LATVIEŠU TAUTAS DZIESMAS

TAUTAS DZIESMU LIKTEŅI, Prof. A. Švābe

TAUTAS DZIESMAS UN TO DZIEDĀŠANA, Prof. K. Straubergs

PAR DZIESMĀM UN DZIEDĀŠANU

DZIESMAS UN DZIEDĀŠANA VISPĀRĪGA TAUTAS MANTA

2. Dziedot mūžu sāk, pavada, beidz.

3. Kas māca dziesmas.

4. Dziesmu pūra pielocīšana un bagātība

5. Iedzimta līksma daba un dziesmu prieks jaunībā.

6. Dziesmas un jautrs gars spītē bēdām, nelaimei un ļaunai dienai.

7. Ne ikreiz aiz prieka dzied, dzied sirdi remdēdams, laiku kavēdams.

8. Bāreņu dziesmas.

9. Pēdējā dziedamā vasara bāliņos, vainagā.

10. Līksmas dabas un dziesmu dēļ daudzina brāļa līgavu.

11. Liela dziedātāja aizvesta tautās, kur dziesmas nemīl.

12. Līksmās dziesmas apklust, tautās aizejot, grūtu mūžu dzīvojot, tautām un ļaunai dienai norājot.

13. Māte, brāļi klausās tautās aizvesto meitu, māsu dziedam, un viņa dziedādama sūta tiem ziņu.

14. Sievām un veciem ļaudīm jaunības prieki aizgājuši.

PAVASAŖA UN VASARAS DZIESMAS, VISVAIRĀK ROTĀJOT, LĪGOJOT, GAVILĒJOT VAI KLAJUMĀ DZIEDOT

1. Sadziedas no tālienes, viens pret otru.

2. Meitas pulcējas rotāt un līgot, puiši klausīties un lūkoties. Rotaļu dziesmas.

3. Pulkā dziedot, viens dziesmu sācējs, teicējs, papriekšu dziedātājs, citi līdzētāji. Vismaz divi labprāt dzied kopā.

4. Labprāt dzied ar savējiem jeb meklē tos, ar kuŗiem balsis sader.

5. Dažāda balss skaņa, sīka un rupja, līksma un sēra, un dažāda balss locīšana dziedot, līgojot, gavilējot.

6. Skaņa, tālu dzirdama balss un koša, veikla dziedāšana pašam un citiem par prieku.

7. Aizsmakusi balss. Balss jāsarga no maitāšanas.

8. Meitas dzied tautas kaitinot, vai arī izredzētam sirdi remdējot. Jāvairās, ka tautas neuzbrūk, neaizved, nenoņem vainagu.

9. Kur meitas dzied, tur puiša dvēsele. No dziedātājām izvēlas līgavu.

10. Dziesmās klausoties, puisim dažreiz viļas: viņš atrod mazu skuķi, sievu vai vecu māti.

11. Tautu dēls vēlas un māsa tam ieteic (reti liedz) ņemt dziedātāju līgavu. Tautu meitas vēlas dziedātājas tautas.

12. Puisis dzied ar meitām, dzied precībās, līgavu lūkodams, izdziedādams.

13. Piedziedāšana.

DZIEDĀŠANA PIE DARBA

1. Dziedot iet pie darba, dziedot atvieglina darba grūtumus; līksmi dzied, darbu beiguši.

2. Dziedāšana dažādos darbos; dzied: a) kūlēji, b) malējas, c) vērpējas, d) dravnieki, e) zvejnieki, f) medinieki, g) mežā braucēji.

3. Dziedāšana ganos.

DZIEDĀŠANA GODOS, DZĪRĀS, TALKĀ UN MUIŽAS DARBOS

1. Pie pilna kausa piederas jautra dziesma.

2. Meitu bars dzied kopā.

3. Dziesmu kaŗš. Aizdziedāšanās un apdziedāšana.

4. Maksa par dziedāšanu.

PAR DZIEDĀŠANU DAŽĀDOS SEVIŠĶOS ATGADĪJUMOS

CILVĒKA MŪŽA RITUMS, ĢIMENES UN RADU SADZĪVE

GRŪTNIECĪBA UN DZEMDĪBAS, Prof. K. Straubergs

BĒRNA GODĪBAS, Prof. K. Straubergs

RADĪBU, KRISTĪBU UN KŪMU DZIESMAS

1. GRŪTNIECĪBA

2. RADĪBAS

4. PIRTĪŽAS.

5. KRISTĪBAS

6. ATŠĶIRĪBAS.

BĒRNU AUDZINĀŠANA, KOPŠANA UN MĀCĪBA. AUKĻU UN BĒRNU DZIESMAS.

1. LOLOJAMĀS JEB ŠŪPUĻA DZIESMAS

2. ROTAĻU, LĪDZĪBU, MĪKLU, JOKU, TENKU, PASACIŅU, DABAS UN CITAS BĒRNU DZIESMAS.

3. DZIESMAS BĒRNUS KOPJOT

4. MĀCĪBA.

PIELIKUMS

TOPOGRAFISKAIS RĀDĪTĀJS

TAUTAS DZIESMĀM NO NR. 1-35789

TAUTAS DZIESMĀM NO NR. 35790-60080

PAGASTI

PILSĒTAS

NENOTEIKTA DZIRDĒŠANAS VIETA

PASKAIDROJUMS
Apriņķu nosaukumi saīsināti šādi: