5. Pupa - debess kāpnes
34035.Dabūj' vienu baltu pupu, Stādīj' kalna galiņā. Tā izauga liela gaŗa, Līdz pašām debesīm. Es uzkāpu debesīs Pa tiem pupas zariņiem.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].
1. Man bij viena balta pupa, Nezināju, kur stādīt. Stādu smilšu kalniņā, Pašā kalna galiņā. Man uzauga tāda pupa - Līdz pašām debesīm. Es uzkāpu debesīs Pa pupiņas lapiņām.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].
2. Man bij viena turku pupa, Nezināju, kur stādīt. Stādu rožu dārziņā Apakš rožu saknītēm. Man izauga turku pupa Deviņiem žuburiem, Deviņiem žuburiem Līdz pašām debesīm. Es uzkāpu debesīs Pa pupiņas žuburiem.
270 [Ozolu muižā (Ozolnieku pag. Jg)].
3. Man uzauga divas pupas Līdz pašām debesīm; Es uzkāpu debesīs Pa pupiņu lapiņām.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].
34036.Dabuj' vienu baltu pupu, - Kur es viņu iestādīšu? Stādīj' smilšu kalniņā, Pašā kalna galiņā, Lai tā auga, lai lapoja Līdz pašām debesīm. Es uzkāpu debesīs Pa pupiņas lapiņām, Es redzēju Dieva dēlu Kumeliņu seglojot.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].
1. Bij man viena balta pupa, Kur es viņu iestādīju? Baltu smilšu kalniņā, Liela ceļa maliņā. Tā uzauga kupla, gaŗa, Da pašiem debešiem. Es uzkāpu pie Dieviņa Pa pupiņas zariņiem. Tur atradu Dieva dēlu Kumeliņu seglojot. Labrītiņ, Dievs palīdz! Kumeliņu seglojot.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].
- 408 - |
34037.Dabūj' vienu baltu pupu, Nezināju, kur stādīt. Es aizgāju jūrmalā, Stādīj' smilšu kalniņā. Tā izauga tieva gaŗa, Līdz pašām debesīm. Es uzkāpu debesīs Pa pupiņas lapiņām. Tur redzēju Dieva dēlus Pa debesīm staigājam: Zīžu zeķes, glāžu kurpes, Sudrabiņa nēzdaudziņi.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].
34038.Dabūj' vienu baltu pupu, Stādīj' kalna galīnā. Tā uzauga liela gaŗa, Līdz pašām debesīm. Es uzkāpu debesīs Pa tiem pupas zarīnim. Redzēj' divi Dieva dēli Kumelīnu sedlojam. Labrīt labrīt, Dieva dēli! Redzēj't manu tēv' ar māti? - Tēvs ar māti Vāczemē Krustdēlam kāzas dzeŗ.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].
34039.Dabūj' vienu baltu pupu, Stādīj' kalna galiņā. Tā izauga liela gaŗa, Līdz pašām debesīm. Es uzkāpu debesīs Pa tiem pupas zariņiem. Tur redzēju Dieva dēlu Kumeliņu sedlojam. Labdien labdien, Dieva dēls! Kur aizgāja tēvs ar māt'? - Tēvs ar māti Vāczemē Saules meitai kāzas dzeŗ. Saule pate pūru vede, Mežiem galus veltīdama: Ozolam raibus cimdus, Liepai zaļu villānīti, Mazajam kārkliņam Apzeltītu prievitiņu.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].
1. Dieva dēli, Saules meitas Vāczemē kāzas dzēra. Pate Saule pūru veda, Meža galus veltīdama: Ozolam raibi cimdi, Liepai baltas villānītes, Mazajam kārkliņam Apzeltīti prievitiņi.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].
2. Kam tie tādi kumeliņi Sudrabiņa podziņām? Dieva dēla kumeliņi, Saules meita vedamā. Pate Saule pūru veda, Visus mežus veltīdama: Ozolam raibi cimdi, Liepai mēļu vilainīte, Smalkajam kārkliņam Apzeltīti prievietiņi.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].
3. Man bij viena balta pupa, Es nezinu, kur stādīt, - Stādu rožu dārziņā, Stādu smilkšu kalniņā? Tā uzauga liela gaŗa, Līdz pašām debesīm. Es uzkāpu debesīs Pa tiem pupas zariņiem. Es redzēju Dieva dēlu Kumeliņu sedlojam. Saule veda vedekliņu No Vāczemes šai zemē. Dieva dēlis līdza jāja, Mežiem galus puškodams: Liepai lika zelta zarus, Ozolam sudrabiņa, Mazajam bērziņam Zaļa vaŗa vainadziņu, Sīkajam kārklīšam Uzmauc zelta gredzentiņu.
216 [Ventspilī].
- 409 - |
4. Man bij viena raiba roze, To dārzā iestādīju. Tā uzauga kupla, gaŗa, Līdz pašām debesīm. Es uzkāpu debesīs Pa tām rožu lapiņām. Tur redzēju Dieva dēlu Kumeliņu sedlojot. Labdien labdien, Dieva dēls! Vai redzēji tēv' un māti? - Tēvs un māte Vāczemē Saules meitai kāzas dzeŗ. Pati saule pūru veda Pa tiem mežu galiņiem: Priedei cimdi, eglei zeķes, Bērzam baltas villānītes, Pašam pura kārklīšam Divi zelta gredzeniņi.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].
5. Mēness ņēma Saules meitu, Pērkon' lūdza panāksnos. Pērkons gāja panāksņos(?), Visu zemi puškodams: Kalniņiemi zīda zāli, Ozoliemi zelta lapas, Mazajiemi kārkliņiem Sudrabiņa gredzentiņus.
71 [Drustos (Drustu pag. C)].
6. Pērkons brauca par jūriņu Aiz jūriņas sievas ņemt. Saul' ar pūru pakaļ brauca, Visus mežus veltīdama: Ozolam zelta jostu, Kļavam zelta pirkstainīšus, Sīkajiem kārkliņiem Zelta grieztus gredzeniņus.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].
7. Pērkons veda vedekliņu No Vāczemes šai zemē; Dieva dēli pūru veda, Visus mežus veltīdami: Liepai lika zelta kroni, Ozolami sudrabiņa, Sīkajiem kārkliņiem Uzmauc zelta gredzeniņus.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].
8. Pērkons veda vedekliņu No Vāczemes šai zemē; Saule gāja panākšņos, Mežu mežus puškodama: Ozolam kreklu deva, Liepai mēļu villainīti, Sīkajiemi kociņiem Pa dzīpara galiņam.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].
9. Pērkons veda vedeklīti No Vāczemes šai zemē; Saulīt' veda velšu pūru, Meža galus puškodama: Ozolami raibi cimdi, Ošam balti pirkstainie, Kļaviņai zīdautiņš Rakstītām maliņām, Sīkajiemi kārkliņiem Visiem vaŗa gredzeniņi.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].
10. Pērkons veda vedekliņu No Vāczemes šai zemē; Saule veda velšu pūru, Visus mežus puškodama: Ošiņam brūni svārki, Bērzam balta vilnānīte, Sīkajam kārkliņam Zaļa vaŗa pakariņi.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].
11. Pērkons veda vedekliņu No Vāczemes šai zemē; Saule veda velšu pūru, Visu mežu puškodama: Ozolam vaska cimdi, Liepai mēļu villainīte, Sīkajam kārkliņam Zaļa vaŗa pakariņi.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].
12. Parkiun's' v'ed'e v'ed'ekl'eņu, Vysu m'ežu ducynuoja; Saul'is m'eita pakaļ guoja, Vysu m'ežu puškuodama.
4222 [Vārkavas pag. D].
13. Saule savu meitu deva Par ūdeni Vāczemēi; Dieva dēli pūru veda, Meža galus kārstīdami. Priedei kāre zelta dvieli, Eglei zaļu villainīti; Tiem maziem bērziņiem Zelta griezti gredzeniņi.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].
14. Saule nesa zelta ziedus, Meža galus veltīdama. Eglei deva zelta cimdus, Priedei zelta pirkstainīšus, Mazajiem krūmiņiem Visiem zelta vizulīšus.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].
- 410 - |
15. Saule veda vedekliņu No Vāczemes šai zemē; Mēnesnīca pūru veda, Visus mežus veltīdama; Ozolam raibi cimdi, Liepai balta vilnānīte, Melno elkšņu krūmiņam Apzeltīti prievietiņi.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].
16. Saule veda vedekliņu, Meža galus veltīdama: Priedei cimdi, eglei zeķes, Bērzam balta villainīte; Resnajam ozolam Trim kārtām zelta josta; Mazajam kārkliņam Uzmauc zelta gredzentiņu.
116 [Bormaņu muižā (Trapenes pag. Vlk)].
17. Saules meita pūru veda, Visus kokus veltīdama: Ozolam kreklu deva, Liepai baltu villainīti, Mazajam kārkliņam Apzeltītus prievitiņus.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].
34040.Dabūj' vienu brūnu pupu, Iestādīju kalniņā, Iestādīju kalniņā, Pašā kalna galiņā. Tā izauga liela gaŗa. Līdz pašām debesīm. Es uzkāpu debesīs Pa tiem pupas zariņiem. Tur satiku Dieva dēlu Kumeliņu seglojam. Labrīt labrīt, Dieva dēls! Vai redzēji tēv' ar māti? - Tēvs ar māti Vāczemē Dēliņam kāzas dzeŗ. - Labrīt labrīt, tēvs ar māti! Kam man' mazu atstājiet? - Ņem, dēliņ, gudru galvu, Veca vīra padomiņu, Kaldin' asu zobeniņu Deviņiem žuburiem! - Kur tas tāds kalējiņš, Kas to tādu kaldinās? Rīgā pirku, naudu devu, Vāczemē kaldināju. Es nocirtu prūšam galvu Ar to asu zobeniņu; Prūšu meitas gauži raud, Galviņā lūkodamas: "Še guļ manis arājiņis, Mans maizītes devējiņš!"
65 [Valtenbergā (Mazsalacas pag. Vlm)].
34041.Iestādīju baltu rozi Baltā smilšu kalniņā; Tā izauga liela gaŗa, Līdz pašām debesīm. Es uzkāpu debesīs Pa tiem rožu zariņiem; Tur satiku Dieva dēlu Sirmu zirgu seglojam. Labdien labdien, Dieva dēls! Vai redzēji tēv' ar māti? - Tēvs ar māti Vāczemē Bāliņam kāzas dzeŗ. - Es apkalu kraukļam kājas, Ielaižos Vāczemē. Vāczemnieki brīnījās: Kas par melnu kumeliņu!
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].
34042.Iestādīju baltu rozi Baltāi smilkšu kalniņāi; Tā izauga žuburota Līdz pašām debesīm. Pa rozīti es uzkāpu Pie Dieviņa debesīs. Es redēju, peld pa jūru Melli buļļi, balti ragi. Melli buļļi, balti ragi, Tie tās jūras niedres lauza. Tie nebija melli buļļi, Tie Dieviņa kumeliņi; Tie nebija baltiragi, Tie sudraba iemauktiņi. Dieviņš savus puišus rāja, Kam tie agri necēlās, Kam tie agri necēlās, Kam nekopa kumeliņus. Dieviņš savus kalpus rāja, Kam tie ilgi launagoja: Zīda pļavas nenopļautas, Zelta kalni neecēti.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].
- 411 - |
34043.Iestādīju zilu [baltu] pupu Savā rožu dārziņā; Tā izauga liela gaŗa, Līdz pašām debesīm. Es uzkāpu debesīs Pa pupiņas zariņiem; Tur satiku Dieva dēlu Kumeliņu sedlojot. Labrīt labrīt, Dieva dēlis! Vai redzēji tēv' ar māti? - Tēvs ar māti jūrmalāi Saules meitai kāzas dzeŗ. - Ej, dēliņi, atpakaļ, Kaldin' asu zobentiņu Kaldin' asu zobentiņu Deviņiemi asmiņiem! - Es nokalu zobentiņu Deviņiemi asmiņiem, Es sacirtu Joda [Velna] māti Deviņiemi gabaliem. Apskrien mani brūni svārki Joda [Velna] mātes asinīm. Vai Dieviņ, mīļa Māre, Kur bij man izmazgāt? - Meklē tādu ezeriņu, Kur deviņas upes tek! - Vai Dieviņ, mīļa Māre, Kur bij man izkaltēt? - Meklē tādu blieķa dārzu, Kur deviņas saules spīd! - Vai Dieviņ, mīļa Māre, Kur bij man sarullēt? - Meklē tādu ruļļa namu, Kur deviņi ruļļi tek! - Vai Dieviņ, mīļa Māre, Kur bij man paglabāt? - Meklē tādu šķirsta lādi, Kam deviņas atslēdziņas!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].
1. Iestādīju baltu rozi Baltā smilšu kalniņā; Tā uzauga tieva gaŗa, Līdz pašāmi debesīm. Es uzkāpu debesīs Pa tiem rožu zariņiem. Tur redzēju Dieva dēlu Bišu stropu smērējam. Es izkalu zobentiņu No tiem bišu dzeloņiem; Es nocirtu Vellam galvu Ar to bišu zobentiņu. Nošķīst mani brūni svārki Ar tām Vella asinīm. Kur es viņus izmazgāšu? Deviņosi ezaros. Kur es viņus izskalošu? Deviņos avotos. Kur es viņus izžaudēšu? Deviņos kambaŗos. Kur viņus novalkāšu? Deviņosi panastos.
48 [Alojā un Lielsalacā (Alojas un Salacas pag. Vlm)].
2. Es izkalu zobentiņu Deviņiem tēraudiem; Es sacirtu Jodam galvu Deviņiem šķederniem. Man apskrēja brūni svārki Ar tā Joda asinīm. Teku šurp, teku turp, Kur es viņus izmazgāšu? - Meklē, puisi, tādu upi, Kur deviņas straumes tek! - Teku šurp, teku turp, Kur es viņus izkaltēšu? - Meklē, puisi, tādas vietas, Kur deviņas saules spīd! - Teku šurp, teku turp, Kur es viņus sarullēšu? - Meklē, puisi, tādu rulli, Kur deviņas rullētājas! - Teku šurp, teku turp, Kur es viņus paglabāšu? - Meklē, puisi, tādu klēti, Kur deviņas atslēdziņas, Kur deviņas atslēdziņas, Kur deviņas slēdzējiņas!
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].
3. Es neietu gar jūrmali Bez tērauda zobentiņa. Es nodūru mellu lāci Ar tērauda zobentiņu. Satek mani brūni svārki Ar tiem lāča aseniem. Sakāt, kungi, sakāt, ļaudis, Kur es viņus izmazgāšu? - Meklē tādu lielu upi, Kur deviņas straumes tek! - Sakāt, kungi, sakāt, ļaudis, Kur es viņus izžāvēšu? - Meklē tādu lielu liepu, Kam deviņas pazarītes! - Sakāt, kungi, sakāt, ļaudis, Kur es viņus sarullēšu? - Meklē tādu oša rulli, Kam deviņi mangalīši! - Sakāt, kungi, sakāt, ļaudis, Kur es viņus paglabāšu? - Meklē tādu oša lādi, Kam deviņas bīlādītes, Kam deviņas bīlādītes, Kam deviņas atslēdziņas!
119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)].
- 412 - |
4. Es nomešu baltu pupu Daugaviņas maliņā; Tā uzauga liela gaŗa, Deviņiem žuburiem. Es uzkāpu debesīs Pa tiem pupas žuburiem. Man iedeva Dieva dēls Trim kantēm zobeniņu. Es pārciršu Velnam galvu Deviņiemi gabaliem; Man apskrēja brūni svārki Ar tām Velna asinīm. Ai Laimiņa, svēta Māra, Kur mēs viņus mazgāsim? - Tai vietā mazgāsim, Kur deviņas upes tek. - Ai Laimiņa, svēta Māra, Kur mēs viņus kaltēsim? - Tai liepā kaltēsim, Kur deviņas saules spīd. - Ai Laimiņa, svēta Māra, Kur mēs viņus sakulsim? - Tai namā sakulsim, Kur deviņas vāles stāv.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)].
5. Es nocirtu Vellam kaklu Pašu svētu vakariņu; Apšļāc manus brūnus svārkus Ar tām Vella asinīm. Lūdzu Māŗu raudādams: Kur es viņus izmazgāšu? Mīļa Māŗa atbildēja: Avotiņa lejiņā. Lūdzu Māŗu raudādams: Kur es viņus izžāvēšu? Māŗa pati parādīja Zelta kārti dārziņā. Lūdzu Māŗu raudādams: Kur es viņus uzrullēšu? Māŗa pati parādīja Zelta rulli klētītē.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].
6. Ka man' b'eja bolta puk'e, Kur es viņu sādynuošu? Augstajā kal'n'eņā, Boltajā sm'el't'eit'ē. Man' izauga bolta puk'e Da pošīm d'eb'esīm. Es izkuopu d'eb'esīs Pa tuos puk'is zareņīm; Tī atrodu Dīva dālu Kum'ēl'eņu sadluojūt'. Lobreiteņ, Dīvs pal'eidz, Kum'ēl'eņu sadluojūt'! Dīv' dēl'eņi, bruol'el'eņi, Vai redzēji tāv' ar muoti? - Tovs t'ēt'eits ar mām'eņu Jiurmalī kuozys dz'er. - Nūsakolu zūbin'eņu Nu biteišu dzanyugl'eņu; Izrūcēju tāv' ar muoti Nu d'ev'eiņu etsl'ēdz'eņu; Sakopuovu Jiuru muoti D'ev'eiņīm gobolīm; Sasatrein'a malni svuorki Jiuru muotis asn'eit'ē. Oi t'ēt'eit', oi mām'eņ, Kur byus jūs izmozguot'? - Tī, d'ēl'eņ, izmozguosi, Kur d'ev'eiņis upis tak. - Oi t'ēt'eit', oi mām'eņ, Kur byus jūs izkal't'ēt'? - Tī, d'ēl'eņ, izkal't'ēsi Obul' zīdu duorz'enā. - Oi t'ēt'eit', oi mām'eņ, Kur byus jūs sarul'l'ēt'? - Tī, d'ēl'eņ, sarul'l'ēsi Zalta rul'l'is kambarī, Tī b'ej divi jumprav'eņis, Rul'l'is vīni vuokinoi.
409 [Līksnas pag. D].
- 413 - |
7. Kalējs kala debesīs, Ogles bira Daugavā; Es paklāju vilnainīti, Man iebira sidrabiņš. Es nokalu zobeniņu, Deviņiem zariņiem, Es pārsitu Velnam galvu Uz deviņi gabaliem. Man nošķīda brūni svārki Ar tām Velna asinīm. Pavaicāju māmiņai, Kur būs tos izmazgāt. - Meklē tādu attaciņu Ar deviņi avotiem! - Pavaicāju māmiņai, Kur būs tos izkaltēt. - Meklē tādu krāsnutiņu Ar deviņi speltītēm! - Pavaicāju māmiņai, Kur būs tos noglabāt. Dieva dēla klētiņā, Saules meitas pūriņā.
87 [Liepas muižā (Liepas pag. C)].
8. Kalējs kala debesīs, Saules meitai saktu kala, Saules meitai saktu kala Zeltītiem burbuļiem. Dievīns ņēma Saules meitu, Pērkons jāja panāčos. Pa vārtim iejādams, Nospeŗ zaļu ozolīnu; Nošķiež manus zīžu svārkus Ar ozola asinim. Vai Dievīnu, vai Dievīnu, Kur mēs viņus mazgāsim? - Mazgā Māras upītē, Kur deviņi avotīni! - Vai Dievīnu, vai Dievīnu, Kur mēs viņus žāvēsim? - Žāvē Māras dārzīnā, Kur deviņas saules spīd! - Vai Dievīnu, vai Dievīnu, Kur mēs viņus rullēsim? - Rullē Māras rullītī, Kur deviņas mangalītes! - Vai Dievīnu, vai Dievīnu, Kur mēs viņus glabāsim? - Glabā Māras šķirstīnā, Kur deviņas atslēdzīnas! - Vai Dievīnu, vai Dievīnu, Kur mēs viņus valkāsim? Valkā Māras panāčos, Kur deviņi panācnieki!
375 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].
9. Man bij viena balta pupa, Kur es to iestādīju? Iestādīju dārzīnā, Baltā smilšu kalnīnā. Tā uzauga liela gaŗa, Līdz pašām debesim. Es uzkāpu debesīs Pa tiem pupas zarīnim; Es redzēju Dieva dēlu Siekim bites mērījot. Es nokalu zobintīnu No tiem bišu dzelonim; Es nodūru Vella māti Ar to bišu zobintīnu, Man nošķīda brūni svārki Ar tām Vella asinim. Mīļai Mārai pavaicāju, Kur es viņus izmazgāšu? - Mazgā, puisīt, tai upē, Kur deviņas straumes skrien! - Mīļai Mārai pavaicāju, Kur es tos izžāvēšu, - Žāvē, puisīt, tai dārzā, Kur deviņas saules spīd! - Mīļai Mārai pavaicāju, Kur es viņus sarullēšu. - Rullē, puisīt, tai rullī, Kur deviņas ruļļu meitas! - Mīļai Mārai pavaicāju, Kur es viņus novalkāšu. - Valkā, puisīt, tai dienā, Kad deviņas saules spīd!
1191 [Ēveles draudzē].
10. Man bij viena balta pupa, Kur es viņu iestādīju? Iestādīju dārziņā, Baltā smilšu kalniņā. Tā izauga liela gaŗa, Līdz pašām debesīm. Es uzkāpu debesīs Pa pupiņas zariņiem; Tur atradu Dieva dēlu Kumeliņu seglojot. Labrītiņ, Dieva dēls, Kur man tēvs, māmuliņa? - Tavis tēvs, māmuliņa Vāczemē kāzas dzeŗ. - Labrītiņ, tēvs māmiņa, Kur jūs mani atstājāt? - Tev', dēliņ, atstājām Mīļas Māŗas šūpulī. Nebēdā, tu dēliņ, Gan Dieviņš palīdzēs! Saņem drošu padomiņu, Nosakali zobeniņu, Nosakali zobeniņu No bitites dzeloniņa. - - Es sacirtu Jodu māti Deviņiem gabaliem. Man bij vieni balti svārki, Tie apskrēja asiņiem. Labrītiņ, Dieva dēls, Kur es viņus izmazgāšu? - Mazgā, brāli, tai upē, Kur deviņas satecēja! - Labrītiņ, Dieva dēls, Kur es viņus izkaltēšu? - Kaltē, brāli, tai liepā Kur deviņi stuburiņi! - Labrītiņ, Dieva dēls, Kur es viņus sarullēšu? - Rullē, brāli, tais rullēs, Kur deviņi rullētāji! - Labrītiņ, Dieva dēls, Kur es viņus paglabāšu? - Glabā, brāli, tai lādē, Kur deviņas atlēdziņas! - Labrītiņ, Dieva dēls, Kā es viņus novalkāšu? - Valkā, brāli, tai dienā, Kad tu ņemsi līgaviņu!
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].
- 414 - |
11. Man bij viena turku pupa, Kur es viņu iedēstīšu? Augsta kalna galiņā, Tur es viņu iedēstīšu. Man izauga turku pupa Līdz pašām debesīm. Es uzkāpu debesīs Pa pupiņas zariņiem. Es atradu Dieva dēlus Kumeliņu seglojot. Es tev lūdzu, Dieva dēls, Seglo cieti kumeliņu, Seglo cieti kumeliņu, Kaldin' asu zobeniņu, Lai es jāju par jūriņu Jūdu māti sakapāt! - Sakapāju Jūdu [Joda] māti Deviņos gabalos; Man noskrēja brūni svārki Jūdu mātes asinīm. Es tev lūdzu, Dieva dēls Kur es viņus izmazgāšu? - Tai upē izmazgāsi, Kur deviņas straumes tek. - Es tev lūdzu, Dieva dēls, Kur es viņus izžāvēšu? - Tai dārzā izžāvēsi, Kur deviņas saules spīd. - Es tev lūdzu, Dieva dēls, Kur es viņas sarullēšu? - Tai rullī sarullēsi, Kur deviņas rullētājas. - Es tev lūdzu, Dieva dēls, Kur es viņus paglabāšu? - Tai skapī paglabāsi, Kur deviņas atslēdziņas, Kur deviņas atslēdziņas, Kur deviņas slēdzējiņas.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].
12. Mēness ņēma Saules meitu, Pērkons jāja panāksnos [precībās]. Pa vārtiem iejādams, Nospeŗ zelta ozoliņu; Apšķīst mani brūni svārki Ar ozola asinīm. Saki man, mīļā Māŗa, Kur es viņus izmazgāšu? Devītā straumītē, Tur tu viņus izmazgāsi. - Saki man, mīļā Māŗa, Kur es viņus izžāvēšu? - Žāvē, puisi, tai dārzā, Kur deviņas saules spīd! Saki man, mīļā Māŗa, Kur es viņus paglabāšu? - Glabā, puisi, tai šķirstā, Kam deviņas atslēdziņas!
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].
- 415 - |
13. Mēnestiņis nakti brauca, Es mēneša ormanītis. Mēnestiņis man iedeva Savu zvaigžņu mētelīti, Savu zvaigžņu mētelīti, Sešu zaru zobentiņu. Sakapāju Jodu māti Deviņos gabalos; Nošļāc manus brūnus svārkus Jodu mātes aseņiem. Lūdzu Dievu raudādams, Kur es viņus izmazgāšu? - Meklē tādu avotiņu, Kur deviņas upes tek! - Lūdzu Dievu raudādams, Kur es viņus izžāvēšu? - Meklē tādu ozoliņu, Kam deviņi pazarīši! - Lūdzu Dievu raudādams, Kur es viņus sarullēšu? - Meklē tādu māmulīti, Kam deviņas rullētājas! - Lūdzu Dievu raudādams, Kur es viņus paglabāšu? Meklē tādu glāza skapi, Kam deviņas atslēdziņas!
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].
14. Ņemsim, brāļi, drošu sirdi, Kaldināsim zobentiņus, Iesim tad uz Jūdu [=Jodu] zemi, Jūdu dēlus kapādami. Jūdu dēlus kapājot, Apšķīst mani bŗuni svārki, Apšķīst mani brūni svārki Ar tām Jūdu [Jodu] asinīm. Vai Dieviņ, vai Dieviņ, Kur es viņus izmazgāšu? Pate Laime parādīja Ziepupīti lejiņā. Vai Dieviņ, vai Dieviņ, Kur es viņu(s) sarullēšu? Pate Laime parādīja Zelta šņori dārziņā. Vai Dieviņ, vai Dieviņ, Kur es viņu sarullēšu? Pate Laime parādīja Zelta rulli kambarī. Vai Dieviņ, vai Dieviņ, Kur es viņus paglabāšu? Pate Laime parādīja Zelta skapi klētiņā.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].
15. Sakapāju vecu Vellu Deviņosi gabalos; Noskrien mani brūni svārki Veca Vella asinīm. Saki jel, mīļa Laime, Kur es viņus izmazgāšu? - Meklē tādu strauju upi, Kur deviņas straumes tek! - Saki jel, mīļa Laime, Kur es viņus izžāvēšu? - Meklē tādu rožu dārzu, Kur deviņas saules spīd! - Saki jel, mīlā Laime, Kur es viņus sarullēšu? Meklē tādu ruļļu koku, Kam deviņas vangalītes! - Saki jel, mīļa Laime, Kur es viņus paglabāšu? - Meklē tādu mātes meitu, Kam deviņi pūri bij. Kam deviņi pūri bij Deviņām atslēgām!
270 [Ozolu muižā (Ozolnieku pag. Jg)].
16. Saule meitu audzināja, Solīj' Dieva dēliņam; Kad uzauga, tad nedeva, Tad iedeva mēnešam. Mēnešam iedodama, Lūdz Pērkoni panākstos. Spēre Pērkons izjādamis, Nospeŗ zaļu ozoliņu; Apbierst Māŗas villainīte Ar ozola zīlītēm. Tu, Pērkons, gudris vīris, Kur būs man to izmazgāt? - Mazgā, Māŗa, tei upēi, Kur deviņas atteciņas! - Tu, Pērkons, gudris vīris, Kur būs man to izžaudēt? - Izžaud', Māŗa, tai liepāi, Kur deviņi atvasīši! - Tu, Pērkons, gudris vīris, Kur būs man to sarullēt? - Rullē, Māŗa, tei rullēi, Kur deviņi rulles koki!
213 [Zlēkās (Zlēku pag. Vp)].
- 416 - |
17. Saule, meitu izdevusi, Lūdz Pērkoni panākstos. Pērkoniņis, izjādamis, Nospeŗ zaļu ozoliņu; Apšķīst manas villainītes Ar ozola asinīm. Zini, Dievis, mīļa Māŗa, Kur es baltas izmazgāšu. - Meklē tādu avotiņu [ezeriņu] Deviņām attekām! Devītā attekā, Tur tu baltas izmazgāsi. - Zini, Dievis, mīļa Māŗa, Kur es sausas izžaudēšu. - Meklē tādu ābelīti Deviņiem pazaŗiem! Devītā pazarī, Tur tās sausas izžaudēsi. - Zini, Dievis, mīļa Māŗa, Kur es gludas sarullēšu. - Meklē tādu liepas rulli [galdu] Deviņiem vangaļiem! Devītā vangalī, Tur tu gludas sarullēsi. - Zini, Dievis, mīļa Māŗa, Kur tās baltas paglabāšu. - Meklē tādu liepas lādi Deviņām atslēgām! Apš devītas atslēdziņas, Tur tu baltas paglabāsi.
224 [Kabilē (Kld)].
18. Zirgi zviedz, Jodi brauc Tumšajā naksniņā; Upe tek dzirkstīdama, Es stāvēju maliņā, Es stāvēju maliņā Ar aso zobentiņu, Jodu mātes gaidīdams. Es sacirtu Jodu māti Deviņiemi gabaliem; Man apskrēja brūni svārki Ar tām Jodu asinīm. Es tev lūdzu, mīļā Laime, Kur es viņus izskalošu? - Meklē tādu ezeriņu Deviņāmi iztekām! - Es tev lūdzu, mīļā Laime, Kur es viņus izkaltēšu? - Meklē tādu ozoloiņu Deviņiemi žuburiem! - Es tev lūdzu, mīļā Laime, Kur es viņus sarul(l)ēšu? - Meklē tādu ruļļa koku Deviņiemi vilcējiem! - Es tev lūdzu, mīļā Laime, Kur es viņus paglabāšu? - Meklē tādu šķirsta vāku Deviņāmi atslēgām!
138 [Trikātā (Trikātas pag. Vlk)].
19. Zirgi zviedza, Velni brauca, Straujupīte dzirkstelēja; Dieviņš stāvi pie upītes, Apjozies zobeniņu.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].
20. Zirgi zviedza, Velni brauca, Upīt' tecēj' čurkstēdama; Es stāvēju maliņā Zobiniņu rociņā. Es sacirtu Velnam galvu Deviņos gabalos; Man nošķīda brūni svārki Ar tām Velna asinīm. Mīļa Māra, mīļa Laime, Kur es viņus izmazgāšu? - Ej, puisīti, tur mazgāt, Kur deviņas upes tek! - Mīļā Māra, mīļa Laime, Kur es viņus izžāvēšu? - Ej, puisīti, tur žāvēt, Kur deviņas saules spīd! - Mīļa Māra, mīļa Laime, Kur es viņus noglabāšu? - Ej, puisīti, tur glabāt, Aiz deviņām atslēgām! - Mīļa Māra, mīļa Laime, Kur es viņus novalkāšu? Ej, puisīti, kariņā, Tur tu viņus novalkāsi, Tur tu viņus novalkāsi. Tālus [Gaŗus] ceļus staigādams, Tālus [Gaŗus] ceļus staigādams, Grūtus darbus strādādams.
291 [Garozā (Mežotnes pag. B)].
- 417 - |
21. Trīs dieniņas, trīs naksniņas Dieviņam kāzas dzēra. Pērkoniņis, izjādamis, Saspeŗ zaļu ozoliņu; Apšķiež manu villainīti Ar ozola asinīm. Vai Dieviņ, mīļa Māŗa, Kur es baltu izmazgāšu? - Meklē tādu avotiņu Deviņām attekām! - Vai Dieviņ, mīļa Māŗa, Kur es sausu izžaudēšu? - Meklē tādu ozoliņu Deviņiem pazariem!
187 [Graudupē (Rendas pag. Kld)].
22. Tupu tupu, rāpu rāpu Par bāliņa pupu dārzu: Stādīj' vienu baltu pupu Pašā kalna galiņā. Tā uzauga tieva gaŗa, Līdz pašām debesīm. Es uzkāpu debesīs Pa tiem pupu žuburiem; Es redzēju Dieva dēlu Kumeliņu seglojam. Labrīt labrīt, Dieva dēls, Vai redzēji tēv' ar māti? Tēvs ar māti Vāczemē Saules meitai kāzas dzeŗ. Dieviņš ņēma Saules meitu, Pērkons jāja panākšņos; Pa vārtiem iejādams, Nospeŗ zelta ozoliņu. Trīs gadiņi Saule raud, Zelta zarus lasīdama. Aptek mani zīžu svārki Ar ozola asinīm. Vai Dieviņ, vai Dieviņ, Kur es tos izmazgāšu? - Mazgā Māras upītē, Kur deviņi avotiņi!
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].
23. Velni brauca par jūriņu, Ņiedres vien šķorstījās; Es stāvēju maliņā Ar aso zobentiņu.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].
34044.Es atradu turku pupu, Mātes gultu taisīdama; Es iesēju turku pupu Baltajā smiltszemē. Tā uzauga tiev' un gaŗa, Līdz pašāmi debesīm. Es uzkāpu debesīs Pa pupiņas zariņiem; Es redzēju Dieva dēlu, Segloj' bēru kumeliņu: Dieva dēls medīt gāja Sudrabiņa sunīšiem.
263 [Dobelē].
34045.Man bij viena balta pupa, Nezināju, kur stādīt. Stādīš' rožudārziņāi Apakš rožu lapiņām. Man izauga liela pupa Līdz pašāmi debesīmi. Es uzkāpu debesīse Par pupiņas zariņiemi. Es redzēju Dieva dēlu Miglienāja zvejojami: Vaŗa laiva, zelta tīklis, Dimantiņa zēģelīte. 224; 1-417.
1. Man bij viena turku pupa, Nezināju, kur stādīt; Stādu rožu dārziņā Apakš rožu saknītēm. Man uzauga turku pupa Līdz pašāmi debesīm; Es uzkāpu debesīs Pa pupiņas pākstītēm. Es redzēju jūriņāi Dieva dēlu zvejojot: Zīda tīklis, zelta laiva, Sudrabota zēģelīte.
270 [Ozolu muižā (Ozolnieku pag. Jg)].
34046.Man bij viena balta [turku] pupa, Kur es viņu iestādīšu? Stādīj' rožu dārziņāi, Baltajāi smiltiņā. Tā uzauga kupla, gaŗa, Līdz pašāmi debesīm. Es uzkāpu debesīs Pa pupiņas zariņiem; Es redzēju Dieva dēlus Kumeliņus seglojot. Kur tu jāsi, Dieva dēls, Kumeliņu apseglojis? - Jāšu sievas lūkoties, Saules meitas precībās.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].
- 418 - |
34047.Man bij viena balta roze, Nezināju, kur stādīt. To stādīju jūrmalēi, Jūŗas smilkšu kalniņāi. Tā uzauga liela gaŗa, Līdz pašiem debešiem. Es uzkāpu debesīs Pa tiem rožu zariņim; Es redzēju Dieva dēlu Mellu ziergu sedlojam, Mellu ziergu sedlojam, Jājam sievas lūkoties. Izjādamis, pārjādamis Saspeŗ zelta ozoliņu. Trīs gadiņi Saule raud, Zelta zarus lasīdama; Cetortāi gadiņāi Uzjem pašu galoknīti.
142 [Aizterē (Aizteres pag. Lp)].
1. Mēness ņēma Saules meitu, Pērkons jāja panāksnos; Pie vārtiem dajādams, Nospeŗ zelta ozoliņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].
2. Mēness ņēma Saules meitu, Pērkons jāja panākšos; Nojādams, atjādams Nospeŗ zelta ozoliņu. Sērdienīte gauži raud, Zelta zarus lasīdama; Salasījse zelta zarus, Nopin zelta vainadziņu. Visi kungi brīnējās: Kur tu tādu kaldināji? Rīgā pirku, naudu devu, Vāczemēi kaldināju. Visi kungi brīnējās: Kā tu tiki Vāczemēi? Aizajūdzu Saules zirgus Zaļa vaŗa kamanās; Piekūst mani Saules zirgi, Sadilst vaŗa kamaniņas.
394 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].
3. Mēness ņēma Saules meitu, Pērkons jāja panākstos. Pa vārtiemi iejājoti, Nospeŗ zelta ābelīti. Trīs gadiņi Saule raud, Zelta zarus lasīdama.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].
4. Mēness savas zvaigznes skaita, Vai ir visas vakarā. Ira visas vakarā, Auseklīša vien nebija. Auseklītis aiztecēja Pār jūriņu Vāczemē, Pār jūriņu Vāczemē Saules meitas lūkoties. - Saule, meitu izdevuse, Lūdz Pērkoni vedējos. Pērkoniņš, aiziedams, Saspeŗ zelta ozoliņu. Trīs gadiņus Saule raud, Zelta zarus lasīdama. Visus zarus salasīja, Galotnītes vien nevaid. Ceturtā gadiņā Atrod pašu galotnīti, Atrod pašu galotnīti Aiz kalniņa lejiņā.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].
5. Mēnesītis zvaigznes skaita, Vai ir visas vakarā. Visas bija vakarā, Auseklīša vien nebij. Auseklītis aiztecēja Saules meitas kāzas dzert. Dieviņš ņēma Saules meitu, Pērkons jāja vedībās. Pa vārtiemi iejājoti, Nospeŗ zelta ābelīti. Trīs gadiņi Saule rauda, Zelta ziedus lasīdama.
37 [Saliešos (Salas pag. Rg)].
6. Pērkonam trekni ziergi, Tas var jāti vedībās. Izjādamis, pārjādamis Saspeŗ zelta ozoliņu, Saspeŗ zelta ozoliņu Deviņos gabalos. Saulīt' lasa raudādama Zeltozola šķēpelītes.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].
- 419 - |
7. Pērkons brauca pār debesi, Bargus vārdus runādams, Bargus vārdus runādams, Dzelžu rīksti cilādams. Pie vārtiem piebraukdams, Nospeŗ zelta ozoliņu. Trīs gadiņus bārenīte Raud, zariņus lasīdama. Neraud' gauži, bārenīte! Es tev gribu palīdzēt, Es tev gribu palīdzēt Zelta zarus salasīt.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].
8. Pērkons jāja ar zibeni Saules meitas precībās. Aizjādams, pārjādams Saspeŗ zelta ozoliņu. Sērdienīte gauži raud, Zelta zarus lasīdama. Salasījse zelta zarus, Nopin zelta vainadziņu; Nopinuse vainadziņu, Uzliek sev galviņā; Uzlikuse galviņā, Tā aizgāja Vāczemē. Visi kungi brīnījās: Kur tu tādu kroni ņēmi? Rīgā pirku, naudu devu, Vāczemē kaldināju.
216 [Ventspilī].
9. Saule, meitu izdodama, Lūdz Pērkonu panākstos. Pērkoniņis izjādamis Saspeŗ zelta ozoliņu. Trīs gadiņi saule raud, Zelta zarus lasīdama.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].
10. Saule, meitu izdevuse, Lūdz Pērkoni panākstos. Pērkons nāca bārdamies, Kam dod meitu Ausekļam. Aizjādams viņš nospēra Divi zelta ozoliņi. Trīs gadiņi Saule rauda, Zelta zarus lasīdama.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].
11. Visas zvaigznes izskaitīju, Auseklīša vien nevaida. Auseklīts aiztecēja Saules meitas lūkoties. Pērkons brauca pa debesīm, Ar Saulīti bārdamies: Saule viņu neklausīja, Izdev' meitu Ausekļam. Pērkons, Saulei tītīdams, Nospeŗ zelta ozoliņu. Saules meita gauži raud, Zelta zarus lasīdama. Visus zarus salasīja, Galotnītes vien nevaida. Ceturtā gadiņā Dabūj' pašu galotnīti.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].
|