HomeIntroductionBrowseImagesSearchLinks
Table of Contents |View Entire Work

MĪTISKAS DZIESMAS. DEBESS DRAUDZE. DABAS PRIEKŠMETU UN DABAS PARĀDĪBU PERSONIFIKĀCIJA UN DIEVINĀŠANA

- 329 -

1. Dievs, Laima, Māra

33647.

Aiz Daugavas siliņā
Divi melni suņi rēja;
Tie nebija melni suņi,
Tie bij Dieva kumeliņi.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

33648.

Augstāk dzied cīrulīts
Aiz visiem putniņiem;
Dievam gudris padomiņš
Par šo visu pasaulīt'.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Cīrulīts augsti dzied
Aiz visiem putniņiem;
Dievam gudris padomiņš
Aiz visiem ļautiņiem.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

33649.

Augsti dzied cīrulīts
Par visiem putniņiem;
Augsta Dieva valdīšana
Par visiem kundziņiem.
55 [Mūŗa muižā (Mūrmuižas pag. Vlm)].

33650.

Augstāk dzied cīrulītis
Par visiem putniņiem;
Gudrāks Laimes lēmumiņš
Par visiem padomiem.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

33651.

Dieviņam zaļa roka,
Man bij zaļa ķeselīte;
Ko Dieviņš man iedeva,
To iebāžu ķeselē.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

1. Dieviņami zaļa roka,
Man ir zaļa ķeselīte;
Kas Dieviņa rociņā,
Tas manā ķeselē.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

33652.

Dievīns bija mazs vīrīnis,
Gudris viņa padomīnis,
Viņš varēja priedi vērpt,
Ozolīnu šķeterēt.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

33653.

Dieviņš brauca, Laime jāja,
Pakrīt Laimes kumeliņš.
Ai Dieviņ glābējiņ,
Pacel Laimes kumeliņu!
7 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

33654.

Dieviņš brauca niedru tiltu
Ābolainu kumeliņu;
Lūst niedrītes pārbraucot,
Dreb Dieviņa kumeliņis.
1821 [Allažās (Raņķu pag. Kld)].

1. Dieviņš jāja niedru tiltu
Sasprandzētu kumeliņu;
Rībēj' tilts, dreb kumeļis,
Skan sudraba iemauktiņi.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

33655.

Dieviņš jāja zvirgzdu tiltu
Dābulainu kumeliņu;
Tam Dieviņa kumeļami
Zvaigžņu deķis mugurā.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 330 -

33656.

Dieviņš kāpe kumeļā,
Es kāpsliņus paturēju;
Man Dieviņš zemi deva
Par to kāpšļu turējum'.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

33657.

Dieviņš līda līdumiņu,
Ne visiem līdzi līda:
Citiem līda šovasar,
Citiem citu vasariņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

33658.

Dieviņš mani aicināja
Trīs gadiņi dienastā.
Es Dievam pavaicāju:
Ko solīji loniņā?
- Es tev došu zelta kroni
Ar visiem vizuļiem.
- Dieviņam pavaicāju:
Kur es būšu paglabāt?
- Vakaros guldamies,
Liec savā pagalvī;
Rītos agri celdamies,
Mazgā zelta rasiņā;
Nomazgājse rasiņā;
Liec savā galviņā!
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

33659.

Dieviņš mani lūgtin lūdza
Trīs gadiņi dienastā;
Es Dievam paprasīju
Pilnu pūru zelta naudas,
Ka var' pirkt kumeliņu,
Ievest sev līgaviņu.
1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)].

33660.

Dieviņš savu kumeliņu
Uz akmiņa dusināja,
Lai nerūsa pakaviņi
Aŗamā zemītē.
328 [Valles muižā (Taurkalnes pag. B)].

33661.

Dieviņš sēja sudrabiņu
Visgaŗām jūrmalai.
Sēj, Dieviņ(i), manu daļu
Jele vienu birzumiņu!
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

1. Dieviņš sēja sudrabiņu
Celmaināi līdumā.
Sēj, Dieviņi, man' tiesiņu
Vienas birzes platumā!
232 [Talsos (Tl)].

2. Laimiņ' sēja sudrabiņu
Visapkārt jūriņai.
Sēj, Laimiņ, manu daļu
Vienu mazu gabaliņu!
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

3. Saule sēja sudrabiņu
Celmojā līdumā.
Sēj, saulīt, manu tiesu
Jele vienu birzumiņu!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

33662.

Dievs ar Laimi sasatika
Viena ceļa galiņā;
Dievs Laimei pasacīja
Zīda aust nēzdodziņu.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

33663.

Es atradu uz celiņa
Dieva jātu kumeliņu,
Nosvīdušu, piekusušu,
Zelta rasu norasojšu.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

33664.

Es atradu uz celiņa
Dieva jātu kumeliņu:
Zelta segli mugurā,
Sudrabiņa iemauktiņi.
188 [(?)].

1. Ieraudzījsi vien, pazinu
Laimes jātu kumeliņu:
Zīda sega, zelta segli,
Sudrabiņa iemauktiņi.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

2. Es atradu aiz kalniņa
Diev' kumeļu sedlojam:
Lūka kāpšļi, zelta sedli,
Dimantiņa iemauktiņi.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3. Es atradu uz celiņa
Dieva jātu kumeliņu:
Caur segliem saule lēca,
Caur iemauktu mēnestiņš,
Pavadiņas galiņā
Auseklītis ritināja.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

- 331 -

4. No tālienes jau pazinu
Dieva jātus kumeliņus:
Zelta segli mugurā,
Sudrabiņa iemauktiņi;
Pie segliem saule lēca,
Iemauktos mēnestiņš,
Pavadiņas galiņā
Zelta zvaigzne ritināja.
317 [Lindē (Birzgales pag. Rg)].

33665.

Es būt' arī ceļu gājis,
Kad Dieviņis līdzi nāktu:
Ne kājiņa slapja taptu,
Ne nosvīstu kumeliņis.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33666.

Es Dieviņu pieminēju
I rītā, vakarā;
Še ceļos, še guļos
Zem Dieviņa kājiņām.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

33667.

Es nesaku tā vārdiņa:
Tev ir daudz, man ir maz!
Gana Dieva rociņā,
Kas visiemi līdzi dara.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33668.

Gana agri es cēlos,
Mīļš Dieviņš vēl jo agri.
Ko, Dieviņi, tu cēlies,
Kā tev agri vajadzēja?
- Ko, meitiņa, tu darītu,
Kad es agri neceltos?
Es tev durvju vērējiņis,
Es padoma devējiņis.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33669.

Grib Dieviņš šo zemīti
Ar ūdeni slīcināt;
Mīļa Māra Dievu lūdza,
Ap galviņu glāsīdama.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

33670.

Jaunas meitas, jauni puiši,
Metat kokus no celiņa:
Dieviņš brauca, mīļa Māra
Svētu rītu baznīcā.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

33671.

Kam tie kalni, kam ielejas,
Kam zaļie ozoliņi?
Dievam kalni, Laimei lejas,
Bitei zaļi ozoliņi.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Kam der kalni, kam der lejas,
Kam der zaļi ozoliņi?
Dievam kalni, Laimei lejas,
Bitēm zaļi ozoliņi.
Kam der puķes, kam der rozes,
Kam der bēri kumeliņi?
Meitām puķes, meitām rozes,
Puišiem bēri kumeliņi.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

2. Kam tie kalni, kam tās lejas,
Kam lielie tīrumiņi?
Dieva kalni, Dieva lejas,
Dieva lieli tīrumiņi.
119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)].

3. Kam tie kalni, kam tie leji
Kam tie zaļi ozoliņi?
Dievam kalni, Dievam leji,
Bitei zaļi ozoliņi.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

4. Kam tie kļavi, kam tie oši,
Kam tie zaļi ozoliņi?
Dievam kļavi, kungam oši,
Bitēm zaļi ozoliņi.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)].

33672.

Kas tur zvidz, kas tur viz
Viņā lauka galiņā?
Dieviņš jāj zvirgžu tiltu
Ābolainu kumeliņu.
217 [Ārlavā (Ārlavas pag. Tl)].

33673.

Ko tie kraukļi kradzināja,
Ko žagata zvadzināja?
Dievs pakāra velna bērnu
Ozoliņa galiņā.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

33674.

Kur, Dieviņi, tu paliksi,
Kad mēs visi nomirsim,
Kad mēs visi gulēsim
Zem zaļām velēnām?
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

- 332 -

33675.

Kur, Dievīni, tu paliksi,
Kad mēs visi nomirsim?
Kas ēdīs tavu maizi,
Kas jel tevi pieminēs?
190 [Kuldīā].

33676.

Kur, Dieviņ, tu paliksi,
Kad mēs visi nomirsim?
Kas maizīti tev ēdīs,
Kas darbiņu padarīs?
354 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33677.

Kur, Dieviņ, tu paliksi,
Kad mēs visi nomirsim?
Kas maizīti tev pelnīs,
Kas zemīti rušinās?
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

33678.

Kur, Dieviņ, tu paliksi,
Kad mēs visi nomirsim?
Ne tev sievas, ne tev bērnu,
Kas tev vecam maizes dos?
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

33679.

Kur, Dieviņi, tu paliksi,
Kad mēs visi nomirsim?
Ne tev tēva, ne māmiņas,
Ne tev savas līgaviņas.
308 [Altenē (Seces pag. Jk)].

33680.

Lād man' ļaudis, buŗ man' ļaudis,
Nevar mani izpostīt:
Dieviņš taisa zelta sētu
Apkārt manu augumiņu.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

33681.

Lēni lēni Dieviņš brauca
No kalniņa lejiņā;
Dieviņam lēni zirgi,
Lēni kaltas kamaniņas.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Rāmi rāmi Dieviņš brauca
No kalniņa lejiņā;
Dieviņam rāmi zirgi,
Rāmas kaltas kamaniņas.
190 [Kuldīā], 376 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33682.

Lēni lēni Dieviņš brauca
No kalniņa lejiņā,
Lai vējiņis nenopūta
Sudrabiņa mētelīti.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

1. Lāni lāni Dīviņš juoja
Nu kal'niņa lajiņā,
Lai vējiņš navaduoj'
Sudabriņa m'āt'el'eiša.
422 [Līvānu pag. D].

2. Lēņi lēņi Dieviņš brauce
No kalniņa lejiņā,
Neļaudams vējiņam
Savu matu purināt.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

3. Lēņi lēņi Dieviņš jāja
Ābolainu kumeliņu:
Negribēja vējam dot
Sava zīda mētelīša.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

4. Lēni lēni Dieviņš jāja
Pa lielo tīrumiņu,
Lai vējiņis nenopūta
Zaļa zīda mētelīša.
121 [Gulbenē (Md)].

5. Lēņi lēņi Dieviņš jāja
Par atraitnes tīrumiņu:
Negribēja vējiņā
Santa svārku vēdināt.
328 [Valles muižā (Taurkalnes pag. B)].

6. Rāmi rāmi Dieviņš gāja
Par tiem lauku tīrumiem,
Lai vējiņis nevēcina
Dievam zīda mētelīti.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

33683.

Lēni lēni Dieviņš brauca
No kalniņa lejiņā,
Netraucēja ievas ziedu,
Ne arāja kumeliņ'.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1. Lēni lēni Dieviņš brauca
No kalniņa lejiņā.
Dieviņam lēni zirgi,
Pats ir lēns braucējiņš,
Netraucēja rudzu ziedu,
Ne arāja kumeliņu.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

2. Lēni lēni Dieviņš brauca
No kalniņa lejiņā.
Lēni lēni Dieva zirgi,
Lēnas Dieva kamaniņas,
Ni traucēja ievas ziedu,
Ni arāja kumeliņa.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

- 333 -

3. Lēni lēni Dieviņš brauca
No kalniņa lejiņā,
Netraucēja ievas ziedu,
Ne arāja gājumiņa.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

4. Lēni lēni Dieviņš nāca
No Vāczemes Vidzemē,
Nemaitāja ievas ziedus,
Ne arāja gājumiņu.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

5. Līgo viegli, vasariņa,
No kalniņa lejiņā,
Nemaitā ievu ziedu,
Ne arāja sējumiņa!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

6. Rāmi rāmi, patapdamis,
Nāk no jūras pērkoniņis,
Nemaitāja ievas ziedus,
Ne arāja gājumiņu.
216 [Ventspilī].

7. Pāri pāri lietus gāja
Par tiem lauku tīrumiem,
Nemaitāja ievas ziedus,
Ne arāja gājumiņu.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

33684.

Lēni lēni Dieviņš jāja
No kalniņa lejiņā;
Saules meita vārtus vēra,
Zvaigžņu cimdus rociņā.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

33685.

Mārietīna, dievmeitīna,
Dievgaldīna slaucītāj',
Par istabu pārtecēja,
Zelta grīste šauvīnā.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

33686.

Op op, mīļš Dieviņš,
Tu augšā, es lejā!
Tu man devi miežus rudzus,
Tu bēros kumeliņus.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

33686v1.

Opačā, mīļs Dieviņš,
Tu augšām, es zemē!
Tu man devi miežus rudzus,
Es baroju kumeliņu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

33687.

Opačā, mīļš Dieviņš,
Tu augšām, es zemē,
Tu augšām debesīs,
Es zemē skaidienā!
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

33688.

Pi Dīv'eņa lab' dz'eivuot':
Treis olūti pogolmā.
Vīnā dz'ēre raibys gūv's,
Ūtrā s'ērmi kum'ēl'eņi,
Trešejā saul'is m'eita
Bičereitis balynuoja.
426 [Sakstagala pag. Rz].

33689.

Rāmi rāmi Dieviņš brauca
No kalniņa lejiņā,
Niedres tiltis līgojās,
Zviedz Dieviņa kumeliņi.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

33690.

Sasamete melni kraukļi
Lielajā rudzzālē;
Tie nebija melni kraukļi,
Tie bij Dieva kumeliņi.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33691.

Sasatyka Dīvs ar valnu
Lelojūs t'eirumūs;
Šk'ēl'e Dīvs sāra guni,
Suoka valns bizin'ēt.
409 [Līksnas pag. D].

33692.

Sasatika Dievs ar velnu
Vidū jūras uz akmiņa;
Kažociņi briku kraku,
Zobentiņi šmigu šmagu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

33693.

Sasatrūka Dieva zirgi
No pelēka akmentiņa,
Saraustīja zelta grožus,
Sasit' vaŗa kamaniņas.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)], 321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

1. Sasatrūka kumeliņis
No pelēka akmentiņa,
Saraustīja zelta grožus,
Sudrabiņa iemautiņus.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

33694.

Sen dzirdēju, nu ieraugu:
Dievam sirmi kumeliņi,
Dievam sirmi kumeliņi
Sudrabiņa lāsītēm.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

- 334 -

33695.

Tici Dievu, līgaviņa,
Ej ozolu baznīcā!
Visi ļaudis tevi teica
Bez Dieviņa dzīvojot.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33696.

Tu, Māriņa, viegla sieva,
Dod man savu vieglumiņu;
Tu, Dieviņi, bagāts vīris,
Dod man savu bagātību!
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

33697.

Tumsū gāju, vakarā,
Kas jel man biedram nāca?
Dieviņš man biedram nāca,
Mēnestiņis gaišumam.
205 [Ciecerē (Cieceres pag. Kld)].

1. Tumsa tumsa, kas par tumsu,
Es par tumsu nebēdāju!
Dieviņš manim biedram nāca
Mēnestiņa gaišumāi.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

2. Tumsiņā, vakarā
Nedrīkstēju viena iet;
Dieviņš man biedram nāca,
Mēnestiņis gaišumam.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)], 200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

33698.

Tumss laukā, tumss laukā,
Kur bij ņemt ceļa draugu?
Dievs bij man ceļa draugs,
Laime ceļa rādītāja.
121 [Gulbenē (Md)].

- 335 -

- 336 -

54621.

Aoi Dieviņi aoi Dieviņi,
Bez Dieviņa nevarēj',
Nei bez Dieva palīdziņa.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

54622.

Voi Dīviņ, voi Laimiņ,
Kur tī muni sirmī zyrgi?
Kur tī muni sirmī zyrgi,
Kur rakstītos komonas?
Pi Dīviņa sirmī zyrgi,
Pi Laimiņas komonas.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

54623.

Ai Dieviņi, kam radīji
Citu lielu, citu mazu?
Liels mazajam nevēlēja,
Kalnā kāpt raudzīties.
147 [Jaunlaicenes Vlk].

- 337 -

54624.

Vai Dieviņ, ko darīšu?
Man Dieviņis nelīdzēja:
Sausa malka man nedega,
Zaļa birze nelapoja.
398 [Skrundas Kld].

54625.

Aizskrējusja pūra molā,
Aizakļīdžu kai dzjārveitja.
Ni tī mani Dīvs izdzierda,
Ni tī muni buoleleņi.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

54626.

Andrīv bruoļ, ūzuleņ,
Kū tei tova muote dora?
Zam ūzula krāslus roksta,
Nu Dīveņa gostu gaida.
170 [Kapiņu D].

54627.

Atved, Dievis, siltu lītu
Jele vienu debestiņu!
Vis(i) asni novītuši,
Noskumuši arājiņi.
604 [Dažādi iesūtītāji].

54628.

Atveriet man vārtiņus,
I istabas duraviņas!
Dieviņš vārtus man atvēra,
Laimiņ' istab's duraviņas.
241 [Lubānas Md].

54629.

Auŗu auŗu nosasaucu,
Redzu Dievu nelīdzamu;
Redzu savu gājumiņu
Pakaļāja paliekamu.
39 [Bārtas Lp].

54630.

Boguotais līļejuos:
Daudzi rudzu, daudz ir mīžu.
Vairuok Dīva saiveņā,
Na boguota klētiņā.
605 [Skolas].

54631.

Brāļi savas māsas cēla,
Kas cels mani, sērdienīti?
Dieviņš cēla sērdienīti
Bandenieka kumeļā.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

54632.

Ceruleic, mozs putneņč,
Dīvam nasa vēstuleņ(?).
Dzeneišam raibi svuorki,
Tam skrūdera navajag.
326 [Preiļu D].

54633.

Cīrulīti, mazputniņi,
Ko tu redzēj' debesīs?
Redzēj' Dievu spēlējot,
Enģelīšus dancajot;
Pērkonīša vedekliņa
Augsti gaisā ducināj.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

54634.

Dar', Dieviņ, ko tu zini,
Nepalikšu, kur augusi;
Ja kājiņas nenesīs,
Vedīs tautu kumeliņš.
14 [Alsviķa Vlk].

54635.

Dar', Dieviņ, kā tev tīk,
Es tove rociņe.
Tur es guļ, tur es ceļes,
Pie tovem kājiņem.
243 [Lubezeres Tl].

54636.

Dīvam byut Dīviņam,
Dīvam gudrs padūmiņš;
Dievs kūkim lopas devja,
Dīvs vuorpiņas teirumā.
605 [Skolas].

1. Dīvs beja, Dīvs palyka,
Dīvs deva padūmeņu:
Kūkim Dīvs deva lapeņas,
Rudzim greutas vuorpeņas.
466 [Vārkavas D].

54637.

Dievam sūdzu vāju druvu,
Dievam vāju kumeliņ';
Vai no Dieva, ne no Dieva,
Dievam sūdzu raudādam'.
241 [Lubānas Md].

1. Dīvam devu vuoju drivu,
Dīvam vuoju kumeliņu;
Vai nu Dīva, vai nu Dīva,
Vysu Dīvam atvēlēju.
326 [Preiļu D].

- 338 -

54638.

Dīveņ, dūd tev, muoseņ,
Dīvu topt celeņā;
Dīvu topt celeņā,
Laimu ceļa meleņā.
314 [Pildas Ldz].

54639.

Dīviņš olu padarīja
Nu tūs bārza pupuriņu;
Svārta Muora raugu lyka,
Madā rūkas mārcādama.
326 [Preiļu D].

54640.

Dīviņš olu padarīja
Sudabriņa kubulā;
Svāta Muora dzartu guoja
Ar sudobra bičerīt'.
326 [Preiļu D].

54641.

Dieviņš brauca oļu kalnu
Deviņiem kumeļiem;
Ne tie svīda, ne tie kusa,
Ne ceļā ēdināmi.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

54642.

Dieviņš brauca, zeme rīb,
Akmins šķīla uguntiņu;
Mūc, bērniņi, šūpulī,
Nestāv' plāna vidiņā!
104 [Ēdoles Vp].

54643.

Dīveņč brauca vēja zirgus,
Suņa kaula kamaniņas;
Ni puori skrēja vēja zirgi,
Ni saliuza kamaniņis.
326 [Preiļu D].

54644.

Dīviņš brauca nīdru tyltu
Sudrabotu kumeliņu.
Pyut, vējiņ, čaukst lapiņas,
Traucās Dīva kumeliņš.
182 [Kaunatas Rz].

54645.

Dieviņš brida rudzu lauku
Ar pelēku mētelīti.
Cel, Dieviņi, vēl augstāk,
Lai aug rudzi vēl gaŗāki.
52 [Bikstu Tk].

54646.

Dieviņš brida rudzu lauku
Ar pelēku mētelīti.
Brien, Dieviņ, rudzu lauku,
Lai aug labi kupli rudzi;
Lai aug labi kupli rudzi,
Ko mēs ziemu ēdīsim.
20 [Annenieku (Annasmuižas) Tk].

54647.

Dieviņš brida rudzu lauku
Ar pelēku mētelīti;
Mīļā Māra pakaļ gāja,
Zelta ziedus kaisīdama.
114 [Gaiķu Kld].

54648.

Dieviņš jāja rudzu lauku
Ar pelēku kumeliņu;
Pelēks bij rudzu lauks,
Pelēks Dieva kumeliņš.
263 [Mēmeles Jk].

54649.

Svāta Muora bierzī guoja,
Zalta kūrpes kuojiņā;
Dīviņš guoja rudzu sēt
Ar sudabra vuocelīti.
170 [Kapiņu D].

54650.

Dīveņš bej mozs veireņč,
Gudris viņa padūmeņč:
Viņš varēja prīdi vērpt,
Ūzuliņu šķeterēt.
113 [Gaigalavas (Bikovas) Rz].

54651.

Dīviņš braucja ar Laimiņu,
Nakaustīti kumeliņi;
Sasatryuka Dīva zirgi,
Pakreit Laimes kumeliņi.
326 [Preiļu D].

54652.

Dieviņš brauca oļu kalnu
Dui dzelteni kumeliņi:
Ne tie svīda, ne tie kusa,
Ne ceļāja dusināja.
92 [Dunalkas Azp].

54653.

Dieviņš deva labus linus,
Liniem labas pakuliņas;
Dieviņš deva gudru vīru,
Vīram gudru padomiņu.
335 [Puzes Vp].

- 339 -

54654.

Dieviņš ēda, Dieviņš dzēra,
Es ar nabags pievelkos;
Dieviņš prasa pātarus skaitīt,
Nemāku, tētīt, pātarus skaitīt.
192 [Kosas C].

54655.

Dīviņš guoja rudzu sātu
Ar sudobra sātivīt';
Es pakluoju vylnuonīti,
Man pībyra sudabriņš.
326 [Preiļu D].

54656.

Dīveņš guoja bišu sātu
Ar sudobra sātiveiti;
Kam saujeņu, kam ūtrū,
Kam ar vysu vuoceleiti.
365 [Sakstagalas Rz].

54657.

Dīviņš guoja medībuos
Ar sudobra suneišim;
Atīt Dīvs vokorā,
Atnas zalta vuovereiti.
Kur, Dīveņ, zelta grūži,
Kur sudobra īmaukteņi?
Jyugsim syla vuovereiti,
Brauksjam Dīva bazneicā.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

54658.

Dīviņš guoja medībā, rūtū
rūtū!
Ar sudobra sunīšim, rūtū rūtū!
I sunīši piekusuši, rūtū rūtū!
Cabalītes nūpleisuš', rūtū
rūtū!
143 [Jāsmuižas D].

54659.

Dīveņš jyudzja kumēleņi,
Ar kū braukti bazneicā.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

54660.

Dīviņš kuopa debesīs
Pa līpeņas lapeņom.
Kai uzkuopa ļaunais gors,
Tai nūlyuza lapeņa.
168 [Kalupes D].

54661.

Dieviņš prieka nevarēja,
Pa pagalmu staigādams;
Kulā dzied kūlējiņi,
Maltuvē malējiņi.
605 [Skolas].

54662.

Dieviņš sēd kalniņā,
Zobentiņš rociņā;
Svētā Marija zāles lasa
Zobentiņa galiņā.
417 [Struteles Tk].

54663.

Dīveņš stuovēj' aiz vuortim
Nūsveidušu kumeleņu.
Vakar meja zalta kristu,
Šudin zalta gredzinteņu.
326 [Preiļu D].

54664.

Dīveņš tak pa ceļeņi
Ašņajom kuojeņom;
Svāta Muora pakaļī,
Ašņa lases lasēdama.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

1. Jezeņš tak pa ceļeņu
Ašņuotom kuojeņom,
O Jezu Jezu,
Ašņuotom kuojeņom.
Svāta Muora pakaļ tak,
Ašņa lases laseidama;
Sasīn zeida pologā,
Īnas Dīva bazneicā;
Īnas Dīva bazneicā,
Īlīk Dīva šiupulī.
357 [Rudzētu D].

54665.

Dieviņš veda dvēselīti
Paradīzes dārziņā,
Sēdināja pie galdiņa,
Pie citām dvēselēm.(?)
338 [Rankas C].

54666.

Dievs aizsūta labvakaru
Manam maizes arājam;
Jau es pati neattapu,
Jo celiņa nezināju.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

54667.

Dievs atjāja vakarā,
Kur liks Dieva kumeliņ(u)?
Dzīsim vaŗa vadalās,
Laizsim rožu dārziņā.
605 [Skolas].

54668.

Dīvs ar dālu stulpu roka,
Pi tuo stulpa kristu slēja;
Pi tuo krista daīdami,
Vysus svātus pīminēja.
466 [Vārkavas D].

- 340 -

54669.

Dievs ar velnu sasatika
Bikaunieku tīrumā,
Skēla guni debesies,
Plīsa zeme gabaliem.
236 [Līvānu D].

54670.

Dievs man deve, Dievs man deve,
Rociņā neiedeve;
Dievs man deve tīrumā
Pa vadziņas galiņam.
241 [Lubānas Md].

1. Dievs man deva, Dievs man deva,
Dievs rokā neiedeva;
Dievs man deva pa soļam,
Pa solīša galiņam.
306 [Patkules Md].

54671.

Dievs zina, Laima zina,
As jau pate nezināj';
Dievs zina zemīt' munu,
Laima zina arājiņ'.
373 [Sarkaņu Md].

54672.

Dod, Dieviņ, labi vien,
Es jau slikti negribēju;
Dod, Dieviņ, lab' atrast,
Lab' atstāt pakaļā.
373 [Sarkaņu Md].

54673.

Dod, Dieviņ, siltu sauli,
Nedod jele lietutiņu;
Šodien vilkšu baltu svārku
Ar zaļām puķītēm.
Baltais svārks paliks melns,
Zaļās puķes nobālēs.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

54674.

Dzērājs dzēra visu dienu,
Dievs dzērāja daļu deva;
Arājs ara visu dienu,
Skauģis vagas galiņā.
263 [Mēmeles Jk].

54675.

Dzieržu Dīveņu leižūt,
Dīva dālu dzenejūt.
Patja Dīva naredzieju
Aiz deveņu duraveņu;
Aiz deveņu duraveņu,
Aiz deveņu atslēdzeņ'.
326 [Preiļu D].

54676.

Dzipsnī, Dievs, uguntiņu,
Sildi visu pasaulīti;
Man' saģērba māmuļiņa
Nātenā rotiņā.
322 [Praulienas Md].

54677.

Ej, muoseņ, baznīcā,
Kreit ceļūs rauduodama,
Lyudz nu Dīva veselības,
Nu Laimeņis lobas laimes.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

54678.

Ej, māsiņ, taisnu ceļu,
Runaj taisnu valūdiņu,
Tad Dieviņis palīdzēs
Taisnu mūžu nodzīvot.
224 [Lielvārdes Rg].

54679.

Es apsedžu sav' gaļdeņu
Ar boltū paladzeņu;
Apsedz, Dīvs, munu sātu
Ar sudobra mēteleiti!
143 [Jāsmuižas D].

1. Tovu gaļdiņu apsedžu
Ar tū lynu paladziņu;
Apsedz, Dīvs, muojas munas
Ar sudobra mētelīti!
357 [Rudzētu D].

54680.

Es Dievam tā darīju,
Kā Dieviņš man darīja:
Tīšām kāru cepurīti
Pie Dieviņa namdurīm.
Es Dievam tā darīju,
Kādieviņš man darīja:
Kā Dieviņš man noņēma
Cepurītes valkātāju.
290 [Ogres C].

1. Es pakāru cepurīti
Pie Dieviņa nama duru:
Kam Dieviņis man akēma [atjēma]
Tik jaunai arājiņu.
92 [Dunalkas Azp].

- 341 -

54681.

Es gribēju naudu sēt
Vienu mazu tīrumīnu;
Dieviņš vaļas man neļāva,
Sak': naudīna neaugot.
192 [Kosas C].

1. Es gribēju naudu sēt
Tīrumiņa maliņā;
Brālīts vaļas man nedeva,
Teica: nauda nedīgšot.
56 [Birzgales (Lindes) Rg].

54682.

Es piedzimu pie māmiņas
Bez prātiņa, bez krekliņa;
Dievs man deva gudru prātu,
Māte baltu kreklu vilka.
241 [Lubānas Md].

1. Es piedzimu pie māmiņas
Bez prātiņa, bez krekliņa;
Māmiņ' manim kreklu šuva,
Laima gudru padomiņ'.
241 [Lubānas Md].

54683.

Es redzēju Dieviņam
Dulumbēru kumeliņu;
Tie bij labi mūs' māsai
Jāt brālim vedībās.
356 [Rudbāržu Azp].

54684.

Gad kārtu izgulēju
Pie māmiņas mīļu sirdi;
Mīļš dieviņšman jautāja,
Vai bij viegla gulēšana?
Bij man viegla gulēšana,
Grūt' manai māmiņai.
355 [Rucavas Lp].

54685.

Godīgi godīgi
Tie sveši ļaudis:
Godīgi Dievam
Slavīti deva.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

54686.

Gudrejīs bruolileņ,
Pretim Dīvu naizgudrēs'.
Še byus tova gudreibeņa
Jeza krysta rūceņā.
326 [Preiļu D].

54687.

Gudri veiri, stypri veiri,
Kū Dīvam lab' dorit?
Bite beja moza sīva,
Dīvam dora gaišumiņ'.
389 [Silajāņu Rz].

1. Leli ļauds, boguotī,
Kū Dīvam lab' dorot?
Biteit' beja moza sīva,
Dīvam dora gaisumīnu.
466 [Vārkavas D].

54688.

Guli, guli, nelietīte,
Cauras liepas ēniņā;
Es gulēšu, es smiešos
Diev' ozolu pavēnī.
273 [Mores Rg].

54689.

Guļ ozoli līdumai,
Zarus plēta upītē;
Guļ puisīši kalniņai,
Dieviņš puišu vidiņā.(?)
87 [Drabešu (Drabužu) C].

54690.

Ik reitiņa Dīva lyudzu:
Nasker mani nu dzimtenes;
Nasker mani nu dzimtenes,
Nu mīļim ļautiņim.
35 [Baltinavas Abr].

54691.

Ir pie Dieva tāds kociņis,
Kas zied zelta ziediņiem;
Ir pie mātes tāds bērniņis,
Kas klausīja vienu vārdu.
241 [Lubānas Md].

54692.

Īsalaižu laižamuo
Pa labim ļauteņim;
Zyna Dīvs muojis munys,
Zyna munu dzeivuošon'.
326 [Preiļu D].

54693.

Īsim Dīva duorzeņā
Sava mīdziņa gulātu!
Lyugsim Dīva, svātys muorys,
Lai pi myusu kluotyn stuov,
Lai tei mīsa klusom guļ,
Lai dvēselis natraucej.
466 [Vārkavas D].

54694.

Jānīšam treji vārti,
Tam trejādi viesi nāca:
Pa vieniem Dieviņš nāca,
Pa otriem mīļa Māra,
Pa trešiem eņģelīši,
Koklītes koklēdami.
211 [Ļaudonas Md].

- 342 -

54695.

Šorīt agri piecēlosi,
Trejus vārtus atdarīju:
Pa vieniem Dievs iebrauca,
Pa otriem mīļā Māra,
Pa trešiemi pād' iebrauca,
Savu bēri dancināj'.
40 [Basu (Bases) Azp].

1. Kalniņā treji vārti,
Visi treji atveŗami:
Pa vieniem dievīš brauc,
Pa otrim mīļa Māŗa,
Pa trešim pāde brauca
Pādi vest baznīcai.
40 [Basu (Bases) Azp].

54696.

Treji vārti kalniņēje,
Visi treji sudraboti:
Pa to vienu Dieviņš brauca,
Pa to otru eņģelītis,
Pa trešoje es izvedu
Sav' māsiņu pie laulības.
129 [Gudenieku Azp].

546961.

Kas tā tāda liela sēta,
Tai sētā treji vārtu?
Pa pirmiem Dieviņš brauca,
Pa otriem mīļa Māŗa,
Pa trešiem saulīt' brauca
Div dzeltēni kumeliņi.
572 [Tukums Tk apr.].

54697.

Kam, Dieviņ, tā darīji,
Citam labu, citam ļaunu?
Citam devi zelta naudu,
Citam spieķi rociņā.
149 [Jaunpils Tk].

54698.

Kam tie zirgi, kam tie rati,
Pie Dieviņa namdurēm?
Dieva zirgi, Dieva rati,
Gaid' saulīti iesēdam.
604 [Dažādi iesūtītāji].

54699.

Kas māsiņai roku šķīra,
Kas piedeva padomiņu?
Laima manu roku šķīra,
Dievs piedeva padomiņu.
263 [Mēmeles Jk].

1. Kur, brālīti, tu derēji,
Kas piedeva padomiņu?
Dēkļu Laima roku šķīra,
Dievs piedeva padomiņu.
589 [Kuldīgas apr.].

54700.

Kam Dieviņš devis,
Kam māŗ' audzināja?
Memiņ' manim piesolīja
Gosniņ' melactiņ'.
23 [Ārlavas Tl].

54701.

Kam tie kalni, kam tās lejas,
Kam tie lielie tīrumi?
Dieva kalni, Dieva lejas
Dievam lielie tīrumiņi.
109 [Ērķemes Vlk].

54702.

Kuo tī zyrgi, kuo tī roti,
Kuo tī poši juojējeņi?
Dīva zyrgi, Laimes sagli,
Engeļi poši juojējeņi.
182 [Kaunatas Rz].

54703.

Kas tik agri reitā
Pa siņcem staiguo?
Verite staigoj,
Ar Dīvu runoj:
Prosomi, Dīviņ,
Uz kuozom atej!
389 [Silajāņu Rz].

54704.

Kādi ziedi rudzīšam?
Pelēkiem ziediņiem.
Tie nebija rudzu ziedi,
Tie Dieviņa pakariņi.
3 [Adulienas Md].

1. Ziedi, ziedi, rudzu vārpa,
Pelēkiemi ziediņiem!
Tie nebija rudzu ziedi,
Tas bij Dieva pakariņš.
241 [Lubānas Md].

- 343 -

54705.

Ko man deva māmuliņa,
To es sēju nastiņā;
Ko man deva mīļš Dieviņis,
Simtiem krāvu vezumā.
282 [Nīcas Lp].

54706.

Ko, Dieviņ, tu cēliesi,
Ko tev agri vajadzēja?
Es meitiņa ik rītiņu
Pirmā durvju vērējiņa;
Pirmā durvju vērējiņa,
Labu rītu devējiņa:
Dievspalīdz, labrītiņ,
Tā pirmā valodiņ';
Aust dieniņa, aust gaismiņa,
Tas pirmais gaišumiņš.
589 [Kuldīgas apr.].

54707.

Ko, meitiņ, nopūšies,
Kam Dieviņu kaitināj'?
Priekše vēl tās dieniņas,
Vēl gŗūtāks nopūtiens.
546 [Kuldīga Kld apr.].

1. Ko, meitiņ, nopūtas,
Ko Dieviņ kaitne?
Priekše nāks grūts dienas,
Visgrūtes nopūtiņs.
445 [Ugāles Vp].

54708.

Krita priede, krita egle,
Ko tas ķirps grauzdin grauž.
Nedod Dievs cilvēkam
Koka mūžu nodzīvot!
198 [Krustpils D].

54709.

Kul, māmiņa, kā kuldama,
Ar ievas rīksti man nekul!
Pieies mana dvēselīte
Pie Dieviņa smirdēdama.
306 [Patkules Md].

54710.

Kur, māmiņ, tovas meitas -
Krāsli vīn ustobā?
Zam ūzula krāslus roksta,
Nu Dīviņa vīsus gaida.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

54711.

Kur tu biji, vīru Dievs,
Kad tu mani neredzēji?
Ne man laba kumeliņa,
Ne man labas līgaviņas.
604 [Dažādi iesūtītāji].

54712.

Kur tu iesi, mīļš Dieviņu,
Ar sudraba sētuvīti?
Ieš' atraitnes druviņā, -
Tai neviena sējējiņa.
604 [Dažādi iesūtītāji].

54713.

Kuŗs Dieviņš zirgu deva,
Tas dos zirga jājējiņ';
Kuŗa Laimiņ' izlaidusi,
Tā par mani gādājusi.
241 [Lubānas Md].

54714.

Lobreitiņ reitiņā,
Lobvokor vokorā:
Dīvam devu lobu reitu,
Laimei lobu vakariņu.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

54715.

Lakstīgola, mozs putniņš,
Izvuic' mani spuornūs skrīt!
Ni augstuok, ni zamuok,
Tikai Dīvu īraudzēt.
35 [Baltinavas Abr].

54716.

Lauzit skolus, pyutit guni,
Laidit Dīvu ustobā!
Dīveņš stuov aiz vuortim
Nūsveidušu kumeliņu,
Div siermīši, div bērīši,
četri ūša skritulīši.
89 [Dricēnu Rz].

54717.

Lēni lēni Dieviņš brauca
No kalniņa lejiņā,
Netraucēja ievas ziedu,
Ne arāja kumeliņu.
Lēni zirgi Dieviņam,
Lēni paši braucējiņi.
192 [Kosas C].

54718.

Lēņi lēņi Dīveņš brauca
Nū kalneņa lejiņā;
četrim voska skrituleišim,
Pīcim siermim kumeliņim.
18 [Andrupenes Rz].

- 344 -

54719.

Līdzin, Dieviņ, i līdzi,
Zemes virsu staigādams!
Citiem dod sāli, maizi,
Citiem jauku valodiņu.
605 [Skolas].

54720.

Lūdz, bāliņ, savu Dievu,
Nosaņēmis cepurīti;
Ietin gāja tavs Dieviņis
Miglājā rītiņā.
241 [Lubānas Md].

54721.

Lūdzu Dieva augsta zirga,
Lai kājiņas neapmirka;
No Laimiņas labu mūžu,
Lai man labi padzīvot.
241 [Lubānas Md].

54722.

Lūdzu Dievu, lūdzu Laimas,
Abus lūdzu raudādama:
No Dieviņa labu [ilgu] mūžu,
No Laimiņas arājiņu.
281 [Neretas Jk].

54723.

Lyudžu Dīva, lyudžu Laimis,
Celiņūs mazdamās:
Nu Dīviņa častis, daļis,
Nu Laimiņis vīgla myuža,
Lai naraužu dzeivuodama.
194 [Krāslavas D].

54724.

Lūdz vienu, lūdz otru,
Lai dod mārki, es atdoš';
Es pielūdzu mīļu Dievu,
Tas atdeva bez:.
546 [Kuldīga Kld apr.].

54725.

Lyugsim Dīva, bruoleliņu,
Lai aug siermi kumeliņi;
Ka Dīveņa nalyugsim,
Ni augs siermi, ni palāki.
170 [Kapiņu D].

54726.

Laudis brauca baznīcā,
Es leloju eglienā;
Tikpat man' Dievs redzēja
Kā ļautiņus baznīcā.
163 [Kalētu Lp].

54727.

Ļaudis man nevēlēja
Peļķē smeltu ūdentiņu;
Dieviņš man novēlēja
Kalnā zelta avotiņu.
96 [Durbes Lp].

54728.

Mammiņ' man nagus grieza,
Visus svieda azotē;
Kad Dieviņš tev prasīs,
Te ir viņi azotē.
540 [Jelgava Jg apr.].

54729.

Man noplīsa sietaviņa,
Sietaliņu barojot;
Dod, Dieviņ, da satīt
Da deviņas iešņaviņas.
241 [Lubānas Md].

54730.

Man vīzītes noplīsušas,
Atsasēdu kalniņā;
Ak Dieviņ, tu pats redzi
Manu vīžu plīsumiņu.
241 [Lubānas Md].

54731.

Man vaiņagu valkājot,
Ļaudis kāra šūpulīti.
Kar, Dieviņ, laužu mēles
Dziļā elles dibenā!
350 [Ropažu Rg].

54732.

Maza maza uguntiņa
Spīd manā maltuvē;
Māŗa rādīj' uguntiņu,
Dieviņš kala dzirnaviņ'.
513 [Zemītes Tk].

54733.

Mozs (bej) muns augumiņš,
Škir, Dīviņ, daļu lelu!
Ka tī manis pruovi ļaudis
Nasameitu kuojiņom.
357 [Rudzētu D].

54734.

Maza maza istabiņa,
Jauka jauka dzīvošana:
Dieviņš ēda launadziņu
Baltajos šķīvīšos.
605 [Skolas].

- 345 -

54735.

Mazputniņš, zelta spārni
Pret saulīti lidinās.
Mans maizītes arājiņš
Dusin' savu kumeliņu.
Cel, Dieviņ, zelta trepes,
Lai es nesu launadziņu.
605 [Skolas].

54736.

Met manā maciņā,
Sēdēs' Dieva krēsliņā!
Ka nemetīs' maciņā,
Sēdēs' vella pagultē.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

1. Kas metīs manā pūrīnā,
Tas zēdēs zelta krēslīnā;
Kas nemetīs man pūrīnā,
Tas sēdēs sūdu daņačkā.
(Raunā).

54737.

Mīlēt man sav' radiņu,
Vai bagāts vai nabags;
Kas radiņu nemīlēs,
Tam Dieviņš nelīdzēs.
241 [Lubānas Md].

54738.

Nava man Dieviņš tālu,
Kā man tālu bāleliņi;
Te gulstosi, te ceļosi,
Zem Dieviņa kājiņām.
241 [Lubānas Md].

54739.

Nāc, Dieviņ, uz manīm
Šovakar vakarēt:
Balti mani liepas galdi,
Tīra mana istabiņa.
205 [Kusas Md].

54740.

Ej, Dīviņ, šūvokor
Pi manim vakarēt:
Pi maņ' beja soldons ols,
Vac' ūzula ceļmiņā.
357 [Rudzētu D].

54741.

Ej, Dīviņ, šūvokor,
Uz manimi vakarāt:
Sveces daga, na skaliņi,
Nava dyumu ustobā.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

54742.

Nadūd Dīvs taidas laimes,
Kaida laime muna ir;
Navēlēju taidas laimes
Patim meža takuļam.
365 [Sakstagalas Rz].

54743.

Nūmozgoj, tu Dīveņ,
Vysas munas nalaimītes!
Škilta guns maciņā,
Gailīts dzīd padusē.
89 [Dricēnu Rz].

54744.

Nūsapierku nu Dīveņa
Garkuojeiti kumeleņ(u).
Tys bej lobs sāklu vest
Calmuotā leidumā.
326 [Preiļu D].

54745.

Pa celeņu, pa celeņu,
Pa lelū, pa mozū:
Pa lelū Dīvs ībraucja,
Pa mozū svāta Muora.
170 [Kapiņu D].

54746.

Paļdīs devu Dīveņam,
Paļdīs Dīva dēliņam,
Kad jis mani ir paleidzējis
Šuos dīnas darbeņam.
182 [Kaunatas Rz].

54747.

Palsmalieši, vella bērni,
Vellam ceļu parādījši;
Gaujenieši, Dieva bērni,
Dievam krēslu pacēluši.
99 [Dzelzavas Md].

54748.

Pilla sēta vītoliņu
Sidrabiņa lapiņām.
Vai te bija Dievs dzīvojis,
Vai tie mani bāleliņi?
604 [Dažādi iesūtītāji].

54749.

Pie Dieviņa es nogāju,
Pie Dieviņa es paliku;
Pie Dieviņa tīra maize,
Ne grūžama, ne maļama.
24 [Asares Il].

- 346 -

54750.

Pie Dieviņa sūdzēt gāju,
Ron' Dieviņu apgulušu.
Piecelies, mīļš Dieviņ,
Pieņem mani, nabadziņu!
74 [Cīravas Azp].

54751.

Putuojušu konnu nešu,
Mygluojušu vuocelēti;
Dīvens dzēra kanneņā,
Svārta Muora vuocelē.
466 [Vārkavas D].

54752.

Pūtiet skalu, dedziet skalu,
Laidiet Dievu istabā!
Istabā četri kakti,
četri svēti eņģelīši.
139 [Īslīces (Bornsmindes) B].

54753.

Pyuteit guni, lauzīt skolus,
Laidīt Dīvu ustobā!
Laidīt Dīvu ustobā,
Vedīt golda gaļeņā.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

54754.

Es guņtiņas dedzējiņa,
Es dzīsmiņu suocējiņa.
Laužat skolus, dedzit guni,
Laidit Dīvu ustobā!
Dīviņš stuov aiz vuortiņu
Nūsveidušu kumeliņu.
170 [Kapiņu D].

54755.

Speŗu kāju veŗu durvis,
Klusu lieli, klusu mazi;
Klusu lieli, klusu mazi,
Dievs ienāca istabā.
Labvakari, dievspalīdz,
Tā pirmā valodiņa.
416 [Strazdes (Tl)].

54756.

Rauduoju, rauduošu
Vysu sovu myužu,
Cikam mani, cikam mani
Dīvs vysu žēlīgais
Napamess, napamess
Nu jums atšaškiert.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

54757.

Sen dzirdēju, nu redzēju
Dievam raibu kumeliņ'.
604 [Dažādi iesūtītāji].

54758.

Skudra gauda Dieviņam,
Kā ganiņš maizi kaisa.
Dievs skudrai atbildēj(a):
Kas ganam galdu klāj.
546 [Kuldīga Kld apr.].

54759.

Spēlē, tētīt žēlīgais,
Meitām Dievīc aizkrāsnē!
318 [Plāņu Vlk].

54760.

Šonakt Dieviņis
Caur sētu brauca.
96 [Durbes Lp].

54761.

Tei rasiņa nanūveita,
Cytu Dīvs rasynuoja;
Tuos tautiņas nanūguoja,
Cytas juoja pogolmā.
389 [Silajāņu Rz].

54762.

Tāli tāli man' zemīte,
Tāli Dieva nodalīta;
Ni māmiņa mani juta,
Ni es jutu māmuliņas.
241 [Lubānas Md].

54763.

Teku, teku no kalniņa,
Ieteku Dieva namiņā.
Balta balta kanniņa
Ir uz Dieva galdiņa.
192 [Kosas C].

54764.

Tīšām dzinu svētu rītu
Diža ceļa maliņāja:
Dieviņš jāja, Māŗa brauca,
Abi deva dievpalīgu.
92 [Dunalkas Azp].

54765.

To celiņu rītā minu,
To celiņu vakarā.
Dievs dod manām kājiņām
Viegli mūžu notaigāt.
338 [Rankas C].

- 347 -

54766.

Treis jumprovas mozguojās
Pi tuo Dīva olūteņa:
Vīnai beja bryuni svuorki,
Ūtrai zaļi zaļinuoti,
Trešajai jumprovai:.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

54767.

Treis pukeites olūtā,
Treis olūta meleņā.
Divi devu Dīveņam,
Div' Dīveņa dēliņam,
Divi sev aizturēju,
Ar kū tautas kairynuot.
170 [Kapiņu D].

54768.

Trīs upītes, trīs māsiņas
Straujas tek vakarā;
Met, Dieviņ, zelta krustu,
Ne lasīte netecēs.
241 [Lubānas Md].

54769.

Tumsiņš ārā, vakariņš,
Es par tumsu nebēdāju:
Dievs man bija ceļa draugs,
Laima vārtu vērājiņ.
36 [Balvu Abr], 228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

54770.

Tymsā sežu vokorā,
Dzieržu Dīvu atbraucūt.
Laužu skolu, dadzu guni,
Laižu Dīvu ustubā.
326 [Preiļu D].

54771.

Tymsa nakts, zāla zuole,
Laukā laižu kumeliņu.
Sīņ', Dīviņ, sovu suni
Zaļa vara povodā!
326 [Preiļu D].

54772.

Uz ezera guni kūru,
Sīkus ledus dedzināju;
Caur Mēnesi diegu vilku,
Cauri Dieva kumeliņi.
306 [Patkules Md].

54773.

Vai tik vien tiesas vīru,
Kā tie mani bālēliņi?
Spriež't patiesi, bālēliņ',
Dod Dievam dvēselīti.
343 [Rāvas Lp].

54774.

Vuoja vuoja tei sēteņa,
Tuos sēteņis saiminīks.
Tai vuojai sēteņai
Diviņš vyra aizaideņ'.
326 [Preiļu D].

54775.

Ved, Dīveņ, kū vazdams,
Ved palāku ustobā;
Kad palākais ustobā,
Vysi kakteņi živēja.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

54776.

Velns ar Dievu cīkstējās
Viņa meža maliņā;
Gana grūda, gana rāva
Dieviņš velnu lejiņā.
13 [Alojas (Ungurpils) Vlm].

54777.

Visas dzīslas Dievam tika,
Viena dzīsla vien netika:
Veca vīra sirma bārzda
Par ābeli pārbūrusi [pārkārusi].
39 [Bārtas Lp].

54778.

Visi ceļi jumtiem jumti,
Visi slēgti atslēgām;
Es grib' iet visiem cauri,
Lūgt Dieviņu palīgā.
132 [Ikšķiles Rg].

54779.

Vys uz maņa, vys uz maņa,
Vys uz munim buoleņim!
Ej, Dīveņi, pa manim,
Pa munim buoleņim.
605 [Skolas].

54780.

Visi gani ganos dzina,
Bet es viena neganīju:
Dieviņš man ganos dzina,
Mīļa māte paganīja.
545 [Krustpils D apr.].

54781.

Visi mani bāleliņi
Dievam kalpot aizgājuši,
Mani vienu atstājuši,
Asariņu dzērājiņu.
373 [Sarkaņu Md].

- 348 -

54782.

Vysi soka, vysi soka:
Itam loba naredzēt.
Augši Dīvs, zemi Laima,
Muna loba vālātuoji.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

54783.

Zirgi zvīdzja, zvani skaņ,
Dīviņš juoja pīguļī.
Vuškas brāc un gūvs mauroj,
Svāta Muora guonūs dzan.
170 [Kapiņu D].

54784.

Zyrgi zvīdz, važys skaņ,
Tī jau Dīva pīguļnīki;
Vuškys vjekš, gū(v)s mauroj,
Tī gaņēja Dīva goni.
365 [Sakstagalas Rz].

54785.

Zirgi zvīdz, zvoni skaņ,
Dīveņš juoja pīguļā;
Dīveņš juoja pīguļā
Sešim bārim kumeliņim.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

54786.

Zirgi zviedza, velni brauca,
Straujupīte dzirkstelēja.
Dieviņš stāv pie upītes,
Apjozies zobentiņus.
146 [Jaungulbenes Md].

54787.

Zog man zagļi, buŗ man buŗi,
Nevar vien izpostīt;
Dieviņš ņēma aiz rociņas,
Uzved mani kalniņā.
184 [Ķēču Rg].

54788.

Lād man' ļaudis, buŗ man' (buŗi),
Nevar mani izpostīt;
Dieviņš taisa augstu sētu
Apkārt manu augumiņu.
605 [Skolas].

54789.

Būra buris, skauda skauģis,
Tie jau mani nenoburs;
Dieva roka, žēlīga tēvs
Glabaj manu augumiņu.
344 [Rembates Rg].

54790.

Bur man buri, zūg man zagļi,
Navar mani izpūsteit;
Jo man Dīveņš paleidzēs,
Jo lusteigi padzeivuošu.
358 [Rugāju Abr].

54791.

Zodz, zaglīti, ko zagdams,
Bišu manu nenozodz!
Dieviņš tavu dvēselīti
Svecītēm dedzinās.
24 [Asares Il].

1. Zūdz, zagleit, kū zogdams,
Bišu munu nanūzūdz!
Dīveņš tavu dvēselīti
Svecītē dadzynova.
113 [Gaigalavas (Bikovas) Rz].

54792.

Agri agri Saule lac,
Boltu rosu nūtraukdama;
Agri agri, Laime, nuoc,
Ļaudim myužu nūlykdama.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

54793.

Ai Laimiņa, goda sieva,
Godā manu augumiņu!
Iemet manu pēlājiņu
Dziļā dūņu purviņā.
205 [Kusas Md].

54794.

Ai Laimiņa, licējiņa,
Kam tu mani mazu liki?
Visi mani matu gali
Rasiņā nomirkuši.
605 [Skolas].

54795.

Aiju manu grūtu mūžu,
Akmentiņa cietumiņu!
Vai bij Laima, vai māmiņa
Uz akmeņa sēdējuse?
77 [Codes B].

54796.

Ieraudzījusi vien pazinu
Laimes jātu kumeliņu:
Zīda sega, zelta sega,
Sudrabiņa iemauktiņi.
192 [Kosas C].

- 349 -

54797.

Īt Laimeņa laimuodama,
Zaļu bierzi lūcēdama;
Tī bij labi slūtys grīzt,
Laimotāji biersteņī.
73 [Ciblas (Eversmuižas) Ldz].

54798.

Ej, bruoliņi, atsāsēst
Augsta kolna maliņā!
Īs Laimiņa, apžāluos
Ar māmiņas mīļu vuord'.
389 [Silajāņu Rz].

54799.

Jai, Laimeņi, atsasēsti,
Jas tjav gribu žāluotīs:
Zaļš ir muns pagaļmeņš,
Moz teleišu minējeņu.
326 [Preiļu D].

54800.

Ej, Laimiņa, kur iedama,
Nāc jel mani apraudzīt;
Nāc jel mani apraudzīt,
Kāda mana dzīvošana.
604 [Dažādi iesūtītāji].

54801.

Ej, Laimiņa, tu pa priekšu,
Es tavās pēdiņās!
Kur tu kārsi šūpulīti,
Tur es savu vaiņadziņu.
245 [Lutriņu Kld].

54802.

Ej, māsiņa, aiz vārtiņu,
Atiet tev trīs gašķenes:
Viena Laima kāju auti,
Otra Māra galdu segti,
Trešā Saulīte līgo,
Kumeliņu sedlodama.
604 [Dažādi iesūtītāji].

54803.

Es sovai Laimiņai
Akmistiņu nostu lyku:
Kam jei maņ tai naļuovja
Kai cytom muosiņom.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

54804.

Kab man sovu Laimi rast
Kod celeņa galiņā,
Es jai lyktu gryutu nostu
Par munom osorom.
605 [Skolas].

54805.

Es sovai Laimeņai
Pūr' yudiņa dzert nadevu;
Lai dzer olu, lai dzer madu
Muna myuža licējeņa.
174 [Kārsavas Ldz].

1. As sovai Laimeņai
Teira yudiņa nadevu,
Lai dzer pura yudisneņi
Por munomi osorom.
605 [Skolas].

54806.

As sovai Laimeņai
Rauduodama žāluojūs,
Kam jei mani icik jaunu
Iz volūdu palaiduse.
605 [Skolas].

54807.

Gana man Dieviņš deva,
Gana man palīdzēj',
Kaut tik man nekaitetu
Ļaunu ļaužu valodiņ'.
241 [Lubānas Md].

54808.

Īt māmiņa ar Laimiņu
Par pogolmu runuodamas.
Lyudz, māmiņ, nu Laimiņas
Meitiņaji lobas dzeives!
Kū izlyugsi šai dīnai,
Tū i vysam myužiņam.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

1. Īt mameņa ai Laimeņi
Pa ustobu runuodama.
Lyudz, mameņ, nu Laimeņis
Bērneņam lobys dzeives.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

2. Īt Laimeņa un māmeņa
Par pogolmu runuodamas,
Lyudz, meiteņ, nu Laimeņis
Māmeņai gaŗa myuža.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

54809.

Īt Laimeņa ai Laimeņi
Par pogovmu runuodama:
Vai liksim, naliksim
Buoriņam ūtru myužu?
522 [Zvirgzdienes Ldz].

54810.

Gaŗām zelta Laime gāja
Velēt - vāles rociņā;(?)
Nāc, Laimiņa, šinī sētā,
Še ir jauna veletāja.
604 [Dažādi iesūtītāji].

- 350 -

54811.

Ik rītiņa Dieviņš jāja
Ābolainu kumeliņu;
Nojādams, atjādams,
Laiž ābola dārziņā.
373 [Sarkaņu Md].

54812.

Kas domā, kas gādā
Šai vietā alu dzērt?
Laimiņ' bija domājusi,
Laimiņ' bija gādājusi.
418 [Sunākstes Jk].

54813.

Kas vizēja, kas mirdzēja
Prāmniek' lauka galiņā?
Mīļā Laim' pūrus sēja
Ar sudraba sētaviņ'.
413 [Stendes Tl].

54814.

Kuo tī taidi vēja zirgi
Pi bazneicas duraveņu?
Vēja zirgi, Laimes roti,
Myus' muoseņas vedējiņi.
170 [Kapiņu D].

54815.

Kā tu zini manu laimi,
Ka es tavas nezināju?
Kad bij mana Laime
Ar tevim runājusi?
241 [Lubānas Md].

54816.

Kādu Laima mūžu lika,
Tāds bij manim jādzīvo;
Es nevaru pāri kāpti
Par Laimiņas likumiņu.
239 [Lizuma C].

54817.

Kur tu, muoseņ, slaucēsīs,
Ka tu brauksi uz bazneicu?
Laima ručniku aiznes
Ulneiceņas galeņā.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

54818.

Laima guoja laimuodama,
Zaļu bierzi lūceidama.
Kai man beja slūtas grīzt
Nūlaimuotus žagariņus!
174 [Kārsavas Ldz].

54819.

Laime sēd kalniņā,
Zelta kurpes kājiņā.
Nāc, Laimīte, lejiņā.
Ved man' augstu kalniņā!
605 [Skolas].

54820.

Laimeņ, myuža licējeņa,
Kaidu myužeņi nulyki?
Osoruos maņ dzeivuot
Kai azara raudiveitei;
Rūkas dorba napuornas,
Augums ļaužu volūdeņas.
605 [Skolas].

1. Laimiņ, myuža licējiņa,
Kaidu myužu maņ nūlyki?
Myužam osoruos mauduotīs
Kai azara raudivītei.
605 [Skolas].

2. Laimiņ, myuža licējiņ,
Kaidu myužu maņ nūlyki?
Asariņu palti bridu
Kai osoru raudivīt'.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

54821.

Mošeņ saulīte naļācja,
Ka Laimeņa myužu lyka;
Rūkys dorbu napuorņasja,
Augums ļaužu volūdas.
605 [Skolas].

54822.

Lai es gāju, kur es gāju,
Laima man līdzi gāja:
No eglītes jēriņš dzima,
No priedītes kazlēniņš.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

54823.

Lēni lēni Laima braucja
Gar munomi durovom;
As pakluoju vylnaneiti,
Laimeņ' pībjar sudabreņ'.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

54824.

Lietā, Laima, ja tu vari
Mani vēl izlietāt!
Es jau biju tā nopelta,
Ka vairs lieti nederēju.
564 [Salacgrīva Vlm apr.].

- 351 -

54825.

Man iedeva Laimes māte
Divus sirmus kumeliņus,
Es iedevu Laimes mātei
Divus zemes gabaliņus.
344 [Rembates Rg], 604 [Dažādi iesūtītāji].

54826.

Myna ļaudis mynamū
Dubļainomi kuojeņomi.
Cel, Laimeņa, ceļamū
Boltajom rūceņom.
236 [Līvānu D].

54827.

Necel, Laime, to krēsliņu,
Kur sēdēju bāliņos;
Šūn man jaunu rakstīdama,
Cel citāji vietiņā.
241 [Lubānas Md].

54828.

Netiklam lin aug,
Netiklam balts aits,
Būt Laimiņ man vēles,
Es zināt puškoties.
605 [Skolas].

54829.

Pagalmā ozols auga
Apaļām lapiņām;
Apakšā avotiņš
Ar sudraba ūdentiņ'.
Laime sauca jaunu meitu
Ik svētdienas mazgāties.
127 [Grostonas Md].

54830.

Pasēdi, muna Laimiņa,
Uz dagūšas pagalītes!
Kab lykusja lobu myužu,
Pacaltumi zalta krāslu.
182 [Kaunatas Rz].

54831.

Poša Laimja vuortus vēra
Pyrmajam bierneņam;
Ūtrajam, trešajam,
Taisa Laimis kolpyuneitja.
143 [Jāsmuižas D].

54832.

Patecēju zam līpiņas,
Laima siež līpiņā.
Soka Laima sādādama:
Ne tu munu zīdu rausi.
182 [Kaunatas Rz].

54833.

Pavaicuoju nu Laimiņas:
Kuru myužu lab' dzeivuot?
Meitiņom, muosiņom,
Nosuot zeižu vaiņuciņu.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

54834.

Trīs Laimiņas sagājušas,
Mana mūža licējiņas.
Viena saka: ugun' degti,
Otra: slīkti ūdenī;
Vēl trešāji pasacīja:
Lai par mūžu bārenīte.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

1. Satecēja, treis Laimiņas,
Muna myuža licējiņas:
Vīna soka, lai jei myra,
Ūtra soka, lai jei dzeivoj,
Tei trešuoji pasacēja,
Lai ir myužu buorinīte.
389 [Silajāņu Rz].

54835.

Slīku, slīku, grimu, grimu,
Dziļajā ezerā;
Nenoslīku, nenogrimu, -
Pa Laimītes likumam.
241 [Lubānas Md].

54836.

Stāvu metu ābuliņu,
Istabā ieiedama,
Lai Laimīte pakaļ nāk,
Pa ābulu laipodama.
245 [Lutriņu Kld].

54837.

Tās rūzeites skaisti zīd,
Kuras sātas maliņā.
Tai meitiņai loba laime,
Kura ļaužu volūdās.
375 [Saukas Jk].

54838.

Tec, Laimīte, tu pa priekšu,
Es tavāsi pēdiņāsi;
Es tavāsi pēdiņāsi
Līdz kapiņa maliņai.
173 [Kārļu C].

- 352 -

54839.

Trim lapām bērziņš auga
Rīgas ceļa maliņā.
Vienā saule norietēja,
Otrā saule uzlēca,
Trešajā lapiņā
Laima vija vainadziņu.
72 [Cesvaines Md].

54840.

Visi soka, visi soka,
Ka es lela buorineite.
Man Laimeņa krāslu cēla,
Veļu muote ceļu slauka.
326 [Preiļu D].

54841.

Zāles, smilgas, skarenītes
Zelta rasu birdināja;
Man' Laimiņa kalniņāji
Sidrabiņu vēdināja.
211 [Ļaudonas Md].

54842.

Aiz kalniņa dūmi kūp,
Kas tos dūmus kūpināj'?
Mīļā Māŗa kūpināja,
Dieva dēlus gaidīdama.
345 [Remtes Tk].

54843.

Es redzieju zalta krāslu
Gaisa vydu lejgojūt;
Tur sjād poša Muora,
Jezu Kristu auklādama.
236 [Līvānu D].

54844.

Es savam ciemīnam
Labu devu vakarīnu;
Ja ciemīnis nesaņēma,
Lai saņēma svētā Māra.
282 [Nīcas Lp].

54845.

Jezeņš kuopja kalniņā,
Kristu nese rūceņā,
Pārkyuneitis ducynava,
Svātys Muorys sorguodams.
466 [Vārkavas D].

54846.

Kas dimde, kas rībe
Gar istabīnu?
Svētā Māŗa rībēja
Gar istabīnu.
355 [Rucavas Lp].

54847.

Kas tur spīd, kas tur mirdz,
Viņa lauka galiņā?
Tur stāvēja mīļa Māra
Pilnu sauju sidrabiņa.
301 [Palsmaņa Vlk].

54848.

Ko, meitiņas, rājaties,
Kādu zemi jūs dalāt?
Mīļa Māra jums zemīti
Pa tautām izdalīs.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

54849.

Ko mēs mīļ' Māru
Mielosim?
Dosim to pašu
Tīrrudzu maizi,
Dosim to pašu
Miežalutiņu.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

54850.

Kur tecēs, mīļa Mār,
Ar sudrab vācelit?
Ezerē, ezerē
Zvejot mazs sapāliš.
200 [Kuldīgas Kld].

54851.

Lai byus jezus gūdynuots
Leidz pošam dybynam!
Svāta Muora atjāmuoja
Ar sovim bērniņim.
326 [Preiļu D].

1. Lai byus Jezu gūdynuots
Da pošam dybynam!
Svārtuo Muora atjaunuoja
Ar svātim engeļim.
604 [Dažādi iesūtītāji].

2. Lai byus jezus gūdynuots,
Svāta Muora puorjāmuoja;
Svāta Muora puorjāmuoja,
Ar svātim engeļim.
503 [Višķu D].

54852.

Māra gāja baznīcā
Ar divām jumpravām.
Viena nesa zelta krēslu,
Otra Māras grāmatiņu.
605 [Skolas].

54853.

Māŗa tek uz baznīciņu,
Grāmatiņa padusē,
Spruka stīpas, spruka naglas,
Spruka Jēzus debesīs.
520 [Zvārdes Kld].

- 353 -

54854.

Nazabeist, cilvēceņ,
Vysa zeme puorsvēteita:
Vysu zemi jezus guoja
Kristeidams, svēteidams;
Svātuo Māra guni nese
Kristeitā sveceitē.
236 [Līvānu D].

54855.

Nu kauliņu tyltu taisa,
Nu matiņim žūgu pyn;
Svāta Muora puori braucja
Ar pīcim kumēļinim:
Kaula tylts brakšēt brakš,
Skaņ matiņu sātmalīts.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

54856.

Pulkā dzimu, pulkā augu,
Pulkā gāju tautiņās;
Pulkā mani ieraudzīja
Mīļas Māres dārziņā.
211 [Ļaudonas Md].

54857.

Pupiņai raibi ziedi,
Kas tos raibus darināja?
Mīļā Māra darināja,
Debesīs sēdēdama.
87 [Drabešu (Drabužu) C].

54858.

Pūt, vējiņ, rāmi rāmi:
Māra nāca pa Daugavu;
Māra nāca pa Daugavu,
Pilna laiva sērdienīšu.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

54859.

Sit sprinķi kopā,
Ved Māru dancot!
Ko Māra dancos?
Mār' Jezus klēpē.
23 [Ārlavas Tl].

54860.

Svēt' Māra staigāja
Gar istabiņu.
Lūgšus lūdzu: svēta Māra,
Ienāc manā istabā!
283 [Nīgrandas Azp].

54861.

Svētā Māra, apsēdies
Manā rožu krēsliņā;
Manā rožu krēsliņā,
Manā govju laidarā.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

54862.

Svēta Māra vilnu cirpa
No pelēka akmestiņa;
Dieva dēls grožus vij(a)
No siltā ūdesniņa.
78 [Dagdas D].

1. Svāta Muora vylnu cierpa
Nu palāka akmentiņ(a);
Dīva dāļi grūžus veja
Nu takūša yudesniņ(a).
18 [Andrupenes Rz].

54863.

Svāta Muora vuškys cierpa
Muna Klāva dybynā;
Es padevu dīvpaleigu,
Maņ apsedzja vylnoneiti.
326 [Preiļu D].

54864.

Svāta Muora cīmā guoja,
Mani leidza vadinuoja;
Pati apjūza zalta jūstu,
Man īdava sudobreņa.
605 [Skolas].

54865.

Svētās Māŗas bērniņš
guļ
Baltā liepas šūpulī;
Svētās Māŗas istabiņa
Pilna sīku šūpulīšu;
Līdz es vienu palīgoju,
Visi līdz līgojās.
605 [Skolas].

1. Šūpojāmi, līgojāmi,
Kas iegūla šūpolī?
Svētās Māras bērniņš gula
Baltā liepas šūpulī.
605 [Skolas].

54866.

Šodien agri celdamās
Trīs vārdiņus vien sacīju:
Dieva dēls, mīļā Māŗa,
Nāc manim palīgā!
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

- 354 -

2. Pērkons

33699.

Ei Pērkon, vecais tēvs,
Ko tās tavas meitas dara?
- Manas meitas pakaļ gāja,
Smalku lietu sijādamas.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

33700.

Dieviņš rūc, Dieviņš rūc,
Zibšņus met ozolā;
Labāk met ozolā,
Ne bāliņa sētmalie.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

33701.

Ko, Pērkon, tu domāji,
Uz zobena atspiedies?
Vai tu gribi pekles tumsu,
Vai zemīti saskaldīt?
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

33702.

Lēni lēni Pērkonīts,
Aiz Daugavas ducināja.
Saņemiet, Rīgas meitas,
Savus baltus paladziņus!
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

33703.

Pērkoņa mātei
Deviņi dēli:
Trīs sita bungas,
Trīs stabulēja,
Trīs laida migliņu
Avota lejā.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

33704.

Pērkoņa tēvam
Deviņi dēli:
Trīs spēra, trīs rūca,
Trīs zibināja.
216 [Ventspilī], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Pērkoņa tēvami
Deviņi dēli,
Tie visi deviņi
Amatinieki:
Cits spēra, cits rūca,
Cits zibinēja,
Cits laida migliņu
Avota malā.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

2. Pērkonam pieci dēli,
Visi pieci amatnieki:
Divi rūca, divi spēra,
Piektais šķīla uguntiņu.
3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3. Pērkoņam seši dēli,
Visi seši amatnieki:
Divi grauda, divi spēra,
Divi gāja zibsnīdami.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

4. Pērkontēvam pieci dēli,
Visi pieci rīkojās:
Divi šķīla, divi kūra,
Piektais svieda [meta] zibentiņu.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

33705.

Pērkonami melni zirgi,
Ar akmeni nobaroti,
Dzeŗ sudraba ūdentiņu
Tēraudiņa silītē.
1571 [Virgā (Virgas pag. Lp)].

33706.

Pērkoniņš doris dēja
Smalkā priežu siliņā:
Smilgu dzeinis, vaŗa kaplis,
Sudrabiņa līcāniņš.
(=Līcenis = līks nazis.)
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

33707.

Pērkonīša vedekliņa
Augstu vien ducināja;
Ne tai mirka zelta puški,
Ne sudraba ielociņi.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Pārkeun'eiša v'ed'ekl'eņa
Augši vīn ducin'ēje;
Ni tai m'ērka zalta sagša,
Ni sudobra s'edzin'eņi.
422 [Līvānu pag. D].

33708.

Pērkonīši, pieci brāļi,
Ko tā jūsu māte dara?
- Mūsu māte sietus pina,
Smalki lieti jāsijā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

33709.

Pērkonīši pieci brāļi,
Visi pieci Vāczemē.
Lūdziet Dievu, arājiņi,
Lai nāk viens šai zemē!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

- 355 -

1. Pērkonam pieci dēli,
Visi pieci Vāczemē.
Es tev lūdzu, pērkonīt,
Atved vienu šai zemē,
Lai tas man palīdzēja
Šo āriņu tricināt!
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

2. Pērkonam seši dēli,
Visi seši Vāczemē.
Lūdziet Dievu, arājiņi,
Lai nāk viens šai zemē,
Lai nāk viens šai zemē
Šīs zemītes trīcināt,
Šīs zemītes trīcināt,
Šo asniņu līdzināt!
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33710.

Pērkonīti Pērkonīti,
Ej gaŗām šai vietai,
Nedar' skādes mājiņai,
Ne manai druviņai!
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

33711.

Pērkons brauca pa jūriņu,
Lietiņš lija jūriņā.
Arājs lūdza Pērkonīti:
Brauc, Pērkoni, šai zemē,
Brauc, Pērkoni, šai zemē -
Miežiem asni novītuši!
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

1. Pērkons brauca pa jūŗiņu
Putošā laiviņā.
Brauc, Pērkon, Vidzemē
Apraudzīt vidzemītes:
Vidzemnieki gauži lūdz -
Miežiem asni novītuši.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33712.

Pērkons jāja svina ķēvi,
Gar jūrmalu ģeiŗodams.
Jūrmalāi dzelzu stabi,
Tur tu vari kapāties!
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

33713.

Pērkons spēra ozolā
Deviņiem zibeņiem:
Trīs zibeņi celmu skalda,
Seši skalda galotnīti.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

33714.

Pērkons vede vedekliņu,
No Vāczemes pāriedams.
Ved, Pērkon, šai zemē,
Še ir labi klajumiņi!
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

33715.

Saskaitās Pērkoniņis,
Saspārdīja ozoliņu.
Es tās šķembas salasīju,
Sasabāzu skotelē.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Sasakaits' Pārkeun'eits,
Sadauz'ēja ūzul'eņu.
Salas'ēju šk'emb'el'eitis,
Izakolu zūbin'eņu.
422 [Līvānu pag. D].

33716.

Sper, Pērkoni sausu koku,
Ķīlē zaļu ozoliņu,
Uzķīlēji Rīgas vārtus,
Izlaiž naudas kalējiņu!
226 [Kandavā (Tl)].

33717.

Sper, Pārkiun', sausu kūku,
L'īc' zaļam salopuot;
Sūdei, Dīvs, ļaunus ļaud's,
L'īc' lobīm padz'eivuot!
428 [Beržūs(?)].

33718.

Tāļu tāļu vecais tēvs
Aiz Daugavas dūcināja;
Rīgas meitas velējās
Ar sudraba vālītēm.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 226 [Kandavā (Tl)].

33719.

Tāļu tāļu vecais tēvs
Aiz Daugavas ducināja.
Saņemiet, Rīgas meitas,
Savus zīda paladziņus!
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

1. Tālu tālu aiz Daugavas
Vecais tēvs ducināja,
Lai sanāk Rīgas meitas,
Lai saņem zīda deķus!
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

2. Tālu tālu aiz jūriņas
Pērkoniņis ducināja.
Saņemieta, Saules meitas,
Savus baltus paladziņus!
288 [Bornsmindē (Īslīces pag. B)].

- 356 -

33720.

Tālu tālu vecais tēvs
Aiz Daugavas ducināja;
Vēl tālāku zirgi zviedz
Manam miežu arājam.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

54867.

Dzeriet alu, kam bij vaļa,
Man bij liela nevaliņa:
Man jāiet pār Daugavu
Pērkoņam ložu vilkt.
83 [Dignājas Jk].

1. Dzerīt alu, kam ir vaļa,
Man ir liela darīšana:
Man jāiet pār Daugavu
Pērkūņami lažu vilkt.
236 [Līvānu D].

54868.

Kalējs kala debesīs,
Ogles bira Daugavā.
Kal, kalēj, ko kaldams,
Nokal divus ritentiņus!
605 [Skolas].

54869.

Kalveits kola debesīs,
Ūgles byra Daugovā;
Es pakluoju villainīti,
Maņ pībyra sudabreņa.
Es par tū sudabreņu
Pierku sev vaiņudzeņi.
551 [Ludza Ldz apr.].

1. Kal, kal, kalveit,
Izkal vara kamaniņas!
Kalviets kola debesīs,
Ūgles bira Daugovā;
Es pakluoju paladzeņu,
Man pībira sudabriņš.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

54870.

Man izgāja šī vasara,
Ar Pērkoni baroties:
Viņš man' sauca zemes kurmi,
Es: debešu graudējiņš.
241 [Lubānas Md].

54871.

Man izguoja šūvosor,
Ar Pārkyuni borūtīs:
Pīcas kozas man aramas,
Seši vylki ecejami.
414 [Stirnienes Rz].

54872.

Pērkons brauca zvirgzda tiltu
Ar zvaigžņotu kumeliņu;
Speŗ Pērkonis, rīb tiltiņš,
Zviedz zvaigžņotais kumeliņš.
378 [Seces Jk].

54873.

Pērkonam četri dēli,
Visi četri amatnieki:
Divi sita vaŗa bungas,
Divi šķīla uguntiņu.
2 [Ādažu Rg].

54874.

Pērkonam pieci dēli,
Visi pieci amatai:
Pirmais rūca, otrais spēra,
Trešais sita zibentiņu,
Cetūrtais lodes lēja,
Piektais šķīla uguntiņu.
605 [Skolas].

54875.

Pērkoņam visa zeme,
Man deviņi bāleniņi.
Šķir, Dieviņ, lietus tūci
Deviņiem gabaliem!
241 [Lubānas Md].

54876.

Pērkons jāja pieguļā
Ar deviņi kumeliņi.
Tā maliņa dūnet dūn,
Kur pērkoņa pieguļnieki.
236 [Līvānu D].

54877.

Pērkons spēra ozolā,
Ne lapiņas nedrebēja;
Zīle cirta akmenī,
Akmens lēca dzirkstīdams.
38 [Barkavas Rz].

54878.

Pērkonam traka daba,
Saspārdīja ozoliņu;
Saspārdīja miltu sieku,
Triju rītu malumiņu.
242 [Lubejas Md].

- 357 -

54879.

Pārkyuns vedja vedekliņu
Nu aiz deveņu teirumeņu;
Smolkais leits pakaļ braucja,
Sausu sīnu marcadams.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

54880.

Pērkonītis ducināja
Oša, kļava līkumā.
Dieviņ, tavu pādomiņu,
Ka zemē nenokrita!
236 [Līvānu D].

54881.

Parkyuns veda vedekļiņu
Nu deviņu zemes golu;
Pylni ceļi lūpu dzina,
Pazeltītu pyuru veda.
Saule goja pakaļī,
Meža virsu puškuodama.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

54882.

Pārkyuns vedja vedekleņu,
Pa augšdīni [augšīni?] rucynuoja;
Cīlaveņa, gludgalveņa,
Tei Pārkyuņa vedekleņa.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

54883.

Rīgas meitas, saņemiet
Savus driļļu paladziņus:
Aiz Daugavas Pērkūnītis
Zemu zemu dudzināj'.
605 [Skolas].

54884.

Sper, Pērkon, ko sperdams,
Baznīckungu vien nesper!
Paliks bērni nekrustīti,
Jauni ļaudis nelaulāti.
245 [Lutriņu Kld].

3. Debess kalējs

33721.

Kalējs kala debesīs,
Daugavā oglis bira:
Saule lika meitiņai
Pūra vāku zeltā kalt.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

33722.

Kalējs kala debesīs,
Dzirkstas sprāga Daugavā:
Tai māsai kroni kala,
Kam deviņi bāleliņi.
190 [Kuldīā].

33723.

Kalējs kala debesīs,
Ko tas kala, ko nekala?
Dieva dēla jostu kala,
Saules meitas vaiņadziņu.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33724.

Kalējs kala debesīs,
Ogles bira Daugavā;
Es paklāju villainīti,
Man piebira sudrabiņa.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)], 311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

1. Kalējs kala debesīs,
Plēnes bira Daugavā;
Es paklāju villānīti,
Man piebira sudrabiņš.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

2. Kalvīts kala debesīs,
Ogles bira Daugavā.
Klāj, māsiņ, paladziņu,
Piebirs tev sidrabiņš!
226 [Kandavā (Tl)].

3. Vāczemē malku cirta,
Šai zemē skaidas krita;
Es paklāju villānīti,
Man iebira sudrabiņš.
394 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33725.

Kalējs kala debesīs,
Oglis bira Daugavā:
Dieva dēlam piešus kala,
Saules meitai gredzeniņ'.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Kas skanēja, kas dārdzēja,
Ogles bira Daugavā?
Dieva dēliem spiešus kala,
Saules meitai gredzeniņu.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

2. Kas tur kūra uguntiņu
Viņā lauka galiņā?
Kalējs kala debesīs,
Ogles bira Daugavā:
Dieva dēlam piešus kale,
Saules meitai gredzentiņ'.
Vai tik liela Saules meita
Kā tas mazais gredzentiņš?
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 358 -

33726.

Kalējs kala debesīs,
Ogles bira Daugavā:
Dieva dēlis Saules meitai
Zelta jostu kaldināja.
184 [Dūrē (Vārmes pag. Kld)].

33727.

Kalējs kala debesīs,
Ogles bira Daugavā.
Kalējs kala, smēde dedza,
Melna vārna ogles dzēsa;
Tā nebija melna vārna,
Tā kalēja līgaviņa.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

33728.

Kalējs kala debesīs,
Ogles bira Daugavā:
Saules meitas saktu kala,
Dieva dēla zobentiņu.
60 [Salacā (Salacas pag. Vlm)].

33729.

Kalējs kala debesīs,
Ogles sprāga jūrmalā.
Kas tas tāds kalējiņš,
Kam tik tāļu ogles sprāga?
Tā jau mūsu silta Saule,
Savus starus mētādama.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

33730.

Kalējs kala jūriņā,
Gaisā lēca dzirkstelītes:
Dieva dēli kaldināja
Saules meitas vainadziņu.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

1. Kalējs kala jūriņā,
Dzirkstelītes gaisā lēca:
Pieci braļi vieni māsi
Vaiņaciņu kaldināja.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

33731.

Kalējs kala jūrmalī,
Dzirkstel's sprāga debesīs.
Salasīju dzirkstelītes,
Nokalos zobentiņu,
Es nocirtu jodam kaklu
Ar dzirksteļu zobentiņu.
216 [Ventspilī].

4. Saule, Mēness, Auseklis, zvaigznes. Dieva dēli un Saules meitas

33732.

Ābelkoka laivu daru,
Abi gali pazelīti;
Dieva dēli jīrējiņi,
Saules meitu vizina.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

33733.

Ai Saulīte bridaļiņa.
Brida dienu, brida nakti:
Dienu brida dziļu jūru,
Nakti dziļu ezeriņu.
1821 [Allažās (Raņķu pag. Kld)].

1. Saules meita bridelīte
Brida dienu, brida nakti;
Izbrien piecus niedru porus,
Trīs sudraba ezeriņus.
216 [Ventspilī].

33734.

Ai Saulīte, māmuļiņa,
Ko tie tavi kalpi dara? -
Zīda pļavas nenopļautas,
Zelta kalni neecēti.
381 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ei Saulīt, māmuliņ,
Ko tie tavi kalpi dara? -
Zelta kalni neaŗami,
Ziedu pļavas nepļaujamas.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Dieviņam četri dēli,
Es visiem vārdus zinu:
Mikužiņi, Andružiņi,
Pēterīši, Pāvulīši.
Dieviņam četri dēli,
Ko tie tam labu dara? -
Zīda pļavas nepļaunamas,
Zelta kalni neaŗami.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

3. Saule Saule, Mēnestiņ,
Ko tie jūsu kalpi dara? -
Zīda pļavas nenopļautas,
Zelta kalni neecēti.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

4. Saul'e savus kolpus kova
Ar ēršk'ēžu žagareņu:
Zalta kolni naacāti,
Šolka pļovys naizpļautys.
429 [Kārsavas pag. (Ldz)].

- 359 -

5. Tev, Dievī, divi kalpi,
Ko tie abi laba dar'? -
Zīža plāva tev nepļauta,
Zelta kalni neecēti.
1191 [Ēveles draudzē].

33735.

Ei Saulīt, Mēnestiņ,
Kā jūs skaisti mijaties:
Kur Saulīte ziemu tek,
Tur vasaru Mēnesnīca.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

33736.

Ai Saulīt spodraliņ,
Kur pārkāpi jūriņai?
Nij redzēju tiltu grīstu,
Nij laipiņu laipojam.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

33737.

Aiz Daugavas augsti kalni,
Tur sarkanas ogas aug.
Tās Saulīte nolasīja
Tecēdama, rietēdama.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

1. Aiz Daugavas augsti kalni,
Tur sarkanas ogas aug;
Saules meitas lasītājas
Ar sudraba kanniņām.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

33738.

Aiz Daugavas augsti kalni,
Tur sarkanas ogas aug(a):
Tur Saulīte raudājuse,
Tur birušas asariņas.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)], 69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1. Aiz Daugavas melni meži
Sarkanām odziņām;
Tās nebija zemes ogas,
Tās Saulītes asariņas.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

2. Aiz upītes kalniņāi,
Tur sarkanas ogas auga.
Tās nebija zemes ogas,
Tās Saulītes asariņas.
Tur Saulīte raudājuse,
Mēnestiņu puškodama.
Saulīt' teka plikis lielis,
Mēnestinis zābakotis.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

3. Jaunas meitas nezināja,
Kur sarkanas ogas aug:
Aiz Daugavas augsti kalni,
Tur sarkanas ogas aug.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

4. Jūrmalē augsti kalni,
Tur sarkanas ogas aug,
Tur Saulīte daudz raudājsi,
Daudz ritējšas asariņas.
213 [Zlēkās (Zlēku pag. Vp)].

5. Vidū jūras uz akmeņa
Div' sarkani ziedi auga:
Tur Laimiņa sēdējuse,
Tur ziediņi nobiruši.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

6. Vidū jūras uz akmeņa
Trīs sarkanas ogas aug(a):
Tur Saulīte raudājusi,
Tur birušas asariņas.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)], 1181 [Dūres pagastā (Vlk)], 134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

7. Vidū jūras uz akmiņa,
Tur sarkanas ogas aug:
Tur bāliņis kājas āva,
Tur birušas asariņas.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

33739.

Aiz Daugavas vaŗa dārzs
Baltā smilšu kalniņā;
Tur ziedēja zelta rozes,
Sudrabiņa magoniņas.
Dieva dēli, bāleliņi,
Puškoj' savas cepurītes;
Saules meitas, jumpraviņas,
Darināja vainadziņus.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

1. Aiz Daugavys augsti kolni
Mozim smilkšu kal'n'eņīm,
Tur zīdēje zalta rūz'e,
Sudabreņa magan'eņa.
Dīva dāli, bruol'el'eņi,
Saguojuši puškuotīs;
Saul'is m'eitys, jumprav'eņis,
Saguojušys zīdu rautu.
Es, nabogs cilv'ec'eņš,
Mal'eņā nūsav'ēru.
Es redz'ēju s'ērmu zyrgu
Jeureņā p'el'dejūt',
T'eira vara kaman'eņis
Izpuškuotu kamand'eči.
Man patim breuni svuorki,
Turku jāru capureit'e.
Saul'is m'eitys, magan'eņis,
Izvad jū mal'eņā,
Šk'iņkoj man zalta saglus,
I sudobra pasegl'eiti:
Es var'ēju Saul'is m'eitys
Par jeureņu vyzynuot'.
422 [Līvānu pag. D].

- 360 -

33740.

Aiz azara dyumi kiup,
Kas tūs dyumus kiupynoj?
Raudiv'ēit'e p'ērti kiura,
Saul'es m'eita pārtūs guoja,
Saul'es m'eita pārtūs guoja
Ar vysuom jumprovuom.
Mēn'esnīks goru m'et'e,
Zuobokūs stuovādams.
M'et pamozam, m'ēn'esnīk,
Lai Saul'eit'e nanūsv'eida;
Lai Saul'eit'e nanūsv'eida,
Lai nabyra zalta svīdri;
Lai nabyra zalta svīdri,
Lai nalosa Dīva dāls;
Lai nalosa Dīva dāls,
Lai nakaļ īmav'eņu!
4271 [Rēzeknes apr.].

33741.

Aiz kalniņa dūmi kūp,
Kas tos dūmus kūpināja?
Mīļa Māŗa pirti kūra,
Dieva dēlus gaidīdama.
Atjāj divi Dieva dēli
Nosvīdušus kumeliņus;
Nosvīdušus nosedlojši,
Ielaiž rožu dārziņā;
Ielaizdami piesacīja,
Lai nelauza zelta rozi.
170 [Lielnīkrācē (Nīkrāces pag. Azp)].

33742.

Aiz kalniņa ezeriņš,
Aiz ezera ozoliņš;
Dieva dēls jostu kāra,
Saules meita vaiņadziņu.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Aiz kalniņa ezariņš,
Aiz ezara ozoliņš;
Saule kāra vainadziņu,
Pērkons savu zobentiņu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

2. Zeltīts auga ozoliņš
Jūras kāpu maliņā;
Dieva dēli jostu kāra,
Saules meitas vainadziņu.
216 [Ventspilī].

33743.

Aiz kalniņa ezeriņš,
Aiz ezera ozoliņš;
Tur Saulīte savas meitas
Sudrabāi kaldināja.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Aiz kalniņa ezeriņis,
Aiz ezera ozoliņš;
Tur Saulīte kaldināja
Meitiņāmi vainadziņu.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

2. Aiz kalniņa ezeriņš,
Aiz ezera ozoliņš;
Tur Saulīte savai meitai
Zelta kroni darināja.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

33744.

Atsavēru Saules logu,
Pazavēru Saulītē:
Ne ilgs ir mans mūdiņš
Šī Saulē jādzīvo.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

33745.

Auseklītis agri lēca,
Saules meitas gribēdams.
Lec, Saulīte, pate agri,
Nedod meitas ausekļam!
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 121 [Gulbenē (Md)], 321 [Zasā (Zasas pag. Jk)], 344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 388 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Mēnesīts agri lēca,
Saules meitu gribēdams.
Lec, Saulīte, pati agri,
Nedod meitu Mēnešam!
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

2. Sidrabotis gailis dzied
Zeltupītes maliņā.
Auseklītis agri lēca,
Saules meitas gribēdams.
Lec, Saulīte, pate agri,
Nedod meitas ausekļam!
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

33746.

Auseklītis mētājās
Dimantiņa zvaigznītēm;
Saulīt', laiku kavēdama,
Stariņām laimes lēja.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 361 -

33747.

Baltu puķu ceriņš auga
Vidū jūras uz akmeņa;
Tur Saulīte danci veda,
Ik vakara rietēdama.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33748.

Bērziņš auga trim lapām
Liela ceļa maliņā.
Pirmajā Saule lēca,
Otrajā norietēja,
Trešajā lapiņā
Laime lēja sudrabiņu.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 190 [Kuldīā], 282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)], 345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Bērziņš auge purmalē
Deviņām galotēm;
Devītē galotē
Dieviņš lēja sudrabiņ'.
226 [Kandavā (Tl)].

2. Bērziņš auga ceļmalā
Trejādām lapiņām:
Pirmajā Saule lēca,
Otrā Saule norietēja,
Trešajā lapiņā
Zelts, sidrabis laistījās.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

3. Bērziņš auga ceļmalā
Trejādāmi lapiņām,
Tai trešāi lapiņā
Saule lēja sudrabiņu.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)], 353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4. Bērziņš auga ceļmalā,
Trīs lapiņas galotnē.
Pa to vienu Saule lēca,
Pa to otru norietēja,
Trešajā lapiņā
Dieviņš lēja sidrabiņu.
45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)].

33749.

Bērziņš auga trim lapām
Saules taka maliņā.
Tai vienāi diena ausa,
Tai otrāi Mēnestiņš,
Tai trešāi lapiņāi
Lec Saulīte vizēdama.
224 [Kabilē (Kld)].

33750.

Bērziņš auga trim lapām
Liela ceļa maliņā;
Tur Saulīte jostu kāra,
Saules meita vaiņadziņu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

1. Bērziņš auga ceļmalā
Sudrabiņa lapiņām;
Tur Saulīte jostu kāra,
Saules meita vaiņadziņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 81 [Katriņā (Katriņas pag. C)].

2. Pirtes takas maliņā
Sudrabota liepa auga;
Tur Saulīte noiedama
Pakaŗ savu vainadziņu,
Mazajam kārklītim
Uzmauc zelta gredzentiņu.
169 [Nīgrandā (Nīgrandas pag. Azp)].

33751.

Bērziņš auga ceļmalā,
Trīs lapiņas galiņā.
Tai vienā lietiņš lija,
Tai otrā Saule spīd,
Tai trešā lapiņā
Dieviņš lēja sudrabiņu.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

33752.

Brīkš mežāi, brīkš mežāi,
Kas mežāi brīkšināja?
Dieva dēli brīkšināja,
Kumeliņus ganīdami.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33753.

Dieva dēli alu dara
Vizulīšu kanniņā;
Saules meita guni kūra,
Vaska cimdi rociņā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

33754.

Dieva dēli klēti cirta,
Zelta spāres spārēdami;
Saules meita cauri gāja,
Kā lapiņa drebēdama.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)], 41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Bāliņš cirta zelta klēti
Sudrabiņa spārītēm;
Bārenīte cauri gāja,
Kā lapiņa drebēdama.
23 [Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)].

2. Dieva dēli klēti cirta,
Zelta spāres spārēdami;
Saules meitascauri gāja
Kā lapiņas drebēdamas.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

- 362 -

3. Dieva dēli namu dara,
Zelta spāres spārēdami;
Saules meita cauri gāja,
Kā lapiņa drebēdama.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

4. Dieva dēli namu taisa,
Zelta spāres galiņā;
Saules meitas cauri teka
Ar vizuļu vainadziņu.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

33755.

Dieva dēli medīt gāja
Miglainā rītiņā,
Sudrabotu irbi dzina
Zeltītām kājiņām.
871 [Liepkalnes apk. (Liepkalnes pag. Md)].

1. Aiz upītes kalniņā
Dzird' Dieviņu medījam:
Sudrabotu irbi dzina
Ar apkaltu vanadziņu.
226 [Kandavā (Tl)].

2. Dieva dēli medīt gāja
Ar sudraba sunīšiem;
Suns izdzina zelta zaķi,
Sudrabotu vāverīti.
211 [Rindā (Ances pag. Vp)].

3. Es redzēju svētu rītu
Dieva dēlu medījam;
Dui misiņu kucēniņi
Sudrabiņa ierbes dzina.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

4. Rītā agri es redzēju,
Ka Saulīte medīt gāja:
Div' sudraba kucēniņi
Apzeltītu briedi dzina.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

33756.

Dieva dēli sarājās
Ar pērkona vagarīti:
Zīda kalni neecēti,
Zelta pļavas nenopļautas.
255 [Cirolē (Bēnes pag. Jg)].

33757.

Dieva dēlis, Saules meita
Par Daugavu rokas deva;
Tik tie zelta gredzentiņi
Nesabira Daugavā.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

33758.

Dieva dēli, Saules meitas
Rotaļām spēlējās,
Rotaļām spēlējās
Pa rociņu rociņām.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33759.

Dieva dēli tiltu taisa,
Vairāk zelta ne sudraba;
Saules meita pāri gāja,
Kā lapiņa drebēdama,
Kā lapiņa drebēdama,
Kā ieviņa ziedēdama.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

33760.

Dieva dēls ganos gāja,
Zelta rīkste rociņā;
Svēta Māŗa pavadīja
Ar sudraba slauktuvīt'.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33761.

Dieva dēlis kaldināja
Saules meitas vaiņadziņu;
Priekšā lika tīru zeltu,
Pakaļāi sudrabiņu,
Gar abām pusītēm
Tīru spožu dimantiņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

33762.

Dieva dēlis medīt gāja
Ar sudraba kucēniņu.
Aizjādamis, pārjādamis
Nošauj zelta lakstīgalu.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

1. Dīvenč guoja medēbā
Ar sudobra sun'ēšīm;
Atīdams vokorā,
Atnas zalta vuover'ēti.
409 [Līksnas pag. D].

33763.

Dieva dēli, Saules meitas
Vidū gaisa kāzas dzēra;
Mēnestiņš, tecēdams,
Tas pārmija gredzeniņus.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

- 363 -

33764.

Dieva dēlis sienu pļāva,
Spailes gali Daugavāi;
Saules meita grābt tecēja
Sudrabiņa grābeklīti.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33765.

Dieviņ, tavu likumiņu -
Gaiša diena, gaiša nakts:
Dienu gaiša Saule spīd,
Nakti gaiša Mēnesnīca.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33766.

Dievīnam dui dēlīni,
Saules meitas precinieki;
Saule pate, meitu māte,
Puško meitu kamburīti,
Ik rītiņa uzlēkdama,
Puķu ziedus kaisīdama.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

33767.

Dieviņš zina, Laime zina,
Ka Saulīte gauži raud;
Pilni meži piebiruši
Saules gaužu asariņu.
121 [Gulbenē (Md)].

33768.

Dieviņš smalki sadauzīja
Sudrabiņa alus kannu;
Saules meitas salasīja
Pa vienam gabalam,
Dieva dēli sastīpāja
Sudrabiņa stīpiņām.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

33769.

Divi bēri kumeliņi
Uz akmeņa auzas ēda:
Dieva dēla kumeliņi,
Saules meitas precinieka.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Kam tie tādi sirmi zirgi
Uz akmiņa auzas ēda?
Dieva dēla sirmi zirgi,
Saules meitu precinieku.
86 [Ļaudonā (Ļaudonas pag. Md)].

33770.

Divi dienas mežā gāju
It nenieka neredzēju;
Kad es gāju trešā dienā,
Ieraug' zelta ozoliņ'.
Pie tā zelta ozoliņa
Sudrabiņa upe tek;
Tās upītes maliņā
Dieva dēli pirti taisa.
Tur Saulīte pērties gāja
Ar visām jumpravām;
Dieva dēli garu lēja [meta],
Zābakos stāvēdami.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

33771.

Divi sirmi kumeliņi
No jūriņas izpeldēja;
Vienam bija zelta segli,
Otram zelta iemauktiņi.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Divi sērmi kumel'eņi
Tak pa polvu ezereņu;
Vīnam beja zalta krāpes,
Ūtram putu īmaveņi.
430 [Malnavā (Kārsavas pag. Ldz)].

2. No jūriņas izpeldēja
Divi sirmi kumeliņi;
Vienam bija zvaigžņu deķis,
Otram zelta iemauktiņi.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

3. Nu jiureņu izt'ecēje
Divi s'ērmi kum'ēl'eņi;
Vīnam beja zvaigžņu d'eč's,
Ūtram Saul'e mugorā.
422 [Līvānu pag. D].

33772.

Divi sirmi kumeliņi
No jūriņas izpeldēja;
Vienam bija zelta segli,
Otram zelta iemauktiņi.
Kuŗam bija zelta segli,
Tam es kāpu mugurā;
Kuŗam zelta iemauktiņi,
To pie rokas dancināju.
270 [Ozolu muižā (Ozolnieku pag. Jg)].

1. Div' dzelteni kumeliņi
No Daugavas izpeldēja;
Vienam bija zīda deķis,
Otram stangu iemauktiņi.
To es ņemšu, to es jāšu,
Kam tas zīda deķis bija;
To pie rokas tecināšu,
Kam tie stangu iemauktiņi.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

- 364 -

2. Dui dzelteni kumelīni
Par jūrīnu pārpeldēja.
Es ne pate nezināju,
Kam sēdēti mugurā:
Vienam bija zīda sedli,
Otram zelta iemauktīni.
Tam sēdēšu mugurā,
Kam tie zīda sedli bija;
To šķiņķāšu brālītim,
Kam tie zelta iemauktīni.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

3. Pieci bēri kumeliņi
Pa aploku spēlējās;
Tā es pate nezināju,
Kuŗam kāpšu mugurā.
Tam es kāpšu mugurā,
Kam tie zelta sedli bij;
To pie rokas dancināšu,
Kam sudraba iemautiņi.
358 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33773.

Divi sirmi kumeliņi
No Daugavas izpeldēja;
Vienam bija Saules segli,
Otram zelta iemauktiņi.
Tiem vajaga zelta siles,
Sidrabiņa redelītes,
Tīru auzu silītē,
Amoliņa redelēs.
21 [Krimuldā (Krimuldas pag. Rg)].

1. Divi sirmi kumeliņi
No jūriņas iztecēja;
Vienam bija zvaigžņu deķis,
Otram zelta iemaviņi.
Ne tie ēde purva zāles,
Ne dzeŗ purva ūdentiņ';
Tiem vajdzēja līču zāles,
Tīr' avota ūdentiņ';
Tiem vajdzēja zelta staļļa,
Dimantiņa redelīšu,
Jaunu puišu barotāju,
Vecu vīru sukātāju.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

2. Ko tie tēva suņi rēja,
Uz ezera lūkodami?
Divi sirmi kumeliņi
No ezera izpeldēja;
Vienam bija zelta sedli,
Otram Saules iemauktiņi.
Kam tie zelta sedli bija,
Tam es kāpu mugurā;
Kam tie Saules iemauktiņi,
To pie rokas pavadāju.
Tie neēda pura zāles,
Nedzēr' pura ūdentiņa;
Tiem vajdzēja tīru auzu,
Saulē pļauta āboliņa,
Saulē pļauta āboliņa,
Aukst' avota ūdentiņa.
Tautu meitas, atnesat
Saulē pļautu āboliņu,
Saulē pļautu āboliņu,
Tīr' avota ūdentiņu!
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)].

33774.

Div' svecītes jūrē deg,
Abām zelta lukturiņi;
Div' meitiņas māmiņei,
Abām zelta vaiņadziņi.
228 [Oktē (Vandzenes pag. Tl)].

33775.

Div' svecītes jūrā deg,
Div' sudraba luktuŗos;
Saules meita klāt sēdēja,
Vaiņadziņu puškodama.
305 [Vīkstenē (Stelpes (?) pag. B)].

1. Div' svecītes jūrā dega,
Div' sudraba lukturīši;
Saules meitaklāt sēdēja,
Zelta kroni puškodama.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Divi sveces jūrā dega,
Div' sudraba lukturīši;
Saules meita klāt sēdēja,
Zīdautiņu rakstīdama.
86 [Ļaudonā (Ļaudonas pag. Md)].

3. Div' svecītes jūrā dega
Div' sudraba luktuŗos;
Saules meita klāt sēdēja,
Vaiņadziņu puškodama.
Puško, Saule, dod man vienu,
Man jāiet tautiņās!
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

- 365 -

33776.

Div' svecītes jūrā dega
Sudrabiņa luktuŗos;
Tās dedzina Dieva dēli,
Saules meitu gaidīdami.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

33777.

Dzirdu Dievu izcērtot,
Dieva dēlu dzenājot;
Pate Dievu neredzēju
Aiz deviņām kļavas lapām.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 394 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33778.

Iebrauca Saulīte
Ābeļu dārzā,
Deviņi ratiņi,
Simts kumeliņu.
Neguli, Saulīte,
Ābeļu dārzā,
Tur tevi ziediņi
Apbirdinās!
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

1. Saulīte iebrauca
Ābeļu dārzā,
Deviņi riteņi,
Simts kumeliņu,
Sidraba groža,
Linu pātedziņa.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

2. Saulīte iebrauca
Ābeļu dārzāi,
Duiriteņu rati,
Simts kumelīnu.
Guli, guli, Saulīte,
Ābeļu dārzāi,
Pillas tavas actīnas
Ābeļu ziedim!
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

33779.

Ej, Saulīte, drīz pie Dieva,
Nelīdzini meža galus!
Lai līdzina Dieva dēli
Ar aso zobeniņu.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

33780.

Es redzēju zelta krustu
Vidū gaisa grozāmies.
Dieviņ, tavu padomiņu,
Ka zemē nenokrita!
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

1. Es redzēju zvaigžņu sietu
Gaisa vidu līgojot.
Dieviņ, tavu likumiņu,
Ka zemēi nenokrita!
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

33780v2.

Spožais, gaišais Mēnestiņš
Vez ūdeņa līgojās.
Dieviņ, tavu padomiņu,
Ka nekrita dubenāi!
201 [Snēpelē (Snēpeles pag. Kld)].

33781.

Gauži raud Saulīte
Ābeļu dārzā:
Ābelei nokrita
Zelt' ābolītis.
Neraudi, Saulīte!
Dievs dara citu
No zelta, no vaŗa,
No sudrabiņa.
19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)].

1. Ko tā Saulīte
Tik gauži raud?
Jūŗāi noslīka
Sudraba laiviņ'.
Neraudi, Saulīte!
Dievs dara citu
No zelta, no vaŗa,
No sudrabiņa.
224 [Kabilē (Kld)].

2. Ko tā Saulīte
Tik gauži raudāja?
Rīgā pazuda
Dimanta rati.
Neraudi, Saulīte!
Dievs dos citus
No zelta, sudraba,
No dimantiņa.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

3. Žēli rauda Saulīte
Kalnīna galā:
Ābelei nokrituši
Zelta ābolīni.
Neraudi, Saulīte!
Dievs dara citus
No vaŗa, no zelta,
No sidrabīna.
119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)].

33782.

Gauži raud Saulīte
Kalniņa galā.
Kā gauži neraud -
Žēl bija meitas,
Žēl bija meitas,
Žēl meitas pūra:
Zelta kalts pūriņš,
Sudraba dāvanas.
224 [Kabilē (Kld)].

- 366 -

1. Gauži raud māmiņa
Žēl bij meitas,
Žēl bij meitas,
Žēl meitas pūra:
Zelta kalts pūriņš,
Sudraba dāvanas.
224 [Kabilē (Kld)].

2. Saulīt' deva sav' meitiņu
Par deviņu ezeriņu;
Pārlaiduse sav' meitiņu,
Stāv malāi raudādama.
Piejāj divi Dieva dēli,
Pras': Saulīte, kam tu raudi?
- Žēl meitiņas, žēl pūriņa,
Žēl ir zelta gredzentiņa.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

3. Saule meitu aizdevuse
Par deviņi ezeriņi;
Pate Saule gauži raud,
Šai malāi stāvēdama.
Dajāj divi Dieva dēli:
Ko, Saulīte, tu raudāji?
- Kā bij man neraudāt -
Žēl meitiņas, žēl pūriņa:
Sidrabots pūriņš bija,
Apzeltītas dāvaniņas.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

4. Saule meitu izdevuse
Par ūdeni Vāczemē;
Saule gauži noraudāja
Daugaviņas maliņā.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

5. Šodien Saule, šodien Saule,
Šodien Saules meitu veda;
Šodien Saule noraudāja
Meitas greznas dāvaniņas.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

33783.

Ģērbies, Saule, sudrabota,
Nu jāj tavi precenieki!
Viņpus Rīgas jātin jāja,
Zviedzin zviedza kumeliņi.
3251 [Sunākstē, Neretā un Ērberķē (Sunākstes, Neretas un Mazzalves pag. Jk)].

33784.

Ģērbies, Saule, sudrabā,
Nu nāk tavi vedējiņi!
Ūdens zirgi, akmens vāģi,
Sidrabiņa kamaniņas.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

33785.

Ik rītiņa Saule ģērba
Stūrmanīša līgaviņu;
Tā sacīja saģērbdama:
Tec pa priekšu, tu jaunāka!
Es, vecaja, nevarēju
Aiz lielā sudrabiņa.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

33786.

Ik rītiņa Saule lēca
Sarkanāi kociņā;
Jauni kungi veci tapa,
To kociņu meklēdami.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ik rītīna Saule lēca
Sarkanāi kocīnāi;
Ik rītīna kundzīns jāja,
To kocīnu meklēdams.
Nomierst veci, piedzimst jauni,
To kocīnu neatron.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

2. Noiet Saule vakarā
Sarkanā kociņā;
Jauni puiši veci tapa,
To kociņu meklēdami.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

3. Trīs gadiņi Saule lēca
Sarkanāi kociņāi;
Trīs gadiņi kungi jāja,
To kociņu meklēdami.
Izjāj jauni, pārjāj veci,
To kociņu neatrada;
Es atradu to kociņu,
Svētu rītu ganīdama.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

4. Trīs rītiņi Saule lēca
Sarkanāja kociņā;
Meklē kungi, stārastiņas,
Tā kociņa neatrada.
Es atradu ganīdama
To kociņu lapojot:
Zelta zari, vaŗa saknes,
Sudrabiņa lapiņām.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

- 367 -

33787.

Jau Saulīte aizzalaida
Aiz dziļā ezeriņa;
Saskanēja zelta irkli,
Laiviņā iemetot.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Jau Saulīte aizlaidēs
Aiz deviņi ezeriņi;
Vera ķēdes noskanēja,
Jūriņā laižoties.
103 [Sausnējā, Vietalvā (Sausnējas un Vietalvas pag. Md)].

2. Jau Saul'eit'e aizalaid'e
Dziļu jiuru mal'eņa';
Saskan'ēje zalta ērkli
Sudabreņa laiv'eņā.
409 [Līksnas pag. D], 4222 [Vārkavas pag. D], 423 [Daugavpils apr.].

3. Jau Saulīte pārkāpuse
Viņā pusē Daugavai;
Skanējās, kad iemeta
Zelta aires laiviņā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

33788.

Jauni puiši nezināja,
Kur Saulīte nakti gul:
Jūŗas vidu uz akmini,
Zaļas niedres galiņā.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

1. Jūs, ļautiņi, nezināt,
Kur Saulīte nakti gul:
Vidūj jūras līkumē,
Zelta niedres galiņē.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

2. Zin Dieviņis, zin Laimiņa,
Kur Saulīte nakti guļ:
Vidū jūras saliņā,
Sausas ņiedres galiņā.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

33789.

Jūra šņāca, jūra krāca, -
Ko tā bija ierijuse?
Saules meita mazgājās,
Ierit zelta gredzentiņš.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

33790.

Jūras meitas sagšas auda,
Uz vilnīša sēdēdamas.
Izaudušas, izrakstīja
Zeltītiemi dzīpariem.
Vienu deva Saulītei,
Otru Saules meitiņai;
To trešo paturēja,
Ko apsegti māmuliņu.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

33791.

Kālabad ik vakara
Gaisa gali atsārkuši?
Saule savus zīda svārkus
Ik vakara vēdināja.
293 [Gravendālē (Mežotnes pag. B)].

1. Noiet Saule vakarā,
Mežiem gali atsārkuši:
Saulīt' savus zīda svārkus
Uz jūriņu vizināja.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

33792.

Kālabad šorītiņ
Asarota Saule lēca?
Kā nelēca asarota -
Pilla zeme grēcenieku.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

33793.

Kālabad šo rītiņu
Tik sarkana Saule lēce?
Vai tā bija rājusies
Ar Dieviņa māmuļīti?
224 [Kabilē (Kld)].

1. Šorīt lēca sīva Saule
Par visiema rītiņiem.
Vai tā bija bārusēs
Ar Māriņas māmulīti?
158 (Rāva).

33794.

Kālabad šo vasaru
Zili gaisi, dūmakaiņi?
Dieva dēli noņēmuši
Saules meiti vainadziņu.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

1. Kālab gaisi šovakari
Dūmonaiņi, mākonaiņi?
Dieva dēli Saules meitām
Noņēmuši vainadziņu.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

33795.

Kam, Saulīte, zirgu pirki
Dzeltenām krēpītēm?
Vēl nevaid Ausekļam
Tāda dēla jājējiņa.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

- 368 -

1. Auseklītis zirgu pirka
Dzelteniem skariņiem;
Vēl nevaida ausekļam
Tāda dēla jājējiņa.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

33796.

Kam tās vaska dzie(r)nutiņas
Skaidr' ozola galiņā?
Dieva dēla dzie(r)nutiņas,
Saules meita malējiņa.
190 [Kuldīā].

33797.

Kam tie zirgi, kam tie rati,
Kas tā pate vedamā?
Dieva zirgi, Laimes rati,
Saules meita vedamā.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

33798.

Kam tie zirgi, kam tie rati,
Kam tie tādi sabraukuši?
Vēja zirgi, vēja rati,
Saules meitas precinieki.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

33799.

Kam tie zirgi, kam tie rati
Pie Dieviņa namdurēm?
Dieva zirgi, Dieva rati,
Gaid' Saulīti iesēdam.
213 [Zlēkās (Zlēku pag. Vp)].

33800.

Kam tie zirgi, kam tie rati
Pie Dieviņa nama durīm?
Dieva zirgi, Laimes rati,
Saules meitas braucējiņas.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

33801.

Kam tie zirgi, kam tie rati
Pie Saulītes nama durvim?
Dieva zirgi, Laimes rati,
Saules meitas precinieki.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

1. Kam tie zirgi, kam tie rati
Pie Saulītes nama durvīm?
Dieva zirgi , Māŗas rati,
Saules meitas precinieki.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

2. Kam tie sirmi zirgi stāv
Pie Saulītes nama durīm?
Dieva dēla sirmi zirgi,
Saules meitas precenieka.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

33802.

Kam tie zirgi, kam tie rati
Pie Saulītes nama duru?
Dieva zirgi, Laimas rati,
Saules meitas precenieki.
Saules meita aiziedama
Lūdz pērkoni panākstos.
Pērkonītis aiziedams
Nospeŗ zelta ozoliņu.
Pieci gadi Saules meita
Sastaigāja raudādama,
Sastaigāja raudādama,
Zelta zarus lasīdama.
Gan tā dēsta, gan tā laista,
Ne tie auga, ne zaļoja.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

1. Kam tie zirgi, kam tie rati
Pie Saulītes nama duru?
Dieva zirgi, Laimas rati,
Saules meitas precenieki.
Saule, meitu izdevuse,
Lūdz pērkonu panākstos.
Aizbraukdamis, pērkonītis
Nospeŗ zelta ozoliņu.
Trīs gadiņi Saule rauda,
Zelta zarus lasīdama.
Zelta zarus salasījse,
Saule dala dāvaniņas:
Liepai kāra zelta dvieli,
Ozolami dimantiņa;
Mazajami bērziņami,
Tam uzkāra sudrabiņa;
Sīkajiemi kārkliņiem
Pa pārim paķelīšu.
292 [Gliebavā (Lietuvā)].

33803.

Kam tie sirmi kumelīši
Pie Dieviņa nama durīm?
Tie Mēneša kumelīši,
Saules meitas precenieka.
Šodien Saules, šodien Saules,
Šodien Saules meitu veda;
Šodien Saule apsedlo
Simtu bērus kumelīšus.
Dod tu, Dieviņ, Mēnešam
Simts dēliņus jājējiņus!
213 [Zlēkās (Zlēku pag. Vp)].

- 369 -

33804.

Kam tie tādi kumeliņi
Sudrabiņa podziņām?
Dieva dēlu kumeliņi,
Saules meita vedamā.
Pate Saule pūru veda,
Visus mežus veltīdama:
Ozolam raibi cimdi,
Liepai velšu villainīte,
Smalkajam kārkliņam
Apzeltīti prievetiņi.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Kam tie ziergi, kam tie rati
Pie Saulītes nama dorēm?
Dieva ziergi, Laimes rati,
Saules meitas precinieki,
Saules meitas precinieki
Ausekliņa dēliņam.
Dieva dēli pūru veda,
Meža galus puškodami:
Priedei sagša , eglei sagša,
Ābelei villainīte,
Sīkajam bērziņam
Zelta griezti gredzentiņi.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

2. Kam tie ziergi, kam tie rati
Pie Saulītes namdorēm?
Dieva ziergi, Māŗas rati,
Saules dēli pūru veda,
Meža galus kārstīdami:
Liepai kāra zelta ziedus,
Priedei mēļu villainīti,
Mazajim bērziņim
Zelta grieztus gredzentiņus.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

33805.

Kas gryb skaistos ļaudav'eņes',
Lai juoj jyuru mal'eņā:
Tī Saul'eitis div' meit'eņes',
Treša skaista kolpyun'eit'e.
414 [Krāslavas apkārtnē].

33806.

Kas jūrā kustināja
Pelēkos akmentiņus?
Dieva dēli kustināja,
Zelta naudas meklēdami.
871 [Liepkalnes apk. (Liepkalnes pag. Md)], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 394 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33807.

Kas tā tāda diža sēta
Aiz kalniņa lejiņā?
Tai sētai treji vārti,
Visi treji sudraboti.
Par vienim Dievs iebrauca,
Par otrim mīļa Māŗa,
Par trešiem Saule brauca
Div' dzelteni kumeliņi.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

33808.

Kas to teica, kas redzēja,
Ka jūrāi miežus sēja?
- Tad jūrāi miežus sēja,
Kad Saulīte meita bija.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)], 181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

33809.

Kas to teica, kas redzēja,
Ka Saulīte meita bija?
- Es to teicu, es redzēju,
Aiz kalnīna sienu grāba,
Aiz kalnīna sienu grāba
Ar sudraba grābeklīti.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

33810.

Kas to teica, kas redzēja,
Kad Saulīte meita bija?
Mēnestiņis, tas redzēja,
Tas nojēma vaiņadziņu.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

33811.

Kas to teica, tas meloja,
Ka Saulīte kājām tek:
Par siliņu ratiņos,
Par jūriņu laiviņā.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 394 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ni šodien, ni vakar
Netek saule kājiņām:
Par siliņu ratiņos,
Par jūriņu laiviņā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

33812.

Kas to teica, tas meloja,
Ka Saulīte nakti guļ:
Dienu loka zaļas birzes,
Nakti jūras ūdentiņu.
11 [Jaundubultos (Rīgas Jūrmulā)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1. Kas to teica, kas redzēja,
Ka Saulīte nakti gul?
Dienu brida zaļu birzi,
Naktī jūŗas ūdentiņ'.
224 [Kabilē (Kld)].

- 370 -

33813.

Kas to teica, tas meloja,
Ka Saulīte nakti guļ:
Vai Saulīte tur uzlēca,
Kur vakar norietēja?
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

33814.

Kas tur kvit, kas tur zib
Viņā lauka galiņā?
Dieva dēli kvitināja
Saules meitas vaiņadziņu.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)], 2071 [Ancē (Ances pag. Pg)].

33815.

Kas tur kvit, kas tur zib
Viņē meža maliņē?
Dieva deļi kvitina
Zeltāboli mētādami.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

33816.

Kas tur spīd, kas tur zvēro
Viņā lauka galiņā?
Saules meita sienu grāba
Ar sudraba grābeklīti.
216 [Ventspilī].

1. Vidzu vidz, kas tur vidz
Viņē pļav's maliņē?
Saules meitas sienu grāba
Ar sudraba grābekļiem.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

33817.

Kas tur spīde, kas tur vize
Viņā lauka galiņā?
Saules meita sukājās
Sudrabiņa suseklīti.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

33818.

Kas varēja grožus vīt
No straujā ūdentiņa?
Kas varēja vilnu cirpt
No pelēka akmintiņa?
Dieva dēli grožus vija
No straujā ūdentiņa;
Saules meitas vilnu cirpa
No pelēka akmintiņa.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Kas varēja osi sprēst,
Kas ozolu šķeterēt?
Kas varēja dzeini vīt
No tekoša ūdentiņa?
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

33819.

Kas varēja to darīt -
Jūras vidū kaudzi mest?
To darīja Dieva dēls,
Saules meitu precēdams.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

33820.

Ko Saulīte gauži raud,
Ik vakarus noiedama?
Zelta josta iekrituse
Dziļas jūras dibinā.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

33821.

Ko, Saulīte, tu redzēji,
Gaisa vidu tecēdama?
Redzēj' Dieva spēlējam,
Eņģelīšus dancojam.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

33822.

Ko tie Rīgas suņi rēja,
Jūriņā vērdamies?
Saules meita noslīkuse,
Zelta kannas mazgājot.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

33823.

Ko tie ciema suņi rēja,
Pie vārtiem satupuši?
Saule brauca miglas dzēst
Uz sudraba ezeriņu.
305 [Vīkstenē (Stelpes (?) pag. B)].

33824.

Krustiem auga ceļam saknes,
Krustiem zvaigznes debesies;
Sāniem jāja Dieva dēli,
Krustiem tek kumeliņi.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

33825.

Krustiem kalta vāverīte
Par celiņu pārtecēja;
Dieva dēli dzinējiņi
Ar sudrab sunīšiem.
409 [Līksnas pag. D].

1. Dieviņš medīt i azgāja
Ar sudraba sunīšiem;
Divi zelta vāverītes
Pa kalniņu pārtecēja.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

33826.

Kupla liepa, zelta zari,
Jūrmalē smiltienē;
Galā sēd Saules meita,
Pate Saule pazaros.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

- 371 -

1. Kupla auga ābelīte
Pie brālīša namdurvīm.
Pati Saule zaros sēd,
Saules meita pazaros;
Pati Saule zīdu vērpa,
Saules meita šķeterēja.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

33827.

Kupla liepa uzauguse
Saules taka maliņā;
Tur Saulīte jostu kāra,
Ik vakarus noiedama.
2101 [Puzeniekos (Puzes pag. Vp)].

1. Aiz upītes bērziņš auga
Sudrabiņa lapiņām;
Tur Saulīte jostu kāra,
Ik vakara noiedama.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

2. Ozolami zelta lapas,
Zelta rasa galiņā;
Tur Saulīte noiedama
Ik vakarus jostu kāra.
232 [Talsos (Tl)].

3. Ozols auga Daugavā
Skrūzainām lapiņām;
Tur Saulīte jostu kāra,
Ik vakaru noiedama.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

4. Sudrabiņa bērziņš auga
Saules taka maliņā;
Tur Saulīte jostu kāra,
Ik vakara noiedama.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

5. Sudrabiņa liepa auga
Diža ceļa maliņā.
Tur Saulīte noiedama
Ik vakara jostu joza;
Ik rītiņa uzlēkdama
Sijā sīku sudrabiņu.
1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)], 182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

33828.

Kur, bērniņi, jūs iesit,
Bez vecāku palikuši?
Jemsim Saules atspiediņu,
Atspiesim vecākajus.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

33829.

Kur, Saulīte, mājas ņēmi,
Vakarā noiedama?
- Vidū jūras uz ūdeņa,
Zelta niedres galiņā.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

1. Jūs ļautiņi, neziniet,
Kur Dieviņš nakti guļ:
Vidū jūras pie akmiņa,
Baltajāsi putiņās.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

2. Labi zinu, bet netieku,
Kur Saulīte nakti guļ:
Pašā jūras dibinā
Uz pelēka akmentiņa.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

3. Mēnestiņ' nezinē,
Kur Saulit' nakt' gul:
Vidē jūr' virs akmiņ',
Zelt' niedaru galiņē.
211 [Rindā (Ances pag. Vp)].

4. Saulīt mana māmuliņa,
Kur gulēji šo naksniņu?
- Vidē jūrē uz akmeni,
Zelta niedres galiņē.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

5. Zinu, zinu, bet neteikšu,
Kur Saulīte nakti guļ:
Jūriņā, saliņā,
Zelta niedres galiņā.
166 [Gramzdā un Smaižos (Gramzdas un Aizviķu pag. Lp)].

33830.

Kur, Saulīte, tu redzēji
Trīsdesmit arājiņu?
- Viņpus Rīgas, šaipus jūras,
Sudrabiņa kalniņā.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

33831.

Kur tas rīta ausekliņš,
Ka neredz uzlecot?
- Ausekliņš Vāczemē
Samta svārkus šūdināja.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Treis' reit'eņi naredz'ēju
Aus'ekl'eņa izlacūt':
Aus'ekl'eņis vuocz'em'ē
Saul'ei kūrpis šyudynava.
422 [Līvānu pag. D].

33832.

Kur tecēji, Mēnestiņ,
Ar zvaigžņotu mētelīti?
- Tiem ļaudīm palīgā,
Ko bez Saules strādināja.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

- 372 -

33833.

Kur tecēsi, Mēnestiņi,
Ar to zvaigžņu pudurīti?
- Kaŗā eimu, kaŗā teku
Jaunu puišu palīgā.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

33834.

Kur tecēsi, Mēnesīti,
Ar to vasku mētelīti?
Tek' Saulītes aplūkāt,
Dzird' meitiņu izdodot,
Dzird' meitiņu izdodot
Pērkoniša dēliņam.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

33835.

Kur tu teci, Mēnesniņi,
Ar to zvaigžņu pudurīti?
- Mēs tekam tai zemē,
Kur tā silta vasariņa.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

33836.

Kur tu teci, Saules meita,
Ar sudraba grābeklīti?
- Uz Daugavas siena kast
Pret to rīta auseklīti.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

33837.

Kur tu teci, Saules meita,
Ar to zelta grābeķīt?
- Es tecēju siena grābt(i)
Dieva dēla kumeļam.
1191 [Ēveles draudzē].

33838.

Lec, Saulīte, lec Saulīte,
Spīd' ar mūsu sētiņā!
Ir mums tava gaišumiņa
Vajadzēt vajadzēja.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

33839.

Lec, Saulīte, rītā agri,
Lec ar Dieva palīdziņu;
Vakarā, rietēdama,
Nones blēņu valodiņu!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

33840.

Lec, Saulīte, rītā agri,
Noej laiku vakarā,
No rītiņa sildīdama,
Vakarā žēlodama!
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

33841.

Līsti, Dieva lietutiņi,
Lai aug Māŗas āboliņi:
Dieva dēla kumeliņi
Stallī zviedza neēduši.
190 [Kuldīā].

33842.

Mārietīna, Māras meita
Trīs cekulu pinējīna:
Vienu deva Dievīnam,
Otru Dieva dēlīnam,
Trešu pati paturēja
Saules dēlu kaitināt.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

1. Mārg'ietiņa, Māres meita
Trīs pušķīšus darināja:
Vienu deve Dieviņam,
Otru Dieva dēliņam,
Trešo pate novalkāja
Vainadziņa cekulā.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

33843.

Māte, mani audzēdama,
Sola Dieva dēliņam;
Kad uzaugu, tad nedeva,
Tad iedeva Mēnesim.
Ko, māmiņa, es darīšu,
Pie Mēneša aizgājusi?
Mēnestiņis grozījāsi
Brīžam jaunis, brīžam vecs.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33844.

Man māmiņa šautru svieda,
Es iebēgu lejiņā;
Tur atradu lejiņā
Zelta pirti kuŗoties.
Dieva dēli kūrējiņi,
Saules meitas pērējiņas;
Auseklītis garu lēja
Ar sudraba biķerīti.
Es tev lūdzu, auseklīti,
Lej gariņu pamazām,
Lai tā man neizkusa
Zelta slota peŗoties;
Lai pārnesu māmiņai
Jel ar vienu žagariņu,
Jel ar vienu žagariņu
Par šautriņa sviedumiņu!
342 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 373 -

1. Dieva dēli pirti dara
No sīkiem olīšiem;
Saules meitas pērties gāja,
Zelta slotas padusē;
Auseklītis garu lēja
Ar sudraba biķerīti.
Leji, leji, auseklīti,
Izpatapu siltumiņu!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

2. Dieva dēls pirti kūra
Ar sudraba oliņām;
Saules meita pērties nāca,
Zelta slota rociņā,
Zelta slota rociņā,
Zīžu kreklis padusē.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

3. Kam tie dūmi, kas tur kūp
Viņā meža malīnā?
Saules meita pirti kūra,
Dieva dēlu gaidīdama.
Dieva dēls attecēja,
Zīžu kreklis padusē,
Zīžu kreklis padusē,
Zelta slota rocīnā.
1191 [Ēveles draudzē].

4. Māte mani kult gribēja,
Es noteku lejiņā,
Es noteku lejiņā
Pie kuplaja ozoliņa.
Gar kuplaju ozoliņu
Sudrabiņa upe tek,
Sudrabiņa upe tek
Deviņām(i) attekām.
Devītā attekā
Dieva dēls pirti dara [taisa],
Dieva dēls pirti dara [taisa],
Zelta spāres spārēdams,
Zelta spāres spārēdams,
Zelta sūnas sūnodams.
Saules meita pirtī gāja,
Zelta slota padusē,
Zelta slota padusē,
Zīda kreklis azotē.
Zvaigznes nesa ūdentiņu
Ar dimanta kausiņiem;
Mēnestiņš garu meta
Ar sudraba biķerīti,
Salda piena garu meta,
Vīnā slotu slapināja.
Met, Mēnesi, pamazām,
Lai nekūst zelta zari,
Lai nekūst zelta zari,
Lai dabū Dieva dēls(?)!
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

5. Man māmiņa šautru meta,
Es iebēgu lejiņā,
Es iebēgu lejiņā,
Ziedupītes maliņā.
Ziedupītes maliņā
Zelta pirts kurējās;
Zelta pirts kurējās,
Dieva dēli kūrējiņi;
Dieva dēli kūrējiņi,
Saules meita pērājiņa;
Saules meita pērājiņa,
Auseklītis garu lēja,
Auseklītis garu lēja
Ar sudraba biķerīti.
Es tev lūdzu, auseklīti,
Lej pazaru(?) siltumiņu,
Lai tā man neizkusa
Zelta slota vēcanot!
18 (Kliģenē).

6. Man' māmiņa ūdens sūta
Ar diviem katliņiem:
"Ej, meitiņa, tec, meitiņa,
Uz to Lejas avotiņu!"
pie tā Lejas avotiņa
Dieva dēli pirti kūra,
Saules meita pērties gāja,
Saules meita pērties gāja,
Zelta slota rociņā,
Mēnestiņš garu lēja
Ar sudraba biķerīti.
Lej patapu, Mēnestiņi,
Lai slotiņa neizkūst,
Lai palika māmiņai
Jele viens žagariņš!
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

33845.

Maza maza man mājiņa,
Divtrejādi vaŗa vārti:
Par vieniem Saule lēca ,
Par otriem Mēnestiņš,
Pa trešiem Māra jāja
Ar pelēku kumeliņu.
228 [Oktē (Vandzenes pag. Tl)].

- 374 -

338451.

Mēness ņēma Saules meitu,
Pērkons jāja vedībās;
Visi dievi brīnījās,
Kur viņš tādu zirgu ņēmis.
- Rīgā pirku, naudu devu,
Vāczemē kaldināju,
Vāczemē kaldināju
Ar sudraba pakaviem,
Ar sudraba pakaviem,
Zeltītām nagliņām;
Tas saskalda ledus kalnus
Deviņos gabalos.
226 [Kandavā (Tl)].

33846.

Mēnestiņ(i) vecais tēvs,
Kam tu dienu netecēji?
Kam tu savu augumiņu
Nakti vien maldināji?
18 (Odzienā), 68, 69, 80, 95,
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Saule bāra Mēnestiņu,
Kam tas dienu nespīdēja,
Kam tas savu augumiņu
Nakti vien maldināja.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

33847.

Mēnestiņš gauži raud
Alotiņa maliņā:
Saules meita noslīkuse,
Zelta kannas mazgādama.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

33848.

Mēnestiņis gudris vīrs,
Tas nejāja pieguļā,
Nosegloja kumeliņu,
Laiž ābeļu dārziņā.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Mēnestiņš slinks vīriņš,
Nejāj zirgus pieguļā.
Kāp, Saulīte, mugurā,
Jāj āboļu dārziņā!
216 [Ventspilī].

33849.

Mēnestiņš kaŗavīrs,
Dienu nakti laiviņā;
Saules meita pastarīte,
Zēģelīšu audējiņa.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

33850.

Mēnesītis, kaŗavīris,
Tecēj' dienu, tecēj nakti:
Dienu tek tīrus laukus,
Nakti rijas kuldināt.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

33851.

Mēnestiņis, kaŗavīrs,
Uz ūdeņa līgojās.
Dieviņ, tavu likumiņu,
Ka negrima dibinā!
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

33852.

Mēnestiņis nakti brauca,
Es Mēneša ormanīts;
Man iedeva Mēnestiņis
Savu zvaigžņu mētelīti.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Mēnestiņš nakti brauca,
Es Mēneša ormaniņš;
Mēness ģērba zelta svārkus,
Man iedeva sudrabiņa.
394 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Mēnestiņš nakti brauca,
Mani ņēma ormanim;
Man uzsedza mugurā
Sīku zvaigžņu mētelīti.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

33853.

Mēnestiņis nakti brauca,
Mani ņēma ormanīti.
Mēnestiņis man iedeva
Savu zvaigžņu mētelīti,
Savu zvaigšņu mētelīti,
Sešu zaru zobentiņu.
Ik no zara kaldināju
Māsiņai vainadziņu.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)], 36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

1. Mēnestīnis nakti brauca,
Es Mēneša ormanīts.
Mēnestīnis man iedeva
Triju kanšu zobentīnu;
Ik no kantes izkaldīju
Māsīnāmi vaiņadzīnus.
158 (Nīca).

2. Mēnestiņis nakti brauca,
Mani ņēma ormanim.
Es redzēšu, Mēnestiņi,
Ko tu manim lones dosi!
Mēnestiņis man iedeva
Savu zvaigžņu mētelīti,
Savu zvaigžņu mētelīti,
Sešu staru zobentiņu.
Ik no zara izkaldinu
Māsiņaje vainadziņu.
Brīnās kungi, vagarītis,
Kur to tādu kaldināju.
Rīgā pirku, naudu devu,
Vāczemēje liedināja.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

- 375 -

33854.

Mēnesītis nakti brauca,
Zvaigžņu deķis mugurā;
Rīta zvaigzne, vakarāja,
Tie Mēneša kumeliņi.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

33855.

Mēnesnīce zvaigznes skaita,
Irīg visas vakarā.
Visas ira, visas ira,
Auseklīša vien nebij;
Auseklītis jūriņā
Baltā putu gabalā.
121 [Gulbenē (Md)].

33856.

Mēnesnīca zvaigznes skaita,
Vai ir visas vakarā.
Iraid visas, iraid visas,
Auseklīša vien nevaid;
Auseklītis Vāczemē
Zelta naudu kaldināja.
3531 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33857.

Mēnestiņis zvaigznes skaita,
Vai ir visas vakarā.
Ira visas vakarā,
Auseklīša vien nevaid;
Auseklītis aiztecēja
Saules meitas lūkoties.
362 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Skaiti zvaigznes, Mēnestiņi,
Vai ir visas vakarā!
Ir gan visas, ir gan visas,
Auseklīša vien nevaid;
Auseklītis aiztecēja
Gar Daugavu dziedādamis,
Gar Daugavu dziedādamis
Saules meitu lūkoties.
Dod, Saulīte, kam dodama,
Auseklim vien nedod!
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

33858.

Mēnesītis zvaigznes skaita,
Vai ir visas vakarā.
Visas zvaigznes vakarā,
Auseklīša vien nebij;
Auseklītis Vāczemē
Zelta svārkus šūdināja.
46 [Carnikavā (Rg)].

1. Visas zvaigznes vakarā,
Auseklīša vien nevaid;
Auseklīts jūrmalā
Brūnus svārkus šūdināja.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

33859.

Mēnesniņis zvaigznes skaita,
Vai ir visas vakarā.
Visas zvaigznes vakarā,
Ausekliņa vien nevaid;
Ausekliņš Vāczemē
Saulītei svārkus šuva,
Vienu strīpi zelta lika,
Otru tīra sudrabiņa.
224 [Kabilē (Kld)].

33860.

Mēnestiņis tā vaicāja:
Kur, Saulīte, nakti guli?
Sak' Saulīte raudādama:
Vai es arī nakti gulu?
Dienu teku zaļu birzi,
Nakti zelta laiviņā.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

33861.

Mēs bijām div' bāliņi,
Ne katrami līgaviņas.
Jūgsim bēŗus kamanās,
Brauksim Dieva zemītē,
Viens ņemsim Saules meitu,
Otris Dieva kalponīti;
Redzēsim dzīvodami,
Kā katram Dievs palīdz.
Vienam Dievs palīdzēja,
Otram Saule vizināja.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Man bij divi bāleliņi
Zirņa zieda skaistumiņu;
Vienam ņēmu Saules meitu,
Otram Saules kalponīti.
45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)].

- 376 -

2. Mēs bijāmi trīs brālīši
Zirņu ziedu daiļumiņu.
Viens apņēma Saules meitu,
Otris Dieva kalponīti;
Tas trešajis, tas apņēma
Svešas zemes cilvēciņu.
166 [Gramzdā un Smaižos (Gramzdas un Aizviķu pag. Lp)].

33862.

Melni vērši, balti ragi,
Daugavā niedres ēda.
Tie nebija melni vērši,
Tie bij Dieva kumeliņi.
376 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Balta kaza jūrā brida
Zeltītiem radziņiem;
Tā nebija balta kaza,
Tā bij Dieva kumeliņš.
251 [Smukās (Remtes pag. Tk)].

2. Es redzej' mell' buļļ'
Vidēi jūr' peldejam.
Tie nebij mell' buļļ',
Tie bij Diev' kumeliņ'
tie bij Diev' kumeliņ',
Ar baltiem radziņiem;
Tie nebij balt' rag',
Tie bij zelt' iemauktiņ'.
211 [Rindā (Ances pag. Vp)].

3. Melni vērši, balti ragi,
Peld pa jūru maurodami.
Tie nebija melni vērši,
Tie bāliņa kumeliņi;
Tie nebija balti ragi,
Tie sudraba iemauktiņi.
Es domāju, ko domāju,
Nevarēju izdomāt,
Nevarēju izdomāt,
Kuŗam kāpti mugurā,
Kuŗam kāpti mugurā,
Kuŗu vest rociņā.
Tam es kāpšu mugurā,
Kam tie zelta segli bij;
To vedīšu pie rociņas,
Kam sudraba iemauktiņi;
To nedošu kalpam jāti,
Ne kalpam apseglot,
To es došu māsiņai
Pūru vest tautiņās.
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

4. Melns vērsītis, balti ragi,
Jūrmalā niedres ēda.
Tas nebija melns vērsītis,
Tas Dieviņa kumeliņš;
Tie nebija balti ragi,
Tie sudraba iemauktiņi.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

33863.

Melni vērši, zelta ragi,
Nāk par jūru baurodami;
Lūkosim, raudzīsim,
Kur nāk pati ganu meita,
Zelta rīkste rociņā,
Zelta valgi padusē.
58 [Rozbeķos (Rozulas pag. C)].

33864.

Melns gailītis kuplastīti
Par jūriņu diegu vilka;
Saules meita bēdājās,
Nevar diega salocīt.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

33865.

Migla migla, liela rasa,
Pazūd manis kumeliņš.
Nokrīt migla, nokrīt rasa,
Atrod' savu kumeliņu,
Atrod' savu kumeliņu
Pie Mēneša nama durvju.
Mēness ņēma Saules meitu,
Lūdza mani vedībās.
Kā es iešu vedībās,
Nav seglota kumeliņa?
Saule deva zelta seglus,
Mēness sudrab' iemauktiņus;
Nu varēju droši jāt
Dieva dēlu pulciņā.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

33866.

Mūc, mūc, Saulīte,
Mēnesis dzenas!
Saulīteje zīda svārki,
čabēt čabe staigājot;
Mēnesime div' kažoki,
Atpakaļu viļņojās.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

33867.

Nāc ārā, nāc ārā,
Kas mežā brikšķināja!
Dieva dēli brikšķināja,
Kumeliņus ganīdami.
305 [Vīkstenē (Stelpes (?) pag. B)].

- 377 -

33868.

Ne tā zvaigzne visu nakti,
Kas uzlēca vakarā;
Ap pusnakti ielīgoja
Dvēselīšu namiņā.
47 [Ārciemā (Pāles pag. Vlm)], 376 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33869.

Ne vakar tā dieniņa,
Kad Saulīte brūte bij;
Tad Saulīte brūte bij,
Kad zemīte radījās.
342 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33870.

Nelij vairs līta diena,
Jau Saulīte gauži raud;
Pilni meži piebiruši
Saules gaudu asariņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

33871.

Nelij vaira, lietus diena,
Jau Saulīte gauži raud;
Es atradu ganīdama
Divas Saules asariņas.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

33872.

Nelij vaire, lietus diena,
Jau Saulīte gauži raud;
Saulītei salijuši
Divi zīda paladziņi.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

33873.

No jūriņas izpeldēja
Div' dzelteni kumeliņi;
Vienam bija zeltasegli,
Otram zelta iemauktiņi.
Pavaicāju brālītim,
Kuŗam sēst mugurā.
- Sēd', māsiņa, tam zirgam,
Kam tie zelta iemauktiņi!
1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)].

1. No Daugavas izpeldēja
Dui dzeltāni kumeliņi;
Vienam bija zelta sedli,
Otram balta villānīte.
Pavaicāju brālītim,
Kuŗamsēžu mugurā.
- Sēd', māsiņa, tai zirgā,
Kam tā balta villānīte!
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

33874.

No jūriņas izpeldēja
Divi sirmi kumeliņi;
Vienam bija zvaigžņu deķis,
Otram zvaigžņu iemaviņi.
Tie zināja zemei galu,
Tie jūriņas dibeniņu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

33875.

No jūriņas izpeldēja
Seši bēri kumeliņi;
Trīs bij kalti, trīs nekalti,
Visi līdzi darināja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

33876.

No jūriņas iztecēja
Divi bēri kumeliņi;
Vienam bija zelta segli,
Otram zelta iemauktiņi;
Smuidri paši jājējiņi,
Zelta pieši kājiņā.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

33877.

Noiet Saule, tumšs paliek,
Man par tumsu nevaid bail:
Bij manami kumeļami
Zvaigžņu deķis apsegam.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

33878.

Noiet Saule vakarā,
Iekrīt zelta laiviņā;
Uzlec Saule no rītiņa,
Paliek laiva līgojot.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)], 146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)], 1821 [Allažās (Raņķu pag. Kld)], 216 [Ventspilī], 224 [Kabilē (Kld)], 239 [Vecaucē (Vecauces pag. Jg)],
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)], 293 [Gravendālē (Mežotnes pag. B)], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Saulīt' vēlu vakarā
Sēžas zelta laiviņā;
Rītā agri, uzlēkdama,
Atstāj laivu līgojot.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)].

33879.

Noiet Saule vakarā,
Meža galus puškodama:
Liepai lika zelta kroni,
Ozolami sudrabiņa;
Mazajam kārkliņam
Uzmauc zelta gredzentiņu.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)], 181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)], 241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)], 293 [Gravendālē (Mežotnes pag. B)].

- 378 -

1. Aiziet Saule vakarā,
Meža virsu puškodama:
Priedei sagša, eglei sagša,
Paeglei villānīte,
Sīkajiemi kārkliņiem
Zelta griezti gredzeniņi.
190 [Kuldīā].

2. Noiet Saule vakarā,
Visus kokus veltīdama:
Ozolam zelta josta,
Liepai mēļu villainīte,
Priedei cimdi, eglei zeķes,
Paeglei paladziņš;
Sīkajiem kārkliņiem,
Tiem tie pīti apsējiņi;
Mazajiem alksnīšiem
Zelta griezti gredzentiņi.
270 [Ozolu muižā (Ozolnieku pag. Jg)].

3. Noiet Saule vakarā,
Visus mežus [kokus] veltīdama:
Priedei cimdi, eglei zeķes,
Bērzam skaisti prievitiņi,
Resnajam ozolam
Trim kārtām zīžu josta.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

4. Noiet Saule vakarā,
Visus kokus veltīdama:
Ošiņiem, kļaviņiem -
Vieism zelta pirkstānieki,
Sīkajiem kārkliņiem
Visiem zelta gredzeniņi.
30(Ogrē).

5. Saule tak vokorā,
Vysu m'ežu puškuodama:
Prīd'ei sagša, egl'ei sagša,
Bārzam bolta vylnuon'eit'e;
Smolkojam kuorkl'eņam
Zaļa vara pakareņi;
Smuidrojam ūzulam
Apmauc zalta gredzin'eņu.
422 [Līvānu pag. D].

6. Saulīt' gāja šovakar,
Koku galus puškodama:
Liepai lika zelta kroni,
Ozolami sudrabiņa,
Sīkajiem alksnīšiem
Pa pāŗam pumpurīšu.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

7. Tek Saulīte vakarā,
Atspīdēja meža gali:
Liepiņai zeltu lika,
Ozolam sudrabiņu,
Ikvienam kociņam
Pa sudraba gredzenam.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

33880.

Noiet Saule vakarāi,
Zelta miglu miglodama.
Lec, Saulīte, rītāi agri,
Nojem miglas vaiņadziņu!
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

33881.

Noiet Saule vakarā,
Zeltābolu mētādama;
No rītiņa uzlēkdama,
Sijā tīru sudrabiņu.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

1. Noiet Saule mirdzēdama,
Dieva dēlu vadīdama;
Uzlec zeltu sijādama,
Sidrabiņu vētīdama.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

33882.

Noiet Saule vakarā
Trīcēdama, mirdzēdama,
Noiet zeltu sijādama,
Sudrabiņu vētīdama.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

1. Noiet Saule vakarē,
Mežiem galus puškodama;
Noiet zeltu sijādama,
Sudrabiņu vētīdama.
226 [Kandavā (Tl)].

33883.

Noņēmies cepurīti,
Nost migliņu vēcināju.
Pārnāk Saule zvērodama,
Rīgai gobu nobēruse;
Pārnāk zeltu sijādama,
Sudrabiņu vētīdama.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

33884.

Oša celms mežā brauce
Miglājā rītiņā;
Tas nebija oša celms,
Tas bij Saules sulainīts.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 379 -

33885.

Ozols auga Daugavā
Ledainām lapiņām;
Tur Saulīte miglu meta,
Vai bij ziema, vai vasara.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Baltu puķu ceriņš auga
Bāleliņa pagalmā;
Tur Saulīte miglu meta,
Vai bij ziema, vai vasara.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

33886.

Ozols auga jūrmalā
Ledainām lapiņām;
Tur Saulīte miglu meta
Uzlēkdama, rietēdama.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Ozols auga Daugavā
Sudrabiņa lapiņām;
Kur Saulīte miglu meta,
Ik vakara noiedama.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33887.

Ozols auga jūriņā
Sudrabiņa lapiņām;
Tur Saulīte savas meitas
Sudrabā kaldināja.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

33888.

Par jūriņu, par Daugavu
Saulītei roku devu;
Man piebira pilni pirksti
Dimantiņa gredzentiņu.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

33889.

Pate Saule meitu deva,
Pate gauži noraudāja,
Pate cēla zelta pūru
Vizuliņa kamanās.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33890.

Pērkoņam trīs meitiņas,
Visas trīs saderētas:
Viena Dieva dēliņam,
Otra rīta ausekļam,
Tā trešā, pastarīte,
Pašam Saules stūrmaņam.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

33891.

Pērkons jāja precībās,
Saule gāja vedējos;
Saules meitas apsedzās
Ar sudraba vilnainīti.
9 [Bilstiņos (Kokneses pag. Rg)].

33892.

Pērkons veda vedekliņu
No Vāczemes šai zemē,
Saule brauca vešanās,
Auseklītis vakaros.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

33893.

Purva putnis sienu pļāva,
Abēj' pušu vāle krita;
Saules meita kasītāja
Ar sidraba grābeklīti.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

33894.

Rauda brauca par ezeru
Rakstītām kamanām;
Dieva dēli pavadīja
Puškotām cepurēm.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

33895.

Riet', Saulīte, rietēdama,
Nelīdzini koku galus!
Jau piekusa govju gani,
Jau arāju kumeliņi.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

33896.

Rit', riti, Mēnestiņ,
Vārtiņus vērti!
Nu nāk Saulei
Trejādi viesi:
Nāk tēvs, nāk māte,
Nāk bāleliņi,
Nāk mazas māsiņas
Kā magonītes.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

1. Šodien Sauleje
Trejādi viesi:
Nāk tēvis, nāk māte,
Nāk bāleliņi,
Nāk mazas māsiņas
Kā magonītes;
Nāk mazi brālīši
Kā ozoliņi.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

- 380 -

33897.

Rudzus sēju, mīž' izauga,
Apeinēš nūzīdē;
Olu doru, mads nūriuga,
Dīva dāli dzāruojeņi.
423 [Daugavpils apr.].

33898.

Saka ļaudis, Mēnešam
Nevaid sava kumeliņa:
Rīta zvaigzne ar vakara,
Tie Mēneša kumeliņi.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Saka ļaudis: Mēnešam
Nevajaga līgaviņas!
Rīta zvaigzne, vakar' zvaigzne,
Tā Mēneša līgaviņa.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

33899.

Sak' Saulīte noiedama:
Nav līdzeni meža gali.
Ņem, Dieviņi, zelta šķēres,
Nolīdzini meža galus!
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

1. Aiz Daugavas melni meži,
Nelīdzenas virsūnītes.
Ņem, Dieviņ, zelta šķēres,
Līdzin' mežu virsūnītes!
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

2. Kālabade šovakar
Nelīdzeni mežu gali?
Dod, brālīti, vaŗa ķēdi,
Es tos iešu līdzināt!
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

3. Lieli meži, mazi meži,
Nelīdzenas virsotnītes.
Ņem, Dieviņ(i), zelta šķēres,
Nolīdzini virsotnītes!
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

4. Visi meži līdzi bija ,
Pried' ar egli nelīdzeni.
Ņem, Dieviņ, zelta šķēres,
Līdzin' mežu virsaunītes!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

33900.

Sak' Saulīte noiedama:
Rītu mani neredzēs,
Rītu būšu mākoņosi
Līdz pašami vakaram.
203 [Usmā (Usmas pag. Vp)].

33901.

Sak' Saulīte noiedama:
Nevaid laba Vāczemēi;
Ne tur ara, ne ecēja,
Ne kukoja dzeguzīte.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

33902.

Sak', Saulīte, noiedama,
Kāda būs rītdieniņa?
Vai būs lietus, vai būs Saule,
Vai migliņu nomiglos?
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

33903.

Zaļa zaļa papuvīte,
Zelta rasa galiņā;
Tur tecēja Dieva dēls
Ik rītiņa mazgāties.
313 [Ēķengrāvē (Viesītes pag. Jk)].

33904.

Sanākuši Dieva dēli,
Aparuši, apsējuši;
Sanesuši zelta arklus,
Sudrabiņa sētavītes.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

33905.

Sargāties, Dieva dēli,
Šorīt Saule barga lēca,
Kam vakar nomaucāt
Saules meitas gredzeniņu!
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

1. Bīstaties, Dieva dēli,
Skabargota Saule lēca,
Kam vakar nomaucāt
Saules meitas gredzeniņus!
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

2. Dieva dēli bēdājās,
Asinaina Saule lec.
Kam vakar novilkāt
Saules meitai gredzeniņu?
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

33906.

Saul'ar Dievu ienaidā
Pusdienā, pusnaktī:
Dieviņš meta Saulītei
Ar sudraba akmentiņu.
3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

- 381 -

33907.

Saule auda audekliņu
Daugaviņas maliņā;
Zelta šķiets, varas(?) nītes,
Sudrabiņa šaudeklīte.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Nākat, ļaudis, skatīties,
Brīnumiem brīnīties,
Brīnumiem brīnīties:
Venta auda audekliņu,
Niedres šķieti, putu nītes,
Saules meita audējiņa.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

33908.

Saulīt' bāla noiedama,
Atstāj laivu uz ūdeņa;
Rītā, sārta uzlēkdama,
Pārved laivu maliņā.
52 [Burtniekos (Burtnieku pag. Vlm)].

33909.

Saule bāra Mēnestiņu,
Kam tas dienu nespīdēja.
Mēnestiņis atbildēja:
Tev dieniņa, man naksniņa.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)], 191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

1. Saule bāra Mēnesnieku,
Ka tas spodri netecēja.
Mēnesnieks atbildēja:
Tev dieniņa, man naksniņa.
1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)].

2. Saule bāra Mēnesnīci:
Kam tu gaiši netecēji?
- Tu, Saulīte, dienu teci,
Man jātek tumšu nakti.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

3. Saule rāja Mēnestiņu,
Kam tas gaiši nespīdēja.
Mēnestiņis atbildēja:
Tev dieniņa, man naksniņa;
Tev dieniņa ar ļaudīm,
Man naksniņa ar zvaigznēm.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

33910.

Saulīt' balta noiedama
Guļas zelta laiviņā;
No rītiņa celdamās
Apģērbjās sudrabā.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33911.

Saule brauca augstu kalnu,
Apgāzās kamaniņas.
Kur, Saulīte, jungi tavi,
Kur kamanu turētāji?
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

33912.

Saule brauca gar kalniņu,
Apkrīt Saules kamaniņas;
Pakaļ nāca Dieva dēlis,
Paceļ Saules kamaniņas.
224 [Kabilē (Kld)].

33913.

Saule brauca gar debesi,
Trīs dzelteni kumeliņi.
Ai Saulīte mīļa balta,
Dod man vienu kumeliņu:
Man jāiet tautiņās,
Nav dzeltena kumeliņa.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

33914.

Saule brauca olu kalnu,
Div' dzelteni kumeliņi;
Ne tie svīda, ne tie kusa,
Ne ceļāi dusināmi.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

1. Saule brauce gar kalniņu,
Div' dzelteni kumelīši;
Ne tie svīda, ne tie gura,
Ne tos ceļā dusināja.
- Gana svīda, gana gura,
Nebij vaļas dusināt.
213 [Zlēkās (Zlēku pag. Vp)].

33915.

Saule brauca gar debesi,
Div' dzelteni kumeliņi.
Ai Saulīte mīļa balta,
Vai tie tev nepiekusa?
- Lai tie kusa, lai nekusa,
Man nav vaļas dusināt.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

33916.

Saule brauca pār Daugavu,
Laša kaula kamaniņas;
Asarītis zirgu dzina,
Rauda tura kamaniņas.
342 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33917.

Saule brauca par ezeru
Spīdēdama, vizēdama,
Zelta kronis galviņā,
Vaska kurpes kājiņā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 382 -

33918.

Saule brauca vedībās,
Es ar līdza taisījos;
Saule der Dieva dēlu,
Es Dieviņa kalponīti.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

1. Saule gāja līdzībās,
Es Saulīti līdza gāju;
Saule līga Dieva dēlu,
Es maizītes arājiņu.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

33919.

Saule brauca vīna dzert
Uz sudraba ezeriņu,
Zīda groži, zelta loks,
Sudrabiņa kamaniņas.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33920.

Saulīt' gāja spēlēties
Ar to jūras ūdentiņu;
Saulīt' meta zīdautiņu,
Jūra putu gabaliņu.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)], 125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

33921.

Saule gula dienasvidu
Ezeriņa maliņā,
Āboliņa vietu taisa,
Rožu klāja paladziņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Jūriņā, saliņā
Saule guļ dienasvidu;
Balta puķe vietu taisa,
Roze klāja paladziņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

33922.

Saule gulēt i nogāja
Aiz deviņi ezeriņi;
Bite krēsliņ' i aiznesa,
Zem spārniņu pasitusi.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

33923.

Saule kalnu pārkāpuse,
Apmetuse lēģerīti;
Skanējās zelta irkli,
Laiviņā sametot.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

33924.

Saule kokles skandināja,
Austriņāi sēdēdama;
Dieva dēli danci veda
Ūdŗa, bebra kažokos.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

33925.

Saule kūla Mēnestiņu
Ar sudraba čakarnīti.
- Ai Saulīte, nekul mani,
Tev dieniņa, man naksniņa!
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

33926.

Saule kūla Mēnestīnu
Ar sudraba čakarnīnu;
Dieva dēli lūkojāsi
Caur magoņu lapīnām.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

33927.

Saule kūla Mēnesnīcu
Ar sudraba čakarniņu:
Saule sēja rožu dārzu,
Mēnesnīca nosaldēja.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

33928.

Saule laida Mēnešam
Ar sudraba čakarnīti,
Kam tas gaiši nespīdēja
Tumšajā naksniņā.
45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)].

33929.

Saule leca, Mēness leca,
Spīd Saulīte, spīd Mēness;
Tik pie mums nespīdēja
Aiz lieliem led's kalniem.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

33930.

Saulīt', mana krustamāte,
Par Daugavu pārtecēja;
Ne tai mirka zelta kurpes,
Ne sudraba ielociņi.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

33931.

Saulīt, mana krustamāte,
Par Daugavu roku sniedza;
Ne tai mirka zelta puški,
Ne sudraba ielociņi.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

33932.

Saulīt', mana krustamāte,
Par upīti roku deva;
Pilni pirksti abas rokas
Zelta grieztu gredzentiņu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 383 -

33933.

Saulīt', mana krustamāte,
Par upīti roku deva;
Pilni pirksti gredzeniņu,
Tie sabira upītē.
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)].

33934.

Saulīt', mana krustamāte,
Par upīti roku sniedza;
Zelta sagša, sudrabota,
Padusē salocīta.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

33935.

Saulīt', mana krustamāte,
Rīgā brauca baznīcā,
četri vaska riteniņi,
Pieci bēri kumeliņi.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

33936.

Saulīt', mana krustamāte,
Rīgā nāca baznīcā;
Zelta sagšas ielociņi,
Tie pa zemi plīvināja.
330 [Kaldabruņās (Rubenes pag. Il)].

33937.

Saulīt', mana krustamāte,
Tā man' daiļu izrotāja:
Zīda josta, zelta sagša
Sudrabiņa lociņiem.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

33938.

Saulīt' mazu gabaliņu,
Tik ar roku neaizsniedzu;
Kad būt' roku aizsnieguse,
Būt' Saulītes rokasmeita.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

33939.

Saule meitu audzināja
Zelta kārklu krūmiņā;
Dieva dēls nolūkoja
Caur magoņu mētelīti.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

33940.

Saulīt' meitu pārdevuse
Pār deviņi novadiņi;
Meitu veda pār jūriņu,
Pati raudi jūrmalē.
40-1 (Bigauņc.).

33941.

Saule meta audekliņu,
Vidū gaisa stāvēdama;
Mēnestiņis tekādams
Sajauc Saules audekliņu.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

33942.

Saulīt' pina vaiņadziņu,
Vītolā sēdēdama.
Pin, Saulīte, dod man vienu,
Man jāiet tautiņās!
193 [Lutriņos (Lutriņu pag. Kld)].

33943.

Saule savas meitas rāja,
Vidū gaisa stāvēdama:
Viena plānu neslaucīja,
Otra galdu nemazgāja;
Tā trešā, tā mudīga,
Tā lodziņus nomazgāja.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33944.

Saule [Saulīt'] savus kumeliņus
Jūriņā peldināja;
Pate sēd kalniņā,
Zelta groži rociņā.
9 [Bilstiņos (Kokneses pag. Rg)], 18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)], 23 [Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)], 29 [Nurmižos (Vildogas pag. Rg)], 41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)],
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)], 246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)], 316 [Jēkabpilī], 3251 [Sunākstē, Neretā un Ērberķē (Sunākstes, Neretas un Mazzalves pag. Jk)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Saules meita peldināja
Jūrā savus kumeliņus;
Dieva dēlis grožus tura,
Maliņāi stāvēdams.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

33945.

Saule savu kumeliņu
Jūriņā peldināja,
Rītos agri uzlēkdama,
Vakaros noiedama.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

33946.

Saule savu meitu deva
Ausekliņa dēliņam;
Pate cēla zelta pūru
Sudrabiņa kamanās.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

- 384 -

1. Saule savu meitu deva
Par jūriņu tautiņās;
Pat' ievēla zelta pūru
Sudrabiņa laiviņā.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

33947.

Saule savu meitu deva
Pa Vāczemi tautiņās;
Pēc Saulīte žēlojāsi:
Meitai dārgas dāvaniņas.
[Kabilē (Kld)]224.

33948.

Saule savu meitu ģērba
Zaļā kārkla krūmiņē:
Zaļu zīda kleiti vilka
Ar sudraba stērbeliņ'.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

33949.

Saule savu meitu kūla
Pie Dieviņa lievenēm:
Tā jau bija rājusēs
Ar Dieviņa māmulīti.
205 [Ciecerē (Cieceres pag. Kld)].

33950.

Saul' sacirta Mēnestiņu
Ar aso zobentiņu,
Kam atņēma Ausekļam
Saderētu līgaviņu.
305 [Vīkstenē (Stelpes (?) pag. B)].

1. Saul' ielaida Mēnesim
Ar sudraba čakarniņu,
Kam noņēma Ausekļam
Saderētu līgaviņu.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

2. Saule kūle Mēnesīti
Ar sudrab' pātadziņ',
Kam paņēme Ausekļam
Saderētu mātes meit'.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33951.

Saule sēd lazdiņā,
Zelta kurpes kājiņā;
Dieva dēli bandenieki,
Nava tādu zābaciņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

33952.

Saule sēje sudrabiņu
Visapkārti Tārgaliņu,
Lai tur grezni puškojāsi
Tārgalnieku jaunas meitas.
226 [Kandavā (Tl)].

33953.

Saule sēja sudrabiņu
Visgaŗāms jūras malu;
Es tev lūdzu, Saules meita,
Dod man vienu pasijānu!
121 [Gulbenē (Md)].

33954.

Saule sēja sudrabiņu
Celmainā līdumā;
Dieva dēli ecētāji
Ar sudraba grābekļiem.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

33955.

Saule sēja sudrabiņu
Celmaināji līdumā.
Kam, Saulīte, reši sēji,
Ka nevaru salasīt?
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

33956.

Saule sēja sudrabiņu
Celmainā līdumā.
Sēj, Saulīte, manu tiesu
Jel celmiņa galiņā!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Dieviņš sēja sudrabiņu
Celmotā līdumā.
Sēj, Dieviņ(i), manu tiesu
Uz tiem celmu galiņiem!
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

2. Kur tu iesi, mīļš Dieviņi,
Ar sudraba sētuvīti?
- Iešu sēt sudrabiņu
Celmotā līdumā.
- Sēj, Dieviņi, manu tiesu
Jele celma galiņā!
179 [Vecsieksātē (Sieksātes pag. Azp)].

3. Laime sēja sudrabiņu
Celmaināi līdumā.
Sēj, Laimiņa, manu tiesu
Jele celma galiņā!
179 [Vecsieksātē (Sieksātes pag. Azp)].

4. Saule sēja sudrabiņu
Celmaiņāi līdumā.
Sēj, Saulīte, manu tiesu,
Man jāieti tautiņās!
280 [Kroņa Udzē (Bērzes pag. Jg)].

- 385 -

5. Caune vilka audeklīti
Visgaŗām sila malu.
Velc, caunīte, manu tiesu
Jel celmiņa galiņā!
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

6. Celies agri, mīļš Dieviņ,
Iesim sēt sudrabiņu;
Sēj, Dieviņi, manu tiesu
Jele celma galiņā!
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

33957.

Saule vede vedekliņu
No Vāczemes šai zemē.
Simtiem dzina govis vēršus,
Simtiem bērus kumeliņus.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 394 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33958.

Saule meta dārgas veltes,
Savu meitu izdodama:
Vienam šo, otram to,
Man to miežu arājiņu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

33959.

Saules meitas danci veda
Zaļas birzis pakrēslī;
Dieva dēli lūkojās
Caur ozola lapiņām.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

33960.

Saules meita dvieļus aude
Augsta kalna galiņā;
Es nevaru klātu kļūt
Ar nekaltu kumeliņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

33961.

Saules meita jostas auda,
Mēnesī sēdēdama;
Dieva dēli klāt sēdēja
Ar sudraba luktuŗiem.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

33962.

Saules meita jostas auda,
Mēnesnīcā sēdēdama;
Dieva dēli precinieki,
Ābolaini kumeliņi.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

33963.

Saules meita jostu pina
Mēnestiņa gaišumā;
Es prasīju dzīpariņu,
Man iedeva zelta jostu.
71 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

33964.

Saules meita jūru brida,
Matu galu neredzēja;
Dieva dēli kroni nesa
Zobeniņa galiņā.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)], 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

33965.

Saules meita jūru brida,
Ne matiņus neredzēja;
Dieva dēli gan redzēja,
Kur met jūra burbulīšus.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

33966.

Saules meita jūru brida,
Zelta kurpes kājiņā;
Cauri spīd zelta kurpes
Caur sudraba ūdentiņu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

33967.

Saules meita jūŗā brida
Zeltītām kurpītēm;
Žēli raud Dieva dēlis,
Maliņā stāvēdams;
Zelta krustu vēsināja,
Lai negrima dubenā.
193 [Lutriņos (Lutriņu pag. Kld)].

33968.

Saules meita jūru brida,
Vainadziņu vien redzēja;
Dieva dēli maliņā
Zelta krustu vēcināja.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Saules meita jūru brida,
Matu galu neredzēja;
Dieva dēls [dēli] zelta kroni
Rokā vien vēcināja.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

2. Saules meita jūru brida,
Zelta kurpes kājiņā;
Kalnā stāv Dieva dēlis,
Zelta krustu vēdina.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

3. Saules meita jūru brida,
Vainadziņu vien redzēja;
Dieva dēlis zelta krustu
Priekšā vien vēcināja.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

- 386 -

33969.

Saules meita jūru brida,
Vainadziņu vien redzēja.
Iriet laivu, Dieva dēli,
Glābiet Saules dvēselīti!
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

33970.

Saules meita jūŗā brida,
Vaiņadziņu vien redzēja;
Visi ļaudis brīnījās,
Ka negrima dibinā.
Izbriduse maliņā,
Mētā savu vaiņadziņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

33971.

Saules meita, jumpraviņa,
Mitosim vaiņadziņus!
Tev bij zelta lapiņām,
Man sudraba pumpiņām.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1. Saul'is m'eit Buorbal'eņ,
Sam'ejam vaiņukīm!
Tovs bej zalta lap'eņuom,
Muns sudobra zeil'eit'ēm;
Obi vīnu skaistum'eņu,
Obi divi pīdarēja.
427 [Varakļānu pag. Rz].

2. Saul'es m'eita, jumprav'eņa,
Meisim'ēs vaiņukīm!
Tovs b'ej zalta lap'eņuom,
Muns sudobra zareņīm.
435 [Latgalē].

3. Saules meita, saules meita,
Mitosim vainadziņus!
Tev ar zelta burbuļiem,
Man sudraba lapiņām.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

4. Saulīt, zelta jumpraviņa,
Mitosim sudrabiņus!
Tav bij zelta pumpainīte,
Man sudraba zīlenīte.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

33972.

Saules meitas kroņus pina
Sarkanrožu dārziņā;
Dieva dēli lūkojās
Caur magoņu lapiņām.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)], 112 [Cirstos (Cirstu pag. C)].

1. Saules meita puškojās
Pētersīļa dārziņā;
Dieva dēli raudzījās
Caur Pēteŗa lapiņām.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

33973.

Saules meita mazgājās
Zelta kārklu krūmiņā;
Dieva dēli lūkojās
Ar pelēku mētelīti.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33974.

Saules meita mazgājās
Straujupītes līkumā;
Dieva dēls lūkojās
Zelta kārklu krūmiņā.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

33975.

Saules meita mazgājās
Sudrabiņa vanniņā;
Auseklīte garu lēja
Ar sudraba biķerīti.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

33976.

Saules meita pirti kūra,
Dieva dēlu gaidīdama.
Atjāj divi Dieva dēli
Nosvīdušus kumeliņus;
Nosvīdušus, nodeķotus
Ielaiž zelta aplokā.
270 [Ozolu muižā (Ozolnieku pag. Jg)].

33977.

Saules meita rozes sēja
Sudrabiņa dārziņā;
Ik rītiņus Dieva dēli
Jāja saules [rožu?] lūkoties.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

33978.

Saules meita sagšas auda,
Vidū gaisa stāvēdama:
Divi lāses tīra zelta,
Treša tīra sudrabiņa.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

33979.

Saules meitas sienu grāba
Ar sidraba grābekļiem;
Dieva dēli lūkojās
Caur magoņu lapiņām.
24 [Lēdurgas draudzē].

33980.

Saules meita sudrabota,
Pūriņš zelta lapiņām,
Zīda cimdi, zīda zeķes,
Zīda visi prievitiņi.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

- 387 -

33981.

Saules meita sukājās
Zelta lazdu krūmiņā;
Dieva dēli lūkojās
Caur magoņu lapiņām.
3011 [Pomušas un Ārdzes pagastos (Ceraukstes pag. B)].

1. Saules meit' ģērbejās
Dzēr-kārkļes krūmiņēi;
Diev' dēl' lūkejās
Caur sudrab' meital'.
211 [Rindā (Ances pag. Vp)].

2. Saules meita sukājās
Pētersīļu dārziņā;
Dieva dēli lūkojās
Caur šķērdeļu lapiņām.
121 [Gulbenē (Md)].

3. Saules meita rotājāsi
Zelta kārklu krūmiņā;
Dieva dēlis lūkojāsi
Caur sidraba spieģelīti.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

4. Saules meita sukājās
Zelta lazdu krūmiņā;
Dieva dēli raudzījās
Caur magoņu mētelīti.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

33982.

Saules meita vietu taisa
Āboliņa kalniņā,
Āboliņa cisas klāja,
Rožu klāja paladziņu.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

33983.

Saules meita, vēja dēls
Jūrā gāja mazgāties.
Tur būt' abi noslīkuši,
Kaut tos Laime neglābuse.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

33984.

Saules meita velējās
Vidū jūras, saliņā:
Zīžu kreklis, zelta vāle,
Sidrabiņa velēteve.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

33985.

Saules meita ceļu slauka,
Ka var zeltu ritināt,
Ka var zeltu ritināt
Sudrabiņa dēliņam.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 293 [Gravendālē (Mežotnes pag. B)], 319 [Neretā (Neretas pag. Jk)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Slauki ceļu, vēja māte,
Lai var zeltu ritināta:
Dimantiņa dēliņam
Pārved zelta līgaviņu.
197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].

33986.

Saules meita cimdus ada,
Vītolā sēdēdama;
Ada raibus pirkstainiekus
No tērauda dzīpariem.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].

33987.

Saules pītu vainadziņu
Atspīd tautu istabiņa.
Vaicā tautas, kur es jēmu,
Kur es tādu kaldināju.
Rīgā pirku, naudu devu,
Jelgavā kaldināju.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

33988.

Saulīte bagāta,
Div' mucas naudas.
Es tava meitiņa,
Dod man vienu!
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1. Saulīte bagāta,
Trīs mucas naudas;
Es būšu māsiņa,
Man dos vienu.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

33989.

Saulīt balta jumpraviņa,
Tavu zemu kumeliņu!
Visi tavi zīda pušķi
Rasiņāi nomirkuši.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

1. Saules meita, jumpraviņa,
Tavu zemu kumeliņu!
Ik rītiņa zīdu svārki
Rasiņā nomirkuši.
216 [Ventspilī].

2. Saulīt, zelta jumpraviņa,
Tavu mazu kamaniņu!
Rītā agri rasiņā
Samirks tavi zīdu kleiti.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

- 388 -

33990.

Saulīt balta rietēdama,
Nenes līdzi atslēdziņas,
Daža laba mātes meita
Grūtajā dieniņā.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Riet, saulīte, rietēdama,
Nenes līdzi atslēdziņu:
Daža laba mātes meita
Vakarā kājas ava.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

2. Saulīt balta rietēdama,
Nenes līdzi atslēdziņu,
Dažai labai mātes meitai
Grūtas kurpes kājiņā.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33991.

Saulīt balta, tu redzēji,
Gaisa vidū līgodama,
Kas manam augumam
Žēlabiņas padarīja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

33992.

Saulīte dancoja
Sudraba kalnā,
Zeltītas kurpītes
Kājiņāi.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

33993.

Saulīte māmiņa,
Ko dari klētī?
- Sijāju sudrabu
Pūriņā bērt.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

33994.

Šķērsu dienu saule tek,
Nakti šķērsu mēnesniņš;
Šķērsu tek Dievam zirgi
Ni ēduši, ni dzēruši.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

33995.

Šodien saule, šodien saule,
Šodien saules meitu veda,
Šodien saules meitu veda
Mēnesniņa dēliņam,
Bites spārnu villainītes,
Glāzu korpes kājiņē.
224 [Kabilē (Kld)].

33996.

Šodien Saule silti tek
Par visām dieniņām;
Šodien saules meitu ved
No Daugavas Vāczemē.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

33997.

Šorīt Saule tumši lēca
No lielām bēdiņām
Vakar zuda Dieviņam
Zaļis zīžu nēzdodziņš.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

33998.

Zelta zvaigzne atspīdēja,
Pa celiņu man ejot.
Es iegāju ustabā,
Zelta zvaigzne aiz durvīm;
Es izgāju no istabas
Zelta zvaigznes skatīties.
Zelta svaigzne noskanēja,
Pie Dieviņa uziedama.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

33999.

Zemu zemu Saule tek,
Tik ar roku neaizsniedzu.
Dieviņ, tavu likumiņu,
Ka zemē nenokrita!
224 [Kabilē (Kld)].

34000.

Sirmi zirgi, kalti rati
Pie Saulītes nama durvju:
Saules māte meitu deve,
Aicin' mani panākšņos.
Kā es iešu panākšņos-
Nav man daiļa kumeliņ'.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

34001.

Smalku rožu cisas taisu,
Magoniņu paladziņu;
Saules meita gulētāja
Ar to rīta auseklīti.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

34002.

Sper, Pērkon(i), avotā
Līdz pašam(i) dibinam:
Tur noslīka Saules meita,
Zelta kannas mazgādama.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)], 931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Pērkons spēra avotā
Līdz pašam dibenam;
Tur nospēra Saules meitu
Zelta kannu mazgājot.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

- 389 -

34002v2.

Sper, Pērkoni, avotāi,
Līdz pašami dibinam!
Tur atrasi Joda meitu
Zelta kannas mazgājot.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

34002v3.

Sper, Pērkon, avotā
Līdz pašam dibenam!
Vakar slīka Saules meita,
Zelta kannu mazgādama.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

34002v4.

Sper Pērkoni, kur sperdamis,
Sper jūriņas dibināji,
Tad nospersi Saules meitas
Zelta kannas mazgājot!
288 [Bornsmindē (Īslīces pag. B)].

34003.

Spīdi gaiši, Mēnesniņi,
Par visām atmatām:
Nakti veda sērdienīti,
Tai nebija sudrabiņa.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

34004.

Spodra zvaigzne debesīs,
Tā iekrita jūriņā;
Trīs dieniņas gaisu jauca,
Ikām tika maliņā.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

34005.

Steidz mazgāt, svēt' Mār',
Rīt' agr' sauv' galdiņ':
Rīt' agr' Diev' dēl'
Atjās tev preceties.
211 [Rindā (Ances pag. Vp)].

34006.

Sidrabiņa gaiļi dzied
Zeltupītes lejiņā,
Lai cēlās Saules meita
Zelta dzirnu ritināt.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1. Viņpus upes, aiz Daugavas
Sudraboti gaiļi dzied,
Lai ceļās Saules meita,
Lai vārīja azaidiņu.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

34007.

Sudrabiņa gailis dzied
Zeltupītes maliņā,
Lai ceļās Saules meita
Zīda diegu šķeterēt.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

1. Zelta gailis padziedāja
Daugaviņas maliņā,
Lai ceļās Saules meitas
Zīda diegu šķeterēt.
190 [Kuldīā].

2. Sudrabiņa gailis dzied
Dzintariņa kalniņā,
Lai ceļās Saules meita
Zīda diegu šķeterēt.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

3. Sudraboti gaiļi dzied
Zelta kalna galiņā.
Ceļaties, Saules meitas,
Zīda diegus šķeterēt!
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

34008.

Sudrabiņa gaiļi dzied
Zeltupītes maliņā;
Tie piecēla Dieva dēlus,
Saules meitas preciniekus.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1. Sudrabiņa gailis dzied
Dzintariņa kalniņā,
Lai ceļās Dieva dēlis
Saules meitas lūkoties.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

34009.

Sudrabiņa gailīts dzied
Zeltupītes maliņā.
Celies agri, Saules meita,
Ausekliņa vedekliņa!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

34010.

Sudrabotis gailis dzied
Straujupītes maliņā;
Saules meita noslīkusi,
Zelta kannu mazgādama.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

34011.

Svīde, svīde, duse, duse
Dieva dēla kumeliņš;
Kā nesvīde, kā neduse, -
Saules meita kamanās.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

34012.

Tekam abi, mēs māsiņas,
Uz avotu ūdentiņa.
Tur noslīka Saules meita,
Zelta kannu mazgādama.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 390 -

34013.

Teci gaiši, Mēnestiņ,
Gar to manu glāzu logu:
Nav man skalu plēsējiņa,
Nav ugunes rādītāja.
193 [Lutriņos (Lutriņu pag. Kld)].

34014.

Tec, Saulīte, sudrabota,
Nu jāj tavi precenieki:
Viņpus jūras jātin jāja,
Še atskan iemauktiņi.
342 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Viņu pusi raitu juoja,
Se skan'ēje īmav'eņi.
Tec', Saul'ēt, vuortu vārtu,
Tavys maitys precinīki!
422 [Līvānu pag. D].

34015.

Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Dievs ar Laimi ienaidā:
Dievs Laimei saslaucīja
Godājamu nēzdautiņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

34016.

Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Dievs ar Sauli ienaidā:
Saule laida mēnešam
Ar sudraba akmentiņu.
152 [Jērkulē (Krimuldas pag. Rg)], 305 [Vīkstenē (Stelpes (?) pag. B)].

34017.

Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Saul' ar Dievu ienaidā:
Dieva dēli nomaukuši
Saules meitas gredzeniņu.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 342 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

34018.

Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Saul' ar Dievu ienaidā:
Dieva dēli salauzuši
Saules meitas vainadziņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

34019.

Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Saul' ar Dievu ienaidā:
Saules meita pārlauzuse
Dieva dēla zobeniņu.
326 [Taurkalnē (Taurkalnes pag. B)], 327 [Taurkalnē un Jaunjelgavas apkārtnē (Taurkalnes pag. B un Jaunjelgavas Jk apkārtnē)].

34020.

Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Saul' ar Dievu ķīvējās:
Dieva dēli apgāzuši
Saules meitas kamaniņas.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)].

34021.

Trīs gadiņi Saule lēce
Caur lozbeŗu lapiņām;
Saules meita kroņus vija
No lozbeŗu lapiņām.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

34022.

Trīs rītiņi neredzēja
Auseklīša uzlecam:
Saules meita ieslēguse
Ozoliņa kambarī.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

1. Trīs rītiņus neredzēju
Ausekliņu uzlecot.
Saules meita pazuduse
Ozoliņu cibiņā.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

34023.

Tumsa tumsa, vakars nāk,
Kas ar manim līdza nāks?
Ņemšu Dieva div' dēliņus,
Svētas Māŗas jumpraviņas.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

34024.

Vakar bija spoža Saule,
Šodien tāda mākulaiņa:
Vakar spīda pati Saule,
Šodien Saules kalponīte.
3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Kad Saulīte pate lēca,
Spieģelēt spieģelē;
Kad Saulītes kalponīte,
Mākuļot mākuļo.
394 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

34025.

Vakar Saule samērkuse
Divi simti villānīšu;
Šodien spodra netecēja,
Villānītes velēdama.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

1. Vakar Saul'e samārkuse
Trejdeveņu vylnuoneišu;
Šudin' spūdra nūl'eiguoja,
Vylnuoneites mozguodama.
428 [Beržūs(?)].

34026.

Vakar Saule sasegloja
Trīsdesmit kumeliņu.
Vai būs jel Ausekļam
Trīsdesmit jājējiņu?
3251 [Sunākstē, Neretā un Ērberķē (Sunākstes, Neretas un Mazzalves pag. Jk)].

- 391 -

34027.

Velk Saulīte zīda kleitu,
Liek sudraba vainadziņu,
Liek sudraba vainadziņu
Zeltītām lapiņām.
1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)].

34028.

Velc, Saulīte, baltu kreklu,
Met melno jūriņā,
Lai velēja jūras meitas
Ar sudraba vālītēm!
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

34028v1.

Spiguļo, Saulīte,
Spiguļo, spiguļo!
Met melnu kreklu zemē,
Velc baltu mugurā.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

2. Valc, Saulīt, baltu kraklu,
Mat malnuoi jūriņā,
Lai velē Rīgas meitas
Sudrebiņa vāelītēm!
103 [Sausnējā, Vietalvā (Sausnējas un Vietalvas pag. Md)].

34029.

Visu nakti sveces deg
Sudrabiņa luktuŗos:
Mēnestiņš ceļu rāda
Saules meitu vedējiem.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

34030.

Celies agri, Saules meita,
Mazgā baltu liepas galdu:
Ik rītiņa Dieva dēli
Kā vanagi lidināja.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

34031.

Celies agri, Saules meita,
Mazgā baltu liepas galdu:
Rītu nāks Dieva dēli
Zeltābolu ritināt.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Kur, gailīti, tu tecēji
No rītiņa rasiņē?
- Ciemē teku meitas celt,
Mazgāt baltu liepas galdu:
Rītē jās Dieva dēls
Zeltābolu kvitināt [mētādams].
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

2. Celies agri, tautu meita,
Mazgā baltu liepu galdu:
Šorīt jāja vedējiņi
Liepu galdu rībināt.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

34032.

Celies agri, Saules meita,
Mazgā baltu liepas galdu:
Rītu nāks Dieva dēli
Tavu godu lūkoties.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

1. Es tev saku, Saules meita,
Berz tu baltu liepas galdu:
Rītā jās mans bāliņš
Tavu godu nolūkot.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

34033.

Celies agri, Saules meita,
Mazgā baltus liepas galdus:
Še šķitās Dieva dēli
Kumeliņus dusināt.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

34034.

Celies agri, Saules meita,
Sukā savus gaŗus matus:
Aiz Daugavas suņi rej, -
Brauks no Rīgas precinieki.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

54885.

Ei solit, jumpraviņ,
To zem kumliņ!
Viss man zīd svārk
Rasiņe nomierkas.
372 [Sarkanmuižas Vp].

54886.

Ai Saulīte, nenogursti,
Daudz darbiņu strādājot;
Aiznes manai sirdspuķitei
Simtu simtu labunakt!
241 [Lubānas Md].

54887.

Ai zaļa zaļa egleitja,
Kuo zaļuoka nazaļuoja?
Kai maņ beja zaļai zaļuot,
Par viersyunem leits ar vēju.
Caur sakneitjom upe tak,
Caur zareņim saule spīd.
143 [Jāsmuižas D].

- 392 -

54888.

Aiz azara guni kiuru,
Par azaru dyumi guoja;
Caur dyumim dīgu vylku,
Caur sauli balynuoju.
170 [Kapiņu D].

54889.

Aiz ko saule bāla tek,
Aiz ko bāla norietēja?
Vakar slīka oša laiva,
Simts noslīka dzeltānīšu.
604 [Dažādi iesūtītāji].

54890.

Ar saulīti saderēju
Reizē tikt pi mamines;
Jau saulīte zemi zemi,
Vēl mamine tuoļi tuoļi.
35 [Baltinavas Abr].

54891.

Atstavēru vara lūgu,
Pasavēru sauleitī:
Muosai speid zeiļu rūta,
Bruoļam cauņu capureitja.
326 [Preiļu D].

54892.

Augsti kolni, zaļas bierzes,
Tī sorkonas ūgas aug;
Tī sauleite, kas vokora
Rītēdama leigojas.
35 [Baltinavas Abr].

54893.

Augši, saulīt, tu leigoj,
Vēl augšuok juoleigoj,
Kūkim goli juoleidzina.
Caur kūkim saule lēca,
Caur morgom nūrītēja.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

54894.

Es redzēju jūriņā
Dui sarkani ogu krūmi;
Tie nebija ogu krūmi,
Tās bij saules asariņas.
282 [Nīcas Lp].

1. Div cērpiņi jūriņai
Kā sarkano ogu pūļi(?).
Tie nebija ogu pūļi,
Tās saulītes asariņas;
Tās saulīte saraudāja,
Ik vakara noiedama.
271 [Milzkalnes (Šlokenbekas, Cērkstes) Tk].

54895.

Buorinīte kuojas ova
Tymsajā kaktiņā.
Es pavaicuoju nu saulītes,
Kū dor muna muomuļiņa.
Tova muomuļiņa guļ
Zam zaļuo velēniņa.
605 [Skolas].

54896.

Bērziņš auga trim lapām
Rīgā ielas maliņā;
Tur saulīte norietēja,
Tur uzkāra vainadziņu.
378 [Seces Jk].

54897.

Bite zīdu lasītuoja,
Saule sīna kaltētuoja;
Bite zīdus naizlasēja,
Saule sīnu izkaltēja.
326 [Preiļu D].

54898.

Celīs agri reitiņā,
Uz saulīti pasaskoti,
Kur tei saule, kur tī reiti,
Kur dzīduojam pulciņā.(?)
170 [Kapiņu D].

54899.

Celies, manu bāleliņ,
Māsa tevi modināja;
Citu rītu modinās
Mīļa saule uzlēkdama.
480 [Vējavas Md].

54900.

Dieniņu vien gaidu
Izaustamu,
Saulīti vien gaidu
Uzlecamu.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

54901.

Ej, saulīte, drīz zemēji,
Dod man svētu vakariņu!
Noiet saule sķindēdama,
Sudrabiņu sijādama.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

54902.

Ej, saulīte, drīz zemē,
Ko tik ilgi kavējies?
Ganiņš tev šautru svieda,
Arājs zaļu velēniņu.
104 [Ēdoles Vp].

- 393 -

54903.

Ejam obi, bruolileņ,
Kū kuram Dīvis devja.
Saule pušku pakuoruse
Teirumiņa galiņā.
143 [Jāsmuižas D].

54904.

Es ar Sauli saderēju,
Kuŗš ātrāk Vāczemē.
Nav Saulīte launagā,
Es jau jūŗas līkumā.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

1. Es ar Sauli saderēju
Reizā tikti Vāczemē.
Vēl Saulīte pusceļā,
Es jau biju Vāczemē.
513 [Zemītes Tk].

54905.

Es atvēru vara lūgu,
Pasavēru saulītē.
Jou nailgi juodzeivoj
Boltejūs buoleņūs:
Šei dīniņa, reitdīniņa,
Pareitdīna toutiņuos.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

1. Atvēru vara lūgu,
Pasavēru saulītē;
Nagars muns myužens
Buoleņūs dzeivuot.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

54906.

Es atvēru vara lūgu,
Pasavēru saulītē,
Uz kuru pusi saule lēca,
Tī ir muni buoleliņi.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

54907.

Es izgāju zaļu birzi,
Ne lapiņas nenorāvu;
Vējš norāva vienu lapu,
Saulīte gauži noraudāja.
605 [Skolas].

54908.

Es neiešu tai ciemā,
Kur ozoli tīrumā;
Ozolam kupli zari,
Neredz saules uzlecot.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

54909.

Es redzēju jūriņā
Zelta krustu līgojam;
Ne tas grima dibinā,
Nedz ar nāca maliņā,
Kad to vilka maliņā,
Tad tas nāca maliņā.
403 [Slokas Rg].

54910.

Es seide saulite,
Ar puķit spēldams.
Puķit man līgaviņ,
Saulit man mamuliņ.
445 [Ugāles Vp].

54911.

Goni, gonat, kur gonat,
Nagonat stykluojī!
Tī saulīte naudu skaita
Sudabriņa bļūdiņā.
18 [Andrupenes Rz].

54912.

Gaida goni ganeidami,
Naredz saules izlācūt;
Aiz ūzula plotūs lopu
Naredz saules izlācūt.
143 [Jāsmuižas D].

54913.

Galdeņam četri styuri,
Visi četri vajadzeigi:
Iz pirmuo saule lēce,
Uz ūtruo nūrītē,
Iz trešuo Laima sēd,
Iz catūrtuo svāta Muora.
559 [Rēzekne Rz apr.].

1. Galdeņam četri stiuri,
Vusi četri pīdarē:
Iz tuo vīna saule lēce,
Iz tuo utruo nūrītjē,
Iz trešuo, catūrtuo
Ausekleņč vyzuļuo.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

2. Galdeņami četri styuri,
Vysi četri lītu dora:
Iz tuo vīna sauļa ļācja,
Iz ūtruo mēnesnīks,
Iz trešuo ausekleņs,
Iz catūrtū nūrītē.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

- 394 -

54914.

Gar Daugavu aiztecēju,
Baltas puķes lasīdama;
Saulīt' mazu gabaliņu,
Sēdos zelta laiviņā.
443 [Turlavas Kld].

54915.

I saulīte, i mēnesniņš,
Jāj uz viena kumeliņa;
Jau saulīte nosegloja,
Mēnesniņš apsegloja.
143 [Jāsmuižas D].

54916.

Ik vakaris skatījos,
Kā saulīte norietēja;
Kā saulīte norietēja
Zeltītā laiviņā.
282 [Nīcas Lp].

54917.

Jau saulīte aizalaidja
Aiz jyuriņu vakarātu;
Dīva dāli krāslu cēla,
Svāta Muora kūdeliņu.
326 [Preiļu D].

54918.

Jau saulīte nolaižās
Zelta niedru krūmiņā;
Rītā lēni uzlēkdama,
Silda manu bāleliņu.
246 [Madlienas (Lielais) Rg].

54919.

Jau saulīte zemu zemu,
Jau mammiņa tālu tālu;
Saucu, saucu, māj' ar roku:
Nāc, mammiņa, atpakaļ!
72 [Cesvaines Md].

54920.

Jou sauleitja zami zam',
Jou mameitja tuoļi tuoļ';
Jou sauleitja aiz mežaņu,
Jou mameitja aiz jyuŗaņu.
142 [Izvalta (Užvaldas) D].

54921.

Jūdz man daiļu, iten daiļu,
Es bij daiļa braucējiņa;
Man mājiņa tālu tālu,
Saulīt' mazu gabaliņu.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

54922.

Kam, saulīt, agri lēci,
Kam ganiņus mūdynuoji?
Goni beja pīkusuši,
Par dīniņu staigojūt.
389 [Silajāņu Rz].

54923.

Kas tai beja saulītei,
Ka jei lēca rauduodama?
Vai jai krīvi, skūbrainīši,
Beja puori darējuši.
35 [Baltinavas Abr].

54924.

Kas tur spīd, kas tur viz
Viņā lauka galiņā?
Saule sēja sudrabiņu
Celmaiņā līdumā.
353 [Rubas (Reņģu) Jg].

54925.

Ko, saulīte, tu redzēji,
Augsto lauku tecēdama?
Divi daļas labu ļaužu,
Trešā ļaunu grēcinieku.
132 [Ikšķiles Rg].

54926.

Ko tie ciema suņi rēja,
Pie vārtiem sasēduši?
Saule brauca pa debesi,
Trīs dzelteni kumeliņi;
Saule brauca miglu dzīt,
Uz sudraba ezeriņa.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

54927.

Krustiem kalta tā mājiņa,
Mergām sists pagalmiņš.
Pār krustiem saule lēca,
Pār mergām mēnesītsi.
387 [Siguldas Rg].

54928.

Kur, māmiņ, tu mazgāji
Manas baltas vilnainītes?
Visapkārt ziedi zied,
Vidū saule vizināja.
373 [Sarkaņu Md].

1. Kuŗu dienu, māmuliņ,
Man velēji villānīt(i)?
Visapkārt ziedi zied,
Vidū saule vizināj(a).
241 [Lubānas Md].

- 395 -

54929.

Kur, saulīt, mozgojīs,
Reitā agri izlākdama?
Aiz upītes leicītī,
Sudrabiņa bļūdiņā.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

54930.

Kur, saulīte, tu tecēsi,
Kur tu kārsi vaiņadziņ'?
Tur tu kārsi vaiņadziņ',
Kur deviņas upes tek.
269 [Mežmuižas Jg].

54931.

Lai staroja, kas staroja,
Saules stari tie staroja:
Vai tiem ziema, vai vasara,
Spodri svārki mugurā.
377 [Sāvienas Md].

54932.

Man saulīte norietēj'
Aiz dziļā ezeriņ';
Zelta irkļi noskanēj',
Priekšā nāca bālēliņ'.
378 [Seces Jk].

1. Aizalaida man saulīte
Aiz deveiņu ezeriņu:
Saskanēja zalta ierkļi
Sudrabiņa laiviņā.
Dzeitum laivu, dūtum rūku,
Ka mamiņa naradzātu.
170 [Kapiņu D].

2. Aizalaide zalta saule
Aiz sudobra ezeriņa;
Saskanēja zalta ierkļi
Sudobriņa gubiņā.
466 [Vārkavas D].

54933.

Mājās iemu, mājās teku,
Kas mājāse mani gaida?
Saule gaida sētiņāje,
Mēnestiņis pavārtē.
Saule vēra vaļā vārtus,
Mēnestiņis nama dures.
355 [Rucavas Lp].

54934.

Mārša guļ klētiņā,
Saule durvis virināja;
Māsīciņa govis gana
Lielajā tīrumā.
241 [Lubānas Md].

54935.

Meits māte smuk sēt,
Visapkārt lieps aug;
Visapkārt lieps aug,
Vide balts magonits;
Vide balts magonits,
Vide saul ritne.
445 [Ugāles Vp].

54936.

Metat mīru, jaunas meitas,
Jau saulīte mīru meta;
Jau saulīte atsasāda
Sudobriņa krēsliņā.
358 [Rugāju Abr].

54937.

Nāk saulīte spēlēties
Ar to jūras ūdentiņu:
Saule meta zīdautiņu,
Jūŗa putu gabaliņ(u).
115 [Galgauskas Md].

54938.

Ne sunīti kājām spēru,
Ne degošu pagalīti.
Šai saulē gana labi,
Viņu sauli nezināj'.
350 [Ropažu Rg].

54939.

Noiet saule vakare,
Mežim gali nelīdzen'.
Dod, māmiņa, vaŗa šķēres,
Nu tik iešu līdzināt.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp], 160 [Jūŗkalnes (Pilsbergas) Azp].

1. Gan izauga bērzu birze,
Gana smuidra bērz' atauga,
Nelīdzena virsaunīte.
Ņem, Dieviņ, zelta šķēres,
Līdzin' bērza virsaunītes!
449 [Ungurmuižas D].

54940.

Noriet saule vakare,
Mežu galus zeltīdam'.
No rītiņa uzlēkdama
Atsārkuse kociņos.
160 [Jūŗkalnes (Pilsbergas) Azp].

1. Noiet saule vakare,
Mežim galus zeltīdam'.
No rītiņa uzlec saule -
Mežim gali atsārkuš'.
452 [Užavas (Zīras) Vp].

- 396 -

54941.

Noriet saule vakare,
Mežim galus zeltīdam'.
Saule savus zīda svārkus
Pret mežime izklājus'.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

54942.

Noiet saule vakarā,
Mežiem galus puškodam';
Kad es iešu tautiņās,
Tad puškošu bāleliņus.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

54943.

Saulīt', spoža noiedama,
Meža galus appuškoja:
Eglei cimdus, priedei zeķes,
Ozolam dvieli kāra.
427 [Tadaiķu Lp].

1. Saule brauca pa Daugavu
Mežu galus dāvināt:
Priedei sagša, eglei sagša,
Mazajiem bērziņiem
Pa pārim prievītiņ'.
520 [Zvārdes Kld].

2. Kad aizgāju tautiņās,
Katram savu ziedu devu:
Priedei cimdu, eglei zeķes,
Mazajam kārkliņam
Par pārim prievītiņu.
184 [Ķēču Rg].

3. Priedei zeķes, eglei cimdi,
Bērzei smalki pravieši [prievītiņi?];
Visu resnam ozolam
Trīs kārtīga zelta jost';
Visiem sīkiem krūmiņiem
Katram zelta gredzentiņš.
17 [Ances Vp].

4. Veļšu pyuru saule vedja,
Vysu mežu puškuodama:
Lelajim kūciņim
Pa dzeipura galeņam;
Mozajim kūciņim
Pa sudobra saiveņei.
18 [Andrupenes Rz].

5. Skaista skaista saule rīt,
Kūku golus pušķuodama:
Prīdei cimdi, eglei zečis,
Bārzam zaļi dzejpariņi;
Zaļajam ūzulam
Div sudraba gredzentiņi;
Mozajīm jēriņim
Pa sudobra cicīšam.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

6. Prīdei sagša, eglei sagša,
Bārzam boltas vilnonītes,
Apsītei, muoseņai,
Atsteņom paladziņš.
605 [Skolas].

7. Cierciņs vede vedekliņ(u),
Vysu mežu puškuodams;
Prīdei segša, eglei segša,
Bērzam boltas vylnuonītes;
Smolkajim kūceņim
Pa dzeipura galiņam.
389 [Silajāņu Rz].

8. Prīdei sagša, eglei sagša,
Bārzam bolta vylnuoneite;
Ceļmeņamvoska cimdi
Par celeņa ruodējumu.
605 [Skolas].

54944.

Šodien lija silts lietiņš,
Saules meitei kāzas dzēŗa;
Priedei cimdi, eglei zeķes,
Bērzam zīda nēzdaudziņš.
378 [Seces Jk].

54945.

Rīt, sauleit, rītēdama,
Mežu viersu puškuodama
Ar zaļīmi dzeipurim.
358 [Rugāju Abr].

54946.

Pie celmiņa guni kūru,
Lāča saules gaidīdams.
Kad uzlēca lāča saule,
Tad segloju kumeliņ'.
184 [Ķēču Rg].

54947.

Pirms gaismiņas, pirms saulītes
Trīs ziediņi noziedēja;
Kur, saulīte, ziedu ņēmi
Jaunas meitas vainagā?
241 [Lubānas Md].

54948.

Redzējāt, jūs ļautiņi,
Kas spīd gaisa vidiņā?
Zelta puķe laistījās
Pašā saules vidiņā.
241 [Lubānas Md].

- 397 -

54949.

Rīgas ceļa maliņā
Trim lapām bērziņš auga;
Vienā lapā saule lēca,
Otrā saule norietēja,
Trešajā lapiņā
Laime kāra vainadziņu.
373 [Sarkaņu Md].

54950.

Rīti, saulīt, rītīdama,
Zalta zorus lūcīdama,
Pamet munam myužiņam,
Ar kū maņ pušķuotīs
Leidz pašami vacumam.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

54951.

Rudens nāca, lapas bira,
Saule gāja zudumā.
377 [Sāvienas Md].

54952.

Sak' saulīte uzlēkdama:
Vai samali, malējiņa?
Tec, saulīte, nesamalu,
Nava asu dzirnaviņu.
241 [Lubānas Md].

54953.

Saule brauca līdzībās,
Es saulei līdzi braucu;
Nav saulīte pusdienā,
Es jūriņas līkumā.
604 [Dažādi iesūtītāji].

54954.

Saule brauca miglu dzīt
Uz sudraba kalniņiemi;
Uz sudraba kalniņiemi,
Uz dimanta ezeriemi.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

54955.

Saule pierti kurinuo,
Leiteņš guoja kalteitīs;
Sauleitei grozni suņi,
Leitam biksis saplyukuo.
559 [Rēzekne Rz apr.].

54956.

Saulīt, bolta laizdamuos,
Nūnes vysas nūpyutiņas;
Reitā agri uzlākdama,
Atnes symtu Dīvpaleigu!
466 [Vārkavas D].

54957.

Saulītei laižūtīs
Zalta zori zorojās.
605 [Skolas].

54958.

Pupu zīda maņ zirdzeņš,
Zalta putu īmoveņi.
Dīvam juot tū zirdzeņu
Apkuort munu teirumeņu;
Caur krēpem saule lēce,
Caur īmovim nūrītēja.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

54959.

Saules māte zeltu sēja
Celmainā līdumā.
Sēj, saulīte, savu zeltu,
Es tur pļaušu labībiņu(?).
378 [Seces Jk].

54960.

Saule pirka kumeliņu
Aloskainām(?) kājiņām.
Kam, saulīte, zirgu pirki?
Vēl nevaida ausēkļam
Tāda dēla jājējiņa.
99 [Dzelzavas Md].

54961.

Saules muote meitu devja,
Lyudzja mani ponuokšņūs.
Es aizjyudžu vuoverīti
Zaļa vara komonuos.
605 [Skolas].

54962.

Saulīte iebrauca
Ābeļu dārzā,
Deviņi riteņi,
Simts kumeliņu,
Sudraba groža,
Vaŗa pātedziņa.
477 [Vecpils Lp].

54963.

Saulīt, balta māmuliņ,
Puķīt, man(a) līgaviņ!
Ar puķīti kavējos,
Saulītēji sēdēdams.
605 [Skolas].

1. Puķīt, mana līgaviņa,
Saulīt' mana māmuliņa;
Puķītē ietinies,
Saulītē sildījos.
146 [Jaungulbenes Md].

- 398 -

54964.

Saulīt' silta āriņos,
Puķīt' skaista ceļmalā;
Tie bij man tēvs māmiņa,
Svešu zemi staigājot.
241 [Lubānas Md].

54965.

Saulīt' balta noiedam'
Gul sudraba šūpulē,
Lai gule liets gais'
Mellā jūr's dibenē.
413 [Stendes Tl].

54966.

Saulīt balta, tu redzēji,
Gaisa vidū līgodam(a),
Kas manā tīrumā
Biezas putras bļodu lika(?).
373 [Sarkaņu Md].

54967.

Saulīt', mana māmuliņa,
Silda mani no rītiņa;
Mēnestiņis, mans tētiņis,
Rāda gaismu naksniņā.
476 [Vecpiebalgas C].

54968.

Sauleit, munu rūtaliņu,
Tu rūtovi, es rūtovu;
To rūtovi gaisa vydu,
Es sovūsi bruoleņūs.
143 [Jāsmuižas D].

54969.

Saulīte, māmītja,
Vjalē boltu kraklu,
Svīd malnū jyurā!
Jyuru muote izvjaļās
Iz palāko akmintjaņa
Ai zalta vuoleiti.
425 [Šķaunes (Landskoronas) Ldz].

1. Saulīte, māmīte,
Dūd boltu krekliņu,
Svīd malnu jyurēs
Uz palāka akmestiņa!
Uz palāka akmestiņa
Ar vuolīti nu viersiņa.
425 [Šķaunes (Landskoronas) Ldz].

54970.

Saulītei, māmiņai
Tai ir gŗūši jādzīvo:
Pate tek vakarā,
Pate rīta rasiņā.
241 [Lubānas Md].

54971.

Saulīt', mana brīdaliņa,
Brida dienu, brida nakti;
Brida dienu zaļu mauru,
Nakti jūŗas ūdentiņ'.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

54972.

Saulītei, māmiņai,
Pylni piersti gredzintiņu;
Nūskanēja, nūžuordzēja
Nu kūceņa kūceņā.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

54973.

Saulīt, spodra noiedama,
Nenes līdzi etslēdziņu!
Atstāj pūra etslēdziņu,
Rīt es iešu tautiņās.
604 [Dažādi iesūtītāji].

54974.

Saule pina vaiņadziņ',
Vītolā sēdēdama.
Pin, saulīte, dod man vienu,
Man jāiet tautiņās!
Noiet tautu sētiņā,
Atspīd tautu istabā.
Nosabija dēla māte
Un aizmuka aizkrāsnē.
Nebīsties, dēlu māt,
Dui būs tādas panākstuves
Saules pītis vaiņadziņis.
282 [Nīcas Lp].

1. Saulīt sēdēj' kalniņā,
Pina zelta vainadziņu.
Pin saulīte, dod man vienu,
Man jāiet tautiņās!
141 [Ivandes Kld].

2. Saulīt' šuva vaiņadziņu,
Ēniņā sēdēdama.
Šuj, saulīte, man pa priekšu,
Man jāiet tautiņās!
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

3. Mīļa Māra kroņus pina,
Vītolai sēdēdama.
Ai lūdzama, mīļā Māra,
Vij man vienu šoruden!
40 [Basu (Bases) Azp].

- 399 -

4. Māra sēd vītolā,
Pina zīļu vaiņadziņu.
Dod, Māriņa, manim vienu,
Man jāiet tautiņās!
546 [Kuldīga Kld apr.].

54975.

Saules meita grožus pina,
Sudrabā mērcēdama.
Pin, saulīte, dod man vienus,
Man jābrauc vedībās!
378 [Seces Jk].

54976.

Saule rasu apzeltīja,
Jau stāvēju tīrumā;
Kad saulīte jūŗā brida,
Es darbiņu nodziedāju [nodzievāju?].
604 [Dažādi iesūtītāji].

54977.

Sēd, saulīt, sudrabā,
Nu jāj tavi precinieki(?).
Paši jāja viņpus Rīgas,
Še skanēja iemauktiņi.
211 [Ļaudonas Md].

54978.

Sētā eimu, sētā teku,
Kas jel mani sētā gaida?
Saule mani sētā gaida,
Mēnestiņis pavārtē.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

54979.

Sidrabiņa bērziņš auga
Pirtes taka maliņā;
Tur saulīte noiedama
Savu jostu iekāruse,
Zīda svārkus vēdina.
605 [Skolas].

54980.

Sudrabota gaisma ausa
Pa bāliem mākoņiem;
Sarkanbrūna saule lēca
Pa ziliem debešiem.
540 [Jelgava Jg apr.].

54981.

Sudrabota saule lēca
Purva bērza galiņā;
Mūs' māsiņai tautas jāja,
Sudraboti jājējiņi.
198 [Krustpils D].

54982.

Sildi mani, saulīte,
Tu mana māmiņa,
Kad agri cēlos,
Nesala kājas.
476 [Vecpiebalgas C].

54983.

Sit kociņu pie kociņa,
Lai rit saule vakarā;
Lai rit saule vakarā
Aiz deviņām jūriņām.
93 [Dundagas Vp].

54984.

Sit kūciņu pi kūciņa,
Lai tak saule vokorā.
Tec, saulīte, tacādama,
Nastuov' kūka galiņā!
604 [Dažādi iesūtītāji].

54985.

Sit kūceņu pī kūceņa,
Lai tak sauļa vokorā;
Zalta vuogi sazvozdzēja
Sudobreņa laiveņā.
182 [Kaunatas Rz].

54986.

Sitat koku pie kociņa,
Lai iet saule vakarā;
Lai iet saule vakarā,
Trīcēdama, mirdzēdama;
Trīcēdama, mirdzēdama,
Zelta starus laistīdama.
604 [Dažādi iesūtītāji].

54987.

Spīd', saulīte, spīd', saulīte,
Segšu baltu villainīti;
Ja tu skaisti nespīdēsi,
Segšu vecu izaviņu.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

54988.

Svētījāj [Svētījiet?], jaunas
meitas,
Kamēr saule norietēja;
Kamēr saule nosapēra
Sudrabīna pirtīnā.
604 [Dažādi iesūtītāji].

54989.

Šorīt agri saule lēca
Sarkanēje kociņēje.
Jaunas meitas gudras bija,
To kociņu paglabāja;
Jauni puiši veci tapa,
To kociņu meklēdami.
40 [Basu (Bases) Azp].

- 400 -

54990.

Taisot, bruoļi, ustobiņu,
Taisot triju duraviņ'!
Pa vīnom saule lēcja,
Pa ūtrom nūrītēja,
Pa trešom es izguoju
Sorkon' rūžu vainuciņ'.
389 [Silajāņu Rz].

54991.

Tautietima treji vārti,
Visi treji sudraboti:
Pa vieniemi saule lēca,
Pa otriemi mēnestīnis,
Pa tiem trešiem es iejāju
Apsedlotu kumelīnu.
39 [Bārtas Lp].

54992.

Tai mazai sētiņai
Treji vārti atveŗami:
Pa vieniem saule lec,
Pa otriem mēnestiņis,
Pa trešiem tautas dzina
Savus bēŗus pieguļā.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

54993.

Trim lapām bērziņš auga
Liela ceļa maliņā.
Pa to vienu saulīt' tek,
Pa otro sudrabiņš,
Tai trešā lapiņā
Saulīt' zeltu mirdzināja.
246 [Madlienas (Lielais) Rg].

54994.

Trīs žuburu bērziņš auga
Saules taku maliņā.
Tai vienai saule lēca,
Tai otrai mēnestiņis,
Tai trešā zariņā
Auseklītis ritināja.
9 [Aizputes (Aizputes-Pils) Azp].

54995.

Trīs gadiņi saule lēca
Purva bērza galiņā;
Trīs gadiņi tautas nāca
Mani jaunu lūkoties.
94 [Dunikas Lp].

54996.

Uzlēca saulīte
Ezermaļa laukā,
Todaižu mēnesis
Noritināja.
546 [Kuldīga Kld apr.].

1. Uzlēca saulīte
Pitkenes lauke,
Lecentēs mēnesis
Norietināja.
129 [Gudenieku Azp].

54997.

Voi sauleitja, voi māmeņa
Par kaļneņi puortjacjāja?
Sauču, sauču, naizdzierda,
Taku pakaļ rauduodama.
18 [Andrupenes Rz].

54998.

Varbyut sauleitis nabeja,
Kad es dzymu mameņai.
Par tū man vyss myužens
Kai pa myglu juodzeivoj.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

54999.

Velc, saulīte, baltu kreklu,
Kūli minat kājiņām!
Zaļa zāle gauži raud,
Kūle gauži neraudāja;
Lai velēja jūŗas meitas
Sidrabiņa vālītēm.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

55000.

Velē, saulīte, baltu kreklu
Pirmās dienas vakarā(?):
Tu tecēsi spoža, balta
Visu gaŗu nedēļiņu(?).
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

55001.

Visa Dieva radībiņa
Saulītei līgojusi:
Graudi, vārpas, puķu ziedi,
Diža meža koku gali.
424 [Svitenes (Švitenes) B].

55002.

Noiet saule vakarai
Kā uguņa dzierkstelīt';
No rītiņa uzlēkusi,
Zied kā bāla magonīt'.
546 [Kuldīga Kld apr.].

- 401 -

55003.

Zaļa prīdja, zaļa egļa,
Zaļa vysa vasareņa;
Kas tū munu vainuceņu
Zaļu zīdu darynova
Mēnesneicas gaismiņā.
182 [Kaunatas Rz].

55004.

Zor' zorim dīna ausa,
Skoborsnaina sauļa ļācja;
Vysi muni skaudējeņi
Dzeivi ļācja yudinī.
326 [Preiļu D].

55005.

Zinu, zinu, bet neteikšu,
Kas ozola galiņā:
Saule pina zelta kroni
Jaunajām māsiņām.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

55006.

Zinu, zinu, bet neteikšu,
Kas ozola dobumā:
Saule ada vaska cimdus
Dravinieka dēliņam.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

55007.

Zīļota, zaļota
Dieniņa ausa,
Sudraba zeltīta
Saulīte lēca.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

55008.

Teic saulīte noiedama,
Kur ir mani tēvs māmiņa;
Kur ir mani tēvs māmiņa,
Kur ir mani bāleliņi?
380 [Sēlpils Jk].

55009.

Es ielaidu mēnesim
Ar sidraba čakārnīt',
Kam viņš spoži netecēja
Gaŗām manu glāžu logu.
72 [Cesvaines Md].

55010.

Juoneišam jūstu aužu,
Mēnesīji vārdamuos,
Kaidi roksti mēnesī,
Taidi roksti jūsteņā.
326 [Preiļu D].

55011.

Kupla kupla liepa auga
Pašā brāļa sētiņā.
Ik vakaru mēnestiņis
Liepā kāpa šūpoties.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

55012.

Kur guļ mēnesis
Atnākdamis?
Auz-rudzu klētī,
Apcirknī.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

55013.

Kur, Mēnes, kavējies,
Vakare seb lēc?
Viss zvaigznes isskaitī,
Va bij viss ūztecējšs,
Ouseklitis vien nebij:
Ouseklitis āztecējs
Soules meit lūkoties.
Lec, soulit, rīte āgr,
Neduo meit ousekļam.
104 [Ēdoles Vp].

55014.

Lai tā tumsa, kam tā tumsa,
Es par tumsu nebēdāju:
Spīd manam kumeļam
Zvaigžņu deķis mugurā.
Ja nokrita zvaigžņu deķis,
Uzlec gaiša mēnesnīca,
Mēnesītis pavadīja
Līdz saulītes lecumam.
14 [Alsviķa Vlk].

55015.

Man bij viens sirms kumeļš,
Zvaigžņu deķis mugurā,
Ar to jāju tumšu nakti,
Kamēr lēca mēnesnīca.
192 [Kosas C].

55016.

Mēnestiņi mēnestiņi,
Tavu zvaigžņu pudurīti;
Tavu zvaigžņu pudurīti,
Tavu gaišu uguntiņu!
605 [Skolas].

55017.

Mēnestiņš agri lēca
Par visām zvaigznītēm;
Tas gribēja saules meitu,
Auseklīti vedējos.
273 [Mores Rg].

- 402 -

55018.

Mēnestiņš birzi tek,
Sidrabiņu kaisīdams;
Pakaļ tek bārenīte,
Sidrabiņu lasīdam'.
Es paņemšu bārenīti,
Būs mēneša sidrabiņš.
159 [Jumurdas C].

55019.

Mēnestiņš kulti gāja
Ar sidraba sprigulīti;
Saules meita līdzi gāja
Zvaigžņotiem vaiņagiem.
224 [Lielvārdes Rg].

55020.

Mēnestiš slinks vīrs,
Nejā zirgs piegļe;
Kāp solit mugre,
Dzen ābeļ dārze.
605 [Skolas].

55021.

Mēnesnīca zvaigznes skaita,
Vai ir visas vakarā.
Visas zvaigznes vakarā,
Pasterītes vien nebij;
Pasterīte aiztecēja
Saules meitas vedībās.
373 [Sarkaņu Md].

55022.

Pie logiem oši auga,
Zari līda istabā;
Caur mēnesi upe tek,
Tur zied zelta pureniņi.
241 [Lubānas Md].

55023.

Spīdi, spīdi, mēnestiņ,
Spīd' pa logu istabā;
Spīd' pa logu istabā,
Mazajā šūpulītī!
358 [Rugāju Abr].

55024.

Treis reitjeņi naredzieju
Ausjekleņa izlacūt;
Ausjekleņis Vuoczemjā
Saulei kūrpis šyudava.
236 [Līvānu D].

55025.

Vakariņu pavadēju
Ar buoliņu runojūt;
Radzu reita ausekliņi
Caur mežiņi leigojūt.
35 [Baltinavas Abr].

55026.

Sietīns grozās pie debess,
Daudzajām zvaigznītēm.
Griezies, sietī, griezies tu,
Nu jau laiks tev projām iet(?).
604 [Dažādi iesūtītāji].

55027.

Spūdra zvaigzneite nūkryta
Reigys myura maleņī;
Sazatryuka Reigys kungi,
Sasadluoja kumeleņus.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

55028.

Apzeltīta vāverīte
Pār celiņu pārtecēja;
Dieva dēli dzinējiņi
Ar sidraba sunīšiem.
605 [Skolas].

55029.

Balti bija kungu dēli,
Man varītes vilcējiņi;
Vēl jo balti Dieva dēli,(?)
Man varītes devējiņi.
604 [Dažādi iesūtītāji].

55030.

Bārenīte gauži raud,
Bira zelta asariņas;
Dieva dēli salasījši,
Nokaluši zobeniņ'.
125 [Grenču Tk].

55031.

Bērziņš meitu aicināja:
Nāc, meitiņ, zaru griezt!
Griez, meitiņ, ko griezdama,
Nenogriez galotnītes!
Lai palika galotnīte
Dieva dēliem puškoties.
146 [Jaungulbenes Md].

1. Bērziņš meitas aicināja:
Nākat, meitas, slotas griezt,
Galotnītes atstājat!
Rītā brauks Dieva dēli,
Tie lauzīs galotnītes(?).
184 [Ķēču Rg].

- 403 -

55032.

Dieva dēlis alu dara
Kumeliņa pēdiņā;
Tur dzeŗ kungi, tur bajāri,
Tur tie mani bāleliņ'.
241 [Lubānas Md].

55033.

Dieva dēli ganos gāja,
Zelta rīkstes rociņā;
Dieva dēli sienu pļāva,
Spailes gali Daugavā.
279 [Naukšēnu Vlm].

55034.

Dīva dāli izaudzēja
Jyurmolā ūzuliņu;
Caur zorim saule lēce,
Caur saknem nūrītēja.
326 [Preiļu D].

55035.

Dieva dēli tiltu taisa,
Vaŗa grodus pāri liek;
Pāri brauc bāleliņis
Kā mēnesis žvirdzēdams.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

55036.

Dīveņam divi dāli,
Obim zeme nadaleita;
Nyuļa vylka zalta važas
Par sudobra teirumeņ'.
465 [Varakļānu Rz].

55037.

Drikim sēju tū driviņu,
Mogūnom nūzīdēja;
Olu doru, veins palyka,
Dīva dāli dzāruojiņi.
168 [Kalupes D].

55038.

Es redzēju Dieva dēlu
Migliņā zvejojot;
Zīda tīklis, vaŗa laiva,
Sudrabiņa zēģelīt's.
241 [Lubānas Md].

55039.

Jēzum zirgi pazuduši
Jāņa nakti pieguļā;
Dieva bērni saņēmuši
Savā miežu tīrumā.
Atdodiet Jēzum zirgus,
Gan jūs maksu dabūsiet!
341 [Raunas (Pils-Raunas) C].

55040.

Kas piesēja mellu zirgu
Pie manām rijdurvīm?
Dieva dēli piesējuši
Rudzus vest klētiņā.
148 [Jaunpiebalgas C].

55041.

Kas tur brauc, zeme rīb,
Tautas veda bārenīti.
Dieviņš brauca, Laime jāja,
Dieva dēli panākšņos.
48 [Bērzaunes Md].

55042.

Kas varēja to darīt,
Jūras vidū kaudzi mest?
To darīja Dieva dēls,
Saules meitu precēdams.
146 [Jaungulbenes Md].

55043.

Kur palyka Dīva dāli,
Saules meitas pracādami?
Saules meitas nagribēja,
Aizaspīdja kambarī;
Dīva dāli naļaudami
Puorlauž zalta etslēdziņas.
326 [Preiļu D].

55044.

Kur byjuši Dīva dāli,
Nūsveiduši kumēliņi?
Pa kolnymi, pa lejomi,
Pa zaļimi ūzulymi.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

55045.

Malna yudre sīnu pļuovja,
Obuos pusēs vuola krita;
Saules meitas kasējiņas,
Sudrabiņa gruobekļim;
Dīva dāli metējiņi,
Pazeltītim dakšu golim.
465 [Varakļānu Rz].

55046.

Pūt, enģeli, vaŗa tauri,
Lai skan visa pasaulīte!
Rītu nāks Dieva dēli
Saules meitai precībās.
427 [Tadaiķu Lp].

55047.

Rīt, sauleit, padreižuok,
Namērej kūkim golu!
Apmērēs Dīva dāls
Ar sudroba zūbentiņu.
605 [Skolas].

- 404 -

1. Rīt, saulīte, padreižuok,
Zalta sorim zoruodama!
Aplauzīs Dīva dāls
Ar tu zalta zūbentiņu.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

55048.

Saules meitas rozes sēja
Sidrabiņa dārziņā;
Dieva dēli gaŗām gāja,
Zelta rasu birdināja.
520 [Zvārdes Kld].

55049.

Saules meitas vylnu cierpa
Nū palāka akmestiņa;
Dieva dāli grūžus vjeja
Nū takūša iudeņa.
182 [Kaunatas Rz].

1. Svēta Muora villu cirpa
No pelēka akmestiņa;
Dīva dēli grūžus vija
No tekūša ūdestiņa.
182 [Kaunatas Rz].

55050.

Sidrabupes maliņā
Dieva dēli pirti taisa;
Tur Saulīte pērties gāja
Ar visām jumpravām;
Dieva dēli garu lēja,
Zābakos stāvēdami.
279 [Naukšēnu Vlm].

55051.

Smilga auga kalniņā,
Zelta rasa galiņā;
Ik rītiņu Dieva dēli
Kumeliņus peldināja.
545 [Krustpils D apr.].

55052.

Smylga ceļa maliņā,
Zalta rosa galiņā;
Tī buorine mozguojuos,
Nūīdama tautiņuos.
Mozgoj rūkas, mozgoj kuojas,
Mozgoj zalta gredzintiņ';
389 [Silajāņu Rz].

55053.

Spīd, saulīt, spīd, saulīt,
Segšu baltu villainīt';
Segšu baltu villainīti
Ar kupliem ielokiem.
241 [Lubānas Md].

55054.

Svīda, svīda, dusa, dusa
Dieva dēla kumeliņi.
Kā nesvīda, kā nedusa,
Saules meita kamanās?
268 [Mētrienas (Ļaudonas-Odzienas) Md].

55055.

Tur staigā Dieva dēli,
Dvēselītes lasīdami;
Atraduši dvēselīti,
Ietin baltā villainītē,
Ienes svētā paēnā,
Guldin' Dieva šūpulī.
605 [Skolas].

1. Tur staigāja Dieva dēli,
Dvēselītes lasīdami,
Ai ai aijajā,
Dvēselītes lasīdam'.
378 [Seces Jk].

55056.

Tumsa, tumsa, vakars nāca,
Kas ar mani līdzi nāks?
Jemšu Dieva div' dēliņus,
Svētās Māras jumpraviņas.
163 [Kalētu Lp].

55057.

Velns, tu puika, turi muti,
Tu ar mani nerunā!
Vai tu zini, kas es ešu,
Kas ir mani bālēliņi?
Dievs tēvs, Laima māte,
Dieva dēli bālēliņ'.
373 [Sarkaņu Md].

55058.

Zaķits dar sold al
Liele ceļ maliņe;
Atjāj Diev div deiliņ,
Izdzer viņ alutiņ,
Izdzer viņ alutiņ,
Ieliek viņ cietme,
Tur tam lik malk cierst,
Tur krāsniņ kurināt.
445 [Ugāles Vp].

55059.

Zaļa zāle papuvē,
Zelta rasa galiņā;
Tur tecēja Dieva dēli
Ik rītiņus mazgāties.
418 [Sunākstes Jk].

- 405 -

55060.

Zied puķīte trejis ziedis,
Deviņāmi lapiņām;
Devītāja lapiņā
Dieva dēli naudu skaita.

55061.

Ai ai ai ai Saules meita,
Tavu dārgu precinieku:
Caur mežiņu saule spīd,
Meža galā cepurīte.
134 [Ilzenes Vlk].

55062.

Aiz kalniņa dūmi kūp,
Kas tos dūms kūpanāj'?
Raudavīte pirti kūra,
Mēnesnīca pērties gāja;
Saules meita goru lēja,
Zābakos stāvēdama.
236 [Līvānu D].

55063.

Austra mete audakliņu
Pa garū syla molu;
Saules meitas audējiņas
Ar sudobra colonkom.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

55064.

Cep, māmeņi, kvīšu maizi,
Izcep monim kukuleiti!
Reit as braukšu lauluotīs
Ar tū Saules jumpraveņu.
182 [Kaunatas Rz].

55065.

Datecēju Saulis muižu,
Navar puorīt par muižiņu;
Es pajēmu Saules meitu,
Par muižiņu puortecēju.
605 [Skolas].

55066.

Datecēju da upeitis,
Navar puori puorleiguot;
Pasūlēju Saules meitu,
Navar puori puorleiguot.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

55067.

Div buciņi peld pa jūŗu,
Zeltītiem radziņiem;
Saules meitas precinieki
Jūriņe noslīkuši.
129 [Gudenieku Azp].

55068.

Div svecītes jūŗe dega
Zeltītos luktuŗos;
Saules meitas precinieki
Jūriņe noslīkuši.
129 [Gudenieku Azp].

55069.

No jūriņas izpeldēja
Div dzelteni kumeliņi;
Saules meitas precinieki
Jūriņe noslīkuši.
129 [Gudenieku Azp].

55070.

Es redzēju Saules meitu
Uz ezera velējot:
Zīda kreklis, zelta vāle,
Sudrabiņa velētava.
498 [Virānes (Bučauskas) Md].

55071.

Jūras meitas sagšas auda,
Uz vilnīša sēdēdamas;
Saules meita pāri gāja,
Kā lapiņa drebēdama.
211 [Ļaudonas Md].

55072.

Kas tī sēd, kas tī speid,
Tymā prīžu kalniņā?
Saules meita sukojāsy
Ar sudobra grebineiti.
194 [Krāslavas D].

55073.

Kas tur speid, kas tur viz
Olūteņa dybynā?
Saules meita nūsleikuse,
Vara traukus mozguodama.
247 [Makašānu Rz].

55074.

Kū tī Reigas suņi rej,
Daugovā vārdamīs?
Saules meita nūsleikuse,
Zeida kraklus valādama.
358 [Rugāju Abr].

- 406 -

55075.

Kiukoj zalta dzaguzeite,
Iz olūta tupādama;
Tī nūsleika Saulis meita,
Zalta konu mozguodama.
170 [Kapiņu D].

55076.

Kupla kupla liepa auga,
Jūŗas ceļa maliņā.
Tur saulīte jostu kāra,
Saules meitas vainadziņu.
209 [Lauberes (Lauberes-Ozolu) Rg].

55077.

Lēni lēni Dieviņš brauca
No kalniņa lejiņā.
Saules meitas vārtus vēra,
Raibi cimdi rociņā.
355 [Rucavas Lp].

55078.

Līgodama saule lēca
Bērzu birzu galiņā,
Kamēr veda Saules meitu
Mēneš' dēli vizināt.
286 [Nītaures Rg].

55079.

Saskaldīju ledus kalnu
Deviņās gabalās,
Tad novedu Saules meitu
Ar visām villainēm.
281 [Neretas Jk].

55080.

Saules meita jūŗā brida,
Zelta kurpes kājiņā;
Atspīdēja zelta kurpes
Sidrabiņa ūdenī.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

55081.

Saules meitas jūrā brida,
Vainadziņu vien redzē;
Ņem, bāliņ, ošu laivu,
Brauc pēc mana vainadziņa!
Ošu laiva smagi peld,
Nepanāk vainadziņu.
335 [Puzes Vp].

55082.

Saules meitas jyuras muovja,
Motu golu naredzēja;
Dīva dāli nūsavēŗa
Caur sudobra mētelīti.
250 [Maltas (Rozentovas) Rz].

55083.

Dieva dēli lūkojās
Caur magoņu lapiņām,
Kur iebrida Saules meita
Zeltītā jūriņā.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

55084.

Saules meitai kāzas dzēra,
Mēness jāja vedējos;
Dieva dēlis lūkojās
Caur magoņu lapiņām.
46 [Beļavas Md].

55085.

Saules meitas jyuru muovja,
Motu golus naredzēja;
Ej, bruolīt, met laipiņu,
Byus tev skaista ļaudaviņa!
250 [Maltas (Rozentovas) Rz].

55086.

Saules meita, jumpraviņa,
Mitosim gredzentiņus;
Tev bij zelta, man sudraba,
Man jādod piedevas.
74 [Cīravas Azp].

1. Saules meita, buorbaliņ,
Mejamīs vaiņugim!
Tavs bej zalta, muns sudobra,
Obi vīna skaistumeņ(a):
Tavs bij zalta lapiņom,
Muns sudobra pūdziņom.
35 [Baltinavas Abr].

2. Sudobreigi gaiļi dzīd,
Saules meitas agri ceļas.
Saules meitas, jumpraviņas,
Mejamīs vainadziņim!
Muns bej zalta lapiņom,
Tovs sudobra pūdziņom.
174 [Kārsavas Ldz].

55087.

Saules meitas kolpus pēŗa
Ai meikstū līpas slūtu,
Kam naora zalta kolnu,
Kam napļuovja šolka pļovu.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

55088.

Saules meita pirti kūra,
Dieva dēla gaidīdama,
Zelta slota padusē,
Zīžu kreklis rociņā.
Dieva dēls neatnāca,
Peries pate raudādama,
Peries pate raudādama,
Asariņas slaucīdama!
15 [Alūksnes Vlk].

- 407 -

55089.

Saulis meita pučis sēja,
Pa pyurmali tacādama;
Vysa jyureņa pazylga
Dzaltonimi zīdeņim.
579 [Viļāni Rz apr.].

55090.

Saules meita sagšas auda
Jūŗas kalna galiņe;
Zīd ar zeltu apmetus',
Sudrabiņu iekše aud'.
160 [Jūŗkalnes (Pilsbergas) Azp].

55091.

Saulītei div meiteņas,
Obas divas izpracātas:
Vīnu jēme Dīva dāls,
Ūtru reita Auseklīts.
605 [Skolas].

55092.

Smalku rožu cisas taisu,
Magoniņu paladziņu;
Saules meita gulētāja
Ar to rīta Auseklīti.
604 [Dažādi iesūtītāji].

55093.

Te ganiņi ganījuši,
Te kūruši uguntiņu;
Te Dieviņš sildījies,
Te palicis zobentiņš.
Saules meita paņēmusi,
Dieva dēla gribēdama.
32 [Babītes (Piņķu) Rg].

55094.

Trim zariem bērziņš auga
Rīgas ceļa maliņā,
Tur saulīte jostu kāra,
Saules meitas vaiņadziņ'.
605 [Skolas].

55095.

Visu nakti sveces deg
Sudrabiņa luktuŗos:
Mēnestiņš ceļu rāda,
Saules meitas vedējiņas.
13 [Alojas (Ungurpils) Vlm].

5. Pupa - debess kāpnes

34035.

Dabūj' vienu baltu pupu,
Stādīj' kalna galiņā.
Tā izauga liela gaŗa,
Līdz pašām debesīm.
Es uzkāpu debesīs
Pa tiem pupas zariņiem.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

1. Man bij viena balta pupa,
Nezināju, kur stādīt.
Stādu smilšu kalniņā,
Pašā kalna galiņā.
Man uzauga tāda pupa -
Līdz pašām debesīm.
Es uzkāpu debesīs
Pa pupiņas lapiņām.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

2. Man bij viena turku pupa,
Nezināju, kur stādīt.
Stādu rožu dārziņā
Apakš rožu saknītēm.
Man izauga turku pupa
Deviņiem žuburiem,
Deviņiem žuburiem
Līdz pašām debesīm.
Es uzkāpu debesīs
Pa pupiņas žuburiem.
270 [Ozolu muižā (Ozolnieku pag. Jg)].

3. Man uzauga divas pupas
Līdz pašām debesīm;
Es uzkāpu debesīs
Pa pupiņu lapiņām.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

34036.

Dabuj' vienu baltu pupu, -
Kur es viņu iestādīšu?
Stādīj' smilšu kalniņā,
Pašā kalna galiņā,
Lai tā auga, lai lapoja
Līdz pašām debesīm.
Es uzkāpu debesīs
Pa pupiņas lapiņām,
Es redzēju Dieva dēlu
Kumeliņu seglojot.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

1. Bij man viena balta pupa,
Kur es viņu iestādīju?
Baltu smilšu kalniņā,
Liela ceļa maliņā.
Tā uzauga kupla, gaŗa,
Da pašiem debešiem.
Es uzkāpu pie Dieviņa
Pa pupiņas zariņiem.
Tur atradu Dieva dēlu
Kumeliņu seglojot.
Labrītiņ, Dievs palīdz!
Kumeliņu seglojot.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 408 -

34037.

Dabūj' vienu baltu pupu,
Nezināju, kur stādīt.
Es aizgāju jūrmalā,
Stādīj' smilšu kalniņā.
Tā izauga tieva gaŗa,
Līdz pašām debesīm.
Es uzkāpu debesīs
Pa pupiņas lapiņām.
Tur redzēju Dieva dēlus
Pa debesīm staigājam:
Zīžu zeķes, glāžu kurpes,
Sudrabiņa nēzdaudziņi.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

34038.

Dabūj' vienu baltu pupu,
Stādīj' kalna galīnā.
Tā uzauga liela gaŗa,
Līdz pašām debesīm.
Es uzkāpu debesīs
Pa tiem pupas zarīnim.
Redzēj' divi Dieva dēli
Kumelīnu sedlojam.
Labrīt labrīt, Dieva dēli!
Redzēj't manu tēv' ar māti?
- Tēvs ar māti Vāczemē
Krustdēlam kāzas dzeŗ.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

34039.

Dabūj' vienu baltu pupu,
Stādīj' kalna galiņā.
Tā izauga liela gaŗa,
Līdz pašām debesīm.
Es uzkāpu debesīs
Pa tiem pupas zariņiem.
Tur redzēju Dieva dēlu
Kumeliņu sedlojam.
Labdien labdien, Dieva dēls!
Kur aizgāja tēvs ar māt'?
- Tēvs ar māti Vāczemē
Saules meitai kāzas dzeŗ.
Saule pate pūru vede,
Mežiem galus veltīdama:
Ozolam raibus cimdus,
Liepai zaļu villānīti,
Mazajam kārkliņam
Apzeltītu prievitiņu.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

1. Dieva dēli, Saules meitas
Vāczemē kāzas dzēra.
Pate Saule pūru veda,
Meža galus veltīdama:
Ozolam raibi cimdi,
Liepai baltas villānītes,
Mazajam kārkliņam
Apzeltīti prievitiņi.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

2. Kam tie tādi kumeliņi
Sudrabiņa podziņām?
Dieva dēla kumeliņi,
Saules meita vedamā.
Pate Saule pūru veda,
Visus mežus veltīdama:
Ozolam raibi cimdi,
Liepai mēļu vilainīte,
Smalkajam kārkliņam
Apzeltīti prievietiņi.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

3. Man bij viena balta pupa,
Es nezinu, kur stādīt, -
Stādu rožu dārziņā,
Stādu smilkšu kalniņā?
Tā uzauga liela gaŗa,
Līdz pašām debesīm.
Es uzkāpu debesīs
Pa tiem pupas zariņiem.
Es redzēju Dieva dēlu
Kumeliņu sedlojam.
Saule veda vedekliņu
No Vāczemes šai zemē.
Dieva dēlis līdza jāja,
Mežiem galus puškodams:
Liepai lika zelta zarus,
Ozolam sudrabiņa,
Mazajam bērziņam
Zaļa vaŗa vainadziņu,
Sīkajam kārklīšam
Uzmauc zelta gredzentiņu.
216 [Ventspilī].

- 409 -

4. Man bij viena raiba roze,
To dārzā iestādīju.
Tā uzauga kupla, gaŗa,
Līdz pašām debesīm.
Es uzkāpu debesīs
Pa tām rožu lapiņām.
Tur redzēju Dieva dēlu
Kumeliņu sedlojot.
Labdien labdien, Dieva dēls!
Vai redzēji tēv' un māti?
- Tēvs un māte Vāczemē
Saules meitai kāzas dzeŗ.
Pati saule pūru veda
Pa tiem mežu galiņiem:
Priedei cimdi, eglei zeķes,
Bērzam baltas villānītes,
Pašam pura kārklīšam
Divi zelta gredzeniņi.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

5. Mēness ņēma Saules meitu,
Pērkon' lūdza panāksnos.
Pērkons gāja panāksņos(?),
Visu zemi puškodams:
Kalniņiemi zīda zāli,
Ozoliemi zelta lapas,
Mazajiemi kārkliņiem
Sudrabiņa gredzentiņus.
71 [Drustos (Drustu pag. C)].

6. Pērkons brauca par jūriņu
Aiz jūriņas sievas ņemt.
Saul' ar pūru pakaļ brauca,
Visus mežus veltīdama:
Ozolam zelta jostu,
Kļavam zelta pirkstainīšus,
Sīkajiem kārkliņiem
Zelta grieztus gredzeniņus.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

7. Pērkons veda vedekliņu
No Vāczemes šai zemē;
Dieva dēli pūru veda,
Visus mežus veltīdami:
Liepai lika zelta kroni,
Ozolami sudrabiņa,
Sīkajiem kārkliņiem
Uzmauc zelta gredzeniņus.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

8. Pērkons veda vedekliņu
No Vāczemes šai zemē;
Saule gāja panākšņos,
Mežu mežus puškodama:
Ozolam kreklu deva,
Liepai mēļu villainīti,
Sīkajiemi kociņiem
Pa dzīpara galiņam.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

9. Pērkons veda vedeklīti
No Vāczemes šai zemē;
Saulīt' veda velšu pūru,
Meža galus puškodama:
Ozolami raibi cimdi,
Ošam balti pirkstainie,
Kļaviņai zīdautiņš
Rakstītām maliņām,
Sīkajiemi kārkliņiem
Visiem vaŗa gredzeniņi.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

10. Pērkons veda vedekliņu
No Vāczemes šai zemē;
Saule veda velšu pūru,
Visus mežus puškodama:
Ošiņam brūni svārki,
Bērzam balta vilnānīte,
Sīkajam kārkliņam
Zaļa vaŗa pakariņi.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

11. Pērkons veda vedekliņu
No Vāczemes šai zemē;
Saule veda velšu pūru,
Visu mežu puškodama:
Ozolam vaska cimdi,
Liepai mēļu villainīte,
Sīkajam kārkliņam
Zaļa vaŗa pakariņi.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

12. Parkiun's' v'ed'e v'ed'ekl'eņu,
Vysu m'ežu ducynuoja;
Saul'is m'eita pakaļ guoja,
Vysu m'ežu puškuodama.
4222 [Vārkavas pag. D].

13. Saule savu meitu deva
Par ūdeni Vāczemēi;
Dieva dēli pūru veda,
Meža galus kārstīdami.
Priedei kāre zelta dvieli,
Eglei zaļu villainīti;
Tiem maziem bērziņiem
Zelta griezti gredzeniņi.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

14. Saule nesa zelta ziedus,
Meža galus veltīdama.
Eglei deva zelta cimdus,
Priedei zelta pirkstainīšus,
Mazajiem krūmiņiem
Visiem zelta vizulīšus.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

- 410 -

15. Saule veda vedekliņu
No Vāczemes šai zemē;
Mēnesnīca pūru veda,
Visus mežus veltīdama;
Ozolam raibi cimdi,
Liepai balta vilnānīte,
Melno elkšņu krūmiņam
Apzeltīti prievietiņi.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

16. Saule veda vedekliņu,
Meža galus veltīdama:
Priedei cimdi, eglei zeķes,
Bērzam balta villainīte;
Resnajam ozolam
Trim kārtām zelta josta;
Mazajam kārkliņam
Uzmauc zelta gredzentiņu.
116 [Bormaņu muižā (Trapenes pag. Vlk)].

17. Saules meita pūru veda,
Visus kokus veltīdama:
Ozolam kreklu deva,
Liepai baltu villainīti,
Mazajam kārkliņam
Apzeltītus prievitiņus.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

34040.

Dabūj' vienu brūnu pupu,
Iestādīju kalniņā,
Iestādīju kalniņā,
Pašā kalna galiņā.
Tā izauga liela gaŗa.
Līdz pašām debesīm.
Es uzkāpu debesīs
Pa tiem pupas zariņiem.
Tur satiku Dieva dēlu
Kumeliņu seglojam.
Labrīt labrīt, Dieva dēls!
Vai redzēji tēv' ar māti?
- Tēvs ar māti Vāczemē
Dēliņam kāzas dzeŗ.
- Labrīt labrīt, tēvs ar māti!
Kam man' mazu atstājiet?
- Ņem, dēliņ, gudru galvu,
Veca vīra padomiņu,
Kaldin' asu zobeniņu
Deviņiem žuburiem!
- Kur tas tāds kalējiņš,
Kas to tādu kaldinās?
Rīgā pirku, naudu devu,
Vāczemē kaldināju.
Es nocirtu prūšam galvu
Ar to asu zobeniņu;
Prūšu meitas gauži raud,
Galviņā lūkodamas:
"Še guļ manis arājiņis,
Mans maizītes devējiņš!"
65 [Valtenbergā (Mazsalacas pag. Vlm)].

34041.

Iestādīju baltu rozi
Baltā smilšu kalniņā;
Tā izauga liela gaŗa,
Līdz pašām debesīm.
Es uzkāpu debesīs
Pa tiem rožu zariņiem;
Tur satiku Dieva dēlu
Sirmu zirgu seglojam.
Labdien labdien, Dieva dēls!
Vai redzēji tēv' ar māti?
- Tēvs ar māti Vāczemē
Bāliņam kāzas dzeŗ.
- Es apkalu kraukļam kājas,
Ielaižos Vāczemē.
Vāczemnieki brīnījās:
Kas par melnu kumeliņu!
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

34042.

Iestādīju baltu rozi
Baltāi smilkšu kalniņāi;
Tā izauga žuburota
Līdz pašām debesīm.
Pa rozīti es uzkāpu
Pie Dieviņa debesīs.
Es redēju, peld pa jūru
Melli buļļi, balti ragi.
Melli buļļi, balti ragi,
Tie tās jūras niedres lauza.
Tie nebija melli buļļi,
Tie Dieviņa kumeliņi;
Tie nebija baltiragi,
Tie sudraba iemauktiņi.
Dieviņš savus puišus rāja,
Kam tie agri necēlās,
Kam tie agri necēlās,
Kam nekopa kumeliņus.
Dieviņš savus kalpus rāja,
Kam tie ilgi launagoja:
Zīda pļavas nenopļautas,
Zelta kalni neecēti.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

- 411 -

34043.

Iestādīju zilu [baltu] pupu
Savā rožu dārziņā;
Tā izauga liela gaŗa,
Līdz pašām debesīm.
Es uzkāpu debesīs
Pa pupiņas zariņiem;
Tur satiku Dieva dēlu
Kumeliņu sedlojot.
Labrīt labrīt, Dieva dēlis!
Vai redzēji tēv' ar māti?
- Tēvs ar māti jūrmalāi
Saules meitai kāzas dzeŗ.
- Ej, dēliņi, atpakaļ,
Kaldin' asu zobentiņu
Kaldin' asu zobentiņu
Deviņiemi asmiņiem!
- Es nokalu zobentiņu
Deviņiemi asmiņiem,
Es sacirtu Joda [Velna] māti
Deviņiemi gabaliem.
Apskrien mani brūni svārki
Joda [Velna] mātes asinīm.
Vai Dieviņ, mīļa Māre,
Kur bij man izmazgāt?
- Meklē tādu ezeriņu,
Kur deviņas upes tek!
- Vai Dieviņ, mīļa Māre,
Kur bij man izkaltēt?
- Meklē tādu blieķa dārzu,
Kur deviņas saules spīd!
- Vai Dieviņ, mīļa Māre,
Kur bij man sarullēt?
- Meklē tādu ruļļa namu,
Kur deviņi ruļļi tek!
- Vai Dieviņ, mīļa Māre,
Kur bij man paglabāt?
- Meklē tādu šķirsta lādi,
Kam deviņas atslēdziņas!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Iestādīju baltu rozi
Baltā smilšu kalniņā;
Tā uzauga tieva gaŗa,
Līdz pašāmi debesīm.
Es uzkāpu debesīs
Pa tiem rožu zariņiem.
Tur redzēju Dieva dēlu
Bišu stropu smērējam.
Es izkalu zobentiņu
No tiem bišu dzeloņiem;
Es nocirtu Vellam galvu
Ar to bišu zobentiņu.
Nošķīst mani brūni svārki
Ar tām Vella asinīm.
Kur es viņus izmazgāšu?
Deviņosi ezaros.
Kur es viņus izskalošu?
Deviņos avotos.
Kur es viņus izžaudēšu?
Deviņos kambaŗos.
Kur viņus novalkāšu?
Deviņosi panastos.
48 [Alojā un Lielsalacā (Alojas un Salacas pag. Vlm)].

2. Es izkalu zobentiņu
Deviņiem tēraudiem;
Es sacirtu Jodam galvu
Deviņiem šķederniem.
Man apskrēja brūni svārki
Ar tā Joda asinīm.
Teku šurp, teku turp,
Kur es viņus izmazgāšu?
- Meklē, puisi, tādu upi,
Kur deviņas straumes tek!
- Teku šurp, teku turp,
Kur es viņus izkaltēšu?
- Meklē, puisi, tādas vietas,
Kur deviņas saules spīd!
- Teku šurp, teku turp,
Kur es viņus sarullēšu?
- Meklē, puisi, tādu rulli,
Kur deviņas rullētājas!
- Teku šurp, teku turp,
Kur es viņus paglabāšu?
- Meklē, puisi, tādu klēti,
Kur deviņas atslēdziņas,
Kur deviņas atslēdziņas,
Kur deviņas slēdzējiņas!
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

3. Es neietu gar jūrmali
Bez tērauda zobentiņa.
Es nodūru mellu lāci
Ar tērauda zobentiņu.
Satek mani brūni svārki
Ar tiem lāča aseniem.
Sakāt, kungi, sakāt, ļaudis,
Kur es viņus izmazgāšu?
- Meklē tādu lielu upi,
Kur deviņas straumes tek!
- Sakāt, kungi, sakāt, ļaudis,
Kur es viņus izžāvēšu?
- Meklē tādu lielu liepu,
Kam deviņas pazarītes!
- Sakāt, kungi, sakāt, ļaudis,
Kur es viņus sarullēšu?
- Meklē tādu oša rulli,
Kam deviņi mangalīši!
- Sakāt, kungi, sakāt, ļaudis,
Kur es viņus paglabāšu?
- Meklē tādu oša lādi,
Kam deviņas bīlādītes,
Kam deviņas bīlādītes,
Kam deviņas atslēdziņas!
119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)].

- 412 -

4. Es nomešu baltu pupu
Daugaviņas maliņā;
Tā uzauga liela gaŗa,
Deviņiem žuburiem.
Es uzkāpu debesīs
Pa tiem pupas žuburiem.
Man iedeva Dieva dēls
Trim kantēm zobeniņu.
Es pārciršu Velnam galvu
Deviņiemi gabaliem;
Man apskrēja brūni svārki
Ar tām Velna asinīm.
Ai Laimiņa, svēta Māra,
Kur mēs viņus mazgāsim?
- Tai vietā mazgāsim,
Kur deviņas upes tek.
- Ai Laimiņa, svēta Māra,
Kur mēs viņus kaltēsim?
- Tai liepā kaltēsim,
Kur deviņas saules spīd.
- Ai Laimiņa, svēta Māra,
Kur mēs viņus sakulsim?
- Tai namā sakulsim,
Kur deviņas vāles stāv.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)].

5. Es nocirtu Vellam kaklu
Pašu svētu vakariņu;
Apšļāc manus brūnus svārkus
Ar tām Vella asinīm.
Lūdzu Māŗu raudādams:
Kur es viņus izmazgāšu?
Mīļa Māŗa atbildēja:
Avotiņa lejiņā.
Lūdzu Māŗu raudādams:
Kur es viņus izžāvēšu?
Māŗa pati parādīja
Zelta kārti dārziņā.
Lūdzu Māŗu raudādams:
Kur es viņus uzrullēšu?
Māŗa pati parādīja
Zelta rulli klētītē.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

6. Ka man' b'eja bolta puk'e,
Kur es viņu sādynuošu?
Augstajā kal'n'eņā,
Boltajā sm'el't'eit'ē.
Man' izauga bolta puk'e
Da pošīm d'eb'esīm.
Es izkuopu d'eb'esīs
Pa tuos puk'is zareņīm;
Tī atrodu Dīva dālu
Kum'ēl'eņu sadluojūt'.
Lobreiteņ, Dīvs pal'eidz,
Kum'ēl'eņu sadluojūt'!
Dīv' dēl'eņi, bruol'el'eņi,
Vai redzēji tāv' ar muoti?
- Tovs t'ēt'eits ar mām'eņu
Jiurmalī kuozys dz'er.
- Nūsakolu zūbin'eņu
Nu biteišu dzanyugl'eņu;
Izrūcēju tāv' ar muoti
Nu d'ev'eiņu etsl'ēdz'eņu;
Sakopuovu Jiuru muoti
D'ev'eiņīm gobolīm;
Sasatrein'a malni svuorki
Jiuru muotis asn'eit'ē.
Oi t'ēt'eit', oi mām'eņ,
Kur byus jūs izmozguot'?
- Tī, d'ēl'eņ, izmozguosi,
Kur d'ev'eiņis upis tak.
- Oi t'ēt'eit', oi mām'eņ,
Kur byus jūs izkal't'ēt'?
- Tī, d'ēl'eņ, izkal't'ēsi
Obul' zīdu duorz'enā.
- Oi t'ēt'eit', oi mām'eņ,
Kur byus jūs sarul'l'ēt'?
- Tī, d'ēl'eņ, sarul'l'ēsi
Zalta rul'l'is kambarī,
Tī b'ej divi jumprav'eņis,
Rul'l'is vīni vuokinoi.
409 [Līksnas pag. D].

- 413 -

7. Kalējs kala debesīs,
Ogles bira Daugavā;
Es paklāju vilnainīti,
Man iebira sidrabiņš.
Es nokalu zobeniņu,
Deviņiem zariņiem,
Es pārsitu Velnam galvu
Uz deviņi gabaliem.
Man nošķīda brūni svārki
Ar tām Velna asinīm.
Pavaicāju māmiņai,
Kur būs tos izmazgāt.
- Meklē tādu attaciņu
Ar deviņi avotiem!
- Pavaicāju māmiņai,
Kur būs tos izkaltēt.
- Meklē tādu krāsnutiņu
Ar deviņi speltītēm!
- Pavaicāju māmiņai,
Kur būs tos noglabāt.
Dieva dēla klētiņā,
Saules meitas pūriņā.
87 [Liepas muižā (Liepas pag. C)].

8. Kalējs kala debesīs,
Saules meitai saktu kala,
Saules meitai saktu kala
Zeltītiem burbuļiem.
Dievīns ņēma Saules meitu,
Pērkons jāja panāčos.
Pa vārtim iejādams,
Nospeŗ zaļu ozolīnu;
Nošķiež manus zīžu svārkus
Ar ozola asinim.
Vai Dievīnu, vai Dievīnu,
Kur mēs viņus mazgāsim?
- Mazgā Māras upītē,
Kur deviņi avotīni!
- Vai Dievīnu, vai Dievīnu,
Kur mēs viņus žāvēsim?
- Žāvē Māras dārzīnā,
Kur deviņas saules spīd!
- Vai Dievīnu, vai Dievīnu,
Kur mēs viņus rullēsim?
- Rullē Māras rullītī,
Kur deviņas mangalītes!
- Vai Dievīnu, vai Dievīnu,
Kur mēs viņus glabāsim?
- Glabā Māras šķirstīnā,
Kur deviņas atslēdzīnas!
- Vai Dievīnu, vai Dievīnu,
Kur mēs viņus valkāsim?
Valkā Māras panāčos,
Kur deviņi panācnieki!
375 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9. Man bij viena balta pupa,
Kur es to iestādīju?
Iestādīju dārzīnā,
Baltā smilšu kalnīnā.
Tā uzauga liela gaŗa,
Līdz pašām debesim.
Es uzkāpu debesīs
Pa tiem pupas zarīnim;
Es redzēju Dieva dēlu
Siekim bites mērījot.
Es nokalu zobintīnu
No tiem bišu dzelonim;
Es nodūru Vella māti
Ar to bišu zobintīnu,
Man nošķīda brūni svārki
Ar tām Vella asinim.
Mīļai Mārai pavaicāju,
Kur es viņus izmazgāšu?
- Mazgā, puisīt, tai upē,
Kur deviņas straumes skrien!
- Mīļai Mārai pavaicāju,
Kur es tos izžāvēšu,
- Žāvē, puisīt, tai dārzā,
Kur deviņas saules spīd!
- Mīļai Mārai pavaicāju,
Kur es viņus sarullēšu.
- Rullē, puisīt, tai rullī,
Kur deviņas ruļļu meitas!
- Mīļai Mārai pavaicāju,
Kur es viņus novalkāšu.
- Valkā, puisīt, tai dienā,
Kad deviņas saules spīd!
1191 [Ēveles draudzē].

10. Man bij viena balta pupa,
Kur es viņu iestādīju?
Iestādīju dārziņā,
Baltā smilšu kalniņā.
Tā izauga liela gaŗa,
Līdz pašām debesīm.
Es uzkāpu debesīs
Pa pupiņas zariņiem;
Tur atradu Dieva dēlu
Kumeliņu seglojot.
Labrītiņ, Dieva dēls,
Kur man tēvs, māmuliņa?
- Tavis tēvs, māmuliņa
Vāczemē kāzas dzeŗ.
- Labrītiņ, tēvs māmiņa,
Kur jūs mani atstājāt?
- Tev', dēliņ, atstājām
Mīļas Māŗas šūpulī.
Nebēdā, tu dēliņ,
Gan Dieviņš palīdzēs!
Saņem drošu padomiņu,
Nosakali zobeniņu,
Nosakali zobeniņu
No bitites dzeloniņa. -
- Es sacirtu Jodu māti
Deviņiem gabaliem.
Man bij vieni balti svārki,
Tie apskrēja asiņiem.
Labrītiņ, Dieva dēls,
Kur es viņus izmazgāšu?
- Mazgā, brāli, tai upē,
Kur deviņas satecēja!
- Labrītiņ, Dieva dēls,
Kur es viņus izkaltēšu?
- Kaltē, brāli, tai liepā
Kur deviņi stuburiņi!
- Labrītiņ, Dieva dēls,
Kur es viņus sarullēšu?
- Rullē, brāli, tais rullēs,
Kur deviņi rullētāji!
- Labrītiņ, Dieva dēls,
Kur es viņus paglabāšu?
- Glabā, brāli, tai lādē,
Kur deviņas atlēdziņas!
- Labrītiņ, Dieva dēls,
Kā es viņus novalkāšu?
- Valkā, brāli, tai dienā,
Kad tu ņemsi līgaviņu!
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 414 -

11. Man bij viena turku pupa,
Kur es viņu iedēstīšu?
Augsta kalna galiņā,
Tur es viņu iedēstīšu.
Man izauga turku pupa
Līdz pašām debesīm.
Es uzkāpu debesīs
Pa pupiņas zariņiem.
Es atradu Dieva dēlus
Kumeliņu seglojot.
Es tev lūdzu, Dieva dēls,
Seglo cieti kumeliņu,
Seglo cieti kumeliņu,
Kaldin' asu zobeniņu,
Lai es jāju par jūriņu
Jūdu māti sakapāt! -
Sakapāju Jūdu [Joda] māti
Deviņos gabalos;
Man noskrēja brūni svārki
Jūdu mātes asinīm.
Es tev lūdzu, Dieva dēls
Kur es viņus izmazgāšu?
- Tai upē izmazgāsi,
Kur deviņas straumes tek.
- Es tev lūdzu, Dieva dēls,
Kur es viņus izžāvēšu?
- Tai dārzā izžāvēsi,
Kur deviņas saules spīd.
- Es tev lūdzu, Dieva dēls,
Kur es viņas sarullēšu?
- Tai rullī sarullēsi,
Kur deviņas rullētājas.
- Es tev lūdzu, Dieva dēls,
Kur es viņus paglabāšu?
- Tai skapī paglabāsi,
Kur deviņas atslēdziņas,
Kur deviņas atslēdziņas,
Kur deviņas slēdzējiņas.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

12. Mēness ņēma Saules meitu,
Pērkons jāja panāksnos [precībās].
Pa vārtiem iejādams,
Nospeŗ zelta ozoliņu;
Apšķīst mani brūni svārki
Ar ozola asinīm.
Saki man, mīļā Māŗa,
Kur es viņus izmazgāšu?
Devītā straumītē,
Tur tu viņus izmazgāsi.
- Saki man, mīļā Māŗa,
Kur es viņus izžāvēšu?
- Žāvē, puisi, tai dārzā,
Kur deviņas saules spīd!
Saki man, mīļā Māŗa,
Kur es viņus paglabāšu?
- Glabā, puisi, tai šķirstā,
Kam deviņas atslēdziņas!
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 415 -

13. Mēnestiņis nakti brauca,
Es mēneša ormanītis.
Mēnestiņis man iedeva
Savu zvaigžņu mētelīti,
Savu zvaigžņu mētelīti,
Sešu zaru zobentiņu.
Sakapāju Jodu māti
Deviņos gabalos;
Nošļāc manus brūnus svārkus
Jodu mātes aseņiem.
Lūdzu Dievu raudādams,
Kur es viņus izmazgāšu?
- Meklē tādu avotiņu,
Kur deviņas upes tek!
- Lūdzu Dievu raudādams,
Kur es viņus izžāvēšu?
- Meklē tādu ozoliņu,
Kam deviņi pazarīši!
- Lūdzu Dievu raudādams,
Kur es viņus sarullēšu?
- Meklē tādu māmulīti,
Kam deviņas rullētājas!
- Lūdzu Dievu raudādams,
Kur es viņus paglabāšu?
Meklē tādu glāza skapi,
Kam deviņas atslēdziņas!
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

14. Ņemsim, brāļi, drošu sirdi,
Kaldināsim zobentiņus,
Iesim tad uz Jūdu [=Jodu] zemi,
Jūdu dēlus kapādami.
Jūdu dēlus kapājot,
Apšķīst mani bŗuni svārki,
Apšķīst mani brūni svārki
Ar tām Jūdu [Jodu] asinīm.
Vai Dieviņ, vai Dieviņ,
Kur es viņus izmazgāšu?
Pate Laime parādīja
Ziepupīti lejiņā.
Vai Dieviņ, vai Dieviņ,
Kur es viņu(s) sarullēšu?
Pate Laime parādīja
Zelta šņori dārziņā.
Vai Dieviņ, vai Dieviņ,
Kur es viņu sarullēšu?
Pate Laime parādīja
Zelta rulli kambarī.
Vai Dieviņ, vai Dieviņ,
Kur es viņus paglabāšu?
Pate Laime parādīja
Zelta skapi klētiņā.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

15. Sakapāju vecu Vellu
Deviņosi gabalos;
Noskrien mani brūni svārki
Veca Vella asinīm.
Saki jel, mīļa Laime,
Kur es viņus izmazgāšu?
- Meklē tādu strauju upi,
Kur deviņas straumes tek!
- Saki jel, mīļa Laime,
Kur es viņus izžāvēšu?
- Meklē tādu rožu dārzu,
Kur deviņas saules spīd!
- Saki jel, mīlā Laime,
Kur es viņus sarullēšu?
Meklē tādu ruļļu koku,
Kam deviņas vangalītes!
- Saki jel, mīļa Laime,
Kur es viņus paglabāšu?
- Meklē tādu mātes meitu,
Kam deviņi pūri bij.
Kam deviņi pūri bij
Deviņām atslēgām!
270 [Ozolu muižā (Ozolnieku pag. Jg)].

16. Saule meitu audzināja,
Solīj' Dieva dēliņam;
Kad uzauga, tad nedeva,
Tad iedeva mēnešam.
Mēnešam iedodama,
Lūdz Pērkoni panākstos.
Spēre Pērkons izjādamis,
Nospeŗ zaļu ozoliņu;
Apbierst Māŗas villainīte
Ar ozola zīlītēm.
Tu, Pērkons, gudris vīris,
Kur būs man to izmazgāt?
- Mazgā, Māŗa, tei upēi,
Kur deviņas atteciņas!
- Tu, Pērkons, gudris vīris,
Kur būs man to izžaudēt?
- Izžaud', Māŗa, tai liepāi,
Kur deviņi atvasīši!
- Tu, Pērkons, gudris vīris,
Kur būs man to sarullēt?
- Rullē, Māŗa, tei rullēi,
Kur deviņi rulles koki!
213 [Zlēkās (Zlēku pag. Vp)].

- 416 -

17. Saule, meitu izdevusi,
Lūdz Pērkoni panākstos.
Pērkoniņis, izjādamis,
Nospeŗ zaļu ozoliņu;
Apšķīst manas villainītes
Ar ozola asinīm.
Zini, Dievis, mīļa Māŗa,
Kur es baltas izmazgāšu.
- Meklē tādu avotiņu [ezeriņu]
Deviņām attekām!
Devītā attekā,
Tur tu baltas izmazgāsi.
- Zini, Dievis, mīļa Māŗa,
Kur es sausas izžaudēšu.
- Meklē tādu ābelīti
Deviņiem pazaŗiem!
Devītā pazarī,
Tur tās sausas izžaudēsi.
- Zini, Dievis, mīļa Māŗa,
Kur es gludas sarullēšu.
- Meklē tādu liepas rulli [galdu]
Deviņiem vangaļiem!
Devītā vangalī,
Tur tu gludas sarullēsi.
- Zini, Dievis, mīļa Māŗa,
Kur tās baltas paglabāšu.
- Meklē tādu liepas lādi
Deviņām atslēgām!
Apš devītas atslēdziņas,
Tur tu baltas paglabāsi.
224 [Kabilē (Kld)].

18. Zirgi zviedz, Jodi brauc
Tumšajā naksniņā;
Upe tek dzirkstīdama,
Es stāvēju maliņā,
Es stāvēju maliņā
Ar aso zobentiņu,
Jodu mātes gaidīdams.
Es sacirtu Jodu māti
Deviņiemi gabaliem;
Man apskrēja brūni svārki
Ar tām Jodu asinīm.
Es tev lūdzu, mīļā Laime,
Kur es viņus izskalošu?
- Meklē tādu ezeriņu
Deviņāmi iztekām!
- Es tev lūdzu, mīļā Laime,
Kur es viņus izkaltēšu?
- Meklē tādu ozoloiņu
Deviņiemi žuburiem!
- Es tev lūdzu, mīļā Laime,
Kur es viņus sarul(l)ēšu?
- Meklē tādu ruļļa koku
Deviņiemi vilcējiem!
- Es tev lūdzu, mīļā Laime,
Kur es viņus paglabāšu?
- Meklē tādu šķirsta vāku
Deviņāmi atslēgām!
138 [Trikātā (Trikātas pag. Vlk)].

19. Zirgi zviedza, Velni brauca,
Straujupīte dzirkstelēja;
Dieviņš stāvi pie upītes,
Apjozies zobeniņu.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

20. Zirgi zviedza, Velni brauca,
Upīt' tecēj' čurkstēdama;
Es stāvēju maliņā
Zobiniņu rociņā.
Es sacirtu Velnam galvu
Deviņos gabalos;
Man nošķīda brūni svārki
Ar tām Velna asinīm.
Mīļa Māra, mīļa Laime,
Kur es viņus izmazgāšu?
- Ej, puisīti, tur mazgāt,
Kur deviņas upes tek!
- Mīļā Māra, mīļa Laime,
Kur es viņus izžāvēšu?
- Ej, puisīti, tur žāvēt,
Kur deviņas saules spīd!
- Mīļa Māra, mīļa Laime,
Kur es viņus noglabāšu?
- Ej, puisīti, tur glabāt,
Aiz deviņām atslēgām!
- Mīļa Māra, mīļa Laime,
Kur es viņus novalkāšu?
Ej, puisīti, kariņā,
Tur tu viņus novalkāsi,
Tur tu viņus novalkāsi.
Tālus [Gaŗus] ceļus staigādams,
Tālus [Gaŗus] ceļus staigādams,
Grūtus darbus strādādams.
291 [Garozā (Mežotnes pag. B)].

- 417 -

21. Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Dieviņam kāzas dzēra.
Pērkoniņis, izjādamis,
Saspeŗ zaļu ozoliņu;
Apšķiež manu villainīti
Ar ozola asinīm.
Vai Dieviņ, mīļa Māŗa,
Kur es baltu izmazgāšu?
- Meklē tādu avotiņu
Deviņām attekām!
- Vai Dieviņ, mīļa Māŗa,
Kur es sausu izžaudēšu?
- Meklē tādu ozoliņu
Deviņiem pazariem!
187 [Graudupē (Rendas pag. Kld)].

22. Tupu tupu, rāpu rāpu
Par bāliņa pupu dārzu:
Stādīj' vienu baltu pupu
Pašā kalna galiņā.
Tā uzauga tieva gaŗa,
Līdz pašām debesīm.
Es uzkāpu debesīs
Pa tiem pupu žuburiem;
Es redzēju Dieva dēlu
Kumeliņu seglojam.
Labrīt labrīt, Dieva dēls,
Vai redzēji tēv' ar māti?
Tēvs ar māti Vāczemē
Saules meitai kāzas dzeŗ.
Dieviņš ņēma Saules meitu,
Pērkons jāja panākšņos;
Pa vārtiem iejādams,
Nospeŗ zelta ozoliņu.
Trīs gadiņi Saule raud,
Zelta zarus lasīdama.
Aptek mani zīžu svārki
Ar ozola asinīm.
Vai Dieviņ, vai Dieviņ,
Kur es tos izmazgāšu?
- Mazgā Māras upītē,
Kur deviņi avotiņi!
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

23. Velni brauca par jūriņu,
Ņiedres vien šķorstījās;
Es stāvēju maliņā
Ar aso zobentiņu.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

34044.

Es atradu turku pupu,
Mātes gultu taisīdama;
Es iesēju turku pupu
Baltajā smiltszemē.
Tā uzauga tiev' un gaŗa,
Līdz pašāmi debesīm.
Es uzkāpu debesīs
Pa pupiņas zariņiem;
Es redzēju Dieva dēlu,
Segloj' bēru kumeliņu:
Dieva dēls medīt gāja
Sudrabiņa sunīšiem.
263 [Dobelē].

34045.

Man bij viena balta pupa,
Nezināju, kur stādīt.
Stādīš' rožudārziņāi
Apakš rožu lapiņām.
Man izauga liela pupa
Līdz pašāmi debesīmi.
Es uzkāpu debesīse
Par pupiņas zariņiemi.
Es redzēju Dieva dēlu
Miglienāja zvejojami:
Vaŗa laiva, zelta tīklis,
Dimantiņa zēģelīte.
224; 1-417.

1. Man bij viena turku pupa,
Nezināju, kur stādīt;
Stādu rožu dārziņā
Apakš rožu saknītēm.
Man uzauga turku pupa
Līdz pašāmi debesīm;
Es uzkāpu debesīs
Pa pupiņas pākstītēm.
Es redzēju jūriņāi
Dieva dēlu zvejojot:
Zīda tīklis, zelta laiva,
Sudrabota zēģelīte.
270 [Ozolu muižā (Ozolnieku pag. Jg)].

34046.

Man bij viena balta [turku] pupa,
Kur es viņu iestādīšu?
Stādīj' rožu dārziņāi,
Baltajāi smiltiņā.
Tā uzauga kupla, gaŗa,
Līdz pašāmi debesīm.
Es uzkāpu debesīs
Pa pupiņas zariņiem;
Es redzēju Dieva dēlus
Kumeliņus seglojot.
Kur tu jāsi, Dieva dēls,
Kumeliņu apseglojis?
- Jāšu sievas lūkoties,
Saules meitas precībās.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

- 418 -

34047.

Man bij viena balta roze,
Nezināju, kur stādīt.
To stādīju jūrmalēi,
Jūŗas smilkšu kalniņāi.
Tā uzauga liela gaŗa,
Līdz pašiem debešiem.
Es uzkāpu debesīs
Pa tiem rožu zariņim;
Es redzēju Dieva dēlu
Mellu ziergu sedlojam,
Mellu ziergu sedlojam,
Jājam sievas lūkoties.
Izjādamis, pārjādamis
Saspeŗ zelta ozoliņu.
Trīs gadiņi Saule raud,
Zelta zarus lasīdama;
Cetortāi gadiņāi
Uzjem pašu galoknīti.
142 [Aizterē (Aizteres pag. Lp)].

1. Mēness ņēma Saules meitu,
Pērkons jāja panāksnos;
Pie vārtiem dajādams,
Nospeŗ zelta ozoliņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

2. Mēness ņēma Saules meitu,
Pērkons jāja panākšos;
Nojādams, atjādams
Nospeŗ zelta ozoliņu.
Sērdienīte gauži raud,
Zelta zarus lasīdama;
Salasījse zelta zarus,
Nopin zelta vainadziņu.
Visi kungi brīnējās:
Kur tu tādu kaldināji?
Rīgā pirku, naudu devu,
Vāczemēi kaldināju.
Visi kungi brīnējās:
Kā tu tiki Vāczemēi?
Aizajūdzu Saules zirgus
Zaļa vaŗa kamanās;
Piekūst mani Saules zirgi,
Sadilst vaŗa kamaniņas.
394 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3. Mēness ņēma Saules meitu,
Pērkons jāja panākstos.
Pa vārtiemi iejājoti,
Nospeŗ zelta ābelīti.
Trīs gadiņi Saule raud,
Zelta zarus lasīdama.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

4. Mēness savas zvaigznes skaita,
Vai ir visas vakarā.
Ira visas vakarā,
Auseklīša vien nebija.
Auseklītis aiztecēja
Pār jūriņu Vāczemē,
Pār jūriņu Vāczemē
Saules meitas lūkoties. -
Saule, meitu izdevuse,
Lūdz Pērkoni vedējos.
Pērkoniņš, aiziedams,
Saspeŗ zelta ozoliņu.
Trīs gadiņus Saule raud,
Zelta zarus lasīdama.
Visus zarus salasīja,
Galotnītes vien nevaid.
Ceturtā gadiņā
Atrod pašu galotnīti,
Atrod pašu galotnīti
Aiz kalniņa lejiņā.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

5. Mēnesītis zvaigznes skaita,
Vai ir visas vakarā.
Visas bija vakarā,
Auseklīša vien nebij.
Auseklītis aiztecēja
Saules meitas kāzas dzert.
Dieviņš ņēma Saules meitu,
Pērkons jāja vedībās.
Pa vārtiemi iejājoti,
Nospeŗ zelta ābelīti.
Trīs gadiņi Saule rauda,
Zelta ziedus lasīdama.
37 [Saliešos (Salas pag. Rg)].

6. Pērkonam trekni ziergi,
Tas var jāti vedībās.
Izjādamis, pārjādamis
Saspeŗ zelta ozoliņu,
Saspeŗ zelta ozoliņu
Deviņos gabalos.
Saulīt' lasa raudādama
Zeltozola šķēpelītes.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

- 419 -

7. Pērkons brauca pār debesi,
Bargus vārdus runādams,
Bargus vārdus runādams,
Dzelžu rīksti cilādams.
Pie vārtiem piebraukdams,
Nospeŗ zelta ozoliņu.
Trīs gadiņus bārenīte
Raud, zariņus lasīdama.
Neraud' gauži, bārenīte!
Es tev gribu palīdzēt,
Es tev gribu palīdzēt
Zelta zarus salasīt.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

8. Pērkons jāja ar zibeni
Saules meitas precībās.
Aizjādams, pārjādams
Saspeŗ zelta ozoliņu.
Sērdienīte gauži raud,
Zelta zarus lasīdama.
Salasījse zelta zarus,
Nopin zelta vainadziņu;
Nopinuse vainadziņu,
Uzliek sev galviņā;
Uzlikuse galviņā,
Tā aizgāja Vāczemē.
Visi kungi brīnījās:
Kur tu tādu kroni ņēmi?
Rīgā pirku, naudu devu,
Vāczemē kaldināju.
216 [Ventspilī].

9. Saule, meitu izdodama,
Lūdz Pērkonu panākstos.
Pērkoniņis izjādamis
Saspeŗ zelta ozoliņu.
Trīs gadiņi saule raud,
Zelta zarus lasīdama.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

10. Saule, meitu izdevuse,
Lūdz Pērkoni panākstos.
Pērkons nāca bārdamies,
Kam dod meitu Ausekļam.
Aizjādams viņš nospēra
Divi zelta ozoliņi.
Trīs gadiņi Saule rauda,
Zelta zarus lasīdama.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

11. Visas zvaigznes izskaitīju,
Auseklīša vien nevaida.
Auseklīts aiztecēja
Saules meitas lūkoties.
Pērkons brauca pa debesīm,
Ar Saulīti bārdamies:
Saule viņu neklausīja,
Izdev' meitu Ausekļam.
Pērkons, Saulei tītīdams,
Nospeŗ zelta ozoliņu.
Saules meita gauži raud,
Zelta zarus lasīdama.
Visus zarus salasīja,
Galotnītes vien nevaida.
Ceturtā gadiņā
Dabūj' pašu galotnīti.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

6. Mātes: Meža māte, Vēja māte, Velna māte, Ceļa māte u. t. t.

34048.

Krūmu māte, Mežu māte,
Gani manas avetiņas:
Kad es iešu tautiņās,
Ik pie krūma ziedu metu.
224 [Kabilē (Kld)].

34049.

Apsagrieza Vēja māte
I vienādi, i otrādi,
Dieva namu slaucīdama,
Mēnestiņa istabiņu.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

34050.

Ej gulēt, Vēja māte,
Neklabini nama durvis:
Mana veca māmulīte
Namā gul launadziņu.
3011 [Pomušas un Ārdzes pagastos (Ceraukstes pag. B)].

34051.

Ej gulātu, Vēju muote,
Napyut ilgi vokorā;
Cālusēs reiteņā,
Slauki Dīva pagalmeņu!
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

34052.

Vēja māte, Vēja māte,
Aiztais' savas nama durvis.
Lai nedzird sētiņāje
Tavus dēlus baŗamies!
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

- 420 -

34053.

Vēja māte, Vēja māte,
Vai galviņa tev nesāp?
Vai galviņa tev nesāp,
Visu mūžu vējojot?
224 [Kabilē (Kld)].

34054.

Es atradu Velna māti
Dieva māti kaudamos;
Es nocirtu Velna māti
Ar aso zobeniņ'.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 394 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

34055.

Es redzēju Velna māti
Ozolā kūkojam:
Pieci pirksti, pieci nagi,
Visi pieci guni šķīla.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Es redzēju Vella māti
Ābelē koklēdamu:
Pieci pirksti, pieci nagi,
Pieci uguns dzirkstelītes.
57 [Rencenē (Rencēnu pag. Vlm)].

34056.

Lai bēdāja Velns par Velnu,
Es par Velnu nebēdāju,
Es saminu Velna māti
Zem kumeļa kājiņām.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

34057.

Nu var ieti tumšu nakti,
Nu nav Velnu šai zemē:
Vēja māte apēduse
Velna māti launagā.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

34058.

Lai bagāta, kas bagāta,
Ceļa māte, tā bagāta:
Tur tecēja dien' un nakti
Dzelžu kalti ritentiņi,
Dzelžu kalti ritentiņi,
Pakavoti kumeliņi.
45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)].

1. Lai bagāta, kas bagāta,
Ceļa māte, tā bagāta:
Tur tecēja dien' un nakti
Dzelzīm kalti kumeliņi.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)], 27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

2. Lai bagāta, kas bagāta,
Ceļa mala, tā bagāta:
Ceļmalā baltābuls,
Sirmi, bēri kumeliņi.
228 [Oktē (Vandzenes pag. Tl)].

3. Lai bagāta, kas bagāta,
Ceļa mala, tā bagāta:
Tur tecēja dienu nakti
Dzelzēm kalti ritentiņi,
Dzelzēm kalti ritentiņi,
Sasprendzēti kumeliņi.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

4. Šis bagāts, tis bagāts,
Ceļa māte jo bagāta:
Tur tecēja dienu nakti
Dzelziem kalti kumeliņi.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

- 421 -

55096.

Alutiņis, brūverītis,
Ar melnima zābakim.
Uz vakaru Raugu māte
Ar baltāme villainēm.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

55097.

Augstlēcīte, zemlēcīte,
Nāc pa logu istabā;
Sēdies meldru krēsliņā,
Velies vilnas groziņā!
386 [Sidgundas (Rikteres) Rg].

55098.

Augsttecīte, zemtecīte,
Sēdies meldru krēsliņā!
Tu man devi rudzus miežus,
Sirmus bērus kumeliņus.
485 [Viesienas (Lautera-Viesienes) Md].

55099.

Auga man bolti zierņi,
Auga bolti buoleleņi.
Solna apēde boltus zierņus,
Mēru muote buoleļiņus.
Mēru muot, Mēru muot,
Apēd munu veiramuoti!
559 [Rēzekne Rz apr.].

55100.

Mēru muote, Kopu muote,
Pījim munu veiramuoti,
Lai jei vairuok nanosoj
Vysu klēšu etslēdzeņis!
Lai palīk muna vaļa
Etslēdzeņus skandynuot.
341 [Raunas (Pils-Raunas) C].

1. Mēru muot, Mēru muot,
Nūkaun munu veiramuot!
Lai palīk muna vaļa
Skapa durvis vyrynuot;
Skapa durvis vyrynuot,
Etsledzeņas skandynuot.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

55101.

Bišu māte, bišu māte,
Nāc manā dārziņā!
Manā rožu dārziņā
Mīksti rožu spilventiņi.
439 [Trikātas Vlk].

55102.

Es redzēju Gausa muoti
Ap ustobu staigojūt;
Es tev' lyudzu, Gausa muot,
Līņ munā ustobā!
357 [Rudzētu D].

55103.

Gausiņ', Gausa, miežus, rudzus,
Sāli vien negausini!
Pašas nāca sāles laivas,
Miežus, rudzus meklēdamas.
604 [Dažādi iesūtītāji].

55104.

Mīļi lūdzu Gausas māti,
Malt iedama, sijādama:
Gausin', Gausa, man maļot,
Gausin', Dievis, sijājot!
96 [Durbes Lp].

- 422 -

55105.

Dievspalīdz, Lazdu māt,
Ceļa malā lazdojot,
Lielu krūmu ieriešot,
Platas lapas lapojot!
241 [Lubānas Md].

55106.

Es dzirdēju Jūŗas māti
Pret ziemeli šņakājot.
Šņakā, šņakā, Jūŗas
māte,
Tavu meitu es paņemšu.(?)
439 [Trikātas Vlk].

55107.

Es redzēju Jūŗas māti
Trīs cepures galviņā.
Es tev lūdzu, Jūŗas māte,
Dod man vienu cepurīt'!
403 [Slokas Rg].

55108.

Upe saka tecēdama:
Es bagāta mātes meita,
Kā neiešu netecēšu?
Jūŗa mana tēvs māmiņa.
Jūŗai kāru šūpulīti
Triju bangu starpiņā.
Jūras māti treji vārti,
Trejdeviņi stenderīši;
Ik pie katra stenderīša
Pa buntam atslēdziņu.
Iznāk viena zveju laiva,
Norink visas atslēdziņas;
Norink visas atslēdziņas,
Izved krasta maliņā.
355 [Rucavas Lp].

55109.

Es redzēju Jūdu māti,
Ābelē pūpojot;
Pieci pirksti, pieci nagi,
Piecas guns ģirkstelītes.
378 [Seces Jk].

55110.

Es redzēju Velna māti,
Ābelē šūpojās;
Pieci pirksti, seši nagi,
Ar visiem guni šķīla.
528 [Balvi Abr apr.].

55111.

Kū tī myusu suņi rēja
Lela ceļa maleņā?
Tī tei braucja Valna muotja
Ar tām egles čakārnim.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

55112.

Kupl aug pucentiņ
Zierg staļļ galiņe;
Ik rītiņs Vell māt
Garam skrej šņaukdam.
445 [Ugāles Vp].

55113.

Menestiņis man iedeva
Seši zara zobentiņu,
Sakapāja Velnu māti
Deviņos gabalos.
447 [Ulmāles (Ulmales-Labragas) Azp].

55114.

Tu Juoneiti, lobs cylvāks,
Tev tārauda dvēseleite;
Tu izruovi Valna muoti
Pa šaurom durovom.
465 [Varakļānu Rz].

55115.

Velna māte lielījās
Dzelza piestu piestājot,
Puišiem pirkstus klapējot,
Meitām vilnu plūkājot.
273 [Mores Rg].

55116.

Gāju, gāju visu rītu,
Neviens mani neredzēja;
Naudas māte, tā redzēja,
To saminu kājiņām.
282 [Nīcas Lp].

55117.

Man uzauga pucenītis
Zirgu staļu galiņā;
Ikvakarus Laumas māte
Gaŗām skrēja raudādama.
93 [Dundagas Vp].

55118.

Lai byus Jezus gūdynuots, kaļaduo,
kaļaduo!
Nu durovu da dybynam, kaļaduo kaļaduo!
Ka naatjēmja saiminīca, kaļaduo
kaļaduo!
Atjems poša Dīva muote, kaļaduo kaļaduo!
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

- 423 -

55119.

Ej gulēti, vēja māte,
Vai gāliņa tev nesāp?
Jau vakar, aizvakar
Silā lauzi ozoliņus.
200 [Kuldīgas Kld].

55120.

Ej gulātu, Vēja muote,
Sausas egles galeņā!
Lai meitiņa soldi dus
Muomuleņas guļteņā.
113 [Gaigalavas (Bikovas) Rz].

55121.

Pūti, pūti, Vēja māte,
Remdējies vakarā!
Jau šodien izlocīji
Visas koku virsonītes.
378 [Seces Jk].

1. Pūti, pūti, Vēja māte,
Meti vēlu vakarā!
Gan tu biji locījusi
Visas bērzu virsaunītes.
198 [Krustpils D].

55122.

Atsapyut, Vēju muote,
Sausu zuoļu viersyunē!
Jau tu beji pīkususe,
Zaļu bierzi lūceidama.
170 [Kapiņu D].

55123.

Ka tu taida dzīduotuoja,
Nūlauz golvu sātmalī!
Kai nūlauzja Vēja muote
Sausas egles viersyunē.
170 [Kapiņu D].

55124.

Meža muot, Meža muot,
Tu maņ bolsa namaitoj!
Es nyu bārns trokumā,
Es dzīduoju vokorā.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

1. Meža muot, Meža muot,
Tu maņ bolsu nemaitoj!
Ar pošā trokumā
Vovuluot vovuluoju.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

55125.

Kas tā tāda grozījās
Pa namiņa cekuliņu?
Rauga māte grozījās
Ar apīņa vainadziņu.
241 [Lubānas Md].

55126.

Rauga māte savu meitu
Dod apīņa dēliņam;
Pēc tam gauži noraudāja:
Ģeķam meitu atdevusi.
604 [Dažādi iesūtītāji].

55127.

Tabaciņa, Gausu māte,
Brauc ar sešiem sirmiem zirgiem.
Visi seši apkusuši
Daugaviņas lejiņā.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

55128.

Tebēcīna, Rauga māte,
Brauc ar seši sirmi zirgi;
Pretī nāca Rīgas kungi,
Siekim naudu mērīdami.
(Raunā).

55129.

Veļu mātes kārtiņa
Līcin līka,
Manu baltu rotiņu [kauliņus]
Kaltējoti.(?)
604 [Dažādi iesūtītāji].

55130.

Zalta meitiņu atvešu
Sudabreņa dēleņam;
Vēja muote ceļu slauka,
Pa kū zaltu vyzunuot.
247 [Makašānu Rz].

1. Atvadam Reigys meitu
Ar tū vysu sudabreņu.
Vēj a muotja, slauk' celeņu,
Pa kū zaltu rityunot!
326 [Preiļu D].

55131.

Ai, cik labi, ai, cik labi
Tai pēdēji stundiņā:
Es redzēju Veļu māti
Ar Dieviņu strīdamies;
Ar Dieviņu strīdamies
Dēļ to manu dvēselīti.
Dieviņš man roku jēma,
Veļu māte atbalstīja;
Veļu māte atbalstīja,
Ieved mani saulītē.
604 [Dažādi iesūtītāji].

- 424 -

55132.

Ne visiem Laima taisa
Labu vietu maliņā:
Citam Dievs, Laima taisa,
Citam taisa Veļu māte.
146 [Jaungulbenes Md].

55133.

Rūšu māte, Veļu māte,
Ved bariņu galiņā!
Drīz gulēt man jāiet,
Baltā smilšu kalniņā.
119 [Gaujienas Vlk].

7. Dažādas dziesmas par garīgām un pārdabiskām lietām

34059.

Bērziņš auga uz akmiņa
Sudrabiņa lapiņām;
Es gribēju vienu raut,
Visas bira skanēdamas.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

34060.

Brauc projām, Laumes meita,
Tev iejūgts kumeliņš:
Vella vīta tev grožiņa,
Zelkša pīta pātedziņa.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

1. Brauc projam, Lom's meit',
Tauv' kumeļ' sen iejūgt':
Mells krauklits kumeliņ',
Zalkš' pīt' vadale.
211 [Rindā (Ances pag. Vp)].

34061.

Dievs, piedod meitai grēkus,
Meita liela grēceniece:
Ne tā svin svētas dienas,
Ne ar piektus vakariņus.
3491 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

34062.

Drebi, drebi, apšu lap',
Kas jel tevi drebanē?,
Svēt' Mār' drebanē,
Kam nedev' naktes māj'.
211 [Rindā (Ances pag. Vp)].

34063.

Es nocirtu melnu čūsku
Ar sudraba zobentiņu;
Nu uzkāpu kalniņā
Zobentiņa spodrināt.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

34064.

Es pārsviedu zelta zirni
Par sudraba ozoliņu,
Ka tas gāja skanēdams
Pa zariņu zariņiem.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

1. Es iemetu zelta riekstu
Sudrabiņa ozolā;
Tas nokrita skanēdams
Pa zariņu zariņiem.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

34065.

Es uzgāju ganīdama
Birzē zaļu ozoliņu:
Zelta zari, zīžu lapas,
Vidū saule laistījās.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)].

1. Es uzgāju ganīdams
Birzē kuplu ozoliņu:
Vidū saule laistījās
Sidrabiņa stariņiem,
Pazarīši karājās
Zeltītiem vizuļiem.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

34066.

Es uzgāju ganīdama
Brīnum skaistu ozoliņu:
Zīda saknes, zelta zari
Sudrabiņa lapiņām.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 318 [Lindes Birzgalē (Birzgales pag. Rg)].

1. Bērziņš auga uz akmeņa
Liela ceļa maliņā:
Zīda saknes, zelta zari
Sudrabiņa lapiņām.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

2. Bij dzirdēts, neredzēts
Tik vendīgs ozoliņš:
Zīda miza, zelta zari
Sudrabiņa lapiņām.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

3. Bej' guojuse, naizguoju
Tik uoriska uozuoliņa:
Dzelža saknes, vara zori
Ruobainām lapiņām.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

- 425 -

4. Es nebiju atraduse
Tik dižana ozoliņa:
Vaŗa saknes, zelta zari
Sudrabiņa lapiņām.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

5. Es redzēju bērzu birzi
Uz ezera līgojot:
Vaŗa saknes, zelta zari
Sidrabiņa lapiņām.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

6. Jūs, meitiņas, nezināt,
Kāda puķe dārzā aug:
Zīda saknes, zelta zari
Sudrabiņa lapiņām.
216 [Ventspilī].

7. Nekur bija tādi koki,
Kādi bija Vāczemē:
Zīda saknes, zelta zari
Sudrabiņa lapiņām.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

8. Ozols auga kalniņā
Kā mērenis muiženieks:
Vaŗa saknes, zelta zari
Sudrabiņa lapiņām.
206 [Kuldīgas apriņķī].

9. Sen slavēja, nu ieraugu
Rīgā zaļu ozoliņu:
Zīda miza, zelta zari
Sudrabiņa lapiņām.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)], 104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

10. Tāļi gāju, neredzēju
Tik āriska ozoliņa:
Zīda miza, zelta saknes,
Dimantiņa lapiņām.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

11. Uz Daugavas daudzināja
Brīnum skaistu ozoliņu:
Zīda miza, zelta zari
Sudrabiņa lapiņām.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 190 [Kuldīā].

12. Vendīgs auga ozoliņš
Vendīgā kalniņā:
Vaŗa saknes, zelta zari,
Sudrabiņa lapiņām.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

34067.

Kas tas bija, kas atjāja
Ar dūmainu kumeliņ'?
Tas atnesa kokiem lapas,
Zemei zaļu dāboliņ'.
326 [Taurkalnē (Taurkalnes pag. B)].

1. Akmentiņa vīriņš jāja
Sudrabiņa zirdziņā,
Kokiem lapas skaitīdams,
Augumiņus mērīdams.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

2. Atjāj viens bruņots vīrs
Par lielo tīrumiņu:
Tas atnesa kokiem lapas,
Zemei zaļu dābuliņu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

3. Atjuoj vīns sabruņuots
Par lelū teirum'eņu;
Tys atnes'e kūkam lopys,
Tys vuorp'eņu t'eirumā.
422 [Līvānu pag. D].

4. Kas tas bija, kas atjāja
Ar akmeņa kumeliņu?
Tas atnesa kokiem lapas,
Tīrumiem zaļumiņu.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

5. Kas tas bija, kas atnāca
Ar pelēku mētelīti?
Tas atnesa kokiem lapas,
Zemei zaļu āboliņu.
190 [Kuldīā].

6. Pa zālīti Dieviņš brauca
Akmenoju kumeliņu;
Tas atveda kokiem lapas,
Zemei zaļu āboliņu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

7. Tei atjāja bruņots vīris
Akmeņotu kumeliņu;
Tas atnesa kokiem lapas,
Zemītei zaļu zāli.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

8. Viens atjāja sirmu zirgu,
Akmins segli mugurā;
Tas atnesa kokiem lapas,
Visai zemei zaļu zāli.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

34068.

Kas tie tādi vīri bija,
Jūŗā meta siena kaudzi,
Ar tām dzelžu cepurēm,
Ar akmeņa kamzoļiem?
198 [Saldū].

1. Kas tie tādi vīri bija,
Kas jūrē sienu pļāva,
Ar tiem dzelzukamzoļiem,
Ar akmeņa cepurēm?
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

- 426 -

34069.

Lom's meit' zilzeķiņ'
Piekrāp' man' bāleliņ',
Piekrāp' man' bāleliņ'
Ar jaukām valodām;
Cerē man' bāleliņ'
Ar sevim līdzē skriet,
Ar sevim līdzē skriet
Pa pasaul's maliņām.
211 [Rindā (Ances pag. Vp)].

34070.

Lom's meit', vienradziņ',
Skauģ' mūž' dzīvedams,
Skauģ' mūž' dzīvedams,
Ar ļaudams ienaidē.
211 [Rindā (Ances pag. Vp)].

34071.

Maļu, maļu tebeciņu,
Pūķīts milna galiņā.
Nei tam sāta, nei tam gausa,
Nei tam Dieva palīdziņa.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

34072.

Maļu, maļu tabaciņu,
Pūķīts milna galiņā.
Šņūcu pats, dod' otram,
Pūķīts velk velkamo.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

1. Malu, malu tabacīnas,
Kūķīts milnas galīnā.
Es dziedāju dziedamo,
Kūķīts vilka velkamo.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

34073.

Man bij melnis kumeliņis,
Es par Velnu nebēdē;
Laižu savu kumeliņu,
Velns paliek raugoties.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

34074.

Pūķis vilka rudzu sieku
Par bāliņa pagalmiņu.
Ņem, brālīti, krusta koku,
Dzen to pūķi atpakaļ!
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

34075.

Sajāja brammaņi
Augstajā kalnā,
Sakāra zobenus
Svetajā kokā.
Svētajam kokam
Deviņi zari,
Ik zara galā
Deviņi ziedi,
Ik zieda galā
Deviņas ogas.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

34076.

Zelta gailis purvā dzied
Sudrabiņa laktiņā;
Sērdienīte purvā vērpj,
Niedru skalus dedzināja.
Pate sēd līdz mežam,
Vaiņags meža galiņā.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

34077.

Sirdīgam cilvēkam
Ellē laba dzīvošana:
Tur dziedāja zelta gaiļi,
Rej sidraba kucēniņi.
375 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Bagātam saimniekam
Ellē laba dzīgošan':
Tur dziedāja melli gaiļi
Ar sidraba kājīnām.
1191 [Ēveles draudzē].

34078.

Tumsenīca, Mēnesnīca(?),
Kas tev daļas ar maniem?
Bij manam kumeļam
Zvaigžņu sega mugurā.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

34079.

Tumsaunīca, Naksnenīca,
Kas tev darba ar manim?
Jūrmalā sausa egle,
Tā bij tava naidenīca.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

34080.

Timsenīce, Naksnenīce,
Labu vīru nemaitā,
Labu vīru nemaitāji,
Laba vīra kumeliņu!
121 [Gulbenē (Md)].

- 427 -

34081.

Tumsaliņa, Naktaliņa
Traucē manu kumeliņu.
Sauseglīte ceļmalā
Traucē pašu Naktaliņu.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

1. Tumsnenīca, Naksnenīca
Traucē manu kumeliņu;
Kupla liepa ceļmalā,
Tā traucēja Naksnenīcu.
331 [Augškurzemē (Il)].

34082.

Velns par mani gan bēdāja,
Es par Velnu nebēdāju:
Es sasitu Velnam galvu
Deviņos gabalos.
138 [Trikātā (Trikātas pag. Vlk)].

55134.

Ai elle, ai elle,
Ka tev trūka grēcinieku?
Ai, darba, ai, darba
Pakulu kodeļā!
Visi mazi pinkulīši
Grib jo daiļi darināmi.
263 [Mēmeles Jk].

55135.

Aizamiersa, man palyka
Div darbeņi nadareiti:
Jyuras ūgas nalaseitas,
Zīdu cymdi naadeiti.
143 [Jāsmuižas D].

55136.

Aiz gudruma tautu dāls
Tik jyurā nanūsleika;
Sādādams guni škeiļa
Zaļis nīdris galeņā.
326 [Preiļu D].

55137.

Ar podūmu, buoleliņi,
Bez podūma nastaigoj!
Zam svuorkim nīdrinese,
Nīdres golā zūbentiņu.
Bolta puke guni kyure
Zaļas nīdres viersiunīte.
605 [Skolas].

55138.

Ontons muns, Ontons muns,
Es Ontona ļaudaviņa;
Valns aizkyurai kunga reju,
Veitej mūnu ontoniņu.
466 [Vārkavas D].

55139.

Atjāj zaķītis sarkanu bārzdu,
Kaņepu kauliņa iemauktiņi;
Ozols dega, dūmi kūp,
Gailis dzied galotnē.
94 [Dunikas Lp].

55140.

Ābolkoka guni kūru
Jūras vidū uz akmeņ'.
Visi kungi brīnējāsi:
Jūra deg dzirkstēdam'.
241 [Lubānas Md].

55141.

Balta bārzda eņģeļam,
Tumši-brūni sulaiņam;
Pašam vārtu saimniekam
Sudraboti matu gali.
378 [Seces Jk].

55142.

Balta bārda eņģeļam,
Melna velna kučeram.
41 [Bauņu Vlm], 75 [Cirgaļu (Aumeisteru) Vlk].

55143.

Balta puķe guni šķīla
Zaļas niedras galiņā;
Tautu dēla dvēselīte
Kā guntiņa kvēlojās.
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

55144.

Balts buciņš jūŗā brida,
Sudrabiņa radziņiem;
Dievs dod viņam izpeldēt,
Būs mums miežu vasariņa!
378 [Seces Jk].

55145.

Bēdu manu lielu bēdu,
Es par bēdu nebēdāju:
Sviedu bēdu velliņam,
Lai tas sviež ellītē.
405 [Smiltenes Vlk].

55146.

Bērziš aug uz akmeņ,
Sudrabiņ lapiņam;
Kad vējiš iepūtas,
Ta lapiņs nošķinde.
445 [Ugāles Vp].

- 428 -

55147.

Bur man būri, zūg man zagļi,
Navar mans izpūstēt.
Tys vīn mani izpūstīs,
Kas nu purva pupas škeis;
Kas nu purva pupas škeis,
Nu akmeņa vilnu cirps.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

55148.

Citas sievas ellē brauca,
Mana brauca debesīs;
Mana brauca debesīs
Ar krējuma kamanām.
48 [Bērzaunes Md], 241 [Lubānas Md].

55149.

čigu čigu ratenīt,
Puisīt' vilku poriņā!
Velnam devu pupu sieku
Par puisīša pajēmumu.
259 [Mazzalves (Ērberģes) Jk].

55150.

Jaunim puišim dzelža roti,
Tī byus lobi aļnī braukt.
čortam devu dryču sīku,
Lai puiškinus apduovej.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

55151.

Lēļu Muora eļnē braucja
Ar tīm dzelža ratiņim.
Valnam devu driču sīku,
Lai jis Muoru nūduovej.
Valns apēdja driču sīku,
Reitā Muoru nūduovēs.
89 [Dricēnu Rz].

55152.

Dar', bāliņu, stīgu sētu
Visapkārte jūrmalai,
Lai nevar laumas meita
Kurzemē zēģelēt.
598 [Ventspils apr.].

55153.

Deveņi veiri nūguoja
Akmiņam sirdis raut.
Atsagrīzja atpakaļ:
Nava osa zūbineņa.
143 [Jāsmuižas D].

55154.

Trejdeviņi nu nogāja
Akmeņam sirdi kalt,
Ar cirīti, ar kaplīti,
Ar gudro padomiņu.
604 [Dažādi iesūtītāji].

55155.

Divi balti balodīši
Pa debesi lidināja;
Tie nebija balodīši, -
Jaunu puišu dvēselītes.
306 [Patkules Md].

55156.

Dzegūzīte, pareģone,
Vectētiņu aizkūkoja;
Žagatiņa nāves ziņu
Sētas mietā pavēstīja.
604 [Dažādi iesūtītāji].

55157.

Dūd, Dīveņ, maņ putna spuornus,
Skrīšu muosas apsavārt;
Skrīšu muosas apsavārt
Symtu jyudžu tuoļumā.
466 [Vārkavas D].

55158.

Dzelža pirksti, vaŗa nagi,
Matu gali dzirkstes meta;
Zemi meži, platas lapas,
Koku gali sarmu meta.
241 [Lubānas Md].

55159.

Dzirdēts bija, neredzēts,
Dižendailis ozoliņš:
Zīda miza, zelta zari,
Sidrabiņa lapiņām.
418 [Sunākstes Jk].

55160.

Es apkalu kraukļam kājas
Ar sudraba pakaviem,
Lai tas augstu lidināja
Līdz pašām debesim.
378 [Seces Jk].

55161.

Es apkalu krauklim kājas
Tīru zeltu, sudrabiņu.
Kad viņš skrēja par gaisiem,
Visi gaisi vizuļoj';
Kad viņš skrēja pār eglēm,
Visas egles atspīdēj'.
604 [Dažādi iesūtītāji].

- 429 -

55162.

Es, Prūšos aizjādams,
Kraukļam kājas kaldināj':
Vienu kāju zelta kalu,
Otru skaidra sudrabiņa.
Kad tas skrēja pa gaisiņu,
Visi gaisi vizuļoja.
141 [Ivandes Kld].

55163.

Es ar velnu sakāvos,
Tā kā vilna izputēja;
Citu vilnu cūkas ēda,
Citu peles midzī vilka.
Tie mazie velnēniņi
Tai vilnā sapinās.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

55164.

Es nositu melnu čūsku,
Kamanāsi sēdēdam(a).
Melna samta man matiņi,
Zaļa zīda matpīniņa.
605 [Skolas].

55165.

Es atrodu zūbintiņu
Deviņim esmiņim;
Sakopavu ūdam muoti
Deveņim gobolim.
Pi deveita gabaliņa
Slauku savu zaļu zūbintiņu.
326 [Preiļu D].

55166.

Es satiku pašu velnu
Augsta kalna galiņā;
Es nokāvu pašu velnu
Ar to savu zobentiņu.
100 [Dzērbenes (Pils-Dzērbenes) C].

55167.

Jodi jāja, zirgi zviedza,
Es stāvēju kalniņā;
Kalniņā stāvēdams,
Zobentiņu asināju.
532 [Dobele Jg apr.].

55168.

Es nalela meitineita,
Maņ tārauda dvāseleita;
Es izvylku puiša pruotu
Caur deveņom durovom.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

55169.

Es ozola vīriņš biju
Ar ābeļu kājiņām;
Krūklis tēvs, bērziņš māte,
Skuja mana līgaviņa.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

55170.

Es redzēju vydyn gaisa
Šyupelītes šyupojūt,
Pats eņgeļs šyupovuos
Vairuok zalta, na sudobra.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

55171.

Gudri veiri gudrējuos,
Pa pogolmu staiguodami;
Kai izjims sudrabiņu
Nu sorkona duobuliņa.
143 [Jāsmuižas D].

55172.

Jyudzit man vēja zirgus
Suņa kaula komonuos!
Ni pīkusa vēja zirgi,
Ni dilst kaula kamaneņas.
358 [Rugāju Abr].

55173.

Es iejūdzu vēju zirgu
Viesulīša kamanās.
Rīgā manim diena ausa,
Vāczemē saule lēca.
546 [Kuldīga Kld apr.].

55174.

Kas bijāt darba ļaudis,
Es jums darbu parādīšu:
Izariet dziļezerus,
Sīkakmeņus ecējiet!
224 [Lielvārdes Rg].

55175.

Kas tur pūš, kas tur šņāc
Viņa sila maliņā?
Raganiņas, Dieva meitas,
Velnam zagtas līgaviņas.
286 [Nītaures Rg].

55176.

Kas tur gauži noraudāja
Dūņezera dibenā?
Raganiņas, Dieva meitas,
Velnam zagtas līgaviņas.
286 [Nītaures Rg].

- 430 -

55177.

Kas varēja priedi vērpt,
Ar ozolu šķetināt?
Kas varēja svina lodi
Caur tēraudu cauri laist?
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp], 605 [Skolas].

55178.

Kas varēja to darīt,
Ko varēju es darīt?
Mella buka gaļu vāru
Ledus dega apakšā.
443 [Turlavas Kld].

1. Kas varēja to darīt,
Ko varēj' es darīt?
Balta buka gaļu vāru,
Ledus kūra apakše.
Kas varēja man aizliegt
Patīkamu tēva dēl'?
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

2. Kas varēj' to darīt,
Ko varēj' es darīt:
Es vārīju brieža gaļu,
Ledu liku apakše.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

55179.

Kizi koza raganiņa,
Tu nūdyuri byoleliņu!
Ni maņ veižu pinējiņa,
Ni maņ auklu vejējiņa.
247 [Makašānu Rz].

55180.

Ko tie kraukļi kradzināja,
Ko žagatas žadzināja?
Dievs pakāra velna bērnu
Ozoliņa galiņā.
119 [Gaujienas Vlk].

55181.

Kuo tuos vystys kacynuo,
Žagateņis čačynuo?
Valns iznesja vakaraini
Sausa kūka viersyunē.
494 [Viļānu Rz].

55182.

Ko var velnis man darīt,
Ko manami kumeļam?
Dzelza zirgs, dzelza arklis,
Tēraudiņa arājiņš.
241 [Lubānas Md].

55183.

Ko var velni man darīt,
Ko manam kumeļam?
Es var' velnu samīdīt
Zem kumeļa kājiņām.
72 [Cesvaines Md].

55184.

Kur, puisīt, tu izaugi
Ar tik jauku valodiņu?
Es izaugu jūriņā
Zem niedrīšu saknītēm.
605 [Skolas].

55185.

Kur skrīsat, kū giusat,
Div palāki vanadzeņi?
Skrīsim jyuras maleņā,
Gyusim jyuras dzaltoneiti.
247 [Makašānu Rz].

55186.

Kur tu teci, zelta vepri,
Ar sudraba smecerīti?
Teku vīra izrocītu
No deviņām atslēgām.
241 [Lubānas Md].

1. Kur tu iesi, dzelza vepris,
Ar sudraba svecerīti?
Iešu vīra ratavota
No deviņu atslēdziņu.
241 [Lubānas Md].

55187.

Kur tu teci, elles kursni,
Ar tiem dzelzu šņukuriem?
Teku vienu sievu glābt
Deviņiem spēciņiem.
17 [Ances Vp].

55188.

Leigo muna dvēselīte
Dīdziņā karinēja,
Tryuks dīdziņš, tryuks dīdziņš,
Dveselīte byus elles dybynā.
389 [Silajāņu Rz].

55189.

Ļaunas dienas, gŗūtas dienas,
Tās es kalu akmenī.
Paiet gadi, paiet dienas,
Tāpat lasu akmenī.
245 [Lutriņu Kld].

55190.

Mana tēva dārziņai
Bērziņš auga uz akmeņa;
Bērziņš auga uz akmeņa
Zeltītām lapiņām.
112 [Ezeres Kld].

- 431 -

55191.

Uz akmeņa liepa auga
Pazeltītu virsotnīti;
Pilni zari sīku putnu,
Strazdiņš sēd virsotnē.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

55192.

Muni muotja tuoļi devja,
Pīs'cē cīmā nastaiguot.
Apsamešu pardzaguzi,
Atskrēju tāva duorzeņā.
29 [Aulejas (Grāveru) D].

55193.

Es atradu ganīdama
Bunti zelta atslēdziņu;
Es atslēdzu tautiešam
Visas mīļas valodiņas.
605 [Skolas].

55194.

Es atradu tīrumā
Gaŗas vagas galiņā
Zaļu zīda vaiņadziņu;
Ar to sēju meitai prātu
Pie zaļā ozoliņa.
75 [Cirgaļu (Aumeisteru) Vlk].

55195.

Māte mani rātin rāja,
Ka es rakstu nemācēju.
Izadīju sīļa spārnu,
Tas uzskrēja ozolā;
Noadīju ritentiņu,
To nobrauca Liepājā.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

55196.

Melna čūska locījās
Zem kumeļa kājiņām.
Tā nebija melna čūska,
Tā bij meitas dvēselīte.
9 [Aizputes (Aizputes-Pils) Azp].

55197.

Melna čūska miltus mala
Vidū jūrā uz akmeņa;
Tos būs ēst tiem ļaudīm,
Kas man ļaunu novēlēja.
15 [Alūksnes Vlk].

55198.

Melns gaileits plotu asti
Par jyurom dīgu vylka;
Jyuras vilnis apsabeida,
Ka navar dīgu kustinuot.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

55199.

Melnais gailis diegu vilka
Par plašo Daugaviņu;
Rīgas kungi pakaļ brauca,
Nevar diegu salocīt.
241 [Lubānas Md].

55200.

Nāc, Dieviņi, pats apraugi,
Kāda mana dzievošana:
Silā mane bišu dārzis,
Purvai govju laidarins.
Uz akmeņa malku cirtu,
Ledus dega ugunē.
355 [Rucavas Lp].

55201.

Netrūkstiesi, kumeliņ,
Netraucēj jājējiņ'!
Skandiņ savas sīkas važas,
Lai bēg ceļa raganiņš!
241 [Lubānas Md].

55202.

Nivīnā azarā
Taida puke nazīdēja,
Kaida zīd Roguocī
Uz palāka akmentiņa.
170 [Kapiņu D].

55203.

Nākat, ļaudis, skatīties,
Kādi ērmi pasaulē:
Ozols auga, zari dega,
Gailis dzied galiņā;
Cūka raka žogmalē,
Gaiļa pieši kājiņā.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

55204.

Ozols auga, zari dega,
Gailis dzied galiņā;
Gailis dzied galiņā,
Lakstīgala pazaros.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

55205.

Ozols auga, zari dega,
Gailis dzied galiņā.
Es nezinu, kālabad
Māmiņ' mani neredzēja;
Es ozola galiņā
Biju rožu dārziņā.
546 [Kuldīga Kld apr.].

- 432 -

55206.

Nu es braukšu tai zemē,
Kur ūdeni veltin vēla;
Kur ūdeni veltin vēla,
Ar vadžiem pupas šķēla.
605 [Skolas].

55207.

Nu var iet visu nakti,
Nav vairs vellu šai zemē:
Mēs vakar launagā
Pašu lielo apēdām.
14 [Alsviķa Vlk].

55208.

Oša celmi mežā brauce
Miglajā rītiņā;
Dzelža pirksti, vaŗa nagi,
Matu gali guni met.
241 [Lubānas Md].

55209.

Paradzeņa [Pareģe] radējuos
Nu boltuo akminteņa.
Celīs, poša paradzeņa,
Celīs vysi myrušī.
143 [Jāsmuižas D].

55210.

Pats es nest nevīžoju,
Nevaid dēla nesējiņa;
Sausa smilga vecainē,
Zelta rasiņa galiņā.
146 [Jaungulbenes Md].

55211.

Pelēkais akmentiņš,
Kur tu ņēmi to rotiņu?
Ne tur līda svina lode,
Ne tērauda zobentiņš.
605 [Skolas].

55212.

Pieci velni arklu vilka,
Sestais kūla kumeliņ's;
Sepītais, tas mazais velns,
Cūkas gana tīrumā.
189 [Kokmuižas (Koku) Vlm].

55213.

Puķe auga ceļmalā,
Elles pūķis gaŗām skrēja;
Norauj zaru no puķītes,
Aiznes saviem ciemīniem.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

55214.

Puķu, ziedu man kumeļš,
Gaujas putu iemaviņš;
Caur sedliem saule lēca,
Svešu zemi staigājot.
14 [Alsviķa Vlk].

55215.

Pūķītim slikti gāja,
Tam par nakti jāstaigā,
Par klētīm, tīrumiem,
Par nāburgu laidariem.
369 [Saldus Kld].

55216.

Pūt, eņģeli, vaŗa tauri,
Pie vārtiem stāvēdams,
Lai trīcēja visas zemes
Līdz pat prūšu robežām.
273 [Mores Rg].

55217.

Pūt, enģeli, vaŗa tauri,
Lai skan visa pasaulīte,
Lai dzird mana māmuļiņa,
Smiltainē gulēdama.
48 [Bērzaunes Md].

55218.

Saskanēja zelta ierkļi
Sudrabiņa laiviņā.
Kas tur taids vydā sēd
Dymant' pērļu vainadziņu?
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

55219.

Sausa smilga vecainē,
Zelta rasa galiņā;
Kas kaŗā kāvušies,
Lai iet rokas nomazgāt.
198 [Krustpils D].

55220.

Smildziņš auga ceļmalā,
Zelta rasa galiņā;
Tā laimīga mātes meita,
Kas tur acis nomazgāj'.
23 [Ārlavas Tl].

55221.

Sita mani, kava mani
Leiša bērnu dēvēdami;
Man bij divi dzelzu krekli,
Tēraudiņa dvēselīt'.
112 [Ezeres Kld].

- 433 -

55222.

Skauģis brauc, zeme rīb,
Akmens rit pakaļai;
Vēji krāca, meži lūza,
Mieži rudzi līgojās.
74 [Cīravas Azp].

55223.

Skrej uz elli, skrej uz raki,
Skrej uz velna kartavām!
126 [Grobiņas Lp].

55224.

Skutans raud, Skutans raud.
Neraud tu, Skutaneņ,
Dīvs tevi najems,
Valns tevi naraus!
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

55225.

Smalki zelta lietus lija
Aiz zaļās birstaliņ's.
Tec, māsiņa, tu pārnes
Vienu zelta drostaliņ'!
Es nokalšu zobentiņu
No tās zelta drostaliņ's.(?)
353 [Rubas (Reņģu) Jg].

55226.

Smolki maliti samolu,
Sejejūt izputēja.
Vai jyus, svāti enģelīši,
Paleidzit salasīt!
Lai tei sveša muote
Uz mani nasobor.
314 [Pildas Ldz].

55227.

Spriksta, spriksta mus katiņa(?)
Zaļajā rudzzālē;
Es nošāvu raganiņu
Ar visiem bērniņiem.
143 [Jāsmuižas D].

55228.

Septiņ' gadi jūŗā braucu
Meklēt dimant' akmentiņu.
Kad atradu akmentiņu,
Atradīšu līgaviņu.
Tā dzied kuģa matrozītis,
Uz mastiņa sēdēdams.
560 [Rīga ].

55229.

Straumeitē guni kouru
Iz palāka akmintiņa.
Kur tī muni puoluojiņi,
Lai tī nuok sildeitīs!
375 [Saukas Jk].

55230.

Saškaļdēju adatiņu,
Izsildēju ustabiņu:
Vysi muni naidiniki,
Saguojuši, sildījās.
605 [Skolas].

55231.

Še neauga tādi koki,
Kādi auga Vāczemē:
Ozols auga ceļmalā,
Bērzs ozola galiņā.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

55232.

To brīnumu neatminu,
Kad nebiju radzējuse:
Akmens stāv uz akmeņa,
Smilga grima dibenā.
344 [Rembates Rg].

55233.

Tas nav tiesa, tas ir meli,
Kad nav piena vasarā:
Piena upe cauritek
Caur laideru čurkstēdam';
No sieriem jumtu jumu,
Sviestu metu kaudzītē.
476 [Vecpiebalgas C].

55234.

Šī ragana, tā ragana,
Es patiesi raganiņa:
Sviestu metu kaudzītē,
Baltu pienu gabanā.
263 [Mēmeles Jk].

55235.

Visi ļaudis mani teica:
Es bāriņa, raganiņa:
Es sviestiņu kaudzē metu,
Ar sieriņu atstutēju.
245 [Lutriņu Kld].

1. Šei rogona, tei rogona,
Es tā lielā roganiņa:
Sviestu mešu kaudzītē,
Baltu pienu gabanā.
281 [Neretas Jk].

- 434 -

55236.

Bij man viena balta kaza,
Uz dakšām cilājam';
Sviestu mešu kaudzītē,
Baltu pienu gubās lik'.
241 [Lubānas Md].

55237.

Loba Dīva izlyuguse
Moza gūvu slaucējiņa:
Nu svīstiņa cepli sist,
Nu sīriņa kruosni kraut.
326 [Preiļu D].

55238.

Teica mani tie ļautīni,
Kad es liela zavitniece:
Uz akmīna malku cirtu,
Strautā kūru uguntīnu.
39 [Bārtas Lp].

55239.

Tautu dēls lielījās,
Esot liels stiprinieks;
Nomirdams izastiepās;
Velns aiznesa dvēselīti.
115 [Galgauskas Md].

55240.

Tautu dēli, vella bērni,
Piekrāp' manu augumiņu.
Vells krāps tavu dvēselīti
Dziļā elles dubenā.
183 [Kazdnagas Azp].

55241.

Taidu kūku es atrodu
Iz akmeņa izaugušu:
Vara saknes, zalta lopas,
Sudrabiņa viersyunītis.
29 [Aulejas (Grāveru) D].

55242.

Trīs meitiņas māmiņai,
Visas trīs amatnieces:
Viena meita sālī pūta,
Otra skrēja raganām;
Jau tā mūsu vedamāji
Rudzus lauza tīrumā.
605 [Skolas].

55243.

Trīs sarkanas saņta rozes
Kalniņā noziedēj';
Trīs diženas mātes meitas
Rasiņā mazgājās.
484 [Vestienas Md].

55244.

Timsinieca, naksninieca
Saka mani samaitāt.
Izlauz celmus Daugavā,
Izskait' zvaigznes debesīs!
Tad tu mani samaitāsi,
Tad tu manu kaumeliņ'.
143 [Jāsmuižas D].

55245.

Tumša nakts, tumša nakts,
Kas to tumšu pataisīja?
Velns nočiepa mēnestiņu,
Iesvied' elles dibenāji.
273 [Mores Rg].

55246.

Tu, puišeli, vella sēkla,
Nekrāp meitu dvēselīt'!
Vells krāps tavu dvēselīti
Dziļā elles dubenā.
94 [Dunikas Lp].

55247.

Tumsiņā es aptumsu
Tautu lauka galiņā;
Paņēmos bites spārnus,
Ielaidos sētiņā.
148 [Jaunpiebalgas C].

55248.

Tumsā nakti celiņ' gāju,
Lazdiņ' nesu rociņā;
Kad tumsiņa man satumsa,
Lazdiņ' rāda gaišumiņu.
290 [Ogres C].

55249.

Vēji pūta, koki lūza,
Zeme saiet gabalos;
Pāri iešu, nebēdāšu,
Ļaužu runas neklausīšu.
605 [Skolas].

55250.

Vai redzējat šādus laikus:
Akmiņami kājas, rokas;
Vistai pupi, cūkai ragi,
Aunam segli mugurā;
Ramēniešu [Raunēniešu?] krodziņā
Divas smukas mamzelītes.
301 [Palsmaņa Vlk].

55251.

Vakar leja zalta leits
Sudobreņa laseitjom,
As kurinova pierti
Zalta skaideņom.
170 [Kapiņu D].

- 435 -

55252.

Vakardīn man palyka
Treis darbeņi nadareiti:
Jyuras ūgas nalaseitas,
Gaisā zvaigznes naskaiteitas.
326 [Preiļu D].

55253.

Vuorna soka: grāks grāks,
Paša grāku padarējus':
Dīvam driķus nūpļuovus',
Maizes riku apādus'.
168 [Kalupes D].

55254.

Vecļauž' dvēselīt'
Brauc ar āzi debesīs;
Dievs tur viņus nepieņēma,
Stum pēc ragiem atpakaļ.
366 [Salacas (Vecsalaces) Vlm].

55255.

Vaca puiša dvēseleite
Brauc ar uozi debesīs.
Nadūd Dīvys rogim tryukt,
Pazyud elnes dybynā.
326 [Preiļu D].

55256.

Vells kārklos lūkus plēsa,
Dzīrās mani sasaistīt.
Sasien pats savu sievu,
Savu tēvu, māmuliņu!
90 [Drustu C].

55257.

Velns purā kārklus plēsa,
Gribēj' mani cieti siet.
Sasien, velns, savus bērnus,
Vai tu mani cieti siesi?
192 [Kosas C].

55258.

Vējš pūta, vējš pūta,
Salmiņš gāja dancāt;
Jūŗas cūka bizenēt,
Baltās kājas dūku pūta.
546 [Kuldīga Kld apr.].

55259.

Vysu nakti suņi rēja,
Vysu nakti vylki gaudoj';
Cauru nakti valni braucja
Krystobuos uz dziļu ezeriņu.
326 [Preiļu D].

55260.

Vuļi, vuļi, kukulīt,
Nu kaļniņa lejiņā!
Brouļu muosa zyrgus gona,
Raganiņa pilī sēd.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

1. Vuli, vuli, kukulīt,
Nu kaļniņa lejiņā!
Bruoļi muosas zyrgus gona,
Raganiņa pilī sād,
Vīnu, madu lasīdama,
Bikerītes guozīdama.
365 [Sakstagalas Rz].

55261.

Zirgi zviedza, jodi brauca,
Tek upīte čirkstēdama.
Tādi jodi, tādi velni,
Tādi mani bālēlīni.
192 [Kosas C].

55262.

Žīds ar vīli, velns ar zāģi,
Abi divi vīlējās.
Žīdam vīle nolūzusi,
Vellam zāģis nekožot.
560 [Rīga ].

55263.

Uz ezera guni kūru,
Kunga zirgus ganīdams;
Tēraudiņa guni šķīļu,
Dzelza malku dedzināju.
289 [Odzienas (Vietalvas-Odzienas) Md].

55264.

Brauc projam, laums meit,
Tev iejūgts kumeliņš!
Meln zalkš grož lik,
Glodentiņ iemauktiņ.
445 [Ugāles Vp].

55265.

Kristīm ouga bārzam sakne,
Kristīm zvaigznes dabasūs;
Kristīm skrēja Dīva zirgi
Ni važuoti, ni gražuoti.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

55266.

Na vysim tū zynuot,
Kur caunīte nakti guļ;
Jyuras vydā uz akmiņa,
Zaļas nīdres galiņā.
466 [Vārkavas D].

Table of Contents |View Entire Work