STARPTAUTISKAIS STĀVOKLIS, TĒVUZEMES UN VALSTS SARGĀŠANA PRET ĀRĒJIEM IENAIDNIEKIEM

1. Kaŗš un kaŗavīrs: šķiršanās no savējiem, no dzimtenes, kaŗā aizejot

31903.

31904.

31905.

31906.

31907.

1. Man jāiet, man jāiet,
Es nevaru še palikt!
Paliek mani rudzi mieži
Kā iesēti, nenopļauti.
Man jāiet, man jāiet,
Es nevaru še palikt!
Paliek manis kumeliņis
Uzaudzēts, neiebraukts.
Man jāiet, man jāiet,
Es nevaru še palikt!
Paliek mana līgaviņa
Uzrunāta, nepaņemta.
Man jāiet, man jāiet,
Es nevaru še palikt!
Kas pļaus manus rudzus miežus,
Lai brauc manu kumeliņu,
Lai brauc manu kumeliņu,
Lai ņem manu līgaviņu.
258 [Bērzmuižā (Bērzes pag. Jg)].

2. Man vienam, puisīšam,
No šā pulka jāšķiŗās.
Paliek man tēvs māmiņa,
Paliek jauna līgaviņa,
Paliek jauna līgaviņa
Saprecēta, nelaulāta.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

3. Paliek manim bērzu birzs,
Paliek jauna ļaudaviņa.
Kas to manu birzi līda,
Lai ņem manu ļaudaviņu.
106 [Viesienā (Viesienas pag. Md)].

4. Paliek manis kumeliņis
Apsedlotis, neiejāts;
Paliek mana līgaviņa
Saderēta, neprecēta.
Nevarēju izdomāti,
Kam es savu mantu došu.
Jaunajami bāliņami,
Tam es savu mantu došu,
Tam es savu mantu došu,
Lai prec manu līgaviņu,
Lai prec manu līgaviņu,
Lai jāj manu kumeliņu.
40-1 (Bigauņciemā).

5. Prūjom juoīt, prūjom juoīt,
As navaru še palikt'!
Palīk man' tāva sāta
Kai tais'eita, nadz'eivuota.
Prūjom juoīt, prūjom juoīt,
As navaru še palikt'!
Palīk man' rudzu lauki
Kai apsāti, nanūpļauti.
Prūjom juoīt, prūjom juoīt,
As navaru še palikt'!
Palīk man' mīžu lauki
Kai apsāti, nanūplāsti.
Prūjom juoīt, prūjom juoīt,
As navaru še palikt'!
Palīk man' lynu lauki
Kai apsāti, nanūplasti.
Prūjom juoīt, prūjom juoīt,
As navaru še palikt'!
Palīk man' dz'el'ža vuoģi
Kai sakolti, nabraukuoti.
Prūjom juoīt, prūjom juoīt,
As navaru še palikt'!
Palīk man' jaunys muosys
Kai audzātys, naizdūtys.
Prūjom juoīt, prūjom juoīt,
As navaru še palikt'!
Palīk man' jauni bruoļi
Kai audzāti, napracāti.
Prūjom juoīt, prūjom juoīt,
As navaru še palikt'!
Palīk man' eista bryut'e
Sapracāta, napajimta.
424 [Barkavas pag. Rz].

31908.

31909.

31910.

31911.

31912.

31913.

31914.

1. Kungiem vien nepietika
Manu baltu bāleliņu:
Ko kaŗā nenodeva,
To iecēla stārastos.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

31915.

31916.

31917.

1. Ak tu puika dumju prātu,
Jauns apņēmi līgaviņu!
Ne gadiņu nedzīvoji,
Solās kungi kaŗā dot.
- Es kungiemi atsacīju:
Vai es viens kaŗā iešu?
Vēl citai māmiņai
Aug deviņi bāleliņi,
Aug deviņi bāleliņi
Kā deviņi ozoliņi.
40-1 (Bigauņciemā).

2. Jauns puis'ēts, glups pruoteņš,
Jauns pajēmu ļaudaveņu.
Ni gadeņa nadzeivavu,
Sūdēj kungi karā īt.
As kungīm atsaceju:
Vaj as vīns karaveirs?
Jir cytai mameņai
Pīci seši karaveiri.
Dūdit man zūbineņu,
As gotavs karā juot.
Nūjuodams, atjuodams
Paklonūs mameņai.
Gauži raud muomūleņa,
Vēl gauduok ļaudaveņa,
Vēl gauduok ļaudaveņa
Par vainaka nūjāmumu,
Par vainaka nūjāmumu
Pošā zīdu laiceņā.
409 [Līksnas pag. D].

31918.

31919.

1. Ūdre ūdre, bebre bebre,
Dod man tavu kažociņ'!
Es bij' kunga kaŗavīrs,
Man jāgul lēģerī.
224 [Kabilē (Kld)].

31920.

31921.

31922.

1. Aiz kalniņa kupla liepa,
Apakš liepas avotiņis.
Tur sanāca jaunas meitas
Velēt zīda nēzdaudziņus
. [baltas villainītes].
Tur sajāja kaŗavīri
Dzirdēt savus kumeliņus.
- Velējati, jūs meitiņas,
No zaldāta nebēgat!
Zaldātami īss mūžiņis
Kā ūdeņa burbulim;
Zaldātami īss laiciņis,
Šodien te, rītu tur.
To vietiņu gan zināja,
Kur māmiņa kājas āva;
To vietiņu nezināja
Kur mūžiņu nodzīvoja,
Vai poļosi, vai leišosi,
Vai Kurzemes robežās.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

2. Apkārt kalnu liepas auga,
Apakš liepas avotinis,
Apakš liepas avotinis,
Tur meitiņas mazgājās.
Par kalniņu puiši nāca,
Viņas nieka nebēdāja.
224 [Kabilē (Kld)].

31923.

31924.

31925.

1. Nūbrauc kungi, nūreib zeme,
Nūvad munu buol'el'eņu;
Atbrauc kungi, atreib zeme,
Neatvad buol'el'eņa.
Jius kundzeņi, tīsas veiri,
Kur lykuot buol'el'eņu?
Tī palyka buol'el'eņis,
Kur zūbyni zemi dola.
4281 [Balvos (Balvu pag. Abr.)].

31926.

1. Aiz Daugavas melni meži,
Sarūsījši debestiņi.
Dieviņš zina, vai aties
Mūsu kunga kaŗavīri!
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

2. Zili melni padebeši
Pa vakara pusi tek.
Dievs to zina, kur pagula
Mūsu kunga kaŗavīri!
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

3. Tāli tāli pērkonītis
Aiz Daugavas ducināja.
Dievis zina, kad aties
Mūsu kunga kaŗavīri.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

31927.

31928.

31929.

31930.

31931.

1. Kas tais' vietu zaldātam,
Kas klāj baltu paladziņu?
Skrotes, lodes vietu taisa,
Zobens klāj paladziņu.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

31932.

31933.

1. Aši aši zīle dziedi
Staļļa broda galiņā.
Ej, māsiņa, klausītiesi,
Kādu vēsti zīle dzied!
Zīle dziedi tādu vēsti:
Būs brāļami kaŗā iet.
Brāliņš kaŗā i negāja
Nepuškotu cepurīti.
Lec, māsiņa, dārziņāi,
Puško brāļa cepurīti!
- Dziedādama aizpuškoju,
Raudādama pavadīju.
- Kā tu raudi, man' māsiņa,
Vai tev bija rožu žēl?
- Man nebija rožu žēl,
Man bij tevis paša žēl,
Man bij tevis paša žēli
Vairs mūžami neredzēt.
- Neraud' gauži, man' māsiņa,
Gan tu manis sagaidīsi!
Ja tu manis nesagaidi,
Sagaid' mana kumeliņa,
Sagaid' mana kumeliņa
Ar naudiņas vezumiņu! -
Par deviņas vasariņas
Kumeliņa sagaidīju,
Kumeliņa sagaidīju
Par kalniņu attekam.
No kumeļa pavaicāju
Kur palika jājējiņš.
Tur palika jājējiņis
Uz tiem prūšu robežiem.
Tur guļ vīri kā ozoli,
Sārtiem krauti zobeniņi,
Sārtiem krauti zobeniņi,
Skaudzēm mestas cepurītes;
Asintiņu upe tek,
No kauliemi tilti griesti.
Smiltis grauze baltos vaigus,
Vējiņš matus plīvenēja,
Vējiņš matus plīvenēja,
Saule kaulus balināja.
Pulkiem skrēja dvēselītes
Pie Dieviņa žēloties.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

2. Div' baloži strautā dzēra,
Abi dzēra dūdodami;
Div' bāliņi kaŗā jāja,
Abi jāja raudādami,
Abi jāja raudādami,
Nepuškotas cepurītes.
Tec, māsiņa, dārziņā,
Puško brāļu cepurītes!
Dziedādama appuškoja,
Raudādama pavadīja.
- Neraud' gauži, mūs' māsiņa,
Gan tu mūs sagaidīsi!
Ja tu mūs nesagaidi,
Pārnāks mūsu kumeliņi.
Pavaicā kumeļiem,
Kur palika jājējiņi.
Tur palika jājējiņi,
Kur asiņu upe tek.
Tur gul vīri kā ozoli,
Kā mēreni muiženieki,
No kauliem tiltu taisa,
No zobeniem sētu sprauž.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

3. Grezna zīle padziedāja
Vārtu staba galiņā.
Ej, māsiņa, paklausies,
Kādu ziņu zīl' atnesa!
Zīl' atnesa tādu ziņu:
Brālītimi kaŗā iet.
Tec, māsiņa, dārziņāi,
Puško brāļa cepurīti!
Dziedādama appuškoja,
Raudādama izvadīja.
Brālīts, kaŗā izjādams,
No bērziņa rīksti lauza,
No bērziņa rīksti lauza,
Pie vārtiem iestādīja.
- Liec, māsiņa, tu vērā,
Vai tā auga, vai zaļoja;
Ja tā auga, ja zaļoja,
Gaidi mani pārjājot;
Ja tā žuva, ja nokalta,
Gaidi manu kumeliņu! -
Par pieciemi gadiņiem
Pārtek brāļa kumeliņš,
Baltas putas mētādams,
Pilnas krēpes asiniņu.
Ved māsiņa pie upītes,
Mazgā brāļa kumeliņu.
Mazgādama pavaicāja,
Kur palika jājējiņš.
Tur palika jājējiņis,
Kur asiņu upe tek,
Kur guļ vīri kā ozoli,
Sašaudīti, sakapāti;
No plintēmi asis krāva,
Zobeniem pusasītes;
No kauliemi tiltu taisa, -
Tur iet visi kaŗavīri.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

4. Zīle brēca, zīle brēca
Vārtu staba galiņā.
Iesim, meitas, klausīties,
Kādu ziņu zīl' atnesa!
Zīle nesa tādu ziņu:
Būs puišiem kaŗā iet.
Būs puišiem kaŗā iet, -
Nepuškotas cepurītes.
Tec, māsiņa, dārziņā,
Puško brāļa cepurīti!
Dziedādama appuškoju,
Raudādama izvadīju.
Vienu roku vārtus cēlu,
Otru slauku asariņas.
Še, brālīti, raibi cimdi,
Še tev zīda nēzdaudziņis,
Še tev zīda nēzdaudziņis
Asariņu noslaucīt.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

5. Zīle dzied, zīle dzied
Staļļa spāres galiņā.
Tec, māmiņ, klausīties,
Kādu ziņu zīle nes!
Tādu ziņu zīle nes:
Brāļam būs kaŗā iet.
Tec, māsiņ, rožu dārzā,
Puško brāļa cepurīti!
Dziedādama appuškoju,
Galvā liku raudādama.
- Vai nu dziedi, vai nu raudi,
Tu vairs manis neredzēsi! -
Par deviņas vasariņas
Attek brāļa kumeliņš.
Pavaicāju kumeļam,
Kur palika jājējiņš.
Tur palika jājējiņš
Uz tiem turku robežiem,
Tur gul vīri kā ozoli,
Kaudzēs mestas cepurītes,
Kaudzēs mestas cepurītes,
Sārtiem krauti zobeniņi.
Tur viļņo asins upe
No kalniņa lejiņā,
Tur jaunie kaŗavīri
Ik rītiņa mazgājās.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

6. Skabri skabri zīle brēca
Vārtu staba galiņāi.
Ej, māsiņa, tu, apraugi,
Kādu ziņu zīl' atnesa!
Zīl' atnesa tādu ziņu:
Brālīšam kaŗāi iet.
Brālīšam kaŗāi iet
Nepuškotu cepurīti.
Ej, māsiņa, dārziņāi,
Puško brāļa cepurīti!
Dziedādama appuškoji,
Raudādama pavadīsi. -
Izjāj brālis aiz vārtiem,
Nolauž bērza galoknīti.
"Ja šis augsi, ja zaļos,
Tad gaid' mani pārejam;
Ja vītīs, ja kaltīs,
Negaid' mani pārejam!"
Jau otrajāi gadiņāi
Šis novīta, šis nokalta.
Jau piektajāi gadiņāi
Kumeļš zviedza aiz vārtiem.
Es vaicāju kumeļam,
Kur palika jājējiņis,
- Tur palika jājējiņis,
Kur aseņu upe tek,
Kur aseņu upe tek,
Kur gul vīri kā ozoli,
Kur gul vīri kā ozoli,
Kauliem tilti darināti.
Saules meita tur pārgāja,
Kā ieviņa ziedādama,
Kā ieviņa ziedādama,
Kā lapiņa drebēdama.
224 [Kabilē (Kld)].

31934.

31935.

31936.

31937.

31938.

1. Augstu skrēja vanadziņš,
Zemu spārnus lidināja;
Augstu jāja mūs' brālītis,
Zemu joza zobeniņu.
226 [Kandavā (Tl)].

31939.

31940.

31941.

31942.

31943.

31944.

31945.

31946.

31947.

31948.

1. Kas kait, kas kait
Man, kaŗavīram!
Zābaki kājā
Sudraba piešiem;
Cepure galvā
Ar pieci puški;
Zobentiņš sānos
Ar zelta ragiem;
Kumeliņš kūtī
Baltāmi kājām.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

31949.

1. Pilla upe baltu ziedu,
Nedrīkstēju pāri iet.
Brālīts, māsu žēlodams,
Laipā meta zobentiņu.
"Tec, māsiņa, viegli pāri,
Nelauz manu zobentiņu!
Apakš mana zobentiņa
Simtiņš kaŗu līgojās."
237 [Jaunaucē (Jaunauces pag. Jg)].

31950.

31950¹.

31951.

1. Rībēt rīb Krievu zeme,
Kaŗavīrus nodzenot.
Daža māte dēla raud,
Daža māsa brāleliņa,
Daža jauna līgaviņa
Noraud sava arājiņa.
3251 [Sunākstē, Neretā un Ērberķē (Sunākstes, Neretas un Mazzalves pag. Jk)].

31952.

31953.

1. Gauži raudu Maskavā,
Kaŗa zirgu seglodams.
Pūt, vējiņi, par kalniņu,
Nes mātei žēlabiņas!
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

31954.

1. Man deviņi rožu dārzi,
Devītāi saule lēca;
Man deviņi bāleliņi,
Devīts kunga kaŗavīrs.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

31955.

1. Divi gulbji jūŗā peld,
Abi peld tūtodami;
Div' bāliņ' kaŗē gāje,
Abi gāje raudādami.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

31956.

1. Div' baloži gaisā skrēja,
Abi skrēja dūdodami;
Div' bāliņi kaŗā gāja,
Abi gāja domādami,
Vai būs iet, vai neiet,
Vai palikt šai zemē.
Še tais' meitas puišiem vietu,
Kas taisīja zaldātam?
Zaldāts guļ vidū lauka,
Vai bij diena, vai naksniņa.
Ko viņš klāja, ko viņš sedza,
Ko viņš lika pagalvē?
Mētel' klāja, mētel' sedza,
Cepur' lika pagalvē.
Plinte viņa līgaviņa,
Zobens viņa tēvs māmiņa;
Plinte tam sānos guļ,
Zobens galvas galiņā;
Skrotes, lodes viņa bērni,
Tie gulēja azotē.
3531 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Divi zili balodīši
Strautā dzēra dūdodami;
Div' bāliņi kaŗā gāja,
Abi gāja domādami,
Vai būs jāt, vai nejāt,
Vai palikt šai zemē.
Šai zemē laba mode,
Sievas, meitas gultas taisa.
Kas tais' gultu zaldātam,
Svešu zemi staigājot?
Priežu zari, egļu skujas,
Tās zaldāta gultu drānas,
Priežu zari paklājam,
Egļu skujas apsegam,
Uz akmini galvu lika,
Kājas mirka Daugavā.
237 [Jaunaucē (Jaunauces pag. Jg)].

31957.

31958.

31959.

31960.

31961.

1. Domājam, bāleliņi,
Ko kaŗā vadīsim!
Jaunāko bāleliņu,
Vecāko kumeliņu:
Jaunākam bāliņam,
Tam nav savas līgaviņas;
Vecākais kumeliņš,
Tas nezviedza seglojams.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

2. Domāsam, gādāsam,
Ko kaŗā sūtīsam:
Vecāko kumeliņu,
Jaunāko bāleliņu.
Vecākais kumeliņš,
Tas nezviedza bruņojot;
Jaunākam bāliņam,
Tam nav savas līgaviņas,
Tam nav savas līgaviņas,
Kas raud gauži pakaļā.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

31962.

1. Kaŗā ieti tev, bāliņi,
Kaŗā ņemti līgaviņu:
Kaŗa meitas smalki vērpa,
Balši drēbes balināja.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

31963.

1. Ej, bāliņi, kaŗa vidu,
N'ej karoga nesējos:
Visa pulka kājas āva
Uz karoga nesējiņ'.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

2. Ej kaŗā, bāleliņ,
Nenes kaŗa karodziņ':
Visi kungi galvu grieza
Uz karoga nesējiņ'.
1311 [Apē (Vlk)].

31964.

31964¹.

31965.

31966.

31967.

31968.

31969.

31970.

31971.

1. Div' bāliņi satikās
Uz tā jūras viducīša;
Ledus gāja brikš un brakš,
Zobeniņi snikš un snakš.
1311 [Apē (Vlk)].

2. Es ar savu ienaidnieku
Uz Daugavu satikos.
Iet Daugava briku braku,
Šmingu šmangu zobentiņš.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

31972.

31973.

31974.

31975.

31976.

31977.

31978.

1. Es, kaŗā(i) aiziedams,
Bērziņ' lauzu ceļmalā.
Atskatosi atpakaļ,
Divi stāv aiz bērziņa:
Viena mana māte bija,
Otra mana līgaviņa.
Māte mana gauži raud,
Līgaviņa vēl gaužāk.
Māte mana gauži raud
Par šūpuļa kārumiņu;
Līgaviņa vēl gaužāk,
Tai noņēmu vainadziņu,
Tai noņēmu vainadziņu
Pašā ziedu laiciņā.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)], 65 [Valtenbergā (Mazsalacas pag. Vlm)].

2. Es tev saku, vecais brāli,
Sedlo manu kumeliņu,
Mauc tos stangu iemauktiņus
Sudrabiņa sprādzītēm!
Zelta puški nošķindēja,
Kumeļāje uzlecot.
Atskatose atpakaļe,
Kas raud žēli pakaļā.
Raud tēviņis, raud māmiņa,
Vēl jo žēli līgaviņa,
Vēl jo žēli līgaviņa
Par vaiņaga noņēmumu.
"Kad tu augi kaŗavīris,
Kam tu mani bildināji?
Kam tu mani bildināji,
Kam noņēmi vainadziņu?"
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

3. Jāju, jāju, atskatos,
Kas raud žēli pakaļā.
Divi divi žēli raud,
Tas trešais vēl jo žēli:
Tēvs māmiņa žēli raud,
Līgaviņa vēl jo žēli,
Tēvs māmiņa lolojuma,
Līgaviņa mūža raud;
Tai noņēmu vainadziņu
Pašā ziedu laiciņā,
Pašā ziedu laiciņā,
Pašā lustes dieniņā.
"Kad tu biji kaŗavīrs,
Kam tu mani bildināji?
Kam tu mani bildināji,
Kam noņēmi vainadziņu?
Es būt' savu vainadziņu
Pie māmiņas novalkājse,
Pie māmiņas novalkājse,
Iemetuse rozītēs,
Lai zied manis vainadziņis
Līdz citām rozītēm,
Līdz citām rozītēm,
Līdz citam rudenim.
Ne nu biju vīra sieva,
Ne meitiņa vaiņagā".
169 [Nīgrandā (Nīgrandas pag. Azp)].

4. Uz kariņu aizjādamis,
Atskatosi atpakaļu,
Atskatosi atpakaļu,
Kas raud gauži pakaļāi.
Gauži raud tēvs māmiņa,
Vēl gaužāki līgaviņa,
Vēl gaužāki līgaviņa,
Tai noņēmu vainadziņu,
Tai noņēmu vainadziņu
Pašā ziedu laiciņā.
Neraud' gauži, līaviņa,
Gaidi mani pārnākot;
Ja tu mani nesagaidi,
Sagaid' manu kumeliņu! -
Devītāi vasarāi
Pārtecēja kumeliņis,
Pārtecēja kumeliņis
Smilšaināmi kājiņām.
Pavaicāju kumeļami,
Kur palika jājējiņš.
Tur palika jājējiņis
Uz tām prūšu [turku] robežām.
Tur gul vīri kā ozoli,
Strēķiem krāva zobeniņus,
Strēķiem krāva zobeniņus,
Kaudzēm meta cepurītes.
Tur asiņu straume tek,
No kauliemi tiltu taisa.

5. Uz kariņu projām jāju,
Birzē gāju rīkstes griezt.
Atpakaļi atskatos,
Kas tur stāv aiz bērziem?
Viena bija man' māsiņa,
Otra mana līgaviņa.
Māsiņ' mana gauži raud,
Līgaviņa vēl gaužāki.
Neraud' gauži, līgaviņa!
Lūgšu kaŗa virsniekiem,
Lūgšu kaŗa virsniekiem,
Brīv man tevi līdzi ņemt,
Brīv man tevi līdzi ņemt
Līdz tām prūšu robežām.
Tad redzēsi, līgaviņa,
Kādas dienas zaldātam.
Zaldātam tādas dienas
Kā mazam putniņam,
Kā mazam putniņam,
Kas gul zara galiņā.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

31979.

1. Bāliņš, kaŗā aiziedams,
Atstāj māsu šūpulī;
Atnāk, kaŗu izkaŗojis,
Atrod māsu rakstītāju.
Rakst', māsiņa, rakstīdama,
Rakst' man kaŗa karodziņu,
Rakst' man kaŗa karodziņu
Deviņām zvaigznītēm!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

2. Bāliņš, kaŗā aiziedams,
Pamet māsu šūpulī;
No kaŗiņa pāriedams,
Atron māsu rakstītāju.
Pavaicāju māmiņai,
Kas tā tāda rakstītāja.
- Tā, dēliņ, tav' māsiņa,
Kuŗ' pameti šūpulī,
Kuŗ' pameti šūpulī,
Uz kaŗiņu aiziedams.
- Ko, bāliņ, man pārnesi,
No kaŗiņa pāriedams?
- Es, māsiņ, tev pārnesu
Divi zīdu nēzdaudziņu.
Vienu došu tev, māsiņa,
Otru raksti kaŗodziņu.
Māsiņ' mana, rakstītāja,
Rakst' man kaŗa kaŗodziņu
Deviņiem dzīpaŗiem,
Deviņiem zariņiem.
Māsa raksta visu nakti,
Ne zvaigznīte neūzleca;
Es rociņu vien pieliku,
Man ūzleca mēnestiņš,
Man ūzleca mēnestiņš
Ar visām zvaigznītēm.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

3. Es, kaŗā aiziedams,
Atstāj' māsu šūpulī;
Atpakaļ sērstu nāku,
Atrod' lielu uzaugušu.
Paprasīju māmiņai,
Kam tā tāda mātes meita.
Māmiņ' man atsacīja:
Tā, dēliņ, tav' māsiņa,
Tā, dēliņ, tav' māsiņa,
Ko atstāji šūpulī.
Kad es būtu to zinājis,
Ka tik liela uzaugusi,
Es tai pirktu vainadziņu
Sudrabiņa lapiņām,
Lai tā manis pieminētu
Tautu galda galiņā.
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)], 64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

4. Es, kaŗā aiziedams,
Atstāj' māsu šūpulī;
No kariņa atnākdams,
Atrod' māsu rakstītāju.
Pavaicāju māmiņai,
Kas tā tāda rakstītāja.
- Tā, dēliņ, tav' māsiņa,
Ko atstāji šūpulī.
- Es tev lūdzu, man' māsiņa,
Norakst' kaŗa karodziņu
Deviņiem dzīpariem,
Sidrabiņa lapiņām.
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

5. Es, kaŗā aiziedams,
Atstāj' māsu šūpulī;
No kariņa pārnākdams,
Atrod' lielu rakstītāju.
Pavaicāju māmiņai,
Kas tā tāda rakstītāja.
- Tā, dēliņ, tav' māsiņa,
Ko atstāji šūpulī.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)], 28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)], 59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)], 97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)], 1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)].

6. Izjāj brālis uz kariņu,
Paliek māsa šūpulē;
Pārjāj brālis no kariņa,
Tek māsiņa vārtus celt.
Pavaicāju māmiņai,
Kas tā tāda tautu meita,
Kas tā tāda tautu meita,
Kas atcēla man vārtiņus.
- Vai, dēliņi, neatceri,
Ko pameti šūpulē,
Ko pameti šūpulē,
Uz kariņu izjādams?
- Būt' zinājis uzaugamu,
Būt' pārvedis zelta kroni,
Kas ar zelta ziediem zied,
Ar dimantu laistījās.
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

7. Man jāieti kariņā,
Māsiņ' gul šūpulē;
Kad pārnācu no kariņa,
Māsiņ' auda audeklīti.
Es vaicāju māmiņai,
Kas tā tāda audējiņa.
- Tā, dēliņi, tav' māsiņa,
Kas palika šūpulē,
Kas palika šūpulē,
Baltos linu palagos.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

31980.

1. Es, kaŗā laizdamies,
Dēstu zaļu ozoliņu,
Lai tas auga, lai lapoja,
Kamēr nācu sētiņā.
Ne tis auga, ni lapoja,
Ni es nācu sētiņā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

2. Uz kariņu aiziedams,
Vārtos stādu ozoliņu,
Lai tas auga, lai zaļoja,
Kamēr iešu uz mājām.
Ne tas auga, ne zaļoja,
Ne es gāju uz mājām.
Raud māmiņa, ļaudaviņa,
Pie celmiņa daiedamas.
Laime gāja klausīties,
Kuŗa vēl gaužāk raud.
Gauži raud māmuliņa
Par šūpoļa kārumiņu;
Vēl gaužāk ļaudaviņa
Par vaiņaga noņēmumu.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

31981.

31982.

31983.

31984.

1. Es, kaŗā aiziedams,
Bērzīt' lauzu birzmalā:
Ja neraud tēvs māmiņa,
Lai raud bērzīts birzmalā.
108 [Veismaņu pagastā (Vaives pag. C)].

2. Es, tautās aiziedama,
Cērtu cirvi ozolā:
Kad nav brāļi raudājuši,
Lai raud zaļš ozoliņš.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

3. Šķiŗamies, bāleliņi,
Cērtam cirus ozolā:
Ja nebija, kas raudāja,
Lai raudāja ozoliņš.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

4. Cirvi cirtu ozolā,
Tēvu zemi atstādams:
Ja nevaid, kas piemin,
Lai piemin ozoliņš.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

31985.

31986.

1. Es, kaŗā aiziedams,
Līgavai roku devu;
Piebirst man pilna sauja
Līgaviņas asarām.
Sirsniņ, mana līgaviņa,
Kur bij man tevi likt?
Līdzi vest nevarēju,
Žēl atstāt šai zemē.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

31987.

31988.

31989.

31990.

1. Es, kaŗā noiedams,
Iedēstīju ozoliņu;
Ja tas auga, ja lapoja,
Tad atnākšu atpakaļ.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Kaŗā jāju, atgriezos,
Pie vārtiem nūju griezu.
Skaties, mana līgaviņa,
Vai zaļos tas celmiņš!
Ja zaļos tas celmiņš,
Gaidi mani pārnākam;
Ja nokalta, ja novīta,
Mūžam acis neredzēs.
216 [Ventspilī].

3. Uz kariņa aiziedams,
No bērziņa rīksti griezu,
No bērziņa rīksti griezu,
Kalniņā iestādīju.
Skaties, mana līgaviņa,
Vai tā zēla, vai lapoja:
Ja tā zēla, ja lapoja,
Gaidi mani pārnākam;
Ja tā žuva, ja nokalta,
Ne mūžam nepārnākšu.
1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)].

4. Uz kariņu aizjādams,
Iestādīju ozoliņu.
Skaties, mana līgaviņa,
Vai tas auga, vai zaļoja:
Ja tas auga, ja zaļoja,
Gaidi mani pārnākam;
Ja tas vīta, ja nokalta,
Negaid' mani pārnākam,
Sagaid' manu kumeliņu
Par kalniņu pārtekot!
Ozols vīta, ozols kalta,
Vēl gaidīja līgaviņa.
Pārtecēja kumeliņis
Smiltainām kājiņām.
Pavaicāja kumeļam,
Kur palika jājējiņš.
Tur palika jājējiņš,
Kur gul vīri kā ozoli;
Kur gul vīri kā ozoli,
Kur asinis straumēm plūst;
Kur asinis straumēm plūst,
Kur cepures kaudzēm krauj,
No pīķiem mietus duŗ,
Zobeniem sētas loka,
No plintēm pāļus sit,
No kauliem tiltu taisa.
259 [Līvbērzē (Līvbērzes pag. Jg)].

31991.

31992.

31993.

31994.

31995.

31996.

31997.

1. Es, kaŗā aiziedams,
Cirvi cirtu ozolā.
Kas ņem manu tēva zemi,
Lai ņem cirvi ozolā.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

2. Es, kaŗā aiziedams,
Cirvi cirtu ozolā.
Sapūst cirvis ozolā,
Sapūst mana tēva zeme.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

31998.

1. Es būt' pate kaŗā gājse
Aiz jaunā bāleliņa,
Kaut to manu vilnānīšu
Karogā nekāruši.
691 [Biržu pagastā (Madonā Md)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

31999.

32000.

32001.

1. Es nokalu zobeniņu,
Pien' ar asņiem laistīdams;
Es pārgāju kaŗa vidu,
Kā kaņepes dzenādams.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

32002.

32003.

32004.

1. Es pazinu sav' brālīti
Vidū kaŗa līgojam:
Pieci puški cepurē,
Sešas zvaigznes zobenā.
Redz actiņas, grib sirniņa,
Nedrīkstēju bildināt,
Skrotes, lodes dzied kā bites
Gaŗām brāļa augumiņ'.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

2. Es redzēju sav' bāliņu
Vidū kaŗa līgojam:
Dumjš zirdziņis, zelta segli,
Sudrabiņa iemauktiņi,
Pieci puški aiz cepures,
Sešas zvaigznes zobenam.
No cepures gaisma ausa,
No zobena saule lēca,
No kumeļa iemauktiem
Mēnestiņa ritināja.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

3. Es uzkāpu kalniņāi,
Pašā kalna galiņā,
Tur redzēju sav' bāliņu
Rīgas kaŗa pulciņā:
Pieci puški cepurē,
Sešas zvaigznes zobenā,
No puškiem gaisma aust,
No zvaigznēm saule lec.
24 [Lēdurgas draudzē].

4. No tālienes es pazinu
Sav' brālīti līgojam:
Piecas puķes pie cepures,
Sešas zvaigznes pie zobena.
No cepures gaisma ausa,
No zobena saule lēca,
No kumeļa iemauktiem
Rīta zvaigzne ar vakara,
No tā paša jājējiņa
Mēnestiņis izritēja.
1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)].

5. Redz kur koši kaŗavīri
No maniem brālīšiem:
Piecas zvaigznes pie cepures,
Pie zobena zelta josta,
Caur sedliem saule lēce,
Caur iemauktiem mēnestiņis,
Ikkatrāi pusītēi
Rīta zvaigzne ar vakara,
Pavadiņas galiņāi
Ausekliņis ritināja.
176 [Sakaslejā (Sakas pag. Azp)].

6. Vai māsiņa nepazina
Sava balta bāleniņa?
Pieci puški pie cepures,
Trīs zvaigznītes pie zobina.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

32005.

32006.

32007.

32008.

1. Ej kaŗā, brāleliņ,
Es pēc tevis neraudāšu,
Lai tis tavs zobeniņis
Ne mūžam nerūsēja.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

32009.

32010.

32011.

32012.

32013.

32014.

32015.

32016.

32017.

32018.

32019.

1. Gatavs biju kaŗavīrs,
Gatavs kaŗa kumeliņš;
Tās dieniņas vien gaidīju,
Kad atnāca grāmatiņa.
Kad atnāca grāmatiņa,
Tūliņ lēcu kumeļā.
Jāj' pa vārtiem dziedādams,
Atskatos atpakaļ,
Atskatos atpakaļ,
Kas raud gauži pakaļā.
Māmuliņa gauži raud,
Līgaviņa vēl gaužāk,
Līgaviņa vēl gaužāk,
Tā palika atraiknīte.
1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)].

2. Gatavs biju kaŗavīrs,
Gatavs kaŗa kumeliņš;
Tās dieniņas vien gaidīju,
Kad bij man kaŗā iet.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 25 [Līgatnē (Līgatnes pag. Rg)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

32020.

32021.

32022.

1. Grūši pūta sila priede,
Smalka līta pielijuse;
Gauži raud tā meitiņa,
Kuŗ' ar mani saderēja.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

32023.

32024.

32025.

32026.

32027.

32028.

32029.

32030.

1. Jaunu kalu zobeniņu,
Ir veco balināju:
Māsiņai jaunu kalu,
Sev veco balināju.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

32031.

32032.

32033.

1. Kad zaļos sētas mieti,
Kad sapūs akmentiņš,
Ola kāps ūdenī,
Spalva grims dibinā,
Tad es nākšu atpakaļ
Tēv' un māti apraudzīt.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

32034.

32035.

32036.

32037.

1. Kad pārjāšu no kariņa,
Tad es ņemšu līgaviņu;
Būs laimīga tā meitiņa,
Kas būs mani gaidījuse,
Kas būs mani gaidījuse,
Ar godiņu dzīvojuse,
Ar godiņu valkājuse
Savu zīļu vainadziņu.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

2. Kaŗā iešu es, māmiņa,
Atnāc's, ņemšu līgaviņu.
Tā būs laba mātes meita,
Kas būs manis gaidījuse [gaidījusi],
Raibus cimdus adījuse [adījusi]
Pa manai rociņai,
Smalku kreklu šūdinājse [šūdinājsi]
Pa manam augumam.
72 [skat. 1180. (Druvienas pag. C)], 86 [Ļaudonā (Ļaudonas pag. Md)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 106 [Viesienā (Viesienas pag. Md)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

3. Kaŗāi iešu, vēl pāriešu,
Tad tik ņemšu līgaviņu.
Tā būs laba mātes meita,
Kas būs mani gaidījusi,
Kas būs mani gaidījusi,
Man cimdiņus adījusi,
Man cimdiņus adījusi,
Nēzdaudziņu rakstījusi.
Tai es došu sav' rociņu,
Savu zelta gredzentiņu;
Tai es došu savu klēti,
Savas klētes atslēdziņu;
Tai es došu savus lopus,
Savu lopu laidariņu;
Tai es došu savu stalli,
Savus bērus kumeliņus.
162 [Dēselē (Nīkrāces pag. Azp)].

32038.

32039.

1. Kaŗavīrs es, māmiņa,
Ne maizītes devējiņš;
Lei baroja tie bērniņi,
Kas palika pakaļā.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

32039¹.

32040.

32041.

1. Nu ar Dievu, brālīti,
Mitosime cepurītes,
Lai es varu kariņāi
Tevi pieminēt.
Žagas mani rāva,
Asariņas bira,
Nu es zinu: brālītis
Mani pieminēja.
Nu ar Dievu, tētiņis,
Mitosime kumeliņus,
Lai es varu kariņāi
Tevi pieminēt.
Žagas mani rāva,
Asariņas bira,
Nu es zinu: tētiņis
Mani pieminēja.
Tev, māmiņa mīļā,
Roku nobučošu,
Tad varēšu kariņāi
Tevi pieminēt.
Žagas mani rāva,
Asariņas bira,
Nu es zinu: māmiņa
Mani pieminēja.
Māsiņ mana mīļā,
Mitosime nēzdaudziņus,
Lai es varu kariņāi
Tevi pieminēt.
Žagas mani rāva,
Asariņas bira,
Nu es zinu: māsiņa
Mani pieminēja.
Līgaviņa mīļā,
Mitosime gradzentiņus,
Lai es varu kariņāi
Tevi pieminēt.
Žagas mani rāva,
Asariņas bira,
Nu es zinu: līgaviņa
Mani pieminēja.
Dievs, palīdzi kaŗāi
Kaŗu uzvarēt,
Mājās nākšu atpakaļu
Tēva zemītē.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

32042.

32043.

32044.

1. Kaŗavīra līgaviņa
Nakti miegu negulēja,
Sēd pie loga raudādama,
Kaŗavīru gaidīdama.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

32045.

32046.

1. Kaŗavīra līgaviņa
Nakti miega negulēja,
Kaŗa maizīt' i cepdama,
Karodziņu rakstīdama.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Kaŗavīra līgaviņa
Nakti miega negulēja,
Sēd pie loga raudādama,
Raksta kaŗa karodziņu.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 1251 [Veclaicenē (Veclaicenes pag. Vlk)], 127 [Lizumā (Lizuma pag. C)], 134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

3. Kaŗavīra māmuliņa
Nakti miegu negulēja,
Pie lodziņa stāvēdama,
Zēģelītes rakstīdama.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

4. Kaŗavīra līgaviņa
Nakti miega negulēja,
Sēd pie loga raudādama,
Raksta kaŗa karodziņu.
Gatavs kaŗa karodziņš,
Gatavs kaŗa kumeliņš.
Skaties, mana līgaviņa,
Kur iejāšu lēģerī,
Sirms zirdziņš, balta siksna,
Jauni stangu iemauktiņi.
Kad iejāju lēģerī,
Sirmīts žēli iezviedzās.
Nu tu zini, līgaviņa,
Ne mūžam nepārnākšu!
169 [Nīgrandā (Nīgrandas pag. Azp)].

5. Kaŗavīra līgaviņa
Nakti miega negulēja,
Sēd pie loga raudādama,
Raksta kaŗa karodziņu,
Raksta kaŗa karodziņu,
Baro kaŗa kumeliņu.
Nav gailītis padziedājis,
Gatavs kaŗa karodziņš;
Nav gaismiņa izaususi,
Barots kaŗa kumeliņš.
No kungiem ziņu gaidu,
No ķeizara grāmatiņu.
Atnāk ziņa no kungiem,
No ķeizara grāmatiņa.
Pats aizgāju ziņģēdams,
Kumeliņš dancodams.
Skaties, mana līgaviņa,
Kuŗā pulkā es iejāju, -
Es iejāju tai pulkā,
Visiem sirmi kumeliņi,
Visiem sirmi kumeliņi,
Visiem puški pie cepures,
Visiem puški pie cepures,
Visiem pieši pie zābaka.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

32047.

32048.

32049.

32050.

32051.

1. Kāda luste Kurzemē -
Pastalas kājā,
Līka ķēve stallī,
Pātaga vadzī.
Lustīgi kaŗavīri -
Zābaki kājā,
Piesēja zobenu
Pie sāniem,
Visa zeme rībēja,
Skanēt skanēja.
300 [Kroņa Misas pagastā (Misas pag. B)].

2. Ko raud, kas kait
Kurzemes zēniem?
Kurzemes zēniem
Kurzemes domas,
Līka ķēve stallī,
Pastalas kājā,
Pastalas kājā,
Pātaga vadzī.
Kas kait, kas kait
Ķeizera zēniem!
Ķeizera zēniem
Ķeizera domas,
Zeltītas puķītes
Pie cepures,
Sudraba pieši
Pie zābakiem.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

32052.

1. Kaŗavīrs kaŗavīrs
No jaunā bāleliņa:
Uzsavilka brūnus svārkus,
Piejož zaļu zobeniņu.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

32053.

32054.

32055.

1. Kas kait, kas kait
Ķeizara vīram
Lustīgam nedzievāt,
Ķeizaram nekalpot!
Pats par lusti kaŗāi gāja
Zobeniņu vēcināt,
Zobeniņu vēcināt,
Atslēdziņu spridzināt.
Ķeizars deva drān' un maizi,
Liek stāvēt gatavam,
Liek stāvēt gatavam
Un uz fronti apgriezties.
Stāvat, brāļi, rindiņāi,
Lai varam maršierēt,
Lai varam maršierēt
Pa to sakšu tēvuzemi.
142 [Aizterē (Aizteres pag. Lp)].

32056.

32057.

32058.

32059.

1. Kas varēja baltu berzt
Ābelskoka liekšķerīti?
Kas varēja brīdināt
Kaŗavīra līgaviņu?
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32060.

32061.

32062.

32063.

32064.

1. Ko domāji tu, kundziņi,
Uz zobena atsaspiedis?
- Kā tad es nedomāšu -
Jauni vien kaŗavīri,
Cits nevar bruņu [bungu] nest,
Cits zobena vēcināt.
- Nebēdāji tu, kundziņi:
Tie varēja bruņas [bungas] nest,
Tie varēja bruņas [bungas] nest,
Ir zobenus vēcināt.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

2. Ko, kundziņ, tu domāji,
Zobinā atspiedies?
- Kā bij man nedomāt -
Jauni vien kaŗavīri,
Jauni vien kaŗavīri,
Nav karoga nesējiņa.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

3. Ko, kundziņi, tu domāji,
Uz niedrītes atspiedies?
- Kā lai man nedomāt -
Jauni vien kaŗavīri,
Cits nemāk bungu sist,
Cits kumeļa apsedlot.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

4. Ko, kundziņi, tu domāji,
Uz zobena atspiedies?
- Kā man bija nedomāt -
Jauni vien kaŗavīri,
Ni tie spēja bruņas nest,
Ni zobenu vēdināt;
Cits pakrita celiņā,
Cits celiņa maliņā.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

5. Ko sēroji tu, kundziņi,
Uz zobena atspiedies?
Kā es gauži nesērošu -
Jauni vien kaŗavīri,
Nevarēja bungas nest,
Ne zobeņa vēcināt.
- Jūs, kundziņi, varen lieli,
Visai pāri nedarāt,
Tad varēs bungas nest,
Ir zobeni mirdzināt.
147 [Lieģos (Aizteres pag. Lp)].

32065.

32066.

32067.

32068.

32069.

1. Krīvi krīvi, leiši leiši,
Kam nūkavi bruol'el'eņu;
Kam atstuoji rudzys mīžys
Kuo azaru l'eiguojūt'!
422 [Līvānu pag. D].

32070.

32071.

32072.

32073.

32074.

32075.

32076.

32077.

32078.

32079.

32080.

1. Raiba gulta rasiņā
Rakstītiem palagiem;
Tur guļ divi kaŗavīri,
Ar lodēm sašaudīti,
Ar lodēm sašaudīti,
Ar zobinu sabakstīti.
135 [Smiltenē (Smiltenes pag. Vlk)].

2. Rožu kaulu gultu taisu,
Magoņ' klāju paladziņu;
Uz tās gultas sarkans deķis,
Tur gul divi kaŗavīri,
Tur gul divi kaŗavīri,
Sašaudīti, sakapāti.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

32081.

32082.

32083.

32084.

32085.

32086.

32087.

1. Kur tecēji, mēnestiņi,
Ar to zvaigžņu pulurīti?
- Tek' kaŗā palīdzēt
Jaunajam brālītim.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

32088.

1. Laba diena man kaŗā
Ar labo kumeliņu;
Kaut māmiņa zinājuse,
Lai tik gauži neraudātu!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

32089.

32090.

1. Labāk dienu ķeizaram
Nekā nieka muižniekam:
Ķeizars deva kviešu maizi,
Muižnieks rudzu pelaviņas;
Ķeizars deva kaŗa rotu,
Ātru kaŗa kumeliņu,
Tēraudiņa zobentiņu,
Zīd' adītu karodziņu.
1180 [Druvienā (Druvienas pag. C)].

32091.

32092.

32093.

1. Labāk mani kaŗā kava,
Ne celiņa maliņā:
Māsiņai liela slava,
Kaŗā kauts bāleliņš.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)], 41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

32094.

32095.

32096.

32097.

32098.

32099.

1. Prūšu meita kaŗā gāja,
Žēlo jaunu bāleliņu.
- Nu ar Dievu, tēvs māmiņa,
Man jāiet tālu ceļu.
Jāju, jāju gaŗu ceļu,
Uzjāj' vienu zaļu birzi;
Uzjāj' vienu zaļu birzi,
Ieraug' kaŗa karodziņu;
Ieraug' kaŗa karodziņu,
Ieraug' kaŗus kaŗojot.
Dievs palīdz, kaŗa kungi!
Ļausiet man kaŗā iet?
- Jāj mājās, prūšu meita,
Baŗo mātes raibaliņas,
Baŗo mātes raibaliņas,
Tēva bērus kumeliņus!
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

32100.

32101.

32102.

32103.

32104.

32105.

32106.

32107.

1. Māte dēlu audzināja,
Vieglas dienas cerēdama;
Kas tai dos vieglas dienas,
Izaudzina kaŗavīru.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

2. Māte savu mīļu dēlu
Sev par prieku audzināja;
Sev par prieku audzēdama,
Izaudzina kaŗavīru.
2071 [Ancē (Ances pag. Pg)].

32108.

32109.

1. Māte savu viendēliņu
Sev par prieku audzināja.
Nava puika pusaugā,
Jau ķēniņa kaŗavīrs.
Māte ada zīda zeķes,
Tēvs šūdina zābaciņus;
Māte muti nomazgāja,
Tēvs padeva linu dvieli;
Māte galvu sasukāja,
Tēvs uzlika cepurīti;
Māte vilka brūnus svārkus,
Tēvi piejoza zobeniņu;
Māt' kumeļu paturēja,
Tēvs uzcēla mugurā.
Vēl māmiņa pavaicāja:
Kad, dēliņ, tu atnāksi?
- Tad, māmiņ, es atnākšu,
Kad ziedēs sētas mieti;
Kad ziedēs sētas mieti,
Akmens kāps uz ūdeņa;
Akmens kāps uz ūdeņa,
Spalva grims dibenā.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

32110.

32111.

32112.

32113.

32114.

32115.

32116.

32117.

32118.

1. Mieru mieru, vaļu vaļu
Lai palika šī zemīte!
Kaŗa kungi savas bruņas
Lemešos sakaluši.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32119.

32120.

1. Mīļi lūdzu māmiņai:
Nedod mani zaldātam!
Zaldātam īss mūžiņš,
Gaŗu ceļu staigājot;
Gaŗu ceļu staigājot,
Smagas bruņas nesājot;
Smagas bruņas nesājot,
Sukuriņus skrabinot.
Skrotis, lodes pāri gāja,
Kā bitītes dziedādamas;
Svelmes gāja par ausīm,
Uguns acis dedzināja.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)], 227 [Nurmuižā (Nurmuižas pag. Tl)].

32121.

32122.

32123.

1. Aši aši zīle dzied
Asa mieta galiņā.
Eit', bāliņi, klausīties,
Kādu vēsti zīle nesa!
- Zīle nesa tādu vēsti:
Būs kungiem kaŗā iet,
Būs kungiem kaŗā iet,
Negulēt spilvenos.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

2. Ko tie kraukļi krakšināja,
Ko žagatas žvadzināja?
Būs kungiem kaŗā iet,
Negulēt spilvenos.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

3. Krauklīts sēd ozolā,
Runā svešu valodiņu;
Būs kungiem kaŗā iet,
Negulēt spilvenos.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)], 106 [Viesienā (Viesienas pag. Md)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

32124.

32125.

32126.

32127.

32128.

32129.

1. Ar Dieviņu atsacīju
Meitiņām, māsiņām;
Neieš' vairs tumšu nakti,
Nesvīdēšu kumeliņu.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

2. Ar Dieviņu, šī pusīte,
Šīs pusītes zeltainītes!
Es jau vaira neatnākšu
Jūsu durvis virināt.
4 [Aijažos].

32130.

32131.

32132.

32133.

1. Līku loku upe tek,
Ratu grieza Daugavā;
Jauni puiši kaŗā gāja,
Sirdi slēdza akmenī.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

32134.

32135.

32136.

32137.

1. Pate māte sav' dēliņu
Kaŗavīru audzenāja:
Strupus svārkus šūdenāja,
Gaŗus matus audzenāja.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

2. Pate māte savu dēlu
Kaŗavīru audzināja:
Īsus svārkus šūt tam lika,
Ērtus šūt zābaciņus.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

32138.

1. Kāda sirds tai mātei,
Pati dēlu kaŗā raida,
Pati vilka brūnus svārkus,
Jož tērauda zobeniņ',
Jož tērauda zobeniņu,
Sedlo bēru kumeliņ',
Sak': dēliņ, tev jājāj
Ienaidnieku pulciņā!
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Kāda sirds tai mātei,
Pate dēlu kaŗā sūta,
Pate cepa auzu maizi,
Pate kala zobentiņ'.
Auzu maize gauši ēst,
Viegli nest mugurā.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

32139.

32140.

32141.

32142.

32143.

32144.

32145.

32146.

32147.

32148.

32149.

1. Rūc, ŗūc, pērkonīt,
Skaldi tiltu Daugavā,
Lai nenāk poļi, leiši
Šinī Māŗas zemītē!
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

32150.

1. Lai ir kungi gana lieli,
Nedrīkstēja vieni jāt;
Jāja, jāja, atsavēra,
Jāj i mani bāleliņi.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

32151.

32152.

32153.

32154.

32155.

32156.

32157.

32158.

32159.

1. Dzedri dzedri zīle brēca
Vārtu staba galiņā.
Mūs' brālītis tautiņās,
Zin Dievinis, kad pārnāks!
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

32160.

1. Kas tur kūpa, kas tur dega
Viņā jūras galiņā?
Vai tie mani bāleliņi
Krievu zemi dedzināja?
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

2. Margodama saule lēca,
Margodama norietēja.
Vai tie mani bāleliņi
Krievu zemi dedzināja?
101 [Rankā (Rankas pag. C)].

3. Sarkan' bija vakarpuse,
Rīta puse sarkanāka;
Tur tie mani bāleliņi
Krievu pili dedzināja.
24 [Lēdurgas draudzē].

4. Tumšis bija, gaišis tapa,
Vai uzlēca mēnestiņis?
Vai tie mani bāleliņi
Poļu pili dedzināja?
Sadedzina poļu pili,
Izjem naudas kalējiņu,
Izjem naudas kalējiņu
Ar visim āmarim,
Ar visim āmarim,
Ar tiem rakstu spiežamim.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

5. Tumšis bija, gaišis tapa,
Vai uzlēca mēnestiņš?
Vai tie mani jaunbrālīši
Krievu zemi dedzināja;
Krievu zemi dedzināja,
Krievu naudas gribēdami;
Krievu naudas gribēdami,
Krievu bēru kumeliņu;
Krievu bēru kumeliņu,
Krievu gaŗu kažociņu;
Krievu gaŗu kažociņu,
Krievu cauņu cepurīšu?
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

6. Tumšis bija, gaišis tapa,
Vai uzlēca mēnestīnis?
Vai tie mani jaunbrālīši
Krievu zemi dedzināja,
Krievu zemi dedzināja,
Krievu naudas gribēdami?
Tie negriba krievu naudas,
Tie grib savu tēvu zemi,
Tie grib savu tēvu zemi,
Tēva bērus kumeliņus.
158 (Nīcā).

32161.

32162.

32163.

32164.

32165.

1. Aiz kalniņa puķīt' plūču,
Puškoj' savu cepurīti.
Aizpuškotu cepurīti
Jāju tālu svešumā.
Skaisti zied tā puķīte,
Kas manā galviņā;
Gauži raud tā meitiņa,
Kas ar mani saderēja.
Neraud', mana līgaviņa,
Gan tu mani sagaidīsi;
Ja tu mani nesagaidi,
Sagaid' manu kumeliņu! -
Kumeliņis pārtecēja
Par deviņas vasariņas.
381 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Novītusi tā puķīte,
Kas aiz manas cepurītes;
Žēli raud tā meitiņa,
Kas ar mani saderēja.
Ko tu raudi, kas tev kait,
Mana jauna līgaviņa?
Vai tu raudi manis dēļ,
Vai pēc sava vaiņadziņa?
Ja tu raudi manis dēļ,
Es kaŗā nepalikšu;
Ja pēc sava vaiņadziņa,
Es tev citu darināšu
No trīs zelta puķītēm,
No sudraba vizbuļiem.
176 [Sakaslejā (Sakas pag. Azp)].

3. Skaisti zied tā puķīte,
Kas aiz manas cepurītes;
Gauži raud tā meitiņa,
Kas ar mani saderēja.
Neraud' gauži, tu meitiņ,
Man tērauda zobeniņš,
Es varēju cauri jāt
Ienaidnieku zemītei,
Es varēju brīdināt
Zelta seglu jājējiņu.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

32166.

32167.

32168.

32169.

32170.

1. Balti gāja kaŗavīri,
Vai ar sniegu apsniguši;
Tālu gāja, nezināju,
Vai bij mani jaunbrālīši.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

2. Sniedziņš sniga, putināja,
Balti jāja kaŗavīri;
Tie nebija kaŗavīri,
Tie bij mani bāleliņi.
216 [Ventspilī].

3. Sniegi sniga āriņos,
Balti jāja kaŗavīri.
- Vai, māsiņa, nepazini
Savu baltu bāleliņu?
94 [Odzienā, Ļaudonas (Mētrienas pag. Md)].

32171.

32172.

32173.

32174.

32175.

32176.

32177.

32178.

1. Zviedz, zviedz sirmais zirdziņš
Iekš staļļa;
Raud, raud jaunais puisīts
Iekš kaŗa.
Pasakait tam manam tēvam
No manim,
Vai tas zirgu nepārdeve,
No nelaimes nevadoja.
Zviedz, zviedz sirmais zirdziņš
Iekš staļļa;
Raud, raud jaunais puisīts
Iekš kaŗa.
Pasakait tai manai mātei
No manim,
Vai tā govis nepārdeve,
No nelaimes nevadoja.
Zviedz, zviedz sirmais zirdziņš
Iekš staļļa;
Raud, raud jaunais puisīts
Iekš kaŗa.
Pasakait tam manam brālim
No manim,
Vai tas vēršus nepārdeve,
No nelaimes nevadoja.
Zviedz, zviedz sirmais zirdziņš
Iekš staļļa;
Raud, raud jaunais puisīts
Iekš kaŗa.
Pasakait tai manai māsai
No manim,
Vai tā aitas nepārdeve,
No nelaimes nevadoja.
Zviedz, zviedz sirmais zirdziņš
Iekš staļļa;
Raud, raud jaunais puisīts
Iekš kaŗa.
Pasakait tai manai brūtei
No manim,
Vai tā pūru nepārdeve,
No nelaimes nevadoja.
Nezviedz vairs sirmais zirdziņš
Iekš staļļa,
Neraud vairs jaunais puisīts
Iekš kaŗa:
Brūte pūru pārdevuse,
No nelaimes izvadoja.
1881 [Ķērkliņos (Zvārdes pag. Kld)].

2. Zviedz, zviedz sirmais zirdziņš,
Zviedz stallī, eo!
Raud, raud jaunais zēniņš,
Raud kaŗā, eo!
Dodat ziņu manam tēvam
No manim, eo!
Lai pārdeva pāru zirgu,
Lai no kaŗa man' vado.
- Ne es došu pāru zirgu,
Ne es tevi izvadošu.
Zviedz, zviedz sirmais zirdziņš,
Zviedz stallī, eo!
Raud, raud jaunais zēniņš,
Raud kaŗā, eo!
Dodat ziņu manai mātei
No manim, eo!
Lai pārdeva pāru govju,
Lai no kaŗa man' vado.
- Ne es došu pāru govju,
Ne es tevi izvadošu.
Zviedz, zviedz sirmais zirdziņš,
Zviedz stallī, eo!
Raud, raud jaunais zēniņš,
Raud kaŗā, eo!
Dodat ziņu manam brālim
No manim, eo!
Lai pārdeva pāru vēršu,
Lai no kaŗa man' vado.
- Ne es došu pāru vēršu,
Ne es tevi izvadošu.
Zviedz, zviedz sirmais zirdziņš,
Zviedz stallī, eo!
Raud, raud jaunais zēniņš,
Raud kaŗā, eo!
Dodat ziņu manai māsai
No manim, eo!
Lai pārdeva pāru aitu,
Lai no kaŗa man' vado.
- Ne es došu pāru aitu,
Ne es tevi izvadošu.
Zviedz, zviedz sirmais zirdziņš,
Zviedz stallī, eo!
Raud, raud jaunais zēniņš,
Raud kaŗā, eo!
Dodat ziņu manai brūtei
No manim, eo!
Lai pārdeva savu pūru,
Lai no kaŗa man' vado.
- Ir es došu savu pūru,
Ir es tevi izvadošu.
Brūte pūru izdevuse,
Man' no kaŗa izpirkuse. Eo!
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

32179.

1. I māmiņa nezināja,
Kur dēliņa galva krite,
Vai krievos, vai leišos,
Vai upītes dibinā.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

32180.

32181.

32182.

32183.

32184.

32185.

32186.

32187.

32188.

32188¹.

32189.

1. Tu, saulīte, gaisu teci,
Vai redzēji man' bāliņu?
Mans bāliņš kā kundziņš
Kaŗa vidū līgojās,
Pieci puški cepurē,
Sešas zvaigznes zobenā;
No cepures gaisma ausa,
No zobena saule lēca,
Kumeliņa iemauktos
Mēnesnīca ritināja.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

32190.

1. Srautupīte strauji tek,
Nedrīkstēju pāri jāt.
Sabrammēju kumeliņu,
Jāju pāri drebēdams.
Pieši līdzai dūņas vilka,
Zobens grieza baltu smilkti.
142 [Aizterē (Aizteres pag. Lp)].

32191.

1. Prūšu ķēniņš lielījās
Krievu zemi pupām šaut;
Vēl ir krievu ķeizaram
Simtiem lastes svina lodes,
Simtiem lastes svina lodes,
Simtiem kaŗa jājējiņu.
142 [Aizterē (Aizteres pag. Lp)].

32191v2.

3. Turku blēdis lielījās
Krievu zemi kazām jāt.
Vēl bij krievu ķeizaram
Simtu mastu labu zirgu,
Tie nomīs turku zemi
Ar vienāmi pēdiņām.
1180 [Druvienā (Druvienas pag. C)].

32192.

32193.

32194.

1. Vakar kungi piesacīja
Baltajam bāliņam
Kalti bruņas, barot zirgu,
Apraudzīt krievu zemi.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32195.

32196.

32197.

32198.

32199.

32200.

32201.

32202.

32203.

32204.

32205.

32206.

32207.

1. Celies agri, mūs' kundziņi,
Sper kājiņu zābakāi!
Lieli kungi tiesu sprieda
Atjemt tavu novadiņu.
171 [Tāšu Padurē (Kalvenes pag. Azp)].

32208.

1. Cep, māmiņ, man maizīti
Vieglu nest, gausu ēst:
Man jāiet ar kundziņu
Tālajā zemītē.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

★

52924.

52925.

52926.

52927.

52928.

52929.

52930.

52931.

52932.

52933.

52934.

52935.

52936.

52937.

52938.

52939.

52940.

52941.

52942.

52943.

52944.

1. Div' vien bij, div' vien bij
Kas miedziņ' negulēj':
Bite miegu negulēj',
Kaŗavīra līgaviņ'.
Kaŗavīra līgaviņa
Sēž pie galda rakstīdama,
Sēž pie galda rakstīdama,
Šuj kaŗa karodziņ':
Visapkārt mīļus vārdus,
Vidū lika sav' sirsniņ'.
546 [Kuldīga Kld apr.].

52945.

52946.

52947.

52948.

52949.

52950.

52951.

52952.

52953.

1. Es pazinu sav brālīti
Kaŗa pulka vidiņā:
Divi pušķi, trijas zvaigznes,
Balta [Stalta?] caunes cepurīte.
87 [Drabešu (Drabužu) C].

52954.

52955.

52956.

52957.

52958.

1. Es, kaŗāja aiziedamis,
Cirvi cirtu ozolā.
Ja nebija, kas atmina,
Lai atmina ozolīns.
Ja nebija, kas raudāja,
Lai raud zaļais ozolīns,
Lai brīnāsi jaunas meitas,
Gar ozolu staigādamas.
39 [Bārtas Lp].

52959.

1. Es, kaŗā aiziedams,
Iestādīju ozoliņu,
Lai tas auga, lai lapoja,
Lai gaid' mani pārnākam.
Ja tas augs, ja lapos,
Tad es mājā gan pārnākšu;
Ja ozols nelapos,
Negaidiet mājā pārnākam.
373 [Sarkaņu Md].

52960.

52961.

52962.

52963.

52964.

52965.

52966.

52967.

52968.

52969.

1. Māmiņ, īšu zoldotūs,
Atguojs jimšu ļaudaviņu;
Pats es zinu, kura gaida,
Smuku garu augumiņu,
Smukim garim matiņim.
365 [Sakstagalas Rz].

52970.

52971.

52972.

52973.

52974.

52975.

52976.

52977.

1. Karaveira ļaudaviņa
Nīdru skolus dadzynuoja;
Gona prīžu siliņā,
Nav skaliņu plāsuojiņa.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

52978.

52979.

52980.

52981.

52982.

52983.

52984.

52985.

52986.

52987.

52988.

52989.

52990.

52991.

52992.

52993.

52994.

52995.

52996.

52997.

52998.

52999.

53000.

1. Šai zemē nespīdēja
Mans sidraba gredzentiņš,
Kaŗavīru pulciņā
Mans maizītes arājiņš.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

53001.

53002.

53003.

53004.

53005.

53006.

53007.

53008.

53009.

53010.

53011.

53012.

53013.

53014.

53015.

53016.

53017.

53018.

53019.

53020.

53021.

53022.

53023.

1. Smalki vērpu, biezi audu
Dēliņam kaŗa kreklu,
Lai viņš mani pieminēja,
Svešu zemi staigādams.
192 [Kosas C].

53024.

53025.

53026.

1. Projām jāiet, projām jāiet,
Vairs nevaru šeit palikt;
Šeit paliek man tēvs māmiņa,
Mani draugi, mīļākā.
292 [Olaines Rg].

53027.

53028.

53029.

53030.

53031.

53032.

53033.

53034.

1. Nu ir labi, nu ir labi,
Nu ir miers mūs' zemē:
Krievi, leiši savus šķēpus
Sakaluši lemešos.
355 [Rucavas Lp].

53035.

53036.

53037.

53038.

53039.

53040.

53041.

53042.

53043.

53044.

53045.

53046.

53047.

53048.

53049.

53050.

53051.

53052.

53053.

53054.

53055.

53056.

53057.

53058.

53059.

53060.

53061.

53062.

53063.

53064.

53065.

53066.

53067.

53068.

53069.

53070.

53071.

53072.

53073.

53074.

53075.

53076.

53077.

53078.

53079.

53080.

53081.

1. Saulīt' mazā gabaliņā,
Es ķeizeram roku sniedzu;
Es ķeizeram roku sniedzu,
Ķeizers pret man' klanījās.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

53082.

53083.

53084.

53085.

53086.

53087.

53088.

53089.

53090.

53091.

53092.

53093.

1. Sarkanbaltas rozes auga
Diža ceļa maliņā.
Kam tu augi, kam ziedēji,
Kam puišeli kaitināji;
Kam puišeli kaitināji,
Visu cauru vasariņu?
Tec, māsiņa, noplūc rozi,
Pārnes savā sētiņā;
Pārnes savā sētiņā,
Stādi savā dārziņā.
Brālīts jāja uz kariņu
Nepuškotu cepurīti;
Tec māsiņa, dārziņāja,
Puško brāļa cepurīti.
39 [Bārtas Lp].

53094.

53095.

53096.