ŪDEŅI: UPES, EZERI, JŪRA KĀ CILVĒKA DARBĪBAS LAUKS

- 198 -

1. Zvejniecība, kuģniecība

30682.

Agri dzied Rīgas gaiļi,
Agri kāpu laiviņā,
Lai palika Rīgas meitas
Apgulušas, nepieceltas.
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

30683.

Agri gaiļi padziedāja,
Agri kāpu laiviņā;
Es atradu Rīgas meitas,
Vēl kājiņas neapautas.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

30684.

Ābel's koka laivu daru,
Abi gali pazeltīti;
Ne jūrā neielaidu,
Jau atspīda Vāczemē.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1. Ābeļ' koka laivu daru,
Abi gali apzeltīti;
Da Rīgai nedagāju,
Atspīdēja Vāczemē.
Vāczemnieki brīnējās,
Kam tij tāda laiva nāk.
Tā dēliņa laiva nāk,
Kas neguļ dienavidu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

2. Oša koka laivu daru,
Zelta tuktes tuktēdams;
Kad iestūmu jūriņā,
Visa Rīga paspīdēja.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

3. Ozoliņa laivu taisu,
Abi gali apzeltoti;
Ne jūrē neiegāju,
Kad atspīde Vāczemē.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

30685.

Ai bagāta Gaujas māte,
Pildi manu ķeselīti!
Tu jau pati gan zināji,
Caur cepuri mati auga.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

30686.

Ai brālīti mīļu baltu,
Laid laiviņu maliņā!
Jūras meitas sasegušas
Baltas sagšas mugurā.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

30687.

Ai Daugava Daugaviņa,
Valdi savu straujumiņu:
Daža māmiņ' i raudāja,
Daža jauna līgaviņa.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ai Daugava Daugaviņa,
Daudz asaru dzērējiņa;
Daža māte dēlu raud,
Daža māsa bāleliņu,
Daža laba mātes meita
Noraud savu arājiņu,
Noraud savu arājiņu,
Savu maizes devējiņu.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

30687v2.

Upe upe, Gauja Gauja,
Valdi savu straujūdeni!
Daža laba mātes meita
Noraud savu arājiņu.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

30688.

Ai Dieviņi, ai Dieviņi,
Enkurnieku māmulīte!
Stāvu stāvu laiviņāi,
Vilnis sita galviņāi.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

- 199 -

30689.

Ai Dieviņ, ai Dieviņ,
Slīks mun divi bāleliņi:
Apsgāzēsi oša laiva
Pašā jūras vidiņā.
103 [Sausnējā, Vietalvā (Sausnējas un Vietalvas pag. Md)].

30690.

Ai Dieviņ, es redzēju
Skaistas kuģes jūrmalā;
Tās būs mūsu meitiņām
Ar puķēm jālādē.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

30691.

Ai Dieviņ, gauži skan
Visi Rīgas pulkstenīši:
Jūrā slīka simts laiviņu,
Divi simti īrejiņu.
102 [Saikavā (Saikavas pag. Md)].

1. Visi Rīgas pulkteniņi,
Visi gauži noskanēja:
Vakar slīka Daugavā
Divi simti airējiņu.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

30692.

Ai jūriņa, Daugaviņa,
Daudz tu man žēl darīji,
Daudz tu man aiŗu lauzi,
Daudz tērēji bāleliņu.
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)].

1. Ai, jūriņa balgālīte
Daudz kungam skādes dara:
Daudz lauzīja oša ierkles,
Slīcināja bāleliņus.
176 [Sakaslejā (Sakas pag. Azp)].

30693.

Ai lielā Vēja māte,
Met jel mieru vakarā:
Daža laba dvēselīte
Uz ūdens līgojās.
114 [Biksejā (Blomes pag. Vlk)].

30694.

Ai menciņi zeltspārnīti,
Kam spordzini jūriņāi?
Man deviņi zīda tīkli,
Tos vēzīši sagriezuši.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

30695.

Ai menciņi zeltspārnīti,
Nāc ar mani viesoties!
Es tev došu kumosiņu
Zīda diega galiņāi.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Nāc, menciņi, tai ravē,
Kur dzird' mani lellojam!
Es tev došu kumāsiņu
Zīda diega galiņā.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

30696.

A tu Dorbes ezeriņu,
Dod man vienu līdeciņu!
Būs manai saimītei
Vienas dienas launadziņis.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Mīļo ķīšu ezariņu,
Dod man vienu līdaciņu!
Būs manam gājējam
Treju dienu launadziņš.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

30697.

Ai Ventiņ, Abaviņ,
Līdz' balciņus vizināt,
Šogadiņ namu taisīt,
Citu gad' istabiņ'.
213 [Zlēkās (Zlēku pag. Vp)].

30698.

Aizjūdzos vēja zirgu
Pie tām kaula kamanām;
Nepiekusa vēja zirgs,
Nedilst kaula kamaniņas.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

30699.

Ar Dieviņu paliekat,
Kas stāvat maliņā!
Smaga laiva, dziļš ūdens,
Strauji tek Daugaviņa.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

30700.

Ar saulīti saderēju
Reizē tikt Vāczemē.
Jau saulīte Vāczemē,
Es vēl jūras līkumā.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)], 321 [Zasā (Zasas pag. Jk)], 3531 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Ar saulīti saderēju
Reizē tikt Vāczemē.
Jau saulīte Vāczemē,
Es vēl jūras saliņā.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 81 [Katriņā (Katriņas pag. C)], 120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)], 1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)], 126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 200 -

2. Es ar sauli saderēju
Līdzi tikt Vāczemē.
Jau saulīte Vāczemē,
Es vēl jūras līcišos.
Nedrīkstēju droši jāt,
Ne iemauktu skandināt;
Jūras putni, gaigaliņi,
Traucē manu kumeliņu.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

3. Es ar sauli saderēju
Reizā tikti Vāczemē.
Līdz saulīte uzlēkuse,
Es sedloju kumeliņu;
Bij saulīte brokastā,
Es izjāju jūrmalā;
Bij saulīte pusdienā,
Es vēl jūras līkumā;
Līdz saulīte nogājuse,
Es ar esmu Vāczemē.
40-1 (Bigauņciemā).

4. Es iejūdzu baltu zaķi
Viesulīša kamanās,
Ar saulīti saderēju
Reizā tikti Vāczemē.
Jau saulīte Vāczemē,
Es vēl jūras līcīšos.
375 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30701.

Ausu ausu, nosaucos
Ozoliņa laiviņā.
Te palika sīvi kungi,
Te laulāta līgaviņa.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

30702.

Balta aita jūru brida,
Zeltu nesa mugurā;
Ka zinātu mūsu kungi,
Laistu simtu medinieku.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

30703.

Balt' aitiņa jūru brida
Sudrabiņa radziņiem;
Rīgas kungi priekšā nāca,
Siekiem naudu mērīdami.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Balt' aitiņa, zelta ragi,
Tek pa jūru dancodama;
Rīgas kungi pretī nāca,
Dālderīšus mētādami.
106 [Viesienā (Viesienas pag. Md)].

2. Balta kaza jūru brida
Dzeltāniem radziņiem;
Rīgas kungi, ieraudzījši,
Šķiet saulīti uzlecot.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

3. Melnais vērsis baltiem ragiem
Brien pa jūru baurodams;
Rīgas kungi pretī nāca,
Siekiem naudu mērīdami.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

4. Pieci brieži jūru brida,
Otri pieci Daugaviņu;
Rīgas kungi priekšā gāja,
Siekiem naudu mērīdami.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5. Sirma cūka jūru brida,
Naudas kule mugurā;
Rīgas kungi priekšā gāja,
Siekiem naudu mērīdami,
Siekiem naudu mērīdami,
Dāldeŗiem skaitīdami.
Kaut tā cūka noslīkuse,
Nebūt' naudas Vidzemē.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30704.

Balt' aitiņa jūru peld
Dzelteniem radziņiem;
Preti gāja zelta laiba(?)
Sudrabiņa zēģelēm.
300 [Kroņa Misas pagastā (Misas pag. B)].

30705.

Balt' aitiņa jūru peld
Sudrabiņa radziņiem;
Visi Rīgas namnieciņi
Tek gar malu skatīties.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

30706.

Balta zied ābelīte
Jūras kāpas maliņā;
Pūš vējiņš, birst ziediņi
Zēģelnieka laiviņā.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

30707.

Balts gailītis kuplu asti
Par jūriņu diegu vilka;
Jūra kliedza, jūra brēca,
Nevar diega salocīt.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].

1. Melns gailīts, kupla aste,
Pār jūriņu diegu vilka;
Grūti pūta jūras viļņi,
Nevar diega salocīt.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

- 201 -

2. Melns gailītis kupl' astīti
Par jūriņu diegu stiepa;
Jūra šņāca dienu nakti,
To diedziņu locīdama.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

30708.

Balts gailīts kuplastīts
Par jūriņu diegu vilka;
Trūkst diedziņis, krīt gailītis,
Noslīkst jūras dibinā.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

30709.

Bērni tēvu nepazina,
No jūriņas pārnākam:
Siļķu zvīņu kažociņš,
Jūras putu cepurīte.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)], 216 [Ventspilī].

1. Nepazinu sav' brālīti,
Gar jūriņu staigājot:
Zuvu zvīņu kažociņš,
Putnu spalvu cepurīte.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

30710.

Daugaviņa melnacīte
Melna tek vakarā.
Kā tā melna netecēs,
Pilna dārgu dvēselīšu.
2 [Aderkašos (Taurupes pag. Rg)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)], 121 [Gulbenē (Md)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Melna tek Daugaviņa,
Melna dienu, melna nakti.
Kā tā melna netecēja,
Pilna dārgu dvēselīšu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

2. Ogre tek dunēdama,
Daugaviņa sanēdama;
Ogre pilna sīkakmeņu,
Daugaviņa dvēselīšu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3. Strauji strauji upe tek,
Vēl straujāki Daugaviņa.
Kā tā strauji netecēs,
Pilna dārgu dvēselīšu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30710v4.

Upe tek skanēdama,
Daugaviņa dindēdama.
Kā tai bija nedindēt,
Pilna dārgu dvēselīšu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

30711.

Daugaviņa melnacīte,
Panes koka gabaliņu;
Uz tā koka gabaliņa
Panes manu augumiņu.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

30712.

Dieviņam vēlējos,
Maz varītes turēdams,
Dieviņš manu laivu īra,
Vējš matiņus purināja.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

30713.

Dievs dedzan' diž' ugiņ'
Vidē jūr' virs akmiņ',
Silde tīkl', silde laiv',
Silde pat' irejiņ'.
211 [Rindā (Ances pag. Vp)].

30714.

Dikti rēja Rīgas suņi
Daugaviņas maliņā;
Visi Rīgas precenieki
Virs Daugavas naudu skaita.
226 [Kandavā (Tl)].

30715.

Divi laivas zelta naudas,
Tās gul jūras dibinā,
Tās gul jūras dibinā
Ar visiem īrējiem.
Būtu man tā zelta nauda,
Kas gul jūras dibinā,
Es nopirktu jūras pili
Ar visiem zaldātiem.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)], 237 [Jaunaucē (Jaunauces pag. Jg)].

30716.

Dui laiviņas zelta nāca,
Trešā sīka sudrabiņa.
Vienu devu brālītim,
Otru pate paturēju;
Trešo devu māmiņai,
Kas man' mazu audzināja.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

30717.

Divi slīka ošu laivas,
Divi daiļas zeltenītes;
čaukstēdama jūra nese
Divi rožu vaiņadziņus.
133 [Palsmanē (Palsmaņa pag. Vlk)].

- 202 -

1. Divi slīke ošu laivas,
Divi simts zeltenītes;
Vizēdama jūra nes
Divsimts vainadziņ'.
110 [Cēsīs].

30718.

Div' svecītes jūrā dega,
Div' sidraba lukturīši:
Tā dēliņa nauda dega,
Kas gul jūras dibenā.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

30719.

Div' svecītes jūŗā dega
Sudrabiņa luktuŗos;
Tās dedzina Dieva dēli,
Zvejnieciņus gaidīdami.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Dui lukter', dui sveciņ'
Deg Daugavas maliņē.
To dedzan' Diev' dēl',
Lai redz jūr's zvejnieciņ',
Zīd' tīkl', vaŗ' laiv',
Izrakstat' zēģalit'.
211 [Rindā (Ances pag. Vp)].

2. Div' svecītes jūrā dedza,
Div' sudraba lukturīši;
Dieva dēli dedzināja,
Lai redz jūras zvejnieciņi.
216 [Ventspilī].

30720.

Dziedat, meitas, ko gaidiet,
Prieki nāca šai zemēi:
Divi laivas zelta nāca,
Trešā sīka sudrabiņa.
162 [Dēselē (Nīkrāces pag. Azp)].

30721.

Dzeltenā cielaviņa,
Laidies laivas radziņā,
Laidies laivas radziņā,
Nāc man līdzi Vāczemē!
216 [Ventspilī].

30722.

Dzeltānā cielaviņa,
Meties jaires galiņā,
Lai man Dievs palīdzēja
Svešu zemi staigājot!
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

30723.

Dzeltenā cielaviņa,
Meties aires galiņā,
Pārnes mani par jūrām,
Par dziļiem ezariem!
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

30723¹.

Dzeltenā cielaviņa,
Meties aires galiņā,
Palīdz' plostu peldināt
Uz tiem Rīgas namniekiem!
20 [Krapē (Krapas pag. Rg)].

30724.

Dzeltānā cielaviņa,
Meties laivas galiņā;
Es tev došu zelta airi,
Iries pate maliņā!
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

30725.

Dzeltānā cielaviņa,
Meties stūres galiņā!
Es tev' būšu nostūrēt
Rīgas piles maliņā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

30726.

Dzeltānā cielaviņ,
Meties stūŗa galiņā!
Ja tu labi aizstūrēsi,
Dabūs' Rīgas sudrabiņ'.
373 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30727.

Dziļas jūŗas zvejniekam
Caur cepuri mati auga;
Tam bij tiesa alus dzert
Ar sudraba biķerīti.
33 [Pēteŗupē (pie Saulkrastiem Rg)].

1. Dziļas jūras zvejniekam
Caur cepuri dūmi kūp;
Tas nedzēra alutiņu
Bez sudraba biķerīša.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

30728.

Dziļas jūras zvejniekam
Caur cepuri mati auga;
Ūdens viņa laivu nesa,
Vējīns matus plevināja.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

30729.

Eima, brāļi, raudzīties,
Kādu koku upe nes;
Kādu koku upe nes,
Tāda koka laivu daru.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 203 -

30730.

Ej gulēt, Vēja māte,
Sausas egles galiņā:
Jūrā mani bāleniņi
Vakarēju gājumiņu.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

1. Ej gulēt, vāverīt,
Sausa koka galiņā:
Jūrā mani bāleliņi
Vakarēju gājumiņ'.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Pūti, pūti, Vēja māte,
Met jel mieru vakarā:
Jūrā mani bāleliņi
Vakarēju gājumiņu.
65 [Valtenbergā (Mazsalacas pag. Vlm)].

30731.

Ej, puisīt, mazgā muti,
Tec upītes apraudzīt!
Es redzēju Ūdens māti
Smiltīs naudu skandinot.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

30732.

Es apvilku ūdens svārkus,
Sīkakmiņu kažociņu;
Nu es iešu jūrmalē
Ar ziemeli spēlēties.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Apvilkos kaula svārkus,
Eņģevēŗa kažociņ';
Es aiziešu par Daugavu
Ar ziemeli spēlēties.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

2. Es uzvilku ūdens kreklu,
Smalku zvirgzdu kažociņu,
Lai varēju ar Dieviņu
Pret ziemeli spēlēties.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

3. Sen dzīros, nu es iešu
Ar ziemeli spēkoties:
Ūdens putu kreklu vilku,
Sīkakmeņu kažociņu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

30733.

Es bij' laivu taisītājs,
Rokat mani jūrmalēi!
Jūŗas meitas man' apsedza
Baltajām villainēm.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

30734.

Es bij' laivas taisītājs,
Rokat mani jūrmalā!
Sak' laiviņa tecēdama:
Te guļ mans taisītājs.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

30735.

Es būt' sen gulējuse
Daugaviņas dibenā,
Kaut Laimiņa nemetuse
Vītoliņa žagariņu.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

30736.

Es iebraucu Daugavā
Ar dzeltenu kļava lapu;
Pašā upes vidiņā
Nogrimst lapa dibenā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

30737.

Es gulēju saldu miegu
Jūŗas kāpes maliņā:
Ūdens dzied, akmens raud,
Kalnmaliņa vizuļoja.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Es apgulu saldu miegu
Jūras kāpas maliņā:
Dzied akmins, raud ūdens,
Vēja māte gavilē.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

2. Es gulēju saldu miegu
Jūras kāpas maliņā:
Ūdens sauca, akmens loka,
Kalnmalīši vizināja.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

30738.

Es neietu pie zvejnieku,
Ne pi dižu dravenieku:
Trūkst dzēnītis, grimst laiviņa,
Trūkst maizītes arājinis.
213 [Zlēkās (Zlēku pag. Vp)].

1. Dod, māmiņa, kam dodama,
Nedod mani zvejniekam:
Trūkst dzenīši, slīkst laiviņa,
Pazūd mūžam arājiņš.
217 [Ārlavā (Ārlavas pag. Tl)].

30739.

Es nevaru ieraudzīt
Tos jūŗiņas vilniņus:
Tur bij manis mīļais tēvs,
Tur mīļie bāleliņi.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 204 -

30740.

Es pārgāju par jūriņu
Ar ozola šķembelīti.
Paliek rokas nemazgātas,
Jūras ogas nelasītas(?).
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

1. Es pārkāpu Daugaviņu
Ar dzeltānu kļava lapu.
Paliek mute nemazgāta,
Jūras ogas nelasītas.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

30740¹.

Es uzkāru šūpulīti
Triju bangu starpiņā,
Triju bangu starpiņā,
Trejdeviņu stenderīšu,
Ik pie viena stenderīša
Trejdeviņu atslēdziņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

30741.

Es redzēju div' laiviņas
Baltajām zēģelēm;
Tur sēdēja div' māsiņas
Baltajām villainēm.
216 [Ventspilī].

30742.

Es redzēju jūriņā
Zelta grīsli grīļojam;
Ne tas slīka, ne tas grima,
Ne tas nāca maliņā.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

30743.

Es redzeju Saules māt'
Vidēi jūr' peldejam;
Tā nebij Saules māt',
Tā bij man' bāleliņ',
Tā bij man' bāleliņ',
Balt's cimd's rociņēi,
Balt's cimd's rociņēi,
Man' pirmei daramei.
211 [Rindā (Ances pag. Vp)].

30744.

Es redzej' sauv' bāliņ'
Vidē jūr' līgejam.
Es gribej' rok's dot, -
Vilniņš laiv' lecanē.
211 [Rindā (Ances pag. Vp)].

1. Es redzēju sav' māsiņu
Zēģelnieku laiviņā;
Es gribēju roku dot, -
Ūdens laivu kustināja.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

30745.

Es redzēju vecomāti
Daugavā zvejojot
Sudrabiņa laiviņā,
Zelta irklis rociņā.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

30746.

Es redzēju vidē jūr'
Balt' zos' kliegejam.
Tie nebij balt's zos's,
Tie bij jūr's putekļi.
211 [Rindā (Ances pag. Vp)].

30747.

Es sēdēju jūriņā
Sveķu celma galiņā;
Šautin mani nenošāva,
Ar laiviņ' nedabūj'.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Es stāvēju vidū jūras
Sveķu celma galiņā;
Ne ar plinti man's nošāve,
Ne ar laivu klātu tika.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

30748.

Es šķitos gudris būt,
Līdakām jumtu jūmu;
Saskrien vārnas, žagatiņas,
Noēd manu nama jumtu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

30749.

As tev lūdsu, ankernieks,
Mat ankuiri Dougovā!
Muna ruoeciņ' ij sāepēja,
Šādu kuoku cylājuot.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

30750.

Es uzkāpu kalniņā,
Pašā kalna galiņā;
Es redzēju jūriņā
Pazeltītu velētāju,
Zīda krekli, zelta vāle,
Pazeltīta velētava.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Apsegloju kumeliņu
Sidrabiņa sedliņiem.
Es uzjāju kalniņā,
Pašā kalna galiņā.
Ieraudzīju jūrmalē -
Trīs meitiņas velējās:
Zīža krekli, zelta vāle,
Sidrabiņa velētava.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

- 205 -

30751.

Es uzkāpu kalniņā,
Pašā kalna galiņā.
Es redzēju visu jūru,
Visus jūras zvejnieciņus.
23 [Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)].

1. Es redzēju jūriņā
Trīs zvejniekus zvejojam;
Visiem bija zelta laivas,
Sudrabiņa zēģelītes.
2071 [Ancē (Ances pag. Pg)].

2. Es uzkāpu kalniņā,
Pašā kalna galiņā,
Es redzēju jūriņā
Trīs zvejniekus zvejojot:
Zelta laiva, zīda tīklis,
Sudraboti irklu gali.
216 [Ventspilī].

3. Es uzkāpu kalniņā,
Pašā kalna galiņā,
Es redzēju visu jūru,
Visus jūras zvejnieciņus.
Es redzēju jūriņā
Zīda tīklus ielaižam;
Tur vajag zelta laivas,
Dimantiņa zēģelītes.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

30752.

Ezeriņš vizināja
Sīkajām raudiņām.
Vai vizin', nevizin', -
Zvejnieks mans brāleliņš.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

1. Daugaviņa vizināja
Baltajām raudiņām.
Vai vizin', nevizin', -
Vakar slīka brāleliņš.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

30753.

Gaida māte ceļa vīra,
Jo vairāk laivinieka:
Laivinieka dvēselīte
Uz ūdeņa plīvināja.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1. Darbenieku tā negaidu,
Kā gaidīju plostenieku:
Plostenieku dvēselīte
Ūdens virsu plivināja.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

30754.

Gailīts man padziedāja,
Daugavā zvejojot.
Iŗu laivu maliņā,
Teku celt līgaviņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

30755.

Grūši pūta oša laiva,
Jūrmalā gulēdama:
No rītiem vēja gaida,
No Vidzemes īrējiņa.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

30756.

Grūti pūta jūŗas vēji,
Žēli rauda māmuliņa:
Dažs māmiņas lolojumis
Uz ūdeņa līgojās.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

1. Gauži raud māmuliņa,
Krasta malu staigādama,
Redzēj' savu auklējumu
Uz ūdeņa līgojam.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

30757.

Guli, guli, tu puisīti,
Kas pīs lūku venterīti?
Divi zaļas līdeciņas
Pa upīti plikšķināja.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Pēterīti, bāleliņi,
Pin lūciņu venterīti:
Līdeciņa plīvināja
Ezeriņa maliņā.
121 [Gulbenē (Md)].

30758.

Guli, mana līgaviņa,
Putnu spalvu spilvenā;
Pats gulēšu jūriņā
Zaļ' ozola laiviņā.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Guli, mana līgaviņa,
Kur vietiņu taisījuse;
Es gulēju jūriņā
Baltā putu gabalā.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

- 206 -

2. Guli, mana līgaviņa,
Mīkstā dūnu spilvenā;
Es gulēšu laiviņāje
Cieta koka skaidiņā.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

30759.

Jūra elle, jūra elle,
Daugaviņa māmuļiņa:
Daugaviņa izšūpoja
Kā māmiņa šūpolē.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Rīga Rīga - elle elle,
Daugaviņa māmuliņa:
Daugaviņa izšūpoja
Kā māmiņa šūpulī.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

30760.

Jūrā gāju naudas gūt,
Saujā nesu dvēselīti;
Balta bija jūras nauda,
Dārga mana dvēselīte.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

1. Nu gāj' jūŗā naudas sēt,
Saujā nesu dvēselīti.
Dārga bija jūŗas nauda,
Dārga mana dvēselīte;
Visa jūŗas balta nauda
Ne vērts manas dvēselītes.
213 [Zlēkās (Zlēku pag. Vp)].

30761.

Jūŗā gāju, šķavas nāca,
Pretim gāju, nebēdāju:
Piecu pāŗu ošu irkles,
Vēl bij tēva padomiņš.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30762.

Jūra jūra, Daugaviņa,
Daudz tu man žēl darīji:
Jūrā slīka div' bāliņi,
Daugavā arājiņš.
315 [Jaunjelgavā], 327 [Taurkalnē un Jaunjelgavas apkārtnē (Taurkalnes pag. B un Jaunjelgavas Jk apkārtnē)].

1. Jūra jūra, Daugaviņa,
Tā man skādi padarīja:
Tur palika zirgs un segli,
Diženais bāleliņš.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

2. Jūra jūra, Gauja Gauja
Ar manim ienaidā:
Jūrā slīka trīs bāliņi,
Gaujā miežu arājiņš.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

3. Jūra jūra, Gauja Gauja,
Tu man' gauži rūdināji:
Gaujā mani zirgi slīka,
Jūrā mani bāleliņi.
287 [Bauskas pilsmuižā (Bauskas pag. B)], 289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

30763.

Jūra jūra, Daugaviņa,
Tās bij pašas ietaliņas;
Sīkas upes Vidzemē,
Tās meitiņas vedekliņas.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

30764.

Jūra jūra, ko tu krāci?
Māte māte, ko tu raudi?
Jūra krāca smalka tīkla,
Māte raud auklējuma.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Jūra jūra, kā tu kauci?
Māsa māsa, kā tu raudi?
Jūra kauc smalku tīklu,
Māsa raud bāleliņu.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

2. Jūra kauca, kā tā kauca?
Jūra kauca zvejnieciņu;
Māsa raud, kā tā raud?
Māsa raud bāleliņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

30765.

Jūŗa kauca, jūŗa kauca,
Kādu vellu ierijusi?
Ierijusi zelta laivu,
Div' bāliņus īrējiņus.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Jūra krāca, jūra bļāva,
Ko tā bija ierijusi?
Ierijusi jaunu vīru,
Jauna vīra kumeliņu.
1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)].

2. Jūra šņāca, jūra krāca
Ko tā bija aizrijuse?
Tā aizrija zelta kuģi
Deviņiem žuburiem.
222 [Garlenē (Vandzenes pag. Tl)].

3. Jūŗa šņāca, jūŗa
krāca,
Ko tā jūŗa ierijuse?
Dažu labu tēva dēlu,
Dažu bērna dvēselīti.
225 [No Kaltenes līdz Kolkasragam gar jūrmalu (Tl, Vp)].

30766.

Jūra krāca, jūra krāca
Miglājā rītiņā.
Eita, māsas, apraugiet,
Vai ir visi bāleniņi!
- Ir gan visi bāleniņi,
Pastarīša vien nevaid;
Pastarītis jūriņā
Baltā putu gabalā,
Baltā putu gabalā
Saulei svārkus šūdināja;
Divas sloksnes zelta lika,
Trešo lika sudrabiņa,
Lai spīdēja, lai vizēja,
Gaisa vidū līgojot.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

- 207 -

1. Klusiņām jūra tek
Miglainā rītiņā.
Ejam, māsas, skatāmies,
Vai ir visi bāleliņi!
Še ir visi bāleliņi,
Pastarīša vien nevaid;
Pastarīts jūriņā,
Baltā putu gabalā.
Pūt, vējiņi, sit vilnīti,
Izsit putu gabaliņu!
No tā putu gabaliņa
Trīs pušķīšus darināju;
Vienu devu Dieviņam,
Otru Dieva dēliņam,
Trešu pate paturēju
Vaiņadziņa cekuļam.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

30767.

Jūra krāca, jūra šņāca,
Kas guļ jūras dibinā?
Tur guļ zelts, sudrabiņš,
Dažs māmiņas auklējums.
1311 [Apē (Vlk)].

1. Gauja šņāca, Gauja krāca,
Kas guļ Gaujas dibinā?
Tur guļ daža kunga nauda,
Dažs māmiņas auklējums.
23 [Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)].

2. Tīra tek Daugaviņa,
Daži grūži dibinā;
Gan tur zelta, gan sudraba,
Gan māmiņas auklējuma.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

30768.

Jūra krāca, laiva šņāca
Miglājā rītiņā:
Jūra krāca smalka tīkla,
Laiva baltas zēģelītes.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

30769.

Jūra pate man aŗama,
Jūras kalni ecējami;
Jūra manim zeltu nesa,
Jūras kalni sudrabiņu.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

30770.

Jūra prasa smalku tīklu,
Laiviņ' baltu zēģelīti;
Uzvelk baltu zēģelīti,
Iet laiviņa vizēdama.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

1. Jūriņ' prasa smalku tīklu,
Laiviņ' baltu zēģelīti.
Kad uzvilku zēģelīti,
Iet laiviņa dziedādama,
Iet laiviņa dziedādama
Uz Kurzemes meitiņām.
Kurzemē daiļas meitas,
Tās māk jūras tīklus aust,
Tās māk jūras tīklus aust
Priekš tiem jūras zvejniekiem.
360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30771.

Jūra šņāca, jūra krāca,
Kas guļ jūras dibinā?
Tur gulēja zelta nauda
Sudrabiņa lādītē.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

30772.

Jūŗas māte, Jūŗas māte,
Valdi savas kalponītes:
Sasegušas baltas sagšas,
Nelaiž mani maliņāi.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Ai lūdzama Jūŗas māte,
Valdi savas kalponītes!
Jūŗāi mani bāleliņi
Vakarēju gājumiņu, -
Sasegušas baltas sagšas,
Nelaiž viņus maliņāi.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

2. Jūras māte, Jūras māte,
Valdi savas kalponītes:
Sasēdušas maliņāi,
Nelaiž mani jūriņāi.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

- 208 -

30773.

Jūras māte man vaicāja,
Ko dareja zvejnieciņi.
Zvejniekam sēra laiva,
Pills laiva sērdienīšu.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

30774.

Jūras māte man vaicāja,
Ko dar' veci zvejenieki.
Tīklus auda, aiŗus drāza,
To dar' veci zvejenieki.
87 [Liepas muižā (Liepas pag. C)].

1. Jūras māte man prasīja,
Ko dar' mani zvejnieciņi.
Tīklus auda kalniņā,
Aiz ozola sēdēdami.
46 [Carnikavā (Rg)].

2. Jūras māte man vaicāja,
Ko dar' veci zvejnieciņi.
Tīklus lāpa, aires drāž,
Kāpu malā sēdēdami.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

3. Man vaicāja kalnu meitas,
Ko tie lejas puiši dara.
Tīklus auda, tīklus lāpa,
Iekrēsliņā sēdēdami.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4. Ūdens māte man vaicāja,
Ko dar' jūras zvejnieciņi.
Tīklus auda, aiŗus drāza,
Uz ūdena dzīvojot.
297 [Lepšukalnā pie Bauskas (Bauskas pag. B)].

30775.

Jūŗas māte man vaicāja,
Ko zvejnieku meitas dara.
Smalki vērpa baltus linus,
Siļķītēm valgus taisa.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Siļķes, menci man vaicāja,
Ko darīja zveju meitas.
Smalki vērpa, tīklus auda,
Siļķītēm valgus dara.
171 [Tāšu Padurē (Kalvenes pag. Azp)], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30776.

Jūriņā simtu durvju,
Divi simti stenderīšu;
Ik pie katras stenderītes
Pa buntei atslēdziņu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

1. Simtiņš bija duraviņu,
Divi simti stenderīšu;
Ikkatrās duravās
Pa baltai atslēgai.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

2. Simtu jūdžu jūriņā,
Simtu durvju stenderīšu;
Ikkatrā stenderē
Ira zelta atslēdziņa.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

30777.

Jūriņā trīs bandziņas,
Es visām vārdu zinu:
Viena Grieta, otra Anna,
Trešā bija Mārģietiņa.
Lūdzu Grietu, lūdzu Annu, -
Nelaiž mani maliņā;
Mārģietiņu to pielūdzu,
Tā izlaida maliņā.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

30778.

Jeuru gaiļi agri dzīd
Agri sādu laiveņā.
Tec, laiveņ, tacādama
Symtu jeudzu dīneņā!
409 [Līksnas pag. D].

30779.

Kad es gāju jūriņā,
Jūriņ' mana māmulīte;
Kad es nācu maliņā,
Man pašam māmulīte.
216 [Ventspilī].

30780.

Kad es gāju jūriņāi,
Jūŗa mana māmulīte;
Kad es tapu maliņāi:
Tu, jūriņa, raganīte!
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Kad es gāju jūrīnāi,
Jūrīn' mana māmulīte;
Kad izgāju malīnāi:
Pūt, jūrīna, pakaļāi!
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

30781.

Kas kait, kas kait
Zvejnieka sievai!
Viens Ķīsis, dui ķīši,
Zupiņa rokā.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

- 209 -

30782.

Kas kait man nedzīvot
Lielas jūras maliņā:
Cik jūriņa viļņus meta,
Tik izmeta sudrabiņu.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

1. Kas kait mane nedzīvot
Uz Ventiņas kraujumiņa:
Ik Ventiņa vilni meta,
Ik izmeta sudrabiņu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

30783.

Kas kait Rīgas meitiņām
Raibu cimdu neadīt:
Jūra vērpa dzīpariņus,
Daugaviņa šķeterēja.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

30784.

Kas spīdēja, kas mirdzēja
Daugaviņas maliņā?
Zvejnieciņa līgaviņa
Zelta naudu rēķināja.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)], 42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

1. Kas uguni žibināja
Zvejenieka laiviņā?
Zvejenieka līgaviņa
Zelta naudu rēķināja.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

30785.

Kas tie tādi zēģelnieki
Gaŗām jūru zēģelēja?
- Vai, māmiņa, nepazīsti
Savu buŗu audumiņu?
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

30786.

Kas to teica, kas redzēja,
Ka jūŗā miežus sēja?
- Es to teicu, es redzēju, -
Zaķis ara taurēdams.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

30787.

Kas tur nāca par ezaru,
Ņiedres vien locījās?
Div' laiviņas zelta nāca,
Treša sīka sudrabiņa.
39 [Skrīveŗos (Skrīveŗu pag. Rg)].

30788.

Kas tur nāca pa jūriņu,
Kas tās niedres čabināja?
- Tas, māmiņa, tavs dēlinis
Ar tām pāva actiņām.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

30789.

Kas tur nāca pa jūriņu,
Niedres vien škorstījās?
Tur nāk mani brāleliņi
No Vāczemes šai zemē.
308 [Altenē (Seces pag. Jk)].

30790.

Ķegums mani pavadīja,
Rezna mani sagaidīja;
Ai Parumba, vella māte,
Tā gaid' manu dvēselīti!
327 [Taurkalnē un Jaunjelgavas apkārtnē (Taurkalnes pag. B un Jaunjelgavas Jk apkārtnē)].

1. ķigums mani pavadīja,
Rezna mani sagaidīja;
Rumba liela grēceniece,
Tā bij muitas ņēmējiņa.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

30791.

Ķīsīts kliedza, ķīsīts
brēca
Dziļā upes dibinā.
Audiet, meitas, smalkus tīklus,
Velciet ķīsi maliņā!
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30792.

Ko, bāliņi, darīsim,
Rindā laivas sagriezuši?
Mūrēsim graznu pili
Daugaviņas maliņā.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30793.

Ko, bāliņ, darīsim,
Ūdens tek laiviņā?
Irsim laivu maliņā,
Sauksim citu bāleliņu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30794.

Ko nu, brāļi, darīsim,
Ūdens nāk laiviņā?
Ņemsim šķēres, cirpsim matus,
Bakstīsim laivas galu.
65 [Valtenbergā (Mazsalacas pag. Vlm)].

30795.

Kupla liepa jūrmalēi,
Tā pieder zvejniekam;
Kad laivai vierves trūka,
Tek pie liepas lūku plēst.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

- 210 -

30796.

Kur skriesiet, melni kraukļi,
Bez saulītes vakarā?
- Māmiņai ziņu dot,
Dēliņš jūras dibinā.
308 [Altenē (Seces pag. Jk)].

1. Ko, krauklīti, kracināji,
Kādu vēsti man atnesi?
- Tādu vēsti tev atnesu,
Dēls guļ jūras dibinā.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

2. Kur tecēji tu, irbīte,
Tumsā, sebu vakarā?
- Dēlu mātei ziņu dot,
Dēliņš jūras dibinā.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

3. Kur tu skrēji, melns krauklīti,
Tik sebā vakarā?
- Māmiņai vēsti nesu,
Dēliņš jūras dibinā.
216 [Ventspilī].

4. Kur tu teci, mēnestiņi
Ar to zvaigžņu pudurīti?
- Dēlu mātei ziņas nesu,
Dēliņš jūras dibinā.
2401 [Bikstos (Bikstu pag. Tk)].

5. Kur tu teci, melna odze,
Tumsiņā, vakarā?
- Dēlu mātei ziņu nesu,
Dēliņš jūras dibinā.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

30797.

Kurzemē daiļas meitas,
Tās māk jūras tīklus aust,
Tās māk jūras tīklus aust
Priekš tiem jūras zvejniekiem.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30798.

Laba dzīve, laba dzīve
Ezeriņa maliņā:
Bites līda ozolā,
Līdeciņas murdiņā.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

30799.

Labāk braucu zēģelīti,
Nekā aru slapju zemi:
Zēģelīte zeltu nesa,
Smilšu auzas slapja zeme.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)], 107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Labāk gāju zēģelēt,
Ne ūdeņa zemi art:
Zēģelīte naudu pelna,
Smilgas auga ūdenī.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

30800.

Labāk man rupjš kreklits,
Nekā rupj' zēģalit':
Rupjš kreklits mies' sild',
Zēģalit' dvēselit'.
211 [Rindā (Ances pag. Vp)].

30801.

Labāk pirku oša laivu,
Nekā bēru kumeliņu:
Kamēr bēris auzas ēda,
Tikmēr laiva simtu jūdzu.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Tēvs dēlami naudu deva,
Lai pirk bēru kumeliņu.
Labāk pirka oša laivu,
Nekā bēru kumeliņu:
Kamēr bēris auzas ēda,
Jau laiviņa gabalā.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

30802.

Labs ar labu sasatika,
Līktin līka Daugaviņa:
Vienam bija rudzi mieži,
Otram zelts, sudrabiņš.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Liels ar lielu lielījās, -
Abi slīka Daugavā;
Vienam slīka rudzi mieži,
Otram zelts, sudrabiņš.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

30803.

Lai ir gŗūt', kam ir gŗūt',
Zvejniekam visai gŗūt':
Lai lij' liet', lai krīt' snieg',
Zvejnieks zvej' jūriņēi.
211 [Rindā (Ances pag. Vp)].

30804.

Laivinieka meita biju,
Laivā gulu dienavidu;
Laivinieks gadījās,
Ne zemītes arājiņš.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

30805.

Laivenieki, bāleliņi,
Ņemiet mani laiviņā!
Es mācēju smalki irt,
Iet laiviņa līgodama.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

- 211 -

30806.

Lietus nāca kapādams,
Vēja māte svilpodama.
Jaunākais mans bāliņ,
Glabā savu zēģeliņu!
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

30807.

Līdaciņa zeltspārnīte,
Nāc ar mani spēlēties,
Tu dziļā jūriņā,
Es ozola laiviņā.
1311 [Apē (Vlk)], 377 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ai reņģīte zilspārnīte,
Nāc ar manim spēlēties,
Tu dziļā jūriņā,
Es ozola laiviņā.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

2. Līdeciņ zaļspārnīt,
Iesim abi spēlēties:
Tev vajag smalka tīkla,
Man zeltītu zēģelīšu.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3. Līdaciņa zeltspārnīte,
Nāc ar mani spēlēties,
Tu dziļāi jūriņā,
Es ozola laiviņā.
Jūra prasa smalku tīklu,
Laiva baltu zēģelīti.
Uzliek jūrai smalku tīklu,
Laivai baltu zēģelīti,
Iet laiviņa dziedādama,
Nāk līdaka dancodama.
29 [Nurmižos (Vildogas pag. Rg)].

30808.

Līdaciņa velējās
Zaļas niedras galiņā;
Zīda kreklis, zelta vāle,
Sidrabiņa velētava.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

30809.

Līgo, laiviņa,
Ved mani malā!
Gan biju līgojse
Ūdeņa vidū.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

30810.

Mans vīrīns jūrīnā,
Pieci menci laivīnā,
Pieci menci laivīnā,
Ik bērnīna mencis bij.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

30811.

Maza mana līgaviņa
Par visāmi sieviņām;
Balta mana zēģelīte
Par visāmi zēģelēm.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Man baltāka zēģelīte
Aiz visām laiviņām;
Man jaunāka līgaviņa
Aiz visām sieviņām.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

30812.

Maza maza man laiviņa
Noplīsušu zēģelīti,
Nevarēju līdzi tikt
Ar citiem zvejniekiem.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

30813.

Meties, jūra, kaudzītē,
Sedzies baltu villainīti!
Tik līdzenis mans celiņis
Kā notrīta galodiņa.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

30814.

Nākat, ļaudis, skatīties,
Kur tek Ventas kumeliņš:
Pret bangām stāvu leca,
Abējpus sviedri tek.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

30815.

Ne tā mana viena vaina,
Ka laiviņa netecēja:
Līgaviņas vaina bija,
Kam auž rupjas zēģelītes.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

30816.

Ne visiemi stūrmaņiemi
Ūdens ceļu izzināt:
Vīksnes celmi celiņā,
Ābeļ' ceļa maliņā.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

30817.

Neba dižas lietas dēļ
Lejnieks savas sievas kūla:
Kam nekūra uguntiņu
Jūras kāpas galiņā.
176 [Sakaslejā (Sakas pag. Azp)].

- 212 -

30818.

Neba lielas lietas dēļ
Zvejnieks kūla līgaviņu:
Trīs raudiņas vien pietrūka,
Simtiņā(i) rēķinot.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

30819.

Neraudāja māmulīte,
Kad šūpuļa viere [=virve] trūka;
Tad raudāja māmulīte,
Kad laiviņas ierkle lūza.
176 [Sakaslejā (Sakas pag. Azp)].

30820.

No rītiņa agri agri
Iztecēju kalniņā,
Redzu savu bāleliņu
Iŗot laivu maliņā.
315 [Jaunjelgavā], 327 [Taurkalnē un Jaunjelgavas apkārtnē (Taurkalnes pag. B un Jaunjelgavas Jk apkārtnē)].

30821.

No Vāczemes uz Liepāju
Veda naudu par jūriņu,
Nebūt' ostu sasnieguši,
Nebūt' nauda Aizputē.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

30822.

Nospārdās siļķu māte,
Laiviņā iekāpdama [nekāpdama];
Visi siļķu bērni raud
Pēc tās vecas māmuliņas.
216 [Ventspilī].

30823.

Palīdz, Dievs, palīdz, Laime,
Tam jaunam stūrmaņam
Še palaisti, tur piesieti
Rīgas salas galiņā!
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

30824.

Palīdzat man, māsiņas,
Tīklu mest Daugavā!
Vizēt viz Daugaviņa
Sīkajām raudiņām.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

30825.

Pasēdies, Vēja māte,
Sausas egles galiņā,
Kamēr mani bāleliņi
Pāri ies Daugavā!
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Pūti, pūti, Vēja māte,
Saus' ozola galiņāi,
Kamēr mani bāleliņi
Pāriet strauju Daugaviņu!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

30826.

Pateic man, māmulīte,
Kuŗu dienu es piedzimu;
Es pateikšu zvejniekam,
Kur siļķītes nakti gul.
216 [Ventspilī].

30827.

Pavadīju bāleliņu
Par visām straumītēm;
Lai nu vada enkurnieki
Līdz pat salas galiņam.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

30828.

Pļaujiet sienu, kam vajaga,
Man sieniņa nevajaga:
Mana ķēve jūriņā
Gul, galviņu atmetusi.
283 [Kroņa Vircavā (Vircavas pag. Jg)].

30829.

Priecājties, ciema meitas,
Prieki nāca Kurzemē:
Dui laiviņas zelta nāca,
Trešā sīka sudrabiņa.
216 [Ventspilī].

30830.

Pūt augšā, dzen augšā,
Daugaviņ, sudrabiņu:
Lieli ciemi, daudz meitiņu,
Daudz sudraba valkātāju.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Pūš, vējiņ, ziemalē,
Dzen sudrabu Kurzemē:
Kurzemē daudz bērniņ',
Sudrabit' lasentai.
211 [Rindā (Ances pag. Vp)].

2. Šurpu, vējiņ', i pūtiet
Visu Rīgas sudrabiņu:
Še ir daudz(i) jaunu meitu,
Sudrabiņa nesējiņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

3. Tec, upīte, līču loču,
Met sudrabu maliņā:
Diņķos auga daiļas meitas,
Sudrabiņa valkātājas.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

- 213 -

30831.

Pūt, vējiņ, sila malu,
Necel viļņu Daugavā:
Pilna laiva piesēduse
Manu baltu bāleliņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Pasasēdi, Vēja māte,
Saus' ozola zariņā:
Pilna laiviņ' i piekāpa
Manu baltu bāleliņu.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

30832.

Pūt, vējiņi, kur pūzdamis,
Pūt vairāk ziemelēi:
Az jūriņas tēvs māmiņa,
Uz ūdeņa bāleniņis.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

30833.

Pūt, vējiņis, kur pūzdamis,
Pūt vairāk dienvidos,
Pārpūt manus bāleniņus
No Vāczemes Kurzemē!
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

30834.

Reņģe reņģe, brēda
reņģe,
Man vēdera barotāj';
Lai sapuva lieli laši
Zilā jūras dibinā.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

30835.

Rīgas meitas gultu taisa,
Aicin' mani klātgulēt;
Es gulēšu jūriņā
Savā dēļu laiviņā.
Lai tek mana dēļu laiva
Simtu jūdzu naksniņā.
224 [Kabilē (Kld)].

1. Krogus meita vietu taisa,
Aicin' mani klātgulēt.
Guli pati, krogus meita,
Es pie tevis negulēšu,
Es pie tevis negulēšu,
Tev ir melni paladziņi.
Es gulēšu jūriņā
Savā ošu laiviņā,
Savā ošu laiviņā
Apakš baltas zēģelītes.
65 [Valtenbergā (Mazsalacas pag. Vlm)].

30836.

Rīg's pil' gan bagat',
Nemielei bez naudiņ';
Paldies jūr's ūdentiņ',
Kas mielei bez naudiņ'.
211 [Rindā (Ances pag. Vp)].

30837.

Rītā agri, rītā agri
Uz ezeru ķīšu kaut;
Ja nāk vēzis, dod par ļipu,
Lai skrien elles dibenā!

1. Rītu rītu, mani bērni,
Menču kaut ezarā;
Ja nāk vēzis, sit par ļipu,
Lai skrien upes dubenā!
224 [Kabilē (Kld)].

30838.

Rītā tek trīs māsiņas
Gar jūrmali raudādamas,
Gar jūrmali raudādamas,
Meklē savu bāleliņu.
Atrod laivu, atrod irkles,
Bāleliņu neatrod.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

30839.

Saka strauju kumeliņu, -
Ūdentiņš vēl straujāks;
Ūdentiņš izšūpoja
Dažas mātes auklējumu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

30840.

Zaļa cūka jūŗā peld,
Zelta segli mugurā.
Es iesviedu zelta šautru,
Lai tā peld maliņā.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

30841.

Zaļa cūka jūrā peld,
Zelta sedli mugurā;
Tā nebija zaļa cūka,
Tas zvejnieka kumeliņš.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

30842.

Sausa koka laivu daru,
Tukšu laidu jūriņā;
Dievs dos miežu vasariņu,
Pāries pilna līgodama.
206 [Kuldīgas apriņķī].

- 214 -

1. Oša koka laivu daru,
Tukšu laidu jūriņā.
Dievs dos miežus, Dievs dos rudzus,
Raidīsim Vāczemē.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

30843.

Savu laiku laivinieki
Kumelīna nemieloj':
Ziemu tek kājīnām,
Vasar' dēļu laivīnā.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

30844.

Šam bij grūt', tam bij grūt',
Grūt' laiviņas stūrmaņam.
Tam bij grābt zelta naudu
Ar abām rociņām.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Straujas upes stūrmaņam
Par galviņu viļņi sita.
Tam bij jemti zelta naudu
Ar abām rociņām.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

30845.

Šķērsu braucu par Daugavu,
Griežu leišu maliņā,
Ni bēdāju leišu kungu,
Ni to leišu stārastiņu.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

30846.

Šodien, puiši, nevilksim
Līdz galami zēģelītes:
Jūra nāca čaukstēdama,
Vēja māte svilpodama.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

30847.

Šodien kunga laivu dar',
Rītu stūmu ūdenī,
Rīt jāiet Vāczemē
Visjaunam bāliņam.
- Ai lūdzami, šķīperīt,
Laiž laiviņu maliņā,
Lai man bija to redzēt,
Kuŗa meite gauži raud.
Kuŗa meite gauži raud,
Tā būs mana līgaviņa,
Tai es došu sav' rociņu,
Savas klētes atslēdziņu,
Savas klētes atslēdziņu,
Savu govju laidariņu.
214 [Zūrās (Zūru pag. Vp)].

30848.

Šodien kungi laivu taisa,
Rītu iešu Vāczemēi.
Iesēdies laiviņāi,
Cepurīti vien pacēlu.
Te palika sīvi kungi,
Spoži bēri kumeliņi.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

30849.

Šodien saule bāla tek
Aiz lielām žēlabām:
Vakar slīka oša laiva
Sudrabiņa zēģelēm.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

1. Šodien saule tumša tek
Aiz lielām žēlabām:
Vakar slīka oša laiva
Ar deviņi bāleliņi.
121 [Gulbenē (Md)].

30850.

Šurpu turpu vērstījosi
Ar laiviņu jūriņā,
To naudiņu meklēdamis,
Ko kungam samaksāt.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

30851.

Sen dzierdēju, nu redzēju,
Kā zvejnieki mencus kaun:
Dui baltām nūjiņām
Sit pa gālu, met laivāi.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

30852.

Siļķīte dziedāja
Jūrītē,
Lejnieka dēliņu
Gaidīdama.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30853.

Siļķītei div' meitiņas,
Staigā gurnus grozīdamas;
Pretim nāca meņču dēli,
Cepurītes cilādami.
216 [Ventspilī].

1. Siļķītei dui meitiņas,
Tek, gorniņus grozīdamas;
Menciņām dui dēliņi,
Iet, cekulus cilādami.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

- 215 -

30854.

Siļķītei tīklu audu
No smalkā linu šķiedra;
Mencīšam, brammaņam,
Dzelzēm ūdus kaldināju.
216 [Ventspilī].

30855.

Sirmi zirgi jūrā peld,
Zelta segli mugurā;
Staigā paši staļļa puiši,
Zelta pieši kājiņās.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

30856.

Zirņa zieda laiviņ' taisu,
Auzu skaru zēģelīti;
Tā bij viegla jūriņā
Pret vilnīti vizenāt.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

30857.

Steidzies, māte, jūrmalā,
Tava dēla laiva nāk;
Vai tu pate nepazini
Savu austu zēģelīšu?
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)], 134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

30858.

Strauja tek Daugaviņa,
Strauja dienu, strauja nakti.
Kā tā strauja netecēs -
Ūdens plūdi virsū nāk.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

30859.

Strūdzenieki strūdzenieki
Mani balti bāleliņi;
Visiem siksnas par pleciem,
Visi strūgu vilcējiņi.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

1. Irklenieki, laivinieki
Visi mani bāleliņi,
Visiem irkles par pleciem,
Visi laivu īrējiņi.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

30860.

Stūrmanītis gudris vīrs,
Tas sēž laivas galiņā;
Kur vējiņš laivu pūta,
Tur pagrieza zēģelīti.
347 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30861.

Sudobruotā laivā s'ēžu,
Zalta ērkla rūc'eņā,
Ceļu ērklu, azars vīz,
Īt laiv'eņa l'eiguodama.
435 [Latgalē].

30862.

Zvejnieciņa līgaviņa
Pusmiedziņa vien gulēja:
Jūŗa prasa smalku tīklu,
Laiva baltu zēģelīšu.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30863.

Zvejojs ir zvejnieciņš,
Div' raudiņas laiviņā:
Ko tur ēda, ko tur dzēra,
Ko pārdeva naudiņā?
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

30864.

Tālu tālu es redzēju
Zēģelīti līgojam;
Mana austa zēģelīte,
Mans brālītis līgotājs.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

30865.

Tais', tētiņ, oša laivu,
Aud, māmiņ, zēģelīti:
Es lidošu jūriņā
Bangu mātes klēpītī.
3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30866.

Taisi, tēvis, oša laivu,
Aud, māmiņ, zēģelīti;
Brauc, bāliņ, laimes vest
No svešām zemītēm!
376 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30867.

Taisu, taisu ābels laivu,
Abi gali apzeltīti;
Lieku baltu zēģelīti,
Braucu pāri jūriņai.
Zēģelīti izpuškoju
Jūras puķu ziediņiem.
Necik tālu neaizbrauču,
Vāczemē atspīdēja.
Priekšā tek no Vāczemes
Dižan' skaistas dzeltānītes.
Ai Vāczemes dzeltānītes,
Tīk ar mani līdzi nākt?
Bij maniem bāliņiem
Dūkanbēri kumeliņi,
Dūkanbēri kumeliņi,
Smalki malta rudzu maize.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

- 216 -

30868.

Tēvs dēlam laivu taisa
No osīša dēlīšiem.
Oša laiva viegla laiva,
Tā negrima dibinā,
Tā aizgāja pa jūriņu
Spīdēdama, vizēdama,
Spīdēdama, vizēdama,
Burbulīšus mētādama.
1311 [Apē (Vlk)].

30869.

Tēvs dēlam laivu taisa
No ozola dēlīšiem;
Māte auda zēģelīšus
No sudraba šņorītēm.
108 [Veismaņu pagastā (Vaives pag. C)].

30870.

Tēvs dēlam naudu deva,
Lai nopirka kumeliņu.
Dēls nepirka kumeliņu,
Dēls nopirka oša laivu.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

30871.

Tēvs man taisa oša laivu,
Līkus kokus ēvelē;
Māte auda zēģelīti,
Linu šķiesnas lasīdama.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

1. Tēvīns mana laivu taisa
Šķība koka, greiza koka;
Māte auda zēģelīti,
Pa šķiedrīni lasīdama.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

30872.

Tēvs man taisa oša laivu,
Līkus kokus ēvelēja;
Māte auda zēģelīti,
Linu šķiedrus lasīdama.
Teci, mana oša laiva,
Simtu jūdžu dieniņā,
Simtu jūdžu dieniņā,
Divi simti naksniņā!
46 [Carnikavā (Rg)].

30873.

Tēvis tēvis, dar' man laivu,
Aud, māmiņa, zēģelīti,
Lai es eimu jūriņā
Ar ziemeli spēlēties!
Ziemeļam baltas putas,
Man baltāka zēģelīte.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Es aizgāju jūriņā
Ar ziemeli bauroties;
Ziemelim baltas putas,
Man bij baltas zēģelītes.
216 [Ventspilī].

2. Tēviņš man laivu dara
Šķība greiza oša koka;
Māte auda zēģelītes,
Baltus linus lasīdama.
Nu es iešu jūriņā
Ar ziemeli dauzīties;
Ziemeļam baltas putas,
Man jo baltas zēģelītes.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

30874.

Tēvis tēvis, dar' man laivu,
Aud, māmiņa, zēģelītes,
Lai es varu tur aiziet,
Kur tie mani bāleliņi!
18 (Kliģenē).

30875.

Tēvis tēvis, tais' man laivu,
Aud, māmiņa, zēģelītes,
Lai es braucu jūriņā
Ziemeļ' meitas lūkoties!
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

30876.

Tek laiviņa līgodama
Pret arāja meitiņām;
Arājam skaistas meitas,
Zēģelīšu audējiņas.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

30877.

Tec, laiviņ(a), dej, laiviņ(a),
Ne jūrā celmi aug(a);
Līdumā celmi aug,
Tur arāji arklus lauž.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

30878.

Tec, laiviņa, skaldi jūru,
Rīgāi mastu lūkoties!
Tu lūkoji masta koku,
Es zēģeļu audējiņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

- 217 -

30879.

Teci, mana dēļu laiva,
Simtu jūdzu dieniņā!
Pie Rīdziņas apgulos,
Jelgavā pamodos.
Rīgu ņēmu saujiņā,
Jelgaviņu padusē,
Liepājiņu, smuku pilīt',
Aiz cepuri aizbāzos.
57 [Rencenē (Rencēnu pag. Vlm)].

30880.

Teci, mana oša laiva,
Simtu jūdžu dieniņā!
Es tev došu roņu taukus,
Smalku linu zēģelīti.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

30881.

Teci, mana oša laiva,
Simtu jūdžu dieniņā,
Simtu jūdžu dieniņā,
Divi simti naksniņā!
3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Teci, mana oša laiva,
Trīs simts jūdžu tāļumā:
Divi simti dieniņā,
Trešo simtu naksniņā.
3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30882.

Teci, teci, Daugaviņa,
Sarkanām burdiņām;
Es brāliņa noraudāju
Sarkanām asarām.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

30883.

Trīs gad's laivu kaldināju
Daugaviņas maliņā;
Kad iekāpu laiviņā,
Vāczemē nolīgoju.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

30884.

Tu irbīte(?) zeltspārnīte,
Tu gul' jūras dibinā,
Tu gul' jūras dibinā,
Es ozolu laiviņā.
Es laidīšu zelta āķi
Līdz taviemi spārniņiem,
Līdz taviemi spārniņiem,
Līdz spārniņu galiņiem.
408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

30885.

Tu siļķīt sīkzivtiņ,
Tu man maiz' arejiņ';
Tu plekstiņ platspārniņ,
Tu man naud's kalejiņ'.
211 [Rindā (Ances pag. Vp)].

1. Tu menciņu zeltspārnīti,
Mans krekliņu audējiņis;
Siļķīt', sīka zivitiņa,
Mans maizītes gabaliņis.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

30886.

Tumsa nakts zvejniekam, -
Balta nauda maciņā;
Karsta saule arājam, -
Rudzu guba tīrumā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

30887.

Tumša nakte zvejniekam, -
Zelts vizēja laiviņāi;
Melnas kājas arājam, -
Balts biķeris rociņāi.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

30888.

Ūdens ceļu iesākdams,
Dievam devu dvēselīti:
Nei zariņa nosaķēru,
Nei pasaucu māmuliņas.
19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)].

1. Uz ūdeņa laizdamies,
Atdod' roku māmiņai.
Dieviņš zina, vai atiešu:
Strauja tek Daugaviņa,
Ne zariņš noķeŗams,
Ne māmiņa pasaucama.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

2. Uz ūdeņa laizdamies,
Saujā nešu dvēselīti:
Ne kociņa nesaķēru,
Ne māmiņas nepasauču.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

3. Uz ūdens uziedams,
Dievam devu dvēselīti:
Ni kociņa, ko pieķert,
Ni māmiņas, ko pasaukt.
112 [Cirstos (Cirstu pag. C)].

30889.

Ūdentiņis straujtecītis
Lielu darbu darītājs:
Māsai ziedu nesējiņis,
Bāliņam sudrabiņa.
121 [Gulbenē (Md)].

- 218 -

30890.

Upes māte, Jūŗas māte,
Sargi manus bāleliņus!
Vēju māte, cilā viegļi
Baltajos zēģelīšus!
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30891.

Uz jūriņu zvejot braucu
Ar ozola kumeliņu;
Priekšāi banga, pakaļāi,
Vidū manis augumiņis.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

30892.

Uz ūdeņa laizdamies,
Apīņotu alu dzēru,
Lai iet mana dvēselīte
Kā apīņa galvenīte.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

30892¹.

Uz ūdeņa uziedamis,
Dievam devu dvēselīti;
Uz ūdeņa dvēselīte
Kā putniņš zariņā.
20 [Krapē (Krapas pag. Rg)].

30893.

Uz ūdens uziedams,
Mirstamo kreklu vilku:
Te miršana, dzīvošana
Man apakš kājiņām.
114 [Biksejā (Blomes pag. Vlk)].

30894.

Vakar gāja div' bāliņi
Jūriņā tīklu mest.
Šodien tek brāļu māsa
Gar jūrmalu raudādama,
Gar jūrmalu raudādama,
Bāleliņu meklēdama.
Tecēdama uztecēja
Trīs zvejniekus zvejojam.
- Vai jūs, jūŗas zvejnieciņi,
Redzējāt brāļus manus?
- Ai tu ciema zeltenīte,
Kādi tavi bāleliņi?
- Lieli gaŗi, skaisti vīri
Dzelteniem matiņiem,
Dzelteniem matiņiem,
Sarkaniem vaidziņiem.
- Ai tu ciema zeltenīte,
Tie gul jūŗas dibinā,
Smiltis viņu vaigus grauza,
Ūdens matus plivināja.
- Ai jūs jūŗas zvejnieciņi,
Izvelciet maliņā!
- Ai tu ciema zeltenīte,
Kādu algu mums solīsi?
- Vienam došu slēšu kreklu,
Otram zīžu nēzdodziņu;
Trešajam, jaunākam,
Tam es došu sav' rociņu,
Tam es došu sav' rociņu,
Savu zelta gredzeniņu.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Es redzēju jūriņā
Trīs zvejniekus zvejojam,
Zīda tīklis, zelta laiva,
Sudrabiņa zēģelītes.
Zvejnieciņi, bāleliņi,
Redzējāti man' bāliņu?
- Ai godīga mātes meita,
Kāds bij tavis bāleliņš?
- Skaists puisītis, baltu vaigu,
Dzeltāniemi matiņiem.
- Ai godīga mātes meita,
Tas guļ jūras dibenā;
Smiltis viņa vaigus grauza,
Ūdens matus plivināja.
Zvejnieciņi, bāleliņi,
Velciet viņu maliņā!
- Ai godīga mātes meita,
Ko maksāsi par vilkumu?
- Vienam došu slēžu kreklu,
Otram zīda nēzdodziņu,
Trešam, visujaunākam,
Pate sevi padodos,
Pate sevi padodos
Par zēģeļu mazgātāju.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

2. Migla migla, liela rasa,
Mūs' bāliņi pieguļā.
Sūta mani māmulīte:
Ej, meitiņa, lūkoties,
Ej, meitiņa, lūkoties,
Vai ir visi bāleliņi,
Vai ir visi bāleliņi,
Vai ir visi kumeliņi.
Iraid visi, iraid visi,
Pastarīša vien nevaid.
Pastarītis aiztecēja
Gar upmali dziedādams,
Gar upmali dziedādams,
Ievas ziedus braucīdams.
Ievas ziedu sniedzoties,
Iekrīt pats upītē.
Upe viņu nepanesa,
Iesit viļņi Daugavā.
Daugaviņa nepanesa,
Iesit viļņi jūriņā.
Teku, teku raudādama,
Bāleliņa meklēdama.
Tecēdama uztecēju
Vienu lielu, augstu kalnu.
Es uzkāpu kalniņā
Pašā kalna galiņā,
Es redzēju visu jūru,
Visus jūras zvejnieciņus.
Ieraudzīju jūriņā
Trīs zvejniekus laiviņā,
Zelta laiva, zīžu tīkli,
Sudraboti aiŗu gali.
Dievs palīdzi, zvejnieciņi,
Redzējiet man' bāliņu?
- Ai godīga mātes meita,
Kāds bij tavis bāleliņš?
- Smuks puisītis, sarkanbaltis,
Dzelteniemi matiņiem.
- Vai godīga mātes meita,
Tāds guļ jūras dibenā.
- Vai godīgi zvejnieciņi,
Velciet viņu maliņā!
- Ai godīga mātes meita,
Ko maksāsi par vilkumu?
- Vienam došu slēžu kreklu,
Otram zīžu nēzdodziņu;
Tam trešam nav ko dot,
Tam es pate piederēšu, -
Ne vienam, ne otram,
Tik pašam stūrmanim.
Stūrmanītis gudris vīrs,
Tas mācēja laivu griezt,
Tas mācēja laivu griezt,
Pret ziemeli saturēt,
Pret ziemeli saturēt,
Pretim manu bāleliņu.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

- 219 -

3. Timsiņā, vakarā
Skaitu savus bāleliņus:
Še ir pieci, otri pieci,
Pastarīša vien nevaid.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

30895.

Vakar kungi laivu dara,
Šodien laida ūdenī;
Tur aizgāja man' bāliņi,
Kā baloži dūdodami.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1. Šodien kungi laivas taisa,
Rīt laidīs jūriņā;
Aizies mūsu bāleliņi,
Kā gulbīši dūdodami.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

30896.

Vakar slīke Daugavā
Divi skaisti tēva dēli;
Šodien gauži nozvanīja
Divi dārgas dvēselītes.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

30897.

Vakar slīka jūrā laiva
Ar jauniem(i) puisēniem;
Zvan' Rīgā, Jelgavā
Par jaunām dvēselēm.
Daža māte dēla raud,
Daža māsa bāleliņa,
Daža laba mātes meita
Noraud sava arājiņa.
291 [Garozā (Mežotnes pag. B)].

30898.

Vakarā iesēdos
Ozoliņa laiviņā;
Rīgā man gaisma ausa,
Vāczemē saule lēca.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Vakarā iesēdos
Ozoliņa laiviņā;
Rīgā man gaiļi dzied,
Vāczemē saule lēca.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

30899.

Viegli tek man laiviņa,
Caunu ādu pielādēta;
Pretim nāca Rīgas kungi,
Siekiem naudu mērīdami.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)], 206 [Kuldīgas apriņķī].

- 220 -

30900.

Vējiņš pūta, niedres kauca
Ezeriņa maliņā;
Māmuliņa gauži raud,
Šķiet dēliņu gavilam.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

30901.

Ventenieka māmuliņ,
Tavu drošu lolojumu:
Vilnīts laivu lecināja,
Vēl tas droši gavilē.
206 [Kuldīgas apriņķī].

30902.

Vīrs būdamis, bālelinis,
Neņem leišus laiviņā;
Ņem arāju, skaidru vīru,
Kas mācēja zēģelēt!
190 [Kuldīā].

30903.

Visu nakti gaiļi dzied,
Nevar gaismas sagaidīt;
Dzied ezera gaigaliņa,
Nāk gaismiņa līgodama.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Dziedi, dziedi, tu gailīti,
Nebūs gaisma dažu dien';
Dziedās jūras gaigaliņas,
Nāks gaismiņa zvērodama.
215 [Ugālē (Ugāles pag. Vp)].

2. Visapkārt gaiļi dzied,
Nevar gaismas sagaidīt;
Dziedās kaŗa(?) gaigalīte,
Nāks gaismiņa mirdzēdama.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 421 [Taurupes pagastā (Rg)], 56 [Pociemā (Pociema pag. Vlm)], 208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

30904.

Caura caura man laiviņa,
Noplīsuse zēģelīte.
Kaldi, tēvs, man laiviņu,
Aud, māmiņa, zēģelīti!
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

30905.

Cūka brida pār upīti,
Naudas kule mugurā;
Būt' tā cūka nebridusi,
Nebūt' naudas šai zemē.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

1. Balt' aitiņa jūru brida
Sidrabiņa radziņiem;
Būt' tā jūru nebridusi,
Nebūt' naudas Vidzemē.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

30906.

Cūka peld pa Daugavu
Naudas somu mugurā;
Būt' cūciņa noslīkusi,
Nebūt' naudas Kurzemē.
213 [Zlēkās (Zlēku pag. Vp)], 215 [Ugālē (Ugāles pag. Vp)].

30907.

Cūka peld par Daugavu,
Naudas kule mugurā;
Kad tā cūka pārpeldēs,
Tad būs nauda šai zemē.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

1. Balts buciņš jūrā peld
Zeltītiem radziņiem.
Dievs dod viņam izpeldēt,
Tad būs nauda šai zemē. -
Līdz buciņš maliņā,
Nogrimst jūras dibinā.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

2. Sirma cūka jūru brida,
Naudas kule mugurā;
Kur cūciņa pasagrieza,
Naudas bija diezincik.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30908.

Cūka peld par Daugavu,
Naudas kule mugurā.
Nāc, cūciņa, maliņā,
Būs naudiņa Kurzemē!
403 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Zaļa cūka jūrā peld,
Zelta sedli mugurā;
Jauni puiši Dievu lūdza,
Lai tā peld maliņā.
231 [Stendē (Stendes pag. Tl)].

★

52047.

Voi Dīveņ, voi Laimeņ,
Keida maņ dzeivuošona:
Uz pūreņa lyni auga,
Uz azara kuopusteņi.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

- 221 -

52048.

Ai Durbites asarīti,
Dod man vienu grunduliņu!
To vārīja mana saime
Trīs dieniņas launagā.
48 [Bērzaunes Md].

52049.

Vai Dīveņ, kū dareišu
Niu bez sova aruojeņa?
Ni varēju laivu dzeit,
Ni rūceņis kustynuot;
Reit varēšu laivu dzeit,
Reit rūceņis kustynuot.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

52050.

Vai Dieviņ, redzi mani
Uz ūdeņa līgojot!
Ne zālīte ko paķert,
Ne māmiņa ko pasaukt.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

52051.

Ai kājiņas, ai kājiņas,
Nu pa ceļu, nu pa ceļu!
Jūs jau pašas gan zināti,
Ka pa ceļu jums jāteki.
Nu dziedāja ciema gaiļi,
Nu ezera gaigaliņi.
605 [Skolas].

52052.

Ai mīļā Jūŗas māte,
Kam tu mani bēdināji?
Kam tu ņēmi man' dēliņu,
Manu maizes devējiņu?
79 [Daudzeses Jk].

52053.

Ai Pīteri, laivinīks,
Kod tu byusi saiminīks?
Ai Edvarti, saiminīks,
Kod tu byusi laivinīks?
522 [Zvirgzdienes Ldz].

52054.

Aiz ko mūsu laivenieki
Augstu vilka zēģelītes?
Kā varēja tālu braukt,
Svešas zemes raudzīties.
119 [Gaujienas Vlk].

52055.

Dūd, māmeņa, kam dūdama,
Nadūd maņi zveinīkam!
Zveinīks laivu kustynuoja,
Maņi gauži ryudynuoja.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

52056.

Ej, plostiņ, līgādams,
Nava celmu Daugavā!
Ej, māsiņa, pa celiņu,
Nava tautu celiņā!
56 [Birzgales (Lindes) Rg].

52057.

Es izbridu jūŗu cauri
Ar ozola kumeliņu;
Priekšā bauda(?), pakaļā,
Vidū vīra augumiņš.
74 [Cīravas Azp].

1. Es pārbrauču par Daugavu
Ar tērauda kumeliņ';
Priekšā uguns, pakaļā,
Vidū manis augumiņš.
605 [Skolas].

52058.

Es ozolu laivu taisu,
Ar ko braukti ciemoties:
Gaŗas airas, plata stūre,
Vajag stipru airētāju.
605 [Skolas].

52059.

Es pazinu laivenieku,
Kuŗam laiska līgaviņa;
Kuŗam laiska līgaviņa,
Tam bij melna zēģelīte.
56 [Birzgales (Lindes) Rg].

52060.

Es pārkāpu Daugaviņu
(Ar) ozola šķembelīt(i).
Ej, ozola šķembelīte,
Tāda vīra nedabūsi!
449 [Ungurmuižas D].

52061.

Es uzkāpu kalniņā,
Pašā kalna galiņā;
Es redzēju jūriņā;
Zelta stelles līgojot.
Sit, vilnīti, maliņā,
Še būs daiļa audējiņa.
604 [Dažādi iesūtītāji].

52062.

Es uzkāpu kalniņā,
Pašā kalna galiņā.
Ieraudzīju jūriņā
Trīs zvejniekus zvejojam:
Oša laiva, zīda tīkls,
Pazeltītas zēģelītes.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

- 222 -

52063.

Es redzēju jūriņā
Trīs zvejniekus zvejojam:
Vienam bija zīda tīklis,
Otram zelta zēģelīt';
Tam pašam stūrmaņam
Zelta zvaigzne atspīdēja.
127 [Grostonas Md].

52064.

Ezeriņ, Kapinīt,
Dūd maņ zyvu pazvejuot!
Reitu kaušu sivēniņu,
Laizšu zornas azarā.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

52065.

Gauži raud tēvs māmiņa,
Man kāpot laiviņā:
Dziļš ūdens, plata laiva,
Maģis mans augumiņš.
373 [Sarkaņu Md].

52066.

Gudri eudri, gudri babri,
Gudri muni bruoleliņi;
Gudri muni bruoleliņi,
Eudru, babru dzinējiņi.
466 [Vārkavas D].

52067.

Igaunīši zemi, resni,
Tā kā zemes stampātāji;
Latvieši tievi, gaŗi,
Tie varēja jūŗā brist.
279 [Naukšēnu Vlm].

52068.

Izmākušas tās meitiņas,
Kas Ventiņas maliņā:
Izmākušas laivu griezt,
Smalku linu audeklīt'.
Pret vējiņu, pret viļņiem,
Pretim savu ienaidnieku.
200 [Kuldīgas Kld].

52069.

Jau sauleite aizalaide
Aiz dziļuo ezereņa,
Saskaņāja zalta ierkļi,
Laiveņī samatami.
73 [Ciblas (Eversmuižas) Ldz].

52070.

Jūra kauc, jūra kauc,
Māte raud, māte raud.
Jūra kauc, viļņu sauc,
Māte sava auklējuma.
24 [Asares Il].

52071.

Jūriņ' prasa smalku tīklu,
Laiviņ' baltu zēģelīt'.
Uzvelk baltu zēģelīt',
Iet laiviņa līgodam';
Iet laiviņa līgodam'
Līdz tām prūšu robežām.
160 [Jūŗkalnes (Pilsbergas) Azp].

52072.

Kas tur nāca pa jūriņu,
Kas tās niedras kustināja?
Oša laiva lēni nāca,
Zelta niedras kustināja.
383 [Sērenes Jk].

52073.

Kas tur spīd, kas tur viz
Viņas kuģes galiņā?
Stūrmanīša līgaviņa,
Tā tur spīd, tā tur viz.
Zelta naudu rēķenāja,
Vaska sveces dedzenāja.
90 [Drustu C].

52074.

Kā, bāliņi, darīsim,
Laiviņā sēdēdami?
Pīpēsim tabaciņu,
Dzersim jūŗas ūdentiņu!
378 [Seces Jk].

52075.

Kuo, putneņ, tu atskrēji
Icik vēli vokorā?
Muoseņai ziņi atnešu:
Buoleņš jyuras maleņā.
174 [Kārsavas Ldz].

52076.

Kupla liepa uzaugusi
Manā laivas valgumā.
Kad notrūka masta virve,
Iet pie liepas lūku plēst.
355 [Rucavas Lp].

- 223 -

52077.

Kur tie lieli augsti kalni,
Tur tā strauja Daugaviņa.
Ej, plostiņ, līgodams,
Nebij celmu Daugavā.
560 [Rīga ].

52078.

Ķegumam, nabagam,
Sviedu malkas pagalīti:
Še, ķegum, tava tiesa,
Neņem mana augumiņa.
56 [Birzgales (Lindes) Rg].

52079.

Lai gulēšu, kur gulēšu,
Es pie meitām negulēšu;
Es gulēšu jūŗiņā,
Baltā ziedu laiviņā.
378 [Seces Jk].

52080.

Laivinieka meita biju,
Laivā gulēj' dienvidiņ';
Niedrā kāru vaiņadziņu,
No niedrītes ziedi bira.
141 [Ivandes Kld].

1. Laivinīka mjaita beju,
Laivā gulu dīnavydu;
Pi smildzeņis laivu sjāju,
Nīdŗā kuoru vainaceņu.
236 [Līvānu D].

52081.

Laivenieka meita biju,
Laivā turu launadziņu;
Laivā turu launadziņu,
Niedrās kāru vaiņadziņu.
436 [Tirzas (Tirzas-Pils) Md].

52082.

Laivinieki, bāleliņi,
Ņemiet mani laiviņā,
Es mācēju smalki vērpt,
Balti austi zēģelītes.
383 [Sērenes Jk].

52083.

Laivinieku dēliņiem
Noplīsuši zābaciņ';
Mums, nabaga puisēniem,
Spīdēt spīd zābaciņ'.
398 [Skrundas Kld].

52084.

Līgo laiviņa
Ūdeņa malā,
Trīs naktis negulēj'
Ūdeņa vidū.
94 [Dunikas Lp].

52085.

Līgo, laivīna,
Ved mani malā!
Trīs nakšu negulēšu
Ūdeņa malā.
355 [Rucavas Lp].

52086.

Man tētiņis laiviņ' taisa,
Līkus kokus ēvelēja.
Šaura šaura man laiviņa,
Noplīsusi zēģelīte.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

52087.

Moza moza man laiviņa,
Nūpleisuse zēgeleite;
Tāvs man taisa jaunu laivu,
Muote aude zēgelīti.
494 [Viļānu Rz].

52088.

Muoseņaji laivu taisu
Nu smolkim dēleišim;
Muote audja zeigeleiti
Nu lineņu šķīzneņom.
143 [Jāsmuižas D].

52089.

Mūkat, vēži, maliņā,
Nu nāk vēžu ķērējiņi;
Nu nāk vēžu ķērējiņi
Rakstītām kulītēm.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

52090.

Nāc, menciņ, tai laivā,
Kur dzird mani lelojam;
Es tev došu kumosiņu
Zīda diega galiņā.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

52091.

Neba lielas vainas dēļ
Lejnieks savu sievu kūla:
Tīklam acis pārrāvusi,
Siļķei galvu norāvusi.
355 [Rucavas Lp].

1. Neba dižas vainas dēļ
Lejnieks savu sievu kūla:
Siļķei galvu nosūkusi,
Tīklam aci izrāvusi.
94 [Dunikas Lp], 355 [Rucavas Lp].

- 224 -

2. Neba dižas vainas dēļ
Lejnieks savu sievu kūla:
Siļķei galvu nolauzusi
Kāliņām skatīdama.#282.

52092.

Nebūt' manis vainadziņis
Zvejnieciņa rociņāsi;
Kam ganīte nedzinuse
Ezeriņa maliņā.
241 [Lubānas Md].

52093.

Neviens mani nedzirdēja,
Kad jūriņā gavilēja;
Jūras putas gan dzirdēja,
Silā sīki priedulēni.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

52094.

Palīdziet man māsiņas,Tīklu mest Daugavai!
Vizet viz Daugaviņa
Sīkajām raudītēm.
224 [Lielvārdes Rg].

52095.

Pasasauču: Jēzus Kristus,
Laiviņā sāzdamīs.
Vai Dīveņ, dziļš iudins,
Duorga muna dveseleite!
326 [Preiļu D].

52096.

Pirciet laivu, bāleliņi,
Aud, māmiņa, zēģelīt'!
Kam jūs mani iedevuši
Aiz ūdeņa tautiņās?
211 [Ļaudonas Md].

52097.

Pyut, vējeņ, ryuc, vējeņ,
Stuojīs laiku vokorā!
Muns buoleņš aiz jyureņis
Vakarēju guojumeņi.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

52098.

Raudiņas man prasīja:
Ko darīja muižu meitas?
Smalki vērpa baltus linus,
No kā raudām valgus taisīt.
15 [Alūksnes Vlk].

52099.

Smagi smagi jūŗa krāc
Miglainā rītiņā;
Žēli, žēli noraudāja
Mana jauna līgaviņa.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

52100.

Sveic, māsiņa, dod rociņu,
Ir veseli bāleliņi;
Ir veseli, neveseli,
Vakar kāpa Daugavā.
241 [Lubānas Md].

52101.

Šam znotiņi, tam znotiņi,
Man znotiņu te nevaid;
Mani znoti jūrmalē
Gaŗajos kažokos.
241 [Lubānas Md].

52102.

Tec, laiviņa, skaldi jūŗu,
Rīgai mastu lūkoties;
Rīgai auga masta koki,
Zēģelīšu audējiņi;
Tei nav tāda masta koka,
Ne zēģeļu audējiņu.
74 [Cīravas Azp].

52103.

Tie bagāti bāleliņi,
Kas ūdeņa maliņā:
No līdakas namu dara,
No asaŗa istabiņu.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

52104.

Trīs svecītes jūŗā dega,
Visas vienu gaišumiņu;
Tā puisīša nauda dega,
Kas noslīka jūriņā.
369 [Saldus Kld].

52105.

Uz ūdeņa laizdamies,
Dievam devu dvēselīti;
Vai atiešu, neatiešu,
Strauja tek Daugaviņa.
241 [Lubānas Md].

52106.

Uz ūdeņa uziedama,
Dievam devu dvēselīti;
Vald', Dieviņ, bargus vējus,
Glāb laiviņu, dvēselīti!
350 [Ropažu Rg].

52107.

Uz ūdeņa laizdamies
Diegā kāru dvēselīt(i).
Ni pie zara nostvēru [nesatvēru?],
Ni pasaucu māmuliņu.
449 [Ungurmuižas D].

- 225 -

1. Kur tie lielie augstie kalni,
Tur tā strauja Daugaviņa.
Ne zariņa pieķerties,
Ne māmiņas pasaukties.
192 [Kosas C].

52108.

Vakar gāja div bāliņi
Gar jūriņu dziedādami;
Šodien viena zeltenīte
Pakaļ gāja raudādama.
605 [Skolas].

52109.

Vakar kungi laivu cirta,
Šodien cēla ūdenī,
Es iekāpu laiviņā,
Pašā laivas galiņā.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

52110.

Vakar kungi laivu taisij',
Šodien grūda Daugavā;
Aiziet mani bāleliņi
Kā gulbīši dūdodam'.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

52111.

Visi menca bērni brēca,
Kad makšķeres kaldināja.
Nebrēcati, menca bērni,
Neies viens zvejnieciņis.
355 [Rucavas Lp].

★

2. Vastlāvji - zvejas svētki

30909.

Dzeŗam, brāļi, šodieniņ
Ar ozola kanniņām!
Ieš' vasaru Jelgavā,
Pirkš' sudraba biķerīti.
40-1 [Bigauņc.].

30910.

Dod dodama, Jūras māte,
Nekavē zvejnieciņu:
Zvejniekam gaŗa diena,
Uz ūdeņa līgojot.
40-1 [Bigauņc.].

1. Vēja māte, Jūras māte,
Kur jūs laiku pavadiet?
Zvejniekam gaŗa diena,
Uz ūdeņa līgojot.
40-1 [Bigauņc.].

30911.

Es redzēju Jūras māti
Siekiem dingas mērojot.
Es tev lūdzu, Jūras māte,
Dod man sieka padibeni!
40-1 [Bigauņc.].

1. Es redzēju Jūras māti
Siekiem naudas mērojam,
Siekiem naudas mērojam,
Pūriem vecu dālderīšu.
Es tev lūdzu, Jūras māte,
Dod man kādu riekužiņu!
40-1 [Bigauņc.].

30912.

Es redzēju jūriņā
Zelta krustu līgojot.
Kad to vilka maliņā,
Tad tas grima dibinā.
40-1 [Bigauņc.].

30913.

Es redzēju jūriņā
Zelta krustu līgojot;
Ne tas grima dibenā,
Ne ar nāca maliņā.
40-1 [Lapmežc.].

30914.

Es redzēju jūriņā
Uz akmeņa uguntiņu;
Tur žāvēja Jūras māte
Savu zeltu, sudrabiņu.
40-1 [Bigauņc.].

1. Kas uzkūra uguntiņu
Uz pelēku akmentiņu?
Jūras māte, žāvēdama
Savu zeltu, sudrabiņu.
40-1 [Bigauņc.].

30915.

Jūrā eimu, jūrā teku,
Jūrā mani daudz vajaga:
Jūrā mani mieži rudzi,
Jūrā bēri kumeliņi.
40-1 [Bigauņc.].

- 226 -

30916.

Jūrā gāju, jūrā bridu,
Jūrā manim daudz vajag:
Vajag miežu, vajag rudzu,
Vajag sīka sudrabiņa.
40-1 [Lapmežc.].

30917.

Jūras māte man vaicāja,
Ko dar' mani zvejnieciņi.
Tīklus auda, aiŗus drāza,
Kalniņā sēdēdami.
40-1 [Bigauņc.].

30918.

Jūrmalā skaista liepa
Deviņiem žuburiem;
Kam pietrūka zveju virves,
Tas tur kailes darināja.
Simtu gadu tās kailītes
No liepiņas darinātas.
40-1 [Kaugurc.].

1. Viena liepa jūrmalā,
Tā pieder zvejniekam;
Cik pietrūka vadus virves,
Tik tecēja lūku plēst.
40-1 [Bigauņc.].

30919.

Kā bij man jūrā iet
Ar to sviķa sakārnīti?
Kā bij man svārkus šūt
No tā ledus gabaliņa?
40-1 [Lapmežc.].

30920.

Kam, mamiņa, gauži raudi,
Jūrā dēlu sūtīdama?
To māmiņa gan zināja, -
Nava zara pieķērties.
40-1 [Bigauņc.].

30921.

Klusiet, jauni, klusiet, veci,
Dievs ienāca istabā,
Dievs ienāca istabāi,
Vaicā maizes saimenieku.
Tas ir maizes saimenieks,
Kas sēž galda galiņā,
Kas sēž galda galiņā,
Balts krekliņis mugurā.
40-1 [Bigauņc.].

30922.

Ko darām, zvejnieciņi,
Kopiņā sanākuši?
Darām vienu zvīņu pili
Jūras kāpas maliņā.
401 [Slokas pagastā Rg (Antiņciemā, Bigauņciemā, Kaugurciemā, Lapmežciemā)].

30923.

Kur, vilciņi, čunčināji,
Kaula pieši kājiņā?
- Gar jūrmalu čunčināju
Zvejniekam lomu spriest.
40-1 [Kaugurc.].

30924.

Kur, vilciņi, čunčināji,
Kaula pieši kājiņās?
- Uz jūrmali čunčināju
Zvejnieciņus apraudzīt,
Kādi bija lences vīri,
Kādi kārbas vilcējiņi;
Vai tie jēdza zeltu smelt,
Kad tas nāca maliņā.
40-1 [Bigauņc.].

1. Kur, vilciņi, čunčināji,
Kaulu pieši kājiņās?
- Teku, teku gar jūrmalu
Zvejnieciņus apraudzīt,
Kādi bija lences vīri,
Kādi karbas īrējiņi.
Pašam jūras šķeperim
Caur cepuri mati aug.
40-1 [Bigauņc.].

30925.

Labāk vecu laivu vilku,
Nekā kūtru kumeliņu:
Laiviņ' tek simtam jūdzu,
Kamēr kumeļš auzas ēd.
40-1 [Bigauņc.].

30926.

Lai pūš vējš, kur pūzdams,
Kad nepūš vežģerīts:
Vežģers pūta caur lodziņu
Dzedraināi būdiņā.
40-1 [Bigauņc.].

- 227 -

30927.

Laiva laiva, aiŗi aiŗi,
Tie bij mani bāleliņi;
Laiviņ' lēca augstus viļņus,
Aiŗi vilka maliņā.
40-1 [Bigauņc.].

30928.

Man bij tādis kumeliņis
Kā ūdeņa burbulītis:
Kad es kāpu mugurāi,
Visa zeme līgojās.
40-1 [Bigauņc.].

30929.

Melna cūka jūru brida,
Dengas kule mugurā.
Es noņēmu dengas kuli,
Melna cūka pakaļ skrej,
Melna cūka pakaļ skrej,
Baltus zobus sprausļodama.
40-1 [Kaugurc.].

30930.

Melna cūku jūru brida,
Dingas kule mugurā;
Būt' tā cūka noslīkuse,
Nebūt' dingas šai zemē.
40 [Bigauņc.].

30931.

Melni vērši, balti ragi,
Gar jūrmali niedres ēd.
Tie nebija melni vērši,
Tie Dieviņa kumeliņi;
Tie nebija balti ragi,
Tie sudraba iemauktiņi.
40-1 [Lapmežc.].

30932.

Mūs' pašam stūrmanim
Sešas laivas sedumā.
Dod, Dieviņ, to dieniņu,
Pilnas vest maliņā!
40-1 [Bigauņc.].

30933.

Mūsu paša stūrmanim
Vasku cimdi nodiluši,
Vasku cimdi nodiluši,
Zveja naudu skaitījot.
40-1 [Kaugurc.].

30934.

Neviens mani nedzirdēja,
Kad jūrā gavilēju;
Jūras kāpas, tās dzirdēja,
Silā sīki priedulēni.
40-1 [Bigauņc.].

30935.

Pūt, vējiņ, lēni lēni,
Nemet vilni laiviņā:
Man laiviņa nolādēta
Līdz malām sudrabiņ' [= zivīm].
40-1 [Bigauņc.].

30936.

Pūt, vējiņi, ziemelī,
Dzen sudrabu šai zemē:
Šai zemē sievas, meitas
Sudrabiņa valkātājas.
40-1 [Bigauņc.].

30937.

Šodien, brāļi, nevilksim
Līdz galam zēģelītes:
Jūriņ' spļauda baltus viļņus,
Jūras māte vēl baltākus.
40-1 [Bigauņc.].

30938.

Sīka reņģe, brēteliņa,
Nāc ar mani spēlēties,
Tu dziļāi jūriņāi,
Es ozola laiviņā!
40-1 [Lapmežc.].

30939.

Stūrmanītis gudris vīrs,
Tas prot laivu nostūrēt,
Ar vējiņu, pret vējiņu
Tiešām laida sedumā.
40-1 [Bigauņc.].

30940.

Stūrmanīti, ķeperīti,
Nāc ar laivu maliņā,
Padod man lences galu,
Ej ar Dievu sētiņā!
40-1 [Lapmežc.].

30941.

Zvejnieku vīri,
Amata brāļi,
Zvejosim līdakas,
Ālandas, plaušus;
Kas iraid izsalcis,
Lai ēd ķīšus.
40-1 [Bigauņc.].

- 228 -

30942.

Zvejnieks kūla līgaviņu,
Neba kādas vainas dēļ:
Žāvēdama norāvuse
Trīs reņģītes no simtiņa.
40-1 [Bigauņc., Lapmežc.].

30943.

Zvejnieciņa līgaviņa
Nakti miegu negulēja:
Jūriņ' prasa smalku tīklu,
Laiviņ' baltu zēģelīti.
Uzvelk baltu zēģelīti,
Iet laiviņa putodama,
Iet laiviņa putodama,
Baltus viļņus šķaidīdama.
40-1 [Bigauņc.].

30944.

Zvejnieciņis, nabadziņis,
Kāpā kūra uguntiņu,
No Dieviņa lūgdamies
Kādu maizes gabaliņu.
40-1 [Bigauņc.].

30945.

Tēvs man taisa oša laivu,
Māmiņ' auda zēģelīti;
Māmiņ' auda zēģelīti,
Linu šķiedres lasīdama.
Nu es gāju uz jūriņu
Pret ziemeli lielīties:
Ziemelimi baltas putas,
Man baltākas zēģelītes.
Teci, mana oša laiva,
Simtu jūdžu naksniņā,
Simtu jūdžu naksniņā,
Divi simti dieniņā!
40-1 [Lapmežc.].

30946.

Teci viegli, tu laiviņa
Nava celmu jūriņā,
Kādi kunga tīrumā
Zemniekiem arklus lauž.
40-1 [Bigauņc.].

30947.

Tec, māmiņa, lūkoties,
Tava dēla laiva nāk!
Vai tu pate nepazini
Savas austas zēģelītes?
40-1 [Bigauņc.].

★

52112.

Buoleliņ, gaigaliņ,
Tev gaigolu capurīte!
Kur tu jēmi, kas tev devja,
Uz yudiņa leigojūt?
Reigā pierku, naudu devu,
Vuoczemē šyudynuoju.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

1. Buoleleņi, gaigaleņi,
Tev gaigolys capureite!
Kur tu jēmi, kas tev deve,
Uz yudeņa leigojūt?
Dīvs man deve, pats pajēmu,
Uz yudeņa leigojūt.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

2. Buoleleņ, gaigaleņ,
Tev gaigolu capureite!
Kur tu jēmi, kas tev deva,
Uz yudeņa leigojūt?
Dīvs lyka, Laima djavja,
Uz yudeņa leigojūt.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

3. Bruolileņi, gaigaleņi,
Tev gaigola capureitja!
Kur tu jēmi, kas tev djavja,
Iz azara leigojūt?
Aiz azara muotja djavja,
Aiz azara bruolileņi.
143 [Jāsmuižas D].

52113.

Ai ezera raudaviņa,
Tavu skaistu vainadziņu!
Kur tu ņēmi, kas tev deva
Iz ūdeņa dzīvojot?
Man bāliņš Rīgā pirka,
I tad tāda nenopirka.
146 [Jaungulbenes Md].

52114.

Bej man maize kulītē,
Bet nazynu, kas apēda.
Jiuras putni, geigaliņas,
Tī apēde munu maizi.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

- 229 -

52115.

Briedis brida, ledus lūza,
Mana tēva nauda nāk.
Brien, briedīti, vēl dziļāk,
Nāks naudiņa maliņā!
200 [Kuldīgas Kld].

52116.

Citi brāļi, citas māsas
Sudrabiņa laiviņā.
I es biju tās māmiņas,
Es ozola laiviņā.
198 [Krustpils D].

52117.

Dzeŗam, kunga sulainīši,
Vai naudiņas mums nevaida?
Ai rai rīridi rallalla,
Vai naudiņas mums nevaid?
Mums naudiņa pakaļ nāca
Sudrabiņa vāģīšosa,
Ai rai rīridi rallalla,
Sudrabiņa vāģīšos.
282 [Nīcas Lp].

52118.

Dziļam jūras zvejniekam
Caur cepur(i) mati aug;
Tas varēj(a) vīnu dzērt
Krustam zelta biķeritē [biķerīti].
200 [Kuldīgas Kld].

52119.

Dziļam jūŗs zvīnikam
Caur ceper mat og,
Caur ceper mat og,
Caur migliņ zegelīt.
372 [Sarkanmuižas Vp].

52120.

Es redzēju jūriņā
Uz akmeņa uguntiņu;
Tur žāvēja Jūŗas māte
Savu zeltu, sudrabiņu.
127 [Grostonas Md].

52121.

Gulbi gulbi, glabā bērnus,
Dižūdeņa plūdi nāk:
Jūŗa nāca bangodama,
Vēja māte svilpodama.
575 [Valmiera Vlm apr.].

52122.

Jauni puiši, jaunas meitas,
Izsmeliet Daugaviņu!
Daugaviņas dibinā
Divi zelta gabaliņi.
241 [Lubānas Md].

52123.

Jūŗa rūce, Donska skani,
Es dancinu kumeliņ(u);
Ūdri lēce, ledi skani,
Bāleliņi naudu skait(a).
241 [Lubānas Md].

52124.

Ko runā veci vīri,
Jūrmale sasēduš'?
Mesim vienu zvīnu kodz'
Paše kalna galiņe!
452 [Užavas (Zīras) Vp].

1. Ko rune vec vīr
Jūrmale sagājuš?
Mesim vien zvīņ kodz
Jūŗas kāpa galiņā.
605 [Skolas].

52125.

Sieviņ, manu čakainīti,
Ko no rīta vārīsim?
čīčas, pupas nemērcētas,
Jūras mencas nesālītas.
605 [Skolas].

52126.

Dūmuojam, guodojam,
Kū (mes) reitu vuorēsjam?
čeiča galvu, raudys asti,
Asareiša pyrskauleiti.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

52127.

Pīterīt, Puovuleņ,
Kū vuorīsem laulībom?
Keiša golvu, raudas asti,
Asarīša pakausīti.
605 [Skolas].

52128.

Skatāties jūriņā,
Kādi balti audekliņi:
Niedru šķiedri, putu audi,
Vēja māte audējiņa.
384 [Sēemūkšu C].

52129.

Sudrabotis kuģis nāca
Zeltitieme vēlogiem.
Vai tas nāca miežus rudzus,
Vai māsiņas vaiņadziņ'?
Dosim, brāļi, miežus rudzus,
Lai stāv māsas vaiņadzīš'!
452 [Užavas (Zīras) Vp].

- 230 -

52130.

Nākat, meitas, skatīties,
Kas gul upes dibenā!
Ūdris upes dibenā
Zeltītām kājiņām.
605 [Skolas].

52131.

Suneit, munu Saboleit,
Kam tu sleiki Daugovā,
Kungam moku pildīdams,
Sovu golvu gubēdams?
522 [Zvirgzdienes Ldz].

52132.

Suņi, ūdru nedzenate,
Ūdram dziļa istabiņa:
Ūdris upes dubenēje
Zeltītāme kājiņāme.
129 [Gudenieku Azp].

52133.

Tīri tek Daugaviņa,
Daži gruži dibinā.
Gan tur zelta, gan sidraba,
Gan māmiņas auklējum'.
119 [Gaujienas Vlk].

52134.

Vakarā iesasēdu
Ozoliņa laiviņā,
Rīgā man gaisma ausa,
Vāczemē saule lec.
Rīgā man tēvs māmiņa,
Vāczemē līgaviņa.
211 [Ļaudonas Md].

52135.

Vakarai es iesēdu
Ozoliņa laiviņā,
Zelta aiŗi noskanēja,
Laiviņai iemetoti.
344 [Rembates Rg].

52136.

Rauda rauda, sukoj golvu,
Līc vaiņugu galveņā!
Līdaceņas dēliņam
Sasukuoti kumeliņi.
358 [Rugāju Abr].

52137.

Vizēt viz ezeriņš
Smolkajom raudiņom.
Kab es tī vyzātum,
Tuo azara moliņā.
194 [Krāslavas D].

★

3. Dažāda satura dziesmas, kas attiecas uz upi, ezeru, jūru

30948.

Ai ezara gaiguliņa,
Tavu skaistu cekuliņu!
Man brālītis Rīgā pirka,
Ij tik skaista nenopirka.
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

30949.

Ai upīte olainīte,
Kam tu strauji netecēji?
Vai olām nevarēji,
Vai ar savu dziļumiņu?
- Oliņām gan varētu,
Dziļumiņu nevarēju.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

30950.

Ai upīte olainīte,
Tavu daiļu līkumiņu!
Citā sēju miežus rudzus,
Citā stādu apentiņus.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1. Ai Ventiņa olainīte,
Tavu daiļu līkumiņu!
Vienā aug mieži rudzi,
Otrā bēri kumeliņi,
Tai trešāi līkumā
Uzaug manis arājiņš.
206 [Kuldīgas apriņķī].

30951.

Ai upīte olainīte,
Tavu greznu līkumiņu!
Visapkārt ievas zied,
Vidū saule ritināja.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)], 170 [Lielnīkrācē (Nīkrāces pag. Azp)], 195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ai upīte olainīte,
Tavu greznu līkumiņu:
Visapkārt ievas zied,
Vidū zied ābelīte.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

- 231 -

30952.

Ai upīte olainīte,
Tavu skaidru augumiņu!
Man māmiņa lolotāja,
Es tik skaidra neuzaugu.
162 [Dēselē (Nīkrāces pag. Azp)].

30953.

Ak tu Usmes ezeriņi,
Tavu daiļu vaiņadziņu:
Visapkārti zaļas niedras,
Vidū vilnis līgojās.
226 [Kandavā (Tl)].

1. Ak tu Usmas ezeriņi,
Tavu daiļu augumiņu:
Visapkārt zaļas niedres,
Vidū balti gaigalīši.
203 [Usmā (Usmas pag. Vp)].

30954.

Aiz upītes es izaugu,
Aiz jūriņas nolīgoju.
Kas man kait nelīgot
Uz tā tīra ūdentiņa!
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30955.

Aiz Ventiņas slotas griezu,
Laivā liku vaiņadziņu;
Laivenieki zagļu ļaudis,
Nozog manu vaiņadziņu.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

30956.

Balti gulbji saguluši
Atmatiņas maliņā:
Redzēj' jūru uzaŗam,
Jūras kāpas ecējam.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

30957.

Balts gulbīts ezerā,
Balts krekliņš mugurā;
Man māsiņa velētāja,
Man tik balta nevelēja.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

30958.

Daugaviņa lielījās:
Es bagāta mātes meita!
Kad tu biji tik bagāta,
Kam tecēji jūriņā?
- Kā jūrā netecēšu,
Jūra mana māmuliņa.
103 [Sausnējā, Vietalvā (Sausnējas un Vietalvas pag. Md)], 400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30959.

Daugaviņa lielījās
Līkumiņa nemetot;
Es tavā līkumā
Dažu rītu noganīju!
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

30959v1.

Upīt' saka tecēdama:
Man nav viena līkumiņa.
Daža laba siena kaudze
Guļ tavā līkumā!
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

30960.

Droši bridu šauru upi,
Baili bridu Daugaviņu:
Tur noslīka mans brālītis,
Kumeļāi sēdēdams.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

30961.

Iešu, iešu, kā neiešu,
Daugavieša precējama:
Ziemu braukšu kamanās,
Vasar' ziedu laiviņā.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30962.

Es neietu gar jūrmali
Bez tērauda zobeniņa:
Jūras putni, gaigalīši,
Tramda manu kumeliņu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1. Nedrīkstēju droši jāt,
Ne iemauktu skandināt:
Jūras putni, gaigalīši,
Traucēj' manu kumeliņu.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

30963.

Es neietu savu laiku
Uz jūrmalu sievas ņemt:
Jūras putni, gaigaliņas,
Traucē manu kumeliņu.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

1. Es aizgāju sievas ņemt
Uz tiem jūras līcīšiem;
Jūras putni, gaigalīši,
Traucēj' manu kumeliņu.
Nokrīt mani zelta pieši,
Trīs daldeŗu cepurīte.
Kas godīga mātes meita,
Pados manu cepurīti;
Kas jau tāda vīzdegune,
Tā galviņu nepagrieza.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

- 232 -

2. Visas jūras gaigaliņas
Traucē manu kumeliņu,
Sarauj manus zīda grožus,
Sasit kaula kamaniņas.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

30964.

Es uzaugu sarkanbalta
Ezeriņa maliņā:
Ik rītiņus mazgājos
Ezeriņa putiņās.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

30965.

Ezarputni, gaigaliņi,
Traucē manu kumeliņu;
Cikko mans augumiņš
Jūriņāi nepalika.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

30966.

Gana gŗūti, gana viegli
Ezermala meitiņai!
Pusrītiņ' gailis dzied,
Visu nakti gaigaliņ'.
54 [Limbažos (Limbažu pag. Vlm)].

30967.

Gauži raud Staburadze
Miglaināi rītiņā;
Kad saulīti ieraudzīja,
Tad priecīgi pasmaidīja.
3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30968.

Izsīkusi Daugaviņa,
Zaļa maura pieaugusi.
Eita, mani bāleliņi,
Taisāt govju laidariņu!
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

30969.

Jauni vīri, bāleliņi,
Ceļat mani pār upīti:
Man sarkanas magoniņas
Aiz upītes jāravē.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

30970.

Kā, brālīti, pāri tiki
Par to dziļu ūdentiņu?
Vai ar plostu, vai ar laivu,
Vai ar savu kumeliņu?
- Ne ar plostu, ne ar laivu,
Pats ar savu kumeliņu.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

30971.

Kalnā kāpu skatīties
Kā ražani upe tek:
Pa malām zelts tecēja,
Vidū rit sudrabiņš.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

30972.

Kalniņāje rozes auga,
Lejā vīna upe tek:
Citas upes gružus nesa,
Mūs' upīte sudrabiņu.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

30973.

Kas tur nāca par jūriņu,
Niedres vien locījās?
Divas laivas puišu nāca,
Trešā ciema dzeltainīšu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Iesim, meitas, uz jūriņu,
No jūriņas prieki nāca:
Div' laiviņas puišu nāca,
Trešā sīka sudrabiņa.
Iesim, puiši, uz jūriņu,
No jūriņas prieki nāca:
Div' laiviņas meitu nāca,
Trešā baltu villainīšu.
Puišu laivas izrakstītas
Ar vanagu nadziņiem;
Meitu laivas izpuškotas
Ar baltām rozītēm.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

2. Ezerā ņiedres kust,
Kas tās ņiedres kustināja?
Divas gāja māršu laivas,
Treša baltu bāleliņu.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

3. Kas tur brauc pār jūriņu,
Niedres vien čaukstējās?
Divas laivas puišu brauc,
Trešā laiva meitu brauc,
Puišu laivas izrakstītas
Vanadziņu nadziņiem;
Meitu laiva izpuškota
Ar ābeļu ziediņiem.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

4. Kas tur krāca, kas tur šņāca,
Kas tās niedres kustināja?
Divi laivas jēru nāca,
Trešā sīku kazlēniņu.
403 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 233 -

5. Kas tur nāca par jūriņu,
Kas niedrītes brīkšķināja?
Viena laiva meitu nāca,
Otra jaunu puisēniņu.
Meitu laiva izpuškota,
Puišu laiva izrakstīta:
Meitu laiva izpuškota
Baltiem ievu ziediņiem;
Puišu laiva izrakstīta
Veciem prūšu daldeŗiem.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

30974.

Kaujaties, plūcaties,
Jūras baltas gaigaliņas!
Vai zemītes jums pietrūka,
Vai jūrā ūdentiņ'?
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

30975.

Kaut man būtu tā naudiņa,
Kas guļ jūras dibenā,
Es nopirktu Rīgas pili
Ar visiem namniekiem.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

1. Kad man būtu tā naudiņa,
Kas guļ jūras dibenā,
Es nopirktu Rīgas pili
Ar visām mamzelēm.
La tā Rīga, kur tā Rīga,
Bet tās Rīgas mamzelītes
Baltām diegu zeķītēm,
Sarkanām kurpītēm!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

30976.

Kļava lapa lielījāsi
Pār Daugavu tiltu celt.
Tek Daugava strauji strauji,
Aiznes lapu jūriņā.
4 [Aijažos].

30977.

Kļava lapa lielījās
Vīru nest par Daugavu.
Vai tu traka, kļava lapa,
Vai tu vīru pārnesīsi?
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 52 [Burtniekos (Burtnieku pag. Vlm)], 871 [Liepkalnes apk. (Liepkalnes pag. Md)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Es pārkāpu Daugaviņu
Ar ozola šķembelīti.
Ai ozola šķembelīte,
Vai tu vīra nesējiņa?
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)], 412 [Unguros (Ungurmuižas pag. D)].

30978.

Ko tie leišu suņi rēja,
Daugavāi raudzīdami?
Tur noslīka Rīgas meita,
Zīdautiņu mazgādama.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

30979.

Ko tie Rīgas suņi rēja,
Daugavā vērdamies?
Daugavā saules sejs,
Šķiet saulīti noslīkšu.
394 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30980.

Kuŗu vietu, bāleliņ,
Pāri kāpi Daugavai?
Nepazinu laivas dzītas,
Ne kumeļa bridumiņa.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

30981.

Laba dzīve, laba dzīve
Ezernieka meitiņām:
Ik rītiņa liela migla,
Neredz saules uzlecam.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

1. Kas kait man nedzīvoti
Ezeriņa maliņāi?
Ezeriņis miglu laida,
Gul', līdz saule launagā.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

30982.

Lieli ļaudis lielījās
Lielas upes maliņā;
Ir es arī lielījos,
Pie ezera stāvēdama.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

30983.

Līdz pusei ezeriņš
Sudrabiņu vizināja.
Iemetam zelta slotu,
Lai par visu vizināja.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

1. Līdz pusei Daugaviņa
Sudrabā vizuļo.
Iemetam zelta slotu,
Lai tā visa vizuļo.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

30984.

Līdz pusīti es iebridu
Baltu puķu ezerā,
Atspīd mani balti vaigi,
Sarkans rožu vainadziņš.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

- 234 -

30985.

Līki kārkli Daugavā,
Kas tos līkus salocīja?
Lieli viļņi salocīja,
Lieli ledus gabaliņi.
121 [Gulbenē (Md)].

30986.

Līku loku upe tek,
Zelta zirņa meklēdama.
Zelta zirnis patecēja
Zem sidraba sakarnīša.
121 [Gulbenē (Md)].

1. Trīs līkumi upe tek,
Zelta zirni gūstīdama;
Trīs celiņi tautas gāja,
Man' auguma meklēdami.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

30987.

Māmiņ mīlā, māmiņ
jaukā,
Man galviņa gauži sāp.
Laid man' drusciņ pastaigāt
Pa tiem jūras līcīšiem!
- Meitiņ mīļā, meitiņ
jaukā,
Vienas tevis nelaidīšu;
Cel augšā savas māsas,
Tās var tev līdza iet.
- Māsas manas visai greznas,
Visai lepnas palikušas,
Visas puķes nolauzušas,
Kas zied jūras līcīšos:
Raibas rozes, magonītes,
Dzeltenās kleņģerītes. -
Māmiņ mīļā, māmiņ
jaukā,
Man galviņa gauži sāp.
Laid man' drusciņ pastaigāt
Pa tiem jūras līcīšiem!
- Meitiņ mīļā, meitiņ
jaukā,
Vienas tevis nelaidīšu;
Cel augšā savus brāļus,
Tie var tev līdza iet.
- Brāļi mani visai stalti,
Visai lepni palikuši,
Visus putnus nošāvuši,
Kas dzied jūras līcīšos:
Raibas irbes, teterīšus,
Dzeltānās cielaviņas. -
Māmiņ mīļā, māmiņ
jaukā,
Man galviņa gauži sāp.
Laid man' drusku pastaigāt
Pa tiem jūras līcīšiem!
- Meitiņ mīļā, meitiņ
jaukā,
Vienas tevis nelaidīšu;
Piecel jauno zvejenieku,
Tas lai tev līdza iet.
- Labrīt, zvejniek mīļais jaukais,
Dod man savu oša laivu! -
Oša laiva smaga laiva,
Nogrimst jūras dibinā.
Māmiņ' mīļā, māmiņ'
jaukā
Iet gar malu raudādama.
128 [Lugažos (Lugažu pag. Vlk)].

30988.

Māsas lielas, māsas mazas,
Iesim jūras puķes plūkt!
Jūras puķes skaistas puķes
Sudrabiņa lapiņām,
Sudrabiņa lapiņām,
Zeltītiem ziediņiem.
- Brāļi lieli, brāļi mazi,
Iesim jūras putnus šaut!
Jūras putni skaisti putni,
Dzeltenām kājiņām,
Dzeltenām kājiņām,
Sudrabiņa spārniņiem,
Sudrabiņa spārniņiem,
Zeltītiem cekuliem.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Lieli brāļi, mazi brāļi,
Eita jūras putnu šaut!
Jūras putni skaisti putni
Sarkaniem cekuliem.
- Lielas māsas, mazas māsas,
Eita jūras puķu plūkt!
Jūras puķes skaistas puķes
Dzelteniem ziediņiem.
330 [Kaldabruņās (Rubenes pag. Il)].

2. Celies agri, bāleliņ,
Iesim jūras putnu ķert!
Jūras putni skaisti putni
Vaskajām kājiņām.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

- 235 -

30989.

Nakti gulu jūriņā
Gaigaliņu pulciņā,
Gaigalines precēdams
Jaunajam bāliņam.
133 [Palsmanē (Palsmaņa pag. Vlk)].

30990.

Nevarēju jāšus jāti,
Nevarēju brišus brist,
Jūras viļņi grūši pūta,
Traucēj' manu kumeliņu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30991.

Novijos pātadziņu
No sarkana dzīpariņa;
Cirtu reizi Daugavā,
Pāršķīrās Daugaviņa.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30992.

Pa jūriņu laivu īru,
Ieraudzīju smuk' meitiņu.
Es tev lūdzu, smuk' meitiņa,
Nāc pie manis laiviņā.
Ja nenāci laiviņāi,
Tec pa malu raudādama!
Smilktis tavas kājas grauza,
Skujas bira vaiņagā.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1. Nāc, meitiņ, nāc, meitiņ,
Ar manim laiviņā;
Ja nenāc laiviņā,
Tec pa malu kājiņām!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

30993.

Pie niedrītes laiviņ' sēju,
Pie auziņas kumeliņu.
Niedra laivu kustināja,
Auza dīda kumeliņu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30994.

Pie niedrītes laivu sēju,
Pie auziņas kumeliņu.
Pūš vējiņš, nolauž niedri,
Nokož auzu kumeliņš.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 190 [Kuldīā].

30995.

Pie niedrītes laivu sēju,
Pie auziņas kumeliņu;
Trūkst laiviņa no niedrītes,
No auziņas kumeliņš.
23 [Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)], 159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

30996.

Pie niedrītes laivu sēju,
Pie auziņas kumeliņu;
Pats tecēju kalniņā
Zeltenīšu lūkoties.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

1. Pie niedrītes laivu sēju,
Pie auziņas kumeliņu;
Pats uzkāpu kalniņā
Zeltenītes lūkoties.
Trūkst laiviņa no niedrītes,
No auziņas kumeliņš;
Ne man laivas, ne kumeļa,
Ne ar ciema zeltenītes.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 364 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Pie niedrītes laivu sēju,
Pie auziņas kumeliņu;
Pats es gāju lūkoties
Pie tās meitu māmuliņas. -
Notecēju lejiņā,
Nebij laivas, ne kumeļa:
Ne nierīte laivu tura,
Ne auziņa kumeliņu.
216 [Ventspilī].

30997.

Pie niedrītes laivu sēju,
Pie auziņas kumeliņu;
Pats tecēju kalniņā
Zeltenīšu lūkoties.
Gan bij lielas, gan bij mazas,
Nav manam prātiņam;
Viena pati bārenīte,
Tā manam prātiņam,
Tai es došu sav' rociņu,
Savu zelta gredzentiņu.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)], 141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

30998.

Pieci, seši sajājuši
Daugaviņas maliņā,
Cits uz citu skatījās,
Kuŗš pa priekšu bridinās.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

30999.

Pūt, vējini, dzen laiviņu,
Aizpūt mani Kurzemē!
Kurzemē laba dzīve,
Sievas, meitas gultu taisa.
224 [Kabilē (Kld)].

- 236 -

31000.

Rīgā iešu es, māmiņa,
Velē baltas vilnānītes!
Dieviņš zin, vai atiešu,
Strauja tek Daugaviņa.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

31001.

Saka upe tecēdama:
Mīsimies, Daugaviņa!
Nesamija Daugaviņa,
Upei lieli līkumiņi.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

31002.

Sakiet, ļaud's, māmiņai,
Lai man's vaira negaidīja:
Daugavmalu staigājot,
Ieslīdēju Daugavā.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

31003.

Skatāties jūriņāi,
Kādi balti audekliņi:
Niedru šķieti, putu audi,
Vēja māte audējiņa.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

31004.

Slīka viena oša laiva,
Slīka simtu zeltenīšu.
Sit, vilnīti, maliņā
Simtu zīļu vainadziņu!
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

31005.

Strauja strauja upe tek
Gar bāliņa namdurvīm,
Ne tur var laivu laist,
Ne kumeļus dzirdināt.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

31006.

Strauja strauja upe tek
Gar bāliņa namdurēm;
Nedrīkstēju pāri jāt,
Baidās manis kumeliņš.
- Jāj, bāliņ, droši pāri,
Neslīks tavis kumeliņš:
Apakšā baltas smiltis,
Virsū skaidris ūdentiņš.
1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)].

1. Strauja strauja up'e tak
Par buol'eņu t'eirum'eņu;
Nadreist'ēju puori brist,
B'eiduos muns kum'ēl'eņš.
Juoj, buol'eņ, drūši puori,
Nasl'eiks tovys kum'ēl'eņš:
Apakšā bolta smil'kt's',
Vērsum t'eirs yudis'n'eņš.
Zūbyns grīz'e t'eiru smilkti,
Yudin's' mozgoj' kum'ēl'eņu.
424 [Barkavas pag. Rz], 435 [Latgalē].

31007.

Straujupīte tecēdama
Līdza mani aicināja.
Teci vien, straujupīte,
Nelaiž manis tēvs māmiņa!
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

31008.

Straujupīte tecēdama
Mani līdzi aicināja.
Teci pate, straujupīte,
Tev ir daudz līkumiņu!
1311 [Apē (Vlk)].

31008v1.

Upīt', strauji tecēdama,
Mani līdzi aicināja.
Upīt' tek līku loku,
Vai es līdzi aiztecēšu?
52 [Burtniekos (Burtnieku pag. Vlm)].

31009.

Straujupīte tecēdama
Mani līdzi aicināja.
Diezgan tev zaļu ziedu
I bez mana augumiņa!
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Tek upīte tecēdama,
Gribēj' mani līdza jemt.
Vai tev nav sīku olu
Bez tā mana augumiņa?
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

2. Ūdens māte, ūdens māte,
Kas tev darba ar manim?
Diezgan tev zaļu ziedu
I bez mana augumiņa.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

31010.

Straujupīte tecēdama
Mani līdzi aicināja.
Tec, upīte, viena pate,
Mani raud māmuliņa!
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

31011.

Sudrabiņa upe tek
Zeltītiem borbuļiem.
Sudrabs teki tekamaji,
Zelts pa virsu līgojās.
224 [Kabilē (Kld)].

- 237 -

31012.

Sudrabiņa upi bridu,
Zelta kurpes kājiņā.
Sudrabs grima dibenā,
Zelts pa virsu lidināja.
293 [Gravendālē (Mežotnes pag. B)].

1. Sudrabiņa jūŗu bridu,
Zelta korpes kājiņāi.
Visi ļaudis tā sacīja,
Ka nogrimšu dubenāi.
Ar Dieviņu es pārbridu,
Zelts pa viersu lidojās.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

2. Sudrabiņa upi bridu,
Zelta kurpes kājiņā.
Sudrabs tek tekamo,
Zelts pa virsu lidināja.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

3. Sudrabota upe tek
Caur zaļaju priedulāju;
Sudrabs tek tekumā,
Zelts pa virsu vizenāja [lidenāja].
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

31013.

Sidrabota upe tek
Gaŗām manu glāžu logu;
Tur es savus sārtus vaigus
Ik rītiņa nomazgāju.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

31014.

Sudrabiņa upe tek
Caur zaļo priedulāju;
Vēl būt' zelta tecējuse,
Kaut skujiņas nebirušas.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1. Sudrabiņa upe tek
Caur zaļām priedalām;
Būt' skujiņas nebirušas,
Tīru zeltu vizinātu.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

31015.

Zvejnieciņi, bāleliņi,
Jīriet mani pār upīti!
Vienam došu zīžu kreklu,
Otram zīžu nāzdodziņu;
Trešajam, jaunākam,
Izrakstītu karodziņu.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].

31016.

Tālu tālu es redzēju
Ezeriņu līgojot.
Kabu man nolīgot
Ezeriņa maliņā!
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

31017.

Teci, teci, Daugaviņa,
Sijādama, niekādama;
Teci zeltu sijādama,
Sudrabiņu niekādama!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)], 316 [Jēkabpilī], 319 [Neretā (Neretas pag. Jk)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē],
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

1. Tec, saulīte, vakarā,
Sijādama, niekādama,
Tīru zeltu sijādama,
Sudrabiņu niekādama!
299 [Mežotnē un Švitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)].

2. Teci, teci, līčupīte,
Sijādama, rotādama;
Sijādama zeltu nes,
Rotādama sidrabiņu!
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

31018.

Teci, teci, dūņupīte,
Tevī roku nemazgāšu;
Priekšā nāca zvirgzdupīte,
Tai rociņas nomazgāšu.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

1. Tec, upīte, gana strauja,
Tevī roku nemazgāšu;
Man pašai ziedupīte,
Kur rociņas nomazgāt.
3251 [Sunākstē, Neretā un Ērberķē (Sunākstes, Neretas un Mazzalves pag. Jk)].

31019.

Tec, upīte, tecēdama,
Kur tu tāļu aiztecēsi?
Tu uz jūru aiztecēsi,
Manis vairs neredzēsi.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

31020.

Tec, upīte, upītē,
Steidzies ātri jūriņā;
Jūriņā dziļš ūdens,
Tur tev viegli nolīgot.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

31021.

Tik upē nenoslīka
Mans ražanis augumiņš,
Kaut Dēklīte nemetusi
Žuburaiņu žagariņu.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 238 -

31022.

Trīs upītes strauji tek
Caur bāliņa pagalmiņu.
Vienā dzēra raibas govis,
Otrā sirmi kumeliņi;
Tai trešā upītē
Jaunā mārša mazgājās.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

1. Avotiņa lejiņāje
Trīs avoti rindiņā.
Vienā dzēra raibas goves,
Otrā bēri kumeliņi;
Tai trešāje avotāje
Velē baltas velētājas.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

31023.

Upe tek dimdēdama,
Daugaviņa skanēdama;
Upe kārklu pieaugusi [pieauguse],
Daugaviņa ozoliņu.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)], 80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Līku loku upe tek,
Zaru zaru Daugaviņa;
Upe kārklu pieaugusi,
Daugaviņa ozoliņu.
18 (Kliģenē).

31024.

Upe tek cīkstēdama,
Daugaviņa skanēdama;
Upītē kārkli cīkst,
Daugavā sudrabiņš.
224 [Kabilē (Kld)].

1. Venta tek čakstēdama,
Daugaviņa vizēdama:
Venta pilla smalku kārklu,
Daugaviņa sudrabiņa.
193 [Lutriņos (Lutriņu pag. Kld)].

31025.

Upe tek skanēdama
Sīkajām podziņām.
Eit', bāliņi, atnesiet
Jaunajām māsiņām!
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1. Sudrabiņa upe tek
Zaļajām zīlītēm.
Teciet, brāļi, salasiet
Mazajām māsiņām!
190 [Kuldīā].

31026.

Upe upe, Daugaviņa
Māsiņai celiņā;
Rauda pati, zviedz kumeļš,
Maliņā stāvēdams.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31027.

Upe upe, meita meita,
Abas vienu daiļumiņu:
Upe nesa sīkas olas,
Meita zīļu vainadziņu.
14 [Inčukalnā (Inčukalna pag. Rg)].

31028.

Uz Ventiņu laba dzīve,
Tur migliņa ilgi stāv:
Var miedziņu izgulēt,
Var darbiņu padarīt.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

31029.

Vai tie mūsu Gaujas līči
Visi lieti nederēja?
Pati Gauja zeltu nesa,
Gaujas līči sidrabiņu.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

31030.

Vai upīte vien tek strauji?
Strauji tek Daugaviņa,
Strauji tek Daugaviņa
Gaŗ ozolu līcīšiem.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31031.

Ventenieku meitiņām
Nevajaga kumeliņa:
Sasēdušas laiviņā,
Ar straumīti vizināja.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

1. Dažu dien' Daugaviets
Kumeliņu nebaroja;
Iesēdies laiviņā,
Pa līčiem darināja.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

31032.

Vij, Dieviņ, zelta viju
Visgaŗām jūras malu,
Lai nenāca salta salna
Šai zemē ziedu traukt!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Sidrabiņa viju viju
Visgaŗām jūras malu,
Lai nenāca mīļa Māra
Vidzemē ziedu traukt.
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

- 239 -

31033.

Visas upes klusu tek,
Gauja klusu netecēja:
Gauja tek skanēdama,
Sidrabiņu sijādama.
46 [Carnikavā (Rg)].

1. Visas upes klusām tek,
Ivaisīte [Aivieksta] skanēdama.
Ko tai bija neskanēt,
Pilna sīka sudrabiņa!
220 [Dursupē (Zentenes pag. Tl)].

31034.

Visas upes klusu tek,
Strautiņš tek čurkstēdams;
Visas upes zeltu nesa,
Strautiņš nesa sudrabiņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Visas upes klusu tek,
Mūs' upīte šķindēdama;
Citas upes grūžus nesa,
Mūs' upiņa sudrabiņu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

31035.

Cikai mans augumiņš
Jūriņāi nepalika:
Cēlās jūras gaigaliņi,
Satrūkāsi kumeliņš.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

31036.

Citu vietu Daugaviņa
Ir salusi, nesalusi.
Kuŗu vietu nesalusi,
Tur zied zelta pureniņi.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

★

52138.

Ai upīte, olainīte,
Tavu greznu līkumiņu!
Es tavā līkumā
Dažu nakti pārgulēj'.
192 [Kosas C].

52139.

Ai upīte, olainīte,
Tavu daiļu līkumiņ'!
Citai sēju miežus rudzus,
Citai stādu apentiņ';
Citu devu māsiņai
Paladziņus balināt.
40 [Basu (Bases) Azp].

1. Ai upīte, olainīte,
Tavu daiļu līkumiņ'.
Viene sēju miežus rudzus,
Otre stādu apentiņus.
Trešo devu māsiņai
Audekliņus balināt.
160 [Jūŗkalnes (Pilsbergas) Azp].

52140.

Vai tie mani Gaujas līči
Visai lieti nederēja?
Citā sēju rudzus miežus,
Citā stādīj' apēnīšus.
119 [Gaujienas Vlk].

52141.

Vai-i vai-i Gaujas līci,
Tavu dārgu ievas ziedu!
Ziedu rāvu, ortu devu,
Zaru laužu, - pusdalderi.
211 [Ļaudonas Md].

52142.

Vai Ventiņa, rudacīt(e),
Vakarā klusu tek!
Kā tā klusu netecēs
Pilna dārgu dvēselī(šu)?
200 [Kuldīgas Kld].

52143.

Agri mani gaiļi dzied,
Agri kāpu laiviņā;
Es atradu Rīgas meitu
Pašā torņa galiņā.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

52144.

Agri dzied Rīgas gaiļi,
Agri sēdos laivīnā.
Lai paliek Rīgas kungi,
Savas ķēdes žvadzanot.
148 [Jaunpiebalgas C].

52145.

Aiz azara leikumiņa
Naredzēju Meikuliņa.
Kab azara leikumiņā
Īraudzētu Meikuliņi.
314 [Pildas Ldz].

- 240 -

52146.

Ar saujiņu padzērosi
Aiviekstiņas ūdentiņa;
Ieraudzīju Daugaviņu, -
Tad ar visu riekšaviņu.
241 [Lubānas Md].

52147.

Ar saulīti sadarīju
Par jyuriņu puorpeldīt.
Jau saulīte aiz jyuriņas,
Es jyuriņas maliņā.
89 [Dricēnu Rz].

52148.

Balta aitiņa jūŗu brida
Dzelteniem radziņiem;
Pretim brida Dieva dēli,
Simtiem naudu rēķināja.
281 [Neretas Jk].

52149.

Balta kaziņ' jūŗu peldi
Zeltītiem radziņiem;
Rīgas kungi pakaļ brauca,
Pūriem naudu mērīdami.
Dažam bikses tie novilka,
Dažam maku iztukšoja.
605 [Skolas].

52150.

Balts buciņš peld pa jūŗu
Zeltītiem radziņiem;
Rīgas kungi pretim brauca,
Siekiem naudu mērodami;
Mērojat, jūs kundziņi,
Jūs buciņa nedabūsat!
417 [Struteles Tk].

52151.

Bolta vuška jyuŗas bryda
Dzaltonimi radzeņim;
Reigas kungi prīškā skrēja
Ar sudobra sīceņim.
Tam sīceņš, tam sīceņš,
Man sīceņa palīceņš.
389 [Silajāņu Rz].

52152.

Bolta koza jiuris bryda
Dzaltonim radzeņim;
Borgi kungi prīškā brauce,
Sīkim naudu miereidam',
Vairuok man teiris naudis,
Kei tev auzu sānaleņu.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

1. Bolta vuška jyuru brida
Pazeltītim radzeņim;
Reigas kungi prīkšā brauca,
Sīkim naudu mērīdami.
Man vairuok seiku naudu,
Kā tev mīžu sānaliņu.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

52153.

Skaista meita jyuŗas muove
Dzaltonim matiņim;
Reigas puiši prīškā guoja,
Sīkim naudu mērīdami.
605 [Skolas].

52154.

Balts bucītis jūŗā peld
Zeltītiem radziņiem;
Preitim nāca jūŗas meita,
Siekiem naudu mērīdama.
Kaut man būtu tā naudiņa,
Kas ir jūŗas meitenei.
605 [Skolas].

52155.

Bolta vuška jyuras muove
Dzaltonimi radziņim;
Muna mamiņa nūcierpa,
Man izaudja vylnuonīt'.
326 [Preiļu D].

52156.

Balta cūka peld pa jūru,
Naudas kule mugurā;
Peld cūciņa maliņā,
Grimst naudiņa dibenā.
112 [Ezeres Kld].

52157.

Tā ir visa kungu nauda,
Kas guļ jūŗas dibenā.
Baltaitiņa jūru brida,
Sidrabiņa radziņiem;
Dod, Dieviņi, izpeldēti,
Tad būs nauda Vidzemē.
211 [Ļaudonas Md].

52158.

Balti zied ābelites
Jūŗas kāpes kalniņe;
Jūrmale meitas auga
Dzeltenim matiņim;
Kuŗš puisitis naudenieks,
Tas drīkstēja bildenāt.
452 [Užavas (Zīras) Vp].

- 241 -

1. Balti zied ābelit'
Jūŗas kāpes maliņe;
Jūŗmale ir balta smilte,
Balgālites meitas auga;
Kuŗš puisitis naudu tur,
Tas drīkst ari bildināt.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

2. Balti zied ābelite
Jūŗas kāpes kalniņe;
Jūrmale ir balta smilkte,
Baltgālites meitas auga.
452 [Užavas (Zīras) Vp].

52159.

Borbuļaina upe tek
Gar brālīša namdorem.
Jem, brāliti, zobentiņu,
Nokapā borbulīšus.
452 [Užavas (Zīras) Vp].

52160.

Bridīsim pār upīti,
Tur mēs puisi dabūsim:
Vai būs polis, vai būs leitis,
Vai dižens tēva dēls.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

52161.

Ceirulīt, mun putniņ,
Puornes mani par jyurom!
Ka pīkusa spuornu goli,
Metīs jyuru saliņā.
89 [Dricēnu Rz].

52162.

Ciema meita, mellacīte,
Tā upītes līkumā.
Es neiešu tevis dēļ
Peldu laisti kumeliņ(u).
21 [Apriķu Azp].

52163.

Datecēju zaltupīti,
Navar puorīt par upīti;
Es pajemu zalta sauvi
Par upīti tai puorguoju.
605 [Skolas].

52164.

Daugaviņa lielijāsi
Rīgas pili neredzēti;
Tek pa labi, tek pa kreisi,
Rīgas krasta maliņāji.
255 [Mārupes (Bieriņu) Rg].

52165.

Div' sudraba gaigalīši
Jūŗiņā sakavās;
Vai tiem trūka gobju zemes,
Vai no jūŗas ūdentiņa?
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

52166.

Dziļa dziļa Daugaviņa,
Cytā vītā sakla beja;
Pa tuom saklom vīteņom
Auga zalta puriņeiši,
Es nu tīm puriņeišim
Nūvej' skaistu vainadzeņu.
247 [Makašānu Rz].

52167.

Dzilna kliedza, dzērve kliedza
Mūs' ezera maliņā:
Dzērve kliedza dūņu upes,
Dzilna dzedras vasariņas.
536 [Gulbene Md apr.].

52168.

Dzirksteļaina tautu meita
Sēž upītes maliņā,
Plata upe, šaura laipa,
Nevarēju pāri tikt.
605 [Skolas].

52169.

Ej, ezari, ezariņi,
Raušu tavu pureniņ(u)!
Pureniņu rāvumiņu
Ezariešu līgaviņ(a).
449 [Ungurmuižas D].

52170.

Eima, cīma muoseņas,
Pa upeites maleņai!
Ūtrā pusī upeites,
Tur auguši apeineiši.
326 [Preiļu D].

52171.

Ekur pupi, ekur gurni,
Kas varēja lielīties!
Kas varēja lielītes,
Vīru nest pār Daugavu.
127 [Grostonas Md].

52172.

Es citkārt, jauns būdams,
Daudzus stukus iztaisīju:
Es pārgāju pār Daugavu
Ar ozola šķembelīti.
Ej, ozola šķembelīte,
Vai tu vīra nesējiņa?
198 [Krustpils D].

- 242 -

52173.

Es dzīvoju jūrmalā,
Man gosniņas nedzērušas;
Slinka mana līgaviņa,
Veca mana māmuļīte.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

52174.

Es pīsoku tev, buoleņ,
Aiz upeites naņem sīvas!
Aiz upeitis raudiveites
Traucej munu kumeleņu:
Saraustēja zalta grūžus,
Sudabreņa īmaveņus.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

52175.

Es redzēju svešus putnus
Jūriņā peldējot:
Zelta spārni, zelta knābji,
Sudrabiņa cekuliņi.
127 [Grostonas Md].

52176.

Es šķitos dzīvodama
Daugaviņas neredzēt.
Visi mani tīrumiņi
Daugaviņas maliņā.
378 [Seces Jk].

1. Es škitūs izaugdama
Daugaveņas naredzēt.
Visi muni teirumeņi
Daugaveņas maleņā.
236 [Līvānu D].

2. Es šķitos uzaugdama
Daugaviņas neredzēt.
Manas pašas arājiņš
Daugaviņas maliņā.
56 [Birzgales (Lindes) Rg].

52177.

Es uzaru zemu lauku
Pie mājiņas namdurvīm;
Es gribēju miežus sēt,
Dievs iemeta ezeriņu.
405 [Smiltenes Vlk].

52178.

Ezariešu meitas guļ
Līdz labami launagam;
Uz ezera liela migla,
Neredz saules uzlecam.
449 [Ungurmuižas D].

52179.

Ezerieša meita biju,
Putiņāsi mazgājosi.
Laucinieki, dūņu vēži,
Nedrīkst mani bildināt.
520 [Zvārdes Kld].

52180.

Ezeriņ, boltvilnīt,
Sovu meitu napadūd!
Kas tovā lejcītī
Audekliņus balynuos?
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

52181.

Ezereņ, Lubuoņeņ,
Kas tovā videņā?
Bolta puče videņā,
Zaļa nīdre maleņā.
605 [Skolas].

52182.

Gona gryuši, gona vīgli
Azarmolas meitiņom:
Pus reitiņa gailis dzīd,
Vysu nakti gaigaliņas.
365 [Sakstagalas Rz].

52183.

Gaujas meitas gauši raud,
No Gaujmala novedam(as):
Govis ēda Gaujas zāli,
Pašas pina vaņadziņ(us).
14 [Alsviķa Vlk].

52184.

Jes mēs rodztes,
Kād strām Vent griež:
Abs mals zalt griež,
Vidu sīk sudrabiņ.
372 [Sarkanmuižas Vp].

52185.

Ītum cīmā da bruoļim,
Ceļa labi nazynuoju.
Datecēju da upītes,
Navar puori puorleiguot;
Kai pajēmu zīda sauvi,
Teciņ vīn i puortecēju.
389 [Silajāņu Rz].

52186.

Jūra šņāca, jūra krāca
Miglainajā rītiņā.
Eima, māsas, mēs uz jūru,
Uz jūrmalu rotāties;
Uz jūrmalu rotātiesi,
Gaigaliņas lūkotiesi!
192 [Kosas C].

- 243 -

52187.

Jūrā slīka mans zirdziņš,
Kārklos kāru iemauktiņus,
Pūš vējiņš, skan ņiedriņa,
Danco mans kumeliņš.
239 [Lizuma C].

52188.

Jyurās sleika jauna meita,
Uz akmiņa valādama.
Reigā syta symtu zvonu
Par juos duorgu dvēseleiti.
170 [Kapiņu D].

52189.

Jyurās puiss nūsleika,
Kumeliņu myldynodams.
Reigā rēja symtu suņu
Par juo suņa dvēseleiti.
170 [Kapiņu D].

52190.

Jūriņā, saliņā,
Braucu meitu lūkoties.
Saka meitu māmuliņa:
Neba slikts ar baltu brauc.
Jūras meitas, gaigaliņas,
Traucē manu kumeliņ'.
605 [Skolas].

52191.

Kad man būtu tā naudiņa,
Kas guļ jūŗas dubene,
Es apkaltu sav' pūriņu
Sudrabiņa dāldeŗim.
452 [Užavas (Zīras) Vp].

52192.

Kas kaitēja nedzīvot
Gaujas līču malīnā:
Baltu vilku mugurā,
Mellu mērcu ūdenē.
148 [Jaunpiebalgas C].

52193.

Kas kaitēja nedzīvot
Ierastā vietiņā?
Uz kalniņa tīra maize,
Lejā skaidris ūdentiņš.
546 [Kuldīga Kld apr.].

52194.

Kas maņ beja nedzeivuot
Ezeriņa maliņā?
Zīm(u) brauču komonuos,
Vosor' zīdu laiviņā.
18 [Andrupenes Rz].

52195.

Kas tam beja sormuļam
Upes molā nadzeivuot;
Upes molā nadzeivuot,
Samta bikšu nanosuot?
522 [Zvirgzdienes Ldz].

52196.

Kuo raudena raudavās,
Kuo asars asarova?
Rauda raud zaļas upes,
Asars dziļa ezereņa.
357 [Rudzētu D].

52197.

Krīvalānu, eisulānu [leišulānu?]
Īsvīssim yudinī!
Munu boltu buoleliņu
Liksim zīda laiviņā;
Liksim zīda laiviņā,
Braukis [Brauksim?] tuoļi jyuriņā.
89 [Dricēnu Rz].

52198.

Kuilis peld par Daugavu,
Meitu nasta mugurai.
Nebūt' kuilis izpeldējis,
Nebūt' meitas šai zemei.
74 [Cīravas Azp].

1. Kuilis peld par Daugavu,
Puisis sēd mugurā;
Nebūt' kuilis izpeldējis,
Nebūt' puišu pasaulē.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

2. Kuilīts peld pār Daugavu,
Puišu nasta mugurai;
Nebūt' kuilis pārpeldējis,
Nebūt' puišu Kurzemei.
427 [Tadaiķu Lp].

52199.

Kuilīts peldēj' par Daugavu,
Beku kule mugurā;
Puisīts stāv aiz Daugavas
Kārajām actiņām.
574 [Valka Vlk apr.].

- 244 -

52200.

Mazs mazs buciņš peld par jūŗ',
Naudas kule mugurā.
Līdz par jūru pārpeldējs,
Nogrimst buciņš dibinā.
17 [Ances Vp].

52201.

Melns buciņš peld pa jūŗu
Zeltītiem radziņiem;
Peld, buciņ, maliņā,
Nolauzīšu zelta ragus!
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

52202.

Kur tuos auga, skaistas meitas,
Ka na upes maliņā?
Ik reitiņa, vakariņa
Uz upīti mozguotūs.
35 [Baltinavas Abr].

1. Kur tuos auga, skeistos meitas,
Ka na upes maliņā?
Ik reitiņus mozgojās
Pī upītes maliņā.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

52203.

Kur tu teci, Daugaviņa,
Līkumiņus mētādama?
Es tecēšu uz jūriņu,
Sidrabiņu sijādama.
605 [Skolas].

52204.

Kusti, kusti, iudeņs zuole,
Kas tū zuoli kustynuoja?
Divas brauca meitu laivas,
Trešā skaistu buoleleņu.
559 [Rēzekne Rz apr.].

52205.

Kusti, kusti, ūdens zāle,
Kas jel tevi kustināja?
Pretim nāca liela straume,
Tā jau mani kustināja.
40 [Basu (Bases) Azp].

52206.

Kvaku kvaku raudivīte,
Ai tū kaula daguniņi!
Tu kvākuoji azarā,
Es azara maleņā;
Tu kvākuoji sev draudzeņi,
Es sev bāru kumeliņi.
591 [Ludzas apr.].

52207.

Ķīsīts brauca pār ezeru
Rakstītām kamanām,
Asarītis kučierītis,
Vaŗa pīcka rociņā.
241 [Lubānas Md].

52208.

Lakstīgala rozes sēja
Gar visāmi jūrmalām;
Visas jūras krastmalītes
Zied greznāmi rozītēm.
241 [Lubānas Md].

52209.

Līču līču upe tek,
Zaru zaru Daugaviņa;
Kaut zarotu tie zariņi
Līdz manam mūžiņam!
259 [Mazzalves (Ērberģes) Jk].

52210.

Līku loku upe tek,
Taišņi tek ezeriņš;
Līku loku tautas jāja,
Taišņi jāja bāleliņš.
192 [Kosas C].

52211.

Līču loču Gauja tek,
Zelta graudu meklēdam(a);
Zelta grauds paslēpies
Aiz akmeņa straumītē.
119 [Gaujienas Vlk].

52212.

Lieli suņi, mazi suņi,
Par Daugavu pārpeldēja;
Nosvilpoju šai pusē,
Visi tek atpakaļ.
263 [Mēmeles Jk].

52213.

Bij manam bāleniņam
Trīs upītes pagalmiņā;
Vienā dzēra Rīgas kungi,
Otrā bēri kumeliņi,
Trešā pati jumpraviņa
Priekšautiņu bālināj(a).
241 [Lubānas Md].

52214.

Strauja strauja upe tecēj'
Gar bāliņa namdurvīm,
Pieliecos, padzēros
Straujas upes maliņā;
Atskrej zaļa līdaciņa,
Norauj manu vainadziņu.
224 [Lielvārdes Rg].

- 245 -

52215.

Ogre tek dunēdama,
Daugaviņa skanēdama;
Ogre pilna sīkakmeņu,
Daugaviņa dvēselīšu.
261 [Mēdzūlas Md].

52216.

Pelēkais vanadziņ,
Kam tik augstu lidināji?
Kam tu skrēji par jūriņu
Pie tās manas līgaviņas?
241 [Lubānas Md].

52217.

Pi azara lab' dzeivuot
Jaunajom meitiņom:
Ceļas mygla, kreit rasiņa,
Var mīdziņu izgulēt.
365 [Sakstagalas Rz].

52218.

Pi upītes es dzīvuoju,
Pi azara nūleiguoju;
Laikam mani Dīvs ir laidis
Uz tuo teira jiudisneņ(a),
Maņ sovai myužeņēji
Malnu kraklu nanosuoti.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

1. Pi upeitis es uzaugu,
Pi azara maņ nūvede;
Varbyut man Dīvs licis
Pi to teira yudisneņa.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

52219.

Pie vārtiem kupla liepa,
Tur piesēju kumeliņu;
Gaŗam liepu upe tek,
Tur meitiņas velējās.
369 [Saldus Kld].

52220.

Puiši pelda pa Daugavu,
Nev naudiņas kabatai;
Tiem naudiņa pakaļ nāca
Sudrabiņa vāģīšos.
427 [Tadaiķu Lp].

52221.

Puķes dēļ, bāleliņ,
Nedzen laivas ezerā!
Gana tevim piederēja
Nepuškota cepurīte.
46 [Beļavas Md].

52222.

Puķīt, māsiņ,
Laiva seide,
Gaigal, bālīš,
Irejīš.
445 [Ugāles Vp].

52223.

Putniņ, tauriņ,
Mācies peldēt;
Tavs tēvs namdaris
Ūdeņa vidū.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

52224.

Raiba pīle peld pa jūŗu,
Mantu kule mugurā;
Būt' pīlīte noslīkuse,
Mantas nebūt' mūsu zemē.
448 (Kuģis, ).

52225.

Reiga elle, Reiga elle,
Daugaviņa muomuliņa:
Daugaviņa izšyupuoja,
Kai māmiņa šyupulī.
465 [Varakļānu Rz].

52226.

Rūca, kauca ezeriņš,
Sev vietiņas meklēdams.
Meties še, ezeriņ,
Še būs Saukas ezeriņš.
378 [Seces Jk].

52227.

Sēju rožu tīrumiņu
Ezeriņa maliņā.
Ļaudis saka: ezers mirdz -
Man mirdz rožu tīrumiņš.
119 [Gaujienas Vlk].

52228.

Slinka slinka māmuliņa,
Vēl slinkāka vedekliņa:
Pa pagalmu upe tek,
Govis stāv nedzērušas.
261 [Mēdzūlas Md].

52229.

Strādājiet paši mīļi,
Ka jums Dievis palīdzēj'!
Izsmeliet straujupīti,
Ielejiet ezeriņus.
605 [Skolas].

- 246 -

52230.

Šmuka meitiņ' sēd aiz upes,
Sēd aiz upes kalniņā.
Šmukais puisīts bēdājās,
Kā var brist, pārpeldēt;
Brīv tev bristi, brīv peldēt
Caur ūdeni manis dēļ.
261 [Mēdzūlas Md].

52231.

Tais, bāliņi, tiltiņu
Par palšo [plašo?] jūru,
Lai brauc māsiņa
Ciemoties.
56 [Birzgales (Lindes) Rg].

52232.

Tā zemīte ielejota -
Vai tā mana izgulēta?
Ziemu sniega izgulēta,
Pavasaŗa ledutiņa.
378 [Seces Jk].

52233.

Teku, teku gar upīti,
Baltas rokas mazgādama;
Baltas rokas mazgādama,
Iekrīt zelta gredzentiņš.
394 [Skaistkalnes (Šēnberģes) B].

52234.

Tēvs ar māti aiz ūdeņa,
Bērni kalna galiņā.
Ziņģē tēvs, zinģē
māte,
Ziņģē bērni pakaļā.
109 [Ērķemes Vlk].

52235.

Tēvs ar māti mīļi guļ
Daugaviņas maliņā;
Lai gulējši, kaut gulējši,
Kaut jel skādi nedarījši.
Nolauzuši liepai zarus,
Palikuši pagalvī.
369 [Saldus Kld].

52236.

Tirza, Gauja lielijās
Glabāt manu augumiņu.
Ko lielies, tu upīte,
Es pāriešu laipodama;
Es pāriešu laipodama
Tautu dēla sētiņā.
91 [Druvienas C].

52237.

Tīšām sēdu upmalēje,
Upes dziesmu klausījos:
Ūdens sauca, akmens vilka,
Kraujmalītis vizināja.
129 [Gudenieku Azp].

52238.

Tprusi tprusi krīva gūvs,
Par Daugovu maurodam';
Krivītīte pakaļī,
Saravanu luopēdam.
314 [Pildas Ldz].

52239.

Trīs māsiņas lielījās
Pār Daugavu pārpeldēt.
Divas paldu pārpaldēja,
Trešā paldu navarēja;
Eita, brāļi, sasauciet:
Nāc, māsiņa, atpakaļ!
127 [Grostonas Md].

52240.

Trīs māsiņas lielijāsi
Pār Daugavu [Pār upīti]
pārpeldēt,
Divas pāri pārpeldēja,
Trešā peldus nevarēja;
Ne tā slīka, ne tā grima,
Ūduns viņas plivināj'.
109 [Ērķemes Vlk].

52241.

Trīs meitiņas lielījās
Pār Daugavu pārpeldēt.
Div gan labi pārpeldēja,
Trešā grima dibenai.
Vai tai bija zelt' kroniņis,
Vai no sīka sudrabiņa?
15 [Alūksnes Vlk].

52242.

Trīs meitiņas lielījāsi
Pār Daugavu pārpeldēt;
Tur palika lielībiņa,
Tur ir pašas peldētāj's.
255 [Mārupes (Bieriņu) Rg].

52243.

Upe nesa ozoliņu
Ar visāmi saknītēm;
Pretim nāca līdaciņa,
Pret straumīti lēkādama.
605 [Skolas].

- 247 -

52244.

Upe nesa ozoliņu
Ar visām bitītēm.
Metiet, brāļi, lielu laipu,
Saņemiet ozoliņ(u)!
127 [Grostonas Md].

52245.

Upe upe, Daugaviņa,
Abas lielas lielījās.
Daugaviņa lielījās:
Nemetot līkumiņu.
Es tavā līkumā
Dažu rītu noganīju.
83 [Dignājas Jk].

52246.

Uz tā kalna viena liepa,
Gar to liepu upe tek,
Gar to upi krievi gāja,
Tur meitiņas mazgājās.
599 [Kurzeme].

52247.

Vīna muosiņ' aiz yudiņa,
Ūtra yudiņs maleņī;
Pi vīnas laivu dzynu,
Pi ūtras kumēliņu.
389 [Silajāņu Rz].

52248.

Vilnīts kūla ezerā
Pāra baltu villānīšu,
Ne tās slīka dibenā,
Ne nes vilnis maliņā.
90 [Drustu C].

52249.

Viņ' ezera galiņā
Div' sudraba gaiļi dzied.
Rītu brauks pa ezeru
Div' sudraba malējiņi.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

52250.

Viņu pusi Daugaveņis
Pazelteiti gaiļi dzīd;
Šīmā pusē atdzīduoja
Sudobruota laksteigola.
576 [Varakļāni Rz apr.].

52251.

Vysas muoseņas saguoja,
Skaita sovus buoleleņus.
Vysi muņi buoleleņi,
Pastareiša vīn navā;
Pastareits nūtecēja
Jyuru molu carādams.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

52252.

Visi upes līkumiņi
Man vien piederēja;
Citur sēja rudzus miežus,
Citur stādu ozoliņus.
605 [Skolas].

52253.

Visu dienu es staigāju
Gar upmalu raudādama:
Pilla upe baltu puķu,
Nevarēju pāri tikte.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

52254.

Zaķīts peld par Daugavu,
Ausis vien tik kustina.
Minniņ' sauca: šigu šigu,
Domāj' Dāvid' kumeliņ'.
17 [Ances Vp].

52255.

Zinu, zinu, bet neteikšu,
Kas aug upes līcītī:
Sīku krūmu kociņš auga
Zeltītāmi lapiņām.
112 [Ezeres Kld].

52256.

Zied ezeris zilu ziedu,
Šķiet māsiņa linu druvu,
Nava lini, nava lini,
Ūdens bija, ūdens bija.
378 [Seces Jk].

52257.

Ziedi, ziedi, pureniņi,
Paša purva vidiņā;
Tavi ziedi i nobira
Ezeriņa maliņā.
241 [Lubānas Md].

★