HomeIntroductionBrowseImagesSearchLinks
Table of Contents |View Entire Work

4. Meža zvēri

30574.

Kas tur brida par ezeru,
Kas tās ņiedres kustināja?
Briedis brida, ledu lauza,
Bāliņam naudu nesa.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

1. Briedis brida, ledu lauza,
Brālīšam naudu nesa.
Nenāc, briedi, nelauz ledu,
Nav brālīša sētiņā!
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

2. Ko tie mani tēva suņi
Ik vakara lādināja?
Briedis brida, ledu lauza,
Mana tēva naudu veda.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

30575.

Šorīt bija liela salna,
Liela skāde notikuse:
Briežam ragi nosaluši,
Meža cūkas sivēniņi.
48 [Alojā un Lielsalacā (Alojas un Salacas pag. Vlm)].

30576.

Snāja, snāja briežu māte
Biezajā eglainē.
Noies mani bāleliņi,
Apgāzīs snājamo.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

30577.

Dūcenieki nosadūca,
Lāču mātei bērns piedzime.
Būs tas vīrs, kad tas augs,
Otram ceļa negriezīs.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

- 175 -

30578.

Guli, guli, lāču māte,
Saulīt' lielu gabaliņu;
Biezi meži, platas lapas,
Saule cauri nespīdēja.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

30579.

Vakar lācis maizi cepa
Trikātiešu siliņā;
Šodien guļ dienasvidu
Aumeisteŗu birztiņā.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Vakar lācis maizi cepa
Aiz Valmieras siliņā;
Šodien ēda launadziņu
Kaķaraga krodziņā.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

30580.

Ai kaimiņi, nāburdziņi,
Kad upīti izsmelsim?
Ūdrīts upes dibinā,
Zelta kurpes kājiņā.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

30581.

Kas tur spīd, kas tur viz
Dziļas upes dibenā?
Ūdrīts upes dibenā,
Tas tur spīd, tas tur viz.
Kā ūdrītis nespīdēs -
Zelts tam spalvas galiņā.
317 [Lindē (Birzgales pag. Rg)].

30582.

Ko tie Rīgas suņi rēja,
Daugavā skatījās?
Ūdris guļ dibinā,
Zelta pieši kājiņā.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

30583.

Māte mani ūden' raida
Tekošā upītē;
Ūdris gul dubenā
Zeltītām kājiņām.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

30584.

Nevar vairs, nevar vairs
Bez sunīša elpēties!
Caur sētiņu upe tek,
Ūdŗi kāpa istabā.
216 [Ventspilī].

1. Vai Dieviņi, es nevaru
Bez sunīša elpēties:
Caur sētiņu upe tek,
Ūdris baida līgaviņu.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

2. Puiši puiši, kas še būs,
Vēl sunīši nebaroti!
Upe teki caur pirtiņu,
Ūdris kāpe lāviņā.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

3. Redz cik labi, redz cik labi
Pie upītes dzīvojot:
Upe tek caur sētiņu,
Ūdŗi guļ pasolē.
1331 [Sikšņu pagastā (Gaujienas pag. Vlk)].

4. Caur istabu upe tek,
Ūdrīts kāpa krāsnsmalā.
Kur ellē nu palika
Mūsu kungu bisenieki?
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

30585.

Puiši puiši, aunaties,
Maucaties cabuļos:
Ūdŗi, bebri upītē,
Smiltī nagus balināja.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

30586.

Ūdriņš brauca niedru tiltu,
Ūdram bēri kumeliņi;
Ni salūza niedru tilts,
Ni ieslīka kumeliņi.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30587.

Ūdris bebri nolamāja
Kleinajām kājiņām.
Abiem bija kleinas kājas,
Abiem kupŗi mugurā.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

30588.

Ūdris bebri izlamāja
Leinajām kājiņām.
Abiem bija leinas kājas,
Abiem nauda mugurā.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

1. Ūdrīts bebru izlamāja
Leinajām kājiņām.
Abi divi dārgi putni,
Naudu nesa mugurā.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

- 176 -

30589.

Ūdris bebri izlamāja
Lēnajām kājiņām.
Lai jam bija lēnas kājas,
Bet jam gudris padomiņš.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

30590.

Ūdris bebri izlamāja
Leinajām kājiņām.
Tāds bij viens, tāds bij otris -
Abi siekstu laipotāji.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

30591.

Ūdris, bebris cīkstējās
Liela kalna maliņā;
Atnāk viena lūša māte,
Novelk ūdŗam kažociņu.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 224 [Kabilē (Kld)].

30592.

Ūdris, bebris cīkstojās
Straujupītes maliņā.
Abi bija naudas vīri,
Naudas svārki mugurā.
224 [Kabilē (Kld)].

30593.

Ūdris gul kārklienē
Zeltītiem zābakiem;
Jauni puiši bandinieki, -
Navaid tādi zābaciņi.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

30594.

Ūdrīts guļ ūdenī,
Zelta cimdi rociņā.
Nāc, ūdrīti, maliņā,
Samīsim cimdiņiem!
121 [Gulbenē (Md)].

30595.

Ūdrīts savu līgaviņu
Straumītē vizināja;
Ij es savu vizinātu,
Kaut man tādas kamaniņas.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Gaigals savu līgaviņu
Pret straumīti vizināja;
Būt' man tādas kamaniņas,
Ir es savu vizinātu.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

30596.

Ale puiši, kas še būs,
Suņi rēje tupēdami;
Izdzinuši vāverīti
Sausas egles galiņā.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

30597.

Paga, sila vāverīte,
To es tev nepiedošu,
Kam traucēji kumeliņu
Vakariņa laiciņā!
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Pagaid', sila vāverīte,
Gan es tev atmaksāšu,
Kam traucēji kumeliņu
Vakariņa laiciņā!
Izgaist mana zīda josta,
Nokrīt caunu cepurīte;
Cepurīti gan dabūju,
Zīda jostas nedabūju.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

30598.

Vakars nāca, vāverīt,
Kad tiks' egles galiņā?
- Laba manim šī naksniņa
Uz cintiņas pārgulēt.
121 [Gulbenē (Md)].

30599.

Kur tu teci, vilku māte,
Vieni sāni nosviluši?
Tec uz Rīgu, vilku māte,
Pasmīdini Rīgas kungus!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

30600.

Vilkam labi, vilkam labi,
Ne tam vāģu, ne ragavu;
Paņēmies āža ragu,
Iet pa silu taurēdams.
1311 [Apē (Vlk)].

1. Vilkam labi, vilkam labi,
Ne tam ratu, ne ragavu;
Saslien savas stāvas ausis,
Lec pa silu taurēdams.
121 [Gulbenē (Md)].

30601.

Vilciņš kauce, vilciņš rauda
Dūnaiņāja ezerā.
Nāc, vilciņ, maliņā,
Es tev došu melnu jēru!
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

30602.

Vilciņš kauca, vilciņš brēca,
Vilkam sieva nomiruse.
Nomirst dažam lielam kungam,
Ne vēl tādam jērzaglim.
216 [Ventspilī].

- 177 -

1. Vilciņš kliedza, vilciņš brēca,
Vilkam bērni nosaluši.
Nosalst daži rātes kungi,
Nu vēl tādi jēru zagļi.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)].

30603.

Vilciņš mans tēvabrālis,
Lapsiņ' mana mātesmāsa.
Uz vilciņu: urjaja!
Uz lapsiņu: cacaca!
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

30604.

Vilciņš, misas pasmeķējis,
Visus purvus izdancoja;
Kaut dabūtu alutiņu,
Kokiem saknes izspārdītu.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

30605.

Bijām vīri uzauguši,
Bet mēs gudri nebijām:
Caunes, lapsas sētā nāca,
Mēs ar šautriem mētājām.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

30606.

Es izgāju rītā agri
Pa laukiem pastaigāt;
Nosakliedžu, nosašveļpu,
Iztek caune švīkstēdama.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

★

51852.

Ai caunīti, ai caunīti,
Tavu dārgu radījumu!
Tevis dēļ sveši kungi
Laižas jūras ūdenī.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

51853.

Ai lācīti, lielmutīti,
Sukā tavu kažociņu!
Būs tam mūsu vectēvam
Vecus kaulus pūtināt.
269 [Mežmuižas Jg].

51854.

Vai lācīti, pinkainīti,
Kur nu tavs kažociņš?
Kam biedēji ganu meitu,
Kam tev kāpt medu zagt?
269 [Mežmuižas Jg].

51855.

Vai lācīti, platkājīti,
Kam tu gāji tīrumā?
Kam tu gāji tīrumā
Lielus kungus kaitināt?
20 [Annenieku (Annasmuižas) Tk].

51856.

Ak tu tavu brīnumiņu,
Ko redzēju siliņā!
Es redzēju lācim ragus,
Zaķim zaļu cepurīti.

51857.

Aiz Daugavas dori dēju,
Cirv's iekrita Daugavā;
Vecainē sienu pļāvu,
Vilks apēda kažociņu.
205 [Kusas Md].

51858.

Aizvakar syla zaķis
Vacū tāvu nūbīdē.
Pagai, syla lākalīt,
Byus tev cilpiņš kakliņā!
389 [Silajāņu Rz].

51859.

Zaķīts savu īstu tēvu
Sila malā nobadīja.
Zaķīts kliedza, zaķīts brēca,
Zaķītim bērni nosaluši.
443 [Turlavas Kld].

51860.

Tēvu manu, vecu tēvu,
Sila zaķi nobiedēja!
Es tam zaķa rakaram
Smalk' aukliņu cilpu metu.
198 [Krustpils D].

51861.

Vuozeits buorzdu trycinova,
Kūka myzu lupynova.
Kai tys jāraņš aizabļuovja,
Vylks aiz lustes navarāja.
194 [Krāslavas D].

- 178 -

51862.

Briedis brida, ledu lauza,
Brālīšame naudu nesa.
Nebrien, briedi, nelauz ledu,
Nav brālīša sētiņā:
Brālīts jāja lūkoties
Sev raženu līgaviņu.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

51863.

Briedis brida, ledus lūza,
Mana tēva nauda nāca.
Brien, briedīt, jo dziļāki,
Lai nāk nauda maliņā!
369 [Saldus Kld].

51864.

Bukam ragi izkaltuši
Pavasaŗa saulītē;
Bucis ragus klabināja,
Baidēj' manu kumeliņu.
112 [Ezeres Kld].

51865.

Caun' ar bebri cīkstējās
Daugaviņas maliņā.
Atskrien viena lūšu māt',
Novelk bebrim kažociņu.
13 [Alojas (Ungurpils) Vlm].

51866.

Cikkārt vilki kāzas dzēra
Ap lielo siena kaudzi.
Citam ausis kā lemeši,
Citam ļipa kā kodeļa.
Tas pats visu vecākais
Velk kaziņu krūmiņā.
99 [Dzelzavas Md].

51867.

Dziedi, dziedi, sienāzīti,
Ne tev tēva, ne māmiņas:
Vilks aiznesa tavu tēvu,
Zosu māte māmuliņu.
301 [Palsmaņa Vlk].

51868.

Es maze muižiņe,
Man bi trīs dārbnik:
Vilciš man's cūk's gan,
Laps nes grāmatiņ,
Zaķits kūl kankalīšs
Ar pakaļs kājiņam.
445 [Ugāles Vp].

51869.

Es piesēju vilkam asti
Deviņiem pinekliem,
Lai jēriņus nenokostu
Zāļaināsi ganībāsi.
548 [Liepāja Lp apr.].

51870.

Gaudoj, vilciņ, nagaudoj,
Kolpa kēve maciņā;
Kolpa kēve maciņā,
Krūga golda galiņā.
503 [Višķu D].

51871.

Ieva sieva, jauna meita,
Brauc ar kuci baznīcā;
Kamēr Ieva baznīcā,
Vilks ar kuci ataugā.
605 [Skolas].

51872.

Jauni puiši bēdājās,
Kur ņemt bērus kumeliņus.
Es, brālīti, nebēdāju,
Es dzīvoju meža lopus,
Pieci brieži man aŗami,
Sešas stirnas ecējamas.
398 [Skrundas Kld].

51873.

Kaļ, kaļveit, kū koldams,
Izkaļ man etslēdzeņi,
Lai saslādzu vylkam kuojis,
Kam nas jārus, kozulānus.
365 [Sakstagalas Rz].

51874.

Kam tī lobi miglas reiti,
Kam tī lobi bīzi kuorkli?
Vilkam lobi bīzi kuorkli,
Vonagam miglas reiti.
326 [Preiļu D].

51875.

Krūmi brikšķ, krūmi brikšķ,
Kas tos krūmus brikšķināja?
Tie ir vilki, tie ir zvēri,
Tie tos krūmus brikšķināja.
132 [Ikšķiles Rg].

51876.

Kur, vilciņi, cencarāji -
Kaula pieši kājiņā?
Gar jūriņu cencarāju,
Mencu galus skripšināju.
245 [Lutriņu Kld].

- 179 -

51877.

Kur, vilciņ, tu tecēsi
Medainām kājiņām?
Teku ciema jēru ķert,
Kazai jāt panākšņos.
605 [Skolas].

51878.

Labajam kumeļam
Piestāj zelta iemauktiņi;
Lielu radu brāļu māsai
Piestāj caunu cepurīte.
605 [Skolas].

51879.

Labāk vilku ieraudzīju,
Nekā sauli atspīdam:
Saule manim dravu prasa,
Vilks akmeni pacilāt.
44 [Bebrenes Il].

51880.

Mjedisņeica Dīvu lyudzja
Kab lapsjeņu suņs nūrītu.
Tjei apjādja mjedniņai
Vysu pulku mjedisnānu.
606 [Vitebskas guberņa].

51881.

Meža cūka ceļu tek,
Vaŗa pieši kājiņai,
Dzelzu sedli mugurai.
Cīkstei pieši, grabēj' sedli,
Izbaid' manu kumeliņu.
74 [Cīravas Azp].

51882.

Mežamāte gan zināja,
Kas katram piederēja:
Lāčam sieksta, briežam apse,
Zaķim smalki žagariņi.
391 [Sinoles Vlk].

51883.

Pieci vilki lūsi dzina
Gar tām Ķēķa namdurvīm.
Visi pieci vienis prātis,
Visi astes sacēluši.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

51884.

Piesienam vilkam kāju
Pie sausā ozoliņa,
Lai nokalta vilkam kāja
Kā sausais ozoliņš.
263 [Mēmeles Jk].

51885.

Resna bija tā sieviņa
Par visām sieviņām,
Augstu cēla deguntiņu,
Zemu vilka vēderiņu.
To tev dara stirnas kājas
Un tie zaķa cepetīši.
163 [Kalētu Lp].

51886.

Saiminīki cīmā braucja, kaladū kaladū.
Suņus slēdzja kambarī, kaladū
kaladū;
Nyu ir laiks vilciņam, kaladū kaladū,
Kozu giut duorziņā, kaladū kaladū.
143 [Jāsmuižas D].

51887.

Skic, kaziņ, mežiņā
Liepu lapu lupināt!
Tik tu pati piesargies
No tā meža junkuriņa!
605 [Skolas].

51888.

Sprogainīši man matiņi,
Pilli riekstu čaumaliņ(u).
Sārkanbalta man mutīte,
Briežu, lāču nolaizīta.
398 [Skrundas Kld].

51889.

Sudrabota stirna skrēja
Pa kundziņa tīrumiņu,
Pati bija sudrabota,
Ragu gali apzeltīti.
58 [Blīdenes (Blīdenes un Stūŗu-Dūres) Tk].

51890.

Tec, vilciņi, gaŗkājīti,
Palaid rikšus tīrumā:
Tur aizdzina jūŗas gani
Trīs pulciņu baltaitiņu.
7 [Aizkraukles Rg].

51891.

Tirelēju, stabulēju,
Kunga kazas ganīdama;
Apēd vilks kunga kazas,
Man izgaisa tirelīts.
241 [Lubānas Md].

51892.

Tu, kaziņa, pati zini,
Kāds vilkam mundieriņš:
Īsi, strupi kamzolīši,
Pazolēti zābaciņi.
605 [Skolas].

- 180 -

51893.

Tumša tumša tā eglīte,
Kur caunīte nakti guļ.
Šūpā, māte, to eglīti,
Lai kust caunes cepurīte.
87 [Drabešu (Drabužu) C].

51894.

Ucucu uļuļu,
Viņ cīma vylki,
Nūruovja, nūruovja
Myusējū vušku.
425 [Šķaunes (Landskoronas) Ldz].

51895.

Yudrys, babru izlomava,
Klaivajomi kuojiņom,
Ka tev beja taisnas kuojas,
Kam pa laipas nalaipoj?
326 [Preiļu D].

51896.

Vuorna klīdze, vuorna brēce,
Vuornu vylki apstuojuši.
Ka es byutu vuornai roda,
Es tūs vylkus dancynuotu!
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

51897.

Vāverīte, kuplastīte,
Augstu lēca priedītē.
Es gribēju to noķert,
Ādas cepurīti šūt.
378 [Seces Jk].

51898.

Vylceņi ar suni sperojās
Ap tū vīnu vuceneņu;
Vilciņš soka: man pīdar,
Sunīts soka: saiminīkam!
Vai vai vai vai,
Vilciņš suni nūruova.
168 [Kalupes D].

51899.

Vilciņš kauca, vilciņš brēca,
Vilkam bērni apdeguši.
Gar uguni sasēduši,
Visiem ausis apsvilušas.
219 [Lestenes Tk].

51900.

Vilki kaucja līpuojā,
Munu kaulu gaidīdami.
Kaucit, vilki, nakaucit,
Muni kauli baznīcā.
494 [Viļānu Rz].

51901.

Vilciņš savus zābaciņus
Niedrainē balināja;
Niedrainē balināja,
Rāvainē [Rāviņā] noskaloja.
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

51902.

Vilciņš saka tecēdams:
Gaļas gribas, gaļas gribas,
Kod, vilciņ, mēlītē,
Tur tev būs mīksta gaļa,
Tur tev silta asintiņ'.
127 [Grostonas Md].

51903.

Vilciņš tak, vilciņš skrīn,
Ap tū munu ganībiņu.
Nūsagrīzi, tu vilciņi,
Kai tys rotu skritulīts!
170 [Kapiņu D].

51904.

Vilciņš tecēj tekamo
Pa plato liepu(?)
Uz lielo pupu lauku.
604 [Dažādi iesūtītāji].

51905.

Vilciņ vilciņ, kur tecēsi
Ar tīm dzelža cabuļim?
Īšu uz Reigu tīsas vārtu,
Jauni puiši tīsuojas:
Tev guļ meitas, man naguļ.
358 [Rugāju Abr].

51906.

Vilkam cepu kukulīti,
Sēnalās mērcēdama,
Lai tas ēda rīdamies,
Kam nes jērus, kazlēniņus.
241 [Lubānas Md].

51907.

Vilkam labi, vilkam labi,
Ne tam vāģu, ne ragavu.
Man bij vāģi, man ragavas,
Sieva ar bērniem jāvadā.
192 [Kosas C].

1. Vilkam labi, vilkam labi,
Na tam rotu, na rogovu.
Kei munam buoliņam
Ir rogovas, ira roti.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

- 181 -

51908.

Vilkam strupi kamzoliņi,
Apzolēti zābaciņi;
Tas varēja kazu ķert,
Iet pa silu taurēdams.
241 [Lubānas Md].

51909.

Vilki vilki apēduši
Tautu dēlu kumeliņu,
Kam bez laika mauru mina
Pie brālīša namdurvīm.
104 [Ēdoles Vp].

51910.

Vylks aizguoja kozu zogtu,
Lopsa zyvu pazvjejuotu;
Lopsai asti nūruovušy,
Vylkam uodu sapārušy.
606 [Vitebskas guberņa].

51911.

Vilks ar kazu saderēja
Pār ezeru pārpeldēt;
Kaza pāri pārpeldēja,
Vilks iekrita dibenā.
90 [Drustu C].

51912.

Vilks dara alteņi
Nīdru puriņā,
Aicinuoja kazeņi
Alteņa dzartu.
Na vilk(a) kozas,
Saiminīk' kazeņa.
605 [Skolas].

51913.

Vilks nesa kaziņu
Pakratīdams.
Nes, nes, vilciņi,
Nav muna kaziņa.
Vadaklas kaziņa
Leikīm rogīm.
263 [Mēmeles Jk].

51914.

Vilks nokoda Denģenītei
Trijkājīti sivēniņu.
Tī nebija vilka vaina,
Tī bij pašas Denģenītes.
99 [Dzelzavas Md].

51915.

Vilks sēd kulbā,
Pātega rokā.
Kuŗš iet gaŗām,
Tam cērt virsū.
161 [Kabiles Kld].

51916.

Vylki vylki, luoči luoči
Ar manim pīguļā.
Vilceņš gunis kyurējeņš,
Luoceits molkys nesējeņš.
466 [Vārkavas D].

51917.

Visu nakti vēji pūta,
Kur, caunīte, tu gulēji?
Vai silā, vai malā,
Vai eglītes galiņā?
219 [Lestenes Tk].

51918.

Vusim bādas šuodas tuodas,
Vilciņami vīn nav bādas:
Neij tam vuoģu, neij rogovu,
Neij jam skaistu kumeliņu.
604 [Dažādi iesūtītāji].

51919.

Zaķīts lec, zaķīts skrien,
Zaķīšam gaŗas kājas.
Kas var zaķi nomedīt,
Tam ir garda pusdieniņa.
605 [Skolas].

51920.

Žogota, rogona,
Nasoki vylkam, kur goni gona!
Aiz meža, aiz pūra
Igauņa rudzūs, latīša pļovās,
Tur goni gona.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

1. Žogota, rogona, skola mēle,
Nasok vylkam, kur goni gona!
Kur kartupeļus cap!
18 [Andrupenes Rz].

★
Table of Contents |View Entire Work