LATVIEŠU TAUTAS DZIESMAS: VOLUME IX

7. Talka

28401.

A Dieviņu, a Dieviņu,
Galdu klāja, galdu klāja!
Mielos mani māmulīte
Pūŗu maizi, kāpšeļiem(?).
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

28402.

Vai Dieviņ, vai Dieviņ,
Talka mana noskumuse!
Ņemu grozu, ņemu vāku
Teku bišu dārziņā!
3251 [Sunākstē, Neretā un Ērberķē (Sunākstes, Neretas un Mazzalves pag. Jk)].

28402¹.

Vai Dieviņ, ko darīšu,
Man pazuda baravede,
Man pazuda baravede
Mazajos krūmiņos.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

28403.

Ai meitiņas, ai māsiņas,
Godājiet baravedi,
Godādamas piesieniet
Pie lielā skruzdu pūžņa!
3011 [Pomušas un Ārdzes pagastos (Ceraukstes pag. B)].

28404.

Vai Dartiņa, vai māsiņa,
Glabā savu steberīti:
Te bij tādi zagļa ļaudis,
Nozags tavu steberīti.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

28405.

Ai papiņi, saimenieks,
Vai tik vieni linus sēji?
Vai tik vieni linus sēji
Kā kumeļa pēdiņā?
301 [Paskavā(?)].

28406.

Ak tu manu bāleliņu,
Tavu lielu rudzu lauku!
Trīs dieniņas talka pļāva,
Vēl maliņas neredzēja.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

1. Ai bāliņ, ai bāliņ,
Tavu lielu linu lauku!
Trīs dieniņas talkiem plūcu,
Otras malas neredzēju.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

2. Ai lielais rudzu lauks,
Kā ezars līgojās!
Trīs dieniņas talka pļāva,
Vēl maliņas neredzēja.
19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)].

- 251 -

28407.

Ar Dieviņu šī dieniņa,
Šīs dieniņas saiminiece!
Būs rītā jauna diena,
Būs mums jauna saiminiece.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

28408.

Atveriet vaŗa vārtus,
Lai iet talka sētiņā!
Es neiešu sētiņā,
Kalēt mani lūgšus lūdza.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

1. Es neiešu sētiņā,
Kamēr mani lūgšus lūgs;
Lai nāk pats talkas tēvs,
Cepurīti noņēmies.
239 [Vecaucē (Vecauces pag. Jg)], 349 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

28409.

Audzin', Dievs, labus linus,
Es turēšu lielu talku:
Par mārku alus pirkšu,
Par vērdiņu brandavīna.
239 [Vecaucē (Vecauces pag. Jg)].

28410.

Baru dzinu, bar' atstāju
Lielajā tīrumā,
Bāliņam tītīdama,
Ka neņēma līgaviņas.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Baru bariem es nogāju
Pa lielo tīrumiņu,
Bāliņam spītēdama,
Kam neņēma līgaviņas.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

28411.

Barvede barvede,
Steidzies malā,
Vilks tavus bērniņus
Bara malu valkā.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

28412.

Bij manam bāliņam
Treja talka vasarā:
Rudzu talka, miežu talka,
Apenīšu šķinamā.
133 [Palsmanē (Palsmaņa pag. Vlk)].

1. Bij manam bāliņam
Treja talka vasarā:
Talkā pļāva rudzus miežus,
Talkā linus plucināja.
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

2. Bij manam bāliņam
Trīs talciņi vasarā:
Talkiem pļāva rudzus miežus,
Talkiem mēslus izvadāja.
121 [Gulbenē (Md)].

3. Bej munam buol'eņam
Treis talceņas vosorā:
Tolka rudzu, tolka mīžu,
Tolka leida leidumeņu.
426 [Sakstagala pag. Rz].

4. Mani balti bāleliņi
Ar talciņu vien dzīvoja:
Talkā pļāva miežus rudzus,
Talkā sūdus vizināja.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

5. Talkot vien i talkoja
Mani balti bāleliņi:
Talkā pļāva rudzus miežus,
Talkā zaļu dāboliņu.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

28413.

Bāliņš cēla lielu talku,
Kam to cēla, kam necēla?
Mūs' bāliņa zelta nauda
Tīrumā izkaisīta.
265 [Emburgā (Salgales pag. Jg)].

1. Vakar cēla lielu talku,
Kam to cēla, kam necēla?
Bāleliņa zelta nauda
Linājāi izkaisīta.
263 [Dobelē].

28414.

Brandavīna brandavīna,
Dodiet salda brandavīna!
Mana rīkle izkaltuse,
Visu dienu klaigājot.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

28415.

Dievs dod manim vēl dzīvot,
Citu gadu vairs neiešu,
Citu gadu vairs neiešu
Ķiplokami linu plūkt:
Zirņu putru stribināja
Ar sudraba karotēm.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

28416.

Dievus zina, kas man būs
No šās dienas darījuma,
Raudādama saime nāca
No druviņas sētiņā.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

- 252 -

28417.

Div' rociņas, div' kājiņas
Lielu darbu nejaudāja;
Daudz rociņas, daudz kājiņas,
Tās darbiņus veicināja.
193 [Lutriņos (Lutriņu pag. Kld)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

28418.

Dod, Dieviņ, šodien saules,
Šodien saules vajadzēj',
Šodien mūsu brāleliņi
Talku tur' tīrumā.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

28419.

Dod, māmiņa, pulkā mani,
Pulkā biju ieraduse;
Es nebiju ieraduse
Viena iet(i) druviņā.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

28420.

Dod, māmiņa, pulkā mani,
Pulkā biju ieraduse;
Ar pulciņu kur iedama,
Drīz darbiņu padarīju.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1. Pulkā dodi, māmuliņa,
Pulkā biju ieraduse;
Ar pulciņu kur iedama,
Drīz darbiņu padarīju.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

28421.

Dod, māmiņa, pulkā mani,
Pulka laba dzīvošana;
Ar pulciņu druvā gāju,
Drīz darbiņu padarīju.
193 [Lutriņos (Lutriņu pag. Kld)], 197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)], 216 [Ventspilī], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Laid, māmiņa, talkā mani,
Talkā laba dzīvošana;
Pulks druvā, pulks pļavā
Drīz darbiņu nodarīja.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

28422.

Iesam iekšā apskatīt,
Kāda talkas istabiņa.
Šūtin šūta, pītin pīta,
Kā rakstīt izrakstīta.
288 [Bornsmindē (Īslīces pag. B)].

28423.

Es mācēju baru vest
Un steberi parādīt,
Es bij' laba barvedīte,
Man bij laba steberīte.
2791 [Jaunsvirlaukā (Jaunsvirlaukas pag. Jg)].

28424.

Gāju talku no talciņas,
Kviešu maizes meklēdama;
Manas pašas baltus linus
Vēji loka tīrumā.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)], 302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

1. Talkā gāju, neliedzos,
Talkā mani mīļi lūdza;
Manas pašas linu druvu
Visi vēji vēdināja.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

28425.

Gāju talku no talciņas
Šādu gaŗu vasariņu;
Manas pašas linu druva
Zied melnām galviņām.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

28426.

Gaidi, gaidi, māmulīte,
Nu nāk linu plūcējiņas;
Atcel vārtus, pacel krēslu,
Visas nāca piekusušas!
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

28427.

Gana smalki linu dvieļi,
Nava balti izmazgāti;
Veca māte, nevarēja,
Slinkas meitas, nevīžoja.
265 [Emburgā (Salgales pag. Jg)].

28428.

Ira man, ira man
Trejāda rota:
Puķīte rozīte,
Ābeļu lapiņa;
Ābeļu lapiņa,
Āzīša stebere.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

28429.

Izgudrām dēlu māte
Aicin' mani linu plūkt,
Vai līdzenas saujas plūcu,
Vai šķiedriņas pielasīju.
318 [Lindes Birzgalē (Birzgales pag. Rg)].

1. Pārbraukdama dēla māte
Aicin' mani linus plūkt,
Vai mācēšu baru dzīt,
Vai judriņas izlasīt.
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

- 253 -

28430.

Izgudrēm sveša māte
Veda mani linu plūkt;
Es baram līdzi plūcu,
Pa šķiedram lasīdama.
224 [Kabilē (Kld)].

28431.

Jau tai talkas māmiņai
Pus' lindraku nodeguse,
Talkai maizīt' i cepoti,
Azaidiņu vārījot.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

28432.

Kaimiņš mani aicināja
Liniņam kaulu lauzt.
Ka es iešu, salauzīšu
Deviņiem gabaliem!
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

28433.

Kam tā tāda linu druva
Ceļmalā līgojās?
Tā puisīša linu druva,
Kas meitiņas niecināja.
301 [Paskavā(?)].

28434.

Kas kaitēja Anniņai
Launadziņu negulēt:
Jānīts savu linu druvu
Ar talkāmi notalkāja.
239 [Vecaucē (Vecauces pag. Jg)].

28435.

Kas kaitēja bāliņam
Zelta jostu nenesāt:
Redzēj' savu tīrumiņu
Zelta vilni viļņojot.
316 [Jēkabpilī].

28436.

Kas kaitēja mūs' kungam
Zelta jostas nevalkāt:
Abas puses lielaceļa
Linu druva līgojās,
Linu druva līgojās
Sudrabiņa galviņām.
283 [Kroņa Vircavā (Vircavas pag. Jg)].

28437.

Kas kaitēja N-am [saimniekam]
Zelta jostas nevalkāt:
Veldrē rudzi, veldrē mieži
Abēj' pušu lielaceļa.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)], 362 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Kas kaitēja Annītei [saimniecei]
Kurpītēs nestaigāt:
Abēj' pušu lielaceļa
Lini krita veldrītē.
239 [Vecaucē (Vecauces pag. Jg)], 302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

28438.

Kas kaitēja tētiņam
Ar māmiņu negulēt:
Talka pļāva rudzus miežus,
Talka zaļu dāboliņu.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

28439.

Kas tur viz, kas tur spīd
Tīrumiņa galiņā?
Tur vizēja, tur spīdēja
Man' bāliņa sidrabiņš.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

28440.

Ko tā talkas māmuļīte
Šņaukādama vien staigāja?
Visu dienu talka plūca,
Līgo lini tīrumā.
360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

28441.

Kur, saimniece, tie vārdiņi,
Ko runāji linājā?
- "Plūcat tīri, lasāt šķiedras,
Došu salda brandavīna"!
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

28442.

Kur tā talkas māmulīte,
Ka niredz staigājot?
Pirtī cepa kviešu maizi,
Ar klūgām klūgādama.
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

28443.

Kur tā talkus māmulīn',
Ka neredz staigājot?
Vai tā būs apgulusi
Smalkā zīdu palagā?
133 [Palsmanē (Palsmaņa pag. Vlk)].

28444.

Kur tā talkas māmulīte,
Visu dienu neredzēta?
Vai tā bija iemūrēta
Pašā cepļa dibinā?
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)].

1. Es čūdos, es brīnos,
Kur tā talkas māmulīte;
Kur tā talkas māmulīte,
Ka neredzu staigājot,
Vai tā bija iemūrēta
Pašā cepļa dibenā?
360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 254 -

28445.

Kur tā talkas saimeniece,
Ka neredz staigājot?
Būs pelītes norējušas,
Midziņā ievilkušas.
102 [Saikavā (Saikavas pag. Md)].

28446.

Laba laba talkas māte,
Labi mani pamieloja,
Sēņu zupu stribināja
Ar sudraba karutēm.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

28447.

Lai man tika, kur man tika,
Tais mājās, tur man tika,
Tais mājās, tur man tika,
Tur lustīga saimeniece.
199 [Veczvārdē (Zvārdes pag. Kld)].

28448.

Lai sēdos, kur sēdos,
Sēdos galda galiņā;
Ies kanniņa, kur iedama,
Ies galdiņa galiņā.
2931 [Gravendālē un Mežotnē (Mežotnes pag B)].

28449.

Laid mani, māmiņa,
Liniņu talkā!
Liniņu talciņš
Brakšķēt brakš.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

28450.

Liniņu talciņis
Brakšēti brakš,
Miežu, rudzu talciņis
Līgoti līgo.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

28451.

Linu gāju linoties
Tai svešāje zemītē.
Tur palika mani lini,
Tur es pati, linotāja.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

28452.

Mājas māt, mājas māt,
Sargi savu siena kaudzi:
Talcenieku ķēvītēm
Visām pieci kumeliņi!
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

28453.

Māmiņa māmiņa,
Saldu brandaviņu!
Mēs tavus liniņus
Izbrakšinājām.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

28454.

Man bij viena sēņu bļoda
Aizkrāsnē raudzējama;
To es došu barvedei
Pirmajā maltītē.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

28455.

Mēs savim liniņim
Kāziņas dzērām;
Tie citi ciemiņi
Kā suni nosita.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

28456.

Meitīnas talkāi
Lūgtin lūdzu:
Kur meitu nevaid,
Nekāda talka.
158 (Nīcā).

28457.

Jānītim, brālītim,
Mīksta mēle talkā lūgt;
Mīksta mēle talkā lūgt,
Ne tik mīksta mielojot.
239 [Vecaucē (Vecauces pag. Jg)].

28458.

Nāc ārā, tu māmiņa,
Ko es tev parādīšu:
Talka nāca sētiņā,
Zelt' ābolu spēlēdama.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

28459.

"Nāciet, meitas, linu plūkt,
Doš' saldanu brandavienu!"
Kad atnācu, neatradu
Ne mālaiņa ūdentiņa.
301 [Paskavā(?)].

28460.

Nāciet, meitas, nākamās,
Es jūs vedu vedamās,
Es jūs vedu vedamās
No gabala gabalā.
288 [Bornsmindē (Īslīces pag. B)].

- 255 -

28461.

Nedod Dievs jaunai meitai
Baru vesti tīrumā:
Tai actiņas uz puišiem, -
Līkumotu baru vede.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

1. Nelaidiet manis, jaunas,
Tīrumā baru vest:
Šurpu turpu man prātiņis,
Līkumainu baru vedu.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

28462.

Nelīst', lietus, nemigloji,
Šodien tevis nevajaga,
Šodien mani bāleliņi
Talku cēla druviņā.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

28463.

Ņem, bāliņi, bēru zirgu,
Apjāj talkas plūkumiņu,
Vai līdzenas saujas plūca,
Vai šķiedriņas pielasīja.
288 [Bornsmindē (Īslīces pag. B)].

28464.

Ņem, bāliņi, sirmu zirgu,
Apjāj savu linu druvu:
Talka plūca, ne māsiņas,
Līgoj' lini pakaļā.
301 [Paskavā(?)].

28465.

Jam, buoleņ, s'ermu zirgu,
Apjuoj sovu teirumeņ',
Kū t'ei tova tolka dora
Teirumeņa gal'eņā!
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

28466.

Ņem, bāliņi, sirmu zirgu,
Apjāj talkas plūkumiņu:
Lielā talkas plūkumā
Līgo lini pakaļā.
303 [Svitnē (Svitenes pag. B)].

28467.

Ņem zemē, māmuliņa,
Savu Dieva dāvaniņu,
Kam tādiemi čigāniemi
Ļauj tik daudz vārdzināt?
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

28468.

Neņem, manu brāleliņ,
Barvedītes līgaviņas:
Līkumotu baru vede,
Kunkuļotu putru vira.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

28469.

Neslēpies, māmuļīte,
Vērmelīšu krūmiņā,
Tec pretimi, atver vārtus,
Saņem savas plūcējiņas!
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

28470.

No šī gada, tu puisīti,
Raugi linu plūcējiņu:
Vai es būšu ik gadiņus
Tava linu plūcējiņa?
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

28471.

Paldies saku māmiņai
Par to kuplu steberīti;
Audzin' Dievs, tādus linus
Kā tā kupla steberīte!
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

28472.

Paliec, teju, linu druva,
Nekaries mugurā:
Ne tu mana nasta biji,
Ne es tava nesējiņa.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)], 279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)], 283 [Kroņa Vircavā (Vircavas pag. Jg)], 300 [Kroņa Misas pagastā (Misas pag. B)], 303 [Svitnē (Svitenes pag. B)].

1. Teju, jumīt, i paliec,
Nesakari mugurā:
Ne tu mana nasta biji,
Ne es tavs nesējiņš.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

28473.

Pasakieta, sveši ļaudis,
Kuŗa bara vedējiņa?
- Tā bij bara vedējiņa,
Kas sēdēja vidiņā.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

28474.

Pate linu māmiņa,
Nāc arī dancot;
Jo augsti palēksi,
Jo gaŗi būs!
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

28475.

"Plūc, māsiņa, lasi šķiedrus,
Došu salda brandavīna"!
Jau saulīte vakarā,
Ni man salda, ni man sūra.
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

- 256 -

28476.

Plūciet, manas plūcējiņas,
Kaušu āzi vakarā.
Nebēdā, tu āzīti,
Es meitiņas paviļāju!
303 [Svitnē (Svitenes pag. B)].

1. Lustējat, mana talka,
Kaušu, āzi vakarā.
Nebēdā, tu āzīti,
Es talkai pameloju!
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Nāciet, meitas, linus plūkt,
Kaušu vērsi vakarā.
Nebēdāji, tu vērsīti,
Es meitām pameloju!
301 [Paskavā(?)].

3. Skutiet, bērni, kartupeļus,
Kausim vērsi vakaram.
Nebēdāj, tu vērsīti,
Es bērniem pameloju!
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

28477.

Plūciet, manas plūcējiņas,
Kaušu āzi vakarā;
Pašai bara vedējai
Došu āža steberīti.
239 [Vecaucē (Vecauces pag. Jg)], 261 [Blankenfeldē (Vilces pag. Jg)].

28478.

Plūcat, meitas, lina laukus,
Atstājat pabirām:
Mīļa Māra dvieļus auda
No liniņa pabirām.
184 [Dūrē (Vārmes pag. Kld)].

28479.

Proties, talkas māmuliņa,
Ko vajaga plūcējām:
Ūdens spaņņa mazgāties,
Linu dvieļa slaucīties.
2791 [Jaunsvirlaukā (Jaunsvirlaukas pag. Jg)].

28480.

Pilna jūra ledu kauce,
Pilni lauki arājiņu.
Saņem, jūra, ledus savus,
Māmiņ, savus arājiņus!
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

28481.

Saimnieks sava auna raud,
Uz mūrīša sēdēdams.
Tev bij sava auna žēl,
Man bij savas varas žēl!
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

28482.

Še ēdam, še dzeŗam,
Še turam labas dienas;
Še gailītis iztecēja
Medaiņām kājiņām.
2931 [Gravendālē un Mežotnē (Mežotnes pag B)].

1. Talka ēda, talka dzēra,
Talka tura labas dienas;
Ir gailītis iztecēja
Medaiņāmi kājiņām.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

28483.

Šim bij laime, tam bij laime,
Saimniekam liela laime:
Tam uzauga piecas vārpas
Viena salma galiņā.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

28484.

Šuj, bitīte, vij, bitīte,
Vagaram medutiņ':
Visu dienu talku dzēre
Apīnaiņu alutiņ'.
133 [Palsmanē (Palsmaņa pag. Vlk)].

28485.

Sēju lielu linu lauku,
Neplūks mana līgaviņa.
Apsegloju kumeliņu,
Jāju ciemu no ciemiņa;
Jāju ciemu no ciemiņa,
Talcenieces meklēdams.
Nāc, meitiņa, nāc, māsiņa,
Laid, mīļā māmuliņa!
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)], 290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)], 303 [Svitnē (Svitenes pag. B)].

1. Sēju lielu linu lauku,
Neplūks mana līgaviņa;
Plūks māsiņas, plūks meitiņas,
Plūks mīļās māmulītes.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

28486.

Zili melli dūmi kūpa
Pa to nama šķores galu:
Pašai talkas māmiņai
Skotelīte sadeguse.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

- 257 -

1. Es skatos, es skatos,
Kur tie zili dūmi kūp:
Pašai talkas saimniecei
Zili brunči sadeguši.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

2. Visu dienu dūmi kūp
Linu talka namiņā:
Pašai nama saimniecei
Liela skāde notikuse,
Dui ķedeļi sadeguši,
Trešā veca cepurīte.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

28487.

Zili melni dūmi kūpa,
Svelme nāca linājā:
Pašai talkas māmiņai
Pus' skoteles nodeguse.
297 [Lepšukalnā pie Bauskas (Bauskas pag. B)].

1. Kas te smird, kas te smird?
Svelmes smird, svelmes smird:
Jau tai talkas saimniecei
Pus' lindraki nodeguši.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

2. Svelmes smird sētiņā,
Kas tās svelmes smirdināja?
Pašai talkas māmiņai
Pus' pamāves nodeguse.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

28488.

Slēpies, talkas māmulīte,
Vērmelīšu krūmiņā!
Pāries talka sētiņā,
Prasīs salda brandavīna.
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

28489.

Taisni iešu, nestāvēšu
Tautu dēla druviņā;
Tas apsēja linu lauku
Lielajiemi lēkumiem.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

28490.

Talka ēda, talka dzēra,
Talkas māte noskumuse:
Daudz apēda, daudz apdzēra,
Maz darbiņa padarīja.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

28491.

Talkā iemu, talkā teku,
Talkā mani aicināja;
Talkā dzēru medu, alu
Sudrabiņa biķerēm.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Talkā eimu, talkā teku,
Talkā mani mīļi lūdz;
Talkā cepa kviešu maizi,
Saldu dara alutiņu.
297 [Lepšukalnā pie Bauskas (Bauskas pag. B)].

28492.

Talkā gāju no talciņas
Līgaviņas raudzīties:
Gudra meitu māmuliņa,
Nelaiž meitu talciņā.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)], 311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

28493.

Talka kliedza, talka brēca,
Bez aizbara kāpostiņi;
Bez aizbara kapostiņi,
Bez apīņu alutiņš.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

28494.

Talka lieli, talka maza,
Talka mani patērēja:
Talkas dēļ es nokavu
Triju gadu melnu vērsi;
Triju gadu melnu vērsi,
Piecu gadu kumeliņu.
Plūcējām vērsi došu,
Cirtējiem kumeliņu.
300 [Kroņa Misas pagastā (Misas pag. B)].

28495.

Talka nāca sētiņā,
Auniņš brēca kūtiņā;
Auniņš brēca smalka siena,
Talka salda brandavīna.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

28496.

Talka nāca sētiņā,
Auniņš brēca kūtiņā;
Brēc, auniņ, vai nebrēci,
Ēdīs tevi šovakar!
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

28497.

Talka nāca sētiņā,
Ko mēs talku mielosim?
Auniņš brēca kūtiņā
Ar visiem(i) radziņiem.
239 [Vecaucē (Vecauces pag. Jg)], 278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)], 279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)], 281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)], 349 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

28498.

Talka nāca sētiņā,
Ko mēs talku mielosim?
Vista cāļus izperējse,
Saveduse kaņepēs.
2791 [Jaunsvirlaukā (Jaunsvirlaukas pag. Jg)], 293 [Gravendālē (Mežotnes pag. B)], 300 [Kroņa Misas pagastā (Misas pag. B)].

- 258 -

28499.

Talka nāca sētiņā,
Kupla liepa vārtus vēra;
Tā nebija kupla liepa,
Tā bij talkas māmuliņa.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

28500.

Talka nāca sētiņā,
Zelt' ābolu mētādama.
Atverieti vaŗa vārtus,
Lai ietek sētiņā!
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

28501.

Talka talka, bāleliņ,
Ne tā tava talka bij:
Māsa talku sacēluse,
Sev pūriņu darīdama.
94 [Odzienā, Ļaudonas (Mētrienas pag. Md)].

28502.

Tek māsiņa pie māsiņas:
"Nāc, māsiņa, linu plūkt!
Nāc, māsiņa, linu plūkt,
Došu salda brandavīna!"
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

28503.

Tec tecini vārtu vērt,
Pati talkus māmuliņ.
Atvērusi vaŗa vārtus,
Ietek pati kārkliņos.
133 [Palsmanē (Palsmaņa pag. Vlk)].

28504.

Teciņiem ietecēja
Talkas māte pagrabā;
Nu jau man iznesīs
Vecu miežu alutiņu.
360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Teciņiem ietecēja
Talkas māte kambarī;
Iznes man samedotu
Pērno miežu alutiņu.
239 [Vecaucē (Vecauces pag. Jg)].

28505.

Traka traka sveša māte,
Apīņotu putru vira.
Es aizgāju druviņā,
Celmu celmus lauzīdama.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

28506.

Trīs māsiņas linus rāva,
Cielaviņa baru veda;
Atskrej vēja vanadziņis,
Parauj bara vedējiņu.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

28507.

Tur man luste talkā iet,
Kur lustīga saimeniece;
Kā bitīte vīveļoja
Ap savām plūcējām.
293 [Gravendālē (Mežotnes pag. B)].

1. Kur lustīga saimeniece,
Tur lustīgi grābējiņi;
Kā strazdiņš vīterē
Ar saviem grābējiem.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

28508.

Vai, ļautiņi, redzējāt,
Vilks apēda talkas tēvu?
Īsas kājas, gaŗi svārki,
Nevarēja patecēt.
263 [Dobelē], 300 [Kroņa Misas pagastā (Misas pag. B)].

1. Vai Dieviņi, ko darīšu,
Vilks apēda baravedi!
Īsas kājas, gaŗi svārki,
Nevarēja patecēt.
3011 [Pomušas un Ārdzes pagastos (Ceraukstes pag. B)].

28509.

Vajadzētu vajadzētu
Brāļam bargas līgaviņas:
Visu dienu talka pļāve,
Darbs nekurpu nešķīrās.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

28510.

Vakar kavu sivēniņu.
Meitām devu steberīti.
Vai bij ēsti, vai neēsti,
Vai rītam pataupīt?
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

28511.

Visu dienu talku pļāvu,
Talkus māti neredzēj'.
Parādies, talkus māte,
Jel aiz duru stenderi!
133 [Palsmanē (Palsmaņa pag. Vlk)].

28512.

Citu gadu es neiešu
Daukānami linus plūkt:
Mīksta mēle salūdzot,
Īsa roka mielojot.
265 [Emburgā (Salgales pag. Jg)].

- 259 -

★

50195.

Ārdiet, manas ārdītājas,
Kaušu āzi vakarā!
Jau āzītis gaudi raud,
Pa ganiemi tekādams.
487 [Vietalvas Md].

1. Uordit, manys uordeituojis,
Kaušu uozi vokorā!
I uozeitis nūsabeida,
Naīt vaira klēveņā;
Nasabeist tu, uozeiti,
Es meitom pamaluoju.
357 [Rudzētu D].

2. Vuordit, mynys vuordeituojis
Kaušu uozi vokorā!
Izdzierdusja tū kazeņa,
Raud osorys slauceidama;
Naraudi, munu kazeņi,
Vuordeituojis pamuonēju.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

3. Pļaunit, munas pļuovejiņas,
Kaušu kozu vokorā!
Meitem gaļa, puišim sula,
Buobom uoža pupaniņa.
503 [Višķu D].

50196.

Barvedi barvedi,
Steidzies galā!
Tur tevi gaida
Deviņi vilki
Sprogainām galvām.
261 [Mēdzūlas Md].

50197.

Buoleņ' tolka, tej bej tolka!
Palnu kļockis, zviergzdu mīži,
Malnis zjamis pluocineiši.
73 [Ciblas (Eversmuižas) Ldz].

50198.

Ciemiņš mani aicināja
Liniem kaulus salauzīt:
Iešu, ciemiņ, neliegšos,
Ja brūvēsi alutiņu.
39 [Bārtas Lp].

50199.

Daudz rociņu, daudz kājiņu,
Daudz darbiņa padarīj';
Maz rociņu, maz kājiņu,
Maz darbiņa padarīj'.
209 [Lauberes (Lauberes-Ozolu) Rg].

50200.

Dasaguodoj, saiminīk,
Kuo vāg' tovam pļuovējiņam:
Maizes kanča, svīsta spodkas,
I brandvinīša buteļceņas.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

50201.

Diviem labi ceļu ieti,
Pulkam labi druviņā;
Div' iet ceļu runādami,
Pulkā darbu nodzīvā.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

50202.

Gaidi, gaidi, saimeniece,
Nu nāk tavi darbenieki,
Rudzu vārpas mētādami!
Ceļ, māmiņa, plati vārtus,
Lai krīte vārpas sētiņā!
200 [Kuldīgas Kld].

50203.

Gāju talku no talciņas,
Kviešu maizes meklēdama.
Manus pašas staltus kviešus
Peles ēda klētiņā.
506 [Zaļenieku Jg].

50204.

Jau tai talka māmiņai
Izput zelta gredzeniņš.
Cel, māmiņa, otru talku,
Meklē zelta gredzeniņ'!
99 [Dzelzavas Md].

50205.

Jiudz, svaineit, siermu zyrgu,
Apbrauc sovu teirumiņu!
Pasaveŗ, kū tei tava lela tolka
Šūdiņ loba padarēja:
Vysys māslys izvodava,
Pa teirumu izkratēja.
143 [Jāsmuižas D].

1. Jyudz, bruoliņ, siermu zyrgu,
Apjuoj sovu teirumiņ!
Kū tei tova lela tolka,
Šudiņ loba padarīja:
Voi ir syudus izvaduse,
Voi popives aporuse?
326 [Preiļu D].

- 260 -

2. Jyudz, buoleni, malnu zyrgu,
Apjuoj sovu teirumiņ!
Kū tei tova tolka dora
Taidu dīnu teirumā?
314 [Pildas Ldz].

50206.

Jem, brālīti mellu zirgu,
Apjā talkas pļāvumīnu!
Slikts bij talkas pļāvumīnis:
Rudzi auga pakaļā.
39 [Bārtas Lp].

50207.

Kū tei tava lela tolka
Šūdiņ loba padarēja?
Tolka māslus izvaduse,
Pa teirumu izkaisēja.
143 [Jāsmuižas D].

50208.

Kas gudreitis Jāneišam
Ar sīveņu nagulēt?
Talkā syudus izvaduš(i),
Papiveites aparuš(i).
389 [Silajāņu Rz].

50209.

Kur tei tolkas saiminīca,
Kad naredz i staigojūt?
Voi ir žurkis apādušas,
Voi ir okā nūsleikuse?
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

1. Kur tis tolkas saimenīks,
Kad naradz staigojūt?
Voi ir žurkas apādušas,
Voi ir olū nūsleicis?
358 [Rugāju Abr].

2. Nava lāga, nava lāga
Šitās talkas saimeniekā:
Vai ir suņi apēduši,
Vai ir alū noslīcis?
147 [Jaunlaicenes Vlk].

50210.

Naba laba, ne tik laba
Šitās mājas talkas māte:
Deva ēst, deva dzert,
Pavadīt vien nenāca.
46 [Beļavas Md].

50211.

Lai tā talka, ko tā talka,
Bet tās talkas māmuliņa;
Bet tās talkas māmuliņa
Šņaukādama vien staigāja;
Daudz apēda, daudz apdzēra,
Maz darbiņa padarīja.
152 [Jaunsaules B].

1. Saimineica gauži raud
Ceplī golvu ībuozuse;
Daudz apēde, daudz izdzēre,
Moz darbeņa padarēja.
357 [Rudzētu D].

2. Talka tēvs, talka māte,
Abi divi gauži raud:
Daudz maizītes apēduši,
Maz darbiņa padarīts.
436 [Tirzas (Tirzas-Pils) Md].

50212.

Laid, māmiņa, pulkai mani,
Pulkai biju ieraduse;
Pēc pulciņa noraudāju,
Vien' iedama druviņā.
524 [Aizpute Azp apr.].

50213.

Luocīts muove par upīti,
Ols muciņa mugorā;
Jem, luocīt, munu škeivi,
Aiznes munom pļuovējom.
314 [Pildas Ldz].

50214.

Meli meli, tautu dēls:
Pieci pūri linu sēji.
Tie bij tavi otri meli:
Talku cēli ravēdams.
14 [Alsviķa Vlk].

50215.

Mēzējeņi, vedējeņi,
Tī ir olgys cilvēceņi:
Keiseļs, sīrs un olūteņč
Par dīneņis guojumeņi.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

50216.

Myusu tolka,
To bej tolka;
Viņu tolka,
Pasidzolka.
465 [Varakļānu Rz].

- 261 -

50217.

Nāc, nāc, brālīti,
Kad aicināju,
Liniņu talkā
Salds alutiņis.
96 [Durbes Lp].

50218.

Ni es guoju bora vastu,
Ni pa bora maleņai;
Bara videņu leigavu
Ar bruoleņa ļaudaveņu.
44 [Bebrenes Il].

50219.

Nelīst' jele, lietutiņi,
Šodien tevi nevajaga:
Šodien mani bāleliņi
Talku cēla druviņēje;
Šodien mana māmuļīte
Velē baltas villainītes.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

50220.

Plūcat linus, plūcējiņas,
Kaušu āzi vakarā!
Meitām došu āža pautus,
Lai ir vieglas dejotājas;
Puišiem došu steberīti,
Lai maz miega pieguļā.
139 [Īslīces (Bornsmindes) B].

50221.

Sauksimies, brālīši,
Viens otru talkā;
Tad mums Dieviņš
Palīdzēs.
578 [Viesīte Jk apr.].

50222.

Sīra sīra, toukys muotja,
Jau ir klāvys dybynā;
Olu olu, toukys tāvys,
Jau ir darbeņč maleņā!
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

50223.

Šodien mani bāleliņi
Ar talkiem vien dzīvoja;
Naudas maku pakāruši
Nama galu ģēvelē.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

50224.

Tolka dzied, tolka dzied,
Tolkas māte gauži raud.
Katlam stīpa pārtrūkusi,
Kāpostiņi pavardā.
211 [Ļaudonas Md].

50225.

Talka diža, talka maza,
Talka diža tērētāja;
Talkā kavu baltu kazu,
Baltas kazas kazlēniņu.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

50226.

Talka liela, talka maza,
Talka mani izpostīja:
Talcenieces vien apēda
Pieci pāŗi kaķēniņu.
487 [Vietalvas Md].

1. Talka liela, talka maza,
Talka pulka patērēja:
Man apēda lielu āzi
Ar visiem pautiņiem.
296 [Ozolnieku Jg].

50227.

Tolka lela, tolka moza,
Tolka sātu papruovēja;
Kuozys lelys, kuozys mozys,
Kuozys sātu izpūstēja.
194 [Krāslavas D].

50228.

Tolka lela, tolka moza,
Tolka sāklu izgubēja;
Tolka sāklu izgubēja
Pa vīnai sākliņaji.
170 [Kapiņu D].

50229.

Tolka muna nadzīdava,
Grib ar madu mīļuojama;
Jamu sīka vuocelīti,
Lācu bišu duorziņā;
Lācu bišu duorziņā,
Mīloj sovus tolcuonīšus.
326 [Preiļu D].

1. Nadzīd munas ārdeituojas,
Grib ar madu baruojamas;
Ņimšu kreja vuoceleiti,
Īšu bišu duorziņā.
358 [Rugāju Abr].

50230.

Buca muna natecēja,
Tolka muna nadzīdova;
Dzīdat, tolka, lustejat,
Es īsuokšu cytu bucu.

- 262 -

50231.

Talka nāca sētiņā,
Auniņš brēca kūtiņā;
Brēc, auniņ, vai nebrēc,
Ēdīs tevi šovakar!
Plūcējiem auna gaļa,
Cirtējiem auna ļipa.
152 [Jaunsaules B].

50232.

Tolka tolka tei bez [bej?] tolka:
Nava sīra, nava svīsta,
Nava pošas nesējeņas!
314 [Pildas Ldz].

50233.

Talkas māte, talkas māte,
Sargā savu siena kaudzi!
Talcenieku ķēvītēm
Katrai pieci kumeliņi.
396 [Skrīveŗu Rg].

50234.

Talkas tēvs, māmulīte,
Dienu manu maksājiet:
Tēvs ar alu, brandavīnu,
Māt' ar siera gabaliņu!
15 [Alūksnes Vlk].

50235.

Trīs gadiņi audzināju
Cimdā blusu ālaviņu;
To es kaušu šovakar,
Došu saviem plūcējiem.
152 [Jaunsaules B].

50236.

Tī lustēga tolka beja,
Kur lustēga saiminīca;
Tolka dzīd syuds vazdama,
Saiminīca stuovādama.
466 [Vārkavas D].

50237.

Voska voska cīloviņa
Vydu gaisa lidinēja;
Tei nabeja cīloviņa,Tei bej tolkas saimenīca.
35 [Baltinavas Abr].

50238.

Velnam devu riekstu sauju,
Lai pakāra talkas puišus;
Trīs pakāra, trīs nošāva,
Trīs es pati paturēju;
Trīs es pati paturēju,
Ar ko vesti žagar(iņ)us.
36 [Balvu Abr].

50239.

Visu dienu dūmi kūp,
Linu talka namiņā.
Pašai namu māmiņai
Liela skāde notikuse:
Trīs lindraki sadeguši,
Viena veca cepurīte.
605 [Skolas].

★

Table of Contents |

View Entire Work