CILVĒKA DARBĪBA SAIMNIECISKĀ ZIŅĀ, DAŽĀDI ARODI

- 183 -

ZEMKOPĪBA

1. Arājs, labības audzēšana, aršana, pļaušana

27896.

Ai auziņa baltskariņa,
Tev vajaga liela lauka,
Kur tu pate grozīsies,
Kur skariņa līgosies.
260 [Mazberķenē (Mežmuižas pag. Jg)].

27897.

Ai auziņas, jūs' bij daudz,
Kur bij man jūsus likt?
Lai māsiņa jūs samaļ
Bērajam kumeļam.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

27898.

Ai Dievi, laba dzīve
Sila zemes arājam:
Auge rudzi, sīce bite,
Pats jaukumu nevarēj'.
133 [Palsmanē (Palsmaņa pag. Vlk)].

27899.

Ai Dieviņi, slikti rudzi
Bāleniņa tīrumā.
Maksā, Dievs, zirga varu,
Bāleniņa arumiņu!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Slikti rudzi izauguši
Lielajā tīrumā.
Maksā, Dievs, zirga varu,
Arājiņa gājumiņu!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

27900.

Ai māsiņa ražanā,
Neniecini arājiņu!
Būt' tu bijse jo ražana,
Tu ne vērta arājiņa.
216 [Ventspilī].

27901.

Ai manu bāleliņ,
Tavu lielu rudzu lauku!
Maliņā stāvēdama,
Otras malas neredzēju.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

27902.

Vai meitiņas, vai māsiņas,
Godājat arājiņu!
Arājam kājas rokas
Kā ābeļu ziedi zied.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

1. Māsiņ maza, masiņ diža,
Nevainoji arājiņu!
Arājiņa kājas rokas
Maksā zelta gabaliņu.
190 [Kuldīā].

27903.

Ai melnā vabulīte,
Griezi ceļu arājam:
Arājam(i) grūtas kājas,
Pilnas smilšu piebirušas.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

27904.

Ai naudiņa, naudas māte,
Nekrīt' ceļa maliņā;
Krīt' vadziņas galiņā,
Lai saņem arājiņš!
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

27905.

Ai rudzīti gaŗaudzīti,
Tavu lielu briedumiņu!
Mani brāļi Vāczemēi
Piecus kuģus kaldināja.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

27906.

Ai rudzīt, riet krūmiņu
Lielajā tīrumā,
Maksā zirga vilkumiņu,
Arājiņa gājumiņu!
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

- 184 -

27907.

Ai rudzīt(i) rogainīt(i),
Steidzies drīzi tīrumā:
Jau dažam, ne vienam,
Nerūc vairs [vaira] dzirnaviņas.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)], 134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)], 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ai rudzīt(i) roggalvīti,
Kam tu agri neziedēji?
Ne dižajam bajāram
Neŗūc vairs dzirnavtiņas.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

27908.

Ai rudzīti rogainīti,
Tavu dārgu akotiņu!
Tevis dēļ Vāczemē
Zelta naudu kaldināja.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)], 192 [Lipaiķps (Turlavas pag. Kld)], 255 [Cirolē (Bēnes pag. Jg)], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Ai rudzīti rogainīti,
Tavu dārgu augumiņu!
Tevis dēļ Vāczemē
Sudrabiņu kaldināja.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

27909.

Ai rudzīti rogainīti,
Tavu dārgu augumiņu!
Tevis dēļ Rīgas kungi
Zelta naudu kaldināja.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

1. Ai rudzīti rogainīti,
Tavu dārgu augumiņu!
Visi Rīgas precenieki
Uz Daugavu naudu skaita.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

27910.

Ai rudzīti rogainīti,
Tavu daiļu augumiņu! -
Viens stiebriņš, devīņ' vārpas.
Mans brālīts klēti cirta
Devīņiem apcirkņiem.
285 [Baldonē (Baldones pag. Rg)].

27911.

Ai rudzīti rogainīti,
Tevi teica malējiņa;
Kas, auziņa, tevi teica,
Tev ir gaŗa sēnaliņa?
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

27912.

Ai tu manu vecu tēvu,
Baltas maizes arājiņu!
Kā balodis nopūtās
Gaŗas vagas galiņā.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

27913.

Ai vecais bāleliņ,
Ej papriekšu druviņā:
Tev sieviņa, tev bērniņi,
Tev maizītes daudz vajag.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

27914.

Aiz oruoja muote deve,
Na aiz krūga dzāruojeņa;
Ka beus lobs oruojeņš,
Dabūs lela teirumeņa.
409 [Līksnas pag. D].

27915.

Aiz Daugavas augsti kalni,
Nolaideni tīrumiņi;
Tur vajaga sirmu zirgu,
Gudru vīru arājiņu.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

27916.

Akmeņotu zemi aru
Ar tērauda kumeliņu;
Tur uzauga dui vārpiņas
Viena salma galiņāi.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

27917.

Ar varīti nevarēja
Tīrus laukus ritināt;
Ar maizīti ritināja,
Ar bēriem kumeļiem.
216 [Ventspilī].

27918.

Ar vēzīti es aparu
Visus tēva tīrumiņus;
Ar skudrīti, melnacīti,
No pakaļas noecēju.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].

27919.

Ara manis arājiņš
I šodien tīrumā,
Ja neara šai tiesā,
Ar' citā(i) maliņā.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

- 185 -

1. Es uzkāpu kalniņā
Pašā kalna paugurā;
Raugos tautu tīrumā,
Vai ir daudzi arājiņu.
Artin ara arājiņi
Ir manā tīrumā,
Ja neaŗ šai vidū,
Aŗ citā maliņā.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

27920.

Ara manis arājiņis
Viņa lauka galiņā;
Līgot man kā bitītei,
Meklēt sava arājiņa.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

27921.

Arājiņ(i), bāleliņ(i),
Visas tavas kājas zied!
No kājām ziedi bira,
No rokām sudrabiņš.
412 [Unguros (Ungurmuižas pag. D)], 80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

27922.

Arājiņi, ecētāji,
Dzenat gaŗus birzumiņus:
Īsa būs šī vasara,
Zemu dzied lakstīgala.
24 [Lēdurgas draudzē], 50 [Vecatē (Vecates pag. Vlm)], 119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)].

1. Arājiņi, bāleliņi,
Dzeniet drīzi kumeliņus:
Īsa bija šī vasara,
Zemu dzied lakstīgala.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

27923.

Arājiņi, ecētāji
Maizi mina kājiņām;
Cepējiņa, goda sieva,
Satin kļavu lapiņās.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Oruojeņis, acātuojis
Maizi myna kuojeņuom;
Pļuovējeņa, cepējeņa
Uz ruceņu vācynuo.
4271 [Rēzeknes apr.].

27924.

Arājiņi, ecētāji,
Sakāpuši kalniņā,
Cits citam vaicājās,
Vai būs gaŗa vasariņa?
Nebūs gaŗa vasariņa,
Zemu dzied lakstīgala.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

27925.

Arājiņi, ecētāji,
Sasēduši kalniņā,
Cits no cita vaicājās,
Vai būs silta vasariņa?
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

27926.

Arājiņi, ecētāji,
Sasēduši kalniņā,
Cits citam vaicājās,
Vai būs miežu vasariņa?
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1. Ko tie sprieda, veci vīri,
Atmatā sasēduši?
Cits citam vaicājās,
Vai būs miežu vasariņa,
Vai būs miežu vasariņa;
Vai rudziem rudenītis?
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

27927.

Arājiņi, sējējiņi,
Sējas laiks pagalam:
Dzeguzīte aizsmakusi,
Sējas laiku kūkodama.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

27928.

Arājiņš Dievu lūdza,
Lai dod auzas tīrumā,
Ko baroti kumeliņu,
Ka var jāti precībās.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

27929.

Arājs ara kalniņā,
Avots tek lejiņā;
Netrūkst maizes arājam,
Ne ūdeņa avotam.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

27930.

Ariet, brāļi, ecējiet,
Meklējiet adatiņu:
Māsiņai pazudusi
Rakstāmā adatiņa.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

27931.

Ariet, brāļi, papuvītes,
Manu daļu atstājiet,
Lai ziedēja mana daļa
Sudrabiņa ziediņiem!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

- 186 -

27932.

Aŗiet lauku, nesējiet
Manis dēļ, bāleliņi:
Diezgan man rudzu miežu
Tautu dēla klētiņā.
299 [Mežotnē un Švitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)].

27933.

Aeriet, muini bāeleliņi,
Vysas purva purmaelītas:
Purmaelīšu orājam
Doncuotāji kuimeliņi.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

27934.

Ari, ari, arājiņi,
Dusināji kumeliņu,
Kā māmiņa dusināja
Savas jaunas malējiņas!
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

27935.

Aŗot, dēli, ecējot,
Apaŗat vagu galus;
Tā dzīvoja mans tēviņš,
Tam bij maize dievsungan.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

27936.

Art iedams, ecēdams
Vīzīt' āvu kājiņā;
Ruden meitas padziedās
Manā vīžu gājumā.
2931 [Gravendālē un Mežotnē (Mežotnes pag B)].

27937.

Art es gāju druviņāi,
Krūkļa daru lemesnīcu;
Tik dzeltenas miežu vārpas
Kā tā krūkļa lemesnīca.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

27938.

Art, ecēt es mācēju,
Vīžu pīt nemācēju.
Atved man, māmuliņa,
Pašam vīžu pinējiņu!
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

27939.

Aru, aru, neaparu,
Apars mana līgaviņa,
Apars mana līgaviņa,
Kad gulēšu dienvidū.
313 [Ēķengrāvē (Viesītes pag. Jk)].

27940.

Audz, miezīti, ņem krūmiņu,
Šoruden daudz vajag:
Brāļam kāzas, man izdeves
Tai vienāje rudenī.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

27941.

Audziet, mieži, griezdamies
Lielajā tīrumā:
Vec' ir mana māmuliņa,
Jāņem jauna līgaviņ'.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

27942.

Auga rudzi, auga mieži,
Kas neauga arājam?
Sudrabiņš, tas neauga,
Tas nedīga dīdzējams.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

27943.

Auzas skara lielījās,
Divi baltas vilnānītes;
Driķīšam, kantaiņam,
Melni svārki, zābaciņi.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

27944.

Bandenieka rudzi auga
Liela ceļa maliņā;
Zinājās naudas rudzi
Pa celiņu aizvedot.
2541 [Vīnšeņķos (Struteles pag. Tk)].

27945.

Bandinieka rudzi zied
Liela ceļa maliņā;
Tie ziedēja zelta ziedis,
Tie vērtēja naudiņā.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

1. Bandenieka lini auga
Diža ceļa malīnā,
Tie ziedēja zelta ziedus,
Tie ziedēja naudīnai.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

2. Bandenieka rudzi zied
Diža ceļa maliņāi;
Tie ziedēja baltim ziedim,
Tie ģeldēja naudiņai.
Kur liksit, jauni puiši,
Zelta naudas, saņēmuši?
- Pierksim bērus kumeliņus,
Izjāsim pieguļāi.
Klausies, mana līgaviņa,
Kur es jāju pieguļāi:
Man pašam pieši šķind,
Kumeļam iemauktiņi.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

- 187 -

27946.

Bandenieki rudzus sēja
Diža ceļa maliņā,
Uz celiņa ziedi bira,
Zinājās naudas rudzi.
276 [Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

27947.

Bandenieki rudzus sēja
Diža ceļa maliņā.
Lieli kungi gaŗām brauca:
Kam tas tādis rudzu lauks?
Kam tas tādis rudzu laukis,
Zelta miglas nomiglotis;
Zelta miglas nomiglotis,
Sudrabiņa ziedim zied;
Sudrabiņa ziedim ziede,
Dimantiņa graudiņiem?
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

27948.

Bija man, bija man,
Vēl vajaga, vēl vajaga:
Bija man rudzi mieži,
Vēl vajaga arājiņa.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

27949.

Bite liela medeniece,
Ne visiem medu nesa;
Vasariņa laba sieva,
Tā visiem maizes deva.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

27950.

Brāļam laba šī vasara,
Māsa gāja druviņā.
Gan, brālīti, tu redzēsi,
Kas ies citu vasariņu.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

27951.

Bāliņ, tavi rudzu lauki
Viļņoties vilņojās.
Kalniņā stāvēdama,
Otras malas neredzēju.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

27952.

Bāliņš ara kalniņā
Ar dzeltenu kumeliņu;
Es iznesu launadziņu
Sudrabiņa bļodiņā.
271 [Pienavā (Džūkstes pag. Jg)].

27953.

Dieviņš gāja lauciņā
Ar zeltītu sētavīti,
Kungam gāja smilgas sēt,
Arājam miežus rudzus.
216 [Ventspilī].

27954.

Dieviņš gāja rudzu sēt
Ar sudraba sētavīti;
Šam šaujiņa, tam šaujiņa,
Man ar visu sētavīti.

27955.

Dīviņš guoja rudzu sātu,
Svāta Muora pabēržuotu:
Zeižu maisi, zalta sākla,
Sudabreņa sātiveite.
419 [Drēķēs(?)].

1. Dīveņš guoja rudzu sātu
Ar sudobra sātiveiti;
Svāta Muora bērzēt guoja
Ar tuom zalta ciseņuom;
Dīva dāls ruodējuos
Zaltu kuorklu kriumeņā.
4221 [Asūnes pag. D].

27956.

Dieviņš sauca vecus vīrus,
Vidū lauka stāvēdams.
Kuŗš papriekšu āztecēs,
Tam būs miežu vasariņa.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

27957.

Div' bajāri lielījās,
Citu ziemu izmituši:
Bitīt' koka serdītē,
Rudzis sniega apakšā.
226 [Kandavā (Tl)].

1. Divi bija, divi bija
Saltas ziemas cietējiņi:
Bitīt' koka serdītē,
Rudzīts ledus gabalā.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

- 188 -

27958.

Dodiet, brāļi, man maizītes
Deviņām nedēļām!
Es vārpiņu ieraudzīju
Lielajā tīrumā.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Dod, bāliņi, man maizīti
Deviņām nedēļām!
Jau rudzītis vārpu rieta
Lielajā tīrumā.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Dod, bāliņ, man maizītes
Deviņām nedēļām!
Es vakar ieraudzīju
Rudzu ziedu tīrumā.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

3. Gādā maizes, bāleliņ,
Deviņām nedēļām:
Es redzēju rudzu vārpu
Tīrumā līgojot.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

27959.

Dod, Dieviņi, labu lītu
Jala vienu debestiņu!
Grūši pūta arājiņi,
Druvas malu staigādami.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

27960.

Dod, Dieviņi, veselību
Tīru rudzu arājam,
Tīru rudzu arājam;
Tīru rudzu sējējam!
293 [Gravendālē (Mežotnes pag. B)].

27961.

Dodiet man četri zirgi,
četri labi ecēksnīši,
Lai es braucu tīrumā
Velēniņu līdzināt!
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

27962.

Domājām, gādājām,
Ar ko laukus puškosim:
Sēsim rudzus, sēsim miežus
Dēstīsim ozoliņus!
314 [Kroņa Elkšņu pagastā (Elkšņu pag. Jk)].

27963.

Druvā eimu, druvā teku,
Druvā man visi prieki,
Druvā man saule lēca,
Druvā saule norietēja.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

27964.

Druvā iemu, druvā teku,
Druvas ceļu darināju:
Visi mani druvas ceļi
Sudrabiņu vizināja.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

27965.

Dzeltān' ir miežu druva,
Balta miežu pļāvājiņa;
Tā man tika, to vedīšu
Baltajami bāliņam.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

27966.

Dzenīts kale, klikšķināja,
Dzenīšam raibi svārki;
I es aru, i ecēju,
Man nebija raibu svārku.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Dzenīts kala knipu knapu,
Raibi svārki mugurā;
Es strādāju dienu nakti,
Man nav krekla mugurā.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

27967.

Dzirnu vaina, vai malēja,
Rupji gāja rīta mālis?
Dieva vaina, vai arāja,
Smilgas auga tīrumā?
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)], 362 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

27968.

Iesim, māršas, druviņā
Ar visiem bērniņiem;
Liksim bērnus uz kalniņu,
Lai lapsiņa karinā.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

27969.

Ēd, līgava, lāču maizi,
Līdz paauga tīri rudzi;
Kad paaugs tīri rudzi,
Ēd maizīti sijādama!
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

27970.

Ej, brālīti, miežu sēt,
Es nesīšu sētuvīti;
Tev dziedāja zelta zīle,
Man sudraba lakstīgala.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 394 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

27971.

Ej, bāliņ, pats ar arklu
Lielajā tīrumā;
Kalpi tavi dienas zagļi,
Lēni dzina kumeliņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

- 189 -

27972.

Ej druvā, druvaliņ,
Ko darīji sētiņā?
Gauži raud tā vārpiņa,
Kuŗ' līgo tīrumā.
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)].

27973.

Ej druvā, druvaļiņa,
Ko pa sētu rotājies?
Visi tavi druvas ceļi
Tīru zeltu vizināja.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

27974.

Ej ganos, gana meita,
Pin vīzītes arājam:
Arājs ara tīrumā
Basajām kājiņām.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

27975.

Ej papriekšu, šķirulīte!
Tev saimīte pakaļ gāja,
Tev saimīte pakaļ gāja,
Kā bitīte līgodama.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

27976.

Es aparu divi zemes,
Trešajā ielīgoju,
Iekām cēla māmuliņa
Govju slaukt dārziņā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

27977.

Es aparu sūdu druvu
Ar pelēku avetīnu;
Tur uzauga dui vārpīnas
Viena salma galīnā.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

27978.

Es auziņas daudz nesēju,
Vienu pašu sētuvīti,
Līgaviņa, mel(l)acīte,
Nedzeŗ auzu alutiņu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1. Es auziņas vairs nesētu
Ne tās vienas sētuvītes;
Lepna mana līgaviņa,
Nedzeŗ auzu alutiņa.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

27979.

Es bij' vīrs tā kā otrs,
Kas var manis niecināt!
Tāpat krita velēniņš,
Kā otram vīriņam.
216 [Ventspilī].

27980.

Es dzird' vilku gaudājot
Vāczemnieku tīrumā:
Vāczemnieku jauni puiši
Artu gāja raudādami.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

27981.

Es izlauzu vērsim kāju,
Sila zemi ecēdams;
Augat, mani mieži rudzi,
Maksājieti vērsim kāju!
226 [Kandavā (Tl)].

1. Man nolūza vēršam kāja,
Kankarkalnus ecējot;
Audzē, Dievis, rudzus miežus,
Maksā manu vērša kāju!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

27982.

Es negāju krogā dzertu,
Ne puišiem rādīties;
Kas grib mani lūkoties,
Lai nāk brāļa druviņā.
1311 [Apē (Vlk)].

27983.

Es nesēju daudz auziņu,
Man bij skaista līgaviņa,
Lai tā man nenoput [neapput],
Auzu miltus sijājot.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 82 [Kļavkalnē (Kļavkalns, Kosas pag. C)], 134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

1. Es auziņu daudz nesēju,
Balta mana līgaviņa,
Lai tā melna nenoput
Sijādama, niekādama.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

27984.

Es redzēju brīnumiņus
Viņā lauka galiņā:
Vārna kūla arājiņu,
Pie ausīm turēdama.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

27985.

Es redzēju no tālienes
Ezeriņu līgojot;
Tas nebija ezeriņš,
Tas bij tautu tīrumiņš.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

- 190 -

27986.

Es redzēju, tautiņām
Vilnīts sita rudzu lauku.
Ja būs man Dievs vēlējis,
Es ēdīšu to maizīti.
206 [Kuldīgas apriņķī].

27987.

Es uzaru gobu zemi
Ar pelēku avitiņu;
Vēl es būtu noecējis,
Kaut vilciņis nenokodis.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

27988.

Es uzgāju ganīdama
Tautu dēlu arumīnus:
Divi vagi mell' aruma,
Trešā balta ābulīna.
375 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

27989.

Ecējam auzu zemi
Ar baltām aitiņām,
Lai stāv bēri kumeliņi
Sēklu vest tīrumā.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

27990.

Guoju vuorp'eņu las'eitu
Ar visīm b'ērn'eņīm;
Gorda b'eja mīžu putra,
Soldons mīžu olut'eņš.
422 [Līvānu pag. D].

27991.

Gani rīksti nebraucīja,
Lai braucīja arājiņš,
Lai braucīja arājiņš,
Lai aug tīra labībiņa.
313 [Ēķengrāvē (Viesītes pag. Jk)].

27992.

Ganos mani neraidiet,
Es ganīt nemācēju;
Laidiet mani lauciņā
Velēniņus putināt!
216 [Ventspilī].

27993.

Gaŗām gāju sila malu,
Āboliņu dēstīdams;
Es domāju sila zemi
Par ārisku padarīt.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

27994.

Gaujas skrasti man aŗami,
Pati Gauja ecējam';
Gaujas skrasti zeltu nes,
Pati Gauja sidrabiņ'.
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

1. Kas kait man nedzīvot
Gaujas krasta maliņā,
Pate Gauja zeltu nesa,
Gaujas malas sudrabiņu.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

27995.

Grieze grieza rudzīšos,
Paipaliņa kārkliņos;
Bāliņš grieza maizes klaipu,
Skauģis grieza akmentiņu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1. Griez, griezīte, rudzīšos,
Paipaliņa, kūliņā;
Griez, bāliņ(i), maizītē,
Lai griež skauģis akmenī!
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

27996.

Grieze grieze rudzīšos,
Paipaliņa kārkliņos;
Grieze rudzus briedināja,
Paipaliņa kāsināja.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

27997.

Grieze grieza rudzīšos,
Paipaliņa kārkliņos.
Sagriez, Dievus, brāliņam
Rudzus miežus tīrumā.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

27998.

Grieza mana labvēlīte,
Tā dziedāja rudzīšos;
Tai es ļautu padziedāt
I manā istabā.
3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

27999.

Griķīt' sēju, griķīt' aru,
Griķīts viegli ritināt;
Maza mana līgaviņa,
Nespēj rudzu ritināt.
318 [Lindes Birzgalē (Birzgales pag. Rg)].

- 191 -

28000.

Griķīt' sēju, griķīt'
pļāvu,
Griķīts laba labībiņa:
Lēts bij kult, lēts bij malt,
Lēts putriņu izvārīt.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

28001.

Gudrujam dēliņam
Treis' naudiņas vosorā:
Auga rudzi, auga mīži,
Līn bit'eitis ūzolā.
422 [Līvānu pag. D].

28002.

Jaunas meitas druvā gāja,
Druvas ceļa nezināja;
Es atradu druvas ceļu:
Zied sudraba ziediņiem.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

28003.

Kā lācīši man zirdziņi,
Kā ozoli arājiņi;
Kā šūniņa man maizīte,
Kā bitīte cepējiņa.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Kā kruķītis man arklītis,
Kā lācītis kumeliņis;
Kā saulīte man maizīte,
Kā bitīte līgaviņa.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

28004.

Kad es gāju miežu sēt,
Dievs sēd ežas maliņē;
Kad es miežu alus dzēru,
Sudrabs kannas dubenā.
192 [Lipaiķps (Turlavas pag. Kld)].

28005.

Kuodēļ man' nadzeivuot
Malna meža mal'enī?
Malni zyrgi man' arūt,
Palākī ecējūt,
Dzaltonūs paturēju
Teirumā sāklu vest.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

28006.

Kuodeļ man' nadzeivuot
Malnuo meža mal'eņā?
Man' zirdzeņi kai luoceiši,
Oruojeņi kai kundzeņi.
435 [Latgalē].

28007.

Kal, Dieviņ, dzelza sētu
Apkārt manu rudzu lauku,
Lai netop skauģa bērni
Caur sētiņu vārpas raut.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

28008.

Kaliet, brāļi, dzelza ratus,
Ar ko maizi vizināt
No tīruma rijiņā,
No rijiņas klētiņā.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

28009.

Kalniņā miežus sēju,
Lai salniņa tos neķeŗ;
Kad salniņa miežus ķēra,
Labs nebija alutiņš.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

28010.

Kalniņā stāvēdama,
Nosaraugu lejiņā,
Kā tie ara, kā ecēja
Slavenie tēva dēli.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

28011.

Kam tie kalni, kam tās lejas,
Kam tie kupli ozoliņi?
Rudziem kalni, miežiem lejas,
Bitēm kupli ozoliņi.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)], 185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)], 200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

28012.

Kam tie lieli rudzu lauki,
Kā ūdeņi līgojās?
Tie manam bāliņam,
Kas launagu negulēja.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

28013.

Kam tie lieli rudzu lauki
Kā ūdeņi līgojās?
Tā puisīša rudzu lauki,
Kas ņems sievu šoruden.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

28014.

Kas godīga mātes meita,
Paceļ krēslu arājam,
Arājam smagas kājas,
Pilnas smilšu piebirušas.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

- 192 -

28015.

Kas tur nāca kūpēdams
No druviņas sētiņā?
Bāliņam maize nāca,
Krāsns kūpēja pakaļā.
4 [Aijažos].

28016.

Kas tur spīd, kas tur viz
Viņa kalna galiņā?
Mīļš Dieviņš miežus sēja
Sudrabiņa sētuviņu.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

28017.

Ko, brālīt, darīsim,
Daudz zemīti aparuši?
Jūgsim labus kumeliņus,
Dzīsim gaŗus birzumiņus.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

28018.

Ko, brālīši, darīsim?
Citi vīri aparuši.
Jūgsim bērus kumelīnus,
Aparsim jūgumāi.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

28019.

Ko domāji, tu brāliņi,
Kalniņā stāvēdams?
- Es domāju miežus sēt,
Ruden ņemt līgaviņu.
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

28020.

Ko es viena padarīju,
Noiedama druviņā?
Sliedi vien padarīju
Noiedama, atiedama.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

28021.

Ko, sirpīti, nopelnīji
Par gaŗaju vasariņu?
- Es, meitiņa, nopelnīju
Vārpām pītu vaiņadziņu.
113 [Alūksnē].

1. Kū, s'ērp'eņ, nūp'el'n'ēji
Taidu garu vasareņu?
- Treis' vuorp'eņis nūp'el'n'ēju
Dagun'eņa gal'eņā.
427 [Varakļānu pag. Rz].

28022.

Kumeliņi, bāleliņi
Miežu rudzu arājiņi:
Kumeliņis arklu vilka,
Brālīts arkla galiņā.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

28023.

Kumeliņi, bāleliņi,
Tie bij miežu arājiņi;
Tautu meita, zeltainīte,
Tā vārpiņu lasītāja.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

28024.

Kundziņš jāja raudādams
Gaŗām manu rudzu lauku,
Ieraudzījis rudzu lauku
Kā ūdeni līgojam.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

1. Kundziņš jāja raudādams
Apkārt manu rudzu lauku,
Redzēj' manu rudzu lauku
Zelta viļņus viļņojot.
46 [Carnikavā (Rg)].

28025.

Kundziņš jāja raudādams
Gaŗām manu rudzu lauku,
Redzēj' manu rudzu lauku
Zelta miglu miglojam.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)], 190 [Kuldīā], 224 [Kabilē (Kld)].

1. Kungi jāja raudādami
Apkārt manu linu lauku,
Redzēj' manu linu lauku
Zelta miglu miglojoti.
303 [Svitnē (Svitenes pag. B)].

28026.

Kur jājiet, bandenieki,
Zīda puški ceļu slauka?
- Lielajā tīrumā
Rudzu miežu raudzīties,
Kā stāv rudzi, kā stāv mieži,
Kā stāv mēļa linu druva.
216 [Ventspilī].

28027.

Kur tu biji, mīļš Dieviņis,
Ka tu mani neredzēji?
Dažs skauģītis gausu ņēma
Manā rudzu tīrumā.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

28028.

Kur tu iesi, mīļš Dieviņi,
Ar sudraba sētuvīti?
- Ieš' atraitnes druviņā,
Tai neviena sējējiņa.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

- 193 -

28029.

Laba man sila zeme
Doris dēt, rudzus sēt:
Sīc bitīte, zied rudzīši,
Pats jaukuma nevarēju!
1311 [Apē (Vlk)].

28030.

Labi man zirdziņš mete,
Labi mete lemesnīce;
Man izauga ļaudeviņa
Birzumiņa galiņā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

28031.

Lai bij grūt, kam bij grūt,
Rudzīšam, tam bij grūt
Ziemu ciest, krūmu riest,
Par vasaru neizaugt.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

28032.

Lai pietrūka, kā pietrūka,
Kad maizītes nepietrūka;
Lai pietrūka sudrabiņa,
I sudraba kalējiņa.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

28033.

Lakstīgala, sējas putnis,
Piecel manu arājiņu:
Jauns bij mans arājiņš,
Sējas laika nezināja.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)], 26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)], 36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)], 42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)], 64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)], 81 [Katriņā (Katriņas pag. C)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)],
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)], 353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Lakstīgala, sējas putnis,
Nāc man līdzi tautiņās:
Jaunis manis arājiņš,
Sējas laika nezināja.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

28034.

Lakstīgala, sējas putnis,
Piecel manu arājiņu:
Vis' arāji tīrumā,
Man' arāja neredzēj'.
52 [Burtniekos (Burtnieku pag. Vlm)].

28035.

Lietus lija saulītē,
Trīs lāsītes vien nolija:
Viena miežu, otra rudzu,
Trešā zelta, sudrabiņa.
150 [Paplakā un Joguļos (Virgas pag. Lp)].

28036.

Līgant līg' tā vietiņ',
Kur derigi ļaudantiņ';
Tā līgei miež' rudz'
Pret to zelt', sudrabit'.
211 [Rindā (Ances pag. Vp)].

28037.

Līgo rudzu tīrumiņš
Deviņiem ielejiem;
Muns brālīts klēti cirta
Deviņiem apcirkņiem.
103 [Sausnējā, Vietalvā (Sausnējas un Vietalvas pag. Md)].

28038.

Līgo saule launagā,
No launaga vakarā;
Tā līgoja brāļu māsa
No druviņas druviņā.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)], 134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

28039.

Līgosim druviņā
Līdz pašam vakaram,
Mums māmiņa sētiņā
Vakariņu vārītāja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

28040.

Līka līka miežu vārpa,
Melna bārda pļāvējam;
Lai Dievs deva brūveŗam
Tādu melnu alutiņu!
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

28041.

Lij, lietiņi, pa malām,
Līdz pāriešu sētiņā;
Kad pāriešu sētiņā,
Lij pa visu tīrumiņu!
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

28042.

Lij, lietiņ, cik līdams,
Šodien tevis nevajag,
Šodien mans bāleliņš
Naudu skaita Vāczemē.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

28043.

Lūdzu vienu, lūdzu otru:
Dod maizīti, es atdošu!
Lūdzu Dievu, tas man deva,
Tas negrib atdodam.
224 [Kabilē (Kld)].

- 194 -

28044.

Lūdzu, māte, nodzerties,
Man nav vaļas kavēties,
Man jāiet laukā art
Ar sudraba lemesnīcu.
3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

28045.

Māsas sūtu druviņāi,
Tās man daudzi padarīja,
Tās nesēd maliņāi,
Vakariņa gaidīdamas.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

28046.

Man meitiņas apsasmēja,
Sila zemi ecējot;
Man izauga rudzi mieži,
Meitām kaunu padarīj'.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

28047.

Man nokrita zelta grožas,
Ledus kalnus ecējot.
Vai, bitīte, neatradi,
Saldus ziedus lasīdama?
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

1. Man pazuda nēzdodziņš,
Par siliņu tecēdam.
Vai, bitīt, neatradi,
Sila ziedus lasīdam'?
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

28048.

Man pazuda līgaviņa
Lielā auzu tīrumā:
Balta bija auzu skara,
Balta mana līgaviņa.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

28049.

Man patika miežu druva
Ar visiem akotiem;
Man patika arājiņš
Smiltainām kājiņām.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

28050.

Manis dēļ, bāleliņi,
Ne ariet, ecējiet:
Mani mieži, mani rudzi
Līgo tautu tīrumā.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Manis pēc, brāleliņi,
Laukā arklu nenesiet:
Man rudzīši veldē guļ
Tautas dēla tīrumā.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

28051.

Mans vīriņš kā lācīts,
Es maizītes paēdusi;
Tāpat krita velēniņa
Kā ir tam labajam.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

28052.

Manu bēdu bāleniņi
Vai aruši, nearuši:
Cita kunga maliņā
Manas maizes arājiņš.
84 [Kusā (Kusas pag. Md)].

28053.

Maza maza man zemīte,
Bet radīga labībiņa:
Vienu graudiņu izsēju,
Desmit nāca pakaļā.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

28054.

Maza maza man zemīte,
Bet ražīga labībiņa:
Man uzauga divas vārpas
Viena salma galiņā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

28055.

Maza maza man zemīte,
Bet ražīga labībiņa;
Maģis manis augumiņš,
Liela darba darītājs.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

28056.

Mazs putniņis, zelta spārni,
Pret saulīti lidināja;
Tā līgoja mieži rudzi
Manam maizes arājam.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

28057.

Miezīts gan lielījās
Par rudzīti gaŗāks augt.
Rudzīts bija vārpiņā,
Miezīts trešā lapiņā.
226 [Kandavā (Tl)].

28058.

Miezīts saka pavasar:
Vedat mani tīrumā!
Jau rudeni, pārvezdami,
Vediet simtu vezumiņu!
342 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 195 -

28059.

Mēs bijām pieci brāļi,
Pieci tēva kumeliņi;
Mēs dzīsim līka lokus
Par lielo tīrumiņu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

28060.

Meitas mani aicināja
Par upīti launagā.
Nāc, meitiņa, pati pāri,
Es maizītes arājiņš!
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

28061.

Metu rūšu gabaliņu
Tā tautieša tīrumā,
Lai rūsēja, lai pelēja
Tie tautieša arājiņi.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

Metu zelta gabaliņu
Sav' bāliņa tīrumā,
Lai spīdēja, lai vizēja
Man' bāliņa arājiņi!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

28062.

Pēter, brāli, aunies kājas,
Iesim miežu aplūkot!
Sīļi miežus apēduši,
Salmi vien palikuši.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

28063.

Nāc ārā, druvaļiņa,
Ko pa sētu rotājies?
Visi tavi druvas ceļi
Nokaltuši, novītuši.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

28064.

Nāc nākdama, vasariņa,
Daudz uz tevis gaidītāju:
Gaid' arāji, ecētāji,
Gaid' sieniņa pļāvējiņi.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

28065.

Neba maize pati nāca
Bagātajā vietiņā:
Nav saulīte uzlēkusi,
Jau sirmīši nosvīduši.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Ne maizīte pate nāca
Mūs' tēviņa sētiņā:
Līdz gaismiņu nosvīduši
Pieci bēri kumeliņi;
Pieci bēri kumeliņi,
Otri pieci bāleliņi.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

2. Nele lēti maize nāca
Bagātā vietiņā:
Ik vakara satecēja
Nosvīduši kumeliņi.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

3. Vai guļoti maize nāca
Bagātajā vietiņā?
Ik rītiņus bez saulītes
Piec' arāji tīrumā.
1311 [Apē (Vlk)].

28066.

Ņiedras gaŗum' i izaugu,
Magoniņas dailumiņu,
I tad vēl nevarēju
Arājiņa nicināt.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

28067.

Nezaļo, papuvīte,
Tev zaļot nederēja!
Lai zaļo rudzi mieži,
Tiem zaļot piederēja.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

28068.

Nevienam tā nevaid
Kā tam rudzu rogaiņam:
Ij ruden, pavasar
Zaļi svārki mugurā.
871 [Liepkalnes apk. (Liepkalnes pag. Md)].

28069.

No kumeļa pavaicāju,
Vai dzīt gaŗu birzumiņu.
- Ber auziņas silītē,
Dzen par visu tīrumiņu!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

28070.

No kumeļa pavaicāju,
Vai dzīt gaŗu birzumiņu.
- Ja tev manis žēl nebija,
Dzen par visu tīrumiņu!
9 [Bilstiņos (Kokneses pag. Rg)].

28071.

No tālienes es pazinu
Slinka vīra arumiņu:
Ne ušniņa neziedēja
Slinka vīra arumā.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

- 196 -

28072.

Novadniece, man' māsiņa,
Nojūdz manu kumeliņu:
Man rociņas nosalušas,
Gobu zemi mērojot.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

28073.

Nu apsēju, nu apleižu
Savus lielus tīrumiņus,
Nu pakāru sētavīti
Sudrabiņa vadzītē.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

28074.

Nu ir laiks, nu ir laiks
Veciem puišiem precēties:
Es atradu divas vārpas
Viena salma galiņā.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

28075.

Nu piekusu, vairs nevaru,
Vien' iedama druviņāi;
Rokāi nesu vaŗa jostu,
Rokāi zīļu vaiņadziņu.
176 [Sakaslejā (Sakas pag. Azp)].

28076.

Pāri pāri, lietutiņ,
Par šo zemes gabaliņu!
Līst' citē zemītē,
Burbulīšus mētādams!
228 [Oktē (Vandzenes pag. Tl)].

28077.

Pāri pāri, lietutiņ,
Par šo zemes gabaliņu!
Leišu meitas gauži raud,
Ūdentiņa meklēdamas.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

28078.

Pāri pāri, lietutiņ,
Par šo zemes gabaliņu!
Citā zemes gabalā
Gaida tevis noejam,
Gaida tevis noejam
Mellajām villainēm.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

28079.

Paldies Dievu Dieviņam,
To darbiņu nodarīju!
Ieš' pie tēva, māmuļītes,
Lai dod citu, jaunu darbu.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

28080.

Paldies saku Dieviņam,
To darbiņu nodarīju!
Nesacīju piekususe,
Priecājos nodarījse.
192 [Lipaiķps (Turlavas pag. Kld)].

28081.

Paldies saku Dieviņam,
To darbiņu nodarīju!
Nu es iešu sētiņā
Sav' rociņu pūtināt.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

28082.

Palīdz Dievs, kam palīdz,
Palīdz miežu arājam
Visus viņa tīrumiņus
Vadziņās savagot.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

28083.

Papuvīte noziedēja
Mēļajiemi ziediņiem,
Žēl manam brālītim
Apkārt sviest velēniņu.
1821 [Allažās (Raņķu pag. Kld)].

28084.

Parādies, tu saulīte,
Trīsreiz jel dieniņā:
Azaidā, launagā,
Trešo reizi vakarā!
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

28085.

Pasasmēju smiekliņam, -
Kas smieklam nesmiesies,
Kumeļš arklu salauzīja,
Ganu meita arājiņu.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

28086.

Pasteidz, mana māmelīt,
Šī dieniņa pasteidzama:
Putniņam bērn' apsniga,
Man vārpiņas druviņā.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

- 197 -

28087.

Pate Dieva dāvaniņa
Cita citu valkājās:
Zirdziņš vilka ecēšiņu,
Ecēšiņa labībiņu.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

28088.

Patīk man miežu druva
Dzeltānām vārpiņām;
Patīk man tautu dēls
Dublaiņām kājiņām.
2541 [Vīnšeņķos (Struteles pag. Tk)].

28089.

Piederēja, piederēja
Trīs māsiņas bāliņos:
Divas gāja druviņā,
Trešā nesa launadziņu.
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

28090.

Piekusuši arājiņi,
I sieniņa pļāvējiņi;
Kā vējiņš nepiekusa,
Visus mežus locīdams?
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

28091.

Pilli lauki arājiņu,
Man arāja vien nevaida.
Līgot man kā bitīti,
Meklēt sava arājiņa.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

1. Pilni lauki arājiem,
Mans arājs vien nebij;
Iem' druviņu no druviņas,
Meklēj' savu arājiņu.
216 [Ventspilī].

2. Pilni lauki arājiņu,
Man' arāja vien nevaid.
Skrej, bitīte, loki spārnus,
Meklē manu arājiņu!
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

28092.

Pilli lauki arājiņu,
Man' arāja vien nevaid.
Mans arājis Vāczemē
Sīku naudu kaldināja.
226 [Kandavā (Tl)].

28093.

Pilni lauki arājiņu,
Man' arāja vien nevaid.
Vai tas arti nemācēja,
Vai nebija kumeliņa?
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)], 195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

1. Pilna pļava pļāvējiņu,
Mans pļāvējs vien nevaid.
Vai tas pļaut nemācēja,
Vai nebija izkaptiņa?
203 [Usmā (Usmas pag. Vp)].

28094.

Pilli lauki arājiņu,
Pilli bēru kumeliņu;
Ne te mana arājiņa,
Ne arāja kumeliņa.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

1. Cauri gāju novadiņu
Sev arāju lūkoties.
Pilli lauki arājiņu,
Pilli bēru kumeliņu;
Ne tur manis arājiņis,
Ne arāja kumeliņis.
171 [Tāšu Padurē (Kalvenes pag. Azp)].

28095.

Pļaujat, mani pļāvējiņi,
Līdz pašam vakaram!
Tā vārpiņa gauži raud,
Kas palika pakaļā.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

28096.

Pļaujat rudzus, pļaujat miežus,
Rītā ilgi negulat;
Rītā ilgi negulat,
Vainadziņu novijat!
871 [Liepkalnes apk. (Liepkalnes pag. Md)].

28097.

Pļaujat, rudzu pļāvējiņi,
Dui kažoki mugurā.
Nesapļāva gailim nastu,
Ne aunam kumosiņu.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

28098.

Pļaujat, meitas, kuplus miežus,
Kam to abju vajadzēja;
Man to abju nevajaga,
Man maizīte tautiņās.
348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

28099.

Prieka, mana liela prieka,
Grieze grieza rudzu lauku;
Tas bij mans otris priekis:
Stallī bēri kumeliņi.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

- 198 -

28100.

Prieka prieka vīriņam
Par lielo rudzu lauku;
Vēl lielāka prieka bija,
Kad tikuse līgaviņa.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

28101.

Prieki bija arājam,
Priek' arāja līgavai,
Redzēj' savu rudzu lauku
Kā ūdeni līgojam.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

28102.

Prieki bija arājam,
Prieks arāja līgavai,
Redzēj' savu rudzu lauku
Zelta miglu miglojam.
316 [Jēkabpilī].

28103.

Pūtiet, visi silti vēji,
Manas vagas galiņā;
Man pūtiet tīrus rudzus,
Skaudējam pelaviņas!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

28104.

Puiši puiši, pie darbiņa,
Neraugāt svētas dienas!
Tam bij laba svēta diena,
Kam naudiņa maciņā.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

28105.

Puškojat visu sētu!
Rudzīts gāja sētiņā;
Izpēriesi pirtiņā,
Atkal gāja tīrumā.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

28106.

Puse rudzu, puse miežu
Aiz kalniņa līcīšos;
Aiz kalniņa līcīšos,
Sīkajos krūmiņos.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

28107.

Resnis auga ozoliņis
Lielajā tīrumā;
Tur arāji zirgus sēja,
Tur tie ēda brokastiņas.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

28108.

Rudzi rudzi, mieži mieži
Nu pašā pļaušanā;
Tautu meita, dzeltainīte,
Nu pašā vešanā.
18 (Odzienā), 379.

28109.

Rudzīšam, rogaiņam,
Ledus galvu nogulēja;
Kas kaitēja auziņai
Spilvenā [Spilviņā?] negulēt?
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

28110.

Rudzītim, rogainim,
Ledus galvu nogulēja;
Kas kaitēja miezītim,
Saulītē nelīgot?
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

1. Kas kaitēja miezīšam,
Saulītē līgojot;
Ai rudzīti, rogainīti,
Tev galviņa ledu nesa!
298!.

28111.

Rudzīšam, rogaiņam,
Ledus galvu nogulēja;
Miežīšam, akotam,
Saule klāja paladziņu.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)], 42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

28112.

Rudzīts meta zelta vilni
Lielajā tīrumā;
Arājs prieka nevarēja,
Maliņā stāvēdams.
421 [Taurupes pagastā (Rg)], 81 [Katriņā (Katriņas pag. C)].

28113.

Rudzu druva priecājās,
Nolīks mana muguriņa.
Līksti pate, rudzu druva,
Nelīks mana muguriņa!
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)], 267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

1. Rudzu lauks lielījās
Locīt manu muguriņu.
Nelielies, rudzu lauks,
Es sajemšu dziedādams!
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

28114.

Rudzu vārpa gauži raud,
Pie celmiņa gulēdama;
Kas tai miežu akotā,
To lasīja pļāvējiņi.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

- 199 -

1. Kas tai miežu akotā,
To pacēla pļāvējiņi;
Rudzīts, zelta gabaliņš,
To samina kājiņām.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

28115.

Saimenieka meita biju,
Māku darbu skubināt:
Aizgājuse druviņā,
Līdu rudzu gubiņā.
Strādā, puisi, bandeniek,
Tev māmiņa loni dod;
Kam man manas baltas rokas
Rugājiem sabadīt!
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

28116.

Saka mani burt mākam,
Vēl es burti nemācēju:
Buŗ manā tīrumā
Pieci sirmi kumeliņi.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

28117.

Sakās mana līgaviņa
Gluži vārpas lasījus';
Pat' lielā miežu vārpa
Pie celmiņa palikus'.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

28118.

Zaļa zaļa rudzu zāle
Tīrumiņa galiņā;
Tur būs manai līgaviņai
Pilna sauja sudrabiņa.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

28119.

Salti vēji, nepūtiet
Pār tiem rudzu tīrumiem!
Jau dažam nāburgam
Nerūc vaira dzirnaviņas.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

28120.

Saule saule, zeme zeme
Bez arāja nevarēja;
Arājiņš nevarēja
Bez labā kumeliņa.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)], 107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

28121.

Šam vasara, tam vasara,
Rudzīšam vasariņa,
Tam salūza dzelza rati,
Vasariņu vizinot.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

28122.

Šķitu vārnas nolipušas
Savu lielu tīrumiņu:
Mana sieva, mani bērni,
Mani vārpu lasītāji.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

28123.

Šodien brāļi arti gāja
Lielajā tīrumā.
Vakarāi pārnākuši,
Auniet kājas sētiņā;
Auniet kājas sētiņā,
Kariet zeķes paspārnē,
Nenāciet istabā
Smilšainām kājiņām:
Nebūs smilšu istabāi,
Ne blusiņu gultiņāi.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

28124.

Šurpu līka, turpu līka
Rudzu vārpa tīrumā,
Uz sētiņu vairāk līka,
Tur atnāca pļāvējiņi.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Šurpu turpu rudzīts līka,
Uz sētiņu vairāk līka,
Uz sētiņu vairāk līka,
Gaida savu pļāvējiņu.
331 [Augškurzemē (Il)].

28125.

Ziedi balta, ābelīte,
Papuvītes malīnāi;
Jauni puiši, art iedami,
Appuškoja cepurīti.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

28126.

Ziedi, ziedi, papuvīte,
Dzelteniem(i) ziediņiem,
Apars tevi arājiņis
Melnajām(i) velēnām!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

28127.

Ziedi, ziedi, papuvīte,
Zilajiem ziediņiem,
Uzars tevi bāleliņi
Tēraudiņa lemešiem!
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

- 200 -

28128.

Ziedi, ziedi, rudzu vārpa,
Deviņām(i) ailiņām!
Mans bāliņš klēti cirta
Deviņiem(i) arodiem.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Audz, rudzīti, rogainīti,
Deviņām ieliņām!
Es uzcirtu sav' klētiņu
Deviņiem apcirkņiem.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

2. Līgo rudzu tīrumiņš
Deviņiem ielejiem;
Mans bāliņš klēti cirta
Deviņiem apcirkņiem.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

28129.

Sēju auzas, aug man auzas,
Aug bērītis kumeliņš;
Sēju linus, aug man lini,
Aug man linu plūcējiņa.
166 [Gramzdā un Smaižos (Gramzdas un Aizviķu pag. Lp)].

28130.

Sēju kriķu lielu lauku,
Dui kriķīši vien paauga;
Piekūst ziergi, saplīst rati,
Tādu ķēmu vadājot.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

1. Sēju pautis lielu lauku,
Div' vien bija paauguši;
Taisu ratus, jūdzu zirgus,
Brauc' ar pautis pilsētāi.
Nosprāgst zirgi, saplīst rati,
Tādus ērmus vadājot.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

28131.

Sēju miežus lielu lauku
Līdz citam rudeņam.
Augat, mani labi mieži,
Brūvēš' saldu alutiņu!
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

28132.

Sēju rudzu tīrumiņu
Ezeriņa maliņā;
Šķiet ezeru viļņojam,
Viļņo rudzu tīrumiņš.
60 [Salacā (Salacas pag. Vlm)].

28133.

Sēju rudzus, sēju miežus,
Sēju auzas vairumā;
Rudzi, mieži klaipu glauda,
Auzas glauda kumeliņu.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē], 59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)], 119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)].

28134.

Sēju rudzus, sēju miežus,
Sēj' auziņas vairumā;
Sēj' auziņas vairumā,
Baroj' bērus kumeliņus;
Baroj' bērus kumeliņus
Ruden vest līgaviņu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

28135.

Sēšu pūŗus, sēšu miežus,
Rudenī kāzas dzeršu.
- Gan es tavus pūrus, miežus
Ar govīm noganīšu!
222 [Garlenē (Vandzenes pag. Tl)].

28136.

Zeme raud uz arāja,
Vecainē gulēdama;
Arājs raud uz Dieviņa,
Nava laba kumeliņa.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

28137.

Z'eme z'eme, saul'e saul'e
Dūd augl'eigu vasareņu.
Saul'e sylda, z'eme pylda
Maizis pylnu orūd'eņu.
435 [Latgalē].

28138.

Z'eiļuota muna muos'eņa,
Sudobruota ļaudav'eņa;
Tik z'eiļuotys, sudobruotys
Obi vadu driv'eņā.
4223 [Višķu pag. D].

28139.

Sirmi zirgi, balt' arāji
Viņā lauka galiņā;
Mana tēva sirmi zirgi,
Bāleliņi arājiņi.
305 [Vīkstenē (Stelpes (?) pag. B)].

28140.

Sirmi zirgi, daiļ' arāji
Viņā lauka galiņā.
Tur es ietu, tur man tika,
Kaut māmiņa man' devusi.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

- 201 -

28141.

Sirms zirdziņš, daiļš arājs
Viņā lauka galiņā;
Dod, Dieviņ, man aiziet
Pie tā daiļa arājiņa!
294 [Grantelē (Iecavas pag. B)].

1. Sirms zirdziņš, daiļš arājs
Viņā lauka galiņā.
Dod, Dieviņ, kad es būtu
Tā arāja līgaviņa.
Es tam nestu brokastīti,
Skotelē ietinuse.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

28142.

Skauģa bērni satupuši
Manā vagas galiņā.
Atstājat jūs, skauģa bērni,
Samīs manis kumeliņis!
179 [Vecsieksātē (Sieksātes pag. Azp)].

1. Skauģa bērni sasēduši
Mana taka maliņā.
Atkāpjaties, skauģa bērni,
Asi kaltis kumeliņis!
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

28143.

Skauģis manim nevēlēja
Arkļu iet druviņā;
Es, skauģam tītīdamis,
Aŗ' apkaltis kumelinis.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

28144.

Slēpies, rudzu tīrumiņ(i),
Nu nāk tavi skaudējiņi,
Apsameti migliņā,
Sedz pelēku mētelīti!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1. Sargies, manis rudzu lauks,
Nu nāk rudzu skaudējiņi;
Ka citādi nevarēji,
Ar migliņu aplaidies.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

2. Slēpies, rudzu tīrumiņ,
Tevi jāja raudzīties;
Ja citādi nevarēji,
Apsamet migliņā!
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

28145.

Slinki laiski ciema puiši,
Vēl papuve neuzarta;
Mūs' bāliņi čakli bija,
Tie uzara, noecēja.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

28146.

Sliņķis gāja druviņāi,
Kūtru veda kumeliņu.
Dievs dod sliņķa gājumāi
Kopu kopas galiņāi!
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

28147.

Slinks vīriņš artu gāja
Ar to slinku kumeliņu.
Pasviluši mieži auga
Slinka vīra arumā.
216 [Ventspilī].

28148.

Smiekla lieta, kauna lieta,
Smilga auga tīrumā.
Tā, bāliņ, tava vaina,
Ka tu smalki neecēji!
354 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

28149.

Smuks puisītis laukā ara
Ābolainu kumeliņu;
Gaŗām gāju, Dievu lūdzu,
Būt' tas mans arājiņš.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

28149¹.

Sudrabiņa gaili pirku,
Apzeltītu lakstīgalu:
Gailis cēla arājiņu,
Lakstīgala sējējiņu.
39 [Skrīveŗos (Skrīveŗu pag. Rg)].

28150.

Zviedzin zviedza bāliņam
Aŗamie kumeliņi;
Aiz kungiem nedrīkstēja
Darīt lielus tīrumiņus.
121 [Gulbenē (Md)].

28151.

Tautu meita, vēja slota,
Vaino manu arumiņu;
Gan redzēsi citu dienu,
Kāds būs tavis audekliņš.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

28152.

Tiesa bija, ne meliņi
Vecu ļaužu valodiņa:
Ko iesēja druviņā,
Pārvērtās vārpiņā.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

- 202 -

28153.

Tec, brālīti, trauc, māsiņa,
Palīdziet vezmu vilkt!
Ko viens nejaudāja,
To pulkā padarīja.
193 [Lutriņos (Lutriņu pag. Kld)].

28154.

Tīri rudzi man maļot,
Tīri rudzi klētiņā;
Dod, Dieviņ, veselību
Tīru rudzu arājam!
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

28155.

Tīru rudzu upe tek
Par bāliņa pagalmiņu;
Atveŗam klētei durvis,
Lai satek arodā.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Tīra rudzu upe tek
Pa lielo tīrumiņu;
Tekam abi, bāleliņi,
Atveŗam(i) klētei durvis.
104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

28156.

Tikt man tika tīrumā,
Tik' man meža maliņā:
Tīrumā tīri rudzi,
Bitīt' meža maliņā.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

28157.

To druviņu nodruvāju,
To ielaižu rudenī;
Lai līgoja vasariņa
Par citām druviņām.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

28158.

To celiņu rītā gāju,
To celiņu vakarā:
Tur druviņa, tur pļaviņa
Tā celiņa maliņā.
24 [Lēdurgas draudzē].

28159.

Trauc, brālīti, miežus sēt
Ar abām rociņām:
Lakstīgala, melkulīte,
Saka īsu vasariņu.
224 [Kabilē (Kld)].

1. Steidz, bāliņi, miežus sēti,
Steidz ābolu rotināt:
Agri dzieda lakstīgala,
Nebūs gaŗa vasariņa.
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

28160.

Trīs gadiņi miežus sēju
Stāvajā pakalnē;
Cik gribēju sievu ņemt,
Zaķi miežus noēduši.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

28161.

čūļi čūļi, auzu sētu,
Nu dzied jūsu lakstīgala;
Žagatiņa gaŗastīte,
Tā ir jūsu lakstīgala.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ej, igauni, auzas sēt,
Nu dzied tava lakstīgala:
Melna aste, balti spārni,
Iedzelteni spārnu gali.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

2. Ej, vācieti, auzas sēt,
Nu dzied tava lakstīgala;
Zaļa naģe, baltvēdere,
Tā bij tava lakstīgala.
171 [Tāšu Padurē (Kalvenes pag. Azp)], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

28162.

Tumsiņā es aptumsu
Tautu lauka galiņā.
Paņēmos bites spārnus,
Ielaidos sētiņā.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

28163.

Vai, māmiņ, es nebiju
čaklākā pļāvējiņa:
Trīs dieniņas miežu baru
Kā kraistīt nokraistīju!
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

28164.

Veldē rudzi, veldē mieži
Bāleliņa tīrumā.
Ņem, bāliņ, līgaviņu,
Kas veldīti kustināja!
1181 [Dūres pagastā (Vlk)], 134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

- 203 -

28165.

Veldē rudzi, veldē mieži
Jauna puiša sējumā,
Kam gulēja pie meitām
Pašā sējas laiciņā.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

28166.

Veldē rudzi, veldē mieži,
Veldē visa labībiņa;
Būs maniem bāliņiem
Pilna klēts labībiņas.
871 [Liepkalnes apk. (Liepkalnes pag. Md)].

28167.

Veldē rudzi, veldē mieži,
Veldē visa labībiņa;
Veldē bija jauni puiši
Ar jaunāmi meitiņām.
103 [Sausnējā, Vietalvā (Sausnējas un Vietalvas pag. Md)].

28168.

Veca māte, ūbelīte,
Tā ir miežu pļāvējiņa;
Jauni puiši kā kundziņi -
Alutiņa dzērājiņi.
871 [Liepkalnes apk. (Liepkalnes pag. Md)].

28169.

Vecas mātes, ūbelītes,
Manas miežu pļāvējiņas,
Cepurītes vien kustēja,
Ka pa druvu locījās.
79 [Jumurdā (Jumurdas pag. C)].

28170.

Viļņo tautu rudzu lauki
Kā ūdeņa ezeriņi.
Kaut Dievs dotu, citu gadu
Es tur būtu saimeniece!
263 [Dobelē].

28171.

Visiem ara arājiņi,
Man arāja vien nevaid;
Mans arājs tautiņās,
Lemesnīca bērzienā.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

28172.

Vis' arāji tīrumā,
Man' arāja vien nava;
Man' arāja vietiņā
Kuplis auga ozoliņš.
112 [Cirstos (Cirstu pag. C)].

28173.

Vis' arāji tīrumā,
Man' arāja vien nevaid.
Vai nelaime atjūgusi
Man' arāja kumeliņu?
56 [Pociemā (Pociema pag. Vlm)].

28174.

Viss par labu, viss par labu
Mūsu tēva tīrumā:
Tīri rudzi, skaistas meitas,
Stallī bēri kumeliņi.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

28174¹.

Ciema bērni iztecēja
Rudzu ziedu raudzīties;
Rudzu zieds gudris bija,
Ietecēja vārpiņā.
3031 [Tomē (Tomes pag. Rg)].

28175.

Ciema puiši, netiklīši,
Papuvīšu nearuši;
Papuvītes noziedēja
Dzeltāniem ziediņiem.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Ko tie dara, ciema zēni
Papuvīšu nearuši?
Papuvītes sazēlušas
Baltajā dābulā.
330 [Kaldabruņās (Rubenes pag. Il)].

28175¹.

Celies agri, lakstīgala,
Piecel manu arājiņu!
Būtu pate piecēluse,
Tālu bija, nevarēju.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

28176.

Celies agri, tu Trīnīt,
Sildi pienu Pēteŗam!
Pēters gāja rožu art,
Rožu zeme sasaluse.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

28177.

Celies, Kača, rītā agri,
Sildi pienu Pēteŗam!
Pēteŗam rītā agri
Kankarkalni jāecē.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

28178.

Citi brāļi miežus sēja,
Man cinīši neecēti.
Kā cinīšus noecēšu, -
Nav man bēra kumeliņa:
Ķīlām devu meitu mātei
Sav' bēro kumeliņu.
1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)].

- 204 -

1. Citi vīri rudzus sēja,
Man ciliņas neecētas.
Kur ciliņas es ecēšu, -
Nav man bēra kumeliņa:
Meitu mātei ķīlām devu
Savu bēru kumeliņu,
Lai citam neizdeve
Patīkamu līgaviņu.
237 [Jaunaucē (Jaunauces pag. Jg)].

28179.

Citi ļaudis laimes raud,
Es laimītes neraudāju,
Mana laime kalniņāi
Pelēkā naudiņā.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

★

49758.

Ai vai līkais Jāni,
Kāda būs šī vasara:
Vai būs mieži, vai būs rudzi,
Vai būs gaŗi kaņepāji?
Nebūs miežu, nebūs rudzu,
Nebūs gaŗu kaņepāju.
184 [Ķēču Rg].

49759.

Oi dzedy dzedy,
Mīzeišu sātu!
Naīšu, naīšu,
Gaļveņa suop.
182 [Kaunatas Rz].

49760.

Ai mazais puiškenīt,
Ko atradi ecēdams?
Es atradu zelta grožus,
Pie pelēku akmentiņu.
605 [Skolas].

49761.

Aijā manu sūru mūžu,
Arājs mani lūkojās!
270 [Mežotnes B].

49762.

Ai melnā vabolīte,
Griezi ceļu arājam:
Arājam smagas kājas,
Pilnas smilšu piebiruš(as).
No kājām ziedi bira,
No rokām sudrabiņš.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

49763.

Ai rudzīt, rogainīt,
Tavu daiļu augumiņ'!
Uz tevim meitas nāca,
Augumā raudzīties.
487 [Vietalvas Md].

49764.

Ai rudzīti, rogainīti,
Tev bij sen noziedēt:
Visi Rīgas precinieki
Par tevīm naudu skaita.
372 [Sarkanmuižas Vp].

49765.

Ei rudzīt, rutulīt,
Tevi teicja dziernaviņas;
Bet auziņu nycynuoja,
Tai leluo i sānoliņa.
466 [Vārkavas D].

49766.

Aiz kū maņ greizas kuojas,
Aiz kū kupris mugorā?
Vacais bruolis salauzija,
Leidumā ecejūt.
35 [Baltinavas Abr].

49767.

Ak tu Dieva rociņā,
Žagatiņa arti gāja!
Būs manam bāliņam
Brūni svārki mugurā.
198 [Krustpils D].

49768.

Ak tu vēja līgaviņa,
Ko tu mani niecinaj,
Vai es arti nemācēju,
Vai nekrita velēnīts?
Vai nekrita velēnīts
Kā citiem arājiem?
605 [Skolas].

49769.

Aiz upjeitis auzys sieju,
Šai pusjē dryču lauks.
Začy auzys nūādušy,
Viejs dryčeišus trycynoj.
606 [Vitebskas guberņa].

- 205 -

49770.

Alus alus, saimenieks,
Man nav vaļas kavēties:
Man jāiet lāmus plēst
Ar to vienu lemesīti.
52 [Bikstu Tk].

49771.

Ar bullīti pūru veda,
Lai zemīte nerībēja;
Pret kalniņu zirņus sēju,
Lai nerit lejiņā.
345 [Remtes Tk].

49772.

Ar Dieviņu, ar Dieviņu -
Kas arāja vīriņam?
Ar kaudzīti bērnu čāva [lāva?,
gulta],
Strīķī rudzu apcirknītis.
200 [Kuldīgas Kld].

49773.

Oruojeņam, nabadzeņam,
Gryuta dzeivja pasaulī:
Kungi borgi, laiki slykti,
Vyss iz placim oruojeņam.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

49774.

Oruojeņi, oruojeņi,
Tovu gudru podumeņu;
Kolpu sīvas šanavoji,
Mani jaunu maldynoji.
35 [Baltinavas Abr].

49775.

Oruojiņi, acātuoji
Sosadzyna kalneņā;
Cyts nu cyta vaicuojuos:
Vai byus sylta vasariņa?
Cyts saceja: sylta byus,
Cyts saceja: solta byus.
466 [Vārkavas D].

1. Oruojiņi, acātuoji
Sajuojuši kalniņā;
Vīns nu ūtra vaicuojās:
Jēl ik sylta vasariņa?
Ai bruoliņ, kaida sylta -
Sola rūkas ecejūt.
250 [Maltas (Rozentovas) Rz].

2. Orājeņ, acātoj,
Satakam kalneņā!
Tys uz tū vaicojam:
Voi byus sylta vasareņ?
Dīvs zyn, Laima zyn,
Voi byus sylta vasareņ.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

49776.

Oruojeņš ortu guoja
Ar sorkonu capureiti;
Meiteneite ēsti nesja,
Asareņas slauceidama.
170 [Kapiņu D].

49777.

Oruojeņš gauži raud,
Ka nav loba kumeliņa;
Kumeliņš vairuok raud,
Ka nav loba oruojeņa.
576 [Varakļāni Rz apr.].

49778.

Arājs ar kalniņā,
Alūts tak i lejiņā;
Ni arājam maizes tryuka,
Ni alūtā yudisniņa.
Arājam balta maize,
Salts yudins alūtā.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

49779.

Arājs aŗ kalniņā,
Avots tek lejiņā;
Balts arājs kalniņā,
Salts ūdens avotā.
378 [Seces Jk].

49780.

Oruojs ora kaļniņāji,
Es ar mēli lejiņāji;
Es pīvylu oruojiņu,
Kai lelū ūzuliņu.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

49781.

Oruojs ora kaļneņī i,
As ganēju ļajeņī i.
Oruojam bej raibys biksis,
Maņ bej skuorda lyndraceņ'.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

49782.

Oruojs ora kaļneņā,
Es ganēju lejeņā;
Oruojs vogys nanūdzyna,
Es nūveju vaiņuceņu.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

- 206 -

49783.

Oruojs ora kalneņā,
Es sēj' rūzes lējiņā;
Oruojs kalneņu apora,
Es nūveju vainadzeņu.
247 [Makašānu Rz].

49784.

Arājs ara kalniņē -
Vai tas ara manis dēļ?
Tas aŗ savas sievas dēļ,
Savus bērnus barodams.
141 [Ivandes Kld].

49785.

Arājs zin to vietiņu,
Kur aug laba labībiņa;
Kur aug laba labībiņa,
Tur zied puķes maliņā.
41 [Bauņu Vlm].

49786.

Areit, areit, buoleliņi,
Šei dīniņa oramuo!
Cita dīna moltu braukt,
Cit' ūzulu darinuot.
358 [Rugāju Abr].

49787.

Aries pate, kungu druva,
Tev nevaid arājiņa;
Arājiņi aizgājuši
Paši savu zemi art.
355 [Rucavas Lp].

49788.

Ariet, brāļi, ecējiet,
Apgrieziet kumeliņu,
Lai griežas rudzi mieži
Lielajā tīrumā.
326 [Preiļu D].

49789.

Arkliņš kūla arājiņu,
Aiz cekula turēdams;
Zirdziņš kliedza, zirdziņš brēca,
Nenositi arājiņu!
358 [Rugāju Abr].

49790.

Aru dienu, aru nakti
Liela kunga tīrumā;
Pašā kalna galiņā,
Tur miedziņš man uznāca;
Tur iznāca meža vilki,
Apēd manu kumeliņu.
373 [Sarkaņu Md].

49791.

Atīt rudzīts sētiņā
Cīmuot vīni pacīmuot;
Cīmuot vīni pacīmuot,
Vēl driveņā nūleiguot.
389 [Silajāņu Rz].

49792.

Atsasēsti, atsapyusim,
Pašņaukoji tebeceņi!
Gon tu beji pīkusis,
Garu vogu nūdzeidams.
182 [Kaunatas Rz].

49793.

Audziet, rudzi, audziet, mieži,
Audziet, auzas, kumeļam;
Nāks rudenis, ņemšu sievu,
Lai ir pilni apcirknīši.
109 [Ērķemes Vlk].

49794.

Auzas sēju, auzas auga,
Aug man bēris kumeliņš;
Miežus sēju, mieži auga,
Aug man skaista līgaviņa.
211 [Ļaudonas Md].

49795.

Auzas skara lielijās:
Divi baltas villainītes;
Griķīšam, kantainam,
Melni svārki, zābaciņi.
163 [Kalētu Lp].

49796.

Bandenieka rudzi auga
Aba puse liela ceļa;
Zelta ziediem noziedēja,
Vaŗa laida akotiņus,
Kad Dievs dotu, kad es būtu
Tās maizītes cepējiņa.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

49797.

Bandenieka rudzi auga
Diža meža maliņā;
Tie izauga, tie ziedēja
Zeltītāmi vārpiņām.
112 [Ezeres Kld].

49798.

Bāleliņa tīrumiņi
Guļ kā melni ezeriņi;
Tai bij nākt tautu meitai,
Kas darbiņu ieradusi.
48 [Bērzaunes Md].

- 207 -

49799.

Bāri zyrgi maņ arami,
Palākī ecejami;
Dzaltonī lai stuovjā
Sāklu vjast teirumā.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

49800.

Bizo govis, bizo gani,
Arājiņi nebizo;
Arājiņi nebizo,
Smagajām kājiņām.
241 [Lubānas Md].

49801.

Bruoļu vydu kult es guoju,
Māršu vydu duorziņā [driviņā];
Drivā man saule lēcja,
Drivā saule nūrītēja.
326 [Preiļu D].

49802.

Brēkdams gailis laktā lēca,
Nu būs miežu vasariņa,
Nu dzers alu jauni puiši,
Snīpjus krūzē mērcēdami.
387 [Siguldas Rg].

49803.

Cel krēsliņu, kam celdama,
Arājam vien pacel:
Arājam smagas kājas,
Zelta graudu piebirušas.
109 [Ērķemes Vlk].

49804.

Cel, māmiņ, govju ganu,
Piecel govju slaucējiņas;
Lakstīgala mežā dzied,
Pieceļ miežu arājiņu.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

49805.

Cjaļ, māmeņa, gūvu gonu,
Cjaļ dēliņi oruoj(iņ)u;
Dzagūzīte sen trycynoj
Treju peitiņu maliņā.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

49806.

Celies, manu vīriņ,
Celies, arājiņi!
Redz kur tavis kumeliņis
Jau par lauku skraida!
15 [Alūksnes Vlk].

49807.

Cero rudzi, cero mieži,
Auzas vien necero;
Auzas vien necero,
Tām ir bieza kozelīte.
381 [Sēļu Vlm].

49808.

Cylpu cylpu začīts lēcja,
Nagrib cierst leidumiņu.
Kod tu munu līpu ciert,
Ni zariņa napacelšu.
605 [Skolas].

49809.

Citi ļaudis laimes raud,
Es laimītes neraudāju;
Mana laime kalniņā
Pelēkā naudiņā.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

49810.

Ciema puiša rudzu lauki
Kā ar zeltu noziedēja,
Lai Dievs dotu, kad es būtu
Tās maizītes ēdējiņa.
411 [Stienes Vlm].

49811.

Cīmā guoju, cīms mīlēja,
Cīmā man rudzi auga;
Cīmā man rudzi sāti,
Cīmā auga oruojeņš.
143 [Jāsmuižas D].

49812.

Cyti soka naudu sēt,
Nauda, soka, izdeigstūt.
Oruojs soka mīžus sēt,
Mīži, soka, izdeigstūt.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

49813.

čuči, guli, lokanīte,
Deviņiem līkumiem;
Tev pieder puri, meži,
Man klajie tīrumiņi.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

49814.

Dadži vien, dadži vien
Aug bāliņa tīrumā;
Kas kaitēja dadžiem augt -
Bāliņš seklu vagu dzina.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

- 208 -

49815.

Daiļi gāja man zirdziņš,
Skaisti nesa lemesnīcu;
Auga mana līgaviņa
Birzumiņa galiņā.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

49816.

Divi bija, divi bija,
Kas naktsmiegu negulēja:
Rudzīts gulēj' zem eglītes,
Bitīt's koka sērdītē.
513 [Zemītes Tk].

49817.

Divi žurki, gaŗastīši,
Pie ciemiņa klētsdurvīm;
Tie skaitīja pūŗus, miežus
Pa vienam graudiņam.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

49818.

Šorcīņš asti kustināja
Pie Vicīša klētsdorēme;
Tas cerēja Vicīšame
Pērnos pūŗus apcierknēje.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

49819.

Žurciņš asti kustināja
Pie tautieša klētsdurvīm;
Viņš jau labi to zināja,
Ka tur vecis krājumiņš.
605 [Skolas].

49820.

Žurciņš asti kustina
Pie brālīša klētsdurvim;
Pilna klēts rudzu miežu,
Ne graudiņa nedabūj'.
335 [Puzes Vp].

49821.

Dievs dos rudzus maizītei,
Kviešus ciema kukuļiem,
Auzas tautu kumeļam,
Linus pyura pologam.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

49822.

Dīs ir gona, Dīs ir gona
Šuo veiriņa sētiņā:
Pylna klēts rudzu maizes,
Stallē bāri kumeliņi.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

49823.

Dī ir gona, Dīs ir gona
Šuo veiriņa sētiņā;
Vaci mīži, vaci rudzi
Guļ orūda dybynā.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

49824.

Dod, Dievīn, man maizīti,
Dod maniem brālīšiem!
Tad man nāca gods, slavīt',
Kad maizīte brālīšos.
39 [Bārtas Lp].

49825.

Dūd, Dīveņ, tai dzeivuot,
Kai dzeivuoja vaci ļauds:
Vaci rudzi, vaci mīži
Guļ orūda dybynā.
170 [Kapiņu D].

49826.

Dodat man, dodat man,
Kas jums lieti nederēja:
Dodat man sila zemi,
Kalpa puisi arājiņu.
192 [Kosas C].

49827.

Drivā eimu, drivā taku,
Drivā maņ vajadzēja;
Drivā maņ mīži sāti,
Drivā leists leidumiņš.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

49828.

Driva muna nosta beja,
Es driviņas nasuojiņa.
Atsakrīt, tu driviņa,
Nu tuos munas mugariņas!
35 [Baltinavas Abr].

49829.

Dūrēnam Dūrēnam
Tam bij laba linu zeme;
Duņēnam kriķu mistris,
Mīkoliņam kviešu druva,
Vec-Stārastam balta karaš',
Jaundzemam velns mājā.
381 [Sēļu Vlm].

49830.

Zagyuzītes vīn kyukuoja
Šūs uoriņu maliņā;
Naredz munu buoleliņu
Ni arūt i ecejūt.
35 [Baltinavas Abr].

- 209 -

49831.

Dzērāj' puisis bēdājās,
Sējas laika nezināj':
Kad dziedāja lakstīgala,
Kad atnāca sējas laiks.
Zaļa varde purviņā.
Tā dzērāja lakstīgala.
211 [Ļaudonas Md].

49832.

Dzāruojs veirs bāduojās,
Sējas laika nazynuoja;
Niu ir tavs sējas laiks,
Niu dzīd tova laksteigola;
Niu dzīd tova laksteigola,
Zaļuo varde pūreņā.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

49833.

Dzāruojs puisis bādojuos,
Sējas laika nazynava;
Zaļa varde pūriņā,
Tod dzāruoja sējas laiks.
326 [Preiļu D].

49834.

Dzieržu dzylnu dzylnojūt,
I dzeneiti dzenejūt;
Sovu mīluo i nadzieržu
Ni arūt, ecejūt.
18 [Andrupenes Rz].

49835.

Ej, brālīti, miežu sēt,
Es nesīšu sētuvīti;
Tev dziedāja zelta zīle,
Man sudraba lakstīgala.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

49836.

Ei rudzīt, rutulīti,
Tevi teicja malējiņa;
I auzeņu pateiktum,
Ka na garas sānaleņis.
326 [Preiļu D].

49837.

Eita, meitas, lūkoties,
Kas tie tādi skūpstījās?
Miežu vārpa skūpstījās
Ar apīņu cekuliņu.
48 [Bērzaunes Md].

49838.

Ekur Griška, ekur Miška,
Obi vīnu vogu dzyna.
Byus radzjāt, byus dzierdjāt,
Voi dzjars obi olūteņu.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

49839.

Eku skaiški yudiņš tak
Nu kalneņa ļajeņā;
Ekur sjād tāvs ar muoti
Teirumeņa galeņī.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

49840.

Es aparu rudzu druvu
Ar pelēku avetīn',
Man uzauga dui vārpīnas
Vienā salma galīnā.
94 [Dunikas Lp].

49841.

Es apsēju mieža druvu
Ar apkaltu kumeliņu,
Rudenī atvedīšu
Ar kurpēm pļāvējiņu.
386 [Sidgundas (Rikteres) Rg].

49842.

Es apvilku zelta ķēdi
Akārt savu rudzu druvu;
Nevar skauģis pāri lēkt,
Ne apkārt aptecēt.
39 [Bārtas Lp].

49843.

Es [Ei?] bagāta laidainīte,
Izlaid rudzus, izlaid miežus;
Izlaid rudzus, izlaid miežus,
Izlaid visu labībiņu.
306 [Patkules Md].

49844.

Es iesēju rudzu lauku
Ezerīna malīnā;
Viļņo mans rudzu lauks,
Viļņus meta ezerā.
192 [Kosas C].

49845.

Es nenieka nebēdāju,
Kad nav sava arājiņa;
Pate gāju druvu art,
Pate druvu apecēt.
109 [Ērķemes Vlk].

49846.

Es auziņas daudz nesēšu,
Vienu mazu sētaviņu;
Mana jauna līgaviņa
Nedzeŗ auzu alutiņu.
Tai es sēju miežus rudzus,
Apenīti maliņā.
104 [Ēdoles Vp].

- 210 -

49847.

Es nasēju daudz auzeņu,
Teirumeņa namaitovu;
Muna sīva naštužeņa,
Nagryb auzu dzyru dzeit.
605 [Skolas].

49848.

Es bāliņu pasalaidu
Druviņā rudzu pļaut,
Lai rudzīši līgojās
Līdz ar manu bāleliņu.
337 [Rāmuļu C].

49849.

Es beju gudra, es beju mudra,
Es oruoju pīmuonēju;
Oruojs ora kaļniņā,
Rūzes sēju lejiņā.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

49850.

Es iedevu baltu kreklu
Savam rudzu pļāvējam,
Lai tas līdzi līgojās
Ar tām rudzu vārpiņām.
398 [Skrundas Kld].

49851.

Es izšūvu baltu kreklu
Savam miežu arājam;
Lai tas balts līgojas
Cauri miežu druviņai.
190 [Kokneses Rg].

49852.

Es muotei vīna meita,
Vīna guoju driveņā;
Vysas uoreņas duordzē,
Man vīnai struodojūt.
414 [Stirnienes Rz].

49853.

Es nūguoju rudzu molu,
Rudzim zīda vārdamuos;
Cyts dzaltons, cyts palāks,
Vysi zīdi ailiņā.
168 [Kalupes D].

49854.

Es pazinu sovu oruoju
Teirumeņa galeņā:
Malns zirdzeņš, bolts orkleņš,
Kai kundzeņš oruojeņš.
605 [Skolas].

1. Es pazyn' sovu oruojeņ'
Teirumeņa galeņā:
Bolts arkleņš, sierms zyrdzeņš,
Kai guļbeits pots oruojeņš.
466 [Vārkavas D].

49855.

Es redzēju ganīdama
Varen slinku arājiņu:
Zirgs ar arklu tīrumā,
Pats ar plinti ataugā.
605 [Skolas].

49856.

Es redzēju tautietim
Kā ūdeni rudzu lauku;
Ja būs man Dievs vēlējis,
Es ēdīšu to maizīti.
141 [Ivandes Kld], 546 [Kuldīga Kld apr.].

49857.

Es redzēju tautiešam
Kā ūdeni rudzu lauku;
Tam es došu sav' māsiņu
Smalku miltu pasijāt.
605 [Skolas].

49858.

Es sovam orājam
Boltu kreklu izmozgāju,
Lai tas guoja bolts kā gulbis
Monā rudzu druviņā.
3 [Adulienas Md].

49859.

Es to savu arājiņu
Baltu vien balināju,
Kā gulbītis apgriezāsi
Tīrumiņa galiņā.
241 [Lubānas Md].

49860.

Es savam bāliņam
Agri gāju druviņā:
Vēl saulīte Vāczemē,
Jau es brāļa druviņā.
119 [Gaujienas Vlk].

49861.

Es sovim buoleņim
Agri guoju driviņā:
Drivā maņ saule lēcja,
Drivā saule nūrītēja.
35 [Baltinavas Abr].

- 211 -

49862.

Jas sovam sierpeišam
Da zjamjai kraklus šyušu,
Ka jis man naīgrīža
A ņi vīņa pierstiņā.
194 [Krāslavas D].

49863.

Es tev byušu paleigā
Rudzim leist leidumā [leidumiņu?].
Muok rudzīts viļņim mest
Pa lelūji teirumiņ(u).
389 [Silajāņu Rz].

49864.

Gailīšami laktu taisu,
Tautu dēla klētiņā,
Lai negula tas bāliņis,
Kam miezīši tīrumā.
169 [Kandavas Tl].

49865.

Gailīts dzied vakarā,
Lakstīgala pusnaktē;
Gailīts cēla malējiņu,
Lakstīgala arājiņu.
6 [Aiviekstes D].

49866.

Gan jāju jāšus,
Gan braucu braukšus
Uz augstiem kalniem,
Uz rudzu laukiem.
192 [Kosas C].

49867.

Gona man, gona man,
Vēl vajaga, vēl vajaga:
Gona man miežu rudzu,
Vēl vajaga arājiņa.
99 [Dzelzavas Md].

49868.

Goneitja beju pasaukta,
Na gonūs vīņ as guoju:
Jau sauleitja nalākusja,
Jau es beju driveņā.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

49869.

Grābējiņi priecājāsi,
Sienu viežu sagrābuši.
Klausaities nu, puisīši,
Nu jāieti rudzi pļaut.
605 [Skolas].

49870.

Griķīt' sēju, griķīt'
pļāvu,
Griķīts laba labībiņa:
Viegls pļaut, viegls kult,
Viegls putru pavārīt.
6 [Aiviekstes D].

49871.

Grieze brēc vasarā:
Mieži briest, rudzi briest,
Lai tās auzas vien nebriest,
Lai tie suņi badu mirst.
81 [Dauguļu Vlm].

49872.

Grīze grieza rudzēšos,
Paipaliņa auzinās;
Grīze saka: brīst, rudzēt!
Paipaliņa: put, auziņ!
83 [Dignājas Jk].

49872¹.

Grieza grieza rudzīšos,
Paipaliņa kārkliņos;
Griezai rudzi piederēja,
Paipalai sīki kārkli
227 [Liepkalnes (Liepkalnes-Ozolu) Md].

49873.

Grieze grieza rudzīšos,
Paipaliņa pļaviņā;
Grieze grieza maizes klaipu,
Paipaliņa siena vāliņ'.
582 [Bauskas apr.].

49874.

Griezna grieza rudzīšos,
Paipaliņa kūliņā.
Griež, Jānīti, maizes klaipu,
Lai griež skauģis akmentiņu.
604 [Dažādi iesūtītāji].

49875.

Guli, guli, tāva dāls,
Tjav aug kvīši teirumā;
Tjav aug kvīši teirumā
Svātku dīnas gaļdeņam.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

49876.

Iztālēm es pazinu,
Kur nāk mans arājiņš:
Zirņu ziedu cepurīte,
Auzu skaru mētelīts.
42 [Bauskas B].

- 212 -

49877.

Ierost bija tev, māsiņ,
Ja nabiji ierodusa,
Ierost bij vienai molt,
Vienai iet druviņā.
127 [Grostonas Md].

49878.

Jauka jauka vasariņa,
Visa daudzi audzināja;
Re kur nāk balta ziema,
Platu muti atvērusi!
174 [Kārsavas Ldz].

49879.

Jauns puisītis laukā ora
Uobulaiņu kumeliņu;
Cauri guoju, Dīva lyudžu,
Byut' tys muns oruojiņš.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

49880.

Jyudz, buoleņi, bāru zyrgu,
Apjuoj sovu teirumeņi;
Kū meitiņis padareja
Taidu garu vasareņi.
73 [Ciblas (Eversmuižas) Ldz].

49881.

Kolpa veirs, ortu, ortu,
Stalī siermi kumēliņi;
Kolpa veirs, kultu, kultu,
Pylni vadži sprugliņu [spryguliņu?];
Kolpyunītes, moltu, moltu
Uz deviņu dziernaviņu.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

49882.

Kam, sunīti, bekas ēdi,
Vai maizītes tev nebija?
Rudzi bija klētiņā,
Vēl gubiņas tīrumā.
109 [Ērķemes Vlk].

1. Sunīts ēda sēnes, bekas -
Vai maizītes mums nebija?
Pilna klēts vecu rudzu,
Vēl gubiņas tīrumā.
266 [Mēŗa Vlk].

49883.

Kam tas tāds miežu lauks
Kā ūdens līgojās?
Tas Melčam miežu lauks,
Triju dienu sējumiņš.
514 [Zentenes Tl].

49884.

Kam tas tāds rudzu lauks,
Kas ar zeltu noziedēja;
Kas ar zeltu noziedēja,
Vaŗa laida akotiņus?
Tas bij mana arājiņa,
Kur aiziešu šorudeni.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

49885.

Kam ti lielie rudzu lauki
Kā ūdins līgojās?
Tis būs mans arājiņš,
Kam tas lielais rudzu lauks.
263 [Mēmeles Jk].

49886.

Kam tie tādi melli zirgi
Viņa lauka galiņā?
Tie ir mani melli zirgi,
Mani brāļi arājiņi.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

49887.

Kam, tautīt, rudzus sēji,
Ka jī zaļi nazaļuoja?
Kam, tautīt, mīžus sēji,
Ka vuorpeņu nalasēji?
466 [Vārkavas D].

49888.

Kas godīga mātes meita,
Godina savu arājiņu:
Paceļ krēslu, noaun kājas
Savam maizes arājam.
184 [Ķēču Rg].

49889.

Kas to Jāni gudru teica,
Tas ar pats lai tāds palika;
Vakar Jānis zirņus sēja,
Šodien jau iet pākšu raudzīt.
338 [Rankas C].

49890.

Ko maņ beja nadzeivuot
Zaļa meža maliņā?
Maņ zirdzeņi kai luoceiši,
Kai kundzeņi oruojeņi.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

49891.

Kuopu, kuopu kalniņā,
Pošā kolna cakulā,
Radzu tautu teirumā:
Mozi vīn oruojiņi.
174 [Kārsavas Ldz].

- 213 -

49892.

Klaus', māsiņa, mana vārda,
Ej manā druviņā;
Es tev būšu līdzināt
Tautu galda galiņā.
241 [Lubānas Md].

49893.

Ko domāji, mans brālīti,
Vezdams mani druviņā?
Vai domāji miežus rudzus
Bērt manāi pūriņā?
195 [Kraukļu Md].

49894.

Ko pupiņa bubināja
Apakš liela velēniņa?
Labāk lūdzi arājiņu,
Lai paceļ velēniņu.
560 [Rīga ], 572 [Tukums Tk apr.].

49895.

Ko tie ēda, ko tie dzēra
Baltas maizes arājiņi?
Maizi ēda, alu dzēra,
Staigā caurām kurpītēm.
355 [Rucavas Lp].

49896.

Ku, veceiti, dareisim -
Snīgs apsnyga labeibeņu?
Sakuopsim uz cepleiša,
Peipēsim tebēciņu.
576 [Varakļāni Rz apr.].

49897.

Kopiņā, vārpiņā
Ļaudaviņas nosavēr(u):
Kas kopiņu drīzi vēla,
Gluži vārpas salasīj(a).
213 [Lazdonas Md].

49898.

Kundziņš jāja raudādams
Gaŗām manu auzu lauku,
Redzēj' manu auzu lauku
Zelta miglu miglojam.
Tā miglosi tavas acis
Pašā elles dibenā!
316 [Piltenes Vp].

49899.

Kupli meži, kupli meži,
Teirumiņi vēl kupluoki:
Kupli meži lapeņom,
Teirumiņi vuorpeņom.
182 [Kaunatas Rz].

49900.

Kur, sīlīti, tu redzēji
Trīsdesmit arājiņus?
Viņpus jūŗas, šaipus Ventas,
Sudrabiņa kalniņā.
141 [Ivandes Kld].

49901.

Kur, tautiet, tu redzēji
Mani, melnu staigājot?
Balta gāju ganiņos,
Balta brāļa druviņā.
263 [Mēmeles Jk].

49902.

Kur tu skriesi, kur tu skriesi,
Manu zelta tibulīti?
Skriešu brāļu lūkoties,
Aiz durīmi miežus sēja.
141 [Ivandes Kld].

49903.

Kuŗu dienu nodzīvoju,
To ielaidu mūdiņā;
Kuŗu dienu nodruvoju,
To ielaidu rudenī,
Miķeļos nozasaucu
Auzu gubas galiņā.
3 [Adulienas Md].

49904.

Kūko, kūko, dzeguzīte,
Diža meža maliņāi,
Lai dzird čaklais(?) arājiņš,
Grožo savu kumeliņu.
476 [Vecpiebalgas C].

49905.

Kyukoj, meža zagyuzeitja,
Syut oruoju dryveņā;
Syut oruoju dryveņā,
Lai ar zjami maizeitjai;
Lai ar zjami maizeitjai,
Šūgod eisa vasareņa.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

49906.

Kvīšu driveņu pasēju,
Nava pošas pļouvējiņas.
Tais, bruoleņi, zalta sātu,
Atīs poša pļuovējiņa.
170 [Kapiņu D].

49907.

Labajam sējējam
Pillas došu brokastītes;
Sliktajam sējējam
Pus' tik došu brokastēs,
Kas nesēja, tam nedošu
Ne putrīnu pasmeķēt.
192 [Kosas C].

- 214 -

49908.

Labis bija mans bāliņis,
Baltu sēja līdumiņu;
Es iedevu raibus cimdus,
Baltu sedzu villainīti.
141 [Ivandes Kld].

49909.

Lai aug kriķi, kam aug kriķi,
Salakiem, tiem aug kriķi;
Salakiem ir vecas meitas -
Mīkstas putras ēdējiņas.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

49910.

Lai bij grūt, kam bij grūt,
Grūt arāja dēliņam:
Dienu saule svilināja,
Naktī rasa mircināja.
129 [Gudenieku Azp].

49911.

Lai piedošu, kam piedošu,
Ziemeļami nepiedošu;
Kam tas manu rudzu lauku
Pavasarā izgaudoja.
241 [Lubānas Md].

49912.

Lakstīgala, skaistputniņis,
Uzcel manu arājiņu;
Man bij jauns arājiņš,
Sējas laika nezināja.
Aizdzen vagu, atdzen vagu,
Iesēst vagas galiņā.
193 [Krapas Rg].

49913.

Lakstīgola tricynuoja
Treju vogu galiņā.
Ceļ, māmiņ, gūvu gonu,
Ceļ dēliņi oruojaņi;
Gūvu gaņai pīna cyba,
Oruojaņam kukulīts.
604 [Dažādi iesūtītāji].

49914.

Laksteigola trycinoja
Teirumeņa galeņā;
Es tev lyudzu, laksteigola,
Pīcel munu oruojeņu.
465 [Varakļānu Rz].

49915.

Lēni lēni vējiņš pūta,
Lēni lapas purināja;
Lēni gāja arājiņš
No tīruma sētiņā.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

49916.

Lido manis rudzu lauks
Pelēkām vārpiņām;
Dievs dod man ielidot
Pelēkā naudiņā!
560 [Rīga ].

49917.

Lij, lietiņ, pa malāmi
Te jau tevis nevajaga:
Te vajaga rudzu miežu,
Ne ūdeni līgojami.
605 [Skolas].

49918.

Lietiņš līt negribēja,
Smirdzināt smirdzināja;
Puisīts sēt nemācēja,
Birdināt birdināja.
192 [Kosas C].

49918¹.

Lietiņš līti nemācēja,
Rasināti rasināja:
Tautiets arti nemācēja,
Drupināti drupinā(ja).
605 [Skolas].

49919.

Līgojies, ozolīni,
Es ar tevi nelīgošu;
Es līgošu kalnīnā,
Zelta vārpu druvīnā.
192 [Kosas C].

49920.

Līgoties līgojās
Mana brāļa tīrumiņi;
Vizuļot vizuļoja
Mans vizuļu vaiņadziņš.
224 [Lielvārdes Rg].

49921.

Leika ķēve, leiks orājs,
Leiku vodzeņi nūdzena;
Leika vuorpeņa izauga
Tū vodzeņas goleņā.
182 [Kaunatas Rz].

- 215 -

49922.

Lustigs mans balliņš,
Ka apļe līgviņ;
Tad bij vēl jo lustig,
Kad ziede rudz lauk.
518 [Zlēku Vp].

49923.

Malns zirdziņš, bolts oruojs
Ar teiruma galiņā;
Kabi maņ kluotu kļyut
Pi tuo bolta oruojiņa!
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

49924.

Maza biju, bet jau gudra,
Es pievīlu arājiņ':
Arājs ara tīrumā,
Es noņēmu cepurīt'.
283 [Nīgrandas Azp].

49925.

Moza muna galveņa,
Pylna gudra padūmeņa;
Mozeņš muns teirumiņš,
Pylns rudzu stajenciņu.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

1. Moziņka muna gaļveņa,
Pylna gudra padūmeņa;
Mozi tautu teirumeņi,
Pylna rudzu kapaneņu.
73 [Ciblas (Eversmuižas) Ldz].

49926.

Miezis kliedze, miezis brēce:
Vediet mani tīrumā!
Ar maisiņu izvediet,
Simtu vāģu ievediet!
241 [Lubānas Md].

49927.

Mieži viene līdumēje
Dzeltenāme vārpiņāme;
Puiši viene pļavējiņi
Cauņotāme cepurēme;
Meitas viene jēmējiņas
Zīļotime vaiņagime.
129 [Gudenieku Azp].

49928.

Meitas, munas meituškiņas,
Vuorda muna naklauseja;
Es syutiju rudzu pļautu,
Tuos aizguoja madarūs.
35 [Baltinavas Abr].

49929.

Mirdzēt mirdz brāļa sēta
Sīkajām māsiņām;
Tā mirdz brāļa rudzu lauks
Kuplajāmi vārpiņām.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

49930.

Mums ar tēvu rudzi auga,
Mums rūkstēja dzirnaviņas;
Ne citiemi rudzi auga,
Ne rūkstēja dzirnaviņas.
605 [Skolas].

49931.

Nuocit, bārni, skatītīs,
Kaidi ārmi teirumā;
Juoneits ora ceļamolā,
Pīci vylki orklu vylka.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

49932.

Na ša vīni teiri rudzi,
Na ša skaisti oruojeņi;
Maleņāi skaisti rudzi,
Vēl skaistuoki oruojeņi.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

49933.

Neba velti maize nāca
Bagātajā vietiņā,
Ik vakara nosegloja
Pieci bēri kumeliņ'.
605 [Skolas].

49934.

Nadaudz zemis es aporu
Ar lobū kumeliņ';
Daudz pīveiļu dzaltoneišu
Ar smuidrū augumeņ'.
326 [Preiļu D].

49935.

Nedod, Dieviņ, rudzim augt,
Ar spriguli airēties;
Silā manim dēļi aug,
Rīgā rudzi spīķerī.
338 [Rankas C].

- 216 -

49936.

Nedod Dievs, nedod Laima
Arājam [Arājiņu] zābakos;
Pieder tam baltas zeķes,
Pieder jaunas pastaliņas.
146 [Jaungulbenes Md].

49937.

Ne pie viena es neiešu,
Kā pie zemes arājiņa:
Arājam tīra maize,
Auzām barots kumeliņš.
72 [Cesvaines Md].

49938.

Nepatīk man muižas puiši,
Ne tie staltie tēva dēli;
Man patika arājiņi
Smiltainām kājiņām.
195 [Kraukļu Md].

49939.

Ni as guoju bora meast [vest],
Ni pa bora maleņu,
Pa videņu vīn leigovu
Ar bruoleņa ļaudaveņu.
170 [Kapiņu D].

49940.

Nesit mani, māmulīte,
Vienas pašas druvas dēļ;
Man prātiņis šurpu turpu,
Līkumainu baru gāju.
344 [Rembates Rg].

49941.

Netīšāmi es satiku
Dižu [labu] zemes arājiņ(u):
Smuks puisītis, sārtiem vaigiem,
Dzeltainiemi matiņiem.
352 [Rozenas (Rozbeķu) C].

49942.

Nivīnam nav cik gryuts,
Kai jaunam oruojam:
Slauka pīri, lūka kuojas,
Peickoj bāru kumeleņu.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

49943.

No pakaļas maltu gāju,
No pakaļas druviņā;
Tādēļ gāju no pakaļas,
Ka pastara līgaviņa.
241 [Lubānas Md].

49944.

No tālienes es pazinu
Savu rudzu pļāvējiņu:
Zilas zeķes, balts krekliņš,
Locas spaiļu galiņā.
192 [Kosas C].

49945.

Nuzaklīdze mīža vuorpa,
Pi celmiņa gulādama;
Ni dzierdēja plāvējiņi.
Ni leiduma krāvējiņi.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

49946.

Nu piekusu, vairs nevaru
Vien' iedama druviņai;
Nav vairs mani bāleniņi,
Kas noslauka asariņas.
15 [Alūksnes Vlk].

49947.

Okcai rudzi, okcai mīži,
Okcai jauka vasariņ!
Rudzi mīži kolpus glaud',
Auzas glauda kumeliņ'.
358 [Rugāju Abr].

49948.

Paga paga, kumeliņš,
Na pārnējo vasareņa!
Byus peiškiņa i ūtara,
I leluoks i vazumiņš.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

49949.

Pate arkliņu iznesu
Lielajā tīrumā;
Ko zin Laime dastellēs
Sav' dēliņu arājiņu.
241 [Lubānas Md].

49950.

Pateik man tys teirums
Palākajom vuorpeņom;
Pateik maņ tys oruojiņš
Zamajom kuojeņom.
278 [Naujenes (Maļonovas) D].

49951.

Povasaris povasaris,
Māte soka: povasaris.
Pate guoju postoiguoti,
Gora kule mugurā.
584 [Daugavpils apr.].

- 217 -

49952.

Pilli lauki bēru ziergu,
Pilli lauki arājiņ'.
Ne tie mani bēri ziergi,
Ne tie mani arājiņ'.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

49953.

Pļaujat, meitas, kuplus miežus,
Rītā ilgi neguļat;
Rītā ilgi neguļat,
Vaiņadziņus novijat.
9 [Aizputes (Aizputes-Pils) Azp].

49954.

Pļaunit, munas pļuovējiņas,
Un vuorpiņas salosit;
Kura vuorpiņa palykusja,
Tei uz jums gauži raud.
182 [Kaunatas Rz].

49955.

Poļaceņ, duraceņ,
Sēstīs vogis galeņā!
Ka naauga rudzi mīži,
Lai aug mozi poļacāni.
559 [Rēzekne Rz apr.].

49956.

Sipaciņ, duraciņ,
Sēstīs ceļa maliņā!
Ka naauga rudzi mīži,
Lai aug gudri sipaciņi.
174 [Kārsavas Ldz].

1. Poļuceņi, duraceņi,
Sēstīs ceļa maleņī!
Nūjaugs rudzi, nūjaugs mīži.
Izaugs mozi poļacāni.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

49957.

Puisīšam man bij būt,
Ne meitai malējai;
Labāk artu tīrumā,
Ne mālīša ritinātu.
241 [Lubānas Md].

49958.

Puškojīs, vysa māja,
Brauc rudzīts muojiņā!
Na (tys) ilgi cīmuosīs,
Brauks otkon teirumā.
326 [Preiļu D].

49959.

Pyuti, pyuti, bolūdīti,
Pa garū syla molu!
Maņ pīpyut teiru rudzu,
Skaudējam palaviņu.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

49960.

Pūti, pūti, putiniņ,
Velci garu vasariņ'!
Rudzīšam, mīzīšam,
Auziņom, muosiņom.
326 [Preiļu D].

49961.

Dziedi, dziedi, putenīt,
Velci geiru vasariņ'!
Rudzīšiem, miezīšiem,
Mazajiem bērniņiem!
48 [Bērzaunes Md].

49962.

Redzēj' daiļu rudzu lauku,
Kalnīnā stāvēdama.
Dievs dod man tur aiziet,
Tos rudzīšus ritināt;
Tos rudzīšus ritināt,
To rudzīšu maizīti ēst.
192 [Kosas C].

49963.

Raj, suneiti, kuo naŗaj,
Naŗaj munu bruolileņu;
Atjuoj muni bruolileņi,
Kvīšu zemi aporuš(i).
143 [Jāsmuižas D].

49964.

Riti, riti, zelta zirni,
No kalniņa lejiņā;
Noritēja lejiņā,
Jem sudraba sējējiņu.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

49965.

Rudzim zīdi pabyruši,
Mes, muoseņas, lasījam;
Mes, muoseņas, lasījam,
Auzsim boltas vylnuonītes.
143 [Jāsmuižas D].

49966.

Rudzīšam, rogaiņam,
Treji svārki mugurā;
Pirmie brūni, otrie zaļi,
Trešie baltas vadmaliņas.
266 [Mēŗa Vlk].

49967.

Rudzi rudzi nosliedēti -
Kas tos rudzus nosliedēja?
Jauni puiši, jaunas meitas,
Tie tos rudzus nosliedēja.
241 [Lubānas Md].

- 218 -

49968.

Rudzeits klīdze, rudzeits brēce:
Laidit mani ustobā!
Lai es drusku apsasyldu -
Īšu otkon teirumā.
18 [Andrupenes Rz].

49969.

Rudzu lauks lepojās
Pelēkām vārpiņām;
Tēva dēls greznojās
Pelēkiem svārciņiem.
38 [Barkavas Rz].

49970.

Rudzu maize, mīžu maize
Guļ buoleņa teirumā;
Tētīts jēme leigaveņu,
Lai tū maizi kustynuot.
605 [Skolas].

49971.

Sadzīrās div bajāri
Ziemu ciest, nesasalt:
Bitīt' koka namiņā,
Rudzīts zemes garozā.
192 [Kosas C].

49972.

Saimenieka meita biju,
Māku darbu skubināt:
Leidzu gāju druviņā,
Leidzu leidu gubiņā,
Kliedzu kājas staipīdama.
259 [Mazzalves (Ērberģes) Jk].

49973.

Saka: grūti arājam -
Kumeliņis arklu velk;
Cepējiņai, tai bij gŗūti,
Karstu krāsni rakājot.
2 [Ādažu Rg].

49974.

Sasienami rudzi kūļi,
Sasienami miežu kūļi,
Sasienami arājiņu
Ar to miežu pļāvējiņu!
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

49975.

Sēj, bāliņ, griķus vien,
Smalka tava līgaviņa;
Smalka tava līgaviņa,
Nespēj rudzus ritināt.
378 [Seces Jk].

49976.

Sēju lielu rudzu lauku,
Lai maizīte vairojās;
Kad būs klētī rudzi mieži,
Ņemšu sevim malējiņu.
36 [Balvu Abr], 228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

49977.

Sēju rudzus, sēju miežus,
Audzēj' bēru kumeliņu.
Auzas sēju, tās man auga,
Aug man bēri kumeliņi;
Rozes sēju, tās man auga,
Aug man skaista līgaviņa.
72 [Cesvaines Md].

49978.

Sēju rudzu teirumeņu
Ezereņa maleņā;
Viļņoj skaisti ezereņš,
Viļņoj rudzu teirumeņš.
Ka tik manim nūleiguot
Tuo azara maleņā.
18 [Andrupenes Rz].

49979.

Sēju rudzus teirumā,
Dūdu muosu tautiņuos;
Aug rudzīši teirumā,
Dzeivoj muosa tautiņuos.
35 [Baltinavas Abr].

49980.

Sēju miežus tīrumā,
Lab' ruden' priecājos:
Taisīš' alu, būs man kāzas,
Trīs dieniņas nodzīvoš'.
211 [Ļaudonas Md].

49981.

Sēju rudzus, sēju miežus,
Tad būs alus, tad būs maize:
Alu pats izdarīšu,
Bet nav maizes cepējiņas!
148 [Jaunpiebalgas C].

49982.

Sēj, tautieti, auziņām
Visu savu tīrumiņu!
Ja gribēji znotu būt
Manu baltu bāleniņu.
241 [Lubānas Md].

- 219 -

49983.

Sēti mieži, neravēti,
Savvaļnieku līdumā;
Paš' lielie brāļi, mās's
Kalpa miežu pļāvējiņ'.
373 [Sarkaņu Md].

49984.

Sirms zirdziņis, jauns arājs
Viņā lauka galiņā.
Dod, Dieviņi, kad es būtu
Tā arāja līgaviņa;
Tā arāja līgaviņa,
Viņa zirga šērējiņa.
355 [Rucavas Lp].

49985.

Sytu kuoju pī kuojiņas,
Puor pogolmu staiguojūt;
Radzu sovu oruojiņu
Lobu zirdzeņu orūt.
18 [Andrupenes Rz].

49986.

Sīviņ munu, sirsniņ munu,
Īsim driču apsavārtu!
Cik mes pļausim, papļausim,
Kaut erguot paerguosim.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

49987.

Skeisti zīd puču kolns
Voskanīm zīdinīm;
Labi bruoļi izaruši,
Vēļ lokuok izecējuši.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

49988.

Smuks putniņis, zelta spārni,
Pret saulīti lidināja;
Tur aug mani mieži rudzi,
Mans maizītes arājiņš.
373 [Sarkaņu Md].

49989.

Steidzit, bruoļi, mīžus sjāt
Ar obejom rūceņom,
Dīvys zyna, kaids byus rudiņš,
Kū mjas birā [bīrā?]
vuoŗāsim.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

49990.

Šķitu vārnas, skošvārnīšus
Viņā lauku galiņā:
Mana sieva, mani bērni,
Manu vārpu lasītāji.
263 [Mēmeles Jk].

49991.

Žkeiti(?) zirņi leigojās
Ezeriņa maliņā.
Muok rudzīts vilni mest
Ezeriņa maliņā;
Pats caur prīkim navarēju
Capurītes nūtuŗēt.
605 [Skolas].

49992.

Šķībi greiži man nogāje
Šādu gaŗu vasariņu:
Miežus sēju, tie neauga,
Apīnīšu neziedēja.
241 [Lubānas Md].

49993.

Šurpu, rudzīši, jyus leikstit
Nu deviņu zemļu golu!
Šeit ir vīglas dziernaviņas,
Divi jaunas malējiņas.
466 [Vārkavas D].

49994.

Skataities, mātes meitas,
Kā aŗ tautu bāleniņi:
Zīda deķi zemi slauka,
Melni vieni kumeliņi.
241 [Lubānas Md].

49995.

Slinki slinki
Kaimiņ' puiši:
Papuve pilna
Dzeltenu ziedu.
560 [Rīga ].

49996.

Strādājami, neguļami
Mēs, jaunāji līgaviņ(a)!
Kad mēs divi piebērsim
Šos dziļosi arodiņus?
241 [Lubānas Md].

49997.

Struoduojam, struoduojam,
Muna jauna leigaviņa!
Kai mes dyvi apņimsem
Šūs lelūs teirumeņus?
605 [Skolas].

49998.

Starķīšam gaŗas kājas,
Tas varēja purvu brist;
Tautiešam, tam īsākas,
Nevarēja vagā kāpt.
605 [Skolas].

- 220 -

49999.

Stellē mani zālītēs,
Es zālīšu nepazinu;
Es nolauzu driķu druvu,
Baltābolu domādama.
373 [Sarkaņu Md].

50000.

Še aŗ visi arājiņi,
Nav man mana arājiņa;
Skrej, bitīte, loki spārnus,
Atved manu arājiņu.
398 [Skrundas Kld].

50001.

Šķir, Dieviņ, lietus gaisu,
Šodien lietus nevajdzē.
Ko tu līs' šodieniņu -
Man bālīši miežus sēj?
335 [Puzes Vp].

50002.

Šķitu savu arājiņu
Druviņā aizgājušu,
Arājiņš aizkrāsnī
Ausis vien skurināja.
132 [Ikšķiles Rg].

50003.

Šogad, mani bāleliņi,
Būs īsiņa vasariņa:
Šogad dzērves zemu skrēja,
Alksnim drīz lapas plauka.
605 [Skolas].

50004.

Tā dzīvo, bāleliņ,
Tā pieder dzīvojot:
Vecu rudzu maizīt' ēd,
Jauniem vietu taisīdams.
6 [Aiviekstes D].

50005.

Tādu labu zemes stūri
Atlaiduši atmatā.
Kad nav labis arājiņis,
Lai stāv zeme atmatā.
40 [Basu (Bases) Azp].

50006.

Tālu pāri es redzēju,
Lielu, zaļu rudzu lauku;
Dievs to zina, Debess tēvs,
Vai ēdīšu to maizīti.
443 [Turlavas Kld].

50007.

Tuoļi radz un gleiši speid
Zaļu rudzu gabaleņš;
Kab varējs man nūleiguot
Aiz tuo rudzu siejiejeņa.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

50008.

Tālu tālu vecaistēvs
Baltu zirgu, skaist' arāju;
Patik man tas zirdziņš.
Tā zirdziņa arājiņš.
358 [Rugāju Abr].

50009.

Sirms zirdziņš, daiļš arājs
Aŗ viņai kalniņā;
Ak māmiņa, kaut es taptu
Pie tā daiļa arājiņa!
Es neņemtu rudzu kaudzi,
Par to daiļu arājiņu!
535 [Grobiņa Lp apr.].

50010.

Sirm' zirdzīni, dails arājs
Aŗ viņā kalnā.
Nelaiž mani māmuļiņa
Pie daiļā arājiņa;
Ne man miega, ne darbiņa,
Viņš manā prātiņā.
39 [Bārtas Lp].

50011.

Mans arājs laukē ar
Ābolaiņ kumeliņ;
Nelaiž man māmeliņ
Mīļus vārdus parunāt.
573 [Valdemārpils Tl apr.].

50012.

Tālu tālu es redzēju,
Rudzu lauku līdzinot;
Dod, Dieviņi, man aiziet
Par rudzīšu pļāvējiņ'.
605 [Skolas].

50013.

Tuoli tuoli es redzēju,
Ezeriņu leigojūt;
Tys nabeja ezeriņš,
Tys bej rudzu teirumiņš.
Uz šuo rudzu teirumeņa
Nūjems munu vaiņadzeņu.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

- 221 -

50014.

Tālu tālu vecaistēvs
Aiz Daugavas ducināj(a),
Vēl tālāk zirgi zviedza
Manam miežu arājam.
224 [Lielvārdes Rg].

50015.

Teicit mani, napelīt,
Es bej' loba pļuovējiņa:
Ko dīneņa, to kyuleits
Ko leiguot nūleigavu.
466 [Vārkavas D].

50016.

Tika man, kas man tika,
Tika man divi labi:
Tika man balta mice,
Tika miežu arājiņš.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

50017.

Teirumā maize auga,
Teirumā sudrabeņš;
Vacumā tik izauga
Vaca vara gabaleņš.
466 [Vārkavas D].

50018.

Trīs meitiņas māmiņai,
Visas vienu daiļumiņu;
Divas gāja druviņā,
Trešā nesa launadziņu.
241 [Lubānas Md].

50019.

Tu, Ignat, lobs cylvāks,
Aizdūd maizes poruodā!
Ka nadūsi poruodā,
Nabyus tovā orūdā.
605 [Skolas].

50020.

Tu, muosiņa, piuru lūki
Nu deviņi dzeipariņi;
Es oparu rudzu drivu
Ar deviņi kumeliņi.
358 [Rugāju Abr].

50021.

Tuvu tuvu, ne tik tuvu,
Kur aug manis arājiņš;
Aiz sētiņas arājiņš,
Aiz lielā tīrumiņa.
192 [Kosas C].

50022.

Uz galdīna miežus sēju,
Uz kalnīna rācentīnus,
Lai tie dara meitām kaunu,
Ka galdīnu neslaucīja;
Ka galdīnu neslaucīja,
Ka rāceņus neravēja.
192 [Kosas C].

50023.

Ūsiņam gaili kavu
Deviņiem cekuliem,
Lai aug mana miežu vārpa
Deviņiem žuburiem.
124 [Grašu Md].

50024.

Vai vonogi, vanadziņ(i),
Kuo jyus augši lidineita?
Vai paredzit lobus godus,
Vai najauku dzeivuošonu.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

50025.

Vasariņ vasariņ,
Ka tu manis nepieviltu!
Es izsēju, cik man bija,
Cik rokā turēdams.
72 [Cesvaines Md].

50026.

Vasariņa, atīdama,
Kaidu mani dorbu devi?
Driviņ' devu darbiņam,
Kumeliņu kaitekļam.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

50027.

Vecaistēvs ar vecomāti
Abi divi artu gāja:
Vecaistēvs arklu vilka,
Vecāmāte balstu tur.
211 [Ļaudonas Md].

50028.

Vecīts ora leidumā,
Kuļi kuora ūzulā;
Še, vecīt, auzu kuļa,
Nakar kuļis ūzulā.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

50029.

Vecīts ara mežmalā,
Pakaŗ bikses zariņā.
Ganu meitas ganīdamas
Nozog bikses vecīšam.
236 [Līvānu D].

- 222 -

50030.

Bārtuls ora pūra molā,
Bikses kuora bārza zorā;
Atskrīn vuorna, nūnas bikses,
Palīk Bārtuļs rauduodams.
182 [Kaunatas Rz].

50031.

Vedat mani pie laiciņa,
Negaidāt vakariņ':
Es nobraukšu rudzu lauku,
Nojūgs manu kumeliņu.
605 [Skolas].

50032.

Viļņoj, viļņoj, rudzu driva,
Nyu tjav laiki viļņuot ir;
Zīdi, zīdi, rudzu vuorpa,
Nyu tjav laiki zīdjāt ir.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

50033.

Vysys rudzu vardiveitis,
Bēdzit ežys maleņī!
Nuok sveiksteidama izkapteņa,
Apgrīzs jyusu spulgacteņis.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

50034.

Vysta, ūlu nūdājusja,
Vysu dīnu karacej(a);
Zyrgs apora teirumeņu,
Ni vuordeņa nasaceja.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

50035.

Visi kungi mani sauca
Kaņepāju muižinieku.
Vai tādēļ muižinieks,
Ka man gaŗas kaņepītes?
476 [Vecpiebalgas C].

50036.

Visi saka, visi saka:
Ne man zemes, ne arāja.
Dievs manu zemi zina,
Laime zemes arājiņu.
211 [Ļaudonas Md].

50037.

Zaļa zaļa rudzzuolīte
Teirumiņa galiņē:
Byus munam bruolīšam
Pylna sauja sudabriņa.
326 [Preiļu D].

50038.

Zaļi aug rudzu lauki,
Kas tos zaļus darināja?
Pavasaŗa silti vēji
Miglainās naksniņās.
443 [Turlavas Kld].

50039.

Zynu, zynu, kuo vajag
Seikajam rudzīšam:
Gryutas dziernas nūlaiduse,
Ber smolkom sauļiņom.
326 [Preiļu D].

50040.

Zīd, rūdzeit [Rīt, rudzeit?], lelu kryumu
Lelajā teirumā!
Prīcynoj oruojeņu,
Oruojeņa ļaudaviņu.
170 [Kapiņu D].

50041.

Zied rudzi, zied mieži
Sudraba ziedis;
Zied zirņi, zied pupas
Dzeltēnis ziedis.
282 [Nīcas Lp].

50042.

Zied tautieša rudzu lauks
Zeltītiem ziediņiem;
Būs Dieviņš man vēlējis,
To maizīti es ēdīšu.
443 [Turlavas Kld].

50043.

Zīdi, muna pujon' [pupu] driva,
Boltojim zīdiņim;
Zīdēs muna capurīte
Tautu golda galiņā.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

50044.

Zīdi, zīdi, popiveit,
Ar boltymi zīdeņim;
Cytu godu ap šū laiku
Sjadz palāku mēteleiti.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

50045.

Zīdi, zīdi, popiveita,
Vysaidimi zīdeņim!
Cytu godu ap tū laiku
Zīdēs rudzu teirumiņš.
182 [Kaunatas Rz].

- 223 -

50046.

Zīdi, zīdi, popuvīte,
Dzaltonim zīdiņim!
Zīdei cytu vasariņu
Palākim zīdiņim.
465 [Varakļānu Rz].

50047.

Popiveite nūzīdāja
Dzaltuonimi zīdiņim.
Cytu god nūzīdjās
Palākomi vuorpeņom.
247 [Makašānu Rz].

50048.

Ziedi, ziedi, papuvīt,
Tev raženi ziedi zied;
Tev raženi ziedi zied,
Žēl man brist kājiņām.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

50049.

Ziedi, ziedi, maza vārpa,
Deviņiemi ziediņiem!
Mans bāliņš klēti taisa
Deviņiem arodiem,
Devītā arodā
Piebeŗ zelta, sudrabiņa.
174 [Kārsavas Ldz].

1. Muns buoliņš klēti cierta,
Deveņim orudim,
Kur bērt mīžus, kur bērt rudzus,
Kur bērt zaltu, sudabriņu.
89 [Dricēnu Rz].

2. Zīdi, zīdi, rudzu vuorpa,
Devīņomi aileņom!
Muns buoleņs klēti taisa
Devīņimi orūdim.
Vīnā bēru rudzus, mīžus,
Ūtrā bēru auzas, kvīšus.
62 [Brigu (Janopoles) Ldz].

3. Zīdi, zīdi, rudzu vuorpa,
Deviņom ailiņom, ruto ruto!
Muni bruoļi klēti taisa, ruto ruto,
Deviņimi orūdim, ruto ruto.
Vīnā pupas, ūtrā zierņi,
Trešajā zal(ts), sudobrs ruto ruto ruto.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

4. Zīdi, zīdi, rudzu vuorpa,
Deviņam vuorpiņam!
Muns buoliņš klēti taisa
Deviņim orūdim.
Deviņūs maiza tura,
Dasmytā sudabriņu.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

5. Zīdi, zīdi, rudzu vuorpa,
Deveiņim zīdeņim!
Muns buoleņš klēti taisa
Deveiņim orūdim,
Ostoiņūs zaltu bjāŗa,
Deveitā sudabreņi.
73 [Ciblas (Eversmuižas) Ldz].

6. Zīdi, zīdi, mīžu vuorpa,
Zeltītim zīdeņim!
Muns buoleņš klēti cierta
Zeltītim apcierkņim.
605 [Skolas].

7. Rudzu lauks līgojās
Deviņiem līkumiem;
Mans brālītis klēti cirta
Deviņiem apcirkņiem.
38 [Barkavas Rz].

8. Zīdi, zīdi, rudzu vuorpa,
Deviņomi aileņomi!
Muni bruoļi klēti taisa
Deveņimi orūdimi:
Zalta sīna, vara greida,
Sudabreņa duraveņis.
326 [Preiļu D].

9. Zīdi, zīdi, rudzu vuorpa,
Deviņom eiliņem!
Muni bruoļi klēti taisa
Deviņim orūdim:
Zalta sīnas, vara greida,
Sudabriņa grīstiņim.
295 [Ozolmuižas Rz].

50050.

Žēlo, Dievs, zirga mana,
Žēlo mana arājiņa;
Maz maizītes es paēdu
No bāliņa arumiņa.
358 [Rugāju Abr].

★

2. Lauku mēslošana

28180.

Vai Dieviņi, ko darīšu,
Nava sūdu ko ārdīt!
Manam sūdu mēzējam
Trīs kažoki mugurā.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

- 224 -

28181.

Juku juku mežu zosis,
Kas priekšāi, pakaļā;
Tā sajuka ārdītājas
Ar tiem sūdu vedējiem.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

28182.

Koši dzied, gavilē
Viņā lauka galiņā:
Mani brāļi sūdus ved
Caunotām cepurēm.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

28183.

Mans brālītis sūdus veda
Šķermaiņiem(?) ratiņiem;
Aug brālim mieži rudzi
Šķermainām vārpiņām.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

28184.

Mūs' brālīši sūdus veda
Dreijātiem ratiņiem;
Mēs, māsiņas, ārdītājas
Sudrabiņa dakšiņām.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

28185.

Mūs' brālīši sūdus veda
Cauņotām cepurēm;
Mēs, māsiņas, ārdītājas
Zīļotiem vaiņagiem.
71 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

28186.

Mūs' brālīši sūdus veda
Cauņotām cepurēm,
Naudas makus piekāruši
Nam' ģēveļu galiņā.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

1. Man' brālīši sūdus veda
Caunotām cepurēm,
Naudas kules sakāruši
Salmenīšu galiņos.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

28187.

Nevienam tāds godiņis,
Kāds godiņis sūdiņam:
Cep maizīti, brūvē alu,
Sūda goda gaidīdami.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

28188.

Sūdu druva priecājās,
Nolīks mana muguriņa.
Līksti pate, sūdu druva,
Es ārdīšu dziedādama!
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

28189.

Sūdu druva priecājās,
Nolīks mana muguriņa.
Nolīkst pate sūdu druva,
Man mugura nenolīka.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

28190.

Sūdu druva priecājās,
Nolīks mana muguriņa.
Līksti pate, tu druvīna,
Labajāmi vārpīnām!
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

28191.

Sūdus veda, sūdus veda,
Kam tie sūdi piederēja?
Kunga sūdi, kunga lanka,
Brāļa bēri kumeliņi.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

★

50051.

Ai jel liela Lipšņu māja,
Tavu lielu sūdu lauku:
Trīs dieniņas sūdus veda,
Laukam galu neredzēja.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

1. Ai lielaja Seņķu māja,
Tavu lielu sūdu lauku:
Visu dienu sūdus veda,
Malas vien neapveda.
129 [Gudenieku Azp].

50052.

Ārdiet, meitas, bieži sūdus,
Lai rudzīši veldē aug;
Ņems rudeni brāļam sievu,
Tā tās veldes kustinās.
36 [Balvu Abr], 235 [Litenes Md].

1. Ārdat, meitas, smalki mēslus,
Lai rudzīšus velde lieca;
Atvedīšu brāļam sievu,
Tā tās veldes kustinās.
46 [Beļavas Md].

50053.

Kas to teica, tas meloja,
Ka Lipšņos nabadzība:
Sūdus veda, vīnu dzēra
Sudrabiņa biķerēje.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

- 225 -

50054.

Mēs, māsiņas, ārdītājas
Dreijātām dakšiņām.
Sūdus veda, alu dzēra
Dreijātiem biķeŗiem.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

50055.

Kur tu brauksi, susejiet,
Bunduls ratu pakaļā?
Braukš' uz muižu mēslu vest,
Tur es viņu izkratīšu.
263 [Mēmeles Jk].

50056.

Manam mēslu mēzējam
Trīs kažoki mugurā.
Mēslu mēslu man pietrūka
Tanī kunga novadā,
Puišu puišu man pietrūka
Tanī kunga pagastā.
433 [Tērvetes (Kalnamuižas) Jg].

50057.

Mēs savu darbiņu
Padarījām:
Mēs savus sūdiņus
Izvedām.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

50058.

Mūs' brālīši sūdus veda
Šķēlaiņim ratiņim;
Tur uzauga kupli mieži
Šķēlaiņam vārpiņam.
160 [Jūŗkalnes (Pilsbergas) Azp].

50059.

Par reizeiti dorbu dora
Muni bolti bruolileņi:
Paprīšk syudys izvaduši,
Tad apora popiveitis.
326 [Preiļu D].

50060.

Sūdu ratiem nebrauciet,
Meitas līdz nevediet.
Lai paliek mājās meitas,
Zirgiem auzas sijājot.
405 [Smiltenes Vlk].

50061.

Sūdus veda, sūdus veda,
Kam tie sūdi piederēja?
Kunga sūdi, tēva rati,
Brāļa bēri kumeliņi;
Brāļa bēri kumeliņi,
Meitu vīta pātadziņa.
129 [Gudenieku Azp].

★

3. Ravēšana

28192.

Aja manu bāleliņ,
Tavu lielu linu lauku!
Trīs dieniņas saravēju,
Otras malas neredzēju.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

28193.

Ai odiņi, masalīši,
Neēdiet ravētāju;
Ēdiet mājas saimenieci,
Tai bij vaļas kasīties!
381 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

28194.

Es, pup'eņis ravādama,
Aprav'ēju magan'eņu;
Pupai zīd zalta zīdi,
Magan'eņai sudobreņa.
422 [Līvānu pag. D].

28195.

Es šķitos ravēdama
Smalka krekla nenesāt;
Liniņš sāka krūmu riest
Deviņiem žuburiem.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

28196.

Kad man būtu ravētāja
Jel snāteni pārvilkuse,
Es būt' audzis, krūmu rietis
Sudrabiņa ziediņiem.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

28197.

Nepazinu līgaviņas,
Auziņās ravējot:
Balta bija auzu skara,
Balta mana līgaviņa.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

1. Man pazuda līgaviņa
Lielā auzu tīrumā:
Balta bija auzu skara,
Balta mana līgaviņa.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

- 226 -

28198.

Raujiet, meitas, ko raudamas,
Neraujiet ābuliņu!
Lai palika ābuliņis
Bitītēmi ziedu ņemt.
261 [Blankenfeldē (Vilces pag. Jg)].

28199.

Ravē labi, ravētāja,
Ka asniņa neizrāvi!
Ja būs' laba ravētāja,
Būsi mana līgaviņa.
218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

28200.

Ravējat, ravētājas,
Asnu manu neminat;
Speŗat kāju uz cinīša,
Uz pelēka akmentiņa!
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Ravējat, ravējat,
Asnu manu neminat,
No celmiņa uz celmiņu,
No celmiņa maliņā.
112 [Cirstos (Cirstu pag. C)].

28201.

Ravējat, ravētājas,
Neraujat ābuliņa;
Vakar bite priecājās,
Gar druvmalu tekādama.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

28202.

Revējiet, revētājas,
Nesiet zāles maliņā!
Rītā nāks svēta Māra,
Raudzīs jūsu revējumu.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

1. Ravējiet, ravētājas,
Metiet zāles maliņā;
Sak' Laimiņa gaŗiedama:
Šī druviņa izravēta.
23 [Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)].

28203.

Tupu tupu, rāpu rāpu,
Brāļa pupas ravēdama;
Kad ieraugu svešus ļaudis,
Ne vair tupu, ne vair rāpu.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

28204.

Tupu tupu, rāpu rāpu,
Brāļam pupas ravēdama;
Kad nogāju tautiņās,
Ne var' tupu, ne var' rāpu.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

28205.

Tupu tupu, rāpu rāpu,
Brāļa pupas ravēdama;
Ni tad tupu, ni tad rāpu,
Kad pupiņas bļodiņā.
2 [Aderkašos (Taurupes pag. Rg)].

28206.

Usnes auga tīrumā,
Man kauniņu darīdamas;
Es usnītes izravēju,
Izvītēju saulītē.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

28207.

Usnes auga tīrumā,
Meitām kaunu darīdamas;
Meitas usnes izravēja,
Usnēm kaunu padarīja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

★

50062.

Ai ai karsta saule,
Man liniņi jāravē;
Izkūst mana zelta josta,
Man liniņus ravējot.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

50063.

Cīma meitas, natiklītes,
I pupiņas naravātas;
Muna vaca muomuļiņa
Kaņepītes izrevēja.
314 [Pildas Ldz].

50064.

Dzirenieku krūmi zied
Ar baltiem ziediņiem,
Te sanāca ravētāji
No pagastu pagastiem.
508 [Zantes Tk].

50065.

Es atradu vienu rutku,
Rācentiņus ravēdam';
Es nokodu no tā rutka
Vienu mazu kumosiņu.
581 [Aizputes apr.].

50066.

Gaŗa gaŗa vasariņa, līgo,
Daudzi sīku rācenīšu;
Nav sieviņas ravētājas,
Nav bērniņa ēdājiņa;
Ņemšu sievu ravētāju,
Būs bērniņi ēdāji(ņi).
99 [Dzelzavas Md].

- 227 -

50067.

Ir miezītis raudājāsi,
Kad nenāca ravētāja.
Kaut (tā) mana ravētāja
Jel snātnīti pārvilkusi,
Tad man būtu klaji ceļi,
Izārdava locīšana.
48 [Bērzaunes Md].

50068.

Kāpostiņ, kacēniņ,
Veca tava ravētāja,
Nosēdēja, nogrežņoja
Vienas dobes galiņā.
110 [Ērgļu C].

50069.

Kur bij čaklas mātes meitas,
Tur dārziņi izravēti;
Kur laiskie tēva dēli,
Papūvīte neuzarta.
224 [Lielvārdes Rg].

50070.

Lūki zyrgi bāleņim,
Vaira lūki īmaveņi;
Aplūceja tautu meitu,
Auzeņosi revējūt.
389 [Silajāņu Rz].

50071.

Maksājiet, bāleliņi,
Ko māsiņa pelnījusi,
Bez saulītes tīrumā
Brāļa linus ravējot.
13 [Alojas (Ungurpils) Vlm].

50072.

Paleidzēju muosiņei,
Kū varēju paleidzēt:
Paleidzēju rūzes sēt,
I mogiunes izrevēt.

50073.

Ravē, netikle,
Ravēdama;
Es pate, tikuse,
Ežiņas malā.
112 [Ezeres Kld].

50074.

Ravēja, ravēja netikle
Dobiņas vidū;
Es pate, tiklīte,
Dobiņas malā.
546 [Kuldīga Kld apr.].

50075.

Ravē, ravē, rusaliņa,
Es sēdēšu maliņā;
Mani puiši izprecēs,
Tu paliksi ravējot.
148 [Jaunpiebalgas C].

50076.

Ruocinīšus ravādama,
Atrod rudka štempelīt';
Vysu myužu kavējūs
Ar to rudka štempelīt'.
326 [Preiļu D].

50077.

Slinkas slinkas
Kaimiņ' meitas:
Visi dārzi
Tām neravēti.
560 [Rīga ].

50078.

Vys pa reizi dorbu dora
Muni bolti buoleleņi:
Paprīkš pupas izravēja,
Tod ravēja kaņepītes.
18 [Andrupenes Rz].

★

4. Līdums

28208.

Abi bāliņ' i līdēm,
Abi divi dzenājām,
Abi divi nokliedzēm,
Ka nolūza virsaunīte.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

28209.

Aiz ko man šovasar
Sīki mieži līdumā?
Sīkaliņa pārtecēja
Manu miežu līdumiņu.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

28210.

Apkaustījis kumeliņu,
Miežus sēju līdumā;
Kur ar arklu neizaru,
Ar pakavu izkapāju.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 228 -

28211.

Ar vēzīti(?) arti gāju
Sīku celmu līdumā;
Tur uzauga div' vārpiņas
Viena salma galiņā.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

28212.

Ar vēzīti artu gāju
Celmaiņā līdumā.
Velc, vēzīti, izstiepies,
Es turēšu atspēries!
51 [Budenbrokā (Dikļu pag. Vlm)], 61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

1. Ar vēzīti arti gāju
Sīku celmu līdumā.
Velc, vēzīti, atspēries,
Lai ļautiņi nesmejās!
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

28213.

Auzu skara tā sacīja:
Sējat mani līdumā,
Tur es došu arājam
Brūnus svārkus mugurā.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

28214.

Dārbinieka kulītīte
Līdumā sadeguse;
Tikai ciba izavēla
Līdumiņa maliņā.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

28215.

Es atradu miežu vārpu
Celiņā vārpojam;
Iesalicis vīzītē,
Aizvizinu līdumā.
No tās vienas miežu vārpas
Simtiem kŗāvu vezumiņu.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

28215¹.

Es iesēju naudas sieku
Celmaiņā līdumā.
Trīs gadiņi audzināju,
Gāj' naudiņas aplūkot.
Pavaicāju putniņam,
Vai naudiņa uzdīguse.
Putniņš man atbildēja:
Jau otrās lapiņās.
65 [Valtenbergā (Mazsalacas pag. Vlm)].

28216.

Es izcirtu līdumiņu
Ošu, kļavu, ozoliņu;
Es gribēju naudu sēt,
No kundziņa nedrīkstēju.
No kundziņa gan drīkstētu,
Pats vien labi nezināju;
Pats vien labi nezināju,
Dīgs naudiņa, vai nedīgs.
170 [Lielnīkrācē (Nīkrāces pag. Azp)].

28217.

Es palīžu līdumiņu
Niedru upes maliņā.
Kad es gāju miežu pļaut,
Niedru vārpas nolasīju.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

28218.

Es palīdu līdumiņu
No ošiem, no kļaviem;
Es gribēju auzas sēt,
Dievs iemeta ezeriņu.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ošu, kļavu, ozoliņu
Es palīžu līdumiņu;
Es gribēju miežus sēt,
Dievs iemeta ezeriņu.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

28219.

Es palīžu līdumiņu
No ošiem, no kļaviem;
Es gribēju naudu sēt,
Naudai sēklas nedabūju.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

28220.

Es palīžu līdumiņu
Visgāŗām upes malu;
Kad es gāju miežu pļaut,
Visi vēži vārpas lasa.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1. Es palīdu līdumiņu
Visgaŗām Susējai (=upe);
Vēži, vārpas lasīdami,
Ļipas vien kustināja.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

28221.

Es palīžu sieka vietu
Ozoliņu līdumiņu;
Pieci vīri, pieci zirgi
Nevar grauda kustināt.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

- 229 -

28222.

Es uzgāju ganīdama
Laiska līstu līdumīnu:
Lieli gaŗi celmu gali,
Krustkrustām žagarīni.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

28223.

Gauži raud miežu vārpa
Pie celmīna līdumā;
Nesaņēma arājīns,
Ne arāja ļaudavīn'.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

28224.

Kam tā cauņu cepurīte
Pie tā miežu līdumiņa?
Tā puisīša cepurīte,
Kas neguļ dienvidiņu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

1. Kam tie tādi lini zied
Mālaināi kalniņā?
Tā puisīša lini zied,
Kas launaga negulēja.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

28225.

Kam tie mieži līdumā
Dzeltainām vārpiņām?
Tie miezīši tā puisīša,
Kas ņems sievu šoruden.
105 [Skujenē (Skujenes pag. C)].

28226.

Kam tie mieži līdumā,
Kam tās rozes maliņā?
Brāļam mieži līdumā,
Māsai rozes maliņā.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)], 281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē], 871 [Liepkalnes apk. (Liepkalnes pag. Md)], 105 [Skujenē (Skujenes pag. C)], 1311 [Apē (Vlk)],
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Kam tie mieži tīrumā,
Kam tās rozes vidū zied?
Brāļam mieži tīrumā,
Māsai rozes vidū zied.
Pļauj, brālīti, savus miežus,
Lai zied rozes vidiņā;
Lai zied rozes vidiņā,
Kamēr iešu tautiņās.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

28227.

Kam tie mieži līdumā,
Sudrabiņa vija vīta?
Tā puisīša tie miezīši.
Kas negul dienasvidu.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 184 [Dūrē (Vārmes pag. Kld)], 190 [Kuldīā], 282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)].

28228.

Kaziņ manu līkradzīti,
Iesim abi biržu līst!
Man tie mieži, man tie rudzi,
Tev tās mīkstas atvasītes.
87 [Liepas muižā (Liepas pag. C)].

28229.

Ko būs man nu darīt
Ar to miežu līdumiņu?
Vēlu man mājās iet,
Maģ maizītes še gulēt.
216 [Ventspilī].

28230.

Kūlīš' tevi, ļaudaviņa,
Lai tu gan mīļa biji,
Kam atstāji miežu vārpu
Pie celmiņa līdumā.
60 [Salacā (Salacas pag. Vlm)].

28231.

Līda tautas līdumiņu,
Līda mani bāleliņi;
Dievis zina, pavasari
Katram būšu krāvējiņa?
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

28232.

Līda tautas līdumiņu,
Līda mani bāleliņi;
Tautām būšu, ne brāļiem
Līdumiņa krāvējiņa.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

28233.

Līda tautas līdumiņu,
Līda mani bāleliņi.
Vai būs iet tautām kraut,
Vai saviem bāliņiem?
Labāk eimu tautām kraut,
Ne saviem bāliņiem:
Tautu krauts līdumiņš
Man pašai piederēja.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

28234.

Līdiet, tautas, bērzu birzi,
Vienu daļu atstājiet,
Vienu daļu atstājiet
Putniņiem uzmesties!
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

- 230 -

28235.

Līdumā vien pazinu,
Kuŗš ķeirīša cirtumiņš:
Ar ķeirīti celmus cirta,
Greizi auga atvasītes.
89 [Leimaņos (pie Vecpiebalgas C)].

1. No tālienes es pazinu
Ķeira līstu līdumiņu:
Pret saulītes celmi ciersti,
Greizas auga atvasītes.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

28236.

Līžat, brāļi, līdumīnu,
Dzenājat dzenolīnas,
Lai nes māsa launadzīnu,
Dzenolās lūkodama!
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

28237.

Līžat, brāļi, līdumiņu,
Manu daļu atstājiet,
Lai lapoja mana daļa
Sidrabiņa lapiņām!
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

28238.

Līžat, brāļi, līdumiņu,
Manu tiesu atstājat,
Lai lapoja mana tiesa
Līdz citam rudeņam!
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

1. Līdiet, brāļi, līdumiņu,
Manu tiesu atstājiet,
Manu tiesu atstājiet
Līdz citam rudeņam;
Līdz citam rudeņam
Dravenieka dēliņam!
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

28239.

Palīdziet man, māsiņas,
Rudziem līst līdumiņu!
Es jums būšu palīdzēt
Vizulīšus kaldināt.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

28240.

Pavasari jaunas meitas
Mani melnu daudzināja;
Gan es jūs sveicināšu
Ruden miežu tīrumā!
23 [Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)].

28241.

Pavasar miežus sēju
Lielajā līdumā,
Es ruden atvedīšu
Lielu radu līgaviņu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

28242.

Pavasari melna mute
Līdumiņa krāvējam;
Dzeŗ rudeni dziedādams
Saldu miežu alutiņu.
121 [Gulbenē (Md)].

1. Nesmejat, jūs ļautiņi,
Līdumiņa krāvējam:
Pavasar melna mute,
Ruden salds alutiņš.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

28243.

Pavasar melna mute
Līdumiņa krāvājiem;
Ruden baltas biķerītes
Pa galdiņu ritināja.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

28244.

Pēterīti, bāleliņi,
Kam siliņu dedzināji?
Kur odziņas lasīsim,
Kur telītes ganīsim?
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

28245.

Rudzīšam, miezīšam,
Tam palīdu līdumiņu;
Auziņai, skariņai,
Tai lielie tīrumiņi.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē], 421 [Taurupes pagastā (Rg)], 451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Auziņai, skariņai,
Tai es līdu līdumiņu;
Rudzīšam, miezīšam,
Tam lielie tīrumiņi.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

28246.

Runāj' cirvji, runāj' kapļi,
Paši brāļi nerunāja;
Tad runās paši brāļi,
Kad dzers miežu alutiņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

28247.

Sieviņ', mana melnacīte
Līdumiņu krāvējiņa,
Ik svētdienas kurpītēs,
Rakstītās zeķītēs.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

- 231 -

28248.

Septiņ' dienas, septiņ' naktis
Rudziem līdu līdumiņu;
Septiņ' meitas piekusušas,
Maizes muldu mīcīdamas.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

28249.

Sliņķi sliņķi, netiklīti
Kam nelīdi līdumiņa?
Citi puiši alu dzēra,
Tu dzer purva ūdentiņu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

28250.

Sudrabiņa viju viju
Ap to miežu līdumiņu:
Pate nāca tautu meita,
Vijiņā raudzīdama.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 121 [Gulbenē (Md)].

1. Sudrabiņa grīstu griezu
Gar dzeltānu miežu lauku;
Pakaļ nāca tautu meita
Pa sudraba griezumiem.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

28251.

Tautu meita, tautu meita,
Vai tu mana pušeniece?
Kur man mieži līdumā,
Tur tev rozes maliņā.
197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)], 208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

28252.

Vakar pieci bāleliņi
Aiz kalniņa gavilēja:
Divi miežu līdumā,
Trīs apīņu dārziņā
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

28253.

Vasariņa, ziedu māte,
Dod tu man visu labu,
Visupirms noziedēt
Manam miežu līdumam.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

28254.

Velci, velci, kumeliņi,
Celmaiņāi līdumā!
Ruden tev nopircīšu
Zvārgulīšu iemauktiņus.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

★

50079.

Aiz kalniņa dūmi kūpa
Lielajāji līdumāji:
Bāliņš līda līdumiņu
Skaraiņām auziņām.
109 [Ērķemes Vlk].

50080.

Auziņai, baltskarei,
Tai es līdu līdumiņu;
Rudzīšam, rogaiņam,
Ledus galvu nogulēja.
241 [Lubānas Md].

50081.

Kādēļ, brāļi, nebraucat
Līdumiņu dedzināt?
Kur māsiņa miežus sēs
Citu gadu krustabām?
184 [Ķēču Rg].

50082.

Mēs savam tētiņam
Līdumiņu nokrāvām,
Tur tas sēs rudzus miežus,
Tur dēstīs kāpostiņus.
166 [Kalsnavas Md].

50083.

Nāciet šurp, ciema puiši,
Še ir laba strādāšana:
Cērtiet krūmus, rociet grāvjus.
Metiet saknes maliņā.
132 [Ikšķiles Rg].

50084.

Pats es guoju sīnu pļautu,
Pats leist mīžim leidumeņu;
Leigaveņas mīļi lyudzu,
Lai vuor' agri brūkasteņas.
605 [Skolas].

50085.

Pāriedami, bāleliņi,
Līdīsim līdumiņu!
Jau māsiņa jostu laida
Devītā mazdziņā.
72 [Cesvaines Md].

50086.

Piekusuši man bāliņi,
Līdumiņu nolīduši;
Kur zaķītis, kur lācītis
Sliktu dienu pavadīs?
141 [Ivandes Kld].

- 232 -

50087.

Projām, brāļi neejat,
Kamēr zemi uzaŗat!
Kur māsiņa dzīvodama
Stādīs kāļus, kāpostiņ's?
70 [Cēres Tl].

50088.

Rudzīsam miezīšam,
Tiem es līdu līdumiņu;
Auziņai, skariņai,
Tai paklāju paladziņu.
Rudzis miezis klaipu glauda,
Auza glauda kumeliņu.
209 [Lauberes (Lauberes-Ozolu) Rg].

50089.

Šūgad mīžus es īsēju
Jaunajā leidumā,
Lai aug mīži viļņūdami,
Lai ir lobs olutiņš.
27 [Atašienes Rz].

50090.

Šorīte mūs' brālis
Plezum pleza,
Bez zirga, bez arkli,
Ar vienu lemes.
200 [Kuldīgas Kld].

50091.

Velci, velci, kumeliņi,
Celmaināi līdumā,
Gan es tevim nopircīšu
Zvārgulīšu iemauktiņ'.
605 [Skolas].

★

5. Arājs, salīdzinot ar citām laužu šķirām citiem amatiem

28255.

Arājam karsta saule,
Rudzu guba tīrumā;
Zvejniekam tumša nakts,
Balta nauda maciņā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Tumša nakts zvejniekam,
Viena rauda laiviņā;
Arājam karsta saule,
Rudzu guba tīrumā.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

28256.

Arājiņa līgavai
Sidrabiņa sakta mirdz;
Dravenieka meitiņai
Zelts spīdēja vaiņagā.
119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)].

28257.

Artu artu, bāleliņi,
Ne zvejotu Daugavā!
Zveju nams tā neskan
Kā arāja istabiņa.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 190 [Kuldīā].

1. Art laukā, bāleliņ,
Ne zvejot jūriņā!
Neskanēja zveju laiva,
Skan arāja izkaptiņa.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

28258.

Dievs dod miežu arājam
Simtu ķirpu tīrumā;
Dievs dod putnu šāvējam
Ne spalviņas neredzēt!
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

1. Dod, Dieviņ, arājam
Pilnu klēti rudzu miežu;
Dod, Dieviņ, zvejniekam
Ni sīdziņas nenokaut!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

28259.

Es gribēju kundziņš būt,
Ledus kalu zobentiņu;
Izkūst ledus zobentiņš,
Paliek' kunga arājiņš.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)], 138 [Trikātā (Trikātas pag. Vlk)], 141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)], 169 [Nīgrandā (Nīgrandas pag. Azp)], 228 [Oktē (Vandzenes pag. Tl)],
229 [Rideļu pagastā (Engures pag. Tk)], 231 [Stendē (Stendes pag. Tl)], 276 [Sesavā (Sesavas pag. Jg)], 290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)], 297 [Lepšukalnā pie Bauskas (Bauskas pag. B)], 345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē],
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

28260.

Kārkla vīzes, kankariņi,
Tie maizītes pelnītāji;
Kunga svārki, zābaciņi,
Tie naudiņas tērētāji.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

28261.

Kundziņam kungam būt,
Bāliņam arājam;
Kundziņš naudu žvadzināja,
Bāliņš maizes gabaliņu.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)], 92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 233 -

28262.

Kundziņš savu gaspažiņu
Ar āboli kaitināja;
Arājs savu līgaviņu
Ar maizītes gabaliņu.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

1. Kundziņš savu gaspažiņu
Ar āboli kaitināja;
Arājs savu līgaviņu
Ar maizītes garoziņu;
Žīdiņš savu māmuliņu
Uz muldiņas vizināja;
čigāns savu čigānieti
Ar karbaču džindžalāja.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

28263.

Labāk gāju pie arāja,
Ne pie muižas vagariņa:
Arājam tīra maize,
Vagaram balts spieķītis.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

28264.

Lai bagāts kas bagāts,
Arājiņis visbagāts:
Tam ir laba rudzu maize,
Tam ir krietna līgaviņa.
4 [Aijažos].

28265.

Mellas kājas arājam,
Zelta kanna rociņā;
Tumša nakte zvejniekam,
Sudrabs spīd laiviņāi.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

28266.

Nepieder nepieder
Kliba kāja arājam;
Vāciešam piederēja
Pie melnā zābaciņ'.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

1. Napīdar napīdar
Oruojam klybuojūt';
Vuocīšam, tam pīdar,
Tam b'ej smuidrys augum'eņš.
422 [Līvānu pag. D].

28267.

Tabaciņa pīpmaņam
Zili dūmi nokūpēja;
Purmalīšu arājam
Dancotāja kumeliņš.
421 [Taurupes pagastā (Rg)], 90 [Lodē (Kusas pag. Md)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Zili dūmi nokūpēja
Tabaciņas pīpmanim;
Kumeliņš nozviedzās
Lina zemes arājam.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

28268.

Uz siliņu, uz siliņu
Tīru rudzu ritināt!
Es neiešu uz Daugavu
Laivas galu klaudzināt.
408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

★

50092.

Bisenieka līgaviņa
Šūn kulīti raudādama,
Arajiņa līgaviņa
Malti gāja dziedādama.
215 [Lēdmanes Rg].

50093.

Gudram zemes oruojam
Mozumāji maize auga;
Laiskajam bojāram
Smylga auga teirumā.
389 [Silajāņu Rz].

50094.

Kungam beja gaspažeņa,
Oruojam leigaveņa;
Kundzeņš sovu gaspažeņu
Ar uobeli kairinuoja;
Oruojs sovu leigaveņu
Ar maizītes gabaleņu.
605 [Skolas].

50095.

Muns bruolenis kai kundzeņš
Dzaltonīmi matenīm.
Kungam byut kundzeņam,
Bruoleņami oruojiņam.
27 [Atašienes Rz].

50096.

Precē mani arājiņi,
Precē jūŗas zveinieciņi.
Labāk iešu pie arāja,
Ne pie jūŗas zvejnieciņa:
Arājam maizes klēts,
Zvejniekam asariņas.
378 [Seces Jk].

- 234 -

50097.

Skaisti zviedz kumeliņš
Līdumiņa arājam,
Zili dūmi vien nokūp
Tabaciņas pīpmaņam.
386 [Sidgundas (Rikteres) Rg].

50098.

Zvejniekam, arājam,
Katram sav gaiļ dzied;
Arājam gaiļ dzied,
Zvejniekam gaigliņs.
605 [Skolas].

★

6. Lini

28269.

Vai dzeltena linu druva,
Sen tu mani kaitināji!
Kad atnācu, tad noplūcu
Ar savāmi māsiņām.
265 [Emburgā (Salgales pag. Jg)], 288 [Bornsmindē (Īslīces pag. B)].

28270.

Ai lini, mani lini,
Manas pašas gaŗumiņu!
Tur būs man smalki krekli,
Tur baltie paladziņi.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

28271.

Ai linīti, pogainīti,
Tavu skaistu ziedēšanu!
Tevis dēļ Rīgas kungi
Zelta naudu liedināja.
1311 [Apē (Vlk)].

28272.

Aiz ezara linus sēju,
Mun nav linu ravētājas:
Ūdens putni, raudavītes,
Munu linu ravētāji.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

28273.

Arājs ara sila zemi,
Labus linus domādams.
Ar, arāj, mālu zemi,
Tad tev būs labi lini!
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

28274.

Arklā jūdzu kumeliņu,
Ar rociņu glaudīdams,
Lai aug man smuidri lini,
Lai šķiedriņa mirdzēt mirdz.
108 [Veismaņu pagastā (Vaives pag. C)].

28275.

Audziet gaŗi, tīri lini,
Bāleliņa tīrumā;
Vēl tīrāki, vēl gaŗāki
Tautu dēla sējumā!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Tīri lini, gaŗi lini
Zied bāliņa tīrumā;
Vēl jo tīri, vēl jo gaŗi
Tautu dēla tīrumā.
103 [Sausnējā, Vietalvā (Sausnējas un Vietalvas pag. Md)].

28276.

Augat labi, mani lini,
Par sudrabu nebēdāju;
Es apvilku linu kreklu,
Spīd sudraba spožumiņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

28277.

Audziet, lini, lieli gaŗi,
čuprainām podziņām!
Aizvedīšu Rīdziņā,
Dos sidraba rubulīšus.
108 [Veismaņu pagastā (Vaives pag. C)].

28278.

Audziet, lini, smalki, gaŗi,
Kamēr pūru piedarīju,
Kad pūriņu piedarīju,
Audziet kārklu resnumiņu!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

28279.

Augat, liniņi,
Lins lina galāi!
Audīšu dvielīti
Dvielīša galāi.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

1. Augat man, labi lini,
Lins liniņa galiņā!
Es audīšu skāterīšus
Skāt' skāteŗu galiņā.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

28280.

Augat, liniņi
Zilgālīši!
Es, pate plūcēja,
Baltgālīte.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

- 235 -

28281.

Augat, mani balti lini,
Baltas linu pakuliņas,
Lai varēju plāni vērpt,
Dieverīti darināt!
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

28282.

Audziet, mani balti lini,
Grīstītēs griezdamies!
Jau rudeni pārvedīšu
Baltu linu vērpējiņu.
265 [Emburgā (Salgales pag. Jg)].

28283.

Audziet, mani balti lini,
Zītariņa galviņām,
Lai nāk Rīgas namnieciņi,
Siekiem naudu mērodami.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)], 41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

1. Mazajam liniņam
Zelta poga galiņā;
Rīgas kungi priekšā gāja,
Zelta naudu skaitīdami.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

28284.

Augat, mani balti lini,
Mālaiņā kalniņā!
Ciemā auga vērpējiņa
Dzelteniem matiņiem.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)], 240 [Bikstos (Bikstu pag. Tk)], 241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)], 264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

28285.

Augat, mani gaŗi lini,
Dzeltainām poguļām!
Ciemā auga vērpējiņa
Dzeltainiem matiņiem.
100 [Rāmuļos (Rāmuļu pag. C)].

28286.

Augat, mani gaŗi lini,
Likšu pūra dibinā;
Kad aiziešu tautiņās,
Algādžiem vērpināšu.
199 [Veczvārdē (Zvārdes pag. Kld)].

28287.

Augat, mani gaŗi lini,
Mirkstat balti ezerā!
Es grib' Rīgas namniekiem
Novilkt lūša kažociņu.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1. Audziet, mani gaŗi lini,
Mirkstiet balti ezerā!
Es būš' Rīgas namniekiem
Noņemt caunu cepurīti.
18 (Meņģelē).

28288.

Audziet, mani gaŗi lini,
Mirkstiet balti ezarā!
Es meitiņas vizināju
Metenīša vakarā.
871 [Liepkalnes apk. (Liepkalnes pag. Md)].

28289.

Audziet, mani gaŗi lini,
Mirkstiet balti ezerā!
Es ruden atvedīšu
Ar kurpēm vērpējiņu.
317 [Lindē (Birzgales pag. Rg)].

28290.

Audziet, mani gaŗi lini,
Mirkstiet balti ūdenī!
Šorudeni atvedīšu
Baltu linu vērpējiņu.
288 [Bornsmindē (Īslīces pag. B)], 360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

28291.

Audziet manim gaŗi, lini,
Mirkstiet balti ezerā!
Daila auga kaimiņos,
Kas liniņus darināja.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

28292.

Augat, mani gaŗi lini,
Mirkstiet balti ezerā!
Ciemā auga vērpājiņa
Dzeltainiemi matiņiem.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

28293.

Augat, mani labi lini,
Augat, baltas kaņupītes!
Ciemāi auga vērpējiņa
Dzelteniema matiņiem.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

1. Augat, mani gaŗi lini,
Vēl gaŗākas kaņepītes!
Ciemā auga vērpējiņa
Dzelteniem matiņiem.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

28294.

Augat, mani labi lini,
Liniem labas pakuliņas:
Grib dieveris smalku kreklu,
Brālis gaŗu skārtelīti.
216 [Ventspilī].

- 236 -

28295.

Augat, mani labi lini,
Liniem labas pakuliņas,
Lai varēju striķi vīt,
Dēlu māti slīcināt!
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

28296.

Augat, mani labi lini,
Manas baltas kaņupītes,
Lai es līdza puškavos
Līdz bajāra meitīnām!
158 (Nīcā).

28297.

Augat, mani labi lini,
Stallī baltas avutiņas!
Es kauniņu padarīšu
Bajāriņa meitiņām.
190 [Kuldīā].

28298.

Audziet, mani tīri lini,
Kā tīrais sudrabiņš!
Nāks rudenis, pārvedīšu
Tīru linu vērpējiņu.
283 [Kroņa Vircavā (Vircavas pag. Jg)].

28299.

Audzin', Dievs, man liniņus!
Es mācēju smalki vērpt,
Es mācēju smalki vērpt,
Sevi daiļu darināt.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

28300.

Audzin', Dievs, man liniņus,
Liniem labus paliniņus!
No liniņa kreklus šuvu,
No paliņa paladziņus.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

28301.

Audzin', Dievs, man liniņus
Sērmuliņa baltumā;
Audzin', Dievs, man līgavu
Pašas rozes daiļumā!
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)], 362 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

28302.

Balti lini balojās
Ezeriņa maliņā.
Es būt' smalku vērpājiņa,
Gaŗ' audeklu audējiņa.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

28303.

Balti lini balojās
Ezeriņa maliņā;
Skanēt skan snāteniņa,
Daugavā velējama.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

28304.

Balti lini balējās
Ezeriņa maliņā;
Ciemā auga vērpējiņa
Dzelteniem matiņiem.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

28305.

Bandenieka lini zieda
Liela ceļa malīnā;
Tie ziedēja zelta ziedis,
Tie vērtēja naudīnā.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

28306.

Bandenieka linu druva
Zied melnām galviņām,
Kam gulēja pie meitām
Linu sējas laiciņā.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

28307.

Bij manam liniņam
Zelta poga galiņā;
Bij manai sieviņai
Slēšu mice galviņā.
305 [Vīkstenē (Stelpes (?) pag. B)].

28308.

Brāļi, manu linu podu
Ar svariem nesveriet!
Gribu labu pavalkāt,
Labu likt pūriņā.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

28309.

Bāliņ, tava linu druva
No gabalu gabaliem;
Māsiņ, tavi pūra krekli
No pūriņu pūriņiem!
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

28310.

Bāliņ, tava linu druva
No gabalu gabaliem!
Nu iet tavas plūcējiņas
No gabala uz gabalu.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

- 237 -

28311.

Bāliņ, tava linu druva
Zelta vilni viļņojās;
Tu varēsi, bāleliņi,
Zīda jostu vien valkāt.
303 [Svitnē (Svitenes pag. B)].

28312.

Bāliņš gāja linu sēt,
Es aiznesu sētuvti.
Sēj, bāliņ, kam sēdams,
Man lielāku gabaliņu:
Visi tautu plikvēdeŗi
Gaida mani aizejot;
Manis pašas tā negaida,
Kā gaid' manus gabaliņus.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

28313.

Bāliņš gāja linu sēt,
Es aiznesu sētuvīti.
Tie, bāliņ(i), mani lini
Par sētuves nesumiņu!
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)], 301 [Paskavā(?)].

1. Bāliņš gāja linu sēt,
Es aiznesu sētuvīti.
Sēj, bāliņi, manu tiesu
Par sētuves nesumiņu!
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

28314.

Bāliņš gāja linu sēt,
Sermuls ceļu pārtecēja.
Audzin', Dievs, man liniņus
Sermuliņa baltumiņu!
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

1. Brālim gāju linus plūkt,
Sermuls ceļu pārtecēja.
Dod, Dieviņi, baltus linus
Kā balto sermulīti!
202 [Striķos un Saldū (Zvārdes un Saldus pag. Kld)].

28315.

Bāliņš manim linus sēja
Dadžu kalna galiņā;
Kad es iešu tautiņās,
Es apsegšu dadžu lapu.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Brālīts man linus sēja
Dadžu lapu kalniņā;
Kad es iešu tautiņās,
Dadžu lapu dvieli kāršu.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)], 194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)].

28316.

Brālīts man linus sēja,
Kur auziņas vairs neaug;
Aug liniņi zaru zaru,
Brālītim spītēdami.
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)].

1. Brālīts mani linus sēja,
Kur auziņas vairs neauga;
Aug liniņis zaru zaris,
Auziņām tītīdams.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

2. Brālīts man linus sēja,
Kur auziņas vairs neauga,
Aug liniņi, zied raženi,
Žēl brāļam raugoties.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

28317.

Bāliņš man linus sēja
Mālaināji kalniņā;
Jau iesēja mālājā,
Vēl iemērca rāvājā.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

28318.

Brālīts man linus sēja
Mālotāi kalniņāi;
Kad es gāju tautiņās,
Grib brālītis godināts.
Godin' tevi māla kalnis,
Kur māsai linus sēji!
142 [Aizterē (Aizteres pag. Lp)].

28319.

Brālīts manim linus sēja,
Mārša sēž ežmalē;
Brālīts saka, lai aug lini,
Mārša saka, lai neaug.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

1. Brālis mana linus sēja,
Mārša sēd ežmalā.
Brālis saka: augat lini!
Mārša saka: neaugat!
Mārša saka: neaugat,
Lai aug idras, vārpatiņas!
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

28320.

Brālis man linus sēja,
Mārša sēd ežmalā.
Mārša saka sēdēdama:
Sēj kalnā, mālājā,
Sēj kalnā, mālājā,
Mērc purvā, rāvājā!
239 [Vecaucē (Vecauces pag. Jg)], 278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

- 238 -

28321.

Brālīts manim linus sēja
Mārša sēd ežmalā.
Sak' māršiņa sēdēdama:
Judrītēm te uzaugt,
Judrītēm te uzaugt,
Ne labiem liniņiem!
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

1. Brālīts man linus sēja,
Mārša sēd ežmalē.
Sak' māršiņa celdamās:
Idriņām noziedēt!
- Tev, māršiņa, idriņām,
Man ziliem ziediņiem!
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

28322.

Brālīts man linus sēja
Tautu dēla pavārtēi;
Dzen tautietis pieguļāi
Pa manim liniņim.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

28323.

Brālīts man roku jēma,
Linu lauku bridināja;
Saķērās linu ziedi
Manāi zīļu vaiņagāi.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Miglaiņā rītiņā
Es izbridu linu lauku;
Saķērās linu ziedi
Manā zīļu vaiņagā.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

28324.

Brālis manu linu sēklu
Āzamiersa klētītē;
Es brālīti āzmiersīšu,
Tautiņāsi daīdama.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

28325.

Būtu man tie liniņi,
Kas viņā kalniņā,
Es mācētu plāni vērpt,
Gaŗu mest audekliņu.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

28326.

Daudz manai māsiņai
Liniņu zemes;
Vai sēšu pūriņu,
Vai pušpūrīti?
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

28327.

Dievs palīdz, tautu dēls,
Linu zemi ecējot!
- Paldies, ciema zeltenīte,
Nāc rudeni linu plūkt,
Nāc rudeni linu plūkt,
Pavasari dvieļu aust!
276 [Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

28328.

Dievs palīdz, tautu dēls,
Linu zemi ecējot!
- Paldies, tautu zeltenīte,
Pate būsi plūcējiņa.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)], 28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 424 [Barkavas pag. Rz].

28329.

Devu Dieva palīdziņu,
Linu druvu daiedama:
Tā bij mana tēvu zeme,
To ieliku pūriņā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

28330.

Dod, Dieviņ, linus labus,
Liniem labas pakuliņas;
Dod, Dieviņ, tautas labas,
Tautām labu māmuliņu!
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

28331.

Dod, Dieviņ(i), linus labus,
Liniem labas pakuliņas;
Dod, Dieviņ(i), vīru labu,
Vīram labu padomiņu!
218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

28332.

Dod, Dieviņ, linus labus,
Mercē baltus ūdenī!
Nu audīšu to gabalu,
Ko dot dēlu māmiņai.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

28333.

Iesim, māsas, skatīties,
Kādi ziedi liniem zied.
Liniem zied zili ziedi
Zeltītiem pakariem.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

28334.

Ej, tautieti, linus sēt
Savu tiesu, manu tiesu,
Lai manā pūriņā
Tava tiesa, mana tiesa.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

- 239 -

28335.

Es izgāju miežus sēt,
Laimes māti vaicādamis;
Laimes māte tā sacīja:
Sēj liniņus līgavai.
179 [Vecsieksātē (Sieksātes pag. Azp)].

28336.

Es nidošu bāliņam
Viena diža gabaliņa,
Kam tas man linus sēja
Ozoliņa pakrēslī.
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

28337.

Es nemīzu linājā,
Ne otrā kviesainē:
No liniem galdautiņš,
No kviešiem dievmaizīte.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

28338.

Es redzēju liniņam
Zelta pogu galiņā;
Būs manā(i) pūriņā
Apzeltīti gabaliņi.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)], 42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)], 451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)], 69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)],
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 112 [Cirstos (Cirstu pag. C)], 323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)], 344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

28339.

Es redzēju liniņam
Zelta pogu galiņā:
Būs manam bāliņam
Pilla sauja sudrabiņa.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

28340.

Es redzēju liniņam
Zelta pogu galiņā;
Es novilkšu namniekam
Raibo lūša kažociņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

28341.

Es redzēju liniņam
Zelta pofu galiņā;
Es rudeni atvedīšu
Ar kurpēm plūcējiņu.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 226 [Kandavā (Tl)].

28342.

Gaŗām gāju linu druvai,
Linu ziedus braucīdama,
Kam bāliņis man nedeva
Smalku linu tecināt.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

28343.

Gaŗām gāju linu druvu,
I vaiņaga nepacēlu,
Liniņš mani nolamāja:
Miegulīte, snaudulīte!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

28344.

Gaŗām gāju linu druvu,
Cepur' nesu rociņā;
Tur būs mani brūni svārki,
Sievai samta cepurīte.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

28345.

Gaŗām gāju linu druvai,
Cepurīti cilādams;
Tur būs manai līgaviņai
Pilna sauja sidrabiņa.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

28346.

Izmīstīju linu riju,
Nev man spaļu nesējiņa.
Nāc, brālīti, iznes spaļus,
Došu smalku linu kreklu.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

28347.

Kalnāi kāpu, jo kalnā,
Pašā kalna galiņā:
Kalnā kāpu linu ziedu,
Jo kalnāi arājiņa.
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

28348.

Kam, bāliņi, linus sēji
Mālaiņā kalniņā?
Man mugura nolīkuse,
Īsus linus gūgājot(?).
318 [Lindes Birzgalē (Birzgales pag. Rg)].

28349.

Kam tie lini zili zied,
Kam tās drēbes balojās?
Brāļam lini zili zied,
Māsai drēbes balojās.
421 [Taurupes pagastā (Rg)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 81 [Katriņā (Katriņas pag. C)].

1. Kam tie lini zili zied
Mālaiņā kalniņā?
Kam tās drēbes balojās
Līčupītes maliņā?
Bāleliņa lini zied,
Māršas drēbes balojās.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

- 240 -

28350.

Kam tie lini zili zied
Mālaiņā kalniņā?
Tā puisīša tie liniņi,
Kas ņems sievu šoruden.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

28351.

Kulstāt linus, kam vajaga,
Man liniņu nevajaga;
Man liniņus izkulstīja
Tautu dēlu māmulīte,
Tautu dēlu māmulīte
Ar saviemi dēliņiem.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

28352.

Kur braukdami, kulstavnieki,
Kur vezdami kulstītavas?
Mums liniņi izkulstīti,
Pūriņā salocīti.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

28353.

Labu platu baru dzinu
Pār bāliņa tīrumiņu;
Ja tas gauši pašķīrās, -
Liels gabals pakaļā.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

1. Lielu baru, platu baru
Maliņā nolīgoju;
Lai tas man gauši gāja,
Bet jel lielis gabaliņš.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

28354.

Lai bij grūt(i), kam bij grūt(i),
Liniņam, tam bij grūt':
Plēš matiņus, cērt galviņu,
Met kauliņus ūdenī!
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Dievs nedod tādu mūžu,
Kāds mūžiņis liniņam:
Plūc matiņus, cērt galviņu,
Vēl iemērca ūdenī,
Vēl kauliņus salauzīja
Triju koku starpiņā.
190 [Kuldīā].

28355.

Lai būs alga, kam būs alga,
Alga linu nesējam;
Ja pietrūka smalku linu,
Liksim pašu mīstīklās.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

28356.

Līsti, līsti, lietutiņ,
Veldzē manu sējumiņ',
Lai uzauga man liniņi
Kā ezara niedrājiņi.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

28356¹.

Linam bija zili ziedi,
Kukuriņa galiņā;
Meitai bija vaiņadziņis
Dzeltaiņos matiņos.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

28357.

Liniem sēju to druviņu,
Magonēm noziedēja;
Nakti miega negulēju,
To druviņu cerēdams.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē], 871 [Liepkalnes apk. (Liepkalnes pag. Md)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

28358.

Liniem sēju to druviņu,
Magonām noziedēja;
Pats aiz prieka nevarēju,
Ka man Dievs palīdzēja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

28359.

Liniem zemi noecēju
Ar baltām aitiņām;
Lai stāv bēris kumeliņis
Sēklu vest tīrumā.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

28360.

Liniem zemi noecēju
Ar jaunāmi meitiņām;
Kāpostiņus apstatīju
Ar vecām sieviņām.
288 [Bornsmindē (Īslīces pag. B)].

28361.

Liniņiem klēti taisu
Deviņiem apcirkņiem,
Lai varēja salīgot
Ar visām galviņām.
9 [Bilstiņos (Kokneses pag. Rg)].

28362.

Liniņim vainu devu,
Ne brāļam, sējējam:
Brālīts sēja druviņāi,
Lai tie auga, lai neauga.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

- 241 -

28363.

Liniņim vainu devu,
Tik nebija mana vaina;
Tik nebija mana vaina,
Ka liniņus neravēju.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

28364.

Linu druva priecājās,
Nolīks mana muguriņa.
Līksti pate, linu druva,
Taisna mana muguriņa!
301 [Paskavā(?)].

28365.

Linu lauku pāriedamis,
Nosaņēmu cepurīti:
Te gul mani balti krekli,
Te dzeŗama sīka nauda.
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

28366.

Linu linu, bāleliņ,
Par plūkumu, ravējumu!
Ja liniņu man nedosi,
Ne es plūkšu, ne ravēšu.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

28367.

Linu linu, bāleliņ,
Par plūkumu, ravējumu!
Māte deva villainīti
Par aitiņas ganījumu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

28368.

Linu linu druviņā,
Meitu meitu māmiņai;
Meitu meitu māmiņai,
Kas liniņus darināja.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)], 412 [Unguros (Ungurmuižas pag. D)].

28369.

Linus sēju, linus sēju,
Lai naudiņas makā tiek,
Lai varēju nopirkties
Līgavai gredzentiņu.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

28370.

Man uzauga gaŗi lini
Dzeltānām poliņām;
Es meitiņa kā liepiņa
Dzeltāniem matiņiem.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

28371.

Meitas, manas meitenītes,
Es meitām saimenieks,
Es savāmi meitiņām
Pa pūram linus sēju,
Lai tās vērpa, lai tās auda,
Lai tās šuva paladziņus.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Puikas, mani puisēniņi,
Es to puiku saimenieks,
Ikkuŗam puisēnam
Pa siekam linu sēju,
Lai tie mīsta, lai pārdeva,
Lai pirk cauņu cepurītes.
45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)].

28372.

Migla migla, rasa rasa,
Tā man žēl padarīja:
Nogulēja bāliņam
Smalku linu tīrumiņu.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

28373.

Mīstama linīnus,
Lai bira spaļi;
Lūdzama māmīnu,
Lai deva meitu,
Lai deva meitīnu,
Linu vērpējīnu.
158 (Nīcā).

28374.

Nāc pie manis, tautu meita,
Ar savāma mīstīklām!
Man jāmīsta pērnie lini,
Aizpērnajas kaņupītes.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

28375.

Pavasar(i) linus sēju
Ar apkaltu kumeliņu;
Gan ruden(i) atvedīšu
Ar kurpēm plūcējiņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Pavasari linus sēju
Apkaustītu kumeliņu;
Uz rudeni atvedīšu
Ar kurpēm sprēdājiņu.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

28376.

Pupi pupi, gurni gurni
Līdz ar mani līgojās;
Kam nav pupu, kam nav gurnu,
Tām neauga gaŗi lini.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

- 242 -

28377.

Ziedat, mani linu lauki,
Zilajiem ziediņiem!
Nāks rudens, atvedīšu
Smalku linu vērpājiņu.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

28378.

Ziedi, mana linu druva,
Zilajiem ziediņiem!
Tevi gaida Rīgas kungi
Gaŗajām cepurēm.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

1. Ziedēj' lini tīrumāi
Zilajiemi ziediņiem;
Dancoj' Rīgas namnieciņi
Zilajāmi biksītēm.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

2. Ziedi, mana linu druva,
Zilajiemi ziediņiem!
Rīgā sēd namnieciņi
Zilās zīda biksītēs.
Es jums lūdzu, namnieciņi,
Aizdodiet man naudiņas!
Nāks rudens, atvedīšu
Baltu linu birkaviņu.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].

28379.

Ziedi, mana linu druva,
Zilajiem ziediņiem!
Tur būs man brūni svārki,
Tur naudiņa nodzerties.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

28380.

Ziedi, ziedi, linu druva,
Zilajiem ziediņiem!
Atvedīšu plūcējiņu
Dzeltainiem matiņiem.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Augat, mani labi lini,
Zilajām galviņām!
Es rudeni pārvedīšu
Baltgalvīti vērpējiņu.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Ziediet, mani gaŗi lini,
Zilajiem ziediņiem!
Uz rudeni atvedīšu
Zilacainu plūcējiņu
[vērpējiņu].
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

28381.

Ziedi, ziedi, linu druva,
Zilajiem ziediņiem!
I kungiem vajadzēja
Linu bikšu kājiņā.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

28382.

Ziedi, ziedi, linu druva,
Zilajiem ziediņiem!
Nāks rudens, atvedīšu
Ar kurpēm plūcējiņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Audziet, lini, griezdamies,
Ziediet zelta ziediņiem!
Nāks rudens, atvedīšu
Ar kurpēm plūcējiņu;
Ar kurpēm plūcējiņu,
Zābakainu malējiņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

28383.

Ziedi, ziedi, linu druva,
Zilajiem ziediņiem!
Ziedēs brāļa cepurīte
Rīgas galda galiņā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

28384.

Ziedi zili, ziedi zaļi,
Brāleliņa linu druva!
Būs manā pūriņā
Zili zaļi gabaliņi.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

28385.

Ziedi zila, ziedi zaļa,
Mana brāļa linu druva!
Es neiešu tautiņās
Bez deviņu paladziņu.
318 [Lindes Birzgalē (Birzgales pag. Rg)].

28386.

Sēj, bāliņ, liniņiem
Visus savus tīrumiņus!
Es neiešu tautiņās
Bez deviņu paladziņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

28387.

Sēj, bāliņi, liniņiem
Visus savus tīrumiņus,
Lai es gāju dziedādama
No druviņas druviņāi!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

- 243 -

28388.

Sēj, brālīti, linu lauku
Savu tiesu, manu tiesu,
Kā manā pūriņā
Tava tiesa, mana tiesa:
Tava tiesa linu kreklu,
Mana baltu villainīšu.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

28389.

Sēj, brālīti, man liniņus
Jele cūku rakumāi;
Pats savai līgaviņai
Dzintariņa kalniņāi!
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

28390.

Sēju lielu linu lauku
Celmaiņā līcītī;
Tur uzauga zelta lini
Sudrabiņa sēkliņām.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

28391.

Sēju rozes, aug man rozes,
Ar ko daiļi puškoties;
Sēju linus, aug man lini,
Aug man daiļa plūcējiņa.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

28392.

Sīki sēju sudrabiņu
Pa lielo tīrumiņu;
Sīki sīki, ne tik sīki,
Ka varēju salasīt.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

28393.

Zinu, zinu, ko darīšu,
Kā piekrāpšu tautu meitu:
Sēšu linu lielu lauku,
Lūgšu tevi noravēt;
Manus linus ravēdama,
Būsi mana līgaviņa.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)], 190 [Kuldīā].

28394.

Zagu linus kulstīdama,
Zagu linus paisīdama.
Ko nozagu kulstīdama,
To ieliku pūriņā;
Ko nozagu paisīdama,
Peles vilka midzenē.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

28395.

Zagu linus paisīdama,
Zagu linus kulstīdama;
Es paklāju tautiešam
Zagtu linu paladziņu.
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

28396.

Tāļu tāļu es redzēju
Linu lauku līgojot.
Dod, Dieviņi, man aiziet
To liniņu tecenāt!
3531 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

28397.

Tīšām brālis linus sēja
Mālājāi kalniņā,
Lai māsiņa nenoveda
Lielu pūru tautiņās!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

28398.

Upīte linīnus
Aizvizināja.
Ja vizin', lai vizin',
Es nebēdāju:
Man dos māmīna
No savas tiesas,
No savas tiesīnas
Gatavu raili [=pūru],
Gatavu pūrīnu,
Pilnu vezumīnu.
158 (Nīcā).

28399.

Uz ezera linus sēju,
Lai nevaida jāravē;
Piesacīju gaigalām,
Lai raudaves nesliedē.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1. Uz ezera linus sēju,
Man nebija ravētājas;
Ar gulbīti ziņu devu,
Lai raudavas nesliedē.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

28400.

Vysa zīd lynu dryva
Zylgonīm zīd'eņīm;
Vys muni bruol'el'eņi
Dzaltonīm mat'eņīm.
409 [Līksnas pag. D], 4222 [Vārkavas pag. D], 423 [Daugavpils apr.].

★

- 244 -

50099.

Ai lācīti, platkājīti,
Kam nomini linu druvu?
Tevis dēļ Rīgas kungi
Mani sauca netiklīti.
198 [Krustpils D].

50100.

Vai māsiņa, vai māsiņa,
Kur (tie) tavi lini auga?
Puri vien, meži vien,
Dzilnas vien kladzināj(a).
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

50101.

Ak tu skaista zelta nauda,
Iekš liniņa pogaļām!
454 [Vaidavas Vlm].

50102.

Aiz azara lynus sēju
Dzaltonā smiltiņā;
Vysas munas plyucējiņas
Dzaltonim moteņim.
182 [Kaunatas Rz].

50103.

Apkārt galvai vāli griezu,
Puiša kreklus velēdama;
Apkārt gāju linu druvai,
Linu ziedus raustīdama.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

50104.

Apkārt kalnu linus sēju
Nekaustītu kumeliņ';
Es pa pašu kalna vidu,
Man kaustīts kumeliņš.
198 [Krustpils D].

50105.

Apleik kolna lynus sēju
Izkausteitu kumeliņ(u);
Es atvesšu iz rudeņa
Ar kurpeitem plyucējiņas,
Ar cimdim gūvis slaucja,
Ar kurpeitem lynus plyucja.
143 [Jāsmuižas D].

50106.

Audziet, lini, smalki, balti
Mana tēva tīrumā!
Gana ira manam tēvam
Smalku, baltu nesātāju.
241 [Lubānas Md].

50107.

Audzat, mani balti lini,
Sudrabiņa kukurēm!
Pārvedīš' plūcējiņ'
Dzelteniem matiņiem.
573 [Valdemārpils Tl apr.].

50108.

Audzit, muni lini gari,
Mierkstit bolti azarā!
Muok muoseņa tīvu sprēst,
Muok jei boltu balinuot.
605 [Skolas].

50109.

Audziet, mani gaŗi lini,
Mirkstiet balti ūdenī!
Jaunu ņēmu līgaviņu,
Nav pūriņš pielocīts.
56 [Birzgales (Lindes) Rg].

50110.

Audziet, mani gaŗi lini,
Mirkstiet balti ezerā!
Es gribu savu lielo pūru
Līdz malīnām piedarīt.
359 [Rūjienas Vlm].

50111.

Audzit maņ, gari lyni,
Mierkstīt bolti azarā!
Es atvesšu līgaviņu
Voskojim matiņim.
35 [Baltinavas Abr].

50112.

Augat mani gaŗi lini,
Ar sudraba poguļām!
Nāks rudenis, atvedīš'
Ar kurpēmi plūcējiņ';
Ar kurpēmi plūcējiņ',
Dzelteniemi matiņiem.
605 [Skolas].

50113.

Augat, mani gaŗi lini,
Mālainā kalniņā!
Nāks rudens, atvedīšu
Ar kurpēm vērpējiņu;
Ar kurpēm vērpējiņu,
Rakstītām zeķītēm.
560 [Rīga ].

50114.

Augat, mani labi lini,
Zilajām galvīnām!
Šoruden pārvedīšu
Baltgalvīti vērpējīnu.
Baltgalvīte plānu vērpa
Un tos plāni šķetināja.
94 [Dunikas Lp].

- 245 -

50115.

Bolti lineņi izauga
Muolajā kaļneņā;
Es atvežu plyucējeņu
Dzaltonim mateņim.
89 [Dricēnu Rz].

50116.

Audzit, mani lini, gaŗi,
Mirkstat balti ūdenī!
Lai es varu smalku vērpt,
Rīgā dot vēveram;
Lai es aužu brūtes kreklu,
Brūtgānam nēzdauciņu.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

50117.

Auguš' lini, naauguš(i)
Boltajim buoliņim;
Audzej, Dīvs, tautīšam
Koč pura maliņā.
503 [Višķu D].

50118.

Augat, liniņi,
Ziedat, liniņi,
Lai mana vecmāte
Krekliņu darina.
112 [Ezeres Kld].

50119.

Augata, liniņi,
Zilgalvīši,
Stiepjaties, vērpējas,
Baltgalvītes!
94 [Dunikas Lp].

50120.

Augiet, mani balti lini,
Grīstītēs griezdamies!
Vai es būšu šo rudeni
Bandanieka līgaviņ'?
371 [Salgales (Emburgas) Jg].

50121.

Balti lini līgojās
Aiz upītes līcītī;
Nu vajag baltas sievas,
Baltu sagšu audējiņs.
405 [Smiltenes Vlk].

50122.

Bāliņš man linus sēja
Mālaiņā kalniņā.
Man izauga zelta lini,
Sidrabiņa kukuriem.
513 [Zemītes Tk].

50123.

Brālīts mane linus sēja,
Mārša sēde ežmalai.
Saka mārša sēdēdama:
Dadžam augt tai vietai;
Dadžam augt tai vietai,
Vējam pelnus putinājot.
74 [Cīravas Azp].

50124.

Brālīts man lin's sēj',
Māršiņ sēd uz ežiņ.
Sak māršiņ sēdēdam:
Lai aug gaur, lai vārpat's.
Aug liniņi līgodami,
Māšiņai spītēdami.
104 [Ēdoles Vp].

50125.

Dīverīts lynus sēja,
Muorša sēd kalneņā:
Linim deigt, idrim augt,
Modoram nūzīdēt.
357 [Rudzētu D].

50126.

Brālis man linus sēja,
Tur tie sēti, tur palika,
Sēja man tautu dēls,
Aug linīni zarodami;
Aug linīni zarodami
Trejas četras žuburīnas.
282 [Nīcas Lp].

50127.

Brālīts man linus sēj,
Sēj tautieša pārvārtē;
Dzen tautietis pieguļā,
Dzen manos liniņos.
Es ķīlāju kumeliņu,
Viņš noņēma vaiņadziņu.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

50128.

Es apsēju lynu drivu,
Mogonomi nūzīdē;
Mogonomi nūzīdē,
Nu kuo veiti vainadzeņ'.
389 [Silajāņu Rz].

- 246 -

50129.

Es atradu tautu meitu
Silā linus ravējam;
Saplūkuse idru sauju,
Dod manami kumeļami;
Neēd idru kumeliņš,
Gribēj' pašu ravētāju.
39 [Bārtas Lp].

50130.

Es savam arājam
Linu bikses šūdināj',
Lai tie mani lini auga
Arājiņa gaŗumiņ'.
160 [Jūŗkalnes (Pilsbergas) Azp].

50131.

Es savim lineņim
Lelu gūdeņu gūdēju:
Treis dīneņas, treis naksniņas
Uz kuojiņom atstuovēju.
170 [Kapiņu D].

50132.

Es visādi izdomāju,
Kā piekrāpt tautu dēlu:
Sēju lielu linu lauku,
Aicināju noravēt.
548 [Liepāja Lp apr.].

50133.

Gaŗām gāju linu druvu,
Linu ziedus braucīdama;
Kam bāliņi podu deva,
Ūdenī mērcēdami.
286 [Nītaures Rg].

50134.

Gari lineņi auga,
Garu man vajadzāja:
Jū garuoki, jū lobuoki,
Dreižuok pyuru pīdareiš(u).
143 [Jāsmuižas D].

50135.

Izmazgāju baltu kreklu
Savam linu sējējam,
Lai ļautiņi nesmējās:
Melnu kreklu staigājot.
127 [Grostonas Md].

50136.

Izmīstīju linu riju -
Nevād spaļu nesējiņ(a).
Nāc, ciemiņ, spaļu nest,
Es tev došu skāterīti,
Līdz zemītei norakstītu.
282 [Nīcas Lp].

50137.

Iesēj linus, bāleliņ,
Lielo rudzu tīrumiņu;
Man jāiet tautiņās,
Vajg deviņu paladziņu.
198 [Krustpils D].

50138.

Iešu, iešu - kā neiešu -
Bandenieka linu plūkt.
Būšu, būšu - kā nebūšu -
Bandenieka līgaviņa.
281 [Neretas Jk].

50139.

Jaunas meitas, jaunas sievas,
Nemīzat linājā!
Mīļā Māŗa dvieļus auda
No liniņu apbirām.
398 [Skrundas Kld].

50140.

Jaunas meitas linus plūca,
Cielaviņa baru veda;
Skrej pelēks vanadziņš,
Paliek bara vedējiņš.
372 [Sarkanmuižas Vp].

50141.

Jauni vien, jauni vien,
Ko mēs jauni darīsim?
Ņemsam vienu linu riju,
Samalsam pakal(iņ)as.
127 [Grostonas Md].

50142.

Kad es gāju linus malt,
Baltu maizes kukulīti,
Baltu maizes kukulīt'
Bāzu rijas paspārnē.
560 [Rīga ].

50143.

Kad es gāju linus sēt,
Līgaviņu līdzi ņēm';
Līgaviņu līdzi ņēmu,
Uz ežiņas guldināj'.
Lai tie mani lini auga
Līgaviņas gaŗumiņ'.
160 [Jūŗkalnes (Pilsbergas) Azp].

50144.

Kaut man būtu tie linīni,
Kas ziedēja kalnīnā,
Es būt' smalka vērpējīna,
Smalku kreklu audējīna.
Būs manam bālīnam
Šķeterēti linu krekli.
39 [Bārtas Lp].

- 247 -

50145.

Kaut man būtu tie linīni,
Kas viņāi kalnīnā,
Es mācētu smalki vērpt,
Gaŗi mest audeklīnu.
39 [Bārtas Lp].

50146.

Kālabad tev, māsiņa,
Pārdeglaiņi lini auga?
Kam piemīzi linu druvu,
Linu galus turēdama.
282 [Nīcas Lp].

50147.

Krāptin krāpšu tautu meitu,
Bet nezinu, kā piekrāpšu:
Sēšu linu lielu lauku,
Aicināšu noravēt;
Aicināšu noravēt,
Paturēšu mūžiņā.
39 [Bārtas Lp].

50148.

Lineņi, muni lineņi,
Zalta pūga galeņī;
Ka īlyku pyureņī,
Kai tū zalta gabaleņi.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

50149.

Lineņi, muni lineņi,
Zalta pūgys galeņūs;
Buoleņi, muni buoleņi,
Šolka krakly mugurā.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

50150.

Lini lini bāliņam,
Kas tos linus [liniņus] darināja?
Atvedīšu no tautām,
Kas liniņus darināja.
290 [Ogres C].

50151.

Liniņam vainu devu,
Mana paša vaina bija;
Mana paša vaina bija,
Ka liniņus neravēju.
214 [Lažas Azp].

50152.

Linu druviņ' i cerēju
Aiz visām druviņām:
Tā man bija tēva zeme,
To ieliku pūriņā.
281 [Neretas Jk].

1. Lynu dryveņu īcerēju,
Bruoleņūsi dzeivuodama:
Tja bej muna tāva zjamja,
Tū īlyku pureņā.
143 [Jāsmuižas D].

50153.

Linu druva skaisti zied
Zilajiem ziediņiem.
Linu druva tā sacīja:
Līks mugura rāvējam.
Līksti pati, linu druva,
Ar visām pogaļām!
483 [Veselavas (Veselauskas) C].

50154.

Linu lauks noziedēja
Zilajiem ziediņiem;
Pati prieku nevarēju,
Maliņā stāvēdama.
476 [Vecpiebalgas C].

50155.

Linus sieju, gari auga,
Bolti mirka azarā;
Cīmā auga plāsājiņa
Voskajīm matiņīm.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

50156.

Liņam muņ, tu liņam(?),
Kū garuoku, tū lobuoku;
Byus munami bruoleļeņam
Pylna saiva sudrobeņa.
170 [Kapiņu D].

50157.

Ļaudavine lynu prosa
Pyrmajā gadiņā.
Prūt tu kaunu, ļaudavine,
Lynu munu namaitoj.
89 [Dricēnu Rz].

50158.

Manam tēvam gaŗi lini,
Zelta pogas galiņā;
Sābru tēvam īsi lini,
Cūkas stapars galiņā.
134 [Ilzenes Vlk].

- 248 -

1. Manam tēvam gaŗi lini
Zelta poga galiņā.
Manam tēvam vēl gaŗāki,
Zelta poga galiņā.
44 [Bebrenes Il].

2. Mūsu tēvam gaŗi lini,
Viņu tēvam strumpulīši.
381 [Sēļu Vlm].

50159.

Mozajimi liniņimi
Zili zīdiņi zīdēja;
Byus munā piuriņā
Zili, zaļi gabaliņi.
446 [Ukru Jg].

50160.

Ziedēj' mana linu druva
Zeltītiem ziediņiem;
Būs manā pūriņā
Linu krekli pazeltīti.
192 [Kosas C].

1. Ziedi, ziedi, linu lauks,
Zilajiem ziediņiem!
Būs manā pūriņā
Baltu linu paladziņš.
112 [Ezeres Kld].

50161.

Mozajami lineņam
Zalta pūga galeņā;
Byus munami bruoleņami
Zalta nauda maceņā.
236 [Līvānu D].

50162.

Mēs savu dārbiņu
Padarījām:
Mēs savus liniņus
Noplūcām.
129 [Gudenieku Azp].

50163.

Mygla, rosa izgulēja
Munu lynu gabaliņu;
Kū es dūšu dīveram,
Kū dīvera māmiņai?
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

50164.

Miedziņš nāk, gulēt gribas,
Viņu nakti negulēju:
Man pagāja viņa nakte,
Pirtī linus sukājot.
605 [Skolas].

50165.

Mīstāt labi, mīstītāji,
Atnāks māte apraudzīti;
Ja būs labi mīstījuši,
Dos pa glāzi brandavīna.
Ja būs slikti mīstījuši,
Liks pa buku lecināti.
355 [Rucavas Lp].

50166.

Nava nieka, nava nieka
No tā mana bāleliņa;
Pērnie lini nemīstīti,
Aizpērnie nekulstīti.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

50167.

Nāburga Jancis linus kulsta,
Kreiso kāju kustināja.
Kustin, Jānīt, labo kāju,
Tad tev labāk izdosies.
605 [Skolas].

50168.

Pa pūram linus sēju
Celmajā līdumā,
Lai varēju klausīties,
Ko dzied meitas ravēdamas.
373 [Sarkaņu Md].

50169.

Pāri pāri, lietutiņi,
Par šo zames gabaliņ'!
Pa pupāmi, pa zirņiemi,
Pa brālīša linu lauk'.
112 [Ezeres Kld].

50170.

Pēteris gulēja,
Galviņa sāpēja,
Līziņa laukā
Liniņus plūca.
Sasēja galviņu
Ar linu sauju.
283 [Nīgrandas Azp].

50171.

Riebulīti, bāleliņ,
Tu man riebi riebuma [riebamo?].
Tāvs man deva liniem zemi,
Tu apsēji auziņām.
605 [Skolas].

50172.

Ruden gāju, ruden gāju
Pa brāļim linodama;
Pavasar pa māršām -
Dos gatavus gabaliņus.
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

- 249 -

50173.

Sēj, bāliņi, linu druvu
Zeltītāmi podziņām!
Tad būs manā pūriņā
Apzeltīti gabaliņ'.
322 [Praulienas Md].

50174.

Sē', brālīt, man linīnus
Otrā ceļa malīnā!
Lai zied man ar zelta ziedis,
Lai vērtēja naudīnā.
39 [Bārtas Lp].

50175.

Smalki zemi saecēju,
Lai liniņi veldē guļ;
Ruden ņemšu līgaviņ(u),
Ar kurpēm plūcējiņ'.
487 [Vietalvas Md].

50176.

Spaļaini liniņi
Grib smalki vērpjam;
Tie lini, tās meitas
Pakalnu pasdina(?).
200 [Kuldīgas Kld].

50177.

Sudrabiņa gailis dzied
Dzintariņa maliņā;
Balta linu cielaviņa
Tek gailīti lūkoties.
183 [Kazdnagas Azp].

50178.

Šeļma šeļma jauns puiškins,
Lynim zīdus apraustēja;
Lynim zīdus apraustēja,
Upeitī sasvaidēja.
73 [Ciblas (Eversmuižas) Ldz].

50179.

Tautu meita lielījās:
Pieci podi linu auga.
Lai vēl augtu pieci podi,
Līdz krūtīm linu gali.
443 [Turlavas Kld].

50180.

Tālu tālu es redzēju
Smalku linu tīrumiņ';
Dod, Dieviņi, man noiet
Pie tā linu arājiņ'!
112 [Ezeres Kld].

50181.

Tev, bāliņ, skaisti lini,
Dod man vienu puspodiņu!
Man vaj'g pašai šķotelīšu,
Tautiešam nezdaudzīnu.
454 [Vaidavas Vlm].

50182.

Tīšām brāļi linus sēja
Mālainā zemītē,
Lai māsiņa nenoveda
Liela pūra tautiņās.
449 [Ungurmuižas D].

50183.

Trīcēt trīc munas bikses,
Linu zemi pūlējot;
Trīcēs Rīgas namnīkam
Ap tū munu vazumiņu.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr], 358 [Rugāju Abr].

50184.

Trīs kalniņi noziedēja
Ar sarkanu āboliņu;
Trīs diženi tēva dēli
Asarās nobālēja.
508 [Zantes Tk].

50185.

Uz ezera linus sēju,
Laivā guļu dienavidu.
Bandevem piesacīju:
Daudzi sliežu netaisiet!
72 [Cesvaines Md].

1. Lynus sēju pi azara,
Pīsaciju gaigolam,
Lai jis drusku pasorgoj,
Lai raudives naslīdej.
35 [Baltinavas Abr].

50186.

Vys par lobu, vys par lobu,
Lyni vīn na par lobu;
Lyni vīn na par lobu,
Ka jī lobi naizauga.
35 [Baltinavas Abr].

50187.

Ziedēj' mani linu lauki
Zilajiem ziediņiem;
Tur būs manim smalki krekli,
Tur baltie paladziņi.
184 [Ķēču Rg].

- 250 -

50188.

Zilas zied linu druvas
Pa visāmi druviņām;
Tā zied Rīgas namnieciņi
Zilos samta svārciņos.
119 [Gaujienas Vlk].

50189.

Zili zied linu lauks
Agrajā rītīnā;
Zila nāks man naudīna,
Tev' kungiem pārdodot.
192 [Kosas C].

50190.

Zila zila cielaviņa
Jumta galā vidžināj(a).
Skaties, mana līgaviņa,
Lai aug lini pūriņā.
378 [Seces Jk].

50191.

Ziedēj' mani linu lauki
Zilajiem ziediņiem;
Auga manis arājiņis
Dzelteniem matiņiem.
129 [Gudenieku Azp].

50192.

Ziedēj' manis linu lauks
Zelta ziedu galiņai.
Ieraudzīja labus linus,
Cerēj' labas plūcējiņas.
40 [Basu (Bases) Azp].

50193.

Ziedi, mans linu lauks,
Zilajiemi ziediņiem!
Es apvilkšu baltu kreklu
Spīd sidraba spožumiņu.
93 [Dundagas Vp].

50194.

Ziedi, mana linu druva,
Zilajiem ziediņiem!
Tur man tika zelta nauda,
Padimanta zabaciņ'.
211 [Ļaudonas Md].

★

7. Talka

28401.

A Dieviņu, a Dieviņu,
Galdu klāja, galdu klāja!
Mielos mani māmulīte
Pūŗu maizi, kāpšeļiem(?).
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

28402.

Vai Dieviņ, vai Dieviņ,
Talka mana noskumuse!
Ņemu grozu, ņemu vāku
Teku bišu dārziņā!
3251 [Sunākstē, Neretā un Ērberķē (Sunākstes, Neretas un Mazzalves pag. Jk)].

28402¹.

Vai Dieviņ, ko darīšu,
Man pazuda baravede,
Man pazuda baravede
Mazajos krūmiņos.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

28403.

Ai meitiņas, ai māsiņas,
Godājiet baravedi,
Godādamas piesieniet
Pie lielā skruzdu pūžņa!
3011 [Pomušas un Ārdzes pagastos (Ceraukstes pag. B)].

28404.

Vai Dartiņa, vai māsiņa,
Glabā savu steberīti:
Te bij tādi zagļa ļaudis,
Nozags tavu steberīti.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

28405.

Ai papiņi, saimenieks,
Vai tik vieni linus sēji?
Vai tik vieni linus sēji
Kā kumeļa pēdiņā?
301 [Paskavā(?)].

28406.

Ak tu manu bāleliņu,
Tavu lielu rudzu lauku!
Trīs dieniņas talka pļāva,
Vēl maliņas neredzēja.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

1. Ai bāliņ, ai bāliņ,
Tavu lielu linu lauku!
Trīs dieniņas talkiem plūcu,
Otras malas neredzēju.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

2. Ai lielais rudzu lauks,
Kā ezars līgojās!
Trīs dieniņas talka pļāva,
Vēl maliņas neredzēja.
19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)].

- 251 -

28407.

Ar Dieviņu šī dieniņa,
Šīs dieniņas saiminiece!
Būs rītā jauna diena,
Būs mums jauna saiminiece.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

28408.

Atveriet vaŗa vārtus,
Lai iet talka sētiņā!
Es neiešu sētiņā,
Kalēt mani lūgšus lūdza.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

1. Es neiešu sētiņā,
Kamēr mani lūgšus lūgs;
Lai nāk pats talkas tēvs,
Cepurīti noņēmies.
239 [Vecaucē (Vecauces pag. Jg)], 349 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

28409.

Audzin', Dievs, labus linus,
Es turēšu lielu talku:
Par mārku alus pirkšu,
Par vērdiņu brandavīna.
239 [Vecaucē (Vecauces pag. Jg)].

28410.

Baru dzinu, bar' atstāju
Lielajā tīrumā,
Bāliņam tītīdama,
Ka neņēma līgaviņas.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Baru bariem es nogāju
Pa lielo tīrumiņu,
Bāliņam spītēdama,
Kam neņēma līgaviņas.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

28411.

Barvede barvede,
Steidzies malā,
Vilks tavus bērniņus
Bara malu valkā.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

28412.

Bij manam bāliņam
Treja talka vasarā:
Rudzu talka, miežu talka,
Apenīšu šķinamā.
133 [Palsmanē (Palsmaņa pag. Vlk)].

1. Bij manam bāliņam
Treja talka vasarā:
Talkā pļāva rudzus miežus,
Talkā linus plucināja.
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

2. Bij manam bāliņam
Trīs talciņi vasarā:
Talkiem pļāva rudzus miežus,
Talkiem mēslus izvadāja.
121 [Gulbenē (Md)].

3. Bej munam buol'eņam
Treis talceņas vosorā:
Tolka rudzu, tolka mīžu,
Tolka leida leidumeņu.
426 [Sakstagala pag. Rz].

4. Mani balti bāleliņi
Ar talciņu vien dzīvoja:
Talkā pļāva miežus rudzus,
Talkā sūdus vizināja.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

5. Talkot vien i talkoja
Mani balti bāleliņi:
Talkā pļāva rudzus miežus,
Talkā zaļu dāboliņu.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

28413.

Bāliņš cēla lielu talku,
Kam to cēla, kam necēla?
Mūs' bāliņa zelta nauda
Tīrumā izkaisīta.
265 [Emburgā (Salgales pag. Jg)].

1. Vakar cēla lielu talku,
Kam to cēla, kam necēla?
Bāleliņa zelta nauda
Linājāi izkaisīta.
263 [Dobelē].

28414.

Brandavīna brandavīna,
Dodiet salda brandavīna!
Mana rīkle izkaltuse,
Visu dienu klaigājot.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

28415.

Dievs dod manim vēl dzīvot,
Citu gadu vairs neiešu,
Citu gadu vairs neiešu
Ķiplokami linu plūkt:
Zirņu putru stribināja
Ar sudraba karotēm.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

28416.

Dievus zina, kas man būs
No šās dienas darījuma,
Raudādama saime nāca
No druviņas sētiņā.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

- 252 -

28417.

Div' rociņas, div' kājiņas
Lielu darbu nejaudāja;
Daudz rociņas, daudz kājiņas,
Tās darbiņus veicināja.
193 [Lutriņos (Lutriņu pag. Kld)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

28418.

Dod, Dieviņ, šodien saules,
Šodien saules vajadzēj',
Šodien mūsu brāleliņi
Talku tur' tīrumā.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

28419.

Dod, māmiņa, pulkā mani,
Pulkā biju ieraduse;
Es nebiju ieraduse
Viena iet(i) druviņā.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

28420.

Dod, māmiņa, pulkā mani,
Pulkā biju ieraduse;
Ar pulciņu kur iedama,
Drīz darbiņu padarīju.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1. Pulkā dodi, māmuliņa,
Pulkā biju ieraduse;
Ar pulciņu kur iedama,
Drīz darbiņu padarīju.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

28421.

Dod, māmiņa, pulkā mani,
Pulka laba dzīvošana;
Ar pulciņu druvā gāju,
Drīz darbiņu padarīju.
193 [Lutriņos (Lutriņu pag. Kld)], 197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)], 216 [Ventspilī], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Laid, māmiņa, talkā mani,
Talkā laba dzīvošana;
Pulks druvā, pulks pļavā
Drīz darbiņu nodarīja.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

28422.

Iesam iekšā apskatīt,
Kāda talkas istabiņa.
Šūtin šūta, pītin pīta,
Kā rakstīt izrakstīta.
288 [Bornsmindē (Īslīces pag. B)].

28423.

Es mācēju baru vest
Un steberi parādīt,
Es bij' laba barvedīte,
Man bij laba steberīte.
2791 [Jaunsvirlaukā (Jaunsvirlaukas pag. Jg)].

28424.

Gāju talku no talciņas,
Kviešu maizes meklēdama;
Manas pašas baltus linus
Vēji loka tīrumā.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)], 302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

1. Talkā gāju, neliedzos,
Talkā mani mīļi lūdza;
Manas pašas linu druvu
Visi vēji vēdināja.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

28425.

Gāju talku no talciņas
Šādu gaŗu vasariņu;
Manas pašas linu druva
Zied melnām galviņām.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

28426.

Gaidi, gaidi, māmulīte,
Nu nāk linu plūcējiņas;
Atcel vārtus, pacel krēslu,
Visas nāca piekusušas!
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

28427.

Gana smalki linu dvieļi,
Nava balti izmazgāti;
Veca māte, nevarēja,
Slinkas meitas, nevīžoja.
265 [Emburgā (Salgales pag. Jg)].

28428.

Ira man, ira man
Trejāda rota:
Puķīte rozīte,
Ābeļu lapiņa;
Ābeļu lapiņa,
Āzīša stebere.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

28429.

Izgudrām dēlu māte
Aicin' mani linu plūkt,
Vai līdzenas saujas plūcu,
Vai šķiedriņas pielasīju.
318 [Lindes Birzgalē (Birzgales pag. Rg)].

1. Pārbraukdama dēla māte
Aicin' mani linus plūkt,
Vai mācēšu baru dzīt,
Vai judriņas izlasīt.
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

- 253 -

28430.

Izgudrēm sveša māte
Veda mani linu plūkt;
Es baram līdzi plūcu,
Pa šķiedram lasīdama.
224 [Kabilē (Kld)].

28431.

Jau tai talkas māmiņai
Pus' lindraku nodeguse,
Talkai maizīt' i cepoti,
Azaidiņu vārījot.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

28432.

Kaimiņš mani aicināja
Liniņam kaulu lauzt.
Ka es iešu, salauzīšu
Deviņiem gabaliem!
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

28433.

Kam tā tāda linu druva
Ceļmalā līgojās?
Tā puisīša linu druva,
Kas meitiņas niecināja.
301 [Paskavā(?)].

28434.

Kas kaitēja Anniņai
Launadziņu negulēt:
Jānīts savu linu druvu
Ar talkāmi notalkāja.
239 [Vecaucē (Vecauces pag. Jg)].

28435.

Kas kaitēja bāliņam
Zelta jostu nenesāt:
Redzēj' savu tīrumiņu
Zelta vilni viļņojot.
316 [Jēkabpilī].

28436.

Kas kaitēja mūs' kungam
Zelta jostas nevalkāt:
Abas puses lielaceļa
Linu druva līgojās,
Linu druva līgojās
Sudrabiņa galviņām.
283 [Kroņa Vircavā (Vircavas pag. Jg)].

28437.

Kas kaitēja N-am [saimniekam]
Zelta jostas nevalkāt:
Veldrē rudzi, veldrē mieži
Abēj' pušu lielaceļa.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)], 362 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Kas kaitēja Annītei [saimniecei]
Kurpītēs nestaigāt:
Abēj' pušu lielaceļa
Lini krita veldrītē.
239 [Vecaucē (Vecauces pag. Jg)], 302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

28438.

Kas kaitēja tētiņam
Ar māmiņu negulēt:
Talka pļāva rudzus miežus,
Talka zaļu dāboliņu.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

28439.

Kas tur viz, kas tur spīd
Tīrumiņa galiņā?
Tur vizēja, tur spīdēja
Man' bāliņa sidrabiņš.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

28440.

Ko tā talkas māmuļīte
Šņaukādama vien staigāja?
Visu dienu talka plūca,
Līgo lini tīrumā.
360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

28441.

Kur, saimniece, tie vārdiņi,
Ko runāji linājā?
- "Plūcat tīri, lasāt šķiedras,
Došu salda brandavīna"!
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

28442.

Kur tā talkas māmulīte,
Ka niredz staigājot?
Pirtī cepa kviešu maizi,
Ar klūgām klūgādama.
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

28443.

Kur tā talkus māmulīn',
Ka neredz staigājot?
Vai tā būs apgulusi
Smalkā zīdu palagā?
133 [Palsmanē (Palsmaņa pag. Vlk)].

28444.

Kur tā talkas māmulīte,
Visu dienu neredzēta?
Vai tā bija iemūrēta
Pašā cepļa dibinā?
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)].

1. Es čūdos, es brīnos,
Kur tā talkas māmulīte;
Kur tā talkas māmulīte,
Ka neredzu staigājot,
Vai tā bija iemūrēta
Pašā cepļa dibenā?
360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 254 -

28445.

Kur tā talkas saimeniece,
Ka neredz staigājot?
Būs pelītes norējušas,
Midziņā ievilkušas.
102 [Saikavā (Saikavas pag. Md)].

28446.

Laba laba talkas māte,
Labi mani pamieloja,
Sēņu zupu stribināja
Ar sudraba karutēm.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

28447.

Lai man tika, kur man tika,
Tais mājās, tur man tika,
Tais mājās, tur man tika,
Tur lustīga saimeniece.
199 [Veczvārdē (Zvārdes pag. Kld)].

28448.

Lai sēdos, kur sēdos,
Sēdos galda galiņā;
Ies kanniņa, kur iedama,
Ies galdiņa galiņā.
2931 [Gravendālē un Mežotnē (Mežotnes pag B)].

28449.

Laid mani, māmiņa,
Liniņu talkā!
Liniņu talciņš
Brakšķēt brakš.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

28450.

Liniņu talciņis
Brakšēti brakš,
Miežu, rudzu talciņis
Līgoti līgo.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

28451.

Linu gāju linoties
Tai svešāje zemītē.
Tur palika mani lini,
Tur es pati, linotāja.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

28452.

Mājas māt, mājas māt,
Sargi savu siena kaudzi:
Talcenieku ķēvītēm
Visām pieci kumeliņi!
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

28453.

Māmiņa māmiņa,
Saldu brandaviņu!
Mēs tavus liniņus
Izbrakšinājām.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

28454.

Man bij viena sēņu bļoda
Aizkrāsnē raudzējama;
To es došu barvedei
Pirmajā maltītē.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

28455.

Mēs savim liniņim
Kāziņas dzērām;
Tie citi ciemiņi
Kā suni nosita.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

28456.

Meitīnas talkāi
Lūgtin lūdzu:
Kur meitu nevaid,
Nekāda talka.
158 (Nīcā).

28457.

Jānītim, brālītim,
Mīksta mēle talkā lūgt;
Mīksta mēle talkā lūgt,
Ne tik mīksta mielojot.
239 [Vecaucē (Vecauces pag. Jg)].

28458.

Nāc ārā, tu māmiņa,
Ko es tev parādīšu:
Talka nāca sētiņā,
Zelt' ābolu spēlēdama.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

28459.

"Nāciet, meitas, linu plūkt,
Doš' saldanu brandavienu!"
Kad atnācu, neatradu
Ne mālaiņa ūdentiņa.
301 [Paskavā(?)].

28460.

Nāciet, meitas, nākamās,
Es jūs vedu vedamās,
Es jūs vedu vedamās
No gabala gabalā.
288 [Bornsmindē (Īslīces pag. B)].

- 255 -

28461.

Nedod Dievs jaunai meitai
Baru vesti tīrumā:
Tai actiņas uz puišiem, -
Līkumotu baru vede.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

1. Nelaidiet manis, jaunas,
Tīrumā baru vest:
Šurpu turpu man prātiņis,
Līkumainu baru vedu.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

28462.

Nelīst', lietus, nemigloji,
Šodien tevis nevajaga,
Šodien mani bāleliņi
Talku cēla druviņā.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

28463.

Ņem, bāliņi, bēru zirgu,
Apjāj talkas plūkumiņu,
Vai līdzenas saujas plūca,
Vai šķiedriņas pielasīja.
288 [Bornsmindē (Īslīces pag. B)].

28464.

Ņem, bāliņi, sirmu zirgu,
Apjāj savu linu druvu:
Talka plūca, ne māsiņas,
Līgoj' lini pakaļā.
301 [Paskavā(?)].

28465.

Jam, buoleņ, s'ermu zirgu,
Apjuoj sovu teirumeņ',
Kū t'ei tova tolka dora
Teirumeņa gal'eņā!
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

28466.

Ņem, bāliņi, sirmu zirgu,
Apjāj talkas plūkumiņu:
Lielā talkas plūkumā
Līgo lini pakaļā.
303 [Svitnē (Svitenes pag. B)].

28467.

Ņem zemē, māmuliņa,
Savu Dieva dāvaniņu,
Kam tādiemi čigāniemi
Ļauj tik daudz vārdzināt?
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

28468.

Neņem, manu brāleliņ,
Barvedītes līgaviņas:
Līkumotu baru vede,
Kunkuļotu putru vira.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

28469.

Neslēpies, māmuļīte,
Vērmelīšu krūmiņā,
Tec pretimi, atver vārtus,
Saņem savas plūcējiņas!
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

28470.

No šī gada, tu puisīti,
Raugi linu plūcējiņu:
Vai es būšu ik gadiņus
Tava linu plūcējiņa?
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

28471.

Paldies saku māmiņai
Par to kuplu steberīti;
Audzin' Dievs, tādus linus
Kā tā kupla steberīte!
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

28472.

Paliec, teju, linu druva,
Nekaries mugurā:
Ne tu mana nasta biji,
Ne es tava nesējiņa.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)], 279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)], 283 [Kroņa Vircavā (Vircavas pag. Jg)], 300 [Kroņa Misas pagastā (Misas pag. B)], 303 [Svitnē (Svitenes pag. B)].

1. Teju, jumīt, i paliec,
Nesakari mugurā:
Ne tu mana nasta biji,
Ne es tavs nesējiņš.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

28473.

Pasakieta, sveši ļaudis,
Kuŗa bara vedējiņa?
- Tā bij bara vedējiņa,
Kas sēdēja vidiņā.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

28474.

Pate linu māmiņa,
Nāc arī dancot;
Jo augsti palēksi,
Jo gaŗi būs!
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

28475.

"Plūc, māsiņa, lasi šķiedrus,
Došu salda brandavīna"!
Jau saulīte vakarā,
Ni man salda, ni man sūra.
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

- 256 -

28476.

Plūciet, manas plūcējiņas,
Kaušu āzi vakarā.
Nebēdā, tu āzīti,
Es meitiņas paviļāju!
303 [Svitnē (Svitenes pag. B)].

1. Lustējat, mana talka,
Kaušu, āzi vakarā.
Nebēdā, tu āzīti,
Es talkai pameloju!
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Nāciet, meitas, linus plūkt,
Kaušu vērsi vakarā.
Nebēdāji, tu vērsīti,
Es meitām pameloju!
301 [Paskavā(?)].

3. Skutiet, bērni, kartupeļus,
Kausim vērsi vakaram.
Nebēdāj, tu vērsīti,
Es bērniem pameloju!
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

28477.

Plūciet, manas plūcējiņas,
Kaušu āzi vakarā;
Pašai bara vedējai
Došu āža steberīti.
239 [Vecaucē (Vecauces pag. Jg)], 261 [Blankenfeldē (Vilces pag. Jg)].

28478.

Plūcat, meitas, lina laukus,
Atstājat pabirām:
Mīļa Māra dvieļus auda
No liniņa pabirām.
184 [Dūrē (Vārmes pag. Kld)].

28479.

Proties, talkas māmuliņa,
Ko vajaga plūcējām:
Ūdens spaņņa mazgāties,
Linu dvieļa slaucīties.
2791 [Jaunsvirlaukā (Jaunsvirlaukas pag. Jg)].

28480.

Pilna jūra ledu kauce,
Pilni lauki arājiņu.
Saņem, jūra, ledus savus,
Māmiņ, savus arājiņus!
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

28481.

Saimnieks sava auna raud,
Uz mūrīša sēdēdams.
Tev bij sava auna žēl,
Man bij savas varas žēl!
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

28482.

Še ēdam, še dzeŗam,
Še turam labas dienas;
Še gailītis iztecēja
Medaiņām kājiņām.
2931 [Gravendālē un Mežotnē (Mežotnes pag B)].

1. Talka ēda, talka dzēra,
Talka tura labas dienas;
Ir gailītis iztecēja
Medaiņāmi kājiņām.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

28483.

Šim bij laime, tam bij laime,
Saimniekam liela laime:
Tam uzauga piecas vārpas
Viena salma galiņā.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

28484.

Šuj, bitīte, vij, bitīte,
Vagaram medutiņ':
Visu dienu talku dzēre
Apīnaiņu alutiņ'.
133 [Palsmanē (Palsmaņa pag. Vlk)].

28485.

Sēju lielu linu lauku,
Neplūks mana līgaviņa.
Apsegloju kumeliņu,
Jāju ciemu no ciemiņa;
Jāju ciemu no ciemiņa,
Talcenieces meklēdams.
Nāc, meitiņa, nāc, māsiņa,
Laid, mīļā māmuliņa!
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)], 290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)], 303 [Svitnē (Svitenes pag. B)].

1. Sēju lielu linu lauku,
Neplūks mana līgaviņa;
Plūks māsiņas, plūks meitiņas,
Plūks mīļās māmulītes.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

28486.

Zili melli dūmi kūpa
Pa to nama šķores galu:
Pašai talkas māmiņai
Skotelīte sadeguse.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

- 257 -

1. Es skatos, es skatos,
Kur tie zili dūmi kūp:
Pašai talkas saimniecei
Zili brunči sadeguši.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

2. Visu dienu dūmi kūp
Linu talka namiņā:
Pašai nama saimniecei
Liela skāde notikuse,
Dui ķedeļi sadeguši,
Trešā veca cepurīte.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

28487.

Zili melni dūmi kūpa,
Svelme nāca linājā:
Pašai talkas māmiņai
Pus' skoteles nodeguse.
297 [Lepšukalnā pie Bauskas (Bauskas pag. B)].

1. Kas te smird, kas te smird?
Svelmes smird, svelmes smird:
Jau tai talkas saimniecei
Pus' lindraki nodeguši.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

2. Svelmes smird sētiņā,
Kas tās svelmes smirdināja?
Pašai talkas māmiņai
Pus' pamāves nodeguse.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

28488.

Slēpies, talkas māmulīte,
Vērmelīšu krūmiņā!
Pāries talka sētiņā,
Prasīs salda brandavīna.
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

28489.

Taisni iešu, nestāvēšu
Tautu dēla druviņā;
Tas apsēja linu lauku
Lielajiemi lēkumiem.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

28490.

Talka ēda, talka dzēra,
Talkas māte noskumuse:
Daudz apēda, daudz apdzēra,
Maz darbiņa padarīja.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

28491.

Talkā iemu, talkā teku,
Talkā mani aicināja;
Talkā dzēru medu, alu
Sudrabiņa biķerēm.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Talkā eimu, talkā teku,
Talkā mani mīļi lūdz;
Talkā cepa kviešu maizi,
Saldu dara alutiņu.
297 [Lepšukalnā pie Bauskas (Bauskas pag. B)].

28492.

Talkā gāju no talciņas
Līgaviņas raudzīties:
Gudra meitu māmuliņa,
Nelaiž meitu talciņā.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)], 311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

28493.

Talka kliedza, talka brēca,
Bez aizbara kāpostiņi;
Bez aizbara kapostiņi,
Bez apīņu alutiņš.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

28494.

Talka lieli, talka maza,
Talka mani patērēja:
Talkas dēļ es nokavu
Triju gadu melnu vērsi;
Triju gadu melnu vērsi,
Piecu gadu kumeliņu.
Plūcējām vērsi došu,
Cirtējiem kumeliņu.
300 [Kroņa Misas pagastā (Misas pag. B)].

28495.

Talka nāca sētiņā,
Auniņš brēca kūtiņā;
Auniņš brēca smalka siena,
Talka salda brandavīna.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

28496.

Talka nāca sētiņā,
Auniņš brēca kūtiņā;
Brēc, auniņ, vai nebrēci,
Ēdīs tevi šovakar!
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

28497.

Talka nāca sētiņā,
Ko mēs talku mielosim?
Auniņš brēca kūtiņā
Ar visiem(i) radziņiem.
239 [Vecaucē (Vecauces pag. Jg)], 278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)], 279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)], 281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)], 349 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

28498.

Talka nāca sētiņā,
Ko mēs talku mielosim?
Vista cāļus izperējse,
Saveduse kaņepēs.
2791 [Jaunsvirlaukā (Jaunsvirlaukas pag. Jg)], 293 [Gravendālē (Mežotnes pag. B)], 300 [Kroņa Misas pagastā (Misas pag. B)].

- 258 -

28499.

Talka nāca sētiņā,
Kupla liepa vārtus vēra;
Tā nebija kupla liepa,
Tā bij talkas māmuliņa.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

28500.

Talka nāca sētiņā,
Zelt' ābolu mētādama.
Atverieti vaŗa vārtus,
Lai ietek sētiņā!
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

28501.

Talka talka, bāleliņ,
Ne tā tava talka bij:
Māsa talku sacēluse,
Sev pūriņu darīdama.
94 [Odzienā, Ļaudonas (Mētrienas pag. Md)].

28502.

Tek māsiņa pie māsiņas:
"Nāc, māsiņa, linu plūkt!
Nāc, māsiņa, linu plūkt,
Došu salda brandavīna!"
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

28503.

Tec tecini vārtu vērt,
Pati talkus māmuliņ.
Atvērusi vaŗa vārtus,
Ietek pati kārkliņos.
133 [Palsmanē (Palsmaņa pag. Vlk)].

28504.

Teciņiem ietecēja
Talkas māte pagrabā;
Nu jau man iznesīs
Vecu miežu alutiņu.
360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Teciņiem ietecēja
Talkas māte kambarī;
Iznes man samedotu
Pērno miežu alutiņu.
239 [Vecaucē (Vecauces pag. Jg)].

28505.

Traka traka sveša māte,
Apīņotu putru vira.
Es aizgāju druviņā,
Celmu celmus lauzīdama.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

28506.

Trīs māsiņas linus rāva,
Cielaviņa baru veda;
Atskrej vēja vanadziņis,
Parauj bara vedējiņu.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

28507.

Tur man luste talkā iet,
Kur lustīga saimeniece;
Kā bitīte vīveļoja
Ap savām plūcējām.
293 [Gravendālē (Mežotnes pag. B)].

1. Kur lustīga saimeniece,
Tur lustīgi grābējiņi;
Kā strazdiņš vīterē
Ar saviem grābējiem.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

28508.

Vai, ļautiņi, redzējāt,
Vilks apēda talkas tēvu?
Īsas kājas, gaŗi svārki,
Nevarēja patecēt.
263 [Dobelē], 300 [Kroņa Misas pagastā (Misas pag. B)].

1. Vai Dieviņi, ko darīšu,
Vilks apēda baravedi!
Īsas kājas, gaŗi svārki,
Nevarēja patecēt.
3011 [Pomušas un Ārdzes pagastos (Ceraukstes pag. B)].

28509.

Vajadzētu vajadzētu
Brāļam bargas līgaviņas:
Visu dienu talka pļāve,
Darbs nekurpu nešķīrās.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

28510.

Vakar kavu sivēniņu.
Meitām devu steberīti.
Vai bij ēsti, vai neēsti,
Vai rītam pataupīt?
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

28511.

Visu dienu talku pļāvu,
Talkus māti neredzēj'.
Parādies, talkus māte,
Jel aiz duru stenderi!
133 [Palsmanē (Palsmaņa pag. Vlk)].

28512.

Citu gadu es neiešu
Daukānami linus plūkt:
Mīksta mēle salūdzot,
Īsa roka mielojot.
265 [Emburgā (Salgales pag. Jg)].

- 259 -

★

50195.

Ārdiet, manas ārdītājas,
Kaušu āzi vakarā!
Jau āzītis gaudi raud,
Pa ganiemi tekādams.
487 [Vietalvas Md].

1. Uordit, manys uordeituojis,
Kaušu uozi vokorā!
I uozeitis nūsabeida,
Naīt vaira klēveņā;
Nasabeist tu, uozeiti,
Es meitom pamaluoju.
357 [Rudzētu D].

2. Vuordit, mynys vuordeituojis
Kaušu uozi vokorā!
Izdzierdusja tū kazeņa,
Raud osorys slauceidama;
Naraudi, munu kazeņi,
Vuordeituojis pamuonēju.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

3. Pļaunit, munas pļuovejiņas,
Kaušu kozu vokorā!
Meitem gaļa, puišim sula,
Buobom uoža pupaniņa.
503 [Višķu D].

50196.

Barvedi barvedi,
Steidzies galā!
Tur tevi gaida
Deviņi vilki
Sprogainām galvām.
261 [Mēdzūlas Md].

50197.

Buoleņ' tolka, tej bej tolka!
Palnu kļockis, zviergzdu mīži,
Malnis zjamis pluocineiši.
73 [Ciblas (Eversmuižas) Ldz].

50198.

Ciemiņš mani aicināja
Liniem kaulus salauzīt:
Iešu, ciemiņ, neliegšos,
Ja brūvēsi alutiņu.
39 [Bārtas Lp].

50199.

Daudz rociņu, daudz kājiņu,
Daudz darbiņa padarīj';
Maz rociņu, maz kājiņu,
Maz darbiņa padarīj'.
209 [Lauberes (Lauberes-Ozolu) Rg].

50200.

Dasaguodoj, saiminīk,
Kuo vāg' tovam pļuovējiņam:
Maizes kanča, svīsta spodkas,
I brandvinīša buteļceņas.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

50201.

Diviem labi ceļu ieti,
Pulkam labi druviņā;
Div' iet ceļu runādami,
Pulkā darbu nodzīvā.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

50202.

Gaidi, gaidi, saimeniece,
Nu nāk tavi darbenieki,
Rudzu vārpas mētādami!
Ceļ, māmiņa, plati vārtus,
Lai krīte vārpas sētiņā!
200 [Kuldīgas Kld].

50203.

Gāju talku no talciņas,
Kviešu maizes meklēdama.
Manus pašas staltus kviešus
Peles ēda klētiņā.
506 [Zaļenieku Jg].

50204.

Jau tai talka māmiņai
Izput zelta gredzeniņš.
Cel, māmiņa, otru talku,
Meklē zelta gredzeniņ'!
99 [Dzelzavas Md].

50205.

Jiudz, svaineit, siermu zyrgu,
Apbrauc sovu teirumiņu!
Pasaveŗ, kū tei tava lela tolka
Šūdiņ loba padarēja:
Vysys māslys izvodava,
Pa teirumu izkratēja.
143 [Jāsmuižas D].

1. Jyudz, bruoliņ, siermu zyrgu,
Apjuoj sovu teirumiņ!
Kū tei tova lela tolka,
Šudiņ loba padarīja:
Voi ir syudus izvaduse,
Voi popives aporuse?
326 [Preiļu D].

- 260 -

2. Jyudz, buoleni, malnu zyrgu,
Apjuoj sovu teirumiņ!
Kū tei tova tolka dora
Taidu dīnu teirumā?
314 [Pildas Ldz].

50206.

Jem, brālīti mellu zirgu,
Apjā talkas pļāvumīnu!
Slikts bij talkas pļāvumīnis:
Rudzi auga pakaļā.
39 [Bārtas Lp].

50207.

Kū tei tava lela tolka
Šūdiņ loba padarēja?
Tolka māslus izvaduse,
Pa teirumu izkaisēja.
143 [Jāsmuižas D].

50208.

Kas gudreitis Jāneišam
Ar sīveņu nagulēt?
Talkā syudus izvaduš(i),
Papiveites aparuš(i).
389 [Silajāņu Rz].

50209.

Kur tei tolkas saiminīca,
Kad naredz i staigojūt?
Voi ir žurkis apādušas,
Voi ir okā nūsleikuse?
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

1. Kur tis tolkas saimenīks,
Kad naradz staigojūt?
Voi ir žurkas apādušas,
Voi ir olū nūsleicis?
358 [Rugāju Abr].

2. Nava lāga, nava lāga
Šitās talkas saimeniekā:
Vai ir suņi apēduši,
Vai ir alū noslīcis?
147 [Jaunlaicenes Vlk].

50210.

Naba laba, ne tik laba
Šitās mājas talkas māte:
Deva ēst, deva dzert,
Pavadīt vien nenāca.
46 [Beļavas Md].

50211.

Lai tā talka, ko tā talka,
Bet tās talkas māmuliņa;
Bet tās talkas māmuliņa
Šņaukādama vien staigāja;
Daudz apēda, daudz apdzēra,
Maz darbiņa padarīja.
152 [Jaunsaules B].

1. Saimineica gauži raud
Ceplī golvu ībuozuse;
Daudz apēde, daudz izdzēre,
Moz darbeņa padarēja.
357 [Rudzētu D].

2. Talka tēvs, talka māte,
Abi divi gauži raud:
Daudz maizītes apēduši,
Maz darbiņa padarīts.
436 [Tirzas (Tirzas-Pils) Md].

50212.

Laid, māmiņa, pulkai mani,
Pulkai biju ieraduse;
Pēc pulciņa noraudāju,
Vien' iedama druviņā.
524 [Aizpute Azp apr.].

50213.

Luocīts muove par upīti,
Ols muciņa mugorā;
Jem, luocīt, munu škeivi,
Aiznes munom pļuovējom.
314 [Pildas Ldz].

50214.

Meli meli, tautu dēls:
Pieci pūri linu sēji.
Tie bij tavi otri meli:
Talku cēli ravēdams.
14 [Alsviķa Vlk].

50215.

Mēzējeņi, vedējeņi,
Tī ir olgys cilvēceņi:
Keiseļs, sīrs un olūteņč
Par dīneņis guojumeņi.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

50216.

Myusu tolka,
To bej tolka;
Viņu tolka,
Pasidzolka.
465 [Varakļānu Rz].

- 261 -

50217.

Nāc, nāc, brālīti,
Kad aicināju,
Liniņu talkā
Salds alutiņis.
96 [Durbes Lp].

50218.

Ni es guoju bora vastu,
Ni pa bora maleņai;
Bara videņu leigavu
Ar bruoleņa ļaudaveņu.
44 [Bebrenes Il].

50219.

Nelīst' jele, lietutiņi,
Šodien tevi nevajaga:
Šodien mani bāleliņi
Talku cēla druviņēje;
Šodien mana māmuļīte
Velē baltas villainītes.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

50220.

Plūcat linus, plūcējiņas,
Kaušu āzi vakarā!
Meitām došu āža pautus,
Lai ir vieglas dejotājas;
Puišiem došu steberīti,
Lai maz miega pieguļā.
139 [Īslīces (Bornsmindes) B].

50221.

Sauksimies, brālīši,
Viens otru talkā;
Tad mums Dieviņš
Palīdzēs.
578 [Viesīte Jk apr.].

50222.

Sīra sīra, toukys muotja,
Jau ir klāvys dybynā;
Olu olu, toukys tāvys,
Jau ir darbeņč maleņā!
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

50223.

Šodien mani bāleliņi
Ar talkiem vien dzīvoja;
Naudas maku pakāruši
Nama galu ģēvelē.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

50224.

Tolka dzied, tolka dzied,
Tolkas māte gauži raud.
Katlam stīpa pārtrūkusi,
Kāpostiņi pavardā.
211 [Ļaudonas Md].

50225.

Talka diža, talka maza,
Talka diža tērētāja;
Talkā kavu baltu kazu,
Baltas kazas kazlēniņu.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

50226.

Talka liela, talka maza,
Talka mani izpostīja:
Talcenieces vien apēda
Pieci pāŗi kaķēniņu.
487 [Vietalvas Md].

1. Talka liela, talka maza,
Talka pulka patērēja:
Man apēda lielu āzi
Ar visiem pautiņiem.
296 [Ozolnieku Jg].

50227.

Tolka lela, tolka moza,
Tolka sātu papruovēja;
Kuozys lelys, kuozys mozys,
Kuozys sātu izpūstēja.
194 [Krāslavas D].

50228.

Tolka lela, tolka moza,
Tolka sāklu izgubēja;
Tolka sāklu izgubēja
Pa vīnai sākliņaji.
170 [Kapiņu D].

50229.

Tolka muna nadzīdava,
Grib ar madu mīļuojama;
Jamu sīka vuocelīti,
Lācu bišu duorziņā;
Lācu bišu duorziņā,
Mīloj sovus tolcuonīšus.
326 [Preiļu D].

1. Nadzīd munas ārdeituojas,
Grib ar madu baruojamas;
Ņimšu kreja vuoceleiti,
Īšu bišu duorziņā.
358 [Rugāju Abr].

50230.

Buca muna natecēja,
Tolka muna nadzīdova;
Dzīdat, tolka, lustejat,
Es īsuokšu cytu bucu.

- 262 -

50231.

Talka nāca sētiņā,
Auniņš brēca kūtiņā;
Brēc, auniņ, vai nebrēc,
Ēdīs tevi šovakar!
Plūcējiem auna gaļa,
Cirtējiem auna ļipa.
152 [Jaunsaules B].

50232.

Tolka tolka tei bez [bej?] tolka:
Nava sīra, nava svīsta,
Nava pošas nesējeņas!
314 [Pildas Ldz].

50233.

Talkas māte, talkas māte,
Sargā savu siena kaudzi!
Talcenieku ķēvītēm
Katrai pieci kumeliņi.
396 [Skrīveŗu Rg].

50234.

Talkas tēvs, māmulīte,
Dienu manu maksājiet:
Tēvs ar alu, brandavīnu,
Māt' ar siera gabaliņu!
15 [Alūksnes Vlk].

50235.

Trīs gadiņi audzināju
Cimdā blusu ālaviņu;
To es kaušu šovakar,
Došu saviem plūcējiem.
152 [Jaunsaules B].

50236.

Tī lustēga tolka beja,
Kur lustēga saiminīca;
Tolka dzīd syuds vazdama,
Saiminīca stuovādama.
466 [Vārkavas D].

50237.

Voska voska cīloviņa
Vydu gaisa lidinēja;
Tei nabeja cīloviņa,Tei bej tolkas saimenīca.
35 [Baltinavas Abr].

50238.

Velnam devu riekstu sauju,
Lai pakāra talkas puišus;
Trīs pakāra, trīs nošāva,
Trīs es pati paturēju;
Trīs es pati paturēju,
Ar ko vesti žagar(iņ)us.
36 [Balvu Abr].

50239.

Visu dienu dūmi kūp,
Linu talka namiņā.
Pašai namu māmiņai
Liela skāde notikuse:
Trīs lindraki sadeguši,
Viena veca cepurīte.
605 [Skolas].

★

8. Jumis

28513.

Ai jumīti, akotīti,
Gan līgoji druviņā.
Līgo manā klētiņā
Līdz citai vasarai!
113 [Alūksnē].

28514.

Ai meitiņas, ai māsiņas,
Piniet jumi pīnītē;
Sapinušas, pārsviediet
Par vizuļu vainadziņu!
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)], 2931 [Gravendālē un Mežotnē (Mežotnes pag B)], 298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)], 300 [Kroņa Misas pagastā (Misas pag. B)], 360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

28515.

Vai meitiņas, vai māsiņas,
Tīri jumi ravējiet,
Lai man auga tīri lini
Kā tīrais sudrabiņš!
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)], 298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

28516.

Ai meitiņas, ai māsiņas,
Tīri jumi ravējiet,
Lai man auga citu gadu
Tīri lini tīrumā!
239 [Vecaucē (Vecauces pag. Jg)], 302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

1. Ai meitiņas, ai māsiņas,
Tīru jumi ravējiet,
Tīru jumi ravējieta
Pa vienaji zālītei!
288 [Bornsmindē (Īslīces pag. B)].

28517.

Ak tu linu jumiķīti,
Kam tu linu neaudzē!
Es tev šūšu slēšu kreklu,
Līdz zemei rakstīdama.
261 [Blankenfeldē (Vilces pag. Jg)].

- 263 -

28518.

Aizcel vārtus, māmulīte,
Pašai bara vedējai,
Kam jumīti pametuse
Pašā lauka galiņā!
303 [Svitnē (Svitenes pag. B)].

28519.

Atcel vārtus, māmulīte,
Pašai bara vedējai,
Kas jumīti noravēja
Tīrumiņa galiņā!
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

28520.

Atcel vārtus, māmuliņa,
Pašai bara vedējai!
Nav jumīti atstājuse
Viņā lauka galiņā.
288 [Bornsmindē (Īslīces pag. B)].

28521.

Bēdz, jumīti, bēdz, jumīti,
Meitas dzina pakaļā;
Ja nevari citur bēgt,
Bēdz gubiņas galiņā!
Bēdz, jumīti, bēdz, jumīti,
Puiši dzina pakaļā;
Ja nevari citur bēgt,
Bēdz klētiņas cekulā!
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

1. Bēdz, jumīti, bēdz, jumīti,
Meitas [Puiši] dzina pakaļā!
Bēdz klētī, bēdz klētī
Visdziļā apcirknī;
Ja nevari klētī bēgt,
Bēdz ubiņas galiņā!
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

2. Bēdz, jumīti, bēdz, jumīti,
Meitas dzina pakaļā;
Nebēdz purā, nebēdz mežā,
Ielec rudzu apcirknī!
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

28522.

Bāleliņš pļāvējiņš,
Līgaviņa grābējiņa,
Stāv balta druviņā,
Kā Jēkaba rudzu jumis.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)], 1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

28523.

Eita visi nu uz lauka
Jumja ķert tīrumā!
Kas saķers rudzu jumi,
Tam būs laime citu gadu.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

28524.

Ej, jumīti, nu uz lauku,
Gaŗu ziemu izgulējs,
Sāci jaunu vasariņu,
Svētī mūsu labībiņu!
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

28525.

Es redzēju vecu vecu
Pa vecaini staigājam.
Vai tas bija miežu jumis
Dzelteniem zābakiem?
308 [Altenē (Seces pag. Jk)].

28526.

Es sovam dīveņam
Da sētai ceļu tais',
Skaistus zīdeņis paber',
Boltus kluoj' paladzeņš.
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

28527.

Jumim salmi, jumim vārpas,
Jumim graudi vārpiņās;
Vajag pulka smalkas maizes
Bāleliņa līgavai.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

28528.

Jumītim klaipu cepu
Triju rītu malumiņu;
Ne deviņi nevarēja
Jumja klaipu kustināt.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)], 2931 [Gravendālē un Mežotnē (Mežotnes pag B)].

1. Jumīšam klaipu cepu
Triju rītu malumiņ';
Pieci vīri, seši zirgi
Nevar klaipu kustināt.
3011 [Pomušas un Ārdzes pagastos (Ceraukstes pag. B)].

28528¹.

Jumīšam klaipu cepu
Treju rītu malumiņu;
Pieci seši nevarēja
Jumja klaipu kustināt.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

28529.

Jumītim klēti taisu
Deviņiem apcirkņiem,
Ka varēja ielīgot
Ar visām galviņām.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

- 264 -

28530.

Jumīšami kreklu devu,
Jumja mātei paladziņu,
Lai tas man šito gadu
Gaŗus linus audzināja.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

28531.

Jumīts bēdza runiņā,
No runiņas gubiņā,
No gubiņas klētiņā,
No klētiņas apcirknī.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

28532.

Jumīts kliedze, jumīts brēce
Tīrumiņa galiņā;
Atsaucēsi jumaleņi
Arodiņa dibenā.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

28533.

Jumīts kūla jumalīti,
Aiz matiem turēdams,
Kam necepa biezu klaipu,
Kam karašas plikšināja.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

1. Jum'eits p'ēre jumal'eņu,
Bora molu volkuodams,
Kam nac'ep'e lelos maizes,
Kam pluocini plikšynuoja.
425 [Dricēnos (Dricēnu pag. Rz)].

28534.

Jumīts piešus kaldināja
Tīrumā uz akmeņa,
Ka varēja stalši braukt
No rijiņas klētiņā.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

28535.

Jumīts sauca jumaliņas,
Kalniņā stāvēdams;
Rozāja tai galviņa,
Akotāja vilnainīte.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

28536.

Jumīts veda jumaliņu
Rudzu ziedā vizinātu
No kalniņa lejiņā, -
Kūpēt kūp kumeliņi.
113 [Alūksnē].

28537.

Jumu jumu vārpas auga,
Jumī jauni cilvēciņi;
Dancos mani kumeliņi,
Kad es braukšu precībās.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

28538.

Kas piesēja bēru zirgu
Pie bāliņa klētsdurīm?
Jumja māte piesējuse,
Sēklas dzina klētiņā.
288 [Bornsmindē (Īslīces pag. B)].

28539.

Kas piesēja melnu zirgu
Pie kulava durvtiņām?
Rudzu jumis i piesēja,
Miežu jumis atraisīja.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

28540.

Kas piesēja mellu zirgu
Pie kuliņa duriņām?
Rudzu jumīts i piesēja,
Rudzus, miežus mērodams.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

28541.

Kas tie tādi skūpstījās
Mūsu nama pakaļā?
Mieža jumis skūpstījās
Ar apīņa cekuliņu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

28542.

Kur, jumīti, glabājies
Šādu gaŗu vasariņu?
Klētiņā, aizdurvē,
Jaunu meitu pūriņā.
239 [Vecaucē (Vecauces pag. Jg)], 276 [Sesavā (Sesavas pag. Jg)], 2791 [Jaunsvirlaukā (Jaunsvirlaukas pag. Jg)], 2931 [Gravendālē un Mežotnē (Mežotnes pag B)], 298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)],
3011 [Pomušas un Ārdzes pagastos (Ceraukstes pag. B)], 302 [Rundālē (Rundāles pag. B)], 317 [Lindē (Birzgales pag. Rg)], 360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ak tu linu jumaliņa,
Kur pa ziemu glabājies?
Klētiņā, aizdurvē,
Jaunu meitu pūriņā.
270 [Ozolu muižā (Ozolnieku pag. Jg)].

28543.

Kur, jumīti, tu gulēji
Šo gaŗo vasariņu?
- Tīrumiņa vidiņā
Zem pelēka akmentiņa.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

28544.

Kur tu brauci, rudzu jumi,
Seši bēri kumeliņi?
- Laukā braucu ziemu mist
Apakš zaļa velēniņa.
216 [Ventspilī].

- 265 -

1. Kur tu brauksi, rudzu jumi,
Seši bēri kumeliņi?
- Braukšu lauka tīrumāi,
Ziemu mist velēnāi.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

28545.

Lai nāk pati saimeniece
Jumja ņemtu tīrumā;
Ja nenāca saimeniece,
Lai līgoja tīrumā!
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

1. Meitas, jumja neņemiet,
Lai ņem pati saimenīca;
Ja neņem saimenīca,
Lai līgoja tīrumā!
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

28546.

Laiku jumeiti sajēmu,
Ni reitā, vokorā,
Pošā dīnas videņā
Siltejā saul'eitē.
425 [Dricēnos (Dricēnu pag. Rz)].

28547.

Lielu platu baru dzinu
Pār bāliņa tīrumiņu,
Gribēdama jumi ņemt,
Lai projām neaizbēg.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

28548.

Linu jumis Rīgā brauca
Ar deviņi melni zirgi;
Pretim nāca Rīgas kungi,
Siekiem naudu mērodami.
293 [Gravendālē (Mežotnes pag. B)].

28549.

Man atskrēja rauduvīte,
Linu jumi ravējot;
Pate bija maranota,
Spārnu gali sudraboti.
288 [Bornsmindē (Īslīces pag. B)].

28550.

Miežu jumis nokliedzās,
Uz kalniņa stāvēdams,
Ieraudzīja auzu jumi,
Zem pajumta līgojot.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

28551.

Nāc ārā, talkas māte,
Ko es tev parādīšu:
Es tev došu jumtu kroni
Par launaga nesumiņu.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

28552.

Nāc ārā, talkas māte,
Kur es likšu jumju kroni?
Vai pie sienas klētiņā,
Vai tavā galviņā?
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

28553.

Nāc ārā, talkas māte,
Lai es tevi appušķoju,
Lai es tevi appuškoju
Ar tiem linu jumīšiem.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)], 283 [Kroņa Vircavā (Vircavas pag. Jg)], 303 [Svitnē (Svitenes pag. B)].

28554.

Ņem, bāliņ, sirmu zirgu,
Apjāj savu tīrumiņu,
Lai jumīti tu saņemtu
Tīrumiņa galiņā!
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

28555.

Pļaunat, mani pļāvējiņi, -
Kas [Kur] ņemsim mēs jumīti?
- Ej tu pati, saiminiece,
Jumja nemtu tīrumā!
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

28556.

Rudzu jums aizaklīdze
Pošā kula dybynā;
Mīžu jums atsaklīdze
Teirumeņa gal'eņā.
4271 [Rēzeknes apr.].

28557.

Spulģīts(?) kliedze, spulģīts
brēce,
Nava lielu tīrumiņu.
Še, spulģīt, i meties,
Se ir lieli tīrumiņi!
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

28558.

Visu dienu jumi dzinu
Pa lielo tīrumiņu;
Nu sadzinu, nu panācu
Tīrumiņa galiņā.
239 [Vecaucē (Vecauces pag. Jg)], 297 [Lepšukalnā pie Bauskas (Bauskas pag. B)], 302 [Rundālē (Rundāles pag. B)], 360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 266 -

1. Visu dienu jumi dzinu
Par lielo tīrumiņu;
Te sadzinu, te atradu
Pie pelēka akmentiņa.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

2. Visu dienu linus rāvu,
Jumiķīša meklēdama;
Nu sadzinu, nu panācu
Pašā bara galiņā.
261 [Blankenfeldē (Vilces pag. Jg)].

28559.

Cep, māmiņa, kviešu maizi,
Dari saldu alutiņu:
Nu sanāca tavi bērni,
Rudzu jumi saņēmuši.
871 [Liepkalnes apk. (Liepkalnes pag. Md)].

1. Cep, māmiņa, mīkstu maizi,
Vāri siltu azaidiņu:
Tavi bērni sanākuši,
Beigās jumi saņāmuši.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

★

50240.

Devu, devu Jumīšam,
Ko es biju solījusi:
Jumīšam kreklu devu,
Juma mātei paladziņu.
184 [Ķēču Rg].

50241.

Deve, deve Jumeitis,
Na sovu deve:
Mūsu poša pruoleiša
Pelnējumu.
236 [Līvānu D].

50242.

Jumeits meklej Jumaleņas,
Pa teirumu staiguodams;
Bruoleits (meklei) līgaveņas,
Nu muoseņom vaicuodams.
466 [Vārkavas D].

50243.

Jumīts nāk, Jumīts nāk,
Vārpu kušķis rociņā;
Vārpu kušķis rociņā,
Vainadziņš galviņā.
337 [Rāmuļu C].

50244.

Jumīts vāģus kaldināja
Deviņiem ratiņiem,
Kā varētu rudzus miežus
Klētiņai ritināt.
72 [Cesvaines Md].

1. Jumeits rotas kaldynouja
Myglojā reitiņā,
Ai kū rudzus ritynuot
Nu teiruma sētiņā.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

2. Jumīts važas kaldināja
Miglajāi reitiņā;
Mīžus rudzus ritināja
Nū pīdarba klietiņā.
607 [Iguanija].

3. Jumeits kola Jumaleiti,
Rudzus mīžus rytynot
Nu tjeiruma sjētjeņī.
393 [Skaistas (Izabelinas) D].

50245.

Jumīts saucja Jumaliņu,
Pa teirumu staiguodams;
Jumaliņa atsasaucja
Orūdiņa dybynā.
143 [Jāsmuižas D].

1. Klīdzet klīdze mīžu Jums
Teirumiņa galiņā;
Atsasauc rudzu Jums,
Zam pajumti gulādams.
174 [Kārsavas Ldz].

50246.

Jumeits sovu Jumaleņu
Ap teirumu dancynuoja;
Jumaleņa rikšņim skrēja,
Jumeits lēkšņim pakaļā.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

50247.

Kas grib labas tīras auzas,
Lai sēj Jumam svētu rītu;
Kas grib labu mātes meitu,
Lai ņem, ļaudim nezinot.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

50248.

Kas tam beja saiminīkam
Ar saiminīcu naguļēt:
Saguojušas cīma meitas,
Rudzu Jumi sajāmušas.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

1. Kas kaiš Vereņai
Ai Donotu nadzeivuot:
Saguojušis cīma mjaitys,
Rudzu Jumi sajāmušis.
Svīkstu sit, cjap pluociņus,
Telerdzeišus lypynoj.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

- 267 -

50249.

Kū, sierpiņ, nūpelnēji,
Teirumeņi nūpļaudams?
Es Jumīti nūpeļnēju
Daguniņa galiņā.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

50250.

Kur, Jumīt, tu gulēji,
Taidu garu vasariņu?
Teirumiņa galiņā,
Zam palāku akmistiņu,
Jam, Jumīt, zalta slūtu,
Slauki vuorpas pakaļā.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

50251.

Kur gulēji tu, Jumeiti,
Vysu garu vasariņu?
Vai bruoliša mīžu dryvā,
Voi muosiņas lynu laukā?
174 [Kārsavas Ldz].

50252.

Lejā rudzus nūpļaunam,
Kolnā kyuļus sastatam.
Jem, Jumīt, zalta slūtu,
Slauk' vuorpeņas pakaļā.
89 [Dricēnu Rz].

50253.

Jam, Jumīt, zalta slūtu,
Slauk' da gubai gryudiņus,
Vokorā uozi kausim
Dzaltonim radziņim.
604 [Dažādi iesūtītāji].

50254.

Pļautin pļāvu vysu dīnu,
I vuorpeņu nalosīju.
Jem, Jumīt, goru slūtu,
Slauk' vuorpeņes gubenē.
182 [Kaunatas Rz].

50255.

Linu Jumis Rīgā brauca
Ar deviņi melni zirgi;
Pretim nāca Rīgas kungi,
Siekiem naudu mērodami.
192 [Kosas C].

50256.

Mīžu Jums ar auzu Jumu
Obi leli līlējās;
Mīžu Jums līlējās -
Jam ir veiri dzārājeņi;
Auzu Jums līlējās -
Jam ir bēri kumeleņi.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

50257.

Nāc nu pate, saiminiece,
Juma ņemt tīrumā;
Gan tu pate to zin(āj)i,
Kā tu devi launadziņu.
358 [Rugāju Abr].

50258.

Ne piekdien Jumi ņēmu,
Ne bez saules vakarā;
Otradien, ceturdien,
Kā saulīte launagā.
72 [Cesvaines Md].

1. Piektdien Juma neņemiet,
Nī bez saules vakarā;
Pirmdien, otrdien,
Kad saulīte launagā.
485 [Viesienas (Lautera-Viesienes) Md].

50259.

Nadūd, Dīviņ, taidas dzeives,
Kaida dzeive lynu Jumei:
Raun aiz motu, car par koklu,
Gryuž uz golvas yudenī.
425 [Šķaunes (Landskoronas) Ldz].

50260.

Nivīnam nav tai labi,
Kei tam rudzu Jumeišam:
Voi ir zīma, voi vosora,
Zaļi svuorki mugurā.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

50261.

Nivīnam tai nabeja,
Kei tam rudzu Jumeišam:
Piertī vīņ izapēre,
Otkon leida teirumā.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

50262.

Pasaverīs, mīžu Jumeits,
Keids gūdeņš rudzu Jumam:
Rogi viņ īkustēja
Nu teiruma sētiņā.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

50263.

Pļaunit rudzus, pļaunit rudzus,
Vjāļ ir tuoļi vakareņis;
Vjāļ ir tuoļi vakareņis,
Jumeits guļi zam akmini.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

- 268 -

50264.

Rudzeits savu Jumaleiti
Savā rudzzīdā vuzynava;
Nu kalneņa lejeņā -
Keupēt keup kumeleņ(i).
326 [Preiļu D].

50265.

Rudzu pļuovja, rudzu pļuovja,
Sauļa svīdrus tacynuo;
Sauļa svīdrus tacynuo,
Jumaleņis gaideidama.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

50266.

Sasaprūt, saimineica,
Kuo vajaga Jumeišam:
Svīsta cibas, maizes kaņča,
Brandiveiša buteleites.
365 [Sakstagalas Rz].

50267.

Steidzies, māte, ar meitām
Jumi ņemt tīrumā,
Lai Jumīts nepabēdza
Zem pelēka akmentīna.
338 [Rankas C].

50268.

Voi, māmiņa, maizi cepi,
Voi darīji olūteņu?
Jau saīt tovi bārni,
Rudzim Jumi sajāmuš.
143 [Jāsmuižas D].

50269.

Vysapleik Jumi dzynu,
Ap tū ūša ezeriņu;
Še sadzynu, še sajēmu,
Lela kunga teirumā.
143 [Jāsmuižas D].

50270.

Vysu dīnu Jumi dzynu
Pa garū i teirumeņi;
Pa garū i teirumeņi,
Pa daiļū i leidumeņi.
Īraudzēju vakareņī
Zam palākū akmesteņi.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

★

9. Dārza augi un saknes: kāposti, pupas un zirņi, kartupeļi

28560.

Ai kāposti kāpostiņi,
Kādēļ lieli neaugat?
Vai tādēļ neaugat,
Ka jums veca dēstītāja?
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

28561.

Ai kāposti kāpostiņi,
Kam jūs lieli neaugat?
- Kur bij mums lieliem augt,
Veca mūsu ravētāja,
Veca mūsu ravētāja.
Dobēm galus nosēdēja.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

1. Kāpustiņi, kacēniņi,
Kam jūs lieli neaugat?
- Vecas mūsu ravētājas,
Ežas galus notupējšas.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

28562.

Ai kāposti kāpostiņi,
Kāpēc lieli neaugāt?
- Veca mūsu dēstītāja,
Maz' ūdeņa nesējiņa.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

1. Kāpostiņi kāpostiņi,
Kādēļ lieli neaugit?
- Maza bija dēstītāja,
Veca bija laistītāja.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

2. Tava vaina, brāleliņ,
Ka neauga kāpustiņi:
Maza tava līgaviņa,
Maz ūdeņa nesējiņa.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

28563.

Ai kāpost kāpostiņ,
Veca tava ravētāja;
Dēstīdama, ravēdama
Grēdas galu notupēja.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

1. Ai kāposti kacēniņi,
Veca jūsu ravētāja;
Nosēdēja, nogreznēja
Gaŗas dobes galiņā.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 269 -

28564.

Kāpostiņi kāpostiņi
Tārpiņš tavas lapas grauž,
Tārpiņš tavas lapas grauž,
Uz tevim gulēdams!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

28565.

Kapu kapu kāpostiņi,
Ne es viena jūs ēdīšu!
Ēdīs cūkas, sivēniņi,
Ēdīs pate saiminiece.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

28566.

Šķitu viešiņ' i sēdam
Kāpostiņu dārziņā:
Kāostiņa galvenīte
Baltajām lapiņām.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

28567.

Tautu meita varšķījās,
Kāpostiņus stādīdama;
Nevaršķies, tautu meita,
Būs rudeni barībiņa!
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

28568.

Ar veco māmuliņu
Pupām dārzu noecēju;
Lai stāvēja jaunas meitas
Sēklu vest tīrumā.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

28569.

Vispareizi darbu dara
Mani balti bāleliņi:
Vispierms pupas izravēja,
Tad salaida kaņupēs.
331 [Augškurzemē (Il)].

28570.

Aija manu ģeķa prātu,
Kalnā kāpu zirņus sēt:
Metu sauju pakaļ saujas,
Skrej lejā žvinkstēdami.
303 [Svitnē (Svitenes pag. B)].

28571.

Zirņi zirņi, pupas pupas,
Tā bij laba labībiņa:
Ni grūžama, ni maļama,
Tik katlā iebeŗama.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

28572.

Aidu aidu vasariņa,
Daudz apsēju rācentiņu,
Nav sieviņas ravētājas,
Nav bērniņu ēdējiņu.
Ņemšu sievu ravētāju,
Būs bērniņi ēdējiņi.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

1. Iestādīju rācentiņus,
Lai Dieviņš nu gādā,
Lai Dieviņš nu gādā
To rāceņu ņēmējiņu.
Nāks rudens, ņemšu sievu,
Būs rāceņu ņēmējiņš,
Būs sieviņa ņēmējiņa,
Būs bērniņi ēdējiņi.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

28573.

Ak tu zelta vasariņa,
Daudz pasēju rācentīnu!
Norausami rācentīnus,
Nosapirksim brandavīna.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

28574.

Brandavīna brandavīna
Kartupeļu skutējiem!
Ja nedos brandavīnu,
Būs acaini kartupeļi.
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

28575.

Kartupeli kartupeli,
Tavu vaislu dabu!
Pa pieci, pa seši
Zam viena laksta.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

28576.

Tupul tupul, tavas ac's,
Tāds bij pērn, tāds šogad:
Pērn bij balts, šogad balts,
Citu gadu vēl baltāks.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

28577.

Tupul tupul, tavas ac's,
Tāds bij pērn, tāds šogad,
Tāds bij pērn saulītē,
Tāds šogad lītiņā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

28578.

Tupulīts brūzī brauca,
Kartupels pavadīja.
Nu ar Dievu, kartupeli,
Sagaid' mani krodziņā!
3531 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 270 -

28579.

Vēju vēju, vasarīna,
Kādi tavi rācienīš'!
Citi lieli, citi mazi,
Citi tādi pumpurīš'.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

★

50271.

Ai kāpostu kāpostiņi,
Vecas tavas ravētājas!
Ravēdamas, aprausdamas,
Ežai galu notupējšas.
166 [Kalsnavas Md].

1. Kuopusteņi, lepereiši,
Vaca jyusu stuodeituoja!
Grādys golu nūsēdēja,
Tebeceņu šņaukuodama.
35 [Baltinavas Abr].

50272.

Audziet, mani kāpostiņi,
Lielas galvas, platas lapas;
Lielas galvas bērniņiem,
Platas lapas cūciņām.
560 [Rīga ].

50273.

Audziet kupli, sīpoliņi,
Mātēm tuklas pakaļiņas!
545 [Krustpils D apr.].

50274.

Gaidi, gaidi, māmulīna,
Pāries tavi darba ļaudis;
Visu darbu padarīši,
Rācentīnus norāvuši.
282 [Nīcas Lp].

50275.

Iegāju pupās,
Papupināju;
Iegāju lācās,
Tur man lēcās.
373 [Sarkaņu Md].

50276.

Nadūd Dīvs taida goda,
Kaids beja šūvosor:
Ni izauga labībiņa,
Ni kuopusti duorziņā.
605 [Skolas].

50277.

Nu (es) sēju siņupītes
Savai rožu dārziņai;
Nu tik ēdu sīvu rutku,
Siņupēs mērcēdama.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

50278.

Piņņu Plānis, nabadziņš,
Uz akmeņa rukus sēja;
Dranda Aņdža, gaŗvēderis,
Tas tos rukus nobradāja.
59 [Blomes (Nigras, Blomu) Vlk].

50279.

Pupas, zirņi, rācentiņi
Kalpa vīra barībiņa;
Ne grūžama, ne maļama,
Grāpī vien iebeŗama.
183 [Kazdnagas Azp].

50280.

Pupucīte pupu prasa,
Pa laipiņu tecēdama.
Kur es ņemšu, pupucīt,
Man nav pupu arājiņa?
605 [Skolas].

50281.

Raudi, raudi, manu āzīt,
Tev netiks kapostini:
Kapustniki nosaluši
Aiz tiem lieliem aukstumiem.
78 [Dagdas D].

50282.

Sešas dienas pupas kūlu,
Septiņ simtus nopelnīju;
Pati sev dzīvovos [brīnējos],
Kur tik daudz nopelnīju.
78 [Dagdas D].

50283.

Upinīki, pupinīki,
Pupas zoga kalniņā;
Īsavēra cimuškīšus,
Sasavēļa lejiņā.
168 [Kalupes D].

50284.

Vasariņ vasariņ,
Daudzi sēju ruocineišu;
Cyti leli, cyti mozi,
Cyti teiri makaceiši.
358 [Rugāju Abr].

- 271 -

50285.

Tautu meita vāršķijās,
Kāpostiņus stādīdama;
Nevāršķies, tautu meita,
Būs rudeni barībiņa.
384 [Sēemūkšu C].

50286.

Zirnīši, pupiņas,
Rāceņu šķēlītes.
346 [Rencēny Vlm].

★

10. Pļava, siena pļaušana un vākšana

28580.

Agri pļāvu to pļaviņu,
Tur atauga atāliņš;
Tur palaidu svaiņa zirgu,
Tur bāliņa kumeliņu.
121 [Gulbenē (Md)].

28581.

Dābolaiņa tā pļaviņa,
Daiļa pati pļāvējiņa.
Kad man būtu tā pļaviņa,
Tās pļaviņas
pļāvējiņa!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

28581¹.

Dābolaina tā pļaviņa,
Zābakaini pļāvējiņi.
Dod, Dieviņ, kad es būtu
Tās pļaviņas
pļāvējiņa!
20 [Krapē (Krapas pag. Rg)].

28582.

Ābolaina tā pļaviņa,
Zābakaini pļāvējiņi.
Kas man dos to pļaviņu,
Tās pļaviņas
pļāvējiņus!
377 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

28583.

Ābolaiņa tī pļaviņa,
Zābakos pļāvējiņi.
Nedrīkstēja pāri iet,
Lai ziediņi nenobirst.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

28584.

Ābolaina tā pļaviņa,
Zābakoti pļāvējiņi.
Dod man Dievs, to pļaviņu,
Tās pļaviņas
pļāvējiņus!
271 [Pienavā (Džūkstes pag. Jg)].

28585.

Ābolaina tā pļaviņa,
Zābakoti pļāvējiņi.
Kaut man būtu tā pļaviņa,
Tās pļaviņas
pļāvējiņi!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 256 [Apguldē (Auru pag. Jg)].

1. Daila daila tā pļaviņa,
Tās pļaviņas
pļāvējiņi.
Kaut man būtu tā pļaviņa,
Tās pļaveņas pļāvējiņi!
Es tiem nestu launadziņu,
Galdautā ietinuse.
297 [Lepšukalnā pie Bauskas (Bauskas pag. B)].

28586.

Ābulaina tā pļaviņa,
Zābakoti pļāvējiņi;
Man patika tā pļaviņa,
Tās pļaviņas
pļāvējiņi.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

28587.

Ābulaina tā pļaviņa,
Zābakoti pļāvējiņi;
Ne man tika tā pļaviņa,
Ne tās pļavas pļāvējiņi.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

28588.

Ābulaiņa tā pļaviņa,
Zābakoti pļāvējiņi;
Tiem es dotu sav' māsiņu,
Būt' tā liela uzaugus'.
58 [Rozbeķos (Rozulas pag. C)].

28589.

Dābolainu pļavu bridu,
Uz Laimiņas raudādama:
Kam Laimiņa man nedeva
Dāboliņa pļāvējiņu.
326 [Taurkalnē (Taurkalnes pag. B)].

1. Dābulainu pļavu bridu,
Uz Dieviņa raudādama:
Kam, Dieviņ, tu atņēmi
Šās pļaviņas
pļāvējiņu!
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

28590.

Atskatiesi, tautu dēls,
Tavā vāla galiņā,
Tavā vāla galiņā
Vilciņš ēda vecu zāli!
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

- 272 -

28591.

Atskaties, tu saulīte,
Vakarē noiedama,
Vai rītē tāda būsi
Āboliņa vietētāja!
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

28592.

Audzē, Dievs, kārklu krūmu
Manā vāles galiņā!
Man nebija bāleliņa,
Vāles gala pļāvējiņa.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

28593.

Balta eimu, balta teku
Brālītim sienu grābt.
Patais' man, bāleliņ,
Balta koka grābeklīti!
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

28594.

Balta eimu, balta teku
Uz robeža sienu kast.
Patais' man, bāleniņ,
Balta koka grābeklīti!
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Bolta guoju, skaista guoju
Jiurmal'eņuos sīna kostu.
Pataisat, bruol'el'eņi,
Vīgla kūka gruob'ekl'eiti!
409 [Līksnas pag. D].

28595.

Balta gāju siena grābt
Baltābula pļaviņā.
Patais' man, bāleliņ,
Balta koka grābeklīti!
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

28596.

Baltābula pļavu bridu,
Rokā nesu vainadziņu,
Lai tie mani nepazīna,
Vai bij' meita, vai sieviņa.
218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

28597.

Baltābola pļavu bridu,
Rokā nesu vaiņadziņu,
Lai tie mani neierauga
Baltābola pļāvējiņi.
71 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)], 191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

28598.

Baltābola pļavu bridu,
Rokā nešu vainadziņu,
Lai to mani nenorautu
Baltābola pļāvējiņi.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1. Sila malu tecēdama,
Rokā nesu vainadziņu,
Ka to manim nenorautu
Sila zemes arājiņi.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

28599.

Baltābola pļavu gāju,
Rokā nesu vainadzīnu.
Vai tie stulbi, pļāvējīni,
Ka tie mani neredzēja?
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

28600.

Baltābola tā pļaviņa,
Zābakaini pļāvējiņi.
Vēl', Dieviņ, lem, Laimiņ,
Man to vienu pļāvējiņu!
226 [Kandavā (Tl)].

28601.

Balti vien, balti vien
Mani siena pļāvējiņi;
Raibas vien, raibas vien
Man telītes ēdējiņas.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

28602.

Bij man pļava, bij man zāle,
Nava siena pļāvējiņa.
Ņemšu labu tēva dēlu,
Taisnas kaudzes metējiņu.
60 [Salacā (Salacas pag. Vlm)].

28603.

Bite lūdza pļāvējiņu,
Lai pameta āboliņu,
Lai pameta āboliņu
Jele cerpu starpiņā.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

1. Bite lūdza pļāvējiņu,
Līdz zemītei liekdamās,
Lai atstāj baltābolu
Jele cērpa galiņēi.
176 [Sakaslejā (Sakas pag. Azp)].

28604.

Bāleliņa ziedu pļava
Treju kungu robežās;
Cik iedama sienu pļaut,
Treju tautu karināju.
19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)].

- 273 -

28605.

Brāļi mani, brukulaiņi,
Zābakos sienu pļāva;
Es, māsiņa, kasti gāju
Ar sudraba grābeklīti.
325 [Secē (Seces pag. Jk)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Brāļi mani, bajāriņi,
Zābakos sienu pļāva;
Mēs māsiņas, kasējiņas,
Sudrabiņa grābekļiem.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

28606.

Brāļi mani, brukulaiņi,
Zābakos sienu pļāva;
Es māsiņa kurpītēs
Launadziņa nesējiņa.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

28607.

Bāliņ, tava ziedu pļava
Treju kungu robežā;
Kad iedams sienu pļaut,
Piesajozi zobentiņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Bāliņ, tava līča pļava
Triju kungu robežās;
Es neiešu siena pļauti
Bez tērauda zobentiņa.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

28608.

Daiļa pļava, kad nopļauta,
Vēl daiļāka, kad sagrābta;
Daiļa māsa bāliņos,
Vēl daiļāka tautiņās.
260 [Mazberķenē (Mežmuižas pag. Jg)].

28609.

Dievs dod krūmu pļaviņā,
Akmentiņu druviņā:
Aiz krūmiņa atstājos,
Uz akmiņa atsēdos.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

28610.

Div' pļaviņas i papļāvu
Sarkanā aboliņa.
Dod, Dieviņ, siltu sauli,
Labu vēju kaltētāju!
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

1. Dod, Dieviņi, siltu sauli,
Lēnu vēju pūtējiņu:
Man nopļautas div' pļaviņas
Sarkanaja dāboliņa.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

28611.

Dod, Dieviņ, šodien sauli,
Šodien saules vajadzēja:
Man nopļauta zīžu pļava
Sarkanā āboliņa.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

28612.

Dod, Dieviņi, šodien sauli,
Šodien saules vajadzēja:
Šodien mani brāleliņi
Vītē zaļu dābuliņu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

28613.

Drīzi drīzi, naski naski
Dāboliņa pļavu bridu,
Lai jel mani nenoķēra
Dāboliņa pļāvējiņi.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

28614.

Eidu eidu izkaptiņa,
Jau sieniņu appļāvuse,
Piesitās pie ežiņas, -
Nu jāiet rudzu pļaut!
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

1. Striuku strauku izkaptīte
Siena vāla galiņā!
Kad pie ežas piesitās,
Tad jāiet rudzu pļaut.
272 [Lielplatonē (Lielplatones pag. Jg)].

28615.

Eita, meitas, zālītēs,
Ņemiet mani, mazu, līdz!
Jūs būsiet pļāvājiņas,
Es malā nesējiņa.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

28616.

Ej pa priekšu, māmuliņa,
Pļaviņā sienu grābt!
Tad ies dēli, tad vedeklas,
Tad ies znoti kaudzi mest.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

28617.

Es būt' gājse sienu grābt,
Kaut man būtu grābeklīts;
Man palika brālīšos
Zelta zaru grābeklīts.
71 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

28618.

Es iedevu baltu kreklu
Savam siena pļāvējam;
Kā gulbītis līgojās
Siena spailes galiņā.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

- 274 -

1. Baltu baltu balināju
Savu siena pļāvējiņu;
Kā gulbītis grozījās
Siena vāles galiņā.
320 [Mazzalvē (Mazzalves pag. Jk)].

28619.

Es iedevu baltu kreklu
Savam siena pļāvējam,
Lai tas līdzi līgojās
Līdz ar baltu āboliņu.
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

1. Balts krekliņis, baltas biksas
Manam siena pļāvējam,
Lai tas balti līgojās
Līdz baltam ābulam.
198 [Saldū].

2. Es apdevu baltu kreklu
Savam siena pļāvējam;
Tā vizēja mans pļāvējis
Kā baltais āboliņš.
224 [Kabilē (Kld)].

28620.

Es izgāju tautiņās,
Sienu pļaut nemācēju,
Sviež' izkapti kārkliņos,
Bēgu pati bāliņos.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

28621.

Es kā roze grozījos
Pa to piena kambarīti;
Mans vīriņis sienu pļāva,
Nosvīdušu muguriņu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

28622.

Es noķēru cielaviņu
Siena vāles galiņā.
Tā nebija cielaviņa,
Tā bij mana līgaviņa.
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

28623.

Es sagrābu bāliņam
Divi kaudzes baltābola;
Vēl būt' trešu sagrābuse, -
Tautas vaļas vairs neļāva.
403 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

28624.

Es sametu siena kaudzi
Pus smildziņu, pus ābola.
Smildziņ' devu govei ēst,
Āboliņu kumeļam.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

28625.

Es sariebu bitītei
Pašāi ziedu laiciņāi:
Pušām ciertu, lažāi gāzu
To baltaju āboliņu.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

1. Bitītei sariebdama,
Aitiņai iztapdama,
Riņķī situ, sātī krāvu
To balto āboliņu.
190 [Kuldīā].

2. Pušām cirtu, lažā gāzu
Sarkanaju āboliņu,
Kumeļami iztapdams,
Bitītei sariebdams.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

28626.

Es savami kumeļami
Krustiem jūras sienu pļāvu,
Krustiem grābu, krustiem vedu,
Krustiem bāzu redelēs.
272 [Lielplatonē (Lielplatones pag. Jg)].

28627.

Es savam(i) kumeļam(i)
Krustis ceļu sienu pļāvu;
Kad es jāju, kad es braucu,
Krustis ceļu vien tecēja.
166 [Gramzdā un Smaižos (Gramzdas un Aizviķu pag. Lp)].

1. Es savam kumeļam
Krustām jūru sienu pļāvu;
Kad es jāju māršas vest,
Krustām ceļu vien tecēja.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

2. Es savame kumeļam
Krustus kājas kaldināju;
Kad es jāju lūkoties,
Krustus ceļus vien tecēja.
171 [Tāšu Padurē (Kalvenes pag. Azp)].

28628.

Es savam kumeļam
Šķērsām jūru sienu pļāvu;
Man nebija kasītāja,
Lai sit vilnis maliņā!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Es savam kumeļam
Šķērsu jūru sienu pļāvu.
Sit, vilnīt, maliņā,
Man nevaid kasējiņas!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

- 275 -

28629.

Es tev lūdzu, tautu dēls,
Strīķē manu izkaptiņu;
Izstrīķējis izkaptiņu,
Aizpļauj manu cirtieniņu!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Es tev lūdzu, bāleliņ,
Strīķē manu izkaptiņu,
Strīķē manu izkaptiņu,
Aizpļauj manu vāla galu:
Man nebija arājiņa,
Kas aizpļāva vāla galu.
121 [Gulbenē (Md)].

2. Māku pati sienu pļaut,
Māk' izkapti izstrīķēt,
Tik palūdzu tautu dēlu,
Lai papļauj cirtieniņu.
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

28630.

Grābjat sienu, bāleliņi,
Vietējat ābuliņu!
Neēd manis kumeliņis
Nevietētu ābuliņu.
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

28631.

Grābjat sienu, kam vajaga,
Man sieniņa nevajaga:
Man sagrāba tautu dēlis
Ar savām(i) māsiņām.
163 [Dzērvē (Dzērves pag. Azp)], 164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)], 181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)], 348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

28632.

Grābjat sienu, kam vajaga,
Man sieniņa nevajaga!
Man sieniņu sagrābusi
Tautu dēla māmulīte.
176 [Sakaslejā (Sakas pag. Azp)].

1. Grābjat, meitas, jūs sieniņu,
Es jau siena gan negrābšu:
Man sagrāba dēlu māte
Ar saviem dēliņiem.
198 [Saldū].

28633.

Jauni puiši pļāvējiņi
Sudrabiņa izkaptīm;
Vecas meitas grābējiņas
Ar baltiem pakaušiem.
206 [Kuldīgas apriņķī].

28634.

Kādu zāļu vēl vajaga
Bandinieka pļaviņāi?
Rozrētiņi, retējiņi,
Sarkanajis dāboliņš.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

28635.

Kalnā tautas sienu pļāve,
Lejā bira dāboltiņš,
Tekošā upītē
Izkaptiņas balināja.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Kalnā bite sienu pļāva,
Lejā bira āboliņš,
Tekošā upītē
Izkaptiņu balināja.
871 [Liepkalnes apk. (Liepkalnes pag. Md)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

28636.

Kalnā tautas sienu pļāva,
Lejā ēda launadziņu,
Tekošā upītē
Izkaptiņas balināja.
19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)], 281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)], 3531 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

28637.

Kam tā tāda daiļa pļava,
Kam tie daiļi pļāvējiņi?
Mana tēva daiļa pļava,
Tautu dēli pļāvējiņi.
294 [Grantelē (Iecavas pag. B)].

28638.

Kam tā tāda ziedu pļava,
Zābakaini pļāvējiņi?
Tā māsiņas ziedu pļava,
Bāleliņi pļāvējiņi.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

28639.

Kam tie tādi pļāvējiņi,
Zābakoti sienu pļāva?
Vai, māsiņa, nepazini
Pati savu bāleliņu?
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

28640.

Kas manām gosniņām
Šo vasaru sienu pļāva?
Bāleliņi vairs nepļāva,
Tautu dēlis nemācēja.
224 [Kabilē (Kld)].

28641.

Kas spīdēja, kas vizēja
Viņa lauka galiņā?
Jaunas meitas sienu grāba
Ar sudraba grābekļiem.
240 [Bikstos (Bikstu pag. Tk)].

- 276 -

28642.

Kažociņš sienu pļāva,
Pats gulēju maliņā;
Par to manis kumeliņš
Pavasari skujas grauž.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

28643.

Kaut tā mana līgaviņa
Sienu pļaut(i) mācējuse!
Es tai kaltu izkaptiņu
No bitīšu dzeloniem.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Būt' man tāda līgaviņa,
Kas mācētu sienu pļaut,
Es nokaltu izkaptiņu
No veciem dāldeŗiem.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

2. Kaut tā mana līgaviņa
Sienu pļaut mācējuse!
Es tai kaltu izkaptiņu
No tīrā tēraudiņa.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

28644.

Koša pļava, kad nopļauta,
Vēl jo koša, kad sagrābta;
Tad palika vēl jo koša,
Kad sameta kaudzītē.
158 (Nīcā).

28645.

Koši koši, jauki jauki,
Kad Dievs deva vasariņu:
Ikkatrai puķītei
Sava smarža paožama.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

28646.

Krīt' zemē, rīta rasa,
No zaļā āboliņa!
Sīcin sīka izkaptiņa,
Stāvu lēca āboliņš.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

28647.

Krīt' zemē, rīta rasa,
No zaļā dābuliņa!
Tevi vien nepanesa
Mani sirmi kumeliņi.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

28648.

Krīt' zemē, zelta rasa,
No sudraba āboliņa!
Lai es var cauri brist
Pakaļ savu bāleniņu!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

28649.

Kur tu teci, tautu meita,
Ar sudraba grābeklīti?
- Līcē teku siena grābti
Tautu dēla kumeļam.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

28650.

Lai bij grūti, kam bij grūti,
Grūt' sieniņa pļāvējam:
Karsta saule, meldu zāle,
Nekož vairs izkaptiņa.
152 [Jērkulē (Krimuldas pag. Rg)].

1. Žēlo, māmiņ, ko žēlo,
Žēlo siena pļāvējiņus:
Salta rasa, sīksta zāle,
Grūši velk izkaptiņa.
121 [Gulbenē (Md)].

28651.

Lai bij grūti, kam bij grūti,
Grūt' sieniņa pļāvējam:
Silta saule, zaļa zāle,
Tērauds kāta galiņā.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1. Lai bij grūti, kam bij grūti,
Grūti rudzu pļāvējam:
Lieli rudzi, karsta saule,
Tērauds koka galiņā.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

28652.

Lai palika, kur auguse,
Tīrumnieka dzeltainīte,
Kad nemāka siena pļaut
Celmaināi līdumāi.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

28653.

Lielas manas lanku pļavas,
Lielas siena grābējiņas;
Tās varēja ritināt
To balto āboliņu.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

28654.

Lēni lēni, klusu klusu
Dābulainu pļavu bridu,
Lai tie mani neredzētu
Dābuliņa pļāvējiņi.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

- 277 -

28655.

Lepna lepna tā pļaviņa,
Zābakoti pļāvējiņi,
Zābakoti pļāvējiņi,
Ar kurpēm grābējiņas.
226 [Kandavā (Tl)].

28656.

Līgo, mana līgaviņa,
Palejā siena grābt!
Pats tecēšu kalniņā
Rudzu mest kaudzītē.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

28657.

Līgo saule, līgo bite
Pa lielo tīrumiņu:
Saule, sienu kaltēdama,
Bite, ziedus lasīdama.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)], 451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)], 98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)], 326 [Taurkalnē (Taurkalnes pag. B)], 327 [Taurkalnē un Jaunjelgavas apkārtnē (Taurkalnes pag. B un Jaunjelgavas Jk apkārtnē)], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē],
381 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Līgo bite, līgo saule
Baltābola kalniņā,
Bite, ziedus lasīdama,
Saul', ābolu vītēdama.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

2. Līgo meita, līgo bite
Šo pļaviņu maliņā:
Meita, sienu kaltēdama,
Bite, ziedus lasīdama.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

28658.

Lij, lietiņ, kur līdams,
Še man tevis nevajaga,
Še vajaga siltas saules
Zaļu sienu jākaltē!
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

28659.

Lij, lietiņ, pa malām(i),
Še vis tevis nevajag!
Še vajag siltas saules
Dzeltānām cielavām!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Nelij, lietiņ, nelij, lietiņ,
Še tev' vairs nevajag!
Še vajaga siltas saules
Bitītēm, zīlītēm,
Bitītēm, zīlītēm,
Dzeltainām cielavām.
18 (Kliģenē).

28660.

Mīl' māmiņa,
pļāvējiņus,
Grābējiņas vēl jo mīli!
Pļāvējiņi nopļāvuši,
Pa pļaviņu izkaisījši;
Grābējiņas sagrābušas,
Sametušas kaudzītē.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

28661.

Aizkrauklieši grīslu pļāva,
Skrīverieši dāboliņu;
Aizkrauklietes cimdus ada,
Skrīverietes kreklus šuva.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

28662.

N-ieši, N'-ieši
Pa robežu sienu pļauj;
N-ieši grīslu pļāva,
N'-ieši āboliņu.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 190 [Kuldīā], 264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)], 282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)].

28663.

Biržinieki, zasiškīši
Vienu vietu sienu pļāva.
Pāršaunam zelta kārti,
Lai nejuka zeltenītes!
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

28664.

Dignājieši, zasiškīši
Vienu vietu sienu pļāva,
Sīcin sīca izkaptiņas,
Stāvu lēca dāboliņš.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

28665.

Nāc pie manis, tautu dēls,
Strīķē manu izkaptīn',
Lai es griežu mellu vāli
Līdz zaļām sūnīnām!
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

28666.

Ne man tika tā pļaviņa,
Ne tie pļavas pļāvējiņi:
Tai pļavā dzelzu zāle,
Veci puiši pļāvējiņi.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

1. Man patika tā pļaviņa,
Tie pļaviņas pļāvējiņi:
Tai pļavā balts ābols,
Jauni puiši pļāvējiņi.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

2. Ne man tika tā pļaviņa,
Ne tās pļavas pļāvējiņi,
Tai pļavai grīsla zāle,
Veci vīri pļāvējiņi.
Viens pats bija jaunis vīris,
Tas pats pļauti nemācēja;
Kad tas gāja sienu pļaut,
Piec' kažoku mugurā.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 278 -

28667.

Nelij, nelij, lietutiņ,
Šodien tevi nevajaga:
Šodien mani bāleliņi
Baltābola kaudzi met.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

1. Nelīst', lietus, nelīst', lietus,
Šodien lietus nevajag:
Šodien gāja mans brālītis
Baltābolu kaudzēi kraut.
203 [Usmā (Usmas pag. Vp)].

28668.

Nezināma tā pļaviņa,
Nezināmi pļāvējiņi;
Baltābola pļaviņāi
Brāļi vien pļāvējiņi.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

28669.

No tālienes es pazinu,
Kas tie tādi pļāvējiņi:
Baltas biksas, balti krekli,
Melna melna cepurīte.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

28670.

No tālienes es pazinu
Savu siena pļāvējiņu:
Zilas zeķes, balts krekliņis,
Locās spaiļu galiņē.
223 [Iķenē (Vandzenes pag. Tl)].

28671.

No tālienes es pazinu
Slinka puiša pļāvumiņu:
Baltajam(i) ābolam
Gali vien nokapāti.
170 [Lielnīkrācē (Nīkrāces pag. Azp)], 182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

1. No spailītes es pazinu
Netiklīša pļāvumiņu:
Baltajam ābolam
Gali vien nokapāti.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

28672.

Nopinos vaiņadziņu
No sarkana āboliņa;
Tēviņš rāja, māte kūla
Par ābola raustīšanu.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

28673.

Pāri bridu raudādama
Par sarkanu āboliņu:
Nav ābola pļāvējiņa,
Ne telīšu ēdējiņu.
43 [Tīnūžos (Ikšķiles pag. Rg)].

28674.

Pārnāk siena grābējiņas,
Baltābolu mētādamas.
Kuŗš, ļautiņi, redzējāt,
Nesakāt māmiņā!
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

28675.

Pārnāk siena grābējiņi,
Baltābolu mētādami.
Steidz, māmiņa, vārtus vērt,
Lai ierit sētiņā!
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

28676.

Patais' man, bāleliņ,
Balta koka grābeklīti,
Lai es iemu sienu grābt
Baltābola pļaviņā!
300 [Kroņa Misas pagastā (Misas pag. B)].

28677.

Patais' man, brāleliņi,
Balta koka grābeklīti,
Lai es eimu skaista balta
Āriņās siena kast!
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

28678.

Patais' man, bāleliņ,
Balta koka grābeklīti:
Man' saulīte aicināja
Āriņās siena kast.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

28679.

Patais' man, brāleliņi,
Biezu zaru grābeklīti:
Tautiņām āres pļavas,
Cauri bira dābuliņš,
Tautas saka nekasušu,
Nicin' manu kasumiņu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

28680.

Pataisīja man brāliņš
Balta koka grābeklīti:
Lai es eimu pļaviņā
Dāboliņa rušināt.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

- 279 -

1. Taisāt, mīļi bāleliņi,
Sausa koka grābeklīti:
Rītā iešu druviņā
Baltābolu ritināt.
179 [Vecsieksātē (Sieksātes pag. Azp)].

28681.

Pate māku sienu pļaut,
Pat' izkapti balināt,
Tik vien lūdzu tautu dēlu,
Kas sameta kaudzītē.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

28682.

Patīk man tā pļaviņa,
Tās pļaviņas pļāvējiņš;
Dievs var dot, ka es topu
Par pļaviņas grābējiņu.
2071 [Ancē (Ances pag. Pg)].

28683.

Pieci celmi purvmalā,
Pieci siena pļāvējiņi;
Piecas man baltaitiņas,
Piecas baltas villainītes.
408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)], 412 [Unguros (Ungurmuižas pag. D)].

28683¹.

Pļauj, pļauj, plāvēj,
Brucini izkapti!
Jau tava melnace
Azaidu nesa.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

28684.

Pļauniet, brāļi, purvju pļavas,
Lai stāv līči nepļaujami,
Lai māsiņa pūru šuva,
Pa līcīti ganīdama.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

28685.

Pļauniet sienu, bāleliņi,
I manām gotiņām,
Kamēr man Dieviņš dos
Savu siena pļāvējiņu!
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

28686.

Pļaujat sienu, bāleliņi,
Negulati dienasvidu:
Tautu meitas raibas govis,
Tās neēda rudzu salmus.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

28687.

Pļaujiet sienu, bāleliņi,
Neguliet launadziņu:
Gar zemīti saule tek,
Baltābolu vietēdama.
299 [Mežotnē un Švitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)].

28688.

Pļaujat sienu, bāleliņi,
Pļaujat sienu atāliņu!
Man telītes atdienītes,
Atāliņa ēdājiņas.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

1. Pļauniet sienu atāliņu,
Mani balti brāleliņi!
Jaunas vien man telītes,
Atāliņa ēdājiņas.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

28689.

Pļaujiet sienu, pļāvējiņi,
Kamēr saule mākoņos;
Kad saulīte atspīdēs,
Tad pļāvēji man pieder.
270 [Ozolu muižā (Ozolnieku pag. Jg)].

28690.

Pļaunat sienu, kam pļaudami,
Man sieniņa nevajaga,
Man piepļāva tautu dēls
Līdz citam rudeņam.
3531 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

28691.

Pļaujat sienu, kam vajaga,
Man sieniņa nevajaga,
Es aiziešu tautiņās
Ar visām(i) telītēm.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 190 [Kuldīā], 191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

28692.

Pļaujiet sienu, kam vajaga,
Man sieniņa nevajaga,
Es savām(i) telītēm
Dāboliņu salasīju.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

28693.

Pļaujat sienu, kam vajaga,
Man sieniņa nevajaga;
Man piepļāva tautu dēls
Tīru baltu āboliņu.
2 [Aderkašos (Taurupes pag. Rg)].

1. Kam bij man sienu pļaut,
Man sieniņa nevajaga,
Man piepļāva dēlu māte
Sarkanā āboliņa.
66 [Aizkujā (pie Cesvaines Md)].

- 280 -

2. Krat' salmiņus, kam vajaga,
Man salmiņus nevajag,
Man sapļāva tautas dēls
Tīru baltu āboliņu.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

3. Pļaujat sienu, kam vajaga,
Man sieniņa nevajaga,
Man pļauj sienu tautiņās
Baltābula pļaviņā.
48 [Alojā un Lielsalacā (Alojas un Salacas pag. Vlm)].

28694.

Pļaujat sienu, kam vajaga,
Man sieniņa nevajaga,
Man pļauj sienu tautiņās
Lieli, mazi pļāvējiņi.
87 [Liepas muižā (Liepas pag. C)].

28695.

Pļaujat sienu, kam vajaga,
Man sieniņa nevajaga,
Man sapļāva tautu dēls,
Baltābolu lasīdams.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

28696.

Pļaujiet sienu, kam vajaga,
Man sieniņa nevajag;
Man sieniņa nevajaga,
Man sieniņis tautiņās,
Man sieniņis tautiņās
Ar visāmi telītēm.
43 [Tīnūžos (Ikšķiles pag. Rg)].

28697.

Pļauniet sienu, kam vajaga,
Man sieniņa nevajaga,
Man sieniņš tautiņās
I nopļauts, sakasīts.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

1. Lai grābj sienu, kam vajaga,
Man sieniņa nevajag!
Man sieniņš sen sagrābts
Tautu dēla tīrumā.
2071 [Ancē (Ances pag. Pg)].

28698.

Pļaujat sienu, kam vajaga,
Man sieniņa nevajaga,
Man sienīns tautīnās
Sapļaujams, sagrābjams;
Sapļaujams, sagrābjams,
Sametams kaudzītē.
54 [Limbažos (Limbažu pag. Vlm)].

28699.

Pļaujat sienu, kam vajaga,
Man sieniņa nevajaga,
Man sieniņš tautiņās,
Tautiets siena pļāvējiņš.
65 [Valtenbergā (Mazsalacas pag. Vlm)].

28700.

Pļaujiet sienu, kam vajaga,
Man sieniņa nevajaga,
Man telītes salmus ēda,
Tautiets pļāva aitiņām.
48 [Alojā un Lielsalacā (Alojas un Salacas pag. Vlm)].

28701.

Pļauju sienu āriņā,
Pļauj' āriņas maliņā,
Tikpat man siena trūka
Raibajām telītēm.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

28702.

Pļauju sienu ezerā,
Pļauj' ezera maliņā,
Zinu savu līgaviņu
Daudz telīšu atvedot.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

1. Pļaunu sienu, āboliņu,
Kaudzītē darināju:
Zinu savu līgaviņu
Bez telīšu nenākam.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

28703.

Pļauju sienu kalniņā,
Pļaun' ezera maliņā;
Kuŗš ezera maliņā,
Tas manām telītēm.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

28704.

Pļaunu sienu pļaujamo,
Rauj' ābolu raujamo;
Vairāk man pļauta siena
Nekā rauta āboliņa.
377 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Gāju sieniņ' pļaudama,
Āboliņu lasīdama;
Vairāk man pļauta siena
Ne lasīta āboliņa.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

- 281 -

28705.

Pļaviņā vien pazinu
Laisku tautu pļāvumiņu:
Bij nopļauts, bij sakasts,
Ziedēt zied dābuliņš.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

28706.

Puiši gāja siena pļaut,
Trīs kažoki mugurā;
Nenopļāva gaiļam nastas,
Ne kazai kumosiņa.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

28707.

Purā gāju siena pļaut,
Kārklos kāru vaiņadziņu;
Rikterieši zagļu ļaudis,
Nozog manu vaiņadziņu.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

1. Līcī gāju siena pļauti,
Kārklī kāru vainadziņu;
Līča meitas zagļu meitas,
Nozag' manu vaiņadziņu.
29 [Nurmižos (Vildogas pag. Rg)].

28708.

Purvā tautas sienu pļāva,
Gaida mani grābt ejam;
Es savos brālīšos
Gar upīti ritināju.
226 [Kandavā (Tl)].

28709.

Pūriskī, uoriskī
Vīnu vītu sīnu pļuov'a,
Gribādami pūriskī
Uoriskūs dzaltuon'eišu.
4261 [Ozolmuižas pag. Rz].

28710.

Sagrābu pļaviņu,
Saritināju,
Paldies Dievam
Par līdzējumu!
224 [Kabilē (Kld)].

28711.

Sarkanais āboliņš
Nekam lietas nederēja:
Ne meitiņas kroņus pina,
Ne bitītes ziedu ņēma.
331 [Augškurzemē (Il)].

28712.

Šķitu lāci gūrājam
Viņā meža maliņā:
Vecaistēvs sienu pļāva,
Trīs kažoki mugurā.
199 [Veczvārdē (Zvārdes pag. Kld)].

28713.

Sienu mešu kaudzītē,
Puķīt' liku galīnā,
Lai varēju sov' māsīnu
Tālu dot toutīnās.
140 [Valkā].

28714.

Simtu reizu vasarā
To celiņu ritināju,
Žāvēdama, vietēdama
To balto āboliņu.
71 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

28715.

Smuka pļava, kad nopļauta,
Vēl jo smuka, kad nogrābta;
Balti bija pļāvējiņi,
Vēl baltāki grābējiņi.
403 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

28716.

Staigāj' pļavu no pļaviņas,
Pļāvējiņus meklēdama;
Izkaptītes vien atradu
Kā zobeņus zvērojam.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

28717.

Tā pļaviņa man patika,
Tās pļaviņas
pļāvējiņi:
Tai pļāvā balts ābulis,
Jauni puiši pļāvējiņi.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

28718.

Tāļu mani vakars ņēma
Tālējā pļaviņā;
Gulēt eju - maz maizītes,
Mājās iet - gaŗš celiņš.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

28719.

Tautas mani aicināja
Rāvienāi sienu grābt.
Kā es iešu pie māmiņas
Rāvainām(i) kājiņām?
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

28720.

Tautas pļāva puŗa sienu,
Mani grābti aicināja;
Es neiešu puŗā grābt,
Man sudraba grābeklītis.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

- 282 -

28721.

Tautu dēlis sienu pļāva,
Stāvu zāle pakaļā;
Pļāva mans bāleliņis,
Kā līgot nolīgoja.
199 [Veczvārdē (Zvārdes pag. Kld)].

1. Tautu meita sienu pļāva,
Zāle auga pakaļā;
Mani īsti bāleliņi
Līdz zemīti līdzenāja.
39 [Skrīveŗos (Skrīveŗu pag. Rg)].

28722.

Tēvs izkapti kaldināja
Visu gaŗu vasariņu.
Vēl, tēviņi, tavs darbiņis,
Mātei siena grābeklītis!
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

28723.

Tec, muoseņa, eudesneņa,
Tev rakst'eita snuoten'eite!
Sveši ļaudis sīnu pļauva
Olūteņa mal'eņā.
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

28724.

Tīši daru bāliņam
Pašā siena laiciņā:
Pļavā spraudu grābeklīti,
Lecu tautu kumeļā.
2541 [Vīnšeņķos (Struteles pag. Tk)].

28725.

Tili tili vacis tāvs
Par Daugovu sīnu pļautu,
Treis kukuļi teiras maizis,
Pīna cyba pavolgam.
426 [Sakstagala pag. Rz].

28726.

To pļaviņu nopļāvām,
Ielaidām rudenī;
Lai līgoja vasariņa
Pa citām pļaviņām.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

1. To pļaviņu nopļāvām,
Ielaidām rudienē;
Lai līgo izkaptiņa
Pa citām pļaviņām.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

28727.

To pļaviņu nopļāvām,
Ielaidām rudenī;
Pļausim citu citu dienu,
Laidīsim rudenī.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

28728.

Tumsā gāju vakarāi
Pa balto āboliņu;
Tikko mani nenoķēra
Baltābola pļāvējiņi.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

28729.

Viena pate goves ganu
Ar raibo kucēniņu;
Trejatā sienu pļāvu,
Nevarēju viena pļaut.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

28730.

Vecajam tēvaiņam
Liela skāde notikuse:
Teļi pļavu izrakuši,
Cūkas sienu apēdušas.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

28731.

Visus darbus es mācēju.
Siena pļauti nemācēju.
Dievs dod man satikties
Ar sieniņa pļāvējiņu!
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

28732.

Cauru dienu sienu pļāvu,
Sāni greizi sagriezās;
Dievs to zina, vakarā
Kā tos taisnus atgrozīs.
152 [Jērkulē (Krimuldas pag. Rg)].

28733.

Citu sienu pļautin pļāvu,
Citu metu kaudzītē;
Līgavai simts telīšu,
Man deviņi kumeliņi.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

1. Pļāvu sienu āriņā,
Pļāv' āriņa maliņā:
Tautu meitai trīs telītes,
Man deviņi kumeliņi.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

★

- 283 -

50287.

Vai baltais āboltiņ,
Neaudz ceļa maliņā!
Jās gaŗām bajāriņi,
Ar pātagu izkapās.
384 [Sēemūkšu C].

50288.

Aiz ko mani kumeliņi
Žagariņus skripstināj(a)?
Kalpi man sienu pļāva,
Pats gulēju laiviņā.
241 [Lubānas Md].

50289.

Aiz upītes leicītī
Daudzi sīna pļuovējiņu;
Svīstum kūku, dūtim rūku,
Ka māmiņa naradzātu.
465 [Varakļānu Rz].

50290.

Ak tu munu jaunikīti,
Nūpleisušu kažuciņu!
Uz rūbeža sīnu pļuovi,
Vylks nūnesja kažuciņu.
168 [Kalupes D].

50291.

Ak tu velns, ak tu velns,
Tavu melnu pļāvējiņu!
Vai tev mežā malkas trūka,
Vai akā ūdentiņa?
149 [Jaunpils Tk].

50292.

Ak tu mana līgaviņa,
Viegla siena pļāvējiņa!
Es tev kalšu izkaptiņu
No veciem dukātiem.
307 [Pāvītes (Briņģu) C].

1. Kaut tā mana līgaviņa
Sienu pļaut mācējuse,
Es tai kaltu izkaptiņu
No tīrā tēraudiņa;
No tīrā tēraudiņa,
Tiem veciem dāldeŗiem.
605 [Skolas].

50293.

Kad es byutu pļuovejeņa,
Tāvs nūkoltu izkapteiti;
Tāvs izkoltu izkapteiti
Nu biteites dzanyuleņa.
182 [Kaunatas Rz].

50294.

Aiz upītes vecaistēvs
Svilpodams sienu pļaun;
Grūsti zirņi kulītē,
Āža tauki pavalgā.
45 [Bejas (Kolberga) Vlk].

50295.

Audzē, Dieviņ, kārklu krūmu
Manas vāles galiņā:
Man nebija bālēliņa,
Vāles gala pļāvējiņa.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

50296.

Augat, mani labi lini,
Labas, baltas avetīnas!
Nule iešu sienu pļaut,
Nule aves mitināšu.
94 [Dunikas Lp].

50297.

Cimdu prasa, cimdu prasa
Mana jauna līgaviņ(a).
Nu es iešu sienu pļaut,
Nu tik aves mitināšu.
355 [Rucavas Lp].

50298.

Apkuort golvai vuoli grīzu,
Bruoļa kraklus mozguodama,
Lai voļajās kai gulbītis
Lylā plotā sīna vuolā.
36 [Balvu Abr].

50299.

Avens gāja sienu zagt
Ar sidraba zābakiem;
Satiek ciema saiminiecu -
Tripu trapu atpakaļ.
82 [Demenes Il].

50300.

Ābolaina tij pļaviņa,
Zābakaini pļāvējiņ(i);
Dieviņ, dod tur man tikt
Pie daiļajiem pļāvējiem!
3 [Adulienas Md].

1. Āboliņa tī pļaviņa,
Vīzainīši pļāvējiņi;
Dod, Dieviņi, man noiet
Pie tiem pļavas pļāvējiem!
127 [Grostonas Md].

2. Dubuļaina tā pļaviņa,
Zābakaini pļāvējiņi;
Dieviņš dotu, kad es būtu
Tiem launaga nesējiņa!
13 [Alojas (Ungurpils) Vlm].

- 284 -

3. Niedulota tā pļaviņa,
Zābākoti pļāvējiņi;
Ja Dies dos, tad es būšu
Tā sieniņa grābējiņa.
282 [Nīcas Lp].

50301.

Duobuluota tei pļaveņa,
Zabokuoti pļuovējeņi;
Ka man byutu tei pļaveņa,
Tuos pļaveņas pļuovējeņi!
Es, muosiņa, veizītīs,
Nadreikst nikas sādynuot.
389 [Silajāņu Rz].

50302.

Ābolaina tā pļaviņa,
Zābacaini pļāvējiņi;
Kaut man būtu tā pļaviņa,
Tās pļaviņas
pļāvējiņi!
Tā pļaviņa gan man tika,
Pļāvējiņi vien netika.
99 [Dzelzavas Md].

1. Liela pļava, reta zāle
Liela ceļa maliņā.
Dābolaina tā pļaviņa,
Zābakoti pļāvējiņi;
Kad man būtu tā pļaviņa,
Tās pļaviņas
pļāvējiņi!
24 [Asares Il].

50303.

Ābulaina šī pļaviņa,
Zābakaini pļāvējiņi;
Sīcin sīca izkaptiņas,
Stāvu lēca ābuliņis.
236 [Līvānu D].

50304.

Dābulaina tā pļaviņa,
Zābakaini pļāvējiņi:
Pats Jānīts zābakos,
Jāņa sieva kurpītēs.
344 [Rembates Rg].

50305.

Bolta eju, bolta taku
Buoliņam sīņa kast;
Patais' maņ, buoleliņ,
Boltu kūka gruobeklīti!
Vysu mežu izstaiguoju,
Taida kūka nadabuoju.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

1. Bolta eimu, bolta taku
Bruoliņam sīna kostu.
Iztais' maņ, bruoliliņ,
Boltu kūka gruobeklīt!
Bolts kūciņš, zaļš sīniņš,
Skaista poša kasējiņa.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

50306.

Patais't man, bālenīši,
Balta koka grābeklīti!
Nu es iešu tautiņās
Sienu grābt mācīties.
39 [Bārtas Lp].

1. Patais' manim, bāleliņi,
Baltu koka grābeklīti!
Balts bij mans bāleliņš,
Baltābola pļāvējiņš.
52 [Bikstu Tk].

50307.

Baltābolu pļavu bridu,
Roke nesu vaiņadziņu:
Redzēj' savu arājiņu
Gauži grūti vērgojam.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

50308.

Bolti muni bruolileņi,
Vēl boltuokus balynoj(u):
Ka tī stuov vuolas golā
Kai gulbīši azarā.
389 [Silajāņu Rz].

50309.

Balti vien, balti vien
Mani siena pļāvējiņi;
Raibas vien, raibas vien
Man telītes ēdējiņas.
605 [Skolas].

50310.

Baltu kreklu izmazgāju
Savam siena pļāvējam,
Lai pa pļavu lidināja
Kā baltais balodīts.
487 [Vietalvas Md].

50311.

Bija man, bija man
Laba lieta cerējama:
Siena kaudze, kupla liepa,
Saimenieka resna meita.
241 [Lubānas Md].

- 285 -

50312.

Bombiskī i laurinskī
Vīnā vītā sīnu pļuovja;
Bombiskī i leli zagļi,
Nūzūg sīna kasējiņu.
503 [Višķu D].

1. Kolupīši ar nīdrišķīšim
Vīnu vītu sīnu pļuovja;
Kolupīši gudri ļauds,
Nūzūg sīna kasējeņu.
143 [Jāsmuižas D].

50313.

Bāliņš mani aicināja
Aiz upītes sienu pļaut;
Man nebija izkaptiņas,
Ar ko pļaut āra pļavas.
405 [Smiltenes Vlk].

50314.

Bruoļi muni, brakaleiši,
Zuobakūs sīnu pļāve;
Es muosiņa, nabadzeite,
Sīnu pļāvu veizeitēs.
358 [Rugāju Abr].

50315.

Bruoļi muni, gaigoļaņi,
Sīnu pļuovja sopogūs;
Māršis munys, cīlovjaņis,
Pusjyuraņu aptecjā.
605 [Skolas].

50316.

Cauru dienu sienu pļāvu,
Sāni greizi sagriezās;
Gan Dieviņš vakarā
Sānus taisnus atgriezīs.
405 [Smiltenes Vlk].

50317.

Cīrulītis sienu pļāva
Aiz kalniņa lejiņā;
Īss krekliņis, gaŗi lieli,
Vējš bārdiņu purināja.
443 [Turlavas Kld].

50318.

Doncuot muoku, dzīduot muoku,
Sīna pļaut vīn namuoku;
Tāvs muocē sīnu pļaut,
Muote meitas kairinuot.
559 [Rēzekne Rz apr.].

50319.

Div palāki vanadziņi,
Nesit munam lobas dīnas,
Kas aiz upes sīnu pļāva
Voskajīm matiņīm.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

50320.

Dižas mana tēva pļavas,
Maģas siena pļāvējiņas,
Tās mācēja ritināt
To baltāji āboliņu.
94 [Dunikas Lp].

50321.

Dundur' Ješka sienu pļāva,
Trīna nesa launadziņu:
Siļķes, reņģes lupatā,
Kaņepītes stupelē.
279 [Naukšēnu Vlm].

1. Pēter Piksis sienu pļāva,
Grieta nesa launadziņu:
Āža pautus ķibiņā,
Sēnel' maizi kulītē.
605 [Skolas].

50322.

Sienu pļāvu, sienu pļāvu,
Grieta nesa launadziņu:
Sapuvušu reņģes galvu,
Sausu meizes [maizes] garoziņu.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

50322¹.

Pēters Peksis sienu pļāva,
Annķīts nesa launadziņu;
Ko tas Peksis sapļāvi(e)s,
Kazai nav ko paēsties.
448 [Umurgas (Umurgas-Sārumu) Vlm].

50323.

Ej, saulīte, drīz zemē,
Žēlo mani, darbinieku!
Man mugura nolīkuse
Visu dienu pļaviņā.
398 [Skrundas Kld].

50324.

Es bučiņu vīram devu
Siena vāles galiņā,
Lai man koda izkaptiņa
Līdz melnai zemītei.
132 [Ikšķiles Rg].

50325.

Es nopļāvu trīs pļaviņas
Sarkanbalta āboliņa;
Tik vien lūdzu tautu dēlu,
Lai sameta kaudzītēji.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

- 286 -

50326.

Es pate priecājos,
Ka man smuks pļāvējiņš:
Kā gulbīts locījās
Pašā spailes galiņā.
10 [Aizupes Tk].

50327.

Ir nopļauts, ir sakasts,
Dāboliņš ziedēt zied;
Ar kurpēm pļāvējiņš,
Pa virsiem slidināja.
378 [Seces Jk].

50328.

Ir pie manis lieli kalni,
Ir pie manis lielas pļavas.
Pa kalniemi moti, vilni(?),
Pa pļavāmi šolku zāle.
194 [Krāslavas D].

50329.

Ieraudzīju vien pazinu
Jauna zēna pļāvumiņu:
I nopļauts, i sakasts,
Vēl puķītes ziedēt zied.
378 [Seces Jk].

50330.

Īšu, īšu tauteņuos,
Kuru dīnu laidusēs;
Pļautiv' ciertu kiuleitī,
Gruobekleit' pļaveņā.
389 [Silajāņu Rz].

1. Īšu, īšu tautiņuos,
Kuru dīnu laidusēs;
Ciersšu sierpu kyulītī,
Gruobēklīti pļaviņā.
605 [Skolas].

50331.

Jauns puiškins sīnu pļuovja
Ar sudobra izkapteņu.
Muosa muosa kei ūdzeņa,
Jauns puiškins pi lūdzeņa.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

50332.

Koša pļāva, kad nopļauta,
Vēl jo koša, kad sagrābta;
Vēl jo koša, kad sagrābta,
Kad samesta kaudzītē.
Zābakoti pļāvējiņi,
Sudrabotas grābējiņas.
94 [Dunikas Lp], 355 [Rucavas Lp].

50333.

Kalņinā stuovādams,
Nūsavēru pļuovjājaņu:
Tei byus muna pļuovjājaņa,
Kurei častai saivu ceļ,
Kurei dreiž kyuli sīn.
194 [Krāslavas D].

50334.

Kam tā tāda puķu pļava,
Kur bērniņi pāri gāja?
Tā bāliņa puķu pļava,
Kur bērniņi pāri gāja.
514 [Zentenes Tl].

50335.

Kam šitāda te pļaviņa
Sarkanā ābola?
Ka man būtu tās pļaviņas
Zābakaini pļāvējiņi!
378 [Seces Jk].

50336.

Kas to manu brāļu pļavu
Ar kājiņu nomīņā?
Ne tur auga baltābols,
Ne ar īsti sarkanais.
514 [Zentenes Tl].

50337.

Kas tur spīd, kas tur viz
Tīrumiņa galiņā?
Mans brālīts sienu pļaun
Apzeltītu izkaptīti.
174 [Kārsavas Ldz].

1. Kas tī speid, kas tī vizt
Teirumiņa galiņā?
Mun' buoliņi sīnu pļuova
Voskanejim matiņim.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

2. Kas tī speid, kas tī viz
Iz tūs lylū leiču?
Jauns puiškins sīnu pļuovja
Ar sudobra izkapteņu.
89 [Dricēnu Rz].

50338.

Kārtuzēnu tēvu dēli
Sienu pļāva trīs stundiņas;
Akstakieši novicoja
Šo gabalu stundiņā.
273 [Mores Rg].

50339.

Kis kis pļāvejem,
Māje gā grābjiņ.
372 [Sarkanmuižas Vp].

- 287 -

50340.

Kliba bija mūs' māsiņa,
Visu gaŗu vasariņu;
Klibodama izkliboja
Baltābola pļāvumiņu.
215 [Lēdmanes Rg].

50341.

Kur tu teci, tautu meita,
Ar sudraba gruobekleiti?
Leidz es taku sīna gruobt
Tautu dāla kumeļam.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

50342.

Lai bij čaklas, kas bij čaklas,
Ērģemietes, tās bij čaklas:
Sprīdi platu vāli pļāva,
Zirgiem veda launadziņu.
109 [Ērķemes Vlk].

50343.

Lai bij puiši, kur bij puiši,
Kaimiņos bij čakli puiši:
Vienu vāli izpļāvuši,
Jau saulīte brokastā.
109 [Ērķemes Vlk].

50344.

Lai stāv siens, lai stāv siens,
Novāciet dāboliņu!
Neēd vairs manis kumeliņš
Nelabo purvu sienu.
378 [Seces Jk].

50345.

Lij, lietiņi, kur līdams,
Še man tevis nevajaga;
Man nopļauta zīžu pļava
Sarkanai āboliņa.
279 [Naukšēnu Vlm].

50346.

Liela pļava, reta zāle,
Zābakaini pļāvējiņi.
Tam es dodu sav' māsiņu,
Ja būt' liela izaugusi.
198 [Krustpils D].

50347.

Līdzi līdzi ar brāliņu,
Nepalika pakaļā;
Sveši ļaudis sienu pļāva
Liela ceļa maliņā.
281 [Neretas Jk].

50348.

Ļoku ļoku vacaistāvs
Aiz Daugovas sīna pļautu;
Sorkonam ližeikom,
Komonom kraseitom.
Bārza putra mugurā,
Pupu kule vādarā.
278 [Naujenes (Maļonovas) D].

1. Soku ļoku vacais tāvs
Par Daugavu sīna pļaut;
Malna meize kulītē,
Smilšu bļiņi ozotī.
466 [Vārkavas D].

2. Juldu buldu vacais dāds
Aiz Daugovas sīnu pļaun;
Maizes rika ozūtē,
Svīsta packa pazusē.
194 [Krāslavas D].

3. Ļaku ļoku vacais tāvs
Aiz Daugavas sīna pļaut;
Driķu maize ozutī,
Pīna spanīts kuleitī.
142 [Izvalta (Užvaldas) D].

4. Ļoku ļoku vacais tāvs
Par Daugavu sīna pļaut;
Sylta maize ozūtē,
Pīna cyba kūlītē.
389 [Silajāņu Rz].

5. Tili tili vacīstāvs
Par Daugavu sīna pļautu;
Div kukuli teirys maizis,
Uoža lipa cibeņā.
89 [Dricēnu Rz].

50349.

Loka loka vacaistāvs
Par Daugavu sīna pļaut;
Trīc buorzdiņa galojūt,
čaukst lapeņas staigojūt.
143 [Jāsmuižas D].

50350.

Soku ļoku vacaistāvs
Par Daugavu sīna kost;
Atļokava, aizļokava,
Bet sīniņa nadabava.
466 [Vārkavas D].

50351.

Lūgtin lūdzu bāleliņu:
Nepļaun sienu rāvienā;
Melnas kurpes, baltas zeķes,
Kā bridīšu rāvienā?
Kā bridīšu rāvienāja
Tev, brālīti, siena grābt?
94 [Dunikas Lp].

- 288 -

50352.

Muns buoliņš sīna pļuova
Lela syla maliņā;
Sudobr' krakls, samta iuzas,
Zalta jūsta vīn tricēj'.
365 [Sakstagalas Rz].

50353.

Moziņka maņ galveņa,
Pylna gudra padūmeņa;
Mozi myusu teirumeņi,
Pylni mozu kapaneņu.
174 [Kārsavas Ldz].

50354.

Muoku art, muoku ecēt,
Sīna pļaut vīn namuoku;
Kab muocējse sīnu pļaut,
Man oruoja nava(i)dzātu.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

50355.

Meita gāja siena pļaut,
Augsti kājas cilādama,
Lai skatās ciema ļaudis,
Kādas meitai cauras zeķes.
483 [Veselavas (Veselauskas) C].

50356.

Meitas, maitas, nozagušas
Manu mazu galodiņu.
Ko nu došu bullēname,
Ko bērame kumeļame?
40 [Basu (Bases) Azp].

50357.

Mjaitineitja sīnu kosa
Teirumeņa gaļeņā,
Boltu boltu prīkšauteņu,
Sorkon' rūžu vaiņuceņu.
89 [Dricēnu Rz].

50358.

Mīļoj, māmiņ, kū
mīļoj,
Mīļoj sīna pļāvējiņ'!
Lela zuole, moza rosa,
Izkaptiņu gryuši vylka;
Svīsts ar maizi brūkastēs,
Bolta putra zutrukā.
358 [Rugāju Abr].

50359.

Mūsu meitas lielījās:
Lielas siena pļāvēj(iņ)as;
Nesapļāva gaiļam nastas,
Ne auniņam kumosiņa.
46 [Beļavas Md].

1. Kosēnieši lielījās
Lieli siena pļāvējiņi;
Nepiepļāva gaiļam nastu,
Ne kazai kumosiņu.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

2. Tev, meitiņ, mellas ka(n)nas,
Neslaucit istabiņ.
Tu, puisīt, sienu pļāv
Trīs kažoki mugurā,
Gailim nast nesapļāv,
Ne kazai kumosiņ.
17 [Ances Vp].

50360.

Nav nenieka, nav nenieka
No tiem ciema puisēniem:
Kad tie gāja sienu pļauti,
Trīs kažoki mugurā;
Tie ne nieka nesapļāva,
Ne kaziņas kumosiņu.
454 [Vaidavas Vlm].

50361.

Nāč, māsiņ, vārts vērt,
Pārnāk sien grābējiņ;
Tiem rociņs nogurš,
Balt ābol ritandams.
372 [Sarkanmuižas Vp].

50362.

Nāc pie manis, tautu dēls,
Strīķei manu izkaptiņu,
Tad es iešu pie teviem
Šo naksniņu pārgulēt.
215 [Lēdmanes Rg].

50363.

Ne man tiks tā pļaviņa,
Ne tie siena pļāvējiņi;
Zili, melli pļāvējiņi
Zelta zāli nobradā.
335 [Puzes Vp].

50364.

Ni myužam es naīšu
Ar dīveri sīna pļaut:
Dīvers pļuove obulā,
Mani lyka dadasā.
358 [Rugāju Abr].

- 289 -

50365.

Niedolāta tā pļavīna,
Zābakoti pļāvējīni;
Zābakoti pļāvējīni,
Sudrabotas grābējīnas.
94 [Dunikas Lp].

50366.

No tālienes es pazinu
Savu siena pļāvējiņu:
Zilas bikses, raibas zeķes,
Balts krekliņis mugure.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

1. No tālienes es pazinu
Savu siena pļāvējiņu:
Zaļi svārki, baltas bikses,
Galvā smilgu cepurīt'.
405 [Smiltenes Vlk].

50367.

No tālienes es pazinu
Savu siena pļāvējiņu;
Lokās līdzi vālītei
Kā vārpiņa druviņā.
405 [Smiltenes Vlk].

50368.

Nogrābju pļaviņu,
Noritināju.
Nu iešu pie mātes
Launagu prasīt.
452 [Užavas (Zīras) Vp].

50369.

Pa zaļu pļaveņu
Bolti duobuleņi;
Tur guļāja treis muoseņas,
Sīnu kosdamas.
466 [Vārkavas D].

50370.

Paļdīs soku Dīveņam
Par uorysku dzeivuošonu:
Cytys maitis pūru bryda,
Es uorysku uobuļteņu.
247 [Makašānu Rz].

50371.

Pasaver, bruoleleņ,
Kas tovā pļaveņā:
Vaļā laista ļaudaviņa,
Plyuc duobulu, viļojās.
466 [Vārkavas D].

50372.

Patīk manim šī pļaviņa,
Šīs pļaviņas
pļāvējiņš:
Pilna pļava baltu ziedu,
Dižens puisis pļāvējiņš.
109 [Ērķemes Vlk].

1. Patīk man tā pļaviņa,
Tās pļaviņas
pļāvējiņi:
Tie pļāvēji ābolzāles,
Tie raženi pļāvējiņi.
448 [Umurgas (Umurgas-Sārumu) Vlm].

50373.

Patīk mana tā pļaviņa,
Tās pļaviņas pļāvējiņ:
Baltas bikses, balti krekli,
Salmu pītas cepurītes.
94 [Dunikas Lp].

1. Patīk man tā pļavīna,
Tās pļavīnas
pļāvējīni:
Balināti linu krekli,
Raibas bikses kājīnā.
94 [Dunikas Lp].

50374.

Patīk man zaļa pļava
Ar sarkanu āboliņu;
Patīk man pļāvējiņi
Rasainām kājiņām.
301 [Palsmaņa Vlk].

50375.

Pie liepiņas kājas āvu,
Liepai kāru vaiņadziņu,
Lai tie manis neredzēja
Baltābola pļāvējiņi.
46 [Beļavas Md].

50376.

Pļauj, pļauj, pļāvēj,
Strīķē izkapti!
Redz tava rudace
Brokastu nes!
560 [Rīga ].

50377.

Pļaunīt, bruoļi, pūra zuoli,
Lai stuov leiči nanūpļauti;
Lai muosiņa pyuru kruoja,
Pa leicīšim ganēdama.
389 [Silajāņu Rz].

50378.

Pļauniet sienu, kam vajaga,
Man sieniņa nevajaga;
Man iztika kumeliņis
Ar bērziņa žagariem.
249 [Mālupes Vlk].

- 290 -

1. Pļauniet sienu, kam vajaga,
Man sieniņa nevajaga;
Man ēd ziemu kumeliņš
Sausus bērza žagariņus.
378 [Seces Jk].

50379.

Pļaunit sīnu, kam vajaga,
Maņ sīneņa navajaga:
Rudiņ īšu tautiņuosi
Ar vysomi tjalītjom;
Ar vysomi tjalītjom,
Ar boltomi vylnaņom.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

50380.

Pļaunit, munas pļuovējaņas,
Da pošami vokoram;
Vokorāji uozi kausim,
Dzaltonimi radziņim.
604 [Dažādi iesūtītāji].

50381.

Pļaunit, munys pļuovējaņis,
Leidz pošam vokoram;
Ir maņ vaca muomuleņa
Vakareiņu vuoreituoja.
26 [Asūnes D].

1. Pļaunīt munas pļaviņas
Da pošam vokoram;
Še maņ vaca muomuliņ
Vakariņu vuorītuoj,
I gūtiņu slaucējiņ.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

50382.

Pļaunu sīnu azarā,
Plaun' azara maliņā;
Radzu sovu leigaviņu
Kai saulīti uzlacam.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

50383.

Pļāvu sienu pļaviņā,
Pļāv' ezera maliņā;
Tautu meitai trīs telītes,
Man deviņi kumeliņi.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

50384.

Pļavā dūru grābeklīti,
Lecu tautu kumeļā;
Tei, brālīti, tava pļava,
Tavs darītis grābeklītis,
Es atradu tautiņās
Zelta zara grābeklīti.
214 [Lažas Azp].

50385.

Pļavā eju, pļavā teku,
Pļavas tekas darināju;
Visas manas pļavas tekas
Sudrabiņa vien vizēja.
398 [Skrundas Kld].

50386.

Pokuļ, šurpu, Pokuļ, turpu,
Pokuļ, sauļa vokorā!
Cyti puiši sīnu pļuovja,
Pokuļs guļ i pologā.
247 [Makašānu Rz].

50387.

Puiši gāja sienu pļauti,
Piec' kažoki mugurā,
Visi pieci salijuši;
Kad izkalta, tad grabēja,
Kad pielija, tad čabēja.
130 [Iecavas (Lieliecavas) B].

50388.

Puiši gāja sienu pļaut,
Trīs kažoki mugurā;
Melnām kurpēm, baltām zeķēm,
Samta biksām, zīda vesti;
Pliku galvu, cimdiem rokās,
Baltu kreima cepurīti.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

50389.

Puiši gāja sienu pļaut,
Trīs kažoki mugurā.
Es tiem saku: laburīt,
Viņi prasa: Ko tu sak'?
378 [Seces Jk].

50390.

Jauni puiši sienu pļāva,
Trīs kažoki mugurā.
Izkaptiņa šņiku šņaku,
Kažociņis briku braku.
241 [Lubānas Md].

50391.

Purvā gāju sienu pļaut,
Liepā kāru vainadziņu;
Kuŗš puisītis to paņēma,
Tas būs mans arājiņš.
246 [Madlienas (Lielais) Rg].

50392.

Redzu lāci gumbājoti
Viņa meža maliņā:
Tautu dēls sienu pļāva,
Trīs kažoki mugurā.
520 [Zvārdes Kld].

- 291 -

50393.

Sarkanais āboliņis
Trijus svārkus šūdināja:
Vieni zili, otri zaļi,
Trešie tādi iesarkani.
40 [Basu (Bases) Azp].

50394.

Sīneņu guoju pļaudams,
Duobuleņu laseidams;
Ļaudavai symts tjaleišu,
Man deveņi kumelēņi.
326 [Preiļu D].

50395.

Sieru devu, pienu devu
Savam siena pļāvējam,
Lai tas labi melli pļāva,
Ar visām velēnām.
398 [Skrundas Kld].

50396.

Skaista meita sienu pļāva
Dziļas jūŗas dibenā;
Zelta puisis izkasīja
Ar sidraba grābeklīt'.
46 [Beļavas Md].

50397.

Skanējās izkaptiņa,
Ābolā ielaižot.
Ko bij man sienu pļaut,
Bāliņos nepļāvusi?
48 [Bērzaunes Md].

50398.

Sliņķi sliņķi, tu puisīti,
Kam saulīti aizgulēji?
Visi tavi bāleliņi
Siena vāla galiņā.
344 [Rembates Rg].

50399.

Šito pļaviņ' agri pļāvu,
Te atauga atāliņš;
Te es siešu svaiņa zirgus,
Te bāliņa kumeliņus.
605 [Skolas].

50400.

Šorīt agri cēlušies
Baltābola pļāvējiņ':
Nav saulite uzlēkus',
Jau trešēje līkume.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

50401.

Tautu dēli sienu pļāva,
Zāle auga pakaļā;
Atnāks mans bāleniņš,
Kā ar slotu noslaucīs.
513 [Zemītes Tk].

50402.

Te, brālīti, tava pļava,
Tavs zarotis grābeklītis!
Man pašai tautiņās
Zelta zaru grābeklīts.
40 [Basu (Bases) Azp].

50403.

Tecēdama uztecēju
Ziedu pļavu nenopļautu.
Nedrīkstēju pāri bristi,
Ne apkārti aptecēt;
Kad pieplūcu ziedu sauju,
Tad varēju pāri brist.
270 [Mežotnes B].

50404.

Tāvs ar dālu sīnu pļuovja
Lela meža maliņā;
Tēvam pateik sīnu pļaut,
Dālam pateik meituos īt.
35 [Baltinavas Abr].

1. Tāvs ar dālu sīnu pļāve
Lela ceļa maleņā;
Tāvs dumuoja sīnu pļaut,
Dāls dūmuoja uz meitom šaut.
89 [Dricēnu Rz].

2. Tēvs ar dēlu sīnu pļāva
Ļila ceļa meļiņā;
Tēves izkapti tacināja,
Dēles meitiņas kairiņoj'.
605 [Skolas].

50405.

Tēvs mācīja sienu pļaut,
Māte puišus kairināt:
Labāk puišus kairināt,
Ne izkapti skandināt.
235 [Litenes Md].

50406.

Tētiņ, manu tētocīti,
Ezerā sienu pļaut!
Īss krekliņis, gaŗas kājas,
Vējiņš kreklu gaisā ceļ.
477 [Vecpils Lp].

1. Stīru stīru Mīķelīti,
Āz upītes sienu pļāv.
Īss krekliņis, gaŗas bikses,
Veš matiņus purināja.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

- 292 -

2. Žviks un Žvaks rīdzinieki
Pa krūmiem sienu pļaun:
Īss krekliņš, bez biksēm,
Odi okstu lupināj'.
211 [Ļaudonas Md].

50407.

Trīs pļaviņas es nopļāvu
Sarkanbalta āboliņa.
Pati māku sienu pļauti,
Pat' izkapti asināt.
322 [Praulienas Md].

50408.

Treis žīdeņi sīnu pļuove
Lela ceļa maliņā;
Teveļs kosa, Mengeļs pļuove,
Garīs Mouša kopnos kruove.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

50409.

Iz Daugavys dūri djāju,
Vadga īkreit Daugavā;
Vacumā sīnu pļuovu,
Vylks apjādja kažuciņu.
236 [Līvānu D].

50410.

Ūja velli, ūja velli,
Kur tie melli pļāvējiņi!
Vai tiem trūka sētā malkas,
Vai avotā ūdentiņa?
114 [Gaiķu Kld].

50411.

Voskans zīd bārzuluojs
Teirumiņa galiņā;
Muni bruoļi sīnu pļāva
Voskonejim matinim.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

50412.

Vecaistēvs ar vecomāti
Palejiņā sienu pļāva;
Dod, Dieviņ, lielu vēju,
Sagrūd vecus avotā.
45 [Bejas (Kolberga) Vlk].

1. Vecs ar vecen' sienu pļāva
Avotīna lejīnā.
Dod, Dievī, lielu vēju,
Sagrūd večus avotā.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

50413.

Vecaistēvs sienu pļauj:
Tprumdala tprumdala!
Vecāmāte putru vāra:
Pļukata pļukata!
433 [Tērvetes (Kalnamuižas) Jg].

50414.

Vīri vien pļāvējiņi,
Caunaināmi cepurēmi;
Meitas vien grābējiņas
Ar baltāmi galviņām.
548 [Liepāja Lp apr.].

50415.

Zaļa bija tā pļaviņa,
Skaisti tās pļāvējiņ(i).
Es vēlētos to pļaviņu,
Tās pļaviņas
pļāvēj(iņ)us.
326 [Preiļu D].

50416.

Zaļa zuole, lela rosa,
Gryuti vylka izkaptiņu;
Lobs pļuovējs nabāduoja,
Natiklis gon bāduoja.
170 [Kapiņu D].

50417.

Zābakaini zābakaini
Bandas siena pļāvējīni;
Dievs dod man lielai augt,
Bandenieku līgavai.
184 [Ķēču Rg].

50418.

Zāļu nastu es pieplūcu
Slinka puiša pļaviņā;
Kamēr sliņķis kājas āva,
Man jau nasta mugurā.
36 [Balvu Abr], 228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

50419.

Ziedi, ziedi, āra pļava,
Dzelteniemi ziediņiem!
Ziedēs tavi pļāvējiņi
Dzelteniemi matiņiem.
119 [Gaujienas Vlk].

★

11. Saimnieces gādība par saimes ļaudīm, strādniekiem

28734.

Gaidi, gaidi, māmulīte,
Pāries tavi dārba ļaudis,
Tev dārbīnu nodarījši,
Tev sienīnu sagrābuši.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

- 293 -

28735.

Gaidi, gaidi, saimeniece,
Nu nāk tavi darba ļaudis,
Nāk arāji, ecētāji,
Nāk sieniņa grābējiņi.
187 [Graudupē (Rendas pag. Kld)].

1. Tec, māmiņ, vārtus vērt,
Nu nāk tavi darba ļaudis:
Nāk arāji, ecētāji,
Nāk sieniņa grābējiņi.
Nāk arāji, ecētāji,
Velēniņus mētādami;
Nāk sieniņa grābējiņi,
Āboliņu kaisīdami.
353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Gaidi, gaidi, māmuļīte,
Nu nāk siena grābējiņi,
Nu nāk siena grābējiņi,
Baltābolu mētādami.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

28736.

Ko gaidīji, māmulīte,
Pie vārtiem stāvēdama?
- Pieguļniekus izvadīju,
Gaidu govis pārnākam.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

1. Ko gaidīja māmuliņa,
Pie vārtiem stāvēdama?
Gaida ganu sadzenam,
Pieguļnieku izjājam.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

28737.

Kā, māmiņa, tu gaidīji,
Pie vārtiem stāvēdama?
- Gaidu ganu sadzenot,
Arājiņu atjājot.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

28738.

Nebēdā, māmuliņa,
Sētā viena palikuse!
Vakarā satecēja
Deviņiem skriemeņiem.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

28739.

No druviņas pāriedama,
Vārpu viju vainadziņu;
To pārnesu māmiņai
Par launaga nesumiņu.
871 [Liepkalnes apk. (Liepkalnes pag. Md)].

28740.

Cīruls mani aizdziedāja,
Tirg's kalniņu ecējot.
Tā, māmiņa, tava vaina,
Vēlu nesi brokastiņu!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

12. Rija, labības kulšana

28741.

Ai kaķīt, ai kaķīt,
Nu tu iesi baznīcā:
Rijnieciņš kājas ava,
Vētītāji zirgus jūdze.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

28742.

Apsitu rijiņu
Ar dāldeŗiem:
Rijiņa dāldeŗu
Pelnītāja.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

28742v1.

Apjumu rijiņu
Dāldeŗu jumtu:
Tā to dāldeŗu
Pelnītāja.
Noplīsa tēva
Vecs kažociņš,
Miezīšus, rudzīšus
Klētī nesot.
197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].

28743.

Augstu cēlu sprigulīti,
Lēņi laidu klājienā,
Lai rociņas nepiekusa,
Visu nakti cilājot.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

28744.

Augsti cēlu spriguliņu,
Viegli laižu klājienā;
Augsti cēlu, viegli laižu,
Man dižani rībējās.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

28745.

Austi, gaismiņa,
Leci, saulīte,
Man gaŗa naksniņa
Rijiņā!
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

- 294 -

28746.

Baltas maizes kukulīti
Bāžu rijas paspārnē;
Iegādāju kukulīti,
Ceļos agri rijas kult.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Vecas maizes garoziņu
Bāzu rijas paspārnē;
Rītā agri piecēlos,
To maizīti cerēdama.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

28747.

Dodat salmiņus,
Lai varu kratīt:
Tā biju nākuse,
Ka salmus kratīt.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

28748.

Dziedādamas meitas kūla
Ar sidraba spriguļiem;
Augsti cēla, viegli laida,
Iet salmiņi pelavās.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

28749.

Ieš' vairā, vai neiešu
Bāliņam rijas kult:
Man pārlūza sprigulīts
Klājieniņa galiņā.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

28750.

Es mācēju rijiņā
Sprigulīti vēsināt:
Augstu cēlu, viegli laidu,
Lai graudiņus nemaitā.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

28751.

Es neiešu rijiņā,
Man noput vaiņadziņš;
Lai iet brāļa līgaviņa,
Kam gāliņa autu tīta.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

1. Es neiešu rijiņā
Vaiņadziņu putināt;
Lai iet brāļa līgaviņa,
Tai galviņa jumtu jumta,
Tai galviņa jumtu jumta,
Sen nojemtis vaiņadziņis.
175 [Sakā (Sakas pag. Azp)].

28752.

Es nevestu rijiņā
Savu jaunu līgaviņu,
Lai tā man neapput
Ar auziņu spiltavām.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

28753.

Gana rijas kūlējiņu,
Nava salmu nesējiņa.
Ej, māsiņa, salmu nesti,
Pirkšu zelta gredzeniņu!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Es nokūlu rudzu riju,
Navaid salmu nesējiņa.
Nāc, māsiņa, salmus nest,
Došu bēru kumeliņu!
Ja nenāksi salmus nest,
Nedoš' bēru, ne pelēku.
231 [Stendē (Stendes pag. Tl)].

28754.

Kad es gāju riju kult,
Kur mazais sprigulīts?
Kad es gāju putras ēst,
Kur lielā karitiņa?
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

28755.

Kas piesēja mellu zirgu
Pie to manu rijas doru?
Dieva dēli piesējuši
Rudzus vest klētiņā.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

1. Kas piesēja mellu zirgu
Pie manām klētsdurvīm?
Mīļā Māra piesējusi,
Kviešus rudzus mērojot.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

28756.

Kas tur rīb, kas tur rūc
Tautu dēla sētiņā?
Rijās rīb spriguliņi,
Maltuvē dzirnaviņas.
330 [Kaldabruņās (Rubenes pag. Il)].

28757.

Kratām salmiņus,
Lai bira graudiņi,
Lai mūs rijkuris
Nespriguļoja.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

- 295 -

28758.

Kūlēji kult,
Malēji malt,
Es pats gulēt
Ar līgaviņu!
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 421 [Taurupes pagastā (Rg)].

1. Kūlēji kūle,
Malēji male,
Es pats guļu
Pie līgaviņas.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

28759.

Kūlāj' kultu, malēj' maltu,
Lai guļ mana ļaudavīn';
Izkūluši, samaluši,
Ceļat manu ļaudavīn'!
60 [Salacā (Salacas pag. Vlm)].

28760.

Kuļam pieci kūlējiņi,
Kamēr auga mazākie;
Kad izaugs mazākie,
Būs deviņi kūlējiņi.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

28761.

Kuļat riju, kūlējiņi,
Gaiļu laiku negaidāt;
Gaidīsit gaiļu laiku,
Paliks rija neizkulta.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

28762.

Kuļat rijas, kūlējiņi,
Gaiļa laika negaidāt:
Gailis dzied pusrītiņa,
Malējiņas žēlodams.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

1. Kuliet rijas, kūlējiņi,
Negaidiet gaiļa laika;
Gailīts dzied gaisumā,
Kūlējiņus žēlodams.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

28763.

Kulti, rijas kūlējiņi,
Malti, māļa malējiņi!
Nokūluši, samaluši,
Pieceliet māmuliņu!
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

28764.

Kuļu, kuļu, pasaklausu,
Veļik cīši reibējuos.
Zaļi rudzi, nakoltuši,
Sausa kūka sprigul'eņš.
426 [Sakstagala pag. Rz].

28765.

Kuplis auga ozoliņš
Pie brāliņa kula durvju.
Nokūluši, kūlējiņi,
Pakaŗam spriguliņus!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

28766.

Labāk gāju rijas kult,
Ne mālīša ritināt:
Pieci, seši riju kūla,
Viens mālīti ritināja.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)], 302 [Rundālē (Rundāles pag. B)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

28767.

Laidiet mani riju kult,
Es mācēju riju kult,
Augstu cēlu, viegli situ,
Lai salmiņi nečaukstēja.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

28768.

Lūdziet, meitas, labi Dievu,
Pirmo riju iesākdamas!
Iesākt bij, nepabeigt,
Aizlīgāt tautiņās.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

28769.

Mazi vien, sīki vien
Šās rijiņas kūlējiņi;
Cits pazuda klājienā,
Cits garkūļu kūlītī.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

28770.

Mīdekļam piederēja
Pieci bēri kumeliņi;
Māmiņai piederēja
Div, meitiņas malējiņas.
216 [Ventspilī].

28771.

Minu miežu metieniņu
Basajāmi kājiņām,
Māmiņai spītēdama,
Kam vīzīšu man nepina.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

28772.

Necerēju šo naksniņu
Sprigulīti vēcināt;
Par brālīti vēcināju,
Kurpju naudu pelnīdama.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

- 296 -

28773.

Noplīsa tēviņa
Brūnaji svārki,
Rudzīšu, miezīšu
Vētījot.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

28774.

Palīdzi, Labrenci,
Rijīnu kult,
Cel augstu dūmīnus,
Zemu dzierkstelītes!
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

28775.

Patais' man, bāleliņi,
Oša koka sprigulīti!
Man jāiet rijas kult
Ozoliņa piedarbā.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

28776.

Patais' man, bāleniņ,
Sausa koka sprigulīti:
Augstu cēlu, viegli laidu,
Bet dižani rībējās.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

28777.

Pate labi nezināju,
Kur noliku sprigulīti,
Vai noliku rijiņā,
Vai rijiņas kaktiņā.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

28777¹.

Rakstā situ sprigulīti
Maizes tēva rijiņā;
Rakstā skrēja kumeliņis,
Tīru auzu pabarots.
70 [Briežos (Skujenes pag. C)].

28778.

Rakstā situ sprigulīti
Sava tēva piedarbā;
Tā rakstīja mieži rudzi,
No vārpām izbirdami.
112 [Cirstos (Cirstu pag. C)].

28779.

Rijā kūla kūlējiņi,
Maltuvē malējiņi;
Dieviņš prieka nevarēja,
Pa starpiņu staigādams.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].

1. Dieviņš prieka nevarēja,
Pa pagalmu staigādams:
Kulā dzied kūlējiņi,
Maltuvē malējiņas.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

28780.

Rijiņa tā mana
Vecā māte,
Tur teku rītā,
Tur vakarā.
Vakarā tecēju
Pagales bikstīt.
No rīta tecēju
Kūlējus celt.
224 [Kabilē (Kld)].

1. Ai mana rijiņa,
Vecaja māte,
Tur teku rītā,
Tur vakarā,
Tur teku azaidu
Vārīdama.
348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Rijiņa mana
Vecā māte,
Tur teku rītā,
Tur vakarā:
Tur teku rītā
Kūlējus celt,
Tur teku vakarā
Graudiņus mērīt.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

3. Sēd mūsu rijiņa
Kā vecā māte;
Tur teku rītē,
Tur vakarē,
Tur teku salmiņus
Nočabināt.
176 [Sakaslejā (Sakas pag. Azp)].

4. Vecā rijiņa,
Tu mūsu māmiņa,
Tur teku rītā,
Tur vakarā.
No rīta tecēju
Rijiņu kult,
Vakarā tecēju
Uguni dzēst.
216 [Ventspilī].

- 297 -

28781.

Rijiņai platspārnei
Pieci seši kūlējiņi;
Maltuvei gludgalvei
Divi jaunas malējiņas.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)], 314 [Kroņa Elkšņu pagastā (Elkšņu pag. Jk)].

28782.

Zaļu rudzu riju kūlu,
Zaļš ozola sprigulīts;
Necik augstu nepacēlu,
Bet diženi rībējās.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

28783.

Spriguliņ, koka bērns,
Tu man kaunu padarīji:
Es gribēju kulti iet,
Tu iekriti klājienā.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

28783v1.

Sprigulīti sprigulīti,
Tu man kaunu padarīji:
Es gribēju riju kult,
Tu ielīdi, salmiņos.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

28784.

Sprigulītis, grābeklītis,
Abi lieli lielījās:
Sprigulītis smalki kūla,
Grābeklītis izkasīja.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

28785.

Sprigulītis, grābeklītis,
Abi lieli lielījās;
Tikpat bija spriguļam
Grābeklīša jālūdzās.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

28786.

Sprigulīts raudājās,
Saka mani nekuļam.
Gana es tevi kūļu,
Ap galviņu grozīdams.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

28787.

Sprigulītis, velna bērns,
Saka mani nekuļam;
Gan es situ, gan es kūlu
Ar abām rociņām.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)].

28788.

Stādu ošus, ozoliņus
Rijas taka maliņāi,
Lai vējiņis neieguva,
Lai salmiņus neputina.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Augat, oši, ozoliņi,
Rijas taka maliņāi,
Lai vējīnis pāri pūta,
Lai salmīnus negaisina.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

28789.

Vedit mani kul'eņī.
Es bij loba kiul'ējeņa.
Augši ceļu, vīgli laižu,
Lai ciseņas načeikstē.
4191 [Kalupes pag. D].

28790.

Veci vīri rijas kult,
Tie māk labi būkšķināt;
Jaunas meitas māļa malt,
Tās māk labi ritināt.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

1. Veci vīri rijas kult,
Tie māk labi rībināt;
Jauni puiši alus dzert,
Tie māk labi vīvināt.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

★

50420.

Ai mana rijiņa,
Vecāja māte:
Tur teku rītē,
Tur vakarēje;
Tur mana maizīte,
Tur alutiņis.
129 [Gudenieku Azp].

50421.

Buka buka, rība rība,
Sasatrūka gulējusi.
Monas pošas vedekliņas,
Citas kūla, cita mala.
211 [Ļaudonas Md].

50422.

Dūd, Dīveņ, leitam leit,
Puiši naīs pīguļā;
Beus kam reju ducynuot,
Dziernaveņas reucynuot.
466 [Vārkavas D].

50423.

Es izkūlu rudzu riju,
Nava salmu nesējiņas.
Ej, māsiņa, ciemiņā,
Atved salmu nesējiņu.
198 [Krustpils D].

- 298 -

1. Es nokūlu rudz rij,
Nav man salm nesejiņ.
Sauc, bāliņ, taut dēl,
Lai nāk man salms nest.
329 [Popes Vp].

50424.

Gāju kultu, gāju maltu,
Nežēloju savas varas;
Cik pat guļ zem zemītes
I varītes žēlotājs.
241 [Lubānas Md].

50425.

Kas kuŗam bēdas bija,
Kad es kūlu saulītē?
I miedziņš, i darbiņš,
Abi man piederēja.
198 [Krustpils D].

50426.

Kas tur, kas tur -
Viens pats kūlējs;
Viens pats kūlējs
Kā suņa aste;
Ūja āre,
Kā suņa aste!
39 [Bārtas Lp].

50427.

Kuļat, kuļat, kūlējiņi,
Negaidāt brokastiņa:
Saimeniece necēlusēs,
Brokastiņu nevārījus'.
355 [Rucavas Lp].

50428.

Kuliet riju, kūlējīni,
Lai spriguļi dziesmas sit;
Nokūlušiem klājienīnu
Dos mammīna brokastīnu.
341 [Raunas (Pils-Raunas) C].

50429.

Kultu, kultu, kyulējiņi,
Moltu, moltu, malējiņi,
Maņ deveņi sprigultiņi,
Maņ deveņu dziernaviņu.
365 [Sakstagalas Rz].

50430.

Kultu, maltu es nagāju,
Tāvu māti turādama;
Syutu tāvu pīdarbā,
Māmuleņu maltuvē.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

50431.

Kūlējiņi, malējiņi,
Tie gaidīja gaiļa laiku;
Istabiņas gulētāji
Ij gaismiņas negaidīja.
487 [Vietalvas Md].

50432.

Kūlējiņi riju kūla,
Ko tie dara darbinieki?
Darbinieki valgus vija,
Lai var iet kazu zagt.
484 [Vestienas Md].

50433.

Lai kuļ riju, kas kuļ riju,
Es tās rijas gan nekulšu:
Piekūst manim rokas kājas,
Sprigulīti cilājot.
192 [Kosas C].

50434.

Meitas kūla piedarbā,
Es uz durim lūrējos;
Kuŗa daiļi locījās,
Tā būs mana līgaviņa.
560 [Rīga ].

50435.

Meitas kūla piedarbiņu
Sidrabiņa spriguļiem;
Augsti cēla, viegli laida,
Klip klap klap.
112 [Ezeres Kld].

50436.

Sakiuļam rudzus mīžus
Ar ūzula spriguleņu;
Sasīnam pļāvējeņu
Ar tū rudzu oruojeņu.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

50437.

Pīci bruoļi reju kyule,
Pīci putru dzysynuoja,
Pīci reju nūkyuluši,
Paleidz putru dzysynuot.
113 [Gaigalavas (Bikovas) Rz].

50438.

Pūti, pūti, zilais vējš,
Pūt manā piedarbā,
Lai es varu iztīrīt
Tīras auzas kumeļam.
110 [Ērgļu C].

- 299 -

50439.

Raibas govis - raibaliņas,
Tās bij piena devējiņas;
Līgaviņas - mātes meitas,
Tās bij rijas kūlējiņas.
473 [Veclaicenes Vlk].

50440.

Rakstā situ sprigulīti
Maizes tēva piedarbā.
Tur es savu augumiņu
Tautiešami izrādīju.
156 [Jērcēnu Vlk].

50441.

Rakstā raksta sprigulīši
Maizes tēva piedarbā.
Lai no rogām graudi bira
Apakš klājiena.
378 [Seces Jk].

50442.

Rakstā situ sprigulīti
Maizes tēva piedarbā,
Lai aug rudzi, lai aug mieži
Kalpa vīra tīrumā.
359 [Rūjienas Vlm].

50443.

Raksti, raksti, sprigulīti,
Manā tēva rijīnā!
Izsit rudzus, izsit miežus,
Lai birst graudi plānīnā.
39 [Bārtas Lp].

50444.

Rija rija, sveša māte,
Tās asaru dzērājiņ's;
Rija manus sviedrus dzēra,
Sveša māte asariņas.
198 [Krustpils D].

50445.

Rīs kult es neved
Sov jaun līgaviņ,
Le ta man nenoput
Ar tem rīs putekļem,
Ar tem rīs putekļem,
Ar auziņ peliņam.
17 [Ances Vp].

50446.

Sila galā mežu rija,
Zaļš ozola sprigulis.
Sprigulis, koka bērns,
Tu man kaunu padarīji;
Es gribēju rakstā sist,
Tu iekriti klājienā.
127 [Grostonas Md].

50447.

Šauras šauras man actiņas,
Tik var ceļu saredzēt;
Ni redzēju sīna vuolas,
Ni spriguļa vadzītī.
168 [Kalupes D].

50448.

Visi rijas kūlējiņi
Sikaķītes(?) knopītēs;
Pašam rijas rijkulim
Peļu ādas kažociņš.
112 [Ezeres Kld].

★

13. Appļāvības un apkūlības

28791.

Ei brāliņ, ei brāliņ,
Kur dzērsim rudinaj'?
Es dabūju ganīdama
Rudināja biķerīšus.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

1. Es atradu ganīdama
Rudenaju biķerīti.
Vai bij mani brāleliņi
Rudenajus turējuši?
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

28792.

Ai rijiņu, man' rijiņu,
Pieci, seši kūlājiņi;
Ai godiņu, man' godiņu
Trīs, četrāmi kāršiņām!
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

28793.

Ai svecīte, lukturītis,
Aptec manu galda galu;
Ai saulīte, mēnestiņis,
Aptec manu miežu lauku!
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

28794.

Apkūlām miežus rudzus
Ar ozola bauzītēm;
Nu dzersim miežu alu
Ar ozola kanniņām.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

- 300 -

28795.

Apkūlām miežus rudzus
Ar ozola vālītēm;
Auzulīši, tie kuļami
Ar bēriem kumeļiem.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

28796.

Apkūlām pabrūvēju
Vecu miežu alutiņu.
Dzeŗam, brāļi, alutiņu,
Būs mūžam dievsungan,
Vēl mūs' miežu apcirknīši
Triju dzelmju dziļumos.
197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].

28797.

Apkūliņu vakarāi
Visi rieči stāvu stāv:
Stāvu slotas, stāvu dakšas,
Stāvu stāv sprigulīši.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

28798.

Apkūlu, apkūlu,
Apputenēju;
Nu balta staigāšu
Kā cielaviņa.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

28799.

Apkūluši kūlējiņi,
Aparuši arājiņi.
Nedod Dievs to redzēt,
Kad apmala malējiņi!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

28800.

Apkuļam miežus rudzus,
Saveŗam rijas durvis;
Nu gulēšu sav' miedziņu
Bez nekāda sirdēstiņa.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1. Nu apkūlu, nu apsitu,
Nu aizdaru rijas durvis,
Nu gulēšu bez bēdiņu,
Bez neviena sirdēstiņa.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

28801.

Būkāj' rudzus, būkāj' miežus,
Būkāj' birzu labībiņu;
Nobūkājis rudzus miežus,
Būkāj' pašu rijenieku.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

28802.

Dui vistiņas nobaroju
Rijas taka maliņā;
Vienu cepu, otru vāru
Apkūliņu vakariņu.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

28803.

Dodiet man alu dzert
Jele zīles nadziņē!
Es mācēju miežus sēt
Nekaustītu kumeliņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

28804.

Dodiet manim alu dzerti
Jele zīlītes nadziņāji!
Ir es māku miežus pļaut
Celmaināji līdumā.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

28805.

Dzer pats, tēviņ,
Savu pilnu kausiņu,
To tev Dieviņš
Apsolīja
Par vasaras gājumiņu,
Par dublīšu bridumiņu.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

28806.

Dzeŗait, brāļi, kausiem alu,
Lai aug mums rudzi mieži,
Lai aug mums rudzi mieži
Baltajās smiltiņās!
54 [Limbažos (Limbažu pag. Vlm)].

28807.

Dzeŗat, puiši, pa pus kausa,
Meitas, pilnu biķerīti!
Meitām līka muguriņa,
Miežu vārpas salasot.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

28808.

Dziržu ārdus klaudzinot,
Liedu salmu gubenē;
Dzirž' kanniņu klaudzinot,
Sēstos galda galiņāi.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

28809.

Ej gulētu, man' galviņa,
Alus, medus padzēruse,
Ej, atsaki kundziņam
Šās vasaras gājumiņu!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 301 -

28810.

Es iecēlu liepu galdu
Miežu rudzu klētiņā;
Tur sēdēja gausu māte,
Ar Dieviņu runādama.
353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

28811.

Es šķitos al's nedzert,
Sīkas vārpas lasīdama;
Tvīcen tvīka sīkas vārpas,
Reiben reiba alutiņš.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

28812.

Es teciņus vien tecēju
Visu gaŗu vasariņu,
Gribēdama vienu dienu
Pie galdiņa pasēdēt.
197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].

28813.

Gaus' gausini man maizīti,
Draugi, saime ēdējiņi,
Nesacīja Dievs gausin',
Ne paldies, paēduši.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

28814.

Jaunajai maizītei
Liel' godiņu i taisīju:
Pillu cepli maizes cepu,
Kāvu labu vuceniņu.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

28815.

Kad es gāju rijas kult, -
Kur mazais sprigulīts?
Kad es gāju al's iedzert, -
Kur lielā malcenīca?
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

28816.

Kādēļ alus nedzeŗat,
Kādēļ man nedodat?
Vai es biju šovasar
Druviņā negājuse?
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

28817.

Kāpēc alus nedzeŗati,
Kāpēc man nedodat?
Vai vārpiņas nelasīju
Celmaiņāi līdumā?
60 [Salacā (Salacas pag. Vlm)].

28818.

Ko dosim Pērkoņam
Par vasaras graudumiņu?
Lasti rudzu, lasti miežu,
Pusbirkava apīnīšu.
94 [Odzienā, Ļaudonas (Mētrienas pag. Md)].

28819.

Kūlāmi, kūlāmi,
Apkūlāmi;
Palika rudzīšu
Dui vārpiņas.
Kūlāmi, kūlāmi,
Apkūlāmi;
Palika pūrīšu
Dui vārpiņas.
Kūlāmi, kūlāmi,
Apkūlāmi;
Palika miezīšu
Dui vārpiņas.
Kūlāmi, kūlāmi,
Apkūlāmi;
Palika auziņu
Dui vārpiņas.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

28820.

Kūlām, kūlām,
Apkūlām;
Palika vārpiņa
Rijas dibinā.
Noplīsa tētiņa
Vecais kažoks,
Miezīšus, rudzīšus
Vētījot.
202 [Striķos un Saldū (Zvārdes un Saldus pag. Kld)].

28821.

Kūlām, kūlām,
Neapkūlām,
Vēl rudzi laukā
Zaļot zaļo.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

28822.

Kūlām miežus, būkājām
Ar ozola vālītēm;
Dzersim alu dziedādami
Ar sudraba kanniņām.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

28823.

Mēs savu rudzīšu
Apkūlas dzērām;
Ciemiņi savus rudzus
Kā suni nosita.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

- 302 -

28824.

Mīļš Dieviņis mums vaicāja,
Kādu dzīru mēs dzeŗam.
Mēs dzeŗam liniem kāzas,
Miežu rudzu apkūliņas.
224 [Kabilē (Kld)].

1. Ko, ļautiņi, jūs dariet,
Alus kannas rociņās?
Mēs dzeŗam cūku bēres,
Rudzu miežu apkūlības.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

28825.

Nāc, brālīti, kad es lūdzu,
Apkūliņu vakariņu;
Apkūliņu vakariņu
Dižais vepris skutulā.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

28826.

Pērkoniņis rūcināja
Visu gaŗu vasariņu;
Lai rūc mana istabiņa
Jele šādu vakariņu!
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Līksmo mana istabiņa
Jel ar šo vakariņu;
Tā līksmoja Pērkonīts
Dažu dienu vasarā.
18 (Kliģenē).

28827.

Pļiku pļiku karašiņas,
čuru čuru alutiņš!
Kad atnāca pavasaris:
Kundziņ, dod maizītes!
272 [Lielplatonē (Lielplatones pag. Jg)].

28828.

Rijiņ, mana vecā māte,
Ko gribēji apkūlām?
Vai gribēji mellu cūku,
Vai gailīti dziedātāju?
197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].

28829.

Ruden rutki, rācenīši,
Ruden balti kāpostiņi;
Pavasar dvēselīte
Diedziņā karājās.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Ruden rutki, rācenīši,
Pilni plaukti plācenīšu;
Pavasar dvēselīte
Diega galā karājās.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

28830.

Rudeni saimniece
Pranciskis danco;
Pavasari maizīte
Kundziņa klētē.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

28831.

Rudentiņ, bagāts vīrs,
Daudz tu mums dāvināji:
Pilnas klētes labībiņas,
Pilnas ķešas sudrabiņa.
3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

28832.

Saimenieka balta ķēve,
Mana strupa pātedziņa,
Tā man deva alu dzērt,
Bez mēriņa mērodama.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

28833.

Šādi tādi klinklāviņi
Izdzeŗ manu alutiņu;
Kad jāiet druviņā,
Nav neviena klinklāviņa.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

1. Šādi tādi pogainīši
Sadzeŗ manu alotiņu;
Kad jālasa sīkas vārpas,
Nav neviena pogainīša.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

28834.

Šādi tādi klinklāviņi
Izdeŗ manu alutiņu.
Kur tie mani paša bērni,
Miežu vārpu lasītāji?
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

1. Šādi tādi klinklaveji
Izdzeŗ manu alutiņu.
Kur arāji, ecētāji,
Kur vārpiņu lasītāji?
216 [Ventspilī].

28835.

Šādi tādi krinkariņi
Izdzeŗ mūsu alutiņu;
Ne tie miežu pļāvējiņi,
Ne tie siena grābējiņi.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

- 303 -

28836.

Žēli rauda zvierbulīši,
Redzēj' mani apkuļam.
Neraudāji, zvierbulīti,
Vēl palika kaudzes klāsti!
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

28837.

Tikām aru druviņā,
Līdz nosvīda kumeliņis;
Tikām dzēru miežu alu,
Līdz matiņi pilēt sāka.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

28838.

čūčis taku pārtecēja,
Man ejot rijiņā;
Kad atnācu no rijiņas,
čūčis kūp bļodiņā.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

1. Suķēns ceļu pārtecēja,
Man ejot rijiņā.
Dievs dos man apkūliņas,
Tu gulēsi bļodiņā!
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

2. Uz rijiņu aizejot,
Gailīts taku pārtecēja;
Kad atnācu no rijiņas,
Gailīts kūp bļodiņā.
197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].

28839.

Tsīru čūru alutīnus,
Pliku plaku karašīnu;
Kad atnāca pavasaris,
Visim paunas mugarā.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

28840.

Vecas mātes ūbelītes
Manu miežu pļāvājiņas;
Jauni puiši kā kundziņi
Alutiņa dzērājiņi.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)], 107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

28841.

Visi rijas puteklīši
Gaida mani veldzējami.
Pagaidāt, puteklīši,
Kamēr daru alutiņu!
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

★

50449.

Ai galdeņ, ai galdeņ,
Kai tev skaisti pīdarēja!
Ka iz tevi sasalyku
Šuos vosoras pelnējumu.
389 [Silajāņu Rz].

50450.

Ai miezīt, akotiņ,
Tavu saldu alutiņu!
Balts kā zaķis, reibst kā aklis,
Ak tu Dieva devumiņa!
213 [Lazdonas Md].

50451.

Aizdedz guni, kolpyuneite,
Dūšu boltu vylnoneiti;
Na par gunis ruovumeņi,
Par vosorys guojumeņi.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

1. Īpyut guni, kolpynueit,
Dūšu boltu vylnaneiti;
Na par gunis pyutumiņu,
Par vosoras guojumiņu.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

2. Īpyut guni, kolpyuneita, -
Muotes boltys vilnoneitis;
Na par gunis speidumeņi,
Par vosoras guojumeņi.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

50452.

Apsasēju rudzus miežus,
Pabrūvēju alotiņ';
Sievai liku pavārīt
Vecu miežu biezaputru.
211 [Ļaudonas Md].

50453.

Cep, māmiņa, kviešu maizi,
Dar, tētiņ, alutiņu!
Nu pārnāca tava saime,
Vasariņu palaidusi.
184 [Ķēču Rg].

50454.

čabu čabu kājiņas
Pa sila maliņu,
Zināja brāļam
Saldu alutiņu;
Lenteru tenteru
Sētiņā!
127 [Grostonas Md].

- 304 -

50455.

Dilli dilli buobiņa,
Ols konna rūkā,
Atīs pavasaris,
Dūs kungs teiras maizītes.
Apēd, buoba, kū nibijs,
Nadūs kungs teiras maizītes.
250 [Maltas (Rozentovas) Rz].

50456.

Došu alu, došu alu,
Mazajam brāliņam;
Tas ceļās rītā agri
Virvei lūkus darināt.
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

50457.

Dunku dunku bieza putra,
Visas nama spāres trīc;
Kad atnāca pavasaris:
Dod, kundziņ, man maizītes!
112 [Ezeres Kld].

50458.

čiu čiu čiu čiu
Sudraba sakta,
Rudeni krūtīs,
Pavasari vēderā.
605 [Skolas].

50459.

Dzerit, bruoļi, leiksmojit,
Lai leiksmoj kumēleņi;
Cytā dīnā ortu īšu,
Cytā vesšu leigaveņu.
605 [Skolas].

50460.

Dzerat, muni buoleliņi,
Ar ūzula kaniņom;
Nyu es gribu Reigā braukt,
Stykla konas kaldynuot.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

50461.

Es samalu iesaliņu
Sidrabiņa kambarī;
Padarīju alutiņu
Vizulīšu namiņā.
241 [Lubānas Md].

50462.

Es savāmi māsiņām
Saldu daru alutiņu;
Stopiņš miežu, stopiņš medu,
Puspodiņa apenīšu.
241 [Lubānas Md].

50463.

Galdiņ, munu ūzuliņu,
Kū pelnēji par vosoru?
Vosor' boltu paladziņu,
Boltas maizes kukulīti.
143 [Jāsmuižas D].

50464.

Gaužām zīle noraudāja,
Redzēj' mani apkuļam;
Redzēj' mani apkuļam,
Rijas dores aizdarām.
200 [Kuldīgas Kld].

50465.

Kam dzērienu mēs dzērām?
Mēs dzērām krāsnīšam:
Krāsnīt' mūs pamielos
Ar baltiem veģīšiem.
40 [Basu (Bases) Azp].

50466.

Kamēr pivu pivosim,
Tamēr viķi viķosim,
Kad būs piva nopivota,
Tad tik kuiļus kuiļosim.
212 [Launkalnes (Brantu) C].

50467.

Kas tie tādi vanderzeļļi,
Brāļa galdu apsēduši?
Kur tie mani paša brāļi,
Miežu vārpu lasītāji?
141 [Ivandes Kld].

50468.

Kālab alu nedzeŗate,
Kālab mane nedodate?
Vai es miežus negrābstīju,
Vai vārpiņas nelasīju?
40 [Basu (Bases) Azp], 129 [Gudenieku Azp].

50469.

Ko dosim Dieviņam
Par rudens malumiņu?
Pūru rudzu, pūru miežu,
Pusbirkavu apīnīšu.
173 [Kārļu C].

50470.

Ko dosim Pērkonam(?)
Par rudeņa birumiņu?
Rudzu kroni, melnu kuili,
Kannu salda alutiņa.
514 [Zentenes Tl].

- 305 -

50471.

Ko gaidīji, tu galdiņ,
Šaidu garu vasariņu?
Gaidu bolta paladziņa,
Ols kaniņas izlīkam.
168 [Kalupes D].

50472.

Kulīte raudāja,
Redz badu nākam.
Neraudi, kulīte,
Vēl druskas iekšā.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

50473.

Kur muna sveiteņa,
Kur capureitja?
Jau mani aicynoj
Aļteņu dzjart.
247 [Makašānu Rz].

50474.

Labāk dzeŗu alutiņu,
Ko no miežiem pataisīju,
Nekā dzeŗu ūdentiņu,
Ko purvā naģes maisa.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

50475.

Lupīsim, lupīsim,
Kuŗu ceļu lupīsim?
Uz brāļiem lupīsim,
Uz mīkstiem kāpostiem.
241 [Lubānas Md].

50476.

Maizīt muna, boguotū,
Nuoc munā rūciņā,
Jau tu beji boguotam
I buodin pabuodus(e).
170 [Kapiņu D].

50477.

Muni balti buoleleņi,
Kad dzersat rudenuoju?
As atradu ganeidama
Rudenuoju bičereiti.
357 [Rudzētu D].

50478.

Nezināju, nezināju,
Kad tur brāļi rudināja,
Ganīdama vien atradu
Rudināja biķerīti.
241 [Lubānas Md].

50479.

Nama mate lieljās:
Pieci vepri oz istubu.
Puiši gaļu noēduši,
Kauli vien atlikuši.
282 [Nīcas Lp].

50480.

Najem ļauna, tu galdiņ,
Ka uz tevi atsaspīžu;
Kad paēžu, atsadzēru,
Tad uz tevi atsaspīžu.
168 [Kalupes D].

50481.

Nu dzeŗam vepŗa bēres,
Rudzu miežu atkūlības;
Nu veprīšus nokāvām,
Nu silītes apgāzām.
263 [Mēmeles Jk].

50482.

Paldis paldis Ontonam
Par duovonu davumiņu;
Vēl vairuok Juonīšam
Par vosoras guojumiņu.
35 [Baltinavas Abr].

50483.

Pīkusu, mīžus plaudams,
I vuorpeņas lasēdams;
Jau ruden atsapyušu,
Bikereti guozēdams.
466 [Vārkavas D].

50484.

Plāju, plāju pīrādziņu,
čuru čuru alutiņu;
Kad atnāca svētku diena,
Visiem pliki vēderiņi.
203 [Kurmenes B].

50485.

Puisīts muti čāpstynuoja,
Uz kubula vārdamīs.
čāpstiņ', puisi,
načāpstiņ',
Sausi mīži kubulā.
389 [Silajāņu Rz].

50486.

Puiši, ola nadzerit,
Ka mīzeišu nasējit;
Meitas, ola nadzerit,
Ka vuorpiņu nalosit.
89 [Dricēnu Rz].

- 306 -

50487.

Pupeņis, zierneiši
Rudiņam zupenī;
Zarneņis, pyusleiši
Pavasar kakteņī.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

50488.

Putra putra karašiņa
Badu dara sētiņā.
Kad atnāca pavasaris,
Visiem kules mugurā.
231 [Līgatnes (Paltmales) Rg].

50489.

Reigas kungi, Reigas kungi,
Kū virsim azaidā?
Voi virsim boltus zierņus,
Voi sorkonus uobuļteņus?
143 [Jāsmuižas D].

50490.

Rudiņ' guoju da bruoļim,
Rudiņ' ola izadzēru;
Pavasar bruoliņam
Zaļi mīži teirumā.
357 [Rudzētu D].

50491.

Rudin pupys, rudin zierņi,
Rudin bolti kuopustiņi;
Pavasar sulu buca,
Sausa nīdru stabulīte.
279 [Naukšēnu Vlm].

50492.

Ruden rutki, rācentiņi,
Ruden balti kāpostiņi;
Ruden balti kāpostiņi,
Pilni plaukti plācenīšu.
511 [Zebrenes (Reņķes) Tk].

50493.

Saimnieks rudeni
Spranciski runā;
Pavasarī kungam
Maizītes lūdzas.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

50494.

Saimes bērni, maizes bērni,
Kam jūs gauži raudājāt?
Es būš' jūsu gājumiņu
Ar naudiņu līdzināt.
605 [Skolas].

50495.

Soka mīzits uz apeini:
Īsim obi slapkavuot!
Rudiņs īt, dzēru laiki,
Guozsim veirus kai ūzulus.
357 [Rudzētu D].

50496.

Sēd, tētiņ, tu pie gald,
To galdiņš piedere,
Galdiņam piedere
Vis gads gājmiņš.
605 [Skolas].

50497.

Spriguls klaudz, spriguls klaudz,
Bēgu rijas dibenai;
Kanna klaudz, kanna klaudz,
Sēstos galda galiņai.
224 [Lielvārdes Rg].

50498.

Šauris šauris maņ acteņis,
Radzu olu gluozeitī;
Ni redzēju sīna vuolis,
Ni spriguļa vadzeitī.
466 [Vārkavas D].

50499.

Šaidu taidu pupojeņu
Padarēju olūteņu;
Šaidi taidi saguojuši,
Izdzer munu olūteņu.
113 [Gaigalavas (Bikovas) Rz].

50500.

Šodien mani bāleliņi
Staigā, galvu nokāruši;
Nu māsiņa lona prasa
Par vasaras gājumiņ'.
3 [Adulienas Md].

50501.

Tec teciņus, drauga bērns,
Kā es tevim loni devu;
No kulstiņa kreklu devu,
Pakājīšu vilnainīti.
200 [Kuldīgas Kld].

50502.

Tu, muosiņ, es, muosiņ,
Dzērsim obas sīna kauciņu(?).
Tev ūliņa, man ūliņa,
Malnu maizi aizkūžam.
174 [Kārsavas Ldz].

- 307 -

50503.

Tu, māsiņa, purvu bridi,
Ej pie cepļa sildītiesi!
Es atgāju sausu ceļu,
Es bāliņa aizgaldē.
241 [Lubānas Md].

1. Tu, māsiņa, purvu bridi,
Kāp uz cepļa kaltēties!
Es brid' āra āboliņu,
Sēššos galda galiņā.
236 [Līvānu D].

50504.

Uz apkūlām es nokāvu
Savus mīļus rag(a)inīšus:
Cits dziedāja mūrītēje,
Cits dzied doru stenderēj'.
74 [Cīravas Azp].

50505.

Tam vecam tētiņam
Padar' auzu alutiņ';
Tas mācēja bubināt,
Rijas krāsni kurināt.
21 [Apriķu Azp].

50506.

Vylks īskrēja vacā piertī,
Es pi bruoļu ustobā;
Vylks paķēre malnu jāru,
Es nu bruoļa ols gluozeiti.
35 [Baltinavas Abr].

50507.

Vīna pote mīžus pļuovu,
Vīna vuorpas salasēju;
Padarēju olūteņu,
Daudzi draugu dzārājiņu.
358 [Rugāju Abr].

50508.

Zinu, zinu, nesacīšu,
Tēvs nokāva ciem' āzīt';
Citu gaļu izvārīj',
Citu namā noglabāj'.
119 [Gaujienas Vlk].

★

Table of Contents |

View Entire Work