HomeIntroductionBrowseImagesSearchLinks
Table of Contents |View Entire Work

d) Māsa nonāk brāļu sētā; mājinieki to priecīgi saņem

26531.

Ar māsiņu sasatiku,
Runāt visu nevarēju;
Pirma gauži noraudāju,
Pēc palaidu valodiņu.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

26532.

Bāleliņ(i) bāleliņ(i),
Māsa tek kājiņām!
Kur tautām sirmi zirgi,
Kur rakstītas kamaniņas?
9 [Bilstiņos (Kokneses pag. Rg)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 226 [Kandavā (Tl)], 316 [Jēkabpilī], 323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)], 344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Buol'el'eņ(i) buol'el'eņ(i),
Muosa tak kuojeņuom!
Kur tī tovi s'ērmi zyrgi,
Kur rakst'eitys kaman'eņis?
- S'ērmi zyrgi stallī zvīdz'e,
Niul'a rokstu kaman'eņis.
432 [Nautrēnu pag. Ldz].

2. V'eritēs, bruol'el'eņi,
Muosa tak kuojeņuom;
Kur tī jiusu s'ērmi zyrgi,
Kur rakst'eitas kaman'eņas?
- Zagļi zoga kaman'eņas,
Vylks apēd'e kum'ēl'eņu.
409 [Līksnas pag. D].

26533.

Brāļi brāļi, māsa nāk,
Laidiet laivu ezerā;
Ja laiviņas nelaidiet,
Laidiet peldu kumeliņu!
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Laivu laivu, bāleliņ,
Māsiņ' sauca aiz upītes;
Ja laiviņas neiŗati,
Laižat peldus kumeliņu!
60 [Salacā (Salacas pag. Vlm)].

26534.

Brāļu māsa i ielīda
Kā saulīte istabā;
Satecēja bāleliņi
Kā gaigaļi roku dot.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

26535.

Dievs palīdz, labvakar,
Mana veca māmulīte!
Kas kājiņas tev noāva,
Kas gultiņu pataisīja?
- Dēlu bērni kājas āva,
Jauņavītes gultu taisa.
216 [Ventspilī].

26536.

Es brāļiem viena māsa
Kā saulīte debesī;
Brāļi mani tā gaidīja
Kā saulīti uzlecam.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

26537.

Es nebiju brāliņos
Cikkārtēju bijumiņu;
Ko atstāju šūpolie,
Tis tecēja vārtu vērt.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1. Māte mani tāļu deva,
Pār deviņi ezariņi;
Devītā gadiņā
Nāku sērsti bāliņos.
Ko atstāju šūpolē,
Tas tecēja vārtu vērt.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

26538.

Gāju sērst brāliņos,
Kas man priekš aiztecēja?
Brāļa bērni aiztecēja,
Tēva māsu dāvādami.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

26539.

Gaida mani māmulīte,
Šo dieniņu, to dieniņu;
Es aizgāju to dieniņu,
Kad māmiņa negaidīja.
190 [Kuldīā].

26540.

Gan pazinu brāļa sētu,
I tumsā piegājus':
Pie vārtiem ozoliņš
Brūnajām lapiņām.
106 [Viesienā (Viesienas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

1. Es pazinu brāļa sētu,
I tumsā piegājuse:
Pie vārtiem ozoliņš
Krūzotām lapiņām.
373 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Es pazinu brāļa sētu,
Tumsā naktī dagājuse:
Tā bij mana brāļa sēta,
Kur deviņi vītoliņi.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 431 -

3. Es pazinu brāļa māju
Tumšajā vakarā:
Vītoliņš pie vārtiem
Glumajām lapiņām.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

4. Teci, teci, kumeliņ,
Tu gan zini brāļa sētu:
Vītoliņi pie vārtiem,
Zelta lapas galiņē.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

26541.

Gan pazinu brāļa sētu,
I tumsā piegājusi:
Pie vārtiem ozoliņis
Mastītiem zariņiem.
Tur dziedāja sīki putni
Pilnas zaru pazarītes;
Strazdiņš dzied virsūnē,
Lakstīgala pazarē.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Aiz brālīša nama duru
Simtiem zaļu ozoliņu.
Simtajā ozolā
Strazdiņš dzied galiņā,
Strazdiņš dzied galiņā,
Lakstīgala pazarās.
Strazdiņš saka dziedādams:
Kas tur brauc? zeme rīb.
Lakstīgala atsacīja:
Tā ir mūsu brāļu māsa.
Atbrauc māsa pie vārtiņu,
Sauc strazdiņu vārtus celt.
Strazdiņš labi nedzirdēja,
Lakstīgala atcēluse,
Lakstīgala, atcēluse,
Strazdam kaunu padarīja.
Iznāk divi jaunas māsas,
Kā rozītes ziedēdamas;
Iznāk veca māmulīte,
Asariņas slaucīdama.
- Tā, māmiņa, tava vaina,
Kam tik tāli mani devi;
Piekūst mans sirms zirdziņš,
Sadel vaŗa kamaniņas.
237 [Jaunaucē (Jaunauces pag. Jg)].

2. Bērziņš auga uz akmeni
Sudrabiņa lapiņām,
Tur dziedāja sīku putnu
Pilnas zaru pazarītes;
Strazdiņš dzied galiņā,
Lakstīgala pazarē.
Sak' strazdiņš dziedādams:
Kas tur brauc? zeme rīb.
Tur brauc mūsu brāļu māsa
No dziļās Vāczemītes.
Pie vārtiem dabraukuse,
Sauc bāliņu vārtu vērt.
Iznāk divi bāleliņi
Kā ezera gaigaliņi;
Iznāk divas brāļu sievas
Kā dzeltenas cielaviņas;
Iznāk veca māmuliņa,
Zīdautiņu cilādama,
Zīdautiņu cilādama,
Asariņas slaucīdama.
- Aju manu auklējumu,
Tavu tālu aizgājumu!
Nu es tevi ieraudzīju
Par deviņas vasariņas.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

3. Divu brāļu pagalmā
Divi smuidri ozoliņi;
Pilni zari sīku putnu,
Strazdiņš dzied galotnē,
Strazdiņš dzied galotnē,
Lakstīgala pazarē.
Strazdiņš saka dziedādams:
Kas tur brauc? zeme rīb.
Lakstīgala atbildēja:
Tur brauc pate brāļu māsa.
Lakstīgalai strazdiņš teica:
Tev vārtiņi jāatveŗ!
Lakstīgala atbildēja:
Lai veŗ pate braļu māsa!
Atveŗ vārtus brāļu māsa,
Iebrauc brāļu pagalmā.
Iznāk divi jauni brāļi,
Kā ozoli lapodami;
Iznāk divas jaunas māršas,
Kā ieviņas ziedēdamas;
Iznāk veca māmuliņa,
Asariņas slaucīdama:
Manu mīļu auklējumu,
Tu tik tāļu tautiņās!
Šī devīta vasariņa,
Pirmu reizi sērstu nāci,
Pirmu reizi sērstu nāci,
Māršu godu raudzīties,
Kuŗa mārša krēslu cēla,
Kuŗa ņēma villānīti.
Vecākā krēslu cēla,
Jaunā ņēma villānīti,
Jaunā ņēma villānīti,
Kukulīša gribēdama.
3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 432 -

4. Kuplis auga ozoliņš
Pie bāliņa klētsdurvīm,
Strazdiņš sēd galiņā,
Lakstīgala pazaros.
Strazdiņš saka dziedādams:
Kas tur brauc mirdzēdams?
Tā māsiņa sērstu brauca,
Kas aiz prūšu robežām.
Pie vārtiem dabraukuse,
Sauc bāliņus vārtu celt.
Viens bāliņš vārtus cēla,
Otris jūdza kumeliņu.
Pie durvīm dagājuse,
Sauc māsiņu durvju vērt.
Viena māsa durvis vēra,
Otra ņēma villainīti;
Pate veca māmuliņa
Krēslu nesa istabā,
Vienu roku krēslu nesa,
Otru slauka asariņas:
Mans daiļais auklējums,
Tavu tāļu aiziešanu!
45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)].

5. Simtiem auga ozoliņu
Pie brālīša nama durvju.
Tai vienā ozolā
Strazdiņš dzied galiņā,
Strazdiņš dzied galiņā,
Lakstīgala pazarē.
Sak' strazdiņis dziedādamis:
Kas tur brauc? zeme rīb.
Mūs' māsiņa sērsti nāca,
Ko aizveda Leišmalē.
Leišu bēri kumeliņi
Nāk, kājiņas kapādami,
Nāk, kājiņas kapādami,
Tek, galviņu grozīdami;
Mūs' māsiņa mugurā,
Stīgām šūtas villainītes.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

6. Simtiņš zaļu ozoliņu
Pie bāliņu nama duru.
Ikkatrā ozolā
Strazdiņš dzied galiņā,
Strazdiņš dzied galiņā,
Lakstīgala pazarēs.
Sak' strazdiņis dziedādamis:
Kas tur brauca? zeme rīb.
Brauc deviņu brāļu māsa
Ar deviņi kumeliņi.
Pie vārtiem piebraukuse,
Sauc strazdiņu vārtus celt.
Strazdiņš vārtus neatcēla,
Atceļ pate brāļu māsa.
Atcēluse vaŗa vārtus,
Iebrauc brāļu sētiņā.
Iebraukuse sētiņā,
Sasit rokas plaukstiņās,
Sasit rokas plaukstiņās,
Lai skan zelta gredzeniņi,
Lai skan zelta gredzeniņi,
Lai izdzirda bāleliņi.
Iztek divi bāleliņi,
Kā ozoli zaļodami,
Saņem māsas kumeliņus,
Ved ozola stallītī.
Iztek divas jaunas māršas,
Kā rozītes ziedēdamas.
Viena mārša durvis vēra,
Otra ņēma villānīti.
Pate māte krēslu cēla,
Veselību vaicādama:
Kā, meitiņa, tev klājās,
Kā līdz šim padzīvoji,
Kā līdz šim padzīvoji,
Tautiņās aizgājuse?
- Bāliņam tīra maize,
Vēl tīrāka tautiņām;
Pie bāliņa mīļa dzīve,
Pie tautieša vēl mīlāka.
263 [Dobelē], 292 [Gliebavā (Lietuvā)].

26542.

Gan pazinu brāļa sētu,
Nevajaga rāditāja:
Ozols auga pie vārtiem,
Zelta zīle galiņā.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

1. Zinu, zinu brāļa sētu,
Nevajaga rādītāja:
Visapkārt vītoliņi,
Vidu saule ritināja.
3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)], 412 [Unguros (Ungurmuižas pag. D)].

- 433 -

26543.

Kā, māsiņ, pāri tapi
Par to dziļu ūdentiņu,
Vai ar plostu, vai ar laivu,
Vai ar tautu kumeliņu?
- Ne ar plostu, ne ar laivu,
Tik ar tautu kumeliņu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1. Tā māsiņa sērst atnāca,
Tālu vesta aiz ūdeņa.
Kā, māsiņa, tu atnāci,
Vai ar plostu, vai ar laivu,
Vai ar plostu, vai ar laivu,
Vai ar labu kumeliņu?
- Gan ar plostu, gan ar laivu,
Gan ar labu kumeliņu.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

26544.

Kas tur nāk par ezaru,
Visus niedrus kustina?
Mūs' māsiņas sērstu nāk,
Kas aizgāja Vāczemē.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

1. Kas tur nāca pa ezeru,
Niedras vieni locījās?
Mūs' māsiņa ciemā brauca,
Ko aizveda sveši ļaudis.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

26545.

Kungi brauca pilī sērstu,
Es savos bāliņos;
Kungiem puiši vārtus vēra,
Man veŗ savi bāleliņi.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)], 1331 [Sikšņu pagastā (Gaujienas pag. Vlk)].

26546.

Kur, eglīte, tavas skujas?
Zari viene līgojās;
Kur, māmiņa, tavas meitas?
Znoti viene attecēja.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

26547.

Labvakar, bāleliņ!
Kam tu mani tāļu devi?
Būtu devis ciemiņos,
Es tev dotu laburītu.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

26548.

Māmuliņa krēslu cēla,
Vaicā manas veselības:
Vesels, māte, šim brīžam,
Ne visam mūžiņam.
112 [Cirstos (Cirstu pag. C)].

26549.

Māte mani mazas sauca:
Meitenīte meitenīte!
Neilgami laiciņami:
Celiet krēslu, viešna nāk!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Visu laiku māte sauca:
Skuķe skuķe, meita meita!
Nu izdzirdu to vārdiņu:
Celit krēslu, viešņa nāk!
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

26550.

Māte mani tāļu deva,
Par deviņi novadiņi.
Devītā gadiņā
Pie māmiņas sērst aizgāju.
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)].

26551.

Māte mani tālu deva,
Par deviņi novadiņi;
Devītā gadiņā
Pie māmiņas sērst atnācu.
Viens brālītis vārtus cēla,
Otris jūdza kumeliņu;
Viena māsa durvis vēra,
Otra sedza villainīti;
Māte man krēslu cēla,
Tēvs vaicāja veselību.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Bite savus ziedus nesa
Par deviņi ezeriem;
Māmiņ' savu meitu deva
Aiz deviņu kungu valsts.
Devītāi gadiņāi
Pie māmiņas sērstu brauca.
Viens bāliņis vārtus vēra,
Otris jūdza kumeliņu;
Viena māsa durvis vēra,
Otra māsa sagšu ņēma;
Māte pate krēslu cēla,
Labumiņu vaicādama.
Vai māmiņa nezināja
Svešas mātes labumiņu?
Piestā grūsta pelu maize,
To paš' deva nododama.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

- 434 -

2. Kas tur brauca gar jūrmali
Iedzeltenu kumeliņu?
Tā māsiņa sērstu brauca,
Ko aizveda pērnruden,
Ko aizveda pērnruden
Tāļajāi Prūšmalē.
Viens brālītis vārtus cēla,
Otris jūdza kumeliņu;
Vien' māsiņa durvis vēra,
Otra ņēma villainīti;
Mana veca māmuliņa
Krēslu cēla raudādama.
Pras' māmiņa raudādama,
Kāda dzīve tautiņās?
Vai, māmiņa, tu nezini,
Kāda dzīve tautiņās?
Sīvi, rūgti rutki bija,
Vēl sīvāka vīramāte.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

3. Māte mani aizdevuse
Par deviņi ezeriņi.
Devītā gadiņā
Pie māmiņas sērstu gāju.
Viens bāliņš vārtus vēra,
Otris jūdza kumeliņu;
Viena māsa durvis vēra,
Otra sedza villānīti;
Pate māte krēslu cēla,
Asariņas slaucīdama,
Asariņas slaucīdama,
Man mūžiņa vaicādama.
Vai, māmiņa, nezināji,
Kāda dzīve tautiņās?
Daža diena ēsta, dzerta,
Daža gauži noraudāta.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

4. Māte mani izdevuse
Par deviņi novadiņi.
Devītāi gadiņāi
Pie māmiņas sērsti braucu.
Pie māmiņas sērsti braucu,
Ceļa labi nezināju.
Irbīt' man ceļu rāda
Rauduvīte rasu brauka [trauc].
Piekūst irbe tecēdama,
Rauduvīte peldēdama,
Piekūst manis sirms zirdziņš,
Dilst tērauda kamaniņas.
Ne pusceļa nenobraucu,
Nozviedzās kumeliņš;
Ne pie vārtu nepiebraucu,
Sāk' sunīši lavināt.
Iztek mani div' bāliņi
Kā kuplie ozoliņi.
Viens bāliņis vārtus cēla,
Otris ņēma kumeliņu.
Ne pie durvju nepiegāju,
Iztek manas div' māsiņas.
Viena māsa durvis vēra,
Otra ņēma villainīti.
Pate māte krēslu cēla,
Man mūžiņu vaicādama.
Ko vaicāji, māmuliņa,
Vai tu pate nezināji,
Vai tu pate nezināji,
Kāda bija sveša māte?
Jo tā sīva rutku šķēle,
Vēl piebēra sinepītes
339 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5. Māte mani izdevuse
Caur deviņi pagastiņi;
Devītāi gadiņāi
Pie māmiņas sērsti braucu.
Irbīt' manim ceļu veda,
Raudivīte rasu krata.
Pekūst irbe tecēdama,
Raudivīte peldēdama,
Piekūst mani sirmi zirgi,
Gaŗu ceļu tecēdami.
Ne pie vārtu nepiebraucu,
Iztek mani div' bālīši.
Viens bālītis vārtus cēla,
Otris ņēma kumeliņu.
Ne pie duru nepiegāju,
Iztek manas div' māsiņas.
Viena māsa duris vēra,
Otra ņēma villainīti.
Iekšā veca māmulīte
Man pacēla meldru krēslu.
Pacēluse meldru krēslu,
Vaicā manu dzīvošanu.
Vai māmiņa, vai māmiņa,
Grūta mana dzīvošana,
Visi gultas paladziņi
Asarās nomirkuši. -
- Ņemiet, dēli, kumeliņus,
Jājiet māsu pavadīt!
- Ne pie vārtu nepiejāju,
Iezviedzās kumeliņš.
Nāc ārā, tautu šķelmi,
Kāda vaina māsai bija?
Vai tu ēdi nevārītu,
Vai valkāji nepašūtu?
Tava galva, mana roka,
Mans tērauda zobeniņš!
Noskries tava pogas galva
Līdz vārtiemi grabēdama.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

- 435 -

6. Māte mani mīļ' audzēja
Par visām māsiņām,
Māte mani apsolīja
Klātējam ciemiņam.
Es noiešu vēl tālāku
Par visām māsiņām,
Par visām māsiņām,
Par deviņi novadiņi,
Devītāi gadiņāi
Pie māmiņas sērste braucu.
Viens brālītis vārtus cēla,
Otris jēma kumeliņu;
Viena māsa dores dara,
Otra sedza villainīti.
Māte, krēslu paceldama,
Vaicā manu dzīvošanu.
Labi, māte, šim brīžam,
Lai Dievs dod mūžiņam;
Puiši man kājas ava,
Kalpi jūdza kumeliņu,
Manas pašas arājiņis
Sēdin' mani kamanās,
Sēdin' mani kamanās
Sasprauž manas villainītes.
147 [Lieģos (Aizteres pag. Lp)].

7. Māte mani nodevuse
Pa deviņi novadiņi;
Devītāi gadiņāi
Pie māmiņas sērsti braucu.
Ierbe manu ceļu tek,
Rauduvīte rasu vilka.
Piekūst ierbe tecēdama,
Rauduvīte peldēdama.
Piekūst manis bērs zierdzinis,
Nodilst vaŗa riteniņi.
Viens brālītis vārtus vēra,
Otris jūdza kumeliņu;
Viena māsa durvis vēra,
Otra sedza villainīti;
Mana veca māmuliņa
Krēslu cēla raudādama,
Krēslu cēla raudādama,
Man mūžiņu vaicādama.
Ko, māmiņa, tu raudāji,
Tavas pašas vaina bija,
Tavas pašas vaina bija,
Kam tik tāļu mani devi.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

26552.

Māte saka: viešņa nāk!
Kāda viešņa es, māmiņ?
Še dzimuse, še auguse,
Še vijuse vaiņadziņu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

26553.

Man' māmiņa gašku sauca,
No tautām atejot;
Kāda gaška es, māmiņa,
Tavas pašas auklējums?
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

26554.

Man māmiņa krēslu cēla,
No tautām atejot;
Kam, māmiņa, tad necēli,
Kad es nācu piekususi?
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

26555.

Nāc, māsiņ, nāc, māsiņ,
Māte tevi sen gaidīja,
Ziediem namu pakaisīja,
Saldu dara alutiņu.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

26556.

No tālienes es pazinu,
Kuŗa bija brāļu sēta:
Visapkārt oši, kļavi,
Vidū balta ābelīte.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

26557.

Pelēk' bija man' sagšiņa,
Pelēks tautu kumeliņš;
Man's māmiņa nepazina,
Rijas duru dabraucot.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

- 436 -

26558.

Sagad' mani, māmuliņa,
Es atnāku piekususe;
Pacel krēslu, lai es sēdu,
Noņem manu villainīti!
23 [Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)].

1. Sagaid' mani, māmulīte,
Šo vakaru sētiņāi,
Pacel krēslu, lai es sēdu,
Noņem manas villainītes!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

26559.

Soka muot'e: atīt gaška!
Kaida gaška es, māmeņ?
Es, mām'eņ, tovs b'ērn'eņš,
Vaiņuc'eņa vīn nava.
4271 [Rēzeknes apr.].

26560.

Sak', saulīte nogājusi, -
Vēl saulīte gabalā;
Sak', māmiņa nomirusi, -
Vēl māmiņa vārtus vēra.
3971 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

26561.

Saņemiet, brāleliņi,
Sav' māsiņu atbraucot!
Es, brāliņi, jūsu māsa,
Tautu jūgts kumeliņš.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

26562.

Saņemiet, bāleliņi,
Tālīnā māsa nāk!
Zīles šūts tai krekliņis,
Sniedzes austas villainītes.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Celiet, brāļi, augstu krēslu,
No tālienes māsa nāce!
Zīda puški, zelt' ieloki,
Sniedzes austas villainītes.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

26563.

Saņemiet to māsiņu,
Tā māsiņa no tālienes,
Tai rociņas nosalušas,
Sasvīduši kumeliņi.
317 [Lindē (Birzgales pag. Rg)].

1. Tekat, brāļi, sajemat,
No tālienes tā māsiņa,
Nosvīduši kumeliņi,
Norasojšas villainītes.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

26564.

Sarībēja leišu zirgi
Saskan krievu iemauktiņi:
Nu nāk sērst tā māsiņa,
Ko aizveda Krievmalē.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

26565.

Šī devīta vasariņa,
Pirmo reizi sērsti nāku,
Pirmo reizi sērsti nāku,
Māršu godu raudzīties,
Kuŗa mārša krēslu cēla,
Kuŗa ņēma vilnānīti.
Vecā mārša krēslu cēla,
Jaunā ņēma vilnānīti;
Tādēļ ņēma vilnānīti,
Kukulīša gaidīdama.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

26566.

Simtām jūdžu zeme rīb,
Kas tur brauca, kas nebrauca?
Tā māsiņa sērsti brauca,
Ko aizveda Leišmalē.
40-1 (Bigauņciemā).

26567.

Sudrabota zīle brēca
Vārtu staba galiņā.
Eita, brāļi, skataities,
Vai nevaid mūs' māsiņa,
Vai nevaid mūs' māsiņa
No tautām atnākuse.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

26568.

Sudrabota zīle dzied
Vārtu staba galiņē.
Nu nāks sērsti tā māsiņa,
Ko tautietis zagšus zaga.
222 [Garlenē (Vandzenes pag. Tl)].

1. Tāļu tāļu suņi rēja,
Tāļu zviedza kumeliņi;
Nu nāk sērst tā māsiņa,
Ko tautietis zagšus zaga.
225 [No Kaltenes līdz Kolkasragam gar jūrmalu (Tl, Vp)].

26569.

Tāļu brāļi māsu deva,
Lielas slavas gribēdami;
Nula vēl sērstu nāca
Par deviņas vasariņas.
Kur atstāja rudzus miežus,
Tur birztiņa līstavā;
Kuŗ' atstāja šūpolie,
Tam atvesta līgaviņa.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

- 437 -

26570.

Uz kalniņa zirņus sēju,
Lejiņā notecēja;
Viena saucu brāļa bērna,
Visi tek vārtu vērt.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

26571.

Vai māsiņa, kājām nāci,
Vai tautiņas pavadīja?
- Kājām nācu, bāleliņi,
Neturat ienaidiņu:
Dieverīši sajūguši
Kumeliņus ecēšās.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

26572.

Celiet krēslu, celiet krēslu,
Viešņa nāk, viešņa nāk!
- Nesēdēšu, nesēdēšu,
Ar māmiņu parunāšu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

48600.

Vai Dieviņ, vai Dieviņ,
Mān mīlīgi brāļu bērni:
Cits ceļ krēslu, cits dod roku,
Kā, vesela tēva māsa?
146 [Jaungulbenes Md].

48601.

Aiz žālobu navarēja
Bruoļa sātas puortecēt:
Dzīd muoseņa, saņ bitīte,
Zvīdz staļā kumeliņš.
182 [Kaunatas Rz].

48602.

Atver vuortus, aizver vuortus
Mani māmjaņa gaideidama;
Akmiņuota tautu zjamja,
Kyutri tautu kumeļaņi.
170 [Kapiņu D].

48603.

Brāļos gāju alu dzērt,
Vīru ķurzi līdzi ņēmu.
Kā tie mani brāļi sauca,
Vai par vīru, vai par ķurzi.
248 [Mālpils Rg].

48604.

Div upits satikas,
Vien otr laistjas;
Div māsins satikas,
Vien otr žēljas.
518 [Zlēku Vp].

48605.

Dievs nedod tādu sētu,
Kāda sēta brālīšos;
Ne mietiņi, ne žodziņi, -
Neatradu ieiedama,
Kur piesiešu kumeliņu.
141 [Ivandes Kld].

48606.

Droši gāju pie māršiņas,
Droši māršu bildināju;
Zinājos dzīvodama,
Ļauna vārda nedevusi.
48 [Bērzaunes Md].

48607.

Es atradu sav's bāliņus
Pa vecam dzīvojot:
Alva kan(n)as nesamās,
Sudrabiņa - dzeŗamās.
241 [Lubānas Md].

48608.

Es pazinu brāļa sētu,
Ir saulītes apspīdēta;
Balti rati, bēri zirgi,
Raibaliņas vien gotiņas.
605 [Skolas].

48609.

Es savas māsiņas
Sen neredzēju,
Nu mēs abas divas
Satikāmies.
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

48610.

Es tautieti brāļos vedu,
Kā sunīti medībā;
Es bāliņa aizgaldē,
Tautiets brāļa pasolē.
241 [Lubānas Md].

48611.

Gaŗām gāju linu druvu,
Man pielipa linu zied(i);
Gaŗām gāju brāļa sētu,
Man pielipa brāļa bērn(i).
198 [Krustpils D].

- 438 -

48612.

Jau tie muna muomuliņa
Gaida maņi šūvokor:
I mauriņu nūmynusja,
Pi vuortiņu stuovādama.
250 [Maltas (Rozentovas) Rz].

48613.

Klausat, bārni, vuornas krāc,
Mušan kaidi gosti brauc:
Atbrauc myusu bruoļu muosa
Par deviņas vasariņas;
Ar deveiņim kumeliņim,
četrim voska skrituleišim.
73 [Ciblas (Eversmuižas) Ldz].

48614.

Kur, māsiņa, tu atnāci
Tik neskaista bāliņos?
Kur tu liki to rotiņu,
Kuŗ' tev deve māmuliņa?

48615.

Labvakare, man' māsiņa,
Ko sēdēji raudādama?
Vai tautiņas tevi rāja
Par kumeļa jājumiņu?
Ja tautiņas tevi rāja,
Rāsim mēse tautu dēlu.
129 [Gudenieku Azp].

48616.

Labvakar, tēvs māmiņa,
Laba dzīve meitiņai:
Diezgan rudzu, diezgan miežu,
Saldais alus pagrabā.
546 [Kuldīga Kld apr.], 605 [Skolas].

48617.

Līžu brāļa ustubā
Līdz pašam dibinam;
Tur stāvēja zelta krēslis,
Tur izliku vilnainīti.
605 [Skolas].

48618.

Loka priede, lok' ozolis,
Tur bij viegla šūpošana;
Pie brālīša, pie māsiņas,
Tur bij laba sērst iešana.
74 [Cīravas Azp].

48619.

Man brālītis neiedeva
Viena melna gabaliņ(a);
Nu atvēru brāļa durvis
Kā melnā vabulīte.
48 [Bērzaunes Md].

48620.

Māsiņ, mana vārgulīte,
Kā ciemot tu nenāci?
Kad tu biji pavārgusi,
Mēs tev' mīļi saņēmām.
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

48621.

Mīļi mani bāleliņ(i),
Mīļi mani gaidī(ju)ši:
Ziediem namu kaisījuš(i),
Istabiņu izpuškojši.
200 [Kuldīgas Kld].

48622.

Mīļi manim sērst atnākti
Dzimtenē, augtuvē,
Bij man vārtu vērējiņi,
Bij man krēslu cēlējiņi:
Dižais brālis vārtus vēra,
Mazais jūdza kumeliņ'.
94 [Dunikas Lp].

48623.

No tālienes es pazinu
Nākot savu īsto māsu:
Sārti vaigi, zilas acis,
Dzelteniem matiņiem.
224 [Lielvārdes Rg].

48624.

No vārtiem es pazinu,
Kuŗa brāļa sēta bij:
Vārtos auga ozoliņis
Sudrabiņa lapiņām;
Sudrabiņa lapiņām,
Dimantiņa zīlītēm.
40 [Basu (Bases) Azp].

48625.

Nūskumuse durvis vēru,
Pavāruse pasasmēju;
Radzu sovu muomuliņu,
Sēd galdiņa galiņā;
Sēd galdiņa galiņā,
Sov' bērniņu gaidīdama.
494 [Viļānu Rz].

- 439 -

48626.

Par deviņas vasariņas,
Tad es braucu ciemoties;
Vecais brālis vārtus vēra,
Jaunais jūdza kumeliņu;
Mana vecā māmuliņa
Krēslu cēla raudādama.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

48627.

Pieņem mani, māmuliņa,
Jele vietas stūrītī;
Daudz tev bija to dieniņu,
Kad tu mani neredzēj'.
351 [Rozēnu Vlm].

48628.

Vai, māsiņa, kājām nāci,
Vai tautietis pavadīja?
Ja tautietis nevadīja,
Nelaidīšu atpakaļe.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

48629.

Zināms bija man ciemiņš,
Zināms vārtu vērējiņš:
Pie brālīša man ciemiņš,
Brāļa bērni vārtus vēra.
143 [Jāsmuižas D].

48630.

Žēlumiņa nevarēju
Gar māmiņas sētu iet:
Dzied gailīši, rej sunīši,
Raud māmiņa kambarī,
Dzirnu milnu turēdama,
Kur meitiņa, malējiņa?
231 [Līgatnes (Paltmales) Rg].

Table of Contents |View Entire Work