HomeIntroductionBrowseImagesSearchLinks
Table of Contents |View Entire Work

c) Apcerējumi par dzīvi tautās, sevišķi par vedeklas satiksmi ar tuvākajiem vīra ģimenes locekļiem: dieveŗiem, māsīcām, ietaļām

23650.

Āriskam bērziņam
Daudzi sīku žagariņu;
Ir manos bāliņos
Daudzi jaunu ietaliņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23651.

Vai vai rītiņā,
Vaimanītes vakarā,
Vai tētiņ, māmuliņa,
Kur jūs mani iedevāt!
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

23652.

Ai ai sveši ļaudis,
Kaut māmiņa zinājuse!
Manis dēļ Rīgā brauca
Atslēdziņas kaldināt.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23653.

Ai bāliņ, ai bāliņ,
Kāda tava ļaudaviņa:
Liedz tij man sīkstu linu,
Liedz skaliņu dedzināt.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

23654.

Vai brālīt, vai brālīt,
Kāda tava līgaviņa!
Viena pate mūs' māsiņa,
Tā staigai raudādama.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

23655.

Vai Dievīnu, vai Dievīnu,
Grūts mūžīns tautīnās!
Būt' zinājse to dienīnu,
Pie kocīna pastāvēt'.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

23656.

Ai [Vai] Dieviņi, augstu saule,
Kā vakara sagaidīšu!
Ai [Vai] Dieviņi, bargas tautas,
Kā mūžiņu nodzīvošu!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Vai Dieviņ(i), auksta diena,
Kā vakaru sagaidīšu!
Vai Dieviņ(i), bargas tautas,
Kā mūžiņu nodzīvošu!
121 [Gulbenē (Md)], 348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23657.

Vai Dieviņi, ko darīšu,
Divi mani vienu rāja:
Rāja mani tautu dēlis,
Rāja tautu māmuļīte.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

23658.

Vai Dieviņ! rītā saku,
Vai Dieviņ! vakarā:
Grūta dzīve tautiņās,
Žēl bij savas māmuliņas.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

23659.

Vai ieter, ieterīt,
Atjāj mūsu brāleliņi.
Vai jāj tavi, vai jāj mani,
Abi tekam vārtu vērt.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

23660.

Ei ietaļa, ietaļiņa,
Aužam kopu villainīti,
Abas divas segsamies,
Sērst iedamas bāliņos.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

23661.

Ai Laimiņ, māmuliņ,
Kam tu mani te iedevi!
Es atdotu govi, aitu,
Kaut palaistu uz māmiņu,
Kaut palaistu uz māmiņu,
Uz citām māsiņām.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

23662.

Ai māmiņa mīļa balta,
Kam tu mani tautās devi?
Ik rītiņa, ik vakara
Slauku gaužas asariņas,
Slauku gaužas asariņas,
Pie tevim domādama.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

- 49 -

23663.

Ai māršiņa, brāļa sieva,
Nedzer manas asariņas!
Vai tev trūka salda alus,
Vai avota ūdentiņa?
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

23664.

Ai māršiņas, ietaļiņas,
Kādus darbus jūs dariet?
Jūs cepiet divas maizes,
Šķiriet manus bāleniņus.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

23665.

Ai māsiņa mīļākā,
Tav' žēlīgu valodiņ'!
Dzirdu tevis niecinot,
Birst man gaužas asaras.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

23666.

Ai māsiņ, neteic tautu
Pirmajā vasarā;
Teic otrā, teic trešā,
Kad noraugi, kā dzīvo!
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23667.

Ai, pīlīte platkājīte
Sajauc dūņu ezeriņu;
Netiklīte mātes meita
Sajauc visus bāleniņus.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

23668.

Vai svainīti, vai svainīti,
Ko darīji māsiņai?
Māsai galva sajukuse,
Vaigu gali nobāluši.
87 [Liepas muižā (Liepas pag. C)].

23669.

Ai svainīti, dar' man labu,
Dēst' ozolu ceļmalā:
Uz māsiņu sērsti gāju,
Ceļa labi nezināju.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

23670.

Ai svainīti, dar' man labu,
Panes manas vilnānītes;
Kad pārnesi staignu purvu,
Pārnes tautu tīrumiņus!
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

23671.

Ai svainīti miglacīti,
Kā tā mana māsa raud?
Vai tu pats rūdināji,
Vai tā tava māmuliņa?
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

23672.

Ok tu munu boltu seju,
Osoruom nūmozguotu!
Ryudyn' mani sveši ļauds,
Ryudyn' sovi bruol'el'eņi.
4221 [Asūnes pag. D].

23673.

Ai vecā ietaliņa,
Kad es tev līdza tikšu!
Tev cūciņas, tev aitiņas,
Tev ganiņš pakaļā.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

1. Jaunākāja ieterīte,
Tu jau līdzi man netiksi:
Man cūciņas, man telītes,
Man bērniņi ganītāji.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

23674.

Ai vecā vedekliņa,
Ej papriekšu druviņā:
Tev ir vīri, tev ir bērni,
Tev maizītes daudz vajaga.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

1. Ai vecā ietaļiņa,
Iekur guni namiņā:
Tev kalpiņi, tev bērniņi,
Tev putriņas vajadzēs.
(?).

23675.

Aizlaidās man saulīte,
Tautu drēbes velējot.
Situ roku pie rociņas,
Lai skan vaŗa gredzeniņi,
Lai skan vaŗa gredzeniņi,
Lai dzird mani brāleliņi,
Lai dzird mani brāleliņi,
Lai atsūta kumeliņu.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

1. Saule mani aprietēja,
Tautu drēbes velējot.
Situ roku pie rociņas,
Lai skan zelta gredzentiņi.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

- 50 -

23676.

Aizalaide man saulīte,
Tautu drēbes velējot.
Sviežu vāli Daugavā,
Teku paša brāliņos.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

23677.

Aizmirst mani māmuliņa,
Tautiņās iedevuse;
Kā man' tad neaizmirsi,
Kad gulēju šūpolie?
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

23678.

Aitiņām(i), kaziņām(i)
Vienu kūti darināju;
Bargajām(i) ietaļām(i)
Katrai sava istabiņa.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)], 65 [Valtenbergā (Mazsalacas pag. Vlm)].

23679.

Apgāzās vācelīte,
Iztekāja kamoltiņi;
Sabārās ietaliņas,
Izšķīrās bāleniņi.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

23680.

Apsaskaitu ar māršām,
Atsasēdu skaidienā.
Māršas, mani lūgdamās,
Vizuļotu krēslu cēla.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

23681.

Ar māršiņu sabāros,
Atsēdos skaidienē;
Cik māršiņa gaŗām gāja,
Es ar skaidu mugurā.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

23682.

Ar māršām sarājos,
Skaidienā stāvēdama:
Viņas grib, es nedevu
Mātes šūtu zīļu krēslu.
224 [Kabilē (Kld)].

23683.

Ar vedeklu sabāros,
Vidū lauka stāvēdama:
Ieraudzīju sav' bāliņu
Cauru kreklu mugurā.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

23684.

Asariņu upe tek
Caur dieveŗa pagalmiņu:
Dievers māršu raudināja,
Sidrabiņa pētīdams.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

23685.

Atsēdies, atspūties,
Vecākā ietalīna!
Es jaunāka, es vieglāka,
Es grib' tevi aptecēt.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

23686.

Aug man liela māsīciņa
Kā uguns dzirkstilīte.
Labāk teiču, nekā pēļu,
Lai ved drīzi tautiņās.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

23687.

Bērzu birze kalniņā
Vairāk vīst, ne lapo;
Mūs' māsiņa tautiņās
Vairāk raud, ne līksmo.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

23688.

Bij man viena māsīciņa
Zirņu ziedu skaistumiņu,
Zirņu ziedu skaistumiņu,
Zobentiņa asumiņu.
113 [Alūksnē].

23689.

Bitīt, tavu šuvumiņu
Baznīcā dedzināja;
Māmiņ, tavu auklējumu
Sveši ļaudis maldināja.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)], 80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)], 311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

23690.

Bitīt, tavu šuvumiņu
Baznīcā dedzināja;
Māmiņ, tavu auklējumu
Sveši ļaudis nicināja.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

23691.

Bitīt, tavu šuvumiņu
Baznīcā dedzināja;
Māmiņ, tavu lolojumu
Tautiņās rūdināja.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

- 51 -

23692.

Bāleniņam saderēja
Seši arkli tīrumā;
Vedeklām nesadera
Trīs ratiņi istabā.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Nesader ietaļām
Div' ratiņi istabā.
Kā sader bāliņiem
Pieci arkli tīrumā?
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23693.

Brāļi mani saņēmuši
Tādas cūkas līgaviņas:
Apgāž manu brāļa sētu
Kā ar sūdu vezumiņ'.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

23694.

Būt', bāliņ, to zinājse,
Es neietu tautiņās:
Tautiņās grūts mūžiņis,
Bargi vārdi runājot.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

23695.

Būt' es to zinājuse,
Ka tu mana brāļa sieva,
Es būt' tevi nolādē(j)se
Deviņās baznīcās.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

23696.

Būt' māmiņa mani mazu
Ūdenēi iemetuse,
Nekā deva visu mūžu
Tautiņāmi rūdināt!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

23697.

Būt' man kāds to sacījis,
Kāda dzīga tautiņās,
Es neietu no māmiņas,
Ar valdziņu novedama.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

23698.

Da šā laika mana slava
Gul pūriņa dibenā;
Atved māršu, sieta mēli,
Tā iznesa klajumā.
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

23699.

Dieveŗ', mani dieverīši
Kā ezera pureniņi.
Ka varētu atsavest
Saules meitas ieterēm!
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

23700.

Dieveŗ', mani dieverīši
Kā īstaji bāleliņi,
Aizjūguši kumeliņu:
Sēd', māršiņa, kamanās!
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)], 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23701.

Dieveŗ', mani dieverīši
Kā īstie bāleliņi,
Kad iedami druviņā:
Māršiņ, līdzi bara vestu!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

23702.

Dieveŗ', mani dieverīši
Kā pelēki vanadziņi;
Māsīciņas kā skujiņas,
Kā zarainas ābelītes.
151 [Lieljumpravā (Jumpravas pag. Rg)].

23703.

Dieverīši kalpiem gāja,
Mani bargu dēvēdami.
Manis dēļ, dieverīši,
Kalpu vārda nenesat.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

23704.

Dieverīši kalpu gāja,
Mani sīvu dēvēdami.
Eit', dieveŗi, kur jums tika,
Še jūs mani atrasit,
Še jūs mani atrasit,
Vainājamu mātes meitu.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

23705.

Dieverīti, bāleliņi,
Aizjūdz man kumeliņu!
Es tev būšu sataujāt
Savu radu līgaviņu.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

1. Dieveŗam nevedīšu
Savu radu līgaviņas,
Kam tas man neaizjūdza
Vienreiz sava kumeliņa.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

- 52 -

23706.

Dievertiņ, bāleliņ,
Aizjūdz manu kumeliņu,
Lai es braucu baznīcā
Dieveŗ' jūgtu kumeliņu!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

23707.

Dieverīt, bāleliņ,
Dzīvo labi ar manim,
Tad es tev atvedīšu
Sava rada līgaviņu.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

23708.

Dieverītis man aizjūdza
Bez grožiņu kumeliņu;
Es dieveŗam sataujāšu
Bez pūriņa līgaviņu.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

23709.

Dieverīts mīļi lūdze:
Ved māsiņu ietaļām!
Nevedīšu, dieverīt,
Kam jūs bargi dzīvojiet.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

23710.

Dīv'erūs, dīv'erūs
Kuo sovūs bruol'eņūs;
Muos'eicuos, rogonuos,
Kuo ēršķēžu kryum'eņūs.
409 [Līksnas pag. D].

23711.

Dievers māršu bildināja,
Kamdēļ mārša nerunāja?
- Ko runāšu, dieverīti,
Vakar gauži bārāmies.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

23712.

Dievers mani mīļi lūdza,
Pie pagalvja stāvēdams:
Celies, mārša, aunies kājas,
Iesim abi druviņā!
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

23713.

Dievers mani mīļi sauca,
Es dieveri vēl mīļāki,
Dievers mani māsu sauca,
Es dieveri bāleliņu.
286 [Kroņa Bauskas pagastā (Bauskas pag. B)], 289 [Bruknā (Bruknas pag. B)], 290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

23714.

Dyžan gara, plota jiūre,
Kas bez laivas ju puorīs!
Dyžan gara tautu dzeive,
Kas bez vuorgu nūdzeivuos!
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

23715.

Divējādi es pasaucu
Jaunāko dievertiņu:
Dievertiņ, bāleliņ,
Aizjūdz manu kumeliņu!
106 [Viesienā (Viesienas pag. Md)].

1. Es, dieveri mīļodama,
Divējādi pasaucos:
Dieverīti, bālenī,
Aizjūdz manu kumeliņu!
Ar to tavu jūgumiņu
Atjūgs mani bāleniņi.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

23716.

Div' ietaļas istabā,
Divus skalus dedzināja:
Viena sēd ilgu rītu,
Otra ilgu vakariņu.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

23717.

Div' ietaļi velējās
Priekšā nama, pakaļā.
Viena pati vīra māsa,
Tā staigāja raudādam'.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

23718.

Dod, Dieviņi, siltu sauli
Jel vakara pusītē;
Dod, Dieviņi, lēnas tautas
Jel mūžiņa galiņā!
35 [Rembatē (Rembates pag. Rg)].

23719.

Droši gāju, kur iedama,
Droši saku sacīdama,
Es negribu tā darīt,
Kā brāliņa līgaviņa.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

23720.

Dzeguzīte aizsmakuse,
Viena pate kūkodama;
Man' māsiņa nonīkuse,
Tautiņās dzīvodama.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

- 53 -

23721.

Dzeltenā cielaviņa
Augsti nesa cekuliņu;
Tā es ar, tā es ar,
Tautiņās dzīvodama.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

23722.

Dzīrās tautas mani rāt,
Rāti manus bāleliņus.
Mani vienu nenorāja,
Nela manus bāleliņus.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

23723.

Dzīvo labi, vīra māsa,
Teikš' savam brālītim;
Ja tu labi nedzīvosi,
I svešam nevēlēšu.
346 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23724.

Dzīvojiet paši skaiški,
Mani balti bāleliņi!
Lai dzīvoja kā gribēja
Savadātas tautu meitas.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Dzīvosem pašas labi,
Salasītas ietaliņas;
Lai dzīvoja kā gribēja
Vienas mātes auklējums.
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

23725.

Dziju vērpu ratiņā,
Spole tek atpakaļ;
Bāliņam sirdi rādu,
Māršai griežu muguriņu.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

23726.

Dzird taurieti taurējam,
Neredz taures pūtējīn';
Dzird māsīnu raudim gauži,
Neredz sērstu atnākam.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

23727.

Dzirdēt bija, ne redzēt,
Kā ietaļas dalījās:
Div' guntiņas dedzināja
Viena skala galiņā.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23728.

Dūca, dūca bitēniņš,
Šūniņās gulēdams;
Raudi, raudi mūs' māsiņa,
Tautiņās dzīvodama.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

23729.

Edz kur labi, edz kur labi
Deviņās ietaļās:
Devītā rītiņā
Ielīgoju maltuvē.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

23730.

Ierast bija tev, māsiņa,
Ka nebiji ieraduse:
Ierast bija agri celt,
Viegli duris virināt.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

23731.

Ietaliņ ietaliņ,
Namiņš deg, namiņš deg!
- Sen redzēju, nesacīju,
Vakar bargi bārāmies.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Ietaliņ ietaliņ,
Namiņš deg, namiņš deg.
- Vai tādēļ namiņš deg,
Ka mēs bargi bārāmies?
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

23732.

Ietaļiņas vadījās
Pa lielo tīrumiņu.
Būs redzēts, ietaļiņas,
Kā jūs mīļi dzīvosiet!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

23733.

Ietaļiņu lab' taujāju,
Ne bāliņa līgaviņu:
Ar ietaļu jādzīvo,
Viešņām brāļa līgaviņa.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

23734.

Ēdat, tautas, launadziņu,
Es tecēšu brālīšos:
Neba tāļu man brālīši,
Āz tās zaļas bierztaliņas.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

23735.

Ej porā, bārgā mārša,
Ne manos brāliņos,
Lai skan pori baroties,
Ne brāliņa istabiņa!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

- 54 -

23736.

Ej purvā, tautu meita,
Ne manos bāliņos;
Šķir purvā baltus bērzus,
Nešķir manus bāleliņus!
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

23737.

Es ar savu brāļa sievu
Ne runāt(i) nerunāju:
Es redzēju bāliņam
Melnu kreklu mugurā.
348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ar māršiņu sabārosi,
Mežmalī stāvēdama:
Ieraudzīju bāliņami
Melnu kreklu mugurā.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)], 362 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23738.

Es ar savu brāļa sievu
Vienu vietu izaugām,
Dienu katra valkājām
Vienu zīļu vainadziņu.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

23739.

Es būt' badu nomirusi
Pirmo gadu tautiņās,
Kau(t) māmiņa nelikusi
Kviešu maizes pūriņā.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

23740.

Es dieveŗa neraudātu,
Kam neviena neradusi,
Kā raudātu māsīciņu,
Rīta māļu malējiņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

23741.

Es dūmuoju tauteņuos
Nikod vaca napalikt;
Nūjēme munu vareiti,
Kai sauleite reita rosu.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

23742.

Es gaidīju jaunās māršas
Kā saulītes uzlecot;
Viņ' ar mani tā dzīvoja
Kā skujiņa eglājā.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

23743.

Es gan zinu, vedekliņa,
Tavu gudru padomiņu:
Mājā mani nicināja,
Ciemā teica bāliņam.
408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)], 412 [Unguros (Ungurmuižas pag. D)].

23744.

Es gudrāka, brāleliņ,
Nekā tava līgaviņa:
Drīz otram krēslu cēļu,
Drīz jautāju valodiņu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

23745.

Es izdzirdu gulēdama:
Buka buka rībējās.
Manas pašas vedekliņas,
Cita kūla, cita mala.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

23746.

Es izgāju dižu mežu,
Nedzirdēju dzeguzītes;
Man deviņas jauņuvītes,
Nedzirdēju mātes vārdu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

23747.

Es pazinu tās pēdiņas,
Ko staigāju tautiņās:
Īsi soļi, dziļas pēdas,
Pilnas baltu asariņu.
119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)].

23748.

Es stādīju vītoliņu
Bāleliņa pagalmā;
Tur bij labs laiskai māršai
Launadziņu pagulēt.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

23749.

Es to tautu nebēdāju,
Staigāj', dores klauvēdama:
Ne tie man maizes deva,
Ne mazai galvu pina.
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)].

23750.

Es tev saku, man' māsiņa,
Te tev grīna dzīvošana:
Lieli mazi, veci jauni,
Visi greizi raudzījās.
232 [Talsos (Tl)].

23751.

Es cerēju kalnu kāpt,
Pret saulīti raudzīties;
Es cerēju zeltu nest,
Sudrabiņu niecināt.
Nu bij man vaŗu nest,
Klausīt svešu māmulīti.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

- 55 -

23752.

Gan gribēja ietaliņa
No ietaļas vieglas dienas;
Vēl nebija vieglas dienas
Pašai dēla māmiņai.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

23753.

Gan jau augstu saule lēca,
Tāpat rasa ielejā;
Gan jel mīļi es dzīvoju,
Tāpat riebu tautiņām.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

23754.

Gan ūdeņa tai porā,
Novītuši kārklu gali;
Gan bagātas tās tautiņas,
Pavārguse mūs' māsiņa.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

23755.

Grib tautīnas, lai es raudu,
Tam tīšam neraudāju;
Kad būs kāda raudāšana,
Noraudāšu citu dienu,
Noraudāšu citu dienu,
Kad tautīnas neredzēs.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

23756.

Gribējās brāļa sieva
Kā māmiņa godājama.
Kur tev tādi mīļi vārdi
Kā manai māmiņai?
1881 [Ķērkliņos (Zvārdes pag. Kld)].

23757.

Grūt gulēt skujiņai
Zem bērziņa lapiņām;
Grūt manai māsiņai
Pirmo gadu tautiņās.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)], 322 [Saukā (Saukas pag. Jk)], 330 [Kaldabruņās (Rubenes pag. Il)].

1. Grūtin grūti lapiņai
Zem siekstiņas ūdenī;
Grūt manai māsiņai,
Tautiņās dzīvojot.
52 [Burtniekos (Burtnieku pag. Vlm)].

23758.

Grūt', māsiņ, kalnā kāpt,
Lēt' lejā līgojot;
Viegli iet tautiņās,
Grūts mūdiņš dzīvojot.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

23759.

Grūt manam kumeļam,
Kunga nauda vezumā;
Grūt manai māsiņai,
Ar neveikli dzīvojot.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

23760.

Grūti šņāca sila priede,
Smalku lietu pielijusi;
Gauži rauda mūs' māsiņa
Sīvajās tautiņās.
216 [Ventspilī].

23761.

Izput' pate, tautu meita,
Ka tu mani putināji,
Ka tu mani putināji
No baltā bāleniņa!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

23762.

Ja būs laba brāļa sieva,
Tad es arī laba būšu;
Ja būs sīva, ja būs barga,
Tecēs pati raudādama.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23763.

Jūs, ļautiņi, nezināt,
Kāda mana dzīvošana:
Rītā rutki, vakarā,
Launagā rudzu putra.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23764.

Jūs, lielās ietaliņas,
Mani mazu līdz velciet;
Jūs, lielās, kultu, maltu,
Es cūciņas ēdināt.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

23765.

Kad es būtu ietaļās,
Es mācētu dalīties:
Pus rītiņa maltu ietu,
Pus rītiņa druviņā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

23766.

Kad es būtu zinājuse,
Kāda dzīve tautiņās,
Būt' akmeni ievēluse,
Ne kājiņu iespēruse.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)], 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 56 -

1. Kaut es pirmāk zinājuse,
Ka tautās grūta dzīve,
Es ieceltu grūt' akmeni
Tautu dēla kamanās.
1311 [Apē (Vlk)].

23767.

Kad es tiktu pie māmiņas,
Tad es teiktu māmiņai:
Tautiņām auzu maize
Aiz deviņi atslēdziņi.
3161 [Līkuma Danenfeltes pag. (Sēļpils pag. Jk)], 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

23768.

Kāda kauna, vedekliņa,
Drīkst' tu mani nicināt!
Tu cēlies gulējuse,
Es - mālīti samaluse.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1. Ar kauniņu, vedekliņ,
Drīkst' tu mani nicināt!
Es atnācu samaluse,
Tu cēlies gulējuse.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

23769.

Kādu tēvu, māmuliņu
Es baroju tautiņās,
Ik rītiņa malt iedama,
Ik dieniņas druviņā?
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1. Kādu tēvu, māmuliņu
Es baroju tautiņās?
Nokūlusi, malti gāju,
Samalusi, druviņā.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

23770.

Kāpu, kāpu uz kalniņa
Brāļa sētas raudzīties;
Neredzēju brāļa sētas,
Ne māmiņas rotājot.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

23771.

Kālabad šovasar
Dūmakaiņi mežu gali?
Māmiņ' mani aizdevuse
Bargajās tautiņās,
Visi meži aizkūpuši
No manām asarām.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

23772.

Kalnā nesu smagu nastu,
Sviedrus vien braucīdama;
Tā dzīvoju tautu dzīvi,
Asariņas slaucīdama.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

23773.

Kam, bitīte, šūti šuji,
Kad vaskāt nevaskāji?
Kam, māsiņ, tautās gāji,
Kad ar godu nedzīvoji?
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

23774.

Kam man b'eja sīvu jemt,
Kam muos'eņis ryudynuot'?
Sīva guļ maigu mīgu,
Muosys muoli samolušys.
435 [Latgalē].

23775.

Kas iesācis, tam dzīvot
Šitādos ļautiņos;
Neiesācis, te nevar
Ne dieniņas nodzīvot.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

23776.

Kas kait irbei netecēt(i),
Raudavīte rasu vilka;
Kas kait brāļa līgavai,
Māsa dubļu bridējiņa.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

23777.

Kas, māmiņa, tev sacīja,
Ka es raudu tautiņās?
Vai zīlīte klausījās
Tautu nama pakaļā?
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

1. Kas, māmiņa, tev sacīja
Mani gauži raudājušu?
Vai zīlīte dziedājusi,
Vai ļautiņi runājuši?
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

23778.

Kas, māmiņa, tev pateica,
Ka es raudu tautiņās?
Vai vējiņis tev aizpūta
Manas žēlas asariņas?
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)], 167 [Kazdangā (Kazdangas pag. Azp)].

23779.

Kas no kunga augsta zirga,
Ka ratiņu nepavilka?
Kas no tautu lielas slavas,
Ka ar godu nedzīvoja?
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 57 -

23780.

Klēgā zosis siliņā,
Ūdenī ieradušas;
Raudāj' māsa tautiņās,
Bāliņos ieraduse.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

23781.

Klusa bija istabiņa,
Kad māmiņa viena bij;
Kad saveda vedekliņas,
Kā vistiņas kladzināja.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

23782.

Klusām tautas klusināja,
Klusu bija ieradušas,
Klusu bija ieradušas,
Elka dievus turēdamas.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23783.

Ko domāji, dieverstiņi,
Man sāniem sēdēdams?
- Es domāju, vedekliņ,
Ved māsiņu ietaļām!
- Nevedīšu, dieverstiņ,
Kam jūs bargi dzīvojāt.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

23784.

Ko iedama es uzgāju,
Māmuļītes nelaižama?
Sīvu dzedru dēla māti,
Netiklīti tēva dēlu.
206 [Kuldīgas apriņķī].

23785.

Ko zīlit' sīv' brēc'?
Ko māsiņ' gauži raud?
Zil' brēc' sīv' sal',
Mās' tāl' tautiņās.
211 [Rindā (Ances pag. Vp)].

23786.

Ko zīlīte sīvi brēca,
Ko māsiņa gauži raud?
Zīlīt' brēca sīvu salu,
Māsiņ' tautas rūdināj'.
190 [Kuldīā], 196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

23787.

Krītat, vēŗa ozoliņi,
Laužat zaļu bierztaliņu,
Lai redzēju brāļu sētu,
Pa tautām staigādama.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

23788.

Kūmeņuom, muoseņuom,
Tuom slavēte loba sliv;
Ītaļēm, nabadzēm,
Tuom zudin' pazuduse.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

23789.

Kulies pate, kunga rija,
Ja nebija kūlējiņa;
Rājies pate, brāļa sieva,
Ja nebija rājējiņa!
100 [Rāmuļos (Rāmuļu pag. C)].

23790.

Kumeliņ lielvarīt,
Nelauz manu iemauktiņu;
Tautu meit, lielsirdīt,
Nešķir manu bāleliņu!
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

23791.

Kumeliņis auzu zviedza,
Ābolā stāvēdamis;
Māsa raud bāleliņa,
Vidū tautu stāvēdama.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

23792.

Kungam vaļa vīru rāt,
Vīram savu līgaviņu;
Tās vaļiņas vien nebij
Dieveŗam māršu rāt.
106 [Viesienā (Viesienas pag. Md)].

23793.

Kur bij man nu noiet,
Kur dieniņu nokavēt:
Viens pats man bāleliņš,
Ij tam barga līgaviņa!
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

23794.

Kur bitīte medu jēma
Sīvā nātŗu krūmiņā?
Kur, māsiņas, mēs iesim,
Brālim dzedra līgaviņa!
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

23795.

Kur, māsiņa, remdēsies,
Svešumāi nogājuse?
Maizītēi, darbiņāi,
Tautu dēla ēniņāi.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

- 58 -

23796.

Kur, māsiņ, tavs pūriņš,
Kur skaistais augumiņš?
Valkāj' tautas pūru tavu,
Maldin' tavu augumiņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

23797.

Kusti, kusti, ūdens zāle!
Ūdens tevi kustināja;
Raudi, raudi, brāļu māsa!
Tautas tevi raudināja.
158 (Nīcā), 311.

23798.

Laba būtu māsīciņa,
Kaut zaglīte nebijuse:
Tā atslēdza manu pūru
Ar bērziņa žagariņu.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

1. Lai tie citi ko tie citi,
Māsīciņa raganiņa:
Tā atslēdza manu pūru
Ar vītola žagariņu.
1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)], 121 [Gulbenē (Md)].

23799.

Labāk man daudz dieveŗu
Nekā daudz māsaciņu:
Dievers dienu nelīdzina
Kā līdzina māsaciņa.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)], 322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

237991.

Labāk man daudz dievaru
Nekā daudz māsīciņu;
Dievars rītu nelīdzina
Kā līdzina māsīciņa.
20 [Krapē (Krapas pag. Rg)].

23800.

Labāk man daudz dieveŗu
Nekā daudz māsīciņu:
Dieveŗos kā brāļos,
Māsīcās kā kuņās.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)], 1181 [Dūres pagastā (Vlk)], 136 [Zvārtavā (Zvārtavas pag. Vlk)],
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)], 302 [Rundālē (Rundāles pag. B)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Labāk daudz dieverīšu
Nekā viena māsīciņa:
Dieverīši kā bāliņi,
Māsīciņas kā dadzīši.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

23801.

Labi mani dieverīši,
Neviens mani nevaināja;
Visi sauca: mūs' māršiņa,
Vecā brāļa līgaviņa!
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

23802.

Lietiņš līt nemācēja,
Mirdzināt mirdzināja;
Tautas rāt nemācēja,
Raudināt raudināja.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

23803.

Līdzi mani līdzināja
Ar citām ietaļām.
Ko jūs līdzi līdziniet,
Es pastara līgaviņa!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

23804.

Līgojošu laipu liku
Tekošāji upītē;
Kad tautiņas naidu cēla,
Pāri teku līgodama.
168 [Meženiekos (Asītes pag. Lp)].

23805.

Līgot lieču āras liepu,
Līgot āras ozoliņu;
Dzīvot vežu tautu meitu
Baltajam bāliņam.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

23806.

L'eika l'īpa, l'eiks ūzuls,
Tur b'ej labi l'eiguotīs;
Lobi bruoļi, lobys muosys,
Tur b'ej labi vadakluom.
422 [Līvānu pag. D].

23807.

Lija lietus, nenomirku,
Kā nomirku rasiņā;
Rāja tautas, nenorāja,
Kā norāja ļauna diena.
152 [Jērkulē (Krimuldas pag. Rg)].

23808.

Māmuliņa man jautāja,
Vai tautām mīļi vārdi.
Cērt akmeni, nelec skaida,
Tā tautām mīļi vārdi.
210 [Popē (Popes pag. Vp)].

23809.

Māršiņ, brāļa līgaviņa,
Kas kaitēja tev ar man'?
Vai es tevim zirga liedzu,
Vai zirdziņa devējiņ'?
121 [Gulbenē (Md)].

- 59 -

23810.

Māršiņ, brāļa līgaviņa,
Nemin mani kājiņām!
Ja tev daudzi sudrabiņa,
Valkā pate dzīvodama!
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

23811.

Māršiņ, brāļa līgaviņa,
Nemin mani kājiņām!
Tā māmiņa man' auklēja,
Kas i tavu arājiņu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

23812.

Māršiņ, Dieva nosodāma,
Kam tu mani nicināji?
Kam tu manu augumiņu
Visapkārt iznesāji?
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

23813.

Māsiņ, māršas nenicini,
Bāliņos dzīvodama:
I tu iesi tautiņās,
I tev' pašu nicinās.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

23814.

Muos'eņ munu mīlu boltu
Namīlā vīt'eņā!
Cauri laižu kum'el'eņu,
Aiz žālobu navarēju.
4261 [Ozolmuižas pag. Rz].

23815.

Māsīciņa, melnacīte,
Nedzer manu asariņu!
Ko dzirdēji, ko redzēji,
Nestāst' visu māmiņai!
3531 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Šitā pate sprigacīte
Mūs' māsiņu rūdinās:
Ko dzirdēs, ko redzēs,
To stāstīs māmiņai.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

23816.

Malti gāju maltuvē,
Ne milniņa klaudzināt;
Dzīvot gāju tautiņās,
Ne dieveŗu līdzināt.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)], 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)], 344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Kult es gāju rijiņā,
Ne spriguļa vēcināt;
Dzīvot gāju tautiņās,
Ne dieveŗu redzināt.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

2. Līgot lieču āra liepu,
Līgot āra ozoliņu;
Dzīvot vedu tautu meitu,
Ne dieveŗu līdzināt.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

23817.

Mēs bijām trīs ietaļas,
Bet mēs labi dzīvojām:
Viena kult, otra malt,
Treš' ar guni namiņā.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

23818.

Mēs māsiņas ietaliņas,
Mēs div' mīļi dzīvojam:
Riekstiņam mazs kodolis,
To uz pusi dalījām.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

23819.

Mīlat mani, jūs māsiņas,
Es jaunais dieverīts;
Šujat kreklu, norakstāt,
Pārvedat līgaviņu!
184 [Dūrē (Vārmes pag. Kld)].

23820.

Mūs' māsiņa sagšas auda
Vītoliņa ēniņā;
Lai auž māršas istabā,
Kam istaba piederēja.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

23821.

Mums pašiem, bāliņiem,
Līdzi tek kumeliņi;
Salasītas tautu meitas
Nevelk līdzi dzirnaviņas.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

23822.

Nāc, Laimīte, aplūkot,
Kāda mana dzīvošana:
Visi gultas paladziņi
Asarām nobiruši.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

23823.

Neder kaudze sētmalī,
Pieder pļavas videnē;
Neder māsa saimniecei,
Pieder sava līgaviņa.
216 [Ventspilī].

- 60 -

23824.

Neder kvieši iesalam,
Ne māsiņas ietaļām;
Mieži der iesalam,
Tautu meita ietaļām.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

1. Neder pūris iesalam,
Ne sērdiene vedeklai;
Pieder miezis iesalam,
Mātes meita vedeklai.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

23825.

Nedod Dievis manu namu
Brāļa nama galiņā:
Ik rītiņus brāļa sieva
Kā žagata žadzināja.
232 [Talsos (Tl)].

23826.

Nadūd, Dīvys, nalaid, Laime,
Muosuom beut ītaļuom!
Skanādami kotli guoja
Pa nam'eņa duravuom.
422 [Līvānu pag. D].

23827.

Ne domāju, ne cerēju
Tai ciemāi kājas aut;
Tai ciemāi novalkāju
Savas baltas villainītes.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

23828.

Nepūtiet, visi vēji,
Lai pūš viens dienavids;
Nerājiet visi, tautas,
Lai rāj viens tautu dēls!
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

23829.

Neviens koks tā nezied,
Kā zied lazda gavēnī;
Neviens mani tā nepēla,
Kā peļ brāļa līgaviņa.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23830.

Niceklie, paļiņās
Pirmo gadu tautiņās,
Niceklie darbiņš mans,
Niceklie augumiņš.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

1. Pirmo gadu tautiņās
Niceklī, paļiņā:
Niceklī darbiņš mans,
Paļiņā augumiņš.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

23831.

No kociņa rasa bira,
No lielā, no mazā;
No tautām ļauni vārdi,
No lieliem, no maziem.
45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)].

23832.

Nu ab' tika apjēdzos,
Ka māmiņas man nevaid:
Es atradu ērkulīti,
Kā vakar pietinuse.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

23833.

Pa vārtiem(i), pa vārtiem(i),
Vecākā ietaliņa!
Es jaunāka, es gudrāka,
Man dzīvīte piederēja.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 105 [Skujenē (Skujenes pag. C)].

1. Pa durvīm, pa durvīm,
Vecākā ietalīna!
Es, jaunā, ielīgošu,
Man jāvalda tēva zeme.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

23834.

Pašas birst asariņas
Par balto vilnainīti,
Māmiņai jautājot,
Kā dzīvoju tautiņās.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

1. Vaicā māte vadīdama:
Kāda dzīve tev, meitiņa?
Rītā rutki, launagā,
Vakarā rudzu putra.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

23835.

Piederēt piederēja
Trīs ietaļas tautiņās:
Divas gāja druviņā,
Trešā nesa launadziņu.
1331 [Sikšņu pagastā (Gaujienas pag. Vlk)], 1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

23836.

Pirmo gadu tautiņās
Ar varīti nodzīvoju,
Sviedriem kreklu savalkāju,
Asarām izmazgāju.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

- 61 -

23837.

Protu, protu, redzu, redzu,
Ka tautām nemīlēju:
Nerunāja māsīciņas,
Ne ar citas ietaļiņas.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

23838.

Pūš ziemeļa auksti vēji,
Gribēj' mani nosaldēt;
Runāj' tautas dzedrus vārdus,
Gribēj' mani izbaidīt.
Nenosalu ziemelī,
Ne no tautām baidījos.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

23839.

Pūt, vējiņ, par kalniņu
Māmiņai žēlabiņas:
Es raudāju aiz kalniņa,
Tautu govis ganīdama.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

23840.

Puķīt, tavu ziedēšanu
Mālājā kalniņā!
Māsiņ, tavu dzīvošanu
Bargajās tautiņās!
121 [Gulbenē (Md)].

23841.

Puķīt, tavu ziedēšanu
Mālojā kalniņā!
Māsiņ, tavu dzīvošanu
Ar svešo māmuliņu!
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

23842.

Puķīt, tavu ziedēšanu
Mālainā kalniņā!
Māsiņ, tavu dzīvošanu
Pie dzērāja tēva dēla!
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

23843.

Puķīt, tavu ziedēšanu
Mālojā kalniņā!
Māsiņ, tavu dzīvošanu
Melnu ļaužu rociņā!
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

23844.

Puķīt, tavu ziedēšanu
Mālainā kalniņā!
Māsiņ, tavu dzīvošanu
Svešu ļaužu pulciņā!
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

23845.

Rājaties, sīvas māršas,
Āztaisat nama dores,
Lai nedzierd bāleliņi,
Līdumāi ecēdami!
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

23846.

Rāt man' rāja tautiņās,
Rāj man' lieli, rāj man' mazi;
Vairāk radu rājējiņu,
Ne padoma devējiņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Rāja mani tautiņās,
Rāja lieli, rāja mazi;
Vairāk man rājējiņu
Nekā maizes devējiņu.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

23847.

Raudāt raudu ik dieniņas,
Nei es tēva zemes raudu:
Raudu tēva aizkrāsnītes,
Kur gulēju diendusiņu.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

23848.

Raudāt raudu ik dieniņas,
Nele tautas mantas raudu:
Raudu savas māmuliņas,
Villānīšu audējiņas.
1311 [Apē (Vlk)].

1. Raudāt raudu ik dieniņas,
Vai pēc tautu mantas raudu?
Raud' pēc tēva, māmuliņas,
Sava balta bāleliņa.
4 [Aijažos].

23849.

Raudāt raudu ik dieniņas,
Savu vaļu gribēdama;
Nu dabūju savu vaļu,
Nu pietrūka padomiņa.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

23850.

Raudavīte grūtspārnīte
Sajauc dūņas ezerā;
Tautu meita, lielsirdīte,
Izšķiŗ manus bāleliņus.
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

1. Raudavīte šķederīte
Dūņas jauca ezerā;
Tautu meita, šķeternīce,
Jauca manus brāleliņus.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

- 62 -

23851.

Redz kur koši ieva zieda
Ar ābeli kalniņā;
Redz kur koši māsa klausa
Vecā brāļa līgaviņu.
179 [Vecsieksātē (Sieksātes pag. Azp)].

23852.

Retim tādi bāleliņi,
Kādi mani dieverīši, -
Iejūguši kumeliņu:
Sēd', māršiņa, kamanās,
Sēd', māršiņa, kamanās,
Še grožiņa rociņē!
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

23853.

Rudzu muol's, mīžu muol's,
Obi vīna griūtumeņa;
Muoteiceņa, muoseiceņa,
Obi vīna buorgumeņa.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

23854.

Sasabāra div' ietaļas,
Rīta ganus vadīdamas:
Vienai suns nebarots,
Otrai nams neslaucīts.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Div' vadaklas sasabuora,
Pa pogolmu staiguodamas:
Vīnai golds namozguots,
Ūtrai noms naslauc'ēts.
L'ei, l'eiteņ, mozgoj goldu,
Pyut, vējeņ, slauk' nam'eņu!
409 [Līksnas pag. D].

23855.

Sader ieva ar ābeli
Vienā tērces maliņā;
Div' māsiņas nesader
Vienā tautu istabā.
112 [Cirstos (Cirstu pag. C)].

23856.

Sadar man' daramū
Ar buol'eņa ļaudaveņu,
Sadar zīmu moltyvē,
I vosor dērveņī.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

23857.

Sader mieži, apenīši
Vienas baļļas dibinā;
Div' māsiņas nesader
Vienā tautu istabā.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

23858.

Soka tautys pracādamys:
Nikuo loba navajag;
Jau dīneņa, jau ūtora:
Kū atvedi, kū atdzyni?
4271 [Rēzeknes apr.].

23859.

Sakur guni, bāleliņ(i),
Sav āriņa maliņā:
Man nelaida sveši ļaudis
I rociņu apsildīt.
121 [Gulbenē (Md)].

23860.

Salnas kosta bērza lapa
Vairāk dzelta, ne zaļoja;
Tautu rāta mūs' māsiņa
Vairāk rauda, ne runāja.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

23861.

Saulīt' gaiši nespīdēja,
Lietus gaisu gaidīdama;
Māsiņ' droši nedzīvoja
Tālajās tautiņās.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 224 [Kabilē (Kld)].

23862.

Šauru metu audekliņu,
Platu audu audekla((?);
Maz runāju, daudz izteicu
Tautām labu padomiņu.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

23863.

Šķībi greizi māršas krēsli,
Ne tie mani nosēdēti:
Pašas māršas nosēdēti,
Bāleliņus mielojot.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

23864.

Šķībi greizi māršas krēsli,
Ne tie manis nosēdēti:
Pate mārša nosēdējse,
Druviņā neiedama.
237 [Jaunaucē (Jaunauces pag. Jg)].

23865.

Šķitu kuņas i rejot
Avotiņa lejiņā:
Div' ietaļas dalījās
Ap ūdeņa vācelīti.
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)].

- 63 -

23866.

Zīl' sēd ozolēi,
Runei sveš' valode.
Mūs' māsiņ' tāl' tautās, -
Dievs zine, kā klājās.
211 [Rindā (Ances pag. Vp)].

23867.

Zoses kliedza ezerā,
Degšņos balsi atskanēja;
Tautās raud man' māsiņa,
Brāļos bira asariņas.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

23868.

Sprādzin sprāga egles malka,
Kad iemeta ugunī;
Tā sprāgst mana valodiņa,
Ar tautām runādama.
216 [Ventspilī].

23869.

Stāvu stāv jaunuvīte,
Mātes krēslu gaidīdam'.
Pastāv' stāvu, pagaid' laiku,
Lai mūdiņu nodzīvoju!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

23870.

Sūra mana māsīciņa
Kā sūrā sinepīte.
Labāk teicu nekā pēļu,
Lai iet drīzi tautiņās.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Labāk teicu nekā pēlu
Savu bargu māsīciņu,
Lai tautiņas drīži nāca,
Lai vairs manis nenicina.
113 [Alūksnē].

23871.

Svainīšam roku devu,
Uz celiņa satikdama.
Kā, svainīti, tev klājās,
Kā manai māsiņai?
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

23872.

Svainīt svainīt, dar' man labu,
Aizjūdz manu kumeliņu!
Jo ar tavu jūgumiņu
Nojūgs mani bāleniņi.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

23873.

Teci gaiši, mēnestiņa,
Gaŗām manu glāžu logu:
Barga bija brāļa sieva,
Neļauj skalu dedzināt,
Visas skalu droztaliņas
Sabeŗ gultas kājgalī.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

23874.

Tīk jums, tautas, teicat mani,
Ja netīk, vainējat!
Ja būs man malt jāiet,
Nevārīšu azaidiņ'.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

23875.

Tīru slauku tēva namu,
Tīru tēva istabiņu;
Brāļa sieva, nīdēdama,
Gaŗus salmus piekaisīja.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

23876.

Tik tautām mīļ's vārd's,
Kā bij man saderēt;
Kur tautām mīļ's vārd's
Vis' mūž' dzīvodam?
211 [Rindā (Ances pag. Vp)].

23877.

Tikai gauži noraudāju
Bargajās tautiņās;
Ne māmiņas, kas žēloja,
Ne bāliņa, kas palīdz.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

23878.

četri kakti istabā,
Nava manas māmuliņas;
Kuŗu kaktu daiedama,
Tur es gauži noraudāju.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

23879.

Tu, māsiņa, darbos gāji,
Kas vērps tavu ērkulīti?
Mārša tavu ērkulīti
Kājām spēra pabeņķēi.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

23880.

Tumšā teku vakarā
Gaŗ māršiņas nama durvīm;
Gaŗ svainīti netecētu,
Kad saulīte launagā.
237 [Jaunaucē (Jaunauces pag. Jg)].

- 64 -

23881.

Upe tek līgodama,
Es tecēju raudādama;
Upe vēja vēcināma,
Es - tautiņu rūdināma.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

23882.

Uz avota malku cirtu,
Zem avota atskanēja;
Tautās raud mūs' māsiņa,
Brāļos bira asariņas.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23883.

Uz manim mārša raud,
Saka bargu bāleniņu;
Es izaugu vienu vietu,
Ļauna vārda nedzirdēju.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

23884.

Vai gan lielas lietas dēļ
Ietaliņas ķīvējās?
Viena grib, otra grib
Apdegušas pagalītes.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

23885.

Vai tādēļ zemu saule,
Kad aiz kupla ozoliņa?
Vai tādēļ bez brālīša,
Ka tik tālu tautiņās?
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23886.

Vai tādēļ zema saule,
Kad aiz kupla ozoliņa?
Vai tādēļ ne māsiņa,
Kad aizveda tautiņās?
237 [Jaunaucē (Jaunauces pag. Jg)].

23887.

Vakarā, māmuliņa,
Dasanes ūdentiņa!
Jau tu paša gan zināji:
Slinkas tavas vedekliņas.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23888.

Valod', mana valodiņa
Ar māmiņu nesagāja;
Kā bij man saderēt
Ar citām ietaļām?
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

23889.

V'ed'ekl'eņis v'ed'ekl'eņis,
Driv'eņā driv'eņā!
Jau muos'eņa, dzaltuon'eit'e,
S'en' l'eiguoja driv'eņā.
422 [Līvānu pag. D].

23890.

V'ed'ekl'eņis, v'ed'ekl'eņis,
Vysys munys v'ed'ekl'eņis;
Cyta b'eja muna vasta,
Cyta muna bruol'el'eņa.
422 [Līvānu pag. D].

23891.

Viena pate ielīgoju
Tautu dēla sētiņā;
Dzīvodama sazaroju
Kā ābele dārziņā.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)], 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Sīka maza ielīgoju
Lielajos dieveŗos;
Iza- plata- platājos
Kā liepiņa ārītēs.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

23892.

Viena pate māsnīciņa,
To namāi ēdināja;
Pieci, seši kāpostiņi,
Trīsdesmit putraimiņ'.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23893.

Viena pate raudavīte
Sajauc dūņas ezerā;
Viena pate barga mārša
Izšķiŗ manus bāleliņus.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

23894.

Viena pate sīva nātre
Magonīšu pulciņā;
Viena pate tautu meita
Izdzen visus bāleliņus.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

23895.

Velnam bija še dzīvot,
Ne labam cilvēkam:
Piestā grūstu pelav' maizi
Ar nodaļu nodalīja.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

23896.

Vecā brāļa līgaviņa,
Ej pa priekšu druviņā!
Es būt' sen aizgājuse,
Es celiņu nezināju.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

- 65 -

23897.

Vecā brāļa līgaviņa
Kā lielā lācu māte:
Izgāž durvju stenderīti,
Ar maniem bārdamās.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

23898.

Vecā brāļa līgaviņa
Kā lielā lāču māte:
Kad iedama maltuvē,
Izlauž durvju stenderīti.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

23899.

Vecā brāļa līgaviņa
Par pagalmu grāvi raka;
Jaunajam atvedīs
Tīrumiņa mērītāju.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

23900.

Vecā brāļa līgaviņa,
Tā man mārša, tā māmiņa,
Tā manāi pūriņāi
Auda baltas villainītes.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

23901.

Vecākā ietaļiņa,
Kur uguni namiņā!
Tu redzēji dzīvodama,
Kā kuŗ dēla māmuļiņa.
18 (Kliģenē).

23902.

Vecākās ietaliņas,
Cita kult, cita malt;
Es jaunāka, es vieglāka,
Es ar guni namiņā.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

23903.

Visa zied tautu zeme
Dzeltāniem(i) ziediņiem;
Iesa- man- mīlējās
Viena rīta ganījumu.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

23904.

Visi labi sveši ļaudis,
Kad māsiņa bāliņos;
Kad māsiņu dabūjuši,
Palīdz līdzi niecināt.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23905.

Visi man labi ļaudis,
Kad es pate laba biju;
Visi manim krēslu cēla,
Gribēj' mani atceļam.
216 [Ventspilī].

23906.

Visi man labi ļaudis,
Kad es pate laba biju;
Visi mani naidenieki,
Kad es naida cēlējiņa.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

23907.

Visi ziedi izziedēja,
Kad bij silta vasariņa;
Visi man labi bija,
Kad es pate laba biju.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

1. Visi silti ziemas vēji,
Kad man sagša, villainīte;
Visi labi ar manim,
Kad es pate laba biju.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

23908.

Visupirms pora bērzi!
Dzeltenām lapiņām;
Visupirms vedekliņa
Māsīciņu nicināja.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23909.

Cielaviņas, vedekliņas,
Vai jūs mani gaidījāt?
Vai cepāti gaidīdamas
Magoniņu pīrādziņus?
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

23910.

Celies agri, jaunā mārša,
Vāri agri brokastīnu!
Sen gavel dieverītis
Pa lielaju tīrumīnu.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1. Celies agri, jaunā mārša,
Vāri agri azaidiņu!
Jau jaunais dieveriņš
Pa siliņu gavilēja.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

- 66 -

23911.

Celies, brāļa līgaviņa,
Piecel mani celdamās!
Man's necēla māmuliņa,
Zina tevi cēlājiņu.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

23912.

Cūka cūka, ne māršiņa,
Bāliņ, tava līgaviņa:
Pate vilka baltu kreklu,
Bāliņam(i) melnu deva.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

23913.

Cūka cūka, ne māršiņa
Mana brāļa līgaviņa:
Kā cūciņa parukstēja,
Man gaŗām(i) paiedama.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Cūka cūka, ne māršiņa,
Bāliņ, tava līgaviņa:
Kuŗu duru daiedama,
Kā cūciņa rukšķināja.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

2. Cūka cūka, ne māršiņa,
Ne bāliņa līgaviņa:
Kad es devu dievpalīgu,
Kā cūciņa aturkstēja.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

3. Cūka cūka, ne vedekle,
Bāliņ, tava līgaviņa:
Ne tā prata krēslu celt,
Ne noņemti villānīti;
Iet gaŗām šņaukādama,
Kā cūciņa rukšēdama.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 56 [Pociemā (Pociema pag. Vlm)].

23914.

Cūka cūka, ne māršiņa
Mana brāļa līgaviņa:
Pate mala maltuvē,
Cūkas ēda padzirnē.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)], 359 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23915.

Cūka cūka, ne māršiņa
Mana brāļa līgaviņa:
Saulē, cūka, nogulētu,
Kad māmiņa necēluse.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

23916.

Cūka cūka, ne vedekla,
Brāliņ, tava līgaviņa:
Kad iedama druviņā,
Kā cūciņa rukšķināja.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

★

46918.

Ai jaunuokuo ītaļeite,
Jau tu mani nadadzeisi:
Maņ dēļeni oruojiņi,
Maņ sīniņa pluovējiņi.
174 [Kārsavas Ldz].

46919.

Oi svainīt, labdarīt,
Kū tu man i loba dori?
Es atdevu sov' muosiņu,
Ko līpiņu izoudzējs.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

46920.

Ai svainīti, lielmutīti,
Kam tu mani kaitināji?
Es jau sāņis noskatīju,
Kā pārīti noskaitīji.
396 [Skrīveŗu Rg].

46921.

Ailu ailu es lustīga,
Smuka mana brāļa sieva.
Šī man būse tautiņāse
Piermā pūra cilātāja.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

46922.

Aiz tā mana brāļa nama
Žagatiņa žadzināja;
Tā nebija žagatiņa,
Brāļa sieva lielvēdere.
45 [Bejas (Kolberga) Vlk].

46923.

Aizasmaka mans kakliņš,
Ne ēdot, ne dzeŗot;
Ar māršām strīdoties,
Bāleliņu mierinot.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

1. Aizsmoka muns kakliņš,
Ni ādūt, ni dzerūt,
Ar māršiņu borūtīs,
Buoleliņus nūžynūt.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

46924.

Aizjūdz man, dievērtiņ,
Resno bēri kamanās,
Es tev būšu atvažot
Resna klaipa cepējiņu;
Resna klaipa cepējiņu,
Biezas putras vārītāju.
605 [Skolas].

- 67 -

46925.

Apkārt galvu vāli griezu,
Brāļu kreklu velējot,
Lai griezās brāļa sieva,
Ar manīm runājot.
273 [Mores Rg].

46926.

Ar maniem, tu māršiņ,
Esi laba, vai neesi;
Tik vien manu bāleliņu
Nesūt' melnu druviņai.
224 [Lielvārdes Rg].

46927.

Ar māršiņu sabārosi,
Mežmalēji stāvēdama;
Ieraudzīju bāliņami
Melnu kreklu mugurā.
599 [Kurzeme].

46928.

Atsasādūs buoliņūs
Kē uoryskūs ūzolūs;
Atsasādūs muoseicuos
Kē osyjuos odotuos.
425 [Šķaunes (Landskoronas) Ldz].

46929.

Auga maņ bolti zierņi,
Auga bolti buoleliņi.
Māršeņas vīņ lasēju
Kai rožeņas duorzeņī.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

46930.

Baru pļāvu, bar' atstāju
Par bāliņa tīrumiņu,
Brāļa sievu nīdēdama,
Kam māmiņu raudināja.
46 [Beļavas Md].

46931.

Buoliņi, muni buoliņi,
Vusi vīnu lilumiņu!
Māršas vīnu lilumiņu,
Citas lilas, citas mozas;
Kura lila, līlejās,
Kura moza, gauži raud.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

46932.

Atvedit maņ māršeņu
Koč moziņku, da čosņinku:
Pupu zīdu čosnumeņi,
Izkapteitis osumeņi.
551 [Ludza Ldz apr.].

46933.

Braucit, svuoti, kur braucit,
Aizbraucit munu sātu!
Maņ ir taida muoseiciņa,
Zierņu zīda skaistumiņa;
Zierņu zīda skaistumiņa.
Izkaptiņas osumiņa.
465 [Varakļānu Rz].

1. Braucit, tautas, kur braukdamas,
Aizbraucit munā sātā!
Maņ ir daudzi muosīciņu,
Vysas skaistas izaugušas;
Pupu zīdā, zierņu zīdā,
Izkaptītes osumā.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

2. Lyugsitīs, bruoliliņi,
Ir maņ skaista muosiciņa:
Pupu zīdu raibumiņu,
Izkaptiņas osumiņu.
326 [Preiļu D].

3. Juojīt, tautas, da manim,
Man ir skaista muoseiceņa:
Zūsis spolvas skaistumeņa,
Izkaptētis osumeņa.
466 [Vārkavas D].

4. Juojit, tautas, uz manim,
Man ir skaista muoseiceņa:
Zierņu zīdu skaistumiņu,
Izkapteņas osumeņu.
365 [Sakstagalas Rz].

469331.

Skaista skaista maņ' māršiņa,
Zierņa zīda skaistumiņu;
Zierņa zīda skaistumiņu,
Izkaptiņas osumiņu.
89 [Dricēnu Rz].

46934.

Lūdzies mīļi, tautu dēls,
Man ir skaista māsīciņa:
Kā zīlīte, kā žubīte,
Lakstīgalas valodiņ(a).
241 [Lubānas Md].

1. Tautas tautas lyugsīs manis,
Aug man skaista eistuo muosa;
Kai zeilīte, kai žubīte,
Lakstīgolas volūdiņa.
466 [Vārkavas D].

- 68 -

46935.

Bruoleišim beju guojuse,
Māršeņomi naguojusja.
Īt muņ māršeņom
Daļu šās vasareņis.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

46936.

Brāļiem biju gan gājusi,
Māršām biju negājusi;
Māršas grib visu mūžu
Bāliņos paliekot.
45 [Bejas (Kolberga) Vlk].

46937.

Brālīts jēma līgavīnu,
Kuŗi muti [mute] nemazgāt(a).
Sak', brālīti, kur tu liksi,
Cūku stallī rūmes nav?
94 [Dunikas Lp].

46938.

Da šuo laika muna slave
Pyriņā gulējuse;
Nyu atvede jaunu māršu,
Munas slaves nasatāju.
35 [Baltinavas Abr].

46939.

Div reizjeitis māršys lyudžu,
Lai man kraklu izmozgoj;
- Nav man vaļis, daudzi dorba,
Vari pats izmozguot.
606 [Vitebskas guberņa].

46940.

Dieveram, bāliņam,
Abiem ņēmu līgaviņas:
Dieveram irbīt' ņēmu,
Bāliņam lakstīgalu.
46 [Beļavas Md].

46941.

Dīveri, muni dīveri,
Es dīveru mārša beju;
Dīveri ortu naguoja,
Ka uz māršu navaicuoja.
579 [Viļāni Rz apr.].

46942.

Diever', mani dieverīši
Kā ezera pureniņi;
Sakās mani māmuliņa
Viendēļam iedevus(i).
263 [Mēmeles Jk].

46943.

Dīveri, muni dīveri
Kai eistī buoleliņi;
Vysi muni buoleliņi
Par svešim palykuši;
Ni es eju pi buoleņim,
Ni pi mani buoleliņi.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

1. Dīveri, muni dīveri
Kai eistī bruoļiļiņi;
Muni poši eistī bruoļi
Kai svešinīki palykuši.
389 [Silajāņu Rz].

46944.

Dīveri, muni dīveri
Kai eistī buoleliņi,
Kur īdami, naīdami:
Māršiņ, bruoļa ļaudaviņa.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

46945.

Dīveri, muni dīveri
Kai eistī buolilaņi;
Kod es guoju da māmiņas,
Tod aizjyudzja kumeliņu.
425 [Šķaunes (Landskoronas) Ldz].

46946.

Dīveri, muni dīveri
Kuo vonogi lidinēja;
Savu bruoleņu naradzu
Ni ratam ataimūt.
44 [Bebrenes Il].

46947.

Dīverīši, muosēciņas,
Vysi uz manis greiž' verās,
Jem maizīti, rūku sver,
Jem ližeiku, nasasmeļ.
466 [Vārkavas D].

46948.

Dieverīt, bāleliņ,
Kā ar mani nerunā?
Ko runāšu, vedekliņ,
Vakar gauži bārāmies?
203 [Kurmenes B].

46949.

Dīvers man zirgu jūdza,
Grožot vis negrožoja;
Es atvedu dīveram
Bez pūriņa līgaviņu.
235 [Litenes Md].

- 69 -

46950.

Dīvers māršu ryudynuoja,
Sudabriņa vaicuodams.
Oi tu troks, dīverīt,
Kur es jemšu sudabriņu?
Tāvs ar muoti zam zemītes,
Bruoliņš jyuru saliņā.
389 [Silajāņu Rz].

1. Dīvers mani ryudynuoja,
Sudrabiņa vaicuodams.
Kur es jēmu, kas man deve,
Buoriņai dzeivuojūt?
465 [Varakļānu Rz].

2. Dīvars māršu ryudinuoja,
Sudrabiņa gribādams.
Kur es ņemšu sudabreņu,
Man ir sovs ārājiņš.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

3. Asariņu upe tak
Par dīvera pagalmiņu.
Dīvers māršu ryudynuoja,
Sudabriņa vaicuodams.
Vai tu glups, dīverīt,
Kur es jēmu, kas man deva?
250 [Maltas (Rozentovas) Rz].

4. Dīvers māršu ryudynuoja,
Sudrabiņa prasīdams.
Nav pi manis sudrabiņa;
Ni aiz zeiles lelumiņa;
Tik pi manis sudrabiņa,
Kai vaiņuka viersyuņēji.
365 [Sakstagalas Rz].

469501.

Dīvers māršu ryudinuoja,
Sudabreņa praseidams.
Kur, dīver, tovs sudobrs?
Muns sudobrs pyureņā;
Tovs sudobrs krūdzeņā,
Krūga golda galeņā.
576 [Varakļāni Rz apr.].

46951.

Dīvers māršu auški cēla,
Pi galvgaļa stuovādams:
Celīs, māršiņ, auni kuojas,
Īsim obi dryviņā!
Dryvā saulīte izlēca,
Dryvā saule nūrītēja.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

46952.

Dīveņ, dūdi man īīt
Deveņuos ītaļēs!
Cyta kultu, cyta moltu,
Es jaunuoka, es gudruoka,
Es ar guni nameņā.
605 [Skolas].

46953.

Dzīvo labi, līgaviņa,
Ar manām māsiņām!
Vai tu viena nodarīsi
Visus manus tīrumiņus?
184 [Ķēču Rg].

46954.

Ei svaineit, dor maņ lobu,
Nūjyudz munu kumeliņu;
Aizjyugs muni buoleliņi,
Ni vuordeņa nateikdami.
579 [Viļāni Rz apr.].

46955.

Ei vacuokuo ītaleite,
Sakur guni nameņī;
Tu redzēji, tu zynuoji,
Kai kur dālu muomuliņa.
Es tev dūšu lynu kraklu
Par tuos guņs kyurumiņu.
174 [Kārsavas Ldz].

46956.

Ej, īstais brāli, tu pa priekšu,
Rūmī tautu istabiņu!
Kur sēdēs piecas māršas,
Kur deviņi jaubrālīši?
282 [Nīcas Lp].

46957.

Ej, māršiņa, ciemiņā,
Nepel manu augumiņu!
Tā māmiņa man' auklēja,
Kuŗa tavu arājiņu.
241 [Lubānas Md].

46958.

Es dīvera mīli lyudžu,
Ap mutīti gluostīdama:
Dīverīti, buoleliņ(i),
Aizjyudz maņi kumeliņu.
247 [Makašānu Rz].

46959.

Es gaidīju jaunu svaini
Kā gulbīti ienākam;
Tas ienāca kā teters
Dubļainām kājiņām.
13 [Alojas (Ungurpils) Vlm].

- 70 -

46960.

Es gaidīju jaunas māršas,
Kā saulītes uzlecot;
Viņa ar manim tā dzīvoja
Kā skujiņa eglājā.
358 [Rugāju Abr].

46961.

Tai es māršeņas gaidēju,
Kai sauleitis uzlācūt;
Kad atvedja tū māršeņi
Kai ryugtuo ruduciņi.
174 [Kārsavas Ldz].

46962.

Es māršiņai piesacīju,
Tautiņās aiziedama:
Kulti, malti nedzeniet
Manu vecu māmuliņu.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

46963.

Ienācu darbiņu
Nodarīsi;
Uzkrāvu svainim
Akmeņiem pili.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

46964.

Es redzēju svainīšam
Ērma skaistu bāleliņu;
Doš' svaiņam linu kreklu,
Būs manā rociņā.
605 [Skolas].

46965.

Es sacēju: golva suop,
Maņ gaļveņa nasuopēja:
Nu dīvera dīri(?) vylku,
Voi vess slymu driveņā?
494 [Viļānu Rz].

46966.

Es sametu rudzu kaudzi
Siena kaudzes vietiņēje;
Es pametu braļa sievu
Pat' savēje vietiņēje.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

46967.

Guoju moltu moltuvē,
Na dziernovu ducynuot;
Guoju tautiņuos dzeivotu,
Na muosīcu ryudynuotu.
35 [Baltinavas Abr].

46968.

Gudrajai, mudrajai
Īt lelūs dīverūs;
Smolkim šyunim maizi cjapt,
Boltu gaļdiņu turēt.
247 [Makašānu Rz].

46969.

Gulēdama māte sauca
Tikušo vedekliņu;
Mani sauca netikušu,
Es pa priekšu datecēju.
241 [Lubānas Md].

46970.

Izdūru īlenu
Caur klētes sienu,
Lai varu māršai
Actiņas redzēt.
129 [Gudenieku Azp].

46971.

Izskrīn tu, vedekliņ,
Pyrma vuortu stuļpiņā!
Naīs', soku, muoseicuos
Pyrmajuos nedeļuos.
604 [Dažādi iesūtītāji].

46972.

Ja būs laba brāļa sieva,
Tad es arī laba būšu;
Ja būs sīva, ja būs barga,
Tecēs pati raudādam(a).
605 [Skolas].

46973.

Jo, Verīti, osi zūbi,
Kūdīs lūga stenderē;
Nasakūd muosīcā
Pyrmajā nedeļā.
465 [Varakļānu Rz].

46974.

Bērzeņam, kūceņam,
Daudzi smolku žagareņu;
Jer munai māmiņai
Daudzi jaunu vedekleņu.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

46975.

Jaunākā diverstiņa
Divejād pasasauču:
Diverstiņ, bāleliņ,
Aizjoudz munu kumeliņ'.
375 [Saukas Jk].

- 71 -

46976.

Jūdzi pate, tautu meita,
Savu brauktu kumeliņ'.
Iejūgs tavi bālēliņi,
Tad gaidīs cimdu pāri.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

46977.

Kad ar māršu sabāros,
Iesēdos skaidienā;
Cikreiz mārša gaŗām gāja,
Tik ar skārdu mugurā.
132 [Ikšķiles Rg].

46978.

Kas nu dos līdzi tikt
Vecajai ietaļai?
Jau aitiņas, jau telītes,
Jau bērniņi ganītāji.
436 [Tirzas (Tirzas-Pils) Md].

46979.

Kas tā tāda brūtes māsa
Tik ražena izskatās?
Svārki netīri, galva pinkaina,
Sēd aiz galda, smejās vēl.
108 [Engures Tk].

46980.

Kas tā tur par melnu vistu
Viņpus sētas kladzināj(a)?
Tā vis nebij melna vista,
Tā bij brāļa līgaviņa.
439 [Trikātas Vlk].

46981.

Kaut man būtu laba siena
Jele viena kaudža vieta;
Kaut man būtu laba mārša
Jele vienam bāliņam.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

46982.

Klaudzēt klaudz, man dzeŗot,
Ābeļkoka biķerītis;
čīkstēt čīkst, man ejot,
Svaiņa kurpes kājiņā.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

46983.

Ko solīju, to iedevu
Savām vīra māsiņāmi;
Noiedama kreklus devu,
Dzīvodama mīļus vārdus.
46 [Beļavas Md].

46984.

Kritu, kritu nu kumeļa,
Da zjamjai nadakritu:
Man sagyva pīci svaiņi,
Pīci bolti bruolileņi.
326 [Preiļu D].

46985.

Loba muna vedekleņa,
Ka maņ cyta taida byutu.
Apmoluse dziernaveņis:
Celīs maltu, muoseiceņa!
326 [Preiļu D].

46986.

Lābāk man daudz dieveŗu,
Nekā daudz māsīc(iņ)u.
Dieveŗos kā brāļos,
Māsīcās kā kuņās;
Viena pati māsīciņa
Kā tā sūra kaņapīte.
119 [Gaujienas Vlk].

46987.

Lobuok man daudz dīveru,
Nakai eistu bruolileņu;
Kur īdami, naīdami:
Muoseņ, leidza ar manim!
414 [Stirnienes Rz].

46988.

Lobuok daudzi dīverīšu,
Nakai daudzi muoseiceņu:
Muoseicom gūda vojag,
Dīverim navajag.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

46989.

Labdien labdien, švāgeršelme,
Kāda vaina mūs māsai?
Vai tā ēda neizceptu,
Vai valkāja nemazgātu?
Cepta zose kamburē,
Balts krekliņis mugurē.
589 [Kuldīgas apr.].

46990.

Labi labi šim brīžam,
Ne visam mūžīnam.
Dievers manim kājas āva,
Māsīcīna matus pina.
75 [Cirgaļu (Aumeisteru) Vlk].

- 72 -

46991.

Lozda lozda īsavīsja
Lelajā lozdajā;
Muosa muosu īsateicja
Lelajūsi dīverūs.
357 [Rudzētu D].

46992.

Līc, Borbul, jaunas kuojas
Pi vacūs lepestīšu,
Vacuos kuojas nūdylušas,
Māršiņom kolpuojūt.
35 [Baltinavas Abr].

46993.

Līdzi vedu, kur iedama,
Savu jaunu māsīciņu;
Bāliņiem rādīdama,
Lai iet radi biezumā.
358 [Rugāju Abr].

46994.

Leigoj vīna tautu meita
Kai usneitja teirumā:
Ni dīveru, ni muosiņu,
Tovu kuoju minējeņu.
143 [Jāsmuižas D].

1. Leigoj vīna tautu meita
Kai usneite teirumā;
Ni dīveru, ni muoseicu,
Ni eistū buoleleņu.
357 [Rudzētu D].

2. Leigoj vīna poša mārga
Kai ušņeite teirumā;
Aiz tā liela bargumiņa,
Ni dīveru, ni muoseņis.
18 [Andrupenes Rz].

3. Leigoj vīna tautu meita
Kai usneita teirumā.
Kur muosiņa, kur buoliņi,
Kur buoleņa līgaviņa?
326 [Preiļu D].

46995.

Man bij viena rakstu josta
Pašā pūra dibenā;
Bij man viena māsīciņa
Kā sūreņu sinepiņa.
14 [Alsviķa Vlk].

46996.

Moza seika as īguoju
Lelyjūsi dīverūs;
Izaplatynovu dzeivuodama
Kai tys plotys ūzuļaņš.
26 [Asūnes D].

46997.

Maģš mūsu svainītis
Kā pupu pēda:
Aiz galda sēdoti,
Cepure viena;
Kad izgā' plānā,
Zābaki vien.
355 [Rucavas Lp].

46998.

Mārša gāja ciemiņā,
Mani nese kukuļiem;
Vai, māršiņa, tev nebija
Tīras maizes klētiņā?
241 [Lubānas Md].

46999.

Mārša īt cīmeņā,
Sītu nas rūceņā;
Kur īdama, naīdama,
Sejoj munu augumeņu.
605 [Skolas].

47000.

Mārša manu villainīti
Namē kāra vadzītēje;
Mārša mani sēdināja
Pie uguņa krāģītēje.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

47001.

Māršas munas vilnuonītes
Upeitī samērcē,
Valādama naizvelēju
Palākuosi vilnuonītes;
Rauduodama naizraudovu
Nū Laimeņis lobumeņa.
18 [Andrupenes Rz].

47002.

Māršiņ, brāļa ļaudaviņ(a),
Kāda naida tu ar mani?
Vai es tavu pūru pētu,
Vai ar tavu villainīt(i)?
473 [Veclaicenes Vlk].

47003.

Māršiņ, brāļa līgaviņa,
Ko es teve ļaunu daru,
Ka tu mane nevēlēji
Savu radu arājiņu?
Kā es teve novēlēju
Savu īstu bāleliņu.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

- 73 -

47004.

Muoseņ, bruoļa ļaudaviņa,
Namin mani kuojiņom!
Muote gulēja dīnavydu,
Es auklēju buoleliņu.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

47005.

Māršeņ, bruoļa ļaudaviņa,
Namiņ maņa kuojeņom!
Meisi maņi kuojeņom,
Poša atrassi dzeivuodama.
295 [Ozolmuižas Rz].

47006.

Muosīcas mani žāluoja,
Maņ muosīcu vaira žāļ:
Vīnu puoru orklā jyudžu,
Ūtru puoru ecīšā;
Trešu puoru sev turēju,
Ar kū braukt bruolīšūs.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

47007.

Mygla, rosa nūgulāja
Munu lynu teirumeņu.
Kū as devu dīverim,
Kū dīvera māmeņai?
170 [Kapiņu D].

47008.

Minami, laužami
Tie skala beņķi;
Jauns mans svainītis,
Lai taisa citus.
605 [Skolas].

47009.

Mirstat, māršas, sprāgstat, māršas,
Lai dzīvoja bāleliņi!
Ņems bāliņš jaunu sievu,
Dos man jaunu gabaliņu.
46 [Beļavas Md].

47010.

Nāc, māsiņ, nāc, svainīt,
Es jūs abus mīļi lūdzu;
Sēd', svainīt, soliņā,
Māsiņ, bišu krēsliņā.
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

1. Nāc, māsiņ, nāc, svainīt,
Abi jūs man gan mīlat;
Sēd', svainīt, ozolā,
Māsiņ, maldu krēsliņā!
378 [Seces Jk].

2. Svainīts mans, māsiņ' mana,
Tie lielie viesi bija.
Sēd svainītis soliņā,
Māsiņ, meldru krēsliņā.
263 [Mēmeles Jk].

47011.

Ni myužami es naīšu
Ar dīveri sīna pļaut;
Dīvers pļuove duobulā,
Mani lyka dadasā.
358 [Rugāju Abr].

1. Pret tū Dīvu es naīšu
Ai dīveri sīna pļautu,
Dīver' pļāva uobuliņi,
Mani lik(a) dadosa [dadasuos].
605 [Skolas].

47012.

Ne runāt nerunāju
Ar brālīša līgaviņu:
Kālabād brālīšam
Mells kreklīš mugure?
Kā viš mellu neturēja,
Kad gulēja šūpule?
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

47013.

Nesader ietaļām
Div ratiņi istabā,
Kā sader bāliņiem
Pieci arkli tīrumā.
605 [Skolas].

47014.

Nesēdēju, negreznēju,
Nogājusi bāliņos;
Izstaigāju, izkoļčāju,
Uz māršām drīzenēju.
241 [Lubānas Md].

47015.

Ņemīt mani ītaļuos,
Es lobuoka ītaļiņa:
Pus' istabas izslaucīšu,
Pus' atstuošu ītaļai.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

47016.

Oju oju jaunā mārša,
Kas būs rītu, kas parītu;
Pirmajā vakarā
Staigā, šņuci nometusi.
358 [Rugāju Abr].

- 74 -

47017.

Pogoid, kucje, kūmineic,
Es tjev pynkys izplyukuošu:
Tu atpjēli dīvjeram
Sjeņ carātu ļaudavjeņu.
606 [Vitebskas guberņa].

47018.

Par bāliņu nebēdāj(u),
Kādu ņems līgaviņ(u);
Ka verētu dieveram
Labu ļaužu sataujāt.
322 [Praulienas Md].

47019.

Pašas māsas ietaliņas,
Paši brāļi ķelvāesiņi.
179 [Katriņas C].

47020.

Pieminēju bargu māršu,
Tautiņās nogājušu;
Ar ūdeni gun' aplēja,
Ar skaliem galvā sita.
358 [Rugāju Abr].

47021.

Apļukstjāt pļuksti māršeņai,
Ap kukneiti staiguojūt,
Dīvys zyna, dīverami
Voi tai pļukstjās, voi napļukstjās.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

47022.

Rauduvīte, šketerīte,
Sajauc dyuņu azarā;
Vīna pate buorga mārša
Sajauc vysu dzeivuošonu.
58 [Blīdenes (Blīdenes un Stūŗu-Dūres) Tk].

47023.

Rūka rūceņu mozguoja,
Kas, muteite, tev' mozguos?
Muosa muoseņu mīļuoja,
Kas, svaineite, tev' mīļuos?
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

47024.

Rudzu muoļas, kvīšu muoļas,
Obas vīnu gryutumeņu;
Muoseiceņa, vedekleņa,
Obas vīnu lelumeņu.
326 [Preiļu D].

47025.

Sadar mīzis ar apeini
Vīnas bucas dybynā;
Nasadar div ītaļiņas
Vīnu bruoļu ustobā.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

47026.

Saderēt saderēja
Ar bāliņa līgaviņu:
Ziemā labi kambarī,
Vasariņā druviņā.
358 [Rugāju Abr].

47027.

Sakās mani māmuliņa
Draudzītē iedevusi;
Kur, māmiņ, tā draudzīte,
Viena teku druviņā?
241 [Lubānas Md].

47028.

Savu sieku samalusi,
Ietecēju istabā;
Lai iet otra ieterīte
Savu sieku ritināt.
281 [Neretas Jk].

47029.

Sazamalu trīs auziņas,
Izacepu plācenīti;
Apdalīju dieveŗiem
Pa lielami gabalam.
241 [Lubānas Md].

47030.

Sasapyna bolta vysta
Boltu lynu pokoluos;
Īsapyna myus' muosiņa
Muosīcuos rogonuos.
389 [Silajāņu Rz].

47031.

Sasaprūti, napraškeņ,
Izguojuse tauteņuos!
Pacel krāslu, apaun kuojas
Vacuokai ītaļai.
576 [Varakļāni Rz apr.].

47032.

Satacēja div upītes,
Izašķīra ezeriņš;
Sasaveda div vietaļas [ietaļas],
Izašķīra bāleliņi.
166 [Kalsnavas Md].

- 75 -

47033.

Snaude priede, snaude egle,
Snaude brāļa līgavīna;
Priedi, egli vējš locīja,
Kas snauduļu radzinās?
Mana brāļa pātedziņa,
Tā snaudaļu radzinās.
39 [Bārtas Lp].

47034.

Sīka maza ietecēju
Lielajos dieveŗos,
Ni darbiņa izmākusi,
Ni prātiņa saņēmusi.
363 [Saikavas Md].

47035.

Seika moza ītecēju
Lelojūsi dīverūs;
Jau dīveri sen gaulēja
Pa lelūji teirumeņ(u).
605 [Skolas].

47036.

Sīvi brāļi, sīvas māršas,
Kur es viena būšu lēna?
Ir nātrīte sīva auga,
Kas brālīša žogmalī.
39 [Bārtas Lp].

47037.

Skatāt, tautas, skatāt, tautas,
Kā svainītim kājas iet;
Klišu klašu, lumzu lamzu,
Kā tie veci ritenīši.
355 [Rucavas Lp].

47038.

Smalki ryuce syla prīde,
Smolka līta pīlejuse;
Gouži roud tei muosiņa,
Kurai doudzi dīverīšu.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

47039.

Smalki šuvu teikšķēdama
Dieveram linu kreklu,
Lai tas mani mīļi sauca:
Māsiņ, brāļa līgaviņa.
112 [Ezeres Kld].

47040.

Spryguleņi sadaŗāja
Pa kluojīni kuleņī;
Māršys vīņi nasadar
Pi bļūdeņis reiteņī.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

47041.

Stāvu vien nostāvēju
Kā niedrīte ūdenī;
Ne man viena īsta svaiņa,
Ne īstā bāleliņa.
87 [Drabešu (Drabužu) C].

47042.

Sudrabiņa viju viju,
Brāliņos dzīvodama;
Tur piesēju svaiņa zirgu,
Tur brāliņa kumeliņu.
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

47043.

Svainīt' lūdzu dziedādama,
Bāleliņa raudādama;
Māsa svaini sūtīt sūta,
Nelaiž mārša bāleliņa.
241 [Lubānas Md].

47044.

Svainīti manu,
Kā jēra pūslīti,
Kuls māsa rītā, vakarā,
Pakārs, piesies, pagrabinās.
195 [Kraukļu Md].

47045.

Svaineit, munu kukaineiti,
Tu nūsleiki ūloknī;
Es gribēju ratavuot,
Aiz smīkleņa navarēju.
605 [Skolas].

47046.

Svainīts man' par svaini sauca,
Es svainīša nepazinu;
Tad svainīti ievēroju,
Kad māsiņu maldināja.
378 [Seces Jk].

47047.

Svainīts mani māsu sauc,
Es svainīša nepasaucu;
Es svainīša nepasaucu,
Kam tas māsu raudināja.
3 [Adulienas Md].

47048.

Svainīšam vītu taisu,
Uobuliņu lasīdama;
Svainīts man skustu pierka,
Svaiņa bruoļi gredzeniņu.
358 [Rugāju Abr].

- 76 -

47049.

Ša tev, ītaļ, muna vuole,
Ša tev muna valātive,
Es atdūšu dīvereiti
Kai guļbeiti izvalātu.
358 [Rugāju Abr].

47050.

Šķita tautu naminam [namiņā]
Egles malku sprēgājot;
Ietaļiņas pirējās,
Ūdens traukus dalīdamas.
235 [Litenes Md].

47051.

Tautuos guoju tauteņuos,
Na dīveru leidzynuot;
Dīveram zalta jūsta,
Maņ sudobra īlūceņi.
389 [Silajāņu Rz].

47052.

Tā nedari, jaunis svainis,
Kā darīji uzaugdams:
Visus krogu pabeņķīšus
Ar svārkiem izslaucīji.
605 [Skolas].

47053.

Tāda pati man' māsiņa,
Kā tie citi sveši ļaudis:
Sērstu mani aicināja,
Dieverami paturēj(a).
241 [Lubānas Md].

47054.

Tāda svaiņa es gribēju,
Tādu manim Dieviņš deva:
Tievu, gaŗu deguntiņu,
Pelēkāmi actiņām.
46 [Beļavas Md].

47055.

Taidas maršiņas gribējam,
Taida myus gadejuos:
Seiku, mozu daguneņu,
Opolom actiņom.
576 [Varakļāni Rz apr.].

47056.

Tādu vedu brāļam sievu,
Kāda man gadījās;
Dieveram, tam lūkoju,
Tā būs otra ieterīte.
132 [Ikšķiles Rg].

47057.

Tjaic maņ muosa, tjaic vadakla,
Tjaicja vīna, tjaicja ūtra;
Muosa tjaicja dīveram,
Vedekleņa bruoleņam.
326 [Preiļu D].

47058.

Tīšām gāju, nebēdāju,
Deviņos dieveŗos;
Zinaj' savu drošu prātu,
Savu labu tikumiņ(u).
104 [Ēdoles Vp].

47059.

Tencin Dievu, tu tautieti,
Ka es tevis nepazinu;
Būt' es tevis pazinuse,
Tu māsiņas nedabūtu.
112 [Ezeres Kld].

47060.

Vacuokā ītaleņa,
Ej paprīkšu dierveņā!
Tev dzeiveite, tev bērniņi,
Tev vairuok vajadzēja.
605 [Skolas].

47061.

Vacuokuo ītalīte,
Tu pa prīšku dierviņā!
Tev bērniņš, tev ūtors,
Tev maizeite vairuok aug.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

47062.

Viju skaistu lukterīti,
Jaunas māršas gaidīdama,
Snaudulīte jaunā mārša,
Neredz skaista lukterīša.
179 [Katriņas C].

47063.

Visa pirma pavasar
Padzaltonis puriniņš;
Visa pirma muosiciņa
Vedekleņu reudinoj.
326 [Preiļu D].

1. Vysa pyrma pavasar
Dzaltonais puriņiņš;
Vysa pyrma muoseiceņa
Ar vadaklu īnaidu [īnaidā].
170 [Kapiņu D].

- 77 -

47064.

Visi vēji ruden auksti,
Visi silti pavasar;
Visi mīļi māsas vārdi,
Visi bargi brāļa sievas.
358 [Rugāju Abr].

47065.

Viena pati rauduvīte
Sajauc dūņas ezerā;
Viena pati barga mārša
Izšķiŗ manus bāleliņus.
Ej uz mežu, šķir niedrītes,
Nešķir manus bāleliņus.
147 [Jaunlaicenes Vlk].

47066.

Viena pate sārta josta
Mana pūra dibenā;
Viena pate māsīcīna
Kā sūrā kaņepīte.
192 [Kosas C].

★
Table of Contents |View Entire Work