LATVIEŠU TAUTAS DZIESMAS: VOLUME VII

13. Apdziedāšana un dziesmu kaŗš (turpinājums)

- 1 -

c) Zobgalīgas joku un strīdu dziesmas un dažādi apcerējumi dažādos kāzu brīžos

20691.

Vai vai vedējiņi,
Kāda slava jums atnāca:
Jums atnāca tāda slava,
Pirtī pliki kavušies.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

20692.

Aidu aidu sveši ļaudis,
Kāda slava jums atnāca:
Ceļā nakti gulējuši,
Mežā zvērus saplēsuši.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

20693.

Ai baltie bāleniņi,
Vai kauniņa jums nevaid?
Mēs māsiņu paņēmām
Kroga galda galiņā.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

20694.

A Dieviņu, a Dieviņu,
Jauni puiši vedībās.
Man būs vienis, man būs vienis -
Cūkai siles padarīt.
Es negribu, es negribu,
Nemāko(?) padarīt.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

20695.

A Dieviņu, a Dieviņu,
Man māsiņu kā auziņu;
Kad man tiktu, es apsētu
Triju kungu novadiņu.
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)].

1. Man māsiņas saaugušas
Kā auziņas druviņā;
Kad es jemšu, tad apsēšu
Triju kungu novadiņu.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

20696.

Ai gurķīti tēva dēlis,
Kur mēs tevi glabāsim?
Klētī liksim žurkām ēsti,
Aizkrāsnē circeņiem.
293 [Gravendālē (Mežotnes pag. B)].

20697.

Ai jaunaju dieverīti,
Pacel savu cepurīti,
Lai es varu raudzīties,
Kur saulīte ritina!
177 [Sakaslejā-Apriķos (Apriķu pag. Azp)].

20698.

Ai lūdzami panākstnieki,
Gulit jele otru nakti!
Vēl manā aizkrāsnē
Divas muldas circenīšu.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

20699.

Ai māsiņa, neteic tautu,
Nepel savu bāleliņu;
Dzīvo gadiņ' un vēl otru,
Atrod' tautu labumiņu!
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

20700.

Ai māsiņa, neteic tautu,
Nepel savu bāleliņu!
Kur tu pati sērstu iesi,
Bāleliņus izpēlusi?
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)], 85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 121 [Gulbenē (Md)], 126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)], 1331 [Sikšņu pagastā (Gaujienas pag. Vlk)].

- 2 -

20701.

Ai māsiņa, neteic tautu,
Nepel savu bāleliņu!
Vai no tautu liel' auguse,
Ja no savu bāleliņu?
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

20702.

Ei māsiņa, neteic tautas,
Nevaino bāleliņus!
Gan tu lūgsi raudādama
Tos vainotus bāleliņus.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

20703.

Ei māsiņa, neteic tautas,
Nevainoji bāleniņus!
Teic tautiņas dzīvodama,
Brālīšos sērst nākdama.
188 [(?)].

20704.

Vai manu, vai manu,
Ko padarīju!
Es savu mīļāku
Apkaitināju.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

20705.

Aij manu mīļo,
Daiļo Jēcīti,
Kur es tevi likšu
Mīlēdama?
Uz krāsnes celtu, -
Circeņi ēdīs;
Pabeņķē bāztu, -
Blusas tevi nories.
Namā namā,
Pažagas kaktā!
Kuŗš iet gaŗām,
Lai spļauj virsū.
300 [Kroņa Misas pagastā (Misas pag. B)].

20706.

Ai Jūlīti, ai Jūlīti,
Kā kauniņa tev nebija?
Tu pirmā pēlājiņa,
Tu atnāci vešanās.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

20707.

Vai Trīnīt, vai Trīnīt,
Kāda tava līdzenīca!
Tāda tava līdzenīca,
Kā tā krievu končaunīca(?).
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

20708.

Ei Pēter, ei Pēter,
Vilki tevi apēdīs;
Atgremojši, izgrūdīs
Liela ceļa maliņā.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

20709.

Ai Mariņ, nabadzīt,
Kāda slava tev atgāja:
Man pateica krodzeniece,
Ka ar žīdu bučavies.
330 [Kaldabruņās (Rubenes pag. Il)].

20710.

Ai Jānīti, smuks puisīti,
Kam tu līdi aizkrāsnē?
Nobradāji kaķei bērnus,
Kuņai stulbus kucēniņus.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

20711.

Vai znotī, man' znotī,
Nejūt vairs aurējot.
Kam, znotī, tālu gāji,
Kad mežiņa nezināji?
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

20712.

Ak tu svuots, pats' naruods,
Kam tu taidu draudzi v'edi?
Cyts ir skuobs, cyts skorbons,
Cyts ar apsis ryugtum'eņu.
426 [Sakstagala pag. Rz].

20713.

Aiz tā resna ozoliņa
Neredz' saules līgojot;
Aiz tā ļaužu bargumiņa
Nedzird' savu bāleliņu.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

20714.

Aizsmakusi man rīklīte,
Ne dziedot, runājot, -
Ar tautām baŗoties,
Bāleliņus drāvējot.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

1. Aizsmakusi man rīklīte,
Nij ēdot, nij dzeŗot, -
Ar tautām baŗoties
Par māsiņas augumiņu.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

2. Tec, masiņa, uz avotu,
Atnes tīra ūdentiņa:
Man rīklīte aizsmakuse,
Ar tautām baŗoties.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

- 3 -

20715.

Ak tu Dievs, ak tu Dievs,
Atkal jauna viešņa nāca,
Atkal jauna viešņa nāca,
Jaunu nesa kukulīti.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

20716.

Apsaskaita saimenīca,
Beņķam kāja nolūzuse.
Ieliekam beņķam kāju,
Iesmīdanam saimenīcu.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

20716¹.

Apskaitās skaitulītis,
Ne zemītes neredzēja.
Nule iešu bišu kāpt,
Skaitulim medu dot.
224 [Kabilē (Kld)].

20717.

Atbrauca Jākaups
Ar vecu baļļu,
Iesēda Anniņa
Kā karītē.
Izkrita ārē,
Sasita gāli;
Jēkaups sasēja
Ar bikšu saiti.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

20718.

Atbrauc meitu māmuļīte
Ar kaŗošu vezumiņu:
Sen dzirdēja, znotiņam
Nevaid putras kaŗotītes.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

20719.

Atbrauc veca māmulīte
Ar kaŗošu vezumiņu:
Tā cerēja sav' meitiņu
Saimenieci iedevuse.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

20720.

Atnāca Andrejs,
Lai viņu lūko.
Sarūsti, sapeli,
Mūs' meitas negrib!
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

20721.

Atnāca Jānītis
Mūs' meitu priekā.
Ņem zilas zēveles,
Ne mūsu meitas!
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

20722.

Atnāca Līzīte
Mūs' puišu priekos.
Melns kaķis ārdos,
Tas tavs brūtgāns!
12 [Gaŗkalnē (Ropažu pag. Rg)].

1. Atnāca Jūlīte
Mūs' puišu priekos.
Mells kaķis ārdos,
Tas tavs brūtgāns!
Nokrita mells kaķis
Būkšēdams,
Saķēra Jūlīte
Skūpstīdama.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

20723.

Atskrēja Jānītis
Pūzdams, elsdams;
Aiz durvju šņāca,
Pelnos putēja.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

20724.

Atskrēja Dulenka(?)
Strimalu kupši,
Rikšum, aulekum
Pa visu ciemu,
Līdz savas strimalas
Izandelēja.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

20725.

Augsti augsti māsu devu,
Zemu ņēmu līgaviņu.
Jau manam kumeļam
Auzu sile panikusi.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

20726.

Bagāts biju, lepnis biju,
Otram ceļa nepagriežu:
Div' pāŗ' vīžu kulītē,
Vēl sloksniņas aiz jostiņas.
112 [Cirstos (Cirstu pag. C)].

20727.

Bargs tautiets, bargs bāliņš,
Abi vienu bargumiņu;
Abiem dzied lakstīgala
Zobentiņa galiņā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 121 [Gulbenē (Md)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 4 -

1. Bargs tautiets, bargs bāliņis,
Abi vienu bargumiņu;
Abiem bija bēri zirgi,
Abiem caunu cepurītes,
Abiem dzied lakstīgalas
Zobeniņa galiņā.
3161 [Līkuma Danenfeltes pag. (Sēļpils pag. Jk)].

2. Bargs tautietis, bargs bāliņis,
Abi vienu bargumiņu,
Abiem dega uguntiņa
Zobentiņa galiņā.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

20728.

Bargs tautietis, bargs bāliņis,
Abi vienu bargumiņu;
Ne es varu viena teikt,
Ne otara nicināt.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

20729.

Bēgat, panāksti,
Istaba grūst,
Sviežati lupatas
Pa logu laukā!
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

20730.

Bērzi vien bērzājā,
Nav neviena ozoliņa;
Tautas vien tautiņās,
Nav neviena bāleliņa.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

20731.

Beņķi lauzu, beņķi lauzu,
Nevarēju, nevarēju:
Dēlu māte apakšā
Ar pieciemi dēliņiem.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

20732.

Bez guoda, bez kouna
Šij ustaebiņa;
Pārgāju mājā,
Sovs guods kuiram.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

20733.

Bezkauņa, nekauņa,
Kam gāji ciemā?
Suns vērpa kodaļu
Pasolē.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

20734.

Bij kuņiņa, nebij tāda,
Kādu mani vilks norēja:
Trīs gadiņi nezināju,
Kas bij trauku mazgāšana.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

20735.

Bij man viena rieksta dēļ
Locīt visu legzdu krūmu?
Bij man vienas māsas dēļ
Visas tautas znotus saukt?
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

20736.

Blusa koda Trīnei,
Trīne koda blusai.
Tādēļ Trīnīti
Neniecināju.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

20737.

Bāleliņa aizgaldiņa
Melnu āžu piesēdusi,
Melnu āžu piesēdusi
Ar grūtām sieviņām.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

20738.

Brāļi lieli lielījās
Tautu galda galiņā;
Kad māsiņa linus prasa,
Brāļi grieza muguriņu.
105 [Skujenē (Skujenes pag. C)].

20739.

Bāliņš mani augsti lūdza,
Tik ka zemu sēdināja,
Tik ka zemu sēdināja:
Pašā duru stenderē.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

20740.

Bāliņš mani māsu sauca
Tautu galda galīnā;
Bālīnos dzīvojot,
Māsas vārda nedzirdēju;
Būt' dzirdējš māsas vārdu,
Vēl dzīvotu bālīnos.
50 [Vecatē (Vecates pag. Vlm)].

20741.

Brūtes radi panāksnos,
Brūtes radi kāziņās;
Brūtgān' radi aizgājuši
Pār Daugavu zirgu zagt.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

- 5 -

20742.

Boŗi vien, savatnieki
Tautu meitas panāksnieki:
Jumtu plūca ieiedami,
Sāli meta ugunī.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

20743.

Burvji vien, savetnieki
Tautu meitas panāksnos;
Kungi vien, vagarīši
Mūs' brālīša vedībās.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

20744.

Buč projām, buč projām,
Dzērvenieku dullas kazas!
Cīravnieku stalti buki
Negribēja dullu kazu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

20745.

Dievs nedod tādas meitas,
Kādas meitas Vanagam (=saimn. v.):
Uz galdiem sēnes auga,
Uz beņķiem baravīki.
313 [Ēķengrāvē (Viesītes pag. Jk)].

20746.

Dīķis dzieda, akmens rauda
Līstošāi dieniņā;
Brāļi dzieda, māsas rauda
Tautu galda galiņā.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

20747.

Dīvos, čūdos,
Kur tādu redzēju:
Kaimiņu laukā
Sivēnus ganot;
Sēdēja grāvī
Raudādama,
Ar vecu maišeli
Apsegusies.
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

20748.

Dižais Strēli, labais Strēli,
Tava sieva baltmutīte;
Ik rītiņus mazgājās,
Godos vien taisījās.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

20749.

Div' div' Lavīzes
Vienā vārdā.
Kas tādas nagažas
Divi reiz dziedās?
(?).

20750.

Divi divi Krišīši
Vienos vārdos;
Ir mans šunelis
Krišītis vārdā.
Es saucu šuneli,
Krišelis skrēja.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)], 182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

20751.

Div' meitiņas panākstos,
Abas divas sakāvās;
Kad to vienu apdziedāja,
Tad tā otra apskaitās.
226 [Kandavā (Tl)].

20752.

Domājam, gādājam,
Kur mēs Annu redzējām:
Rīgā Rīgā,
Uz tirgus plača,
Uz tirgus plača
čigānu vidū.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

20753.

Domājām, gādājām,
Kur Brencīti redzējām:
Rīgā, ielas maliņā,
Bez biksēm mālus mina.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

20754.

Domājām(i), gādājām(i),
Kur Pēteri redzējām:
Viņpus Rīgas, šaipus Bauskas,
Ar ubadzi baŗoties.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

20755.

Domāju, gādāju,
Kur Anni redzēju:
Rīgā Rīgā,
Pie peku muldas,
Pie peku muldas,
Dūcīts rokā.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

20756.

Domāju, gādāju,
Kur speltes aizbāzs.
Paķēru meitiņu,
Iebāžu speltē.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 6 -

20757.

Domāju, gādāju,
Kur tādu redzēju:
Rīgā, torņa galiņā,
Desu mulda mugurā.
403 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Atminiesi, tu Krišeli,
Kur mēs tevi redzējām:
Rīgas bodes galiņā,
Zušu mulda rociņā.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

2. Es redzēju to meitiņu [puisīti]
Rīgas turņa galiņā,
Desu mulda mugurā,
Sēņu spannis rociņā.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)], 300 [Kroņa Misas pagastā (Misas pag. B)].

20758.

Domāju, minēju,
Kur tādu redzēju?
Kaimiņu dārzā,
Kacenus kremtot.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)], 1311 [Apē (Vlk)], 3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

20759.

Dzied brālīši, dzied māsiņas,
Pēc kurēnes es dziedāšu?
- Dzied, māsiņ, tu pēc tautu,
Tu tautām piederēj'.
176 [Sakaslejā (Sakas pag. Azp)].

20760.

Dziedādams vien staigāju
Vakarēju sākumiņu;
Kas godīga mātes meita,
Lai nāk man palīgā.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

20761.

Dzīditi, munys muos'eņas!
Kuo, muos'eņis, nadzīdit?
Kurys bie'eitis nūn'es'e
Jiusu jauku volūdeņu?
432 [Nautrēnu pag. Ldz].

20762.

Dzied, meitas, dzied, meitas,
Es došu naudu,
Es došu naudu,
Sudraba grašu!
215 [Ugālē (Ugāles pag. Vp)].

20763.

Dziedat, meitas, dziedat, meitas,
Mani vien, mani vien:
Man plata mugura,
Es varu nest.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

20764.

Dziedait skaisti man māsiņas!
Es jums gribu palīdzēt,
Es jums gribu palīdzēt,
Kumeļā sēdēdams.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

20765.

Dziediet, visi circenīši!
Silta mana istabiņa,
Silta mana istabiņa,
Bērza malku kurināju.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

20766.

Dziedi, dziedi, tu meitiņa,
Šogad vīra nedabūsi;
Citu gadu gan dabūsi
Teļa putras strēbējiņu.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

20767.

Edz kur puiši, edz kur zirgi,
Edz kur brangi kažociņi!
Ne še puiši, ne še zirgi,
Ne še brangi kažociņi.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

20768.

Iezašāva, iezašāva
Dzilna dzeņa caurumā;
Iezašāva bagātie
Nabadziņa godiņā.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

20769.

Ievedam svaiņa zirgu
Pašā staļļa dibinā;
Piesienam pašu svaini
Pie bāliņa galda skrāģa.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

20770.

Eit', ules, iekšāi,
Ko valstāties?
Lai mūsu māsiņa
Nevalstījās.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

- 7 -

20771.

Eit', ules, iekšāi,
Ko valstāties?
Lai valstās nabagi
Pa žagarim.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

20772.

Iet [Eit'], ulas, iekšā,
Ko valstāties?
Valstās [valstāties] mūs' brāļa
Aizkrāsnē!
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

20773.

Ej mājā, tu Jānīti,
Tev mājā liela prieka:
Tev piedzima sievai dēls,
Ķēvei mazs kumeliņš.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

20774.

Es atbraucu iepīkuse,
Visus cērpus izšķārdījse:
Man saplīsa glāza lāde,
Pa cērpim braukājot.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

20775.

Es atradu mežasargu
Grāvē vardi dīrājam;
Es tam devu dievpalīgu,
Viņš no kauna nesaņēma.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

20776.

Es atradu tautu dēlu
Snaužot vagas galiņā;
Es padevu dievpalīgu,
Viņš vaicā: ko tu saki?
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Es atradu tautu meitu
Snaužam sēdu pie kodaļas;
Es padevu dievpalīgu,
Viņa prasa: ko tu saki?
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

20777.

Es atradu to Jānīti
Grāvē naģes dīrājot.
Viņš man sola pūŗu pūru,
Lai es nieka nesakot.
Par to spīti es izteicu
Pa deviņi novadiņi,
Pa deviņi novadiņi,
Pašā brūtes sētiņā.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

20778.

Es būt' šur neatbraucis,
Šai lielā līkumā,
Lodēniešu bagāters
Trīs grāmatas sastellēja.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

20779.

Es droša jo droša
Pa visu pulku,
Es gan zināju,
Še mana nav,
Ne šij pulkā,
Ne novadā.
Cita kunga novadāi
Kā vanagis lidināja.
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

20780.

Es dziedātu rītā agri,
Galva sāp, nevarēju;
Es mīlētu, kaut varētu,
Tautās savus bāleliņus.
224 [Kabilē (Kld)].

1. Es dziedātu, kad varētu,
Galva sāp, nevarēju;
Gan mīlētu, kad varētu,
Tautas manus brāleliņus.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

20781.

Es gribēju šai vietā
Nosavērti arājiņu;
Ko man bija nosavērti,
Tādi vien dzērājiņi.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

20782.

Es laba, es laba
Kalēja meita,
Es varu uguni
Saujiņā nest.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

20783.

Es Jānīti apdziedātu,
Ja tas burt nemācētu:
Es redzēju Jānīšam
Burtu sāli azotē.
424 [Barkavas pag. Rz].

- 8 -

1. Aiji aiji, tu meitiņa,
Es tev' skaisti apdziedātu,
As tev' skaisti apdziedātu,
Kad tu burt nemācētu:
Es redzēju meitiņai
Burtu sāli azotē.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

20784.

Es nebiju redzējuse
Tādu dūdu panāksnieku:
Ne tie manim mutes deva,
Ne ar mani parunāja.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

20785.

Es nedošu sav' māsiņas,
Kamēr gailis padziedās,
Kamēr nesa jaunais svains
Al' ar medu maisīdams.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

20786.

Es nedzertu nemedotu,
Nestaigātu nezeltīta:
Brāļi mani dravinieki,
Svaiņi zelta kalējiņi.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

20787.

Es nenācu šī vietā
Ar dziesmām langoties,
Man mājā aizmirsās
Langu dziesmu grāmatiņa.
218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

1. Lamē, lamē, tu meitiņ,
Es pretim nelamēs,
Man palika sētmalē
Lamejama grāmatiņa.
222 [Garlenē (Vandzenes pag. Tl)].

20788.

Es norāvu Pinteļiem (=māju v.)
Kazas ādu no piejumta.
Lai tā āda ko tā āda,
Maksā lipa pusdāldeŗa!
1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)].

20789.

Es pārvedu brāļam sievu,
Jāj' māsai panākstos.
Stāvēj' mani zābaciņi
Kā apvilkti vakarā.
213 [Zlēkās (Zlēku pag. Vp)].

20790.

Es pakuoru k'ēvis golvu
Sova cepļa dybynā;
Juoneits skrā sumynuotu,
Šk'ita, muna ļaudaveņa.
4282 [Eversmuižā (Ciblas pag. Ldz)].

20791.

Es redzēju tautu dēlu
Ar kaziņu ecējot.
Jūdz zemē somas lopu,
Es doš' bēru kumeliņu!
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

20792.

Es redzēju tautu dēlu
Ar meitiņu runājam.
Es apmetu lielu riņķi,
Viņiem kaunu nedarīju.
19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)].

20793.

Es redzēju tautu dēlu
Birzē zirgu seglojot:
Kriju segli, lūku kāpšļi,
Vecu striķu iemauktiņi.
226 [Kandavā (Tl)].

20794.

Es redzēju tautas dēlu
Gravā vardi dīrājam.
Es pagāju lielu riņķi,
Tam kauniņu nedarīju.
231 [Stendē (Stendes pag. Tl)].

20795.

Es redzēju tautu dēlu
Liniem zemi ecējot,
Ar āzīti ecējot,
Ar gailīti vagojot.
301 [Paskavā(?)].

20796.

Es redzēju tautu dēlu
Snaužot arkla galiņā.
Apkārt gāju lielu riņķi,
Tam kauniņa nedarīju.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

20797.

Es redzēju tautu dēlu
Snaužam arkla galiņā.
Gaŗām gāju, nemodinu,
Viņam kaunu nedarīju.
199 [Veczvārdē (Zvārdes pag. Kld)], 224 [Kabilē (Kld)], 226 [Kandavā (Tl)], 3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 9 -

1. Ciemiņam slinki puiši,
Gul kā pekas ceļmalā.
Gaŗām gāju, nemod'nāju,
Viņiem kauna nedarīju.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

20798.

Es redzēju tautu dēlu
Cūk' ar kazu ecējam.
Cūk' ar strēlu, kaz' ar liesu,
Pats ar meža vīvelēm.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

1. Ko, puisīti, lielījiesi,
Pieci bēri kumeliņi?
Es redzēju ganīdama
Cūk' ar kazu ecējam.
Cūkai liesa, kazai strēla,
Pats ar mieža vīvelēm.
138 [Trikātā (Trikātas pag. Vlk)].

20799.

Es redzēju tautu dēlu
Cūk' ar kazu ecējot.
Cūka kvieca, kaza brēca,
Pats ar līdzi trallināja.
100 [Rāmuļos (Rāmuļu pag. C)].

20800.

Es redzēju to Dārtiņu
Žagarēi čigānos,
Staigāj' pirtis kurēdama,
Vecus žīdus braucīdama.
261 [Blankenfeldē (Vilces pag. Jg)].

20801.

Es redzēju to Jānīti
Amburgāi cietumā;
Kad paspruka, tad atskrēja
Ar visiemi pinekliem.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

20802.

Es samalu rudzu sieku,
Kad tautietis kājas āva;
Es izaudu seģenīti,
Kamēr jūdza kumeliņu.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

20803.

Es šķitu Jēkaupu
Par labu vīru, -
Kaŗošu zaglis,
Kaķošu zaglis!
Par žogu lecot,
Izbira kaŗotes.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

20804.

Es šķitu Jēkaupam
Sarkanu kaklu.
Tas bija no Rīgas
Tītaru zaglis,
Pa žogu lecot,
Tītari bira.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

20805.

Es šķitu, tur dumpis,
Kur suņi rēja:
Ķīsene savu meitu
Pirtēja pēra.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

20806.

Es skatos, es raugos,
Tās mājās bagāt' puiši:
Vīžu bunte karājās
Pašā galda galiņā.
226 [Kandavā (Tl)].

20807.

Es vīriņu gan gribēju,
Vīratēvu negribēju;
Cik ieraugu vīratēvu,
Šķietu vilku gubojot.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

20808.

Gan es būtu drīzi braucis,
Nav tik ātra kumeliņa;
Gan es būtu lielījies,
Nav tik daudzi rociņā.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

20809.

Ganumeita ganumeita
Pasalaida kārumā:
Izdzīdama piena prasa,
Sadzīdama jauna puiša.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

1. Ganumeita ganumeita,
Pazalaidi kārumā:
Izdzīdama piena prasa,
Sadzīdama baltas putras,
Sadzīdama baltas putras,
Nakti jauna puisēniņa.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

2. Liela meita ganos gāja,
Pasalaida kārumos:
Ik dieniņas baltu putru,
Ik naksniņas jaunu puiku.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

- 10 -

20810.

Gribēja Annīte
Apdziedama.
Maksā mani piecu mārku,
Tad es tevi apdziedāšu!
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

20811.

Gribēja sveši ļaudis,
Lai saderu, lai saderu.
Nederēšu, nederēšu,
Jūs ienaidu uzcēluši,
Jūs ienaidu uzcēluši,
Jūs' brālītis sievu ņēma.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

20812.

Izaplauka dadža lapa
Mūsu dārza maliņā;
Izaplēta panāksnīcas,
Mūsu puišu gribēdamas.
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

20813.

Izšķīda panasti
Kā vadžu nasta,
Cits citu lasās
Gar sētmaļiem.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

20814.

Izskaitat, panāksnieki,
Vai jūs visi sajājuši:
Es redzeju ciema suņus
Lielus kaulus vazejam.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

20815.

Jau es tiem, jau es tiem
Ko darīju, nedarīju;
Jau tie visi, jau tie visi
Uz manīm, uz manīm.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

20816.

Jaunē mās' tautās gāj',
Vecē gāj' panākstēs;
Dodat kruķ', dodat bīšķ',
Kur vecē atspiesties!
217 [Ārlavā (Ārlavas pag. Tl)].

20816¹.

Grieta, meita, govis slauca
Sudrabiņa slaucenē;
Izslaukuse, izdzēruse,
Nav vairs piena moderei.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

20817.

Jaunais brālis sievu ņēma,
Vecais brālis duzināja.
Duzin', brāli, neduzini,
Man nāk meitas, tev nenāk!
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)], 1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

20818.

Jūs labi ļautiņi,
Mēs arī labi,
Nu mēs cits citu
Gānīsim.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

20819.

Kai byus bojarkas
Īsmīdēt?
Pakuorsim muškeņu
Daguna golā.
Muškeņa ļip ļip ļip,
Bojarkas Ķi Ķi ķi!
4221 [Asūnes pag. D].

20820.

Kā vārna, kā vārna
Vakara māsa;
Redz kur cielava
Vedēju sieva!
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

20821.

Kad es gāju kāziņās,
Visas meitas paplūkāju,
Citu meitu krāsnī bāzu,
Citu velves caurumā;
Jau to pašu diženo
Pašā krāsns dibenā.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

20822.

Kāda rada tu, Pēteri,
Kad tu nāci panākstos?
Vai tu biji sunim rada,
Pa sunīti kaulu grauzt?
Ja tu biji sunim rada,
Lien pagaldē kaulu grauzt!
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

20823.

Kādu darbu mēs dosim
Mazajam panākstim?
Iedosim kaķa asti,
Lai lupina sēdēdams.
239 [Vecaucē (Vecauces pag. Jg)].

- 11 -

20824.

Kai t'ev, Pīt'er, nab'ej kauna,
Muosai īt' panuoksnūs?
Voi īd'evi tu muosai
Da pokolu kūd'el'eņu?
424 [Barkavas pag. Rz].

20825.

Kādu kaunu tu, Maijiņ,
Nāc Ediņas panākšņos?
Vakar purvi noskanēja,
Ar Ediņu baŗoties.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Kādu kaunu tu, Līzīte,
Nāc Trīnei panākšņos?
Vakar jūs kavāties,
Pavārnīcas lampām lēca.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

20826.

Kādu tiesu spriedīsim
Precenieka mēlītei?
Izdursim drāti cauri,
Pakārsim skurstenī.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

20827.

Kāzās Lībiņa
Gan laba sieva;
Mājās kā kuņa
Ar citām rejās.
2071 [Ancē (Ances pag. Pg)].

1. Anniņa godāja
Godīga sieva;
Pārgāja mājās,
Kā kaŗa māte.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

2. Jānītis godos
Godīgs vīrs;
Kad bija mājās,
Kā kaŗavīrs.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

20828.

Kāzinieki, panāksnieki,
Metamies biedrinieki:
Es jums došu sav' māsiņu,
Jūs man dosiet sav' bāliņu.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

20829.

Kālab Kačeli
Klukstīti sauc?
Manam tēvam nozaga
Klukstošu vistu.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

20830.

Kālab Lavīzi
Zagleni sauca?
No rovja nokrita
Ar desu nastu.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

20831.

Kālab Pricītis
Sēdēt nevar?
Vai tam bija atnākoti
Egles zaris iedūries?
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

20832.

Kālabad sveši ļaudis
Visi sēd samisuši?
Vai tie bija sav' māsiņu
Neveselu iedevuši?
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

20833.

Kam mēs vārdu zinājām,
To mēs skaisti apdziedam;
Kuŗam vārda nezinām,
To par ruņģi lamājam.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

1. Kam vārdu zinu,
Tam vārdu dziedu;
Kam vārdu nezinu,
To saucu runci.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

20834.

Kam to veco
Studantu veda?
Kas jums mājās
Sprediķi sacīs!
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

20835.

Kāpēc Jēcīti
Šmulīti sauca?
Žeimē izzīda
Deviņas ķēves,
Desmito kuņeli
Atrietināja.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)], 279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)], 281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)], 362 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

20836.

Kaŗi nāca, kaŗi nāca,
Ne visiem kāŗi nāca:
Meitu mātei kaŗi nāca
Par meitiņas lolojumu.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)], 198 [Saldū].

- 12 -

20837.

Kas jūs dīda, sveši ļaud's,
Ka jūs sēdu nesēdiet?
Vai jūs dīda tīri rudzi,
Vai drabiņas kubulā?
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Kas tev' dīda, bāleliņ,
Ka tu sēdu nesēdēji?
Vai naudiņa tevi dīda,
Vai labais kumeliņš?
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

20838.

Kas kaitēja meitiņai,
Ka ar mani nerunāja?
Vai tādēļ nerunāja,
Ka brūtgāna neredzēja?
203 [Usmā (Usmas pag. Vp)].

20839.

Kas tā tāda dziedātāja?
Es jau tevi sen pazinu;
Vakar tevi nabags veda
Sīkajos krūmiņos.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

20840.

Kas tā tāda goda gaška
Sēd galdiņa galiņā?
Cik sen bija tie laiciņi,
Ceplī pelnus rušināja.
424 [Barkavas pag. Rz].

20841.

Kas tām vārdu, kas tām vārdu,
Panākstiņu meitiņām?
Viena Sure, otra Jude,
Trešā tāda Pilužiņa.
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

20842.

Kas tās tādas kāzu meitas,
Ni tās prata, ni mācēja!
Ja es būtu kāzu meita,
Gan es prastu, gan mācētu.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

20843.

Kas tam gan nekaitēja,
Bajāriņa dēliņam,
Daiļi jūgte, daiļi braukte,
Līgaviņu vizināt.
Es ar savu vecu ķēvi
No pakaļas čunčināju.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

20844.

Kas tie tādi panākstnieki,
Kas tiem galu nezināja?
Sit piekstā, grūd mucā,
Ved uz Rīgu pulverī,
Lai šņaukā Rīgas kungi,
Pa ielām sierēdami.
115 [Jaunbilskā (Bilskas pag. Vlk)].

20845.

Kas to teic, tas melo,
Ka Bāliņi (=māju v.) nabadziņi:
Sūdus veda, alu dzēra
Sudrabiņa biķerī.
Dūrenieki (=māju v.), nabadziņi,
Dzēra rāvas ūdentiņu.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

20846.

Kas tur dzied, kas tur dzied?
čuras dzied, čuras dzied.
Kas čurām nedziedāt,
Cūku piena piedzērušas!
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

20847.

Ķēvīt manu svilpastīt,
Tu zin' Rīgu, Tērbatiņu;
Jaunas meitas nezināja
Svētdien ceļu baznīcā.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

20848.

Ķis kas pajēma
Ķis kādu meitu;
Ķis kas atjāja
Panākstos.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

20849.

Ķizu ķizu, panāsnieki,
Kas manā rociņā:
Man sieriņi, man riekstiņi,
Man āboļi kabatā!
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

1. Ko jūs, sušķi, lielāties,
Vai jums tas, kas ir mums?
Mums ir ogas, mums ir rieksti,
Mums sarkani āboliņi.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

20850.

Ķizu ķizu, sveši ļaudis,
Kas manā rociņā:
Man sieriņš, āboltiņš,
Man māsiņa rakstītāja.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

- 13 -

20851.

Ķizi ķizi, tautu meita,
Raudi, raudi asarām!
Tu gribēji, es dabūju
To ražanu tēva dēlu.
190 [Kuldīā].

20852.

Klusa visa istabiņa,
Kad nav manas valodiņas.
Vai tā mana valodiņa
No deviņi gabaliņi?
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

20853.

Klusi klusi klausījos,
Zemi zemi raudzījos,
Noklausos gudrus ļaudis
Aplam niekus runājam.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

20854.

Klusu klusu, ciema vistas,
Ko tik ilgi kladzināt?
Mūs' bāliņi negribēja,
Ka tik ilgi kladzināja.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

20855.

Klusu, tautas, palieciet,
Ko tik daudzi runājiet?
Gribiet manus bāleliņus
Ar vārdiem pievarot!
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

1. Klusu, tautas, palieciet,
Ko tik daudzi runājiet?
Vai gribate naidu celt
Ar maniem bāliņiem?
55 [Mūŗa muižā (Mūrmuižas pag. Vlm)].

20855¹.

Klusu, tautas, palieciet,
Ko tik daudz runājiet?
Lai runā tie bāliņi,
Kam māsiņa piederēja.
20 [Krapē (Krapas pag. Rg)].

20856.

Ko būs dziedāt,
Ko nedziedāt?
Div' tautu kaikari
Vienā vārdā.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

20857.

Ko dziedat, vēžu ļipas,
Ko no manis gribējāt?
Vai gribat vīna glāzi,
Vai saldā alutiņa?
Es nedošu vīna glāzi,
Došu braukšķi mugurā.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

20858.

Ko gaidīji, tu upīte?
Strautiņš tek vizēdams.
Ko gaidīji, bajāriņi?
Kalpiņš ņēma līgaviņu.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

20859.

Ko jūs gaid', sveši ļaudis,
Ka jūs mani neapdzied?
Es atnācu tāļu ceļu
Svešas dziesmas klausīties.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

20860.

Ko jūs, ļaudis, runājat?
Blēņas vien runājat.
Aties mani bāleliņi,
Runās jauku valodiņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

20861.

Ko jūs, uskas, lielāties
Pret šādiem brakmaņiem?
Māk brakmaņi alu dzert,
Māk šās uskas plucināt.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

20862.

Ko, kuņas, lājiet,
Kas jums pielēca?
Man bija bāliņš,
Man kļuva māršiņa.
347 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

20863.

Ko lielies, graznojies?
Nav nenieka rociņā.
Lai lielās tas dēliņš,
Kas tur tēva novadiņu,
Kas tur tēva novadiņu,
Tēva bērus kumeliņus.
216 [Ventspilī].

20864.

Ko lieties, tu Indriķi?
Es jau tevi sen pazinu,
Es jau tevi sen pazinu
Runātāju cilvēciņu.
Vakar tevi nabags pēra
Viņāi meža līkumā,
Viņāi meža līkumā
Ar uguns pagalīti.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

- 14 -

20865.

Ko lielies, tu Kārlīti,
Kas jau tevi nezināja?
Ik svētdienas izkavies
Ar runčiem pagultē.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

20866.

Ko lielies, tu Pēteri,
Kas jel tevi nezināja?
Piecas brūtes Jelgavā,
Vēl deviņas Kuldīgā.
193 [Lutriņos (Lutriņu pag. Kld)].

20867.

Ko lielies, tu puisīt [meitiņ],
Kas tad tevi nezinej'?
Ik trešdien Kandavā,
Desu mulde mugurē.
226 [Kandavā (Tl)].

1. Kas tā tāda dziedātāja?
Es jau tādu sen pazinu:
Ik nedēļas tirgū gāja,
Desu mulda mugurā.
40-1 [Bigauņciemā].

20868.

Ko lieliesi, tu Jānīti [Anniņa],
Kas jel tevi nepazina?
Vakar tevi māte kūla
Ar uguņa pagalīti.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

1. Es jau tevi sen pazinu,
To lielo dziedātāju:
Vakar tevi puiši kūla
Ar vecāmi biksītēm.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

2. Ko dziedāj', tu puisīt,
Kas jau tevis nepazīst?
Vakar tevi meitas kūla
Ar uguns pagaliņ',
Ar uguns pagaliņ'
Pa pelniem vārtīdam.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

20869.

Ko, Jānīti, dievojies,
Pie meitām negulējs?
Es redzēju, tā gulēji,
Ūdens cauri netecēja.
103 [Sausnējā, Vietalvā (Sausnējas un Vietalvas pag. Md)].

20870.

Ko, Pēteri, godējies?
Sen es tavu godu zinu:
Pirtī sievu noslāpēji
Ar pieciem bērniņiem.
Lai tā sieva ko tā sieva,
Kur tās piecas dvēselītes!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

20871.

Kā, Jānīti, kāzās nāci,
Kāds velns tevi aicināja?
Tev pakaļ nesūtīja
Ne pelēka kucēniņa.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

1. Ko nāci, Jēkaup,
Kas aicināja?
Mūs' kuņa kuplaste,
Tā aicināja.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

20872.

Ko, NN, lielījies,
Vai es tevis nezināju?
Vairāk man sīkas naudas
Kā tev auzu sēnaliņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

20873.

Ko, August, tu meklē?
Te nav tavas līgaviņas;
Rīgā tava līgaviņa
Pa ielām vazājās.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

20874.

Ko, Jānīti, tu lielies,
Kas jau tevis nepazīst?
Visi tavi parādiņi
Uz muguras uzrakstīti.
Kad pakasa muguriņu,
Tad atmina parādiņus.
235 [Abavas muižā (Grenču pag. Tk)].

20875.

Ko nāci kāzās,
Mazais spannīti?
Kā māte mājās
Ūdeni nesīs?
360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 15 -

20876.

Ko nāci, Ansīti,
Kas aicināja?
Vai sevi rādīt,
Vai meitas lūkot?
Viens pats cūkgans,
Tas tevis vērts;
To pašu nedosim
Bez simts dāldeŗu.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

20877.

Ko nāci, vācieti,
Zemnieka kāzās?
Kāds velns aizgāja
Vācieša kāzās?
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

1. Ko nāci, vācieti,
Arāju dzīvē?
Kas vells aizgāja
Tavē dzīvē?
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

20878.

Ko soli, Grietiņa?
Laidīšu gaŗām.
Vai lūgsi kāzās,
Vai krustībās?
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

1. Maksā, Mārtiņi,
Laidīšu gaŗām;
Soli mani citgadu
Kūmām lūgt!
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

20879.

Ko tādu pussuķi
Kāzās veda?
Vai jums nebija
Labāku ļaužu?
Ja jums nebija,
Mēs tapināsim.
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

20880.

Ko tie mūsu cāļi lasa,
Pa pagaldi staigādami?
Panāksnieku meitiņām
Utu kule pabiruse.
34 [Plāterē (Plāteres pag. Rg)].

1. Es brīnosi, es čūdosi,
Ko tie mani cāļi lasa,
Ko tie mani cāļi lasa,
Pa pagaldi lēkādami:
Panāksnieku meitiņām
Blusu kule pabiruse.
3022 [Vecsaulē (Vecsaules pag. B)].

2. Ko tie mūsu bērni lasa,
Pa plāniņu tekādami?
Panāksnieku tēviņam
Naudas kule pabirusi.
166 [Gramzdā un Smaižos (Gramzdas un Aizviķu pag. Lp)].

20881.

Kuo tu dziedi, rumbas koklis,
Tev jou labi naskanēja;
As dziedāju, mun skanēja,
Mun darāt piederēja.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

20882.

Kuo tu lels līlējīs?
Kuo tu plots platējīs?
Vakar tova muote beja,
Suola sauvis laseidama,
Suola sauvis laseidama,
Maizes kaņča praseidama.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

20883.

Kuņas lāja, kuņas lāja,
Lacekliņa gribēdamas.
Vāri, māte, auzu putru,
Dod kuņām lacekliņ'!
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

20884.

Kur bija Māriņa
Slotiņu rokā?
Vecam cigānam
Muguru pērt.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

20885.

Kur biji, Jānīti,
Kur slampāji?
Izēdi brūzē
Drabiņu baļļu.
224 [Kabilē (Kld)].

20886.

Kur ellē panāksnieki,
Ka neredz staigājot?
Pieēduši, piedzēruši,
Pakrituši sētmalī.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

- 16 -

20887.

Kur ellē panāč' meitas,
Ka neredz sierējot?
Vai pirtī blaizījās,
Vai stallī strīķējās?
375 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

20888.

Kur gāja panāksni,
Kur lenderēja?
Dārzā dārzā
Kaceņus grauzt.
Nograuza kaceņus,
Izdzēra samazgas,
Ko mūsu telītes
Nu pašas dzers?
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

20889.

Kur gribiet, tur lieciet
Mani, svešu cilvēciņu;
Ja gribiet, ierociet
Savā vārtu stuburā!
102 [Saikavā (Saikavas pag. Md)].

20890.

Kur mani cimdi, kur cepure!
Suņi rēja līgaviņu.
Vai tā mana līgaviņa
Visu suņu rejamā?
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 58 [Rozbeķos (Rozulas pag. C)], 73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)], 112 [Cirstos (Cirstu pag. C)], 1311 [Apē (Vlk)],
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)], 239 [Vecaucē (Vecauces pag. Jg)], 327 [Taurkalnē un Jaunjelgavas apkārtnē (Taurkalnes pag. B un Jaunjelgavas Jk apkārtnē)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Suņi rēja līgaviņu,
Pa nātrienu vazādami.
Vai tā mana līgaviņa
Ciema suņu norejama?
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

20891.

Kur manas pērnās
Kratāmas dakšas?
Lai kratu panākstus
Pa logu laukā.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

20892.

Kur mēs Ansiņu
Godā celsim?
Vārdēsi vārdēsi
Skalus grabināt.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

1. Nule mēs Dāvidu
Godā celsim:
Celsim zvārdīs
Skalu grabināt.
Tur žuva, tur kalta,
Nokrita zemē.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

20893.

Kur mēs tās vecās
Eidenes liksim?
Dzīsim jūrmalā
Tītīnu ganīt.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

20894.

Kur, Trīnīte, vīru liki,
Vien' atnāci panākstos?
Trīs gadiņi tārbas šuvi,
Nu aizlaidi nabagos.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

20895.

Kur ošam platas lapas,
Ne zariņa galiņā?
Kur brāļam dižs godiņš,
Ne māsiņas panākstos?
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

20896.

Kur palika panāsnu
Skaistās meitiņas?
Aizgāja pirtī
Laitīties.
Viens vecs tēvīc
Ūdeni briņģēja,
Viena veca māmiņa
Laitītāja;
Uz vienu spiedienu
Pusdālderīša,
Uz otru, uz trešu
Veselu dālderi.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

1. Kur tās smukajas
Vedēju meitas?
Pirtī uz lāvas
Rīpeles vilka.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

20896¹.

Kur palika tās meitiņas,
Kas mūs' daiļi apdziedāja?
Cita šurp, cita turp,
Cita siena gubenī.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

- 17 -

20897.

Kur tas mūsu saimenieks,
Ka neredz istabā?
Kaktu kaktus izstaigāju,
Viņa balsis nedzirdēju.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

20898.

Kur tās vakarējas
Dziedātājas?
Nogāja pirtī
Tabaku malt.
Kas bija jaunas,
Malējīnas;
Kas bija vecas,
Sijātājas.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

20899.

Kur tie tādi panāksnieki,
Kādi brāļa vedējiņi!
Skrīvelīši, muižas kungi
Mūs' brālīša vedējiņi.
Panāksnieki vedējiem
Zābaciņu slaucītāji.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

20900.

Kur, vācieti, tu sēdēsi?
Laukā lietus, namā dūmi.
Sēdi elles dibināi,
Ne tur lietus, ne tur dūmi!
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Kur, vācieti, tu gulēsi?
Rijā dūmi, ārā vējš.
Guli elles dibinā,
Ne tur dūmu, ne tur vēja!
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

20901.

Lai bij meita, kam bij meita,
Āželimi (=saimn. v.), tam bij meita:
Jāšus jāja Jelgavā,
Āža ragu taurēdama.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

20902.

Lai bij radi, kam bij radi,
Man bij skaisti panāksnieki:
Zīle žube parados,
Lakstīgala panāksnos.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

20903.

Lai bij traka, kas bij traka,
Brūtes māsa, tā bij traka:
Muša lēca gar sieniņu,
Brūtes māsa pakaļ lēca.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

20904.

Lai dziežu, ko dziežu,
Dernieku nedziežu,
Tas manu māsiņu
Saderināja.
202 [Striķos un Saldū (Zvārdes un Saldus pag. Kld)].

20905.

Laiku laiku nost no ceļa,
Kas ar mani ienaidā!
Man sirsniņa dusmu pilna,
Ass tērauda zobentiņš.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

20906.

Liels krodziņš, mazs krodziņš,
Nav vairs rūmes kāzniekiem.
Iet ārā, goda ļaudis,
Pa purmalu pasierēt,
Liekat galvas uz cinīti,
Uz pelēku akmentiņu!
48 [Alojā un Lielsalacā (Alojas un Salacas pag. Vlm)].

20907.

Lūdzami, ļautiņi,
Liekat mūs mierā!
Pakārsim sakārni
Deguna galā.
1881 [Ķērkliņos (Zvārdes pag. Kld)].

20908.

Lūdzami, sveši ļaudis,
Neņemat par ļaunu:
Kas mūsu tiesiņa,
Tas mūsim jādara.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

20909.

Lūdzami, sveši ļaudis,
Neskaistaties!
Man zeme dalāma
Ar savu brāli.
190 [Kuldīā].

20910.

Lustīgi, vēlīgi
Man' bāleliņi,
Ne tādi skumīgi
Kā sveši ļaudis.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

20911.

Māmiņai bij divi meitas,
Abas divas amatnieces:
Viena visu vecākā,
Tā bij tauku pūtējiņa;
Otra visu jaunākā,
Tā vēdeŗa glāsītāja.
57 [Rencenē (Rencēnu pag. Vlm)].

- 18 -

20912.

Māršiņa mīļā,
Neņem par ļaunu!
Šis tavs vakars,
Tev būs panest.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Grietiņa, māsiņa,
Par ļaunu neņem!
Tā tava tiesiņa
Šā vakariņa.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

20913.

Moksājiet, sveši ļouds,
Munu skaistu dziedājumu!
Jums bij labi klousīties,
Kad as jouki padziedāju.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

20914.

Man pašai līdz atjāja
Smuki jauni brāleliņi;
Tautu meitas sagaidīja
Pluskarainas, kankarainas.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

20915.

Man pazuda aizvakar
Mans raibais sivēniņš;
Nu atradu šovakar
Vakarbrāļa kabatā.
2101 [Puzeniekos (Puzes pag. Vp)].

1. Aizvakar aizvakar
Man pazuda raiba kaķe;
Asti vien paredzēju
Vakarbrāļa kabatē.
220 [Dursupē (Zentenes pag. Tl)].

20916.

Mana mīļa nāburdzīte,
Ne es nācu ķīvētos,
Es nāc' tevis apraudzīt,
Salda alus nodzertos.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

20917.

Mani balti bāleliņi,
Ķīlājiet svešus ļaudis:
Tie vakar nobraukāja
Mūsu rudzu gabaliņu.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

20918.

Maģ maģ Jākaups
Pasmējās:
Pele asti parādīja,
Pat' ieskrēja caurumā.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

20919.

Maza maza ābelīte,
Bet trejādi āboliņi:
Virsū saldi, apakšā,
Tai vidūi vindzoliņi.
Maza maza tautu meita,
Bet trejādi bālelīši:
Pirmais labs, pastariņis,
Vidējajis delverītis.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

20920.

Mēdi, mēdi, mēdeklīti,
Ne tu mani nomēdīsi!
Puns tavā pierītē,
Pūte mēles galiņā!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

20921.

Mēdi, mēdi, mēdulīti,
Tu jau mani neizmēdi!
Nomēd' savas rokas kājas,
Savu smuku augumiņu.
71 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

20922.

Mēnestiņš zvaigznes skaita,
Vai ir visas vakarā;
Māsīn' skaita bālelīnus,
Vai ir visi tautīnās.
50 [Vecatē (Vecates pag. Vlm)].

20923.

Mēs Pricīti zīmēsim
Līdz citam rudenim,
Iedursim zelta rozi
Cepurītes maliņā.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

20924.

Mēs tos panakšus
Pie sienas griežam,
Pie sienas griežam,
Ar naglām sitam.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

20925.

Melojiet, sveši ļaudis,
Es melot nemācēju;
Kad es būtu mācējuse,
Es ar būtu melojuse.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

- 19 -

20926.

Meža sārga meita biju,
Kas man nāca vedībās [panākstos]?
Priežu rinda, egļu rinda,
No pakaļas peku rinda.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

20927.

Mīlimi, cienimi
Aizkrāsnes viesi;
Aizkrāsnes viesīši
Līksmību dar'.
168 [Meženiekos (Asītes pag. Lp)].

20928.

Mūs' māsiņas panāksnieki
Kā mēreni muižinieki:
Citam bija vācu svārki,
Citam vācu valodiņa;
Kam nebija vācu svārku,
Tam bij vācu valodiņa.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

20929.

Mūsu māt' ar viņu māti
Skruķīšiem samijušas.
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Skruķiem dzēra līkapiņus.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

20930.

Mute mute, acis acis,
Ko jūs laba gribējāt?
Mute labu kumāsiņu,
Acis labu cilvēciņu.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

20931.

Pēter, brāli, bundzenieks,
Tava sieva stabulniece,
Āžam ragu nolauzusi,
Iet pa silu strumpēdama.
52 [Burtniekos (Burtnieku pag. Vlm)].

20932.

Pēter, brāl(i), bundzeniek,
Tava sieva stabulniece.
Pats Pēteris bungas sita,
Sieva pūta stabulīti.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

20933.

Jānīti, brālīti,
Kur tava sieva?
Mājās palika
Pakulu vaktēt:
Nepraša bērniņi
Āzsvilinās.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

20934.

Juoneišami daudzi bārnu
Kai tam strauvis(?) ubogam;
Cytu vede, cytu nese,
Cyts tecēja kuojeņuom.
430 [Malnavā (Kārsavas pag. Ldz)].

20935.

Sakstagola jaunys m'aitys
Šur brauc puišu sumynuotu.
Brauc' iz sātu, kuop' uz c'epļa,
Sumin' c'epļa dyuminīku,
Sumin' c'epļa dyuminīku,
Na tūs myusu puiškin'eņus!
426 [Sakstagala pag. Rz].

20936.

NN-iešu jauni puiši
Brauc ar āzi baznīcā;
Jo tie rati šķībi tek,
Jo tas āzis ģeņģeŗiem.
23 [Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)].

20937.

Sakstagola jauni puiši
Sovys m'eitys šur atv'ed'e;
Myusu puiši pasav'ēre,
Ni (i) pusgroša nasūlēja.
426 [Sakstagala pag. Rz].

20938.

Pēterītis kāzās gāja,
Lini puva sētmalī.
Ņemiet, lini, baltu ķēvi,
Važojieti uz kāzām!
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

1. Jānis jāja panākstos,
Lini jāja sētas posmu.
Ņemiet, lini, baltu ķēvi,
Jājat līdzi panākstos!
226 [Kandavā (Tl)].

2. Salneniene kāzās nāca,
Lini puva sētmalī.
Ej mājāi, Salneniene,
Saņem linus sētmalī!
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

20939.

Madīna, māsīna,
Kas tevi dīda?
Vai tevi nabaga
Vīveles dīda?
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

- 20 -

20940.

Jūlīte, māsiņa,
Ko šeit dari?
Vai gribi Miķeli
Pielabināt?
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

20941.

Anlīze maldama
Miltiņus zaga;
Uguni kurdama,
Pankokus cepa,
Ūdena nesdama,
Jancīša sauca:
Jancīti, brālīti,
Še silti pankoki,
Še silti pankoki,
Še salda mute!
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

20942.

Pēteris man rada,
To nedziedāšu;
Tam kraušu trīs ases
Ozola malkas,
Lai vilka pret kalnu
Pastenēdamis;
Ja labi nevilka,
Uzpeizerēju.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

20943.

Jūlīts mani lūgšus lūdza,
Lai es viņa neapdziedu.
Tikai dziedu, tikai dziedu,
Kaleit bira asariņas.
362 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

20944.

Jānīts mani mīļi lūdza,
Lai es viņu apdziedot.
Maksā man pieci mārki,
Tad es tevi apdziedāšu!
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

20945.

Anna mani mīļi lūdza,
Lai es viņu apdziedit;
Lai dziedit ko dziedit,
Matīsīnu pieminot.
119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)].

20946.

Alūksniešu melni gaiļi
Staigā, spārnus nolaiduši;
Gulbeniešu vistiņām
Pazeltīti spārnu gali.
121 [Gulbenē (Md)].

20947.

Lavīze mūs' bērns,
To laidu gaŗām;
Lai dziežu ko dziežu,
Lavīzi nedziežu:
Sol' mani citu gadu
Kūmām lūgti,
Kūmām lūgti,
Likt manā vārdā.
197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].

20947¹.

Jānītis mūs' bērns,
To laidu gaŗām,
Tas mums solīja
Rudeni maksāt
Dui pūrus pūŗu,
Barotu vērsi.
224 [Kabilē (Kld)].

20948.

Ieviņa mūs' māsa,
To laižu gaŗām;
Ansiņš mūs' brālis,
To laižu gaŗām.
257 [Apšupē (Džūkstes pag. Jg)].

20949.

Annēnieši, kosēnieši
Jukjukām sajukuši:
Kosēnieši aizveduši
Annēniešu dzeltainītes.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

20950.

Vilzenieši vilzenieši,
Ķīlu man atdodat!
Voi bij mana māmuļiņa
Ķīlu dēļ audzējus'?
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

20951.

Grietiņa, Līzīte,
Tie vieni vārdi;
Ellēje krustīti,
Ne baznīcāje.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

- 21 -

20952.

Piuteļiem (=māju v.), nabagiem,
Veca malka sētmalā;
Ruiciņām (=māju v.), bagātiem,
Vecu miežu alutiņš.
1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)].

20953.

Jānīts plēsa nabaģieti
Liela ceļa maliņā.
Vai tu aklis neredzēji,
Kāda manta nabaģei:
Priekšā ļipa, pakaļā,
Krustiem kules mugurā.
263 [Dobelē].

20954.

N-ieši savas meitas
Pa ceļmalu izmētāja;
NN-ieši salasīja,
Skalu malku dēvēdami.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

1. N-ieši savas meitas
Upītē samērkuši;
NN-ieki izvilkuši,
Skalu malku dēvēdami.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

20955.

N-nieki savas meitas
Par tabaku pārdevuši;
NN-nieki nepārdotu
Ne par zelta gabaliņu.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)], 253 [Stūŗu muižā (Blīdienes pag. Tk)].

20956.

N-ieši savas meitas
Patiltē sabāzuši;
NN-ieši pāri brauca,
Vecas siekstas dēvēdami.
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

1. Gulbenieši savas meitas
Tiltiņā sagrīduši;
Mēdzūlieši pāri brauca,
Vaŗa tiltu dēvēdami.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

2. N-nieki savas meitas
Upītē samērkuši;
NN-nieki pāri brauca,
Priežu tiltu domādami.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)], 281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

20957.

N-ieši savas meitas
Tiltam lika palāpam;
NN-iešu jauni puiši
Pāri gāja dziedādami.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)].

1. Kurzemnieki savas meitas
Tiltam lika grodskokiem;
Vidzemnieki pāri brauca
Skanēdami, rībēdami.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

20958.

Trilaps (=saimn. v.) savu beku staņķi
Še atlaida panākstos.
Paga, paga, beku staņķi,
Nu mēs tevi kroģēsim!
40 [Slokā (Rg)].

20958¹.

Jēpītis svešnieks,
To kampšu rokā,
To ēdu augšām
Līdz kaula galam.
224 [Kabilē (Kld)].

20959.

Līzīte, tupesis,
Aizgaldā sēd.
Vesim viņu klajumā,
Jūgsim viņu ecēšos.
Piecus pūrus noecēja
Ar to vienu jūgumiņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

20960.

NN-am viena meita,
Laba vien gribētāja:
Mīkstu gultu uztaisītu,
Smuku puisi klātgulēt.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

20961.

NN-am viena meita,
Tā ciemā, tā mājā;
Ciemā danču vedējiņa,
Mājā mālu minējiņa.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

20962.

Nāc laukā, tu Anniņa,
Ko es tev pasacīšu:
Tavs vīriņš, zirgu zaglis,
Pusdebeša karājās.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

20963.

Nei kauna vecam,
Nei kauna jaunam,
Šī diena, rītdiena
Bez kauna laista.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

- 22 -

20964.

Nij, ļautiņi, smejaties,
Nij jūs man brīnieties!
Tad es nāču, kad man's lūdze,
Kad man's mīļi aicanāja.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

20965.

Na por v'el'ti as aizguoju
Muos'eņai vokorūs:
Sadauz'ēju tautu goldu
Dev'eņīm gobolīm,
Dev'eņīm gobolīm
Ar sovīm dal'd'erīm.
427 [Varakļānu pag. Rz].

20966.

Nedomāju tādu līksmu
Tai žagaru būdiņā;
Ir gailītis iztecēja
Medaiņāmi kājiņām.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

20967.

Nieka ļaudis goda grib,
Kas niekami godu dos?
Ne dubļiemi ziedi aug,
Ne niekami godu deva.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

20968.

Nieks piedzima, nieks uzauga,
Niekam nieka valodiņa;
Vīrs piedzima, vīrs uzauga,
Vīram vīra valodiņa.
216 [Ventspilī].

20969.

Nikod saul'e nav tik sylta,
Kai ir sylta pavasar;
Nikod tautas nav tik mīlas,
Kai ir mīlas precējūt.
4271 [Rēzeknes apr.].

20970.

Nekāpšu pret kalnu
Nevienu soli,
Nelūgšu svešļaudis
Nevienu vārdu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

20971.

Ņem, kalpiņ, kalponīti,
Audzēknīt, audzēknīti,
Tēva dēls, mātes meitu, -
I derēt piederēja.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

20972.

Neprašas neprašas
Tie panāksnieki:
Ko mēs dziedam,
To viņi runā.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

20973.

Nesēdi, Jurīti,
Plāniņa pusē:
Visi mazi bērniņi
Irbulus drāza,
Durs tevi no priekšas,
No pakaļiņas.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

20973¹.

Nesmejat, jūs lautiņi,
Ne smieklam es atnācu:
Es atnācu sav' māsiņu
Pa godam pavadīt.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

20974.

Netīšāmi es iebrauču
Greznu ļaužu sētiņā.
Tiltiem grīsti pagalmiņi,
Dēļiem sistas istabiņas.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

20975.

Netīšām es iegāju
Svešu ļaužu istabā;
Ne tie dzirda, ne redzēja,
Nedz uz mani skatījās.
226 [Kandavā (Tl)].

20976.

Ni vīnam tai nab'eja,
Kai tam kuozu stuomučam:
Nu kuoz'eņu da kuoz'eņu
Īt, jūzeņis krat'eidams.
4301 [Michailovā (Mērdzenes pag. Ldz)].

20977.

Nevienam tas nebija,
Kas tam žīda Maušeļam:
Div' pelēki kumeliņi,
Izkapātas pakaļiņas.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

- 23 -

20978.

Neviens mani nezināja,
Ka es biju saimeniece;
Situ roku pie kabatas,
Lai šķind manas atslēdziņas.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

20979.

No tālienes jau pazinu
Sasmak's kunga kumeliņu:
Kleinas kājas, zveiras acis,
Pērnā spalva mugurā.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

20980.

Nu es biju, nu redzēju,
Kā dzīvoja bagātie:
Ar piestiņu badu kūla,
Ar ielāpu caurumiņu.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

20981.

Nu ir laiks, nu ir laiks
Kaelpiņiem kāzas dzart:
Tāva dēli aizgājuši
Par Dougovu zyrgu zogt.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

20982.

Nu ir laiks, nu ir laiks
Tukšajiem alu dzert,
Nu aizgāja bagātie
Pār Daugavu zirgu zagt.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

20983.

Nu pūta, nu pūta
Ziemeļu vēji;
Nu dzieda, nu dzieda
Bezkauņu meita.
217 [Ārlavā (Ārlavas pag. Tl)].

20983¹.

Nu pūta rīta,
Ziemeļa vēji,
Iepūta kupenu
Istabas dangā.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

20984.

Nu rej suņi, nu dzied gaiļi,
Nu precāsi saimenieki;
Kad tā velna pūce brēca,
Tad tie kalpi, bandenieki.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

20985.

Nu sajuka jūras putni
Ar ezera gaigalēm;
Nu sajuka mūs' bāliņi
Ar svešiem ļautiņiem.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

20986.

Oši vien, kļavas vien,
Nav neviena ozoliņa;
Vīri vien, veci puiši,
Nav neviena jauna puiša.
218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

20987.

Oši vien, ozoliņi
Svešu ļaužu pagalmā;
Nav neviena liepas celma,
Kur piesiet kumeliņu.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

20988.

Pa lielceļu, pa lielceļu
Visi mani bāleliņi;
Tautas vien, sveši ļaud's
Pa tiem cūku celiņiem.
106 [Viesienā (Viesienas pag. Md)].

20989.

Pa celiņu, pa celiņu,
Pa lielo, pa mazo:
Pa lielo tautas jāja,
Pa mazo bāleliņi.
2 [Aderkašos (Taurupes pag. Rg)], 6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 21 [Krimuldā (Krimuldas pag. Rg)], 42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 115 [Jaunbilskā (Bilskas pag. Vlk)],
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)], 274 [Zaļā muižā (Zaļenieku pag. Jg)], 318 [Lindes Birzgalē (Birzgales pag. Rg)], 319 [Neretā (Neretas pag. Jk)], 322 [Saukā (Saukas pag. Jk)], 338 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Pa siliņu diegu vilku,
Pa āriņu dzīpariņu;
Pa siliņu tautas jāja,
Pa āriņu bāleliņi.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

2. Par jūriņu diegu vilku,
Par Daugavu dzīpariņu;
Par dzīparu tautiets jās,
Par diedziņu bāleliņi.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

3. Par poriem diegu stiepu,
Par āriņu dzīpariņu;
Par poriem tautas jāja,
Par āriņu brāleliņi.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

20990.

Padori, bruol'eit,
Vaiverņe olu,
Lai skrēja panuoksni
Pa vylku ceļu!
4221 [Asūnes pag. D].

- 24 -

20991.

Pārjāja vedēji,
Sīpoļus ēzdami;
Panāksni pakaļ
Šņaukādami.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

20992.

Pakaŗam precenieku
Nama šķores galiņā,
Lai tas kūpa, lai dēdēja
Līdz citam rudenim!
276 [Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

1. Precenieka dvēselīti
Pakārsim skurstenī,
Lai tā tur karājās
Līdz citam rudenim!
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

20993.

Pamazu pamazu,
Vakara brāli,
Neb' jūs māsiņa
Ar varu ņemta!
226 [Kandavā (Tl)].

20994.

Panākšņi panākšņi,
Kur jūsu luste,
Kur jūsu bungas,
Kur stabulītes?
Noķēruši sivēniņu,
Padusē kvīcenāja.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1. Kāznieki kāznieki,
Kur jūsu kokles,
Kur jūsu kokles,
Kur slabulītes?
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

20995.

Panāksnieki panāksnieki,
Cieši, priši turaties,
Lai tie paši kāzu ļaudis
Kā zirnāji staipījās,
Kā zirnāji staipījās,
Kā pupāji kaisījās.
104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

1. Kāzu ļaud's, kāzu ļaud's,
Cieši, ņipri turaties,
Lai tie paši panāksnieki
Kā zirnāji staipījās,
Kā zirnāji staipījās,
Kā pupāji slaistījās.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

20996.

Panāksnieki, vilku draudze,
Kur šo nakti gulēsiet?
Cits purvā, cits ellē,
Cits vaiveŗu siliņā.
102 [Saikavā (Saikavas pag. Md)].

1. Panāksniņu liela draudze,
Kur šonakt gulēsiet?
Cits pie priedes, cits pie egles,
Cits ar meitu gubenī.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

20997.

Panāksnieku bāleliņi,
Vai jums visi kumeliņi?
Es redzēju aiz kalniņu
Suņus, kaulus nēsājot.
222 [Garlenē (Vandzenes pag. Tl)].

20998.

Panāksnieku meitiņām
Visi verķi līdzi gāja:
Līdzi gāja sāls pūtēji,
I vēdera laitītāji.
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

20999.

Panāksnieku melnas vārnas,
Ko tik ilgi knosieties?
Jau tie mūsu bāleliņi
Sen gaidīja pusdienā.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

21000.

Panakš' puiši savas meitas
Taškā nesa baznīcā;
Kāzenieku puisēniņi
Kamanās vizināja.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

21001.

Panāksnieku [Kāzenieku] vecas kuņas,
Vis tik daudz nerejat!
Es neiešu jūsu dēļ
Šovakar auzu malt;
Ieš' rītā saulītē,
Tad es jūsus lacināšu,
Katrai došu divi spaiņi,
Trešo ķipi piedevām.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 25 -

1. Ko rejat, vēja kuņas,
Ko no manis gribējāt?
Nu tik iešu auzu malt,
Nu kuņiņas lacināšu,
Nu kuņiņas lacināšu
Ar tām auzu sēnalām.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

2. Kuņas lāja, kuņas rēja,
Lacekliņa gribēdamas.
Vāri, māte, auzu putru,
Dod kuņām lacekliņa!
293 [Gravendālē (Mežotnes pag. B)].

3. Se, kuņiņas, ko rejat,
Ko no manis gribējāt?
Nule auzas iemērīju,
Nule braukšu sudmalās;
Novedīšu sudmalās,
Tad kuņiņas lacināšu.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

21002.

Panāksnieku vecas meitas,
Jūs nomirsit vaiņagā;
Cūka jūsu kapu raka,
Vārna jūs apzvanīja.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

21003.

Panāksnieces suni dzina
Visapkārt gubenīti.
Vai jūs aklas neredziet,
četras kājas ļimbājās(?),
četras kājas ļimbājās,
Piektā aste pakaļā.
1331 [Sikšņu pagastā (Gaujienas pag. Vlk)].

21004.

Parādāt, sveši ļaudis,
Kur brūtei īstais brālis!
Es to gribu iemūrēt
Pašā cepļa dibinā.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

1. Ka(d) es būtu zinājuse,
Kuŗa brūtes īstā māsa,
Es to būtu iebāzuse
Pašā speltes dibenā.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

21005.

Pasakāt, jūs brālīši,
Ko tautiņas jums darīja!
Ko tautiņas jums darīja,
To tautām atdarīšu:
Dzelža pirti kurināšu,
Vaŗa slotu sutināšu.
Cērtami, cērtami,
Vajaga, vajaga!
Ko viņi darīja
Mūs brāļiem.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

1. Sakies, brālīti,
Ko tautas darīja,
Lai dodam tautām
Atdošas pretī!
197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].

21006.

Pasakāti, jūs ļautiņi,
Kuŗš bij brūtes īstais brālis!
- Tas bij brūtes īstais brālis,
Kas sēž galda galiņā.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

21007.

Pazinu vācieti,
Kā ieraudzījis:
Tas mans pērnais
Tuteņu zaglis,
Pazaga vīram
Skalu tuteni.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

1. Pazinu Jēpīti,
Kā ieraudzīju:
Tas mans pērnais
Vērzeļu zaglis.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

21008.

Pazinu Jānīti
Karošu zagli;
Pārlēca par sētu
Grabēdams.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

21009.

Pazinu Annīti
Niīstu māsu:
Atstātu sēdēja
No savas māsiņas.
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

21010.

Pazasmēju smiekliņam, -
Kas smieklam nezasmēja?
Kas smieklam nezasmēja,
Tas pats lieti nederēja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 26 -

21011.

Pate māte meitu deva,
Pate jāja panāksnos;
Vecais tēvis no pakaļas
Ar karašu vezumiņu.
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)].

21012.

Pasateic, tu puisīti,
Ka es tevi pažēloju:
Uz meitām skraidīdams,
Iesasprūdi sētiņā.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

21013.

Piedzērusi māmuliņa,
Piedzērusi vedekliņa,
Tās nekatra nezināja,
Kur palika atslēdziņa.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

21014.

Pieci velli zem akmeņa
Tautu dēla pagalmā;
Mans tērauda kumeliņš
Visus piecus izspārdīja.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

21015.

Pirktinies iepirkās
Tā Annīte panākstos:
Deva cūku, deva kazu,
Lai to lūdz panākstos.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

21016.

Plikadīda plikadīda,
Kam tu nāci kāzās?
Vai tu nāci jēru zagti,
Vai sivēnu kvīcināt?
272 [Lielplatonē (Lielplatones pag. Jg)].

21017.

Poli poli, leiti leiti,
Kā tu nāci šai zemē?
Tava māte putru vāra,
Ķēves kāju maisīdama,
Ķēves kāju maisīdama,
Kuņas pienu pieliedama,
Kuņas pienu pieliedama,
Varžu taukus damezdama.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

21018.

Pret saulīti ezeriņi
Līpināt līpināja;
Pret tautām bāleliņi
Lielīties lielījās.
102 [Saikavā (Saikavas pag. Md)].

21019.

Precenieka līgaviņa
Kuņu brauca baznīcā;
Kamēr pate Dievu lūdza,
Kuņa paugas noēduse.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)], 278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)], 279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)], 290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)], 302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

21020.

Precenieks precēja
Mīļiem vārdiem;
Precenieka sirdī
Deviņi velli.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

21021.

Protu, protu, redzu, redzu,
Nemīl mani dēlu māte:
Būtu mani mīlējuse,
Būt' gājuse klāt sēdēt,
Būt' gājuse klāt sēdēt,
Būt' devuse brandavina.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

21022.

Pūt uguni, dedz uguni,
Nava labi istabā:
Mans znotiņš iegulās
Iejaviņa muldiņā.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

21023.

Pūt uguni, šķil uguni,
Nu nav labi istabā:
Sveši ļaudis sanākuši,
Izēd maizes iejaviņu.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

1. Sit uguni, pūt uguni,
Nav vairs labi istabā:
Kalpiņš ēda iejaviņu
Ar abāmi rociņām.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

21024.

Pūt uguni, vecā māte,
Pelni kausu brandavīna;
Ja uguns nepūtīsi,
Tad ar duku mugurā.
1331 [Sikšņu pagastā (Gaujienas pag. Vlk)].

21025.

Pūt, vējiņi, pūt, vējiņi,
Slauki manu pagalmiņu!
Lij, lietiņi, lij, lietiņi,
Mazgā manas karotītes!
226 [Kandavā (Tl)].

- 27 -

21026.

Raksta rakstu izrastīju
Pa zobina galiņam,
Uz tautām izrakstīju
Par māsiņas augumiņu.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

21027.

Raudavīte ņiedres šķīra,
Raudaviņa meklēdama;
Es pašķīru svešus ļaud's,
Sav' bāliņa meklēdama.
331 [Augškurzemē (Il)].

1. Cauri gāju liepu birzi,
Ozoliņa meklēdama;
Cauri gāju tautiņām,
Bāleliņa meklēdama.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

21028.

Rejiet, rejiet, raibas kuces,
Nekrītiet mugurā!
Es nenācu jūsu rietu,
Nācu māsas panakstīs.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

21029.

Rītā braukšu Kuldīgā,
Pirkšu sieku pipariņu,
Panāksnieku meitiņām
Pa vienam izdalīšu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

21030.

Rudzus sēju, miež' izauga
Lielajā tīrumā;
Māsu devu, znoti tika
Tālīnās tautiņās.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

21031.

Ruktus(?) biju, ne rācenis,
Kam jūs mani mizojat?
Sieva biju, ne meitiņa,
Kam jūs mani niecināt?
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

21032.

Sader miezis ar apīni
Vienas mucas dibinā;
Mūžam tautas nesader
Ar maniem(i) bāliņiem.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

1. Sader miezis ar apeni,
Bit' ar zaļu ozoliņu;
Tautu dēli nesader
Ar maniemi bāliņiem.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

21033.

Saderam(i), mēs tautiņas,
Saderam(i), saderam,
Neba mēs visu mūžu
Ienaidiņu turēsim!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

21034.

Sakās Jurītis
Muižnieka rada.
Kāds vells tevi deva
Muižnieka rada!
Es pate redzēju,
Bauskā krustīja,
Septiņi čigāni
Kūmās stāvēja.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

1. Es zinu, Jānīti,
Kur tevi krustīja:
Mežā krustīja
Pie sviķu celma,
Deviņi nabagi
Kūmās stāvēja.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

21035.

Sakies, Grietiņ,
Kur biji šonakt?
Vai biji šķūnī
Zvirbuļus perēt?
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

21036.

Saki, sebuli,
Kas tev vārdā?
Dūriķis, miniķis,
Tas tev vārdā.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

21037.

Salašņi salašņi
Tie panāksnieki,
Cits ņemts ceļā,
Cits ceļa malā,
Cits ņemts Vērplēnu (=māju v.)
Cūkkūtie.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 28 -

1. Salašņu salašņu
Šitie panākšņi,
Cits ņemts ceļā,
Cits ceļa malā,
Cits jāja kruķī,
Cits bizulā.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

21038.

Salta tautu istabiņa,
Sveķi bire grabēdami;
Sildāt, tautas, istabiņu,
Lai birst sveķi šķērmēlēm!
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

21039.

Saucat mani kā saukdami,
Par vilciņu nesauciet:
Ne kungam jēru plēsu,
Ne kalpam kumeliņu.
216 [Ventspilī].

21040.

Sauciet mani vilku, lāci,
Mežā vien nedzeniet;
Sauciet katla dibeniņu,
Uz guntiņas nelieciet!
90 [Lodē (Kusas pag. Md)], 121 [Gulbenē (Md)].

21041.

Še ir Griška, še ir Miška,
Āžaraga vien nevaid;
Āžarags pūnītē
Ar jaunām meitiņām.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

21042.

Žīdi vien, žīdi vien,
Kur māmiņa man' aizdeva;
Nedzirdēju skaistu dziesmu,
Ne ar labu valodiņu.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

21043.

Šo tēvam trīs dēliņi,
Vis' trīs bija amatnieki:
Pirmais zaglis, otrais buris,
Trešais nabu griezējiņš.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

21044.

Šodien viesis dibenā,
Saimnieks durvju tuvumā;
Rītā saimnieks dibenā,
Viesis durvju tuvumā.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

21045.

Šogad dzēru brāļam kāzas
Dziedādama, dancodama;
Citu gadu pašai dzeršu
Raudādama, vaidēdama.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

21046.

Šogad kāzas, šogad kāzas,
Citu gadu izdeviņas:
Šogad vedu brāļam sievu,
Citu gadu pati iešu.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

21047.

Šorīt sarkana
Saulīte lēca,
Šodien mums būs
Uz kaŗa [kaŗu] iet.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

21048.

Šovakar saskrēja
Div' tautas kopā,
Nu var cits citu
Langāties.
202 [Striķos un Saldū (Zvārdes un Saldus pag. Kld)].

21049.

Sienamas sienamas
Panāksnu meitas
Pie duru eņģa,
Pie vārtu staba:
Nerima rijā,
Ne istabā.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)], 27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

21050.

Sēdi augstu, tu brālīti,
Runā lepnu valodiņu,
Lai no tevis sveši ļaudis
Pirktin pirka valodiņu!
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

21051.

Sēd' blakām, ieblakām,
Abi radu bērni bija:
Tavs tēviņis burtenieks,
Man' māmiņa raganīte.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

21052.

Sen slavēja N-iešos
Lielus briežu mediniekus:
Vakar šāva, šodien krita
Silā raiba žagatiņa.
121 [Gulbenē (Md)].

- 29 -

21053.

Sīkas nātras apaugušas
Laukā kuplu ozoliņu;
Sīvas tautas apstājušas
Manu mazu bāleliņu.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

1. Sīvas bites apstājušas
Laukā kuplu ozoliņu;
Sīvas tautas norājušas
Manu lēnu bāleliņu.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

21054.

Silta silta istabiņa,
Bērza malku kurināta;
Jauka jauka valodiņa,
Māmiņai runājot.
Kad pārveda vedekliņu,
Tad pietrūka valodiņas.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

21055.

Zirgs pa ceļu, zirgs pa ceļu,
Rati ļaužu labībā.
Lūdz tu Dieva, skait' pātarus,
Tad ies rati pa celiņu!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

21056.

Sit, bāba, baubeņus
Ar bērna kājām,
Kam vīrs nepirka
Sudraba trijdeksni!
304 [Vecmuižā (Vecmuižas pag. B)], 3251 [Sunākstē, Neretā un Ērberķē (Sunākstes, Neretas un Mazzalves pag. Jk)].

21057.

Sytam, plūcam
Vokora vystu,
Lei skrēja gaisā
čirkstādama!
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

21058.

Skaldiet, brāļi, sausu malku,
Kursim tautu istabiņu:
Tautu dēla istabiņa
Piecas dienas nekurējse,
Mūs' māsiņa nosaluse,
Piecas sagšas mugurā.
226 [Kandavā (Tl)].

21059.

Skatījos, brīnējos,
Kas pa grāvi čūrājās:
Pušniek' puiši čūrājās,
Cilājami palikuši.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

21060.

Skolotājs bagāts vīrs:
Trīs arodi vecu rudzu;
Melderītis nabadziņš:
Trīs pagales vecas malkas.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

21061.

Skroderīši, vēverīši,
Abi divi pazaglīši:
Kam atlika, tam noņēma,
Kam pietrūka, tam pielika.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

21062.

Skroderīši, vēverīši,
Abi divi pazaglīši:
Skroders zaga ielāpiņus,
Vēvers dzijas kamolīšus.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

21063.

Skroderīši, vēverīši,
Abi tādi puszaglīši:
Viens nozaga mātei meitu,
Otris mātes rinduciņu.
169 [Nīgrandā (Nīgrandas pag. Azp)].

21064.

Skuju ļaudis, skuju sēta,
Skuju laide valodiņu;
Tautas veda mūs' māsiņu,
Skuju rīkste rociņā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

21065.

Smieklis, ļaužu brīnumiņš
Tautu lauka galiņā:
Vārna plūca arājiņu,
Aiz matiem turēdama.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

21066.

Znoti vien šai zemē,
Znoti Rīgas celīnā.
Vai visiem meitīn' devu?
Citiem devu kalponīti.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

21066¹.

Mūzikanta līgaviņa
Tik tā bēdu nenomira;
Pats apkārt vazājās,
Kas sievai maizi dos?
197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].

- 30 -

21067.

Stāv pie durvju, bāleliņ,
Sien pie vārtu kumeliņu,
Kam tu mani, maz' esošu,
Aiz matiem plucināji!
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

21068.

Stāvu vien nostāvēju
Kā niedrīte ezerā;
Neceļ krēslu īstas māsas,
Ne īstie bāleliņi.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

21069.

Stīposim Anniņu
Kā vecu baļļu,
Tā mūsu māsiņu
Dikti ienīdēja.
169 [Nīgrandā (Nīgrandas pag. Azp)].

21070.

Stipri kodu cietu riekstu,
Mīksti plūmi sucinē;
Dzestri sveicu taut's dēlu,
Mīļi taut's zeltenīti.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

21071.

Sudrabiņa gailis dzied
Dzintariņa kalniņā;
Nakti koši padziedāja,
Lai neklīstu tautiņās.
1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)], 182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

21072.

Suku suku, auru auru,
Kur mans maisiņš,
Lai varu Grietiņu
Iekšā bāzt,
Kādu vecu nabagu
Virsū grūst!
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

21073.

Sveķiem solu tecināju,
Pavad' meitu gaidīdama.
Kad sēdās, plaušķējās,
Kad cēlās, viršķējās.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

21074.

Sveši ļaudis lielījās
Manu kaklu aizdarīt.
Vaļā durvis, vaļā logi,
Vaļā mana valodiņa!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

21075.

Sveši ļaudis sanākuši,
Tie gar galdu sasēduši;
Es, brāļam īsta māsa,
Plānā vien dīžijos.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

21076.

Tā Grietiņa mani lūdza,
Lai ieteicu brālīšam;
Es jau liels gudrenieks,
Es ieteicu čigānam.
3531 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

21077.

Tādi vien sanākuši
Sila beku lauzējiņi;
Nav neviena gudra vīra,
Kas ar mani parunā.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Tādi vien sanākuši
Mūs' māsiņas vedējiņi:
Sila peku lauzējiņi,
Sēņu sulas strēbājiņi;
Nav neviena lāga puiša,
Ar ko varu parunāt.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

21078.

Tādi vien sanākuši
Sila peku lauzējiņi;
Nav neviena lāga vīra,
Kas dzeŗ pilnu biķerīti.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

21079.

Tam bij iet parados,
Kam šķīrās, kam veicās,
Sun' ar kaulu nomētāj',
Puis' ar knipi noknipēj'.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

21080.

Tam pārim kāzas dzēra,
Cits pārītis lūkojās,
Cits pārītis lūkojās
Līdz citam rudenim.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)], 224 [Kabilē (Kld)].

1. Šo godiņu godājam,
Citu jaunu domājam:
Šai pašā godiņā
Cits pārītis raudzījās.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

2. Vai ļautiņi, nemanāt,
Kāzas būs drīzumā:
Pēters, Līze kāzas dzeŗ,
Juris, Trīne lūkojās.
12 [Gaŗkalnē (Ropažu pag. Rg)].

- 31 -

21081.

Taražas taražas
Vakara māsas,
Visu dienu taražoja
Gaŗ savu māsu.
Eit', tūļas, iekšā,
Ko tūļājat!
226 [Kandavā (Tl)].

1. Tīraša tāraša
Vedēja sieva,
Ko tik ilgi tīrašāji
Gar māsiņas augumiņu?
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

2. Tuntaļa tuntaļa
Vakara māsa:
Visu vakar' tuntaļo
Gar vienu galvu.
(?).

21082.

Tas Jānīts laukā bija,
Tas ienāca smiedamies:
Tas bij savu ieraudzījis,
Pa tīrumu slampājot.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

21083.

Tas Jurīts, šur nākdams,
Sievu slēdza tīnītē.
Atsavēla sieviņa
Ar visu tīnīti,
Padara Jurīšam
Lielo kaunu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Tā Trīniņa, šurp nākdama,
Vīru slēdza tīnītē.
Vīrs pakaļi atsavēla,
Tīne vien klaudzējās.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

2. Tas Jānīts, šurp nākdams,
Sievu slēdza tīnītē.
Brikšķējās, brakšķējās,
Siev' ar tīni pakaļā.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

21084.

Tas Jānīts vecs puisīts,
Cūku jāja baznīcāi,
Cūku jāja baznīcāi
Ar visim suvēnim.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

21085.

Tas puisīts kazu deva,
Kāziņāsi bāzdamies;
Es atnācu panākstos,
Labu vārdu nedevuse.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

21086.

Tas tapa dziedāts
Par jums visim.
Būs man tādus kankarīšus
Pa vienam rēķināt?
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

21087.

Tautas dara vaŗa tiltu,
Es darīju ozoliņa.
Tautām vaŗa sapelēja,
Man ozola salapoja.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

21088.

Tautu dēls, mans brālītis,
Abi vienu daiļumiņu,
Abiem cauņu cepurītes,
Abiem bēri kumeliņi,
Abiem dzied lakstīgala
Zobeniņa galiņā.
226 [Kandavā (Tl)].

1. Divi vien mēs bāliņi,
Abiem bēri kumeliņi,
Abiem dzied lakstīgala
Zobentiņa galiņā.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

21089.

Tautu meita lielījāsa,
Dižus radus turēdama.
Kur nu tavi diži radi?
Žīdi viena panākstos,
Žīdi viena panākstos
Ar visāma lādelēm.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

21090.

Tiešām tautas ceļu dara
Uz maniem bāliņiem:
Kad māsiņu dabūjuši,
Iet ar lielu līkumiņu.
317 [Lindē (Birzgales pag. Rg)].

21091.

Teicies, bezvārdi,
Kas tev vārda!
Ja vārda neteiksi,
Mēs gānīsim,
Mēs tevi sauksim
Suņpeķa vārdā.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

- 32 -

21092.

Tev, Kristap, tukša daba,
Cauru galu cepurīte;
Bezdelīga ligzdu taisa
Tavā galvas galiņā.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

21093.

Tev, vācieti, tāda daba
Kā manam buķelim:
Kad ierauga jaunas meitas, -
Buču buču, mer mer mer!
190 [Kuldīā].

1. Jānīšam tāda daba
Kā manam buciņam:
Kuŗu meitu ieraudzīja,
Tek pakaļ šņaukādams.
229 [Rideļu pagastā (Engures pag. Tk)].

21094.

Tik dabūju grūdenīša
Kā svētkos, Meteņos;
Tik dabūju jaunu puisi
Kā kāzās, krustībās.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

21095.

Tik tāds kraķītis
Vakara brālis;
Tik tāda žagata
Vakara māsa.
217 [Ārlavā (Ārlavas pag. Tl)].

21096.

Tika manim, tika manim
Ar Jānīti kapāties;
Jānītim blusas svārki,
Man tērauda zobeniņš.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

21097.

To vecu tēviņu
Laidīšu gaŗām,
Tam teica ļautiņi
Daudz jaunu dēlu,
Ras' jel es viņa
Jauņuve būšu.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

21098.

Traka traka Juŗa māte,
Laida dēlu vedējos [panākstos]!
Visas mūsu vecas mātes
Aizkrāsnēi salauzīja.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Traka traka tā māmiņa,
Meitu laida panākstos!
Mūsu puiši salauzuši, -
Aiziet meita raudādama.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

2. Traki ļaudis, traki ļaudis,
Bērnu laiž panāksnos!
Bērniņš sēd sasadzēris,
Vēderiņu kasīdams.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

21099.

Trink' mani Krustiņš
Ap istabiņu;
Trinkdams iekrita
Ūdens dobē.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

21100.

čuibas vien, čuibas vien
Tautu dēla bāleliņi;
Gan jūs, čuibas, redzēsiet,
Kādi mani bāleliņi!
303 [Svitnē (Svitenes pag. B)].

21101.

čuža čuža, buža buža,
Ne diženi panāksnieki.
Kad es būtu panāksniece,
Kā vanadze lidenātu.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)], 27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

21102.

Tu, Jēcīti, atiedamis,
Lielu skādi padarīji:
Tu nomini raibu kuņu
Ar visiema kucēniem.
Lai tā kuņa kas tā kuņa,
Ku(r) tie daili kucēniņi!
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

21103.

Tu, Grietiņa, lepna meita,
Lepni tevi vizināju:
Uz ecēšu sēdināju,
Ar kuilīti vizināju.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

21104.

Tu, NN, nezināji,
Kādas domas es domāju:
Es domāju sakas šūt,
Braukt ar tevi mālu mīt.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)], 322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

- 33 -

1. Jūs, puisiši nezināt,
Kādas domas es domāju:
Es domāju rīkus šūt,
Puišus jūgt ecēšās.
Lielos puišus malā likšu,
Mazos puišus vidū likšu;
Lielos dzīšu tramdīdama,
Mazos dzīšu žēlodama.
250 [Slampē (Slampes pag. Tk)].

2. Ko, Jānīti, tu domāji?
Es domāju gana labi:
Es domāju sakas šūt,
Braukt ar tevi mālu vest,
Braukt ar tevi mālu vest,
Mūrēt cepli gubenēi,
Mūrēt cepli gubenēi,
Tur būs silta gulēšana.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

21105.

Tu, Juoneit, pūru bridi,
Kuop uz cepļa sildeitūs;
Es atguoju sausu zemi,
Es aiz golda pasēdeišu.
4282 [Eversmuižā (Ciblas pag. Ldz)].

21106.

Tu, Jānīti, šur nākdams,
Ko atstāji Trīnītei?
Ūdentiņu kanniņāi,
Sēnaliņas vācelēi.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

21107.

Tu, svuot'eņ, narunoi,
Tev run'eņa nazav'ed'e;
Lai runuova myusu svuots,
Myus' svuotam rezva runa.
409 [Līksnas pag. D], 4223 [Višķu pag. D].

21108.

Tu, tēviņi, cūku kavi,
Ku(r) tie cūkas liekumiņi?
Tei bij viens skroderītis,
Tam vajaga piņģerota.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

1. Mūs' māsiņa buku kava,
Kam vajaga buku desu?
Šei bij divi mūzikanti,
Tiem vajaga buku desu.
171 [Tāšu Padurē (Kalvenes pag. Azp)].

21109.

Tūlu tūlu, meženieki,
Pūšat ratu rumbiņā!
Es, nabaga laucenieks,
Pūšu auna radziņā.
274 [Zaļā muižā (Zaļenieku pag. Jg)].

21109¹.

Tūlu tūlu, Miķelīti,
Pūt kaziņas radziņā!
Visi tavi tēva radi
Pa siliņu izklīduši.
3011 [Pomušas un Ārdzes pagastos (Ceraukstes pag. B)].

21110.

Turaties, turaties,
Viņas puses dziedātāji,
Atspiežati gūžu kaulus
Jale durvju stenderē!
202 [Striķos un Saldū (Zvārdes un Saldus pag. Kld)].

21111.

Uguns puisi, uguns puisi,
Dedzin' gaišu uguntiņu!
Es tev došu linu kreklu
Kaņepēju piedurknēm.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Uguns puisi, uguns puisi,
Dedzin' spodru uguntiņu!
Es tev došu raibus cimdus
Līdz pašām elkūnēm.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

21112.

Uguns puisi, uguns puisi,
Turi labu uguntiņu!
Ja tu labi neturēsi,
Tiks mugura oderēta.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

21113.

Ūdens baķis meitu veda
Salēniešu Pēteŗam;
Vinnis, Tunnis, Tuterlucis,
Tie sajāja panākstos.
1191 [Ēveles draudzē].

21114.

Ūjā velli ventinieki,
Kur jūs tādi gadījās?
Šķībi rati, greizas ķēves,
Noplīsuši braucējiņi.
222 [Garlenē (Vandzenes pag. Tl)].

21115.

Urrā kliedzu, urrā brēcu,
Redzēj' vilku lampājot.
Tas nebija pelēks vilks,
Tas bij mans vīratēvs,
Tas bij mans vīratēvs
Pelēkiem kamzoļiem.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

- 34 -

21116.

Uz manim, sveši ļaudis,
Ienaidiņa neturat!
Pats es ņēmu, pats atvedu
Jūs' māsiņu zeltenīti.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

21117.

Uzvārēju, uzvārēju,
Man Dieviņis palīdzēja!
Es kā kundze nodzīvoju,
Tu kā krupis nolēkāji.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

21118.

Uzvārēju, uzvārēju,
Man Dieviņš palīdzēja.
Kur tu mani uzvārēsi,
Lielu radu brāļu māsu!
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

21119.

Vārna brēca, vārna sauca:
Kalējam smēde deg!
Nebrēc, vārna, nesauc, vārna,
Nu tik šķīla uguntiņu!
343 [skat. 69. (Patkules pag. Md)].

21120.

Vārna kliedze, vārna sauce,
Vārnu vilki apstājuši.
Kad zinātu mūsu kungi,
Sūtīt' simtu medinieku.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

21121.

Vārna kliedza, vārna brēca,
Vilki vārnu apstājuši.
Būtu vārna mana rada,
Es tos vilkus noraidītu.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)].

1. Vilki vārnu apstājuši
Ap eglīti siliņā.
Būtu vārna mana rada,
Es tos vilkus paspaidītu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

21122.

Vāci vien, vāci vien
Tai māsai panāsnos.
Tie nekādi krietni vāci,
Tie čigāna kulbas našķi.
14 [Inčukalnā (Inčukalna pag. Rg)].

21123.

Vācu vien, vācu vien
Tautu meitas bāleliņi.
Gan no rīta redzēsim,
Vai būs vācu dāvaniņas.
190 [Kuldīā].

21124.

Vai tik vien panāksnos,
Kā tā viena veca sieva?
Tā galdiņa dauzītāja,
Tā dziesmiņu dziedātāja.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

21125.

Vakar es biju
Vedēja sieva,
Šodien brāļam
Dziedātāja.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

21126.

Vakar puiši naudu krāja
Spirtus vātes dibinā;
Spirtū nauda izkususe,
Tukši maki palikuši.
231 [Stendē (Stendes pag. Tl)].

21127.

Vakara māsa,
Vakara vārna,
Tā sauca, tā brēca
Kā citas vārnas.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)], 177 [Sakaslejā-Apriķos (Apriķu pag. Azp)].

21128.

Vakara tēviņi,
Savāķi bērnus!
Vilks citu timbāja
Avota lejā.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

21129.

Viena saule, viena zeme,
Nevienāda valodiņa:
Jau citā maliņā
Locīt loka valodiņu.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1. Viena saule, viena zeme,
Nav vienāda valodiņa;
Par upīti pāri gāju,
Jau savāda valodiņa.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

2. Viena zeme, vieni ļaudis,
Nav vienāda valodiņa;
Ik pēc zemes gabaliņa
Griež savādu valodiņu.
157 [Vecpilī (Vecpils pag. Lp)].

- 35 -

21130.

Viens pats vecs vīrs,
Tas bija buris,
Tas būra dangā
Ar alus kannu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

21131.

Velieties pašas, kannas,
Uz avotu mazgāties!
Rīku meita, staļļa puisis
Guļ uz viena paladziņa.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

21132.

Vecajam tētiņam
Trīs znotiņi, trīs urķīši;
Ikkatram znotiņam
Pa urķam atvēlēja.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

21133.

Vilkam kauns, lāčam kauns,
Līzītei vien nav kauns.
Vai tu kādu radu biji,
Ka tu nāci panakstos?
34 [Plāterē (Plāteres pag. Rg)].

21134.

Virsū stāv vaišļu lapa,
Uz ūdeņa plīvodama;
Tā plīvoja pār tautām
Mūs' bāliņa karodziņš.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

21135.

Visapkārt bērzu birze,
Vidū saule riņķi griež;
Visapkārt kaŗa pulki,
Vidū mans brāleliņš.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

1. Visapkārt(i) ievas zied,
Vidū saule ritināja;
Visapkārt(i) tautas jāja,
Vidū mani bāleliņi.
206 [Kuldīgas apriņķī].

2. Visapkārti lielus lija,
Vidū saule ritināja;
Visapkārti sveši ļaudis,
Vidū mani bāleniņi.
193 [Lutriņos (Lutriņu pag. Kld)].

21136.

Visapkārt gaiļi dzied,
Apsēn' (=māju v.) gailis vien nedzied.
Apsen' gailis pakāries
Kārkliņ' Māras klētsdurvīs.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

21137.

Vysys muos'eņis b'ejuom,
Vysuom z'eiļu vaiņuc'eņi;
Cyta cytys nad'ev'ēm
Taut'eņuom nycynuot.
426 [Sakstagala pag. Rz].

21138.

Visas meitas klusu nāce,
Dārte nāce grabēdama.
Kā tad viņa negrabēsa,
Jānis sēda mugurā,
Jānis sēda mugurā
Sakaltušu kažociņu.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

1. Visi viesi klusu nāca,
Jānīts nāca grabēdams,
Jānīts nāca grabēdams,
Grietu nesa mugurā.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

21139.

Visi mani bāleliņi,
Mauciet dzelžu pirkstainīšus,
Ka variet ķircināt
Svešu ļaužu dzeltainītes!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

21140.

Visi mazi ezeriņi
Vakarā miglu meta;
Visi mazi brāleliņi
I tautām pavēlēja.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

21141.

Viss par naudu, viss par naudu
Svešajā zemītē:
Irbīt' pirku, ortu devu,
Teterīti - pusdālderi.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

21142.

Viss par naudu, viss par naudu
Svešajā zemītē:
Zirgiem auzas, vāģiem smēre,
Puišiem meitas klātgulēt.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

- 36 -

21143.

Viss par naudu, viss par naudu
Tai svešā zemītē:
Par naudiņu ēst un dzert,
Par naudiņu akūdens.
353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

21144.

Visu laiku tā Līzīte
Ar Anniņu ienaidā;
Vakardien saderēja,
Panākšņos lauzdamās.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

21145.

Vysu mežu izstaiguoju,
Šmudra kūka nadabuoju;
Vysys tautys izstaiguoju,
Gudra puiša nadabuoju.
4282 [Eversmuižā (Ciblas pag. Ldz)].

21146.

Visu nakti sadziedāju
Tautu galdu galiņā;
Sviežat, brāļi, dālderīti,
Lai dod tautas nodzērties!
224 [Kabilē (Kld)].

21147.

Ciema kuņas sanākušas,
Manu acu dūrējiņas.
Eita, kuņas, sētiņā,
Vērpiet savas pakuliņas!
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

1. (=Meitas:) Eit' projām, ciema sievas,
Mūsu acu urbējiņas,
Eit' savās sētiņās,
Vērpiet savas pakaliņas!
(=Sievas:) Kas tev bēdas, ciema meita,
Par manām pakalām?
Man caunīta linus vērpa,
Vāverīta pakaliņas.
(=Meitas:) Nava tiesa, nava tiesa,
Ka caunīte linus vērpa!
Cauna vilka pakaliņas
Sausa bērza stumbiņā.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

2. Ciema kuņas sanākušas,
Ķēzī manu augumiņu.
Tekat, kuņas, sētiņā,
Graužat savas pakuliņas!
- Kas kuŗam bēdas bija
Par manām pakulām?
Man caunīte linus vērpa,
Vāverīte pakuliņas.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

21148.

Ciema puiši man vaicāja,
Ko dar' jēri, kazlēniņi.
Vilki, zvēri viņus zina,
Es ar jēriem netinos!
89 [Leimaņos (pie Vecpiebalgas C)].

1. Citas meitas man vaicāja,
Daudz man jēru, kazlēniņu?
Ko jūs man vaicājiet?
Es ar jēriem netinos;
čiči pupi, tie man ir,
Kas visām meitiņām.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

21149.

Cērt, bāliņi, nebēdā,
Tautām zaļu ozoliņu,
Kā tautiņas liepu cirta
Tavā klēts pakaļā!
106 [Viesienā (Viesienas pag. Md)].

21150.

Cērtiet, brāļi, gaŗas kārtis,
Taisiet lielu aplociņu!
Visas manas vedekliņas
Aplokā satrencamas.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

21151.

Cik liksi, Jānīti,
Mitosim lopus!
Tev stulbs ērzelis,
Man mella ķēve.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

21152.

Ciki vīn lobu ļaužu,
Kai t'ej vīna gūvu gan'e:
T'ej atv'ed'e gūvi, vušku,
Pakaļ pyuru rytynuoja.
426 [Sakstagala pag. Rz].

21153.

Citas sievas savus vīrus
Līdza veda godībās;
Es aizslēdzu savu vīru
Aldarpriši(?) cūkkūtē.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

- 37 -

1. Citas sievas savus vīrus
Līdzi veda uz godiņu;
Es aizslēdzu savu vīru
Itin klusu tīnītē.
Atskatos atpakaļ,
Vīrs ar tīni viļājās.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

21154.

Citi puiši Ansīti
Ļevēnu sauca, -
Ansiņš veģītis,
Sviesta kriņģelītis.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

1. Citi vīri manu vīru
Gailīti sauca, -
Mans vīrs veģītis,
Sviesta kriņģelīte.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

21155.

Cūka Jāni dzenāja
Gar sētas mietu, -
Es pate redzēju,
Ūdenu nesdama.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

★

58606.

Ai brālīti, ai brālīti,
Tavu lielu neslavīnu:
Vecais brālis sievu ņēma,
Tu lindruku vadātājs.
604 [Dažādi iesūtītāji].

1. Ernest, tu smuks puišeli,
Tev tik viena slikta daba:
Kuŗš puišelis sievu ņēma,
Tu rinduku turētājs.
339 [Raņķu Kld].

58607.

Ai Dieviņi, ai Dieviņi,
Nu mēs viņus vinnējām,
Nu mēs viņus iedzinām
Pašā elles dibenā!
546 [Kuldīga Kld apr.].

1. Adieviņ, adieviņ,
Nu mēs viņus vinnējam,
Nu mēs viņus iedzinam
Pašē elles dubenē!
546 [Kuldīga Kld apr.].

2. Ai Dieviņi, ai Dieviņi,
Nu mēs čurus vinnējām,
Nu mēs jūs grūdīsim
Pašā elles dibenā!
141 [Ivandes Kld].

3. Ar Dieviņi, ar Dieviņi,
Nu mēs čuskas uzvaram,
Nu mēs viņas aizdzenam
Aiz kalniņa lejiņā!
548 [Liepāja Lp apr.].

58608.

Vai vai dieniņu,
Nu mūsu vinnība:
Mēs tos panāksnus
Pie sienas griežam;
Pie sienas griežam,
Ar naglām sitam.
604 [Dažādi iesūtītāji].

58609.

Ai Dieviņ, ai Dieviņ,
Dzierd upe pļunkājās;
Gudenieki savas meitas
Upītē samērkuši.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

58610.

Vai Dieviņ, ko darīšu,
Skurstīnā grabināj'!
Pieci velni grabināja
Pavārīnes dvēselīti.
282 [Nīcas Lp].

58611.

Ai, cik kūtri krupis vilkās
Pa celiņu laidarā!
Tā jau mūsu mātes meita,
Nevar panest slaucenītes.
604 [Dažādi iesūtītāji].

58612.

Oi Dīveņi, oi Laimeņi,
Pusvuocīša laudaviņa!
Man veizīte dasadyure
Pi vuocīša tupelēm.
465 [Varakļānu Rz].

58613.

Ai Kārlīti, nabadzīti,
Ko tu vārnai nodarīji?
Ik vārniņa gaisā skrēja,
Tavu vārdu pieminēja.
548 [Liepāja Lp apr.].

- 38 -

58614.

Vai meitiņa, vēju slota,
Kam ar mani nerunāj'?
Vai tu biji tautu rāta,
Vai aiz sava lepnumiņ'?
519 [Zūru Vp].

58615.

Ai meitiņa, vīzdegune,
Necel augstu deguntiņu!
Es neraugu tava goda
Pie vīzīga deguntiņa.
Godu raugu darbiņā,
Gudrajā padomā.
605 [Skolas].

58616.

Vui i vui i tu Moriņ,
Kur cik lela tu nakauņa?
Prīdei zoru īraudzējus',
Kuop leidz pašai viersyunei.
35 [Baltinavas Abr].

1. Vui i vui i tu Jonīt,
Kur cik lels tu nakauns?
Prīdei sovu īraudzijis,
Kuop leidz pašai viersyunei.
35 [Baltinavas Abr].

2. Oi Juoneiti, oi Juoneiti,
Tovu lilu nekauneibu:
Īraudzejis prīdē šovu(?)
Kuop da pašas viersauneites.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

58617.

Oi Juoneit, oi Juoneit,
Tovu lelu nalaimeiti:
Iz meitom steigdamīs,
Īsasprīde sātmalī.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

58618.

Aiju aiju Priedes Grieta,
Kāda slava tev izgājsi!
Priedes Grietai bērns piedzimis
Priedes piena kambarī.
575 [Valmiera Vlm apr.].

58619.

Vai vai jauni kungi,
Kādu slavu jūs slavēja!
Jūs slavēja tādu slavu,
Gnīdas vilnu nodzinušas.
391 [Sinoles Vlk].

58620.

Ai Bronus, ai Bronus,
Kaids tu vylka aizbazņīks!
Ni palyka, ni atlyka,
Pošu laiku cik vajag.
18 [Andrupenes Rz].

58621.

Voi voi tu Aneit,
Tu nalabi padarēji!
Vysu gostu saprasēji,
Tāva ai muoti naprasēji.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

58622.

Vai vai tu Kristeit,
Tovu lylu svīsta cybu!
Pīci veiri tīsu cjāļa
Ap tū tovu svīksta cybu.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

58623.

Oi oi tu svuočeņ,
Kaida slava tev atguoja!
Pīci dāli, sasta meita
Guļ azara dybynā.
143 [Jāsmuižas D].

1. Vai vai tu Brigit,
Kaida slave tev atguoja!
Divi dāli, treša meita
Guļ azara dybynā.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

2. Vai vai tu svuoteņ,
Kaida slava tev atguoja!
Divi dāli, vīna meita
Guļ Lubuona dybynā.
465 [Varakļānu Rz].

3. Ai Ilzīte, ai Ilzīte,
Kaida slave tev atguoja!
Divi dāli, treša meita
Guļ azara dybynā.
Jau tam laikam dīna sasta,
Kai tei ziņa šur atnasta.
465 [Varakļānu Rz].

58624.

Tautu meita lielījās:
Es dižā, varenā.
Ko lielies, tautu meita,
Es jau tavu godu zinu:
Divi dēli, treša meita
Guļ ezera dibenā.
72 [Cesvaines Md].

- 39 -

58625.

Ko, puisīt, tu lielies,
Es jau tavu godu zinu:
Pieci bērni, viena sieva
Guļ ezera dibenā.
306 [Patkules Md].

58626.

Ko lielies, tu puisīt,
Kas jel tevis nepazin'?
Pieci bērni tev paslēpti
Dižūdens dziļumos.
518 [Zlēku Vp].

58627.

Ai bruoliņ, buoļuliņ,
Kū tu myusim padareji?
Piertē buobu nusluopēji
Ar pīcim bērniņim.
168 [Kalupes D].

58628.

Cik maksāsi man, puisīti,
Tavu godu es paslēpšu;
Pirtī sievu nomuškuja
Ar pieciem bērniņiemi.
Lai tā sieva, kur tā sieva,
Kur tās piecas dvēselītes!
70 [Cēres Tl].

58629.

Nn., talkā šurp nākdams,
Lielu skādi padarīja:
Pirtī kuņu noslāpēja
Ar pieciem kuceniem.
69 [Ceraukstes B].

58630.

Vaji vaji tu Ontoni,
Kuoda slava jums slivēja!
Piertī pliki kavušīs
Ap tū sutņu pīdorkneiti.
236 [Līvānu D].

58631.

Vai Mārtiņ, vai Mātiņ,
Kāda slava tev atgāja!
Tu izvilki ubadzei
Pašu lielo maizes kanci.
358 [Rugāju Abr].

1. Oi muoseņ, oi muoseņ,
Keida slavja tev atguoja!
Tu izvylki ubogam
Pašu lylū maizis kanci.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

2. O Puovul, o Puovul,
Kaida slava tev atguoja!
Tu atzogi ubadzei
Pošu lelu maizes kanci.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

58632.

Nasalīdz, tu Tekleiti,
Ar ubogu nagulējusi!
Tu izvilki ubogam
Pošu lelu maizes kanci.
357 [Rudzētu D].

1. Nazalīdzi, tu Odumi,
Kai ubadzja nagūļēji!
Tu nu juosi izmuonēji
Pošu lelū maizes kuļi.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

58633.

Vai vai tu Juoneit,
Kaida slave tev atguoja!
Tu nūzogi ūbēdzei
Pi bazneicys sīra kanci.
Kū tu grybi atsalīgt,
Tei ar vāzu trycynāja.
18 [Andrupenes Rz].

1. Tu izviļk ubadzei
Pat lelī sīra kaņc;
Tu gribēji atsalīgt,
Jei ar vāzu kratejuos.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

58634.

Es redzēju to Andriņu
Ar ubaģi čīnoties;
Ak tu viens grecinieks,
Kāda manta nabaģei?
Divas kules pār pleciem,
Trešā - runga rociņā.
394 [Skaistkalnes (Šēnberģes) B].

58635.

Es brīnos, es skatos,
Kur Jožiņu redzējusi?
Viņa lauka galiņā,
Ar ubaģi čīnoties;
Ak tu lielais grēcinieks,
Kāda manta ubaģei?
203 [Kurmenes B].

58636.

Oi oi tu tautīt,
Kaida slava tjav atguoja!
Vakar guoja tova muotja
Suoļa saujis laseju [laseidama].
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

- 40 -

58637.

Vai vai tu muoseņ,
Kaida slavja tjav atguoja!
Kači, zači auzas braucja,
Lītūņs braucja ļubovnīku.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

58638.

Ai māmīna, ai māmija,
Raugi mazu lupatēnu!
Aizgā tava jauņuvīte
Aiz galdīna pukstēdama.
94 [Dunikas Lp].

58639.

Vai meitiņas, vai māsiņas,
Kur liksim vecus puišus?
Vērsim viņus šņorītē,
Kārsim dūmos skurstenī;
Tad būs žīdam, čigānam
Sausas reņģes lupināt.
103 [Džūkstes (Džūkstes-Pienavas) Jg].

58640.

Ai lūdzami sveši ļauži,
Dusmas vien neturat!
Es ar savu dzērumiņ'
Daždažādi izdziedāj'.
160 [Jūŗkalnes (Pilsbergas) Azp].

58641.

Ak svātiņi, mani svāti,
Slazdiņā sakrituši!
Jo gribēju laukā vilkt,
Aiz smiekliem nevarēju.
358 [Rugāju Abr].

58642.

Oi Juoneit, oi Juoneit,
Tovu lelū gudreibeņu!
Kū actenis apraudzjāja,
Tū rūceņis pastruoduoja.
62 [Brigu (Janopoles) Ldz].

58643.

Ai Anneņ, ai Anneņ,
As tjav slykta navēlēju:
Pošai sjādjāt tūrneitī,
Bārnim tūrņa galeņī.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

58644.

Ai Mareite, ai Mareite,
Kur tu tuodu plašu [plešu] jēmi?
Muote motus nūplāsuse,
Nu saldotim volkojūt.
236 [Līvānu D].

58645.

Ai Jānīti, ai Jānīti,
Kam tu jāji panākstos?
Tev nebija zelta segli,
Ne sudraba iemauktiņ'.
339 [Raņķu Kld].

58646.

Vai manu brālīti,
Man tevis žēl!
Nu tevi ieveda
čurlaku barā.
Diži radi, labi ļauži,
Vis' iekrita čurlakos.
129 [Gudenieku Azp].

58647.

Ai māsiņ, ai māsiņ,
Tavu skaistu cekuliņ'!
Tāds bij tavs cekuliņš
Kā manai vistiņai.
246 [Madlienas (Lielais) Rg].

58648.

Ai pelēka bambalīte,
Ko tu tur bruzdināji?
Ne es tavu bruzdu dzirdu,
Ne redz tavu pelēkumu.
282 [Nīcas Lp].

58649.

Oi tautu meita, oi tautu meita,
Tavu lielu pļāpošanu!
Par dienīnu sapļopāja
Trīs devīni vezumīni.
605 [Skolas].

58650.

Oi tautu meita, oi tautu meita,
Tavu lielu slinkumiņu!
Devīni gadi, devīni gadi
Jau ustaba nemazgāta.
605 [Skolas].

58651.

A kuo i tī myusu kači ņaud,
Pa ustobu staiguodami?
Saūduši škvernu smoku,
Navar vaira iztuŗāt.
174 [Kārsavas Ldz].

58652.

Aizalīdzja šys Juoneits:
Es Geleiti naļubeju.
Kad atguoja kuozu vokors,
Tad Geleiti paļubeja.
357 [Rudzētu D].

- 41 -

58653.

Aiz kalneņa dyumi kyup,
Kas tūs dyumus kyupynuoja?
Jaunu puišu ribas dag
Pīgulnīka guntiņā.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

58654.

Aiz kuo tys puiseits
Atpakaļ vjāruos?
Aiz tuo ka mjaitiņas
Pi durvim stuov.
194 [Krāslavas D].

58655.

Aiz ko tik staltas, aiz ko tik baltas
Mūsu ciema zeltenīts?
Ikrītiņus viņas gāja
Patiltē cūku zīst.
605 [Skolas].

1. Kur tik staltas, kur tik baltas
Mūsu ciema zeltenītes?
Ik rītiņu kazu zīda,
Patiltē tupēdam's.
605 [Skolas].

58656.

Aizsēdusi netiklīte
Ar tautāmi aiz galdiņa;
Nu gaidīja ciema meitu,
Cimdu, zeķu sametot.
604 [Dažādi iesūtītāji].

58657.

Aitas bļāva laidarā,
Teļi māva aplokā;
Mātes meita aizkrāsnē
Saldu miegu aizmiguse.
506 [Zaļenieku Jg].

58658.

Ak meitiņas, ak māsiņas,
Patīkamas liekaties:
Mākat vīru izzobot,
Savu godu paturēt.
476 [Vecpiebalgas C].

58659.

Ak tu Juons, vacais vylks,
Kam tu givi jaunu vušku!
Ni tev zūbu, ni tev nogu,
Ar kū tu jū nūturēsi.
278 [Naujenes (Maļonovas) D].

58660.

Ak tu krupi, skroderīti,
Tu jau manis nedabūsi!
Tu kā krupis nokrupēsi,
Es kā roze noziedešu!
424 [Svitenes (Švitenes) B].

58661.

Ak tu krupi, skroderīti,
Kad es tevi neredzēju?
Tu kalnā cūkas gani,
Es sēž' rožu dārziņā.
203 [Kurmenes B].

58662.

Apleik goldu veiri sēd,
Na tī vysi veiri beja;
Cyts namuok ilkšu peit,
Cyts rogovu pataisīt.
465 [Varakļānu Rz].

58663.

Ar vaļiņu tautu dēls
Gaŗš uzauga netiklītis:
Staigā soļus skaitīdams,
Augumiņu mērīdams.
532 [Dobele Jg apr.].

58664.

O to škode nutykuse,
Kai tai myusu Geleitei:
Kači zuoles rozguozuši,
Buteleites sasytuši.
Škode škode buteleišom,
Vēl leluoka byudu zuolēm.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

58665.

Atbrauc veca māmuliņa
Ar karašu vezumiņu;
Tā cerēja savu meitu
Saimniecei izdevusi.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

58666.

Atbraucja svuoteņš
Ar vysu sīvu;
Sīvā viņ verās
Kai spīgelī.
182 [Kaunatas Rz].

1. Atrauca Zoseita
Ar vysu veiru;
Veirā i varas
Kai špīgelī.
604 [Dažādi iesūtītāji].

2. Atskrēja svuočīte
Ar vysu meitu;
Verīs meitā
Kai spīgeļī.
143 [Jāsmuižas D].

- 42 -

3. Atskrēja svuotens
Ar vysu dālu;
Dālā i veras
Kai spīgelī.
605 [Skolas].

58667.

Atbraucja svuotiņš
Ar vysu sīvu;
Pīsļēja koktā
Kai koza rogu.
143 [Jāsmuižas D].

58668.

Atbrauca bāliņš
Kasotu ķēvi;
Visi viesi ēst prasa,
Bāliņš savu ķēvi kasa.
605 [Skolas].

58669.

Atbraucja Pīters
Meitiņu prīcā.
Kai byus Pīteri
Īsmīdynuot?
522 [Zvirgzdienes Ldz].

58670.

Atbrauce Muoreņa
Puiškinu prīkā.
Veiveļu, veiveļu,
Na myusu puiškinu!
551 [Ludza Ldz apr.].

1. Atjuoja Verīte
Puiškiņu prīcu.
Dadzeišu, dadzeišu,
Na myusu puiškinu!
551 [Ludza Ldz apr.].

58671.

Atskrēja Daneite
Aneites prīkam.
Byus tevi pyutēle,
Na myusu Ane!
142 [Izvalta (Užvaldas) D].

58672.

Atskrēja Pauleite
Myusu puišu ļustē.
Apēde zēveles,
Na myusu puišus.
Myus ir sovi puiši,
Sovas skaistas meitenes.
465 [Varakļānu Rz].

1. Atskrāja Marceļa
Myusu puišu prīcā:
Apjād nobys,
Na myusu puišus!
18 [Andrupenes Rz].

2. Atskrēja Katrīte
Myus' puišu ļustem.
Apēdi ļaukus,
Na myusu puišus!
389 [Silajāņu Rz].

58673.

Atbrauc bryugons
Svīgdams, rākdams.
Veiveļu veiveļu,
Na myusu meitu!
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

58674.

Atskrēja Jozīte
Myusu puišu ļustem.
Apsaķēŗa cepļa stulpu,
Apsameiza rauduodama.
389 [Silajāņu Rz].

58675.

Atguoja Aneite,
Gūdeiga gaška;
Sātā māmena
Aiz motim volkuoja,
Aneite klīdze, Aneite brāce,
Vēl jū cīšuok paraustēja.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

58676.

Atjuoja Jakubs,
Kai lelys reimers:
Apādja ubjadzi
Ai vysom vāzom.
604 [Dažādi iesūtītāji].

58677.

Augsti kolni Pedeļūs,
Plykim gūrnim oruojeņi;
Ni jīm beja kolnā kuopt,
Ni gūrneņus apglobuot.
365 [Sakstagalas Rz].

58678.

Auru auru, meža puisi,
Aurodams vien staigāji
Aurodams vien staigāji
Tautu meitu sētiņā.
546 [Kuldīga Kld apr.].

58679.

Auču auču, viču viču,
Ciemam četri brūtgāniņi:
Viens ciemiņa ļetakājis,
Otris bērza atstutenis,
Trešais skuju raibacītis,
Ceturts Brencis no Aizputes.
282 [Nīcas Lp].

- 43 -

58680.

A tai sēdēja
Tei Alžbetene,
Ni muote pārus',
Ni laitejusja.
174 [Kārsavas Ldz].

58681.

Atej šur, tu Vikter,
Kū as tev pasaceišu:
Tova Ilze navasala,
Guļ uz nāru pastīpama,
Svjaci rūkā īlykuši.
89 [Dricēnu Rz].

58682.

Atsastuoja vaca buoba
Pi ustoba stenderīša;
Puiškins guoja ustobā,
Grīzās kluotu sumynuotu.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

58683.

Au au au au,
Mūsu Ilžu pazudīs!
Kas nu mīcīs Ķilķinus
No tiem priežu čiekuriem.
93 [Dundagas Vp].

58684.

Auklē, Jāneli,
Jau kāzu dienā!
Kam vedi Anneli
Aiz lazdu krūma?
355 [Rucavas Lp].

58685.

Ausim, meitas, baltas zeķes,
Jāsim puišus pieguļā!
Nojājušas, sapinušas,
Nāk mājā ziņģēdamas.
52 [Bikstu Tk].

58686.

Ālava ālava,
Vakara māsa,
Slaucama, slaucama,
Vedēju sieva:
Trīs mucas piekrāja
Dzeltenu sviestu.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

58687.

Uozeiši, kazeņas
Mīdzeišus grauze;
Domnīks Maulītei
Mutītes deve.
604 [Dažādi iesūtītāji].

58688.

čī čī Juonīt,
Zam lozdu kryumiņu!
Uozīši, kaziņas
Mizeņu grauze;
Juonīts Anītei
Cicīšus raudzēja.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

58689.

Bargs tautiets, bargs bāliņš,
Abi vienu bargumiņu;
Dievs to zin, kad aiziešu,
Kā mūžiņu nodzīvošu.
396 [Skrīveŗu Rg].

58690.

Bēdeiga bēdeiga Muorēnas meita:
Kiuru pierteni, tei apdzisa,
Nasa yudisneni, tis rozalāja,
Nūpierka kazeni, tei bez radzenu.
605 [Skolas].

58691.

Bi gājis Jānits,
Vēl būs iet;
Bij tādu Anniņu
Gaŗam laiste.
200 [Kuldīgas Kld].

58692.

Besam devju driču pyuru,
Kab tevi, Juoneit, nūrautu.
Bess pajēmja driču pyuru,
Vys tu vēļ i volkojīs.
182 [Kaunatas Rz].

58693.

Braucja, braucja ponoksnīši
Gara gara viertyuneite:
Veirs ar sīvu, sīv' ar bārniem,
Keve ar pīci kumeleni.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

58694.

Atskrēja svuoteņs
Ar vysu saimi:
Tāvs ar dālu, muotja ar meitu,
Muosa ar vysu kumeleņu.
143 [Jāsmuižas D].

- 44 -

58695.

Brauķējiņi, brauķējiņi, [braucēji?]
Velns parāva lauzējiņus;
Metīsimi spoļu sauju,
Pirksim jaunus lauzējiņus.
355 [Rucavas Lp].

58696.

Bruolinīki bruolinīki,
Šanavojit padruškeņas:
Vedit juos sileņā,
Buozit skudru pyulīnī!
182 [Kaunatas Rz].

58697.

Bruoļu bārni, muosu bārni,
Tei pyrmu kvīšu sākla;
Lai palyka sveši ļaudis
Keukuļūs i atvātuos.
326 [Preiļu D].

1. Bruoļu bārni, muosu bārni,
Te pyrmuo kvīšu sākla;
Lai palyka sveši lauds
Kyukulīs, atvātuos.
326 [Preiļu D].

58698.

Brīnamies, čūdamies,
Kur Jānīti redzējām?
Priedes kroga stadalā
Ar čiganku ķīvējās.
259 [Mazzalves (Ērberģes) Jk].

58699.

Brīnējos, skatījos,
Kas tur sētā čūrojas?
Krupis puisi dancināja,
Aiz ausīm turēdams.
511 [Zebrenes (Reņķes) Tk].

58700.

Brūtes māsa cāli plūca,
Galda stūri turēdama;
Brūtes brālis cisku kasa,
Pa plāniņu tekādams.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

1. Brūtes brālis gaili kāva,
Galdiņ' stūri turēdams;
Brūtgan' brālis cisku kasa,
Pa plāniņu tecēdams.
40 [Basu (Bases) Azp].

58701.

Bullis gāja baurodams,
Smilšu kalnus meklēdams;
Tā staigāja kāzu puiši,
Panāksnīcu meklēdami.
605 [Skolas].

58702.

Burbuļainas, runkuļainas
Bekas auga laidarā,
Tās nebija sila bekas,
Tās bij mūsu jaunas meitas.
605 [Skolas].

58703.

Būt' godīgas panāksnieces,
Būt' godā atnākušas;
Ceļā nakti gulējušas,
Purvā kuņu tērējušas.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

58704.

Cauri gāju Piebalgai,
Rokā nesu vainadziņu;
Nav neviena lāga puiša,
Ar ko vārdu parunāti.
476 [Vecpiebalgas C].

58705.

Vāneniekus cauri gāju,
Laba puiša neredzēju:
Citi lieli dzērājiņi,
Citi slinki strādenieki.
464 [Vānes Tk].

58706.

Cauri gāju ciema sētu,
Krietnas slotas neredzēju:
Ciema meitas, kāras meitas,
Par desām apēdušas.
193 [Krapas Rg].

58707.

Ciema sētai cauri gāju,
Ratiem streņģes nerdzēju;
Ciema puiši noēduši,
Sausas reņģes domādami.
103 [Džūkstes (Džūkstes-Pienavas) Jg].

1. Ciema sētai cauri gāju,
Govīm astes neredzēju;
Ciema meitas nograuzušas,
Sausus ņēģus domādamas.
103 [Džūkstes (Džūkstes-Pienavas) Jg].

2. Es gāju caur Gobu sētu,
Ratiem streņģu neredzēju;
Gobu puiši apēduši,
Par desām domādami.
52 [Bikstu Tk].

- 45 -

58708.

Caļami Maseiti
Cīnā un gūdā,
Ceļami izuoržu
Skal' gribynuotu!
143 [Jāsmuižas D].

58709.

Celsim, celsim svuoteņu
Lielā gūdā:
Iz vuoržu, iz vuoržu
Skalys skrubynuot!
Kai djavja zjamjā,
Tai plakškējās!
170 [Kapiņu D].

58710.

Celsimi Muorenei
Lelajā gūdā;
Lelajā gūdā,
Malnajā pūdā!
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

1. Cjaļsim tū Odumu
Cīnāi gūdā;
Cīnāi gūdā,
Malnajā pūdā!
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

2. Ceļsimi Jezupu
Lelāji gūdā;
Lelāji gūdā,
Lelāji slavā!
522 [Zvirgzdienes Ldz].

3. Nyu mes liksim
Geleiti mīrā;
Celsim Kosceiti
Cīnā un gūdā;
Cīnā un gūdā,
Caurajā pūdā!
247 [Makašānu Rz].

4. Suoksim ar krystamuoti lomuotīs;
Celsim jū mēs
Lelā gūdā;
Lelā gūdā,
Malnā pūdā.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

58711.

Ciži vini, īdri vini
Šūvosori pījauguši;
Sosi vini, pleši vini
Šūvokori sabraukuši.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

58712.

Ciema māte cūku slauca,
Uz strumpula sēdēdama,
Apgāzās strumpulīts,
Izlīst piena slaucenīte.
241 [Lubānas Md].

58713.

Ciema māte nezināja,
Kur tās savas meitas likt;
Klētī lika, žurkas ēda,
Skapē lika, sapelēja.
Lika ratu rumbiņā,
Lai pa ceļu lidinās.
90 [Drustu C].

1. Mūs' saimnieks nezināja,
Kur tas savus puišus liks;
Liek uz skapja, žurkas kremt,
Liek skapī, tur pelēja.
54 [Bilskas Vlk].

58714.

Jāņa māte savus dēlus
Aiz atslēgas vien turēja;
Klētī lika, žurkas grauza,
Pagrabā sapelēja.
99 [Dzelzavas Md].

1. Nāburgmāte bēdājās,
Kur glabāt savus dēlus;
Sviež gaisā, krīt zemē,
Liek skapī, sapelēja.
75 [Cirgaļu (Aumeisteru) Vlk].

58715.

Tu Anniņa, smuka meita,
Kur mēs tevi glabāsim?
Klētī tevi žurkas ēda,
Aizkrāsnē circenīši.
Paārdīšu žīdam bikses,
Ievīlēšu vīlītē.
129 [Gudenieku Azp].

1. Tu Pēcīti, smuks puisītis,
Kur mēs tevi glabāsim?
Klētī tevi žurkas ēdīs,
Aizkrāsnē circenīši.
Kad vīlēšu lindraciņu,
Ievīlēšu vīlītē.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

2. Tu puisīti, smuks puisīti,
Kur mēs tevi glabāsim?
Liek uz lubu, krīt zemē,
Žurki grauza kambarī.
Kad vīlēšu lindraciņu,
Ievīlēšu vīlītē.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

- 46 -

3. Tu Jānīti, smuks puisīt,
Kur mēs tevi glabāsim?
Pirtī tevi blusas rēja,
Aizkrāsnī circentiņ'.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

58716.

Ko bēdājam, ko gādājam,
Kur mēs puišus guldīsim:
Klētē odi, namā dūmi,
Sila malā vilki, lāči;
Pirtī puišus guldīsim
Zem vecām izparām.
476 [Vecpiebalgas C].

58717.

Ciema meitas lielijāsi,
Sevīm vīru dabūjušas:
Vecu āzi noķērušas,
Visas apkārt locijāsi.
605 [Skolas].

58718.

Ciema puiši kāzās brauca
Septiņiem dūkaniem;
Veca meita pakaļ skrēja
Ar vecām ecēkšām.
192 [Kosas C].

58719.

Ciemiņam tādi puiši,
Ar cauriem vēderiem;
Uz riķiem padūruši,
Pie meitāmi lodādami.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

58720.

Ceirulīts nūsaguoze
Nu akmiņa smīklenī:
Juļa braucja kuozuos,
Bārni dzynās pakalī.
174 [Kārsavas Ldz].

58721.

Cuki cuki, cūku meita,
Tevi puiši nelūkosi!
Tu izzīdi raibu cūku,
Aiz kalniņa gulēdama.
605 [Skolas].

58722.

Cūk cūk, tov raus,
Tād viers, apakšin!
Kriķ viers, kriķ apakš,
Sēnaliņas vidiņe.
445 [Ugāles Vp].

58723.

Cūka puisi nogulēja,
Meita vilka sētmalī.
Guli, šķelmi, sētmalī,
Diezgan mani kaitināji!
179 [Katriņas C].

58724.

čakli čakli, jūs puisīši,
Lieli darba darītāji:
Jums mutīte nemazgāta,
Nebaroti kumeliņi.
605 [Skolas].

58725.

četri Petri putru vyra,
Visi četri dzysynava;
Atskrīn Grīta, izād putru,
Palīk Petri raudādami.
44 [Bebrenes Il].

58726.

Ciksteni pijoli,
Vecā Grieta!
Kad pijole nocīkstēja,
Tad cīkstine saliecās.
40 [Basu (Bases) Azp].

58727.

čī čī Tekleit,
Tuo tev i vajag!
Kam vedi Aliksi
Zam lozdu kryuma?
89 [Dricēnu Rz].

58728.

čudu čudu, breinumeni,
Gūs nūspāra oruojeni;
čudu čudu, breinumeni,
Ūds nūspāra acātuoju.
170 [Kapiņu D].

58729.

čudys, ļeli breinumjaņi,
Veirs ai sīvu panuoksnūs;
Jī gribjāja sumynuotis,
Aiz ļautjaņu navarāja.
425 [Šķaunes (Landskoronas) Ldz].

58730.

čuža čuža, sveši ļauds,
Ni tī prota, ni muocēja;
Es prostum, es muocātum,
Ka tūs ceļus staiguotum.
466 [Vārkavas D].

- 47 -

58731.

čyukstēt čyukst sveši ļaudis,
Kū jī čyukst kū načyukst?
čyukstēdami, runuodami
Sosadyura dagunim.
35 [Baltinavas Abr].

58732.

Dabūt būs, dabūt būs,
Kādēļ būs nedabūt?
Odi koda, tautas dēl'
Bizenēt bizenēja.
505 [Zālītes (Grienvaldes) B].

58733.

Dēla māte lielījās,
Esot stalti tautu dēli:
Viens sēdēja aizkrāsnē,
Otris cūku laidarā.
Paceļu galvu, paskatos,
Raibai cūkai apķēries.
150 [Jaunraunas C].

58734.

Dālu tāvs, dālu tāvs,
Kū tu sovim dālim vēli?
Garu ceļu, rasnu rungu,
Blusu kuli mugorā.
170 [Kapiņu D].

58735.

Diltin dila durvju eņģes,
Atveŗoti, aizveŗoti;
Tā nodila meitu mēles,
Par puišiem runājot.
605 [Skolas].

58736.

Div div Māriņas
Vienā vārdā,
Ellē kristītas,
Ne baznīcā.
467 [Vārmes Kld].

58737.

Div' vien, div' vien
Panākstnieku meitas,
Tās pašas uzdūra
Bīstākļa galē;
Uzdūra, pārsvieda
Pār namu jumtu.
40 [Basu (Bases) Azp].

1. Divi vien, divi vien
Panāksnieku meitas,
Abas divas sadien
Bīstākļa galā;
Sadūru, pārsviežu
Pār nama jumtu.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

58738.

Divi divi, kas tie divi,
Kas pie veras turējās:
Meita Nn., puisis Nn.,
Tie pie veras turējās.
134 [Ilzenes Vlk].

58739.

Diža kūma piedzēruse,
Staiga nagus naibidama.
Dižas kūmas mamulite
Bērnu lika pabeņķe;
Ar kājiņu kušināja,
Lai nedzirda kūmenieki.
604 [Dažādi iesūtītāji].

58740.

Dižas meitas, mazas meitas,
Mīlat mazus puisēniņus:
Sasieniet buntiņā,
Iemērciet upītē!
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

58741.

Dīžen' meita ceļu gāja,
Dīžen' gurnus locīdama;
Dīžens puisis skatījās,
Krūmiņos tupēdams.
241 [Lubānas Md].

58742.

Dižājam vedējam
Plukatains kumeliņš.
Reizēm cirta, stāvus lēca,
Ne no vietas nekustēja.
546 [Kuldīga Kld apr.].

58743.

Dūd ai skruči, dūd ai skruči
Tam Maklaču Pīteram!
Kam jys leida klēteņāji
Myusu mjaitu sumynoitu.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

58744.

Dodat dodami
Brālīša tiesu!
Lai ilgi nesēd
Kaikaru pulke;
Kaikari piedeva
Sav' padomiņu.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

- 48 -

58745.

Dūdit gūdu, kam dūdit,
Dūdi gūdu svuotiņam!
Izlykuši uz nešļavu,
Nesit skudru pyulinī!
465 [Varakļānu Rz].

1. Dūdat gūdu, kam dūdat,
Dūdat gūdu svuotiņam!
Licit viņu uz neslovom,
Svīžat skudru pyulinī!
Skudras viņu grabynuoja,
Jis stabuļu stabuluoja.
89 [Dricēnu Rz].

58746.

Dūdīt gūdu, kam dūdīt,
Dūdīt māslu kapējam!
Paņemat aiz kuojiņu,
Velcet meža maliņā!
358 [Rugāju Abr].

58747.

Dūmojat, godojat,
Kū dareit Juoneišam?
Vest uz mežu, sīt pi kūka,
Lai dunduri junderei.
494 [Viļānu Rz].

58748.

Domajam, gādajam,
Ko puišiem darīsim?
Sviedīsim ezerā,
Būs vardēm barībiņa.
246 [Madlienas (Lielais) Rg].

58749.

Domāju, gādāju,
Kur tādu redzēju?
Susejas laukā,
Tītarus ganot.
281 [Neretas Jk].

58750.

Drebi, drebi, apsis lopa,
Pret ūzula lapeņom!
Tai drebēja Križynīši
Pret Ūdeņu meitiņom.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

58751.

Drebi, drebi, tu puisīt,
Kas tad tevi drabynuoja?
Vēja muote drabynuoja,
Aiz matinu turādama.
170 [Kapiņu D].

58752.

Duli, duli, plaska Juons,
Dūd maņ strumpi pastrumpēt!
Es tev dūšu cyukas asti,
Aj pa kolnu strumpādams;
Aj pa kolnu strumpādams,
Zaķa spiras laseidams.
18 [Andrupenes Rz].

58753.

Dziedi, dziedi, tu Anlīze,
Tu jau mani nevinnāsi!
Es tev tavu šauru muti
Ar sūnāmi aizrīvēšu.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

58754.

Jaj, Jezup, tu uorā,
Kū mjas ruodeisim:
Židam ķāvja nūspruogus,
Jyus aicynoj nūdeiruot.
143 [Jāsmuižas D].

58755.

Ej ārā, tu Jānīti,
Tev smirdēja kuiļu smaka!
Visi mūsu sivēniņi
Pēc tevim rukšināj'.
350 [Ropažu Rg].

58756.

Ej, buoleņi, tu pa prīšku,
Lai īt tyuļa pakaļa!
Cikam tyuļa tyuļuojāsi,
Muns buoleņš i aiz galdeņa.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

58757.

Ejat, bārni, skototīs,
Kas pa duorzu klaiguoja!
Īva syta Kaseiti,
Aiz motim valkuodama.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

1. Ejat, bārni, pasavārt,
Kas pa duorzu klaiguoja!
Pīters syta Juoneiti,
Aiz motimi turādams.
326 [Preiļu D].

58758.

Ej' Leneitja, slauk' ustobu,
Tu atrassi atradīni!
Myus' Anteitja sapīkusja,
Svīda klonkys acapļā.
389 [Silajāņu Rz].

- 49 -

58759.

Ej tu nost, neveiklīti,
No manām kājiņām!
Ka es tevi nesaminu,
Dadža lapu dēvēdama.
546 [Kuldīga Kld apr.].

58760.

Eita, puiši, klausietās,
Kas aiz vārtu klauvējās!
Tur klauvēja tava brūte,
Ar pieciem bērniņiem;
Ar pieciem bērniņiem,
Ar sešiem kuceniem.
127 [Grostonas Md].

58761.

Eit', tūļas, iekše,
Ko valstatiese!
čigāni valstīja
Pa peludāme.
129 [Gudenieku Azp].

1. Eit', tūļes, iekšā,
Ko valstatiese!
Ciemu puiši valstīs
Pa peludēmi.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

2. Iet, ules, iekšā,
Ko valstaties!
Mūs' brāļi valstīs
Pa peludēm.
200 [Kuldīgas Kld].

3. Kuč, dullas, iekšā,
Ko valstaties!
Mūs' brāļi valstīs
Pa peludām.
Vēru durvis, spēru kāju,
Metu acis dibenā.
129 [Gudenieku Azp].

58762.

Eita, brāļi, sētiņā,
Mērciet jaunu iesaliņu!
Panāksnieču vēderā
Dzīvi dzeņi klikšķināja.
1 [Ābeļu (Salas) Jk].

58763.

Eita būdā, turku suņi,
Līdz es putru izvārīšu!
Kad es putru izvārīšu,
Tad es visus lacināšu.
548 [Liepāja Lp apr.].

58764.

Es aizmirsu, nevaicājis
Svešu ļaužu veselīb':
Tēvs guļ kraupī,
Māmiņa kašķī,
Tie muļķu bērniņi
Suvenu sērē.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

58765.

Es apvilku vara ķēdi
Gar Tingera novadiņ';
Garām gāja Lubas meitas,
Garām gāja smilkstīdamas.
23 [Ārlavas Tl].

58766.

Es atrodu ganeidama
Iz celmeņa pyka zuoles;
Es īdevu Odumami,
Lai jis kuojas nūkratēs.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

58767.

Es atradu Grietas bērnus
Savai cūku midzenei;
Tavas acis, tavs deguns,
Tavi doti lakatiņi.
447 [Ulmāles (Ulmales-Labragas) Azp].

58768.

Es bij āre,
Es ko redze:
Ozlen savs meits kūl,
Nelaizdam vedbes.
518 [Zlēku Vp].

58769.

Es bij' lauke,
Es ērmus redzēj':
Pieci pāŗi panāksnieki
Satupuši žagaros.
(4. arī:) Žagaros runājās.
452 [Užavas (Zīras) Vp].

58770.

Es biju āre,
Es ērmus redzēj:
Es redzēju panāksnieces
Piecus pāris žagaros;
Viena īstā brūtes māsa,
Es tās citas nepazinu.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

58771.

Es gāju name,
Es ko redzēju:
Velns cirta kučeri
Uz švika bluķi.
17 [Ances Vp].

- 50 -

58772.

Es brīnos, es čudos,
Ko Valters Rīgā brauca?
Trīs pūri pelnu,
Klukstošu vistu;
Pelni gāja putēdami,
Vistas gāja klukstēdamas.
394 [Skaistkalnes (Šēnberģes) B].

58773.

Es brīnos, es čūdos,
Kur Mikiņu redzējus'?
Rīgas torņa galiņā,
Bez biksām mālus mina;
Bez biksām mālus mina,
Desu mulda mugurā.
203 [Kurmenes B].

58774.

Es šķitu Līzīti
Kur redzējusi:
Simjutu tirgū,
Singala pulkā;
Singala pulkā,
Džindžala rokā.
356 [Rudbāržu Azp].

58775.

Es redzēju baravedi
Rīgas torņa galiņā;
Desu mulda mugurā,
Suņa vilksne pakaļā.
42 [Bauskas B].

58776.

Es pazinu baravedi:
Pērnā jēra teķa māte,
Vecās mātes aitas meita.
42 [Bauskas B].

58777.

Es dūmuoju, es guoduoju,
Kū tī myusu sliņķi dora?
Visi uz cepla sakāpuši,
Nogus vīn i knibynoj.
170 [Kapiņu D].

58778.

Es dūmuoju, es guduoju,
Kas tur kyup namiņā?
Juonīts guni kurinoj,
Sev vādaru sutynoj.
170 [Kapiņu D].

58779.

Es verūs, es skotūs,
Kas koktāji caukstinēja:
Juonīts sovu buordu cierpa,
Vylnu lyka karzinē.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

1. Es dūmuoju, es guoduoju,
Kas tī koktā skripstynuoja?
Pīters Juoņam buorzdu cierpa,
Tekļa lyka vuocelītī.
389 [Silajāņu Rz].

2. Es skotūs, es verūs,
Kas zam golda cierkstējās:
Tys Juoneits čortu cierpa,
Vylnu lyka grezelī.
365 [Sakstagalas Rz].

58780.

As škitūs, as verūs,
Kas zam golda lecenej:
Bārtuļam leikas kuojas,
Tuos zam golda lecenej.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

58781.

Es verūs, es skotūs,
Kas zam goldu vyzuloj:
Juonišami solmu kyuls,
Tys zam goldu vyzuloj.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

58782.

Es skatos, es brīnos,
Kas tai grāvī čurājās?
Kaimiņ' puiši kaķus kāva,
Astes bāza kabatā.
103 [Džūkstes (Džūkstes-Pienavas) Jg].

58783.

Es verūs i pasaveru,
Kas aiz lūga mermelej:
Tei Julīte mermelej
Pīterīša kažukā.
494 [Viļānu Rz].

1. Es klausūs, pasaklausūs,
Kas aiz lūga mermelej:
Šei Zolīte mermelej
Zam Juonīša kažuceņa.
143 [Jāsmuižas D].

2. Es dūmovu, es godovu,
Kas aiz lūga mermelej;
Aneitja mermelej
Zam Justyna šineleiša.
168 [Kalupes D].

- 51 -

58784.

Es dūmuoju, kū dūmuoju,
As dūmuoju, vysu labi:
Es dūmuoju cepļi sist,
Ar Pīteri muolu vest.
466 [Vārkavas D].

58785.

Es dziedāju, gavilēju
Ar savām māsiņām;
Tautu meita dusmas tura,
Pakaļā stāvēdama.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

58786.

Es Kostuša napuordūtu,
Koč man symtu rubļu dūtu,
Es Andrīva najimtu,
Lai mān dāram dāravuotu.
113 [Gaigalavas (Bikovas) Rz].

58787.

Es gribēju beņķi lauzt,
Beņķi lauzt nevarēju,
Kā man būs beņķi lauzt,
Pērnie mēsli apakšā?
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

58788.

Es gribēju karā juoti,
Īsajuoju cyuku klāvā;
Es gribēju golvu cierst,
Nūsacierta cyukai aste.
465 [Varakļānu Rz].

58789.

Es gribēju - nevarēju
Tautu dēlu nobučāt.
Kā tu žūpu nobučāsi,
Tas iekrita pagaldē?
398 [Skrundas Kld].

58790.

Es ījeudžu sliņķi puisi
Rakstītuos komonuos;
Sātā māņ i gaisma ausa,
Uz kalniņa sauļa lēca.
170 [Kapiņu D].

58791.

Es jums lūdzu, ciema kuces,
Man's tik daudz nerejiet!
Es nenācu ēstu, dzērti,
Nācu māsai panākstos.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

58792.

Es jūs lūdzu, Ulmalnieki,
Nejājiet šovakar!
Šovakar Labradznieki
Vijās gaŗas pātadziņas.
447 [Ulmāles (Ulmales-Labragas) Azp].

58793.

Es jūs lūdzu, Ulmalnieki,
Atjājiet šovakar!
Šovakar Labradznieki
Sastriguši rāvienā.
447 [Ulmāles (Ulmales-Labragas) Azp].

1. Es jūs lūdzu, ciema puiši,
Šovakar atnākat!
Šovakar sētas puiši
Rāvienā iestriguši.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

58794.

Es jums saku, jauni puiši,
Brandaviņu nedzeŗati!
Brandaviņu piedzēruši,
Cūkkūtī nonāksieti.
193 [Krapas Rg].

58795.

Es nebiju redzējusi
Tādus dūdu vedējīnus:
Aiz galda raidāmi,
Aizkrāsnē līda.
94 [Dunikas Lp].

58796.

Es negribu tādu vīru,
Kas kā bullis raudzījās;
Es gribēju dziedātāju,
Ar ļaudīm runātāju.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

58797.

Es neņemtu tās meitiņas,
Kaut mūžam novecotu:
Kāpostiņus ravējot,
Snauda dobes galiņā.
605 [Skolas].

58798.

Es nevaru Grāverniekos
Pusnaksniņas pārgulēt:
Tie smirdēja rāvu smakas,
Man sirsniņa nepanesa.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

- 52 -

58799.

Es nazynu, kas par veizi,
Ka tī puiši veizējās:
Treis grašiņi maciņā,
Symtiņā leidzynuoja.
357 [Rudzētu D].

58800.

Es nu gana, es nu gana
Tev' neņemtu, ganu meita:
Tava mīļa dvēselīte
Putras spainī noslīkusi.
604 [Dažādi iesūtītāji].

58801.

Jas nūsytu malnu kaķi,
Pī sētenis damīgdama;
Šis Puovuls dreiži skŗāja,
Dūmuo: zalta stundinīks.
18 [Andrupenes Rz].

1. Es nūkavu malnu kaki,
Pi ežmaļa damīgdama,
Zornys kuoru sēteņā;
Šis Jureits drūši skrēja,
Dūmoj: zalta stundinīki.
18 [Andrupenes Rz].

58802.

Es pakuoru zyrga golvu
Uztabeņas dybynā;
Juoneits skrēja sumynuotu,
Dumuoja, ka meiteneite.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

58803.

Es pakuoru kēvis golvu
Patī cepļa dybynā;
Jugaseitja pabučova
Dūmodama, ka jauns puiseits.
466 [Vārkavas D].

58804.

Es pazinu no tālienes,
Kuŗa brūtes īstā mās':
Tā bij brūtes īstā māsa,
Kas sēd galda stūrītī.
204 [Kursīšu Kld].

58805.

Es pielēju lielu palti
Bālenīna pagalmā;
Tur noslīka tautu dēls
Ar visiem šabrakiem.
476 [Vecpiebalgas C].

58806.

As pīsaku tev, meitiņa,
Ar ubagu nagulēt;
Cik tu gribi aizzaliegt,
Ubags sieru parādīja.
241 [Lubānas Md].

58807.

Es piesaku tev, puisīti,
Šaipus galda nesēdēt;
Šaipus galda sēdētājiem
Visas dūres mugurā.
165 [Kalncempju (Kalnciema) Vlk].

58808.

As pīsoku tjav, puiseiti,
Myužam cyukys nūgaņāt;
Sova tāva teirumā
Pi palākuo akmesteņa.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

58809.

Es pīsoku tev, Onton,
Kai Vereites šanovuot:
Guldamīs sper ar kuoji,
Celdamīs raun aiz motu.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

58810.

Es puisīšus apdziedātu,
Kaut tie burt nemācētu;
Burvju sāls azotē,
Pudelīte ķešiņā.
560 [Rīga ].

1. Es redzēju Katreitei
Būra zuoles ozutē
Apdzīduotu es Katreiti,
Ka jei būrt namuocātu.
Kas jai deve, durakam,
Būra zuoles ozūtē?
465 [Varakļānu Rz].

58811.

Es redzēju vac' zyrg'
Pa rudzzuoļ volkuojuos;
Kuri viļki aizvylkuši
Myus' tāv' aizgaļdē?
465 [Varakļānu Rz].

58812.

Es redzēju tevi, maitiņ,
Sātā zornas teirejūt;
Es saciju: Dīvs paleidz,
Tu ībāgi stoduļā;
Tu ībāgi stoduļā,
Es ar peicku pakaļā.
36 [Balvu Abr].

- 53 -

58813.

Es uzgāju mūsu puisi
Grāvī vardi dīrājam;
Es šim teicu labudien',
Šis aiz kauna nesaņēma.
345 [Remtes Tk].

58814.

Es redzēju Mikileiti
Ar cierceni ecejūt;
Es jam devu dīvpaleigu,
Jis ciercini ozutē.
494 [Viļānu Rz].

58815.

Es redzēju staltu meitu,
Ar cimdiem govis slauca;
Kad ierauga jaunu puisi,
Abas rokas azotē.
229 [Liepupes (Perniģeles) Vlm].

58816.

Es redzēju tautu meitai
Melnu cūku istabā;
Cik tā mani ieraudzīja,
Tik ar cūku pagultē.
241 [Lubānas Md].

58817.

Es redzēju tautu dēlu
Kalna galā ecējot.
Kuŗu vagu tas izdzina,
Utkaj savu kažociņu.
103 [Džūkstes (Džūkstes-Pienavas) Jg].

58818.

As pīsoku tjav, Donot,
Iz beņceiša nazasēst!
Vysi mjaitu kulēceņi
Byus tovāji mugorā.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

1. Es sacēju tev, Modus,
Tu uz benča nazasēst!
Vysi buobu kulēceņi
Byus tovā mugorā.
551 [Ludza Ldz apr.].

2. As sacēju tev, Bernad,
Nazasēst skameicenī!
Vysu meitu kulacini
Byus tovā mugorā.
174 [Kārsavas Ldz].

3. Es pīsoku tev, meitiņ,
Tu uz benča nazasēst!
Visu meitu kulaceņi
Guls tovā mugorā.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

4. Es pīsoku tev, Pīter,
Tu uz benkīša nazasēst!
Vysi meitu piliciņi(?)
Leiss tev mugurā.
605 [Skolas].

5. Es pīsoku tev, Juoneit,
Nazasēst šymā vītā!
Vysi meitu kulēceni
Leiks tovā mugorā.
494 [Viļānu Rz].

6. Es saceju tev, Nn.,
Nasēd golda galeņā!
Vysi myusu kulēciņi
Lēks tovā mugurā.
414 [Stirnienes Rz].

7. As pīsoku ponuoksnīši,
Iz beņčeiša nazasēstit!
A vysi meitu kulēceņi
Byus jyusu i mugoruos.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

8. Atsasāda tys Juoneits
Pošā golda maleņā,
Vysi buobu kulēceni
Byus tovā vīteņā.
247 [Makašānu Rz].

58819.

Nesēsties, tu bāliņi,
Uz tā mana gaŗa beņķa!
Visi meitu kulāciņi
Līdīs tavā mugurā.
358 [Rugāju Abr].

58820.

Es redzēju ponuoksnīkus
Lobim zirgim sabraucam;
Cyts uz slūtas, cyts uz vāzdas,
Cyts uz vacuos sprēsleiceņas.
143 [Jāsmuižas D].

58821.

Es redzēju tū Jākupu
Gorodā gulejūt;
Cyti židi cauri guoja,
Cyts ar vāzu kužinuoja.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

1. Es redzēju tū Pīteri
Gorodāji gūļojūt;
Kas jam beja nagūļuot,
Kozu pyušļa paēds beja.
Cyti žeidi cauri guoja,
Cyts ar vāzu kužinuoja.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

- 54 -

58822.

Es redzēju ciema puišus
Snaužam ārkla galiņā;
Tec, māsiņ, ceļ aukšam,
Būs maizīt's arājiņš!
518 [Zlēku Vp].

58823.

As sovam podruškom
Slyķu dzīsmu nadzīduošu;
Lobuokuos viņ dzīduošu,
Pa vīnai lasēdama.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

1. Mes sovai Anneitei
Sliktu dzīsmu nadzīduosim;
Lobuokuos i izdzīduosim,
Pa vīnai lasēdamas.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

58824.

Es saceju tev, Aneit,
Slauki teiru ustabeņu!
Tovi svuoti sazapyna
Kei vistenis pokoluos.
604 [Dažādi iesūtītāji].

58825.

Es šķitu čiganus
Pa tiltu braucam:
Vakarbrālis atbrauca
Ar pātariemi.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

58826.

Es tādu Līzīti
Pats padarīju:
Ar vecu spēlīti
Actiņas dūru,
Ar vecu lizīti
Mutīti dūru.
524 [Aizpute Azp apr.].

58827.

Es varēju ciema puišus
Pa vienam izdziedāt:
Vien' iejūdzu ārklītī,
Otru dzelzu ecēšās;
To trešo, to iejūdzu
Lielā dzelzu rullītē.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

58828.

Es varēju ciema puišus
Pa vienam izdziedāt:
Jēkop' puisis man aŗams,
Pēteŗ' puisis ecējams;
Ķīvišame viens pats dēls,
To iejūdzu rullite.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

1. Es varēju Rīgas kungus
Pa vienam apdziedāt:
Lielos kungus arklī jūdz,
Mazos jūgs ecēšās;
Kas bij tādi viduvēji,
Tos iejūgs rullīšos.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

2. Es varēju rīdziniekus
Pa vārdam izdziedāt:
Divus kungus arklā jūdzu,
Divus jūdzu ecēšās;
Kuŗš kundziņš resnāks būs,
To iejūdzu rullītē.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

58829.

Es varēju panāksnieces
Pa vienai izskaitīt:
Viena Sure, otra Jūde,
Trešā tāda Piludžiņa.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

58830.

Es varēju ēzdama,
Dzerdama dziedāt:
Es labi zināju,
Mans vīrs nešļupst.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

58831.

Gon gribēja natiklite
Tikt lelūs dīverūs;
Natiklitei seiki sūļi,
Gars dīveru pagalmiņš.
358 [Rugāju Abr].

58832.

Gon spēlēja, gon doncuoja
Myusu gola ponuoksneņi;
Viņa gola ponuoksneņi
Sēd, kai runci nūkovuši.
605 [Skolas].

58833.

Gona vaira, tu Aļbeit,
Par poļačku staiguojusja;
Brissi dubļus rauduodama,
Lyndraceņus spraudeidama.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

- 55 -

58834.

Gāžam, gāžam,
Tos svešus ļaudis,
Gāžam tos kalnus,
Tos mūŗus viersū!
129 [Gudenieku Azp].

1. Gāžam, (gāžam),
Tos kalnus, tos mūŗus,
Gāžam, gāžam,
Tos svešus ļaužus!
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

58835.

Godājam Rīgas kungus,
Rīgas kungi godajāmi:
Aizvedam, piesienam
Pie lielā skudru pūļa.
224 [Lielvārdes Rg].

58836.

Grajaj, grajaj, muzykant,
Šūgad sīvas nadabās';
Tavu sīvu malni kaki
Aizceplī zurdzynoj.
605 [Skolas].

58837.

Grēki vien sveši ļauds
Pret maniem bāliņiem;
Nav neviena droša vīra,
Kas parāda zobentiņu.
358 [Rugāju Abr].

58838.

Gribēj' mani sveši ļaudis
Dziesmiņām uzvarēt;
Tu kā krupis, es kā liepa,
Kur tu mani uzvarēsi?
Tu kā krupis zemē līdi,
Es kā liepa līgojos.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

58839.

Gribēj' mani sveši ļaudis
Ar dziesmām uzvarēt;
Vēl man viena vācelīte
Papardīšu krūmiņā.
513 [Zemītes Tk].

58840.

Grūžus i grūžus,
Kristamuote kratejuosi;
Ej tu lobuok, pasakroti
Pret sovimi syvanimi!
174 [Kārsavas Ldz].

58841.

Grūžu grūžu, viervu viervu,
Jau Juonīts cyluojuos!
Naredz sovas līgaviņas
Pa ustobu staigojūt.
494 [Viļānu Rz].

1. Grūžu grūžu, viervu viervu,
Tys Jureits slaistjajās!
Naradz sovys mīleiguos,
Pret gaļdeni podejūt.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

2. Grūžu grūžu, viervu viervu,
Tys Stanslavs slaistējuos!
Naradz sovas mīleiguos
Pret galdiņu podejūt;
Pret galdiņu podejūt,
I mutītes īdavūt.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

3. Striču striču, grūžu grūžu,
Jezups suoka slaisteitīs!
Naŗadz savys Tekļuceitis,
Par ustobu puorīdams.
326 [Preiļu D].

4. Grūžu grūžu, viervu viervu,
Jau Agata cyluojuos!
Naredz sova Vikterīša
Par ustobu puorejūt.
494 [Viļānu Rz].

58842.

Grūžu grūžu, viervu viervu,
Jau Domnīks slaistējuos;
Jau Domniks slaistējuos
Kai tys Bolvu ērzelāns.
604 [Dažādi iesūtītāji].

58843.

Grūžu grūžu, viervu viervu,
Tys Macīts i slaistejuos!
Gribēj' jis par goldu lēkt,
Ilzītei mutes dūt.
35 [Baltinavas Abr].

58844.

Grūžu grūžu, viervu viervu,
Jau Jureits cylojuos!
Ka navari saturēt,
Laissim cyuku klēvenā.
605 [Skolas].

58845.

Ņemit viervi, sīnit Zoli,
Zole grib par goldu lēkt;
Zole grib par goldu lēkt,
Myusu puišus pyunē vest!
358 [Rugāju Abr].

- 56 -

58846.

Guli, guli, miega cūka,
Rītā tevi svilinās;
Rītā tevi svilinās
Uz uguns pagalēm!
335 [Puzes Vp].

58847.

Guli, guli, miega cūka,
Reitā tevi svilinās;
Reitā tevi svilinās
Un aiz kājām tirinās!
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

58848.

Guruši, guruši
Tie brūtgān' brāļi;
Vedami dīķī,
Izpeldināmi;
Vedami kalnā,
Izvēsināmi.
108 [Engures Tk].

58849.

Igoinītis, velna bērns,
Kaķi kāra ozolā.
Būt' igoinis to zinājis,
Kur kaķīšam salda gaļ':
Kaķīšam salda gaļ'
Pašā astes galiņā.
157 [Jēŗu Vlm].

58850.

Īkrita Ontons
Ruociņu dūbē,
Zoseite apkuort
Zvīgdama, rākdama.
35 [Baltinavas Abr].

58851.

Ilzīte pie galda,
Bildīte rokā;
Anniņa pie galda,
Kanniņa rokā;
Kačiņa pie krāsnes,
Kaķīte rokā.
94 [Dunikas Lp].

58852.

Ir tā meitiņa
Manās kāzās,
Kas negrib vīriņu
Ar mellu bārdiņu.
290 [Ogres C].

58853.

Iz Ontona šūvosor
Treis ubadzes tīsu cēļa:
Vīnai vāzu salauzeja,
Ūtrai kuli izkrateja;
Ar trešū puorgulēja,
I naudeņas namoksuoja.
143 [Jāsmuižas D].

58854.

Izmirkuši, izmirkuši
Kosēniešu veci puiši:
Divi vīta, divi kalta,
Divi saulē vītējās;
Divi aizbrauca žagaros,
Ko tos sešus susināti.
192 [Kosas C].

58855.

Iegāja nepraša
Istabā,
Palika rušiņa
Nerušināta.
42 [Bauskas B].

58856.

Iesakūla kaķa radi
Lielajos radiņos.
Kaķīts prieku nevarēj',
Es nevaru aiz žēlabām.
378 [Seces Jk].

58857.

Iešaunies, tu Jānīt,
Melna vērša vēderā!
Ja būs laba dzīvošana,
Sauc Anniņu līdzi sev.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

1. Īzasaun, tu Juoneit,
Malna vērša caurumā!
Jo tev tī labi byus,
Sauc vēļ cytus pakaļā.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

58858.

Iesim, meitas, skatīties,
Kas tur laukā grāvējās:
Pieci puiši uti kāva,
Pie kājām turēdami.
103 [Džūkstes (Džūkstes-Pienavas) Jg].

58859.

Et no man, ļon ļods,
Ko gar man dārbjas!
Et jūrmaļ kalniņas,
Tur jums dārb diezgan:
Tur oliņas vētjam,
Tur smiltītes sijjam.
605 [Skolas].

- 57 -

58860.

Jau tī cyti, kai tī cyti,
Krystāvs kača pruotiņā.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

58861.

Jaunas meitas, jaunas meitas,
Kur liksim vecus puišus?
Grūd mucā, ved uz Rīgu,
Samalsim pulverie!
Rīgas kungi izšaudīs,
Pa ielām staigādami.
229 [Liepupes (Perniģeles) Vlm].

58862.

Jaunas meitas lūrējās,
Aiz krūmiem tupēdamas;
Ja man būtu kniepadata,
Es tām purslas izbadītu.
241 [Lubānas Md].

58863.

Jauni puiši bēdājās,
Kur būs ņemt mātes meit's?
Magaziņā daudzi žurki,
Savedīs iegātņos.
449 [Ungurmuižas D].

58864.

Jauni puiši cūku zīda,
Uz tiltiņa gulēdami;
Ieraudzīja jaunas meitas,
Zem tiltiņa pavēlās.
241 [Lubānas Md].

58865.

Jaunas meitas kazas zīda,
Zem tiltiņa palīdušas;
Kad ierauga jaunus puišus,
Tad uzskrēja virs tiltiņa.
241 [Lubānas Md].

58866.

Jauni puiši kuci slauc,
Zem tiltiņa palīduši;
Kad ierauga jaunas meitas,
Tad uzskrej uz tiltiņa.
241 [Lubānas Md].

58867.

Jaunas meitas žurkas ēda
Pie birzītes saulītē;
Kad redzēja jaunus puišus,
Tad ieskrēja saulītē.
241 [Lubānas Md].

58868.

Jauni puiši lielījās
Jaunas meitas apdziedāt;
Meitas puišus apdziedāja,
Puiši meitu nevarēja.
241 [Lubānas Md].

58869.

Jauni puiši lielījās,
Visi lieli činavnieki:
Cits cūkām palkavnieks,
Cits vistām desmitnieks.
72 [Cesvaines Md].

1. Ciema puiši lielījās
Esot lieli rabatnieki:
Citi vistām palkavnieki,
Citi cūkām desmitnieki.
115 [Galgauskas Md].

2. Mūsu puiši, jauni puiši,
Visi lieli amatnieki:
Cits bij cūkām palkaunieks,
Cits bij vistām desmitnieks.
241 [Lubānas Md].

58870.

Tai sacjāja tei Aneitja,
Muni bruoļi načaļnīki:
Vīns bie cyuku mirovīs,
Ūtrs vystu stanovīs;
Trešs da goda nadaguo,
Tys sjav činys nadabuo.
73 [Ciblas (Eversmuižas) Ldz].

1. Pazapause šis puisīts,
Muni bruoļi načeļnīki:
Vīns beja cyuku stanavīs,
Ūtris vystu miravīs;
Trešs da godu nadaguoja,
Tys sev činys nadabuoja.
282 [Nīcas Lp].

2. Pazateicās šei muosiņa,
Muni bruoļi načaļnīki:
Vīns ir cyuku pastradnīks,
A ūtrs vystu uradņiks.
361 [Rundēnu Ldz].

3. Tai teicjās šei Vereitja,
Treis puiškiny ļūbej mani:
Vīns beja cyuku stonovīs,
Ūtrs vystu miravīs;
Trešs da godu nadaguoja,
Tys sev činas naturēja.
551 [Ludza Ldz apr.].

- 58 -

58871.

Kungi vīn sabraukuši
Pīterami ponuoksnūs;
Cits uz cyukom stanovīs,
Cyts uz vystom polkavnīks.
365 [Sakstagalas Rz].

1. Kungi vin, kungi vin,
Juonīšam ponuoksnīki:
Cyts uz cyuku dzeseckīs,
Cyts uz vystu stanovīs;
Jurīšam leikas kuojas,
Tys cierciņu polkavnīks.
465 [Varakļānu Rz].

2. činavnīki, činavnīki
Šuo vokora vedējiņi:
Vīns bej vystu desetnīks,
Ūtrs cyuku stanavajs.
143 [Jāsmuižas D].

3. Viņa gola vysa družba
čynavniki sabraukuš:
Cyts bej vystu apikuns,
Cyts bej cyuku desetņīks.
143 [Jāsmuižas D].

4. Viņa gola vysa družba
činavnīki vin salaseiti:
Svuotiņš cyuku pulkavnīks,
Ontons vystu komandīrs,
Juonits kozu oficers,
Odums teļim košavars.
143 [Jāsmuižas D].

5. Tuodi vīn, tuodi vīn
Načelnīki sabraukuši:
Cyts ir cyuku stanovīs,
Cyts ir vistu poļovīs.
358 [Rugāju Abr].

6. Šei Monīte līlejuos,
Lobu družbu salasējus':
Jonuks beja cyuku pisars,
Ignats vystu desetnīks.
18 [Andrupenes Rz].

58872.

Še sasāduš' treis bryugoni,
Vysi treis činovnīki:
Vīns bej cyuku stanovajs,
Ūtrs vystu desmitnīks;
Tys trešais, dailuokais,
Tys bej kaču pisarīts.
35 [Baltinavas Abr].

58873.

Tys Pīters ar Ontonu,
Obi vystu načeļnīki:
Vīns bej vystu sudovīs,
Ūtrs galļu mirovīs.
365 [Sakstagalas Rz].

58874.

Vai vai tu Genīti,
činavuota tova draudze:
Cyts uz vystu stanovajs,
Cyts uz cyuku desjatskajs;
Donots vystu stanovajs,
Pīters cyuku desjatskajs.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

58875.

Kolejuos šis Vladislavs,
Visi čina vedējaņi:
Andrīvs cyuku stanovīs.
Jākubs vystu mirovīs;
čužīs svuots kozu slauce,
Ciš pīneņa grybādams.
26 [Asūnes D].

58876.

Kuozys kuozys, otkon kuozys,
Otkon radzu bruoleišus.
Eku čina nūpeļņāja,
Pa kuozeņom braukoidami:
Vīns bej cyuku stanovijs,
Ūtrys vystu mirovijs.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

58877.

Taidi vin sabraukuši,
Ni āduoji, ni dzāruoji:
Cits cierceņu pesteituojs,
Cits prusaku radeituojs.
465 [Varakļānu Rz].

58878.

Musu mājās trīs puisīši,
Visi labi amatnieki:
Valdis gaisa skrējējiņš,
Jānis olu nesātājs;
Andrejs, tas visjaunākais,
Tas telēnu dīrātājs.
484 [Vestienas Md].

58879.

Lēc, muosiņ, par galdeņi,
Treis meitiņas ļūbej mani:
Vīna cyuku kukarceņa,
Ūtra vystu služaņceņa;
Treša lela struodneiciņa,
Dīnu, nakti spolvys plyuc.
551 [Ludza Ldz apr.].

- 59 -

58880.

Ciema mātei trīs meitiņas,
Visas trīs bij amatnieces:
Viena zagle, otra burve,
Trešā nabu graizītāja.
90 [Drustu C].

58881.

Bērzīnos divas meitas,
Abas divas amatos:
Viena bērnu ķērājīna,
Otra nabas griezējīna.
192 [Kosas C].

58882.

Bulkam bija trijas meitas,
Visas labas amatnieces:
Viena bērnu ķērājiņa,
Otra bērnu pērējiņa;
Tā trešāja, tā mazāka,
Tā pienesa ūdentiņu.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

58883.

Anniņai viena meita,
Tā bij laba muteniec';
Laba bērnu ķērējiņ',
Puišim blakum gulētāj'.
160 [Jūŗkalnes (Pilsbergas) Azp].

58884.

Līlejuosi šī Dabari,
Načeļnīki sabraukuši:
Jutkis, Smuļķe, Abarmickis,
Tuodi soras [=līgavas] vedējiņi.
236 [Līvānu D].

58885.

Jaunā māsa tautās gāja,
Vecā jāja panāksnos.
Dodat arī underštuku
Vecai māsai atspiesties.
605 [Skolas].

58886.

Jauno māsu tautās veda,
Veco gāza pasliegsne;
Veco gāza pasliegsne,
Jauno pāri lecināj'.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp], 160 [Jūŗkalnes (Pilsbergas) Azp].

58887.

Jauniem puišiem visiem vārdi,
Bet es vārda nezināju;
Kam es vārdu nezināju,
To par Jēpi nokristīju.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

58888.

Jauns puiseits i svuotūs brauce,
Steidz meitiņ' nycynova;
Tu namuoc' sovā sātā
Cyukom siles iztaisīt.
326 [Preiļu D].

58889.

Jaunskungs Jēpis,
Pakulu zaķis,
Ieskrēja krāsnī,
Nosvila aste.
112 [Ezeres Kld], 302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

58890.

Jājamas, braucamas
Bērzkalnu meitas:
Ilemaukti gālē,
Rīki kaklē.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

1. Jājamas, braucamas
Panākstnieku meitas;
Pieci silkši kakle,
Iemaukti gāle.
129 [Gudenieku Azp].

58891.

Jājamas, braucamas
Panāksnieku meitas;
Lai dižas, lai mazas,
Iemaukti kaklā,
Vērzeles sānos,
Piekabi sānos.
200 [Kuldīgas Kld].

58892.

Juojīt, puiši, kur najuojīt,
Zeiņiškuos aizjuojīt;
Zeiņiškuos skaistys meitys,
Pupys auga naravātys.
605 [Skolas].

58893.

Joki joki, brīnumiņi,
Ošam zari nosaluši;
Vēl lielāki brīnumiņi,
Cūka puisi nogulēj'se.
36 [Balvu Abr].

58894.

Jūs, meitiņas, savas mēles
Saveriet diedziņā;
Savērušas diedziņā,
Pakariet skurstenī!
605 [Skolas].

- 60 -

58895.

Jāņi vien, Jāņi vien,
Šai baltā saulītē;
Saveŗam uz diedziņa,
Palaižam vējiņā!
378 [Seces Jk].

58896.

Jūs, puisīši, škīdras bārzdas,
Jūs meitiņas nepazīstat!Noķēruši raibu cūku,
Par meitiņu domādami;
Sāk meitiņu kutināt,
Sāk cūciņa rukšināt.
108 [Engures Tk].

58897.

Kad es beju jauna meita,
Es puiškinus cīš mīluoju:
Vīnu puori orklā jyudžu,
Ūtru puori ecežā;
Trešu puori rogavuos,
Brauc uz mežu žogarūs.
605 [Skolas].

58898.

Anītei, muosiņai,
Treis bryutguoni cerējami:
Ar Pīteri ortu guoja,
Ar Juonīti pīecēja,
Ar Ontuonu mīlīgū,
Sāklu nesja teirumā.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

1. Ontonam, bruoleišam,
Treis sīvenis cerejamys:
Ar tū vīnu ortu guoja,
Ar ūtrū nūecēja,
Ar trešū, mīluokū,
Sāklu nese teirumā.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

2. Juonīšam, bruolīšam,
Treis briutītes myužeņā:
Ar pyrmū ortu guoja,
Ar ūtrū nūecēja,
Ar trešū, lobuokū,
Sāklu nese teirumā.
605 [Skolas].

3. Odumam, bruolīšam,
Treis bryutītes cerejam:
Ar tū pyrmū ortu brauca,
Ar ūtrūji nūecēja,
Ar trešūji jaunuokū,
Apkerīs i pasadēja.
35 [Baltinavas Abr].

4. Ignatam, bruolīšam,
Treis bryutītes cerejamas:
Ar Muoriņu ortu guoja,
Ar Ļudvisi nūacātu,
Ar Verīti mīli guļ,
Sāklu nese teirumā.
605 [Skolas].

58899.

Kaimiņam viena meita,
Bet tā pate nevesela:
Ar vāģiem pierte veda,
Ar duceli istabe.
129 [Gudenieku Azp].

1. ķīsenei viena meita,
Bet tā pati nevesela:
Ar vāģiem pirtī veda,
Ar duceli istabā;
Pie uguņa smērējās,
Aizkrāsnī žāvējās.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

2. Mātei bija viens dēliņš,
Tas pats labi nevesels:
Ar vāģiemi pirtī veda,
Ar duceli istabā.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

58900.

Kuolejos šis Juoneits
Lobu družbu salaseit;
Salaseja židu družbu,
Kurs burbuls, kurs urbuls.
278 [Naujenes (Maļonovas) D].

58901.

Kā, meitiņa, šurpu nāci,
Kā tev šeit vajadzēja?
Nāču šurp rādīties,
Mīļākā raudzīties.
552 [Madona Md apr.].

58902.

Kaimiņ' puiši lielījās,
Daudzi siena sapļāvuši.
Nav vēl vālu izpļāvuši,
Utis meklē cepurē.
468 [Vārnavas (Vārenbrokas) Jk].

58903.

Ka Masīte kuliņā,
Kur mozais spriguliņš?
Ka ar puišim pyunitē,
Krakli vin mugorā.
247 [Makašānu Rz].

- 61 -

58904.

Ka Ontonsi sīnu pļautu,
Div kažuki mugorā;
Ka ar meitom piuneitē,
Nūzasvīdja krekleņā.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

58905.

Tei Mareite līlejās,
Veselīškas muotes meita;
Ko dabuoja sīnu pļout,
Trīs kažuki mugarā;
Ko ar puišīm pūneitē,
Nūzametās krekliņā.
358 [Rugāju Abr].

58906.

Kad Anniņa kāzās gāja,
Abas kājas šmidzināja;
Kad iekāpa audeklā,
Abas malas čokarā.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

1. Kad Līziņa dancot gāja,
Abas kājas spridzināj;
Kad iekāpa audeklā,
Abas malas čokurā.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

58907.

Kad svuotiņš myra,
Spiras byra;
Man osoras
Nanūbyra.
168 [Kalupes D].

58908.

Kad tie puiši meitās gāja,
Tad iegāja cūkkūtī;
Tur saķēra sirmu cūku,
Jaunu meitu domādami.
237 [Līvbērzes Jg].

58909.

Kaimiņ' Ješka lielījāsi
Kā bagāts tēva dēls;
Kad tu biji tik bagāts,
Kāpēc tev ir parādiņi?
Visi tavi parādiņi
Uz vēdera uzrakstīti.
572 [Tukums Tk apr.].

58910.

Kaimiņ' meitas, gudrinieces,
Visa laba gribētājas:
Ik rītiņus sviesta maizi,
Pusdienā siltas putras;
Pusdienā siltas putras,
Ik vakarus jaunus puišus.
519 [Zūru Vp].

58911.

Kaimiņiem cauri gāju,
Lāga puiša neredzēju:
Ratu streņģes apēduši,
Par desām domādami.
540 [Jelgava Jg apr.].

58912.

Kačeits ļācja iz cepleiša,
Asti vini paruodjāja;
Tai sacjāja tys Juoneits:
Tuos ir munys gruomateņis.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

1. Kačeits, uz cepļa gulādams,
Asti vīn paruodēja,
Tai sacēja tys Juoneits:
Tei ir muna gruomoteņa.
551 [Ludza Ldz apr.].

58913.

Kaimiņ' mājai cauri gāju,
Lāga puišu neredzēju;
Viens tas vis tas labākais,
Vardes krimta patiltē.
338 [Rankas C].

58914.

Kaimiņam tādi dēli
Kā žagari pagalmā:
Tis nomira, trīs nosprāga,
Trīs kā mēŗi vazājās.
301 [Palsmaņa Vlk].

58915.

Kaimiņš sav' meitu
Godēt godē;
Ik vārda galai:
Tu veca pelūde;
Tu veca pelūde,
Zvierbuļu šķūnis!
447 [Ulmāles (Ulmales-Labragas) Azp].

1. Ciemitene savu meitu
Godēt godē;
Ik vārdu galā:
Ak tu vecā peluda!
129 [Gudenieku Azp].

58916.

Kaļ, kaļveit, kū koldams,
Izkaļ dzeļža kamaneņis,
Ai kū svuotu vyzynoit,
Dziļis ieļnis dybynā.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

- 62 -

1. Kū kaļ, kaļveit, nakoldams,
Izskaļ maņ dzeļža rotus,
Byus maņ svuotu vyzynuot,
Pošas elnes dybynā.
182 [Kaunatas Rz].

58917.

Kam bej bāda, tam bej bāda,
Pītereišam treis bej bādas:
Kaķi, zaķi auzas ēde,
Pierti kyure, tei nūdaga,
Pyrmu bārnu vylks nūruove.
142 [Izvalta (Užvaldas) D].

58918.

Kam, māsiņa, dziesmu sāci,
Ka tu visas nezināji?
Sveši ļaudis apsasmēja,
Ne tu visu darbu māki.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

58919.

Kam pīdar, napīdar,
Aņeitei pīdarēja;
Aņeitei pīdarēja
Buoļeņam vedējūs.
282 [Nīcas Lp].

58920.

Kam tās kazas, kam tās kaķes,
Kam tās koka kamaniņas?
Panāksnieku kazas, kaķes,
Panāksnieku kamaniņas.
39 [Bārtas Lp].

58921.

Kaŗu māt, kaŗu māt,
Cel kaŗu kājās,
Apmeti lēģeri
Tautiņu lejā!
119 [Gaujienas Vlk].

1. Kaŗa tēvs, kaŗa tēvs,
Cel kaŗu kājās!
147 [Jaunlaicenes Vlk].

58922.

Tu, Jorģīti, kaŗa kungs,
Ved to kaŗu sētiņāi!
Vakar meta lēģerīti
Tai mūsu sētsvidū.
281 [Neretas Jk].

58923.

Ej projam, kaŗa māte,
Gan tu biji kaŗoj'ses;
Gan tu biji kaŗoj'ses
Mūs' tēviņa istabā!
343 [Rāvas Lp].

58924.

Kas gan sunim asti celtu,
Ja tā pati neceltosi;
Kas gan mūsu māsin' teiktu,
Ja tā sevi neslavētos.
282 [Nīcas Lp].

58925.

Kas grib ēst kviešu maizi,
Lai līž elkšņu līdumiņ';
Kas grib ņemt mūsu meitas,
Lai vij asu pātadziņ'.
519 [Zūru Vp].

58926.

Kas kaitēja nedzīvot
Triju kungu novadā:
Bātinieki man aŗami,
Plepjinieki ecējami;
Lai stāv mīļie vainodnieki
Svētu nakti klātgulēt.
605 [Skolas].

58927.

Kas Kunduru nezināja,
Šķitās lielu bajariņu;
Kad atvēra klētes durvis,
Vējiņš pelas putināja.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

58928.

Kas nāburgu nezināja,
Šķita lielu bajāriņu;
Mājās bērni kā krauklēni
Ar plikiem vēderiem.
129 [Gudenieku Azp].

58929.

Kas tas nelga jājējiņš,
Daiļi tek kumeliņš;
Saiminieku dēliņš jāja
Kalpa vīra kumeliņu.
546 [Kuldīga Kld apr.].

58930.

Kas tā tāda, kas tā tāda?
Es šo meitu nepazīstu.
Tā no Rīgas mātes meita
Devināme valodāme.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

- 63 -

58931.

Kas tās tādas meža bekas
Mūsu pašu laidarā?
Tās nebija meža bekas,
Tās bij mūsu jaunas meit's.
605 [Skolas].

58932.

Kas tās tādas sēņu bļodas,
Kas aiz galda grozījās?
Panāksnieku sēņu bļodas,
Puiši, blēži, izķērnāj'ši.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

58933.

Kas tās tādas dziedātājas,
Kad es viņas nepazinu?
Tās bij ciema ērinģītes
Caurajāma pakaļām.
Eit, ērinģes, aizkrāsnē,
Lāpāt savas pakaļiņas!
39 [Bārtas Lp].

58934.

Kas tās tādas vedējiņas,
čūras vien, čūras vien;
Citas ņemtas celiņā,
Citas ceļa maliņā.
355 [Rucavas Lp].

58935.

Kas tā tāda laiskas mēle
Manā dziesmas galiņā?
Tai bij jāt to koka zirgu,
Vella nasta mugurā;
Vella nasta mugurā,
Vella bērni kabatā.
604 [Dažādi iesūtītāji].

58936.

Kas tās tādas pilsētnieces,
Āz galdiņa āzsēdušas?
Tās gaidīja Rīgas kungus
No pilsētas izvedame.
40 [Basu (Bases) Azp].

58937.

Kas tās tādas sijātājas,
Mūsu darba vērotājas?
Tās jau pašas izsijātas,
Sēnalāsi aizbīdītas.
46 [Beļavas Md].

58938.

Kas tuos myusu meitas
Ar pupom nūbaruos?
Sēd galveņas nūkuorušas,
Vēderiņus gluosteidamas.
174 [Kārsavas Ldz].

58939.

Kas tū myusu lūpinīku
Ar pupom pībarava?
Staigoj, golvu kasīdams,
Vacu buobu prasīdams.
168 [Kalupes D].

58940.

Kas tie tādi panāksnieki,
čūras vien, čūras vien;
Mūs brālīši, vedējiņi,
Kā mēreni muiženieki.
39 [Bārtas Lp].

58941.

Kas tī taidi panuoksnini,
Par ponuoksnim saukušīs?
Ni muocēja olu dzērt,
Ni lusteigi padzeivuot.
414 [Stirnienes Rz].

58942.

Kas tie tādi vanderzeļļi,
Brāļa galdu apsēduši?
Todaižnieki, darbinieki,
Vecas ķēves dīrātāji.
200 [Kuldīgas Kld].

58943.

Kas to manu augumiņu
Nicināti nicināja,
Lai tam ragi pierē auga,
Pumpa mēles galiņā.
384 [Sēemūkšu C].

1. Kas (to) manu augumiņu
Nepatiesi liecināja,
Lai tiem ragi pierē (auga),
Pumpiņas mēles galiņā.
192 [Kosas C].

58944.

Kas tū manu cysu pyuni
Trycynuot trycynuoja?
Ontons munu kuci kyuļa,
Aiz ast(īt)es turādams.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

58945.

Kas to teica, tas meloja,
Ka puišiem Dieva nava;
Puišu Dievs aizkrāsnē
Pelēkām austiņām.
Kad tie puiši Dievu lūdza,
Runcis ūsas kustināja.
32 [Babītes (Piņķu) Rg].

- 64 -

58946.

Kas to teica, tas meloja,
Ka Zundiņis gudris vīrs;
Kuŗš puisītis sievu ņēma,
Viņš lindraku vadātājs.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

58947.

Kas tur īt, kas tur liekst,
Ap kaimeņa linu bluoči?
Tupu ruopu Juoneits guoja
Uz kaimiņa meitiņom.
358 [Rugāju Abr].

58948.

Kas tur kliedza, kas tur brēca
Nāburgmājas sētiņā?
Nāburg' Jancis runci kūla,
Aiz ausīm turēdams.
605 [Skolas].

58949.

Kas tī spīdze, kas tī bļuove
Viņa kolna galeņā?
Jaunuos meitys blusys kyule,
Vēl leidz smērtei nanūkyule.
113 [Gaigalavas (Bikovas) Rz].

58950.

Kas tur kopi [=bet kas tad tur]
. aiz kalniņa
Tik diženi gavilē?
Panāksnieces gavilē,
Pa tiem Spendas tīrumiem?
211 [Ļaudonas Md].

58951.

Kas tur klab, kas tur klaukš
Viņā kalna galiņā?
Panāksnieki smilgas kūla,
Lai netrūktu aizaidiņa.
39 [Bārtas Lp].

58952.

Kas tur nāca kūpēdams
Pa tiem Spendas tīrumiem?
Tas bij Spendas pelnu maiss,
Kas tur nāca kūpēdams.
189 [Kokmuižas (Koku) Vlm].

58953.

Kas tur spīd, kas tur viz
Viņe kalna galiņe?
Žīdīš Annu dancināja
Sarkaniem ķelderiem.
129 [Gudenieku Azp].

58954.

Kas tur spīd, kas vizēj'
Viņe galda stūriņe?
Brūtes māsa cāli plūca
Pie ausim turēdam'.
160 [Jūŗkalnes (Pilsbergas) Azp].

58955.

Kas tur, velns, aiz kalniņa
Tik(?) daiļi velējās?
Iršēnieši sievas pēre,
Pie sētiņas piesējuši.
289 [Odzienas (Vietalvas-Odzienas) Md].

58956.

Kas tur kūp, kas tur deg
Viņā meža maliņā?
Tur deg puišu dvēselītes
Sausā egles galiņā.
132 [Ikšķiles Rg].

58957.

Kas vedēji, kas vedēji,
Spaļi vien, spaļi vien;
Saveŗami adatā,
Sakaŗami ābelē.
Kad izlaida vējiņā,
Kā spaliņi izputēja.
211 [Ļaudonas Md].

58958.

Kotla suča, svina mēles
Atbraukuši svešumā;
Es tuos sovas jumpraveņas
Panuokstūs palaidu.
236 [Līvānu D].

58959.

Kaunies, Jānīti,
Vienai acei!
Suns tevi aiznesa
Pie Antu pirtes.
129 [Gudenieku Azp].

1. Kaunies, Pēteri,
Viene ace!
Suns tevi noveda
Pie Megņa piertes.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

- 65 -

58960.

Kaunies, Jānīti,
Met jel drīzi!
Ko mēs dziedam
Šo ilgo laiku;
Ko mēs mēles
Deldējam?
72 [Cesvaines Md].

58961.

Kaunietēs, vedējpuiši,
Ko ceļā darījāt?
Ieraudzīj'ši nabadzīti,
To krūmos ievilkuši.
322 [Praulienas Md].

58962.

Kaut krellītes neskanēj'šas,
Kaut vizuļi nevizēj'ši,
Es atrastu tautu dēlu
Vagas galā aizmigušu;
Vagas galā aizmigušu
Kā sivēnu midzenī.
205 [Kusas Md].

1. Kaut man kūrpis načeikstātu,
Kaut veizētis(?) naskanātu,
Es atrostu meusu puišus
Vogys golā aizmygušus;
Vogys golā aizmygušus
Ko syvānus midzinī.
236 [Līvānu D].

58963.

Kazai zobi atmizēj'ši,
Apses mizu mizojot;
Puišiem bikses nošļukušas,
Gar meitām lokoties.
197 [Krotes Lp].

58964.

Kā mēs mākam,
Tā mēs dziedam:
Vecam puisim
Ēzeļa prāts.
374 [Sātiņu Kld].

58965.

Kā tas nāca, kā nenāca,
Divas meitas pārudos?
Vienu telīti atveda,
Pie astītes turēdamas.
127 [Grostonas Md].

58966.

Kāde koke tas ērkulis,
Ko bāž meitas pabeņķe?
Kāda vaina tam puišam,
Kam grūž meitas mugure?
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

58967.

Kaida gaška, tu Aneit,
Kad aiz galda aizsāduse?
Nūmanu(?) lyndraks, pakar vadzī,
To tu byusi gūda gaška.
389 [Silajāņu Rz].

58968.

Kaids gosts, tu Juoneit,
Ka aiz galda aizasādi?
Sausa vāza klaudzējēs,
Pi durovu pīslīdama.
389 [Silajāņu Rz].

58969.

Kāda meita māmiņai,
Tāda ļaužu volodiņ';
Tai meitai godu deva,
Iet godīga volodiņa.
224 [Lielvārdes Rg].

58970.

Kaidu kaunu, tu Anīt,
Juļai brauci padruškuos?
Tu sacēji uz Juļītes:
Myužam veira nadabuos.
389 [Silajāņu Rz].

1. Kaidim kaunim, tu Juoneit,
Muosai brauci ponuoksnūs?
Tu sacēji muoseņai,
Myužam veira nadabuot.
182 [Kaunatas Rz].

2. Kaidim kaunim, tu Ļoneit,
Muosai juoji ponuoksnūs?
Tu saceji uz muoseņas,
Myužam veira naradzjāt,
Myužam cyukas nūgaņāt.
314 [Pildas Ldz].

3. Kaidim kaunim, tu Moneit,
Muoseņai panuoksņūs?
Tu sacēji uz muoseņas,
Myužam veira naredzjāt,
Kai cepļam nūsjādjāt.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

4. Kaidim kaunim, tu Loneit,
Bruoļam brauci padruškuos?
Tu sacēji bruoleišam,
Myužam sīvas nadabuot,
Cyukom astes sasaistēt.
182 [Kaunatas Rz].

- 66 -

5. Kaidim kaunim tu, Nn.,
Bruolīšam ponuoksnūs?
Tu sacīji bruolīšam,
Myužam sīvas naredzēt;
Myužam sīvas naredzēt,
Par ganiņu nūstaiguot.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

6. Kaidam kaunam tu, Miļeit,
Dzadzjam brauci podruškuos?
Tu sacēji iz dzadzeiša:
Myužam sīvys nadabuot.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

58971.

Kaida koza muosa beja,
Taidi uoži buoleliņi;
Muosa koza tautiņuos,
Uoži bruoļi kapalē.
35 [Baltinavas Abr].

58972.

Kalabaid panāksnieces
Ilgi sēd samisušas?
Vai tās bija sav' māsiņu
Par tabaku izdevušas?
141 [Ivandes Kld].

58973.

Kuopja, kuopja šei Milīte
Pošā kūka viersyunē;
Nūsalaidja, atsasāda
Zamojā zariņā.
389 [Silajāņu Rz].

1. Kuopa, kuopa šis Juoneitis
Patī kūka viersyunē;
Nūsalaida, atsasāda
Zamajā zareņā.
357 [Rudzētu D].

58974.

Kuopēc myusu jauni puiši
Tik bēdīgi palykuši?
Vysas dzīsmas izdzīduoja
Un pruotiņu samaituoja.
170 [Kapiņu D].

58975.

Kāzās kāzās,
Ne visi kāzās,
Citam mājā
Sivēnus ganīt!
281 [Neretas Jk].

1. Kāzās kāzās,
Ne visi kāzās,
Vajag mājā
Suvēnu gana.
358 [Rugāju Abr].

58976.

Kāzenieki lielījās,
Visi jāšus sajājuši;
Cits ar slotu, cits ar skruķi,
Cits ar sievas sprēslenīcu.
192 [Kosas C].

58977.

Kāzeniekiem pieci puiši,
Visi pieci krāsnī līda;
Pats īstais tēva dēls,
Pašā krāsnes dibenā.
Uz ārdiem gulēt gāja,
Rijā mīza čurkstēdami.
253 [Mārkalnes (Lāzberģa) Vlk].

58978.

Kis pa ceļu, kis pa ceļu,
Bokšonīšu kuozinīki!
Kam apgrauzjāt Dubinovas
Vysus kuorklu žagareņus?
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

58979.

Klausījos, ausījos,
Kas čaukstēja žagaros?
Krupis puisi purināja,
Aiz ausīm turēdams.
378 [Seces Jk].

58980.

Klausījos, klausījos,
Kas aiz kalna velējās?
Šitās meitas, šur nākdamas,
Velē savus jaunkundziņus.
261 [Mēdzūlas Md].

58981.

Klausījos, brīnījos,
Kas tur kauc siliņā?
Tur kauc mūsu ciema Jēcis
Par zaudētu līgaviņu.
468 [Vārnavas (Vārenbrokas) Jk].

58982.

Klausāties, jūs ļautiņi,
Es pateikšu brīnumiņu:
Tautu meita pārbraukdama
Uz celiņa izmetās.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

58983.

Klausāties, sveši ļaudis,
Es pateikšu brīnumiņu:
Līze brauca vedībās,
Celiņā izmetās.
443 [Turlavas Kld].

- 67 -

58984.

Klausaities, sveši ļaudis,
Kā dzedāja panāksnieki:
Šī puse tērauda,
Otra puse māla,
Šī puse viņa puse [pusi]
Vīnēt nevīnēja.
605 [Skolas].

58985.

Klibā Dore, vizdegune,
Pie lodziņa klausījās;
Kad man būtu adatiņa,
Es iedurtu degunā.
103 [Džūkstes (Džūkstes-Pienavas) Jg].

58986.

Klus tu, suņs, narunoj,
Jau es tevi sen zynuoju:
Uz rūbeža ganeidams,
Smējīs, kuojis krateidams.
182 [Kaunatas Rz].

58987.

Klusi, šķelva, narunoj,
Tu nazyni, kas es asmu,
Ka ir muni buoliliņi,
Ka pagyušu uodas peicku.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

58988.

Kū, Juoneit, tu atnesi,
Kad pī golda acasēdi?
Sausa vāza daklabēja
Pī Tomoša duraveņu.
494 [Viļānu Rz].

58989.

Kuo, Jezup, tu te joji,
Te bej tovi peļamī;
Barisūs teicamī,
Tī palyka rauduodami.
551 [Ludza Ldz apr.].

58990.

Kuo brauci, Boļus,
Kai kauna nabeja?
Kab eistam bruolīšam
Tuo kauna nabyutu.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

58991.

Kū dūmoji, tu Jezupi,
Golda golā aizsēdīs?
Vai dūmoj, nadūmoj,
Šudin sīvas nadabuosi.
414 [Stirnienes Rz].

58992.

Ko, Jānīti, godājies,
Kas nu tevi nezināja?
Savu godu nogodāja
Labes kroga stadulā.
193 [Krapas Rg].

58993.

Ko, Jānīti, tu liedziesi,
Ka pie meitas negulēji?
Meitas, vietu taisīdamas,
Atrod tavu bikšu pogu.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

58994.

Ko, Kārlīti, lūkojies,
Te nav tava līgaviņa!
Rīgā tava līgaviņa
Pa ielām vazājās;
Utu kule padusē,
Vīžu bunte mugurā.
132 [Ikšķiles Rg].

1. Ko tu, puika, te skaties,
Te nav tava līgaviņa!
Rīgā tava līgaviņa
Pa ielām vazājas;
Utu kule mugurā,
Gnīžu pauna padusē.
231 [Līgatnes (Paltmales) Rg].

2. Ko, Jānīti, tu skaties,
Te nav tava līgotāja!
Rīgā tava līgotāja
Pa ielām vazājās;
Utu kule mugurā,
Vēžu pauna padusē.
387 [Siguldas Rg].

58995.

Kuo, Juoneiti, šur atskrēji,
Kuo tev šur vajadzēja?
Viņā cīmā sīlču buca,
Tur tev tova leigaveņa.
357 [Rudzētu D].

58996.

Kā, Jānīti, tu skaties,
Vai tu gribi mani ņemt?
Ej, Jānīti, gani cūkas,
Es pie tevis gan neiešu!
289 [Odzienas (Vietalvas-Odzienas) Md].

- 68 -

58997.

Kuo, Juonīt, šur verīs,
Mošeņ mani gribi jemt?
Ej uz sātu, gon' tu cyukas
Sova tāva teirumā!
250 [Maltas (Rozentovas) Rz].

1. Kuo tu, puisi, še verīs,
Voi tu mani gribi nimti?
Ej iz sātu, pagon' cyukys
Sova tāva teirumā!
Ka ciucenis paganeisi,
Grīzīs rotu skritulī!
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

58998.

Kuo šis Juonēts
Atpakaļ verās,
Nek tu gribi mani jemt?
Munā tāva teirumā
Lobuoki i cyuku goni.
168 [Kalupes D].

58999.

Ko, puisīt, tu skaties,
Vai tu gribi bučoties?
Maksā labi Šmuļķienei,
Tā tev' labi nobučos.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

1. Ko, Jurīt, šur verīs,
Na tu gribi bučojams?
Aizmoksuošu žydankai,
Lai jei tevi nūbučoj.
465 [Varakļānu Rz].

2. Kuo, Andrīvi, šur skotīs,
Moš tu gribi bučuotīs?
Samoksuosim ubadzei,
Lai jū labi nūbučoj.
326 [Preiļu D].

3. Tys Augusts uz maņa verās,
Nak jis grib bučojams?
Aizmoksuosim Jaskinei,
Tei tev' labi nūbučuos;
Ar slīkom nūslīkuos,
Ar veizeiti nūslaucēs.
89 [Dricēnu Rz].

4. Tys Kazmers iz maņa vērās,
Nag jis grib i bučojams?
Paprasjāsim Kaštanītis (=ubadzes),
Tei tev' labi nūbučuos.
Kū bučuos, nūbučuos,
Da pusei nūslīkuos.
89 [Dricēnu Rz].

5. Kuo, Bronīt, tu verīs,
Nag tu gribi bučuotīs?
Moksoj gorods žideņam,
Lai jis tevi pabučoj.
365 [Sakstagalas Rz].

6. Kuo tu, Vereit, šur verīs,
Vai tu gribi bučojama?
Moksuosim čyguonam,
Tys tev' skaisti nūbučuos.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

7. Tei Ilzeņa šur verās,
Nag jei gryb bučuotīs?
Samoksuosim ubadzjai,
Lai tei tevi nūbučoj.
295 [Ozolmuižas Rz].

59000.

Kuo, Ontuon, šur verīs,
Voi tu esi bučojams?
Grīzīs rotu skrytulī,
Na kai uz manim verīs.
357 [Rudzētu D].

59001.

Kuo, Ontoni, tu rauduoji,
Iz tiļteņa sādādams?
Kai maņ beja narauduot,
Krauklis gurnus izsplyukuoja,
Ar nogimi izecjāja.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

59002.

Kū švjeikstjēja, kū runova,
Sadyuruši dagunym?
Švjeikstādamji, runuodamji,
Nūsakūdja dagunym.
18 [Andrupenes Rz].

59003.

Ko, Gutfrīd, tu runā,
Tev nav lāga dvēselīt'!
Nāc pie mana melnā suņa,
Tas tev iedos dvēselīt'.
103 [Džūkstes (Džūkstes-Pienavas) Jg].

59004.

Ko, Jūlīte, tu rauduoji
Un par Juoni žalojīs?
Kai man beja narauduot,
Juons man česti samaituoja.
35 [Baltinavas Abr].

- 69 -

59005.

Ko, gaidāt, sveši ļaudis,
Ka pātarus neskaitāt?
Vai gaidāt mūs' brāli
Skaitītāju?
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

59006.

Ko, Andrej, tu skaties
Uz tām mūsu meitiņām,
Grib' no mūsu meitiņām
Izlūkot sev līgaviņu?
Krāsnes priekšā raiba kaķe,
Tā Andreja līgaviņa.
108 [Engures Tk].

59007.

Ko, Jānīti, tu domāji,
Sevim sievu neņemdams?
Vai tev tīk utis, blusas,
Zili melns paladziņš?
275 [Mērmuizas (Mžru) Vlm].

59008.

Ko jele, Annīna,
Uz mani kraties?
Ej jele mežā
Uz apses celma!
94 [Dunikas Lp].

1. Ko jele meitīnas
Uz mani kratās?
Ejt' jele mežā
Uz apses celma!
39 [Bārtas Lp].

2. Ko jel vedēji
Uz mani kratās?
Lai iet mežā
Uz apses celma!
282 [Nīcas Lp].

3. Ko tu, vecene,
Vez mani kraties?
Kraties miežai
Vez apses celma!
74 [Cīravas Azp].

59009.

Kuo tys i Juonīts
Uz mani veŗās?
Verīsi pūrā
Uz sveču calma!
591 [Ludzas apr.].

1. Kuo tys i Augusts
Atpakaļi vērēs?
Verīsi pūrā
Uz sveķu calma!
35 [Baltinavas Abr].

59010.

Kuo tys i Ontons
Uz meitu verās?
Ej pūrā, pazaverīs
Uz tuo vacuo sveču cauma!
174 [Kārsavas Ldz].

59011.

Ko jūs lielās, muižas meitas,
Kas jau jūs nepazina?
Vakar jūs čigāns sita,
Gar ugunu vazādams.
572 [Tukums Tk apr.].

59012.

Ko, jūsu sēnalas,
Mums padarīsit?
Mēs esam no Rīgas,
Šņiķera meitas;
Mēs nākam no viena
Dui pataisīti.
355 [Rucavas Lp].

59013.

Kū jyus, puiši, darāsit,
Ka jyus vaci paliksit?
Dīnu skaidys lasjāsit,
Nakti suonus kasjāsit.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

59014.

Kū jius, buobys, darāsit,
Ka jius vacys paliksit?
Dīnu byudus muozuosim,
Nakti puišus muoņāsim.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

1. Kū, muoseņ, dareisim,
Ka mes vacas paliksim?
Dīnu byudus muozuosim,
Nakti puišus muoneisim.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

59015.

Kuo jyus, meitas, tusnojat,
Ka dzīsmīšu nadzīdat?
Kuras bitītes nūnese
Jyusu jauku volūdiņi?
35 [Baltinavas Abr].

59016.

Ko jūs pussiķi
Kāzās vedat?
Nevar mājā
Saskalas lakt?
477 [Vecpils Lp].

- 70 -

59017.

Kuo, kaituli, kaitējīsi,
Myužam sīvys nadabuosi;
Pastukumi nūstaiguosi
Muižys kunga teirumā.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

59018.

Ko lieliesi, netiklīte,
Melna vārna, žagatiņa!
Valodiņas greznumiņu
Tautu meita uzauklēja.(?)
273 [Mores Rg].

59019.

Ko lieliesi, tautu meita,
Tu jau mani nevinnēsi!
Tu kā krupis gorājies,
Es kā ozols līgojos.
520 [Zvārdes Kld].

59020.

Ko lielies, tu Anniņa,
Kas jau tevi nepazina?
Vakar tevi māte kūla
Ar uguņa pagalīti;
Šodien visi ciema puiši
Aiz matiem plucināja.
129 [Gudenieku Azp].

59021.

Ko lieliesi, tu Kārlīti,
Kas še tevi nepazina?
Vakar tevi māte kūla
Ar uguņa pagalīti;
Ar uguņa pagalīti,
Pie meitāme nelaizdama.
129 [Gudenieku Azp].

1. Ko lielies, tu Grietiņa,
Kas jel tevi nezināj'?
Vakar tevi māte kūla
Ar uguņa pagalīt';
Ar uguņa pagalīt',
Pie puišim nelaizdam'.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

59022.

Ko lielies, tu Babiņa,
Kas jel tevi nepazina?
Vecs tu esi, vecs paliksi,
Mūžam vīru nedabūsi.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

59023.

Ko, meitiņa, lielījies,
Kad tu liela pūtējiņa;
Kad tu liela pūtējiņa,
Vēderiņa braucītāja.
112 [Ezeres Kld].

59024.

Ko, meitiņ, tu lielies,
Kas gan tevis nepazina?
Es redzēju tavus bērnus
Manā durvju paslieksnē.
605 [Skolas].

59025.

Ko godējies, tu puisīti,
Sen jau tavu godu zinu:
Es atradu tavu bērnu
Vecu meitu kājgalē;
Tavas acis, tavs deguns,
Tavi pirkti lakatiņi.
72 [Cesvaines Md].

1. Ko, Mažiņa, vairs liedzies,
Liegties vairs nevarēja!
Es uzgāju tavu bērnu
Tēva salmu gubenī;
Mažas deguns, Mažas acis,
Krišus plēsti lakatiņ'.
257 [Mazsalacas (Valtenbergas) Vlm].

59026.

Maksā, puisi, pusrubuli,
Tavu godu nesacīšu!
Es atradu tavu bērnu
Savā govju renstelē;
Tavas acis, tavs deguns,
Viss tavs mundieriņš.
149 [Jaunpils Tk].

59027.

Ko, puisīt, tu lielies,
Kas jel tevis nepazin'?
Tu tik tāds žīda ziergs,
Tabaciņu vadātājs.
518 [Zlēku Vp].

59028.

Ko lielies, tu puisīti,
Kas gan tevi nepazina?
Tu iesēji vecu auklu
Sapuvušā vabiņā.
103 [Džūkstes (Džūkstes-Pienavas) Jg].

59029.

Mūsu puiši lingu lāči,
Nava lāga pātadziņas:
Vecu auklu iesējuši,
Sapuvušā vabiņā.
Kumeliņi stalī zviedz,
Laukā puva kamaniņas.
Teicās auzas iebēruši,
Smiltis vieni silītē.
605 [Skolas].

- 71 -

59030.

Ko, puišeli, tu lielies
Savu lielu bagātību?
Iesalika bundulā,
Nes pa ciemu rādīdams.
39 [Bārtas Lp].

59031.

Ko, puisīti, tu lielies,
Par pilsētu staigādams?
Tu staigāji par ielām
Desu muldu mugurā.
47 [Bēnes Jg].

59032.

Kū jyus rejit, kū jyus rejit,
Nava auzys sutynuotys!
Kad es auzs sutynuošu,
Tad es jyusus spundynuošu.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

59033.

Ko, kuņas, rejat,
Kas jums tur tika?
Man bija māsiņa,
Nu tika bāliņš.
350 [Ropažu Rg].

1. Ko, kuces, rejat,
Jums tukša rociņ'!
Man bija māsiņ',
Nu tika bāliņš.
46 [Beļavas Md].

59034.

Ko liedziesi, tu puišeli,
Kā es tevi nepazinu?
Es redzēju pavārtē
Vecu kuņu dīrājam.
96 [Durbes Lp].

59035.

Ko lielies, tu puisīti,
Kas jel tevi nepazina!
Es redzēju izgājš' nakt
Kaimiņ' meitu līkumā.
70 [Cēres Tl].

1. Ko lielies, tu meitiņa,
Kas jau tevi nezināj'!
Tu gulēji izgājš' nakt
Ciema puiša līkumā.
413 [Stendes Tl].

59036.

Ko, māsiņa, kāzās nāci,
Kad neņēmi sulainīti?
Kas vāks tavu villainīti,
Tapinātu kumeliņu?
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

59037.

Ko, Anniņa, māsas lūdzi,
Kad nav krēslu istabā?
Vecas tavas māsenītes,
Nevar stāvus nostāvēt.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

59038.

Ko, peles bērni,
Mums padarīsit?
Mūs' pusē i tādi runči,
Kas tās peles izmedīs.
355 [Rucavas Lp].

59039.

Ko, puisīti, godājies,
Kas nu tevi nezināj'?
Zirgs ar arklu tīrumā,
Puiss ar meitu gubenē.
158 [Jumpravas Rg].

59040.

Ko, puisīti, tu lielies,
Jauns esot, smuks esot?
Kur pagrieza deguntiņu,
Mēslu smaka vien smirdēja.
85 [Dobeles Jg].

59041.

Ko, puisīti, lielījies,
Viena sliece kamanām;
Viena sliece kamanām,
Trim kājām kumeliņš.
241 [Lubānas Md].

59042.

Ko tas Brūnu bullis māva
Visu gaŗu vasariņu?
Tikām māva, līdz samāva
To Deksnieku Dumaliņu.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

59043.

Kuo sēd Antons
Kai īgrūžuots?
Lyudzamas meitas,
Grūžojat uorā!
389 [Silajāņu Rz].

- 72 -

59044.

Ko soli, vedēj,
Laidīšu gaŗām,
Soli mani ruden
Kāzās vest!
296 [Ozolnieku Jg].

59045.

Ko soli, Trīnīte,
Laidīšu gaŗām,
Soli man rudeni
Pus pūru pūŗu;
Pus pūru pūŗu,
Slaucamu zaķi!
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

1. Soli ko, Jānīti,
Laidīšu gaŗām;
Soli jel rudeni
Pus pūru pūŗu!
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

59046.

To vecu māmiņu
Laidīšu gaŗām,
Tai saka ļautiņi
Daudz jaunas meitas;
Varbūt es viņas
Znotiņš būšu.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

1. To vienu tēviņu
Laidīšu gaŗām,
Tam, teica, esot
Daudz jaunu dēlu;
Ras jel es viņa
Jauņuva būšu.
605 [Skolas].

59047.

Pate savu meitiņu,
To laidīšu gaŗām.
Tā mani ik vārda
Māmiņu sauks.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

59048.

Jēkabs man rada,
To nedziedāšu,
To došu vellam
Cepeti cept.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

1. Anniņa man rada,
To nedziedāšu,
To došu jodam
Cepīti cepti.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

2. Babīte man rada,
To nedziedāšu,
To došu velnam
Cepeti cepti;
Cepeti cepti,
Par gaisu nesāt.
605 [Skolas].

3. Ieviņa mūs' māsa,
To laižam gaŗām,
To došu velnam
Cepeti cept.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

59049.

Kuo šysi bruolīts
Jūcīgi smejās?
Vai nu kas prīkšā
Pierstu ruodīja?
168 [Kalupes D].

59050.

Kuo šisi Juoneits
Atpakaļ verās?
Varbyut juo ļubuška
Duravuos stuov?
466 [Vārkavas D].

1. Kuo šei Vereite
Duravuos verās?
Vereites mīlamois
Duravuos stuov.
170 [Kapiņu D].

2. Kuo šis Muortiņš
Atpakaļ verās?
Vai na tova līgaviņa
Duravuos stuov?
143 [Jāsmuižas D].

59051.

Kuo tei Zadzeitja
Uz durom verās?
Grib sovu Beņuku
Pi durom redzeit.
35 [Baltinavas Abr].

59052.

Kuo šys Juonīts
Zam golda vērās?
Ubadža doncava,
Plaukstenis syta.
143 [Jāsmuižas D].

59053.

Ko tys Donots
Zam golda veras?
Draudzina zam golda
Ar pīci bārni.
247 [Makašānu Rz].

- 73 -

1. Kuo teji Lukadja
Zam goldu verās?
Draugaļa zam goldu
Ar pīcim bārnim.
Nazasmej, tu Ļukad,
Cierss par muti, šmokstjāsīs!
605 [Skolas].

59054.

Kuo teji Broneite
Zam goldu verās?
Cīlova zam goldu
Ar sešim bārnim.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

1. Kuo teji Marija
Zam goldu vēŗās?
Paipola zam golda
Ai četrim bārnim.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

2. Kuo tys i Pīters
Zam goldu vjārās?
Gaigola zam goldu
Ai pīci bārni.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

59055.

Kuo teji Zuleita
Zam golda verās?
Cierciņu sileitja
Pīspradzinuota;
Kuceitis asteita
Īrytynuota.
425 [Šķaunes (Landskoronas) Ldz].

59056.

Ko tās bajerkas
Uz cepļa verās?
Mūsu runcini
Spiegeļus ruoda.
194 [Krāslavas D].

59057.

Kuo šei Vereite
Zam golda veras?
Kačiņa staigoj,
Spīgeli ruoda.
170 [Kapiņu D].

1. Kuo tys Pīters
Zam golda verās?
Kaķis staigoj,
Spūguli ruoda.
143 [Jāsmuižas D].

2. Kuo tys i Joneits i
Uz cepļa vjaŗās?
Kaceits i spīģeli
Paruodaja.
425 [Šķaunes (Landskoronas) Ldz].

59058.

Ko tās meitiņas
Tik zemu skatās?
Gan viņas redzēja,
Kur puiši līda.
548 [Liepāja Lp apr.].

59059.

Kuo tei Buorbola
Tik garški smejās?
Sīnā vadzīti
Īraudzīja.
465 [Varakļānu Rz].

59060.

Kū tisi Jureits
Sīnāja skotuos?
Es soku: zareņš,
Jis soka: nabeņš.
11 [Aknīstes (Aknīšas) Il].

59061.

Ko tā Grietiņa
Ar muti raugās?
Vai tam ķēmam
Actiņas nav?
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

1. Ko tā Trīnīte
Tik zemu raugās?
Vai tam lopam
Aces nav?
160 [Jūŗkalnes (Pilsbergas) Azp].

59062.

Ko tā Grietiņa
Tik stāvu lēca?
Muša lēca gar sienu,
Grieta lēca pakaļ.
163 [Kalētu Lp].

59063.

Ko tā Trīnīte
Tik stāvus lēca?
Iedūra adatu
Kreisā ciskā;
Aizmirsa, apakšu
Lāpīdama.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

- 74 -

1. Ko tas Andrējs
Tik stāvus lēca?
Iedūra adatu
Kreise ciske.
129 [Gudenieku Azp].

59064.

Kū tis Pīters
Sūlā nasēd?
Eilana odotas
Pakaļā duras.
147 [Jaunlaicenes Vlk].

59065.

Kuo tuos vystys kacinej,
Kuo žogotas cacynej?
Katreitjai, muoseņai,
Vutu kuļa pabyrusja.
295 [Ozolmuižas Rz].

59066.

Kuo tī myusu suni rej,
Zam goldim staiguodami?
Viņa gola panuoksnīki blusas krota,
Aiz goldim sādādami.
357 [Rudzētu D].

59067.

Ko tie kraukļi kracināja,
Ko žagatas žadzināja?
čorts pakāra puiša galvu
Sausas egles virsaunē.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

1. Kuo tī kraukli kracynuoja,
Kuo žogotas cačynuoja?
čorts pakuora svuota golvu
Sausas egles viersyutnī.
182 [Kaunatas Rz].

2. Kuo tī kraukli kracynuoja,
Kuo žogotas čačynuoja?
Bess pakuoŗa svuota golvu
Sausys egles golūtnē.
89 [Dricēnu Rz].

59068.

Kū tī kroukļi kracunova,
Kū žogotas čačunova.
Tū Jezupu čorti kāra,
Munas rijas cakulā.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

59069.

Kū tī kraukli kracinaj,
Kū žogotas čačinoj?
Vilciņš sovu vacu muoti
Pūdā vīn sutynoj.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

59070.

Ko tie puiši labu dara,
Šai saulē dzīvodami?
Savērsam diedziņā,
Pārdosam kalmakiem!
289 [Odzienas (Vietalvas-Odzienas) Md].

59071.

Kur tie mūsu panākstnieki,
Kur tik ilgi kavējās?
Aiz tiltiņa guni kūra,
Paltē smēla ūdentiņu.
146 [Jaungulbenes Md].

59072.

Ko tie mūsu puiši dara,
Pa tīrumu staigādami?
Viņiem utis pabirušas,
Nav ko ēst brokastīs.
241 [Lubānas Md].

59073.

Ko to bezkauni
Meiteni veda?
Mūs' puiši gaidīja
Kaunīgas meitas.
339 [Raņķu Kld].

59074.

Ko tu gaidi, vecais puisi,
Ka tu šogad neprecies?
Kūtī man ir balta kaza,
Tā būs tava līgaviņa.
103 [Džūkstes (Džūkstes-Pienavas) Jg].

59075.

Kū tu līli līlejīs,
Ni tev kaulu, ni dvēselis!
Man ir kauli, man dvēsele,
Man vuordeiga volūdeņa.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

59076.

Kuo tu lygu ļīlejīs,
Vai es tevi nazinuoju?
Vakar tova muote guoja,
Suoļa sauves lasīdama.
282 [Nīcas Lp].

59077.

Ko tu nāci, Ģenģergaili,
Jaunu meitu pulciņā?
Ne tev dziesmas, ne tev joku,
Tik tā roku plātīšana.
108 [Engures Tk].

- 75 -

59078.

Ko zin dziedāt,
Ko nedziedāt?
Trīs tautu kaikari
Vienos vārdos.
Vienam dziedot,
Otram dzirdot.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

59079.

Kraties, vecais
Drabeņu maise,
Līdz tev izbira
Trīs pūri pelus!
129 [Gudenieku Azp].

59080.

Krinģele, pijole
Anniņas meita.
Kā krinģele saliecās,
Kā pijole nocīkstēj'.
141 [Ivandes Kld].

59081.

Kristamuotja kristamuotja
Jaunus puišus apmuonēja;
Uožam rogu nūlauzuse,
Īt pa mežu drubeidama.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

59082.

Krievos dodamas
Beķeru meitas:
Es gribēju beņķi lauzt,
Nevarēju beņķi lauzt;
Kā varēšu beņķi lauzt,
Pērnie mēsli apakšā.
40 [Basu (Bases) Azp].

59083.

Krupis puisi dirsināja,
Siksniņā turēdams;
Bij tādam nelietim
Labu puisi dirsināt?
52 [Bikstu Tk].

59084.

Kučierim, brālītim,
Lielu kaunu padarīj'š:
Es atradu mazu bērnu
Apakš zirgu pasilīt's.
398 [Skrundas Kld].

59085.

Kulīte māte,
Ķesele meita,
Tā manu bāliņu
Pielieškināja.
282 [Nīcas Lp].

59086.

Kungi vien sabraukuši
Tai māsai panākšņos;
Būs redzēt vakarā,
Vai bērs zeltu pagastā.
345 [Remtes Tk].

59087.

Kungi vīn i sabraukuši
Tai muosaji ponuokstus,
Nav ni vīna gudra veira,
Ar kū maņ i parunuot.
604 [Dažādi iesūtītāji].

59088.

Kur aizgāja, kur palika
Šī vakara spēlmanīši?
Vai ielīda pabeņķē
Manu dziesmu klausīties?
85 [Dobeles Jg].

59089.

Kur gribiti, tur līciti,
Mani, svešu cilvēciņu;
Gribit, mani īrūciti
Par tu vuortu stubureņu.
236 [Līvānu D].

59090.

Kur jūs, māsiņas,
Vakar bijāt?
Vakar še bija
Kriekupšenieki.
129 [Gudenieku Azp].

59091.

Ku' lika Ieviņa
Piermo meiten'?
Mežkunga muižē,
Akmeņu stārpē.
200 [Kuldīgas Kld].

59092.

Kur, madama, vīru liki
Ar visiem bērniņiem?
Vīru pirtī iespundēji,
Pati nāci panākstos.
283 [Nīgrandas Azp].

- 76 -

59093.

Ku' palika kaimiņmeitas,
Ka neredz staigājam?
Žurkas midzī savilkušas,
Vai būs kaķi apēduš'?
413 [Stendes Tl].

59094.

Kur vels, piķis Gierts bija,
Ka neredz staigajam?
Žurkas vilka midzenei,
Suveniņi rušināja.
74 [Cīravas Azp].

59095.

Kur palyka tei māmjaņa,
Ka da golda nadaguoja?
Vaci kači saplāsuši,
Acjaplīji īvylkuši.
425 [Šķaunes (Landskoronas) Ldz].

59096.

Kur, Anīt, tovi rodi,
Židi vin družbā brauce?
Icka ar Smuļku par bratim,
Sorka beja padruškuos,
Tovi rodi nūguojuši
Por Daugavu zyrgu zagt.
143 [Jāsmuižas D].

1. Nava luoga, nava luoga
Nn. ponuoksnūs:
Abram Vicka, Kaiem Smicka,
Kaika ar Sorku padruškuos.
Voi nabeja tev, Nn.,
Koč kaimiņu meiteneišu.
326 [Preiļu D].

59097.

Kur, Tekleit, vuoli liki,
Ar kū siti pyrmū veiru?
Vai nūliki kuojgalī,
Ar kū sist ūtru veiru?
357 [Rudzētu D].

1. Kur, Pīteri, vuoli lyki,
Kur nūsyti pyrmū sīvu?
Aiz ceplīša kaktiņā,
Ar kū ūtru nūsvēžat.
591 [Ludzas apr.].

2. Kur, Juoneit, vuoli liki,
Kur nūsiti pyrmū sīvu?
Svīžu cepļa dybynā,
Lai stuovēja ūtrijai.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

3. Kur, Seiman, tei vuolīte,
Kur nūsiti vacū sīvu?
Klētiņā, zam guļtiņas,
Ar kū sisti jaunū sīvu.
604 [Dažādi iesūtītāji].

4. Kur, Edvort, vuoli liki,
Kur nūsiti pyrmū sīvu?
Iz ustobys, aiz spuoreites,
Ar kū sist ūtrū sīvu.
466 [Vārkavas D].

59098.

Kur, Austriņ, i vuoli liki,
Ar kū kyuļi muomuļinu?
Piertiņāi, paluovāi,
Ar kū kulti veiramuoti.
414 [Stirnienes Rz].

59099.

Kur, muoseni, taidu jēmi,
Kur tev taids i gadājās?
Es nu krāsla nazacaltu,
Na jam sovu rūku dūtu.
182 [Kaunatas Rz].

59100.

Kur tās vakarējas
Dziedātājas?
Par krāsni lēkdamas,
Nolauza sprandu;
Cita citu vadāja
Pie ārstinieka.
94 [Dunikas Lp].

1. Kur mūs' vakarēji
Dziedātāji?
Par buku lēkdami,
Nozalauze sprandu;
Cits citu vadāja
Pie narinieka.
355 [Rucavas Lp].

59101.

Kur palyka, napalyka,
Vakarējuos dzīduotuojas?
Cyta turpu, cyta šurpu,
Cyta ar puišim pyuneitē.
73 [Ciblas (Eversmuižas) Ldz].

59102.

Kur pie vella palikušas
Visas kāzu dziedātājas?
Tās pie vella vells saspēris
Viņā mālu dumbere.
431 [Tāšu (Talsu) Lp].

- 77 -

59103.

Kur tās meitas palikušas,
Ka neredz staigājam?
Saimeniece paglabāja
Sava kuiļa midzenī.
103 [Džūkstes (Džūkstes-Pienavas) Jg].

59104.

Kur palika vedējmāte,
Ka neredzu staigājami?
Vedējmāte piedzēruse,
Staigā ausis nolaiduse.
202 [Kurmāles Kld].

59105.

Kur, Pīteri, tūlaik beji,
Ka mes tevis gaidejom?
Kola naudeņ' atskaiteju
Muoleskišu meitiņom.
143 [Jāsmuižas D].

59106.

Kur, puisīti, klanšināsi
Ar tiem kaka kadakim?
Brauks uz Rīgu tiesāties,
Meitas manu ādu plēš.
605 [Skolas].

59107.

Kur, saimiece, tavas meitas,
Ka nevienu neredzēj'?
Viena putru pārēdusi,
Tā gulēja pabeņķī;
Otra, govis dzirdīdama,
Iekritusi toverī.
103 [Džūkstes (Džūkstes-Pienavas) Jg].

59108.

Kur skriesi, Pēteri,
Ar vienu spārnu?
Aizskriesi laukā,
Vējš aizpūtīs.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

59109.

Kur tās vakarējās
Laidaru mīžas?
Še tās vakarējās
Panākstnieces.
129 [Gudenieku Azp].

59110.

Kur, tautieti, tavi radi,
Žīdi, leiši istabā?
Tavi radi pavārtē,
Zilu kazu dalījās.
Cits grib ragus, cits grib nagus,
Cits grib ļipu kustināt.
282 [Nīcas Lp].

59111.

Kur tu augi, puišu lempi,
Kad es tevi neredzēju?
Pirtī pirtī, palāvē,
Pa lodziņu ēdināja.
270 [Mežotnes B].

1. Kur tu augi, jauns puisītis,
Kad es tevi neredzēju?
Pirtī augu, palāvē,
Pa lodziņu raudzījos.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

59112.

Kur tu brauksi, elles skruķi,
Ar to skalu kumeliņu?
Kāp ārā, atsien asti,
Brauc vai elles dibenā!
605 [Skolas].

59113.

Kur, vācieti, tu sēdēsi,
Laukā lietus, namā dūmi,
Istabā ir sveši ļaudis?
Sēdi elles dubenā,
Ne tur lietus, ne tur dūmu,
Ne tur arī sveši ļaudis!
427 [Tadaiķu Lp].

59114.

Kur vācietis gadījies
Mūs' māsiņas vedībās?
Kur es tevi sēdināšu,
Kā es tevi godināšu?
605 [Skolas].

59115.

Kuŗa vista nedēj,
To dod žīdam;
Kuŗa meita nedzied,
Tā grib vīru.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

59116.

Kuŗi velni to redzēja,
Piecas bābas panāksim?
Divas sievas, trešā meita,
Tā panāksnu veca tiesa.
13 [Alojas (Ungurpils) Vlm].

59117.

Kuŗš velns jums sagaidīja
Div' Almiņas panākšņos?
Kad es vienu apdziedāju,
Vien' uz otras skatījās.
263 [Mēmeles Jk].

- 78 -

1. Nak jyus čorts sagaidija
Div' Izdorus vesšonuos?
Kad mes vīnu apdzīdim,
Ūtrs greiži pasaver.
466 [Vārkavas D].

59118.

Napīdar, napīdar
Divi cepļi ustobā;
Napīdar, napīdar
Div Teofili vesšonuos!
Kad mēs vīnu apdzīžam,
Tys uz tuo i pasaver.
466 [Vārkavas D].

59119.

Kura suorga sagryudusja
Div' Juoneiši aizgoldā?
Seikoikū, mozuokū
Pi kazeņu zeidjāsim.
247 [Makašānu Rz].

59120.

Lyga jās sagaideja,
Div' Aneites padruškuos,
Lelākai Aneitei
Sprīssim galvu sēteņā;
Mozeņū Aneiti
Zam kazeņas zeideisim.
389 [Silajāņu Rz].

59121.

Kur liksim, naliksim
To mazo panāksniņu?
Vedīs iekšā cūku kūtī
Pie cūciņas zīdināt.
89 [Dricēnu Rz].

1. Kur liksam, neliksam
Tādas mazas vedējiņas?
Vedīsam cūkkūtē
Pie cūciņas zīdināt.
158 [Jumpravas Rg].

59122.

Lai bagāti, kas bagāti,
Muižas puiši, tie bagāti:
Piecas brūtes Tukumā,
Vēl deviņas Jelgavā.
572 [Tukums Tk apr.].

59123.

Jānītim, brālītim,
Piecas brūtes Jelgavā;
Piecas brūtes Jelgavā,
Visas piecas maizes gaid'.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

59124.

Jānītime, brālītime,
Piecas goves tīrumā;
Piecas goves tīrumā,
Piecas meitas Jelgavā.
456 [Vaiņodes (Bātas-Vaiņodes) Lp].

59125.

Lai bij čakla, kas bij čakla,
Medus bite, tā bij čakla;
Lai bij slinka, kas bij slinka,
Kaimiņ' meita, tā bij slinka.
344 [Rembates Rg].

59126.

Lai bij kāri, kas bij kāri,
Mūsu puiši, tie bij kāri:
Raibu kuņu paķēruši,
Kuņas desu gribēdami.
490 [Vijciema Vlk].

59127.

Lai bij kāri, kas bij kāri,
Mūsu puiši tie bij kāri:
Stāvus lēca gar sienmali,
Gaiļa gaļu gribēdami.
103 [Džūkstes (Džūkstes-Pienavas) Jg].

59128.

Lai bij kāzas, kur bij kāzas,
Pūtēlene vedējiņa;
Daža laba jēra ciska
Guļ tavā vēderā.
283 [Nīgrandas Azp].

59129.

Lai Dievs dūd podruškom
Šū gadeņi ženeitīs;
Šū gadeņi ženeitīs
Pavasara laiciņā.
174 [Kārsavas Ldz].

59130.

Lai sakolta panuoksnīki,
Kai tei myusu mēle kolta,
Ka jī myusim namoksuoja
Šuos dīniņas dzīduojumu.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

1. Lai tai sakolst svuota sirds,
Kai sakalta myusu mēle,
Ka jis myusim namoksoj
Šuo vokora dzīduojuma.
604 [Dažādi iesūtītāji].

- 79 -

59131.

Lai tie lieli,
Kur tie lieli,
Ko tas mazais
Spainīts nāca?
Paldies paldies
Par atnākšanu,
Būs mums puišiem
Ūdens nešana.
84 [Dikļu Vlm].

1. Lei tie lielie,
Ko tie lielie,
Kam to mazo
Spainīti vedēt?
Nabūs mājā,
Ko ūdeni smelt.
230 [Liezeres Md].

59132.

Lai tī cyti, kuo tī cyti,
Kuo tys mozais Prusaks braucja?
Jis ar sovu skuobū mēli
Vysim kaunu padarīja.
465 [Varakļānu Rz].

59133.

Lai tī cyti, kuo tī cyti,
Kuo tī valna mozenī?
Tī ar sovu bezdēšonu
Vysim kaunu padareja.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

59134.

Laužam beņķus, laužam beņķus,
Nevar beņķus salauzīt;
Kā beņķīšus salauzīsi,
Puiši guļa apakšā?
282 [Nīcas Lp].

1. Lauzām, lauzām tautas beņķus,
Nevaram salauzīt;
Ko tu jodus salauzīsi.
Puiši gula apakšā?
604 [Dažādi iesūtītāji].

2. Laužams, laužams,
Tas tautu beņķis.
Kādu jodu salauzīsi?
Puiši gula apakšā
Ar plikiem vēderiem.
94 [Dunikas Lp].

3. Nama māte atvēlēja
Mums tos beņķus salauzīt,
Kur tu jodus salauzīsi?
Vedējiņš guļ apakšā
Ar tiem salmu vēderiem.
282 [Nīcas Lp].

59135.

Lepna mana vīramāte,
Nedzer auzu brandavīnu;
Gan tu dzersi citu dien'
Sapuvušu rutku zupu.
378 [Seces Jk].

59136.

Lepna lepna tā meitiņa,
Aiz lepnuma nerunāja;
Vai aiz lielas bagātības,
Vai aiz lielas nabadzības.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

59137.

Lepnas lepnas mūsu meitas,
Tā kā vistas kladzināja;
Kā vistiņas kladzināja,
Tēva naudu žvadzināja.
237 [Līvbērzes Jg].

59138.

Lej, lej, leiteni,
Mozgoj galdeni!
Jaunuos mjaitinis natikleitis,
Vacuos buobenis naveižava.
326 [Preiļu D].

59139.

Linku lanku zaķīts lēca
No cinīša uz cinīti;
Tā lakstija panāksnieki
Pēc jaunām meitiņām.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

59140.

Leidz svuotim Geļa runoj:
Es pi Juoņa gon naīšu.
Kad atbraucja Juoneits svuotūs,
Skrīn ar četrom rauduodama.
357 [Rudzētu D].

59141.

Līksmojiet, maģās kūmas,
Dižā kūma piedzērusi;
Dižā kūma piedzērusi,
Ielīdusi aizkrāsnē;
Ielīdusi aizkrāsnē,
Abas ausis nolaidusi,
Abas kurpes piemīzusi.
355 [Rucavas Lp].

- 80 -

59142.

Liela, gaŗa tautu meita
Palaidās slinkumā:
Nevīžoja govju slaukt,
Ne slaucīt istabiņu.
325 [Priekuļu C].

59143.

Liels, gaŗš tēva dēls,
Guļ celiņa maliņā;
Es padevu dievpalīgu,
Viņš vaicāja: ko tu saki?
261 [Mēdzūlas Md].

59144.

Liela, gaŗa ganu meita
Bez darbiņa ganos gāja:
Uz akmeņa nosēdusi,
Ar cicīti rotājās.
241 [Lubānas Md].

59145.

Lielais vepris baŗojams,
Sarus vien kustināja;
Resnais puisis runājot,
Muti vien čāpstināja.
100 [Dzērbenes (Pils-Dzērbenes) C].

59146.

Leli zagļi Andrupīši,
Pušuonīši vēļ leluoci:
Andrupīši meitys zoga,
Pušuonīši zirgus zoga.
18 [Andrupenes Rz].

59147.

Lieli sieri, lieli sieri
Krustdēliņa godībās;
Panāksnieki brīnījās:
Kur tos tādus lielus sien?
604 [Dažādi iesūtītāji].

59148.

Līlejuosi rušyunīši,
Dasu sātu sataisejuš';
Kamer kuozas nūkuozova,
Suni sātu izvolkova.
170 [Kapiņu D].

59149.

Juoņeišam, bruoļeišam,
Dasu sāta sataiseita;
Dasu sāta sataiseita,
Bļīnu jumti nūmuneiti.
Cikom pats kuozys dzjāra,
Vuornys bļīnus nūlasjā;
( Vuornys bļīnus nūlasjā,)
Suni dasys rozvolkuoja.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

1. Cīkam pats kuozys gūļoi,
Suni sātu rozvolkuo;
Suni sātu rozvolkuo,
Ubogs jumtus nūmuņā.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

59150.

Līlejuos šys svuotiņš
Pīcīm bārim kumeliņim;
Es redzēju šūvosor
Ar uozīti ecējūt.
Es nedevu dīvpaleiga,
Acēs kauna nadarīju.
168 [Kalupes D].

59151.

Mūs' saimnieks lielījās,
Pilli staļļi bēru zirgu;
Kad atvērās staļļa durvis,
Izskrēj' liela, melna žurka.
125 [Grenču Tk].

59152.

Maloj, maloj, tu Odum,
Ka tev siermi kumeliņi!
Es redzēju syla molā,
Ka ar uozi ortu guoji.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

59153.

Līlejuos panuoksnīki,
Lobim rotym sabraukuši,
Vysi zlauktūs sasāduši,
Teļa astis rūciņā.
170 [Kapiņu D].

1. Viņa gola panuokšņeiši,
Ļeļim rotim sabraukuši;
Vysi zlauktūs sasāduši,
Teļa astes rūceņā.
466 [Vārkavas D].

59154.

Līlijuos myus' puisīši,
Lobus zyrgus turādami;
Kad izbrauce uz celiņa,
Zyrgs īkrita gruovītī.
170 [Kapiņu D].

59155.

Tys Ontons līlējuos,
Ka jam lobi klāvā zyrgi;
Vīns taids beja siermais zyrgs,
Tys aiz lipas juocyloj.
174 [Kārsavas Ldz].

- 81 -

59156.

Mūsu gala vakarainis
Stalti braukt lielījāsi,
Labiem zirgiem atbraukdams;
Pats labais staļļa zirgs
Kā līkais muižas kuilis.
605 [Skolas].

59157.

Līļejuos šis Aļberts
Ar meus meitom izaguļēt;
Vāzis vīn saklaudzēja
Ar ubadzi šķeuneitī.
236 [Līvānu D].

59158.

Lielejuos šei Tekleitja:
Es ar puišim naguļēj';
Kad atnuocja kuozu vokors,
Puišus gulēt sev aicynuoja.
357 [Rudzētu D].

59159.

Līlējās šis Juoneits,
Gudrinīka tāva dāls;
Kū acteņas apredzēja,
Tū rūceņas padarēja.
182 [Kaunatas Rz].

59160.

Līlējuos šei Teklīte,
Leluo dorba darītuoja;
Ceplī kuojas atspārusja,
Cičus vadzī pakuorusja.
389 [Silajāņu Rz].

59161.

Ļu ļu Pīterīt,
Tovu jauku volūdiņ'!
Tiku jauka volūdiņa,
Kai tei vuornas karkuošona.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

59162.

Lūdzu radus, lūdzu draugus,
Deksnenieci vien nelūdzu;
Deksneniece lapna sieva,
Tā sēd galda galiņā;
Tā sēd galda galiņā,
Bez kukuļa kāzās nāk.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

59163.

Lūdzams, Brencīti,
Nestāvi plānā!
Visas mazas meitenes
Irbuļus drāza;
Nu tevi bakstīs,
Kā ragu rakstīs.
108 [Engures Tk].

59164.

Lūdzami, svešļauži,
Neskaistatiesi!
Mums tiesa turama
Par savu māsu,
Jums tiesa klausāma
Par savu brāli.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

59165.

Lūdzami, svešļaudis,
Neskatāties!
Es ar savu dzērumiņu
Daždažādi izdziedāju.
524 [Aizpute Azp apr.].

59166.

Ļautiņi mīļi,
Par ļaunu neņemat!
Šī diena, rītdiena
Bez kauna laista:
Ne kauna jaunam,
Ne kauna vecam.
46 [Beļavas Md].

1. Sveši ļaud's, dziesmu dēļ
Ienaidiņu neceļat!
Šodien, rītdien
Bezkauna dienas:
Ne kauna lielam,
Ne kauna mazam.
147 [Jaunlaicenes Vlk].

59167.

Manas mīļās panāksnieces,
Priši sevi turaties!
Ja ne priši, ja ne rimti,
Mēs mīsim kājiņām.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

59168.

Mani mīļi panāksnieki,
Sargājat savas meitas!
No Grobiņas es pārvedu
Div' sudraba ērzelīšus.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

- 82 -

59169.

Mans brālītis lielījās
No Kandavas sievu ņemt.
čuža būša [buža] tava sieva,
Piecas kaķes panākstos.
418 [Sunākstes Jk].

59170.

Mans brālītis kazu kava,
Kur tu kazas ragu liki?
Te atnāca skroderītis,
Tam vajage piņgarog'.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

1. Kad, brālīti, kazu kavi,
Kur tu kazas ļipu liki?
Še atnāca skroderītis,
Tam vajaga piņģerogu.
129 [Gudenieku Azp].

2. Kam brālīti, kazu kāvi,
Kur tu kazas ļipu liki?
Še atnāca skroderīši,
Kam vajaga peņģerotu.
447 [Ulmāles (Ulmales-Labragas) Azp].

3. Tu brālīti, āzi kavi,
Kur tu āža ragu liki?
Te atnāca skroderitis,
Tam vajaga pinģarog'.
452 [Užavas (Zīras) Vp].

4. Mans brālītis kazu kava,
Kur tu kazas ļipu liki?
Te atskrēja korpenieks,
Tam vajage zābākbiršķi.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

59171.

Še atnāca skroderīts,
Kam nebija piņģerūta.
Vakar māte gūžas(?) kava,
Kur to punci nolikuse?
355 [Rucavas Lp].

59172.

Tunnis gāja cūku kaut,
Kur tu cūkas asti liki?
Te atskrēja vēveritis,
Tam vajag šautenit'.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

59173.

Mans brālitis pasmējās,
Pakaļāje stāvēdams:
Es jums saku, utu bizes,
Turaties, turaties!
129 [Gudenieku Azp].

59174.

Moza muna galviņa,
Pylna gudra padūmiņa:
Cauri radzu tautu meitu,
Tū lelū natikleiti.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

59175.

Mazi mazi Pēteris
Pasmējāse:
Pele asti parādīja,
Ieskrēj' pate caurumēje.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

59176.

Mazs sunīts, kuplu asti,
Kuplus mežus skandināj(a);
Smuks, raženis tēva dēls
Tukšu maku šķindināja.
141 [Ivandes Kld].

59177.

Mācītājs kāzās gāja,
Lielu godu gribēdams;
Nu dabūja tādu godu,
Priekšā puna, pakaļā.
41 [Bauņu Vlm].

59178.

Muoku tevi apdzīduot,
Bet nasen es paša guoju;
Tuos kurpītes, tuos zjačītes,
Vaiņuciņa viņ nava.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

1. Naseņ mani pošu vede,
Muoku cytus apdzīduot;
Tuos zečeitis, tuos kūrpeitis,
Vaiņuceņa vīn navā.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

2. Dzīžu, es dzīžu,
Es muoku cytu apdzīduot,
Naseņ mani pošu vede:
Tuos kurpeites, tuos zeķeites,
Vaiņadzeņa viņ navā.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

59179.

Māmina, māmina,
Kurini pirti!
Nu mums apnika
Panākšņu utis.
282 [Nīcas Lp].

1. Māmiņa, māmiņa,
Kurini pirti!
Nu mūs apstāja
Tautiešu utis.
453 [Vadakstes Jg].

- 83 -

59180.

Māte māte, rāj meitiņu,
Tā ir liela delverīt'!
Cauru nakti apkārt skrēja
Puišu klētis virināt.
316 [Piltenes Vp].

59181.

Meitas meitas, kas no meitu,
Puiši meitas apdziedāja;
Puiši meitas apdziedāja,
Par muļķēm pataisīja.
605 [Skolas].

59182.

Meitas, manas meitenītes,
Es pats jūsu saiminieks!
Jūdzu meitas ragavās,
Braucu mežā žagaros.
525 [Alūksne Vlk apr.].

59183.

Meitas puišus lūkojās,
Vienu puisi noplēsušas;
Otru puisi suņi plēsa,
Pa krūmiem valkādami.
472 [Vecgulbenes Md].

59184.

Meitines Oneišam
Mutītes deva,
Oi gorda, oi gorda,
Dūd tu že vairuok.
182 [Kaunatas Rz].

59185.

Meitiņas, dzeltēnes,
Caur zemi līda;
Caur zemi līda
Pie smuka puiša.
548 [Liepāja Lp apr.].

59186.

Meitiņ, mīļā vedekliņa,
Kodies durvju stenderē!
Nekodies Kalniņā,
Ne Kalniņa dēliņā.
242 [Lubejas Md].

59187.

Meitiņām, māsiņām,
Liela skāde notikusi:
Zēni sētu salauzuši,
Cūkas rozes izrakušas.
605 [Skolas].

59188.

Meitu dziesmu dziesmiņas,
Ne tās pašu izdomātas;
Circenītis izdomāja,
Aizkrāsnē tupēdams.
605 [Skolas].

59189.

Meitu māte bēdājās,
Kur būs likt savas meitas?
Skapī likti nedrīkstēja,
Uz plauktiņa žurkas grauza.
241 [Lubānas Md].

59190.

Meitiņ', puišus neticati,
Vai gājušas, negājušas!
Puisīšiemi pieci prāti,
Trejdeviņas valodiņas.
Tie mācēja meitas vilti,
Uz akmeņa stāvēdami.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

59191.

Malnas malnas maņ actenis,
Cauri radzu jaunus puišus:
Radzu krūga dzaruojenus,
Radzu maitu bučuotuojus.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

59192.

Metat naudu, novadnieki,
Pirksim vienu dzeltenīti;
Pirksim vienu dzeltenīti,
No tautām lasīdami.
141 [Ivandes Kld].

59193.

Mēdi, mēdi, mēdītājs,
Gan tevi Dievs atmēdīs!
Puns izaugs pierītē,
Pūte mēles galiņā.
48 [Bērzaunes Md].

59194.

Mēs brālēni, mēs māsēni,
Mēs pirmā kviešu sēkla;
Lai paliek sveši ļaudis
Kokoļos, atvētās.
236 [Līvānu D].

59195.

Mes bruoleņi, mes muoseņas,
Sitamosī [Sitamuosi] kuozeņuos!
Lai palyka sveši ļaudis
Kenkūļūs, atvātuos(?).
236 [Līvānu D].

- 84 -

59196.

Mēs, meitiņas, brīnamiesi,
Ko tie puiši minējas?
Kā lai viņi neminās,
Kroņa zosis apaklē.
520 [Zvārdes Kld].

59197.

Mēs, puisīti, gan zinājām,
Ko darīji aizkrāsnē!
Nu ir laiks šo naksniņu
Tev' ar rīkstēm nograizīt.
70 [Cēres Tl].

59198.

Mīļi lūdzu, nāburgu zēns,
Nākt pie manis vakarā;
Es jūsu mīļi dancināšu
Uz karstiem ķieģeļiem.
605 [Skolas].

59199.

Muļķes muļķes, neprašas,
Kā svešas tautas:
Aiz galda raidāmas,
Aizkrāsnē līda.
355 [Rucavas Lp].

59200.

Neprašas, neprašas
Tās svešas tautas:
Sūtāmas iekšā,
Lien cūkstallē,
Raidāmās āzgaldā,
Lien āzkrāsnē.
94 [Dunikas Lp].

59201.

Muļķi muļķi kaimiņu puiši,
Namuok dzīsmu sacerēt;
Namuok dzīsmu sacerēt
Un meitiņu apdzīduot.
170 [Kapiņu D].

59202.

Mūc, mūc, Brencīti,
Cūka tevi dzenas!
Tu jau pats gan zināj',
Kas tavās paslavās.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

1. Mūc, mūc, Anniņa,
Cūka tevi dzenās!
Tu jau pate gan zināji,
Kas tavēje lindrukēje.
129 [Gudenieku Azp].

59203.

Mūs brāļam siev ved,
Visi ciema suņi rēja;
Kad ieveda istabā,
Kaķs šķaud aizkrāsnē.
329 [Popes Vp].

59204.

Mūs' māsiņas brīnījās:
Ko tie puiši suinījāsi?
Kā lai viņi nesuināsi,
Kroņa zosis appaklē.
520 [Zvārdes Kld].

59205.

Mūs' puišiem tukšas galvas
Kā izbērtas verpelītes;
Pirms uz lapas izlasīja,
Tad tik dziesmu nodziedāja.
100 [Dzērbenes (Pils-Dzērbenes) C].

59206.

Mūsu māte bēdājās,
Visas sētas aplauzītas;
Ciema puiši aplauzīja,
Pie meitām tecēdami.
203 [Kurmenes B].

59207.

Myusu gola galdeni
Leicin i leika;
Viņa gola galdini
Pi sīnas pīslīti;
Pi sīnas pīslīti,
Kuojas uz augšu.
494 [Viļānu Rz].

1. Myus' gola galdeni
Leicin i leika;
Viņa gola galdeni
Pi sīnas pīslīti,
Suns meiza viersā.
168 [Kalupes D].

2. Myusu gola galdeņš
Leicin leika;
Viņa gola galdiņš
Pi sīnas pīslīts.
414 [Stirnienes Rz].

59208.

Myusu bruoļa kristamuote
Kai tei kunga gaspažiņa;
Jaunuos māršas kristamuote
Kai tei myusu cyuku gane.
358 [Rugāju Abr].

- 85 -

59209.

Tys Francīša kristatāvs
Kai myusu muižas cyuku gons;
Tei Marītes krystamuote
Kai muižas i lelamuote.
604 [Dažādi iesūtītāji].

59210.

Mūsu māsas podrušķiņas
No ziediņiem salasītas;
Tautu dēla podrušķiņas
No dublīšiem salepītas.
174 [Kārsavas Ldz].

1. Myusu bruoļa področkenis
Kai nu zīdim salaseitas;
A myusu Mones padročkeņas
Kai nu dublim salaseitas.
174 [Kārsavas Ldz].

59211.

Myusu gola panuoksnim
Vysim zirgi rēktiņ rēcja;
Viņa gola panuoksnim
Zirgu kauli čirkstiņ čercja.
357 [Rudzētu D].

59212.

Myusu gola panuoksnim
Svuocuos vin nūbraukuot!
Viņa gola svuočinai
Cyukas vin nūganīt!
143 [Jāsmuižas D].

1. Myusu gola svuočeņom
Pa gūdim vin braukalēt!
Viņa gola svuočeņom
Myužam cyukas nūganēt!
18 [Andrupenes Rz].

2. Myusu gola svuočītei
Svuotūs vin braukaļeit!
Viņa gola svuočītei
Par ubagi nūstaiguot!
143 [Jāsmuižas D].

3. Myusu gola svuotiņam
Svotūs vīn i braukalēt!
Viņa gola svuotiņam
Sātā cyukas nūganīt!
604 [Dažādi iesūtītāji].

59213.

Dūd, Dīviņ, Gelīei
Trejdeviņu ponuoksniņu!
Skūpajai Milītei
Cyukas vin nūganīt;
Cyukas vin nūganīt
Muna tāva teirumā!
389 [Silajāņu Rz].

1. Dud, Dīveni, Antītei
I otkon braukti padročkuos!
Mīleiteji, skūpejai,
Myužam cyukas nūganīt;
Myužam cyukas nūganīt
Sova tāva teirumā!
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

2. Dūd, Dīviņ, Adelai
Otkon braukt panuoksnūs!
A Anītei, skūpajai
Myužam cyukas nūganīt;
Myužam cyukas nūganīt
Kyukuļūs nūsēdēt!
35 [Baltinavas Abr].

3. Dūd, Dīviņ, Jurīšam
Vysod braukt ponuoksnūs!
Skūpojam Ignatam
Myužam cyukas nūganīt;
Myužam cyukas nūganīt
Sova tāva teirumā!
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

4. Dūd, Dīveņ, Juzikam
Otkon braukt ponuoksnūs!
Jis mums skaiški padzirdēs.
Skūpejam Donotam
Cyukas vīn nūgonēt
Sova tāva pagolmā!
89 [Dricēnu Rz].

5. Izabeļei, muosinai,
Ponuoksnūs nūbraukuot!
Erņiņai, rogonai,
Cyukas vīn nūganīt!
389 [Silajāņu Rz].

6. Dud, Dīvini, svuotiņam
Svuotūs vin nūbraukuot!
Svuočītei, rogonai,
Cyukas vin nūganīt!
326 [Preiļu D].

59214.

Labajam Antonam
Šogad iet precībās!
Skopuļam Jēkabam
Mūžam cūkas noganīt;
Mūžam cūkas noganīt
Sava tēva tīrumā!
593 [Rēzeknes apr.].

- 86 -

59215.

Nadūd Dīvs svuoteņam
Otkon braukt svuoteņūs!
Cyukas jami nūgaņāt
Sova tāva teirumā!
559 [Rēzekne Rz apr.].

59216.

Juoneišam, bruoleišam,
Myužam cyukas nūganeit;
Myužam cyukas nūganeit
Ontonovas teirumā!
174 [Kārsavas Ldz].

59217.

Dīvin, dūd Jezupam
Lobus mīžus, lobus rudzus!
Dīvin, dūd Pīteram
Otkon braukt panuoksnūs,
Skūpojam Jezupam
Myužam cyukas nūganeit!
605 [Skolas].

59218.

Viņa gola svuočiņai
Myužam cyukas nūganeja;
Myužam cyukas nūganeja,
Nikod dzeives naredzēja.
170 [Kapiņu D].

59219.

Es sacēju muoseņai,
Myužam veira naredzēt;
Myužam veira naredzēt,
Myužam cyukas nūganēt.
314 [Pildas Ldz].

59220.

Dū, Dīveņ, Juoneišam
Lobus mīžus teirumā!
Skūpejam Odumam
Kyukulimi nūzīdjāt!
89 [Dricēnu Rz].

59221.

Myusu gola vakaraine
Kai mogona platejuos;
Viņa gola vakaraine
Kai rogona kratejuos.
576 [Varakļāni Rz apr.].

1. Mūsu gola vakareine
Kai magone plātījās;
Viņa gola vakareine
Kā rogona slaistījās.
241 [Lubānas Md].

2. Myusu gala vakaraine
Kai magana platejās;
Viņa gala vakaraine
Kai nūdara valkājās.
389 [Silajāņu Rz].

3. Myusu gola vakaraina
Kai mogona rotājuos;
Viņa gola vakaraina
Kai snuotina volkuojuos.
236 [Līvānu D].

4. Viņa gola svuočeņa
Kai lupota kratejuos;
Myusu gola svuočeņa
Kai mogona platejuos.
357 [Rudzētu D].

59222.

Mūsu gala vakaraine
Kā magone grozījās;
Viņa gala vedējiņa
Kā madāma staipījās.
198 [Krustpils D].

59223.

Panāksnieku meitiņasi
Kā magones grozījās;
Vedējiņu nabadzītes
Kā raganas kratījās.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

59224.

Myusu gola vakarainis
Sēd pi golda galeņā;
Viņa gola vakarainis
Sēd pi cepļa maleņā.
357 [Rudzētu D].

59225.

Myus' jauničs līlejuos
Ar cytim narunuot,
Ar Geleiti vin runuoja,
Aiz galdeņa sādādams.
357 [Rudzētu D].

59226.

Myusu meitas līlejuos,
Ka ir lelas dzīduotuojas.
Viņām mēles nūdylušas,
Par puišim runojūt.
35 [Baltinavas Abr].

59227.

Myus' Juonīts līlējuos,
Veselīgs struodinīks,
Vīnu vogu puordzeidams,
Meklej vutu yuzauklā.
389 [Silajāņu Rz].

- 87 -

59228.

Mūsu puiši lielījāsi,
Ka varoti augsti lēkt;
Nāca blusa, mēģināja,
Tie iekrita dumbērī.
353 [Rubas (Reņģu) Jg].

59229.

Mūs' pusīte linus mīsta,
Viņā salmus čakstināja;
Mūs' pusīte gaļu ēda,
Viņā kaulus kripšķināja;
Mūs' pusīte vīnu dzēra,
Viņā rāvas ūdentiņu.
282 [Nīcas Lp].

59230.

Mūsu puse jūsu pusi
Uzvarēti uzvarēja:
Mūsu puse nolīgoja,
Jūsu puse nočabēja.
363 [Saikavas Md].

59231.

Myusu suns asti rīze,
Šis svuotiņš cakuļiņu;
Myusu suņam pīdarēja,
Svuotiņam napīdarēja.
143 [Jāsmuižas D].

59232.

Mjas pi meža izauguši,
Ablizjanku naradzjām;
Še atbraucja podruškenis,
Ablizjankys īraudzjām.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

59233.

Nava vērts tā puisīša,
Kas pa mežu linderēja;
Tas noēda zirņu druvu,
Rācenīšu līdumiņu.
241 [Lubānas Md].

59234.

Nava lītys, nava lītys,
Viņa gola ponuoksnūs;
Šaidi taidi sabraukuši
Syla pīpu laseituoji.
247 [Makašānu Rz].

59235.

Nāburg' puiši lielījās,
Skaista grīda istabā;
Es aizgāju, es redzēju:
Cūkas kulu izrakājšas.
301 [Palsmaņa Vlk].

59236.

Nāburgs bija dižens vīrs,
Es tam došu dižu darbu:
Es tam došu circenīšus
Aizkrāsnē dancināt.
398 [Skrundas Kld].

59237.

Nāburgam niknis kuilis
Aizgaldā barojās;
Nu izlēca, nu izskrēja,
Nu skrej meitas rūkstēdams.
290 [Ogres C].

59238.

Nāc pie manis, tautu meita,
Es bij' darba cilvēciņš:
Ik rudeni, ik rudeni
Ap mārkiem linu zagt.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

59239.

Nn. daudzi naudys,
Kai vysim vuocīšim,
Kad atguoja rudins laiki,
Ap muorkim lynu zogtu.
393 [Skaistas (Izabelinas) D].

59240.

Nākat, meitas, skatīties,
Kas tur namā čurojās:
Blusa mina vecu puisi,
Aiz ausīm turēdama.
103 [Džūkstes (Džūkstes-Pienavas) Jg].

59241.

Nav nenieka, nav nenieka,
No tām mūsu meitiņām:
Snaudin snauda vakarā,
Rītā agri necēlās.
605 [Skolas].

59242.

Nav nenieka, nav nenieka
No tām mūsu meitiņām:
Pate māte govis slauca,
Pate ganus izvadīj'.
519 [Zūru Vp].

59243.

Nav nenieka, nav nenieka
Panaksnieku meitiņās:
Krūmu lošņas, lapu guļas,
Sila peku lauzējiņas.
211 [Ļaudonas Md].

- 88 -

59244.

Nav neviena lāga puiša,
Kur var nakti pārgulēt,
Tādi vien sanākuši
Sila beku lauzējiņi,
Sila beku lauzējiņi,
Sēņu zupas strēbējiņi.
498 [Virānes (Bučauskas) Md].

59245.

Nav neviena ozoliņa
Rūtainām lapiņām;
Nav neviena tēva dēla
Pēc manam prātiņam.
Citam bija līkas kājas,
Citam kupris mugurā.
605 [Skolas].

59246.

Nāburg' māte savas meitas,
Nezināja, kur glabāt,
Klētie lika, žurkas ēda,
Pagrabā - sapelēja.
110 [Ērgļu C].

1. Vedējmāte savas meitas
Aiz atslēgas vien glabāja;
Klētī lika, žurkas ēda,
Skapī lika, sapelēja.
358 [Rugāju Abr].

59247.

Nāburg' meitas lielījās,
Pie puišiem vien guļot;
Es aizgāju, es redzēju,
Raibais vepris klāt gulēja.
110 [Ērgļu C].

59248.

Nāburg' puiši lielījās,
Sešiem zirgiem ecējot;
Es redzēju ganīdama
Sešiem kuiļiem ecējam:
Kuiļi gāja rukšēdami,
Puiši asras slaucīdami.
261 [Mēdzūlas Md].

59249.

Nāburgs savus lepnus puišus
Ceļa malā izkaisījis;
Mūsu meitas saņēmušas,
Sakārnīšus domādamas.
248 [Mālpils Rg].

59250.

Nāc ārā, būķa baļļa,
Ko tik ilgi būķējies!
Velies baļļa, pār par galdu,
Sēsties galda galiņā!
89 [Dricēnu Rz].

59251.

Nāc, bāliņ, tu ārā,
Ko es tevim parādīš':
Redz kur tava dvēselīte
Vidū gaisa lidinās;
Vidū gaisa lidinās,
Ar salmiem svilinās.
394 [Skaistkalnes (Šēnberģes) B].

59252.

Nākat, meitas, skatīties,
Ko es jums parādīš':
Redz kur puišu dvēselīte
Par debesu karājās.
Sitat, velti(?), vaŗa bungas,
Lai krīt elles dibenā!
316 [Piltenes Vp].

59253.

Nāc ārā, tu puisīt,
Ko es tevīm parādīš':
Tavas brūtes dvēselīte
Pušu gaisu lidināja.
560 [Rīga ].

1. Izej uorā tu, Ontuon,
Kū es tevi paruodeišu:
Tovas bryutes dvēseleite
Pušu gaisu lidinuoja;
Pušu gaisu lidinuoja,
Dīdzeņā karinēja.
465 [Varakļānu Rz].

2. Izej uorā, tu Juonīt,
Kū es tevīm pasacīšu:
Jau Anītes dvēselīte
Vidu gaisu lidynoj.
35 [Baltinavas Abr].

3. Izej uorā, tu Jezup,
Kū es tev paruodeišu:
Jau Tekleitis dvēseleite
Vidu geisu lidynoj;
Vidu geisu lidynoj,
Vida pogolmu plederej.
35 [Baltinavas Abr].

4. Izej uorā, tu jaunskungs,
Kū es tev paruodeišu:
Tovys bryutis dvēseleite
Ap pus gaisa lidynoj.
113 [Gaigalavas (Bikovas) Rz].

- 89 -

5. Izej uorā tu, Geleit,
Kū es tev paruodeišu:
Tov Juoneiša dvēseleite
Pušvid gaisā lidinej,
Pušvid gaisā lidinej,
Dīdzeņā karinej.
494 [Viļānu Rz].

6. Izej uori tu, Katreit,
Kū as tev pasaceišu:
Tuo Vincana dvēseleite
Ap pusgaisu lidinēja;
Lidiņā, lidiņā,
Dīdzenī pasakuora.
89 [Dricēnu Rz].

7. Ej, Domnik, tu uorā,
Ko es tevim paruodeiš':
Jau tava Duorteite(?)
Vidin gaisu lidinej;
Vidin gaisu lidinej,
Sirds pa pusei puorpleisus'.
326 [Preiļu D].

8. Izjai uorā tu, Pīter,
Kū as tjav paruodeišu:
Tuos Marceitis dvjāsjaleitja
Ap pus gaisu lidinej;
Ap pus gaisu lidinej,
Kaž(uk)ā pazakuoŗa.
365 [Sakstagalas Rz].

59254.

Ādi, dzari, tu Donoti,
Izai uorā pazavārtu!
Lubouneicas dvāseleita
Vydyn gaisa lidenej.
604 [Dažādi iesūtītāji].

59255.

Kuo tys Juoneits
Caur lūgu veras?
Lubovneicas dvēseleite
Pi lūdzeņa takalāja.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

59256.

Kuo tuos myusu podruškenis
Pa lūgu vjarās?
Lubounīka dvjāseleita
Vydin gaisa lidiņāja.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

59257.

Pasaver, tu Jānīti,
Kas aiz loga gauši raud:
Tavas brūtes dvēselīte
Pa pusgaisu lidināj'.
241 [Lubānas Md].

59258.

Izgudro, tu Jānīt,
Ko es tev parādīšu:
Tavas brūtes dvēselīte
Apakš gaisa lidinās.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

59259.

Nāci laukā, tu Anniņa,
Ko es tev pasacīšu:
Tavs vīriņis zirgu zaglis
Pusdebešos karājās.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

59260.

Apsalīc, pasaver,
Kos ir pogolmā lidinēja:
Lubaunīcu dvēsilētes
Dzēdzenī karinuoja.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

59261.

Izej ārā, tu Francīti,
Ko es tevīm pasacīšu:
Jau lapsiņa tavus bērnus
Pa vienami iznesā.
532 [Dobele Jg apr.].

59262.

Nuocit, bārni, skateitīs,
Kaidi ārmi teirumā:
Juoneits ora ceļa molā,
Pīci uoži orklu vylka.
174 [Kārsavas Ldz], 326 [Preiļu D].

59263.

Nākat, ļauds, skataities,
Kādi ērmi mēslienē:
Panāksniecs saskavās
Bizs vien atlikuš.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

59264.

Nākat, meitas, skatīties,
Kā tie mūsu puiši brauca:
Viena ilkse vāģīšiem,
Trim kājām kumeliņš.
211 [Ļaudonas Md].

59265.

Nebija Anniņa
Rubuļa vērta,
Andrejs nodeva
Trīs rubuļus.
214 [Lažas Azp].

- 90 -

59266.

Ni bij bezkauņa,
Ni būšu,
Tikai šam
Vakaram.
259 [Mazzalves (Ērberģes) Jk].

59267.

Ne domāju, ne gādāju,
Būšot kāzu šovasar;
Ciema māte ziņu sūta,
Nevar dēla novaldīt.
358 [Rugāju Abr].

1. Ni domāju, ni godāju,
Būšot kuozas šoruden;
Ciema muote ziņu stellej,
Navar dāla novāldīt.
Turi, muote, sien pie stulpa,
Ikam olu pabrūvēšu!
358 [Rugāju Abr].

59268.

Neba visi vedēji
Aiz galda sēdēja,
Es citu pabāzu
Pa cūku sili.
39 [Bārtas Lp].

59269.

Nabādāj, tu Juoneit,
Es jau tevis napamesšu!
Jemšu, jemšu, raušu, raušu,
Vys' ar sevim leidza vesšu.
89 [Dricēnu Rz].

59270.

Nebrauc tik greiti, nebrauc tik greiti,
Tie nav tavi kumeliņ'!
Tie kunga zirgi, tie kunga rati,
Tēva dota pātadziņ'.
94 [Dunikas Lp].

1. Ai' nebrauc tik dikti,
Tie nav tavi kumeliņi!
Ai, saimenieka zirgi, rati,
Tēva vīta pātadziņa.
282 [Nīcas Lp].

59271.

Nadaudz beja pryšu meitu
Rušunīku oplotā;
Zeiles Ilža, Strodu Dorte,
A Pulkaunika Madaleite.
278 [Naujenes (Maļonovas) D].

59272.

Nederēšu, nederēšu,
Jūs ienaidu uzcēluši;
Jūs ienaidu uzcēluši,
Jūs māsiņu paturēj'ši.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

59273.

Nedīdi, Jēpi,
Kumelnīcas ķēvi!
Kumeliņš paliks
Mūs' brāļa vārtos.
129 [Gudenieku Azp].

59274.

Nadūd Dīvys taidys bādys,
Kaida bāda Nn.:
Vuorna komuli nūņasja,
Maisim dzeji duovuodoma.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

59275.

Nedod Dievs tādas dzīves,
Kāda dzīve stāmučam:
Slapja piere, sausa mute,
Kauna kule mugurā.
89 [Dricēnu Rz].

1. Nadūd Dīvs taidas dzeives,
Kaida dzeive stuomučam:
Sausa mēle, slapņa pīre,
Kauna nosta mugurā.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

2. Nadod, Dīviņ, tādu dzīvi,
Kāda dzīve stuomačam:
Slapna pīre, sausa mēle,
Kaulu nasta mugurā.
182 [Kaunatas Rz].

3. Nadūd Dīvys taidys dzeivis,
Keida dzeivja stuomučam:
Sausa reikļa, steiva mjāļā,
Kauna nosta mugorā.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

4. Nadūd Dīvs taidas dzeives,
Kaida dzeive stuovmučim:
Slapņa pīre, sausa mēļa,
Vara bungas mugurā.
389 [Silajāņu Rz].

5. Nadud Dīvs taidas dzeives,
Kaida dzeive stuomučam:
Sausa mēle, kauns acīs,
Kauna kule mugurā.
389 [Silajāņu Rz].

6. Nadūd Dīvs tuodas dzeives,
Kuoda dzeive stuomačam:
Veižu nosta ozotī,
Kauna kuļa mugorā.
168 [Kalupes D].

- 91 -

7. Nadūd Dīvs taidas dzeives,
Kaida dzeive stuomučam:
Sausa mēle palykuse,
Slapņa pīre nūtecēse.
414 [Stirnienes Rz].

8. Nadūd Dīvs taidas dzeives,
Kaida dzeive stuomačam:
Sausa mēle, slapņa pīra,
Kauna nosta mugurā,
Itai dzīsmai lai byus gols,
Dzīduotuojim dūdit ols!
143 [Jāsmuižas D].

9. Nadod, Dīviņ, tādu dzīvi,
Kāda dzīva stuomačam:
Īt nū kuozu da kuoziņu,
Kaulu nasta mugurā.
182 [Kaunatas Rz].

59276.

Nadūd Dīvs taidu kaunu,
Kaids šudiņ Juoneišam:
Sļapņa pīre, sausa mēle,
Kauna nosta mugurā.
18 [Andrupenes Rz].

59277.

Nadūd Dīvs taidu dīnu,
Kaidas dīnas stuomučam:
Nu kuozeņu, da kuozeņu
Īt, yuzeņas mātēdams.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

59278.

Nadud Dīvis taidis dzeivis,
Kaida dzeivja stuomučam:
Nu tuo maizja, nu tuo dŗābja,
Nu tuo bārni juobaroj.
143 [Jāsmuižas D].

59279.

Nadūd Dīvs taidu meitu,
Kaidas meitas palykušs:
Īt kai peles sakrupušas,
Un vēl cytim izasmej.
414 [Stirnienes Rz].

59280.

Nedod, Dieviņ, tādu meitu,
Kādas meitas es redzēju:
Ar dakšām vietu taisa,
Ar spīlēm govis slauc.
263 [Mēmeles Jk].

59281.

Nedod Dievs tādas meitas,
Kādas meitas kaimiņos:
Ne gosniņu neizslauca,
Līdzi ņēma spieģelīti.
125 [Grenču Tk].

59282.

Nadūd Dīvs taidu puišu,
Kaidi puiši Steponūs:
Pīcūs syta vīnu ūdu,
(Tū) pi mīte pīsējuši.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

59283.

Nadūd Dīvs taidu veiru,
Kaidi veiri olu dzer:
Pīcūs pēre vīnu ūdu,
Un tū pi mīta pīsējuši.
168 [Kalupes D].

59284.

Nedod, Dieviņ, tādas salnas,
Kāda bija pavasari:
Šās vasaras brūgāniem
Galvas puse nosaluse.
239 [Lizuma C].

59285.

Nadūmoj, tu Juonīti,
Ka tu sīvas nadabuos'!
Pasaver, cik meitiņu
Pēc tevimi ilgojās.
414 [Stirnienes Rz].

59286.

Nedomāju, necerēju
To Jozīti zagļa bērnu:
Nokrita no roves
Ar desu maisu.
129 [Gudenieku Azp].

59287.

Negods ienācis
Mūs' māsu godā,
Pietaisījs palagu,
Aizsviedis žogā.
9 [Aizputes (Aizputes-Pils) Azp].

1. Negodis ienāca
Mūs' māsas godā,
Piedirsa piražas,
Aizsvieda žogā.
23 [Ārlavas Tl].

59288.

Nagrib braukt ponuoksnīši
Iz tū sovu cyuku klāvu;
Īraudzēja muoseņai
Svētleiceni ustabeni.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

- 92 -

1. Naīt vaira teternīki
Iz tū sovu cūku klavu;
Še atroda Vilkovā
Kuo svētleicu ustabiņu.
36 [Balvu Abr].

59289.

Nekāru kretaļu
Aiz galda vadža,
Tas tas lielais
Jurīša kunģis.
605 [Skolas].

59290.

Nakryškuoni Lukšuonīši
Na ir Dīvam ticējuši:
Pārkyuns spēra, guni šķēļa,
Jī ar dasu kristejuos.
604 [Dažādi iesūtītāji].

1. Pugu gani, nakriškuoni,
Sova Dīva nazynova:
Parķeuns graudja, zipsnis zopsnei,
Jī ar dasom kristejuos.
466 [Vārkavas D].

59291.

Panuoksnīki nagūda ļauds,
Nasabeista naktim braukt.
Parkyuns spēŗa akmeņā,
Jī ar dasu kristējuos.
194 [Krāslavas D].

59292.

Ignatam glupi bārni,
Nu pārkūņa beidamīs;
Pārkūns nuoce valnu spert,
Jī ar dasu kristejās.
465 [Varakļānu Rz].

59293.

Ponuoksneņi, šur braukdami,
Sovu Dīvu leidza vede;
Jyusu Dīvs nūčeikstēja
Myusu noma aizdurvē.
414 [Stirnienes Rz].

1. Panuokšnieki, šur braukdami,
Savu Dīvu leidz veda;
Jyusu Dīvs nočiekstēja
Myusu nama čukurā.
236 [Līvānu D].

2. Uorīši, šur braukdami,
Sovu Dīvu leidzja jēmja;
Jyusu Dīvs nūpeikstēja
Myusu noma pakalē.
357 [Rudzētu D].

3. Viņa gola, šur braukdami,
Savu Dīvu leidze vad;
Jyusu Dīvs nūstuovēja
Myusu noma galiņā.
326 [Preiļu D].

59294.

Izvoltīši, nakriškuoni,
Myusu Dīvam naticēja:
Kuci vuortūs pokuoruši,
Soka: myusu pesteituojs.
170 [Kapiņu D].

1. Nn., čorta kloni,
Myusu Dīvam naticēja:
Pakuoruši sovu kači,
Soka: myusu pesteituojs.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

59295.

Cimuškīši [kolupīši], gleizda golvas,
Kuci kuoŗa ūzulā,
Raibu kuci pakuorūš'
Soka: myusu pestītuojs.
168 [Kalupes D].

59296.

Jezupovīši svāti ļauds,
Sova Dīva napazeist:
Kaki durīs pakuoruši,
Soka: myusu pesteituojs.
168 [Kalupes D].

59297.

Vidsmuizieši, šur braukdami,
Savu Dievu līdzi veda;
Ieraudzīja melnas bikses,
Domādami pestītāju.
236 [Līvānu D].

1. Rēzeknīši, svāti ļauds,
Ņikod valna napīmin;
Isavēruš' malnuos biksēs,
Sauc par sovu pestītuoj'.
389 [Silajāņu Rz].

59298.

Nelielies, tu Grietiņ,
Esam liela saimeniece!
Vakar biji Kuldīgā,
Desu mulda mugurā.
464 [Vānes Tk].

- 93 -

59299.

Namuok Donots
Kristeņa mest,
Gon muok meitiņem
Muteites dūt.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

1. Namuoki, Moriņa,
Kristeņa mest,
Kuo muoki puišiņim
Muteitis dūt?
168 [Kalupes D].

2. Namuok Tocitis
Kristiņa mesti;
Namuoki Vikturai
Mutītes dūt.
326 [Preiļu D].

3. Namuocēja Jurīts
Kristiņa mest;
Gon muocēja meitiņes
Pyunītē vest.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

59300.

Naparsej, tu Moneit,
Napīdar parsejūt!
Ej uz sātu, paparsej
Pret sovim syvānim!
357 [Rudzētu D].

1. Naparseji tu, Madaļa,
Nadapas i parsejot!
Ej uz klāvu, paparsej
Pret munimi syvānim!
236 [Līvānu D].

2. Naparsjaj, tu Juoņeit,
Ar tīm garīm zuobokim!
Aj uz sātu, paparsjaj
Pret sovim syvānim!
247 [Makašānu Rz].

3. Naparsej, tu Juonīti,
Pret vysimi gastiņim!
Ej uz sātu, paparsej
Pret sovimi syvānim!
414 [Stirnienes Rz].

4. Naparsej, tu Mileit,
Pret(i) myusu puiškinim!
Ej uz sātu, paparsej
Pret sovimi syvānim!
605 [Skolas].

5. Nasačvanej, tu Aneit,
Napīdar čvonūtīs!
Ej uz klāvu, pasačvanej
Pret sovim syvānim!
357 [Rudzētu D].

6. Nasakroti, Froriani,
Nikas tevi nakratjā!
Jei iz klāvu, pasakrotīs
Pret sovomi cyuceņomi!
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

7. Nasasmej, tu Iļzīt,
Nikas tevis nasabeist!
Ej uz sātu, pasasmej
Pret sovim syvānim!
247 [Makašānu Rz].

59301.

Nasakroti, krataškine,
Napīstuoji kratītīs!
Ej uz sovu cyuku klāvu,
Krotīs sovim syvānim!
35 [Baltinavas Abr].

59302.

Vis Kazmers parsējās,
Na tev te i parsētīs!
Ei iz klāvu, pazaparsi
Pretim myusu sivānim!
Syvānimi pīdarēja,
Tev, Kozmeri, napīdar.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

59303.

Kuo, Aļuk, platējīs,
Kuo cik lels līlējīs?
Izej uorā, pazakroti
Pret myusu cyuceņom!
174 [Kārsavas Ldz].

59304.

Parsej, Monik, naparsej,
Tu tuo porsa nastuovēji!
Tu stuovēji grivinīku,
Porsi vedi palcinīku.
465 [Varakļānu Rz].

59305.

Naparsej, tu tautīt,
Nikas tevi nasabeist!
Naseņ beja tī laiceni,
Ka ar mani gonūs guoji;
(Ka ar mani gonūs guoji),
Nu vīnas pīstas putru ēdi.
247 [Makašānu Rz].

59306.

Napīdar i kvīšim byut
Soldā mīžu alteņāi;
Napīdar i tauteišami
Sēdeit meitu videņā.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

- 94 -

59307.

Naraudi, tu Jezupeņ,
Šūgod sīvys nadabuosi;
Myužom durvis purinuosi,
Vyss židovkas sumynuosi.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

59308.

Nerājies, rātuvīte,
Neb' es tavu rājumiņ';
Porē veca bērza sieksta,
Tec apkārt rādamās!
546 [Kuldīga Kld apr.].

59309.

Narunoj, tu svuoten,
Tev runeņa naizavad!
Lai runoj myusu svuots,
Myusu svuotam važna runa.
168 [Kalupes D].

59310.

Nesader, nesader
Ar šās zemes meitiņām;
Atvediet manas puses,
Jel ar vienu dziedātāj'!
476 [Vecpiebalgas C].

59311.

Nesanīdu, nesanīdu
Ar šās zemes meitiņām;
Cita mana māsa bija,
Cita brāļa ļaudaviņa.
476 [Vecpiebalgas C].

59312.

Nasakuļ, August,
Kai suņa aste!
Uz sātu nūskrīsi
Osoka vīn.
466 [Vārkavas D].

1. Nasakul, tu Aneit,
Kuo zyrga aste!
Nuskrisi uz sātu,
Paliks osoka vin.
168 [Kalupes D].

59313.

Nasēdēsi, tu muosiņ,
Cytu god' rakstīdama;
Sēdes, bārnu šyupuodama,
Veiram bikses luopīdama.
168 [Kalupes D].

59314.

Neslame, sveš ļauds,
Mēs nenāc lamtēs;
Mums palikt sētiņē
Lamjam grāmtiņ.
604 [Dažādi iesūtītāji].

59315.

Nesmejās, sveši ļaudis,
Nu es jūs apdziedāšu;
Nu es jūs apdziedāšu
Pēc savam prātiņam!
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

59316.

Nasasmej, tu Jurīt,
Napīdar smejūtīs!
Meusu ceuka klāvā smejās,
Tai lobuok pīdarēja.
236 [Līvānu D].

59317.

Nesmejies, tu Nn.,
Tev smieklīši nepieder!
Lai smejas mūsu brāļi,
Mūsu brāļiem piederēja.
503 [Višķu D].

59318.

Nasalidzi, tu Onton,
Ar ubedzi negulējs;
Tu apēdi ubedzei
Poš' lobū maizes kanci.
326 [Preiļu D].

1. Nasaleidzi, tu Nn.,
Ka ar ubedzi nagulēj';
Tu izvilki ubedzei
Poš' meilū siera kanci.
326 [Preiļu D].

2. Nasalīdz, tu Jēpīt,
Ar ubadzi nagulēj's;
Tu izvylki ubadzei
Pošu lelū sīra kanci;
Cik tu gribi atsalīgt,
Tei ar vāzu trycynoj.
465 [Varakļānu Rz].

59319.

Nasalīdzi, tu Marten,
Ka ar ubogu nagulēji;
Ubogs tēv i īdeva
Teiras maizes gabaleņu.
503 [Višķu D].

59320.

Nasalīdz, tu Juoneiti,
Ar ubadzi nagulējis;
Jo tu gribi atsalīgt,
Es tev vītu paruodeišu.
357 [Rudzētu D].

- 95 -

59321.

Nazalidzi, tu Jureit,
Ka ar ubedzi nagulēji;
Cyti žydi cauri guoja,
Cits ar vāzu kužinuoja.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

59322.

Nasalīdzi, tu Moneit,
Ka ar Juoni nagulēji;
Obi divi gulējati,
Maisā kuojas sakuoruši.
174 [Kārsavas Ldz].

1. Nazalīdzi, Justineņ,
Ka ar mani tu gulēji;
Obi škyunī gulējam,
Maisā kuojis sabuozuši.
247 [Makašānu Rz].

2. Nasalīdz, tu Pīter,
Ka ar mani negulēji;
Abi divi gulējam
Mana tāva gulteņā.
494 [Viļānu Rz].

3. Nasalīdz, tu Boris,
Ka ar ruņci nagulēj';
Obi divi gulējat
Pašaleiša maleņāi.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

4. Nazalīdz, Pīterīt,
Ka ar meitom nagulēji;
Tu gulēji pašalī,
Kuojas beja kašalī.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

5. Tu, puisīti, neliedzies,
Kad pie manis negulēji;
Abi divi gulējām
Kašelē, pašelē.
605 [Skolas].

6. Nalīdzīs, tu puiseiti,
Kod pī munis nagulēji;
Abi divi gulējuom
Zam pašeles kašilā.
27 [Atašienes Rz].

7. Nasalīdz, tu Juonīt,
Ka ar Annu nagulēji;
Gulējiti, gulējit,
Maisā golvas sabuozuš';
Maisā golvas sabuozuš',
Sveitā kuojas satynuš'.
35 [Baltinavas Abr].

8. Nazalīdzi, tu Onton,
Ka ai mani nagulēji;
Mēs ar tevi guļājam
Vosoruoja cisiņuos;
Maisā kuojis sabuzušs,
Ai pynaklu sasējušs.
425 [Šķaunes (Landskoronas) Ldz].

9. Sazalīdzis, tu Juoneiti,
Ka ar mani nagulēji;
Pašelī, kaželī,
Obi divi gulējom.
Tevi cīši blusas ēde,
Man bej leli breinumeņi.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

10. Nazalīdzi, tu Zoseit,
Ka ar Juoni nagulēji;
Gulējiti, gulējit
Vīnā vepra midzeņā.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

11. Nasalīdz, tu muosen,
Ka ar maņim nagulēji;
Tu ar maņim gulēji
Vīnā cyuku midzeņā.
247 [Makašānu Rz].

59323.

Nazalīdzi, tu muoseņ,
Ka ar mani nagulēji;
Vylks ar jāru puori skrēja,
Nu mīleibas nadzierdēji.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

59324.

Nasalīdzi, tu Geleiti
Ka cytu puišu namiļovi,
Jo nabyutu miļojusi,
Tad ar jim na byutu gulējusi.
357 [Rudzētu D].

59325.

Nasalīdzi, tu Juoņeiti,
Ka tu Veņas namiļoj,
Jo tu Veņas namīļuotu,
Tad ar viņu nastaiguotu.
357 [Rudzētu D].

59326.

Nazalīdzi, tu Kristeit,
Ka tu krūga naslaucēji,
As tjav devu dīpaleig',
Tu ar slūtu stodulā.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

59327.

Ne ta, Uldrik,
Tov paš naud,
No Pops dokter
Iztapne.
17 [Ances Vp].

- 96 -

59328.

Nasalīlej, vakaraini,
Ka tev naudas pylnas kuldas;
Naudas vītā vacas sučas,
Paklētī salaseitas.
357 [Rudzētu D].

59329.

Nasalīlies, tu meitiņa,
Ar tām savām dzīsmiņām;
Tādas dzīsmas izdziedāja
I tas malnais veprukāns.
605 [Skolas].

1. Nasalīlīs, tu puisīt,
Ar sovom dzīsmiņom;
Taidas dzīsmes izzynuoja
I tys raibais sivēniņš.
170 [Kapiņu D].

59330.

Nazasyrdit, sveši laudis,
Ka mes jiusus apdzīduom,
Kab na myusu dzīduošonys,
Kai piertī sādātu.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

59331.

Nazasmej, tu Irmeņ,
Dreiž pa lyupom šmeikstēsīs!
Kačeits sēd zam galdeņa,
Vara peicka rūceņā.
365 [Sakstagalas Rz].

1. Nasasmej, tu Juonīt,
Dreiž par lyupom šmeikstēsīs!
Ec kur sēd zam galdiņa,
Vara peicka rūciņā.
389 [Silajāņu Rz].

2. Nasasmejit, gūda lauds,
Dreiž par lyupas šmeikstāsīs!
Kaķeits sēd zam gaļdiņa,
Gara peicka rūciņā.
18 [Andrupenes Rz].

3. Nasasmeji, tu Seiman,
Sovu zūbu man naruodi,
Kačeits sēd uz cepleiša,
Vara peicka rūceņā.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

4. Nasasmej, tu Boris,
Dreiž par lyupom smeikstynuos!
Kačeits sēd zam galdeņa,
Vora bungas rūceņā.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

5. Nasasmej, tu Anīt,
Dreiž par lyupas šveikstēsīs!
Gūvgons sēd zam gaļdiņa,
Gara peicka rūciņā.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

6. Nasasmej, tu, bruoleit,
Nasmīkleiga līta beja!
Sēd kakeits zam galdeņa,
Puotadzeņa rūciņuos,
Cierss par lyupas, šmeikstēsīs.
278 [Naujenes (Maļonovas) D].

7. Nosasmej, tu Onton,
Drīž par lyupis čnakstēsīs!
Ir pi myusu pīci kaķi,
Visim garis puotodzeinis.
26 [Asūnes D].

59332.

Nasasmej, tu Tekleit,
Dreiž par lyupas šmeikstēsīs!
Ec ko tova cyta draudze
I lyupeņu nakustynoj.
357 [Rudzētu D].

59333.

Nasasmaji, tu Tekleit,
Napīdar smajutīs!
Rati tovi zūbi beja,
Pylni kanepu sānolu.
Laissim mes kaķi vydā,
Lai pa vīnai izlosa.
168 [Kalupes D].

59334.

Neteic, puisi, nelielies,
Ka es tava līgaviņa;
Rīgā tava līgaviņa
Ielas malu vazājas.
480 [Vējavas Md].

59335.

Neskaistaties, panāksnieki,
Še nav jūsu līgaviņas;
Rīgā jūsu līgaviņas
Par ielām vazājās.
192 [Kosas C].

59336.

Naseņ suoku, lobi muoku
Jaunus puišus pīmuonēt:
Aiz kalneņa aizvylkdama,
Apčaudama sumynuoju.
168 [Kalupes D].

59337.

Neskaties, tautu dēl,
Es jau tevi negribēju;
Ar dziesmām apdziedāju,
Ar valodu aprunāju.
482 [Vērgaļu Lp].

- 97 -

59338.

Nazynuoju, kū darīt
Es ar sovu svešu muoti;
Vest uz mežu, sīt pī kūka,
Pī tuo skudru pyulinīša.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

59339.

Netiek man, patīk man
Tā ciemiņa līgaviņa:
Tā ciemiņa laiskas meitas
Pa lodziņu mēslus bēra.
Pati māte govis slauca,
Pati ganu pavadīja.
358 [Rugāju Abr].

59340.

Naveikleitis muotis mjaitai
Suņs iz rūkom tai guļāja;
Suņs iz rūkom tai guļāja,
Lai aug dadži duorzeņā.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

59341.

Neviens čigāns tā nebrauca,
Kā brauc mūsu Sīpolpapus:
Baltu ķēvi, klibu kāju,
Vienu pati ragu slieci.
103 [Džūkstes (Džūkstes-Pienavas) Jg].

59342.

Neviena māte nav tik smuka
Kā mana māte:
Platām acīm, zīme pierē
Kā čigāna zirdziņam.
103 [Džūkstes (Džūkstes-Pienavas) Jg].

59343.

Neviens to neredzēj',
Kādus ērmus es redzēj':
Pieci pāri panāksnieki
Satupuši žagaros.
452 [Užavas (Zīras) Vp].

59344.

Nazynuoji, tu Jākub,
Kaidys dūmys as dūmuoju:
As dūmuoju viersi kaut,
Ai tevi zornys vjast.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

59345.

Tu, Mārīte, gan zināji,
Kas man bija padomā:
Es gribēju sakas šūt,
Rīgā braukt, mālus mīt.
241 [Lubānas Md].

59346.

Nazynuoji, tu bruoleit,
Kū ar tevi dareisim:
Plugā jiugsim, ortu juosim
Un ar tevi muolu vessim.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

59347.

Ni jyus man aizrunuosat,
Ni jyus mans aizdzīduosat;
Virsā stāv muns vārdins
Kuo azara laičenīte.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

59348.

Ni zeileites, ni žubeites
Tū celiņu plydynuoja;
Tys Jezups plydynuoja,
Pēc Broņeites skraidīdams.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

59349.

Nīki nīki sveši ļaudis
Pret munimi bruoleņimi;
Tik munimi bruoleņimi
Zuoboceņu smārātuoji.
236 [Līvānu D].

59350.

No tālienes es pazinu
Dusmīgo mātes meitu:
Rīb tai soļi staigājot,
Skan valoda runājot.
119 [Gaujienas Vlk].

59351.

Nu būs kāzas, nu būs kāzas
Mūsu pašu vecākajam!
Piecas govis ālavicas,
Kuiļam seši sivēniņi.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

1. Nu būs kāzas, nu būs kāzas
Mūsu pašu vecākujam!
Cūka mana ālavica,
Vepŗam pieci sivēniņi.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

59352.

Nov ir vaļa, nov ir vaļa
Vilkainišim olu dzert;
Teternīki nuguojuši
Par Daugovu ubagūs;
Kules vin nūkustējušs,
Vāzas vin nūklaudzējušs.
358 [Rugāju Abr].

- 98 -

59353.

No sieriņa es pazinu
Tautu meitas tikumiņu:
Aizmigusi govis slauca,
Caur piešuvu pienu kāsa.
46 [Beļavas Md].

59354.

Nu tālienes es pazinu
Slinku meitu gulēšanu:
Visa zeme notricēja
Nu tās meitu krākšanas.
605 [Skolas].

59355.

Nūkvīcit, ponuoksni,
Kai myusu syvāni!
Kai myusu syvāni
Deļ jyus' nūkvīce.
414 [Stirnienes Rz].

59356.

Nūvedja, nuvedja
Susekļa zagli;
Palyka, palyka
Krējuma zagļi.
559 [Rēzekne Rz apr.].

1. Nūbraucja da sātai
Susekļu zagli;
Palyka vjāl
Pokolu zagli.
194 [Krāslavas D].

59357.

Nu Ediņa goda meita,
Nu aiz galda sēdētāj';
Cik sen bija tas laiciņš,
Skruķē jāja maiseklē.
306 [Patkules Md].

59358.

Nyu Brigite gūda muorga,
Nye aiz golda sādātuoja;
Naseņ beja tī laiciņi,
Ceplī palnus rušinuoja.
326 [Preiļu D].

1. Nav Juoneitis gūda vīss,
Nov aiz golda sādātuojs;
Nasen beja tī laiceņi,
Ka tu beji palnu ruška.
236 [Līvānu D].

59359.

Niv puisjeiši gūda gosti,
Niv aiz golda sādātuoji;
Nasjeņ bjeja tī laicjeņi,
Ka puisjeiši gonūs guoja.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

59360.

Nyv mēs, svuočinas,
Sovu vaļu liksim.
Celsim sovu svuotiņu
Cīnā, gūdā!
168 [Kalupes D].

59361.

Liksim Aņeiti jau molā,
Ceļsim Geleiti uz viersa!
Nūmeta kačeiši
Staiguodami,
Nūgrauza kazeņis
Mūdēdamis.
18 [Andrupenes Rz].

59362.

Nu pūta, nu pūta
Dažādi vēji,
Nu mums uzpūta
Dažādus ļaudis:
Gan poļus, gan leišus,
Gan vācu tautas.
604 [Dažādi iesūtītāji].

59363.

Nyule myusu līpeņai
Pupureņi taisējuos;
Viņa gola ūzulam
Prauli vīn i pabyruši.
389 [Silajāņu Rz].

59364.

Oica, aca, as redzēju,
Kei dzer jyuru zvejnīceni!
Caur cymdimi olu dzjāra,
Caur capuri moti auga.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

59365.

Oši vien, kļavas vien,
Ko cirtīšu vezumā?
Gani vien šai ciemā,
Kur lūkošu arājiņu?
129 [Gudenieku Azp].

59366.

Oši vien saauguši,
Nava viena ozoliņa;
Kalpi vien sanākuši,
Nava viena tēva dēla.
281 [Neretas Jk].

- 99 -

59367.

Padomāsim, mēs puisīši,
Kur liksim valmierietes.
Sasiesim buntītē,
Liksim Gaujā slīcināt.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

59368.

Padnesit jaunivei
Zam daguna seipuleņu,
Lai iztak asareņa
Leidz seipula šyurumeņu.
365 [Sakstagalas Rz].

59369.

Padziedam, strada bērni,
Kad nedzied lakstīgala!
Lakstīgala aizmigus'
Smalkā lazdu krūmiņā.
Padziedam vedējiņi,
Ja nedziedi kāzu ļaudis!
436 [Tirzas (Tirzas-Pils) Md].

59370.

Padziediet, vedējiņi,
Ja nedzied panāksniek'!
Panāksnieki griķus laiž,
Aiz galdiņa sēdēdam'.
436 [Tirzas (Tirzas-Pils) Md].

59371.

Paga paga, tu Juoneit,
Gona tevi štropavuos,
Gona tevi štropavuos,
Kam Geleiti samaitovi!
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

59372.

Paga paga, tu puisīt,
Es tev būšu pamācīt:
Es tev likšu tai pirtie,
Kur tēraudu sutināja.
293 [Oļu (Oļu-Apeltienas) Md].

59373.

Pogonneicys pogonneicys,
Muoseņ, tovys podruškeņis:
Pi galdeņa atsasādūš',
Ni puotoru skaitējuš'.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

59374.

Pa kam var pazeit
Nagudru Pīteri:
Meitas dzīduoja,
Jis atpakaļ vērēs.
389 [Silajāņu Rz].

59375.

Pa kalniem rozes sēju,
Pa lejām magonītes;
Pa kalniem tautas jāja,
Pa lejām bāleliņi;
Tautas jāja rožu ceļu,
Es stāvēju magonēs.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

59376.

Sylā eimu, sylā taku,
Sylā maņ vajadzjēja.
Pa sileņu dīgu stīpu,
Pa maleņu dzjeipureņu;
Pa sileņu tautys juoja,
Pa maleņu buoleleņi.
113 [Gaigalavas (Bikovas) Rz].

59377.

Pakaram kuces golvu
Ustabiņas dybynā!
Tak Juonīts sumynuotu,
Skīt tys jaunu meitenīti.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

59378.

Paskaties, tu vācieti,
Kādu zirgu tu atjāji:
Tu atjāji stulbu kuili,
Pie ausēm turēdams.
546 [Kuldīga Kld apr.].

1. Paskaties, tu māsiņa,
Kādu zirgu atjājusi?
Tu atjāji stulbu kuili,
Pie ausīm turēdama.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

2. Pateicies, tu puisīti,
Kādu zirgu tu atjāji?
Tu atjāji stulbu kuņu,
Pie ausīm turēdams.
546 [Kuldīga Kld apr.].

59379.

Paklausies, tu Trīnīte,
Nu es tavu godu teikšu:
Es atradu tavus bērnus
Savu cūku rakumā.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

59380.

Paklausies, tu Trīniņa,
Nu es tavu godu teikšu:
Tu snauzdama govis slauci,
Gove mīza slauktuvē.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

- 100 -

59381.

Panāksnieku meitiņas
Sēd uz sveķa caurumiņa.
Sēstaties, plūškejat,
Ceļaties švirkstēdamas!
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

59382.

Acasāda panāksnīcas
Sveķojā soliņā;
Sēžoties plaukškējās,
Ceļoties virškējās.
436 [Tirzas (Tirzas-Pils) Md].

59383.

Reigas kungu gaideidama,
Sveču sūlu laideidama.
Kad sāduosi Reigas kungi,
Tad jim skaiški pleikšējās;
Kad cēļāsi Reigas kungi,
Tad jim skaiški nouškējās.
414 [Stirnienes Rz].

59384.

Paldis soki, Andrīviņ,
Ka es tevi ratavuoju!
Ka tu beji sazatinis
Vacuos bobas pastaiņūs.
314 [Pildas Ldz].

59385.

Paldies saki man, Jānīti,
Ka es tev palīdzēju!
Panākšņos steigdamies,
Iespriedies stateņos.
Ciema suņi vakšu vakšu,
Tev biksītes brakšu brakšu!
241 [Lubānas Md].

1. Paļdis soki, tu Juonīt,
Ka es tevi ratavuoju!
Ka tu guoji da meitom,
Īsasprīdi sētiņā.
Myusu suni vjakš i vjakš,
Tovas bikses brakš i brakš!
389 [Silajāņu Rz].

2. Paļdis soki, tu Madaļ,
Ka es tevi ratavuoju!
Ka tu skrēji uz puišimi
Īzasprīdi statīnī.
Tovi brunči brakšu brakšus,
Cīma suni vakšu vakšus!
494 [Viļānu Rz].

3. Lyudz tu Dīva, tu Broneit,
Lai nu smuta ratavoj!
Pēc puišim staiguodama,
Īsasprīsis suotmalī.
Muns sātmaļs briku braku,
Tev snuoteni kņikšu kņakšu!
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

4. Pēc puišim ryukuodama,
Statinī īsasprīžu,
Cīma suni maka maku,
Man lyndraki braka braku!
465 [Varakļānu Rz].

59386.

Nasalīdz, tu Siļvuk,
Ka pēc meitom nasadzyni!
Sēteņā īsasprīdi,
Pēc meitiņu dzeidamīs.
Muni suņi vakšu vakšu,
Tovys iyuzys brakšu brakšu!
18 [Andrupenes Rz].

59387.

Palīkam seipuliņu
Zam Jezupa daguniņa,
Lai izspīž asariņu
Nu seipula ryuktumiņa.
604 [Dažādi iesūtītāji].

59388.

Panāksnieces pasta ķerras,
Kunga sūdu vedējiņas;
Kāzu meitas zeltenītes,
Vilnānīšu audējiņas.
211 [Ļaudonas Md].

59389.

Panāksnieces kurta kuces,
Salda piena lacējiņas;
Kāzu meitas jaunkundzītes,
Raibu cimdu adītājas.
211 [Ļaudonas Md].

59390.

Panāksnieki alu dzēra,
Vai ellē kāzu puiš'?
Kāzu puiši valgus vija,
Ar ko iet kazu zagti.
211 [Ļaudonas Md].

1. Šī pusīte, tij pusīte,
Ko darija viņa puse?
Viņa puse valgus vija,
Kā var iet kazu zagt.
242 [Lubejas Md].

- 101 -

59391.

Panāksnīki sabraukuši,
Daudz breinumu pīvaduši:
Veda vilku, veda luoci,
I zaķīti leikuom kuojuom,
Žagatiņu, garastīti,
I vārniņu puspalāku.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

59392.

Panāksnieki panāksnieki,
Kas tie tādi panāksnieki?
Paši stulbi, zirgi akli,
Viena sliece kamanām.
211 [Ļaudonas Md].

59393.

Panāksnieki savas meitas
Zediņos sapinuši;
Kāzu puiši staigādami
Suņu šautrās iznēsāja.
211 [Ļaudonas Md].

59394.

Panāksnieces, šurp braukdamas,
Vīrus slēdza tīnītēs.
Stīpas trūka, tīne bruka,
Še ir vīri pakaļā.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

59395.

Tys Donots, šur braukdams,
Sīvu spīde teineitī.
Ak tu vīna nagūdneica,
Ar teineiti acavēle!
247 [Makašānu Rz].

1. Tys svuoteņš svuotūs braucja,
Sīvu slēdzja teineitē.
Ak tu vīna nagūdneica,
Ar teineiti acavēle!
89 [Dricēnu Rz].

59396.

Juoneits brauce ponuoksnūs,
Sīvu spīde kambarī.
Sīva duris izlauzuse,
Dzanas veiram pakalē.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

1. Tys Jezups i šur juodams,
Sīvu spīdja pierteņī.
Sīva, duris izlauzusja,
Atsadzyna pakaļī.
591 [Ludzas apr.].

2. Gabrus' brauca ponuoksnūs,
Sīvu spīda pierteitī.
Sīva duris izsitusa,
Pakalī atskrējusa.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

3. Tei Vereita kuozuos brauce,
Veiru spīde piertiņā.
Veirs, durys izlauzējs,
Atsadzyna pakalī.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

4. Zose brauce gūdeņā,
Veiru spīde pierteņā.
Veirs, durvis izlauzis,
Atsadzina pakaļī.
174 [Kārsavas Ldz].

59397.

Šur juodams, tu Juoneiti,
Sīvu slēdzi klētiņā;
Kab pakaļi nasadzeitu,
Kab kauniņa nadareitu.
73 [Ciblas (Eversmuižas) Ldz].

59398.

Panaksnik meitiņam
Pierte guļ pataisīt.
Ar suņim ziņ sūt,
Le nāk puiš klātgulēt.
445 [Ugāles Vp].

59399.

Panaksniki, nabadziņi,
Couku slauca zam tiltiņa.
Ak jous lilī nabiedniki,
Kū zeiss mozi siveniņi!
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

59400.

Panāksniekus odi koda,
Bizenāt bizenāja.
Eit mājā, panāksnieki,
Ka jūs odi nenokož!
246 [Madlienas (Lielais) Rg].

59401.

Panāksnieki panāksnieki,
Smērējiet kūjas galus!
Jūsu pašu kūjas gali
Smērēs jūsu muguriņas.
242 [Lubejas Md].

59402.

Panāksni sanāca
Kā lieli vīri,
Sabāza kāznieki
Kartupeļu bedrē.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

- 102 -

1. Sanāca panāksni
Kā lieli vīri,
Sabāza kāzniekus
Kartupeļu bedrē.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

59403.

Panāksnieki sasēduši
Kā beciņas birzmalē;
Dod, Dieviņi, lielu vēju,
Lai sāk bekas cilāties.
605 [Skolas].

1. Panāksnieki sasēduši
Kā beciņas ceļmalā;
Dod, Dieviņi, stipru vēju,
Lai sāk bekas līgoties.
436 [Tirzas (Tirzas-Pils) Md].

59404.

Ciema meitas sasēdušas
Tā kā bekas sētmalā;
Dod, Dieviņi, stipru vēju,
Lai tās bekas kustinā.
291 [Orgresgala Rg].

59405.

Vedējiņi sasēduši
Tā kā bekas mežmalā;
Ņemiet, meitas, bērza koku,
Lai sāk bekas cilāties.
605 [Skolas].

59406.

Pīcas buobas sakuopušs
Vaca bārza stumburā;
Kuo pagrīza oustrī vēji,
Vusas pīcas bubunoj.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

59407.

Ponuoksnīki, bagaturi,
Biksēs olu izdarēja;
Bruolinīki, nabadzeņi,
Kubuleņus pīdarēja.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

59408.

Panāksnieki, šur braukdami,
Pie celmiņa guni kūra;
Pie celmiņa guni kūra,
Vardi meta katliņā.
82 [Demenes Il].

59409.

Panāksnieku meitiņām
Tā kā ciema aitiņām:
Ik gadiņi bērni nāca,
Ik gadiņu krustabiņas.
Pilni kakti šūpulīšu,
Pilni kurvji lakatiem.
148 [Jaunpiebalgas C].

59410.

Panāksnieku meitiņām
Kumeļš zviedza vēderā;
Kumeļš zviedza stipras dziras,
Mīkstas sukas kārodams.
149 [Jaunpils Tk].

59411.

Ponuoksšnīši, vylku draudze,
Kur šūnakt gulēsit?
Cyts uz cepļa, cyts zam cepļa,
Cyts pi vaca palovnīka.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

59412.

Panāksniņi, liela draudze,
Kur šo nakti gulēsat?
Cits zem priedes, cits zem egles,
Cits ar meitām gubenī.
262 [Meirānu Md].

59413.

Pa nāksniņu [panāksniņu] vecas meitas
Pirtī gultu sataisījšas;
Saaicina vedējiņus,
Lai tie iet klātgulēt.
540 [Jelgava Jg apr.].

59414.

Panāksnieku vecas meitas
Te atnāca rādīties;
Vedējiņi, jauni puiši,
Ne virsū neskatās.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

59415.

Panāksnieku trīs meitiņas
Visas labas amatnieces:
Viena bērnu ķērējiņa,
Otra bērnu pērējiņa,
Tā trešā, tā mazā,
Tā ūdeņa sildītāja.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

59416.

Pazapause šis bruoleits
Kuopt ar dasu debesīs;
Lyuza dasa, kryta zemjē,
Es ar mītu mugorā.
282 [Nīcas Lp].

- 103 -

59417.

Pasaveri, tu Juoneit,
Kas aiz lūga gauži raud,
Tei Geleite gauži raud
Laidz padusem kuponā.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

59418.

Pasakāt, jūs meitiņas,
Kas uz jūsu galvas sēd?
Veca vīze izsēdusi
Ar visām austiņām.
605 [Skolas].

59419.

Pasaver, tu Agat,
Kas uz tovas nuoses sēd!
Vaca veize izsāduse,
Ūsas vīn škurinoj.
168 [Kalupes D].

1. Pasaveri, tu Antīti,
Kas iz tavys golvys sēd!
Veca vīze noplīsusi,
Ūsas vien škurināja.
503 [Višķu D].

2. Pasaveri, tu Aneit,
Kas uz tova dagunena!
Veca veize izsādusi,
Ausis vīni škurynoji.
357 [Rudzētu D].

59420.

Pasaver, tu Aneit,
Kas iz tovas golvas sēd!
Raiba kuce izsāduse,
Ausis viņ škurinoj.
494 [Viļānu Rz].

59421.

Ei puisīt, ei puisīt,
Kas uz tava deguntiņa!
Raiba kuce uzlēkusi,
Ausis vien plaušķināja.
72 [Cesvaines Md].

59422.

Pasaver, tu puisīt,
Kas iz tovas golvas sēd!
Valns iz tovas golvas sēd,
Plotejom veizītēm.
35 [Baltinavas Abr].

59423.

Pasaver, tu Julīt,
Kas uz tavas nuoses sēd!
Pīcas buobas izsādušas,
Vēl pīcom vītas gon'.
168 [Kalupes D].

1. Pasaver, tu Odum,
Kas iz tovas nuoses sēd!
Pīcys buobys uzsādušs,
Jau pīktuo(?) vītas rauga.
143 [Jāsmuižas D].

59424.

Pasaveri, tu puisīt,
Kas uz tovas golvas sēd!
Vaca buoba uzsādus',
Kuojas puori puorkuorus'.
389 [Silajāņu Rz].

1. Pasaver, tu Mikeļ,
Kas uz tovas golvas sēd!
Vaca buoba izsāduse,
Par pīri kuojas nūkuoruse.
389 [Silajāņu Rz].

2. Pasaskot, Jezupiņ,
Kas uz tovas nuoses sēd!
Vaca buoba uzsāduse,
Par pīri kuojas nūkuoruse.
168 [Kalupes D].

59425.

Paskaties, tautu dēls,
Kas uz tava deguniņa!
Raiba kuce uzlēkuse,
Kur desiņas ritināja.
358 [Rugāju Abr].

59426.

Pasaveri, tu Anīti,
Kas to tovā ozotē!
Vuornas cičus apādušas,
Dzeislas viņ korojās.
170 [Kapiņu D].

59427.

Panāksniekiem tādas dabas
Kā manama aunelim:
Kad es saucu dika dīka,
Viņi gāja ļika līka.
94 [Dunikas Lp].

59428.

Pasaki, Jancīti,
Kas tev mājās?
Namdores aizsējis
Ar buka desu;
Suns desu pārkoda,
Izlaida bērnus.
40 [Basu (Bases) Azp].

- 104 -

1. Birzmali, Birzmalien,
Kas jums sētā?
Namdurvis aizsējuš'
Ar buka desu;
Suns desu pārēdis,
Izlaidis bērnus.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

2. Pricis kāzās,
Kas jums mājās?
Rijdores āzsietas
Ar buka desu.
452 [Užavas (Zīras) Vp].

59429.

Pasokati, mīlī lauds,
Jauniveites eistū muos'!
Kad mes viņu zynuosim,
Tod tū gūdā turēsim.
414 [Stirnienes Rz].

59430.

Pasaklaus', tautu dāls,
Kas aiz lūga gauži raud!
Tautu meitas dvēselīte
Augsti gaisā lidynoj.
389 [Silajāņu Rz].

59431.

Pasaveri, tu Jūlīt,
Kas aiz lūga mermelej!
Tys Pīters i mermelej,
Sovas Jūles gaidīdams.
494 [Viļānu Rz].

59432.

Pazaver, tu Martiņ,
Kas zem golda izavēla!
Pele būdi rozlykuse,
Sēd uz skruodža smīdamuos.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

59433.

Patmaļnīki, skrituļnīki,
Putru vyra skritulī,
Kucis pīnu dalīdami,
Ķāvis kuoji maiseidami.
18 [Andrupenes Rz].

59434.

Pazasmeji, tu Zoseite,
Kuram Dīvam pazasmē,
Ontonens i uozi plēsja,
Pī stendera stuovādams.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

59435.

Pazinu skroderi
Bezkauņa puisi:
Kuŗu dziesmu dziedāju,
To atrunāja.
394 [Skaistkalnes (Šēnberģes) B].

59436.

Puorim guoju Luocu cīmu,
Rūkā nešu vainadziņu;
Naatrodu taida ūzuliņa
Kur pakuort vainadziņu;
Nabej taida tautīša,
Pa munam pruotiņam.
605 [Skolas].

59437.

Pasaveru, pasalīcu,
Kas tur tuoli kukuržnoj?
Tupu ruopu Juoneits guoja
Uz kaimiņa meitiņam.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

59438.

Pelēks kaķis locījās
Lielajā ābelē;
Tā jau slinka mātes meita,
No darbiņa vairījāsi.
605 [Skolas].

59439.

Pērkat, puiši, jaunas meitas,
Šogad meitas varen lētas:
Pieci stopi akmentiņu,
Pat' labā mātes meita.
229 [Liepupes (Perniģeles) Vlm].

59440.

Pērn atvesta vedekliņa,
Šogad nāca panāksnieki.
Vai jūs akli, neredziet,
Nu jānāk krustūbās!
40 [Basu (Bases) Azp].

59441.

(Tys) Pīters, ort īdams,
Raud, gaļviņu sajemdams;
Kai ar meitom škiunītī,
Oco co, oļo ļo.
170 [Kapiņu D].

59442.

Pylni pūri boltu bārzu,
Navā uoru ūzuliņu;
Pylna ustoba, pylna klēts
Svešu ļaužu gudrinīku;
Sovas muojas gudrinīki
Teik pi molas nūraudīti [nūraidīti].
522 [Zvirgzdienes Ldz].

- 105 -

59443.

Pierte, māsiņas,
Pierte, māsiņas,
Ne istabe!
Pierte jūs' māsa
Lellītes tina.
129 [Gudenieku Azp].

59444.

Pi Ceiruļa skaistas meitas,
Bolti sūli, bolti goldi;
Pa sūlim bakas auga,
Pa goldim baravīki.
174 [Kārsavas Ldz].

59445.

Pījiuka Razaļe
Gordumu ēst,
Atskrēja sātā,
Svīdja kaķi cepļī.
503 [Višķu D].

59446.

Pieadu cimdiņu
Pie veca kāta;
Pievedu māsiņu
Pie veca vīra.
197 [Krotes Lp].

59447.

Pīcas buobas Reigā braucja,
Ontan' jēmja fūrmaņūs;
Ko juos labi izvoduos,
Juos tev labi aizmoksuos.
Ka izguozsi ceļa molā,
Vysas pīcas juobucoj.
389 [Silajāņu Rz].

59448.

Piecas meitas puisi vilka
Uz smalkiem krūmiņiem;
Otras piecas brīnējās,
Kā tās piecas stīvējās.
193 [Krapas Rg].

1. Pīcas buobas puisi vylka
Uz sausuom prīdīšom;
Ūtras pīcas breinuojuos,
Ka tuos pīcas steivējēs.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

59449.

Peles vilka mūs' bāliņu
Par to miežu tīrumiņu;
Ciema meitas noraudāja:
Kur putniņi tevi velk?
344 [Rembates Rg].

59450.

Pieci kaķi stīvējās,
Otri pieci brīnējās;
Tautiešam, bāliņam,
Utu kule pārplīsusi.
227 [Liepkalnes (Liepkalnes-Ozolu) Md].

59451.

Caculei, nabadzei,
Vutu kule izbyruse;
Ejat, bārni, saucat vystu,
Lai tuos vutes salasētu!
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

59452.

Juoneišami, bruoleišami,
Utu kuļa mugorā;
Ka jis guoja par ustobu,
Jis uteitis rozbuorstēja.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

59453.

Pi mežiņa es izaugu,
Vilka draudzes naredzēju,
Še īraugu vilka draudzi,
Šuo galdiņa galiņā.
365 [Sakstagalas Rz].

59454.

Puiši gāja uz meitām,
Aizgājuši cūku kūtī,
Apkampuši raibu cūku,
Par meitiņu domādami.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

59455.

Pīdzāruši div' viļceni,
Nūkreit ceļa maliņā;
Soka buobas caurīdamas:
Na puišami te guļāt.
389 [Silajāņu Rz].

59456.

Pie prātiņa, tu meitiņa,
Pie lodziņa dasasēd';
Vīriņš sēd aiz lodziņa
Ar pieciemi bērniņiem.
241 [Lubānas Md].

- 106 -

59457.

Pieci puiši mucu veļ,
Visi pieci piekusuši;
Divas maitas divas mucas
Smiedamās vien panes.
49 [Bērzmuižas (Bērzes) Jg].

59458.

Precat, puiši, mūsu Līzi,
Tā bij laba saimeniece:
No pakaļas aitu cirpa,
Biku baku maizi mīca.
137 [Irlavas Tk].

59459.

Poļaciņ, duraciņ,
Negul' cūku midzenī!
Citi ļaudis alu dzer,
Poļaks bikses tricināja.
89 [Dricēnu Rz].

59460.

Pretī nāca jauni puiši
Kā tie ziemas sivēniņi,
Rudzu rogu paēduši,
Zilu sulu padzēruši.
301 [Palsmaņa Vlk].

59461.

Puci puci, mana kuņa,
Meitu zaglis krūmiņos!
Mana kuņa izdzinās
Pluskatainu tēva dēlu,
Klabēj kauli staigājot,
Bira zobi runājot.
52 [Bikstu Tk].

59462.

Puika puika, knāveleit,
Tu meitenes napozini:
Īraudzēji cīmā cyuku,
Tū par meitu nūcerēji.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

59463.

Puisi puisi, ļempi ļempi,
Ko ar mani ķekojies?
Tu nees' manu bruņču vērts,
Ne vēl mana augumiņ'.
227 [Liepkalnes (Liepkalnes-Ozolu) Md].

59464.

Puisi, krupi, turi muti,
Es jau tevi uzaudzēju:
Cik suņiemi maizi cepu,
Tev izcepu kukulīti;
Cik teļiemi putru vāru,
Tevi līdzi pabaŗoju.
241 [Lubānas Md].

59465.

Tu, Jureit, jāra pyuslis,
Ka es tevi naradzēju!
Kod es ītu gūvu slauktu,
Tod ar pīnu padzirdeitu.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

59466.

Puisīšam, brālīšam,
Tauku kule pakaļā;
Ik vārij' brokastiņ',
Ik nogrieza kumosiņ'.
518 [Zlēku Vp].

59467.

Puisīt puisīt, krogus krupi,
Tu kā krupis vazājies;
Tu kā krupis vazājies
Gar visām žogmalēm.
316 [Piltenes Vp].

59468.

Puisi puisi, pamazām,
Meitas vien ustubā!
Gadas tev sasanīst,
Vīni svārki mugurā.
83 [Dignājas Jk].

59469.

Puika, krupi, turi muti,
Daudz ar mani nerunā;
Citādi tev pliķi došu
Un pie matiem vicināšu.
275 [Mērmuizas (Mžru) Vlm].

59470.

Puisīšam, brālīšam,
čīkst zobiņi runājot;
čīkst zobiņi runājot,
Grab kauliņi staigājot.
85 [Dobeles Jg].

59471.

Puiši meitas vējā laida,
Paši stāvēj' aizvējā;
Zina esam smagus graudus,
Vieglas vieglas pelaviņas.
347 [Rendas Kld].

59472.

Puiši puiši, nava gudri,
Vuorna krāc ūzulā!
Cyuka mīlū nūgulēja
Zyrgu staļa pasilē.
113 [Gaigalavas (Bikovas) Rz].

- 107 -

59473.

Puiši meitu slavu nesa
No pagasta uz pagastu,
Kuce puišu godu rēja
Katrā ceļa galiņā.
291 [Orgresgala Rg].

59474.

Puiši sēdēj' pulciņā,
Gribēj' dziesmas padziedāt;
Cits dziedāj' teļa balsi,
Cits kā pērnais sivēniņš.
605 [Skolas].

1. Līvenieki, šurp braukdami,
Gribēj' dziesmas padziedāt;
Cits dziedāja teļa balsi,
Cits pērnā siventiņa.
417 [Struteles Tk].

59475.

Pusvācieti, tu puisīti,
Pusseglotis kumeliņis;
Cik gribēji stalti jāt,
Iejāj cūku kūtiņā.
100 [Dzērbenes (Pils-Dzērbenes) C].

59476.

Ramans ora ceļa molā,
Kuoŗa jyuzas bārza zorā.
Tuman tuman, priudalina,
Nežurisja Mikaļina!
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

59477.

Rejiet, kucis, nerejit,
Nav jau auzu sutinuotu!
Reitu auzis sutinuos,
Tūreiz jyusus spundinuos.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

59478.

Rej, rej, kuniņ,
Tev labi veicās!
147 [Jaunlaicenes Vlk].

59479.

Eku lučše, eku lučše
Spīnupītes kalējam!
Meitas līda venteros,
Kalējs līda pakaļā.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

59480.

Ekur naskis tautas dēls,
Kam šķirās rokas darbi:
Pērnie lini nepaisīti,
Aizpērnie kaņepāji.
227 [Liepkalnes (Liepkalnes-Ozolu) Md].

59481.

Rasnajam ūzūlam
Vīna zeile zariņā;
Bogotojam tāva dālam
Vīns pruoteņš galveņā.
365 [Sakstagalas Rz].

59482.

Rīge zvanīja,
Bauske bungāja:
Erodus noslīka
Pussiķa sile.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

59483.

Rīgas puiši Dievu lūdza,
Uz jumtiņa tupēdami;
Vai jūs lūdzat, vai nelūdzat,
Suitu meitas nedabūs.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

59484.

Gudenieku slinki puiši
Jumte kāpa Dievu lūgt;
Vai lūdzat, nelūdzat,
Basenieci nedabos.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

59485.

Ruden' puiši nemaksāja
It nenieka sēnaliņas;
Pavasarī puiss maksāja
Pilnu pūru zirgu sūdu.
306 [Patkules Md].

59486.

Rudeni tās vecās meitas
Pulku pulkiem pulcējās,
Saceļ ļipas tā kā aitas,
Cita citu dzenājās.
472 [Vecgulbenes Md].

59487.

Sacijuos šis Bronuss
Ar myus' meitom puorgulēt;
Vysu nakti pupas kyuļa,
Dziernav' puse mugurā.
466 [Vārkavas D].

- 108 -

59488.

Sacējuos šei Teklīte
Ar myus' puišim puorgulēt;
Ša palāks runcyns,
Na myusu puiškins!
168 [Kalupes D].

59489.

Sadar mīzis ar apini
Vīnā kūka buceņā;
Div bruoleiši nasadar
Vīnā tāva ustobā.
236 [Līvānu D].

59490.

Saderami, mēs māsiņas,
Viena otrai muti dos';
Visu mūžu dzīvojot
Ienaidiņa neturēs.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

59491.

Saderam, saderam,
Mēs ienaida neturam;
Jūs turat ienaidiņu,
Savu māsu pārdodami.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

59492.

Saimeniece savas meitas
Saslodzījse cūkkūtē;
Ieslodzījse cūkkūtē
Pie raibiem sivēniem.
103 [Džūkstes (Džūkstes-Pienavas) Jg].

59493.

Saimineica sovas meitas
Patiltē pabuozuse;
Jemsim, puiši, izvilksim,
Byus mums loba skolu molka.
113 [Gaigalavas (Bikovas) Rz].

59494.

Lauča māte savas meitas
Pagultē pabāzusi;
Ogres puiši izvilkuši,
Par vīzēm domādami.
291 [Orgresgala Rg].

59495.

Lubānieši satrenkuši
Savas meitas patiltē;
Meirānieši iztrenkuši,
Par cūkām domādami.
241 [Lubānas Md].

59496.

Saimniece saimniece,
Kukuli kukuli!
Kā nav kauna bajaram
Bez kukuli kāzās nākt?
129 [Gudenieku Azp].

59497.

Saimnieks bēdājās,
Kur sēs rudzus šoruden?
Jānītim melna mute,
Tur būs labs rudzu lauks.
85 [Dobeles Jg].

59498.

Saimenieks savus puišus
Steliņģī audzināja,
Kad izveda saulītē,
Nemācēja kājas aut.
345 [Remtes Tk].

59499.

Saimnieks teica savus puišus
Lielus darbu darītājus.
Pieci vienu blusu ķēra
Trīs dienīnas raudādami;
Kad tā blusa augstu lēca,
Tad tie visi raudāt sāka.
47 [Bēnes Jg].

59500.

Saimnieks savas meitas liela,
Kas tās meitas nezināja?
Kroga žūpas, mēļa tapas,
Ceļa malas gulētājas.
246 [Madlienas (Lielais) Rg].

59501.

Sakalst, Teklīt,
Kai muna mēlīte;
Kai muna mēlīte,
Tev' apdzīžama.
465 [Varakļānu Rz].

59502.

Soki praudu, tu Onton,
Ar kū meitas pīmuonēji:
Ar tīm oknu gobolim
Kur ubagi pominuoja [pīmuonēja?].
174 [Kārsavas Ldz].

59503.

Salmaini, salmaini
Tie muzukanti;
Nabadzes dzenāja
Gar salmu šķūni.
220 [Lībagu Tl].

- 109 -

59504.

Sanuociti, cīma puiši,
Še navaida myusu meitu!
Vīna poša man ir meita,
Še naredz staiguojūt;
Varbyut žurkas īvylkušas
Tymsajā kambarī.
89 [Dricēnu Rz].

59505.

Sanākušas ciema kuņas
Ķēzij manu augumiņ';
Iet mājā, ciema kuņas,
Grauziet savas pakuliņas!
Mums mājā veci tēvi,
Tie pakulas rubenāja.
159 [Jumurdas C].

59506.

Sargies, Jānīti,
Nu tevi kārs!
Nu tevi pakārs
Ar linu šķiedru.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

59507.

Sargies, Jānīti,
Nu tevi kārs!
Liniņu škiedrā,
Villiņu sprodzē.
374 [Sātiņu Kld].

1. Sargies, Friciņ,
Nu tev kārs!
Nu tev kārs
Ar lin škiedr;
Ar lin škiedr,
Ar vill sprog.
17 [Ances Vp].

59508.

Sarunāsim, panāksnieki,
Kur liksim vedējiņus?
Vedīsim uz pirtiņu,
Celsim pirts lodziņā.
378 [Seces Jk].

59509.

Sasapīka tā Annīte,
Iesakoda kuces kāju;
Cik gribēja atkostiesi,
Tik tā kāja paukš par pieri!
24 [Asares Il].

59510.

Sasaverīs, tu Jezup,
Voi jir vysa tava draudzja?
Visi sjādi pi galdeņa,
Eistuos muosys vin navā.
Jau tei tava eistuo muosa
Ar staršini krūdzeņā.
326 [Preiļu D].

59511.

Apsaver, tu svuotiņ,
Vai ir vysa družiniņa?
Še ir Griška, še ir Miška,
Kačariškas vīn navā;
Kačariška aizgulējīs
Bečeriškas krūdziņā.
389 [Silajāņu Rz].

1. Saskaitīt ūtrinīkus,
Vai ir vysi jyusu puori?
Te ir Griška, te ir Miška,
Uoža roga vīn nava;
Uoža rogs aizagulējuos
Juča krūga galeņā.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

2. Sasaver, vakarain,
Voi ir vysa družineitja?
Ira Kiška, ira Miška,
čandžariškys vīn navā;
čandžariška aiz azara,
Magaryškys krūdzeņā.
326 [Preiļu D].

3. Skotītās, veritās,
Voi ir vysi vedējeņi?
Še ir Griška, še ir Miška,
Uoža roga vīn navā;
Uoža rogs aizadzēris
Kača roga krūdzeņā.
113 [Gaigalavas (Bikovas) Rz].

4. Sazaskaitīt, ponokšnīši,
Vai ir vysi, vai na vysi?
Še Pīters, še Jons,
Uoža roga vīn nava;
Uoža rogs aizadzēŗa
Uoža roga(?) krūdziņā.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

5. Sasaskaitat, panuoksnīki,
Velik vysi še asut?
Še ir Griška, še ir Miška,
Uoža roga vīn nava;
Uoža rogs aizadzēris,
Aizadzēris krūdziņā.
365 [Sakstagalas Rz].

- 110 -

6. Saskaitom, mes muoseņas,
Voi ir vysi ponūksneiši?
Še ir Miška, še ir Griška,
Uoža roga viņ navā;
Uoža rogs aizadzēŗa
Audžavjāres krūdzinē.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

59512.

Īšu, īšu, pasavēršu,
Vai ir visi ponuoksneni?
Še ir Griška, še ir Miška,
Uoža roga vīn navā;
Uoža rogs pyuneitē
Ar jaunomi meiteņom.
465 [Varakļānu Rz].

59513.

Es verūs, es skotūs,
Voi ir vysi ponuoksneni?
Še ir Griška, še ir Miška,
Kača astis viņ nava;
Kača aste saslymuse
Ar vādara slimeibu.
247 [Makašānu Rz].

59514.

Izskaitīsim, mēs māsiņas,
Vai ir visas dziedātājas?
Ira ķērsta, ira Billa,
Vecās Lušas vien nevaid,
Vecā Luša aiztecēja
Birstalā pekas lauzt.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

59515.

Tūlu tūlu, raģedīte,
Vai (ir) visi darbinieki?
Iraid Šitkus, iraid Petkus,
Teļa raga vien vēl vajag.
605 [Skolas].

59516.

Dedz, muoseņ, garu skolu,
Skaiti vysus ponoksnīšus!
Voi ir visi ponoksnīši
Ai zirgim sabraukuši?
Cyts uz kozas, cyts uz cyukas,
Cyts uz sīvas sprēžamuo.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

59517.

Sabrauca panāksni
Kā lieli vīri:
Cits ar suni, cits ar kaķi,
Cits ar sievas sprēsliciņ'.
192 [Kosas C].

59518.

Vis maz grozgālīš
Jāj māse panstos,
Cits ar kruķ, cits ar bēšķ,
Cits ar sievs ērkelit.
445 [Ugāles Vp].

59519.

Saskrēja zvierbuli pamēslī
Lelas družbas maklādami;
Ira suoļa, ira maizis,
Navā lelis družbis.
170 [Kapiņu D].

59520.

Saucat mani vilku, lāci,
Mežā vien nedzenat;
Mežā man kājas bada,
Skujas bira vaiņagā.
546 [Kuldīga Kld apr.].

59521.

Suopu suopu, tev Zigman,
Na pīniņa blūdiņā!
Kam tu sovu vērsi rāvi
Nu tuos munas raibalītes!
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

59522.

Seņ daudzynoj tū Juoneiti
Lelu brašu medinīku;
Luoceišam nūmērā,
Zyrga gubu sašaudjā.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

59523.

Sen dzirdēju, nu redzēju
To tautiņu bagātību:
Teica tur ceptus cāļus,
Ar cukuru apsmērētus;
Viena pati zila vārna,
Ir tā pati pusplukusi.
426 [Šķibes Jg].

59524.

Sen dzirdēju, nu redzēju,
Kādi mūsu kaimiņ' puiši:
Šķībām mutēm, kležu kājām,
Sakumpušām mugurām.
23 [Ārlavas Tl].

59525.

Sen dzirdēju, nu redzēju
Jaunu puišu nabadzīb':
Divas mucas smalku peļu,
Kliba kaza laidarā.
148 [Jaunpiebalgas C].

- 111 -

59526.

Sen dzirdēju, nu redzēju
Raibu mašku barojot;
Nu izlēca, nu aizskrēja,
Nu tai kuiļa vajadzēja.
209 [Lauberes (Lauberes-Ozolu) Rg].

59527.

Sen jou tavu slavu zin
Vysa ploša pasaule:
Muote couku nūjuojuse,
Tevim veira maklādama.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

59528.

Sēd' nyu, Juoneit,
Kā kauna nava?
Grūzi nyu atcteņas
Kai kača ūleņas!
Tū saceišu muoseņai:
Myužam sīvas nadabuosi.
494 [Viļānu Rz].

59529.

Sēdi, sēdi, tu Jūliņa,
Uz tām beņķa sadurām!
Plikšķēs tava pakaļiņa
Kā bīdeļu plācentiņi.
193 [Krapas Rg].

59530.

Sēdi, Anniņa, tu pie loga,
Griez pie loga vēderiņu!
Pieci vilki tup aiz loga,
Katrs savu tiesu gaida.
433 [Tērvetes (Kalnamuižas) Jg].

59531.

Sēdi, sēdi, tu meitiņa,
Kā grožiem iegrožota;
Nāc, puisīt, atgrožot,
Tā būs tava līgaviņa.
347 [Rendas Kld].

59532.

Sēd sūlā, buoleliņ,
Nasaškūbi maliņom!
Voi naudiņa tevi deida,
Voi lobais kumeļiņš?
357 [Rudzētu D].

1. Sēd sūlā, bruoliļeņ,
Voi naudeņa tevi deida?
Voi naudeņa tevi deida,
Voi lobais kumeliņš?
326 [Preiļu D].

59533.

Ša sjād Jezups
Gūdeigs gosts;
Sātā māmeņu
Aiz bizis volkoj.
170 [Kapiņu D].

1. Sēdēja i Ignats
Kai gūdeigsi vīss;
Sātāji sīvu, muoti
Aiz motim vīn volkoj.
503 [Višķu D].

2. Sēd aiz golda Matilde
Gūdeiga meita;
Sātāji māmeņu
Aiz bizes volkoj.
236 [Līvānu D].

3. Sēdēja Tekļa
Kai gūdīga vīšņa;
Sātāji māmiņu
Aiz bizes volkuoja.
143 [Jāsmuižas D].

59534.

Sēdi, sēdi, tu Anniņa,
Galde kājas atspēruse,
Ka es iešu, ta es šaušu
Ar sarkanu dedzēklīti.
129 [Gudenieku Azp].

59535.

Sili daga, sili daga,
Bitit' skrēja raudādam';
Nedaga sili, nedaga sili,
Jauniem puišiem bikses dag'.
363 [Saikavas Md].

59536.

Sirmi sirmi, bēri, ābolaiņi,
Tie ir vērtes kumeliņi;
Vērtejies, tu puisīti,
Tu nebiji manis vērts.
119 [Gaujienas Vlk].

59537.

Sitam, kaujam
Vakara vistu,
Lai skrien birzī
čirkstēdama!
373 [Sarkaņu Md].

- 112 -

59538.

Sīki puiši kā stradiņi
Nevar zirgu pabaŗot;
Aiziedami ganiņos,
Ar meitām meņģējās.
72 [Cesvaines Md].

59539.

Sievas nāca panākšņose,
Ko tās meitas līdza nāk?
Meitas nāca panākšņos,
Vedējpuišu gribēdamas.
282 [Nīcas Lp].

59540.

Skaista meita Madaleite,
Sorgoj munu Jākupeni,
Ka jis krūgā napīdzartu,
Ka ar meitas nagulātu!
278 [Naujenes (Maļonovas) D].

59541.

Skaista skaista myus' Jugana
Kai tei ūgu vacainīte,
Uz Juganas puiši krita
Kai uz ūgu vacainītes.
326 [Preiļu D].

59542.

Skaists Jānīts staltauguma,
Izdaiļotu valodiņu;
Tam vajdzētu pretī tādu
Dižu daiļu līgaviņu.
85 [Dobeles Jg].

59543.

Skolim der tei prīdīte,
Na ustobas pamatim;
Natiklīši myusu puiši,
Na maizītes oruojiņi.
170 [Kapiņu D].

59544.

Skototīs meitas, skototīs meitas,
Kaidi leli breinumiņi;
Vacuomuote molku školda,
Puiši iz cepļa sildijuos.
170 [Kapiņu D].

59545.

Skatījūs es, breinējūs,
Kū tī dora myusu cyukas?
Kad pīguoju, tad redzēju,
Kū dareja myusu cyukas:
Vīna grauza puišim golvas,
Ūtra kaulus skrabynuoja.
503 [Višķu D].

59546.

Skatījos, lūkojos,
Kas aiz kalna kvēlojas?
To puisīšu dvēselītes,
Kam bērniņi jūŗā guļ.
127 [Grostonas Md].

59547.

Skāde skāde, liela skāde,
Desmit bābu pagalam:
Piecas badu nomirušas,
Mīklā rokas sadūrušas;
Otras piecas nosalušas,
Piertī garu salējušas.
282 [Nīcas Lp].

59548.

Skopa skopa visa draudze,
Vēl skopāka mūs' māsiņa:
Ne tā ēda, ne tā dzēra,
Ne tā otru atminēja.
182 [Kaunatas Rz].

59549.

Skraumāniņi uz Lāčiem brauca
Brēdiķiem ķēv' apēda,
Asti vien atstājuši,
To ēdīs atbraukdami.
198 [Krustpils D].

59550.

Skroderīši, vēverīši,
Eita žīdu dīrājiet!
Cūkas žīdu nokodušas
Liela ceļa maliņā.
141 [Ivandes Kld], 605 [Skolas].

59551.

Meili lyudžu es bruoleņu:
Prošam židu nūdeiruot;
Svuoteņa teirumāji
Cyukas židu saplāsušis.
503 [Višķu D].

59552.

Slavē Dievu, tautu meita,
Slavē manu bāleliņu!
Tu vairs cūkas neganīsi
Sava tēva pavārtē.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

59553.

Slikti iet, slikti iet
Mūs' kaimiņu meitiņām:
Vecu kazu nojājušas,
Brūtgāniņus meklēdamas.
398 [Skrundas Kld].

- 113 -

59554.

Slinkam tēva dēliņam
Visu labu novēlēju:
Pusdebešu lidināt,
Ellē kājas karināt.
49 [Bērzmuižas (Bērzes) Jg].

59555.

Slinkas slinkas kaimiņu meitas,
I tās rudzu nenopļāva;
Gāja zosis, gāja pīles,
I tās rudzus nenopļāva.
605 [Skolas].

59556.

Sliņķi, gurķi, tēva dēli,
Kā mūžīnu nodzievāsat?
Netikļam diena gaŗa,
Nele mūžu dzievājot.
39 [Bārtas Lp].

59557.

Slinkas slinkas tautu meitas,
Nemāk zeķes noadīt;
Vienu zeķi noadīja
Cēli(?) divi gadiņi.
605 [Skolas].

59558.

Slinki slinki kaimiņu puiši,
Namuok orkla iztaisīt;
Meitas orklu iztaisija,
I vēl puišus pamuocija.
170 [Kapiņu D].

59559.

Slinki slinki kaimiņu puiši,
Namuok teiruma apstruoduot;
Cyuka teirumu aporuse,
Vysta cylas apecēja.
170 [Kapiņu D].

59560.

Sliņķi sliņķi myusu puiši,
Namuok muojas izlobuot;
Tad aizguo koč zaķa praseit,
Lai tys muoju izloboj.
170 [Kapiņu D].

59561.

Slinki slinki kaimiņu puiši,
Naspēj zyrgu pabaruot;
Kai pi zyrga kluotu guoja,
Cierciņs acis izknuobuoja.
170 [Kapiņu D].

59562.

Slinki slinki kaimiņ' puiši,
Visas pļavas nenopļautas;
Visas pļavas nenopļautas,
Visi zirgi neēduši.
506 [Zaļenieku Jg].

59563.

Smīkls maņ, smīkls maņ,
Uz Pītera verūtīs;
Donots golvu kustynuoja,
Tū Geleiti prīcynuoja.
174 [Kārsavas Ldz], 489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

1. Smīkls maņ, smīkļs maņ,
Uz Juoneša verūtīs;
Juoneits golvu trycynuoja,
Ceceleiti prīcynuoja.
18 [Andrupenes Rz].

2. Smīkls maņ, smīkls maņ,
Uz Donota verūtīs;
Donots goldu trycynuoja,
Boris Broņu prīcynuoja.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

3. Smīklis man, smīklis man,
Uz Pauliņas verūtīs;
Paula golvu tricinoj
I Jounīti prīcinoj.
389 [Silajāņu Rz].

59564.

Smuidra, gaŗa ataudzīte,
Nav nevienas krietnas liepas;
Gan slavena māmuliņa,
Nav nevienas krietnas meitas.
369 [Saldus Kld].

59565.

Smuka meita lielījās
Ar to savu smukumiņu;
Vēl tu pati nezināji,
Kāds ir tavs smukumiņš.
241 [Lubānas Md].

59566.

Smuki smuki, glīši glīši,
Kāzenieki, dancosim!
Lai tie paši panasnieki
Kā pupāji vārtījās;
Kā pupāji vārtījās,
Kā zirnāji staipījās.
261 [Mēdzūlas Md].

59567.

Smuks puiseitis boltu muti
Caur kroumiem skatijās;
Ja man boutu kneipodota,
Es tam acis izbadeitu.
198 [Krustpils D].

- 114 -

59568.

Smuts pakuoŗa svuota golvu
Sausys jaglis viersyunī;
Myusu suni cauri guoja:
Keids sokurns karojās?
247 [Makašānu Rz].

59569.

Snaudaļa, dūmaļa
Vakara māsa,
Vakara brālēns
Vadāja laukā.
94 [Dunikas Lp].

59570.

Snaudin snauda grēķeļi,
Tās māsiņas bāleliņ';
Vai Dieviņi, ko darīsim,
Ja māsiņa tā darīs?
Darām slitu par istabu,
Lai nekrita ugunē.
484 [Vestienas Md].

59571.

Snaudin snauda, kritin krita
Tās vedeklas bālēliņš;
Nedod Dievs negribēju
Tādu mūžu tautiņās!
532 [Dobele Jg apr.].

59572.

Snaudin snaudja
Šūvokora vakaraiņa;
Nadūd Dīvs, nalīc Laime
Taidai byut vadaklai!
466 [Vārkavas D].

59573.

Onton, i bruoleiti,
Stakleišu cierstu!
Vereite, snauškeņa,
Nūzaguozs.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

1. Vereiti, muoseņ,
Stakleišu cierstu!
Aleksis, snauškeņa,
Nūzaguozs.
604 [Dažādi iesūtītāji].

59574.

Sprikst acteņas kačīnei,
Uz peleitēm verūtīs;
Tai sprikstēja meitiņom,
Uz puiseišim verūtīs.
174 [Kārsavas Ldz].

59574v1.

Sprikstāt sprikst kačam acs,
Uz paļietu verūtīs;
Tai sprikstāja Jureišam,
Uz Buorbolas verūtīs.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

59575.

Spridz acteņas vonogam,
Uz visteņas verūtīs;
Spridz acteņas Juoneišam,
Uz Vikcetitis verūtīs.
365 [Sakstagalas Rz].

59576.

Spriņģo, danco tautu meita,
Uz vērdiņa griezdamās;
Darbiņos nepanāca
Dažu vecu māmuliņ'.
413 [Stendes Tl].

59577.

Stabuļņīka ļaigaveņa
Ni kaziņas naturē;
Vīnu kazeņi turē,
Tū nūkuova stabulei.
18 [Andrupenes Rz].

59578.

Steidzīsi, Albini,
Dreižuok iz sātu!
Vylks tov's i bērnaņs
I iznosova.
425 [Šķaunes (Landskoronas) Ldz].

59579.

Suns mina Anniņu
Uz rīku sili,
Gāliņa karājas
Kā tīterami.
214 [Lažas Azp].

59580.

Suns rēja pierzdams
Pierts pakaļēja;
Visi veci brūtgāni
Panākstose.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

1. Suns rēja pirzdams
Pirts pakaļā;
Visas vecas brūtītes
Panākstos.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

- 115 -

59581.

Sūdu ratus nejūdzat,
Puišus līdzi nevedat!
Lūzīs rati, plīsīs rati,
Izbirs puiši ceļmalā.
353 [Rubas (Reņģu) Jg].

59582.

Svaineit, munu kukaineiti,
Tu nūsleiki ķeiselī;
As gribjēju ratavuot,
Maņ aiz smīkla navarāja.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

59583.

Svuoteņam, brālīšam
Mīgs apnuocja vokorā;
Varbyut grib paguleit
Vīnā cyuku pogolmā.
143 [Jāsmuižas D].

59584.

Svuotiņš guoja svuotiņūs,
Svuota vuorda gribādams;
Dabuos lela pokmelīša,
Dabuos smolku žagariņu.
465 [Varakļānu Rz].

59585.

Svīteņš juoja gīzeņuos(?),
Bārnus slēdze teineitī;
Atsaverās atpakaļ,
Bārni veļās pakaļā.
182 [Kaunatas Rz].

59586.

Svuots svuots pats narods,
Vysa tova draudze kruoc!
Cyts aizmidzis, cyts namīts,
Cyts uz kuoju stuovādams.
247 [Makašānu Rz].

1. Svuots svuots i
Pats narods,
Kad uz juo
Vysa draudze šņuoc.
182 [Kaunatas Rz].

2. Anes svuots
I pats narods,
Ka juo vysa
Draudze šņuoc.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

3. Atskreja viņa
Gola svuots
I pats narots,
Vysa juo družba kruoc.
168 [Kalupes D].

4. Ak tu svuots, pats naruods,
Vysa tova draudze kruoc!
365 [Sakstagalas Rz].

59587.

Svuots pats narods,
Kaida jam družba beja:
Kurs i leiks, kurs i greizs,
Kurs ar kuoji navasals.
278 [Naujenes (Maļonovas) D].

1. Ak tu sovos [svuots?], pats i narots,
Kuodu družbu salasējis:
Cits beja leiks, cits beja graizs,
Cits ar acim navasals.
168 [Kalupes D].

59588.

Tuo golda svuots naradz,
Ka juo vysa draudzja kruoc;
Kū jīm čortu padareis,
Ka jim taida udačeņa?
295 [Ozolmuižas Rz].

59589.

Viņa gola svuots narots,
Ka juo vysa družba kruoc;
Kai jai beja nakruokt,
Šārva uodu saruovus'.
143 [Jāsmuižas D].

59590.

čužais svuots, pats naruods,
Ka juo vysa družba kruoc.
Bajercjanis talercjanis,
Panuokšnīki cibucjani.
194 [Krāslavas D].

59591.

Sveši ļauži gribējās,
Lai sader, lai sader.
Nederēšu, nederēšu,
Jūs to dumpi uzcēlāt;
Jūs to dumpi uzcēlāt,
Jūs' brālītis sievu grib.
129 [Gudenieku Azp].

59592.

Svēta svēta tā meitiņa,
Ne tā dzied, ne runā;
Tā ar savu svētumiņu
Vellam kurpes šūdināja.
Kad pašuva vellam kurpes,
Brauc ellē grabēdam'.
282 [Nīcas Lp].

- 116 -

59593.

Svilpoj vējiņš sileņā,
Traucej munu kumeliņu.
Iztraucā tū Zolīti,
Ar pušim runojūt.
174 [Kārsavas Ldz].

59594.

Staršais staršais,
Kai vēja staršais!
Vēl myusu ciukom
Lobuoks staršais.
236 [Līvānu D].

59595.

Strodi rodi kalniņā,
Kluonešnīku lejiņā.
Sunavīši malni ļauds,
Tī pa dyumi vuolejās.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

59596.

Nn. saimniece, nabadzīte,
Zemu vilka vēderiņu,
To tai dara kāpostiņi,
Kam nedeva nabagiem.
200 [Kuldīgas Kld].

59597.

Šais mājās vairs nenāktu,
Kaut ar valgiem mani vestu:
Kūtri zirgi, māla zeme,
Paši puiši dzērājiņ'.
605 [Skolas].

59598.

Šajās mājās slinkas meitas,
Puiši gāja govju slaukt,
Meitas guļ sētmalā,
Suņi laka slauktuvē.
24 [Asares Il].

59599.

Šai sētā slinkas meitas,
Istabiņa neslaucīta;
Istabiņa neslaucīta,
Kaŗotītes nemazgātas.
532 [Dobele Jg apr.].

59600.

Šaura šaura man actiņa,
Es meitiņu cauri redzu;
Vai bij šķilta, vai perēta,
Vai palika vanckarē.
127 [Grostonas Md].

59601.

Šauras šauras man actiņas,
Es puišeli cauri redzu:
Divas stundas kājas āva,
Trešo lika cepurīti.
282 [Nīcas Lp].

59602.

Paipala teica savu meitu,
Kas to slinku nezināja?
Piecas stundas kājas ava,
Sestai muti nomazgāja.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

59603.

Tautiets stundu kājas āva,
Otru stundu jostu joza;
Tai trešā stundīnā,
Tad uzlika cepurīti.
282 [Nīcas Lp].

59604.

Pūren' savu meitu teica,
Kas to zeņķi nezināj'?
Piecas stundas kājas ava,
Sestāi rokas pūtināj';
Septītei stundiņei,
Tad apsēja nēzdaudziņ'.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

59605.

Zinu, zinu, bet neteikšu,
Kāda vaina Rīgas puišiem:
Divi stundas kājas āva,
Trešo rokas pūtināja.
166 [Kalsnavas Md].

59606.

Šaidi taidi muscipeni
Nadzer myusu olūteņ';
Sātā dzēŗa auzu sulu
Ar vysomi sānolom.
143 [Jāsmuižas D].

59607.

Šaidi taidi sabraukuši,
Sila pīpu lasītuoji;
Nabyut' myusu meitas tautuos,
Vysas meitas salasītu.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

59608.

Šaidi taidi sabraukuši,
Syla pīpu laseituoji;
Nav nivīna gudra veira,
Ar kū maņ parunuot.
89 [Dricēnu Rz].

- 117 -

59609.

Še atnāca kāzu meitas,
Goda meitas likdamās;
Kāda vella godībiņa,
Pieci bērni pakaļā:
četri dēli arājiņi,
Piektā meita malējiņa.
46 [Beļavas Md].

59610.

Še sanāca lepni viesi,
Ko mēs lepnus mielosim?
Sūtām kaķi peles riet,
Kausim paši vāverēnus;
Gaiļam dūra pasekstē,
Suvēnam sniķerē.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

59611.

Še nāca Liepene,
Lai viņu daudzina;
Kas tādu kretulu
Daudzinās?
129 [Gudenieku Azp].

59612.

Še nāca Grietiņa,
Lai viņu lūko;
Sarūsti, sapeli,
Mūs' puiši negrib;
Mūs' pašu ciemā
Labākas meitas.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

1. Šei nāca Jānītis,
Lai viņu lūko;
Sapelis, sarūsis,
Mūs' meitas negrib;
Mūs' paša ciemā
Labāki puiši.
129 [Gudenieku Azp].

59613.

Šei sēd i Gelīte
Kai īgrūžuota;
Lyudzams i, Pīter,
Grūžoji uorā!
389 [Silajāņu Rz].

59614.

Ša tjav, ša tjav,
Pynckulis taids!
Kam leidi duorzā
Uobuļus zagt?
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

59615.

Šys Pīteris sovu muosu
Vad tiergā i opluotā;
Ni puordevja, ni izmeja,
Vad uz sātu rauduodams.
143 [Jāsmuižas D].

59616.

Šeit Anniņa gūda gaška,
Šeit pi golda sādātuoja;
Es redzēju sētiņā,
Ceplī palnus rušynuoja.
389 [Silajāņu Rz].

59617.

Šur juodams, tu Juoneiti,
Dasu sātu sataisēji;
Cikom kuozas daguļuoji,
Suņi sātu rozvolkuoja.
73 [Ciblas (Eversmuižas) Ldz].

59618.

Unguriešu tāšu bikses
Brauc ar āzi beznīcā;
Kamār paši beznīcā,
Vilks or āzi siliņā.
377 [Sāvienas Md].

59619.

Krustpiliešu tāšu bikses,
Brauc ar āzi baznīcā;
Kad tas āzis rikšus skrēja,
Tad tie rati denderiski.
1 [Ābeļu (Salas) Jk].

59620.

Mujēnieši, pelēcīši,
Kājām tek baznīcā;
Burtniecieši, barondēli, -
Zviegtin zviedza kumeliņi.
84 [Dikļu Vlm].

59621.

Vuorkavīši, pūra galvas,
Brauc ar kuci lauluotīs;
Leivuonīši, nabēdnīki,
Apguož ceļa maleņā.
236 [Līvānu D].

59622.

Vuorkavīši, pūda golvys,
Brauc ar kaula ratenim;
Ungurīši, nabēdnīki,
Apguož ceļa maleņā.
236 [Līvānu D].

- 118 -

59623.

Šis Juoneitis lilejuos,
Ka boguota tāva dāls,
Bet ka braucja ponuoksnūs,
Zirdziņš pota navylka.
414 [Stirnienes Rz].

59624.

Šys Juoneits svuotūs brauktu,
Nava loba kumēleņa;
Šest uz suņa, jam aiz astes,
Duj duj nebeduj!
18 [Andrupenes Rz].

1. Augustam, bruoliņam,
Navā sova kumēliņa;
Sēst uz cyukas, jem aiz astes,
Duj duj nibeduj!
389 [Silajāņu Rz].

2. Jānis grib svātos braukt,
Nav tam sava zirga;
Sēd uz kaķa, ņem aiz ļipas,
Duj duj duj!
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

59625.

Tys Jezups i zyrga prosa,
Kur maņ beja zyrgu nemt?
Sēstīs, Jezup, uz cyuceņas,
Nem aiz lipas duj duj!
365 [Sakstagalas Rz].

59626.

Šys Jezups lilejuos
Kai lelais muižynīks;
Ka daguoja kuozas dzert,
Brauc, naudiņas maklādams.
389 [Silajāņu Rz].

59627.

Šis Nn. lilejuos
Ar myus' meitom puorgulēt.
Apēdi zēveles,
Na myusu meitiņas!
389 [Silajāņu Rz].

59628.

Šys puiseits puorsu vedja,
Pats tuo puorsa nastuovēja;
Pats stuovēja grivinīku,
Puorsu vedja palcinīku.
143 [Jāsmuižas D].

1. Šis Juonīts puorsu vedja,
Pats to puorsa nastuovēja;
Puorsu vedja palcinīkam,
Pats stuovēja grivinīku.
143 [Jāsmuižas D].

59629.

Šis svuotenis šūvokor
Zvierbuleiša pruoteņā:
Atsasēds pi golda gola,
Piļnavava golda steura.
326 [Preiļu D].

59630.

Šis Nn. vaicoj:
Kaida lūpa itej goļa?
Vai tu oklys naredzēj?
Vaca vaca valna paslēpiņa.
18 [Andrupenes Rz].

59631.

Šis Jezups, šur braukdams,
Voska ripi tacynova;
Uz Aņeites tacinova,
Uz Vereites iztecēja.
143 [Jāsmuižas D].

1. Šei muosiņa šūvosor
Voskā vīn tacynuoja;
Uz Juoneiša tacynuoja,
Uz Pītera uztecēja.
389 [Silajāņu Rz].

59632.

Šei Brigita šūvosor
Ar treis puiši ortu guoja,
Ar vīnu ortu guoja,
Ar ūtrū ocāt;
Ar trešū mīlamū
Sāklu nese teirumā.
143 [Jāsmuižas D].

59633.

Šūpavasar šis Jurīts
Vysas meitas darbā lika:
Ar Jūlīti ortu guoja,
Ar Teklīti nuecēja,
Ar Mileiti nūviluoja.
168 [Kalupes D].

59634.

Sei Margita svaibejuos [kņaibejuos],
Ni āduoja, ni dzāruoja,
Ni aiz golda sādātuoja;
Ka tu beji gryuta buoba,
Kuo tu brauci vesšonuos?
326 [Preiļu D].

59635.

Šei Zolīte šūvosor
Nu pakrēsļa pakrēslī;
Tai sacīja ļūžnuodama:
Pīmess maņ pogostā.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

- 119 -

1. Šei Zolēte šūvosor
Nu pakrēšļa pakrēslī;
Tū sacēja lūduodama:
Pimess ļaudis pogostā.
326 [Preiļu D].

2. Šei muoseņa šūvosor
Nu pakrēšļa pakrēšlī;
Tū sacēja gulādama:
Pīmjass ļaudis pogostā.
143 [Jāsmuižas D].

59636.

Šī ponuoksni līlejuos,
Ka šī leli bagaturi;
Kas šī taidi bagaturi,
Sovas peickas naturēja!
Pokol' peicka bez izšvega,
Tei uboga darinuota.
414 [Stirnienes Rz].

59637.

Šei svuočiņa lēlejuos,
Aukstas školas izguojuse;
Iz ceplīša sādādama,
Ar dukuru vystu rauga.
168 [Kalupes D].

59638.

Šei Māriņa ganūs guoja,
Puišus laidja kļētiņā;
Nyu Māriņa vaca perža,
Malnuoka kai vacuo kerze.
143 [Jāsmuižas D].

59639.

Šīs meitiņas lielījāsi,
Lielas darba darītājas;
Gultā saule uzlecoti,
Gultā saule norietoti.
24 [Asares Il].

59640.

Šitā pate meitenīte
Būtu mana līgaviņa,
Kaut tik ilgi nesnaudusi
Papārdīšu krūmiņā.
519 [Zūru Vp].

59641.

Šie puisīši priekš manimi,
Vai bijuši, nebijuši;
Diedziņāji savērusi,
Vējiņāji palaidīšu.
85 [Dobeles Jg].

1. Šie puisīši priekš manīm,
Vai bijuši, nebijuši;
Pavadā savērusi,
Vējiņā palaidīšu.
85 [Dobeles Jg].

59642.

Šķic, projām, buč, projām,
Basenieku bucentiņi!
Grāvenieku baltas kazas
Ne viersū neskatāse.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

59643.

Škic, uz sātu, škic, uz sātu,
Viņa gola padruškiņas!
Navā myusu bruolinimi
Ni uz kuo i pasavērti.
466 [Vārkavas D].

59644.

Šķita vilku dīrājam
Viņā lauka galiņā;
Mūs' Anniņa kājas āva,
Uz akmeņa sēdēdama.
344 [Rembates Rg].

59645.

Šķīlu guni, velku guni,
Nava labi istabā:
Puiši meitās aizgājuši,
Bikses vadzī sakāruši.
572 [Tukums Tk apr.].

59646.

Šū Verīti peles vylka
Pa tīm guļbu mātruojim.
Šis Juonīts pakaļ skrēja
Ar tim kūka kadakim.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

59647.

Šorīt bija liela migla,
Liela skāde notikusi:
Cūka puisi nogulēja
Sīkā kārklu krūmiņā.
398 [Skrundas Kld].

59648.

Šogad kāzas trai rai rai,
Citu gadu pirtei vai vai vai!
Mīļš mans vīriņš,
Turi manu gāliņu;
Mīļa mana māmiņa,
Brauki manu vēderiņu!
271 [Milzkalnes (Šlokenbekas, Cērkstes) Tk].

- 120 -

59649.

Šonakt bija liela sala,
Liela skāde notikusi:
Otras puses dziedātājas
Ar puišiem sasalušas.
Puiši teica - saule lēca,
Meitas teica - mēnestiņis.
72 [Cesvaines Md].

59650.

Šovakar saskrēja
Div tautas kopā,
Nu var cits citu
Langāties.
605 [Skolas].

59651.

Šūvosor ūzuliņi
Ni zīdēja, ni lopuoja;
Šūvokor myusu muosas
Ni runuoja, ni smējēs.
Sēd, golvas nūlaiduses
Kai rudiņa mīžu vuorpas.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

59652.

Šur atnāca tautu meita
Klučku putras paēdusi,
Kā tie klučki cilājās,
Tā pakaļa žāvājās.
410 [Stāmerienas Md].

59653.

Šveikstēt sveikst sveši ļaudis,
Kū jī šveikst, kū našveikst?
Šveikstādami, pekstādami
Nūsakūdja dagunim.
389 [Silajāņu Rz].

59654.

Ta ta meita mīkstčaulīte,
Bimba vien, bimba vien!
Rītā blusa iekoduse,
Cauru dienu sabimbāj'.
277 [Naudītes Jg].

59655.

Tai māmiņai viena meita,
Aizkrāsnē vērbdināja;
Prūšam galvu pievērpusi,
Circeņiem deguntiņu.
355 [Rucavas Lp].

59656.

Tais mājās es vairs nenākšu,
Kad ar valgiem mani vestu:
Kūtri zirgi, mālu zeme,
Un tie puiši dzērājiņi.
103 [Džūkstes (Džūkstes-Pienavas) Jg].

59657.

Tām parād' meitiņām
Kumeļš zviedza vēderā;
Mani balti bāleliņi,
Celiet stalli pagalmā!
373 [Sarkaņu Md].

59658.

Tam puisīšam tāda mode
Kā manam kucenam:
Kur saoda talkas smaku,
Tur tas skrēja kaulus grauzt.
42 [Bauskas B].

59659.

Juonīšam taida doba
Kai Māčānu sunīšami:
Vakar labi pabaruoju,
Šūrīt agri attecēja.
466 [Vārkavas D].

1. Stavišam tuods pruoteņš
Kuo vuocīša kucītei:
Zīmā labi pabaruoja,
Šūdin pats attecēja.
168 [Kalupes D].

59660.

Tas Jānītis ar Trīnīti
Kope ziergus sajūguši;
Vienam bija ratu priekša,
Otram ratu pakaļiņa.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

59661.

Tys Pīters, lyskys mjāļa,
Myusu dzīšmu atjāmuos;
Trums tovā kakleņā,
Tūzna mjālis galeņā!
89 [Dricēnu Rz].

59662.

Tys Andrīvs šlampu šlampu
Pa būdem, zūses lipas vaicuodams.
Vai okls bej', neredzēj',
Zūses lipa maliņā!
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

59663.

Tas puisītis nevesels,
Sevī vien lūkojās.
Dod vērdiņu nabagam,
Lai par tevi Dievu lūdz!
132 [Ikšķiles Rg].

- 121 -

1. Tas Jānītis nevesels,
Sevī vien lūkojās.
Dod petaku nabagiem,
Laid par sevi Dievu lūgt;
Liec par sevi Dievu lūgt
Madaliņas baznīcā!
248 [Mālpils Rg].

2. Saki tiešām, Anniņa,
Vai tu esi nevesela?
Doš' vērdiņu nabagam
Madalienas baznīcā,
Likš' par teiv Dievu lūgt.
291 [Orgresgala Rg].

59664.

Tys Ontons i gūda puika,
Vysu gūdu gūdeituojs,
Voi tu vīns nagūdnīks,
Vysu gūdu gūdeituojs!
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

59665.

Tys Juoneits, še īdams,
Škitās kauna naredzēt;
Pošā pyrmā vokorā
Apsavēme pyuneitē.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

59666.

Tys Pīters te atguoja
Nasukuotu naprīteli.
Ej uz mežu, ej uz mežu,
Sukoj sovu naprīteli!
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

1. Atskrējusja tei Tekleitja
Nasukuotu naprīteļi.
Aj uz sātu, kuop uz cepļa,
Sukoj sovu naprīteļi!
170 [Kapiņu D].

59667.

Tys kristtāvs lobs cylvāks,
Grib ar mani parunuot.
Aj aiz vuortu, sasīņ jyuzys,
To ai mani parunuosi!
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

59668.

Tys Ontonys šur verās,
Nag jis gryb mani jimt?
Grīzīs rotu skrytuļī,
Na pi muna augumeņa!
295 [Ozolmuižas Rz].

59669.

Tys Jezups līlejuos,
Ka šis lels skrūdereits.
Uz Bolvim, uz Bolvim,
Ubogim kuļu šyutu!
465 [Varakļānu Rz].

59670.

Tys Juoneits lobs cylvāks,
Atnes Bronei yudesneņa!
Maņ ir maltu drupaneņa,
Iztaisīsim karašeņu.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

59671.

Tys Justyns tai gribjāja,
Ka as jū vīn daudzynuotu;
Keida tu man zalta līta,
Ka as tjavi daudzynuošu?
247 [Makašānu Rz].

1. Tai gribēja tys Jurīts,
Kab jū viņ daudzinuotu;
Voi tu man lela līta,
Kai es tevi daudzinuošu?
605 [Skolas].

2. Tai grybēja tys buoleņš,
Kab jū vīnu daudzynuotu;
Kaids tu te muns Reigys piļs,
Kai mes tevi daudzynuosim?
314 [Pildas Ldz].

3. Tai sacjāja tei Madaļa:
Mani viņ i daudzynuoja.
Ec kur taida līta beja,
Ka as tevi daudzynuotu!
605 [Skolas].

59672.

Tis puisītis gan gribēja,
Ka mēs jū apdzīduotu;
E kur tevī lila līta,
Ka mēs tevi apdzīdam!
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

1. Tei Julīte gaidīt gaid',
Ka es jū apdzīduotu;
Kas tu manim lela līta,
Ka es tevi apdzīduošu?
35 [Baltinavas Abr].

59673.

Grib, grib Matilde
Apdzīžama,
Kas šei taida loba līta
Apdzīžama?
465 [Varakļānu Rz].

1. Grib, grib Aļozs
Apdzīžams.
Ka šis taids loba līta?
Ni tī kuo apdzīduot,
Ni uz kuo pasavērt.
465 [Varakļānu Rz].

- 122 -

59674.

Gribēja tas Pēteris,
Lai piedzied, lai piedzied;
Ko tu vēju piedziedāsi,
Kad nevienas nezināj'?
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

59675.

Rīdzenieki mīļi lūdza,
Grib lai viņus apdziedot;
Maksā man pieci mārki,
Tad es jūsus apdziedāšu!
286 [Nītaures Rg].

1. Gribi, gribi Anna
Apdziedama.
Kas šī laba lieta
Apdziedama,
Maksā pieci mārki,
Tad es tevi apdziedāšu!
184 [Ķēču Rg].

59676.

Tys Kazmers ortu guoja,
Jyuzas kuoŗa bārza zorā;
čorts jū zyna, kur propala,
Kas tuos jyuzas ukrala?
326 [Preiļu D].

59677.

Tys Juoneits līlejuos,
Ka jis lels bagatnīks;
Kaids valna bagatnīks,
Uts pa iuzom volkuojuos.
365 [Sakstagalas Rz].

59678.

Muns svuoteņš līlējuos,
Asūt lels bagaturs;
Treis kapeikas kabatā,
Symtu vutu apaklē.
113 [Gaigalavas (Bikovas) Rz].

59679.

Tas puisītis lielījās,
Ka tam bijis naudas daudz;
Viena naudas kapeiciņa,
Tā pie vīzes pielipusi.
605 [Skolas].

1. Tas puisītis līlijās,
Ka jis lels bagatnīks;
Vīna pati kapeiciņa,
Tei pī nobas pīlipusi.
472 [Vecgulbenes Md].

2. Tys Pīters līlejās,
Ka jys bogots tāva dāls;
Vīna pate kapeiciņa,
Tei pi pīres pīlypuse.
358 [Rugāju Abr].

3. Tys Pīters līlejuos,
Ka jis lels bagaturs;
Vīnu kapeiku turēja,
Tū pī pīres lypynuoja.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

4. Tys Juoneits līlējās,
Raugas lels bagaturs;
Vīnu rubli tys turēja,
Tū pi pīres pīlepēja.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

5. Tys Juonīts līlejuos,
Ka jis lels bagaturs;
Vīnu kapeiku turēja,
Tū pi pupas dalepēja.
247 [Makašānu Rz].

6. Līlejuos šys svuotenis,
Pats lelais muižinīks;
Vīnu kapeiku turēja,
Tū pi daguna dalepēja.
143 [Jāsmuižas D].

7. Tei meitiņa līlejuos,
Ka ir lela bogotneica;
Vīnu kapeiku turēja,
Tū pī gurna dalepēja.
365 [Sakstagalas Rz].

8. Lielejuosi šys svuotenis,
Kai lelais i bagaturs;
Vīnu kapeiku turēja,
Tū pi čūksta dalepēj'.
143 [Jāsmuižas D].

9. Šis Juoneits līlējuos,
Bogota i tāva dāls;
Vīnu kapeiku turādams,
Tū uz pleša dalepēja.
605 [Skolas].

10. Tu, Pranc, lels bagaturs,
Vīna poša kapeiceņa;
Vīna poša kapeiceņa;
Pi apkakles pīlypusja.
174 [Kārsavas Ldz].

11. Lilejuos šis Petrīts,
Ka šis lels boguotnīks;
Vīnu kapeiku turāja,
Tū pi ūksta daļapjāja.
143 [Jāsmuižas D].

12. Ša slyvyna tū Ontonu,
Lelu tāva bagatari;
Vīnu kapeiku tuŗāja,
Tū aiz lyupys pīļepjāja.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

- 123 -

59680.

Tys Pīters līlejuos,
Ka jis lels bagaturs;
Vīns uozeits turējuos,
Ar ūtrū kuozuos juoja.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

59681.

Tys Juonīts līlījās,
Ka jis lels bagaturs;
Cīmā ceplis, mežā molka,
Reigā mylti pitļavuoti.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

59682.

Tys Juonīts līlījās,
Ka jis lels bagaturs;
Ni ir suņa, ni ir kača,
Taida sāta kai pi zača.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

59683.

Tis svuotiņš liļijuos
Kai lelais muižinīks;
Vysu nakti pupas kyuļe,
Dziernav' puse mugorā.
389 [Silajāņu Rz].

59684.

Tas Jānītis jauns teicās,
Kas velns to jaunu dod:
Jau māmiņa svārkus auda
No bārzdiņas dzinumiņa.
132 [Ikšķiles Rg].

59685.

Tys Ontons tai sacēja,
Lai raun valns tū Katreiti;
Še ir Dīvys, nava valns,
Še Ontons pī Katreitis.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

59686.

Tys puisīts nabadziņš
Iz kuoziņām šanavajās,
Pašu zūbu kaktiņā
Vardes kuojas korajās.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

59687.

Tys puisīts, nabadziņš,
Uz kuoziņām taisijās,
Skova buordu, šova bikses,
Asti grīza gradzanā.
36 [Balvu Abr].

59688.

Tis puisītis nabadziņš,
Nu skaliņu sataisīts;
Jo pi meitom tuvuojās,
To skaliņi grabējās.
472 [Vecgulbenes Md].

1. Tis Juonīts nabadzīts,
Nu skalinīm sataisīts;
Kuo iz meituom skatējās,
Tuo skaliņi grabējās.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

59689.

Tas puisītis piena rullis [bullis?],
Tas ir labs Rīgā braukt,
Tas izvilka vezumiņu
No dumbrāju dumbrājiem.
203 [Kurmenes B].

59690.

Tautiņas bēga,
Žagari bira,
Ubagi nabagi
Lasītāji.
281 [Neretas Jk].

59691.

Toutu dāls lēlejās,
Vacuo molka pogolmā;
Muns buolins nazalēlej,
Vacī rudzi orūdā.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

59692.

Tautu dēls lielījās,
Brūnas govis laidarā.
Nabadziņam piena gribas,
Pats par ganu solījās.
241 [Lubānas Md].

59693.

Tautu dēls lielījās,
Brieža gaļu vien ēdot.
Mana veca māmuliņa
Aitas kāju iedevusi.
241 [Lubānas Md].

59694.

Tautu dēls lielījās,
Baltu putru vien ēdot.
Kur tas ņēma baltu putru -
Ne gotiņu, ne telīšu.
241 [Lubānas Md].

- 124 -

59695.

Tautu dēls lielījās,
Dūkans bēris tam stallī.
Uz baznīcu tas aizbrauca
Pussprāgušu kleperīti.
241 [Lubānas Md].

59696.

Tautu meita lielījās:
Man bij treji precinieki.
Ej tu, mele, nemelo,
Pate lūdzi tautu dēlu!
137 [Irlavas Tk].

59697.

Tautu meita, rudacīte,
Kam tu līdi aizkrāsnē?
Tu nobridi kaķei bērnus,
Kuņai stulbus kucēnus.
413 [Stendes Tl].

59698.

Tās mājās slinkas meitas,
Savas mājas neapkopa.
Kur iedamas, tecēdamas,
Nātras vien atradīs.
604 [Dažādi iesūtītāji].

59699.

Tā Annīte vīru grib,
Ļodzīties ļodzījās;
Rīkšu rīkšu pa dibenu,
Kad tik jauna vīru ņem!
291 [Orgresgala Rg].

59700.

Tā meitiņa priecājās,
Kad bagāta saiminiece;
Viena pati līka ķēve
Bubin' staļļa dibenā,
Es ceļāji sasatiku
Ar nūjiņu staigājam.
427 [Tadaiķu Lp].

59701.

Tei Aņeite izalika
Tik jauna meiteneite;
Piertī veiru nūsluopēja
Ar pīcīm bērniņiem.
236 [Līvānu D].

59702.

Tij meitiņa, šur nākdama,
Jauna vien daudzinās;
Mājās gaida vecais vīrs
Ar pieciem bērniņiem.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

59703.

Tā Annīte ar Minnīti
Bij lielos ienaidos,
Nu tās abas salabušas,
Panākstos lūgdamās.
246 [Madlienas (Lielais) Rg].

1. Visu laiku tas Jurīts
Ar Kārlīti ienaidā,
Nu tie labi sasatika,
Vedējos lūgdamies.
319 [Plāteres Rg].

2. Visu laiku tei Muoreņa
Ar manīm īnaidā,
Nou jei mani dasaloudze,
Panuokšūs gribādama.
11 [Aknīstes (Aknīšas) Il].

59704.

Tei Buorbola vokorūs
Piercinīs i īzapierka;
Devja storu, devja ūtru,
Gryudja vysas jyuzinīcas.
494 [Viļānu Rz].

59705.

Šei Verīte ponuoksnūs
Piercinīs īsapierka:
Deve sīru, deve pīnu,
Gryude vysu sulu pūdu.
465 [Varakļānu Rz].

59706.

Zoseite i krystamuotēs
Piercin vin īzapierka:
Gryude iuzys, gryude ūtrys,
Gryude vysys našyutuos.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

59707.

Muora mani mīli lyudzja,
Kab panimtu ponuoksnūs:
Deve kraklu, deve ūtru,
Gryude iuzas našiutuos.
174 [Kārsavas Ldz].

59708.

Tei Marīte ponuoksnūs
Piercinit īsapierka:
Devja cymdus, devja zečes,
Styumja yuzas sašyutuos.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

59709.

Tys Jākubs panuoksnūs
Piercinīs īzapierka:
Vysu dīnu dasas dēja,
Lai jū jemtu panuoksnūs.
247 [Makašānu Rz].

- 125 -

59710.

Šei Anīte Julītei
Padruškuos i īsapierka:
Djavja grošu, djavja ūtru,
Djavja vysu calkavū.
389 [Silajāņu Rz].

59711.

Tys Ontons ponuoksnūs
Piercin vin īzapierka:
Gryuda vīnu, gryuda ūtru,
Gryuda vysu grivīnīku.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

59712.

Tys Odums i vedējūsi
Piērciņūs i īsapierka:
Vysu teļa pakaļeiti
Ubogimi izdalēja.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

1. Tys Francīts brālinīkūs
Pierciņ viņ īsapierka:
Vysu teļa pakaleiti
Ubadzem rozdalēja.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

2. Tys Pīters ponuoksnūs
Pierciņ viņ īzapierka:
Ubogim rozdalēja
Vysu teļa pakaleiti.
551 [Ludza Ldz apr.].

3. Tei Madaļa podruškuosi
Mušeņ pierktūs īzapierka:
Vysu teļa pakaļeiti
Ubogimi rozdaļāja.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

59713.

Šei Salīte gūvi devja,
Padruškuos lauzdamuos;
Kad Monīte gūvi jēmja,
Tur aiz astes rauduodama.
466 [Vārkavas D].

1. Šei Gelīte gūvi deve
Padruškuos sūleidamuos;
Kai pajēme padruškuos,
Raun aiz astes rauduodama.
18 [Andrupenes Rz].

59714.

Tei Geleite kuozuos brauca,
Spūles buoze ozūtē;
Byus darbeņš bruoļinīkim
Šūvokor škabynuot.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

59715.

Tautiņās trīs meitiņas,
Visas trīs ceplī guļ,
Pašā cepļa dibenā
Visu laiku mātes sauc.
198 [Krustpils D].

59716.

Saleniekam divi meitas,
Abas divas ceplī guļ;
Jau tā paša diženā
Pašā cepļa dibenā.
418 [Sunākstes Jk].

59717.

Tā sacīja tā Anniņa:
Lai iet velns panākstos!
Pat' ar Dievu, pat' ar velnu,
Pat' atnāca panākstos.
132 [Ikšķiles Rg].

59718.

Tādas vien sila bekas
Ira mūsu ciema meitas;
Nav nevienas lāga meitas,
Ar ko gudri parunāt.
449 [Ungurmuižas D].

59719.

Tuo gola padruškines
Ar zīpēm zīpējuos;
Myusu buobas tevi redzjā,
Kad tu maļavovīs
Myusu Dvinskā, kabakā,
Vaca žida kadakā.
278 [Naujenes (Maļonovas) D].

59720.

Tei Gelīte apsakaite,
Svīdja pynkas aceplē,
Es, ustobu slaucīdama,
Tur atrodu tovas pynkas.
Še, Gelīt, tovas pynkas,
Bile vaira nazakait!
494 [Viļānu Rz].

59721.

Tā eglīte zosu spalva,
Ne tā dzied, ne runā;
Kad tā būtu gaiļa spalva,
Tad dziedātu kā gailītis.
374 [Sātiņu Kld].

- 126 -

59722.

Tā Gustīte leišu ķēve,
Laidiet viņu klajumā;
Laidiet viņu klajumā,
Simts ēzeļu pakaļā!
358 [Rugāju Abr].

59723.

Tei Zoleitja līļājās,
Ka šei lyla struodneiceņa;
Cikom muotja pļautu syuta,
Vylks nuzoga tovu sierpu.
365 [Sakstagalas Rz].

59724.

Tys Jurīts līlejuos
Kuopt ar dasu debesīs;
O lyudzams, tu nakuop,
Dasa lyuzs, nūzasissi.
465 [Varakļānu Rz].

1. Tai līlējuos tys svuoteņš,
Kuopt ai dasu debesīs.
Dasa tryuka, tu nūkriti,
As ai vazu mugorā.
314 [Pildas Ldz].

59725.

Tys Beņuks i līlejuos,
Ka šam sātā zalta koza;
Kā šam sātā zelta koza
Del pasugas cīši loba.
Kas nu taidas zalta kozas,
Ka ni vīna kozulāna.
35 [Baltinavas Abr].

59726.

Tās nav muļķi, meža bekas,
Tās kalpiņa freilenītes!
Ar cimdiem govis slauca,
Saulessargu turēdamas.
347 [Rendas Kld].

59727.

Tei Ludeite līlejuos:
Vysa gona, vysa gon;
Tev nava, i tev nava,
Špišku Jurkas, tuo nava.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

59728.

Tei Madaļa šur atbrauca
Kosojom lytkom;
Citi gosti ēsti prosa,
Tei Madaļa lytkas kosa.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

1. Cyti gosti gaļas prosa,
Juoneits sovas lytkas kosa;
Cyti gosti gaļas prosa,
Juoneits sovas lytkas kosa.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

59729.

Tja atbraucja tei Juleitja
Sosojuomi litkeņom;
Cytys meitys olu dzer,
Juleitja i lytkys kosa.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

59730.

Tā Anniņa Dievu lūdza
Deviņās baznīcās;
Kad to puiši nemīlēja
Sestdieniņas vakarā.
291 [Orgresgala Rg].

59731.

Tei Mareite līlejuos,
Ka bej gudra un boguota;
Kad atguoja vasariņa,
Suni styume pa kryumim.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

59732.

Tei Marētei līlejuos,
Kad boguota tāva meita;
Skudres depi izādušas
Slapnajā vosorā.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

59733.

Tā māmiņa savu meitu,
Rīgā deva ēvelēt;
Pieci poļi ēvelēja
Rīgas ielas maliņā.
14 [Alsviķa Vlk].

59734.

Tas nebija mans kauniņis,
Ka es dziedu bezkaunīgi;
Tā brālīša vaina bij,
Kam ņem jaunu līgaviņu;
Kam ņem jaunu līgaviņu,
Mani lūdza dziedātāju.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

59735.

Tei Paulīte līlējas,
Ka jei beja smuka meita;
Cik tur valla šmukumiņa,
Kaŗaveirim izgulāta.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

- 127 -

59736.

Tij meitiņa līlijās:
Veseliška mātes meita;
Ik sestdīnas māte brauca,
Laitītājus meklēdama;
Laitītājus nedabuja,
Ķēvi vien nodzonāja.
241 [Lubānas Md].

1. Šei meitiņa līlējuos:
Veselīga struodinīca;
Muote zyrgu nūbraukuoja,
Laitētuojas maklādam';
Laitētuoja atsacēja:
Valns juos vysas puorlaitēs.
389 [Silajāņu Rz].

2. Līlejuosi myus' muoseņas:
Veseleigas meitineites;
Ik sastdīnes muote brauce,
Laiteituojas maklādama.
143 [Jāsmuižas D].

59737.

Māte kuili nojādīja,
Laitītāja meklēdama,
Dodiet, radi, neliedziet,
Kuiļam pāri nadariet!
158 [Jumpravas Rg].

59738.

Tys bruoleitsi līlejuos
Kai lelaisi bagaturs;
Vakar muote skraidelēja,
Maizes kaņčus lasēdama;
Maizes kaņčus lasēdama,
Suoļa sauvis zyčēdama.
182 [Kaunatas Rz].

1. Nazalīlej, tu Juoneit,
Nāsi lels bagaturs!
Vakar tova muotja guoja,
Suoļa sauvis laseidama;
Suoļa sauvis laseidama,
Maizis kaņča praseidama.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

59739.

Tai sacēja tys Mikels:
Ka ni ai kū nazakovu.
Vīnu reizi Rykovā,
Ūtru reizi Bykovā;
Trešū reizi Kuorsovā
Ar Kuorsovas ubadzjom.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

59740.

Tys Juonīts līlejās
Tik ar mani runuotīs.
Izej uorā, paceļ jyuzas,
Tad ar mani runojīs!
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

59741.

Še atbrauca tei Zuzīte
Myusu puišus kārdynuot;
Ej uz sātu, saker vepri,
Un tū pošu kārdynoj!
35 [Baltinavas Abr].

59742.

Tai sacēja tys Juoneits,
Tiks meitinis sumynuot;
Sumyn' cepļa škūrstyneņi,
Na tuos myusu meitineitis!
522 [Zvirgzdienes Ldz].

1. Tai sacēja tys Juoneits,
Tiks padruškas sumynuot;
Sumyn' cepļa skurstyni,
Na tuos myusu podruškeņas!
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

2. Tai sacāja tei Klimenta,
Vys' puiškinus sumynuot;
Sumyn' cepļa škurstineņu,
Na tūs myusu puiškinenus!
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

3. Tai saceja tys Mikels,
Tiks meitinas nūbučuot;
Nubuč' cepla škurstineni,
Na pi myusu meitenis!
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

4. Tai sacāja tys Stepons,
Tiks mjatinis sumynuot;
Sumyn' cepļa caurumeni,
Na tuos myusu mjatinetis!
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

5. A tai sacjāja tei Moneite,
Byus puišķinus sumynuot;
Sumyn' cepļa caurumeņu,
Navys myusu puišķineņus!
174 [Kārsavas Ldz].

6. Še atbraucja tys Ontonsi
Myusu meitu symunuotu;
Sumyn' cepļa škūrstynā,
A na myusu meitineitis!
174 [Kārsavas Ldz].

7. Še atbraucja tys Juoneits
Myusu mjaitu sumynoitu;
Sumyn' cepļa kvāpumeņus,
Na tu myusu mjaitineitis!
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

- 128 -

8. Līlējāsi šis svuoteņš,
Tiks meitini sumynuot;
Sumyn' cepļa škūrstynā,
Na tu myusu meitenīti.
182 [Kaunatas Rz].

9. Izateicja šis Jureits,
Tiks meitiņas sumynuot;
Sumynoj tu cepļa pīri,
Na tu myusu meitineites!
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

10. Šei Marteite līlejuos
Myusu puikas sumynuot;
Ej uz sātu, kuop uz cepļa,
Sumiņ sovu dyuminīku!
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

11. Še atbrauca tei Madaļa
Myusu puišu sumynuot;
Ej uz sātu, kuop uz cepļa,
Sumyn' cepļa caurumiņ'!
35 [Baltinavas Abr].

12. Ša atbrauce tys Juoneits
Myusu meitu sumynuot;
Brauc uz sātu, līņ uz cepļa,
Sumyn' cepļa caurumeni!
365 [Sakstagalas Rz].

59743.

Tys Pīters atsasāda
Pošuos benča meitavuos;
Ni tam ēst, ni tam dzert,
Skabardzeņas juovolkoj.
358 [Rugāju Abr].

59744.

Tei Pauleite Juoneišam
Ar ubadzi zini deve;
Por tū zines davumeņu
Sūlej kraklu sašyutū,
Ka ubadze krakla prosa,
Jei turīs rauduodama.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

59745.

Tai sacēja tys Juoneits,
Nūved mani uz meitiņom;
Koč par golvu bikses mauc,
To tuo grāka nadareišu!
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

59746.

Tai prasēja mani Juoņs:
Nūved mani uz meitom!
Vežu, vežu uz meitom,
Cyuka soka: ruku ruku,
Juoneits soka: dūšu rūku!
174 [Kārsavas Ldz].

1. Tis Juonīts mani liudza,
Lai nūvadu uz meitiņom;
Vežu, vežu uz meitom,
Īzavedu cyuku klāvā.
Cyuka soka: ruša ruša,
Juonīts soka: duša duša!
174 [Kārsavas Ldz].

2. Tai sacēja tys Sidars,
Kab nūvastu uz meitiņom;
Vežu, vežu uz meitiņom,
Īzavedju cyuku kluovā.
Cyuka soka: ruku, ruku,
Sidars soka: dūša muna!
174 [Kārsavas Ldz].

3. Tai saceja tys Juoneits:
Nūved mani uz meitiņom!
Vežu, vežu uz meitiņom,
Nūzavede uz cyuku klāvu.
Cyuku soka: rūku raku,
Juoneits soka: dūšeņ mieluo!
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

4. Tis Pīters man prasija,
Lai aizvadu meitu pūnī;
Es, cilvāks, nezināju,
Parudiju ciuku klāvu.
Ciuka soka: ruku ruku,
Pīters prosa: kū tu soki?
358 [Rugāju Abr].

5. Šis Alozis meitu prosa,
Kur maņ beja meitas jemti?
Es, meitiņa, gudra beju,
Paruodēju cyuku klāvu.
Cyuka soka: kra kra kra,
Alozs soka: nu nu nu!
465 [Varakļānu Rz].

6. Šys Odums vaicojuos:
Kur ir meitu pyune?
Es nabeju glupa buoba,
Paruodeju cyuku klāvu.
Cyuka soka: rok rok,
Odums soka: no no!
357 [Rudzētu D].

7. Tys Joseļs prosa:
Kura meitu pyune?
Es meitiņa na mulkīte,
Cyuku klāvu paruodīju.
Cyuka soka: rok rok rok,
Joseļs soka: meiluo muna!
465 [Varakļānu Rz].

- 129 -

8. Vaicuoja Juoneits:
Kur meitu pyune?
Es īvežu cyuku klāvā.
Cyuka soka: kru kru kru,
Zuzan': duška, nak tu tja?
365 [Sakstagalas Rz].

9. Raigas kungi mani lyudzja,
Kab aizvastu meitiņuos;
Vežu, vežu uz meitiņom,
Īsavedja cyuku klāvā.
Cyukas soka: ruku ruku,
Reigas kungi: mīļuo mīļuo!
174 [Kārsavas Ldz].

59747.

Nn tai vaicuoja:
Kur tje ira mjaitu pyuņe?
Voi tu oklys naredzēji:
Suņa budka latakuos.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

1. Odums Īvai vaicuoja:
Kur meitu pyuņa?
Vai okls, naredzi:
Sētiņas molā.
503 [Višķu D].

2. Vaicuoja Meikols:
Kur meitu pyuņa?
Vai oklys, naredzi?
Sātmaļa molā,
Ūļneicas golā.
182 [Kaunatas Rz].

59748.

Vaicojās šis bruoleits:
Kur meitu pyune?
Bruoleit, apēd veiveles,
Na myusu meitas!
170 [Kapiņu D].

59749.

Tu, Onton, lapns puisis,
Jaunu meitu napazyni:
Cyuka roka kalneņā,
Tu saceji, ka meitiņa.
Cyuka soka: o o o,
Tu saceji: no no no!
503 [Višķu D].

1. Tū, Albert, vacs puisis,
Napazini meitiņu:
Cyuka roka kalniņā,
Tu dumovi, ka meitiņa.
Cyuka soka: krek krek,
Tu saciji: no no!
168 [Kalupes D].

59750.

Juris jāja raibu kuili,
Gar pakšiem sizdamies;
Kuilis gāja ŗūku ŗūku,
Juris sauca: ucaca!
398 [Skrundas Kld].

59751.

Tauks bij mūsu vedējtēvs
Kā pērnais aveniņš;
Vēl taukāka vedējmāte -
Saulītē izkusīs.
246 [Madlienas (Lielais) Rg].

59752.

Tautietis nokrita
No klētes jumta,
No jumta krizdams,
Nosita kuili.
40 [Basu (Bases) Azp].

59753.

Tautu dēls domājās,
Muižu vezs pakaļā;
Visa muiža pātagā,
Trim kājām kumeļā.
148 [Jaunpiebalgas C].

59754.

Tautu dēls lielījās,
Divi bēri kumeliņ';
Brauc līgavas lūkoties,
Ir paliek pusceļā.
47 [Bēnes Jg].

59755.

Tautu meita lielījās,
Sen gatava, sen vedama;
Kad atjāja precinieki,
Citas meitas sagšas auda.
49 [Bērzmuižas (Bērzes) Jg].

59756.

Tautu meita, spicdegune,
Caur žodziņu lūkojās;
Kaut man būtu adatiņa,
Es iedurtu degunā.
49 [Bērzmuižas (Bērzes) Jg].

59757.

Tavas kājas piekusušas,
Naudas ceļus staigājot;
Tu jau zini, kur tev nāve:
Elles zilā ugunī.
237 [Līvbērzes Jg].

- 130 -

59758.

Tei Zabule lielijās,
Bogota muotes meita;
Kei atguoja rudens laiks,
Pa muorkiem linu zogt;
Pa muorkiem linu zogt,
Pa klāviem juoriņus.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

59759.

Tā sēdēja panāksnieces,
Kā sēd pekas birztiņā;
Pekas gaida rīta salnu,
Kādu vēju panāksnieces?
104 [Ēdoles Vp].

59760.

Tādām meitām kāzās iet,
Kas var ugun' saujā nest;
Kas var ugun' saujā nest,
Kas var sudrab' podiem svērt.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

59761.

Tādus jokus neredzēju,
Kādus nu ieraudzīju:
Vistai pupi, gailim ragi,
Puisim sedli mugurā.
241 [Lubānas Md].

59762.

Tādu nelgu vēl kā tevi
Mūsu zeme nepazīst:
Ne tu proti bagātībai,
Ne skaistumam godu dot.
245 [Lutriņu Kld].

59763.

Tuoli brauču, duorgi devu,
Atsavežu natikleiti:
Ar sokumim vītu taisa,
Ar cymdim gūs slauc.
503 [Višķu D].

59764.

Tālu veda, dārgi pirka,
Pārved slinkas, netikušas;
Pāved slinkas, netikušas,
Snauž pirmā vakarā.
Pievērpuse mušai kāju,
Zirnākslītim deguntiņu.
282 [Nīcas Lp].

59765.

Te bij laba meitu zeme
Lielvārdiešu pagastā:
Te tās auga, te lapoja,
Te vecumu nosirmoja.
605 [Skolas].

59766.

Te nāca Pēcitis,
Lai es viņu godu;
Ņemš' kādu ratu rungu,
Tad es tevi godināšu.
214 [Lažas Azp].

59767.

Tec, peleite, pa stidziņu
Ar tū mozu gruomoteņu;
Aiznes ziņu Juoneišam,
Ka Aneite ponuoksnūs.
358 [Rugāju Abr].

1. Tec, zeileite, pa maleņu
Ai mozū i gruomateņu;
Nūnes zini Juoneišam,
Ka Aneite ponuoksnūs.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

59768.

Teic jel, Krišīt,
Kur tevi kristīja?
Sīkos krūmos,
Pie sviķa celma.
Deviņi čigāni
Kūmās stāvēja
398 [Skrundas Kld].

59769.

Teic, māmiņ, savas meitas,
Kaut es viņas nezinātu!
Krūmu ložņas, lapu guļas,
Ne darbiņa darītājas.
24 [Asares Il].

59770.

Tev, brālīt, skalgan' rati,
Nopinkājši kumeliņi;
Nu tik kuršu uguntiņu,
Pinkulīšus svilināšu.
129 [Gudenieku Azp].

59771.

Tev, Jozup, tāda daba
Kā manam buciņam,
Kuŗu meitu ieraudzīja:
Šī ir mana, tā ir mana.
104 [Ēdoles Vp], 141 [Ivandes Kld].

59772.

Tev, Andrēj, tāda daba
Kā manam Šēferam;
Vai tu arī rada biji
Tam manam Šēferam?
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

- 131 -

59773.

Tjav, Saver, kroma golva,
Kam tu brauci uz Tabolovu?
Tabolovā korsta sauļa,
Sadjags tova kroma golva.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

59774.

Tēvi tēvi, dēli dēli,
Vai kauniņa jums nave?
Pilli staļļi bēru zirgu,
Ciemā teka ragutiņu.
355 [Rucavas Lp].

59775.

Ticīt man, voi naticīt,
Jurīts ilgi nadzeivuos;
Jam nabeja dvēselītes,
Kai cytimi puiškinim.
Jam putniņš dāravava
Ciercinīšu dvēselīti.
466 [Vārkavas D].

59776.

Tik tādas salasas
Panāksnieku meitas:
No triju novadu
Nabadzes viene.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

59777.

Tik tādas bērzlapas
Panāksnieku meitas;
Sabēršu saujā, iemetu grāpī,
Pārdzīs ganiņš, būs launadziņš.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

59778.

Tik vien bija labi ļaudis,
Ka mēs četri cilvēciņi:
Tupu Klāvs, linu Brencis,
Kalna Kača, lejas Ģēda.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

59779.

Tik i beja skaistu meitu
Jākubneicys vokorā:
Anča meita, Mača meita,
Myusu pošu Madaleņa.
605 [Skolas].

59780.

Tiki lela, tiki rasna
Šuo vokora vuška gana,
Pavasarā izperēja
Divi mozi vucineni.
168 [Kalupes D].

59781.

Tyka, tyka šis Jezups
Nev lelā gūdeņā;
Da šam, sātā gulādams,
Ceplī palnus rušinava.
326 [Preiļu D].

59782.

Tilli tilli, vuovereit,
Pa veitula zareņim;
Tili tili, puiškineņ,
Pa meitiņu azūteiti!
522 [Zvirgzdienes Ldz].

59783.

Ty-ra-ram, ty-ra-ram,
Atdūs muotja pisaram;
Rūkys, kuojys Mateisam,
Jākubam dibineņš.
18 [Andrupenes Rz].

59784.

Tī tī, māsiņa,
To es tev tītu!
Kam citus puisenus
Kājam spēri?
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

59785.

Tyš pa ceļu, tyš pa ceļu,
Daudzinīšu malni gaiļi!
Lai palīk Matīsam
Mīžu reides nalaseitos.
174 [Kārsavas Ldz].

59786.

Tiš pa ceļu, tyš pa ceļu,
Korsovīšu malni gaiļi!
Lai palīk Zatiškūs
Boltas vystas laktiņā.
35 [Baltinavas Abr].

59787.

Tīšu nācu skatīties,
Kāda Pēpuļ' istabiņa:
Utis blusas lēkājās
Cekulainiem pakaušiem.
Tās nebija utis blusas,
Tās bij lepnas Pēpuļ' meitas.
103 [Džūkstes (Džūkstes-Pienavas) Jg].

- 132 -

59788.

Tie bija Anniņas
Pirmie panāksti:
Kā suni mācīja
Vāveri rieti.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

59789.

Tie laiskie tēva dēli
Uz pagales vien sēdēja;
Ka pagali čiksta, biksta,
Aizstellēt nevarēja.
119 [Gaujienas Vlk].

59790.

Tieva, gaŗa mūs' māsiņa,
Zemi, resni tautu dēli,
Veļat baļļas, ceļat krēslus,
Lai varēja pakāpties;
Lai varēja pakāpties,
Lai varēja mutes dot!
85 [Dobeles Jg].

59791.

Tū Marteņu pele vylka
Par ruociņu leidumeņu;
Tys Juoneits pakaļ skrēja:
Kur, sirsneņ, tevi viļks?
89 [Dricēnu Rz].

59792.

Trai tad rai, rapodai,
Visi puiši prapadai!
Cyts nūmyra, cyts izgaisa,
Cyts nūguoja ubogūs;
Veļ tys vīns, septītais,
Tys iz capļa kuojas aun.
466 [Vārkavas D].

59793.

Traidi ridi ridada,
Seši puiši propadēja!
Div nūmyra, div nūsleika,
Div pa cepli tusējuos.
35 [Baltinavas Abr].

59794.

Trauc, brālīti, līksti leikt,
Ku' pakārti šūpulīti!
Tik spējota mātes meita
Par atmatu vazājas.
347 [Rendas Kld].

59795.

Trīne lēca, Anna tupu,
Grieta ļipu tricināja.
236 [Līvānu D].

59796.

Trīneņa, māsiņa,
Kas tavā klēpiņā?
Bērns sēd klēpiņā,
Kraumaina galviņa.
335 [Puzes Vp].

59797.

Trīs opaļas soules lēca
Caur ozola lapiņām.
Trīs opaļas vasariņas
Odulnieši precējās.
Nī varēja saprecēties,
Nī ar lobas nolūkot.
560 [Rīga ].

59798.

Trīs dienas Kačiņa
Izšlaukus gulēja,
Tos dižus panākstus
Gaidīdama.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

59799.

Trīs gadiņi savadāju
Puisi lūka galiņā,
Tītīdama, vaicādama,
Vai būs maizes devājiņš.
Krūma guļa, lapu loža,
Nevis maizes devājiņš.
103 [Džūkstes (Džūkstes-Pienavas) Jg].

59800.

Trīs vecas jumpravas
Veda āzi dancināt;
Viena ragus turēja,
Otra lipu skrūvēja,
Trešā lēca mugurā,
Aši aši mugurā.
592 [Madonas apr.].

59801.

Trīs muižas meitas
Veda buku dancot,
Divas tura pie ragiem,
Trešā ļipu kustināja.
462 [Valtaiķu Azp].

59802.

Trūkst jums dziesmu, panāksnieces,
Es jums varu tapināt;
Citu gadu atdodiet,
Dodiet piecas piedevām!
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

- 133 -

59803.

Tu būt' smuka tautu meita,
Kaut tev laba daba būtu;
Kaut tev laba daba būtu,
Tu būt' mana līgaviņa;
Tu būt' mana līgaviņa,
Pa prātam izaugusi.
277 [Naudītes Jg].

59804.

Tu, Juonīt, kozu zagļis,
Kozu vilna ozutī;
Tava Aņa pīna zagle,
Pīns par lyupom nūtecējs.
143 [Jāsmuižas D].

59805.

Tu gan esi smuks puisītis,
Tev tik viena nelaimīte:
Es atradu tavu bērnu,
Zirga stallī, pasilē.
532 [Dobele Jg apr.].

59806.

Tu Ieviņa, veca meita,
Tev nejāja precinieki;
Man, jaunam meitenam,
Trīs reiziņas dieniņā.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

59807.

Tu meitiņa, nezināji,
Ko bij puiši nodomājši:
Puiši domā tevi ņemt,
Ruden mērkti iesalā.
413 [Stendes Tl].

59808.

Tu Juoneit, leluokais,
Lein zam golda kaulu grauzt;
Tū Ontuons, mozuokais,
Kuop uz kļāts gaļas zagt!
236 [Līvānu D].

59809.

Tu Cecel, gūda meita,
Vysu gūdu gūdēituoja:
Kur kuozenis, krystobenis,
Tu aiz golda i sāduotuoja.
35 [Baltinavas Abr].

59810.

Tu Onton, bagatur,
Aj ar naudu skaitetūs!
Man ir vairuok seikas naudas,
Na tev driču sānoleņu.
314 [Pildas Ldz].

59811.

Tu Kaspar, bagaturs,
Īdūd naudas porodā!
Ka nadūsi porodā,
Nabyus tovā orūdā.
174 [Kārsavas Ldz].

59812.

Tu vācieti, teļa putra,
Nepazīsti līgaviņu:
Visas tavas līgaviņas
Gar žogiem vazājās.
112 [Ezeres Kld].

59813.

Tu Giļar, rubuleits,
Sorgoj sovas rubisneicas!
Ir pī myusu lobi streļci,
Nūsaus tovu rubisneicu.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

59814.

Tu Anniņa, smuka meita,
Es tev smuku darbu došu:
Es tev došu kaķes asti
Pa spalviņai nolasīt.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp], 605 [Skolas].

59815.

Tu Anniņa, smuka meita,
Es tev smuku darbu došu:
Es tev došu kaķes asti
Pa spalviņai nolasīt;
Es tev došu jūŗas olu
Dreijāt mazu skriemelīti.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

59816.

Tu Jānīti, goda vīrs,
Godos vien taisījies;
Mājās bērni kā kovārņi
Ar plikiem vēderiem.
546 [Kuldīga Kld apr.].

1. Tu Madīte, goda sieva,
Godos vien taisījies;
Sētē bērni kā kovārņi
A plikiem vēderiem.
546 [Kuldīga Kld apr.].

2. Līze kāzās
Gražīga sieva,
Mājās bērnini kā kovārņi
Ar plikiem vēderiem.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

- 134 -

59817.

Tu Juoneit, lobs cilvāks,
Es tev lobu nūvēlēju:
Nest iz mežu, sist pi kūka,
Luopēt tovu pakauseiti.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

59818.

Tu svuoteņ, lobs cylvāks,
Es tev ļauna navēlēju:
Patim braukt kūka zyrgu,
Bārnim īt ubogūs.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

1. Tu Odumi, lobs cylvāks,
Es tev ļauna navēleju:
Pošam juoti leikā ķēvī,
Bārnim īti ubagūs.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

2. Svuoteņam svuotūs byut,
Par svuotiņu nūdzeivuot:
Turēt jam kūka zyrgus,
Bārnus laist ubogūs.
143 [Jāsmuižas D].

59819.

Tu Juoneit, lobs cylvāks,
Es tev ļauna navēleju:
Cyuku slaukt, kozu cierpt,
Vucineni svylynuot.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

59820.

Tu Pīters, lobs cylvāks,
As tjav lobu vin vēlēju:
Klybu jyugt, oklu braukt,
Škeibu, greizu vyzynuot.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

59821.

Tu Juoneit, lobs cylvāks,
As tev lobu vin vēlēju:
Myužam tev nūsagrīzt
Kei tam rotu skritulam.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

1. Tu Juoneiti, lobs cylvāks,
As tjav ļauna navēlēju:
Kab tu tai i nūsagrīztu
Kai tys rotu skrituleits.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

59822.

Tu Juonīt, lobs cylvāks,
Es tev slykta navēlēju;
Symtu dīnu, symtu nakšu
Pylnas bikses vutu, plakšu.
247 [Makašānu Rz].

1. Svuoteņami, bruoleišam,
Nikod slykta navēlēju:
Symtu dīnu, symtu nakšu
Pylnys biksis vutu, plakšu.
605 [Skolas].

59823.

Tu Juoneiti, lobs puiškiņsi,
As tjav slykta navēlēju:
Pa syla molu takaļāti,
Luoča pādus plikšinuot.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

59824.

Svuoteņam, svuoteņam
Daudzi laimes vēlējam:
Slīkšņa dubļus plikškinuot
Ar obom rūceņom.
465 [Varakļānu Rz].

59825.

Augstu laimi vēlejam
Viņa gola svuoteņam:
Symtu klāvu, vīnu jāru,
Tik daudz vylnas, cik zam lipas.
168 [Kalupes D].

59826.

Tu Juoneiti, lobs cylvāks,
Aptec' munu kozu klāvu!
Šei deveita vasariņa,
Kai kazeņas uolaveicas;
Ka juos vysas acavas,
Es tjav vīnu dāravuošu.
365 [Sakstagalas Rz].

59827.

Tu Vinceitja, udals puika,
Aptec' myusu kuču klāv'!
Ka kuceitis vaduosīs,
Pats lobais kucalāns.
143 [Jāsmuižas D].

59828.

Tu Juoneiti, lobs cylvāks,
Kuo tu guoji myltu zogtu?
As īsytu ar mylynu,
Tu nūskrēji par kilynu.
247 [Makašānu Rz].

59829.

Tukla tukla cyukas gaļa,
Vēl jai tauku vajadzēja;
Skaista skaista šei Anīte,
Vēl jai pudras vajadzēja.
326 [Preiļu D].

- 135 -

1. Tukla tukla cyukas gaļa,
Branga branga šei Petrule,
Vēl jai puišu vajadzēja.
326 [Preiļu D].

59830.

Tu Mikeļ, lobs cylvāks,
Atdūd munu palcynīku!
Kū vakar pasūlēji,
Aiz pyuneitis stuovādams
522 [Zvirgzdienes Ldz].

1. Tu Juoneiti, lobs cylvāks,
Atdūd munu grivinīku!
Kur vakari pasūlēji,
Pyuneitēji gulādams.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

59831.

Tu Jurīti, smuks puisīti
Par visiem puisīšiemi,
Meitiņš, tevi ieraugot,
Bīdīt vien bīdījās.
141 [Ivandes Kld].

59832.

Tukla tukla šei Ruzīte,
Kas jū tuklu izbaruova?
Siļķu buca, ols butele,
Juonīša kampetiņas.
18 [Andrupenes Rz].

59833.

Tu Līziņa, vācu meita,
Nevaid vācu valodiņas;
Ej pie vācu puškaliņas,
Mācies vācu valodiņ'!
372 [Sarkanmuižas Vp].

1. Tu Jānīti, smuks puisīti,
Nemāk' vācu valodiņu;
Nāc pie manas pakaļiņas,
Mācies vācu valodiņu!
532 [Dobele Jg apr.].

59834.

Tu Līzīte, vācu meita,
Kur tā vācu valodiņa?
Man bij tāda kuņelīte,
Tai bij vācu valodiņa.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

59835.

Tu Ieviņa, smuka meita,
Nemācēji govis slaukt!
Kā tu māki ciema zēnus
Gultiņā viļināt?
398 [Skrundas Kld].

59836.

Tu māsiņa, tā domāji:
Nu tu būsi saimeniece.
Būs' kulīšu lāpītāja,
Darbenieku vadītāja.
319 [Plāteres Rg].

59837.

Tu meitiņa, nelielies,
Tu jau esi pazīstama:
Snaudi, zeķes adīdama,
Snaudi, sviestu darīdama.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

59838.

Tu Nn., saiminīca,
Gūvs slaukt namuocēji;
Cytas sīvas gūvu slauktu,
Tu ar veiru pologā.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

59839.

Tu Anniņa, muižas meita,
Ko tev lika, to tu dari:
Kungam bikšu vilcējiņa,
Zābaciņu tīrītāja.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

59840.

Tu meitiņa, muižas meita,
Kur pirmo bērnu liki?
Muižā, govju laidarā,
Trīs akmiņu starpiņā.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

59841.

Tu pasoki man, Broneit,
Kas tev skaistu maļavova?
Vyudu puiši maļavova,
Uorišu puiši risavova.
357 [Rudzētu D].

59842.

Tu, puisit, gad puis,
Tu no gad nazine:
Tu meitiņs sagule
Vece cūks silite.
445 [Ugāles Vp].

59843.

Tu puisīti, jauns liecies,
Kāds velns tevi jaunu deve.
Simtu reižu bārdu dzini,
Tad meitiņai mutes devi.
72 [Cesvaines Md].

- 136 -

59844.

Tu puisīti, lēns puisīti,
Par visiem puisīšiem:
Tev mušiņa uzplaukusi
Deguntiņa galiņā.
180 [Katvaru Vlm].

59845.

Tu puisīti, manis dēļ
Skrieni, leci Daugavā!
Mazi bērni noraudās,
Vēderiņus kasīdami.
604 [Dažādi iesūtītāji].

59846.

Tu puisīti, nezināji,
Kādas domas es domāju:
Es domāju seglus šūt,
Jāt ar tevi kariņā.
85 [Dobeles Jg].

59847.

Tu puisīti, nezināji,
Kādas domas es domāju:
Es domāju paugu šūt,
Tevi jūgt ecešās;
Tevi jūgt ecešās,
Ecēt savu rožu lauku.
605 [Skolas].

59848.

Tu puisīt, putras kuņģi,
Nenāc meitu pulciņā!
Tev kuņģītis skalojās
Kā putriņas vērpelīte.
335 [Puzes Vp].

1. Tu puisit, putrs kung,
Ko nāk meits istabe?
Tovs kungiš skaljas
Kā putriņs vērpelit.
445 [Ugāles Vp].

59849.

Tu puisit, auz kung,
Ko nāk meits istbe?
Vis tovs auzs čab,
Ar meitam rundam.
445 [Ugāles Vp].

59850.

Tu puisīti, bandas vīrs,
Ko tu dzēri brandavīnu?
Cik tu dzēri brandavīnu,
Tik pie meitām gulēt gāji.
Kad no rīta atmodās,
Tad gar cūku apķēries.
103 [Džūkstes (Džūkstes-Pienavas) Jg].

59851.

Tu puisīti, putras bļoda,
Tu jau meitu nepazīsti:
Raibai cūkai pakaļ skrēji,
Domādams jaunu meitu;
Uijā trakais, tā jau cūka,
četras kājas, piektā aste!
72 [Cesvaines Md].

59852.

Jūs puisīši, teļa galvas,
Jūs meitiņas nepazīstat;
Jūs noķērāt raibu cūku,
Par meitiņu domādami.
261 [Mēdzūlas Md].

59853.

Tu Jānīti, teļa putra,
Tu meitiņas nepazini:
Meitas tevim pāri lēca
Kā par purva sakarnīti.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

59854.

Tu puisīti, teļa putra,
Uz meitām neskaties!
Vakar tevi vārna pēra,
Pa dubļiem vazādama.
52 [Bikstu Tk].

59855.

Tu puisīti, smuks puisītis,
Es būt' tevis precējusi,
Tikai viena vaina bija,
Uts pa bārdu vazājās.
476 [Vecpiebalgas C].

59856.

Tu puisīt, knēvelīt,
Ko gar man, knakstinies?
Tu nebij' manis vērts,
Ne vēl manu vainadziņ'.
413 [Stendes Tl].

59857.

Tu puisīt, šur atnāci,
Ko atstāji sieviņai?
Udens stopiņ' i atstāju,
Sēnaliņu vācelīti.
545 [Krustpils D apr.].

59858.

Tu puišeli, nezināj',
Ko mēs tev darīsim?
Durvīs kaklu ievērsim,
No pakaļas nopērsim.
605 [Skolas].

- 137 -

59859.

Tu Tanslov, lobs cylvāks,
As tjav ļauna navjēlēju:
Kab tu tai nūzagrīstu
Kai tys rotu skrituleits.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

59860.

Tukšas bija dziedātājas,
Tukšas rokas cilināja;
Mēs, māsiņas, panākstnieces,
Mums sieriņi, mums āboli;
Mums sieriņi, mums āboli,
Gan sarkani sīpoliņi.
129 [Gudenieku Azp].

1. Tukšas bij panāksnieces,
Tukšas rokas cilināj';
Mēs, māsiņas, dziedātājas,
Ne mums siera, ne ābola.
540 [Jelgava Jg apr.].

59861.

Tymsa tyucine aizgula
Brīžavuišu teirumā,
Žogotīšu pyužņu maize,
Tī sabrauce kiupēdami.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

59862.

Turatiesi, pretenieki,
Kamēr laiks turēties,
Kad nevarat turēties,
Spriežat gūžas stenderī!
520 [Zvārdes Kld].

59863.

Uš, jel laukā,
Rāmājā cūka,
Mūs mājas pasiknī
Nerušināt!
200 [Kuldīgas Kld].

59864.

Uz Muoriņas augumiņa
Treis ubogi naidu cēļa;
Vīnam kuli izkaisejusi,
Ūtram vāzdu salauzījusi,
Trešajam naizmoksuojusi
Par naksniņas gulēšonu.
168 [Kalupes D].

59865.

Uztukām uztukām,
Bezkauņa meitas!
Tauku kule mugurā,
Mušu rinda pakaļā.
23 [Ārlavas Tl].

59866.

Uzvarēj', uzvarēj',
Ja Dieviņš palīdzēj'.
Uzvarēju tautu meitu
Ar visiem bāliņiem.
322 [Praulienas Md].

59867.

Ūja bezkauņas,
Jums nav kauna,
Ko mēs dziedam,
Jūs runājat!
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

59868.

Ūja ūja sila vārna,
Tu jau mani apēdīsi!
Es uzkāpu ozolā,
Tu tik zobus klaudzināji.
263 [Mēmeles Jk].

1. Ūjā ūjā melnās vārnas,
Jūs jau mani apēdīsiet!
Es uzkāpu liepiņā,
Jūs vēl zobus knakšķināt.
42 [Bauskas B].

59869.

Ūja velli, ūja velli,
Tēvs meitām panākstos!
Lūdzat Dievu, metat krustu,
Lai nenāk šovakar!
514 [Zentenes Tl].

59870.

Urā velns, urā velns,
Kādas šitās tautu meitas!
Par pagalmu pārskriedamas,
Ar zobiem guni šķēļa.
241 [Lubānas Md].

1. Urā velns, urā velns,
Kādi šitie tautu dēli!
Pār pagalmu pāriedami,
Ar zobiem guni šķeļ.
241 [Lubānas Md].

59871.

Utubunga utubunga,
Kam tu nāci kāzās?
Plikadīda plikadīda,
Kam tu mani aicināji?
603 [Lietuva].

59872.

Uzlēca saulīte
Dunduru mājās,
Tur Gāču mēnesis
Noritināja.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

- 138 -

59873.

Užu užu panākstnieki,
Nedrīkstēja, nemācēja;
Ka es būtu panākstniece,
Es sasistu tautu galdu;
Es sasistu tautu galdu
Deviņām šķēpelēm.
40 [Basu (Bases) Azp].

59874.

Vai jūs zināt, ciema ļaudis,
Kādēļ mēness nakti smejas?
Mūsu puiši, meitās ejot,
Bij pie mātēm pielīduši.
245 [Lutriņu Kld].

59875.

Voi, Aļoz, bucu vedi,
Ka aiz golda aizasādi?
Sausa vāza kloudzējuos,
Pi durovu pīslīnūt.
247 [Makašānu Rz].

1. Kū, muoseņ, tu atnesi,
Ka pi golda atsasādi?
Sausa vaza dakloudzēja
Pi ustobas durovom.
89 [Dricēnu Rz].

59876.

Vai, Marīte, tovs i tāvs
Myužam Reigas naredzēja?
Ka tu myusim naīdevi
Ni pa vīnai kompetei.
35 [Baltinavas Abr].

1. Mušaņ, Muoreņ, tovs veirs
Myužam Reigas naredzēja?
Ka tu myusim naīdevi
Ni mednuos kapeiceņas.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

2. Varbyut, Buorbol, tova muotja
Reigas ceļa nazynuoja?
Ka tu mani naīdevi
Ne mednuosi kapeiceņas.
604 [Dažādi iesūtītāji].

59877.

Na jou, svuočaņ, tava muotja
Ni kazjaņis naturēja?
Ka tu mums naīdevi
Ni sīraņa gobaļaņa.
194 [Krāslavas D].

59878.

Vai jūs trakas, dzirenieces,
Ko tik traki dauzāties?
Ne jūs mani aizliegsiet,
Ne ar sevi ieteiksiet.
508 [Zantes Tk].

59879.

Vai nezini, saimeniece,
Kur tās tavas meitas guļ?
Cūku stallī, aizgaldā,
Cūkas aste pagalvī.
47 [Bēnes Jg].

59880.

Vai nu tādu dzīvi nest
Staltam tēva dēliņam:
Ap akmeni apķēries
Kā ap pēļa spilventiņu.
(4. rindā arī:) Kā ap savu
līgaviņu.
510 [Zaubes (Jaunpils) Rg].

59881.

Vairāk gruzd, nekā deg,
Sveķu celmu līdumā;
Vairāk stalti, ne bagāti
Oleriešu tēva dēli.
Citam tēvs poļos gāja,
Citam māte ubagot.
157 [Jēŗu Vlm].

59882.

Vai tās visas meitas bija,
Kas nes spangu vaiņadziņ's?
Citas nesa ar godiņu,
Citas godu saminušas;
Citas godu saminušas
Pa savame kājiņam.
452 [Užavas (Zīras) Vp].

59883.

Vai tie visi sēklas mieži,
Ko vētīja vējiņāji?
Vai tie visi puiši bija,
Kas jāj bērus kumeliņus?
Citi jāja ar godiņu,
Citi godu saminuši.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

59884.

Vai tie visi kunga dēli
Abolaiņi kumeliņi?
Citi bija ziergu zagļi,
Citi krampju lauzējiņi.
200 [Kuldīgas Kld].

- 139 -

59885.

Vai tie vieni tēva dēli,
Kas jāj daiļus kumeliņus?
Kalpu puišu [puiši], bandinieki
Vēl daiļākus dancināj'.
344 [Rembates Rg].

1. Ne tie visi kunga dēli,
Kas dancina kumeliņ's;
Kalpa vīra, bandenieka
Vēl labākus dancināja.
322 [Praulienas Md].

59886.

Vai tik vien saule spīd,
Kā pa logu istabā?
Vai tik vien daiļu meitu,
Kā tā viena vīzdegun'?
548 [Liepāja Lp apr.].

59887.

Voi zini, tu Julīt,
Kū mes tev dareisim?
Liksim uz nešlavom,
Nessim uz cyuku klāvu.
143 [Jāsmuižas D].

59888.

Vakar Krīšu nabags pēra
Viņā meža maliņā;
Viņā meža maliņā
Ar uguns pagalīti.
211 [Ļaudonas Md].

59889.

Vakar puiši naudu krāja,
Spirktes vates dibenā;
Spirktē nauda izkususe,
Tukši maki palikuši.
413 [Stendes Tl].

59890.

Vakar raka dagla [raiba] cūka
Nāburgtēva tīrumā;
Vells atgrūda šovakar
Mūsu galda galīnā!
54 [Bilskas Vlk].

59891.

Vakara brālīti,
Izskaiti bērnus!
Vilks citus timbāja
Avota lejā;
Vējš citus pagāza
Gar cūkas sili.
104 [Ēdoles Vp], 141 [Ivandes Kld].

1. Vakara brālīti,
Izskaiti bērnus!
Vilks vienu timbāja
Avota leje;
Es vienu pagāzu
Gar cūkas sili.
129 [Gudenieku Azp].

2. Vakara brālīti,
Izskaiti bērnus,
Es citu pagāzu
Gar cūkas sili;
Velns citus timbāja
Avotu lejā.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

3. Vakara brālīti,
Izskaiti bērnus.
Vilks vienu aizvilka
Avote leje.
Es vienu pagāzu
Gar putras spanni.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

4. Dižais vedējs,
Sarg' savus bērnus!
Cit's vilks timbāja
Uz avotiene.
518 [Zlēku Vp].

5. Vakara brālīti,
Izskaiti bērnus!
Es citus pagāzu
Gar cūku sili;
Cūkām nesdama,
Uzminu virsū.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

59892.

Vedēju tēvine,
Ved bērnus mājā!
Zināji atveste,
Nezini pārvest.
355 [Rucavas Lp].

59893.

Vakaraiņa vakaraiņa,
Vai tu dorba nazynuoji?
Jau tys tovs vakarains
Vysu cepli nuškvernēja.
465 [Varakļānu Rz].

59894.

Vakaraiņa vakaraiņa,
Kur tys tovs vakarains?
Jau tys tovs vakarains
Cysas myna pyunītē.
465 [Varakļānu Rz].

- 140 -

1. Vakaraiņ vakaraiņ,
Kur tys tovs vakarains?
Jau tovs vakarains
Soldu mīgu kruoc pyuneitā.
465 [Varakļānu Rz].

59895.

Vakaraiņa vakaraiņa,
Kur tys tovys vakarainis?
Cysys myna pyuneitē,
Dziernu puse mugorā.
494 [Viļānu Rz].

59896.

Vakaraiņ vakaraiņ,
Kur tei tova vakaraiņa?
Dūra pele nūdyuruse,
Īvylkuse midziņā.
389 [Silajāņu Rz].

59897.

Vakaraine, kankaraine,
Apčer sovu vakarain'!
Apčāruse pabučoj,
I citim pakvalej!
326 [Preiļu D].

59898.

Valod', mana valodiņa,
Ko es biju runājusi?
Šodien kauna nevarēju
Vakarējās valodiņ's.
211 [Ļaudonas Md].

59899.

Valod', mana valodiņ,
Ko es biju runājusi?
Ar tautām runādama,
Aprunāj'si bāleliņ'.
605 [Skolas].

59900.

Var pazeit Aneiti
Na saimineicu:
Paprīšku spāra
Ar ķairu kuoji.
604 [Dažādi iesūtītāji].

59901.

Var pazeit šū buoļeni
Boguotuo tāva dālu:
Vysi juo sātmaleiši
Spīģelim nūstatēti.
282 [Nīcas Lp].

59902.

Vāciets raudāja
Rāceņu bedrē;
Vai tad tevi velns rāva
Rāceņu bedrē?
560 [Rīga ].

59903.

Vec māt, vec māt,
Kais cisas plāne,
Jā navaid cisas,
Jem gultas mais!
93 [Dundagas Vp].

59904.

Vecais kraķīts apkārt skrēja
Meklēt sevīm līgaviņu.
Ieraudzīja, nobučoja
Pelēko akmentiņu,
Domādams par sievasmāti
Ar pelēku villainīti.
103 [Džūkstes (Džūkstes-Pienavas) Jg].

59905.

Vacais puisis Dievu lūdza,
Sirds pie mieta karājās,
Līdz gribēja Dievu saukt,
Izsauc meitu raudādams.
103 [Džūkstes (Džūkstes-Pienavas) Jg].

59906.

Vecas meitas Dievu lūdza,
Pie rateņa tupēdamas.
Kādus dievus tad tu lūdzi,
Kad tu gāji aizkrāsnē?
Cits bij raibis, cits pelēks,
Citis strupām austiņām.
592 [Madonas apr.].

59907.

Vecā māsa iestājās
Jaunās māsas panākstos,
Dodat, brāļi, underštoku
Vecai māsai atspiesties.
605 [Skolas].

59908.

Vedējiņa goda sieva,
Te aiz galda sēdēdama,
Kad pārgāja sētiņā,
Visus pelnus putināja.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

59909.

Vedējiņi kāzās brauca
Ar bēriem kumeļiem,
Panāksnieki pakaļ skrēja
Ar vecām ecešām.
246 [Madlienas (Lielais) Rg].

- 141 -

59910.

Vedējiņi, nabadziņi,
Ķēves slauca zam tiltiņa,
Cits ķibiņā, cits vāciņā,
Cits uz maizes garūzas.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

59911.

Vedējiņi vedējiņi,
Skaitet savus kumeliņus!
Es redzēju panaksnīkīm
Zirga stilbu padusie.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

59912.

Vedēji pārskrēja,
Rieciņus diersdami,
Panāksti pakaļ
Lasīdami.
546 [Kuldīga Kld apr.].

59913.

Vedējiņi savas meitas
Zediņos sapinuši:
Panāksnieki izraustīja,
Ar suņiem kaudamies.
605 [Skolas].

1. Viņa gola sovas meita
Sapynuši zedeņūs;
Myusu puiši izsvaidēja,
Ar suņim kaudamīs.
466 [Vārkavas D].

59914.

Vedējiņi vedējiņi,
Vilks apēda spēlmanīti!
Metam naudu, panāksnieki,
Pirksim paši spēlmanīti!
604 [Dažādi iesūtītāji].

59915.

Vedējīša vedējīša
Kā spolīte grozījās;
Vakaraine nevarēja
Savu gūžu kustināt.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

59916.

Vedējs kāzās
Vēlīgs vīris;
Sētē staigāja
Kā greiza vice.
40 [Basu (Bases) Azp].

1. Babiņa kāzās
Vēlīga meita;
Sētā staigāja
Kā greizna vice.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

59917.

Velcies, stāvraģi,
Tu pa priekšu,
Lai tā šķeltīna
Pakaļa iet!
94 [Dunikas Lp].

59918.

Vellam bija še dzīvot,
Ne labam cilvēkam;
Vellam pelnus putināt,
Pērkoņam spridzināt.
604 [Dažādi iesūtītāji].

59919.

Valny valny, na ponuoksni,
Vysu gali apāduši;
Saimineicys gauži raud,
Ceplī golvys sabuozušys.
494 [Viļānu Rz].

1. Vaļņi vaļņi ponuoksneņi,
Vysu gaļu apāduši;
Saiminīca gauži raud,
Ceplī golvu ībuozuse.
605 [Skolas].

59920.

Veriet dures, taisiet logus,
Sveša smaka istabā,
Lai tā smaka aizstaigāja
Tāļus ceļus tautīnās!
192 [Kosas C].

59921.

Vēlīgs Andrējs
Krustim ņemt;
Vai būs vēlīgs
Apaļu mest?
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

59922.

Vēlīga Anniņa
Panākstus jāt;
Kad maize jāmīca -
Mugura sāp;
Kad putra jāvāra -
Nadziņi deg.
356 [Rudbāržu Azp].

- 142 -

59923.

Vilkam kauns, lāčam kauns,
Jāzepam, tam nav kauns.
Vai tu kāda rada biji,
Kad tu nāci kāziņās?
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

1. Vilkam kauns, lāčam kauns,
Kārļam kauna vien nebija.
Vai tu kāds krusttēvs biji,
Ka tu nāci vedējos?
319 [Plāteres Rg].

59924.

Vilks nunese pastukīni,
Kū mas tagad dareisim?
Metit, goni, pa grošam,
Pierksim jaunu pastukīni!
38 [Barkavas Rz].

59925.

Viņa gola borgais svuots
Pasūlīšu dauzītuojs;
Myusu gola lobs svuotiņš
Ar jaukū volūdiņu.
466 [Vārkavas D].

59926.

Viņa gola panuoksneni
Ar kakim sabraukuši;
Koleidz poši ustubā,
Visi kaki veitulā.
326 [Preiļu D].

1. Šī Preilīši ar kačim
Atbraukuši ponuoksnūs;
Poši sēd aiz galdiņa,
Kači kuopa veitulā.
389 [Silajāņu Rz].

59927.

Vuorkavīši līlejuos,
Lobim zyrgim sabraukuši;
Myusu suņi aizarēja,
Jī ar kakim veitulā.
168 [Kalupes D].

59928.

Viņa gola svuotiņam
Eisu lipu kumeliņs;
Kur tys brauce, kur nabrauce,
Lipu buoze sātmale.
168 [Kalupes D].

59929.

Vīngalīši līlējuos,
Stipri puiši sabraukuši;
Deviņūs ūdu syta,
Pī sātmaļa pīsējuši.
168 [Kalupes D].

59930.

Gudenieki, čekutiņi,
Pieci vienu aitu kava.
Visi pieci izkavās,
Vēl aitiņa rāpačāja.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

59931.

Viņa gola bruoļu draudze
Myus' Andrīva nastuovēja;
Myus' Andrīvam lela golva,
Pylna gudru padumiņu.
357 [Rudzētu D].

59932.

Viņa gola vysa draudze
Myus' svuoceņas nastuovēja;
Myus' svuoča i muižineica,
Mums labi pabaruoja, padzirdēja.
357 [Rudzētu D].

59933.

Viņa gola vysa draudze
Myus' Vereitjas nastuovēja;
Myus' Vereitja skaista meita,
Puiši kluotu liptiņ lypa.
357 [Rudzētu D].

59934.

Viņa gola vysa draudze
Myus' Broneiša nastuovē;
Broneits beja gudrs veirs,
Kura prīškā navīns trejs(?).
414 [Stirnienes Rz].

59935.

Viņa gola vysa draudzja
Myus' Jezupa nastuovjāja;
Myus' Jezupa kumeleņis
Pa celeņu danci vjadja.
326 [Preiļu D].

59936.

Viņa gola vysa družba
Myusu gola svuota nastuovēja;
Myusu gola svuota capure
Libavā olu dzer.
143 [Jāsmuižas D].

59937.

Viņu puiši lielījās,
Zīda segās vien guļot,
Es aizgāju, es atradu
Maisa salmos salīdušus.
338 [Rankas C].

- 143 -

59938.

Visas meitas klusu nāca,
Dārta nāca grabēdama.
Kā tai bija negrabēt,
Sētas Mikus kulītē;
Sētas Mikus kulītē,
Kājas vien karājās.
56 [Birzgales (Lindes) Rg].

59939.

Visi puiši klusu nāca,
Jānīts nāca grabēdams;
Kā tam bija negrabēt,
Meitas nesa kulītē.
209 [Lauberes (Lauberes-Ozolu) Rg].

1. Visi puiši viegli gāja,
Pavārs gāja stenēdams;
Kādu jodu nestenēs,
Bārbi nesa mugurā.
8 [Aizviķu Lp].

59940.

Vysa draudze klusu brauce,
Svuoteņš brauce grabādams;
Kai jam beja nagrabēt,
Sārva uodu sarāvuse.
365 [Sakstagalas Rz].

59941.

Visi puiši klusu sēd,
Miķels sēd stenēdams;
Kā tam bija nestenēt,
Piecas brūtes mugurā.
203 [Kurmenes B].

59942.

Vysa ustoba izslauceita,
Pasūleites naslauceitas;
Atvedja munu muosiņ',
Pasūleišu slaucētuoju.
314 [Pildas Ldz].

59943.

Visas mūsu lubānietes
Stāvu nesa deguntiņus;
Stāvu nesa deguntiņus,
Preceniekus gaidīdamas.
241 [Lubānas Md].

59944.

Visas švanckas vīra grib
Veca moda deguniem.
Liedat, švanckas, aizkrāsnē -
Tā ir jūsu gribēšana!
261 [Mēdzūlas Md].

59945.

Visi sok', visi sok',
Ka es augu siļeņā;
Es izaugu pi māmeņas
Sorkon' rūžu duorzeņā,
Magonenis revejūt,
Skaistus pušķus pušķojūt.
143 [Jāsmuižas D].

59946.

Visi zēni lielījās,
Būšot labi dziedātāji,
Staigna purva bridējiņi;
Ne bij labi dziedātāji,
Ne ar purva bridējiņi.
506 [Zaļenieku Jg].

59947.

Visi ciema gaiļi dzied,
Mūs' gailīts vien nedzied;
Mūs' gailīts pakārās
Jaunas meitas pakausē.
70 [Cēres Tl].

59948.

Visi grib apdzīžami,
Visi ar madu mīlojami;
Kū es vīna apdzīduošu,
Kū ar madu pamīluošu?
465 [Varakļānu Rz].

59949.

Visi ļaudis tā vien teica,
Ka tā laba mātes meita;
Nu atnācu, nu atradu,
Nav vērdiņa vērtībā.
149 [Jaunpils Tk].

59950.

Visi mani brūtgāniņi
Šogad sievas apņēmuši;
Vai tādēļ man nebūs,
Kad tie visi apņēmuši?
261 [Mēdzūlas Md].

59951.

Vysas toutas sen zynuoja,
Līpnenītes gūda meitas:
Sīna pļuova, lynus plouca,
Geida rudzu brīdumiņa.
Brīzs rudzi, brīzs mīži,
Brīzs ar mums augumiņš.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

- 144 -

59952.

Visi puiši labi bija,
Visiem labi kumēliņi;
Tas Jānīša īkstais brālis
Ar vecām paiseklēm.
281 [Neretas Jk].

59953.

Visi soka, visi soka:
Upineite, upineite;
Lai Dīvs dūd nūdzeivuot
Kai dažai upinei.
605 [Skolas].

59954.

Visi saka, visi saka:
Suss bez Dieva, Suss bez Dieva.
Suša Dievs Gargrodā (=staigna upe)
Ausis vien škurināja.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

59955.

Vysi soka, vysi soka:
Aneite Aneite!
Myusim taida cyuku gane,
Aneite Aneite.
247 [Makašānu Rz].

1. Vysi soka, vysi soka:
Krystamuotja krystamuotja!
Bej man taida cyuku gaņa -
Krystamuotja krystamuotja.
247 [Makašānu Rz].

2. Vysi soka, vysi soka:
Pīters i Pīters!
Myusim taids cyuku gons -
Pīters i Pīters.
35 [Baltinavas Abr].

3. Vysi soka, vysi soka:
Ponuoksni ponuoksni!
Taidi myusim cyuku goni -
Ponuoksni ponuoksni.
358 [Rugāju Abr].

4. Vysi soka, vysi soka:
Odums Odums!
Myus bej taids siermais kuiļs -
Odums Odums.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

5. Vysi soka, vysi soka:
Donots Donots!
Maņ ir sātā raibais keils -
Donots Donots.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

6. Vysi soka, vysi soka:
Jureits Jureits!
Man bej taids sivēniņš -
Jureits Jureits.
414 [Stirnienes Rz].

7. Vysi soka, vysi soka:
Teklīte Teklīte!
Man bej taida cyuciņa -
Teklīte Teklīte.
414 [Stirnienes Rz].

8. Visi saka, visi saka:
Ilzīte Ilzīte!
Mums ir taida cūku sile -
Ilzīte Ilzīte.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

9. Vysi soka, vysi soka:
Annīte Annīte!
Man bej taida ķēve -
Annīte Annīte.
414 [Stirnienes Rz].

10. Vysi soka, vysi soka:
Mārša mārša.
Man bej taida vaca maška -
Mārša mārša.
414 [Stirnienes Rz].

11. Vysi soka, vysi soka:
Donots, Donots!
Man ir klāvā malnais zirgs -
Donots Donots.
605 [Skolas].

12. Vysi soka, vysi soka:
Jureits Jureits!
Man bej taids vacs zirgs -
Jureits Jureits.
414 [Stirnienes Rz].

13. Vysi soka, vysi soka:
Bārtuls Bārtuls!
Man bej taids vacs sunīts -
Bārtuls Bārtuls.
414 [Stirnienes Rz].

14. Vysi soka, vysi soka:
Annīte Annīte!
Taida myusu kucīte -
Annīte Annīte.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

15. Vysi soka, vysi soka:
Jadviga Jadviga!
Mūms bej taida vaca kuce -
Jadviga Jadviga.
414 [Stirnienes Rz].

16. Visi soka, visi soka:
Vakaraine vakaraine!
Myus bej taida raiba kuce -
Vakaraine vakaraine.
465 [Varakļānu Rz].

- 145 -

17. Vysi soka, vysi soka:
Ance Ance!
Man ir sātā malna kuce -
Ance Ance.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

18. Vysi soka, vysi soka:
Andrīvs Andrīvs!
Man bej taids vacs kačīts -
Andrīvs Andrīvs.
414 [Stirnienes Rz].

19. Vysi soka, vysi soka:
Bronīte Bronīte!
Man bej taida kačinīte -
Bronīte Bronīte.
414 [Stirnienes Rz].

20. Vysi soka, vysi soka:
Juonīts Juonīts!
Man bej taids uozīts -
Juonīts Juonīts.
414 [Stirnienes Rz].

21. Vysi soka, vysi soka:
Verīte Verīte!
Man bej taida vistiņa -
Verīte Verīte.
414 [Stirnienes Rz].

22. Vysi soka, vysi soka:
Juonīts Juonīts!
Maņ beja taids gailīts -
Juonīts Juonīts.
414 [Stirnienes Rz].

23. Vysi soka, vysi soka:
Pīters Pīters!
Man bej taids vacs titers -
Pīters Pīters.
414 [Stirnienes Rz].

24. Visi saka, visi saka:
Anniņa Anniņa!
Mūsim tāda maizes lāpsta -
Anniņa vārdā.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

25. Vysi soka, vysi soka:
Buorbola Buorbola!
Taida myusu maizis kvāšņe -
Buorbola Buorbola.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

26. Vysi soka, vysi soka:
Aneite Aneite!
Taida myus' pierts slūta -
Aneite Aneite.
358 [Rugāju Abr].

27. Vysi soka, vysi soka:
Verīte Verīte!
Man bej taida kerzinīte -
Verīte Verīte.
414 [Stirnienes Rz].

28. Vysi soka, vysi soka:
Martīte Martīte!
Myusim taida pīna kule -
Martīte Martīte.
35 [Baltinavas Abr].

29. Vysi soka, vysi soka:
Jadviga Jadviga!
Man bej laida jaunive -
Jadviga Jadviga.
414 [Stirnienes Rz].

30. Vysi soka, vysi soka:
Jaunive jaunive!
Mums ir taida skaistulīte -
Jaunive jaunive.
465 [Varakļānu Rz].

31. Vysi soka, vysi soka:
Kazmers Kazmers!
Man bej taids jauničs -
Kazmers Kazmers.
414 [Stirnienes Rz].

32. Vysi soka, vysi soka:
Jauničs jauničs!
Ir myus taids starains orkls -
Jauničs jauničs.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

33. Visi soka, visi soka:
Vakarains vakarains!
Myus bej taids storains orkls -
Vakarains vakarains.
465 [Varakļānu Rz].

34. Visi soka, visi soka:
Odums Odums!
Myus ir taids starai orklis -
Odums Odums.
465 [Varakļānu Rz].

35. Visi soka, visi soka:
Ontuons Ontuons!
Jir mums taidys zyrgu zaglis -
Ontuons Ontuons.
326 [Preiļu D].

36. Vysi soka, vysi soka:
Ontons Ontons!
Man bej taids ubadziņš -
Ontons Ontons.
414 [Stirnienes Rz].

37. Vysi soka, vysi soka:
Buorbola Buorbola!
Man bej taida ubadzīte -
Buorbola Buorbola.
414 [Stirnienes Rz].

- 146 -

38. Vysi soka, vysi soka:
Anīte Anīte!
Kas tei taida loba līta,
Anīte Anīte?
Myusim taida dekts ļaguška -
Anīte Anīte.
465 [Varakļānu Rz].

39. Vysi soka, vysi soka:
Kuzma Kuzma!
Man bej taids Kuška -
Kuzma Kuzma.
414 [Stirnienes Rz].

40. Vysi soka, vysi soka:
Teklīte Teklīte!
Maņ beja taida sīveņa -
Teklīte Teklīte.
414 [Stirnienes Rz].

41. Vysi soka, vysi soka:
Juonīts Juonīts!
Man bej taids ūzuliņš -
Juonīts Juonīts.
414 [Stirnienes Rz].

42. Vysi soka, vysi soka:
Svuoteņš svuoteņš!
Ja mums taids ūzuls -
Svuoteņš svuoteņš.
326 [Preiļu D].

43. Visi saka, visi saka:
Duorteitja Duorteitja!
Jir mums taidys dodzu kreumys -
Duorteitja Duorteitja.
326 [Preiļu D].

44. Visi soka, visi soka:
Vereitja Vereitja!
Jir mums taida maganeņa -
Vereitja Vereitja.
326 [Preiļu D].

45. Vysi soka, vysi soka:
Matilde Matilde!
Ja mums taida lūga puče -
Matilde Matilde.
326 [Preiļu D].

59956.

Vysim labi, vysim labi,
Svuotiņam vēļ lobuok,
Svuotiņam vēļ lobuok:
Leidza sova leigaviņa.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

59957.

Vysim labi, vysim labi,
Buoleliņam vēļ lobuok:
Leidza sova ļaudaveņa.
Ļaudoviņā tai skotās
Kai spūdrā spīgeleitī.
314 [Pildas Ldz].

59958.

Viendēliņ viendēliņ,
Kas viendēlu nezināja?
Tēvs bij slotu vijējiņš,
Māte vīžu pinējiņa.
358 [Rugāju Abr].

59959.

Vīramāte mani pēla,
Ka nemāku sienu kasīt,
Es tev mēli izkasīšu,
Tad tev viņa neklaudzēs.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

59960.

Vīrs nomira, bērns palika
Ne cinīša dižumā.
96 [Durbes Lp].

59961.

Vīriņš mans, mīļš vīriņš,
Mucā tev' audzināju,
Par spundiņu ēdināju,
Par tapiņu dzirdināju.
443 [Turlavas Kld].

59962.

Veiri sēd sūliņā,
Na jī visi veiri beja?
Cyts namuok siļkša peit,
Cyts rogovu pataisīt.
326 [Preiļu D].

1. Puišy sēd, puišy sēd,
Na tī vysi puišy beja?
Cyts namuok veižu peit,
Cyts rogovu pataisēt.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

59963.

Pasavēru pa lūdziņu,
Kaidi ļauds ustobā;
Veiri sēd aiz galdiņa,
Na jī visi veiri beja?
Cyts namuok veižu peit,
Cyts rogovu pataisīt.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

59964.

Na tik vīni gudru ļaužu,
Kur' sēd golda galeņā;
Cyts namuok i veižu peiti,
Cyts rogovu pataiseit.
18 [Andrupenes Rz].

- 147 -

1. Na tik vin gudru ļaužu,
Kur' sēd golda galiņā;
Cyts namuok veižu peit,
Cyts ecežas pataiseit.
170 [Kapiņu D].

59965.

Viena druska panāksnieku,
Kur mēs viņus glabāsim?
Saņemam saujiņā,
Palaižam aizkrāsnē;
Palaižam aizkrāsnē,
Lai circeņi skrubināja.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

59966.

Vīna pate muotis meita
Vusu gūdu gūdeituoja;
Vusu gūdu gūdeituoja,
Vusu piuņu gulātuoja.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

59967.

Viens pats puišelis
Meiteņu barā,
Tas pats velnam
Stabuļu galā.
605 [Skolas].

59968.

Začam suovu, vylkam dyuru,
Juoneišam gadējuos.
Kuri valni tevi nese
Uz tuo muna rules gola?
551 [Ludza Ldz apr.].

59969.

Zaķu muižas Piķieram
Kucei skaisti kucenīni,
Tur varēs izraudzīt
Sevim bēru kumelīnu.
192 [Kosas C].

59970.

Zeļukam kuozas beja
Patī sīna laiceņā,
Suns aiz golda, kačs aiz golda,
Zeļuks golda galeņā.
326 [Preiļu D].

59971.

Zynu vaini Madaļai,
Nyu stuostīšu pasauļam:
Cierkvā svjaci pastatjā,
Kob pajemtu podruškuos.
605 [Skolas].

59972.

Zinu, zinu, bet neteikšu,
Kāda vaina kurzemniekiem:
Kurzemnieki, bāleliņi,
Tukšu salmu kūlējiņi.
341 [Raunas (Pils-Raunas) C].

59973.

Zynu, zynu, bet nasceišu,
Ko Anīte gauži raud;
Ko Anīte gauži raud,
Ka Pīteri īraudzēja.
604 [Dažādi iesūtītāji].

59974.

Zynu, zynu, kuo vajaga
Jaunajam puiseišam:
Skuobas dzyras, malnas maizes,
Vacas buobas puorgulēt.
503 [Višķu D].

59975.

Zinu, zinu, nesacīšu,
Kas zem galda lielījās;
Panāksnieku meitiņas,
Tās zem galda lielījās.
36 [Balvu Abr], 162 [Kacēnu (Kačanovas) Abr].

59976.

Zynu, zynu, prūtu, prūtu,
Kuo vajaga jaunim puišim:
Veina, ols, brandiveina,
Jaunas meitas nūbučuot.
142 [Izvalta (Užvaldas) D].

59977.

Zynu, zynu, prūtu, prūtu,
Kuo Zuzeitai vajagoj:
Soldons ols i kvīšu maizja,
Ai puiškinim pasādāt.
425 [Šķaunes (Landskoronas) Ldz].

59978.

Zīmējat to puisīti
Līdz citam rudeņam:
Pakariet varžu bunti
Deguniņa galiņā!
128 [Grundzāles Vlk].

1. Zīmējam to Mariju
Līdz citam rudeņam;
Pakaŗam suņa asti
Deguniņa galiņā!
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

- 148 -

2. Zīmējam to māsiņu
Līdz viņam rudeņam;
Uzdūram kaķes asti
Deguniņa galiņā.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

59979.

Zīmējat, jūs ļautiņi,
Kuŗš brūtgāna īstais brālis;
Šķeļat auses, šķeļat nagus,
Griežat krustu mugurai!
74 [Cīravas Azp].

59980.

Zīsties, puisīt,
Kur es tevi zīstijos:
Vakar tevi zīstijos,
Grāvē naģi dīrājam.
518 [Zlēku Vp].

59981.

Žagatiņa žadzināja,
Nu būs jauka valodiņa:
Cūka puisi nogulēja
Ziergu staļļa pasilē.
374 [Sātiņu Kld].

59982.

Žīdi vien, žīdi vien
Mūs' māsiņas vedībāsi;
Tur vajaga saldu krej'mu,
Speltē ceptus karupeļus.
605 [Skolas].

59983.

Tautu meita žīdam rada,
Žīdi vien panāksnos
Ar visām lālelēm.
Tie gribēja saldu pienu,
Ierē ceptus kartupeļus.
605 [Skolas].

59984.

Viņa gola, viņa gola
Židi vin sabraukuši,
Ka byutumi zynuojuse,
Byutum bulvu pīcapuse;
Byutum bulvu pīcapuse,
I krējuma dabāruse.
143 [Jāsmuižas D].

59985.

Tei Vereitei ponoksnīši
Žydi vīn sabraukuši;
Dūmojam, godojam,
Ar kū žydus baruosjam?
Pīci, seši seipuleni,
Vīna pati siļkis galva.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

59986.

Juoneišam, bruoleišam,
Žydu družba salaseita:
Vins murmuļs, ūtrs purpuļs,
Trešs pats lelais kamparnīks.
194 [Krāslavas D].

59987.

Viņa gola vysa družba
Židi vīn, židi vīn:
Žida Maušs, Abramīcka,
Sora beja svuočeņuos,
Garajimi peisakim,
Strupajim [Eisajim] surtukim.
168 [Kalupes D].

1. Žeidi vin, žeidi vin
Šūvokor sabraukuši:
Abramicka ar Icuku,
Soris vin padruškuos.
326 [Preiļu D].

2. Žydi vīn, žydi vīn
Šuo vokora vedējeņi:
Icka, Movša par bratim,
Sorka ar Kaiku padruškuos.
357 [Rudzētu D].

3. Židi vin, židi vin
Šuo vokora vedējeņi:
Lipka, Maušs, Abramicka
Sorai brauca vesšonā.
143 [Jāsmuižas D].

4. Židi vīn, židi vīn
Šuo vokora vedējiņi:
Icka, Kajums, Abramicka,
Sorka skrēja padruškuos.
466 [Vārkavas D].

5. Židi vin, židi vin
Viņa gola vedējiņi:
Sorka ar Rusku padruškuos,
Sorkonmoušuks vedējiņš.
143 [Jāsmuižas D].

59988.

Masja, Kasja, Jugasja,
Rutku Zosja, Jedvisja;
Masja, Kasja cyuku nesja,
Cyuka spīdzja, Masja klīdzja.
314 [Pildas Ldz].

- 149 -

59989.

Žīdīts kūla vāverīti,
Pie astītes turēdams.
Ak tu tavu traku žīdu,
Kam tik smuku putnu kūla!
490 [Vijciema Vlk].

59990.

Žvīkstēdama, žvākstēdama
Tautu meita gaŗām iet;
Kad ierauga jaunu puisi,
Tad rikšiem vien tecēja.
605 [Skolas].

59991.

Gudri bija tie dēliņi,
Kuŗiem gudras māmuliņas;
Kam nav gudras māmuliņas,
Tie vērsīši ragainīš'.
604 [Dažādi iesūtītāji].

59992.

Iesāksim, iesāksim
Citu jauku valodiņu.
Pamessim, pamessim
Šo veco runājuši.
604 [Dažādi iesūtītāji].

59993.

Vakaraiņa zemē mira,
Ka jei mira, spiras bira;
Ka jei mira, spiras bira,
Nikas gauži naraudova.
236 [Līvānu D].

59994.

Vīnai muotei treis meitiņas,
Vysom trejom labi vuordi:
Vīna tūle, ūtra lauce,
Treša jušku duraviņa.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

59995.

Viļķenieši, vella bērni,
Pirtī dzied pērdamies;
Sveiciemieši, bāleliņi,
Laukā dzied ecēdami.
42 [Bauskas B].

59996.

Josmuizīši sīnu pļuovja,
Kastireiši da mjaitom īt;
Josmuizīši kuozas dzer,
Kastireiši stuomačūs.
143 [Jāsmuižas D].

59997.

Andrupīši bazņeicā,
Pušuonīši palicā;
Andrupīši Dīva lyudza,
Pušuonīši uts barova.
18 [Andrupenes Rz].

59998.

Vircenieki vircu strēba
Ar tām koka karotēm.
392 [Sīpeles Jg].

59999.

Anniņieki aunus kava,
Ragus bāza kabatā;
Luķenieki Rīgā brauca,
Putras spaiņus līdzi ņēma.
Frančenieki, dančenieki,
Tie uz dančiem vien domāja.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

60000.

Luočukeni līlējas,
Vaca molka sēteņā;
Celminīku nabadzenīm
Vaca maize klēteņā.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

60001.

Teterniku bagaturim
Vacī skoli, vacuo molka;
Vilkainīšu nabadziņim
Vacī mīži, vacī rudzi.
358 [Rugāju Abr].

60002.

Aglyuneiši, dyuņas vēži,
Nalyukuoti kumeleni;
Lai lyukuoja nivičkeiši,
Tīm lyukuoti kumeleni.
143 [Jāsmuižas D].

60003.

Sadruškīši, gleizda golvas,
Brauc ar muola skrituleišim;
Sasateik ar Sluciškīšim,
Grīžas ceļa maleņā,
Sabierst muola skrituleiši.
278 [Naujenes (Maļonovas) D].

60004.

Beļavieši, zirgu zagļi,
Nozog manu kumeliņu;
Augulnieši, vāģu tapas,
Atrod manu līgaviņ'.
46 [Beļavas Md].

- 150 -

60005.

Ivanovska cūkas gana
Siveniškas vecainē;
Es padevu dievpalīgu,
Viņš ar vepri ozolā.
262 [Meirānu Md], 363 [Saikavas Md].

60006.

Paļacaņi, nabadzaņ,
Sēstīs ceļa maļiņā!
Ka naauga rudzi mīži,
Lai aug leli poļacāni.
35 [Baltinavas Abr].

60007.

Broneites dvēselīte
Uz dīdzeņa karinej;
Tryuks dīdzeņš, kriss dvēsele
Pošā elles dybynā.
326 [Preiļu D], 357 [Rudzētu D].

60008.

Madaliņa, kadaliņa,
Sorgoj sova Jākubiņa!
Lai uz ceļa napakreit,
Vuornas acis naizkņuob.
494 [Viļānu Rz].

60009.

Jezu jezu Jezupiņi,
Sorgoj dālu Jākupiņu!
Kab nu cepļa nanūkristu,
Kab galviņas nasasystu.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

60010.

Pīter, bruoļ, buņdzinīk,
Tova sīva stabuļneica!
Uožam rogu nūmaukuse,
Skrīn pa sylu strumpeidama,
Zača spyras laseidama,
Sovus bārnus baruodama.
89 [Dricēnu Rz].

1. Pīter Pīter, bandzinīk,
Tova sīva stabulnīca!
Skrīn par mežu strumpādama,
Zaķa spyras lasīdama;
( Zaķa spyras lasīdama,)
Sovu veiru baruodama.
170 [Kapiņu D].

2. Joņ, Joņ,
Tava sīva stabulnica!
Srīn pa mežu strumpādama,
Zaķa spyras laseidama;
Zaķa spyras laseidama,
Sovu Joņi baruodama.
278 [Naujenes (Maļonovas) D].

60011.

Madaliņa, mana sieva,
Vilkam kāpa mugurā;
Paņēmusi āža ragu,
Lec pa silu taurēdama.
358 [Rugāju Abr].

1. Madaļiņa, mana sieva,
Vilkam lēca mugurā;
Jāj pa silu baurādama,
Aiz ausiemi turēdama.
46 [Beļavas Md].

2. Traka mana sievasmāte,
Vilkam kāpa mugurā;
Paņēmusi āža ragu,
Jāj pa mežu taurēdama.
439 [Trikātas Vlk].

3. Traka mana vīramāte,
Bukam lēca mugurā;
Nolauzuse briežam ragus,
Skrej pa silu taurēdama.
343 [Rāvas Lp].

4. Troka muna sīvasmuote,
Kuopa uožam mugorā;
Juoj pa mežu taurādama,
Kūkim zorus lauzīdama.
414 [Stirnienes Rz].

5. Muna troka sīvasmāte,
Uožam lēce mugorā;
Uožam rogu nūlauzuse,
Īt pa mežu taureidama.
358 [Rugāju Abr].

60012.

Pēter, Peksi, Pāvulīt,
Ved meitiņu kambarī!
Tur ir alus, brandavīns,
Tur ir jaukas valodiņas.
22 [Arakstu Vlm].

60013.

Pīter, Peksi, Puovuleņ,
Kū mes reitu vuorēsem?
Raudys asti, ceišu golvu,
Asareiša pyrskauleiti.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

60014.

Pēterīti, bālēliņi,
Dabūs' jaunu līgaviņu!
čigānami Kristapami
Viena maza meitenīte,
Tur varēsi izaudzēt
Sevim daiļu līgaviņu.
86 [Doles Rg].

- 151 -

60015.

Pipur' Picis cāļus kava,
Pa pagalmu tecēdams.
Jaunas meitas satikušas:
Ekur mūsu palkaunieks!
236 [Līvānu D].

60016.

Nn. aizgaldā
Bīja cūka barojama.
Nu izlēca, nu aizskrēja,
Nu bīj kuiļu sagribusi.
56 [Birzgales (Lindes) Rg].

60017.

Kaņepēs ķēve zviedza,
Šo mājā atskanēja;
Viņu puisis aicināja:
Kužu kužu kumelī!
192 [Kosas C].

60018.

Jānīšam, brālīšam,
Puse bārzdas nogālēta.
Galēs velns tavu sirdi,
Ka tu visas nogālēji!
241 [Lubānas Md].

60019.

Madaļai, muoseņai,
Būra zuolis ozutī
Kas jai deve, palaidnei,
Būra zuoles ozutī?
Šaidys taidys lupateņas,
Ar kū puikas pīmuoneit.
247 [Makašānu Rz].

60020.

Brigitai, muosiņai,
Nalaimite nūtykuse:
Blusa, kurva, izzoguse
Byudu zuoļu butelīti.
89 [Dricēnu Rz].

60021.

Vereiteji, muoseņai,
Lela škode nūtykuse:
Lela cyuka īleidusi,
Vysu pudru izādusi.
314 [Pildas Ldz].

60022.

Jānīšam, brālīšam,
Liela skāde notikusi:
Žurkas sievu norējušas,
Aliņā ievilkušas.
397 [Skrudalienas Il].

60023.

Jaunājam brālīšam
Ceļā skāde notikus':
Piegulējis leišu meitu,
Nojūguši kumeliņ'.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

60024.

Jānīšam, brālīšam,
Divas bēdas vasarā:
Vilks nokoda kumeliņu,
Draugs paņēma līgaviņu.
192 [Kosas C].

60025.

Pīteram, bruoleišam,
Ceiruleiša veselums;
Ceiruleiša veselums,
Cīloveņas dreizumeņš.
Kei cīlova da bērneņu,
Tai Pīters da mjaiteņu.
605 [Skolas].

1. Juonīšam, bruolīšam,
Ceirulīša prīca;
Ceirulīša prīca,
Cīloviņas dreizumiņš.
Kai cīlova pi bērniņu,
Tai Juonīts pi meitiņu.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

2. Bronušam, bruoleišam,
Ceiruleiša veselums;
Kai ceiruļs da bērneņu,
Tai Bronuss da meitiņu.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

3. Anniņai, muosiņai,
Cīlaviņas vasalums;
Cīlaviņas vasalums,
Zvierbuleiša greizumiņš.
Kai cīlova da bērniņiem,
Tai Anniņa da puiškinim.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

4. Mareitei, muoseņai,
Cīlaveņas udačeņa;
Kai cīlova da bērneņu,
Tai Mareite da puiškiņu.
89 [Dricēnu Rz].

- 152 -

60026.

Pīters trycyns,
Nikur lycyns;
Rūzās i mūzās
Pret myusu meitom.
143 [Jāsmuižas D].

1. Jezups i tricyns,
Nikur i lycyns;
Būzuos i ružuos
Pret myusu meitom,
Še palāka kačine,
Na myusu meitas!
466 [Vārkavas D].

60027.

Aņa cyuku gaņa,
Juoņs cyuku gons.
Muora cyuku kuora,
Tekļa gurnu kosa,
Da puišu prosa.
314 [Pildas Ldz].

60028.

Aneiti, muoseni,
Najem par ļaunu,
Na tev i vīnai
Iz vysa pulka!
278 [Naujenes (Maļonovas) D].

1. Anīti, muoseņ,
Nejam par ļaunu,
Na tev i vīnai
Par vysu draudzi!
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

60029.

Geleitjai pīci bārni,
Vīna patja lizeiceņa,
Tei pat beja rospleisusja,
Sēnu zupu švikojūt.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

60030.

Bozovā kuozas,
Zališkūs bēres:
Nūmyra Razaļa
Juonīša bāduos.
35 [Baltinavas Abr].

1. Varakļuonūs kuozas,
Viļānūs bēres:
Nūmyra Tekļa
Kazmera žālobuos.
465 [Varakļānu Rz].

60031.

Cacuļei kuozas beja
Patī sīnu laiciņā;
Suns zam golda, kaķis goldā,
Ubogs golda gaļiņā.
143 [Jāsmuižas D].

60032.

Nn. puisīšiem
Auzu salmu daba bija:
Kuŗu meitu ieraudzīja,
Buč buč buč buč buč!
46 [Beļavas Md].

60033.

Svencīts (=uzvārds) bij, Svencīts bij,
Kas Svencīša nezināja?
Svencīts bij zirgu zaglis,
Geru pīcku vijējiņš.
236 [Līvānu D].

60034.

Veckalējiene, strupdegune,
Iet gar mūŗiem badīdama;
Iet gar mūŗiem badīdama,
Circenīšus lasīdama.
532 [Dobele Jg apr.].

60035.

Kārlītim, brālītim,
Pīles brēca vēderā;
Kad pārtrūka bikšu bante,
Deguntiņus kustināja.
532 [Dobele Jg apr.].

60036.

Ouguss ora meža molā,
Jyuzys kuora bārza zorā;
Atskrīn vuorna, nūnas jyuzys,
Palīk Ouguss rauduodams.
593 [Rēzeknes apr.].

60037.

Verītei, muosiņai,
Prasavuotys kaunercenis,
Ane, kuce, napaspēja,
Ar puišim doncuodam'.
143 [Jāsmuižas D].

60038.

Trīnīte panākstos
Percins pirka;
Es gan redzēju,
Ko viņa deva:
Iedeva prievetus
Deviņus pāŗus.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

- 153 -

60039.

Zvaguļu Marija,
Tā laba meita:
Noiet pļavā,
Stāv un kasās.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

60040.

Pītereits šaids taids,
Nu salašu salaseits:
Rutka pīŗa, zivis acs,
Voska līts daguneņš.
466 [Vārkavas D].

60041.

Marītei, muosiņai,
Žeigurs motūs īzapins;
Ni žeigura izputļuot,
Ni puišim parunuot.
35 [Baltinavas Abr].

60042.

Odumami sīva gaisa,
Kod nu maisa, da izgaisa;
Cikom jisi maisu raisa,
Jami cyuka jyuzas paisa.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

60043.

Juoneiti, bruoleiti,
Pasoki kū tev
Tamā golā darēja?
Mēs tom kuceišom
Atdūšas dūsim.
278 [Naujenes (Maļonovas) D].

60044.

Juonīt Juonīt,
Razbainīka dāls!
Nūkavi Drūjā
Sorkonu ubogu,
Taida tova Vera,
Razbainīka meita:
Nūkova Drūjā
Sorkonu čyguonu.
143 [Jāsmuižas D].

60045.

Juoneišam, bruoļeišam,
Vuts puponu nūāduse;
Nasasmeji, tu Pīter,
Ka i tev i nanūāstu.
236 [Līvānu D].

1. Nasasmeji, tu Paulini,
Ka tev tai nanūtykt'!
605 [Skolas].

60046.

Jānītis lūpiņas
Knīpāt knīpā,
Cigāni knīpāja
Gar pakaļiņu.
129 [Gudenieku Azp].

60047.

Krišiņš bija goda puisis,
Kam godiņa neturē?
Ik nakts savu bēru zirgu
Pie meitāmi nosedlo.
316 [Piltenes Vp].

60048.

Jānīti, brālīti,
Kur liki grožus?
Pie salmu kaudzes,
Kur kuci sēju.
396 [Skrīveŗu Rg].

60049.

Lūcīte, māsiņa,
Nesēdi pie loga!
Velns tevi kratīs,
Pie loga sēdot.
126 [Grobiņas Lp].

60050.

Verīti, muosiņi,
Raunīsi nūst!
Juonīša slīka
Tev apslīkuos.
466 [Vārkavas D].

60051.

Jureits i meitiņu
Karziņu saucja;
Pasaver, Jureiti,
Karziņa pi suona.
18 [Andrupenes Rz].

60052.

Juļa braucja podruškuos,
Spūles buozja ozotī;
Gon byus myusu bruolinīkim
Par vokoru škatynuot.
174 [Kārsavas Ldz].

60053.

Juļa guoja gūdeņā,
Ūlys nesja bļūdeņā,
Ka tuos ūlys izalēja,
Radzātuoji nūsasmēja.
494 [Viļānu Rz].

- 154 -

60054.

Juonīt, gūdu tu nūplēsi
Jaunajom meitiņom;
Atsarass taidas meitas,
Nūplēss tovu cakuliņu.
143 [Jāsmuižas D].

60055.

Juoneišam, bruoleišam,
Nava loba īruceiša;
Varbyut beja jis atstuojis
Muotu meitas(?) sētiņā?
143 [Jāsmuižas D].

60056.

Pričam, brāļam,
Trīs labas lietas.
Sudraba nazis,
Dimanta pīpa;
Tas pats čibuks
No tīra zelta.
452 [Užavas (Zīras) Vp].

60057.

Fricis to vien lielījās,
Viņa dēls amatnieks.
Tavs dēliņš nemācēja
Cūkai sili pataisīt.
335 [Puzes Vp].

60058.

Pīterīt Pīterīt,
Kū darīji aizvakar?
Uts nu bikses lasīdams,
Ar vasari apbunguoji.
35 [Baltinavas Abr].

60059.

Alsundznieki alsundznieki,
Ceļu laikse, ceļu laikse!
Sutenate balzienīņus
Savas meitas spēlītēje.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

60060.

Razaļ Razaļ,
Steidzīs uz sātu!
Jau lopsa bērneņus
Pa lūgu volkoj.
35 [Baltinavas Abr].

60061.

Obelderi nagrib vaira,
Braukt iz sovu cyuku klāvu;
Še atroda myus' buoliņam
Stykla lūgus, gorniciņas.
358 [Rugāju Abr].

60062.

Dīcmaņos bij slinkas meitas,
Nevarēja darbus padarīt:
Ar pupiem maizi mīca,
Ar dakšām gultu taisa.
103 [Džūkstes (Džūkstes-Pienavas) Jg].

60063.

Jēkabiņis bēdājās:
Kur būs ņemt līgaviņu?
Krāsns priekšā raiba kaķe,
Tā Jēkaba līgaviņa.
129 [Gudenieku Azp].

60064.

Ērzelovas lokaneņi,
Jemit sovas garvēderas!
Medišovas puiškiņi,
Jemit sovas meitinītes!
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

60065.

Mikus mani lūgšus lūdza,
Lai es sievu ieprecot;
Vai tu akls, neredzēji,
Raibas kazas sētmalī.
540 [Jelgava Jg apr.].

60066.

Madīte man deva
Raibajās zeķes,
Lai es viņu ieprecu
Savam brālim;
Negribu zeķīšu,
Nedošu brāļa!
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

60067.

Blīdenieku mellas vistas
Ik vakaru kladzināja;
Stūrenieku balti gaiļi,
Tie jau jūs neprecēs.
103 [Džūkstes (Džūkstes-Pienavas) Jg].

60068.

Dobelnieku meitiņām
Pilni kārkli šūpolīšu;
Citus bērnus vilks aiznesa,
Citus zaķis spīdzināja.
85 [Dobeles Jg].

60069.

Borkavīši līlejās,
Ka šī leli stiprinīki.
Kur jī leli stiprinīki,
Ar uozīti ortu guoja:
Div' aiz roga, div' aiz noga,
Vīns aiz astis klabynuoja.
465 [Varakļānu Rz].

- 155 -

60070.

Rudzetnīki stipri veiri,
Ar grebezi laustūs guoja;
Kreit grebeze nu kuoteņa,
Rudzetnīki gubeņā.
357 [Rudzētu D].

60071.

Obelderūs pīci puiši,
Vysi pīci cylojami;
Vysi pīci cylojami
Ar tīm māslu sokumim.
358 [Rugāju Abr].

60072.

Jaunmuižnieku novadā
Nav neviena laba puiša:
Visi tādi auna pieres,
Saziedēj'ši, sapelēj'ši.
129 [Gudenieku Azp].

60073.

Cirstos ir slinks meits,
Pašs pūr nedaran;
Paša pūr dibena
Zaķs auss kustinaj.
93 [Dundagas Vp].

60074.

Ozoliņam pieci puiši,
Visi lieli darbinieki:
Divi mala, divi kala,
Piektais līda skurstenī.
65 [Bukaišu Jg].

60075.

Ērgļu muiža iznīkuse,
Visi puiši izsprāguši:
Trīs nomira, trīs nosprāga,
Trīs ka mēri vazājās.
Ar tiem trim mežā brauca,
Ko tos sešus svilināt.
110 [Ērgļu C].

60076.

Piebaldzēnu pagastā
Septiņ' vien jauni puiši:
Div' noslīka, div' sadega,
Div' aizgāja nabagos,
Septītais vien atlika,
Tas ar bomi cilājams.
72 [Cesvaines Md].

60077.

Juoņeišami, bruoleišam,
Treis jam beja lubovneicas:
Vīna beja Beržovskā,
Ūtra beja Jarokā;
Treša beja gorodā,
Tei par naudu poruodā.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

1. Klimceitjaji, muoseņai,
Treis jai beja ļubovnīki:
Vīns jai beja Grabjāžovā,
Ūtrs beja Tabolovā;
Trešais beja gorodā,
Tys par naudu porodā.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

2. Pīteram, bruoleišam,
Treis bej skaistas ļubovneicas:
Jadze beja Šalajūs,
Zose beja Sļapnijūs;
Trešei Prakse gorodā,
Kas svātdīnes porodā.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

60078.

Berkaniem trīs meitiņas
Kā pirts slotas mētājās:
Ne tās pirka, ne pārdeva,
Ne tām jāja precinieki.
291 [Orgresgala Rg].

60079.

Virsaišos bij divas meitas
Viena dole, otra raģe;
Pasargies, tu dolīte,
Ka tā raģe neņobada.
85 [Dobeles Jg].

60080.

Zilītim div meitiņas,
Abas divas neveselas:
Vienai bija kleinas kājas,
Otrai kupra mugurā.
163 [Kalētu Lp].

★

- 156 -

Table of Contents |

View Entire Work