HomeIntroductionBrowseImagesSearchLinks
Table of Contents |View Entire Work

a) Dzīŗu dziesmas, alus dziesmas

19470.

Vai Dieviņu, kur iesim
Mēs dzērēji bāleliņi?
Vāczemē naudas trūka,
Kurzemē alutiņa.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

19471.

Ai galdiņ(i), ai galdiņ(i),
Kā tev skaisti piederēja:
Ap tevim vīri sēd
Kā resnie ozoliņi.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

19472.

Ai mazais akotiņis,
Tavu lielu miežu graudu,
Tavu lielu miežu graudu,
Vidūi saldu alutiņu!
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

19473.

Ai saldais alutiņ,
Kā tu mani viltin vīli!
Tu gulēji muciņā,
Es par kalnu atlīgoju.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

19474.

Ai svainīti, ai svainīti,
Atnes vienu biķerīti:
Man rociņa piekususe,
Smagu kannu cilājot.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

19475.

Ei svainīti, ei svainīti,
Dod man sūru, dod saldenu!
Es nedošu sav' māsiņu
Par kubula samazgām.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

19476.

Vai tu alus alutiņis,
Kas tu biji nedzeŗams?
Vai tu ciema zeltenīte,
Kas tu biji nevedama?
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

- 241 -

19477.

Ai vecā māmulīt,
Tavu saldu alutiņu!
Gana dzēru, gana skurbu,
Bet galviņa nesāpēja.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

19478.

Ai ciemiņ, ai ciemiņ,
Nāc pie manis alus dzert:
Man bij salds alutiņš,
Tev bij daiļas zeltenītes.
216 [Ventspilī].

19479.

Aiz kalniņa dūmi kūp,
Kas tos dūmus kūpināja?
Seskis dara alutiņu,
Tas tos dūmus kūpināja.
Iesim, brāļi, dzersim alu,
Seskam salds alutiņš.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

19480.

Aiz kalniņa miežus sēju,
Lai apīnis neredzēja;
Apīnītis gudris vīrs,
Kokā kāpa raudzīties.
19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)], 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1. Kalniņā miežus sēju,
Lejā stādu apīnīti,
Lai neredz apīnītis,
Kādi mieži tīrumā.
Apīnītis gudris vīrs,
Kokā kāpa skatīties.
199 [Veczvārdē (Zvārdes pag. Kld)].

2. Vecais tēvs miežus sēja
Aiz kalniņa lejiņā;
Apīnītis gudris vīrs,
Kokā kāpa raudzīties.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

19481.

Aiz ko man saldens alus,
Aiz ko brūna misa tek?
Es ar savu līgaviņu
Zem zeirīša bučojos.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)].

19482.

Aiz ko mūsu bāliņam
Apīņots alutiņš?
Izagāze nama siena,
Vilki misu nolakuši.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

19483.

Aizmigusi alu dzēru
Tautu galda galiņā;
Kā nedzēru aizmigusi,
Piepes kannas dibinā?
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Aiz ko mani bāleniņi
Piesnauduši alu dzēra?
Kā bij tiem neaizsnaust,
Piepas kannas dibinā?
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

19484.

Ak tu brāļa alutiņš,
Ko tu man padarīji?
Es gribēju mājās iet,
Tu ievedi skūniņā.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

19485.

Ak tu Dievs, bāleniņ,
Tavu saldu alutiņu!
Dievs dod tev ilg' dzīvot,
Atkal tādu padarīt.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

19486.

Ak tu Dievs, es atradu
Brāļam līksmu istabiņu:
Pilns galdiņš biķerīšu,
Pats sēd galda galiņā.
9 [Bilstiņos (Kokneses pag. Rg)], 19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)], 107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

19487.

Ak tu Dievs, saldens alus,
Kur tie šķīti apenīši?
Aiz upītes līcītī,
Pašā Dieva dārziņā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

19488.

Ak tu Dievs, saldans alus,
Kur tie šķīti apīnīši?
Aiz upītes līcītī,
Smalkajos kārkliņos.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

19489.

Ak tu miežu Miķelīti,
Tavu saldu alutiņu!
Vienu reizu nosadzēru,
Visi panti nodrebēja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 242 -

19490.

Ak tu muļķi, bāleliņi,
Sak' māsiņu piedzērušu:
Māsiņai jaunas kurpes,
Sklīd kājiņa staigājot.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

19491.

Ak tu saldais alutinis!
Kur tie ņemti apentiņi?
Pie Dieviņa nama duru
Zelta maikstes galiņā.
224 [Kabilē (Kld)].

19492.

Alu alu, alus puisi!
Vai tev kājas nopuvušas?
Kad es dzēru, tad es dzēru
No pilnām kanniņām.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

19493.

Alu alu, alus puisi!
Vai tev kājas nopuvušas?
Metam, vīri, pa grašam,
Pirksim jaunu alus puisi!
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

19494.

Alu dzēru, skatījos,
Kas kanniņas dibenā:
Bekas kannas dibenā
Aizpērnaju mazgājumu.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

19495.

Alus alus, brandavins,
Gudrajam tevi dzērt,
Gudrajam tevi dzērt,
Kas var tevi novaldīt.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

19496.

Alus alus, brandaviņš,
Gudram bija tevi dzert!
Dažu labu apguldīji
Apautām kājiņām.
121 [Gulbenē (Md)].

1. Apentiņis koku jāja
Dzeltenām biksītēm.
Dažam svārkus tas novilka,
Dažam maku izkratīja,
Dažu labu apguldīja
Apautām kājiņām.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

19497.

Alus alus,
Laid mani iekšā,
Es gribu vienreiz
Lustīgs ar būt!
Alus gan bija,
Māte gan deva,
Nebija meitīnas,
Kas alu ienes.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

1. Alus alus,
Laid mani iekšā,
Es gribu vienreiz
Lustīgs būt!
Alus meita pasacīja,
Muca vairs netekot.
Stumsim pašu alus meitu
Par mucīnu kambarī.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

19498.

Alus alus, medus medus,
Māk' es tevi sutināt,
Māk' es tevi sutināt
Ar ozola kanniņām.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

19499.

Alus alus tai sētāi
Alus darba kavētājs:
Kad es gāju pie darbiņa,
Atpakaļu vien riņķoju.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

19500.

Als ar kannu, als ar kannu,
Meds ar baltu biķerīti;
Als kannā piederēja,
Meds baltā biķerē.
7 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

19501.

Ols ar konnu, ols ar konnu,
Mads ar boltu bičereiti!
Lai ty ols, kū tys ols,
Kū tei poša nesējeņa!
4271 [Rēzeknes apr.].

19502.

Als ar kannu, als ar kannu,
Meds ar baltu biķerīti,
Meds ar baltu biķerīti
Jaunajāmi māsiņām.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

- 243 -

19503.

Als ar kannu, als ar kannu,
Meds ar baltu biķerīti!
Mēs bijām tie bāliņi,
Kas māsiņu audzējām.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

19504.

Als ar kannu, als ar kannu,
Meds ar baltu biķerīti!
Mēs vairāk negribam
Par māsiņas audzējumu.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

19505.

Als kanniņa, biķerīte
Sauca mani dzērājiņu.
Apraugāt māju manu,
Tad sakāt dzērājiņu!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

19506.

Ols kanneņa, bičereite
Sauce mani dzāruojeņas.
Na es taida dzāruojeņa,
Kai es l'ela dzīduotuoja.
435 [Latgalē].

19507.

Als kanniņa, biķerīte,
Vis' uz mani raudzījās;
Vai tādeļ raudzījās,
Ka es liela dzērājiņa?
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

19508.

Als malciņ, als malciņ,
Ne tu mani velti nāci:
Trīsreiz ūzas novilkos,
Iesaliņu žāvēdams.
18 (Kliģenē).

19509.

Als malciņš, als malciņš,
Ne tas man velti nāca:
Kdaujam siekstes atkravām,
Als malciņu pelnīdami.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

19510.

Alus meita, alus meita,
Nes alu iekšā!
Ja alu nedosi,
Tad svilināsim.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

19511.

Alus puisi, alus puisi,
Kur palika alus puisis?
Alus puisis kambarī
Ar meitām lakstojās.
40-1 (Bigauņciemā).

19512.

Alus puisi, alus puisi,
Sargi savu muguriņu!
Dabūs' dulbi mugurā,
Visu mūžu pieminēsi.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

19513.

Alus puisi, alus puisi,
Sargi savu muguriņu:
Es atradu kanniņā
Nevirušu apentiņu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

19514.

Als puis', als puis',
Sargē sav' mugeriņ'!
Es atrad' kanniņē
Pus bij als, pus brandvīn'.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

19515.

Als puisīti, als puisīti,
Atnes saldu alutiņu!
Es tev došu linu kreklu
Ar pakulu piedurknēm.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

19516.

Alutiņ alutiņ,
Ko darīji puisīšam?
Puisīts tek pa celiņu,
Līkumiņus mētādams.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

19517.

Alutiņi bāleliņi,
Kam tu biji nedzeŗams?
Ir kundziņš tevi dzēra,
Arti vis neiedams.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

19518.

Alutiņ bāleliņ,
Kas tu biji nedzeŗams?
Tevis dēļ Rīgas kungi
Zelta naudu liedināja.
1311 [Apē (Vlk)].

- 244 -

19519.

Alutiņu bāleliņu,
Ko darīji dēliņam?
Dēliņš gāja sētiņēja,
Sētas mietus turēdams.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

19520.

Alutiņi bāleliņi,
Ko darīji vīriņam?
Ņēmi kājas, ņēmi rokas,
Sviedi vīru pabeņķē.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

1. Alus dižus, alus mazus,
Alus vīru pievaļāja:
Ņem vīrami kājas rokas,
Sviež vīriņu pabeņķī.
224 [Kabilē (Kld)].

19521.

Alotiņ bāleliņ,
Ko man tevis līdz piedzert?
Ko man tevis līdz piedzert,
Līdz miedziņa negulēt?
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

19522.

Alutiņ bāleniņ,
Ko tu man padarīji?
Ne man kāju jāstaigā,
Ne valodas jārunā.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

19523.

Alutiņi bāleliņi,
Ko darīji vīriņam?
Vīriņš gāja pa celiņu,
Cepurīti mētādams.
169 [Nīgrandā (Nīgrandas pag. Azp)], 170 [Lielnīkrācē (Nīkrāces pag. Azp)], 1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)], 267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

19524.

Alutiņ brāleliņ,
Kur mēs divi tikāmies?
Tu gulēji muciņā,
Es par kalnu atlīgoju.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

19525.

Alutiņi bāleliņi,
Turi sava nama godu:
Kad izvadi svešus ļaudis,
Tad pasviedi saimenieku!
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

19526.

Alutiņi, medutiņi,
Gudrajam tevi dzert,
Kas var tevi novaļāt,
Kumeļā sēdēdams.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

19527.

Alutiņi rudacīti,
Neb es tavu stiprumiņu:
Tu varēji vīru gāzt,
Vērpelei spundu spert.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Alutiņ alutiņ,
Tu stiprāks kā mēs visi:
Mucu plēsi, spundi spēri,
Jaunu pusi zemē lauzi.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

19528.

Alutiņi rudacīti,
Neb es tavu vecumiņu:
Es piedzimu, tev' atradu,
Es nomiršu, tev' atstāšu.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

1. Ai Dieviņ, es nebiju
Alutiņa vecumiņ':
Es piedzimu, es atradu,
Es nomiru, vēl palika.
353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

19529.

Alutiņu rudgalvīti,
Kas par tādu pārgalvīti:
Pats iekāpi galviņā,
Vīru sviedi pagaldē.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

19530.

Alutiņa brūverīts
Lācīt' veda namiņā;
Dievs dod alus dzērājam
Meklēt durvju dibinā.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

19531.

Alutiņa putiņām
Vairāk gudra padomiņa
Nekā tēva dēliņam,
Alutiņa dzērējam.
19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)], 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

19532.

Alutinis, tas man tika,
Sīkajām putiņām;
Mātes meita, tā man tika,
Sīku rakstu rakstītāja.
190 [Kuldīā].

- 245 -

19533.

Alutiņu darīdama,
Paaicinu bāleliņa;
Biķerītes mazgādama,
Ieraudzīju atejot.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

19534.

Alutiņu izbrūvēju
Kumeliņa pēdiņā:
Pieci mieti, div' apeņi. -
Kas par saldu alutiņu!
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

19535.

Apdzeŗam šo kanniņu,
Rociņā turēdami;
Ko mēs paši apdzeŗam,
To kundziņš neprasīja.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

19536.

Apentiņ apentiņ,
Plūksimies, plūksimies:
Tu pie manas galvas ķersi,
Es pie tava kamiesiņa.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

19537.

Apīnīti greizgalvīti,
Guli mucas dibinā!
Kad es tevi kustināšu,
Tad tu mani dancināsi.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

19538.

Apīnītis ar miezīti
Mežmalā ķīvējās.
Apīnītis tā sacīja:
Kad tu rūgsi, es nereibšu.
179 [Vecsieksātē (Sieksātes pag. Azp)].

19539.

Apīnītis, gudris vīris,
Kalnā kāpa raudzīties,
Kalnā kāpa raudzīties,
Kur bagāti miežu lauki.
179 [Vecsieksātē (Sieksātes pag. Azp)].

1. Apentiņš, gudris vīrs,
Kāpj kokā lūkoties,
Kāpj kokā lūkoties,
Kur bajāri miežus sēj.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

19540.

Apīnītis, gudris vīrs,
Kalnā kāpa raudzīties,
Vai būs mieži tīrumā,
Vai varēs kāzas dzert.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

19541.

Apīnītis, gudris vīrs,
Kalnā kāpa skatīties,
Kalnā kāpa skatīties,
Vai miezītis krūmu ņēma.
197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].

195411.

Apīnītis, gudris vīrs,
Kokā kāpa lūkoties,
Kokā kāpa lūkoties,
Vai būs miežu vasariņa.
Ja būs miežu vasariņa,
Ies māsiņa tautiņās,
Ies māsiņa tautiņās,
Ņems brālītis līgaviņu.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

19542.

Apīnīts, gudris vīrs,
Kokā kāpa lūkoties,
Lai redzētu arājiņu,
Kas lejā miežus sēj.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

19543.

Apīnītis, gudris vīrs,
Kokā kāpa olu dēt,
Kokā kāpa olu dēt,
Kubulā izperēja;
Pa istabu izvadāja
Ar paegles kanniņam.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Apīnītis olas dēja
Gaŗa mieta galiņā;
Namiņā izperēja
Kubuliņa dibinā.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

19544.

Apentiņis, gudris vīris,
Kokā kāpa pautus dēt;
Tas ar savu gudrumiņu
Ielēc alus ķīvenā.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

1. Apentiņis, gudris vīris,
Kokāi kāpa pautus dēt.
Ko vērts tavis gudrumiņis,
Pauti mierka ūdenēi!
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

- 246 -

19545.

Apenītis, gudris vīrs,
Kokā kāpa raudzīties,
Kokā kāpa raudzīties,
Kādi mieži līdumā.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

19546.

Apīnītis, gudris vīrs,
Kokā kāpa raudzīties,
Kokā kāpa raudzīties,
Vai zied mieži tīrumā.
169 [Nīgrandā (Nīgrandas pag. Azp)].

19547.

Ap'ein'eits, gudrys v'eirs,
Kūkā kuop'e raudz'eitūs,
Voi aug mīži, voi aug rudzi,
Voi dz'er skaišk'i olut'eņu.
427 [Varakļānu pag. Rz], 435 [Latgalē].

19548.

Apenīts lielījās,
Apkārt koku tīdamies:
Būs dažam greznajam
Dubļos bāzti deguniņu.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

19549.

Apenītis tā sacīja,
Gar skaistīti tecēdams:
Meitām diet, meitām lēkt,
Puišiem rāpus vazāties!
129 [Luteros (Zvārtavas pag. Vlk)].

19550.

Apīnītis vīru kūla,
Aiz matiem(i) turēdams;
Miezīts kliedza, miezīts brēca:
Nu nosit arājiņu!
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

19551.

Apīnītis vīru kūla
Liela ceļa maliņā;
Miezīts kliedza, miezīts brēca:
Nenosit arājiņa!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

19552.

Apkārt griežu kumeliņu
I ardams, ecēdams;
Apkārt laižu biķerīti
Pa galdiņa galiņam.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

19553.

Aptecēju golda golu,
Bičereiti rūceņā;
Iz kuo beja man'im dzērt,
Nava īsta bruol'el'eņa?
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

19554.

Ar ķipīti govis slaucu,
Ar ķipīti alu dzēru;
Ja ļautiņi mani smēja,
Lai smejāsi ķipīšam.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Ar ķipīti govis slaucu,
Ar ķipīti alu dzēru;
Kas smejās ķipīšam,
Lai tam lūpas kā ķipīts.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

19555.

Ar nāburgu alu dzēru,
Ne ar savu bāleniņu:
Ar nāburgu ik dieniņas,
Ar bāliņu retumiem.
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

1. Ar tautieti alu dzēru,
Ne ar savu bāleliņu:
Tautiets man visu mūžu,
Bāliņš šādu vasariņu.
118 [Burgā (Lugažu pag. Vlk)].

19556.

Ar saujiņu miežus sēju,
Ne ar visu sētuvīti;
Ar kanniņu alu dzēru,
Ne ar visu vērpelīti.
77 [Gulberē (Liezeres pag. Md)], 174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

19557.

Aŗam, brāļi, aŗam, brāļi,
Aparuši, ecēsim;
Dzeŗam, brāļi, dzeŗam,
brāļi,
Padzēruši, dziedāsim.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

19558.

Atgādāju, atgādāju
Vakarēju dzērumiņu:
Stallī vedu kumeliņu,
Vadzī kāru iemauktiņus.
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

- 247 -

1. Es vakar augsti dzēru,
Bet es visu atgādāju:
Stallī laidu kumeliņu,
Vadzī kāru iemauktiņus.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

19559.

Atpakaļ atpakaļ
Sav' māsiņu vedīsam:
Nedod alus, brandaviņa,
Ne rāceņa putras vira.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

19560.

Atsēdies, nodzeries
Jaunu meitu pulciņā!
Salds alus krūzītē,
Daila pati dzērēja.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

19561.

Audējiņas, mēs māsiņas,
Padzeŗam alutiņu,
Lai stāv manas paminiņas
Vakarēju minumiņu!
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

19562.

Ausu, opu! nosaucos
Brāļa galda galiņāi;
Vai dzēruse, nedzēruse,
Brālīšam liela slava.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

1. Ausu ausu! nosasaucu,
No brālīša pāriedama;
Lai dzērusi, cik dzērusi,
Godu daru brālīšam.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

19563.

Bija man trīs dēli,
Trīs vedekliņas,
Kas mani, dzērušu,
Purvā vedīs.
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

19564.

Bij tam mūsu svainīšam
Šādas tādas pudelītes,
Citāi bija brandaviņš,
Citāi tāds pižulītis.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

19565.

Biju gājis, neuzgāju
Tādu ķītru svešu ļaužu:
Rokā naudu skandināju,
Nevarēju dzert dabūt.
346 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

19566.

Bij' mīlējsi bāliņami,
Biju visu nemīlējsi:
Alus muca kambarī,
Mani sūta vakarā.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

19567.

Biš' spītenis i pārskrēja
Pār namiņa čukurīti.
Kas bijāt brūverīši,
Lieciet miltus kubulā!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

19568.

Brāļiem alus,
Precniekiem medus,
Es ar savu draudziņu
Vīniņu dzēru.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

19569.

Brālīt, tavu saldu alu,
Māsīn, jaukas valodīnas!
Izbraukt vien nevarēju
Sen uzjūgtus kumelīnus.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

19570.

Brālīt, tavu saldu alu,
Tavas jaukas valodīnas!
Pats aiz vārtu kumeļāi,
Valodīna istabāi.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

19571.

Brāļos gāju alu dzert,
Ne kažoka nenovilku;
Nāc, brālīt, tu pie manis,
Met ūziņas aizkrāsnē!
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

19572.

Brandavīna brandavīna,
Es nevaru als piedzert,
Es nevaru als piedzert,
Kaut devuši brandavīna!
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

19573.

Brandaviņa brandaviņa,
Es nevaru als piedzert!
Jaunu meitu, jaunu meitu,
Es nevaru viens gulēt!
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 90 [Lodē (Kusas pag. Md)], 93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

- 248 -

19574.

Brandavīna dzērājam
Ellē kājas karājās;
Alutiņa dzērājam
Dvēselīte debesīs.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

19575.

Briku braku, man dzeŗot,
Ābeļ' koka biķerītis;
Tā brīkšķēs tautu dēls
Pa manām rociņām.
43 [Tīnūžos (Ikšķiles pag. Rg)].

19576.

Brūna vista ietecēja
Apīnīšu dārziņāi;
Dievs dod alus brūvelimi
Brūnu alu izbrūvēt!
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

19577.

Būs dzert, būs dzert
Šo vakarīnu!
Būs tautu glāzēm
Šķindalās iet!
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

19578.

Dižo ķipi gaŗo osu
Abi roki turēdams,
Pie ciemīna alu dzēru,
Kreklīnāi izsviedies.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

19579.

Dižu ķipi gaŗu kātu,
Ar to dzēru brālīšos,
Lai stāv zelta biķerītis
Dižajās godībās.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

19580.

Divi dienas bez pusdienas
Aiz kalniņa alu dzēru,
Lielu kausu gaŗu asti
Abi roki turēdams.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

19581.

Div' putniņi sakavās
Augsta kalna galiņā:
Izrāvuši mucas tapu,
Islaiduši alutiņu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

19582.

Dodat alus, ja turat,
Ja nevaid, atsakāt,
Ja nevaid, atsakāt,
Tad šlubāšu sētiņā!
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

1. Alus alus, ja turit,
Ja nevaida, atsakāt,
Ja nevaida, atsakāt,
Lai iet brāļi sētiņā!
197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].

195821.

Dodiet kāšus, dodiet spaiņus,
Lai es teku ūdenī:
Man mutīte izslāpuse,
Šādu dienu klauvējot.
20 [Krapē (Krapas pag. Rg)].

19583.

Dodat man alu dzert,
Pa vidiem brandaviņu;
Dodiet man pagulēt,
Pa vidiem jaunu meitu!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

19584.

Dodiet man pasmeķēt
Sila zemes alutiņu!
Sila zemes alutiņš
Caur sakārni tecināts.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

19585.

Dodat man pasmeķēt
Sievasmātes brandaviņa!
Sievasmātes brandaviņš
Deviņām zālītēm.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)], 27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

19586.

Dzērējam mieži auga
Pa visām(i) atmatām;
Kas nedzēra, tam neauga
Ne labā zemītē.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)], 190 [Kuldīā].

1. Kas dzeŗ alu, tam aug mieži,
Lai sēj cūku rakumos;
Kas nedzēra, tam neauga
Sūdotāi zemītēi.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

- 249 -

195861.

Kas dzeŗ alu, tam aug mieži
Pa visām atmatām:
Kas nedzēra, tam neauga
Nevienā stūrītī.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

19587.

Dzēru alu, brandavīnu,
Neapdzēru padomiņa;
Lai stāv mans padomiņš
Ar kundziņu jārunā.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

19588.

Dzēru alu, nebēdāju,
Bij galviņa, kas panes,
Bij man laba līgaviņa,
Tā nojūdza kumeliņu.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

19589.

Dzēru, dzēru alutiņu,
Aicināju bāleliņu;
To bāliņu aicināju,
Kuŗu zinu nenākam,
Kuŗu zinu nenākam,
Kuŗu alu nedzeŗam.
353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

19590.

Dzērumā, līgaviņa,
Glabā manu cepurīti,
Kā es tavu vainadziņu
Visu mūžu paglabāju!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)], 412 [Unguros (Ungurmuižas pag. D)].

19591.

Dzer, bajār, nenicini
Nabadziņa alutiņu:
Nabadziņa alutiņš
Caur sakārni tecināts.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

19592.

Dzer, bajāri, nevainoji
Nabadziņa alutiņu:
Purvā tādi zilgalvīši,
Tie nabaga apīnīši.
179 [Vecsieksātē (Sieksātes pag. Azp)].

19593.

Dzer, bāliņi, ar kausiņu,
Man nevaid biķerīša,
Kam jūs mani iedevāt
Tai tukšāja vietiņā!
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

19594.

Dzer, bāliņ, biķeŗiem
Manas gaužas asariņas!
Tu man' devi tautiņās,
Labus ļaužus dēvēdams.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

19595.

Dzer dzerdams, labais vīrs,
Netur' kannas rociņā!
Vai tev vien malciņš mīl,
Mīl otram vīriņam.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 1181 [Dūres pagastā (Vlk)], 1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

19596.

Dzer, mutīte, pilnu malku,
Lai kakliņis barojās,
Lai nesaka sveša māte
Dzērves kaklu staigājot.
54 [Limbažos (Limbažu pag. Vlm)].

19597.

Dzer, mutiņa, pillu malku,
Lai kakliņis barojās,
Lai nesaka citu dienu
Nekā laba neredzējs.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

19598.

Dzer, Ģēdiņi, dzer, Ģēdiņi,
Tev galdiņis piederēja;
Lai kaunāsi tautu meita,
Kas par lauku pārtecēja.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

19599.

Dzer pats, kūmiņ,
Sav' alutiņu:
Sivēni iesalu
Izrušinājši.
353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

19600.

Dzeŗam, brāļi, ar kannāmi,
Lai stāv tēva biķerīši,
Lai stāv tēva biķerīši
Lielajam godiņam!
228 [Oktē (Vandzenes pag. Tl)].

19601.

Dzeŗam, brāļi, brasējam
Miežu Mača alutiņ';
Purā tādi burkānīši,
Te aug ubag' apīnīši.
57 [Rencenē (Rencēnu pag. Vlm)].

- 250 -

19602.

Dzeŗam, brāļi, brasējam
čuču muižas sald' altīnu;
čuču muižas salds altīnus
Caur čakārni tecināts.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

19603.

Dzeŗam, brāļi, piecas kannas
Vecu miežu alutiņ';
Lai šī diena dzeŗama
Līdz pašam vakaram.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

19604.

Dzeŗam, brāļi, pīckājam
Vecu miežu alutiņu;
Tā pīckāju kumeliņu
Celmainā līdumā.
77 [Gulberē (Liezeres pag. Md)].

19605.

Dzeŗam, brāļi, šo dieniņu
Ar ozola kanniņām,
Brauksim rītu jūriņā,
Pirksim zelta biķerīti.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

19606.

Dzeŗam, brāļi, šo dieniņu,
Šij dieniņa dzeŗamā,
Ne citā dieniņā
Mēs še visi sanāksim.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

19607.

Dzeŗam, brāļi, šo dieniņu,
Šī dieniņa dzeŗamā;
Rīt iesim druviņā
Ar visām(i) māsiņām.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

19608.

Dzeŗam, brāļi, šo dieniņu,
Šī dieniņa dzeŗamā;
Rītu vilksim zēģelītes
Līdz pašam vakaram.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

19609.

Dzeŗam, brāļi, šo dieniņu,
Šī dieniņa dzeŗamā;
Citu dienu artu gāju,
Cit' ozolu dēdināt.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

19610.

Dzeŗat alu, bāleliņi,
Nu es vedu līgaviņu;
Jums tas alus dzērumiņis,
Man tā jauna līgaviņa.
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

19611.

Dzeriet alu, es nedzeršu,
Es redzēju, kā darīja:
Brūverītis raugu lika
Melnajāmi rociņām.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1. Dzeriet paši savu alu,
Es redzēju, kā darīja:
Dūņojām kājiņām,
Sārnojām rociņām.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 90 [Lodē (Kusas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

19612.

Dzeriet alu, es nedzeršu,
Es redzēju, kā darīja:
Kubuls rūga, zeija teka,
Brūvers snauda kaktiņā.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

19613.

Dzeriet alu, maksājiet,
Nozarīši bāleliņi:
Pircien ira man miezīši,
Jo pircieni apenīši.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

19614.

Dzeriet, brāļi, pīckājiet
Saldu miežu alutiņu!
Tagad guļ panāksnieki
Ar visiem šabrakiem.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

19615.

Dzeriet, mani bāleliņi,
Apīnīša rūgtumiņu:
Tautiņām caurs namiņš,
Suņi misu nolakuši.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

19616.

Dzeŗat, mani bāleliņi,
Purva rāva ūdentiņu.
Kam jūs mani iedevāti
Purva zemes arājam!
206 [Kuldīgas apriņķī].

- 251 -

19617.

Dzeŗat, mani bāleliņi,
Skaidr' avota ūdentiņu,
Kam jūs mani iedevāt
Tai nabaga vietiņā!
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

1. Nodzeriesi, bāleniņu,
Skaidr' avota ūdentiņa,
Kam tu mani ievēlēji
Silarāja dēliņam!
224 [Kabilē (Kld)].

19618.

Dzersim, brāļi, trīs dieniņas
Nu biksīšu līkapiņ's:
Tautu dēls, tautu meita
Biksītēm samijuši.
104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

19619.

Dzert dodiet, labi ļaudis!
Dziedāt vairs nevarēju,
Man rīklīte dārdēt dārd
No lielās dziedāšanas.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

19620.

Dzērt gribu, dzērt gribu,
Sālēju ēdu:
Apēdu div' raudas,
Div' asarīšus.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

19621.

Dzert man alus pilnu malku,
Divējādi baidīties:
Ātris manis kumeliņš,
Baiļa mana līgaviņa,
Baiļa mana līgaviņa,
Straujupīte lejiņā.
206 [Kuldīgas apriņķī].

1. Dzert man alus pilnu galvu,
Divējādi baidīties:
Ceļā ātris kumeliņis,
Mājās jauna līgaviņa.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

2. Dzēru alu, brandaviņu,
Divējādi baidījos:
Laukā baidu svešu ļaužu,
Istabāi bāleliņu.
150 [Paplakā un Joguļos (Virgas pag. Lp)].

19622.

Dzešati, dzešati,
Sili deg, sili deg!
Kā sili nedegs?
Sausa vasariņa.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

19623.

Iebavieša meitiņāmi
Driķu daru alutiņu:
Gan zināja iebavietis
Lēši meitu audzinājs.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

19624.

Iesaliņa malējam
Bite milna galiņā;
Alutiņa brūveŗam
Meds kubula dibinā.
121 [Gulbenē (Md)].

19625.

Iesaliņa malējam
Melnas acis, melnas rokas;
Dievs dod alus brūveŗam
Tādu melnu alutiņu!
353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

19626.

Iesaliņa malējam
Viena pate vaŗa sakte;
Alutiņa dzērējam
Pilnas krūtis sudrabiņa.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

19627.

Iesaliņa malējiņa
Bitīt' nesa saujiņā;
Alutiņa brūverīts
Lāci veda namiņā.
Liec, lācīti, savu spēku,
Bitīt, savu saldumiņu!
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Iesaliņa malt iedams,
Biti, lāci līdza vežu.
Dod, lācīti, savu spēku,
Bitīt, savu saldumiņu!
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

19628.

Iesaliņa malējiņa
Bitīt' nesa saujiņā,
Lei tie als dzērājiņi
Kā bitītes vīvanāja.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

19629.

Iesaliņa malējiņa
Laba Dieva pielūgusi:
Alutiņa dzērājiņi
Meklē durvju dibenā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 252 -

19630.

Iesaliņa malējiņa
Laba Dieva pielūgusi:
Jaunajiem alu dzert,
Veciem pakšus grābāties.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

19631.

Iesaliņa malējiņa
Laba Dieva pielūgusi:
Jauniem diet, jauniem lēkt,
Veciem rāpus vazāties.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

1. Div' vārdiņus parunāju,
Alutiņu brūvēdama:
Sievām diet, meitām diet,
Vīriem rāpu rāpačot!
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

19632.

Īsal'eņa mal'ējeņa
Loba Dīva nūlyugus'e:
Leist pa lūgu dzāruojīm,
Naattikt durav'eņu!
4222 [Vārkavas pag. D].

19633.

Iesaliņa malējiņa
Pasagula padzirnē;
Dievs dod alus dzērājam
Gulēt galda pagaldē!
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

1. Iesaliņa malējiņas
Padzirnē pakritušas;
Dod, Dievī, tā pakrist
Alutiņa dzērājiem!
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

19634.

Iesaliņa malējiņa
Pasagula padzirnē;
Dievs dod alus dzērājam
Mek(l)ēt durvju dibinā!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

19635.

Iesim, irbe, tecētēs
Pa to klaju atmatiņu!
Tu tecēsi eglenāi,
Es savos brālīšos;
Tu tecēsi skujas rīt,
Es brāļos alus dzēr.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

19636.

Eima, sieva, sētiņā,
Mūs ļautiņi neierauga:
Darīsam paši alu,
Dzersim paši dziedādami!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

19637.

Ej gulēt, delverīt,
Sīkāi raibāi(?) gultiņāi,
Lai palika kannas vāki
Šovakar neklapēti.
213 [Zlēkās (Zlēku pag. Vp)].

19638.

Ej gulēt, Vēja māt,
Neklabini nama durvis;
Ej, gulēt, man' galviņ,
Salda vīna piedzēruse!
40-1 (Lapmežciemā).

19639.

Ekur nāca alus kanna
Par istabu līgodama;
Kas bij miežu arājiņis,
Tas pacēla cepurīti.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

1. Ekur nāce alus muca
Par kalniņu līgodama;
Kas bij miežu arājiņš,
Paceļ savu cepurīti.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

19640.

Es aiz sava skopumiņa
Nepazinu bāleniņa,
Als kanniņu noturēju
Zem baltās vilnatnītes.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

19641.

Es atradu div' bitītes
Silā alu brūvējot;
Salds kā medus, auksts kā ledus,
Stipra Dieva dāvaniņa.
190 [Kuldīā].

19642.

Es gan redzu, es gan redzu,
Māsa mani nemīlē;
Būtu mani mīlējusi,
Būt' nākusi klātsēdēt,
Būt' nākusi klātsēdēt,
Būt' devusi alutiņa.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

- 253 -

19643.

Es gan zinu, es gan zinu,
Div' uz mani taisījās:
Dzīrās miezis ar apīni
Gāŗām solu mani stiept.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

19644.

Es izdzēru brāļam alu,
Iesvied' kannu žogmalī:
Lai izaug brāļam mieži
Pa visiem žogmaļiem.
231 [Stendē (Stendes pag. Tl)].

19645.

Es jums lūdzu, brūverīši,
Brūvējiet saldu alu!
Salda alus brūveŗam
Medus kublas dibenā.
229 [Rideļu pagastā (Engures pag. Tk)].

19646.

Es nedošu rīka meitai
Ne pakula gabaliņa:
Kādēļ mani bāleniņi
Dzeŗ melnām kanniņām?
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

19647.

Es neiešu ārā tirgus,
Zīles kannas nedzēruse,
Lai zīlīte nedziedāja
Mana ceļa maliņā.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

19648.

Es nopirku Vāczemē
Simtu pūru iesaliņa;
Svīda mani kumeliņi,
Jūras kalnus tecēdami.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

19649.

Es pārvedu miezīšam
No Vāczemes apentiņu.
Nebij miera brūveŗam
Nedz čukura galiņā.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

19650.

Es redzēju saiminieku
Zilgalvīti cilājot.
Es tev lūdzu, saiminiek,
Dod man vienu biķerīti!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Es redzēju sav' bāliņu
Zilgalvīti cilājot.
Bāleliņ bāleliņ,
Dod man vienu zilgalvīti;
Ja nedosi zilgalvīša,
Dod jel saldu alutiņu!
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

19651.

Es samalu iesaliņu
Vizulīšu kambarī;
Tēvs darīja alutiņu
Sudrabiņa namiņā.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

1. Es samalu iesaliņu
Sudrabiņa dzirnavās,
Padarīju alotiņu
Vizulīšu namiņā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

19652.

Es šķitos als nedzert
Mazajā ciemiņā;
Cikai tupu, cikai rāpu
Iesavilku cisiņās.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

19653.

Es tev lūdzu, melderīt,
Samal smalku iesaliņu;
Es tev lūdzu, brūverīt,
Brūvē saldu alutiņu!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

19654.

Es to savu līgaviņu
Līdzi vežu godiņā,
Lai tā manu cepurīti
Dzērumā paglabāja.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

19655.

Es var' dzert alutiņu,
Bij man galva nesējiņa;
Bij man gudra mātes meita,
Kas piedeva padomiņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)], 293 [Gravendālē (Mežotnes pag. B)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

19656.

Es cerēju vīnu dzert,
Še nevaid brandaviņa;
Atnes man pizulīti
Tekulīša radziņāi.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

- 254 -

1. Tautu dēls lielījās,
Saldu alu padarījis:
Iznes tādu pižulīti
Tekulīša radziņā.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

19657.

Gāju kāju mēģināt,
Vai kājiņas galvu nes;
Ja kājiņas galvu nesa,
Galva nesa padomiņu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

196571.

Ģērbies, alus brūvēlīti,
Melnajos zābakos,
Lai ģērbjās rauga māte
Baltajās villānēs!
2541 [Vīnšeņķos (Struteles pag. Tk)].

19658.

Driķu mistra alu daru,
Purens nesa ūdentiņu;
Dieva dēli raugu lika,
Medā rokas mērcēdami.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

19659.

Gudri gudri ciema puiši,
Dara saldu alutiņu.
Gudra biju, nepiedzēru,
Lai tie manis nepievīla.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

19660.

Guli, guli, als muciņa
Nosirmušu muguriņu,
Gaidi savu dzērājiņu
No Vāczemes atejot.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

19661.

I galdiņš Dieva lūdza,
Ka būt' labi dzērājiņi:
Ka būt' labi dzērājiņi,
Ta būt' mani nolējuši.
3251 [Sunākstē, Neretā un Ērberķē (Sunākstes, Neretas un Mazzalves pag. Jk)].

19662.

Izbrūvēju alutiņu,
Divi mieži, trīs apīņi,
Lai dzeŗ mani bāleliņi,
Ar kājiņu pieminuši.
224 [Kabilē (Kld)].

19663.

Izbrūvēju alutiņu,
Treju dīķu ūdentiņš;
Gana mīļa mūs' māsiņa,
Trīs novadu cauri vesta.
224 [Kabilē (Kld)].

19664.

Izdarīju alutiņu
No tiem miežu sprunguliem;
Padzēruse, līgaviņa
Asti grieza gredzenā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

19665.

Izsukāju sav' bārdiņu,
Salāpīju kažociņu,
Ieš' kaimiņa apraudzīt,
Kaimiņš dara alutiņu.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

19666.

Jaunais svaini, jaunais svaini,
Miežu alus, miežu alus!
Ja nedosi miežu alus,
Es atņemšu sav' māsiņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

19667.

Jaunajam svainīšam
Alutiņa piebrēķē (=pietrūkst).
Tec, māsiņa, uz upīti,
Atnes tīru ūdentiņu!
1331 [Sikšņu pagastā (Gaujienas pag. Vlk)].

19668.

Jauni puiši, bandinieki
Ar biķeri alu dzēra;
Veci vīri, saiminieki
Ar ozola kanniņām.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

19669.

Jauni puiši nezināja,
Kā vajaga apīņam:
Apīņam gaŗu maikšu,
Miežam sūdu vezumiņa.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

19670.

Kā, brālīti, tu brūvēji?
Kas par saldu alutiņu!
- Pērnie rudzi, pērnie mieži,
Aizpērnajis apentiņš.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

- 255 -

19671.

Kad es dzēŗu(?) miežu alu,
Šķupelēt šķupelēju;
Kad es aŗu druviņā,
Rušināt rušināju.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

19672.

Kad es dzēru, tad es dzēru
No visām kanniņām;
Kad es braucu, tad es braucu
Pa visām atmatām.
366 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

19673.

Kad es gāju miežu sēt,
Ar apīni parunāju.
Aug miezītis augamo,
Tek apīnis tekamo.
Ziemassvētku vakariņu
Liksim abus ķīvenī.
249 [Reņķu muižā (Zebrenes pag. Tk)].

19674.

Kad es gāju miežus sēt,
Dievs sēd ežas maliņā;
Kad es miežu alu dzēru,
Sudrabs kannas dibenā.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

19675.

Kad es guoju mīžus s'ēt',
Sormoj muni kum'el'eņi;
Kad es suoku olu dz'ert',
Nava pruota mit'ētīs.
422 [Līvānu pag. D].

19676.

Kad es mērcu iesaliņu,
Bārzdas tiesu ar iemērcu:
Grib mutīte, grib rīklīte,
Grib bārzdiņa savu tiesu.
224 [Kabilē (Kld)].

19677.

Kad man būtu pilns galdiņš
Sīku baltu biķerīšu,
Lei būt' poļi, lei būt' leiši,
Visi būtu bāleliņi.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].

19678.

Kāda mana māte bija,
Tād' es meita pakaļā:
Vai dzēruse, nedzēruse,
Iem' rociņas plātīdama.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

19679.

Kādi bija tie ļautiņi,
Klusu dzēra alutiņu;
Es nevaru klusumā
Iesaliņa pataisīt.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

19680.

Kaimin'ēši vuorgul'ēši,
Darēsim visi olu,
Saguojuši pul'c'eņā,
Dz'ersim visi dzīduodami!
409 [Līksnas pag. D], 4223 [Višķu pag. D].

19681.

Kam dzērdama es uzdzēršu?
Nav neviena bāleliņa.
Es, svešam uzdzērdama,
Uzdzeŗ' savu vaiņadziņu.
190 [Kuldīā].

19682.

Kam dzīriņu mēs dzeŗam?
Mēs dzeŗam krāsnīšam:
Krāsnīts mūs pamieloja
Ar siltiem veģīšiem.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

19683.

Kas kaiš alus man nedzert,
Gudra galva nesējiņa;
Kas kaiš ceļu man neiet,
Div' bērīši tecētāji.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

19684.

Kas kait man alu dzērt,
Man aug mieži tīrumā,
Man uzauga piecas vārpas
Viena salma galiņā.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

19685.

Kas kait man als nedzert,
Kalpa vīra līgavai:
Vai neauga rudzi mieži
Kalpa vīra tīrumā?
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

19686.

Kas kaitēja puisēnam
Upmalāi nedzīvot:
Līčos auga rudzi mieži,
Gar malām apenīši.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

- 256 -

19687.

Kas no mana nākumiņa,
Kas no dubļu bridumiņa?
Brāļi alu apdzēruši,
Biķerītes apgāzuši.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

19688.

Kas tā tāda alus meita,
Pižucīni mugurā!
Vai tev nebija
Kartūna vamžu?
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

19689.

Kas tie divi skūpstījās
Mūsu nama pakaļā?
Miežu jumis skūpstījās
Ar apīņa cekuliņu.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D], 1253 [Kroņa laicenē].

19690.

Kas tie tādi sanākuši
Sila peku lauzējiņi?
Nav neviena branga vīra,
Kas dzeŗ pilnu biķerīti.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

19691.

Kas tur grazni grozījās
Viņa galda galiņā?
Alutiņš grozījās
Ar apeņu vaiņadziņu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

19692.

Kausiņā, kanniņā,
Tur malciņu nosadzēru;
Baltajā biķerī
Lūpas vien pamērcēju.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

19693.

Klips, kanniņa, klaps, kanniņa,
Tu pie manis, es pie tevis:
Tu pie manas galvas ķēri,
Es pie tavas turētavas.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Tu, krūziņa, pie manim,
Es, krūziņa, pie tevim:
Tu pie manas galvas ķēri,
Es pie tava kamiesīša.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

19694.

Krauklīts kāpa ozolā,
Zelta kokles koklēdams.
Vai, krauklīti, tu redzēji,
Kādas kāzas tur nodzēra?
Vecu miežu alu dzēra,
Vecu rudzu brandavīnu.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

19695.

Krūziņa viena,
Krūziņa otra,
Trešā krūziņa
Veda mani gulēt.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

19696.

Kur, pie vella, alus puisis,
Ka neredz staigājam?
Alus puisis kambarī
Ar meitām jaktējās.
346 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

19697.

Kur tie spaiņi, kur tie kāši,
Lai es teku alutiņa!
Pašam goda tētiņam
Pietrūcin alutiņa.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

19698.

Kur tekat, jūs puisīši,
Rindiņā sastājuši?
Kaimiņos sajutuši
Apīņotu alutiņu.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

19699.

Kur tu biji, alutiņ,
Tur es arī gadījos:
Tu gulēji muciņā,
Es muciņas galiņā.
2 [Aderkašos (Taurupes pag. Rg)], 42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)], 3531 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

19700.

Kur tu biji alutiņ(i),
Tur es arī gadījos:
Tu gulēji muciņā,
Es par kalnu attecēju.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

19701.

Kur tu biji, alutiņi,
Tur es arī gadījos:
Tu gulēji muciņā,
Es pie spundes lūkojos.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)], 281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

- 257 -

19702.

Kur tu jāsi, apīnīti,
Līku kārklu apseglojis?
- Jāšu miežu apraudzīt,
Kādi auga līdumā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

19703.

Labāk dzeŗu krūzītē,
Ne ozola kanniņā:
Saldens alus krūzītē,
Rūgts ozola kanniņā.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

19704.

Labāk dzeŗu purviņā
Kļikurainu ūdentiņu,
Neķā dzeŗu als ar medu
Par māsiņas aizvedumu.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

19705.

Lai ir gudris, kas ir gudris,
Apīnīts vēl gudrāks,
Apīnīts gudris vīrs,
Kāpa kokam galiņā.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

19706.

Lai sadera, kas sadera,
Bet tie četri saderēja:
Sader puisis ar meitīnu,
Sader miezis ar apīni.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

19707.

Lai sēstos kur sēstos,
Sēstos galda galiņā:
Ies kanniņa kur iedama,
Ies galdiņa galiņā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

19708.

Lasīt man miežu vārpu,
Nemīņāt kājīnām;
Dzerti man miežu alu,
Nelaistīt zemītēi.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

19709.

Lieli kungi tā nedzēra,
Kā dzeŗ mani bāleliņi:
Sārtiem skrēja biķerītes
Pa galdiņa galiņam.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Skrindu skrandu glāzes lēca
Gabaliņu gabalos;
Tā nedzēra lieli kungi,
Kā dzeŗ mūsu brāleliņi.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 190 [Kuldīā].

19710.

Lej man pilnu, itin pilnu,
Es bij' pilna dzērējiņa;
Pilna vīra sieva biju,
Pilnu dzēru biķerīti.
226 [Kandavā (Tl)].

19711.

Lej man pilnu, itin pilnu,
Lai es dzeŗu, vai nedzeŗu;
Jūdz man labu, itin labu,
Lai es braucu, vai nebraucu!
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

19712.

Lej man pilnu, itin pilnu,
Es bij' pilna dzērājiņa;
Jūdz man labu, itin labu,
Es bij' laba braucējiņa!
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

19713.

Līda Dievs istabā,
Vaicā pašu saiminieku.
Tas bij pats saiminieks,
Kas sēd galda galiņā.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

19714.

Lūdzu znotu, lūdzu draugu
Ar manim alus dzert;
Man bitīte medu nesa
Ar paegļa kanniņām.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

19715.

Luste man alu dzert,
Kur lustīga krodzeniece;
Luste man sievu ņemt,
Kur lustīga sievasmāte.
116 [Bormaņu muižā (Trapenes pag. Vlk)].

19716.

Lustes, prieka nevarēju,
Brāļa durvis atvērdama:
Ap galdiņu vīri sēd
Kā dižaji ozoliņi.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

- 258 -

19717.

Lustes, prieka nevarēju,
Brāļa durvis atvērdama:
Pilns galdiņš biķerīšu,
Pats sēd galda galiņā.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

19718.

Māsiņa brāļam
Patekas nesa,
Tautām taupīja
Alutiņa.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

19719.

Man, māmiņa, no tās mucas,
Kur mellajis runcis tup;
Kur mellajis runcis tup,
Tur bij saldis alutinis.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

19720.

Man uzauga div' miezīši,
Pabrūvēju alutiņu:
Salds kā medus, auksts kā ledus, -
Ak tu Dieva dāvaniņ'!
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Trīs miezīšus iemērcēju,
Sešas mucas izdarīju,
Sešas mucas izdarīju
Salda, garda alutiņa.
Salds kā medus, auksts kā ledus,
Ekur Dieva dāvaniņa!
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

19721.

Mana mīļa nāburdzīte,
Vai es nācu ķīvēties?
Nācu tevis apraudzīt,
Salda alus nodzerties.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

19722.

Mans tēvīnis izbrūvēja
Astugalu alutīnu;
Visi ēda, visi dzēra,
Visi astes kustināja.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

19723.

Maza maza mucīna,
Salds alutīnis;
Maza maza dzīrīna,
Bet labi līksma.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

19724.

Mazu mazu enkurīti
Salda alus piebrūvēju,
Nevīdosi pate dzerti,
Ne saviem brāļiem dot.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

19725.

Mieža māte savu meitu
Dod apīņa dēliņam;
Pate gauži noraudāja,
Ģeķam meitu atveduse.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

19726.

Miezīts auga ar apeni,
Eža vien starpiņā;
Es pielūdzu rauga māti,
Lai savelk kopiņā.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

1. Miezis auga ar apīni,
Eža vien starpiņā.
Dievs dos labu briedumiņu,
Lēks vienā kocenē.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

19727.

Miezīts bija gudris vīrs,
Sav' galviņu sānis grieza;
Apentiņis vēl gudrāks,
Kokā kāpa lūkoties.
226 [Kandavā (Tl)].

19728.

Mēs bijām pieci brāļi,
Visi pieci stipri vīri;
Visi pieci nenesām
Viena poda apīnīšu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

19729.

Meitas alu darījušas,
Piebērušas apīnīšu;
Puiši, malku dzērušies,
Nevar kļūt kumeļā.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

19730.

Meitas lūdza brūveŗam:
Dari saldu alotiņu!
Brūvers lūdza meitiņām:
Maliet smalku iesaliņu!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

19731.

Melni vērši, balti ragi,
Tie bij miežu arājiņi;
Veci vīri, sirmas bārzdas,
Tie tie alus dzērājiņi.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 259 -

19732.

Melnu ļaužu tas tēviņš,
Melnu dara alutiņu.
Dod, Dieviņ, citu gadu
Vēl melnāku padarīt!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

19733.

Meženieki meženieki,
Dodit meža brandavīnu!
Saldens meža brandavīns,
No saknēm iztecējs.
3031 [Tomē (Tomes pag. Rg)].

19734.

Mīlēties mīlējās
Tai ciemā alus dzert:
Saldens alus, balta kanna,
Daiļa pati nesējiņa.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

19735.

Muša gāja kungam gaust,
Kam nedeva alutiņa.
Dod, mušiņa, kungam tiesu,
Dzersi alu dziedādama!
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

19736.

Andri Andri, staļļa puisi,
Jūdz dūkanu kumeliņu!
Bāliņos saldans alus,
Lai es dzeŗu dzeŗamo.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

19737.

Jēpis nesa Anniņai
Saldu medu krūziņā:
Še, Anniņa, nodzeries,
Lai tev ire salda mute,
Lai tev ire salda mute
Vakarā nobučot!
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

19738.

Nuoc', Dīv'eņ, uz manim
Šūvokor vakarātu!
Soldon' doru olut'eņu
Vac' ūzula c'el'm'eņā.
422 [Līvānu pag. D].

19739.

Nāc šurp, glāziņ,
Manā priekšā!
Es tevi izdzeršu
Parakstīdāms.
Tas mans brālītis,
Kas mani balvo
Ar alus kanniņu,
Ar vīna glāzīti.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

19740.

Nāciet, brāļi, nāciet, māsas,
Uz manimi alus dzert!
Man muciņa kambarī
Nosirmo(j)šu muguriņu.
94 [Odzienā, Ļaudonas (Mētrienas pag. Md)].

19741.

Namiņš kūp, namiņš kūp,
Bāliņš dara alutiņu.
Es tecēju misas dzert,
Dabūj' kausu mugurā.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

19742.

Namiņš kūp, namiņš kūp,
Bāliņš dara alutiņu.
Ik vakara puiši nāca
Salda alus nodzerties.
65 [Valtenbergā (Mazsalacas pag. Vlm)].

19743.

Namiņš kūp, namiņš kūp,
Bāliņš dara alutiņu.
Jūdz, tautieti, kumeliņu,
Brauksim abi alus dzert!
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

1. Namiņš kūp, namiņš kūp,
Bāliņš dara alutiņu.
Jūgšu bēri kamanās,
Braukšu sērstu bāliņos.
3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

19744.

Nav neviena tāda vīra,
Kas dzeŗ pilnu biķerīti.
Pilna vīra sieva biju,
Pilnu dzēru biķerīti.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

19745.

Ni man labi mieži aug,
Apenīši neziedēja;
Ni es ņēmu līgaviņu -
Vēl nav man uzauguse.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

- 260 -

19746.

Nebij manis kumeliņis
Šai ciemā auzu ēdis;
Nu es pats alu dzēru,
Kumeliņš auzas ēda.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

19747.

Nedzer, māsiņ,
No alus glāzes!
Šodien tautas alu deva,
Rīt dos gaužas asaras.
2071 [Ancē (Ances pag. Pg)].

19748.

Nedzeršu, kūmiņa,
Tavu alutiņu,
Es gan redzēju,
Kas lēca mucāi:
Ielēca dzeltena
Apeņa spordze.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

19749.

Nepiedošu, nepiedošu
Alutiņa brūveŗam:
Es atradu kanniņā
Nevirušu apenīti.
190 [Kuldīā].

19750.

No tā mieža putru vāra,
No tā dara alutīnu.
Kā tā putra tā nereiba,
Kā reibst miežu alutīnis?
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

19751.

Nodzēros dzeŗamā
Mellajā ķipītī;
Lai Ķipītis, kāds ķipītis,
Kad tik labis dzeŗamais!
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

19752.

Nosadzēru miežu alus
Pa mazam malciņam;
Noraudzīju labus ļaud's,
Maliņā stāvēdama.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

19753.

Nosadzēru laba als
Pa mazam malciņam;
Nosaklausu labu ļaužu
Ne tik labi runājam.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

19754.

Nolaistītis tas galdīns,
Te nav labu dzērājīnu;
Būtu labi dzērājīni,
Ar mēlīti nolaizītu.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

19755.

Nu bi dzert brāļam kāz's,
Nu galdiņ' coure sist,
Nu galdiņ' coure sist
A sudrab' biķ'rem.
214 [Zūrās (Zūru pag. Vp)].

19756.

Nu dzeŗam, vedekliņas,
Pa visai biķerei,
Nu atnāca tas godiņis,
Ko mēs seni gaidījām.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

19757.

Nu es biju piedzēruse,
Kā vakar dzīrusēs.
Kur tie mani vīra radi,
Ka tie manis neredzēja?
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

19758.

Nu es biju tā piedzēris,
Ka vairs otra nepazinu:
Zirgu savu znotu saucu,
Siena kaudzi līgaviņu.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

19759.

Nu es biju tā dzēruse,
Ka es pate nezināju:
Sav' brālīti vīru saucu,
Sav' vīrīnu bālelīnu.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

1. Es biju dzēruse,
Pasdzērusēs,
Es savu vīriņu
Vairs nepazinu,
Savu vīru znotu saucu,
Savus bērnus bāleliņus.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

19760.

Nu es biju tā dzēruse,
Kā vakar dzīrusēs:
Brāļi mani pašu veda,
Māršas nesa villainītes.
3531 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 261 -

19761.

Nu es biju tā dzērusi,
Kā vakar dzīrusies;
Vīriņš man kājas āva,
Kalpiņš tina sietaviņas.
2 [Aderkašos (Taurupes pag. Rg)], 30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

19762.

Nu, māsiņas, tikāmies,
Kad atkal tiksimies?
Tiksimies bāliņos
Pie saldena alutiņa.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

19763.

Nu mēs, bāliņi, sasatikušies,
Sasatikušies, sasatikušies;
Nu mēs, bāliņi, sasadzersimies,
Sasadzersimies, sasadzersimies!
Dzer, manu bāliņu, dzer, dzer, dzer,
Dzer, dzer, dzer!
399 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

19764.

Nu uz māju, nu uz māju,
Vai tur labi, vai tur slimi!
Te paliek saldens alus,
Te sūrais brandaviņš.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

19765.

Padarīju alotiņu
Mazajā kubulā,
Visi ciema circenīši
Samērkuši mētelīšus.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

19766.

Padarīju alutiņu
Šķībulīti, greizulīti;
Tādi mani viesi nāca,
Luputaini, kankaraini.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

19767.

Padarīju alutiņu
Tievu tievu, saldu saldu,
Lai dzeŗ visi bagātie,
Cepurītes cilādami.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].

19768.

Palīdz', Dievs, kam palīdzi,
Palīdz' alus brūveŗam:
Brūveŗam nobrūvēt,
Alu tam(?) notecēt.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

19769.

Palīdz', Dievs, kam palīdz',
Palīdz' mūsu brūveŗam:
Zeijai rikšu tecināt,
Kubulam putas celt.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Palīdz', Dievs, kam palīdz',
Palīdz' alus brūveŗam:
Kubulam augsti rūgt,
Žeirim lēni notecēt.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

19770.

Paši brāļi sanīdās,
Paši mieru saderēja,
Paši mieru saderēja
Pie tā salda alutiņa [sūra brandaviņa].
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

19771.

Pie galdiņa tikāmies,
Pie galdiņa šķīrāmies;
Ne pie doru tikāmies,
Ne pie doru šķīrāmies.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

19772.

Piedzēruse māmuliņa,
Piedzēruse vedekliņa;
Viena otru vaicājās:
Kur palika atslēdziņas?
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

19773.

Pilna vīra sieva biju,
Pilņu dzēru biķerīti;
Es nebiju ieradusi
Dīku kannu klaudzināt.
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

19774.

Pilna vīra sieva biju,
Pilnu dzēru biķerīti;
Ja kas kāda pušelniece,
Lai uz pusi pušojās.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Lej man pilnu, itin pilnu,
Es bij' liels dzērājiņš;
Kas jau kāds smurgulīts,
Smurgulēt smurgulēja.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

19775.

Pilna vīra sieva biju,
Pilnu dzēru biķerīti;
Kad es gāju druviņā,
Pilnu darbu vien darīju.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

- 262 -

197751.

Pilna vīra sieva biju,
Pilnu dzēru biķerīti,
Pilnu dzēru biķerīti
Tautu galda galiņā.
224 [Kabilē (Kld)].

19776.

Pilna vīra sieva biju,
Pilnu dzēru biķerīti;
Vidū gultas vien gulēju,
Negulēju maliņā.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

19777.

Pilnu kannu pate dzēru,
Pilnu devu bāliņam;
Nebij mani māmuliņa
Tukšu roku auklējuse.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

19778.

Pilnu kannu pati dzēru,
Pilnu devu brāliņam;
Vai es kāda nomalīte,
Ka pusīšu dzērājiņa?
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

19779.

Pillu lēju, tukšu dzēru
Baltu skārda biķerīti,
Ka tas gāja skanēdams
Pa bāliņa galda virsu.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

19780.

Pirmā reize šai vietā
Man dzeŗot alutiņu;
Nu neiešu sētiņā
Bez deviņu nedēliņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

19781.

Pirmoreiz man dzeŗot
Šī sētā alutiņš;
Nu atgāja man' māsiņa,
Nu arvienu es atiešu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

19782.

Puiši puiši, jūdzat zirgus,
Braucat maikšus eglienāi:
Apentiņis ziņu sūta
Apkārt tēva novadiņ'.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

19783.

Puisīts manis kaunējās,
Es puisīša nesakaunu,
Es, uz puiša raudzīdama,
Dzēru pilnu biķerīti.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

19784.

Puisīts meitu aicināja:
Nāc, meitiņa, miestu dzert!
- Dzer, puisīti, tu papriekšu,
Tu pats miesta darītājs!
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

19785.

Pussnātine kultu, maltu,
Pussnātine druviņā;
Kad jādzeŗ alutiņš,
Pussnātine aizkrāsnē.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

19786.

Raksti, raksti, meža bite,
Lauka bitei grāmatiņu;
Dzeŗat alu, bāleniņi,
Dodat ziņu māsiņai!
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

19787.

Rikšiem bēri es palaidu
Pa smilgāju atmatiņu,
Dzirdēj' savu sievasmāti
Saldu alu brūvējam.
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)].

19788.

Rikšiem teku gar sklandām
Pie ciemiņa alu dzert:
Ciemiņam baltas kannas,
Saldis, gārdis alutiņis.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

19789.

Rudzus s'ēju, mīž' izauga,
Apein'ēši nūzīd'ēje;
Olu doru, mads nūryuga,
Dīva dāli dzāruojeņi.
4222 [Vārkavas pag. D].

19790.

Rudzus sēju, miež' izauga,
Apīnīši noziedēja;
Alu daru, meds palika,
Bites vien nosanēja.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

- 263 -

19791.

Rudzus sēju, miež' izauga,
Apenīši noziedēja;
Alu daru, meds palika
Kubuliņa dibinā.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

19792.

Rudzus [Linus] sēju, miež' uzauga,
Apīnītis noziedēja;
Alu daru, meds iztek
Bitēm dzert, ne māsām.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

19793.

Rudzus sēju, miež' izauga
Dzelteniem akotiem;
Alu daru, meds izrūga
Sarkanām putiņām.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

19794.

Saimenieka dēli dzēra,
Biķerīšus mētādami;
Es tupēju dandziņā,
Tik man acis neizlaida.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1. Znoti, dēli alu dzēra,
Es tupēju dandziņā;
Tik man acis neizsita
Ar sudraba biķerīti.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

19795.

Saimenieku saimenieku,
Neliedz manim alutiņu:
Kad es iešu druviņāja,
Es varīti netaupīšu.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

19796.

Sak' briedītis(?) tecēdamis:
Kritīs mana liela vara,
Kritīs mana liela vara,
Lūzīs mani balti ragi.
Nu būs mani balti ragi
Bajāram alus dzert.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

19797.

Saka mani piedzērušu,
Kad es biju nosarkuse.
Tikai pate nosarkuse
No tā diža sīvumiņa.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

19798.

Saka mani piedzērušu,
Vēl es biju nedzērusi;
Kad es būtu piedzērusi,
Tad es rāpu rāpuļotu.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

19799.

Saka mani sasarkušu,
Brandaviņa piedzērušu;
Man pašai sārti vaigi,
Sarkans rožu vainadziņš.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Visi mani sārtu saka,
Brandavīna piedzērušu.
Es jau pate sārta biju,
Vainadziņu valkādama.
89 [Leimaņos (pie Vecpiebalgas C)].

19800.

Saka mani traku traku
Es gudrāka par visiem:
Es izvilku miežam taukus,
Apīņam sūrumiņu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

19801.

Saldens alus krūzītē
Līdz pašami dibenam;
Skaista mana līgaviņa
Līdz pašami vecumam.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

19802.

Salnas ēsti miezīši,
Kārkla apīnīši
Ni tvīka, ni reiba,
Ni veda gulēt.
Tīruma miezīši,
Dārza apīnīši,
Tie tvīka, tie reiba,
Tie veda gulēt.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

19803.

Sapinam brūverīti
Sudrabiņa pinekliņu,
Lai tas daudz(i) nestaigāja
Avotiņa lejiņā.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

- 264 -

19804.

Sarkan' mana līgaviņa,
Sarkan' alus piedzērusi;
Sarkan' mieži uzauguši
Degošā līdumā.
224 [Kabilē (Kld)].

19805.

Sarkans alus krūzītē,
Es sarkana dzērējiņa;
Tautiešam acis dega,
Uz manim raugoties.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

19806.

Sarkans alus kanniņāje,
Luste manim tevi dzert;
Smuka meita vaiņagāje,
Luste manim tevi ņemt!
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

19807.

Sauc manu svainīti
Diž' dravenieku.
Neviena kanniņa
Ar medutiņu!
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

19808.

Šādi tādi sanākuši,
Nodzeŗ manu alutiņu;
Nodzēruši alutiņu,
Nosit visas beņķa kājas.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

19809.

Šādi tādi sanākuši,
Visi bārdas kustināja,
Visi bārdas kustināja
Uz tā dzīŗas saimenieka,
Uz tā dzīŗas saimenieka,
Brandavīna gribēdami.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

19810.

Šķita nieka neatrast
Mazajā istabā:
Pilnu galdiņu atradu,
Pilnu ļaužu istabiņu.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

19811.

Šļūteri šļūteri,
Es tevi bungāšu,
Kam man nedevi
Rudzu alutiņa.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

19812.

Šļūteri šļūteri,
Tu tiksi bungāts
Tik mīkstu muguru
Kā tavu vēderu.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

19813.

Šļūterīti šļūterīti,
Alutiņu alutiņu!
Es tev došu linu kreklu
Ar pakula piedurknēm.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

19814.

Sēju miežus līdumā,
Dēst' apeni maliņā;
Man bij labi raudzīties,
Kā tie abi ķīvējās.
3251 [Sunākstē, Neretā un Ērberķē (Sunākstes, Neretas un Mazzalves pag. Jk)].

19815.

Sēju miežus, stād' apīņus,
Eža vien starpiņā,
Lai tie abi skūpstījās
Līdz citam rudenim.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

19816.

Sen slavēja tautiņās
Al' ar medu brūvējot;
Nu nogāju, nu atradu
Aizpērnajas pataciņas.
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

19817.

Seskis dara alutiņu,
Caur zemīti dūmi kūp.
Piecas mucas saldans alus
Caur seijīti tecēt tek.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

19818.

Sīki mieži, smalki malu,
Saldu taisu alutiņu;
Sīkas mazas man māsiņas,
Salda alus dzērājiņas.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)].

19819.

Sīlīts mani aicināja
Ik rudeņus alus dzert.
Kur, sīlīti, miežus ņēmi,
Ne no mana līdumiņa?
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)].

- 265 -

1. Cīrulītis alu dara
Kumeliņa pēdiņā.
Kur, cīruli, miežus ņēmi,
Ne no mana līdumiņa?
216 [Ventspilī].

19820.

Sildiet man siltu alu,
Lūdziet man, lei es dzeŗu!
Vakar bij' daudz ēduse,
Šodien ļoti nevesela.
317 [Lindē (Birzgales pag. Rg)].

1. Es vakar daudz dzērusi,
Šodien ļoti nevesela;
Sildiet mun al' ar medu,
Lūdziet mun, lai es dzeŗu!
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

19821.

Silti vējiņ', i pūtiet
Apīnīša dārziņā,
Lei galviņa nesāpēja
Alotiņa dzērājam!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

19822.

Zinu, zinu, nesacīšu,
Kur vāvere alu dara:
Priedes, egles galiņā,
Gar zariem tecināja.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

19823.

Sirmi zirgi auzas ēda,
Muguriņas sagriezuši;
Veci vīri alu dzēra,
Bārdas vien skurināja.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

1. Sirmi zirgi auzas ēda,
Kopā gurnus sagriezuši;
Veci vīri alu dzēra,
Grīstē bārdas sagriezuši.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

19824.

Sirmi zirgi auzas ēda,
Muguriņas sagriezuši;
Veci vīri alu dzēre,
Kārklim pītas cepurītes.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

19825.

Sirmi zirgi auzas ēda,
Mugurriņas sagriezuši;
Veci vīri alu dzēra,
Kungam tiesu nodevuši.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 121 [Gulbenē (Md)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)], 207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

19826.

Sirmi zirgi auzas ēda,
Muguriņas sagriezuši;
Veci vīri alus dzēra,
Rociņāmi dodamies.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

19827.

S'ērmi zirgi auzys ēd'e,
Sagrīzuši mugareņis;
Jauni puiši olu dz'ēr'e,
Skandynuoja bičereitis.
427 [Varakļānu pag. Rz].

19828.

Slavējiet, slavējiet
Alutiņa dzērājiņu:
Kuŗš puisīts alu mīl,
Tas mīl savu līgaviņu.
100 [Rāmuļos (Rāmuļu pag. C)].

19829.

Znotis mani znoti sauca,
Dzert ne reiz' nepadev'.
Alus muca pagrabā,
Sasirmē(j)si mugurīn'.
119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)].

19830.

Znotos gāju alus dzert,
Znota vārdu nedzirdēju.
Melli kaķi aizkrāsnē,
Tie man' znotu znotenāja.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

198301.

Sidrabota zīle dzied
Rīgas torņa galiņā.
Tur dzeŗ kungi, tur bajāri,
Zeme rīb dancojot.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

19831.

Sveši ļaud's padarījši
Vaiverīšu alutiņu,
Domādami man's bāliņus
Kā sunīšus lacējiņus.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

19832.

Tā es gāju pie ciemīna,
Ka padzerta alutīna;
Ja es alus nepadzēru,
Žēl man ceļa gājumīna.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

- 266 -

19833.

Tā sacīja apenītis,
Gaŗu mietu tecēdams:
Dievs dod alus dzērējam
Meklēt duru dibenā!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

19834.

Tā sacīja apīnītis,
Kubulāja ielēkdams:
Jauniem ēsti, jauniem dzert,
Veciem pakšus grabināt.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

19835.

Tādi vien sanākuši
Teļu putras strēbējiņi;
Nav neviena pilna vīra,
Kas dzeŗ pilnu biķerīti.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

19836.

Tādi vien stāvmucnieki
Apdzeŗ manu alutiņu!
- I es gāju druviņā,
I man plīsa vilnānītes.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

19837.

Taisi vietu, līgaviņa,
Kur tu pate zinādama!
Ja būs gudra man galviņa,
Gan es tevi atradīšu,
Gan es tevi atradīšu
Tumšajā kaktiņā.
3531 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

19838.

Taisit augstys, buol'el'eņi,
Dz'eramuos ustab'eņis,
Lai varēs olu dz'ert',
Augš rūceņis vācynuot'.
426 [Sakstagala pag. Rz].

19839.

Tautas alu pabrūvējšas
Tievu tievu, gaŗu gaŗu:
Trīs dīķi ūdeņa,
Pušpūre miltu.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

1. Tautiets alu pabrūvējis
Tievu tievu, gaŗu gaŗu:
Piecus dīķus ūdentiņa,
Trīs saujiņas iesaliņa.
190 [Kuldīā].

19840.

Tautas alu padarīja
Tievu tievu, gaŗu gaŗu.
Dzeriet, mani bāleliņi,
Jele pušu pārliekdami!
317 [Lindē (Birzgales pag. Rg)].

1. Tievis tievis, gaŗis gaŗis
Svešu ļaužu alutiņš;
Dzeriet, mani bāleliņi,
Trim kārtāmi locīdami!
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

19841.

Te es dzēris, te gulēšu,
Tai galdīna galīnāi,
Ja jūs mani nevadāt,
Ja celīna nerādāt.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

19842.

Tikmēr dzēru miežu alu,
Līdz kājiņas vairs nenesa;
Kad kājiņas vairs nenesa,
Lai nes bēris kumeliņis.
193 [Lutriņos (Lutriņu pag. Kld)].

19843.

Trīs miezīši es iemērču,
Iztaisīju iesaliņu;
Trīs muciņas izbrūvēju
Salda, garda alutiņa;
Trīs glāzītes es izdzēru,
Tūliņ kājas cilājās.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

19844.

Trīs miezīši es iemērču
Savas labas labībiņas;
Piecas mucas kāsumā,
Trejdeviņas piebildīju.
1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)].

19845.

Trīs miezīšus es iemērcu
Savas mīļas labībiņas;
Znotus, kūmus aicināju
Uz manim misas dzert.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

- 267 -

19846.

Trīs miezīši, sešas mucas
Salda, garda alutiņa;
Vēl jau būtu otras sešas,
Kam brūveris negulējs.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

198471.

čuru čuru tarerē
Muca tek dziedādama;
Izčurējse, iztecējse, -
Nav ne tapa āzbāzēja.
224 [Kabilē (Kld)].

19848.

čuči, guli, man' galviņa,
Alutiņa piedzērusi;
No rītiņa cēlusies,
Ņemies gudru padomiņu!
190 [Kuldīā].

19849.

Tūlīnu, it ātri
Iesalu malti:
Redz' savu bāliņu
Par lauku nākam.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

19850.

Vai tie mani sviķu kalni
Visai lieti nederēja?
Vienā sēju miežus rudzus,
Otrā stādu apenīšus.
377 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

19851.

Vakar bija baltas kannas,
Šorīt raibas norakstītas,
Šorīt raibas norakstītas
Vanadziņa nadziņiem.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

19852.

Vakar biju daudz dzērusi,
Daudz aplam runājusi;
Šodien kauna nevarēju
Vakarēju dzērumiņ'.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

1. Es vakar daudz nodzēru,
Vakar daudz noģeķoju,
I šodien žēl palika
Vakarēja ģeķojuma.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

19853.

Vakar dzēru, šodien dzēru
Lielajosi radiņos,
Lielu kausu gaŗu ļipu
Abi rokas turēdams.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1. Jau vakar, āzvakar
Tā es dzēru brālīšos,
Lielu ķipi gaŗu kātu
Abi roki turēdams.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

19854.

Vakar dzēru, šodien reiba
Vāverīšu alutiņš.
Vāverīšu alutiņš,
Caur sakārni tecināts.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

19855.

Vasariņa raudājās,
Ka nedzēra alutiņa.
Ko dzersim, vasariņa?
Trīs graudiņi vārpiņā.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Miķelītis man sacīja:
Dari mīkstu alutiņu!
Ko darīšu, Miķelīti?
Trīs graudiņi vārpiņā.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

2. Saka miežu vasariņa:
Kāpēc alus nedzeriet?
Ko dzersim, vasariņa?
Trīs miezīši vārpiņā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

19856.

Viena pati miežus pļāvu,
Viena vārpas salasīju;
Kad bāliņš alu dara,
Piln' istaba dzērājiņu.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

19857.

Vecais tēvs ar apīni
Viens otram labu dara:
Tēvs duŗ mietu apīņam,
Apīns tēvu dancināja.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

19858.

Vecais tēvs savus bērnus
Agri sūta druviņā.
Saldu rodu, gardu rodu
Jaunu miežu alutiņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 268 -

19859.

Vecajam tēviņam
Daru auzu alutiņu,
Tas mācēja bubināt,
Rijas krāsni kurināt.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

19860.

Vidzemnieki, vārgi ļaudis,
Aparāja alu dara;
Mūsu suņi aizskrējuši,
Alum raugu sajaukuši.
308 [Altenē (Seces pag. Jk)].

19861.

Vilkš' kažoku mugurā,
Ieš' kaimiņu apraudzīt:
Kaimiņam namiņš kūpa,
Kaimiņš dara alutiņu.
308 [Altenē (Seces pag. Jk)].

19862.

Vilciņš olu padarija,
Lopsa diedza brandaviņu;
Nu tie grib šuoruden
Sovus bārnus guodanāt.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

19863.

Visapkārt galdu laižu
Sidrabiņa biķerīti.
Nava mana arājiņa,
Kas saņēma biķerīti.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

19864.

Visapkārt sūrums tek,
Mūs' pusē vien netek;
Kad nāks jauna vasariņa,
Būs i mūsu pusītē.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

19865.

Visapkārt sūrums tek,
Mūs' vidū neietek;
Vai tādēļ neietek,
Ka mēs lieli dzērājiņi?
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

19866.

Visapkārt sūrums tek,
Mūs' vidūi vien netek.
Vai tie mūsu brankūzīši
Zil' uguni nodeguši?
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

19867.

Visi mani kankarīši
Cilātiesi cilājās,
Redzēj' sētas saiminieci
Zilgalvīti nesājot.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

19868.

Caur sakārni tecināju
Sila zemes alutiņu;
Salts kā leds, gards kā meds,
Ak tu Dieva devumiņš!
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

19869.

Ciema puiši bāleliņi
Saldu dara alutiņu.
Gudra biju, nepiedzēru,
Lai tie mani nepievīla.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

1. Ciema puiši viltinieki,
Saldu alu taisīdami,
Gribēj' mani piedzirdīt,
Noņemt manu vainadziņu.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

19870.

Ciemiņš dara saldu alu,
Gribēj' mani piedzirdīt;
Gudris biju, nepiedzēru
Es ciemiņa salda alus.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

19871.

Cisiņa, māsiņa,
Tais' mīkstu vietu;
Apeni, brālīti,
Ved mani gulēt!
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

56062.

Ai apīni, apīnīt,
Kam tev bija tā darīt?
Tēvs sprauž mietu apīņam,
Apīns tēvu dancināja.
166 [Kalsnavas Md].

56063.

Tēvs apienim mietu dūra,
Apiens tēvu dancināja;
Apiens tēvu dancināja,
Gar mietīnu tecēdams.
94 [Dunikas Lp].

- 269 -

56064.

Apīnīts tēvu kūla
Liela ceļa maliņā,
Kam tas man mietu dūra,
Lika augstu gaisā kāpt.
48 [Bērzaunes Md].

56065.

Apeiņs veci dancynuoja,
Siksneņā turādams.
Doncoj, veci, apeiņs tur,
Mīzs nu molas pazasmej.
389 [Silajāņu Rz].

1. Apeins veci dancynuoja,
Siksniņā turādams.
Apeins tur, vecels doncoj,
Es aiz smīkla navarēju.
389 [Silajāņu Rz].

56066.

Vai Dīviņi, soldons ols,
Kur tī škeiti apenīši?
Aiz kalniņa leicītīji,
Pašā Dīva duorziņāji.
Pašā Dīva duorziņā(ji),
Jezupiņa kryumiņā.
170 [Kapiņu D].

56067.

Ai galdeņi, ai galdeņi,
Kai tev skaiški pīderas!
Ap tevim meitas sēdi
Kai līpeņas zīdēdams.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

1. Vai galdeņi, vai galdeņi,
Kai tev skaiški pīdarēja!
Ap tevimi veiri sjād
Kai rasnīji ūzuleņi;
Ap tevimi meitas sjād
Kai īveņis zīdeidamas.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

2. Oi gaļdeņi, oi gaļdeņi,
Kai tev skaiški pīdarēja!
Ap tevim puiši sēž,
Kai ūzuli lopuodami;
Ap tevim meitas sēž,
Kai rožeņas zīdādamas.
182 [Kaunatas Rz].

3. Oi galdeņ, oi galdeņ,
Kai tev skaiški pīdarēja!
Ap tevimi veiri sēd
Kai rasnī ūzuļeņi;
Cyts namuocē veižu peit,
Cyts rogovu pataiseit.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

56068.

Ai, lūdzama liela māte,
Iznes alu brandavīnu!
Šīs ir tādas jumpraviņas,
Brandaviņa dzērājiņas.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

56069.

Ai tu seikū apeineit,
Tovu lelū styprumeņu:
Tu varēji veirus guozt
Kai rasnūs ūzuleņus.
143 [Jāsmuižas D].

56070.

Ai galviņa, ai galviņa,
Kā tas koši piederēja!
Kad tu mani lustināji,
Tad es tevi kustināju.
282 [Nīcas Lp].

56071.

Ai miezīt, akotiņ,
Tavu saldu alutiņ'!
Balts kā zaķis, reibst kā aklis,
Ak tu Dieva dāvaniņa!
242 [Lubejas Md].

56072.

Ai ugiņ dzierkstelit,
Līdz man al padarit!
Es tev doš piermejam,
Ne sovam bāliņam.
445 [Ugāles Vp].

56073.

Uguntiņa, dzirkstaliņa,
Palīdz olu izbrūvēt!
Kubulam augsti rūgt,
Žeiram labi notecēt.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

56074.

Alus alus,
Laid mani iekšā,
Es gribu, es gribu
Lustīga būt,
Es gribu, es gribu
Lustīga būt!
Alus manim nevajaga,
Brandaviņa vajadzēja.
604 [Dažādi iesūtītāji].

- 270 -

56075.

Aiz kalniņa dūmi kūp,
Kas tos dūmus kūpināja?
Smukmeitiņa kūpināja,
Saldu alu brūvēdama;
Saldu alu brūvēdama,
Baltas kannas mazgādama.
32 [Babītes (Piņķu) Rg].

56076.

Aiz kalniņa mīžus sēju,
Lai apeiņi naredzēja;
Gon apeins īraudzēja,
Garu žeiksti tacādams.
358 [Rugāju Abr].

56077.

Āz kalnīna miežus sēju,
Lai apienis neredzēja;
Apienītis gudrs vīrs,
Kokā kāpe lūkoties.
Vai tu gudrs, vai negudrs,
Tev jāmirkst mucīnā!
39 [Bārtas Lp].

1. Apenītis gudris vīrs,
Kokā kāpa lūkoties.
Vai tu gudris, vai negudris,
Tev jāgul mucīnā!
39 [Bārtas Lp].

2. Apinītis, spurgalītis,
Kokā kāpa lūkoties.
Visu savu gudrumiņu
Ietecēja muciņā.
39 [Bārtas Lp].

56078.

Apīnīts gudrs vīrs,
Kokā kāpa lūkoties.
Ai miezīti, apīnīti,
Tu man ļauna nedarīji!
476 [Vecpiebalgas C].

56079.

Apenīts gudris vīrs,
Kokā kāpa raudzīties;
Ciemu meitas, zeltenītes,
Baltus kreklus mazgājot.
335 [Puzes Vp].

1. Apentiņis gudris vīriņš,
Kokā kāpa lūkoties;
Aiz kalniņa lejiņai
Tautas meitas velējās.
413 [Stendes Tl].

56080.

Apīnītis gudris vīrs,
Kalnā kāpa skatīties;
Kalnā kāpa skatīties,
Kādi mieži tīrumā,
Ja būs mieži tīrumā,
Nebūs apiņ' dārziņā.
283 [Nīgrandas Azp].

1. Apīnīts gudris vīris, līgo,
Jānīt!
Kāp kokā skatēties, līgo, līgo!
Kādi mieži laukā aug, līgo,
Jānīt!
Miezīšam ir dzelten' ziedi, līgo, līgo!
23 [Ārlavas Tl].

56081.

Miežus sēju kalnīnāji,
Apienīšus lejīnā;
Apienītis gudris bija,
Augstu kāpa skatīties;
Augstu kāpa skatīties,
Ko dar' mieži lejīnā.
94 [Dunikas Lp].

56082.

Mans brālītis gudris vīris,
Aiz kalniņa miežus sēja;
Apīnīts vēl gudrākis,
Kokā kāpa skatīties.
112 [Ezeres Kld].

56083.

Apeineitis gudrs veirs,
Izskrīn kūka viersyunē;
Buļva taida, duraceņš,
Īskrīn zemes dybynā.
579 [Viļāni Rz apr.].

56084.

Apīnītis gudris vīrs,
Kokā kāpa raudzīties;
Kokā olas bij piedējis,
Šāvainīšus izperējis.
132 [Ikšķiles Rg].

56085.

Dievs dod laimi brūveram
Saldu alu izbrūvēt!
Apīnītis gudris vīris,
Kokā kāpa lūkoties;
Mieži rudzi vēl gudrāki,
Palejā līgojās.
514 [Zentenes Tl].

- 271 -

56086.

Apentīš gudris vīrs,
Maikstē kāpa galiņē;
Kas gribēja alutiņu,
Lai kāp maikstes galiņē.
40 [Basu (Bases) Azp].

56087.

Apeinīts, guds veirs,
Kūkā kuope ūlu dātu,
Kubulā izperēt.
Tai sacēja perēdams:
Meitom dzert, meitom dzert,
Puišim ruopu rupuļuot.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

56088.

Apīnītis lielījās,
Apkārt koku tīdamies:
Meitām diet, meitām lēkt,
Puišiem rāpus vazāties.
483 [Veselavas (Veselauskas) C].

56089.

Apeineits gudrs veirs,
Gudru alu padarēja.
Meitom lēkt, meitom dzīdout,
Puišim pakšus sumynuot.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

56090.

Tai sacīja opeinīts,
Pi kūciņa pīsīnams:
Puišim ruopu staigalēt,
Meitom sūlu čarstītīs.
326 [Preiļu D].

56091.

Tai sacēja apeineits,
Krizdams ola kubulā:
Meitom āst, meitom dzert,
Puišim ruopu volkuotīs.
551 [Ludza Ldz apr.].

1. Kū dūmavi, apineiti,
Kubulā laizdamīs?
Buobom dzjart, meitom dzīduot,
Puišim ruopu nūruopuot.
466 [Vārkavas D].

2. Buobom jāst, buobom dzjart,
Puišim ruopu nūruopuot,
Vēl atpakaļ atruopuot!
295 [Ozolmuižas Rz].

56092.

Vajag Dīva nūsalyugt
Īsaliņa malējam,
Ka buobom ruopu nūruopuot,
Puišim ap mītu kersteitīs.
278 [Naujenes (Maļonovas) D].

1. Īsaleņa malējeņa
Loba Dīva izlyuguse:
Meitom ēst, meitom dzert,
Puišim ruopu volkuotīs.
358 [Rugāju Abr].

56093.

Šaidu taidu vuorpu golu
Padarēju stypru olu.
Meitom dzīduot, buobom runuot,
Puišim ruopu nūruopuot.
143 [Jāsmuižas D].

56094.

Apīnīts Dievu lūdza,
Kubulā laizdamies:
Dievs dod alus dzērājam
Meklēt durvju dibenā.
211 [Ļaudonas Md].

56095.

Alus alus tai sētai,
Pilna sēta ledutiņ';
Kas gribēja alu dzērt,
Lai kaldina kumeliņu.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

56096.

Alus gan bija,
Māte gan deva,
Bet neva meitiņas,
Kas alu ienes.
Metīsim naudu,
Pirksim meitu;
Pirksima meitiņu,
Kas alu ienes.
Labāk man skaliņš,
Ne sveces galiņš;
Labāk man meitiņa,
Ne jumpraviņa.
39 [Bārtas Lp].

1. Gan bija alus,
Gan brandavīns,
Nebija meitas,
Kas alu ielej.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

56097.

Alus meita, alus meita,
Nesi man alu uz parāda!
Kas alus, kas alus,
Pižulis alus,
Trīs dīķi ūdens,
Pušpūris miltu.
282 [Nīcas Lp].

- 272 -

56098.

Alus meita tā sacīja:
Muca vaira netecēja.
Iesim tautu kambarīja
Raudīt tautu alutīnu;
Tek mucīna ziņģādama,
Vēl es dzeršu dziedādama.
39 [Bārtas Lp].

56099.

Ols ar konu, ols ar konu,
Mads ar boltu bičereiti;
Bruoļs ar muosu, bruoļs ar muosu,
Es ar sovu ļaudaviņu.
295 [Ozolmuižas Rz].

56100.

Olūteņa bryumaņam
Lela škuode nūtykuse:
Ar meitom gulejūt,
Capureite sadagusja.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

56101.

Alutiņa brūverītis
Biti lika azotē,
Lai tā dziede dzērājiņi
Kā bitīte azotē.
456 [Vaiņodes (Bātas-Vaiņodes) Lp].

56102.

Alutiņa brūverīts
Lācīt' veda namiņā.
Liec, lācīt, savu spēku,
Bitīt, savu saldumiņu!
146 [Jaungulbenes Md].

56103.

Alutiņi, bāleliņi,
Ko darīji vīriņam!
Tu gulēji muciņā,
Vīriņš gŗāvja maliņā.
520 [Zvārdes Kld].

56104.

Alutiņ alutiņ,
Tavu lielu stiprumiņu:
Tručam spundi izspārdīji,
Vīru gāzi ceļmalā.
3 [Adulienas Md].

56105.

Olu doru, mads nūryuga,
Bite šyunu nanosuoja.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

56106.

Ols kaņeņa, bikereits,
Sauca mani dzāruojeņ'.
Vai tuodēļ es dzāruojs,
Ka es olys dareituojs?
389 [Silajāņu Rz].

56107.

Alus, mans alutiņš,
Rudajām actiņām;
Nāks rudens, pārvedīšu
Rudacīti dzērājiņu.
605 [Skolas].

56108.

Ols puisīti, ols puisīti,
Atnes soldu oluteņu!
Es tev dūšu sov muosiņu
Šū naksneņu puorgulēt.
389 [Silajāņu Rz].

56109.

Apeineišam treis galveņis:
Vīna maņi prīcinova,
Ūtra maņi stiprinova,
Treša maņi guldinova.
18 [Andrupenes Rz].

56110.

Apeņu putniņi
Gāliņa sāpe,
Kam agri dziedāja
Apeņu dārze.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

56111.

Apeinīti apeinīti,
Kū tu maņ padarēji!
Es uz sūla, es zam sūla,
Es pa zemi vuoļuojūs.
389 [Silajāņu Rz].

1. Apeineiti apeineiti,
Tu man kaunu padarēji:
Es iz sūla, i zam sūla,
I pa zemi vuolojūs;
Es pa zemi vuolojūs
Kai saplāstuo lupateņa.
18 [Andrupenes Rz].

2. Apeineits gudrs veirs,
Redz kū jis padarēja!
Es aiz sūla, es zam sūla,
Pa ustobu vuoļuojūs.
295 [Ozolmuižas Rz].

- 273 -

56112.

Apjeiņeit apjeiņeit,
Kū tu man padarēji?
As aiz golda zjamjā gulu,
As aiz cjepļa kaktjeņā.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

56113.

Apeinīt, apeinīt,
Kū tu man padarej!
Tu i mani nūvodoj
Pa vysom pasūlem.
389 [Silajāņu Rz].

56114.

Olūteņ, olūteņ,
Kū tu maņ padarēji!
Es uz sūla, i zam sūla,
Pa visim kakteņim.
389 [Silajāņu Rz].

56115.

Alutiņi alutiņi,
Ko darīji vīrīnam?
Es gribēju mājā iet,
Tu iegāzi gŗāvītī.
282 [Nīcas Lp].

56116.

Butelīte butelīte,
Tu man kaunu padarīji:
Es gribēju mājās iet,
Tu ievilki gŗāvītī.
39 [Bārtas Lp].

56117.

Alutiņi, rudacīti,
Tavu lielu stiprumiņu:
Tu nogāzi dižu vīru
Liela ceļa maliņā.
211 [Ļaudonas Md].

56118.

Apīnīts mazs vīriņš,
Lielu vīru pievarīja:
Atņem rokas, atņem kājas,
Guļ bez prāta sētmalā.
605 [Skolas].

1. Apīnītis, mazs vīriņš,
Lielu vīru pievarēja:
Atņem vīram rokas, kājas,
Gulda ceļa maliņā.
36 [Balvu Abr].

2. Apeinits gudris veirs,
Lelus puišus pīmuonē:
Sasīn kuojas, sasīn rūkas,
Īmat pošu sātmolā.
604 [Dažādi iesūtītāji].

3. Apinīts mozs veiriņš,
Lelu veiru pīvarēja:
Apņam rūkas, apņam kuojas,
Īlīk pošu pasūlē.
35 [Baltinavas Abr].

56119.

Muns trokais olutiņš,
Kū gudrimi padarā!
Atņem rūkas, atņem kuojas,
Bouž ar golvu sātmalī.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

56120.

Apeineits gudrs veirs,
Puišus guoze kei ūzulus:
Bucom spundis gaisā skrēja,
Puiši kryta ceļamolā.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

56121.

Apeineiti, sprūgaineiti,
Tovu lelu vareneibu:
Tu varēji vacūs tāvus
Jaunom kuojom dancynuot.
89 [Dricēnu Rz].

56122.

Apu apu apīnīti,
Trīs reiziņas vasarā!
Vienu reizi kociņā,
Otru reizi muciņā,
Trešā reiza tāda reiza,
Nu vīrami galviņā.
605 [Skolas].

56123.

Atminies, alus meita,
Ko tu vakar solījies!
Tu solīji saldu alu
Rakstītās ka(n)niņās.
282 [Nīcas Lp].

56124.

Ābolīti, sārtvaidzīti,
Ābelē karādamies;
Apīnīti, sprogainīt,
Augstu maikstē uzrāpās.
605 [Skolas].

- 274 -

56125.

Ārā biju, iešu vēl
Savus lopus apraudzīt;
Iešu atkal istabā,
Savus viesus pamielot.
281 [Neretas Jk].

56126.

Bajāriņi alus dzēra,
Biķerīšus mētādami;
Es, nabags, dangā sēdu,
Tik man acis neizsvieda.
443 [Turlavas Kld].

1. Bajāriņa alu dzēru,
Sudrabiņa biķerītis;
Leji vien aizkrāsnē,
Tik man acis neizsiti!
443 [Turlavas Kld].

56127.

Brandavīņa, brandavīņa
Kartupeļu skutējom!
Ka nadūs brandavīņa,
Bous očūti kartupeļi.
11 [Aknīstes (Aknīšas) Il].

56128.

Brandavīna pudelīte
Silda manu vēderiņu,
Tautu dēla rūgtais alus
Saldē manas kājas rokas.
443 [Turlavas Kld].

56129.

Brandavīnis lielījāsi
Man galviņu reibināt.
Nelieliesi, brandavīni,
Apīnītis reibināj'!
344 [Rembates Rg].

56130.

Braukšu, braukšu, kai nabraukšu,
Da muosaji olys dzart.
Jo tī roti brakš i brakš,
Jo tei koza rikš i rikš.
326 [Preiļu D].

56131.

Brāļos gāju alus dzert,
Vīru ķurzi līdzi ņēmu;
Vīru ķurzi līdzi ņēmu,
Lai dzeŗ alu brālīšos.
192 [Kosas C].

56132.

Buoļūs guoju ola dzartu,
Broļūs ola atsadzēru.
Lelais kauss plotu lipu,
Obu rūku cylojams.
326 [Preiļu D].

56133.

Atnes man, tu sābreit,
Soldonuo aļteņa!
Pylnu kipi, garu ručku,
Obom rūkom turādams.
551 [Ludza Ldz apr.].

56134.

Itai dzīsmei jau byus gols,
Saimenīks lai atnas ols;
Lelu ķipi, garu lipu,
Abom rūkom turādams.
358 [Rugāju Abr].

56135.

Byus poli, byus poli
Šuo golda golā:
Izdzēre svuotiņš
Divpadsmit gluožu.
389 [Silajāņu Rz].

1. Būs poli, būs poli
Kalniņa galā:
Kristamāte izdzēruse
Duci alus glāžu.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

2. Beus poli, beus poli,
Šuo golda golā:
Izdzēra svuoteņš
Divpadsmit gluožu,
Pādeigu dzerdams,
Jau puorplīsa.
326 [Preiļu D].

56136.

Izdzēre tis kristāvs
Divpadsmit ols gluožu;
Tai grīze mēli
Kai rotu rumbu.
358 [Rugāju Abr].

56137.

Cepleisīši olu dora
Nu kastreišu īsaleņa,
Bokšonīši padaŗāja
Nu lobajim mīzeišimi;
Nu lobajim mīzeišimi,
Nu smaižainim apeiņim.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

- 275 -

56138.

Cyti dzeŗa veinu, madu,
Es tū pūra yudisneņu.
Alderu!
89 [Dricēnu Rz].

56139.

Ciemīns manim dzerti nedeva,
Teic man melnu deguntīnu;
Dod, ciemīni, nosadzerti,
Noslaucīšu deguntīnu.
604 [Dažādi iesūtītāji].

56140.

čunčuru čunčuru
Pie sava tēva,
Mans tēvs izvira
Iesala putru.
604 [Dažādi iesūtītāji].

56141.

Darit olu, buoleliņi,
Prosit vysu dzaruojiņu;
Es muosiņa, nabadzīte,
Es atīšu naprosama.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

56142.

Dīveņ, dūd svuoteņam
Otkon braukt svuoteņūs;
Kad jis braucja svuoteņūs,
Jis mums skaiški padzirdjēja.
89 [Dricēnu Rz].

56143.

Dievs do' alus brūveram
Meklēt duru dibenā,
Kam nedeve misas dzert,
Visas dūkstes izbradātu.
90 [Drustu C].

56144.

Divi divi, kas tī divi,
Kas uz mani līlejās:
Apenīts ai mīzīti
Garum greidas guldinuot.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

1. Divi vīn, divi vīn,
Kas uz maņa līlējuos:
Soka mīzis ar apeini
Garum sūla guldynuot.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

56145.

Dodat ēst, es neēdu,
Dodat dzert, es nedzēru;
Dod man puisi, es gulēšu
Līdz labam launagam.
358 [Rugāju Abr], 146 [Jaungulbenes Md].

56146.

Dodat manim brandavīnu,
Dodat man piparotu!
Diža rada bērniņš biju,
Piparotu ieradusi.
200 [Kuldīgas Kld].

1. Dodat man brandavīnu,
Iemetat pipariņus!
Pipariņu meita biju,
Sīvumiņu ieraduse.
245 [Lutriņu Kld].

56147.

Dūdit man brandaveņa,
Ols navaru pasadzert;
Dūdit lobu muotes maitu,
Lai nagaisu dzeivuodams!
44 [Bebrenes Il].

56148.

Dodiet manim brandavīna,
Es jau alus nepiedzēru;
Dodiet manim jaunu puisi
Pa naktimi pārgulēt!
241 [Lubānas Md].

56149.

Brandavīņa, brandavīņa,
Es navaru ols pīdzērt!
Dūdit maņ muotes meitu,
Es nagribu kolpyunītis!
182 [Kaunatas Rz].

56150.

Lielajā tīrumā
Deviņiem vīļakniem;
Brandavīna brandavīna,
Nevar alus piedzerties!
195 [Kraukļu Md].

56151.

Dodiet mun alu dzert,
Es māk' alu sutināt;
Dodiet mun jaunu puisi,
Es māk puisi čučināt;
Es māk puisi čučināt
Ar asiem dadzīšiem.
290 [Ogres C].

56152.

Dodat man brandavīnu,
Es gribēju brandavīnu!
Saka mani piedzērušu,
Ka es biju nosarkusi;
Lai Dieviņš man' žēlo,
Mans ražens augumiņš!
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

- 276 -

56153.

Dūdat man brandavīnu,
Bez ūderes es nedzeršu;
Dūdat man ar ūderi,
Tad es būšu dzērājiņa!
83 [Dignājas Jk].

56154.

Duraceņi duraceņi,
Šuos dīneņis dzāruojeņi;
Atīs muni bruolileņi,
Runuos jaukys volūdeņis.
326 [Preiļu D].

56155.

Dodat man nodzērties
Pēc tā gŗūta pūlējuma!
Trīs reizītes nolaidos,
Iesaliņu samaldams.
398 [Skrundas Kld].

56156.

Dyumi kiup, dyumi kiup,
Kas tūs dyumus kiupynuoja?
Muns oruojs olu dora,
Tys tūs dyumus kiupynuoja.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

56157.

Dzeltens manis kumeliņš
Kā viens vaska ritentiņš;
Dzeltens bija kāzu galds,
Kā ar vasku novaskots.
378 [Seces Jk].

56158.

Dzer govju, dzer vēršu,
Dzer labu laimu;
Dzer labu laimu,
Dzer mīlig dīvošan!
93 [Dundagas Vp].

56159.

Dzjāŗa olu, dzjāŗa olu,
As redzēju kei jī dzjāŗa:
Par obejim pusgluozeitis
Ai vysomi mīleitjom.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

56160.

Dzer, māsīn, alutīnu,
Tas tev ļauna nedarīs;
Tas tev ļauna nedarīs,
Tas grāvī negāzīs!
282 [Nīcas Lp].

56161.

Dzeriet alu, sveši ļaudis,
Kālab man nedodat?
Vai es miežus negrābstīju,
Vai vārpiņas nelasīju?
129 [Gudenieku Azp].

56162.

Dzeriet alu, kas gribiet,
Es redzēju kā darīja:
Brūvers savu līgaviņu
Aiz kubula nobučoja.
466 [Vārkavas D].

1. Dzerit olu, kas gribit,
Es redzēju, kas daŗā:
Dublojomi kuojiņomi,
Malnojomi rūceņom.
Bryuvers sovu leigaveņu
Pi kubula nūbučuo.
559 [Rēzekne Rz apr.].

56163.

Aiz kū man soldans ols,
I madīga misa bija?
Breivers savu ļaudaviņu
Pi kubula nubučova.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

1. Aiz kū beja soldons ols,
Aiz kū mysa pamadota?
Bryuvers sovu līgaveņu
Pi kubula pabučuoja.
326 [Preiļu D].

56164.

Aiz ko man als nerūga,
Aiz ko misa misījās?
Vīrs ar savu līgaviņu
Aiz kubula meņģējās.
211 [Ļaudonas Md].

1. Alutiņis, alutiņis,
Kamdēļ tu tik brūnis tek'?
Tēvs ar māti meņģējās,
Aiz kubula gulēdami.
148 [Jaunpiebalgas C].

2. Kādēļ manim saldens alus,
Kādēļ salda misa tek?
Jāņa tēvs ar Jāņa māti,
Tie aiz žeires meņģējās.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

- 277 -

56165.

Jūs nedzertu šitā ala,
Kad zinātu, kas par vainu:
Brūvers bikses izskaloja
Kubuliņa dibenā.
289 [Odzienas (Vietalvas-Odzienas) Md].

1. Es nedzeršu jūsu alu,
Es redzēju kā brūvēja:
Brūvers mīza ķipītē,
Aiz kubula stāvēdams.
273 [Mores Rg].

56166.

Dzeŗat, ļaudis, ko dzerdami,
Alutiņa nedzeŗat!
Aldarītis raugu lika
Melnajām rociņām.
282 [Nīcas Lp].

56167.

Dzeŗat, dzeŗat, bajārīni,
Nabadzīnu alutīnu!
Pērnaj' rudzi, pērnaj' mieži,
Aizpērnāja apienīši.
94 [Dunikas Lp].

56168.

Ki, bruolīti, tu briuveji,
Kas par sottu(?) olutiņu!
Pārneji rudzi, pārneji mīži,
Aizpārneji apeinīši.
605 [Skolas].

56169.

Dzer bajāri, dzer bajāri,
No nabaga alutiņa:
Pieci mieži, trīs apīņi,
Kas par gardu alutiņu!
282 [Nīcas Lp].

56170.

Dzerit, bruoļi, muosom dūdit
Ar tom skaistom gluozeitem!
Dzerit, bruoļi, pleickojitēs,
Šei dīneņa dzeramuo!
170 [Kapiņu D].

56171.

Dzeriet, ēdiet, sveši ļaudis,
Mani vien vainojiet:
Mana cepta tā maizīte,
Mans brūvēts alutiņš.
129 [Gudenieku Azp].

56172.

Dzerat, muni bāleliņi,
Ar ozola kanniņām!
Es gribēju Rīgā braukt,
Biķerīšu kaldināt.
358 [Rugāju Abr].

56173.

Dzjarit, puiši, pa puskoni,
Meituom pīļnis bīcarītis!
Maituom leika mūgureņa,
Mīžu vuorpeņis losūt.
326 [Preiļu D].

56174.

Dzarsim obi, bruolileņi,
Nu tuos vīnas bičarītes!
Jimsim obi līgaveņas
Nu tuos vīnas muomuleņas!
326 [Preiļu D].

56175.

Dzersim alu, dziedāsim,
Tad būsim bagātāki;
Nearsim papuvīšu,
Nebūsim bajārīši.
236 [Līvānu D].

56176.

Dzērsim kāzas trīs dieniņas,
Lai dancāja panākstnieki;
Lai dancāja panākstnieki,
Kā dancāja kumeliņi.
40 [Basu (Bases) Azp].

56177.

Dzeŗu alu piesemēršķis,
Piepes kanna dubenā;
Slinkas meitas, vecas mātes,
Nevīžāja izmazgāt.
94 [Dunikas Lp].

56178.

Dzēru olu, nabāduoju,
Jir gaļveņa nesējeņa;
Jēmu sīvu, nabāduoju,
Jir maizeite orūdā.
113 [Gaigalavas (Bikovas) Rz].

56179.

Dziesmai gals, dziesmai gals,
Dziedātājiem gribas als!
Ja nedod ar glāzīti,
Dod ar visu slauktuvīti!
Lielu ķipi, gaŗu šlepi,
Ar ķipīti turēdams.
236 [Līvānu D].

- 278 -

56180.

Ej sazini, tu sazini,
Ko tie vecie poļi dara;
Vai viņ' nāks, vai nenāks,
Mūsu alu pasmeķēt.
604 [Dažādi iesūtītāji].

56181.

Eim', māsiņa, pie upītes,
Māla pika(?) apīnīša;
Māla pika apīnīša,
Saldu alu darināt.
3 [Adulienas Md].

56182.

Redz kur nāca als kanniņa
Nosirmušu muguriņ'!
Kas bij miežu arājiņš,
Lai pacēla cepurīt';
Es bij' miežu pļāvājiņa,
Es pacēlu vainadziņ'.
211 [Ļaudonas Md].

1. Par galdiņu alus glāze
Nāk, galviņu grozīdama;
Kas godīgs dzērājiņš,
Tas pacēla cepurīti.
281 [Neretas Jk].

2. Šaltim guoja ols kaneņa
Par ustobu leiguodama.
Kurs bejot oruojiņš,
Pacelit capureiti!
Es bej mīžu pļuovējiņa,
Es pacēļu vainadziņu.
466 [Vārkavas D].

3. Atīt ols slauktuveitja
Pa ustobu leiguodama;
Kas bej mīžu pļuovējiņi,
Pacelit capureiti!
Es bej' mīžu kasējiņa,
Es pacēlu vainadziņu.
143 [Jāsmuižas D].

4. Atiet alus vācelīte
Par istabu putodama.
Kur godīgi arājiņi,
Paceliet cepurītes;
Es bij' miežu pļāvējiņa,
Es pacēlu vaiņadziņu.
358 [Rugāju Abr].

5. Ekur nāk olus kona,
Par pogolmu līgodama!
Kas bij miežu orājiņš,
Lai pacēla capurīti!
As bij miežu pļāvējiņa,
As paceļu vainadziņu.
268 [Mētrienas (Ļaudonas-Odzienas) Md].

56183.

Es iemērcu trīs miezīšus,
Dodat, brāļi, apīnīšus!
Piecu mucu tecināju,
Žeirīts kauca kaucumā [kaucamo?]
115 [Galgauskas Md], 358 [Rugāju Abr].

56184.

Es nebiju brāļos bijsi
Aizpērnāju bijumiņu;
Brāļi alu izdzēruši,
Biķerītes apgāzuši.
373 [Sarkaņu Md].

56185.

Es naīšu pa celiņu,
Zeiles konas nadzārusi,
Man zeileite nadzīduos
Pa lobai rūceņai.
465 [Varakļānu Rz].

56186.

Es pats kalnā,
Cepure lejā;
Apīņa vaina,
Ne mana vaina.
289 [Odzienas (Vietalvas-Odzienas) Md].

56187.

Es piedzēris miežu tauku,
Apīnīša sūrumiņ';
Atlaidieti rudzu salmus,
Kur kauliņus dusināt!
257 [Mazsalacas (Valtenbergas) Vlm].

56188.

Es redzēju apīņos
Dulnu vistu ietekam,
Dievs dod mūsu brūveram
Mellu alu izbrūvēt.
108 [Engures Tk].

56189.

Es redzēju saiminīku
Lobu pruotu staigojūt:
Es redzēju skrūzītē
Boltūsīti nosojūt.
357 [Rudzētu D].

56190.

Es tevi lyudzu, saiminīk,
Atnes ols uz poruoda!
Kod izaugs rudzi mīži,
Tad es tevi samoksuoš.
414 [Stirnienes Rz].

- 279 -

56191.

Es to tautu alutīnu
Līdzi gan nevedīšu,
Te es viņu izšļaukāšu
Pa ežīnu staigādama.
604 [Dažādi iesūtītāji].

56192.

Gasteņi muni mīļi,
Ar kū jūsu pamīluošu?
Ar aleņi padzirdēšu,
Ar medeņi paboruošu.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

56193.

Gāju tautu aplūkot,
Kā dzīvoja maliņā.
Vai tie ēda rudzu maizi,
Vai dzeŗ miežu alutiņu?
560 [Rīga ].

56194.

Guli, guli, apīnīti,
Dziļas mucas dibenā!
Tēvs sprauž mietu apīņami,
Apīns tēvu dancināja.
291 [Orgresgala Rg].

56195.

Izdzerām, izdzīžām,
Dīs cik iļgi dzeivuosim;
Pa vīnai, pa ūtrai,
Lēdz pošam dibiņam.
326 [Preiļu D].

56196.

Ieraudzījis vien pazinu
Netikušas ciema meitas.
Padzēros, pavēros:
Piepe ka(n)nas dibenā.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

56197.

Iestādīju apīnīti,
Savas sētas maliņā;
Apīnīts gudrs vīrs,
Aug galviņu grozīdams.
211 [Ļaudonas Md].

56198.

Kad es biju piedzērusi,
Teic mani nosārkušu;
Kad es biju nosārkusi,
Teic mani piedzērušu.
282 [Nīcas Lp].

56199.

Kas bij laba vīra sieva,
Pilnu dzēra biķerīti;
Kas bij kāda vīzdegune,
Lūpas vien slapināja.
443 [Turlavas Kld].

1. Kas bij kāds pils vīrs,
Pils dzēr biķerit;
Kas bij kād vec bāb,
Lūps vien slapinaj.
329 [Popes Vp].

56200.

Kas dzer olu, tam aug mīži
Leluo syla maleņā;
Ni tam tryuka pīna, maizes,
Ni biteišu maduteņa.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

56201.

Kas kait alus brūveļami
Gar uguni negulēt?
Ziņģej miezis, apenīts
Dziļa kubla dibenā.
359 [Rūjienas Vlm].

1. Kas kait alus brūveram
Gar mucāmi negulēt?
Danco miezis ar apīni
Dziļa kubla dibenā.
109 [Ērķemes Vlk].

56202.

Kas no tevim, tu tautieti,
Tu nevari alu dzērt!
Es jau tevi nodzēruse,
Otru savu bāleniņu.
74 [Cīravas Azp].

56203.

Kas par saldu dzērienu
No tām miežu asinim!
160 [Jūŗkalnes (Pilsbergas) Azp].

56204.

Kas tur tāds grozījās
Nama vidū, cekulā?
Rauga māte grozījās
Ar apīņu vaiņadziņu.
241 [Lubānas Md].

56205.

Kas tur spīde, kas tur vize
Viņ' istabas dubenēje?
Alus meita grozījāse
Ar apeņa mapentiņu(?).
129 [Gudenieku Azp].

- 280 -

56206.

Kāda koka, tu kausiņi,
Šmaukstējās izdzeŗot?
Ābelītes koka, tu kausiņ,
Šmaukstējās izdzeŗot.
236 [Līvānu D].

56207.

Kādai mātei piecas meitas,
Piepes kannas dibenā;
Es mātei viena meita,
Rozes kannas dibenā.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

56208.

Kuozys kuozys, otkon kuozys,
Otkon brauču ponuoksnūs;
Otkon dzēru bīru, madu,
Kouzu golda galeņā.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

56209.

Klip klop alus kann,
Piec gad nemazgāt,
Māmiņe slinks mēts,
Oksts ūdens avte,
Māmiņe gāla sāp
Dēlu meitas lobodam(?).
372 [Sarkanmuižas Vp].

56210.

Ko, dunduri, tu dziedāji,
Zirga asins vēderā?
Dziedāsim mēs, brālīši,
Salda alus padzēruši!
46 [Beļavas Md].

56211.

Ko tie mani apentiņi
Gaŗi gaŗi izauguš'?
Vai man būs jāaiziet
Šoruden tautiņās?
129 [Gudenieku Azp].

56212.

Kukni kukni, apeinīts,
Garys maikstis gaļiņā!
Tai kuknēja dzāruojiņi
Muna golda gaļiņā.
605 [Skolas].

56213.

Kur jūs mani tādu liksit,
Lielu alus dzērējiņu?
Tur' baltai palagai,
Laiž' dziļai pagrabai.
Kad ies meitas alu laist,
Buldur' Jānis pagrabai.
74 [Cīravas Azp].

56214.

Ku', māmiņa, tavi vārdi,
Ku' vakara runājām?
Tu solīji alutiņu
Sudrabiņa glāziņā;
Nu ielēji ūdentiņu
Tekulīša radziņā.
604 [Dažādi iesūtītāji].

56215.

Kur manis dēliņš,
Kur jaunaviņa,
Kas mani dzērušu
Pārvedīs mājās?
Dēliņis tā saka:
Māmiņa mīļā!
Māršena tā saka:
Jods tevi paraus!
355 [Rucavas Lp].

56216.

Kur ošam platas lapas,
Ne zariņa galiņā?
Kur brāļam dižs godiņš,
Ne māsiņas panākstos?
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

56217.

Kur palika alus meita,
Kad neredz staigājam?
Vai būs alū noslīkusi,
Vai būs žurkas apēdušas?
9 [Aizputes (Aizputes-Pils) Azp].

56218.

Kur palika alus vīrs,
Kad nenāca alu nest?
Vai noslīcis aliņai,
Vai pie skaistām meitiņām?
546 [Kuldīga Kld apr.].

56219.

Liela gaŗa alus meita,
Neredz vairsa staigājamu;
To bij žurki norējuši,
Ievilkuši midzenītī.
282 [Nīcas Lp].

- 281 -

56220.

Kur palika alus puisis,
Ka neredz staigājam?
Alus puisis, rīka meita
Apakš galda pakrituš'.
316 [Piltenes Vp].

56221.

Kur teciet jūs, puisīši,
Rindiņā sastājuši?
Kaimiņos sajutuši
Apīņotu alutiņu.
476 [Vecpiebalgas C].

56222.

Kur tu biji, alutīni,
Tur es ari gadījosa:
Tu gulēji mucīnāji,
Es pa kalnu attecēju;
Es pa kalnu attecēju
Ar basāma kājīnām;
Ar basāma kājīnām,
Ar plikāma rocīnāma.
39 [Bārtas Lp].

56223.

Ai saldais alutiņ,
Vai tu mani viltin vīli?
Tu gulēji runciņā [muciņā],
Es par kalnu aizlīgoju.
605 [Skolas].

56224.

Kur tu brauksi, apeinīt,
Ar tū kuorkla kumēliņu?
Braukšu uz cīmu olu dzert,
Ar meitiņom paļustēt.
605 [Skolas].

1. Kur tu juosi, apīnīt,
Ar tū siermu kumeliņu?
Juošu cīmā olu dzert,
Ar meitiņam paguļoutu.
36 [Balvu Abr].

56225.

Kur tu īsi, mīžu vuorpa,
Zuobokūs audamuos?
Īš' iz cīmu olu dzjārtu,
Jaunu mjeitu dancynuot.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

56226.

Kur tu jāsi, apīnīti,
Līku jostu apjozies?
Jāš' uz savu līdumiņ'
Jaunu miežu apraudzīt,
Vai tie auga, vai zaļoja,
Vai taisās briedumā.
449 [Ungurmuižas D].

56227.

Kur tu jāsi, apienīti,
Līku kārklu apseglojis?
Jāšu ciemā kaimiņos,
Iešu viņus apraudzīt.
Tur nāk kāzas, krustūbiņas,
Tur jau manis vajadzēs.
94 [Dunikas Lp].

56228.

Ķipie ēžu, ķipie dzēru,
Ķipīts malns namozguots;
Jā, ļautiņi, smejieties,
Smejieties ķipīšam!
268 [Mētrienas (Ļaudonas-Odzienas) Md].

56229.

Tur es ēdu, tur es dzēru,
Melnajā ķipītī,
Lai smejās, kam patika,
Melnajam ķipīšam.
72 [Cesvaines Md].

56230.

Labi dagi eļkšņu molka,
Vjāļ loboiki bārza dag;
Labi dzjārti olūteņi,
Vjāļ loboiki brandveineņi.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

56231.

Lītavnīku bagaturi
Jyuzu storā olu dora;
Paļsinīkū nabadziņi
Kubulūsi padarā.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

56232.

Mani mīļi nāburdzīni,
Es nenāču ķīvēties,
E nenāču ķīvēties,
Es nāč' jūsu aplūkāt,
Saldu alu nodzerties.
Salds kā medus, auksts kā ledus,
E kur Dieva dāvānīts!
490 [Vijciema Vlk].

56233.

Mans brālītis man atnesa
četru kanšu biķerīti:
Nu tik gribu daiļi dzērt,
Nu tik grezni padziedāt!
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

- 282 -

56234.

Malni krauklīši i pourskrēja
Par tū noma čukurīti;
Kurs bejat bryuverīts,
Līcit olu kubulā!
326 [Preiļu D].

56235.

Namiņš kūp, namiņš kūp,
Brālīts dara alutiņ'.
Melna vārna pārkrējuse
Pār namiņa cekuliņ'.
112 [Ezeres Kld].

56236.

Ņemiņš koup, ņemiņš koup,
Kas ņemiņu koupināja?
Bāliņš dara alutiņu,
Tas ņemiņu koupināja.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

56237.

Meti, meti, tu Pēteri,
Ko tik ilgi kavējies?
Man sunīši piekusuši,
Pašai ēst gribējās.
484 [Vestienas Md].

56238.

Mērcit, bruoļi, īsaleņu,
Damērcit munu daļu!
Buordza leudza Dīveņu
Pī kuopenas sādādama.
466 [Vārkavas D].

56239.

Miezīts bija mazs vīrīns,
Ar to lielu padomīnu:
Stiprus vīrus reibināja,
Ar to savu alutīnu.
604 [Dažādi iesūtītāji].

56240.

Mīzeits klīdze, mīzeits sauce:
Kam nadzerit oluteņa!
Nu kuo, mīzi, dzersim olu,
Treis gryudeņi vourpeņā.
389 [Silajāņu Rz].

56241.

Muciņ tup dārziņe
Nosiermeš mugriņ,
Gaid sov dzērājiņ
No Dieviņ' pārnākam.
Ne tas ēd, ne tas dzeŗ,
Le dzeŗ māts bāl(le)iņš.
372 [Sarkanmuižas Vp].

56242.

Nav neviena tāda vīra,
Brandavīna vecumīna;
Brandavs bija piedzimstot,
Brandavs bija nomirstot.
604 [Dažādi iesūtītāji].

1. Nav neviena tāda vīra,
Alutīna vecumīnu:
Ronas alus piedzemot,
Paliek alus nomirstot.
Alu alu, to es dzeru,
Makā naudu skandināju!
39 [Bārtas Lp].

56243.

Nāburdzītis, koka sprākle,
Nedo' alus piedzerties;
Alus muca pagrabā,
Nosūnojšu mugurīnu.
439 [Trikātas Vlk].

56244.

Ne domāju, ne cerēju,
Šij sētēje alu dzerte;
Nu atnāca mans brālītis,
Nu es dzeršu ikdieniņas.
40 [Basu (Bases) Azp].

56245.

Neņem ļauna, tu galdiņ,
Ka uz tevīm atspiežas.
Paēduši, padzēruši,
Tad uz tevīm atspiežas.
236 [Līvānu D].

56246.

Nerūga, nereiba,
Neveda gulēt:
Sila zemes mieži,
Sila apentiņi
74 [Cīravas Azp].

56247.

Netīšām es iegāju
Alutiņa piertižās
Līdz gribēju projām iet,
Blauks ar kausu mugurai!
74 [Cīravas Azp].

- 283 -

56248.

Nevienam es neteikšu,
Kas gul mucas dibenai;
Kušķīšame, kausinam,
Tiem jau abiem teikšu:
Kušķīts katlu mazgātājs,
Kausiņš alus brūvētājs.
74 [Cīravas Azp].

56249.

Ontuš taisās miežus sēt,
Staņģis alu pabrūvēt;
Augulītis raugu meta
Ar ozola dakšiņām.
166 [Kalsnavas Md].

56250.

Tira tara olu dora,
Pursa nesja yudesņeņi;
Reigas kungs raugu lyka
Sudabreņa bičureitī.
551 [Ludza Ldz apr.].

56251.

Pa gluozei izdzeram,
Pa dzīsmai nūdzīžam;
Teirumā izguojuš',
Pa vogai nūdzanom.
236 [Līvānu D].

56252.

Padarēju aleņu
Soldonu i gordu,
Saprasēju gasteņu
Slovonu i skaistu.
143 [Jāsmuižas D].

1. Podareju alutiņu
Soldanu dei gordu,
Sopraseju sovus rodus
Bogatus dei staltus.
605 [Skolas].

2. Izvārīju alotiņu
Saldanu un gardu,
Palūdzu viesiņus
Bagātus un gudrus.
358 [Rugāju Abr].

56253.

Labis bija alutiņis,
Kaut ar no auziņu;
Labi mani radi bija,
Kaut ar no bāreņu.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

1. Dzjarsim olu, koč auzeņu,
Jam līgavu, koč buoriņi!
Soldons olys, koč auzeņu,
Šmuk' ļaudava, koč buoriņa.
326 [Preiļu D].

2. Breinum soldons olys,
Koč nu auzu padarītis;
Breinum skaista ļaudavina,
Koč nu buoreņu pajemta.
604 [Dažādi iesūtītāji].

3. Padarēju aļteņu,
Koč nu auzeņu;
Saprasēju gasteņu,
Koč naboguotu.
Lobs muns aļteņš,
Koč nu auzeņu;
Ļusteigi gasteņi,
Koč naboguoti.
143 [Jāsmuižas D].

4. Padarēšu alteņu,
Kaut nu auzeņu;
Paprasēšu gasteņu,
Kaut nu buoriņu,
Jauks jauks jauks
Pylns ola trauks,
Dzer, buoliņ, tukšu,
Byusi muns draugs!
314 [Pildas Ldz].

56254.

Padarēju olūteņu,
Šaidu taidu pupojeņu;
Šaidys taidys beņču kuojys
Sadzers munu olūteņu.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

56255.

Nu taidu šaidu mīžu vuorpu
Padarīju olūtīnu;
Nūdzirdēju kaiminīšus,
Lipys vīn kustinava.
143 [Jāsmuižas D].

56256.

Padarēju soldon' olu
Nu tīm bārza pupurim;
Kai padzēŗa tys Juoneits,
Sīnā kuopja atsprēkleņ.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

1. Padarēju es aļteņu,
Nu bērzeņa pupureņu;
Kai īdevu puiškinim,
Sīnā kuopja atsprēkleņ.
579 [Viļāni Rz apr.].

- 284 -

2. Stipru olu padarēju
Nu tīm bārzu pumpurim;
Pīdzirdēju tū Juoneiti,
Sīnā kuopja atsprēkleņ;
Sīnā kuopja atsprēkleņ,
Lipu grīza grindzynā.
365 [Sakstagalas Rz].

3. Pivošeju(?) stypru olu
Nu šaidu taidu vuorpu golu;
Kai izdzjāra vīnu gluozi,
Sīnā kuope atsprēkleņ.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

4. Es padoru stypru olu
Nu bērziņa pypurim;
Kuram īdevu paraudzīt,
Sīnā koupe ņaudēdams.
604 [Dažādi iesūtītāji].

6. Šaidu taidu springuleišu,
Padarēju olūteņu;
Kurs puiseits pasadzēra,
Asti grīze grindzynā.
579 [Viļāni Rz apr.].

7. Stipru alu piedarīju
No tiem bērza pipariem;
Kā iedevu bruolenīkim,
Acprēkliņ sienā kāpa,
Kājas grieza sētmalā.
174 [Kārsavas Ldz].

8. As padoru stypru olu
Nu tīm bārza pypurim;
Kai īdevu Marceitjai,
Sīnā kuopja atsprēkleņ;
Liki-kī liki-kī,
Jei da puišu liki-kī!
365 [Sakstagalas Rz].

9. Šaidu taidu springuliņu,
Padarīju olūtiņu;
Šaidu taidu salasnīču,
Paprasīju dzāruojiņu.
Muni gosti sasadzēŗa,
Vysi kuojuos sasacēļa.
465 [Varakļānu Rz].

56256v10.

Tuš tuš tuš puš puš puš
Kristamuote gryuši pyuš;
Kei pīdzēŗa stypra ols,
Nu tūs bārza pupureišu:
Kuopja sīnā atsprēkleņ,
Poša grīzjās gradzynā.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

56257.

Pagaid, manu kumeliņ,
Līdz es alu nodzeršos!
Kā es tevi pagaidīju
Piecus gadus uzaugam.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

56258.

Pastāv', manu kumeliņ,
Kamēr es alu dzēru!
Es stāvēju dažu dienu,
Kamēr tevi nopelnīju.
198 [Krustpils D].

56259.

Pilnu pilnu, itin pilnu,
Es bij pilna dzērājiņš;
Man patika pilns pūriņš,
Pilna glāze rociņā.
184 [Ķēču Rg].

56260.

Pie ciemiņa alu dzēru,
Krekliņā izvilcies;
Pie īstā bāleliņ',
Apjozos zobeniņ'.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

1. Pie ciemiņa alus dzēru,
Krekliņos nosviedies;
Pie īstā bāleniņa
Uzvilkose kažociņu.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

56261.

Pie meitāmi gulēdams,
Nosaldēju vēderiņu.
Nāks pudele, gaŗkaklīte,
Sasildīs vēderiņu.
202 [Kurmāles Kld].

56262.

Pieci mieži, trīs apeņi,
Tavu stipru alutiņu!
Vēl uzspēra brūvelīti
Ģēvelītes galiņā.
546 [Kuldīga Kld apr.].

56263.

Pieci mieži, div' apeņi,
Kas par saldu alutiņu!
Nebij miera brūveŗame
Ne čukuŗa galiņēje.
40 [Basu (Bases) Azp], 129 [Gudenieku Azp].

- 285 -

56264.

Piedzēruse vedējiņa,
Piedzēruse vedamā;
Viena otrai vaicājāsi,
Kur palika arājiņš?
202 [Kurmāles Kld].

56265.

Piedzēruši vedējiņi,
Piedzēruši panāksnieki;
Nezināja, kur palika
Šīs naksniņas vedumiņš.
202 [Kurmāles Kld].

56266.

Pļāp siev, pļer siev,
Abas divas satikuš;
Dzēra saldu alutiņ,
Pļāpā jauku valodiņ.
200 [Kuldīgas Kld].

56267.

Prom uz māju, prom uz māju,
Vai tur slikti, vai tur labi;
Še atstāju saldu alu,
Še godīgus tēva dēlus.
119 [Gaujienas Vlk].

56268.

Puisīts grib skaistas manis,
Pats dzer olu, man spīž dzert.
Es izdzēru vīnu gluozi,
Kai zīdēti aizzīdēju.
414 [Stirnienes Rz].

56269.

Peutit, visi silti vēji,
Apeineiti audzynuojit;
Peutit, visi silti vēji,
Apeineiša duorzeņā!
168 [Kalupes D].

56270.

Ritu ratu ra-ta-tā,
Paši rati lejā rit:
Balta maize, brandavīns,
Tas manā vezumā.
39 [Bārtas Lp].

56271.

Ruku ruku, sūru ruku,
Atkal sūru brandavīnu!
55 [Bīriņu Rg].

56272.

Rīka meitai nedosim
Ne pakulu gabaliņa,
Kam dzeŗ mani bāleliņi
Mellām kannām.
605 [Skolas].

56273.

Rūgts alus, rūgts alus,
Nevaru dzert.
Kur mans svainītis,
Lai taisa saldu!
398 [Skrundas Kld].

562731.

Rūgts alus, rūgts alus,
Nevaru dzert.
Kur mana seģene,
Luksāšu mājās!
94 [Dunikas Lp].

56274.

Sadegaš līdame
Sārkan miež uzaugaš;
Sārkan bij mūs bāliņ,
Sārkan āl piedzēraš.
93 [Dundagas Vp].

56275.

Saimeniece, saimeniece,
Kur tā mana butelīte?
Visas dienas gājumiņš
Tai vienā butelē.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

56276.

Saiminieks, koka sprākle,
Man iedeva patecīnas;
Man iedeva patecīnas,
Alus muca pagrabā.
275 [Mērmuizas (Mžru) Vlm].

56277.

Saka mani piedzērušu,
Kad es biju nosarkuse;
Es ar savu jaunumiņu
Ikdieniņas nosarkuse.
214 [Lažas Azp].

1. Teica mani piedzērušu,
Kad es biju nosarkuse;
Es no sava jaunumiņa
Nosarkuse vien staigāju.
200 [Kuldīgas Kld].

56278.

Teica mani piedzērušu,
Kad es biju nosarkusi;
Manas pašas sārtvaidzņis
No tā diža niknumiņa;
Kas no niknas baidījās,
Lai no manis vairījās.
126 [Grobiņas Lp].

- 286 -

56279.

Sakalt's manis kažociņš,
Tam vajaga roņu tauku.
Veca mana vīramāte,
Tai vajaga brandavīna.
192 [Kosas C].

56280.

Sarkan aug miežu vārp
Deguše līdume;
Grazna auga man māsin,
Graznu alu padzērusi.
372 [Sarkanmuižas Vp].

56281.

Sila Jānis alu dara,
Caur čakārni tecināja;
Es tecēju misas dzertu,
Man ar kausu mugurā.
318 [Plāņu Vlk].

1. Sviķuripots alu dara
Kranca striķa kubulā;
Es tecēju misas dzert,
Viņš man ar kausu mugurā.
46 [Beļavas Md].

56282.

Siera gribu, siera gribu,
Pie tā siera brandavīnu.
Vīra gribu, vīra gribu,
Pie tā vīra klātgulēt.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

56283.

Siera gribu, siera gribu,
Pie tā siera brandavīn.
Visa mana naba trīc,
Kā es gribu brandavīn.
112 [Ezeres Kld].

56284.

Skaists skaists saimnīks,
Skaistu alu padarīja;
Dud, Dieviņ, cytu gadu,
Vēl skaistāku padarīt!
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

56285.

Sirmi vērši platu pieri,
Tie bij miežu arājiņi;
Veci tēvi sirmām bārdām,
Tie ir alus darītāji;
Jauni puiši kā ozoli,
Tie ir alus dzērājiņi.
192 [Kosas C].

56286.

Siermi zyrgi auzas ād,
Sagrīztimi kakliņim.
Vaci veči olu dzer,
Aiz galdiņa sādādami.
35 [Baltinavas Abr].

56287.

Sieru sieru,
Salda brandavīna,
Ja nav salda,
Tā paša sīva!
604 [Dažādi iesūtītāji].

56288.

Sieva muna, kāda lūčka,
Līdzi vežu godiņā,
Lei tā munu cepurīti
Dzērumā paglobā.
242 [Lubejas Md].

56289.

Skaista zīdi driču derva
Lela kolna maliņā.
Olu doru, mads tecēja,
Bīru leju buciņā.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

56290.

Skaista pļova i nūpļauta,
Vēl skaistuoka nanūpļauta;
Skaisti puiši pīdzāruši,
Vēl skaistuoki nadzāruši.
182 [Kaunatas Rz].

56291.

Skatāties, sveši ļaudis,
Kas istubes dubenē:
Apentiņa vaiņadziņš
Alutē grozījās.
546 [Kuldīga Kld apr.].

56292.

Šaurys šaurys maņ acteņis,
Tik vor olu saredzēt;
Ni redzēju vuolys dzeit,
Ni spryguļa vadzeitī.
143 [Jāsmuižas D].

- 287 -

56293.

Šaidi taidi muscjapani
Nadzer myusu olūteņa;
Sātā dzjāŗa auzu sulu
Ar vysomi sānolom.
326 [Preiļu D].

1. Kas šī taidi važni gosti -
Nadzer myusu olūteņa?
Sātā dzēre auzu olu
Ar vysom sānolom.
414 [Stirnienes Rz].

56294.

Šaidi taidi jyusu pani
Nadzer myusu oluteņa;
Es redzeju jyusus sātā,
Pīstā putru kleisejūt.
357 [Rudzētu D].

56295.

Tys Bronuss lela roda,
Nadzer ola namaduota;
Ka jam dūtu, tod jis dzartu
Treju godu sēņu sulu.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

1. Tai sacīja tys Juonīts,
Ka jis olu nadzerūt;
Ka jam dūtu, to jis dzartu
Treju godu sieņu sulu.
174 [Kārsavas Ldz].

2. Antons lelu rodu,
Nadzar lelu olu,
Ka jam dūtu sēņu sulu,
Treju godu saskuobušu,
To jis juos izdzartu.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

3. To to pani zeizernīki,
Nadzer mīžu olūtiņa;
Sātā ād auzu maizi
Ar vysom sānolom.
466 [Vārkavas D].

56296.

Šytū gluozi vysu dzēru,
Šitei gluoze gorda beja;
Šytu gluozi vysu dzēru,
Šitei gluoze nūpelnīta.
Šytos gluozes dybynā
Divi zalta gabaliņi.
414 [Stirnienes Rz].

1. Šito glāzi visu dzēru,
Šītā glāze garda bija;
Šītā glāze garda bija;
Grūti bija nopelnīti.
236 [Līvānu D].

56297.

Šī pusē linus mīsta,
Viņā salmus čabināja;
Šī pusē alu dzeŗ,
Otrā rāvas ūdentiņu.
427 [Tadaiķu Lp].

1. Šī pusīte linus mīsta,
Viņa salmus čabināja;
Šī pusīte vīnu dzēra,
Otra rāva ūdentiņu;
Šī pusīte gaļu ēde,
Otra kaulus grabināja.
604 [Dažādi iesūtītāji].

56298.

Šī pusīte līktin līka,
Viņa puse raudāt raud;
Šī pusīte vīnu dzēra,
Viņa puse rāvs ūdentīnu.
Še ne salda vīna trūka,
Tur trūkst rāvas ūdentīns.
39 [Bārtas Lp].

56299.

Šorīt agri cēlušies
Alutiņa dzērējiņ':
Jau muciņa notecēj'se
Devītāje rantiņei;
Devītāje rantiņe,
Desmitāje kortele.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

56300.

Tā sacīja tas galdiņš:
Še nav labu dzērējiņu.
Kad būt' labi dzērējiņi,
Sen būt' mani nolaistīj'ši;
Sen būt' mani nolaistīj'ši,
Glāziņām mērīdami.
604 [Dažādi iesūtītāji].

56301.

Tā vien, tā vien
Ik balta rudens:
Tās kāzas dzeŗam,
Citas domājam.
127 [Grostonas Md].

56302.

Tai tu dori, olutiņ,
Kai vakar, aizvakar:
Paprīkš gostus apguļdīji,
Tad i sātas saiminīkus.
357 [Rudzētu D].

- 288 -

56303.

Taidas dīnas Jākubam,
Kai šmakovkas dzinējam:
Nūsveids pīri cepli kyure,
Nūvilcs jyuzas brāgu dzyna.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

56304.

Teci, muna muciņa,
Strumpādama,
Dzers muni gastiņi
Dzīduodami.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

56305.

Tuo Savera gaideidama,
Gaiļa ašņa olu doru.
Grib sirsneņe, dzer muteite,
Vēdereņš pušu pleist.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

56306.

Tēvs apīnim mietu mēja,
Apīns tēvu dancināja;
Apīns tēvu dancināja
Pa istabu kūleņiem.
148 [Jaunpiebalgas C].

56307.

Tikmēr situ tautas galdus,
Kamēr leca skabargas;
Kamēr nesa tautu dēls
Al', ar medu maisīdams.
560 [Rīga ].

56308.

Tievis tievis, garis garis
Tautu dēlu alutiņš,
Suņi misu izlakuši
Caur namiņa čukuriņu.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

56309.

Trīs dienīnas, trīs naksnīnas
Dzersim bikšu līkaupīnas;
Tur tēvīnis bikses kāra,
Tur māmīna lindrucīnu.
355 [Rucavas Lp].

56310.

Treis mīzeiši, sešys bucys,
Ec kur lobys oluteņš!
Vēl byut' sešys padarējis,
Kab mīdzeņa nagulējis.
465 [Varakļānu Rz].

1. Treis mīzeiši, sešas bucas,
Ec kur beja soldons ols!
I vēļ byutu ūtras sešas,
Jo byut' mjaitis nakaitiešs(?)
247 [Makašānu Rz].

2. Treis mīzeiši, sešas mucas,
Edz kur soldons olutiņš!
Kab as meitas nagulējs,
Byutu vēl ūtras sešas.
414 [Stirnienes Rz].

56311.

Kas kait alus brūveļam
Gar mucām negulēt?
Trīsi mieži, seši mucas,
Kāds slavens alutiņš!
Būt' bijušas otras sešas,
Ja brūvelis negulētu.
109 [Ērķemes Vlk].

56312.

Trīs mieziši, trīs apīņi,
Tavu stipru alutiņ'!
Vienu malku nodzēros,
Visi pauti nodrebēja!
177 [Kastrānes Rg].

56313.

Trīs putniņi skaisti dzied
Smalkā lazdu krūmiņā;
Divi prasa al' ar medu,
Trešais meitu klātgulēt.
480 [Vējavas Md].

56314.

Tu, gluozīte, iz manim,
Es, gluozīte, iz tevim!
Tu aiz munu motu jēmi,
Es tev pretim turējūs.
414 [Stirnienes Rz].

1. Es, čarkiņ, da tevim,
Tu, čarkiņ, da manim!
Es aiz tovas turātuves,
Tu aiz munu motu jēmi.
466 [Vārkavas D].

56315.

Pudelīte, gaŗkaklīte,
Tu pie manis, es pie tevis!
Tu manā vēderā,
Es tavā padomā.
378 [Seces Jk].

56316.

Tu māsiņa, es māsiņa,
Dzeŗam spranču brandeviņ'!
Tavs vīriņš zāģermans,
Mans ābeļu potētājs.
119 [Gaujienas Vlk].

- 289 -

1. Abas divas mēs māsīnas,
Dzeŗam spranču brandavīnu!
Tavs vīrīc zāģerīts,
Mans klepeŗa kalējīc.
90 [Drustu C].

56317.

Tu muoseņ, es muoseņ,
Dzersim krīva brandīneiti!
Tev ūleņa, maņ ūleņa,
Kringeleits zakuskai.
551 [Ludza Ldz apr.].

56318.

Tumsiņā padzēros
Svešu ļaužu kanniņā;
Paraugos gaisumā,
Sēnes auga dibenā.
246 [Madlienas (Lielais) Rg].

56319.

Tur bij lobi olu dzert,
Kur lusteigi saimenīki:
Nas krūzīti pēc krūzītes
Putojoša alutiņ'.
358 [Rugāju Abr].

56320.

Tur man tika alu dzert,
Kur lustīga saiminīce:
Tā viesiem alu nesa
Ar balto biķerīti.
315 [Pilskalnes Il].

56321.

Tur bij labi olu dzert,
Kur lustīgi saiminīki:
Poši dzjar, cytam dūt
Savu mīžu olūteņu.
98 [Dvietas Il].

56322.

Tur man tika mieži sēt,
Kur miezītis krūmu ņem;
Tur man tika alus dzērt,
Kur lustīgi saimenieki.
245 [Lutriņu Kld].

56323.

Ucī ucī Pāvulīt,
Ved maziņo pagrabā!
Tur būs vīns, tur būs medus,
Tur būs saldais brandavīns.
381 [Sēļu Vlm].

1. Nicā nicā [uicā?], Pāvulīt,
Ved meitiņu pagrabā!
Tur būs alus, tur būs šņabis,
Tur lustīga dzīvošana.
490 [Vijciema Vlk].

2. Danci danci Paulīti,
Ved meitiņas pagrabā!
Tur būs medus, tur būs alus,
Tur būs jaukas valodiņas.
41 [Bauņu Vlm].

3. Viču viču Pāvuliņ,
Ar meitām pagrabā!
Tur būs alus, baltamaize,
Tur būs jaukas valodiņas.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

56324.

Uz buoliņu gostūs guoju,
Sēžūs golda galiņā;
Īt gluozīte, kur īdama,
It munā rūciņā.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

56325.

Vai es beju mīga couka,
Bruoļa cisu gulātuoja?
Es bej ols dzāruojeņa,
Skaistu dzīsmu dzīduotuoja.
44 [Bebrenes Il].

56326.

Vajadzēja, vajadzēja
I mīžam, apeiņam:
Apeiņam garas maikstes,
Mīžam māsliņu vazumiņa.
326 [Preiļu D].

56327.

Vakar beju ļūt' dzārusja,
Šudiņ ļūti navasala.
Syldit maņi syltu olu,
Lyudzit mani, lai es dzeru!
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

56328.

Vārns kliedz, vārns brēc,
Nav dīķē ūdentiņš;
Iemērc pār miež grōd,
Pils dīķs ūdentiņ;
Pils dīķs ūdentiņ,
Muižniek alutiņ.
605 [Skolas].

- 290 -

56329.

Veci vien, veci vien,
Ko mēs veci darīsim?
Paņēmuši alus kannu,
Sadzersim!
236 [Līvānu D].

56330.

Vēl nav dzērta ceļa kāja,
Nedziedāta ceļa dziesma;
Nu mēs dzērsim ceļa kāju,
Nu dziedāsim ceļa dziesmu.
604 [Dažādi iesūtītāji].

56331.

Vērpelīte lūgtin lūdza,
Lai nāk ļaudis alu dzērt.
Alutiņis, bāleliņis,
Vērpelei pāri dar':
Saliec galdus vērpelei,
Tek pa plānu putodams.
202 [Kurmāles Kld].

56332.

Vidzemnieki vārgi ļaudis,
Aparāja alu dara.
602 [Zemgale].

56333.

Vylku Stančs stabulēja
Rudzu Bendis leidumā;
Tošu Biksja kuozas dzēŗa
Pošā sīna laiciņā.
466 [Vārkavas D].

563331.

Tuožu Biksjas kuozys dzjāŗa
Patī sīna laicjeņā:
Pīci brīži aiz galdjeņa,
Luocjets galda galeņā.
236 [Līvānu D].

56334.

Visa mana naba sāp,
Kā es gribu brandaviņu.
Negribu, negribu
Rupju brandaviņu!
Es tād' jumprava,
Biteru gribu!
74 [Cīravas Azp].

56335.

Visi soka, visi soka,
Ka es lela dzīduotuoja;
Es nabyutu dzīduotuoja,
Kab nabyutu pīdzāruse.
Voi dzāruse, nadzāruse,
Teišam puikas kairinuoju.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

56336.

Vizi, vizi, kusti, kusti,
Manc vizuļa alutiņš!
Gan es tevi kustināšu
Savas rīkles galiņā!
Ta salds, ta gards, ta mīksts,
Dzer, dzer, dzer!
148 [Jaunpiebalgas C].

56337.

Visu dienu brūverītis
Ar melniem zābakiem;
Vakarāj rauga māte
Ar baltām villainēm(?).
141 [Ivandes Kld].

56338.

Vīri gul dienasvidu,
Sievas lasa miežu vārpas.
Eit, vīriņi, pagulāt,
Sievas dzers alutiņu!
343 [Rāvas Lp].

1. Ejat, vīri, pagulēt,
Nu sieviņas alu dzēra!
Sievas lasa miežu vārpas,
Vīri guļ dienasdusu.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

56339.

Zynu, zynu, kuo vajag
Tīm jaunim puiskinim:
Loba ola pasadzjart,
Ar meitom padzīduot.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

56340.

Zirgi zviedza, krievi brauca,
Zeltainām pīpīnām;
Ai māmīna, ai māmīna,
Dod vien' alus enkurīti!
604 [Dažādi iesūtītāji].

56341.

Zīdi, zīdi, apjeiņeit,
Kubulā salīkams!
Byus puišim pīdzeršona,
Byus mjeitom smīšonuos.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

- 291 -

Introduction page not keyed

- 292 -
Table of Contents |View Entire Work