LATVIEŠU TAUTAS DZIESMAS: VOLUME VI

Table of Contents |

View Entire Work

12. Galda dziesmas dzeŗot

a) Dzīŗu dziesmas, alus dziesmas

19470.

Vai Dieviņu, kur iesim
Mēs dzērēji bāleliņi?
Vāczemē naudas trūka,
Kurzemē alutiņa.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

19471.

Ai galdiņ(i), ai galdiņ(i),
Kā tev skaisti piederēja:
Ap tevim vīri sēd
Kā resnie ozoliņi.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

19472.

Ai mazais akotiņis,
Tavu lielu miežu graudu,
Tavu lielu miežu graudu,
Vidūi saldu alutiņu!
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

19473.

Ai saldais alutiņ,
Kā tu mani viltin vīli!
Tu gulēji muciņā,
Es par kalnu atlīgoju.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

19474.

Ai svainīti, ai svainīti,
Atnes vienu biķerīti:
Man rociņa piekususe,
Smagu kannu cilājot.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

19475.

Ei svainīti, ei svainīti,
Dod man sūru, dod saldenu!
Es nedošu sav' māsiņu
Par kubula samazgām.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

19476.

Vai tu alus alutiņis,
Kas tu biji nedzeŗams?
Vai tu ciema zeltenīte,
Kas tu biji nevedama?
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

- 241 -

19477.

Ai vecā māmulīt,
Tavu saldu alutiņu!
Gana dzēru, gana skurbu,
Bet galviņa nesāpēja.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

19478.

Ai ciemiņ, ai ciemiņ,
Nāc pie manis alus dzert:
Man bij salds alutiņš,
Tev bij daiļas zeltenītes.
216 [Ventspilī].

19479.

Aiz kalniņa dūmi kūp,
Kas tos dūmus kūpināja?
Seskis dara alutiņu,
Tas tos dūmus kūpināja.
Iesim, brāļi, dzersim alu,
Seskam salds alutiņš.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

19480.

Aiz kalniņa miežus sēju,
Lai apīnis neredzēja;
Apīnītis gudris vīrs,
Kokā kāpa raudzīties.
19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)], 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1. Kalniņā miežus sēju,
Lejā stādu apīnīti,
Lai neredz apīnītis,
Kādi mieži tīrumā.
Apīnītis gudris vīrs,
Kokā kāpa skatīties.
199 [Veczvārdē (Zvārdes pag. Kld)].

2. Vecais tēvs miežus sēja
Aiz kalniņa lejiņā;
Apīnītis gudris vīrs,
Kokā kāpa raudzīties.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

19481.

Aiz ko man saldens alus,
Aiz ko brūna misa tek?
Es ar savu līgaviņu
Zem zeirīša bučojos.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)].

19482.

Aiz ko mūsu bāliņam
Apīņots alutiņš?
Izagāze nama siena,
Vilki misu nolakuši.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

19483.

Aizmigusi alu dzēru
Tautu galda galiņā;
Kā nedzēru aizmigusi,
Piepes kannas dibinā?
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Aiz ko mani bāleniņi
Piesnauduši alu dzēra?
Kā bij tiem neaizsnaust,
Piepas kannas dibinā?
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

19484.

Ak tu brāļa alutiņš,
Ko tu man padarīji?
Es gribēju mājās iet,
Tu ievedi skūniņā.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

19485.

Ak tu Dievs, bāleniņ,
Tavu saldu alutiņu!
Dievs dod tev ilg' dzīvot,
Atkal tādu padarīt.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

19486.

Ak tu Dievs, es atradu
Brāļam līksmu istabiņu:
Pilns galdiņš biķerīšu,
Pats sēd galda galiņā.
9 [Bilstiņos (Kokneses pag. Rg)], 19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)], 107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

19487.

Ak tu Dievs, saldens alus,
Kur tie šķīti apenīši?
Aiz upītes līcītī,
Pašā Dieva dārziņā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

19488.

Ak tu Dievs, saldans alus,
Kur tie šķīti apīnīši?
Aiz upītes līcītī,
Smalkajos kārkliņos.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

19489.

Ak tu miežu Miķelīti,
Tavu saldu alutiņu!
Vienu reizu nosadzēru,
Visi panti nodrebēja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 242 -

19490.

Ak tu muļķi, bāleliņi,
Sak' māsiņu piedzērušu:
Māsiņai jaunas kurpes,
Sklīd kājiņa staigājot.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

19491.

Ak tu saldais alutinis!
Kur tie ņemti apentiņi?
Pie Dieviņa nama duru
Zelta maikstes galiņā.
224 [Kabilē (Kld)].

19492.

Alu alu, alus puisi!
Vai tev kājas nopuvušas?
Kad es dzēru, tad es dzēru
No pilnām kanniņām.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

19493.

Alu alu, alus puisi!
Vai tev kājas nopuvušas?
Metam, vīri, pa grašam,
Pirksim jaunu alus puisi!
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

19494.

Alu dzēru, skatījos,
Kas kanniņas dibenā:
Bekas kannas dibenā
Aizpērnaju mazgājumu.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

19495.

Alus alus, brandavins,
Gudrajam tevi dzērt,
Gudrajam tevi dzērt,
Kas var tevi novaldīt.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

19496.

Alus alus, brandaviņš,
Gudram bija tevi dzert!
Dažu labu apguldīji
Apautām kājiņām.
121 [Gulbenē (Md)].

1. Apentiņis koku jāja
Dzeltenām biksītēm.
Dažam svārkus tas novilka,
Dažam maku izkratīja,
Dažu labu apguldīja
Apautām kājiņām.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

19497.

Alus alus,
Laid mani iekšā,
Es gribu vienreiz
Lustīgs ar būt!
Alus gan bija,
Māte gan deva,
Nebija meitīnas,
Kas alu ienes.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

1. Alus alus,
Laid mani iekšā,
Es gribu vienreiz
Lustīgs būt!
Alus meita pasacīja,
Muca vairs netekot.
Stumsim pašu alus meitu
Par mucīnu kambarī.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

19498.

Alus alus, medus medus,
Māk' es tevi sutināt,
Māk' es tevi sutināt
Ar ozola kanniņām.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

19499.

Alus alus tai sētāi
Alus darba kavētājs:
Kad es gāju pie darbiņa,
Atpakaļu vien riņķoju.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

19500.

Als ar kannu, als ar kannu,
Meds ar baltu biķerīti;
Als kannā piederēja,
Meds baltā biķerē.
7 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

19501.

Ols ar konnu, ols ar konnu,
Mads ar boltu bičereiti!
Lai ty ols, kū tys ols,
Kū tei poša nesējeņa!
4271 [Rēzeknes apr.].

19502.

Als ar kannu, als ar kannu,
Meds ar baltu biķerīti,
Meds ar baltu biķerīti
Jaunajāmi māsiņām.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

- 243 -

19503.

Als ar kannu, als ar kannu,
Meds ar baltu biķerīti!
Mēs bijām tie bāliņi,
Kas māsiņu audzējām.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

19504.

Als ar kannu, als ar kannu,
Meds ar baltu biķerīti!
Mēs vairāk negribam
Par māsiņas audzējumu.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

19505.

Als kanniņa, biķerīte
Sauca mani dzērājiņu.
Apraugāt māju manu,
Tad sakāt dzērājiņu!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

19506.

Ols kanneņa, bičereite
Sauce mani dzāruojeņas.
Na es taida dzāruojeņa,
Kai es l'ela dzīduotuoja.
435 [Latgalē].

19507.

Als kanniņa, biķerīte,
Vis' uz mani raudzījās;
Vai tādeļ raudzījās,
Ka es liela dzērājiņa?
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

19508.

Als malciņ, als malciņ,
Ne tu mani velti nāci:
Trīsreiz ūzas novilkos,
Iesaliņu žāvēdams.
18 (Kliģenē).

19509.

Als malciņš, als malciņš,
Ne tas man velti nāca:
Kdaujam siekstes atkravām,
Als malciņu pelnīdami.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

19510.

Alus meita, alus meita,
Nes alu iekšā!
Ja alu nedosi,
Tad svilināsim.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

19511.

Alus puisi, alus puisi,
Kur palika alus puisis?
Alus puisis kambarī
Ar meitām lakstojās.
40-1 (Bigauņciemā).

19512.

Alus puisi, alus puisi,
Sargi savu muguriņu!
Dabūs' dulbi mugurā,
Visu mūžu pieminēsi.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

19513.

Alus puisi, alus puisi,
Sargi savu muguriņu:
Es atradu kanniņā
Nevirušu apentiņu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

19514.

Als puis', als puis',
Sargē sav' mugeriņ'!
Es atrad' kanniņē
Pus bij als, pus brandvīn'.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

19515.

Als puisīti, als puisīti,
Atnes saldu alutiņu!
Es tev došu linu kreklu
Ar pakulu piedurknēm.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

19516.

Alutiņ alutiņ,
Ko darīji puisīšam?
Puisīts tek pa celiņu,
Līkumiņus mētādams.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

19517.

Alutiņi bāleliņi,
Kam tu biji nedzeŗams?
Ir kundziņš tevi dzēra,
Arti vis neiedams.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

19518.

Alutiņ bāleliņ,
Kas tu biji nedzeŗams?
Tevis dēļ Rīgas kungi
Zelta naudu liedināja.
1311 [Apē (Vlk)].

- 244 -

19519.

Alutiņu bāleliņu,
Ko darīji dēliņam?
Dēliņš gāja sētiņēja,
Sētas mietus turēdams.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

19520.

Alutiņi bāleliņi,
Ko darīji vīriņam?
Ņēmi kājas, ņēmi rokas,
Sviedi vīru pabeņķē.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

1. Alus dižus, alus mazus,
Alus vīru pievaļāja:
Ņem vīrami kājas rokas,
Sviež vīriņu pabeņķī.
224 [Kabilē (Kld)].

19521.

Alotiņ bāleliņ,
Ko man tevis līdz piedzert?
Ko man tevis līdz piedzert,
Līdz miedziņa negulēt?
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

19522.

Alutiņ bāleniņ,
Ko tu man padarīji?
Ne man kāju jāstaigā,
Ne valodas jārunā.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

19523.

Alutiņi bāleliņi,
Ko darīji vīriņam?
Vīriņš gāja pa celiņu,
Cepurīti mētādams.
169 [Nīgrandā (Nīgrandas pag. Azp)], 170 [Lielnīkrācē (Nīkrāces pag. Azp)], 1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)], 267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

19524.

Alutiņ brāleliņ,
Kur mēs divi tikāmies?
Tu gulēji muciņā,
Es par kalnu atlīgoju.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

19525.

Alutiņi bāleliņi,
Turi sava nama godu:
Kad izvadi svešus ļaudis,
Tad pasviedi saimenieku!
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

19526.

Alutiņi, medutiņi,
Gudrajam tevi dzert,
Kas var tevi novaļāt,
Kumeļā sēdēdams.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

19527.

Alutiņi rudacīti,
Neb es tavu stiprumiņu:
Tu varēji vīru gāzt,
Vērpelei spundu spert.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Alutiņ alutiņ,
Tu stiprāks kā mēs visi:
Mucu plēsi, spundi spēri,
Jaunu pusi zemē lauzi.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

19528.

Alutiņi rudacīti,
Neb es tavu vecumiņu:
Es piedzimu, tev' atradu,
Es nomiršu, tev' atstāšu.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

1. Ai Dieviņ, es nebiju
Alutiņa vecumiņ':
Es piedzimu, es atradu,
Es nomiru, vēl palika.
353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

19529.

Alutiņu rudgalvīti,
Kas par tādu pārgalvīti:
Pats iekāpi galviņā,
Vīru sviedi pagaldē.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

19530.

Alutiņa brūverīts
Lācīt' veda namiņā;
Dievs dod alus dzērājam
Meklēt durvju dibinā.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

19531.

Alutiņa putiņām
Vairāk gudra padomiņa
Nekā tēva dēliņam,
Alutiņa dzērējam.
19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)], 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

19532.

Alutinis, tas man tika,
Sīkajām putiņām;
Mātes meita, tā man tika,
Sīku rakstu rakstītāja.
190 [Kuldīā].

- 245 -

19533.

Alutiņu darīdama,
Paaicinu bāleliņa;
Biķerītes mazgādama,
Ieraudzīju atejot.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

19534.

Alutiņu izbrūvēju
Kumeliņa pēdiņā:
Pieci mieti, div' apeņi. -
Kas par saldu alutiņu!
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

19535.

Apdzeŗam šo kanniņu,
Rociņā turēdami;
Ko mēs paši apdzeŗam,
To kundziņš neprasīja.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

19536.

Apentiņ apentiņ,
Plūksimies, plūksimies:
Tu pie manas galvas ķersi,
Es pie tava kamiesiņa.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

19537.

Apīnīti greizgalvīti,
Guli mucas dibinā!
Kad es tevi kustināšu,
Tad tu mani dancināsi.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

19538.

Apīnītis ar miezīti
Mežmalā ķīvējās.
Apīnītis tā sacīja:
Kad tu rūgsi, es nereibšu.
179 [Vecsieksātē (Sieksātes pag. Azp)].

19539.

Apīnītis, gudris vīris,
Kalnā kāpa raudzīties,
Kalnā kāpa raudzīties,
Kur bagāti miežu lauki.
179 [Vecsieksātē (Sieksātes pag. Azp)].

1. Apentiņš, gudris vīrs,
Kāpj kokā lūkoties,
Kāpj kokā lūkoties,
Kur bajāri miežus sēj.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

19540.

Apīnītis, gudris vīrs,
Kalnā kāpa raudzīties,
Vai būs mieži tīrumā,
Vai varēs kāzas dzert.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

19541.

Apīnītis, gudris vīrs,
Kalnā kāpa skatīties,
Kalnā kāpa skatīties,
Vai miezītis krūmu ņēma.
197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].

19541¹.

Apīnītis, gudris vīrs,
Kokā kāpa lūkoties,
Kokā kāpa lūkoties,
Vai būs miežu vasariņa.
Ja būs miežu vasariņa,
Ies māsiņa tautiņās,
Ies māsiņa tautiņās,
Ņems brālītis līgaviņu.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

19542.

Apīnīts, gudris vīrs,
Kokā kāpa lūkoties,
Lai redzētu arājiņu,
Kas lejā miežus sēj.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

19543.

Apīnītis, gudris vīrs,
Kokā kāpa olu dēt,
Kokā kāpa olu dēt,
Kubulā izperēja;
Pa istabu izvadāja
Ar paegles kanniņam.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Apīnītis olas dēja
Gaŗa mieta galiņā;
Namiņā izperēja
Kubuliņa dibinā.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

19544.

Apentiņis, gudris vīris,
Kokā kāpa pautus dēt;
Tas ar savu gudrumiņu
Ielēc alus ķīvenā.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

1. Apentiņis, gudris vīris,
Kokāi kāpa pautus dēt.
Ko vērts tavis gudrumiņis,
Pauti mierka ūdenēi!
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

- 246 -

19545.

Apenītis, gudris vīrs,
Kokā kāpa raudzīties,
Kokā kāpa raudzīties,
Kādi mieži līdumā.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

19546.

Apīnītis, gudris vīrs,
Kokā kāpa raudzīties,
Kokā kāpa raudzīties,
Vai zied mieži tīrumā.
169 [Nīgrandā (Nīgrandas pag. Azp)].

19547.

Ap'ein'eits, gudrys v'eirs,
Kūkā kuop'e raudz'eitūs,
Voi aug mīži, voi aug rudzi,
Voi dz'er skaišk'i olut'eņu.
427 [Varakļānu pag. Rz], 435 [Latgalē].

19548.

Apenīts lielījās,
Apkārt koku tīdamies:
Būs dažam greznajam
Dubļos bāzti deguniņu.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

19549.

Apenītis tā sacīja,
Gar skaistīti tecēdams:
Meitām diet, meitām lēkt,
Puišiem rāpus vazāties!
129 [Luteros (Zvārtavas pag. Vlk)].

19550.

Apīnītis vīru kūla,
Aiz matiem(i) turēdams;
Miezīts kliedza, miezīts brēca:
Nu nosit arājiņu!
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

19551.

Apīnītis vīru kūla
Liela ceļa maliņā;
Miezīts kliedza, miezīts brēca:
Nenosit arājiņa!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

19552.

Apkārt griežu kumeliņu
I ardams, ecēdams;
Apkārt laižu biķerīti
Pa galdiņa galiņam.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

19553.

Aptecēju golda golu,
Bičereiti rūceņā;
Iz kuo beja man'im dzērt,
Nava īsta bruol'el'eņa?
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

19554.

Ar ķipīti govis slaucu,
Ar ķipīti alu dzēru;
Ja ļautiņi mani smēja,
Lai smejāsi ķipīšam.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Ar ķipīti govis slaucu,
Ar ķipīti alu dzēru;
Kas smejās ķipīšam,
Lai tam lūpas kā ķipīts.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

19555.

Ar nāburgu alu dzēru,
Ne ar savu bāleniņu:
Ar nāburgu ik dieniņas,
Ar bāliņu retumiem.
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

1. Ar tautieti alu dzēru,
Ne ar savu bāleliņu:
Tautiets man visu mūžu,
Bāliņš šādu vasariņu.
118 [Burgā (Lugažu pag. Vlk)].

19556.

Ar saujiņu miežus sēju,
Ne ar visu sētuvīti;
Ar kanniņu alu dzēru,
Ne ar visu vērpelīti.
77 [Gulberē (Liezeres pag. Md)], 174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

19557.

Aŗam, brāļi, aŗam, brāļi,
Aparuši, ecēsim;
Dzeŗam, brāļi, dzeŗam,
brāļi,
Padzēruši, dziedāsim.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

19558.

Atgādāju, atgādāju
Vakarēju dzērumiņu:
Stallī vedu kumeliņu,
Vadzī kāru iemauktiņus.
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

- 247 -

1. Es vakar augsti dzēru,
Bet es visu atgādāju:
Stallī laidu kumeliņu,
Vadzī kāru iemauktiņus.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

19559.

Atpakaļ atpakaļ
Sav' māsiņu vedīsam:
Nedod alus, brandaviņa,
Ne rāceņa putras vira.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

19560.

Atsēdies, nodzeries
Jaunu meitu pulciņā!
Salds alus krūzītē,
Daila pati dzērēja.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

19561.

Audējiņas, mēs māsiņas,
Padzeŗam alutiņu,
Lai stāv manas paminiņas
Vakarēju minumiņu!
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

19562.

Ausu, opu! nosaucos
Brāļa galda galiņāi;
Vai dzēruse, nedzēruse,
Brālīšam liela slava.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

1. Ausu ausu! nosasaucu,
No brālīša pāriedama;
Lai dzērusi, cik dzērusi,
Godu daru brālīšam.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

19563.

Bija man trīs dēli,
Trīs vedekliņas,
Kas mani, dzērušu,
Purvā vedīs.
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

19564.

Bij tam mūsu svainīšam
Šādas tādas pudelītes,
Citāi bija brandaviņš,
Citāi tāds pižulītis.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

19565.

Biju gājis, neuzgāju
Tādu ķītru svešu ļaužu:
Rokā naudu skandināju,
Nevarēju dzert dabūt.
346 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

19566.

Bij' mīlējsi bāliņami,
Biju visu nemīlējsi:
Alus muca kambarī,
Mani sūta vakarā.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

19567.

Biš' spītenis i pārskrēja
Pār namiņa čukurīti.
Kas bijāt brūverīši,
Lieciet miltus kubulā!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

19568.

Brāļiem alus,
Precniekiem medus,
Es ar savu draudziņu
Vīniņu dzēru.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

19569.

Brālīt, tavu saldu alu,
Māsīn, jaukas valodīnas!
Izbraukt vien nevarēju
Sen uzjūgtus kumelīnus.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

19570.

Brālīt, tavu saldu alu,
Tavas jaukas valodīnas!
Pats aiz vārtu kumeļāi,
Valodīna istabāi.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

19571.

Brāļos gāju alu dzert,
Ne kažoka nenovilku;
Nāc, brālīt, tu pie manis,
Met ūziņas aizkrāsnē!
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

19572.

Brandavīna brandavīna,
Es nevaru als piedzert,
Es nevaru als piedzert,
Kaut devuši brandavīna!
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

19573.

Brandaviņa brandaviņa,
Es nevaru als piedzert!
Jaunu meitu, jaunu meitu,
Es nevaru viens gulēt!
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 90 [Lodē (Kusas pag. Md)], 93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

- 248 -

19574.

Brandavīna dzērājam
Ellē kājas karājās;
Alutiņa dzērājam
Dvēselīte debesīs.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

19575.

Briku braku, man dzeŗot,
Ābeļ' koka biķerītis;
Tā brīkšķēs tautu dēls
Pa manām rociņām.
43 [Tīnūžos (Ikšķiles pag. Rg)].

19576.

Brūna vista ietecēja
Apīnīšu dārziņāi;
Dievs dod alus brūvelimi
Brūnu alu izbrūvēt!
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

19577.

Būs dzert, būs dzert
Šo vakarīnu!
Būs tautu glāzēm
Šķindalās iet!
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

19578.

Dižo ķipi gaŗo osu
Abi roki turēdams,
Pie ciemīna alu dzēru,
Kreklīnāi izsviedies.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

19579.

Dižu ķipi gaŗu kātu,
Ar to dzēru brālīšos,
Lai stāv zelta biķerītis
Dižajās godībās.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

19580.

Divi dienas bez pusdienas
Aiz kalniņa alu dzēru,
Lielu kausu gaŗu asti
Abi roki turēdams.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

19581.

Div' putniņi sakavās
Augsta kalna galiņā:
Izrāvuši mucas tapu,
Islaiduši alutiņu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

19582.

Dodat alus, ja turat,
Ja nevaid, atsakāt,
Ja nevaid, atsakāt,
Tad šlubāšu sētiņā!
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

1. Alus alus, ja turit,
Ja nevaida, atsakāt,
Ja nevaida, atsakāt,
Lai iet brāļi sētiņā!
197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].

19582¹.

Dodiet kāšus, dodiet spaiņus,
Lai es teku ūdenī:
Man mutīte izslāpuse,
Šādu dienu klauvējot.
20 [Krapē (Krapas pag. Rg)].

19583.

Dodat man alu dzert,
Pa vidiem brandaviņu;
Dodiet man pagulēt,
Pa vidiem jaunu meitu!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

19584.

Dodiet man pasmeķēt
Sila zemes alutiņu!
Sila zemes alutiņš
Caur sakārni tecināts.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

19585.

Dodat man pasmeķēt
Sievasmātes brandaviņa!
Sievasmātes brandaviņš
Deviņām zālītēm.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)], 27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

19586.

Dzērējam mieži auga
Pa visām(i) atmatām;
Kas nedzēra, tam neauga
Ne labā zemītē.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)], 190 [Kuldīā].

1. Kas dzeŗ alu, tam aug mieži,
Lai sēj cūku rakumos;
Kas nedzēra, tam neauga
Sūdotāi zemītēi.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

- 249 -

19586¹.

Kas dzeŗ alu, tam aug mieži
Pa visām atmatām:
Kas nedzēra, tam neauga
Nevienā stūrītī.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

19587.

Dzēru alu, brandavīnu,
Neapdzēru padomiņa;
Lai stāv mans padomiņš
Ar kundziņu jārunā.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

19588.

Dzēru alu, nebēdāju,
Bij galviņa, kas panes,
Bij man laba līgaviņa,
Tā nojūdza kumeliņu.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

19589.

Dzēru, dzēru alutiņu,
Aicināju bāleliņu;
To bāliņu aicināju,
Kuŗu zinu nenākam,
Kuŗu zinu nenākam,
Kuŗu alu nedzeŗam.
353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

19590.

Dzērumā, līgaviņa,
Glabā manu cepurīti,
Kā es tavu vainadziņu
Visu mūžu paglabāju!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)], 412 [Unguros (Ungurmuižas pag. D)].

19591.

Dzer, bajār, nenicini
Nabadziņa alutiņu:
Nabadziņa alutiņš
Caur sakārni tecināts.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

19592.

Dzer, bajāri, nevainoji
Nabadziņa alutiņu:
Purvā tādi zilgalvīši,
Tie nabaga apīnīši.
179 [Vecsieksātē (Sieksātes pag. Azp)].

19593.

Dzer, bāliņi, ar kausiņu,
Man nevaid biķerīša,
Kam jūs mani iedevāt
Tai tukšāja vietiņā!
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

19594.

Dzer, bāliņ, biķeŗiem
Manas gaužas asariņas!
Tu man' devi tautiņās,
Labus ļaužus dēvēdams.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

19595.

Dzer dzerdams, labais vīrs,
Netur' kannas rociņā!
Vai tev vien malciņš mīl,
Mīl otram vīriņam.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 1181 [Dūres pagastā (Vlk)], 1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

19596.

Dzer, mutīte, pilnu malku,
Lai kakliņis barojās,
Lai nesaka sveša māte
Dzērves kaklu staigājot.
54 [Limbažos (Limbažu pag. Vlm)].

19597.

Dzer, mutiņa, pillu malku,
Lai kakliņis barojās,
Lai nesaka citu dienu
Nekā laba neredzējs.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

19598.

Dzer, Ģēdiņi, dzer, Ģēdiņi,
Tev galdiņis piederēja;
Lai kaunāsi tautu meita,
Kas par lauku pārtecēja.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

19599.

Dzer pats, kūmiņ,
Sav' alutiņu:
Sivēni iesalu
Izrušinājši.
353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

19600.

Dzeŗam, brāļi, ar kannāmi,
Lai stāv tēva biķerīši,
Lai stāv tēva biķerīši
Lielajam godiņam!
228 [Oktē (Vandzenes pag. Tl)].

19601.

Dzeŗam, brāļi, brasējam
Miežu Mača alutiņ';
Purā tādi burkānīši,
Te aug ubag' apīnīši.
57 [Rencenē (Rencēnu pag. Vlm)].

- 250 -

19602.

Dzeŗam, brāļi, brasējam
čuču muižas sald' altīnu;
čuču muižas salds altīnus
Caur čakārni tecināts.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

19603.

Dzeŗam, brāļi, piecas kannas
Vecu miežu alutiņ';
Lai šī diena dzeŗama
Līdz pašam vakaram.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

19604.

Dzeŗam, brāļi, pīckājam
Vecu miežu alutiņu;
Tā pīckāju kumeliņu
Celmainā līdumā.
77 [Gulberē (Liezeres pag. Md)].

19605.

Dzeŗam, brāļi, šo dieniņu
Ar ozola kanniņām,
Brauksim rītu jūriņā,
Pirksim zelta biķerīti.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

19606.

Dzeŗam, brāļi, šo dieniņu,
Šij dieniņa dzeŗamā,
Ne citā dieniņā
Mēs še visi sanāksim.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

19607.

Dzeŗam, brāļi, šo dieniņu,
Šī dieniņa dzeŗamā;
Rīt iesim druviņā
Ar visām(i) māsiņām.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

19608.

Dzeŗam, brāļi, šo dieniņu,
Šī dieniņa dzeŗamā;
Rītu vilksim zēģelītes
Līdz pašam vakaram.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

19609.

Dzeŗam, brāļi, šo dieniņu,
Šī dieniņa dzeŗamā;
Citu dienu artu gāju,
Cit' ozolu dēdināt.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

19610.

Dzeŗat alu, bāleliņi,
Nu es vedu līgaviņu;
Jums tas alus dzērumiņis,
Man tā jauna līgaviņa.
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

19611.

Dzeriet alu, es nedzeršu,
Es redzēju, kā darīja:
Brūverītis raugu lika
Melnajāmi rociņām.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1. Dzeriet paši savu alu,
Es redzēju, kā darīja:
Dūņojām kājiņām,
Sārnojām rociņām.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 90 [Lodē (Kusas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

19612.

Dzeriet alu, es nedzeršu,
Es redzēju, kā darīja:
Kubuls rūga, zeija teka,
Brūvers snauda kaktiņā.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

19613.

Dzeriet alu, maksājiet,
Nozarīši bāleliņi:
Pircien ira man miezīši,
Jo pircieni apenīši.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

19614.

Dzeriet, brāļi, pīckājiet
Saldu miežu alutiņu!
Tagad guļ panāksnieki
Ar visiem šabrakiem.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

19615.

Dzeriet, mani bāleliņi,
Apīnīša rūgtumiņu:
Tautiņām caurs namiņš,
Suņi misu nolakuši.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

19616.

Dzeŗat, mani bāleliņi,
Purva rāva ūdentiņu.
Kam jūs mani iedevāti
Purva zemes arājam!
206 [Kuldīgas apriņķī].

- 251 -

19617.

Dzeŗat, mani bāleliņi,
Skaidr' avota ūdentiņu,
Kam jūs mani iedevāt
Tai nabaga vietiņā!
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

1. Nodzeriesi, bāleniņu,
Skaidr' avota ūdentiņa,
Kam tu mani ievēlēji
Silarāja dēliņam!
224 [Kabilē (Kld)].

19618.

Dzersim, brāļi, trīs dieniņas
Nu biksīšu līkapiņ's:
Tautu dēls, tautu meita
Biksītēm samijuši.
104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

19619.

Dzert dodiet, labi ļaudis!
Dziedāt vairs nevarēju,
Man rīklīte dārdēt dārd
No lielās dziedāšanas.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

19620.

Dzērt gribu, dzērt gribu,
Sālēju ēdu:
Apēdu div' raudas,
Div' asarīšus.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

19621.

Dzert man alus pilnu malku,
Divējādi baidīties:
Ātris manis kumeliņš,
Baiļa mana līgaviņa,
Baiļa mana līgaviņa,
Straujupīte lejiņā.
206 [Kuldīgas apriņķī].

1. Dzert man alus pilnu galvu,
Divējādi baidīties:
Ceļā ātris kumeliņis,
Mājās jauna līgaviņa.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

2. Dzēru alu, brandaviņu,
Divējādi baidījos:
Laukā baidu svešu ļaužu,
Istabāi bāleliņu.
150 [Paplakā un Joguļos (Virgas pag. Lp)].

19622.

Dzešati, dzešati,
Sili deg, sili deg!
Kā sili nedegs?
Sausa vasariņa.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

19623.

Iebavieša meitiņāmi
Driķu daru alutiņu:
Gan zināja iebavietis
Lēši meitu audzinājs.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

19624.

Iesaliņa malējam
Bite milna galiņā;
Alutiņa brūveŗam
Meds kubula dibinā.
121 [Gulbenē (Md)].

19625.

Iesaliņa malējam
Melnas acis, melnas rokas;
Dievs dod alus brūveŗam
Tādu melnu alutiņu!
353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

19626.

Iesaliņa malējam
Viena pate vaŗa sakte;
Alutiņa dzērējam
Pilnas krūtis sudrabiņa.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

19627.

Iesaliņa malējiņa
Bitīt' nesa saujiņā;
Alutiņa brūverīts
Lāci veda namiņā.
Liec, lācīti, savu spēku,
Bitīt, savu saldumiņu!
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Iesaliņa malt iedams,
Biti, lāci līdza vežu.
Dod, lācīti, savu spēku,
Bitīt, savu saldumiņu!
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

19628.

Iesaliņa malējiņa
Bitīt' nesa saujiņā,
Lei tie als dzērājiņi
Kā bitītes vīvanāja.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

19629.

Iesaliņa malējiņa
Laba Dieva pielūgusi:
Alutiņa dzērājiņi
Meklē durvju dibenā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 252 -

19630.

Iesaliņa malējiņa
Laba Dieva pielūgusi:
Jaunajiem alu dzert,
Veciem pakšus grābāties.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

19631.

Iesaliņa malējiņa
Laba Dieva pielūgusi:
Jauniem diet, jauniem lēkt,
Veciem rāpus vazāties.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

1. Div' vārdiņus parunāju,
Alutiņu brūvēdama:
Sievām diet, meitām diet,
Vīriem rāpu rāpačot!
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

19632.

Īsal'eņa mal'ējeņa
Loba Dīva nūlyugus'e:
Leist pa lūgu dzāruojīm,
Naattikt durav'eņu!
4222 [Vārkavas pag. D].

19633.

Iesaliņa malējiņa
Pasagula padzirnē;
Dievs dod alus dzērājam
Gulēt galda pagaldē!
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

1. Iesaliņa malējiņas
Padzirnē pakritušas;
Dod, Dievī, tā pakrist
Alutiņa dzērājiem!
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

19634.

Iesaliņa malējiņa
Pasagula padzirnē;
Dievs dod alus dzērājam
Mek(l)ēt durvju dibinā!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

19635.

Iesim, irbe, tecētēs
Pa to klaju atmatiņu!
Tu tecēsi eglenāi,
Es savos brālīšos;
Tu tecēsi skujas rīt,
Es brāļos alus dzēr.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

19636.

Eima, sieva, sētiņā,
Mūs ļautiņi neierauga:
Darīsam paši alu,
Dzersim paši dziedādami!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

19637.

Ej gulēt, delverīt,
Sīkāi raibāi(?) gultiņāi,
Lai palika kannas vāki
Šovakar neklapēti.
213 [Zlēkās (Zlēku pag. Vp)].

19638.

Ej gulēt, Vēja māt,
Neklabini nama durvis;
Ej, gulēt, man' galviņ,
Salda vīna piedzēruse!
40-1 (Lapmežciemā).

19639.

Ekur nāca alus kanna
Par istabu līgodama;
Kas bij miežu arājiņis,
Tas pacēla cepurīti.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

1. Ekur nāce alus muca
Par kalniņu līgodama;
Kas bij miežu arājiņš,
Paceļ savu cepurīti.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

19640.

Es aiz sava skopumiņa
Nepazinu bāleniņa,
Als kanniņu noturēju
Zem baltās vilnatnītes.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

19641.

Es atradu div' bitītes
Silā alu brūvējot;
Salds kā medus, auksts kā ledus,
Stipra Dieva dāvaniņa.
190 [Kuldīā].

19642.

Es gan redzu, es gan redzu,
Māsa mani nemīlē;
Būtu mani mīlējusi,
Būt' nākusi klātsēdēt,
Būt' nākusi klātsēdēt,
Būt' devusi alutiņa.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

- 253 -

19643.

Es gan zinu, es gan zinu,
Div' uz mani taisījās:
Dzīrās miezis ar apīni
Gāŗām solu mani stiept.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

19644.

Es izdzēru brāļam alu,
Iesvied' kannu žogmalī:
Lai izaug brāļam mieži
Pa visiem žogmaļiem.
231 [Stendē (Stendes pag. Tl)].

19645.

Es jums lūdzu, brūverīši,
Brūvējiet saldu alu!
Salda alus brūveŗam
Medus kublas dibenā.
229 [Rideļu pagastā (Engures pag. Tk)].

19646.

Es nedošu rīka meitai
Ne pakula gabaliņa:
Kādēļ mani bāleniņi
Dzeŗ melnām kanniņām?
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

19647.

Es neiešu ārā tirgus,
Zīles kannas nedzēruse,
Lai zīlīte nedziedāja
Mana ceļa maliņā.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

19648.

Es nopirku Vāczemē
Simtu pūru iesaliņa;
Svīda mani kumeliņi,
Jūras kalnus tecēdami.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

19649.

Es pārvedu miezīšam
No Vāczemes apentiņu.
Nebij miera brūveŗam
Nedz čukura galiņā.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

19650.

Es redzēju saiminieku
Zilgalvīti cilājot.
Es tev lūdzu, saiminiek,
Dod man vienu biķerīti!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Es redzēju sav' bāliņu
Zilgalvīti cilājot.
Bāleliņ bāleliņ,
Dod man vienu zilgalvīti;
Ja nedosi zilgalvīša,
Dod jel saldu alutiņu!
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

19651.

Es samalu iesaliņu
Vizulīšu kambarī;
Tēvs darīja alutiņu
Sudrabiņa namiņā.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

1. Es samalu iesaliņu
Sudrabiņa dzirnavās,
Padarīju alotiņu
Vizulīšu namiņā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

19652.

Es šķitos als nedzert
Mazajā ciemiņā;
Cikai tupu, cikai rāpu
Iesavilku cisiņās.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

19653.

Es tev lūdzu, melderīt,
Samal smalku iesaliņu;
Es tev lūdzu, brūverīt,
Brūvē saldu alutiņu!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

19654.

Es to savu līgaviņu
Līdzi vežu godiņā,
Lai tā manu cepurīti
Dzērumā paglabāja.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

19655.

Es var' dzert alutiņu,
Bij man galva nesējiņa;
Bij man gudra mātes meita,
Kas piedeva padomiņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)], 293 [Gravendālē (Mežotnes pag. B)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

19656.

Es cerēju vīnu dzert,
Še nevaid brandaviņa;
Atnes man pizulīti
Tekulīša radziņāi.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

- 254 -

1. Tautu dēls lielījās,
Saldu alu padarījis:
Iznes tādu pižulīti
Tekulīša radziņā.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

19657.

Gāju kāju mēģināt,
Vai kājiņas galvu nes;
Ja kājiņas galvu nesa,
Galva nesa padomiņu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

19657¹.

Ģērbies, alus brūvēlīti,
Melnajos zābakos,
Lai ģērbjās rauga māte
Baltajās villānēs!
2541 [Vīnšeņķos (Struteles pag. Tk)].

19658.

Driķu mistra alu daru,
Purens nesa ūdentiņu;
Dieva dēli raugu lika,
Medā rokas mērcēdami.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

19659.

Gudri gudri ciema puiši,
Dara saldu alutiņu.
Gudra biju, nepiedzēru,
Lai tie manis nepievīla.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

19660.

Guli, guli, als muciņa
Nosirmušu muguriņu,
Gaidi savu dzērājiņu
No Vāczemes atejot.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

19661.

I galdiņš Dieva lūdza,
Ka būt' labi dzērājiņi:
Ka būt' labi dzērājiņi,
Ta būt' mani nolējuši.
3251 [Sunākstē, Neretā un Ērberķē (Sunākstes, Neretas un Mazzalves pag. Jk)].

19662.

Izbrūvēju alutiņu,
Divi mieži, trīs apīņi,
Lai dzeŗ mani bāleliņi,
Ar kājiņu pieminuši.
224 [Kabilē (Kld)].

19663.

Izbrūvēju alutiņu,
Treju dīķu ūdentiņš;
Gana mīļa mūs' māsiņa,
Trīs novadu cauri vesta.
224 [Kabilē (Kld)].

19664.

Izdarīju alutiņu
No tiem miežu sprunguliem;
Padzēruse, līgaviņa
Asti grieza gredzenā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

19665.

Izsukāju sav' bārdiņu,
Salāpīju kažociņu,
Ieš' kaimiņa apraudzīt,
Kaimiņš dara alutiņu.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

19666.

Jaunais svaini, jaunais svaini,
Miežu alus, miežu alus!
Ja nedosi miežu alus,
Es atņemšu sav' māsiņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

19667.

Jaunajam svainīšam
Alutiņa piebrēķē (=pietrūkst).
Tec, māsiņa, uz upīti,
Atnes tīru ūdentiņu!
1331 [Sikšņu pagastā (Gaujienas pag. Vlk)].

19668.

Jauni puiši, bandinieki
Ar biķeri alu dzēra;
Veci vīri, saiminieki
Ar ozola kanniņām.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

19669.

Jauni puiši nezināja,
Kā vajaga apīņam:
Apīņam gaŗu maikšu,
Miežam sūdu vezumiņa.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

19670.

Kā, brālīti, tu brūvēji?
Kas par saldu alutiņu!
- Pērnie rudzi, pērnie mieži,
Aizpērnajis apentiņš.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

- 255 -

19671.

Kad es dzēŗu(?) miežu alu,
Šķupelēt šķupelēju;
Kad es aŗu druviņā,
Rušināt rušināju.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

19672.

Kad es dzēru, tad es dzēru
No visām kanniņām;
Kad es braucu, tad es braucu
Pa visām atmatām.
366 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

19673.

Kad es gāju miežu sēt,
Ar apīni parunāju.
Aug miezītis augamo,
Tek apīnis tekamo.
Ziemassvētku vakariņu
Liksim abus ķīvenī.
249 [Reņķu muižā (Zebrenes pag. Tk)].

19674.

Kad es gāju miežus sēt,
Dievs sēd ežas maliņā;
Kad es miežu alu dzēru,
Sudrabs kannas dibenā.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

19675.

Kad es guoju mīžus s'ēt',
Sormoj muni kum'el'eņi;
Kad es suoku olu dz'ert',
Nava pruota mit'ētīs.
422 [Līvānu pag. D].

19676.

Kad es mērcu iesaliņu,
Bārzdas tiesu ar iemērcu:
Grib mutīte, grib rīklīte,
Grib bārzdiņa savu tiesu.
224 [Kabilē (Kld)].

19677.

Kad man būtu pilns galdiņš
Sīku baltu biķerīšu,
Lei būt' poļi, lei būt' leiši,
Visi būtu bāleliņi.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].

19678.

Kāda mana māte bija,
Tād' es meita pakaļā:
Vai dzēruse, nedzēruse,
Iem' rociņas plātīdama.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

19679.

Kādi bija tie ļautiņi,
Klusu dzēra alutiņu;
Es nevaru klusumā
Iesaliņa pataisīt.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

19680.

Kaimin'ēši vuorgul'ēši,
Darēsim visi olu,
Saguojuši pul'c'eņā,
Dz'ersim visi dzīduodami!
409 [Līksnas pag. D], 4223 [Višķu pag. D].

19681.

Kam dzērdama es uzdzēršu?
Nav neviena bāleliņa.
Es, svešam uzdzērdama,
Uzdzeŗ' savu vaiņadziņu.
190 [Kuldīā].

19682.

Kam dzīriņu mēs dzeŗam?
Mēs dzeŗam krāsnīšam:
Krāsnīts mūs pamieloja
Ar siltiem veģīšiem.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

19683.

Kas kaiš alus man nedzert,
Gudra galva nesējiņa;
Kas kaiš ceļu man neiet,
Div' bērīši tecētāji.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

19684.

Kas kait man alu dzērt,
Man aug mieži tīrumā,
Man uzauga piecas vārpas
Viena salma galiņā.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

19685.

Kas kait man als nedzert,
Kalpa vīra līgavai:
Vai neauga rudzi mieži
Kalpa vīra tīrumā?
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

19686.

Kas kaitēja puisēnam
Upmalāi nedzīvot:
Līčos auga rudzi mieži,
Gar malām apenīši.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

- 256 -

19687.

Kas no mana nākumiņa,
Kas no dubļu bridumiņa?
Brāļi alu apdzēruši,
Biķerītes apgāzuši.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

19688.

Kas tā tāda alus meita,
Pižucīni mugurā!
Vai tev nebija
Kartūna vamžu?
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

19689.

Kas tie divi skūpstījās
Mūsu nama pakaļā?
Miežu jumis skūpstījās
Ar apīņa cekuliņu.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D], 1253 [Kroņa laicenē].

19690.

Kas tie tādi sanākuši
Sila peku lauzējiņi?
Nav neviena branga vīra,
Kas dzeŗ pilnu biķerīti.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

19691.

Kas tur grazni grozījās
Viņa galda galiņā?
Alutiņš grozījās
Ar apeņu vaiņadziņu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

19692.

Kausiņā, kanniņā,
Tur malciņu nosadzēru;
Baltajā biķerī
Lūpas vien pamērcēju.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

19693.

Klips, kanniņa, klaps, kanniņa,
Tu pie manis, es pie tevis:
Tu pie manas galvas ķēri,
Es pie tavas turētavas.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Tu, krūziņa, pie manim,
Es, krūziņa, pie tevim:
Tu pie manas galvas ķēri,
Es pie tava kamiesīša.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

19694.

Krauklīts kāpa ozolā,
Zelta kokles koklēdams.
Vai, krauklīti, tu redzēji,
Kādas kāzas tur nodzēra?
Vecu miežu alu dzēra,
Vecu rudzu brandavīnu.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

19695.

Krūziņa viena,
Krūziņa otra,
Trešā krūziņa
Veda mani gulēt.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

19696.

Kur, pie vella, alus puisis,
Ka neredz staigājam?
Alus puisis kambarī
Ar meitām jaktējās.
346 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

19697.

Kur tie spaiņi, kur tie kāši,
Lai es teku alutiņa!
Pašam goda tētiņam
Pietrūcin alutiņa.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

19698.

Kur tekat, jūs puisīši,
Rindiņā sastājuši?
Kaimiņos sajutuši
Apīņotu alutiņu.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

19699.

Kur tu biji, alutiņ,
Tur es arī gadījos:
Tu gulēji muciņā,
Es muciņas galiņā.
2 [Aderkašos (Taurupes pag. Rg)], 42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)], 3531 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

19700.

Kur tu biji alutiņ(i),
Tur es arī gadījos:
Tu gulēji muciņā,
Es par kalnu attecēju.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

19701.

Kur tu biji, alutiņi,
Tur es arī gadījos:
Tu gulēji muciņā,
Es pie spundes lūkojos.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)], 281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

- 257 -

19702.

Kur tu jāsi, apīnīti,
Līku kārklu apseglojis?
- Jāšu miežu apraudzīt,
Kādi auga līdumā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

19703.

Labāk dzeŗu krūzītē,
Ne ozola kanniņā:
Saldens alus krūzītē,
Rūgts ozola kanniņā.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

19704.

Labāk dzeŗu purviņā
Kļikurainu ūdentiņu,
Neķā dzeŗu als ar medu
Par māsiņas aizvedumu.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

19705.

Lai ir gudris, kas ir gudris,
Apīnīts vēl gudrāks,
Apīnīts gudris vīrs,
Kāpa kokam galiņā.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

19706.

Lai sadera, kas sadera,
Bet tie četri saderēja:
Sader puisis ar meitīnu,
Sader miezis ar apīni.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

19707.

Lai sēstos kur sēstos,
Sēstos galda galiņā:
Ies kanniņa kur iedama,
Ies galdiņa galiņā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

19708.

Lasīt man miežu vārpu,
Nemīņāt kājīnām;
Dzerti man miežu alu,
Nelaistīt zemītēi.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

19709.

Lieli kungi tā nedzēra,
Kā dzeŗ mani bāleliņi:
Sārtiem skrēja biķerītes
Pa galdiņa galiņam.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Skrindu skrandu glāzes lēca
Gabaliņu gabalos;
Tā nedzēra lieli kungi,
Kā dzeŗ mūsu brāleliņi.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 190 [Kuldīā].

19710.

Lej man pilnu, itin pilnu,
Es bij' pilna dzērējiņa;
Pilna vīra sieva biju,
Pilnu dzēru biķerīti.
226 [Kandavā (Tl)].

19711.

Lej man pilnu, itin pilnu,
Lai es dzeŗu, vai nedzeŗu;
Jūdz man labu, itin labu,
Lai es braucu, vai nebraucu!
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

19712.

Lej man pilnu, itin pilnu,
Es bij' pilna dzērājiņa;
Jūdz man labu, itin labu,
Es bij' laba braucējiņa!
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

19713.

Līda Dievs istabā,
Vaicā pašu saiminieku.
Tas bij pats saiminieks,
Kas sēd galda galiņā.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

19714.

Lūdzu znotu, lūdzu draugu
Ar manim alus dzert;
Man bitīte medu nesa
Ar paegļa kanniņām.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

19715.

Luste man alu dzert,
Kur lustīga krodzeniece;
Luste man sievu ņemt,
Kur lustīga sievasmāte.
116 [Bormaņu muižā (Trapenes pag. Vlk)].

19716.

Lustes, prieka nevarēju,
Brāļa durvis atvērdama:
Ap galdiņu vīri sēd
Kā dižaji ozoliņi.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

- 258 -

19717.

Lustes, prieka nevarēju,
Brāļa durvis atvērdama:
Pilns galdiņš biķerīšu,
Pats sēd galda galiņā.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

19718.

Māsiņa brāļam
Patekas nesa,
Tautām taupīja
Alutiņa.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

19719.

Man, māmiņa, no tās mucas,
Kur mellajis runcis tup;
Kur mellajis runcis tup,
Tur bij saldis alutinis.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

19720.

Man uzauga div' miezīši,
Pabrūvēju alutiņu:
Salds kā medus, auksts kā ledus, -
Ak tu Dieva dāvaniņ'!
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Trīs miezīšus iemērcēju,
Sešas mucas izdarīju,
Sešas mucas izdarīju
Salda, garda alutiņa.
Salds kā medus, auksts kā ledus,
Ekur Dieva dāvaniņa!
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

19721.

Mana mīļa nāburdzīte,
Vai es nācu ķīvēties?
Nācu tevis apraudzīt,
Salda alus nodzerties.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

19722.

Mans tēvīnis izbrūvēja
Astugalu alutīnu;
Visi ēda, visi dzēra,
Visi astes kustināja.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

19723.

Maza maza mucīna,
Salds alutīnis;
Maza maza dzīrīna,
Bet labi līksma.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

19724.

Mazu mazu enkurīti
Salda alus piebrūvēju,
Nevīdosi pate dzerti,
Ne saviem brāļiem dot.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

19725.

Mieža māte savu meitu
Dod apīņa dēliņam;
Pate gauži noraudāja,
Ģeķam meitu atveduse.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

19726.

Miezīts auga ar apeni,
Eža vien starpiņā;
Es pielūdzu rauga māti,
Lai savelk kopiņā.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

1. Miezis auga ar apīni,
Eža vien starpiņā.
Dievs dos labu briedumiņu,
Lēks vienā kocenē.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

19727.

Miezīts bija gudris vīrs,
Sav' galviņu sānis grieza;
Apentiņis vēl gudrāks,
Kokā kāpa lūkoties.
226 [Kandavā (Tl)].

19728.

Mēs bijām pieci brāļi,
Visi pieci stipri vīri;
Visi pieci nenesām
Viena poda apīnīšu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

19729.

Meitas alu darījušas,
Piebērušas apīnīšu;
Puiši, malku dzērušies,
Nevar kļūt kumeļā.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

19730.

Meitas lūdza brūveŗam:
Dari saldu alotiņu!
Brūvers lūdza meitiņām:
Maliet smalku iesaliņu!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

19731.

Melni vērši, balti ragi,
Tie bij miežu arājiņi;
Veci vīri, sirmas bārzdas,
Tie tie alus dzērājiņi.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 259 -

19732.

Melnu ļaužu tas tēviņš,
Melnu dara alutiņu.
Dod, Dieviņ, citu gadu
Vēl melnāku padarīt!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

19733.

Meženieki meženieki,
Dodit meža brandavīnu!
Saldens meža brandavīns,
No saknēm iztecējs.
3031 [Tomē (Tomes pag. Rg)].

19734.

Mīlēties mīlējās
Tai ciemā alus dzert:
Saldens alus, balta kanna,
Daiļa pati nesējiņa.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

19735.

Muša gāja kungam gaust,
Kam nedeva alutiņa.
Dod, mušiņa, kungam tiesu,
Dzersi alu dziedādama!
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

19736.

Andri Andri, staļļa puisi,
Jūdz dūkanu kumeliņu!
Bāliņos saldans alus,
Lai es dzeŗu dzeŗamo.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

19737.

Jēpis nesa Anniņai
Saldu medu krūziņā:
Še, Anniņa, nodzeries,
Lai tev ire salda mute,
Lai tev ire salda mute
Vakarā nobučot!
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

19738.

Nuoc', Dīv'eņ, uz manim
Šūvokor vakarātu!
Soldon' doru olut'eņu
Vac' ūzula c'el'm'eņā.
422 [Līvānu pag. D].

19739.

Nāc šurp, glāziņ,
Manā priekšā!
Es tevi izdzeršu
Parakstīdāms.
Tas mans brālītis,
Kas mani balvo
Ar alus kanniņu,
Ar vīna glāzīti.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

19740.

Nāciet, brāļi, nāciet, māsas,
Uz manimi alus dzert!
Man muciņa kambarī
Nosirmo(j)šu muguriņu.
94 [Odzienā, Ļaudonas (Mētrienas pag. Md)].

19741.

Namiņš kūp, namiņš kūp,
Bāliņš dara alutiņu.
Es tecēju misas dzert,
Dabūj' kausu mugurā.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

19742.

Namiņš kūp, namiņš kūp,
Bāliņš dara alutiņu.
Ik vakara puiši nāca
Salda alus nodzerties.
65 [Valtenbergā (Mazsalacas pag. Vlm)].

19743.

Namiņš kūp, namiņš kūp,
Bāliņš dara alutiņu.
Jūdz, tautieti, kumeliņu,
Brauksim abi alus dzert!
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

1. Namiņš kūp, namiņš kūp,
Bāliņš dara alutiņu.
Jūgšu bēri kamanās,
Braukšu sērstu bāliņos.
3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

19744.

Nav neviena tāda vīra,
Kas dzeŗ pilnu biķerīti.
Pilna vīra sieva biju,
Pilnu dzēru biķerīti.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

19745.

Ni man labi mieži aug,
Apenīši neziedēja;
Ni es ņēmu līgaviņu -
Vēl nav man uzauguse.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

- 260 -

19746.

Nebij manis kumeliņis
Šai ciemā auzu ēdis;
Nu es pats alu dzēru,
Kumeliņš auzas ēda.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

19747.

Nedzer, māsiņ,
No alus glāzes!
Šodien tautas alu deva,
Rīt dos gaužas asaras.
2071 [Ancē (Ances pag. Pg)].

19748.

Nedzeršu, kūmiņa,
Tavu alutiņu,
Es gan redzēju,
Kas lēca mucāi:
Ielēca dzeltena
Apeņa spordze.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

19749.

Nepiedošu, nepiedošu
Alutiņa brūveŗam:
Es atradu kanniņā
Nevirušu apenīti.
190 [Kuldīā].

19750.

No tā mieža putru vāra,
No tā dara alutīnu.
Kā tā putra tā nereiba,
Kā reibst miežu alutīnis?
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

19751.

Nodzēros dzeŗamā
Mellajā ķipītī;
Lai Ķipītis, kāds ķipītis,
Kad tik labis dzeŗamais!
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

19752.

Nosadzēru miežu alus
Pa mazam malciņam;
Noraudzīju labus ļaud's,
Maliņā stāvēdama.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

19753.

Nosadzēru laba als
Pa mazam malciņam;
Nosaklausu labu ļaužu
Ne tik labi runājam.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

19754.

Nolaistītis tas galdīns,
Te nav labu dzērājīnu;
Būtu labi dzērājīni,
Ar mēlīti nolaizītu.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

19755.

Nu bi dzert brāļam kāz's,
Nu galdiņ' coure sist,
Nu galdiņ' coure sist
A sudrab' biķ'rem.
214 [Zūrās (Zūru pag. Vp)].

19756.

Nu dzeŗam, vedekliņas,
Pa visai biķerei,
Nu atnāca tas godiņis,
Ko mēs seni gaidījām.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

19757.

Nu es biju piedzēruse,
Kā vakar dzīrusēs.
Kur tie mani vīra radi,
Ka tie manis neredzēja?
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

19758.

Nu es biju tā piedzēris,
Ka vairs otra nepazinu:
Zirgu savu znotu saucu,
Siena kaudzi līgaviņu.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

19759.

Nu es biju tā dzēruse,
Ka es pate nezināju:
Sav' brālīti vīru saucu,
Sav' vīrīnu bālelīnu.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

1. Es biju dzēruse,
Pasdzērusēs,
Es savu vīriņu
Vairs nepazinu,
Savu vīru znotu saucu,
Savus bērnus bāleliņus.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

19760.

Nu es biju tā dzēruse,
Kā vakar dzīrusēs:
Brāļi mani pašu veda,
Māršas nesa villainītes.
3531 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 261 -

19761.

Nu es biju tā dzērusi,
Kā vakar dzīrusies;
Vīriņš man kājas āva,
Kalpiņš tina sietaviņas.
2 [Aderkašos (Taurupes pag. Rg)], 30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

19762.

Nu, māsiņas, tikāmies,
Kad atkal tiksimies?
Tiksimies bāliņos
Pie saldena alutiņa.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

19763.

Nu mēs, bāliņi, sasatikušies,
Sasatikušies, sasatikušies;
Nu mēs, bāliņi, sasadzersimies,
Sasadzersimies, sasadzersimies!
Dzer, manu bāliņu, dzer, dzer, dzer,
Dzer, dzer, dzer!
399 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

19764.

Nu uz māju, nu uz māju,
Vai tur labi, vai tur slimi!
Te paliek saldens alus,
Te sūrais brandaviņš.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

19765.

Padarīju alotiņu
Mazajā kubulā,
Visi ciema circenīši
Samērkuši mētelīšus.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

19766.

Padarīju alutiņu
Šķībulīti, greizulīti;
Tādi mani viesi nāca,
Luputaini, kankaraini.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

19767.

Padarīju alutiņu
Tievu tievu, saldu saldu,
Lai dzeŗ visi bagātie,
Cepurītes cilādami.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].

19768.

Palīdz', Dievs, kam palīdzi,
Palīdz' alus brūveŗam:
Brūveŗam nobrūvēt,
Alu tam(?) notecēt.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

19769.

Palīdz', Dievs, kam palīdz',
Palīdz' mūsu brūveŗam:
Zeijai rikšu tecināt,
Kubulam putas celt.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Palīdz', Dievs, kam palīdz',
Palīdz' alus brūveŗam:
Kubulam augsti rūgt,
Žeirim lēni notecēt.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

19770.

Paši brāļi sanīdās,
Paši mieru saderēja,
Paši mieru saderēja
Pie tā salda alutiņa [sūra brandaviņa].
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

19771.

Pie galdiņa tikāmies,
Pie galdiņa šķīrāmies;
Ne pie doru tikāmies,
Ne pie doru šķīrāmies.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

19772.

Piedzēruse māmuliņa,
Piedzēruse vedekliņa;
Viena otru vaicājās:
Kur palika atslēdziņas?
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

19773.

Pilna vīra sieva biju,
Pilņu dzēru biķerīti;
Es nebiju ieradusi
Dīku kannu klaudzināt.
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

19774.

Pilna vīra sieva biju,
Pilnu dzēru biķerīti;
Ja kas kāda pušelniece,
Lai uz pusi pušojās.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Lej man pilnu, itin pilnu,
Es bij' liels dzērājiņš;
Kas jau kāds smurgulīts,
Smurgulēt smurgulēja.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

19775.

Pilna vīra sieva biju,
Pilnu dzēru biķerīti;
Kad es gāju druviņā,
Pilnu darbu vien darīju.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

- 262 -

19775¹.

Pilna vīra sieva biju,
Pilnu dzēru biķerīti,
Pilnu dzēru biķerīti
Tautu galda galiņā.
224 [Kabilē (Kld)].

19776.

Pilna vīra sieva biju,
Pilnu dzēru biķerīti;
Vidū gultas vien gulēju,
Negulēju maliņā.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

19777.

Pilnu kannu pate dzēru,
Pilnu devu bāliņam;
Nebij mani māmuliņa
Tukšu roku auklējuse.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

19778.

Pilnu kannu pati dzēru,
Pilnu devu brāliņam;
Vai es kāda nomalīte,
Ka pusīšu dzērājiņa?
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

19779.

Pillu lēju, tukšu dzēru
Baltu skārda biķerīti,
Ka tas gāja skanēdams
Pa bāliņa galda virsu.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

19780.

Pirmā reize šai vietā
Man dzeŗot alutiņu;
Nu neiešu sētiņā
Bez deviņu nedēliņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

19781.

Pirmoreiz man dzeŗot
Šī sētā alutiņš;
Nu atgāja man' māsiņa,
Nu arvienu es atiešu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

19782.

Puiši puiši, jūdzat zirgus,
Braucat maikšus eglienāi:
Apentiņis ziņu sūta
Apkārt tēva novadiņ'.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

19783.

Puisīts manis kaunējās,
Es puisīša nesakaunu,
Es, uz puiša raudzīdama,
Dzēru pilnu biķerīti.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

19784.

Puisīts meitu aicināja:
Nāc, meitiņa, miestu dzert!
- Dzer, puisīti, tu papriekšu,
Tu pats miesta darītājs!
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

19785.

Pussnātine kultu, maltu,
Pussnātine druviņā;
Kad jādzeŗ alutiņš,
Pussnātine aizkrāsnē.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

19786.

Raksti, raksti, meža bite,
Lauka bitei grāmatiņu;
Dzeŗat alu, bāleniņi,
Dodat ziņu māsiņai!
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

19787.

Rikšiem bēri es palaidu
Pa smilgāju atmatiņu,
Dzirdēj' savu sievasmāti
Saldu alu brūvējam.
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)].

19788.

Rikšiem teku gar sklandām
Pie ciemiņa alu dzert:
Ciemiņam baltas kannas,
Saldis, gārdis alutiņis.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

19789.

Rudzus s'ēju, mīž' izauga,
Apein'ēši nūzīd'ēje;
Olu doru, mads nūryuga,
Dīva dāli dzāruojeņi.
4222 [Vārkavas pag. D].

19790.

Rudzus sēju, miež' izauga,
Apīnīši noziedēja;
Alu daru, meds palika,
Bites vien nosanēja.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

- 263 -

19791.

Rudzus sēju, miež' izauga,
Apenīši noziedēja;
Alu daru, meds palika
Kubuliņa dibinā.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

19792.

Rudzus [Linus] sēju, miež' uzauga,
Apīnītis noziedēja;
Alu daru, meds iztek
Bitēm dzert, ne māsām.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

19793.

Rudzus sēju, miež' izauga
Dzelteniem akotiem;
Alu daru, meds izrūga
Sarkanām putiņām.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

19794.

Saimenieka dēli dzēra,
Biķerīšus mētādami;
Es tupēju dandziņā,
Tik man acis neizlaida.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1. Znoti, dēli alu dzēra,
Es tupēju dandziņā;
Tik man acis neizsita
Ar sudraba biķerīti.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

19795.

Saimenieku saimenieku,
Neliedz manim alutiņu:
Kad es iešu druviņāja,
Es varīti netaupīšu.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

19796.

Sak' briedītis(?) tecēdamis:
Kritīs mana liela vara,
Kritīs mana liela vara,
Lūzīs mani balti ragi.
Nu būs mani balti ragi
Bajāram alus dzert.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

19797.

Saka mani piedzērušu,
Kad es biju nosarkuse.
Tikai pate nosarkuse
No tā diža sīvumiņa.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

19798.

Saka mani piedzērušu,
Vēl es biju nedzērusi;
Kad es būtu piedzērusi,
Tad es rāpu rāpuļotu.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

19799.

Saka mani sasarkušu,
Brandaviņa piedzērušu;
Man pašai sārti vaigi,
Sarkans rožu vainadziņš.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Visi mani sārtu saka,
Brandavīna piedzērušu.
Es jau pate sārta biju,
Vainadziņu valkādama.
89 [Leimaņos (pie Vecpiebalgas C)].

19800.

Saka mani traku traku
Es gudrāka par visiem:
Es izvilku miežam taukus,
Apīņam sūrumiņu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

19801.

Saldens alus krūzītē
Līdz pašami dibenam;
Skaista mana līgaviņa
Līdz pašami vecumam.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

19802.

Salnas ēsti miezīši,
Kārkla apīnīši
Ni tvīka, ni reiba,
Ni veda gulēt.
Tīruma miezīši,
Dārza apīnīši,
Tie tvīka, tie reiba,
Tie veda gulēt.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

19803.

Sapinam brūverīti
Sudrabiņa pinekliņu,
Lai tas daudz(i) nestaigāja
Avotiņa lejiņā.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

- 264 -

19804.

Sarkan' mana līgaviņa,
Sarkan' alus piedzērusi;
Sarkan' mieži uzauguši
Degošā līdumā.
224 [Kabilē (Kld)].

19805.

Sarkans alus krūzītē,
Es sarkana dzērējiņa;
Tautiešam acis dega,
Uz manim raugoties.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

19806.

Sarkans alus kanniņāje,
Luste manim tevi dzert;
Smuka meita vaiņagāje,
Luste manim tevi ņemt!
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

19807.

Sauc manu svainīti
Diž' dravenieku.
Neviena kanniņa
Ar medutiņu!
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

19808.

Šādi tādi sanākuši,
Nodzeŗ manu alutiņu;
Nodzēruši alutiņu,
Nosit visas beņķa kājas.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

19809.

Šādi tādi sanākuši,
Visi bārdas kustināja,
Visi bārdas kustināja
Uz tā dzīŗas saimenieka,
Uz tā dzīŗas saimenieka,
Brandavīna gribēdami.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

19810.

Šķita nieka neatrast
Mazajā istabā:
Pilnu galdiņu atradu,
Pilnu ļaužu istabiņu.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

19811.

Šļūteri šļūteri,
Es tevi bungāšu,
Kam man nedevi
Rudzu alutiņa.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

19812.

Šļūteri šļūteri,
Tu tiksi bungāts
Tik mīkstu muguru
Kā tavu vēderu.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

19813.

Šļūterīti šļūterīti,
Alutiņu alutiņu!
Es tev došu linu kreklu
Ar pakula piedurknēm.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

19814.

Sēju miežus līdumā,
Dēst' apeni maliņā;
Man bij labi raudzīties,
Kā tie abi ķīvējās.
3251 [Sunākstē, Neretā un Ērberķē (Sunākstes, Neretas un Mazzalves pag. Jk)].

19815.

Sēju miežus, stād' apīņus,
Eža vien starpiņā,
Lai tie abi skūpstījās
Līdz citam rudenim.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

19816.

Sen slavēja tautiņās
Al' ar medu brūvējot;
Nu nogāju, nu atradu
Aizpērnajas pataciņas.
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

19817.

Seskis dara alutiņu,
Caur zemīti dūmi kūp.
Piecas mucas saldans alus
Caur seijīti tecēt tek.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

19818.

Sīki mieži, smalki malu,
Saldu taisu alutiņu;
Sīkas mazas man māsiņas,
Salda alus dzērājiņas.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)].

19819.

Sīlīts mani aicināja
Ik rudeņus alus dzert.
Kur, sīlīti, miežus ņēmi,
Ne no mana līdumiņa?
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)].

- 265 -

1. Cīrulītis alu dara
Kumeliņa pēdiņā.
Kur, cīruli, miežus ņēmi,
Ne no mana līdumiņa?
216 [Ventspilī].

19820.

Sildiet man siltu alu,
Lūdziet man, lei es dzeŗu!
Vakar bij' daudz ēduse,
Šodien ļoti nevesela.
317 [Lindē (Birzgales pag. Rg)].

1. Es vakar daudz dzērusi,
Šodien ļoti nevesela;
Sildiet mun al' ar medu,
Lūdziet mun, lai es dzeŗu!
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

19821.

Silti vējiņ', i pūtiet
Apīnīša dārziņā,
Lei galviņa nesāpēja
Alotiņa dzērājam!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

19822.

Zinu, zinu, nesacīšu,
Kur vāvere alu dara:
Priedes, egles galiņā,
Gar zariem tecināja.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

19823.

Sirmi zirgi auzas ēda,
Muguriņas sagriezuši;
Veci vīri alu dzēra,
Bārdas vien skurināja.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

1. Sirmi zirgi auzas ēda,
Kopā gurnus sagriezuši;
Veci vīri alu dzēra,
Grīstē bārdas sagriezuši.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

19824.

Sirmi zirgi auzas ēda,
Muguriņas sagriezuši;
Veci vīri alu dzēre,
Kārklim pītas cepurītes.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

19825.

Sirmi zirgi auzas ēda,
Mugurriņas sagriezuši;
Veci vīri alu dzēra,
Kungam tiesu nodevuši.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 121 [Gulbenē (Md)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)], 207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

19826.

Sirmi zirgi auzas ēda,
Muguriņas sagriezuši;
Veci vīri alus dzēra,
Rociņāmi dodamies.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

19827.

S'ērmi zirgi auzys ēd'e,
Sagrīzuši mugareņis;
Jauni puiši olu dz'ēr'e,
Skandynuoja bičereitis.
427 [Varakļānu pag. Rz].

19828.

Slavējiet, slavējiet
Alutiņa dzērājiņu:
Kuŗš puisīts alu mīl,
Tas mīl savu līgaviņu.
100 [Rāmuļos (Rāmuļu pag. C)].

19829.

Znotis mani znoti sauca,
Dzert ne reiz' nepadev'.
Alus muca pagrabā,
Sasirmē(j)si mugurīn'.
119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)].

19830.

Znotos gāju alus dzert,
Znota vārdu nedzirdēju.
Melli kaķi aizkrāsnē,
Tie man' znotu znotenāja.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

19830¹.

Sidrabota zīle dzied
Rīgas torņa galiņā.
Tur dzeŗ kungi, tur bajāri,
Zeme rīb dancojot.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

19831.

Sveši ļaud's padarījši
Vaiverīšu alutiņu,
Domādami man's bāliņus
Kā sunīšus lacējiņus.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

19832.

Tā es gāju pie ciemīna,
Ka padzerta alutīna;
Ja es alus nepadzēru,
Žēl man ceļa gājumīna.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

- 266 -

19833.

Tā sacīja apenītis,
Gaŗu mietu tecēdams:
Dievs dod alus dzērējam
Meklēt duru dibenā!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

19834.

Tā sacīja apīnītis,
Kubulāja ielēkdams:
Jauniem ēsti, jauniem dzert,
Veciem pakšus grabināt.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

19835.

Tādi vien sanākuši
Teļu putras strēbējiņi;
Nav neviena pilna vīra,
Kas dzeŗ pilnu biķerīti.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

19836.

Tādi vien stāvmucnieki
Apdzeŗ manu alutiņu!
- I es gāju druviņā,
I man plīsa vilnānītes.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

19837.

Taisi vietu, līgaviņa,
Kur tu pate zinādama!
Ja būs gudra man galviņa,
Gan es tevi atradīšu,
Gan es tevi atradīšu
Tumšajā kaktiņā.
3531 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

19838.

Taisit augstys, buol'el'eņi,
Dz'eramuos ustab'eņis,
Lai varēs olu dz'ert',
Augš rūceņis vācynuot'.
426 [Sakstagala pag. Rz].

19839.

Tautas alu pabrūvējšas
Tievu tievu, gaŗu gaŗu:
Trīs dīķi ūdeņa,
Pušpūre miltu.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

1. Tautiets alu pabrūvējis
Tievu tievu, gaŗu gaŗu:
Piecus dīķus ūdentiņa,
Trīs saujiņas iesaliņa.
190 [Kuldīā].

19840.

Tautas alu padarīja
Tievu tievu, gaŗu gaŗu.
Dzeriet, mani bāleliņi,
Jele pušu pārliekdami!
317 [Lindē (Birzgales pag. Rg)].

1. Tievis tievis, gaŗis gaŗis
Svešu ļaužu alutiņš;
Dzeriet, mani bāleliņi,
Trim kārtāmi locīdami!
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

19841.

Te es dzēris, te gulēšu,
Tai galdīna galīnāi,
Ja jūs mani nevadāt,
Ja celīna nerādāt.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

19842.

Tikmēr dzēru miežu alu,
Līdz kājiņas vairs nenesa;
Kad kājiņas vairs nenesa,
Lai nes bēris kumeliņis.
193 [Lutriņos (Lutriņu pag. Kld)].

19843.

Trīs miezīši es iemērču,
Iztaisīju iesaliņu;
Trīs muciņas izbrūvēju
Salda, garda alutiņa;
Trīs glāzītes es izdzēru,
Tūliņ kājas cilājās.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

19844.

Trīs miezīši es iemērču
Savas labas labībiņas;
Piecas mucas kāsumā,
Trejdeviņas piebildīju.
1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)].

19845.

Trīs miezīšus es iemērcu
Savas mīļas labībiņas;
Znotus, kūmus aicināju
Uz manim misas dzert.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

- 267 -

19846.

Trīs miezīši, sešas mucas
Salda, garda alutiņa;
Vēl jau būtu otras sešas,
Kam brūveris negulējs.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

19847¹.

čuru čuru tarerē
Muca tek dziedādama;
Izčurējse, iztecējse, -
Nav ne tapa āzbāzēja.
224 [Kabilē (Kld)].

19848.

čuči, guli, man' galviņa,
Alutiņa piedzērusi;
No rītiņa cēlusies,
Ņemies gudru padomiņu!
190 [Kuldīā].

19849.

Tūlīnu, it ātri
Iesalu malti:
Redz' savu bāliņu
Par lauku nākam.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

19850.

Vai tie mani sviķu kalni
Visai lieti nederēja?
Vienā sēju miežus rudzus,
Otrā stādu apenīšus.
377 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

19851.

Vakar bija baltas kannas,
Šorīt raibas norakstītas,
Šorīt raibas norakstītas
Vanadziņa nadziņiem.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

19852.

Vakar biju daudz dzērusi,
Daudz aplam runājusi;
Šodien kauna nevarēju
Vakarēju dzērumiņ'.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

1. Es vakar daudz nodzēru,
Vakar daudz noģeķoju,
I šodien žēl palika
Vakarēja ģeķojuma.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

19853.

Vakar dzēru, šodien dzēru
Lielajosi radiņos,
Lielu kausu gaŗu ļipu
Abi rokas turēdams.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1. Jau vakar, āzvakar
Tā es dzēru brālīšos,
Lielu ķipi gaŗu kātu
Abi roki turēdams.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

19854.

Vakar dzēru, šodien reiba
Vāverīšu alutiņš.
Vāverīšu alutiņš,
Caur sakārni tecināts.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

19855.

Vasariņa raudājās,
Ka nedzēra alutiņa.
Ko dzersim, vasariņa?
Trīs graudiņi vārpiņā.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Miķelītis man sacīja:
Dari mīkstu alutiņu!
Ko darīšu, Miķelīti?
Trīs graudiņi vārpiņā.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

2. Saka miežu vasariņa:
Kāpēc alus nedzeriet?
Ko dzersim, vasariņa?
Trīs miezīši vārpiņā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

19856.

Viena pati miežus pļāvu,
Viena vārpas salasīju;
Kad bāliņš alu dara,
Piln' istaba dzērājiņu.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

19857.

Vecais tēvs ar apīni
Viens otram labu dara:
Tēvs duŗ mietu apīņam,
Apīns tēvu dancināja.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

19858.

Vecais tēvs savus bērnus
Agri sūta druviņā.
Saldu rodu, gardu rodu
Jaunu miežu alutiņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 268 -

19859.

Vecajam tēviņam
Daru auzu alutiņu,
Tas mācēja bubināt,
Rijas krāsni kurināt.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

19860.

Vidzemnieki, vārgi ļaudis,
Aparāja alu dara;
Mūsu suņi aizskrējuši,
Alum raugu sajaukuši.
308 [Altenē (Seces pag. Jk)].

19861.

Vilkš' kažoku mugurā,
Ieš' kaimiņu apraudzīt:
Kaimiņam namiņš kūpa,
Kaimiņš dara alutiņu.
308 [Altenē (Seces pag. Jk)].

19862.

Vilciņš olu padarija,
Lopsa diedza brandaviņu;
Nu tie grib šuoruden
Sovus bārnus guodanāt.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

19863.

Visapkārt galdu laižu
Sidrabiņa biķerīti.
Nava mana arājiņa,
Kas saņēma biķerīti.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

19864.

Visapkārt sūrums tek,
Mūs' pusē vien netek;
Kad nāks jauna vasariņa,
Būs i mūsu pusītē.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

19865.

Visapkārt sūrums tek,
Mūs' vidū neietek;
Vai tādēļ neietek,
Ka mēs lieli dzērājiņi?
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

19866.

Visapkārt sūrums tek,
Mūs' vidūi vien netek.
Vai tie mūsu brankūzīši
Zil' uguni nodeguši?
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

19867.

Visi mani kankarīši
Cilātiesi cilājās,
Redzēj' sētas saiminieci
Zilgalvīti nesājot.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

19868.

Caur sakārni tecināju
Sila zemes alutiņu;
Salts kā leds, gards kā meds,
Ak tu Dieva devumiņš!
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

19869.

Ciema puiši bāleliņi
Saldu dara alutiņu.
Gudra biju, nepiedzēru,
Lai tie mani nepievīla.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

1. Ciema puiši viltinieki,
Saldu alu taisīdami,
Gribēj' mani piedzirdīt,
Noņemt manu vainadziņu.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

19870.

Ciemiņš dara saldu alu,
Gribēj' mani piedzirdīt;
Gudris biju, nepiedzēru
Es ciemiņa salda alus.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

19871.

Cisiņa, māsiņa,
Tais' mīkstu vietu;
Apeni, brālīti,
Ved mani gulēt!
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

★

56062.

Ai apīni, apīnīt,
Kam tev bija tā darīt?
Tēvs sprauž mietu apīņam,
Apīns tēvu dancināja.
166 [Kalsnavas Md].

56063.

Tēvs apienim mietu dūra,
Apiens tēvu dancināja;
Apiens tēvu dancināja,
Gar mietīnu tecēdams.
94 [Dunikas Lp].

- 269 -

56064.

Apīnīts tēvu kūla
Liela ceļa maliņā,
Kam tas man mietu dūra,
Lika augstu gaisā kāpt.
48 [Bērzaunes Md].

56065.

Apeiņs veci dancynuoja,
Siksneņā turādams.
Doncoj, veci, apeiņs tur,
Mīzs nu molas pazasmej.
389 [Silajāņu Rz].

1. Apeins veci dancynuoja,
Siksniņā turādams.
Apeins tur, vecels doncoj,
Es aiz smīkla navarēju.
389 [Silajāņu Rz].

56066.

Vai Dīviņi, soldons ols,
Kur tī škeiti apenīši?
Aiz kalniņa leicītīji,
Pašā Dīva duorziņāji.
Pašā Dīva duorziņā(ji),
Jezupiņa kryumiņā.
170 [Kapiņu D].

56067.

Ai galdeņi, ai galdeņi,
Kai tev skaiški pīderas!
Ap tevim meitas sēdi
Kai līpeņas zīdēdams.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

1. Vai galdeņi, vai galdeņi,
Kai tev skaiški pīdarēja!
Ap tevimi veiri sjād
Kai rasnīji ūzuleņi;
Ap tevimi meitas sjād
Kai īveņis zīdeidamas.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

2. Oi gaļdeņi, oi gaļdeņi,
Kai tev skaiški pīdarēja!
Ap tevim puiši sēž,
Kai ūzuli lopuodami;
Ap tevim meitas sēž,
Kai rožeņas zīdādamas.
182 [Kaunatas Rz].

3. Oi galdeņ, oi galdeņ,
Kai tev skaiški pīdarēja!
Ap tevimi veiri sēd
Kai rasnī ūzuļeņi;
Cyts namuocē veižu peit,
Cyts rogovu pataiseit.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

56068.

Ai, lūdzama liela māte,
Iznes alu brandavīnu!
Šīs ir tādas jumpraviņas,
Brandaviņa dzērājiņas.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

56069.

Ai tu seikū apeineit,
Tovu lelū styprumeņu:
Tu varēji veirus guozt
Kai rasnūs ūzuleņus.
143 [Jāsmuižas D].

56070.

Ai galviņa, ai galviņa,
Kā tas koši piederēja!
Kad tu mani lustināji,
Tad es tevi kustināju.
282 [Nīcas Lp].

56071.

Ai miezīt, akotiņ,
Tavu saldu alutiņ'!
Balts kā zaķis, reibst kā aklis,
Ak tu Dieva dāvaniņa!
242 [Lubejas Md].

56072.

Ai ugiņ dzierkstelit,
Līdz man al padarit!
Es tev doš piermejam,
Ne sovam bāliņam.
445 [Ugāles Vp].

56073.

Uguntiņa, dzirkstaliņa,
Palīdz olu izbrūvēt!
Kubulam augsti rūgt,
Žeiram labi notecēt.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

56074.

Alus alus,
Laid mani iekšā,
Es gribu, es gribu
Lustīga būt,
Es gribu, es gribu
Lustīga būt!
Alus manim nevajaga,
Brandaviņa vajadzēja.
604 [Dažādi iesūtītāji].

- 270 -

56075.

Aiz kalniņa dūmi kūp,
Kas tos dūmus kūpināja?
Smukmeitiņa kūpināja,
Saldu alu brūvēdama;
Saldu alu brūvēdama,
Baltas kannas mazgādama.
32 [Babītes (Piņķu) Rg].

56076.

Aiz kalniņa mīžus sēju,
Lai apeiņi naredzēja;
Gon apeins īraudzēja,
Garu žeiksti tacādams.
358 [Rugāju Abr].

56077.

Āz kalnīna miežus sēju,
Lai apienis neredzēja;
Apienītis gudrs vīrs,
Kokā kāpe lūkoties.
Vai tu gudrs, vai negudrs,
Tev jāmirkst mucīnā!
39 [Bārtas Lp].

1. Apenītis gudris vīrs,
Kokā kāpa lūkoties.
Vai tu gudris, vai negudris,
Tev jāgul mucīnā!
39 [Bārtas Lp].

2. Apinītis, spurgalītis,
Kokā kāpa lūkoties.
Visu savu gudrumiņu
Ietecēja muciņā.
39 [Bārtas Lp].

56078.

Apīnīts gudrs vīrs,
Kokā kāpa lūkoties.
Ai miezīti, apīnīti,
Tu man ļauna nedarīji!
476 [Vecpiebalgas C].

56079.

Apenīts gudris vīrs,
Kokā kāpa raudzīties;
Ciemu meitas, zeltenītes,
Baltus kreklus mazgājot.
335 [Puzes Vp].

1. Apentiņis gudris vīriņš,
Kokā kāpa lūkoties;
Aiz kalniņa lejiņai
Tautas meitas velējās.
413 [Stendes Tl].

56080.

Apīnītis gudris vīrs,
Kalnā kāpa skatīties;
Kalnā kāpa skatīties,
Kādi mieži tīrumā,
Ja būs mieži tīrumā,
Nebūs apiņ' dārziņā.
283 [Nīgrandas Azp].

1. Apīnīts gudris vīris, līgo,
Jānīt!
Kāp kokā skatēties, līgo, līgo!
Kādi mieži laukā aug, līgo,
Jānīt!
Miezīšam ir dzelten' ziedi, līgo, līgo!
23 [Ārlavas Tl].

56081.

Miežus sēju kalnīnāji,
Apienīšus lejīnā;
Apienītis gudris bija,
Augstu kāpa skatīties;
Augstu kāpa skatīties,
Ko dar' mieži lejīnā.
94 [Dunikas Lp].

56082.

Mans brālītis gudris vīris,
Aiz kalniņa miežus sēja;
Apīnīts vēl gudrākis,
Kokā kāpa skatīties.
112 [Ezeres Kld].

56083.

Apeineitis gudrs veirs,
Izskrīn kūka viersyunē;
Buļva taida, duraceņš,
Īskrīn zemes dybynā.
579 [Viļāni Rz apr.].

56084.

Apīnītis gudris vīrs,
Kokā kāpa raudzīties;
Kokā olas bij piedējis,
Šāvainīšus izperējis.
132 [Ikšķiles Rg].

56085.

Dievs dod laimi brūveram
Saldu alu izbrūvēt!
Apīnītis gudris vīris,
Kokā kāpa lūkoties;
Mieži rudzi vēl gudrāki,
Palejā līgojās.
514 [Zentenes Tl].

- 271 -

56086.

Apentīš gudris vīrs,
Maikstē kāpa galiņē;
Kas gribēja alutiņu,
Lai kāp maikstes galiņē.
40 [Basu (Bases) Azp].

56087.

Apeinīts, guds veirs,
Kūkā kuope ūlu dātu,
Kubulā izperēt.
Tai sacēja perēdams:
Meitom dzert, meitom dzert,
Puišim ruopu rupuļuot.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

56088.

Apīnītis lielījās,
Apkārt koku tīdamies:
Meitām diet, meitām lēkt,
Puišiem rāpus vazāties.
483 [Veselavas (Veselauskas) C].

56089.

Apeineits gudrs veirs,
Gudru alu padarēja.
Meitom lēkt, meitom dzīdout,
Puišim pakšus sumynuot.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

56090.

Tai sacīja opeinīts,
Pi kūciņa pīsīnams:
Puišim ruopu staigalēt,
Meitom sūlu čarstītīs.
326 [Preiļu D].

56091.

Tai sacēja apeineits,
Krizdams ola kubulā:
Meitom āst, meitom dzert,
Puišim ruopu volkuotīs.
551 [Ludza Ldz apr.].

1. Kū dūmavi, apineiti,
Kubulā laizdamīs?
Buobom dzjart, meitom dzīduot,
Puišim ruopu nūruopuot.
466 [Vārkavas D].

2. Buobom jāst, buobom dzjart,
Puišim ruopu nūruopuot,
Vēl atpakaļ atruopuot!
295 [Ozolmuižas Rz].

56092.

Vajag Dīva nūsalyugt
Īsaliņa malējam,
Ka buobom ruopu nūruopuot,
Puišim ap mītu kersteitīs.
278 [Naujenes (Maļonovas) D].

1. Īsaleņa malējeņa
Loba Dīva izlyuguse:
Meitom ēst, meitom dzert,
Puišim ruopu volkuotīs.
358 [Rugāju Abr].

56093.

Šaidu taidu vuorpu golu
Padarēju stypru olu.
Meitom dzīduot, buobom runuot,
Puišim ruopu nūruopuot.
143 [Jāsmuižas D].

56094.

Apīnīts Dievu lūdza,
Kubulā laizdamies:
Dievs dod alus dzērājam
Meklēt durvju dibenā.
211 [Ļaudonas Md].

56095.

Alus alus tai sētai,
Pilna sēta ledutiņ';
Kas gribēja alu dzērt,
Lai kaldina kumeliņu.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

56096.

Alus gan bija,
Māte gan deva,
Bet neva meitiņas,
Kas alu ienes.
Metīsim naudu,
Pirksim meitu;
Pirksima meitiņu,
Kas alu ienes.
Labāk man skaliņš,
Ne sveces galiņš;
Labāk man meitiņa,
Ne jumpraviņa.
39 [Bārtas Lp].

1. Gan bija alus,
Gan brandavīns,
Nebija meitas,
Kas alu ielej.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

56097.

Alus meita, alus meita,
Nesi man alu uz parāda!
Kas alus, kas alus,
Pižulis alus,
Trīs dīķi ūdens,
Pušpūris miltu.
282 [Nīcas Lp].

- 272 -

56098.

Alus meita tā sacīja:
Muca vaira netecēja.
Iesim tautu kambarīja
Raudīt tautu alutīnu;
Tek mucīna ziņģādama,
Vēl es dzeršu dziedādama.
39 [Bārtas Lp].

56099.

Ols ar konu, ols ar konu,
Mads ar boltu bičereiti;
Bruoļs ar muosu, bruoļs ar muosu,
Es ar sovu ļaudaviņu.
295 [Ozolmuižas Rz].

56100.

Olūteņa bryumaņam
Lela škuode nūtykuse:
Ar meitom gulejūt,
Capureite sadagusja.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

56101.

Alutiņa brūverītis
Biti lika azotē,
Lai tā dziede dzērājiņi
Kā bitīte azotē.
456 [Vaiņodes (Bātas-Vaiņodes) Lp].

56102.

Alutiņa brūverīts
Lācīt' veda namiņā.
Liec, lācīt, savu spēku,
Bitīt, savu saldumiņu!
146 [Jaungulbenes Md].

56103.

Alutiņi, bāleliņi,
Ko darīji vīriņam!
Tu gulēji muciņā,
Vīriņš gŗāvja maliņā.
520 [Zvārdes Kld].

56104.

Alutiņ alutiņ,
Tavu lielu stiprumiņu:
Tručam spundi izspārdīji,
Vīru gāzi ceļmalā.
3 [Adulienas Md].

56105.

Olu doru, mads nūryuga,
Bite šyunu nanosuoja.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

56106.

Ols kaņeņa, bikereits,
Sauca mani dzāruojeņ'.
Vai tuodēļ es dzāruojs,
Ka es olys dareituojs?
389 [Silajāņu Rz].

56107.

Alus, mans alutiņš,
Rudajām actiņām;
Nāks rudens, pārvedīšu
Rudacīti dzērājiņu.
605 [Skolas].

56108.

Ols puisīti, ols puisīti,
Atnes soldu oluteņu!
Es tev dūšu sov muosiņu
Šū naksneņu puorgulēt.
389 [Silajāņu Rz].

56109.

Apeineišam treis galveņis:
Vīna maņi prīcinova,
Ūtra maņi stiprinova,
Treša maņi guldinova.
18 [Andrupenes Rz].

56110.

Apeņu putniņi
Gāliņa sāpe,
Kam agri dziedāja
Apeņu dārze.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

56111.

Apeinīti apeinīti,
Kū tu maņ padarēji!
Es uz sūla, es zam sūla,
Es pa zemi vuoļuojūs.
389 [Silajāņu Rz].

1. Apeineiti apeineiti,
Tu man kaunu padarēji:
Es iz sūla, i zam sūla,
I pa zemi vuolojūs;
Es pa zemi vuolojūs
Kai saplāstuo lupateņa.
18 [Andrupenes Rz].

2. Apeineits gudrs veirs,
Redz kū jis padarēja!
Es aiz sūla, es zam sūla,
Pa ustobu vuoļuojūs.
295 [Ozolmuižas Rz].

- 273 -

56112.

Apjeiņeit apjeiņeit,
Kū tu man padarēji?
As aiz golda zjamjā gulu,
As aiz cjepļa kaktjeņā.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

56113.

Apeinīt, apeinīt,
Kū tu man padarej!
Tu i mani nūvodoj
Pa vysom pasūlem.
389 [Silajāņu Rz].

56114.

Olūteņ, olūteņ,
Kū tu maņ padarēji!
Es uz sūla, i zam sūla,
Pa visim kakteņim.
389 [Silajāņu Rz].

56115.

Alutiņi alutiņi,
Ko darīji vīrīnam?
Es gribēju mājā iet,
Tu iegāzi gŗāvītī.
282 [Nīcas Lp].

56116.

Butelīte butelīte,
Tu man kaunu padarīji:
Es gribēju mājās iet,
Tu ievilki gŗāvītī.
39 [Bārtas Lp].

56117.

Alutiņi, rudacīti,
Tavu lielu stiprumiņu:
Tu nogāzi dižu vīru
Liela ceļa maliņā.
211 [Ļaudonas Md].

56118.

Apīnīts mazs vīriņš,
Lielu vīru pievarīja:
Atņem rokas, atņem kājas,
Guļ bez prāta sētmalā.
605 [Skolas].

1. Apīnītis, mazs vīriņš,
Lielu vīru pievarēja:
Atņem vīram rokas, kājas,
Gulda ceļa maliņā.
36 [Balvu Abr].

2. Apeinits gudris veirs,
Lelus puišus pīmuonē:
Sasīn kuojas, sasīn rūkas,
Īmat pošu sātmolā.
604 [Dažādi iesūtītāji].

3. Apinīts mozs veiriņš,
Lelu veiru pīvarēja:
Apņam rūkas, apņam kuojas,
Īlīk pošu pasūlē.
35 [Baltinavas Abr].

56119.

Muns trokais olutiņš,
Kū gudrimi padarā!
Atņem rūkas, atņem kuojas,
Bouž ar golvu sātmalī.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

56120.

Apeineits gudrs veirs,
Puišus guoze kei ūzulus:
Bucom spundis gaisā skrēja,
Puiši kryta ceļamolā.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

56121.

Apeineiti, sprūgaineiti,
Tovu lelu vareneibu:
Tu varēji vacūs tāvus
Jaunom kuojom dancynuot.
89 [Dricēnu Rz].

56122.

Apu apu apīnīti,
Trīs reiziņas vasarā!
Vienu reizi kociņā,
Otru reizi muciņā,
Trešā reiza tāda reiza,
Nu vīrami galviņā.
605 [Skolas].

56123.

Atminies, alus meita,
Ko tu vakar solījies!
Tu solīji saldu alu
Rakstītās ka(n)niņās.
282 [Nīcas Lp].

56124.

Ābolīti, sārtvaidzīti,
Ābelē karādamies;
Apīnīti, sprogainīt,
Augstu maikstē uzrāpās.
605 [Skolas].

- 274 -

56125.

Ārā biju, iešu vēl
Savus lopus apraudzīt;
Iešu atkal istabā,
Savus viesus pamielot.
281 [Neretas Jk].

56126.

Bajāriņi alus dzēra,
Biķerīšus mētādami;
Es, nabags, dangā sēdu,
Tik man acis neizsvieda.
443 [Turlavas Kld].

1. Bajāriņa alu dzēru,
Sudrabiņa biķerītis;
Leji vien aizkrāsnē,
Tik man acis neizsiti!
443 [Turlavas Kld].

56127.

Brandavīņa, brandavīņa
Kartupeļu skutējom!
Ka nadūs brandavīņa,
Bous očūti kartupeļi.
11 [Aknīstes (Aknīšas) Il].

56128.

Brandavīna pudelīte
Silda manu vēderiņu,
Tautu dēla rūgtais alus
Saldē manas kājas rokas.
443 [Turlavas Kld].

56129.

Brandavīnis lielījāsi
Man galviņu reibināt.
Nelieliesi, brandavīni,
Apīnītis reibināj'!
344 [Rembates Rg].

56130.

Braukšu, braukšu, kai nabraukšu,
Da muosaji olys dzart.
Jo tī roti brakš i brakš,
Jo tei koza rikš i rikš.
326 [Preiļu D].

56131.

Brāļos gāju alus dzert,
Vīru ķurzi līdzi ņēmu;
Vīru ķurzi līdzi ņēmu,
Lai dzeŗ alu brālīšos.
192 [Kosas C].

56132.

Buoļūs guoju ola dzartu,
Broļūs ola atsadzēru.
Lelais kauss plotu lipu,
Obu rūku cylojams.
326 [Preiļu D].

56133.

Atnes man, tu sābreit,
Soldonuo aļteņa!
Pylnu kipi, garu ručku,
Obom rūkom turādams.
551 [Ludza Ldz apr.].

56134.

Itai dzīsmei jau byus gols,
Saimenīks lai atnas ols;
Lelu ķipi, garu lipu,
Abom rūkom turādams.
358 [Rugāju Abr].

56135.

Byus poli, byus poli
Šuo golda golā:
Izdzēre svuotiņš
Divpadsmit gluožu.
389 [Silajāņu Rz].

1. Būs poli, būs poli
Kalniņa galā:
Kristamāte izdzēruse
Duci alus glāžu.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

2. Beus poli, beus poli,
Šuo golda golā:
Izdzēra svuoteņš
Divpadsmit gluožu,
Pādeigu dzerdams,
Jau puorplīsa.
326 [Preiļu D].

56136.

Izdzēre tis kristāvs
Divpadsmit ols gluožu;
Tai grīze mēli
Kai rotu rumbu.
358 [Rugāju Abr].

56137.

Cepleisīši olu dora
Nu kastreišu īsaleņa,
Bokšonīši padaŗāja
Nu lobajim mīzeišimi;
Nu lobajim mīzeišimi,
Nu smaižainim apeiņim.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

- 275 -

56138.

Cyti dzeŗa veinu, madu,
Es tū pūra yudisneņu.
Alderu!
89 [Dricēnu Rz].

56139.

Ciemīns manim dzerti nedeva,
Teic man melnu deguntīnu;
Dod, ciemīni, nosadzerti,
Noslaucīšu deguntīnu.
604 [Dažādi iesūtītāji].

56140.

čunčuru čunčuru
Pie sava tēva,
Mans tēvs izvira
Iesala putru.
604 [Dažādi iesūtītāji].

56141.

Darit olu, buoleliņi,
Prosit vysu dzaruojiņu;
Es muosiņa, nabadzīte,
Es atīšu naprosama.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

56142.

Dīveņ, dūd svuoteņam
Otkon braukt svuoteņūs;
Kad jis braucja svuoteņūs,
Jis mums skaiški padzirdjēja.
89 [Dricēnu Rz].

56143.

Dievs do' alus brūveram
Meklēt duru dibenā,
Kam nedeve misas dzert,
Visas dūkstes izbradātu.
90 [Drustu C].

56144.

Divi divi, kas tī divi,
Kas uz mani līlejās:
Apenīts ai mīzīti
Garum greidas guldinuot.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

1. Divi vīn, divi vīn,
Kas uz maņa līlējuos:
Soka mīzis ar apeini
Garum sūla guldynuot.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

56145.

Dodat ēst, es neēdu,
Dodat dzert, es nedzēru;
Dod man puisi, es gulēšu
Līdz labam launagam.
358 [Rugāju Abr], 146 [Jaungulbenes Md].

56146.

Dodat manim brandavīnu,
Dodat man piparotu!
Diža rada bērniņš biju,
Piparotu ieradusi.
200 [Kuldīgas Kld].

1. Dodat man brandavīnu,
Iemetat pipariņus!
Pipariņu meita biju,
Sīvumiņu ieraduse.
245 [Lutriņu Kld].

56147.

Dūdit man brandaveņa,
Ols navaru pasadzert;
Dūdit lobu muotes maitu,
Lai nagaisu dzeivuodams!
44 [Bebrenes Il].

56148.

Dodiet manim brandavīna,
Es jau alus nepiedzēru;
Dodiet manim jaunu puisi
Pa naktimi pārgulēt!
241 [Lubānas Md].

56149.

Brandavīņa, brandavīņa,
Es navaru ols pīdzērt!
Dūdit maņ muotes meitu,
Es nagribu kolpyunītis!
182 [Kaunatas Rz].

56150.

Lielajā tīrumā
Deviņiem vīļakniem;
Brandavīna brandavīna,
Nevar alus piedzerties!
195 [Kraukļu Md].

56151.

Dodiet mun alu dzert,
Es māk' alu sutināt;
Dodiet mun jaunu puisi,
Es māk puisi čučināt;
Es māk puisi čučināt
Ar asiem dadzīšiem.
290 [Ogres C].

56152.

Dodat man brandavīnu,
Es gribēju brandavīnu!
Saka mani piedzērušu,
Ka es biju nosarkusi;
Lai Dieviņš man' žēlo,
Mans ražens augumiņš!
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

- 276 -

56153.

Dūdat man brandavīnu,
Bez ūderes es nedzeršu;
Dūdat man ar ūderi,
Tad es būšu dzērājiņa!
83 [Dignājas Jk].

56154.

Duraceņi duraceņi,
Šuos dīneņis dzāruojeņi;
Atīs muni bruolileņi,
Runuos jaukys volūdeņis.
326 [Preiļu D].

56155.

Dodat man nodzērties
Pēc tā gŗūta pūlējuma!
Trīs reizītes nolaidos,
Iesaliņu samaldams.
398 [Skrundas Kld].

56156.

Dyumi kiup, dyumi kiup,
Kas tūs dyumus kiupynuoja?
Muns oruojs olu dora,
Tys tūs dyumus kiupynuoja.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

56157.

Dzeltens manis kumeliņš
Kā viens vaska ritentiņš;
Dzeltens bija kāzu galds,
Kā ar vasku novaskots.
378 [Seces Jk].

56158.

Dzer govju, dzer vēršu,
Dzer labu laimu;
Dzer labu laimu,
Dzer mīlig dīvošan!
93 [Dundagas Vp].

56159.

Dzjāŗa olu, dzjāŗa olu,
As redzēju kei jī dzjāŗa:
Par obejim pusgluozeitis
Ai vysomi mīleitjom.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

56160.

Dzer, māsīn, alutīnu,
Tas tev ļauna nedarīs;
Tas tev ļauna nedarīs,
Tas grāvī negāzīs!
282 [Nīcas Lp].

56161.

Dzeriet alu, sveši ļaudis,
Kālab man nedodat?
Vai es miežus negrābstīju,
Vai vārpiņas nelasīju?
129 [Gudenieku Azp].

56162.

Dzeriet alu, kas gribiet,
Es redzēju kā darīja:
Brūvers savu līgaviņu
Aiz kubula nobučoja.
466 [Vārkavas D].

1. Dzerit olu, kas gribit,
Es redzēju, kas daŗā:
Dublojomi kuojiņomi,
Malnojomi rūceņom.
Bryuvers sovu leigaveņu
Pi kubula nūbučuo.
559 [Rēzekne Rz apr.].

56163.

Aiz kū man soldans ols,
I madīga misa bija?
Breivers savu ļaudaviņu
Pi kubula nubučova.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

1. Aiz kū beja soldons ols,
Aiz kū mysa pamadota?
Bryuvers sovu līgaveņu
Pi kubula pabučuoja.
326 [Preiļu D].

56164.

Aiz ko man als nerūga,
Aiz ko misa misījās?
Vīrs ar savu līgaviņu
Aiz kubula meņģējās.
211 [Ļaudonas Md].

1. Alutiņis, alutiņis,
Kamdēļ tu tik brūnis tek'?
Tēvs ar māti meņģējās,
Aiz kubula gulēdami.
148 [Jaunpiebalgas C].

2. Kādēļ manim saldens alus,
Kādēļ salda misa tek?
Jāņa tēvs ar Jāņa māti,
Tie aiz žeires meņģējās.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

- 277 -

56165.

Jūs nedzertu šitā ala,
Kad zinātu, kas par vainu:
Brūvers bikses izskaloja
Kubuliņa dibenā.
289 [Odzienas (Vietalvas-Odzienas) Md].

1. Es nedzeršu jūsu alu,
Es redzēju kā brūvēja:
Brūvers mīza ķipītē,
Aiz kubula stāvēdams.
273 [Mores Rg].

56166.

Dzeŗat, ļaudis, ko dzerdami,
Alutiņa nedzeŗat!
Aldarītis raugu lika
Melnajām rociņām.
282 [Nīcas Lp].

56167.

Dzeŗat, dzeŗat, bajārīni,
Nabadzīnu alutīnu!
Pērnaj' rudzi, pērnaj' mieži,
Aizpērnāja apienīši.
94 [Dunikas Lp].

56168.

Ki, bruolīti, tu briuveji,
Kas par sottu(?) olutiņu!
Pārneji rudzi, pārneji mīži,
Aizpārneji apeinīši.
605 [Skolas].

56169.

Dzer bajāri, dzer bajāri,
No nabaga alutiņa:
Pieci mieži, trīs apīņi,
Kas par gardu alutiņu!
282 [Nīcas Lp].

56170.

Dzerit, bruoļi, muosom dūdit
Ar tom skaistom gluozeitem!
Dzerit, bruoļi, pleickojitēs,
Šei dīneņa dzeramuo!
170 [Kapiņu D].

56171.

Dzeriet, ēdiet, sveši ļaudis,
Mani vien vainojiet:
Mana cepta tā maizīte,
Mans brūvēts alutiņš.
129 [Gudenieku Azp].

56172.

Dzerat, muni bāleliņi,
Ar ozola kanniņām!
Es gribēju Rīgā braukt,
Biķerīšu kaldināt.
358 [Rugāju Abr].

56173.

Dzjarit, puiši, pa puskoni,
Meituom pīļnis bīcarītis!
Maituom leika mūgureņa,
Mīžu vuorpeņis losūt.
326 [Preiļu D].

56174.

Dzarsim obi, bruolileņi,
Nu tuos vīnas bičarītes!
Jimsim obi līgaveņas
Nu tuos vīnas muomuleņas!
326 [Preiļu D].

56175.

Dzersim alu, dziedāsim,
Tad būsim bagātāki;
Nearsim papuvīšu,
Nebūsim bajārīši.
236 [Līvānu D].

56176.

Dzērsim kāzas trīs dieniņas,
Lai dancāja panākstnieki;
Lai dancāja panākstnieki,
Kā dancāja kumeliņi.
40 [Basu (Bases) Azp].

56177.

Dzeŗu alu piesemēršķis,
Piepes kanna dubenā;
Slinkas meitas, vecas mātes,
Nevīžāja izmazgāt.
94 [Dunikas Lp].

56178.

Dzēru olu, nabāduoju,
Jir gaļveņa nesējeņa;
Jēmu sīvu, nabāduoju,
Jir maizeite orūdā.
113 [Gaigalavas (Bikovas) Rz].

56179.

Dziesmai gals, dziesmai gals,
Dziedātājiem gribas als!
Ja nedod ar glāzīti,
Dod ar visu slauktuvīti!
Lielu ķipi, gaŗu šlepi,
Ar ķipīti turēdams.
236 [Līvānu D].

- 278 -

56180.

Ej sazini, tu sazini,
Ko tie vecie poļi dara;
Vai viņ' nāks, vai nenāks,
Mūsu alu pasmeķēt.
604 [Dažādi iesūtītāji].

56181.

Eim', māsiņa, pie upītes,
Māla pika(?) apīnīša;
Māla pika apīnīša,
Saldu alu darināt.
3 [Adulienas Md].

56182.

Redz kur nāca als kanniņa
Nosirmušu muguriņ'!
Kas bij miežu arājiņš,
Lai pacēla cepurīt';
Es bij' miežu pļāvājiņa,
Es pacēlu vainadziņ'.
211 [Ļaudonas Md].

1. Par galdiņu alus glāze
Nāk, galviņu grozīdama;
Kas godīgs dzērājiņš,
Tas pacēla cepurīti.
281 [Neretas Jk].

2. Šaltim guoja ols kaneņa
Par ustobu leiguodama.
Kurs bejot oruojiņš,
Pacelit capureiti!
Es bej mīžu pļuovējiņa,
Es pacēļu vainadziņu.
466 [Vārkavas D].

3. Atīt ols slauktuveitja
Pa ustobu leiguodama;
Kas bej mīžu pļuovējiņi,
Pacelit capureiti!
Es bej' mīžu kasējiņa,
Es pacēlu vainadziņu.
143 [Jāsmuižas D].

4. Atiet alus vācelīte
Par istabu putodama.
Kur godīgi arājiņi,
Paceliet cepurītes;
Es bij' miežu pļāvējiņa,
Es pacēlu vaiņadziņu.
358 [Rugāju Abr].

5. Ekur nāk olus kona,
Par pogolmu līgodama!
Kas bij miežu orājiņš,
Lai pacēla capurīti!
As bij miežu pļāvējiņa,
As paceļu vainadziņu.
268 [Mētrienas (Ļaudonas-Odzienas) Md].

56183.

Es iemērcu trīs miezīšus,
Dodat, brāļi, apīnīšus!
Piecu mucu tecināju,
Žeirīts kauca kaucumā [kaucamo?]
115 [Galgauskas Md], 358 [Rugāju Abr].

56184.

Es nebiju brāļos bijsi
Aizpērnāju bijumiņu;
Brāļi alu izdzēruši,
Biķerītes apgāzuši.
373 [Sarkaņu Md].

56185.

Es naīšu pa celiņu,
Zeiles konas nadzārusi,
Man zeileite nadzīduos
Pa lobai rūceņai.
465 [Varakļānu Rz].

56186.

Es pats kalnā,
Cepure lejā;
Apīņa vaina,
Ne mana vaina.
289 [Odzienas (Vietalvas-Odzienas) Md].

56187.

Es piedzēris miežu tauku,
Apīnīša sūrumiņ';
Atlaidieti rudzu salmus,
Kur kauliņus dusināt!
257 [Mazsalacas (Valtenbergas) Vlm].

56188.

Es redzēju apīņos
Dulnu vistu ietekam,
Dievs dod mūsu brūveram
Mellu alu izbrūvēt.
108 [Engures Tk].

56189.

Es redzēju saiminīku
Lobu pruotu staigojūt:
Es redzēju skrūzītē
Boltūsīti nosojūt.
357 [Rudzētu D].

56190.

Es tevi lyudzu, saiminīk,
Atnes ols uz poruoda!
Kod izaugs rudzi mīži,
Tad es tevi samoksuoš.
414 [Stirnienes Rz].

- 279 -

56191.

Es to tautu alutīnu
Līdzi gan nevedīšu,
Te es viņu izšļaukāšu
Pa ežīnu staigādama.
604 [Dažādi iesūtītāji].

56192.

Gasteņi muni mīļi,
Ar kū jūsu pamīluošu?
Ar aleņi padzirdēšu,
Ar medeņi paboruošu.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

56193.

Gāju tautu aplūkot,
Kā dzīvoja maliņā.
Vai tie ēda rudzu maizi,
Vai dzeŗ miežu alutiņu?
560 [Rīga ].

56194.

Guli, guli, apīnīti,
Dziļas mucas dibenā!
Tēvs sprauž mietu apīņami,
Apīns tēvu dancināja.
291 [Orgresgala Rg].

56195.

Izdzerām, izdzīžām,
Dīs cik iļgi dzeivuosim;
Pa vīnai, pa ūtrai,
Lēdz pošam dibiņam.
326 [Preiļu D].

56196.

Ieraudzījis vien pazinu
Netikušas ciema meitas.
Padzēros, pavēros:
Piepe ka(n)nas dibenā.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

56197.

Iestādīju apīnīti,
Savas sētas maliņā;
Apīnīts gudrs vīrs,
Aug galviņu grozīdams.
211 [Ļaudonas Md].

56198.

Kad es biju piedzērusi,
Teic mani nosārkušu;
Kad es biju nosārkusi,
Teic mani piedzērušu.
282 [Nīcas Lp].

56199.

Kas bij laba vīra sieva,
Pilnu dzēra biķerīti;
Kas bij kāda vīzdegune,
Lūpas vien slapināja.
443 [Turlavas Kld].

1. Kas bij kāds pils vīrs,
Pils dzēr biķerit;
Kas bij kād vec bāb,
Lūps vien slapinaj.
329 [Popes Vp].

56200.

Kas dzer olu, tam aug mīži
Leluo syla maleņā;
Ni tam tryuka pīna, maizes,
Ni biteišu maduteņa.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

56201.

Kas kait alus brūveļami
Gar uguni negulēt?
Ziņģej miezis, apenīts
Dziļa kubla dibenā.
359 [Rūjienas Vlm].

1. Kas kait alus brūveram
Gar mucāmi negulēt?
Danco miezis ar apīni
Dziļa kubla dibenā.
109 [Ērķemes Vlk].

56202.

Kas no tevim, tu tautieti,
Tu nevari alu dzērt!
Es jau tevi nodzēruse,
Otru savu bāleniņu.
74 [Cīravas Azp].

56203.

Kas par saldu dzērienu
No tām miežu asinim!
160 [Jūŗkalnes (Pilsbergas) Azp].

56204.

Kas tur tāds grozījās
Nama vidū, cekulā?
Rauga māte grozījās
Ar apīņu vaiņadziņu.
241 [Lubānas Md].

56205.

Kas tur spīde, kas tur vize
Viņ' istabas dubenēje?
Alus meita grozījāse
Ar apeņa mapentiņu(?).
129 [Gudenieku Azp].

- 280 -

56206.

Kāda koka, tu kausiņi,
Šmaukstējās izdzeŗot?
Ābelītes koka, tu kausiņ,
Šmaukstējās izdzeŗot.
236 [Līvānu D].

56207.

Kādai mātei piecas meitas,
Piepes kannas dibenā;
Es mātei viena meita,
Rozes kannas dibenā.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

56208.

Kuozys kuozys, otkon kuozys,
Otkon brauču ponuoksnūs;
Otkon dzēru bīru, madu,
Kouzu golda galeņā.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

56209.

Klip klop alus kann,
Piec gad nemazgāt,
Māmiņe slinks mēts,
Oksts ūdens avte,
Māmiņe gāla sāp
Dēlu meitas lobodam(?).
372 [Sarkanmuižas Vp].

56210.

Ko, dunduri, tu dziedāji,
Zirga asins vēderā?
Dziedāsim mēs, brālīši,
Salda alus padzēruši!
46 [Beļavas Md].

56211.

Ko tie mani apentiņi
Gaŗi gaŗi izauguš'?
Vai man būs jāaiziet
Šoruden tautiņās?
129 [Gudenieku Azp].

56212.

Kukni kukni, apeinīts,
Garys maikstis gaļiņā!
Tai kuknēja dzāruojiņi
Muna golda gaļiņā.
605 [Skolas].

56213.

Kur jūs mani tādu liksit,
Lielu alus dzērējiņu?
Tur' baltai palagai,
Laiž' dziļai pagrabai.
Kad ies meitas alu laist,
Buldur' Jānis pagrabai.
74 [Cīravas Azp].

56214.

Ku', māmiņa, tavi vārdi,
Ku' vakara runājām?
Tu solīji alutiņu
Sudrabiņa glāziņā;
Nu ielēji ūdentiņu
Tekulīša radziņā.
604 [Dažādi iesūtītāji].

56215.

Kur manis dēliņš,
Kur jaunaviņa,
Kas mani dzērušu
Pārvedīs mājās?
Dēliņis tā saka:
Māmiņa mīļā!
Māršena tā saka:
Jods tevi paraus!
355 [Rucavas Lp].

56216.

Kur ošam platas lapas,
Ne zariņa galiņā?
Kur brāļam dižs godiņš,
Ne māsiņas panākstos?
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

56217.

Kur palika alus meita,
Kad neredz staigājam?
Vai būs alū noslīkusi,
Vai būs žurkas apēdušas?
9 [Aizputes (Aizputes-Pils) Azp].

56218.

Kur palika alus vīrs,
Kad nenāca alu nest?
Vai noslīcis aliņai,
Vai pie skaistām meitiņām?
546 [Kuldīga Kld apr.].

56219.

Liela gaŗa alus meita,
Neredz vairsa staigājamu;
To bij žurki norējuši,
Ievilkuši midzenītī.
282 [Nīcas Lp].

- 281 -

56220.

Kur palika alus puisis,
Ka neredz staigājam?
Alus puisis, rīka meita
Apakš galda pakrituš'.
316 [Piltenes Vp].

56221.

Kur teciet jūs, puisīši,
Rindiņā sastājuši?
Kaimiņos sajutuši
Apīņotu alutiņu.
476 [Vecpiebalgas C].

56222.

Kur tu biji, alutīni,
Tur es ari gadījosa:
Tu gulēji mucīnāji,
Es pa kalnu attecēju;
Es pa kalnu attecēju
Ar basāma kājīnām;
Ar basāma kājīnām,
Ar plikāma rocīnāma.
39 [Bārtas Lp].

56223.

Ai saldais alutiņ,
Vai tu mani viltin vīli?
Tu gulēji runciņā [muciņā],
Es par kalnu aizlīgoju.
605 [Skolas].

56224.

Kur tu brauksi, apeinīt,
Ar tū kuorkla kumēliņu?
Braukšu uz cīmu olu dzert,
Ar meitiņom paļustēt.
605 [Skolas].

1. Kur tu juosi, apīnīt,
Ar tū siermu kumeliņu?
Juošu cīmā olu dzert,
Ar meitiņam paguļoutu.
36 [Balvu Abr].

56225.

Kur tu īsi, mīžu vuorpa,
Zuobokūs audamuos?
Īš' iz cīmu olu dzjārtu,
Jaunu mjeitu dancynuot.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

56226.

Kur tu jāsi, apīnīti,
Līku jostu apjozies?
Jāš' uz savu līdumiņ'
Jaunu miežu apraudzīt,
Vai tie auga, vai zaļoja,
Vai taisās briedumā.
449 [Ungurmuižas D].

56227.

Kur tu jāsi, apienīti,
Līku kārklu apseglojis?
Jāšu ciemā kaimiņos,
Iešu viņus apraudzīt.
Tur nāk kāzas, krustūbiņas,
Tur jau manis vajadzēs.
94 [Dunikas Lp].

56228.

Ķipie ēžu, ķipie dzēru,
Ķipīts malns namozguots;
Jā, ļautiņi, smejieties,
Smejieties ķipīšam!
268 [Mētrienas (Ļaudonas-Odzienas) Md].

56229.

Tur es ēdu, tur es dzēru,
Melnajā ķipītī,
Lai smejās, kam patika,
Melnajam ķipīšam.
72 [Cesvaines Md].

56230.

Labi dagi eļkšņu molka,
Vjāļ loboiki bārza dag;
Labi dzjārti olūteņi,
Vjāļ loboiki brandveineņi.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

56231.

Lītavnīku bagaturi
Jyuzu storā olu dora;
Paļsinīkū nabadziņi
Kubulūsi padarā.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

56232.

Mani mīļi nāburdzīni,
Es nenāču ķīvēties,
E nenāču ķīvēties,
Es nāč' jūsu aplūkāt,
Saldu alu nodzerties.
Salds kā medus, auksts kā ledus,
E kur Dieva dāvānīts!
490 [Vijciema Vlk].

56233.

Mans brālītis man atnesa
četru kanšu biķerīti:
Nu tik gribu daiļi dzērt,
Nu tik grezni padziedāt!
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

- 282 -

56234.

Malni krauklīši i pourskrēja
Par tū noma čukurīti;
Kurs bejat bryuverīts,
Līcit olu kubulā!
326 [Preiļu D].

56235.

Namiņš kūp, namiņš kūp,
Brālīts dara alutiņ'.
Melna vārna pārkrējuse
Pār namiņa cekuliņ'.
112 [Ezeres Kld].

56236.

Ņemiņš koup, ņemiņš koup,
Kas ņemiņu koupināja?
Bāliņš dara alutiņu,
Tas ņemiņu koupināja.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

56237.

Meti, meti, tu Pēteri,
Ko tik ilgi kavējies?
Man sunīši piekusuši,
Pašai ēst gribējās.
484 [Vestienas Md].

56238.

Mērcit, bruoļi, īsaleņu,
Damērcit munu daļu!
Buordza leudza Dīveņu
Pī kuopenas sādādama.
466 [Vārkavas D].

56239.

Miezīts bija mazs vīrīns,
Ar to lielu padomīnu:
Stiprus vīrus reibināja,
Ar to savu alutīnu.
604 [Dažādi iesūtītāji].

56240.

Mīzeits klīdze, mīzeits sauce:
Kam nadzerit oluteņa!
Nu kuo, mīzi, dzersim olu,
Treis gryudeņi vourpeņā.
389 [Silajāņu Rz].

56241.

Muciņ tup dārziņe
Nosiermeš mugriņ,
Gaid sov dzērājiņ
No Dieviņ' pārnākam.
Ne tas ēd, ne tas dzeŗ,
Le dzeŗ māts bāl(le)iņš.
372 [Sarkanmuižas Vp].

56242.

Nav neviena tāda vīra,
Brandavīna vecumīna;
Brandavs bija piedzimstot,
Brandavs bija nomirstot.
604 [Dažādi iesūtītāji].

1. Nav neviena tāda vīra,
Alutīna vecumīnu:
Ronas alus piedzemot,
Paliek alus nomirstot.
Alu alu, to es dzeru,
Makā naudu skandināju!
39 [Bārtas Lp].

56243.

Nāburdzītis, koka sprākle,
Nedo' alus piedzerties;
Alus muca pagrabā,
Nosūnojšu mugurīnu.
439 [Trikātas Vlk].

56244.

Ne domāju, ne cerēju,
Šij sētēje alu dzerte;
Nu atnāca mans brālītis,
Nu es dzeršu ikdieniņas.
40 [Basu (Bases) Azp].

56245.

Neņem ļauna, tu galdiņ,
Ka uz tevīm atspiežas.
Paēduši, padzēruši,
Tad uz tevīm atspiežas.
236 [Līvānu D].

56246.

Nerūga, nereiba,
Neveda gulēt:
Sila zemes mieži,
Sila apentiņi
74 [Cīravas Azp].

56247.

Netīšām es iegāju
Alutiņa piertižās
Līdz gribēju projām iet,
Blauks ar kausu mugurai!
74 [Cīravas Azp].

- 283 -

56248.

Nevienam es neteikšu,
Kas gul mucas dibenai;
Kušķīšame, kausinam,
Tiem jau abiem teikšu:
Kušķīts katlu mazgātājs,
Kausiņš alus brūvētājs.
74 [Cīravas Azp].

56249.

Ontuš taisās miežus sēt,
Staņģis alu pabrūvēt;
Augulītis raugu meta
Ar ozola dakšiņām.
166 [Kalsnavas Md].

56250.

Tira tara olu dora,
Pursa nesja yudesņeņi;
Reigas kungs raugu lyka
Sudabreņa bičureitī.
551 [Ludza Ldz apr.].

56251.

Pa gluozei izdzeram,
Pa dzīsmai nūdzīžam;
Teirumā izguojuš',
Pa vogai nūdzanom.
236 [Līvānu D].

56252.

Padarēju aleņu
Soldonu i gordu,
Saprasēju gasteņu
Slovonu i skaistu.
143 [Jāsmuižas D].

1. Podareju alutiņu
Soldanu dei gordu,
Sopraseju sovus rodus
Bogatus dei staltus.
605 [Skolas].

2. Izvārīju alotiņu
Saldanu un gardu,
Palūdzu viesiņus
Bagātus un gudrus.
358 [Rugāju Abr].

56253.

Labis bija alutiņis,
Kaut ar no auziņu;
Labi mani radi bija,
Kaut ar no bāreņu.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

1. Dzjarsim olu, koč auzeņu,
Jam līgavu, koč buoriņi!
Soldons olys, koč auzeņu,
Šmuk' ļaudava, koč buoriņa.
326 [Preiļu D].

2. Breinum soldons olys,
Koč nu auzu padarītis;
Breinum skaista ļaudavina,
Koč nu buoreņu pajemta.
604 [Dažādi iesūtītāji].

3. Padarēju aļteņu,
Koč nu auzeņu;
Saprasēju gasteņu,
Koč naboguotu.
Lobs muns aļteņš,
Koč nu auzeņu;
Ļusteigi gasteņi,
Koč naboguoti.
143 [Jāsmuižas D].

4. Padarēšu alteņu,
Kaut nu auzeņu;
Paprasēšu gasteņu,
Kaut nu buoriņu,
Jauks jauks jauks
Pylns ola trauks,
Dzer, buoliņ, tukšu,
Byusi muns draugs!
314 [Pildas Ldz].

56254.

Padarēju olūteņu,
Šaidu taidu pupojeņu;
Šaidys taidys beņču kuojys
Sadzers munu olūteņu.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

56255.

Nu taidu šaidu mīžu vuorpu
Padarīju olūtīnu;
Nūdzirdēju kaiminīšus,
Lipys vīn kustinava.
143 [Jāsmuižas D].

56256.

Padarēju soldon' olu
Nu tīm bārza pupurim;
Kai padzēŗa tys Juoneits,
Sīnā kuopja atsprēkleņ.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

1. Padarēju es aļteņu,
Nu bērzeņa pupureņu;
Kai īdevu puiškinim,
Sīnā kuopja atsprēkleņ.
579 [Viļāni Rz apr.].

- 284 -

2. Stipru olu padarēju
Nu tīm bārzu pumpurim;
Pīdzirdēju tū Juoneiti,
Sīnā kuopja atsprēkleņ;
Sīnā kuopja atsprēkleņ,
Lipu grīza grindzynā.
365 [Sakstagalas Rz].

3. Pivošeju(?) stypru olu
Nu šaidu taidu vuorpu golu;
Kai izdzjāra vīnu gluozi,
Sīnā kuope atsprēkleņ.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

4. Es padoru stypru olu
Nu bērziņa pypurim;
Kuram īdevu paraudzīt,
Sīnā koupe ņaudēdams.
604 [Dažādi iesūtītāji].

6. Šaidu taidu springuleišu,
Padarēju olūteņu;
Kurs puiseits pasadzēra,
Asti grīze grindzynā.
579 [Viļāni Rz apr.].

7. Stipru alu piedarīju
No tiem bērza pipariem;
Kā iedevu bruolenīkim,
Acprēkliņ sienā kāpa,
Kājas grieza sētmalā.
174 [Kārsavas Ldz].

8. As padoru stypru olu
Nu tīm bārza pypurim;
Kai īdevu Marceitjai,
Sīnā kuopja atsprēkleņ;
Liki-kī liki-kī,
Jei da puišu liki-kī!
365 [Sakstagalas Rz].

9. Šaidu taidu springuliņu,
Padarīju olūtiņu;
Šaidu taidu salasnīču,
Paprasīju dzāruojiņu.
Muni gosti sasadzēŗa,
Vysi kuojuos sasacēļa.
465 [Varakļānu Rz].

56256v10.

Tuš tuš tuš puš puš puš
Kristamuote gryuši pyuš;
Kei pīdzēŗa stypra ols,
Nu tūs bārza pupureišu:
Kuopja sīnā atsprēkleņ,
Poša grīzjās gradzynā.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

56257.

Pagaid, manu kumeliņ,
Līdz es alu nodzeršos!
Kā es tevi pagaidīju
Piecus gadus uzaugam.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

56258.

Pastāv', manu kumeliņ,
Kamēr es alu dzēru!
Es stāvēju dažu dienu,
Kamēr tevi nopelnīju.
198 [Krustpils D].

56259.

Pilnu pilnu, itin pilnu,
Es bij pilna dzērājiņš;
Man patika pilns pūriņš,
Pilna glāze rociņā.
184 [Ķēču Rg].

56260.

Pie ciemiņa alu dzēru,
Krekliņā izvilcies;
Pie īstā bāleliņ',
Apjozos zobeniņ'.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

1. Pie ciemiņa alus dzēru,
Krekliņos nosviedies;
Pie īstā bāleniņa
Uzvilkose kažociņu.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

56261.

Pie meitāmi gulēdams,
Nosaldēju vēderiņu.
Nāks pudele, gaŗkaklīte,
Sasildīs vēderiņu.
202 [Kurmāles Kld].

56262.

Pieci mieži, trīs apeņi,
Tavu stipru alutiņu!
Vēl uzspēra brūvelīti
Ģēvelītes galiņā.
546 [Kuldīga Kld apr.].

56263.

Pieci mieži, div' apeņi,
Kas par saldu alutiņu!
Nebij miera brūveŗame
Ne čukuŗa galiņēje.
40 [Basu (Bases) Azp], 129 [Gudenieku Azp].

- 285 -

56264.

Piedzēruse vedējiņa,
Piedzēruse vedamā;
Viena otrai vaicājāsi,
Kur palika arājiņš?
202 [Kurmāles Kld].

56265.

Piedzēruši vedējiņi,
Piedzēruši panāksnieki;
Nezināja, kur palika
Šīs naksniņas vedumiņš.
202 [Kurmāles Kld].

56266.

Pļāp siev, pļer siev,
Abas divas satikuš;
Dzēra saldu alutiņ,
Pļāpā jauku valodiņ.
200 [Kuldīgas Kld].

56267.

Prom uz māju, prom uz māju,
Vai tur slikti, vai tur labi;
Še atstāju saldu alu,
Še godīgus tēva dēlus.
119 [Gaujienas Vlk].

56268.

Puisīts grib skaistas manis,
Pats dzer olu, man spīž dzert.
Es izdzēru vīnu gluozi,
Kai zīdēti aizzīdēju.
414 [Stirnienes Rz].

56269.

Peutit, visi silti vēji,
Apeineiti audzynuojit;
Peutit, visi silti vēji,
Apeineiša duorzeņā!
168 [Kalupes D].

56270.

Ritu ratu ra-ta-tā,
Paši rati lejā rit:
Balta maize, brandavīns,
Tas manā vezumā.
39 [Bārtas Lp].

56271.

Ruku ruku, sūru ruku,
Atkal sūru brandavīnu!
55 [Bīriņu Rg].

56272.

Rīka meitai nedosim
Ne pakulu gabaliņa,
Kam dzeŗ mani bāleliņi
Mellām kannām.
605 [Skolas].

56273.

Rūgts alus, rūgts alus,
Nevaru dzert.
Kur mans svainītis,
Lai taisa saldu!
398 [Skrundas Kld].

56273¹.

Rūgts alus, rūgts alus,
Nevaru dzert.
Kur mana seģene,
Luksāšu mājās!
94 [Dunikas Lp].

56274.

Sadegaš līdame
Sārkan miež uzaugaš;
Sārkan bij mūs bāliņ,
Sārkan āl piedzēraš.
93 [Dundagas Vp].

56275.

Saimeniece, saimeniece,
Kur tā mana butelīte?
Visas dienas gājumiņš
Tai vienā butelē.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

56276.

Saiminieks, koka sprākle,
Man iedeva patecīnas;
Man iedeva patecīnas,
Alus muca pagrabā.
275 [Mērmuizas (Mžru) Vlm].

56277.

Saka mani piedzērušu,
Kad es biju nosarkuse;
Es ar savu jaunumiņu
Ikdieniņas nosarkuse.
214 [Lažas Azp].

1. Teica mani piedzērušu,
Kad es biju nosarkuse;
Es no sava jaunumiņa
Nosarkuse vien staigāju.
200 [Kuldīgas Kld].

56278.

Teica mani piedzērušu,
Kad es biju nosarkusi;
Manas pašas sārtvaidzņis
No tā diža niknumiņa;
Kas no niknas baidījās,
Lai no manis vairījās.
126 [Grobiņas Lp].

- 286 -

56279.

Sakalt's manis kažociņš,
Tam vajaga roņu tauku.
Veca mana vīramāte,
Tai vajaga brandavīna.
192 [Kosas C].

56280.

Sarkan aug miežu vārp
Deguše līdume;
Grazna auga man māsin,
Graznu alu padzērusi.
372 [Sarkanmuižas Vp].

56281.

Sila Jānis alu dara,
Caur čakārni tecināja;
Es tecēju misas dzertu,
Man ar kausu mugurā.
318 [Plāņu Vlk].

1. Sviķuripots alu dara
Kranca striķa kubulā;
Es tecēju misas dzert,
Viņš man ar kausu mugurā.
46 [Beļavas Md].

56282.

Siera gribu, siera gribu,
Pie tā siera brandavīnu.
Vīra gribu, vīra gribu,
Pie tā vīra klātgulēt.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

56283.

Siera gribu, siera gribu,
Pie tā siera brandavīn.
Visa mana naba trīc,
Kā es gribu brandavīn.
112 [Ezeres Kld].

56284.

Skaists skaists saimnīks,
Skaistu alu padarīja;
Dud, Dieviņ, cytu gadu,
Vēl skaistāku padarīt!
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

56285.

Sirmi vērši platu pieri,
Tie bij miežu arājiņi;
Veci tēvi sirmām bārdām,
Tie ir alus darītāji;
Jauni puiši kā ozoli,
Tie ir alus dzērājiņi.
192 [Kosas C].

56286.

Siermi zyrgi auzas ād,
Sagrīztimi kakliņim.
Vaci veči olu dzer,
Aiz galdiņa sādādami.
35 [Baltinavas Abr].

56287.

Sieru sieru,
Salda brandavīna,
Ja nav salda,
Tā paša sīva!
604 [Dažādi iesūtītāji].

56288.

Sieva muna, kāda lūčka,
Līdzi vežu godiņā,
Lei tā munu cepurīti
Dzērumā paglobā.
242 [Lubejas Md].

56289.

Skaista zīdi driču derva
Lela kolna maliņā.
Olu doru, mads tecēja,
Bīru leju buciņā.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

56290.

Skaista pļova i nūpļauta,
Vēl skaistuoka nanūpļauta;
Skaisti puiši pīdzāruši,
Vēl skaistuoki nadzāruši.
182 [Kaunatas Rz].

56291.

Skatāties, sveši ļaudis,
Kas istubes dubenē:
Apentiņa vaiņadziņš
Alutē grozījās.
546 [Kuldīga Kld apr.].

56292.

Šaurys šaurys maņ acteņis,
Tik vor olu saredzēt;
Ni redzēju vuolys dzeit,
Ni spryguļa vadzeitī.
143 [Jāsmuižas D].

- 287 -

56293.

Šaidi taidi muscjapani
Nadzer myusu olūteņa;
Sātā dzjāŗa auzu sulu
Ar vysomi sānolom.
326 [Preiļu D].

1. Kas šī taidi važni gosti -
Nadzer myusu olūteņa?
Sātā dzēre auzu olu
Ar vysom sānolom.
414 [Stirnienes Rz].

56294.

Šaidi taidi jyusu pani
Nadzer myusu oluteņa;
Es redzeju jyusus sātā,
Pīstā putru kleisejūt.
357 [Rudzētu D].

56295.

Tys Bronuss lela roda,
Nadzer ola namaduota;
Ka jam dūtu, tod jis dzartu
Treju godu sēņu sulu.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

1. Tai sacīja tys Juonīts,
Ka jis olu nadzerūt;
Ka jam dūtu, to jis dzartu
Treju godu sieņu sulu.
174 [Kārsavas Ldz].

2. Antons lelu rodu,
Nadzar lelu olu,
Ka jam dūtu sēņu sulu,
Treju godu saskuobušu,
To jis juos izdzartu.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

3. To to pani zeizernīki,
Nadzer mīžu olūtiņa;
Sātā ād auzu maizi
Ar vysom sānolom.
466 [Vārkavas D].

56296.

Šytū gluozi vysu dzēru,
Šitei gluoze gorda beja;
Šytu gluozi vysu dzēru,
Šitei gluoze nūpelnīta.
Šytos gluozes dybynā
Divi zalta gabaliņi.
414 [Stirnienes Rz].

1. Šito glāzi visu dzēru,
Šītā glāze garda bija;
Šītā glāze garda bija;
Grūti bija nopelnīti.
236 [Līvānu D].

56297.

Šī pusē linus mīsta,
Viņā salmus čabināja;
Šī pusē alu dzeŗ,
Otrā rāvas ūdentiņu.
427 [Tadaiķu Lp].

1. Šī pusīte linus mīsta,
Viņa salmus čabināja;
Šī pusīte vīnu dzēra,
Otra rāva ūdentiņu;
Šī pusīte gaļu ēde,
Otra kaulus grabināja.
604 [Dažādi iesūtītāji].

56298.

Šī pusīte līktin līka,
Viņa puse raudāt raud;
Šī pusīte vīnu dzēra,
Viņa puse rāvs ūdentīnu.
Še ne salda vīna trūka,
Tur trūkst rāvas ūdentīns.
39 [Bārtas Lp].

56299.

Šorīt agri cēlušies
Alutiņa dzērējiņ':
Jau muciņa notecēj'se
Devītāje rantiņei;
Devītāje rantiņe,
Desmitāje kortele.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

56300.

Tā sacīja tas galdiņš:
Še nav labu dzērējiņu.
Kad būt' labi dzērējiņi,
Sen būt' mani nolaistīj'ši;
Sen būt' mani nolaistīj'ši,
Glāziņām mērīdami.
604 [Dažādi iesūtītāji].

56301.

Tā vien, tā vien
Ik balta rudens:
Tās kāzas dzeŗam,
Citas domājam.
127 [Grostonas Md].

56302.

Tai tu dori, olutiņ,
Kai vakar, aizvakar:
Paprīkš gostus apguļdīji,
Tad i sātas saiminīkus.
357 [Rudzētu D].

- 288 -

56303.

Taidas dīnas Jākubam,
Kai šmakovkas dzinējam:
Nūsveids pīri cepli kyure,
Nūvilcs jyuzas brāgu dzyna.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

56304.

Teci, muna muciņa,
Strumpādama,
Dzers muni gastiņi
Dzīduodami.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

56305.

Tuo Savera gaideidama,
Gaiļa ašņa olu doru.
Grib sirsneņe, dzer muteite,
Vēdereņš pušu pleist.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

56306.

Tēvs apīnim mietu mēja,
Apīns tēvu dancināja;
Apīns tēvu dancināja
Pa istabu kūleņiem.
148 [Jaunpiebalgas C].

56307.

Tikmēr situ tautas galdus,
Kamēr leca skabargas;
Kamēr nesa tautu dēls
Al', ar medu maisīdams.
560 [Rīga ].

56308.

Tievis tievis, garis garis
Tautu dēlu alutiņš,
Suņi misu izlakuši
Caur namiņa čukuriņu.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

56309.

Trīs dienīnas, trīs naksnīnas
Dzersim bikšu līkaupīnas;
Tur tēvīnis bikses kāra,
Tur māmīna lindrucīnu.
355 [Rucavas Lp].

56310.

Treis mīzeiši, sešys bucys,
Ec kur lobys oluteņš!
Vēl byut' sešys padarējis,
Kab mīdzeņa nagulējis.
465 [Varakļānu Rz].

1. Treis mīzeiši, sešas bucas,
Ec kur beja soldons ols!
I vēļ byutu ūtras sešas,
Jo byut' mjaitis nakaitiešs(?)
247 [Makašānu Rz].

2. Treis mīzeiši, sešas mucas,
Edz kur soldons olutiņš!
Kab as meitas nagulējs,
Byutu vēl ūtras sešas.
414 [Stirnienes Rz].

56311.

Kas kait alus brūveļam
Gar mucām negulēt?
Trīsi mieži, seši mucas,
Kāds slavens alutiņš!
Būt' bijušas otras sešas,
Ja brūvelis negulētu.
109 [Ērķemes Vlk].

56312.

Trīs mieziši, trīs apīņi,
Tavu stipru alutiņ'!
Vienu malku nodzēros,
Visi pauti nodrebēja!
177 [Kastrānes Rg].

56313.

Trīs putniņi skaisti dzied
Smalkā lazdu krūmiņā;
Divi prasa al' ar medu,
Trešais meitu klātgulēt.
480 [Vējavas Md].

56314.

Tu, gluozīte, iz manim,
Es, gluozīte, iz tevim!
Tu aiz munu motu jēmi,
Es tev pretim turējūs.
414 [Stirnienes Rz].

1. Es, čarkiņ, da tevim,
Tu, čarkiņ, da manim!
Es aiz tovas turātuves,
Tu aiz munu motu jēmi.
466 [Vārkavas D].

56315.

Pudelīte, gaŗkaklīte,
Tu pie manis, es pie tevis!
Tu manā vēderā,
Es tavā padomā.
378 [Seces Jk].

56316.

Tu māsiņa, es māsiņa,
Dzeŗam spranču brandeviņ'!
Tavs vīriņš zāģermans,
Mans ābeļu potētājs.
119 [Gaujienas Vlk].

- 289 -

1. Abas divas mēs māsīnas,
Dzeŗam spranču brandavīnu!
Tavs vīrīc zāģerīts,
Mans klepeŗa kalējīc.
90 [Drustu C].

56317.

Tu muoseņ, es muoseņ,
Dzersim krīva brandīneiti!
Tev ūleņa, maņ ūleņa,
Kringeleits zakuskai.
551 [Ludza Ldz apr.].

56318.

Tumsiņā padzēros
Svešu ļaužu kanniņā;
Paraugos gaisumā,
Sēnes auga dibenā.
246 [Madlienas (Lielais) Rg].

56319.

Tur bij lobi olu dzert,
Kur lusteigi saimenīki:
Nas krūzīti pēc krūzītes
Putojoša alutiņ'.
358 [Rugāju Abr].

56320.

Tur man tika alu dzert,
Kur lustīga saiminīce:
Tā viesiem alu nesa
Ar balto biķerīti.
315 [Pilskalnes Il].

56321.

Tur bij labi olu dzert,
Kur lustīgi saiminīki:
Poši dzjar, cytam dūt
Savu mīžu olūteņu.
98 [Dvietas Il].

56322.

Tur man tika mieži sēt,
Kur miezītis krūmu ņem;
Tur man tika alus dzērt,
Kur lustīgi saimenieki.
245 [Lutriņu Kld].

56323.

Ucī ucī Pāvulīt,
Ved maziņo pagrabā!
Tur būs vīns, tur būs medus,
Tur būs saldais brandavīns.
381 [Sēļu Vlm].

1. Nicā nicā [uicā?], Pāvulīt,
Ved meitiņu pagrabā!
Tur būs alus, tur būs šņabis,
Tur lustīga dzīvošana.
490 [Vijciema Vlk].

2. Danci danci Paulīti,
Ved meitiņas pagrabā!
Tur būs medus, tur būs alus,
Tur būs jaukas valodiņas.
41 [Bauņu Vlm].

3. Viču viču Pāvuliņ,
Ar meitām pagrabā!
Tur būs alus, baltamaize,
Tur būs jaukas valodiņas.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

56324.

Uz buoliņu gostūs guoju,
Sēžūs golda galiņā;
Īt gluozīte, kur īdama,
It munā rūciņā.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

56325.

Vai es beju mīga couka,
Bruoļa cisu gulātuoja?
Es bej ols dzāruojeņa,
Skaistu dzīsmu dzīduotuoja.
44 [Bebrenes Il].

56326.

Vajadzēja, vajadzēja
I mīžam, apeiņam:
Apeiņam garas maikstes,
Mīžam māsliņu vazumiņa.
326 [Preiļu D].

56327.

Vakar beju ļūt' dzārusja,
Šudiņ ļūti navasala.
Syldit maņi syltu olu,
Lyudzit mani, lai es dzeru!
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

56328.

Vārns kliedz, vārns brēc,
Nav dīķē ūdentiņš;
Iemērc pār miež grōd,
Pils dīķs ūdentiņ;
Pils dīķs ūdentiņ,
Muižniek alutiņ.
605 [Skolas].

- 290 -

56329.

Veci vien, veci vien,
Ko mēs veci darīsim?
Paņēmuši alus kannu,
Sadzersim!
236 [Līvānu D].

56330.

Vēl nav dzērta ceļa kāja,
Nedziedāta ceļa dziesma;
Nu mēs dzērsim ceļa kāju,
Nu dziedāsim ceļa dziesmu.
604 [Dažādi iesūtītāji].

56331.

Vērpelīte lūgtin lūdza,
Lai nāk ļaudis alu dzērt.
Alutiņis, bāleliņis,
Vērpelei pāri dar':
Saliec galdus vērpelei,
Tek pa plānu putodams.
202 [Kurmāles Kld].

56332.

Vidzemnieki vārgi ļaudis,
Aparāja alu dara.
602 [Zemgale].

56333.

Vylku Stančs stabulēja
Rudzu Bendis leidumā;
Tošu Biksja kuozas dzēŗa
Pošā sīna laiciņā.
466 [Vārkavas D].

56333¹.

Tuožu Biksjas kuozys dzjāŗa
Patī sīna laicjeņā:
Pīci brīži aiz galdjeņa,
Luocjets galda galeņā.
236 [Līvānu D].

56334.

Visa mana naba sāp,
Kā es gribu brandaviņu.
Negribu, negribu
Rupju brandaviņu!
Es tād' jumprava,
Biteru gribu!
74 [Cīravas Azp].

56335.

Visi soka, visi soka,
Ka es lela dzīduotuoja;
Es nabyutu dzīduotuoja,
Kab nabyutu pīdzāruse.
Voi dzāruse, nadzāruse,
Teišam puikas kairinuoju.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

56336.

Vizi, vizi, kusti, kusti,
Manc vizuļa alutiņš!
Gan es tevi kustināšu
Savas rīkles galiņā!
Ta salds, ta gards, ta mīksts,
Dzer, dzer, dzer!
148 [Jaunpiebalgas C].

56337.

Visu dienu brūverītis
Ar melniem zābakiem;
Vakarāj rauga māte
Ar baltām villainēm(?).
141 [Ivandes Kld].

56338.

Vīri gul dienasvidu,
Sievas lasa miežu vārpas.
Eit, vīriņi, pagulāt,
Sievas dzers alutiņu!
343 [Rāvas Lp].

1. Ejat, vīri, pagulēt,
Nu sieviņas alu dzēra!
Sievas lasa miežu vārpas,
Vīri guļ dienasdusu.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

56339.

Zynu, zynu, kuo vajag
Tīm jaunim puiskinim:
Loba ola pasadzjart,
Ar meitom padzīduot.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

56340.

Zirgi zviedza, krievi brauca,
Zeltainām pīpīnām;
Ai māmīna, ai māmīna,
Dod vien' alus enkurīti!
604 [Dažādi iesūtītāji].

56341.

Zīdi, zīdi, apjeiņeit,
Kubulā salīkams!
Byus puišim pīdzeršona,
Byus mjeitom smīšonuos.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

★

- 291 -

Introduction page not keyed

- 292 -

b) Krogus dziesmas un dziesmas par dzērājiem

19872.

Ai Dieviņ, ai Dieviņ,
Krogā viegla dancošana!
Izdancoju rudzu pūru
Pa vienami graudiņam.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

19873.

Ai kājiņas, ai kājiņas,
Nu pa ceļu, nu pa ceļu:
Ne krogā alutiņa,
Ne naudiņas maciņā.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

19874.

Ai kājiņas, ai kājiņas,
Nu pa ceļu, nu pa ceļu!
Nu dziedāja ciema gaiļi,
Nu ezara gaigaliņas.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

19875.

Ai meitiņas, ai māsiņas,
Nesmejiet dzērējam:
Dzērējam stīvi gurni,
Miglu meta pakaļā.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

19876.

Ei tu toutu naveiklīt,
Tu jou man's nadebīsi,
Kam tu dzēri kruodziņā
Apiņuotu olutiņu!
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

19877.

Aiz kalniņa dūmi kūp,
Kas tos dūmus kūpināja?
Tur bij divas jaunas meitas,
Abas divas krodzenieces.
Vienai bija saldens alus,
Otrai sūrs brandevīns.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Aiz kalniņa dūmi kūp,
Kas tos dūmus kūpināja?
Tur bij divas jaunas meitas,
Abas divas krodzenīces.
Viena deva saldu alu,
Otra sūru brandaviņu.
Dzeŗam, brāļi, maksājam,
Nu jau laiks uz mājām iet.
Pavadiet, jūs māsiņas,
Līdz pirmam kalniņam:
Tur stāv mūsu sirmi zirgi
Rakstītāmi kamanām.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

2. Dūmi kūp, alu dara,
Viņā kalna galiņā.
Tur ir divas jaunas meitas,
Abas divas krodzenieces.
Ne tām nudas ķešā trūka,
Ne krellīšu kakliņā.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

3. Tam krogam gaŗām gāju,
Šai krogā iekšā iešu;
Šai krogā saldens alus,
Daiļa pate krodzeniece.
Dzeŗat, puiši, maksājat,
Nu ir laiks uz māju iet,
Nu es jūsus pavadīšu
Līdz viņam kalniņam,
Līdz viņam kalniņam,
Līdz smalkiem krūmiņiem.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

19878.

Aiz ko man vāji svārki,
Aiz ko vāja cepurīte?
Tur palika man naudiņa
Kroga galda galiņā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 293 -

1. Aiz ko man slikti svārki,
Noplīsuse cepurīte?
Visa mana sīka nauda
Kroga galda galiņā.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

2. Aiz ko man strupi brunči,
Aiz ko šaura villainīte?
Visa mana lona nauda
Par sūro brandaviņu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

3. Aiz ko man strupi brunči,
Aiz ko šaurs vainadziņš?
Ik svētdienas, ik svētdienas
Kroga galda galiņā.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

19879.

Aisā brālīti,
Kur cepurīte?
- Palika krogā
Par alus kannu.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

1. Eisā brālīti,
Kur cepurīte?
- Palika krogē
Galdiņa galē
Par alu, par medu,
Par brandavīnu.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

19880.

Ak tu šķelmis tēva dēls,
Kas gan tevis nepazīst?
Visi tavi kvieši, rudzi
Krodzenieka kabatā.
271 [Pienavā (Džūkstes pag. Jg)].

19881.

Alus alus, brandaviņš
Jauna puiša dzērieniņš;
Vecam cirvis, siena dakšas
Un tie sūdu sakumiņi.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

19882.

Alus alus, brandavīns,
Kad tu stīvs, salts paliktu!
Tu novilki dažam svārkus,
Dažam matus izplūkāji.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1. Lai tu stīvs, lai tu salts
Tu paliec', brandeviņ!
Dažam svārkus tu novilki,
Dažam bārdu noķaulāji.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

19883.

Apkārt kroga namu gāju,
Apkārt kroga istabiņu.
Es redzēju tautu dēlu,
Bez cepures alu dzēra.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

19884.

Bagātie alu dzeŗ,
Kas man dos, nabagam?
Es, nabags, nosadzēru
Ķikuraiņu ūdentiņu.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

19885.

Bārzdiņ mana, jau bārzdiņa
Pa prātam uzaugusi:
Kad uz krogu, tad pa priekšu,
Kad no kroga, uz pakaļas.
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

19886.

Bej man nauda, bej man nauda,
Bej man seika, bej man rupa;
Seikuo dzēru kruodziņāi,
Rupuo kungam leidzinoju.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

19887.

Brandavīna brandavīna,
Elle deg, elle deg!
Ja nebūtu brandavīna,
Sen būt' elle nodegusi.
3531 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

19888.

Brandavīna dzērājam
Ellē kājas karājās!
- Kas nedzēra brandavīna,
Tie kā utis vazājās.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

19889.

Būt' manā pagalmā
Brandaviņa ezeriņš,
Es pa vidu peldētos
Kā mazais asarīts.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 294 -

1. Kad man būtu šai vidū
Alutiņa ezeriņš,
Es pa virsu plīvinātu
Kā mazais asarīts.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

19890.

Butelīte gaŗkaklīte,
Dod man saldu brandavīnu!
Ja nedosi brandavīnu,
Sasitīšu butelīti.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

19891.

Daiļa daiļa kroga meita,
Uz lieviņa stāvēdama;
Tā novilka dažam svārkus,
Dažam maku izkratīja.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

19892.

Diezgan ceļu, diezgan ceļu
Tekošam kumeļam;
Diezgan naudas, diezgan naudas
Dzērušam vīriņam.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

19893.

Dižens als, brandaviņš,
Es dižena dzērājiņa;
Nedižens tēva dēls
Stāv manā pakaļā.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

19894.

Dižens alus, dižens medus,
Es dižena dzērējiņa;
Tikai viena vaina bija:
Nav dižena pircējiņa.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

19895.

Dižens puisis, daiļa rota,
Iznesīga valodiņa,
Tikai viena vaina bija:
Ilgi dzēra krodziņā.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

19896.

Diviem krogiem gaŗām gāju,
Trešā gāju alu dzert.
Ai daiļā kroga meita,
Iznes alus divi stopi,
Iznes alus divi stopi,
Trešo sīva brandaviņa!
Kroga meita tā sacīja:
Tas puisītis dzērējiņš.
Ai skaistā kroga meita,
Kuŗš neēd, kuŗš nedzeŗ?
Vējš neēd, vējš nedzeŗ,
Udens miega negulēja.
45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)].

19897.

Div' sveciņas jūrā dega
Zeltītos luktuŗos;
Div' puisīši krogā dzēra
Zeltītiem biķeŗiem.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

19898.

Dod, Dieviņ, veselību
Brandaviņa dzērājam;
Lai tam pakas, lai masalas,
Kas nedzēra brandaviņa!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Dievs dod prieku, veselību
Brandaviņa dzērājam;
Kas nedzēra brandaviņa,
Lai to utis nolaipoja!
18 (Kliģenē).

19899.

Dodat mana brandavīna,
Brandavīna es gribēju,
Es bij' tāda mīkstmēlīte,
Brandavīna dzērējiņa.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

19900.

Dodiet man brandavīna,
Man zakuska nevajag,
Man pašai azotē
Divi kviešu kukulīši.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

19901.

Dzērājam, žūpučam
Ellē laba dzīvošana,
Tur dziedāja zelta gaiļi
Sudrabiņa kājiņām.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

19902.

Dzērājam, žūpuļam
Šai saulē laba dzīve;
Tur, viņā saulītē,
Dienu nakti mālus mīs.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

- 295 -

19903.

Dzērājiņis bēdājās(i),
Kur būs ņemti līgaviņu.
Balta puķe ezerā(i),
Tā dzērāja līgaviņa.
Balta puķe atsacīja:
Labāk ziedu ezerā,
Labāk ziedu ezerā(i),
Ne dzērāja līgaviņa.
297 [Lepšukalnā pie Bauskas (Bauskas pag. B)].

1. Dzērājiņis bēdājās(i),
Kur būs ņemt(i) līgaviņu.
Balta puķe ezerā(i),
Tā dzērāja līgaviņa.
Balta puķe atsacīja:
Labāk gulu ezerā,
Labāk gulu ezerā(i),
Ne dzērāja līgaviņa;
Udens mani viegli nesa,
Dzērājs gauži rūdināja.
269 [Naudītē (Naudītes pag. Jg)].

2. Dzērājiņš bēdājās,
Kur būs ņemti līgaviņu.
Balta puķe ezerā,
Tā dzērāja līgaviņa.
Balta puķe atsacīja:
Labāk ziedu ezerā,
Labāk ziedu ezerā,
Ne dzērāja līgaviņa;
Labāk manas zaļas lapas
Ūdens viļņi plivināja,
Nekā mani balti vaigi
Asarās nobālēja.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

3. Dzērejiš bēdajas,
Kur būs jemtu līgaviņ'.
Balta puķe ezarē,
Tā dzēreja līgaviņ'.
Balta puķe albildeja:
Labak dūņu ezarē,
Labak dūņu ezarēja,
Ne dzēreja līgaviņ'.
Neviens gauži tā neraud,
Kā dzēreja līgaviņ',
Ik vakara nosedlē
Nosvīduš' kumaliņ'.
Visi ļaudis gan pazin'
Dzēre vīra līgaviņ':
Nobāluši vaigu gali,
Asarēnas villanes.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

19904.

Dzērējiņis bēdājās,
Kur būs ņemt mīkstu gultu.
Visos krogus sētmaļos
Dzērējam mīksta gulta,
Dubļu deķis apklājam,
Akmentiņis pagalvī.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

1. Krogus žūpa bēdājās,
Kur viņam guļas vieta.
Visas krogus riķmalītes,
Tās dzērāja guļas vieta.
Dubļus klāja paklājam,
Akmentiņu pagalvī.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

2. Lielam kroga dzērājam
Silta guļa žogmalē,
Sniega kupens pagalvī,
Skuju zari apsegam.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

19905.

Dzērējiņš lielījās
Visas kājas kazai kalt;
Kad nogāja dzērumiņš,
Nav ne kalta kumeliņa.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

19906.

Dzērējiņš tēva dēls
Sev pašam sliktu dar':
Apdzeŗ godu, apdzeŗ mantu,
Apdzeŗ daiļu augumiņu.
1253 [Kroņa laicenē].

19907.

Dzērājs dzēra krodziņā,
Kroga galda galiņā;
Ne zin cimdu, ne cepures,
Ne bērīša kumeliņa.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

19908.

Dzērājs puisis melnu muti
Guļ celiņa maliņā.
Dieviņ, dod siltu sauli,
Būs mušām launadziņš!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 296 -

19909.

Dzērējs puisis priecājās,
Mani skaistu ieraudzījs.
Labāk lēcu upītē,
Ne dzērāja rociņā;
Labāk upes raudavīte,
Ne dzērāja līgaviņa.
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

19910.

Dzērājs vīrs Dievu lūdza,
Vairāk Dievu kaitināja;
Lūdz ardams, ecēdams,
Tad Dieviņš palīdzēs!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

19911.

Dzērājs vīrs droši brauca,
Snaudulīte rupji mala;
Kas no droša braukumiņa,
Kas no rupja malumiņa?
(?).

19912.

Dzērājs vīrs nebēdāja,
Kazu jūdza kamanās.
Kad kaziņa rikšiem skrej,
Tad kamanas ģenģeŗiem.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

19913.

Dzērājs vīrs nebēdāja,
Kazu jūdze kamanās;
Vilks ar kazu pa kārkliem,
Pats ar ciema meitiņām.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

19914.

Dzērājs vīrs nebēdāja
Nevienā vietiņā:
Kur aizgāja, tur dzīvoja,
Kur pakrita, tur gulēja.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

19915.

Dzēris biju, kritis biju
No labā kumeliņa;
Bij zemīte, kas saņēma, -
Kas ļaudīm jārunā?
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 89 [Leimaņos (pie Vecpiebalgas C)], 101 [Rankā (Rankas pag. C)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

19916.

Džēris biju, kritis biju
No labaja kumeliņa;
Mana paša nauda bija,
Mans labais kumeliņš.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

19917.

Dzēris biju, kritis biju
No labā kumeliņa;
Paldies saku zemītei,
Kas saņēma augumiņu.
1311 [Apē (Vlk)].

19918.

Dzēru, dzēru krodziņā
Līdz pašam vakaram;
Laukā manis kumeliņis
Iemauktiņus žvadzināja.
190 [Kuldīā].

19919.

Dzēru, dzēru krodziņā,
Padzēr' savu kumeliņu;
Ka Dieviņa klāt nebūtu,
Padzēr's būtu līgaviņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

19920.

Dzēru, dzēru krodziņā,
Paskatos maciņā,
Paskatos maciņā,
Ar [=vai] vēl pulka dālderīšu.
224 [Kabilē (Kld)].

19921.

Dzēru, dzēru krodziņā,
Raugu, raugu maciņā;
Cik paraugu maciņā,
Dalders kala sīku naudu.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 421 [Taurupes pagastā (Rg)], 73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

19922.

Dzērušam vīriņam
Div' prātiņi galviņā:
Viens prātiņš mājā iet,
Otris - teju pārgulēt.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

19923.

Dzārus' beju, kritus' beju
Nu tautīša kumel'eņa;
Lobuok mani zeme nese,
Na tautīša kumel'eņš.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

19924.

Dzer, bāliņ, alutiņu
Sešas kannas dieniņā:
Tev ir rudzi, tev ir mieži, -
Kur vēl nauda tīnītē!
389 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 297 -

19925.

Dzer, brālīti, nebēdā,
Ka paliki parādā:
Silā auga kupla priede,
Tā parādus aizmaksāja.
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

1. Neraud' gauži, tu māsiņa,
Tu parādus nemaksāsi;
Silā auga kupla priede,
Tā parādu maksātāja.
293 [Gravendālē (Mežotnes pag. B)].

19926.

Dzer, puisīt, dod i man,
Tu bij' miežu arājiņš;
I es dzertu, i tev dotu,
Kaut es art mācējuse.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

19927.

Dzerit olu, boguotī,
Dūdit mani, nabogam,
Dūdit mani, nabogam,
Koč zeil'eites nadzeņā!
4221 [Asūnes pag. D].

19928.

Dz'erit' olu, kam b'ej vaļa,
Man b'ej lela napatopa:
Man juoīt par Daugavu
Parkeuņam lūžu lītu.
422 [Līvānu pag. D].

19929.

Dzeŗat alu, mani puiši,
Lai ēd auzas kumeliņi,
Lai ēd auzas kumeliņi,
Muguriņas sagriezuši!
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

19930.

Dzerta nauda krodziņā,
Vai tā visa mana dzerta?
Cita bija mana dzerta,
Cita Rīgas precinieku.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)], 1311 [Apē (Vlk)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Dzerta nauda krodziņā,
Vai tā mana viena dzerta?
Cita bija mana dzerta,
Cita Rīgas precinieku.
Kuŗa bija mana dzerta,
To es pats aizmaksāju;
Kuŗa Rīgas precinieku,
Lai maksāja, kas gribēja.
121 [Gulbenē (Md)].

19931.

Dzeŗu pilnu, dzeŗu pusi,
Tāpat saka dzērājiņu;
Labāk dzeŗu itin pilnu,
Lai patiesi dzērājiņš.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

19932.

Dziņ dziņ naudiņa
Maciņā!
Kad es iešu krodziņā,
Tad es tevi patērēšu,
Tad es tevi patērēšu
Pa vienami kapeikam.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

19933.

Ekur puikas puisēniņi,
Nekur tādus nedabūs!
Paši dzēra krodziņāi,
Kumeliņi auzas ēda.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

19934.

Ekur vīri, kas dzeŗ alu,
Kungam tiesu nodevuši!
Ko tie dzers, plikadīdas,
Ar kundziņu parādā?
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ekur vīri, kas dzeŗ alu,
Kungam tiesu nomaksājši!
Ko tu dzersi, diedelnieks,
Kungam cāli parādā?
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

2. Veci vīri alu dzēra,
Kungam tiesu nodevuši;
Ko tu dzersi, bendeskalps,
Tu ar kungu parādā!
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

19935.

Es bij' puika, man bij nauda,
Es varēju lielīties,
Es varēju meitas vilt
No krodziņa uz krodziņu.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)].

19936.

Es bij' tāda tēva meita,
Brandavīna dzērājīna,
Brandavīna dzērājīna,
Baltas maizes ēdājīna,
Baltas maizes ēdājīna,
Spilvenosi gulētāja.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

- 298 -

19937.

Es būt' sen nomiruse,
Kad nebūtu brandaviņa;
Cik gribēju zemē mirt,
Brandaviņš dziedināja.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

1. Brandaviņš brandaviņ,
Dzīvībiņas devējiņ!
Cik gribēju zemē mirt,
Pazadzēru brandaviņa.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

19938.

Es dzērēja, es dzērēja,
Ne es pate nesaliedzu;
Visi mani brāļi dzēra,
Vai es viena nedzērēja?
Es, māsīna, ieviertuse
Iekš dzērēja bālelīna.
Kuŗš puisītis mani grib,
Lai papriekšu brūzi dara.
158 (Nīcā).

1. Es dzērēja, es dzērēja,
Ne es pate neliedzos;
Dzērējš manis tēvs māmiņa,
Kur es viena nedzērēja?
Kur es viena nedzērēja
No dzērējas māmuliņas?
Kuŗš puisītis mani jēma,
Lai papriekšu brūzi taisa.
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

19938¹.

Es dzēru krogā
Līdz gaiļu laikam,
Vīrs man mājās
Pakulas vērpj.
Pāriešu mājā,
Sašķeterēju,
Audīšu vīram
Acainas biksas.
20 [Krapē (Krapas pag. Rg)].

19939.

Es izaugu māmiņai
Liela alus dzērājiņa,
Kuŗš puisītis mani grib,
Lai papriekšu brūzi taisa,
Lai papriekšu brūzi taisa,
Brūvē saldu alutiņu.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

1. Kuŗš puisītis mani ņēma,
Lai papriekšu brūzi taisa:
Es bij' tāda plānmēlīte,
Brandaviņa dzērājiņa.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

19940.

Es izdzēru biķerīti
Itin pilnu salda vīna;
Itin klāt dasēdos
Pie tās meitu māmuliņas.
330 [Kaldabruņās (Rubenes pag. Il)].

19941.

Es izdzēru pilnu pilnu
Abels koka biķerīti.
Reti reti tāda koka,
Reti tāda dzērājiņa.
135 [Smiltenē (Smiltenes pag. Vlk)].

19942.

Es izdzēru simtu mārku,
Kumeļā sēdēdams;
Vēl izdzertu otru simtu,
Kaut pastājis kumeliņš.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

19943.

Es jums saku, jauni puiši,
Svētdien krogā neejat:
Kuŗu vells padabūja,
Pie matiem plucināja.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

19944.

Es, krogāi ieiedams,
Kroga dziedus izskaitīju;
Seši bija kroga dziedi,
Visi seši skabārdaiņi.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

19945.

Es neiešu no šo namu,
Li tā rīta zvaigzne lēks;
Vai naudiņ' man nevaid,
Vai nevar' līdzi dzērt?
213 [Zlēkās (Zlēku pag. Vp)].

19946.

Es nezinu, kas man vainas,
Kādēļ meitas man nenāca.
Tādēļ meitas man nenāca,
Ka es liels dzērējiņš.
Simtu mārku es nodzēru,
Kumeļā sēdēdams;
Vēl būt' dzēris otru simtu,
Būt' kumeļš nedancojis. (?)

- 299 -

19947.

Es pazinu to puisīti,
Kas bij kroga dzērājiņš:
Gar zemīti kājas vilka,
Uz acēmi cepurīte.
3031 [Tomē (Tomes pag. Rg)].

1. Ieraudzījis vien, pazinu
Arājiņu dzērējiņu:
Pa zemīti kājas vilka,
Uz aciemi cepurīte.
77 [Gulberē (Liezeres pag. Md)].

19948.

Es pazinu to puisīti,
Kas ik dienas krogā dzeŗ:
Melna seja, platas acis
Kā tam peļu vanagam.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

19949.

Es piedzēris kā vilciņis,
Iebāž' galvu krūmiņā;
Lai tā aste, kur tā aste,
Kad tik galva krūmiņā.
401 [Slokas pagastā Rg (Antiņciemā, Bigauņciemā, Kaugurciemā, Lapmežciemā)], (Bigauņciemā).

1. Es piedzēris kā vilciņš,
Iebāž' galvu krūmiņā,
Lai tie dara ko tie grib
Ar to manu pakaļiņu.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)], (Kliģenē).

19950.

Es piedzēris kā vilciņš,
Iekrīt' kārklu krūmiņā;
Jaunas meitas izvilkušas,
Aveniņu domādamas.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

19951.

Es piedzēris kā vilciņis,
Iekrīt karklu krūmiņā.
Saka meitas paiedamas:
Vai šādam te gulēt?
179 [Vecsieksātē (Sieksātes pag. Azp)].

1. Es piedzēris kā vilciņis,
Ieduŗ' gālu kūlienē;
Gaŗām gāja tautu meitas:
Bij puišam te gulēt?
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

2. Piedzeŗ puika salda alus,
Pakrīt ceļa malīnā.
Iem' garēm, speŗ' ar kāju:
Bij tev, šķelmi, te gulēt,
Bij tev, šķelmi, te gulēt,
Manu sirdi kaitināt?
1191 [Ēveles draudzē].

3. Pidzēr's veirs kai vil'ceņš
Guļ cel'eņa mal'eņā;
Soka lopsa tacādama:
Na veiram ša gul'ēt.
Gul'ēt vylkam, gul'ēt luočam,
Gul'ēt meža skrējējam.
430 [Malnavā (Kārsavas pag. Ldz)], 434 [Ludzas un Abrenes apr.].

19952.

Es piedzēris kā vilciņš,
Iekrīt' kārkļu krūmiņā.
Suņi svārkus apēduši,
Pogas vien palikušas;
I to pogu neatstātu,
Ja uz muti negulējs.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

19953.

As pīdz'ēr's kai vilc'eņš,
Nadz'ērs muns kum'ēl'eņš;
Svīžu muorku yudinī,
Lai dz'er muns kum'ēl'eņš.
427 [Varakļānu pag. Rz].

19954.

Es piedzēris nogulēju
Pakaļ kroga kaņepēs;
Tur jostiņu man nojoza,
Tur nomāva zābaciņus.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

19955.

Es piedzēris Rīgas alus,
Vāczemnieku brandavīna;
Dodiet man auzu salmus,
Kur kauliņus dusināt!
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

19956.

Es piedzēris vīriņš biju,
Nedzēr's manis kumeliņš;
Kā bij man, dzērušam,
Nedzērušu noturēt?
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Dzēris vīrs ceļu iet
Nedzērušu kumeliņu;
Kā nu bij dzērušam
Nedzērušu ievaļāt?
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

- 300 -

19957.

Es tečus tecēju
Krogā dzert,
Aizmetu šķiliņu
Aiz vainadziņa.
216 [Ventspilī].

19958.

Es tev lūdzu, jauns puisīti,
Nedzer daudzi brandaviņa!
Cik gribēj' uz meitām iet,
Iesavilki cūkkūtie,
Apsaķēri sirmu cūku,
Domādams jaunu meitu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Ei puisīti, bendeskalps,
Nedzer daudzi brandaviņa!
Cik gribēj' pie meitām iet,
Iegāj' cūku midzenī;
Cik no miega pamodies,
Tik ar cūku apskavies.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

19959.

Es vakar iesadzēru
Vārnas muižas krodziņā,
Šodien zīle apsūdzēja
Kraukļu muižas junkuram.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

19960.

Es var' dzert un dziedāt,
Kamēr zaļa diena ausa;
Prāvi vīri, slaidi zirgi,
Drīzi jūdzes mērījam.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

19961.

Gadīties gadījās,
Kur puišam nesagada?
Gadās puišam i piedzert,
Nokrist cauņu cepurei.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

19962.

Gaidi, gaidi, krodzeniece,
Nu nak alus dzērējiņi;
Slauki skaidri istabiņu,
Mazgā baltu biķerīti!
190 [Kuldīā].

19963.

Gan pazinu purva bērzu
Vilnainām lapiņām;
Gan pazinu dzērājiņu
Dubļainām kājiņām.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

19964.

Gan zināja kumeliņš,
Cik ir jūdzu jūdzenājs(?);
Gan zināja dzērājiņš,
Cik ir krogu ceļmalā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

19965.

Gar krodziņu gaŗām jāju,
Iztek daiļa krogus meita,
Iztek daiļa krogus meita,
Satur manu kumeliņu.
Turi, turi, krogus meita,
Es ieiešu krodziņā,
Es ieiešu krodziņā
Salda alus nodzerties.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

19966.

Gaŗām gāju gar krodziņu,
Pie lodziņa raudzījos,
Ko darīja tie puisīši,
Kas krogāi piedzēruši:
Plikas galvas bez cepures,
Pagaldēi valstījās.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

19967.

Gaŗām gāju šito krogu
Uz citiem krodziņiem:
Šitā kroga krodziniece
Nedod alus uz parāda.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Šito krogu gaŗām brauču,
Citā brauču stadalā;
Šitā kroga krodzinīca
Nedod als parādā.
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

19968.

Gaŗām krogu, gaŗām krogu,
Iekšā ieti nedrīkstēju:
Iekšā bija grezni ļaudis,
Samīs mani kājiņām.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

19969.

Gaŗām krogu pa celiņu
Laidu savu kumeliņu,
Lai nesaka meitu māte
Mani lielu dzērājiņu.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

- 301 -

19970.

Gaŗām krogu, gaŗām krogu,
Iekšā iet(i) nedrīkstēju:
Iekšā dzēra jauni puiši
Vakarēju gājumiņu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

19971.

Gaŗām krogu pa celiņu
Laižu savu kumeliņu:
Tur dzeŗ mana sievasmāte
Noplīsušu kažociņu.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

19972.

Gaŗām laižu laižamo
Gar krodziņu kumeliņu;
Paliek man pakaļā
Skaistas meitas lūkojot.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

19973.

Gribēties gribējās
Man tā sūra brandavīna;
Vai tādēļ gribējās,
Ka bāliņi laidējiņi?
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

19974.

Irbeit, muoseņ,
V'el'ik lobs dzārojs?
- Voi, muos'eņ mīluo,
Nalobs ir dzārojs.
Ka(b) jis dzārtu,
Ka(b) aizareitu!
432 [Nautrēnu pag. Ldz], 435 [Latgalē].

19975.

Ja Dieviņ, ja Dieviņ,
Krogus ceļa maliņā!
Kad es braucu pie māmiņas,
Krogū bēri dusināju.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

19976.

Jauni puiši bandenieki,
Kur tā jūsu bandu nauda?
Kroga galda galiņā
Sūrajā tabakā,
Sūrajā tabakā
Sīvajā brandvīnā.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Jauni puiši bandinieki,
Kur palika jūsu bandas?
Jūsu bandas izkūpēja
Sūrajā tabakā.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

19977.

Jauni puiši bandinieki,
Kur tā jūsu bandu nauda?
Bandu nauda saskanēja
Kroga galda galiņā [lādītē].
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

19978.

Jauni puiši krogā dzēra
Vakarēju gājumiņu;
Kumeliņi mietus grauza
Vakarēju sējumiņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Jauni puiši krogā dzēre
Vakarēju gājumiņ';
Stallī zviedze sirmi zirgi
Vakarēju slēgumiņ'.
21 [Krimuldā (Krimuldas pag. Rg)].

2. Jauni zēni krogā dzēre
Vakarēju gājumiņu;
Zirgi siles klabinava
Vakarēju devumiņu.
330 [Kaldabruņās (Rubenes pag. Il)].

19979.

Kad nebūtu brandavīna,
Tad nebūtu dzērājiņu;
Kad nebūtu dzērājiņu,
Kas barotu kroga papas?
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

19980.

Kādēļ kungi krogus taisa
Liela ceļa maliņā?
Bagātiem alu dzert,
Nabagiem sildīties.
216 [Ventspilī].

1. Kālabad lielikungi
Krogus taisa ceļmalā?
Virsniekam alus dzert,
Zaldātiem sildīties.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

19981.

Kādēļ kungi krogu taisa
Liela ceļa maliņā.
Kur ģeķiem ģeķoties,
Gudrajiem raudzīties.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Aiz ko kungi krogu dara
Liela ceļa maliņā?
Kur gudram gudroties,
Kur ģeķam ģeķoties.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

- 302 -

19982.

Kam, kundziņ, kaldināji
Vaŗa grīdu krodziņā?
Man nebija zelta kurpju
Vaŗa grīdu tricināt.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

19983.

Kopa kopa kuopust'eņi, -
Saim'e raud, ēsti grib.
Saimin'eica, pīdzārus'e,
Guļ nomā pasūl'ē.
422 [Līvānu pag. D].

19984.

Kas dzērāja kājas āva,
Kas nojūdza kumeliņu?
Velns dzērāja kājas āva,
Vilks nojūdza kumeliņu.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

19985.

Kas kait man als nedzert,
Amatnieka līgavai?
Ar kājiņu pabīdīju
Naudas lādi pagultē.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

19986.

Kas kait man als nedzert,
Es kučēŗa līgaviņa?
Kučērs šur, kučērs tur
Pa grašami pelnījās.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

19987.

Kas kait ceļa man nebraukt,
Div' bērīši blakām tek;
Kas kait alus man nedzert,
Div' kažoki mugurā!
1821 [Allažās (Raņķu pag. Kld)].

19988.

Kas ļaudīm par to kait,
Ka es liels dzērējiņš?
Pats es naudu nopelnīju,
Pats izdevu krodziņā.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

19989.

Kas tas tāds siena maiss,
Kas guļ kroga pabeņķī?
Tas nebija siena maiss,
Tas daiļais [lepnais] tautu dēls.
231 [Stendē (Stendes pag. Tl)].

19990.

Kažoks labs, kažoks labs,
Otri labi zābaciņi:
Kažoks labs alu dzert,
Zābaciņi dubļu brist.
408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

1. Edz kur liela lielībiņa
Kažokāi, zābakos:
Kažoks alus dzērājiņš,
Zābaks dubļu bridējiņš.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

2. Kažociņ kažociņ,
Nesmejies zābakam!
Zābaks dubļu bridējiņš,
Kažoks kroga dzērējiņš.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

19991.

Ko es teicu, tas notika
Lielam kroga dzērājam:
Zirgs aizskrēja meža ceļu,
Zars norāva cepurīti.
315 [Jaunjelgavā], 327 [Taurkalnē un Jaunjelgavas apkārtnē (Taurkalnes pag. B un Jaunjelgavas Jk apkārtnē)].

19992.

Ko līdz puisim brūni svārki,
Kad nav laba tikumiņa,
Kad piedzēris krīt dubļos,
Brammē savu kumeliņu?
224 [Kabilē (Kld)].

19993.

Krodzeniece gudra sieva,
Tā dod alu vez parāda.
Nāks rudenis, paaugs mieži,
Es godīgi aizmaksāšu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

19994.

Krodzeniece, man' māsiņa,
Iznes alu uz parāda!
Man naudiņa pakaļ brauca
Ar sudraba vāģišiem.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

1. Visus krogus es izdzēru,
Visus ciemus izstaigāju,
Man naudiņa pakaļ brauca
Ar sidraba vāģīšiem.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

- 303 -

19995.

Krodzeniece, nabadzīte,
Zemu vilka vēderiņu;
To tev dara putu kannas,
To tie lieki eiduciņi!
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

1. Kroga meitas, zemkājītes,
Zemu nesa vēderiņu:
To darīja saldens alus,
Jaunu puišu gulēšana.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

2. Zema resna krodziniece
Ar apaļu vēderiņu:
To darīja alus kanna,
Apzeltīta biķerīte.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

3. Zema resna krodzenīca
Zemu nesa vēderiņu;
To tev dara alus mucas,
Jaunu puišu sīka nauda.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

4. Zema resna kroga meita
Ar apaļu vēderiņu.
To lai dara lieki malki,
Ceļa vīru kliņģerīši.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

19996.

Krogā dzēru, lielījos
Ar saviem bāliņiem;
Gaŗām gāja tautu dēlis,
Caur lodziņu raudzījās.
Nāc iekšā, dzeri līdz,
Lai maksā bāleliņi!
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

19997.

Krogā gāju alus dzert,
Ķīļām(?) devu vainadziņu.
Es izdzēru dziedādama,
Varo(?) brālis raudādams.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

19998.

Krogā gāju alus dzert,
Ķīlām liku vainadziņu.
Kuŗš puisītis mani ņēma,
Lai izpirka vainadziņu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Tīšam gaju krogā dzert,
Ķīlā nešu vainadziņu.
Kas izpirka vainadziņu,
Tas bij mans arājiņš.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

19999.

Krogā gāju skatīties,
Ko tie jauni puiši dara:
Dzēra alu, brandavīnu,
Ķīla lika cepurīti.
190 [Kuldīā].

20000.

Kroga meita, kroga meita,
Tec avota lejiņā:
Melni tev stopi, kannas,
Baltas nāca dzērējiņas.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

20001.

Kroga meita vietu taisa,
Šķite mani še guļam;
Gul' tu pati, kroga meita,
Man taisīja līgaviņa!
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

20002.

Kroga papa, kroga papa,
Dod man čakli alutiņu!
Laukā manis kumeliņis
Trešu reizi nozviedzās;
Sētā jauna līgaviņa
Slauka gaužas asariņas,
Slauka gaužas asariņas,
Gaida mani pārnākot.
163 [Dzērvē (Dzērves pag. Azp)].

20003.

Kroga papa vella bērns,
Elles liesmu kūrējiņš;
Jau es biju gana dzēris,
Vēl man deva, lai es dzeŗu.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

20004.

Krūga tāvs gauži raud',
Asareņis slauc'eidams:
Slykti lyni, moz naudeņis,
Nadzārts stuov brandīv'eņis.
435 [Latgalē].

20005.

Krogu krogus es izdzēru,
Grāvju grāvjus izviļāju;
Tādu pašu rotu nesu
Kā tie citi tēva dēli.
424 [Barkavas pag. Rz].

1. Krogu krogus es izdzēru,
Tirgu tirgus izlīgoju!
Tādu pašu rotu nešu
Kā tās citas mātes meitas.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

- 304 -

20006.

Kungi sauce prāvu vīru,
Lievenā [Lievenī] stāvēdami;
Prāvs vīrs alu dzēra,
Izjozies vēderiņu.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

1. Kungi sauc'e gudru v'eiru,
Līvinī stuovādami;
Gudri v'eiri olu dz'ēr'e,
Atjūzuši v'ēd'ariņus.
422 [Līvānu pag. D].

20007.

Kungi, tiesu nespriežat
Dzērušam vīriņam:
Dzērušam vīriņam
Skabardaiņa valodiņa.
206 [Kuldīgas apriņķī].

20008.

Kur, puisīti, tavas bandas?
Nav cepures galviņā.
Ik svētdienas krodziņā,
Miežu kule padusē.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

20009.

Kuŗam krogam es piegāju,
Dzēru alus, dzēru medus;
Kas kaitēja man nedzert,
Dravenieka līgavai?
216 [Ventspilī].

20010.

Kuŗu krogu es nezinu,
Kur nedzēru alutiņu?
Kuŗas upes ūdentiņu
Nedzeŗ manis kumeliņis?
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

1. Kuŗu krogu es nezinu,
Kur nedzēru alutiņu?
Kuŗas upes ūdentiņu
Nedzeŗ manis kumeliņš?
Nedzeŗ manis kumeliņis
Neziedotu ūdentiņu.
Metu mārku upītēi,
Lai dzeŗ manis kumeliņš,
Lai dzeŗ manis kumeliņis
Naudu pierktu ūdentiņu.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

2. Kuŗu ceļu es negāju,
Kur naudiņas netērēju?
Kuŗas upes ūdentiņu
Nedzeŗ manis kumeliņš?
Mārku metu upītē,
Lai dzeŗ manis kumeliņš;
Simtu mārku krodziņā,
Lai dzeŗ mana līgaviņa.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

20011.

Loba byutu auzu maize,
Ka na l'ela sānol'eņa;
Lobi byutu jauni puiši,
Ka krūgā nadzāruši.
430 [Malnavā (Kārsavas pag. Ldz)].

20012.

Labāk dzēru krodziņā,
Ne savos brālīšos;
Krogā dzēru, aizmaksāju,
Brāļi gaida atdodam.
224 [Kabilē (Kld)].

20013.

Lāgā, brāļi, netiksim
Ar dzeršanu, dziedāšanu!
Stallī zviedz kumeliņš
Vakarēju ēdumiņu.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Lietā, brāļi, netiksim
Ar dzeršanu, žūpošanu!
Cieti mūsu staļļa durvis
Vakarēju slēdzumiņu,
Iekšā mūsu kumeliņi
Vakarēju ēdumiņu.
1311 [Apē (Vlk)].

20014.

Lāgū, brāļi, netiksim
Ar dzeršanu, dziedāšan',
Ja mēs savu kumelīnu
Gaŗām kroga nelaižam.
1191 [Ēveles draudzē].

20015.

Lai iet kāja kur iedama,
Es par kāju nebēdāju,
Kad tā mana gudra ķēve
Pa celiņu darināja.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

20016.

Lai rauj Jupis ko raudams,
Dzērājiņa tas nerauj;
Grāvju grāvjus izbradājs,
Iet sētā dziedādams.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

- 305 -

20017.

Ļaudis mani ģeķi sauca,
Strauju manu kumeliņu.
Alus mani ģeķi dara,
Auzas strauju kumeliņu.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)], 18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)], 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], (Kliģenē).

20018.

Lietiņam nolīstoti,
Velēj' baltu lakatiņu;
Vakarāi uz krodziņu,
To apsēju galviņāi.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

20019.

Lēnajam, gudrajam
Tuvu auga līgaviņa;
Dzērājam, žūpučam
Simtu jūdzu tautiņās.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

20020.

Liniņi, vilniņa
Kaziņu krogā,
Man pašam pakulas,
Pakājas mājās.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

20021.

Lūgšus lūdzu brālīšam,
Lai nedzēra krodziņā:
Es redzēju bajāram
Krogā svārkus novelkam.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Nesēd, manu bāleliņ,
Kroga galda galiņā;
Es redzēju dzērājam
Krogā svārkus novelkam.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

20022.

Māte māte, pūt uguni,
Meita nāca piedzērusi!
Vai tev kauns, vai tev grēks,
Sav' bērniņu saņemot?
50 [Vecatē (Vecates pag. Vlm)].

20023.

Man ļautiņi dzert nedeva,
Smurgulīti domādami;
Dodiet man pazadzert,
Es noslauku deguniņu.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

20024.

Meitas mani aicināja
Pagrabā alus dzert.
Es meitām atbildēju:
Man nevaid sīkas naudas.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

20025.

Meitas mani mīļi lūdze
Vīna dzert pagrabā;
Es meitām atsacīju:
Gan man laika vakarā.
110 [Cēsīs].

20026.

Muižas meitas, jumpraviņas,
Sauce mani alus žūpu.
Kad es biju alus žūpa,
Tu bij' mieļu dzērājiņ'.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

20027.

Misenieki daiļi dzieda
Zaķaraga krodziņā;
Melnas ogles vezumā,
Balta nauda maciņā.
287 [Bauskas pilsmuižā (Bauskas pag. B)], 289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

20028.

Anna-kanna krodzeniece,
Jem vīriņu kalējiņu;
Kalējs kala sīku naudu,
Anna skaita dālderīšus.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

20029.

Anna-kanna krogā dzēra,
Ķērsta-ķēve mežā brauca;
Annai pliks vēderiņš,
Ķērstai pilns vezumiņš.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

20030.

Andži Andži, kū tu dori?
Trešū dīnu krūdzeņā!
- Juoīt beus' uz muojuom,
Nevā vaira seikys naudys.
422 [Līvānu pag. D].

20031.

Nāk man smagas nopūtiņas,
Es nezinu kamlabad.
Vai būs mani māmuliņa
Dzērājam piesolījse?
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

- 306 -

20032.

Nācin nāc, tu puisīt,
Nāc, matiņus šķirstīdams,
Nāc, matiņus šķirstīdams,
Cepurīti cilādams.
Vai tu nāci, vai nenāci,
Tu jau manis nedabūsi,
Kam tu dzēri krodziņā,
Kam krogā delverēji.
Tur es tevi ieraudzīju
Kroga galda galiņā,
Kroga galda galiņā,
Alus kanna rociņā.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

20033.

Nauda mani salamāja
Lupatainu, lampatainu.
Paga nauda, paga nauda,
Vedīš' tevi krodziņā!
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Nauda mani nicināja,
Ka es lieti nederēju.
Nenicini, tu naudiņa,
Vedīš' tevi krodziņā!
102 [Saikavā (Saikavas pag. Md)].

20034.

Nedod Dievs meitiņām
Dzērājiņu māmuliņu,
Dzērājiņa māmuliņa
Kaunu dara meitiņām.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

20035.

Nepiedošu, nepiedošu
Brandavīna pudelei!
Kad izdzeršu, sasitīšu
Deviņiem gabaliem.
224 [Kabilē (Kld)].

20036.

Neviens grēku tā nedara,
Kā darīja brandavīns:
Dažam svārkus tas novilka,
Dažam matus sapinkāja,
Dažs aizgāja pie Dieviņa,
I mūžiņa nepabeidzis.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

20037.

No tālienes jau pazinu
Dzērāj' vīra kumeliņus:
Šķības gūžas, klibas kājas,
Tek, galviņu noliekuši.
216 [Ventspilī].

20038.

Nu ir laiks, nu ir laiks
Plikajiem alu dzert,
Nu aizgāja bagātie
Pār Daugavu zirgu zagt.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 342 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Nu bij labi, nu bij labi
Nabagim alu dzert,
Bajāriņi nogājuši
Uz Jelgavu nabagos.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

20039.

Nu ir laiks, nu ir laiks
čigānam zagti iet:
Saimeniece krogā dzeŗ,
Suni slēdza istabā.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

20040.

Pīpējiet paši, brāļi,
Savu sūru tabaciņu,
Nekā savu sīku naudu
Krodziņā nodzeriet!
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

20041.

Pūt, vējiņi, dzen laiviņu,
Aizdzen mani Kurzemē!
Kurzemniece man solīja
Sav' meitiņu malējiņu.
Solīt sola, bet nedeva,
Teic man' lielu dzērājiņu,
Teic man' lielu dzērājiņu,
Kumeliņa skrējējiņu.
Kuŗu krogu es izdzēru,
Kam noskrēju kumeliņu?
Pats par savu naudu dzēru,
Pats skrēj' savu kumeliņu.
Ai lūdzama krodzeniece,
Iznes alus uz parāda!
Paaugs rudzi, paaugs mieži,
Es godīgi aizmaksāšu;
Nāks rudenis, ņemšu sievu,
Lūgšu tevi vedībās,
Dzersim kāzas trīs dieniņas,
Lai dancoja panāksnieki.
86 [Ļaudonā (Ļaudonas pag. Md)].

- 307 -

20042.

Puiši ēda, puiši dzēra
Kroga galda galiņā;
Putni ēda tīrumā
Saimenieka labībiņu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

20043.

Raida mani tēvs māmiņa
Krogā puišus lūkoties.
Ko lūkošu, tēvs māmiņa,
Krogā puiši piedzēruši.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

20044.

Ratenīt ratenīt,
Tu vedīsi ubagos:
Kuŗu spoli pievērpuse,
To uz krogu aizvažoju.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

20045.

Reti reti tie kociņi,
Kas aug ceļa maliņā;
Lepni lepni tie puisīši,
Kas nedzēra krodziņā.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 81 [Katriņā (Katriņas pag. C)].

20046.

Saka mani daudz dzeŗam,
Daudz naudiņas tērējam:
Simtu jūdžu piecu mārku,
Tā bij mana ceļa nauda.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

20047.

Saka mani daudz dzeŗam,
Daudz naudiņas tērējam.
Simtu mārku vien nodzēru,
Kumeļā sēdēdams;
Vēl nodzertu otru simtu,
Kaut stāvētu kumeliņš.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

20048.

Saka mani sīkstu vīru,
Viens nedzēru krodziņā;
Kad ar draugu satikos,
Tad par maku nebēdāju.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

20049.

Zaļi rudzi teirumā,
Vel' zaļuoki leidumā;
Skaisti puiši nadzāruši,
Vel' skaistuoki pīdzāruši.
428 [Beržūs(?)].

20050.

Saltu ziemu mežā braucu,
Bārda balta piesaluse,
Kažoks, svārki mugurā
Vairs sildīt nevarēja, -
Šņabis šņabis, brandavīns,
Tas tik var sasildīt.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

20051.

Sarkans alus glāzītēje,
Sārta pate nesējiņa, -
Kā es viņu nemīlēšu,
Es pats alus dzērājiņš.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

20052.

Sasegloju melnu kuili,
Jāj' uz krogu dziedādams.
Krodzeniece brīnējās,
Kas par dailu kumeliņu.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

20053.

Sauca mani dzērējiņu,
Kumeliņa skrējējiņu.
Kam naudiņu es izdzēru,
Kam noskrēju kumeliņu?
Pats es savu naudu dzēru,
Pats skrēj' savu kumeliņu.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

1. Visas ciema zeltenītes
Sauca mani dzērājiņu,
Sauca mani dzērājiņu,
Kumeliņa mijējiņu.
Kam naudiņu es izdzēru,
Kam izimiju kumeliņu?
Pats es savu naudu dzēru,
Pats mij' savu kumeliņu.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

20054.

Šādas tādas kalponītes
Valkā zīda lakatiņus.
Ko darīt rīklītei? -
Mans palika krodziņā.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

1. Mazajām meitiņām
Visām zīda lakatiņi.
Vaiji maņu platu kaklu! -
Mans palika krodziņā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 308 -

20055.

Šai krogā jādzeŗ ira,
Te bij labs alutiņš,
Seskis bija pabrūvējis
Pašā alas dibenā.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

20056.

Šī bij man trešā diena
Ar vienām paģirām.
Ej, cūciņa, ezerā,
Pazvejo sīku zivju!
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Vakar biju daudz dzēruse,
Šodien ļoti nevesela.
Ej, cūciņa, pazvejo
Sīku zivju ezarā!
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

20057.

Šitā, brāļi, dzīvodami
Neziņā paliksiet;
Šitā savus zābaciņus
No kājāmi nodzersiet.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

20058.

Šitā, brāļi, mēs dzerdami
Neziņā aiziesim:
Kad sieviņas skruķiem mij,
Mēs dzeŗam līkopiņas
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Šai mazāi krodziņā.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

20059.

Šitā, puikas, mēs dzerdami
Neziņā aiziesim,
Ja mēs savus kumeliņus
Maz gaŗāki nedzīsim.
45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)].

1. Lietā braļī netiksim
Ar dzeršanu, dziedāšanu,
Ja mēs sava kumeliņa
Vis ātrāki nedzīsim.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

20060.

Sen dzirdēju, nu redzēju
To teicamu tēva dēlu:
Kroga žūpa, grāvja guļa,
Ne maizītes arājiņš.
203 [Usmā (Usmas pag. Vp)].

20061.

Sīļam devu driķu stopu,
Lai nospēra krodzinieku:
Šim stopiņš, tam stopiņš, -
Par putām naudu ņēma [devu].
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

20061¹.

Sīvis bija brandavīns,
Vēl sīvāks pipariņš;
Pipariņa meita biju,
Sīvi biju ieradusi.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

20062.

Skaisti zied tā puķīte,
Kas aiz manas cepurītes;
Gauži raud tā meitiņa,
Kas ar mani saderēja.
Vai tā bija sajutusi,
Ka es lielis dzērājiņš?
300 [Kroņa Misas pagastā (Misas pag. B)].

20063.

Smagi kŗāca sila priede,
Smalka lietus pielijuse;
Gauži rauda tā meitiņa,
Kas ar mani saderēja:
Sajutuse daudz dzeŗam,
Daudz naudiņas tērējam.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)], 185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

20064.

Tādi vīri kungam tika,
Kas dzeŗ alu, brandaviņu;
Kas nedzēra, tie netika
Ne labam vagarem.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

20065.

Tādi vīri kungam tika,
Kas dzeŗ alu, brandavīnu;
Tie kungam izbaŗoja
Dancājošus kumeliņus.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

20066.

Tautu meita dzeltainīte
Sauca mani dzērājiņu.
Vēl tu būtu, ja es ņemtu,
Dzērājiņa līgaviņa!
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

20067.

Tēva tēva tu dēliņis,
Nav tev tēva padomiņis;
Nodzeŗ tēva naudas maku,
Nodzeŗ tēva kumeliņu.
424 [Barkavas pag. Rz].

- 309 -

1. Tēva tēva tu dēliņis,
Ne tev bandas, ne kumeļa:
Tu izdzēri savas bandas,
Tēva dotu kumeliņu.
229 [Rideļu pagastā (Engures pag. Tk)].

20068.

Tēvs dēlam naudu deva:
Pirc, dēliņ, kumeliņu.
Dēliņš gāja krodziņā,
Sēdās galda galiņā;
Tur palika tā naudiņa
Kroga galda galiņā.
2071 [Ancē (Ances pag. Pg)].

20069.

Tik vien dzēru krodziņā,
Kā var' sevi zināties,
Lai nebrauca citi vīri
Mana bēra kumeliņa.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

20070.

Tikām dzēru krodziņā,
Kamēr zaļa gaisma ausa;
Kad zaļaja gaisma ausa,
Jūdzu bēri kamanās.
14 [Inčukalnā (Inčukalna pag. Rg)].

20071.

Tu brālīti, kunga vīris,
Nedzer daudz alutiņu;
Ņem kanniņu, dzer malciņu,
Kāp savā kumeļā!
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Kunga vīris, brāleliņ,
Nedzer daudz alutiņa;
Dzer malciņu, dzer i otru,
Lec kumeļa mugurā!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

20072.

Tur es dzēru, tur man tika,
Tai mazā krodziņā:
Sarkans alus, balta kanna,
Daiļa pate nesējiņa.
216 [Ventspilī].

1. Tur es dzēru, tur man tika,
Tai mazāi krodziņā:
Sarkans alus, balta kanna,
Daiļa pate krodziniece.
Izdzeŗ' alu, sasit' kannu,
Nobučoju krodzinieci.
272 [Lielplatonē (Lielplatones pag. Jg)].

20073.

Uz krodziņu zinu ceļu,
Uz baznīcu nezināju;
Uz krodziņu taisnis ceļš,
Uz baznīcu līkumains.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1. Uz krodziņu ceļu zinu,
Uz baznīcu nezināju;
Uz krodziņu klajs celiņš,
Uz baznīcu žagarains.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

20074.

Uz krodziņu ceļu zinu,
Uz baznīcu nezināju;
Krogā alus, brandavīns,
Kas to deva [dos] baznīcā?
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Uz krūdz'eņu zyna c'eļu,
Uz bazn'eicu nazynuoja:
Krūgā olys, brandivins,
Bazn'eicā Dīva vuordi.
422 [Līvānu pag. D].

20075.

Uz krodziņu ceļu zinu,
Uz baznīcu nezināju:
Krogā mani krustījuši,
Baznīcā(i) nenesuši.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

20076.

Uzaugu māmiņai
Dzērāja meita.
Dod mani, māmiņa,
Miežu arājam!
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

20077.

Učā nauda, pagānu nauda,
Vedīš' tevi krodziņā;
Pirkšu alu, pirkšu medu,
Pirkšu spranču brandavīnu,
Pirkšu spranču brandavīnu,
Dzirdīš' savu sievasmāti.
Dzer vien, māte, nebēdā,
Vai nāk meita, vai nenāk!
81 [Katriņā (Katriņas pag. C)].

20078.

Vai dzi, manu bāleliņ,
Kur tā tava cepurīte?
- Krodziņā, man' māsiņ,
Alus kannas vāciņam.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

- 310 -

20079.

Vakar dzēra div' bāliņi
Sakārnīšu krodziņā;
Šodien brauc Sakārnīts,
Dalderīšus lasīdams.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

20080.

Vakar dzēru, šodien dzēru
Žagatiņas krodziņā;
Vakar dzēru rudzu sieku,
Šodien cirvi paģirām.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Vakar dzēru, šodien dzēru,
Vīram skādi nedarīju:
Vakar dzēru baltu aitu,
Šodien melnu paģirām.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

20081.

Vakar māte krogā dzēra,
Padzeŗ mani zvejniekam;
Šodien tek [gāja] bāleliņi
Upes malu raudādami.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

20082.

Vaļa man krogā dzert,
Vaļa kannu sadauzīt,
Vaļa pašu krodzenieci
Izvest ceļa maliņā.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

20083.

Vaļa vaļa tev, tautiet,
Ik svētdienas krogū dzert;
Tiks' manā rociņā,
Tās vaļiņas vairs nebūs.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

20084.

Vediet mani kur vezdami,
Krodziņā nevediet:
Krodziņš mani laisku dara,
Kanna kāju dancināja.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

20085.

Viju, viju, nenoviju
Lazdu ziedu vainadziņ';
Gāju, gāju, nedagāju
Pie dzērāja tēva dēla.
138 [Trikātā (Trikātas pag. Vlk)].

20086.

Vilkam dzert tai krogā,
Ne labam cilvēkam:
Cik es gāju, tik atradu
Krodziniekus plēšoties.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

20087.

Vilciņam galva sāp
Vakarēju dzērumiņu;
Ņem, lapsiņa, pudelīti,
Tec uz krogu brandavīna!
Aiztecējse, atnesuse,
Vilkam galvu izārstējse.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

20088.

Visa mana galva sāp,
Kā gribēju brandaviņa;
Kad dabūju brandaviņa,
Tad galviņa nesāpēja.
169 [Nīgrandā (Nīgrandas pag. Azp)].

20089.

Visas ciema dzeltenītes
Sauca mani als bāliņu.
Kad es biju als bāliņš,
Jūs bijāt miega cūkas.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

20090.

Visi mani lakatiņi
Alutiņa piedzēruši;
Kur pakritu, tur gulēju
Ar visiem lakatiem.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

20091.

Ceļa vīri bāliņi,
Padzersimies,
Lai mums lustīgi
Celiņu braukt.
216 [Ventspilī].

20092.

Cik sen bija Jāņa diena,
Atkal būs jauna maize;
Cik sen bijām piedzēruši,
Atkal būsim nedzēruši
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

- 311 -

20093.

Citi puiši krogā gāja,
Ij es gāju pakaļā;
Citi dzēre pilnus mērus,
Es tos mēru palieciņus.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

★

56342.

Ai bāliņi, ai bāliņi,
Tavu lielu dzērājiņu!
Kur krodziņš, tur tu dzeri,
Nodzers' savu kumeliņ(u).
175 [Karvas Vlk].

56343.

Ai bērnīni, man' bērnīni,
Visiem kaili vēderīni;
Šodien dzēru rudzu sieku,
Rītā ciri paģirām.
350 [Ropažu Rg].

1. Sieviņ muna, nebaries,
Kad es dzēru krodziņā;
Vakar dzēru cirvja kātu,
Šodien cirvi paģirām.
290 [Ogres C].

2. Līgavīna miega cūka,
Tā par mani nebēdāj'.
Šodien dzēru pelnu sieku,
Rītu ciri paģirām.
192 [Kosas C].

56344.

Ai Jānīti, bālelī,
Nedzer tik daudz brendavīna!
Jā tu dzersi brendavīnu,
Tad gribēsi meitās iet.
341 [Raunas (Pils-Raunas) C].

56345.

Nedrīkst čūkstene
Brandīnu dzerti.
Ja dzersi brandīnu,
Turēsi domas;
Turēsi domas
Uz jauniem puišiem.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

56346.

Ai kaimiņi, ai kaimiņi,
Vai neredzēji manu lopu?
Sirma kaza lauku pieri,
Visas četras kājas kaltas;
Sēd uz ļipas, jāj uz krogu,
Nes ar ragu brandavīnu.
24 [Asares Il].

56347.

Vai māsiņ, man' māsiņ,
Kādis tavis arājiņš!
Pats dzīvoja krodziņā,
Kumeliņš skujas grauza.
353 [Rubas (Reņģu) Jg].

56348.

Ai puisīti, nelietīti,
Kam tu dzēri krodziņā;
Kam tu dzēri krodziņā
Apīņotu alutiņu?
103 [Džūkstes (Džūkstes-Pienavas) Jg].

56349.

Vai tu sūrs, vai tu salds,
Tu paliec brendavīns;
Tu noņēmi dažam svārkus,
Dažam bikses noķīlāji.
90 [Drustu C].

56350.

Agatei rati zūbi
Na par Dīva lykumeņu:
Krūga puiši izdauzēja
Ar butelku dzirdeidami.
503 [Višķu D].

56351.

Aizadzēru krūdzeņā
Pošā sīna laiceņā;
Atīt muna ļaudaveņa,
Dužuodama, rauduodama.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

56352.

Aiz kalniņa bicarīte(?)
Sauce mane dzāruojeņa.
Dzaruojis munu pyuru dzēra,
Vysu myužu ruidynova.
389 [Silajāņu Rz].

56353.

Ak, cik labi, patīkami,
Tautu durvis virināt;
No tautām, pie tautām,
Ik svētdienas krodzīnā.
604 [Dažādi iesūtītāji].

- 312 -

56354.

Ak vai tādi cilvēciņi,
Kā tie mūsu ciema puiši:
Krogū gāja dziedādami,
Pie darbiņa raudādami.
132 [Ikšķiles Rg].

56355.

Alus alus dzērājam,
Es maksāju nesējam;
Es maksāju nesējam
Par dublīšu bridumiņu.
90 [Drustu C].

56356.

Alus bija, als palika,
Alus vīru pievārēja.
Als novilka dažam svārkus,
Dažam matus izķemmēja.
211 [Ļaudonas Md].

56357.

Anna, kanna, krodzeniece,
Jem vīriņu kalējiņu!
Pate būsi krodzeniece,
Vīriņš naudas kalējiņš.
282 [Nīcas Lp].

56358.

Apsadzēra līgaviņa
Manu bēru kumeliņu,
Kad gribēja brunčus vilkt,
Tad pietrūka alutiņa.
116 [Garozas Jg].

56359.

Apsedloju mēlo kuili, ē mēlo kuili!
Jāju sievas lūkotiesi, aijā
lūkotiesi!
Es aizjāju krodziņāji, ē
krodziņāji!
Piesien kuili stedelēji, aijā stedelēji!
Pats ieeju krodziņāji, ē
krodziņāji!
Iedzērt alu, brandavīnu, aijā
brandavīnu.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

56360.

Apsegloju melnu kuili,
Jāju sievas lūkoties;
Sievasmāte brīnējās,
Kam tas tāds kumeliņš:
Šķelti nagi, lednas ausis,
Lipiņ' greizta gredzenā.
261 [Mēdzūlas Md].

56361.

Ar līkumu ceļu gāju,
Dzērājiņu redzēdama;
Labāk mani suņi rēja,
Ne dzērājs sveicināj'.
72 [Cesvaines Md].

56362.

Oruojiņši olu dzēre,
Dzāruojiņš i dubļus brida.
Vai Dīveņi, soldons ols,
Kur tī škeiti apeinīši?
170 [Kapiņu D].

56363.

At nikum(?) es navēlēju,
Kaida muna laime beja:
Veireņš dzāra krūdzeņi,
Bārni cepļa dybinā.
Ka atguoja nu krūdzeņa,
Mani gauži ryudinuoja.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

56364.

Atraišam zelta [salta?] roka,
Gŗūta dzīve pamātei,
Krogū vīrs pie alus kausa,
Mājās bērni maizi kauca.
535 [Grobiņa Lp apr.].

56365.

Augstu pirku kumeliņu,
Lai kājiņu nedubļo,
Lai nesauca sievasmāte
Mani ģeķi dzērājiņu.
46 [Beļavas Md].

56366.

Auni auni, buki buki,
Tie pa kūti badījās;
Jauni puiši, dzērājiņi,
Tie pa krogu strīdējās.
146 [Jaungulbenes Md].

56367.

Auziņām, baltskarām,
Tām lielie tīrumiņi;
Puisīšiem, dzērējiem,
Tiem lielie kroga galdi.
605 [Skolas].

56368.

Badā nemirst tie bērnīni,
Kam ir tēvs, māmulīna.
Tie bērnīni badā mirst,
Kam tētīns krogā stāv.
604 [Dažādi iesūtītāji].

- 313 -

56369.

Bolta puča, zaļa nīdra
Aug azara maleņā.
Zaļa nīdra atsacēja:
Lobuok augšu azarāji;
Dzāruojs dzēŗa krūdzeņā,
Atguojs gauži ryudynuoja.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

56370.

Beidz, bruleit, krūgā dzjart,
Uz meitom volkotīs!
Dzersi krūgā, sāta gaiss,
Īsi uz meitom, slave gaiss.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

56371.

Bērni raud aizkrāsnē,
Rudzu putras gribēdami.
Vīrs ar sievu gavilē,
Krogā naudu nodzerdami.
261 [Mēdzūlas Md].

56372.

Bejom bruoļi saauguši,
Kai mes gudri dzeivuojam!
Kur jēmēmi tū naudeņu,
Kur dzērēmi krūdzeņā?
143 [Jāsmuižas D].

56373.

Bej maņ nauda, bej maņ nauda,
Bej maņ seika, bej maņ rupa,
Bej maņ seika krūgā dzert,
Bej maņ rupa līlītīs.
604 [Dažādi iesūtītāji].

56374.

Bej man vieni zili svārki,
Kam man otri melni būtu;
Tad es ietu uz krodziņu
Sava meļņa dancinātu.
241 [Lubānas Md].

56375.

Bija mūsu māsiņai
Trejdeviņi precinieki;
Nevienam (es?) nedevu,
Kā tam vīnu dzērājam.
48 [Bērzaunes Md].

56376.

Biteniekam griķi auga,
Lini kroga dzērājam;
Kas nedzēra, tam neauga
Ne auziņa tīrumā.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

1. Bitiniekam kriķi auga,
Dzērājam linu lauks;
Es nedzeru, man neauga
Ne auziņa tīrumā.
184 [Ķēču Rg].

2. Dzāruojam lini auga
Augsta kolna galiņā;
Kas nadzēŗa, tam naauga
Vacajā zemītē.
389 [Silajāņu Rz].

56377.

Alu alu, Jāņa tēvs,
Jāņu bērni noslāpuši!
Kas dzeŗ alu, tam aug mieži
Uz visām atmatām;
Kas nedzēra, tam neauga
Tēva sētā druviņā.
416 [Strazdes (Tl)].

56378.

Kas izdzēra, tam izauga,
Rudzi mīži teirumā;
Kas nadzēra, tam naauga
Ni auziņa teirumā.
465 [Varakļānu Rz].

56379.

Brandaviņa dzērājam
Ir trejādas nelaimītes:
Apdzeŗ godu, apdzeŗ mantu,
Apdzeŗ savu veselību.
32 [Babītes (Piņķu) Rg].

56380.

Dzērājs tēva dēls
Sev pašam sliktu dar':
Apdzeŗ godu, apdzeŗ mantu,
Apdzeŗ prātu, tikumiņu;
Apdzeŗ prātu, tikumiņu,
Apdzeŗ daiļu augumiņu.
24 [Asares Il].

1. Dzāruojeņš i, tāva dāls,
Sjav pošami slyktu dora:
Puordzer pruotu, puordzer montu,
Puordzer slavi, puordzer gūdu,
Puordzer stoltū augumeņi,
Ari skaidrū volūdeņi.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

- 314 -

56381.

Brendavīna dzērājam
Šai saulē laba dzīve;
Tur, viņā saulītē,
Ellē kājas karājās.
192 [Kosas C].

56382.

Cimdi, cepur' stedelē,
Pats gul krogus pebeņķē.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

56383.

Cyti puiši sīnu pļuovja,
Es gūļuoju krūdziņā.
Lai jī pļaun, jīm vajag,
Maņ sīniņa navajag:
Ir munā kārmanā
Treis dalderu gabaleņi.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

56384.

Citreiz citreiz tēva laikos
Pa trīs kapeik' piedzērās;
Nu atnāca tādi laiki,
Ne par simtu nevarēja.
355 [Rucavas Lp].

56385.

Cielaviņa poru brida
Dzeltenām kājiņām;
Tā nebija cielaviņ',
Tā dzērāja līgaviņ'.
317 [Planeces Kld].

56386.

četri Pētri krūdziņā,
Muote gaida sētiņā,
Bīzu putru vuoreidama,
Suņa kuoju maisēdama.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

56387.

čīkst zīlīte zariņā,
čīkst uz savas dvēselītes;
Jau es biju bārenīte,
Vēl dzērāja līgaviņ'.
186 [Ķeipenes Rg].

56388.

Daiļi puiši no auguma,
Neved gudru padomiņu:
Ar cimdiem alu dzēra,
Caur cepuri raudzījās.
605 [Skolas].

56389.

Dīvers māršu ryudynuoja,
Sudabreņa vaicuodams.
Kur, dīver, tovs sudobrs?
Muns sudobrys pyureņā;
Tovs sudobrys krūdzeņā,
Krūga golda galeņā.
494 [Viļānu Rz].

56390.

Dieviņš deva, Dieviņš deva
Ik svētdienas krodziņā:
Jaunas meitas dancināt,
Vecus puišus kaitināt.
575 [Valmiera Vlm apr.].

56391.

Dod, Dieviņ, lem, Laimīte,
Man dzērāju tēva dēlu,
Lai varēju līdzi braukt
Pa visiem krodziņiem.
508 [Zantes Tk].

56392.

Dod, māmiņa, kam dodama,
Nedod mani dzērājam!
Dzērājs savu līgaviņu
Ar džandžalu džandžalāja.
127 [Grostonas Md].

56393.

Dūd, māmeņi, kam dūdama,
Nadūd mani dzāruojam!
Dzāruojam ir tukša klēte,
Tukšas visas kabateņas.
168 [Kalupes D].

56394.

Dūd, māmeņa, kam dūdama,
Nadūd maņi dzāruojam!
Dzāruojs munu pyuru dzers,
Maņi pošu ryudynuos.
18 [Andrupenes Rz], 503 [Višķu D].

56395.

Māte mani, mazu skuķi,
Ciema Jančam apsolījsi.
Soli, māte, kam solīdam',
Nesol' manis dzērājam!
Dzērājīna līgavīna
Nakti miega negulēja.
75 [Cirgaļu (Aumeisteru) Vlk].

56396.

Droša gāju, nebēdāju,
Pie dzērāja tēva dēla:
Bij manā pūriņā
Stīgām šūta pātadziņa.
Nu es tevi ripelēšu
No krodziņa mājiņā.
356 [Rudbāržu Azp].

- 315 -

56397.

Dūmi kūpa, dūmi kūpa,
Kas to dūmus kūpināja?
Krogus meita vardi cepa,
Mīļāko gaidīdama.
605 [Skolas].

56398.

Aiz kalniņa dūmi kūp,
Kas tos dūmus kūpināja?
Tur bij divas jaunas meitas,
Abas divas krodzenieces;
Ne tām trūka sīkas naudas,
Ne vecajo dālderīšu.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

56399.

Dyumi kyup, olu dora
Mozejā cīmiņā.
Tai cīmiņā dzāruojiņi,
Kur jumteņi nūpleisuši.
605 [Skolas].

56400.

Dzer, brālīti, nebēdā,
Vai mēs kādi nabadziņ'?
Stallē bēri kumeliņ',
Pieci simti kabatē.
546 [Kuldīga Kld apr.].

56401.

Dzeram, bruoļi, pleickojami,
Dzeram, bruoļi, pleickojami,
Dīs cik ilgi dzeivojami,
Dīs cik ilgi dzeivojami.
414 [Stirnienes Rz].

56402.

Dzeram, bruoļi, pleickojam
Vacu mīžu olūtiņu,
Lai īt muns oruojeņis
Kai bitīte
Nu driviņas driveņā.
295 [Ozolmuižas Rz].

56403.

Dzer, dzer, bāliņi,
Līdz gaiļa laikam;
Zināmis celiņis,
Labu kumeliņu.
88 [Dreiliņu Rg].

56404.

Dzeŗat alu, muni puiši,
Lai ēd auzas kumeliņi;
Lai ēd auzas kumeliņi,
Muguriņas sagriezuši!
290 [Ogres C].

56405.

Dzāruojeņi, nabadzeņ,
Naguļ' ceļa maliņā!
Suņi tevim mutes dūs,
Kači rūku nūbučuos,
čygoneņš, gūda veirs,
Svuorkim pūgas atpūguos.
605 [Skolas].

56406.

Dzeŗam, meitas, brandavīnu,
Kam mēs naudu taupīsim?
Lai taupīja jauni puiši,
Kam jāpērka līgavīnas.
94 [Dunikas Lp].

56407.

Dzērājam mīksta guļa
Katrā ceļa maliņā:
Akmens viņa spilventiņš,
Dubļi viņa paladziņš.
405 [Smiltenes Vlk].

56408.

Lielam kroga dzērājam,
Liela gulta žogmalē;
Mēslu kaudze pagalvī,
Skuju zari apsegam.
13 [Alojas (Ungurpils) Vlm].

56409.

Dzāruojami puisīšam
Nikod loba navēleju,
Lai syt kuojas staiguodams,
Lai lauž mēli runuodams.
605 [Skolas].

56410.

Dzērājiņš tautu dēls
Ņem dzērāju līgaviņu,
Lai nevar pārsamest
Viens otram dzīvojot.
162 [Kacēnu (Kačanovas) Abr].

56411.

Dzāruojs munys veirys beja,
Es dzāruoja ļaudaveņa.
Voi veiram putru virt,
Voi tam veira kumeļam?
466 [Vārkavas D].

- 316 -

56412.

Dzāruojs muns veirs beja,
Es dzāruoja ļaudaviņa.
Poša guoju krūdziņā,
Veiru sēju stodulā;
Cikom poša krūdziņā,
Kozas veiru apgrauzušas.
247 [Makašānu Rz].

1. Veiriņ, munu veiriņ,
Kei as tevi šanavuoju:
Pate guoju krūdzenē,
Tevi sēju stūdzenē.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

2. Pats es gāju uz krodziņu,
Sievu slēdzu tīnītē;
Vēl pie kroga nepiegāju,
Sieva ar tīni pakaļ gāja.
Pats es dzēru puskorteli,
Sievai devu par trīs kapeiki.
236 [Līvānu D].

56413.

Dzāruojam veiriņam
Divi pruoti gaļviņā:
Vīns gulēja uz celiņa,
Ūtris ceļa maliņā.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

1. Pīdzārušam veiriņam
Treis pruoteņi galveņā:
Vīns tys beja buobys mīļuot,
Ūtrs juom navīreit.
389 [Silajāņu Rz].

56414.

Dzāruojami veiriņami
Treis pruotiņi galviņā:
Tyltā deida kumeliņu,
Ceļā ruoja ļaudaviņu.
326 [Preiļu D].

56415.

Dzāruojiņa veiriņam
Treis bēdiņas galviņā:
Vīna bāda, maizes nava
Ūtra bāda, naudas nava,
Treša bāda vysleluokuo -
Nava sovas līgaviņas.
174 [Kārsavas Ldz].

56416.

Dzērājam vīriņam
Trīs biķeri rociņā:
Vienā medus, otrā vīns,
Trešā paša [manas?] asariņas.
Salds bij medus, salds bij vīns,
Rūgtas sievas asariņas.
449 [Ungurmuižas D].

56417.

Dzērājiņa līgaviņa
Cūku jāja pieguļā;
Ne tai segli, ne iemaukti,
Ne tai sava kumeliņa.
32 [Babītes (Piņķu) Rg].

56418.

Dzērējīna līgavīna
Ik vakara žēli raud,
Izved bēri dancājošu,
Pārved bēri klibājošu;
Iznes maku piepildītu,
Pārnes tukšu iztukšotu.
427 [Tadaiķu Lp].

56419.

Dzērājiņa līgaviņa
Naktī miega negulēja.
Kas noaus zābaciņus,
Kas saņems kumeliņ(u)?
119 [Gaujienas Vlk].

56420.

Dzāruojiņa ļaudoviņa
Nikod skaiški nastaigoj;
Nikod skaiški nastaigoj,
Ni veseli pagūļoj.
73 [Ciblas (Eversmuižas) Ldz].

56421.

Dzāruojiņa ļaudoviņa
Nikod skaista nastaiguoja,
Osoruos nūmierkuse
Kai azara raudivīte.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

56422.

Dzērājiņa līgaviņa
Raudādama vien staigāja,
Šodien nesa zilu aci,
Rītu blāvu muguriņu.
605 [Skolas].

56423.

Dzērājiņa līgaviņa
Staigā mūžu raudādama:
Slauka sviedrus guldamās,
Asariņas celdamās.
184 [Ķēču Rg].

- 317 -

56424.

Nedzērāja līgaviņa
Ik vakara skaisti dzied,
Raibus cimdus adīdama,
Baltu vešu rullēdama.
261 [Mēdzūlas Md].

56425.

Dzērāj' mana līgaviņa,
Ne grasīša maciņā;
Ne grasīša maciņā,
Ne krekliņa mugurā.
116 [Garozas Jg].

56426.

Dzērājiņa, dzērājiņa,
Neliedzos, neliedzos:
Ik vakarus krodziņai
Pa baltai villainei.
344 [Rembates Rg].

56427.

Dzērājīnu [dzērāj' biju?]
neliedzos,
Es nodzēru tautiešam
Lielas naudas kumelīnu,
Paša daiļo augumīnu.
192 [Kosas C].

56428.

Dzert bij man dzērājam,
Padzert savu kumeliņu.
Jā Dieviņš klāt nebūtu,
Padzert' savu līgaviņ'.
198 [Krustpils D].

56429.

Dzāruojs ora ceļa molā,
Bikses kuore bārza zorā;
Soka lopsa tacādama:
Kaidas kļaņcis [krencis?] karinej.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

56430.

Dzāruojs dzēŗa krūdzeņā,
Atgājs gauži ryudynuoja.
Voi nycyni dorba dēļ,
Voi dēļ moza augumeņa?
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

56431.

Dzāruojs dzēre krūdziņā,
Dvēselīte stodulā.
Koleidz dzāruojs krūdziņā,
Valns nūnes dvēselīti.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

56432.

Dzāruojs dzēre krūdziņā,
Es stuovēju maliņā;
Es stuovēju maliņā,
Asariņas slaucīdama.
170 [Kapiņu D].

56433.

Dzāruojs muns tāvs i beja,
Dzāruojeņa muomuļeņa:
Ni dzierdēju, ni redzēju,
Prodzer mani krūdzeņā;
Prodzer mani krūdzeņā
Dzāruojeņa rūceņā.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

1. Dzāruojs muns tjeteņš beja,
Dzāruojeņa muomuleņa:
Prodzer maņi krūdzeņā,
Dūd vuojā vīteņā.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

56434.

Ni dzierdēju, ni redzēju,
Prodzer mani krūdzeņī.
Ka tu taids dzāruojeņš,
Prodzer sovu kumeleņi!
522 [Zvirgzdienes Ldz].

56435.

Dzērājs manis arājiņis,
Es dzērāja līgaviņa.
Kur mēs ņemsim to naudiņu,
Ko mēs abi tērēsim.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

56436.

Dzāruojs muns veirs beja,
Es dzāruoja līgaveņ';
Jyus puordzēre lyns muorkā,
Es mīzeiš's leidumā.
465 [Varakļānu Rz].

1. Dzāruojs beja man veireņš,
Es dzāruoja laudaviņa:
Jis prodzēŗa lynu muorku,
Es mīžeņus teirumā.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

2. Dzāruojs muns veirs beja,
Es dzāruoja ļaudaveņa;
Jis puordzēre siermu zyrgu,
Es tuos sovas vyllnaineites.
365 [Sakstagalas Rz].

- 318 -

56437.

Dzāruojs muns oruojiņš,
Es dzāruoja ļaudaviņa.
Sauc, buoliņ, kai saukdams,
Sauc buoliņa ļaudaviņa.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

56438.

Dzāruojs muns veiris beja,
Es dzāruoja ļaudaviņa.
Dzāruoja ļaudaviņa
Cimdā naudu žvardzinuoja,
Saujī slauka asariņas.
365 [Sakstagalas Rz].

56439.

Dzāruojs mani cīš gribēja,
Es dzāruoja nagribēju.
Dzāruojam bej leika kēve,
Treju pakšu ustobiņa.
314 [Pildas Ldz].

56440.

Dzērājs puisis melnu muti
Caur krūmiem lūkojās.
Kaut man būtu kniepadata,
Es actiņas izbadītu.
373 [Sarkaņu Md].

56441.

Dzāruojs puisis līlejuos
Ar dižanu leigaveņu;
Teic Dīvam, teic tāvam,
Ka tik dailu audzynuoja.
113 [Gaigalavas (Bikovas) Rz].

56442.

Dzērājs puiss lielījās:
Ekur mana rājamā!
Purvā auga greiza egle,
Tā ir tava rājamā.
159 [Jumurdas C].

56443.

Dzērājs puisis bēdājās,
Kur būs ņemti līgaviņu;
Lec gaisā, skrej kārties,
Tikpat manis nedabūsi!
527 [Auce Jg apr.].

56444.

Dzāruojs veirs bāduojās,
Sējas laika nazinova;
Zaļou varde pūrvā kūrca,
Tei dzāruoja sējas laiks.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

56445.

Dzērājs puika bēdājās,
Vai dzērājām kad naudas trūkst?
Trīs svārki mugurā,
Jau laba cepurēt.
540 [Jelgava Jg apr.].

56446.

Dzērājs puisis nebēdāja,
Kazu jūdza ragavās;
Iesakrāva sausas malkas,
Brauc pa silu trallādams.
241 [Lubānas Md].

56447.

Piedzērs vīrs nebēdāja,
Kazu jūdze kamanās;
Aizajūdzis atsavede
Sausas malkas vezumiņu.
241 [Lubānas Md].

56448.

Dzāruojs veirs nabāduoja,
Kozu jyudzja komonuos.
Vjaļc, kazeņ, rauduodama,
Asareņis slauceidam!
89 [Dricēnu Rz].

1. Pīdzērs veirs nabāduo,
Vylku jyudze komunuos.
Velc, vilciņ, rauduodams,
Asariņas slaucēdams!
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

56449.

Pīdzērs veirs nabāduoja,
Jyudza kozu komonuos;
Tei kaziņe springu ringu
Pa lilūji teirumiņu.
35 [Baltinavas Abr].

56450.

Troka buoba pīdzāruse,
Kozu jyudza komonuos.
Jo tei koza rikšus skrīn,
Jo jei grūžus kustinoj.
389 [Silajāņu Rz].

56451.

Pīdzjērs veirs nabādava,
Kozu jyudzja komonuos.
Vai tu, okls, naredzēji,
Kozai mozi kazlēneņi?
326 [Preiļu D].

56452.

Dzāruojs veirs nabāduoja
Nivīnā vītiņā:
Kur aizguoja, tur dzeivuoja,
Kur pakrita, tur gulēja.
326 [Preiļu D].

- 319 -

56453.

Dzērājs savu līgaviņu
Ātri vecu darināja:
Vēl saulīte rīta ceļu,
Jau matiņi sudraboja.
476 [Vecpiebalgas C].

56454.

Dzāruojs teice olutiņu,
Myužam ar jū sadzeivuot;
Ka dzeivuotu tai tautiņas,
Kai dzāruojs ar olutiņ'.
414 [Stirnienes Rz].

56455.

Dzjēru olu, brandiveņu,
Par tū vacū puzureiti.
326 [Preiļu D].

56456.

Dzārojim puiškinim,
Myužam sīvu nadabuot;
Krūga duris vyrinuot,
Vyss židoukas suminuot.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

56457.

Dzert kungiem šai krogā,
Ne maniem bāliņiem:
Galda malas nemazgātas,
Tukšas kannas nepielietas.
166 [Kalsnavas Md].

56458.

Dzeru, dzeru krūdzeņī,
Pasaveru maceņī,
Kei nava maceņī,
Dūd buobai galveņī.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

56459.

Dzēru, dzēru krūdziņā,
Pazavēru maciņā;
Ir munā maciņā
Treis sudabra gabaliņi.
35 [Baltinavas Abr].

1. Dzēru, dzēru krūdziņī,
Pasavēru maciņī,
Ir munāji maciņī
Div sudobra dalderīši.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

56460.

Dzeru, dzeru krodziņā,
Raugu, raugu maciņā;
Ja navaid sīkas naudas,
Ieber pelavs ķeselē.
127 [Grostonas Md].

56461.

Dzeru, dzeru krūdziņā,
Raugu, raugu maciņā,
Voi vēl varu aizmoksuot
Vakarēju dzārumiņu.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

1. Dzeru, dzeru krūdziņā,
Pasaveru maciņā,
Vēlik byus aizmoksuot
Vakarējū dzārumiņ'.
551 [Ludza Ldz apr.].

56462.

Dzēru, dzēru krodziņāji,
Līdz vēlami vakaram.
Aiztecēju sētiņāji,
Pavaicāju māmiņai:
Kur ir mana līgaviņa,
Manas gultas taisītāj'?
Manas gultas taisītāja,
Man kājiņu āvējiņ'?
Baltā rožu dārziņāji,
Tur ir tava līgaviņ'.
Zied rozīte, zied puķīte,
Zied ar mana līgaviņ'.
12 [Allažu Rg].

56463.

Dzeŗu, dzeŗu, dzeŗu,
Dzerdams apdomāju,
Kur es iešu, kur palikšu,
Kur gulēšu nakt'.
282 [Nīcas Lp].

1. Ak, es dzeŗu, dzeŗu
Visu cauru dienu!
Dzerdams gudri apdomāju,
Kur gulēšu par nakti.
513 [Zemītes Tk].

56464.

Eij vīriņ, eij vīriņ,
Citu sievu nedzīvoj!
Redzēj mani piedzērušu,
Velc aiz kājas cisiņās.
241 [Lubānas Md].

- 320 -

56465.

Eleksnīša reiksti laužu,
Cyta kūka naredzēju;
Dzrāuojiņa veiru jēmu,
Cytu ļaužu naredzēju.
605 [Skolas].

56466.

Es aizgāju uz krodziņu,
Puiši mani piedzirdīja;
Mājās nācu raudādam(a),
Galvai skūvas(?) izbirušas.
477 [Vecpils Lp].

1. Puiši veda krogā mani,
Gāju projām dziedādama.
Puiši mani piedzirdīja,
Mājās nācu raudādama,
Galvai skrūvas izbirušas.
477 [Vecpils Lp].

56467.

Es bij liela alsdzērāja,
Skaistu dziesmu dziedātāja.
Krogā gāju, alu dzēru,
Ķīlām liku vaiņadziņ';
Kuŗš puisītis mani ņēma,
Lai izpirka vainadziņ'.
211 [Ļaudonas Md].

56468.

As būt' rājis tautu dālus,
Ja māmiņa narājusi;
Nalaistu na krogā dzert,
Na ar locīt kumeliņu.
241 [Lubānas Md].

56469.

Es jūms lūdzu, jauni puiši,
Uz krodziņu neejiet!
No krodziņa pārnākdami,
Ieiet cūku laidarā.
261 [Mēdzūlas Md].

56470.

Es jums saku, jauni puiši,
Sūdu ratos nebraucat;
Sūdu ratos nebraucat,
Meitas līdzi nevedat.
Meitas, žūpas, piedzērušas,
Galvas bāza riteņos.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

56471.

As naītu pi tuo puiša,
Kuram jyusta nūšļukusja;
Kuram jyusta nūšļukusja,
Tys bej krūga dzāruojeņš.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

56472.

Es nodzēru vīriņame
Triju gadu kumeliņu;
Ja vīriņis daudz runās,
Kā klāsiese gosniņaje?
183 [Kazdnagas Azp].

1. Es izdzēru tautiešami
Dancotāju kumeliņu;
Ja tu, šelmi, daudz runāsi,
Vēl izdzēršu bauainīti(?).
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

56473.

As vokor pīsadzēru
Malna kraukļa krūdzeņā,
Šudiņ mani apsyudzēja
Zaļas vuornas junkuram.
357 [Rudzētu D].

56474.

Es pazinu pura bērzu
Robainām lapīnām;
Es pazinu dzērājīnu
Miglainām actīnām.
192 [Kosas C].

56475.

Gan pazinu pura bērzu,
Zaļi zari, kuplas lapas;
Gan pazinu to bāliņu,
Lielo krogu dzērājiņu.
192 [Kosas C].

1. Gan pazinu pura bērzu,
Sīki zari, platas lapas;
Gan pazinu dzērājīnu,
Dērājīna kumelīnu.
192 [Kosas C].

56476.

Es pazynu tū puisīti,
Kur bej krūga dzāruojeņš:
Šaurom acim, skaistim vaigim,
Īt pa ceļu dzīduodams.
605 [Skolas].

56477.

Es piedzēru brandavīna,
Apsagulu mēslainē.
Daiet mana sievasmāte:
Ko tu guli mēslainē?
Kuš tu, kuce, ko tu rej!
Tu jau pats kā suns ar rej!
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

- 321 -

56478.

Es piedzēris kā vilciņis,
Iekrīt' kārklu krūmiņā;
Meitas saka paiedamas:
Vai šādam te gulēt?
Celies augšā, nāc man līdzi,
Būs' man maizes arājiņš;
Tu man maizes arājiņš,
Es tev kreklu audējiņa.
94 [Dunikas Lp].

56479.

Es piedzēru kā vilciņis,
Iebāž gālu kūlenē;
Lai man teica, ko man teica,
Galva manim kūlenē.
347 [Rendas Kld].

56480.

Es piedzērs kā vilciņš,
Iekrīta kārkla krūmīnā;
Iznāk divas muižu meitas,
Manu bikšu rakstu ņemt.
282 [Nīcas Lp].

56481.

Tā bij mana tēva dziesma,
No krodziņa pārejot:
Es piedzēris kā vilciņis,
Iekrīt kārklu krūmiņā.
427 [Tadaiķu Lp].

56482.

Kas man' sildīs aukstā laikā,
Noplīsušām biksiņām?
Es piedzērs kā vilciņš,
Iebāž galvu kulītē.
563 [Sabile Tl apr.].

56483.

Es pīdzērs kai kumeļš [vilciņš?],
Nadzērs muns kumeliņš.
Ej, muosiņa, tec, muosiņa,
Padzyrd munu kumeliņu!
170 [Kapiņu D].

1. Es pīdzēris kai viļciņš,
Nadzērs muns kumēliņš.
Nunna nuna nuna na,
Patur munu kumeliņ'!
389 [Silajāņu Rz].

56484.

Es puisītis dzērājiņis,
Tu dzērāja līgaviņ';
Tev kājiņas jānoauji,
Jānojūdzi kumeliņš.
99 [Dzelzavas Md].

56485.

Es vakar aizdzēru
Kača roga krūdziņā,
Šudiņ sīva pasyudzēja
Kraukļu muižas junkuram.
Lai syudzēja, kam syudzēja,
Es tuos tīsas nasabeidu.
114 [Gaiķu Kld].

56486.

Ekur veiri, kas dzer olu,
Kas var olu samoksuot;
Ekur taidi lumpurīši,
Kleboj soltu yudentiņu!
35 [Baltinavas Abr].

56487.

Ec kur puiši, kas dzer olu,
Kas var naudu nūpelnīt!
Kū tī dzēra, dīdelnīki,
Maitem naudu atdavuši.
465 [Varakļānu Rz].

1. Redz kur puiši, kas dzer olu,
Kas var olu nūpelneit!
Kū dzers meitas, dīdeļneicas,
Vysim puišim poruodā.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

56488.

Es var' dzert un uzdziedāt,
Kamēr zila gaisma aust;
Ko tie dzers, diedelnieki,
Kas ar kungu parādā?
Citam tēvs bij zirgu zaglis,
Māte liela stabulniece.
560 [Rīga ].

56489.

Es var' dzert un uzdzīduot,
Kamēr reita gaisma aust;
Kū tu dzersi, dīdelnīks,
Tur ar saimnīku poruodā!
36 [Balvu Abr].

56490.

Es var' dzert un dziedāt,
Kamēr zaļa diena aust;
Kalpi manim kājas ava,
Brāliņš zirgu nosedloja.
236 [Līvānu D].

- 322 -

56491.

Es var' dzert, plenderēt,
Neņems mani šitie puiši;
Ungurieši, tie paņems,
Tie jau mani nezināj'.
198 [Krustpils D].

1. Es var' dzert, pjanstavuot,
Itī puiši najems manis;
Pajems mani kūrzemnīki,
Tī ļautiņi nazynuoja.
466 [Vārkavas D].

2. Var' es dzert, pjanstavuot,
Najems manis rībenīši;
Pajims mani tī ļautiņi,
Kuri manis nazynuoja;
Kuri manis nazynuoja,
Ka es lela dzāruojiņa.
389 [Silajāņu Rz].

56492.

Ēdit, bārni, kņopojit,
Tāvs puordeva kažuceņu!
Puordūs muote lindraceņus,
Nūdzers vysu krūdzeņā.
35 [Baltinavas Abr].

56493.

Gar krodziņu neaizgāju,
Ka iekšā neieskrēju.
Līdz krogā tas ieskrēja,
Butelīti cildādams.
398 [Skrundas Kld].

56494.

Gaŗam krog, gaŗam krog,
Iekš vien nejājiet!
Ja jūs iekš iejāsiet,
Būs dzērējs arējs.
372 [Sarkanmuižas Vp].

56495.

Gaŗām kroga namu jāju,
Gaŗām kroga istabiņu;
Es redzēju kroga puišus,
Bez cepures alu dzēra
Kroga puiši neveseli,
Sajoztiem vēderiem.
74 [Cīravas Azp].

56496.

Gauži raud šī puisīši
Garas vogas galiņā;
Kai šī gauži narauduos -
Krūgs atlyka nāpmaklāts?
170 [Kapiņu D].

56497.

Guli, guli, kroga meita.
Meža meita negulēja;
Meža meita negulēja;
Kucēniņus ganīdama.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

56498.

Ituo jou rodi dora,
Tuoda rodu doreišana:
Otnuok muojā, pīēds, pīdzēris,
Aizīt krūgā, nūsit nūst.
337 [Rāmuļu C].

56499.

Izdzer pilnu, pīsit kuoju,
Lai patīši dzāruojeņš;
Soldons olis gluozeitei
Leidz pošami dibinam.
236 [Līvānu D].

56500.

Īrubīt, muosiņ, voi labi purā?
Īviņ, muosiņ, nalabi purā:
Atīt veirs pīdzērs,
Syt munu galviņu.
247 [Makašānu Rz].

56501.

Iededzinu gaišu skalu
Tumšajā vakarā,
Lai redz ceļu arājiņš,
No krodziņa pārnākot.
184 [Ķēču Rg].

56502.

Īdūd maņ, krūdzinīk,
Vīnu gluozi brandaveina!
Izdzer, muna ļaudoveņa,
Ej uz sātu dzīduodama!
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

56503.

Iesim, brāļi, mēs uz krogu,
Izdzersim to apaļo;
Izdzēruši apaļo,
Iesim ciema meitiņās!
Ciemā bija skaistas meitas
Sarkaniem vaidziņiem;
Sarkaniem vaidziņiem,
Dzelteniem matiņiem;
Dzelteniem matiņiem,
Debess zilām actiņām.
72 [Cesvaines Md].

- 323 -

56504.

Ietin ietu pie tā puiša,
Ko teic lielu dzerājiņu;
Gan es viņu pārvadītu
No krodziņa sētiņē:
Guļ manā pūriņē
Stīgām šūta pātadziņa.
161 [Kabiles Kld].

56505.

Ja es būtu to zinājse,
Ka dzērāja līgaviņa,
Es būt' savus brūnus matus
Zem vaiņaga sajaukuse.
604 [Dažādi iesūtītāji].

56506.

Jou es beju tai dzāruse,
Kai Reigā, Tārbatā:
Cīka tupu, cīka ruopu
Cisiņuos īsavylku.
Kur tī muni veira kolpi,
Ka jī manis naredzēja?
35 [Baltinavas Abr].

56507.

Kod es beju tai dzāruse,
Kai vakar, aizvakar?
Kur tī muni veira kolpi,
Ka gulāt nanūvedja?
143 [Jāsmuižas D].

56508.

Nu es biju tā piedzēruse,
Ka es pate nezināju:
Sav' brālīti vīru saucu,
Sav' vīriņu bāleliņu,
Savu īsto māmuliņu
Par vecaji raganiņu.
192 [Kosas C].

56509.

Nadūd Dīvs tai pīdzerti,
Kai vakar pīsadzēru:
Cyte sauču: švagereit,
Sīna kaudzes: sīvasmuot!
465 [Varakļānu Rz].

56510.

Nu es biju tā dzērusi,
Kā vakari dzīrusies:
Visi mani lindraciņi
Brandavīna piedzēruši.
211 [Ļaudonas Md].

56511.

Jau es tāda bēdzin bēdzu,
Jau man tāds gadījās:
Slinka laiska bēdzin bēgu,
Dzērājiņis gadījās;
Dzērājiņis gadījās,
Ceļa malas gulētājs.
241 [Lubānas Md].

56512.

Jau tam syla purinam
Myužam zīda naredzēt;
Jau dzāruoja ļaudaviņai
Myužam skaisti nadzeivuot.
591 [Ludzas apr.].

56513.

Jaunais tēvs krogū dzeŗ,
Savu naudu tērēdams;
Vecais tēvs aizkrāsnē
Vaid, vakaru gaidīdams.
483 [Veselavas (Veselauskas) C].

56514.

Jauni puiši, veci vīri,
Tie varēja alu dzert;
Tie varēja alu dzert,
Visus grāvjus izgulēt.
473 [Veclaicenes Vlk].

56515.

Jūs, māsiņas, nezināt,
Kādi bija vīra draugi:
Kad ar alu satikās,
I šķirties nevarēja.
548 [Liepāja Lp apr.].

56516.

Kad es beju jauna meita,
Tad es ola nairedzēju;
Kad izguoju tautiņous,
Poša pyrmuo dzāruojiņa.
414 [Stirnienes Rz].

56517.

Kam ir prīca, maņ ir skumja
Krūga golda galeņā:
Ļaudaveņa gauži raud,
Ar bērneņim ustobā;
As puordzēru krūdzeņāji,
Vysus zalta daldereišus.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

56518.

Kam, Muoriņa, ūgles ēdi,
Kam da krūgam dastaiguoji?
Ūgles tevi malnu dora,
Brandiveins tevi dadzynuoja.
168 [Kalupes D].

- 324 -

56519.

Kam, meitiņa, tu raudāji
Klētī vietu taisīdama?
Kā man bija neraudāt,
Nav man otra gulētāja?
Krogā otris gulētājs
Ar vakara gājumiņu.
246 [Madlienas (Lielais) Rg].

56520.

Kam tā bija skuju būda
Liela ceļa maliņā?
Tā nelieša tēva dēla,
Kas pa krogu vārtījās.
132 [Ikšķiles Rg].

56521.

Kamdēļ kungi krogu taisa
Liela ceļa maliņā?
Ziķeŗiem kur nodzerties,
Sīkstuļiem kur spļaudīties.
498 [Virānes (Bučauskas) Md].

1. Kam tī kungi krūgus taisa
Lelu ceļu maleņā?
Šitādim olu dzert,
Peipinīkim nūsašpļaut.
389 [Silajāņu Rz].

56522.

Kam tu dzēri krodziņāji
Apīņotu alotiņ'?
Skurba bija tev galviņa,
Muļķa tava valodiņ'.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

56523.

Kas pazeitu duobuliņi,
Ka jis sorkons nazīdātu?
Kas pazeitu jaunus puišus,
Ka pa krūgim naruopuotu?
194 [Krāslavas D].

56524.

Kas tur bij, kas tur būs,
Ko par naudu nedabūs?
Saldu vīnu, brandavīnu,
Jaunu meitu klātgulēt.
112 [Ezeres Kld].

56525.

Kas tur kliedza, kas tur brēca,
Viņu sētas pagalmā?
Viņu māte veci kūla,
Kam nodzēra rudzu pūru.
242 [Lubejas Md].

56526.

Kas tur kliedza, kas tur bļāva,
Tai vecā mājīnā?
Tur dzērāji sanākuši,
Budelītes tinkšināja.
604 [Dažādi iesūtītāji].

56527.

Kā dziedāja raunenieki,
Zaķa raga krodzenieki?
Krūklājam bij šķība bļoda,
Piķim līka pavārnīca,
Cūkai ragi, vistai pupi,
Aunam segli mugurā.
116 [Garozas Jg].

56528.

Ķiku-rigu tu gailīti,
Kam tik agri tu dziedāji?
Nu vēl jūdzu kumeliņu,
No krodziņa pārnākot.
15 [Alūksnes Vlk].

56529.

Ko, puisīti, tu lieliesi,
Kas gan tevi nepazina?
Krogā, galda galiņā,
Velnam tava dvēselīte.
518 [Zlēku Vp].

56530.

Kuo tei taida ļaudaveņe
Tik zeļuota, sudobruota?
Tuo puiseiša ļaudaveņe,
Kur nadzēra krūdzeņī.
326 [Preiļu D].

56531.

Klusat, lely, klusat mozi,
Dīvs īnuocja ustobā!
Kū bej klusēt, kū naklusēt,
Dzāruojs īnuocja ustobā.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

56532.

Klusi raud birstaliņa
Bez vējiņa lolojuma;
Vēl klusāk tā tautiete,
Kam bij vīrs dzērājiņš.
473 [Veclaicenes Vlk].

- 325 -

56533.

Ko, puisīti, tu lielies
Ar to labu tikumiņu?
Visus krogus tu izdzēri,
Visus gŗāvjus izgulēji.
68 [Cieceres Kld].

56534.

Kur, puisīti, tu gulēji,
Kad mājāsi nepārnāci?
Tu gulēji pie krodziņa,
Apakš kroga patrepītes.
224 [Lielvārdes Rg].

56535.

Kodeļ, manu vurpaliņu,
Vējš lai tevi vurpinā(ja)!
Labāk sēžu krodziņā,
Als kanniņa rociņā.
241 [Lubānas Md].

56536.

Krita, krita kļavam lapa,
Krita taisni ūdenī;
Deva, deva māte meitu,
Deva taisni dzērājam.
46 [Beļavas Md].

56537.

Krodzeniekam rīkle dega
Zilajās ugunīs,
Kam tas ēda cūkas gaļu,
Krējumā mērcēdams.
224 [Lielvārdes Rg].

56538.

Krodzenieku krodzenieku,
Mūzikantu mūzikantu!
Lai kājiņas pakratām,
Lai blusiņas izkratās.
100 [Dzērbenes (Pils-Dzērbenes) C].

56539.

Kroga brālis lielījās
Ar diženu augumiņu.
Ko līdzēja augumiņis,
Ja dubļos jāvārtās?
273 [Mores Rg].

56540.

Krogai gāju alu dzert,
Krogai meitas lūkoties;
Krogai alus gan patika,
Kroga meitas nepatika:
Citai bija līkas kājas,
Citai kumpas muguriņas.
74 [Cīravas Azp].

56541.

Krūgā guoju olus dzartu,
Cīmā maitu raudzētūs;
Natykušs krūga maitas,
Malnas konas, namozguotas.
44 [Bebrenes Il].

56542.

Krogā cūka piedzērusi,
Ceļā bērnu izmetusi.
Ne ceļā izmetusi,
Pārnesusi sētiņā,
Atdevusi māmiņai.
48 [Bērzaunes Md].

56543.

Krūgā guoju, dzēru olu,
Syuru dzēru brandavīnu;
Syuru dzēru brandavīnu,
Pazaudēju vainadziņu.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

56544.

Kroga meita cisas nesa,
Aicin' mani klātgulēti.
Guli, meita, tu pie lāča,
Es pie tevis negulēšu!
Bēršu auzas kumeļami,
Pats gulēšu sil's galāji.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

56545.

Krūga meitas čiulīnis,
Saucos vysas preilīnis,
Dripu dripu drallala!
Malnas kurpes, boltas zečes,
Sorkons rūžu vainadziņš,
Dripu dripu drallala!
365 [Sakstagalas Rz].

56546.

Kumeliņ, ripainīt,
Kur nometi iemauktiņus?
Līgaviņa, dzērējiņa,
Kur izdzēri sudrabiņu?
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

56547.

Kur man bija danci vest,
Akmens kroga viducī?
Kur man bija še raudzīt,
Visi alus dzērājiņi?
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

- 326 -

56548.

Kur, puisīt, tova monta,
Kur ir tova leluo slavja?
Muna monta krūdziņā,
Slavja meitu rūciņā.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

56549.

Ko, puisīt, tu lielies,
Tev nav laba cepurīte?
Tev naudiņa aiztecēja
Pa celiņu uz krodziņu.
378 [Seces Jk].

56550.

Kur, puisīt, tavas bandas,
Tav noplīš cepurīt?
Tavas blands iztecēj
Krog gald galiņā.
17 [Ances Vp].

56551.

Tautas muna pyura raud,
Soka mozu nūvadūt.
Kur, tautīti, tovas bondas?
Munas bondas pyuriņā;
Tovas bondas krūdziņā,
Krūga golda galiņā.
389 [Silajāņu Rz].

56552.

Munas bondas, munas bondas,
Kur, tautīti, tovas bondas?
Munas bondas pyureņā,
Tovas bondas saskanēja
Krūga golda galiņā.
414 [Stirnienes Rz].

56553.

Mazajām meitiņām,
Visām zīda lakatiņi;
Vai, i manu platu kaklu,
Mans palika krodziņā!
Mans palika krodziņā,
Kroga galda galiņā.
241 [Lubānas Md].

1. Vysim cīma puiškinim,
Vysim skaistys capureitis;
Ak tu munu troku golvu,
Maņ palyka krūdzenī!
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

56554.

Kur, puisīti, tavas bandas,
Nav cepures galviņā?
Izbandoji rudzu pūru
Kroga galda galiņā.
413 [Stendes Tl].

56555.

Puiši meitām naudu prasa,
Kur puisīši savu lika?
Krogus galda galiņā,
Krodzenieka kabatā.
378 [Seces Jk].

56556.

Kur, tētīt, tovi dāli,
Ka pats dzyrdi kumeliņu?
Muni dāli krūdziņā,
Ola kanna rūciņā.
170 [Kapiņu D].

56557.

Kur tu biji, brandavīni,
Kad es tevi neredzēj'?
Tu gulēji pudelei,
Es karķīša galiņā.
116 [Garozas Jg].

56558.

Kur tu biji, brandaviņi,
Tur es ari atrados:
Tu gulēji pudelēji,
Es pudeles galiņā.
604 [Dažādi iesūtītāji].

1. Ak tu sūrais brandvīns,
Kā es tevi mīlēju!
Tu gulēji muciņā,
Es pa spundi skatījos.
236 [Līvānu D].

56559.

Kur tu biji, brandavīni,
Kad es tevi neredzēj'?
Es gulēju pudelēji,
Tu grāvīša malīnā.
Kad es tevi kustināju,
Tad tu mani lustināji.
254 [Mārsnēnu C].

1. Kur tu biji, brandavīni,
Kad es tevi neredzēj'?
Tu gulēji pudelēji,
Es korķīša galiņā.
560 [Rīga ].

56560.

Brandaviņ, brandaviņ,
Kad es tevi neredzēju?
Tu gulēji muciņā,
Es pie spundes lūrējos.
119 [Gaujienas Vlk].

- 327 -

56561.

Ak tu munu stypru olu,
Kai es tevi nūmīļuoju!
Kod tevi beja [tu beji?] muceņī,
Es aiz mucas vaļuojūs.
174 [Kārsavas Ldz].

56562.

Ķēcēnieši alu dzēra,
Mutes vien čapstināja;
Nītaurieši sņabi dzēra,
Glāzes vien noskanēja.
286 [Nītaures Rg].

56563.

Loba muna muomuleņa,
Lobu mani audzynuoja;
Cik vīn beja sarībuse,
Ka atdevja dzāruojam.
174 [Kārsavas Ldz].

56564.

Māte mani mīļ' auklēja,
Mīļi kāra šūpulīti;
Tāpat mani iedevusi
Lielam kroga dzērājam;
Lielam kroga dzērājam,
Gaŗa ceļa gājējam.
54 [Bilskas Vlk].

56565.

Labāk dzēru ūdentīnu,
Nekā dullo brandavīnu:
Ūdens man slāpes dzēsa,
Brandavs naidu piemeklēja.
604 [Dažādi iesūtītāji].

56566.

Labāk plūcu maraniņas,
Nekā asās rozītes;
Labāk eju pie atraiša,
Ne pie puiša dzērājiņa.
202 [Kurmāles Kld].

56567.

Labāk mirstu jauna meita,
Ne dzērāja līgaviņa;
Dzērājiņa līgavai
Viss mūžiņš asarās.
133 [Īles Jg].

56568.

Li bij grūti, kam bij grūti,
Grūti bija dzērājam:
Ne tam maizes, ne tam gaļas,
Ne putraimu, kāpostīnu.
604 [Dažādi iesūtītāji].

56569.

Lai bij gŗūti, kam bij gŗūti,
Gŗūt' dzērāja līgavai:
Asariņu upe rita
Līdz pat krogus namdurvīm.
476 [Vecpiebalgas C].

56570.

Lai bij gŗūti, kam bij gŗūti,
Gŗūt' dzērāja līgavai:
Lai bij rīts, lai vakars,
Saujā slauka asaras.
605 [Skolas].

56571.

Lēc dzēris, lēc nadzēris,
Lēc ar' šņabja naredzējis.
174 [Kārsavas Ldz].

56572.

Liegšanos neliedzos,
Ka es biju dzērājiņa;
Es varēju ik rītiņus
Brūža durvis virināt.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

56573.

Liela, gaŗa krodzniekmeita,
Bez brūgāna palikusi.
236 [Līvānu D].

56574.

Lela kvarta, soldons ols,
Skaista poša nesējiņa;
Kab i maņ tei kvarteņa,
Tuos kvarteņas nesējiņa.
182 [Kaunatas Rz].

56575.

Lietus līst, saule spīd,
Visi nabagi bizenēj'.
Lai līst, lai snieg, lai putenē,
Kad tik manā butelē!
374 [Sātiņu Kld].

56576.

Leigaviņa sirds pučīte,
Kam tu mani raudinuoji?
- Kam tu dzēri krūdzeņā
Ar jaunomi meiteņomi?
236 [Līvānu D].

56577.

Maņ pazuda leigaveņa,
Kur as viņu jemšu?
Šūrudiņ, šūrudiņ,
Krūdzeņā pi golda.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

- 328 -

56578.

Mana paša līgaviņa
Lielu kaunu padarīja:
Pašā kroga vidiņā
Teic man' krogus dzērājiņu.
296 [Ozolnieku Jg].

56579.

Maziņš biju mīlulīts,
Liels izaugu pļēgurīts:
Dzēru, dzēru krodziņā,
Līdz nodzēru biksām galus.
350 [Ropažu Rg].

56580.

Muoŗa guo uz krūgu,
Ūlys ņasja ozotī;
Pakreit Muoŗa uz celiņa,
Saškeist ūlas ozotī.
314 [Pildas Ldz].

56581.

Māt man kroge raid
Lūkt sov ārjiņ;
Ko māt tur dārs,
Vis puiš piedzēraš;
Vis četr krog pakš
Pārdem norakstet.
605 [Skolas].

56582.

Mātes meitas krogā dzēra,
Ar pūriņu lielījās:
Sieki, vāki, pasijāņi,
Citu nagu dilumiņš.
281 [Neretas Jk].

56583.

Meitiņa krogā
Dancotu gāja,
Ratiņš stūrī
Brīvā stāva.
437 [Tomes Rg].

56584.

Meitiņ, mīļā, puķīt,
rozīt,
Valdi mani dzērumā!
Ja tu mani nevaldīsi,
Ieliks mani cietumā.
90 [Drustu C].

56585.

Mīži mīži, rudzi rudzi,
Munys klēts orūdā;
Medzis nauda, zalta nauda,
Tei krūdzeņa gaļdeņā.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

56586.

Nākat, meitas, skatīties,
Kas guļ kroga pabeņķē.
Vai, trakā tautu meit,
Tas jau mūsu tautu dēls!
413 [Stendes Tl].

56587.

Naudas mokā naturēju,
Kokls skusta nanosuoja;
Naudu meitom sadzirdēju,
Un tūs skustus duovynuoju.
604 [Dažādi iesūtītāji].

56588.

Nāc iekšā, tautu dēls,
Tev rociņas nosalušas;
Tev rociņas nosalušas
Pa krodziņu žūpojot.
513 [Zemītes Tk].

56589.

Nākat, puiši, skatīties,
Ko es jums parādīšu!
Ekur jūsu dvēselīte,
Kroga jumta galīnā!
Tur tā brēca dienu nakti
Pēc sūrā brandavīna.
483 [Veselavas (Veselauskas) C].

56590.

Nebēdā, līgaviņa,
Mājā būšu šovakar!
Kumeliņš aizzviedzās
Pēdējā krodziņā.
239 [Lizuma C].

56591.

Nedrīkstu tumsā
No kroga mājā nākt:
Vai pūce, vai vārna
Mežā pļērca.
74 [Cīravas Azp].

56592.

Nadūd Dīvs dzāruojam
Lobai byut sīviņai!
Lobajai sīviņai
Butelīte golvā līn.
579 [Viļāni Rz apr.].

56593.

Naduo Dievs dzārājam
Nuoņamt muna vaiņaciņa!
Raudu, kājas nuoaudama,
Raud', kuimeļu boruodama.
322 [Praulienas Md].

- 329 -

56594.

Nadūd Dīvs taidys dzeivis,
Kaida ir dzeivja dzāruojam!
Dzāruojs guļ ceļa moļā,
Pagaļveitī akmisteņš.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

56595.

Nedusmo, tautu dēls,
Abi divi mēs vienādi:
Tu nodzēri kumeliņu,
Es nodzēru rudzu pūru.
116 [Garozas Jg].

56596.

Nasalīdz, Pīterīt,
Ka tu krūga naslaucīji!
Es tev devu: Dīvs paleidz!
Tu ar slūtu stodulā.
35 [Baltinavas Abr].

56597.

Nasalīdzi, tu Puovul,
Ka tu krūgā našlederēji!
Gon tu krūgā šlederēji,
Tjav pakuoŗa mēteleiti.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

56598.

Nepiedošu, nepiedošu
Brandavīna pudelei;
Cimdiņiem tiem piedošu,
Māku pati noadīt.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

56599.

Napīdar, napīdar
Kumeļam klybojūt;
Napīdar, napīdar
Jaunam puišam pīdzārušam.
605 [Skolas].

56600.

Netrāpīju sev arāju,
Trāpīj' lielu dzērājiņu;
Ik vakarus sēd' pie skala,
Gaidu savu dzērājiņu.
605 [Skolas].

56601.

Nazalielies, tu puisīt,
Es jau tavu godu zinu:
Savu godu nogodēji
Kroga galda galiņā.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

56602.

No tālienes es pazinu
Dzērājiņa līgaviņu:
Sarkanbāli vaigu gali,
Asarām noraudāti.
466 [Vārkavas D].

56603.

No tālienes jau pazinu
Dzērāj' vīra līgaviņu:
Spoža balta villainīte,
Asarās nomirkuse.
335 [Puzes Vp].

56604.

Īsavārus vīn pazynu
Dzāruojiņa ļaudaviņu:
Bolts sejiņš izrauduots,
Bez īlūka vylnuonīte.
326 [Preiļu D].

56605.

Nu, māsiņa, tas tev tika,
Triju gadu cerējums:
Visu krogu dzērējiņis,
Kumeliņu skrējējiņš.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

56606.

Soka mani muomuliņa,
Ka lobījam atdavuse:
Vysu krūgu dzāruojam,
Vysu dubļu bridējam.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

1. Sacējuos muomuļiņa
Lobajam atdavusi:
Visu krūgu dzāruojam,
Lejas Juoņu Meizuļam.
143 [Jāsmuižas D].

56607.

Nu es dzeršu, nu es iešu,
Nu tecēse kumeliņ';
Tas krūmiņis vien redzēse,
Kas celiņa maliņai.
74 [Cīravas Azp].

56608.

Jemit mani, cīma puiši,
As as' loba saimiņeica:
Cik dīņeņis iz krūdzjeņu,
Rudzu kule mugorā.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

- 330 -

56609.

Padoncovis krūdziņā,
Pasateiču krūdzinīkam:
Vot maņ nauda, vot maņ nauda,
Vot maņ nauda kārmanā;
Vot es dzeru, vot es dzeru,
Vot es dzeru krūdziņā!
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

56610.

Paga paga menca galva,
Nu es tevi žlubināšu!
Paga paga tautu dēlis,
Nu es tevi priģelēšu;
Nu es tevi priģelēšu
No krodziņa mājiņās!
39 [Bārtas Lp].

56611.

Paga paga seika nauda,
Dzerš' es tevi krūdziņā!
Kam tu mani aprunuoji,
Maciņā gulādama.
389 [Silajāņu Rz].

56612.

Paldīs soku Dīveņam,
Šūgod kupli dadži auga;
Dzāruojam vītu taisu,
Meiksti dadži pagalvē.
168 [Kalupes D].

56613.

Par kū puišim drennys sātys,
Par kū drennys capurītis?
Vysa jūs' smolka nauda
Guļ krūga dybynā.
194 [Krāslavas D].

56614.

Pateik maņ tī puiškini,
Kuri malnim kuļikim;
Krūgā duris vyrynuo,
Mani mīļi sumynuo.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

56615.

Pats es dzēru, pats maksāju
Krogā saldu alutiņu;
Pats precēju līgaviņu,
Tēvam mātei nezinot.
6 [Aiviekstes D], 198 [Krustpils D], 282 [Nīcas Lp].

56616.

Pats par sovu naudu dzēru,
Pats puordzēru kumeleņu,
Pats por sovu seiku naudu,
Pats nūpierku kumeliņu.
174 [Kārsavas Ldz].

56617.

Pīteram ūsys
Kai kūkļu strunys,
Ka gluozi dzjāra,
Zvuordzjāti zvuordzjā.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

56618.

Pīters Peksja naudu kola,
Es puordzēru krūdziņā;
Paldīs soku tai muotei,
Kura audzēj' Pīter-Peksi.
389 [Silajāņu Rz].

56619.

Pipiņ' kuoju nolauzuse,
Ozolkrogā doncādama;
Vai tu sovu galviņ' lauztu
No tuo sova straujumiņa.
358 [Rugāju Abr].

56620.

Pie dzērāja pieiedama,
Strautā metu vainadziņu;
Straumīt' viegli vizināja,
Dzērājs gauži rūdināja.
259 [Mazzalves (Ērberģes) Jk].

56621.

Pīdzērs īdams nūsaguozu
Iz tuos molkis grēdeņis.
Lobi ļaudis, pīcelit,
Da muojom aizvedit.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

56622.

Plykadeida, plykadeida,
Kuo tu leidi krūdzeņā?
Ni tev cymdu, ni tev zeķu,
Ni capures galveņā.
170 [Kapiņu D].

56623.

Prātiņš man šurpu turpu,
Prātam vaļas es neļāvu:
Viens prātiņš - še gulēt,
Otrs prātiņš - sētiņā.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

56624.

Projām jāiet, ceļš pa kājām,
Es nevaru vairs še būti:
Kumeliņis apseglotis,
Gaida savu jājējiņu;
Gaida savu jājējiņu,
No krodziņa iznākami.
200 [Kuldīgas Kld].

- 331 -

56625.

Puiši dzēra krodziņā,
Kumeliņi ābulā;
Puiši jāja dziedādami,
Kumeliņi dancādami.
282; 10-331.

56626.

Purvā gāju kaišu pļauti,
Kaklā kāru vainadziņu;
Kosēniešu dzērājiņš
Noņem manu vainadziņu.
192; 10-331.

56627.

Purvā riebu dzeguzīti,
Dzērājs mans arājiņš;
Kam riebusi dzedzīgstā,
Nebūt' alus dzērājiņš.
241; 10-331.

1. Purvā rieba dzeguzīte,
Dzērājs vīrs gadījās;
Kaut riebusi kalniņā,
Būt' naudiņas krājējiņš.
476; 10-331.

56628.

Puse alus, puse medus,
Tā pašāji dzeršanā;
Pusaugusi mātes meita,
Tā pašāji jemšanā.
604; 10-331.

56629.

Sadar aliņš ar dzāruoju
Vīna golda galiņāji;
Myužam dzāruojs nasadar
Ar sovu i leigaviņu.
414; 10-331.

56630.

Sadar mīzis ar apini
Vīnā zlaukta kaktiņā;
Myužam buoliņš nasadar
Ar sovu i dzaltonīti.
414; 10-331.

56631.

Sasabuoru, narunuoju
Es ar sovuo ļaudaviņi.
Cyti guoja rejas kultu,
Es tecēju krūdziņā.
Celīs, jauna krūdzinīca,
Īlej gluozi brandiviņa!
591; 10-331.

56632.

Sazaveri, tu svuoteņ,
Voi ir vysa tova draudze!
Še ir miska, še ir kriška,
Uoža roga vīn navā;
Uoža rogs aizadzēris,
Dzindžaraga krūdzeņī.
365; 10-331.

1. Losītēs, ponuoksnīki,
Vēļuok vysi še esit!
Šai ir Griška, šai miška,
Uoža roga vīn nabeja;
Uoža rogs aizadzēra
Anžinera krūdzeņā.
89; 10-331.

2. Saskaitomi, mjas muoseņis,
Vai ir vysi ponuoksnīši?
Ša ir Griška, ša ir miška,
Uoža roga viņ navā;
Uoža rogys aizadzjāŗa
Andžu vjāru krūdzeņā.
50; 10-331.

56633.

Saulīt' mazā gabaliņā,
Puisis lielā nelaimē:
Zirgs aizskrēja meža ceļu,
Zars norāva cepurīti.
7; 10-331.

56634.

Zyrgs nūskrēja molkas ceļu,
Zors nūruove capurīti;
Laižu zyrgu pa vaļai,
Pats tecēju capurītes.
174; 10-331.

56635.

Ko es lūdzu, tas notika
Visiem kroga dzērājiem:
Zirgs aizskrēja meža ceļa,
Zars norāva cepurīti.
Papriekš ņēmu cepurīti,
Tad pēc sava kumeliņa.
56; 10-331.

56636.

Senī laiki paguojuši,
Naidu laiku nadzierdēja.
Tagad visi naidus ceļ
Dzērājiņa sētiņā.
605; 10-331.

- 332 -

56637.

Simtu mārku es nodzēru,
Kumeļā sēdēdams;
Būtu dzēris otru simtu,
Nestāv manis kumeliņš.
Kumeļam kājas gura,
Man pašam galva skurba.
282 [Nīcas Lp].

56638.

Sīki mazi kukainīši
Gaida mani pārnākot;
Pagaidāt, ķirkšu bērni,
Līdz es snabšķi nodzeršos.
540 [Jelgava Jg apr.].

56639.

Sieviņ, mana sirdspuķīte,
Valdi manu dzērumiņu,
Neļauj man dauzīties
Ar svešiem ļautiņiem;
Ar svešiem ļautiņiem,
Netramdīt kumeliņ'.
21 [Apriķu Azp].

56640.

Sieviņ, mīļā, nebaries,
Kad es krogā iedzēries!
Iešu mājā, došu mutes,
Bāsšu rokas azotē.
239 [Lizuma C].

56641.

Skaista pļaviņa, kod napļauta,
Vēl skaistuoka, kod nūpļauta;
Skaisti puiši pīdzāruši,
Vēļ skaistuoki nadzāruši.
250 [Maltas (Rozentovas) Rz].

56642.

Slykti rudzi izauguši
Lelajā teirumā.
Atguoduoju, atguoduoju
Vokareju dzērumiņu.
605 [Skolas].

56643.

Speidi spūži, mēnestiņ,
Ruod' man ceļu dzāruojam!
Dzāruojam šauras acis,
Griuti ceļu saredzēt.
605 [Skolas].

56644.

Stāv pie kroga, kā (kas?) stāvēja,
Stāv dzērāja kumeliņš.
Lai raudāja, kas gauži raudāja,
Raud dzērājiņa līgaviņa.
Raud pēc vīra dzērumiņa,
Raud pēc bēra kumeliņa.
236 [Līvānu D].

56645.

Suņi rēja, vilki kauca,
Man no kroga pārejot.
Ja sievai kurlas ausis,
Tiks mugura oderēta.
127 [Grostonas Md].

56646.

Svāta Muora, Buorbuliņa,
Sorgoj sava Jākupiņa!
Kab jis krūgā napīdzartu,
Kab pi krūga nagulātu.
170 [Kapiņu D].

1. Agatiņa, žagatiņa,
Žāloj sova Jākupiņa!
Ka krūgā napīdzārtu,
Ka uz ceļa napakristu,
Ka žogotas naknuobuotu.
465 [Varakļānu Rz].

2. Svāta Muora, Magdaleņa,
Žāloj sova Jakubeņa!
Kab iz krūgu nanūītu,
Brandiņa napīdzartu,
Sovas galvas nasasistu,
Un celeņa naizgaisynuotu.
18 [Andrupenes Rz].

3. Svāta Muora, Madaleita,
Sorgoj dāla Jākubeņa!
Ka uz krūgu nanūītu,
Ka brandīņa napīdzartu,
Ka dzens ūkstā naiknuoptu.
29 [Aulejas (Grāveru) D].

4. Švinta Māra, Madaļiņa,
Sargā savu Veraļīt!
Lai pa krūgim nadauzās,
Un pie meitām nestaigāj'.
57 [Biržu Jk].

5. Svāta Muora, Madaliņa,
Sorgoj sovu Jākupiņu,
Ka nu cepļa nanūkristu,
Ka zam cepļa napaleistu!
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

- 333 -

6. Svāta Muora, Madaļeņa,
Žāloj pupu Jākupeņa,
Kab uz ceļa napakristu,
Pupaneņas nasasystu!
18 [Andrupenes Rz].

56647.

Svētdien dzēru krodzīnā
Ar jaunām meitīnām;
Pirmodien, otrodien,
Man jau jauna līgavīna.
605 [Skolas].

56648.

Šauras šauras maņ acteņas,
Es puiseiti cauri radzu:
Kurs bej šaids, kurs bej taids,
Kurs krūgā dzāruojeņš.
174 [Kārsavas Ldz].

56649.

Šitā, brāļi, mēs dzerdami,
Mēs pa ceļu neiesim;
Iestiepsim zēģelīti,
Taisnu ceļu noiesim.
236 [Līvānu D].

56650.

Šitā, puiši, mēs dzerdami
Neziņā aiziesim;
Piedzēruši, apreibuši,
Kur kuŗais pakrituši:
Cits uz ceļa, cits grāvī,
Cits celiņa maliņā.
378 [Seces Jk].

56651.

Tā dzērdami, bāleliņi,
Mēs godēji neiesim:
Izdzērsim tēva naudu,
Sava tēva novadiņ'.
546 [Kuldīga Kld apr.].

56652.

Apdzer naudu, apdzer godu,
Apdzer dižo augumiņ';
Apdzer sievu, apdzer bērnus,
Apdzer tēvu padomiņ'!
604 [Dažādi iesūtītāji].

56653.

Šitie tādi muļķa zēni,
Zin tik dzert un lielīties;
Ne tiem jēgas, ne prātiņa,
Ne ar laba tikumiņa.
604 [Dažādi iesūtītāji].

56654.

Šmuki puiši olu dzēŗa,
Šmuka golda galiņā;
Šmuki stuov kumeliņi
Pi stalīša duraviņu.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

1. Šmuks puiseitis olu dzēre
Šmuka golda galeņā;
Šmuks stuovēja kumeliņis
Šmuka golda galeņā.
604 [Dažādi iesūtītāji].

56655.

Švilpodamas irbes skrēja
Par dūņoju ezeriņ';
Raudādamas meitas gāja
Pie dzērāja tēva dēl'.
604 [Dažādi iesūtītāji].

56656.

Tas tam tika, tā vajaga
Visu krogu dzērējam;
Visu krogu dzērējami,
Kumeliņa skrējējam.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

56657.

Tautu dēli krodziņā
Dzeršanā mērojās,
To par godu turēdami,
Alus kausu skaitīdami.
604 [Dažādi iesūtītāji].

56658.

Tautu dēls, mans brāliņis,
Abi lieli dzērājiņi:
Abi divi pakrituši
Kroga galda galiņā.
604 [Dažādi iesūtītāji].

56659.

Tautu meita lielījās:
Ne pie viena es neiešu;
Kad atnāca dzērējiņš,
Tek pretim raudādama.
518 [Zlēku Vp].

56660.

Tautu meita melnu ģērbu
Pasniedz auzas kumeļam.
Es dzeŗ' krogā svilpodams,
Saimnieks ārā aurēdams.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

- 334 -

56661.

Tai dzeri, Juoņīt,
Kab kauna nabyutu,
Pīmeizsi zuoboka,
Šļakstiņ šļakstīs.
182 [Kaunatas Rz].

56662.

Tādi vīri kungam tika,
Kas dzeŗ alu krodziņā;
Kas dzeŗ alu krodziņā,
Kas dancina kumeliņu.
121 [Gaviezes Lp].

56663.

Tāds man tika kumeliņis,
Kas par ceļa vidu tek;
Tāds man tika arājiņis,
Kas piedzēris gulēt gāja.
453 [Vadakstes Jg].

56664.

Tec gaŗām, kumeliņi,
Nemetiesi šai krogā!
Tur dzeŗ mana sievasmāte
Noplīsušiem kankariem.
46 [Beļavas Md].

56665.

Teci, manu kumeliņu,
Līdz tam Priežu krodziņam!
Tur dzeŗ mana līgaviņa,
No sudraba biķerēm;
No sudraba biķerēm,
No paegles kanniņām.
203 [Kurmenes B].

56666.

Teci, teci, kumeliņ,
Līdz tam sila krodziņam!
Tevi gaida auzu sile,
Mani jauna līgaviņa;
Tev piebēra auzu sili,
Man uzlika medus spodku [šķīvi].
503 [Višķu D].

1. Teci, teci, kumeļen,
Da tam syla krūdziņam!
Tevis gaida auzu siļa,
Maņa skaista līgaviņa;
Maņ paceļs līpas goldu,
Kumeļam auzu siļi.
170 [Kapiņu D].

56667.

Tev, māsiņ, dzērājs vīrs,
Tev vajaga jautrai būt:
Tev kājiņas jānoaun,
Jānojūdz kumeliņš.
6 [Aiviekstes D].

56668.

Tāvs ar māti krūdzeņā,
Mjas, bērneņi, sēteņā.
Kausim boltu vucineņu,
Virsim vara katleņā!
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

56669.

Tēva brālis krogā gāja,
Naudas maku skandināj'.
Man nav naudas, man nav mantas,
Bet man jauka dzīvošana.
180 [Katvaru Vlm].

56670.

Tēvu tēvi alus dzēra,
Naudu makā skandināja;
Nu dzeŗ zēni brandavīnu,
Lielus pīpjus čūkādami.
32 [Babītes (Piņķu) Rg].

56671.

Tēvi tēvi alu dzēra,
Naudu makā šķindināja;
Jauni zēni šņabi dzēra,
Jaunus skuķus mīlēja.
129 [Gudenieku Azp].

56672.

Tāva vaiņa, na māmeņas,
Ka es lels dzāruojeņš:
Kam pūrā leiksti cierta,
Ka man kuoŗa šyupeleiti.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

56673.

Tik vien dzēru krodziņāji,
Ka var sevi zināties:
Lai nebrauca jaunas meitas
Mana bēra kumeliņa.
605 [Skolas].

56674.

Trika trika treikuliņa,
Zam kumeļa kājiņām!
Tiko tiko meus māsiņa
Dzārājiņa rūciņās.
326 [Preiļu D].

56675.

Trīs dieniņas kroge dzēra
Sīku raibu audējiņ';
Šķieti, nītes salapoja,
Steļļu koki sapuja.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

- 335 -

56676.

Trīs puisīši krogā dzēra
Kā tie pliki zvirbulīši;
Kad pakasa pakausīti,
Tad atmina parādiņu.
424 [Svitenes (Švitenes) B].

56677.

Trīs puisēni krogā dzēra
Kā pelēki zvirbulēni;
Trīs meitiņas gaŗām gāja,
Tās pa logu skatījās.
231 [Līgatnes (Paltmales) Rg].

56678.

Trīs puisēni krogā sēdi,
Kam nav graša kabatā.
Tra ra ridi rala la,
Kam nav graša kabatā.
Ēda, dzēra, lielījāsi
Kā tie plikie zvirbulīš'.
546 [Kuldīga Kld apr.].

56679.

Trīsreiz teku gar rudzlauku
No rītiņa rasiņā.
Atgriez, Dievs, man prātiņu
No dzērāja tēva dēl'.
452 [Užavas (Zīras) Vp].

56680.

Tu auzīte, garstiebrīte,
Baro manu kumeliņu!
Tu butele, garkaklīte,
Sildi manu vēderiņu!
202 [Kurmāles Kld].

56681.

Ukcinā padavā,
Kur tie citi, tur es ar!
Citi gāja krogā dietu,
Es ar kūju pakaļā.
119 [Gaujienas Vlk].

56682.

Uz krodziņu gluds celiņš,
Uz baznīcu grumbuļains;
Uz krodziņa gājējiņu
Es neņemtu par arāju.
605 [Skolas].

56683.

Iz krūdzeņi taisns ceļš,
Iz bazniecu leikumim:
Krūdzeņī kotru dīnu,
Ik svātdīnes bazneicā.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

56684.

Da krūdzeņu leidzons ceļš,
Da bazneicys grumbuļains;
Uz bazneicu sūļim brauc,
Uz krūdzeņu rikseišim.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

56685.

Voi es vīna dzāruojiņa,
Voi es vīna džīduotuoja?
Tū pat gluozīti izdzeru,
Kū dzer leli dzāruojiņi.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

56686.

Vai tik vien saule spīd,
Kā pa logu istabā?
Vai tik vien daiļu puišu,
Kā tas viens dzērājiņš?
100 [Dzērbenes (Pils-Dzērbenes) C].

56687.

Vakar biju daudz dzērusi,
Lai Die's mani pasargā!
Šodien gribu atkal dzērti,
Lai Die's man palīdzē!
200 [Kuldīgas Kld].

56688.

Vakar dzēru baltas kannas,
Šorīt raibi norakstītas;
Šorīt raibi norakstītas,
Ar vanagu nadziņiem.
604 [Dažādi iesūtītāji].

56689.

Vakar māte krogā dzēra,
Padzer mani zvejniekam;
Šodien tek bāleliņi,
Upes malu raudādami.
605 [Skolas].

56690.

Vaļa man krogā dzert,
Vaļa glāzes skandināt,
Vaļa pašu krodzinieci
Likt no gultas gultiņā.
261 [Mēdzūlas Md].

- 336 -

1. Vīns es beju tāvam dāls,
Vysa muna vaļa beja;
Vaļa maņ krūgā dzert,
Vaļa konu sadauzīt,
Vaļa pašu krūdzinīcu
Īsvīst krūga dybynā.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

56691.

Vaļa maņ olu dzert,
Vaļa konu sadauzeit;
Tuos vīn vaļeitis nabeja,
Pajimt pošu nesējeņu.
579 [Viļāni Rz apr.].

1. Izdzer olu, sadauz konu,
Paņem pošu nesējeņ!
Turu vaļi izdzērt olu,
Turu konu sadauzeit;
Tikū vīn naturēju
Pajemt pošas nesējeņas.
18 [Andrupenes Rz].

2. Gords ols, bolta kona,
Skaista poša nesējiņa.
Vaļa maņ olu dzert,
Vaļa konu sadauzīt;
Tikai vaļas maņ navā
Pajemt pošu ļaudaviņ'.
389 [Silajāņu Rz].

56692.

Var pazeit tū puisīti,
Kurs ir lels dzāruojiņš:
Pats guļ ceļa maliņā,
Capureite celiņā.
605 [Skolas].

56693.

Var pazīt to meitiņu,
Kam dzērājs arājiņš:
Drīzi mirka rasiņā,
Drīzi drēbes velēdama.
410 [Stāmerienas Md].

56694.

Vecais Andžus krogū dzeŗ
Ar tām basām kājām;
Nu nu Andžiņ, pa pa Andžiņ,
Es gaudīšu kundziņam!
- Es par kungu nebēdāju,
Man pašam pilna roka.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

56695.

Vacim ļaudim syuru rutku
Un tuo ryugta seipūleņa;
Jaunim ļaudim soldons ols
Un tuos boltys bikereitis.
170 [Kapiņu D].

56696.

Veci celmi, dziļas saknes,
Kuplas auga atvasīt's;
Sīki mieži, saldens alus,
Gudri vīri dzērājiņ'.
241 [Lubānas Md].

56697.

Veci vīri, sirmas bārdas,
Tie bij alus dzērājiņi;
Ko tie dzērs, plikadīdas,
Kam nav zelta gabaliņi.
190 [Kokneses Rg].

56698.

Vaci veiri siermom bārdom,
Tī bej ola dzāruojiņi;
Jauni puiši plotom acim,
Tī bej meitu sējejiņi(?).
174 [Kārsavas Ldz].

56699.

Veci veči siermom buordom,
Tī bej ols dzāruojeņi;
Malni vērši plotim rogim,
Tī bej sīna āduojeņi.
281 [Neretas Jk].

56700.

Veci vīri alu dzēra,
Kannā bārdas iemērkuši.
Ņem to kannu, liek pie mutes,
Lai tal alus iekšā tek.
356 [Rudbāržu Azp].

56701.

Vilkam dzert tai krodziņā,
Ne labam cilvēkam:
Melns galdiņš, melna kanna,
Melna pate krodzeniece.
45 [Bejas (Kolberga) Vlk].

56702.

Visa mana naba sāp,
Kā es gribu brandavīna;
Ja nedosi brandavīna,
Aizķernāšu nama duris.
282 [Nīcas Lp].

56703.

Visapkārt krogam nesu
Savu zīļu vainadziņ',
Radu savu arājiņu
Kroga galda galiņā.
Lai tas dzēra, ka tam nauda,
Lai gulēja, kad nāks miegs.
418 [Sunākstes Jk].

- 337 -

56704.

Visi dzēra labinieki
Rencēnu krogū:
Aičīna, Balceris,
Vecais Dēļīna;
Vispēdīgi atjāja
Gaŗais Dambīts,
Pusnātna ķēvīte,
Pusotra mēteļa,
Kulīte kaklā,
Pusotra āboļa.
346 [Rencēny Vlm].

56705.

Visi mani bāleliņi
Pie Dieviņa aizgājuši;
Mani vienu atstājuši
Lielu alu dzērājiņu.
347 [Rendas Kld].

56706.

Vīriņ munu, nebaries,
Kad es dzēru krodziņā!
Es pārdevu melnaitiņu,
Melnaitiņas naudu dzēru.
290 [Ogres C].

56707.

Nebēdā, mans vīrīns,
Neb es tavu naudu dzēru!
Es izdevu melnu jēru,
Melnā jēra naudu dzēru;
Šodien dzēru melnu jēru,
Rītu vilnu paģirām.
604 [Dažādi iesūtītāji].

56708.

Ko tu visiem gražojies,
Vai es tavu naudu dzēru?
Pats pārdevu savu aitu,
Savas aitas naudu dzēru.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

56709.

Vīri vīri, taisāt gultas,
Pārnāks sievas iedzērušas!
Kā sieviņas pataisīja
Dzērušiem vīriņiem.
604 [Dažādi iesūtītāji].

56710.

Dzeŗat, vīri, iet mājās,
Taisat vietas sieviņām!
Pāries sievas sētiņāji
Kā gosniņas piedzērušas.
604 [Dažādi iesūtītāji].

56711.

Vīri vīri, taisāt gultas,
Pārnāks sievas piedzērušas!
Pārnāks sievas piedzērušas,
Kā dzērvītes apreibušas.
604 [Dažādi iesūtītāji].

56712.

Veiriņu munu veiriņu,
Kuo es tevi šanavovu;
Pate guoju krūdziņā,
Tevi kāru potagā.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

56713.

Viena meita māmiņai,
Kam bij dot, kam nedot?
Domādama, gādādama,
Iedod krogus dzērājam.
281 [Neretas Jk].

56714.

Vienmēr māte mani rāja,
Lai nedzeŗu krodziņā;
Slepu eju, zagšus skreju,
Lai tik dzertu alutiņu.
273 [Mores Rg].

56715.

Zelta pīle uzpeldēja
No niedraiņa ezeriņa.
Tā peldēja mātes meita
No dzērāja tēva dēl'.
513 [Zemītes Tk].

56716.

Zvarkšķēdama upe tek
Grīslaināji siliņāji,
Raudādamas meitas bēga
No dzērāja tēva dēla.
224 [Lielvārdes Rg].

1. čurkstēdama upe tek
Caur grīslainu pura zāli,
Raudādamas meitas bēga
No dzērāja tēva dēla.
224 [Lielvārdes Rg].

- 338 -

56717.

Zibins spēra, pērkons rūca,
Lietus lija aumaļām.
Pašā ceļa vidiņā
Krogu brālis diendusā.
273 [Mores Rg].

56718.

Zynu, zynu tautu dālu,
Zynu tautu muomuļiņu:
Tautu dāls dzāruojiņš,
Volūdnīca muomuļiņa.
35 [Baltinavas Abr].

1. Zynu, zynu tautu dālu,
Zynu tautu muomuleņi:
Dzāroujs beja tautu dāls,
Dzāruojs tautu muomuleņa.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

56719.

Zyrgi okly, poši troki,
Ceļam gola nazynuoja.
Es pīdzēris kai vilciņš,
Nadzērs muns kumēliņš.
559 [Rēzekne Rz apr.].

56720.

Zirgi zviedza, suņi rēja,
Man no kroga pārnākot;
Sieviņ, mīļā, nebaries,
Kad es dzēru krodziņā.
358 [Rugāju Abr].

56721.

Zīmeļu vēji vaicuoja,
Kur puiškina kažuciņš?
Rībiņūs, krūdziņā,
Treju bucu stārpiņā.
605 [Skolas].

56722.

Žīdiņ, tavu mellu bārzdu,
Tavu saldu brandaviņ'!
Pēdējs diķis, pēdējs kapeiks,
Jau tavā rociņā.
94 [Dunikas Lp].

56723.

Augdam' puisi novēroju,
Ko darīja dzērumā;
Kas piedzēris zirgu sita,
Tas sit savu līgaviņu.
192 [Kosas C].

56724.

Brāļi mani britulēni,
Kažokos, zābakos;
Kažoks alus dzērājiņš,
Zābaks dubļu bridējiņš.
358 [Rugāju Abr].

56725.

čigu rigu ceļa vīrs,
Kaču rogu krūdzeņā!
Bolti lini vazumā,
Zalta nauda maciņā.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

56726.

Māmiņa vaicāja:
Kur mana Anniņa?
Anniņa krogā,
Kaimiņa rokā.
101 [Dzērves Azp].

56727.

Gribēties gribējās
Man tā sūra brandavīna:
Vai tādēļ gribējās,
Ka bāliņi laidējiņi?
604 [Dažādi iesūtītāji].

★