KĀZAS

7. Izdevas un līgavas vešana (turpinājums)

- 1 -

k) Laimas likums meitai atstāt tēvu, māti un iet tautās; ielīgot kā bitei gatavā namā, kārt šūpuli

17754.

Ai auziņ, ai auziņ,
Mātes meita, mātes meita!
Vējiņš lieca smuidr' auziņu,
Tautas ņēma mātes meitu.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

17755.

Ai Laimiņ licējiņa,
Kā tu biji nolikuse:
Atstāt tēvu, māmuliņu,
Iet pie sveša cilvēciņa.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Dieviņ, tavu likumiņu,
Laimiņ, tavu lēmumiņu:
Atstāj tēvu, māmuliņu,
Iet pie sveša cilvēciņa.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

17756.

Bitei vaļa, meitai vaļa,
Kur tām tika, tur tās gāja:
Bitīt' augstu ozolā,
Meitiņ' tāļu tautiņās.
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

17757.

Bitiņei, meitiņei,
Tiem vietiņa nezinama:
Bitiņ' skrēja tālu ceļu,
Meitiņ' gāja pārnovad'.
222 [Garlenē (Vandzenes pag. Tl)].

17758.

Bitīt, tavu šuvumiņu
Baznīcāi dedzināja;
Māmiņ, tavu lolojumu
Tāl' tautās aizvedīs.
3011 [Pomušas un Ārdzes pagastos (Ceraukstes pag. B)].

17759.

Bitīt' biju jau dzimusi,
Negribēju tēva nama;
Dievs man dos dzīvoklīti,
Gatavā ielienot,
Gatavā kā savā,
Kā bitīte ozolā.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

17760.

Bitīt' liela, bitīt' maza,
Bitīt' šūnu šuvējiņa;
Māsiņ' liela, māsiņ' maza,
Māsiņ' tautu malējiņa.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē], 33 [Pēteŗupē (pie Saulkrastiem Rg)], 421 [Taurupes pagastā (Rg)], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)],
94 [Odzienā, Ļaudonas (Mētrienas pag. Md)], 134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)], 311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

17761.

Bitīt' savu ziedu nes
Par deviņ' ezeriņ';
Memmiņ, tavu meitu ved
Gar deviņ' kungu valsti!
152 [Jērkulē (Krimuldas pag. Rg)].

17762.

Bitīt' skrej augstu mežu,
Savu vietu meklēdam,
Tautu meita pār novadu,
Tautu dēlu meklēdam.
233 [Vandzenē (Vandzemes pag. Tl)].

17763.

Bitiņ' spārnus dzinkstinē
Pie kuplā ozoliņa;
Meitiņ' gāja dziedādama
Pie bagāta tēva dēla.
223 [Iķenē (Vandzenes pag. Tl)].

17764.

Bitītei, māsiņai,
Abām viens padomiņš:
Abas grib ievedamas
Gatavā namiņā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 2 -

17765.

Bitītei, meitiņai
Nevajaga namu liegt,
Tām Dieviņš novēlējis
Gatavā ielīgot.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

17766.

Bitītei, meitiņai,
Tai vietiņas nevajaga:
Tai Dieviņis novēlējis
Gatavā ielīgot.
224 [Kabilē (Kld)].

17767.

Bitītēm, meitiņām,
Tām Dieviņš labu dar':
No gatava izlīgoja,
Gatavā ielīgoja.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

17768.

Bitītēm, meitiņām,
Tām Laimīte labi dara:
Abas divas ielīgoja
Gatavā namiņā.
408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)], 412 [Unguros (Ungurmuižas pag. D)].

17769.

Brīnumiem nevarēju,
Kas par Dieva likumiņu!
Pērn bij rudzi, šogad mieži,
Citu gadu papuvīte;
Pērn bij meita, šogad sieva,
Citu gadu māmuliņa.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

1. Divi gadi papuvīte,
Trešu gadu rugainīte;
Pērngad meita, šogad brūte,
Citu gadu māmuļiņa.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

2. Šogad rudzi, citgad mieži,
Aizcitgadu papuvīte;
Šogad meita, citgad sieva,
Aizcitgadu māmuliņa.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

17770.

Dieviņ, tavu likumiņu,
Dēkliņ, tavu kārumiņu!
Jo mīlēju tautu dēlu
Nekā tēvu, māmuļīti.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Dieviņ, tavi likumiņi,
Laimīt, tavi vēlējumi:
Ja(u) nemīl tēvs māmiņa,
Kā mīlēja tautu dēls.
114 [Biksejā (Blomes pag. Vlk)].

17771.

Dieviņ, tavu likumiņu,
Dēkliņ, tavu kārumiņu:
Mīlēt man tautu dēlu,
Atstāt tēvu, māmuļīti.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

17772.

Dieviņ, tavu likumiņu,
Laimiņ, tavu lēmumiņu!
Svešs ar svešu satikās,
Mīļu mūžu nodzīvoja.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

17773.

Dieviņ, tavu padomiņu,
Laimiņ, tavu likumiņu!
Meita biju, sieva tiku,
No sieviņas māmuliņa.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

17774.

Iet bij man, gājējai,
Es nevaru negājuse,
Es nevaru nodzīvot
Brāleliņa labumā.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

17775.

Iet bij man, gājējam,
I sliktā vietiņā,
Atstāt tēva rudzu klēti
Kā ūdeņa pielijušu.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1. Ieti man tautiņās,
Ir vājā vietiņā,
Jāatstāj brāļa klēts
Kā ūdeņa pielijusi.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

17776.

Iet bij man, gājējai,
I vājā vietiņā,
Atstāt savus brāleliņus
Kā muižā dzīvojot.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

17777.

Iet bij man, gājējam,
Kur vietiņa gadījās,
Atstāt man bāliņos
Dēļiem grieztu istabiņu.
4 [Aijažos].

- 3 -

17778.

Iet man bij, kad aicina,
Pašā darba laiciņā,
Atstāt cirpu uz kopiņas,
Grābeklīti pļaviņā.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

17779.

Iet man bija to celiņu,
Kur augdama nestaigāju;
Klausīt bija to māmiņu,
Ko augdama neredzēju.
348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ietin manim to celīnu,
Lai bij dubļi, lai ūdenis;
Klausīt manim to māmīnu,
Lai tā laba, lai tā ļauna.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

17780.

Iet man bija to celiņu,
Kur es biju negājusi;
Ēst man bija to maizīti,
Kuŗ' bāliņi nearuši.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 112 [Cirstos (Cirstu pag. C)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

17781.

Ieti man to celiņu,
Kuŗu biju negājuse;
Mīlēt man to tautieti,
Kuŗ' augdama neredzēju.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

17782.

Ietan mun, gājējam,
Es nevaru negājuse,
Es nevaru negājuse
Sav' mūžiņa nodzīvot.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

17783.

Ietin man, gājējam,
Es nevaru negājuse,
Man Laimīte uzseguse
Ejamo vilnānīti.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

17784.

Ietin man, gājējam,
Vienu reizu man jāiet,
Vienu reizu man jāiet
No brālīša tautīnās.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

1. Ieti man, gājējami,
Vienu reizi man jāiet,
Vienu reizi man atstāt
Savu tēvu, māmuļīti,
Savu tēvu, māmuļīti,
Savus īstus bāleliņus.
348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

17785.

Es neietu tautiņās,
Būt' māmiņa negājus';
Es nekārtu šūpulīti,
Būt' māmiņa nekārus'.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

1. Neietum tautiņās,
Kad māmiņa negājus';
Nekārtum šūpolīša,
Kad Laimīte nelikus'.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

17786.

Es neietu tautiņās,
Būt' māmiņa negājuse;
Es nesietu zīdautiņu,
Būt' māmiņa nesējuse.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

17787.

Es neietu tautiņās,
Kad māmiņa negājusi;
Kam, māmiņa, pati gāji,
Kam celiņu parādīji?
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

17788.

Es neietu tautiņās,
Kaut māmiņa negājusi;
I māmiņa gan [ar] neietu,
Kaut Laimiņa nelikusi.
1331 [Sikšņu pagastā (Gaujienas pag. Vlk)].

1. Es nekurtu uguntiņas,
Kaut māmiņa nekūrusi;
Es nedotu tautām rokas,
Kaut māmiņa nedevusi;
I māmiņa ar nedotu,
Kaut Laimiņa nelikusi.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

17789.

Kaimiņiem redzējums,
Māmiņai audzējums,
Tāļajam tautiešam
Bija mīļa malējiņa.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

17790.

Kas kaziņu lopu teica,
Kas meitiņu cilvēciņ'?
Kas kazai žogu rauga,
Kas meitai novadiņ'?
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 190 [Kuldīā].

- 4 -

1. Kas kaziņu lopu sauca,
Kas meitiņu cilēciņu?
Kaza lēca par žodziņu,
Meita gāja par novadu.
158 [Rāvā].

17791.

Kuo pyut gryuši, syla prīde,
Na tev' vīnu vēji lūka?
Kuo raud' gauži, tautu meita,
Na tev' vīnu tautys vede:
As muotei vīna meita,
Mani pošu tautys vede.
426 [Sakstagala pag. Rz].

17792.

Miezīts bija, iesals tapa,
No iesala alutiņš;
Meita biju, sieva tapu,
No sieviņas māmulīte.
70 [Briežos (Skujenes pag. C)], 185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)], 226 [Kandavā (Tl)].

1. Villa biju, dzija tapu,
No dzijiņas cimdiņā;
Meita biju, sieva tapu,
No sieviņas māmuliņa.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

17793.

Meitiņāma māsiņām,
Nevajaga novadiņa:
No novada izlīgoja,
Iekš novada ielīgoja.
158 [Rāvā].

17794.

Nepalika kļava lapa
Kur augusi kļaviņā;
Nepaliku, nepaliku
Kur augusi bāliņos.
89 [Leimaņos (pie Vecpiebalgas C)].

17795.

Pie bālīna man neauga
Mūžu maize tīrumā;
Dievs dos man mūžu maizi,
Mūžu maizes devājīn'.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

17796.

Pieder pļava, kad nopļauta,
Jo pieder, kad sagrābta;
Pieder māsa brālīšiem,
Jo pieder tautiņām.
226 [Kandavā (Tl)].

17797.

Priedītai, eglītai,
Tām ir mūžs nezināms;
Meitiņāmi, māsiņām,
Tām ar mūžs nezināms:
Atbrauc tauta, aizved meitu,
Paliek māte raudādam'.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

17798.

Simtu jūdžu bite skrēja
Pa novadu ziedu ņemt;
Simtu jūdžu meitu veda
Pa novadu novadiem.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

17799.

Skuju dēļ lakstīgala
Eglājā nedziedāja;
Tautu dēļ mūs' māsiņa
Bāliņos nedzīvoja.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Skuju dēļ lakstīgala
Eglainēi nedziedāja;
Māršu [Brāļu] dēļ es
māsiņa
Bāliņosi nedzīvoju.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

l) Līgavas izvadīšana no tēva mājām

1) Ardievas, no istabas izejot

17800.

Vai jel, mana mīļa māsa,
Ko jel tava sirde saka?
Tēvs dedzina vaska sveci,
Nu ies tevi pavadīt.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

17801.

Ar Dieviņu, mana laime!
Nu es iešu tautiņās;
Nu es mīšu vaska plānu,
Glāzu durvis virināšu.
188 [(?)].

17802.

Ar Dieviņu nu, māsiņas,
Gana labi dzīvojām;
Jau zemīte līcin līka,
Kājas mirka asarās.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

- 5 -

17803.

Ar Dieviņu nu palieci,
Mana veca dzīvošana!
Dod, Dieviņ, pie tautieša
Man mīlīgu dzīvošanu.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

17804.

Ar Dieviņu paliekat,
Ar godiņu dzīvojat!
Neliekat novārtē
Manu vecu māmuliņu.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

17805.

Ar Dieviņu palieciet,
Māršas, mani bāleliņi,
Nele rītu es atiešu
Jūsu durvju virināt!
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

17806.

Ar Dieviņu šī pusīte,
Mierā ļaužu valodiņas!
Es aiziešu, naidiniece,
Cita kunga tiesiņā.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

17807.

Ar Dieviņu, tēvs māmiņa,
Labu nakti, bālenīti!
Man jāiet tautiņās
Par Laimiņas laidumiņ'.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

17808.

Ar Dieviņu, sīki kārkli,
Vairs es jūsu nelocīšu!
Ar Dieviņu, tēvs māmiņa,
Vairs es jūsu neredzēšu.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

17809.

Ar Dievu, ar Dievu,
Ar mīļu Dievu!
Es ar ar Dievu
Pakaļ iešu.
Dod roku, māmiņ,
Pēdēju reiz',
Lai birst manas gaužas asaras
Virs tavām rociņām!
211 [Rindā (Ances pag. Vp)].

17810.

Ar Dīvu, ar Dīvu,
Dīvoju ļaudis;
Dīvi jeusu prīškā,
Dīvs pakaļā.
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

17811.

Ar Dievu, tētiņš,
Ar Dievu, māmiņa,
Ar Dievu, mazie
Īstie brālīši,
Ar Dievu, mazās
Īstās māsiņas!
Atbrauca tautietis
Ar jumta ratiem,
Sēdēšu ratos
Dziedādama.
231 [Stendē (Stendes pag. Tl)].

17812.

Ar Dievu, tēvs,
Ar, māmulīte!
Doš' tautu dēliņam
Labvakariņu.
224 [Kabilē (Kld)].

1. Ar Dieviņu paliekat,
Mans tēviņis, māmuliņa!
Nu es došu šovakari
Tautām labu vakariņu.
1571 [Virgā (Virgas pag. Lp)].

17813.

Atstāj, dūmaļ(?),
Ej, mās', laukā!
Ņemat ņemdam',
Vedat vezdam'!
213 [Zlēkās (Zlēku pag. Vp)].

17814.

Atveŗati man vārtiņus,
Ir istabas durutiņas,
Neba rītu es atiešu
Jūsu durvju virināt!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

17815.

Ej, māsiņ, brauc, māsiņ,
Atgriezies atpakaļ:
Vēl māmiņa apsolīja
Šodien dot launadziņu.
40-1 (Lapmežciemā).

17816.

Ej, muoseņ, tauteņos,
Jem lazdeņu rūceņuos:
Cyti kūki blēņus tur',
Lozda blēņu neturā.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

- 6 -

17817.

Iziedama tu, māsiņa,
Še atstāj trīs darbiņus:
Atstāj savu slinkumiņu,
Savu dižu niknumiņu,
Atstāj savu lielu miegu
Pie māmiņas aizkrāsnē.
1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)].

17818.

Lādēt dreiži, naraud gauži,
Nakavejs sveši ļauži;
Jau zirdzeņi sasadluot,
Pī vuorteņu sadzenuot.
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

17819.

Māte meitas noraudāja,
Ceplī galvu iebāzusi;
Meit' ardievu pasacīja,
Pa durvīm iziedama.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

17820.

Nāc ārā, man' māršiņa,
Bij man tevis lūgtin lūgt?
Bij manam bāliņam
Pēc tevim gaidīties?
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

17821.

Nāc, māsiņa, vadi mani,
Lai nevada māmuliņa:
Māmuliņa vadīdama
Gauži mani raudināja.
1311 [Apē (Vlk)].

17822.

Nu ar Dievu, bāleliņi,
Vairs pie jums nedzīvošu;
Aiz vārtiem mans celiņš,
Sagrožoti kumeliņi.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

17823.

Nu ar Dievu, labi ļaudis,
Še jūs dumpi neturat!
Projām iešu, labi rašu,
Atpakaļ neatnākšu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

17824.

Nu ar Dievu, nu ar Dievu,
Visi mani bāleniņi!
Nu ar Dievu, vis's vietiņas,
Nu es iešu tautiņas.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

17825.

Nu ar Dievu, tēvs māmiņa,
Es nevaru še palikt,
Man jāiet tas celiņš,
Kur augdama nestaigāju.
190 [Kuldīā].

17826.

Nu ar Dievu, tēvs māmiņa,
Nu es iešu čigānos!
Dancot māku, Dievu lūgte
Par maizītes gabaliņu.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

17827.

Nu iet man, nu iet man,
Nu māmiņa pate raida,
Nu māmiņa pate raida,
Sedlo brāļi kumeliņu.
Iešu, iešu, kā neiešu,
Ko gaidīšu, negājuse?
Vai gaidīšu citu gadu
Citu tautu atjājam?
1821 [Allažās (Raņķu pag. Kld)].

17828.

Vadāt mani vadīdami,
Stādāt mani stādīdami,
Drīz jūs mani pavadāt,
Ne tik drīzi sagaidāt!
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

17829.

Vadāt mani vadīdami,
Stādāt mani stādīdami,
Ne rītā es atiešu
Jūsu doris virināt!
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

17830.

Vadiet mani vadīdami,
Stādiet mani stādīdami;
Vadīdami, stādīdami,
Bāziet maizi kulītē!
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

17831.

Vadi mani, māmiņa,
Par nama slieksni,
Lai vada brālīši
Līdz tautiņām!
346 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 7 -

1. Nāc, māsiņa, vadi mani
Līdz viņami kalniņami!
Lai vada māmiņa
Līdz nama slieksnim;
Lai vada tēviņis
Līdz sētas vārtiem;
Lai vada brālītis
Līdz tautas sētai.
166 [Gramzdā un Smaižos (Gramzdas un Aizviķu pag. Lp)].

2) Līgava piesauc Dievu un Laimu par ceļa šķīrējiem

17832.

Aizt'ec mani tu, Laim'eņa,
Pušu tautu t'eirumā,
Ka kuojeņis naspārtum
Asareņu pal't'eņā!
4223 [Višķu pag. D].

17833.

Brauc, Dieviņ, Dieva dēli,
Man, vecai, vedējos,
Deviņ' bēri kumeliņi,
Zvaigžņu deķi mugurā.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

17834.

Ej, Laimiņa, tu pa priekšu,
Es tavās pēdiņās,
Nelaid mani to celiņu,
Kur aizgāja ļauna diena!
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

17835.

Ej, Laimeņ, tu pa prīšku,
Ka es īšu tauteņuos;
Ej pa prīšku, trauc raseņu
Ar sudobra žagareņu,
Ka(b) kuojeņis naīspārtum
Asareņu pal'teitē!
4221 [Asūnes pag. D].

17836.

Kuo tī zirgi, kuo tī roti
Stuov pi noma duraveņu?
Dīva zirgi, Laimis roti,
Buol'el'eņi juojējeņi.
4282 [Eversmuižā (Ciblas pag. Ldz)].

17837.

Ka(d) es guoju taut'eņuos,
Treis' pa prīšku pasyut'ēju:
Dīva dāli vuortus v'ēre,
Svāta Muora krāslu c'ēl'e,
Eņģels gunt'eņ' i turēje,
Ka(d) nūcēl'e vaiņuc'eņu.
427 [Varakļānu pag. Rz], 4271 [Rēzeknes apr.].

17838.

Kur, Laimiņa, tu sēdēsi,
Kad es iešu tautiņās?
Tai pašā kumeļā,
Villainītes ieloknē.
224 [Kabilē (Kld)].

17839.

Kur, Laimiņa, tu stāvēji,
Kad es gāju tautiņās?
Vidū brāļa pagalmā,
Vērmelīšu krūmiņā.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

1. Ku(r), Laimīt, tu stāvēji,
Ka man jāja precinieki?
Vidū brāļa pagalmiņ',
Vērmelīšu krūmīnā.
Vērmelēm sūri ziedi,
Grūts mūžīns tautīnās.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

17840.

Laimeņ, Laimeņ,
Ša tova gaška!
Škir, Dīveņ, ceļi,
Dūd lobu laimu!
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

17841.

Pastāv' vēl, man' māsiņa,
Lūdz Laimiņu palīgā!
232 [Talsos (Tl)].

17842.

Nāc, Dieviņ, tu ar mani,
Es iestāju gaŗu ceļu;
Ja tu pats nenākdams,
Sūti savus eņģelīšus!
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

17843.

Nāc, Laimiņa, ar manim,
Kad es jāšu tautiņās;
Pacel krēslu, pasēdini,
Pašķir manas villainītes;
Pacel krēslu man, Laimiņa,
Labajā vietiņā!
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

17844.

Saulīt, atsaplaiknājies
Vēl vakara pusītē;
Ai Laimiņa, atskaties,
Man ejot tautiņās!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

- 8 -

17845.

Šķir, Dieviņi, manu ceļu,
Ārdi manu valudiņu!
Es iestāju ar tautāmi
Garajāsi valodās.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

17846.

Šķir, Dieviņu, man celiņu,
Dod laimiņu dzīvojot!
Nu es iešu tās tautās,
Kur ļautiņi nevēlēja.
224 [Kabilē (Kld)].

17847.

Šķir, Dievs, celiņu,
Dod labu laimiņu!
Nu ies māsiņa
Savu namu turēt.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

17848.

Steidzies, Dēkle, traucies, Laime,
Man pa priekšu tautiņās:
Steidzies, Dēkle, vārtus vērt,
Laime, segt villainīti!
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

1. Steidzies, Dēkla, traucies, Laima,
Nu vedīs sērdienīti;
Steidzies, Dēkla, vārtu vērt,
Laima, segt villainīti!
184 [Dūrē (Vārmes pag. Kld)].

17849.

Traucies, Dēkla, traucies, Laima,
Traucies, mana māmuļiņa!
Traucies, Dēkla, vārtus vērt,
Laima, celt kumeļā;
Traucies, mana māmuliņa,
Saver manas villainītes!
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1. Steidzies, Dēkle, steidzies, Laime,
Nu es iešu tautiņās!
Steidzies, Dēkle, vārtus vērt,
Laime, segt villainīti!
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

17850.

Celies, Kārti, celies, Laime,
No ūdeņa, no akmiņ'!
Jo tu biji gan gulējsi,
Li es augu kalpenēm.
213 [Zlēkās (Zlēku pag. Vp)].

17851.

Celies nu, man' meitiņa,
Laime durv's atvērusi;
Nu jāiet tautiņās, -
Palīdz Dievs dzīvojot!
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

3) Līgava vēlas ņemt līdzi tautās savu līksmo dabu, atstāt aiz sevis bēdas un visu ļaunu

17852.

Es to savu vēlīgumu
Bāliņos neatstāju;
Pūrā liku, cieti slēdzu,
Līdza vedu tautiņās.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

17853.

Ļauna diena kājas āva,
Grib ar mani līdzi iet.
Paliec še, ļauna diena,
Ierastā vietiņā!
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

17854.

Līksma daba, laba daba,
Nāc man līdza tautiņās!
Sīvumiņis, dzedrumiņis
Lai palika brālīšos.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

17855.

Lustīt mana, vēlīt mana,
Nāci līdzi tautiņās!
Kā saulīte līdzi tek,
Vai kalniņš, ielejiņa.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

17856.

Lustīt mana, vēlīt mana,
Nāc man līdza tautiņās!
Sirsniņ, mana šķeberīte,
Paliec teju maliņā!
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

1. Lustīt mana, līksmīt mana,
Nāc man līdzi tautiņās!
Dusmiņ, kāda šķeberīte,
Paliec ceļa maliņā!
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

17857.

Māsiņ, savu vēlīgumu
Neatstāj bāliņos,
Tin sagšāi, palagāi,
Liec kamanu galiņā!
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 9 -

17858.

Nesekmīte kājas āva,
Līdza nākt taisījās.
Paliec, mana nesekmīte,
Tēva pirts palāvē!
24 [Lēdurgas draudzē].

17859.

Nosaķeri, tu māsiņa,
Brāļa durvju stenderē,
Pamet bēdas, sirdsēstiņas
Brāļa durvju stenderē!
1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)].

4) Līgavu ceļ kumeļa vai kamanās

17860.

Ai bāliņ, ai bāliņ,
Vai es tev(i) nemīlēju,
Ka tu mani pats iecēli
Svešu ļaužu kamanās?
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

17861.

Ak tu Dievs, laba laime,
Pate māte meitu deva,
Pate veda pie kamanu,
Pat' iecēla kamanās.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

17862.

Apaļš tautu kumeliņš,
Par muguru rasa bira;
Kā man būs tik jaunam
Mugurā nosēdēt?
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

17863.

Ar vilceklu pārvilcinu
Brālītim līgaviņu;
Ko bij man zirgā celt
No tā veca cilvēciņa?
226 [Kandavā (Tl)].

17864.

Brālis rieba, nesarieba,
Es sariebu brālītim,
Es sariebu brālītim
Pašā siena laiciņā:
Pļavā dūru grābeklīti,
Lēcu tautu kumeļā.
190 [Kuldīā].

1. Es sariebu brālītim
Pašā darba laiciņā:
Pļavā dūru grābeklīti,
Kāpu tautu kumeļāi.
Te, brālīti, tava pļava,
Tavs darīts grābeklītis!
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

17865.

Brauc' pie durvju, griež' apkārt
Savas skārda kamaniņas;
Pate lēce tautu meita
Kā irbīte kamanās.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

17866.

Dievs nedeva tādu muļķi
Kā tā mana māmuliņa:
Pate savas vieglas dienas
Uzceļ tautas kumeļā.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

17867.

Es ar savu bāleliņu
Ne vārdiņa nerunāju,
Kam tas mani pats iecēla
Tautu dēla kamanās.
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

17868.

Es domāju savu mūžu
Bez bēdāmi nodzīvot, -
Nu vēl mani tautas cēla
Savā bēdu kumeļā.
232 [Talsos (Tl)].

1. Es cerēju sav' mūžiņu
Bez sirdēsta nodzīvot, -
Nu tik man Laime cēla
Sirdēstiņa kumeļā.
226 [Kandavā (Tl)].

17869.

Es dzīros uzaugdama
Bāleliņu nelūgties;
Sēžos tautu kamanās,
Lūdz' bāliņu raudādama.
21 [Krimuldā (Krimuldas pag. Rg)].

17870.

Es redzēju uz jūriņu
Zelta krēslu līgojam,
Ne tas grima dubenā
Ne sit vilnis maliņā.
Sit, vilnīti maliņā,
Būs manai māsiņai,
Būs manai māsiņai
Uzkāpt tautu kumeļā.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

- 10 -

17871.

Es tev lūdzu, bālelīt,
Cel man' viegli kamanās!
Tautiets, šķelmis, atstellējis
Niedru kaulu kamaniņas.
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

17872.

Gan zināja pati māte,
Kā meitiņu tautās laist:
Satinusi zirnājos,
Ieceļ tautu kamanās.
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

17873.

Griežies, manis kumeliņ,
Pretim tautu klētes dur'!
Kur tā tautas zeltenīte?
Lai nāk kāpt mugurē.
222 [Garlenē (Vandzenes pag. Tl)].

17874.

Gŗūti malti pūŗu maize,
Viegli nesti padusē;
Gŗūti precēt tautu meitu,
Viegli celt kumeļāi.
192 [Lipaiķps (Turlavas pag. Kld)].

17875.

Kā, māsiņa, tu iesēdi
Kalpa vīra kamanās?
Kupli tavi ielociņi,
Šauras kalpa kamaniņas.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 299 [Mežotnē un Švitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)].

1. Kas, māsiņa, tev vēlēja
Sēdēt kalpa kamanās?
Plati tavi brūni svārki,
Šauras kalpa kamaniņas.
Visi tavi radi rauda,
Ka tu kalpa līgaviņa.
- Kam, radiņi, jūs raudat,
Kad es pate neraudāju?
Vai nav rudzi, vai nav mieži
Kalpa vīra klētiņā?
Vai nav govis, vai nav aitas
Kalpa vīra laidarā?
Labāk laba kalpa sieva,
Ne nabaga saimeniece.
Kas bagāta kalpa sieva,
Saujā naudu šķindināja;
Kas nabaga saimeniece,
Saujā slauka asariņas.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

2. Ne lūdzami es nesēdu
Kalpa vīra kamanās:
Šauras kalpa kamaniņas,
Platas manas villainītes.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

17876.

Kas, māsiņ, tev vēlēja
Sēst atraitņa kamanās?
Atraitns gauži raudināja,
Grūši tevi vizināja.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

17877.

Klusu mani tautiets cēla
Savās kriju kamanās.
Situ kāju pie sliecītes,
Lai dzird mani bāleniņi.
265 [Emburgā (Salgales pag. Jg)].

17878.

Ko es biju sariebusi
Baltajami bāliņam?
Pats daveda pie tautāmi,
Pats iecēla kamanās.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

17879.

Kupli mani brūni svārki,
Sarkans rožu vainadziņš;
Gauži raud bāleniņš,
Celdams tautu kamanās.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

17880.

Labs kumeļš bāliņam,
Labs ar tautu dēliņam;
Stundu stāvu domādama,
Katram lēkšu kamanās.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

1. Tautiets jūdza, bāliņš jūdza,
Abi bērus kumeliņus.
Aiz priekiemi nezināju,
Kuŗam kāpti kamanās.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

17881.

Labs kumeļš tautiešam,
Labs manam bāliņam;
Ij es pate nezināju,
Katram lēču kamanās,
Vai es lēču tautiešam,
Vai savam bāliņam.
Labāk lēču tautiešam,
Ne savam bāliņam.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

- 11 -

17882.

Labs kumeļš tautiešam,
Labs manam bāliņam,
I es pati nezināju,
Kuŗam lēkti kamanās.
Labāk lēkšu tautiešam,
Tas vieglāki vizināja.
55 [Mūŗa muižā (Mūrmuižas pag. Vlm)].

1. Labs zirdziņš tautiešam,
Labs manam bāliņam;
Stundu stāvu domādama,
Kuŗam lēkt kamanās.
Labāk lēcu tautiešam,
Tas vieglāk vizinās.
Viegli, šķelmis, vizināja,
Ķīlām ņēma vainadziņu.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

17883.

Labs kumeļš tautiešam,
Labs manam brāliņam;
Stāvēj' brīdi domādama,
Kuŗam lēkšu kamanās.
Dziedādama, drikādama,
Lēču tautu kamanās,
Par galviņu mētādama
Visas ļaužu valodiņas.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

17884.

Labs kumeļš tautiešam,
Labs manam brāliņam;
Stāvēj' brīdi domādama,
Kuŗam lēkšu kamanās.
Dziedādama, drikādama,
Lecu tautu kamanās;
Salustinu svešus ļaudis,
Sarūdinu bāleliņus.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

17885.

Labs kumeļš tautiešam,
Labs manam bāliņam;
Stundu stāvu domādama,
Kuŗam lēkšu kamanās.
Labāk lēcu tautiešam,
Tas mūžam vizinās.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Jūdz tautietis, jūdz brālītis,
Abi bērus kumeliņus;
Sauc tautietis, sauc brālītis:
Nāc, masiņa, kamanās!
Pavaicāju brālītim,
Kuŗam sēsti kamanās.
- Sēd, māsiņa, pie tautieša,
Tas mūžami vizinās,
Tas mūžami vizinās,
Mūžam sānus sildinās;
Tas būs tavs arājiņš,
Mūžam maizes devējiņš.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

17886.

Labs zirdziņš tautiešam,
Labs manam bāliņam;
Stundu stāvu domādama,
Kuŗam lēkšu kamanās.
Labāk lēkšu tautiešam,
Mūžam maizes devājam.
375 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Sirmi zirgi bāliņam.
Sirm' tautiešu neliešam.
Māmiņai pavaicāju,
Kuŗam sēsti kamanās.
- Sēd', meitiņ, tautiešam,
Mūžam maizes devējam!
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

17887.

Labs zirdziņš tautiešam,
Labs manam bāliņam;
Stundu stāvu domādama,
Kuŗam lēkšu kamanās.
Labāk lekšu tautiešam,
Ne savam bāliņam:
Tautiets viegli vizināja,
Bāliņš grūši maldināja.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

17888.

Labs zirdziņš [kumeļš] tautiešam,
Labs manam bāliņam;
Stundu stāvu domādama,
Kuŗam lēkt(i) kamanās.
Labāk lēcu tautiešam,
Ne savam bāliņam:
Tautiets veda visu mūžu,
Bāliņš zemes gabaliņu.
2 [Aderkašos (Taurupes pag. Rg)], 126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

17889.

Labs zirdzīnis [kumelis] tautietama,
Labs manam brālēnam.
Lūdz tautietis, lūdz brālēnis:
Sēd', māsīna, kamanās!
Netīšām es iesēdu
Tautu dēla kamanās.
Tautiets mani vizināja
Līdz Laimīnas nama durvju.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

- 12 -

1. Bāliņš jūdza, tautiets jūdza,
Abi jūdza kumeliņus.
Bāliņš lūdza, tautiets lūdza:
Nāc, māsiņa, kamanās!
Labs kumelis tautiešam,
Labs manam bāliņam.
Labāk sēdu pie bāliņa,
Lai ļautiņi nerunā,
Lai ļautiņi nerunā,
Lai netaisa valodiņu.
Netīšām es iesēdu
Tautu dēla kamanās.
Tautiets mani vizināja
Līdz Laimiņas namdurvīm.
Netīšām es iegāju
Mīļas Laimes istabā.
Mīļa Laime man pacēla
Sievas krēslu apsēsties.
Cel, Laimiņa, nesēdēšu,
Nav man sievas padomiņa.
- Sēdi, sēdi, tautu meita,
Laime tava nesēdēja,
Laimei zirgi piekusuši,
Tev vietiņas meklējot.
Kuŗa meita godu gaida,
Tai Laimiņa kroni pina
Tīra zelta, sidrabiņa,
Dimantiemi piepildīja;
Kuŗa godu negaidīja,
No ērkšķiem darināja,
No ērkšķiem darināja,
Dadžu lapām piepildīja.
37 [Saliešos (Salas pag. Rg)].

2. Netīšāmi iesēdosi
Tautas dēla kamanās;
Tautiets, šķelmis, man' aizveda
Līdz Laimiņas namdurvīm.
Netīšāmi es iegāju
Mīļas Laimas istabā;
Mīļa Laima man pacēla
Sievas krēslu apsēsties.
Nesēdēšu, mīļa Laima,
Nav man sievas padomiņa.
- Sēd', meitiņ, nebaidies,
Doš' tev sievas padomiņu,
Doš' pūrā cimdus, zeķes,
Doš' gosniņas laidarā.
275 [Zemgales novados].

3. Jauna biju, nezināju,
Gāju Laimes pirtiņā;
Laime man krēslu cēla,
Vizuļiem kārstīdama.
Necel, Laime, nesēdēju,
Meita biju, neešu sieva.
- Sēd', meitiņa, nebēdāj',
Sieva būsi, kad dzīvosi.
Es tev došu simtu govju,
Simtu baltu vilnānīšu;
I tavam brūtgānam
Pieci bēri kumeliņi.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

4. Netīšām es iegāju
Mīļas Laimes kambarī;
Mīļa Laime man pacēla
Sievas krēslu atsēsties.
Mīļa Laime, nesēdēšu,
Sievas goda nevajaga.
112 [Cirstos (Cirstu pag. C)].

5. Netīšām es iegāju
Mīļas Māŗas istabā;
Mīļa Māŗa man pacēla
Sievas krēslu apsēsties.
Nesēdēsu, mīļa Māŗa,
Man nav sievas padomiņa.
- Sēd', meitiņa, būsi sieva,
Došu sievas padomiņu.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

6. Netīšām es iegāju
Mīļas Māŗas pirtiņā.
Mīļa Māŗa man pacēla
Sievas krēslu sēdēšan'.
Vai Dieviņ, nesēdēšu,
Man nav sievas vajadzība.
- Sēd', meitiņa, nebīsties,
Būsi sieva dzīvodama.
21 [Krimuldā (Krimuldas pag. Rg)].

17890.

Lielu riņķi apkārt griezu
Ap tautieša kamanām:
Tautiešam kamaniņas
Pillas gaužu asariņu.
115 [Jaunbilskā (Bilskas pag. Vlk)].

17891.

Māmiņ' savas vieglas dienas
Ieceļ tautas kamanās.
Birst man gaužas asariņas
Uz māmiņas rociņām.
40-1 (Bigauņciemā).

- 13 -

17892.

Māmiņ, tavu muļķa prātu
Uz vecām dieniņām:
Pate savas liegas dienas
Uzceļ tautu kumeļē.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

17893.

Māsa raud istabā,
Brāļi dīda kumeliņu.
Nāc, brālīti, sniedz rociņu,
Uzcel tautu kumeļā!
224 [Kabilē (Kld)].

17894.

Māte savas vieglas dienas
Iecēlusi kamanās;
Iecēlusi kamanāsi,
Raud, galviņu saņēmusi.
282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)].

17895.

Māte savas vieglas dienas
Ieceļ tautu kamanās.
Izaudzina, izbaltina,
Dod tautāmi melnināt.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

17896.

Mana veca māmuļīte
Dzina mani tautiņās;
Pate savas vieglas dienas
Uzceļ tautu kumeļāi.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

17897.

Mani balti bāleliņi,
Griežat zirgus pie durīm,
Lei tā ciema dzeltainīte
Iesēdāsi kamanās.
288 [Bornsmindē (Īslīces pag. B)].

1. Vedat, brāļi, kumeliņu
Pie tautiņu nama duru,
Lai tā tautu pezerīte
Pezerēja mugurā.
226 [Kandavā (Tl)].

17898.

Mans laiciņš nodzīvots
Valkāt zīļu vainadziņu.
Tautu dēls atsūtīja
Patīkamu kumeliņu.
Pļavā dūru grābeklīti,
Sēžos tautu kumeļā.
1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)].

17899.

Manu baltu bāleliņu,
Kā tev manis žēl nebija?
Pats tautām izsolīji,
Pats iecēli kamanās.
24 [Lēdurgas draudzē].

17900.

Manu mīļu bāleniņu,
Kā tev manis žēl nebija?
Pats iecēla dziedādamis
Tautu dēla kamanās.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

17901.

Nāc, māmiņa, sniedz rociņu,
Nu ceļ tautas kamanās,
Lai birst manas asariņas
Uz tavām(i) rociņām.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)], 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 163 [Dzērvē (Dzērves pag. Azp)], 181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)], 191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)], 266 [Jelgavā],
276 [Sesavā (Sesavas pag. Jg)], 278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)], 281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)], 290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)], 298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)], 299 [Mežotnē un Švitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)], 3011 [Pomušas un Ārdzes pagastos (Ceraukstes pag. B)],
303 [Svitnē (Svitenes pag. B)], 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1. Trauc, māmiņa, dod rociņu,
Tautas cēla kumeļā,
Lai birst manas asariņas
Uz tavāmi rociņām.
224 [Kabilē (Kld)].

17902.

Nesēd' vis, tautu meita
Pie maniemi kamanās!
Ne tev tādi brūni svārki,
Ne tik baltas villainītes.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

17903.

Nesēd' vis, man' māsiņa,
Tautu celta, kamanās;
Kad cels tavi bāleniņi,
Tad sēd' tautu kamanās!
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

1. Nesēdēšu, nesēdēsu,
Tautu celta, kamanās;
Kad cels mani bāleniņi,
Tad sēdēšu raudādama.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

17904.

Nesteidzies, man' māsiņ,
Pate lēkt kamanās;
Gaid' bāliņu ieceļot,
Tautas dēlu izceļot!
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

- 14 -

17905.

Nevilšām iesēdos
Kalpa puiša kamanās;
Abās rokās pilni pirksti
Zelta grieztu gredzeniņu,
Kājas sala kurpītēs,
Pirksti zelta gredzenos.
232 [Talsos (Tl)].

17906.

Nu vēl mani brāļi liedz,
Kad ceļ tautas kumeļā.
Kur, bāliņi, tad bijāt,
Kad tautām roku devu?
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

17906¹.

Ozolam cieta serde,
Vēl jo cieta man sirsniņa,
Vēl jo cieta man sirsniņa,
Sēdot tautu kumeļā.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

17907.

Pašu laik', pašu laik'
Cels māsiņu kamanās;
Nu paliks bāleliņi
Pie stenderes raudādami.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

1. Gauži rauda brāleliņis,
Uz durviemi atspiedies:
Pašu laiku sveši ļaudis
Cels māsiņu kamanās.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

2. Tūdalīn, tagadīn
Celšu meitu kamanās;
Tēvs ar māti noraudāja,
Pie stenderes stāvēdami.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

17908.

Pats māsiņu audzināju,
Pats diženi pavadīju;
Pats iecēlu raudādams
Tautu dēla kamanās.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

17909.

Pie brālīša dzīvodama,
Māsas vārda nedzirdēju;
Kad ceļ tautas kumeļā,
Tad brālītis māsu sauca.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

1. Es uzaugu pie brālīša,
Māsas vārdu nedzirdēju;
Sēdu tautu kumeļā,
Tad brālītis māsu sauca,
Tad brālītis māsu sauca,
Raud, iemauktus turēdams.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)], 246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

17910.

Pie durvīm es dagriežu
Rakstītās kamaniņas,
Ietecēja tautu meita
Kā irbīte spostiņā.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

1. Pie durvīm es piegriezu
Savu skaistu kumeliņu;
Pat' ielēca tautu meita
Kā sniedzīte kamanās.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

17911.

Pieci bēri apsegloti
Pie brālīša nama doru.
Es vaicāju brālītim,
Kuŗam kāpšu mugurā.
- Kāp, māsiņa, tam bērim,
Kam sagšiņa mugurā!
224 [Kabilē (Kld)].

1. Div' pelēki kumeliņi
Pie durvīm apsedloti.
Iztek māsa raudādama:
Kuŗam kāpšu mugurā?
- Kāp, māsiņ, tam zirgam,
Kam raibīte virs sedliem!
353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

17912.

Saka māti gudru sievu, -
Kāds māmiņas gudrumiņš!
Pate savas vieglas dienas
Ieceļ tautu kamanās.
384 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Teica gudru meitu māti, -
Kas no viņas gudrībiņas?
Pate savas vieglas dienas
Uzceļ tautu kumeļā.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

2. Teica māti gudru sievu, -
Teba mātes gudrumiņis!
Atdod savas vieglas dienas
Tautu dēla rociņā.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

- 15 -

17913.

Sakarmenča māmuliņa!
Bij meitiņu audzējuse:
Pieci vīri, seši zirgi
Nevar gūžu kustināt.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

1. Paldievs saku māmiņai
Par pupiņa devumiņu:
Pieci zirgi, seši vīri
Nevar gūžu kustināt.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

2. Tā bij laba meitu māte,
Tā māk meitas audzināt:
Pieci vīri, seši zirgi
Nevar gūžu kustināt.
240 [Bikstos (Bikstu pag. Tk)].

17914.

Žēl man bija tās māsiņas,
To necēlu kumeļā;
Tai pacēlu liepas krēslu,
Lai kāpj pate kumeļā.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Paši brāļi sav' māsiņu
Neceļati kumeļā;
Paceļati zīļu krēslu,
Lai kāpj pati raudādam!
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

17915.

Sēd', puķīt, kamanās,
Ar bērīti vižināju;
To i pašu sēdējumu
Būsi mana ļaudaviņa.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

17916.

Sēdi, sēdi, tautu meita,
Bērajā kumeļā;
Zīda puški locījās
Zem kumeļa kājiņām.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

17917.

Sēd', tautu māmiņa,
Zem zirga astes;
Lai sēd māsiņa
Kamanu vidū.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

17918.

Sēsties, tūža, kamanās,
Ko tik ilgi tūžojies?
Mans bāliņš piesacīja,
Nebūs ilgi kavēties.
1331 [Sikšņu pagastā (Gaujienas pag. Vlk)].

17919.

Situ kāju pie sliecītes,
Lecu viegli kamanās;
Nu ar Dievu, tēvs māmiņa,
Nu man savs žēlotājs!
292 [Gliebavā (Lietuvā)].

17920.

Situ plaukstas dziedādama,
Lecu tautu kamanās,
Salustinu svešus ļaudis,
Sagaudinu bāleliņu.
408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)], 412 [Unguros (Ungurmuižas pag. D)].

1. Es ielēcu pusauguse
Zēģelnieku laiviņāi;
Sasmīdinu svešus ļaudis,
Saraudinu bāleliņus.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

2. Netīšām es ielēcu
Kalpa puiša kamaņās;
Pasmīdinu svešus ļaudis,
Parūdinu māmuliņu.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

17921.

Smuka, jauna mūs' māsiņa
Sēd atraikņa kamanās;
Atraiknīšu kamaniņas
Pilnas gaužu asariņu.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

17922.

Smuks puisīts, sirms zirdziņš
Veda mani vizināt.
Labāk sēžu pie bāliņa,
Ni tautieša kamanās.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

17923.

Sidrabota izgreznota,
Sēsties ceļa maliņā;
Kam snātnīte, vilnainīte,
Sēd' manās kamanās!
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

17924.

Tā, brālīši, nedarāt,
Kā vakar runājāt:
Solīj' mani tautām dote,
Paši celte kumeļā.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

17925.

Tautām sēdu kamanās,
Atskatos atpakaļ,
Atskatos atpakaļ,
Vai nāk māte pakaļā:
Vēl nītīt nemācēju
četru nīšu audekliņu.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

- 16 -

17926.

Tautiņām lieli prieki,
Ka es augu sīka maza:
Lēti pirkt(i) no māmiņas,
Viegli celt(i) kamanās.
272 [Lielplatonē (Lielplatones pag. Jg)].

17927.

Tautu dēls lielījās
Šķērsu kraut kamanās;
Saka Laime stāvēdama:
I gaŗām neieliksi!
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

17928.

Tautu dēlis, mans bāliņš,
Abi jūdza kumeliņus.
Tautiets sauca, bāliņš sauca:
Sēd', māsiņa, kamanās!
Stāvu stundu domādama,
Kuŗam sēst kamanās.
Labāk sēdu pie bāliņa,
Lai ļautiņi nesmejās,
Lai ļautiņi nesmejās,
Lai valodu nerunā.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)], 299 [Mežotnē un Švitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)].

1. Tautiets sauca, bāliņš sauca:
Sēd', māsiņa, kamanās!
Labāk sēdu pie bāliņa,
Lai ļautiņi nerunā,
Lai ļautiņi nerunā,
Lai neklīda valodiņa.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

17929.

Viegli gāju, cilājos,
Viegl' uzlēcu kumeļam:
Mani mazu māmuliņa
Kviešu maizi ēdināja.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

17930.

Viegli mani brāļi cēla
Baltās kriju kamanās;
Vēl vieglāki tautiets cēla,
Zināj' mūža malējiņu.
216 [Ventspilī].

17931.

Viegli mani bāliņš cēla
Tautu dēl kumeļā;
Vēl jo viegli tas nocēla,
Kam kumeļis piederēja.
216 [Ventspilī], 2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

5) Līgavas vietā iesēdusies rīku meita

17932.

Kāp laukāje, rīku meita,
No manāmi kamanām:
Tev jau bija melni spaņņi,
Melns krekliņis mugurā,
Negrib mans kumeliņš
Melnus sviedrus vizināt.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

6) Brāļu skumjas un tautu prieks, kad līgava jau iesēdusies, jau tautu rokā

17933.

Ķizi ķizi vanagam,
Zīle brēca kaņepēs;
Ķizi ķizi brālītim,
Māsa tautu rociņā.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ķiza ķiza vanagam,
Balta vista kaņepēs;
Ķiza ķiza brālītim,
Māsiņ' gāja tautiņās.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

17934.

Liepiņ, tavu platu lapu,
Neredz saules uzlecam;
Māsiņ, tavu villainīšu,
Neredz tavu kumeliņu!
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

1. Bērziņ, tavu kuplumiņu,
Ne zemīti neredzēja;
Māsiņ, tavu villainīti,
Neredz tautu kumeliņu!
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

2. Ozoliņ, zīļu tavu,
Ne lapiņu neredzēja;
Māsiņ, tavu villānīšu,
Neredz tautu kumeliņu!
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

17935.

Nu liedz brāļi, nu liedz māsas,
Kad es tautu kumeļē.
Kur bijāt nelieguši
Pirmāk tautu nākumam?
353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 17 -

17936.

Tautas mani braukšus veda,
Sīku mazu dēvēdami;
Triji svārki, trīs villaines, -
Pilnas tautu kamaniņas.
216 [Ventspilī].

17937.

Trūvējiet, bāleliņi,
Māsa tautu rociņā,
Paklājiet trūves deķi
Pa kumeļa kājiņām!
394 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

17938.

Trūvējiet, bāleliņi,
Māsiņ' tautu rociņā,
Apsieniet melnu lenti
Ap to caunu cepurīti!
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

1. Trūvējam, mēs bāliņi,
Tautu galda galiņā,
Sasienam mellas bantes
Ap tām cauņu cepurēm!
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

7) Brālis padzirda māsu kamanās; zīles kanna

17939.

Brālīts man dzert atnesa
Rakstītāi kanniņā;
Tautiets man atsūtīja
Norakstītu kumeliņu.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

17940.

As naītu taut'eņuos,
Z'eil'is konnas nadzārus'e,
Lai z'eil'eit'a nadzīduoja
Pa lobai rūc'eņai.
4271 [Rēzeknes apr.].

8) Māte vēl uzsedz meitai kamanās villaini un galīgi atvadās

17941.

Es savai māmiņai
Mīlamā meita biju;
Iesēst' tautu kamanās,
Vēl apsedza villānīti.
215 [Ugālē (Ugāles pag. Vp)].

1. Gan es biju mīlējusi
Tai savai māmiņai:
Jau es tautu kamanās,
Vēl uzsedza villainīti.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

17942.

Māmiņ', mani vadīdama,
Ielocīja man svārciņus;
Tā sacīja locīdama:
Lai nu loka tautu dēls,
Lai nu loka tautu dēls,
Visu mūžu dzīvojot.
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

17943.

Māmiņ' manim sagšu sedza,
Pa vārtiemi vadīdama;
Birst man gaužas asariņas
Uz māmiņas rociņām.
220 [Dursupē (Zentenes pag. Tl)], 363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

17944.

Mīļi lūdzu, bāleliņ,
Patur' manu kumeliņu!
Vēl palika māmiņam
Labas dienas neatdotas.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

17945.

Nu iet man, nu iet man,
Nu māmiņa pate raida;
Nu māmiņa pate sedza
Man ejamas villainītes.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

17946.

Pate māte gan zināja,
Ka tā deva slinku meitu:
Satin' kājas zirnājos,
Ievīstīja kamanās.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

17947.

Sasprauž, māte, villainītes,
Es kumeļa mugurā,
Lai rit manas asariņas
Uz tavām rociņām!
216 [Ventspilī].

17948.

Turat, tautas, kumeliņu,
Lai pasaucu māmuliņu:
Aizamirsa villāniņa
Mātes pūra dibinā.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

- 18 -

17949.

Vīksti mani, māmulīte,
Tautu dēla kamanās,
Lai birst manas asariņas
Uz tavām rociņām!
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

9) Tautietis uzsedz līgavai savus svārkus, ietin kājas kažokā

17950.

Brūni svārki dārgas naudas,
Sedz' uz savu līgaviņu;
Lai svīnās tie brūni svārki,
Lai silst mana līgaviņ'.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

17951.

Gana dārgu svārku pirku,
Vēl apsedzu līgaviņu;
Sprīdi metu, orti devu,
Pusdālderi olektē.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

17952.

Nu redzu, nu es redzu,
Bāliņš mīl tautu meitu,
Viņu pašu kleipē ņem,
Kājas tin nēzdogē.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

17953.

Vēl nebija mūs' māsiņa
Zirgu deķa valkājusi,
Nu uzsedza vedējmāte
Zirgu deķi mugurā.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

10) Piekodina līgavai un līgavas vedējam ceļā uzmanīgi vadīt zirgu

17954.

Jāj, māsiņa, niedres tiltu,
Sarauj galvu kumeļam,
Lai tas tevi nenosvieda,
Niedoliņas kodīdams.
188 [(?)].

17955.

Pasamāci, tautu dēls,
Līgaviņu vizināt:
Brauc no kalna lejiņā,
Satur' savu kumeliņu!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

11) Brālis vai māte atveŗ vārtus

17956.

Vai brālīti, vai brālīti,
Kā tev manis žēl nebija?
Atveŗ vārtus līdz galam,
Rāda ceļu uz tautām.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

17957.

Vai māmiņa, vai māmiņa,
Ko es teva ļaunu daru?
Sedz villaini, atver vārtus,
Parād' ceļu uz tautām.
249 [Reņķu muižā (Zebrenes pag. Tk)].

17958.

Ak tu suņa bāleliņ,
Mani vienu raidīdams!
Atvēruši vaŗa vārtus,
Raida vienu tautiņās.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

17959.

Brāliņš, māsu vadīdams,
Atceļ vārtus līdz galam:
Ej nu, mana darbeniece,
Mana dubļu bridējiņa!
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

17960.

Brālis maizes vairs nedeva
Man, vienai māsiņai,
Atveŗ vārtus līdz galam,
Rāda ceļu uz tautām.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

17961.

Gauži raud māmulīte,
Pie vārtiem stāvēdama.
Neraud', mana māmulīte,
Rītā nākšu atpakaļ!
360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

17962.

Kādu ļauni izdarīju
Es savami bāliņam:
Tumša nakts, lietus lija,
Mani sūta pa vārtiem.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

17963.

Ko es biju sariebuse
Baltajam bāliņam:
Atceļ vārtus līdz galam,
Rāda ceļu uz tautām.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

- 19 -

17964.

Liku, liku mātes vaļu,
Redz ko māte padarīja:
Pa vārtiem izstellēja
Prāvāko malējiņu.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

17965.

Māte, mani vadīdama,
Pa galami vārtus vēra.
Es, māmiņa, tavs bērniņš,
Vai es vairs neatnākšu?
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

17966.

Mana veca māmulīte
Raud, galviņu saņēmuse:
Pate savu vieglu dienu
Pa vārtiem izvadīja.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

17967.

Nu jau redzu, nu jau redzu:
Vairs pie mātes nepalikšu:
Atceļ vārtus līdz galam,
Rād' man ceļu tautiņās.
190 [Kuldīā].

17968.

Sakās māte gudr' esot,
Redz ko māte padarīja:
Pate savu vieglu dienu
Pa vārtiem pavadīja.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Lai vilkam tā gudrība,
Kas tai meitu māmiņai!
Pate savu vieglu dienu
Pa vārtiem izvadīja.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

17969.

Zināms bija mans celiņš,
Zināms vārtu vērējiņš:
Uz tautām mans celiņš,
Bāliņš vārtu vērējiņš.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)], 228 [Oktē (Vandzenes pag. Tl)].

1. Teci rikšus, kumeliņ,
Pa to ceļa gabaliņu!
Zināms manim tas celiņš,
Zināms vārtu vērējiņš:
Uz tautām mans celiņš,
Brālīts vārtu vērējiņš.
1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)].

17970.

Sveši ļaudis tā nedara,
Kā dar' mani bāleliņi:
Atveŗ durvis līdz galam,
Rāda ceļu tautiņās.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

17971.

Tipat man, tas pats man,
Kaut gan tēva klausījuse,
Tikpat mani bāleniņi
Pa vārtiem izstellēja.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

1. Tas pats man, tas pats man,
Kaut ir gana klausījusi,
Tikpat mani bāleliņi
Pa vārtiem pavadīja.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

12) Līgavas vedējs lecina zirgu ar joni no durvīm prom

17972.

Ak tu šķelmis tautu dēls,
Tavu strauju kumeliņu!
Es savai māsiņai
Puškus vieni pamanīju.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

17973.

Ar dūrīti es nositu
Tautu dēla kumeliņu,
Kam tas daiļi netecēja
No bāliņa rijas durvju.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

17974.

Ar dūrīti es nositu
Tautu dēla kumeliņu,
Ka tas mani drīz norāve
No bāliņa rijas durīm.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

17975.

Ar dūrīti es nositu
Tautu dēla kumeliņu:
Puškieloku nepavilka,
Ne vēl manu augumiņu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

17976.

Kā vējiņš es aizskrēju
Ar to savu vedamo,
Ar to savu vedamo,
Ar bāliņa līgaviņu.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

- 20 -

17977.

Žvakstējās tautu meita,
Kad iesviežu kamanās;
Šmīkstējās linu pīcka,
Kad iešāvu kumeļam.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Pūtējās tautu meita,
Kamanās ielecot;
Šmīkstējās kumeļam
Smalka lina pātadziņa.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

17978.

Tautu dēla kumelinis
Trīs reiziņas stāvu lēca,
Trīs reiziņas stāvu lēca
Pie bāliņa [tautieša] namdurēm.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

17979.

Vedējiņi, vedējiņi,
Sargāt savas muguriņas!
Bāleniņu diņķavnīca
Pucēs jūsu muguriņas.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

17980.

Vilki, zvēri lai apēda
Tautu dēla kumeliņu,
Ka tas mani drīz norāva
No bāliņa rijas duru.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13) Līgavu ved laivā

17981.

Ar Dieviņu, tēvs māmiņa,
Nu es kāpu laiviņāi!
Atskatosi atpakaļ,
Kas raud žēli pakaļā.
Tēvs māmiņa žēli raud,
Vēl jo žēli bāleliņi.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

17982.

Ar puķīti laivu īru
Pret mīlīgu mātes meitu;
Zied puķīte, skrien laiviņa,
Pats aiz lustes nevarēju.
354 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

17983.

Ar puķīti laivu īru
Pretī savu līgaviņu,
Lai nāk mana līgaviņa,
Kā puķīte ziedēdama.
58 [Rozbeķos (Rozulas pag. C)].

1. Ar puķīti laivu īru
Pretim meitu māmulīti;
Pretim nāca meitu māte,
Kā ieviņa ziedēdama.
177 [Sakaslejā-Apriķos (Apriķu pag. Azp)].

17984.

Aug manam bāliņam
Aiz upītes līgaviņa;
Kumeliņa nejūgsim,
Ar laiviņu atvesim.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Aug manam bāliņam
Aiz ezera līgaviņa;
Ar laiviņu atīrām,
Kumeliņu nejūdzām.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

17985.

Es iesēdu ar tautieti
Baltāi ziedu laiviņāi.
Māte raud pakaļāi
Ar jaunām māsiņām;
Māte raud vieglas dienas,
Māsas zīļu vaiņadziņa.
Kam, māsiņas, jūs raudat,
Pārsūtīšu vaiņadziņu,
Pārsūtīšu vaiņadziņu
Ar jaunaju dieverīti;
Mūziņāi nepārsūtu
Māmiņai vieglas dienas.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

1. Iesasēdu laiviņā
Pie dižana tēva dēla.
Ataskatu atpakaļ,
Kas pēc mani gauži raud.
Raud māmiņa maliņā
Ar divām māsiņām.
Ne māsiņas mani raud,
Raud skaistā vainedziņ'.
Neraudiet, jūs māsiņas,
Es vainagu atstellēšu
Ar veco bāleliņu,
Ar jauno dieverstiņu,
Ar jauno dieverstiņu
Zobeniņa galiņā.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

17986.

Ko tā man laba dara,
Straujupīte lejiņā?
Pērn nonesa siena kaudzi,
Šorudeni grābējiņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

- 21 -

1. Kādu labu upe dara,
Gaŗām sētu tecēdama?
Aiznes dažu siena vālu,
Dažu siena kasējiņu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

17987.

Netīšām es iegāju
Neveiklīša laiviņā.
Neveiklīšam skaista laiva,
Pilna ziedu piebiruse.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Pati māsiņ' i ielēca
Atraiknīša laiviņā;
Atraikņam salta laiva,
Krūkļa ziedu piebiruse.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

17988.

Stāvu lēcu laiviņā
Pie dižena tēva dēla,
Atstāj' vecu māmuliņu
Raudot gauži maliņā.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Iesasēdu laiviņā
Pie dižena tautu dēla;
Paliek mana māmuliņa
Maliņāi raudādama.
102 [Saikavā (Saikavas pag. Md)].

17989.

Stāvu lēcu laiviņāi
Pie staltaja tēva dēla;
Ne ardievu nepateicu
Mīļajami bāliņam.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

17990.

Stāvu stāvu laiviņā
Kā niedrīte ezerā,
Sveši ļaudis īrejiņi,
Ne baltie bāleliņi.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

17991.

Stāvu stāvu laiviņā,
Lai nemirka villainīte,
Sveši ļaudis īrejiņi,
Nevaid mani bāleliņi.
348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

17992.

Tautiets mani aicināja
Savā ziedu laiviņā;
Man pašai ziedu laiva,
Div' bāliņi īrējiņi.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Tautu dēls mani vīla
Savā skuju laiviņā;
Man pašai ziedu laiva,
Div' bāliņi īrējiņi.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

17993.

Tautiets mani aicināja
Savā ziedu laiviņā.
Tev, tautieti, ziedu laiva
Pilna gaužu asariņu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

m) Brāļi pavada māsu tautās

1) Māsa aicina brāļus līdz un gaužas, ja brāļi nepavada

17994.

Aun, brālīti, žigli kājas,
Man nav vaļas kavēties:
Kumeliņš sasedlots,
Ceļa galiņš uzmeklēts.
1311 [Apē (Vlk)].

17995.

Auj, sunīti, baltas kājas,
Nāc līdzāi tautiņās!
Nav neviena bāleliņa,
Kas nāk līdzi tautiņās.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

17996.

Aun, sunīti, baltas kājas,
Nāc man līdzi tautiņās!
Ne māršiņa pate nāca,
Ne laiž manu bāleniņu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)], 172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

1. Priedes, egles, taisāties,
Nākat līdzi tautiņās!
Ne māršiņa pate nāca,
Ne laiž mana bāleliņa.
224 [Kabilē (Kld)].

17997.

Aunies kājas, māršas greile,
Nāc man līdz tautiņās!
Man' adīklu vācelīti
Kājām spēri pabeņķē.
226 [Kandavā (Tl)].

- 22 -

17997¹.

Bāliņ, vaska ritulīti,
Tev ar mani līdza iet:
Būs man berga tautu māte,
Es pie tevis remdēšos.
3011 [Pomušas un Ārdzes pagastos (Ceraukstes pag. B)].

17998.

Bāliņš līdzi man nenāca, -
Nav pūriņš darināts.
Nāc, bāliņu, tu man līdzi,
Tu kauniņa neredzēsi:
Tu gul' miegu, atmiedziņu,
Es pūriņu darināju.
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

17999.

Bāliņš mans jaunākais,
Nāc man līdz tautiņās!
Ja nenāci tautās līdz,
Nāc jel manis pavadīt,
Nāc jel manis pavadīt
Līdz tautieša vārtiņiem.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

18000.

Dedz, skaliņ nomalīti,
Jāj, nozares bāleliņ!
Vai nomals ni skaliņš,
Vai nozars ni bāliņš?
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

18001.

Es neiešu tautiņās
Bez vecaja bāleliņa:
Mans vecais bāleliņš
Kā pēkons ducināja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Es neiešu tautiņās
Bez māmiņas bāleliņu:
Mātes brāļi tautiņās
Kā pērkoņi ducināja.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

18002.

Es neietu tautiņās
Bez īstaja bāleliņa:
Mans īstais bāleliņš
Ar mērenu(?) zobentiņu.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

18003.

Līdza līdza, bāleniņi,
Ar māsiņu tautiņās;
Kur ir kalni, ielejiņas,
Saturat kumeliņu!
282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)].

18004.

Līdza līdza, mēnestiņ,
Ar vakara zvaigznītēm;
Līdza līdza, bāleliņ,
Ar māsiņu tautiņās!
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

18005.

Māsiņ, zelta droztaliņ,
Nu tu iesi tautiņās!
- Bāliņ, putu gabaliņ,
Tev būs mani pavadīt!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

1. Māsiņ, zelta droztaliņ,
Nu tu iesi tautiņās!
- Bāliņ, putu gabaliņ,
Tev būs nākt panāksnos,
Tev būs nākt panāksnos,
Pirkt man zelta dukātiņu.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

2. Māsiņ, zelta droztaliņa,
Tev jāieti tautiņās.
- Brālīt, vaska rituliņi,
Tev būs līdza ritināt,
Tev būs līdza ritināt
Seši bēri kumeliņi,
Seši bēri kumeliņi,
četri kalti ratutiņi.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

3. Māsiņ, zelta droztaliņ,
Vedīs tevi šoruden!
- Bāliņ, putu gabaliņ,
Tev būs jāt panākstos;
Tev būs mest zelta naudu,
Lai met citi sudrabiņu.
21 [Krimuldā (Krimuldas pag. Rg)].

4. Māsiņ, zelta nodariņ,
Ves tev' tautas šoruden!- Brālīt, vasku ripulīt,
Tev būs iet panāksnos.
- Iešu, iešu, kā neiešu
Māsiņai panāksnos,
Mešu, mešu, kā nemešu
Divi vaŗa gabaliņi.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

5. Māsiņ mana mārpuķīte,
Vedīs tevi šoruden!
- Brālīt manu dievkociņu,
Tev jāiet panāksnos,
Tev jāmet zelta nauda,
Lai met citi sudrabiņ'.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

- 23 -

18006.

Nākat līdzi, bāleliņi,
Es nedrīkstu viena jāt:
Augsti kalni, ātri zirgi,
Piedzēruši vedējiņi.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)], 196 [Rendā (Rendas pag. Kld)], 246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

18007.

Nāc ar mani, bāleniņ,
Tu kauniņa neredzēji,
Man māmiņa pūru deve,
Ar kājiņu piemīdama.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

18008.

Palaid mani, brāleniņ,
Par šo pura gabaliņu!
Tautiņām maza bēda,
Ka noslīktu ūdenī.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

18009.

Saucu vēju vētīdama,
Klāju baltu paladziņu;
Saucu, tautu aizvedama:
Nākat līdzi, bāleliņi!
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

18010.

Sniķerīši, zāģerīši,
Līdz ar mani tautiņās!
Māte deva lielu pūru,
Nelien tautu klētiņā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

18011.

Sniķerīši, zāģerīši,
Līdz ar mani tautiņās!
Zarots mans vaiņadziņš,
Nelied tautu klētiņā.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

1. Es neietu tautiņās
Bez sniķeŗa bāleliņa:
Zemas tautas klētes doris,
Zarots manis vaiņadziņis.
Zeltu lauzu ieiedama,
Sudrabiņu iziedama,
Tā man bija visai žēl,
Ko nolauzu ieejot.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

2. Es neietu tautiņās
Bez sniķeŗa bāleniņa:
Zemas tautu klētes durvis,
Zarots manis vaiņadziņis;
Zaru lauzu ieiedama,
Otru lauzu iziedama.
Ko nolauzu ieiedama,
Maksās mani bāleniņi;
Ko nolauzu iziedama,
To mūžāi nedabošu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

3. Sniķerīti, dreimanīti
Līdza vedu panākstos:
Zemas tautu klētes duris,
Zarots mans vaiņaciņš,
Lūst zariņi ieejot,
Lūst zariņi izejot.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

18012.

Sniķerīt, zāģerīt,
Nāc man līdz tautiņās:
Šauras tautu klēšu duris,
Kupli mani ielociņi.
133 [Palsmanē (Palsmaņa pag. Vlk)].

18013.

Steidzies droši, brāleliņ,
Pēc manim tautiņās!
Man, brāliņ, pilns pūriņš,
Daili vien gabaliņi.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

18014.

Taisāties, pošaties,
Mani pieci bāleliņi,
Div' tūlīn vakarā,
Trīs no rīta saulītē.
226 [Kandavā (Tl)].

1. Visi pieci bāleliņi
Līdz ar mani tautiņās:
Divi līdzi vakarā,
Trīs rītā saulītē.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

18015.

Taisāties, raidāties,
Mani pieci bāleniņi:
Divi man līdze nāce,
Trīs ar pūru pakaļē.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

18016.

Tēva brāli, mātes brāli,
Nāc man līdzi tautiņās!
Tautās tādi biķerīši
Klauvējami, klapējami.
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)].

- 24 -

18017.

To skaliņu dedzināju,
Kuris man gaiši deg;
To brāliņu bildināju,
Kuŗam jauka valodiņa.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

18018.

Tumsā iedama,
Skaliņu lauzu;
Tautās iedama,
Brālīti saucu.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

18019.

Citim dedza zaļa malka,
Man nededza sausumīn';
Citim nāca sveši ļaudis,
Man nenāca bālelīn'.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

2) Brāļi paši ved vai pavada māsu, vai arī steidzas māsai pakaļ

18020.

Bez ormaņa es nebraucu,
Bez kamanu turētāja:
Bāliņš mans ormaniņš,
Tautas tura kamaniņas.
216 [Ventspilī].

18021.

Brauc, bralīti, tu pa priekšu,
Tev raženis kumeliņis;
Man bij tādis neraženis,
Es tavāi ēniņāi.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

18022.

Brauc pa priekšu, bāleliņ,
Tev labāks kumeliņš,
Ne uz tevim rasa bira,
Ne uz tava kumeliņa.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

18022¹.

Jāj, brālīti, tu pa priekšu,
Es, māsiņa, nopakalis,
Es, māsiņa, nopakaļis,
Man nav kalta kumeliņa.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

18023.

Jāj pa priekšu tu, bālī,
Ar labo kumelīn'!
Ne uz tevi rasa bira,
Ne uz tava kumelīn':
Gludens tavs kumelīns,
Vizuļim cepurīte.
119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)].

18024.

Kur tu iesi, bāleliņ(i),
Tur es tevim līdzi iešu;
Kur tu kārsi zobentiņu,
Tur es savu vainadziņu.#74, 131-1, 188-0, 324.

1. Ej kaŗāi, bāleliņi,
Es tev būšu līdzi iet;
Kur tu kārsi zobentiņu,
Tur es savu vaiņadziņu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

2. Kur tu iesi, mans tautieti,
Tur es tevi pavadīšu;
Kur tu kārsi zobentiņu,
Tur es savu vainadziņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

3. Kur tu, kur tu, bāleliņ,
Tur es ar, tur es ar!
Kur tu kāri zobentiņu,
Tur es savu vaiņadziņu,
Tur es savu vaiņadziņu
Zobentiņa galiņā.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

18025.

Māsa māsiņ' ievadīja
Tālējāsi tautiņās;
Es paliku pastarīte,
Man' vadīja bāleliņi.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

18026.

Mīļi mani māte tur,
Vēl jo mīļi bāleliņi:
Māte vada līdz vārtiem,
Bāleliņi līdz tautām.
224 [Kabilē (Kld)].

1. Māte mani mīļi vada,
Bāleliņi vēl mīļāki:
Māte vada līdz vārtiem,
Bāleliņi līdz tautām,
Bāleliņi līdz tautām,
Pašā tautu istabā.
303 [Svitnē (Svitenes pag. B)].

- 25 -

18027.

Nebijos biedējama,
Ne ceļā traucējama:
Zinājos pakaļā
Nebēdniekus bāleliņus.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

18028.

Pats māsiņu audzināju,
Pats māsiņu pavadīju,
Pats nolaidu kumeliņu
No kalniņā lejiņā.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Pats māsēnu paaudzēju,
Pats raženi pavadīju,
Pats nolaižu raksta pūru
No kalnīna lejīnā.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

18029.

Pats aizjūdzu sirmu zirgu
Rakstītās kamanās,
Pats palaidu sav' māsiņu
Tālajās tautiņās.
299 [Mežotnē un Švitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)].

18030.

Pavadīju sav' māsiņu
Līdz viņam kalniņam;
Kaut zinājis alutiņu,
Līdz galam pavadītu.
133 [Palsmanē (Palsmaņa pag. Vlk)].

18031.

Pērkons brauca pa debesi
Deviņiem kumeļiem;
Bāliņš māsu tautās laida
Deviņiem bērajiem.
359 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

18032.

Ziernājs vilka ziernājiņus
Par lielo tīrumiņu;
Brāliņš veda sav' māsiņu
Bagātā vietiņā.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

18033.

Strauji tek tā upīte,
Tai oliņas dibinā;
Droši gāja tā māsiņa,
Tai bāliņi līdzi gāja.
216 [Ventspilī].

18034.

Vilku bērzu istabāi
Ar visiemi žagariem;
Gāja māsa tautiņās
Ar visiemi bāliņiem.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

3) Daudz brāļu pavadoņu; brāļi vēl mazi; bez brāļa; nozarīši

18035.

Bij dažam brīnīties,
Kad es gāju tautiņās:
Simtiņš manu bāleliņu
Ar lieliem, ar maziem.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

18036.

Dedziniet gaišu guni,
Lai es skaitu bāleliņus:
Vieni pieci, otri pieci,
Vēl deviņu vajadzēja.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

1. Aizadedzu gaŗu skalu,
Skaitu savus bāleliņus:
Še ir pieci, otri pieci,
Pastarīša vien nevaid.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

18037.

Es neiešu tautiņās
Bez trejādu bāleliņu:
Tēva brāļa, mātes brāļa,
Man' īstā bāleliņa.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

18038.

Es neietu tautiņās
Bez trejādu bāleliņu:
Tēva radi, mātes radi,
Mani paši īstenieki.
Tēva radi vaŗu meta,
Mātes radi sudrabiņu,
Mani paši īstenieki
Zelta naudu liedināja.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1. Es neiešu tautiņās
Bez trijādu bāleliņu:
Tēva brāļi, mātes brāļi,
Mani paši īsti brāļi.
Tēva brāļi tīni kala,
Mātes brāļi atslēdziņu,
Mani paši īsti brāļi
Želta vāku kaldinā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 26 -

18039.

Es cimdiņu neadīju
Bez trejādu dzīpariņu;
Es neiešu tautiņās
Bez trejādu bāleliņu.
23 [Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)].

18040.

Griežat, brāļi, zāģējat,
Taisāt tiltu par Daugavu!
Dzīs telītes, vedīs pūru,
Jās deviņi bāleniņi.
101 [Rankā (Rankas pag. C)].

18041.

Laiku saku tautiešam,
Lai tais' lielu aplociņu:
Nāks man līdza pieci svaiņi,
Būs deviņi kumeliņi.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

18042.

Līcin līka dzelzu tilts, -
Vai es viena pāri gāju?
Līdza nāca pieci svaiņi,
Līdz deviņi bāleliņi.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

18043.

Līciņ līka vaŗa tilts [tilti],
Man ejot tautiņās:
Dzen telītes, ved pūriņu,
Jāj deviņi bāleliņi.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)], 311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Līktin līka vaŗa tilti,
Man vienai pāŗejot;
Vai Dieviņ, ko darīt,
Vēl pūriņš pakaļ nāk.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

2. Līcin līka dzelzes tilts,
Man vienai pārejot:
Simtiem dzina govis vēršus,
Apzeltītu pūru veda.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

3. Nelokies, vaŗa tilts;
Nule manu pūru veda,
Nule manu pūru veda,
Simtiņš nāca bāleliņu;
Vēl Dieviņš pakaļ dzina
Simtu bēru kumeliņu.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

18044.

Mūc, ierbīte, eglītēs, -
Skrej deviņi vanadziņi;
Ej, māsiņa, tautiņās, -
Jāj deviņi bāleliņi.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

18045.

Reti reti to eglīšu
Melnajām(i) skujiņām;
Reti reti to māsiņu,
Kam deviņi bāleliņi.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

18046.

Saka mani bez maizītes,
Man maizīte azotē;
Saka mani bez bāliņu,
Man deviņi bāleliņi.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

18047.

Sieka vieta, pūra vieta
Manu baltu bāleliņu.
Kur, tautieti, tavi radi?
Nav neviena pasijāna.
104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)], 120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

18048.

Simtiem priežu, simtiem egļu,
Simtiem manu bāleliņu.
Kad es gāju tautiņās,
Visus simtus līdzi ņēmu.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

18049.

Sveši ļaudis mani teice
Bez neviena bāleliņ'.
Še sēd pieci, tur sēd pieci,
Vēl deviņi laukā bij.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

18050.

Tev, priedīt, zemu zari,
Tev dzeinīša nevajag;
Tev, māsiņ, daudz bāliņu,
Tev dieveŗa nevajag.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

1. Tev, eglīte, pulks zariņu,
Tev skujiņu nevajaga;
Tev, māsiņa, pulks brālīšu,
Tev dieveŗa nevajaga.
1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)].

18051.

Visi ļaudis brīnījās,
Kad es gāju tautiņās:
Dzina govis, veda pūru,
Jāj deviņi bāleniņi.
226 [Kandavā (Tl)].

- 27 -

18052.

Cielaviņa tiltu tek,
Tilta grodus skaitīdama.
Ej, māsiņa, tautiņās,
Izskait' savus bāleliņus!
233 [Vandzenē (Vandzemes pag. Tl)].

18053.

Cielaviņa tiltu tek,
Tilta grodus skaitīdama;
Izskaitījse tilta grodus,
Skaita manus bāleliņus.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

18054.

Cielaviņa tiltu tek,
Tilta grodus skaitīdama:
Cik grodiņu tiltiņā,
Tik man jaunu bāleliņu.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

18055.

Cielaviņa tiltu tek,
Tilta kokus skaitīdama;
Tā iztek tautu meita
Skaitīt savus [manus] bāleliņus.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

18056.

Cielaviņa tiltu tek,
Tiltam grodus skaitīdama;
Es nevaru izskaitīt
Savu baltu bāleliņu.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

4) Maz brāļu pavadoņu; brāļi vēl mazi; bez brāļa; nozarīši

18057.

Ai skaliņ nomalīti,
Dedzi gaiši vakarā;
Ai brāliņ nozarīti,
Runāj' gudru valodiņu!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

18058.

Es mātei viena meita
Kā zīlīte ozolā;
Man' ielaida tautiņās
Kā oliņu ūdenā.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

18059.

Kā, māsiņas, jūs raudat,
Jums deviņi brāleliņi?
Es raudāju, man nebija,
Kas aizjūdza kumeliņu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

18060.

Kam Dieviņi, man nedevi
Viena īsta bāleliņa?
Viena gāju tautiņās
Kā oliņa ūdenī.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

18061.

Kas kuŗam bēdas bija,
Ka man mazi bāleliņi?
I šodien audzin auga,
Preinīts kala zobeniņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Smieklā, tautas, nelieciet,
Ka man mazi bāleliņi:
Ik dieniņas audzin auga,
Liedināja zobentiņus.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

18062.

Kaut man būtu īsta brāļa
Jel stradiņa lielumā,
Tad nesauktu sveši ļaudis
Bez īstā bāleniņa.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

18063.

Ko māmiņa lolojusi,
Nav neviena bāleliņa?
Ielaiž mani tautiņās
Kā oliņu ūdenī.
206 [Kuldīgas apriņķī].

18064.

Ko māmiņa lolojuse,
Nav neviena bāleliņa?
Vienu mani tautas veda,
Kā putniņu noķēruši.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

18065.

Ko metīšu, ko audīšu
No tā viena kamoltiņa?
Ko tautās lielīšos
Ar to vienu bāleliņu?
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

18066.

Kuko, mana dzeguzīte,
Tu kukoji, es raudāju:
Tev pietrūka skaņa koka,
Man devīta bāleliņa.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 28 -

1. Kiukoi, uora dzaguzeit,
Tu kiukuoji, es rauduoju:
Tu kiukuoji treju kūku,
Es deveņu buol'el'eņu;
Tev pītriuka treju kūku,
Man' deveņu buol'el'eņu.
4271 [Rēzeknes apr.].

2. Kūko, mana dzeguzīte,
Triju koku galiņā!
Tev bij žēl triju koku,
Man deviņu bāleliņu.
260 [Mazberķenē (Mežmuižas pag. Jg)].

18067.

Kur es iešu, kur palikšu
Ar to vienu bāleliņu!
Kas nāks līdzi tautiņās,
Kas ar pūru pakaļā?
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

1. Ko bij man nu darīt
Ar to vienu bāleliņu?
Kas ar mani līdza ies,
Kas ar kaŗu pakaļā?
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

18068.

Kur es iešu, kur palikšu
Bez neviena bāleliņa!
Ne man pūra vedējiņa,
Ne karoga nesējiņa;
Sveši manu pūru veda,
Sveši nesa karodziņu.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

1. Kur es iešu, kur palikšu,
Nav man viena bālelīn'!
Nav man pūra vedējīna,
Nav karoga nesējīna.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

18069.

Kuŗa priede, kuŗa egle
Bez zariņa uzaugusi?
Kuŗ' māsiņa uzaugusi
Bez baltā bāleliņa?
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

18070.

Pulka pulka svešu ļaužu,
Es ar vienu bāleliņu;
Tadai pulka ceļu grieza
I ar vienu bāleliņu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

1. Tautas ceļu noguluši
Kā pelēki vanadziņi.
Visas tautas ceļu griež
Man ar vienu bāleliņu.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

18071.

Saltumā nesasalu
I ar vienu villainīti;
Es tautiņu nebēdāju
I ar vienu brāleliņu.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

1. Aiz saltuma nenosalu
Bez nevienas vilnainītes;
Es tautiņu nebēdāju
Bez neviena bāleliņa.
39 [Skrīveŗos (Skrīveŗu pag. Rg)].

18072.

Sveši ļaudis man vaicāja,
Daudz man īstu bāleliņu.
Viens bij īsts, da dižans,
Kā pērkons ducināja.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

18073.

Tumši tumši tie mežiņi,
Tumši dienu, tumši nakti.
Kā nebija tumšiem būt,
Priedes vien, egles vien,
Priedes vien, egles vien,
Nav neviena ozoliņa.
Sveši sveši tie ļautiņi,
Sveši dienu, sveši nakti.
Kā nebija svešiem būt,
Nav neviena bāleliņa,
Nav neviena bāleliņa,
Kas ved māsu tautiņās.
280 [Kroņa Udzē (Bērzes pag. Jg)].

18074.

Ūkšo pate, man' māsiņ,
Tev nevaid ūkšotāju:
Tavi balti bāleliņi
Zem zaļām velēnām.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

18075.

Vai man bija Dievs, Laimiņa
Kā liceni nolikuši,
Ne man viena dieverīša,
Ne īstaja bāleliņa.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

18076.

Vai tādēļ bez maizītes,
Ka nav maizes arājiņa?
Vai tādēļ bez bāliņa,
Ka nevaid īstenais?
Ņemš' tos pašus nozarīšus,
Būs kā īsti bāleliņi.
216 [Ventspilī].

- 29 -

n) Dažādi apcerējumi, vedējiem ar līgavu aizbraucot

1) Līgavu ved pārnovadis

18077.

Adatiņa iztecēja
No sarkana dzīpariņa;
Tā aizgāja mūs' māsiņa
No tā mūsu pagastiņa.
238 [Lielaucē (Lielauces pag. Jg)].

18078.

Balta zied ābelīte
Novadiņa maliņā;
Pūš vējiņi, birst ziediņi
Cita kunga novadā.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Maza maza ābelīte
Zied novadu maliņā.
Vējiņš viņas baltus ziedus
Pa novadu putināja.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

18079.

Es pārlēcu pār novadu,
Kā kaziņa pār sētiņu;
Paliek mani ciema puiši
Kā gailīši klēgājam.
2071 [Ancē (Ances pag. Pg)].

18080.

Kad man' jēm', tad es gāj'
Pār novad' tautiņēs;
Paliek mani ciema puiš'
Kā baloži dūdodam'.
217 [Ārlavā (Ārlavas pag. Tl)].

18081.

Kritin kritu par robežu,
Metin metu vainadziņu;
Vestieniešu mūŗa muiža
Man augot panikuse.
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)].

18082.

Kritin kritu pār robežu,
Metin metu vainadziņu,
Še atstāju bargus kungus,
Še laiskos tēva dēlus.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Vainadziņu vien pacēlu,
Par robežu pāriedama;
Še atstāju bargus kungus,
Še slavenus tēva dēlus.
3251 [Sunākstē, Neretā un Ērberķē (Sunākstes, Neretas un Mazzalves pag. Jk)].

18083.

Kritin kritu par robežu,
Metin metu vainadziņu:
Šito kungu stārastiņi
Grūši mani maldināja.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

18084.

Manis dēļ tirzmalieši
Vaŗa ķēdes kaldināja.
Pušu rāvu vaŗa ķēdes,
Pāri gāju robežām.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Vidzemnieki manis dēļ
Zelta ķēdes kaldināja.
Pušu rāvu zelta ķēdes,
Pāri gāju robežam.
Uz Kurzemi, uz Kurzemi
Mans vizuļu vaiņadziņš!
Vidzemnieku bāleliņi
Nāk pakaļ raudādami.
340 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

18085.

Sanēdama bite skrēja
Sava kunga tīrumos,
Dziedādama ielaidās
Cita kunga daļiņā.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

18086.

Šie kundziņi, stārastiņi
Grūti mani maldenāja,
Zināj' mani aizejot
Cita kunga tiesiņā.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

18087.

Uz robežu es izaugu,
Par robežu man' aizveda;
Tādēļ visi mani sauca
Robežnieka līgaviņu.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

18088.

Cauri gāju dziedādama
Raņķenieku novadam;
Vainadziņu vien pacēlu
Novadiņa maliņā.
190 [Kuldīā].

- 30 -

2) Līgavu ved tālumā

18089.

Ai māsiņa, ai māsiņa,
Kam tāļu saderēji!
Ne brālīši nezināja,
Iet, celiņu vaicādami.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

18090.

Vai māsiņa mīļa balta,
Kam tik tālu saderēji!
Piekūst manis kumelinis,
Sadel kaltas kamaniņas.
224 [Kabilē (Kld)].

1. Ai bāliņi, ai bāliņi,
Kam tik tālu saderēji!
Piekūst mani vēja zirgi,
Sadilst kaula kamaniņas.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

2. Ai māsiņ, ai māsiņ,
Kam tik tālu saderēji!
Piekūst mani sirmi zirgi,
Tev jajot panākstos;
Nodil kaltas kamaniņas,
Pie tevim sērst braucot.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

3. Nepiedošu māsiņai
Tā tālā gājumiņa;
Piekūst mani vēja zirgi,
Sadilst kaula kamaniņas.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

18091.

Ei māsiņa mīļa balta,
Kam tik tālu saderēji!
Treju kungu zemju vidū,
Cetortāi dusinās.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

18092.

Ak tu mana mīļa māsa,
Kam tu mani neklausīji?
Vai es tevim nesacīju,
Nebūs tālu tev derēt?
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

18093.

Apkārt kalnu saule tek,
Gaŗas dienas gribēdama;
Tāļu brāļi māsu deva,
Lielas slavas gribēdami.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

1. Apkārt kalnu saule tek,
Garu dienu meklēdama;
Tālu brāļi māsu deva,
Lielu tautu gribēdami.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

18094.

Augsti kuko dzeguzīte,
Skaņas balss gribēdama;
Tāļi brāļi māsu deva,
Lielas slavas gribēdami.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

18095.

Bitīt' savu ziedu nesa
Par deviņi ezeriņi;
Māmiņ' savu meitu deva
Par deviņi kungu valsti.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

18096.

Ej, māsiņa, ja tev tīk,
Simtu jūdzu tautiņās!
Es būš' ieti pakaļā,
Nežēloti kumeliņu.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

18097.

Ej, māsiņa, tautās tālu,
Es aiziešu vēl tālāku.
Tav celinis zaļu mauru,
Man sarkanu āboliņu.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

18098.

Ej, māsiņa, viena pate,
Kam tik tālu saderēji!
Visi mazi bāleliņi
Raud, kumeļus seglodami.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1. Ej, māsiņ, negājusi
Tik tālās tautiņās!
Visi mazi brāleliņi
Raud, kumeļu seglodami.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

18099.

Es saviem bāliņiem
Gaŗu ceļu padarīju:
Devu savu vainadziņu:
Simtu jūdzu tālumā.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

18100.

Es šķietos tāļu ieti,
Tāļ' atstāti bāleliņu,
Nu nevaru žēlabām
Brāļa māju nožēlot.
1311 [Apē (Vlk)].

- 31 -

18101.

Kādēļ mani tāļāk veda
Aiz citām māsiņām?
To man dara daila rota,
Iznesīga valodiņa.
326 [Taurkalnē (Taurkalnes pag. B)].

18102.

Kam, māmiņa, tāli devi,
Kam nedevi kaimiņos?
Es būt' tavu rīta māli
Ganīdama samaluse.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

18103.

Kas manam kumeļam
Gaŗu ceļu padarē?
To māsiņ' padarē,
Tāļ' iedam' tautiņēs.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

18104.

Krīt', skujiņa, nekrituse
Tik dziļā ūdenī!
Ej, māsiņa, negājuse
Tik tālās tautiņās!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

18105.

Kur autiņa nevelēja,
Tur velēja villainīti;
Kur māmiņa nebijuse,
Tur meitiņu aizdevuse.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

1. Kur vasaru saule tek,
Tur ziemā mēnesnīca;
Kur māmiņa nebijuse,
Tur meitiņu iedevuse.
121 [Gulbenē (Md)].

18106.

Laba daba kumeļam,
Tas neraud pārdodams,
Kā raudāja mūs' māsiņa,
Tālu tautās aizvedama.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

18107.

Lai es vārgu, ja es vārgu,
Bet es taļu nolīgoju.
To man dara daiļa rota,
Izārdava valodiņa.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

18108.

Māte mani tālu deva,
Pate gāju vēl jo tāļu,
Pate gāju vēl jo tāļu -
Deviņ' kungu novadā.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

1. Māte mani tāļu deva,
Vēl jo tāļu pate gāju,
Vēl jo tāļu pate gāju,
Par deviņi novadiņi.
Devītā gadiņā
Pie māmiņas sērsti iešu.
2071 [Ancē (Ances pag. Pg)].

18109.

Māmiņ' mani tāļu deva,
Tāļus radus gribēdama.
Māmiņai tāļi radi,
Grūt' bij man dzīvojot.
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

18110.

Maza biju, bet dižana,
Tālu gāju tautiņās.
To man dara daiļa rota,
Iznesīga valodiņ'.
299 [Mežotnē un Švitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)].

1. Sīka sīka, maza maza
Tāļu tāļu aizlīgoja.
To darīja daiļa rota,
Iznesīga valodiņa.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

18111.

Nejājat, bāleniņi,
Neraugait gaŗu ceļu,
Lai es pate tāļu gāju
Pie tīkama tēva dēla.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

18112.

Nepiedevu māsiņai
Aiz tā tāla gājumiņa;
Sala mun rokas kājas,
Svīda mun kumeliņš.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

18113.

Šur cerēja, tur cerēja
Brāļi manu arājiņu.
Es nogāju tai vietā,
Brāļi ceļa nezināja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)], 1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

- 32 -

18114.

Tāļu gāju tāļumā,
Nepaliku tuvumā.
Kad paliku tuvumā,
Brāļu gaiļi malti cēla.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

18115.

Tāli mani brāļi deva,
Liela ciena gribēdami,
Gribēdami tāli jāt,
Sveidēt savus kumeliņus.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

18116.

Tāļu mani māte deva,
Niknu bargu dēvēdama.
Vai tādēļ es, māmiņa,
Ar ļaudīm nedzīvošu?
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

1. Māte mani tālu deva,
Sīvu dzedru dēvēdama.
Vai tamdēl es, māmiņa,
Ar ļaudīm(i) nedzīvošu?
Jo tālāku labi ļaudis,
Ja labāka dzīvošana.
186 [Gaiķos (Gaiķu pag. Kld)], 206 [Kuldīgas apriņķī].

18117.

Tāli mani māte deva,
Tāli mani gribējās.
Tāli braucu - liela slava,
Beŗ auziņas kumeļam.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

18118.

Tāļu mani māte deva,
Tāļu man gribējās;
Visi mani brālēniņi
Raud, kumeļus seglojot.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

18119.

Tāļu mani māte deva,
Vēl tāļāku pate gāju;
Vēl tāļāku labi ļaudis,
Vēl labāki tīrumiņi.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Ej, māsiņa, tu jau tālu,
Es jau iešu vēl tālāk;
Jo tālāki, jo labāki,
Jo lielāki tirumiņi.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

18120.

Tāļu tāļu es dzirdēju
Dzeguzīti kukojot;
Vēl tāļāki sav' māsiņu,
Kuŗ' aizveda tautiņās.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

18121.

Tāļu tāļu noskanēja
Sauseglīte dzenājot;
Tāļu tāļu nolīgoja
Peļamā dzeltānīte.
102 [Saikavā (Saikavas pag. Md)].

1. Tāli tāli noskanēja
Sauseglīšu siliņā;
Tāli tāli nolīgoja
Peļamā mātes meita.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

18122.

Tālu tālu suņi rēja,
Tālu pūta medinieki;
Tālu brālis sievu ņēma,
Vēl tālāku māsu deva.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

18123.

Tāļu vējiņš i nopūta
Diegieloku villainīti.
Kam dzīparu locījusi,
Tad iepūstu kaimiņos!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

18124.

Tautas, jūsu nākumiņu,
Māmiņ, tavu devumiņu!
Treju kungu valsti veda,
Ceturtā maldināja.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

18125.

Tīšām liela es neaugu,
Gŗūt' nedaru kumeļam:
To es pate gan zināju,
Tāļu mani vizinās.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

1. Tīši diža es neaugu,
Grūt' nedaru kumeļam:
Tāļu auga tautu dēls,
Tāļu mani vizināja.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

18126.

Trīcēdama apses lapa
Krīt straujā upītē;
Raudādama brāļu māsa
Iet tāļās tautiņās.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

- 33 -

18127.

Tu, māsiņa, gan bij' tāļi,
Es noiešu vēl jo tāļi;
Tu bij' pieci ezeriņis,
Es būš' seši novadiņis.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

3) Līgava paliek tuvumā, kaimiņos, pašu sētā

18128.

Neraud' gauži, man' māsiņa,
Ne es tevi tāļu devu:
Tepat spīd glāžu logi
Caur ābeļu lapiņām.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

1. Neraud' gauži, man' māsiņa,
Ne es tevi tālu devu:
Tepat redzi brāļa sētu
Caur ozola lapiņām.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Zila zīle padziedāja
Mūs' māmiņas namgalā.
Ejat, brāļi, klausīties,
Kādu dziesmu zīle dzied!
- Zīle dzied tādu dziesmu:
Vedīs māsu šoruden.
- Neraud' gauži, mūs' māsiņa,
Neba tevi tālu ves:
Tev spīdēs brāļu logi
Caur ābeļu pazarēm.
274 [Zaļā muižā (Zaļenieku pag. Jg)].

18129.

Neraud' gauži, man' māsiņ,
Tālu tevi nevedīs:
Pār robežu vien aizveda
Jauna puiša rociņā.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

18130.

Neraud' gauži, mūs' māsiņa,
Ne mēs tevi tāli dosim:
Par upīti vien pārvesim,
Par saviem tīrumiem.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

18131.

Neraudi, māsiņa,
Ne tālu vedīs:
Par silu kalniņu,
Par atmatiņu.
166 [Gramzdā un Smaižos (Gramzdas un Aizviķu pag. Lp)].

1. Neraudi, meitiņa,
Ne tāli vedīs:
Gar suņu stalli,
Gar atmatiņu.
190 [Kuldīā].

18132.

Neraud' vis, man' māsiņa,
Ne es tevi tāļu devu:
Tu dzird' mani runājot.
Es tev' drēbes velējot.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

1. Neraud', neraud', mūs' māsiņa,
Mēs tev' tāļu nedosim:
Dzirdēs' mūsus ecējam,
Mēs tev' kreklus velējam.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

18133.

Teju teju, nebe tāļu
Mūs' māsiņu aizvedīs:
Par olainu lielceliņu,
Par ābola atmatiņu.
2791 [Jaunsvirlaukā (Jaunsvirlaukas pag. Jg)].

1. Tepat tuvu lidināja
Div' pelēki vanadziņi;
Tepat tuvu, nibe tālu
Mūs' māsiņu aizvedīs
Pa olainu lieluceļu,
Pa ābolu atmatiņu,
Laba vīra sētiņā,
Tautu dēla klētiņā.
288 [Bornsmindē (Īslīces pag. B)].

18134.

Tuju tuju, ne tik tāļu
Mans maizītes devējiņš:
Te jau pat logi spīd
Caur ābeļu lapiņām.
224 [Kabilē (Kld)].

4) Labs, gaišs laiks tautās ejot

18135.

Aiziet saule vakarā,
Zelta zarus zarodama;
Būt' manā mūžiņā
Tie zariņi zarojuši!
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Aiziet saule laizdamās,
Zelta zarus zarodama.
Dieviņ, dod tā zarot
Ar manam augumam!
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

- 34 -

2. Noiet saule vakarā,
Zelta zarus zarodama.
Dievs dod man tā zarot
Jele mūža galiņā!
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)], 200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

3. Riet', saulīte, rietēdama,
Zelta zarus zarodama,
Dod manam mūžiņam
Kaut jel vienu pazarīti!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

18136.

Gaiša diena, gaiša nakts,
Man ejot tautiņās:
Kad saulīte norietēja,
Tad uzlēca mēnestiņš.
871 [Liepkalnes apk. (Liepkalnes pag. Md)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

18137.

Sudrabota saule lēca,
Kad es dzimu māmiņai;
Apzeltīta nolaidās,
Kad aizgāju tautiņās.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

1. Sudrabiņa saule lēca,
Kad es dzimu māmiņai;
Pazeltīta aizlaidās,
Kad izveda tautiņās.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

5) Lietus un tā nozīme

18138.

Ai mana māsiņa,
Tev slikta laima:
Līst lietus līgstot,
Līst laulājot,
Līst lietus tautās
Aizvedot.
158 (Nīcā).

18139.

Dūd', Dīv'eņ, l'eitam l'eit',
Ka as īšu taut'eņuos:
Kur nūkris l'eita las'e,
Tī osoru navajdz'ēs.
426 [Sakstagala pag. Rz], 435 [Latgalē].

18140.

Dod, Dieviņi, lietum līt,
Kad es iešu tautiņās:
Manas bēdas, asariņas
Nolīs ceļa maliņā.
288 [Bornsmindē (Īslīces pag. B)].

1. Lai līst lielus tai dienā,
Kad es gāju tautiņās:
Lai nolija tai dienā
Visas mūža asariņas.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

18141.

Dod, Dieviņ(i), lietum līt,
Man ejot(i) tautiņās:
Lai nolija ļauna diena
Mana ceļa maliņā.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 1271 [Litenē (Litenes pag. Md)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)], 185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)], 264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)],
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 380 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

18142.

Dod, Dieviņi, lietum līt,
Man ejot tautiņās,
Tad nelīs asariņas
Pie niknā tēva dēla.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

18143.

Kālabad sniedziņš sniga,
Kālabad vējis pūta?
Kālabad jauna māsa
Iet papriekšu tautiņās?
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

18144.

Lietiņš lija, man dzimstot,
Lietiņš, vārda meklējot,
Ij to dienu lietiņš lija,
Kad es gāju tautiņās.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

1. Līst lietiņš man mazai,
Līst, lielai uzaugot.
Kad nelītu to dieniņu,
Kad ved pūru tautiņās:
Kur es savas villainītes
Svešumā izkaltēšu!
43 [Tīnūžos (Ikšķiles pag. Rg)].

18145.

Lietus lija, sniegi sniga,
Kad man' veda tautiņās;
Puri, meži pielijuši
Ar lietiņa asarām.
43 [Tīnūžos (Ikšķiles pag. Rg)].

18146.

Lietiņš lija, sniegi sniga,
Man ejot tautiņās.
- Kam sunīšu nebaroji,
Brāliņos dzīvodama?
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

- 35 -

18147.

Lietus lija to dieniņu,
Kad es gāju tautiņās;
Tā man lija visu mūžu
Manas gaužas asariņas.
108 [Veismaņu pagastā (Vaives pag. C)].

18148.

Lietus vien, lietus vien
Visu gaŗu vasariņu!
Nedod, Dieviņ, vienu dienu
It rudeņa galiņā!
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

18149.

Līst lietiņš margodams,
Mērcē manas villainītes.
Tautiešam auksta rija,
Kur tās būšu izkaltēt?
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

18150.

Līst', lietiņi, zelta rasu,
Mazgā manas vilnānītes,
Lai tie šķita, sveši ļaudis,
Ka es pate mazgājuse!
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

18151.

Līst', lietiņ, to dieniņ',
Kad es gāju tautiņās,
Lai nes brāļi manu kroni,
Papīrā satinuši.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

18152.

Līsti, līsti, lietutiņi,
Es par tevi nebēdāju:
Man māmiņas villainīte
Deviņāmi oderēm.
262 [Brambergā (Glūdas pag. Jg)].

1. Līsti, līsti, tu lietiņi,
Es par tevi nebēdāju:
Man bij lietus villainīte
Deviņām oderēm.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)], 27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)], 297 [Lepšukalnā pie Bauskas (Bauskas pag. B)], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

18153.

Lija lietus, sniga sniegi,
Kad es gāju tautiņās.
Sniegi bija grūts mūžiņš,
Lietus - gaužas asariņas.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1. Sniegi sniga, lieti lija,
Man ejot(i) tautiņās.
Sniegi sniga - bēdas manas,
Lieti - gaužas asariņas.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

18154.

Nedod Dievs lietum līt,
Man ejot tautiņās:
Kur es savas villainītes
Svešumā izkaltēšu?
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)], 931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)], 98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)], 311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Dievs nedeva lietum līt,
Man ejot tautiņās!
Nav tautām oša kāršu,
Nav klētīm pažobeļu,
Kur es savas villainītes,
Tautās gājis, izžāvēšu.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

2. Nelīst' jele, lietutiņis,
Man ejot tautiņās!
Kur es savas villainītes
Svešumā izkaltēšu?
Ne tur tādas oša kārtes,
Ne māmiņas kaltētājas;
Tautu dēla egļu kārtes,
Svešas mātes kaltētājas.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

3. Sniedziņš sniga, lietiņš lija,
Man ejot tautiņās;
Kur es savas villainītes
Svešumāi izkaltēšu?
112 [Cirstos (Cirstu pag. C)].

18155.

Nelīst' jele, lietutiņ,
Šodien tevi nevajag:
Man jāiet tautiņās,
Salīst manas villainītes.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

18156.

Nelīst', lietiņ, nemiglo,
Neplūdin' Daugaviņu:
Man jāiet šovakar
Ar māsiņu par Daugavu.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Lietutiņi, ai, nelīsti,
Neplūdini Daugaviņu:
Man jāiet ar māsiņu
Šo vakaru pa Daugavu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

- 36 -

18157.

Šķir, Dieviņ(i), lietus gaisu
Deviņiem gabaliem,
Kā tautiņas mani šķīra
No deviņi bāleliņi.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)], 194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)], 205 [Ciecerē (Cieceres pag. Kld)].

1. Šķiŗaties, lietus gaisi,
Deviņiem žuburiem!
Man' atšķīra sveši ļaudis
No īstās māmuliņas.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

18158.

Sniga sniegi, lija lietus,
Man ejot tautiņās.
Manas pašas vaina bija,
Ka ar sietu malti gāju.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Kam, māsiņa, sietā mali,
Bāliņos dzīvodama?
Sniegi sniga, lieti lija,
Tautiņās aizejot.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

2. Sijādams lietiņš lija,
Man ejot tautiņās.
- Kam, māsiņ, sietā mali,
Brāliņos dzīvodama?
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

18159.

Sniga sniegi, lija lietus,
Vējputeņi putināja;
Brāļi savu māsu deva
Bārdamies, rādamies.
151 [Lieljumpravā (Jumpravas pag. Rg)].

1. Sniga sniegs, lija lietus,
Ritenēi griezdamies;
Tautas veda mūs' māsiņu
Riedamās, bārdamās.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

18160.

Visu dienu lietus lija
Līdz pašami vakaram:
Visu mūžu grūta dzīve
Līdz pašami vecumam.
19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)].

6) Dažādi māņi: zīmes un simboliskas darības

18161.

Vai māsiņ, vai māsiņ,
Tev būs sēra dzīvošana:
Sēri brauca, sēri veda,
Sēri dzied vedējiņi.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

18162.

Atskaties, tu māsiņa,
Tēva sētu iziedama,
Lai palika sirdsēstiņi
Vārtu staba galiņā.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Ej, māsiņa, tautiņāsi,
Neskatiese atpakaļ,
Lai palika tavas bēdas
Vārtu stabu galiņā.
348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

18163.

Brāļi, māsu nevedati,
Kad krustiemi nešaudāt:
Daža laba ļauna diena
Gul celiņa maliņā.
163 [Dzērvē (Dzērves pag. Azp)].

18164.

Braucat lēni, precinieki,
Lai ziediņi nenobirst:
Cik ziediņu man nobira,
Tik asaru mūžiņā.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

18165.

Dieviņš zin, kā dzīvos
Mūs' māsiņa tautiņās:
Jaunajam bāliņam
Vārtos lūza zobentiņš.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

18166.

Iet es iešu tautiņās,
Dieviņš zina, kā dzīvošu:
Visi mani bāleliņi
Raud, kumeļus seglodami.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

18167.

Ietin iešu tautiņās,
Bet es ilgi nedzīvošu,
Man zīmīte rādījās
Bāleliņa istabāi:
Man pārlūza zelta sakte,
Sedzot baltu villainīti.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Tīk jums, tautas, vedat mani,
Ilgu mūžu nedzīvošu:
Man pārlūza zelta sakta,
Sedzot baltu villainīti.
224 [Kabilē (Kld)].

- 37 -

18168.

Ietin iešu tautiņās,
Bet es ilgi nedzīvošu,
Man zīmīte rādījās
Svēta rīta līkopās:
Pušām griezti līgti cimdi,
Lauzts laulātis gredzentiņis.
179 [Vecsieksātē (Sieksātes pag. Azp)].

18169.

Ietin iešu tautiņās,
Dieviņš zina, kā dzīvošu:
Tiltā man grodes lūza,
Ceļā kusa kumeliņi.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Vai būs laime, vai nelaime,
Ar tautieti dzīvojot:
Vējš nopūta vaiņadziņu
Pie tautieša klēts durvīm.
1331 [Sikšņu pagastā (Gaujienas pag. Vlk)].

18170.

Ietin iešu tautiņās,
Dievs zināja, kā dzīvošu:
Ceļā man loki lūza,
Ceļā plīsa kamaniņas;
Īstajam bāliņam
Vārtos lūza zobentiņš.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

18171.

Ietin iešu tautiņās,
Zina Dievs, kā dzīvošu:
Īstajam brāliņam
Vārtos klupa kumeliņš.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

18172.

As, īdama taut'eņuos,
Skuju reiksti nūlaužu.
Dūd, Dīveņ, tik t'el'eišu,
Kai skujeņu egl'eit'ē!
424 [Barkavas pag. Rz], 4271 [Rēzeknes apr.].

18173.

Es guntiņu sakūros
No deviņi žagariņi.
Sildās Dievs, sildās Laime,
Mana mūža licējiņa.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

18174.

Iziedama, tu māsiņa,
Jem skujiņu rociņā;
Citu dienu tu atiesi
Pa skujiņu birumiņu.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

18175.

Jau es pērn, i šogad
Noredzēju sapinā:
Izsašāvu ganīdama
Sērpiliešu ozolā.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

18176.

Kālabad es, māmiņ,
Veca vīra līgaviņa?
- Tā, meitiņ, tava vaina,
Kam lauz' bērza galotnīti.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

18177.

Koklē vēja vanadziņis,
Vītolā sēdēdams;
Izkoklēja mūs' māsiņu
No deviņi bāleliņi.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

18178.

Sakuŗam mēs, tautieti,
Bērza malkas uguntiņu!
Ja tā dega koši, rāmi,
Tad mēs mīļi dzīvosim;
Ja tā dega sprēgādama,
Kausimies, rāsimies.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

18179.

Skudre ceļu pārtecēja,
Man ejot tautiņās.
Dievs dod man tik telīšu,
Cik skudrīšu pūlītī!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Man skudrīte pārtecēja,
Tautiņās noejot.
Lai lopiņi vairojās
Kā skudrītes pūlenī!
310 [Dignājā (Dignājas pag. Jk)].

18180.

Skudra ceļu pārtecēja,
Man ejot tautiņās.
Vai būs kaite kumeļam,
Vai manām telītēm?
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

18181.

Skudre ceļu pārtecēja,
Man ejot tautiņās.
Vai tā bija mana laime,
Vai tautieša nelaimīte?
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

- 38 -

18182.

Tiekam, brāļi, nevedat,
Ja papriekšu nešaujat:
Pieci buri, sešas laumas
Māsiņ' ceļ' maliņē.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

18183.

Uguntiņu, atslēdziņu
Līdzi vedu tautiņās:
Uguntiņa sasildīja,
Atslēdziņa pabaroja.
2 [Aderkašos (Taurupes pag. Rg)].

7) Dažādas panāksnieku dziesmas un dziesmas līgavas vārdā

18184.

Aiz upītes balti bērzi
Sudrabiņa lapiņām;
Tur aizveda mūs' māsiņu
Sudrabiņa kalējam.
18 (Kliģenē), 22, 41, 42,
52 [Burtniekos (Burtnieku pag. Vlm)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)], 138 [Trikātā (Trikātas pag. Vlk)], 143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)], 144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)],
169 [Nīgrandā (Nīgrandas pag. Azp)], 185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)], 191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)], 197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)], 207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)], 221 [Engurē (Engures pag. Tk)], 224 [Kabilē (Kld)],
226 [Kandavā (Tl)], 232 [Talsos (Tl)], 241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)], 264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)], 276 [Sesavā (Sesavas pag. Jg)], 323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)],
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

1. Aiz upītes liepas auga
Sidrabiņa ziediņiem;
Tur aizveda mūs' māsiņu
Sidrabiņa kalējiņš.
Ņiedru kaulu klēti cirta,
Gulbju spalvu jumtu juma,
Dūju spalvu spilveniņu,
Smalku rakstu paladziņu.
Tur gulēja mūs' māsiņa
Kā sarkana magonīte.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

18185.

Ar kruķīti izkruķēju
Sav' māsiņu tautiņās;
Ar kāsīti kabināju
Brālīšam līgaviņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

18186.

Aug liepiņas, aug meitiņas
Šo āriņu maliņā;
Cirta liepas, neizcirta,
Veda meitas, neizveda.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Auga liepas, auga meitas
Šo āriņu maliņā;
Cirta liepas, neizcirta,
Vēl palika atvasītes;
Veda meitas, neizveda,
Vēl palika jaunākās.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

18187.

Aust diena, lec saule,
Vizēt viz;
Brauc tautas, ved māsu,
Brakšēt brakš.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

1. Aust gaisma, lec saule,
Zaļgot zaļgo;
Aug brāļi, ved māršas,
Līgot līgo.
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

18188.

Balts gailītis Rīgā dzied
Balta staba galiņā;
Tur aizgāja mūs' māsiņa
Baltam naudas kalējam.
216 [Ventspilī].

18188¹.

Biezi meži, platas lapas,
Mūs' māsiņu cauri vada,
Lai nebāl māsiņai
Zīdaiņais vainadziņš.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

18189.

Brāļi mani ķēdēs kala,
Nelaizdami tautiņās.
Pušu rāvu brāļu ķēdes,
Projām gāju tautiņās.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

1. Bāliņš kala vaŗa ķēdes,
Nelaiž māsas tautiņās.
Tautiets lauza vaŗa ķēdes,
Projām veda tautiņās.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

18190.

Būt' es to zinājuse,
Kuŗu ceļu mani ved,
Es to būtu nokaisījse
Ar rozēm, magonēm,
Ar rozēm, magonēm,
Smalkajām kriņģelēm.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

- 39 -

18191.

Dižano tautas vede,
Vēl palika diženāka,
Vēl palika diženāka
Māmiņai malējiņa.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

18192.

Droši jāju pār upīti,
Zinu olas apakšā;
Droši jāju tautiņās,
Zinu pūru pielocītu.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

18193.

Dziedat, meitas, dziedat, meitas,
Nu man' ved, nu man' ved,
Nu man' ved, nu man' ved
Pie tā miežu arājiņa.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

18194.

Dziedat, meitas, dziedat, meitas,
Nu mani ved, nu mani ved,
Nu mani ved par upīti
Viņas sētas netikļam.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

1. Nu man' vede, nu man' vede
Viņas sētas netikļam,
Suseklīšu zaglīšam,
Paladziņu mīzējam.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

18195.

Ej, māmiņa, paskaties,
Kur aiztek vieglas dienas:
Tur aiztek vieglas dienas
Par kalniņu skanēdamas.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Nāc, skaties, māmuļīte,
Kur aiztek vieglas dienas:
Vieglas dienas aiztecēja
Pa kalniņu vizēdamas.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

18196.

Ej, māsiņ, tautiņās,
Ņem skujiņu rociņā:
Pakaļ gāja bāleliņi
Pa skujiņas birumiņu.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

18197.

Ekur labi, ekur labi
Tēvs māmiņa padarīja:
Paši savu vieglu dienu
Par kalniņu pavadīja.
121 [Gulbenē (Md)].

18198.

Es lustīga, es vēlīga
Pa visāmi meitiņām;
Es bij' ceļa vedējiņis,
Papriekš gāju tautiņās
226 [Kandavā (Tl)].

18199.

Es piedzimu kā bitīte,
Kā liepiņa es izaugu,
Nolīgoju tautiņās
Kā sieniņa gabaniņa.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

18200.

Gan dzeltena kļavu lapa,
Krīt zemē griezdamies;
Gan grezena mātes meita,
Iet tautās raudādama.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

18201.

Gonūs guoju dzīduodama,
Tauteņuos rauduodama:
Nu ganeņu es atguoju,
Nu tauteņu navarēju.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

18202.

Gauži rauda māmuļīte,
Pa sētiņu tekādama:
Nu redz savas vieglas dienas
Uz tautāmi aizvedam.
202 [Striķos un Saldū (Zvārdes un Saldus pag. Kld)].

18203.

Izlaida māmiņa
Slinko meitiņu,
Pātagu pakāra
Namā vadzī.
Pakārdama tā sacīja:
Lai stāvēja Līzītei!
282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)].

18204.

Jāj pa priekšu, bāleliņ!
Tautas jāt(u) nedrīkstēja,
Tautas jāt(u) nedrīkstēja,
Neražanis kumeliš.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

- 40 -

18205.

Jāj, tautieti, tu pa priekšu,
Es tūliņ tev pakaļ;
Pakaļ nāca mans pūriņš
Ar deviņi bāleliņi.
226 [Kandavā (Tl)].

18206.

Kā smildziņa man' māsiņa,
Kā rasiņa vilnānīte,
Kā migliņa aizmigloja
Pa lielo tīrumiņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

18207.

Kalnā kāpu lūkoties,
Kur aizveda mūs' māsiņu;
Zīdautiņu vien redzēju,
Spēlmanīšu kumeliņu.
54 [Limbažos (Limbažu pag. Vlm)].

18208.

Kas spīdēja, kas mirdzēja
Tāļu meža maliņā?
Spīdēj' māsas vainadziņš,
Uz tautāmi aizvedot.
303 [Svitnē (Svitenes pag. B)].

18209.

Kļava lapa, oša bārda,
Tie aizveda man' māsiņu.
Lai redzēt, oša bārda,
Vai būs oša istabiņa!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

18210.

Kodeļa, sprēslīca
Pa namu dancoja;
Tautiņas aizveda
Vērpējiņu.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

1. Kodeļa, sprēslīca
Pa namu danco;
Tautiņas aizveda
Vērpējiņu.
Tec pakaļ, kodeļiņa,
Kur panāksi vērpējiņu?
Vai panāksi celiņā,
Vai celiņa maliņā?
- Ni panācu celiņā,
Ni celiņa maliņā,
Panāk' tautu istabā,
Ar tautieti sāniem sēd,
Ar tautieti sāniem sēd,
Samijuši gredzentiņus.
Ni var kungi ko darīt,
Ni var savi bāleliņi.
313 [Ēķengrāvē (Viesītes pag. Jk)].

18211.

Kur tie tek, dzelzu vāģi,
Kur sudraba ritenīši?
Tur ved māsu tautiņās,
Tur bruņoti bāleniņi.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

18212.

Lai mūs' māsiņ'
Dižan', ražan',
Nu tev' aizved
Grīņos ļaudīs.
213 [Zlēkās (Zlēku pag. Vp)].

18213.

Lai nāk mani bāleliņi,
Skujas ceļā kaisīdami;
Vedat mani, sveši ļaudis,
Pakaļ skuju kaisījum'!
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

18214.

Līgo saule launagā,
No launaga vakarā;
Dzīvo māsa bāliņos,
No bāliņa tautiņās.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

18215.

Līgodama upe nesa
Zaļu ziedu vainadziņu;
Dziedādamas tautas veda
Vainadziņa vijējiņu.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 322 [Saukā (Saukas pag. Jk)], 373 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Upe nesa līgodama
Baltu linu ērkulīti;
Tautas veda dziedādamas
Baltu linu vērpējiņu.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)], 172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)], 181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

18216.

Māmiņa māmiņa,
Sieriņu, sieriņu!
Nu tavu pirmo
Meitiņu ved.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

- 41 -

18217.

Māsiņ mana mīļa balta,
Mellu ļaužu aizvedama!
Jo tie ļaudis paši melli,
Jole melli kumeliņi.
198 [Saldū].

18218.

Māsiņ mana skaista, balta,
Melnu ļaužu aizvedama!
Kā saulīte aizlidoja
Melnajos debešos.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

1. Mūs' māsiņa sarkanbalta,
Mellu ļaužu aizvedama!
Kā saulīte ielīgoja
Mellajosi debešos.
Par gadskārtu pirti kūra,
Par mēnesi velējās;
Par mēnesi mazgājās,
Arkliem ara mellumiņus.
12 [Gaŗkalnē (Ropažu pag. Rg)].

18219.

Man nebija māsas žēl,
Kā to māsas dāvaniņu:
Nolikusi gaŗus dvieļus, -
Jāj pelcē mērcēdami.
224 [Kabilē (Kld)].

18220.

Maza maza ābeltiņa
Baltu ziedu noziedēja;
Maza maza mūs' māsiņa
Lielu tautu aizvedama.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

18221.

Meln' debeši aizguluši
Vakariņa pusītē;
Melni bija tie ļautiņi,
Kuŗ' aizveda mūs' māsiņu.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

18222.

Ņem tautas māsu
Ar visu ligzdu,
Ar visu ligzdu,
Ar visu jumtu(?).
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

18223.

Neraženu tur aizveda,
Mums palika raženīte;
Neraženu tur aizveda,
Mums palika raženīte.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

18224.

Nodzeltējse bērza lapa
Krīt zemē griezdamās;
Izauguse mūs' māsiņa
Iet tautās raudādama.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

18225.

Noiet saule vakarā
Šķindēdama, žvārdzēdama;
Aiziet māsa tautiņās,
Asariņas slaucīdama.
2101 [Puzeniekos (Puzes pag. Vp)].

18226.

Noiet saule vizēdama
Zilajās mākoņās;
Noiet māsa raudādama
Sīvajās tautiņās.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

18227.

Norībēja dēļu tilts,
Vedējiem aizbraucot;
Novaidēja sētas vārti,
Aiz māsiņas aizveŗot.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

18228.

Nu tevi vedīs,
Nu bungas sitīs,
Nu tava subene
Zibiņus metīs.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

1. Nu mani vedīs,
Nu bungas sitīs,
Nu mana pakaļa
Zibeņus metīs.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

2. Nu brauc, nu brauc,
Nu mani vedīs,
Nu mani vedīs,
Nu tilti rībēs.
Nu bungas sitīs,
Nu pogas skanēs.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

18229.

Nu tu, māte, nu tu, māte,
Nu tu laba padarīji!
Nu tu savu vieglu dienu
Pa kalniņu aizvadīji.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

- 42 -

18230.

Pakulis aizveda
Mūs' māsiņu;
Aiz kalna aizvedis,
Aizsvilināja.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

18231.

Paraugam vien iedevu
Sav' māsiņu tautiņās;
Ja to skaiški maldināja,
Dosim citas pakaļā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

18232.

Pateiciet Dieviņam,
Kas kuŗam rociņā:
Citam kūtris kumeliņis,
Citam grazna līgaviņa.
224 [Kabilē (Kld)].

18233.

Pieci vilki stāvu lēca,
Kad es augu brālīšos;
Kad nogāju tautiņās,
Piecu kungu zeme rīb.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

18234.

Pūt, vējiņi, cik tav tīk,
Es krūmiņa ēniņā;
Sauc, māmiņa, cik tav tīk,
Es tautieša rociņā.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

18235.

Puika [=skaista] puķe kalniņā,
Vēl jo puika lejiņā;
Puiku māsu tautas veda,
Vēl jo puika mums palika.
183 [Bruzilās (Kursīšu pag. Kld)].

18236.

Purvā gāju dziedādama,
Žagariņus lauzīdama;
Tautās gāju raudādama,
Asariņas slaucīdama.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 121 [Gulbenē (Md)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

18237.

Purvu bridu dziedādama,
Tautās gāju raudādama:
Zināj' purvu izbrienam,
Tautās mūžu nezināju.
206 [Kuldīgas apriņķī].

18238.

Putēt put smilšu kalni,
Man ejot tautiņās;
Tie neput smilšu kalni,
Tās put ļaužu valodiņas.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

18239.

Putēt put smilšu kalni,
Peļamo aizvedot;
Tie neput smilšu kalni,
Tās put ļaužu valodiņas.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē],
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

18240.

Raud meita vedama,
Raud nevedama.
Kuŗa raud vedama,
Tā raud mātes;
Kuŗa raud nevedama,
Tā raud vīra.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

18241.

Sauc Laimīte, met ar roku,
Kalniņā stāvēdama,
Redzēj' mani aizvedam
Pie dzērāja tēva dēla.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

18242.

Še augsti kalni,
Še gaŗi meži,
Še auga meitiņas
Kā jumpraviņas.
Še jāja tautiņas
Kaltiem zirgiem.
Gan jāja, gan veda,
Gan vēl palika,
Gan lielu, gan mazu,
Gan šūpulī.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

18243.

Žēl tautām gaŗa ceļa,
Žēl labaja kumeliņa;
Kā māmiņai žēl nebija
Atdot savu auklējumu!
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

18244.

Šķelmis bija tautu dēlis,
Šķelmis tautu kumeliņš:
Dancodams ietecēja,
Līgodams iztecēja;
Līgodams iztecēja,
Mūs' māsiņa mugurā,
Mūs' māsiņa mugurā
Ar baltām vilnainēm.
190 [Kuldīā].

- 43 -

18245.

Šodien veda to meitiņu,
Lielas skādes darītāju:
Pļavmalītes, druvmalītes
Gosniņām noganīja.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

18246.

Zirgi zviedza, govis māva,
To māsiņu aizvedot;
Ganītāja tā bijuse,
Zirgu miltu malējiņa.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

18246¹.

Sit bungas, buņģieri,
Pūt stebulīti,
Seržanti māsiņu
Projām ved!
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

18247.

Smuku māsu tautām devu,
Vēl jo smuku paturēju,
Vēl jo smuku paturēju
Citas tautas kaitināt.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

1. Greznu māsu tautās deva,
Vēl jo grezna te palika,
Vēl jo grezna te palika
Citas tautas kaitināt.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

18248.

Smuku māsu tautās veda,
Vēl jo smuka še palika;
Ik dieniņas tautas jāja
Kā pie naudas kalējiņa.
190 [Kuldīā].

18249.

Stārka, liepu atstājuse,
Taisa ligzdu ozolā;
Māsa, brāļus atstājuse,
Iet tautās raudādama.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

18250.

Sveši ļaudis lielījās
Linu pēdu aizveduši.
Redzēsiet, sveši ļaudis,
Kādi nāca paisītāji!
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

18251.

Sveši ļaudis lielījās,
Putna bērnu aizvedot.
Redzēsiet, sveši ļaudis,
Kādi putni pakaļ skries!
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Saka tautas novezdami:
Putna bērnu novedam.
Gan jūs rītu redzēsiet,
Kādi putni bāleliņi!
121 [Gulbenē (Md)].

18252.

Tādi suņi vedējiņi,
Tāda kuce vedamā:
Paveduši aiz kalniņa,
Izgāzuši ceļmalā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Tādi suņi vedājīni,
Kāda kuņa vedamā:
Nav aiz kalna aizveduši,
Jau pie zemes pagāzuši.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

18253.

Tautām žēl, tautām žēl,
Man māsiņas daiļas auga.
Tā bij daiļa, kuŗ' aizveda,
Jaunākaja vēl daiļāka.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

18254.

Tautas mani rāmi veda,
Lai nerauda māmuļīte;
Gan tautiņas citu dienu
Mani vienu raudinās.
1571 [Virgā (Virgas pag. Lp)].

18255.

Tautas mani nakti veda,
Lai es ceļu nezināju.
Irbīt' mani ceļu veda,
Paipaļīte rasu krēta.
224 [Kabilē (Kld)].

18256.

To celiņu man' vedat,
Kur atjāja precinieki,
Lai tie mani mūža ziedi
Visi bira vienu vietu.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

- 44 -

18257.

Tu baļļiņa, es muciņa,
Mēs div' vien atlikām,
Mēs div' vien atlikām
Ciema puišu kaitināt.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

18258.

Tūļa tūļa vedējiņis,
Vēl jo tūļa vedamā:
Piecas stundas tūļojās
Bāleliņa olnīcā.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

18259.

Tumsā tautas mani veda,
Tumšus jūdza kumeliņus,
Lai celiņa nezināju
Uz saviem bāliņiem.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Tautas veda mūs' māsiņu
Tumšu nakti, gaŗu ceļu,
Lai celiņa nezināja
Uz brāļiem sērstu nākt.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

2. Tumsā tautas mani veda,
Tumsā jūdza kumeliņu,
Lai celiņa neredzēju,
Lai nebēgu atpakaļ.
216 [Ventspilī].

18260.

Ūjā ūjā,
Pelēki vilki!
Paņēma mūs' mātes
Balto aitiņu.
224 [Kabilē (Kld)].

1. Sui sui, deviņi
Pelēki vanagi!
Aiznese māmiņai
Balto vistiņu.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

18261.

Urrā urrā!
Pelēki vilki
Atskrēja, aiznesa
Mūs' māsiņ'!
Pieši vien noskanēja,
Bāliņiem pakaļā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

18262.

Vakar mani māte kūla
Ar uguņ' pagelit';
Šodien mani tautas veda
Ar bungām, stabulēm.
217 [Ārlavā (Ārlavas pag. Tl)].

18263.

Vakar mani māte kūla,
Pa nātrēm vazādama;
Šodien mani tautas veda
Dzīparotu, madarotu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

18264.

Veda mani pieci, seši,
Nepaliku to vedumu;
Vedīs viens tautu dēls,
Tad palikšu to vedumu.
388 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

18265.

Veda mani, vīla mani
Tautu dēla māmuliņa;
Neaizvestu, neaizviltu,
Kad es pate negribētu.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

18266.

Veda tautas, veda tautas,
Veda tautas, neatstāja.
Ir es lūgtu tā Dieviņa,
Kad ir mani neatstātu!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

18267.

Veda, veda, neizveda
Cīravnieku dzeltainītes.
Dižas veda vedamāja,
Maģas auga augamā.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

18268.

Vedat mani ap siliņu,
Pa siliņu nevedat:
Silā bija lāči, vilki,
Vai jūs viņus barosat?
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

18269.

Vediet mani, kur vezdami,
Par ezeru nevediet:
Tā sajuks mans mūžiņš
Kā dūņains ezeriņš.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

- 45 -

1. Vediet mani, kur vezdami,
Par ezeru nevediet:
Man prātiņu tā sajauca
Kā dūņotu ezeriņu.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

18270.

Vediet mani, kur vezdami,
Par silienu nevedat!
Silienami zili ziedi,
Man sarkani dzīpariņi.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

18271.

Vediet mani, kur vezdami,
Par siliņu nevediet:
Apbirs manas villainītes
Ar tiem sila ziediņiem.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

1. Vediet, tautas, kur vezdamas,
Caur eglāju nevediet:
Piebirs manas villainītes
Sīkajāmi skujiņām.
283 [Kroņa Vircavā (Vircavas pag. Jg)].

18272.

Vediet mani, kur vezdami,
Caur [Par] siliņu nevediet:
Smiltis manas kājas grauza,
Skujas bira vaiņagā.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)], 120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)], 289 [Bruknā (Bruknas pag. B)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 424 [Barkavas pag. Rz].

1. Vedat mani, kur vezdami,
Caur siliņu nevedat:
Virši manas kājas bada,
Priežu zari vaiņadziņu.
1311 [Apē (Vlk)].

18273.

Vediet mani, kur vezdami,
Caur siliņu nevediet:
Caur siliņu upe tek,
Sila ziedus braucīdama.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

18274.

Vediet, tautas, kur vezdami,
Caur eglāju nivediet:
Caur eglāju izvedot,
Skujas bira vaiņagā,
Skujas bira vaiņagā -
Grūts mūžiņš dzīvojot,
Grūts mūžiņš dzīvojot
Iekš bēdām, asarām.
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

18275.

Viena pati man māsiņa
Kā zīlīte ozolā,
To ielaida tautiņās
Kā oliņu ūdenī.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

18276.

Viena pati mūs' māsiņa,
To aizveda sveši ļaudis;
Melli zirgi, melli rati,
Melli paši vedējiņi.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

18277.

Visas ciemu vērpelītes
Aiziet tāļu tautiņās;
Es bij' tāda daiļa meita,
Es palieku liekamo.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

18278.

Visi trauki nomazgāti,
Kausiņš vien nemazgāts;
Visas meitas izveduši,
Tik es viena palikusi.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

18279.

Cekulaina balta vista,
Ielokaina brāļu māsa;
Cekulainu vanags ķēra,
Ielokainu tautas ņēma.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

18280.

Citas meitas ruden gāja,
Es aizgāju pavasar,
Es aizgāju pavasar
Kā ieviņa ziedēdama,
Kā ieviņa ziedēdama,
Kā saulīte mirdzēdama.
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

18281.

Citas meitas ruden gāja,
Vazā baltas vilnānītes;
Es izgāju pavasar
Pašā ziedu laiciņā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

- 46 -

8) Vedēju dziesmas aizbraucot

18282.

Alo, mans kumeliņ,
Mun puķīte kamanās,
Mun puķīte kamanās,
Pupu ziedi pūriņā!
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

18283.

Bij man zelta atslēdziņa
Iemauktiņa galiņā,
Es izslēdzu māmiņai
Diženo malējiņu.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

18284.

Dancāj' manis kumeliņis
Uz visām kājiņām;
Tautu meita mugurāi,
Kā brūklīte nosarkusi.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Apaļš tautu kumeliņš
Kā tas vaska ritulīts;
Es sēdēju mugurā,
Kā brūklīte nosarkuse.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

18285.

Div' sarkanas rozes zied
Tai Jaunzemju dārziņāi;
Vienu rāvu, otr' atstāju
Vējiņam purināt.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

18286.

Dziedi, raudi, tautu meita,
Še jau tevis neatstāšu,
Kam manam bāliņam
Dzērumā roku devi!
1311 [Apē (Vlk)].

18287.

Dzeltāns mans kumeliņš
Kā dzeltāna cielaviņa;
Tautas meita mugurā
Kā sarkana magonīte.
216 [Ventspilī].

1. Dzeltens manis kumeliņis
Kā dzeltena mieža vārpa;
Tautu meita mugurāje,
Kā brūklene nosarkuse.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

18288.

Es aizvedu raženo
Sīku rakstu rakstītāju;
Te palika snauduliņa,
Vecu biksu lāpītāja,
Vecu biksu lāpītāja,
Aizkrāsnē gulētāja.
291 [Garozā (Mežotnes pag. B)].

18289.

Es atstāju meitu māti
Kā pīrāgu čūlājot;
Es ar meitu par kalniņu
Kā ar putu gabaliņu.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)], 126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

18290.

Es izvilku vaŗa stīgu
Caur ūdeni, caur akmeni;
Es izvīlu daiļu meitu
Iz deviņi bāleniņi.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

18291.

Es izsūcu miežam taukus,
Apīnīšam rūgtumiņu;
Es izvīlu māmiņai
Diženo, raženo.
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)].

18292.

Es lielā brāļu māsa,
Es lielā vedējīša,
Ik rudens meitu mātes
Kā vāceles raudināju.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

18293.

Es nocirtu priedei galu
Pašā noras viducī;
Es noņēmu mātei meitu
Pašā darba laiciņā.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

18294.

Es papriekšu dziedātājis,
Nopakaļu važotājis;
Netīk manim priekšā braukt,
Sviedrot savu kumeliņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

18295.

Es pa priekšu, es pa priekšu
Ar balganu kumeliņu,
Tautas meita pakaļāi
Ar vizuļu vaiņadziņu.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

- 47 -

18296.

Es par pūru nebēdāju,
Kad man mārša kamanās;
Ja brāļiem māsas žēl,
Lai ved pūru pakaļā.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

18297.

Gaisma! teica, gaisma! teica,
Es par gaismu nebēdāju:
Sirmi zirgi, kalti rati,
Drīz mēs jūdzes mērosim.
190 [Kuldīā].

18298.

Griež māt's kaktē,
Ved meit's projām,
To dara tas puis's,
Kam sievas vajag.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

18299.

Kad es gribu, es izgriežu
Visas skaras kumeļam;
Kad es gribu, es izvedu
Visas meitas māmiņai.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

18299¹.

Kankaraiņu kazu vedu
Sprogaiņam buciņam;
Diži lopi, mazi lopi,
Visi jāja panākstos.
193 [Lutriņos (Lutriņu pag. Kld)].

18300.

Kleperis, delveris
Mans kumeliņis,
Izspēra meitu mātei
Klētiņas duris,
Izņēma māmiņai
Mīļākaju meitu,
Mīļākaju meitiņu,
Rakstītu pūru.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

18301.

Ko tie joda suņi rēja
Pie bajāra nama duru?
Tie gaidīja izvedamu
Bajāriņa slinku meitu.
158 (Rāvā).

18302.

Kraukļi, vārņi satupuši
Gar bajāra sētmalīti,
Gaida maitu izvedam
Ar barotu kumeliņu.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

18303.

Kryukļu c'ērtu, jīva l'eika,
Acaspīd'a lazd'eņā;
Muosu v'ežu, muot'a raud,
Bruoļi lūka kum'el'eņu.
4270 [Viļēnu pag. Rz].

18304.

Krustu cirtu, roku sniedzu,
Ņēmu savu vedamo.
Saulīt, manim priekšā riti,
Laimiņ, nāci pakaļā!
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

18305.

Kūļu riju, neizkūļu,
Vēl palika padibene;
Vežu meitas, neizvežu,
Vēl palika mazākās.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

18306.

Kumeliņš raudājās.
Meitu nesa mugurā:
Labāk nesis kaŗavīru
Ar visāmi bruņiņām.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

18307.

Lustējiet, mana draudze,
Zviedziet, mani kumeliņi:
Nu manā rociņā
Lielu radu līgaviņa.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

18308.

Lustējiet, mana pulka,
Zviedziet, mani kumeliņi:
Nu rokā tautu meita
Ar visām telītēm.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

18309.

Lustējat, mana pulka!
Visi vīri līdzi gāja:
Līdzi sāļa pūtējiņi,
Līdz vēdera laitītāji.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

18310.

Maksā mans kumeliņš
Simtu mārku piecdesmit;
Maksā pate jājējiņa
Piecus zelta gabaliņus.
216 [Ventspilī].

- 48 -

18311.

Man iemeta kumeliņš
Sniega pīti kamanās;
Tā nebija sniega pīte,
Tā bāliņa līgaviņa.
1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)].

18312.

Man rakstītas kamaniņas,
Nosukāti kumeliņi;
Tautu meita iekšā sēd
Kā pinkaina vāverīte.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

18313.

Mūsu kunga bisenieki
Dzīvas caunes nedabūja;
Es dabūju dzīvu caunu,
Novedīšu bāliņam.
133 [Palsmanē (Palsmaņa pag. Vlk)].

18314.

Jaudzumos (=māju v.) div' telītes,
Viena lauce, otra dole.
Mēs to lauci aizvedām,
Paliek dole baurojot.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1. Divi meitas māmiņai,
Viena tole, otra lauce.
Mēs to toli aizvedām,
Attek lauce maurodama.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

18315.

NN-iem trīs meitiņas,
Divi raģes, viena tola.
Mēs to tolu aizvedām,
Lai tās raģes badījās.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

18316.

Nu es iešu sētiņā,
Nu man sava līgaviņa.
Nu mēs abi gulēsim,
Rokas, kājas salikuši.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

18317.

Nu tek mans kumeliņš,
Kā lācītis šņaukādams;
Sēž kumeļa mugurē
Tautu meita, ne māsiņa.
222 [Garlenē (Vandzenes pag. Tl)].

18318.

Nu tek mans kumeliņš,
Ceļa malas rakstīdams;
Kā netek rakstīdams,
Rakstītāja mugurē.
222 [Garlenē (Vandzenes pag. Tl)].

18319.

Palīdz, Dievs, man jaunam
Jaunās māršas vizināt:
Augsti kalni, dziļas upes,
Strauji mani kumeliņi.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Nāc, Dieviņ, palīgā,
Nu es iešu vedējos:
Augsti kalni, gaŗi meži,
Strauji mani kumeliņi.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

18320.

Palīdziet man jaunam
Jaunu meitu vizināt:
Jauns es pats, jauns kumeļš,
Jauna meita kamanās.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

18321.

Prātāi vien i iekrita
Tautu meita dzeltainīte,
No prātiņa neizkrita,
Kamēr kļuva rociņā.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

18322.

Prātiņ, tavu domājumu,
Aiz ūdeņa līgaviņu!
Pirku zirgu, daru laivu,
Tiekāms kļuva rociņā.
94 [Odzienā, Ļaudonas (Mētrienas pag. Md)].

18323.

Pret kalniņu zirņus sēju,
Lai nerit lejiņāi;
Ar vērsīti māršu vedu,
Lai zemīte nerībēja.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Ei vecais tēvainīti,
Tavu gudru padomiņu!
Ar vēršiemi māršas ved,
Lai zemīte nerībēja.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

18324.

Puķe puķe, roze roze,
Sen tu mani kaitināji,
Sen tu mani kaitināji,
Nu manā rociņā!
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)], 174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)], 1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)], 190 [Kuldīā], 224 [Kabilē (Kld)], 278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

- 49 -

18325.

Puksti, puksti, vaidi, vaidi,
Man vedoti tautiņās;
Kā nepuksti, kā nevaidi,
Div' dvēseles mugurā.
226 [Kandavā (Tl)].

18326.

Raud māmiņa no pakaļas,
Man meitiņa vezumā,
Man meitiņa vezumā,
Raibi cimdi rociņā.
216 [Ventspilī].

18327.

Reiz' uz reizes klanījos,
Meitu mātes lūgdamies;
Kad meitiņa rociņā,
Knip' uz knipas parādīju.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

18328.

Rieba, rieba tautu meita,
Uz robeža ganīdama;
Es atriebu atpakaļ,
Atsavežu bāliņam.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

18329.

Šito reizi, šito reizi
Man jau labi laimējās:
Cimdi, josta padusē,
Tautu meita kamanās.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

18330.

Šķelmīts mans kumeliņš
Ietek meitu ciemiņā;
Iztek, galvu grozīdams,
Ar dižanu malējiņu.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Kumeliņis, delverītis,
Ietek tautu sētiņā;
Uz vakaru iztecēja
Ar raženu vezumiņu.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

2. Kumeliņš lielnaudīts
Ietek meitu ciemiņā;
Dancodams iztecēja
Ar diženu malējiņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

3. Ražens bēris ietecēja
Meitu mātes sētiņā;
No rītiņa iztecēja
Zeltenīti mugurā.
206 [Kuldīgas apriņķī].

4. Šķelmīts manis kumeliņš
Ietek meitu pulciņā;
Iztek galvu grozīdams,
Lāga meitas neredzējs.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

18331.

Sen slavēja tautiņās
Niknus suņus, bargus ļaud's;
Es izraku ābeltiņu
Pašā dārza vidiņā.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Es nocirtu kuplu liepu
Pašā dārza maliņā,
Nedzirdēja ciema suņi,
Ne tās ciema zeltenītes.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

2. Sen slavēja tai ciemā
Gudrus vīrus, jautrus suņus;
Mēs liepiņu nocirtām
Pašā dārza vidiņā.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

18332.

Sen slavēja Albratos (=māju v.)
Niknus suņus, bargus ļaudis;
Es nozagu kazas ādu
No Albratu rijas jumta.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

18333.

Simtiņš manu bāleliņu
Ar dižim, ar mazim;
Simtu vedu dzeltainīšu,
No tautām lasīdama.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Divi simti man bāliņu,
Simts ir lielu, simts ir mazu;
Divi simti māršu vedu,
Pa vienai lasīdama.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Simtiņš manu bāleliņu,
Simtiņš lielu, simtiņš mazu;
Divi simti māršu vedu,
Pa malām lasīdama.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

18333¹.

Skaistu cirtu bērzu birzi,
Vēl skaistāku audzināju;
Skaistu ņēmu brāļam sievu,
Vēl skaistāku sev atstāju.
20 [Krapē (Krapas pag. Rg)].

- 50 -

18334.

Sudrabiņa zīle dzied
Vārtu staba galiņā;
Es izvedu caur vārtiem
Apzeltītu līgaviņu.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

18335.

Tievgali aizvedu,
Rezgalis palika.
Neraudi, rezgali,
Gan tevi vedīs!
284 [Bārbelē (Bārbeles pag. B)].

18336.

Tievgali aizvedu,
Rezgalis palika,
Rezgalis palika
Pagales bikstot.
226 [Kandavā (Tl)].

18337.

Tēvs ar māti gauži raud,
Ceplī galvas sabāzuši.
Ja jums meitas gauži žēl,
Lieniet cepļa dibinā!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Māte kliedza, māte brēca,
Krāsnī galvu iebāzuse.
Ja, māmiņ, meitas žēl,
Lien pašā dibinā!
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

18338.

Tēvs ar māti gauži raud,
Ceplie galvas sabāzuši;
Meitiņ' prieka nevarēja,
Jauna vīra dabūjuse.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

18338¹.

Brāļi raud, māsas raud,
Kaktā galvas sabāzuši;
Mās' aiz prieka neraudāja,
Jaunu vīru dabūjuse.
20 [Krapē (Krapas pag. Rg)].

18339.

Tēvs raud namē,
Māte istabiņē.
Grūž' māti kaktē,
Ved' meitu projam.
220 [Dursupē (Zentenes pag. Tl)].

18340.

To māsiņu vedīsam
Kā rakstiņu paraugam;
Ja būs laba tā māsiņa,
Pēcāk citas vedīsam.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1. Vienu vedu rakstaraudzi
Bīriniešu dzeltainīti;
Ja tā viena laba būs,
Vedīš' citas pakaļā.
4 [Aijažos].

18341.

Trīs priedītes siliņā,
Visas vienu gaŗumiņu.
Vienu cirtu, otra lūza,
Trešā līdzi locījās.
Trīs meitiņas māmiņai,
Visas vienu daiļumiņu.
Vienu ņēmu, otra nāca,
Trešā līdzi taisījās.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 1311 [Apē (Vlk)].

1. Trīs liepiņas kalniņāi
Kur es cirtu vezumiņu;
Vienu cirtu, otra lūza,
Trežā līdzi locījās.
Trīs meitiņas māmiņai,
Kur es ņēmu līgaviņu;
Vienu ņēmu, otra nāca,
Trešā līdzi taisījās.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

2. Trīs priedītes silāi auga,
Vis' trīs vienu gaŗumiņu.
Vienu ciertu, otra lūza,
Trešā līdzi līgojās.
Tā, kas līdzi līgojās,
Tā palika siliņāi,
Tā palika siliņāi
Vējiņam vēcināt.
Trīs meitiņas māmiņai,
Vis' trīs vienu dailumiņu.
Vienu jēmu, otra nāca,
Trešā līdzi taisījās.
Tā, kas lidzi taisījās,
Tā palika brālīšos,
Tā palika brālīšos
Tautiņām niecināt.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

18342.

Vedat, mani vedējiņi,
Bet jūs labi pārvedat,
Ceļā ragus zāgājat,
Lai nebada māmulīti!
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

- 51 -

18343.

Vienu vedu tautu meitu,
Citas nāca nevedamas.
Vai Dieviņ, kur nu likšu,
Neņems citi bāleliņi!
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

18344.

Vienu vedu tautu meitu,
Divi pakaļ attecēj'.
Neņem, mans bāleliņš,
Neba lieta pakaļ tek!
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

18345.

Vienu vedu tautu meitu,
Piecas nāca nevedamas.
Kur ellē jūs liksim,
Nav vairāk bāleliņu!
284 [Bārbelē (Bārbeles pag. B)].

18346.

Vienu vedu tautu meitu,
Trīs tecēja pakaļā.
Kur ellē es jūs likšu,
Mazi mani bāleliņi!
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

18347.

Cel, bērīti, augsti kājas,
Pret kalniņu tecēdams!
Tautu meita kamanās
Sarkan' rožu vainaciņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

★

45014.

Atdod mani tēvs ar māti
Tālu tālu tālumā;
Atdodami piesacīja
Ciemā (vairs) nestaigāt.
584 [Daugavpils apr.].

45015.

Bite bite, meita meita,
Abas tālu ceļu tek:
Bite tālu ziedīnos,
Meita tālu tautīnās.
39 [Bārtas Lp].

45016.

Cieši jūdzu, droši braucu
Dancotāju kumeliņu;
Tālu vežu līgaviņu,
Lielas slavas gribēdams.
83 [Dignājas Jk].

45017.

As naīšu tuoļ jyudiņa,
Lobs jyudiņs i olūtā;
As naīšu tuoļ tautuos,
Lobi puiši kaimiņūs.
247 [Makašānu Rz].

45018.

Es pārsviedu zelta zierni
Pa sudraba ozolīti;
Tīši gāju gar novadu,
Pašus puišus kaitināj(u).
546 [Kuldīga Kld apr.].

45019.

Gryuši pyute syla prīde
Smolka leita pīlejuse;
Gauži raud tei muosiņe,
Tai ir tuoļi buoleliņi.
35 [Baltinavas Abr].

45020.

Ieblakāmi bēri tek,
Dusmām jāja bāleliņ(i);
Dusmām jāja bāleliņ(i),
Ka māsiņa tāļu gāj(a).
183 [Kazdnagas Azp].

45021.

Kam, māmiņa, manu rotu
Šitik skaistu darināji?
Kam dod manu augumiņu
Cit' āriņu maliņā?
241 [Lubānas Md].

45022.

Lobuok tuoļi, nakai tyvu
Nu eistūs i bruoliliņu.
Lobuok reizi godskuortī,
Nakai reizi nedeļā.
326 [Preiļu D].

45023.

Māsiņ, manu vienaudzīt(i),
Kur man bija tevi dot?
Žēl man tevi tālu dot,
Nava tuvu labu ļaužu.
48 [Bērzaunes Md].

45024.

Nāciet, tautas, es būš' iet
Simtu jūdžu tālumā,
Lai guļ mani bāleniņi
Piecas naktis celiņā.
373 [Sarkaņu Md].

- 52 -

45025.

Neraud, mana māmuliņa,
Tālu manis nevedīs;
Par deviņi novadiņi,
Par deviņas kungu valstis.
99 [Dzelzavas Md].

45026.

Natuoļi līpa nu ūzula,
Eža vīn videņā;
Natuoļ tautys nu buoleņa,
Kai kūceņi sajukuši.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

45027.

Natuoli mani nūvedja
Nu eistim bruoleņim:
Par pūrim dīgu vylku,
Par uoreņis dzeipureņu.
143 [Jāsmuižas D].

45028.

Sīka sīka, maza maza,
Tāli tāli nolīgoj(a);
To darīja darba rota,
Iznesīga valodiņ(a).
322 [Praulienas Md].

45029.

Tālu tālu noskanēja,
Sausu egli dzenājot;
Tālu tālu noslavēja
Bagāto brāļu māsu.
3 [Adulienas Md].

45030.

Tuoļi tuoļi par upīti,
Por tū pošu dziļumeņ(u);
Puori puori par tautom,
Par pošomi borgojom.
143 [Jāsmuižas D].

45031.

Tuoļi tuoļi tuolumā,
Nasalaidu tivumā;
Jo tuoļok, jo lobuok,
Jo leluoki teirumiņi.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

45032.

Tīšum diža es neaugu,
Gŗūt' nedaru kumeļam;
Tāļu auga tautu dēls,
Tāļu mani vizināja.
94 [Dunikas Lp].

45033.

Tikušam dēlīnam
Ciemā auga līgavīn(a);
Kaut kādam netiklim
Pa novadu vizinām(a).
Tāda vesta pa ciemīnu,
Tāda pašu audzināta.
355 [Rucavas Lp].

45034.

Tuvi mani māte deva,
Palīdziņa gribēdama;
Dod, mammiņ, vēl tuvāku,
Maz es tev palīdzēšu.
358 [Rugāju Abr].

45035.

Vaiņag, manu vaiņadziņu,
Kas tu tālu nolīgoji!
Treju kungu zemei pāri,
Ceturtā ielīgoji.
46 [Beļavas Md].

★

o) Mātes, brāļu un māsu žēlabas un raudas

18348.

Dziedi, raudi, tu māmiņa,
Tavas pašas vaina bija:
Pate meitiņ' tu iecēli
Svešu ļaužu kamanās.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

18349.

Dūmalīte pienu raud,
Pate piena devējiņa;
Māmuliņa meitu raud,
Pate meitu devējiņa.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

18350.

Dūce bite, kamanīte,
Raudi meitu māmuliņa;
Bite dūce saldu ziedu,
Raud māmiņa vieglu dienu.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

1. Sīca bite, kamenīte,
Raudā dēlu māmuliņa;
Bite sīca saldumiņa,
Dēlu māte malējiņas.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

- 53 -

18351.

Īmu vuorā i ustobā,
Taids gūds vuorā, taids ustobā:
Līts l'ej vuorā, raud ustobā,
Raud tāvs i muote, raud buol'el'eņi.
Nūvad'a, nūvad'a meusu muoseņi
Por augstīm kolnīm, caur zaļu b'ērzi.
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

18352.

Īvu līc'u, lozdu līc'u,
Ūzulam zīdi byra;
Meitu vad tauteņuos,
Muote raud pakaļē,
Muote raud pakaļē,
Bruoļi lūka kumel'eņu.
428 [Beržūs(?)].

18353.

Gan tei meitiņu,
Gan vaiņadziņu;
Nav manas māsiņas,
Nav vaiņadziņa.
224 [Kabilē (Kld)].

18354.

Gauži raud māmuliņa
Magonīšu dārziņā:
Sveši ļaudis norāvuši
Krūzēto magonīti.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)], 27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

1. Trīs dieniņas māmuļiņa
Raud, galviņu saņēmuse:
Sveši ļaudis norāvuši
Krūzāto magonīti.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

18355.

Istabā vien pazinu,
Māte meitas izdevuse:
Piln' istaba piekaisīta
Zilu zaļu dzīpariņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

18356.

Kā iegājis, tā pazinu,
Brāļi māsu izdevuši:
Zelta roze apputējse
Istabiņas dibenā.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

1. No istabas vien pazinu,
Māte meitas izdevuse:
Noputējse zelta roze
Mātes galda galiņā.
224 [Kabilē (Kld)].

18357.

Kur, māsiņ, tu nogāji?
Kam tu mani vien' atstāji?
Kam tu mani vien' atstāji
Pie grūtām dzirnavām?
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

18358.

Kur palika nepalika
Šās mājiņas saimeniece?
Atslēdziņas vien atradu
Kambarīša dibenā.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

18359.

Kur palika tā māsiņa,
Kas man' sauca bāleliņu?
Saujiņā noturēju
Divi zelta gredzeniņi.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

18360.

Kur, priedīte, virsi tavi?
Celmi vien siliņā;
Kur, māmiņa, meitas tavas?
Krēsli vien istabā.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)], 321 [Zasā (Zasas pag. Jk)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Kur, bitīte, dravi tavi?
Celmi vien siliņā;
Kur, māmiņa, meitas tavas?
Krēsli vien istabā.
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)].

2. Kur, priedīte, skujas tavas?
Zari vien līgojās.
Kur, māmiņa, meitas tavas?
Krēsli vien istabā;
Krēsli vien istabā,
Ik pie krēsla vainadziņis,
Ik pie krēsla vainadziņis,
Dui sudraba gredzeniņi.
190 [Kuldīā].

3. Kur, caunīte, tavas priedes?
Celmi vien siliņā;
Kur, māmiņa, tavas meitas?
Krēsli vien istabā.
260 [Mazberķenē (Mežmuižas pag. Jg)].

18361.

Lai raudāja, kas raudāja,
Meitu māte, tā raudāja:
Trūkst klētī, trūkst stallī,
Trūkst mātei mīļas meitas.
40-1 (Lapmežciemā).

- 54 -

18362.

Māte, meitu izdodama,
Dzied, rociņas plātīdama;
Kad iegāja maltuvē,
Raud, galviņu saņēmuse.
384 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Māte, meitu izdevuse,
Dzieda, rokas cilādama;
Kad iegāja kambarī,
Rauda, milnu turēdama.
224 [Kabilē (Kld)].

2. Māte, meitu izdodama,
Dzied, rociņas plātīdama;
Iet māmiņa maltuvē,
Raud, galviņu saņēmusi,
Raud, galviņu saņēmusi,
Nav meitiņas malējiņas.
Trūcin trūkst tev, māmiņa,
Trūkst trijās vietiņās:
Klētē pūra, kūtī govju,
Maltuvēi malējiņas.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

18363.

Māte, meitu izdodama,
Zīdiem durvis aizklājuse;
Iet no rīta maltuvē,
Zīdu mina kājiņām.
14 [Inčukalnā (Inčukalna pag. Rg)].

18364.

Māte, meitu pārdevusi,
Nopirkusi vaŗa tauri;
Kad jāiet maltuvē,
Sēd uz krāsnes taurēdama.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)], 290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

1. Māte meitu izdevusi,
Nopirkusi āža ragu;
Cik vajdzēja malti ieti,
Atsēdāsi taurēdama.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

18365.

Nule vien, nule vien
Sasaģida bāleliņi,
Kur palika tā māsiņa,
Kas mums nesa launadziņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

18366.

Pēc māsiņas meitas raud
Kā pēc savas māmulītes:
Tā bij rakstu sācējiņa,
Tā parauga devējiņa.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

18367.

Raiba irbe nosašvelpe,
Zaļu birzi pārskrējusi;
Noraudāja bēleliņi:
Māsiņ' tautu rociņā.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

18368.

Raud māmiņa viena pati,
Raud ar otru runādama:
Neliešam iedevusi
Sav' mīļo auklējumu.
396 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

18369.

Saule, gaisu sajaukuse,
Atsaspieda stuburā;
Māte, meitu izdevuse,
Atsasēda raudādama.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

18370.

Saule, lietu palaidusi,
Ielien pate mākoņos;
Māte, meitu atdevusi,
Raud, rociņas cilādama.
170 [Lielnīkrācē (Nīkrāces pag. Azp)].

18371.

Žāl bitei tuo zīdeņa,
Kur' nūnese kamaneite;
Žāl māmeņai tuo bērneņa,
Kur' nūvede sveši ļauds.
430 [Malnavā (Kārsavas pag. Ldz)].

18372.

Žēl man bija tās meitiņas,
Kuŗ' aizveda sveši ļaudis
Pa maziem celiņiem,
Caur zaļiem ozoliem.
342 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

18373.

Žēl man bija to bitīšu,
Kas ielīda celmiņā;
Žēl man bija mūs' māsiņas,
Ko aizveda tautiņās.
224 [Kabilē (Kld)].

18374.

Strauja strauja upe tek
Gar bāliņa nama durvīm;
Kā tā strauja netecēs,
Asariņu pielijuse!
224 [Kabilē (Kld)].

- 55 -

18375.

Svētu rītu vien nodzinu
Tāliņās ganībās;
Bij māsiņa aizdzenot,
Neva vaira atdzenot.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

18375¹.

Tā māsiņa, tā man žēl
Par visām māsiņām:
Tā māsiņa ganos gāja,
No ganiem pieguļā.
232 [Talsos (Tl)].

18376.

Te bij saule, te pazuda
Melnajos mākoņos;
Te bij māsa, te aizveda
Tālajās tautiņās
224 [Kabilē (Kld)].

18377.

Te ierbīte purinājse,
Te palika pureklītis;
Te māsiņa dzievājuse,
Te palika dzievāšana.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

18378.

Tēvs raud namē,
Māt' istabē,
Mazais bāliņš
Zirgstaļļ' galē,
Mazā māsiņ'
Dzirnu kambarē.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

18379.

Trūcin trūka tev, māmiņa,
Trūkst trijās vietiņās:
Kūtī govju, klētī pūra,
Maltuvē malējiņas.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)], 101 [Rankā (Rankas pag. C)].

1. Es tai meitu māmīnai
Trīs žēlumi padarīj':
Kūtī govi, klētī pūru,
No dzirnūm malējīn'.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

2. Trūka man, trūka man
Trūkst trijās vietiņās:
Trūkst klētī, trūkst stallī,
Trūkst manā pūriņā.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

18380.

Vista vienu olu dēja,
Visu dienu kladzināja;
Māte vienu meitu deva,
Visu gadu saraudāja.
2 [Aderkašos (Taurupes pag. Rg)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

1. Vista, olu izdējusi,
Visu dienu kladzināja;
Māte, meitu izdevusi,
Visu mūdiņ' i raudāja.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

18381.

Ciema meitas skaisti dzied,
Māmuliņa gauži raud.
Nedziediet, ciema meitas,
Lai māmiņa neraudāja!
1331 [Sikšņu pagastā (Gaujienas pag. Vlk)].

p) Vedēji ar līgavu ceļā

1) Vedēju dziesmas

18382.

Apstājās kumeliņš,
Pretim kalnu tecēdams;
Kā lopam neapstāt,
Tāda baļļa vezumā.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

18383.

Bērīts manis kumeliņis,
Mārša mana vedamā;
Raugās bēris atpakaļ,
Vai ir mārša kamanās.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Bērīts mans kumeliņš,
Grieta mana līgaviņa.
Tec, bērīti, atskaties,
Vai ir Grieta kamanāš!
Ja ir Grieta kamanās,
Tec, galviņu grozīdams;
Ja nav Grietas kamanās,
Sities ceļa maliņā!
394 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

18384.

Bērīts manis kumelinis
Zemajām kājiņām;
Raudāj' mana līgaviņa,
Dziļ' upīti piejādama.
190 [Kuldīā].

18385.

Brāļam braucu sievas vesti
Ar tām ziedu kamanām;
Lēni laižu no kalniņa,
Ka ziediņi nenobira.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

- 56 -

18386.

Brāļam braucu sievas vest,
Lācīt' jūdzu kamanās.
Tek lācītis sprauslādams:
Svina piesta kamanās!
3031 [Tomē (Tomes pag. Rg)].

18387.

Brāļam braucu vedībās,
Lāci jūdzu kamanās.
Lācīšam plata ķepa,
Māršai galva nesukāta.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

1. Brāļam gāju vedējosi,
Lāci jūdzu kamanās.
Tek lācītis šņaukādamis:
Māršai galva nesukāta.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

18388.

Brāliņam sievu vežu,
Man pašam mīlējās.
Augs man mieži līdumā,
Jemš' es pats līgaviņu.
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

18389.

Bāliņam sievu vedu,
Man pašam iemīlēja.
Dievs dod miežu vasariņu,
Citu vešu bāliņam.
2071 [Ancē (Ances pag. Pg)].

18390.

Bāliņam sievu vežu,
Man pašam mīlējās.
Vai būs dot bāliņam,
Vai pašam paturēt?
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

18391.

Brālīšam sievu vedu,
Man pašami pamīlēja.
Lūko citu, bāleniņ,
Vēl bij gaŗa vasariņa!
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

18392.

Es savam bāliņam
Par upīti sievu vedu,
Lai palika upītē
Visas ļaužu valodiņas.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

18392¹.

Griežiet ceļu, griežiet ceļu!
Es jums ceļu negriezīšu,
Ko satikšu celiņā,
To samīšu kājiņām.
20 [Krapē (Krapas pag. Rg)].

18393.

Grūti pūta kumeliņš,
Meitu nesa mugurā;
Labāk nestu kaŗavīru
Ar visām bruņiņām.
106 [Viesienā (Viesienas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

18394.

Irbe tupa ceļmalāji,
Baida manu kumeliņu.
Tu, irbīte, nezināji,
Cik maksāja kumeliņš,
Cik maksāja kumeliņiš,
Cik tā pati jājējiņa:
Pieci simti sešdesmit
Maksā manis kumeliņš,
Seši simti piecdesmit
Maksā pati jājējiņa.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

18395.

Kālab brāļa kumeliņš
Tecēj' galvu grozīdams?
Kā galviņu lai negroza,
Sīva mārša mugurā!
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

18396.

Kālab manis kumeliņš
Tek pa ceļu sprausļodams?
Netikuse tautu meita
Sēd manās kamanās.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

1. Kālab manis kumeliņis
Tek pa ceļu sprauslādams?
Sapelējse tautu meita
Sēd manās kamanās.
190 [Kuldīā].

18397.

Kāpēc mans kumeliņš
Tek pa ceļu šņaukādams?
Apsvilusi tautu meita
Sēd manās kamanās.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

1. Aiz ko mani kumeliņi
Ceļu tek sprauslēdami?
Tautu meita apsvilusi,
Ceplī rotu kaltēdama.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

- 57 -

2. Kādēļ mans kumeliņš
Atpakaļ rēgājās?
Es atradu tautu meitu
Ceplī rotu kaltējot.
1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)].

3. Teci, manis kumelīnis,
Kā lācītis šņaukādamis;
Tautu meita mugurā
Nosvilušu villainīti.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

18398.

Kas tai tautu malnac'ei
Komonuos nas'ēd'ēt?
Komonuos sādādama,
Grūžus vīn kustynuoja.
426 [Sakstagala pag. Rz].

18399.

Ļaudis nāca skatīties,
Ko es vedu vezumā.
Pinkaino kazu vedu
Skarainam āzīšam.
23 [Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)].

18400.

Mele mele tautu meita,
Saka bēri netekot.
Es nolauzu bērza rīksti,
Bērīts rikšus darināja.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

18401.

Nepiedevu bērīšam,
Kamēr dzīvs dzīvodams,
Kam tas manu līgaviņu
Dūkstītē apmērcēja.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

18402.

Pagaidiet, ceļavīri,
Man notika nelaimīte:
Man nokrita tautu meita
No labā kumeliņa.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Man notika nelaimīte,
Saulītei laižoties:
Man nokrita līgaviņa
No rožota kumeliņa.
3251 [Sunākstē, Neretā un Ērberķē (Sunākstes, Neretas un Mazzalves pag. Jk)].

18403.

Saulīt' mazu gabaliņu,
Man notika nelaimīte:
Man pārtrūka kumeļam
Zaļa zīda pavadiņa.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

18404.

Šķiŗaties, ievas pūļi,
Cauri brauca vedējiņi!
Sudraboti kumeliņi,
Zelta pate vedamā.
184 [Dūrē (Vārmes pag. Kld)].

18405.

Šķiŗatiesi, gaŗi meži,
Lai es varu cauri braukt:
Kankaraina man māršiņa,
Pinkuļaini kumeliņi.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

18406.

Zirgs zirgā, loks lokā
Pa lielaju tīrumiņu:
Tās meitiņas vedējiņi,
Kuŗ' tautiņas nicināja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

18407.

Sniegi vēji putināja
Ap to manu kumeliņu;
Kas kait tautu melnacei
Kamanās(i) nesēdēt!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)], 36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)], 41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)], 931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)], 311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)],
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

18408.

Sniegi vēji putināja,
Līgaviņa kamanās.
Vilku svārkus no muguras,
Sedžu savu līgaviņu.
18 (Kliģenē).

1. Sniedziņš sniga, putināja,
Līgaviņa kamanās.
Vilku svārkus no muguras,
Sedzu savu līgaviņu.
Dārgi mani svārki bija,
Vēl dārgāka līgaviņa:
Maksā svārki pieci simti,
Līgaviņa seši simti.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

18409.

Spīdi gaišis, mēnestiņis,
Nakti vežu līgaviņu,
Lai celiņa nezināja
Atpakaļa brālīšos.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

18410.

Tec, bērīt, pa celiņu,
Augsti kājas cilādams:
Tautu meita kamanās
Sarkan' rožu vainadziņu.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

- 58 -

18411.

Teci gaiši, mēnesnīca,
Nakti vežu līgaviņu;
Dienu vesti nepatapu,
Kungi dzina dzenamo.
112 [Cirstos (Cirstu pag. C)].

1. Spīdi gaiši, mēnestiņi,
Nakti vedu līgaviņu;
Dienu vestu vaļas nav,
Kungi sūta druviņā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

2. Teci gaiši, mēnestiņ,
Naktī vedu līgaviņu;
Dienu vesti nepatapu,
Dienu kungi kaŗā sūta.
152 [Jērkulē (Krimuldas pag. Rg)], 61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

18411¹.

Tec pa ceļu, kumeliņi,
Netrīcini kamaniņas:
Jauna mana līgaviņa,
Drīz ceļā baidījās.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

18412.

Tec pa ceļu, kumeliņi,
Sper ābolu ceļmalā,
Kam tas auga uz celiņa,
Lai aug ceļa maliņā.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

18413.

Tecēj' manis kumeliņis,
Sniega pīti mētādams;
Tā nebija sniega pīte,
Tā bij brāļa līgaviņa.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

18414.

Teci, teci, kumeliņ,
Ceļa malu rakstīdams:
Rakstītāja tautu meita
Sēd tavā mugurā.
228 [Oktē (Vandzenes pag. Tl)].

18415.

Teci viegli, kumeliņi,
Netricini kamaniņas:
Akminaiņa ceļa mala,
Man zīļota līgaviņa.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

18416.

Teci viegli, kumeliņ,
Netrīcini kamaniņas:
Sudrabotas kamaniņas,
Apzeltīta vedamā.
1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)].

18417.

Teci viegli, kumeliņ,
Netricini kamaniņu:
Vizuļaina tautu meita
Sēd bāliņa kamanās.
317 [Lindē (Birzgales pag. Rg)].

18418.

Vedu, vedu vedekliņu,
Viju asu pātadziņu;
Neklausīs vedekliņa,
Klausīs asa pātadziņa.
121 [Gulbenē (Md)].

2) Dziesmas no līgavas puses

18419.

Ar dūrīti es nositu
Tautu dēla kumeliņu,
Kam tas daiļi netecēja,
Kam galviņu negrozīja.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

18420.

Ar dūrīti es nositu
Tautu dēla kumeliņu,
Kam tas manus ielociņus
Dūkstiņā apmērcēja.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

1. Vilki, vārnas lai apēda
Tautu dēla kumeliņu,
Kam tas manas villainītes
Rāviņā samērcēja.
305 [Vīkstenē (Stelpes (?) pag. B)].

2. Vilki, velni lai apēda
Manu dailu kumeliņu,
Kam tas manu līgaviņu
Rāvienā slapināja.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

18421.

Ar dūrīti nositīšu
Tautu dēla kumeliņu,
Kam tas stāvu man slējās,
Pret kalniņu tecēdams.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

- 59 -

18422.

Atskaties nu, māsiņa,
Nu celiņa galiņā:
Nava tālu tā vietiņa,
Kur paliksi mūžiņam.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

18423.

Braucat lēni, vedējiņi [precinieki],
Ziedu manu nekaisāt!
Man aizgāja trīs dieniņas,
Viena zieda meklējot.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

18424.

Būt' es to zinājuse,
Kuŗu ceļu mani ved,
Es būt' to nosējuse
Ar rozēm, magonēm.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

18425.

Drīzi braucu smalku birzi
Tautu jūgtu kumeliņu;
Atsavēru atpakaļ,
Gauži raud māmuliņa.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

18426.

Es tautieša kumeliņu
Caur ābeļu bierzi braucu,
Lai tam krita baltas putas
Kā ābeļu balti ziedi.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

18427.

Es to tautu kumeliņu
Caur ābeļu birzi braucu;
Ābelēm sīki zari,
Plosa tautu kumeliņu.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)], 41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 190 [Kuldīā].

1. Tautas mani žēl darīja,
Es tautāmi vēl žēlāk:
Es to tautu kumeliņu
Caur ābeļu birzi dzinu.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

18428.

Jaunākam bāliņam,
Tam bij manis vairāk žēl:
Sēž pie manis kamanās,
Slauka gaužas asariņas.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

18429.

Maza biju, sīka biju,
Bet jau liela nebēdniece:
Trenču tautu kumeliņu
Pār ābeļu līdumiņu.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

18430.

Nava lāga ormanītis,
Ormanīša kumeliņi:
Snauzdams veda mūs' māsiņu
Pašā tautu sētiņā.
346 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

18431.

Nobrikstēja vaŗa tiltis,
Man vienai pārejot:
Bij manāi vaiņagāi
Trīs graudiņi dimantiņa.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

18432.

Pār upīti mani veda,
Saka melnu vainadziņu.
Man nebija tās vaļiņas
Vainadziņa balināt.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

18433.

Priede priede, egle egle,
Mēs ienaidu turēsim:
Tautas mani cauri veda,
Tu piebēri vaiņadzīnu.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

18434.

Sakās tautas manu kroni
Caur ābeļa birzi nest;
Es to tautu kumeliņu
Caur dadžiemi tecināju.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)].

18435.

Sakur guni, bāleliņi,
Sav' āriņu maliņā!
Sveši ļaudis sakūruši,
Nelaiž mani sildīties.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

18436.

Sala man rokas kājas
Svešu ļaužu kamanās.
Būt' man bijsi mātes dota
Laba silta villānīte!
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

18437.

Sala man rokas kājas
Svešu ļaužu kamanās.
Laižat man pašai vaļu,
Lai es teku kājiņām!
121 [Gulbenē (Md)].

- 60 -

18438.

Sala man rokas kājas
Svešu ļaužu kamanās;
Man pašai gana silti
Ar māmiņas vilnainīti.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

18439.

Skuju skuju mans celiņš,
Skuju manas villānītes.
Pa skujiņu birumiņu
Pakaļ nāca bāleliņi.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

18440.

Sudrabots gailīts dzied
Baltdābola kalniņā;
Pūš vējiņš, ved tautiņas,
Nepatapu klausīties.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

18441.

Tautas mani pāri veda
Par purviem, par peklēm,
Lai es ceļa neattapu
Pie māmiņas sērst atnākt.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

18442.

Tīšām tautas man darīja,
Es tautām atdarīju:
Es tīšām nosviedroju
Lielas naudas kumeliņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

18443.

Tīšām tautas man darīja,
Es tīšām atdarīju:
Trencu tautu kumeliņu
Caur ābeļu līdumiņu.
1331 [Sikšņu pagastā (Gaujienas pag. Vlk)].

18444.

Turu tautu kumeliņu
Ar abām rociņām,
Lai ceļā kavējās,
Lai panāca bāleliņi.
24 [Lēdurgas draudzē].

18445.

Vilki lāči lai apēd
Tautām sirmu kumeliņu,
Kam viņš tek sīkus soļus,
Putin' manas villainītes.
391 [Skultē (Skultes pag. Rg)].

18446.

Celiņā man sažēl,
Mātei roku neatdev';
Kad gulēju šūpulī,
Tad māmiņai roku sniedžu.
133 [Palsmanē (Palsmaņa pag. Vlk)].

1. Celiņā iegādāju
Mātei rokas nedevuse;
Kā rociņu tad pasniedžu,
Kad gulēju šūpolī.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

3) Līgava met ziedus upēs, uz krustceļiem u. c.

18447.

Es tev saku, pried' ar egli,
Neaudz ceļa maliņā:
Man pietrūka zaļa zīda,
Ko ap tevi tecināt.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

18448.

Pār Ventiņu mani veda, -
Ko Ventai ziedu devu?
Plostam devu raibus cimdus,
Ventai vaŗa gredzentiņu.
216 [Ventspilī].

1. Par Ventīti mani veda, -
Ko es Venti ziedināju?
Plokstē sviedu cimdu pāri,
Īrējam linu kreklu.
353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Par Ventiņu mani veda, -
Ko Ventiņu ziedināju?
Plostam liku cimdu pāri,
Laivai vaŗa gredzentiņu,
Pašā Ventas dibinā
Mazu, strupu adatiņu.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

18449.

Strauji tek tā upīte,
Redzēj' mani atvedam;
Turat, brāļi, kumeliņus,
Lai upei ziedu metu!
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

4) Ciema ļaudis, kuŗu mājām jābrauc gaŗām, aiztur vedējus un apdzied līgavu

18450.

Iesim, meitas, skatīties,
Kur zvejnieka meitu ved:
Siļķu rinda, mencu rinda,
Lašu rinda pakaļ tek.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

- 61 -

18451.

Es cerēju, brūti veda, -
Līķi veda, līķi veda:
Sirmi zirgi, kalti rati,
Noskumuši bāleniņi.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

18452.

Gauši gauši tautas jāja
Par to tēva tīrelīti.
Vai ved zeltu, vai sudrabu,
Vai slinkaju tautu meitu?
224 [Kabilē (Kld)].

18453.

Griežat ceļu, rūmējat,
Dravenieka meitu ved.
Kristim kalts pūra vāks,
Simts telīšu pakaļā.
116 [Bormaņu muižā (Trapenes pag. Vlk)].

18454.

Grieziet ceļu, rūmējiet,
Liela vēja vētra krāc.
Tā nebija vēja vētra,
Tie bāliņu kumeliņi.
283 [Kroņa Vircavā (Vircavas pag. Jg)].

18455.

Grīzit c'eļu, grīzit c'eļu,
Atbrauc koļva ļaudaveņa;
Pylnu c'eļu lūpu dzein'a,
Poša malna kuo vabal'e.
409 [Līksnas pag. D].

18456.

Griežat ceļu, griežat ceļu,
Lepna vīra sieva brauc,
Trim kājām kumeliņš,
Viena sliece kamanām.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

1. Grieziet ceļu, grieziet ceļu,
Liela vīra dēli brauc,
Trim kājām kumeliņš,
Vienu slieci kamaniņas.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

2. Vai tas bij tev, māsiņ,
Teicamais arājiņš?
Vienu slieci kamaniņas,
Trim kājām kumeliņš.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

18457.

Grieziet ceļu, grieziet ceļu,
Mežakunga meitu ved,
Putna spalvu villainīte,
Zaķa cimdi rociņā.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

18458.

Grieziet ceļu, rūmējiet,
Grezna vīra sieva brauc,
Pilnas krūtis sudrabiņa,
Pilni pirksti gredzentiņu.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

18459.

Kājām tautas tecināja
Bagāto brāļu māsu;
Ko tie vēl nedarītu
Man, nabaga bārītei!
24 [Lēdurgas draudzē].

18460.

Kalnā kāpu raudzīties,
Kur bajāru meitu veda.
Tāpat tai divi zirgi,
Kā man bija, bārenei.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

18461.

Kalnāi kāpu skatīties,
Kur bajāra meitu veda,
Kur bajāra meitu veda
Dzelteniem kumeļiem.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

18462.

Kalnā kāpu skatīties,
Kur bajāra meitu ved.
Tādas pat villainītes
Kā nabaga sērdienei.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

1. Kalnā kāpu skatīties,
Kur bajāru meitu ved,
Vai bij zīda svārki ģērbti,
Vai sudraba sakta segta.
Nebij zīda svārki ģērbti,
Nei sudraba sakta segta:
Tādi paši strīpainīši
Kā nabaga sērdienei.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

2. Tautas veda mātes meitu,
Es tecēju raudzīties:
Tādas pašas villainītes
Kā ir man, bārenei.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 62 -

18463.

Kungi brauc, zirgi zviedz,
Nelaulātu mārgu ved,
Nelaulātu mārgu ved
Ar vijoļu vaiņadziņ'.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

18464.

Kupla liepa ceļu tek
Ar visiem zariņiem;
Kur satika ozoliņu,
Tur naksniņu pārgulēja.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

18465.

Kurp iedamas, lēnas tautas,
Kam vezdamas līgaviņu?
- Lēnu meitiņ' i vedam
Lēnajam dēliņam.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

18466.

Mežasarga meitu veda,
Kas tai gāja panākstos?
Priežu rinda, egļu rinda,
No pakaļas peku rinda.
403 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Skatātiesi nu, ļautiņi,
Mežasargi sievu veda:
Priedes, egles, peku kāti,
Visi jāja panākstos.
224 [Kabilē (Kld)].

18467.

Mažasarga meitu veda,
Platas bija villainītes:
Dažu labu villas sauju
Par cirīti dabūjuse,
Par cirīti dabūjuse,
Noauduse villainītes.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

18468.

Nākat, ļaudis, lūkoties,
Kā brauc brāļi vedējos:
Smiltis nāca kūpēdamas,
Kumeliņi dancodami.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

18469.

Nākat, ļaudis, skatīties,
Kā ved tautas mātes meitu:
Pliki kaili kumeliņi,
Bez ieloku villainītes.
Nākat, ļaudis, skatīties,
Kā ved tautas bārenīti:
Drebēt dreb kumeliņi,
Zelta puški karājās.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

18470.

No tālienes es pazinu,
Kur bajāri brūti veda:
Ābolaiņi kumeliņi,
Zīda puškas zemi slauka.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

18471.

No tālienes es pazinu,
Kur zvejnieki brūti veda:
Reņģu ķidu vaiņadziņš,
Mušu dancis pakaļā.
1253 [Kroņa laicenē], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ruku ruku, rāvu rāvu(?),
Kur Lejnieka meitu ved:
Siļķu rinda, mencu rinda,
Mušu rinda pakaļāi.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

18472.

No tālienes es pazinu
Mežasarga līgaviņu:
Strupu īsu lindruciņu,
Sēņu kule mugurā.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

18473.

Šķiŗat ceļu, rūmījat,
Dravenieka meitu ved [veda]:
Vaska kurpes kājiņā,
Dzelonīšu vaiņadziņš.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Dravenieka meiiu veda
Bajāriņa dēliņam;
Bišu spārnu villainītes,
Vasku ripas rociņā.
224 [Kabilē (Kld)].

2. Laiku laiku ceļu griezu,
Dravenieka tēviņš brauca,
Vaŗa cimdi rociņā,
Sudrabiņa mētelīts.
Laiku laiku ceļu griezu,
Dravenieka sieva brauca,
Bites spārnu villānīte,
Vasku kurpes kājiņā.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

18474.

Šķiŗatiesi, sīki krūmi,
Lai es redzu vedamo,
Vai bij pate sudrabota,
Vai zeltīti vedējiņi.
Gan bij pate sudrabota,
Gan zeltīti vedējiņi.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)], 219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)], 395 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 63 -

18475.

Tādi suņi vedējiņi,
Tāda kuņa vedamā:
Ganiņš gana ceļmalā,
Tam nedeva kukuliņa.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

18476.

Tilti rīb, pieši skan,
Kalējiņa meitu ved;
Pate melna kā vabule,
Dzelziem kalti kumeliņi.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 86 [Ļaudonā (Ļaudonas pag. Md)].