LATVIEŠU TAUTAS DZIESMAS: VOLUME VI (electronic resource) Anonymous Švābe, A. and Straubergs, K. Creation of machine-readable version: Maruta Ray Conversion to TEI.2-conformant markup: University of Virginia Library Electronic Text Center ca. xxx kilobytes University of Virginia Library Charlottesville, Virginia Latvian, Latvia

University of Virginia users only

URL: http://etext.lib.virginia.edu/modeng/LatvianL.browse.html

2001

Latvian Dainas VI

LATVIEŠU TAUTAS DZIESMAS: VOLUME VI Anonymous Švābe, A. and Straubergs, K.

431pp Imanta Kopenhāgenā 1952 Source copy consulted: Private Copy

Prepared for the University of Virginia Library Electronic Text Center.

Some keywords in the header are a local Electronic Text Center scheme to aid in establishing analytical groupings.

Library of Congress Subject Headings Latvian nonfiction poetry masculine LCSH 6/15/04 corrector John Ivor Carlson Added XML encoding.

LATVIEŠU TAUTAS DZIESMAS

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

KĀZU GODS

Prof. K. Straubergs

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

KĀZAS

7. Izdevas un līgavas vešana (turpinājums)

- 1 -

k) Laimas likums meitai atstāt tēvu, māti un iet tautās; ielīgot kā bitei gatavā namā, kārt šūpuli

17754.

Ai auziņ, ai auziņ,
Mātes meita, mātes meita!
Vējiņš lieca smuidr' auziņu,
Tautas ņēma mātes meitu.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

17755.

Ai Laimiņ licējiņa,
Kā tu biji nolikuse:
Atstāt tēvu, māmuliņu,
Iet pie sveša cilvēciņa.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Dieviņ, tavu likumiņu,
Laimiņ, tavu lēmumiņu:
Atstāj tēvu, māmuliņu,
Iet pie sveša cilvēciņa.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

17756.

Bitei vaļa, meitai vaļa,
Kur tām tika, tur tās gāja:
Bitīt' augstu ozolā,
Meitiņ' tāļu tautiņās.
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

17757.

Bitiņei, meitiņei,
Tiem vietiņa nezinama:
Bitiņ' skrēja tālu ceļu,
Meitiņ' gāja pārnovad'.
222 [Garlenē (Vandzenes pag. Tl)].

17758.

Bitīt, tavu šuvumiņu
Baznīcāi dedzināja;
Māmiņ, tavu lolojumu
Tāl' tautās aizvedīs.
3011 [Pomušas un Ārdzes pagastos (Ceraukstes pag. B)].

17759.

Bitīt' biju jau dzimusi,
Negribēju tēva nama;
Dievs man dos dzīvoklīti,
Gatavā ielienot,
Gatavā kā savā,
Kā bitīte ozolā.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

17760.

Bitīt' liela, bitīt' maza,
Bitīt' šūnu šuvējiņa;
Māsiņ' liela, māsiņ' maza,
Māsiņ' tautu malējiņa.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē], 33 [Pēteŗupē (pie Saulkrastiem Rg)], 421 [Taurupes pagastā (Rg)], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)],
94 [Odzienā, Ļaudonas (Mētrienas pag. Md)], 134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)], 311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

17761.

Bitīt' savu ziedu nes
Par deviņ' ezeriņ';
Memmiņ, tavu meitu ved
Gar deviņ' kungu valsti!
152 [Jērkulē (Krimuldas pag. Rg)].

17762.

Bitīt' skrej augstu mežu,
Savu vietu meklēdam,
Tautu meita pār novadu,
Tautu dēlu meklēdam.
233 [Vandzenē (Vandzemes pag. Tl)].

17763.

Bitiņ' spārnus dzinkstinē
Pie kuplā ozoliņa;
Meitiņ' gāja dziedādama
Pie bagāta tēva dēla.
223 [Iķenē (Vandzenes pag. Tl)].

17764.

Bitītei, māsiņai,
Abām viens padomiņš:
Abas grib ievedamas
Gatavā namiņā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 2 -

17765.

Bitītei, meitiņai
Nevajaga namu liegt,
Tām Dieviņš novēlējis
Gatavā ielīgot.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

17766.

Bitītei, meitiņai,
Tai vietiņas nevajaga:
Tai Dieviņis novēlējis
Gatavā ielīgot.
224 [Kabilē (Kld)].

17767.

Bitītēm, meitiņām,
Tām Dieviņš labu dar':
No gatava izlīgoja,
Gatavā ielīgoja.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

17768.

Bitītēm, meitiņām,
Tām Laimīte labi dara:
Abas divas ielīgoja
Gatavā namiņā.
408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)], 412 [Unguros (Ungurmuižas pag. D)].

17769.

Brīnumiem nevarēju,
Kas par Dieva likumiņu!
Pērn bij rudzi, šogad mieži,
Citu gadu papuvīte;
Pērn bij meita, šogad sieva,
Citu gadu māmuliņa.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

1. Divi gadi papuvīte,
Trešu gadu rugainīte;
Pērngad meita, šogad brūte,
Citu gadu māmuļiņa.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

2. Šogad rudzi, citgad mieži,
Aizcitgadu papuvīte;
Šogad meita, citgad sieva,
Aizcitgadu māmuliņa.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

17770.

Dieviņ, tavu likumiņu,
Dēkliņ, tavu kārumiņu!
Jo mīlēju tautu dēlu
Nekā tēvu, māmuļīti.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Dieviņ, tavi likumiņi,
Laimīt, tavi vēlējumi:
Ja(u) nemīl tēvs māmiņa,
Kā mīlēja tautu dēls.
114 [Biksejā (Blomes pag. Vlk)].

17771.

Dieviņ, tavu likumiņu,
Dēkliņ, tavu kārumiņu:
Mīlēt man tautu dēlu,
Atstāt tēvu, māmuļīti.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

17772.

Dieviņ, tavu likumiņu,
Laimiņ, tavu lēmumiņu!
Svešs ar svešu satikās,
Mīļu mūžu nodzīvoja.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

17773.

Dieviņ, tavu padomiņu,
Laimiņ, tavu likumiņu!
Meita biju, sieva tiku,
No sieviņas māmuliņa.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

17774.

Iet bij man, gājējai,
Es nevaru negājuse,
Es nevaru nodzīvot
Brāleliņa labumā.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

17775.

Iet bij man, gājējam,
I sliktā vietiņā,
Atstāt tēva rudzu klēti
Kā ūdeņa pielijušu.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1. Ieti man tautiņās,
Ir vājā vietiņā,
Jāatstāj brāļa klēts
Kā ūdeņa pielijusi.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

17776.

Iet bij man, gājējai,
I vājā vietiņā,
Atstāt savus brāleliņus
Kā muižā dzīvojot.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

17777.

Iet bij man, gājējam,
Kur vietiņa gadījās,
Atstāt man bāliņos
Dēļiem grieztu istabiņu.
4 [Aijažos].

- 3 -

17778.

Iet man bij, kad aicina,
Pašā darba laiciņā,
Atstāt cirpu uz kopiņas,
Grābeklīti pļaviņā.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

17779.

Iet man bija to celiņu,
Kur augdama nestaigāju;
Klausīt bija to māmiņu,
Ko augdama neredzēju.
348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ietin manim to celīnu,
Lai bij dubļi, lai ūdenis;
Klausīt manim to māmīnu,
Lai tā laba, lai tā ļauna.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

17780.

Iet man bija to celiņu,
Kur es biju negājusi;
Ēst man bija to maizīti,
Kuŗ' bāliņi nearuši.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 112 [Cirstos (Cirstu pag. C)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

17781.

Ieti man to celiņu,
Kuŗu biju negājuse;
Mīlēt man to tautieti,
Kuŗ' augdama neredzēju.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

17782.

Ietan mun, gājējam,
Es nevaru negājuse,
Es nevaru negājuse
Sav' mūžiņa nodzīvot.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

17783.

Ietin man, gājējam,
Es nevaru negājuse,
Man Laimīte uzseguse
Ejamo vilnānīti.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

17784.

Ietin man, gājējam,
Vienu reizu man jāiet,
Vienu reizu man jāiet
No brālīša tautīnās.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

1. Ieti man, gājējami,
Vienu reizi man jāiet,
Vienu reizi man atstāt
Savu tēvu, māmuļīti,
Savu tēvu, māmuļīti,
Savus īstus bāleliņus.
348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

17785.

Es neietu tautiņās,
Būt' māmiņa negājus';
Es nekārtu šūpulīti,
Būt' māmiņa nekārus'.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

1. Neietum tautiņās,
Kad māmiņa negājus';
Nekārtum šūpolīša,
Kad Laimīte nelikus'.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

17786.

Es neietu tautiņās,
Būt' māmiņa negājuse;
Es nesietu zīdautiņu,
Būt' māmiņa nesējuse.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

17787.

Es neietu tautiņās,
Kad māmiņa negājusi;
Kam, māmiņa, pati gāji,
Kam celiņu parādīji?
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

17788.

Es neietu tautiņās,
Kaut māmiņa negājusi;
I māmiņa gan [ar] neietu,
Kaut Laimiņa nelikusi.
1331 [Sikšņu pagastā (Gaujienas pag. Vlk)].

1. Es nekurtu uguntiņas,
Kaut māmiņa nekūrusi;
Es nedotu tautām rokas,
Kaut māmiņa nedevusi;
I māmiņa ar nedotu,
Kaut Laimiņa nelikusi.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

17789.

Kaimiņiem redzējums,
Māmiņai audzējums,
Tāļajam tautiešam
Bija mīļa malējiņa.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

17790.

Kas kaziņu lopu teica,
Kas meitiņu cilvēciņ'?
Kas kazai žogu rauga,
Kas meitai novadiņ'?
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 190 [Kuldīā].

- 4 -

1. Kas kaziņu lopu sauca,
Kas meitiņu cilēciņu?
Kaza lēca par žodziņu,
Meita gāja par novadu.
158 [Rāvā].

17791.

Kuo pyut gryuši, syla prīde,
Na tev' vīnu vēji lūka?
Kuo raud' gauži, tautu meita,
Na tev' vīnu tautys vede:
As muotei vīna meita,
Mani pošu tautys vede.
426 [Sakstagala pag. Rz].

17792.

Miezīts bija, iesals tapa,
No iesala alutiņš;
Meita biju, sieva tapu,
No sieviņas māmulīte.
70 [Briežos (Skujenes pag. C)], 185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)], 226 [Kandavā (Tl)].

1. Villa biju, dzija tapu,
No dzijiņas cimdiņā;
Meita biju, sieva tapu,
No sieviņas māmuliņa.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

17793.

Meitiņāma māsiņām,
Nevajaga novadiņa:
No novada izlīgoja,
Iekš novada ielīgoja.
158 [Rāvā].

17794.

Nepalika kļava lapa
Kur augusi kļaviņā;
Nepaliku, nepaliku
Kur augusi bāliņos.
89 [Leimaņos (pie Vecpiebalgas C)].

17795.

Pie bālīna man neauga
Mūžu maize tīrumā;
Dievs dos man mūžu maizi,
Mūžu maizes devājīn'.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

17796.

Pieder pļava, kad nopļauta,
Jo pieder, kad sagrābta;
Pieder māsa brālīšiem,
Jo pieder tautiņām.
226 [Kandavā (Tl)].

17797.

Priedītai, eglītai,
Tām ir mūžs nezināms;
Meitiņāmi, māsiņām,
Tām ar mūžs nezināms:
Atbrauc tauta, aizved meitu,
Paliek māte raudādam'.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

17798.

Simtu jūdžu bite skrēja
Pa novadu ziedu ņemt;
Simtu jūdžu meitu veda
Pa novadu novadiem.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

17799.

Skuju dēļ lakstīgala
Eglājā nedziedāja;
Tautu dēļ mūs' māsiņa
Bāliņos nedzīvoja.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Skuju dēļ lakstīgala
Eglainēi nedziedāja;
Māršu [Brāļu] dēļ es
māsiņa
Bāliņosi nedzīvoju.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

l) Līgavas izvadīšana no tēva mājām

1) Ardievas, no istabas izejot

17800.

Vai jel, mana mīļa māsa,
Ko jel tava sirde saka?
Tēvs dedzina vaska sveci,
Nu ies tevi pavadīt.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

17801.

Ar Dieviņu, mana laime!
Nu es iešu tautiņās;
Nu es mīšu vaska plānu,
Glāzu durvis virināšu.
188 [(?)].

17802.

Ar Dieviņu nu, māsiņas,
Gana labi dzīvojām;
Jau zemīte līcin līka,
Kājas mirka asarās.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

- 5 -

17803.

Ar Dieviņu nu palieci,
Mana veca dzīvošana!
Dod, Dieviņ, pie tautieša
Man mīlīgu dzīvošanu.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

17804.

Ar Dieviņu paliekat,
Ar godiņu dzīvojat!
Neliekat novārtē
Manu vecu māmuliņu.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

17805.

Ar Dieviņu palieciet,
Māršas, mani bāleliņi,
Nele rītu es atiešu
Jūsu durvju virināt!
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

17806.

Ar Dieviņu šī pusīte,
Mierā ļaužu valodiņas!
Es aiziešu, naidiniece,
Cita kunga tiesiņā.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

17807.

Ar Dieviņu, tēvs māmiņa,
Labu nakti, bālenīti!
Man jāiet tautiņās
Par Laimiņas laidumiņ'.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

17808.

Ar Dieviņu, sīki kārkli,
Vairs es jūsu nelocīšu!
Ar Dieviņu, tēvs māmiņa,
Vairs es jūsu neredzēšu.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

17809.

Ar Dievu, ar Dievu,
Ar mīļu Dievu!
Es ar ar Dievu
Pakaļ iešu.
Dod roku, māmiņ,
Pēdēju reiz',
Lai birst manas gaužas asaras
Virs tavām rociņām!
211 [Rindā (Ances pag. Vp)].

17810.

Ar Dīvu, ar Dīvu,
Dīvoju ļaudis;
Dīvi jeusu prīškā,
Dīvs pakaļā.
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

17811.

Ar Dievu, tētiņš,
Ar Dievu, māmiņa,
Ar Dievu, mazie
Īstie brālīši,
Ar Dievu, mazās
Īstās māsiņas!
Atbrauca tautietis
Ar jumta ratiem,
Sēdēšu ratos
Dziedādama.
231 [Stendē (Stendes pag. Tl)].

17812.

Ar Dievu, tēvs,
Ar, māmulīte!
Doš' tautu dēliņam
Labvakariņu.
224 [Kabilē (Kld)].

1. Ar Dieviņu paliekat,
Mans tēviņis, māmuliņa!
Nu es došu šovakari
Tautām labu vakariņu.
1571 [Virgā (Virgas pag. Lp)].

17813.

Atstāj, dūmaļ(?),
Ej, mās', laukā!
Ņemat ņemdam',
Vedat vezdam'!
213 [Zlēkās (Zlēku pag. Vp)].

17814.

Atveŗati man vārtiņus,
Ir istabas durutiņas,
Neba rītu es atiešu
Jūsu durvju virināt!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

17815.

Ej, māsiņ, brauc, māsiņ,
Atgriezies atpakaļ:
Vēl māmiņa apsolīja
Šodien dot launadziņu.
40-1 (Lapmežciemā).

17816.

Ej, muoseņ, tauteņos,
Jem lazdeņu rūceņuos:
Cyti kūki blēņus tur',
Lozda blēņu neturā.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

- 6 -

17817.

Iziedama tu, māsiņa,
Še atstāj trīs darbiņus:
Atstāj savu slinkumiņu,
Savu dižu niknumiņu,
Atstāj savu lielu miegu
Pie māmiņas aizkrāsnē.
1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)].

17818.

Lādēt dreiži, naraud gauži,
Nakavejs sveši ļauži;
Jau zirdzeņi sasadluot,
Pī vuorteņu sadzenuot.
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

17819.

Māte meitas noraudāja,
Ceplī galvu iebāzusi;
Meit' ardievu pasacīja,
Pa durvīm iziedama.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

17820.

Nāc ārā, man' māršiņa,
Bij man tevis lūgtin lūgt?
Bij manam bāliņam
Pēc tevim gaidīties?
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

17821.

Nāc, māsiņa, vadi mani,
Lai nevada māmuliņa:
Māmuliņa vadīdama
Gauži mani raudināja.
1311 [Apē (Vlk)].

17822.

Nu ar Dievu, bāleliņi,
Vairs pie jums nedzīvošu;
Aiz vārtiem mans celiņš,
Sagrožoti kumeliņi.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

17823.

Nu ar Dievu, labi ļaudis,
Še jūs dumpi neturat!
Projām iešu, labi rašu,
Atpakaļ neatnākšu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

17824.

Nu ar Dievu, nu ar Dievu,
Visi mani bāleniņi!
Nu ar Dievu, vis's vietiņas,
Nu es iešu tautiņas.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

17825.

Nu ar Dievu, tēvs māmiņa,
Es nevaru še palikt,
Man jāiet tas celiņš,
Kur augdama nestaigāju.
190 [Kuldīā].

17826.

Nu ar Dievu, tēvs māmiņa,
Nu es iešu čigānos!
Dancot māku, Dievu lūgte
Par maizītes gabaliņu.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

17827.

Nu iet man, nu iet man,
Nu māmiņa pate raida,
Nu māmiņa pate raida,
Sedlo brāļi kumeliņu.
Iešu, iešu, kā neiešu,
Ko gaidīšu, negājuse?
Vai gaidīšu citu gadu
Citu tautu atjājam?
1821 [Allažās (Raņķu pag. Kld)].

17828.

Vadāt mani vadīdami,
Stādāt mani stādīdami,
Drīz jūs mani pavadāt,
Ne tik drīzi sagaidāt!
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

17829.

Vadāt mani vadīdami,
Stādāt mani stādīdami,
Ne rītā es atiešu
Jūsu doris virināt!
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

17830.

Vadiet mani vadīdami,
Stādiet mani stādīdami;
Vadīdami, stādīdami,
Bāziet maizi kulītē!
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

17831.

Vadi mani, māmiņa,
Par nama slieksni,
Lai vada brālīši
Līdz tautiņām!
346 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 7 -

1. Nāc, māsiņa, vadi mani
Līdz viņami kalniņami!
Lai vada māmiņa
Līdz nama slieksnim;
Lai vada tēviņis
Līdz sētas vārtiem;
Lai vada brālītis
Līdz tautas sētai.
166 [Gramzdā un Smaižos (Gramzdas un Aizviķu pag. Lp)].

2) Līgava piesauc Dievu un Laimu par ceļa šķīrējiem

17832.

Aizt'ec mani tu, Laim'eņa,
Pušu tautu t'eirumā,
Ka kuojeņis naspārtum
Asareņu pal't'eņā!
4223 [Višķu pag. D].

17833.

Brauc, Dieviņ, Dieva dēli,
Man, vecai, vedējos,
Deviņ' bēri kumeliņi,
Zvaigžņu deķi mugurā.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

17834.

Ej, Laimiņa, tu pa priekšu,
Es tavās pēdiņās,
Nelaid mani to celiņu,
Kur aizgāja ļauna diena!
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

17835.

Ej, Laimeņ, tu pa prīšku,
Ka es īšu tauteņuos;
Ej pa prīšku, trauc raseņu
Ar sudobra žagareņu,
Ka(b) kuojeņis naīspārtum
Asareņu pal'teitē!
4221 [Asūnes pag. D].

17836.

Kuo tī zirgi, kuo tī roti
Stuov pi noma duraveņu?
Dīva zirgi, Laimis roti,
Buol'el'eņi juojējeņi.
4282 [Eversmuižā (Ciblas pag. Ldz)].

17837.

Ka(d) es guoju taut'eņuos,
Treis' pa prīšku pasyut'ēju:
Dīva dāli vuortus v'ēre,
Svāta Muora krāslu c'ēl'e,
Eņģels gunt'eņ' i turēje,
Ka(d) nūcēl'e vaiņuc'eņu.
427 [Varakļānu pag. Rz], 4271 [Rēzeknes apr.].

17838.

Kur, Laimiņa, tu sēdēsi,
Kad es iešu tautiņās?
Tai pašā kumeļā,
Villainītes ieloknē.
224 [Kabilē (Kld)].

17839.

Kur, Laimiņa, tu stāvēji,
Kad es gāju tautiņās?
Vidū brāļa pagalmā,
Vērmelīšu krūmiņā.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

1. Ku(r), Laimīt, tu stāvēji,
Ka man jāja precinieki?
Vidū brāļa pagalmiņ',
Vērmelīšu krūmīnā.
Vērmelēm sūri ziedi,
Grūts mūžīns tautīnās.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

17840.

Laimeņ, Laimeņ,
Ša tova gaška!
Škir, Dīveņ, ceļi,
Dūd lobu laimu!
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

17841.

Pastāv' vēl, man' māsiņa,
Lūdz Laimiņu palīgā!
232 [Talsos (Tl)].

17842.

Nāc, Dieviņ, tu ar mani,
Es iestāju gaŗu ceļu;
Ja tu pats nenākdams,
Sūti savus eņģelīšus!
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

17843.

Nāc, Laimiņa, ar manim,
Kad es jāšu tautiņās;
Pacel krēslu, pasēdini,
Pašķir manas villainītes;
Pacel krēslu man, Laimiņa,
Labajā vietiņā!
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

17844.

Saulīt, atsaplaiknājies
Vēl vakara pusītē;
Ai Laimiņa, atskaties,
Man ejot tautiņās!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

- 8 -

17845.

Šķir, Dieviņi, manu ceļu,
Ārdi manu valudiņu!
Es iestāju ar tautāmi
Garajāsi valodās.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

17846.

Šķir, Dieviņu, man celiņu,
Dod laimiņu dzīvojot!
Nu es iešu tās tautās,
Kur ļautiņi nevēlēja.
224 [Kabilē (Kld)].

17847.

Šķir, Dievs, celiņu,
Dod labu laimiņu!
Nu ies māsiņa
Savu namu turēt.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

17848.

Steidzies, Dēkle, traucies, Laime,
Man pa priekšu tautiņās:
Steidzies, Dēkle, vārtus vērt,
Laime, segt villainīti!
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

1. Steidzies, Dēkla, traucies, Laima,
Nu vedīs sērdienīti;
Steidzies, Dēkla, vārtu vērt,
Laima, segt villainīti!
184 [Dūrē (Vārmes pag. Kld)].

17849.

Traucies, Dēkla, traucies, Laima,
Traucies, mana māmuļiņa!
Traucies, Dēkla, vārtus vērt,
Laima, celt kumeļā;
Traucies, mana māmuliņa,
Saver manas villainītes!
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1. Steidzies, Dēkle, steidzies, Laime,
Nu es iešu tautiņās!
Steidzies, Dēkle, vārtus vērt,
Laime, segt villainīti!
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

17850.

Celies, Kārti, celies, Laime,
No ūdeņa, no akmiņ'!
Jo tu biji gan gulējsi,
Li es augu kalpenēm.
213 [Zlēkās (Zlēku pag. Vp)].

17851.

Celies nu, man' meitiņa,
Laime durv's atvērusi;
Nu jāiet tautiņās, -
Palīdz Dievs dzīvojot!
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

3) Līgava vēlas ņemt līdzi tautās savu līksmo dabu, atstāt aiz sevis bēdas un visu ļaunu

17852.

Es to savu vēlīgumu
Bāliņos neatstāju;
Pūrā liku, cieti slēdzu,
Līdza vedu tautiņās.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

17853.

Ļauna diena kājas āva,
Grib ar mani līdzi iet.
Paliec še, ļauna diena,
Ierastā vietiņā!
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

17854.

Līksma daba, laba daba,
Nāc man līdza tautiņās!
Sīvumiņis, dzedrumiņis
Lai palika brālīšos.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

17855.

Lustīt mana, vēlīt mana,
Nāci līdzi tautiņās!
Kā saulīte līdzi tek,
Vai kalniņš, ielejiņa.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

17856.

Lustīt mana, vēlīt mana,
Nāc man līdza tautiņās!
Sirsniņ, mana šķeberīte,
Paliec teju maliņā!
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

1. Lustīt mana, līksmīt mana,
Nāc man līdzi tautiņās!
Dusmiņ, kāda šķeberīte,
Paliec ceļa maliņā!
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

17857.

Māsiņ, savu vēlīgumu
Neatstāj bāliņos,
Tin sagšāi, palagāi,
Liec kamanu galiņā!
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 9 -

17858.

Nesekmīte kājas āva,
Līdza nākt taisījās.
Paliec, mana nesekmīte,
Tēva pirts palāvē!
24 [Lēdurgas draudzē].

17859.

Nosaķeri, tu māsiņa,
Brāļa durvju stenderē,
Pamet bēdas, sirdsēstiņas
Brāļa durvju stenderē!
1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)].

4) Līgavu ceļ kumeļa vai kamanās

17860.

Ai bāliņ, ai bāliņ,
Vai es tev(i) nemīlēju,
Ka tu mani pats iecēli
Svešu ļaužu kamanās?
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

17861.

Ak tu Dievs, laba laime,
Pate māte meitu deva,
Pate veda pie kamanu,
Pat' iecēla kamanās.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

17862.

Apaļš tautu kumeliņš,
Par muguru rasa bira;
Kā man būs tik jaunam
Mugurā nosēdēt?
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

17863.

Ar vilceklu pārvilcinu
Brālītim līgaviņu;
Ko bij man zirgā celt
No tā veca cilvēciņa?
226 [Kandavā (Tl)].

17864.

Brālis rieba, nesarieba,
Es sariebu brālītim,
Es sariebu brālītim
Pašā siena laiciņā:
Pļavā dūru grābeklīti,
Lēcu tautu kumeļā.
190 [Kuldīā].

1. Es sariebu brālītim
Pašā darba laiciņā:
Pļavā dūru grābeklīti,
Kāpu tautu kumeļāi.
Te, brālīti, tava pļava,
Tavs darīts grābeklītis!
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

17865.

Brauc' pie durvju, griež' apkārt
Savas skārda kamaniņas;
Pate lēce tautu meita
Kā irbīte kamanās.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

17866.

Dievs nedeva tādu muļķi
Kā tā mana māmuliņa:
Pate savas vieglas dienas
Uzceļ tautas kumeļā.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

17867.

Es ar savu bāleliņu
Ne vārdiņa nerunāju,
Kam tas mani pats iecēla
Tautu dēla kamanās.
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

17868.

Es domāju savu mūžu
Bez bēdāmi nodzīvot, -
Nu vēl mani tautas cēla
Savā bēdu kumeļā.
232 [Talsos (Tl)].

1. Es cerēju sav' mūžiņu
Bez sirdēsta nodzīvot, -
Nu tik man Laime cēla
Sirdēstiņa kumeļā.
226 [Kandavā (Tl)].

17869.

Es dzīros uzaugdama
Bāleliņu nelūgties;
Sēžos tautu kamanās,
Lūdz' bāliņu raudādama.
21 [Krimuldā (Krimuldas pag. Rg)].

17870.

Es redzēju uz jūriņu
Zelta krēslu līgojam,
Ne tas grima dubenā
Ne sit vilnis maliņā.
Sit, vilnīti maliņā,
Būs manai māsiņai,
Būs manai māsiņai
Uzkāpt tautu kumeļā.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

- 10 -

17871.

Es tev lūdzu, bālelīt,
Cel man' viegli kamanās!
Tautiets, šķelmis, atstellējis
Niedru kaulu kamaniņas.
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

17872.

Gan zināja pati māte,
Kā meitiņu tautās laist:
Satinusi zirnājos,
Ieceļ tautu kamanās.
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

17873.

Griežies, manis kumeliņ,
Pretim tautu klētes dur'!
Kur tā tautas zeltenīte?
Lai nāk kāpt mugurē.
222 [Garlenē (Vandzenes pag. Tl)].

17874.

Gŗūti malti pūŗu maize,
Viegli nesti padusē;
Gŗūti precēt tautu meitu,
Viegli celt kumeļāi.
192 [Lipaiķps (Turlavas pag. Kld)].

17875.

Kā, māsiņa, tu iesēdi
Kalpa vīra kamanās?
Kupli tavi ielociņi,
Šauras kalpa kamaniņas.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 299 [Mežotnē un Švitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)].

1. Kas, māsiņa, tev vēlēja
Sēdēt kalpa kamanās?
Plati tavi brūni svārki,
Šauras kalpa kamaniņas.
Visi tavi radi rauda,
Ka tu kalpa līgaviņa.
- Kam, radiņi, jūs raudat,
Kad es pate neraudāju?
Vai nav rudzi, vai nav mieži
Kalpa vīra klētiņā?
Vai nav govis, vai nav aitas
Kalpa vīra laidarā?
Labāk laba kalpa sieva,
Ne nabaga saimeniece.
Kas bagāta kalpa sieva,
Saujā naudu šķindināja;
Kas nabaga saimeniece,
Saujā slauka asariņas.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

2. Ne lūdzami es nesēdu
Kalpa vīra kamanās:
Šauras kalpa kamaniņas,
Platas manas villainītes.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

17876.

Kas, māsiņ, tev vēlēja
Sēst atraitņa kamanās?
Atraitns gauži raudināja,
Grūši tevi vizināja.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

17877.

Klusu mani tautiets cēla
Savās kriju kamanās.
Situ kāju pie sliecītes,
Lai dzird mani bāleniņi.
265 [Emburgā (Salgales pag. Jg)].

17878.

Ko es biju sariebusi
Baltajami bāliņam?
Pats daveda pie tautāmi,
Pats iecēla kamanās.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

17879.

Kupli mani brūni svārki,
Sarkans rožu vainadziņš;
Gauži raud bāleniņš,
Celdams tautu kamanās.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

17880.

Labs kumeļš bāliņam,
Labs ar tautu dēliņam;
Stundu stāvu domādama,
Katram lēkšu kamanās.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

1. Tautiets jūdza, bāliņš jūdza,
Abi bērus kumeliņus.
Aiz priekiemi nezināju,
Kuŗam kāpti kamanās.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

17881.

Labs kumeļš tautiešam,
Labs manam bāliņam;
Ij es pate nezināju,
Katram lēču kamanās,
Vai es lēču tautiešam,
Vai savam bāliņam.
Labāk lēču tautiešam,
Ne savam bāliņam.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

- 11 -

17882.

Labs kumeļš tautiešam,
Labs manam bāliņam,
I es pati nezināju,
Kuŗam lēkti kamanās.
Labāk lēkšu tautiešam,
Tas vieglāki vizināja.
55 [Mūŗa muižā (Mūrmuižas pag. Vlm)].

1. Labs zirdziņš tautiešam,
Labs manam bāliņam;
Stundu stāvu domādama,
Kuŗam lēkt kamanās.
Labāk lēcu tautiešam,
Tas vieglāk vizinās.
Viegli, šķelmis, vizināja,
Ķīlām ņēma vainadziņu.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

17883.

Labs kumeļš tautiešam,
Labs manam brāliņam;
Stāvēj' brīdi domādama,
Kuŗam lēkšu kamanās.
Dziedādama, drikādama,
Lēču tautu kamanās,
Par galviņu mētādama
Visas ļaužu valodiņas.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

17884.

Labs kumeļš tautiešam,
Labs manam brāliņam;
Stāvēj' brīdi domādama,
Kuŗam lēkšu kamanās.
Dziedādama, drikādama,
Lecu tautu kamanās;
Salustinu svešus ļaudis,
Sarūdinu bāleliņus.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

17885.

Labs kumeļš tautiešam,
Labs manam bāliņam;
Stundu stāvu domādama,
Kuŗam lēkšu kamanās.
Labāk lēcu tautiešam,
Tas mūžam vizinās.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Jūdz tautietis, jūdz brālītis,
Abi bērus kumeliņus;
Sauc tautietis, sauc brālītis:
Nāc, masiņa, kamanās!
Pavaicāju brālītim,
Kuŗam sēsti kamanās.
- Sēd, māsiņa, pie tautieša,
Tas mūžami vizinās,
Tas mūžami vizinās,
Mūžam sānus sildinās;
Tas būs tavs arājiņš,
Mūžam maizes devējiņš.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

17886.

Labs zirdziņš tautiešam,
Labs manam bāliņam;
Stundu stāvu domādama,
Kuŗam lēkšu kamanās.
Labāk lēkšu tautiešam,
Mūžam maizes devājam.
375 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Sirmi zirgi bāliņam.
Sirm' tautiešu neliešam.
Māmiņai pavaicāju,
Kuŗam sēsti kamanās.
- Sēd', meitiņ, tautiešam,
Mūžam maizes devējam!
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

17887.

Labs zirdziņš tautiešam,
Labs manam bāliņam;
Stundu stāvu domādama,
Kuŗam lēkšu kamanās.
Labāk lekšu tautiešam,
Ne savam bāliņam:
Tautiets viegli vizināja,
Bāliņš grūši maldināja.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

17888.

Labs zirdziņš [kumeļš] tautiešam,
Labs manam bāliņam;
Stundu stāvu domādama,
Kuŗam lēkt(i) kamanās.
Labāk lēcu tautiešam,
Ne savam bāliņam:
Tautiets veda visu mūžu,
Bāliņš zemes gabaliņu.
2 [Aderkašos (Taurupes pag. Rg)], 126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

17889.

Labs zirdzīnis [kumelis] tautietama,
Labs manam brālēnam.
Lūdz tautietis, lūdz brālēnis:
Sēd', māsīna, kamanās!
Netīšām es iesēdu
Tautu dēla kamanās.
Tautiets mani vizināja
Līdz Laimīnas nama durvju.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

- 12 -

1. Bāliņš jūdza, tautiets jūdza,
Abi jūdza kumeliņus.
Bāliņš lūdza, tautiets lūdza:
Nāc, māsiņa, kamanās!
Labs kumelis tautiešam,
Labs manam bāliņam.
Labāk sēdu pie bāliņa,
Lai ļautiņi nerunā,
Lai ļautiņi nerunā,
Lai netaisa valodiņu.
Netīšām es iesēdu
Tautu dēla kamanās.
Tautiets mani vizināja
Līdz Laimiņas namdurvīm.
Netīšām es iegāju
Mīļas Laimes istabā.
Mīļa Laime man pacēla
Sievas krēslu apsēsties.
Cel, Laimiņa, nesēdēšu,
Nav man sievas padomiņa.
- Sēdi, sēdi, tautu meita,
Laime tava nesēdēja,
Laimei zirgi piekusuši,
Tev vietiņas meklējot.
Kuŗa meita godu gaida,
Tai Laimiņa kroni pina
Tīra zelta, sidrabiņa,
Dimantiemi piepildīja;
Kuŗa godu negaidīja,
No ērkšķiem darināja,
No ērkšķiem darināja,
Dadžu lapām piepildīja.
37 [Saliešos (Salas pag. Rg)].

2. Netīšāmi iesēdosi
Tautas dēla kamanās;
Tautiets, šķelmis, man' aizveda
Līdz Laimiņas namdurvīm.
Netīšāmi es iegāju
Mīļas Laimas istabā;
Mīļa Laima man pacēla
Sievas krēslu apsēsties.
Nesēdēšu, mīļa Laima,
Nav man sievas padomiņa.
- Sēd', meitiņ, nebaidies,
Doš' tev sievas padomiņu,
Doš' pūrā cimdus, zeķes,
Doš' gosniņas laidarā.
275 [Zemgales novados].

3. Jauna biju, nezināju,
Gāju Laimes pirtiņā;
Laime man krēslu cēla,
Vizuļiem kārstīdama.
Necel, Laime, nesēdēju,
Meita biju, neešu sieva.
- Sēd', meitiņa, nebēdāj',
Sieva būsi, kad dzīvosi.
Es tev došu simtu govju,
Simtu baltu vilnānīšu;
I tavam brūtgānam
Pieci bēri kumeliņi.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

4. Netīšām es iegāju
Mīļas Laimes kambarī;
Mīļa Laime man pacēla
Sievas krēslu atsēsties.
Mīļa Laime, nesēdēšu,
Sievas goda nevajaga.
112 [Cirstos (Cirstu pag. C)].

5. Netīšām es iegāju
Mīļas Māŗas istabā;
Mīļa Māŗa man pacēla
Sievas krēslu apsēsties.
Nesēdēsu, mīļa Māŗa,
Man nav sievas padomiņa.
- Sēd', meitiņa, būsi sieva,
Došu sievas padomiņu.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

6. Netīšām es iegāju
Mīļas Māŗas pirtiņā.
Mīļa Māŗa man pacēla
Sievas krēslu sēdēšan'.
Vai Dieviņ, nesēdēšu,
Man nav sievas vajadzība.
- Sēd', meitiņa, nebīsties,
Būsi sieva dzīvodama.
21 [Krimuldā (Krimuldas pag. Rg)].

17890.

Lielu riņķi apkārt griezu
Ap tautieša kamanām:
Tautiešam kamaniņas
Pillas gaužu asariņu.
115 [Jaunbilskā (Bilskas pag. Vlk)].

17891.

Māmiņ' savas vieglas dienas
Ieceļ tautas kamanās.
Birst man gaužas asariņas
Uz māmiņas rociņām.
40-1 (Bigauņciemā).

- 13 -

17892.

Māmiņ, tavu muļķa prātu
Uz vecām dieniņām:
Pate savas liegas dienas
Uzceļ tautu kumeļē.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

17893.

Māsa raud istabā,
Brāļi dīda kumeliņu.
Nāc, brālīti, sniedz rociņu,
Uzcel tautu kumeļā!
224 [Kabilē (Kld)].

17894.

Māte savas vieglas dienas
Iecēlusi kamanās;
Iecēlusi kamanāsi,
Raud, galviņu saņēmusi.
282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)].

17895.

Māte savas vieglas dienas
Ieceļ tautu kamanās.
Izaudzina, izbaltina,
Dod tautāmi melnināt.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

17896.

Mana veca māmuļīte
Dzina mani tautiņās;
Pate savas vieglas dienas
Uzceļ tautu kumeļāi.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

17897.

Mani balti bāleliņi,
Griežat zirgus pie durīm,
Lei tā ciema dzeltainīte
Iesēdāsi kamanās.
288 [Bornsmindē (Īslīces pag. B)].

1. Vedat, brāļi, kumeliņu
Pie tautiņu nama duru,
Lai tā tautu pezerīte
Pezerēja mugurā.
226 [Kandavā (Tl)].

17898.

Mans laiciņš nodzīvots
Valkāt zīļu vainadziņu.
Tautu dēls atsūtīja
Patīkamu kumeliņu.
Pļavā dūru grābeklīti,
Sēžos tautu kumeļā.
1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)].

17899.

Manu baltu bāleliņu,
Kā tev manis žēl nebija?
Pats tautām izsolīji,
Pats iecēli kamanās.
24 [Lēdurgas draudzē].

17900.

Manu mīļu bāleniņu,
Kā tev manis žēl nebija?
Pats iecēla dziedādamis
Tautu dēla kamanās.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

17901.

Nāc, māmiņa, sniedz rociņu,
Nu ceļ tautas kamanās,
Lai birst manas asariņas
Uz tavām(i) rociņām.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)], 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 163 [Dzērvē (Dzērves pag. Azp)], 181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)], 191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)], 266 [Jelgavā],
276 [Sesavā (Sesavas pag. Jg)], 278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)], 281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)], 290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)], 298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)], 299 [Mežotnē un Švitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)], 3011 [Pomušas un Ārdzes pagastos (Ceraukstes pag. B)],
303 [Svitnē (Svitenes pag. B)], 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1. Trauc, māmiņa, dod rociņu,
Tautas cēla kumeļā,
Lai birst manas asariņas
Uz tavāmi rociņām.
224 [Kabilē (Kld)].

17902.

Nesēd' vis, tautu meita
Pie maniemi kamanās!
Ne tev tādi brūni svārki,
Ne tik baltas villainītes.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

17903.

Nesēd' vis, man' māsiņa,
Tautu celta, kamanās;
Kad cels tavi bāleniņi,
Tad sēd' tautu kamanās!
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

1. Nesēdēšu, nesēdēsu,
Tautu celta, kamanās;
Kad cels mani bāleniņi,
Tad sēdēšu raudādama.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

17904.

Nesteidzies, man' māsiņ,
Pate lēkt kamanās;
Gaid' bāliņu ieceļot,
Tautas dēlu izceļot!
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

- 14 -

17905.

Nevilšām iesēdos
Kalpa puiša kamanās;
Abās rokās pilni pirksti
Zelta grieztu gredzeniņu,
Kājas sala kurpītēs,
Pirksti zelta gredzenos.
232 [Talsos (Tl)].

17906.

Nu vēl mani brāļi liedz,
Kad ceļ tautas kumeļā.
Kur, bāliņi, tad bijāt,
Kad tautām roku devu?
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

17906¹.

Ozolam cieta serde,
Vēl jo cieta man sirsniņa,
Vēl jo cieta man sirsniņa,
Sēdot tautu kumeļā.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

17907.

Pašu laik', pašu laik'
Cels māsiņu kamanās;
Nu paliks bāleliņi
Pie stenderes raudādami.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

1. Gauži rauda brāleliņis,
Uz durviemi atspiedies:
Pašu laiku sveši ļaudis
Cels māsiņu kamanās.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

2. Tūdalīn, tagadīn
Celšu meitu kamanās;
Tēvs ar māti noraudāja,
Pie stenderes stāvēdami.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

17908.

Pats māsiņu audzināju,
Pats diženi pavadīju;
Pats iecēlu raudādams
Tautu dēla kamanās.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

17909.

Pie brālīša dzīvodama,
Māsas vārda nedzirdēju;
Kad ceļ tautas kumeļā,
Tad brālītis māsu sauca.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

1. Es uzaugu pie brālīša,
Māsas vārdu nedzirdēju;
Sēdu tautu kumeļā,
Tad brālītis māsu sauca,
Tad brālītis māsu sauca,
Raud, iemauktus turēdams.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)], 246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

17910.

Pie durvīm es dagriežu
Rakstītās kamaniņas,
Ietecēja tautu meita
Kā irbīte spostiņā.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

1. Pie durvīm es piegriezu
Savu skaistu kumeliņu;
Pat' ielēca tautu meita
Kā sniedzīte kamanās.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

17911.

Pieci bēri apsegloti
Pie brālīša nama doru.
Es vaicāju brālītim,
Kuŗam kāpšu mugurā.
- Kāp, māsiņa, tam bērim,
Kam sagšiņa mugurā!
224 [Kabilē (Kld)].

1. Div' pelēki kumeliņi
Pie durvīm apsedloti.
Iztek māsa raudādama:
Kuŗam kāpšu mugurā?
- Kāp, māsiņ, tam zirgam,
Kam raibīte virs sedliem!
353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

17912.

Saka māti gudru sievu, -
Kāds māmiņas gudrumiņš!
Pate savas vieglas dienas
Ieceļ tautu kamanās.
384 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Teica gudru meitu māti, -
Kas no viņas gudrībiņas?
Pate savas vieglas dienas
Uzceļ tautu kumeļā.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

2. Teica māti gudru sievu, -
Teba mātes gudrumiņis!
Atdod savas vieglas dienas
Tautu dēla rociņā.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

- 15 -

17913.

Sakarmenča māmuliņa!
Bij meitiņu audzējuse:
Pieci vīri, seši zirgi
Nevar gūžu kustināt.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

1. Paldievs saku māmiņai
Par pupiņa devumiņu:
Pieci zirgi, seši vīri
Nevar gūžu kustināt.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

2. Tā bij laba meitu māte,
Tā māk meitas audzināt:
Pieci vīri, seši zirgi
Nevar gūžu kustināt.
240 [Bikstos (Bikstu pag. Tk)].

17914.

Žēl man bija tās māsiņas,
To necēlu kumeļā;
Tai pacēlu liepas krēslu,
Lai kāpj pate kumeļā.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Paši brāļi sav' māsiņu
Neceļati kumeļā;
Paceļati zīļu krēslu,
Lai kāpj pati raudādam!
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

17915.

Sēd', puķīt, kamanās,
Ar bērīti vižināju;
To i pašu sēdējumu
Būsi mana ļaudaviņa.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

17916.

Sēdi, sēdi, tautu meita,
Bērajā kumeļā;
Zīda puški locījās
Zem kumeļa kājiņām.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

17917.

Sēd', tautu māmiņa,
Zem zirga astes;
Lai sēd māsiņa
Kamanu vidū.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

17918.

Sēsties, tūža, kamanās,
Ko tik ilgi tūžojies?
Mans bāliņš piesacīja,
Nebūs ilgi kavēties.
1331 [Sikšņu pagastā (Gaujienas pag. Vlk)].

17919.

Situ kāju pie sliecītes,
Lecu viegli kamanās;
Nu ar Dievu, tēvs māmiņa,
Nu man savs žēlotājs!
292 [Gliebavā (Lietuvā)].

17920.

Situ plaukstas dziedādama,
Lecu tautu kamanās,
Salustinu svešus ļaudis,
Sagaudinu bāleliņu.
408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)], 412 [Unguros (Ungurmuižas pag. D)].

1. Es ielēcu pusauguse
Zēģelnieku laiviņāi;
Sasmīdinu svešus ļaudis,
Saraudinu bāleliņus.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

2. Netīšām es ielēcu
Kalpa puiša kamaņās;
Pasmīdinu svešus ļaudis,
Parūdinu māmuliņu.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

17921.

Smuka, jauna mūs' māsiņa
Sēd atraikņa kamanās;
Atraiknīšu kamaniņas
Pilnas gaužu asariņu.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

17922.

Smuks puisīts, sirms zirdziņš
Veda mani vizināt.
Labāk sēžu pie bāliņa,
Ni tautieša kamanās.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

17923.

Sidrabota izgreznota,
Sēsties ceļa maliņā;
Kam snātnīte, vilnainīte,
Sēd' manās kamanās!
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

17924.

Tā, brālīši, nedarāt,
Kā vakar runājāt:
Solīj' mani tautām dote,
Paši celte kumeļā.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

17925.

Tautām sēdu kamanās,
Atskatos atpakaļ,
Atskatos atpakaļ,
Vai nāk māte pakaļā:
Vēl nītīt nemācēju
četru nīšu audekliņu.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

- 16 -

17926.

Tautiņām lieli prieki,
Ka es augu sīka maza:
Lēti pirkt(i) no māmiņas,
Viegli celt(i) kamanās.
272 [Lielplatonē (Lielplatones pag. Jg)].

17927.

Tautu dēls lielījās
Šķērsu kraut kamanās;
Saka Laime stāvēdama:
I gaŗām neieliksi!
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

17928.

Tautu dēlis, mans bāliņš,
Abi jūdza kumeliņus.
Tautiets sauca, bāliņš sauca:
Sēd', māsiņa, kamanās!
Stāvu stundu domādama,
Kuŗam sēst kamanās.
Labāk sēdu pie bāliņa,
Lai ļautiņi nesmejās,
Lai ļautiņi nesmejās,
Lai valodu nerunā.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)], 299 [Mežotnē un Švitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)].

1. Tautiets sauca, bāliņš sauca:
Sēd', māsiņa, kamanās!
Labāk sēdu pie bāliņa,
Lai ļautiņi nerunā,
Lai ļautiņi nerunā,
Lai neklīda valodiņa.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

17929.

Viegli gāju, cilājos,
Viegl' uzlēcu kumeļam:
Mani mazu māmuliņa
Kviešu maizi ēdināja.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

17930.

Viegli mani brāļi cēla
Baltās kriju kamanās;
Vēl vieglāki tautiets cēla,
Zināj' mūža malējiņu.
216 [Ventspilī].

17931.

Viegli mani bāliņš cēla
Tautu dēl kumeļā;
Vēl jo viegli tas nocēla,
Kam kumeļis piederēja.
216 [Ventspilī], 2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

5) Līgavas vietā iesēdusies rīku meita

17932.

Kāp laukāje, rīku meita,
No manāmi kamanām:
Tev jau bija melni spaņņi,
Melns krekliņis mugurā,
Negrib mans kumeliņš
Melnus sviedrus vizināt.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

6) Brāļu skumjas un tautu prieks, kad līgava jau iesēdusies, jau tautu rokā

17933.

Ķizi ķizi vanagam,
Zīle brēca kaņepēs;
Ķizi ķizi brālītim,
Māsa tautu rociņā.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ķiza ķiza vanagam,
Balta vista kaņepēs;
Ķiza ķiza brālītim,
Māsiņ' gāja tautiņās.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

17934.

Liepiņ, tavu platu lapu,
Neredz saules uzlecam;
Māsiņ, tavu villainīšu,
Neredz tavu kumeliņu!
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

1. Bērziņ, tavu kuplumiņu,
Ne zemīti neredzēja;
Māsiņ, tavu villainīti,
Neredz tautu kumeliņu!
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

2. Ozoliņ, zīļu tavu,
Ne lapiņu neredzēja;
Māsiņ, tavu villānīšu,
Neredz tautu kumeliņu!
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

17935.

Nu liedz brāļi, nu liedz māsas,
Kad es tautu kumeļē.
Kur bijāt nelieguši
Pirmāk tautu nākumam?
353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 17 -

17936.

Tautas mani braukšus veda,
Sīku mazu dēvēdami;
Triji svārki, trīs villaines, -
Pilnas tautu kamaniņas.
216 [Ventspilī].

17937.

Trūvējiet, bāleliņi,
Māsa tautu rociņā,
Paklājiet trūves deķi
Pa kumeļa kājiņām!
394 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

17938.

Trūvējiet, bāleliņi,
Māsiņ' tautu rociņā,
Apsieniet melnu lenti
Ap to caunu cepurīti!
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

1. Trūvējam, mēs bāliņi,
Tautu galda galiņā,
Sasienam mellas bantes
Ap tām cauņu cepurēm!
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

7) Brālis padzirda māsu kamanās; zīles kanna

17939.

Brālīts man dzert atnesa
Rakstītāi kanniņā;
Tautiets man atsūtīja
Norakstītu kumeliņu.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

17940.

As naītu taut'eņuos,
Z'eil'is konnas nadzārus'e,
Lai z'eil'eit'a nadzīduoja
Pa lobai rūc'eņai.
4271 [Rēzeknes apr.].

8) Māte vēl uzsedz meitai kamanās villaini un galīgi atvadās

17941.

Es savai māmiņai
Mīlamā meita biju;
Iesēst' tautu kamanās,
Vēl apsedza villānīti.
215 [Ugālē (Ugāles pag. Vp)].

1. Gan es biju mīlējusi
Tai savai māmiņai:
Jau es tautu kamanās,
Vēl uzsedza villainīti.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

17942.

Māmiņ', mani vadīdama,
Ielocīja man svārciņus;
Tā sacīja locīdama:
Lai nu loka tautu dēls,
Lai nu loka tautu dēls,
Visu mūžu dzīvojot.
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

17943.

Māmiņ' manim sagšu sedza,
Pa vārtiemi vadīdama;
Birst man gaužas asariņas
Uz māmiņas rociņām.
220 [Dursupē (Zentenes pag. Tl)], 363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

17944.

Mīļi lūdzu, bāleliņ,
Patur' manu kumeliņu!
Vēl palika māmiņam
Labas dienas neatdotas.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

17945.

Nu iet man, nu iet man,
Nu māmiņa pate raida;
Nu māmiņa pate sedza
Man ejamas villainītes.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

17946.

Pate māte gan zināja,
Ka tā deva slinku meitu:
Satin' kājas zirnājos,
Ievīstīja kamanās.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

17947.

Sasprauž, māte, villainītes,
Es kumeļa mugurā,
Lai rit manas asariņas
Uz tavām rociņām!
216 [Ventspilī].

17948.

Turat, tautas, kumeliņu,
Lai pasaucu māmuliņu:
Aizamirsa villāniņa
Mātes pūra dibinā.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

- 18 -

17949.

Vīksti mani, māmulīte,
Tautu dēla kamanās,
Lai birst manas asariņas
Uz tavām rociņām!
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

9) Tautietis uzsedz līgavai savus svārkus, ietin kājas kažokā

17950.

Brūni svārki dārgas naudas,
Sedz' uz savu līgaviņu;
Lai svīnās tie brūni svārki,
Lai silst mana līgaviņ'.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

17951.

Gana dārgu svārku pirku,
Vēl apsedzu līgaviņu;
Sprīdi metu, orti devu,
Pusdālderi olektē.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

17952.

Nu redzu, nu es redzu,
Bāliņš mīl tautu meitu,
Viņu pašu kleipē ņem,
Kājas tin nēzdogē.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

17953.

Vēl nebija mūs' māsiņa
Zirgu deķa valkājusi,
Nu uzsedza vedējmāte
Zirgu deķi mugurā.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

10) Piekodina līgavai un līgavas vedējam ceļā uzmanīgi vadīt zirgu

17954.

Jāj, māsiņa, niedres tiltu,
Sarauj galvu kumeļam,
Lai tas tevi nenosvieda,
Niedoliņas kodīdams.
188 [(?)].

17955.

Pasamāci, tautu dēls,
Līgaviņu vizināt:
Brauc no kalna lejiņā,
Satur' savu kumeliņu!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

11) Brālis vai māte atveŗ vārtus

17956.

Vai brālīti, vai brālīti,
Kā tev manis žēl nebija?
Atveŗ vārtus līdz galam,
Rāda ceļu uz tautām.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

17957.

Vai māmiņa, vai māmiņa,
Ko es teva ļaunu daru?
Sedz villaini, atver vārtus,
Parād' ceļu uz tautām.
249 [Reņķu muižā (Zebrenes pag. Tk)].

17958.

Ak tu suņa bāleliņ,
Mani vienu raidīdams!
Atvēruši vaŗa vārtus,
Raida vienu tautiņās.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

17959.

Brāliņš, māsu vadīdams,
Atceļ vārtus līdz galam:
Ej nu, mana darbeniece,
Mana dubļu bridējiņa!
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

17960.

Brālis maizes vairs nedeva
Man, vienai māsiņai,
Atveŗ vārtus līdz galam,
Rāda ceļu uz tautām.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

17961.

Gauži raud māmulīte,
Pie vārtiem stāvēdama.
Neraud', mana māmulīte,
Rītā nākšu atpakaļ!
360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

17962.

Kādu ļauni izdarīju
Es savami bāliņam:
Tumša nakts, lietus lija,
Mani sūta pa vārtiem.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

17963.

Ko es biju sariebuse
Baltajam bāliņam:
Atceļ vārtus līdz galam,
Rāda ceļu uz tautām.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

- 19 -

17964.

Liku, liku mātes vaļu,
Redz ko māte padarīja:
Pa vārtiem izstellēja
Prāvāko malējiņu.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

17965.

Māte, mani vadīdama,
Pa galami vārtus vēra.
Es, māmiņa, tavs bērniņš,
Vai es vairs neatnākšu?
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

17966.

Mana veca māmulīte
Raud, galviņu saņēmuse:
Pate savu vieglu dienu
Pa vārtiem izvadīja.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

17967.

Nu jau redzu, nu jau redzu:
Vairs pie mātes nepalikšu:
Atceļ vārtus līdz galam,
Rād' man ceļu tautiņās.
190 [Kuldīā].

17968.

Sakās māte gudr' esot,
Redz ko māte padarīja:
Pate savu vieglu dienu
Pa vārtiem pavadīja.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Lai vilkam tā gudrība,
Kas tai meitu māmiņai!
Pate savu vieglu dienu
Pa vārtiem izvadīja.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

17969.

Zināms bija mans celiņš,
Zināms vārtu vērējiņš:
Uz tautām mans celiņš,
Bāliņš vārtu vērējiņš.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)], 228 [Oktē (Vandzenes pag. Tl)].

1. Teci rikšus, kumeliņ,
Pa to ceļa gabaliņu!
Zināms manim tas celiņš,
Zināms vārtu vērējiņš:
Uz tautām mans celiņš,
Brālīts vārtu vērējiņš.
1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)].

17970.

Sveši ļaudis tā nedara,
Kā dar' mani bāleliņi:
Atveŗ durvis līdz galam,
Rāda ceļu tautiņās.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

17971.

Tipat man, tas pats man,
Kaut gan tēva klausījuse,
Tikpat mani bāleniņi
Pa vārtiem izstellēja.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

1. Tas pats man, tas pats man,
Kaut ir gana klausījusi,
Tikpat mani bāleliņi
Pa vārtiem pavadīja.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

12) Līgavas vedējs lecina zirgu ar joni no durvīm prom

17972.

Ak tu šķelmis tautu dēls,
Tavu strauju kumeliņu!
Es savai māsiņai
Puškus vieni pamanīju.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

17973.

Ar dūrīti es nositu
Tautu dēla kumeliņu,
Kam tas daiļi netecēja
No bāliņa rijas durvju.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

17974.

Ar dūrīti es nositu
Tautu dēla kumeliņu,
Ka tas mani drīz norāve
No bāliņa rijas durīm.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

17975.

Ar dūrīti es nositu
Tautu dēla kumeliņu:
Puškieloku nepavilka,
Ne vēl manu augumiņu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

17976.

Kā vējiņš es aizskrēju
Ar to savu vedamo,
Ar to savu vedamo,
Ar bāliņa līgaviņu.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

- 20 -

17977.

Žvakstējās tautu meita,
Kad iesviežu kamanās;
Šmīkstējās linu pīcka,
Kad iešāvu kumeļam.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Pūtējās tautu meita,
Kamanās ielecot;
Šmīkstējās kumeļam
Smalka lina pātadziņa.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

17978.

Tautu dēla kumelinis
Trīs reiziņas stāvu lēca,
Trīs reiziņas stāvu lēca
Pie bāliņa [tautieša] namdurēm.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

17979.

Vedējiņi, vedējiņi,
Sargāt savas muguriņas!
Bāleniņu diņķavnīca
Pucēs jūsu muguriņas.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

17980.

Vilki, zvēri lai apēda
Tautu dēla kumeliņu,
Ka tas mani drīz norāva
No bāliņa rijas duru.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13) Līgavu ved laivā

17981.

Ar Dieviņu, tēvs māmiņa,
Nu es kāpu laiviņāi!
Atskatosi atpakaļ,
Kas raud žēli pakaļā.
Tēvs māmiņa žēli raud,
Vēl jo žēli bāleliņi.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

17982.

Ar puķīti laivu īru
Pret mīlīgu mātes meitu;
Zied puķīte, skrien laiviņa,
Pats aiz lustes nevarēju.
354 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

17983.

Ar puķīti laivu īru
Pretī savu līgaviņu,
Lai nāk mana līgaviņa,
Kā puķīte ziedēdama.
58 [Rozbeķos (Rozulas pag. C)].

1. Ar puķīti laivu īru
Pretim meitu māmulīti;
Pretim nāca meitu māte,
Kā ieviņa ziedēdama.
177 [Sakaslejā-Apriķos (Apriķu pag. Azp)].

17984.

Aug manam bāliņam
Aiz upītes līgaviņa;
Kumeliņa nejūgsim,
Ar laiviņu atvesim.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Aug manam bāliņam
Aiz ezera līgaviņa;
Ar laiviņu atīrām,
Kumeliņu nejūdzām.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

17985.

Es iesēdu ar tautieti
Baltāi ziedu laiviņāi.
Māte raud pakaļāi
Ar jaunām māsiņām;
Māte raud vieglas dienas,
Māsas zīļu vaiņadziņa.
Kam, māsiņas, jūs raudat,
Pārsūtīšu vaiņadziņu,
Pārsūtīšu vaiņadziņu
Ar jaunaju dieverīti;
Mūziņāi nepārsūtu
Māmiņai vieglas dienas.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

1. Iesasēdu laiviņā
Pie dižana tēva dēla.
Ataskatu atpakaļ,
Kas pēc mani gauži raud.
Raud māmiņa maliņā
Ar divām māsiņām.
Ne māsiņas mani raud,
Raud skaistā vainedziņ'.
Neraudiet, jūs māsiņas,
Es vainagu atstellēšu
Ar veco bāleliņu,
Ar jauno dieverstiņu,
Ar jauno dieverstiņu
Zobeniņa galiņā.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

17986.

Ko tā man laba dara,
Straujupīte lejiņā?
Pērn nonesa siena kaudzi,
Šorudeni grābējiņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

- 21 -

1. Kādu labu upe dara,
Gaŗām sētu tecēdama?
Aiznes dažu siena vālu,
Dažu siena kasējiņu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

17987.

Netīšām es iegāju
Neveiklīša laiviņā.
Neveiklīšam skaista laiva,
Pilna ziedu piebiruse.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Pati māsiņ' i ielēca
Atraiknīša laiviņā;
Atraikņam salta laiva,
Krūkļa ziedu piebiruse.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

17988.

Stāvu lēcu laiviņā
Pie dižena tēva dēla,
Atstāj' vecu māmuliņu
Raudot gauži maliņā.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Iesasēdu laiviņā
Pie dižena tautu dēla;
Paliek mana māmuliņa
Maliņāi raudādama.
102 [Saikavā (Saikavas pag. Md)].

17989.

Stāvu lēcu laiviņāi
Pie staltaja tēva dēla;
Ne ardievu nepateicu
Mīļajami bāliņam.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

17990.

Stāvu stāvu laiviņā
Kā niedrīte ezerā,
Sveši ļaudis īrejiņi,
Ne baltie bāleliņi.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

17991.

Stāvu stāvu laiviņā,
Lai nemirka villainīte,
Sveši ļaudis īrejiņi,
Nevaid mani bāleliņi.
348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

17992.

Tautiets mani aicināja
Savā ziedu laiviņā;
Man pašai ziedu laiva,
Div' bāliņi īrējiņi.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Tautu dēls mani vīla
Savā skuju laiviņā;
Man pašai ziedu laiva,
Div' bāliņi īrējiņi.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

17993.

Tautiets mani aicināja
Savā ziedu laiviņā.
Tev, tautieti, ziedu laiva
Pilna gaužu asariņu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

m) Brāļi pavada māsu tautās

1) Māsa aicina brāļus līdz un gaužas, ja brāļi nepavada

17994.

Aun, brālīti, žigli kājas,
Man nav vaļas kavēties:
Kumeliņš sasedlots,
Ceļa galiņš uzmeklēts.
1311 [Apē (Vlk)].

17995.

Auj, sunīti, baltas kājas,
Nāc līdzāi tautiņās!
Nav neviena bāleliņa,
Kas nāk līdzi tautiņās.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

17996.

Aun, sunīti, baltas kājas,
Nāc man līdzi tautiņās!
Ne māršiņa pate nāca,
Ne laiž manu bāleniņu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)], 172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

1. Priedes, egles, taisāties,
Nākat līdzi tautiņās!
Ne māršiņa pate nāca,
Ne laiž mana bāleliņa.
224 [Kabilē (Kld)].

17997.

Aunies kājas, māršas greile,
Nāc man līdz tautiņās!
Man' adīklu vācelīti
Kājām spēri pabeņķē.
226 [Kandavā (Tl)].

- 22 -

17997¹.

Bāliņ, vaska ritulīti,
Tev ar mani līdza iet:
Būs man berga tautu māte,
Es pie tevis remdēšos.
3011 [Pomušas un Ārdzes pagastos (Ceraukstes pag. B)].

17998.

Bāliņš līdzi man nenāca, -
Nav pūriņš darināts.
Nāc, bāliņu, tu man līdzi,
Tu kauniņa neredzēsi:
Tu gul' miegu, atmiedziņu,
Es pūriņu darināju.
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

17999.

Bāliņš mans jaunākais,
Nāc man līdz tautiņās!
Ja nenāci tautās līdz,
Nāc jel manis pavadīt,
Nāc jel manis pavadīt
Līdz tautieša vārtiņiem.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

18000.

Dedz, skaliņ nomalīti,
Jāj, nozares bāleliņ!
Vai nomals ni skaliņš,
Vai nozars ni bāliņš?
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

18001.

Es neiešu tautiņās
Bez vecaja bāleliņa:
Mans vecais bāleliņš
Kā pēkons ducināja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Es neiešu tautiņās
Bez māmiņas bāleliņu:
Mātes brāļi tautiņās
Kā pērkoņi ducināja.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

18002.

Es neietu tautiņās
Bez īstaja bāleliņa:
Mans īstais bāleliņš
Ar mērenu(?) zobentiņu.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

18003.

Līdza līdza, bāleniņi,
Ar māsiņu tautiņās;
Kur ir kalni, ielejiņas,
Saturat kumeliņu!
282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)].

18004.

Līdza līdza, mēnestiņ,
Ar vakara zvaigznītēm;
Līdza līdza, bāleliņ,
Ar māsiņu tautiņās!
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

18005.

Māsiņ, zelta droztaliņ,
Nu tu iesi tautiņās!
- Bāliņ, putu gabaliņ,
Tev būs mani pavadīt!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

1. Māsiņ, zelta droztaliņ,
Nu tu iesi tautiņās!
- Bāliņ, putu gabaliņ,
Tev būs nākt panāksnos,
Tev būs nākt panāksnos,
Pirkt man zelta dukātiņu.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

2. Māsiņ, zelta droztaliņa,
Tev jāieti tautiņās.
- Brālīt, vaska rituliņi,
Tev būs līdza ritināt,
Tev būs līdza ritināt
Seši bēri kumeliņi,
Seši bēri kumeliņi,
četri kalti ratutiņi.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

3. Māsiņ, zelta droztaliņ,
Vedīs tevi šoruden!
- Bāliņ, putu gabaliņ,
Tev būs jāt panākstos;
Tev būs mest zelta naudu,
Lai met citi sudrabiņu.
21 [Krimuldā (Krimuldas pag. Rg)].

4. Māsiņ, zelta nodariņ,
Ves tev' tautas šoruden!- Brālīt, vasku ripulīt,
Tev būs iet panāksnos.
- Iešu, iešu, kā neiešu
Māsiņai panāksnos,
Mešu, mešu, kā nemešu
Divi vaŗa gabaliņi.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

5. Māsiņ mana mārpuķīte,
Vedīs tevi šoruden!
- Brālīt manu dievkociņu,
Tev jāiet panāksnos,
Tev jāmet zelta nauda,
Lai met citi sudrabiņ'.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

- 23 -

18006.

Nākat līdzi, bāleliņi,
Es nedrīkstu viena jāt:
Augsti kalni, ātri zirgi,
Piedzēruši vedējiņi.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)], 196 [Rendā (Rendas pag. Kld)], 246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

18007.

Nāc ar mani, bāleniņ,
Tu kauniņa neredzēji,
Man māmiņa pūru deve,
Ar kājiņu piemīdama.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

18008.

Palaid mani, brāleniņ,
Par šo pura gabaliņu!
Tautiņām maza bēda,
Ka noslīktu ūdenī.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

18009.

Saucu vēju vētīdama,
Klāju baltu paladziņu;
Saucu, tautu aizvedama:
Nākat līdzi, bāleliņi!
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

18010.

Sniķerīši, zāģerīši,
Līdz ar mani tautiņās!
Māte deva lielu pūru,
Nelien tautu klētiņā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

18011.

Sniķerīši, zāģerīši,
Līdz ar mani tautiņās!
Zarots mans vaiņadziņš,
Nelied tautu klētiņā.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

1. Es neietu tautiņās
Bez sniķeŗa bāleliņa:
Zemas tautas klētes doris,
Zarots manis vaiņadziņis.
Zeltu lauzu ieiedama,
Sudrabiņu iziedama,
Tā man bija visai žēl,
Ko nolauzu ieejot.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

2. Es neietu tautiņās
Bez sniķeŗa bāleniņa:
Zemas tautu klētes durvis,
Zarots manis vaiņadziņis;
Zaru lauzu ieiedama,
Otru lauzu iziedama.
Ko nolauzu ieiedama,
Maksās mani bāleniņi;
Ko nolauzu iziedama,
To mūžāi nedabošu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

3. Sniķerīti, dreimanīti
Līdza vedu panākstos:
Zemas tautu klētes duris,
Zarots mans vaiņaciņš,
Lūst zariņi ieejot,
Lūst zariņi izejot.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

18012.

Sniķerīt, zāģerīt,
Nāc man līdz tautiņās:
Šauras tautu klēšu duris,
Kupli mani ielociņi.
133 [Palsmanē (Palsmaņa pag. Vlk)].

18013.

Steidzies droši, brāleliņ,
Pēc manim tautiņās!
Man, brāliņ, pilns pūriņš,
Daili vien gabaliņi.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

18014.

Taisāties, pošaties,
Mani pieci bāleliņi,
Div' tūlīn vakarā,
Trīs no rīta saulītē.
226 [Kandavā (Tl)].

1. Visi pieci bāleliņi
Līdz ar mani tautiņās:
Divi līdzi vakarā,
Trīs rītā saulītē.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

18015.

Taisāties, raidāties,
Mani pieci bāleniņi:
Divi man līdze nāce,
Trīs ar pūru pakaļē.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

18016.

Tēva brāli, mātes brāli,
Nāc man līdzi tautiņās!
Tautās tādi biķerīši
Klauvējami, klapējami.
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)].

- 24 -

18017.

To skaliņu dedzināju,
Kuris man gaiši deg;
To brāliņu bildināju,
Kuŗam jauka valodiņa.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

18018.

Tumsā iedama,
Skaliņu lauzu;
Tautās iedama,
Brālīti saucu.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

18019.

Citim dedza zaļa malka,
Man nededza sausumīn';
Citim nāca sveši ļaudis,
Man nenāca bālelīn'.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

2) Brāļi paši ved vai pavada māsu, vai arī steidzas māsai pakaļ

18020.

Bez ormaņa es nebraucu,
Bez kamanu turētāja:
Bāliņš mans ormaniņš,
Tautas tura kamaniņas.
216 [Ventspilī].

18021.

Brauc, bralīti, tu pa priekšu,
Tev raženis kumeliņis;
Man bij tādis neraženis,
Es tavāi ēniņāi.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

18022.

Brauc pa priekšu, bāleliņ,
Tev labāks kumeliņš,
Ne uz tevim rasa bira,
Ne uz tava kumeliņa.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

18022¹.

Jāj, brālīti, tu pa priekšu,
Es, māsiņa, nopakalis,
Es, māsiņa, nopakaļis,
Man nav kalta kumeliņa.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

18023.

Jāj pa priekšu tu, bālī,
Ar labo kumelīn'!
Ne uz tevi rasa bira,
Ne uz tava kumelīn':
Gludens tavs kumelīns,
Vizuļim cepurīte.
119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)].

18024.

Kur tu iesi, bāleliņ(i),
Tur es tevim līdzi iešu;
Kur tu kārsi zobentiņu,
Tur es savu vainadziņu.#74, 131-1, 188-0, 324.

1. Ej kaŗāi, bāleliņi,
Es tev būšu līdzi iet;
Kur tu kārsi zobentiņu,
Tur es savu vaiņadziņu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

2. Kur tu iesi, mans tautieti,
Tur es tevi pavadīšu;
Kur tu kārsi zobentiņu,
Tur es savu vainadziņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

3. Kur tu, kur tu, bāleliņ,
Tur es ar, tur es ar!
Kur tu kāri zobentiņu,
Tur es savu vaiņadziņu,
Tur es savu vaiņadziņu
Zobentiņa galiņā.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

18025.

Māsa māsiņ' ievadīja
Tālējāsi tautiņās;
Es paliku pastarīte,
Man' vadīja bāleliņi.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

18026.

Mīļi mani māte tur,
Vēl jo mīļi bāleliņi:
Māte vada līdz vārtiem,
Bāleliņi līdz tautām.
224 [Kabilē (Kld)].

1. Māte mani mīļi vada,
Bāleliņi vēl mīļāki:
Māte vada līdz vārtiem,
Bāleliņi līdz tautām,
Bāleliņi līdz tautām,
Pašā tautu istabā.
303 [Svitnē (Svitenes pag. B)].

- 25 -

18027.

Nebijos biedējama,
Ne ceļā traucējama:
Zinājos pakaļā
Nebēdniekus bāleliņus.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

18028.

Pats māsiņu audzināju,
Pats māsiņu pavadīju,
Pats nolaidu kumeliņu
No kalniņā lejiņā.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Pats māsēnu paaudzēju,
Pats raženi pavadīju,
Pats nolaižu raksta pūru
No kalnīna lejīnā.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

18029.

Pats aizjūdzu sirmu zirgu
Rakstītās kamanās,
Pats palaidu sav' māsiņu
Tālajās tautiņās.
299 [Mežotnē un Švitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)].

18030.

Pavadīju sav' māsiņu
Līdz viņam kalniņam;
Kaut zinājis alutiņu,
Līdz galam pavadītu.
133 [Palsmanē (Palsmaņa pag. Vlk)].

18031.

Pērkons brauca pa debesi
Deviņiem kumeļiem;
Bāliņš māsu tautās laida
Deviņiem bērajiem.
359 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

18032.

Ziernājs vilka ziernājiņus
Par lielo tīrumiņu;
Brāliņš veda sav' māsiņu
Bagātā vietiņā.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

18033.

Strauji tek tā upīte,
Tai oliņas dibinā;
Droši gāja tā māsiņa,
Tai bāliņi līdzi gāja.
216 [Ventspilī].

18034.

Vilku bērzu istabāi
Ar visiemi žagariem;
Gāja māsa tautiņās
Ar visiemi bāliņiem.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

3) Daudz brāļu pavadoņu; brāļi vēl mazi; bez brāļa; nozarīši

18035.

Bij dažam brīnīties,
Kad es gāju tautiņās:
Simtiņš manu bāleliņu
Ar lieliem, ar maziem.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

18036.

Dedziniet gaišu guni,
Lai es skaitu bāleliņus:
Vieni pieci, otri pieci,
Vēl deviņu vajadzēja.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

1. Aizadedzu gaŗu skalu,
Skaitu savus bāleliņus:
Še ir pieci, otri pieci,
Pastarīša vien nevaid.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

18037.

Es neiešu tautiņās
Bez trejādu bāleliņu:
Tēva brāļa, mātes brāļa,
Man' īstā bāleliņa.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

18038.

Es neietu tautiņās
Bez trejādu bāleliņu:
Tēva radi, mātes radi,
Mani paši īstenieki.
Tēva radi vaŗu meta,
Mātes radi sudrabiņu,
Mani paši īstenieki
Zelta naudu liedināja.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1. Es neiešu tautiņās
Bez trijādu bāleliņu:
Tēva brāļi, mātes brāļi,
Mani paši īsti brāļi.
Tēva brāļi tīni kala,
Mātes brāļi atslēdziņu,
Mani paši īsti brāļi
Želta vāku kaldinā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 26 -

18039.

Es cimdiņu neadīju
Bez trejādu dzīpariņu;
Es neiešu tautiņās
Bez trejādu bāleliņu.
23 [Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)].

18040.

Griežat, brāļi, zāģējat,
Taisāt tiltu par Daugavu!
Dzīs telītes, vedīs pūru,
Jās deviņi bāleniņi.
101 [Rankā (Rankas pag. C)].

18041.

Laiku saku tautiešam,
Lai tais' lielu aplociņu:
Nāks man līdza pieci svaiņi,
Būs deviņi kumeliņi.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

18042.

Līcin līka dzelzu tilts, -
Vai es viena pāri gāju?
Līdza nāca pieci svaiņi,
Līdz deviņi bāleliņi.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

18043.

Līciņ līka vaŗa tilts [tilti],
Man ejot tautiņās:
Dzen telītes, ved pūriņu,
Jāj deviņi bāleliņi.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)], 311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Līktin līka vaŗa tilti,
Man vienai pāŗejot;
Vai Dieviņ, ko darīt,
Vēl pūriņš pakaļ nāk.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

2. Līcin līka dzelzes tilts,
Man vienai pārejot:
Simtiem dzina govis vēršus,
Apzeltītu pūru veda.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

3. Nelokies, vaŗa tilts;
Nule manu pūru veda,
Nule manu pūru veda,
Simtiņš nāca bāleliņu;
Vēl Dieviņš pakaļ dzina
Simtu bēru kumeliņu.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

18044.

Mūc, ierbīte, eglītēs, -
Skrej deviņi vanadziņi;
Ej, māsiņa, tautiņās, -
Jāj deviņi bāleliņi.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

18045.

Reti reti to eglīšu
Melnajām(i) skujiņām;
Reti reti to māsiņu,
Kam deviņi bāleliņi.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

18046.

Saka mani bez maizītes,
Man maizīte azotē;
Saka mani bez bāliņu,
Man deviņi bāleliņi.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

18047.

Sieka vieta, pūra vieta
Manu baltu bāleliņu.
Kur, tautieti, tavi radi?
Nav neviena pasijāna.
104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)], 120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

18048.

Simtiem priežu, simtiem egļu,
Simtiem manu bāleliņu.
Kad es gāju tautiņās,
Visus simtus līdzi ņēmu.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

18049.

Sveši ļaudis mani teice
Bez neviena bāleliņ'.
Še sēd pieci, tur sēd pieci,
Vēl deviņi laukā bij.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

18050.

Tev, priedīt, zemu zari,
Tev dzeinīša nevajag;
Tev, māsiņ, daudz bāliņu,
Tev dieveŗa nevajag.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

1. Tev, eglīte, pulks zariņu,
Tev skujiņu nevajaga;
Tev, māsiņa, pulks brālīšu,
Tev dieveŗa nevajaga.
1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)].

18051.

Visi ļaudis brīnījās,
Kad es gāju tautiņās:
Dzina govis, veda pūru,
Jāj deviņi bāleniņi.
226 [Kandavā (Tl)].

- 27 -

18052.

Cielaviņa tiltu tek,
Tilta grodus skaitīdama.
Ej, māsiņa, tautiņās,
Izskait' savus bāleliņus!
233 [Vandzenē (Vandzemes pag. Tl)].

18053.

Cielaviņa tiltu tek,
Tilta grodus skaitīdama;
Izskaitījse tilta grodus,
Skaita manus bāleliņus.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

18054.

Cielaviņa tiltu tek,
Tilta grodus skaitīdama:
Cik grodiņu tiltiņā,
Tik man jaunu bāleliņu.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

18055.

Cielaviņa tiltu tek,
Tilta kokus skaitīdama;
Tā iztek tautu meita
Skaitīt savus [manus] bāleliņus.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

18056.

Cielaviņa tiltu tek,
Tiltam grodus skaitīdama;
Es nevaru izskaitīt
Savu baltu bāleliņu.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

4) Maz brāļu pavadoņu; brāļi vēl mazi; bez brāļa; nozarīši

18057.

Ai skaliņ nomalīti,
Dedzi gaiši vakarā;
Ai brāliņ nozarīti,
Runāj' gudru valodiņu!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

18058.

Es mātei viena meita
Kā zīlīte ozolā;
Man' ielaida tautiņās
Kā oliņu ūdenā.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

18059.

Kā, māsiņas, jūs raudat,
Jums deviņi brāleliņi?
Es raudāju, man nebija,
Kas aizjūdza kumeliņu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

18060.

Kam Dieviņi, man nedevi
Viena īsta bāleliņa?
Viena gāju tautiņās
Kā oliņa ūdenī.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

18061.

Kas kuŗam bēdas bija,
Ka man mazi bāleliņi?
I šodien audzin auga,
Preinīts kala zobeniņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Smieklā, tautas, nelieciet,
Ka man mazi bāleliņi:
Ik dieniņas audzin auga,
Liedināja zobentiņus.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

18062.

Kaut man būtu īsta brāļa
Jel stradiņa lielumā,
Tad nesauktu sveši ļaudis
Bez īstā bāleniņa.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

18063.

Ko māmiņa lolojusi,
Nav neviena bāleliņa?
Ielaiž mani tautiņās
Kā oliņu ūdenī.
206 [Kuldīgas apriņķī].

18064.

Ko māmiņa lolojuse,
Nav neviena bāleliņa?
Vienu mani tautas veda,
Kā putniņu noķēruši.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

18065.

Ko metīšu, ko audīšu
No tā viena kamoltiņa?
Ko tautās lielīšos
Ar to vienu bāleliņu?
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

18066.

Kuko, mana dzeguzīte,
Tu kukoji, es raudāju:
Tev pietrūka skaņa koka,
Man devīta bāleliņa.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 28 -

1. Kiukoi, uora dzaguzeit,
Tu kiukuoji, es rauduoju:
Tu kiukuoji treju kūku,
Es deveņu buol'el'eņu;
Tev pītriuka treju kūku,
Man' deveņu buol'el'eņu.
4271 [Rēzeknes apr.].

2. Kūko, mana dzeguzīte,
Triju koku galiņā!
Tev bij žēl triju koku,
Man deviņu bāleliņu.
260 [Mazberķenē (Mežmuižas pag. Jg)].

18067.

Kur es iešu, kur palikšu
Ar to vienu bāleliņu!
Kas nāks līdzi tautiņās,
Kas ar pūru pakaļā?
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

1. Ko bij man nu darīt
Ar to vienu bāleliņu?
Kas ar mani līdza ies,
Kas ar kaŗu pakaļā?
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

18068.

Kur es iešu, kur palikšu
Bez neviena bāleliņa!
Ne man pūra vedējiņa,
Ne karoga nesējiņa;
Sveši manu pūru veda,
Sveši nesa karodziņu.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

1. Kur es iešu, kur palikšu,
Nav man viena bālelīn'!
Nav man pūra vedējīna,
Nav karoga nesējīna.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

18069.

Kuŗa priede, kuŗa egle
Bez zariņa uzaugusi?
Kuŗ' māsiņa uzaugusi
Bez baltā bāleliņa?
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

18070.

Pulka pulka svešu ļaužu,
Es ar vienu bāleliņu;
Tadai pulka ceļu grieza
I ar vienu bāleliņu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

1. Tautas ceļu noguluši
Kā pelēki vanadziņi.
Visas tautas ceļu griež
Man ar vienu bāleliņu.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

18071.

Saltumā nesasalu
I ar vienu villainīti;
Es tautiņu nebēdāju
I ar vienu brāleliņu.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

1. Aiz saltuma nenosalu
Bez nevienas vilnainītes;
Es tautiņu nebēdāju
Bez neviena bāleliņa.
39 [Skrīveŗos (Skrīveŗu pag. Rg)].

18072.

Sveši ļaudis man vaicāja,
Daudz man īstu bāleliņu.
Viens bij īsts, da dižans,
Kā pērkons ducināja.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

18073.

Tumši tumši tie mežiņi,
Tumši dienu, tumši nakti.
Kā nebija tumšiem būt,
Priedes vien, egles vien,
Priedes vien, egles vien,
Nav neviena ozoliņa.
Sveši sveši tie ļautiņi,
Sveši dienu, sveši nakti.
Kā nebija svešiem būt,
Nav neviena bāleliņa,
Nav neviena bāleliņa,
Kas ved māsu tautiņās.
280 [Kroņa Udzē (Bērzes pag. Jg)].

18074.

Ūkšo pate, man' māsiņ,
Tev nevaid ūkšotāju:
Tavi balti bāleliņi
Zem zaļām velēnām.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

18075.

Vai man bija Dievs, Laimiņa
Kā liceni nolikuši,
Ne man viena dieverīša,
Ne īstaja bāleliņa.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

18076.

Vai tādēļ bez maizītes,
Ka nav maizes arājiņa?
Vai tādēļ bez bāliņa,
Ka nevaid īstenais?
Ņemš' tos pašus nozarīšus,
Būs kā īsti bāleliņi.
216 [Ventspilī].

- 29 -

n) Dažādi apcerējumi, vedējiem ar līgavu aizbraucot

1) Līgavu ved pārnovadis

18077.

Adatiņa iztecēja
No sarkana dzīpariņa;
Tā aizgāja mūs' māsiņa
No tā mūsu pagastiņa.
238 [Lielaucē (Lielauces pag. Jg)].

18078.

Balta zied ābelīte
Novadiņa maliņā;
Pūš vējiņi, birst ziediņi
Cita kunga novadā.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Maza maza ābelīte
Zied novadu maliņā.
Vējiņš viņas baltus ziedus
Pa novadu putināja.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

18079.

Es pārlēcu pār novadu,
Kā kaziņa pār sētiņu;
Paliek mani ciema puiši
Kā gailīši klēgājam.
2071 [Ancē (Ances pag. Pg)].

18080.

Kad man' jēm', tad es gāj'
Pār novad' tautiņēs;
Paliek mani ciema puiš'
Kā baloži dūdodam'.
217 [Ārlavā (Ārlavas pag. Tl)].

18081.

Kritin kritu par robežu,
Metin metu vainadziņu;
Vestieniešu mūŗa muiža
Man augot panikuse.
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)].

18082.

Kritin kritu pār robežu,
Metin metu vainadziņu,
Še atstāju bargus kungus,
Še laiskos tēva dēlus.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Vainadziņu vien pacēlu,
Par robežu pāriedama;
Še atstāju bargus kungus,
Še slavenus tēva dēlus.
3251 [Sunākstē, Neretā un Ērberķē (Sunākstes, Neretas un Mazzalves pag. Jk)].

18083.

Kritin kritu par robežu,
Metin metu vainadziņu:
Šito kungu stārastiņi
Grūši mani maldināja.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

18084.

Manis dēļ tirzmalieši
Vaŗa ķēdes kaldināja.
Pušu rāvu vaŗa ķēdes,
Pāri gāju robežām.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Vidzemnieki manis dēļ
Zelta ķēdes kaldināja.
Pušu rāvu zelta ķēdes,
Pāri gāju robežam.
Uz Kurzemi, uz Kurzemi
Mans vizuļu vaiņadziņš!
Vidzemnieku bāleliņi
Nāk pakaļ raudādami.
340 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

18085.

Sanēdama bite skrēja
Sava kunga tīrumos,
Dziedādama ielaidās
Cita kunga daļiņā.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

18086.

Šie kundziņi, stārastiņi
Grūti mani maldenāja,
Zināj' mani aizejot
Cita kunga tiesiņā.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

18087.

Uz robežu es izaugu,
Par robežu man' aizveda;
Tādēļ visi mani sauca
Robežnieka līgaviņu.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

18088.

Cauri gāju dziedādama
Raņķenieku novadam;
Vainadziņu vien pacēlu
Novadiņa maliņā.
190 [Kuldīā].

- 30 -

2) Līgavu ved tālumā

18089.

Ai māsiņa, ai māsiņa,
Kam tāļu saderēji!
Ne brālīši nezināja,
Iet, celiņu vaicādami.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

18090.

Vai māsiņa mīļa balta,
Kam tik tālu saderēji!
Piekūst manis kumelinis,
Sadel kaltas kamaniņas.
224 [Kabilē (Kld)].

1. Ai bāliņi, ai bāliņi,
Kam tik tālu saderēji!
Piekūst mani vēja zirgi,
Sadilst kaula kamaniņas.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

2. Ai māsiņ, ai māsiņ,
Kam tik tālu saderēji!
Piekūst mani sirmi zirgi,
Tev jajot panākstos;
Nodil kaltas kamaniņas,
Pie tevim sērst braucot.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

3. Nepiedošu māsiņai
Tā tālā gājumiņa;
Piekūst mani vēja zirgi,
Sadilst kaula kamaniņas.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

18091.

Ei māsiņa mīļa balta,
Kam tik tālu saderēji!
Treju kungu zemju vidū,
Cetortāi dusinās.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

18092.

Ak tu mana mīļa māsa,
Kam tu mani neklausīji?
Vai es tevim nesacīju,
Nebūs tālu tev derēt?
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

18093.

Apkārt kalnu saule tek,
Gaŗas dienas gribēdama;
Tāļu brāļi māsu deva,
Lielas slavas gribēdami.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

1. Apkārt kalnu saule tek,
Garu dienu meklēdama;
Tālu brāļi māsu deva,
Lielu tautu gribēdami.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

18094.

Augsti kuko dzeguzīte,
Skaņas balss gribēdama;
Tāļi brāļi māsu deva,
Lielas slavas gribēdami.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

18095.

Bitīt' savu ziedu nesa
Par deviņi ezeriņi;
Māmiņ' savu meitu deva
Par deviņi kungu valsti.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

18096.

Ej, māsiņa, ja tev tīk,
Simtu jūdzu tautiņās!
Es būš' ieti pakaļā,
Nežēloti kumeliņu.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

18097.

Ej, māsiņa, tautās tālu,
Es aiziešu vēl tālāku.
Tav celinis zaļu mauru,
Man sarkanu āboliņu.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

18098.

Ej, māsiņa, viena pate,
Kam tik tālu saderēji!
Visi mazi bāleliņi
Raud, kumeļus seglodami.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1. Ej, māsiņ, negājusi
Tik tālās tautiņās!
Visi mazi brāleliņi
Raud, kumeļu seglodami.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

18099.

Es saviem bāliņiem
Gaŗu ceļu padarīju:
Devu savu vainadziņu:
Simtu jūdzu tālumā.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

18100.

Es šķietos tāļu ieti,
Tāļ' atstāti bāleliņu,
Nu nevaru žēlabām
Brāļa māju nožēlot.
1311 [Apē (Vlk)].

- 31 -

18101.

Kādēļ mani tāļāk veda
Aiz citām māsiņām?
To man dara daila rota,
Iznesīga valodiņa.
326 [Taurkalnē (Taurkalnes pag. B)].

18102.

Kam, māmiņa, tāli devi,
Kam nedevi kaimiņos?
Es būt' tavu rīta māli
Ganīdama samaluse.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

18103.

Kas manam kumeļam
Gaŗu ceļu padarē?
To māsiņ' padarē,
Tāļ' iedam' tautiņēs.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

18104.

Krīt', skujiņa, nekrituse
Tik dziļā ūdenī!
Ej, māsiņa, negājuse
Tik tālās tautiņās!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

18105.

Kur autiņa nevelēja,
Tur velēja villainīti;
Kur māmiņa nebijuse,
Tur meitiņu aizdevuse.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

1. Kur vasaru saule tek,
Tur ziemā mēnesnīca;
Kur māmiņa nebijuse,
Tur meitiņu iedevuse.
121 [Gulbenē (Md)].

18106.

Laba daba kumeļam,
Tas neraud pārdodams,
Kā raudāja mūs' māsiņa,
Tālu tautās aizvedama.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

18107.

Lai es vārgu, ja es vārgu,
Bet es taļu nolīgoju.
To man dara daiļa rota,
Izārdava valodiņa.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

18108.

Māte mani tālu deva,
Pate gāju vēl jo tāļu,
Pate gāju vēl jo tāļu -
Deviņ' kungu novadā.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

1. Māte mani tāļu deva,
Vēl jo tāļu pate gāju,
Vēl jo tāļu pate gāju,
Par deviņi novadiņi.
Devītā gadiņā
Pie māmiņas sērsti iešu.
2071 [Ancē (Ances pag. Pg)].

18109.

Māmiņ' mani tāļu deva,
Tāļus radus gribēdama.
Māmiņai tāļi radi,
Grūt' bij man dzīvojot.
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

18110.

Maza biju, bet dižana,
Tālu gāju tautiņās.
To man dara daiļa rota,
Iznesīga valodiņ'.
299 [Mežotnē un Švitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)].

1. Sīka sīka, maza maza
Tāļu tāļu aizlīgoja.
To darīja daiļa rota,
Iznesīga valodiņa.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

18111.

Nejājat, bāleniņi,
Neraugait gaŗu ceļu,
Lai es pate tāļu gāju
Pie tīkama tēva dēla.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

18112.

Nepiedevu māsiņai
Aiz tā tāla gājumiņa;
Sala mun rokas kājas,
Svīda mun kumeliņš.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

18113.

Šur cerēja, tur cerēja
Brāļi manu arājiņu.
Es nogāju tai vietā,
Brāļi ceļa nezināja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)], 1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

- 32 -

18114.

Tāļu gāju tāļumā,
Nepaliku tuvumā.
Kad paliku tuvumā,
Brāļu gaiļi malti cēla.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

18115.

Tāli mani brāļi deva,
Liela ciena gribēdami,
Gribēdami tāli jāt,
Sveidēt savus kumeliņus.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

18116.

Tāļu mani māte deva,
Niknu bargu dēvēdama.
Vai tādēļ es, māmiņa,
Ar ļaudīm nedzīvošu?
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

1. Māte mani tālu deva,
Sīvu dzedru dēvēdama.
Vai tamdēl es, māmiņa,
Ar ļaudīm(i) nedzīvošu?
Jo tālāku labi ļaudis,
Ja labāka dzīvošana.
186 [Gaiķos (Gaiķu pag. Kld)], 206 [Kuldīgas apriņķī].

18117.

Tāli mani māte deva,
Tāli mani gribējās.
Tāli braucu - liela slava,
Beŗ auziņas kumeļam.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

18118.

Tāļu mani māte deva,
Tāļu man gribējās;
Visi mani brālēniņi
Raud, kumeļus seglojot.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

18119.

Tāļu mani māte deva,
Vēl tāļāku pate gāju;
Vēl tāļāku labi ļaudis,
Vēl labāki tīrumiņi.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Ej, māsiņa, tu jau tālu,
Es jau iešu vēl tālāk;
Jo tālāki, jo labāki,
Jo lielāki tirumiņi.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

18120.

Tāļu tāļu es dzirdēju
Dzeguzīti kukojot;
Vēl tāļāki sav' māsiņu,
Kuŗ' aizveda tautiņās.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

18121.

Tāļu tāļu noskanēja
Sauseglīte dzenājot;
Tāļu tāļu nolīgoja
Peļamā dzeltānīte.
102 [Saikavā (Saikavas pag. Md)].

1. Tāli tāli noskanēja
Sauseglīšu siliņā;
Tāli tāli nolīgoja
Peļamā mātes meita.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

18122.

Tālu tālu suņi rēja,
Tālu pūta medinieki;
Tālu brālis sievu ņēma,
Vēl tālāku māsu deva.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

18123.

Tāļu vējiņš i nopūta
Diegieloku villainīti.
Kam dzīparu locījusi,
Tad iepūstu kaimiņos!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

18124.

Tautas, jūsu nākumiņu,
Māmiņ, tavu devumiņu!
Treju kungu valsti veda,
Ceturtā maldināja.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

18125.

Tīšām liela es neaugu,
Gŗūt' nedaru kumeļam:
To es pate gan zināju,
Tāļu mani vizinās.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

1. Tīši diža es neaugu,
Grūt' nedaru kumeļam:
Tāļu auga tautu dēls,
Tāļu mani vizināja.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

18126.

Trīcēdama apses lapa
Krīt straujā upītē;
Raudādama brāļu māsa
Iet tāļās tautiņās.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

- 33 -

18127.

Tu, māsiņa, gan bij' tāļi,
Es noiešu vēl jo tāļi;
Tu bij' pieci ezeriņis,
Es būš' seši novadiņis.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

3) Līgava paliek tuvumā, kaimiņos, pašu sētā

18128.

Neraud' gauži, man' māsiņa,
Ne es tevi tāļu devu:
Tepat spīd glāžu logi
Caur ābeļu lapiņām.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

1. Neraud' gauži, man' māsiņa,
Ne es tevi tālu devu:
Tepat redzi brāļa sētu
Caur ozola lapiņām.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Zila zīle padziedāja
Mūs' māmiņas namgalā.
Ejat, brāļi, klausīties,
Kādu dziesmu zīle dzied!
- Zīle dzied tādu dziesmu:
Vedīs māsu šoruden.
- Neraud' gauži, mūs' māsiņa,
Neba tevi tālu ves:
Tev spīdēs brāļu logi
Caur ābeļu pazarēm.
274 [Zaļā muižā (Zaļenieku pag. Jg)].

18129.

Neraud' gauži, man' māsiņ,
Tālu tevi nevedīs:
Pār robežu vien aizveda
Jauna puiša rociņā.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

18130.

Neraud' gauži, mūs' māsiņa,
Ne mēs tevi tāli dosim:
Par upīti vien pārvesim,
Par saviem tīrumiem.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

18131.

Neraudi, māsiņa,
Ne tālu vedīs:
Par silu kalniņu,
Par atmatiņu.
166 [Gramzdā un Smaižos (Gramzdas un Aizviķu pag. Lp)].

1. Neraudi, meitiņa,
Ne tāli vedīs:
Gar suņu stalli,
Gar atmatiņu.
190 [Kuldīā].

18132.

Neraud' vis, man' māsiņa,
Ne es tevi tāļu devu:
Tu dzird' mani runājot.
Es tev' drēbes velējot.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

1. Neraud', neraud', mūs' māsiņa,
Mēs tev' tāļu nedosim:
Dzirdēs' mūsus ecējam,
Mēs tev' kreklus velējam.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

18133.

Teju teju, nebe tāļu
Mūs' māsiņu aizvedīs:
Par olainu lielceliņu,
Par ābola atmatiņu.
2791 [Jaunsvirlaukā (Jaunsvirlaukas pag. Jg)].

1. Tepat tuvu lidināja
Div' pelēki vanadziņi;
Tepat tuvu, nibe tālu
Mūs' māsiņu aizvedīs
Pa olainu lieluceļu,
Pa ābolu atmatiņu,
Laba vīra sētiņā,
Tautu dēla klētiņā.
288 [Bornsmindē (Īslīces pag. B)].

18134.

Tuju tuju, ne tik tāļu
Mans maizītes devējiņš:
Te jau pat logi spīd
Caur ābeļu lapiņām.
224 [Kabilē (Kld)].

4) Labs, gaišs laiks tautās ejot

18135.

Aiziet saule vakarā,
Zelta zarus zarodama;
Būt' manā mūžiņā
Tie zariņi zarojuši!
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Aiziet saule laizdamās,
Zelta zarus zarodama.
Dieviņ, dod tā zarot
Ar manam augumam!
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

- 34 -

2. Noiet saule vakarā,
Zelta zarus zarodama.
Dievs dod man tā zarot
Jele mūža galiņā!
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)], 200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

3. Riet', saulīte, rietēdama,
Zelta zarus zarodama,
Dod manam mūžiņam
Kaut jel vienu pazarīti!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

18136.

Gaiša diena, gaiša nakts,
Man ejot tautiņās:
Kad saulīte norietēja,
Tad uzlēca mēnestiņš.
871 [Liepkalnes apk. (Liepkalnes pag. Md)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

18137.

Sudrabota saule lēca,
Kad es dzimu māmiņai;
Apzeltīta nolaidās,
Kad aizgāju tautiņās.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

1. Sudrabiņa saule lēca,
Kad es dzimu māmiņai;
Pazeltīta aizlaidās,
Kad izveda tautiņās.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

5) Lietus un tā nozīme

18138.

Ai mana māsiņa,
Tev slikta laima:
Līst lietus līgstot,
Līst laulājot,
Līst lietus tautās
Aizvedot.
158 (Nīcā).

18139.

Dūd', Dīv'eņ, l'eitam l'eit',
Ka as īšu taut'eņuos:
Kur nūkris l'eita las'e,
Tī osoru navajdz'ēs.
426 [Sakstagala pag. Rz], 435 [Latgalē].

18140.

Dod, Dieviņi, lietum līt,
Kad es iešu tautiņās:
Manas bēdas, asariņas
Nolīs ceļa maliņā.
288 [Bornsmindē (Īslīces pag. B)].

1. Lai līst lielus tai dienā,
Kad es gāju tautiņās:
Lai nolija tai dienā
Visas mūža asariņas.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

18141.

Dod, Dieviņ(i), lietum līt,
Man ejot(i) tautiņās:
Lai nolija ļauna diena
Mana ceļa maliņā.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 1271 [Litenē (Litenes pag. Md)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)], 185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)], 264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)],
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 380 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

18142.

Dod, Dieviņi, lietum līt,
Man ejot tautiņās,
Tad nelīs asariņas
Pie niknā tēva dēla.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

18143.

Kālabad sniedziņš sniga,
Kālabad vējis pūta?
Kālabad jauna māsa
Iet papriekšu tautiņās?
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

18144.

Lietiņš lija, man dzimstot,
Lietiņš, vārda meklējot,
Ij to dienu lietiņš lija,
Kad es gāju tautiņās.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

1. Līst lietiņš man mazai,
Līst, lielai uzaugot.
Kad nelītu to dieniņu,
Kad ved pūru tautiņās:
Kur es savas villainītes
Svešumā izkaltēšu!
43 [Tīnūžos (Ikšķiles pag. Rg)].

18145.

Lietus lija, sniegi sniga,
Kad man' veda tautiņās;
Puri, meži pielijuši
Ar lietiņa asarām.
43 [Tīnūžos (Ikšķiles pag. Rg)].

18146.

Lietiņš lija, sniegi sniga,
Man ejot tautiņās.
- Kam sunīšu nebaroji,
Brāliņos dzīvodama?
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

- 35 -

18147.

Lietus lija to dieniņu,
Kad es gāju tautiņās;
Tā man lija visu mūžu
Manas gaužas asariņas.
108 [Veismaņu pagastā (Vaives pag. C)].

18148.

Lietus vien, lietus vien
Visu gaŗu vasariņu!
Nedod, Dieviņ, vienu dienu
It rudeņa galiņā!
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

18149.

Līst lietiņš margodams,
Mērcē manas villainītes.
Tautiešam auksta rija,
Kur tās būšu izkaltēt?
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

18150.

Līst', lietiņi, zelta rasu,
Mazgā manas vilnānītes,
Lai tie šķita, sveši ļaudis,
Ka es pate mazgājuse!
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

18151.

Līst', lietiņ, to dieniņ',
Kad es gāju tautiņās,
Lai nes brāļi manu kroni,
Papīrā satinuši.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

18152.

Līsti, līsti, lietutiņi,
Es par tevi nebēdāju:
Man māmiņas villainīte
Deviņāmi oderēm.
262 [Brambergā (Glūdas pag. Jg)].

1. Līsti, līsti, tu lietiņi,
Es par tevi nebēdāju:
Man bij lietus villainīte
Deviņām oderēm.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)], 27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)], 297 [Lepšukalnā pie Bauskas (Bauskas pag. B)], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

18153.

Lija lietus, sniga sniegi,
Kad es gāju tautiņās.
Sniegi bija grūts mūžiņš,
Lietus - gaužas asariņas.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1. Sniegi sniga, lieti lija,
Man ejot(i) tautiņās.
Sniegi sniga - bēdas manas,
Lieti - gaužas asariņas.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

18154.

Nedod Dievs lietum līt,
Man ejot tautiņās:
Kur es savas villainītes
Svešumā izkaltēšu?
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)], 931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)], 98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)], 311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Dievs nedeva lietum līt,
Man ejot tautiņās!
Nav tautām oša kāršu,
Nav klētīm pažobeļu,
Kur es savas villainītes,
Tautās gājis, izžāvēšu.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

2. Nelīst' jele, lietutiņis,
Man ejot tautiņās!
Kur es savas villainītes
Svešumā izkaltēšu?
Ne tur tādas oša kārtes,
Ne māmiņas kaltētājas;
Tautu dēla egļu kārtes,
Svešas mātes kaltētājas.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

3. Sniedziņš sniga, lietiņš lija,
Man ejot tautiņās;
Kur es savas villainītes
Svešumāi izkaltēšu?
112 [Cirstos (Cirstu pag. C)].

18155.

Nelīst' jele, lietutiņ,
Šodien tevi nevajag:
Man jāiet tautiņās,
Salīst manas villainītes.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

18156.

Nelīst', lietiņ, nemiglo,
Neplūdin' Daugaviņu:
Man jāiet šovakar
Ar māsiņu par Daugavu.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Lietutiņi, ai, nelīsti,
Neplūdini Daugaviņu:
Man jāiet ar māsiņu
Šo vakaru pa Daugavu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

- 36 -

18157.

Šķir, Dieviņ(i), lietus gaisu
Deviņiem gabaliem,
Kā tautiņas mani šķīra
No deviņi bāleliņi.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)], 194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)], 205 [Ciecerē (Cieceres pag. Kld)].

1. Šķiŗaties, lietus gaisi,
Deviņiem žuburiem!
Man' atšķīra sveši ļaudis
No īstās māmuliņas.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

18158.

Sniga sniegi, lija lietus,
Man ejot tautiņās.
Manas pašas vaina bija,
Ka ar sietu malti gāju.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Kam, māsiņa, sietā mali,
Bāliņos dzīvodama?
Sniegi sniga, lieti lija,
Tautiņās aizejot.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

2. Sijādams lietiņš lija,
Man ejot tautiņās.
- Kam, māsiņ, sietā mali,
Brāliņos dzīvodama?
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

18159.

Sniga sniegi, lija lietus,
Vējputeņi putināja;
Brāļi savu māsu deva
Bārdamies, rādamies.
151 [Lieljumpravā (Jumpravas pag. Rg)].

1. Sniga sniegs, lija lietus,
Ritenēi griezdamies;
Tautas veda mūs' māsiņu
Riedamās, bārdamās.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

18160.

Visu dienu lietus lija
Līdz pašami vakaram:
Visu mūžu grūta dzīve
Līdz pašami vecumam.
19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)].

6) Dažādi māņi: zīmes un simboliskas darības

18161.

Vai māsiņ, vai māsiņ,
Tev būs sēra dzīvošana:
Sēri brauca, sēri veda,
Sēri dzied vedējiņi.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

18162.

Atskaties, tu māsiņa,
Tēva sētu iziedama,
Lai palika sirdsēstiņi
Vārtu staba galiņā.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Ej, māsiņa, tautiņāsi,
Neskatiese atpakaļ,
Lai palika tavas bēdas
Vārtu stabu galiņā.
348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

18163.

Brāļi, māsu nevedati,
Kad krustiemi nešaudāt:
Daža laba ļauna diena
Gul celiņa maliņā.
163 [Dzērvē (Dzērves pag. Azp)].

18164.

Braucat lēni, precinieki,
Lai ziediņi nenobirst:
Cik ziediņu man nobira,
Tik asaru mūžiņā.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

18165.

Dieviņš zin, kā dzīvos
Mūs' māsiņa tautiņās:
Jaunajam bāliņam
Vārtos lūza zobentiņš.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

18166.

Iet es iešu tautiņās,
Dieviņš zina, kā dzīvošu:
Visi mani bāleliņi
Raud, kumeļus seglodami.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

18167.

Ietin iešu tautiņās,
Bet es ilgi nedzīvošu,
Man zīmīte rādījās
Bāleliņa istabāi:
Man pārlūza zelta sakte,
Sedzot baltu villainīti.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Tīk jums, tautas, vedat mani,
Ilgu mūžu nedzīvošu:
Man pārlūza zelta sakta,
Sedzot baltu villainīti.
224 [Kabilē (Kld)].

- 37 -

18168.

Ietin iešu tautiņās,
Bet es ilgi nedzīvošu,
Man zīmīte rādījās
Svēta rīta līkopās:
Pušām griezti līgti cimdi,
Lauzts laulātis gredzentiņis.
179 [Vecsieksātē (Sieksātes pag. Azp)].

18169.

Ietin iešu tautiņās,
Dieviņš zina, kā dzīvošu:
Tiltā man grodes lūza,
Ceļā kusa kumeliņi.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Vai būs laime, vai nelaime,
Ar tautieti dzīvojot:
Vējš nopūta vaiņadziņu
Pie tautieša klēts durvīm.
1331 [Sikšņu pagastā (Gaujienas pag. Vlk)].

18170.

Ietin iešu tautiņās,
Dievs zināja, kā dzīvošu:
Ceļā man loki lūza,
Ceļā plīsa kamaniņas;
Īstajam bāliņam
Vārtos lūza zobentiņš.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

18171.

Ietin iešu tautiņās,
Zina Dievs, kā dzīvošu:
Īstajam brāliņam
Vārtos klupa kumeliņš.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

18172.

As, īdama taut'eņuos,
Skuju reiksti nūlaužu.
Dūd, Dīveņ, tik t'el'eišu,
Kai skujeņu egl'eit'ē!
424 [Barkavas pag. Rz], 4271 [Rēzeknes apr.].

18173.

Es guntiņu sakūros
No deviņi žagariņi.
Sildās Dievs, sildās Laime,
Mana mūža licējiņa.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

18174.

Iziedama, tu māsiņa,
Jem skujiņu rociņā;
Citu dienu tu atiesi
Pa skujiņu birumiņu.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

18175.

Jau es pērn, i šogad
Noredzēju sapinā:
Izsašāvu ganīdama
Sērpiliešu ozolā.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

18176.

Kālabad es, māmiņ,
Veca vīra līgaviņa?
- Tā, meitiņ, tava vaina,
Kam lauz' bērza galotnīti.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

18177.

Koklē vēja vanadziņis,
Vītolā sēdēdams;
Izkoklēja mūs' māsiņu
No deviņi bāleliņi.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

18178.

Sakuŗam mēs, tautieti,
Bērza malkas uguntiņu!
Ja tā dega koši, rāmi,
Tad mēs mīļi dzīvosim;
Ja tā dega sprēgādama,
Kausimies, rāsimies.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

18179.

Skudre ceļu pārtecēja,
Man ejot tautiņās.
Dievs dod man tik telīšu,
Cik skudrīšu pūlītī!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Man skudrīte pārtecēja,
Tautiņās noejot.
Lai lopiņi vairojās
Kā skudrītes pūlenī!
310 [Dignājā (Dignājas pag. Jk)].

18180.

Skudra ceļu pārtecēja,
Man ejot tautiņās.
Vai būs kaite kumeļam,
Vai manām telītēm?
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

18181.

Skudre ceļu pārtecēja,
Man ejot tautiņās.
Vai tā bija mana laime,
Vai tautieša nelaimīte?
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

- 38 -

18182.

Tiekam, brāļi, nevedat,
Ja papriekšu nešaujat:
Pieci buri, sešas laumas
Māsiņ' ceļ' maliņē.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

18183.

Uguntiņu, atslēdziņu
Līdzi vedu tautiņās:
Uguntiņa sasildīja,
Atslēdziņa pabaroja.
2 [Aderkašos (Taurupes pag. Rg)].

7) Dažādas panāksnieku dziesmas un dziesmas līgavas vārdā

18184.

Aiz upītes balti bērzi
Sudrabiņa lapiņām;
Tur aizveda mūs' māsiņu
Sudrabiņa kalējam.
18 (Kliģenē), 22, 41, 42,
52 [Burtniekos (Burtnieku pag. Vlm)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)], 138 [Trikātā (Trikātas pag. Vlk)], 143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)], 144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)],
169 [Nīgrandā (Nīgrandas pag. Azp)], 185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)], 191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)], 197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)], 207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)], 221 [Engurē (Engures pag. Tk)], 224 [Kabilē (Kld)],
226 [Kandavā (Tl)], 232 [Talsos (Tl)], 241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)], 264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)], 276 [Sesavā (Sesavas pag. Jg)], 323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)],
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

1. Aiz upītes liepas auga
Sidrabiņa ziediņiem;
Tur aizveda mūs' māsiņu
Sidrabiņa kalējiņš.
Ņiedru kaulu klēti cirta,
Gulbju spalvu jumtu juma,
Dūju spalvu spilveniņu,
Smalku rakstu paladziņu.
Tur gulēja mūs' māsiņa
Kā sarkana magonīte.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

18185.

Ar kruķīti izkruķēju
Sav' māsiņu tautiņās;
Ar kāsīti kabināju
Brālīšam līgaviņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

18186.

Aug liepiņas, aug meitiņas
Šo āriņu maliņā;
Cirta liepas, neizcirta,
Veda meitas, neizveda.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Auga liepas, auga meitas
Šo āriņu maliņā;
Cirta liepas, neizcirta,
Vēl palika atvasītes;
Veda meitas, neizveda,
Vēl palika jaunākās.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

18187.

Aust diena, lec saule,
Vizēt viz;
Brauc tautas, ved māsu,
Brakšēt brakš.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

1. Aust gaisma, lec saule,
Zaļgot zaļgo;
Aug brāļi, ved māršas,
Līgot līgo.
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

18188.

Balts gailītis Rīgā dzied
Balta staba galiņā;
Tur aizgāja mūs' māsiņa
Baltam naudas kalējam.
216 [Ventspilī].

18188¹.

Biezi meži, platas lapas,
Mūs' māsiņu cauri vada,
Lai nebāl māsiņai
Zīdaiņais vainadziņš.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

18189.

Brāļi mani ķēdēs kala,
Nelaizdami tautiņās.
Pušu rāvu brāļu ķēdes,
Projām gāju tautiņās.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

1. Bāliņš kala vaŗa ķēdes,
Nelaiž māsas tautiņās.
Tautiets lauza vaŗa ķēdes,
Projām veda tautiņās.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

18190.

Būt' es to zinājuse,
Kuŗu ceļu mani ved,
Es to būtu nokaisījse
Ar rozēm, magonēm,
Ar rozēm, magonēm,
Smalkajām kriņģelēm.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

- 39 -

18191.

Dižano tautas vede,
Vēl palika diženāka,
Vēl palika diženāka
Māmiņai malējiņa.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

18192.

Droši jāju pār upīti,
Zinu olas apakšā;
Droši jāju tautiņās,
Zinu pūru pielocītu.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

18193.

Dziedat, meitas, dziedat, meitas,
Nu man' ved, nu man' ved,
Nu man' ved, nu man' ved
Pie tā miežu arājiņa.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

18194.

Dziedat, meitas, dziedat, meitas,
Nu mani ved, nu mani ved,
Nu mani ved par upīti
Viņas sētas netikļam.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

1. Nu man' vede, nu man' vede
Viņas sētas netikļam,
Suseklīšu zaglīšam,
Paladziņu mīzējam.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

18195.

Ej, māmiņa, paskaties,
Kur aiztek vieglas dienas:
Tur aiztek vieglas dienas
Par kalniņu skanēdamas.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Nāc, skaties, māmuļīte,
Kur aiztek vieglas dienas:
Vieglas dienas aiztecēja
Pa kalniņu vizēdamas.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

18196.

Ej, māsiņ, tautiņās,
Ņem skujiņu rociņā:
Pakaļ gāja bāleliņi
Pa skujiņas birumiņu.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

18197.

Ekur labi, ekur labi
Tēvs māmiņa padarīja:
Paši savu vieglu dienu
Par kalniņu pavadīja.
121 [Gulbenē (Md)].

18198.

Es lustīga, es vēlīga
Pa visāmi meitiņām;
Es bij' ceļa vedējiņis,
Papriekš gāju tautiņās
226 [Kandavā (Tl)].

18199.

Es piedzimu kā bitīte,
Kā liepiņa es izaugu,
Nolīgoju tautiņās
Kā sieniņa gabaniņa.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

18200.

Gan dzeltena kļavu lapa,
Krīt zemē griezdamies;
Gan grezena mātes meita,
Iet tautās raudādama.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

18201.

Gonūs guoju dzīduodama,
Tauteņuos rauduodama:
Nu ganeņu es atguoju,
Nu tauteņu navarēju.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

18202.

Gauži rauda māmuļīte,
Pa sētiņu tekādama:
Nu redz savas vieglas dienas
Uz tautāmi aizvedam.
202 [Striķos un Saldū (Zvārdes un Saldus pag. Kld)].

18203.

Izlaida māmiņa
Slinko meitiņu,
Pātagu pakāra
Namā vadzī.
Pakārdama tā sacīja:
Lai stāvēja Līzītei!
282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)].

18204.

Jāj pa priekšu, bāleliņ!
Tautas jāt(u) nedrīkstēja,
Tautas jāt(u) nedrīkstēja,
Neražanis kumeliš.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

- 40 -

18205.

Jāj, tautieti, tu pa priekšu,
Es tūliņ tev pakaļ;
Pakaļ nāca mans pūriņš
Ar deviņi bāleliņi.
226 [Kandavā (Tl)].

18206.

Kā smildziņa man' māsiņa,
Kā rasiņa vilnānīte,
Kā migliņa aizmigloja
Pa lielo tīrumiņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

18207.

Kalnā kāpu lūkoties,
Kur aizveda mūs' māsiņu;
Zīdautiņu vien redzēju,
Spēlmanīšu kumeliņu.
54 [Limbažos (Limbažu pag. Vlm)].

18208.

Kas spīdēja, kas mirdzēja
Tāļu meža maliņā?
Spīdēj' māsas vainadziņš,
Uz tautāmi aizvedot.
303 [Svitnē (Svitenes pag. B)].

18209.

Kļava lapa, oša bārda,
Tie aizveda man' māsiņu.
Lai redzēt, oša bārda,
Vai būs oša istabiņa!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

18210.

Kodeļa, sprēslīca
Pa namu dancoja;
Tautiņas aizveda
Vērpējiņu.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

1. Kodeļa, sprēslīca
Pa namu danco;
Tautiņas aizveda
Vērpējiņu.
Tec pakaļ, kodeļiņa,
Kur panāksi vērpējiņu?
Vai panāksi celiņā,
Vai celiņa maliņā?
- Ni panācu celiņā,
Ni celiņa maliņā,
Panāk' tautu istabā,
Ar tautieti sāniem sēd,
Ar tautieti sāniem sēd,
Samijuši gredzentiņus.
Ni var kungi ko darīt,
Ni var savi bāleliņi.
313 [Ēķengrāvē (Viesītes pag. Jk)].

18211.

Kur tie tek, dzelzu vāģi,
Kur sudraba ritenīši?
Tur ved māsu tautiņās,
Tur bruņoti bāleniņi.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

18212.

Lai mūs' māsiņ'
Dižan', ražan',
Nu tev' aizved
Grīņos ļaudīs.
213 [Zlēkās (Zlēku pag. Vp)].

18213.

Lai nāk mani bāleliņi,
Skujas ceļā kaisīdami;
Vedat mani, sveši ļaudis,
Pakaļ skuju kaisījum'!
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

18214.

Līgo saule launagā,
No launaga vakarā;
Dzīvo māsa bāliņos,
No bāliņa tautiņās.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

18215.

Līgodama upe nesa
Zaļu ziedu vainadziņu;
Dziedādamas tautas veda
Vainadziņa vijējiņu.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 322 [Saukā (Saukas pag. Jk)], 373 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Upe nesa līgodama
Baltu linu ērkulīti;
Tautas veda dziedādamas
Baltu linu vērpējiņu.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)], 172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)], 181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

18216.

Māmiņa māmiņa,
Sieriņu, sieriņu!
Nu tavu pirmo
Meitiņu ved.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

- 41 -

18217.

Māsiņ mana mīļa balta,
Mellu ļaužu aizvedama!
Jo tie ļaudis paši melli,
Jole melli kumeliņi.
198 [Saldū].

18218.

Māsiņ mana skaista, balta,
Melnu ļaužu aizvedama!
Kā saulīte aizlidoja
Melnajos debešos.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

1. Mūs' māsiņa sarkanbalta,
Mellu ļaužu aizvedama!
Kā saulīte ielīgoja
Mellajosi debešos.
Par gadskārtu pirti kūra,
Par mēnesi velējās;
Par mēnesi mazgājās,
Arkliem ara mellumiņus.
12 [Gaŗkalnē (Ropažu pag. Rg)].

18219.

Man nebija māsas žēl,
Kā to māsas dāvaniņu:
Nolikusi gaŗus dvieļus, -
Jāj pelcē mērcēdami.
224 [Kabilē (Kld)].

18220.

Maza maza ābeltiņa
Baltu ziedu noziedēja;
Maza maza mūs' māsiņa
Lielu tautu aizvedama.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

18221.

Meln' debeši aizguluši
Vakariņa pusītē;
Melni bija tie ļautiņi,
Kuŗ' aizveda mūs' māsiņu.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

18222.

Ņem tautas māsu
Ar visu ligzdu,
Ar visu ligzdu,
Ar visu jumtu(?).
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

18223.

Neraženu tur aizveda,
Mums palika raženīte;
Neraženu tur aizveda,
Mums palika raženīte.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

18224.

Nodzeltējse bērza lapa
Krīt zemē griezdamās;
Izauguse mūs' māsiņa
Iet tautās raudādama.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

18225.

Noiet saule vakarā
Šķindēdama, žvārdzēdama;
Aiziet māsa tautiņās,
Asariņas slaucīdama.
2101 [Puzeniekos (Puzes pag. Vp)].

18226.

Noiet saule vizēdama
Zilajās mākoņās;
Noiet māsa raudādama
Sīvajās tautiņās.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

18227.

Norībēja dēļu tilts,
Vedējiem aizbraucot;
Novaidēja sētas vārti,
Aiz māsiņas aizveŗot.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

18228.

Nu tevi vedīs,
Nu bungas sitīs,
Nu tava subene
Zibiņus metīs.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

1. Nu mani vedīs,
Nu bungas sitīs,
Nu mana pakaļa
Zibeņus metīs.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

2. Nu brauc, nu brauc,
Nu mani vedīs,
Nu mani vedīs,
Nu tilti rībēs.
Nu bungas sitīs,
Nu pogas skanēs.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

18229.

Nu tu, māte, nu tu, māte,
Nu tu laba padarīji!
Nu tu savu vieglu dienu
Pa kalniņu aizvadīji.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

- 42 -

18230.

Pakulis aizveda
Mūs' māsiņu;
Aiz kalna aizvedis,
Aizsvilināja.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

18231.

Paraugam vien iedevu
Sav' māsiņu tautiņās;
Ja to skaiški maldināja,
Dosim citas pakaļā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

18232.

Pateiciet Dieviņam,
Kas kuŗam rociņā:
Citam kūtris kumeliņis,
Citam grazna līgaviņa.
224 [Kabilē (Kld)].

18233.

Pieci vilki stāvu lēca,
Kad es augu brālīšos;
Kad nogāju tautiņās,
Piecu kungu zeme rīb.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

18234.

Pūt, vējiņi, cik tav tīk,
Es krūmiņa ēniņā;
Sauc, māmiņa, cik tav tīk,
Es tautieša rociņā.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

18235.

Puika [=skaista] puķe kalniņā,
Vēl jo puika lejiņā;
Puiku māsu tautas veda,
Vēl jo puika mums palika.
183 [Bruzilās (Kursīšu pag. Kld)].

18236.

Purvā gāju dziedādama,
Žagariņus lauzīdama;
Tautās gāju raudādama,
Asariņas slaucīdama.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 121 [Gulbenē (Md)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

18237.

Purvu bridu dziedādama,
Tautās gāju raudādama:
Zināj' purvu izbrienam,
Tautās mūžu nezināju.
206 [Kuldīgas apriņķī].

18238.

Putēt put smilšu kalni,
Man ejot tautiņās;
Tie neput smilšu kalni,
Tās put ļaužu valodiņas.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

18239.

Putēt put smilšu kalni,
Peļamo aizvedot;
Tie neput smilšu kalni,
Tās put ļaužu valodiņas.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē],
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

18240.

Raud meita vedama,
Raud nevedama.
Kuŗa raud vedama,
Tā raud mātes;
Kuŗa raud nevedama,
Tā raud vīra.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

18241.

Sauc Laimīte, met ar roku,
Kalniņā stāvēdama,
Redzēj' mani aizvedam
Pie dzērāja tēva dēla.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

18242.

Še augsti kalni,
Še gaŗi meži,
Še auga meitiņas
Kā jumpraviņas.
Še jāja tautiņas
Kaltiem zirgiem.
Gan jāja, gan veda,
Gan vēl palika,
Gan lielu, gan mazu,
Gan šūpulī.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

18243.

Žēl tautām gaŗa ceļa,
Žēl labaja kumeliņa;
Kā māmiņai žēl nebija
Atdot savu auklējumu!
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

18244.

Šķelmis bija tautu dēlis,
Šķelmis tautu kumeliņš:
Dancodams ietecēja,
Līgodams iztecēja;
Līgodams iztecēja,
Mūs' māsiņa mugurā,
Mūs' māsiņa mugurā
Ar baltām vilnainēm.
190 [Kuldīā].

- 43 -

18245.

Šodien veda to meitiņu,
Lielas skādes darītāju:
Pļavmalītes, druvmalītes
Gosniņām noganīja.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

18246.

Zirgi zviedza, govis māva,
To māsiņu aizvedot;
Ganītāja tā bijuse,
Zirgu miltu malējiņa.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

18246¹.

Sit bungas, buņģieri,
Pūt stebulīti,
Seržanti māsiņu
Projām ved!
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

18247.

Smuku māsu tautām devu,
Vēl jo smuku paturēju,
Vēl jo smuku paturēju
Citas tautas kaitināt.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

1. Greznu māsu tautās deva,
Vēl jo grezna te palika,
Vēl jo grezna te palika
Citas tautas kaitināt.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

18248.

Smuku māsu tautās veda,
Vēl jo smuka še palika;
Ik dieniņas tautas jāja
Kā pie naudas kalējiņa.
190 [Kuldīā].

18249.

Stārka, liepu atstājuse,
Taisa ligzdu ozolā;
Māsa, brāļus atstājuse,
Iet tautās raudādama.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

18250.

Sveši ļaudis lielījās
Linu pēdu aizveduši.
Redzēsiet, sveši ļaudis,
Kādi nāca paisītāji!
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

18251.

Sveši ļaudis lielījās,
Putna bērnu aizvedot.
Redzēsiet, sveši ļaudis,
Kādi putni pakaļ skries!
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Saka tautas novezdami:
Putna bērnu novedam.
Gan jūs rītu redzēsiet,
Kādi putni bāleliņi!
121 [Gulbenē (Md)].

18252.

Tādi suņi vedējiņi,
Tāda kuce vedamā:
Paveduši aiz kalniņa,
Izgāzuši ceļmalā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Tādi suņi vedājīni,
Kāda kuņa vedamā:
Nav aiz kalna aizveduši,
Jau pie zemes pagāzuši.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

18253.

Tautām žēl, tautām žēl,
Man māsiņas daiļas auga.
Tā bij daiļa, kuŗ' aizveda,
Jaunākaja vēl daiļāka.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

18254.

Tautas mani rāmi veda,
Lai nerauda māmuļīte;
Gan tautiņas citu dienu
Mani vienu raudinās.
1571 [Virgā (Virgas pag. Lp)].

18255.

Tautas mani nakti veda,
Lai es ceļu nezināju.
Irbīt' mani ceļu veda,
Paipaļīte rasu krēta.
224 [Kabilē (Kld)].

18256.

To celiņu man' vedat,
Kur atjāja precinieki,
Lai tie mani mūža ziedi
Visi bira vienu vietu.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

- 44 -

18257.

Tu baļļiņa, es muciņa,
Mēs div' vien atlikām,
Mēs div' vien atlikām
Ciema puišu kaitināt.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

18258.

Tūļa tūļa vedējiņis,
Vēl jo tūļa vedamā:
Piecas stundas tūļojās
Bāleliņa olnīcā.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

18259.

Tumsā tautas mani veda,
Tumšus jūdza kumeliņus,
Lai celiņa nezināju
Uz saviem bāliņiem.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Tautas veda mūs' māsiņu
Tumšu nakti, gaŗu ceļu,
Lai celiņa nezināja
Uz brāļiem sērstu nākt.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

2. Tumsā tautas mani veda,
Tumsā jūdza kumeliņu,
Lai celiņa neredzēju,
Lai nebēgu atpakaļ.
216 [Ventspilī].

18260.

Ūjā ūjā,
Pelēki vilki!
Paņēma mūs' mātes
Balto aitiņu.
224 [Kabilē (Kld)].

1. Sui sui, deviņi
Pelēki vanagi!
Aiznese māmiņai
Balto vistiņu.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

18261.

Urrā urrā!
Pelēki vilki
Atskrēja, aiznesa
Mūs' māsiņ'!
Pieši vien noskanēja,
Bāliņiem pakaļā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

18262.

Vakar mani māte kūla
Ar uguņ' pagelit';
Šodien mani tautas veda
Ar bungām, stabulēm.
217 [Ārlavā (Ārlavas pag. Tl)].

18263.

Vakar mani māte kūla,
Pa nātrēm vazādama;
Šodien mani tautas veda
Dzīparotu, madarotu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

18264.

Veda mani pieci, seši,
Nepaliku to vedumu;
Vedīs viens tautu dēls,
Tad palikšu to vedumu.
388 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

18265.

Veda mani, vīla mani
Tautu dēla māmuliņa;
Neaizvestu, neaizviltu,
Kad es pate negribētu.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

18266.

Veda tautas, veda tautas,
Veda tautas, neatstāja.
Ir es lūgtu tā Dieviņa,
Kad ir mani neatstātu!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

18267.

Veda, veda, neizveda
Cīravnieku dzeltainītes.
Dižas veda vedamāja,
Maģas auga augamā.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

18268.

Vedat mani ap siliņu,
Pa siliņu nevedat:
Silā bija lāči, vilki,
Vai jūs viņus barosat?
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

18269.

Vediet mani, kur vezdami,
Par ezeru nevediet:
Tā sajuks mans mūžiņš
Kā dūņains ezeriņš.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

- 45 -

1. Vediet mani, kur vezdami,
Par ezeru nevediet:
Man prātiņu tā sajauca
Kā dūņotu ezeriņu.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

18270.

Vediet mani, kur vezdami,
Par silienu nevedat!
Silienami zili ziedi,
Man sarkani dzīpariņi.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

18271.

Vediet mani, kur vezdami,
Par siliņu nevediet:
Apbirs manas villainītes
Ar tiem sila ziediņiem.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

1. Vediet, tautas, kur vezdamas,
Caur eglāju nevediet:
Piebirs manas villainītes
Sīkajāmi skujiņām.
283 [Kroņa Vircavā (Vircavas pag. Jg)].

18272.

Vediet mani, kur vezdami,
Caur [Par] siliņu nevediet:
Smiltis manas kājas grauza,
Skujas bira vaiņagā.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)], 120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)], 289 [Bruknā (Bruknas pag. B)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 424 [Barkavas pag. Rz].

1. Vedat mani, kur vezdami,
Caur siliņu nevedat:
Virši manas kājas bada,
Priežu zari vaiņadziņu.
1311 [Apē (Vlk)].

18273.

Vediet mani, kur vezdami,
Caur siliņu nevediet:
Caur siliņu upe tek,
Sila ziedus braucīdama.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

18274.

Vediet, tautas, kur vezdami,
Caur eglāju nivediet:
Caur eglāju izvedot,
Skujas bira vaiņagā,
Skujas bira vaiņagā -
Grūts mūžiņš dzīvojot,
Grūts mūžiņš dzīvojot
Iekš bēdām, asarām.
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

18275.

Viena pati man māsiņa
Kā zīlīte ozolā,
To ielaida tautiņās
Kā oliņu ūdenī.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

18276.

Viena pati mūs' māsiņa,
To aizveda sveši ļaudis;
Melli zirgi, melli rati,
Melli paši vedējiņi.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

18277.

Visas ciemu vērpelītes
Aiziet tāļu tautiņās;
Es bij' tāda daiļa meita,
Es palieku liekamo.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

18278.

Visi trauki nomazgāti,
Kausiņš vien nemazgāts;
Visas meitas izveduši,
Tik es viena palikusi.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

18279.

Cekulaina balta vista,
Ielokaina brāļu māsa;
Cekulainu vanags ķēra,
Ielokainu tautas ņēma.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

18280.

Citas meitas ruden gāja,
Es aizgāju pavasar,
Es aizgāju pavasar
Kā ieviņa ziedēdama,
Kā ieviņa ziedēdama,
Kā saulīte mirdzēdama.
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

18281.

Citas meitas ruden gāja,
Vazā baltas vilnānītes;
Es izgāju pavasar
Pašā ziedu laiciņā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

- 46 -

8) Vedēju dziesmas aizbraucot

18282.

Alo, mans kumeliņ,
Mun puķīte kamanās,
Mun puķīte kamanās,
Pupu ziedi pūriņā!
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

18283.

Bij man zelta atslēdziņa
Iemauktiņa galiņā,
Es izslēdzu māmiņai
Diženo malējiņu.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

18284.

Dancāj' manis kumeliņis
Uz visām kājiņām;
Tautu meita mugurāi,
Kā brūklīte nosarkusi.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Apaļš tautu kumeliņš
Kā tas vaska ritulīts;
Es sēdēju mugurā,
Kā brūklīte nosarkuse.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

18285.

Div' sarkanas rozes zied
Tai Jaunzemju dārziņāi;
Vienu rāvu, otr' atstāju
Vējiņam purināt.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

18286.

Dziedi, raudi, tautu meita,
Še jau tevis neatstāšu,
Kam manam bāliņam
Dzērumā roku devi!
1311 [Apē (Vlk)].

18287.

Dzeltāns mans kumeliņš
Kā dzeltāna cielaviņa;
Tautas meita mugurā
Kā sarkana magonīte.
216 [Ventspilī].

1. Dzeltens manis kumeliņis
Kā dzeltena mieža vārpa;
Tautu meita mugurāje,
Kā brūklene nosarkuse.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

18288.

Es aizvedu raženo
Sīku rakstu rakstītāju;
Te palika snauduliņa,
Vecu biksu lāpītāja,
Vecu biksu lāpītāja,
Aizkrāsnē gulētāja.
291 [Garozā (Mežotnes pag. B)].

18289.

Es atstāju meitu māti
Kā pīrāgu čūlājot;
Es ar meitu par kalniņu
Kā ar putu gabaliņu.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)], 126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

18290.

Es izvilku vaŗa stīgu
Caur ūdeni, caur akmeni;
Es izvīlu daiļu meitu
Iz deviņi bāleniņi.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

18291.

Es izsūcu miežam taukus,
Apīnīšam rūgtumiņu;
Es izvīlu māmiņai
Diženo, raženo.
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)].

18292.

Es lielā brāļu māsa,
Es lielā vedējīša,
Ik rudens meitu mātes
Kā vāceles raudināju.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

18293.

Es nocirtu priedei galu
Pašā noras viducī;
Es noņēmu mātei meitu
Pašā darba laiciņā.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

18294.

Es papriekšu dziedātājis,
Nopakaļu važotājis;
Netīk manim priekšā braukt,
Sviedrot savu kumeliņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

18295.

Es pa priekšu, es pa priekšu
Ar balganu kumeliņu,
Tautas meita pakaļāi
Ar vizuļu vaiņadziņu.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

- 47 -

18296.

Es par pūru nebēdāju,
Kad man mārša kamanās;
Ja brāļiem māsas žēl,
Lai ved pūru pakaļā.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

18297.

Gaisma! teica, gaisma! teica,
Es par gaismu nebēdāju:
Sirmi zirgi, kalti rati,
Drīz mēs jūdzes mērosim.
190 [Kuldīā].

18298.

Griež māt's kaktē,
Ved meit's projām,
To dara tas puis's,
Kam sievas vajag.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

18299.

Kad es gribu, es izgriežu
Visas skaras kumeļam;
Kad es gribu, es izvedu
Visas meitas māmiņai.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

18299¹.

Kankaraiņu kazu vedu
Sprogaiņam buciņam;
Diži lopi, mazi lopi,
Visi jāja panākstos.
193 [Lutriņos (Lutriņu pag. Kld)].

18300.

Kleperis, delveris
Mans kumeliņis,
Izspēra meitu mātei
Klētiņas duris,
Izņēma māmiņai
Mīļākaju meitu,
Mīļākaju meitiņu,
Rakstītu pūru.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

18301.

Ko tie joda suņi rēja
Pie bajāra nama duru?
Tie gaidīja izvedamu
Bajāriņa slinku meitu.
158 (Rāvā).

18302.

Kraukļi, vārņi satupuši
Gar bajāra sētmalīti,
Gaida maitu izvedam
Ar barotu kumeliņu.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

18303.

Kryukļu c'ērtu, jīva l'eika,
Acaspīd'a lazd'eņā;
Muosu v'ežu, muot'a raud,
Bruoļi lūka kum'el'eņu.
4270 [Viļēnu pag. Rz].

18304.

Krustu cirtu, roku sniedzu,
Ņēmu savu vedamo.
Saulīt, manim priekšā riti,
Laimiņ, nāci pakaļā!
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

18305.

Kūļu riju, neizkūļu,
Vēl palika padibene;
Vežu meitas, neizvežu,
Vēl palika mazākās.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

18306.

Kumeliņš raudājās.
Meitu nesa mugurā:
Labāk nesis kaŗavīru
Ar visāmi bruņiņām.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

18307.

Lustējiet, mana draudze,
Zviedziet, mani kumeliņi:
Nu manā rociņā
Lielu radu līgaviņa.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

18308.

Lustējiet, mana pulka,
Zviedziet, mani kumeliņi:
Nu rokā tautu meita
Ar visām telītēm.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

18309.

Lustējat, mana pulka!
Visi vīri līdzi gāja:
Līdzi sāļa pūtējiņi,
Līdz vēdera laitītāji.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

18310.

Maksā mans kumeliņš
Simtu mārku piecdesmit;
Maksā pate jājējiņa
Piecus zelta gabaliņus.
216 [Ventspilī].

- 48 -

18311.

Man iemeta kumeliņš
Sniega pīti kamanās;
Tā nebija sniega pīte,
Tā bāliņa līgaviņa.
1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)].

18312.

Man rakstītas kamaniņas,
Nosukāti kumeliņi;
Tautu meita iekšā sēd
Kā pinkaina vāverīte.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

18313.

Mūsu kunga bisenieki
Dzīvas caunes nedabūja;
Es dabūju dzīvu caunu,
Novedīšu bāliņam.
133 [Palsmanē (Palsmaņa pag. Vlk)].

18314.

Jaudzumos (=māju v.) div' telītes,
Viena lauce, otra dole.
Mēs to lauci aizvedām,
Paliek dole baurojot.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1. Divi meitas māmiņai,
Viena tole, otra lauce.
Mēs to toli aizvedām,
Attek lauce maurodama.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

18315.

NN-iem trīs meitiņas,
Divi raģes, viena tola.
Mēs to tolu aizvedām,
Lai tās raģes badījās.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

18316.

Nu es iešu sētiņā,
Nu man sava līgaviņa.
Nu mēs abi gulēsim,
Rokas, kājas salikuši.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

18317.

Nu tek mans kumeliņš,
Kā lācītis šņaukādams;
Sēž kumeļa mugurē
Tautu meita, ne māsiņa.
222 [Garlenē (Vandzenes pag. Tl)].

18318.

Nu tek mans kumeliņš,
Ceļa malas rakstīdams;
Kā netek rakstīdams,
Rakstītāja mugurē.
222 [Garlenē (Vandzenes pag. Tl)].

18319.

Palīdz, Dievs, man jaunam
Jaunās māršas vizināt:
Augsti kalni, dziļas upes,
Strauji mani kumeliņi.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Nāc, Dieviņ, palīgā,
Nu es iešu vedējos:
Augsti kalni, gaŗi meži,
Strauji mani kumeliņi.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

18320.

Palīdziet man jaunam
Jaunu meitu vizināt:
Jauns es pats, jauns kumeļš,
Jauna meita kamanās.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

18321.

Prātāi vien i iekrita
Tautu meita dzeltainīte,
No prātiņa neizkrita,
Kamēr kļuva rociņā.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

18322.

Prātiņ, tavu domājumu,
Aiz ūdeņa līgaviņu!
Pirku zirgu, daru laivu,
Tiekāms kļuva rociņā.
94 [Odzienā, Ļaudonas (Mētrienas pag. Md)].

18323.

Pret kalniņu zirņus sēju,
Lai nerit lejiņāi;
Ar vērsīti māršu vedu,
Lai zemīte nerībēja.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Ei vecais tēvainīti,
Tavu gudru padomiņu!
Ar vēršiemi māršas ved,
Lai zemīte nerībēja.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

18324.

Puķe puķe, roze roze,
Sen tu mani kaitināji,
Sen tu mani kaitināji,
Nu manā rociņā!
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)], 174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)], 1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)], 190 [Kuldīā], 224 [Kabilē (Kld)], 278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

- 49 -

18325.

Puksti, puksti, vaidi, vaidi,
Man vedoti tautiņās;
Kā nepuksti, kā nevaidi,
Div' dvēseles mugurā.
226 [Kandavā (Tl)].

18326.

Raud māmiņa no pakaļas,
Man meitiņa vezumā,
Man meitiņa vezumā,
Raibi cimdi rociņā.
216 [Ventspilī].

18327.

Reiz' uz reizes klanījos,
Meitu mātes lūgdamies;
Kad meitiņa rociņā,
Knip' uz knipas parādīju.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

18328.

Rieba, rieba tautu meita,
Uz robeža ganīdama;
Es atriebu atpakaļ,
Atsavežu bāliņam.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

18329.

Šito reizi, šito reizi
Man jau labi laimējās:
Cimdi, josta padusē,
Tautu meita kamanās.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

18330.

Šķelmīts mans kumeliņš
Ietek meitu ciemiņā;
Iztek, galvu grozīdams,
Ar dižanu malējiņu.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Kumeliņis, delverītis,
Ietek tautu sētiņā;
Uz vakaru iztecēja
Ar raženu vezumiņu.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

2. Kumeliņš lielnaudīts
Ietek meitu ciemiņā;
Dancodams iztecēja
Ar diženu malējiņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

3. Ražens bēris ietecēja
Meitu mātes sētiņā;
No rītiņa iztecēja
Zeltenīti mugurā.
206 [Kuldīgas apriņķī].

4. Šķelmīts manis kumeliņš
Ietek meitu pulciņā;
Iztek galvu grozīdams,
Lāga meitas neredzējs.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

18331.

Sen slavēja tautiņās
Niknus suņus, bargus ļaud's;
Es izraku ābeltiņu
Pašā dārza vidiņā.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Es nocirtu kuplu liepu
Pašā dārza maliņā,
Nedzirdēja ciema suņi,
Ne tās ciema zeltenītes.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

2. Sen slavēja tai ciemā
Gudrus vīrus, jautrus suņus;
Mēs liepiņu nocirtām
Pašā dārza vidiņā.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

18332.

Sen slavēja Albratos (=māju v.)
Niknus suņus, bargus ļaudis;
Es nozagu kazas ādu
No Albratu rijas jumta.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

18333.

Simtiņš manu bāleliņu
Ar dižim, ar mazim;
Simtu vedu dzeltainīšu,
No tautām lasīdama.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Divi simti man bāliņu,
Simts ir lielu, simts ir mazu;
Divi simti māršu vedu,
Pa vienai lasīdama.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Simtiņš manu bāleliņu,
Simtiņš lielu, simtiņš mazu;
Divi simti māršu vedu,
Pa malām lasīdama.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

18333¹.

Skaistu cirtu bērzu birzi,
Vēl skaistāku audzināju;
Skaistu ņēmu brāļam sievu,
Vēl skaistāku sev atstāju.
20 [Krapē (Krapas pag. Rg)].

- 50 -

18334.

Sudrabiņa zīle dzied
Vārtu staba galiņā;
Es izvedu caur vārtiem
Apzeltītu līgaviņu.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

18335.

Tievgali aizvedu,
Rezgalis palika.
Neraudi, rezgali,
Gan tevi vedīs!
284 [Bārbelē (Bārbeles pag. B)].

18336.

Tievgali aizvedu,
Rezgalis palika,
Rezgalis palika
Pagales bikstot.
226 [Kandavā (Tl)].

18337.

Tēvs ar māti gauži raud,
Ceplī galvas sabāzuši.
Ja jums meitas gauži žēl,
Lieniet cepļa dibinā!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Māte kliedza, māte brēca,
Krāsnī galvu iebāzuse.
Ja, māmiņ, meitas žēl,
Lien pašā dibinā!
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

18338.

Tēvs ar māti gauži raud,
Ceplie galvas sabāzuši;
Meitiņ' prieka nevarēja,
Jauna vīra dabūjuse.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

18338¹.

Brāļi raud, māsas raud,
Kaktā galvas sabāzuši;
Mās' aiz prieka neraudāja,
Jaunu vīru dabūjuse.
20 [Krapē (Krapas pag. Rg)].

18339.

Tēvs raud namē,
Māte istabiņē.
Grūž' māti kaktē,
Ved' meitu projam.
220 [Dursupē (Zentenes pag. Tl)].

18340.

To māsiņu vedīsam
Kā rakstiņu paraugam;
Ja būs laba tā māsiņa,
Pēcāk citas vedīsam.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1. Vienu vedu rakstaraudzi
Bīriniešu dzeltainīti;
Ja tā viena laba būs,
Vedīš' citas pakaļā.
4 [Aijažos].

18341.

Trīs priedītes siliņā,
Visas vienu gaŗumiņu.
Vienu cirtu, otra lūza,
Trešā līdzi locījās.
Trīs meitiņas māmiņai,
Visas vienu daiļumiņu.
Vienu ņēmu, otra nāca,
Trešā līdzi taisījās.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 1311 [Apē (Vlk)].

1. Trīs liepiņas kalniņāi
Kur es cirtu vezumiņu;
Vienu cirtu, otra lūza,
Trežā līdzi locījās.
Trīs meitiņas māmiņai,
Kur es ņēmu līgaviņu;
Vienu ņēmu, otra nāca,
Trešā līdzi taisījās.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

2. Trīs priedītes silāi auga,
Vis' trīs vienu gaŗumiņu.
Vienu ciertu, otra lūza,
Trešā līdzi līgojās.
Tā, kas līdzi līgojās,
Tā palika siliņāi,
Tā palika siliņāi
Vējiņam vēcināt.
Trīs meitiņas māmiņai,
Vis' trīs vienu dailumiņu.
Vienu jēmu, otra nāca,
Trešā līdzi taisījās.
Tā, kas lidzi taisījās,
Tā palika brālīšos,
Tā palika brālīšos
Tautiņām niecināt.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

18342.

Vedat, mani vedējiņi,
Bet jūs labi pārvedat,
Ceļā ragus zāgājat,
Lai nebada māmulīti!
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

- 51 -

18343.

Vienu vedu tautu meitu,
Citas nāca nevedamas.
Vai Dieviņ, kur nu likšu,
Neņems citi bāleliņi!
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

18344.

Vienu vedu tautu meitu,
Divi pakaļ attecēj'.
Neņem, mans bāleliņš,
Neba lieta pakaļ tek!
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

18345.

Vienu vedu tautu meitu,
Piecas nāca nevedamas.
Kur ellē jūs liksim,
Nav vairāk bāleliņu!
284 [Bārbelē (Bārbeles pag. B)].

18346.

Vienu vedu tautu meitu,
Trīs tecēja pakaļā.
Kur ellē es jūs likšu,
Mazi mani bāleliņi!
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

18347.

Cel, bērīti, augsti kājas,
Pret kalniņu tecēdams!
Tautu meita kamanās
Sarkan' rožu vainaciņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

★

45014.

Atdod mani tēvs ar māti
Tālu tālu tālumā;
Atdodami piesacīja
Ciemā (vairs) nestaigāt.
584 [Daugavpils apr.].

45015.

Bite bite, meita meita,
Abas tālu ceļu tek:
Bite tālu ziedīnos,
Meita tālu tautīnās.
39 [Bārtas Lp].

45016.

Cieši jūdzu, droši braucu
Dancotāju kumeliņu;
Tālu vežu līgaviņu,
Lielas slavas gribēdams.
83 [Dignājas Jk].

45017.

As naīšu tuoļ jyudiņa,
Lobs jyudiņs i olūtā;
As naīšu tuoļ tautuos,
Lobi puiši kaimiņūs.
247 [Makašānu Rz].

45018.

Es pārsviedu zelta zierni
Pa sudraba ozolīti;
Tīši gāju gar novadu,
Pašus puišus kaitināj(u).
546 [Kuldīga Kld apr.].

45019.

Gryuši pyute syla prīde
Smolka leita pīlejuse;
Gauži raud tei muosiņe,
Tai ir tuoļi buoleliņi.
35 [Baltinavas Abr].

45020.

Ieblakāmi bēri tek,
Dusmām jāja bāleliņ(i);
Dusmām jāja bāleliņ(i),
Ka māsiņa tāļu gāj(a).
183 [Kazdnagas Azp].

45021.

Kam, māmiņa, manu rotu
Šitik skaistu darināji?
Kam dod manu augumiņu
Cit' āriņu maliņā?
241 [Lubānas Md].

45022.

Lobuok tuoļi, nakai tyvu
Nu eistūs i bruoliliņu.
Lobuok reizi godskuortī,
Nakai reizi nedeļā.
326 [Preiļu D].

45023.

Māsiņ, manu vienaudzīt(i),
Kur man bija tevi dot?
Žēl man tevi tālu dot,
Nava tuvu labu ļaužu.
48 [Bērzaunes Md].

45024.

Nāciet, tautas, es būš' iet
Simtu jūdžu tālumā,
Lai guļ mani bāleniņi
Piecas naktis celiņā.
373 [Sarkaņu Md].

- 52 -

45025.

Neraud, mana māmuliņa,
Tālu manis nevedīs;
Par deviņi novadiņi,
Par deviņas kungu valstis.
99 [Dzelzavas Md].

45026.

Natuoļi līpa nu ūzula,
Eža vīn videņā;
Natuoļ tautys nu buoleņa,
Kai kūceņi sajukuši.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

45027.

Natuoli mani nūvedja
Nu eistim bruoleņim:
Par pūrim dīgu vylku,
Par uoreņis dzeipureņu.
143 [Jāsmuižas D].

45028.

Sīka sīka, maza maza,
Tāli tāli nolīgoj(a);
To darīja darba rota,
Iznesīga valodiņ(a).
322 [Praulienas Md].

45029.

Tālu tālu noskanēja,
Sausu egli dzenājot;
Tālu tālu noslavēja
Bagāto brāļu māsu.
3 [Adulienas Md].

45030.

Tuoļi tuoļi par upīti,
Por tū pošu dziļumeņ(u);
Puori puori par tautom,
Par pošomi borgojom.
143 [Jāsmuižas D].

45031.

Tuoļi tuoļi tuolumā,
Nasalaidu tivumā;
Jo tuoļok, jo lobuok,
Jo leluoki teirumiņi.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

45032.

Tīšum diža es neaugu,
Gŗūt' nedaru kumeļam;
Tāļu auga tautu dēls,
Tāļu mani vizināja.
94 [Dunikas Lp].

45033.

Tikušam dēlīnam
Ciemā auga līgavīn(a);
Kaut kādam netiklim
Pa novadu vizinām(a).
Tāda vesta pa ciemīnu,
Tāda pašu audzināta.
355 [Rucavas Lp].

45034.

Tuvi mani māte deva,
Palīdziņa gribēdama;
Dod, mammiņ, vēl tuvāku,
Maz es tev palīdzēšu.
358 [Rugāju Abr].

45035.

Vaiņag, manu vaiņadziņu,
Kas tu tālu nolīgoji!
Treju kungu zemei pāri,
Ceturtā ielīgoji.
46 [Beļavas Md].

★

o) Mātes, brāļu un māsu žēlabas un raudas

18348.

Dziedi, raudi, tu māmiņa,
Tavas pašas vaina bija:
Pate meitiņ' tu iecēli
Svešu ļaužu kamanās.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

18349.

Dūmalīte pienu raud,
Pate piena devējiņa;
Māmuliņa meitu raud,
Pate meitu devējiņa.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

18350.

Dūce bite, kamanīte,
Raudi meitu māmuliņa;
Bite dūce saldu ziedu,
Raud māmiņa vieglu dienu.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

1. Sīca bite, kamenīte,
Raudā dēlu māmuliņa;
Bite sīca saldumiņa,
Dēlu māte malējiņas.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

- 53 -

18351.

Īmu vuorā i ustobā,
Taids gūds vuorā, taids ustobā:
Līts l'ej vuorā, raud ustobā,
Raud tāvs i muote, raud buol'el'eņi.
Nūvad'a, nūvad'a meusu muoseņi
Por augstīm kolnīm, caur zaļu b'ērzi.
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

18352.

Īvu līc'u, lozdu līc'u,
Ūzulam zīdi byra;
Meitu vad tauteņuos,
Muote raud pakaļē,
Muote raud pakaļē,
Bruoļi lūka kumel'eņu.
428 [Beržūs(?)].

18353.

Gan tei meitiņu,
Gan vaiņadziņu;
Nav manas māsiņas,
Nav vaiņadziņa.
224 [Kabilē (Kld)].

18354.

Gauži raud māmuliņa
Magonīšu dārziņā:
Sveši ļaudis norāvuši
Krūzēto magonīti.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)], 27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

1. Trīs dieniņas māmuļiņa
Raud, galviņu saņēmuse:
Sveši ļaudis norāvuši
Krūzāto magonīti.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

18355.

Istabā vien pazinu,
Māte meitas izdevuse:
Piln' istaba piekaisīta
Zilu zaļu dzīpariņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

18356.

Kā iegājis, tā pazinu,
Brāļi māsu izdevuši:
Zelta roze apputējse
Istabiņas dibenā.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

1. No istabas vien pazinu,
Māte meitas izdevuse:
Noputējse zelta roze
Mātes galda galiņā.
224 [Kabilē (Kld)].

18357.

Kur, māsiņ, tu nogāji?
Kam tu mani vien' atstāji?
Kam tu mani vien' atstāji
Pie grūtām dzirnavām?
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

18358.

Kur palika nepalika
Šās mājiņas saimeniece?
Atslēdziņas vien atradu
Kambarīša dibenā.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

18359.

Kur palika tā māsiņa,
Kas man' sauca bāleliņu?
Saujiņā noturēju
Divi zelta gredzeniņi.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

18360.

Kur, priedīte, virsi tavi?
Celmi vien siliņā;
Kur, māmiņa, meitas tavas?
Krēsli vien istabā.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)], 321 [Zasā (Zasas pag. Jk)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Kur, bitīte, dravi tavi?
Celmi vien siliņā;
Kur, māmiņa, meitas tavas?
Krēsli vien istabā.
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)].

2. Kur, priedīte, skujas tavas?
Zari vien līgojās.
Kur, māmiņa, meitas tavas?
Krēsli vien istabā;
Krēsli vien istabā,
Ik pie krēsla vainadziņis,
Ik pie krēsla vainadziņis,
Dui sudraba gredzeniņi.
190 [Kuldīā].

3. Kur, caunīte, tavas priedes?
Celmi vien siliņā;
Kur, māmiņa, tavas meitas?
Krēsli vien istabā.
260 [Mazberķenē (Mežmuižas pag. Jg)].

18361.

Lai raudāja, kas raudāja,
Meitu māte, tā raudāja:
Trūkst klētī, trūkst stallī,
Trūkst mātei mīļas meitas.
40-1 (Lapmežciemā).

- 54 -

18362.

Māte, meitu izdodama,
Dzied, rociņas plātīdama;
Kad iegāja maltuvē,
Raud, galviņu saņēmuse.
384 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Māte, meitu izdevuse,
Dzieda, rokas cilādama;
Kad iegāja kambarī,
Rauda, milnu turēdama.
224 [Kabilē (Kld)].

2. Māte, meitu izdodama,
Dzied, rociņas plātīdama;
Iet māmiņa maltuvē,
Raud, galviņu saņēmusi,
Raud, galviņu saņēmusi,
Nav meitiņas malējiņas.
Trūcin trūkst tev, māmiņa,
Trūkst trijās vietiņās:
Klētē pūra, kūtī govju,
Maltuvēi malējiņas.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

18363.

Māte, meitu izdodama,
Zīdiem durvis aizklājuse;
Iet no rīta maltuvē,
Zīdu mina kājiņām.
14 [Inčukalnā (Inčukalna pag. Rg)].

18364.

Māte, meitu pārdevusi,
Nopirkusi vaŗa tauri;
Kad jāiet maltuvē,
Sēd uz krāsnes taurēdama.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)], 290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

1. Māte meitu izdevusi,
Nopirkusi āža ragu;
Cik vajdzēja malti ieti,
Atsēdāsi taurēdama.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

18365.

Nule vien, nule vien
Sasaģida bāleliņi,
Kur palika tā māsiņa,
Kas mums nesa launadziņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

18366.

Pēc māsiņas meitas raud
Kā pēc savas māmulītes:
Tā bij rakstu sācējiņa,
Tā parauga devējiņa.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

18367.

Raiba irbe nosašvelpe,
Zaļu birzi pārskrējusi;
Noraudāja bēleliņi:
Māsiņ' tautu rociņā.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

18368.

Raud māmiņa viena pati,
Raud ar otru runādama:
Neliešam iedevusi
Sav' mīļo auklējumu.
396 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

18369.

Saule, gaisu sajaukuse,
Atsaspieda stuburā;
Māte, meitu izdevuse,
Atsasēda raudādama.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

18370.

Saule, lietu palaidusi,
Ielien pate mākoņos;
Māte, meitu atdevusi,
Raud, rociņas cilādama.
170 [Lielnīkrācē (Nīkrāces pag. Azp)].

18371.

Žāl bitei tuo zīdeņa,
Kur' nūnese kamaneite;
Žāl māmeņai tuo bērneņa,
Kur' nūvede sveši ļauds.
430 [Malnavā (Kārsavas pag. Ldz)].

18372.

Žēl man bija tās meitiņas,
Kuŗ' aizveda sveši ļaudis
Pa maziem celiņiem,
Caur zaļiem ozoliem.
342 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

18373.

Žēl man bija to bitīšu,
Kas ielīda celmiņā;
Žēl man bija mūs' māsiņas,
Ko aizveda tautiņās.
224 [Kabilē (Kld)].

18374.

Strauja strauja upe tek
Gar bāliņa nama durvīm;
Kā tā strauja netecēs,
Asariņu pielijuse!
224 [Kabilē (Kld)].

- 55 -

18375.

Svētu rītu vien nodzinu
Tāliņās ganībās;
Bij māsiņa aizdzenot,
Neva vaira atdzenot.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

18375¹.

Tā māsiņa, tā man žēl
Par visām māsiņām:
Tā māsiņa ganos gāja,
No ganiem pieguļā.
232 [Talsos (Tl)].

18376.

Te bij saule, te pazuda
Melnajos mākoņos;
Te bij māsa, te aizveda
Tālajās tautiņās
224 [Kabilē (Kld)].

18377.

Te ierbīte purinājse,
Te palika pureklītis;
Te māsiņa dzievājuse,
Te palika dzievāšana.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

18378.

Tēvs raud namē,
Māt' istabē,
Mazais bāliņš
Zirgstaļļ' galē,
Mazā māsiņ'
Dzirnu kambarē.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

18379.

Trūcin trūka tev, māmiņa,
Trūkst trijās vietiņās:
Kūtī govju, klētī pūra,
Maltuvē malējiņas.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)], 101 [Rankā (Rankas pag. C)].

1. Es tai meitu māmīnai
Trīs žēlumi padarīj':
Kūtī govi, klētī pūru,
No dzirnūm malējīn'.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

2. Trūka man, trūka man
Trūkst trijās vietiņās:
Trūkst klētī, trūkst stallī,
Trūkst manā pūriņā.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

18380.

Vista vienu olu dēja,
Visu dienu kladzināja;
Māte vienu meitu deva,
Visu gadu saraudāja.
2 [Aderkašos (Taurupes pag. Rg)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

1. Vista, olu izdējusi,
Visu dienu kladzināja;
Māte, meitu izdevusi,
Visu mūdiņ' i raudāja.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

18381.

Ciema meitas skaisti dzied,
Māmuliņa gauži raud.
Nedziediet, ciema meitas,
Lai māmiņa neraudāja!
1331 [Sikšņu pagastā (Gaujienas pag. Vlk)].

p) Vedēji ar līgavu ceļā

1) Vedēju dziesmas

18382.

Apstājās kumeliņš,
Pretim kalnu tecēdams;
Kā lopam neapstāt,
Tāda baļļa vezumā.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

18383.

Bērīts manis kumeliņis,
Mārša mana vedamā;
Raugās bēris atpakaļ,
Vai ir mārša kamanās.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Bērīts mans kumeliņš,
Grieta mana līgaviņa.
Tec, bērīti, atskaties,
Vai ir Grieta kamanāš!
Ja ir Grieta kamanās,
Tec, galviņu grozīdams;
Ja nav Grietas kamanās,
Sities ceļa maliņā!
394 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

18384.

Bērīts manis kumelinis
Zemajām kājiņām;
Raudāj' mana līgaviņa,
Dziļ' upīti piejādama.
190 [Kuldīā].

18385.

Brāļam braucu sievas vesti
Ar tām ziedu kamanām;
Lēni laižu no kalniņa,
Ka ziediņi nenobira.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

- 56 -

18386.

Brāļam braucu sievas vest,
Lācīt' jūdzu kamanās.
Tek lācītis sprauslādams:
Svina piesta kamanās!
3031 [Tomē (Tomes pag. Rg)].

18387.

Brāļam braucu vedībās,
Lāci jūdzu kamanās.
Lācīšam plata ķepa,
Māršai galva nesukāta.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

1. Brāļam gāju vedējosi,
Lāci jūdzu kamanās.
Tek lācītis šņaukādamis:
Māršai galva nesukāta.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

18388.

Brāliņam sievu vežu,
Man pašam mīlējās.
Augs man mieži līdumā,
Jemš' es pats līgaviņu.
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

18389.

Bāliņam sievu vedu,
Man pašam iemīlēja.
Dievs dod miežu vasariņu,
Citu vešu bāliņam.
2071 [Ancē (Ances pag. Pg)].

18390.

Bāliņam sievu vežu,
Man pašam mīlējās.
Vai būs dot bāliņam,
Vai pašam paturēt?
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

18391.

Brālīšam sievu vedu,
Man pašami pamīlēja.
Lūko citu, bāleniņ,
Vēl bij gaŗa vasariņa!
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

18392.

Es savam bāliņam
Par upīti sievu vedu,
Lai palika upītē
Visas ļaužu valodiņas.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

18392¹.

Griežiet ceļu, griežiet ceļu!
Es jums ceļu negriezīšu,
Ko satikšu celiņā,
To samīšu kājiņām.
20 [Krapē (Krapas pag. Rg)].

18393.

Grūti pūta kumeliņš,
Meitu nesa mugurā;
Labāk nestu kaŗavīru
Ar visām bruņiņām.
106 [Viesienā (Viesienas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

18394.

Irbe tupa ceļmalāji,
Baida manu kumeliņu.
Tu, irbīte, nezināji,
Cik maksāja kumeliņš,
Cik maksāja kumeliņiš,
Cik tā pati jājējiņa:
Pieci simti sešdesmit
Maksā manis kumeliņš,
Seši simti piecdesmit
Maksā pati jājējiņa.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

18395.

Kālab brāļa kumeliņš
Tecēj' galvu grozīdams?
Kā galviņu lai negroza,
Sīva mārša mugurā!
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

18396.

Kālab manis kumeliņš
Tek pa ceļu sprausļodams?
Netikuse tautu meita
Sēd manās kamanās.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

1. Kālab manis kumeliņis
Tek pa ceļu sprauslādams?
Sapelējse tautu meita
Sēd manās kamanās.
190 [Kuldīā].

18397.

Kāpēc mans kumeliņš
Tek pa ceļu šņaukādams?
Apsvilusi tautu meita
Sēd manās kamanās.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

1. Aiz ko mani kumeliņi
Ceļu tek sprauslēdami?
Tautu meita apsvilusi,
Ceplī rotu kaltēdama.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

- 57 -

2. Kādēļ mans kumeliņš
Atpakaļ rēgājās?
Es atradu tautu meitu
Ceplī rotu kaltējot.
1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)].

3. Teci, manis kumelīnis,
Kā lācītis šņaukādamis;
Tautu meita mugurā
Nosvilušu villainīti.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

18398.

Kas tai tautu malnac'ei
Komonuos nas'ēd'ēt?
Komonuos sādādama,
Grūžus vīn kustynuoja.
426 [Sakstagala pag. Rz].

18399.

Ļaudis nāca skatīties,
Ko es vedu vezumā.
Pinkaino kazu vedu
Skarainam āzīšam.
23 [Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)].

18400.

Mele mele tautu meita,
Saka bēri netekot.
Es nolauzu bērza rīksti,
Bērīts rikšus darināja.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

18401.

Nepiedevu bērīšam,
Kamēr dzīvs dzīvodams,
Kam tas manu līgaviņu
Dūkstītē apmērcēja.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

18402.

Pagaidiet, ceļavīri,
Man notika nelaimīte:
Man nokrita tautu meita
No labā kumeliņa.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Man notika nelaimīte,
Saulītei laižoties:
Man nokrita līgaviņa
No rožota kumeliņa.
3251 [Sunākstē, Neretā un Ērberķē (Sunākstes, Neretas un Mazzalves pag. Jk)].

18403.

Saulīt' mazu gabaliņu,
Man notika nelaimīte:
Man pārtrūka kumeļam
Zaļa zīda pavadiņa.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

18404.

Šķiŗaties, ievas pūļi,
Cauri brauca vedējiņi!
Sudraboti kumeliņi,
Zelta pate vedamā.
184 [Dūrē (Vārmes pag. Kld)].

18405.

Šķiŗatiesi, gaŗi meži,
Lai es varu cauri braukt:
Kankaraina man māršiņa,
Pinkuļaini kumeliņi.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

18406.

Zirgs zirgā, loks lokā
Pa lielaju tīrumiņu:
Tās meitiņas vedējiņi,
Kuŗ' tautiņas nicināja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

18407.

Sniegi vēji putināja
Ap to manu kumeliņu;
Kas kait tautu melnacei
Kamanās(i) nesēdēt!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)], 36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)], 41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)], 931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)], 311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)],
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

18408.

Sniegi vēji putināja,
Līgaviņa kamanās.
Vilku svārkus no muguras,
Sedžu savu līgaviņu.
18 (Kliģenē).

1. Sniedziņš sniga, putināja,
Līgaviņa kamanās.
Vilku svārkus no muguras,
Sedzu savu līgaviņu.
Dārgi mani svārki bija,
Vēl dārgāka līgaviņa:
Maksā svārki pieci simti,
Līgaviņa seši simti.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

18409.

Spīdi gaišis, mēnestiņis,
Nakti vežu līgaviņu,
Lai celiņa nezināja
Atpakaļa brālīšos.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

18410.

Tec, bērīt, pa celiņu,
Augsti kājas cilādams:
Tautu meita kamanās
Sarkan' rožu vainadziņu.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

- 58 -

18411.

Teci gaiši, mēnesnīca,
Nakti vežu līgaviņu;
Dienu vesti nepatapu,
Kungi dzina dzenamo.
112 [Cirstos (Cirstu pag. C)].

1. Spīdi gaiši, mēnestiņi,
Nakti vedu līgaviņu;
Dienu vestu vaļas nav,
Kungi sūta druviņā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

2. Teci gaiši, mēnestiņ,
Naktī vedu līgaviņu;
Dienu vesti nepatapu,
Dienu kungi kaŗā sūta.
152 [Jērkulē (Krimuldas pag. Rg)], 61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

18411¹.

Tec pa ceļu, kumeliņi,
Netrīcini kamaniņas:
Jauna mana līgaviņa,
Drīz ceļā baidījās.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

18412.

Tec pa ceļu, kumeliņi,
Sper ābolu ceļmalā,
Kam tas auga uz celiņa,
Lai aug ceļa maliņā.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

18413.

Tecēj' manis kumeliņis,
Sniega pīti mētādams;
Tā nebija sniega pīte,
Tā bij brāļa līgaviņa.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

18414.

Teci, teci, kumeliņ,
Ceļa malu rakstīdams:
Rakstītāja tautu meita
Sēd tavā mugurā.
228 [Oktē (Vandzenes pag. Tl)].

18415.

Teci viegli, kumeliņi,
Netricini kamaniņas:
Akminaiņa ceļa mala,
Man zīļota līgaviņa.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

18416.

Teci viegli, kumeliņ,
Netrīcini kamaniņas:
Sudrabotas kamaniņas,
Apzeltīta vedamā.
1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)].

18417.

Teci viegli, kumeliņ,
Netricini kamaniņu:
Vizuļaina tautu meita
Sēd bāliņa kamanās.
317 [Lindē (Birzgales pag. Rg)].

18418.

Vedu, vedu vedekliņu,
Viju asu pātadziņu;
Neklausīs vedekliņa,
Klausīs asa pātadziņa.
121 [Gulbenē (Md)].

2) Dziesmas no līgavas puses

18419.

Ar dūrīti es nositu
Tautu dēla kumeliņu,
Kam tas daiļi netecēja,
Kam galviņu negrozīja.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

18420.

Ar dūrīti es nositu
Tautu dēla kumeliņu,
Kam tas manus ielociņus
Dūkstiņā apmērcēja.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

1. Vilki, vārnas lai apēda
Tautu dēla kumeliņu,
Kam tas manas villainītes
Rāviņā samērcēja.
305 [Vīkstenē (Stelpes (?) pag. B)].

2. Vilki, velni lai apēda
Manu dailu kumeliņu,
Kam tas manu līgaviņu
Rāvienā slapināja.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

18421.

Ar dūrīti nositīšu
Tautu dēla kumeliņu,
Kam tas stāvu man slējās,
Pret kalniņu tecēdams.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

- 59 -

18422.

Atskaties nu, māsiņa,
Nu celiņa galiņā:
Nava tālu tā vietiņa,
Kur paliksi mūžiņam.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

18423.

Braucat lēni, vedējiņi [precinieki],
Ziedu manu nekaisāt!
Man aizgāja trīs dieniņas,
Viena zieda meklējot.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

18424.

Būt' es to zinājuse,
Kuŗu ceļu mani ved,
Es būt' to nosējuse
Ar rozēm, magonēm.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

18425.

Drīzi braucu smalku birzi
Tautu jūgtu kumeliņu;
Atsavēru atpakaļ,
Gauži raud māmuliņa.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

18426.

Es tautieša kumeliņu
Caur ābeļu bierzi braucu,
Lai tam krita baltas putas
Kā ābeļu balti ziedi.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

18427.

Es to tautu kumeliņu
Caur ābeļu birzi braucu;
Ābelēm sīki zari,
Plosa tautu kumeliņu.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)], 41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 190 [Kuldīā].

1. Tautas mani žēl darīja,
Es tautāmi vēl žēlāk:
Es to tautu kumeliņu
Caur ābeļu birzi dzinu.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

18428.

Jaunākam bāliņam,
Tam bij manis vairāk žēl:
Sēž pie manis kamanās,
Slauka gaužas asariņas.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

18429.

Maza biju, sīka biju,
Bet jau liela nebēdniece:
Trenču tautu kumeliņu
Pār ābeļu līdumiņu.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

18430.

Nava lāga ormanītis,
Ormanīša kumeliņi:
Snauzdams veda mūs' māsiņu
Pašā tautu sētiņā.
346 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

18431.

Nobrikstēja vaŗa tiltis,
Man vienai pārejot:
Bij manāi vaiņagāi
Trīs graudiņi dimantiņa.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

18432.

Pār upīti mani veda,
Saka melnu vainadziņu.
Man nebija tās vaļiņas
Vainadziņa balināt.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

18433.

Priede priede, egle egle,
Mēs ienaidu turēsim:
Tautas mani cauri veda,
Tu piebēri vaiņadzīnu.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

18434.

Sakās tautas manu kroni
Caur ābeļa birzi nest;
Es to tautu kumeliņu
Caur dadžiemi tecināju.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)].

18435.

Sakur guni, bāleliņi,
Sav' āriņu maliņā!
Sveši ļaudis sakūruši,
Nelaiž mani sildīties.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

18436.

Sala man rokas kājas
Svešu ļaužu kamanās.
Būt' man bijsi mātes dota
Laba silta villānīte!
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

18437.

Sala man rokas kājas
Svešu ļaužu kamanās.
Laižat man pašai vaļu,
Lai es teku kājiņām!
121 [Gulbenē (Md)].

- 60 -

18438.

Sala man rokas kājas
Svešu ļaužu kamanās;
Man pašai gana silti
Ar māmiņas vilnainīti.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

18439.

Skuju skuju mans celiņš,
Skuju manas villānītes.
Pa skujiņu birumiņu
Pakaļ nāca bāleliņi.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

18440.

Sudrabots gailīts dzied
Baltdābola kalniņā;
Pūš vējiņš, ved tautiņas,
Nepatapu klausīties.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

18441.

Tautas mani pāri veda
Par purviem, par peklēm,
Lai es ceļa neattapu
Pie māmiņas sērst atnākt.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

18442.

Tīšām tautas man darīja,
Es tautām atdarīju:
Es tīšām nosviedroju
Lielas naudas kumeliņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

18443.

Tīšām tautas man darīja,
Es tīšām atdarīju:
Trencu tautu kumeliņu
Caur ābeļu līdumiņu.
1331 [Sikšņu pagastā (Gaujienas pag. Vlk)].

18444.

Turu tautu kumeliņu
Ar abām rociņām,
Lai ceļā kavējās,
Lai panāca bāleliņi.
24 [Lēdurgas draudzē].

18445.

Vilki lāči lai apēd
Tautām sirmu kumeliņu,
Kam viņš tek sīkus soļus,
Putin' manas villainītes.
391 [Skultē (Skultes pag. Rg)].

18446.

Celiņā man sažēl,
Mātei roku neatdev';
Kad gulēju šūpulī,
Tad māmiņai roku sniedžu.
133 [Palsmanē (Palsmaņa pag. Vlk)].

1. Celiņā iegādāju
Mātei rokas nedevuse;
Kā rociņu tad pasniedžu,
Kad gulēju šūpolī.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

3) Līgava met ziedus upēs, uz krustceļiem u. c.

18447.

Es tev saku, pried' ar egli,
Neaudz ceļa maliņā:
Man pietrūka zaļa zīda,
Ko ap tevi tecināt.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

18448.

Pār Ventiņu mani veda, -
Ko Ventai ziedu devu?
Plostam devu raibus cimdus,
Ventai vaŗa gredzentiņu.
216 [Ventspilī].

1. Par Ventīti mani veda, -
Ko es Venti ziedināju?
Plokstē sviedu cimdu pāri,
Īrējam linu kreklu.
353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Par Ventiņu mani veda, -
Ko Ventiņu ziedināju?
Plostam liku cimdu pāri,
Laivai vaŗa gredzentiņu,
Pašā Ventas dibinā
Mazu, strupu adatiņu.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

18449.

Strauji tek tā upīte,
Redzēj' mani atvedam;
Turat, brāļi, kumeliņus,
Lai upei ziedu metu!
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

4) Ciema ļaudis, kuŗu mājām jābrauc gaŗām, aiztur vedējus un apdzied līgavu

18450.

Iesim, meitas, skatīties,
Kur zvejnieka meitu ved:
Siļķu rinda, mencu rinda,
Lašu rinda pakaļ tek.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

- 61 -

18451.

Es cerēju, brūti veda, -
Līķi veda, līķi veda:
Sirmi zirgi, kalti rati,
Noskumuši bāleniņi.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

18452.

Gauši gauši tautas jāja
Par to tēva tīrelīti.
Vai ved zeltu, vai sudrabu,
Vai slinkaju tautu meitu?
224 [Kabilē (Kld)].

18453.

Griežat ceļu, rūmējat,
Dravenieka meitu ved.
Kristim kalts pūra vāks,
Simts telīšu pakaļā.
116 [Bormaņu muižā (Trapenes pag. Vlk)].

18454.

Grieziet ceļu, rūmējiet,
Liela vēja vētra krāc.
Tā nebija vēja vētra,
Tie bāliņu kumeliņi.
283 [Kroņa Vircavā (Vircavas pag. Jg)].

18455.

Grīzit c'eļu, grīzit c'eļu,
Atbrauc koļva ļaudaveņa;
Pylnu c'eļu lūpu dzein'a,
Poša malna kuo vabal'e.
409 [Līksnas pag. D].

18456.

Griežat ceļu, griežat ceļu,
Lepna vīra sieva brauc,
Trim kājām kumeliņš,
Viena sliece kamanām.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

1. Grieziet ceļu, grieziet ceļu,
Liela vīra dēli brauc,
Trim kājām kumeliņš,
Vienu slieci kamaniņas.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

2. Vai tas bij tev, māsiņ,
Teicamais arājiņš?
Vienu slieci kamaniņas,
Trim kājām kumeliņš.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

18457.

Grieziet ceļu, grieziet ceļu,
Mežakunga meitu ved,
Putna spalvu villainīte,
Zaķa cimdi rociņā.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

18458.

Grieziet ceļu, rūmējiet,
Grezna vīra sieva brauc,
Pilnas krūtis sudrabiņa,
Pilni pirksti gredzentiņu.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

18459.

Kājām tautas tecināja
Bagāto brāļu māsu;
Ko tie vēl nedarītu
Man, nabaga bārītei!
24 [Lēdurgas draudzē].

18460.

Kalnā kāpu raudzīties,
Kur bajāru meitu veda.
Tāpat tai divi zirgi,
Kā man bija, bārenei.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

18461.

Kalnāi kāpu skatīties,
Kur bajāra meitu veda,
Kur bajāra meitu veda
Dzelteniem kumeļiem.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

18462.

Kalnā kāpu skatīties,
Kur bajāra meitu ved.
Tādas pat villainītes
Kā nabaga sērdienei.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

1. Kalnā kāpu skatīties,
Kur bajāru meitu ved,
Vai bij zīda svārki ģērbti,
Vai sudraba sakta segta.
Nebij zīda svārki ģērbti,
Nei sudraba sakta segta:
Tādi paši strīpainīši
Kā nabaga sērdienei.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

2. Tautas veda mātes meitu,
Es tecēju raudzīties:
Tādas pašas villainītes
Kā ir man, bārenei.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 62 -

18463.

Kungi brauc, zirgi zviedz,
Nelaulātu mārgu ved,
Nelaulātu mārgu ved
Ar vijoļu vaiņadziņ'.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

18464.

Kupla liepa ceļu tek
Ar visiem zariņiem;
Kur satika ozoliņu,
Tur naksniņu pārgulēja.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

18465.

Kurp iedamas, lēnas tautas,
Kam vezdamas līgaviņu?
- Lēnu meitiņ' i vedam
Lēnajam dēliņam.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

18466.

Mežasarga meitu veda,
Kas tai gāja panākstos?
Priežu rinda, egļu rinda,
No pakaļas peku rinda.
403 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Skatātiesi nu, ļautiņi,
Mežasargi sievu veda:
Priedes, egles, peku kāti,
Visi jāja panākstos.
224 [Kabilē (Kld)].

18467.

Mažasarga meitu veda,
Platas bija villainītes:
Dažu labu villas sauju
Par cirīti dabūjuse,
Par cirīti dabūjuse,
Noauduse villainītes.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

18468.

Nākat, ļaudis, lūkoties,
Kā brauc brāļi vedējos:
Smiltis nāca kūpēdamas,
Kumeliņi dancodami.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

18469.

Nākat, ļaudis, skatīties,
Kā ved tautas mātes meitu:
Pliki kaili kumeliņi,
Bez ieloku villainītes.
Nākat, ļaudis, skatīties,
Kā ved tautas bārenīti:
Drebēt dreb kumeliņi,
Zelta puški karājās.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

18470.

No tālienes es pazinu,
Kur bajāri brūti veda:
Ābolaiņi kumeliņi,
Zīda puškas zemi slauka.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

18471.

No tālienes es pazinu,
Kur zvejnieki brūti veda:
Reņģu ķidu vaiņadziņš,
Mušu dancis pakaļā.
1253 [Kroņa laicenē], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ruku ruku, rāvu rāvu(?),
Kur Lejnieka meitu ved:
Siļķu rinda, mencu rinda,
Mušu rinda pakaļāi.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

18472.

No tālienes es pazinu
Mežasarga līgaviņu:
Strupu īsu lindruciņu,
Sēņu kule mugurā.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

18473.

Šķiŗat ceļu, rūmījat,
Dravenieka meitu ved [veda]:
Vaska kurpes kājiņā,
Dzelonīšu vaiņadziņš.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Dravenieka meiiu veda
Bajāriņa dēliņam;
Bišu spārnu villainītes,
Vasku ripas rociņā.
224 [Kabilē (Kld)].

2. Laiku laiku ceļu griezu,
Dravenieka tēviņš brauca,
Vaŗa cimdi rociņā,
Sudrabiņa mētelīts.
Laiku laiku ceļu griezu,
Dravenieka sieva brauca,
Bites spārnu villānīte,
Vasku kurpes kājiņā.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

18474.

Šķiŗatiesi, sīki krūmi,
Lai es redzu vedamo,
Vai bij pate sudrabota,
Vai zeltīti vedējiņi.
Gan bij pate sudrabota,
Gan zeltīti vedējiņi.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)], 219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)], 395 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 63 -

18475.

Tādi suņi vedējiņi,
Tāda kuņa vedamā:
Ganiņš gana ceļmalā,
Tam nedeva kukuliņa.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

18476.

Tilti rīb, pieši skan,
Kalējiņa meitu ved;
Pate melna kā vabule,
Dzelziem kalti kumeliņi.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 86 [Ļaudonā (Ļaudonas pag. Md)].

IZDEVAS UN LAULĪBAS

Prof. K. Straubergs

- 65 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 66 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 67 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 68 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 69 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 70 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 71 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 72 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 73 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 74 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 75 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 76 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 77 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 78 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 79 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 80 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 81 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 82 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 83 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 84 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 85 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 86 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 87 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 88 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 89 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 90 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 91 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 92 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 93 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 94 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 95 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 96 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 97 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 98 -

- 99 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

KĀZAS (turpinājums)

8. Vedēji ar līgavu atbrauc līgavaiņa mājās

a) Kāzinieki gaida līgavu pārvedam

18477.

Aiz kalniņa balti ziedi,
Vai zied ieva, vai ābele?
Nei zied ieva, nei ābele,
Pati balta brāļu māsa.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

18478.

Aiz kalniņa zirgi zviedza,
Jau skanēja iemauktiņi:
Nu atveda to meitiņu,
Ko bāliņi zagtin zaga.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].

18479.

Aties mana māmuliņa
Pilnu roku vakarā:
Piln' azote cimdu, zeķu,
Malējiņa kamanās.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

18480.

Eita, bērni, veŗaties,
Vai ved māti, vai pamāti.
- Pamāt' veda, pamāt' veda,
Skuju rīkste padusē.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

18481.

Gaidi, gaidi, bāleliņ,
Nu nāk tava gaidāmā,
Kā ieviņa ziedēdama,
Kā saulīte mirdzēdama.
274 [Zaļā muižā (Zaļenieku pag. Jg)].

1. Gaidi, gaidi, bāleliņi,
Nu nāk tava vedamaja [gaidāmā],
Nu nāk tava vedamaja [gaidāmā]
Pa kalniņu vizēdama.
224 [Kabilē (Kld)].

2. Gaidi, gaidi, māmuliņ,
Nu ved tavu gaidumiņu,
Kā ieviņu ziedēdamu,
Kā lapiņu drebēdamu.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

18482.

Gaidi, gaidi, bālelīn,
Nu nāk tava gaidāmā,
Nu nāk tava gaidāmā,
Krūmus, mežus veltīdama:
Ozolam jostu deva,
Liepai baltu villānīt',
Mazajiem kārklīšim,
Tiem uzmeta cimdu pār'.
1191 [Ēveles draudzē].

18483.

Gaidi, gaidi, bāleliņ,
Še būs tava gaidāmā;
Blakām tek sirmi zirgi,
Diegiem šūtas kamaniņas.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)], 412 [Unguros (Ungurmuižas pag. D)].

18484.

Gaidi, gaidi, māmuliņ,
Še būs tava gaidāmā;
Šurpu tek kumeliņš,
Sēd sniedzīte kamanās.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

18485.

Gaidi, māte, gaidīdama,
Šodien veda vedekliņu,
Šodien veda vedekliņu
Trinītā paldziņā.
Vai māmiņa nemācēja
Duju nīšu audekliņ'?
197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].

- 100 -

18486.

Gaidīt gaida mans bāliņš,
Kā tas gaida, kā negaida?
Gaida savas līgaviņas,
Izmirkušas, sasalušas.
121 [Gulbenē (Md)].

18487.

Gaidīt gaidīju
Šo vakariņu
No tautu brālīša
Pārlīgojot
Ar pilnu vezumu,
Ar malējiņu.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

18487¹.

Gauši brauc vedējiņi
Pa to smilgu atmatiņu:
Noadīju cimdu pāri,
Pie vārtiem stāvēdama.
1611 [Basos (Basu pag. Azp)].

18488.

Gauši nāca tautu meita
Pa brālīša tīrumiņu.
Vai tā tāda gauša būs
Pie visiem darbiņiem?
226 [Kandavā (Tl)].

18489.

Jājati, brālīši,
Taurējati!
Kā zinu gaidīti,
Kad netaurēja?
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

18490.

Kalnā kāpu raudzīties,
Kur jāj mani vedējiņi:
Sīki rikši bēŗi tek,
Grazni dzied vedējiņi.
216 [Ventspilī].

1. Tek' uz kalna lūkoties,
Ko ieveda brālīšam:
Lēni tek sirmi zirgi,
Skaisti dzied vedējiņi.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

18491.

Kas kūpēja, kas migloja
Gar brāliņa sila malu?
Tie bāliņu kumeliņi,
Kas kūpēja, kas migloja.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

18492.

Kas tur nāca kūpēdams
Par Elpiņa (=māju v.) tīrumiem?
Vēršu muižas pelnu kule,
Tā tur nāca kūpēdama.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

1. Ko tur veda kūpēdamu
Par Brikumu (=māju v.) tīrumiem?
Kalnasrēna (=māju v.) ogļu maisu
Brikumiem jāvelē.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

18493.

Kas tur nāca kūpēdams
Viņa gala tīrumā?
Plaukam (=māju v.) veda maizes abru,
Krāsne kūp pakaļā.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

18494.

Kas tur putina
Pa viņu kalnu?
Māršiņas vedēji,
Brāļ' kumeliņi.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

18495.

Kas tur spīd, kas tur mirdz
Tīrumīna galīnā?
Jaunās māršas karodzīns,
Tas tur spīd, tas tur mirdz.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

18496.

Ko zinu gaidīt,
Ko negaidīt?
Nepūta tauri,
Nesūta vēsti.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

1. Gaidīt gaidīju
Šo vakariņu.
Ko zinu gaidīt,
Ko negaidīt?
Nepūta taures,
Nesūta vēstis.
Tie labi brālīši,
Kas pūta taures,
Kas pūta taures,
Kas sūta vēstis.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

- 101 -

18497.

Ko tie mani bāleliņi
Ilgi dara tautiņās?
Būs caunīte izbēguse, -
Maza draudze dzinējiņu.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

18498.

Ko tie mūsu bāleliņi
Ilgi dara tautiņās?
Nūle vilka tautu meitu
No drabiņu kubuliņa.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

18499.

Ko tie vedēji
Tik gauši veda?
Šūpuli veda
Kamanu pakaļā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

18500.

Ko tur veda, ko tur veda
Mūs' baltie bāleliņi?
Tēvam veda skruķa kātu,
Mātei slotas atskaminu.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

18501.

Ko tur veda, ko tur veda?
Rūgušpienu, rūgušpienu,
NN-iešu jauni puiši
Krējumtiņu noņēmuši.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

1. Ko tur dzina, ko tur veda
Deviņiem kumeļiem?
Rūgušpienu, rūgušpienu,
To tur dzina, to tur veda,
Liteniešu jauni puiši
Krējumtiņu nokraistījši.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

18502.

Ko tur veda velēdami
Par bāliņa tīrumiņu?
To tautiešu pelu maisu,
To tur veda velēdami.
300 [Kroņa Misas pagastā (Misas pag. B)].

1. Ko tie mūsu brāļi veda,
Ar vālēm velēdami?
Tautu meitu, pelnu kuli,
To tie veda velēdami.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

18503.

Kokles skan, kas koklēja?
Koklēj' mani bāleliņi,
Koklēj' mani bāleliņi,
Jaunu māršu gaidīdami.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

18504.

Kur palika vedējiņi,
Kur tik ilgi kavējās?
Aiz kalniņa lejiņāi
Kumeliņu žaudināja.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

18505.

Kur tie mūsu vedējiņi
Šādu dienu kavējās?
Aiz kalniņa kavējās,
Vecas vīzes lasīdami,
Vecas vīzes lasīdami,
Māršai pūru darīdami.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

18506.

Lied jel, gausdien,
No meža dibina!
Jau gauši augusi,
Vēl gauši vedama.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

18507.

Lēni lēni tautas nāca
Par bāliņa rudzu lauku,
Sīkas olas lasīdami,
Māsai pūru pildīdami.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)], 290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

18508.

Lēni nāca gausaliņa
Pār lielaju tīrumiņu,
Mūs' bāliņus saldēdama,
Kumeliņu svīdēdama.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

18509.

Nākat nākdami,
Gausie vedēji!
Sasalu, sadrebu
Gaidīdama.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

1. Nāc jel nākdama,
Slavētā mārša!
Sastingu, nosalu,
Tevis gaidīdama.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

18510.

Nu brauca vedēji,
Nu pūta tauri.
Vārtos pūta,
Pelnos putēja.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

- 102 -

18511.

Nu dziedam, nu dziedam,
Neraudam, neraudam!
Nu nāk pate tautu meita
Ar visām telītēm.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

18512.

Nu jāj mani bāleliņi
Kā ezera gaigalīši;
Tautu meita pakaļ nāca,
Kā dūmaļa kūpēdama.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

1. Nu pārjāja mūs' bālītis
Kā ezera gaigalītis;
Tautu meita pakaļ brauca,
Kā gosniņa īdēdama.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

18513.

Nu jāj mani bāleniņi,
Kā ozoli zaļodami;
Pakaļ nāca tautas meita,
Kā ieviņa novītusi.
293 [Gravendālē (Mežotnes pag. B)].

18514.

Nu jāj mani bāleliņi,
Sievu kaŗu izkaŗojši;
Sievu kaŗu izkaŗojši,
Pārved baltu karodziņu.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

18514¹.

Nu jāj vedēji,
Nu pūš tauri,
Nu manas kājiņas
Dīžot dīžo.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

18515.

Pie lodziņa skatījos,
Kuŗu malu gaisma ausa;
Kuŗu malu gaisma ausa,
Tur nāks mana malējiņa.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

18516.

Pusjūdzītes es pazinu,
Kur nāk mana līgaviņa:
Sniega baltas villainītes,
Spīd sudraba vainadziņš.
206 [Kuldīgas apriņķī].

18517.

Put ābelei balti ziedi,
Tā jāj balti kaŗavīri.
Tie nebija kaŗavīri,
Tie bij brāļa vedējiņi.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

18518.

Redz kur nāk ziedēdama
Svešas zemes ābelīte;
Te ir tīri klaji lauki,
Te raženi noziedēs.
220 [Dursupē (Zentenes pag. Tl)].

18519.

Šai sētā labi suņi,
Cauni dzina sētiņā;
Otras sētas suņu purni
Pēdas vieni nosūkstīja.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

18520.

Sērstu gāja sērstavnīca
Ar vītola vainadziņu;
Griezies šurpu, sērstavnīca,
Še ir tavs brūtgāniņš!
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

18521.

Ziben' met, ziben' met
Gar bāliņa meža malu;
Ko ziben' nemetīs,
Ziben' met kamaniņas.
48 [Alojā un Lielsalacā (Alojas un Salacas pag. Vlm)].

18522.

Sīvi sīvi zīle brēca
Vārtu staba galiņā.
Uz celiņa mūs' brālītis,
To zin Dievis, kā pāries.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

18523.

Zila zaļa gaisma nāca
Par ārīti līgodama;
Tā nebija gaisumiņa,
Tā bāliņa līgaviņa.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

18524.

Skaidris spīd mēnestiņš,
Nu ved brāļa līgaviņu;
Vēl bāliņa kumeļam
Zvaigžņu deķis mugurā.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

- 103 -

18525.

Stājiesi, ozoli,
Sētsētas vidū,
Pārvedīs liepiņu,
Stādīs blakām.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

18526.

Steidzu, steidzu, beidzu, beidzu
Meldu krēslu darināt,
Redzu savu jauno māršu
Par kalniņu līgojot.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

18527.

Tāļu tāļu es dzirdēju
Bāleliņus taurējam.
Vai tiem bija tautu meita
Eglienā pamukuse?
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

18528.

Tāļu tāļu suņi rēja,
Tāļu pūta medinieki;
Sudrabotu irbi dzina
Zeltītām kājiņām.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

1. Tālu tālu suņi rēja,
Tālu pūta medinieki;
Tālu skrēja zelta irbe
Sudrabiņa spārniņiem.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

2. Tālu tālu suņi rēja,
Tālu pūta medenieki;
Tur izdzina zelta irbi
Caur sudraba ozoliem.
244 [Īlē (Īles pag. Jg)].

18529.

Tāļu tāļu suņi rēja,
Tāļu pūta medinieki.
Vai tie mani bāleliņi
Tāļu veda līgaviņu?
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

18530.

Tāļu tāļu suņi rēja,
Vēl jo tāļu medinieki;
Tāļu tāļu tautas jāja,
Vēl jo tāļu bāleliņi.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

18531.

Tālu tālu suņi rēja,
Vēl tālāki medinieki;
Še caunīte pārtecēja
Dzeltenām kājiņām.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

18532.

Taure nāca taurēdama,
Ne taurīte viena nāca:
Nāk pūriņis, nāk māršiņa,
Nāk deviņi bāleliņi.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

18533.

Treis raksteņus izrakstēju,
Pī vuorteņu stuovādama,
Cikuom vede gausu margu
Par buoriņa teirumeņu.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

18534.

Vāri, māte, siltu putru,
Kuren' siltu istabiņu:
Pārnāks tavas jaunavītes
Nosalušas, izsalkušas.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

18535.

Vakar māte izstellēja
Treju tuķšu kamaniņu;
Šodien gaida pārnākot,
Visu pillu atvedot.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

18536.

Cērt, brālīti, bērza malku,
Kurin' siltu istabiņu;
Atnāks drīzi līgaviņa
Sudrabā sasaluse.
421 [Taurupes pagastā (Rg)], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

1. Cērt, bāliņi, bērzu malku,
Sakur siltu istabiņu:
Atvedīšu līgaviņu
Sidrabā sasalušu.
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)].

18537.

Cērt, bāliņ(i), bērza malku,
Kurin' siltu istabiņu:
Atnāks tava līgaviņa
Izmirkusi, sasalusi.
1331 [Sikšņu pagastā (Gaujienas pag. Vlk)].

18538.

Cekulaiņa zīle dzied
Vārtu staba galiņā;
Vizulaiņu māršu ved
Āboltaiņu kumeliņu,
Balti ziedi laistījās
Gar kumeļa kājiņām.
4 [Aijažos].

- 104 -

b) Atjāj divi vakara brāļi, paņem kannu alus un jāj vedējiem pretī

18539.

Atpakaļi, bāleliņi,
Nes māsai alu dzert!
Mūs' māsiņa noslāpuse,
Tāļu ceļu staigājot.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)], 395 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

18540.

Dui vien pārjāja
Vakari(?) brāļi, -
Kur pieci, kur seši
Bajāra meitām?
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

18541.

Skrīveŗi skrīveŗi
Vakara brāļi:
Visas mūsu palodas
Noskrīverēja.
226 [Kandavā (Tl)].

c) Eglītes nesējs

18542.

Ai ai skujunesi,
Kur tik ilgi kavējies?
Tev' gaidīja pusdienā,
Tu atnāci vakarā.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

18543.

Vai kāds ērmīgs
Eglītes nesējs:
Kleinām kājām,
Resnām ciskām,
Līkām rokām,
Strupiem svārkiem,
Deviņmezglaiņu
Pātedziņu.
220 [Dursupē (Zentenes pag. Tl)].

1. Vai [Rau] kāds ērmīgs
Eglītes nesējs:
Leinām kājām,
Lielām vīzēm,
Lielām vīzēm
Resnām auklām.
221 [Engurē (Engures pag. Tk)].

18544.

Dievs dod sievas nedabūt
Tam eglītes nesējam,
Kam tas mana brāļa jumtu
Ar kājām izspārdīja.
245 [Jaunpilī (Jaunpils pag. Tk)], 264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

18545.

Eglītes nesējs
Kleinām kājām
No jumta krizdams,
Nosita kuilēnu.
40-1 (Bigauņciemā), 345,
403 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

18546.

Eglītes nesējs,
Kur es tevi redzēju?
Lielajā krogū
čigānu pulkā,
čigāna danda
Rokās bija,
čigāna zīmīte
Deguna galā.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

18547.

Eglītes nesējs
Līkām kājām
Kā kaķis laipoja
Pa jumta galu.
245 [Jaunpilī (Jaunpils pag. Tk)].

1. Rau kāds ērmīgs
Eglītes nesējs:
Kleinām kājām,
Apaļu vēderu,
Kā kaķis laipo
Pa nama jumtu.
226 [Kandavā (Tl)].

18548.

Eglītes nesējs
Līkām kājām,
Nevar bez trepju
Jumtā tikti.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

18549.

Eglītes nesājs
Līkām kājām,
Cik kāpa jumtā,
Tik krita zemē.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

- 105 -

1. Eglītes nesējs
Kleinām kājām,
Uzkāpis jumtā,
Nokrita zemē.
14 [Inčukalnā (Inčukalna pag. Rg)].

18550.

Eita, ļaudis, skatīties,
Vai ir kupla jumt' eglīte:
Ja būs kupla jumt' eglīte,
Tad būs kupla vedamā.
318 [Lindes Birzgalē (Birzgales pag. Rg)].

18551.

Liekat skuju, bāleniņi,
Nelaužat klēts jumtiņu,
Lai paliek māsiņai
Ar vēl iekš' dzīvošana!
48 [Alojā un Lielsalacā (Alojas un Salacas pag. Vlm)].

18552.

Liekat skuju, kād' likdami,
Priedes skuju neliekat;
Ja jums nav egles skuja,
Liekat smalku paegliņu!
48 [Alojā un Lielsalacā (Alojas un Salacas pag. Vlm)].

18553.

Maz' maza skujiņa
Kā pakulu ērkuls,
Turpat piekusa
Pieci brāļi nesdami.
48 [Alojā un Lielsalacā (Alojas un Salacas pag. Vlm)].

18554.

Nava lāga, nava lāga
Tas eglītes nesējiņš:
Pašam galva nesukāta,
Zirgam aste neuzsieta.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

18555.

Nu ved tautas, nu ved tautas
Melnu egles galotnīti;
Atveduši, uzsprauduši
Uz bāliņa namdurīm.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

18556.

Platajām nāsīm
Eglītes nesējs,
Puspoda sašņauca
Tabakas nāsīs.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

18557.

Skuju nesa skujenieki,
Skuja tīri nobirusi;
Vakar nesa mans bāliņš
Tīriem zelta vizuļiem.
58 [Rozbeķos (Rozulas pag. C)].

18558.

Tam eglītes nesējam
Kā āzītis kumeliņš;
Cik gribēja riņķē sist,
Apsēdās žogmalē.
220 [Dursupē (Zentenes pag. Tl)].

18559.

Tam eglītes nesējam
Nebij lāgas zirgu lietas:
Kriju sedli, lūk' iemaukti,
Kaņepj' šķiedru pavēders.
221 [Engurē (Engures pag. Tk)].

18560.

Tam eglītes nesējami
Pinkulainis kumeliņš;
Vārtos kūra uguntiņu
Pinkulīšus svilināt.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)], 395 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

18561.

Tam eglītes nesējam
Šodien galva nesukāta;
Vienu roku egli dūra,
Otru matus līdzinē.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

18562.

Tam eglītes nesājam
Zirgam aste neuzsieta,
Nemācēja riņķi mest,
Ne kumeļa dancināt;
Cik gribēja dancināt,
Aptupās žagaros.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

18563.

Tam eglītes nesējam
Trīskājainis kumeliņš,
Ik gribēja riņķī griezt,
Aptupās skaidenī.
221 [Engurē (Engures pag. Tk)].

18564.

Ūjā ūjā, skujenieki,
Nobirušu skuju nes!
Skujiņa mežā,
Vilkaste rokā.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

18565.

Ūjā ūjā, skujenieki,
Nobirušu skuju nese!
Tepat cirsta, tepat lauzta
Mūsu cūku palejā.
58 [Rozbeķos (Rozulas pag. C)].

- 106 -

18566.

Ciema kaķi laipāja
Pa nama jumtu;
Vai mums pašiem
Kaķīšu nebija?
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

18567.

Cūku gans tas dēliņš,
Ne eglītes nesējiņš:
Pašam galva nesukāta,
Zirgam aste neuzsieta.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

d) Karoga nesējs

18568.

Gan ar skaists karodziņš,
Nava lāga nesājiņa:
Līkas kājas, gaŗas ausis,
Liela pumpa mugurā.
4 [Aijažos].

18569.

Gan ar skaists karodziņš:
Rīku meitas priekšautiņš,
Rīku meitas priekšautiņš
Uzsiets koka galiņā.
48 [Alojā un Lielsalacā (Alojas un Salacas pag. Vlm)].

18570.

Ko solīšu, ko solīšu
Karodziņa nesējam?
Solīš' tēva cūku meitu,
Guldīš' cūku midzenī.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

18571.

Līverains, lēverains
Karodzīna nesējīns;
Trim kājām kumelīns,
Vienu slieci kamanīnas.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

e) Vedēji apstājas pie aizvērtiem vārtiem

1) Kāzinieki aiz vārtiem apdzied līgavu

18572.

Ai Dieviņ, ai Dieviņ,
Nekaunīga vedekliņa:
Ne pie vārtu nepiebrauca,
Jau actiņas parādīja.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Ai Dieviņ, ai Dieviņ,
Nekaunīga vedamā:
Pirmajā vakarā
Visus zobus izskaitīju.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

2. Tautu meita lielījās
Deguniņu nerādīt;
Ne par vārtu neiejāja,
Es redzēju deguniņu.
Degunu redzēju,
Bezkauņa būs.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

3. Tautu meita lielījās(i)
Deguniņa nerādīt;
Ne pie vārtu nepiejāju,
Visus zobus izskaitīju.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

18573.

Gaŗām gaŗām,
Sakārņu dēli!
Vedati gaŗām
Sakārņu māsu!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

18574.

Kas tā tāda raiba kuņa
Aiz vārtim zīlējās?
Tā NN-iešu raiba kuņa
Mūs' krancīti kaitināja.
375 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

18575.

Ko te veda, ko te veda?
Pirtes sili, pirtes sili.
Ved gaŗām, gāž pirtē,
Ne pie mana bāleniņa!
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1. Ko tie veda vedējiņi?
Pirtei sili pārveduši.
Ved pirtē, ved pirtē,
Ne pie mana bāleliņa!
224 [Kabilē (Kld)].

18576.

Ko vedi, brālīti,
Tai vezumāi?
Vai smilktes, vai olas,
Vai akmentiņus?
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

- 107 -

18577.

Pārveda, pārveda,
Pārputenēja!
Aiz vārtu pūta,
Pelnā putēja.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

1. Pūzdami, elsdami
Panāksti brauca,
Aiz vārtiem pūta,
Pelnos putēja.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

18578.

Stāvi, stāvi, svina piesta,
Piecas stundas aiz vārtiem,
Kā stāvēja brāļa galdi
Piecas stundas neslaucīti.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

18579.

Sudrabota tautu meita
Staigā, ceļu vaicādama.
Mani balti bāleliņi,
Vai jums tādas nevajaga?
Parādāt purvā ceļu,
Parādāt purvā ceļu,
Iegrūžat rāvienā,
Lai tā krita, lai tā klupa,
Lai dauzīja sudrabiņu.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

1. Gudriniece tautu meita
Staigā, ceļa vaicādama;
Gudri mani bāleliņi,
Malkas ceļu parādīja.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

2. Sudrabota mātes meita
Staigā, ceļu vaicādama.
Mani mīļi jaunbrālīši,
Vai jums tādas nevajaga?
Ja jums tādas nevajag',
Eit', celiņu parādāt,
Eit', celiņu parādāt
Dižu ļaužu sētiņā!
Sudrabota mātes meita,
Nāc ar manim kambarī,
Es tev likšu ritināt
Rudakmiņa dzirnutiņas.
Mīkstas rokas, daudz sudraba,
Nevar dzirnu ritināt.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

2) Vedējiem jāpakavējas ārpus sētas, ja līgavainis vēl nav appušķots

18580.

Apstājies, tautu meita,
Jele cūku rakumos,
Lai es savu bāleliņu
Klētiņā appuškoju!
266 [Jelgavā], 299 [Mežotnē un Švitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)].

18581.

Pastāvi, liepiņa,
Klajā laukā!
Nule mēs ozolu
Puškosim.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

f) Līgavainis bēg, slēpjas

18582.

Aiju manu sūru dienu,
Nu man nāca grūta diena:
Nu man māte sievu veda,
Nu man' kungi vīru sauks.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

18583.

Bēdz, brālīti, klētiņā
Miežu rudzu apcirknī,
Lai meklēja tautu meita,
Miežus rudzus bārstīdama!
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

18584.

Bēdz iekšā, brāleliņi,
Nu ved tavu snaudaliņu!
Kur, māsiņ, nu es bēgšu,
Jau ieveda istabā.
320 [Mazzalvē (Mazzalves pag. Jk)].

18585.

Kur liksi, vedēj,
Šās dienas vedumu?
Bāliņš aizbēga
Pār Daugaviņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

18586.

Māmiņ' manim sievu veda,
Es aizbēgu eglājā,
Apķēros kuplu egli,
Ne to laidu līgaviņu.
Kupla egle šim brīžam,
Mūžam laida līgaviņa.
33 [Pēteŗupē (pie Saulkrastiem Rg)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 108 -

1. Bēdz mežā, bāleliņ,
Māte veda snauduliņu,
Apķeries kuplu priedi,
Ne snauduļa līgaviņu!
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

2. Māte manim sievu ņēma,
Es par kalnu siliņā;
Es apķēru sila priedi,
Vēja lauztu ozoliņu.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

3. Māte manīm vīru veda,
Es iebēgu siliņā,
Apķēros sila priedi,
Ne ap laisku tēva dēlu;
No priedītes skali plīsa,
Kas no laiska tēva dēla?
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)].

4. Sakās māte sievu ņemt,
Es par kalnu siliņā;
Apsaskāvu sila priedi
Kā ap savu līgaviņu.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

18587.

Paslēpies, bāleliņ,
Savā dēļu klētiņā,
Lai sēd tautu svina muca
Piecas stundas vezumā.
136 [Zvārtavā (Zvārtavas pag. Vlk)].

18588.

Slēpies, brālīti,
Tīrē rudzu rijē,
Lai tautas meklēja
Pa tīri rudzi.
224 [Kabilē (Kld)].

18589.

Slēpies, mans bāleliņi,
Savā zirgu stallītī,
Kā slēpās tautu meita
Savā govju laiderī.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

18590.

čipa čapa man kājiņa,
Griba graba kažocīc:
Māte manim sievu ņēma,
Es paskrēju paklētē.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

g) Atveŗ vārtus, ielaiž vedējus sētā

1) Iznes un rāda uguni pie vārtiem

18591.

Dedz, tautieti, vasku sveci
Vārtu stulpa galiņā,
Lai redz tava līgaviņa
Ielīgoti sētiņā!
1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)].

18592.

Dedz, ugun, spīd', ugun,
Lai es savas lūkojos:
Tumsā vesta vakarā,
Būs tā mana, vai nebūs?
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

18593.

Lai bēdāja velns par tumsu,
Es par tumsu nebēdāju,
Tumsiņā, vakarā
Es pārvedu līgaviņu.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

18594.

Pasaraugi, snaudulīte,
Kas guntiņu tev aiznes:
Vīratēvs guni nesa,
Raibu cimdu gribēdams.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Atskatiesi, jaunā mārša,
Kas nes guni pakaļā:
Dieverītis guni nesa,
Raibus cimdus gribēdams.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

18595.

Tumšajā naksniņā
Pats pārvedu līgaviņu,
Pats pārvedu līgaviņu,
Pie vārtiem apturēju,
Pie vārtiem apturēju,
Māte [Meita] nesa uguntiņu.
Nes uguni, kam vajaga,
Man uguns nevajaga,
Mana paša kumeļam
Zvaigžņu deķis mugurā.
259 [Līvbērzē (Līvbērzes pag. Jg)], 264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

18596.

Tumšejāi vakarāi
Pārved jaunu līgaviņu;
Pats rādīju uguntiņu
Vārtu stabu galiņā,
Lai kājiņas nenosita
Iekšnākoti līgaviņa.
226 [Kandavā (Tl)].

- 109 -

1. Tumsiņāi, naksniņāi
Man pārveda līgaviņu;
Pats pie vārtu piestājos,
Pats rādīju uguntiņu.
163 [Dzērvē (Dzērves pag. Azp)].

18597.

Tumsiņā, vakarā
Atved manu līgaviņu;
I es patis neredzēju,
Bija kupli ielociņi.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Tumsiņā, vakarā
Atved manu ļaudaviņu.
Klusu tek Dieva rati,
Joda suņi nedzirdēja;
Ir es pats neredzēju,
Vai bij puški, vai ieloki.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

18598.

Tumsiņā, vakarā
Man pārveda līgaviņu.
Krustiem dedza vaska sveces,
Krustiem dzelzu lukturīši,
Krustiem teki māmuliņa,
Vedekliņas gaidīdama.
274 [Zaļā muižā (Zaļenieku pag. Jg)].

2) Kāzinieku dziesmas, vārtus veŗot

18599.

Atnāca liepiņa
Līgodama,
Zemzara ozols
Atvēra vārtus,
Ielaida liepiņu
Sētiņā.
48 [Alojā un Lielsalacā (Alojas un Salacas pag. Vlm)].

18600.

Atveŗam vaŗa vārtus,
Saņemam jauno māršu,
Segs mums baltu vilnānīti
Dimantiņa rakstiņiem.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

18601.

Atsa- vārti- veŗaties
Līdz pašam stuburam:
Nu ved jūsu saimenīcu
Visu mūžu virināt.
104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

18602.

Ja ir laba vedamā,
Tad vediet(i) sētiņā;
Ja ir kāda draņķa muca,
Tad gāziet(i) sētmalī!
304 [Vecmuižā (Vecmuižas pag. B)].

1. Ja ir laba vedamā,
Tad vediet sētiņā;
Ja ir kāda netiklīte,
Aizvediet atpakaļ!
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

18603.

Šaun pretim, šaun pretim!
Mājā nāk kaŗa māte.
Tā nebija kaŗa māte,
Tā bij brāļa līgaviņa.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

18604.

Šauj pretī, šauj pretī,
Nu nāk brūte sētiņā!
Ja pretī nešausit,
Nebūs laime dzīvojot.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

18605.

Tec, māmiņa, vārtus vērt
Ar divām slauktuvēm:
Nu pārveda tavs dēliņš
Pierietējšu līgaviņu.
215 [Ugālē (Ugāles pag. Vp)].

1. Pārved brāļa līgaviņu,
Kā gosniņu pierietējšu;
Es gaidīju pie vārtieme
Deviņāme slauktuvēm.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

18606.

Ved, manu bāliņi,
Ne tukšu vedi,
Ar alus kannu,
Ar maizes klaipu!
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

18607.

Veŗat vārtus, atveŗati
Līdz pašami galiņami:
Dižu radu tautu meita
Žuburainu kroni nes.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

18608.

Veriet vārtus li galam,
Celiet stabus platumā,
Lai es varu cauri braukt
Ar to savu vedamo.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

- 110 -

18609.

Veratiesi, vara vārti,
Līdz pašami galiņami:
Es atvedu lielsiržotu,
Gražutāji līgaviņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Veŗatiesi, vaŗa vārti,
Līdz pašami stuburam:
Nu atveda lielsiržam
Gražotāju līgaviņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

18610.

Veŗaties, vaŗa vārti,
Slēdzaties, dzelza duris,
Lai es varu cauri braukt
Ar bāliņa līgaviņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

3) Dziesmas no līgavas puses

18611.

Atsa- vārti- veŗaties
Līdz pašam stuburam:
Bagātāku mani veda,
Ne veco ietaliņu.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

18612.

Es, tautās iejādamis,
Salauzīju žoga posmu;
Vai man bija vārtu vērt,
Mūs' māsiņu ievedot?
163 [Dzērvē (Dzērves pag. Azp)].

18613.

Gauži raud man' māsiņa,
Tautu vārtu danākuse:
Tautiešam bargi suņi,
Nelaiž māsu pagalmā.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

18613¹.

Kalnē kāpu, jo kalnē,
Pašē kalna galiņē;
Tautās gāju, jo tautās,
Pašē tautu sētiņē.
224 [Kabilē (Kld)].

18614.

Labo roku krustu metu,
Pa vārtiem iebraucot:
Krustīts manis augumiņš,
Tautas sēta nekrustīta.
190 [Kuldīā].

1. Krustu metu, Dievu lūdzu,
Tautu sētu piejājot:
Krustīts mans augumīnis,
Tautu sēta nekrustīta.
224 [Kabilē (Kld)].

18615.

Tautas savus vaŗa vārtus
Līdz pusīti vien atvēra;
Veriet, tautas, līdz galam!
Man Laimiņa līdzi nāca,
Man Laimiņa līdzi nāca
Apakš baltas villainītes.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

4) Dēkla, Laima paredz grūtu dzīvi

18616.

Aisa! Laime nosakliedza,
Kalniņā stāvēdama;
Meitiņ' mana ievedama
Tik sliktā vietiņā!
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

18617.

Dēkle sauca saukumiņu,
Kalniņāi stāvēdama,
Redzēj' mani ievedam
Netiklīša sētiņā.
Kam, Dēkliņa, tad nesauci,
Kad nebiju saderēta,
Kad nebiju saderēta,
Samitojse gredzeniņu?
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Sauc Laimīte, met ar roku,
Kalniņāi stāvēdama.
Kam, Laimīte, tad nesauci,
Kad nebiju saderēta?
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

18618.

Dēkla sauca saukumiņu,
Kalniņāi stāvēdama,
Redzēj' mani ievedam
Sierdēstiņu sētiņāi.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

1. Laimīt' kliedza, Laimīt' brēca,
Kalniņāi stāvēdama,
Redz sērdieni ievedamu
Asarīnu sētīnā.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

- 111 -

18619.

Nāc, Laimiņ, tec, Laimiņ,
Kad iegāj' sētiņēi;
Tai sētēi grīn's ļaud's,
Tur būs grīn' dzīvošan'.
211 [Rindā (Ances pag. Vp)].

18620.

Sauc Laimiņa, met ar roku,
Kalniņā stāvēdama,
Redzēj' mani ievedam
Grīnu ļaužu sētiņā
[istabā].
217 [Ārlavā (Ārlavas pag. Tl)].

1. Sauc Laimiņa, met ar roku,
Kalniņā stāvēdama,
Redz sērdieni ievedam
Netiklīša sētiņā.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

h) Pagalmā

1) Kāzinieki saņem vedēju zirgus, daudzina vedējus un apdzied

18621.

Ai manu kumeļu
Baskājiņu,
Vakar pelcēja
Saslapināja,
Man jaunu līgavu
Meklēdami.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

18622.

Ak tu tautu prūšu cūka,
Tavus daiļus vedējiņus!
Stundu skan zelta pieši,
No kumeļa nolecot [nolēcot].
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

18623.

Ak tu čura tautu meita,
Tavus skaistus vedējiņus!
Paši vīri zābakos,
Kumeliņi iemauktos.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

18624.

Atbrauc mana māmuliņa,
Kamaniņas gāzīdama;
Izsīruse svešu zemi,
Atved jaunu malējiņu.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

18625.

Atjuoj muni buol'el'eņi,
Kai ar snīgu apsnyguši:
Bolti cymdi, boltys z'ačis,
Bolts krekl'eņš mugorā.
426 [Sakstagala pag. Rz].

18626.

Balti jāja vedējiņi,
Kā ar sniegu apsniguši;
Tas nebija balts sniedziņš,
Tas māršiņas tikumiņš.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

18627.

Dziedādami bāleliņi
Mājās veda jauno māršu;
Asariņas slaucīdama,
Es namā lūkojos.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

18628.

Edz kur stalti kaŗavīri
Mani balti bāleliņ';
Izsiruši tautu zemi,
Atved tautu zeltenīt'.
133 [Palsmanē (Palsmaņa pag. Vlk)].

18629.

Ekur stalti kaŗavīri
Mani balti bāleniņi,
Paši jāja spēlēdami,
Kumeliņi dancodami.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

18630.

Ekur stalti kaŗavīri
Mani balti bāleliņi,
Tālas zemes cierētāji,
Daudz naudiņas tērētāji.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

18631.

Es atradu dadža lapu
Vārtu staba galiņā;
Cieta bija dadža lapa,
Sīva brāļa līgaviņa.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

18632.

Es izlaidu vakarā
Savu raibu kumeliņu;
No rītiņa pārtecēja,
Līgaviņa mugurā.
353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 112 -

18633.

Es siŗot aizstellēju
Vakar divi bāleliņi;
Šovakar sagaidīju
Ar caunīti pārnākot.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

18634.

Es vakar izstellēju
Treju tukšu kamaniņu;
Nu šodien sagaidīju
Visu pilnu atejot.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

18635.

Ko, bāliņi, tu atvedi?
Nosvīduši kumeliņi.
Svina muca vezumā,
To, bāliņi, tu atvedi.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

18636.

Ko dara brālīši
Tik ilgi ceļā?
- Ceļā ragus zāģējām,
Lai nebada māmuliņu.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

18637.

Ko tie veda vedējiņi?
Tādu pliku pārveduši.
Pārjāj pliki bāleliņi,
Kā eglītes nodzenātas.
226 [Kandavā (Tl)].

18638.

Kuplāka vedēja
Kā vedamaja.
Tāda mūsu vedējīša
Kā lielā siena kaudze;
Tāda mūsu vedamā
Kā tā auzu zebenīca.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

18639.

Kur tie mani bāleniņi
Visu dienu medīt gāja?
Brukstalās nomedījši
Sudrabotu vāverīti.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

18640.

Lūkojati, bāleliņi,
Vai pūš grūti kumeliņš!
Ja pūš grūti kumeliņš,
Tad būs divas dvēselītes.
12 [Gaŗkalnē (Ropažu pag. Rg)].

1. Smagi pūš, smagi elš
Man' bāliņa kumeliņš.
Kā nepūta, kā neelsa,
Div' dvēseles mugurē:
Viena sēd kumeļā,
Otra sagšu stērbelē.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

18641.

Muns bāliņš līdz šo dienu
Viegli viegli pabraukāja;
Lūdz nu Dieva, met nu krustu,
Nu būs pods vezumā!
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

18642.

Maza maza bambalīte
Par ūdeni pārpeldēja;
Tā nebija bambalīte,
Tā brālīša līgaviņa.
348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

18643.

Medinieki bāleliņi,
Ko pa mežu medījāt?
Medīdami nomedīja
Diženo malējiņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

18644.

Nācin nāca no tautiņu,
Nele māsiņ' i atnāca:
Atnāk brāļa rājējiņa,
Man asaru dzērējiņa.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

18645.

Nedomāji, tu Jānīti [NN],
Ka pārvedi māmuļīti:
Tēvam sievu gan pārvedi,
Tu māmīnu nedabūsi;
Kad prasīsi cimdu, zeķu,
Tad asaras noslaucīsi.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

18646.

Nerādi, tautmeita,
Tik ātri acis:
Ja acis rādīsi,
Bezgode būsi.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

18647.

No tālienes tij māsiņa,
Nosvīdušu kumeliņu.
Par māsiņu neraugāt,
Sajemiet kumeliņu!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

- 113 -

18648.

Nu pārveda saimenieci,
Pelni vien noputēja.
Lai putētu, ka putētu,
Kad būt' laba saimeniece!
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)], 362 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Nu put pelni, nu put pelni,
Nu pārveda kalpu meitu.
274 [Zaļā muižā (Zaļenieku pag. Jg)].

18649.

Pārbrauca Cīravas
Strimalu kupčis
Rikšum, aulekum
Caur visu muižu,
Līdz savas strimalas
Izandelēja.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

18650.

Pārveda Cīravas
Valodu maisu.
Vedat caur muižu,
Gāžat upē!
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

18651.

Pārvedu, pārvedu,
Pārputenēju
Dižu klaipu cepēju,
Biezputras virēju.
167 [Kazdangā (Kazdangas pag. Azp)].

1. Pārveda, pārveda,
Pārputeņā,
Pārveda māmīnai
Ūdeņa briņģi.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

18652.

Pakaļ tek tautu meita
Pakaļ mana bāleliņa.
Neņem, manu bāleliņ,
Nele lieta pakaļ tek!
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

1. Laima laima tev, brāliņ,
Pate nāca tautu meita.
- Ai māsiņa, kāda laima,
Neba lāga pate nāca!
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

18653.

Rejiet, suņi, gaudājiet,
Nu atveda saimanīci,
Nu atveda saīmanīci,
Auzu maizes cepējiņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

18654.

Sajāj mani bāleliņi,
Kā ozoli lapodami;
Pakaļ nāca tautu meita,
Kā ieviņa ziedēdama.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

18655.

Sirenieki, medenieki
Mani balti bāleliņi:
Dzīvu caunīt' i atveda
Līdz ar visu midzenīti.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

18656.

Sirmi zirgi auzas ēda,
Muguriņas sagriezuši,
Atveduši līgaviņu
Dublaiņāmi kājiņāmi.
33 [Pēteŗupē (pie Saulkrastiem Rg)].

18657.

Strēlinieki, medinieki
Mani balti bāleliņi,
Nošāvuši tautiņāse
Sarkankrūšu vāverīti.
167 [Kazdangā (Kazdangas pag. Azp)].

18658.

Sudrabota zīle dzied
Uz bāliņa vārtu staba;
Nu pārveda mūs' bāliņis
Sudrabotu līgaviņu.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

18659.

Suņi rēja, vilki kauca,
Nu ved jaunu saimenieci,
Šķīstas putras vārītāju,
Plānu klaipu cepējiņu.
2 [Aderkašos (Taurupes pag. Rg)].

1. Ko tie tēva suņi rēja,
Pavārtēi tupēdami?
Nu pā(r)veda saimenieci,
Zilu zeķu nesātāju,
Zilu zeķu nesātāju,
Šķidras putras vārītāju.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

2. Nerej, suni, nerej, suni,
Nu ved tavu saimenieci,
Šķidras putras vārītāju,
Plāna rika griezējiņu.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

- 114 -

3. Pakaukdams sunīts rēja,
Pie vārtiem tupēdams;
Gan riedams tas zināja,
Kād' atveda saimniecīti:
Šķīstas putras vārītāju,
Plānu klaipu cepējiņu.
3022 [Vecsaulē (Vecsaules pag. B)].

4. Rejat, suņi, ņaudat, kaķi!
Nu ved jaunu saimenieci,
Šķīstas putras vārītāju,
Plānu klaipu cepējiņu.
396 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5. Visi sētas mieti kauc,
Nu ved jaunu saimenieci,
Šķidras putras vārītāju,
Plāna klaipa cepējiņu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

18660.

Suņi rej, suņi rej,
Nebūs laba vedamā;
Tāda mute vedamai
Kā tiem mūsu sunīšiem.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

18661.

Suņi rej gaudodami,
Atved jaunu saimenīcu.
Vai būs suņu barotāja,
Vai saimītes šķīrējiņa?
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

18662.

Suņi rej, vārti čīkst,
Lec' pie loga skatīties:
Brālis veda līgaviņu,
Lāča āda mugurā.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

18663.

Suņi rej, vārti čīkst,
Pārved jaunu saimenieci;
Kad ieveda istabā,
Kaķi ņaud aizkrāsnē.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Visi mūsu kaķi ņaud,
Uz krāšiņa gulēdami:
Nu būs jauna saimeniece,
Nebūs tāda devējiņa.
2071 [Ancē (Ances pag. Pg)].

18664.

Suņi rej, vilki kauc,
Nu ved jaunu saimenieci.
Nebēdā, tu sunīti,
Būs jau laba saimeniece,
Būs jau laba saimeniece,
Tūlīn sāks bīdelēt.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

18665.

Sunīts asti kustināja:
Pārved auzu malējiņu.
Vai kustini, nekustini,
Tā tev auzu nesamals!
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

18666.

Sunīts asti kustināja:
Pārved putras vārītāju.
Nekustini, nekustini,
Nemāk putru izvārīt!
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

18667.

Sunīts rēja tupēdamis,
Nebūs laba saimeniece;
Kad sunītis stāvu rēja,
Tad būs laba saimeniece.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

18668.

Sunīts rēja tupēdams,
Redz vedeklu atvedot.
Vai būs maizes devējiņa,
Vai ar kāju spērājiņa?
408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

1. Sunīts rēja gaudodams,
Redzēj' laisku ievedot,
Ar kājiņu spērājiņu,
Ne maizītes devājiņu.
384 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

18669.

Suns rej kaukdams
Pirts pakaļā:
Lāceni pārveda
Par saimenieci.
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

18670.

Tautu meita bāliņam
Pēdu pēdas nolādēja;
Pat' atnāca uz bāliņu,
Savus lāstus lasīdama.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

18671.

Triju kungu zeme rīb,
Kur jāj mani bāleliņi;
Pakaļ nāca tautu meita,
Ni lapiņa ničabēja.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

- 115 -

18672.

čuza čuza, puža puža
Še atbrauca vakaros;
Mūsu skaiste, mūsu daile,
Tā aizbrauca vedējos.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

18673.

Vakar brālis jāšus jāja,
Šodien kulba pakaļā.
No šīs dienas tu, bāliņ,
Būsi kulbu kulbotājs.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

1. Kas kaitēja tev, bāliņ,
Jāt seglotu kumeliņu?
No šī paša vakariņa
Būs ar kulbu jākulbo.
270 [Ozolu muižā (Ozolnieku pag. Jg)].

2. No šīs dienas tu, bāliņ,
Vairs nebūsi rīterīts,
Nu tu būsi kulbenieks,
Nu ar kulbu jābraukā.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

18674.

Vakar savus bāleniņus
Kā gaigalas aizstellēju;
Nu atbrauca putēdami
Ar tautiņu pelnu baļvu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Vakar mūsu bāleliņi
Balti balti lidināja;
Šodien brauca kūpēdami
Ar tautiešu pelnu maisu.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

18675.

Viens aizjāja mūs' bāliņš, -
Vai tas vairs viens atjāja?
Tautu meitu līdzi veda
Kā telīti valdziņā.
48 [Alojā un Lielsalacā (Alojas un Salacas pag. Vlm)].

18676.

Visiem zirgi viegli pūta,
Vedējam grūši pūš;
Kā tam grūši nepūtīs,
Svina piesta vezumā.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Kas tā tāda bruņu muca
Man' bālīna vezmīnā?
Nosvīduši, nokusuši
Man' bālīna kumelīni.
1191 [Ēveles draudzē].

2. Svīdin svīda, kusin kusa
Mūs' bālīna kumelīni.
Ko nesvīda, ko nekusa,
Varas [=vaŗa] bise vezmīnā.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

3. Tusa, tusa, rēca, rēca
Mana brāļa kumeliņš.
Kā netusa, kā nerēca,
Svina piesta kamanās!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

18677.

Visi riķu posmi trīc,
Nu pārveda saimenieci.
Kā posmīni netrīcēs,
Sīva dzedra saimeniece!
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

18678.

Visi sētas mieti raud,
Nu ved jaunu saimenieci;
I kaķīts noņaudēja
Pēc vecās saimenieces.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

2) Vedēju dziesmas

18679.

Atstājām meitu māti
Kā pīrāgu sūlājot:
Atradām dēlu māti
Kā bitīti vīvinot.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

18680.

Atsavežu bāliņam
Purva ņiedri, meža dzērvi:
Kā ņiedrīte locījās,
Kā dzērvīte nokliedzēs.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

18681.

Atvedu Saulzara (=māju v.)
Dzīpura zagli;
Vēl otra palika,
Ķērnītes laiža.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

18682.

Baŗ man' tēvs, baŗ māmiņa
Nosvīdušu kumeliņu.
Tautu meitu vien pavedu
Mazu sila gabaliņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 116 -

18683.

Dancoj' mans kumeliņš
Ar visām lencītēm;
Es atvedu līgaviņu
Ar visiem ielokiem.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

18683¹.

Danco manis kumeliņis
Uz Ezeres robežām;
Dancodams pārtecēja -
Ezeriete mugurā.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

18684.

Dusmiņām nezināju,
Kur piesietu kumeliņu:
Nederēja brālīšam
Manis vesta līgaviņa.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

1. Nepatika brālīšam
Mana vesta līgaviņa;
Dusmiņām neredzēju,
Kur piesēju kumeliņu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

2. Raudādama nosedloju
Savu bēru kumeliņu:
Nepatika brālīšam
Manis vesta līgaviņa.
176 [Sakaslejā (Sakas pag. Azp)].

18685.

Es atvedu brāļam sievu
Kā lielaju lāču māti;
Manas kājas nosēdēja,
Piekūst brāļa kumeliņi.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

18686.

Es bij' meita, es bij' droša,
Es pā(r)vedu brāļam sievu;
Teku meitu pulciņāi,
Lieku zīļu vaiņadziņu.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

18687.

Es pārvedu brāļam sievu
Gar diviemi laukgaliem;
Nebēdāju tālumiņu,
Būt' tik labu pārveduse.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

18688.

Es pārvedu brāļam sievu
Pār dižaju ezariņu;
Būt' zinājse netiklīti,
Tiešām būtu iegāzuse.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

1. Apkārt purva līkumam
Brāļam vedu līgaviņu;
Būt' zinājis netiklīti,
Tiešām vestu purviņā.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

18689.

Es pārvedu brālītim
No Klaipēdas līgaviņu,
Plānu raušu cepējiņu,
Šķidras putras vārītāju.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

18690.

Klapšķējās, kad izdzēru
Ābel's koka biķerīti;
Rūcējās, kad atvedu
Liela rada līgaviņu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Skrapstējās, kad izdzēru
Ābel's koka biķerīti;
Krūmi vien nožvīkstēja,
Kad atvedu vedekliņu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

18691.

Laba būs, laba būs
Mana vesta vedekliņa:
Nij snieg sniegs, nij līst lietus,
Nij puteņi putenēja.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

18692.

Labvakar, bāleliņ!
Man puķīte kamanās,
Man puķīte kamanās,
Pupu ziedi pūriņā.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

18693.

Labvakar, bāleliņ!
Man caunīte kamanās
Dzeltānām kājiņām,
Ar vizuļu vainadziņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

18694.

Liela kunga medenieki
Tāda zvēra nenošāve:
Es savam brāliņam
Dzīvu caunīt' i atvežu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

- 117 -

18695.

Man sacīja bāleliņš,
Saderēta līgaviņa;
Svīda piere, kusa mēle,
Saderētu izņemot.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

18696.

Mēs Mārīti atvedam
Kā rakstiņu paraugam;
Ja Mārīte laba būs,
Vedīs Grieču Jānīšam.
151 [Lieljumpravā (Jumpravas pag. Rg)].

1. Paraugam vien atvežu
Odzeniešu dzeltānīti;
Ja tā labi mātes klausa,
Pakaļ citas važosam.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

2. Raudzekņam vien atvežu
No tās puses meitiņām;
Ja būs laba šī vedena,
Vedīs citas pakaļā.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

18697.

Nāc ārā, bāleliņu,
Ko es tevim parādīšu:
Liela, resna tautu meita,
Nava rūmes kamanās.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

18698.

Nāc ārā, mūs' bāliņ,
Saņem savu līgaviņu,
Dod rociņu saņemdams,
Dod mutīti mīlēdams!
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)], 2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

18699.

Nāc pretī, apskaties,
Kāda būs jaunuvīte;
Lūkotāji izlūkojši,
Vedējiņi atveduši.
169 [Nīgrandā (Nīgrandas pag. Azp)].

18700.

Nesabari, bāleliņ,
Ka es ilgi kavējos:
Es atradu tautu meitu
Ceplī kreklus kaltējot.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

18701.

Ņem par labu, bāleniņi,
Manu vestu līgaviņu;
Ta paša nolūkota,
Tikai mana pārvešana.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Ņem par labu, bāleliņ,
Kāda tava līgaviņa:
Tava paša lūkojums,
Tikai mans pārvedums.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)], 220 [Dursupē (Zentenes pag. Tl)].

18702.

Nepatika bāliņam
Mana vesta līgaviņa.
Atsaved, bāleliņ,
Kādu sev gribēdams!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

18703.

Pārvedu tautiņu
Ūdeņa briņgi,
Pametu nestavas
Avota lejā.
226 [Kandavā (Tl)].

18704.

Pinkulainu kazu vedu
Sprogainam(i) āzīšam,
Lai nevar piemesties
Viens otram(i) dzīvodami.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 190 [Kuldīā].

1. Kankarainu kazu veda
Sprogainam(i) āzīšam,
Tie nevar dzīvodami
Viens otara niecināt.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

18705.

Pluskutaiņu kazu vedu
Sprogaiņame buciņam;
Pliku vedu tautu meitu
Bagātame brālīšam.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

18706.

Saka mani šādu tādu,
Vienu slieci kamanām;
Es atvedu muižas meitu,
Akmins vien nožvakstēja.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

18707.

Sauc'e man'a v'ed'ējeņa,
Sauc'e lela skrējājeņa.
I nūskrēju, i atv'ežu,
I ļaudim paruodēju.
422 [Līvānu pag. D].

- 118 -

18708.

Sirenieki, medenieki,
Saņemiet to bitīti!
Tā bitīte kalnu kāpe
Ziedainām kājiņām.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

18709.

Zirgs uz zirga, lūks lūka,
Vis' uz Reigu nūl'eigova;
Atvadam Reigas meitu
Ar vis' zaltu, sudobreņ'.
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

18710.

Slaucu govis, slaucu kazas
Tai vienāja slauktuvē;
Aizved' māsas, pārved' māršas
Tai vienāja pavsarī.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

18711.

Sniedziņš sniga, putināja,
Laukā bēris kumeliņis;
Kad pārskrēja sētiņā,
Sniega pīte mugurā;
Tā nebija sniega pīte,
Tā brālīša līgaviņa.
226 [Kandavā (Tl)].

18712.

Sidrabotu māršu vežu,
Jāj bruņoti bāleliņi,
Lieli zirgi, stalti vīri,
Skan tērauda zobentiņi.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

18713.

Svīda mani kumeliņi,
Tautu meitu i vedot;
Tā svīdīs tautu meita
Pie lielo dzirnaviņu.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1. Svīda, svīda, kusa, kusa
Man' bāliņa kumeliņš;
Tā svīdīs tautu meita
Pie grūto dzirnaviņu.
328 [Valles muižā (Taurkalnes pag. B)].

18714.

Tecēj' manis kumeliņis
Uz Dorbilu(?) šnaukādamis;
No rītiņa pā(r)tecēja
Ar Dorbilas zeltainīti.
224 [Kabilē (Kld)].

18715.

Vakar šāvu, šodien krita
Silā raiba žagatiņa;
Pērn precēju, šogad vedu
Brāļam skaistu līgaviņu.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)], 120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Vakar vakar, aizvakar
Es bij' kunga bisinieks;
Vakar šāvu vāverīti,
Šodien krita rībēdama.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

18716.

Vakar šāvu vāverīti,
Ka tā krita paukšēdama;
Šodien vedu tautu meitu,
Ka tā nāca trīcēdama.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

18717.

Viegla viegla tautu meita,
Nava smagi pavedama,
Nav manam kumeļam
Ir nadziņi nosvīduši.
121 [Gulbenē (Md)].

18718.

Visu nakti es izgāju,
Brāļa sētu meklēdams;
Uguntiņa vien atspīd
Caur to skraju priežu mežu.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

18719.

Cērt, bāliņ, bērza malku,
Kurēi siltu istabiņu:
Man rociņas nosalušas,
Tev vedot līgaviņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

18720.

Cērt, bāliņi, bērza malku,
Kurin' siltu istabiņu!
Meitu mātes istabiņa
Ledus kalna galiņā.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

18721.

Ceļā tapa man zināms,
Kāda brāļa līgaviņa;
Būt' zinājis brāļa prātu,
Pamest' ceļa maliņā.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

- 119 -

18722.

Cimdu cimdu, tautu meita,
Manas rokas nosalušas!
Ko darīji bāliņos,
Ka cimdiņu neadīji?
Vai staigāji pura malu,
Puišu svilpi svilpodama?
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3) Līgavu noceļ no zirga vai izceļ no kamanām

18723.

Brauc, bāļiņ, pie durīm,
Griez apkārt kumeliņu,
Lai zveļās pelnu muca
Kūpēdama istabā!
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

1. Brauc pie durvju, bāleliņ,
Sien pie kliņķa kumeliņu,
Lai tā tautu vambelīte
Ievēlās istabā!
121 [Gulbenē (Md)].

18724.

Kāp ārā, tautu meita,
Negaidies izceļama;
Kad gaidīsi izceļama,
Tad sacīs, cilājama!
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

18725.

Kāp laukāi, kāp laukāi,
Negaidies izceļama;
Ja gaidīsi izceļam,
Visu mūžu cilājama.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

18726.

Klāj, māmiņa, raibu deķi,
Met, meitiņa, mīkstus cimdus;
Nāc ārā, znota šķelmis,
Saņem savu vedumiņu!
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

18727.

Kritin kritu no kumeļa,
Līdz zemīti nenokritu:
Satur mani div' svainīši,
Div' baltie bāleniņi.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

18728.

Kur palika mans svainītis,
Ka neredzu staigājot?
Nāc, nāc, svainīti,
Cel mani zemē!
Še tev lielie
Raibie cimdi!
40-1 (Bigauņciemā).

18729.

Laiska laiska tautu meita,
Ieceļama, izceļama:
Gaida brāļu ieceļam,
Svešu ļaužu izceļam.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

18730.

Lec pate, tautmeita,
No kumeliņa,
Negaidi mūs' brāli
Noceļam!
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

1. Svempies, svempele,
No ratu laukā,
Negaidi mūs' brāļu
Izceļam!
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

18731.

Paši, brāļi, iecēluši,
Paši, brāļi, izceliet!
Paši brāļi gan zināja,
Kā māsiņa cilājama.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

18732.

Raugi celt, bāleniņ,
Vai būs grūts cēlumiņš:
Kad būs grūts cēlumiņš,
Tad būs mīļa dzīvošana.
48 [Alojā un Lielsalacā (Alojas un Salacas pag. Vlm)].

18733.

Sēdi, sēdi, tautu meita,
Pieci stundas kamanās,
Kam galdiņu neslaucīji,
Kam sunīti nemieloji!
152 [Jērkulē (Krimuldas pag. Rg)].

18734.

Sēdi, sēdi, tu Anniņa,
Kā grožos iegrožota;
Ej, Pēter, atgrožo,
Tā būs tava līgaviņa!
331 [Augškurzemē (Il)].

18735.

Zvelies ārā, zvina muca,
Negaidies izceļama!
Nav vis mūsu bāleliņi
Zvina mucas cēlājiņi.
12 [Gaŗkalnē (Ropažu pag. Rg)], 281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

- 120 -

18736.

čabēj mani zīda svārki,
No kumeļa nolecot;
Dēla māte brīnojās:
Vai tā mana malējiņa?
Nebrīnies, dēla māte,
Vēl man treji pūriņā!
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

18737.

čaukstēj' mana zīda rota,
No vāģiem izlecot;
Dēlu māte bēdājās,
Nebūs dubļu bridējiņa.
Nebēdā, dēlu māte,
Bridīš' dubļus dziedādama!
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

1. Atskan mana zīļu rota,
Pie vārtiem piebraukdam.
Vīramāte izbīstās:
Vai tā mana malējiņa?
Vai tā mana malējiņa,
Vai tā dubļu bridējiņa?
Nebīsties, vīramāte,
Gan nolikšu zīļu rotu;
Kad nolikšu zīļu rotu,
Būšu tev malējiņa,
Būšu tev majējiņa,
Būšu dubļu bridējiņa.
48 [Alojā un Lielsalacā (Alojas un Salacas pag. Vlm)].

2. Skanējāsi ielociņi
Pie tautiņu namdurvīm;
Sasabija dēlu māte:
Neies malt vedekliņa.
Iešu malt, dēlu māte,
Likš' ielokus tīnītē,
Lai stāv mani ielociņi
Svētajām dieniņām.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

3. čīkstēj' manas vaska kurpes,
Pa istabu staigājot;
Vīramāte bēdājās,
Nebūs dubļu bridējiņa.
Nebēdā, vīramāte,
Būšu dubļu bridējiņa.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

18738.

Velcies, manu bāleniņu,
Dzelzes cimdus rociņā:
Svina muca vezumā,
Gaida viegli izceļam.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

18739.

Velcies, manu bālenī,
Dzelza cimdus rociņā:
Cel ārā tautu meitu,
Lai tā skrien skanēdama!
71 [Drustos (Drustu pag. C)].

18740.

Cel, bāliņ(i), lūkodams,
Vai ir grūta vedamā;
Ja būs grūta vedamā,
Tad būs divas dvēselītes.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

1. Jūs, bāliņi, cilājāt,
Vai bij smaga cilājot?
Ja bij smaga cilājot,
Būs ganiņš pavasar.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

18741.

Cel, bālī, lūkodams,
Vai ir kupla gūžu drēbe;
Kad būs kupla gūžu drēbe,
Tad būs kaudze pūriņā.
123 [skat. 1410. (Jaunrozes pag. Vlk)].

18742.

Cel, bāliņu, paceldams,
Vai ir grūta ceļamā;
Ja būs grūta ceļamā,
Tai būs pulka sidrabiņa.
391 [Skultē (Skultes pag. Rg)].

4) Noseglo vai nojūdz līgavas zirgu

18743.

Ai jaunaju dieverīt,
Nojūdz manu kumeliņu!
Es tev došu cimdu pāru
Par kumeļa nojūgšanu.
353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

18744.

Jūdz tu pate, tautu meita,
Savu brauktu kumeliņu!
Ja jūgs mani bāleliņi,
Gaidīs tevi ziedojam.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

5) Meiju būda sētsvidū, kur līgava apstājas, pirms iet istabā

- 121 -

18745.

Atšķiries, bērzu birze,
Lai es redzu vedekliņu!
Ja būs daiļa vedekliņa,
Tad vediet istabā;
Ja būs kāda draņķa baļļa,
Tad gāziet sētmalī!
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

18746.

Stājies, māsiņa,
Klajā laukā,
Līdz tautas uzkrāva
Skujiņu būdu!
202 [Striķos un Saldū (Zvārdes un Saldus pag. Kld)].

6) Dažādas dziesmas

18747.

Nepiedošu, nepiedošu
Dullajam bērajam,
Kam tas manu līgaviņu
Rāvienā slapināja.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

18748.

Ziņģē tēvs, dainē māte,
Man vezdami līgaviņu;
Gan jūs abi dainēsiet,
Aizkrāsnē salīduši!
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

18749.

Ziņģē tēvs, daiņo māte,
Man vezdami līgaviņu;
Pats aiz prieka nevarēju
Ne vārdiņa izsacīt.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

18750.

Tētīt, guli kalniņā,
Dēlam veda līgaviņu.
Tēvs nomira, dēls palika
Ne cinīša dižumiņa.
224 [Kabilē (Kld)].

18751.

Tumsiņā, vakarā
Pats pārvedu līgaviņu,
Pats gultiņu pataisīju,
Pats pieņēmu klātgulēt.
270 [Ozolu muižā (Ozolnieku pag. Jg)].

7) Laipu mešana līgavai. Brālis met laipai zobenu

18752.

Balta augu brālīšos,
Pa dubļiem bradādama;
Mella tapu tautiņās,
Pa laipām staigādama.
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)].

18753.

Balta biju bāliņos,
Līdz ceļiem dubļus bridu;
Tautiņās samelnēju,
Zaļu mauru staigādama.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Balta augu bāliņosi,
Pura dūņas bradādama;
Tautiņās samellēju,
Dēļu grīdu staigādama.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

18754.

Brālis, māsu mīlēdamis,
Laipai meta zobentiņu.
Met, brālīti, liepas laipu,
Nemet savu zobentiņu:
Liepas laipa salapoja,
Zobentiņis sarūsēja.
163 [Dzērvē (Dzērves pag. Azp)].

18755.

Brālīts, māsu mīļēdamis,
Zobeniņa laipu meta;
Met, brālīti, oša laipu,
Nelauz savu zobeniņu!
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

18756.

Brālīts, māsu žēlodams,
Laipā meta zobentiņu;
Tec, māsiņa, viegli pāri,
Nelauz manu zobentiņu!
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 122 -

1. Bāliņš, māsas žēlodams,
Met zobinu laipiņā;
Māsa brāļa nežēloja,
Pušu lauza zobiniņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

2. Brālis, māsu žēlodams,
Zobentiņu laipai met;
Ej māsiņ, kā smildziņa,
Nelauž braļa zobentiņu!
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

3. Sidrabiņa upe tek
Gar brālīša nama dur'.
Brālīts, māsu mīlēdams,
Laipai meta zobentiņu.
Nāc, māsiņa, viegli pāri,
Nelauz manu zobentiņu!
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

18757.

Brālīts, māsu žēlodams,
Laipā meta zobentiņu.
Nāc, māsiņa, viegli pāri,
Nepārlauzi zobentiņu:
Apakš mana zobentiņa
Simtiem kaŗi kaŗojami.
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)].

1. Pilna upe baltu ziedu,
Nedrīkstēju pāri iet.
Brālīts, māsu žēlodamis,
Laipai meta zobentiņu.
Tec, māsiņa, viegli pār',
Nelauz manu zobentiņu:
Apakš mana zobentiņa
Simtiem kaŗu līgojās.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Pilna upe baltu ziedu,
Nedrīkstēju pāri brist.
Brālīts, māsu žēlodamis,
Liek zobenu laipiņai.
Ej, māsiņa, viegli pāri,
Nelauz manu zobentiņu:
Še nav tāda kalējiņa,
Kas kaļ zelta zobentiņu;
Vāczemēi kalējiņis,
Kas kaļ zelta zobentiņu.
282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)].

18758.

Bāliņš, māsu žēlodams,
Zobentiņu laipu met.
Tautiets loca līku koku,
Lai es slīkstu ūdenī.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

18759.

Bāliņš, māsu žēlādams,
Zoben' meta laipiņā.
Tec, māsiņa, viegli pāri,
Nelauz mana zobeniņa!
- Es, bāliņ, nelauzīšu,
Lauzīs tava līgaviņa.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

1. Strauja strauja upe tek,
Nevar pāri pārpeldēt,
Nevar pāri pārpeldēt,
Ne apkārti aptecēt.
Nāc, bāliņ, met laipiņu,
Met ir savu zobentiņu!
- Tec, māsiņa, viegli pār',
Nelauz manu zobentiņ'!
- Es, bāliņu, nelauzīšu,
Lauzīs tava līgaviņ'.
- Lai lauž mana līgaviņa,
Man sirsniņa nesāpēs.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

18760.

Brālīts mani cauri veda
Caur balto [lielo] Krievuzemi;
Pāri lika zobentiņu
Par lielo Daugaviņu.
- Nāc, māsiņa, viegli pāri,
Nelauz mana zobentiņa,
Lai stāv mans zobentiņš
Tēva zemi apsargāt.
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)].

18761.

Brienu purvu brienamo,
Metu laipu metamo,
Pašā purva maliņā
Sudrabiņa laipu metu.
55 [Mūŗa muižā (Mūrmuižas pag. Vlm)].

18762.

Dieviņš man laipu meta,
Laipu laipas galīnā,
Līdz viņš mani ielaipoja
Bajārīna sētīnā.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

18763.

Drīši(?), droši, bāleniņu,
Met zobenu laipiņā!
Neba viena es pāriešu,
Ies ir tava līgaviņa.
215 [Ugālē (Ugāles pag. Vp)].

- 123 -

18764.

Dzeltenā cielaviņa
Purā brida raudādama;
Taisāt labi gaŗas laipas,
Lai neraud cielaviņa!
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

18765.

Dzīpariņu laipu metu,
Šķitos viena pāri iet:
Jau vakar pārgājuse
Piecu dēlu māmuliņa.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

18766.

Dziļa upe, šaura laipa,
Brien' pārem raudadam,
Nepacēl' brūnu svārk',
Ne baltēs villainit's.
228 [Oktē (Vandzenes pag. Tl)].

18767.

Dziļa upe, šaura laipa,
Pāri bridu raudādama:
Nav bāliņa šai zemē,
Kas taisīja dēļu tiltu.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1. Taisni bridu par upīti,
Par to pašu dziļumiņu:
Še nav mana bālelina,
Dēļu laipu taisītāja.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

18768.

Grīdiet tiltu kumeļam,
Man tiltiņa nevajag,
Gan es savas villāniņas
Laipiņā pārnesīšu.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

18769.

Ko, laipiņa, līgojies,
Vai es viena pāri gāju?
Nūle mani pāri ves,
Nūle nāk bāleliņi.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

18770.

Labāk bridu tautu dubļus,
Ne bāliņa āboliņu:
Man pašai piederēja
Tautu dubļu bridumiņš.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

18771.

Labāk brienu tautu dubļus,
Ne bāliņa zaļu mauru;
Tautu dubļi neapnika
Kā bāliņa zaļa maura.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

18772.

Labāk bridu tēva dubļus
Ar basām kājiņām,
Ne tautieša dēļa laipas
Ar gaudām asarām.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

18773.

Līgoties līgojās
Svešu ļaužu laipa mesta;
Metīs mani bāleliņi,
Iešu pāri dziedādama.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Līgoties līgojās
Tautu mesta bērzu [bērza] laipa;
Metīs mani bāleliņi,
Pāri iešu dziedādama.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

2. Šaura šaura tautu laipa,
Nedrīkstēju pāri iet;
Metīs mani bāleliņi,
Iešu pāri dziedādama.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

18774.

Māsiņ, steidzies ātri,
Nelauz mana zobiniņa!
Kad pārlauzi zobiniņu,
Tad es tevi paturēšu
Par putriņas vārītāju,
Par maizītes cepējiņu.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

18775.

Met, bāliņ, jaunas laipas,
Pārved jaunu laipotāju!
Tās laipiņas tēva mestas,
Tās ir vecas, sapuvušas.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

18776.

Met, tautieti, liepu laipas,
Laipu laipas galiņā,
Lai nemirkst santa kleita
Un tās santa tupelītes.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

1. Met, tautieti, dēļu laipu
Pār upīti ūdenī,
Lai nemirka zīda kleita,
Rīgā pirkti zābaciņi.
1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)].

- 124 -

2. Tautīts man laipu meta,
Laipu laipas galiņā,
Lai nemirka brūna kleita,
Par ūdeni staigājot.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

18777.

Metat laipu, bāleliņi,
Lai nemeta sveši ļauži;
Sveši ļauži laipu meta,
Gaida laipas galiņāi.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

18778.

Metat laipu, kam vajaga,
Man laipiņas nevajaga:
Es bij' viegla bez sudraba,
Pa niedrīti pārtecēju.
218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

1. Taisāt tiltu, kam vajaga,
Man tiltiņa nevajaga:
Es meitiņa kā rasiņa,
Es par smilgu pārtecēju.
1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)].

18779.

Pa laipiņu ietecēju
Tautu dēla sētiņāi;
Metu laipu pie laipiņas,
Nevar' vairs iztecēt.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Pa laipiņu ielaipoju
Lielajos dieveŗos;
Metu laipu pie laipiņas,
Nevar vairs izlaipot.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)], 265 [Emburgā (Salgales pag. Jg)], 290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

18780.

Par upīti smilgu sviedu,
Pāri teku dziedādama;
Tautu dēlis nepārgāja
Ne par kuplu ozoliņu.
190 [Kuldīā].

1. Stīgu vilku par upīti
Māsiņaje pāri iet;
Tautu meita nevarēja
Ne par kaltu zobentiņu.
167 [Kazdangā (Kazdangas pag. Azp)].

18781.

Pastariņ brāleliņ,
Met laipiņu māsiņai,
Met ozolu laipiņai
Ar visām bitītēm!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

18782.

Plata upe, šaura laipa,
Nedrīkstēju pāri iet;
Tautiets manim roku sniedza,
Nedrīkstēju roku dot.
170 [Lielnīkrācē (Nīkrāces pag. Azp)].

18783.

Plata upe, šauras laipas,
Nevarēju pāri tikt;
Rokā nesu raibus cimdus,
Rokā zīļu vainadziņu.
104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

18783¹.

Plata upe, šaura laipa,
Pāri gāju raudādama,
Nepaceļu zīda svārkus,
Ne balto villainīti.
232 [Talsos (Tl)].

18784.

Sērdienīte purvu brida,
Zelta kurpes kājiņā;
Ej, brālīti, met laipiņu,
Vai tev tādas nevajag?
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

18785.

Strauja strauja upe tek,
Nedrīkstēju pāri iet.
Brālīts, māsas žēlodamis,
Met zobenu laipiņā.
- Ej, māsiņa, viegli pāri,
Nelauz manu zobentiņu:
Dārgs bij manis zobentiņis,
Vairāk zelta ne sudraba.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

18786.

Sudrabota tautu meita
Nedrīkstēja laipu iet;
Man nebija sudrabiņa,
Es pa niedri pārtecēju.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

18787.

Taisāt tiltu kumeļam,
Man pašai netaisāt:
Es pāriešu par laipiņu,
Man nav balta sudrabiņa.
1311 [Apē (Vlk)].

1. Taisāt tiltu kumeļam,
Man tiltiņa nevajaga:
Man nevaida sudrabiņa,
Es par smilgu pārtecēju.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

- 125 -

18788.

Tautas manim laipu meta,
Laipu laipas galiņē,
Meta kļavu, meta osi,
Meta jaunu ozoliņu.
228 [Oktē (Vandzenes pag. Tl)].

18789.

Tautas meta manis dēļ
Laipu laipas galiņā.
Labāk briedu tēva dubļus,
Nakā tautu laipu laipas.
Tēva dubļus bradājot,
Brūni brunči zemi slauka;
Tautu laipas laipojot,
Birst man gaužas asariņas.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

18790.

Tautas taisa niedru tiltu,
Gaida manis pāreimot.
Lei sapuva niedru tilts,
Es tur pāri gan neiešu!
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

18791.

Tautiets man laipu lika,
Gaida laipas galiņā;
Labāk bridu dziļ' ūdeni
Pakaļ sava bāleniņa.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

18792.

Tautiets manim laipu meta,
Gaida laipas galiņā;
Es tautieti nemīlēju,
Es iebridu upītē.
77 [Gulberē (Liezeres pag. Md)].

1. Tautiets, mani mīlēdams,
Met zobinu laipiņā;
Es, tautieti nīdēdama,
Bridu pate ūdenī.
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)].

18793.

Tautiets manim laipu meta,
Laipu laipas galiņā;
Labāk bridu dūņu puru,
Ne tautieša laipu gāju.
377 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Tautas manim laipu meta,
Gaidīj' laipas galiņā;
Labāk bridu dziļ' ūdeni,
Nekā tautas šauru laipu.
2101 [Puzeniekos (Puzes pag. Vp)].

18794.

Tautiets manim laipu lika,
Laipu laipas galiņā.
Labāk tēva dubļus bridu,
Ne tautieša laipas gāju:
Tēva dubļi sudraboti,
Tautu laipas asarotas.
163 [Dzērvē (Dzērves pag. Azp)].

1. Tautiets, mani gribēdams,
Vaŗa tiltu liedināja.
Labāk tēva dubļus bridu,
Ne tautieša vaŗa tiltu:
Tēva dubļi sidraboti,
Vaŗa tilti asaraiņi.
294 [Grantelē (Iecavas pag. B)].

2. Tautiets man laipu lika,
Laipu laipas galiņā.
Lai izsistu sētasvidu
Ar ozola dēlītēm,
Labāk tēva dubļus bridu,
Ne tautieša laipas gāju.
Tēva dubļus izbridīšu,
Tautās vesta, nepāriešu;
Tēva dubļi sudraboti,
Tautu laipas asarotas.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

18795.

Tautiets man laipu meta,
Pats stāv laipas galiņā.
Nei man laipu laipoties,
Nei tautieša kaunēties?
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

18796.

Tautiets, mani mīlēdams,
Liepu lapām ceļu kaisa;
Es, tautieti nīdēdama,
Labāk dubļu ceļu brienu.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

18797.

Tautiets, mani mīlēdams,
Zobeniņu laipu meta;
Kad paņēma, tad bij žēl,
Metot bērza pagalīti.
34 [Plāterē (Plāteres pag. Rg)].

- 126 -

18798.

Tautiets, mani cerēdams,
Zobeniņa laipu meta;
Es tautieša necerēju,
Pušu lauzu pāriedama.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

18799.

Tautiets meta liepu laipu
Manē laip's galiņē,
Gribēdams šoruden
Mani vest tautiņās.
Met, tautiet, cik tev tīk,
Es neiešu šoruden!
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

18800.

Tautu dēls laipas meta,
Gaidīj' mani pārejot.
Nemet laipu, ne es iešu,
Nestāv' laipu galiņā!
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

18801.

Tautu meita iestigusi
Vaivarīšu puriņā.
Tec, bāliņ, met laipiņu,
Tur būs skaista līgaviņa!
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

18802.

Tiešām tautas tā nedara,
Kā dar' mani bāleliņi:
Līka koka laipu meta,
Lai es krītu ūdenī.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

18803.

Cielaviņa purvu brida
Dzeltenāmi kājiņām;
Tec, brālīti, met laipiņu,
Tā būs tava līgaviņa!
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)], 200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)], 348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Bārenīte poru brida
Basajām kājiņām;
Tec, brālīti, met laipiņu,
Tā būs tava līgaviņa!
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

2. Kur tecēji, cielaviņa,
Dzeltānāmi kājiņām?
Tec, brālīti, met laipiņu,
Tā būs tava līgaviņa,
Tā būs tava līgaviņa,
Dziļu dubļu bridējiņa.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

3. Sērdienīte porāi brida
Sēru sagšu mugurā;
Steidz, brālīti, pamet laipu,
Tā būs tava līgaviņa!
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4. Tautu meita poru brida
Zīda svārki mugurāi;
Tec, brālīti, pamet laipu,
Tā būs tava līgaviņa!
- Es neiešu laipu mest,
Jūgš' bērīti kamenās,
Cik tāļ' viņu vizināšu,
Ķīlām jemšu vaiņadziņu.
142 [Aizterē (Aizteres pag. Lp)].

i) Līgavu ved istabā

1) Līgava gaida pie tautu nama durvīm ievedam

18804.

Atver durvis, dēla māte!
Man rociņas nosalušas,
Man rociņas nosalušas
Tava dēla sētiņā.
169 [Nīgrandā (Nīgrandas pag. Azp)].

18805.

Ej iekšā, tautu meita,
Vai tu duru neredzēji?
Ja tu duru neredzēji,
Lec pa logu istabā!
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)], 219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)], 395 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

18806.

Ej iekšē, tautu meita,
Vai tu durvis neredzēji?
Teikš' savam brāliņam,
Lai [Tas] ieveda istabē.
220 [Dursupē (Zentenes pag. Tl)].

18807.

Ej iekšāi tautu meita,
Vai tu duru neredzēji?
Vai gribēji mūs' bāliņu
Visu mūžu vadājot?
263 [Dobelē].

18808.

Ej iekšā, jaunā mārša,
Vai tu durvju neredzēji?
Vai tu gaidi ievedot
Manu baltu bāleliņu?
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

- 127 -

18809.

Neprašas neprašas
Tie sveši ļaudis!
Tik ilgi saldēja
Mūs' māsu laukā.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

18810.

Parādiet, sveši ļaudis,
Kur jums durvis, kur jums logi?
Es nebiju še bijuse,
Ne šās vietas zinājuse.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

18811.

Stāvi, stāvi, tautu meita,
Kā no zara nokritusi,
Kad nav īsta bāleliņa,
Kas ieveda istabā.
266 [Jelgavā].

18812.

Stāvu tautu namiņāji,
Kā no zara nokrituse, -
Ni man brāļa, ni dieveŗa,
Kas ieveda istabā.
288 [Bornsmindē (Īslīces pag. B)].

2) Rāda līgavai uguni. Līgava piesauc Laimu iet pa priekšu

18813.

Dedzin', Laime, gaišu guni,
Man ejot istabā,
Lai kājiņas neieminu
Asariņu paltītē!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Dedzin', Laime, vaska sveci,
Ej pa priekšu istabā,
Lai kājiņu neiecēlu
Asariņu peļķītē!
114 [Biksejā (Blomes pag. Vlk)], 219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)], 395 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Ej, Laimīte, tu papriekšu
Apdegušu pagalīti,
Lai kājiņu neiespēru
Nelaimītes vietiņā!
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

3. Rādi, Laime, gaišu guni,
Tautu durvju daejot,
Lai kājiņas neiespeŗu
Asariņu paltiņā!
9 [Bilstiņos (Kokneses pag. Rg)].

3) Vedējs cērt durvīs krustu

18814.

Ej, brālīti tu pa priekšu,
Krustī tautu nama duris!
Krustīts manis augumiņš,
Nama duris nekrustītas.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

18815.

Met, māsiņ, zelta krustu
Zem savām kājiņām!
Piln' istaba svešu ļaužu,
Cits ir labs, cits ir ļauns.
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)].

1. Met, māsiņ, zelta kristu
Zem savām kājiņām!
Daudzi ļaužu ustabā,
Citi šādi, citi tādi.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

18816.

Sit, bāliņ, zelta krustu
Kuŗu durvju daiedams,
Lai kājiņas neiespēru
Asariņu paltītē!
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

18817.

Sit, bāliņ, zelta krustu,
Kuŗu durvju daiedams,
Lai tie manu augumiņu
Paliņāsi neturēja!
104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

18818.

Sit, bāliņi, zelta krustu,
Kuŗu duru daiedams:
Piln' istaba svešu ļaužu,
Ne vienā prātiņā.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

18819.

Sit krustu, met krustu
Tērauda zobenu,
Lai skauģi šķiŗas
No māsas kājām!
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

18820.

Tautas dēli krustu meta
Ar tērauda zobentiņu;
Gauži raud mūs' māsiņa,
Caur tēraudu staigādama.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

18821.

Cērt, Dievis, cērt, Laima,
Tērauda krustu
Pa mūs' māsiņas
Kājiņām!
224 [Kabilē (Kld)].

- 128 -

18822.

Cērt, Dievis, cērt, tēvis,
Tērauda krustu
Par mūsu māsiņas
Kājiņām,
Par skauģi, par blēdi,
Par viltenieku.
224 [Kabilē (Kld)].

1. Cērt, cērt, bāliņi,
Zobina krustu
Caur blēdi, caur skauģi,
Caur viltinieku!
220 [Dursupē (Zentenes pag. Tl)].

18823.

Cērt jele, dieveri,
Tērauda krustu
Pa mūsu māsiņas
Kājiņām!
1611 [Basos (Basu pag. Azp)].

1. Cērties, cērties,
Tēraudīn,
Pa manas māsīnas
Kājīnām!
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

18824.

Cērt, cērt, diever,
Zoban' krust';
Cērt skauģi pušam,
Cērt ļaun' dien'!
213 [Zlēkās (Zlēku pag. Vp)].

1. Cērtiet tērauda
Zobeniņ'
Par mūsu māsiņas
Kājiņām!
Cērt skauģi pušām,
Cērt ļaunu dienu!
177 [Sakaslejā-Apriķos (Apriķu pag. Azp)].

18825.

Cērt, cērt, dieveri,
Zobena krustu,
Cērt velnu, cērt skauģu
Deviņos gabalos!
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

18826.

Cērt, cērt durēmu
Zobinu krustu,
Cērt vellu, cērt skauģu,
Cērt raganas!
Cērt laimi iekšā,
Nelaimi ārā!
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

18827.

Cērt, cērt, tautieti,
Tērauda krustu
Caur durvi, caur slieksni,
Caur nevēlētāju!
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

4) Līava kāpj pār nama slieksni

18828.

Daudz vārdiņu es dzirdēju,
Augstu slieksni pārkāpdama;
Augsta rada es meitiņa,
Likos visu nedzirdot.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

18829.

Pastāsti, slieksnīt,
Ko brūtei redzēji?
Redzēju brūtei
Daudz vilnānīšu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

18830.

Velcies, pesele,
Par nama slieksni!
Augsts nama slieksnīts,
Īsas tavas kājiņas.
152 [Jērkulē (Krimuldas pag. Rg)].

18831.

Velcies, pesele,
Par nama slieksni,
Ja gribi pelnīt
Sieviņas vārdu!
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

18832.

Velcies, špedele,
Par nama slieksni,
Ja gribi tā nama
Saimniece būt!
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

1. Velcies, pempul,
Par slieksni iekšā,
Tāpat gribēsi
Saimniec' saucam!
40-1 (Lapmežciemā).

- 129 -

18833.

Velcies, sietava,
Par nama slieksni,
Šodien dzirdēsi
Gaspažas vārdu!
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1. Velies, svempiņa,
Pa istabiņu,
Dabūsi rītā
Gaspažas vārdu!
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5) Līgava apsildās namā pie ugunskura

18834.

Brālīts manu līgaviņu
Pārvezdams nosaldēja.
Vai rociņas tev nebija
Kumeliņu drīzināt?
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

18835.

Iepūt guni, kalponīte,
Segšu baltu vilnainīti;
Ja guntiņas nepūtīsi,
Ne pelēkas nedabūsi.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Pūt uguni, vīramāt,
Pelni baltu villainīt'!
Ja uguni nepūtīsi,
Ne pelēkas nedabūs'.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

18836.

Es' mam'eņu m'eiļi lyudžu:
Kurej syltu ustub'eņu!
Es' atv'ešu ļaudav'eņu,
Sudabr'eņā nūsolušu.
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

18837.

Anniņa māsiņa,
Pūt uguntiņu!
Gan Jānīts brālīts
Tev atlīdzinās.
10 [Dolē (Doles pag. Rg)].

18838.

Salst man kājas, salst man rokas,
Tās man sala greznumā:
Kājas sala kurpītēs,
Rokas zelta gredzenos.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

18839.

Sasalusi tautu meita,
Divi sagšas mugurā;
Kā bitīte nesasala,
Vējiņš loka ozoliņ'!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

18840.

Sasildies, tautu meita,
Dadžim kurtu uguntīn'!
Tu labāki nedzīgosi
Kā dadzīts sētmalī.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

18841.

Sildījām, remdējām
Bāleliņa līgaviņu,
Vedam līdzi kļavienā
Kļavu lapu palasīt.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

18842.

Tautu meita rokas pūta,
Pati cimdu adītāja;
Es nepūšu, man nesala,
Man adīja māmuliņa.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

18843.

Vedīsim vedekliņ'
Namiņā sildīties;
Vecais tēvs jau guni kūra,
Vedekliņas gaidīdams.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

6) Līgava iet istabā

a. Kāzinieku dziesmas

18844.

Apkārt gāju gaŗu galdu,
Rokā balta biķerīte:
Zelta zvaigznīt' i ielīda
Pa istabas duraviņ'.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

18845.

Atsēdies, jaunā mārša,
Vainadziņa cekulā,
Kam krēsliņa neatvedi,
No bāliņa atnākdama!
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

1. Atsēsties, jaunā mārša,
Ozoliņa bluķītī,
Kad krēsliņa nepašuvi,
Bāliņos dzīvodama!
136 [Zvārtavā (Zvārtavas pag. Vlk)].

- 130 -

18846.

Bēdziet, kaķi, aizkrāsnē,
Nu atveda saimenieci;
Gan bijāt laipojuši
Pa vijiņu vijiņām.
301 [Paskavā(?)].

18847.

Brālīšam sievu vedu,
Visi ciema suņi rēja;
Kad ievedu istabā,
Kaķes ņaud aizkrāsnī.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

18848.

Iegāja nepraša
Istabā,
Palika rušiņa
Nerušināta.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)], 302 [Rundālē (Rundāles pag. B)], 303 [Svitnē (Svitenes pag. B)].

18849.

Ej iekšā, jaunā mārša,
Apskaties visapkārt,
Kur liks gultu, kur ratiņu,
Kur pakārs šūpolīti.
46 [Carnikavā (Rg)].

1. Spēru kāju istabā,
Acis metu dibenā,
Kur likt krēslu, kur ratiņu,
Kur kārt bērnam šūpulīti.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

18850.

Ej, mārša, iekšā,
Met acis griestos,
Lai miegs nenāca,
Pakulas vērpjot!
226 [Kandavā (Tl)], 298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)], 299 [Mežotnē un Švitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)], 302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

1. Ej, mārša, iekšā,
Cel acis augšā,
Lai miegs nenāca,
Pakulas snājot!
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

2. Velcies, pezere,
Pa duru slieksni,
Met acis augšā
Lai miegs nenāk,
Lai miegs nenāk,
Pakulas snādam!
48 [Alojā un Lielsalacā (Alojas un Salacas pag. Vlm)].

18851.

Es pārvedu brāļam sievu
Kā lielaju lāču māti:
Istabā ieiedama,
Izgāž durvju stenderīti.
216 [Ventspilī].

1. Es pārvedu brālim sievu
Kā lielo lāča māti;
Tā izgāza nama duris
Ar visām stenderēm.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

2. Es paņēmu līgaviņu
Kā lielo lāču māti:
Ieiedama maltuvē,
Izlauzusi stenderīti.
451 [Usmas Vp].

3. Nu pārvedu brāļam sievu
Kā dižaju lāču māti:
Pieci vīri, seši zirgi
Nevar gūžu kustināt;
Pa vārtiem ievedot,
Izlauzuse vārtu stabu;
Pa durvīm ieiedama,
Izlauž durvju stenderīti;
Aiz galdiņa aiziedama,
Nolauž brāļa galda stūri.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

4. Nu pārvedu brālim sievu
Kā lielo lāču māti:
Ieiedama istabā,
Izspeŗ duru stenderīti;
Aiz galdiņa aizsēzdama,
Izgāž loga bēģelīti.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

18852.

Es pārvedu brāļam sievu
Kā uguņa dzirkstelīti:
No kumeļa nokāpjot,
Uguntiņis iemetās;
Līdz iegāja istabā,
Trīs svecītes iedegās.
190 [Kuldīā].

18853.

Istabiņa, goda sieva,
Gaida goda gaidīdama:
Gaid' māršiņas ievedot,
Māsaciņas izvedot.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Istabiņa, goda sieva,
Gaida godu atnākam:
Gaida māsas izdodam,
Tautas meitu ievedam.
216 [Ventspilī].

- 131 -

18854.

Jaunā mārša ieiedama
Griestus skaita istabā;
Skaitīs mana māmuliņa
Tavus soļus staigājot!
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Jaunā mārša ieiedama
Griestus skaita istabā;
Tā skaitīja dzīvodama
Visus soļus staigājot.
45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)].

18855.

Jaunā mārša ieiedama
Skaita griestus istabā;
Tā skaitīs dzīvodama
Manus baltus bāleliņus.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

1. Ej, māsiņa, tu iekšā,
Skaiti griestus istabā!
Tu skaitīsi dzīvodama
Savus baltus bāleliņus.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

18856.

Jaunā mārša ienākdama
Acis meta aizkrāsnē,
Vai te būs tāda guļa,
Kāda bija bāliņos.
3531 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Velies, rumba, istabā,
Met actiņas aizkrāsnī,
Vai būs tāda gulēšana
Kā pie savas māmaļiņas.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

18857.

Mana veca māmulīte,
Bēdz pie laika siliņāi!
Nu mēs tev atvedām
Tavu matu plēsājiņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

18858.

Maza maza tautu meita,
Istabā ienākdama;
Gan tā liela iepūtās,
Ar māmiņu rādamās.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

18859.

Muļķe muļķe tautu meita,
Kur tik muļķe gadījās:
Satiek manu māmuļīti,
Nemācēja godu dot.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

18860.

Pārveda Cīravas
Šķimeļa ķēvi,
Iespēra mūs' bērnus
Aizkrāsnēje.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

18861.

Rausies, soma, rausies, suma,
Mana brāļa klētīnā!
Vai gribēji ieiedama
Visus kaktus izložņāt?
1191 [Ēveles draudzē].

18862.

Šķiŗat ceļu, rūmējat,
Ezi veda istabā;
Neba ezi vienu veda,
Re kur citas eža mātes!
224 [Kabilē (Kld)].

18863.

Griežiet ceļu, rūmējiet,
Liepa nāca istabā;
Neba liepa viena nāca,
Visi zari līdzi nāca.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)], 274 [Zaļā muižā (Zaļenieku pag. Jg)].

1. Ej iekšā, mātes brāli,
Rūmē tautu istabiņu,
Rūmē tautu istabiņu,
Ieva nāca istabā;
Neba ieva viena nāca,
Ievai ziedi līdzi nāca.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

2. Griežat ceļu, rūmējat,
Niedri veda istabā;
Ne niedrīte vien ienāce,
Nāk niedrītes bāleniņi.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

18864.

Skaties cauri, jaunā mārša,
Caur uguna lukturīti,
Vai tās bija tās puķītes,
Ko puškoji preceniekus!
12 [Gaŗkalnē (Ropažu pag. Rg)].

18865.

Tā gaidīju vedekliņu,
Kā saulīti uzlecam;
Tā ienāca istabāi,
Kā pagale dzirkstīdama.
871 [Liepkalnes apk. (Liepkalnes pag. Md)].

- 132 -

18866.

Tautu meita uzauguse
Dūmaināi istabāi;
Nu mēs tevi vedīsim
Glāžutāi istabāi.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Tautu meita, prūšu cūka,
Pakrastēi uzauguse;
Nu mēs tevi vedīsim
Glāžotā istabā.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

18867.

Trīs kazas ielēca
Istabā:
Rude lēca pa priekšu,
Pelēķe pakaļ,
Visupēc ielēca
Strīpainīte.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

1. Trīs kazas ielēca
Tēvaiņa namā:
Divi rudi pelēkas,
Trešā strīpaina.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

18868.

Tumša tumša svece dega
Bāleliņa istabā:
Nu pārveda brālīšam
Bez sudraba līgaviņu.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

1. Tumši dega svecīte
Brālīša klētī:
Pārveda sieviņu
Bez sudrabiņa.
1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)].

18868¹.

Uš uš iekšē,
Rāmaja cūka!
Tā mūs' pabeņķus
Izrušināja.
224 [Kabilē (Kld)].

18869.

Velcies, rumba, istabā,
Sēdies galda galiņā!
Kur tā mūsu cūku meita?
Lai nosedza villainīti.
108 [Veismaņu pagastā (Vaives pag. C)].

18870.

Velies, rumba, istabā,
Sēdies galda galiņā,
Sen tu biji tīkojuse
Pēc tā mana bāleliņa!
14 [Inčukalnā (Inčukalna pag. Rg)].

18871.

Velies, rumba, istabā,
Velies brāļa aizdorē!
Vēl nebiji šoruden
Galda gala nopelnījse.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

1. Griezies, rumba, griezies, rumba,
Bāleniņa aizdurvē!
Tu nebiji šai vietā
Goda galda pelnījuse.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

18872.

Cakarment, tautu meita
Bij brieduse, bij auguse:
Stumšus stūma, velšus vēla,
Līdz iegrieza klētiņā.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

18873.

Cērt, bālī, bērza bluķi,
Vel savā paslieksnē,
Ka var tautu tauku piestu
Velšus velt istabā!
71 [Drustos (Drustu pag. C)].

b. Dziesmas no līgavas puses

18874.

Ai Laime Laime,
Še tava meita,
Cel augstu krēslu,
Liec vieglu mūžu!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

18875.

Apsēdos, nopūtos
Tautu galda galiņē:
Visa tautu liela saime
Uz manām rociņām.
222 [Garlenē (Vandzenes pag. Tl)].

18876.

Dedzin' skalus, dedzin' sveces,
Tumša tautu istabiņa;
Kad ieveda mūs' māsiņu,
Visi kakti atspīdēja.
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

- 133 -

18877.

Ieiet saule vizēdama
Zilajās mākoņās;
Ieiet māsa raudādama
Sīvajās tautiņās.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

18878.

Ielaid mani, sveša māte,
Tikai durvju kaktiņā!
Ja Dieviņš palīdzēs,
Būs man visa istabiņa.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

1. Es tev lūdzu, sveša māte,
Ielaid mani istabā,
Ielaid mani istabā
Pie tās durvju stenderītes!
Ja Dieviņš palīdzēs,
Būs man visa istabiņa.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

18879.

Ieved mani dieveŗos
Kā lielos ozolos,
Ne stulītes neredzēju
Caur dieveŗu cepurēm.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)], 224 [Kabilē (Kld)].

1. Ieved mani dieveŗos
Kā melnā eglienā,
Neredz saules, nedz debeša
Caur dieveŗu cepurēm.
Ai jaunaju dieverīti,
Pacel savu cepurīti,
Lai es varu raudzīties
Augšu saule ritināja.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

2. Es iegāju dieveŗos
Kā melnā eglienē:
Neredz sauli, ne mēnesi
Caur dieveŗu cepurēm.
353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3. Kādi vēji man' iepūta
Lielajosi dieveŗosi?
Aiz dieveŗu cepurēm
Neredz saules līgojot.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

4. Sīka maza ietecēju
Lielajos dieveŗos,
Ir saulītes neredzēju
Aiz dieveŗu cepurēm.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

18880.

Ej, māsiņ, tu pa piekšu,
Ej pa priekšu istabē,
Es tev iešu no pakaļas,
La sunišus atgaiņit,
La sunišus atgaiņit,
La durviņ's aiztaisit.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

18881.

Es meitiņa kā smildziņa,
Man rasiņas villainīte;
Dēlu māte brīnījāsa,
Kad iegāju istabā.
Nebrīnies, dēlu māte,
Vēl nāks mani bāleliņi,
Citam būs miglas svārki,
Citam rasas cepurīte.
1571 [Virgā (Virgas pag. Lp)].

18882.

Istabā ieiedama,
Izskaitīju tautas griestus,
Lai nevar sveši ļaudis
Nekā ļauna padarīt.
224 [Kabilē (Kld)].

18883.

Istabāi ieiedama,
Izskait' tautu priežu griestus;
Cik tautām(i) priežu griestu,
Tik māsai bāleliņu.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

1. Ieiedama istabā(i),
Izskaitīju tautu griestus;
Cik tautām(i) priežu griestu,
Tik man līdzi bāleliņu.
203 [Usmā (Usmas pag. Vp)].

2. Tautas griestus izskaitīju,
Istabā ieiedama;
Cik tautām priežu griesti,
Tik man īstu bāleliņ'.
210 [Popē (Popes pag. Vp)].

18884.

Kur palika dieverīts,
Kas noņēma villainīti?
Es tev došu cimdu pāri
Par villaines noņēmumu.
232 [Talsos (Tl)].

1. Vai mazais dieverītis,
Nosedz manu apsedziņu!
Es tev došu cimdu pāri
Par apsega nosegumu.
226 [Kandavā (Tl)].

- 134 -

18885.

Kur palika vīramāte,
Ka nenāk sagšu segt?
Lielas žurkas nokodušas,
Ievedušas āleņģī.
48 [Alojā un Lielsalacā (Alojas un Salacas pag. Vlm)].

18886.

Kur palika vīramāte,
Ka neredz staigājam,
Ka neredz staigājam,
Saņemam vedekliņu?
- Kad būs laba vedekliņa,
Tad meklēs vīramāti.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

18887.

Kur tā dižā dēlu māte,
Ka neredz staigājam?
Ne tā mani sēdināja,
Ne nosedza villainīti.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1. Kur tā dēla māmuliņa,
Ka neredz rotājam?
Ne pacēla smilgu krēslu,
Ne noņēma villainīti.
220 [Dursupē (Zentenes pag. Tl)].

18888.

Labi labi dēla māte,
Labi mani gaidījuse:
Balti galdu paklājuse,
Puškavuse istubīnu,
Puškavuse istubīnu
Ar Vāczemes magonām.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

18889.

Ļaužu mans tēvis bija,
Ļaužu mana māmuļiņ';
Vai es viena neļautiņu,
Man krēsliņa nepacēla?
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

18890.

Nāciet, ļaudis, skatāties,
Kur pārveda mūs' māsiņu.
Kur pārveda mūs' māsiņu,
Dāvaniņu dalītāju!
2791 [Jaunsvirlaukā (Jaunsvirlaukas pag. Jg)].

18891.

Nosa- skaņi- gavilēju,
Maliņā staigādama;
Nosa- gauži- raudājos,
Tautu durvis atvērdama.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

18892.

Ozolami bieza miza,
Lēni lapas darināja;
Lēni lēni man' māsiņa
Tautu duris virināja.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 190 [Kuldīā].

18893.

Protiet kaunu, sveši ļaudis,
Ceļatiesi kājiņās!
Nu ienāca mūs' māsiņa,
Kā ieviņa ziedēdama,
Kā ieviņa ziedēdama,
Kā lapiņa drebēdama.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

18894.

Protu, protu, redzu, redzu,
Nav dēlami māmuliņa:
Ne tā manim krēslu cēla,
Ne noņēma villainīti.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)], 219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)], 395 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Veŗu dores, speŗu kāju,
Metu aces dubenā, -
Kur tā liela dēlu māte,
Ka neredz staigājam?
Vai tam bija, vai nebija
Tam dēlam māmulīte?
Ne tā man krēslu cēla,
Ne nosedza villainīti.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

18895.

Šķiŗaties, kņidu kņadas,
Nu atveda mūs' māsiņu.
Mūs' māsiņa liela rada,
Žuburainu kroni nes.
40-1 (Lapmežciemā).

18896.

Šķiŗaties, lēpju lapas,
Lai iet zoses ezerā;
Šķiŗaties, sveši ļaudis,
Lai iet māsa istabā!
Ne māsiņa viena iet,
Iet māsiņas bāleliņi.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

- 135 -

18897.

Spēru kāju pa durvīm,
Metu acis dibinā,
Vai būs tāda istabiņa,
Kā atstāju bāliņos.
377 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

18898.

Spēru kāju, vēru durvis,
Skatījos dibinā,
Skatījos dibinā,
Kur būs kārti vainadziņu.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

18899.

Speŗu kāju, veŗu durvis,
Metu acis dubenā,
Metu acis dubenā,
Kur sēd dižā dēlu māte.
Sēd dangā dēlu māte
Kā greiznais ozoliņš.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

18900.

Teicās mani māmuliņa
Viendēļam iedevuse:
I saulītes neredzēju
Aiz dieveŗu cepurēm.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

18901.

Tīru mēzu tautas namu,
Tīru tautas istabiņu,
Lai māsiņa netrūkstās,
Caur' iedama istabā.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

18902.

četri kakti istabā,
četri Dieva eņģelīši;
Visi četri pacēlās,
Kad es gāju istabā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

18903.

četri kakti istabā,
četri svēti eņģelīši;
Šie astoņi gabaliņi,
Palīdziet dzīvojot!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

18904.

Vediet mani, kur vezdami,
Nevediet tai klētē:
Tai klētei skuju jumts,
Nobirst mana villainīte.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

18905.

Velku bērzu sētiņāi
Ar visiem zariņiem;
Eimu tautu istabāi
Ar visiem brālīšiem.
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)].

1. Cirtu priedi siliņā
Ar visiem zariņiem;
Gāju tautu istabā
Ar visiem bāliņiem.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

18906.

Velc, māsiņa, uz acīm
Sīku sprodžu villainīti:
Nekaunīgi sveši ļaudis,
Acīs līda raudzīties.
224 [Kabilē (Kld)].

18907.

Vis' istaba klusu stāv,
Vis' uz mani lūkojās.
Vai es tāda ienākusi
Visu ļaužu brīnumiem?
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

1. Brīnumiem es atnācu
Svešu ļaužu zemītē.
Nei tie ēda, nei tie dzēra,
Uz manim raudzījās.
113 [Alūksnē].

18908.

Vis' istaba stāvu stāv,
Vis' uz mani raudzījās;
Kad es būtu maizes klaips,
Būtu mani apēduši.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Netīšām es iegāju
Svešu ļaužu istabā.
Ne tie ēda, ne tie dzēra,
Uz manim raudzījās.
Kad es būtu balta maize,
Tie būt' mani apēduši.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

2. Puiši, mani ieraudzījši,
Ne actiņu nenomete;
Kad es būtu balta maize,
Būtu mani apēduši.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

3. Vai ērmamis es iegāju
Svešu laužu istubā?
Nei tie ēda, nei tie dzēra,
Mani vienu raudzījās.
Kad es būtu balta maize,
Sen būt' mani saēduši;
Kad es būtu alutīnis,
Sen būt' mani sadzēruši.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

- 136 -

c. Sveši vien svešumā, tautās

18909.

Izlocīju bērzu birzi,
Zaļ' ozola meklēdama;
Izstaigāju svešus ļaudis,
Bāleliņu neatradu.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

18910.

Melni melni tie mežiņi,
Kā nav melni, egles vien;
Sveši sveši tie ļautiņi,
Kā nav sveši, tautas vien!
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 121 [Gulbenē (Md)].

1. Tumši tumši tie mežiņi,
Tumši dienu, tumši nakti.
Kā tiem nebij tumšim būt,
Priedes vien, egles vien,
Priedes vien, egles vien,
Nav neviena ozoliņa,
Nav neviena ozoliņa
Robaiņām lapiņām.
Sveši sveši tie ļautiņi,
Nav neviena man' brālīša,
Nav neviena man' brālīša,
Kas ar mani parunāja,
Kas ar mani parunāja,
Kas dzeŗ zelta biķerīti.
142 [Aizterē (Aizteres pag. Lp)].

18911.

Oši vien, kļavi vien,
Kur tie āra ozoliņi?
Tautas vien, sveši ļaudis,
Kur tie mani bāleliņi?
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Bērzi vien bērzājā,
Nava zaļa ozoliņa;
Tautas vien tautiņās,
Nava īsta bāleliņa.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 299 [Mežotnē un Švitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)].

2. Pilni puri baltu bērzu,
Nav neviena ozoliņa;
Piln' istaba svešu ļaužu,
Nav neviena bāleliņa.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

18912.

Sveši ļaudis, sveša zeme,
Nedrīkst' laist valodiņas;
Pirmāk Dievu pieminēju,
Tad vēl laižu valodiņu.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

18913.

Sveši vien, sveši vien
Man svešāi zemītē;
Dodiet mani ēsti, dzerti,
Svešas zemes putniņam!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

18914.

Sveši vien, sveši vien
Svešajā zemītē;
Nav neviena, kas pasauca
Ar jauko valodiņu,
Ar jauko valodiņu,
Ar saldo biķerīti.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

18915.

Tumši tumši tie mežiņi,
Kur caunīte nakti guļ;
Sveši sveši tie ļautiņi,
Kur māmiņa man' aizdeva.
24 [Lēdurgas draudzē].

18916.

Viena pate auzu vārpa
Vidū lauka līgojās;
Viena pate mātes meita
Svešu laužu pulciņā.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

★

45036.

Aizdedzinu gaišu skalu,
Tumša tautu istabiņa;
Ienāk mana māmuliņa,
Paliek gaiša istabiņa.
286 [Nītaures Rg].

45037.

Ai Dieviņ Dieviņi,
Šī dārga vietiņa:
Kur kāju speŗu,
Tur zieda vajaga.
476 [Vecpiebalgas C].

45038.

Aiz ūzula plotu lopu
Naredz saules izlācūt;
Aiz tautīšu borgumeņa,
Naredz sovu bruoleliņu.
143 [Jāsmuižas D].

- 137 -

45039.

Ar desu aizsietas
Tautieša dures,
Suns desu pārkoda,
Atkrita dures.
94 [Dunikas Lp].

45040.

Atbraucja Juonīts,
Tusdams, rākdams;
Īvedja Moriņai
Drabiņu bucu.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

45041.

Atjāja Jēcīts,
Pūzdams, elsdams;
Nosvieda kakali
Kā bērza pagali.
599 [Kurzeme].

45042.

Atganēju reita gon's
Ar veitūla žagareņim;
Nadreikstēju reikstes lauzt,
Svešu laužu bierztiņā.
170 [Kapiņu D].

45043.

Atradu dumbēri
Pie nama durvju.
Ja sīva māmiņa,
Sviedīšu iekšā;
Ja sīvs tēviņš,
Sviedīšu virsū.
605 [Skolas].

45044.

Atsasēsti, man' muosiņa,
Kur es tevi pasādynuošu;
Ej tāva un muomuļaņis
Syltajāji ustobā.
170 [Kapiņu D].

45045.

Atveriet man vārtiņus,
I istabas duraviņas!
Ne es jūsu zemi ņēmu,
Māsiņai vietu raugu;
Māsiņai vietu raugu,
Lai neraud dzīvodama.
241 [Lubānas Md].

45046.

Aug purā pura bērzs,
Ne manā tīrumā;
Ved ellē niknu māršu,
Ne pie mana bālēlīna.
192 [Kosas C].

45047.

Bēdzit, bērnini, bēdzit, bērnini,
Ezi vad ustubā;
Cytam dūrs rūku kuoju,
Pabērnīšam suonkaulīti.
174 [Kārsavas Ldz].

45048.

Bēdziet, bērni, bēdziet, bērni,
Lāci ved istabā;
Tā nebija lāča māte,
Tā bij pate līgaviņa.
378 [Seces Jk].

45049.

Brāga muca, vaŗa strumpe,
Kam jūs tādu šurp vedat?
Brāga mucu cūkas dzēra -
Kur liksim vaŗa strumpi?
241 [Lubānas Md].

45050.

Celīs, uoru ūzuleņš,
Līpa leida ustobā;
Līpa leida ustobā
Ar vysim zareņim.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

45051.

Cjaļsimi Terēzi
Lelāji cīņā:
Iz lūga, iz lūga
Kai ruožu puki.
18 [Andrupenes Rz].

45052.

Cērt, māmīna, bērza malku,
Kurin' siltu istabīnu;
Tev pārveda jauņavīti
Sasalušus sudrabīnus.
94 [Dunikas Lp].

45053.

Cūka raka midzenīti,
Būs cūkai suvēniņi;
Māte veda vedekliņu,
Būs mātei viegla diena.
605 [Skolas].

45054.

čupa tup kamanās -
Kas to čupu kustināja!
Mans bāliņis kā kundziņis,
Tas to čupu kustināja.
Būt man bij'šas sprančadatas,
Es tai acis izčukstītu.
84 [Dikļu Vlm].

- 138 -

45055.

Dari durvis, dēlu māte,
Ielaid savu jauņavīt(i);
Ielaid savu jauņavīti,
Sev gultīnas taisītāju.
94 [Dunikas Lp].

45056.

Da šuo laika veira muotjai
Vaci kotly nadaleiti;
Še atvjadja pusineicu,
Vacūs kotlu daleituoji [daleituoju].
522 [Zvirgzdienes Ldz].

45057.

Dodat man brandavīnu,
Man pašai medutīns;
Dodat man naktes mājas,
Man pašam līgavīna.
282 [Nīcas Lp].

45058.

Dzīdi, gailīti, voi nadzīdi,
Nabyus dreiži gaismiņas;
Dzīd azara gaigaliņa,
Nuok gaismeņa zalguodama.
365 [Sakstagalas Rz].

45059.

Ej, Laimeņ, tu paprīšku,
Es nu tovas pakaleņas;
Es nu tovas pakaleņas,
Pa tovom pēdeņom.
414 [Stirnienes Rz].

45060.

čabēj' mani brūni svārki,
No kumeļa nolecot;
Dēla māte brīnījās:
Vai man tāda jauņuvīte?
Nebrīnies, dēla māte,
Vēl man treji pūriņā.
104 [Ēdoles Vp].

45061.

Ej, māsiņ, šķir, tautiņas,
Meklē savu bāleliņu;
Meklē savu bāleliņu
Ar visu līgaviņu.
93 [Dundagas Vp].

45062.

Ej, muosiņa, tautiņuos,
Sit pīsteņu padusē;
Pirmajā reitiņā
Palaviņas čukstynuoj(a).
168 [Kalupes D].

45063.

Ej pa priekšu, muižas meita,
Lai es varu lūkoties;
Ja tu plaši kājas liksi,
Tad būs' laba saimeniece.
319 [Plāteres Rg].

45064.

Ejat, bērni, veŗat vārtus,
Tēvam veda līgaviņu;
Tēvam veda līgaviņu,
Bērniem gaužas asariņas.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

45065.

Es gailīti guldināju
Savas gultas kājgalā:
Labāk mani gailīts cēla,
Nekā mana vīramāte;
Gailīts cēla dziedādams,
Vīramāte rādamās.
545 [Krustpils D apr.].

45066.

Es gan zinu, es gan zinu,
Kā saņemšu vedekliņu:
Darvas kanna rociņā,
Dinķenīca padusē;
Darvas kannu padzirdīšu,
Dinķenīcu pamielošu.
605 [Skolas].

45067.

Es gribēju beņķi lauzt,
Tik ar jodu nevarēju;
Kādu jodu to varēšu -
Mīļa Māra sanaglojse.
186 [Ķeipenes Rg].

45068.

Esi gudrs, tautu dēls,
Es tev gudru darbu došu:
Es tev došu smilgu arklu,
Sisentiņa kumeliņu.
476 [Vecpiebalgas C].

45069.

Es pārvedu brālīšami
No Torlavas līgaviņu;
Nezināja tēvs māmiņa,
Ne tie citi bāleliņi.
74 [Cīravas Azp].

- 139 -

45070.

Es pārvedu brāļam sievu
Kā lielo lāču māti;
Līdz ieved istabā,
Iespeŗ suni pagaldē.
605 [Skolas].

45071.

Es pārvedu dēliņam
Jauna piena līgaviņu;
Nu būs sviests, nu būs piens,
Nu būs laba dzīvošana.
443 [Turlavas Kld].

45072.

As pīsoku tjav, Līneit,
Kai īīt ustobā:
Izkar mjāli, ībuoz golvu,
Dūd ar golvu stenderī.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

45073.

Es redzēju šūtas kurpes
Tautu dēla klētiņā,
Par Laimiņas likumiņu
Tās kurpītes novalkāju.
560 [Rīga ].

45074.

Es tev saku, tautu dēls,
Bruģē savas nama durves;
Bruģē savas nama durves
Ar veciem daldeŗiem.
605 [Skolas].

45075.

Gon bej lela tautu meita,
Kaunīs moza tautu dāla;
Jis īguoja ustobā,
Ceļās krāslu sēdējus(e).
389 [Silajāņu Rz].

45076.

Gona vaira, tu muoseņ,
Par poļačku staiguojusja:
Brissi pūru rauduodama,
Rindaceņus spraudiedama.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

45077.

Gaŗām sētu, gaŗām sētu,
Ka tik mani neredzētu;
Ka tik mani neredzētu,
Ka vidū neievestu.
545 [Krustpils D apr.].

45078.

Gerām, gerām,
Žeperu mēle,
Aizbēga bāliņš
Pār Daugavu.
545 [Krustpils D apr.].

45079.

Geidi, geidi, buoleliņi,
Nu nuoks tova geidamuo,
Kai cīlava gludu golvu,
Kai īviņa zīdādama.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

45080.

Gūteņ, munu raibaleņ,
Nūdur munu veiramuot(i):
Nūdur munu veiramuot(i)
Pyrmajā vokorā!
326 [Preiļu D].

45081.

Gudra bite, gudra meita,
Abas vienu gudrumiņu:
Abas divas ielīgoja
Gatavā namiņā.
127 [Grostonas Md].

45082.

Iesaniru nirājos,
Iesalaižu Daugavā,
Ne brāļam sievas būs,
Ne mātei vedekliņas.
480 [Vējavas Md].

45083.

Īsavjāļa dodzu kryums
Pi Gruovera pogolmā;
Tys nabeja dodzu kryums,
Tei bej Vinceiša ļaudavaņa.
194 [Krāslavas D].

45084.

Izskaitiet, panāksnieki,
Vai jūs visi sanākuši.
Vēl dzirdēja klaigājam
Aiz bāliņa rudzu lauka.
23 [Ārlavas Tl].

45085.

Ja man būtu dadža cimdi,
Dotu roku tautiešam;
Būtu nātru vilnainīte,
Segtu dēla māmiņai.
198 [Krustpils D].

- 140 -

45086.

Jauna jauna istabiņa,
Vēl jaunāka vedekliņa;
Dui lēcieni, trīs lēcieni
Par to jaunu istabiņu.
605 [Skolas].

45087.

Jau māmiņa pavadāja
Treju tukšu kamaniņu;
Jau māmiņa sagaidēja
Treju plynu kamaniņu.
170 [Kapiņu D].

45088.

Jaunā mārša krēslu cēla,
Vecā sedza villainīti;
( Vecā sedza villainīti,)
Kukulīša gribēdama.
301 [Palsmaņa Vlk].

45089.

Kur, brālīti, tu derēji,
Kam vaicāji padomiņu?
Vai tēvam, vai mātei,
Vai īstai māsiņai?
589 [Kuldīgas apr.].

45090.

Ka man teira iudesneņa,
Koč rūceņas nūmozguot;
Ka maņ sova muomuleņa,
Svešumā parunuot.
326 [Preiļu D].

45091.

Kad tā mana bārda auga,
Tad aug mans padomiņš;
Kad to manu sievu veda,
Tad ved manu dzīvošanu.
476 [Vecpiebalgas C].

45092.

Kalniņiem, ielejām
Tautu meitu atvedām;
Dziedādami, dancodami,
Salīgām līgaviņu.
373 [Sarkaņu Md].

45093.

Kas kuram bāda beja,
Ka es kolpa ļaudaveņa;
Poša malna ko vabaļa,
Doncuotuoji kumeleņi.
466 [Vārkavas D].

45094.

Kas tī brauc? Zeme reib,
Atbrauc munu bruolu muosa.
Divi siermi kumeliņi,
Poša malna kai vabalite.
170 [Kapiņu D].

45095.

Kas tur brauc? Zeme rīb,
Atbrauc mana līgaviņa.
Pate daiļa kā puķīte,
Dancotājs kumeliņš.
571 [Talsi Tl apr.].

45096.

Kāp ārā, tu Lavīz(e),
No Fricīša kamanām!
Fricīša kumeliņš
Negrib melnu vizināt.
Tev, Lavīz(e), melni spaiņi
Melns krekliņš mugurā.
335 [Puzes Vp].

45097.

Klusi, sieva, ko tu zini?
Tu nezini, kas es esmu.
Es biju brūtes īstā māsa,
Es varēju lielīties:
Man trīs kārtas zelta jostu,
Pilni pirksti gredzentiņu.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

45098.

Ko bēdā, tu māsiņa,
Nu tev maizes nodevējs:
Sešas dienas nedēļā,
Seši maizes riecentiņi.
345 [Remtes Tk].

45099.

Kuo gaidet, sveši ļauds,
Kad kristiņa nametet?
Voi jyus, cyukas, atroduši
Myusu Dīva devumiņu?
358 [Rugāju Abr].

45100.

Kū, Justyņi, tu atnesi,
Ka aiz golda atsasādi?
Pi durovu steņdereiša
Sausa vāza pīslīn.
247 [Makašānu Rz].

- 141 -

45101.

Kū, muosen, tu sacēsi,
Ka īīsi ustobā?
Lai byus Jēzus gūdynuots!
Tei pyrmuo volūdeņa.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

45102.

Ko tā, velnu, pate dara,
Kad sētmalu nepuško?
Kur iedama, tecēdama,
Met ziediņu sētmalī.
358 [Rugāju Abr].

45103.

Ķer, dēls, ķereli,
Ķer labu raģeli!
Nu ķēra, nu lēca,
Nu stabulēja.
224 [Lielvārdes Rg].

45104.

Kristīts bija mans vārdiņš.
Nekristīta istabiņa.
Ej, eņgel, tu pa priekšu,
Kristī tautu istabiņu.
46 [Beļavas Md].

45105.

Kristī, Dievs tautu zemi,
Tautu zeme nekristīta;
Kristī manu augumiņu
Svētas Māras baznīcā.
241 [Lubānas Md].

45106.

Kungi brauc, zeme rīb,
Nederētu meitu ved;
Brāļa sētā akmens galdi,
Ūdens vārtus virināja.
545 [Krustpils D apr.].

45107.

Kur, Buorboļi, tova muotja,
Kas tev kāra šyupelīti?
Ni radz kakteņā sēžūt,
Ni pi golda daīmūt.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

45108.

Kur tovs tāvs, buorinīt,
Kur gūdiņa vedējiņš?
Ni redz golda galiņā,
Ni ceplīša dybynā.
365 [Sakstagalas Rz].

1. Kur, muoseņ, tovs tāvs,
Kas tev kuore šyupeleiti?
Ni radz golda galeņā,
Ni ustobas dybynā.
247 [Makašānu Rz].

45109.

Kur jaunais bāleliņš,
Noņem manu villainīti!
Tam es došu cimdu pāru
Par villaines noņemšanu.
605 [Skolas].

45110.

Kur tu biji, bāleliņ -
Raibi cimdi rociņā?
Es dabūju raibus cimdus,
Raibu cimdu adītāju.
198 [Krustpils D].

45111.

Kuriet guni namiņā,
Lai silst visa pasaulīte!
Atved mūsim jaunu māršu,
Ne tai svārku, ne kažoka.
238 [Līvu C].

45112.

Labāk būtu negājusi,
Labu ļaužu nevīlusi,
Zinājusi ļaunu dienu
Ar sevim līdz ejam.
241 [Lubānas Md].

45113.

Laima manu mūža krēslu
Ritināt ritināja;
Būšu galu noraudzīt,
Kur tie mani pašu liks.
605 [Skolas].

45114.

Laiska laiska tautu meita,
Ieceļama, izceļama;
Gaida brāļus ieceļam,
Tautu dēlus izceļam.
184 [Ķēču Rg].

45115.

Lem, Laimiņa, to dēliņu
Ar gudro padomiņu:
Kas dusmās netrakoja,
Nelocīja kumeliņu.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

- 142 -

45116.

Lepno brūti
Veda gar mūs' vārtiem,
Ne meta prievītes,
Ne cimda galu.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

45117.

Lēkule, lēkule
Mūs' māsiņa;
Te bija brāļos,
Ielēca tautās.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

45118.

Līdz šā laika mana slava
Guļ pūriņa dibenā,
Nu atvedu bāleliņam
Sieta mēli līgaviņu.
46 [Beļavas Md].

45119.

Maizes baļge prīcuojās:
Atvess jaunu meicītuoju;
Nazaprīcoj, maizes baļge,
Meicīs vacuo muomuliņa.
425 [Šķaunes (Landskoronas) Ldz].

45120.

Man buoliņš borgi saucja,
Atsasauču dzīduodama;
Gon tautiņas mīļi saucja,
Stuovu gauži rauduodama.
389 [Silajāņu Rz].

45121.

Mans brālītis nu pārveda
Zilu zeķu adītāju;
Nu ies tava silta maize
Gar sklandām kūpēdama.
605 [Skolas].

45122.

Man Laimiņa krēslu cēla
Uz trijām vietiņām;
Ceļ, māmiņa, vienu labu,
Liec man labi padzīvot.
241 [Lubānas Md].

45123.

Maza maza istabiņa,
Kā zvirbuļa perēklītis;
čaukstēj' mana zīda kleita,
Pa istabu staigājot.
378 [Seces Jk].

45124.

Māršu vedu pogolmā,
Luocs par ceļu puortecēja;
Dūd', Dīveņi', māršiņai
Ko luocīšam pakaļiņu.
605 [Skolas].

45125.

Malņa tyucteņa aizgula
Mun' muoseņis pogolmā:
Mešarnīku pušna maize,
Tei atguoja kiupēdama.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

45126.

Met, māsiņa, zelta krustu
Zem savāmi kājiņām;
Pilna ļaužu istabiņa,
Cits ir šāds, cits ir tāds.
46 [Beļavas Md].

45127.

Mēs brālīti audzējām
Kā sarkanu āboliņu;
Nu pārveda līgaviņu
Kā ērcešu žagariņu.
605 [Skolas].

45128.

Mēs savu brālīti
Gan sagaidījām;
Dievs zin tautu meita,
Kas tevi gaidīs.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

45129.

Man Laimiņa krēslu cēla,
Vizuļiemi kārstīdama;
Sēd', meitiņa, nebēdājies,
Sieva būsi, kad dzīvosi.
241 [Lubānas Md].

45130.

Miedziņš nāk, gulē(t) gribas,
Viņu nakti negulēju;
Viņu nakti pavadīju,
Ar tautieti runādama.
184 [Ķēču Rg].

1. Miedziņš nāca, miedziņš nāca,
Viņu nakti negulēju.
Man pagāja viņa nakts,
Ar tautieti runājot.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

- 143 -

45131.

Mīli [Mīļa] man tēvu [tēva]
māja,
Vēl mīļāki tautu dēli;
Es atstāju tēva māju,
Nogāj' tautu pagalmiņu.
246 [Madlienas (Lielais) Rg].

45132.

Mūs' brālīša līgaviņa
Ar pogāmi nopogāta,
Priekšā pogas, mugurā,
Kā čigāna kumeļami.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

45133.

Nāc laukāje, ķeŗu galva,
Gan mēs tevi ķemmēsimi;
Gan mēs tevi ķemmēsimi
Ar kadeģa ķemmītēm.
94 [Dunikas Lp].

45134.

Ne jau tukša mēs ievedam
Sav' māsiņu istabā:
Alus kanna rociņā,
Maizes kukuls padusē.
46 [Beļavas Md].

45135.

Na tai byusi tev, Aneite,
Kai pi sovas muomuliņas;
Byus' mīguļa, byus' snauduļa,
Byusi lela natikleite.
278 [Naujenes (Maļonovas) D].

45136.

Na tai byus tev, Aneit,
Kai pi sovas muomuleņas;
Sauļa lāks, bārni rāks,
Gūvu slauktu juozaceļ.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

45137.

Na tai byus tev, Muoreņ,
Kai pi sovys muomuleņis;
Izstīps tevi garumā,
Saveļs tevi rasnumā.
18 [Andrupenes Rz].

45138.

Na tai byus tev, Vereit,
Kai pi tāva, muomuliņas;
Vajdzēs veiru lutynuot,
I šyupuļi kustynuot.
503 [Višķu D].

1. Na tai byus tev, Zuzon,
Kai da šam laiciņam;
Vajdzēs veiru ļustynuot,
I šyupuli kustynuot.
357 [Rudzētu D].

45139.

Na tev to byus tauteņuos,
Ko pi sovas muomuliņas;
Vajdzēs kult, vajdzēs malt,
Vajdzēs pupas pīstā gryust,
Vajdzēs veiru guldinuot.
168 [Kalupes D].

45140.

Nāc, Laimiņa, ar manīm,
Kad es jāšu tautiņās;
Pacel krēslu, pasēdini,
Pašķir manas villainītes.
378 [Seces Jk].

45141.

Nebij stigu, nebij ežu
Manā tēva tīrumā;
Nu atveda tautu meitu,
Stigu, ežu dzinējiņu.
597 [Valmieras apr.].

45142.

Necel, Laime, to krēsliņu,
Kur sēdēju bāliņos!
Cel man jaunu rakstīdama,
Liec labā vietiņā.
241 [Lubānas Md].

45143.

Necel, Laime, tā krēsliņa,
Kur sēdēju bāliņos!
Pin man jaunu no mergām,
Cel man jaunā vietiņā.
46 [Beļavas Md].

45144.

Nesat mani, bāleliņi,
Bērza kārti istabā!
Tur pakāru zīda rotu,
Tur vizuļa vainadziņu.
605 [Skolas].

45145.

Nesēdi, māsiņa,
Svešu ļaužu pulkā!
Ej, raugi namā,
Ko māte dara.
605 [Skolas].

- 144 -

45146.

Nevedati, nevedati,
Mums tādas nevajaga:
Dumpinieces, rātinieces,
Vecu kreklu dalītājas.
94 [Dunikas Lp].

45147.

Nevijās vītoliņš,
Ja nav laba vijējiņ(a);
Nedzīvosi, bāleliņ,
Ja nav laba līgaviņ(a).
546 [Kuldīga Kld apr.].

45148.

Nu šīs dīnas, tu Broņeit,
Muorgas vuorda nadzierdēji;
Šudiņ muorga, reitu buoba,
Cytu god(u) muomuleņa.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

45149.

Nūst nūst, rutku bļūda,
Man ir sova pīna bļūda;
Nūst nūst, tāvs māmiņa,
Man ir sova ļaudaviņa.
576 [Varakļāni Rz apr.].

45150.

Nūzazvīdz, kumeliņ,
Ka palaižu uobūlā!
Ataškirit jyus, bērniņi,
Ka atvesšu jaunū muoti.
174 [Kārsavas Ldz].

45151.

Nūzazvīdze kumeliņš,
Ka palaižu uobūlā;
Atsaškir, muomuliņ,
Ka pejēmu ļaudaviņu.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

45152.

Nu, māsiņ, tev palikt
Nākamu(?) tautiņās;
Ne mūžam vairs netiksi
Augošā vietiņā.
46 [Beļavas Md].

45153.

Nu sēd jauna saiminiece
Istabiņas dibenā;
Istabiņas dibenā -
Atslēdziņu nēsātāja.
46 [Beļavas Md].

45154.

Nu sniga, nu sniga
Nu putiņava,
Nu mums pārveda
Ūdiņa briņģi,
Nestavas nosvieda
Uz akas malu.
39 [Bārtas Lp].

45155.

Priecājāsi riķu posma,
Pārved jaunu līgaviņu;
Nu būs maizi paēduši
Visi durvju stenderīši.
214 [Lažas Azp].

45156.

Pa Ventiņ man ved,
Ko es Vent ziednas?
Plokste lik cimd pār,
Laive var gradzantiņ,
Paše Vents videne
Nolūzaš adatiņ.
445 [Ugāles Vp].

45157.

Pabērni, pabērni,
Lasāt skaidas:
Pārveda pamāti
Nosalušu.
546 [Kuldīga Kld apr.].

45158.

Pabērņi, pabērņi,
Mūkat stūrī:
Nu nāca pamāte,
Šņākdama, krākdama
Kā vēja spārni.
546 [Kuldīga Kld apr.].

45159.

Paldies, mana, kas tu esi,
Es tev vārda nezināju;
Tas puisīts gan zināja,
Kas guntiņu kurināja.
358 [Rugāju Abr].

45160.

Parādiet, sveši ļaudis,
Kur likāt mūs' māsiņu?
Ja klētiņas dibenāji,
Tad būs māsa saimeniece.
Ja klētēji aizdurēji
Tad būs māsa kalponīte.
224 [Lielvārdes Rg].

- 145 -

45161.

Pārved brāļa līgaviņu
Kā rozīti ziedējošu;
Pie vārtiemi sagaidīju,
Savu dziesmu dziedādama.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

45162.

Paruodi, munu buoleņ,
Kū atvedi atjuodams!
Bāri zyrgi īlyukšūs,
Raiba kucja komonuos.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

45163.

Pasakloni, tu muoseņi,
Jaunajam i vacajam;
Vacīs tjav i Dīva lyugs,
Jaunīs tjav i atsaklaņa.
182 [Kaunatas Rz].

1. Pazaklonīs tu, muoseņ,
Jaunījam i vacijam;
Vacīs tev Dīva lyugs,
Jaunais tev atpakaļ.
174 [Kārsavas Ldz].

45164.

Pasaverit jyus, ļauteņi,
Kaida myusu vedekliņa!
Poša bolta, posorkona,
Dzaltonimi mateņim.
143 [Jāsmuižas D].

45165.

Pieci velni zem akmiņa
Tautu dēla pagalmā;
Mans bāliņa kumeliņš
Visus piecus saspārdīja.
235 [Litenes Md].

45166.

Pieliec krēslu pie ratiema,
Izcel savu jauņavīt(i);
Izcel savu jauņavīti,
Sev gultiņas taisītāj(u).
94 [Dunikas Lp].

45167.

Pīzalīču, pazavēru,
Voi ir jauna tautas meita.
Nava jauna, nava jauna,
Pīcas grumbas pīreitī.
174 [Kārsavas Ldz].

45168.

Projām iešu, nedzīvošu,
Netīk vairs še dzīvot:
Akmens zeme, zvirgzdu zeme,
Raudas nāca staigājot.
319 [Plāteres Rg].

45169.

Puti, puti, pelnu bedre,
Būs' tad laba saimeniece;
Ja tu labi neputēsi,
Nebūs' laba kalpa sieva.
605 [Skolas].

45170.

Puti, puti, pelnu čupa,
Nu pārveda saimenieci;
Ja tu labi neputēsi,
Nebūs laba saimeniece.
605 [Skolas].

45171.

Puti, puti, pelnu čupa,
Nu pārveda saimenieci;
Mans bāliņis nu pārveda
Zilu zeķu nesātāj(u).
Nu ies tava silta maize
Gar sklandām kūpēdam(a).
605 [Skolas].

45172.

Rej, sunīti, rej, sunīti,
Bruoliņš vedja līgaviņu;
Na jis vedja līgaviņu,
Šuos dzeivītes vojuotuoju.
389 [Silajāņu Rz].

45173.

Rozstumdēju svešus ļauds
Pa sūļeņu gaļeņim;
Atsasādu vydyn sūla
Vydyn sovu buoleleņu.
182 [Kaunatas Rz].

45174.

Sadar mīži ar apeinim
Lelyjā kubulā;
Sadarit jyus, tauteņis,
Ai munom muoseņom.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

45175.

Sadar mīži ar apeini
Vīnas bucas dybynā;
Myužam tautas nasadar
Ar muoseņu dzeivuojūt.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

- 146 -

45176.

Saka tautas precēdamas,
Nekā vien nevajag(a);
Kad noveda, tad nosedza
Pašu virsas villainīt(i).
373 [Sarkaņu Md].

45177.

Sasaprūt(i), napraškeņa,
Kuo vajag(a) lukturam!
Lukturs gaida boltu cimdu
Deviņom aizodom.
143 [Jāsmuižas D].

45178.

Sazaprūti, napraškeņ(a),
Kuo vajagi lukturam!
Lukturam jūstus vāg,
Deveņimi dzeiporimi.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

45179.

Sausa kryukle nūzīdēja
Mygluotajā reitiņā;
Gauži raud tī bērniņi,
Radz pamuoti atvadūt.
466 [Vārkavas D].

45180.

Suop gaļviņa, suop sirsniņa -
Kuo jei suop, kuo nasuop?
Voi paredz slyktu dīnu,
Voi nalobu dzeivuošan(u)?
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

45181.

Siekalu, māmiņa,
Tavs dēliņš:
Manas baltas villaines
Apsiekalāja.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

45182.

Siena vālas galiņā,
Vīramāte bēdājās:
Nebūs dubļu bridējiņas.
Es, māmiņ(a), dubļus briešu,
Brunčus augsti locīdama.
378 [Seces Jk].

45183.

Simtu reizi paldies saku
Savai dēla līgavai;
Paceļ krēslu, apsēdina,
Kā liepiņu izpuško.
605 [Skolas].

45184.

Sirmi zirgi vērzelēs,
Pirška sēd kamanās.
Gāziet spiras sētsvidā,
Vediet piršku istabā.
24 [Asares Il].

45185.

Seiku mozu tautas vedja,
Soka lelu izaudzēt;
Gon, muoseņa, tuo auguma,
Kur izaugi buoliņūs.
174 [Kārsavas Ldz].

45186.

Skatāties, bāleliņi,
Vai pūš grūši kumeliņš.
Ja pūš grūši kumeliņš,
Tad būs divas dvēselītes;
Ja būs divas dvēselītes,
Tad tas darbus nedarīs.
605 [Skolas].

45187.

Skatāt, vīri, skatāt, ļaudis,
Kā māršīni kājas iet:
Klišu klašu, limžu lamžu,
Kā tie vecie ritenīši.
94 [Dunikas Lp].

45188.

Verieties, vedējiņi,
Kā brūtīte kreklu vilka:
Ja plikumu redzējāt,
Tad būs laba dzīvošana.
48 [Bērzaunes Md].

45189.

Spēru kājas klabatā,
Mešu žalgas dibinā;
Tur ieraugu tautu dēlu,
Tautas dēla māmuliņ(u).
484 [Vestienas Md].

45190.

Spūža zvaigzneite izlēce
Muna bruoļa pogolmā;
Tei nabeja spūža zvaigzne,
Tei bej bruoļa ļaudaveņa.
559 [Rēzekne Rz apr.].

1. Spūdra saulīte uzlēca
Muna bruoļa pogolmā;
Tei nabeja spūdra saule,
Tei bej bruoļa leigaviņa.
89 [Dricēnu Rz].

- 147 -

45191.

Šitā diena pēdīgā,
Staigāt stalti Andriņam.
Pielūdz Dievu, pārmet krustu,
Nu ir podi vezumā.
246 [Madlienas (Lielais) Rg].

45192.

Sunīts rēja gaudodams,
Atved bargu samenīci,
Šķīstas putras devējiņu,
Liela koka sitējiņu.
377 [Sāvienas Md].

45193.

Suņi rej, vilki kauc,
Dižbajārs sētiņā.
Priecājties, suņi kaķi,
Nu pārveda saiminieci;
Nu pārveda saiminieci
Ar visām gotiņām.
93 [Dundagas Vp].

45194.

Šai muosai ponuoksnūs
Kungi vīn sabraukuši;
Byus redzēt vokorā,
Vai mess zaltu pogostā.
365 [Sakstagalas Rz].

45195.

Še, māršiņa, mans bāliņš,
Mana vāle velējot;
Netur' plika, netur' melna
Mana balta bāleliņa.
322 [Praulienas Md].

45196.

Še, māršiņ, vārpstīt' mana,
Še vālīte velējama;
Netur melna, netur plika
Mana balta bāleliņa.
358 [Rugāju Abr].

45197.

Škirīs, bērziņš, nu kuorkleņim,
Nu smolkimi skreipstuojim;
Atsaškir, tu māmeņ,
Kad atvesšu ļaudoveņ.
174 [Kārsavas Ldz].

45198.

Škiratiesi, ievu krūmi,
Cauri brauca kāzenieki;
Apzeltītu brūti veda
Sudraboti panāksnieki.
347 [Rendas Kld].

45199.

Škirīs, ruoža, nu mogūnom
Nu smolkom lapeņom!
Atsašker, tu muoseņa [muomeņa],
Nu sovom meitiņom.
174 [Kārsavas Ldz].

45200.

Šorīt mani bāleliņi
Kā vanagi lidināja;
Nu atnāca kūpēdami
Ar to ciema pelnu maisu.
46 [Beļavas Md].

45201.

Šyuņ, biteit, voska krāslu
Zam zaļuo ūzuleņa,
Lai naraužu, dzeivuodama
Pi boguota tāva dāla.
143 [Jāsmuižas D].

45202.

Taisiet manimi mīkstas cisas,
Klājiet baltus paladziņus,
Lai es varu šo naksniņu
Bez māmiņas pārgulēt.
241 [Lubānas Md].

45203.

Tumsiņā, vakarā
Es pārvedu līgaviņu,
Lai neredz tie ļautiņi,
Kas man labu nevēlēja.
605 [Skolas].

45204.

Tai tjav i, Tekleiti,
Nūsjādjāt:
Ni vjadja klētī,
Ni ustobā.
326 [Preiļu D].

45205.

Tautas savus vaŗa vārtus
Līdz pusei vien atvēra;
Veriet, tautas, līdz galam,
Manim Laime līdzi nāca;
Man Laimīte līdzi nāca
Apakš baltas villainītes.
378 [Seces Jk].

- 148 -

45206.

Tā, brālīt, mana sēta
Par Laimiņas lēmumiņu.
Tec, Laimīte, tu pa priekšu,
Es pa tavām pēdiņām.
378 [Seces Jk].

45207.

Tā sacīja sveši ļaud's:
Putna bērnu atvediet,
Raugāties, sveši ļaud's,
Kādi putni pakaļ nāk.
198 [Krustpils D].

45208.

Tā Zanīte priecājās:
Nu es būšu saiminiece!
Nedomā, tu Zanīt,
Ka tu būsi saiminiec(e);
Būs' kulīšu lāpītāj(a),
Darbinieku vadītāj(a).
119 [Gaujienas Vlk].

45209.

Te bija meita, ku(r) palikuse [palika],
Vai, sievīnas, redzējāt?
Kā irbīte ietecēja
Citu sievu pulcīnā.
355 [Rucavas Lp].

45210.

Te bij saule, te aizbrida
Aiz tumšiemi mākoņiem;
Te bij stalta mātes meita,
Te palika māmuliņa.
46 [Beļavas Md].

45211.

Tecit, bārni, verit vuort's,
Atvad jūs' muomuleņu.
Lai ir vuorti navārati,
Vad pamuoti, na māmeņu;
Vad pamuoti, na māmeņu,
Skuju reiksti rūciņā.
605 [Skolas].

45212.

Tik jau bija tev, māmiņa,
Vai tu dziedi, vai tu raudi.
Man pieder tavs dēliņš,
Tava dēla kumeliņš.
439 [Trikātas Vlk].

45213.

To es guoju tautiņuos,
Ka zynuoju, kai dzeivuot;
Kai tū tautu kumeliņu
Ar auzom izbaruot.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

45214.

Tumsa tumsa, kas par tumsu,
Es par tumsu nebēdāju;
Tumšajā naksniņā
Pārved' savu līgaviņu.
378 [Seces Jk].

45215.

Tumši tautu skali dega,
Tumša tautu istabiņa;
Kad es biju bāliņos,
Spožus skalus dedzināju.
241 [Lubānas Md].

45216.

Uguntiņa priecājās,
Jauna mārša atnākšot;
Jauna mārša ienākdama,
Muguriņu parādīja.
286 [Nītaures Rg].

45217.

Uz kam raudi, tautu meita?
Tavas pašas vaina bija!
Vui es tevim nesacīju,
Ka man bārgi bāleliņi?
599 [Kurzeme].

45218.

Voskoni muni motini,
Sorkons rūžu vaiņudziņš;
Pīdarēt pīdarē(ja)
Tautu golda galiņā.
35 [Baltinavas Abr].

45219.

Veca krāsns brālīšam,
Vecu veda līgaviņu;
Pārveduši atslejat
Vecās krāsns galiņā.
75 [Cirgaļu (Aumeisteru) Vlk].

45220.

Vjalc, vjalc, kumeleņ,
Seikakmeņi vazumā!
Klausi, klausi, ļaudaveņ,
Munys vacys muomuleņ(s).
170 [Kapiņu D].

45221.

Veŗat vārtus, ceļa stabus,
Laižat mani sētiņā!
Man pūriņis pakaļ nāca
Deviņiem brālīšiem.
282 [Nīcas Lp].

- 149 -

45222.

Vilkās slampa istabā,
Ne labdienas nesacīja;
Izgājuse atsasēdās,
Ne ar vienu nerunāja.
Izavilkās uz ceplīša,
Atsagulās raudādama.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

45223.

Viršlape, bērzlape
Mūs' māsiņa;
Te bij brāļos,
Ielēca tautās.
3 [Adulienas Md].

45224.

Vysa draudze klusu brauca,
Svuotiņš brauce grabādams.
Kai jam beja nagrabēt,
Ka jis tukšu bucu vede?
465 [Varakļānu Rz].

45225.

Vyss galdiņš namozguots,
Golda molas nūmozguotas;
Jyus atvedat man muosiņu,
Golda molu mozguotuoju.
29 [Aulejas (Grāveru) D].

45226.

Visi labi sveši ļaudis,
Kad māsiņa bāliņos;
Kad māsiņu dabūjuši,
Palīdz līdzi niecināt.
146 [Jaungulbenes Md].

45227.

Vysi ļauds prīcuojuos
Škierbu vedja ustobā.
Vīnam tyka, na visim,
Kuo jī vysi prīcuojuos?
143 [Jāsmuižas D].

45228.

Visu nakti gaiļi dzied,
Kājām laktu spārdīdami;
Man atveda māmuliņa
Piegulētu līgaviņu.
15 [Alūksnes Vlk].

45229.

Vīramāte bēdājās,
Mani mazu ieraugot:
Nebūs dubļu bridējiņa(s),
Ne maizītes devējiņa(s).
Nebēdājies, vīramāte,
Bridīš' dubļus smiedamās.
306 [Patkules Md].

45230.

Vīramāte bēdājās:
Nebūs darba darītāja.
Būšu darba darītāja,
Savas dzīves kopējiņ(a).
281 [Neretas Jk].

45231.

Znūti vīn, znūti vīn,
Kur tī muni svaiņi beja?
Nak jas beju pi māmeņis
Be muoseņu izaugus(e).
326 [Preiļu D].

45232.

Žēlo Dievs tev', māsiņa,
Es vairs tevi nežēlošu;
Man pašam tautu meita,
Ik dieniņas zēlojama.
183 [Kazdnagas Azp].

45233.

Tais', bruoleiti, augstu slīksni
Jaunajai ustubai,
Lai tū tautu vēdzelīti
Celtin cēle ustubā.
236 [Līvānu D].

45234.

Bitīt, tovu vīglumenu,
Tev naleika uobultiņš;
Man puorlyuza bārza laipa,
Puori ejūt tauteņuos.
113 [Gaigalavas (Bikovas) Rz].

1. Biteit, tovu vīglumiņu,
Tav naleika duobuliņi;
Man puorlyuza bārza laipa,
Par upīti puorejūt.
143 [Jāsmuižas D].

45235.

Drīzi drīzi, bāleliņ,
Met zobenu laipiņā!
Viegli viegli tec' māsiņ,
Nepārlauz zobentiņu!
Nebēdā, bāleliņ,
Dziedādama pārtecēšu.
198 [Krustpils D].

- 150 -

45236.

Dziļa upe, šaura laipa,
Pāri gāju raudādama.
Iekrīt mans vaiņadziņš,
Mūžam vairs neredzēt.
14 [Alsviķa Vlk].

45237.

Līgodama laipu metu
Novadnieku maliņā;
Līgodama pāri gāju,
Tautu dēlu lūkoties.
605 [Skolas].

45238.

Matu laipu par ustobu,
Voi laipeņa leiguojās;
Ka laipeņa leiguojās,
Tad Laimeņa leidza īt.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

1. Eju tautu ustobā,
Matu laipu ustobā;
Jo laipeņa leiguojās,
Tad Laimeņa ustobā;
Jo laipeņa naleiguoja,
Tad Laimeņa uorā (beja).
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

2. Tauteņuos nūīdama,
Mešu laipu par ustobu.
Ka laipeņa leiguosīs,
To Laimeņa leidza īs.
174 [Kārsavas Ldz].

45239.

Met, puisīti, dēļu laipu
Pār upītī ūdenī,
Lai meitiņai nesamirka
Trīs dāldeŗu tupelītes;
Trīs dāldeŗu tupelītes,
Rīgā pirkti zābaciņi.
24 [Asares Il].

45240.

Metu laipu pie laipiņas,
Laipu laipas galiņā,
Lai varētu izlaipot
No mazzalviešu pagastiņa.
259 [Mazzalves (Ērberģes) Jk].

45241.

Nelokies, lūku laipa,
Ne es viena pāri gāju;
Sveša māte pirmā gāja,
Rokā nesa vainadziņu.
3 [Adulienas Md].

45242.

Priekšā man tiltu taisa,
Aiz muguras noārdīja;
Labāk tēva dubļus bridu,
Ne tautieša tiltu gāju.
605 [Skolas].

45243.

Tauteņous, rogonuos
Kai laipuot īlaipuoju;
Lyku laipu pi laipeņas,
Navarēju izlaipuot.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

1. Es tautiņuos tai īguoju,
Kai pa laipas [laipu] īlaipuotu:
Liku laipu pi laipiņas,
Navar uorā izlaipuot.
605 [Skolas].

45244.

Tautiets man laipu meta,
Laipu laipas galiņā;
Tautiets man mīļu tur
Katrā vārda galiņā.
127 [Grostonas Md].

45245.

Tautiets veda mūs' māsiņu
Dubļainā sētiņā;
Tautiets lika laipu laipas,
Kur māsiņai pastaigāt.
263 [Mēmeles Jk].

45246.

Trīs māsiņas mēs bijām,
Trīs laipiņas salikām.
Videjai māsiņai
Tai laipiņa ielīkuse;
Tai laipiņa ielīkuse,
Grūts mūžiņš dzīvojot.
373 [Sarkaņu Md].

★

9. Pirmais azaids

a) Sēdina līgavu pie klāta galda

18917.

Krustu metu, Dievu lūdzu,
Tautu galdu piesēduse;
Krustīts manis augumiņis,
Nekrustīts tautu galds.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

- 151 -

18918.

Sēd', mūsu māršiņa,
Te tava vieta,
Tei sāle, tei maize,
Tei arējiņš.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

1. Sēd', sēd', māsiņa,
Te tava vietiņa,
Te tavs galdiņš,
Te maizes arājs.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)], 219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)], 395 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

18919.

Taisās tautu meita
Aiz galda sēdēt -
Taisies mūs' brāļa
Aizkrāsnē!
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

18920.

Cērt, cērt, bāliņu,
Zobenu krustem,
Cērt mūsu māršai
Sēdamu vietu!
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

1. Cērt, cērt, diever,
Zoben' krust'!
Tā mūsu bāliņ'
Sēdam' viet'.
213 [Zlēkās (Zlēku pag. Vp)].

18921.

No šā paša vakariņa
Sāksies jauna dzīvošan':
Jauna sēd saiminiece
Istabiņas dibinā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

18922.

Sēdi, sēdi, jaunā mārša,
Lielu snuķi uzmetusi!
Gan es rītu aplūkošu,
Kas tavā pūriņā.
361 [skat. 43. (Ikšķiles pag. Rg)].

1. No rītiņa redzēsim
Tautu meitas tikumiņu:
Vai šļūkusi' vai vērpusi,
Vai mērojsi tēva beņķi.
224 [Kabilē (Kld)].

2. Sēdi, sēdi, jaunā mārša,
Šņukuriņu uzmetusi!
Gan es rītu apraudzīšu,
Kas tavā pūriņā.
- Nebēdā, vīra māsa,
Ir manā pūriņā
Pāris zelta gabaliņu,
Trim šņorēm pātadziņa.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

3. Sēdi, sēdi, jaunā mārša,
Šņukuriņu uzmetuse!
Gan mēs rītu raudzīsim,
Kas tavāi pūriņā:
Tēva bikses, brāļa bikses,
Mātes veci lindraciņi.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

b) Līgava prasa pēc arāja

18923.

Jel actiņas parādiet
Šās maizītes arājam,
Vai bij šķilts, vai perēts,
Vai palicis vanskarē!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

18924.

Vedat mani vīru klāti,
Rādāt vīra krustdēliņu!
Es tam vīra krustdēlami
Doš' jostiņu, kukulīti.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

18925.

Cēla man rudzu maizi,
Cēla man kviešu maizi,
Es neēdu tās maizītes,
Kamēr veda arājiņu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

c) Līgavainis paslēpies; vakarainis vai vedējs iet viņu meklēt

18926.

Slēpies, brālīti,
Nu tevi meklē:
Trīs tautu kaikari
Meklētāji.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

18927.

Slēpies, brālīti,
Zierdziņu stallī,
Nu tevi meklē
Kaikaru draudze:
Sigāns pa priekši,
Sigāne pakaļ.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

- 152 -

d) Ieved līgavaini un nosēdina līgavai blakus

18928.

Gatavēža tautu meita,
Gaid' gatavu pienesot;
Nāk bāliņš arājiņš,
Nāk ar maizes kukulīti.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

18929.

Ne mūsu bāliņš
Tukšu roku nāca:
Ar alus kanniņu,
Ar maizes klaipiņu.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1. Vežu, vežu bāliņu,
Ne tukšu vežu:
Ar alus kannu,
Ar maizes klaipu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

18930.

Nu sāka ķikala(?)
Priecātiesi,
Redz manu bāliņu
Kā gaigaliņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

18931.

Sigāns vadāja
Mūs' bāleliņu,
Sigānu mātīte
Pakaļ tek.
Cērt, Dievis, met, Dievis,
Tērauda krustu
Par mūs' brālīša
Kājiņām!
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

18932.

Veŗu durvis, speŗu kāju,
Metu acis dibinā:
Tur sēdēja māsa mana,
Mana jauna līgaviņa.
347 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

18933.

Appuškoju tautu dēlu,
Pie māmiņas dzīvodama;
Kad aizgāju, tad piesēdu
Kā pie kupla ozoliņa.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

18934.

Augu, augu, netraucos,
Lai zaroja tautu dēls;
Kad aizgāju, piesēdos
Kā pie kupla ozoliņa.
224 [Kabilē (Kld)].

1. Ilgi stāvu bāliņos,
Lai zaļoja tautu dēls;
Kad aizgāju, tad piestāju
Kā pie kupla ozoliņa.
218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

c) Abiem pārsedz pāri sagšu

18935.

Vai vai māsiņa,
Tav īsa sagša,
Netiek mūs' brāļam
Par cepurīti.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

f) Līgavai ieliek klēpī mazu bērnu

18936.

Auklē, mārša,
Otra bērniņu,
Kamēr pašai
Dieviņš dod!
128 [Lugažos (Lugažu pag. Vlk)].

1. Auklē, māsīn,
Tu to bērnīnu,
Kamēr Dievs tev
Pašai dos.
To tu gribēji,
To tu dabūji:
Bērnīnus auklēt,
Putrīnu vārīt.
375 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

18937.

Mācies, Anniņa (=līgavas v.),
Bērniņu auklēt,
Šogad citam,
Citu gadu pašai!
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

18938.

Mācies, māršiņa,
Divi darbi darīt:
Bērniņu auklēt,
Putriņu vārīt.
270 [Ozolu muižā (Ozolnieku pag. Jg)], 279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

- 153 -

1. Mācies, māsiņa,
Trīs darbus daret:
Bērniņus auklet,
Putriņu vāret
Un pie vīriņa
Klāte guleti.
220 [Dursupē (Zentenes pag. Tl)].

18939.

Tautu meita lielījāsi,
Manu bērnu apģērbuse;
Cimdus, zeķes iedevuse,
Vēl vajaga apsējiņa.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

g) Ēd pirmo azaidu

18940.

Dodat ēst, dodat dzert
Svešas zemes putnīnam,
Lai nesaka, nomērdāta,
Tāļu ceļu staigājot.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

18941.

Dodiet ēst, dodiet dzert
Svešas zemes putniņam!
Tas atskrēja par jūriņu,
Par deviņi ezeriņi.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Dodiet manim ēsti, dzerti,
Svešas zemes putniņam!
Es atnācu par Daugavu
Ar dzeltānu kļavas lapu.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

2. Mielo, māte, to viesiņu,
Tas atnāca no tālienes:
Tas atnāca pār jūrām,
Pār dziļiem ūdeņiem.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

3. Sveši vien, sveši vien
Man svešāi zemītē;
Dodiet manim ēsti, dzerti,
Svešas zemes putniņam!
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

18942.

Dodat ēsti, dodat dzerti
Svešas zemes raudavai!
Tā jau badu nomirusi,
Tāļu ceļu staigājot.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

18943.

Ēd, ēd, Indriķi (=līgavaiņa v.),
Balo Margrietu (=līgavas v.),
Griez gaļu, griez maizi,
Dod kumpi rokā!
Viņa pate nedrīkstēja,
Še nav gājse druviņā.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

18944.

Ēst man bija to maizīti,
Ko neara bāleniņi;
Mīlēt man to tautieti,
Ko augdama neredzēju.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

18945.

Manis dēļ, dēla māte,
Neklāj galdu šovakar:
Mani mana māmulīte
Paēdušu pavadīja.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

18946.

Pirmo gadu, tu vedekla,
Neņem nazi rociņā,
Griez otrā gadiņā,
Tad tu pati nopelnīji!
313 [Ēķengrāvē (Viesītes pag. Jk)].

18947.

Protiet kaunu, sveši ļaudis,
Mūs' māsiņa neēdusi
Mūs' māsiņa neēdusi
Vakarēju ēdumiņu.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

18948.

Sēd' zemē, baudi maizi,
Lielu radu brāļu māsa;
Lai gan arī liela biji,
Neēduse nevarēji.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

18949.

Traucies, brālīti,
Maizīti griezt!
Kad maizīti nogriezīsi,
Tad tu viņu uzvaļāsi,
Tad tu viņu uzvaļāsi,
Visu mūžu dzīvojot.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

18950.

Traucies, brālīti,
Maizīti griezt!
Tā tav pieder,
Tā ir tava.
Traucies, māsiņa,
Gaļiņu likt!
Tā tav pieder,
Tā ir tava.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

- 154 -

18951.

Bij' ēdusi, bij' dzērusi
Sav' arāja istabā,
Būt' ļautiņi zinājuši,
Valodām nevarētu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Lai runāja, ja runāja,
Nu es vairs nebēdāju:
Nu paēdu launadziņu
Sav' arāja klētiņā.
303 [Svitnē (Svitenes pag. B)].

2. Nebēdā, tēvs māmiņa,
Man zināms arājiņš;
Jau es ēdu, jau es dzēru
Sav' arāja istabā.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

18952.

Bāliņš man ēsti deva
Pusrieceņa dieniņā;
Nāc, bāliņ(i), celšu klaipu,
Nu man savs arājiņš!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 190 [Kuldīā].

1. Bāliņš man maizes deva,
Ik reizītes piemezdams;
Nāc, bāliņ, nu es došu,
Nu man savs arājiņš!
1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)].

18953.

Bāliņš manim maizi liedza,
Mārša siltu istabiņu;
Nāc, bāliņi, celšu klaipu,
Nu man savs arājiņš;
Nāc, māršiņa, sildīties,
Nu man silta istabiņa!
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

★

45247.

Ai Dieviņi, ko darīšu,
Brālis maizi vai nedev'!
Nāc, brālīti, došu maizi,
Nu man maizes arājiņš.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

45248.

Ai tautīt, grīz maizeiti,
Man sirsneņa boulēt buoļ;
Grīztum poša, nadreikstēju,
Buorga tova māmuleņa.
170 [Kapiņu D].

45249.

Aizguoja saulīte
Aiz kalneņa,
Atsasād' maitiņa
Aiz galdeņa.
Gaida sova tatīša
Boslavējut.
605 [Skolas].

45250.

Aizguoja saulīte aiz mēneša,
Prosa nu mēneša spūdreibas;
Aizguoja muoseņa aiz goldeņa,
Prosa nu tāva un muotis baslaviņas.
314 [Pildas Ldz].

45251.

Aizjūdz manim, tautu dēls,
Astoņdanci kumeliņ(u);
Es apklāju tav' galdiņ(u)
Astoņnīšu paladziņ(u).
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

45252.

Brāļos gāju alu dzert,
Ne kažoka nenovilku.
Nāc, bāliņ, pie manim,
Svied biksītes aizceplē.
545 [Krustpils D apr.].

45253.

Dadz, Laimiņ, garu skolu,
Spraud ustobas vidiņā!
Ūtrajam, trešajam
Paša Laime iztaisīs.
194 [Krāslavas D].

45254.

Dodiet ēst, dodiet ēst,
Ēsti man gribējās;
Es nebiju pieradusi,
Šitik ilgi neēdusi.
82 [Demenes Il].

45255.

Kas no tevi, tautu dēls,
Ka nevari alu dzert?
Es būt' tevi nodzēruse,
Otru tavu bāleliņu.
5 [Aisteres (Lieķu-Aizteres) Lp].

- 155 -

45256.

Klājati galdiņu,
Liekati maizīti,
Lai mūsu māsiņa
Sērsti nāca.
548 [Liepāja Lp apr.].

45257.

Lūdzama māmiņa,
Vāķ' savus galdautus!
Nu klās taut' meita
Sav's zierga deķus.
200 [Kuldīgas Kld].

45258.

Nākat, ļaudis, istabā,
Baudāt manu barībīnu;
Tēvs pacēla liepu krēslu,
Māte galdu apklājuse.
605 [Skolas].

45259.

Ni man beja dzelža rūkas,
Ni yudiņa dreizumeņš.
Pazaverīs, tu Laimiņ,
Koč par lūgu ustobā,
Kai māmiņa gūdu cēļa
Pyrmajam bērniņam.
182 [Kaunatas Rz].

45260.

Ateji, munu tēteit,
Koč pi lūga pasaver,
Kai tovam bierneņam
Sveši ļaudis gūdu ceļ.
365 [Sakstagalas Rz].

45261.

Pasaveri, tu māmiņa,
Koč pa lūgu ustobā,
Kaidu gūdu tāvs man deve,
Kai ļauteņi gūdynuoja.
414 [Stirnienes Rz].

45262.

Ņem, māsiņ, platu jostu,
Sajoz savu vēderiņu!
Jau tā tautu auzu maize
Aiz deviņām atslēgām.
46 [Beļavas Md].

45263.

Nu gurst, nu gurst
Panāksniek meitas.
Kā nu negurs,
Ēst gribēdamas?
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

45264.

Paldies, paldievs,
Nu deva, nu deva!
Kad pašu būtu,
Raudāt raudātu.
46 [Beļavas Md].

45265.

Pyut, vējeņi, šyut, vējeņi,
Tjav galveņa nasuopēja.
Muna galveņa suopjā
Tautu golda galeņā.
314 [Pildas Ldz].

45266.

Rutka rutka, sūra rutka,
Uz tā rutka brandevien(u)!
Ja nedosi sūra rutka,
Vedīš' māsu atpakaļ.
604 [Dažādi iesūtītāji].

45267.

Soka ļaud's: auzu maize
Meiksta āst, vīgla malt,
Jau auziņa na maizīte,
Jau atraits na oruojs.
314 [Pildas Ldz].

45268.

Sedz, māmiņ, šūvokor
Bīzu golda goldautiņu,
Lai tak munas asariņas
Pa īlyuku galiņim.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

45269.

Sēd' aiz golada, gūda gaida [gaidu]
Nu svešuos muomuliņas,
Lobuok ilguok pasēdēšu,
Na kauneņu redzējus(e).
170 [Kapiņu D].

45270.

Sēd', māsīna, kur tev tika
Sava tēva istubā;
Kad noiesi tautīnās,
Sēd', kur tautas sēdināja.
39 [Bārtas Lp].

45271.

Sievasmāte ēdināj(a)
Man' ar jēlu zaķagaļ(u).
Lai Dievs dodi sievas mātei
Ka zaķīšam nolakstīt.
241 [Lubānas Md].

- 156 -

45272.

Sievasmāte kazu kava,
Šķiet man' badu nomiruš(u).
Nekauj lopa, nemaitā,
Vēl man maize azotē.
241 [Lubānas Md].

45273.

Vaibējuos cīma meitas:
Myusu rupi pluocinīši.
čorts lai ruovja tovas zornas,
Kai es ruovu dziernaviņas.
326 [Preiļu D].

45274.

Velcies, ruska, istabā,
Sēsties galda galiņā,
Vēl nebiji pellījusi [pelnījusi]
Mana brāļa galda gala.
391 [Sinoles Vlk].

★

10. Panāksnieki dzenas māsai pakaļ

a) Panāksnieki pošas ceļā. Dažādas dziesmas izjājot un ceļā

18954.

Aiz upītes balti bērzi
Sudrabiņa lapiņām;
Tur aizveda mūs' māsiņu
Sudrabiņa kalējam.
Sirmi zirgi, balti svārki,
Dižans pats vedējiņš.
960 [Oļos (Oļu pag. Md)].

18955.

Aunieties, bāleliņi,
Tēraudiņa zābakos:
Akmenaiņa tautu zeme,
Šķiļ uguni staigājot.
3031 [Tomē (Tomes pag. Rg)].

18956.

Iešu, iešu, kā neiešu
Māsiņai panāksnos;
Došu, došu, kā nedošu
Divus zelta gabaliņus.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

18957.

Iešu, iešu, kā neiešu
Māsiņai panāksnos;
Iešu zīdu vēcināt,
Sudrabiņu skandināt.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

1. Iešu, iešu, kā neiešu
Māsiņai panākšņos,
Zīda rotas vēcināt,
Tautu galdu dimdināt.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

18958.

Ieš' māsai panākstos
Ar vizuļu vainadziņu;
Nāks māsiņa citu gadu
Man ar visu arājiņu.
113 [Alūksnē].

18959.

Es to nieku nebēdāju,
Ka paliku pakaļā:
Zinu ceļu, māku braukt,
Turu labu kumeliņu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

18960.

Es viena māsiņi
Panākstus jāju;
Man jās māsiņa
Abi ar vīru.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

18961.

Jāj, brālīti, niedru tiltu,
Iemau(j) savu kumeliņu,
Lai tas tevi nenosvieda,
Niedoliņus kodīdams.
176 [Sakaslejā (Sakas pag. Azp)].

18962.

Jājat, mani bāleliņi,
Lai tā Dieva zeme rīb;
Aizjājuši, kliecat visi,
Lai trīc tautu istabiņa!
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

18963.

Krustim jāja kaŗavīri,
Krustim mani bāleliņi;
Krustim kāra linu dvieļus,
Krustim zīda nēzdaudziņus.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

18964.

Kuplis kuplis ozoliņš
Tautu dēla tīrumā;
Tur aizveda mūs' māsiņu
Pie ozola stādītāja.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

- 157 -

18965.

Lakstīgala trejvalode,
Nāc man līdzi tautiņās:
Tu drīkstēji, tu mācēji
Taut' istabu trīcināt.
190 [Kuldīā].

18966.

Lūgšus lūdzu, bāleliņi,
Sedlojati kumeliņus;
Jājat rikšus, pussklābiņus
Pa smilšainu atmatiņu,
Ja gribat vēl atrast
Sav' māsiņu vaiņagā.
Kad uzliks baltu mici,
Nepazīsit sav' māsiņu.
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

1. Rikšiem laidu kumeliņu
Par ābula atmatiņu,
Gribēdams sav' māsiņu
Vēl atrast vaiņagā.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

18967.

Neej, bāliņ,
Līdz krust' cirt',
Līdz krust' cirt',
Līdz plint' sprāg!
213 [Zlēkās (Zlēku pag. Vp)].

18967¹.

Nodzeries, bāleliņ,
Skaidravota ūdentiņu,
Lai nejuka valodiņa,
Ar tautām runājot.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

18968.

Pašam brūtes vedējam
Būs mugura oderēta:
Zīda pušķus vien atradu,
Kur māsiņa gāzusies.
121 [Gulbenē (Md)].

18969.

Steidzaties, bāleliņi,
Pēc māsiņas tautiņās!
Atrasiet māsiņai
Vecu tiesu nodarītu.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

18970.

Tautas māsiņ' i aizveda
Caurajās(i) kamanās.
Dzenaties, bāleliņi,
Būs ceļā izkritusi!
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

18971.

Teci, teci, kumeliņ,
Gar gaŗo sila malu,
Lai atrastu sav' māsiņu
Baltā zīžu vaiņagā.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

18972.

Visi mazi avotiņi
Vakarā miglu meta;
Visi mazi bāleliņi
Jāj māsai panākstos.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

18973.

Cielaviņa tiltu tek,
Tilta grodus skaitīdama;
Bāliņš jāja pēc māsiņas,
Asariņas slaucīdams.
225 [No Kaltenes līdz Kolkasragam gar jūrmalu (Tl, Vp)].

18974.

Ciemā gāja ciemaliņa,
Tur nogāja, tur palika.
Eita, brāļi, atnesiet
Ciemaliņas vainadziņu!
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

b) Tautās aizvestā māsa gaida atjājam bāleliņus

18975.

Aust', gaismiņa, lec, saulīte,
Lai nāk mani bāleliņi!
Tautas mani šo naksniņu
Kā putniņu vārdzināja.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)], 93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)], 1253 [Kroņa laicenē].

1. Ai Dieviņ, ai Dieviņ,
Dod jel drīzi gaisumiņu!
Man' tautiņas šo naksniņu
Kā putniņu vārdzināja.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

2. Zilinzaļa gaisma ausa,
Iesarkana saule lēca;
Šonakt mani sveši ļaudis
Kā putniņu vārdzināja.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

- 158 -

18976.

Gaismiņas vien gaidīju
Svešu ļaužu zemītē;
Kad gaismiņas sagaidīju,
Gaidu savu bāleliņu.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

18977.

Pa lodziņu pasavēru,
Kuŗa pušu saule lēca;
Kuŗa pušu saule lēca,
Tur nāk mani bāleliņ'.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

18978.

Pie lodziņa ķīkaliņa
Gaida sava bāleliņa.
Vai redzēji, ķīkaliņa,
Kuŗu ceļu pat' atnāci?
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

18979.

Tumsiņāi dienas gaidu,
Dienāi saules uzlecot;
Tautiņās(i) nogājusi,
Gaidu savu bāleliņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Tumsiņā gaismas gaidu,
Gaismā saules uzlēcam;
Tautiņās nogājuse,
Gaidu savu bāleliņu.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

c) No tālienes jau dzird un ierauga panāksniekus jājam

1) Dziesmas no līgavas puses

18980.

Aiz kalniņa tauŗi pūta,
Birzī zviedza kumeliņi.
Ai svešā māmuliņa,
Nu nāk mani bāleliņi.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

18981.

Dedziet, tautas, sveču guni,
Puškojiet istabiņu:
Tilti rīb, pieši skan,
Nu nāk mani bāleliņi.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

18982.

Dzirdu tauri taurējam,
Redzu laivu līgojam.
Ai svešā māmuliņa,
Nu nāk mani bāleliņi.
373 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

18983.

Ieveries, sveša māte,
Kur nāk mani bāleliņ'!
Skaldīs tavu pagalmiņu
Tēraudiņa pakaviem.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

18984.

Ej, tautieti, atver vārtus,
Nu jāj mani bāleliņi!
- Ej tu pate, es neiešu,
Lepni tavi bāleliņi,
Lepni tavi bāleliņi,
Ar zobenu vārtus vēra.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

18985.

Ekur nāk, še būs klāt
Mani balti bāleliņi;
Caur mežiem pieši spīd,
Meža virsū cepurītes.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

18986.

Nākat, ļaudis, lūkoties,
Kas tur spīd, kas tur viz,
Kas tur spīd, kas tur viz
Viņa gala tīrumā:
Tur spīdēja, tur vizēja
Man' bāliņu sudrabiņš.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

18987.

Nu jāj mani bāleliņi,
Triju kungu zeme rīb,
Klab tērauda pakaviņi,
Skan sudraba iemauktiņi.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

18988.

Rīb zemīte, šķind iemaukti,
Nu jāj mani bāleliņi;
Dreb tautietis kā lapiņa,
Man blakām stāvēdams.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

18989.

Zeme rīb, zeme rīb,
Kur jāj mani bāleniņi;
Ne lapiņa nedrebēja,
Kur jāj tautu nelietītis.
360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 159 -

18990.

Tā jāj mani bāleliņi,
Kā ar sniegu apsniguši,
Sirmi zirgi, melni svārki,
Melnas ūdru cepurītes.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

18991.

Taure skan, taure skan, -
Kas tie taures pūtējiņi?
Nāk tie taures pūtējiņi,
Nāk deviņi bāleliņi.
1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)].

18992.

Tautas dzied, tautas dzied,
Es staigāju raudādama;
Es izdzirdu raudādama,
Zviedz bāliņa kumeliņš.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

18993.

Tautas jāj, tilti rīb,
Nejāj mani bāleliņi;
Kad jās mani bāleliņi,
Skanēs skaņi zobeniņi.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Tilti rīb, tautas jāj,
Nejāj mani bāleliņi;
Kad jās mani bāleliņi,
Skanēs zaļi zobentiņi.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

2. Tilti rīb, tautas jāj,
Nejāj mani bāleliņi;
Kad jās mani bāleliņi,
Skanēs zelta iemauktiņi.
43 [Tīnūžos (Ikšķiles pag. Rg)].

18994.

Tei jājat, bāleliņ',
Tei kaŗat zobeniņ's,
Tei māsiņa raibes aude
Vītoliņa ēniņā.
213 [Zlēkās (Zlēku pag. Vp)].

18995.

Tec, tautieti, vārtu vērt,
Nu jāj mani bāleliņi,
Nu jāj mani bāleliņi,
Krustim jozti zobentiņi.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

18996.

Tilti rīb, pieši skan,
Nu jāj mani bāleliņi;
Tec, tautieti, vārtu vērt,
Sit cepuri padusē!
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 52 [Burtniekos (Burtnieku pag. Vlm)], 38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)], 85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

18997.

Tilti rīb, tilti rīb,
Nu jāj mani bāleliņi,
Nu jāj mani bāleliņi,
Kumeliņus saseglojši.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

18998.

Tiltiņš rībēja,
Podziņas skanēja,
Nu brauca brālītis
Māsiņas raudzīt.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

18999.

Treju kungu zeme rīb,
Kur jāj mani bāleliņi;
Droši vīri, kalti zirgi,
Skan tērauda zobeniņi.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 299 [Mežotnē un Švitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)].

1. Trīs kundziņu zeme rīb,
Kur jāj mani bāleliņi;
Trekni zirgi, lieli vīri,
Skaldīt skalda valodiņu.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

2) Kāzinieku dziesmas

19000.

Dzirdēju tautiņas,
Bet neredzēju:
Aiz kalna dudina
Kā pērkoniņš.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

19001.

Nu pūš, nu pūš
Ziemeļa vējiņš;
Nu brauc melnie
Ziemeļa ļaudis.
360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

19002.

Vakar šāvu vāverīti,
Šodien krita rībēdama;
Vakar vežu tautu meitu,
Šodien nāca bāleniņi.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

19003.

Viesi brauc, viesi brauc!
Ar ko viesus mielosim?
Aizkuŗam istabiņu,
Dūmiem viesus mielosam.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

- 160 -

d) Kāzinieki nocietinās un sagaida panāksniekus pie aizvērtiem vārtiem

19004.

Celies agri, brālīti,
Ķīlē vārtus,
Lai tautas nejāja
Bez dienas sētā!
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

e) Pēc dažiem strīdiem atveŗ vārtus un ielaiž panāksniekus sētā

19005.

Attaisāt man vārtiņus,
Ielaižat sētiņā!
Ne es jūsu zemīt' ņēmu,
Ja naksniņu pārgulēju.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

19006.

Atveriet man vārtiņus,
Neba jūsu zemes gribu:
Mēs māsiņas bāleliņi,
Māsas pūra vedējiņi.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

19007.

Darait durvis, veŗat vārtus,
Laižat mani sētīnā!
Man pašami vaŗa krūtis,
Kumeļami tēraudīna.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

19008.

Gaŗām gaŗām,
Miesnieka zeļļi!
Gaŗām aizveda
Ālavas govi.
293 [Gravendālē (Mežotnes pag. B)].

1. Cauŗ sētu, caur sētu,
Slakteŗa zeļļi!
Viņā sētā
Ālavas govs.
224 [Kabilē (Kld)].

19009.

Gaŗām gaŗām
Sakārņu tauta!
Gaŗām aizveda
Sakārņu kaudzi.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

19010.

Gaŗām suņi, gaŗām suņi,
Gaŗām kuce aiztecēja,
Gaŗām kuce aiztecēja
Ar visiem(i) kucēniem.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

19011.

Kādas muižas jūs meitiņas,
Kādas muižas meklējiet?
- Liepas muižas mēs meitiņas,
Ozol' muižas meklējam.
Ozol' muižas sulainīši,
Mums vārtiņus atdariet!
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

19012.

Neba lāgs atskrēja
Papriekšu pie vārtu:
Īlena deguns,
Skalgana mēle.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

19013.

Parādiet, sveši ļaud's,
Kāda jūsu grāmatiņa!
- Ar pirkstiem izrakstīta,
Ar zobiem izlasāma (=plācenis).
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

19014.

Parādiet, sveši ļaudis,
Kāda jūsu grāmatiņa!
Ja būs laba grāmatiņa,
Tad laidīšu sētiņā;
Ja būs slikta grāmatiņa,
Tad gaŗām jāvažo.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

19015.

Parādiet, sveši ļaudis,
Kāda jūsu grāmatiņa!
Tāda jūsu grāmatiņa:
Gaŗām ciemu jāreizo.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

19016.

Parādāt, sveši ļaudis,
Kāda jūsu grāmatiņa!
- Tāda mūsu grāmatiņa:
Šai sētā jāvažo.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

- 161 -

19017.

Tautu dēla zemi vārti
Deviņām atslēgām;
Ja Dieviņis palīdzēs,
Tāpat drīzi cauri iešu.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

19018.

Veŗat vārtus, vērējiņi,
Veŗat labi li galam,
Div' bāliņi blakām jāja,
Lai nelauž zobeniņu.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

1. Veriet vārtus līdz galam,
Celiet stabus platumā,
Blakus jāja tautas dēli,
Lai nelauza zobentiņu.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

19019.

Veŗaties, vaŗa vārti,
Līdz pašam galiņam:
Trīs atjāja mātes brāļi,
Krustām jozti zobentiņi.
1821 [Allažās (Raņķu pag. Kld)].

19020.

Veŗaties, vaŗa vārti,
Līdz pašam stuburam:
Mēs bijām tie bāliņi,
Kas māsiņu audzināja.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

f) Panāksnieki pagalmā

1) Panāksnieku dziesmas

19021.

Ar dunduri es aizjāju
Māsiņai panākstos;
Gribēj' tautas vārtus vērti,
Es par žogu sētiņā.
226 [Kandavā (Tl)], 246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

19022.

Ar dunduri [bitiņu] es atjāju
Māsiņai panākšos.
Kamēr citi zirgus sēja,
Es pa logu istabā,
Es pa logu istabāja,
Tautu galda galiņā;
Tautu galda galiņāja
Kā strazdišu vīterēju.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

19023.

Ar dusmām es atjāju
Māsiņai panākstos;
No dusmām nezināju,
Kur piesiet kumeliņu.
Sien' pie kupla ozoliņa,
Lai rīb zeme dancojot.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

19024.

Dienu alkšņi pumpuroja,
Nakti bērzi vizuļoja;
Dienu tautas māsu veda,
Nakti jāja bāleliņi.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

19025.

Dievs nedevi tādu klaju,
Kāda klaja tai sētāi:
Ne mietiņa neatradu,
Kur piesieti kumeliņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

19026.

Dodat auzas kumeļam
Par celīna tecēšanu,
Man pašam kviešu maizi
Par māsīnas auklēšanu.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

19027.

Dodiet mums, sveši ļaud's,
Ko bijāt solījuši:
Zirgiem auzu, puišiem meitu,
Sievām salda alutiņa.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

19028.

Dodiet rūmi, sveši ļaudis,
Neba man daudz vajaga:
Kumeļam staļļa kaktu,
Man pašam istabiņu.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

19029.

Ekur vīri, ekur zirgi,
Ekur kupli kažociņi;
Ekur jāja saulītē
Tās māsiņas bāleniņi!
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

19030.

Ekur stalti kaŗavīri
Mani balti bāleliņi:
Ar zobenu vārtus vēra,
Stāvu dīda kumeliņu.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)], 931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

- 162 -

1. Ak, tu tautu dūmaļiņa,
Tavu staltu bāleliņu:
Ar zobenu vārtus vēra,
Stāvu dīda kumeliņu.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

2. Ekur stalti kaŗavīri
Mani jauni bāleliņi:
Ar zobinu vārtus vēra,
Stāvu dīda kumeliņus.
Paši gāja koklēdami,
Kumeliņi dancodami.
Trim plaukstām dzīpru josta,
Trim asminim zobintiņš.
Līdz pusei vien pavilka
Tēraudiņa zobintiņu,
Jau sabēga sveši ļaudis
Kā zvirbuļi kaņupēs.
1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)].

3. Kaŗavīris kaŗavīris
Jaunajā bāliņā:
Ar zobinu vārtus vēre,
Stāvu dīda kumeliņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

19031.

As atnāču pēc māesiņas,
Mun māesiņa piederēja;
Duoediet ouzu kuimeļam,
Mun pošam olus dzart!
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

19032.

Es gan zinu, mans brālīti,
Kas uz tava kumeliņa:
Zīda puškis, zelta sedli,
Tie uz tava kumeliņa.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

19033.

Jāj pie durvju, bāleliņ,
Sien pie krampja kumeliņu,
Kam tu mani, maz' esot,
Aiz matiem plucināji!
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

19034.

Jājat, brāļi, apkārt bierzi,
Vidū vien nejājat:
Vidū stāv mūs' māsiņa,
Villainītes puškodama.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

19035.

Jāiet jāšus, bāleliņi,
Ko kājām(i) cierējiet?
Vai tautām(i) auzu trūka,
Vai zaļā āboliņa?
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

19036.

Jājiet jāšus, bāleliņi,
Ko kājām reizējat?
Vai naudiņas jums nebija
Nopirkt labu kumeliņu?
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

19037.

Kā gulbīši man bāliņi,
Kā gaigalas kumeliņi,
Tikko pāri nepārskrēja
Par tautieša istabiņu.
102 [Saikavā (Saikavas pag. Md)].

19038.

Kājām tautas, kājām tautas,
Zirgiem mani bāleliņi,
Zirgiem mani bāleliņi,
Taut' auziņu ēdējiem.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

19039.

Kāzenieki kāzenieki,
Jums navaida vecākā:
Man' bāliņi nosaluši
Jūsu sētas pagalmā.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

19040.

Labvakar, diža sēta!
Dosi māju, vai nedosi?
Vai būs mane mājas ņemt
Pa kumeļa kājiņām?
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

19041.

Labvakar, diža sēta!
Vai dosiet naktes māju,
Kumeļam staļļa stūri,
Man istabas dibeniņu?
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Labvakar, liela sēta!
Dosi mājas, vai nedosi,
Kumeļam nama kaktu,
Man istabas klajumiņu?
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

19042.

Lai būs alga, kam būs alga,
Alga brūtes vedējam:
Es atradu zelta pušķi,
Kur māsiņa gāzusies.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

- 163 -

1. Jaunajam vedējam
Tiks mugura oderēta:
Es atradu zelta puškus,
Kur māsiņa gāzusēs.
121 [Gulbenē (Md)], 1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

19043.

Līdz pusei vien pavilku
Tēraudiņa zobentiņu,
Tā sabira sveši ļaudis
Kā zvirbuļi kaņepēs.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)], 107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

19044.

Lūdzaties, sveši ļaud's,
Ja variet piesalūgt:
Man bij viens brāleliņš
Pērkonīša bargumiņu.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

19045.

Māsas dēļ, ne kalpones,
Trīskārt rāvu zobentiņu:
Divi reizes celiņā,
Trešu tautu pagalmā.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Māsas dēļ, ne bāraines,
Bāliņš raun zobeniņu:
Divi reizes celiņā,
Trešu ceļa galiņā.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

19046.

Maksājat, sveši ļaud's,
Manu dubļu bridumiņu,
Manu dubļu bridumiņu,
Kumeliņa dzinumiņu!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

19047.

Mūs' māsiņas panāksnieki
Kā mēreni muiženieki:
Citam bija vācu drēbes,
Citam vācu valodiņa;
Kam nebija vācu drēbes,
Tam bij vācu valodiņa.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

1. Pusvācieši man' brālīši,
Pusģeņģeŗu kumeliņi;
Kam nebija vācu svārki,
Tam bij vācu valodiņa.
206 [Kuldīgas apriņķī].

19048.

Nebīstesi, liel' ciem',
Ne mēs tev kaŗ' ves:
Vienē dēl's māmiņē,
Ne visam ciemiņam.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

19049.

Nieki, brāķi sveši ļaudis
Pret maniemi bāliņiem;
Edz kur zirgi, edz kur vīri,
Edz kur kupli kažociņi!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

19050.

Raugāties, sveši ļaudis,
Kāda pulka man atnāca:
Man naudiņu pakaļ dzina
Ar sudraba vāģīšiem.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

19051.

Še nāciet, bāleliņi,
Še māsiņu iedevēm;
Še ir viena kupla liepa,
Še kaŗam iemautiņus.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

19052.

Sniedziņš sniga, putināja,
Laukā manis kumeliņš;
Ņem, māsiņa, baltu sagšu,
Apsedz manu kumeliņu!
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

19053.

Sveši ļaudis, sveša zeme,
Kur bij man mājas mest?
Tur bij man mājas mest,
Zem kumeļa kājiņām.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)], 106 [Viesienā (Viesienas pag. Md)].

19054.

Tautu dēla pagalmā
Pieci velni zem akmiņa;
Man pērkoņa kumeliņi,
Visus piecus saspārdīja.
113 [Alūksnē].

19055.

Te nu bija, te nu bija
Visa gada taisījums!
Mani bēri kumeliņi
Drumpačās sabradāja.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

- 164 -

19056.

Vai te bija, vai nebija
Šī sētā zirgu vīra?
Kā atbraucis, tā palaidu
Vaļām savu kumeliņu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

19057.

Visi mani bāleliņi
Polaināmi cepurēm;
Sasagrieza pagalmā
Kā rozītes dārziņā.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

19058.

Caur ūdeni, caur uguni
Māsiņai pēdas dzinu;
Te sadzinu māsai pēdas,
Še es ņemšu naktsmājiņu.
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

19059.

Cauri mani tautas raida,
Cauri vārtus atvēruši.
Te pazinu māsas pēdas,
Te apgriezu kumeliņu;
Te māsiņa staigājuse,
Te ziediņus birdinājse.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

2) Kāzinieku dziesmas

19060.

Ak tu skuķi tautu meita,
Tavu daiļu bāleliņu!
Stundu šķindi zelta pieši,
No kumeļa nolecot.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

19061.

Brālīts brauca panāčos
Tīri koka ratiņiem:
Egļu rati, bērzu spieķi,
Kārklu rīkšu kuražiņa.
376 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

19062.

Div' irbītes ceļu tek
Nosukātu cekulīti;
Nava kauna brālītim
Nesukātu kumeliņu!
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

19063.

Ej, bāliņ, ej, bāliņ,
Tavu skaistu važošan':
Tu aizjūdzi raibu cūku
Rakstītās kamanās.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

19064.

Es izlēju sudrabiņu
Pie bāliņa namdurīm;
Atjāj pieci panāksnieki,
Noslīkst pieci kumeliņi.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

1. Es izlēju sudrabiņu
Pie bāliņa namdurīm;
Istabā ieejoti,
Noslīkst pieci panāksnieki.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

19065.

Es šķietu panākstus
Zirgiem jājot,
Atjāja vecām
Mīstīklām.
Sūta mani māmiņa
Auziņu dot;
Ko došu vecām
Mīstīklām?
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)], 246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

19066.

Es cerēju īsto brāli
Labu zirgu atjājam:
Īstais brālis atklopēja
Ar vecāme mīsteklēm.
353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

19067.

Kas tas tāds jājējiņš?
Lepni tek kumeliņš.
Saimenieka dēliņš bija,
Kalpa vīra kumeliņš.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

19068.

Kasaini kasaini
Panākstu zirgi;
Prasa mūsu māmiņai
Sijātus pelnus.
Braucat paši Limbažos
Pēc zēveliņa!
48 [Alojā un Lielsalacā (Alojas un Salacas pag. Vlm)].

19069.

Ķīlājiet, ķīlājiet
Svešus ļaudis, bāleliņi:
Tie šodien nobraukuši
Mūsu rudzu gabaliņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

- 165 -

19070.

Ko tie mūsu kaķi ņaud,
Pa pagalmu staigādami?
Še sanāca panāksnieki
Ar tiem kaula kažokiem.
121 [Gulbenē (Md)].

19071.

Ko tie tēva suņi rēja,
Rindiņā satupuši?
Ieraudzīja bajāram
Noskrendušu kumeliņu.
179 [Vecsieksātē (Sieksātes pag. Azp)].

19072.

Jānītim brālītim
Nodzīts kaulis kumelīš,
Nodzīts kaulis kumelīš,
Sastīpoti ritentiņi.
Ik pabrauc gabaliņu,
Ik stīpē ritentiņus.
226 [Kandavā (Tl)].

19073.

Nava laba brūtes rada,
Nava laba kumeliņa;
Tādi vien kumeliņi,
Kādas mūsu sprēslīciņas.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

19074.

Ne tie visi panākstnieki
Ar ratiem atbraukuši:
Brūtes bralis atklopēja
Ar vecām ecēšām.
240 [Bikstos (Bikstu pag. Tk)].

19075.

Ne tie visi panāksnieki
Ar zirgiem atbraukuši:
Cits ar cūku, cits ar kazu,
Cits ar sievas sprēslīciņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Ne tie visi panāksnieki
Ar zirgiem sabraukuši:
Cits ar kruķi, cits ar slotu,
Cits ar vecu sprēslenīcu;
Pats īstais bāleliņš
Ar vecām mīstīklām,
Ar vecām mīstīklām
Klabināt klabināja.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

2. Panāksnieki panāksnieki,
Kādi jūsu kumeliņi!
Cits ar āzi, cits ar kazu,
Cits ar tēva paiseklēm!
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

3. Veca bija tā meitiņa,
Veci jāja panākšņos,
Cits ar bīšķi, cits ar kruķi,
Cits vecām mīstīklām.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

19076.

Neba visi panākstnieki
Pa vārtiem sanākuši:
Pa ričiem salīduši
Kā sivēni burkānos.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

19077.

Pirmajam jājējam
Krijiem šūtis deguniņš;
Jau otram, jau trešam
No sveķiem tecināts.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

19078.

Sabrauca panākšņi
Kā lieli kungi,
Sagrieza cepures
Kā kuņas astes.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

19079.

Sajāja panāksni
Akliekm zirgiem,
Sakrita Jaudzumu (=māju v.)
Tupeņu bedrē.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

19080.

Sajāja panāksti
Ar stulbiem zirgiem,
Visus mūs' sētmaļus
Tie izdauzīja.
220 [Dursupē (Zentenes pag. Tl)].

19081.

Simtu cēla zīda krēslu,
Simtiem gaida panāksniekus;
Aili manu lielu kaunu,
Viens atjāja nozarītis.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

19082.

Visi kalti, visi kalti
Panāksnieku kumeliņi,
Cits vīzēm, pastalām,
Cits košām kurpītēm.
346 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 166 -

g) Panāksnieki istabā

1) Māņi, istabā ieejot

19083.

Istabā ieiedama,
Metu acis dibenā,
Vai nav kādi sveši ļaudis,
Kas man balsu nomaitā.
210 [Popē (Popes pag. Vp)].

19084.

Sveši ļaudis miežus sēja
Pa manām kājiņām;
Tik sējat, nesējat,
Man nenieka nekaitēja!
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

19085.

Caura tautu istabiņa
Līdz otrami dubenam;
Skaidra mana valodiņa
Līdz citami vakaram.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

2) Panāksnieki iet istabā, meklē un atrod māsu

19086.

Dedzin' skalu, dedzin' sveces,
Tumsa tautu ustabiņa;
Šķil, bāliņ, uguntiņu
Ar tērauda zobentiņu!
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

19087.

Ej pa priekšu, dižais brāli,
Rūmī tautu istubīnu,
Dzen tās tautu mellacītes
No galdīna aizkrāsnē!
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

19088.

Ej pa priekšu, mātes brāli,
Rūmē tautu istabiņu,
Kur sēdēs piecas māsas,
Kur deviņi bāleliņi.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

19089.

Ej pa priekšu, mātes brāli,
Rūmē tautu istabiņu:
Maza tautu istabiņa
Kā tā žurku lamatiņa.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

19090.

Es īguoju ustobā,
Izstumdēju svešus ļauds,
Izstumdēju svešus ļauds
Pa sūl'eņa gal'eņīm.
Es atrodu sav' muoseņu
Vydyn sūla sēdējūt.
4191 [Kalupes pag. D].

19091.

Es iegāju istabē
Pa māsiņas pēdiņām.
Mūs' māsiņa sēd pie galda,
Kā brūklīte nosarkuse;
Tāds puisītis blakām sēd,
Ko mūžē neredzēj'.
Deva viņai alus dzert
Rakstītā kanniņā;
Pajēm' viņa, nodzērās,
Kā lapiņa drebēdama.
Tīk tav, māsiņ,
Tā istabiņa?
Ja tav patika,
Man nepatika.
Nāc, māsa, ārā,
Kāp kumeļē,
Sedz savas villaines,
Ņem vaiņadziņu!
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

19092.

Ko, māsiņas, darīsim,
Jau tik agri sanākušas?
Nule vilka tautu dēlu
No drabiņu kubuliņa.
121 [Gulbenē (Md)].

19093.

Ko, māsiņas, darīsim
Mēs, tik laiku sanākušas?
Nūla pirti kurināja,
Nūla svaini sutināja.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

19094.

Labrītiņ, Dievs palīdz!
Vai būs silta istabiņa?
Ja būs silta istabiņa,
Būs man jauka valodiņa.
230 [Zentenē (Zentenes pag. Tl)].

- 167 -

19095.

Labrītiņu, Dievs palīdz!
Svešu ļaužu istabā.
Kur likāt man' māsiņu,
Ko vakar atvedāt?
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

19096.

Labrītiņ, zagļu sēta,
Kur likāt mūs' māsiņu?
Vai druvā stādījāt,
Jeb klētī aizslēdzāt?
Ja druvā stādījāt,
Gaidīsim pārejam;
Ja klētī aizslēdzāt,
Parādāt vainadziņu!
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

19097.

Labvakar, jūs tautiņas,
Kur likāt mūs' māsiņu?
Vai klētēje aizslēdzāt?
Vai druvāje stādījāt?
Ja klētēje aizslēdzāt,
Dodat klētes atslēdziņu;
Ja druvāje stādījāt,
Parādāt druvas ceļu!
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

19098.

Meklējiet, meklējiet,
Man pazuda, man pazuda,
Man pazuda jaunā māsa
Tautu dēla klētiņāi.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

19099.

Nebiju lustīga,
Nu kļuvu lustīga,
Nu savu māsiņu
Rokā dabūju.
151 [Lieljumpravā (Jumpravas pag. Rg)].

19100.

Pazinu, pazinu
Māsiņas pēdas,
Kur bija lēkuse
No kumeliņa,
Pa laipu tecējse
Tautieša klētī.
210 [Popē (Popes pag. Vp)].

19101.

Šķil, brālīti, uguntiņu
No tērauda zobentiņa:
Tumsā(i) sēd mūs' māsiņa
Svešu ļaužu istabā(i).
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Mūs, māsiņa tumsā sēd
Svešu ļaužu pulciņā;
Sit, bāliņi, uguntiņu
Ar tērauda zobentiņu!
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

19102.

Šķiŗaties, zosu draudze,
Laidiet gulbi ezerā;
Šķiŗaties, sveši ļaudis,
Laidiet brāļus istabā!
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

19103.

Šovakar man pieder
Visa tautu istabiņa;
Jau rītā saulītē
Māsiņai atvēlēšu.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)], 141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

19104.

Sveši ļaudis man' māsiņu
Aizkrāsnē iebāzuši;
Nāc, māsiņa, sēd' pie galda,
Kur sēd tavi bāleliņi!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Es atradu sav' māsiņu
Svešu ļaužu azkrāsnē;
Nāc, māsiņa, līdz ar mani,
Sēsties galda galiņā!
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

19105.

Tautas mani, aizvedušas,
Kaktiņā ielikušas;
Ja Dieviņš palīdzēs,
Būs man visa istabiņa.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

19106.

Eita, mani bāleliņi,
Līdz pašam dibinam:
Laba bija man dzīvīte,
Labs bij mans arājiņš.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

19107.

Es atnesu tev, māsiņ,
No māmiņas labus rītus;
Ka zinātu tu, māsiņ,
Kā māiniņa gauži raud!
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

- 168 -

19108.

Iztecēja dzeguzīte
No egliena kūkodama;
Iztecēja mūs' māsiņa
No tautām raudādama.
224 [Kabilē (Kld)].

19109.

Kas, bērziņ, tev apsedza
Zaļu lapu villainīti?
Kas, māsiņ, tev' aizveda
Tālējās tautiņās?
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

19110.

Kas, bērziņ(i), tev pakāra
Zaļa vaŗa pakariņu?
Kas, māsiņ(a), tev' iedeva
Ar varīti tautiņās?
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)], 30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)],
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)], 344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 373 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

19111.

Kas, bērziņ(i), tev pakāra
Zaļa vaŗa pakariņu?
Kas, māsiņ(a), tev' aizveda
Tautu galda galiņā?
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)], 3161 [Līkuma Danenfeltes pag. (Sēļpils pag. Jk)], 322 [Saukā (Saukas pag. Jk)], 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

19112.

Kas, bērziņi, tev' dēstīja
Apakš kuplas paeglītes?
Kas, māsiņ, tav' aizvede
Tautu galda galiņā?
330 [Kaldabruņās (Rubenes pag. Il)].

19113.

Kas ieveda [ievede] tev', māsiņ,
Tai kaktā, līkumā?
Sirmi zirgi tev' ieveda [ievede],
Lieku ļaužu valodiņ'.
133 [Palsmanē (Palsmaņa pag. Vlk)].

19114.

Kas, māsiņ, tev' attrieca
Tautas galda galiņā?
Vai vējiņš tev' atpūta,
Vai ūdens atlīgoja?
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

19115.

Labvakar, man' māsiņa!
Ko sēdēji raudādama?
Vai tautiņas tevi rāja
Par kumeļa jājumiņu?
Ja tautiņas tevi rāja,
Mēs rāsim tautu dēlu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

19116.

Labvakar, man' māsiņ!
Mīl tev tautu istabiņa?
Ja nemīl, nāc ārā,
Sēd' manās kamanās!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

19117.

Manis dēļ, bāleliņi,
Ceļāi dusmu neturēji:
Kā es gājis, tā dzīvāšu
Pie tā ķītra tēva dēla.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

19118.

Manas gaudas asariņas
Uz vecaja bāleliņa:
Tas tautāmi ieteicējs,
Tas vietiņas raudzītājs.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

19119.

Ne, māsiņa, raud' uz mani,
Ne uz mani zēlojies:
Es jau liedzu, tu jau gāji,
Tev jau tika prātiņam.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

19120.

Ne, māsiņa, raud' uz mani,
Ne uz mani žēlojies:
Kam prasīji padomiņa,
Kad tautām roku devi?
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)], 30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

1. Pāriet zosis klaigādamas
No dūņota ezeriņa;
Pāriet māsa raudādama
No sīvām tautiņām.
Raudi, raudi, tu māsiņa,
Nu man tevis žēl nevaid:
Kam vaicāji padomiņa
Tautām savu roku dot?
179 [Vecsieksātē (Sieksātes pag. Azp)].

2. Raud māsiņa visu ceļu,
Raud, bāliņa daiedama;
Kam tu tad neraudāji,
Kad tautām roku devi?
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3. Trīcēt trīc vainadziņš,
Ar bāliņu runājot.
Kam prasīju padomiņa,
Tautiņās aizejot?
Vai prasīju māmiņai,
Vai vecākam bāliņam?
226 [Kandavā (Tl)].

- 169 -

19121.

Ne, māsiņ, raud' uz mani,
Ne uz mani žēlojies:
Pate gāji tautiņās,
Labus ļaudis dēvēdama.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ne uz viena neraudāju,
Kā uz sava droša prāta;
Pati gāju, nedodama,
Labu ļaužu domādama.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

19122.

Preti kalnu upe tek,
Ievas ziedus braucīdama;
Pret brāļiem(i) māsa gāja,
Asariņas slaucīdama.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1. Iet laiviņa pret laiviņu,
Burzgaliņas mētādama;
Iet māsiņa pret māsiņu,
Asariņas slaucīdama.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

2. Irbe tek caur silīnu,
Viršu ziedus braucīdama;
Māsīn' tek pakaļ brāļa,
Asarīnas slaucīdama;
Vasku kurpes rokā nesa,
Padusē vainadzīnu.
119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)].

3. Irbe tek caur siliņu,
Cekuliņu grozīdama;
Māsa gāja caur tautām,
Asariņas slaucīdama.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

4. Caur siliņu upe tek,
Viršu ziedus braucīdama;
Caur brāļiemi māsiņ' gāja,
Asariņas slaucīdama.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

19123.

Smilgām govju neredzēju,
Vecainēi ganīdama;
Asarāmi nepazinu
Savu baltu bāleliņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

19124.

Vidū jūras pie akmeņa
Griežas putu gabaliņš;
Vidū tautu pie bāliņa
Stāv māsiņa raudādama.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)], 298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)], 3022 [Vecsaulē (Vecsaules pag. B)].

1. Ošu vidū, kļavu vidū
Līgo āra ozoliņš;
Tautu vidū, brāļu vidū
Sēd māsiņa raudādama.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

3) Dziesmas no kāzinieku puses

19125.

Dūmaļas dūmaļas
Tie sveši ļaudis:
Aiz galda raidāmi,
Aizkrāsnē līda.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

19126.

Ielēca sirmais,
Ielēca daglais;
Vispēc ielēca
Strīpainais.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Skic skic, āži,
Istabā,
Pa priekšu zilais,
Pēc pelēkais,
No visu pakaļas
Rūsainais.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

19127.

Es jūs lūdzu, vedējiņi,
Nosprādzējat zobentiņus!
Panāksnieki baidījās,
Kad zobeni piesprādzēti;
Kad zobeni piesprādzēti,
Nedrīkstēja apsēsties.
(=Vedēji:) Ko dosit, panāksnieki,
Kad zobenus noliksim?
(=Panāksnieki:) Brūtgānam sav'
māsiņu,
Vedējiem daudz naudiņas.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

19128.

Kā nācāt, bāleliņi?
Ko māsai iedevāt?
Viena pate raiba govs,
To māsiņa pat' atvede.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 170 -

19129.

Kas tie tādi panāksnieki?
Spaļi vien, spaļi vien!
Kad izlaida vējiņāi,
Kā spalīši izputēja.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

19130.

Kas tie tādi panākstnieki?
čuras vien, čuras vien!
Vai jūs, čuras, redzējāt
Mūs' brālīša vedējiņus?
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

19131.

Kas vells bija to redzējis,
Piecus brāļus panākstos?
Viens bāliņš, div' bāliņi,
Ekur skaisti piedienēja!
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

19132.

Kur liksim neliksim
Šos mazos panāksniekus?
Pirtī pirtī vedīsim
Par lodziņa aizbāžņiem.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

19133.

Kur liksim neliksim
Tik pasaul panāksnieku?
Liksim pašus cūkkūtī,
Zirgus cūku aplokā.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

19134.

Kur liksam neliksam
Viena druska panāksnieku?
Sametam aizkrāsnē,
Lai skrubina circenīši.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

19135.

Kuŗi velni to redzēja,
Piecas bābas panāksnos?
Divi sievas, trešā meita,
Tā panāksnu vecā tiesa.
18 (Kliģenē).

19136.

Kuŗi velni to redzējši,
Tik maz meitu panāksnos?
Piecas meitas, sešas meitas,
Ekur luste dancojot.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

19137.

Liec, bāliņ, simtu krēslu,
Māršai simt' bāleliņu;
Lai tie diži, lai tie mazi,
Visi grib sēdināti.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

19138.

Grietīn' liela lielījās
Simtiem dzīt panāksniekus;
Nu atnāca, nu redzēju,
Nav skaišam desmitīn'.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

19139.

Nākat, tautas, istabā,
Baudait manu barībiņu!
Tēvs pacēlis liepu krēslus,
Māte galdu apklājuse.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

19140.

Ne tie visi, ne tie visi
Tās māsiņas bāleliņi:
Visi veci brūtgāniņi
Žēlabām sanākuši.
121 [Gulbenē (Md)].

19141.

Nela lietu atvedām,
Nela lieta pakaļ nāk:
Zirnājiņus atvedām,
Pupājiņi pakaļ nāk.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1. Ne mēs lietas atvedēm,
Ne mums lietas pakaļ nāce:
Pupu kūli atvedēm,
Zirņu pākstes pakaļ nāce.
330 [Kaldabruņās (Rubenes pag. Il)].

19142.

Nel' tie visi lūgti viesi
Tautu meitas panākšņos:
Citam kūja noklaudzēja,
Sētmalā nosviežot.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

19143.

Paskatos grāmatā,
Vai ir visi panāksnieki:
Bija suskas, bija peskas,
Samaraga vien nebij.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

- 171 -

19144.

Še tādu nebija,
Kādas nu sanāca:
Strīpainas, rūtainas,
Lielām ausīm.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

19145.

Sievas gāja panākstos,
Kāda velna meitas gāja?
Meitas gāja panākstos,
Kāzu puišu gribēdamas.
226 [Kandavā (Tl)].

19146.

Znoti vien, znoti vien,
Kur tie mani ķelavaiņi?
Vai tā mana līgaviņa
Bez māsiņas uzauguse?
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)], 28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 35 [Rembatē (Rembates pag. Rg)], 226 [Kandavā (Tl)].

19147.

Tad tik pazinu
Dižo vedēju,
Kad iedzina panāksniekus,
Durvīs krustu ieskaldīja.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

19148.

Tautu meita žīdam rada,
Žīdi vien panākstos.
Tiem vajaga salda piena,
Vajag ceptu rācentiņu.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

19149.

Ūjā vells, ūjā vells,
Tēvs meitai panākstos!
Lūdzat Dievu, metat krustu,
Lai nenāk māmuliņa!
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

19150.

Veķi veķi, veci radi,
Nu man nāk jauni radi,
Nu man nāk jauni radi,
Jaunu radu brāleliņi.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

19151.

Visi veci brūgānīni
Vecai meitai panāčos.
Cits a lielu žēlumīn'
Met pa pieci dālderīš';
Cits a lielām sirdssāpēm
Sper akrimu mugurā.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

4) Panāksnieki noliek virsdrēbes

19152.

Vēlēju svešļaudīm
Noģērbties,
Kārt savas sapatas
Namāi vadzēi.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

1. Vēlēju svešiem ļaudīm
Noģērbties.
Kam labas drēbes,
Aiz galda vadzī;
Kam kādi kankari,
Pa logu laukā!
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

19153.

Nesat, mani bāleliņi,
Bērza kārti istabā!
Tur pakāru zīda rotu,
Tur vizuļu vainadziņu.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

19154.

Velkat, mani bāleniņi,
Bērza kārti istabāi,
Lai sameta sveši ļaudis
Savas vēja lupatiņas.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

19155.

Kāds velns notika
Panākstu meitām?
Nu sāka cita
Citu dīrāt.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

19156.

Droši, brāļi, dzīvojam
Tautu galda galiņā,
Zinājām sav' māsiņu
Visu darbu darītāju:
Šuvējiņu, vērpājiņu,
Audekliņa audējiņu.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

- 172 -

1. Droši, bāliņ, i runā,
Droši raun zobentiņu,
Gan zināji mūs' māsiņu
Ne darbiņu bijājušu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

19157.

Es apsēdu tautu galdu
Ar deviņi bāleliņi;
Tautu čuras izbīdīju
Pa galdiņa galiņiem.
14 [Inčukalnā (Inčukalna pag. Rg)].

19158.

Es pie galda, es pie galda,
Man galdiņš piederēja;
Šovakar man pieder,
Visu mūžu māsiņai.
224 [Kabilē (Kld)].

19159.

Es sēdēju pie galdiņa,
Man galdiņš piederēja;
Es atnācu pēc māsiņas,
Man māsiņa piederēja.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

19160.

Es sēdēju pie galdiņa,
Man galdiņš piederēja;
Jau rītā saulītē
Pieder visa istabiņa.
2 [Aderkašos (Taurupes pag. Rg)].

19161.

Es sēdēju pie galdiņa,
Man galdiņš piederēja;
Jau citā vakarā
Piederēs māsiņai.
313 [Ēķengrāvē (Viesītes pag. Jk)].

19162.

Grīd, tautieti, meldu galdu
Pāri visu istabiņu:
Es atnāču lielu radu,
Trīsdesmit bāleliņu.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

19163.

Laiku saku tautiešam,
Lai cērt lielu istabiņu,
Kur sēdēs pieci svaiņi,
Kur deviņi bāleliņi.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 377 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

19164.

Mēs sēdami pie galdiņa,
Mums galdiņš piederēja,
Mēs bijām tie bāliņi,
Kas māsiņu audzināja.
18 (Odzienā).

19165.

Nāc, māsiņa, sēd' aiz galda,
Nu sēd tavi bāleliņi!
Gan pie duru piestāvēsi,
Kad aizies bāleliņi.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

19166.

Ne es ēdu, ne es dzēru,
Bāleliņa gaidīdama;
Nu es dzeršu, nu ēdīšu,
Nu bāliņu sagaidīju.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

19167.

Nesēdi, brālīti,
Kaikaru pulkā:
Kaikari iedos
Sav' padomiņu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

19168.

Sasēda mellie
Egliena ļaudis;
Nedega svecītes
Ne dedzināmas.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

19169.

Sēdati, ļautiņi,
Kā redzēdami!
Mēs meža ļautiņi,
Zaroti beņķi.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

19169¹.

Visi ļaudis paēduši,
Mūs' māsiņa niēduse.
Kur tā dēlu māmulīte?
Lai mieloja mūs' māsiņu.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

6) Pātari

19170.

Es šķitu pār kalnu
Ar ratiem braucam:
Panāksti, nabagi,
Pātarus skaita.
151 [Lieljumpravā (Jumpravas pag. Rg)].

- 173 -

19171.

Nemāk svešļaudis
Pātarus skaitīt,
Kā leišu nabagi
Notunturēja.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

7) Panāksnieču eglītes

19172.

Parādi, Kačiņ,
Kur tava eglīte?
Tur tava eglīte
Vērīša malā.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

19173.

Dej, eglīte, lec, eglīte,
Tautu galda galiņē!
Ne eglīte viena lec,
Egles zari līdza lec.
220 [Dursupē (Zentenes pag. Tl)].

19174.

Dej, eglīte, lec, eglīte,
Tautu galda galiņā!
Sen tu biji gulējuse
Māsas pūra dibinā,
Māsas pūra dibinā,
Māsas goda gaidīdama.
202 [Striķos un Saldū (Zvārdes un Saldus pag. Kld)].

19175.

Dej, eglīte, lec, eglīte,
Tautu galda galiņā!
Tautu galdu sadauzīju
Deviņiemi gabaliem.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

19176.

Dej, eglīte, lec, eglīte,
Tautu galda galiņā!
Te, eglīte, tu paliksi,
Te māsiņa puškotāja.
230 [Zentenē (Zentenes pag. Tl)].

1. Dej, eglīte, lec, eglīte,
Tautu galda galiņā!
Te palika mūs' māsiņa,
Tās eglītes dejamā.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

19177.

Lec, eglīte, dej, eglīte,
Tautu galda galiņā!
Jau tautām galda žēl,
Man māsiņas vairāk žēl.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

19178.

Zosu spalvu tā eglīte,
Ka tā daiļi neskanēja;
Kad tā būtu gaiļa spalvu,
Tad dziedātu kā gailītis.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

★

45275.

Ai tautieti, dūņu vēzi,
Baidies mana bāleliņa;
Kad satieci celiņā,
Griezies ceļa maliņā.
378 [Seces Jk].

45276.

Aizamuocja malna tyucs [tyuce]
Teirumeņa galeņī,
Na tei beja malna tyucs [tyuce],
Atbrauc muņi buoleleņi;
Atbrauc muņi buole(le)ņi,
Seši malny kumeleņi.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

45277.

Atnāk mani bāleliņi
Kā ar sniegu apsniguši;
Balti cimdi, baltas zeķes,
Melna ūdru cepurīte.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

45278.

Bāliņ, bāliņ,
Kaļ kumeliņ;
Rīt ves māsiņs
Lediņ cieme,
Lediņ cieme,
Glāž istabe.
445 [Ugāles Vp].

45279.

Drūši, bruoliņi, runoj,
Drūši rauni zūbineņ'!
Tu zynuoji sov' muosiņu,
Ar gūdiņu dzeivojūt.
466 [Vārkavas D].

45280.

Droši droši, rimti rimti,
Mūs' māsīni panākstos!
Ja ne droši, ja ne rimti,
Mīs tautīnas kājīnām.
39 [Bārtas Lp].

- 174 -

45281.

Dubļi skrēja par galviņu,
Pēc māsiņas dzenoties.
Vai tā bija šī sētiņa,
Kur ieveda mūs' māsiņu?
215 [Lēdmanes Rg].

45282.

Dzenitīs, buoleliņi,
Pēc muna vainuciņa!
Svešas tautys tū aizveda,
Manis pošas nadaboijši.
89 [Dricēnu Rz].

45283.

Dzirdu tauri taurējoti,
Neredz taures pūtējiņ(u).
Kam redzētu pūtējiņu,
Vai būt' mani bāleliņ(i)?
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

45284.

Edz kur vīri, edz kur vīri,
Edz kur kupli kažociņi!
Ne jums vīru, ne jums zirgu,
Ne jums kuplu kažociņu.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

45285.

Ejiet mani bāleliņi,
Kuriet guni āriņās!
Sveši ļaud's sakūruši,
Nelaiž man's sildīties.
322 [Praulienas Md].

45286.

Ej, muosiņ, kur īdama,
Atnes maņ vainadziņu!
Vai atnesi, vai naatnesi -
Atej mani apcīmuot.
174 [Kārsavas Ldz].

45287.

Ej uorā, tautu dālsi,
Nuoc ar mani parunuoti!
Voi tu ēdi nasamoltu,
Voi nosovi nasavalātu?
Tavs koklys, muna rūka
Ar osū zūbiņani.
194 [Krāslavas D].

45288.

Ej, ūzul, tu pa ceļi
Ar vysim zareņim!
Ej, buoleņ, tu pa ceļi
Ar vysom tauteņom.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

45289.

Elkšņi ciertu, lozda lyuza,
Lozda līcja ūzuļaņi;
Tautas vjadja, muosas raud,
Bruoļi kola zūbintjaņus.
194 [Krāslavas D].

45290.

Es aizgāju pēc māsiņas
Gar ūdeni, gar akmeni;
Ūdentiņu laistīdams,
Akmentiņus mētādams.
545 [Krustpils D apr.].

45291.

Es sasitu tautu galdu
Deviņiem gabaliem,
Ka māsiņai neatradu
Pa prātam arājiņa.
146 [Jaungulbenes Md].

45292.

Gaidi, gaidi, sveša māte,
Kad jās mani bāleliņi!
Skaldīs tavu pagalmiņu
Ar piešiem, pakaviem.
241 [Lubānas Md].

45293.

Gūda dēļ, slaves dēļ
Mosai brauču ponuoksnūs;
Dēļ muosiņas lobumiņa
Nu krēsliņa nazacēļu.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

45294.

Īt as īšu tauteņuos,
Dīvs zina kai dzeivuošu;
Saškaldiešu tautu goldu,
Deveņim gobolym.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

45295.

Kad es gāju tautiņās,
Ar brālīšiem lielījos;
Citiem pieci, citiem seši,
Man pašai deviņi.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

45296.

Kas cerēja sērdieniņai
Tik lustīgus bāleliņus?
Ar zobanu vārtus vēra,
Stāvu dīda kumeliņu.
93 [Dundagas Vp].

- 175 -

45297.

Ķīvenieki, naidenieki
Šās māsīnas bālēlīni;
Dievīc zina kur liksim,
Ja māsīna tāda būs.
301 [Palsmaņa Vlk].

45298.

Ko darīsim mēs, ļautiņi,
Nu tik laiku sanākuši?
Nu tik māte pirti kūra,
Nu tā dēlu sutinās.
358 [Rugāju Abr].

45299.

Krūmiem auga melni alkšņi,
Reši āru ozoliņi;
Pulkiem gāja sveši ļaudis,
Pa vienami bāleliņi.
358 [Rugāju Abr].

45300.

Kur brauksat, sīki putni,
Vāģīšos sasēduši?
Man' māsiņa sen aizbrauca
Pie tā laba arājiņa.
605 [Skolas].

45301.

Kur kungam tādi vīri,
Kādi mūsu bāleliņi?
No zirdziņa nolēcot,
Pakalnītes norībēja.
184 [Ķēču Rg].

45302.

Kur tu skrīsi, vanadzeņ(i),
Ar tīm voska spuorneņim?
Skrišu muosas apsavārtu,
Dzieržu tautuos izvadam.
113 [Gaigalavas (Bikovas) Rz].

45303.

Labvakar, liela sēta,
Vai dosiet naktes māju?
Vai dosiet, nedosiet -
Še kumeļu dusināšu.
Še pazinu māsas pēdas,
Riņķī grieztu kumeliņu.
356 [Rudbāržu Azp].

45304.

Līgojat, melni meži,
Ārdāties riķu posmi!
Nu pārnāca mūs' māsiņa,
Ko aizveda Vāczemē.
477 [Vecpils Lp].

45305.

Līču ločus upīt' tek,
Zaru zaru Daugaviņa;
Aiz tiem līčiem, aiz tiem zariem
Nenāk mani bāleliņi.
378 [Seces Jk].

45306.

Līču ločus upīt' tek,
Zaru zarus Daugaviņa;
Aiz to līču, aiz to zaru
Nenāk mani bāleliņi.
198 [Krustpils D].

1. Lūk' lūkim upe tak,
Zor' zorim Daugaviņa;
Aiz tūs lūku, aiz tūs zoru
Nanouc' maņa sveši ļauds.
143 [Jāsmuižas D].

2. Lūku lūkim upe tak,
Zoru zorim Daugaviņa;
Aiz tūs lūku, aiz tūs zoru
Nasaradzu bruoleliņu.
Lūkim sēju šolka būrdi
Ap muosiņas vainadziņu.
143 [Jāsmuižas D].

45307.

Lūdzu, mani bālēlīni,
Lūdzu lieli, lūdzu mazi!
Lielie tautas norādami,
Mazie pulku darīdami.
192 [Kosas C].

45308.

Māsiņ, manu mazāko,
Patur' manu kumeliņu!
Tautas veda lielāko,
Lai es rauju zobentiņu.
605 [Skolas].

45309.

Muns bruolīts kai kundziņš
Sēd galdiņa galiņā;
Dzelteniem matiņiem,
Vaskotiem zābakiem.
174 [Kārsavas Ldz].

45310.

Moti muni, moti muni,
Vysa krosa motūs munūs;
Bruoļi muni, bruoļi muni,
Vysa slava bruoļūs munūs.
605 [Skolas].

- 176 -

45311.

Mes deveņi buoleliņi,
Vīna poša myus' muoseiņa;
Kad muosiņa tautuos guoja,
Mes pakaļ dzynomēs.
113 [Gaigalavas (Bikovas) Rz].

45312.

Nāc ārā, znota šķelmi,
Kam māsiņu raudināji!
Dzīries viņu liel' audzēt,
Nekā baltu balināt;
Vairāk baltu balināji,
Nekā lielu audzināji.
127 [Grostonas Md].

45313.

Ne, māsiņa, raud' uz mani,
Mīl tev tautu istabiņa.
Ja nemīl, tad nāc ārā,
Sēd' manās kamanās.
439 [Trikātas Vlk].

45314.

Nepieder, nepieder
Bez lapiņu gavilēt.
Nepieder māsiņai
Bez brālīša tautās iet.
480 [Vējavas Md].

45315.

Narunoj, tu bruoleit(?),
Tev runeņa naizavadās!
Lai runoj myusu brouļi,
Myusu bruoļim rezvas runas.
278 [Naujenes (Maļonovas) D].

45316.

Nieki būs, bā(le)liņi,
Ka (mēs) tautas nerāsim;
Nāk māsiņa, kad nākdama,
Nāk tā žēli raudādama.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

45317.

Jam, bruoleit, ūša laivu,
Skrīn pec muna vainadziņa!
Bruoleit, putu gabaliņš,
Kam puordevi vainadziņu?
29 [Aulejas (Grāveru) D].

45318.

Panaksnīku puisāni(ņi)
Kai bojāri sajuojuši:
Bolti krakli, zaļi lūki,
Augstas cauņu capurītes.
36 [Balvu Abr].

45319.

Pasyzdama lynus sprēžu,
Pasyzdama pakaliņas;
Pašķierdama svešus ļaudis,
Meklej sovu buoleliņ(u).
357 [Rudzētu D].

45320.

Pīci suņi, sasta kucja,
Kur šūnakt leigavot?
Pa purim, pa mežim,
Myus' muosiņas maklādami.
503 [Višķu D].

45321.

Pinu simtu niedru krēslu,
Gaidu savu bāleliņ(u);
Divi vien atnākuš(i)
Abi divi piedzēruš(i).
373 [Sarkaņu Md].

45322.

Še, brālīti, nodzeries
Skaidr' avota ūdentiņ(a),
Kam tu mani novēlēji
Labam miežu sējējam.
439 [Trikātas Vlk].

45323.

Šonakt manis kumeliņis
Dubļu dubļus izbradāja;
Pēc māsiņas dzīdamiesi,
Šai jaunajā vietiņā.
241 [Lubānas Md].

45324.

Taisies, māsiņa,
Iesim projām,
Aun baltas kājas,
Ņem vaiņadziņu.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

45325.

Taur nāc taurdam,
Ne tā taur vien nāc;
Ne tā taur vien nāc,
Mūs bāliš līdz nāc.
445 [Ugāles Vp].

- 177 -

45326.

Tauteņous muosu devu,
Leidza lyku zūbineņi.
Lai tautīša gouva kreit
Par muoseņis vaiņudzeņi.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

45327.

Tec, Laimiņa, tu pa priekšu,
Puķu ziedus kaisīdama;
Lai zin mani bāleliņi,
Kur tautiņas mani aizveda.
266 [Mēŗa Vlk].

45328.

Teic, māsiņ, neizteic
Visu(s) ļaunus tautas vārdus;
Bāliņam ātra sirds,
Drīz izrauj zobentiņu.
605 [Skolas].

45329.

Tev, kļaviņ, platas lapas,
Apsedz mani migliņā;
Tev, brālīt, bargi vārdi,
Ej aizstāvi tautiņās.
266 [Mēŗa Vlk].

45330.

Tikām situ tautu galdu,
Līdz atlēca šķēpelītes;
Lai atradu tautu meitu
Svētu rītu mazgādama [mazgādamu].
197 [Krotes Lp].

45331.

Tīš tīš salauze
Bāliņam zobaniņ,
Kam ture kamanas,
Kam tautam nerāde.
445 [Ugāles Vp].

45332.

To celiņu es pazinu,
Kur aizveda mūs' māsiņu,
Kur kumeļi stāvējuši,
Tur ziediņi nobiruši.
560 [Rīga ].

45333.

Turaties, nebēdzit,
Mani balti brāleliņi:
Turoties - liela slava,
Pabēgot - liels kauniņš.
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

45334.

Vakar tautas māsu veda
Straujajā kumeļā.
Šodien brāļi pakaļ tek,
Asariņas slaucīdami;
Asariņas slaucīdami,
Dzīpariņus lasīdami.
472 [Vecgulbenes Md].

45335.

Vakar brāļi zirņus sēja,
Šodien zirņi plēksterēs.
Vakar māsu tautās veda,
Šodien māsa brālīšos.
282 [Nīcas Lp].

45336.

Vysi ceļi gunim dag,
Vysi ceļi [vuorti] atslāgim;
Tev, muoseņ, puori juot,
Por Laimeņis lykumeņi.
314 [Pildas Ldz].

45337.

Visi muni buoliliņi
Sorkonom capurem,
Sasagrīze pogolmā
Kai rūzītes duorziņā.
389 [Silajāņu Rz].

★

11. Kāzu mielasts

19179.

Vai vai NN [Lībiņa etc.],
Tavu kāru sirdi:
Izņēmi vilkam
Pušplēstu sirdi.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

19180.

Vai vai panāksnieki,
Kāda slava jums izgāja:
Žīdam zirgu apēduši,
Ceros kaulus sabāzuši.
119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)].

- 178 -

19181.

Vai vai, tu NN [Juon'eit],
Kaida slav'e t'ev atguo:
Tu apēdi kača asti,
Krējumā mārcādams.
426 [Sakstagala pag. Rz], 435 [Latgalē].

19182.

Ai Dieviņ, ai Dieviņ,
Es netiku bīdelējse;
Nu sanāca bīdelbikši,
Bīdeļmaizes ēdējiņi.
1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)].

19183.

O kūm'eņ Grīt'eņ,
Kur goļa palyka?
Ved'ēji bodsstakl'is,
Tī goļu apēd'e.
4271 [Rēzeknes apr.].

19184.

Vai manu košaju
Kaķēniņu!
Astīt' vien pamanīju
Pa Anniņas lūpiņām.
155 [Tāšos (Tāšu pag. Lp)].

1. Vai manu mello
Kaķēniņu!
Aste vien nokustēja
Panāksnieku [Vedējiņu]
bļodiņā.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

19185.

Vai manu pērnaju
Bullēniņu!
Nagi, ragi noklabēja
Pa Miķeļa vēderiņu.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

19186.

Ai svainīti miglacīti,
Kam vakar neatnāci?
Man bij divas ratu rumbas
Kuiļa nagu piesālītas.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

1. Vai znotiņ, vai znotiņ,
Kam vakar neatjāji?
Vakar bija gaiļa desa
Visapkārt galdu vilkta.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

2. Ak tu manu znota šķelmi,
Kam vakar neatnāci?
Man sapuva peles šķiņķis,
Circenīša sānkaulīts.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

3. Kam, Jānīti, tad nenāci,
Kad es tevi aicināju?
Tad man bija cepti krupji,
Iztaukšķētas vabulītes.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

19187.

Vai svecīte, lukturīte,
Aptec manu galda galu!
Svešā māte nepatapa,
Svešus viešus mielodama.
224 [Kabilē (Kld)].

1. Ai svecīte, lukturīti,
Aptec manu galda galu,
Ja es pate nepatapu,
Lielus viesus mielodama.
353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

19188.

Aiz kū līli snīgi snyga,
Aiz kū līli l'eiti l'eja?
Panuoksneņi pīnu jam
Pa lylam pykučam.
424 [Barkavas pag. Rz], 4271 [Rēzeknes apr.].

19189.

Aiz kū Juoneiša
Prožorys sauce?
Apēde ubogu
Ar vysys vāzys.
4282 [Eversmuižā (Ciblas pag. Ldz)].

19190.

Apdarīju rudzu desu
Visapkārti galda galu.
Mani mīļi veci tēvi,
Kā tie ēda stenēdami;
Manas mīļas vecas mātes,
Kā tās ēda pukstēdamas!
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

1. Es izcepu Jānišam
Stulba zaķa cepetiņu.
Ak tu Dieva nosodams,
Kā viņš eid' stenedams!
217 [Ārlavā (Ārlavas pag. Tl)].

2. Stulbu zaķi, klibu vistu,
Abus divus nobaroju.
Ai nu mani veci tēvi,
Kā tie ēda pukstēdami;
Ai nu manas vecas mātes,
Kā tās ēda vaidēdamas!
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

- 179 -

19191.

Apēda Anniņa
Abus galus aunam.
Auniņš gāja biku beku [dipu depu]
Pa Anniņas vēderiņu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1. Apēda NN [Kārlītis]
Auniņa gaļu.
Buču buč, muru muru
Pa Kārlīša vēderiņu.
206 [Kuldīgas apriņķī].

2. Līzīte apēda
Grūtaju cūku.
Ruķu ruķu, kvīķu kvīķu
Pa Līzītes vēderiņu.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

19192.

Apēda Babiņa
Abus galus buļļam.
Nu tu staigāsi
Baurodama!
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1. Apēda panāksni
Dūmaļas mūli.
Pāries mājā
Maurodami.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

19193.

Apēda Trīnīte
Klukstošu vistu.
Nu tu staigāsi
Klukstēdama!
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1. Apēda NN [Anniņa etc.]
Perīgu vistu.
Pāries mājā
Klukstēdama.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

2. Apēda NN
Klukstošu vistu,
Uzlēca laktē
Klukstēdama.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

3. NN atskrēja
Kluksktēdamis.
Tas būs apēdis
Klukstošu vistu.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

19194.

Apēda NN
Ragotu aunu;
Ragi vien noklabēja
Vēderiņa galiņā.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

19195.

Apēda NN [Jūlītis etc.]
Sav' cepurīti,
Gaļas gabalu
Dāvādamis.
Vai suns, bezkauņa,
Kā iesi mājā,
Kā iesi mājā
Bez cepurītes?
362 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

19196.

Apnikuse māsiņai
Bāleliņa balta maize;
Vai tā tautu pelu maize
Saldu medu apmedota?
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Bāliņ, tava kviešu maize
Apīnīšu rūgtumiņu;
Tautiņās auzu maize
Kā ar medu samedota.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

19197.

Apsviluse tautu maize,
Apsviluse cepējiņa;
Mūs' maizīte kā šūniņa,
Kā bitīte cepējiņa.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

19198.

Atnāce NN
Bez vēderiņa;
Nu sāka vēderu
Sprīžiem metan.
18 (Kliģenē).

19199.

Atbrauca NN
Ar abras vēderu,
Apēda māmiņai
Trīs cepļi maizes.
220 [Dursupē (Zentenes pag. Tl)].

- 180 -

19200.

Augsti viesi sajājuši, -
Ko mēs augstus mielosim?
Viena pate ratu ule
Runču gaļas piesālīta.
210 [Popē (Popes pag. Vp)].

19201.

Auksta tautu istabiņa,
Tukšs bij mans vēderiņš;
Sildiet, tautas, istabiņu,
Pildiet manu vēderiņu!
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

19202.

Badīgas badīgas
Panākstu meitas,
Apēda manbrāļam
Piecgadu vērsi.
220 [Dursupē (Zentenes pag. Tl)].

19203.

Badīgi badīgi
Panākstu ļaudis,
Apēda kuņu
Ar kucēniem.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

19204.

Badīgi badīgi
Tie sveši ļaudis,
Paši vien ēda,
Mums vis nedeva.
(=Kad dod:) Devīgi devīgi
Tie sveši ļaudis
No otra galda,
Ne no sava;
Būt' pašu bijis,
Tad vis nedotu.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

1. Sīkstie, spīvie
Svešie ļautiņi,
Paši vien ēda,
Paši vien dzēra,
Man vis nedeva.
Paldies paldies,
Nu deva, nu deva!
Kad pašu būtu,
Raudāt raudātu.
(Smiltenē).

2. Badmiras badmiras
Tie sveši ļauži,
Nedeva ēzdami,
Nedeva dzerdami.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

19205.

Bagāti vilki,
Še mīksta gaļa:
Panākstu sievām
Sivēni klēpī.
151 [Lieljumpravā (Jumpravas pag. Rg)].

1. Ai vilki vilki,
Še laba gaļa:
Panāksņu sievām
Treknie bērni.
303 [Svitnē (Svitenes pag. B)].

19206.

Baudāt, sveši ļaudis,
Mūs' barībiņu!
Vai teiksiet pavāru,
Vai vaināsiet?
Gan liku dillītes,
Gan sinepītes;
Trīs kalpi namā
Driģenes grūda, -
Tik vien aizmirsu
Driģenes nelicis.
224 [Kabilē (Kld)].

19207.

Baudāt, sveši ļaudis,
Mūs' barībiņu!
Vai teiksit pavāru,
Vai vaināsit?
Teicat pavāru,
Nevainājat!
Bija labi cepts,
Bija labi vārīts.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

19208.

Brāliņam tīra maize,
Vēl maldama izsijāj';
Tautiņām bērulaiņa,
Vēl piebēra sēnaliņ'.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

19209.

Brālīši ēda,
Brālīšī dzēra,
Māršiņa kā kaza
Laizījās.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

- 181 -

19210.

Brīnējos, ērmojos,
Kāda smaka istabā:
Lielajam vedējam
Jēla desa kabatā.
403 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

19211.

Būt' es to zināuse,
Kādi kuļi(?) ēdējiņi,
Es nebūtu maizes miltus
Astru sietu sijājuse.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Ni es būtu smalk' malusi,
Ni tik smalki sijājusi,
Kau(t) es būtu zinājusi
Tādus ķaušus ēdājiņus.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

19212.

Daru, daru desiņu,
Ne pillu daru,
Apēdīs panāksni,
Pakratīdami.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

19213.

Desa desa desa,
Kam tu nāci kāzās?
Abi gali āzsieti,
Kā kāpsi ziergāi?
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

19214.

Desa lēca pār galdiņu,
Līkumiņu mētādama;
Panāksnieki pakaļā,
Gaŗas dūces rociņā.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

19215.

Desa skrēja pār galdiņu,
Līkumiņus mētādama;
Gan mācēja panāksnieki
Desai galu padarīt.
1311 [Apē (Vlk)].

19216.

Dui labi nokavu
Māsiņas kāzās:
Baŗotu vērsi,
Negudru suni.
Baŗotu vērsi
Māsiņas radim,
Negudru suni
Svešim ļaudim.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

19217.

Dod, Dieviņ, kad vēl rastu
Citu tādu saimenieku:
Dod man ēst, dod man dzert,
Pie darbiņa nesūtīja.
320 [Mazzalvē (Mazzalves pag. Jk)].

19218.

Dūdit dz'art T'ēkleit'ai,
Jei zakuskys navajaga,
Jei pošai ozut'ā
Divi kvīšu kukuleiši.
4270 [Viļēnu pag. Rz].

19219.

Dodiet ēst, dodiet dzert,
Paēdusi gulēt iešu;
Ja ēst, dzert nedosat,
Visu nakti delverēšu.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

19220.

Dodat man, dodat man,
Kas jums lieti nederēja:
Dodat man piena rausi,
Medus poda padibinu.
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

19221.

Iesēdās Jānītis
Panakstu pulkā,
Panakstu kumāsa
Gribēdams.
Dabūsi, dabūsi
Panakstu kumāsu:
Dabūsi panakstu
Lamāšanu.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

19222.

Iesim, māsiņas,
Teteŗus šaut:
Grib mūsu māršiņa
Teteŗa gaļas.
230 [Zentenē (Zentenes pag. Tl)].

19223.

Ēd, bāliņi, dzer, bāliņi,
Es jau tava vairs nebūšu:
Patīkama šī zemīte,
Patīkams arājiņš.
1311 [Apē (Vlk)].

- 182 -

19224.

Ēd, bāliņ, dzer, bāliņ,
Melnajā ķibiņā!
Tā ir tava paša vaina,
Kam saimnieka meitu ņēmi.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ēd, bālī, dzer, bālī,
Mellajā ķipītī!
Tā bij tava paša vaina,
Kam pirtnieka meit' ieņēmi.
140 [Valkā].

19225.

Ēdi, ēdi, jaunā mārša,
Manas ceptas karašiņas;
Man sadega vēderiņš,
Man nolīka muguriņa.
151 [Lieljumpravā (Jumpravas pag. Rg)].

19226.

Ēd, ēd, Anniņa,
Atloki piedroknes:
Tev kāro sirsniņa
Dubena kacēt.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

19227.

Ēd, ēd, NN [Jānīti etc.],
Kaunies meitu,
Jem gaļas gabalu,
Lien pabeņķē!
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

1. Ēd, ēd, Marija [Babiņa etc.],
Kaunies puišu,
Ņem gaļas gabalu,
Skrej pabeņķē!
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

19228.

Ēd, ēd Anniņa,
Lielajus kumāsus;
Jau muti grozīji,
Kā vārna šķilli.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

19229.

Ēd, ēd NN [Trīniņa, Jānīti
etc.],
Neplāti muti,
Ieskries žagata,
Izraus kumosu!
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)], 36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)], 38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

19230.

Ēd, ēd, NN [Grietiņa, Mārtiņ
etc.],
Neplāti muti,
Ieskries vārniņa
Ar visu lizdiņu!
360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ēd, ēdi, Maigīna,
Neplāti muti,
Ieskriesi žagata
Ar visu ligzdu!
Pēc gada izveda
Deviņus bērnus:
Trīs mellus, trīs raibus,
Trīs smuki baltus.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

19231.

Ēd, ēd, NN,
Neplāti muti,
Ieskrēja žagata,
Apgrieza riņķi;
Pavasari izveda
Deviņi bērni:
Trīs melli, trīs balti,
Trīs koši raibi.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

19232.

Ēd, ēd, NN,
Neplāti muti,
Ieskrēje vardīte
Apmete guņģi,
Ārā skriedama,
Apmīza lūpiņas.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

19233.

Ēd, ēd, NN,
Neskaties griestos,
Pakāršu sakārni
Deguna galā!
282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)].

19234.

Ēd, ēd, NN,
Noslauki muti!
Ja nav nēzdauga,
Še mana sietava.
Solu, solu, bet nedošu
Savu mīļu sietaviņu;
Mana mīļa sietaviņa
Bodē pirkta, nauda dota.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1. Jānītim brālītim
Taukoja mute;
Še mana sietava,
Noslauki muti!
Solīt solīju,
Nedevu vis.
Vai mana skaistā
Sietaviņa
Tādam smuļam
Jāsmulē?
9 [Bilstiņos (Kokneses pag. Rg)].

- 183 -

19235.

Ēd, ēd, Ansiņ,
Palasīdamies;
Cita plekste viersūi,
Cita apakšāi.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

19236.

Ēd, ēd Marija,
Skatās griestos,
Skatās skabargu
Zobiņu badīt.
Še nav skabargu,
Ēvelēti griesti.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

19237.

Ēd, ēd, NN [Ediņa etc.],
Skaties griestos,
Griestos pakārta
Iņģesta galva.
40-1 (Bigauņciemā).

19238.

Ēd, ēd, NN,
Skaties griestos!
Mana tēva griestos
Trejāda maltīte:
Cepta pīle, vārīts vēzis,
Mušas [Mušu] desa piedarīta.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

1. Ēdi, ēdi, brūtgān,
Pazaver augši,
Tur tev karājās
Trijāda maltīte:
Suņa gaļa, kaķa gaļa,
Veca zirga pavēdere.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

2. Ēd, ēd, vācieti,
Neskaties griestos!
Vēl tev priekšā
Trejāda maltīte:
Cepta pīle, vārīts zaķis,
Trīs līkumi mušu desu.
282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)].

3. Ēdat, panaksti,
Metat acis griestos!
Vēl mūsu griestos
Trejāda gaļiņa:
Vārnas gaļa, kraukļa gaļa,
Vāverītes astes kauls.
1311 [Apē (Vlk)].

19239.

Ēd, ēd, NN [Kārlīti],
Skaties laukā!
Tavs tēvs atjāja
Vienausi ķēvi;
Tu otru nokodi
Pie siltas maizes.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

1. Atskrēja Andrejs
Vienu ausi ķēvi,
To otru apēda
Pie siltas maizes.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

19240.

Ēd, ēd, NN,
Stiep gaŗas lūpas,
Lai zupe nelija,
Lai druskas nebira!
177 [Sakaslejā-Apriķos (Apriķu pag. Azp)].

1. Ēd, ēd, NN,
Stiep gaŗi lūpu,
Lai tauki nelīst,
Lai druskas nebirst!
Suns ar kaķi sakavās,
Tavas druskas lasīdami.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

2. Ēd, ēd, ķērstele,
Stiep gaŗu lūpu,
Lai zupa nelija,
Lai druskas nebira
Cāļiem lasīt,
Lai zupa nelija
Suņiem lakt.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

19241.

Ēd, ēd, Anniņa,
Trūks tev stīpiņa;
Steidzies, mucenieks,
Būs tev darbiņš!
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

- 184 -

19242.

Ēdi, ēdi, tu Pēteri,
Griez pret logu vēderiņu:
Aiz lodziņa pieci vilki
Gaida tava vēderiņa.
104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

1. Ēd, ēd, Jānīti,
Steidziesa laukā:
Pieci vilki āz lodziņa
Gaida tavu vēderiņu.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

19243.

Ēdi, ēdi, tu Jānīti,
Pa lieliem kumosiem;
Ja tev' velns aizrīdīs,
Gan mēs kruķi dabūsim!
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)], 380 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ēdi, ēdi, tu NN,
Ar lieliem kumāsiem!
Ja kaklā metīsies,
Ar kruķīti pakruķēs;
Ja ar kruķi nevarēs,
Ar bīšķīti pabīšķēs.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

2. Ēdi, ēdi, tu Jānīti,
Dievs dod tev aizrīties,
Dievs dod tev aizrīties,
Man ar kruķi izkruķēt!
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

3. Ēd, Trīnīte, rij, Trīnīte,
Pa mazam kumosam!
Dievs dos tev aizrīties,
Kur mēs kruķi dabūsim?
Grūdīsim ābelīti
Ar visiem zariņiem.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

19244.

Ēdi, ēdi, tu NN [Ediņa etc.],
Met pa logu kumosiņu:
Ārā stāv tav' bērniņi,
Izsalkuši, neēduši.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

19245.

Ēdi, ēdi, tu NN [Ieviņ, Jānīti],
Met pa logu kumosiņu:
Tur stāvēja tavs vīriņš [tava sieva]
Ar pieciem bērniņiem.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Ēdi, ēdi, jaunā mārša,
Met pa logu drabačķiņas:
Vecais vīrs aiz lodziņa
Ar pieciem bērniņiem.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

2. Es domāju, es gādāju,
Kas aiz loga šņukstenāja:
Pēteŗam pieci bērni,
Tie aiz loga šņukstenāja.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

3. Kāpēc Līzīte
Pie loga spiedās?
Vīrīc ārā
Ar pieci bērniņi;
Tur deva gaļiņu,
Tur karašiņu.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

19246.

Ēdi, ēdi, tu Anniņa [jaunā
mārša],
Met pa logu kumosiņus:
Nabags gaida palodzē
Ar piecām kulītēm.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

19247.

Ēd, mutīte, dzer, mutīte,
Lai kakliņš barojās,
Lai nesaka sveša māte
Tievu kaklu staigājam!
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

19248.

Ēd, NN, dzer, NN,
Ceļam tevi barojam:
Tev uz Rīgu jāorē
Piecu kuņu kucēntiņi.
Ja tu vienu nozaudēsi,
Kļūs mugura oderēta,
Kļūs mugura oderēta
Deviņām kančakām.
347 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Sataisies, tu Jurīti,
Tev jābrauc Jelgavā,
Tev jāved uz Jelgavu
Trīsdesmit vecu meitu.
Ja tu labi aizvedīsi,
Visas tev mutes dos;
Ja tu kādu saskādēsi,
Dārgu naudu aizmaksāsi.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

19249.

Ēd, Jānīti, grūd, Jānīti,
Pa lieliema kumāsiem;
Dievs dod teva āzsarīt
Pirmajama kumāsam!
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

- 185 -

1. Ēdi, ēdi, tu vācieti,
Pa mazami kumosam;
Dievs dod tevim aizrīties
Ar to mazu kumosiņu!
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

19250.

Ēd, NN, nepaēsi
Tadu gardu kumāsiņu;
Mute grib gribamai,
Vēderiņis pušu plīsa.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

19251.

Ēd, NN [Jurīti etc.], paviršām,
Neķer bļodas dibenā:
Pašā bļodas dibenā
Vāržu kauli salocīti.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

1. Ēdi, ēdi, tu Babiņa,
Pamais' bļodas dibenā:
Tavas bļodas dibenā
Melna čūska locījās.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

19252.

Ēd, Madīte, rij, Madīte,
Aizcerē manu tiesu!
Tad es tevi aizcerēšu
Sava brāļa pelūdē.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1. Ēdi, ēdi, tu NN,
Iesa- mani- gādājies,
Kā es tevi iegādāju
Salmu pūnes dibinā.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

19253.

Ēd, NN, treknu gaļu,
Uzdzer saldu alutiņu;
Nes mājā vēderiņu,
Kā vērsītis īdēdams!
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

1. Ēd, Annīte, tauku gaļu,
Uzdzer saldu alutiņu,
Velcies salmu gubenēi,
Kā gotiņa īdēdama!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

19254.

Ēd nu, NN,
Kaulainu gaļu,
Kam mūsu ganiņus
Notrenkāji,
Ainasa purvā
Ganīdamus!
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

19255.

Ēd pate, kūmiņa,
Sav' kukulīti,
Kam lēci pār abru
Mīcīdama!
353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

19256.

Ēd, ciemiņi, pagaidāmi
Sestdien ceptu plācenīti!
Rītā agri miltus malšu,
Tad es tevi pamielošu,
Tad es tevi pamielošu
Ar siltiemi pīrāgiem,
Ar siltiemi pīrāgiem,
Ar savādu kukulīti.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

19257.

Ēdat desas, panāksnieki,
Diegus manus atdodat:
Man palika apkaklīte
Desu dēļi nerakstīta.
12 [Gaŗkalnē (Ropažu pag. Rg)].

1. Ēdat desas, panākstnieki,
Saites vieni atstājiet,
Saites vien atstājiet
Cepļa slotu siešanai!
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

19258.

Ēdiet desas, panākstnieki,
Dzijas man atstājiet,
Dzijas man atstājiet,
Cita gada krustībām.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ēdat desas, panāksnieki,
Dzijas manas atdodat;
Citu gadu vajadzēs
Māsiņai krustībām.
44 [Turaidā (Turaidas pag. Rg)].

19259.

Ēdiet desas, panakstnieki,
Gredzeniņu atdodiet:
Man pazuda gredzeniņš,
Des' aizbaru sijājot.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

- 186 -

19260.

Ēdat, dzeŗat,
Radiņi mani!
Tei mani teicēji,
Tei vainātāji.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

19261.

Ēdat gaļu, kūšījat,
Nava piena, nava sviesta:
Vakar pūta ziemas vēji,
Kazai pupi aizsaluši.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

19262.

Ēdiet gaļu, panāksnieki,
Apraugiet kumeliņu:
Es redzēju pavāriņu
Ķēves kāju šmucinot.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Panāksnieki, panāksnieki,
Kumeliņu lūkojiet:
Es redzēju pavāriņu
Ķēves kāju svilinot.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

19263.

Ēdiet gaļu, panaksnieki,
Apraugiet kumeliņus:
Es redzēju brāļa suni
Ķēves kāju valkājot.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

19264.

Ēdiet gaļu, panāksnieki,
Bāziet kaulus kulītē,
Aiznesiet māmiņaji
Par meitiņas audzējumu!
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

19265.

Ēdiet gaļu, panāksnieki,
Bāziet kaulus kulītē,
Pārnesiet māmiņai
Jele zobus izbadīt!
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

19266.

Ēdiet gaļu, panāksnieki,
Jūsu pašu sūra vara:
Jūsu pašu līkā ķēve,
Ko vakar dīrājāt.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Ēdat droši, sveši ļaudis,
Jūsu pašu barībiņa:
Jūsu pašu balta ķēve,
Ko šorīta atjājāt.
1571 [Virgā (Virgas pag. Lp)].

2. Ēdat paši, panāksnieki,
Jūsu pašu sūra vara:
Vakar vilku dīrājāt
Liela sila maliņā.
1331 [Sikšņu pagastā (Gaujienas pag. Vlk)].

19267.

Ēdait gaļu, panāsnieki,
Kaulus manim atdodiet,
Ka varēju pavasari
Pieguļā balināt.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

19268.

Ēdiet gaļu, panāksnieki,
Lejiet zupu azotē;
Lai tek zupa gar vēderu
Zābakos ziņģēdama.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ēd Krišjānis tauku gaļu,
Zupa tek piedurknē,
No piedurknes azotē,
Gaŗām cisku ziņģēdama.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

2. Panāksnieki gaļu ēda,
Pa rokām žņaudzīdami;
Sula tek gar vēderu
Zābakos čurkstēdama.
101 [Rankā (Rankas pag. C)].

19269.

Ēdiet gaļu, panāksnieki,
Lejiet zupu zābakos;
Kuŗu ciemu daejiet,
Tur sunīšus laciniet!
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ēdat gaļu, panācnieki,
Lejat sulu zābakos,
Lai varat celiņā
Ciema suņus lacināt.
216 [Ventspilī].

19270.

Ēdat gaļu, panākstnieki,
Ragus vien atstājiet,
Ko pūtīšu, ko taurēšu,
Citas govis ganīdams.
40 [Slokā (Rg)].

- 187 -

19271.

Ēdiet gaļu, panāksnieki,
Sviediet kaulus pagaldē,
Lai palika mūs' kuņai,
Kauliņu krimtējai.
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

19272.

Ēdiet gaļu, panāksnieki,
Treju lopu gaļa bija:
Suņu gaļa, kaķu gaļa,
Aizpērnā kumeliņa.
Suņu gaļa rietin rēja,
Kaķu gaļa ņaudēt ņaud,
Aizpērnā kumeliņa
Grudzenēt grudzenēja.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

19273.

Ēdat, grūžat,
Jūs bada bērni!
Neba mums tik vien,
Kā jums priekšā:
Cita maize klētī,
Cita kambarī,
Vēl cita druvā
Dieviņa rokā.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

1. Ēdat, sveši ļaudis,
Ne mums tik vien:
Vēl mums klētī,
Vēl pagrabē,
Vēl mums stallī
Baurot bauro.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

19274.

Ēdat, mani bāleliņi,
Div' no viena riecentiņa!
Tiem svešiem ļautiņiem
Ik katram kukulītis.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

19275.

Ēdati, negauši,
Ko kaunaties!
Ko tiem bija kaunēties,
Kad tie badu izmiruši.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

19276.

Ēdat, negaušas,
Ļaujaties!
Jau mana bļodiņa
Dibenu rāda.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

1. Ēd, ēd, Līzīte,
Met jele mieru!
Jau mūsu bļodiņa
Dibenu rāda.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

19277.

Ēdati, panāksni,
Pavaņķēdami!
Tie tādi šņapati
No vecas ķēves.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

19278.

Ēdiet, panākši,
Pēdēja maltīte;
Ne vairāk gaidāt,
Ne vairāk dosim.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

19279.

Ēdat, panāksni,
Pēdēju maltīti;
Ne vairs vārīšu,
Ne vairs cepīšu,
Nei sava podiņa
Dedzināšu.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

19280.

Ēdat, panāsti,
Šo mazu maltīti,
Pēc jūs dabūsat
Lielāku maltīti:
Circeņu vācele
Piemiekšēta,
Vabuļu silīte
Pietaukšēta.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

1. Ēdiet, panākšņi,
Pasliktu maltīti,
Vēl mums labāka
Domājama:
Circeņu vāciņš
Tauškājams,
Škirzatu muldiņa
Raudzējama.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

- 188 -

19281.

Ēdait, panāsņi,
Sijāta maizīte!
Trīsreiz plaskus es aizkrēju
Uz Pliskavu sietiņā.
58 [Rozbeķos (Rozulas pag. C)].

19282.

Ēdat, panāksni,
Smeķīgas desas!
Kur tādas ņemsat,
Kad mājā iesat?
Vai nebija taukas,
Vai labi ceptas?
Kārīgi panāksni,
Smeķīgas desas.
12 [Gaŗkalnē (Ropažu pag. Rg)].

19283.

Ēdati, panāksti,
Smeķīga gaļa:
Slīkuse cūka,
Sprāguse kaza,
Trīs gadi gulējse
Avota lejā.
151 [Lieljumpravā (Jumpravas pag. Rg)].

1. Sveši ļaudis domājuši,
Labas gaļas paēduši:
Sprāguša zirga,
Slīkušas cūkas,
Trīs gadi puvušas
Avota lejā.
Ja jūs mani neticat,
Es jums zīmi parādīšu:
Dižajam vedējam
Kājas, galva kabatā.
190 [Kuldīā].

2. Cerējāsi panāksnieki
Labu gaļu paēduši:
Slīkuse cūka,
Sprāguse kaza,
Trīs gadus mirkuse
Avota lejā.
To apēda panāksnieki,
Irbes gaļu dēvēdami.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

19284.

Ēdat, panāksnieki,
Smeķīga maizīte,
Caur sietu sijāta,
Ar pupiem mīcīta.
87 [Liepas muižā (Liepas pag. C)].

19285.

Ēdati, sprāgstati,
Jūs bada ļaudis!
Suns jūs salūdza,
Kaķe izvadīja.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

19286.

Ēdat, svešļaudis,
Mums gaļas diezgan:
Mums ceļa maliņa,
Mums žīdi pieved.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

19287.

Ēdīga ēdīga
Panaksnu draudze:
Apēda saimnieka
Veco kažoku.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

19288.

Ēdīgi ēdīgi
Tie panāksnieki:
Apēde kaķīti
Ar visu asti.
18 (Kliģenē).

19289.

Ēdīgi ēdīgi
Tie panāksnieki:
Apēda mūs' brāļam
Piecu gadu vērsi,
Aste vien atlika
Kančuka tiesai.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

1. Ēdīgi ēdīgi
Tie panāksnieki:
Apēda mūs' brāļam
Piecgadu vēršu,
Aste vien atlika
Šķīvī uz galda.
To nesat mājās
Kančaku vietā!
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

19290.

Ēdu tēva tīru maizi,
Pa zemīti mētādama;
Ēdīš' tautu pelu maizi,
Saujiņāi iespieduse.
218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

- 189 -

19291.

Es atradu tautiņās
Trīs vainiņas maizītē:
Sadegusi, atlekusi,
Vidū jēla, necepusi.
221 [Engurē (Engures pag. Tk)].

19292.

Es brūtei īstā māsa,
Ko jūs mani mielojāt?
Nei devāt ceptu cāļu,
Nei medota brandaviņa.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

19293.

Es gan redzu, tev, māsiņa,
Tiks maizīte nodalīta:
Sešas dienas nedēļā,
Seši maizes gabaliņi.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)], 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. No sīs dienas tev, māsiņa,
Nodos maizi nodaļām:
Seši dienas nedēļāi,
Seši maizes rieceniņi.
Lai vēl dotu nodaļāmi,
Kad nebūtu auzu maize;
Lai vēl būtu auzu maize,
Kad nebūtu piestā grūsta.
270 [Ozolu muižā (Ozolnieku pag. Jg)].

19294.

Es, Jānīti gaidīdama,
Speltē desu sutināju;
Apkārt silta, vidū auksta,
Gana laba gribošam.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

19295.

Es nebiju redzējuse
Tādus bada vedējiņus:
Apēd tēva rudzu kaudzi
Ar visiema pā(r)kariem.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

1. Ūjā, joda panāksnieki
Ar lieliem vēderiem:
Apēd brāļa rudzu kaudzi
Ar visiem pārkariem.
Mans brālītis nokliedzās,
Pakaļāi stāvēdams.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

19296.

Es rotāju, es meklēju
Sava raiba kaķēniņa:
Kājas, galvu vien atradu
Panākstnieku pagaldē.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

19297.

Es' sac'eju t'ev, T'ēkl'eit,
Naād rutku, ni burkonu:
Rutkys tovu sirdi grauz'a,
Burkons pyut'a v'ēd'eriņi.
4270 [Viļēnu pag. Rz].

19298.

Es šķitu Andreju [Pēteri etc.]
Sen paēdušu, -
Nu tik izcēla
Savu zirga galvu.
1571 [Virgā (Virgas pag. Lp)].

1. Es šķitu Jānīti
Paēdušu, -
Nu tikas paslika
Zierģeļa galvu.
Ik grieze griezumu,
Bubināja.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

19299.

Es šķitu Krišam [Annai etc.]
Sudraba nazi:
Teļaste rokā
Trim žuburiemi.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

1. Sakās panaksnieki
Ar nazi ēdot:
Nazīts Rīgā,
Kaķa aste rokā.
1311 [Apē (Vlk)].

19300.

Es skatosi, es raugosi,
Kur mellais kaķēniņš:
Brūtes māsas kabatā
Asti vien luncināja.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)], 395 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

19301.

Es saku, es saku,
Kur gaļa paliek?
Div' māsas līdzās,
Ķesele vidū.
44 [Turaidā (Turaidas pag. Rg)].

1. Es nāku, raugu,
Kur gaļa paliek:
Panakstu velliem
Div' kules sānos.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

- 190 -

19302.

Es sūdzēšu māmiņai,
Ko man deva sveši ļaudis:
Deva man sēņu zupi
Sivēniņu silītē,
Sivēniņu silītēji,
Ar melnāmi kaŗotēm.
171 [Tāšu Padurē (Kalvenes pag. Azp)].

19303.

Es vairs neēstu
Tai skutulā,
Kur tā Bīnīte,
Negaža, ēda.
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

1. Es gan neēdu
Tai skutelē,
Kur tā cūciņa
Jūliņa ēd:
Jūliņa skuteli
Izrušināja.
2071 [Ancē (Ances pag. Pg)].

19304.

Gan dziedāju, gan raudāju,
To gosniņu ganīdama;
Nu apēda sveši ļaudis,
Ne gabala nedaboju.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

19305.

Gana dziedu, gana dziedu,
Nekaunās, nekaunās!
Ko tiem bija kaunēties,
Kad tie badu izmiruši.
1331 [Sikšņu pagastā (Gaujienas pag. Vlk)].

19306.

Gana ēda, gana dzēra
Bajāriņa kāziņās;
Ne pietrūka, ne atlika,
Zupa vien skutulī.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

19307.

Gana labi es atradu,
Tautiņās dzīvodama:
Tīru maizīt' i ēdam,
Astru sietu sijājam.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

19308.

Gan mūs' māsiņ'
Maizē augus';
Nu tev aizved
Nodaļ's ēst.
213 [Zlēkās (Zlēku pag. Vp)].

19309.

Gaŗa roka Jānīšam,
Vēl gaŗāka piedroknīte;
Slampa slampa pa bļodiņu,
Biezumiņus meklēdams.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

19310.

Grib Pēteris gaļu zagt,
Aiz kauniņa nedrīkstēja;
Gaļu žņaudza saujiņā,
Zupe teki rociņā.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

19311.

Ja, Jurīti, ēsti gribi,
Pavelciesi pagaldē;
Tur bij suņi, tur bij kaķi,
Katris savu tiesu grib.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

19312.

Kā Dievos pataupīju
Pērno salmu kauģelīti;
To pacēlu panākstiem
Pirmajā maltītē.
299 [Mežotnē un Švitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)].

19313.

Kā, māsiņa, tu sēdēji,
Klēpī rokas salikdama?
Ņem nazīti, griez maizīti,
Mielo savus bāleliņus!
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

19314.

Kā nāci, vācieti,
Kas tevi lūdze?
Kas tev taisīs
Gardo maltīti?
Vilks kava suvēnu,
Vilks brucināja,
Vilks tev taisīs
Gardo maltīti.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

19315.

Kuo tuos bojarkas [panuoksneicas]
Zam golda verās?
Cērciņu sileite
Pīspradzynuota.
4221 [Asūnes pag. D].

- 191 -

19316.

Kādēļ kaziņa
Trim kājām lēca?
Ancīša zobos
Kaziņas kājiņa.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

19317.

Kārīgi kārīgi
Tie vedējiņi:
Noēda gaļu
Bez pipariem.
Trīs puiši namēju
Piparus grūž.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

19318.

Kam tādu sivēnu
Kāzās veda?
Kas jums mājās
Sūkalas ēdīs?
240 [Bikstos (Bikstu pag. Tk)].

1. Kas lika vēršeli
Kāzās vest?
Kas jumis sētā
Saskalas dzers?
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

2. Ko tu, pussuķi,
Kāzās nāci?
Kas tev mājās
Drabiņas ēdīs?
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

19319.

Kāpēc vedēji
Lustīgi palika?
Pelu maiss ievēlās
Istabā.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

19320.

Kas manu skutulu
Izrušināja?
Vakara māsai
Suvēni līdz.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

19321.

Kaunīga kaunīga
Kaimiņu Līzīte,
Nij plēta mutītes,
Nij rāda zobiņus.
Izplēta mutīti,
Ieskrēja circens,
Iznesa gardo
Kumosiņu.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

19322.

Ķēve ēda, ķēve dzēra,
Kumeļš zviedza pakaļā.
Ēd, ķēvīt, dzer,
Ķēvīt,
Ir kumeļa iegādā!
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

19323.

Ķipītī mēs ēdam,
Ķipītī mēs dzeŗam;
Ja, tautiņas, smejaties,
Smejaties ķipīšam!
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

19324.

Ko dosim panākšiem
Pirmajā maltītē?
Sēņu zupu stribināsim
Ar sudraba karotēm.
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

19325.

Ko godēšu, to godēšu,
Precenieku, to godēšu,
Došu ēst, došu dzert,
Doš' ar bozi mugurā.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

19326.

Ko godēšu, to godēšu,
To Jēcīti, to godēšu:
Celš' uz cepļa, viršu putru,
Ar kurpīti stribināšu.
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

19327.

Ko mēs laba mielosim
Tos mazos panāksniekus?
Vedīsim stallītī,
Pie cūciņas zīdīsim.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

1. Kur liksim neliksim
To mazo panākstiņu?
Pie kaziņas zīdisim,
Pie cūciņas guldīsim.
40 [Slokā (Rg)].

2. Trīs māsiņas panāksnos,
Divi lielas, trešā maza.
Vedat to mazāko
Pie cūciņas pazīdīt.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

- 192 -

19328.

Ko, Līzīte, tu apēdi,
Ka tik gardi laizījies?
Tu apēdi dzīvu krupi,
Kājas vieni atlikušas.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

19329.

Ko pūta, ko ķŗāca
Ziemeļa vēji?
Sapūta, sakŗāca
Tos bada ļaudis:
Vērsi ēda ēdienai,
Mucu dzēra dzērienāi;
Vēl apēda salmu kaudzi,
Triju gadu kumelīnu.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

19330.

Ko samisa vedējiņi?
Kādas riktes man pietrūka?
Vai man trūka alva šķīvju,
Vai sudraba karotīšu?
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

19331.

Ko tas puisītis
Griestos skatās?
Secumu skatās
Zobiņu bakstīt.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

19332.

Kroga galdi, Rīgas pils
Bez naudiņas nemieloja;
Savi īsti bāleliņi,
Tie mieloja bez naudiņas.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

19333.

Kur biji, Anniņa,
Kur kavējies?
Es izlēju cūciņām
Tavus gardus kāpostiņus.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

19334.

Kur, svainīte, tā maltīte,
Ko vakar man solīji?
Man solīji cāļa gaļu,
Ar cukuru apkaisītu;
Priekšā cēli zierga gaļu,
Ir miltiema apkaisītu.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

1. Sen solīja dēlu [meitu] māte
Slikta goda neturēt.
Man solīja ceptus cāļus,
Ar cukuru apkaisītus;
Še nebija vērša gaļas,
Ne suvēna ķingalēna.
Tikko badu nenomiru
Tai svešā zemītē.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

19335.

Labāk būtu māmuliņa
Miltu putru vārījuse,
Izvārījse kāpostiņus,
Nu jāiet sētiņā.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

19336.

Lai bij kāra, kas bij kāra,
Brūtes māsa, tā bij kāra,
Tā apēda lielu cūku
Ar visiemi sivēniem.
226 [Kandavā (Tl)].

1. Lai bij kāras, kas bij kāras,
Ciema meit's, tie bij kāras,
Tie noēda vecu kuņu
Ar visiem kucēniem;
Lai tā kuņa kur tā kuņa,
Kur tie brangi kucēniņi!
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

19337.

Lai bij kāri, kas bij kāri,
Brūtes brāļi, tie bij kāri,
Visas bļodas izvandīja,
Taukas gaļas mekļēdami.
216 [Ventspilī].

1. Kāra kāra, kas bij kāra,
Brūtes māsa, tā bij kāra,
Visas bļodas izvandīja,
Cūkas asti meklēdama.
40-1 (Bigauņciemā).

19338.

Ļaudis ēda, ļaudis dzēra,
Dievs aiz loga klausījās,
Dievs aiz loga klausījās,
Vai ar viņu pieminēs.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

19339.

Māmiņ' man pavēlēja
Svešu zemi plinderēt,
Ēst un dzert un lielīties,
Brammēt savu kumeliņu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

- 193 -

19340.

Māsa teica brāļa maizi
Devītā plauktiņā;
Nu, māsiņa, atradīsi
Aiz deviņi atslēdziņi.
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

19341.

Māsai gāju panakstīs,
Kazas galvu līdza ņēmu;
Ja nebija cita laba,
Grauzu savu kazas galvu.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

19342.

Man bij viena balta ķēve,
Uz dakšām cilājama;
To apēda panāksnieki
Pirmajā vakarā.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

19343.

Man bij viena līka ķēve,
Dakšiņāmi celājama,
To apēda panāksnieki,
Stirnas gaļu dēvēdami.
220 [Dursupē (Zentenes pag. Tl)].

19344.

Mana jauna vedekliņa
Grib ar medu mielojama.
Ķeŗu sietu, ķeŗu bļodu,
Teku bišu dārziņā.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

19345.

Manas mīļas panāksnieces,
Kamburē, kamburē!
Kamburē zaļa zute,
Ar etiķi aplaistīta.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

19346.

Miegs man nāca, nevarēju,
Nemieloti bāleniņi.
Ai jaunā māsīcīņa,
Mielo manus bāleniņus!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

19347.

Mielojiet, sveši ļaud's,
As jums būšu atmielot;
Ij man bija rudzi sēti
Abi puši lielceļam.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

19348.

Meklējiet, sveši ļaudis,
Kur jūs tādu dabūsiet,
Kas neēda, kas nedzēra,
Kas miedziņa negulēja.
Vējš neēda, vējš nedzēra,
Ūdens miega negulēja.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

19349.

Mella čūska miltus mala
Uz pelēka akmentiņa;
Tos es došu panakstiem
Pirmajā maltītē.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

19350.

Met, Dieviņ, zelta krustu
Istabiņas dibinā!
Kas nav ēdis, lai paēda,
Kas nav dzēris, lai padzēra.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

19351.

Mūs' māsiņa apnikusi
Tīru baltu maizi ēst;
Vēl vairāk tu apniksi
Ēst tautās pelu maizi!
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

19352.

Mums bij viena ratu rumba
Kaķa gaļas piesālīta;
Panāksnieki izēduši,
Cāļa gaļu domādami.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

19353.

Mums bij viena zaļa varde
Avotā pūdējama;
To apēda panāksnieki,
Piecus pirkstus laizīdami.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

19354.

NN [Maijīna etc.] bļodīnu
Vandīt vanda,
Aunīna lipīnu
Meklēdama.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

- 194 -

19355.

Pēterim, brālītim,
Plekste gul skutulā;
Nezin dūris, nezin griezis,
Nezin bāzis kabatā.
Bāz jel, muļķi, kabatā,
Notiks tev svētu rītu,
Notiks tev svētu rītu
Ar Grietiņu pelūdē.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

19356.

Andrejam, dēliņam,
Liels vēders šodieniņ;
Ēd un ēd, dzeŗ un dzeŗ,
Nevar pilnu pliestampīt.
226 [Kandavā (Tl)].

19357.

Ansiņš ēzdams
Dzert bubināja.
Jemam iemauktus,
Skrejam lejā!
Ja tas labi netecēja,
Dur ar piesi vēderā.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

1. Līzīte paēda,
Dzert bubināja.
Jemam iemauktus,
Jājam jūrā.
Jūrā nedzēra,
Sūrs ūdentiņš.
Jājam purvā,
Rāvienā.
Tur viņa tā dzēra,
Cik nepārsprāga.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

19358.

Jānīšam [Līzītei etc.] gaŗas rokas,
Īsas krekla piedurknītes,
Tas [Tā] varēja makšķerēt
Līdz pat bļodas dibinam.
34 [Plāterē (Plāteres pag. Rg)].

1. Panākšiem gaŗas rokas,
Īsas svārku piedurknītes,
Tie varēja gaļas bļodu
Līdz dibina čakarēt.
1331 [Sikšņu pagastā (Gaujienas pag. Vlk)].

19359.

Jānīšam [Ilzītei etc.] gaŗas rokas,
Īsas svārku piedurknītes,
Tas [Tā] varēja makšķerēt
Pa visām(i) bļodiņām.
7 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 321 [Zasā (Zasas pag. Jk)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

19360.

Trīnītei, māsiņai,
Trīs kabatas lindrokā,
Vienā gaļa, otrā zupa,
Trešā bāza suseklīti.
203 [Usmā (Usmas pag. Vp)].

19361.

Marijai, meitiņai,
Auzu maize vācelē,
Auzu maize vācelē,
Suņa tauki pavalgam.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

19362.

Krišis saka Anniņai:
Šuj man gaŗu kabatiņu,
Nu es iešu vedībās
Dižajos radiņos,
Pārnesīšu bērniņiem
Dažu dienu mitekliņu.
Gakļu bāzu kabatā,
Zupu lēju zābakā.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

19363.

Kārlīšam [Katriņai etc.] tādi zobi
Kā avena ieradzītes;
Mums maizīte smalki malta,
Cauri bira putēdama.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

1. Mal, māsiņ, puspusēm,
Ko tik smalki bīdelēji:
Tautiņām reti zobi,
Cauri bira putēdama.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

2. Katriņai tādi zobi
Kā aukleņu brauklējiņi;
Mūsu maize bīdelēta,
Cauri skrēja drupalām.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

19364.

Nāc šurp, Grietiņa,
Ko es tev došu;
Turi savu priekšautu,
Metīšu iekšā.
Kuč, kuņa, projām,
Nedošu vairs!
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

- 195 -

19365.

Nebēdā, balamute,
Tava tiesa nezudīs:
Būs tev kuņa maltītē,
Kucēniņi brokastī.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

19366.

Nebēdā, vīramāte,
Ko vedeklu mielosim:
Elkšņu rungu sutinām,
To vedeklu mielosim.
3531 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

19367.

Nadūd Dīvs tuodu ļaužu,
Kuodi ļaud's leiksnīšūs:
Parkiun's graude, l'eit'eņš l'eja,
Jī ar dasu kristējuos.
409 [Līksnas pag. D], 4223 [Višķu pag. D].

19368.

Neēd, Indriķ,
Tik lielu kumosu,
Tev mute grozās
Kā zosu šķilvis!
216 [Ventspilī].

19369.

Nekaci, Klāviņi,
Par skutuliņu,
Tev īsas piedurknes,
Kaņepju kreklis,
Kaņepju krekliņis,
Netīras rokas!
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

1. Nesniedz, NN,
Vispāri galdam:
Jo īsa piedurkne,
Jo mella roka.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

19370.

Jem iekšā, kas priekšā,
Tas tev skādi nedarīs;
Ja tev rītu kas kaitēs,
Tu pie manis pameklē:
Bij manā kabatā
Trīsdeviņas notes zāles.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

19371.

Neskumstiet, panāksnieki,
Kādi lieši mums nebij?
Ir mums vācu ikspendeļi(?),
Zemenieku tutentiņi.
224 [Kabilē (Kld)].

19372.

Nu apēda, nu apsprāga
Manu Dieva dāvaniņu;
Ir es pati, pelnītāja,
Pakaļāi raudzījos.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

19373.

Nu ēda Jāzeps
Gārdumus vien:
Rāceni dārē [darvā]
Mērcēdams.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

19374.

Nu ēda svešļaudis
Pēdēju maltīti,
Nu ēda nabagi
Raudādami.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

19375.

Nu es labi paēdos,
Dēlu mātes mielojama:
Pastrēbos sēņu [vēžu] zupu
Ar sudraba karotīti.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

19376.

Nu ir kāzas, nu ir kāzas
Mēdzūlīšu lielmaņam:
Piecas bļodas biezas putras,
Sviesta ķepa viducī.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

19377.

Nu klāj galdu, nu klāj galdu,
Mielos mani dēla māte,
Mielos mani dēla māte
Ar tām miežu karašām.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

19378.

Pagaidiet, panāksnieki,
Māte gāja siļķes cept.
Negaidiet, negaidiet,
Mātei siļķes sadegušas!
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

19379.

Panāksnieki, badastakles,
Apēd manu kucēniņu,
Apēd manu kucēniņu
Ar visiem nadziņiem.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

- 196 -

19380.

Panakstiņi beku prasa, -
Kur man bija beku ņemt?
Vēl man viena veca rumba
Ar vecāmi bervīkām.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

19381.

Panāksnieki desu prasa, -
Kur mēs desu dabūsim?
Nule sprāga raiba kuņa,
Nule desas taisīsim.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

19382.

Panāksnieki gaļas prasa, -
Kur bij man gaļas ņemt?
Es nokaušu raibu kuci,
To es došu panāksniem.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

19383.

Panāksnieki gaļas prasa, -
Kur bij man gaļu ņemt?
Balta ķēve Limbažos,
Braucat paši pakaļā!
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

1. Panāksnieki gaļas prasa, -
Kur bij man gaļu ņemt?
Valmierā zirgs nosprāga,
Braucat paši pakaļā!
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

19384.

Panāksnieki, lielēdāji,
Visu labu nogrūduši.
Rīt vārīšu auzu putru,
Tad es jūs lacenāšu;
Ik katram pa spaiņam
Un vēl ķipi piedevām.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

19385.

Panāksnieki nezināja,
Kā desiņu pušu lauzt:
Lauztie desu atpakaļ,
Lūzīs desa paukšķēdama!
7 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

19386.

Panuoksnīki [vakarain'e] pīna prosa, -
Kur man' b'eja pīnu jimt?
Zīma solta, snīgys dziļš,
Pīna spaņņi aizsoluši.
426 [Sakstagala pag. Rz].

19387.

Panākstnieki saplēsās,
Sēņu spaini dalīdami;
Man' bāliņi neplēsās,
Siekiem naudu mērījot.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

19388.

Panāksnieki, šurp nākdami,
Kaimiņ' ķēvi apēduši;
Astes kaulu atstājuši,
To ēdīs pāriedami.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

19389.

Panāksnieki zivis prasa, -
Kur bij manim zivis ņemt?
Mūs' upē tādas zivis:
četras kājas, balts vēders.
190 [Kuldīā].

19390.

Parādāt, jūs ļautiņi,
Kuŗš bij brūtes īstais brālis, .
To cepsim cepetei
Pēdējai maltītei.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

19391.

Pazinu Līzīti [Kačiņu etc.]
Raganas meitu:
Papriekšu ķērās
Pie sviesta bļodas.
12 [Gaŗkalnē (Ropažu pag. Rg)].

19392.

Pazinu Jurīti
Vilkača rada:
Papriekšu ķērās
Pie gaļas bļodas.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)], 1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)], 264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)], 364 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Pazinu panākšus
Vilkatas bērniņus:
Pirmie ķērās
Pie gaļas bļodiņas.
1331 [Sikšņu pagastā (Gaujienas pag. Vlk)].

19393.

Pats es ēdu, pats es dzēru, -
Kas manam kumeļam?
Kumeliņš žogu grauza,
Iemauktinus šķindināja.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

- 197 -

1. Pirmā reize pie svainīša,
Lai palika pēdīgā:
Pats es ēdu auzu maizi,
Kumeliņis kārtis grauza.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

19393¹.

Pieēda meitiņa,
Piežubināja
Ar zīles muti,
Ar vērša kuņģi.
Nes vēderu sētiņā,
Kā gosniņa īdedama.
224 [Kabilē (Kld)].

19394.

Pieēda Kārlītis
Rupjumu vien;
Nu tupu rāpu
Pa beņķa virsu.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

19395.

Puiši kāpa ozolā,
Saldu medu meklēdami;
Kā uzkāpa, tā nokrita,
Saldu medu nedabūja.
232 [Talsos (Tl)].

19396.

Puiši man sieru prasa,
Kur bij man sieru ņemt?
Prasāt, puiši, sievām sieru,
Tās mācēja sieru siet!
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

19397.

Puiši man siera prasa,
Kur man bija sieru ņemt?
Lai velns tavu sirdi žņaudza,
Kā māmiņa sieru žņaudza.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

19398.

Raugaities, sveši ļaud's,
Kādu galdu māte lika!
Jūsu māte neizlika
Treju, četru kukulīšu.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

19399.

Rītu braukšu Kuldīgā,
Pirkšu sieku pipariņu;
Panāksnieku meitiņām
Pa vienam izdalīšu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

19400.

Saka svaini dravenieku,
Nedod medus baudīšan'.
Cūku gans, pelnu rušķis,
Ne ozola dējējiņš!
101 [Rankā (Rankas pag. C)].

19401.

Sakāt, vedēji,
Ko mute grib!
Ja gribe spīļātu,
Spīlātu dabūs;
Ja gribe žāvētu,
Žāvētu dabūs:
Spīlātu naģīti
Cērpiņu starpā,
Žāvētu vārniņu
Maiksīša galā.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

19402.

Sorgīs', gaļeit',
Niu t'evi kūd'eis':
Atsīp'e An'eit'e
Lelūs zūbus.
4222 [Vārkavas pag. D].

19403.

Še atnāca panāksnieki,
Buļļa gaļas neēduši;
Nu dabūja buļļa gaļu,
Nu aizgāja baurodami.
119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)].

1. Še sanāca panāksnieces,
Kuiļa gaļas nedabūjšas;
Kad dabūja kuiļa gaļas,
Tad staigāja rūkstēdamas.
1331 [Sikšņu pagastā (Gaujienas pag. Vlk)].

19404.

Še atnāca panāksnieki,
Gaļas badu izmiruši;
Še apēda suņu jūgu,
Pieci kāli kucēniņu.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

19405.

Še atnāca panāksnieki,
Salmi vien vēderā;
Še paēda tīras maizes,
Še tos salmus izkratīja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 198 -

1. Lienītei, māsiņai,
Salmu grīsts vēderā;
Še dabūja tīras maizes,
Še tos salmus izkratīja.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

19406.

Še nāca panaksni
Gardumus ēst;
Aizgāja mājā,
Sviež kaķi krāsnī.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

19407.

Še vajaga Lienītei [Mārtiņam etc.]
Alvas bļodas, telēķīša;
Es redzēju sētiņā
Piestā putru lempējot.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

1. Nu Jānītis goda puisis,
Nu aiz galda sēdētājs;
Cik sen bija tā dieniņa,
Kad no piestas putru strēba?
4 [Aijažos].

2. Nu Dārtiņa goda sieva,
Nu aiz galda sēdētāja;
Cik sen bija tā dieniņa,
Kad tupēja aizkrāsnē,
Kad tupēja aizkrāsnē,
Kad no piestas putru strēba?
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)], 300 [Kroņa Misas pagastā (Misas pag. B)].

19408.

Žīdi vien sanākuši
Mūs' māsiņas vedībās;
Tiem vajaga salda piena,
Speltē ceptu rācentiņu.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

19409.

Šis bija dīvains,
Tas bija dīvains
Ir tas Jēcīts
Visai dīvains:
Tam gaŗa piedurkne,
Tam gaŗa roka,
Tas gāja pa bļodu
Dukuru, makaru.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

19410.

Šļūter, alus! pavār, gaļas!
Rīka meita, karotīti!
Man vairāk nevajaga
Par māsiņas audzējumu.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

19411.

Sen dzirdu, nu redzu
Tautiņu maizi:
Uzkāpu uz sēnalu,
Redzēju Rīgu.
226 [Kandavā (Tl)].

19412.

Sen es biju dzīrusies,
Nu es gribu darīties:
Vērsi ēst maltītē,
Mucu dzert malciņā.
108 [Veismaņu pagastā (Vaives pag. C)].

19413.

Zināma zināma
Tautīnu maize:
Šņūcenis miltu,
Sēnalu guba.
Zināmis zināmis
Tautīnu alus:
Trīs dīķi ūdeņa,
Puspūra miltu [iesala].
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

19414.

Zinu, zinu, ko vajaga
Puisēnieme brokastā:
Sīvus rutkus, sīpoliņus,
Tos vajaga puisēniem.
Zinu, zinu, ko vajaga
Meitiņāme brokastā:
Saldu pienu, kriņģelītes,
To vajaga meitiņām.
167 [Kazdangā (Kazdangas pag. Azp)].

19415.

Zivju zivju, gaļas gaļas!
Es kāpostu neēdīšu;
Dodiet man rudzu maizi,
To es māku sutināt.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

19416.

Skaišķi mani pamieloja
Mazajā ciemiņā:
Cits pacēla sāl' ar maizi,
Cits jauko valodiņu.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

- 199 -

19417.

Skaiti, skaiti, bāleliņ,
Vai tev visi kumeliņi:
Es redzēju panāksniekus
Lielus kaulus celājam.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

19418.

Smieties vien pazasmēju
Pīrāgam, plāceņam:
Pīrāgam, plāceņam
Abi gali nodeguši.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

19419.

Smejat, ļaudis, kam smejat,
Ķipīšam nesmejat:
Ķipē ēžu, ķipē dzēru,
Ķipē muti nomazgāju.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

19420.

Smuks, apaļis kukulītis,
Viena vaina maizītei:
Virss, apakša sadeguši,
Vidū jēla, necepuse.
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

19421.

Svuoteņš tai sac'ēja:
Rupa rupa kvīšu maiz'e!
Vylks lai ruov'e tovys zornys,
Kai as ruovu dz'ērnav'eņis!
426 [Sakstagala pag. Rz].

19422.

Tā ēda NN [Grietiņa etc.]
Kā vāverīte,
Ne plāta muti,
Ne rāda zobus.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

1. Tā ēda NN
Kā vāverīte,
Ne plēta mutītes,
Ne rāda zobiņu.
Paplēta mutīti,
Parāda zobiņus,
Ieskrēja ubags
Ar visu kulīti,
Ar visu raibo
Kucēniņu.
102 [Saikavā (Saikavas pag. Md)].

19423.

Tā ēda NN [Ilzīte etc.]
Kā vāverīte,
Tā grieza lūpiņas
Kā ratu rumbas.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Tā ēda Ancīts [līgavainis]
Kā viens kundzīns,
Tā grieza lūpīn's
Kā rata rumbīn's
Ēd, ēd, Ancīt,
Neplāti mutīt',
Ieskries circenis,
Izraus kumāsu!
Tā ēda Grietīna [līgava]
Kā viena jumprava,
Tā grieza lūpīn's
Kā rata rumbīn's.
Ēd, ēd, Grietīna,
Neplāti mutīt',
Ieskries circenis,
Izraus kumāsu!
119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)].

19424.

Tā ēda Anniņa
Kā veca vilkate,
Mēle vien kūlās
Kā veca išava.
104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

19425.

Tā ēdiet, bāleliņi,
Kā palika māsiņai,
Lai māsiņa pavasari
Ar kulīti nestaigā!
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

19426.

Tā ēdate, sveši ļaudis,
Kā sētāi zinājāt:
Ja sētāi daudz zināt,
Baudīt vien pabaudāt;
Ja sētāi maz zināt,
Ēdat pillu vēderiņu!
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

1. Tā ēdat, tā dzeŗat,
Kā zināt sētiņā:
Ja sētā maz maizītes,
Ēdat pilnu vēderiņu!
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

19426¹.

Tāda mode lielkungam
Kā tam ielas kucēnam:
Vakar labi pamieloja,
Šodien atkal attecēja.
20 [Krapē (Krapas pag. Rg)].

- 200 -

19427.

Tā Anniņa gaļu grieza,
Celīšos iespieduse;
Tā bij Dieva žēlastība,
Ka vēderu nepārgrieza.
40 [Slokā (Rg)].

19428.

Tas Jānītis goda puisis,
Līdzi ņēma aizdariņu;
Tiem citiem skopuļiem,
Tiem par naudu jāmeklē.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

19429.

Te atnāce tā jaunava,
Ne gaļiņas neredzējse;
Pie gaļiņas atēdās
Kā ķēvīte rudzzālē.
105 [Skujenē (Skujenes pag. C)].

19430.

Tie badīgi panāksnieki
Apēduši tekulīti,
Apēduši tekulīti
Ar visiem radziņiem.
349 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

19431.

Tikmēr ēdu brāļa maizi,
Kamēr druskas acīs lēca;
Kad aizgāju tautiņās,
Tad drusciņu pie drusciņas.
129 [Luteros (Zvārtavas pag. Vlk)], 136 [Zvārtavā (Zvārtavas pag. Vlk)].

19432.

Trīs gadiņi audzināju
Kūtī blusu ālavīti,
To es došu vedējiem
Pirmajā maltītē.
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

19433.

Trīs gadiņus noraudāju
Sav' sudraba kaķēniņu,
Astīt' vieni paredzēju
Panāksnieku skutulā.
Lai tā gaļa, kur tā gaļa,
Kaut to ādu atdevuši!
206 [Kuldīgas apriņķī].

19434.

Trīs gadiņi saganīju
Klibu govi raudādama.
Nu apēda panāksnieki,
Cāļa gaļu domādami.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Trīs gadiņus balta ķēve
Pa atmatu vazājās,
To apēda vedējiņi,
Stiernas gaļu dēvēdami.
155 [Tāšos (Tāšu pag. Lp)].

19435.

Trīs gadiņi saganīju
Klibu govi raudādama;
Nu apēda panāksnieki,
Pirkstus vien laizīdami.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)], 27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

1. Es ganīju klibu govi
Pieci gadi raudādama;
Nu noēda panāksnieki,
Pieci pirksti laizīdami.
119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)].

19436.

Trīs gadiņi saganīju
Klibu kuili raudādama;
Nu apēda, nu aprija
Manu sūru ganījumu.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

19437.

Trīs gadiņi saraudāju,
Klibu govi ganīdama;
Nu apēda panāksnieki,
Ne kauliņa nepalika.
100 [Rāmuļos (Rāmuļu pag. C)].

19438.

Trīs gadiņi saraudāju,
Klibu govi ganīdama;
Nu apēda panāksnieki,
Ragi vien noklaudzēja.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

19439.

Trīs trīs kazu kājas,
Seši kuņģa gabaliņi,
Pieliksim pētersīles,
Būs puišiem launadziņš.
261 [Blankenfeldē (Vilces pag. Jg)].

19440.

Trīs vasaras iztekāju,
Mellu bulli ganīdama;
Te saēda panāksnieki
Ar visiem radziņiem,
Ar visiem radziņiem,
Ar visiem nadziņiem.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

- 201 -

19441.

Tu, bāliņ, bulli kavi,
Kur tos buļļa ragus liki?
Dod savām svainītēm,
Ko zobiņu izbadīt!
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

19442.

Tu, Jēciti, atiedamis,
Lielu skādi padarīji:
Tu noēdi raibu kuņu
Ar visiem kucēniem.
Lai tā kuņa kur tā kuņa,
Kur tie daiļi kucēniņi!
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

19443.

Ūjā, NN [Trīnīte etc.],
Tavu kāru sirdi:
Muša lēca gar sienu,
Tu lēci pakaļ.
190 [Kuldīā].

1. Vai vai NN [Pēteri etc.],
Tavu lielu kārumu:
Muša līda šķirbā,
Tu līdi pakaļ.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)], 191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

19443¹.

Tu Jēpīti, goda puisi,
Nu tev slikti gadījās:
Tu iecirti bļodā nagus
Kā lielā dzērumā.
224 [Kabilē (Kld)].

19444.

Ūjā velni, ūjā jodi,
Badakāši vedējīni!
Tie apēda pieci vērši
Ar visāmi spalvīnām,
Tie izdzēra sešas mucas
Tīru miežu alutīnu.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

19445.

Ūjā velni, ūjā velni,
Kādi bada vedējiņi:
Vērsi ēda ēdienā,
Mucu dzēra dzērienā.
163 [Dzērvē (Dzērves pag. Azp)], 181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1. Bezgaļi bezgaļi
Tie sveši ļaudis:
Vērsi ēda ēdienā,
Mucu dzēra dzērienā.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

19446.

Ūjā vellis, ūjā vellis,
Tik badīgu panāksnieku:
Apēd manu baltu ķēvi,
Treša gada kumeliņu.
197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].

19447.

Ūjā vilki, ūjā vilki,
Nu apēda visu gaļu:
Nu apēda govi, vērsi,
Aizpērno gotēniņu.
353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

19448.

Urrā, urrā,
Tavu lielu pulku!
Kas tos šonakt
Aizēdināsi?
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

19449.

Uzlika Strautene [=saimniece]
Plīsušu kukuli;
Bij pate plīsuse,
Bij kukulīts.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

19450.

Va ta tevi vells sadzina
Tādus bada panāksniekus:
Nepietika dārzā struņģu,
Ne drabeņu kocenē.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

19451.

Vakara brāļam
Teļaste rokā,
Tos citus pīckāja,
Lai labi ēda.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

19452.

Vakara māsai
Trīs kules sānos,
Tur meta kauliņus,
Tur garoziņas,
Tur savu sunīti
Pabaroja.

- 202 -

19453.

Vakara māsai
Trīs tašas sānos:
Vienā zupe, otrā gaļa,
Trešā kaulus grabināja.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

19454.

Vedēji neēd,
Ko viņi grib?
Grib kaķes pieniņu,
Ezīša gaļu.
Mūs' kaķe ālave,
Ezītis mežā.
300 [Kroņa Misas pagastā (Misas pag. B)].

1. To grib panāksti,
Ko mumis nav:
Grib kaķes pieniņa,
Ezīša gaļas.
Ezītis alā,
Kaķīte ālava.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

19455.

Vilki vilki panāksnieki,
Ne godīgi tēva dēli:
Paši gaļu apēduši,
Ķešā kaulus sabāzuši.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

19456.

Viņumāt viņumāt,
Nāc, apraugi mūsu māti!
Mūsu māte vairs neēd
Sviestā ceptas driķu maizes.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

19457.

Visi ēda, visi dzēra,
Divi vien lūkājās;
Viens uz otru lūkājās,
Viens no otra kaunējās.
119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)].

19458.

Visi ēda, visi dzēra,
Neredzīgi(?) vien neēda;
Nesīsimi klētiņāi,
Mielosimi neredzīgus.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

19459.

Visi mani viesi bija,
Kas manā istabā.
Citam devu sāl' ar maizi,
Citam jauku valodiņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

19460.

Ceļat celdami,
Nesat nesdami:
Sveši ļaudis zobiņus
Vien klabināja.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

19461.

Saimeniece saimeniece,
Glabājat maizi savu!
Ir mums zirgi, nav mums rati,
Kur mēs maizi glabāsim?
210 [Popē (Popes pag. Vp)], 2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

19462.

Saimeniece saimeniece,
Glabājiet savu maizi!
Nāks laiciņš pēc laiciņa,
Būs jums jauni ēdējiņi.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

19463.

Viss galdiņis noslaucītis,
Galda malas neslaucītas;
Visi ļaudis paēduši,
Mūs' māsiņa niēduse.
288 [Bornsmindē (Īslīces pag. B)].

19464.

Deg mana malciņa,
Svilst mani svārciņi,
Nevaru galiņu
Savārīt.
216 [Ventspilī].

19465.

Ēdiet gaļu, dzeriet alu,
Maksājiet pavāram:
Pavāram, nabagam,
Liela skāde notikuse,
Lecamie ķelderiņi
Gar uguni nosviluši.
216 [Ventspilī].

19466.

Pavārenei brunči dega
Zilajāmi zēvelēm;
Zirgu puiši dzēsti skrēja,
Draņķa muca mugurā.
18 (Kliģenē).

- 203 -

19467.

Pavār kukār,
Kalīte dega!
Es tavu kalīti
Nodzēsīšu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

19468.

Pavāram kukāram
Liela skāde notikuse:
Kamēr pats meitu pēra,
Suņi gaļu izēduši.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

19469.

Kāzas lielas, kāzas mazas,
Kāzas mani izpostīja:
Es nokāvu kāzu dēļ
Savu raibu kucēniņu.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

1. Kāza liela, kāza maza,
Kāza grēku padarīja:
Es kāzās notērēju
Treša gada kumelīnu.
119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)].

2. Talka liela, talka maza,
Talka mani patērēja:
Es nokavu talkas dēļ
Triju gadu melnu vērsi,
Triju gadu melnu vērsi,
Gada vecu kumeliņu.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

3. Talka liela, talka maza,
Talka grēku padarīja:
Talk' apēda brāliņam
Triju gadu aveniņu.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

★

56728.

Ai Līzīte, ai Līzīte,
Tavu lielu vēderiņ':
Piecas mucas, seši spaiņi,
Vēl nevar piepildīt.
237 [Līvbērzes Jg].

56729.

Aiz kuo Bronuša
Okla i sauca?
Apēda Dotku
Ar vīnu aci,
Katleņš vīn klaudzējuos
Vādara golā.
18 [Andrupenes Rz].

56730.

Aiz kū Aņeitis
Sarkeiša sauca?
Apēda Augustam
Sarkonu vepri.
18 [Andrupenes Rz].

1. Aiz kū Verīti
Sorkonos saucja?
Apādus muotei
Sorkonu syvānu.
168 [Kalupes D].

2. Aiz kuo čužuo svuota
Sarķeiša sauc?
Aiz tuo, ka saimnīkam apjāja
Sorkonu ķeili.
194 [Krāslavas D].

56731.

Voi voi tu Modeņ,
Pērs tev muote vokorā!
Kam apēdi runčam asti,
Krējumā mārcādama.
170 [Kapiņu D].

1. Ai Juonīti, bruoleliņ,
Pērs tev' muote vokorā!
Kam apēdi kač' ar asti,
Krējumā mārcādams.
326 [Preiļu D].

2. Vaiji vai tu Pīter,
Tovu lelu nagleitumu:
Tu apēdi kača asti,
Krējumāji mārcādams.
389 [Silajāņu Rz].

3. Kur tei Vereite tik bolta,
Kur tei Vereite tik skaista?
Kača asti apādusi,
Krējumā mārcādama.
365 [Sakstagalas Rz].

56732.

Aiz ko skaisti, aiz ko balti
Šai ciemā jauni puiši?
Baltu runci apēduši,
Krējumā mērcēdami.
605 [Skolas].

- 204 -

56733.

Aiz kuo Jūleitis
Sorkonuos sauca?
Kaķa asti apāduse,
Krējumā mārcādama.
168 [Kalupes D].

1. Aiz kū Teklītes
Boltuos i saucja?
Kaķa asti apādus',
Krējumā mārcādama.
168 [Kalupes D].

56734.

Paga paga, tu Aneiti,
Byus mugura pūdarāta!
Kam apēdi kača asti,
Krējumāji mārcādama?
326 [Preiļu D].

56735.

Sarkanbaltas jaunas meitas,
Tā kā pienā izmazgātas;
Apēdušas kaķa asti,
Krējumā mērcēdamas.
485 [Viesienas (Lautera-Viesienes) Md].

1. Sārtas, baltas Cesvainietes,
Ziepu šaumē mazgājās;
Kaķa ļipu apēdušas,
Krējumā mērcēdamas.
373 [Sarkaņu Md].

56736.

Voi voi, tu Kiļup,
Kaida slave tev atguoja:
Salauzeji čygonīcu
Lela ceļa maliņai,
Un nūzogi ubadzei
Pašu lelū maizes kanci.
247 [Makašānu Rz].

1. Oi oi, tu Jezup,
Kaida slave tev atguoja:
Nu ubadzis tu atjēmi
Pošu lelū maizes kaņci.
247 [Makašānu Rz].

56737.

Vai vai, tu Jureit,
Kaida slave tev atguoja:
Tu izvylki pi bazneicas
Ubēdzei sīra kanci.
Kū tu gribi atsalīgt,
Jei ar vāzu tricinoj.
18 [Andrupenes Rz].

56738.

Vai vai, tu Pīter,
Kaida slava tev atguoja:
Tu nūzogi ubadzei
Pašu lelū maizes kanci.
Ubadz' kuli trycynuoja,
Pīterīti plucynuoja.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

56739.

Dūmojam, guodojam,
Kur meitini redzējom?
Nu mīstiņa leidz cīmiņam
Ar ubogu volkojūtīs.
Nu uboga atjāmuse
Pošu lelū maizes kanci.
389 [Silajāņu Rz].

56740.

Ai Ķīsīti, ai ķīsīti,
Tava sieva žīdam rada;
Tava sieva žīdam rada,
Tā neēda cūkas gaļu.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

56741.

Ai tautieti, ragainīti,
Kam apēdi kumeliņu?
Vai tev trūka cūkas gaļas,
Vai avena paslēpenes?
148 [Jaunpiebalgas C].

56742.

Ai vilki vilki,
Še laba gaļa!
Vakara vistai
Pusčūcs klēpī.
436 [Tirzas (Tirzas-Pils) Md].

1. Kur kraukļi, kur vārnas,
Te mīksta gaļa:
Vedēja sievā
Cālītis līdzā.
398 [Skrundas Kld].

2. Atbraucja svuoteņš
Ar vysu cuoli.
Vonogi, vonogi,
Ša meiksta gaļa!
182 [Kaunatas Rz].

56743.

Ai znotiņ, kramgālīt,
Kam vakaru neatnāc'?
Vakar cepa rudzu desas,
Būtu tevi pacienāj's.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

- 205 -

1. Vakarain, kankarain,
Kam tu vakar neatbrauci?
Es dēļ tevis kai dēļ kunga
Treju suņu kuojas vyru.
389 [Silajāņu Rz].

2. Tu, Juonīti, lobs cylvāks,
Kam vakar naatbrauci?
Maņ dēļ tevi kai dēļ kunga
Pīcu blusu kuojas vyra
Mozojāji pūdeņā.
591 [Ludzas apr.].

3. Kam naguoji, tu Jezup,
Ka es tevi aicynuoju?
Man dēļ tevis kai dēļ kunga
Pīcu kaču kuojas vyra.
605 [Skolas].

4. Manu mīļu Miķelīt,
Kam tu vakar neatnāci?
Man dēļ tevis kā dēļ kunga
Trīs maltītes sataisītas:
Blusu kājas, blakšu galvas,
Circenīša zābaciņi.
132 [Ikšķiles Rg].

5. Znotiņ, manu kukainīt,
Kur tu biji, ka neatgāj'?
Tevi, kunga, gaidīdams,
Triju vistu kājas cepu.
236 [Līvānu D].

6. Vai vai, tu muoseņ,
Cik mēs tevi sen gadējam!
Kai rotu maule sapyvuse,
Suņa gaļas pīsuoleita.
143 [Jāsmuižas D].

7. Kam nātbrauci, tu Petereit,
Ka mes tevi gaidejam?
Man sapyva rotu mauļa,
Vacu sēņu pīsuoļeita.
503 [Višķu D].

8. Kur tu beji, Nikadumiņ,
Kā mēs tevi gaidijom?
Beja maņ rotu mauļa,
Ūdu cysku pīlasēta.
168 [Kalupes D].

9. Vakaraiņ, vakaraiņ,
Kam vakari naatbrauc'?
Beja maņi vaca siļa,
Vac' grebežu pīsoleita.
143 [Jāsmuižas D].

56743v10.

Kam, Viktin, tu nabrauci,
Kai mes tevi gaidejom?
Myus sapiva peļu buca,
Ar ķimiņim pīsuolēta.
143 [Jāsmuižas D].

56743v11.

Sanākait, nāburg' puiši,
Mēs jūs labi mielosim:
Mums ir viena ratu rumba,
Suņu tauku piesālīta.
75 [Cirgaļu (Aumeisteru) Vlk].

56743v12.

Nākat šurp, ciema puiši,
Es jūs labi pacienāšu:
Man ir viena ratu rumba,
Zaļu varžu piesālīta.
75 [Cirgaļu (Aumeisteru) Vlk].

56743v13.

Kristamuote, kokta pirška,
Kam tu vakar naatbrauci?
Bej dēļ tevis rotu maule,
Cierciņgurnu pīsuolīta.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

56743v14.

Svuočeit, muna kokta pirška,
Kam tu vakar nāatguoji?
Vakar beja vysta capta,
Ai cierciņim palaistēta.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

56743v15.

Ak tu svuoča, kokta pirška,
Kam tu agruok naatvažuoji?
Man saskuoba ūda zvinas,
Mosaliņu desiņas.
194 [Krāslavas D].

56743v16.

Kam naguoji tu, svuotiņ,
Ka es tevi aicynuoju?
Maņ dēļ tevis kai dēļ kunga
Ciercin' kule pīkaltāta;
Ciercin' kule pīkaltāta,
Vardiv' sile pīsuolīta.
465 [Varakļānu Rz].

56743v17.

Kam, māsiņa, tad nenāci,
Kad mēs tevi gaidījām?
Man sapuva odu šķiņķis,
Masaliņas galvas puse.
480 [Vējavas Md].

56743v18.

Kam, svainīt, tu nenāci,
Kad es tevi aicināju?
Man sapuva oda šķiņķis,
Masalīša murgurkauls.
263 [Mēmeles Jk].

56743v19.

Kur tu biji, ziku-zaku,
Kad vakar neatnāci?
Man sapuva rudzu desa
Visgaŗām galda galu.
66 [Bunkas (Bunkas-Ordangas) Lp].

56743v20.

Ok tu, kokta suoča,
Ko tu agri naatbrauci?
Mums sapyva ūda zornas,
Masaļaņu ķilbaseņas.
194 [Krāslavas D].

- 206 -

56743v21.

Kur, Pīteri, tūlaik beji,
Kad mes tevis gaidejom?
Treju kaču kuojas vyrom,
Kai dēļ kunga gaidejom;
I sasmyrda ūda zornas,
Masaleņas suonkauliši.
143 [Jāsmuižas D].

56743v22.

Munu mīlu Augusteņi,
Kam tu vakar naatbrauci?
Maņ dēļ tevis kai dēļ kunga
Treis maļteites sataisītas:
Blusu kuoja, plakšu kuojas,
Ciercinīša tribuceņi.
174 [Kārsavas Ldz].

56743v23.

Kur tu bi, Suterpeter,
Kā vakar neatnāc?
Es izcep ierbs slon,
Tetriš pakāse.
372 [Sarkanmuižas Vp].

56743v24.

Kāpēc, meitiņ, ta nenāci,
Ka es tevi aicināj'?
Tad man bija cepti krupji,
Izvārītas vabulīt(es);
Tad tos vabuls ķeŗ ar rok',
Un tos krupjus sit ar kok'!
81 [Dauguļu Vlm].

56743v25.

Znotiņ, manu ķelavaini,
Kam tu vakar neatnāci?
Tad man bija cepti krupji,
Izvārītas vabolītes;
Piestā grūsti kuiļa pauti,
Suņa aste nodīrāta.
350 [Ropažu Rg].

56743v26.

Nāc, meitiņ, tu pie man,
Kad es tev aicinej!
Kad man būs cepteis krups,
Iesālīt runč paut.
243 [Lubezeres Tl].

56743v27.

Nāc uz mani, vīramāte,
Es tev' labi pamielošu:
Es tev došu ceptus krupjus,
Iztaukšētas vabolītes.
246 [Madlienas (Lielais) Rg].

56743v28.

Svilpo, skuķi, cik tu gribi,
Tu jau manis nedabūsi!
Kāpēc, skuķi, tad nenāci,
Kad es tevi aicināju?
Tad man bija ceptas vardes,
Izvārītas vabolītes.
562 [Rūjiena Vlm apr.].

56744.

Tu, puisīti, šķelmis biji,
Kam tu vakar neatnāci?
Es tev ceptu circeņ' gaļu
Ar visiem sānkauliem.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

56745.

Ai znotiņ, kramgālīti,
Kam tu vakar neatjāji?
Es atdevu cūciņām
Aizpērnājus kāpostiņus.
427 [Tadaiķu Lp].

56746.

Kur, meitiņa, vakar biji,
Kad pie manis neatnāc(i)?
Vakar māte raušus cepa,
Šodien meitai kāzas būs;
Sabraukuši, sanākuši,
Plācenīšus apēduši.
346 [Rencēny Vlm].

56747.

Aiz upītes dūmi kūpa,
Kas tos dūmus kūpināja?
Kolberģieši vardes cepa,
Siļķes asti domādami.
15 [Alūksnes Vlk].

56748.

Ak tu štuka, breinumi,
Tik bodainus panaksnīkus!
Pīcus vieršus, desmit mucas
Tim uz golda postavija.
36 [Balvu Abr], 228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

56749.

Ak tu vecais tēvainīt,
Sēdies meldru krēslīnā!
Paēduši, padzēruši,
Tā mēs tevi vadīsam.
192 [Kosas C].

56750.

Ak tu veca vecenīte,
Zemu vilka vēderiņu!
To tev dara sarkans alus,
Sašķērēti kāpostiņi.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

- 207 -

56751.

Ardieviņi, ardieviņi,
Nu mēs viņus vinnējām:
Mums palika brāļu maize,
Brāļu saldis alutiņis.
398 [Skrundas Kld].

56752.

Andrivs vaicova,
Kaida lūpa gaļa.
Vai okls, naredzi,
Keiļuva gaļa?
143 [Jāsmuižas D].

56753.

Apjādja Zosīte
Rimara kjāvi,
Kapyty kloudzjā
Vādara golā.
551 [Ludza Ldz apr.].

1. Apāda burlaki
Deviņas bļūdas,
Kapyti kloudzāja
Vādara golā.
425 [Šķaunes (Landskoronas) Ldz].

56754.

Uz sātu, uz sātu,
Vedēju ļaudis!
Apādīt jauniķam
Lelūji vjārsi,
Rogi vīn klaudzejuos
Vādara golā.
78 [Dagdas D].

56755.

Ūja Anton, tav' lielu vēderu!
Apēda auniņu ar visu villu,
Ragi vien noklabēja
Vēderiņa galiņā.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

56756.

Panuoksnīki apāduši
Treju godu kucineņu;
Nogi rogi saskanēja
Vēdereņa galeņā.
236 [Līvānu D].

56757.

Vai mana gosniņ,
Raibaļiņ!
Ragi vien noklabēja
Vedējiņa vēderā.
605 [Skolas].

56758.

Vai vai vai ( vai vai vai )
Raibajam bullītim:
Ragi vien noklabēja
Vedējiņu vēderos.
605 [Skolas].

56759.

Apēda Marīte
Susekli vecū,
Zari vīn izlīda
Vēdera golā.
358 [Rugāju Abr].

56760.

Šis Juoneitis apēda
Vucyna galvu,
Ar vysom īradzem.
Īzasprīda, īzadza
Vādara golā.
170 [Kapiņu D].

56761.

Ciema puiši, apēduši
Manu vien' suseklīti,
Ceri vien izlīduši
Pašā zoda galiņā.
322 [Praulienas Md].

56762.

Kārlītis apēda
Sila cīrulīti.
Trīs gadiņi spārdījās
Vēderiņa galiņā.
214 [Lažas Azp].

56763.

Apēda panāksnieki
Grūsneju cūku,
Aizgāja mājās
Dūkdami, rūkdami.
211 [Ļaudonas Md].

56764.

Abrauca igaunis
Lielo vēderu,
Apēda Dauknam
Trīs pūri lācauzu,
Izdzēra Dauknam
Draņķa mucu.
42 [Bauskas B].

- 208 -

56765.

Atskrēja Meikuls
Rākdams, zvīgdams.
Vaicuoja muota:
Kur, dēleņ, beji?
Apēžu, māmeņ,
Ērzeļa gauvu.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

56766.

Atskrēja Odums
Myusu meitu prīcā;
Apēd zēvelis,
Na myusu meitys,
Apēd nobys,
Tuos tev lobys!
18 [Andrupenes Rz].

1. Atskrāja Donots
Myusu mjaitys ļustam;
Apjād djavalis [vardes],
Na myusu mjaitys.
170 [Kapiņu D].

2. Atskrēja Rožeņa
Myusu puišu ļustem;
Apēdi dveļi,
Na myusu puišus.
143 [Jāsmuižas D].

3. Atskrēja Stoņuks
Mys meitu ļustem;
Apēdi maitu,
Na myusu meitas.
389 [Silajāņu Rz].

56767.

Atskrēja Antītis
Retiem zobiem,
Būs mūsu meitām
Grābekļu zari.
503 [Višķu D].

56768.

Atbraucja Jureits
Ratimi zūbim;
Tēssim skongolu,
Liksim zūbus.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

56769.

Atsasādu es aiz golda,
Vysi verās, vysi soka:
Reima reima, prožors tyku,
Es vys olkona palyku.
18 [Andrupenes Rz].

56770.

Uorā snīgs putynoj,
Lelajim gobolim;
Driconīši gaļi ēdja
Lelajim kimusim.
247 [Makašānu Rz].

56771.

Brāļi māsu izdevuši,
Karašiņas gribēdam';
Karašiņas apēduši,
Iet mājāsi raudādam'.
119 [Gaujienas Vlk].

56772.

Bruolinīki, nagūdnīki,
Vysu gūdu gūdētuoji:
Lai jer kuozys, lai krystobys,
Vysi golda gaļanī.
Vot bruolinīki, vot cyukklāvy!
605 [Skolas].

56773.

Briņģā, māmiņa,
Pēc prāta maltīti:
Briņģā sivēnu
Pusplucinātu,
Briņģā auniņu
Ar visu villu.
104 [Ēdoles Vp].

56774.

Branga byutu šei Petrule,
Jo na moza daguneņa,
Aizasāda aiz gaļdeņa,
Kai ar kača daguneņ'.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

56775.

Ceišazari sabraukuši
Tai muosai panuokšūs;
Paāduši, padzāruši,
Sibe ribe azarā.
236 [Līvānu D].

56776.

Cigu cigu ciema Jānis,
Ik svētdienu Liepājā;
Mārcīnām medu veda,
Savu veču ēdināt.
282 [Nīcas Lp].

56777.

Citi puiši alder spriši,
Man čaukst solmi vādarā.
Es tūs solmus izkratīš',
Es ar bouš alder sprišs.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

- 209 -

56778.

Ciercins aiz cepļa
Kāž dīn dzīduoja;
Suņi nu cepļa
Dasys volkuoja.
358 [Rugāju Abr].

56779.

Ciema gani, velna bērni,
Kuci kāra ozolā:
Saldas gaļas gribēdami
Pie tiem sūriem kāpostiņiem.
15 [Alūksnes Vlk].

56780.

Ciema puiši mežā skrēja,
Auzu maize vācelē,
Kuņu kāja palaunadzē,
Suņu kāja pavakarē.
192 [Kosas C].

56781.

Dancojiet, panāksnieki,
Zirga gaļas paēduši;
Zirga gaļas paēduši,
Ķēves piena padzēruši!
261 [Mēdzūlas Md].

1. Dancojat, panāksni,
Oda gaļas pieēduši;
Odu gaļas pieēduši,
Ķēves piena piedzēruši!
396 [Skrīveŗu Rg].

56782.

Darīja, darīja,
Daudzi mums darīja:
Cēla mūs ārdīs,
Laida mūs zemē,
Lika zem galda
Kauliņu grauztu.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

56783.

Devīga māsiņa
Pie otra galdiņa;
Kad tiek pie sava,
Tad lielā skopule.
418 [Sunākstes Jk].

56784.

Devīgs, devīgs
Pie cita galda;
Pie sava nedotu
Pa nagu sitams.
296 [Ozolnieku Jg].

56785.

Babiņa vēlīga
Pie otra galda;
Mājās staigāja
Kā greizna vice.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

56786.

Desa gāja pa celiņu,
Līkumiņu mētādama,
Tas Jānītis, goda puisis,
Desai godu parādīja.
184 [Ķēču Rg].

56787.

Dēlu māte apsolīja
Pienu, medu panākšņiem;
Atbraukušus pacienāja
Izsalušiem tupeņiem.
72 [Cesvaines Md].

56788.

Divi meita panākšņosi:
Viena veca, viena jauna.
Dodat tai jaunājai
Treknu gaļu, saldu alu;
Dodat tai vecājai
Tulnas(?) kaulu atspiesties!
200 [Kuldīgas Kld].

56789.

Dižājam vedējam
Peizere roke,
Tos citus pīckāja,
Lai snagš ēdāji.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

56790.

Dodat ēst, dodat dzert
Svešas zemes lautiņiem!
Visu zemi cauri gājam,
Ne rasiņas nebaudījis.
70 [Cēres Tl].

56791.

Dūdīt maņ i kilbasu,
Es uz sātu tū nūnesšu;
Ka īdusīt dasu,
Zam lūga rozkratēšu.
314 [Pildas Ldz].

- 210 -

56792.

Dzenat, gani, mājā,
Maltīte gatava!
Slīkusi cūciņa,
Sprāgusi kaziņa,
Trīs gadi puvusi
Avota malā.
433 [Tērvetes (Kalnamuižas) Jg].

56793.

Dzēru, dzēru, napīdzēru,
Ēžu, ēžu, napīēžu.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

56794.

Ej, muoseņ, tu paprīšku,
Lai īt tyuļa pakaļī!
Koleņ tyuļa tyuļuojās,
Jau muoseņa aiz gaļdiņa.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

56795.

Eme, eme pasavārtu,
Kū tī ēdja ponuoksnīši!
Syla pīpis bļūdiņā,
Kača kuojas rūciņā.
605 [Skolas].

56796.

Es bij liels ēdējiņš,
Otra vairs tāda nebij:
Vērsi ēdu ēdienā,
Mucu dzēru dzērienā.
355 [Rucavas Lp].

56797.

Es byutum gūda gaška,
Ka bērniņa maņ nabyut'!
Patja sēžu aiz galdiņa,
Bērniņš raudi aizceplē.
389 [Silajāņu Rz].

56798.

Es ganīju to gosniņu
Dziedādama, raudādama;
Nu apēda sveši ļaudis,
Ne kumāsu nedaboju.
40 [Basu (Bases) Azp].

56799.

Es jums lūdzu, nāburdzeņi,
Suņus, kaķus pievaldiet!
Es nu biju jauns zemnieks,
No siļķēmi sētu taisu;
No siļķēmi sētu taisu,
Ar renģēmi atstutēj'.
213 [Lazdonas Md].

56800.

Es nebiju domājuse,
Tādus bada vedējiņus!
Apēd manu raibu bulli
Ar visiem radziņiem.
605 [Skolas].

56801.

Es nebiju redzējusi,
Tādus bada vedējiņus!
Apēd tēva maizes klaipu
Ar visām garozām.
13 [Alojas (Ungurpils) Vlm].

56802.

Es nebiju redzējuse,
Tādus bada vedējiņus!
Ko tie jodi sasodīti,
Ko tie ēda stenēdami!
605 [Skolas].

56803.

Es nošāvu stulbu zaķi,
Panāksniekus gaidīdams.
Ak tu lielu brīnumīnu,
Kā tie ēda stenēdami;
Kā tie ēda stenēdami,
Stulba zaķa barībīnu!
94 [Dunikas Lp].

56804.

Ak tu Dievīn žēlīgais,
Ka tie plēsa stenēdami!
Še sanāca sveši ļaudis,
Salmiem kuņģus piebāzuši.
Izkratāti salmu kuņģus,
Ēdat mūsu pūŗu maizi!
282 [Nīcas Lp].

56805.

Es brūtei īstā māsa,
Vai jūs godu rādījāt?
Še vajaga vīna, meda,
Sīrapota brandavīna.
319 [Plāteres Rg].

56806.

Es paēdu, es atstāju
Māsiņai taupīdams.
Kā sanāca kāzinieki,
Kā slaucīt noslaucīja.
46 [Beļavas Md].

- 211 -

1. Es druscīt vien apēdu
Sav' māsai taupīdam'.
Kā sakrita līvenieši,
Ar nagiem izķepāja.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

56807.

Es redzēju nāburgpuišus,
Maisu ogļu apēduši;
Maisu ogļu apēduši,
Par vēžiem turēdami.
189 [Kokmuižas (Koku) Vlm].

56808.

Es še nācu alu dzert,
Šito puišu lūkoties.
Tādi vien bij sanākuši,
Sēņu, peku lauzējiņi;
Sēņu, peku lauzējiņi,
Sēņu putras strēbejiņi.
192 [Kosas C].

56809.

Es šķitu Jānītim
Sudraba nazi;
Cūka utes zvirēja
Kā sidrabiņš.
431 [Tāšu (Talsu) Lp].

56810.

Vedēja tēviņam
Nav ne laba naža;
Suņa kāja rokā,
Vaŗa poga galā.
126 [Grobiņas Lp].

56811.

Ēd, ēd, Andriņš,
Bāž kabatā:
Tev piecas nabadzes
Ceļā gaid'!
372 [Sarkanmuižas Vp].

56812.

Ēdi, ēdi, tu Juoneit,
Buoz kanceiti karmanā!
Kod atīs skūlas laiks,
Tod atdūsi Ganeitei.
326 [Preiļu D].

56813.

Jād, jād, tu Aneit,
Buoz kanceiti kārmynā!
Ka nūjīs uz Dzeņiem,
To atdūsi Juoneišam.
605 [Skolas].

56814.

Ēdi, dzer, tu Juoneit,
Ībuoz maizes kabatā!
Tov' Geleite nūsluopusja,
Treis dīneņas nāādusja.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

56815.

Ēdi, ēdi, Madīte,
Izskaiti bērnus!
Es citus pagāzu
Gar cūka sili,
Vilks citus timbāja
Avota lejē.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

56816.

Ēd, ēd Grietiņ,
Sasprauž lindrok!
Kaķs to lindrok
Ar kāj ķibne.
372 [Sarkanmuižas Vp].

56817.

Ēdi, ēdi, tu Juoneit,
Nazaver atpakaļ!
Vysi meitu kulaceņi
Īs tovā mugorā.
358 [Rugāju Abr].

56818.

Ēd, ēd, Jēpīti,
Kaunīgi ciemā,
Jem gaļas gabalu,
Skrej pabeņķē!
214 [Lažas Azp].

56819.

Ēd, ēd, Līzīte,
Tev gaŗš deguns:
Paceļ beņķīti -
Deguns bļodiņā.
346 [Rencēny Vlm].

56820.

Ēd, ēd, Marija,
Pamaisīdama,
Vēl tādas lupatas
No vecas ķēves.
514 [Zentenes Tl].

56821.

Ēd, puisīt, nekaunies,
Apņemdams lūpas!
Tev pērni kāposti
Uz virsas lūpas.
316 [Piltenes Vp].

- 212 -

56822.

Ēd, ēdi, Ediņa,
Neskaties griestos;
Griestosi pakārta
Inģesta gāla.
571 [Talsi Tl apr.].

56823.

Ēd, ēd, saimniece,
Neskaties griestos!
Pilni tavi zobiņi
Naģeņu desām.
126 [Grobiņas Lp].

56824.

Ēd, ēd, meitiņa,
Nerād' zobu!
Pilni tavi zobiņi
Cērceņu desu.
39 [Bārtas Lp].

56825.

Ēd, ēd, Trīnīte,
Nerādi zobus!
Tev jau cauri zobi,
Kā vecai vecenei.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

56826.

Ēd, ēd, tu Puovul,
Zūbu sovu man naruodi!
Jo es ņimšu slūtys kuotu,
Es tev zūbus izbadeišu.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

56827.

Ād, ād, Buorbol,
Naploti mutis!
Vardive īlecja
Ar četrom kuojom.
551 [Ludza Ldz apr.].

56828.

Ēd, ēd, Juonīti,
Naplāti muti!
Īskrīs žogota,
Izraus kumūsu:
Būs tev citu godu
Žogotas bērniņš.
147 [Jaunlaicenes Vlk].

56829.

Rij, rij, māsiņ,
Tev plata mute!
Ieskries vārna, izskries vārna,
Sasit spārnus pliku plauku.
Rīdama, dzerdama
Tukšā paliksi.
464 [Vānes Tk].

56830.

Ēd, ēd, brūtīt,
Neplāt' mutīt!
Ieskries žagata,
Aizskries mežā
čarkstādama.
605 [Skolas].

56831.

Neplēti, puisīt,
Tīk platu muti!
Tav mute grozās
Ka vārnu šķile.
519 [Zūru Vp].

56832.

Ēd, ēd, Anniņa,
Steidzies ārā!
Tava ķēve vārtos
Iespīlāta.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

56833.

Ēd, ēd, Jurīti,
Steidzies mājās!
Tava sieva iekrita
Drabeņu baļļā.
Paldies Dievam,
Labais gals augšā!
369 [Saldus Kld].

56834.

Ēd, Krišīti, kaunies meitu,
Pēc ēdīsi kamburei;
Pēc ēdīsi kamburei
Stilpetai podiņai.
74 [Cīravas Azp].

56835.

Jādi, dzjari, Dekts kēneņ,
Kū as tjavi pastuosteišu!
Nu tjavja smird keiļa smoka.
Keiļa šyuti zuobaceņi.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

56836.

Ēd, dzer, tu Odum,
Es tev slykta navēleju:
Kab tu taids leiks palyktu,
Kei tei myusu kotla steipa.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

- 213 -

56837.

Ēd, dzer, tu Odum,
Es tev slykta navēlēju:
Pošam braukt kūka kēvē,
Bārnim īt ubogim.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

56838.

Ad, ād, tu svuoteņ,
Nabuoz bļūdas ozotī!
Tryuks jūsteņa, skrīs
bļūdeņa
Pa uztobu ripuodama.
314 [Pildas Ldz].

1. Ēdi, dzjari, tu Tadauši,
Nabuoz bļūdas ozūtē!
Tryks jūsteņa, skrīs
bļūdeņa
Pa zjameiti grīzdamous.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

2. Ēd, ēd tu, buoliņ,
Nalīc bļūda ozotī,
Grīz pi lūga vederiņi!
Tryuks jūstiņa, skrīs
bļūdiņa.
Pa ustobu ripuodama.
18 [Andrupenes Rz].

3. Ēd un dzer tu, Jurīti,
Nabuoz bļūdas ozutē!
Vess doncuotu, tryuks jūstiņa,
Skrīs bļūdiņa skanādama.
247 [Makašānu Rz].

4. Es saceju tev, Muoreņ,
Nabuoz bļūdys ozutē!
Pyna tryuka, bļūda krita,
Par ustobu reibējās.
18 [Andrupenes Rz].

56839.

Ēd un dzer, Jezupiņ,
Svied pa logu kumosiņus!
Ļuboviņas dvēselīte
Gaida tavu kumosiņu.
174 [Kārsavas Ldz].

1. Ēdi, ēdi, tu Aneit,
Svīd pa lūgu kumūseņu!
Aiz lūdzeņa tys Juoneits
Gaida tova kumūseņa.
358 [Rugāju Abr].

2. Ēdi, dzeri, tu Pīteri,
Svīd pa lūgu drupaneņas!
Tova bryute aiz lūdzeņa,
Gaida tovu drupaneņu.
465 [Varakļānu Rz].

3. Ēdi, ēdi, tu Gelīt,
Svīd pa lūgu drupaniņas!
Stuov aiz lūga cīma puiši
Drupaniņu gaidīdami.
465 [Varakļānu Rz].

56840.

Ād, Jezup, un nadaād,
Par Adeļi padūmoj!
Viņa stuov aiz lūdziņa,
Kimūsiņu gaidīdama.
18 [Andrupenes Rz].

56841.

Ēdi, ēdi, tu Vereit
Svīd pa lūgu kymyuseņ'!
Aiz lūga i suneits gaida
Tova svīsta kymyuseņa;
Aizlūdzē i tevis gaida
Tovys mīlais Pītereits.
389 [Silajāņu Rz].

56842.

Atsēdi, tu Madiņ,
Pašā sodra [beņķa] galiņā,
Atskaties atpakaļ,
Met pa logu kumāsiņus!
Tur tev' gaida pirmais vīrs
Ar pieciem bērniņiem.
138 [Iršu (Iršsu-Kolonijas) Md].

56843.

Ēdi, ēdi, tu Anīti,
Pazaveri pa lūdziņu!
Konstantins i tovs bryugons,
Tis aiz lūga gauži raud.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

56844.

Ādi dzēri, tu Marija,
Pasavēris pa lūdziņu!
Pīci vylki aiz lūdzeņa
Gaida tova vēderiņa,
Ļubavnīka dvēselīte
Iz pus gaisa lidinej.
591 [Ludzas apr.].

56845.

Ēd, pīdzeri, tu Juoneit,
Līc iz lūga kimūsenis!
Vacuos tovas ļubovneicas
Ap lūdzeņi lidinēja.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

56846.

Ēd i dzer, tu muoseņ,
Svīd pa lūgu drupaneņas!
Ļubovnīka dvēselīte
Ap pus gaisu lidinēja.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

- 214 -

1. Ādi, ād, tu muosiņ,
Svīd pa lūgu kimūsiņu!
Ap lūdziņu lidinēja
Vysi tovi ļubovnīki.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

56847.

Ēd un dzer, tu muosiņ,
Pošā golda galiņā!
Uorpus lūga lidinej
Buoliliņa dvēselīte.
174 [Kārsavas Ldz].

1. Ēd, dzer, tu Juoneit,
Izej uorā pazavārtu!
Tovys bryutes dvēseleite
Abpus gaisā lidinej.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

56848.

Pazaver, tu Anceit,
Koč caur lūga stendereiti!
Ļubovnīka dvjaseleite
Pa vyds gaisu lidinej.
314 [Pildas Ldz].

56849.

Ēdi, ēdi, tu Marteņ,
Pa lelami kyumusam!
Eiji, eiji, tu Marteņ,
Kū es tevim paruodeiš:
Pēteru i Jākupeņš
Gaisa vydu pleivynoj.
143 [Jāsmuižas D].

56850.

Ēd, ēd, Pricīti,
Skaties laukā!
Vai tu redzi, tava brūte
Pusdebešos karājās?
112 [Ezeres Kld].

56851.

Ēd, dzer, tu Mikeļ,
Pazaver pa lūdzeņu;
Caur vuorteņim protecēja
Sen carāta laudoviņa.
Acis radz, sirds suop,
Kluot dajīt navarēja.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

56852.

Ēdi, ēdi, Andreju,
Skaties pa logu laukā,
Kas tur dancāja skaidienā!
Meitiņ' dancāja skaidienā.
Skrej, skrej ārā,
Dod viņai muti!
605 [Skolas].

56853.

Izej uorā, tu August,
Kū es tevim pasaceišu!
Zeile vēsti atnasuse,
Jau Stepaņa saslymusja;
Jau uz narim pastīpuši,
Sveci rūkuos īlykuši.
89 [Dricēnu Rz].

56854.

Ēdi, ēdi tu meitiņ,
Met zem galda kumūsiņus!
Puisīts tavus pupiņus
Ar mēlīti nolaizīs.
561 [Rīgas Jūrmala Rg apr.].

56855.

Ēdi, ēdi, tu Juonīt,
I par Tekli īguodoj!
Kai jei tevi īguoduoja,
Pyunītē gulādama.
389 [Silajāņu Rz].

1. Ēdi, ēdi, Teklīt,
Par mani īguodoj!
Kai es tevi īguoduoju,
Pyunītē gulādams.
389 [Silajāņu Rz].

2. Ādi, ādi, tu Zoleit,
Īguodoj par puiseiti!
Kai jis tevi iguoduoja,
Pa dzeravņi staiguodams.
170 [Kapiņu D].

56856.

Ēd i dzer, tu svuotiņ,
I tu myusu īguodoj;
I tu myusu īguodoj
Koč pādejā kymūsā.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

56857.

A, jādi, dzjari, Dekts kēneņ,
Kū as tjavi pastuosteišu:
Tovu sīvu začs nūspjāŗa
Lylejai leidumā.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

- 215 -

56858.

Ēd i dzer tu, Kļiman,
Skrīn uz oku jyudisteņa,
Vuoreisimi steivineicu!
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

56859.

Tys Juoneits lobs cylvāks,
Atnas Broņai yudisneņu:
Man ir myltu drupaneņa,
Iztaiseisim pluocineiti.
174 [Kārsavas Ldz].

56860.

Ēd i dzer, tu Pīter,
Tu iz sātu nasaver!
Dūšu ēst, dūšu dzert,
Dūšu vītu puorguleit.
89 [Dricēnu Rz].

56861.

Ēdi, ēdi, tu puisīti,
Ēdi lieliem kumosiem!
Ja tev Dievis aizrīdīs,
Gan mēs skruķa dabūsim.
Ja nebūs šai mājā,
Dabūsim nāburgos.
436 [Tirzas (Tirzas-Pils) Md].

1. Ēdi, ēdi, Aleksīti,
Kodi lielus kumosiņus!
Ja velns tevi aizrīdīs,
Gan mēs skruķa dabūsim.
Ja nebūs mūsu mājā,
Dabūsim viņu sētā.
146 [Jaungulbenes Md].

56862.

Ēdit, rejit, bierzenīši,
Kam jyus valns aizreideitu!
Redz kū dora keiļa gaļa
Ar boltim kuopustim.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

56863.

Ēdi, ēdi, tu Pīteri,
Pasaver zam galdeņa!
Babaļu vuoceļa
Pīspradzynuota,
Cierciņu sileite
Pīsutynuota.
26 [Asūnes D].

56864.

Ēdi, ēdi, Miķelīti,
Ceļam tevi baŗojam!
Tev uz Rīgu jāorej
Pieci podi vecu vīžu;
Pieci podi vecu vīžu;
Divi lūku ritentiņi.
203 [Kurmenes B].

1. Ādi, ādi, tu Ontuoni,
Myusim tevis vajagoj:
Mēs guodojam cepli sist,
Ai tevimi muolu vest;
Ai tevimi muolu vest,
Vacā veizī aizjyuguši.
425 [Šķaunes (Landskoronas) Ldz].

2. Ādi, ādi, tu muosiņi,
Ceļam tevi barojam!
Es dumoju Reigā braukt,
Tevi jyugt vazumā.
182 [Kaunatas Rz].

56865.

Ādj, ādj, tu svuočaņ,
Tjav pīdaŗāja;
Tevi zubjaņi
Kai eiļiņaņi.
194 [Krāslavas D].

56866.

Ēdi, ēdi, tu Verīte,
Tevis gaida divi žīdi;
Žīdam koza nūspruoguse,
Gaida tevis teirejūt.
168 [Kalupes D].

56867.

Ēdi, ēdi, tu Geilīti,
Dreiž par lyupos šmoukstēsis!
Kočīts sēd zem galdiņa,
Vaŗa peicka rūciņā.
389 [Silajāņu Rz].

56868.

Ēdat, bagāti,
Nabaga maizi,
Jūs mūsu bāliņu
Nabagu saucāt!
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

1. Ēdiet, baltāj,
Mellaj maizi,
Jūs mūs māsiņ
Mellaj saucāt!
158 [Jumpravas Rg].

56869.

Ēdat kaulus, vedējīni,
Bāžat kaulus kabatā!
Kad sabrauks panāksnieki,
Tiem dos zobus paurdīt.
282 [Nīcas Lp].

- 216 -

56870.

Ēdat, desas, panāksnieki,
čukas man atdodat;
čukas man atdodat,
Puišiem ribas jāčukā!
192 [Kosas C].

56871.

Ēdat, desas, panāksnieki,
čukas vien atstājat!
Man vaj'dzēs, ai,
Rītos salmus jāčukā!
476 [Vecpiebalgas C].

56872.

Ēdat desas, panāksnieki,
Dzijas manas atdodat;
Dzijas manas atdodat,
Ko māsiņai kreklu šūt!
184 [Ķēču Rg].

1. Ēdiet desas, panāksnieki,
Diegus manus atdodiet;
Diegus manus atdodiet,
Ko aproču norakstīt!
560 [Rīga ].

2. Ēdat desas, panāksnieki,
Striķus manus atdodiet!
Man vajaga, māsiņai
Ko micīti salāpīt.
231 [Līgatnes (Paltmales) Rg].

56873.

Ēdiet gaļu, dzeriet alu,
Maksājiet pavāram!
Pavāram, nabagam,
Liela skāde notikusi:
Lecamie ķelderīši
Gar uguni nosviluši.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

56874.

Ēdit, dzerit, kuozinīki,
Loba lūpa gaļa beja:
Vakar žydam kēve spruoga,
Šudiņ gaļas pīvyrom.
170 [Kapiņu D].

1. Ēdīt, dzerīt, kāznīciņi,
Loba lūpa gaļa beja:
Vakar saimnīkam ķēve spruoga,
Šudiņ gaļas pīvrejam.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

56875.

Ēdit gaļi, ponuoksneņi,
Atrassit atradīni:
Vakar, gaļi kopojūt,
Atsacierta cičam gols.
494 [Viļānu Rz].

1. Ēdit gaļu, ponuoksnīki,
Nazinīt, kaida gaļa:
Muora gaļu kopuodama,
Kreisū cici nūcartuse.
358 [Rugāju Abr].

2. Ēdit gaļi, ponuoksneņi,
Atrassiti atradeibas:
Vakar gaļi kopojūt,
Kačam aste nūsacierta.
465 [Varakļānu Rz].

3. Ēdit gaļu, ponuoksnīki,
Atrassit atradīni:
Muotei, gaļu kopojūt,
Nūsacierta kačam aste.
465 [Varakļānu Rz].

56876.

Ēd, ēd, tu Jezup,
Munu captu kukuleiti!
Uz gurneņim vuļinuots,
Zam ciceišim capynuots.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

56877.

Ēdiet, ēdiet, panāksnieki,
Manus ceptos kunkulīšus!
Ar dibenu plukšināti,
Ar cicīti izbadīti.
358 [Rugāju Abr].

56878.

Ēdit gaļu, ponuoksnīki,
Jyus nazynit, kaida gaļa:
Es vakari redzēju,
Gaŗas kuojas svylynuoja.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

56879.

Ēdit gaļi, ponuoksneņi,
Nazynot, kaida gaļa:
Suņa kuoja, kača kuoja,
Vaca vylka pavēdeŗa.
494 [Viļānu Rz].

56880.

Ēdat, kāznieki,
Smeķīga gaļa:
Irbes gaļa, slokas gaļa,
Vecas ķēves pavēdere.
350 [Ropažu Rg].

- 217 -

1. Tys Pīters gaļi ēdja:
Nazynuoja, kaida gaļa:
Keiļa gaļa, suņa gaļa,
Vaca zyrga pavēdera.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

2. Jauneceits i gaļi jādja,
Nazynuoja, keida gaļa:
Keiļa gaļa, suņa gaļa,
Vacuo žyda pavjādjaŗa.
247 [Makašānu Rz].

3. Iedet, mani vedējiņi,
Vysu putnu gaļa ir:
Zaķa gaļa, vuornas gaļa,
Vacu buobu paviedere.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

4. Ēdet, ēdet, panāksnīki,
Triju putnu gaļa beja:
Vuornas gaļa, slūkas gaļa,
Žagateņas pirskauleits.
36 [Balvu Abr].

5. Iedet, dzeret, vedējiņi,
Vusu putnu gaļa beja:
Vuornas gaļa, kraukļa gaļa,
Žagatiņas pirskaulīts.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

56881.

Ēdiet, ēdiet, vedējiņi,
Raugiet bļodas dibenā!
Slokas gaļa, irbes gaļa,
Divi vardes klāt daliktas.
373 [Sarkaņu Md].

56882.

Ēdat, ļaudis, panāksnieki,
Jūsu pašu devumiņš:
Cepta varde, cirpta cūka,
Svilināts aveniņš.
380 [Sēlpils Jk].

56883.

Ēdit gaļu, panāksneņi,
Pavasarī pīnu ēssit,
Ka začīne atsavess
Un dūs daudzi pīneņa.
389 [Silajāņu Rz].

56884.

Ēdiet gaļu, panāksnieki,
Nebāziet kulītē,
Lai nav jūsu māsiņām,
Ar kulīti jāstaigā!
350 [Ropažu Rg].

56885.

Ēdiet gaļu, panāksnieki,
Lejiet zupu zābakos;
Salējuši zābakos,
Aiznesiet sētiņā!
127 [Grostonas Md].

1. Ēdiet gaļu, panāksnieki,
Lejiet zupu zābakos;
To ēdīs citu rītu,
Kad mājās aiziesiet.
246 [Madlienas (Lielais) Rg].

56886.

Ēdat gaļu, panāksnieki,
Lejiet zupu kabatē!
Trīs bērniņi pirtē raud,
Kā kucēni sētmalē.
288 [Nurmuižas Tl].

56887.

Ēdat desas, panāksnieki,
Lejat zupu zābakos!
Trīs gadiņi raiba kuce
Tās desiņas ritināj'.
192 [Kosas C].

56888.

Ēdiet gaļu, panāksnieki,
Lejiet zupu zābakos!
Ja nedancos panāksnieki,
Dancos paši kāzenieki.
261 [Mēdzūlas Md].

56889.

Ēd, Jānīti, tauku gaļu,
Abām rokām turēdams!
Tauki tek par vēdaru
Zabakāji šļakstēdam'.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

56890.

Ēdiet gaļu, panāksnieki,
Vēl mums cita gādājama:
Škirzatu muldiņa sālījama,
Voguļu vāce taukšējama.
241 [Lubānas Md].

56891.

Ēdat, sveši ļauž, tā laba gaļa:
Sprāgusi kaza, slīkusi cūka.
To grib sveši ļauži, kas mums nava:
Grib kaķes pieniņu, ezīša gaļu,
Mūs' kaķe ālava, ezītis mežā.
40 [Basu (Bases) Azp].

- 218 -

56892.

Ēdat, kāzenieki,
Mums gaļas diezgan:
Mums kaķe ālava,
Ezītis mežai.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

56893.

Ēdati, rijati,
Man vēl ir diezgan:
Man vēl ir stallī
Baŗoti vērši.
104 [Ēdoles Vp].

56894.

Ēdata, radiņi,
Mums gaļas diezgan:
Vēl mums klētī,
Vēl kamburē;
Vēl mums stallī
Ar visu villu.
343 [Rāvas Lp].

1. Ēdati, rijati,
Jūs, bada ļaudis!
Vēl gaļa stallī,
Ar visu vilnu.
214 [Lažas Azp].

56895.

Ēd, ēd, Miķlīt,
To gard kumos,
Kaut trīs maltits
Griestes karnas:
Puscircens, pusbambels,
Pus piebāzt mušdes.
372 [Sarkanmuižas Vp].

56896.

Ēdat, rijat, bada ļaudis,
Nevainojat pavāriņi!
Ja vainojat pavāriņi,
Ejat paši vārīties!
282 [Nīcas Lp].

56897.

Ēdat, sveši ļaudis,
Pavandīdami!
Te tādi lupati
No vecas ķēves.
25 [Asītes Lp].

56898.

Ēdat, sveši ļaudis,
Tā laba zupa:
Tā mana pērnā
Lindruku vērme.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

1. Ēdejat, Blūmiņa,
Tā gārda zupiņa:
Tā mana pērnā
Lindraku zupa.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

2. Ēdat, sveši ļaudis,
Smeķīga zupa:
Tei mūsu meitenes
Lindrakus mazgāja.
74 [Cīravas Azp].

56899.

Ēdati, rijati,
Jūs bada ļaudis!
Tā garda zupe:
Tur mūsu meitas,
Stērbeles mazgāj'.
605 [Skolas].

56900.

Ēdit, dzerit, ponuoksnīki,
Nagaidit sūlējuma!
Lai sūlēja N-īki. (=cīma, vai vīnsātas vuords),
NN (=vuords) nasūlēja.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

56901.

Iedet svīstu, vedējiņi,
Meklējet raibas gūvs!
Man pazuda raiba gūvs,
Kriejum' ķierni bultējūt.
36 [Balvu Abr], 228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

56902.

Ēdeiga, ēdeiga
Salašņu draudze:
Apēde kukarkys
Kažuceņu.
466 [Vārkavas D].

1. Vai maņ, vai maņ,
Ēdīgi panuoksni:
Apēdja saimnīcom
Kažuciņus.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

56903.

Jāssim palnu kuraškeņis,
Mērceidami olūteņī!
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

- 219 -

56904.

Es šķietu tautiešus
Sen paēdušus,
Tagadin pas'lika
Veca zirga galvu.
Kad grieza kumosu,
Tad bubināja;
Kad bāza mutēi,
Tad nosazviedze.
355 [Rucavas Lp].

1. Es šķitu meicīnu
Sen piēdušu,
Nule tik pas'lika
Vecu zirga galvu.
Līdz grieza kumāsu,
Līdz bubināja;
Kad bāza pie mutes,
Kā zirgi zviedza.
355 [Rucavas Lp].

56905.

Gasteņi, muni gasteņi,
Ai kū es jyus pamīlošu:
Ai meilūji volūdeņi,
Ai asara vyduceiti.
314 [Pildas Ldz].

56906.

Godīgi, godīgi
Tie sveši ļaudis:
Godīgi Dievam
Slavīti deva.
141 [Ivandes Kld], 104 [Ēdoles Vp].

56907.

Gulbēnieši tādi puiši,
Kā mums ziemu sivēniņi:
Piestrēbuši auzu putras,
Uzmet kuzmi mugurā.
72 [Cesvaines Md].

56908.

Guseros laiskas meitas,
Ne karišu [karošu] mazgātājas;
Vecāmāte vienu zobu,
Tā karišu [karošu] mazgātāja.
224 [Lielvārdes Rg].

56909.

Izvāriju baltu putru
Pašā kāzu vakarā;
Sanākuši matkulnieki,
Manu putru izstrēbuši.
341 [Raunas (Pils-Raunas) C].

56910.

Izvārīju kunkulīšus
No smalkiem miltiņiem;
Sastrebjas panāksnieces,
Nevar stāvus nostāvēt.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

56911.

Ierada Mārtiņš
Gardumus ēsti;
Ies viņš mājā,
Sviedīs kaķi krāsnī.
241 [Lubānas Md].

56912.

Te ēda Anniņa,
Uz balta šķīvja;
Pāies mājā -
Uz utu dēlīša.
433 [Tērvetes (Kalnamuižas) Jg].

56913.

Īšu, īšu pasavārtu,
Kū tur ēde vedējeņi:
Še ir pīns, še ir sīrs,
Še ir skaistais oluteņš.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

56914.

Jaunajām meitiņām
Balta maize azotē.
Ne tās ēda, ne tās deva,
Puišus vien kairināj'.
159 [Jumurdas C].

56915.

Kab maņ byutu taids kanceits,
Kai Muoreņai ozotī,
Āstu dīnu, āstu nakti,
Maņ muteite napīkustu.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

56916.

Jauni puiši alu dzēra,
Ādas cimdi rociņā,
Lai jau meitas neredzētu,
Ka tiem rokas nemazgāt's.
284 [Nīkrāces (Briņķu) Azp].

56917.

Juoneišam taida doba,
Kai tam myusu kucānam:
Vakar labi pabaruoja,
Šudin agri atjecēja.
143 [Jāsmuižas D].

- 220 -

56918.

Jānītim brālītim
Daudz vaig maizes vasarā:
Piecas sievas pagastā,
Vēl deviņas Jelgavā.
605 [Skolas].

56919.

Jānīts ēda sīpoliņu,
Mazu mazu gabaliņu;
Ak tu Dieva dāvaniņa,
Kā tas brieda vēderā!
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

56920.

Juoneits sjādjās aiz galdeņa,
Viedereņi kasiedams;
Viedereņi kasiedams,
Āsti vin prasiedams.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

56921.

Jēri vien, kazlēniņi
Tautu meitas panākstos.
Nu kazlēni paēduši,
Buč stalle, laidare!
452 [Užavas (Zīras) Vp].

56922.

Kad es būtu zinājusi
Tādus ķelsu ēdējiņus,
Tad es būtu ganīdama
Sila bekas pielauzusi.
418 [Sunākstes Jk].

56923.

Kaimiņ' puiši lielījāsi
Ar lieliemi vēderiem;
Tur man mirka pērnie lini,
Aizpērnieji kaņepāji.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

56924.

Kaimiņ' puiši lielījāsi:
Ēdot zelta karotēm.
Es aizgāju, es redzēju,
Piestā putru šļampājot;
Piestā putru šļampājot,
Vardes kāju apmaisoti.
428 [Taurenes (Nēķenes) C].

1. Jaunskuins(?) meitas lielījās:
Telēķos vien ēdot.
Es redzēju cauriedams
Piestā putru lampājot;
Piestā putru lampājot,
Zirga kāju pamaisot.
192 [Kosas C].

2. Jāņa māte lielījās:
No telēķa putru strebot.
Kad iegāju, tad redzēju
Piekstā putru lampājot.
Šļirbu šļerbu šķīsta putra,
Kņipu knapu kaņepītes.
150 [Jaunraunas C].

3. Viņu puiši lielījās:
Telvērķos vien ēdot.
Es aizgāju, es redzēju
Piestā putru klaugājot;
Es padevu dievpalīgu,
Viņš ar piestu aizdurvē.
605 [Skolas].

56925.

Sen dzirdēju tautiņās
Saldu alu brūvējam;
Nu atnāču, nu atradu:
Piestā putru plūsnējam.
476 [Vecpiebalgas C].

56926.

Līlejos šis Pīters:
Loba dzeive man sātā;
Es redzēju tevi sātā
Bez ližeikas ādam.
142 [Izvalta (Užvaldas) D].

56927.

Kam jyus bezyuzi
Ponuoksnūs jēmjāt?
Zam golda, zam golda,
Kauliņu grauztu!
182 [Kaunatas Rz].

56928.

Kur liksim, naliksim
Tū mozū Zolīti?
Zam golda, zam golda,
Kauliņu grauztu!
35 [Baltinavas Abr].

56929.

Kaunies, Kristiņ,
Pie cita galda,
Kam(p) gaļas gabal's,
Skrien pabeņķī!
296 [Ozolnieku Jg].

56930.

Kas bijāt jauni ļauds,
Šaipus galda nesēdāt!
Šaipus galda sēdātājiem
Visiem kupri mugurā.
358 [Rugāju Abr].

- 221 -

56931.

Kas par podiņu
Aiz mūsu galdu?
Dižais vedējs,
Plikpakausīts.
518 [Zlēku Vp].

56932.

Kas tā svešā
Aiz galda sēdēja?
Skriemeļu acīm,
Šķeltām nāsīm.
200 [Kuldīgas Kld].

56933.

Kas tā tāda piža ruža
Mūs' maizītes nesātāja?
Būt' man kniepa adatiņas,
Es tai acis izbakstītu.
257 [Mazsalacas (Valtenbergas) Vlm].

56934.

Kas tie tādi, kas sajāja,
Ar tiem piķa kamzoļiem;
Ar tiem piķa kamzoļiem,
Ar tiem salmu vēderiem;
Te atrada pūŗu maizi,
Te tos salmus izkratīja.
355 [Rucavas Lp].

56935.

Kālab Māriņa
Tik smagi sodi:
Ko deva govīm,
Apēda pate.
2 [Ādažu Rg].

56936.

Ko tā Marija
Guldzījās?
Sarija bambales
Kā plūmju ogas.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

56937.

Kālabāde, tu Jūlīte,
Izstiepuse, savelciese?
Daža laba jēra kāja
Spiež tavai vēderai.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

56938.

Ko nāci, žīdiņ,
Tu mūsu kāzās?
Tur vajag salda piena,
Vajag cepta rācentiņa.
398 [Skrundas Kld].

56939.

Kuo tys Odums
Pa bļūdu voicoj?
Vai voicoj vystas kuojas,
Vai cyukas vēderiņa?
174 [Kārsavas Ldz].

56940.

Ko vandi, Jānīti,
Viscaur skutuli,
Kuilēna kājiņu
Meklēdams?
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

56941.

Ko tā Madiņa
Uz zemi raugās?
Viņa gan redzēja,
Kas tur līda:
Plekstiņa pa priekšu,
Menciņš pakaļ.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

56942.

Nu ēda Anniņa
Palasīdamās:
Piecas plekstes virsū,
Piecas apakšā;
Viena plekste vidū
Ar cekuliņu.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

56943.

Ko, tautieti, māsas lūdzi,
Kad nav krēsli istabā?
Vecas tavas māsas bija,
Nevar stāvus nostāvēt.
141 [Ivandes Kld].

56944.

Kausam mušiņas,
Dēsam desiņas,
Kārsam puišiem
Deguna galiņā!
127 [Grostonas Md].

56945.

Kic pa ceļu, kic pa ceļu,
Panāksnieku kazlēniņi!
Vedējiem apēduši
Visus smalkos žagariņus.
46 [Beļavas Md].

- 222 -

56946.

Kū gaidit, sveši ļauds,
Ka krysteņa nametit?
Vai jyus, cyukas, atrodit
Myusu Dīva davumeņu?
358 [Rugāju Abr].

56947.

Ko cienīs, ko mielos
Lielāko, vecāko?
Vepram aste nolūzusi,
Aizgaldā barojot.
127 [Grostonas Md].

56948.

Ko te diži dižināja,
Ko bagātus daudzināja;
Ko tie teica vēršus kautus,
Ko sivēnus svilinātus?
Viena pati plika vārna
Ar smiltīm sabārstīta.
355 [Rucavas Lp].

56949.

Ko tādus suvenus
Kāzasi vedat?
Nav mūsu tēvam
Zīdamas cūkas.
282 [Nīcas Lp].

56950.

Kuo tysi Juoneits
Sorkonsi tveika?
Nūzoga kaimiņam
Sorkonu gaili.
Tu nūzogi, es apēžu,
Tevi sauca ragaineiša.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

1. Ko tys Juoneits
Sorkons tveike?
Nūzoga kaimiņam
Sorkonu gaili.
Kuojas viņ pamanēju,
Ka īlīk azotī.
551 [Ludza Ldz apr.].

56951.

Krustu metu, Dievu lūdzu,
Tautas galdu piesēduse;
Krustīts manis augumiņis,
Nekrustītis tautu galdis.
604 [Dažādi iesūtītāji].

56952.

Kulta piena, kulta piena
Mazajam panākstam!
Taukas gaļas nedodat,
Lai vēdera nemaitāja.
132 [Ikšķiles Rg].

56953.

Kur mana baltā
Strupastes ķēve?
Jāšu muiže
Kungam gaust:
Nevaru svešu ļaužu
Pieēdināt.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

56954.

Kur mēs pavāru
Guldīsim?
Namā namā,
Uguns vietā.
267 [Mērsraga Tl].

56955.

Kur tu biji vakar, zaķīt,
Ka es tevi neredzēju?
Vakar māte raušus cepa,
Šodien meitai kāzas būs;
Šodien meitai kāzas būs,
Rītu brauks kristībās.
70 [Cēres Tl].

56956.

Kūdu zaķīt' nobaravu,
Vedējīnus gaidīdam'.
Ak tu Dieviņ, žēlīgais,
Kā tie plīsa stenēdami!
355 [Rucavas Lp].

56957.

Kuņķi mani kāzās lūdza,
Sola labi pacienāt;
Sola man cāļa gaļu,
Ar cukuru apbārstītu;
Tie man deva vārna gaļu,
Ar smiltīm apbārstītu.
282 [Nīcas Lp].

56958.

Lab lab pamiele,
Dižbajar sētiņe:
Rutk zup džerdine
Liele vece cūkspanne.
93 [Dundagas Vp].

- 223 -

56959.

Kurvys kurvys,
Na podruškys:
Vysu gaļi izādušs,
Škeiveiti sasytušs.
551 [Ludza Ldz apr.].

56960.

Ķemsī suņi, Ķemsī kaķi,
Kāzenieku puiši neķemsī.
192 [Kosas C].

56961.

Kur liksem, neliksem
To mazo vedējiņu?
Vedīsim cūkkūtei,
Pie cūciņas zīdināt.
224 [Lielvārdes Rg].

1. Kur mjas liksim, kur naliksim
Taidu mozu podruškeņi?
Pi kazeņas pazeidjāsim,
Pi ciuciņas paguļdjāsim.
605 [Skolas].

2. Domajam, gādajam,
Ko puišiem darīsim?
Vedīsim cūku kūtī
Pie cūciņas zīdināt.
246 [Madlienas (Lielais) Rg].

3. Kura luoga sagryudusja
Dīvji muoseņas podruškuosi?
Vjassim jaunuokū muoseņi,
Pī kazeņis padzirdjāt.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

4. Vysi mozi panuoksnīki,
Pīters pats mozuokais;
Mes tū pošu mozuokū
Pī kaziņas pazeideisim.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

5. Div' Madaļas padruškuos:
Vīna lela, ūtra moza;
Vessim mozū Madalīti
Pi kaziņas pazeidīt.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

6. Divi divi kristamuotes,
Vīna lela, ūtra moza;
Vessim tū mozuokū
Pī kaziņas pazeidēsim.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

56962.

Kuozinīki, kuozinīki,
Ot kur taisa uztobeņas:
Dasu bolkas, bļīnu jumts,
Koleidz poši kuozas dzēŗa,
Suņi dasas izvolkuoja,
Vuornas bļīnus sadziubuoja.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

56963.

Lielas kāzas, mazas kāzas,
Kāzas mani izpostīja:
Apēd manu sāl' un maizi,
Aizved manu malējiņu.
82 [Demenes Il].

1. Kāzas lielas, kāzas mazas,
Kāzas mani izpostīja:
Apēduši sāli, maizi,
Aizved mani arājiņu(?).
198 [Krustpils D].

2. Tolka lela, lolka moza,
Tolka sātu papruoveja;
Kuozas lelas, kuozas mozas,
Kuozas sātu izgubeja.
170 [Kapiņu D].

56964.

Lai bij kāra, kas bij kāra,
Brūtes māsa tā bij kāra:
Tā apēda raibu kuņu,
Ar visiem kucēniem;
Vēl atradu kuņas kāju
Brūtes māsas kabatā.
58 [Blīdenes (Blīdenes un Stūŗu-Dūres) Tk].

56965.

Lai bij kāras, kas bij kāras,
Brūtes māsas tās bij kāras:
Gar siemali stāvu lēca,
Gaiļa gaļu gribēdamas.
10 [Aizupes Tk].

1. Lai bij kārs, kas bij kārs,
Saimniek' dēliņš tas bij kārs:
Stāvus lēca gar siemali,
Vistas gaļu gribēdams.
572 [Tukums Tk apr.].

2. Lai bij traks, kas bij traks,
Mūsu Fricis, tas bij traks:
Stāvus lēca gar siemali,
Aunu gaļu gribēdams.
123 [Gramzdas Lp].

56966.

Lai nāk vēlu, kas nāk vēlu,
Šie kundziņi vēlu nāca;
Vai es arī jūsu dēļ
Divi reizes galdu klāšu?
Pavārītes bēdājās,
Nu ir zupa saskābusi.
427 [Tadaiķu Lp].

- 224 -

56967.

Lai viesības, kur viesības,
Pidžis bija viesībās.
Daža laba jēra kāja
Bija Pidža vēderā.
477 [Vecpils Lp].

56968.

Laiks jou ponuoksnim
Kristeņu mest:
Jou suoka pakaļa
Prundeles sist.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

56969.

Latiņa saēda
Kukuli maizes,
Nu tupu, nu rāpu
Pa tēva beņķi.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

56970.

Lipainītis, garausītis,
Tak uz sātu lūkuotūs,
Ne skaistūs meitiņu,
Bet gordūs kuopusteņu.
357 [Rudzētu D].

56971.

Luksi luksi, Andriņ,
Kur luksināsi?
Uz Vaiču Martiņu
Panniņu laizīt.
Zila mēle, melni zobi,
Kā panniņu nolaizījis.
394 [Skaistkalnes (Šēnberģes) B].

56972.

Lūdzama māmiņa,
Uzpildi bļodas!
Sveši ļaudis kaŗotes
Vien klabināja.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp], 160 [Jūŗkalnes (Pilsbergas) Azp].

56973.

Lyudzama māmaņa,
Pījami bļūdu!
Andzānu syvānu
Izrukšinuoja.
425 [Šķaunes (Landskoronas) Ldz].

56974.

Lūdzami ļautiņi,
Baudait maltīti!
Vai teiksiet, vai pelsiet
Mūs' pavāriņu?
184 [Ķēču Rg].

56975.

Mammiņ, mammiņ,
Pelaviņu sijātu!
Sabrauca vedējiņi,
Pelaviņu ēdējiņi.
36 [Balvu Abr].

56976.

Ļaudis saka, bīdeļmaize,
Kas to maizi bīdelēja?
Manas rokas bīdelēja,
Brāļa asas dzirnaviņas.
358 [Rugāju Abr].

1. Sveši ļaudis tā sacīja:
Bīdelēta tā maizīte.
Munas rokas bīdelēja,
Brāļa kaltas dzirnaviņas.
290 [Ogres C].

56977.

Man bij dziesmu vācelīte,
To apēda panāksnieki;
To apēda panāksnieki,
Ar dakšām cilādami.
391 [Sinoles Vlk].

56978.

Man izgaisa melnais runcis;
Kur es viņu atradīšu?
Vienreiz vien ieraudzīju,
Meža sarga vēderā.
378 [Seces Jk].

56979.

Man izgaisa sarkans kaķis,
Es to vairs nemeklēju;
Aste vien nokustēja
Apša Annas vēderā.
418 [Sunākstes Jk].

56980.

Saimeniecei melna kuce
Pagaldē baŗojama;
Aste vien nokustēja
Tautas dēla vēderā.
281 [Neretas Jk].

56981.

Trīs gadiņus ganos gāju,
Klibu govi ganīdama;
Nu apēda panāksnieki
Pirmajā maltītē.
344 [Rembates Rg].

- 225 -

56982.

Trīs vasaras vārdes kājas
Papārdēs karājās;
Nu apēda panāksnieki
Irbes gaļas gārdumiņu.
129 [Gudenieku Azp].

56983.

Pieci gadi saaudzēju
Zaļu vardi purviņā;
Mūsu puiši apēduši,
Piecus pirkstus laizīdami.
205 [Kusas Md].

1. Piecus gadus zaļa varde
Kurca mūsu dīķītī;
To apēda mūsu puiši,
Piecus pirkstus laizīdami.
428 [Taurenes (Nēķenes) C].

56984.

Man bij viena zaļa varde
Pieci gadi barojama.
Ciema puiši kāri bija,
Manu vardi apēduši;
Manu vardi apēduši,
Par vēžiem domādami.
337 [Rāmuļu C].

56985.

Man bij viena pušmucīte
Zaļu varžu piesālīta;
To izēda nāburgpuiši,
Piecus pirkstus laizīdami.
338 [Rankas C].

56986.

Mums bej vīna rotu maule
Kača pautu pīsuoleita;
Panuoksnīki apēduši,
Laša gaļu dāvādami.
236 [Līvānu D].

56987.

Ejat projām, panāksnieki,
Varžu gaļas saēduši!
Bij vardīte pūdējama
Trīs gadiņi dīķītī.
227 [Liepkalnes (Liepkalnes-Ozolu) Md].

56988.

Marija sarija
Veselu vepri;
Pukstēja, rukstēja
Visu cauru nakti.
107 [Embūtes Lp].

56989.

Met, Dieviņ, zalta kristu
Istabiņas dibinā;
Dod, Dieviņ, suoti, gausi
Svešajiem ļautiņiem!
358 [Rugāju Abr].

56990.

Miķeļam, brālīšam,
Div' zili zobi;
Tīr' rudzu maizi
Snāpāt snāpā.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

56991.

Muoraņ i muosjaņ,
Lauluotuo sīra!
Ka myus lauluos,
Mjas tjav dūsim.
26 [Asūnes D].

1. Zoseiti, muoseņ,
Lauluoto sīra!
Ka myusus lauluo,
To mes i djavjam.
314 [Pildas Ldz].

2. Zosīte, Zosīte,
Lauluotu kompetu!
Ka myusus lauluos,
Mes tevi i dūsim.
35 [Baltinavas Abr].

56992.

Petreit i bruoleit,
Lauluota sīra!
Nak tova māmeņa
Ni kazeņis naturēja.
182 [Kaunatas Rz].

56993.

Nak, Onton, i tova muote
Ni kazeņis naturāja;
Nak, Onton, tova muote,
Ni kazeņis naturāja,
Ka tu man naīdevi
Ni sīreņa gabaleņ'.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

56994.

Muoseņis galdeņš
Leicin leika;
Bruoleiša galdeņš
Pi sātmaleiša.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

- 226 -

1. Bērziņa gaļdini
Leicin leika;
Sileņa gaļdini
Pī sīnas pīslīti.
389 [Silajāņu Rz].

2. Vydsmuižu galdiņi
Leicin leika;
Preilīšu galdiņi
Pi sīnas pīslīti;
Pi sīnas pīslīti,
Suņs gulēja viersā.
389 [Silajāņu Rz].

56995.

Myusu golā zūsis gaļa,
Ar boltim kuopustim;
Viņā golā rutku loksti,
Ar vucyna īradziņu.
168 [Kalupes D].

56996.

Mums ir sieri,
Mums ābaļi;
Jums sarkani
Sīpalīt.
329 [Popes Vp].

56997.

Myusu muosas podruškeņis,
Kai nu zīda salasētis;
Tuo tautīša podruškeņis,
Kai nu muola salapātis.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

1. Myusu muosas, področkeņas,
Nu zīdimi salasītas;
Tuo bryutgona področkeņas,
Nu dubļim saļepētas.
35 [Baltinavas Abr].

2. Myusu muosas kristamuotja,
Kai nu rožu salaseita;
Tuo tautīša kristamuotja,
Kai nu muola salapāta.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

56998.

Myusu gola vakaraine
Kai mogona platejuos;
Jyusu gola vakaraine
Kai rogona kratejuos.
357 [Rudzētu D].

1. Myusu gola ponuoksnīcas
Kai mogonas platījuos;
Viņa gola ponuoksnīcas
Kai rogonas kratījuos.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

2. Mūsu brūtes kristamuote
Kai mogona platejuos;
Mūsu brūgena kristamuote
Kai rogona kratejuos.
358 [Rugāju Abr].

3. Viņa gola vakarains
Kai cyuku gons staiguoja;
Myusu gola vakarains
Kai lels kungs kešā naudu žvadzinuoja.
465 [Varakļānu Rz].

56999.

Mūs' māsiņu vedējiņi
Ar resniem vēderiem:
Salmu kaudzi apēduši
Ar visām lāčauzām.
604 [Dažādi iesūtītāji].

1. Mūs' māsīnas vedējīnas
Ar lieliem vēderiem:
Apēdušas rudzu kaudzi
Ar visāmi lācauzāmi.
282 [Nīcas Lp].

2. Vānenieki sabraukuši
Ar resniem vēderiem:
Apēd mūsu siena kaudzes
Ar visiemi pakāriem.
464 [Vānes Tk].

57000.

Vedējīnu meitīnām
Visām resni vēderīni;
Apēduši salmu kaudzi
Ar visām vārpīnām.
282 [Nīcas Lp].

57001.

Ūja nekakši,
Tie sveši ļaudis:
Apēd tēva rudzu kaudzi
Ar visiem pākariem.
284 [Nīkrāces (Briņķu) Azp].

57002.

Nāburgpuiši lielījās,
Lepnas kāzas taisīšot:
Trīs kaķīšus baŗojot,
Ar zaļām vardītēm.
301 [Palsmaņa Vlk].

57003.

Nu būs kāzas, nu būs kāzas
Mūsu pašu vecākajam;
Piecas govis ālavnicas,
Kuiļam pieci sivēniņi!
112 [Ezeres Kld].

- 227 -

57004.

Nu kurīnes tei muoseņa
Taidu lelu vēdereņi?
Nu mozutnis brāgu dzāra,
Vēdereņi nasajyuzja.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

1. Na pa Dēva lykumam,
Tautu dālam lels vādars;
Mozinks beja, brāgu dzēra,
Nasaiūze vēderiņa.
425 [Šķaunes (Landskoronas) Ldz].

2. Na pa Dīva lykumam
Jureišami graizs vādars;
Brāgu āda, brāgu dzjāra,
Nasajūza vēderaņa.
425 [Šķaunes (Landskoronas) Ldz].

57005.

Nu kuras elnes
Tik skūpi ponuoksni:
Ni poši ēdja,
Ni citim devja.
576 [Varakļāni Rz apr.].

1. Skūpuoka Anīte
Par vysu draudzi:
Ni pati ādja,
Ni myusim djavja.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

2. Skūpuoks i Nn.
Par vysu draudzi:
Ni jis ēdja, ni jis dzēŗa,
Ni jis myusus īguoduoja.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

57006.

Anniņe, meitiņe,
Pūra maize kabte;
Ne man dev, ne pats ēd,
Rīdznikim vien taupe.
518 [Zlēku Vp].

57007.

Nak nu alnis izleiduši,
Icik skūpi ponuoksņīki:
Jau jī ādja, jau jī dzjāra,
Jau jī mani naiguoduo.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

1. Kura lyga sagryudusja
Taidus skūpus ponuoksneņus?
Poši jādja, poši dzjāŗa,
Par stuomučim napīmiņ.
247 [Makašānu Rz].

2. Lai ir skūpi, kas ir skūpi,
Skūpi myusu ponuoksnīki:
Lai jī ēdja, lai jī dzēŗa,
Jī par myusim naiguodoj.
365 [Sakstagalas Rz].

57008.

Nedod, Dieviņ, tādus viesus,
Kādi viesi sabraukuši:
Vērsi ēda ēdienā,
Mucu dzēra dzērienā.
378 [Seces Jk].

57009.

Nadūdit jauničam,
Jauna pīna paraudzeit!
Jauna pīna paraudzējis,
Suoks Madaļi plucynuot.
465 [Varakļānu Rz].

57010.

Nadūdit Broņītei
Ar kaņepem pluocinīša,
Lai neskrēja uz mamiņas
Kai kaņepe sprakstādama.
389 [Silajāņu Rz].

1. Nadūsim vadaklai
Ar kaņepis pluocineišu,
Lai naskrīn uz dīveru
Kai kaņepe sprakstādama.
604 [Dažādi iesūtītāji].

2. Nadūdit māršeņai
Ar kaņapam pluocieneiša,
Lai naskrāja iz muoseicu
Kai kaņapa spraksteidama.
113 [Gaigalavas (Bikovas) Rz].

3. Nadūdit Juonīšam
Kanepīšu pluocinīša,
Lai neskrēja muosom prīškā
Kai kaņepīte sprakstādams.
605 [Skolas].

57011.

Nekā laba nedarīja
Visai daudz panāksnieki:
Panāksnieki man apēda
Apzeltītu kuceniņ'.
141 [Ivandes Kld], 605 [Skolas].

57012.

Najam ļauna, tu galdiņ,
Ka uz teve atsaspīžu;
Kad paēžu, kad padzēru,
Tad uz tevis atsaspīžu.
326 [Preiļu D].

- 228 -

57013.

Nasuoši, nasuoši,
Kaunitēs!
Blūdai dybynu
Īraudzēju.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

1. Besaši, nasaši,
Ļaunitēs!
Bļūdas dybynu
Īraudzejuši.
465 [Varakļānu Rz].

57014.

Ēdat nu, negaušas,
Ļauneties,
Nu saka pakaļa:
Laukā, laukā!
179 [Katriņas C].

57015.

Nokavu mušiņu,
Piedaru desiņu,
Uzkāru Pēteŗam
Deguna gale.
129 [Gudenieku Azp].

1. Ņyu mjas Ignatu
Gūdjāsim:
Kausimi myuseņi,
Djāsim deseņi,
Kuorsim Ignatam
Daguna golā.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

57016.

Nu atnāca panāksnieki,
Ko mēs viņus mielosim?
Aizkrāsnē ratu ūle,
Zaļu varžu piesālīta.
94 [Dunikas Lp].

57017.

Še sanāca lepnas meitas,
Ko mēs lepnas mielosim?
Gaiļam dūra pasekstei,
Sivēnam šņicerē.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

1. Še sanāca lepni viesi,
Ko mēs lepnus mielosim?
Sūtām kaķi peles riet,
Kausim paši vāverīt's;
Gaiļam dūra pasekstē,
Suvenam sniķerē.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

57018.

Še atnāca sveši ļauži,
Ko mēs viņus mielosime?
Viena pate ratu ule,
Kaķes mīsti mīzaliņi;
Viena pate pušmuciņa
Kaķes gaļu piesālīta.
40 [Basu (Bases) Azp].

57019.

Māte māte, viesi nāk,
Kā mēs viņus mielosim?
Vista savus baltus cāļus,
Nātrienāji salaidusi.
Kā mēs viņus sagūsim?
Nātras rokas sabadīs.
355 [Rucavas Lp].

57020.

Ponuoksnīki sabraukuši:
Cits ar kaču, cits ar začu,
Cits ar vacu pavuorneicu.
Dūmojam, guodojam,
Ar kū jūs baruosem.
Siļķes golva, raudas aste,
Sapyvušais tupineits.
358 [Rugāju Abr].

57021.

Nu ēda sveši ļauži
Nepipurotu.
Nedošu sav' miezeri
Pipurus grūst.
129 [Gudenieku Azp].

57022.

Nu varēs droši braukt,
Nebūs velnu celiņā:
Kāzenieki, šurp braukdami,
Launagā apēduši.
45 [Bejas (Kolberga) Vlk].

57023.

NN (=vuords) ponuoksnīki
Namuocēja kristu mest.
Še muna puornīca,
Puormeti kristu;
Puormeti kristu,
Apēdi vystu!
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

57024.

Pa ceļi, pa ceļi,
Nagūda ļauds!
Apjādja cysas,
Stodaigas vysas.
A ka jums besi
Pa ūkstu izrautu vysas.
278 [Naujenes (Maļonovas) D].

- 229 -

57025.

Paēda Līziņa,
Griestos raugās.
Še nav skabargas,
Zāģēti griesti.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

57026.

Paēdja panuokši,
Parukšinuoja.
Ka es byutu zynuojus',
Taidas caukas atbraucūt,
Byut' syvānim nasalējuš
Vakarejūs kuopustiņu.
168 [Kalupes D].

57027.

Paēdaš, padzēraš,
Patencaši Dieviņam!
Mīļu māt, mīļu tēs,
Glabāt savu maizi nost!
Ne mums zirg, ne mums rat,
Kur mēs maizi glabajam.
93 [Dundagas Vp].

57028.

Paēduši, padzēruši,
Pateiciet Dieviņam!
Rītā būs zelta saule,
Gulēs ļipas atmetuši.
360 [Rundāles B].

57029.

Pagaidāt, sveši ļaudis,
Māte gāja siļķes cept;
Plekstes būs, plekstes būs,
Ēriņģīte sadegus'!
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

57030.

Palepni, palepni
Sēnalu bajāri:
Nejēma cepuri
Pie tīras maizes,
Sētā nojēma
Pie sēnalām.
129 [Gudenieku Azp].

57031.

Panākst' man bekas prasa,
Kur man bija bekas ņemt?
Mūsu suņi, ciema suņi
Meža malu nostaigāja.
203 [Kurmenes B].

57032.

Panāksnieki gaļas prasa,
Kur man bija gaļu ņemt?
Panāksnieki man apēda
Apzeltītu kucentiņu.
115 [Galgauskas Md].

57033.

Vedējiņi gaļu prasa,
Kur būs man īm gaļu ņemt?
Mūs' kuilītis cūku trenca
Pār pagalmu laidarā.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

57034.

Panākstnieki sausa prasa,
Kur būs man sausu ņemt?
Man ir viena kuces kāja,
Trīs vasaras kaltējam'.
473 [Veclaicenes Vlk].

57035.

Panakstnīki sausa prasa,
Kur bej manim sausu ņemt?
Man bej veina kucas kuoja,
Treis gadiņi kaltaju.
Tū apjēda panakstnīki,
Munas gaužas osaras.
607 [Iguanija].

57036.

Vedējiņi sausa prosa,
Kur man beja sausu jemt?
Man bej kača pupu
Treis vosaras kaltejama.
358 [Rugāju Abr].

57037.

Tei Gelīte bulku prosa,
Kur byus myusim bulkas ņemt?
Ej uz sātu, paprosi
Nu sovimi syvānimi.
604 [Dažādi iesūtītāji].

57038.

Šei Anteite bulku prosa,
Kur man beja bulkos jimt?
Atmet pūgos, posover,
Pošai bulkas ozutē.
605 [Skolas].

- 230 -

57039.

Panakstnīcas plaušu prasa,
Kur man bija plaušas ņemt?
Paceļ jaku, paskaties,
Pašai plauškas ozotē.
358 [Rugāju Abr].

57040.

Tei Jugase sīru prosa,
Kur maņ bej tū ņemt?
Atmet pūgas kapkeņai,
Dīvi sīri ozutī.
89 [Dricēnu Rz].

57041.

Atkuoznīki mada prosa,
Kur maņ beja madu jimt?
Muns mīlais, muns jaukais,
Kuop ar kēvi ūzulā!
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

57042.

Šei Geleita kačku prosa,
Kur man beja kačku jemt?
Kačka sračku paruodēja
Par Daugavu peldējūt.
170 [Kapiņu D].

57043.

Svešas tautas zuvu prasa,
Kur mēs zuvu dabūsim?
Sēdam cūku silītē,
Iesim zuvu pazvejot!
Ķeturkājis, baltvēderes,
Tādas zuvis mūs' pusē.
355 [Rucavas Lp].

1. Vedējiņi zuvu prasa,
Kur mēs zuvu dabūsim?
Stāsim cūku silītējē,
Iesim zuvu pazvejot!
Ķeturkājas, baltvēderes,
Tādas zuvis mūs' pusē.
355 [Rucavas Lp].

57044.

Mūs dīķe tāds zus,
Ar raibiem vēdrem;
Līr-lor, līr-lor,
Ar raibiem vēdrem.
372 [Sarkanmuižas Vp].

57045.

Gasti mani auzu prasa,
Kur man bija auzas ņemt?
Rītu auzas sutināšu,
Tad es jūsus spundināšu.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

57046.

Rejiet, suņi, nerejiet,
Es jau jūsus nebarošu!
Rītu auzas sutināšu,
Tad es jūsus pabarošu.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

1. Rejiet, suņi, rejiet, suņi,
Nava auzas sutinātas!
Kad es auzas sutināšu,
Tad es jūsus spundināšu.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

57047.

Panāksnieki, panāksnieki,
Ar lieliem vēderiem!
Vērsi ēda ēdienā,
Mucu dzēra dzērienā.
322 [Praulienas Md].

57048.

Panāksnieki apēduši
Palāko kuceniņ';
Lei kucens, ko kucens,
Maksā esti(?) pusdalder.
242 [Lubejas Md].

57049.

Panāksnieki, nabadziņi,
Trīs dieniņas neēduši;
Bij mums kāda līka ķēve,
To vārījām panākšniem.
72 [Cesvaines Md].

1. Panāksnieki, nabadziņi,
Trīs dieniņas neēduši;
Mums bij viena raiba kuce,
To vārīsim panāksniekiem.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

57050.

Panāksnieki, šur nākdami,
Grīšļa kaudzi apēduši;
Mietu vien atstājuši,
To ēdīs pāriedami.
322 [Praulienas Md].

57051.

Panāksnieki, šurp braucot
Baltu zirgu apēduši;
Baltu zirgu apēduši,
Aste vien palikusi;
Vēl, uz mājām aizbraucot,
I to pašu apēdīs.
211 [Ļaudonas Md].

- 231 -

57052.

Panāksnieki, nabadziņi,
Trīs dieniņas neēduši;
Bij mums kāda līka ķēve,
To vārījam panāksņiem.
Neēdiet daudz, panāksnieki,
Piestās zirgi ceļmalā!
Lai gan zirgi kā kaķēni,
Visu versti stundā skrej.
235 [Litenes Md].

57053.

Ponuoksnim garas rūkas,
Vēl garuokas pierduknītes;
Ar rūkom gaļu jēme,
Ar pierduknem izslaucēja.
414 [Stirnienes Rz].

57054.

Tai meitiņai gaŗas rokas,
Īsas krekla piedurknītes;
Tī bij laba makškerniece
No bļodiņas bļodiņā.
Manā bļodas dibenā
Varžu kauli sadauzīti.
373 [Sarkaņu Md].

1. Anniņai gaŗa roka,
Tā varēja makšķerēt
Līdz pat bļodas dibenam;
Pašā bļodas dibenā
Varžu kauli salocīti.
273 [Mores Rg].

57055.

Panāksnieki lielījās
Īsām svārku piedurknēm.
Gaļas bļodas izvandīja
Līdz pašam dibenam;
Līdz pašam dibenam,
Taukas gaļas meklēdami.
605 [Skolas].

57056.

Es verūs, es skotūs,
Kas pa bļūdu lapackuoja:
Koscem gara pīdurkneite,
Tei pa bļūdu lapackoj.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

57057.

Tīši tīši tā Trīnite
Īsas rokas šūdināja,
Lai varēja bļodu jaukt
Līdz pašam dibenam.
224 [Lielvārdes Rg].

57058.

Pītereišam gara rūka,
Vjāl garoika pierdukneitja.
Pa bļūdeņu: šļopu šļopu,
Bīzumeņu vaicoidams
247 [Makašānu Rz].

57059.

Juonīšam gara rūka,
Pīdurknīte vēl garuoka;
Vysu lārku izšļompuoja,
Bīzumiņu maklādams.
Vīnu bīzumu atroda,
Tū atdeva meitiņom.
425 [Šķaunes (Landskoronas) Ldz].

57060.

Vonogs bļodu iznogoja,
Vistas goļas maklādams.
Voi tu, oklais, naredzēji,
Vista bļodas maliņā!
268 [Mētrienas (Ļaudonas-Odzienas) Md].

1. Šļopu šļopu pa bļūdeņu,
Galeites i vaicuodams.
Vai tu, okls, naredzēji,
Gaļa bļūdas maleņā!
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

2. Ontonam garys rūkys,
Vaira garys pierdukneitjas.
Šļopu šļopu pa bļūdeņi,
Vuškys ļipys vaicuodams.
Voi tu, oklys, naredzēji,
Ļipa bļūdas maleņī!
605 [Skolas].

3. Šļopu šļopu pa bļūdeņu,
Vuškas ļipas maklādama.
Voi tu, okla, naredzēji,
Tepat bļūdas maliņā!
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

4. Gara rūka Tekleitei,
Vēļ garuoka perdukneite.
Šļopu šļopu pa bļūdeņu,
Vystys čūksta vaicuodama.
Voi tu, okla, naredzēji,
As nūlyku maleņā!
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

5. Anneite, muosiņa,
Visas bļūdas izmeklēja,
Kuļa kuojas maklādama.
Vei tev, Anneit, ira pruots,
Kur leks kuleits,
Ar treis kuojos?
236 [Līvānu D].

- 232 -

6. Anneite bļūdu jauce,
Vērša rīka meklēdama.
Voi tu akla naredzēji,
Es īliku moliņā!
358 [Rugāju Abr].

7. Pīterēt, tu bruolēt,
Vysu gaļi izcylavi;
Vysu gaļi izcylavi,
Vystas ūksta maklādams.
Tu, oklais, naredzēji,
Vystas ūksts molā stuov!
168 [Kalupes D].

8. Jureits bļūdu izčorkuoja,
Vystas čūksta maklādams.
Voi tu, okls, naredzēji,
Vystas čūksts loktā sēd!
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

9. Juoneits bļūdu izčorkuoja,
Vystus čūksta maklādams.
Anneņai, muoseņai,
Seņ visteņa vādarā.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

57061.

Pēteris skutuli
Vandīt vanda,
Sivēna austiņu
Meklēdams.
141 [Ivandes Kld].

57062.

Panāksnieku div' meitiņas,
Viena diža, otra maza;
Dižo vesšu kambarī,
Drabenītes iekratīt;
Mazai došu cūkas gaļu,
Bīdelētu baltumaizi.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

57063.

Pasokot jyus, bruoleiši,
Kurs nu jyusu leluokais?
Tu, Jezup, leluokais,
Ai da cepļam gaļas zogtu;
Tu, Pīterēt, muzuokais,
Līn zam golda kaulu grauztu!
168 [Kalupes D].

57064.

Pazaver, tu māmiņ,
Kaut caur lūgu ustobā;
Ka bērniņi gūdu cēļa,
Sveši ļauds gūdynuoja.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

57065.

Pasaklausīs, Jonukīt,
Kas aiz lūga svierkstynoj!
Sylo Olga gaļu cap,
Gaida tevis aizejūt.
35 [Baltinavas Abr].

1. Pazaklausi, tu Zoseit,
Kas aiz lūga švierkstevas!
Tovs Ontons i gaļi cap,
Zoseit, tevja gaideidams.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

57066.

Pavāriņ, kukariņ,
Dod man zupas pasmeķēt!
Pavārs ņēma guns pagali,
Smeķē manu muguriņu.
373 [Sarkaņu Md].

57067.

Pavārene putru vāra,
Ķēves kāju maisīdama.
Mana mīļā pavārene,
Dod man arī nosmeķāt!
282 [Nīcas Lp].

57068.

Pārskrēja vedēji,
Sīpolus kaisīdam',
Panāksti nopakaļ,
Salasīdami.
17 [Ances Vp].

57069.

Puotori, puotori,
Na vysi puotori:
Palyka puotori
Gaļdiņa galeņī.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

57070.

Piecas, sešas mātei meitas,
Viena pate karotīte;
Ir tā pate karotīte,
Ar sūnām apauguse.
109 [Ērķemes Vlk].

57071.

Monikai pīci bārni,
Vīna pati lizeiceņa;
I tei patja puorpleisusja,
Sēņu sulu švirkojūt.
35 [Baltinavas Abr].

- 233 -

57072.

Šai ciemā laiskas meitas,
Pa lodziņu mēslus meta;
Viena pati karotīte,
I to pašu suns aiznesa.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

57073.

Pīters daudzi dīnā ād:
Pīcas bļūdas reitā ēdja,
Pīcas ēdja vokorāji;
Par dīneņu, par dīneņu
Desmit bļūdu pagolam.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

57074.

Pīters sēd aiz galdeņa,
Kai ceisnīku māmais Jurs,
Apsarejis kuiļa gaļis;
Apsarejis kuiļa gaļis,
Ar korstim kuopustim.
357 [Rudzētu D].

57075.

Pras' muosiņ, sovas Laimes
Itymāji vokorā;
Nyu sēd tova Laimiņa
Šuo galdiņa galiņā.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

57076.

Rozenam bij skāba maize,
Ādu rauga raudzēta,
Jam tai tili, jam tai tili,
Ādu rauga raudzēta!
Stučkam bija balti zobi
Uz Rozena skābu maiz',
Jam tai tili, jam tai tili,
Uz Rozena skābu maiz'!
440 [Tūjas (Vecmuižas) Vlm].

57077.

Saimeniece lielījās
Labi viesus pacienāt:
Deva ēst griķu putru,
Vērmelēs pamērcētu.
464 [Vānes Tk].

57078.

Soldona, gordona
Kodora maizja,
Nagrib i panuoksni
Uz sātu juoti;
Na vysi druponis
Salasēja.
425 [Šķaunes (Landskoronas) Ldz].

57079.

Sargies, gaļiņa,
Nu tevi ēdīs,
Nu trin vedēji,
Lielos dunčus!
47 [Bēnes Jg].

57080.

Saskaitat, tautu dēli,
Vai ir visi sanākuši!
Es redzēju ciema suņus,
Lielus kaulus vazājot.
605 [Skolas].

57081.

Sēd, brālīt, kur tev tīk,
Sava tēva istabā;
Sēd beņķī, sēd krēslā,
Sēd galdiņa galiņā!
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

57082.

Sēdēja Pīters,
Kai utu kule:
Ni āde, ni dzēre,
Ni mutes platēja.
182 [Kaunatas Rz].

57083.

Skatos, raugos,
Kur gaļa paliek,
Vakara brālim
Trīs kules dangā:
Vienā zupa, otrā gaļa,
Trešā tīra rudzu maize.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

57084.

Slinkas slinkas tautu meitas,
Nemāk bļodas izmazgāt;
Saskrēja vārnas, saskrēja suņi,
Tie jām bļodas izmazgāja.
605 [Skolas].

57085.

Slinkas slinkas tautu meitas,
Nemāk bļodas izmazgāt;
Palūdz suņa, palūdz kaķa,
Lai tas bļodu izmazgā.
605 [Skolas].

57086.

Slinka gorķe tautu meita,
Nav maizītes mīcījuse:
Es atradu miltu sauju
Piermajā kumosā.
398 [Skrundas Kld].

- 234 -

57087.

Slinks gaŗš tēv dēls,
Kas jods tev nobare?
Slinks tavs kās, roks,
Pro(s)t tov valdiņ.
372 [Sarkanmuižas Vp].

57088.

Slinki laiski tēva dēli,
Purva malu vazājās;
Tie noēda zirņu druvu,
Tie rāceņu līdumiņu.
57 [Biržu Jk].

57089.

Spīdēti spīdēja
Annītes pierīte,
To darīja Bincienes
Krējuma ķērne.
203 [Kurmenes B].

57090.

Stuomucim stuomucim
Pa karašas gobolam;
Es leluoks stuomuceits,
Maņ tei (vysa) karašeņa.
494 [Viļānu Rz].

57091.

Suku suku panāksnieces,
Pie tā katla padubeņa;
Dziedātājas izlasījšas
Visus gardus kumosiņus.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

57092.

Svešiem ļaužim
Rankaiņi zobi,
Tie mūs' maizīti
Rantīt ranta.
129 [Gudenieku Azp].

57093.

Sviluši, trusuši
Grietiņas mati.
Kam rāvi kukuli
Pār aizkuriņu?
46 [Beļavas Md].

57094.

Še atbrauca tij Ieviņa
Pokulajim ciceišim;
Grūza vīnu, grūza otru,
Myusu puiki nalyukoj.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

57095.

Še mani teicēji,
Še vainātāji;
Še ēda, še dzēra
Manā godā.
112 [Ezeres Kld].

57096.

Še sanāca panāksnieki,
Tāšu ādas vēderiņ(i);
Mūsu pašu malta maize,
Cauri skrēja trikšķēdam(a).
211 [Ļaudonas Md].

57097.

Šitie puišu lieli resni -
Visas vardes apēduši.
Es gribēju mutes dot -
Vardes kāja karājās.
261 [Mēdzūlas Md].

57098.

Škitu myglu myglojūt,
Vydsmuizīšu teirumā;
Jyusu pošu gryusta maize
Pakaļ guoja kiupādama.
357 [Rudzētu D].

57099.

Šur juodama, šei muoseņa
Dzeivu sīru sabadēja;
Saryuktēja, sapelēja,
Karmanā stuovuodams.
182 [Kaunatas Rz].

57100.

Tolka lela, tolka moza,
Tolka sātu paprovēja;
Kuozys lelys, kuozys mozys,
Kuozys sātu izpūstēja.
170 [Kapiņu D].

1. Tolka lela, tolka moza,
Tolka veiru papruovjāja;
Kuozys lelys, kuozys mozys,
Kuozys veiru nūpustjāja.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

57101.

Kuozys lelys, kuozys mozys,
Kuozys bādu padarā;
Ka byus lelys, vērsi kausim,
Ka mozinkys - vucineņi.
551 [Ludza Ldz apr.].

- 235 -

57102.

Tautīšūs skaisti puiši,
Caur atslāgu svīstu zoga;
Myusejī vēl skaistuoki,
Sausas maizes paāduši.
425 [Šķaunes (Landskoronas) Ldz].

57103.

Tautu dēla istubīna
Zilu dūmu piekūpuse,
Pavārima sirds izdega
Dzeltēnāmi ugunīm.
355 [Rucavas Lp].

57104.

Tai ēde Juoneits
Kei myusu cyukas:
Izplēte muti
Da pošu aušu.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

1. Tai ēdja Juris
Kai myusu vepris:
Izplētja muti
Leidz pošom ausim.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

57105.

Tai ēdja Ontons
Kai kungu bārns:
Ni mutis plātjā,
Ni zūbu ruodjā.
Izglyzdams mjāli,
Dar pošu aušu.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

57106.

Tā ēda Jūlīte
Kā vāverīte:
Ne acis grozīja,
Ne muti plātīja.
Suns ar kaķi sasaplūcās,
Tavas druskas laizīdami.
197 [Krotes Lp].

57107.

Tai Jugase bāduojās:
Ni var ēst, ni var dzert!
Lyudz tu maņa, pros' tu maņa,
Es tev skryuves papruoveišu.
576 [Varakļāni Rz apr.].

57108.

Tei Aneite tai sacēja:
Ni var ēst, ni var dzert.
Ka tu beji gryuta buoba,
Kuo tu guoji ponuoksnūs?
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

1. Tū sacēja tys Ontons:
Ni var ēst, ni var dzert.
Ka tu beji navasals,
Kuo tu brauci bruolinīkūs?
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

2. Viņa gola padruškas
Ni var ēst, ni var dzert.
Kai jyus bejat gryutas meitas,
Kuo jyus braucet padruškuos.
389 [Silajāņu Rz].

57109.

Šys Juoneits tai saceja:
Ni var ēst, ni var dzert.
Kū jam beja ēst i dzert -
Dzeļža lūde vādarā?
18 [Andrupenes Rz].

57110.

Tī tautīši tuo sacēja,
Rupa maize sīvasmuotei;
Kab jau jyusus valns parautu,
Kuo es rāvu dziernaviņas.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

57111.

Tādi vieni buļļa pieres
Tautu dēla bāleliņi;
Tādi vieni buļļa pieres,
Teļa putras strēbējiņi.
604 [Dažādi iesūtītāji].

57112.

Tec, zeileite, pa maleņu,
Ar mozū gruomateņu!
Aiznes ziņi Mareitei,
Ka Jezups te gūdeņā.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

1. Tec, zeileit, pa celeņu,
Ar mozū grāmateņu!
Nūnes ziņi Jezupam,
Jau Vereite ponuoksnūs.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

57113.

Trīs gadus Anniņa
Dieviņu lūdza,
Lai var greznot
Šā galda galā.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

1. Treis godi Juoneits
Dīveņa lyudze,
Kod byus sēdēt
Šuo golda golā.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

- 236 -

57114.

Tu, Juoneit, lyluokais,
Tu pi golda gaļis āst!
Tu, Jezup, mozuokais,
Tu zam golda kaulu grauzt!
357 [Rudzētu D].

57115.

Tīra tīra, meitom sīra,
Puišim smolka žagareņa!
250 [Maltas (Rozentovas) Rz].

57116.

Tukla tukla cyukas gaļa,
Vēl tuklākas vajadzēja;
Skaista skaista jauniveite,
Vēl skaistākas vajadzēja.
357 [Rudzētu D].

57117.

Tukla tukla tei Ilzīte,
Kas jū tuklu tuklinoja?
Tū jai dora keiļa gaļa,
Tū ar madu kuopustiņi.
358 [Rugāju Abr].

57118.

Tukšas bija dziedātājas,
Tukšas rokas cilināja;
Mēs māsiņas panākstnieces,
Gan mums siera, gan ābola;
Gan mums siera, gan ābola,
Gan sarkana sīpoliņa.
40 [Basu (Bases) Azp].

57119.

Ūja Ilzīte,
Tavu lielu vēderu:
Viena pate apēduse
Gadu vecu kuili.
40 [Basu (Bases) Azp].

57120.

Ūja Katīt, tavu biezu zobu,
Ēd, ēd, tu jau kumāsu nesaēdīsi;
Ēd, ēd, katīt,
Tu kumāsu nesaēdīsi!
427 [Tadaiķu Lp].

57121.

Ūja Pēteri,
Reti tavi zobi!
Pilnas visas starpiņas
Kaķēnu dzīslām.
96 [Durbes Lp].

57122.

Ūja meitiņa,
Tavu platu muti!
Pilna [Pilni] tavu [tavi] zobiņu [zobiņi]
Kakaiņu [kukaiņu?] dzīslu.
427 [Tadaiķu Lp].

57123.

Ūja vella panāksnieki,
Visu gaļu apēdīs!
Vēl man viena balta ķēve
Pa atmatu vazājās.
546 [Kuldīga Kld apr.].

57124.

Urja urja vecais vilks,
Bij tev zobi, vai nebij;
Kam tu manu gaļas bļodu
Līdz dibenam čakarēji?
358 [Rugāju Abr].

57125.

Uŗŗa piŗŗa,
Rīte braukšu Rīge!
Pārvedīšu kriņģeļa
[kriņģeļu]
Vezumiņu;
Panakstnieku meitiņame
Pa viename izdalīšu.
129 [Gudenieku Azp].

57126.

Uŗa piŗa,
Rītu braukšu Rīgā!
Pārvedīšu meitām
Kreņģeļu vezumu;
Kuŗa diža, tai tā diža,
Kuŗa maza, tai mazāka.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

57127.

Uru uru panāksnieki,
Tik tie mani nesaēda;
Es ielēcu kaņepēs,
Viņi zobus klabināja.
447 [Ulmāles (Ulmales-Labragas) Azp].

57128.

Upe ryucja, akmens kaucja,
Straumes upes maliņā;
Bruoļi dzīd, muosas raud
Tautu golda galiņā.
89 [Dricēnu Rz].

- 237 -

57129.

Vai tī vusi panaksnīki
Buļļu laikā radejušies?
Lai jī ēda, kū jī ēda,
Vusim vajag buļļu zupas.
36 [Balvu Abr].

57130.

Vakara brāļami
Trīs kules dangā,
Tur mūsu maizīte,
Tur gaļas gabal(i).
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

57131.

Vakara māsai
Trīs kules kaklā:
Vienā zupa, otrā gaļa,
Trešā rupja rudzu maize.
141 [Ivandes Kld].

57132.

Var pazeit tū Zoseiti,
Tū gudrisku tāva meitu:
Pate sēd aiz galdiņa,
Volūdiņa pa ustobu.
288 [Nurmuižas Tl].

57133.

Vuorkavīši gleizda golvas,
Putru vyra katliņā,
Ar kēves kuoji maisēja,
Ar kuces pīnu taisēja.
168 [Kalupes D].

1. Vuorkavīši gleizda golvas,
Teļa putru izdzāruši.
168 [Kalupes D].

57134.

Kolupīšu Dīva goni,
Dīvs atnesja boltu maizi;
Vuorkavīši valna brāni,
Valns atnesja sakoltušu rupucīti.
168 [Kalupes D].

57135.

Vacuokam svuoteņam
Tuošu šyutis vēdereņš.
Naād daudzi kvīšu maizes,
Puorpleiss tovs vēdereņš!
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

57136.

Vedējīni lūpas laiza,
Aiz galdīna sasēduši:
Strazdulēni atņēmuši
Ceļā visus plācenīšus.
192 [Kosas C].

1. Vedējiņas lūpas laiza,
Aiz galdiņa sasēdušas:
Kazuļi atņēmuši
Ceļā visus plāceņus.
506 [Zaļenieku Jg].

57137.

Vāri, vāri, līkā Ģēda,
Kaupīnam biezaputru;
Kaupīnam reti zobi,
Šķīsta putra cauri gāja.
39 [Bārtas Lp].

57138.

Valni valni panuoksni,
Vysu gaļu apāduši!
Raud muomiņa staiguodama,
Tukšuos bļūdas lasīdama.
591 [Ludzas apr.].

1. Valni valni, na ponuoksņi,
Vysu gaļu izāduši.
Kū, māmeņ, mes darēšim?
Tukšas bļudas pamatuši.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

57139.

Vere byutu itin glauna,
Kab cik daudzi najāduse.
247 [Makašānu Rz].

57140.

Vēlīgs Miķelis
Pie otra galda,
Mājas ar saimi
Kā greiza vīze.
74 [Cīravas Azp].

57141.

Villaiņš, spalvaiņš
Panāksnieku kukulis,
Pār abru lēkuse
Mīcīdama.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

57142.

Viņsēt' puiši kaķi kava,
Gardu gaļu gribēdami,
Kājas, desas gan apēda,
Gaļu bāza kabatē;
Gaļu bāza kabatē,
Svētu rītu brokastē;
Zupi lēja azotē,
Lai tek zupe gar vēderu;
Lai tek zupe gar vēderu
Zābakosi ziņģēdama.
200 [Kuldīgas Kld].

- 238 -

57143.

Viņa gola ponuoskneji
Ni āduši, ni dzāruši;
Sasāduši pi myus' galdeņa,
Ād kai vylki izsolkuši.
414 [Stirnienes Rz].

57144.

Vporkavīši Dīva ļaudis,
Piertī Dīvu pīminēja;
Pārkiuns graudja, zibsnis mete,
Jī ar dasu kristījuos.
326 [Preiļu D].

1. Ondrupīši svāti ļaudis,
Nikod valna napīmin;
Parkyuns grauda, zipsnes syta,
Jī ar dasu krystejās.
18 [Andrupenes Rz].

2. Cīma ļaudis pogoniņi,
Myusu Dīvam naticēja:
Parkyuns ryucja, zibiņuoja,
Jī ar dasu kristejuos.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

3. Igaunīši valna ļauds,
Myusu Dīvam naticjā:
Pārkiuns spjāra, krusa byra,
Jī ar dasu kristjājās.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

4. Jauni puiši palaidnīki,
Lūti leli savvalņīki:
Pārkyuņs graude, zibeņs mete,
Jī ar dasu kristējuos.
170 [Kapiņu D].

5. Tys Juoneits dīveigīs,
Kas svātdīņas uz baznīcu;
Pārkyuns grauda, zibsnis zibsnej,
Jis ar dasu kristājās.
365 [Sakstagalas Rz].

57145.

Tis kristāvs dīveigais,
Tis aiz Dīva turējās:
Parkyuns skrēja valnu sistu,
Jis ar dasu kristējās.
358 [Rugāju Abr].

57146.

Buorbolai bleka pīre,
Na par Dīva lykumeņ';
Pārkyuņs guoja valna spart,
Jei ar dasu kristejuos.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

57147.

Pazaverit jyus, muosiņas,
Kaida myusu vodumuoja!
Poša sēž golda golā,
Daguns cepļa dybinā.
Krusa byra, pārkyuns sita,
Jei ar dasu kristējās.
361 [Rundēnu Ldz].

57148.

Tys Pīters i gūda cylvaks,
Slauka krūgus stodulus.
Es saceju: Dīvs paleidz,
Jis ar slūtu kristejuos.
35 [Baltinavas Abr].

57149.

Kaunetīši nakriškāni,
Myusu Dīvam naticēja:
Mēs pakuoram kaču vuortūs,
Jī pret kaču kristējās.
361 [Rundēnu Ldz].

1. Aizsyluoni nakryškuoni,
Myusu Dīvam naticēja:
Kači bārzā pakuoruši,
Soka: myusu Pestītuojs.
425 [Šķaunes (Landskoronas) Ldz].

2. Kolupīši nakriškuoni,
Sava Dīva napazina:
Pakuoruši raibu kaķi,
Soka: myusu Pesteituojs.
466 [Vārkavas D].

57150.

Svuota draudze, svāti ļauc,
Myusu Dīvam naticjēja:
Malnu kači pakuoruši,
Vusi asti suminuoja.
89 [Dricēnu Rz].

57151.

Viņa gola panuoksneiši.
Sovu Dīvu leidza vedja.
Jyusu Dīvs nūčeikstēja
Myusu noma pakaļā.
466 [Vārkavas D].

57152.

Ponuoksnīki svāti ļaudis:
Sovu Dīvu leidza vjedja;
Myusu buobys nūgivušys,
Aiz pierteņis spydzynuo,
Aiz matjeņu plucynuo,
Aiz kuojeņu trycynuo.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

- 239 -

57153.

Nadūd Dīvs taidas aukas,
Kaida auka šūnakt beja:
Pārkyuņs graude, zipšni meta,
Jaunivei zub's izsyta.
503 [Višķu D].

57154.

Visām saimniekmeitiņām,
Visām līkas muguras;
Kalpu meitas iesitušas,
Kam kreimiņu noēdušas.
520 [Zvārdes Kld].

57155.

Zināma, zināma,
Tā tautu maize:
Sēnelāji palipuse,
Redza savus jaubrālīšus.
39 [Bārtas Lp].

57156.

Zynu, zynu, prūtu, prūtu,
Kuo vajag tīm puišim:
Rudzu putras, auzu maizes,
Skuobas dzyras pasadzert.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

57157.

Zynu, zynu, kuo vajag
Vacijim i jaunijim,
Jaunim ryugtu ruduceņu,
Vacim skuobu kuopusteņu.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

57158.

Zynu, zynu, kuo vajaga
Jaunajīm i māzojīm:
Rutku rutku, kronu kronu,
Viersā percu pabuorstēt.
35 [Baltinavas Abr].

57159.

Zinu, zinu, bet neteikšu,
Kāda vaina mūs' puišiem:
Mūs' puišiem reti zobi.
Smalka maize cauri bira.
385 [Sesavas Jg].

1. Zinu, zinu, bet neteikšu,
Kāda vaina Rīgas meitām:
Biezas lūpas, reti zobi,
Smalka maize cauri bira;
Mūsu meitas priecājāsi,
Būs aitāmi redelītes.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

2. Zinu, zinu, bet neteikšu,
Kāda vaina Rūjen's puišiem:
Plānas lūpas, biezi zobi,
Rupja maize caur negāja.
359 [Rūjienas Vlm].

3. Zinu, zinu, nesacīšu,
Kāda laime mūs' meitām:
Mūs' puišiem reti zobi,
Rupja maize cauri birst.
337 [Rāmuļu C].

57160.

Es jau zinu, es jau zinu,
Kāda vaina mūs' puišiem:
Plata mute, reti zobi.
Smalka maize cauri bira.
148 [Jaunpiebalgas C].

1. Nevienam es neteikšu,
Kāda vaina tautiešam:
Tautiešam reti zobi,
Cauri bira smalka maize.
224 [Lielvārdes Rg].

57161.

Es gar Rīgas meitām gāju,
Kā gar vecām ecēšāmi;
Rīgas meitām reti zobi,
Rupja maize cauri birst.
279 [Naukšēnu Vlm].

57162.

Ciema meitām reti zobi,
Mūsu maize smalki malta,
Cauri bira cirkstēdama;
Cauri bira cirkstēdama
Gar vēdera zābakos.
560 [Rīga ].

57163.

Mūs' mājās ir veci puiši,
Smalka maize cauri bira.
Vecais suns ar lielo temmi,
Iebaidīja puišiem klemmi.
192 [Kosas C].

57164.

Jānītim reti zobi,
Rupja maize cauri bira;
Jāņa māte, paēdini
Saldiem kviešu plāceņiem!
605 [Skolas].

57165.

Še atbraucja tei Edīte
Sosojom lytokom.
Cyti gosti ēsti prosa,
Tei Edīte lytkas kosa.
174 [Kārsavas Ldz].

- 240 -

1. Tja atbraucja tys Pīters i
Sosojomi likteņom;
Cyti puiši olu dzeri,
Pītereits i lytkys kosa.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

57166.

Bādojāsi myusu buobas,
Kam svuočiņa naādūt?
Visi zūbi izbyruši,
Mēle vīni korojās.
168 [Kalupes D].

57167.

Baznīckunga dzeltenītes
Ik rudeņa kāzas dzēr'.
Priekuliešu prūšu ķēvas
Zviedzin zviedza gaidīdam's.
604 [Dažādi iesūtītāji].

57168.

Jēpis nesa Anniņai
Saldu medu krūzītē.
Še, Anniņa, nodzeries.
Lai tev ira salda mute;
Lai tev ira salda mute
Vakarā nobučot.
604 [Dažādi iesūtītāji].

57169.

Lāsīti, lasīti
Tie vēderiņi,
No triju novadu
Nabagi vien.
13 [Alojas (Ungurpils) Vlm].

57170.

Nūzavēru, nūzavēru,
Kai tautīši kristējuos.
Ikšaņ vuorda gara buorda,
Ar kulaku pīrītē.
35 [Baltinavas Abr].

57171.

Sēd, sēd, māsiņa,
Te tava vietiņa;
Te tavs galdiņš,
Te maizes arājs.
604 [Dažādi iesūtītāji].

57172.

Trīs gadiņi veca rumba
Sētmalītī viļājās;
Kādi vilki nu atnesa
Tai celmu(?) i aizgaldē?
605 [Skolas].

★

12. Galda dziesmas dzeŗot

a) Dzīŗu dziesmas, alus dziesmas

19470.

Vai Dieviņu, kur iesim
Mēs dzērēji bāleliņi?
Vāczemē naudas trūka,
Kurzemē alutiņa.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

19471.

Ai galdiņ(i), ai galdiņ(i),
Kā tev skaisti piederēja:
Ap tevim vīri sēd
Kā resnie ozoliņi.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

19472.

Ai mazais akotiņis,
Tavu lielu miežu graudu,
Tavu lielu miežu graudu,
Vidūi saldu alutiņu!
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

19473.

Ai saldais alutiņ,
Kā tu mani viltin vīli!
Tu gulēji muciņā,
Es par kalnu atlīgoju.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

19474.

Ai svainīti, ai svainīti,
Atnes vienu biķerīti:
Man rociņa piekususe,
Smagu kannu cilājot.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

19475.

Ei svainīti, ei svainīti,
Dod man sūru, dod saldenu!
Es nedošu sav' māsiņu
Par kubula samazgām.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

19476.

Vai tu alus alutiņis,
Kas tu biji nedzeŗams?
Vai tu ciema zeltenīte,
Kas tu biji nevedama?
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

- 241 -

19477.

Ai vecā māmulīt,
Tavu saldu alutiņu!
Gana dzēru, gana skurbu,
Bet galviņa nesāpēja.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

19478.

Ai ciemiņ, ai ciemiņ,
Nāc pie manis alus dzert:
Man bij salds alutiņš,
Tev bij daiļas zeltenītes.
216 [Ventspilī].

19479.

Aiz kalniņa dūmi kūp,
Kas tos dūmus kūpināja?
Seskis dara alutiņu,
Tas tos dūmus kūpināja.
Iesim, brāļi, dzersim alu,
Seskam salds alutiņš.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

19480.

Aiz kalniņa miežus sēju,
Lai apīnis neredzēja;
Apīnītis gudris vīrs,
Kokā kāpa raudzīties.
19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)], 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1. Kalniņā miežus sēju,
Lejā stādu apīnīti,
Lai neredz apīnītis,
Kādi mieži tīrumā.
Apīnītis gudris vīrs,
Kokā kāpa skatīties.
199 [Veczvārdē (Zvārdes pag. Kld)].

2. Vecais tēvs miežus sēja
Aiz kalniņa lejiņā;
Apīnītis gudris vīrs,
Kokā kāpa raudzīties.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

19481.

Aiz ko man saldens alus,
Aiz ko brūna misa tek?
Es ar savu līgaviņu
Zem zeirīša bučojos.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)].

19482.

Aiz ko mūsu bāliņam
Apīņots alutiņš?
Izagāze nama siena,
Vilki misu nolakuši.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

19483.

Aizmigusi alu dzēru
Tautu galda galiņā;
Kā nedzēru aizmigusi,
Piepes kannas dibinā?
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Aiz ko mani bāleniņi
Piesnauduši alu dzēra?
Kā bij tiem neaizsnaust,
Piepas kannas dibinā?
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

19484.

Ak tu brāļa alutiņš,
Ko tu man padarīji?
Es gribēju mājās iet,
Tu ievedi skūniņā.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

19485.

Ak tu Dievs, bāleniņ,
Tavu saldu alutiņu!
Dievs dod tev ilg' dzīvot,
Atkal tādu padarīt.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

19486.

Ak tu Dievs, es atradu
Brāļam līksmu istabiņu:
Pilns galdiņš biķerīšu,
Pats sēd galda galiņā.
9 [Bilstiņos (Kokneses pag. Rg)], 19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)], 107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

19487.

Ak tu Dievs, saldens alus,
Kur tie šķīti apenīši?
Aiz upītes līcītī,
Pašā Dieva dārziņā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

19488.

Ak tu Dievs, saldans alus,
Kur tie šķīti apīnīši?
Aiz upītes līcītī,
Smalkajos kārkliņos.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

19489.

Ak tu miežu Miķelīti,
Tavu saldu alutiņu!
Vienu reizu nosadzēru,
Visi panti nodrebēja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 242 -

19490.

Ak tu muļķi, bāleliņi,
Sak' māsiņu piedzērušu:
Māsiņai jaunas kurpes,
Sklīd kājiņa staigājot.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

19491.

Ak tu saldais alutinis!
Kur tie ņemti apentiņi?
Pie Dieviņa nama duru
Zelta maikstes galiņā.
224 [Kabilē (Kld)].

19492.

Alu alu, alus puisi!
Vai tev kājas nopuvušas?
Kad es dzēru, tad es dzēru
No pilnām kanniņām.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

19493.

Alu alu, alus puisi!
Vai tev kājas nopuvušas?
Metam, vīri, pa grašam,
Pirksim jaunu alus puisi!
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

19494.

Alu dzēru, skatījos,
Kas kanniņas dibenā:
Bekas kannas dibenā
Aizpērnaju mazgājumu.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

19495.

Alus alus, brandavins,
Gudrajam tevi dzērt,
Gudrajam tevi dzērt,
Kas var tevi novaldīt.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

19496.

Alus alus, brandaviņš,
Gudram bija tevi dzert!
Dažu labu apguldīji
Apautām kājiņām.
121 [Gulbenē (Md)].

1. Apentiņis koku jāja
Dzeltenām biksītēm.
Dažam svārkus tas novilka,
Dažam maku izkratīja,
Dažu labu apguldīja
Apautām kājiņām.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

19497.

Alus alus,
Laid mani iekšā,
Es gribu vienreiz
Lustīgs ar būt!
Alus gan bija,
Māte gan deva,
Nebija meitīnas,
Kas alu ienes.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

1. Alus alus,
Laid mani iekšā,
Es gribu vienreiz
Lustīgs būt!
Alus meita pasacīja,
Muca vairs netekot.
Stumsim pašu alus meitu
Par mucīnu kambarī.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

19498.

Alus alus, medus medus,
Māk' es tevi sutināt,
Māk' es tevi sutināt
Ar ozola kanniņām.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

19499.

Alus alus tai sētāi
Alus darba kavētājs:
Kad es gāju pie darbiņa,
Atpakaļu vien riņķoju.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

19500.

Als ar kannu, als ar kannu,
Meds ar baltu biķerīti;
Als kannā piederēja,
Meds baltā biķerē.
7 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

19501.

Ols ar konnu, ols ar konnu,
Mads ar boltu bičereiti!
Lai ty ols, kū tys ols,
Kū tei poša nesējeņa!
4271 [Rēzeknes apr.].

19502.

Als ar kannu, als ar kannu,
Meds ar baltu biķerīti,
Meds ar baltu biķerīti
Jaunajāmi māsiņām.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

- 243 -

19503.

Als ar kannu, als ar kannu,
Meds ar baltu biķerīti!
Mēs bijām tie bāliņi,
Kas māsiņu audzējām.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

19504.

Als ar kannu, als ar kannu,
Meds ar baltu biķerīti!
Mēs vairāk negribam
Par māsiņas audzējumu.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

19505.

Als kanniņa, biķerīte
Sauca mani dzērājiņu.
Apraugāt māju manu,
Tad sakāt dzērājiņu!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

19506.

Ols kanneņa, bičereite
Sauce mani dzāruojeņas.
Na es taida dzāruojeņa,
Kai es l'ela dzīduotuoja.
435 [Latgalē].

19507.

Als kanniņa, biķerīte,
Vis' uz mani raudzījās;
Vai tādeļ raudzījās,
Ka es liela dzērājiņa?
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

19508.

Als malciņ, als malciņ,
Ne tu mani velti nāci:
Trīsreiz ūzas novilkos,
Iesaliņu žāvēdams.
18 (Kliģenē).

19509.

Als malciņš, als malciņš,
Ne tas man velti nāca:
Kdaujam siekstes atkravām,
Als malciņu pelnīdami.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

19510.

Alus meita, alus meita,
Nes alu iekšā!
Ja alu nedosi,
Tad svilināsim.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

19511.

Alus puisi, alus puisi,
Kur palika alus puisis?
Alus puisis kambarī
Ar meitām lakstojās.
40-1 (Bigauņciemā).

19512.

Alus puisi, alus puisi,
Sargi savu muguriņu!
Dabūs' dulbi mugurā,
Visu mūžu pieminēsi.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

19513.

Alus puisi, alus puisi,
Sargi savu muguriņu:
Es atradu kanniņā
Nevirušu apentiņu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

19514.

Als puis', als puis',
Sargē sav' mugeriņ'!
Es atrad' kanniņē
Pus bij als, pus brandvīn'.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

19515.

Als puisīti, als puisīti,
Atnes saldu alutiņu!
Es tev došu linu kreklu
Ar pakulu piedurknēm.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

19516.

Alutiņ alutiņ,
Ko darīji puisīšam?
Puisīts tek pa celiņu,
Līkumiņus mētādams.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

19517.

Alutiņi bāleliņi,
Kam tu biji nedzeŗams?
Ir kundziņš tevi dzēra,
Arti vis neiedams.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

19518.

Alutiņ bāleliņ,
Kas tu biji nedzeŗams?
Tevis dēļ Rīgas kungi
Zelta naudu liedināja.
1311 [Apē (Vlk)].

- 244 -

19519.

Alutiņu bāleliņu,
Ko darīji dēliņam?
Dēliņš gāja sētiņēja,
Sētas mietus turēdams.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

19520.

Alutiņi bāleliņi,
Ko darīji vīriņam?
Ņēmi kājas, ņēmi rokas,
Sviedi vīru pabeņķē.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

1. Alus dižus, alus mazus,
Alus vīru pievaļāja:
Ņem vīrami kājas rokas,
Sviež vīriņu pabeņķī.
224 [Kabilē (Kld)].

19521.

Alotiņ bāleliņ,
Ko man tevis līdz piedzert?
Ko man tevis līdz piedzert,
Līdz miedziņa negulēt?
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

19522.

Alutiņ bāleniņ,
Ko tu man padarīji?
Ne man kāju jāstaigā,
Ne valodas jārunā.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

19523.

Alutiņi bāleliņi,
Ko darīji vīriņam?
Vīriņš gāja pa celiņu,
Cepurīti mētādams.
169 [Nīgrandā (Nīgrandas pag. Azp)], 170 [Lielnīkrācē (Nīkrāces pag. Azp)], 1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)], 267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

19524.

Alutiņ brāleliņ,
Kur mēs divi tikāmies?
Tu gulēji muciņā,
Es par kalnu atlīgoju.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

19525.

Alutiņi bāleliņi,
Turi sava nama godu:
Kad izvadi svešus ļaudis,
Tad pasviedi saimenieku!
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

19526.

Alutiņi, medutiņi,
Gudrajam tevi dzert,
Kas var tevi novaļāt,
Kumeļā sēdēdams.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

19527.

Alutiņi rudacīti,
Neb es tavu stiprumiņu:
Tu varēji vīru gāzt,
Vērpelei spundu spert.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Alutiņ alutiņ,
Tu stiprāks kā mēs visi:
Mucu plēsi, spundi spēri,
Jaunu pusi zemē lauzi.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

19528.

Alutiņi rudacīti,
Neb es tavu vecumiņu:
Es piedzimu, tev' atradu,
Es nomiršu, tev' atstāšu.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

1. Ai Dieviņ, es nebiju
Alutiņa vecumiņ':
Es piedzimu, es atradu,
Es nomiru, vēl palika.
353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

19529.

Alutiņu rudgalvīti,
Kas par tādu pārgalvīti:
Pats iekāpi galviņā,
Vīru sviedi pagaldē.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

19530.

Alutiņa brūverīts
Lācīt' veda namiņā;
Dievs dod alus dzērājam
Meklēt durvju dibinā.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

19531.

Alutiņa putiņām
Vairāk gudra padomiņa
Nekā tēva dēliņam,
Alutiņa dzērējam.
19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)], 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

19532.

Alutinis, tas man tika,
Sīkajām putiņām;
Mātes meita, tā man tika,
Sīku rakstu rakstītāja.
190 [Kuldīā].

- 245 -

19533.

Alutiņu darīdama,
Paaicinu bāleliņa;
Biķerītes mazgādama,
Ieraudzīju atejot.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

19534.

Alutiņu izbrūvēju
Kumeliņa pēdiņā:
Pieci mieti, div' apeņi. -
Kas par saldu alutiņu!
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

19535.

Apdzeŗam šo kanniņu,
Rociņā turēdami;
Ko mēs paši apdzeŗam,
To kundziņš neprasīja.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

19536.

Apentiņ apentiņ,
Plūksimies, plūksimies:
Tu pie manas galvas ķersi,
Es pie tava kamiesiņa.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

19537.

Apīnīti greizgalvīti,
Guli mucas dibinā!
Kad es tevi kustināšu,
Tad tu mani dancināsi.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

19538.

Apīnītis ar miezīti
Mežmalā ķīvējās.
Apīnītis tā sacīja:
Kad tu rūgsi, es nereibšu.
179 [Vecsieksātē (Sieksātes pag. Azp)].

19539.

Apīnītis, gudris vīris,
Kalnā kāpa raudzīties,
Kalnā kāpa raudzīties,
Kur bagāti miežu lauki.
179 [Vecsieksātē (Sieksātes pag. Azp)].

1. Apentiņš, gudris vīrs,
Kāpj kokā lūkoties,
Kāpj kokā lūkoties,
Kur bajāri miežus sēj.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

19540.

Apīnītis, gudris vīrs,
Kalnā kāpa raudzīties,
Vai būs mieži tīrumā,
Vai varēs kāzas dzert.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

19541.

Apīnītis, gudris vīrs,
Kalnā kāpa skatīties,
Kalnā kāpa skatīties,
Vai miezītis krūmu ņēma.
197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].

19541¹.

Apīnītis, gudris vīrs,
Kokā kāpa lūkoties,
Kokā kāpa lūkoties,
Vai būs miežu vasariņa.
Ja būs miežu vasariņa,
Ies māsiņa tautiņās,
Ies māsiņa tautiņās,
Ņems brālītis līgaviņu.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

19542.

Apīnīts, gudris vīrs,
Kokā kāpa lūkoties,
Lai redzētu arājiņu,
Kas lejā miežus sēj.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

19543.

Apīnītis, gudris vīrs,
Kokā kāpa olu dēt,
Kokā kāpa olu dēt,
Kubulā izperēja;
Pa istabu izvadāja
Ar paegles kanniņam.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Apīnītis olas dēja
Gaŗa mieta galiņā;
Namiņā izperēja
Kubuliņa dibinā.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

19544.

Apentiņis, gudris vīris,
Kokā kāpa pautus dēt;
Tas ar savu gudrumiņu
Ielēc alus ķīvenā.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

1. Apentiņis, gudris vīris,
Kokāi kāpa pautus dēt.
Ko vērts tavis gudrumiņis,
Pauti mierka ūdenēi!
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

- 246 -

19545.

Apenītis, gudris vīrs,
Kokā kāpa raudzīties,
Kokā kāpa raudzīties,
Kādi mieži līdumā.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

19546.

Apīnītis, gudris vīrs,
Kokā kāpa raudzīties,
Kokā kāpa raudzīties,
Vai zied mieži tīrumā.
169 [Nīgrandā (Nīgrandas pag. Azp)].

19547.

Ap'ein'eits, gudrys v'eirs,
Kūkā kuop'e raudz'eitūs,
Voi aug mīži, voi aug rudzi,
Voi dz'er skaišk'i olut'eņu.
427 [Varakļānu pag. Rz], 435 [Latgalē].

19548.

Apenīts lielījās,
Apkārt koku tīdamies:
Būs dažam greznajam
Dubļos bāzti deguniņu.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

19549.

Apenītis tā sacīja,
Gar skaistīti tecēdams:
Meitām diet, meitām lēkt,
Puišiem rāpus vazāties!
129 [Luteros (Zvārtavas pag. Vlk)].

19550.

Apīnītis vīru kūla,
Aiz matiem(i) turēdams;
Miezīts kliedza, miezīts brēca:
Nu nosit arājiņu!
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

19551.

Apīnītis vīru kūla
Liela ceļa maliņā;
Miezīts kliedza, miezīts brēca:
Nenosit arājiņa!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

19552.

Apkārt griežu kumeliņu
I ardams, ecēdams;
Apkārt laižu biķerīti
Pa galdiņa galiņam.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

19553.

Aptecēju golda golu,
Bičereiti rūceņā;
Iz kuo beja man'im dzērt,
Nava īsta bruol'el'eņa?
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

19554.

Ar ķipīti govis slaucu,
Ar ķipīti alu dzēru;
Ja ļautiņi mani smēja,
Lai smejāsi ķipīšam.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Ar ķipīti govis slaucu,
Ar ķipīti alu dzēru;
Kas smejās ķipīšam,
Lai tam lūpas kā ķipīts.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

19555.

Ar nāburgu alu dzēru,
Ne ar savu bāleniņu:
Ar nāburgu ik dieniņas,
Ar bāliņu retumiem.
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

1. Ar tautieti alu dzēru,
Ne ar savu bāleliņu:
Tautiets man visu mūžu,
Bāliņš šādu vasariņu.
118 [Burgā (Lugažu pag. Vlk)].

19556.

Ar saujiņu miežus sēju,
Ne ar visu sētuvīti;
Ar kanniņu alu dzēru,
Ne ar visu vērpelīti.
77 [Gulberē (Liezeres pag. Md)], 174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

19557.

Aŗam, brāļi, aŗam, brāļi,
Aparuši, ecēsim;
Dzeŗam, brāļi, dzeŗam,
brāļi,
Padzēruši, dziedāsim.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

19558.

Atgādāju, atgādāju
Vakarēju dzērumiņu:
Stallī vedu kumeliņu,
Vadzī kāru iemauktiņus.
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

- 247 -

1. Es vakar augsti dzēru,
Bet es visu atgādāju:
Stallī laidu kumeliņu,
Vadzī kāru iemauktiņus.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

19559.

Atpakaļ atpakaļ
Sav' māsiņu vedīsam:
Nedod alus, brandaviņa,
Ne rāceņa putras vira.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

19560.

Atsēdies, nodzeries
Jaunu meitu pulciņā!
Salds alus krūzītē,
Daila pati dzērēja.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

19561.

Audējiņas, mēs māsiņas,
Padzeŗam alutiņu,
Lai stāv manas paminiņas
Vakarēju minumiņu!
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

19562.

Ausu, opu! nosaucos
Brāļa galda galiņāi;
Vai dzēruse, nedzēruse,
Brālīšam liela slava.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

1. Ausu ausu! nosasaucu,
No brālīša pāriedama;
Lai dzērusi, cik dzērusi,
Godu daru brālīšam.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

19563.

Bija man trīs dēli,
Trīs vedekliņas,
Kas mani, dzērušu,
Purvā vedīs.
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

19564.

Bij tam mūsu svainīšam
Šādas tādas pudelītes,
Citāi bija brandaviņš,
Citāi tāds pižulītis.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

19565.

Biju gājis, neuzgāju
Tādu ķītru svešu ļaužu:
Rokā naudu skandināju,
Nevarēju dzert dabūt.
346 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

19566.

Bij' mīlējsi bāliņami,
Biju visu nemīlējsi:
Alus muca kambarī,
Mani sūta vakarā.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

19567.

Biš' spītenis i pārskrēja
Pār namiņa čukurīti.
Kas bijāt brūverīši,
Lieciet miltus kubulā!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

19568.

Brāļiem alus,
Precniekiem medus,
Es ar savu draudziņu
Vīniņu dzēru.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

19569.

Brālīt, tavu saldu alu,
Māsīn, jaukas valodīnas!
Izbraukt vien nevarēju
Sen uzjūgtus kumelīnus.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

19570.

Brālīt, tavu saldu alu,
Tavas jaukas valodīnas!
Pats aiz vārtu kumeļāi,
Valodīna istabāi.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

19571.

Brāļos gāju alu dzert,
Ne kažoka nenovilku;
Nāc, brālīt, tu pie manis,
Met ūziņas aizkrāsnē!
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

19572.

Brandavīna brandavīna,
Es nevaru als piedzert,
Es nevaru als piedzert,
Kaut devuši brandavīna!
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

19573.

Brandaviņa brandaviņa,
Es nevaru als piedzert!
Jaunu meitu, jaunu meitu,
Es nevaru viens gulēt!
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 90 [Lodē (Kusas pag. Md)], 93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

- 248 -

19574.

Brandavīna dzērājam
Ellē kājas karājās;
Alutiņa dzērājam
Dvēselīte debesīs.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

19575.

Briku braku, man dzeŗot,
Ābeļ' koka biķerītis;
Tā brīkšķēs tautu dēls
Pa manām rociņām.
43 [Tīnūžos (Ikšķiles pag. Rg)].

19576.

Brūna vista ietecēja
Apīnīšu dārziņāi;
Dievs dod alus brūvelimi
Brūnu alu izbrūvēt!
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

19577.

Būs dzert, būs dzert
Šo vakarīnu!
Būs tautu glāzēm
Šķindalās iet!
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

19578.

Dižo ķipi gaŗo osu
Abi roki turēdams,
Pie ciemīna alu dzēru,
Kreklīnāi izsviedies.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

19579.

Dižu ķipi gaŗu kātu,
Ar to dzēru brālīšos,
Lai stāv zelta biķerītis
Dižajās godībās.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

19580.

Divi dienas bez pusdienas
Aiz kalniņa alu dzēru,
Lielu kausu gaŗu asti
Abi roki turēdams.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

19581.

Div' putniņi sakavās
Augsta kalna galiņā:
Izrāvuši mucas tapu,
Islaiduši alutiņu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

19582.

Dodat alus, ja turat,
Ja nevaid, atsakāt,
Ja nevaid, atsakāt,
Tad šlubāšu sētiņā!
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

1. Alus alus, ja turit,
Ja nevaida, atsakāt,
Ja nevaida, atsakāt,
Lai iet brāļi sētiņā!
197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].

19582¹.

Dodiet kāšus, dodiet spaiņus,
Lai es teku ūdenī:
Man mutīte izslāpuse,
Šādu dienu klauvējot.
20 [Krapē (Krapas pag. Rg)].

19583.

Dodat man alu dzert,
Pa vidiem brandaviņu;
Dodiet man pagulēt,
Pa vidiem jaunu meitu!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

19584.

Dodiet man pasmeķēt
Sila zemes alutiņu!
Sila zemes alutiņš
Caur sakārni tecināts.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

19585.

Dodat man pasmeķēt
Sievasmātes brandaviņa!
Sievasmātes brandaviņš
Deviņām zālītēm.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)], 27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

19586.

Dzērējam mieži auga
Pa visām(i) atmatām;
Kas nedzēra, tam neauga
Ne labā zemītē.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)], 190 [Kuldīā].

1. Kas dzeŗ alu, tam aug mieži,
Lai sēj cūku rakumos;
Kas nedzēra, tam neauga
Sūdotāi zemītēi.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

- 249 -

19586¹.

Kas dzeŗ alu, tam aug mieži
Pa visām atmatām:
Kas nedzēra, tam neauga
Nevienā stūrītī.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

19587.

Dzēru alu, brandavīnu,
Neapdzēru padomiņa;
Lai stāv mans padomiņš
Ar kundziņu jārunā.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

19588.

Dzēru alu, nebēdāju,
Bij galviņa, kas panes,
Bij man laba līgaviņa,
Tā nojūdza kumeliņu.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

19589.

Dzēru, dzēru alutiņu,
Aicināju bāleliņu;
To bāliņu aicināju,
Kuŗu zinu nenākam,
Kuŗu zinu nenākam,
Kuŗu alu nedzeŗam.
353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

19590.

Dzērumā, līgaviņa,
Glabā manu cepurīti,
Kā es tavu vainadziņu
Visu mūžu paglabāju!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)], 412 [Unguros (Ungurmuižas pag. D)].

19591.

Dzer, bajār, nenicini
Nabadziņa alutiņu:
Nabadziņa alutiņš
Caur sakārni tecināts.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

19592.

Dzer, bajāri, nevainoji
Nabadziņa alutiņu:
Purvā tādi zilgalvīši,
Tie nabaga apīnīši.
179 [Vecsieksātē (Sieksātes pag. Azp)].

19593.

Dzer, bāliņi, ar kausiņu,
Man nevaid biķerīša,
Kam jūs mani iedevāt
Tai tukšāja vietiņā!
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

19594.

Dzer, bāliņ, biķeŗiem
Manas gaužas asariņas!
Tu man' devi tautiņās,
Labus ļaužus dēvēdams.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

19595.

Dzer dzerdams, labais vīrs,
Netur' kannas rociņā!
Vai tev vien malciņš mīl,
Mīl otram vīriņam.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 1181 [Dūres pagastā (Vlk)], 1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

19596.

Dzer, mutīte, pilnu malku,
Lai kakliņis barojās,
Lai nesaka sveša māte
Dzērves kaklu staigājot.
54 [Limbažos (Limbažu pag. Vlm)].

19597.

Dzer, mutiņa, pillu malku,
Lai kakliņis barojās,
Lai nesaka citu dienu
Nekā laba neredzējs.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

19598.

Dzer, Ģēdiņi, dzer, Ģēdiņi,
Tev galdiņis piederēja;
Lai kaunāsi tautu meita,
Kas par lauku pārtecēja.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

19599.

Dzer pats, kūmiņ,
Sav' alutiņu:
Sivēni iesalu
Izrušinājši.
353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

19600.

Dzeŗam, brāļi, ar kannāmi,
Lai stāv tēva biķerīši,
Lai stāv tēva biķerīši
Lielajam godiņam!
228 [Oktē (Vandzenes pag. Tl)].

19601.

Dzeŗam, brāļi, brasējam
Miežu Mača alutiņ';
Purā tādi burkānīši,
Te aug ubag' apīnīši.
57 [Rencenē (Rencēnu pag. Vlm)].

- 250 -

19602.

Dzeŗam, brāļi, brasējam
čuču muižas sald' altīnu;
čuču muižas salds altīnus
Caur čakārni tecināts.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

19603.

Dzeŗam, brāļi, piecas kannas
Vecu miežu alutiņ';
Lai šī diena dzeŗama
Līdz pašam vakaram.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

19604.

Dzeŗam, brāļi, pīckājam
Vecu miežu alutiņu;
Tā pīckāju kumeliņu
Celmainā līdumā.
77 [Gulberē (Liezeres pag. Md)].

19605.

Dzeŗam, brāļi, šo dieniņu
Ar ozola kanniņām,
Brauksim rītu jūriņā,
Pirksim zelta biķerīti.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

19606.

Dzeŗam, brāļi, šo dieniņu,
Šij dieniņa dzeŗamā,
Ne citā dieniņā
Mēs še visi sanāksim.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

19607.

Dzeŗam, brāļi, šo dieniņu,
Šī dieniņa dzeŗamā;
Rīt iesim druviņā
Ar visām(i) māsiņām.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

19608.

Dzeŗam, brāļi, šo dieniņu,
Šī dieniņa dzeŗamā;
Rītu vilksim zēģelītes
Līdz pašam vakaram.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

19609.

Dzeŗam, brāļi, šo dieniņu,
Šī dieniņa dzeŗamā;
Citu dienu artu gāju,
Cit' ozolu dēdināt.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

19610.

Dzeŗat alu, bāleliņi,
Nu es vedu līgaviņu;
Jums tas alus dzērumiņis,
Man tā jauna līgaviņa.
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

19611.

Dzeriet alu, es nedzeršu,
Es redzēju, kā darīja:
Brūverītis raugu lika
Melnajāmi rociņām.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1. Dzeriet paši savu alu,
Es redzēju, kā darīja:
Dūņojām kājiņām,
Sārnojām rociņām.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 90 [Lodē (Kusas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

19612.

Dzeriet alu, es nedzeršu,
Es redzēju, kā darīja:
Kubuls rūga, zeija teka,
Brūvers snauda kaktiņā.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

19613.

Dzeriet alu, maksājiet,
Nozarīši bāleliņi:
Pircien ira man miezīši,
Jo pircieni apenīši.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

19614.

Dzeriet, brāļi, pīckājiet
Saldu miežu alutiņu!
Tagad guļ panāksnieki
Ar visiem šabrakiem.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

19615.

Dzeriet, mani bāleliņi,
Apīnīša rūgtumiņu:
Tautiņām caurs namiņš,
Suņi misu nolakuši.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

19616.

Dzeŗat, mani bāleliņi,
Purva rāva ūdentiņu.
Kam jūs mani iedevāti
Purva zemes arājam!
206 [Kuldīgas apriņķī].

- 251 -

19617.

Dzeŗat, mani bāleliņi,
Skaidr' avota ūdentiņu,
Kam jūs mani iedevāt
Tai nabaga vietiņā!
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

1. Nodzeriesi, bāleniņu,
Skaidr' avota ūdentiņa,
Kam tu mani ievēlēji
Silarāja dēliņam!
224 [Kabilē (Kld)].

19618.

Dzersim, brāļi, trīs dieniņas
Nu biksīšu līkapiņ's:
Tautu dēls, tautu meita
Biksītēm samijuši.
104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

19619.

Dzert dodiet, labi ļaudis!
Dziedāt vairs nevarēju,
Man rīklīte dārdēt dārd
No lielās dziedāšanas.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

19620.

Dzērt gribu, dzērt gribu,
Sālēju ēdu:
Apēdu div' raudas,
Div' asarīšus.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

19621.

Dzert man alus pilnu malku,
Divējādi baidīties:
Ātris manis kumeliņš,
Baiļa mana līgaviņa,
Baiļa mana līgaviņa,
Straujupīte lejiņā.
206 [Kuldīgas apriņķī].

1. Dzert man alus pilnu galvu,
Divējādi baidīties:
Ceļā ātris kumeliņis,
Mājās jauna līgaviņa.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

2. Dzēru alu, brandaviņu,
Divējādi baidījos:
Laukā baidu svešu ļaužu,
Istabāi bāleliņu.
150 [Paplakā un Joguļos (Virgas pag. Lp)].

19622.

Dzešati, dzešati,
Sili deg, sili deg!
Kā sili nedegs?
Sausa vasariņa.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

19623.

Iebavieša meitiņāmi
Driķu daru alutiņu:
Gan zināja iebavietis
Lēši meitu audzinājs.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

19624.

Iesaliņa malējam
Bite milna galiņā;
Alutiņa brūveŗam
Meds kubula dibinā.
121 [Gulbenē (Md)].

19625.

Iesaliņa malējam
Melnas acis, melnas rokas;
Dievs dod alus brūveŗam
Tādu melnu alutiņu!
353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

19626.

Iesaliņa malējam
Viena pate vaŗa sakte;
Alutiņa dzērējam
Pilnas krūtis sudrabiņa.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

19627.

Iesaliņa malējiņa
Bitīt' nesa saujiņā;
Alutiņa brūverīts
Lāci veda namiņā.
Liec, lācīti, savu spēku,
Bitīt, savu saldumiņu!
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Iesaliņa malt iedams,
Biti, lāci līdza vežu.
Dod, lācīti, savu spēku,
Bitīt, savu saldumiņu!
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

19628.

Iesaliņa malējiņa
Bitīt' nesa saujiņā,
Lei tie als dzērājiņi
Kā bitītes vīvanāja.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

19629.

Iesaliņa malējiņa
Laba Dieva pielūgusi:
Alutiņa dzērājiņi
Meklē durvju dibenā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 252 -

19630.

Iesaliņa malējiņa
Laba Dieva pielūgusi:
Jaunajiem alu dzert,
Veciem pakšus grābāties.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

19631.

Iesaliņa malējiņa
Laba Dieva pielūgusi:
Jauniem diet, jauniem lēkt,
Veciem rāpus vazāties.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

1. Div' vārdiņus parunāju,
Alutiņu brūvēdama:
Sievām diet, meitām diet,
Vīriem rāpu rāpačot!
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

19632.

Īsal'eņa mal'ējeņa
Loba Dīva nūlyugus'e:
Leist pa lūgu dzāruojīm,
Naattikt durav'eņu!
4222 [Vārkavas pag. D].

19633.

Iesaliņa malējiņa
Pasagula padzirnē;
Dievs dod alus dzērājam
Gulēt galda pagaldē!
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

1. Iesaliņa malējiņas
Padzirnē pakritušas;
Dod, Dievī, tā pakrist
Alutiņa dzērājiem!
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

19634.

Iesaliņa malējiņa
Pasagula padzirnē;
Dievs dod alus dzērājam
Mek(l)ēt durvju dibinā!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

19635.

Iesim, irbe, tecētēs
Pa to klaju atmatiņu!
Tu tecēsi eglenāi,
Es savos brālīšos;
Tu tecēsi skujas rīt,
Es brāļos alus dzēr.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

19636.

Eima, sieva, sētiņā,
Mūs ļautiņi neierauga:
Darīsam paši alu,
Dzersim paši dziedādami!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

19637.

Ej gulēt, delverīt,
Sīkāi raibāi(?) gultiņāi,
Lai palika kannas vāki
Šovakar neklapēti.
213 [Zlēkās (Zlēku pag. Vp)].

19638.

Ej gulēt, Vēja māt,
Neklabini nama durvis;
Ej, gulēt, man' galviņ,
Salda vīna piedzēruse!
40-1 (Lapmežciemā).

19639.

Ekur nāca alus kanna
Par istabu līgodama;
Kas bij miežu arājiņis,
Tas pacēla cepurīti.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

1. Ekur nāce alus muca
Par kalniņu līgodama;
Kas bij miežu arājiņš,
Paceļ savu cepurīti.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

19640.

Es aiz sava skopumiņa
Nepazinu bāleniņa,
Als kanniņu noturēju
Zem baltās vilnatnītes.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

19641.

Es atradu div' bitītes
Silā alu brūvējot;
Salds kā medus, auksts kā ledus,
Stipra Dieva dāvaniņa.
190 [Kuldīā].

19642.

Es gan redzu, es gan redzu,
Māsa mani nemīlē;
Būtu mani mīlējusi,
Būt' nākusi klātsēdēt,
Būt' nākusi klātsēdēt,
Būt' devusi alutiņa.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

- 253 -

19643.

Es gan zinu, es gan zinu,
Div' uz mani taisījās:
Dzīrās miezis ar apīni
Gāŗām solu mani stiept.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

19644.

Es izdzēru brāļam alu,
Iesvied' kannu žogmalī:
Lai izaug brāļam mieži
Pa visiem žogmaļiem.
231 [Stendē (Stendes pag. Tl)].

19645.

Es jums lūdzu, brūverīši,
Brūvējiet saldu alu!
Salda alus brūveŗam
Medus kublas dibenā.
229 [Rideļu pagastā (Engures pag. Tk)].

19646.

Es nedošu rīka meitai
Ne pakula gabaliņa:
Kādēļ mani bāleniņi
Dzeŗ melnām kanniņām?
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

19647.

Es neiešu ārā tirgus,
Zīles kannas nedzēruse,
Lai zīlīte nedziedāja
Mana ceļa maliņā.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

19648.

Es nopirku Vāczemē
Simtu pūru iesaliņa;
Svīda mani kumeliņi,
Jūras kalnus tecēdami.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

19649.

Es pārvedu miezīšam
No Vāczemes apentiņu.
Nebij miera brūveŗam
Nedz čukura galiņā.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

19650.

Es redzēju saiminieku
Zilgalvīti cilājot.
Es tev lūdzu, saiminiek,
Dod man vienu biķerīti!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Es redzēju sav' bāliņu
Zilgalvīti cilājot.
Bāleliņ bāleliņ,
Dod man vienu zilgalvīti;
Ja nedosi zilgalvīša,
Dod jel saldu alutiņu!
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

19651.

Es samalu iesaliņu
Vizulīšu kambarī;
Tēvs darīja alutiņu
Sudrabiņa namiņā.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

1. Es samalu iesaliņu
Sudrabiņa dzirnavās,
Padarīju alotiņu
Vizulīšu namiņā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

19652.

Es šķitos als nedzert
Mazajā ciemiņā;
Cikai tupu, cikai rāpu
Iesavilku cisiņās.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

19653.

Es tev lūdzu, melderīt,
Samal smalku iesaliņu;
Es tev lūdzu, brūverīt,
Brūvē saldu alutiņu!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

19654.

Es to savu līgaviņu
Līdzi vežu godiņā,
Lai tā manu cepurīti
Dzērumā paglabāja.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

19655.

Es var' dzert alutiņu,
Bij man galva nesējiņa;
Bij man gudra mātes meita,
Kas piedeva padomiņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)], 293 [Gravendālē (Mežotnes pag. B)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

19656.

Es cerēju vīnu dzert,
Še nevaid brandaviņa;
Atnes man pizulīti
Tekulīša radziņāi.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

- 254 -

1. Tautu dēls lielījās,
Saldu alu padarījis:
Iznes tādu pižulīti
Tekulīša radziņā.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

19657.

Gāju kāju mēģināt,
Vai kājiņas galvu nes;
Ja kājiņas galvu nesa,
Galva nesa padomiņu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

19657¹.

Ģērbies, alus brūvēlīti,
Melnajos zābakos,
Lai ģērbjās rauga māte
Baltajās villānēs!
2541 [Vīnšeņķos (Struteles pag. Tk)].

19658.

Driķu mistra alu daru,
Purens nesa ūdentiņu;
Dieva dēli raugu lika,
Medā rokas mērcēdami.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

19659.

Gudri gudri ciema puiši,
Dara saldu alutiņu.
Gudra biju, nepiedzēru,
Lai tie manis nepievīla.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

19660.

Guli, guli, als muciņa
Nosirmušu muguriņu,
Gaidi savu dzērājiņu
No Vāczemes atejot.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

19661.

I galdiņš Dieva lūdza,
Ka būt' labi dzērājiņi:
Ka būt' labi dzērājiņi,
Ta būt' mani nolējuši.
3251 [Sunākstē, Neretā un Ērberķē (Sunākstes, Neretas un Mazzalves pag. Jk)].

19662.

Izbrūvēju alutiņu,
Divi mieži, trīs apīņi,
Lai dzeŗ mani bāleliņi,
Ar kājiņu pieminuši.
224 [Kabilē (Kld)].

19663.

Izbrūvēju alutiņu,
Treju dīķu ūdentiņš;
Gana mīļa mūs' māsiņa,
Trīs novadu cauri vesta.
224 [Kabilē (Kld)].

19664.

Izdarīju alutiņu
No tiem miežu sprunguliem;
Padzēruse, līgaviņa
Asti grieza gredzenā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

19665.

Izsukāju sav' bārdiņu,
Salāpīju kažociņu,
Ieš' kaimiņa apraudzīt,
Kaimiņš dara alutiņu.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

19666.

Jaunais svaini, jaunais svaini,
Miežu alus, miežu alus!
Ja nedosi miežu alus,
Es atņemšu sav' māsiņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

19667.

Jaunajam svainīšam
Alutiņa piebrēķē (=pietrūkst).
Tec, māsiņa, uz upīti,
Atnes tīru ūdentiņu!
1331 [Sikšņu pagastā (Gaujienas pag. Vlk)].

19668.

Jauni puiši, bandinieki
Ar biķeri alu dzēra;
Veci vīri, saiminieki
Ar ozola kanniņām.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

19669.

Jauni puiši nezināja,
Kā vajaga apīņam:
Apīņam gaŗu maikšu,
Miežam sūdu vezumiņa.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

19670.

Kā, brālīti, tu brūvēji?
Kas par saldu alutiņu!
- Pērnie rudzi, pērnie mieži,
Aizpērnajis apentiņš.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

- 255 -

19671.

Kad es dzēŗu(?) miežu alu,
Šķupelēt šķupelēju;
Kad es aŗu druviņā,
Rušināt rušināju.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

19672.

Kad es dzēru, tad es dzēru
No visām kanniņām;
Kad es braucu, tad es braucu
Pa visām atmatām.
366 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

19673.

Kad es gāju miežu sēt,
Ar apīni parunāju.
Aug miezītis augamo,
Tek apīnis tekamo.
Ziemassvētku vakariņu
Liksim abus ķīvenī.
249 [Reņķu muižā (Zebrenes pag. Tk)].

19674.

Kad es gāju miežus sēt,
Dievs sēd ežas maliņā;
Kad es miežu alu dzēru,
Sudrabs kannas dibenā.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

19675.

Kad es guoju mīžus s'ēt',
Sormoj muni kum'el'eņi;
Kad es suoku olu dz'ert',
Nava pruota mit'ētīs.
422 [Līvānu pag. D].

19676.

Kad es mērcu iesaliņu,
Bārzdas tiesu ar iemērcu:
Grib mutīte, grib rīklīte,
Grib bārzdiņa savu tiesu.
224 [Kabilē (Kld)].

19677.

Kad man būtu pilns galdiņš
Sīku baltu biķerīšu,
Lei būt' poļi, lei būt' leiši,
Visi būtu bāleliņi.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].

19678.

Kāda mana māte bija,
Tād' es meita pakaļā:
Vai dzēruse, nedzēruse,
Iem' rociņas plātīdama.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

19679.

Kādi bija tie ļautiņi,
Klusu dzēra alutiņu;
Es nevaru klusumā
Iesaliņa pataisīt.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

19680.

Kaimin'ēši vuorgul'ēši,
Darēsim visi olu,
Saguojuši pul'c'eņā,
Dz'ersim visi dzīduodami!
409 [Līksnas pag. D], 4223 [Višķu pag. D].

19681.

Kam dzērdama es uzdzēršu?
Nav neviena bāleliņa.
Es, svešam uzdzērdama,
Uzdzeŗ' savu vaiņadziņu.
190 [Kuldīā].

19682.

Kam dzīriņu mēs dzeŗam?
Mēs dzeŗam krāsnīšam:
Krāsnīts mūs pamieloja
Ar siltiem veģīšiem.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

19683.

Kas kaiš alus man nedzert,
Gudra galva nesējiņa;
Kas kaiš ceļu man neiet,
Div' bērīši tecētāji.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

19684.

Kas kait man alu dzērt,
Man aug mieži tīrumā,
Man uzauga piecas vārpas
Viena salma galiņā.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

19685.

Kas kait man als nedzert,
Kalpa vīra līgavai:
Vai neauga rudzi mieži
Kalpa vīra tīrumā?
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

19686.

Kas kaitēja puisēnam
Upmalāi nedzīvot:
Līčos auga rudzi mieži,
Gar malām apenīši.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

- 256 -

19687.

Kas no mana nākumiņa,
Kas no dubļu bridumiņa?
Brāļi alu apdzēruši,
Biķerītes apgāzuši.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

19688.

Kas tā tāda alus meita,
Pižucīni mugurā!
Vai tev nebija
Kartūna vamžu?
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

19689.

Kas tie divi skūpstījās
Mūsu nama pakaļā?
Miežu jumis skūpstījās
Ar apīņa cekuliņu.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D], 1253 [Kroņa laicenē].

19690.

Kas tie tādi sanākuši
Sila peku lauzējiņi?
Nav neviena branga vīra,
Kas dzeŗ pilnu biķerīti.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

19691.

Kas tur grazni grozījās
Viņa galda galiņā?
Alutiņš grozījās
Ar apeņu vaiņadziņu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

19692.

Kausiņā, kanniņā,
Tur malciņu nosadzēru;
Baltajā biķerī
Lūpas vien pamērcēju.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

19693.

Klips, kanniņa, klaps, kanniņa,
Tu pie manis, es pie tevis:
Tu pie manas galvas ķēri,
Es pie tavas turētavas.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Tu, krūziņa, pie manim,
Es, krūziņa, pie tevim:
Tu pie manas galvas ķēri,
Es pie tava kamiesīša.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

19694.

Krauklīts kāpa ozolā,
Zelta kokles koklēdams.
Vai, krauklīti, tu redzēji,
Kādas kāzas tur nodzēra?
Vecu miežu alu dzēra,
Vecu rudzu brandavīnu.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

19695.

Krūziņa viena,
Krūziņa otra,
Trešā krūziņa
Veda mani gulēt.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

19696.

Kur, pie vella, alus puisis,
Ka neredz staigājam?
Alus puisis kambarī
Ar meitām jaktējās.
346 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

19697.

Kur tie spaiņi, kur tie kāši,
Lai es teku alutiņa!
Pašam goda tētiņam
Pietrūcin alutiņa.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

19698.

Kur tekat, jūs puisīši,
Rindiņā sastājuši?
Kaimiņos sajutuši
Apīņotu alutiņu.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

19699.

Kur tu biji, alutiņ,
Tur es arī gadījos:
Tu gulēji muciņā,
Es muciņas galiņā.
2 [Aderkašos (Taurupes pag. Rg)], 42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)], 3531 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

19700.

Kur tu biji alutiņ(i),
Tur es arī gadījos:
Tu gulēji muciņā,
Es par kalnu attecēju.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

19701.

Kur tu biji, alutiņi,
Tur es arī gadījos:
Tu gulēji muciņā,
Es pie spundes lūkojos.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)], 281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

- 257 -

19702.

Kur tu jāsi, apīnīti,
Līku kārklu apseglojis?
- Jāšu miežu apraudzīt,
Kādi auga līdumā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

19703.

Labāk dzeŗu krūzītē,
Ne ozola kanniņā:
Saldens alus krūzītē,
Rūgts ozola kanniņā.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

19704.

Labāk dzeŗu purviņā
Kļikurainu ūdentiņu,
Neķā dzeŗu als ar medu
Par māsiņas aizvedumu.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

19705.

Lai ir gudris, kas ir gudris,
Apīnīts vēl gudrāks,
Apīnīts gudris vīrs,
Kāpa kokam galiņā.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

19706.

Lai sadera, kas sadera,
Bet tie četri saderēja:
Sader puisis ar meitīnu,
Sader miezis ar apīni.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

19707.

Lai sēstos kur sēstos,
Sēstos galda galiņā:
Ies kanniņa kur iedama,
Ies galdiņa galiņā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

19708.

Lasīt man miežu vārpu,
Nemīņāt kājīnām;
Dzerti man miežu alu,
Nelaistīt zemītēi.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

19709.

Lieli kungi tā nedzēra,
Kā dzeŗ mani bāleliņi:
Sārtiem skrēja biķerītes
Pa galdiņa galiņam.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Skrindu skrandu glāzes lēca
Gabaliņu gabalos;
Tā nedzēra lieli kungi,
Kā dzeŗ mūsu brāleliņi.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 190 [Kuldīā].

19710.

Lej man pilnu, itin pilnu,
Es bij' pilna dzērējiņa;
Pilna vīra sieva biju,
Pilnu dzēru biķerīti.
226 [Kandavā (Tl)].

19711.

Lej man pilnu, itin pilnu,
Lai es dzeŗu, vai nedzeŗu;
Jūdz man labu, itin labu,
Lai es braucu, vai nebraucu!
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

19712.

Lej man pilnu, itin pilnu,
Es bij' pilna dzērājiņa;
Jūdz man labu, itin labu,
Es bij' laba braucējiņa!
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

19713.

Līda Dievs istabā,
Vaicā pašu saiminieku.
Tas bij pats saiminieks,
Kas sēd galda galiņā.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

19714.

Lūdzu znotu, lūdzu draugu
Ar manim alus dzert;
Man bitīte medu nesa
Ar paegļa kanniņām.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

19715.

Luste man alu dzert,
Kur lustīga krodzeniece;
Luste man sievu ņemt,
Kur lustīga sievasmāte.
116 [Bormaņu muižā (Trapenes pag. Vlk)].

19716.

Lustes, prieka nevarēju,
Brāļa durvis atvērdama:
Ap galdiņu vīri sēd
Kā dižaji ozoliņi.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

- 258 -

19717.

Lustes, prieka nevarēju,
Brāļa durvis atvērdama:
Pilns galdiņš biķerīšu,
Pats sēd galda galiņā.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

19718.

Māsiņa brāļam
Patekas nesa,
Tautām taupīja
Alutiņa.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

19719.

Man, māmiņa, no tās mucas,
Kur mellajis runcis tup;
Kur mellajis runcis tup,
Tur bij saldis alutinis.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

19720.

Man uzauga div' miezīši,
Pabrūvēju alutiņu:
Salds kā medus, auksts kā ledus, -
Ak tu Dieva dāvaniņ'!
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Trīs miezīšus iemērcēju,
Sešas mucas izdarīju,
Sešas mucas izdarīju
Salda, garda alutiņa.
Salds kā medus, auksts kā ledus,
Ekur Dieva dāvaniņa!
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

19721.

Mana mīļa nāburdzīte,
Vai es nācu ķīvēties?
Nācu tevis apraudzīt,
Salda alus nodzerties.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

19722.

Mans tēvīnis izbrūvēja
Astugalu alutīnu;
Visi ēda, visi dzēra,
Visi astes kustināja.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

19723.

Maza maza mucīna,
Salds alutīnis;
Maza maza dzīrīna,
Bet labi līksma.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

19724.

Mazu mazu enkurīti
Salda alus piebrūvēju,
Nevīdosi pate dzerti,
Ne saviem brāļiem dot.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

19725.

Mieža māte savu meitu
Dod apīņa dēliņam;
Pate gauži noraudāja,
Ģeķam meitu atveduse.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

19726.

Miezīts auga ar apeni,
Eža vien starpiņā;
Es pielūdzu rauga māti,
Lai savelk kopiņā.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

1. Miezis auga ar apīni,
Eža vien starpiņā.
Dievs dos labu briedumiņu,
Lēks vienā kocenē.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

19727.

Miezīts bija gudris vīrs,
Sav' galviņu sānis grieza;
Apentiņis vēl gudrāks,
Kokā kāpa lūkoties.
226 [Kandavā (Tl)].

19728.

Mēs bijām pieci brāļi,
Visi pieci stipri vīri;
Visi pieci nenesām
Viena poda apīnīšu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

19729.

Meitas alu darījušas,
Piebērušas apīnīšu;
Puiši, malku dzērušies,
Nevar kļūt kumeļā.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

19730.

Meitas lūdza brūveŗam:
Dari saldu alotiņu!
Brūvers lūdza meitiņām:
Maliet smalku iesaliņu!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

19731.

Melni vērši, balti ragi,
Tie bij miežu arājiņi;
Veci vīri, sirmas bārzdas,
Tie tie alus dzērājiņi.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 259 -

19732.

Melnu ļaužu tas tēviņš,
Melnu dara alutiņu.
Dod, Dieviņ, citu gadu
Vēl melnāku padarīt!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

19733.

Meženieki meženieki,
Dodit meža brandavīnu!
Saldens meža brandavīns,
No saknēm iztecējs.
3031 [Tomē (Tomes pag. Rg)].

19734.

Mīlēties mīlējās
Tai ciemā alus dzert:
Saldens alus, balta kanna,
Daiļa pati nesējiņa.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

19735.

Muša gāja kungam gaust,
Kam nedeva alutiņa.
Dod, mušiņa, kungam tiesu,
Dzersi alu dziedādama!
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

19736.

Andri Andri, staļļa puisi,
Jūdz dūkanu kumeliņu!
Bāliņos saldans alus,
Lai es dzeŗu dzeŗamo.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

19737.

Jēpis nesa Anniņai
Saldu medu krūziņā:
Še, Anniņa, nodzeries,
Lai tev ire salda mute,
Lai tev ire salda mute
Vakarā nobučot!
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

19738.

Nuoc', Dīv'eņ, uz manim
Šūvokor vakarātu!
Soldon' doru olut'eņu
Vac' ūzula c'el'm'eņā.
422 [Līvānu pag. D].

19739.

Nāc šurp, glāziņ,
Manā priekšā!
Es tevi izdzeršu
Parakstīdāms.
Tas mans brālītis,
Kas mani balvo
Ar alus kanniņu,
Ar vīna glāzīti.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

19740.

Nāciet, brāļi, nāciet, māsas,
Uz manimi alus dzert!
Man muciņa kambarī
Nosirmo(j)šu muguriņu.
94 [Odzienā, Ļaudonas (Mētrienas pag. Md)].

19741.

Namiņš kūp, namiņš kūp,
Bāliņš dara alutiņu.
Es tecēju misas dzert,
Dabūj' kausu mugurā.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

19742.

Namiņš kūp, namiņš kūp,
Bāliņš dara alutiņu.
Ik vakara puiši nāca
Salda alus nodzerties.
65 [Valtenbergā (Mazsalacas pag. Vlm)].

19743.

Namiņš kūp, namiņš kūp,
Bāliņš dara alutiņu.
Jūdz, tautieti, kumeliņu,
Brauksim abi alus dzert!
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

1. Namiņš kūp, namiņš kūp,
Bāliņš dara alutiņu.
Jūgšu bēri kamanās,
Braukšu sērstu bāliņos.
3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

19744.

Nav neviena tāda vīra,
Kas dzeŗ pilnu biķerīti.
Pilna vīra sieva biju,
Pilnu dzēru biķerīti.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

19745.

Ni man labi mieži aug,
Apenīši neziedēja;
Ni es ņēmu līgaviņu -
Vēl nav man uzauguse.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

- 260 -

19746.

Nebij manis kumeliņis
Šai ciemā auzu ēdis;
Nu es pats alu dzēru,
Kumeliņš auzas ēda.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

19747.

Nedzer, māsiņ,
No alus glāzes!
Šodien tautas alu deva,
Rīt dos gaužas asaras.
2071 [Ancē (Ances pag. Pg)].

19748.

Nedzeršu, kūmiņa,
Tavu alutiņu,
Es gan redzēju,
Kas lēca mucāi:
Ielēca dzeltena
Apeņa spordze.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

19749.

Nepiedošu, nepiedošu
Alutiņa brūveŗam:
Es atradu kanniņā
Nevirušu apenīti.
190 [Kuldīā].

19750.

No tā mieža putru vāra,
No tā dara alutīnu.
Kā tā putra tā nereiba,
Kā reibst miežu alutīnis?
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

19751.

Nodzēros dzeŗamā
Mellajā ķipītī;
Lai Ķipītis, kāds ķipītis,
Kad tik labis dzeŗamais!
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

19752.

Nosadzēru miežu alus
Pa mazam malciņam;
Noraudzīju labus ļaud's,
Maliņā stāvēdama.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

19753.

Nosadzēru laba als
Pa mazam malciņam;
Nosaklausu labu ļaužu
Ne tik labi runājam.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

19754.

Nolaistītis tas galdīns,
Te nav labu dzērājīnu;
Būtu labi dzērājīni,
Ar mēlīti nolaizītu.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

19755.

Nu bi dzert brāļam kāz's,
Nu galdiņ' coure sist,
Nu galdiņ' coure sist
A sudrab' biķ'rem.
214 [Zūrās (Zūru pag. Vp)].

19756.

Nu dzeŗam, vedekliņas,
Pa visai biķerei,
Nu atnāca tas godiņis,
Ko mēs seni gaidījām.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

19757.

Nu es biju piedzēruse,
Kā vakar dzīrusēs.
Kur tie mani vīra radi,
Ka tie manis neredzēja?
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

19758.

Nu es biju tā piedzēris,
Ka vairs otra nepazinu:
Zirgu savu znotu saucu,
Siena kaudzi līgaviņu.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

19759.

Nu es biju tā dzēruse,
Ka es pate nezināju:
Sav' brālīti vīru saucu,
Sav' vīrīnu bālelīnu.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

1. Es biju dzēruse,
Pasdzērusēs,
Es savu vīriņu
Vairs nepazinu,
Savu vīru znotu saucu,
Savus bērnus bāleliņus.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

19760.

Nu es biju tā dzēruse,
Kā vakar dzīrusēs:
Brāļi mani pašu veda,
Māršas nesa villainītes.
3531 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 261 -

19761.

Nu es biju tā dzērusi,
Kā vakar dzīrusies;
Vīriņš man kājas āva,
Kalpiņš tina sietaviņas.
2 [Aderkašos (Taurupes pag. Rg)], 30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

19762.

Nu, māsiņas, tikāmies,
Kad atkal tiksimies?
Tiksimies bāliņos
Pie saldena alutiņa.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

19763.

Nu mēs, bāliņi, sasatikušies,
Sasatikušies, sasatikušies;
Nu mēs, bāliņi, sasadzersimies,
Sasadzersimies, sasadzersimies!
Dzer, manu bāliņu, dzer, dzer, dzer,
Dzer, dzer, dzer!
399 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

19764.

Nu uz māju, nu uz māju,
Vai tur labi, vai tur slimi!
Te paliek saldens alus,
Te sūrais brandaviņš.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

19765.

Padarīju alotiņu
Mazajā kubulā,
Visi ciema circenīši
Samērkuši mētelīšus.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

19766.

Padarīju alutiņu
Šķībulīti, greizulīti;
Tādi mani viesi nāca,
Luputaini, kankaraini.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

19767.

Padarīju alutiņu
Tievu tievu, saldu saldu,
Lai dzeŗ visi bagātie,
Cepurītes cilādami.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].

19768.

Palīdz', Dievs, kam palīdzi,
Palīdz' alus brūveŗam:
Brūveŗam nobrūvēt,
Alu tam(?) notecēt.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

19769.

Palīdz', Dievs, kam palīdz',
Palīdz' mūsu brūveŗam:
Zeijai rikšu tecināt,
Kubulam putas celt.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Palīdz', Dievs, kam palīdz',
Palīdz' alus brūveŗam:
Kubulam augsti rūgt,
Žeirim lēni notecēt.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

19770.

Paši brāļi sanīdās,
Paši mieru saderēja,
Paši mieru saderēja
Pie tā salda alutiņa [sūra brandaviņa].
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

19771.

Pie galdiņa tikāmies,
Pie galdiņa šķīrāmies;
Ne pie doru tikāmies,
Ne pie doru šķīrāmies.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

19772.

Piedzēruse māmuliņa,
Piedzēruse vedekliņa;
Viena otru vaicājās:
Kur palika atslēdziņas?
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

19773.

Pilna vīra sieva biju,
Pilņu dzēru biķerīti;
Es nebiju ieradusi
Dīku kannu klaudzināt.
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

19774.

Pilna vīra sieva biju,
Pilnu dzēru biķerīti;
Ja kas kāda pušelniece,
Lai uz pusi pušojās.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Lej man pilnu, itin pilnu,
Es bij' liels dzērājiņš;
Kas jau kāds smurgulīts,
Smurgulēt smurgulēja.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

19775.

Pilna vīra sieva biju,
Pilnu dzēru biķerīti;
Kad es gāju druviņā,
Pilnu darbu vien darīju.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

- 262 -

19775¹.

Pilna vīra sieva biju,
Pilnu dzēru biķerīti,
Pilnu dzēru biķerīti
Tautu galda galiņā.
224 [Kabilē (Kld)].

19776.

Pilna vīra sieva biju,
Pilnu dzēru biķerīti;
Vidū gultas vien gulēju,
Negulēju maliņā.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

19777.

Pilnu kannu pate dzēru,
Pilnu devu bāliņam;
Nebij mani māmuliņa
Tukšu roku auklējuse.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

19778.

Pilnu kannu pati dzēru,
Pilnu devu brāliņam;
Vai es kāda nomalīte,
Ka pusīšu dzērājiņa?
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

19779.

Pillu lēju, tukšu dzēru
Baltu skārda biķerīti,
Ka tas gāja skanēdams
Pa bāliņa galda virsu.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

19780.

Pirmā reize šai vietā
Man dzeŗot alutiņu;
Nu neiešu sētiņā
Bez deviņu nedēliņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

19781.

Pirmoreiz man dzeŗot
Šī sētā alutiņš;
Nu atgāja man' māsiņa,
Nu arvienu es atiešu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

19782.

Puiši puiši, jūdzat zirgus,
Braucat maikšus eglienāi:
Apentiņis ziņu sūta
Apkārt tēva novadiņ'.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

19783.

Puisīts manis kaunējās,
Es puisīša nesakaunu,
Es, uz puiša raudzīdama,
Dzēru pilnu biķerīti.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

19784.

Puisīts meitu aicināja:
Nāc, meitiņa, miestu dzert!
- Dzer, puisīti, tu papriekšu,
Tu pats miesta darītājs!
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

19785.

Pussnātine kultu, maltu,
Pussnātine druviņā;
Kad jādzeŗ alutiņš,
Pussnātine aizkrāsnē.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

19786.

Raksti, raksti, meža bite,
Lauka bitei grāmatiņu;
Dzeŗat alu, bāleniņi,
Dodat ziņu māsiņai!
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

19787.

Rikšiem bēri es palaidu
Pa smilgāju atmatiņu,
Dzirdēj' savu sievasmāti
Saldu alu brūvējam.
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)].

19788.

Rikšiem teku gar sklandām
Pie ciemiņa alu dzert:
Ciemiņam baltas kannas,
Saldis, gārdis alutiņis.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

19789.

Rudzus s'ēju, mīž' izauga,
Apein'ēši nūzīd'ēje;
Olu doru, mads nūryuga,
Dīva dāli dzāruojeņi.
4222 [Vārkavas pag. D].

19790.

Rudzus sēju, miež' izauga,
Apīnīši noziedēja;
Alu daru, meds palika,
Bites vien nosanēja.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

- 263 -

19791.

Rudzus sēju, miež' izauga,
Apenīši noziedēja;
Alu daru, meds palika
Kubuliņa dibinā.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

19792.

Rudzus [Linus] sēju, miež' uzauga,
Apīnītis noziedēja;
Alu daru, meds iztek
Bitēm dzert, ne māsām.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

19793.

Rudzus sēju, miež' izauga
Dzelteniem akotiem;
Alu daru, meds izrūga
Sarkanām putiņām.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

19794.

Saimenieka dēli dzēra,
Biķerīšus mētādami;
Es tupēju dandziņā,
Tik man acis neizlaida.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1. Znoti, dēli alu dzēra,
Es tupēju dandziņā;
Tik man acis neizsita
Ar sudraba biķerīti.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

19795.

Saimenieku saimenieku,
Neliedz manim alutiņu:
Kad es iešu druviņāja,
Es varīti netaupīšu.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

19796.

Sak' briedītis(?) tecēdamis:
Kritīs mana liela vara,
Kritīs mana liela vara,
Lūzīs mani balti ragi.
Nu būs mani balti ragi
Bajāram alus dzert.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

19797.

Saka mani piedzērušu,
Kad es biju nosarkuse.
Tikai pate nosarkuse
No tā diža sīvumiņa.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

19798.

Saka mani piedzērušu,
Vēl es biju nedzērusi;
Kad es būtu piedzērusi,
Tad es rāpu rāpuļotu.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

19799.

Saka mani sasarkušu,
Brandaviņa piedzērušu;
Man pašai sārti vaigi,
Sarkans rožu vainadziņš.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Visi mani sārtu saka,
Brandavīna piedzērušu.
Es jau pate sārta biju,
Vainadziņu valkādama.
89 [Leimaņos (pie Vecpiebalgas C)].

19800.

Saka mani traku traku
Es gudrāka par visiem:
Es izvilku miežam taukus,
Apīņam sūrumiņu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

19801.

Saldens alus krūzītē
Līdz pašami dibenam;
Skaista mana līgaviņa
Līdz pašami vecumam.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

19802.

Salnas ēsti miezīši,
Kārkla apīnīši
Ni tvīka, ni reiba,
Ni veda gulēt.
Tīruma miezīši,
Dārza apīnīši,
Tie tvīka, tie reiba,
Tie veda gulēt.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

19803.

Sapinam brūverīti
Sudrabiņa pinekliņu,
Lai tas daudz(i) nestaigāja
Avotiņa lejiņā.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

- 264 -

19804.

Sarkan' mana līgaviņa,
Sarkan' alus piedzērusi;
Sarkan' mieži uzauguši
Degošā līdumā.
224 [Kabilē (Kld)].

19805.

Sarkans alus krūzītē,
Es sarkana dzērējiņa;
Tautiešam acis dega,
Uz manim raugoties.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

19806.

Sarkans alus kanniņāje,
Luste manim tevi dzert;
Smuka meita vaiņagāje,
Luste manim tevi ņemt!
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

19807.

Sauc manu svainīti
Diž' dravenieku.
Neviena kanniņa
Ar medutiņu!
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

19808.

Šādi tādi sanākuši,
Nodzeŗ manu alutiņu;
Nodzēruši alutiņu,
Nosit visas beņķa kājas.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

19809.

Šādi tādi sanākuši,
Visi bārdas kustināja,
Visi bārdas kustināja
Uz tā dzīŗas saimenieka,
Uz tā dzīŗas saimenieka,
Brandavīna gribēdami.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

19810.

Šķita nieka neatrast
Mazajā istabā:
Pilnu galdiņu atradu,
Pilnu ļaužu istabiņu.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

19811.

Šļūteri šļūteri,
Es tevi bungāšu,
Kam man nedevi
Rudzu alutiņa.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

19812.

Šļūteri šļūteri,
Tu tiksi bungāts
Tik mīkstu muguru
Kā tavu vēderu.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

19813.

Šļūterīti šļūterīti,
Alutiņu alutiņu!
Es tev došu linu kreklu
Ar pakula piedurknēm.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

19814.

Sēju miežus līdumā,
Dēst' apeni maliņā;
Man bij labi raudzīties,
Kā tie abi ķīvējās.
3251 [Sunākstē, Neretā un Ērberķē (Sunākstes, Neretas un Mazzalves pag. Jk)].

19815.

Sēju miežus, stād' apīņus,
Eža vien starpiņā,
Lai tie abi skūpstījās
Līdz citam rudenim.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

19816.

Sen slavēja tautiņās
Al' ar medu brūvējot;
Nu nogāju, nu atradu
Aizpērnajas pataciņas.
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

19817.

Seskis dara alutiņu,
Caur zemīti dūmi kūp.
Piecas mucas saldans alus
Caur seijīti tecēt tek.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

19818.

Sīki mieži, smalki malu,
Saldu taisu alutiņu;
Sīkas mazas man māsiņas,
Salda alus dzērājiņas.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)].

19819.

Sīlīts mani aicināja
Ik rudeņus alus dzert.
Kur, sīlīti, miežus ņēmi,
Ne no mana līdumiņa?
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)].

- 265 -

1. Cīrulītis alu dara
Kumeliņa pēdiņā.
Kur, cīruli, miežus ņēmi,
Ne no mana līdumiņa?
216 [Ventspilī].

19820.

Sildiet man siltu alu,
Lūdziet man, lei es dzeŗu!
Vakar bij' daudz ēduse,
Šodien ļoti nevesela.
317 [Lindē (Birzgales pag. Rg)].

1. Es vakar daudz dzērusi,
Šodien ļoti nevesela;
Sildiet mun al' ar medu,
Lūdziet mun, lai es dzeŗu!
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

19821.

Silti vējiņ', i pūtiet
Apīnīša dārziņā,
Lei galviņa nesāpēja
Alotiņa dzērājam!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

19822.

Zinu, zinu, nesacīšu,
Kur vāvere alu dara:
Priedes, egles galiņā,
Gar zariem tecināja.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

19823.

Sirmi zirgi auzas ēda,
Muguriņas sagriezuši;
Veci vīri alu dzēra,
Bārdas vien skurināja.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

1. Sirmi zirgi auzas ēda,
Kopā gurnus sagriezuši;
Veci vīri alu dzēra,
Grīstē bārdas sagriezuši.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

19824.

Sirmi zirgi auzas ēda,
Muguriņas sagriezuši;
Veci vīri alu dzēre,
Kārklim pītas cepurītes.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

19825.

Sirmi zirgi auzas ēda,
Mugurriņas sagriezuši;
Veci vīri alu dzēra,
Kungam tiesu nodevuši.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 121 [Gulbenē (Md)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)], 207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

19826.

Sirmi zirgi auzas ēda,
Muguriņas sagriezuši;
Veci vīri alus dzēra,
Rociņāmi dodamies.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

19827.

S'ērmi zirgi auzys ēd'e,
Sagrīzuši mugareņis;
Jauni puiši olu dz'ēr'e,
Skandynuoja bičereitis.
427 [Varakļānu pag. Rz].

19828.

Slavējiet, slavējiet
Alutiņa dzērājiņu:
Kuŗš puisīts alu mīl,
Tas mīl savu līgaviņu.
100 [Rāmuļos (Rāmuļu pag. C)].

19829.

Znotis mani znoti sauca,
Dzert ne reiz' nepadev'.
Alus muca pagrabā,
Sasirmē(j)si mugurīn'.
119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)].

19830.

Znotos gāju alus dzert,
Znota vārdu nedzirdēju.
Melli kaķi aizkrāsnē,
Tie man' znotu znotenāja.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

19830¹.

Sidrabota zīle dzied
Rīgas torņa galiņā.
Tur dzeŗ kungi, tur bajāri,
Zeme rīb dancojot.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

19831.

Sveši ļaud's padarījši
Vaiverīšu alutiņu,
Domādami man's bāliņus
Kā sunīšus lacējiņus.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

19832.

Tā es gāju pie ciemīna,
Ka padzerta alutīna;
Ja es alus nepadzēru,
Žēl man ceļa gājumīna.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

- 266 -

19833.

Tā sacīja apenītis,
Gaŗu mietu tecēdams:
Dievs dod alus dzērējam
Meklēt duru dibenā!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

19834.

Tā sacīja apīnītis,
Kubulāja ielēkdams:
Jauniem ēsti, jauniem dzert,
Veciem pakšus grabināt.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

19835.

Tādi vien sanākuši
Teļu putras strēbējiņi;
Nav neviena pilna vīra,
Kas dzeŗ pilnu biķerīti.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

19836.

Tādi vien stāvmucnieki
Apdzeŗ manu alutiņu!
- I es gāju druviņā,
I man plīsa vilnānītes.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

19837.

Taisi vietu, līgaviņa,
Kur tu pate zinādama!
Ja būs gudra man galviņa,
Gan es tevi atradīšu,
Gan es tevi atradīšu
Tumšajā kaktiņā.
3531 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

19838.

Taisit augstys, buol'el'eņi,
Dz'eramuos ustab'eņis,
Lai varēs olu dz'ert',
Augš rūceņis vācynuot'.
426 [Sakstagala pag. Rz].

19839.

Tautas alu pabrūvējšas
Tievu tievu, gaŗu gaŗu:
Trīs dīķi ūdeņa,
Pušpūre miltu.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

1. Tautiets alu pabrūvējis
Tievu tievu, gaŗu gaŗu:
Piecus dīķus ūdentiņa,
Trīs saujiņas iesaliņa.
190 [Kuldīā].

19840.

Tautas alu padarīja
Tievu tievu, gaŗu gaŗu.
Dzeriet, mani bāleliņi,
Jele pušu pārliekdami!
317 [Lindē (Birzgales pag. Rg)].

1. Tievis tievis, gaŗis gaŗis
Svešu ļaužu alutiņš;
Dzeriet, mani bāleliņi,
Trim kārtāmi locīdami!
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

19841.

Te es dzēris, te gulēšu,
Tai galdīna galīnāi,
Ja jūs mani nevadāt,
Ja celīna nerādāt.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

19842.

Tikmēr dzēru miežu alu,
Līdz kājiņas vairs nenesa;
Kad kājiņas vairs nenesa,
Lai nes bēris kumeliņis.
193 [Lutriņos (Lutriņu pag. Kld)].

19843.

Trīs miezīši es iemērču,
Iztaisīju iesaliņu;
Trīs muciņas izbrūvēju
Salda, garda alutiņa;
Trīs glāzītes es izdzēru,
Tūliņ kājas cilājās.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

19844.

Trīs miezīši es iemērču
Savas labas labībiņas;
Piecas mucas kāsumā,
Trejdeviņas piebildīju.
1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)].

19845.

Trīs miezīšus es iemērcu
Savas mīļas labībiņas;
Znotus, kūmus aicināju
Uz manim misas dzert.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

- 267 -

19846.

Trīs miezīši, sešas mucas
Salda, garda alutiņa;
Vēl jau būtu otras sešas,
Kam brūveris negulējs.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

19847¹.

čuru čuru tarerē
Muca tek dziedādama;
Izčurējse, iztecējse, -
Nav ne tapa āzbāzēja.
224 [Kabilē (Kld)].

19848.

čuči, guli, man' galviņa,
Alutiņa piedzērusi;
No rītiņa cēlusies,
Ņemies gudru padomiņu!
190 [Kuldīā].

19849.

Tūlīnu, it ātri
Iesalu malti:
Redz' savu bāliņu
Par lauku nākam.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

19850.

Vai tie mani sviķu kalni
Visai lieti nederēja?
Vienā sēju miežus rudzus,
Otrā stādu apenīšus.
377 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

19851.

Vakar bija baltas kannas,
Šorīt raibas norakstītas,
Šorīt raibas norakstītas
Vanadziņa nadziņiem.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

19852.

Vakar biju daudz dzērusi,
Daudz aplam runājusi;
Šodien kauna nevarēju
Vakarēju dzērumiņ'.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

1. Es vakar daudz nodzēru,
Vakar daudz noģeķoju,
I šodien žēl palika
Vakarēja ģeķojuma.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

19853.

Vakar dzēru, šodien dzēru
Lielajosi radiņos,
Lielu kausu gaŗu ļipu
Abi rokas turēdams.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1. Jau vakar, āzvakar
Tā es dzēru brālīšos,
Lielu ķipi gaŗu kātu
Abi roki turēdams.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

19854.

Vakar dzēru, šodien reiba
Vāverīšu alutiņš.
Vāverīšu alutiņš,
Caur sakārni tecināts.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

19855.

Vasariņa raudājās,
Ka nedzēra alutiņa.
Ko dzersim, vasariņa?
Trīs graudiņi vārpiņā.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Miķelītis man sacīja:
Dari mīkstu alutiņu!
Ko darīšu, Miķelīti?
Trīs graudiņi vārpiņā.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

2. Saka miežu vasariņa:
Kāpēc alus nedzeriet?
Ko dzersim, vasariņa?
Trīs miezīši vārpiņā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

19856.

Viena pati miežus pļāvu,
Viena vārpas salasīju;
Kad bāliņš alu dara,
Piln' istaba dzērājiņu.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

19857.

Vecais tēvs ar apīni
Viens otram labu dara:
Tēvs duŗ mietu apīņam,
Apīns tēvu dancināja.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

19858.

Vecais tēvs savus bērnus
Agri sūta druviņā.
Saldu rodu, gardu rodu
Jaunu miežu alutiņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 268 -

19859.

Vecajam tēviņam
Daru auzu alutiņu,
Tas mācēja bubināt,
Rijas krāsni kurināt.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

19860.

Vidzemnieki, vārgi ļaudis,
Aparāja alu dara;
Mūsu suņi aizskrējuši,
Alum raugu sajaukuši.
308 [Altenē (Seces pag. Jk)].

19861.

Vilkš' kažoku mugurā,
Ieš' kaimiņu apraudzīt:
Kaimiņam namiņš kūpa,
Kaimiņš dara alutiņu.
308 [Altenē (Seces pag. Jk)].

19862.

Vilciņš olu padarija,
Lopsa diedza brandaviņu;
Nu tie grib šuoruden
Sovus bārnus guodanāt.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

19863.

Visapkārt galdu laižu
Sidrabiņa biķerīti.
Nava mana arājiņa,
Kas saņēma biķerīti.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

19864.

Visapkārt sūrums tek,
Mūs' pusē vien netek;
Kad nāks jauna vasariņa,
Būs i mūsu pusītē.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

19865.

Visapkārt sūrums tek,
Mūs' vidū neietek;
Vai tādēļ neietek,
Ka mēs lieli dzērājiņi?
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

19866.

Visapkārt sūrums tek,
Mūs' vidūi vien netek.
Vai tie mūsu brankūzīši
Zil' uguni nodeguši?
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

19867.

Visi mani kankarīši
Cilātiesi cilājās,
Redzēj' sētas saiminieci
Zilgalvīti nesājot.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

19868.

Caur sakārni tecināju
Sila zemes alutiņu;
Salts kā leds, gards kā meds,
Ak tu Dieva devumiņš!
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

19869.

Ciema puiši bāleliņi
Saldu dara alutiņu.
Gudra biju, nepiedzēru,
Lai tie mani nepievīla.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

1. Ciema puiši viltinieki,
Saldu alu taisīdami,
Gribēj' mani piedzirdīt,
Noņemt manu vainadziņu.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

19870.

Ciemiņš dara saldu alu,
Gribēj' mani piedzirdīt;
Gudris biju, nepiedzēru
Es ciemiņa salda alus.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

19871.

Cisiņa, māsiņa,
Tais' mīkstu vietu;
Apeni, brālīti,
Ved mani gulēt!
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

★

56062.

Ai apīni, apīnīt,
Kam tev bija tā darīt?
Tēvs sprauž mietu apīņam,
Apīns tēvu dancināja.
166 [Kalsnavas Md].

56063.

Tēvs apienim mietu dūra,
Apiens tēvu dancināja;
Apiens tēvu dancināja,
Gar mietīnu tecēdams.
94 [Dunikas Lp].

- 269 -

56064.

Apīnīts tēvu kūla
Liela ceļa maliņā,
Kam tas man mietu dūra,
Lika augstu gaisā kāpt.
48 [Bērzaunes Md].

56065.

Apeiņs veci dancynuoja,
Siksneņā turādams.
Doncoj, veci, apeiņs tur,
Mīzs nu molas pazasmej.
389 [Silajāņu Rz].

1. Apeins veci dancynuoja,
Siksniņā turādams.
Apeins tur, vecels doncoj,
Es aiz smīkla navarēju.
389 [Silajāņu Rz].

56066.

Vai Dīviņi, soldons ols,
Kur tī škeiti apenīši?
Aiz kalniņa leicītīji,
Pašā Dīva duorziņāji.
Pašā Dīva duorziņā(ji),
Jezupiņa kryumiņā.
170 [Kapiņu D].

56067.

Ai galdeņi, ai galdeņi,
Kai tev skaiški pīderas!
Ap tevim meitas sēdi
Kai līpeņas zīdēdams.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

1. Vai galdeņi, vai galdeņi,
Kai tev skaiški pīdarēja!
Ap tevimi veiri sjād
Kai rasnīji ūzuleņi;
Ap tevimi meitas sjād
Kai īveņis zīdeidamas.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

2. Oi gaļdeņi, oi gaļdeņi,
Kai tev skaiški pīdarēja!
Ap tevim puiši sēž,
Kai ūzuli lopuodami;
Ap tevim meitas sēž,
Kai rožeņas zīdādamas.
182 [Kaunatas Rz].

3. Oi galdeņ, oi galdeņ,
Kai tev skaiški pīdarēja!
Ap tevimi veiri sēd
Kai rasnī ūzuļeņi;
Cyts namuocē veižu peit,
Cyts rogovu pataiseit.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

56068.

Ai, lūdzama liela māte,
Iznes alu brandavīnu!
Šīs ir tādas jumpraviņas,
Brandaviņa dzērājiņas.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

56069.

Ai tu seikū apeineit,
Tovu lelū styprumeņu:
Tu varēji veirus guozt
Kai rasnūs ūzuleņus.
143 [Jāsmuižas D].

56070.

Ai galviņa, ai galviņa,
Kā tas koši piederēja!
Kad tu mani lustināji,
Tad es tevi kustināju.
282 [Nīcas Lp].

56071.

Ai miezīt, akotiņ,
Tavu saldu alutiņ'!
Balts kā zaķis, reibst kā aklis,
Ak tu Dieva dāvaniņa!
242 [Lubejas Md].

56072.

Ai ugiņ dzierkstelit,
Līdz man al padarit!
Es tev doš piermejam,
Ne sovam bāliņam.
445 [Ugāles Vp].

56073.

Uguntiņa, dzirkstaliņa,
Palīdz olu izbrūvēt!
Kubulam augsti rūgt,
Žeiram labi notecēt.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

56074.

Alus alus,
Laid mani iekšā,
Es gribu, es gribu
Lustīga būt,
Es gribu, es gribu
Lustīga būt!
Alus manim nevajaga,
Brandaviņa vajadzēja.
604 [Dažādi iesūtītāji].

- 270 -

56075.

Aiz kalniņa dūmi kūp,
Kas tos dūmus kūpināja?
Smukmeitiņa kūpināja,
Saldu alu brūvēdama;
Saldu alu brūvēdama,
Baltas kannas mazgādama.
32 [Babītes (Piņķu) Rg].

56076.

Aiz kalniņa mīžus sēju,
Lai apeiņi naredzēja;
Gon apeins īraudzēja,
Garu žeiksti tacādams.
358 [Rugāju Abr].

56077.

Āz kalnīna miežus sēju,
Lai apienis neredzēja;
Apienītis gudrs vīrs,
Kokā kāpe lūkoties.
Vai tu gudrs, vai negudrs,
Tev jāmirkst mucīnā!
39 [Bārtas Lp].

1. Apenītis gudris vīrs,
Kokā kāpa lūkoties.
Vai tu gudris, vai negudris,
Tev jāgul mucīnā!
39 [Bārtas Lp].

2. Apinītis, spurgalītis,
Kokā kāpa lūkoties.
Visu savu gudrumiņu
Ietecēja muciņā.
39 [Bārtas Lp].

56078.

Apīnīts gudrs vīrs,
Kokā kāpa lūkoties.
Ai miezīti, apīnīti,
Tu man ļauna nedarīji!
476 [Vecpiebalgas C].

56079.

Apenīts gudris vīrs,
Kokā kāpa raudzīties;
Ciemu meitas, zeltenītes,
Baltus kreklus mazgājot.
335 [Puzes Vp].

1. Apentiņis gudris vīriņš,
Kokā kāpa lūkoties;
Aiz kalniņa lejiņai
Tautas meitas velējās.
413 [Stendes Tl].

56080.

Apīnītis gudris vīrs,
Kalnā kāpa skatīties;
Kalnā kāpa skatīties,
Kādi mieži tīrumā,
Ja būs mieži tīrumā,
Nebūs apiņ' dārziņā.
283 [Nīgrandas Azp].

1. Apīnīts gudris vīris, līgo,
Jānīt!
Kāp kokā skatēties, līgo, līgo!
Kādi mieži laukā aug, līgo,
Jānīt!
Miezīšam ir dzelten' ziedi, līgo, līgo!
23 [Ārlavas Tl].

56081.

Miežus sēju kalnīnāji,
Apienīšus lejīnā;
Apienītis gudris bija,
Augstu kāpa skatīties;
Augstu kāpa skatīties,
Ko dar' mieži lejīnā.
94 [Dunikas Lp].

56082.

Mans brālītis gudris vīris,
Aiz kalniņa miežus sēja;
Apīnīts vēl gudrākis,
Kokā kāpa skatīties.
112 [Ezeres Kld].

56083.

Apeineitis gudrs veirs,
Izskrīn kūka viersyunē;
Buļva taida, duraceņš,
Īskrīn zemes dybynā.
579 [Viļāni Rz apr.].

56084.

Apīnītis gudris vīrs,
Kokā kāpa raudzīties;
Kokā olas bij piedējis,
Šāvainīšus izperējis.
132 [Ikšķiles Rg].

56085.

Dievs dod laimi brūveram
Saldu alu izbrūvēt!
Apīnītis gudris vīris,
Kokā kāpa lūkoties;
Mieži rudzi vēl gudrāki,
Palejā līgojās.
514 [Zentenes Tl].

- 271 -

56086.

Apentīš gudris vīrs,
Maikstē kāpa galiņē;
Kas gribēja alutiņu,
Lai kāp maikstes galiņē.
40 [Basu (Bases) Azp].

56087.

Apeinīts, guds veirs,
Kūkā kuope ūlu dātu,
Kubulā izperēt.
Tai sacēja perēdams:
Meitom dzert, meitom dzert,
Puišim ruopu rupuļuot.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

56088.

Apīnītis lielījās,
Apkārt koku tīdamies:
Meitām diet, meitām lēkt,
Puišiem rāpus vazāties.
483 [Veselavas (Veselauskas) C].

56089.

Apeineits gudrs veirs,
Gudru alu padarēja.
Meitom lēkt, meitom dzīdout,
Puišim pakšus sumynuot.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

56090.

Tai sacīja opeinīts,
Pi kūciņa pīsīnams:
Puišim ruopu staigalēt,
Meitom sūlu čarstītīs.
326 [Preiļu D].

56091.

Tai sacēja apeineits,
Krizdams ola kubulā:
Meitom āst, meitom dzert,
Puišim ruopu volkuotīs.
551 [Ludza Ldz apr.].

1. Kū dūmavi, apineiti,
Kubulā laizdamīs?
Buobom dzjart, meitom dzīduot,
Puišim ruopu nūruopuot.
466 [Vārkavas D].

2. Buobom jāst, buobom dzjart,
Puišim ruopu nūruopuot,
Vēl atpakaļ atruopuot!
295 [Ozolmuižas Rz].

56092.

Vajag Dīva nūsalyugt
Īsaliņa malējam,
Ka buobom ruopu nūruopuot,
Puišim ap mītu kersteitīs.
278 [Naujenes (Maļonovas) D].

1. Īsaleņa malējeņa
Loba Dīva izlyuguse:
Meitom ēst, meitom dzert,
Puišim ruopu volkuotīs.
358 [Rugāju Abr].

56093.

Šaidu taidu vuorpu golu
Padarēju stypru olu.
Meitom dzīduot, buobom runuot,
Puišim ruopu nūruopuot.
143 [Jāsmuižas D].

56094.

Apīnīts Dievu lūdza,
Kubulā laizdamies:
Dievs dod alus dzērājam
Meklēt durvju dibenā.
211 [Ļaudonas Md].

56095.

Alus alus tai sētai,
Pilna sēta ledutiņ';
Kas gribēja alu dzērt,
Lai kaldina kumeliņu.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

56096.

Alus gan bija,
Māte gan deva,
Bet neva meitiņas,
Kas alu ienes.
Metīsim naudu,
Pirksim meitu;
Pirksima meitiņu,
Kas alu ienes.
Labāk man skaliņš,
Ne sveces galiņš;
Labāk man meitiņa,
Ne jumpraviņa.
39 [Bārtas Lp].

1. Gan bija alus,
Gan brandavīns,
Nebija meitas,
Kas alu ielej.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

56097.

Alus meita, alus meita,
Nesi man alu uz parāda!
Kas alus, kas alus,
Pižulis alus,
Trīs dīķi ūdens,
Pušpūris miltu.
282 [Nīcas Lp].

- 272 -

56098.

Alus meita tā sacīja:
Muca vaira netecēja.
Iesim tautu kambarīja
Raudīt tautu alutīnu;
Tek mucīna ziņģādama,
Vēl es dzeršu dziedādama.
39 [Bārtas Lp].

56099.

Ols ar konu, ols ar konu,
Mads ar boltu bičereiti;
Bruoļs ar muosu, bruoļs ar muosu,
Es ar sovu ļaudaviņu.
295 [Ozolmuižas Rz].

56100.

Olūteņa bryumaņam
Lela škuode nūtykuse:
Ar meitom gulejūt,
Capureite sadagusja.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

56101.

Alutiņa brūverītis
Biti lika azotē,
Lai tā dziede dzērājiņi
Kā bitīte azotē.
456 [Vaiņodes (Bātas-Vaiņodes) Lp].

56102.

Alutiņa brūverīts
Lācīt' veda namiņā.
Liec, lācīt, savu spēku,
Bitīt, savu saldumiņu!
146 [Jaungulbenes Md].

56103.

Alutiņi, bāleliņi,
Ko darīji vīriņam!
Tu gulēji muciņā,
Vīriņš gŗāvja maliņā.
520 [Zvārdes Kld].

56104.

Alutiņ alutiņ,
Tavu lielu stiprumiņu:
Tručam spundi izspārdīji,
Vīru gāzi ceļmalā.
3 [Adulienas Md].

56105.

Olu doru, mads nūryuga,
Bite šyunu nanosuoja.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

56106.

Ols kaņeņa, bikereits,
Sauca mani dzāruojeņ'.
Vai tuodēļ es dzāruojs,
Ka es olys dareituojs?
389 [Silajāņu Rz].

56107.

Alus, mans alutiņš,
Rudajām actiņām;
Nāks rudens, pārvedīšu
Rudacīti dzērājiņu.
605 [Skolas].

56108.

Ols puisīti, ols puisīti,
Atnes soldu oluteņu!
Es tev dūšu sov muosiņu
Šū naksneņu puorgulēt.
389 [Silajāņu Rz].

56109.

Apeineišam treis galveņis:
Vīna maņi prīcinova,
Ūtra maņi stiprinova,
Treša maņi guldinova.
18 [Andrupenes Rz].

56110.

Apeņu putniņi
Gāliņa sāpe,
Kam agri dziedāja
Apeņu dārze.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

56111.

Apeinīti apeinīti,
Kū tu maņ padarēji!
Es uz sūla, es zam sūla,
Es pa zemi vuoļuojūs.
389 [Silajāņu Rz].

1. Apeineiti apeineiti,
Tu man kaunu padarēji:
Es iz sūla, i zam sūla,
I pa zemi vuolojūs;
Es pa zemi vuolojūs
Kai saplāstuo lupateņa.
18 [Andrupenes Rz].

2. Apeineits gudrs veirs,
Redz kū jis padarēja!
Es aiz sūla, es zam sūla,
Pa ustobu vuoļuojūs.
295 [Ozolmuižas Rz].

- 273 -

56112.

Apjeiņeit apjeiņeit,
Kū tu man padarēji?
As aiz golda zjamjā gulu,
As aiz cjepļa kaktjeņā.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

56113.

Apeinīt, apeinīt,
Kū tu man padarej!
Tu i mani nūvodoj
Pa vysom pasūlem.
389 [Silajāņu Rz].

56114.

Olūteņ, olūteņ,
Kū tu maņ padarēji!
Es uz sūla, i zam sūla,
Pa visim kakteņim.
389 [Silajāņu Rz].

56115.

Alutiņi alutiņi,
Ko darīji vīrīnam?
Es gribēju mājā iet,
Tu iegāzi gŗāvītī.
282 [Nīcas Lp].

56116.

Butelīte butelīte,
Tu man kaunu padarīji:
Es gribēju mājās iet,
Tu ievilki gŗāvītī.
39 [Bārtas Lp].

56117.

Alutiņi, rudacīti,
Tavu lielu stiprumiņu:
Tu nogāzi dižu vīru
Liela ceļa maliņā.
211 [Ļaudonas Md].

56118.

Apīnīts mazs vīriņš,
Lielu vīru pievarīja:
Atņem rokas, atņem kājas,
Guļ bez prāta sētmalā.
605 [Skolas].

1. Apīnītis, mazs vīriņš,
Lielu vīru pievarēja:
Atņem vīram rokas, kājas,
Gulda ceļa maliņā.
36 [Balvu Abr].

2. Apeinits gudris veirs,
Lelus puišus pīmuonē:
Sasīn kuojas, sasīn rūkas,
Īmat pošu sātmolā.
604 [Dažādi iesūtītāji].

3. Apinīts mozs veiriņš,
Lelu veiru pīvarēja:
Apņam rūkas, apņam kuojas,
Īlīk pošu pasūlē.
35 [Baltinavas Abr].

56119.

Muns trokais olutiņš,
Kū gudrimi padarā!
Atņem rūkas, atņem kuojas,
Bouž ar golvu sātmalī.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

56120.

Apeineits gudrs veirs,
Puišus guoze kei ūzulus:
Bucom spundis gaisā skrēja,
Puiši kryta ceļamolā.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

56121.

Apeineiti, sprūgaineiti,
Tovu lelu vareneibu:
Tu varēji vacūs tāvus
Jaunom kuojom dancynuot.
89 [Dricēnu Rz].

56122.

Apu apu apīnīti,
Trīs reiziņas vasarā!
Vienu reizi kociņā,
Otru reizi muciņā,
Trešā reiza tāda reiza,
Nu vīrami galviņā.
605 [Skolas].

56123.

Atminies, alus meita,
Ko tu vakar solījies!
Tu solīji saldu alu
Rakstītās ka(n)niņās.
282 [Nīcas Lp].

56124.

Ābolīti, sārtvaidzīti,
Ābelē karādamies;
Apīnīti, sprogainīt,
Augstu maikstē uzrāpās.
605 [Skolas].

- 274 -

56125.

Ārā biju, iešu vēl
Savus lopus apraudzīt;
Iešu atkal istabā,
Savus viesus pamielot.
281 [Neretas Jk].

56126.

Bajāriņi alus dzēra,
Biķerīšus mētādami;
Es, nabags, dangā sēdu,
Tik man acis neizsvieda.
443 [Turlavas Kld].

1. Bajāriņa alu dzēru,
Sudrabiņa biķerītis;
Leji vien aizkrāsnē,
Tik man acis neizsiti!
443 [Turlavas Kld].

56127.

Brandavīņa, brandavīņa
Kartupeļu skutējom!
Ka nadūs brandavīņa,
Bous očūti kartupeļi.
11 [Aknīstes (Aknīšas) Il].

56128.

Brandavīna pudelīte
Silda manu vēderiņu,
Tautu dēla rūgtais alus
Saldē manas kājas rokas.
443 [Turlavas Kld].

56129.

Brandavīnis lielījāsi
Man galviņu reibināt.
Nelieliesi, brandavīni,
Apīnītis reibināj'!
344 [Rembates Rg].

56130.

Braukšu, braukšu, kai nabraukšu,
Da muosaji olys dzart.
Jo tī roti brakš i brakš,
Jo tei koza rikš i rikš.
326 [Preiļu D].

56131.

Brāļos gāju alus dzert,
Vīru ķurzi līdzi ņēmu;
Vīru ķurzi līdzi ņēmu,
Lai dzeŗ alu brālīšos.
192 [Kosas C].

56132.

Buoļūs guoju ola dzartu,
Broļūs ola atsadzēru.
Lelais kauss plotu lipu,
Obu rūku cylojams.
326 [Preiļu D].

56133.

Atnes man, tu sābreit,
Soldonuo aļteņa!
Pylnu kipi, garu ručku,
Obom rūkom turādams.
551 [Ludza Ldz apr.].

56134.

Itai dzīsmei jau byus gols,
Saimenīks lai atnas ols;
Lelu ķipi, garu lipu,
Abom rūkom turādams.
358 [Rugāju Abr].

56135.

Byus poli, byus poli
Šuo golda golā:
Izdzēre svuotiņš
Divpadsmit gluožu.
389 [Silajāņu Rz].

1. Būs poli, būs poli
Kalniņa galā:
Kristamāte izdzēruse
Duci alus glāžu.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

2. Beus poli, beus poli,
Šuo golda golā:
Izdzēra svuoteņš
Divpadsmit gluožu,
Pādeigu dzerdams,
Jau puorplīsa.
326 [Preiļu D].

56136.

Izdzēre tis kristāvs
Divpadsmit ols gluožu;
Tai grīze mēli
Kai rotu rumbu.
358 [Rugāju Abr].

56137.

Cepleisīši olu dora
Nu kastreišu īsaleņa,
Bokšonīši padaŗāja
Nu lobajim mīzeišimi;
Nu lobajim mīzeišimi,
Nu smaižainim apeiņim.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

- 275 -

56138.

Cyti dzeŗa veinu, madu,
Es tū pūra yudisneņu.
Alderu!
89 [Dricēnu Rz].

56139.

Ciemīns manim dzerti nedeva,
Teic man melnu deguntīnu;
Dod, ciemīni, nosadzerti,
Noslaucīšu deguntīnu.
604 [Dažādi iesūtītāji].

56140.

čunčuru čunčuru
Pie sava tēva,
Mans tēvs izvira
Iesala putru.
604 [Dažādi iesūtītāji].

56141.

Darit olu, buoleliņi,
Prosit vysu dzaruojiņu;
Es muosiņa, nabadzīte,
Es atīšu naprosama.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

56142.

Dīveņ, dūd svuoteņam
Otkon braukt svuoteņūs;
Kad jis braucja svuoteņūs,
Jis mums skaiški padzirdjēja.
89 [Dricēnu Rz].

56143.

Dievs do' alus brūveram
Meklēt duru dibenā,
Kam nedeve misas dzert,
Visas dūkstes izbradātu.
90 [Drustu C].

56144.

Divi divi, kas tī divi,
Kas uz mani līlejās:
Apenīts ai mīzīti
Garum greidas guldinuot.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

1. Divi vīn, divi vīn,
Kas uz maņa līlējuos:
Soka mīzis ar apeini
Garum sūla guldynuot.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

56145.

Dodat ēst, es neēdu,
Dodat dzert, es nedzēru;
Dod man puisi, es gulēšu
Līdz labam launagam.
358 [Rugāju Abr], 146 [Jaungulbenes Md].

56146.

Dodat manim brandavīnu,
Dodat man piparotu!
Diža rada bērniņš biju,
Piparotu ieradusi.
200 [Kuldīgas Kld].

1. Dodat man brandavīnu,
Iemetat pipariņus!
Pipariņu meita biju,
Sīvumiņu ieraduse.
245 [Lutriņu Kld].

56147.

Dūdit man brandaveņa,
Ols navaru pasadzert;
Dūdit lobu muotes maitu,
Lai nagaisu dzeivuodams!
44 [Bebrenes Il].

56148.

Dodiet manim brandavīna,
Es jau alus nepiedzēru;
Dodiet manim jaunu puisi
Pa naktimi pārgulēt!
241 [Lubānas Md].

56149.

Brandavīņa, brandavīņa,
Es navaru ols pīdzērt!
Dūdit maņ muotes meitu,
Es nagribu kolpyunītis!
182 [Kaunatas Rz].

56150.

Lielajā tīrumā
Deviņiem vīļakniem;
Brandavīna brandavīna,
Nevar alus piedzerties!
195 [Kraukļu Md].

56151.

Dodiet mun alu dzert,
Es māk' alu sutināt;
Dodiet mun jaunu puisi,
Es māk puisi čučināt;
Es māk puisi čučināt
Ar asiem dadzīšiem.
290 [Ogres C].

56152.

Dodat man brandavīnu,
Es gribēju brandavīnu!
Saka mani piedzērušu,
Ka es biju nosarkusi;
Lai Dieviņš man' žēlo,
Mans ražens augumiņš!
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

- 276 -

56153.

Dūdat man brandavīnu,
Bez ūderes es nedzeršu;
Dūdat man ar ūderi,
Tad es būšu dzērājiņa!
83 [Dignājas Jk].

56154.

Duraceņi duraceņi,
Šuos dīneņis dzāruojeņi;
Atīs muni bruolileņi,
Runuos jaukys volūdeņis.
326 [Preiļu D].

56155.

Dodat man nodzērties
Pēc tā gŗūta pūlējuma!
Trīs reizītes nolaidos,
Iesaliņu samaldams.
398 [Skrundas Kld].

56156.

Dyumi kiup, dyumi kiup,
Kas tūs dyumus kiupynuoja?
Muns oruojs olu dora,
Tys tūs dyumus kiupynuoja.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

56157.

Dzeltens manis kumeliņš
Kā viens vaska ritentiņš;
Dzeltens bija kāzu galds,
Kā ar vasku novaskots.
378 [Seces Jk].

56158.

Dzer govju, dzer vēršu,
Dzer labu laimu;
Dzer labu laimu,
Dzer mīlig dīvošan!
93 [Dundagas Vp].

56159.

Dzjāŗa olu, dzjāŗa olu,
As redzēju kei jī dzjāŗa:
Par obejim pusgluozeitis
Ai vysomi mīleitjom.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

56160.

Dzer, māsīn, alutīnu,
Tas tev ļauna nedarīs;
Tas tev ļauna nedarīs,
Tas grāvī negāzīs!
282 [Nīcas Lp].

56161.

Dzeriet alu, sveši ļaudis,
Kālab man nedodat?
Vai es miežus negrābstīju,
Vai vārpiņas nelasīju?
129 [Gudenieku Azp].

56162.

Dzeriet alu, kas gribiet,
Es redzēju kā darīja:
Brūvers savu līgaviņu
Aiz kubula nobučoja.
466 [Vārkavas D].

1. Dzerit olu, kas gribit,
Es redzēju, kas daŗā:
Dublojomi kuojiņomi,
Malnojomi rūceņom.
Bryuvers sovu leigaveņu
Pi kubula nūbučuo.
559 [Rēzekne Rz apr.].

56163.

Aiz kū man soldans ols,
I madīga misa bija?
Breivers savu ļaudaviņu
Pi kubula nubučova.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

1. Aiz kū beja soldons ols,
Aiz kū mysa pamadota?
Bryuvers sovu līgaveņu
Pi kubula pabučuoja.
326 [Preiļu D].

56164.

Aiz ko man als nerūga,
Aiz ko misa misījās?
Vīrs ar savu līgaviņu
Aiz kubula meņģējās.
211 [Ļaudonas Md].

1. Alutiņis, alutiņis,
Kamdēļ tu tik brūnis tek'?
Tēvs ar māti meņģējās,
Aiz kubula gulēdami.
148 [Jaunpiebalgas C].

2. Kādēļ manim saldens alus,
Kādēļ salda misa tek?
Jāņa tēvs ar Jāņa māti,
Tie aiz žeires meņģējās.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

- 277 -

56165.

Jūs nedzertu šitā ala,
Kad zinātu, kas par vainu:
Brūvers bikses izskaloja
Kubuliņa dibenā.
289 [Odzienas (Vietalvas-Odzienas) Md].

1. Es nedzeršu jūsu alu,
Es redzēju kā brūvēja:
Brūvers mīza ķipītē,
Aiz kubula stāvēdams.
273 [Mores Rg].

56166.

Dzeŗat, ļaudis, ko dzerdami,
Alutiņa nedzeŗat!
Aldarītis raugu lika
Melnajām rociņām.
282 [Nīcas Lp].

56167.

Dzeŗat, dzeŗat, bajārīni,
Nabadzīnu alutīnu!
Pērnaj' rudzi, pērnaj' mieži,
Aizpērnāja apienīši.
94 [Dunikas Lp].

56168.

Ki, bruolīti, tu briuveji,
Kas par sottu(?) olutiņu!
Pārneji rudzi, pārneji mīži,
Aizpārneji apeinīši.
605 [Skolas].

56169.

Dzer bajāri, dzer bajāri,
No nabaga alutiņa:
Pieci mieži, trīs apīņi,
Kas par gardu alutiņu!
282 [Nīcas Lp].

56170.

Dzerit, bruoļi, muosom dūdit
Ar tom skaistom gluozeitem!
Dzerit, bruoļi, pleickojitēs,
Šei dīneņa dzeramuo!
170 [Kapiņu D].

56171.

Dzeriet, ēdiet, sveši ļaudis,
Mani vien vainojiet:
Mana cepta tā maizīte,
Mans brūvēts alutiņš.
129 [Gudenieku Azp].

56172.

Dzerat, muni bāleliņi,
Ar ozola kanniņām!
Es gribēju Rīgā braukt,
Biķerīšu kaldināt.
358 [Rugāju Abr].

56173.

Dzjarit, puiši, pa puskoni,
Meituom pīļnis bīcarītis!
Maituom leika mūgureņa,
Mīžu vuorpeņis losūt.
326 [Preiļu D].

56174.

Dzarsim obi, bruolileņi,
Nu tuos vīnas bičarītes!
Jimsim obi līgaveņas
Nu tuos vīnas muomuleņas!
326 [Preiļu D].

56175.

Dzersim alu, dziedāsim,
Tad būsim bagātāki;
Nearsim papuvīšu,
Nebūsim bajārīši.
236 [Līvānu D].

56176.

Dzērsim kāzas trīs dieniņas,
Lai dancāja panākstnieki;
Lai dancāja panākstnieki,
Kā dancāja kumeliņi.
40 [Basu (Bases) Azp].

56177.

Dzeŗu alu piesemēršķis,
Piepes kanna dubenā;
Slinkas meitas, vecas mātes,
Nevīžāja izmazgāt.
94 [Dunikas Lp].

56178.

Dzēru olu, nabāduoju,
Jir gaļveņa nesējeņa;
Jēmu sīvu, nabāduoju,
Jir maizeite orūdā.
113 [Gaigalavas (Bikovas) Rz].

56179.

Dziesmai gals, dziesmai gals,
Dziedātājiem gribas als!
Ja nedod ar glāzīti,
Dod ar visu slauktuvīti!
Lielu ķipi, gaŗu šlepi,
Ar ķipīti turēdams.
236 [Līvānu D].

- 278 -

56180.

Ej sazini, tu sazini,
Ko tie vecie poļi dara;
Vai viņ' nāks, vai nenāks,
Mūsu alu pasmeķēt.
604 [Dažādi iesūtītāji].

56181.

Eim', māsiņa, pie upītes,
Māla pika(?) apīnīša;
Māla pika apīnīša,
Saldu alu darināt.
3 [Adulienas Md].

56182.

Redz kur nāca als kanniņa
Nosirmušu muguriņ'!
Kas bij miežu arājiņš,
Lai pacēla cepurīt';
Es bij' miežu pļāvājiņa,
Es pacēlu vainadziņ'.
211 [Ļaudonas Md].

1. Par galdiņu alus glāze
Nāk, galviņu grozīdama;
Kas godīgs dzērājiņš,
Tas pacēla cepurīti.
281 [Neretas Jk].

2. Šaltim guoja ols kaneņa
Par ustobu leiguodama.
Kurs bejot oruojiņš,
Pacelit capureiti!
Es bej mīžu pļuovējiņa,
Es pacēļu vainadziņu.
466 [Vārkavas D].

3. Atīt ols slauktuveitja
Pa ustobu leiguodama;
Kas bej mīžu pļuovējiņi,
Pacelit capureiti!
Es bej' mīžu kasējiņa,
Es pacēlu vainadziņu.
143 [Jāsmuižas D].

4. Atiet alus vācelīte
Par istabu putodama.
Kur godīgi arājiņi,
Paceliet cepurītes;
Es bij' miežu pļāvējiņa,
Es pacēlu vaiņadziņu.
358 [Rugāju Abr].

5. Ekur nāk olus kona,
Par pogolmu līgodama!
Kas bij miežu orājiņš,
Lai pacēla capurīti!
As bij miežu pļāvējiņa,
As paceļu vainadziņu.
268 [Mētrienas (Ļaudonas-Odzienas) Md].

56183.

Es iemērcu trīs miezīšus,
Dodat, brāļi, apīnīšus!
Piecu mucu tecināju,
Žeirīts kauca kaucumā [kaucamo?]
115 [Galgauskas Md], 358 [Rugāju Abr].

56184.

Es nebiju brāļos bijsi
Aizpērnāju bijumiņu;
Brāļi alu izdzēruši,
Biķerītes apgāzuši.
373 [Sarkaņu Md].

56185.

Es naīšu pa celiņu,
Zeiles konas nadzārusi,
Man zeileite nadzīduos
Pa lobai rūceņai.
465 [Varakļānu Rz].

56186.

Es pats kalnā,
Cepure lejā;
Apīņa vaina,
Ne mana vaina.
289 [Odzienas (Vietalvas-Odzienas) Md].

56187.

Es piedzēris miežu tauku,
Apīnīša sūrumiņ';
Atlaidieti rudzu salmus,
Kur kauliņus dusināt!
257 [Mazsalacas (Valtenbergas) Vlm].

56188.

Es redzēju apīņos
Dulnu vistu ietekam,
Dievs dod mūsu brūveram
Mellu alu izbrūvēt.
108 [Engures Tk].

56189.

Es redzēju saiminīku
Lobu pruotu staigojūt:
Es redzēju skrūzītē
Boltūsīti nosojūt.
357 [Rudzētu D].

56190.

Es tevi lyudzu, saiminīk,
Atnes ols uz poruoda!
Kod izaugs rudzi mīži,
Tad es tevi samoksuoš.
414 [Stirnienes Rz].

- 279 -

56191.

Es to tautu alutīnu
Līdzi gan nevedīšu,
Te es viņu izšļaukāšu
Pa ežīnu staigādama.
604 [Dažādi iesūtītāji].

56192.

Gasteņi muni mīļi,
Ar kū jūsu pamīluošu?
Ar aleņi padzirdēšu,
Ar medeņi paboruošu.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

56193.

Gāju tautu aplūkot,
Kā dzīvoja maliņā.
Vai tie ēda rudzu maizi,
Vai dzeŗ miežu alutiņu?
560 [Rīga ].

56194.

Guli, guli, apīnīti,
Dziļas mucas dibenā!
Tēvs sprauž mietu apīņami,
Apīns tēvu dancināja.
291 [Orgresgala Rg].

56195.

Izdzerām, izdzīžām,
Dīs cik iļgi dzeivuosim;
Pa vīnai, pa ūtrai,
Lēdz pošam dibiņam.
326 [Preiļu D].

56196.

Ieraudzījis vien pazinu
Netikušas ciema meitas.
Padzēros, pavēros:
Piepe ka(n)nas dibenā.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

56197.

Iestādīju apīnīti,
Savas sētas maliņā;
Apīnīts gudrs vīrs,
Aug galviņu grozīdams.
211 [Ļaudonas Md].

56198.

Kad es biju piedzērusi,
Teic mani nosārkušu;
Kad es biju nosārkusi,
Teic mani piedzērušu.
282 [Nīcas Lp].

56199.

Kas bij laba vīra sieva,
Pilnu dzēra biķerīti;
Kas bij kāda vīzdegune,
Lūpas vien slapināja.
443 [Turlavas Kld].

1. Kas bij kāds pils vīrs,
Pils dzēr biķerit;
Kas bij kād vec bāb,
Lūps vien slapinaj.
329 [Popes Vp].

56200.

Kas dzer olu, tam aug mīži
Leluo syla maleņā;
Ni tam tryuka pīna, maizes,
Ni biteišu maduteņa.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

56201.

Kas kait alus brūveļami
Gar uguni negulēt?
Ziņģej miezis, apenīts
Dziļa kubla dibenā.
359 [Rūjienas Vlm].

1. Kas kait alus brūveram
Gar mucāmi negulēt?
Danco miezis ar apīni
Dziļa kubla dibenā.
109 [Ērķemes Vlk].

56202.

Kas no tevim, tu tautieti,
Tu nevari alu dzērt!
Es jau tevi nodzēruse,
Otru savu bāleniņu.
74 [Cīravas Azp].

56203.

Kas par saldu dzērienu
No tām miežu asinim!
160 [Jūŗkalnes (Pilsbergas) Azp].

56204.

Kas tur tāds grozījās
Nama vidū, cekulā?
Rauga māte grozījās
Ar apīņu vaiņadziņu.
241 [Lubānas Md].

56205.

Kas tur spīde, kas tur vize
Viņ' istabas dubenēje?
Alus meita grozījāse
Ar apeņa mapentiņu(?).
129 [Gudenieku Azp].

- 280 -

56206.

Kāda koka, tu kausiņi,
Šmaukstējās izdzeŗot?
Ābelītes koka, tu kausiņ,
Šmaukstējās izdzeŗot.
236 [Līvānu D].

56207.

Kādai mātei piecas meitas,
Piepes kannas dibenā;
Es mātei viena meita,
Rozes kannas dibenā.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

56208.

Kuozys kuozys, otkon kuozys,
Otkon brauču ponuoksnūs;
Otkon dzēru bīru, madu,
Kouzu golda galeņā.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

56209.

Klip klop alus kann,
Piec gad nemazgāt,
Māmiņe slinks mēts,
Oksts ūdens avte,
Māmiņe gāla sāp
Dēlu meitas lobodam(?).
372 [Sarkanmuižas Vp].

56210.

Ko, dunduri, tu dziedāji,
Zirga asins vēderā?
Dziedāsim mēs, brālīši,
Salda alus padzēruši!
46 [Beļavas Md].

56211.

Ko tie mani apentiņi
Gaŗi gaŗi izauguš'?
Vai man būs jāaiziet
Šoruden tautiņās?
129 [Gudenieku Azp].

56212.

Kukni kukni, apeinīts,
Garys maikstis gaļiņā!
Tai kuknēja dzāruojiņi
Muna golda gaļiņā.
605 [Skolas].

56213.

Kur jūs mani tādu liksit,
Lielu alus dzērējiņu?
Tur' baltai palagai,
Laiž' dziļai pagrabai.
Kad ies meitas alu laist,
Buldur' Jānis pagrabai.
74 [Cīravas Azp].

56214.

Ku', māmiņa, tavi vārdi,
Ku' vakara runājām?
Tu solīji alutiņu
Sudrabiņa glāziņā;
Nu ielēji ūdentiņu
Tekulīša radziņā.
604 [Dažādi iesūtītāji].

56215.

Kur manis dēliņš,
Kur jaunaviņa,
Kas mani dzērušu
Pārvedīs mājās?
Dēliņis tā saka:
Māmiņa mīļā!
Māršena tā saka:
Jods tevi paraus!
355 [Rucavas Lp].

56216.

Kur ošam platas lapas,
Ne zariņa galiņā?
Kur brāļam dižs godiņš,
Ne māsiņas panākstos?
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

56217.

Kur palika alus meita,
Kad neredz staigājam?
Vai būs alū noslīkusi,
Vai būs žurkas apēdušas?
9 [Aizputes (Aizputes-Pils) Azp].

56218.

Kur palika alus vīrs,
Kad nenāca alu nest?
Vai noslīcis aliņai,
Vai pie skaistām meitiņām?
546 [Kuldīga Kld apr.].

56219.

Liela gaŗa alus meita,
Neredz vairsa staigājamu;
To bij žurki norējuši,
Ievilkuši midzenītī.
282 [Nīcas Lp].

- 281 -

56220.

Kur palika alus puisis,
Ka neredz staigājam?
Alus puisis, rīka meita
Apakš galda pakrituš'.
316 [Piltenes Vp].

56221.

Kur teciet jūs, puisīši,
Rindiņā sastājuši?
Kaimiņos sajutuši
Apīņotu alutiņu.
476 [Vecpiebalgas C].

56222.

Kur tu biji, alutīni,
Tur es ari gadījosa:
Tu gulēji mucīnāji,
Es pa kalnu attecēju;
Es pa kalnu attecēju
Ar basāma kājīnām;
Ar basāma kājīnām,
Ar plikāma rocīnāma.
39 [Bārtas Lp].

56223.

Ai saldais alutiņ,
Vai tu mani viltin vīli?
Tu gulēji runciņā [muciņā],
Es par kalnu aizlīgoju.
605 [Skolas].

56224.

Kur tu brauksi, apeinīt,
Ar tū kuorkla kumēliņu?
Braukšu uz cīmu olu dzert,
Ar meitiņom paļustēt.
605 [Skolas].

1. Kur tu juosi, apīnīt,
Ar tū siermu kumeliņu?
Juošu cīmā olu dzert,
Ar meitiņam paguļoutu.
36 [Balvu Abr].

56225.

Kur tu īsi, mīžu vuorpa,
Zuobokūs audamuos?
Īš' iz cīmu olu dzjārtu,
Jaunu mjeitu dancynuot.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

56226.

Kur tu jāsi, apīnīti,
Līku jostu apjozies?
Jāš' uz savu līdumiņ'
Jaunu miežu apraudzīt,
Vai tie auga, vai zaļoja,
Vai taisās briedumā.
449 [Ungurmuižas D].

56227.

Kur tu jāsi, apienīti,
Līku kārklu apseglojis?
Jāšu ciemā kaimiņos,
Iešu viņus apraudzīt.
Tur nāk kāzas, krustūbiņas,
Tur jau manis vajadzēs.
94 [Dunikas Lp].

56228.

Ķipie ēžu, ķipie dzēru,
Ķipīts malns namozguots;
Jā, ļautiņi, smejieties,
Smejieties ķipīšam!
268 [Mētrienas (Ļaudonas-Odzienas) Md].

56229.

Tur es ēdu, tur es dzēru,
Melnajā ķipītī,
Lai smejās, kam patika,
Melnajam ķipīšam.
72 [Cesvaines Md].

56230.

Labi dagi eļkšņu molka,
Vjāļ loboiki bārza dag;
Labi dzjārti olūteņi,
Vjāļ loboiki brandveineņi.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

56231.

Lītavnīku bagaturi
Jyuzu storā olu dora;
Paļsinīkū nabadziņi
Kubulūsi padarā.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

56232.

Mani mīļi nāburdzīni,
Es nenāču ķīvēties,
E nenāču ķīvēties,
Es nāč' jūsu aplūkāt,
Saldu alu nodzerties.
Salds kā medus, auksts kā ledus,
E kur Dieva dāvānīts!
490 [Vijciema Vlk].

56233.

Mans brālītis man atnesa
četru kanšu biķerīti:
Nu tik gribu daiļi dzērt,
Nu tik grezni padziedāt!
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

- 282 -

56234.

Malni krauklīši i pourskrēja
Par tū noma čukurīti;
Kurs bejat bryuverīts,
Līcit olu kubulā!
326 [Preiļu D].

56235.

Namiņš kūp, namiņš kūp,
Brālīts dara alutiņ'.
Melna vārna pārkrējuse
Pār namiņa cekuliņ'.
112 [Ezeres Kld].

56236.

Ņemiņš koup, ņemiņš koup,
Kas ņemiņu koupināja?
Bāliņš dara alutiņu,
Tas ņemiņu koupināja.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

56237.

Meti, meti, tu Pēteri,
Ko tik ilgi kavējies?
Man sunīši piekusuši,
Pašai ēst gribējās.
484 [Vestienas Md].

56238.

Mērcit, bruoļi, īsaleņu,
Damērcit munu daļu!
Buordza leudza Dīveņu
Pī kuopenas sādādama.
466 [Vārkavas D].

56239.

Miezīts bija mazs vīrīns,
Ar to lielu padomīnu:
Stiprus vīrus reibināja,
Ar to savu alutīnu.
604 [Dažādi iesūtītāji].

56240.

Mīzeits klīdze, mīzeits sauce:
Kam nadzerit oluteņa!
Nu kuo, mīzi, dzersim olu,
Treis gryudeņi vourpeņā.
389 [Silajāņu Rz].

56241.

Muciņ tup dārziņe
Nosiermeš mugriņ,
Gaid sov dzērājiņ
No Dieviņ' pārnākam.
Ne tas ēd, ne tas dzeŗ,
Le dzeŗ māts bāl(le)iņš.
372 [Sarkanmuižas Vp].

56242.

Nav neviena tāda vīra,
Brandavīna vecumīna;
Brandavs bija piedzimstot,
Brandavs bija nomirstot.
604 [Dažādi iesūtītāji].

1. Nav neviena tāda vīra,
Alutīna vecumīnu:
Ronas alus piedzemot,
Paliek alus nomirstot.
Alu alu, to es dzeru,
Makā naudu skandināju!
39 [Bārtas Lp].

56243.

Nāburdzītis, koka sprākle,
Nedo' alus piedzerties;
Alus muca pagrabā,
Nosūnojšu mugurīnu.
439 [Trikātas Vlk].

56244.

Ne domāju, ne cerēju,
Šij sētēje alu dzerte;
Nu atnāca mans brālītis,
Nu es dzeršu ikdieniņas.
40 [Basu (Bases) Azp].

56245.

Neņem ļauna, tu galdiņ,
Ka uz tevīm atspiežas.
Paēduši, padzēruši,
Tad uz tevīm atspiežas.
236 [Līvānu D].

56246.

Nerūga, nereiba,
Neveda gulēt:
Sila zemes mieži,
Sila apentiņi
74 [Cīravas Azp].

56247.

Netīšām es iegāju
Alutiņa piertižās
Līdz gribēju projām iet,
Blauks ar kausu mugurai!
74 [Cīravas Azp].

- 283 -

56248.

Nevienam es neteikšu,
Kas gul mucas dibenai;
Kušķīšame, kausinam,
Tiem jau abiem teikšu:
Kušķīts katlu mazgātājs,
Kausiņš alus brūvētājs.
74 [Cīravas Azp].

56249.

Ontuš taisās miežus sēt,
Staņģis alu pabrūvēt;
Augulītis raugu meta
Ar ozola dakšiņām.
166 [Kalsnavas Md].

56250.

Tira tara olu dora,
Pursa nesja yudesņeņi;
Reigas kungs raugu lyka
Sudabreņa bičureitī.
551 [Ludza Ldz apr.].

56251.

Pa gluozei izdzeram,
Pa dzīsmai nūdzīžam;
Teirumā izguojuš',
Pa vogai nūdzanom.
236 [Līvānu D].

56252.

Padarēju aleņu
Soldonu i gordu,
Saprasēju gasteņu
Slovonu i skaistu.
143 [Jāsmuižas D].

1. Podareju alutiņu
Soldanu dei gordu,
Sopraseju sovus rodus
Bogatus dei staltus.
605 [Skolas].

2. Izvārīju alotiņu
Saldanu un gardu,
Palūdzu viesiņus
Bagātus un gudrus.
358 [Rugāju Abr].

56253.

Labis bija alutiņis,
Kaut ar no auziņu;
Labi mani radi bija,
Kaut ar no bāreņu.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

1. Dzjarsim olu, koč auzeņu,
Jam līgavu, koč buoriņi!
Soldons olys, koč auzeņu,
Šmuk' ļaudava, koč buoriņa.
326 [Preiļu D].

2. Breinum soldons olys,
Koč nu auzu padarītis;
Breinum skaista ļaudavina,
Koč nu buoreņu pajemta.
604 [Dažādi iesūtītāji].

3. Padarēju aļteņu,
Koč nu auzeņu;
Saprasēju gasteņu,
Koč naboguotu.
Lobs muns aļteņš,
Koč nu auzeņu;
Ļusteigi gasteņi,
Koč naboguoti.
143 [Jāsmuižas D].

4. Padarēšu alteņu,
Kaut nu auzeņu;
Paprasēšu gasteņu,
Kaut nu buoriņu,
Jauks jauks jauks
Pylns ola trauks,
Dzer, buoliņ, tukšu,
Byusi muns draugs!
314 [Pildas Ldz].

56254.

Padarēju olūteņu,
Šaidu taidu pupojeņu;
Šaidys taidys beņču kuojys
Sadzers munu olūteņu.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

56255.

Nu taidu šaidu mīžu vuorpu
Padarīju olūtīnu;
Nūdzirdēju kaiminīšus,
Lipys vīn kustinava.
143 [Jāsmuižas D].

56256.

Padarēju soldon' olu
Nu tīm bārza pupurim;
Kai padzēŗa tys Juoneits,
Sīnā kuopja atsprēkleņ.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

1. Padarēju es aļteņu,
Nu bērzeņa pupureņu;
Kai īdevu puiškinim,
Sīnā kuopja atsprēkleņ.
579 [Viļāni Rz apr.].

- 284 -

2. Stipru olu padarēju
Nu tīm bārzu pumpurim;
Pīdzirdēju tū Juoneiti,
Sīnā kuopja atsprēkleņ;
Sīnā kuopja atsprēkleņ,
Lipu grīza grindzynā.
365 [Sakstagalas Rz].

3. Pivošeju(?) stypru olu
Nu šaidu taidu vuorpu golu;
Kai izdzjāra vīnu gluozi,
Sīnā kuope atsprēkleņ.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

4. Es padoru stypru olu
Nu bērziņa pypurim;
Kuram īdevu paraudzīt,
Sīnā koupe ņaudēdams.
604 [Dažādi iesūtītāji].

6. Šaidu taidu springuleišu,
Padarēju olūteņu;
Kurs puiseits pasadzēra,
Asti grīze grindzynā.
579 [Viļāni Rz apr.].

7. Stipru alu piedarīju
No tiem bērza pipariem;
Kā iedevu bruolenīkim,
Acprēkliņ sienā kāpa,
Kājas grieza sētmalā.
174 [Kārsavas Ldz].

8. As padoru stypru olu
Nu tīm bārza pypurim;
Kai īdevu Marceitjai,
Sīnā kuopja atsprēkleņ;
Liki-kī liki-kī,
Jei da puišu liki-kī!
365 [Sakstagalas Rz].

9. Šaidu taidu springuliņu,
Padarīju olūtiņu;
Šaidu taidu salasnīču,
Paprasīju dzāruojiņu.
Muni gosti sasadzēŗa,
Vysi kuojuos sasacēļa.
465 [Varakļānu Rz].

56256v10.

Tuš tuš tuš puš puš puš
Kristamuote gryuši pyuš;
Kei pīdzēŗa stypra ols,
Nu tūs bārza pupureišu:
Kuopja sīnā atsprēkleņ,
Poša grīzjās gradzynā.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

56257.

Pagaid, manu kumeliņ,
Līdz es alu nodzeršos!
Kā es tevi pagaidīju
Piecus gadus uzaugam.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

56258.

Pastāv', manu kumeliņ,
Kamēr es alu dzēru!
Es stāvēju dažu dienu,
Kamēr tevi nopelnīju.
198 [Krustpils D].

56259.

Pilnu pilnu, itin pilnu,
Es bij pilna dzērājiņš;
Man patika pilns pūriņš,
Pilna glāze rociņā.
184 [Ķēču Rg].

56260.

Pie ciemiņa alu dzēru,
Krekliņā izvilcies;
Pie īstā bāleliņ',
Apjozos zobeniņ'.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

1. Pie ciemiņa alus dzēru,
Krekliņos nosviedies;
Pie īstā bāleniņa
Uzvilkose kažociņu.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

56261.

Pie meitāmi gulēdams,
Nosaldēju vēderiņu.
Nāks pudele, gaŗkaklīte,
Sasildīs vēderiņu.
202 [Kurmāles Kld].

56262.

Pieci mieži, trīs apeņi,
Tavu stipru alutiņu!
Vēl uzspēra brūvelīti
Ģēvelītes galiņā.
546 [Kuldīga Kld apr.].

56263.

Pieci mieži, div' apeņi,
Kas par saldu alutiņu!
Nebij miera brūveŗame
Ne čukuŗa galiņēje.
40 [Basu (Bases) Azp], 129 [Gudenieku Azp].

- 285 -

56264.

Piedzēruse vedējiņa,
Piedzēruse vedamā;
Viena otrai vaicājāsi,
Kur palika arājiņš?
202 [Kurmāles Kld].

56265.

Piedzēruši vedējiņi,
Piedzēruši panāksnieki;
Nezināja, kur palika
Šīs naksniņas vedumiņš.
202 [Kurmāles Kld].

56266.

Pļāp siev, pļer siev,
Abas divas satikuš;
Dzēra saldu alutiņ,
Pļāpā jauku valodiņ.
200 [Kuldīgas Kld].

56267.

Prom uz māju, prom uz māju,
Vai tur slikti, vai tur labi;
Še atstāju saldu alu,
Še godīgus tēva dēlus.
119 [Gaujienas Vlk].

56268.

Puisīts grib skaistas manis,
Pats dzer olu, man spīž dzert.
Es izdzēru vīnu gluozi,
Kai zīdēti aizzīdēju.
414 [Stirnienes Rz].

56269.

Peutit, visi silti vēji,
Apeineiti audzynuojit;
Peutit, visi silti vēji,
Apeineiša duorzeņā!
168 [Kalupes D].

56270.

Ritu ratu ra-ta-tā,
Paši rati lejā rit:
Balta maize, brandavīns,
Tas manā vezumā.
39 [Bārtas Lp].

56271.

Ruku ruku, sūru ruku,
Atkal sūru brandavīnu!
55 [Bīriņu Rg].

56272.

Rīka meitai nedosim
Ne pakulu gabaliņa,
Kam dzeŗ mani bāleliņi
Mellām kannām.
605 [Skolas].

56273.

Rūgts alus, rūgts alus,
Nevaru dzert.
Kur mans svainītis,
Lai taisa saldu!
398 [Skrundas Kld].

56273¹.

Rūgts alus, rūgts alus,
Nevaru dzert.
Kur mana seģene,
Luksāšu mājās!
94 [Dunikas Lp].

56274.

Sadegaš līdame
Sārkan miež uzaugaš;
Sārkan bij mūs bāliņ,
Sārkan āl piedzēraš.
93 [Dundagas Vp].

56275.

Saimeniece, saimeniece,
Kur tā mana butelīte?
Visas dienas gājumiņš
Tai vienā butelē.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

56276.

Saiminieks, koka sprākle,
Man iedeva patecīnas;
Man iedeva patecīnas,
Alus muca pagrabā.
275 [Mērmuizas (Mžru) Vlm].

56277.

Saka mani piedzērušu,
Kad es biju nosarkuse;
Es ar savu jaunumiņu
Ikdieniņas nosarkuse.
214 [Lažas Azp].

1. Teica mani piedzērušu,
Kad es biju nosarkuse;
Es no sava jaunumiņa
Nosarkuse vien staigāju.
200 [Kuldīgas Kld].

56278.

Teica mani piedzērušu,
Kad es biju nosarkusi;
Manas pašas sārtvaidzņis
No tā diža niknumiņa;
Kas no niknas baidījās,
Lai no manis vairījās.
126 [Grobiņas Lp].

- 286 -

56279.

Sakalt's manis kažociņš,
Tam vajaga roņu tauku.
Veca mana vīramāte,
Tai vajaga brandavīna.
192 [Kosas C].

56280.

Sarkan aug miežu vārp
Deguše līdume;
Grazna auga man māsin,
Graznu alu padzērusi.
372 [Sarkanmuižas Vp].

56281.

Sila Jānis alu dara,
Caur čakārni tecināja;
Es tecēju misas dzertu,
Man ar kausu mugurā.
318 [Plāņu Vlk].

1. Sviķuripots alu dara
Kranca striķa kubulā;
Es tecēju misas dzert,
Viņš man ar kausu mugurā.
46 [Beļavas Md].

56282.

Siera gribu, siera gribu,
Pie tā siera brandavīnu.
Vīra gribu, vīra gribu,
Pie tā vīra klātgulēt.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

56283.

Siera gribu, siera gribu,
Pie tā siera brandavīn.
Visa mana naba trīc,
Kā es gribu brandavīn.
112 [Ezeres Kld].

56284.

Skaists skaists saimnīks,
Skaistu alu padarīja;
Dud, Dieviņ, cytu gadu,
Vēl skaistāku padarīt!
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

56285.

Sirmi vērši platu pieri,
Tie bij miežu arājiņi;
Veci tēvi sirmām bārdām,
Tie ir alus darītāji;
Jauni puiši kā ozoli,
Tie ir alus dzērājiņi.
192 [Kosas C].

56286.

Siermi zyrgi auzas ād,
Sagrīztimi kakliņim.
Vaci veči olu dzer,
Aiz galdiņa sādādami.
35 [Baltinavas Abr].

56287.

Sieru sieru,
Salda brandavīna,
Ja nav salda,
Tā paša sīva!
604 [Dažādi iesūtītāji].

56288.

Sieva muna, kāda lūčka,
Līdzi vežu godiņā,
Lei tā munu cepurīti
Dzērumā paglobā.
242 [Lubejas Md].

56289.

Skaista zīdi driču derva
Lela kolna maliņā.
Olu doru, mads tecēja,
Bīru leju buciņā.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

56290.

Skaista pļova i nūpļauta,
Vēl skaistuoka nanūpļauta;
Skaisti puiši pīdzāruši,
Vēl skaistuoki nadzāruši.
182 [Kaunatas Rz].

56291.

Skatāties, sveši ļaudis,
Kas istubes dubenē:
Apentiņa vaiņadziņš
Alutē grozījās.
546 [Kuldīga Kld apr.].

56292.

Šaurys šaurys maņ acteņis,
Tik vor olu saredzēt;
Ni redzēju vuolys dzeit,
Ni spryguļa vadzeitī.
143 [Jāsmuižas D].

- 287 -

56293.

Šaidi taidi muscjapani
Nadzer myusu olūteņa;
Sātā dzjāŗa auzu sulu
Ar vysomi sānolom.
326 [Preiļu D].

1. Kas šī taidi važni gosti -
Nadzer myusu olūteņa?
Sātā dzēre auzu olu
Ar vysom sānolom.
414 [Stirnienes Rz].

56294.

Šaidi taidi jyusu pani
Nadzer myusu oluteņa;
Es redzeju jyusus sātā,
Pīstā putru kleisejūt.
357 [Rudzētu D].

56295.

Tys Bronuss lela roda,
Nadzer ola namaduota;
Ka jam dūtu, tod jis dzartu
Treju godu sēņu sulu.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

1. Tai sacīja tys Juonīts,
Ka jis olu nadzerūt;
Ka jam dūtu, to jis dzartu
Treju godu sieņu sulu.
174 [Kārsavas Ldz].

2. Antons lelu rodu,
Nadzar lelu olu,
Ka jam dūtu sēņu sulu,
Treju godu saskuobušu,
To jis juos izdzartu.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

3. To to pani zeizernīki,
Nadzer mīžu olūtiņa;
Sātā ād auzu maizi
Ar vysom sānolom.
466 [Vārkavas D].

56296.

Šytū gluozi vysu dzēru,
Šitei gluoze gorda beja;
Šytu gluozi vysu dzēru,
Šitei gluoze nūpelnīta.
Šytos gluozes dybynā
Divi zalta gabaliņi.
414 [Stirnienes Rz].

1. Šito glāzi visu dzēru,
Šītā glāze garda bija;
Šītā glāze garda bija;
Grūti bija nopelnīti.
236 [Līvānu D].

56297.

Šī pusē linus mīsta,
Viņā salmus čabināja;
Šī pusē alu dzeŗ,
Otrā rāvas ūdentiņu.
427 [Tadaiķu Lp].

1. Šī pusīte linus mīsta,
Viņa salmus čabināja;
Šī pusīte vīnu dzēra,
Otra rāva ūdentiņu;
Šī pusīte gaļu ēde,
Otra kaulus grabināja.
604 [Dažādi iesūtītāji].

56298.

Šī pusīte līktin līka,
Viņa puse raudāt raud;
Šī pusīte vīnu dzēra,
Viņa puse rāvs ūdentīnu.
Še ne salda vīna trūka,
Tur trūkst rāvas ūdentīns.
39 [Bārtas Lp].

56299.

Šorīt agri cēlušies
Alutiņa dzērējiņ':
Jau muciņa notecēj'se
Devītāje rantiņei;
Devītāje rantiņe,
Desmitāje kortele.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

56300.

Tā sacīja tas galdiņš:
Še nav labu dzērējiņu.
Kad būt' labi dzērējiņi,
Sen būt' mani nolaistīj'ši;
Sen būt' mani nolaistīj'ši,
Glāziņām mērīdami.
604 [Dažādi iesūtītāji].

56301.

Tā vien, tā vien
Ik balta rudens:
Tās kāzas dzeŗam,
Citas domājam.
127 [Grostonas Md].

56302.

Tai tu dori, olutiņ,
Kai vakar, aizvakar:
Paprīkš gostus apguļdīji,
Tad i sātas saiminīkus.
357 [Rudzētu D].

- 288 -

56303.

Taidas dīnas Jākubam,
Kai šmakovkas dzinējam:
Nūsveids pīri cepli kyure,
Nūvilcs jyuzas brāgu dzyna.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

56304.

Teci, muna muciņa,
Strumpādama,
Dzers muni gastiņi
Dzīduodami.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

56305.

Tuo Savera gaideidama,
Gaiļa ašņa olu doru.
Grib sirsneņe, dzer muteite,
Vēdereņš pušu pleist.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

56306.

Tēvs apīnim mietu mēja,
Apīns tēvu dancināja;
Apīns tēvu dancināja
Pa istabu kūleņiem.
148 [Jaunpiebalgas C].

56307.

Tikmēr situ tautas galdus,
Kamēr leca skabargas;
Kamēr nesa tautu dēls
Al', ar medu maisīdams.
560 [Rīga ].

56308.

Tievis tievis, garis garis
Tautu dēlu alutiņš,
Suņi misu izlakuši
Caur namiņa čukuriņu.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

56309.

Trīs dienīnas, trīs naksnīnas
Dzersim bikšu līkaupīnas;
Tur tēvīnis bikses kāra,
Tur māmīna lindrucīnu.
355 [Rucavas Lp].

56310.

Treis mīzeiši, sešys bucys,
Ec kur lobys oluteņš!
Vēl byut' sešys padarējis,
Kab mīdzeņa nagulējis.
465 [Varakļānu Rz].

1. Treis mīzeiši, sešas bucas,
Ec kur beja soldons ols!
I vēļ byutu ūtras sešas,
Jo byut' mjaitis nakaitiešs(?)
247 [Makašānu Rz].

2. Treis mīzeiši, sešas mucas,
Edz kur soldons olutiņš!
Kab as meitas nagulējs,
Byutu vēl ūtras sešas.
414 [Stirnienes Rz].

56311.

Kas kait alus brūveļam
Gar mucām negulēt?
Trīsi mieži, seši mucas,
Kāds slavens alutiņš!
Būt' bijušas otras sešas,
Ja brūvelis negulētu.
109 [Ērķemes Vlk].

56312.

Trīs mieziši, trīs apīņi,
Tavu stipru alutiņ'!
Vienu malku nodzēros,
Visi pauti nodrebēja!
177 [Kastrānes Rg].

56313.

Trīs putniņi skaisti dzied
Smalkā lazdu krūmiņā;
Divi prasa al' ar medu,
Trešais meitu klātgulēt.
480 [Vējavas Md].

56314.

Tu, gluozīte, iz manim,
Es, gluozīte, iz tevim!
Tu aiz munu motu jēmi,
Es tev pretim turējūs.
414 [Stirnienes Rz].

1. Es, čarkiņ, da tevim,
Tu, čarkiņ, da manim!
Es aiz tovas turātuves,
Tu aiz munu motu jēmi.
466 [Vārkavas D].

56315.

Pudelīte, gaŗkaklīte,
Tu pie manis, es pie tevis!
Tu manā vēderā,
Es tavā padomā.
378 [Seces Jk].

56316.

Tu māsiņa, es māsiņa,
Dzeŗam spranču brandeviņ'!
Tavs vīriņš zāģermans,
Mans ābeļu potētājs.
119 [Gaujienas Vlk].

- 289 -

1. Abas divas mēs māsīnas,
Dzeŗam spranču brandavīnu!
Tavs vīrīc zāģerīts,
Mans klepeŗa kalējīc.
90 [Drustu C].

56317.

Tu muoseņ, es muoseņ,
Dzersim krīva brandīneiti!
Tev ūleņa, maņ ūleņa,
Kringeleits zakuskai.
551 [Ludza Ldz apr.].

56318.

Tumsiņā padzēros
Svešu ļaužu kanniņā;
Paraugos gaisumā,
Sēnes auga dibenā.
246 [Madlienas (Lielais) Rg].

56319.

Tur bij lobi olu dzert,
Kur lusteigi saimenīki:
Nas krūzīti pēc krūzītes
Putojoša alutiņ'.
358 [Rugāju Abr].

56320.

Tur man tika alu dzert,
Kur lustīga saiminīce:
Tā viesiem alu nesa
Ar balto biķerīti.
315 [Pilskalnes Il].

56321.

Tur bij labi olu dzert,
Kur lustīgi saiminīki:
Poši dzjar, cytam dūt
Savu mīžu olūteņu.
98 [Dvietas Il].

56322.

Tur man tika mieži sēt,
Kur miezītis krūmu ņem;
Tur man tika alus dzērt,
Kur lustīgi saimenieki.
245 [Lutriņu Kld].

56323.

Ucī ucī Pāvulīt,
Ved maziņo pagrabā!
Tur būs vīns, tur būs medus,
Tur būs saldais brandavīns.
381 [Sēļu Vlm].

1. Nicā nicā [uicā?], Pāvulīt,
Ved meitiņu pagrabā!
Tur būs alus, tur būs šņabis,
Tur lustīga dzīvošana.
490 [Vijciema Vlk].

2. Danci danci Paulīti,
Ved meitiņas pagrabā!
Tur būs medus, tur būs alus,
Tur būs jaukas valodiņas.
41 [Bauņu Vlm].

3. Viču viču Pāvuliņ,
Ar meitām pagrabā!
Tur būs alus, baltamaize,
Tur būs jaukas valodiņas.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

56324.

Uz buoliņu gostūs guoju,
Sēžūs golda galiņā;
Īt gluozīte, kur īdama,
It munā rūciņā.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

56325.

Vai es beju mīga couka,
Bruoļa cisu gulātuoja?
Es bej ols dzāruojeņa,
Skaistu dzīsmu dzīduotuoja.
44 [Bebrenes Il].

56326.

Vajadzēja, vajadzēja
I mīžam, apeiņam:
Apeiņam garas maikstes,
Mīžam māsliņu vazumiņa.
326 [Preiļu D].

56327.

Vakar beju ļūt' dzārusja,
Šudiņ ļūti navasala.
Syldit maņi syltu olu,
Lyudzit mani, lai es dzeru!
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

56328.

Vārns kliedz, vārns brēc,
Nav dīķē ūdentiņš;
Iemērc pār miež grōd,
Pils dīķs ūdentiņ;
Pils dīķs ūdentiņ,
Muižniek alutiņ.
605 [Skolas].

- 290 -

56329.

Veci vien, veci vien,
Ko mēs veci darīsim?
Paņēmuši alus kannu,
Sadzersim!
236 [Līvānu D].

56330.

Vēl nav dzērta ceļa kāja,
Nedziedāta ceļa dziesma;
Nu mēs dzērsim ceļa kāju,
Nu dziedāsim ceļa dziesmu.
604 [Dažādi iesūtītāji].

56331.

Vērpelīte lūgtin lūdza,
Lai nāk ļaudis alu dzērt.
Alutiņis, bāleliņis,
Vērpelei pāri dar':
Saliec galdus vērpelei,
Tek pa plānu putodams.
202 [Kurmāles Kld].

56332.

Vidzemnieki vārgi ļaudis,
Aparāja alu dara.
602 [Zemgale].

56333.

Vylku Stančs stabulēja
Rudzu Bendis leidumā;
Tošu Biksja kuozas dzēŗa
Pošā sīna laiciņā.
466 [Vārkavas D].

56333¹.

Tuožu Biksjas kuozys dzjāŗa
Patī sīna laicjeņā:
Pīci brīži aiz galdjeņa,
Luocjets galda galeņā.
236 [Līvānu D].

56334.

Visa mana naba sāp,
Kā es gribu brandaviņu.
Negribu, negribu
Rupju brandaviņu!
Es tād' jumprava,
Biteru gribu!
74 [Cīravas Azp].

56335.

Visi soka, visi soka,
Ka es lela dzīduotuoja;
Es nabyutu dzīduotuoja,
Kab nabyutu pīdzāruse.
Voi dzāruse, nadzāruse,
Teišam puikas kairinuoju.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

56336.

Vizi, vizi, kusti, kusti,
Manc vizuļa alutiņš!
Gan es tevi kustināšu
Savas rīkles galiņā!
Ta salds, ta gards, ta mīksts,
Dzer, dzer, dzer!
148 [Jaunpiebalgas C].

56337.

Visu dienu brūverītis
Ar melniem zābakiem;
Vakarāj rauga māte
Ar baltām villainēm(?).
141 [Ivandes Kld].

56338.

Vīri gul dienasvidu,
Sievas lasa miežu vārpas.
Eit, vīriņi, pagulāt,
Sievas dzers alutiņu!
343 [Rāvas Lp].

1. Ejat, vīri, pagulēt,
Nu sieviņas alu dzēra!
Sievas lasa miežu vārpas,
Vīri guļ dienasdusu.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

56339.

Zynu, zynu, kuo vajag
Tīm jaunim puiskinim:
Loba ola pasadzjart,
Ar meitom padzīduot.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

56340.

Zirgi zviedza, krievi brauca,
Zeltainām pīpīnām;
Ai māmīna, ai māmīna,
Dod vien' alus enkurīti!
604 [Dažādi iesūtītāji].

56341.

Zīdi, zīdi, apjeiņeit,
Kubulā salīkams!
Byus puišim pīdzeršona,
Byus mjeitom smīšonuos.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

★

- 291 -

Introduction page not keyed

- 292 -

b) Krogus dziesmas un dziesmas par dzērājiem

19872.

Ai Dieviņ, ai Dieviņ,
Krogā viegla dancošana!
Izdancoju rudzu pūru
Pa vienami graudiņam.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

19873.

Ai kājiņas, ai kājiņas,
Nu pa ceļu, nu pa ceļu:
Ne krogā alutiņa,
Ne naudiņas maciņā.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

19874.

Ai kājiņas, ai kājiņas,
Nu pa ceļu, nu pa ceļu!
Nu dziedāja ciema gaiļi,
Nu ezara gaigaliņas.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

19875.

Ai meitiņas, ai māsiņas,
Nesmejiet dzērējam:
Dzērējam stīvi gurni,
Miglu meta pakaļā.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

19876.

Ei tu toutu naveiklīt,
Tu jou man's nadebīsi,
Kam tu dzēri kruodziņā
Apiņuotu olutiņu!
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

19877.

Aiz kalniņa dūmi kūp,
Kas tos dūmus kūpināja?
Tur bij divas jaunas meitas,
Abas divas krodzenieces.
Vienai bija saldens alus,
Otrai sūrs brandevīns.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Aiz kalniņa dūmi kūp,
Kas tos dūmus kūpināja?
Tur bij divas jaunas meitas,
Abas divas krodzenīces.
Viena deva saldu alu,
Otra sūru brandaviņu.
Dzeŗam, brāļi, maksājam,
Nu jau laiks uz mājām iet.
Pavadiet, jūs māsiņas,
Līdz pirmam kalniņam:
Tur stāv mūsu sirmi zirgi
Rakstītāmi kamanām.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

2. Dūmi kūp, alu dara,
Viņā kalna galiņā.
Tur ir divas jaunas meitas,
Abas divas krodzenieces.
Ne tām nudas ķešā trūka,
Ne krellīšu kakliņā.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

3. Tam krogam gaŗām gāju,
Šai krogā iekšā iešu;
Šai krogā saldens alus,
Daiļa pate krodzeniece.
Dzeŗat, puiši, maksājat,
Nu ir laiks uz māju iet,
Nu es jūsus pavadīšu
Līdz viņam kalniņam,
Līdz viņam kalniņam,
Līdz smalkiem krūmiņiem.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

19878.

Aiz ko man vāji svārki,
Aiz ko vāja cepurīte?
Tur palika man naudiņa
Kroga galda galiņā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 293 -

1. Aiz ko man slikti svārki,
Noplīsuse cepurīte?
Visa mana sīka nauda
Kroga galda galiņā.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

2. Aiz ko man strupi brunči,
Aiz ko šaura villainīte?
Visa mana lona nauda
Par sūro brandaviņu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

3. Aiz ko man strupi brunči,
Aiz ko šaurs vainadziņš?
Ik svētdienas, ik svētdienas
Kroga galda galiņā.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

19879.

Aisā brālīti,
Kur cepurīte?
- Palika krogā
Par alus kannu.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

1. Eisā brālīti,
Kur cepurīte?
- Palika krogē
Galdiņa galē
Par alu, par medu,
Par brandavīnu.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

19880.

Ak tu šķelmis tēva dēls,
Kas gan tevis nepazīst?
Visi tavi kvieši, rudzi
Krodzenieka kabatā.
271 [Pienavā (Džūkstes pag. Jg)].

19881.

Alus alus, brandaviņš
Jauna puiša dzērieniņš;
Vecam cirvis, siena dakšas
Un tie sūdu sakumiņi.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

19882.

Alus alus, brandavīns,
Kad tu stīvs, salts paliktu!
Tu novilki dažam svārkus,
Dažam matus izplūkāji.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1. Lai tu stīvs, lai tu salts
Tu paliec', brandeviņ!
Dažam svārkus tu novilki,
Dažam bārdu noķaulāji.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

19883.

Apkārt kroga namu gāju,
Apkārt kroga istabiņu.
Es redzēju tautu dēlu,
Bez cepures alu dzēra.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

19884.

Bagātie alu dzeŗ,
Kas man dos, nabagam?
Es, nabags, nosadzēru
Ķikuraiņu ūdentiņu.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

19885.

Bārzdiņ mana, jau bārzdiņa
Pa prātam uzaugusi:
Kad uz krogu, tad pa priekšu,
Kad no kroga, uz pakaļas.
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

19886.

Bej man nauda, bej man nauda,
Bej man seika, bej man rupa;
Seikuo dzēru kruodziņāi,
Rupuo kungam leidzinoju.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

19887.

Brandavīna brandavīna,
Elle deg, elle deg!
Ja nebūtu brandavīna,
Sen būt' elle nodegusi.
3531 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

19888.

Brandavīna dzērājam
Ellē kājas karājās!
- Kas nedzēra brandavīna,
Tie kā utis vazājās.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

19889.

Būt' manā pagalmā
Brandaviņa ezeriņš,
Es pa vidu peldētos
Kā mazais asarīts.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 294 -

1. Kad man būtu šai vidū
Alutiņa ezeriņš,
Es pa virsu plīvinātu
Kā mazais asarīts.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

19890.

Butelīte gaŗkaklīte,
Dod man saldu brandavīnu!
Ja nedosi brandavīnu,
Sasitīšu butelīti.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

19891.

Daiļa daiļa kroga meita,
Uz lieviņa stāvēdama;
Tā novilka dažam svārkus,
Dažam maku izkratīja.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

19892.

Diezgan ceļu, diezgan ceļu
Tekošam kumeļam;
Diezgan naudas, diezgan naudas
Dzērušam vīriņam.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

19893.

Dižens als, brandaviņš,
Es dižena dzērājiņa;
Nedižens tēva dēls
Stāv manā pakaļā.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

19894.

Dižens alus, dižens medus,
Es dižena dzērējiņa;
Tikai viena vaina bija:
Nav dižena pircējiņa.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

19895.

Dižens puisis, daiļa rota,
Iznesīga valodiņa,
Tikai viena vaina bija:
Ilgi dzēra krodziņā.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

19896.

Diviem krogiem gaŗām gāju,
Trešā gāju alu dzert.
Ai daiļā kroga meita,
Iznes alus divi stopi,
Iznes alus divi stopi,
Trešo sīva brandaviņa!
Kroga meita tā sacīja:
Tas puisītis dzērējiņš.
Ai skaistā kroga meita,
Kuŗš neēd, kuŗš nedzeŗ?
Vējš neēd, vējš nedzeŗ,
Udens miega negulēja.
45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)].

19897.

Div' sveciņas jūrā dega
Zeltītos luktuŗos;
Div' puisīši krogā dzēra
Zeltītiem biķeŗiem.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

19898.

Dod, Dieviņ, veselību
Brandaviņa dzērājam;
Lai tam pakas, lai masalas,
Kas nedzēra bran