|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
LATVIEŠU TAUTAS DZIESMAS: VOLUME VI (electronic resource) Anonymous Švābe, A. and Straubergs, K. Creation of machine-readable version: Maruta Ray Conversion to TEI.2-conformant markup: University of Virginia Library Electronic Text Center ca. xxx kilobytes University of Virginia Library Charlottesville, Virginia Latvian, Latvia University of Virginia users only URL: http://etext.lib.virginia.edu/modeng/LatvianL.browse.html copyright 2001, by the Rector and Visitors of the University of Virginia 2001Latvian Dainas VI LATVIEŠU TAUTAS DZIESMAS: VOLUME VI Anonymous Švābe, A. and Straubergs, K.431pp Imanta Kopenhāgenā 1952 Source copy consulted: Private Copy
Prepared for the University of Virginia Library Electronic Text Center.
Some keywords in the header are a local Electronic Text Center scheme to aid in establishing analytical groupings. Library of Congress Subject Headings Latvian nonfiction poetry masculine LCSH 6/15/04 corrector John Ivor Carlson Added XML encoding. LATVIEŠU TAUTAS DZIESMASThe prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas. The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas. The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas. The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas. The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas. The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas. KĀZU GODSProf. K. StraubergsThe prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas. The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas. The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas. The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas. The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas. The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas. The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas. The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas. The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas. The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas. The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas. The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas. The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas. The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas. The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas. The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas. The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas. The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas. KĀZAS7. Izdevas un līgavas vešana (turpinājums)
k) Laimas likums meitai atstāt tēvu, māti un iet tautās; ielīgot kā bitei gatavā namā, kārt šūpuli
17754.Ai auziņ, ai auziņ,Mātes meita, mātes meita! Vējiņš lieca smuidr' auziņu, Tautas ņēma mātes meitu. 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].
17755.Ai Laimiņ licējiņa,Kā tu biji nolikuse: Atstāt tēvu, māmuliņu, Iet pie sveša cilvēciņa. 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē]. 1. Dieviņ, tavu likumiņu,
17756.Bitei vaļa, meitai vaļa,Kur tām tika, tur tās gāja: Bitīt' augstu ozolā, Meitiņ' tāļu tautiņās. 194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].
17757.Bitiņei, meitiņei,Tiem vietiņa nezinama: Bitiņ' skrēja tālu ceļu, Meitiņ' gāja pārnovad'. 222 [Garlenē (Vandzenes pag. Tl)].
17758.Bitīt, tavu šuvumiņuBaznīcāi dedzināja; Māmiņ, tavu lolojumu Tāl' tautās aizvedīs. 3011 [Pomušas un Ārdzes pagastos (Ceraukstes pag. B)].
17759.Bitīt' biju jau dzimusi,Negribēju tēva nama; Dievs man dos dzīvoklīti, Gatavā ielienot, Gatavā kā savā, Kā bitīte ozolā. 143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].
17760.Bitīt' liela, bitīt' maza,Bitīt' šūnu šuvējiņa; Māsiņ' liela, māsiņ' maza, Māsiņ' tautu malējiņa. 30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē], 33 [Pēteŗupē (pie Saulkrastiem Rg)], 421 [Taurupes pagastā (Rg)], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)], 94 [Odzienā, Ļaudonas (Mētrienas pag. Md)], 134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)], 311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].
17761.Bitīt' savu ziedu nesPar deviņ' ezeriņ'; Memmiņ, tavu meitu ved Gar deviņ' kungu valsti! 152 [Jērkulē (Krimuldas pag. Rg)].
17762.Bitīt' skrej augstu mežu,Savu vietu meklēdam, Tautu meita pār novadu, Tautu dēlu meklēdam. 233 [Vandzenē (Vandzemes pag. Tl)].
17763.Bitiņ' spārnus dzinkstinēPie kuplā ozoliņa; Meitiņ' gāja dziedādama Pie bagāta tēva dēla. 223 [Iķenē (Vandzenes pag. Tl)].
17764.Bitītei, māsiņai,Abām viens padomiņš: Abas grib ievedamas Gatavā namiņā. 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].
17765.Bitītei, meitiņaiNevajaga namu liegt, Tām Dieviņš novēlējis Gatavā ielīgot. 36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].
17766.Bitītei, meitiņai,Tai vietiņas nevajaga: Tai Dieviņis novēlējis Gatavā ielīgot. 224 [Kabilē (Kld)].
17767.Bitītēm, meitiņām,Tām Dieviņš labu dar': No gatava izlīgoja, Gatavā ielīgoja. 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].
17768.Bitītēm, meitiņām,Tām Laimīte labi dara: Abas divas ielīgoja Gatavā namiņā. 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)], 412 [Unguros (Ungurmuižas pag. D)].
17769.Brīnumiem nevarēju,Kas par Dieva likumiņu! Pērn bij rudzi, šogad mieži, Citu gadu papuvīte; Pērn bij meita, šogad sieva, Citu gadu māmuliņa. 64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)]. 1. Divi gadi papuvīte, 2. Šogad rudzi, citgad mieži,
17770.Dieviņ, tavu likumiņu,Dēkliņ, tavu kārumiņu! Jo mīlēju tautu dēlu Nekā tēvu, māmuļīti. 181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē]. 1. Dieviņ, tavi likumiņi,
17771.Dieviņ, tavu likumiņu,Dēkliņ, tavu kārumiņu: Mīlēt man tautu dēlu, Atstāt tēvu, māmuļīti. 172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].
17772.Dieviņ, tavu likumiņu,Laimiņ, tavu lēmumiņu! Svešs ar svešu satikās, Mīļu mūžu nodzīvoja. 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].
17773.Dieviņ, tavu padomiņu,Laimiņ, tavu likumiņu! Meita biju, sieva tiku, No sieviņas māmuliņa. 120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].
17774.Iet bij man, gājējai,Es nevaru negājuse, Es nevaru nodzīvot Brāleliņa labumā. 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].
17775.Iet bij man, gājējam,I sliktā vietiņā, Atstāt tēva rudzu klēti Kā ūdeņa pielijušu. 6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)]. 1. Ieti man tautiņās,
17776.Iet bij man, gājējai,I vājā vietiņā, Atstāt savus brāleliņus Kā muižā dzīvojot. 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].
17777.Iet bij man, gājējam,Kur vietiņa gadījās, Atstāt man bāliņos Dēļiem grieztu istabiņu. 4 [Aijažos].
17778.Iet man bij, kad aicina,Pašā darba laiciņā, Atstāt cirpu uz kopiņas, Grābeklīti pļaviņā. 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].
17779.Iet man bija to celiņu,Kur augdama nestaigāju; Klausīt bija to māmiņu, Ko augdama neredzēju. 348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē]. 1. Ietin manim to celīnu,
17780.Iet man bija to celiņu,Kur es biju negājusi; Ēst man bija to maizīti, Kuŗ' bāliņi nearuši. 6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 112 [Cirstos (Cirstu pag. C)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].
17781.Ieti man to celiņu,Kuŗu biju negājuse; Mīlēt man to tautieti, Kuŗ' augdama neredzēju. 400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].
17782.Ietan mun, gājējam,Es nevaru negājuse, Es nevaru negājuse Sav' mūžiņa nodzīvot. 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].
17783.Ietin man, gājējam,Es nevaru negājuse, Man Laimīte uzseguse Ejamo vilnānīti. 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].
17784.Ietin man, gājējam,Vienu reizu man jāiet, Vienu reizu man jāiet No brālīša tautīnās. 158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)]. 1. Ieti man, gājējami,
17785.Es neietu tautiņās,Būt' māmiņa negājus'; Es nekārtu šūpulīti, Būt' māmiņa nekārus'. 28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)]. 1. Neietum tautiņās,
17786.Es neietu tautiņās,Būt' māmiņa negājuse; Es nesietu zīdautiņu, Būt' māmiņa nesējuse. 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].
17787.Es neietu tautiņās,Kad māmiņa negājusi; Kam, māmiņa, pati gāji, Kam celiņu parādīji? 143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].
17788.Es neietu tautiņās,Kaut māmiņa negājusi; I māmiņa gan [ar] neietu, Kaut Laimiņa nelikusi. 1331 [Sikšņu pagastā (Gaujienas pag. Vlk)]. 1. Es nekurtu uguntiņas,
17789.Kaimiņiem redzējums,Māmiņai audzējums, Tāļajam tautiešam Bija mīļa malējiņa. 93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].
17790.Kas kaziņu lopu teica,Kas meitiņu cilvēciņ'? Kas kazai žogu rauga, Kas meitai novadiņ'? 41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 190 [Kuldīā].
1. Kas kaziņu lopu sauca,
17791.Kuo pyut gryuši, syla prīde,Na tev' vīnu vēji lūka? Kuo raud' gauži, tautu meita, Na tev' vīnu tautys vede: As muotei vīna meita, Mani pošu tautys vede. 426 [Sakstagala pag. Rz].
17792.Miezīts bija, iesals tapa,No iesala alutiņš; Meita biju, sieva tapu, No sieviņas māmulīte. 70 [Briežos (Skujenes pag. C)], 185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)], 226 [Kandavā (Tl)]. 1. Villa biju, dzija tapu,
17793.Meitiņāma māsiņām,Nevajaga novadiņa: No novada izlīgoja, Iekš novada ielīgoja. 158 [Rāvā].
17794.Nepalika kļava lapaKur augusi kļaviņā; Nepaliku, nepaliku Kur augusi bāliņos. 89 [Leimaņos (pie Vecpiebalgas C)].
17795.Pie bālīna man neaugaMūžu maize tīrumā; Dievs dos man mūžu maizi, Mūžu maizes devājīn'. 61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].
17796.Pieder pļava, kad nopļauta,Jo pieder, kad sagrābta; Pieder māsa brālīšiem, Jo pieder tautiņām. 226 [Kandavā (Tl)].
17797.Priedītai, eglītai,Tām ir mūžs nezināms; Meitiņāmi, māsiņām, Tām ar mūžs nezināms: Atbrauc tauta, aizved meitu, Paliek māte raudādam'. 325 [Secē (Seces pag. Jk)].
17798.Simtu jūdžu bite skrējaPa novadu ziedu ņemt; Simtu jūdžu meitu veda Pa novadu novadiem. 185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].
17799.Skuju dēļ lakstīgalaEglājā nedziedāja; Tautu dēļ mūs' māsiņa Bāliņos nedzīvoja. 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)]. 1. Skuju dēļ lakstīgala l) Līgavas izvadīšana no tēva mājām1) Ardievas, no istabas izejot
17800.Vai jel, mana mīļa māsa,Ko jel tava sirde saka? Tēvs dedzina vaska sveci, Nu ies tevi pavadīt. 2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].
17801.Ar Dieviņu, mana laime!Nu es iešu tautiņās; Nu es mīšu vaska plānu, Glāzu durvis virināšu. 188 [(?)].
17802.Ar Dieviņu nu, māsiņas,Gana labi dzīvojām; Jau zemīte līcin līka, Kājas mirka asarās. 1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].
17803.Ar Dieviņu nu palieci,Mana veca dzīvošana! Dod, Dieviņ, pie tautieša Man mīlīgu dzīvošanu. 207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].
17804.Ar Dieviņu paliekat,Ar godiņu dzīvojat! Neliekat novārtē Manu vecu māmuliņu. 189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].
17805.Ar Dieviņu palieciet,Māršas, mani bāleliņi, Nele rītu es atiešu Jūsu durvju virināt! 73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].
17806.Ar Dieviņu šī pusīte,Mierā ļaužu valodiņas! Es aiziešu, naidiniece, Cita kunga tiesiņā. 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].
17807.Ar Dieviņu, tēvs māmiņa,Labu nakti, bālenīti! Man jāiet tautiņās Par Laimiņas laidumiņ'. 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].
17808.Ar Dieviņu, sīki kārkli,Vairs es jūsu nelocīšu! Ar Dieviņu, tēvs māmiņa, Vairs es jūsu neredzēšu. 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].
17809.Ar Dievu, ar Dievu,Ar mīļu Dievu! Es ar ar Dievu Pakaļ iešu. Dod roku, māmiņ, Pēdēju reiz', Lai birst manas gaužas asaras Virs tavām rociņām! 211 [Rindā (Ances pag. Vp)].
17810.Ar Dīvu, ar Dīvu,Dīvoju ļaudis; Dīvi jeusu prīškā, Dīvs pakaļā. 415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].
17811.Ar Dievu, tētiņš,Ar Dievu, māmiņa, Ar Dievu, mazie Īstie brālīši, Ar Dievu, mazās Īstās māsiņas! Atbrauca tautietis Ar jumta ratiem, Sēdēšu ratos Dziedādama. 231 [Stendē (Stendes pag. Tl)].
17812.Ar Dievu, tēvs,Ar, māmulīte! Doš' tautu dēliņam Labvakariņu. 224 [Kabilē (Kld)]. 1. Ar Dieviņu paliekat,
17813.Atstāj, dūmaļ(?),Ej, mās', laukā! Ņemat ņemdam', Vedat vezdam'! 213 [Zlēkās (Zlēku pag. Vp)].
17814.Atveŗati man vārtiņus,Ir istabas durutiņas, Neba rītu es atiešu Jūsu durvju virināt! 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].
17815.Ej, māsiņ, brauc, māsiņ,Atgriezies atpakaļ: Vēl māmiņa apsolīja Šodien dot launadziņu. 40-1 (Lapmežciemā).
17816.Ej, muoseņ, tauteņos,Jem lazdeņu rūceņuos: Cyti kūki blēņus tur', Lozda blēņu neturā. 434 [Ludzas un Abrenes apr.].
17817.Iziedama tu, māsiņa,Še atstāj trīs darbiņus: Atstāj savu slinkumiņu, Savu dižu niknumiņu, Atstāj savu lielu miegu Pie māmiņas aizkrāsnē. 1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)].
17818.Lādēt dreiži, naraud gauži,Nakavejs sveši ļauži; Jau zirdzeņi sasadluot, Pī vuorteņu sadzenuot. 415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].
17819.Māte meitas noraudāja,Ceplī galvu iebāzusi; Meit' ardievu pasacīja, Pa durvīm iziedama. 311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].
17820.Nāc ārā, man' māršiņa,Bij man tevis lūgtin lūgt? Bij manam bāliņam Pēc tevim gaidīties? 207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].
17821.Nāc, māsiņa, vadi mani,Lai nevada māmuliņa: Māmuliņa vadīdama Gauži mani raudināja. 1311 [Apē (Vlk)].
17822.Nu ar Dievu, bāleliņi,Vairs pie jums nedzīvošu; Aiz vārtiem mans celiņš, Sagrožoti kumeliņi. 36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].
17823.Nu ar Dievu, labi ļaudis,Še jūs dumpi neturat! Projām iešu, labi rašu, Atpakaļ neatnākšu. 161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].
17824.Nu ar Dievu, nu ar Dievu,Visi mani bāleniņi! Nu ar Dievu, vis's vietiņas, Nu es iešu tautiņas. 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].
17825.Nu ar Dievu, tēvs māmiņa,Es nevaru še palikt, Man jāiet tas celiņš, Kur augdama nestaigāju. 190 [Kuldīā].
17826.Nu ar Dievu, tēvs māmiņa,Nu es iešu čigānos! Dancot māku, Dievu lūgte Par maizītes gabaliņu. 173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].
17827.Nu iet man, nu iet man,Nu māmiņa pate raida, Nu māmiņa pate raida, Sedlo brāļi kumeliņu. Iešu, iešu, kā neiešu, Ko gaidīšu, negājuse? Vai gaidīšu citu gadu Citu tautu atjājam? 1821 [Allažās (Raņķu pag. Kld)].
17828.Vadāt mani vadīdami,Stādāt mani stādīdami, Drīz jūs mani pavadāt, Ne tik drīzi sagaidāt! 189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].
17829.Vadāt mani vadīdami,Stādāt mani stādīdami, Ne rītā es atiešu Jūsu doris virināt! 208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].
17830.Vadiet mani vadīdami,Stādiet mani stādīdami; Vadīdami, stādīdami, Bāziet maizi kulītē! 279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].
17831.Vadi mani, māmiņa,Par nama slieksni, Lai vada brālīši Līdz tautiņām! 346 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].
1. Nāc, māsiņa, vadi mani 2) Līgava piesauc Dievu un Laimu par ceļa šķīrējiem
17832.Aizt'ec mani tu, Laim'eņa,Pušu tautu t'eirumā, Ka kuojeņis naspārtum Asareņu pal't'eņā! 4223 [Višķu pag. D].
17833.Brauc, Dieviņ, Dieva dēli,Man, vecai, vedējos, Deviņ' bēri kumeliņi, Zvaigžņu deķi mugurā. 134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].
17834.Ej, Laimiņa, tu pa priekšu,Es tavās pēdiņās, Nelaid mani to celiņu, Kur aizgāja ļauna diena! 125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].
17835.Ej, Laimeņ, tu pa prīšku,Ka es īšu tauteņuos; Ej pa prīšku, trauc raseņu Ar sudobra žagareņu, Ka(b) kuojeņis naīspārtum Asareņu pal'teitē! 4221 [Asūnes pag. D].
17836.Kuo tī zirgi, kuo tī rotiStuov pi noma duraveņu? Dīva zirgi, Laimis roti, Buol'el'eņi juojējeņi. 4282 [Eversmuižā (Ciblas pag. Ldz)].
17837.Ka(d) es guoju taut'eņuos,Treis' pa prīšku pasyut'ēju: Dīva dāli vuortus v'ēre, Svāta Muora krāslu c'ēl'e, Eņģels gunt'eņ' i turēje, Ka(d) nūcēl'e vaiņuc'eņu. 427 [Varakļānu pag. Rz], 4271 [Rēzeknes apr.].
17838.Kur, Laimiņa, tu sēdēsi,Kad es iešu tautiņās? Tai pašā kumeļā, Villainītes ieloknē. 224 [Kabilē (Kld)].
17839.Kur, Laimiņa, tu stāvēji,Kad es gāju tautiņās? Vidū brāļa pagalmā, Vērmelīšu krūmiņā. 85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)]. 1. Ku(r), Laimīt, tu stāvēji,
17840.Laimeņ, Laimeņ,Ša tova gaška! Škir, Dīveņ, ceļi, Dūd lobu laimu! 415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].
17841.Pastāv' vēl, man' māsiņa,Lūdz Laimiņu palīgā! 232 [Talsos (Tl)].
17842.Nāc, Dieviņ, tu ar mani,Es iestāju gaŗu ceļu; Ja tu pats nenākdams, Sūti savus eņģelīšus! 80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].
17843.Nāc, Laimiņa, ar manim,Kad es jāšu tautiņās; Pacel krēslu, pasēdini, Pašķir manas villainītes; Pacel krēslu man, Laimiņa, Labajā vietiņā! 325 [Secē (Seces pag. Jk)].
17844.Saulīt, atsaplaiknājiesVēl vakara pusītē; Ai Laimiņa, atskaties, Man ejot tautiņās! 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].
17845.Šķir, Dieviņi, manu ceļu,Ārdi manu valudiņu! Es iestāju ar tautāmi Garajāsi valodās. 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].
17846.Šķir, Dieviņu, man celiņu,Dod laimiņu dzīvojot! Nu es iešu tās tautās, Kur ļautiņi nevēlēja. 224 [Kabilē (Kld)].
17847.Šķir, Dievs, celiņu,Dod labu laimiņu! Nu ies māsiņa Savu namu turēt. 279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].
17848.Steidzies, Dēkle, traucies, Laime,Man pa priekšu tautiņās: Steidzies, Dēkle, vārtus vērt, Laime, segt villainīti! 191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)]. 1. Steidzies, Dēkla, traucies, Laima,
17849.Traucies, Dēkla, traucies, Laima,Traucies, mana māmuļiņa! Traucies, Dēkla, vārtus vērt, Laima, celt kumeļā; Traucies, mana māmuliņa, Saver manas villainītes! 6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)]. 1. Steidzies, Dēkle, steidzies, Laime,
17850.Celies, Kārti, celies, Laime,No ūdeņa, no akmiņ'! Jo tu biji gan gulējsi, Li es augu kalpenēm. 213 [Zlēkās (Zlēku pag. Vp)].
17851.Celies nu, man' meitiņa,Laime durv's atvērusi; Nu jāiet tautiņās, - Palīdz Dievs dzīvojot! 311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)]. 3) Līgava vēlas ņemt līdzi tautās savu līksmo dabu, atstāt aiz sevis bēdas un visu ļaunu
17852.Es to savu vēlīgumuBāliņos neatstāju; Pūrā liku, cieti slēdzu, Līdza vedu tautiņās. 120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].
17853.Ļauna diena kājas āva,Grib ar mani līdzi iet. Paliec še, ļauna diena, Ierastā vietiņā! 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].
17854.Līksma daba, laba daba,Nāc man līdza tautiņās! Sīvumiņis, dzedrumiņis Lai palika brālīšos. 156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].
17855.Lustīt mana, vēlīt mana,Nāci līdzi tautiņās! Kā saulīte līdzi tek, Vai kalniņš, ielejiņa. 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].
17856.Lustīt mana, vēlīt mana,Nāc man līdza tautiņās! Sirsniņ, mana šķeberīte, Paliec teju maliņā! 27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)]. 1. Lustīt mana, līksmīt mana,
17857.Māsiņ, savu vēlīgumuNeatstāj bāliņos, Tin sagšāi, palagāi, Liec kamanu galiņā! 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].
17858.Nesekmīte kājas āva,Līdza nākt taisījās. Paliec, mana nesekmīte, Tēva pirts palāvē! 24 [Lēdurgas draudzē].
17859.Nosaķeri, tu māsiņa,Brāļa durvju stenderē, Pamet bēdas, sirdsēstiņas Brāļa durvju stenderē! 1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)]. 4) Līgavu ceļ kumeļa vai kamanās
17860.Ai bāliņ, ai bāliņ,Vai es tev(i) nemīlēju, Ka tu mani pats iecēli Svešu ļaužu kamanās? 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].
17861.Ak tu Dievs, laba laime,Pate māte meitu deva, Pate veda pie kamanu, Pat' iecēla kamanās. 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].
17862.Apaļš tautu kumeliņš,Par muguru rasa bira; Kā man būs tik jaunam Mugurā nosēdēt? 208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].
17863.Ar vilceklu pārvilcinuBrālītim līgaviņu; Ko bij man zirgā celt No tā veca cilvēciņa? 226 [Kandavā (Tl)].
17864.Brālis rieba, nesarieba,Es sariebu brālītim, Es sariebu brālītim Pašā siena laiciņā: Pļavā dūru grābeklīti, Lēcu tautu kumeļā. 190 [Kuldīā]. 1. Es sariebu brālītim
17865.Brauc' pie durvju, griež' apkārtSavas skārda kamaniņas; Pate lēce tautu meita Kā irbīte kamanās. 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].
17866.Dievs nedeva tādu muļķiKā tā mana māmuliņa: Pate savas vieglas dienas Uzceļ tautas kumeļā. 146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].
17867.Es ar savu bāleliņuNe vārdiņa nerunāju, Kam tas mani pats iecēla Tautu dēla kamanās. 141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].
17868.Es domāju savu mūžuBez bēdāmi nodzīvot, - Nu vēl mani tautas cēla Savā bēdu kumeļā. 232 [Talsos (Tl)]. 1. Es cerēju sav' mūžiņu
17869.Es dzīros uzaugdamaBāleliņu nelūgties; Sēžos tautu kamanās, Lūdz' bāliņu raudādama. 21 [Krimuldā (Krimuldas pag. Rg)].
17870.Es redzēju uz jūriņuZelta krēslu līgojam, Ne tas grima dubenā Ne sit vilnis maliņā. Sit, vilnīti maliņā, Būs manai māsiņai, Būs manai māsiņai Uzkāpt tautu kumeļā. 161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].
17871.Es tev lūdzu, bālelīt,Cel man' viegli kamanās! Tautiets, šķelmis, atstellējis Niedru kaulu kamaniņas. 141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].
17872.Gan zināja pati māte,Kā meitiņu tautās laist: Satinusi zirnājos, Ieceļ tautu kamanās. 302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].
17873.Griežies, manis kumeliņ,Pretim tautu klētes dur'! Kur tā tautas zeltenīte? Lai nāk kāpt mugurē. 222 [Garlenē (Vandzenes pag. Tl)].
17874.Gŗūti malti pūŗu maize,Viegli nesti padusē; Gŗūti precēt tautu meitu, Viegli celt kumeļāi. 192 [Lipaiķps (Turlavas pag. Kld)].
17875.Kā, māsiņa, tu iesēdiKalpa vīra kamanās? Kupli tavi ielociņi, Šauras kalpa kamaniņas. 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 299 [Mežotnē un Švitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)]. 1. Kas, māsiņa, tev vēlēja 2. Ne lūdzami es nesēdu
17876.Kas, māsiņ, tev vēlējaSēst atraitņa kamanās? Atraitns gauži raudināja, Grūši tevi vizināja. 73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].
17877.Klusu mani tautiets cēlaSavās kriju kamanās. Situ kāju pie sliecītes, Lai dzird mani bāleniņi. 265 [Emburgā (Salgales pag. Jg)].
17878.Ko es biju sariebusiBaltajami bāliņam? Pats daveda pie tautāmi, Pats iecēla kamanās. 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].
17879.Kupli mani brūni svārki,Sarkans rožu vainadziņš; Gauži raud bāleniņš, Celdams tautu kamanās. 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].
17880.Labs kumeļš bāliņam,Labs ar tautu dēliņam; Stundu stāvu domādama, Katram lēkšu kamanās. 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)]. 1. Tautiets jūdza, bāliņš jūdza,
17881.Labs kumeļš tautiešam,Labs manam bāliņam; Ij es pate nezināju, Katram lēču kamanās, Vai es lēču tautiešam, Vai savam bāliņam. Labāk lēču tautiešam, Ne savam bāliņam. 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].
17882.Labs kumeļš tautiešam,Labs manam bāliņam, I es pati nezināju, Kuŗam lēkti kamanās. Labāk lēkšu tautiešam, Tas vieglāki vizināja. 55 [Mūŗa muižā (Mūrmuižas pag. Vlm)]. 1. Labs zirdziņš tautiešam,
17883.Labs kumeļš tautiešam,Labs manam brāliņam; Stāvēj' brīdi domādama, Kuŗam lēkšu kamanās. Dziedādama, drikādama, Lēču tautu kamanās, Par galviņu mētādama Visas ļaužu valodiņas. 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].
17884.Labs kumeļš tautiešam,Labs manam brāliņam; Stāvēj' brīdi domādama, Kuŗam lēkšu kamanās. Dziedādama, drikādama, Lecu tautu kamanās; Salustinu svešus ļaudis, Sarūdinu bāleliņus. 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].
17885.Labs kumeļš tautiešam,Labs manam bāliņam; Stundu stāvu domādama, Kuŗam lēkšu kamanās. Labāk lēcu tautiešam, Tas mūžam vizinās. 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē]. 1. Jūdz tautietis, jūdz brālītis,
17886.Labs zirdziņš tautiešam,Labs manam bāliņam; Stundu stāvu domādama, Kuŗam lēkšu kamanās. Labāk lēkšu tautiešam, Mūžam maizes devājam. 375 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē]. 1. Sirmi zirgi bāliņam.
17887.Labs zirdziņš tautiešam,Labs manam bāliņam; Stundu stāvu domādama, Kuŗam lēkšu kamanās. Labāk lekšu tautiešam, Ne savam bāliņam: Tautiets viegli vizināja, Bāliņš grūši maldināja. 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].
17888.Labs zirdziņš [kumeļš] tautiešam,Labs manam bāliņam; Stundu stāvu domādama, Kuŗam lēkt(i) kamanās. Labāk lēcu tautiešam, Ne savam bāliņam: Tautiets veda visu mūžu, Bāliņš zemes gabaliņu. 2 [Aderkašos (Taurupes pag. Rg)], 126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].
17889.Labs zirdzīnis [kumelis] tautietama,Labs manam brālēnam. Lūdz tautietis, lūdz brālēnis: Sēd', māsīna, kamanās! Netīšām es iesēdu Tautu dēla kamanās. Tautiets mani vizināja Līdz Laimīnas nama durvju. 149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].
1. Bāliņš jūdza, tautiets jūdza, 2. Netīšāmi iesēdosi 3. Jauna biju, nezināju, 4. Netīšām es iegāju 5. Netīšām es iegāju 6. Netīšām es iegāju
17890.Lielu riņķi apkārt griezuAp tautieša kamanām: Tautiešam kamaniņas Pillas gaužu asariņu. 115 [Jaunbilskā (Bilskas pag. Vlk)].
17891.Māmiņ' savas vieglas dienasIeceļ tautas kamanās. Birst man gaužas asariņas Uz māmiņas rociņām. 40-1 (Bigauņciemā).
17892.Māmiņ, tavu muļķa prātuUz vecām dieniņām: Pate savas liegas dienas Uzceļ tautu kumeļē. 161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].
17893.Māsa raud istabā,Brāļi dīda kumeliņu. Nāc, brālīti, sniedz rociņu, Uzcel tautu kumeļā! 224 [Kabilē (Kld)].
17894.Māte savas vieglas dienasIecēlusi kamanās; Iecēlusi kamanāsi, Raud, galviņu saņēmusi. 282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)].
17895.Māte savas vieglas dienasIeceļ tautu kamanās. Izaudzina, izbaltina, Dod tautāmi melnināt. 219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].
17896.Mana veca māmuļīteDzina mani tautiņās; Pate savas vieglas dienas Uzceļ tautu kumeļāi. 172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].
17897.Mani balti bāleliņi,Griežat zirgus pie durīm, Lei tā ciema dzeltainīte Iesēdāsi kamanās. 288 [Bornsmindē (Īslīces pag. B)]. 1. Vedat, brāļi, kumeliņu
17898.Mans laiciņš nodzīvotsValkāt zīļu vainadziņu. Tautu dēls atsūtīja Patīkamu kumeliņu. Pļavā dūru grābeklīti, Sēžos tautu kumeļā. 1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)].
17899.Manu baltu bāleliņu,Kā tev manis žēl nebija? Pats tautām izsolīji, Pats iecēli kamanās. 24 [Lēdurgas draudzē].
17900.Manu mīļu bāleniņu,Kā tev manis žēl nebija? Pats iecēla dziedādamis Tautu dēla kamanās. 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].
17901.Nāc, māmiņa, sniedz rociņu,Nu ceļ tautas kamanās, Lai birst manas asariņas Uz tavām(i) rociņām. 16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)], 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 163 [Dzērvē (Dzērves pag. Azp)], 181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)], 191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)], 266 [Jelgavā], 276 [Sesavā (Sesavas pag. Jg)], 278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)], 281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)], 290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)], 298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)], 299 [Mežotnē un Švitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)], 3011 [Pomušas un Ārdzes pagastos (Ceraukstes pag. B)], 303 [Svitnē (Svitenes pag. B)], 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)]. 1. Trauc, māmiņa, dod rociņu,
17902.Nesēd' vis, tautu meitaPie maniemi kamanās! Ne tev tādi brūni svārki, Ne tik baltas villainītes. 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].
17903.Nesēd' vis, man' māsiņa,Tautu celta, kamanās; Kad cels tavi bāleniņi, Tad sēd' tautu kamanās! 311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)]. 1. Nesēdēšu, nesēdēsu,
17904.Nesteidzies, man' māsiņ,Pate lēkt kamanās; Gaid' bāliņu ieceļot, Tautas dēlu izceļot! 30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].
17905.Nevilšām iesēdosKalpa puiša kamanās; Abās rokās pilni pirksti Zelta grieztu gredzeniņu, Kājas sala kurpītēs, Pirksti zelta gredzenos. 232 [Talsos (Tl)].
17906.Nu vēl mani brāļi liedz,Kad ceļ tautas kumeļā. Kur, bāliņi, tad bijāt, Kad tautām roku devu? 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].
179061.Ozolam cieta serde,Vēl jo cieta man sirsniņa, Vēl jo cieta man sirsniņa, Sēdot tautu kumeļā. 200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].
17907.Pašu laik', pašu laik'Cels māsiņu kamanās; Nu paliks bāleliņi Pie stenderes raudādami. 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)]. 1. Gauži rauda brāleliņis, 2. Tūdalīn, tagadīn
17908.Pats māsiņu audzināju,Pats diženi pavadīju; Pats iecēlu raudādams Tautu dēla kamanās. 38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].
17909.Pie brālīša dzīvodama,Māsas vārda nedzirdēju; Kad ceļ tautas kumeļā, Tad brālītis māsu sauca. 278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)]. 1. Es uzaugu pie brālīša,
17910.Pie durvīm es dagriežuRakstītās kamaniņas, Ietecēja tautu meita Kā irbīte spostiņā. 64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)]. 1. Pie durvīm es piegriezu
17911.Pieci bēri apseglotiPie brālīša nama doru. Es vaicāju brālītim, Kuŗam kāpšu mugurā. - Kāp, māsiņa, tam bērim, Kam sagšiņa mugurā! 224 [Kabilē (Kld)]. 1. Div' pelēki kumeliņi
17912.Saka māti gudru sievu, -Kāds māmiņas gudrumiņš! Pate savas vieglas dienas Ieceļ tautu kamanās. 384 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē]. 1. Teica gudru meitu māti, - 2. Teica māti gudru sievu, -
17913.Sakarmenča māmuliņa!Bij meitiņu audzējuse: Pieci vīri, seši zirgi Nevar gūžu kustināt. 36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)]. 1. Paldievs saku māmiņai 2. Tā bij laba meitu māte,
17914.Žēl man bija tās māsiņas,To necēlu kumeļā; Tai pacēlu liepas krēslu, Lai kāpj pate kumeļā. 41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)]. 1. Paši brāļi sav' māsiņu
17915.Sēd', puķīt, kamanās,Ar bērīti vižināju; To i pašu sēdējumu Būsi mana ļaudaviņa. 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].
17916.Sēdi, sēdi, tautu meita,Bērajā kumeļā; Zīda puški locījās Zem kumeļa kājiņām. 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].
17917.Sēd', tautu māmiņa,Zem zirga astes; Lai sēd māsiņa Kamanu vidū. 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].
17918.Sēsties, tūža, kamanās,Ko tik ilgi tūžojies? Mans bāliņš piesacīja, Nebūs ilgi kavēties. 1331 [Sikšņu pagastā (Gaujienas pag. Vlk)].
17919.Situ kāju pie sliecītes,Lecu viegli kamanās; Nu ar Dievu, tēvs māmiņa, Nu man savs žēlotājs! 292 [Gliebavā (Lietuvā)].
17920.Situ plaukstas dziedādama,Lecu tautu kamanās, Salustinu svešus ļaudis, Sagaudinu bāleliņu. 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)], 412 [Unguros (Ungurmuižas pag. D)]. 1. Es ielēcu pusauguse 2. Netīšām es ielēcu
17921.Smuka, jauna mūs' māsiņaSēd atraikņa kamanās; Atraiknīšu kamaniņas Pilnas gaužu asariņu. 325 [Secē (Seces pag. Jk)].
17922.Smuks puisīts, sirms zirdziņšVeda mani vizināt. Labāk sēžu pie bāliņa, Ni tautieša kamanās. 279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].
17923.Sidrabota izgreznota,Sēsties ceļa maliņā; Kam snātnīte, vilnainīte, Sēd' manās kamanās! 97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].
17924.Tā, brālīši, nedarāt,Kā vakar runājāt: Solīj' mani tautām dote, Paši celte kumeļā. 173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].
17925.Tautām sēdu kamanās,Atskatos atpakaļ, Atskatos atpakaļ, Vai nāk māte pakaļā: Vēl nītīt nemācēju četru nīšu audekliņu. 1181 [Dūres pagastā (Vlk)].
17926.Tautiņām lieli prieki,Ka es augu sīka maza: Lēti pirkt(i) no māmiņas, Viegli celt(i) kamanās. 272 [Lielplatonē (Lielplatones pag. Jg)].
17927.Tautu dēls lielījāsŠķērsu kraut kamanās; Saka Laime stāvēdama: I gaŗām neieliksi! 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].
17928.Tautu dēlis, mans bāliņš,Abi jūdza kumeliņus. Tautiets sauca, bāliņš sauca: Sēd', māsiņa, kamanās! Stāvu stundu domādama, Kuŗam sēst kamanās. Labāk sēdu pie bāliņa, Lai ļautiņi nesmejās, Lai ļautiņi nesmejās, Lai valodu nerunā. 298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)], 299 [Mežotnē un Švitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)]. 1. Tautiets sauca, bāliņš sauca:
17929.Viegli gāju, cilājos,Viegl' uzlēcu kumeļam: Mani mazu māmuliņa Kviešu maizi ēdināja. 107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].
17930.Viegli mani brāļi cēlaBaltās kriju kamanās; Vēl vieglāki tautiets cēla, Zināj' mūža malējiņu. 216 [Ventspilī].
17931.Viegli mani bāliņš cēlaTautu dēl kumeļā; Vēl jo viegli tas nocēla, Kam kumeļis piederēja. 216 [Ventspilī], 2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)]. 5) Līgavas vietā iesēdusies rīku meita
17932.Kāp laukāje, rīku meita,No manāmi kamanām: Tev jau bija melni spaņņi, Melns krekliņis mugurā, Negrib mans kumeliņš Melnus sviedrus vizināt. 196 [Rendā (Rendas pag. Kld)]. 6) Brāļu skumjas un tautu prieks, kad līgava jau iesēdusies, jau tautu rokā
17933.Ķizi ķizi vanagam,Zīle brēca kaņepēs; Ķizi ķizi brālītim, Māsa tautu rociņā. 400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē]. 1. Ķiza ķiza vanagam,
17934.Liepiņ, tavu platu lapu,Neredz saules uzlecam; Māsiņ, tavu villainīšu, Neredz tavu kumeliņu! 185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)]. 1. Bērziņ, tavu kuplumiņu, 2. Ozoliņ, zīļu tavu,
17935.Nu liedz brāļi, nu liedz māsas,Kad es tautu kumeļē. Kur bijāt nelieguši Pirmāk tautu nākumam? 353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].
17936.Tautas mani braukšus veda,Sīku mazu dēvēdami; Triji svārki, trīs villaines, - Pilnas tautu kamaniņas. 216 [Ventspilī].
17937.Trūvējiet, bāleliņi,Māsa tautu rociņā, Paklājiet trūves deķi Pa kumeļa kājiņām! 394 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].
17938.Trūvējiet, bāleliņi,Māsiņ' tautu rociņā, Apsieniet melnu lenti Ap to caunu cepurīti! 36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)]. 1. Trūvējam, mēs bāliņi, 7) Brālis padzirda māsu kamanās; zīles kanna
17939.Brālīts man dzert atnesaRakstītāi kanniņā; Tautiets man atsūtīja Norakstītu kumeliņu. 174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].
17940.As naītu taut'eņuos,Z'eil'is konnas nadzārus'e, Lai z'eil'eit'a nadzīduoja Pa lobai rūc'eņai. 4271 [Rēzeknes apr.]. 8) Māte vēl uzsedz meitai kamanās villaini un galīgi atvadās
17941.Es savai māmiņaiMīlamā meita biju; Iesēst' tautu kamanās, Vēl apsedza villānīti. 215 [Ugālē (Ugāles pag. Vp)]. 1. Gan es biju mīlējusi
17942.Māmiņ', mani vadīdama,Ielocīja man svārciņus; Tā sacīja locīdama: Lai nu loka tautu dēls, Lai nu loka tautu dēls, Visu mūžu dzīvojot. 363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].
17943.Māmiņ' manim sagšu sedza,Pa vārtiemi vadīdama; Birst man gaužas asariņas Uz māmiņas rociņām. 220 [Dursupē (Zentenes pag. Tl)], 363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].
17944.Mīļi lūdzu, bāleliņ,Patur' manu kumeliņu! Vēl palika māmiņam Labas dienas neatdotas. 2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].
17945.Nu iet man, nu iet man,Nu māmiņa pate raida; Nu māmiņa pate sedza Man ejamas villainītes. 1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].
17946.Pate māte gan zināja,Ka tā deva slinku meitu: Satin' kājas zirnājos, Ievīstīja kamanās. 278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].
17947.Sasprauž, māte, villainītes,Es kumeļa mugurā, Lai rit manas asariņas Uz tavām rociņām! 216 [Ventspilī].
17948.Turat, tautas, kumeliņu,Lai pasaucu māmuliņu: Aizamirsa villāniņa Mātes pūra dibinā. 126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].
17949.Vīksti mani, māmulīte,Tautu dēla kamanās, Lai birst manas asariņas Uz tavām rociņām! 264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)]. 9) Tautietis uzsedz līgavai savus svārkus, ietin kājas kažokā
17950.Brūni svārki dārgas naudas,Sedz' uz savu līgaviņu; Lai svīnās tie brūni svārki, Lai silst mana līgaviņ'. 59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].
17951.Gana dārgu svārku pirku,Vēl apsedzu līgaviņu; Sprīdi metu, orti devu, Pusdālderi olektē. 161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].
17952.Nu redzu, nu es redzu,Bāliņš mīl tautu meitu, Viņu pašu kleipē ņem, Kājas tin nēzdogē. 207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].
17953.Vēl nebija mūs' māsiņaZirgu deķa valkājusi, Nu uzsedza vedējmāte Zirgu deķi mugurā. 126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)]. 10) Piekodina līgavai un līgavas vedējam ceļā uzmanīgi vadīt zirgu
17954.Jāj, māsiņa, niedres tiltu,Sarauj galvu kumeļam, Lai tas tevi nenosvieda, Niedoliņas kodīdams. 188 [(?)].
17955.Pasamāci, tautu dēls,Līgaviņu vizināt: Brauc no kalna lejiņā, Satur' savu kumeliņu! 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)]. 11) Brālis vai māte atveŗ vārtus
17956.Vai brālīti, vai brālīti,Kā tev manis žēl nebija? Atveŗ vārtus līdz galam, Rāda ceļu uz tautām. 161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].
17957.Vai māmiņa, vai māmiņa,Ko es teva ļaunu daru? Sedz villaini, atver vārtus, Parād' ceļu uz tautām. 249 [Reņķu muižā (Zebrenes pag. Tk)].
17958.Ak tu suņa bāleliņ,Mani vienu raidīdams! Atvēruši vaŗa vārtus, Raida vienu tautiņās. 208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].
17959.Brāliņš, māsu vadīdams,Atceļ vārtus līdz galam: Ej nu, mana darbeniece, Mana dubļu bridējiņa! 325 [Secē (Seces pag. Jk)].
17960.Brālis maizes vairs nedevaMan, vienai māsiņai, Atveŗ vārtus līdz galam, Rāda ceļu uz tautām. 1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].
17961.Gauži raud māmulīte,Pie vārtiem stāvēdama. Neraud', mana māmulīte, Rītā nākšu atpakaļ! 360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].
17962.Kādu ļauni izdarījuEs savami bāliņam: Tumša nakts, lietus lija, Mani sūta pa vārtiem. 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].
17963.Ko es biju sariebuseBaltajam bāliņam: Atceļ vārtus līdz galam, Rāda ceļu uz tautām. 281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].
17964.Liku, liku mātes vaļu,Redz ko māte padarīja: Pa vārtiem izstellēja Prāvāko malējiņu. 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].
17965.Māte, mani vadīdama,Pa galami vārtus vēra. Es, māmiņa, tavs bērniņš, Vai es vairs neatnākšu? 28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].
17966.Mana veca māmulīteRaud, galviņu saņēmuse: Pate savu vieglu dienu Pa vārtiem izvadīja. 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].
17967.Nu jau redzu, nu jau redzu:Vairs pie mātes nepalikšu: Atceļ vārtus līdz galam, Rād' man ceļu tautiņās. 190 [Kuldīā].
17968.Sakās māte gudr' esot,Redz ko māte padarīja: Pate savu vieglu dienu Pa vārtiem pavadīja. 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)]. 1. Lai vilkam tā gudrība,
17969.Zināms bija mans celiņš,Zināms vārtu vērējiņš: Uz tautām mans celiņš, Bāliņš vārtu vērējiņš. 207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)], 228 [Oktē (Vandzenes pag. Tl)]. 1. Teci rikšus, kumeliņ,
17970.Sveši ļaudis tā nedara,Kā dar' mani bāleliņi: Atveŗ durvis līdz galam, Rāda ceļu tautiņās. 290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].
17971.Tipat man, tas pats man,Kaut gan tēva klausījuse, Tikpat mani bāleniņi Pa vārtiem izstellēja. 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)]. 1. Tas pats man, tas pats man, 12) Līgavas vedējs lecina zirgu ar joni no durvīm prom
17972.Ak tu šķelmis tautu dēls,Tavu strauju kumeliņu! Es savai māsiņai Puškus vieni pamanīju. 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].
17973.Ar dūrīti es nosituTautu dēla kumeliņu, Kam tas daiļi netecēja No bāliņa rijas durvju. 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].
17974.Ar dūrīti es nosituTautu dēla kumeliņu, Ka tas mani drīz norāve No bāliņa rijas durīm. 126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].
17975.Ar dūrīti es nosituTautu dēla kumeliņu: Puškieloku nepavilka, Ne vēl manu augumiņu. 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].
17976.Kā vējiņš es aizskrējuAr to savu vedamo, Ar to savu vedamo, Ar bāliņa līgaviņu. 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].
17977.Žvakstējās tautu meita,Kad iesviežu kamanās; Šmīkstējās linu pīcka, Kad iešāvu kumeļam. 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)]. 1. Pūtējās tautu meita,
17978.Tautu dēla kumelinisTrīs reiziņas stāvu lēca, Trīs reiziņas stāvu lēca Pie bāliņa [tautieša] namdurēm. 172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].
17979.Vedējiņi, vedējiņi,Sargāt savas muguriņas! Bāleniņu diņķavnīca Pucēs jūsu muguriņas. 76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].
17980.Vilki, zvēri lai apēdaTautu dēla kumeliņu, Ka tas mani drīz norāva No bāliņa rijas duru. 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē]. 13) Līgavu ved laivā
17981.Ar Dieviņu, tēvs māmiņa,Nu es kāpu laiviņāi! Atskatosi atpakaļ, Kas raud žēli pakaļā. Tēvs māmiņa žēli raud, Vēl jo žēli bāleliņi. 267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].
17982.Ar puķīti laivu īruPret mīlīgu mātes meitu; Zied puķīte, skrien laiviņa, Pats aiz lustes nevarēju. 354 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].
17983.Ar puķīti laivu īruPretī savu līgaviņu, Lai nāk mana līgaviņa, Kā puķīte ziedēdama. 58 [Rozbeķos (Rozulas pag. C)]. 1. Ar puķīti laivu īru
17984.Aug manam bāliņamAiz upītes līgaviņa; Kumeliņa nejūgsim, Ar laiviņu atvesim. 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)]. 1. Aug manam bāliņam
17985.Es iesēdu ar tautietiBaltāi ziedu laiviņāi. Māte raud pakaļāi Ar jaunām māsiņām; Māte raud vieglas dienas, Māsas zīļu vaiņadziņa. Kam, māsiņas, jūs raudat, Pārsūtīšu vaiņadziņu, Pārsūtīšu vaiņadziņu Ar jaunaju dieverīti; Mūziņāi nepārsūtu Māmiņai vieglas dienas. 172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)]. 1. Iesasēdu laiviņā
17986.Ko tā man laba dara,Straujupīte lejiņā? Pērn nonesa siena kaudzi, Šorudeni grābējiņu. 181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].
1. Kādu labu upe dara,
17987.Netīšām es iegājuNeveiklīša laiviņā. Neveiklīšam skaista laiva, Pilna ziedu piebiruse. 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)]. 1. Pati māsiņ' i ielēca
17988.Stāvu lēcu laiviņāPie dižena tēva dēla, Atstāj' vecu māmuliņu Raudot gauži maliņā. 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)]. 1. Iesasēdu laiviņā
17989.Stāvu lēcu laiviņāiPie staltaja tēva dēla; Ne ardievu nepateicu Mīļajami bāliņam. 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].
17990.Stāvu stāvu laiviņāKā niedrīte ezerā, Sveši ļaudis īrejiņi, Ne baltie bāleliņi. 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].
17991.Stāvu stāvu laiviņā,Lai nemirka villainīte, Sveši ļaudis īrejiņi, Nevaid mani bāleliņi. 348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].
17992.Tautiets mani aicinājaSavā ziedu laiviņā; Man pašai ziedu laiva, Div' bāliņi īrējiņi. 400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē]. 1. Tautu dēls mani vīla
17993.Tautiets mani aicinājaSavā ziedu laiviņā. Tev, tautieti, ziedu laiva Pilna gaužu asariņu. 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)]. m) Brāļi pavada māsu tautās1) Māsa aicina brāļus līdz un gaužas, ja brāļi nepavada
17994.Aun, brālīti, žigli kājas,Man nav vaļas kavēties: Kumeliņš sasedlots, Ceļa galiņš uzmeklēts. 1311 [Apē (Vlk)].
17995.Auj, sunīti, baltas kājas,Nāc līdzāi tautiņās! Nav neviena bāleliņa, Kas nāk līdzi tautiņās. 145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].
17996.Aun, sunīti, baltas kājas,Nāc man līdzi tautiņās! Ne māršiņa pate nāca, Ne laiž manu bāleniņu. 161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)], 172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)]. 1. Priedes, egles, taisāties,
17997.Aunies kājas, māršas greile,Nāc man līdz tautiņās! Man' adīklu vācelīti Kājām spēri pabeņķē. 226 [Kandavā (Tl)].
179971.Bāliņ, vaska ritulīti,Tev ar mani līdza iet: Būs man berga tautu māte, Es pie tevis remdēšos. 3011 [Pomušas un Ārdzes pagastos (Ceraukstes pag. B)].
17998.Bāliņš līdzi man nenāca, -Nav pūriņš darināts. Nāc, bāliņu, tu man līdzi, Tu kauniņa neredzēsi: Tu gul' miegu, atmiedziņu, Es pūriņu darināju. 141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].
17999.Bāliņš mans jaunākais,Nāc man līdz tautiņās! Ja nenāci tautās līdz, Nāc jel manis pavadīt, Nāc jel manis pavadīt Līdz tautieša vārtiņiem. 49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].
18000.Dedz, skaliņ nomalīti,Jāj, nozares bāleliņ! Vai nomals ni skaliņš, Vai nozars ni bāliņš? 290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].
18001.Es neiešu tautiņāsBez vecaja bāleliņa: Mans vecais bāleliņš Kā pēkons ducināja. 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)]. 1. Es neiešu tautiņās
18002.Es neietu tautiņāsBez īstaja bāleliņa: Mans īstais bāleliņš Ar mērenu(?) zobentiņu. 196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].
18003.Līdza līdza, bāleniņi,Ar māsiņu tautiņās; Kur ir kalni, ielejiņas, Saturat kumeliņu! 282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)].
18004.Līdza līdza, mēnestiņ,Ar vakara zvaigznītēm; Līdza līdza, bāleliņ, Ar māsiņu tautiņās! 172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].
18005.Māsiņ, zelta droztaliņ,Nu tu iesi tautiņās! - Bāliņ, putu gabaliņ, Tev būs mani pavadīt! 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 90 [Lodē (Kusas pag. Md)]. 1. Māsiņ, zelta droztaliņ, 2. Māsiņ, zelta droztaliņa, 3. Māsiņ, zelta droztaliņ, 4. Māsiņ, zelta nodariņ, 5. Māsiņ mana mārpuķīte,
18006.Nākat līdzi, bāleliņi,Es nedrīkstu viena jāt: Augsti kalni, ātri zirgi, Piedzēruši vedējiņi. 1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)], 196 [Rendā (Rendas pag. Kld)], 246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].
18007.Nāc ar mani, bāleniņ,Tu kauniņa neredzēji, Man māmiņa pūru deve, Ar kājiņu piemīdama. 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].
18008.Palaid mani, brāleniņ,Par šo pura gabaliņu! Tautiņām maza bēda, Ka noslīktu ūdenī. 311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].
18009.Saucu vēju vētīdama,Klāju baltu paladziņu; Saucu, tautu aizvedama: Nākat līdzi, bāleliņi! 173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].
18010.Sniķerīši, zāģerīši,Līdz ar mani tautiņās! Māte deva lielu pūru, Nelien tautu klētiņā. 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].
18011.Sniķerīši, zāģerīši,Līdz ar mani tautiņās! Zarots mans vaiņadziņš, Nelied tautu klētiņā. 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)]. 1. Es neietu tautiņās 2. Es neietu tautiņās 3. Sniķerīti, dreimanīti
18012.Sniķerīt, zāģerīt,Nāc man līdz tautiņās: Šauras tautu klēšu duris, Kupli mani ielociņi. 133 [Palsmanē (Palsmaņa pag. Vlk)].
18013.Steidzies droši, brāleliņ,Pēc manim tautiņās! Man, brāliņ, pilns pūriņš, Daili vien gabaliņi. 311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].
18014.Taisāties, pošaties,Mani pieci bāleliņi, Div' tūlīn vakarā, Trīs no rīta saulītē. 226 [Kandavā (Tl)]. 1. Visi pieci bāleliņi
18015.Taisāties, raidāties,Mani pieci bāleniņi: Divi man līdze nāce, Trīs ar pūru pakaļē. 196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].
18016.Tēva brāli, mātes brāli,Nāc man līdzi tautiņās! Tautās tādi biķerīši Klauvējami, klapējami. 194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)].
18017.To skaliņu dedzināju,Kuris man gaiši deg; To brāliņu bildināju, Kuŗam jauka valodiņa. 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].
18018.Tumsā iedama,Skaliņu lauzu; Tautās iedama, Brālīti saucu. 174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].
18019.Citim dedza zaļa malka,Man nededza sausumīn'; Citim nāca sveši ļaudis, Man nenāca bālelīn'. 61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)]. 2) Brāļi paši ved vai pavada māsu, vai arī steidzas māsai pakaļ
18020.Bez ormaņa es nebraucu,Bez kamanu turētāja: Bāliņš mans ormaniņš, Tautas tura kamaniņas. 216 [Ventspilī].
18021.Brauc, bralīti, tu pa priekšu,Tev raženis kumeliņis; Man bij tādis neraženis, Es tavāi ēniņāi. 181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].
18022.Brauc pa priekšu, bāleliņ,Tev labāks kumeliņš, Ne uz tevim rasa bira, Ne uz tava kumeliņa. 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].
180221.Jāj, brālīti, tu pa priekšu,Es, māsiņa, nopakalis, Es, māsiņa, nopakaļis, Man nav kalta kumeliņa. 200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].
18023.Jāj pa priekšu tu, bālī,Ar labo kumelīn'! Ne uz tevi rasa bira, Ne uz tava kumelīn': Gludens tavs kumelīns, Vizuļim cepurīte. 119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)].
18024.Kur tu iesi, bāleliņ(i),Tur es tevim līdzi iešu; Kur tu kārsi zobentiņu, Tur es savu vainadziņu.#74, 131-1, 188-0, 324. 1. Ej kaŗāi, bāleliņi, 2. Kur tu iesi, mans tautieti, 3. Kur tu, kur tu, bāleliņ,
18025.Māsa māsiņ' ievadījaTālējāsi tautiņās; Es paliku pastarīte, Man' vadīja bāleliņi. 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].
18026.Mīļi mani māte tur,Vēl jo mīļi bāleliņi: Māte vada līdz vārtiem, Bāleliņi līdz tautām. 224 [Kabilē (Kld)]. 1. Māte mani mīļi vada,
18027.Nebijos biedējama,Ne ceļā traucējama: Zinājos pakaļā Nebēdniekus bāleliņus. 28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].
18028.Pats māsiņu audzināju,Pats māsiņu pavadīju, Pats nolaidu kumeliņu No kalniņā lejiņā. 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē]. 1. Pats māsēnu paaudzēju,
18029.Pats aizjūdzu sirmu zirguRakstītās kamanās, Pats palaidu sav' māsiņu Tālajās tautiņās. 299 [Mežotnē un Švitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)].
18030.Pavadīju sav' māsiņuLīdz viņam kalniņam; Kaut zinājis alutiņu, Līdz galam pavadītu. 133 [Palsmanē (Palsmaņa pag. Vlk)].
18031.Pērkons brauca pa debesiDeviņiem kumeļiem; Bāliņš māsu tautās laida Deviņiem bērajiem. 359 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].
18032.Ziernājs vilka ziernājiņusPar lielo tīrumiņu; Brāliņš veda sav' māsiņu Bagātā vietiņā. 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].
18033.Strauji tek tā upīte,Tai oliņas dibinā; Droši gāja tā māsiņa, Tai bāliņi līdzi gāja. 216 [Ventspilī].
18034.Vilku bērzu istabāiAr visiemi žagariem; Gāja māsa tautiņās Ar visiemi bāliņiem. 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)]. 3) Daudz brāļu pavadoņu; brāļi vēl mazi; bez brāļa; nozarīši
18035.Bij dažam brīnīties,Kad es gāju tautiņās: Simtiņš manu bāleliņu Ar lieliem, ar maziem. 49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].
18036.Dedziniet gaišu guni,Lai es skaitu bāleliņus: Vieni pieci, otri pieci, Vēl deviņu vajadzēja. 92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)]. 1. Aizadedzu gaŗu skalu,
18037.Es neiešu tautiņāsBez trejādu bāleliņu: Tēva brāļa, mātes brāļa, Man' īstā bāleliņa. 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].
18038.Es neietu tautiņāsBez trejādu bāleliņu: Tēva radi, mātes radi, Mani paši īstenieki. Tēva radi vaŗu meta, Mātes radi sudrabiņu, Mani paši īstenieki Zelta naudu liedināja. 161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)]. 1. Es neiešu tautiņās
18039.Es cimdiņu neadījuBez trejādu dzīpariņu; Es neiešu tautiņās Bez trejādu bāleliņu. 23 [Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)].
18040.Griežat, brāļi, zāģējat,Taisāt tiltu par Daugavu! Dzīs telītes, vedīs pūru, Jās deviņi bāleniņi. 101 [Rankā (Rankas pag. C)].
18041.Laiku saku tautiešam,Lai tais' lielu aplociņu: Nāks man līdza pieci svaiņi, Būs deviņi kumeliņi. 38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].
18042.Līcin līka dzelzu tilts, -Vai es viena pāri gāju? Līdza nāca pieci svaiņi, Līdz deviņi bāleliņi. 120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].
18043.Līciņ līka vaŗa tilts [tilti],Man ejot tautiņās: Dzen telītes, ved pūriņu, Jāj deviņi bāleliņi. 451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)], 311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē]. 1. Līktin līka vaŗa tilti, 2. Līcin līka dzelzes tilts, 3. Nelokies, vaŗa tilts;
18044.Mūc, ierbīte, eglītēs, -Skrej deviņi vanadziņi; Ej, māsiņa, tautiņās, - Jāj deviņi bāleliņi. 200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].
18045.Reti reti to eglīšuMelnajām(i) skujiņām; Reti reti to māsiņu, Kam deviņi bāleliņi. 28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].
18046.Saka mani bez maizītes,Man maizīte azotē; Saka mani bez bāliņu, Man deviņi bāleliņi. 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].
18047.Sieka vieta, pūra vietaManu baltu bāleliņu. Kur, tautieti, tavi radi? Nav neviena pasijāna. 104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)], 120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].
18048.Simtiem priežu, simtiem egļu,Simtiem manu bāleliņu. Kad es gāju tautiņās, Visus simtus līdzi ņēmu. 241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].
18049.Sveši ļaudis mani teiceBez neviena bāleliņ'. Še sēd pieci, tur sēd pieci, Vēl deviņi laukā bij. 191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].
18050.Tev, priedīt, zemu zari,Tev dzeinīša nevajag; Tev, māsiņ, daudz bāliņu, Tev dieveŗa nevajag. 69 [Bikserē (Patkules pag. Md)]. 1. Tev, eglīte, pulks zariņu,
18051.Visi ļaudis brīnījās,Kad es gāju tautiņās: Dzina govis, veda pūru, Jāj deviņi bāleniņi. 226 [Kandavā (Tl)].
18052.Cielaviņa tiltu tek,Tilta grodus skaitīdama. Ej, māsiņa, tautiņās, Izskait' savus bāleliņus! 233 [Vandzenē (Vandzemes pag. Tl)].
18053.Cielaviņa tiltu tek,Tilta grodus skaitīdama; Izskaitījse tilta grodus, Skaita manus bāleliņus. 185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].
18054.Cielaviņa tiltu tek,Tilta grodus skaitīdama: Cik grodiņu tiltiņā, Tik man jaunu bāleliņu. 2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].
18055.Cielaviņa tiltu tek,Tilta kokus skaitīdama; Tā iztek tautu meita Skaitīt savus [manus] bāleliņus. 181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].
18056.Cielaviņa tiltu tek,Tiltam grodus skaitīdama; Es nevaru izskaitīt Savu baltu bāleliņu. 28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)]. 4) Maz brāļu pavadoņu; brāļi vēl mazi; bez brāļa; nozarīši
18057.Ai skaliņ nomalīti,Dedzi gaiši vakarā; Ai brāliņ nozarīti, Runāj' gudru valodiņu! 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].
18058.Es mātei viena meitaKā zīlīte ozolā; Man' ielaida tautiņās Kā oliņu ūdenā. 281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].
18059.Kā, māsiņas, jūs raudat,Jums deviņi brāleliņi? Es raudāju, man nebija, Kas aizjūdza kumeliņu. 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].
18060.Kam Dieviņi, man nedeviViena īsta bāleliņa? Viena gāju tautiņās Kā oliņa ūdenī. 246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].
18061.Kas kuŗam bēdas bija,Ka man mazi bāleliņi? I šodien audzin auga, Preinīts kala zobeniņu. 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)]. 1. Smieklā, tautas, nelieciet,
18062.Kaut man būtu īsta brāļaJel stradiņa lielumā, Tad nesauktu sveši ļaudis Bez īstā bāleniņa. 69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].
18063.Ko māmiņa lolojusi,Nav neviena bāleliņa? Ielaiž mani tautiņās Kā oliņu ūdenī. 206 [Kuldīgas apriņķī].
18064.Ko māmiņa lolojuse,Nav neviena bāleliņa? Vienu mani tautas veda, Kā putniņu noķēruši. 172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].
18065.Ko metīšu, ko audīšuNo tā viena kamoltiņa? Ko tautās lielīšos Ar to vienu bāleliņu? 1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].
18066.Kuko, mana dzeguzīte,Tu kukoji, es raudāju: Tev pietrūka skaņa koka, Man devīta bāleliņa. 18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].
1. Kiukoi, uora dzaguzeit, 2. Kūko, mana dzeguzīte,
18067.Kur es iešu, kur palikšuAr to vienu bāleliņu! Kas nāks līdzi tautiņās, Kas ar pūru pakaļā? 120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)]. 1. Ko bij man nu darīt
18068.Kur es iešu, kur palikšuBez neviena bāleliņa! Ne man pūra vedējiņa, Ne karoga nesējiņa; Sveši manu pūru veda, Sveši nesa karodziņu. 59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)]. 1. Kur es iešu, kur palikšu,
18069.Kuŗa priede, kuŗa egleBez zariņa uzaugusi? Kuŗ' māsiņa uzaugusi Bez baltā bāleliņa? 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].
18070.Pulka pulka svešu ļaužu,Es ar vienu bāleliņu; Tadai pulka ceļu grieza I ar vienu bāleliņu. 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)]. 1. Tautas ceļu noguluši
18071.Saltumā nesasaluI ar vienu villainīti; Es tautiņu nebēdāju I ar vienu brāleliņu. 311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)]. 1. Aiz saltuma nenosalu
18072.Sveši ļaudis man vaicāja,Daudz man īstu bāleliņu. Viens bij īsts, da dižans, Kā pērkons ducināja. 400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].
18073.Tumši tumši tie mežiņi,Tumši dienu, tumši nakti. Kā nebija tumšiem būt, Priedes vien, egles vien, Priedes vien, egles vien, Nav neviena ozoliņa. Sveši sveši tie ļautiņi, Sveši dienu, sveši nakti. Kā nebija svešiem būt, Nav neviena bāleliņa, Nav neviena bāleliņa, Kas ved māsu tautiņās. 280 [Kroņa Udzē (Bērzes pag. Jg)].
18074.Ūkšo pate, man' māsiņ,Tev nevaid ūkšotāju: Tavi balti bāleliņi Zem zaļām velēnām. 207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].
18075.Vai man bija Dievs, LaimiņaKā liceni nolikuši, Ne man viena dieverīša, Ne īstaja bāleliņa. 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].
18076.Vai tādēļ bez maizītes,Ka nav maizes arājiņa? Vai tādēļ bez bāliņa, Ka nevaid īstenais? Ņemš' tos pašus nozarīšus, Būs kā īsti bāleliņi. 216 [Ventspilī].
n) Dažādi apcerējumi, vedējiem ar līgavu aizbraucot1) Līgavu ved pārnovadis
18077.Adatiņa iztecējaNo sarkana dzīpariņa; Tā aizgāja mūs' māsiņa No tā mūsu pagastiņa. 238 [Lielaucē (Lielauces pag. Jg)].
18078.Balta zied ābelīteNovadiņa maliņā; Pūš vējiņi, birst ziediņi Cita kunga novadā. 41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)]. 1. Maza maza ābelīte
18079.Es pārlēcu pār novadu,Kā kaziņa pār sētiņu; Paliek mani ciema puiši Kā gailīši klēgājam. 2071 [Ancē (Ances pag. Pg)].
18080.Kad man' jēm', tad es gāj'Pār novad' tautiņēs; Paliek mani ciema puiš' Kā baloži dūdodam'. 217 [Ārlavā (Ārlavas pag. Tl)].
18081.Kritin kritu par robežu,Metin metu vainadziņu; Vestieniešu mūŗa muiža Man augot panikuse. 26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)].
18082.Kritin kritu pār robežu,Metin metu vainadziņu, Še atstāju bargus kungus, Še laiskos tēva dēlus. 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē]. 1. Vainadziņu vien pacēlu,
18083.Kritin kritu par robežu,Metin metu vainadziņu: Šito kungu stārastiņi Grūši mani maldināja. 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].
18084.Manis dēļ tirzmaliešiVaŗa ķēdes kaldināja. Pušu rāvu vaŗa ķēdes, Pāri gāju robežām. 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)]. 1. Vidzemnieki manis dēļ
18085.Sanēdama bite skrējaSava kunga tīrumos, Dziedādama ielaidās Cita kunga daļiņā. 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].
18086.Šie kundziņi, stārastiņiGrūti mani maldenāja, Zināj' mani aizejot Cita kunga tiesiņā. 6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].
18087.Uz robežu es izaugu,Par robežu man' aizveda; Tādēļ visi mani sauca Robežnieka līgaviņu. 325 [Secē (Seces pag. Jk)].
18088.Cauri gāju dziedādamaRaņķenieku novadam; Vainadziņu vien pacēlu Novadiņa maliņā. 190 [Kuldīā].
2) Līgavu ved tālumā
18089.Ai māsiņa, ai māsiņa,Kam tāļu saderēji! Ne brālīši nezināja, Iet, celiņu vaicādami. 172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].
18090.Vai māsiņa mīļa balta,Kam tik tālu saderēji! Piekūst manis kumelinis, Sadel kaltas kamaniņas. 224 [Kabilē (Kld)]. 1. Ai bāliņi, ai bāliņi, 2. Ai māsiņ, ai māsiņ, 3. Nepiedošu māsiņai
18091.Ei māsiņa mīļa balta,Kam tik tālu saderēji! Treju kungu zemju vidū, Cetortāi dusinās. 185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].
18092.Ak tu mana mīļa māsa,Kam tu mani neklausīji? Vai es tevim nesacīju, Nebūs tālu tev derēt? 325 [Secē (Seces pag. Jk)].
18093.Apkārt kalnu saule tek,Gaŗas dienas gribēdama; Tāļu brāļi māsu deva, Lielas slavas gribēdami. 92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)]. 1. Apkārt kalnu saule tek,
18094.Augsti kuko dzeguzīte,Skaņas balss gribēdama; Tāļi brāļi māsu deva, Lielas slavas gribēdami. 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].
18095.Bitīt' savu ziedu nesaPar deviņi ezeriņi; Māmiņ' savu meitu deva Par deviņi kungu valsti. 281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].
18096.Ej, māsiņa, ja tev tīk,Simtu jūdzu tautiņās! Es būš' ieti pakaļā, Nežēloti kumeliņu. 28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].
18097.Ej, māsiņa, tautās tālu,Es aiziešu vēl tālāku. Tav celinis zaļu mauru, Man sarkanu āboliņu. 298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].
18098.Ej, māsiņa, viena pate,Kam tik tālu saderēji! Visi mazi bāleliņi Raud, kumeļus seglodami. 325 [Secē (Seces pag. Jk)]. 1. Ej, māsiņ, negājusi
18099.Es saviem bāliņiemGaŗu ceļu padarīju: Devu savu vainadziņu: Simtu jūdzu tālumā. 73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].
18100.Es šķietos tāļu ieti,Tāļ' atstāti bāleliņu, Nu nevaru žēlabām Brāļa māju nožēlot. 1311 [Apē (Vlk)].
18101.Kādēļ mani tāļāk vedaAiz citām māsiņām? To man dara daila rota, Iznesīga valodiņa. 326 [Taurkalnē (Taurkalnes pag. B)].
18102.Kam, māmiņa, tāli devi,Kam nedevi kaimiņos? Es būt' tavu rīta māli Ganīdama samaluse. 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].
18103.Kas manam kumeļamGaŗu ceļu padarē? To māsiņ' padarē, Tāļ' iedam' tautiņēs. 207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].
18104.Krīt', skujiņa, nekrituseTik dziļā ūdenī! Ej, māsiņa, negājuse Tik tālās tautiņās! 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].
18105.Kur autiņa nevelēja,Tur velēja villainīti; Kur māmiņa nebijuse, Tur meitiņu aizdevuse. 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)]. 1. Kur vasaru saule tek,
18106.Laba daba kumeļam,Tas neraud pārdodams, Kā raudāja mūs' māsiņa, Tālu tautās aizvedama. 41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].
18107.Lai es vārgu, ja es vārgu,Bet es taļu nolīgoju. To man dara daiļa rota, Izārdava valodiņa. 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].
18108.Māte mani tālu deva,Pate gāju vēl jo tāļu, Pate gāju vēl jo tāļu - Deviņ' kungu novadā. 207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)]. 1. Māte mani tāļu deva,
18109.Māmiņ' mani tāļu deva,Tāļus radus gribēdama. Māmiņai tāļi radi, Grūt' bij man dzīvojot. 363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].
18110.Maza biju, bet dižana,Tālu gāju tautiņās. To man dara daiļa rota, Iznesīga valodiņ'. 299 [Mežotnē un Švitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)]. 1. Sīka sīka, maza maza
18111.Nejājat, bāleniņi,Neraugait gaŗu ceļu, Lai es pate tāļu gāju Pie tīkama tēva dēla. 181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].
18112.Nepiedevu māsiņaiAiz tā tāla gājumiņa; Sala mun rokas kājas, Svīda mun kumeliņš. 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].
18113.Šur cerēja, tur cerējaBrāļi manu arājiņu. Es nogāju tai vietā, Brāļi ceļa nezināja. 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)], 1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].
18114.Tāļu gāju tāļumā,Nepaliku tuvumā. Kad paliku tuvumā, Brāļu gaiļi malti cēla. 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].
18115.Tāli mani brāļi deva,Liela ciena gribēdami, Gribēdami tāli jāt, Sveidēt savus kumeliņus. 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].
18116.Tāļu mani māte deva,Niknu bargu dēvēdama. Vai tādēļ es, māmiņa, Ar ļaudīm nedzīvošu? 97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)]. 1. Māte mani tālu deva,
18117.Tāli mani māte deva,Tāli mani gribējās. Tāli braucu - liela slava, Beŗ auziņas kumeļam. 309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].
18118.Tāļu mani māte deva,Tāļu man gribējās; Visi mani brālēniņi Raud, kumeļus seglojot. 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].
18119.Tāļu mani māte deva,Vēl tāļāku pate gāju; Vēl tāļāku labi ļaudis, Vēl labāki tīrumiņi. 6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)]. 1. Ej, māsiņa, tu jau tālu,
18120.Tāļu tāļu es dzirdējuDzeguzīti kukojot; Vēl tāļāki sav' māsiņu, Kuŗ' aizveda tautiņās. 18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].
18121.Tāļu tāļu noskanējaSauseglīte dzenājot; Tāļu tāļu nolīgoja Peļamā dzeltānīte. 102 [Saikavā (Saikavas pag. Md)]. 1. Tāli tāli noskanēja
18122.Tālu tālu suņi rēja,Tālu pūta medinieki; Tālu brālis sievu ņēma, Vēl tālāku māsu deva. 281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].
18123.Tāļu vējiņš i nopūtaDiegieloku villainīti. Kam dzīparu locījusi, Tad iepūstu kaimiņos! 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].
18124.Tautas, jūsu nākumiņu,Māmiņ, tavu devumiņu! Treju kungu valsti veda, Ceturtā maldināja. 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].
18125.Tīšām liela es neaugu,Gŗūt' nedaru kumeļam: To es pate gan zināju, Tāļu mani vizinās. 200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)]. 1. Tīši diža es neaugu,
18126.Trīcēdama apses lapaKrīt straujā upītē; Raudādama brāļu māsa Iet tāļās tautiņās. 1181 [Dūres pagastā (Vlk)].
18127.Tu, māsiņa, gan bij' tāļi,Es noiešu vēl jo tāļi; Tu bij' pieci ezeriņis, Es būš' seši novadiņis. 149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)]. 3) Līgava paliek tuvumā, kaimiņos, pašu sētā
18128.Neraud' gauži, man' māsiņa,Ne es tevi tāļu devu: Tepat spīd glāžu logi Caur ābeļu lapiņām. 421 [Taurupes pagastā (Rg)]. 1. Neraud' gauži, man' māsiņa, 2. Zila zīle padziedāja
18129.Neraud' gauži, man' māsiņ,Tālu tevi nevedīs: Pār robežu vien aizveda Jauna puiša rociņā. 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].
18130.Neraud' gauži, mūs' māsiņa,Ne mēs tevi tāli dosim: Par upīti vien pārvesim, Par saviem tīrumiem. 1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].
18131.Neraudi, māsiņa,Ne tālu vedīs: Par silu kalniņu, Par atmatiņu. 166 [Gramzdā un Smaižos (Gramzdas un Aizviķu pag. Lp)]. 1. Neraudi, meitiņa,
18132.Neraud' vis, man' māsiņa,Ne es tevi tāļu devu: Tu dzird' mani runājot. Es tev' drēbes velējot. 30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē]. 1. Neraud', neraud', mūs' māsiņa,
18133.Teju teju, nebe tāļuMūs' māsiņu aizvedīs: Par olainu lielceliņu, Par ābola atmatiņu. 2791 [Jaunsvirlaukā (Jaunsvirlaukas pag. Jg)]. 1. Tepat tuvu lidināja
18134.Tuju tuju, ne tik tāļuMans maizītes devējiņš: Te jau pat logi spīd Caur ābeļu lapiņām. 224 [Kabilē (Kld)]. 4) Labs, gaišs laiks tautās ejot
18135.Aiziet saule vakarā,Zelta zarus zarodama; Būt' manā mūžiņā Tie zariņi zarojuši! 400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē]. 1. Aiziet saule laizdamās,
2. Noiet saule vakarā, 3. Riet', saulīte, rietēdama,
18136.Gaiša diena, gaiša nakts,Man ejot tautiņās: Kad saulīte norietēja, Tad uzlēca mēnestiņš. 871 [Liepkalnes apk. (Liepkalnes pag. Md)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].
18137.Sudrabota saule lēca,Kad es dzimu māmiņai; Apzeltīta nolaidās, Kad aizgāju tautiņās. 13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)]. 1. Sudrabiņa saule lēca, 5) Lietus un tā nozīme
18138.Ai mana māsiņa,Tev slikta laima: Līst lietus līgstot, Līst laulājot, Līst lietus tautās Aizvedot. 158 (Nīcā).
18139.Dūd', Dīv'eņ, l'eitam l'eit',Ka as īšu taut'eņuos: Kur nūkris l'eita las'e, Tī osoru navajdz'ēs. 426 [Sakstagala pag. Rz], 435 [Latgalē].
18140.Dod, Dieviņi, lietum līt,Kad es iešu tautiņās: Manas bēdas, asariņas Nolīs ceļa maliņā. 288 [Bornsmindē (Īslīces pag. B)]. 1. Lai līst lielus tai dienā,
18141.Dod, Dieviņ(i), lietum līt,Man ejot(i) tautiņās: Lai nolija ļauna diena Mana ceļa maliņā. 41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 1271 [Litenē (Litenes pag. Md)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)], 185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)], 264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)], 281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 380 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].
18142.Dod, Dieviņi, lietum līt,Man ejot tautiņās, Tad nelīs asariņas Pie niknā tēva dēla. 69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].
18143.Kālabad sniedziņš sniga,Kālabad vējis pūta? Kālabad jauna māsa Iet papriekšu tautiņās? 1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].
18144.Lietiņš lija, man dzimstot,Lietiņš, vārda meklējot, Ij to dienu lietiņš lija, Kad es gāju tautiņās. 85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)]. 1. Līst lietiņš man mazai,
18145.Lietus lija, sniegi sniga,Kad man' veda tautiņās; Puri, meži pielijuši Ar lietiņa asarām. 43 [Tīnūžos (Ikšķiles pag. Rg)].
18146.Lietiņš lija, sniegi sniga,Man ejot tautiņās. - Kam sunīšu nebaroji, Brāliņos dzīvodama? 311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].
18147.Lietus lija to dieniņu,Kad es gāju tautiņās; Tā man lija visu mūžu Manas gaužas asariņas. 108 [Veismaņu pagastā (Vaives pag. C)].
18148.Lietus vien, lietus vienVisu gaŗu vasariņu! Nedod, Dieviņ, vienu dienu It rudeņa galiņā! 400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].
18149.Līst lietiņš margodams,Mērcē manas villainītes. Tautiešam auksta rija, Kur tās būšu izkaltēt? 120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].
18150.Līst', lietiņi, zelta rasu,Mazgā manas vilnānītes, Lai tie šķita, sveši ļaudis, Ka es pate mazgājuse! 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].
18151.Līst', lietiņ, to dieniņ',Kad es gāju tautiņās, Lai nes brāļi manu kroni, Papīrā satinuši. 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].
18152.Līsti, līsti, lietutiņi,Es par tevi nebēdāju: Man māmiņas villainīte Deviņāmi oderēm. 262 [Brambergā (Glūdas pag. Jg)]. 1. Līsti, līsti, tu lietiņi,
18153.Lija lietus, sniga sniegi,Kad es gāju tautiņās. Sniegi bija grūts mūžiņš, Lietus - gaužas asariņas. 325 [Secē (Seces pag. Jk)]. 1. Sniegi sniga, lieti lija,
18154.Nedod Dievs lietum līt,Man ejot tautiņās: Kur es savas villainītes Svešumā izkaltēšu? 42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)], 931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)], 98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)], 311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē]. 1. Dievs nedeva lietum līt, 2. Nelīst' jele, lietutiņis, 3. Sniedziņš sniga, lietiņš lija,
18155.Nelīst' jele, lietutiņ,Šodien tevi nevajag: Man jāiet tautiņās, Salīst manas villainītes. 208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].
18156.Nelīst', lietiņ, nemiglo,Neplūdin' Daugaviņu: Man jāiet šovakar Ar māsiņu par Daugavu. 41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)]. 1. Lietutiņi, ai, nelīsti,
18157.Šķir, Dieviņ(i), lietus gaisuDeviņiem gabaliem, Kā tautiņas mani šķīra No deviņi bāleliņi. 185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)], 194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)], 205 [Ciecerē (Cieceres pag. Kld)]. 1. Šķiŗaties, lietus gaisi,
18158.Sniga sniegi, lija lietus,Man ejot tautiņās. Manas pašas vaina bija, Ka ar sietu malti gāju. 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē]. 1. Kam, māsiņa, sietā mali, 2. Sijādams lietiņš lija,
18159.Sniga sniegi, lija lietus,Vējputeņi putināja; Brāļi savu māsu deva Bārdamies, rādamies. 151 [Lieljumpravā (Jumpravas pag. Rg)]. 1. Sniga sniegs, lija lietus,
18160.Visu dienu lietus lijaLīdz pašami vakaram: Visu mūžu grūta dzīve Līdz pašami vecumam. 19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)]. 6) Dažādi māņi: zīmes un simboliskas darības
18161.Vai māsiņ, vai māsiņ,Tev būs sēra dzīvošana: Sēri brauca, sēri veda, Sēri dzied vedējiņi. 2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].
18162.Atskaties, tu māsiņa,Tēva sētu iziedama, Lai palika sirdsēstiņi Vārtu staba galiņā. 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)]. 1. Ej, māsiņa, tautiņāsi,
18163.Brāļi, māsu nevedati,Kad krustiemi nešaudāt: Daža laba ļauna diena Gul celiņa maliņā. 163 [Dzērvē (Dzērves pag. Azp)].
18164.Braucat lēni, precinieki,Lai ziediņi nenobirst: Cik ziediņu man nobira, Tik asaru mūžiņā. 76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].
18165.Dieviņš zin, kā dzīvosMūs' māsiņa tautiņās: Jaunajam bāliņam Vārtos lūza zobentiņš. 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].
18166.Iet es iešu tautiņās,Dieviņš zina, kā dzīvošu: Visi mani bāleliņi Raud, kumeļus seglodami. 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].
18167.Ietin iešu tautiņās,Bet es ilgi nedzīvošu, Man zīmīte rādījās Bāleliņa istabāi: Man pārlūza zelta sakte, Sedzot baltu villainīti. 181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)]. 1. Tīk jums, tautas, vedat mani,
18168.Ietin iešu tautiņās,Bet es ilgi nedzīvošu, Man zīmīte rādījās Svēta rīta līkopās: Pušām griezti līgti cimdi, Lauzts laulātis gredzentiņis. 179 [Vecsieksātē (Sieksātes pag. Azp)].
18169.Ietin iešu tautiņās,Dieviņš zina, kā dzīvošu: Tiltā man grodes lūza, Ceļā kusa kumeliņi. 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)]. 1. Vai būs laime, vai nelaime,
18170.Ietin iešu tautiņās,Dievs zināja, kā dzīvošu: Ceļā man loki lūza, Ceļā plīsa kamaniņas; Īstajam bāliņam Vārtos lūza zobentiņš. 278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].
18171.Ietin iešu tautiņās,Zina Dievs, kā dzīvošu: Īstajam brāliņam Vārtos klupa kumeliņš. 311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].
18172.As, īdama taut'eņuos,Skuju reiksti nūlaužu. Dūd, Dīveņ, tik t'el'eišu, Kai skujeņu egl'eit'ē! 424 [Barkavas pag. Rz], 4271 [Rēzeknes apr.].
18173.Es guntiņu sakūrosNo deviņi žagariņi. Sildās Dievs, sildās Laime, Mana mūža licējiņa. 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].
18174.Iziedama, tu māsiņa,Jem skujiņu rociņā; Citu dienu tu atiesi Pa skujiņu birumiņu. 182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].
18175.Jau es pērn, i šogadNoredzēju sapinā: Izsašāvu ganīdama Sērpiliešu ozolā. 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].
18176.Kālabad es, māmiņ,Veca vīra līgaviņa? - Tā, meitiņ, tava vaina, Kam lauz' bērza galotnīti. 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].
18177.Koklē vēja vanadziņis,Vītolā sēdēdams; Izkoklēja mūs' māsiņu No deviņi bāleliņi. 185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].
18178.Sakuŗam mēs, tautieti,Bērza malkas uguntiņu! Ja tā dega koši, rāmi, Tad mēs mīļi dzīvosim; Ja tā dega sprēgādama, Kausimies, rāsimies. 195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].
18179.Skudre ceļu pārtecēja,Man ejot tautiņās. Dievs dod man tik telīšu, Cik skudrīšu pūlītī! 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)]. 1. Man skudrīte pārtecēja,
18180.Skudra ceļu pārtecēja,Man ejot tautiņās. Vai būs kaite kumeļam, Vai manām telītēm? 97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].
18181.Skudre ceļu pārtecēja,Man ejot tautiņās. Vai tā bija mana laime, Vai tautieša nelaimīte? 321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].
18182.Tiekam, brāļi, nevedat,Ja papriekšu nešaujat: Pieci buri, sešas laumas Māsiņ' ceļ' maliņē. 2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].
18183.Uguntiņu, atslēdziņuLīdzi vedu tautiņās: Uguntiņa sasildīja, Atslēdziņa pabaroja. 2 [Aderkašos (Taurupes pag. Rg)]. 7) Dažādas panāksnieku dziesmas un dziesmas līgavas vārdā
18184.Aiz upītes balti bērziSudrabiņa lapiņām; Tur aizveda mūs' māsiņu Sudrabiņa kalējam. 18 (Kliģenē), 22, 41, 42, 52 [Burtniekos (Burtnieku pag. Vlm)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)], 138 [Trikātā (Trikātas pag. Vlk)], 143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)], 144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)], 169 [Nīgrandā (Nīgrandas pag. Azp)], 185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)], 191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)], 197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)], 207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)], 221 [Engurē (Engures pag. Tk)], 224 [Kabilē (Kld)], 226 [Kandavā (Tl)], 232 [Talsos (Tl)], 241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)], 264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)], 276 [Sesavā (Sesavas pag. Jg)], 323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)], 345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)]. 1. Aiz upītes liepas auga
18185.Ar kruķīti izkruķējuSav' māsiņu tautiņās; Ar kāsīti kabināju Brālīšam līgaviņu. 181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].
18186.Aug liepiņas, aug meitiņasŠo āriņu maliņā; Cirta liepas, neizcirta, Veda meitas, neizveda. 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)]. 1. Auga liepas, auga meitas
18187.Aust diena, lec saule,Vizēt viz; Brauc tautas, ved māsu, Brakšēt brakš. 172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)]. 1. Aust gaisma, lec saule,
18188.Balts gailītis Rīgā dziedBalta staba galiņā; Tur aizgāja mūs' māsiņa Baltam naudas kalējam. 216 [Ventspilī].
181881.Biezi meži, platas lapas,Mūs' māsiņu cauri vada, Lai nebāl māsiņai Zīdaiņais vainadziņš. 191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].
18189.Brāļi mani ķēdēs kala,Nelaizdami tautiņās. Pušu rāvu brāļu ķēdes, Projām gāju tautiņās. 97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)]. 1. Bāliņš kala vaŗa ķēdes,
18190.Būt' es to zinājuse,Kuŗu ceļu mani ved, Es to būtu nokaisījse Ar rozēm, magonēm, Ar rozēm, magonēm, Smalkajām kriņģelēm. 17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].
18191.Dižano tautas vede,Vēl palika diženāka, Vēl palika diženāka Māmiņai malējiņa. 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].
18192.Droši jāju pār upīti,Zinu olas apakšā; Droši jāju tautiņās, Zinu pūru pielocītu. 1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].
18193.Dziedat, meitas, dziedat, meitas,Nu man' ved, nu man' ved, Nu man' ved, nu man' ved Pie tā miežu arājiņa. 120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].
18194.Dziedat, meitas, dziedat, meitas,Nu mani ved, nu mani ved, Nu mani ved par upīti Viņas sētas netikļam. 80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)]. 1. Nu man' vede, nu man' vede
18195.Ej, māmiņa, paskaties,Kur aiztek vieglas dienas: Tur aiztek vieglas dienas Par kalniņu skanēdamas. 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)]. 1. Nāc, skaties, māmuļīte,
18196.Ej, māsiņ, tautiņās,Ņem skujiņu rociņā: Pakaļ gāja bāleliņi Pa skujiņas birumiņu. 195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].
18197.Ekur labi, ekur labiTēvs māmiņa padarīja: Paši savu vieglu dienu Par kalniņu pavadīja. 121 [Gulbenē (Md)].
18198.Es lustīga, es vēlīgaPa visāmi meitiņām; Es bij' ceļa vedējiņis, Papriekš gāju tautiņās 226 [Kandavā (Tl)].
18199.Es piedzimu kā bitīte,Kā liepiņa es izaugu, Nolīgoju tautiņās Kā sieniņa gabaniņa. 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].
18200.Gan dzeltena kļavu lapa,Krīt zemē griezdamies; Gan grezena mātes meita, Iet tautās raudādama. 195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].
18201.Gonūs guoju dzīduodama,Tauteņuos rauduodama: Nu ganeņu es atguoju, Nu tauteņu navarēju. 434 [Ludzas un Abrenes apr.].
18202.Gauži rauda māmuļīte,Pa sētiņu tekādama: Nu redz savas vieglas dienas Uz tautāmi aizvedam. 202 [Striķos un Saldū (Zvārdes un Saldus pag. Kld)].
18203.Izlaida māmiņaSlinko meitiņu, Pātagu pakāra Namā vadzī. Pakārdama tā sacīja: Lai stāvēja Līzītei! 282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)].
18204.Jāj pa priekšu, bāleliņ!Tautas jāt(u) nedrīkstēja, Tautas jāt(u) nedrīkstēja, Neražanis kumeliš. 207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].
18205.Jāj, tautieti, tu pa priekšu,Es tūliņ tev pakaļ; Pakaļ nāca mans pūriņš Ar deviņi bāleliņi. 226 [Kandavā (Tl)].
18206.Kā smildziņa man' māsiņa,Kā rasiņa vilnānīte, Kā migliņa aizmigloja Pa lielo tīrumiņu. 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].
18207.Kalnā kāpu lūkoties,Kur aizveda mūs' māsiņu; Zīdautiņu vien redzēju, Spēlmanīšu kumeliņu. 54 [Limbažos (Limbažu pag. Vlm)].
18208.Kas spīdēja, kas mirdzējaTāļu meža maliņā? Spīdēj' māsas vainadziņš, Uz tautāmi aizvedot. 303 [Svitnē (Svitenes pag. B)].
18209.Kļava lapa, oša bārda,Tie aizveda man' māsiņu. Lai redzēt, oša bārda, Vai būs oša istabiņa! 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].
18210.Kodeļa, sprēslīcaPa namu dancoja; Tautiņas aizveda Vērpējiņu. 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)]. 1. Kodeļa, sprēslīca
18211.Kur tie tek, dzelzu vāģi,Kur sudraba ritenīši? Tur ved māsu tautiņās, Tur bruņoti bāleniņi. 69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].
18212.Lai mūs' māsiņ'Dižan', ražan', Nu tev' aizved Grīņos ļaudīs. 213 [Zlēkās (Zlēku pag. Vp)].
18213.Lai nāk mani bāleliņi,Skujas ceļā kaisīdami; Vedat mani, sveši ļaudis, Pakaļ skuju kaisījum'! 59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].
18214.Līgo saule launagā,No launaga vakarā; Dzīvo māsa bāliņos, No bāliņa tautiņās. 41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].
18215.Līgodama upe nesaZaļu ziedu vainadziņu; Dziedādamas tautas veda Vainadziņa vijējiņu. 6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 322 [Saukā (Saukas pag. Jk)], 373 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)]. 1. Upe nesa līgodama
18216.Māmiņa māmiņa,Sieriņu, sieriņu! Nu tavu pirmo Meitiņu ved. 161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].
18217.Māsiņ mana mīļa balta,Mellu ļaužu aizvedama! Jo tie ļaudis paši melli, Jole melli kumeliņi. 198 [Saldū].
18218.Māsiņ mana skaista, balta,Melnu ļaužu aizvedama! Kā saulīte aizlidoja Melnajos debešos. 17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)]. 1. Mūs' māsiņa sarkanbalta,
18219.Man nebija māsas žēl,Kā to māsas dāvaniņu: Nolikusi gaŗus dvieļus, - Jāj pelcē mērcēdami. 224 [Kabilē (Kld)].
18220.Maza maza ābeltiņaBaltu ziedu noziedēja; Maza maza mūs' māsiņa Lielu tautu aizvedama. 279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].
18221.Meln' debeši aizgulušiVakariņa pusītē; Melni bija tie ļautiņi, Kuŗ' aizveda mūs' māsiņu. 322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].
18222.Ņem tautas māsuAr visu ligzdu, Ar visu ligzdu, Ar visu jumtu(?). 200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].
18223.Neraženu tur aizveda,Mums palika raženīte; Neraženu tur aizveda, Mums palika raženīte. 149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].
18224.Nodzeltējse bērza lapaKrīt zemē griezdamās; Izauguse mūs' māsiņa Iet tautās raudādama. 134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].
18225.Noiet saule vakarāŠķindēdama, žvārdzēdama; Aiziet māsa tautiņās, Asariņas slaucīdama. 2101 [Puzeniekos (Puzes pag. Vp)].
18226.Noiet saule vizēdamaZilajās mākoņās; Noiet māsa raudādama Sīvajās tautiņās. 1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].
18227.Norībēja dēļu tilts,Vedējiem aizbraucot; Novaidēja sētas vārti, Aiz māsiņas aizveŗot. 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].
18228.Nu tevi vedīs,Nu bungas sitīs, Nu tava subene Zibiņus metīs. 149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)]. 1. Nu mani vedīs, 2. Nu brauc, nu brauc,
18229.Nu tu, māte, nu tu, māte,Nu tu laba padarīji! Nu tu savu vieglu dienu Pa kalniņu aizvadīji. 1181 [Dūres pagastā (Vlk)].
18230.Pakulis aizvedaMūs' māsiņu; Aiz kalna aizvedis, Aizsvilināja. 182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].
18231.Paraugam vien iedevuSav' māsiņu tautiņās; Ja to skaiški maldināja, Dosim citas pakaļā. 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].
18232.Pateiciet Dieviņam,Kas kuŗam rociņā: Citam kūtris kumeliņis, Citam grazna līgaviņa. 224 [Kabilē (Kld)].
18233.Pieci vilki stāvu lēca,Kad es augu brālīšos; Kad nogāju tautiņās, Piecu kungu zeme rīb. 1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].
18234.Pūt, vējiņi, cik tav tīk,Es krūmiņa ēniņā; Sauc, māmiņa, cik tav tīk, Es tautieša rociņā. 1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].
18235.Puika [=skaista] puķe kalniņā,Vēl jo puika lejiņā; Puiku māsu tautas veda, Vēl jo puika mums palika. 183 [Bruzilās (Kursīšu pag. Kld)].
18236.Purvā gāju dziedādama,Žagariņus lauzīdama; Tautās gāju raudādama, Asariņas slaucīdama. 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 121 [Gulbenē (Md)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].
18237.Purvu bridu dziedādama,Tautās gāju raudādama: Zināj' purvu izbrienam, Tautās mūžu nezināju. 206 [Kuldīgas apriņķī].
18238.Putēt put smilšu kalni,Man ejot tautiņās; Tie neput smilšu kalni, Tās put ļaužu valodiņas. 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].
18239.Putēt put smilšu kalni,Peļamo aizvedot; Tie neput smilšu kalni, Tās put ļaužu valodiņas. 6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].
18240.Raud meita vedama,Raud nevedama. Kuŗa raud vedama, Tā raud mātes; Kuŗa raud nevedama, Tā raud vīra. 172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].
18241.Sauc Laimīte, met ar roku,Kalniņā stāvēdama, Redzēj' mani aizvedam Pie dzērāja tēva dēla. 1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].
18242.Še augsti kalni,Še gaŗi meži, Še auga meitiņas Kā jumpraviņas. Še jāja tautiņas Kaltiem zirgiem. Gan jāja, gan veda, Gan vēl palika, Gan lielu, gan mazu, Gan šūpulī. 6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].
18243.Žēl tautām gaŗa ceļa,Žēl labaja kumeliņa; Kā māmiņai žēl nebija Atdot savu auklējumu! 1181 [Dūres pagastā (Vlk)].
18244.Šķelmis bija tautu dēlis,Šķelmis tautu kumeliņš: Dancodams ietecēja, Līgodams iztecēja; Līgodams iztecēja, Mūs' māsiņa mugurā, Mūs' māsiņa mugurā Ar baltām vilnainēm. 190 [Kuldīā].
18245.Šodien veda to meitiņu,Lielas skādes darītāju: Pļavmalītes, druvmalītes Gosniņām noganīja. 345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].
18246.Zirgi zviedza, govis māva,To māsiņu aizvedot; Ganītāja tā bijuse, Zirgu miltu malējiņa. 98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].
182461.Sit bungas, buņģieri,Pūt stebulīti, Seržanti māsiņu Projām ved! 156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].
18247.Smuku māsu tautām devu,Vēl jo smuku paturēju, Vēl jo smuku paturēju Citas tautas kaitināt. 208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)]. 1. Greznu māsu tautās deva,
18248.Smuku māsu tautās veda,Vēl jo smuka še palika; Ik dieniņas tautas jāja Kā pie naudas kalējiņa. 190 [Kuldīā].
18249.Stārka, liepu atstājuse,Taisa ligzdu ozolā; Māsa, brāļus atstājuse, Iet tautās raudādama. 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].
18250.Sveši ļaudis lielījāsLinu pēdu aizveduši. Redzēsiet, sveši ļaudis, Kādi nāca paisītāji! 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].
18251.Sveši ļaudis lielījās,Putna bērnu aizvedot. Redzēsiet, sveši ļaudis, Kādi putni pakaļ skries! 400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē]. 1. Saka tautas novezdami:
18252.Tādi suņi vedējiņi,Tāda kuce vedamā: Paveduši aiz kalniņa, Izgāzuši ceļmalā. 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)]. 1. Tādi suņi vedājīni,
18253.Tautām žēl, tautām žēl,Man māsiņas daiļas auga. Tā bij daiļa, kuŗ' aizveda, Jaunākaja vēl daiļāka. 322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].
18254.Tautas mani rāmi veda,Lai nerauda māmuļīte; Gan tautiņas citu dienu Mani vienu raudinās. 1571 [Virgā (Virgas pag. Lp)].
18255.Tautas mani nakti veda,Lai es ceļu nezināju. Irbīt' mani ceļu veda, Paipaļīte rasu krēta. 224 [Kabilē (Kld)].
18256.To celiņu man' vedat,Kur atjāja precinieki, Lai tie mani mūža ziedi Visi bira vienu vietu. 76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].
18257.Tu baļļiņa, es muciņa,Mēs div' vien atlikām, Mēs div' vien atlikām Ciema puišu kaitināt. 143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].
18258.Tūļa tūļa vedējiņis,Vēl jo tūļa vedamā: Piecas stundas tūļojās Bāleliņa olnīcā. 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].
18259.Tumsā tautas mani veda,Tumšus jūdza kumeliņus, Lai celiņa nezināju Uz saviem bāliņiem. 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)]. 1. Tautas veda mūs' māsiņu 2. Tumsā tautas mani veda,
18260.Ūjā ūjā,Pelēki vilki! Paņēma mūs' mātes Balto aitiņu. 224 [Kabilē (Kld)]. 1. Sui sui, deviņi
18261.Urrā urrā!Pelēki vilki Atskrēja, aiznesa Mūs' māsiņ'! Pieši vien noskanēja, Bāliņiem pakaļā. 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].
18262.Vakar mani māte kūlaAr uguņ' pagelit'; Šodien mani tautas veda Ar bungām, stabulēm. 217 [Ārlavā (Ārlavas pag. Tl)].
18263.Vakar mani māte kūla,Pa nātrēm vazādama; Šodien mani tautas veda Dzīparotu, madarotu. 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].
18264.Veda mani pieci, seši,Nepaliku to vedumu; Vedīs viens tautu dēls, Tad palikšu to vedumu. 388 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].
18265.Veda mani, vīla maniTautu dēla māmuliņa; Neaizvestu, neaizviltu, Kad es pate negribētu. 28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].
18266.Veda tautas, veda tautas,Veda tautas, neatstāja. Ir es lūgtu tā Dieviņa, Kad ir mani neatstātu! 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].
18267.Veda, veda, neizvedaCīravnieku dzeltainītes. Dižas veda vedamāja, Maģas auga augamā. 181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].
18268.Vedat mani ap siliņu,Pa siliņu nevedat: Silā bija lāči, vilki, Vai jūs viņus barosat? 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].
18269.Vediet mani, kur vezdami,Par ezeru nevediet: Tā sajuks mans mūžiņš Kā dūņains ezeriņš. 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].
1. Vediet mani, kur vezdami,
18270.Vediet mani, kur vezdami,Par silienu nevedat! Silienami zili ziedi, Man sarkani dzīpariņi. 267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].
18271.Vediet mani, kur vezdami,Par siliņu nevediet: Apbirs manas villainītes Ar tiem sila ziediņiem. 97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)]. 1. Vediet, tautas, kur vezdamas,
18272.Vediet mani, kur vezdami,Caur [Par] siliņu nevediet: Smiltis manas kājas grauza, Skujas bira vaiņagā. 13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)], 120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)], 289 [Bruknā (Bruknas pag. B)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 424 [Barkavas pag. Rz]. 1. Vedat mani, kur vezdami,
18273.Vediet mani, kur vezdami,Caur siliņu nevediet: Caur siliņu upe tek, Sila ziedus braucīdama. 281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].
18274.Vediet, tautas, kur vezdami,Caur eglāju nivediet: Caur eglāju izvedot, Skujas bira vaiņagā, Skujas bira vaiņagā - Grūts mūžiņš dzīvojot, Grūts mūžiņš dzīvojot Iekš bēdām, asarām. 302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].
18275.Viena pati man māsiņaKā zīlīte ozolā, To ielaida tautiņās Kā oliņu ūdenī. 1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].
18276.Viena pati mūs' māsiņa,To aizveda sveši ļaudis; Melli zirgi, melli rati, Melli paši vedējiņi. 298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].
18277.Visas ciemu vērpelītesAiziet tāļu tautiņās; Es bij' tāda daiļa meita, Es palieku liekamo. 161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].
18278.Visi trauki nomazgāti,Kausiņš vien nemazgāts; Visas meitas izveduši, Tik es viena palikusi. 13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].
18279.Cekulaina balta vista,Ielokaina brāļu māsa; Cekulainu vanags ķēra, Ielokainu tautas ņēma. 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].
18280.Citas meitas ruden gāja,Es aizgāju pavasar, Es aizgāju pavasar Kā ieviņa ziedēdama, Kā ieviņa ziedēdama, Kā saulīte mirdzēdama. 141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].
18281.Citas meitas ruden gāja,Vazā baltas vilnānītes; Es izgāju pavasar Pašā ziedu laiciņā. 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].
8) Vedēju dziesmas aizbraucot
18282.Alo, mans kumeliņ,Mun puķīte kamanās, Mun puķīte kamanās, Pupu ziedi pūriņā! 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].
18283.Bij man zelta atslēdziņaIemauktiņa galiņā, Es izslēdzu māmiņai Diženo malējiņu. 85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].
18284.Dancāj' manis kumeliņisUz visām kājiņām; Tautu meita mugurāi, Kā brūklīte nosarkusi. 181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)]. 1. Apaļš tautu kumeliņš
18285.Div' sarkanas rozes ziedTai Jaunzemju dārziņāi; Vienu rāvu, otr' atstāju Vējiņam purināt. 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].
18286.Dziedi, raudi, tautu meita,Še jau tevis neatstāšu, Kam manam bāliņam Dzērumā roku devi! 1311 [Apē (Vlk)].
18287.Dzeltāns mans kumeliņšKā dzeltāna cielaviņa; Tautas meita mugurā Kā sarkana magonīte. 216 [Ventspilī]. 1. Dzeltens manis kumeliņis
18288.Es aizvedu raženoSīku rakstu rakstītāju; Te palika snauduliņa, Vecu biksu lāpītāja, Vecu biksu lāpītāja, Aizkrāsnē gulētāja. 291 [Garozā (Mežotnes pag. B)].
18289.Es atstāju meitu mātiKā pīrāgu čūlājot; Es ar meitu par kalniņu Kā ar putu gabaliņu. 120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)], 126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].
18290.Es izvilku vaŗa stīguCaur ūdeni, caur akmeni; Es izvīlu daiļu meitu Iz deviņi bāleniņi. 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].
18291.Es izsūcu miežam taukus,Apīnīšam rūgtumiņu; Es izvīlu māmiņai Diženo, raženo. 26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)].
18292.Es lielā brāļu māsa,Es lielā vedējīša, Ik rudens meitu mātes Kā vāceles raudināju. 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].
18293.Es nocirtu priedei galuPašā noras viducī; Es noņēmu mātei meitu Pašā darba laiciņā. 281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].
18294.Es papriekšu dziedātājis,Nopakaļu važotājis; Netīk manim priekšā braukt, Sviedrot savu kumeliņu. 181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].
18295.Es pa priekšu, es pa priekšuAr balganu kumeliņu, Tautas meita pakaļāi Ar vizuļu vaiņadziņu. 207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].
18296.Es par pūru nebēdāju,Kad man mārša kamanās; Ja brāļiem māsas žēl, Lai ved pūru pakaļā. 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].
18297.Gaisma! teica, gaisma! teica,Es par gaismu nebēdāju: Sirmi zirgi, kalti rati, Drīz mēs jūdzes mērosim. 190 [Kuldīā].
18298.Griež māt's kaktē,Ved meit's projām, To dara tas puis's, Kam sievas vajag. 2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].
18299.Kad es gribu, es izgriežuVisas skaras kumeļam; Kad es gribu, es izvedu Visas meitas māmiņai. 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].
182991.Kankaraiņu kazu veduSprogaiņam buciņam; Diži lopi, mazi lopi, Visi jāja panākstos. 193 [Lutriņos (Lutriņu pag. Kld)].
18300.Kleperis, delverisMans kumeliņis, Izspēra meitu mātei Klētiņas duris, Izņēma māmiņai Mīļākaju meitu, Mīļākaju meitiņu, Rakstītu pūru. 181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].
18301.Ko tie joda suņi rējaPie bajāra nama duru? Tie gaidīja izvedamu Bajāriņa slinku meitu. 158 (Rāvā).
18302.Kraukļi, vārņi satupušiGar bajāra sētmalīti, Gaida maitu izvedam Ar barotu kumeliņu. 191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].
18303.Kryukļu c'ērtu, jīva l'eika,Acaspīd'a lazd'eņā; Muosu v'ežu, muot'a raud, Bruoļi lūka kum'el'eņu. 4270 [Viļēnu pag. Rz].
18304.Krustu cirtu, roku sniedzu,Ņēmu savu vedamo. Saulīt, manim priekšā riti, Laimiņ, nāci pakaļā! 363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].
18305.Kūļu riju, neizkūļu,Vēl palika padibene; Vežu meitas, neizvežu, Vēl palika mazākās. 400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].
18306.Kumeliņš raudājās.Meitu nesa mugurā: Labāk nesis kaŗavīru Ar visāmi bruņiņām. 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].
18307.Lustējiet, mana draudze,Zviedziet, mani kumeliņi: Nu manā rociņā Lielu radu līgaviņa. 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].
18308.Lustējiet, mana pulka,Zviedziet, mani kumeliņi: Nu rokā tautu meita Ar visām telītēm. 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].
18309.Lustējat, mana pulka!Visi vīri līdzi gāja: Līdzi sāļa pūtējiņi, Līdz vēdera laitītāji. 1181 [Dūres pagastā (Vlk)].
18310.Maksā mans kumeliņšSimtu mārku piecdesmit; Maksā pate jājējiņa Piecus zelta gabaliņus. 216 [Ventspilī].
18311.Man iemeta kumeliņšSniega pīti kamanās; Tā nebija sniega pīte, Tā bāliņa līgaviņa. 1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)].
18312.Man rakstītas kamaniņas,Nosukāti kumeliņi; Tautu meita iekšā sēd Kā pinkaina vāverīte. 13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].
18313.Mūsu kunga biseniekiDzīvas caunes nedabūja; Es dabūju dzīvu caunu, Novedīšu bāliņam. 133 [Palsmanē (Palsmaņa pag. Vlk)].
18314.Jaudzumos (=māju v.) div' telītes,Viena lauce, otra dole. Mēs to lauci aizvedām, Paliek dole baurojot. 6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)]. 1. Divi meitas māmiņai,
18315.NN-iem trīs meitiņas,Divi raģes, viena tola. Mēs to tolu aizvedām, Lai tās raģes badījās. 325 [Secē (Seces pag. Jk)].
18316.Nu es iešu sētiņā,Nu man sava līgaviņa. Nu mēs abi gulēsim, Rokas, kājas salikuši. 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].
18317.Nu tek mans kumeliņš,Kā lācītis šņaukādams; Sēž kumeļa mugurē Tautu meita, ne māsiņa. 222 [Garlenē (Vandzenes pag. Tl)].
18318.Nu tek mans kumeliņš,Ceļa malas rakstīdams; Kā netek rakstīdams, Rakstītāja mugurē. 222 [Garlenē (Vandzenes pag. Tl)].
18319.Palīdz, Dievs, man jaunamJaunās māršas vizināt: Augsti kalni, dziļas upes, Strauji mani kumeliņi. 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)]. 1. Nāc, Dieviņ, palīgā,
18320.Palīdziet man jaunamJaunu meitu vizināt: Jauns es pats, jauns kumeļš, Jauna meita kamanās. 6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].
18321.Prātāi vien i iekritaTautu meita dzeltainīte, No prātiņa neizkrita, Kamēr kļuva rociņā. 6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].
18322.Prātiņ, tavu domājumu,Aiz ūdeņa līgaviņu! Pirku zirgu, daru laivu, Tiekāms kļuva rociņā. 94 [Odzienā, Ļaudonas (Mētrienas pag. Md)].
18323.Pret kalniņu zirņus sēju,Lai nerit lejiņāi; Ar vērsīti māršu vedu, Lai zemīte nerībēja. 181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)]. 1. Ei vecais tēvainīti,
18324.Puķe puķe, roze roze,Sen tu mani kaitināji, Sen tu mani kaitināji, Nu manā rociņā! 152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)], 174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)], 1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)], 190 [Kuldīā], 224 [Kabilē (Kld)], 278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].
18325.Puksti, puksti, vaidi, vaidi,Man vedoti tautiņās; Kā nepuksti, kā nevaidi, Div' dvēseles mugurā. 226 [Kandavā (Tl)].
18326.Raud māmiņa no pakaļas,Man meitiņa vezumā, Man meitiņa vezumā, Raibi cimdi rociņā. 216 [Ventspilī].
18327.Reiz' uz reizes klanījos,Meitu mātes lūgdamies; Kad meitiņa rociņā, Knip' uz knipas parādīju. 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].
18328.Rieba, rieba tautu meita,Uz robeža ganīdama; Es atriebu atpakaļ, Atsavežu bāliņam. 41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].
18329.Šito reizi, šito reiziMan jau labi laimējās: Cimdi, josta padusē, Tautu meita kamanās. 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].
18330.Šķelmīts mans kumeliņšIetek meitu ciemiņā; Iztek, galvu grozīdams, Ar dižanu malējiņu. 41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)]. 1. Kumeliņis, delverītis, 2. Kumeliņš lielnaudīts 3. Ražens bēris ietecēja 4. Šķelmīts manis kumeliņš
18331.Sen slavēja tautiņāsNiknus suņus, bargus ļaud's; Es izraku ābeltiņu Pašā dārza vidiņā. 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)]. 1. Es nocirtu kuplu liepu 2. Sen slavēja tai ciemā
18332.Sen slavēja Albratos (=māju v.)Niknus suņus, bargus ļaudis; Es nozagu kazas ādu No Albratu rijas jumta. 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].
18333.Simtiņš manu bāleliņuAr dižim, ar mazim; Simtu vedu dzeltainīšu, No tautām lasīdama. 181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)]. 1. Divi simti man bāliņu, 2. Simtiņš manu bāleliņu,
183331.Skaistu cirtu bērzu birzi,Vēl skaistāku audzināju; Skaistu ņēmu brāļam sievu, Vēl skaistāku sev atstāju. 20 [Krapē (Krapas pag. Rg)].
18334.Sudrabiņa zīle dziedVārtu staba galiņā; Es izvedu caur vārtiem Apzeltītu līgaviņu. 207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].
18335.Tievgali aizvedu,Rezgalis palika. Neraudi, rezgali, Gan tevi vedīs! 284 [Bārbelē (Bārbeles pag. B)].
18336.Tievgali aizvedu,Rezgalis palika, Rezgalis palika Pagales bikstot. 226 [Kandavā (Tl)].
18337.Tēvs ar māti gauži raud,Ceplī galvas sabāzuši. Ja jums meitas gauži žēl, Lieniet cepļa dibinā! 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)]. 1. Māte kliedza, māte brēca,
18338.Tēvs ar māti gauži raud,Ceplie galvas sabāzuši; Meitiņ' prieka nevarēja, Jauna vīra dabūjuse. 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].
183381.Brāļi raud, māsas raud,Kaktā galvas sabāzuši; Mās' aiz prieka neraudāja, Jaunu vīru dabūjuse. 20 [Krapē (Krapas pag. Rg)].
18339.Tēvs raud namē,Māte istabiņē. Grūž' māti kaktē, Ved' meitu projam. 220 [Dursupē (Zentenes pag. Tl)].
18340.To māsiņu vedīsamKā rakstiņu paraugam; Ja būs laba tā māsiņa, Pēcāk citas vedīsam. 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)]. 1. Vienu vedu rakstaraudzi
18341.Trīs priedītes siliņā,Visas vienu gaŗumiņu. Vienu cirtu, otra lūza, Trešā līdzi locījās. Trīs meitiņas māmiņai, Visas vienu daiļumiņu. Vienu ņēmu, otra nāca, Trešā līdzi taisījās. 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 1311 [Apē (Vlk)]. 1. Trīs liepiņas kalniņāi 2. Trīs priedītes silāi auga,
18342.Vedat, mani vedējiņi,Bet jūs labi pārvedat, Ceļā ragus zāgājat, Lai nebada māmulīti! 161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].
18343.Vienu vedu tautu meitu,Citas nāca nevedamas. Vai Dieviņ, kur nu likšu, Neņems citi bāleliņi! 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].
18344.Vienu vedu tautu meitu,Divi pakaļ attecēj'. Neņem, mans bāleliņš, Neba lieta pakaļ tek! 319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].
18345.Vienu vedu tautu meitu,Piecas nāca nevedamas. Kur ellē jūs liksim, Nav vairāk bāleliņu! 284 [Bārbelē (Bārbeles pag. B)].
18346.Vienu vedu tautu meitu,Trīs tecēja pakaļā. Kur ellē es jūs likšu, Mazi mani bāleliņi! 172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].
18347.Cel, bērīti, augsti kājas,Pret kalniņu tecēdams! Tautu meita kamanās Sarkan' rožu vainaciņu. 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)]. ★
45014.Atdod mani tēvs ar mātiTālu tālu tālumā; Atdodami piesacīja Ciemā (vairs) nestaigāt. 584 [Daugavpils apr.].
45015.Bite bite, meita meita,Abas tālu ceļu tek: Bite tālu ziedīnos, Meita tālu tautīnās. 39 [Bārtas Lp].
45016.Cieši jūdzu, droši braucuDancotāju kumeliņu; Tālu vežu līgaviņu, Lielas slavas gribēdams. 83 [Dignājas Jk].
45017.As naīšu tuoļ jyudiņa,Lobs jyudiņs i olūtā; As naīšu tuoļ tautuos, Lobi puiši kaimiņūs. 247 [Makašānu Rz].
45018.Es pārsviedu zelta zierniPa sudraba ozolīti; Tīši gāju gar novadu, Pašus puišus kaitināj(u). 546 [Kuldīga Kld apr.].
45019.Gryuši pyute syla prīdeSmolka leita pīlejuse; Gauži raud tei muosiņe, Tai ir tuoļi buoleliņi. 35 [Baltinavas Abr].
45020.Ieblakāmi bēri tek,Dusmām jāja bāleliņ(i); Dusmām jāja bāleliņ(i), Ka māsiņa tāļu gāj(a). 183 [Kazdnagas Azp].
45021.Kam, māmiņa, manu rotuŠitik skaistu darināji? Kam dod manu augumiņu Cit' āriņu maliņā? 241 [Lubānas Md].
45022.Lobuok tuoļi, nakai tyvuNu eistūs i bruoliliņu. Lobuok reizi godskuortī, Nakai reizi nedeļā. 326 [Preiļu D].
45023.Māsiņ, manu vienaudzīt(i),Kur man bija tevi dot? Žēl man tevi tālu dot, Nava tuvu labu ļaužu. 48 [Bērzaunes Md].
45024.Nāciet, tautas, es būš' ietSimtu jūdžu tālumā, Lai guļ mani bāleniņi Piecas naktis celiņā. 373 [Sarkaņu Md].
45025.Neraud, mana māmuliņa,Tālu manis nevedīs; Par deviņi novadiņi, Par deviņas kungu valstis. 99 [Dzelzavas Md].
45026.Natuoļi līpa nu ūzula,Eža vīn videņā; Natuoļ tautys nu buoleņa, Kai kūceņi sajukuši. 50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].
45027.Natuoli mani nūvedjaNu eistim bruoleņim: Par pūrim dīgu vylku, Par uoreņis dzeipureņu. 143 [Jāsmuižas D].
45028.Sīka sīka, maza maza,Tāli tāli nolīgoj(a); To darīja darba rota, Iznesīga valodiņ(a). 322 [Praulienas Md].
45029.Tālu tālu noskanēja,Sausu egli dzenājot; Tālu tālu noslavēja Bagāto brāļu māsu. 3 [Adulienas Md].
45030.Tuoļi tuoļi par upīti,Por tū pošu dziļumeņ(u); Puori puori par tautom, Par pošomi borgojom. 143 [Jāsmuižas D].
45031.Tuoļi tuoļi tuolumā,Nasalaidu tivumā; Jo tuoļok, jo lobuok, Jo leluoki teirumiņi. 51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].
45032.Tīšum diža es neaugu,Gŗūt' nedaru kumeļam; Tāļu auga tautu dēls, Tāļu mani vizināja. 94 [Dunikas Lp].
45033.Tikušam dēlīnamCiemā auga līgavīn(a); Kaut kādam netiklim Pa novadu vizinām(a). Tāda vesta pa ciemīnu, Tāda pašu audzināta. 355 [Rucavas Lp].
45034.Tuvi mani māte deva,Palīdziņa gribēdama; Dod, mammiņ, vēl tuvāku, Maz es tev palīdzēšu. 358 [Rugāju Abr].
45035.Vaiņag, manu vaiņadziņu,Kas tu tālu nolīgoji! Treju kungu zemei pāri, Ceturtā ielīgoji. 46 [Beļavas Md]. ★ o) Mātes, brāļu un māsu žēlabas un raudas
18348.Dziedi, raudi, tu māmiņa,Tavas pašas vaina bija: Pate meitiņ' tu iecēli Svešu ļaužu kamanās. 64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].
18349.Dūmalīte pienu raud,Pate piena devējiņa; Māmuliņa meitu raud, Pate meitu devējiņa. 208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].
18350.Dūce bite, kamanīte,Raudi meitu māmuliņa; Bite dūce saldu ziedu, Raud māmiņa vieglu dienu. 311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)]. 1. Sīca bite, kamenīte,
18351.Īmu vuorā i ustobā,Taids gūds vuorā, taids ustobā: Līts l'ej vuorā, raud ustobā, Raud tāvs i muote, raud buol'el'eņi. Nūvad'a, nūvad'a meusu muoseņi Por augstīm kolnīm, caur zaļu b'ērzi. 415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].
18352.Īvu līc'u, lozdu līc'u,Ūzulam zīdi byra; Meitu vad tauteņuos, Muote raud pakaļē, Muote raud pakaļē, Bruoļi lūka kumel'eņu. 428 [Beržūs(?)].
18353.Gan tei meitiņu,Gan vaiņadziņu; Nav manas māsiņas, Nav vaiņadziņa. 224 [Kabilē (Kld)].
18354.Gauži raud māmuliņaMagonīšu dārziņā: Sveši ļaudis norāvuši Krūzēto magonīti. 15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)], 27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)]. 1. Trīs dieniņas māmuļiņa
18355.Istabā vien pazinu,Māte meitas izdevuse: Piln' istaba piekaisīta Zilu zaļu dzīpariņu. 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].
18356.Kā iegājis, tā pazinu,Brāļi māsu izdevuši: Zelta roze apputējse Istabiņas dibenā. 246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)]. 1. No istabas vien pazinu,
18357.Kur, māsiņ, tu nogāji?Kam tu mani vien' atstāji? Kam tu mani vien' atstāji Pie grūtām dzirnavām? 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].
18358.Kur palika nepalikaŠās mājiņas saimeniece? Atslēdziņas vien atradu Kambarīša dibenā. 92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].
18359.Kur palika tā māsiņa,Kas man' sauca bāleliņu? Saujiņā noturēju Divi zelta gredzeniņi. 6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].
18360.Kur, priedīte, virsi tavi?Celmi vien siliņā; Kur, māmiņa, meitas tavas? Krēsli vien istabā. 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)], 321 [Zasā (Zasas pag. Jk)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)]. 1. Kur, bitīte, dravi tavi? 2. Kur, priedīte, skujas tavas? 3. Kur, caunīte, tavas priedes?
18361.Lai raudāja, kas raudāja,Meitu māte, tā raudāja: Trūkst klētī, trūkst stallī, Trūkst mātei mīļas meitas. 40-1 (Lapmežciemā).
18362.Māte, meitu izdodama,Dzied, rociņas plātīdama; Kad iegāja maltuvē, Raud, galviņu saņēmuse. 384 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē]. 1. Māte, meitu izdevuse, 2. Māte, meitu izdodama,
18363.Māte, meitu izdodama,Zīdiem durvis aizklājuse; Iet no rīta maltuvē, Zīdu mina kājiņām. 14 [Inčukalnā (Inčukalna pag. Rg)].
18364.Māte, meitu pārdevusi,Nopirkusi vaŗa tauri; Kad jāiet maltuvē, Sēd uz krāsnes taurēdama. 264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)], 290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)]. 1. Māte meitu izdevusi,
18365.Nule vien, nule vienSasaģida bāleliņi, Kur palika tā māsiņa, Kas mums nesa launadziņu. 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].
18366.Pēc māsiņas meitas raudKā pēc savas māmulītes: Tā bij rakstu sācējiņa, Tā parauga devējiņa. 13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].
18367.Raiba irbe nosašvelpe,Zaļu birzi pārskrējusi; Noraudāja bēleliņi: Māsiņ' tautu rociņā. 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].
18368.Raud māmiņa viena pati,Raud ar otru runādama: Neliešam iedevusi Sav' mīļo auklējumu. 396 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].
18369.Saule, gaisu sajaukuse,Atsaspieda stuburā; Māte, meitu izdevuse, Atsasēda raudādama. 400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].
18370.Saule, lietu palaidusi,Ielien pate mākoņos; Māte, meitu atdevusi, Raud, rociņas cilādama. 170 [Lielnīkrācē (Nīkrāces pag. Azp)].
18371.Žāl bitei tuo zīdeņa,Kur' nūnese kamaneite; Žāl māmeņai tuo bērneņa, Kur' nūvede sveši ļauds. 430 [Malnavā (Kārsavas pag. Ldz)].
18372.Žēl man bija tās meitiņas,Kuŗ' aizveda sveši ļaudis Pa maziem celiņiem, Caur zaļiem ozoliem. 342 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].
18373.Žēl man bija to bitīšu,Kas ielīda celmiņā; Žēl man bija mūs' māsiņas, Ko aizveda tautiņās. 224 [Kabilē (Kld)].
18374.Strauja strauja upe tekGar bāliņa nama durvīm; Kā tā strauja netecēs, Asariņu pielijuse! 224 [Kabilē (Kld)].
18375.Svētu rītu vien nodzinuTāliņās ganībās; Bij māsiņa aizdzenot, Neva vaira atdzenot. 64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].
183751.Tā māsiņa, tā man žēlPar visām māsiņām: Tā māsiņa ganos gāja, No ganiem pieguļā. 232 [Talsos (Tl)].
18376.Te bij saule, te pazudaMelnajos mākoņos; Te bij māsa, te aizveda Tālajās tautiņās 224 [Kabilē (Kld)].
18377.Te ierbīte purinājse,Te palika pureklītis; Te māsiņa dzievājuse, Te palika dzievāšana. 172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].
18378.Tēvs raud namē,Māt' istabē, Mazais bāliņš Zirgstaļļ' galē, Mazā māsiņ' Dzirnu kambarē. 2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].
18379.Trūcin trūka tev, māmiņa,Trūkst trijās vietiņās: Kūtī govju, klētī pūra, Maltuvē malējiņas. 42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)], 101 [Rankā (Rankas pag. C)]. 1. Es tai meitu māmīnai 2. Trūka man, trūka man
18380.Vista vienu olu dēja,Visu dienu kladzināja; Māte vienu meitu deva, Visu gadu saraudāja. 2 [Aderkašos (Taurupes pag. Rg)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)]. 1. Vista, olu izdējusi,
18381.Ciema meitas skaisti dzied,Māmuliņa gauži raud. Nedziediet, ciema meitas, Lai māmiņa neraudāja! 1331 [Sikšņu pagastā (Gaujienas pag. Vlk)]. p) Vedēji ar līgavu ceļā1) Vedēju dziesmas
18382.Apstājās kumeliņš,Pretim kalnu tecēdams; Kā lopam neapstāt, Tāda baļļa vezumā. 451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].
18383.Bērīts manis kumeliņis,Mārša mana vedamā; Raugās bēris atpakaļ, Vai ir mārša kamanās. 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)]. 1. Bērīts mans kumeliņš,
18384.Bērīts manis kumelinisZemajām kājiņām; Raudāj' mana līgaviņa, Dziļ' upīti piejādama. 190 [Kuldīā].
18385.Brāļam braucu sievas vestiAr tām ziedu kamanām; Lēni laižu no kalniņa, Ka ziediņi nenobira. 322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].
18386.Brāļam braucu sievas vest,Lācīt' jūdzu kamanās. Tek lācītis sprauslādams: Svina piesta kamanās! 3031 [Tomē (Tomes pag. Rg)].
18387.Brāļam braucu vedībās,Lāci jūdzu kamanās. Lācīšam plata ķepa, Māršai galva nesukāta. 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)]. 1. Brāļam gāju vedējosi,
18388.Brāliņam sievu vežu,Man pašam mīlējās. Augs man mieži līdumā, Jemš' es pats līgaviņu. 3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].
18389.Bāliņam sievu vedu,Man pašam iemīlēja. Dievs dod miežu vasariņu, Citu vešu bāliņam. 2071 [Ancē (Ances pag. Pg)].
18390.Bāliņam sievu vežu,Man pašam mīlējās. Vai būs dot bāliņam, Vai pašam paturēt? 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].
18391.Brālīšam sievu vedu,Man pašami pamīlēja. Lūko citu, bāleniņ, Vēl bij gaŗa vasariņa! 161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].
18392.Es savam bāliņamPar upīti sievu vedu, Lai palika upītē Visas ļaužu valodiņas. 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].
183921.Griežiet ceļu, griežiet ceļu!Es jums ceļu negriezīšu, Ko satikšu celiņā, To samīšu kājiņām. 20 [Krapē (Krapas pag. Rg)].
18393.Grūti pūta kumeliņš,Meitu nesa mugurā; Labāk nestu kaŗavīru Ar visām bruņiņām. 106 [Viesienā (Viesienas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].
18394.Irbe tupa ceļmalāji,Baida manu kumeliņu. Tu, irbīte, nezināji, Cik maksāja kumeliņš, Cik maksāja kumeliņiš, Cik tā pati jājējiņa: Pieci simti sešdesmit Maksā manis kumeliņš, Seši simti piecdesmit Maksā pati jājējiņa. 152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].
18395.Kālab brāļa kumeliņšTecēj' galvu grozīdams? Kā galviņu lai negroza, Sīva mārša mugurā! 207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].
18396.Kālab manis kumeliņšTek pa ceļu sprausļodams? Netikuse tautu meita Sēd manās kamanās. 172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)]. 1. Kālab manis kumeliņis
18397.Kāpēc mans kumeliņšTek pa ceļu šņaukādams? Apsvilusi tautu meita Sēd manās kamanās. 281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)]. 1. Aiz ko mani kumeliņi
2. Kādēļ mans kumeliņš 3. Teci, manis kumelīnis,
18398.Kas tai tautu malnac'eiKomonuos nas'ēd'ēt? Komonuos sādādama, Grūžus vīn kustynuoja. 426 [Sakstagala pag. Rz].
18399.Ļaudis nāca skatīties,Ko es vedu vezumā. Pinkaino kazu vedu Skarainam āzīšam. 23 [Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)].
18400.Mele mele tautu meita,Saka bēri netekot. Es nolauzu bērza rīksti, Bērīts rikšus darināja. 41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].
18401.Nepiedevu bērīšam,Kamēr dzīvs dzīvodams, Kam tas manu līgaviņu Dūkstītē apmērcēja. 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].
18402.Pagaidiet, ceļavīri,Man notika nelaimīte: Man nokrita tautu meita No labā kumeliņa. 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)]. 1. Man notika nelaimīte,
18403.Saulīt' mazu gabaliņu,Man notika nelaimīte: Man pārtrūka kumeļam Zaļa zīda pavadiņa. 1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].
18404.Šķiŗaties, ievas pūļi,Cauri brauca vedējiņi! Sudraboti kumeliņi, Zelta pate vedamā. 184 [Dūrē (Vārmes pag. Kld)].
18405.Šķiŗatiesi, gaŗi meži,Lai es varu cauri braukt: Kankaraina man māršiņa, Pinkuļaini kumeliņi. 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].
18406.Zirgs zirgā, loks lokāPa lielaju tīrumiņu: Tās meitiņas vedējiņi, Kuŗ' tautiņas nicināja. 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].
18407.Sniegi vēji putinājaAp to manu kumeliņu; Kas kait tautu melnacei Kamanās(i) nesēdēt! 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)], 36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)], 41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)], 931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)], 311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].
18408.Sniegi vēji putināja,Līgaviņa kamanās. Vilku svārkus no muguras, Sedžu savu līgaviņu. 18 (Kliģenē). 1. Sniedziņš sniga, putināja,
18409.Spīdi gaišis, mēnestiņis,Nakti vežu līgaviņu, Lai celiņa nezināja Atpakaļa brālīšos. 156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].
18410.Tec, bērīt, pa celiņu,Augsti kājas cilādams: Tautu meita kamanās Sarkan' rožu vainadziņu. 80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].
18411.Teci gaiši, mēnesnīca,Nakti vežu līgaviņu; Dienu vesti nepatapu, Kungi dzina dzenamo. 112 [Cirstos (Cirstu pag. C)]. 1. Spīdi gaiši, mēnestiņi, 2. Teci gaiši, mēnestiņ,
184111.Tec pa ceļu, kumeliņi,Netrīcini kamaniņas: Jauna mana līgaviņa, Drīz ceļā baidījās. 200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].
18412.Tec pa ceļu, kumeliņi,Sper ābolu ceļmalā, Kam tas auga uz celiņa, Lai aug ceļa maliņā. 1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].
18413.Tecēj' manis kumeliņis,Sniega pīti mētādams; Tā nebija sniega pīte, Tā bij brāļa līgaviņa. 207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].
18414.Teci, teci, kumeliņ,Ceļa malu rakstīdams: Rakstītāja tautu meita Sēd tavā mugurā. 228 [Oktē (Vandzenes pag. Tl)].
18415.Teci viegli, kumeliņi,Netricini kamaniņas: Akminaiņa ceļa mala, Man zīļota līgaviņa. 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].
18416.Teci viegli, kumeliņ,Netrīcini kamaniņas: Sudrabotas kamaniņas, Apzeltīta vedamā. 1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)].
18417.Teci viegli, kumeliņ,Netricini kamaniņu: Vizuļaina tautu meita Sēd bāliņa kamanās. 317 [Lindē (Birzgales pag. Rg)].
18418.Vedu, vedu vedekliņu,Viju asu pātadziņu; Neklausīs vedekliņa, Klausīs asa pātadziņa. 121 [Gulbenē (Md)]. 2) Dziesmas no līgavas puses
18419.Ar dūrīti es nosituTautu dēla kumeliņu, Kam tas daiļi netecēja, Kam galviņu negrozīja. 174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].
18420.Ar dūrīti es nosituTautu dēla kumeliņu, Kam tas manus ielociņus Dūkstiņā apmērcēja. 80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)]. 1. Vilki, vārnas lai apēda 2. Vilki, velni lai apēda
18421.Ar dūrīti nositīšuTautu dēla kumeliņu, Kam tas stāvu man slējās, Pret kalniņu tecēdams. 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].
18422.Atskaties nu, māsiņa,Nu celiņa galiņā: Nava tālu tā vietiņa, Kur paliksi mūžiņam. 1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].
18423.Braucat lēni, vedējiņi [precinieki],Ziedu manu nekaisāt! Man aizgāja trīs dieniņas, Viena zieda meklējot. 76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].
18424.Būt' es to zinājuse,Kuŗu ceļu mani ved, Es būt' to nosējuse Ar rozēm, magonēm. 6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].
18425.Drīzi braucu smalku birziTautu jūgtu kumeliņu; Atsavēru atpakaļ, Gauži raud māmuliņa. 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].
18426.Es tautieša kumeliņuCaur ābeļu bierzi braucu, Lai tam krita baltas putas Kā ābeļu balti ziedi. 200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].
18427.Es to tautu kumeliņuCaur ābeļu birzi braucu; Ābelēm sīki zari, Plosa tautu kumeliņu. 36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)], 41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 190 [Kuldīā]. 1. Tautas mani žēl darīja,
18428.Jaunākam bāliņam,Tam bij manis vairāk žēl: Sēž pie manis kamanās, Slauka gaužas asariņas. 298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].
18429.Maza biju, sīka biju,Bet jau liela nebēdniece: Trenču tautu kumeliņu Pār ābeļu līdumiņu. 322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].
18430.Nava lāga ormanītis,Ormanīša kumeliņi: Snauzdams veda mūs' māsiņu Pašā tautu sētiņā. 346 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].
18431.Nobrikstēja vaŗa tiltis,Man vienai pārejot: Bij manāi vaiņagāi Trīs graudiņi dimantiņa. 181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].
18432.Pār upīti mani veda,Saka melnu vainadziņu. Man nebija tās vaļiņas Vainadziņa balināt. 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].
18433.Priede priede, egle egle,Mēs ienaidu turēsim: Tautas mani cauri veda, Tu piebēri vaiņadzīnu. 164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].
18434.Sakās tautas manu kroniCaur ābeļa birzi nest; Es to tautu kumeliņu Caur dadžiemi tecināju. 15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)].
18435.Sakur guni, bāleliņi,Sav' āriņu maliņā! Sveši ļaudis sakūruši, Nelaiž mani sildīties. 107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].
18436.Sala man rokas kājasSvešu ļaužu kamanās. Būt' man bijsi mātes dota Laba silta villānīte! 1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].
18437.Sala man rokas kājasSvešu ļaužu kamanās. Laižat man pašai vaļu, Lai es teku kājiņām! 121 [Gulbenē (Md)].
18438.Sala man rokas kājasSvešu ļaužu kamanās; Man pašai gana silti Ar māmiņas vilnainīti. 73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].
18439.Skuju skuju mans celiņš,Skuju manas villānītes. Pa skujiņu birumiņu Pakaļ nāca bāleliņi. 1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].
18440.Sudrabots gailīts dziedBaltdābola kalniņā; Pūš vējiņš, ved tautiņas, Nepatapu klausīties. 41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].
18441.Tautas mani pāri vedaPar purviem, par peklēm, Lai es ceļa neattapu Pie māmiņas sērst atnākt. 191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].
18442.Tīšām tautas man darīja,Es tautām atdarīju: Es tīšām nosviedroju Lielas naudas kumeliņu. 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].
18443.Tīšām tautas man darīja,Es tīšām atdarīju: Trencu tautu kumeliņu Caur ābeļu līdumiņu. 1331 [Sikšņu pagastā (Gaujienas pag. Vlk)].
18444.Turu tautu kumeliņuAr abām rociņām, Lai ceļā kavējās, Lai panāca bāleliņi. 24 [Lēdurgas draudzē].
18445.Vilki lāči lai apēdTautām sirmu kumeliņu, Kam viņš tek sīkus soļus, Putin' manas villainītes. 391 [Skultē (Skultes pag. Rg)].
18446.Celiņā man sažēl,Mātei roku neatdev'; Kad gulēju šūpulī, Tad māmiņai roku sniedžu. 133 [Palsmanē (Palsmaņa pag. Vlk)]. 1. Celiņā iegādāju 3) Līgava met ziedus upēs, uz krustceļiem u. c.
18447.Es tev saku, pried' ar egli,Neaudz ceļa maliņā: Man pietrūka zaļa zīda, Ko ap tevi tecināt. 325 [Secē (Seces pag. Jk)].
18448.Pār Ventiņu mani veda, -Ko Ventai ziedu devu? Plostam devu raibus cimdus, Ventai vaŗa gredzentiņu. 216 [Ventspilī]. 1. Par Ventīti mani veda, - 2. Par Ventiņu mani veda, -
18449.Strauji tek tā upīte,Redzēj' mani atvedam; Turat, brāļi, kumeliņus, Lai upei ziedu metu! 41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)]. 4) Ciema ļaudis, kuŗu mājām jābrauc gaŗām, aiztur vedējus un apdzied līgavu
18450.Iesim, meitas, skatīties,Kur zvejnieka meitu ved: Siļķu rinda, mencu rinda, Lašu rinda pakaļ tek. 181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].
18451.Es cerēju, brūti veda, -Līķi veda, līķi veda: Sirmi zirgi, kalti rati, Noskumuši bāleniņi. 152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].
18452.Gauši gauši tautas jājaPar to tēva tīrelīti. Vai ved zeltu, vai sudrabu, Vai slinkaju tautu meitu? 224 [Kabilē (Kld)].
18453.Griežat ceļu, rūmējat,Dravenieka meitu ved. Kristim kalts pūra vāks, Simts telīšu pakaļā. 116 [Bormaņu muižā (Trapenes pag. Vlk)].
18454.Grieziet ceļu, rūmējiet,Liela vēja vētra krāc. Tā nebija vēja vētra, Tie bāliņu kumeliņi. 283 [Kroņa Vircavā (Vircavas pag. Jg)].
18455.Grīzit c'eļu, grīzit c'eļu,Atbrauc koļva ļaudaveņa; Pylnu c'eļu lūpu dzein'a, Poša malna kuo vabal'e. 409 [Līksnas pag. D].
18456.Griežat ceļu, griežat ceļu,Lepna vīra sieva brauc, Trim kājām kumeliņš, Viena sliece kamanām. 107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)]. 1. Grieziet ceļu, grieziet ceļu, 2. Vai tas bij tev, māsiņ,
18457.Grieziet ceļu, grieziet ceļu,Mežakunga meitu ved, Putna spalvu villainīte, Zaķa cimdi rociņā. 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].
18458.Grieziet ceļu, rūmējiet,Grezna vīra sieva brauc, Pilnas krūtis sudrabiņa, Pilni pirksti gredzentiņu. 264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].
18459.Kājām tautas tecinājaBagāto brāļu māsu; Ko tie vēl nedarītu Man, nabaga bārītei! 24 [Lēdurgas draudzē].
18460.Kalnā kāpu raudzīties,Kur bajāru meitu veda. Tāpat tai divi zirgi, Kā man bija, bārenei. 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].
18461.Kalnāi kāpu skatīties,Kur bajāra meitu veda, Kur bajāra meitu veda Dzelteniem kumeļiem. 182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].
18462.Kalnā kāpu skatīties,Kur bajāra meitu ved. Tādas pat villainītes Kā nabaga sērdienei. 172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)]. 1. Kalnā kāpu skatīties, 2. Tautas veda mātes meitu,
18463.Kungi brauc, zirgi zviedz,Nelaulātu mārgu ved, Nelaulātu mārgu ved Ar vijoļu vaiņadziņ'. 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].
18464.Kupla liepa ceļu tekAr visiem zariņiem; Kur satika ozoliņu, Tur naksniņu pārgulēja. 1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].
18465.Kurp iedamas, lēnas tautas,Kam vezdamas līgaviņu? - Lēnu meitiņ' i vedam Lēnajam dēliņam. 73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].
18466.Mežasarga meitu veda,Kas tai gāja panākstos? Priežu rinda, egļu rinda, No pakaļas peku rinda. 403 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē]. 1. Skatātiesi nu, ļautiņi,
18467.Mažasarga meitu veda,Platas bija villainītes: Dažu labu villas sauju Par cirīti dabūjuse, Par cirīti dabūjuse, Noauduse villainītes. 161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].
18468.Nākat, ļaudis, lūkoties,Kā brauc brāļi vedējos: Smiltis nāca kūpēdamas, Kumeliņi dancodami. 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].
18469.Nākat, ļaudis, skatīties,Kā ved tautas mātes meitu: Pliki kaili kumeliņi, Bez ieloku villainītes. Nākat, ļaudis, skatīties, Kā ved tautas bārenīti: Drebēt dreb kumeliņi, Zelta puški karājās. 36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].
18470.No tālienes es pazinu,Kur bajāri brūti veda: Ābolaiņi kumeliņi, Zīda puškas zemi slauka. 400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].
18471.No tālienes es pazinu,Kur zvejnieki brūti veda: Reņģu ķidu vaiņadziņš, Mušu dancis pakaļā. 1253 [Kroņa laicenē], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē]. 1. Ruku ruku, rāvu rāvu(?),
18472.No tālienes es pazinuMežasarga līgaviņu: Strupu īsu lindruciņu, Sēņu kule mugurā. 156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].
18473.Šķiŗat ceļu, rūmījat,Dravenieka meitu ved [veda]: Vaska kurpes kājiņā, Dzelonīšu vaiņadziņš. 181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)]. 1. Dravenieka meiiu veda 2. Laiku laiku ceļu griezu,
18474.Šķiŗatiesi, sīki krūmi,Lai es redzu vedamo, Vai bij pate sudrabota, Vai zeltīti vedējiņi. Gan bij pate sudrabota, Gan zeltīti vedējiņi. 144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)], 219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)], 395 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].
18475.Tādi suņi vedējiņi,Tāda kuņa vedamā: Ganiņš gana ceļmalā, Tam nedeva kukuliņa. 161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].
18476.Tilti rīb, pieši skan,Kalējiņa meitu ved; Pate melna kā vabule, Dzelziem kalti kumeliņi. 69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 86 [Ļaudonā (Ļaudonas pag. Md)]. IZDEVAS UN LAULĪBASProf. K. Straubergs
The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.
The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.
The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.
The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.
The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.
The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.
The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.
The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.
The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.
The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.
The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.
The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.
The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.
The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.
The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.
The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.
The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.
The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.
The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.
The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.
The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.
The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.
The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.
The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.
The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.
The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.
The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.
The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.
The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.
The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.
The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.
The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.
The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.
The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas. KĀZAS (turpinājums)8. Vedēji ar līgavu atbrauc līgavaiņa mājāsa) Kāzinieki gaida līgavu pārvedam
18477.Aiz kalniņa balti ziedi,Vai zied ieva, vai ābele? Nei zied ieva, nei ābele, Pati balta brāļu māsa. 107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].
18478.Aiz kalniņa zirgi zviedza,Jau skanēja iemauktiņi: Nu atveda to meitiņu, Ko bāliņi zagtin zaga. 74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].
18479.Aties mana māmuliņaPilnu roku vakarā: Piln' azote cimdu, zeķu, Malējiņa kamanās. 80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].
18480.Eita, bērni, veŗaties,Vai ved māti, vai pamāti. - Pamāt' veda, pamāt' veda, Skuju rīkste padusē. 1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].
18481.Gaidi, gaidi, bāleliņ,Nu nāk tava gaidāmā, Kā ieviņa ziedēdama, Kā saulīte mirdzēdama. 274 [Zaļā muižā (Zaļenieku pag. Jg)]. 1. Gaidi, gaidi, bāleliņi, 2. Gaidi, gaidi, māmuliņ,
18482.Gaidi, gaidi, bālelīn,Nu nāk tava gaidāmā, Nu nāk tava gaidāmā, Krūmus, mežus veltīdama: Ozolam jostu deva, Liepai baltu villānīt', Mazajiem kārklīšim, Tiem uzmeta cimdu pār'. 1191 [Ēveles draudzē].
18483.Gaidi, gaidi, bāleliņ,Še būs tava gaidāmā; Blakām tek sirmi zirgi, Diegiem šūtas kamaniņas. 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)], 412 [Unguros (Ungurmuižas pag. D)].
18484.Gaidi, gaidi, māmuliņ,Še būs tava gaidāmā; Šurpu tek kumeliņš, Sēd sniedzīte kamanās. 80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].
18485.Gaidi, māte, gaidīdama,Šodien veda vedekliņu, Šodien veda vedekliņu Trinītā paldziņā. Vai māmiņa nemācēja Duju nīšu audekliņ'? 197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].
18486.Gaidīt gaida mans bāliņš,Kā tas gaida, kā negaida? Gaida savas līgaviņas, Izmirkušas, sasalušas. 121 [Gulbenē (Md)].
18487.Gaidīt gaidījuŠo vakariņu No tautu brālīša Pārlīgojot Ar pilnu vezumu, Ar malējiņu. 146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].
184871.Gauši brauc vedējiņiPa to smilgu atmatiņu: Noadīju cimdu pāri, Pie vārtiem stāvēdama. 1611 [Basos (Basu pag. Azp)].
18488.Gauši nāca tautu meitaPa brālīša tīrumiņu. Vai tā tāda gauša būs Pie visiem darbiņiem? 226 [Kandavā (Tl)].
18489.Jājati, brālīši,Taurējati! Kā zinu gaidīti, Kad netaurēja? 144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].
18490.Kalnā kāpu raudzīties,Kur jāj mani vedējiņi: Sīki rikši bēŗi tek, Grazni dzied vedējiņi. 216 [Ventspilī]. 1. Tek' uz kalna lūkoties,
18491.Kas kūpēja, kas miglojaGar brāliņa sila malu? Tie bāliņu kumeliņi, Kas kūpēja, kas migloja. 290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].
18492.Kas tur nāca kūpēdamsPar Elpiņa (=māju v.) tīrumiem? Vēršu muižas pelnu kule, Tā tur nāca kūpēdama. 30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē]. 1. Ko tur veda kūpēdamu
18493.Kas tur nāca kūpēdamsViņa gala tīrumā? Plaukam (=māju v.) veda maizes abru, Krāsne kūp pakaļā. 281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].
18494.Kas tur putinaPa viņu kalnu? Māršiņas vedēji, Brāļ' kumeliņi. 208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].
18495.Kas tur spīd, kas tur mirdzTīrumīna galīnā? Jaunās māršas karodzīns, Tas tur spīd, tas tur mirdz. 49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].
18496.Ko zinu gaidīt,Ko negaidīt? Nepūta tauri, Nesūta vēsti. 208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)]. 1. Gaidīt gaidīju
18497.Ko tie mani bāleliņiIlgi dara tautiņās? Būs caunīte izbēguse, - Maza draudze dzinējiņu. 41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].
18498.Ko tie mūsu bāleliņiIlgi dara tautiņās? Nūle vilka tautu meitu No drabiņu kubuliņa. 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].
18499.Ko tie vedējiTik gauši veda? Šūpuli veda Kamanu pakaļā. 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].
18500.Ko tur veda, ko tur vedaMūs' baltie bāleliņi? Tēvam veda skruķa kātu, Mātei slotas atskaminu. 1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].
18501.Ko tur veda, ko tur veda?Rūgušpienu, rūgušpienu, NN-iešu jauni puiši Krējumtiņu noņēmuši. 126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)]. 1. Ko tur dzina, ko tur veda
18502.Ko tur veda velēdamiPar bāliņa tīrumiņu? To tautiešu pelu maisu, To tur veda velēdami. 300 [Kroņa Misas pagastā (Misas pag. B)]. 1. Ko tie mūsu brāļi veda,
18503.Kokles skan, kas koklēja?Koklēj' mani bāleliņi, Koklēj' mani bāleliņi, Jaunu māršu gaidīdami. 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].
18504.Kur palika vedējiņi,Kur tik ilgi kavējās? Aiz kalniņa lejiņāi Kumeliņu žaudināja. 144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].
18505.Kur tie mūsu vedējiņiŠādu dienu kavējās? Aiz kalniņa kavējās, Vecas vīzes lasīdami, Vecas vīzes lasīdami, Māršai pūru darīdami. 281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].
18506.Lied jel, gausdien,No meža dibina! Jau gauši augusi, Vēl gauši vedama. 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].
18507.Lēni lēni tautas nācaPar bāliņa rudzu lauku, Sīkas olas lasīdami, Māsai pūru pildīdami. 264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)], 290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].
18508.Lēni nāca gausaliņaPār lielaju tīrumiņu, Mūs' bāliņus saldēdama, Kumeliņu svīdēdama. 16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].
18509.Nākat nākdami,Gausie vedēji! Sasalu, sadrebu Gaidīdama. 76 [Gatartā (Gatartes pag. C)]. 1. Nāc jel nākdama,
18510.Nu brauca vedēji,Nu pūta tauri. Vārtos pūta, Pelnos putēja. 264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].
18511.Nu dziedam, nu dziedam,Neraudam, neraudam! Nu nāk pate tautu meita Ar visām telītēm. 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].
18512.Nu jāj mani bāleliņiKā ezera gaigalīši; Tautu meita pakaļ nāca, Kā dūmaļa kūpēdama. 279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)]. 1. Nu pārjāja mūs' bālītis
18513.Nu jāj mani bāleniņi,Kā ozoli zaļodami; Pakaļ nāca tautas meita, Kā ieviņa novītusi. 293 [Gravendālē (Mežotnes pag. B)].
18514.Nu jāj mani bāleliņi,Sievu kaŗu izkaŗojši; Sievu kaŗu izkaŗojši, Pārved baltu karodziņu. 279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].
185141.Nu jāj vedēji,Nu pūš tauri, Nu manas kājiņas Dīžot dīžo. 208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].
18515.Pie lodziņa skatījos,Kuŗu malu gaisma ausa; Kuŗu malu gaisma ausa, Tur nāks mana malējiņa. 97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].
18516.Pusjūdzītes es pazinu,Kur nāk mana līgaviņa: Sniega baltas villainītes, Spīd sudraba vainadziņš. 206 [Kuldīgas apriņķī].
18517.Put ābelei balti ziedi,Tā jāj balti kaŗavīri. Tie nebija kaŗavīri, Tie bij brāļa vedējiņi. 2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].
18518.Redz kur nāk ziedēdamaSvešas zemes ābelīte; Te ir tīri klaji lauki, Te raženi noziedēs. 220 [Dursupē (Zentenes pag. Tl)].
18519.Šai sētā labi suņi,Cauni dzina sētiņā; Otras sētas suņu purni Pēdas vieni nosūkstīja. 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].
18520.Sērstu gāja sērstavnīcaAr vītola vainadziņu; Griezies šurpu, sērstavnīca, Še ir tavs brūtgāniņš! 73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].
18521.Ziben' met, ziben' metGar bāliņa meža malu; Ko ziben' nemetīs, Ziben' met kamaniņas. 48 [Alojā un Lielsalacā (Alojas un Salacas pag. Vlm)].
18522.Sīvi sīvi zīle brēcaVārtu staba galiņā. Uz celiņa mūs' brālītis, To zin Dievis, kā pāries. 161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].
18523.Zila zaļa gaisma nācaPar ārīti līgodama; Tā nebija gaisumiņa, Tā bāliņa līgaviņa. 323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].
18524.Skaidris spīd mēnestiņš,Nu ved brāļa līgaviņu; Vēl bāliņa kumeļam Zvaigžņu deķis mugurā. 207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].
18525.Stājiesi, ozoli,Sētsētas vidū, Pārvedīs liepiņu, Stādīs blakām. 208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].
18526.Steidzu, steidzu, beidzu, beidzuMeldu krēslu darināt, Redzu savu jauno māršu Par kalniņu līgojot. 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].
18527.Tāļu tāļu es dzirdējuBāleliņus taurējam. Vai tiem bija tautu meita Eglienā pamukuse? 161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].
18528.Tāļu tāļu suņi rēja,Tāļu pūta medinieki; Sudrabotu irbi dzina Zeltītām kājiņām. 207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)]. 1. Tālu tālu suņi rēja, 2. Tālu tālu suņi rēja,
18529.Tāļu tāļu suņi rēja,Tāļu pūta medinieki. Vai tie mani bāleliņi Tāļu veda līgaviņu? 181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].
18530.Tāļu tāļu suņi rēja,Vēl jo tāļu medinieki; Tāļu tāļu tautas jāja, Vēl jo tāļu bāleliņi. 196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].
18531.Tālu tālu suņi rēja,Vēl tālāki medinieki; Še caunīte pārtecēja Dzeltenām kājiņām. 321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].
18532.Taure nāca taurēdama,Ne taurīte viena nāca: Nāk pūriņis, nāk māršiņa, Nāk deviņi bāleliņi. 144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].
18533.Treis raksteņus izrakstēju,Pī vuorteņu stuovādama, Cikuom vede gausu margu Par buoriņa teirumeņu. 434 [Ludzas un Abrenes apr.].
18534.Vāri, māte, siltu putru,Kuren' siltu istabiņu: Pārnāks tavas jaunavītes Nosalušas, izsalkušas. 208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].
18535.Vakar māte izstellējaTreju tuķšu kamaniņu; Šodien gaida pārnākot, Visu pillu atvedot. 30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].
18536.Cērt, brālīti, bērza malku,Kurin' siltu istabiņu; Atnāks drīzi līgaviņa Sudrabā sasaluse. 421 [Taurupes pagastā (Rg)], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)]. 1. Cērt, bāliņi, bērzu malku,
18537.Cērt, bāliņ(i), bērza malku,Kurin' siltu istabiņu: Atnāks tava līgaviņa Izmirkusi, sasalusi. 1331 [Sikšņu pagastā (Gaujienas pag. Vlk)].
18538.Cekulaiņa zīle dziedVārtu staba galiņā; Vizulaiņu māršu ved Āboltaiņu kumeliņu, Balti ziedi laistījās Gar kumeļa kājiņām. 4 [Aijažos].
b) Atjāj divi vakara brāļi, paņem kannu alus un jāj vedējiem pretī
18539.Atpakaļi, bāleliņi,Nes māsai alu dzert! Mūs' māsiņa noslāpuse, Tāļu ceļu staigājot. 144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)], 395 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].
18540.Dui vien pārjājaVakari(?) brāļi, - Kur pieci, kur seši Bajāra meitām? 196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].
18541.Skrīveŗi skrīveŗiVakara brāļi: Visas mūsu palodas Noskrīverēja. 226 [Kandavā (Tl)]. c) Eglītes nesējs
18542.Ai ai skujunesi,Kur tik ilgi kavējies? Tev' gaidīja pusdienā, Tu atnāci vakarā. 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].
18543.Vai kāds ērmīgsEglītes nesējs: Kleinām kājām, Resnām ciskām, Līkām rokām, Strupiem svārkiem, Deviņmezglaiņu Pātedziņu. 220 [Dursupē (Zentenes pag. Tl)]. 1. Vai [Rau] kāds ērmīgs
18544.Dievs dod sievas nedabūtTam eglītes nesējam, Kam tas mana brāļa jumtu Ar kājām izspārdīja. 245 [Jaunpilī (Jaunpils pag. Tk)], 264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].
18545.Eglītes nesējsKleinām kājām No jumta krizdams, Nosita kuilēnu. 40-1 (Bigauņciemā), 345, 403 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].
18546.Eglītes nesējs,Kur es tevi redzēju? Lielajā krogū čigānu pulkā, čigāna danda Rokās bija, čigāna zīmīte Deguna galā. 246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].
18547.Eglītes nesējsLīkām kājām Kā kaķis laipoja Pa jumta galu. 245 [Jaunpilī (Jaunpils pag. Tk)]. 1. Rau kāds ērmīgs
18548.Eglītes nesējsLīkām kājām, Nevar bez trepju Jumtā tikti. 27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].
18549.Eglītes nesājsLīkām kājām, Cik kāpa jumtā, Tik krita zemē. 18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].
1. Eglītes nesējs
18550.Eita, ļaudis, skatīties,Vai ir kupla jumt' eglīte: Ja būs kupla jumt' eglīte, Tad būs kupla vedamā. 318 [Lindes Birzgalē (Birzgales pag. Rg)].
18551.Liekat skuju, bāleniņi,Nelaužat klēts jumtiņu, Lai paliek māsiņai Ar vēl iekš' dzīvošana! 48 [Alojā un Lielsalacā (Alojas un Salacas pag. Vlm)].
18552.Liekat skuju, kād' likdami,Priedes skuju neliekat; Ja jums nav egles skuja, Liekat smalku paegliņu! 48 [Alojā un Lielsalacā (Alojas un Salacas pag. Vlm)].
18553.Maz' maza skujiņaKā pakulu ērkuls, Turpat piekusa Pieci brāļi nesdami. 48 [Alojā un Lielsalacā (Alojas un Salacas pag. Vlm)].
18554.Nava lāga, nava lāgaTas eglītes nesējiņš: Pašam galva nesukāta, Zirgam aste neuzsieta. 264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].
18555.Nu ved tautas, nu ved tautasMelnu egles galotnīti; Atveduši, uzsprauduši Uz bāliņa namdurīm. 264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].
18556.Platajām nāsīmEglītes nesējs, Puspoda sašņauca Tabakas nāsīs. 264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].
18557.Skuju nesa skujenieki,Skuja tīri nobirusi; Vakar nesa mans bāliņš Tīriem zelta vizuļiem. 58 [Rozbeķos (Rozulas pag. C)].
18558.Tam eglītes nesējamKā āzītis kumeliņš; Cik gribēja riņķē sist, Apsēdās žogmalē. 220 [Dursupē (Zentenes pag. Tl)].
18559.Tam eglītes nesējamNebij lāgas zirgu lietas: Kriju sedli, lūk' iemaukti, Kaņepj' šķiedru pavēders. 221 [Engurē (Engures pag. Tk)].
18560.Tam eglītes nesējamiPinkulainis kumeliņš; Vārtos kūra uguntiņu Pinkulīšus svilināt. 219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)], 395 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].
18561.Tam eglītes nesējamŠodien galva nesukāta; Vienu roku egli dūra, Otru matus līdzinē. 219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].
18562.Tam eglītes nesājamZirgam aste neuzsieta, Nemācēja riņķi mest, Ne kumeļa dancināt; Cik gribēja dancināt, Aptupās žagaros. 264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].
18563.Tam eglītes nesējamTrīskājainis kumeliņš, Ik gribēja riņķī griezt, Aptupās skaidenī. 221 [Engurē (Engures pag. Tk)].
18564.Ūjā ūjā, skujenieki,Nobirušu skuju nes! Skujiņa mežā, Vilkaste rokā. 64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].
18565.Ūjā ūjā, skujenieki,Nobirušu skuju nese! Tepat cirsta, tepat lauzta Mūsu cūku palejā. 58 [Rozbeķos (Rozulas pag. C)].
18566.Ciema kaķi laipājaPa nama jumtu; Vai mums pašiem Kaķīšu nebija? 36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].
18567.Cūku gans tas dēliņš,Ne eglītes nesējiņš: Pašam galva nesukāta, Zirgam aste neuzsieta. 264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)]. d) Karoga nesējs
18568.Gan ar skaists karodziņš,Nava lāga nesājiņa: Līkas kājas, gaŗas ausis, Liela pumpa mugurā. 4 [Aijažos].
18569.Gan ar skaists karodziņš:Rīku meitas priekšautiņš, Rīku meitas priekšautiņš Uzsiets koka galiņā. 48 [Alojā un Lielsalacā (Alojas un Salacas pag. Vlm)].
18570.Ko solīšu, ko solīšuKarodziņa nesējam? Solīš' tēva cūku meitu, Guldīš' cūku midzenī. 59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].
18571.Līverains, lēverainsKarodzīna nesējīns; Trim kājām kumelīns, Vienu slieci kamanīnas. 59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)]. e) Vedēji apstājas pie aizvērtiem vārtiem1) Kāzinieki aiz vārtiem apdzied līgavu
18572.Ai Dieviņ, ai Dieviņ,Nekaunīga vedekliņa: Ne pie vārtu nepiebrauca, Jau actiņas parādīja. 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)]. 1. Ai Dieviņ, ai Dieviņ, 2. Tautu meita lielījās 3. Tautu meita lielījās(i)
18573.Gaŗām gaŗām,Sakārņu dēli! Vedati gaŗām Sakārņu māsu! 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].
18574.Kas tā tāda raiba kuņaAiz vārtim zīlējās? Tā NN-iešu raiba kuņa Mūs' krancīti kaitināja. 375 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].
18575.Ko te veda, ko te veda?Pirtes sili, pirtes sili. Ved gaŗām, gāž pirtē, Ne pie mana bāleniņa! 161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)]. 1. Ko tie veda vedējiņi?
18576.Ko vedi, brālīti,Tai vezumāi? Vai smilktes, vai olas, Vai akmentiņus? 146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].
18577.Pārveda, pārveda,Pārputenēja! Aiz vārtu pūta, Pelnā putēja. 241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)]. 1. Pūzdami, elsdami
18578.Stāvi, stāvi, svina piesta,Piecas stundas aiz vārtiem, Kā stāvēja brāļa galdi Piecas stundas neslaucīti. 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].
18579.Sudrabota tautu meitaStaigā, ceļu vaicādama. Mani balti bāleliņi, Vai jums tādas nevajaga? Parādāt purvā ceļu, Parādāt purvā ceļu, Iegrūžat rāvienā, Lai tā krita, lai tā klupa, Lai dauzīja sudrabiņu. 146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)]. 1. Gudriniece tautu meita 2. Sudrabota mātes meita 2) Vedējiem jāpakavējas ārpus sētas, ja līgavainis vēl nav appušķots
18580.Apstājies, tautu meita,Jele cūku rakumos, Lai es savu bāleliņu Klētiņā appuškoju! 266 [Jelgavā], 299 [Mežotnē un Švitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)].
18581.Pastāvi, liepiņa,Klajā laukā! Nule mēs ozolu Puškosim. 241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)]. f) Līgavainis bēg, slēpjas
18582.Aiju manu sūru dienu,Nu man nāca grūta diena: Nu man māte sievu veda, Nu man' kungi vīru sauks. 18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].
18583.Bēdz, brālīti, klētiņāMiežu rudzu apcirknī, Lai meklēja tautu meita, Miežus rudzus bārstīdama! 246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].
18584.Bēdz iekšā, brāleliņi,Nu ved tavu snaudaliņu! Kur, māsiņ, nu es bēgšu, Jau ieveda istabā. 320 [Mazzalvē (Mazzalves pag. Jk)].
18585.Kur liksi, vedēj,Šās dienas vedumu? Bāliņš aizbēga Pār Daugaviņu. 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].
18586.Māmiņ' manim sievu veda,Es aizbēgu eglājā, Apķēros kuplu egli, Ne to laidu līgaviņu. Kupla egle šim brīžam, Mūžam laida līgaviņa. 33 [Pēteŗupē (pie Saulkrastiem Rg)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].
1. Bēdz mežā, bāleliņ, 2. Māte manim sievu ņēma, 3. Māte manīm vīru veda, 4. Sakās māte sievu ņemt,
18587.Paslēpies, bāleliņ,Savā dēļu klētiņā, Lai sēd tautu svina muca Piecas stundas vezumā. 136 [Zvārtavā (Zvārtavas pag. Vlk)].
18588.Slēpies, brālīti,Tīrē rudzu rijē, Lai tautas meklēja Pa tīri rudzi. 224 [Kabilē (Kld)].
18589.Slēpies, mans bāleliņi,Savā zirgu stallītī, Kā slēpās tautu meita Savā govju laiderī. 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].
18590.čipa čapa man kājiņa,Griba graba kažocīc: Māte manim sievu ņēma, Es paskrēju paklētē. 97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)]. g) Atveŗ vārtus, ielaiž vedējus sētā1) Iznes un rāda uguni pie vārtiem
18591.Dedz, tautieti, vasku sveciVārtu stulpa galiņā, Lai redz tava līgaviņa Ielīgoti sētiņā! 1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)].
18592.Dedz, ugun, spīd', ugun,Lai es savas lūkojos: Tumsā vesta vakarā, Būs tā mana, vai nebūs? 18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].
18593.Lai bēdāja velns par tumsu,Es par tumsu nebēdāju, Tumsiņā, vakarā Es pārvedu līgaviņu. 174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].
18594.Pasaraugi, snaudulīte,Kas guntiņu tev aiznes: Vīratēvs guni nesa, Raibu cimdu gribēdams. 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)]. 1. Atskatiesi, jaunā mārša,
18595.Tumšajā naksniņāPats pārvedu līgaviņu, Pats pārvedu līgaviņu, Pie vārtiem apturēju, Pie vārtiem apturēju, Māte [Meita] nesa uguntiņu. Nes uguni, kam vajaga, Man uguns nevajaga, Mana paša kumeļam Zvaigžņu deķis mugurā. 259 [Līvbērzē (Līvbērzes pag. Jg)], 264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].
18596.Tumšejāi vakarāiPārved jaunu līgaviņu; Pats rādīju uguntiņu Vārtu stabu galiņā, Lai kājiņas nenosita Iekšnākoti līgaviņa. 226 [Kandavā (Tl)].
1. Tumsiņāi, naksniņāi
18597.Tumsiņā, vakarāAtved manu līgaviņu; I es patis neredzēju, Bija kupli ielociņi. 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)]. 1. Tumsiņā, vakarā
18598.Tumsiņā, vakarāMan pārveda līgaviņu. Krustiem dedza vaska sveces, Krustiem dzelzu lukturīši, Krustiem teki māmuliņa, Vedekliņas gaidīdama. 274 [Zaļā muižā (Zaļenieku pag. Jg)]. 2) Kāzinieku dziesmas, vārtus veŗot
18599.Atnāca liepiņaLīgodama, Zemzara ozols Atvēra vārtus, Ielaida liepiņu Sētiņā. 48 [Alojā un Lielsalacā (Alojas un Salacas pag. Vlm)].
18600.Atveŗam vaŗa vārtus,Saņemam jauno māršu, Segs mums baltu vilnānīti Dimantiņa rakstiņiem. 69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].
18601.Atsa- vārti- veŗatiesLīdz pašam stuburam: Nu ved jūsu saimenīcu Visu mūžu virināt. 104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].
18602.Ja ir laba vedamā,Tad vediet(i) sētiņā; Ja ir kāda draņķa muca, Tad gāziet(i) sētmalī! 304 [Vecmuižā (Vecmuižas pag. B)]. 1. Ja ir laba vedamā,
18603.Šaun pretim, šaun pretim!Mājā nāk kaŗa māte. Tā nebija kaŗa māte, Tā bij brāļa līgaviņa. 27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].
18604.Šauj pretī, šauj pretī,Nu nāk brūte sētiņā! Ja pretī nešausit, Nebūs laime dzīvojot. 59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].
18605.Tec, māmiņa, vārtus vērtAr divām slauktuvēm: Nu pārveda tavs dēliņš Pierietējšu līgaviņu. 215 [Ugālē (Ugāles pag. Vp)]. 1. Pārved brāļa līgaviņu,
18606.Ved, manu bāliņi,Ne tukšu vedi, Ar alus kannu, Ar maizes klaipu! 421 [Taurupes pagastā (Rg)].
18607.Veŗat vārtus, atveŗatiLīdz pašami galiņami: Dižu radu tautu meita Žuburainu kroni nes. 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].
18608.Veriet vārtus li galam,Celiet stabus platumā, Lai es varu cauri braukt Ar to savu vedamo. 2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].
18609.Veratiesi, vara vārti,Līdz pašami galiņami: Es atvedu lielsiržotu, Gražutāji līgaviņu. 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)]. 1. Veŗatiesi, vaŗa vārti,
18610.Veŗaties, vaŗa vārti,Slēdzaties, dzelza duris, Lai es varu cauri braukt Ar bāliņa līgaviņu. 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)]. 3) Dziesmas no līgavas puses
18611.Atsa- vārti- veŗatiesLīdz pašam stuburam: Bagātāku mani veda, Ne veco ietaliņu. 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].
18612.Es, tautās iejādamis,Salauzīju žoga posmu; Vai man bija vārtu vērt, Mūs' māsiņu ievedot? 163 [Dzērvē (Dzērves pag. Azp)].
18613.Gauži raud man' māsiņa,Tautu vārtu danākuse: Tautiešam bargi suņi, Nelaiž māsu pagalmā. 120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].
186131.Kalnē kāpu, jo kalnē,Pašē kalna galiņē; Tautās gāju, jo tautās, Pašē tautu sētiņē. 224 [Kabilē (Kld)].
18614.Labo roku krustu metu,Pa vārtiem iebraucot: Krustīts manis augumiņš, Tautas sēta nekrustīta. 190 [Kuldīā]. 1. Krustu metu, Dievu lūdzu,
18615.Tautas savus vaŗa vārtusLīdz pusīti vien atvēra; Veriet, tautas, līdz galam! Man Laimiņa līdzi nāca, Man Laimiņa līdzi nāca Apakš baltas villainītes. 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)]. 4) Dēkla, Laima paredz grūtu dzīvi
18616.Aisa! Laime nosakliedza,Kalniņā stāvēdama; Meitiņ' mana ievedama Tik sliktā vietiņā! 421 [Taurupes pagastā (Rg)].
18617.Dēkle sauca saukumiņu,Kalniņāi stāvēdama, Redzēj' mani ievedam Netiklīša sētiņā. Kam, Dēkliņa, tad nesauci, Kad nebiju saderēta, Kad nebiju saderēta, Samitojse gredzeniņu? 181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)]. 1. Sauc Laimīte, met ar roku,
18618.Dēkla sauca saukumiņu,Kalniņāi stāvēdama, Redzēj' mani ievedam Sierdēstiņu sētiņāi. 172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)]. 1. Laimīt' kliedza, Laimīt' brēca,
18619.Nāc, Laimiņ, tec, Laimiņ,Kad iegāj' sētiņēi; Tai sētēi grīn's ļaud's, Tur būs grīn' dzīvošan'. 211 [Rindā (Ances pag. Vp)].
18620.Sauc Laimiņa, met ar roku,Kalniņā stāvēdama, Redzēj' mani ievedam Grīnu ļaužu sētiņā [istabā]. 217 [Ārlavā (Ārlavas pag. Tl)]. 1. Sauc Laimiņa, met ar roku, h) Pagalmā1) Kāzinieki saņem vedēju zirgus, daudzina vedējus un apdzied
18621.Ai manu kumeļuBaskājiņu, Vakar pelcēja Saslapināja, Man jaunu līgavu Meklēdami. 152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].
18622.Ak tu tautu prūšu cūka,Tavus daiļus vedējiņus! Stundu skan zelta pieši, No kumeļa nolecot [nolēcot]. 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].
18623.Ak tu čura tautu meita,Tavus skaistus vedējiņus! Paši vīri zābakos, Kumeliņi iemauktos. 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].
18624.Atbrauc mana māmuliņa,Kamaniņas gāzīdama; Izsīruse svešu zemi, Atved jaunu malējiņu. 69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].
18625.Atjuoj muni buol'el'eņi,Kai ar snīgu apsnyguši: Bolti cymdi, boltys z'ačis, Bolts krekl'eņš mugorā. 426 [Sakstagala pag. Rz].
18626.Balti jāja vedējiņi,Kā ar sniegu apsniguši; Tas nebija balts sniedziņš, Tas māršiņas tikumiņš. 208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].
18627.Dziedādami bāleliņiMājās veda jauno māršu; Asariņas slaucīdama, Es namā lūkojos. 16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].
18628.Edz kur stalti kaŗavīriMani balti bāleliņ'; Izsiruši tautu zemi, Atved tautu zeltenīt'. 133 [Palsmanē (Palsmaņa pag. Vlk)].
18629.Ekur stalti kaŗavīriMani balti bāleniņi, Paši jāja spēlēdami, Kumeliņi dancodami. 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].
18630.Ekur stalti kaŗavīriMani balti bāleliņi, Tālas zemes cierētāji, Daudz naudiņas tērētāji. 6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].
18631.Es atradu dadža lapuVārtu staba galiņā; Cieta bija dadža lapa, Sīva brāļa līgaviņa. 16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].
18632.Es izlaidu vakarāSavu raibu kumeliņu; No rītiņa pārtecēja, Līgaviņa mugurā. 353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].
18633.Es siŗot aizstellējuVakar divi bāleliņi; Šovakar sagaidīju Ar caunīti pārnākot. 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].
18634.Es vakar izstellējuTreju tukšu kamaniņu; Nu šodien sagaidīju Visu pilnu atejot. 98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].
18635.Ko, bāliņi, tu atvedi?Nosvīduši kumeliņi. Svina muca vezumā, To, bāliņi, tu atvedi. 120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].
18636.Ko dara brālīšiTik ilgi ceļā? - Ceļā ragus zāģējām, Lai nebada māmuliņu. 195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].
18637.Ko tie veda vedējiņi?Tādu pliku pārveduši. Pārjāj pliki bāleliņi, Kā eglītes nodzenātas. 226 [Kandavā (Tl)].
18638.Kuplāka vedējaKā vedamaja. Tāda mūsu vedējīša Kā lielā siena kaudze; Tāda mūsu vedamā Kā tā auzu zebenīca. 344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].
18639.Kur tie mani bāleniņiVisu dienu medīt gāja? Brukstalās nomedījši Sudrabotu vāverīti. 161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].
18640.Lūkojati, bāleliņi,Vai pūš grūti kumeliņš! Ja pūš grūti kumeliņš, Tad būs divas dvēselītes. 12 [Gaŗkalnē (Ropažu pag. Rg)]. 1. Smagi pūš, smagi elš
18641.Muns bāliņš līdz šo dienuViegli viegli pabraukāja; Lūdz nu Dieva, met nu krustu, Nu būs pods vezumā! 69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].
18642.Maza maza bambalītePar ūdeni pārpeldēja; Tā nebija bambalīte, Tā brālīša līgaviņa. 348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].
18643.Medinieki bāleliņi,Ko pa mežu medījāt? Medīdami nomedīja Diženo malējiņu. 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].
18644.Nācin nāca no tautiņu,Nele māsiņ' i atnāca: Atnāk brāļa rājējiņa, Man asaru dzērējiņa. 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].
18645.Nedomāji, tu Jānīti [NN],Ka pārvedi māmuļīti: Tēvam sievu gan pārvedi, Tu māmīnu nedabūsi; Kad prasīsi cimdu, zeķu, Tad asaras noslaucīsi. 144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].
18646.Nerādi, tautmeita,Tik ātri acis: Ja acis rādīsi, Bezgode būsi. 208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].
18647.No tālienes tij māsiņa,Nosvīdušu kumeliņu. Par māsiņu neraugāt, Sajemiet kumeliņu! 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].
18648.Nu pārveda saimenieci,Pelni vien noputēja. Lai putētu, ka putētu, Kad būt' laba saimeniece! 279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)], 362 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē]. 1. Nu put pelni, nu put pelni,
18649.Pārbrauca CīravasStrimalu kupčis Rikšum, aulekum Caur visu muižu, Līdz savas strimalas Izandelēja. 181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].
18650.Pārveda CīravasValodu maisu. Vedat caur muižu, Gāžat upē! 181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].
18651.Pārvedu, pārvedu,Pārputenēju Dižu klaipu cepēju, Biezputras virēju. 167 [Kazdangā (Kazdangas pag. Azp)]. 1. Pārveda, pārveda,
18652.Pakaļ tek tautu meitaPakaļ mana bāleliņa. Neņem, manu bāleliņ, Nele lieta pakaļ tek! 92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)]. 1. Laima laima tev, brāliņ,
18653.Rejiet, suņi, gaudājiet,Nu atveda saimanīci, Nu atveda saīmanīci, Auzu maizes cepējiņu. 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].
18654.Sajāj mani bāleliņi,Kā ozoli lapodami; Pakaļ nāca tautu meita, Kā ieviņa ziedēdama. 290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].
18655.Sirenieki, medeniekiMani balti bāleliņi: Dzīvu caunīt' i atveda Līdz ar visu midzenīti. 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].
18656.Sirmi zirgi auzas ēda,Muguriņas sagriezuši, Atveduši līgaviņu Dublaiņāmi kājiņāmi. 33 [Pēteŗupē (pie Saulkrastiem Rg)].
18657.Strēlinieki, mediniekiMani balti bāleliņi, Nošāvuši tautiņāse Sarkankrūšu vāverīti. 167 [Kazdangā (Kazdangas pag. Azp)].
18658.Sudrabota zīle dziedUz bāliņa vārtu staba; Nu pārveda mūs' bāliņis Sudrabotu līgaviņu. 264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].
18659.Suņi rēja, vilki kauca,Nu ved jaunu saimenieci, Šķīstas putras vārītāju, Plānu klaipu cepējiņu. 2 [Aderkašos (Taurupes pag. Rg)]. 1. Ko tie tēva suņi rēja, 2. Nerej, suni, nerej, suni,
3. Pakaukdams sunīts rēja, 4. Rejat, suņi, ņaudat, kaķi! 5. Visi sētas mieti kauc,
18660.Suņi rej, suņi rej,Nebūs laba vedamā; Tāda mute vedamai Kā tiem mūsu sunīšiem. 49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].
18661.Suņi rej gaudodami,Atved jaunu saimenīcu. Vai būs suņu barotāja, Vai saimītes šķīrējiņa? 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].
18662.Suņi rej, vārti čīkst,Lec' pie loga skatīties: Brālis veda līgaviņu, Lāča āda mugurā. 207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].
18663.Suņi rej, vārti čīkst,Pārved jaunu saimenieci; Kad ieveda istabā, Kaķi ņaud aizkrāsnē. 345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē]. 1. Visi mūsu kaķi ņaud,
18664.Suņi rej, vilki kauc,Nu ved jaunu saimenieci. Nebēdā, tu sunīti, Būs jau laba saimeniece, Būs jau laba saimeniece, Tūlīn sāks bīdelēt. 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].
18665.Sunīts asti kustināja:Pārved auzu malējiņu. Vai kustini, nekustini, Tā tev auzu nesamals! 1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].
18666.Sunīts asti kustināja:Pārved putras vārītāju. Nekustini, nekustini, Nemāk putru izvārīt! 159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].
18667.Sunīts rēja tupēdamis,Nebūs laba saimeniece; Kad sunītis stāvu rēja, Tad būs laba saimeniece. 174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].
18668.Sunīts rēja tupēdams,Redz vedeklu atvedot. Vai būs maizes devējiņa, Vai ar kāju spērājiņa? 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)]. 1. Sunīts rēja gaudodams,
18669.Suns rej kaukdamsPirts pakaļā: Lāceni pārveda Par saimenieci. 302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].
18670.Tautu meita bāliņamPēdu pēdas nolādēja; Pat' atnāca uz bāliņu, Savus lāstus lasīdama. 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].
18671.Triju kungu zeme rīb,Kur jāj mani bāleliņi; Pakaļ nāca tautu meita, Ni lapiņa ničabēja. 290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].
18672.čuza čuza, puža pužaŠe atbrauca vakaros; Mūsu skaiste, mūsu daile, Tā aizbrauca vedējos. 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].
18673.Vakar brālis jāšus jāja,Šodien kulba pakaļā. No šīs dienas tu, bāliņ, Būsi kulbu kulbotājs. 281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)]. 1. Kas kaitēja tev, bāliņ, 2. No šīs dienas tu, bāliņ,
18674.Vakar savus bāleniņusKā gaigalas aizstellēju; Nu atbrauca putēdami Ar tautiņu pelnu baļvu. 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē]. 1. Vakar mūsu bāleliņi
18675.Viens aizjāja mūs' bāliņš, -Vai tas vairs viens atjāja? Tautu meitu līdzi veda Kā telīti valdziņā. 48 [Alojā un Lielsalacā (Alojas un Salacas pag. Vlm)].
18676.Visiem zirgi viegli pūta,Vedējam grūši pūš; Kā tam grūši nepūtīs, Svina piesta vezumā. 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)]. 1. Kas tā tāda bruņu muca 2. Svīdin svīda, kusin kusa 3. Tusa, tusa, rēca, rēca
18677.Visi riķu posmi trīc,Nu pārveda saimenieci. Kā posmīni netrīcēs, Sīva dzedra saimeniece! 158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].
18678.Visi sētas mieti raud,Nu ved jaunu saimenieci; I kaķīts noņaudēja Pēc vecās saimenieces. 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)]. 2) Vedēju dziesmas
18679.Atstājām meitu mātiKā pīrāgu sūlājot: Atradām dēlu māti Kā bitīti vīvinot. 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].
18680.Atsavežu bāliņamPurva ņiedri, meža dzērvi: Kā ņiedrīte locījās, Kā dzērvīte nokliedzēs. 41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].
18681.Atvedu Saulzara (=māju v.)Dzīpura zagli; Vēl otra palika, Ķērnītes laiža. 18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].
18682.Baŗ man' tēvs, baŗ māmiņaNosvīdušu kumeliņu. Tautu meitu vien pavedu Mazu sila gabaliņu. 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].
18683.Dancoj' mans kumeliņšAr visām lencītēm; Es atvedu līgaviņu Ar visiem ielokiem. 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].
186831.Danco manis kumeliņisUz Ezeres robežām; Dancodams pārtecēja - Ezeriete mugurā. 200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].
18684.Dusmiņām nezināju,Kur piesietu kumeliņu: Nederēja brālīšam Manis vesta līgaviņa. 172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)]. 1. Nepatika brālīšam 2. Raudādama nosedloju
18685.Es atvedu brāļam sievuKā lielaju lāču māti; Manas kājas nosēdēja, Piekūst brāļa kumeliņi. 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].
18686.Es bij' meita, es bij' droša,Es pā(r)vedu brāļam sievu; Teku meitu pulciņāi, Lieku zīļu vaiņadziņu. 172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].
18687.Es pārvedu brāļam sievuGar diviemi laukgaliem; Nebēdāju tālumiņu, Būt' tik labu pārveduse. 212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].
18688.Es pārvedu brāļam sievuPār dižaju ezariņu; Būt' zinājse netiklīti, Tiešām būtu iegāzuse. 212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)]. 1. Apkārt purva līkumam
18689.Es pārvedu brālītimNo Klaipēdas līgaviņu, Plānu raušu cepējiņu, Šķidras putras vārītāju. 267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].
18690.Klapšķējās, kad izdzēruĀbel's koka biķerīti; Rūcējās, kad atvedu Liela rada līgaviņu. 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē]. 1. Skrapstējās, kad izdzēru
18691.Laba būs, laba būsMana vesta vedekliņa: Nij snieg sniegs, nij līst lietus, Nij puteņi putenēja. 92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].
18692.Labvakar, bāleliņ!Man puķīte kamanās, Man puķīte kamanās, Pupu ziedi pūriņā. 92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].
18693.Labvakar, bāleliņ!Man caunīte kamanās Dzeltānām kājiņām, Ar vizuļu vainadziņu. 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].
18694.Liela kunga medeniekiTāda zvēra nenošāve: Es savam brāliņam Dzīvu caunīt' i atvežu. 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].
18695.Man sacīja bāleliņš,Saderēta līgaviņa; Svīda piere, kusa mēle, Saderētu izņemot. 1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].
18696.Mēs Mārīti atvedamKā rakstiņu paraugam; Ja Mārīte laba būs, Vedīs Grieču Jānīšam. 151 [Lieljumpravā (Jumpravas pag. Rg)]. 1. Paraugam vien atvežu 2. Raudzekņam vien atvežu
18697.Nāc ārā, bāleliņu,Ko es tevim parādīšu: Liela, resna tautu meita, Nava rūmes kamanās. 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].
18698.Nāc ārā, mūs' bāliņ,Saņem savu līgaviņu, Dod rociņu saņemdams, Dod mutīti mīlēdams! 207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)], 2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].
18699.Nāc pretī, apskaties,Kāda būs jaunuvīte; Lūkotāji izlūkojši, Vedējiņi atveduši. 169 [Nīgrandā (Nīgrandas pag. Azp)].
18700.Nesabari, bāleliņ,Ka es ilgi kavējos: Es atradu tautu meitu Ceplī kreklus kaltējot. 322 [Saukā (Saukas pag. Jk)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].
18701.Ņem par labu, bāleniņi,Manu vestu līgaviņu; Ta paša nolūkota, Tikai mana pārvešana. 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)]. 1. Ņem par labu, bāleliņ,
18702.Nepatika bāliņamMana vesta līgaviņa. Atsaved, bāleliņ, Kādu sev gribēdams! 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].
18703.Pārvedu tautiņuŪdeņa briņgi, Pametu nestavas Avota lejā. 226 [Kandavā (Tl)].
18704.Pinkulainu kazu veduSprogainam(i) āzīšam, Lai nevar piemesties Viens otram(i) dzīvodami. 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 190 [Kuldīā]. 1. Kankarainu kazu veda
18705.Pluskutaiņu kazu veduSprogaiņame buciņam; Pliku vedu tautu meitu Bagātame brālīšam. 181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].
18706.Saka mani šādu tādu,Vienu slieci kamanām; Es atvedu muižas meitu, Akmins vien nožvakstēja. 64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].
18707.Sauc'e man'a v'ed'ējeņa,Sauc'e lela skrējājeņa. I nūskrēju, i atv'ežu, I ļaudim paruodēju. 422 [Līvānu pag. D].
18708.Sirenieki, medenieki,Saņemiet to bitīti! Tā bitīte kalnu kāpe Ziedainām kājiņām. 41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].
18709.Zirgs uz zirga, lūks lūka,Vis' uz Reigu nūl'eigova; Atvadam Reigas meitu Ar vis' zaltu, sudobreņ'. 415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].
18710.Slaucu govis, slaucu kazasTai vienāja slauktuvē; Aizved' māsas, pārved' māršas Tai vienāja pavsarī. 212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].
18711.Sniedziņš sniga, putināja,Laukā bēris kumeliņis; Kad pārskrēja sētiņā, Sniega pīte mugurā; Tā nebija sniega pīte, Tā brālīša līgaviņa. 226 [Kandavā (Tl)].
18712.Sidrabotu māršu vežu,Jāj bruņoti bāleliņi, Lieli zirgi, stalti vīri, Skan tērauda zobentiņi. 322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].
18713.Svīda mani kumeliņi,Tautu meitu i vedot; Tā svīdīs tautu meita Pie lielo dzirnaviņu. 6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)]. 1. Svīda, svīda, kusa, kusa
18714.Tecēj' manis kumeliņisUz Dorbilu(?) šnaukādamis; No rītiņa pā(r)tecēja Ar Dorbilas zeltainīti. 224 [Kabilē (Kld)].
18715.Vakar šāvu, šodien kritaSilā raiba žagatiņa; Pērn precēju, šogad vedu Brāļam skaistu līgaviņu. 76 [Gatartā (Gatartes pag. C)], 120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē]. 1. Vakar vakar, aizvakar
18716.Vakar šāvu vāverīti,Ka tā krita paukšēdama; Šodien vedu tautu meitu, Ka tā nāca trīcēdama. 182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].
18717.Viegla viegla tautu meita,Nava smagi pavedama, Nav manam kumeļam Ir nadziņi nosvīduši. 121 [Gulbenē (Md)].
18718.Visu nakti es izgāju,Brāļa sētu meklēdams; Uguntiņa vien atspīd Caur to skraju priežu mežu. 2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].
18719.Cērt, bāliņ, bērza malku,Kurēi siltu istabiņu: Man rociņas nosalušas, Tev vedot līgaviņu. 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].
18720.Cērt, bāliņi, bērza malku,Kurin' siltu istabiņu! Meitu mātes istabiņa Ledus kalna galiņā. 1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].
18721.Ceļā tapa man zināms,Kāda brāļa līgaviņa; Būt' zinājis brāļa prātu, Pamest' ceļa maliņā. 207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].
18722.Cimdu cimdu, tautu meita,Manas rokas nosalušas! Ko darīji bāliņos, Ka cimdiņu neadīji? Vai staigāji pura malu, Puišu svilpi svilpodama? 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē]. 3) Līgavu noceļ no zirga vai izceļ no kamanām
18723.Brauc, bāļiņ, pie durīm,Griez apkārt kumeliņu, Lai zveļās pelnu muca Kūpēdama istabā! 120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)]. 1. Brauc pie durvju, bāleliņ,
18724.Kāp ārā, tautu meita,Negaidies izceļama; Kad gaidīsi izceļama, Tad sacīs, cilājama! 302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].
18725.Kāp laukāi, kāp laukāi,Negaidies izceļama; Ja gaidīsi izceļam, Visu mūžu cilājama. 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].
18726.Klāj, māmiņa, raibu deķi,Met, meitiņa, mīkstus cimdus; Nāc ārā, znota šķelmis, Saņem savu vedumiņu! 1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].
18727.Kritin kritu no kumeļa,Līdz zemīti nenokritu: Satur mani div' svainīši, Div' baltie bāleniņi. 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].
18728.Kur palika mans svainītis,Ka neredzu staigājot? Nāc, nāc, svainīti, Cel mani zemē! Še tev lielie Raibie cimdi! 40-1 (Bigauņciemā).
18729.Laiska laiska tautu meita,Ieceļama, izceļama: Gaida brāļu ieceļam, Svešu ļaužu izceļam. 98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].
18730.Lec pate, tautmeita,No kumeliņa, Negaidi mūs' brāli Noceļam! 196 [Rendā (Rendas pag. Kld)]. 1. Svempies, svempele,
18731.Paši, brāļi, iecēluši,Paši, brāļi, izceliet! Paši brāļi gan zināja, Kā māsiņa cilājama. 279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].
18732.Raugi celt, bāleniņ,Vai būs grūts cēlumiņš: Kad būs grūts cēlumiņš, Tad būs mīļa dzīvošana. 48 [Alojā un Lielsalacā (Alojas un Salacas pag. Vlm)].
18733.Sēdi, sēdi, tautu meita,Pieci stundas kamanās, Kam galdiņu neslaucīji, Kam sunīti nemieloji! 152 [Jērkulē (Krimuldas pag. Rg)].
18734.Sēdi, sēdi, tu Anniņa,Kā grožos iegrožota; Ej, Pēter, atgrožo, Tā būs tava līgaviņa! 331 [Augškurzemē (Il)].
18735.Zvelies ārā, zvina muca,Negaidies izceļama! Nav vis mūsu bāleliņi Zvina mucas cēlājiņi. 12 [Gaŗkalnē (Ropažu pag. Rg)], 281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].
18736.čabēj mani zīda svārki,No kumeļa nolecot; Dēla māte brīnojās: Vai tā mana malējiņa? Nebrīnies, dēla māte, Vēl man treji pūriņā! 1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].
18737.čaukstēj' mana zīda rota,No vāģiem izlecot; Dēlu māte bēdājās, Nebūs dubļu bridējiņa. Nebēdā, dēlu māte, Bridīš' dubļus dziedādama! 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)]. 1. Atskan mana zīļu rota, 2. Skanējāsi ielociņi 3. čīkstēj' manas vaska kurpes,
18738.Velcies, manu bāleniņu,Dzelzes cimdus rociņā: Svina muca vezumā, Gaida viegli izceļam. 73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].
18739.Velcies, manu bālenī,Dzelza cimdus rociņā: Cel ārā tautu meitu, Lai tā skrien skanēdama! 71 [Drustos (Drustu pag. C)].
18740.Cel, bāliņ(i), lūkodams,Vai ir grūta vedamā; Ja būs grūta vedamā, Tad būs divas dvēselītes. 61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)]. 1. Jūs, bāliņi, cilājāt,
18741.Cel, bālī, lūkodams,Vai ir kupla gūžu drēbe; Kad būs kupla gūžu drēbe, Tad būs kaudze pūriņā. 123 [skat. 1410. (Jaunrozes pag. Vlk)].
18742.Cel, bāliņu, paceldams,Vai ir grūta ceļamā; Ja būs grūta ceļamā, Tai būs pulka sidrabiņa. 391 [Skultē (Skultes pag. Rg)]. 4) Noseglo vai nojūdz līgavas zirgu
18743.Ai jaunaju dieverīt,Nojūdz manu kumeliņu! Es tev došu cimdu pāru Par kumeļa nojūgšanu. 353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].
18744.Jūdz tu pate, tautu meita,Savu brauktu kumeliņu! Ja jūgs mani bāleliņi, Gaidīs tevi ziedojam. 161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)]. 5) Meiju būda sētsvidū, kur līgava apstājas, pirms iet istabā
18745.Atšķiries, bērzu birze,Lai es redzu vedekliņu! Ja būs daiļa vedekliņa, Tad vediet istabā; Ja būs kāda draņķa baļļa, Tad gāziet sētmalī! 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].
18746.Stājies, māsiņa,Klajā laukā, Līdz tautas uzkrāva Skujiņu būdu! 202 [Striķos un Saldū (Zvārdes un Saldus pag. Kld)]. 6) Dažādas dziesmas
18747.Nepiedošu, nepiedošuDullajam bērajam, Kam tas manu līgaviņu Rāvienā slapināja. 195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].
18748.Ziņģē tēvs, dainē māte,Man vezdami līgaviņu; Gan jūs abi dainēsiet, Aizkrāsnē salīduši! 85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].
18749.Ziņģē tēvs, daiņo māte,Man vezdami līgaviņu; Pats aiz prieka nevarēju Ne vārdiņa izsacīt. 98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].
18750.Tētīt, guli kalniņā,Dēlam veda līgaviņu. Tēvs nomira, dēls palika Ne cinīša dižumiņa. 224 [Kabilē (Kld)].
18751.Tumsiņā, vakarāPats pārvedu līgaviņu, Pats gultiņu pataisīju, Pats pieņēmu klātgulēt. 270 [Ozolu muižā (Ozolnieku pag. Jg)]. 7) Laipu mešana līgavai. Brālis met laipai zobenu
18752.Balta augu brālīšos,Pa dubļiem bradādama; Mella tapu tautiņās, Pa laipām staigādama. 194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)].
18753.Balta biju bāliņos,Līdz ceļiem dubļus bridu; Tautiņās samelnēju, Zaļu mauru staigādama. 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)]. 1. Balta augu bāliņosi,
18754.Brālis, māsu mīlēdamis,Laipai meta zobentiņu. Met, brālīti, liepas laipu, Nemet savu zobentiņu: Liepas laipa salapoja, Zobentiņis sarūsēja. 163 [Dzērvē (Dzērves pag. Azp)].
18755.Brālīts, māsu mīļēdamis,Zobeniņa laipu meta; Met, brālīti, oša laipu, Nelauz savu zobeniņu! 208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].
18756.Brālīts, māsu žēlodams,Laipā meta zobentiņu; Tec, māsiņa, viegli pāri, Nelauz manu zobentiņu! 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].
1. Bāliņš, māsas žēlodams, 2. Brālis, māsu žēlodams, 3. Sidrabiņa upe tek
18757.Brālīts, māsu žēlodams,Laipā meta zobentiņu. Nāc, māsiņa, viegli pāri, Nepārlauzi zobentiņu: Apakš mana zobentiņa Simtiem kaŗi kaŗojami. 26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)]. 1. Pilna upe baltu ziedu, 2. Pilna upe baltu ziedu,
18758.Bāliņš, māsu žēlodams,Zobentiņu laipu met. Tautiets loca līku koku, Lai es slīkstu ūdenī. 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].
18759.Bāliņš, māsu žēlādams,Zoben' meta laipiņā. Tec, māsiņa, viegli pāri, Nelauz mana zobeniņa! - Es, bāliņ, nelauzīšu, Lauzīs tava līgaviņa. 30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē]. 1. Strauja strauja upe tek,
18760.Brālīts mani cauri vedaCaur balto [lielo] Krievuzemi; Pāri lika zobentiņu Par lielo Daugaviņu. - Nāc, māsiņa, viegli pāri, Nelauz mana zobentiņa, Lai stāv mans zobentiņš Tēva zemi apsargāt. 26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)].
18761.Brienu purvu brienamo,Metu laipu metamo, Pašā purva maliņā Sudrabiņa laipu metu. 55 [Mūŗa muižā (Mūrmuižas pag. Vlm)].
18762.Dieviņš man laipu meta,Laipu laipas galīnā, Līdz viņš mani ielaipoja Bajārīna sētīnā. 144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].
18763.Drīši(?), droši, bāleniņu,Met zobenu laipiņā! Neba viena es pāriešu, Ies ir tava līgaviņa. 215 [Ugālē (Ugāles pag. Vp)].
18764.Dzeltenā cielaviņaPurā brida raudādama; Taisāt labi gaŗas laipas, Lai neraud cielaviņa! 278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].
18765.Dzīpariņu laipu metu,Šķitos viena pāri iet: Jau vakar pārgājuse Piecu dēlu māmuliņa. 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].
18766.Dziļa upe, šaura laipa,Brien' pārem raudadam, Nepacēl' brūnu svārk', Ne baltēs villainit's. 228 [Oktē (Vandzenes pag. Tl)].
18767.Dziļa upe, šaura laipa,Pāri bridu raudādama: Nav bāliņa šai zemē, Kas taisīja dēļu tiltu. 6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)]. 1. Taisni bridu par upīti,
18768.Grīdiet tiltu kumeļam,Man tiltiņa nevajag, Gan es savas villāniņas Laipiņā pārnesīšu. 134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].
18769.Ko, laipiņa, līgojies,Vai es viena pāri gāju? Nūle mani pāri ves, Nūle nāk bāleliņi. 134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].
18770.Labāk bridu tautu dubļus,Ne bāliņa āboliņu: Man pašai piederēja Tautu dubļu bridumiņš. 344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].
18771.Labāk brienu tautu dubļus,Ne bāliņa zaļu mauru; Tautu dubļi neapnika Kā bāliņa zaļa maura. 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].
18772.Labāk bridu tēva dubļusAr basām kājiņām, Ne tautieša dēļa laipas Ar gaudām asarām. 27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].
18773.Līgoties līgojāsSvešu ļaužu laipa mesta; Metīs mani bāleliņi, Iešu pāri dziedādama. 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)]. 1. Līgoties līgojās 2. Šaura šaura tautu laipa,
18774.Māsiņ, steidzies ātri,Nelauz mana zobiniņa! Kad pārlauzi zobiniņu, Tad es tevi paturēšu Par putriņas vārītāju, Par maizītes cepējiņu. 241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].
18775.Met, bāliņ, jaunas laipas,Pārved jaunu laipotāju! Tās laipiņas tēva mestas, Tās ir vecas, sapuvušas. 400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].
18776.Met, tautieti, liepu laipas,Laipu laipas galiņā, Lai nemirkst santa kleita Un tās santa tupelītes. 1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)]. 1. Met, tautieti, dēļu laipu
2. Tautīts man laipu meta,
18777.Metat laipu, bāleliņi,Lai nemeta sveši ļauži; Sveši ļauži laipu meta, Gaida laipas galiņāi. 172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].
18778.Metat laipu, kam vajaga,Man laipiņas nevajaga: Es bij' viegla bez sudraba, Pa niedrīti pārtecēju. 218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)]. 1. Taisāt tiltu, kam vajaga,
18779.Pa laipiņu ietecējuTautu dēla sētiņāi; Metu laipu pie laipiņas, Nevar' vairs iztecēt. 181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)]. 1. Pa laipiņu ielaipoju
18780.Par upīti smilgu sviedu,Pāri teku dziedādama; Tautu dēlis nepārgāja Ne par kuplu ozoliņu. 190 [Kuldīā]. 1. Stīgu vilku par upīti
18781.Pastariņ brāleliņ,Met laipiņu māsiņai, Met ozolu laipiņai Ar visām bitītēm! 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].
18782.Plata upe, šaura laipa,Nedrīkstēju pāri iet; Tautiets manim roku sniedza, Nedrīkstēju roku dot. 170 [Lielnīkrācē (Nīkrāces pag. Azp)].
18783.Plata upe, šauras laipas,Nevarēju pāri tikt; Rokā nesu raibus cimdus, Rokā zīļu vainadziņu. 104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].
187831.Plata upe, šaura laipa,Pāri gāju raudādama, Nepaceļu zīda svārkus, Ne balto villainīti. 232 [Talsos (Tl)].
18784.Sērdienīte purvu brida,Zelta kurpes kājiņā; Ej, brālīti, met laipiņu, Vai tev tādas nevajag? 207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].
18785.Strauja strauja upe tek,Nedrīkstēju pāri iet. Brālīts, māsas žēlodamis, Met zobenu laipiņā. - Ej, māsiņa, viegli pāri, Nelauz manu zobentiņu: Dārgs bij manis zobentiņis, Vairāk zelta ne sudraba. 246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].
18786.Sudrabota tautu meitaNedrīkstēja laipu iet; Man nebija sudrabiņa, Es pa niedri pārtecēju. 208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].
18787.Taisāt tiltu kumeļam,Man pašai netaisāt: Es pāriešu par laipiņu, Man nav balta sudrabiņa. 1311 [Apē (Vlk)]. 1. Taisāt tiltu kumeļam,
18788.Tautas manim laipu meta,Laipu laipas galiņē, Meta kļavu, meta osi, Meta jaunu ozoliņu. 228 [Oktē (Vandzenes pag. Tl)].
18789.Tautas meta manis dēļLaipu laipas galiņā. Labāk briedu tēva dubļus, Nakā tautu laipu laipas. Tēva dubļus bradājot, Brūni brunči zemi slauka; Tautu laipas laipojot, Birst man gaužas asariņas. 98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].
18790.Tautas taisa niedru tiltu,Gaida manis pāreimot. Lei sapuva niedru tilts, Es tur pāri gan neiešu! 6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].
18791.Tautiets man laipu lika,Gaida laipas galiņā; Labāk bridu dziļ' ūdeni Pakaļ sava bāleniņa. 42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].
18792.Tautiets manim laipu meta,Gaida laipas galiņā; Es tautieti nemīlēju, Es iebridu upītē. 77 [Gulberē (Liezeres pag. Md)]. 1. Tautiets, mani mīlēdams,
18793.Tautiets manim laipu meta,Laipu laipas galiņā; Labāk bridu dūņu puru, Ne tautieša laipu gāju. 377 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē]. 1. Tautas manim laipu meta,
18794.Tautiets manim laipu lika,Laipu laipas galiņā. Labāk tēva dubļus bridu, Ne tautieša laipas gāju: Tēva dubļi sudraboti, Tautu laipas asarotas. 163 [Dzērvē (Dzērves pag. Azp)]. 1. Tautiets, mani gribēdams, 2. Tautiets man laipu lika,
18795.Tautiets man laipu meta,Pats stāv laipas galiņā. Nei man laipu laipoties, Nei tautieša kaunēties? 126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].
18796.Tautiets, mani mīlēdams,Liepu lapām ceļu kaisa; Es, tautieti nīdēdama, Labāk dubļu ceļu brienu. 69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].
18797.Tautiets, mani mīlēdams,Zobeniņu laipu meta; Kad paņēma, tad bij žēl, Metot bērza pagalīti. 34 [Plāterē (Plāteres pag. Rg)].
18798.Tautiets, mani cerēdams,Zobeniņa laipu meta; Es tautieša necerēju, Pušu lauzu pāriedama. 1181 [Dūres pagastā (Vlk)].
18799.Tautiets meta liepu laipuManē laip's galiņē, Gribēdams šoruden Mani vest tautiņās. Met, tautiet, cik tev tīk, Es neiešu šoruden! 2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].
18800.Tautu dēls laipas meta,Gaidīj' mani pārejot. Nemet laipu, ne es iešu, Nestāv' laipu galiņā! 321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].
18801.Tautu meita iestigusiVaivarīšu puriņā. Tec, bāliņ, met laipiņu, Tur būs skaista līgaviņa! 1181 [Dūres pagastā (Vlk)].
18802.Tiešām tautas tā nedara,Kā dar' mani bāleliņi: Līka koka laipu meta, Lai es krītu ūdenī. 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].
18803.Cielaviņa purvu bridaDzeltenāmi kājiņām; Tec, brālīti, met laipiņu, Tā būs tava līgaviņa! 1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)], 200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)], 348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē]. 1. Bārenīte poru brida 2. Kur tecēji, cielaviņa, 3. Sērdienīte porāi brida 4. Tautu meita poru brida i) Līgavu ved istabā1) Līgava gaida pie tautu nama durvīm ievedam
18804.Atver durvis, dēla māte!Man rociņas nosalušas, Man rociņas nosalušas Tava dēla sētiņā. 169 [Nīgrandā (Nīgrandas pag. Azp)].
18805.Ej iekšā, tautu meita,Vai tu duru neredzēji? Ja tu duru neredzēji, Lec pa logu istabā! 144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)], 219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)], 395 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].
18806.Ej iekšē, tautu meita,Vai tu durvis neredzēji? Teikš' savam brāliņam, Lai [Tas] ieveda istabē. 220 [Dursupē (Zentenes pag. Tl)].
18807.Ej iekšāi tautu meita,Vai tu duru neredzēji? Vai gribēji mūs' bāliņu Visu mūžu vadājot? 263 [Dobelē].
18808.Ej iekšā, jaunā mārša,Vai tu durvju neredzēji? Vai tu gaidi ievedot Manu baltu bāleliņu? 36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].
18809.Neprašas neprašasTie sveši ļaudis! Tik ilgi saldēja Mūs' māsu laukā. 241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].
18810.Parādiet, sveši ļaudis,Kur jums durvis, kur jums logi? Es nebiju še bijuse, Ne šās vietas zinājuse. 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].
18811.Stāvi, stāvi, tautu meita,Kā no zara nokritusi, Kad nav īsta bāleliņa, Kas ieveda istabā. 266 [Jelgavā].
18812.Stāvu tautu namiņāji,Kā no zara nokrituse, - Ni man brāļa, ni dieveŗa, Kas ieveda istabā. 288 [Bornsmindē (Īslīces pag. B)]. 2) Rāda līgavai uguni. Līgava piesauc Laimu iet pa priekšu
18813.Dedzin', Laime, gaišu guni,Man ejot istabā, Lai kājiņas neieminu Asariņu paltītē! 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)]. 1. Dedzin', Laime, vaska sveci, 2. Ej, Laimīte, tu papriekšu 3. Rādi, Laime, gaišu guni, 3) Vedējs cērt durvīs krustu
18814.Ej, brālīti tu pa priekšu,Krustī tautu nama duris! Krustīts manis augumiņš, Nama duris nekrustītas. 290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].
18815.Met, māsiņ, zelta krustuZem savām kājiņām! Piln' istaba svešu ļaužu, Cits ir labs, cits ir ļauns. 26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)]. 1. Met, māsiņ, zelta kristu
18816.Sit, bāliņ, zelta krustuKuŗu durvju daiedams, Lai kājiņas neiespēru Asariņu paltītē! 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].
18817.Sit, bāliņ, zelta krustu,Kuŗu durvju daiedams, Lai tie manu augumiņu Paliņāsi neturēja! 104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].
18818.Sit, bāliņi, zelta krustu,Kuŗu duru daiedams: Piln' istaba svešu ļaužu, Ne vienā prātiņā. 6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].
18819.Sit krustu, met krustuTērauda zobenu, Lai skauģi šķiŗas No māsas kājām! 200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].
18820.Tautas dēli krustu metaAr tērauda zobentiņu; Gauži raud mūs' māsiņa, Caur tēraudu staigādama. 241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].
18821.Cērt, Dievis, cērt, Laima,Tērauda krustu Pa mūs' māsiņas Kājiņām! 224 [Kabilē (Kld)].
18822.Cērt, Dievis, cērt, tēvis,Tērauda krustu Par mūsu māsiņas Kājiņām, Par skauģi, par blēdi, Par viltenieku. 224 [Kabilē (Kld)]. 1. Cērt, cērt, bāliņi,
18823.Cērt jele, dieveri,Tērauda krustu Pa mūsu māsiņas Kājiņām! 1611 [Basos (Basu pag. Azp)]. 1. Cērties, cērties,
18824.Cērt, cērt, diever,Zoban' krust'; Cērt skauģi pušam, Cērt ļaun' dien'! 213 [Zlēkās (Zlēku pag. Vp)]. 1. Cērtiet tērauda
18825.Cērt, cērt, dieveri,Zobena krustu, Cērt velnu, cērt skauģu Deviņos gabalos! 207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].
18826.Cērt, cērt durēmuZobinu krustu, Cērt vellu, cērt skauģu, Cērt raganas! Cērt laimi iekšā, Nelaimi ārā! 207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].
18827.Cērt, cērt, tautieti,Tērauda krustu Caur durvi, caur slieksni, Caur nevēlētāju! 219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)]. 4) Līava kāpj pār nama slieksni
18828.Daudz vārdiņu es dzirdēju,Augstu slieksni pārkāpdama; Augsta rada es meitiņa, Likos visu nedzirdot. 325 [Secē (Seces pag. Jk)].
18829.Pastāsti, slieksnīt,Ko brūtei redzēji? Redzēju brūtei Daudz vilnānīšu. 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].
18830.Velcies, pesele,Par nama slieksni! Augsts nama slieksnīts, Īsas tavas kājiņas. 152 [Jērkulē (Krimuldas pag. Rg)].
18831.Velcies, pesele,Par nama slieksni, Ja gribi pelnīt Sieviņas vārdu! 298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].
18832.Velcies, špedele,Par nama slieksni, Ja gribi tā nama Saimniece būt! 281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)]. 1. Velcies, pempul,
18833.Velcies, sietava,Par nama slieksni, Šodien dzirdēsi Gaspažas vārdu! 161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)]. 1. Velies, svempiņa, 5) Līgava apsildās namā pie ugunskura
18834.Brālīts manu līgaviņuPārvezdams nosaldēja. Vai rociņas tev nebija Kumeliņu drīzināt? 196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].
18835.Iepūt guni, kalponīte,Segšu baltu vilnainīti; Ja guntiņas nepūtīsi, Ne pelēkas nedabūsi. 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)]. 1. Pūt uguni, vīramāt,
18836.Es' mam'eņu m'eiļi lyudžu:Kurej syltu ustub'eņu! Es' atv'ešu ļaudav'eņu, Sudabr'eņā nūsolušu. 415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].
18837.Anniņa māsiņa,Pūt uguntiņu! Gan Jānīts brālīts Tev atlīdzinās. 10 [Dolē (Doles pag. Rg)].
18838.Salst man kājas, salst man rokas,Tās man sala greznumā: Kājas sala kurpītēs, Rokas zelta gredzenos. 61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].
18839.Sasalusi tautu meita,Divi sagšas mugurā; Kā bitīte nesasala, Vējiņš loka ozoliņ'! 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].
18840.Sasildies, tautu meita,Dadžim kurtu uguntīn'! Tu labāki nedzīgosi Kā dadzīts sētmalī. 61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].
18841.Sildījām, remdējāmBāleliņa līgaviņu, Vedam līdzi kļavienā Kļavu lapu palasīt. 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].
18842.Tautu meita rokas pūta,Pati cimdu adītāja; Es nepūšu, man nesala, Man adīja māmuliņa. 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].
18843.Vedīsim vedekliņ'Namiņā sildīties; Vecais tēvs jau guni kūra, Vedekliņas gaidīdams. 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)]. 6) Līgava iet istabāa. Kāzinieku dziesmas
18844.Apkārt gāju gaŗu galdu,Rokā balta biķerīte: Zelta zvaigznīt' i ielīda Pa istabas duraviņ'. 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].
18845.Atsēdies, jaunā mārša,Vainadziņa cekulā, Kam krēsliņa neatvedi, No bāliņa atnākdama! 93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)]. 1. Atsēsties, jaunā mārša,
18846.Bēdziet, kaķi, aizkrāsnē,Nu atveda saimenieci; Gan bijāt laipojuši Pa vijiņu vijiņām. 301 [Paskavā(?)].
18847.Brālīšam sievu vedu,Visi ciema suņi rēja; Kad ievedu istabā, Kaķes ņaud aizkrāsnī. 181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].
18848.Iegāja neprašaIstabā, Palika rušiņa Nerušināta. 298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)], 302 [Rundālē (Rundāles pag. B)], 303 [Svitnē (Svitenes pag. B)].
18849.Ej iekšā, jaunā mārša,Apskaties visapkārt, Kur liks gultu, kur ratiņu, Kur pakārs šūpolīti. 46 [Carnikavā (Rg)]. 1. Spēru kāju istabā,
18850.Ej, mārša, iekšā,Met acis griestos, Lai miegs nenāca, Pakulas vērpjot! 226 [Kandavā (Tl)], 298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)], 299 [Mežotnē un Švitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)], 302 [Rundālē (Rundāles pag. B)]. 1. Ej, mārša, iekšā, 2. Velcies, pezere,
18851.Es pārvedu brāļam sievuKā lielaju lāču māti: Istabā ieiedama, Izgāž durvju stenderīti. 216 [Ventspilī]. 1. Es pārvedu brālim sievu 2. Es paņēmu līgaviņu 3. Nu pārvedu brāļam sievu 4. Nu pārvedu brālim sievu
18852.Es pārvedu brāļam sievuKā uguņa dzirkstelīti: No kumeļa nokāpjot, Uguntiņis iemetās; Līdz iegāja istabā, Trīs svecītes iedegās. 190 [Kuldīā].
18853.Istabiņa, goda sieva,Gaida goda gaidīdama: Gaid' māršiņas ievedot, Māsaciņas izvedot. 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē]. 1. Istabiņa, goda sieva,
18854.Jaunā mārša ieiedamaGriestus skaita istabā; Skaitīs mana māmuliņa Tavus soļus staigājot! 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē]. 1. Jaunā mārša ieiedama
18855.Jaunā mārša ieiedamaSkaita griestus istabā; Tā skaitīs dzīvodama Manus baltus bāleliņus. 16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)]. 1. Ej, māsiņa, tu iekšā,
18856.Jaunā mārša ienākdamaAcis meta aizkrāsnē, Vai te būs tāda guļa, Kāda bija bāliņos. 3531 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē]. 1. Velies, rumba, istabā,
18857.Mana veca māmulīte,Bēdz pie laika siliņāi! Nu mēs tev atvedām Tavu matu plēsājiņu. 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].
18858.Maza maza tautu meita,Istabā ienākdama; Gan tā liela iepūtās, Ar māmiņu rādamās. 246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].
18859.Muļķe muļķe tautu meita,Kur tik muļķe gadījās: Satiek manu māmuļīti, Nemācēja godu dot. 181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].
18860.Pārveda CīravasŠķimeļa ķēvi, Iespēra mūs' bērnus Aizkrāsnēje. 181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].
18861.Rausies, soma, rausies, suma,Mana brāļa klētīnā! Vai gribēji ieiedama Visus kaktus izložņāt? 1191 [Ēveles draudzē].
18862.Šķiŗat ceļu, rūmējat,Ezi veda istabā; Neba ezi vienu veda, Re kur citas eža mātes! 224 [Kabilē (Kld)].
18863.Griežiet ceļu, rūmējiet,Liepa nāca istabā; Neba liepa viena nāca, Visi zari līdzi nāca. 264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)], 274 [Zaļā muižā (Zaļenieku pag. Jg)]. 1. Ej iekšā, mātes brāli, 2. Griežat ceļu, rūmējat,
18864.Skaties cauri, jaunā mārša,Caur uguna lukturīti, Vai tās bija tās puķītes, Ko puškoji preceniekus! 12 [Gaŗkalnē (Ropažu pag. Rg)].
18865.Tā gaidīju vedekliņu,Kā saulīti uzlecam; Tā ienāca istabāi, Kā pagale dzirkstīdama. 871 [Liepkalnes apk. (Liepkalnes pag. Md)].
18866.Tautu meita uzauguseDūmaināi istabāi; Nu mēs tevi vedīsim Glāžutāi istabāi. 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)]. 1. Tautu meita, prūšu cūka,
18867.Trīs kazas ielēcaIstabā: Rude lēca pa priekšu, Pelēķe pakaļ, Visupēc ielēca Strīpainīte. 279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)]. 1. Trīs kazas ielēca
18868.Tumša tumša svece degaBāleliņa istabā: Nu pārveda brālīšam Bez sudraba līgaviņu. 208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)]. 1. Tumši dega svecīte
188681.Uš uš iekšē,Rāmaja cūka! Tā mūs' pabeņķus Izrušināja. 224 [Kabilē (Kld)].
18869.Velcies, rumba, istabā,Sēdies galda galiņā! Kur tā mūsu cūku meita? Lai nosedza villainīti. 108 [Veismaņu pagastā (Vaives pag. C)].
18870.Velies, rumba, istabā,Sēdies galda galiņā, Sen tu biji tīkojuse Pēc tā mana bāleliņa! 14 [Inčukalnā (Inčukalna pag. Rg)].
18871.Velies, rumba, istabā,Velies brāļa aizdorē! Vēl nebiji šoruden Galda gala nopelnījse. 120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)]. 1. Griezies, rumba, griezies, rumba,
18872.Cakarment, tautu meitaBij brieduse, bij auguse: Stumšus stūma, velšus vēla, Līdz iegrieza klētiņā. 185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].
18873.Cērt, bālī, bērza bluķi,Vel savā paslieksnē, Ka var tautu tauku piestu Velšus velt istabā! 71 [Drustos (Drustu pag. C)]. b. Dziesmas no līgavas puses
18874.Ai Laime Laime,Še tava meita, Cel augstu krēslu, Liec vieglu mūžu! 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].
18875.Apsēdos, nopūtosTautu galda galiņē: Visa tautu liela saime Uz manām rociņām. 222 [Garlenē (Vandzenes pag. Tl)].
18876.Dedzin' skalus, dedzin' sveces,Tumša tautu istabiņa; Kad ieveda mūs' māsiņu, Visi kakti atspīdēja. 363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].
18877.Ieiet saule vizēdamaZilajās mākoņās; Ieiet māsa raudādama Sīvajās tautiņās. 1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].
18878.Ielaid mani, sveša māte,Tikai durvju kaktiņā! Ja Dieviņš palīdzēs, Būs man visa istabiņa. 90 [Lodē (Kusas pag. Md)]. 1. Es tev lūdzu, sveša māte,
18879.Ieved mani dieveŗosKā lielos ozolos, Ne stulītes neredzēju Caur dieveŗu cepurēm. 181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)], 224 [Kabilē (Kld)]. 1. Ieved mani dieveŗos 2. Es iegāju dieveŗos 3. Kādi vēji man' iepūta 4. Sīka maza ietecēju
18880.Ej, māsiņ, tu pa piekšu,Ej pa priekšu istabē, Es tev iešu no pakaļas, La sunišus atgaiņit, La sunišus atgaiņit, La durviņ's aiztaisit. 219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].
18881.Es meitiņa kā smildziņa,Man rasiņas villainīte; Dēlu māte brīnījāsa, Kad iegāju istabā. Nebrīnies, dēlu māte, Vēl nāks mani bāleliņi, Citam būs miglas svārki, Citam rasas cepurīte. 1571 [Virgā (Virgas pag. Lp)].
18882.Istabā ieiedama,Izskaitīju tautas griestus, Lai nevar sveši ļaudis Nekā ļauna padarīt. 224 [Kabilē (Kld)].
18883.Istabāi ieiedama,Izskait' tautu priežu griestus; Cik tautām(i) priežu griestu, Tik māsai bāleliņu. 207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)]. 1. Ieiedama istabā(i), 2. Tautas griestus izskaitīju,
18884.Kur palika dieverīts,Kas noņēma villainīti? Es tev došu cimdu pāri Par villaines noņēmumu. 232 [Talsos (Tl)]. 1. Vai mazais dieverītis,
18885.Kur palika vīramāte,Ka nenāk sagšu segt? Lielas žurkas nokodušas, Ievedušas āleņģī. 48 [Alojā un Lielsalacā (Alojas un Salacas pag. Vlm)].
18886.Kur palika vīramāte,Ka neredz staigājam, Ka neredz staigājam, Saņemam vedekliņu? - Kad būs laba vedekliņa, Tad meklēs vīramāti. 264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].
18887.Kur tā dižā dēlu māte,Ka neredz staigājam? Ne tā mani sēdināja, Ne nosedza villainīti. 161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)]. 1. Kur tā dēla māmuliņa,
18888.Labi labi dēla māte,Labi mani gaidījuse: Balti galdu paklājuse, Puškavuse istubīnu, Puškavuse istubīnu Ar Vāczemes magonām. 149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].
18889.Ļaužu mans tēvis bija,Ļaužu mana māmuļiņ'; Vai es viena neļautiņu, Man krēsliņa nepacēla? 41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].
18890.Nāciet, ļaudis, skatāties,Kur pārveda mūs' māsiņu. Kur pārveda mūs' māsiņu, Dāvaniņu dalītāju! 2791 [Jaunsvirlaukā (Jaunsvirlaukas pag. Jg)].
18891.Nosa- skaņi- gavilēju,Maliņā staigādama; Nosa- gauži- raudājos, Tautu durvis atvērdama. 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].
18892.Ozolami bieza miza,Lēni lapas darināja; Lēni lēni man' māsiņa Tautu duris virināja. 281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 190 [Kuldīā].
18893.Protiet kaunu, sveši ļaudis,Ceļatiesi kājiņās! Nu ienāca mūs' māsiņa, Kā ieviņa ziedēdama, Kā ieviņa ziedēdama, Kā lapiņa drebēdama. 325 [Secē (Seces pag. Jk)].
18894.Protu, protu, redzu, redzu,Nav dēlami māmuliņa: Ne tā manim krēslu cēla, Ne noņēma villainīti. 144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)], 219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)], 395 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē]. 1. Veŗu dores, speŗu kāju,
18895.Šķiŗaties, kņidu kņadas,Nu atveda mūs' māsiņu. Mūs' māsiņa liela rada, Žuburainu kroni nes. 40-1 (Lapmežciemā).
18896.Šķiŗaties, lēpju lapas,Lai iet zoses ezerā; Šķiŗaties, sveši ļaudis, Lai iet māsa istabā! Ne māsiņa viena iet, Iet māsiņas bāleliņi. 182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].
18897.Spēru kāju pa durvīm,Metu acis dibinā, Vai būs tāda istabiņa, Kā atstāju bāliņos. 377 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].
18898.Spēru kāju, vēru durvis,Skatījos dibinā, Skatījos dibinā, Kur būs kārti vainadziņu. 61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].
18899.Speŗu kāju, veŗu durvis,Metu acis dubenā, Metu acis dubenā, Kur sēd dižā dēlu māte. Sēd dangā dēlu māte Kā greiznais ozoliņš. 161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].
18900.Teicās mani māmuliņaViendēļam iedevuse: I saulītes neredzēju Aiz dieveŗu cepurēm. 69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].
18901.Tīru mēzu tautas namu,Tīru tautas istabiņu, Lai māsiņa netrūkstās, Caur' iedama istabā. 59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].
18902.četri kakti istabā,četri Dieva eņģelīši; Visi četri pacēlās, Kad es gāju istabā. 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].
18903.četri kakti istabā,četri svēti eņģelīši; Šie astoņi gabaliņi, Palīdziet dzīvojot! 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].
18904.Vediet mani, kur vezdami,Nevediet tai klētē: Tai klētei skuju jumts, Nobirst mana villainīte. 2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].
18905.Velku bērzu sētiņāiAr visiem zariņiem; Eimu tautu istabāi Ar visiem brālīšiem. 194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)]. 1. Cirtu priedi siliņā
18906.Velc, māsiņa, uz acīmSīku sprodžu villainīti: Nekaunīgi sveši ļaudis, Acīs līda raudzīties. 224 [Kabilē (Kld)].
18907.Vis' istaba klusu stāv,Vis' uz mani lūkojās. Vai es tāda ienākusi Visu ļaužu brīnumiem? 97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)]. 1. Brīnumiem es atnācu
18908.Vis' istaba stāvu stāv,Vis' uz mani raudzījās; Kad es būtu maizes klaips, Būtu mani apēduši. 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)]. 1. Netīšām es iegāju 2. Puiši, mani ieraudzījši, 3. Vai ērmamis es iegāju
c. Sveši vien svešumā, tautās
18909.Izlocīju bērzu birzi,Zaļ' ozola meklēdama; Izstaigāju svešus ļaudis, Bāleliņu neatradu. 41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].
18910.Melni melni tie mežiņi,Kā nav melni, egles vien; Sveši sveši tie ļautiņi, Kā nav sveši, tautas vien! 28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 121 [Gulbenē (Md)]. 1. Tumši tumši tie mežiņi,
18911.Oši vien, kļavi vien,Kur tie āra ozoliņi? Tautas vien, sveši ļaudis, Kur tie mani bāleliņi? 28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)]. 1. Bērzi vien bērzājā, 2. Pilni puri baltu bērzu,
18912.Sveši ļaudis, sveša zeme,Nedrīkst' laist valodiņas; Pirmāk Dievu pieminēju, Tad vēl laižu valodiņu. 6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].
18913.Sveši vien, sveši vienMan svešāi zemītē; Dodiet mani ēsti, dzerti, Svešas zemes putniņam! 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].
18914.Sveši vien, sveši vienSvešajā zemītē; Nav neviena, kas pasauca Ar jauko valodiņu, Ar jauko valodiņu, Ar saldo biķerīti. 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].
18915.Tumši tumši tie mežiņi,Kur caunīte nakti guļ; Sveši sveši tie ļautiņi, Kur māmiņa man' aizdeva. 24 [Lēdurgas draudzē].
18916.Viena pate auzu vārpaVidū lauka līgojās; Viena pate mātes meita Svešu laužu pulciņā. 264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)]. ★
45036.Aizdedzinu gaišu skalu,Tumša tautu istabiņa; Ienāk mana māmuliņa, Paliek gaiša istabiņa. 286 [Nītaures Rg].
45037.Ai Dieviņ Dieviņi,Šī dārga vietiņa: Kur kāju speŗu, Tur zieda vajaga. 476 [Vecpiebalgas C].
45038.Aiz ūzula plotu lopuNaredz saules izlācūt; Aiz tautīšu borgumeņa, Naredz sovu bruoleliņu. 143 [Jāsmuižas D].
45039.Ar desu aizsietasTautieša dures, Suns desu pārkoda, Atkrita dures. 94 [Dunikas Lp].
45040.Atbraucja Juonīts,Tusdams, rākdams; Īvedja Moriņai Drabiņu bucu. 348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].
45041.Atjāja Jēcīts,Pūzdams, elsdams; Nosvieda kakali Kā bērza pagali. 599 [Kurzeme].
45042.Atganēju reita gon'sAr veitūla žagareņim; Nadreikstēju reikstes lauzt, Svešu laužu bierztiņā. 170 [Kapiņu D].
45043.Atradu dumbēriPie nama durvju. Ja sīva māmiņa, Sviedīšu iekšā; Ja sīvs tēviņš, Sviedīšu virsū. 605 [Skolas].
45044.Atsasēsti, man' muosiņa,Kur es tevi pasādynuošu; Ej tāva un muomuļaņis Syltajāji ustobā. 170 [Kapiņu D].
45045.Atveriet man vārtiņus,I istabas duraviņas! Ne es jūsu zemi ņēmu, Māsiņai vietu raugu; Māsiņai vietu raugu, Lai neraud dzīvodama. 241 [Lubānas Md].
45046.Aug purā pura bērzs,Ne manā tīrumā; Ved ellē niknu māršu, Ne pie mana bālēlīna. 192 [Kosas C].
45047.Bēdzit, bērnini, bēdzit, bērnini,Ezi vad ustubā; Cytam dūrs rūku kuoju, Pabērnīšam suonkaulīti. 174 [Kārsavas Ldz].
45048.Bēdziet, bērni, bēdziet, bērni,Lāci ved istabā; Tā nebija lāča māte, Tā bij pate līgaviņa. 378 [Seces Jk].
45049.Brāga muca, vaŗa strumpe,Kam jūs tādu šurp vedat? Brāga mucu cūkas dzēra - Kur liksim vaŗa strumpi? 241 [Lubānas Md].
45050.Celīs, uoru ūzuleņš,Līpa leida ustobā; Līpa leida ustobā Ar vysim zareņim. 51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].
45051.Cjaļsimi TerēziLelāji cīņā: Iz lūga, iz lūga Kai ruožu puki. 18 [Andrupenes Rz].
45052.Cērt, māmīna, bērza malku,Kurin' siltu istabīnu; Tev pārveda jauņavīti Sasalušus sudrabīnus. 94 [Dunikas Lp].
45053.Cūka raka midzenīti,Būs cūkai suvēniņi; Māte veda vedekliņu, Būs mātei viegla diena. 605 [Skolas].
45054.čupa tup kamanās -Kas to čupu kustināja! Mans bāliņis kā kundziņis, Tas to čupu kustināja. Būt man bij'šas sprančadatas, Es tai acis izčukstītu. 84 [Dikļu Vlm].
45055.Dari durvis, dēlu māte,Ielaid savu jauņavīt(i); Ielaid savu jauņavīti, Sev gultīnas taisītāju. 94 [Dunikas Lp].
45056.Da šuo laika veira muotjaiVaci kotly nadaleiti; Še atvjadja pusineicu, Vacūs kotlu daleituoji [daleituoju]. 522 [Zvirgzdienes Ldz].
45057.Dodat man brandavīnu,Man pašai medutīns; Dodat man naktes mājas, Man pašam līgavīna. 282 [Nīcas Lp].
45058.Dzīdi, gailīti, voi nadzīdi,Nabyus dreiži gaismiņas; Dzīd azara gaigaliņa, Nuok gaismeņa zalguodama. 365 [Sakstagalas Rz].
45059.Ej, Laimeņ, tu paprīšku,Es nu tovas pakaleņas; Es nu tovas pakaleņas, Pa tovom pēdeņom. 414 [Stirnienes Rz].
45060.čabēj' mani brūni svārki,No kumeļa nolecot; Dēla māte brīnījās: Vai man tāda jauņuvīte? Nebrīnies, dēla māte, Vēl man treji pūriņā. 104 [Ēdoles Vp].
45061.Ej, māsiņ, šķir, tautiņas,Meklē savu bāleliņu; Meklē savu bāleliņu Ar visu līgaviņu. 93 [Dundagas Vp].
45062.Ej, muosiņa, tautiņuos,Sit pīsteņu padusē; Pirmajā reitiņā Palaviņas čukstynuoj(a). 168 [Kalupes D].
45063.Ej pa priekšu, muižas meita,Lai es varu lūkoties; Ja tu plaši kājas liksi, Tad būs' laba saimeniece. 319 [Plāteres Rg].
45064.Ejat, bērni, veŗat vārtus,Tēvam veda līgaviņu; Tēvam veda līgaviņu, Bērniem gaužas asariņas. 302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].
45065.Es gailīti guldinājuSavas gultas kājgalā: Labāk mani gailīts cēla, Nekā mana vīramāte; Gailīts cēla dziedādams, Vīramāte rādamās. 545 [Krustpils D apr.].
45066.Es gan zinu, es gan zinu,Kā saņemšu vedekliņu: Darvas kanna rociņā, Dinķenīca padusē; Darvas kannu padzirdīšu, Dinķenīcu pamielošu. 605 [Skolas].
45067.Es gribēju beņķi lauzt,Tik ar jodu nevarēju; Kādu jodu to varēšu - Mīļa Māra sanaglojse. 186 [Ķeipenes Rg].
45068.Esi gudrs, tautu dēls,Es tev gudru darbu došu: Es tev došu smilgu arklu, Sisentiņa kumeliņu. 476 [Vecpiebalgas C].
45069.Es pārvedu brālīšamiNo Torlavas līgaviņu; Nezināja tēvs māmiņa, Ne tie citi bāleliņi. 74 [Cīravas Azp].
45070.Es pārvedu brāļam sievuKā lielo lāču māti; Līdz ieved istabā, Iespeŗ suni pagaldē. 605 [Skolas].
45071.Es pārvedu dēliņamJauna piena līgaviņu; Nu būs sviests, nu būs piens, Nu būs laba dzīvošana. 443 [Turlavas Kld].
45072.As pīsoku tjav, Līneit,Kai īīt ustobā: Izkar mjāli, ībuoz golvu, Dūd ar golvu stenderī. 280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].
45073.Es redzēju šūtas kurpesTautu dēla klētiņā, Par Laimiņas likumiņu Tās kurpītes novalkāju. 560 [Rīga ].
45074.Es tev saku, tautu dēls,Bruģē savas nama durves; Bruģē savas nama durves Ar veciem daldeŗiem. 605 [Skolas].
45075.Gon bej lela tautu meita,Kaunīs moza tautu dāla; Jis īguoja ustobā, Ceļās krāslu sēdējus(e). 389 [Silajāņu Rz].
45076.Gona vaira, tu muoseņ,Par poļačku staiguojusja: Brissi pūru rauduodama, Rindaceņus spraudiedama. 522 [Zvirgzdienes Ldz].
45077.Gaŗām sētu, gaŗām sētu,Ka tik mani neredzētu; Ka tik mani neredzētu, Ka vidū neievestu. 545 [Krustpils D apr.].
45078.Gerām, gerām,Žeperu mēle, Aizbēga bāliņš Pār Daugavu. 545 [Krustpils D apr.].
45079.Geidi, geidi, buoleliņi,Nu nuoks tova geidamuo, Kai cīlava gludu golvu, Kai īviņa zīdādama. 228 [Liepnas (Lipnas) Abr].
45080.Gūteņ, munu raibaleņ,Nūdur munu veiramuot(i): Nūdur munu veiramuot(i) Pyrmajā vokorā! 326 [Preiļu D].
45081.Gudra bite, gudra meita,Abas vienu gudrumiņu: Abas divas ielīgoja Gatavā namiņā. 127 [Grostonas Md].
45082.Iesaniru nirājos,Iesalaižu Daugavā, Ne brāļam sievas būs, Ne mātei vedekliņas. 480 [Vējavas Md].
45083.Īsavjāļa dodzu kryumsPi Gruovera pogolmā; Tys nabeja dodzu kryums, Tei bej Vinceiša ļaudavaņa. 194 [Krāslavas D].
45084.Izskaitiet, panāksnieki,Vai jūs visi sanākuši. Vēl dzirdēja klaigājam Aiz bāliņa rudzu lauka. 23 [Ārlavas Tl].
45085.Ja man būtu dadža cimdi,Dotu roku tautiešam; Būtu nātru vilnainīte, Segtu dēla māmiņai. 198 [Krustpils D].
45086.Jauna jauna istabiņa,Vēl jaunāka vedekliņa; Dui lēcieni, trīs lēcieni Par to jaunu istabiņu. 605 [Skolas].
45087.Jau māmiņa pavadājaTreju tukšu kamaniņu; Jau māmiņa sagaidēja Treju plynu kamaniņu. 170 [Kapiņu D].
45088.Jaunā mārša krēslu cēla,Vecā sedza villainīti; ( Vecā sedza villainīti,) Kukulīša gribēdama. 301 [Palsmaņa Vlk].
45089.Kur, brālīti, tu derēji,Kam vaicāji padomiņu? Vai tēvam, vai mātei, Vai īstai māsiņai? 589 [Kuldīgas apr.].
45090.Ka man teira iudesneņa,Koč rūceņas nūmozguot; Ka maņ sova muomuleņa, Svešumā parunuot. 326 [Preiļu D].
45091.Kad tā mana bārda auga,Tad aug mans padomiņš; Kad to manu sievu veda, Tad ved manu dzīvošanu. 476 [Vecpiebalgas C].
45092.Kalniņiem, ielejāmTautu meitu atvedām; Dziedādami, dancodami, Salīgām līgaviņu. 373 [Sarkaņu Md].
45093.Kas kuram bāda beja,Ka es kolpa ļaudaveņa; Poša malna ko vabaļa, Doncuotuoji kumeleņi. 466 [Vārkavas D].
45094.Kas tī brauc? Zeme reib,Atbrauc munu bruolu muosa. Divi siermi kumeliņi, Poša malna kai vabalite. 170 [Kapiņu D].
45095.Kas tur brauc? Zeme rīb,Atbrauc mana līgaviņa. Pate daiļa kā puķīte, Dancotājs kumeliņš. 571 [Talsi Tl apr.].
45096.Kāp ārā, tu Lavīz(e),No Fricīša kamanām! Fricīša kumeliņš Negrib melnu vizināt. Tev, Lavīz(e), melni spaiņi Melns krekliņš mugurā. 335 [Puzes Vp].
45097.Klusi, sieva, ko tu zini?Tu nezini, kas es esmu. Es biju brūtes īstā māsa, Es varēju lielīties: Man trīs kārtas zelta jostu, Pilni pirksti gredzentiņu. 302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].
45098.Ko bēdā, tu māsiņa,Nu tev maizes nodevējs: Sešas dienas nedēļā, Seši maizes riecentiņi. 345 [Remtes Tk].
45099.Kuo gaidet, sveši ļauds,Kad kristiņa nametet? Voi jyus, cyukas, atroduši Myusu Dīva devumiņu? 358 [Rugāju Abr].
45100.Kū, Justyņi, tu atnesi,Ka aiz golda atsasādi? Pi durovu steņdereiša Sausa vāza pīslīn. 247 [Makašānu Rz].
45101.Kū, muosen, tu sacēsi,Ka īīsi ustobā? Lai byus Jēzus gūdynuots! Tei pyrmuo volūdeņa. 265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].
45102.Ko tā, velnu, pate dara,Kad sētmalu nepuško? Kur iedama, tecēdama, Met ziediņu sētmalī. 358 [Rugāju Abr].
45103.Ķer, dēls, ķereli,Ķer labu raģeli! Nu ķēra, nu lēca, Nu stabulēja. 224 [Lielvārdes Rg].
45104.Kristīts bija mans vārdiņš.Nekristīta istabiņa. Ej, eņgel, tu pa priekšu, Kristī tautu istabiņu. 46 [Beļavas Md].
45105.Kristī, Dievs tautu zemi,Tautu zeme nekristīta; Kristī manu augumiņu Svētas Māras baznīcā. 241 [Lubānas Md].
45106.Kungi brauc, zeme rīb,Nederētu meitu ved; Brāļa sētā akmens galdi, Ūdens vārtus virināja. 545 [Krustpils D apr.].
45107.Kur, Buorboļi, tova muotja,Kas tev kāra šyupelīti? Ni radz kakteņā sēžūt, Ni pi golda daīmūt. 435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].
45108.Kur tovs tāvs, buorinīt,Kur gūdiņa vedējiņš? Ni redz golda galiņā, Ni ceplīša dybynā. 365 [Sakstagalas Rz]. 1. Kur, muoseņ, tovs tāvs,
45109.Kur jaunais bāleliņš,Noņem manu villainīti! Tam es došu cimdu pāru Par villaines noņemšanu. 605 [Skolas].
45110.Kur tu biji, bāleliņ -Raibi cimdi rociņā? Es dabūju raibus cimdus, Raibu cimdu adītāju. 198 [Krustpils D].
45111.Kuriet guni namiņā,Lai silst visa pasaulīte! Atved mūsim jaunu māršu, Ne tai svārku, ne kažoka. 238 [Līvu C].
45112.Labāk būtu negājusi,Labu ļaužu nevīlusi, Zinājusi ļaunu dienu Ar sevim līdz ejam. 241 [Lubānas Md].
45113.Laima manu mūža krēsluRitināt ritināja; Būšu galu noraudzīt, Kur tie mani pašu liks. 605 [Skolas].
45114.Laiska laiska tautu meita,Ieceļama, izceļama; Gaida brāļus ieceļam, Tautu dēlus izceļam. 184 [Ķēču Rg].
45115.Lem, Laimiņa, to dēliņuAr gudro padomiņu: Kas dusmās netrakoja, Nelocīja kumeliņu. 497 [Vīpes (Mežmuižas) D].
45116.Lepno brūtiVeda gar mūs' vārtiem, Ne meta prievītes, Ne cimda galu. 302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].
45117.Lēkule, lēkuleMūs' māsiņa; Te bija brāļos, Ielēca tautās. 217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].
45118.Līdz šā laika mana slavaGuļ pūriņa dibenā, Nu atvedu bāleliņam Sieta mēli līgaviņu. 46 [Beļavas Md].
45119.Maizes baļge prīcuojās:Atvess jaunu meicītuoju; Nazaprīcoj, maizes baļge, Meicīs vacuo muomuliņa. 425 [Šķaunes (Landskoronas) Ldz].
45120.Man buoliņš borgi saucja,Atsasauču dzīduodama; Gon tautiņas mīļi saucja, Stuovu gauži rauduodama. 389 [Silajāņu Rz].
45121.Mans brālītis nu pārvedaZilu zeķu adītāju; Nu ies tava silta maize Gar sklandām kūpēdama. 605 [Skolas].
45122.Man Laimiņa krēslu cēlaUz trijām vietiņām; Ceļ, māmiņa, vienu labu, Liec man labi padzīvot. 241 [Lubānas Md].
45123.Maza maza istabiņa,Kā zvirbuļa perēklītis; čaukstēj' mana zīda kleita, Pa istabu staigājot. 378 [Seces Jk].
45124.Māršu vedu pogolmā,Luocs par ceļu puortecēja; Dūd', Dīveņi', māršiņai Ko luocīšam pakaļiņu. 605 [Skolas].
45125.Malņa tyucteņa aizgulaMun' muoseņis pogolmā: Mešarnīku pušna maize, Tei atguoja kiupēdama. 265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].
45126.Met, māsiņa, zelta krustuZem savāmi kājiņām; Pilna ļaužu istabiņa, Cits ir šāds, cits ir tāds. 46 [Beļavas Md].
45127.Mēs brālīti audzējāmKā sarkanu āboliņu; Nu pārveda līgaviņu Kā ērcešu žagariņu. 605 [Skolas].
45128.Mēs savu brālītiGan sagaidījām; Dievs zin tautu meita, Kas tevi gaidīs. 16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].
45129.Man Laimiņa krēslu cēla,Vizuļiemi kārstīdama; Sēd', meitiņa, nebēdājies, Sieva būsi, kad dzīvosi. 241 [Lubānas Md].
45130.Miedziņš nāk, gulē(t) gribas,Viņu nakti negulēju; Viņu nakti pavadīju, Ar tautieti runādama. 184 [Ķēču Rg]. 1. Miedziņš nāca, miedziņš nāca,
45131.Mīli [Mīļa] man tēvu [tēva]māja, Vēl mīļāki tautu dēli; Es atstāju tēva māju, Nogāj' tautu pagalmiņu. 246 [Madlienas (Lielais) Rg].
45132.Mūs' brālīša līgaviņaAr pogāmi nopogāta, Priekšā pogas, mugurā, Kā čigāna kumeļami. 16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].
45133.Nāc laukāje, ķeŗu galva,Gan mēs tevi ķemmēsimi; Gan mēs tevi ķemmēsimi Ar kadeģa ķemmītēm. 94 [Dunikas Lp].
45134.Ne jau tukša mēs ievedamSav' māsiņu istabā: Alus kanna rociņā, Maizes kukuls padusē. 46 [Beļavas Md].
45135.Na tai byusi tev, Aneite,Kai pi sovas muomuliņas; Byus' mīguļa, byus' snauduļa, Byusi lela natikleite. 278 [Naujenes (Maļonovas) D].
45136.Na tai byus tev, Aneit,Kai pi sovas muomuleņas; Sauļa lāks, bārni rāks, Gūvu slauktu juozaceļ. 265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].
45137.Na tai byus tev, Muoreņ,Kai pi sovys muomuleņis; Izstīps tevi garumā, Saveļs tevi rasnumā. 18 [Andrupenes Rz].
45138.Na tai byus tev, Vereit,Kai pi tāva, muomuliņas; Vajdzēs veiru lutynuot, I šyupuļi kustynuot. 503 [Višķu D]. 1. Na tai byus tev, Zuzon,
45139.Na tev to byus tauteņuos,Ko pi sovas muomuliņas; Vajdzēs kult, vajdzēs malt, Vajdzēs pupas pīstā gryust, Vajdzēs veiru guldinuot. 168 [Kalupes D].
45140.Nāc, Laimiņa, ar manīm,Kad es jāšu tautiņās; Pacel krēslu, pasēdini, Pašķir manas villainītes. 378 [Seces Jk].
45141.Nebij stigu, nebij ežuManā tēva tīrumā; Nu atveda tautu meitu, Stigu, ežu dzinējiņu. 597 [Valmieras apr.].
45142.Necel, Laime, to krēsliņu,Kur sēdēju bāliņos! Cel man jaunu rakstīdama, Liec labā vietiņā. 241 [Lubānas Md].
45143.Necel, Laime, tā krēsliņa,Kur sēdēju bāliņos! Pin man jaunu no mergām, Cel man jaunā vietiņā. 46 [Beļavas Md].
45144.Nesat mani, bāleliņi,Bērza kārti istabā! Tur pakāru zīda rotu, Tur vizuļa vainadziņu. 605 [Skolas].
45145.Nesēdi, māsiņa,Svešu ļaužu pulkā! Ej, raugi namā, Ko māte dara. 605 [Skolas].
45146.Nevedati, nevedati,Mums tādas nevajaga: Dumpinieces, rātinieces, Vecu kreklu dalītājas. 94 [Dunikas Lp].
45147.Nevijās vītoliņš,Ja nav laba vijējiņ(a); Nedzīvosi, bāleliņ, Ja nav laba līgaviņ(a). 546 [Kuldīga Kld apr.].
45148.Nu šīs dīnas, tu Broņeit,Muorgas vuorda nadzierdēji; Šudiņ muorga, reitu buoba, Cytu god(u) muomuleņa. 50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].
45149.Nūst nūst, rutku bļūda,Man ir sova pīna bļūda; Nūst nūst, tāvs māmiņa, Man ir sova ļaudaviņa. 576 [Varakļāni Rz apr.].
45150.Nūzazvīdz, kumeliņ,Ka palaižu uobūlā! Ataškirit jyus, bērniņi, Ka atvesšu jaunū muoti. 174 [Kārsavas Ldz].
45151.Nūzazvīdze kumeliņš,Ka palaižu uobūlā; Atsaškir, muomuliņ, Ka pejēmu ļaudaviņu. 280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].
45152.Nu, māsiņ, tev paliktNākamu(?) tautiņās; Ne mūžam vairs netiksi Augošā vietiņā. 46 [Beļavas Md].
45153.Nu sēd jauna saiminieceIstabiņas dibenā; Istabiņas dibenā - Atslēdziņu nēsātāja. 46 [Beļavas Md].
45154.Nu sniga, nu snigaNu putiņava, Nu mums pārveda Ūdiņa briņģi, Nestavas nosvieda Uz akas malu. 39 [Bārtas Lp].
45155.Priecājāsi riķu posma,Pārved jaunu līgaviņu; Nu būs maizi paēduši Visi durvju stenderīši. 214 [Lažas Azp].
45156.Pa Ventiņ man ved,Ko es Vent ziednas? Plokste lik cimd pār, Laive var gradzantiņ, Paše Vents videne Nolūzaš adatiņ. 445 [Ugāles Vp].
45157.Pabērni, pabērni,Lasāt skaidas: Pārveda pamāti Nosalušu. 546 [Kuldīga Kld apr.].
45158.Pabērņi, pabērņi,Mūkat stūrī: Nu nāca pamāte, Šņākdama, krākdama Kā vēja spārni. 546 [Kuldīga Kld apr.].
45159.Paldies, mana, kas tu esi,Es tev vārda nezināju; Tas puisīts gan zināja, Kas guntiņu kurināja. 358 [Rugāju Abr].
45160.Parādiet, sveši ļaudis,Kur likāt mūs' māsiņu? Ja klētiņas dibenāji, Tad būs māsa saimeniece. Ja klētēji aizdurēji Tad būs māsa kalponīte. 224 [Lielvārdes Rg].
45161.Pārved brāļa līgaviņuKā rozīti ziedējošu; Pie vārtiemi sagaidīju, Savu dziesmu dziedādama. 16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].
45162.Paruodi, munu buoleņ,Kū atvedi atjuodams! Bāri zyrgi īlyukšūs, Raiba kucja komonuos. 522 [Zvirgzdienes Ldz].
45163.Pasakloni, tu muoseņi,Jaunajam i vacajam; Vacīs tjav i Dīva lyugs, Jaunīs tjav i atsaklaņa. 182 [Kaunatas Rz]. 1. Pazaklonīs tu, muoseņ,
45164.Pasaverit jyus, ļauteņi,Kaida myusu vedekliņa! Poša bolta, posorkona, Dzaltonimi mateņim. 143 [Jāsmuižas D].
45165.Pieci velni zem akmiņaTautu dēla pagalmā; Mans bāliņa kumeliņš Visus piecus saspārdīja. 235 [Litenes Md].
45166.Pieliec krēslu pie ratiema,Izcel savu jauņavīt(i); Izcel savu jauņavīti, Sev gultiņas taisītāj(u). 94 [Dunikas Lp].
45167.Pīzalīču, pazavēru,Voi ir jauna tautas meita. Nava jauna, nava jauna, Pīcas grumbas pīreitī. 174 [Kārsavas Ldz].
45168.Projām iešu, nedzīvošu,Netīk vairs še dzīvot: Akmens zeme, zvirgzdu zeme, Raudas nāca staigājot. 319 [Plāteres Rg].
45169.Puti, puti, pelnu bedre,Būs' tad laba saimeniece; Ja tu labi neputēsi, Nebūs' laba kalpa sieva. 605 [Skolas].
45170.Puti, puti, pelnu čupa,Nu pārveda saimenieci; Ja tu labi neputēsi, Nebūs laba saimeniece. 605 [Skolas].
45171.Puti, puti, pelnu čupa,Nu pārveda saimenieci; Mans bāliņis nu pārveda Zilu zeķu nesātāj(u). Nu ies tava silta maize Gar sklandām kūpēdam(a). 605 [Skolas].
45172.Rej, sunīti, rej, sunīti,Bruoliņš vedja līgaviņu; Na jis vedja līgaviņu, Šuos dzeivītes vojuotuoju. 389 [Silajāņu Rz].
45173.Rozstumdēju svešus ļaudsPa sūļeņu gaļeņim; Atsasādu vydyn sūla Vydyn sovu buoleleņu. 182 [Kaunatas Rz].
45174.Sadar mīži ar apeinimLelyjā kubulā; Sadarit jyus, tauteņis, Ai munom muoseņom. 522 [Zvirgzdienes Ldz].
45175.Sadar mīži ar apeiniVīnas bucas dybynā; Myužam tautas nasadar Ar muoseņu dzeivuojūt. 489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].
45176.Saka tautas precēdamas,Nekā vien nevajag(a); Kad noveda, tad nosedza Pašu virsas villainīt(i). 373 [Sarkaņu Md].
45177.Sasaprūt(i), napraškeņa,Kuo vajag(a) lukturam! Lukturs gaida boltu cimdu Deviņom aizodom. 143 [Jāsmuižas D].
45178.Sazaprūti, napraškeņ(a),Kuo vajagi lukturam! Lukturam jūstus vāg, Deveņimi dzeiporimi. 280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].
45179.Sausa kryukle nūzīdējaMygluotajā reitiņā; Gauži raud tī bērniņi, Radz pamuoti atvadūt. 466 [Vārkavas D].
45180.Suop gaļviņa, suop sirsniņa -Kuo jei suop, kuo nasuop? Voi paredz slyktu dīnu, Voi nalobu dzeivuošan(u)? 493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].
45181.Siekalu, māmiņa,Tavs dēliņš: Manas baltas villaines Apsiekalāja. 364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].
45182.Siena vālas galiņā,Vīramāte bēdājās: Nebūs dubļu bridējiņas. Es, māmiņ(a), dubļus briešu, Brunčus augsti locīdama. 378 [Seces Jk].
45183.Simtu reizi paldies sakuSavai dēla līgavai; Paceļ krēslu, apsēdina, Kā liepiņu izpuško. 605 [Skolas].
45184.Sirmi zirgi vērzelēs,Pirška sēd kamanās. Gāziet spiras sētsvidā, Vediet piršku istabā. 24 [Asares Il].
45185.Seiku mozu tautas vedja,Soka lelu izaudzēt; Gon, muoseņa, tuo auguma, Kur izaugi buoliņūs. 174 [Kārsavas Ldz].
45186.Skatāties, bāleliņi,Vai pūš grūši kumeliņš. Ja pūš grūši kumeliņš, Tad būs divas dvēselītes; Ja būs divas dvēselītes, Tad tas darbus nedarīs. 605 [Skolas].
45187.Skatāt, vīri, skatāt, ļaudis,Kā māršīni kājas iet: Klišu klašu, limžu lamžu, Kā tie vecie ritenīši. 94 [Dunikas Lp].
45188.Verieties, vedējiņi,Kā brūtīte kreklu vilka: Ja plikumu redzējāt, Tad būs laba dzīvošana. 48 [Bērzaunes Md].
45189.Spēru kājas klabatā,Mešu žalgas dibinā; Tur ieraugu tautu dēlu, Tautas dēla māmuliņ(u). 484 [Vestienas Md].
45190.Spūža zvaigzneite izlēceMuna bruoļa pogolmā; Tei nabeja spūža zvaigzne, Tei bej bruoļa ļaudaveņa. 559 [Rēzekne Rz apr.]. 1. Spūdra saulīte uzlēca
45191.Šitā diena pēdīgā,Staigāt stalti Andriņam. Pielūdz Dievu, pārmet krustu, Nu ir podi vezumā. 246 [Madlienas (Lielais) Rg].
45192.Sunīts rēja gaudodams,Atved bargu samenīci, Šķīstas putras devējiņu, Liela koka sitējiņu. 377 [Sāvienas Md].
45193.Suņi rej, vilki kauc,Dižbajārs sētiņā. Priecājties, suņi kaķi, Nu pārveda saiminieci; Nu pārveda saiminieci Ar visām gotiņām. 93 [Dundagas Vp].
45194.Šai muosai ponuoksnūsKungi vīn sabraukuši; Byus redzēt vokorā, Vai mess zaltu pogostā. 365 [Sakstagalas Rz].
45195.Še, māršiņa, mans bāliņš,Mana vāle velējot; Netur' plika, netur' melna Mana balta bāleliņa. 322 [Praulienas Md].
45196.Še, māršiņ, vārpstīt' mana,Še vālīte velējama; Netur melna, netur plika Mana balta bāleliņa. 358 [Rugāju Abr].
45197.Škirīs, bērziņš, nu kuorkleņim,Nu smolkimi skreipstuojim; Atsaškir, tu māmeņ, Kad atvesšu ļaudoveņ. 174 [Kārsavas Ldz].
45198.Škiratiesi, ievu krūmi,Cauri brauca kāzenieki; Apzeltītu brūti veda Sudraboti panāksnieki. 347 [Rendas Kld].
45199.Škirīs, ruoža, nu mogūnomNu smolkom lapeņom! Atsašker, tu muoseņa [muomeņa], Nu sovom meitiņom. 174 [Kārsavas Ldz].
45200.Šorīt mani bāleliņiKā vanagi lidināja; Nu atnāca kūpēdami Ar to ciema pelnu maisu. 46 [Beļavas Md].
45201.Šyuņ, biteit, voska krāsluZam zaļuo ūzuleņa, Lai naraužu, dzeivuodama Pi boguota tāva dāla. 143 [Jāsmuižas D].
45202.Taisiet manimi mīkstas cisas,Klājiet baltus paladziņus, Lai es varu šo naksniņu Bez māmiņas pārgulēt. 241 [Lubānas Md].
45203.Tumsiņā, vakarāEs pārvedu līgaviņu, Lai neredz tie ļautiņi, Kas man labu nevēlēja. 605 [Skolas].
45204.Tai tjav i, Tekleiti,Nūsjādjāt: Ni vjadja klētī, Ni ustobā. 326 [Preiļu D].
45205.Tautas savus vaŗa vārtusLīdz pusei vien atvēra; Veriet, tautas, līdz galam, Manim Laime līdzi nāca; Man Laimīte līdzi nāca Apakš baltas villainītes. 378 [Seces Jk].
45206.Tā, brālīt, mana sētaPar Laimiņas lēmumiņu. Tec, Laimīte, tu pa priekšu, Es pa tavām pēdiņām. 378 [Seces Jk].
45207.Tā sacīja sveši ļaud's:Putna bērnu atvediet, Raugāties, sveši ļaud's, Kādi putni pakaļ nāk. 198 [Krustpils D].
45208.Tā Zanīte priecājās:Nu es būšu saiminiece! Nedomā, tu Zanīt, Ka tu būsi saiminiec(e); Būs' kulīšu lāpītāj(a), Darbinieku vadītāj(a). 119 [Gaujienas Vlk].
45209.Te bija meita, ku(r) palikuse [palika],Vai, sievīnas, redzējāt? Kā irbīte ietecēja Citu sievu pulcīnā. 355 [Rucavas Lp].
45210.Te bij saule, te aizbridaAiz tumšiemi mākoņiem; Te bij stalta mātes meita, Te palika māmuliņa. 46 [Beļavas Md].
45211.Tecit, bārni, verit vuort's,Atvad jūs' muomuleņu. Lai ir vuorti navārati, Vad pamuoti, na māmeņu; Vad pamuoti, na māmeņu, Skuju reiksti rūciņā. 605 [Skolas].
45212.Tik jau bija tev, māmiņa,Vai tu dziedi, vai tu raudi. Man pieder tavs dēliņš, Tava dēla kumeliņš. 439 [Trikātas Vlk].
45213.To es guoju tautiņuos,Ka zynuoju, kai dzeivuot; Kai tū tautu kumeliņu Ar auzom izbaruot. 348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].
45214.Tumsa tumsa, kas par tumsu,Es par tumsu nebēdāju; Tumšajā naksniņā Pārved' savu līgaviņu. 378 [Seces Jk].
45215.Tumši tautu skali dega,Tumša tautu istabiņa; Kad es biju bāliņos, Spožus skalus dedzināju. 241 [Lubānas Md].
45216.Uguntiņa priecājās,Jauna mārša atnākšot; Jauna mārša ienākdama, Muguriņu parādīja. 286 [Nītaures Rg].
45217.Uz kam raudi, tautu meita?Tavas pašas vaina bija! Vui es tevim nesacīju, Ka man bārgi bāleliņi? 599 [Kurzeme].
45218.Voskoni muni motini,Sorkons rūžu vaiņudziņš; Pīdarēt pīdarē(ja) Tautu golda galiņā. 35 [Baltinavas Abr].
45219.Veca krāsns brālīšam,Vecu veda līgaviņu; Pārveduši atslejat Vecās krāsns galiņā. 75 [Cirgaļu (Aumeisteru) Vlk].
45220.Vjalc, vjalc, kumeleņ,Seikakmeņi vazumā! Klausi, klausi, ļaudaveņ, Munys vacys muomuleņ(s). 170 [Kapiņu D].
45221.Veŗat vārtus, ceļa stabus,Laižat mani sētiņā! Man pūriņis pakaļ nāca Deviņiem brālīšiem. 282 [Nīcas Lp].
45222.Vilkās slampa istabā,Ne labdienas nesacīja; Izgājuse atsasēdās, Ne ar vienu nerunāja. Izavilkās uz ceplīša, Atsagulās raudādama. 228 [Liepnas (Lipnas) Abr].
45223.Viršlape, bērzlapeMūs' māsiņa; Te bij brāļos, Ielēca tautās. 3 [Adulienas Md].
45224.Vysa draudze klusu brauca,Svuotiņš brauce grabādams. Kai jam beja nagrabēt, Ka jis tukšu bucu vede? 465 [Varakļānu Rz].
45225.Vyss galdiņš namozguots,Golda molas nūmozguotas; Jyus atvedat man muosiņu, Golda molu mozguotuoju. 29 [Aulejas (Grāveru) D].
45226.Visi labi sveši ļaudis,Kad māsiņa bāliņos; Kad māsiņu dabūjuši, Palīdz līdzi niecināt. 146 [Jaungulbenes Md].
45227.Vysi ļauds prīcuojuosŠkierbu vedja ustobā. Vīnam tyka, na visim, Kuo jī vysi prīcuojuos? 143 [Jāsmuižas D].
45228.Visu nakti gaiļi dzied,Kājām laktu spārdīdami; Man atveda māmuliņa Piegulētu līgaviņu. 15 [Alūksnes Vlk].
45229.Vīramāte bēdājās,Mani mazu ieraugot: Nebūs dubļu bridējiņa(s), Ne maizītes devējiņa(s). Nebēdājies, vīramāte, Bridīš' dubļus smiedamās. 306 [Patkules Md].
45230.Vīramāte bēdājās:Nebūs darba darītāja. Būšu darba darītāja, Savas dzīves kopējiņ(a). 281 [Neretas Jk].
45231.Znūti vīn, znūti vīn,Kur tī muni svaiņi beja? Nak jas beju pi māmeņis Be muoseņu izaugus(e). 326 [Preiļu D].
45232.Žēlo Dievs tev', māsiņa,Es vairs tevi nežēlošu; Man pašam tautu meita, Ik dieniņas zēlojama. 183 [Kazdnagas Azp].
45233.Tais', bruoleiti, augstu slīksniJaunajai ustubai, Lai tū tautu vēdzelīti Celtin cēle ustubā. 236 [Līvānu D].
45234.Bitīt, tovu vīglumenu,Tev naleika uobultiņš; Man puorlyuza bārza laipa, Puori ejūt tauteņuos. 113 [Gaigalavas (Bikovas) Rz]. 1. Biteit, tovu vīglumiņu,
45235.Drīzi drīzi, bāleliņ,Met zobenu laipiņā! Viegli viegli tec' māsiņ, Nepārlauz zobentiņu! Nebēdā, bāleliņ, Dziedādama pārtecēšu. 198 [Krustpils D].
45236.Dziļa upe, šaura laipa,Pāri gāju raudādama. Iekrīt mans vaiņadziņš, Mūžam vairs neredzēt. 14 [Alsviķa Vlk].
45237.Līgodama laipu metuNovadnieku maliņā; Līgodama pāri gāju, Tautu dēlu lūkoties. 605 [Skolas].
45238.Matu laipu par ustobu,Voi laipeņa leiguojās; Ka laipeņa leiguojās, Tad Laimeņa leidza īt. 51 [Bērzpils (Domopoles) Abr]. 1. Eju tautu ustobā, 2. Tauteņuos nūīdama,
45239.Met, puisīti, dēļu laipuPār upītī ūdenī, Lai meitiņai nesamirka Trīs dāldeŗu tupelītes; Trīs dāldeŗu tupelītes, Rīgā pirkti zābaciņi. 24 [Asares Il].
45240.Metu laipu pie laipiņas,Laipu laipas galiņā, Lai varētu izlaipot No mazzalviešu pagastiņa. 259 [Mazzalves (Ērberģes) Jk].
45241.Nelokies, lūku laipa,Ne es viena pāri gāju; Sveša māte pirmā gāja, Rokā nesa vainadziņu. 3 [Adulienas Md].
45242.Priekšā man tiltu taisa,Aiz muguras noārdīja; Labāk tēva dubļus bridu, Ne tautieša tiltu gāju. 605 [Skolas].
45243.Tauteņous, rogonuosKai laipuot īlaipuoju; Lyku laipu pi laipeņas, Navarēju izlaipuot. 265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz]. 1. Es tautiņuos tai īguoju,
45244.Tautiets man laipu meta,Laipu laipas galiņā; Tautiets man mīļu tur Katrā vārda galiņā. 127 [Grostonas Md].
45245.Tautiets veda mūs' māsiņuDubļainā sētiņā; Tautiets lika laipu laipas, Kur māsiņai pastaigāt. 263 [Mēmeles Jk].
45246.Trīs māsiņas mēs bijām,Trīs laipiņas salikām. Videjai māsiņai Tai laipiņa ielīkuse; Tai laipiņa ielīkuse, Grūts mūžiņš dzīvojot. 373 [Sarkaņu Md]. ★ 9. Pirmais azaidsa) Sēdina līgavu pie klāta galda
18917.Krustu metu, Dievu lūdzu,Tautu galdu piesēduse; Krustīts manis augumiņis, Nekrustīts tautu galds. 196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].
18918.Sēd', mūsu māršiņa,Te tava vieta, Tei sāle, tei maize, Tei arējiņš. 2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)]. 1. Sēd', sēd', māsiņa,
18919.Taisās tautu meitaAiz galda sēdēt - Taisies mūs' brāļa Aizkrāsnē! 161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].
18920.Cērt, cērt, bāliņu,Zobenu krustem, Cērt mūsu māršai Sēdamu vietu! 2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)]. 1. Cērt, cērt, diever,
18921.No šā paša vakariņaSāksies jauna dzīvošan': Jauna sēd saiminiece Istabiņas dibinā. 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].
18922.Sēdi, sēdi, jaunā mārša,Lielu snuķi uzmetusi! Gan es rītu aplūkošu, Kas tavā pūriņā. 361 [skat. 43. (Ikšķiles pag. Rg)]. 1. No rītiņa redzēsim 2. Sēdi, sēdi, jaunā mārša, 3. Sēdi, sēdi, jaunā mārša, b) Līgava prasa pēc arāja
18923.Jel actiņas parādietŠās maizītes arājam, Vai bij šķilts, vai perēts, Vai palicis vanskarē! 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].
18924.Vedat mani vīru klāti,Rādāt vīra krustdēliņu! Es tam vīra krustdēlami Doš' jostiņu, kukulīti. 76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].
18925.Cēla man rudzu maizi,Cēla man kviešu maizi, Es neēdu tās maizītes, Kamēr veda arājiņu. 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)]. c) Līgavainis paslēpies; vakarainis vai vedējs iet viņu meklēt
18926.Slēpies, brālīti,Nu tevi meklē: Trīs tautu kaikari Meklētāji. 161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].
18927.Slēpies, brālīti,Zierdziņu stallī, Nu tevi meklē Kaikaru draudze: Sigāns pa priekši, Sigāne pakaļ. 200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].
d) Ieved līgavaini un nosēdina līgavai blakus
18928.Gatavēža tautu meita,Gaid' gatavu pienesot; Nāk bāliņš arājiņš, Nāk ar maizes kukulīti. 36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].
18929.Ne mūsu bāliņšTukšu roku nāca: Ar alus kanniņu, Ar maizes klaipiņu. 6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)]. 1. Vežu, vežu bāliņu,
18930.Nu sāka ķikala(?)Priecātiesi, Redz manu bāliņu Kā gaigaliņu. 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].
18931.Sigāns vadājaMūs' bāleliņu, Sigānu mātīte Pakaļ tek. Cērt, Dievis, met, Dievis, Tērauda krustu Par mūs' brālīša Kājiņām! 200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].
18932.Veŗu durvis, speŗu kāju,Metu acis dibinā: Tur sēdēja māsa mana, Mana jauna līgaviņa. 347 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].
18933.Appuškoju tautu dēlu,Pie māmiņas dzīvodama; Kad aizgāju, tad piesēdu Kā pie kupla ozoliņa. 173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].
18934.Augu, augu, netraucos,Lai zaroja tautu dēls; Kad aizgāju, piesēdos Kā pie kupla ozoliņa. 224 [Kabilē (Kld)]. 1. Ilgi stāvu bāliņos, c) Abiem pārsedz pāri sagšu
18935.Vai vai māsiņa,Tav īsa sagša, Netiek mūs' brāļam Par cepurīti. 196 [Rendā (Rendas pag. Kld)]. f) Līgavai ieliek klēpī mazu bērnu
18936.Auklē, mārša,Otra bērniņu, Kamēr pašai Dieviņš dod! 128 [Lugažos (Lugažu pag. Vlk)]. 1. Auklē, māsīn,
18937.Mācies, Anniņa (=līgavas v.),Bērniņu auklēt, Šogad citam, Citu gadu pašai! 161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].
18938.Mācies, māršiņa,Divi darbi darīt: Bērniņu auklēt, Putriņu vārīt. 270 [Ozolu muižā (Ozolnieku pag. Jg)], 279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].
1. Mācies, māsiņa,
18939.Tautu meita lielījāsi,Manu bērnu apģērbuse; Cimdus, zeķes iedevuse, Vēl vajaga apsējiņa. 281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)]. g) Ēd pirmo azaidu
18940.Dodat ēst, dodat dzertSvešas zemes putnīnam, Lai nesaka, nomērdāta, Tāļu ceļu staigājot. 61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].
18941.Dodiet ēst, dodiet dzertSvešas zemes putniņam! Tas atskrēja par jūriņu, Par deviņi ezeriņi. 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)]. 1. Dodiet manim ēsti, dzerti, 2. Mielo, māte, to viesiņu, 3. Sveši vien, sveši vien
18942.Dodat ēsti, dodat dzertiSvešas zemes raudavai! Tā jau badu nomirusi, Tāļu ceļu staigājot. 1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].
18943.Ēd, ēd, Indriķi (=līgavaiņa v.),Balo Margrietu (=līgavas v.), Griez gaļu, griez maizi, Dod kumpi rokā! Viņa pate nedrīkstēja, Še nav gājse druviņā. 182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].
18944.Ēst man bija to maizīti,Ko neara bāleniņi; Mīlēt man to tautieti, Ko augdama neredzēju. 208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].
18945.Manis dēļ, dēla māte,Neklāj galdu šovakar: Mani mana māmulīte Paēdušu pavadīja. 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].
18946.Pirmo gadu, tu vedekla,Neņem nazi rociņā, Griez otrā gadiņā, Tad tu pati nopelnīji! 313 [Ēķengrāvē (Viesītes pag. Jk)].
18947.Protiet kaunu, sveši ļaudis,Mūs' māsiņa neēdusi Mūs' māsiņa neēdusi Vakarēju ēdumiņu. 289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].
18948.Sēd' zemē, baudi maizi,Lielu radu brāļu māsa; Lai gan arī liela biji, Neēduse nevarēji. 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].
18949.Traucies, brālīti,Maizīti griezt! Kad maizīti nogriezīsi, Tad tu viņu uzvaļāsi, Tad tu viņu uzvaļāsi, Visu mūžu dzīvojot. 1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].
18950.Traucies, brālīti,Maizīti griezt! Tā tav pieder, Tā ir tava. Traucies, māsiņa, Gaļiņu likt! Tā tav pieder, Tā ir tava. 200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].
18951.Bij' ēdusi, bij' dzērusiSav' arāja istabā, Būt' ļautiņi zinājuši, Valodām nevarētu. 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)]. 1. Lai runāja, ja runāja, 2. Nebēdā, tēvs māmiņa,
18952.Bāliņš man ēsti devaPusrieceņa dieniņā; Nāc, bāliņ(i), celšu klaipu, Nu man savs arājiņš! 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 190 [Kuldīā]. 1. Bāliņš man maizes deva,
18953.Bāliņš manim maizi liedza,Mārša siltu istabiņu; Nāc, bāliņi, celšu klaipu, Nu man savs arājiņš; Nāc, māršiņa, sildīties, Nu man silta istabiņa! 30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē]. ★
45247.Ai Dieviņi, ko darīšu,Brālis maizi vai nedev'! Nāc, brālīti, došu maizi, Nu man maizes arājiņš. 364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].
45248.Ai tautīt, grīz maizeiti,Man sirsneņa boulēt buoļ; Grīztum poša, nadreikstēju, Buorga tova māmuleņa. 170 [Kapiņu D].
45249.Aizguoja saulīteAiz kalneņa, Atsasād' maitiņa Aiz galdeņa. Gaida sova tatīša Boslavējut. 605 [Skolas].
45250.Aizguoja saulīte aiz mēneša,Prosa nu mēneša spūdreibas; Aizguoja muoseņa aiz goldeņa, Prosa nu tāva un muotis baslaviņas. 314 [Pildas Ldz].
45251.Aizjūdz manim, tautu dēls,Astoņdanci kumeliņ(u); Es apklāju tav' galdiņ(u) Astoņnīšu paladziņ(u). 489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].
45252.Brāļos gāju alu dzert,Ne kažoka nenovilku. Nāc, bāliņ, pie manim, Svied biksītes aizceplē. 545 [Krustpils D apr.].
45253.Dadz, Laimiņ, garu skolu,Spraud ustobas vidiņā! Ūtrajam, trešajam Paša Laime iztaisīs. 194 [Krāslavas D].
45254.Dodiet ēst, dodiet ēst,Ēsti man gribējās; Es nebiju pieradusi, Šitik ilgi neēdusi. 82 [Demenes Il].
45255.Kas no tevi, tautu dēls,Ka nevari alu dzert? Es būt' tevi nodzēruse, Otru tavu bāleliņu. 5 [Aisteres (Lieķu-Aizteres) Lp].
45256.Klājati galdiņu,Liekati maizīti, Lai mūsu māsiņa Sērsti nāca. 548 [Liepāja Lp apr.].
45257.Lūdzama māmiņa,Vāķ' savus galdautus! Nu klās taut' meita Sav's zierga deķus. 200 [Kuldīgas Kld].
45258.Nākat, ļaudis, istabā,Baudāt manu barībīnu; Tēvs pacēla liepu krēslu, Māte galdu apklājuse. 605 [Skolas].
45259.Ni man beja dzelža rūkas,Ni yudiņa dreizumeņš. Pazaverīs, tu Laimiņ, Koč par lūgu ustobā, Kai māmiņa gūdu cēļa Pyrmajam bērniņam. 182 [Kaunatas Rz].
45260.Ateji, munu tēteit,Koč pi lūga pasaver, Kai tovam bierneņam Sveši ļaudis gūdu ceļ. 365 [Sakstagalas Rz].
45261.Pasaveri, tu māmiņa,Koč pa lūgu ustobā, Kaidu gūdu tāvs man deve, Kai ļauteņi gūdynuoja. 414 [Stirnienes Rz].
45262.Ņem, māsiņ, platu jostu,Sajoz savu vēderiņu! Jau tā tautu auzu maize Aiz deviņām atslēgām. 46 [Beļavas Md].
45263.Nu gurst, nu gurstPanāksniek meitas. Kā nu negurs, Ēst gribēdamas? 16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].
45264.Paldies, paldievs,Nu deva, nu deva! Kad pašu būtu, Raudāt raudātu. 46 [Beļavas Md].
45265.Pyut, vējeņi, šyut, vējeņi,Tjav galveņa nasuopēja. Muna galveņa suopjā Tautu golda galeņā. 314 [Pildas Ldz].
45266.Rutka rutka, sūra rutka,Uz tā rutka brandevien(u)! Ja nedosi sūra rutka, Vedīš' māsu atpakaļ. 604 [Dažādi iesūtītāji].
45267.Soka ļaud's: auzu maizeMeiksta āst, vīgla malt, Jau auziņa na maizīte, Jau atraits na oruojs. 314 [Pildas Ldz].
45268.Sedz, māmiņ, šūvokorBīzu golda goldautiņu, Lai tak munas asariņas Pa īlyuku galiņim. 348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].
45269.Sēd' aiz golada, gūda gaida [gaidu]Nu svešuos muomuliņas, Lobuok ilguok pasēdēšu, Na kauneņu redzējus(e). 170 [Kapiņu D].
45270.Sēd', māsīna, kur tev tikaSava tēva istubā; Kad noiesi tautīnās, Sēd', kur tautas sēdināja. 39 [Bārtas Lp].
45271.Sievasmāte ēdināj(a)Man' ar jēlu zaķagaļ(u). Lai Dievs dodi sievas mātei Ka zaķīšam nolakstīt. 241 [Lubānas Md].
45272.Sievasmāte kazu kava,Šķiet man' badu nomiruš(u). Nekauj lopa, nemaitā, Vēl man maize azotē. 241 [Lubānas Md].
45273.Vaibējuos cīma meitas:Myusu rupi pluocinīši. čorts lai ruovja tovas zornas, Kai es ruovu dziernaviņas. 326 [Preiļu D].
45274.Velcies, ruska, istabā,Sēsties galda galiņā, Vēl nebiji pellījusi [pelnījusi] Mana brāļa galda gala. 391 [Sinoles Vlk]. ★ 10. Panāksnieki dzenas māsai pakaļa) Panāksnieki pošas ceļā. Dažādas dziesmas izjājot un ceļā
18954.Aiz upītes balti bērziSudrabiņa lapiņām; Tur aizveda mūs' māsiņu Sudrabiņa kalējam. Sirmi zirgi, balti svārki, Dižans pats vedējiņš. 960 [Oļos (Oļu pag. Md)].
18955.Aunieties, bāleliņi,Tēraudiņa zābakos: Akmenaiņa tautu zeme, Šķiļ uguni staigājot. 3031 [Tomē (Tomes pag. Rg)].
18956.Iešu, iešu, kā neiešuMāsiņai panāksnos; Došu, došu, kā nedošu Divus zelta gabaliņus. 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].
18957.Iešu, iešu, kā neiešuMāsiņai panāksnos; Iešu zīdu vēcināt, Sudrabiņu skandināt. 36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)]. 1. Iešu, iešu, kā neiešu
18958.Ieš' māsai panākstosAr vizuļu vainadziņu; Nāks māsiņa citu gadu Man ar visu arājiņu. 113 [Alūksnē].
18959.Es to nieku nebēdāju,Ka paliku pakaļā: Zinu ceļu, māku braukt, Turu labu kumeliņu. 161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].
18960.Es viena māsiņiPanākstus jāju; Man jās māsiņa Abi ar vīru. 143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].
18961.Jāj, brālīti, niedru tiltu,Iemau(j) savu kumeliņu, Lai tas tevi nenosvieda, Niedoliņus kodīdams. 176 [Sakaslejā (Sakas pag. Azp)].
18962.Jājat, mani bāleliņi,Lai tā Dieva zeme rīb; Aizjājuši, kliecat visi, Lai trīc tautu istabiņa! 181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].
18963.Krustim jāja kaŗavīri,Krustim mani bāleliņi; Krustim kāra linu dvieļus, Krustim zīda nēzdaudziņus. 172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].
18964.Kuplis kuplis ozoliņšTautu dēla tīrumā; Tur aizveda mūs' māsiņu Pie ozola stādītāja. 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].
18965.Lakstīgala trejvalode,Nāc man līdzi tautiņās: Tu drīkstēji, tu mācēji Taut' istabu trīcināt. 190 [Kuldīā].
18966.Lūgšus lūdzu, bāleliņi,Sedlojati kumeliņus; Jājat rikšus, pussklābiņus Pa smilšainu atmatiņu, Ja gribat vēl atrast Sav' māsiņu vaiņagā. Kad uzliks baltu mici, Nepazīsit sav' māsiņu. 363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē]. 1. Rikšiem laidu kumeliņu
18967.Neej, bāliņ,Līdz krust' cirt', Līdz krust' cirt', Līdz plint' sprāg! 213 [Zlēkās (Zlēku pag. Vp)].
189671.Nodzeries, bāleliņ,Skaidravota ūdentiņu, Lai nejuka valodiņa, Ar tautām runājot. 200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].
18968.Pašam brūtes vedējamBūs mugura oderēta: Zīda pušķus vien atradu, Kur māsiņa gāzusies. 121 [Gulbenē (Md)].
18969.Steidzaties, bāleliņi,Pēc māsiņas tautiņās! Atrasiet māsiņai Vecu tiesu nodarītu. 311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].
18970.Tautas māsiņ' i aizvedaCaurajās(i) kamanās. Dzenaties, bāleliņi, Būs ceļā izkritusi! 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].
18971.Teci, teci, kumeliņ,Gar gaŗo sila malu, Lai atrastu sav' māsiņu Baltā zīžu vaiņagā. 421 [Taurupes pagastā (Rg)].
18972.Visi mazi avotiņiVakarā miglu meta; Visi mazi bāleliņi Jāj māsai panākstos. 200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].
18973.Cielaviņa tiltu tek,Tilta grodus skaitīdama; Bāliņš jāja pēc māsiņas, Asariņas slaucīdams. 225 [No Kaltenes līdz Kolkasragam gar jūrmalu (Tl, Vp)].
18974.Ciemā gāja ciemaliņa,Tur nogāja, tur palika. Eita, brāļi, atnesiet Ciemaliņas vainadziņu! 321 [Zasā (Zasas pag. Jk)]. b) Tautās aizvestā māsa gaida atjājam bāleliņus
18975.Aust', gaismiņa, lec, saulīte,Lai nāk mani bāleliņi! Tautas mani šo naksniņu Kā putniņu vārdzināja. 3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)], 93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)], 1253 [Kroņa laicenē]. 1. Ai Dieviņ, ai Dieviņ, 2. Zilinzaļa gaisma ausa,
18976.Gaismiņas vien gaidījuSvešu ļaužu zemītē; Kad gaismiņas sagaidīju, Gaidu savu bāleliņu. 98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].
18977.Pa lodziņu pasavēru,Kuŗa pušu saule lēca; Kuŗa pušu saule lēca, Tur nāk mani bāleliņ'. 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].
18978.Pie lodziņa ķīkaliņaGaida sava bāleliņa. Vai redzēji, ķīkaliņa, Kuŗu ceļu pat' atnāci? 120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].
18979.Tumsiņāi dienas gaidu,Dienāi saules uzlecot; Tautiņās(i) nogājusi, Gaidu savu bāleliņu. 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)]. 1. Tumsiņā gaismas gaidu, c) No tālienes jau dzird un ierauga panāksniekus jājam1) Dziesmas no līgavas puses
18980.Aiz kalniņa tauŗi pūta,Birzī zviedza kumeliņi. Ai svešā māmuliņa, Nu nāk mani bāleliņi. 17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].
18981.Dedziet, tautas, sveču guni,Puškojiet istabiņu: Tilti rīb, pieši skan, Nu nāk mani bāleliņi. 90 [Lodē (Kusas pag. Md)].
18982.Dzirdu tauri taurējam,Redzu laivu līgojam. Ai svešā māmuliņa, Nu nāk mani bāleliņi. 373 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].
18983.Ieveries, sveša māte,Kur nāk mani bāleliņ'! Skaldīs tavu pagalmiņu Tēraudiņa pakaviem. 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].
18984.Ej, tautieti, atver vārtus,Nu jāj mani bāleliņi! - Ej tu pate, es neiešu, Lepni tavi bāleliņi, Lepni tavi bāleliņi, Ar zobenu vārtus vēra. 195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].
18985.Ekur nāk, še būs klātMani balti bāleliņi; Caur mežiem pieši spīd, Meža virsū cepurītes. 6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].
18986.Nākat, ļaudis, lūkoties,Kas tur spīd, kas tur viz, Kas tur spīd, kas tur viz Viņa gala tīrumā: Tur spīdēja, tur vizēja Man' bāliņu sudrabiņš. 1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].
18987.Nu jāj mani bāleliņi,Triju kungu zeme rīb, Klab tērauda pakaviņi, Skan sudraba iemauktiņi. 1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].
18988.Rīb zemīte, šķind iemaukti,Nu jāj mani bāleliņi; Dreb tautietis kā lapiņa, Man blakām stāvēdams. 1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].
18989.Zeme rīb, zeme rīb,Kur jāj mani bāleniņi; Ne lapiņa nedrebēja, Kur jāj tautu nelietītis. 360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].
18990.Tā jāj mani bāleliņi,Kā ar sniegu apsniguši, Sirmi zirgi, melni svārki, Melnas ūdru cepurītes. 1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].
18991.Taure skan, taure skan, -Kas tie taures pūtējiņi? Nāk tie taures pūtējiņi, Nāk deviņi bāleliņi. 1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)].
18992.Tautas dzied, tautas dzied,Es staigāju raudādama; Es izdzirdu raudādama, Zviedz bāliņa kumeliņš. 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].
18993.Tautas jāj, tilti rīb,Nejāj mani bāleliņi; Kad jās mani bāleliņi, Skanēs skaņi zobeniņi. 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)]. 1. Tilti rīb, tautas jāj, 2. Tilti rīb, tautas jāj,
18994.Tei jājat, bāleliņ',Tei kaŗat zobeniņ's, Tei māsiņa raibes aude Vītoliņa ēniņā. 213 [Zlēkās (Zlēku pag. Vp)].
18995.Tec, tautieti, vārtu vērt,Nu jāj mani bāleliņi, Nu jāj mani bāleliņi, Krustim jozti zobentiņi. 181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].
18996.Tilti rīb, pieši skan,Nu jāj mani bāleliņi; Tec, tautieti, vārtu vērt, Sit cepuri padusē! 28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 52 [Burtniekos (Burtnieku pag. Vlm)], 38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)], 85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].
18997.Tilti rīb, tilti rīb,Nu jāj mani bāleliņi, Nu jāj mani bāleliņi, Kumeliņus saseglojši. 28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].
18998.Tiltiņš rībēja,Podziņas skanēja, Nu brauca brālītis Māsiņas raudzīt. 290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].
18999.Treju kungu zeme rīb,Kur jāj mani bāleliņi; Droši vīri, kalti zirgi, Skan tērauda zobeniņi. 41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 299 [Mežotnē un Švitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)]. 1. Trīs kundziņu zeme rīb, 2) Kāzinieku dziesmas
19000.Dzirdēju tautiņas,Bet neredzēju: Aiz kalna dudina Kā pērkoniņš. 146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].
19001.Nu pūš, nu pūšZiemeļa vējiņš; Nu brauc melnie Ziemeļa ļaudis. 360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].
19002.Vakar šāvu vāverīti,Šodien krita rībēdama; Vakar vežu tautu meitu, Šodien nāca bāleniņi. 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].
19003.Viesi brauc, viesi brauc!Ar ko viesus mielosim? Aizkuŗam istabiņu, Dūmiem viesus mielosam. 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].
d) Kāzinieki nocietinās un sagaida panāksniekus pie aizvērtiem vārtiem
19004.Celies agri, brālīti,Ķīlē vārtus, Lai tautas nejāja Bez dienas sētā! 146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)]. e) Pēc dažiem strīdiem atveŗ vārtus un ielaiž panāksniekus sētā
19005.Attaisāt man vārtiņus,Ielaižat sētiņā! Ne es jūsu zemīt' ņēmu, Ja naksniņu pārgulēju. 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].
19006.Atveriet man vārtiņus,Neba jūsu zemes gribu: Mēs māsiņas bāleliņi, Māsas pūra vedējiņi. 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].
19007.Darait durvis, veŗat vārtus,Laižat mani sētīnā! Man pašami vaŗa krūtis, Kumeļami tēraudīna. 149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].
19008.Gaŗām gaŗām,Miesnieka zeļļi! Gaŗām aizveda Ālavas govi. 293 [Gravendālē (Mežotnes pag. B)]. 1. Cauŗ sētu, caur sētu,
19009.Gaŗām gaŗāmSakārņu tauta! Gaŗām aizveda Sakārņu kaudzi. 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].
19010.Gaŗām suņi, gaŗām suņi,Gaŗām kuce aiztecēja, Gaŗām kuce aiztecēja Ar visiem(i) kucēniem. 120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].
19011.Kādas muižas jūs meitiņas,Kādas muižas meklējiet? - Liepas muižas mēs meitiņas, Ozol' muižas meklējam. Ozol' muižas sulainīši, Mums vārtiņus atdariet! 134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].
19012.Neba lāgs atskrējaPapriekšu pie vārtu: Īlena deguns, Skalgana mēle. 279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].
19013.Parādiet, sveši ļaud's,Kāda jūsu grāmatiņa! - Ar pirkstiem izrakstīta, Ar zobiem izlasāma (=plācenis). 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].
19014.Parādiet, sveši ļaudis,Kāda jūsu grāmatiņa! Ja būs laba grāmatiņa, Tad laidīšu sētiņā; Ja būs slikta grāmatiņa, Tad gaŗām jāvažo. 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].
19015.Parādiet, sveši ļaudis,Kāda jūsu grāmatiņa! Tāda jūsu grāmatiņa: Gaŗām ciemu jāreizo. 344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].
19016.Parādāt, sveši ļaudis,Kāda jūsu grāmatiņa! - Tāda mūsu grāmatiņa: Šai sētā jāvažo. 41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].
19017.Tautu dēla zemi vārtiDeviņām atslēgām; Ja Dieviņis palīdzēs, Tāpat drīzi cauri iešu. 931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].
19018.Veŗat vārtus, vērējiņi,Veŗat labi li galam, Div' bāliņi blakām jāja, Lai nelauž zobeniņu. 207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)]. 1. Veriet vārtus līdz galam,
19019.Veŗaties, vaŗa vārti,Līdz pašam galiņam: Trīs atjāja mātes brāļi, Krustām jozti zobentiņi. 1821 [Allažās (Raņķu pag. Kld)].
19020.Veŗaties, vaŗa vārti,Līdz pašam stuburam: Mēs bijām tie bāliņi, Kas māsiņu audzināja. 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)]. f) Panāksnieki pagalmā1) Panāksnieku dziesmas
19021.Ar dunduri es aizjājuMāsiņai panākstos; Gribēj' tautas vārtus vērti, Es par žogu sētiņā. 226 [Kandavā (Tl)], 246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].
19022.Ar dunduri [bitiņu] es atjājuMāsiņai panākšos. Kamēr citi zirgus sēja, Es pa logu istabā, Es pa logu istabāja, Tautu galda galiņā; Tautu galda galiņāja Kā strazdišu vīterēju. 207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].
19023.Ar dusmām es atjājuMāsiņai panākstos; No dusmām nezināju, Kur piesiet kumeliņu. Sien' pie kupla ozoliņa, Lai rīb zeme dancojot. 207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].
19024.Dienu alkšņi pumpuroja,Nakti bērzi vizuļoja; Dienu tautas māsu veda, Nakti jāja bāleliņi. 281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].
19025.Dievs nedevi tādu klaju,Kāda klaja tai sētāi: Ne mietiņa neatradu, Kur piesieti kumeliņu. 181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].
19026.Dodat auzas kumeļamPar celīna tecēšanu, Man pašam kviešu maizi Par māsīnas auklēšanu. 49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].
19027.Dodiet mums, sveši ļaud's,Ko bijāt solījuši: Zirgiem auzu, puišiem meitu, Sievām salda alutiņa. 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].
19028.Dodiet rūmi, sveši ļaudis,Neba man daudz vajaga: Kumeļam staļļa kaktu, Man pašam istabiņu. 145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].
19029.Ekur vīri, ekur zirgi,Ekur kupli kažociņi; Ekur jāja saulītē Tās māsiņas bāleniņi! 76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].
19030.Ekur stalti kaŗavīriMani balti bāleliņi: Ar zobenu vārtus vēra, Stāvu dīda kumeliņu. 451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)], 931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].
1. Ak, tu tautu dūmaļiņa, 2. Ekur stalti kaŗavīri 3. Kaŗavīris kaŗavīris
19031.As atnāču pēc māesiņas,Mun māesiņa piederēja; Duoediet ouzu kuimeļam, Mun pošam olus dzart! 85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].
19032.Es gan zinu, mans brālīti,Kas uz tava kumeliņa: Zīda puškis, zelta sedli, Tie uz tava kumeliņa. 161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].
19033.Jāj pie durvju, bāleliņ,Sien pie krampja kumeliņu, Kam tu mani, maz' esot, Aiz matiem plucināji! 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].
19034.Jājat, brāļi, apkārt bierzi,Vidū vien nejājat: Vidū stāv mūs' māsiņa, Villainītes puškodama. 196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].
19035.Jāiet jāšus, bāleliņi,Ko kājām(i) cierējiet? Vai tautām(i) auzu trūka, Vai zaļā āboliņa? 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].
19036.Jājiet jāšus, bāleliņi,Ko kājām reizējat? Vai naudiņas jums nebija Nopirkt labu kumeliņu? 134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].
19037.Kā gulbīši man bāliņi,Kā gaigalas kumeliņi, Tikko pāri nepārskrēja Par tautieša istabiņu. 102 [Saikavā (Saikavas pag. Md)].
19038.Kājām tautas, kājām tautas,Zirgiem mani bāleliņi, Zirgiem mani bāleliņi, Taut' auziņu ēdējiem. 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].
19039.Kāzenieki kāzenieki,Jums navaida vecākā: Man' bāliņi nosaluši Jūsu sētas pagalmā. 36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].
19040.Labvakar, diža sēta!Dosi māju, vai nedosi? Vai būs mane mājas ņemt Pa kumeļa kājiņām? 200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].
19041.Labvakar, diža sēta!Vai dosiet naktes māju, Kumeļam staļļa stūri, Man istabas dibeniņu? 181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)]. 1. Labvakar, liela sēta!
19042.Lai būs alga, kam būs alga,Alga brūtes vedējam: Es atradu zelta pušķi, Kur māsiņa gāzusies. 1181 [Dūres pagastā (Vlk)].
1. Jaunajam vedējam
19043.Līdz pusei vien pavilkuTēraudiņa zobentiņu, Tā sabira sveši ļaudis Kā zvirbuļi kaņepēs. 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)], 107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].
19044.Lūdzaties, sveši ļaud's,Ja variet piesalūgt: Man bij viens brāleliņš Pērkonīša bargumiņu. 321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].
19045.Māsas dēļ, ne kalpones,Trīskārt rāvu zobentiņu: Divi reizes celiņā, Trešu tautu pagalmā. 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)]. 1. Māsas dēļ, ne bāraines,
19046.Maksājat, sveši ļaud's,Manu dubļu bridumiņu, Manu dubļu bridumiņu, Kumeliņa dzinumiņu! 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].
19047.Mūs' māsiņas panāksniekiKā mēreni muiženieki: Citam bija vācu drēbes, Citam vācu valodiņa; Kam nebija vācu drēbes, Tam bij vācu valodiņa. 182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)]. 1. Pusvācieši man' brālīši,
19048.Nebīstesi, liel' ciem',Ne mēs tev kaŗ' ves: Vienē dēl's māmiņē, Ne visam ciemiņam. 207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].
19049.Nieki, brāķi sveši ļaudisPret maniemi bāliņiem; Edz kur zirgi, edz kur vīri, Edz kur kupli kažociņi! 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].
19050.Raugāties, sveši ļaudis,Kāda pulka man atnāca: Man naudiņu pakaļ dzina Ar sudraba vāģīšiem. 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].
19051.Še nāciet, bāleliņi,Še māsiņu iedevēm; Še ir viena kupla liepa, Še kaŗam iemautiņus. 41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].
19052.Sniedziņš sniga, putināja,Laukā manis kumeliņš; Ņem, māsiņa, baltu sagšu, Apsedz manu kumeliņu! 3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].
19053.Sveši ļaudis, sveša zeme,Kur bij man mājas mest? Tur bij man mājas mest, Zem kumeļa kājiņām. 28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)], 106 [Viesienā (Viesienas pag. Md)].
19054.Tautu dēla pagalmāPieci velni zem akmiņa; Man pērkoņa kumeliņi, Visus piecus saspārdīja. 113 [Alūksnē].
19055.Te nu bija, te nu bijaVisa gada taisījums! Mani bēri kumeliņi Drumpačās sabradāja. 161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].
19056.Vai te bija, vai nebijaŠī sētā zirgu vīra? Kā atbraucis, tā palaidu Vaļām savu kumeliņu. 161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].
19057.Visi mani bāleliņiPolaināmi cepurēm; Sasagrieza pagalmā Kā rozītes dārziņā. 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].
19058.Caur ūdeni, caur uguniMāsiņai pēdas dzinu; Te sadzinu māsai pēdas, Še es ņemšu naktsmājiņu. 363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].
19059.Cauri mani tautas raida,Cauri vārtus atvēruši. Te pazinu māsas pēdas, Te apgriezu kumeliņu; Te māsiņa staigājuse, Te ziediņus birdinājse. 161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)]. 2) Kāzinieku dziesmas
19060.Ak tu skuķi tautu meita,Tavu daiļu bāleliņu! Stundu šķindi zelta pieši, No kumeļa nolecot. 159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].
19061.Brālīts brauca panāčosTīri koka ratiņiem: Egļu rati, bērzu spieķi, Kārklu rīkšu kuražiņa. 376 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].
19062.Div' irbītes ceļu tekNosukātu cekulīti; Nava kauna brālītim Nesukātu kumeliņu! 1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].
19063.Ej, bāliņ, ej, bāliņ,Tavu skaistu važošan': Tu aizjūdzi raibu cūku Rakstītās kamanās. 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].
19064.Es izlēju sudrabiņuPie bāliņa namdurīm; Atjāj pieci panāksnieki, Noslīkst pieci kumeliņi. 2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)]. 1. Es izlēju sudrabiņu
19065.Es šķietu panākstusZirgiem jājot, Atjāja vecām Mīstīklām. Sūta mani māmiņa Auziņu dot; Ko došu vecām Mīstīklām? 191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)], 246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].
19066.Es cerēju īsto brāliLabu zirgu atjājam: Īstais brālis atklopēja Ar vecāme mīsteklēm. 353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].
19067.Kas tas tāds jājējiņš?Lepni tek kumeliņš. Saimenieka dēliņš bija, Kalpa vīra kumeliņš. 208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].
19068.Kasaini kasainiPanākstu zirgi; Prasa mūsu māmiņai Sijātus pelnus. Braucat paši Limbažos Pēc zēveliņa! 48 [Alojā un Lielsalacā (Alojas un Salacas pag. Vlm)].
19069.Ķīlājiet, ķīlājietSvešus ļaudis, bāleliņi: Tie šodien nobraukuši Mūsu rudzu gabaliņu. 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].
19070.Ko tie mūsu kaķi ņaud,Pa pagalmu staigādami? Še sanāca panāksnieki Ar tiem kaula kažokiem. 121 [Gulbenē (Md)].
19071.Ko tie tēva suņi rēja,Rindiņā satupuši? Ieraudzīja bajāram Noskrendušu kumeliņu. 179 [Vecsieksātē (Sieksātes pag. Azp)].
19072.Jānītim brālītimNodzīts kaulis kumelīš, Nodzīts kaulis kumelīš, Sastīpoti ritentiņi. Ik pabrauc gabaliņu, Ik stīpē ritentiņus. 226 [Kandavā (Tl)].
19073.Nava laba brūtes rada,Nava laba kumeliņa; Tādi vien kumeliņi, Kādas mūsu sprēslīciņas. 931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].
19074.Ne tie visi panākstniekiAr ratiem atbraukuši: Brūtes bralis atklopēja Ar vecām ecēšām. 240 [Bikstos (Bikstu pag. Tk)].
19075.Ne tie visi panāksniekiAr zirgiem atbraukuši: Cits ar cūku, cits ar kazu, Cits ar sievas sprēslīciņu. 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)]. 1. Ne tie visi panāksnieki 2. Panāksnieki panāksnieki, 3. Veca bija tā meitiņa,
19076.Neba visi panākstniekiPa vārtiem sanākuši: Pa ričiem salīduši Kā sivēni burkānos. 191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].
19077.Pirmajam jājējamKrijiem šūtis deguniņš; Jau otram, jau trešam No sveķiem tecināts. 298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].
19078.Sabrauca panākšņiKā lieli kungi, Sagrieza cepures Kā kuņas astes. 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].
19079.Sajāja panāksniAkliekm zirgiem, Sakrita Jaudzumu (=māju v.) Tupeņu bedrē. 6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].
19080.Sajāja panākstiAr stulbiem zirgiem, Visus mūs' sētmaļus Tie izdauzīja. 220 [Dursupē (Zentenes pag. Tl)].
19081.Simtu cēla zīda krēslu,Simtiem gaida panāksniekus; Aili manu lielu kaunu, Viens atjāja nozarītis. 161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].
19082.Visi kalti, visi kaltiPanāksnieku kumeliņi, Cits vīzēm, pastalām, Cits košām kurpītēm. 346 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].
g) Panāksnieki istabā1) Māņi, istabā ieejot
19083.Istabā ieiedama,Metu acis dibenā, Vai nav kādi sveši ļaudis, Kas man balsu nomaitā. 210 [Popē (Popes pag. Vp)].
19084.Sveši ļaudis miežus sējaPa manām kājiņām; Tik sējat, nesējat, Man nenieka nekaitēja! 161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].
19085.Caura tautu istabiņaLīdz otrami dubenam; Skaidra mana valodiņa Līdz citami vakaram. 196 [Rendā (Rendas pag. Kld)]. 2) Panāksnieki iet istabā, meklē un atrod māsu
19086.Dedzin' skalu, dedzin' sveces,Tumsa tautu ustabiņa; Šķil, bāliņ, uguntiņu Ar tērauda zobentiņu! 344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].
19087.Ej pa priekšu, dižais brāli,Rūmī tautu istubīnu, Dzen tās tautu mellacītes No galdīna aizkrāsnē! 149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].
19088.Ej pa priekšu, mātes brāli,Rūmē tautu istabiņu, Kur sēdēs piecas māsas, Kur deviņi bāleliņi. 241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].
19089.Ej pa priekšu, mātes brāli,Rūmē tautu istabiņu: Maza tautu istabiņa Kā tā žurku lamatiņa. 208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].
19090.Es īguoju ustobā,Izstumdēju svešus ļauds, Izstumdēju svešus ļauds Pa sūl'eņa gal'eņīm. Es atrodu sav' muoseņu Vydyn sūla sēdējūt. 4191 [Kalupes pag. D].
19091.Es iegāju istabēPa māsiņas pēdiņām. Mūs' māsiņa sēd pie galda, Kā brūklīte nosarkuse; Tāds puisītis blakām sēd, Ko mūžē neredzēj'. Deva viņai alus dzert Rakstītā kanniņā; Pajēm' viņa, nodzērās, Kā lapiņa drebēdama. Tīk tav, māsiņ, Tā istabiņa? Ja tav patika, Man nepatika. Nāc, māsa, ārā, Kāp kumeļē, Sedz savas villaines, Ņem vaiņadziņu! 161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].
19092.Ko, māsiņas, darīsim,Jau tik agri sanākušas? Nule vilka tautu dēlu No drabiņu kubuliņa. 121 [Gulbenē (Md)].
19093.Ko, māsiņas, darīsimMēs, tik laiku sanākušas? Nūla pirti kurināja, Nūla svaini sutināja. 126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].
19094.Labrītiņ, Dievs palīdz!Vai būs silta istabiņa? Ja būs silta istabiņa, Būs man jauka valodiņa. 230 [Zentenē (Zentenes pag. Tl)].
19095.Labrītiņu, Dievs palīdz!Svešu ļaužu istabā. Kur likāt man' māsiņu, Ko vakar atvedāt? 36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].
19096.Labrītiņ, zagļu sēta,Kur likāt mūs' māsiņu? Vai druvā stādījāt, Jeb klētī aizslēdzāt? Ja druvā stādījāt, Gaidīsim pārejam; Ja klētī aizslēdzāt, Parādāt vainadziņu! 246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].
19097.Labvakar, jūs tautiņas,Kur likāt mūs' māsiņu? Vai klētēje aizslēdzāt? Vai druvāje stādījāt? Ja klētēje aizslēdzāt, Dodat klētes atslēdziņu; Ja druvāje stādījāt, Parādāt druvas ceļu! 181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].
19098.Meklējiet, meklējiet,Man pazuda, man pazuda, Man pazuda jaunā māsa Tautu dēla klētiņāi. 181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].
19099.Nebiju lustīga,Nu kļuvu lustīga, Nu savu māsiņu Rokā dabūju. 151 [Lieljumpravā (Jumpravas pag. Rg)].
19100.Pazinu, pazinuMāsiņas pēdas, Kur bija lēkuse No kumeliņa, Pa laipu tecējse Tautieša klētī. 210 [Popē (Popes pag. Vp)].
19101.Šķil, brālīti, uguntiņuNo tērauda zobentiņa: Tumsā(i) sēd mūs' māsiņa Svešu ļaužu istabā(i). 181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)]. 1. Mūs, māsiņa tumsā sēd
19102.Šķiŗaties, zosu draudze,Laidiet gulbi ezerā; Šķiŗaties, sveši ļaudis, Laidiet brāļus istabā! 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].
19103.Šovakar man piederVisa tautu istabiņa; Jau rītā saulītē Māsiņai atvēlēšu. 36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)], 141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].
19104.Sveši ļaudis man' māsiņuAizkrāsnē iebāzuši; Nāc, māsiņa, sēd' pie galda, Kur sēd tavi bāleliņi! 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)]. 1. Es atradu sav' māsiņu
19105.Tautas mani, aizvedušas,Kaktiņā ielikušas; Ja Dieviņš palīdzēs, Būs man visa istabiņa. 134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].
19106.Eita, mani bāleliņi,Līdz pašam dibinam: Laba bija man dzīvīte, Labs bij mans arājiņš. 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].
19107.Es atnesu tev, māsiņ,No māmiņas labus rītus; Ka zinātu tu, māsiņ, Kā māiniņa gauži raud! 2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].
19108.Iztecēja dzeguzīteNo egliena kūkodama; Iztecēja mūs' māsiņa No tautām raudādama. 224 [Kabilē (Kld)].
19109.Kas, bērziņ, tev apsedzaZaļu lapu villainīti? Kas, māsiņ, tev' aizveda Tālējās tautiņās? 195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].
19110.Kas, bērziņ(i), tev pakāraZaļa vaŗa pakariņu? Kas, māsiņ(a), tev' iedeva Ar varīti tautiņās? 3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)], 30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)], 323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)], 344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 373 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].
19111.Kas, bērziņ(i), tev pakāraZaļa vaŗa pakariņu? Kas, māsiņ(a), tev' aizveda Tautu galda galiņā? 59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)], 3161 [Līkuma Danenfeltes pag. (Sēļpils pag. Jk)], 322 [Saukā (Saukas pag. Jk)], 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].
19112.Kas, bērziņi, tev' dēstījaApakš kuplas paeglītes? Kas, māsiņ, tav' aizvede Tautu galda galiņā? 330 [Kaldabruņās (Rubenes pag. Il)].
19113.Kas ieveda [ievede] tev', māsiņ,Tai kaktā, līkumā? Sirmi zirgi tev' ieveda [ievede], Lieku ļaužu valodiņ'. 133 [Palsmanē (Palsmaņa pag. Vlk)].
19114.Kas, māsiņ, tev' attriecaTautas galda galiņā? Vai vējiņš tev' atpūta, Vai ūdens atlīgoja? 2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].
19115.Labvakar, man' māsiņa!Ko sēdēji raudādama? Vai tautiņas tevi rāja Par kumeļa jājumiņu? Ja tautiņas tevi rāja, Mēs rāsim tautu dēlu. 161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].
19116.Labvakar, man' māsiņ!Mīl tev tautu istabiņa? Ja nemīl, nāc ārā, Sēd' manās kamanās! 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].
19117.Manis dēļ, bāleliņi,Ceļāi dusmu neturēji: Kā es gājis, tā dzīvāšu Pie tā ķītra tēva dēla. 172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].
19118.Manas gaudas asariņasUz vecaja bāleliņa: Tas tautāmi ieteicējs, Tas vietiņas raudzītājs. 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].
19119.Ne, māsiņa, raud' uz mani,Ne uz mani zēlojies: Es jau liedzu, tu jau gāji, Tev jau tika prātiņam. 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].
19120.Ne, māsiņa, raud' uz mani,Ne uz mani žēlojies: Kam prasīji padomiņa, Kad tautām roku devi? 27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)], 30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē]. 1. Pāriet zosis klaigādamas 2. Raud māsiņa visu ceļu, 3. Trīcēt trīc vainadziņš,
19121.Ne, māsiņ, raud' uz mani,Ne uz mani žēlojies: Pate gāji tautiņās, Labus ļaudis dēvēdama. 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē]. 1. Ne uz viena neraudāju,
19122.Preti kalnu upe tek,Ievas ziedus braucīdama; Pret brāļiem(i) māsa gāja, Asariņas slaucīdama. 6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)]. 1. Iet laiviņa pret laiviņu, 2. Irbe tek caur silīnu, 3. Irbe tek caur siliņu, 4. Caur siliņu upe tek,
19123.Smilgām govju neredzēju,Vecainēi ganīdama; Asarāmi nepazinu Savu baltu bāleliņu. 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].
19124.Vidū jūras pie akmeņaGriežas putu gabaliņš; Vidū tautu pie bāliņa Stāv māsiņa raudādama. 3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)], 298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)], 3022 [Vecsaulē (Vecsaules pag. B)]. 1. Ošu vidū, kļavu vidū 3) Dziesmas no kāzinieku puses
19125.Dūmaļas dūmaļasTie sveši ļaudis: Aiz galda raidāmi, Aizkrāsnē līda. 182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].
19126.Ielēca sirmais,Ielēca daglais; Vispēc ielēca Strīpainais. 41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)]. 1. Skic skic, āži,
19127.Es jūs lūdzu, vedējiņi,Nosprādzējat zobentiņus! Panāksnieki baidījās, Kad zobeni piesprādzēti; Kad zobeni piesprādzēti, Nedrīkstēja apsēsties. (=Vedēji:) Ko dosit, panāksnieki, Kad zobenus noliksim? (=Panāksnieki:) Brūtgānam sav' māsiņu, Vedējiem daudz naudiņas. 200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].
19128.Kā nācāt, bāleliņi?Ko māsai iedevāt? Viena pate raiba govs, To māsiņa pat' atvede. 344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].
19129.Kas tie tādi panāksnieki?Spaļi vien, spaļi vien! Kad izlaida vējiņāi, Kā spalīši izputēja. 144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].
19130.Kas tie tādi panākstnieki?čuras vien, čuras vien! Vai jūs, čuras, redzējāt Mūs' brālīša vedējiņus? 143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].
19131.Kas vells bija to redzējis,Piecus brāļus panākstos? Viens bāliņš, div' bāliņi, Ekur skaisti piedienēja! 30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].
19132.Kur liksim neliksimŠos mazos panāksniekus? Pirtī pirtī vedīsim Par lodziņa aizbāžņiem. 344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].
19133.Kur liksim neliksimTik pasaul panāksnieku? Liksim pašus cūkkūtī, Zirgus cūku aplokā. 64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].
19134.Kur liksam neliksamViena druska panāksnieku? Sametam aizkrāsnē, Lai skrubina circenīši. 64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].
19135.Kuŗi velni to redzēja,Piecas bābas panāksnos? Divi sievas, trešā meita, Tā panāksnu vecā tiesa. 18 (Kliģenē).
19136.Kuŗi velni to redzējši,Tik maz meitu panāksnos? Piecas meitas, sešas meitas, Ekur luste dancojot. 28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].
19137.Liec, bāliņ, simtu krēslu,Māršai simt' bāleliņu; Lai tie diži, lai tie mazi, Visi grib sēdināti. 2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].
19138.Grietīn' liela lielījāsSimtiem dzīt panāksniekus; Nu atnāca, nu redzēju, Nav skaišam desmitīn'. 59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].
19139.Nākat, tautas, istabā,Baudait manu barībiņu! Tēvs pacēlis liepu krēslus, Māte galdu apklājuse. 1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].
19140.Ne tie visi, ne tie visiTās māsiņas bāleliņi: Visi veci brūtgāniņi Žēlabām sanākuši. 121 [Gulbenē (Md)].
19141.Nela lietu atvedām,Nela lieta pakaļ nāk: Zirnājiņus atvedām, Pupājiņi pakaļ nāk. 6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)]. 1. Ne mēs lietas atvedēm,
19142.Nel' tie visi lūgti viesiTautu meitas panākšņos: Citam kūja noklaudzēja, Sētmalā nosviežot. 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].
19143.Paskatos grāmatā,Vai ir visi panāksnieki: Bija suskas, bija peskas, Samaraga vien nebij. 1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].
19144.Še tādu nebija,Kādas nu sanāca: Strīpainas, rūtainas, Lielām ausīm. 18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].
19145.Sievas gāja panākstos,Kāda velna meitas gāja? Meitas gāja panākstos, Kāzu puišu gribēdamas. 226 [Kandavā (Tl)].
19146.Znoti vien, znoti vien,Kur tie mani ķelavaiņi? Vai tā mana līgaviņa Bez māsiņas uzauguse? 13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)], 28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 35 [Rembatē (Rembates pag. Rg)], 226 [Kandavā (Tl)].
19147.Tad tik pazinuDižo vedēju, Kad iedzina panāksniekus, Durvīs krustu ieskaldīja. 200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].
19148.Tautu meita žīdam rada,Žīdi vien panākstos. Tiem vajaga salda piena, Vajag ceptu rācentiņu. 145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].
19149.Ūjā vells, ūjā vells,Tēvs meitai panākstos! Lūdzat Dievu, metat krustu, Lai nenāk māmuliņa! 207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].
19150.Veķi veķi, veci radi,Nu man nāk jauni radi, Nu man nāk jauni radi, Jaunu radu brāleliņi. 311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].
19151.Visi veci brūgānīniVecai meitai panāčos. Cits a lielu žēlumīn' Met pa pieci dālderīš'; Cits a lielām sirdssāpēm Sper akrimu mugurā. 61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)]. 4) Panāksnieki noliek virsdrēbes
19152.Vēlēju svešļaudīmNoģērbties, Kārt savas sapatas Namāi vadzēi. 172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)]. 1. Vēlēju svešiem ļaudīm
19153.Nesat, mani bāleliņi,Bērza kārti istabā! Tur pakāru zīda rotu, Tur vizuļu vainadziņu. 28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].
19154.Velkat, mani bāleniņi,Bērza kārti istabāi, Lai sameta sveši ļaudis Savas vēja lupatiņas. 76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].
19155.Kāds velns notikaPanākstu meitām? Nu sāka cita Citu dīrāt. 279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].
19156.Droši, brāļi, dzīvojamTautu galda galiņā, Zinājām sav' māsiņu Visu darbu darītāju: Šuvējiņu, vērpājiņu, Audekliņa audējiņu. 6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].
1. Droši, bāliņ, i runā,
19157.Es apsēdu tautu galduAr deviņi bāleliņi; Tautu čuras izbīdīju Pa galdiņa galiņiem. 14 [Inčukalnā (Inčukalna pag. Rg)].
19158.Es pie galda, es pie galda,Man galdiņš piederēja; Šovakar man pieder, Visu mūžu māsiņai. 224 [Kabilē (Kld)].
19159.Es sēdēju pie galdiņa,Man galdiņš piederēja; Es atnācu pēc māsiņas, Man māsiņa piederēja. 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].
19160.Es sēdēju pie galdiņa,Man galdiņš piederēja; Jau rītā saulītē Pieder visa istabiņa. 2 [Aderkašos (Taurupes pag. Rg)].
19161.Es sēdēju pie galdiņa,Man galdiņš piederēja; Jau citā vakarā Piederēs māsiņai. 313 [Ēķengrāvē (Viesītes pag. Jk)].
19162.Grīd, tautieti, meldu galduPāri visu istabiņu: Es atnāču lielu radu, Trīsdesmit bāleliņu. 6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].
19163.Laiku saku tautiešam,Lai cērt lielu istabiņu, Kur sēdēs pieci svaiņi, Kur deviņi bāleliņi. 281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 377 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].
19164.Mēs sēdami pie galdiņa,Mums galdiņš piederēja, Mēs bijām tie bāliņi, Kas māsiņu audzināja. 18 (Odzienā).
19165.Nāc, māsiņa, sēd' aiz galda,Nu sēd tavi bāleliņi! Gan pie duru piestāvēsi, Kad aizies bāleliņi. 36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].
19166.Ne es ēdu, ne es dzēru,Bāleliņa gaidīdama; Nu es dzeršu, nu ēdīšu, Nu bāliņu sagaidīju. 279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].
19167.Nesēdi, brālīti,Kaikaru pulkā: Kaikari iedos Sav' padomiņu. 161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].
19168.Sasēda mellieEgliena ļaudis; Nedega svecītes Ne dedzināmas. 161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].
19169.Sēdati, ļautiņi,Kā redzēdami! Mēs meža ļautiņi, Zaroti beņķi. 6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].
191691.Visi ļaudis paēduši,Mūs' māsiņa niēduse. Kur tā dēlu māmulīte? Lai mieloja mūs' māsiņu. 290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)]. 6) Pātari
19170.Es šķitu pār kalnuAr ratiem braucam: Panāksti, nabagi, Pātarus skaita. 151 [Lieljumpravā (Jumpravas pag. Rg)].
19171.Nemāk svešļaudisPātarus skaitīt, Kā leišu nabagi Notunturēja. 161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)]. 7) Panāksnieču eglītes
19172.Parādi, Kačiņ,Kur tava eglīte? Tur tava eglīte Vērīša malā. 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].
19173.Dej, eglīte, lec, eglīte,Tautu galda galiņē! Ne eglīte viena lec, Egles zari līdza lec. 220 [Dursupē (Zentenes pag. Tl)].
19174.Dej, eglīte, lec, eglīte,Tautu galda galiņā! Sen tu biji gulējuse Māsas pūra dibinā, Māsas pūra dibinā, Māsas goda gaidīdama. 202 [Striķos un Saldū (Zvārdes un Saldus pag. Kld)].
19175.Dej, eglīte, lec, eglīte,Tautu galda galiņā! Tautu galdu sadauzīju Deviņiemi gabaliem. 241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].
19176.Dej, eglīte, lec, eglīte,Tautu galda galiņā! Te, eglīte, tu paliksi, Te māsiņa puškotāja. 230 [Zentenē (Zentenes pag. Tl)]. 1. Dej, eglīte, lec, eglīte,
19177.Lec, eglīte, dej, eglīte,Tautu galda galiņā! Jau tautām galda žēl, Man māsiņas vairāk žēl. 6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].
19178.Zosu spalvu tā eglīte,Ka tā daiļi neskanēja; Kad tā būtu gaiļa spalvu, Tad dziedātu kā gailītis. 281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)]. ★
45275.Ai tautieti, dūņu vēzi,Baidies mana bāleliņa; Kad satieci celiņā, Griezies ceļa maliņā. 378 [Seces Jk].
45276.Aizamuocja malna tyucs [tyuce]Teirumeņa galeņī, Na tei beja malna tyucs [tyuce], Atbrauc muņi buoleleņi; Atbrauc muņi buole(le)ņi, Seši malny kumeleņi. 265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].
45277.Atnāk mani bāleliņiKā ar sniegu apsniguši; Balti cimdi, baltas zeķes, Melna ūdru cepurīte. 228 [Liepnas (Lipnas) Abr].
45278.Bāliņ, bāliņ,Kaļ kumeliņ; Rīt ves māsiņs Lediņ cieme, Lediņ cieme, Glāž istabe. 445 [Ugāles Vp].
45279.Drūši, bruoliņi, runoj,Drūši rauni zūbineņ'! Tu zynuoji sov' muosiņu, Ar gūdiņu dzeivojūt. 466 [Vārkavas D].
45280.Droši droši, rimti rimti,Mūs' māsīni panākstos! Ja ne droši, ja ne rimti, Mīs tautīnas kājīnām. 39 [Bārtas Lp].
45281.Dubļi skrēja par galviņu,Pēc māsiņas dzenoties. Vai tā bija šī sētiņa, Kur ieveda mūs' māsiņu? 215 [Lēdmanes Rg].
45282.Dzenitīs, buoleliņi,Pēc muna vainuciņa! Svešas tautys tū aizveda, Manis pošas nadaboijši. 89 [Dricēnu Rz].
45283.Dzirdu tauri taurējoti,Neredz taures pūtējiņ(u). Kam redzētu pūtējiņu, Vai būt' mani bāleliņ(i)? 217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].
45284.Edz kur vīri, edz kur vīri,Edz kur kupli kažociņi! Ne jums vīru, ne jums zirgu, Ne jums kuplu kažociņu. 217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].
45285.Ejiet mani bāleliņi,Kuriet guni āriņās! Sveši ļaud's sakūruši, Nelaiž man's sildīties. 322 [Praulienas Md].
45286.Ej, muosiņ, kur īdama,Atnes maņ vainadziņu! Vai atnesi, vai naatnesi - Atej mani apcīmuot. 174 [Kārsavas Ldz].
45287.Ej uorā, tautu dālsi,Nuoc ar mani parunuoti! Voi tu ēdi nasamoltu, Voi nosovi nasavalātu? Tavs koklys, muna rūka Ar osū zūbiņani. 194 [Krāslavas D].
45288.Ej, ūzul, tu pa ceļiAr vysim zareņim! Ej, buoleņ, tu pa ceļi Ar vysom tauteņom. 265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].
45289.Elkšņi ciertu, lozda lyuza,Lozda līcja ūzuļaņi; Tautas vjadja, muosas raud, Bruoļi kola zūbintjaņus. 194 [Krāslavas D].
45290.Es aizgāju pēc māsiņasGar ūdeni, gar akmeni; Ūdentiņu laistīdams, Akmentiņus mētādams. 545 [Krustpils D apr.].
45291.Es sasitu tautu galduDeviņiem gabaliem, Ka māsiņai neatradu Pa prātam arājiņa. 146 [Jaungulbenes Md].
45292.Gaidi, gaidi, sveša māte,Kad jās mani bāleliņi! Skaldīs tavu pagalmiņu Ar piešiem, pakaviem. 241 [Lubānas Md].
45293.Gūda dēļ, slaves dēļMosai brauču ponuoksnūs; Dēļ muosiņas lobumiņa Nu krēsliņa nazacēļu. 50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].
45294.Īt as īšu tauteņuos,Dīvs zina kai dzeivuošu; Saškaldiešu tautu goldu, Deveņim gobolym. 522 [Zvirgzdienes Ldz].
45295.Kad es gāju tautiņās,Ar brālīšiem lielījos; Citiem pieci, citiem seši, Man pašai deviņi. 364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].
45296.Kas cerēja sērdieniņaiTik lustīgus bāleliņus? Ar zobanu vārtus vēra, Stāvu dīda kumeliņu. 93 [Dundagas Vp].
45297.Ķīvenieki, naideniekiŠās māsīnas bālēlīni; Dievīc zina kur liksim, Ja māsīna tāda būs. 301 [Palsmaņa Vlk].
45298.Ko darīsim mēs, ļautiņi,Nu tik laiku sanākuši? Nu tik māte pirti kūra, Nu tā dēlu sutinās. 358 [Rugāju Abr].
45299.Krūmiem auga melni alkšņi,Reši āru ozoliņi; Pulkiem gāja sveši ļaudis, Pa vienami bāleliņi. 358 [Rugāju Abr].
45300.Kur brauksat, sīki putni,Vāģīšos sasēduši? Man' māsiņa sen aizbrauca Pie tā laba arājiņa. 605 [Skolas].
45301.Kur kungam tādi vīri,Kādi mūsu bāleliņi? No zirdziņa nolēcot, Pakalnītes norībēja. 184 [Ķēču Rg].
45302.Kur tu skrīsi, vanadzeņ(i),Ar tīm voska spuorneņim? Skrišu muosas apsavārtu, Dzieržu tautuos izvadam. 113 [Gaigalavas (Bikovas) Rz].
45303.Labvakar, liela sēta,Vai dosiet naktes māju? Vai dosiet, nedosiet - Še kumeļu dusināšu. Še pazinu māsas pēdas, Riņķī grieztu kumeliņu. 356 [Rudbāržu Azp].
45304.Līgojat, melni meži,Ārdāties riķu posmi! Nu pārnāca mūs' māsiņa, Ko aizveda Vāczemē. 477 [Vecpils Lp].
45305.Līču ločus upīt' tek,Zaru zaru Daugaviņa; Aiz tiem līčiem, aiz tiem zariem Nenāk mani bāleliņi. 378 [Seces Jk].
45306.Līču ločus upīt' tek,Zaru zarus Daugaviņa; Aiz to līču, aiz to zaru Nenāk mani bāleliņi. 198 [Krustpils D]. 1. Lūk' lūkim upe tak, 2. Lūku lūkim upe tak,
45307.Lūdzu, mani bālēlīni,Lūdzu lieli, lūdzu mazi! Lielie tautas norādami, Mazie pulku darīdami. 192 [Kosas C].
45308.Māsiņ, manu mazāko,Patur' manu kumeliņu! Tautas veda lielāko, Lai es rauju zobentiņu. 605 [Skolas].
45309.Muns bruolīts kai kundziņšSēd galdiņa galiņā; Dzelteniem matiņiem, Vaskotiem zābakiem. 174 [Kārsavas Ldz].
45310.Moti muni, moti muni,Vysa krosa motūs munūs; Bruoļi muni, bruoļi muni, Vysa slava bruoļūs munūs. 605 [Skolas].
45311.Mes deveņi buoleliņi,Vīna poša myus' muoseiņa; Kad muosiņa tautuos guoja, Mes pakaļ dzynomēs. 113 [Gaigalavas (Bikovas) Rz].
45312.Nāc ārā, znota šķelmi,Kam māsiņu raudināji! Dzīries viņu liel' audzēt, Nekā baltu balināt; Vairāk baltu balināji, Nekā lielu audzināji. 127 [Grostonas Md].
45313.Ne, māsiņa, raud' uz mani,Mīl tev tautu istabiņa. Ja nemīl, tad nāc ārā, Sēd' manās kamanās. 439 [Trikātas Vlk].
45314.Nepieder, nepiederBez lapiņu gavilēt. Nepieder māsiņai Bez brālīša tautās iet. 480 [Vējavas Md].
45315.Narunoj, tu bruoleit(?),Tev runeņa naizavadās! Lai runoj myusu brouļi, Myusu bruoļim rezvas runas. 278 [Naujenes (Maļonovas) D].
45316.Nieki būs, bā(le)liņi,Ka (mēs) tautas nerāsim; Nāk māsiņa, kad nākdama, Nāk tā žēli raudādama. 364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].
45317.Jam, bruoleit, ūša laivu,Skrīn pec muna vainadziņa! Bruoleit, putu gabaliņš, Kam puordevi vainadziņu? 29 [Aulejas (Grāveru) D].
45318.Panaksnīku puisāni(ņi)Kai bojāri sajuojuši: Bolti krakli, zaļi lūki, Augstas cauņu capurītes. 36 [Balvu Abr].
45319.Pasyzdama lynus sprēžu,Pasyzdama pakaliņas; Pašķierdama svešus ļaudis, Meklej sovu buoleliņ(u). 357 [Rudzētu D].
45320.Pīci suņi, sasta kucja,Kur šūnakt leigavot? Pa purim, pa mežim, Myus' muosiņas maklādami. 503 [Višķu D].
45321.Pinu simtu niedru krēslu,Gaidu savu bāleliņ(u); Divi vien atnākuš(i) Abi divi piedzēruš(i). 373 [Sarkaņu Md].
45322.Še, brālīti, nodzeriesSkaidr' avota ūdentiņ(a), Kam tu mani novēlēji Labam miežu sējējam. 439 [Trikātas Vlk].
45323.Šonakt manis kumeliņisDubļu dubļus izbradāja; Pēc māsiņas dzīdamiesi, Šai jaunajā vietiņā. 241 [Lubānas Md].
45324.Taisies, māsiņa,Iesim projām, Aun baltas kājas, Ņem vaiņadziņu. 16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].
45325.Taur nāc taurdam,Ne tā taur vien nāc; Ne tā taur vien nāc, Mūs bāliš līdz nāc. 445 [Ugāles Vp].
45326.Tauteņous muosu devu,Leidza lyku zūbineņi. Lai tautīša gouva kreit Par muoseņis vaiņudzeņi. 522 [Zvirgzdienes Ldz].
45327.Tec, Laimiņa, tu pa priekšu,Puķu ziedus kaisīdama; Lai zin mani bāleliņi, Kur tautiņas mani aizveda. 266 [Mēŗa Vlk].
45328.Teic, māsiņ, neizteicVisu(s) ļaunus tautas vārdus; Bāliņam ātra sirds, Drīz izrauj zobentiņu. 605 [Skolas].
45329.Tev, kļaviņ, platas lapas,Apsedz mani migliņā; Tev, brālīt, bargi vārdi, Ej aizstāvi tautiņās. 266 [Mēŗa Vlk].
45330.Tikām situ tautu galdu,Līdz atlēca šķēpelītes; Lai atradu tautu meitu Svētu rītu mazgādama [mazgādamu]. 197 [Krotes Lp].
45331.Tīš tīš salauzeBāliņam zobaniņ, Kam ture kamanas, Kam tautam nerāde. 445 [Ugāles Vp].
45332.To celiņu es pazinu,Kur aizveda mūs' māsiņu, Kur kumeļi stāvējuši, Tur ziediņi nobiruši. 560 [Rīga ].
45333.Turaties, nebēdzit,Mani balti brāleliņi: Turoties - liela slava, Pabēgot - liels kauniņš. 507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].
45334.Vakar tautas māsu vedaStraujajā kumeļā. Šodien brāļi pakaļ tek, Asariņas slaucīdami; Asariņas slaucīdami, Dzīpariņus lasīdami. 472 [Vecgulbenes Md].
45335.Vakar brāļi zirņus sēja,Šodien zirņi plēksterēs. Vakar māsu tautās veda, Šodien māsa brālīšos. 282 [Nīcas Lp].
45336.Vysi ceļi gunim dag,Vysi ceļi [vuorti] atslāgim; Tev, muoseņ, puori juot, Por Laimeņis lykumeņi. 314 [Pildas Ldz].
45337.Visi muni buoliliņiSorkonom capurem, Sasagrīze pogolmā Kai rūzītes duorziņā. 389 [Silajāņu Rz]. ★ 11. Kāzu mielasts
19179.Vai vai NN [Lībiņa etc.],Tavu kāru sirdi: Izņēmi vilkam Pušplēstu sirdi. 207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].
19180.Vai vai panāksnieki,Kāda slava jums izgāja: Žīdam zirgu apēduši, Ceros kaulus sabāzuši. 119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)].
19181.Vai vai, tu NN [Juon'eit],Kaida slav'e t'ev atguo: Tu apēdi kača asti, Krējumā mārcādams. 426 [Sakstagala pag. Rz], 435 [Latgalē].
19182.Ai Dieviņ, ai Dieviņ,Es netiku bīdelējse; Nu sanāca bīdelbikši, Bīdeļmaizes ēdējiņi. 1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)].
19183.O kūm'eņ Grīt'eņ,Kur goļa palyka? Ved'ēji bodsstakl'is, Tī goļu apēd'e. 4271 [Rēzeknes apr.].
19184.Vai manu košajuKaķēniņu! Astīt' vien pamanīju Pa Anniņas lūpiņām. 155 [Tāšos (Tāšu pag. Lp)]. 1. Vai manu mello
19185.Vai manu pērnajuBullēniņu! Nagi, ragi noklabēja Pa Miķeļa vēderiņu. 152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].
19186.Ai svainīti miglacīti,Kam vakar neatnāci? Man bij divas ratu rumbas Kuiļa nagu piesālītas. 125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)]. 1. Vai znotiņ, vai znotiņ, 2. Ak tu manu znota šķelmi, 3. Kam, Jānīti, tad nenāci,
19187.Vai svecīte, lukturīte,Aptec manu galda galu! Svešā māte nepatapa, Svešus viešus mielodama. 224 [Kabilē (Kld)]. 1. Ai svecīte, lukturīti,
19188.Aiz kū līli snīgi snyga,Aiz kū līli l'eiti l'eja? Panuoksneņi pīnu jam Pa lylam pykučam. 424 [Barkavas pag. Rz], 4271 [Rēzeknes apr.].
19189.Aiz kū JuoneišaProžorys sauce? Apēde ubogu Ar vysys vāzys. 4282 [Eversmuižā (Ciblas pag. Ldz)].
19190.Apdarīju rudzu desuVisapkārti galda galu. Mani mīļi veci tēvi, Kā tie ēda stenēdami; Manas mīļas vecas mātes, Kā tās ēda pukstēdamas! 180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)]. 1. Es izcepu Jānišam 2. Stulbu zaķi, klibu vistu,
19191.Apēda AnniņaAbus galus aunam. Auniņš gāja biku beku [dipu depu] Pa Anniņas vēderiņu. 161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)]. 1. Apēda NN [Kārlītis] 2. Līzīte apēda
19192.Apēda BabiņaAbus galus buļļam. Nu tu staigāsi Baurodama! 161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)]. 1. Apēda panāksni
19193.Apēda TrīnīteKlukstošu vistu. Nu tu staigāsi Klukstēdama! 161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)]. 1. Apēda NN [Anniņa etc.] 2. Apēda NN 3. NN atskrēja
19194.Apēda NNRagotu aunu; Ragi vien noklabēja Vēderiņa galiņā. 174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].
19195.Apēda NN [Jūlītis etc.]Sav' cepurīti, Gaļas gabalu Dāvādamis. Vai suns, bezkauņa, Kā iesi mājā, Kā iesi mājā Bez cepurītes? 362 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].
19196.Apnikuse māsiņaiBāleliņa balta maize; Vai tā tautu pelu maize Saldu medu apmedota? 181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)]. 1. Bāliņ, tava kviešu maize
19197.Apsviluse tautu maize,Apsviluse cepējiņa; Mūs' maizīte kā šūniņa, Kā bitīte cepējiņa. 6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].
19198.Atnāce NNBez vēderiņa; Nu sāka vēderu Sprīžiem metan. 18 (Kliģenē).
19199.Atbrauca NNAr abras vēderu, Apēda māmiņai Trīs cepļi maizes. 220 [Dursupē (Zentenes pag. Tl)].
19200.Augsti viesi sajājuši, -Ko mēs augstus mielosim? Viena pate ratu ule Runču gaļas piesālīta. 210 [Popē (Popes pag. Vp)].
19201.Auksta tautu istabiņa,Tukšs bij mans vēderiņš; Sildiet, tautas, istabiņu, Pildiet manu vēderiņu! 134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].
19202.Badīgas badīgasPanākstu meitas, Apēda manbrāļam Piecgadu vērsi. 220 [Dursupē (Zentenes pag. Tl)].
19203.Badīgi badīgiPanākstu ļaudis, Apēda kuņu Ar kucēniem. 241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].
19204.Badīgi badīgiTie sveši ļaudis, Paši vien ēda, Mums vis nedeva. (=Kad dod:) Devīgi devīgi Tie sveši ļaudis No otra galda, Ne no sava; Būt' pašu bijis, Tad vis nedotu. 1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)]. 1. Sīkstie, spīvie 2. Badmiras badmiras
19205.Bagāti vilki,Še mīksta gaļa: Panākstu sievām Sivēni klēpī. 151 [Lieljumpravā (Jumpravas pag. Rg)]. 1. Ai vilki vilki,
19206.Baudāt, sveši ļaudis,Mūs' barībiņu! Vai teiksiet pavāru, Vai vaināsiet? Gan liku dillītes, Gan sinepītes; Trīs kalpi namā Driģenes grūda, - Tik vien aizmirsu Driģenes nelicis. 224 [Kabilē (Kld)].
19207.Baudāt, sveši ļaudis,Mūs' barībiņu! Vai teiksit pavāru, Vai vaināsit? Teicat pavāru, Nevainājat! Bija labi cepts, Bija labi vārīts. 200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].
19208.Brāliņam tīra maize,Vēl maldama izsijāj'; Tautiņām bērulaiņa, Vēl piebēra sēnaliņ'. 319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].
19209.Brālīši ēda,Brālīšī dzēra, Māršiņa kā kaza Laizījās. 161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].
19210.Brīnējos, ērmojos,Kāda smaka istabā: Lielajam vedējam Jēla desa kabatā. 403 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].
19211.Būt' es to zināuse,Kādi kuļi(?) ēdējiņi, Es nebūtu maizes miltus Astru sietu sijājuse. 28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)]. 1. Ni es būtu smalk' malusi,
19212.Daru, daru desiņu,Ne pillu daru, Apēdīs panāksni, Pakratīdami. 6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].
19213.Desa desa desa,Kam tu nāci kāzās? Abi gali āzsieti, Kā kāpsi ziergāi? 164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].
19214.Desa lēca pār galdiņu,Līkumiņu mētādama; Panāksnieki pakaļā, Gaŗas dūces rociņā. 1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].
19215.Desa skrēja pār galdiņu,Līkumiņus mētādama; Gan mācēja panāksnieki Desai galu padarīt. 1311 [Apē (Vlk)].
19216.Dui labi nokavuMāsiņas kāzās: Baŗotu vērsi, Negudru suni. Baŗotu vērsi Māsiņas radim, Negudru suni Svešim ļaudim. 172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].
19217.Dod, Dieviņ, kad vēl rastuCitu tādu saimenieku: Dod man ēst, dod man dzert, Pie darbiņa nesūtīja. 320 [Mazzalvē (Mazzalves pag. Jk)].
19218.Dūdit dz'art T'ēkleit'ai,Jei zakuskys navajaga, Jei pošai ozut'ā Divi kvīšu kukuleiši. 4270 [Viļēnu pag. Rz].
19219.Dodiet ēst, dodiet dzert,Paēdusi gulēt iešu; Ja ēst, dzert nedosat, Visu nakti delverēšu. 90 [Lodē (Kusas pag. Md)].
19220.Dodat man, dodat man,Kas jums lieti nederēja: Dodat man piena rausi, Medus poda padibinu. 141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].
19221.Iesēdās JānītisPanakstu pulkā, Panakstu kumāsa Gribēdams. Dabūsi, dabūsi Panakstu kumāsu: Dabūsi panakstu Lamāšanu. 289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].
19222.Iesim, māsiņas,Teteŗus šaut: Grib mūsu māršiņa Teteŗa gaļas. 230 [Zentenē (Zentenes pag. Tl)].
19223.Ēd, bāliņi, dzer, bāliņi,Es jau tava vairs nebūšu: Patīkama šī zemīte, Patīkams arājiņš. 1311 [Apē (Vlk)].
19224.Ēd, bāliņ, dzer, bāliņ,Melnajā ķibiņā! Tā ir tava paša vaina, Kam saimnieka meitu ņēmi. 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē]. 1. Ēd, bālī, dzer, bālī,
19225.Ēdi, ēdi, jaunā mārša,Manas ceptas karašiņas; Man sadega vēderiņš, Man nolīka muguriņa. 151 [Lieljumpravā (Jumpravas pag. Rg)].
19226.Ēd, ēd, Anniņa,Atloki piedroknes: Tev kāro sirsniņa Dubena kacēt. 208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].
19227.Ēd, ēd, NN [Jānīti etc.],Kaunies meitu, Jem gaļas gabalu, Lien pabeņķē! 200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)]. 1. Ēd, ēd, Marija [Babiņa etc.],
19228.Ēd, ēd Anniņa,Lielajus kumāsus; Jau muti grozīji, Kā vārna šķilli. 161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].
19229.Ēd, ēd NN [Trīniņa, Jānītietc.], Neplāti muti, Ieskries žagata, Izraus kumosu! 16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)], 36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)], 38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].
19230.Ēd, ēd, NN [Grietiņa, Mārtiņetc.], Neplāti muti, Ieskries vārniņa Ar visu lizdiņu! 360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē]. 1. Ēd, ēdi, Maigīna,
19231.Ēd, ēd, NN,Neplāti muti, Ieskrēja žagata, Apgrieza riņķi; Pavasari izveda Deviņi bērni: Trīs melli, trīs balti, Trīs koši raibi. 182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].
19232.Ēd, ēd, NN,Neplāti muti, Ieskrēje vardīte Apmete guņģi, Ārā skriedama, Apmīza lūpiņas. 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].
19233.Ēd, ēd, NN,Neskaties griestos, Pakāršu sakārni Deguna galā! 282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)].
19234.Ēd, ēd, NN,Noslauki muti! Ja nav nēzdauga, Še mana sietava. Solu, solu, bet nedošu Savu mīļu sietaviņu; Mana mīļa sietaviņa Bodē pirkta, nauda dota. 161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)]. 1. Jānītim brālītim
19235.Ēd, ēd, Ansiņ,Palasīdamies; Cita plekste viersūi, Cita apakšāi. 172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].
19236.Ēd, ēd Marija,Skatās griestos, Skatās skabargu Zobiņu badīt. Še nav skabargu, Ēvelēti griesti. 161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].
19237.Ēd, ēd, NN [Ediņa etc.],Skaties griestos, Griestos pakārta Iņģesta galva. 40-1 (Bigauņciemā).
19238.Ēd, ēd, NN,Skaties griestos! Mana tēva griestos Trejāda maltīte: Cepta pīle, vārīts vēzis, Mušas [Mušu] desa piedarīta. 172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)]. 1. Ēdi, ēdi, brūtgān, 2. Ēd, ēd, vācieti, 3. Ēdat, panaksti,
19239.Ēd, ēd, NN [Kārlīti],Skaties laukā! Tavs tēvs atjāja Vienausi ķēvi; Tu otru nokodi Pie siltas maizes. 158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)]. 1. Atskrēja Andrejs
19240.Ēd, ēd, NN,Stiep gaŗas lūpas, Lai zupe nelija, Lai druskas nebira! 177 [Sakaslejā-Apriķos (Apriķu pag. Azp)]. 1. Ēd, ēd, NN, 2. Ēd, ēd, ķērstele,
19241.Ēd, ēd, Anniņa,Trūks tev stīpiņa; Steidzies, mucenieks, Būs tev darbiņš! 281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].
19242.Ēdi, ēdi, tu Pēteri,Griez pret logu vēderiņu: Aiz lodziņa pieci vilki Gaida tava vēderiņa. 104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)]. 1. Ēd, ēd, Jānīti,
19243.Ēdi, ēdi, tu Jānīti,Pa lieliem kumosiem; Ja tev' velns aizrīdīs, Gan mēs kruķi dabūsim! 107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)], 380 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē]. 1. Ēdi, ēdi, tu NN, 2. Ēdi, ēdi, tu Jānīti, 3. Ēd, Trīnīte, rij, Trīnīte,
19244.Ēdi, ēdi, tu NN [Ediņa etc.],Met pa logu kumosiņu: Ārā stāv tav' bērniņi, Izsalkuši, neēduši. 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].
19245.Ēdi, ēdi, tu NN [Ieviņ, Jānīti],Met pa logu kumosiņu: Tur stāvēja tavs vīriņš [tava sieva] Ar pieciem bērniņiem. 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)]. 1. Ēdi, ēdi, jaunā mārša, 2. Es domāju, es gādāju, 3. Kāpēc Līzīte
19246.Ēdi, ēdi, tu Anniņa [jaunāmārša], Met pa logu kumosiņus: Nabags gaida palodzē Ar piecām kulītēm. 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].
19247.Ēd, mutīte, dzer, mutīte,Lai kakliņš barojās, Lai nesaka sveša māte Tievu kaklu staigājam! 73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].
19248.Ēd, NN, dzer, NN,Ceļam tevi barojam: Tev uz Rīgu jāorē Piecu kuņu kucēntiņi. Ja tu vienu nozaudēsi, Kļūs mugura oderēta, Kļūs mugura oderēta Deviņām kančakām. 347 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē]. 1. Sataisies, tu Jurīti,
19249.Ēd, Jānīti, grūd, Jānīti,Pa lieliema kumāsiem; Dievs dod teva āzsarīt Pirmajama kumāsam! 152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].
1. Ēdi, ēdi, tu vācieti,
19250.Ēd, NN, nepaēsiTadu gardu kumāsiņu; Mute grib gribamai, Vēderiņis pušu plīsa. 172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].
19251.Ēd, NN [Jurīti etc.], paviršām,Neķer bļodas dibenā: Pašā bļodas dibenā Vāržu kauli salocīti. 298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)]. 1. Ēdi, ēdi, tu Babiņa,
19252.Ēd, Madīte, rij, Madīte,Aizcerē manu tiesu! Tad es tevi aizcerēšu Sava brāļa pelūdē. 161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)]. 1. Ēdi, ēdi, tu NN,
19253.Ēd, NN, treknu gaļu,Uzdzer saldu alutiņu; Nes mājā vēderiņu, Kā vērsītis īdēdams! 241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)]. 1. Ēd, Annīte, tauku gaļu,
19254.Ēd nu, NN,Kaulainu gaļu, Kam mūsu ganiņus Notrenkāji, Ainasa purvā Ganīdamus! 126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].
19255.Ēd pate, kūmiņa,Sav' kukulīti, Kam lēci pār abru Mīcīdama! 353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].
19256.Ēd, ciemiņi, pagaidāmiSestdien ceptu plācenīti! Rītā agri miltus malšu, Tad es tevi pamielošu, Tad es tevi pamielošu Ar siltiemi pīrāgiem, Ar siltiemi pīrāgiem, Ar savādu kukulīti. 27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].
19257.Ēdat desas, panāksnieki,Diegus manus atdodat: Man palika apkaklīte Desu dēļi nerakstīta. 12 [Gaŗkalnē (Ropažu pag. Rg)]. 1. Ēdat desas, panākstnieki,
19258.Ēdiet desas, panākstnieki,Dzijas man atstājiet, Dzijas man atstājiet, Cita gada krustībām. 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē]. 1. Ēdat desas, panāksnieki,
19259.Ēdiet desas, panakstnieki,Gredzeniņu atdodiet: Man pazuda gredzeniņš, Des' aizbaru sijājot. 120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].
19260.Ēdat, dzeŗat,Radiņi mani! Tei mani teicēji, Tei vainātāji. 181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].
19261.Ēdat gaļu, kūšījat,Nava piena, nava sviesta: Vakar pūta ziemas vēji, Kazai pupi aizsaluši. 28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].
19262.Ēdiet gaļu, panāksnieki,Apraugiet kumeliņu: Es redzēju pavāriņu Ķēves kāju šmucinot. 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)]. 1. Panāksnieki, panāksnieki,
19263.Ēdiet gaļu, panaksnieki,Apraugiet kumeliņus: Es redzēju brāļa suni Ķēves kāju valkājot. 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].
19264.Ēdiet gaļu, panāksnieki,Bāziet kaulus kulītē, Aiznesiet māmiņaji Par meitiņas audzējumu! 325 [Secē (Seces pag. Jk)].
19265.Ēdiet gaļu, panāksnieki,Bāziet kaulus kulītē, Pārnesiet māmiņai Jele zobus izbadīt! 302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].
19266.Ēdiet gaļu, panāksnieki,Jūsu pašu sūra vara: Jūsu pašu līkā ķēve, Ko vakar dīrājāt. 3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)]. 1. Ēdat droši, sveši ļaudis, 2. Ēdat paši, panāksnieki,
19267.Ēdait gaļu, panāsnieki,Kaulus manim atdodiet, Ka varēju pavasari Pieguļā balināt. 64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].
19268.Ēdiet gaļu, panāksnieki,Lejiet zupu azotē; Lai tek zupa gar vēderu Zābakos ziņģēdama. 344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē]. 1. Ēd Krišjānis tauku gaļu, 2. Panāksnieki gaļu ēda,
19269.Ēdiet gaļu, panāksnieki,Lejiet zupu zābakos; Kuŗu ciemu daejiet, Tur sunīšus laciniet! 400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē]. 1. Ēdat gaļu, panācnieki,
19270.Ēdat gaļu, panākstnieki,Ragus vien atstājiet, Ko pūtīšu, ko taurēšu, Citas govis ganīdams. 40 [Slokā (Rg)].
19271.Ēdiet gaļu, panāksnieki,Sviediet kaulus pagaldē, Lai palika mūs' kuņai, Kauliņu krimtējai. 302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].
19272.Ēdiet gaļu, panāksnieki,Treju lopu gaļa bija: Suņu gaļa, kaķu gaļa, Aizpērnā kumeliņa. Suņu gaļa rietin rēja, Kaķu gaļa ņaudēt ņaud, Aizpērnā kumeliņa Grudzenēt grudzenēja. 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].
19273.Ēdat, grūžat,Jūs bada bērni! Neba mums tik vien, Kā jums priekšā: Cita maize klētī, Cita kambarī, Vēl cita druvā Dieviņa rokā. 158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)]. 1. Ēdat, sveši ļaudis,
19274.Ēdat, mani bāleliņi,Div' no viena riecentiņa! Tiem svešiem ļautiņiem Ik katram kukulītis. 267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].
19275.Ēdati, negauši,Ko kaunaties! Ko tiem bija kaunēties, Kad tie badu izmiruši. 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].
19276.Ēdat, negaušas,Ļaujaties! Jau mana bļodiņa Dibenu rāda. 281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)]. 1. Ēd, ēd, Līzīte,
19277.Ēdati, panāksni,Pavaņķēdami! Tie tādi šņapati No vecas ķēves. 207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].
19278.Ēdiet, panākši,Pēdēja maltīte; Ne vairāk gaidāt, Ne vairāk dosim. 126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].
19279.Ēdat, panāksni,Pēdēju maltīti; Ne vairs vārīšu, Ne vairs cepīšu, Nei sava podiņa Dedzināšu. 6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].
19280.Ēdat, panāsti,Šo mazu maltīti, Pēc jūs dabūsat Lielāku maltīti: Circeņu vācele Piemiekšēta, Vabuļu silīte Pietaukšēta. 76 [Gatartā (Gatartes pag. C)]. 1. Ēdiet, panākšņi,
19281.Ēdait, panāsņi,Sijāta maizīte! Trīsreiz plaskus es aizkrēju Uz Pliskavu sietiņā. 58 [Rozbeķos (Rozulas pag. C)].
19282.Ēdat, panāksni,Smeķīgas desas! Kur tādas ņemsat, Kad mājā iesat? Vai nebija taukas, Vai labi ceptas? Kārīgi panāksni, Smeķīgas desas. 12 [Gaŗkalnē (Ropažu pag. Rg)].
19283.Ēdati, panāksti,Smeķīga gaļa: Slīkuse cūka, Sprāguse kaza, Trīs gadi gulējse Avota lejā. 151 [Lieljumpravā (Jumpravas pag. Rg)]. 1. Sveši ļaudis domājuši, 2. Cerējāsi panāksnieki
19284.Ēdat, panāksnieki,Smeķīga maizīte, Caur sietu sijāta, Ar pupiem mīcīta. 87 [Liepas muižā (Liepas pag. C)].
19285.Ēdati, sprāgstati,Jūs bada ļaudis! Suns jūs salūdza, Kaķe izvadīja. 144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].
19286.Ēdat, svešļaudis,Mums gaļas diezgan: Mums ceļa maliņa, Mums žīdi pieved. 172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].
19287.Ēdīga ēdīgaPanaksnu draudze: Apēda saimnieka Veco kažoku. 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].
19288.Ēdīgi ēdīgiTie panāksnieki: Apēde kaķīti Ar visu asti. 18 (Kliģenē).
19289.Ēdīgi ēdīgiTie panāksnieki: Apēda mūs' brāļam Piecu gadu vērsi, Aste vien atlika Kančuka tiesai. 207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)]. 1. Ēdīgi ēdīgi
19290.Ēdu tēva tīru maizi,Pa zemīti mētādama; Ēdīš' tautu pelu maizi, Saujiņāi iespieduse. 218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].
19291.Es atradu tautiņāsTrīs vainiņas maizītē: Sadegusi, atlekusi, Vidū jēla, necepusi. 221 [Engurē (Engures pag. Tk)].
19292.Es brūtei īstā māsa,Ko jūs mani mielojāt? Nei devāt ceptu cāļu, Nei medota brandaviņa. 18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].
19293.Es gan redzu, tev, māsiņa,Tiks maizīte nodalīta: Sešas dienas nedēļā, Seši maizes gabaliņi. 13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)], 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)]. 1. No sīs dienas tev, māsiņa,
19294.Es, Jānīti gaidīdama,Speltē desu sutināju; Apkārt silta, vidū auksta, Gana laba gribošam. 281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].
19295.Es nebiju redzējuseTādus bada vedējiņus: Apēd tēva rudzu kaudzi Ar visiema pā(r)kariem. 152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)]. 1. Ūjā, joda panāksnieki
19296.Es rotāju, es meklējuSava raiba kaķēniņa: Kājas, galvu vien atradu Panākstnieku pagaldē. 241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].
19297.Es' sac'eju t'ev, T'ēkl'eit,Naād rutku, ni burkonu: Rutkys tovu sirdi grauz'a, Burkons pyut'a v'ēd'eriņi. 4270 [Viļēnu pag. Rz].
19298.Es šķitu Andreju [Pēteri etc.]Sen paēdušu, - Nu tik izcēla Savu zirga galvu. 1571 [Virgā (Virgas pag. Lp)]. 1. Es šķitu Jānīti
19299.Es šķitu Krišam [Annai etc.]Sudraba nazi: Teļaste rokā Trim žuburiemi. 241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)]. 1. Sakās panaksnieki
19300.Es skatosi, es raugosi,Kur mellais kaķēniņš: Brūtes māsas kabatā Asti vien luncināja. 219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)], 395 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].
19301.Es saku, es saku,Kur gaļa paliek? Div' māsas līdzās, Ķesele vidū. 44 [Turaidā (Turaidas pag. Rg)]. 1. Es nāku, raugu,
19302.Es sūdzēšu māmiņai,Ko man deva sveši ļaudis: Deva man sēņu zupi Sivēniņu silītē, Sivēniņu silītēji, Ar melnāmi kaŗotēm. 171 [Tāšu Padurē (Kalvenes pag. Azp)].
19303.Es vairs neēstuTai skutulā, Kur tā Bīnīte, Negaža, ēda. 151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)]. 1. Es gan neēdu
19304.Gan dziedāju, gan raudāju,To gosniņu ganīdama; Nu apēda sveši ļaudis, Ne gabala nedaboju. 161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].
19305.Gana dziedu, gana dziedu,Nekaunās, nekaunās! Ko tiem bija kaunēties, Kad tie badu izmiruši. 1331 [Sikšņu pagastā (Gaujienas pag. Vlk)].
19306.Gana ēda, gana dzēraBajāriņa kāziņās; Ne pietrūka, ne atlika, Zupa vien skutulī. 181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].
19307.Gana labi es atradu,Tautiņās dzīvodama: Tīru maizīt' i ēdam, Astru sietu sijājam. 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].
19308.Gan mūs' māsiņ'Maizē augus'; Nu tev aizved Nodaļ's ēst. 213 [Zlēkās (Zlēku pag. Vp)].
19309.Gaŗa roka Jānīšam,Vēl gaŗāka piedroknīte; Slampa slampa pa bļodiņu, Biezumiņus meklēdams. 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].
19310.Grib Pēteris gaļu zagt,Aiz kauniņa nedrīkstēja; Gaļu žņaudza saujiņā, Zupe teki rociņā. 6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].
19311.Ja, Jurīti, ēsti gribi,Pavelciesi pagaldē; Tur bij suņi, tur bij kaķi, Katris savu tiesu grib. 6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].
19312.Kā Dievos pataupījuPērno salmu kauģelīti; To pacēlu panākstiem Pirmajā maltītē. 299 [Mežotnē un Švitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)].
19313.Kā, māsiņa, tu sēdēji,Klēpī rokas salikdama? Ņem nazīti, griez maizīti, Mielo savus bāleliņus! 98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].
19314.Kā nāci, vācieti,Kas tevi lūdze? Kas tev taisīs Gardo maltīti? Vilks kava suvēnu, Vilks brucināja, Vilks tev taisīs Gardo maltīti. 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].
19315.Kuo tuos bojarkas [panuoksneicas]Zam golda verās? Cērciņu sileite Pīspradzynuota. 4221 [Asūnes pag. D].
19316.Kādēļ kaziņaTrim kājām lēca? Ancīša zobos Kaziņas kājiņa. 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].
19317.Kārīgi kārīgiTie vedējiņi: Noēda gaļu Bez pipariem. Trīs puiši namēju Piparus grūž. 2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].
19318.Kam tādu sivēnuKāzās veda? Kas jums mājās Sūkalas ēdīs? 240 [Bikstos (Bikstu pag. Tk)]. 1. Kas lika vēršeli 2. Ko tu, pussuķi,
19319.Kāpēc vedējiLustīgi palika? Pelu maiss ievēlās Istabā. 298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].
19320.Kas manu skutuluIzrušināja? Vakara māsai Suvēni līdz. 208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].
19321.Kaunīga kaunīgaKaimiņu Līzīte, Nij plēta mutītes, Nij rāda zobiņus. Izplēta mutīti, Ieskrēja circens, Iznesa gardo Kumosiņu. 85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].
19322.Ķēve ēda, ķēve dzēra,Kumeļš zviedza pakaļā. Ēd, ķēvīt, dzer, Ķēvīt, Ir kumeļa iegādā! 73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].
19323.Ķipītī mēs ēdam,Ķipītī mēs dzeŗam; Ja, tautiņas, smejaties, Smejaties ķipīšam! 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].
19324.Ko dosim panākšiemPirmajā maltītē? Sēņu zupu stribināsim Ar sudraba karotēm. 302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].
19325.Ko godēšu, to godēšu,Precenieku, to godēšu, Došu ēst, došu dzert, Doš' ar bozi mugurā. 298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].
19326.Ko godēšu, to godēšu,To Jēcīti, to godēšu: Celš' uz cepļa, viršu putru, Ar kurpīti stribināšu. 302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].
19327.Ko mēs laba mielosimTos mazos panāksniekus? Vedīsim stallītī, Pie cūciņas zīdīsim. 191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)]. 1. Kur liksim neliksim 2. Trīs māsiņas panāksnos,
19328.Ko, Līzīte, tu apēdi,Ka tik gardi laizījies? Tu apēdi dzīvu krupi, Kājas vieni atlikušas. 281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].
19329.Ko pūta, ko ķŗācaZiemeļa vēji? Sapūta, sakŗāca Tos bada ļaudis: Vērsi ēda ēdienai, Mucu dzēra dzērienāi; Vēl apēda salmu kaudzi, Triju gadu kumelīnu. 164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].
19330.Ko samisa vedējiņi?Kādas riktes man pietrūka? Vai man trūka alva šķīvju, Vai sudraba karotīšu? 195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].
19331.Ko tas puisītisGriestos skatās? Secumu skatās Zobiņu bakstīt. 241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].
19332.Kroga galdi, Rīgas pilsBez naudiņas nemieloja; Savi īsti bāleliņi, Tie mieloja bez naudiņas. 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].
19333.Kur biji, Anniņa,Kur kavējies? Es izlēju cūciņām Tavus gardus kāpostiņus. 161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].
19334.Kur, svainīte, tā maltīte,Ko vakar man solīji? Man solīji cāļa gaļu, Ar cukuru apkaisītu; Priekšā cēli zierga gaļu, Ir miltiema apkaisītu. 144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)]. 1. Sen solīja dēlu [meitu] māte
19335.Labāk būtu māmuliņaMiltu putru vārījuse, Izvārījse kāpostiņus, Nu jāiet sētiņā. 69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].
19336.Lai bij kāra, kas bij kāra,Brūtes māsa, tā bij kāra, Tā apēda lielu cūku Ar visiemi sivēniem. 226 [Kandavā (Tl)]. 1. Lai bij kāras, kas bij kāras,
19337.Lai bij kāri, kas bij kāri,Brūtes brāļi, tie bij kāri, Visas bļodas izvandīja, Taukas gaļas mekļēdami. 216 [Ventspilī]. 1. Kāra kāra, kas bij kāra,
19338.Ļaudis ēda, ļaudis dzēra,Dievs aiz loga klausījās, Dievs aiz loga klausījās, Vai ar viņu pieminēs. 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].
19339.Māmiņ' man pavēlējaSvešu zemi plinderēt, Ēst un dzert un lielīties, Brammēt savu kumeliņu. 161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].
19340.Māsa teica brāļa maiziDevītā plauktiņā; Nu, māsiņa, atradīsi Aiz deviņi atslēdziņi. 1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].
19341.Māsai gāju panakstīs,Kazas galvu līdza ņēmu; Ja nebija cita laba, Grauzu savu kazas galvu. 120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].
19342.Man bij viena balta ķēve,Uz dakšām cilājama; To apēda panāksnieki Pirmajā vakarā. 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].
19343.Man bij viena līka ķēve,Dakšiņāmi celājama, To apēda panāksnieki, Stirnas gaļu dēvēdami. 220 [Dursupē (Zentenes pag. Tl)].
19344.Mana jauna vedekliņaGrib ar medu mielojama. Ķeŗu sietu, ķeŗu bļodu, Teku bišu dārziņā. 323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].
19345.Manas mīļas panāksnieces,Kamburē, kamburē! Kamburē zaļa zute, Ar etiķi aplaistīta. 161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].
19346.Miegs man nāca, nevarēju,Nemieloti bāleniņi. Ai jaunā māsīcīņa, Mielo manus bāleniņus! 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].
19347.Mielojiet, sveši ļaud's,As jums būšu atmielot; Ij man bija rudzi sēti Abi puši lielceļam. 85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].
19348.Meklējiet, sveši ļaudis,Kur jūs tādu dabūsiet, Kas neēda, kas nedzēra, Kas miedziņa negulēja. Vējš neēda, vējš nedzēra, Ūdens miega negulēja. 107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].
19349.Mella čūska miltus malaUz pelēka akmentiņa; Tos es došu panakstiem Pirmajā maltītē. 1181 [Dūres pagastā (Vlk)].
19350.Met, Dieviņ, zelta krustuIstabiņas dibinā! Kas nav ēdis, lai paēda, Kas nav dzēris, lai padzēra. 1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].
19351.Mūs' māsiņa apnikusiTīru baltu maizi ēst; Vēl vairāk tu apniksi Ēst tautās pelu maizi! 1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].
19352.Mums bij viena ratu rumbaKaķa gaļas piesālīta; Panāksnieki izēduši, Cāļa gaļu domādami. 97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].
19353.Mums bij viena zaļa vardeAvotā pūdējama; To apēda panāksnieki, Piecus pirkstus laizīdami. 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].
19354.NN [Maijīna etc.] bļodīnuVandīt vanda, Aunīna lipīnu Meklēdama. 144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].
19355.Pēterim, brālītim,Plekste gul skutulā; Nezin dūris, nezin griezis, Nezin bāzis kabatā. Bāz jel, muļķi, kabatā, Notiks tev svētu rītu, Notiks tev svētu rītu Ar Grietiņu pelūdē. 161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].
19356.Andrejam, dēliņam,Liels vēders šodieniņ; Ēd un ēd, dzeŗ un dzeŗ, Nevar pilnu pliestampīt. 226 [Kandavā (Tl)].
19357.Ansiņš ēzdamsDzert bubināja. Jemam iemauktus, Skrejam lejā! Ja tas labi netecēja, Dur ar piesi vēderā. 200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)]. 1. Līzīte paēda,
19358.Jānīšam [Līzītei etc.] gaŗas rokas,Īsas krekla piedurknītes, Tas [Tā] varēja makšķerēt Līdz pat bļodas dibinam. 34 [Plāterē (Plāteres pag. Rg)]. 1. Panākšiem gaŗas rokas,
19359.Jānīšam [Ilzītei etc.] gaŗas rokas,Īsas svārku piedurknītes, Tas [Tā] varēja makšķerēt Pa visām(i) bļodiņām. 7 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 321 [Zasā (Zasas pag. Jk)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].
19360.Trīnītei, māsiņai,Trīs kabatas lindrokā, Vienā gaļa, otrā zupa, Trešā bāza suseklīti. 203 [Usmā (Usmas pag. Vp)].
19361.Marijai, meitiņai,Auzu maize vācelē, Auzu maize vācelē, Suņa tauki pavalgam. 2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].
19362.Krišis saka Anniņai:Šuj man gaŗu kabatiņu, Nu es iešu vedībās Dižajos radiņos, Pārnesīšu bērniņiem Dažu dienu mitekliņu. Gakļu bāzu kabatā, Zupu lēju zābakā. 182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].
19363.Kārlīšam [Katriņai etc.] tādi zobiKā avena ieradzītes; Mums maizīte smalki malta, Cauri bira putēdama. 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)]. 1. Mal, māsiņ, puspusēm, 2. Katriņai tādi zobi
19364.Nāc šurp, Grietiņa,Ko es tev došu; Turi savu priekšautu, Metīšu iekšā. Kuč, kuņa, projām, Nedošu vairs! 161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].
19365.Nebēdā, balamute,Tava tiesa nezudīs: Būs tev kuņa maltītē, Kucēniņi brokastī. 246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].
19366.Nebēdā, vīramāte,Ko vedeklu mielosim: Elkšņu rungu sutinām, To vedeklu mielosim. 3531 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].
19367.Nadūd Dīvs tuodu ļaužu,Kuodi ļaud's leiksnīšūs: Parkiun's graude, l'eit'eņš l'eja, Jī ar dasu kristējuos. 409 [Līksnas pag. D], 4223 [Višķu pag. D].
19368.Neēd, Indriķ,Tik lielu kumosu, Tev mute grozās Kā zosu šķilvis! 216 [Ventspilī].
19369.Nekaci, Klāviņi,Par skutuliņu, Tev īsas piedurknes, Kaņepju kreklis, Kaņepju krekliņis, Netīras rokas! 152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)]. 1. Nesniedz, NN,
19370.Jem iekšā, kas priekšā,Tas tev skādi nedarīs; Ja tev rītu kas kaitēs, Tu pie manis pameklē: Bij manā kabatā Trīsdeviņas notes zāles. 149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].
19371.Neskumstiet, panāksnieki,Kādi lieši mums nebij? Ir mums vācu ikspendeļi(?), Zemenieku tutentiņi. 224 [Kabilē (Kld)].
19372.Nu apēda, nu apsprāgaManu Dieva dāvaniņu; Ir es pati, pelnītāja, Pakaļāi raudzījos. 279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].
19373.Nu ēda JāzepsGārdumus vien: Rāceni dārē [darvā] Mērcēdams. 161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].
19374.Nu ēda svešļaudisPēdēju maltīti, Nu ēda nabagi Raudādami. 161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].
19375.Nu es labi paēdos,Dēlu mātes mielojama: Pastrēbos sēņu [vēžu] zupu Ar sudraba karotīti. 298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].
19376.Nu ir kāzas, nu ir kāzasMēdzūlīšu lielmaņam: Piecas bļodas biezas putras, Sviesta ķepa viducī. 93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].
19377.Nu klāj galdu, nu klāj galdu,Mielos mani dēla māte, Mielos mani dēla māte Ar tām miežu karašām. 181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].
19378.Pagaidiet, panāksnieki,Māte gāja siļķes cept. Negaidiet, negaidiet, Mātei siļķes sadegušas! 208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].
19379.Panāksnieki, badastakles,Apēd manu kucēniņu, Apēd manu kucēniņu Ar visiem nadziņiem. 73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].
19380.Panakstiņi beku prasa, -Kur man bija beku ņemt? Vēl man viena veca rumba Ar vecāmi bervīkām. 289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].
19381.Panāksnieki desu prasa, -Kur mēs desu dabūsim? Nule sprāga raiba kuņa, Nule desas taisīsim. 149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].
19382.Panāksnieki gaļas prasa, -Kur bij man gaļas ņemt? Es nokaušu raibu kuci, To es došu panāksniem. 126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].
19383.Panāksnieki gaļas prasa, -Kur bij man gaļu ņemt? Balta ķēve Limbažos, Braucat paši pakaļā! 120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)]. 1. Panāksnieki gaļas prasa, -
19384.Panāksnieki, lielēdāji,Visu labu nogrūduši. Rīt vārīšu auzu putru, Tad es jūs lacenāšu; Ik katram pa spaiņam Un vēl ķipi piedevām. 281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].
19385.Panāksnieki nezināja,Kā desiņu pušu lauzt: Lauztie desu atpakaļ, Lūzīs desa paukšķēdama! 7 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].
19386.Panuoksnīki [vakarain'e] pīna prosa, -Kur man' b'eja pīnu jimt? Zīma solta, snīgys dziļš, Pīna spaņņi aizsoluši. 426 [Sakstagala pag. Rz].
19387.Panākstnieki saplēsās,Sēņu spaini dalīdami; Man' bāliņi neplēsās, Siekiem naudu mērījot. 16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].
19388.Panāksnieki, šurp nākdami,Kaimiņ' ķēvi apēduši; Astes kaulu atstājuši, To ēdīs pāriedami. 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].
19389.Panāksnieki zivis prasa, -Kur bij manim zivis ņemt? Mūs' upē tādas zivis: četras kājas, balts vēders. 190 [Kuldīā].
19390.Parādāt, jūs ļautiņi,Kuŗš bij brūtes īstais brālis, . To cepsim cepetei Pēdējai maltītei. 181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].
19391.Pazinu Līzīti [Kačiņu etc.]Raganas meitu: Papriekšu ķērās Pie sviesta bļodas. 12 [Gaŗkalnē (Ropažu pag. Rg)].
19392.Pazinu JurītiVilkača rada: Papriekšu ķērās Pie gaļas bļodas. 120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)], 1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)], 264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)], 364 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē]. 1. Pazinu panākšus
19393.Pats es ēdu, pats es dzēru, -Kas manam kumeļam? Kumeliņš žogu grauza, Iemauktinus šķindināja. 1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].
1. Pirmā reize pie svainīša,
193931.Pieēda meitiņa,Piežubināja Ar zīles muti, Ar vērša kuņģi. Nes vēderu sētiņā, Kā gosniņa īdedama. 224 [Kabilē (Kld)].
19394.Pieēda KārlītisRupjumu vien; Nu tupu rāpu Pa beņķa virsu. 241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].
19395.Puiši kāpa ozolā,Saldu medu meklēdami; Kā uzkāpa, tā nokrita, Saldu medu nedabūja. 232 [Talsos (Tl)].
19396.Puiši man sieru prasa,Kur bij man sieru ņemt? Prasāt, puiši, sievām sieru, Tās mācēja sieru siet! 141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].
19397.Puiši man siera prasa,Kur man bija sieru ņemt? Lai velns tavu sirdi žņaudza, Kā māmiņa sieru žņaudza. 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].
19398.Raugaities, sveši ļaud's,Kādu galdu māte lika! Jūsu māte neizlika Treju, četru kukulīšu. 41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].
19399.Rītu braukšu Kuldīgā,Pirkšu sieku pipariņu; Panāksnieku meitiņām Pa vienam izdalīšu. 161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].
19400.Saka svaini dravenieku,Nedod medus baudīšan'. Cūku gans, pelnu rušķis, Ne ozola dējējiņš! 101 [Rankā (Rankas pag. C)].
19401.Sakāt, vedēji,Ko mute grib! Ja gribe spīļātu, Spīlātu dabūs; Ja gribe žāvētu, Žāvētu dabūs: Spīlātu naģīti Cērpiņu starpā, Žāvētu vārniņu Maiksīša galā. 181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].
19402.Sorgīs', gaļeit',Niu t'evi kūd'eis': Atsīp'e An'eit'e Lelūs zūbus. 4222 [Vārkavas pag. D].
19403.Še atnāca panāksnieki,Buļļa gaļas neēduši; Nu dabūja buļļa gaļu, Nu aizgāja baurodami. 119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)]. 1. Še sanāca panāksnieces,
19404.Še atnāca panāksnieki,Gaļas badu izmiruši; Še apēda suņu jūgu, Pieci kāli kucēniņu. 90 [Lodē (Kusas pag. Md)].
19405.Še atnāca panāksnieki,Salmi vien vēderā; Še paēda tīras maizes, Še tos salmus izkratīja. 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].
1. Lienītei, māsiņai,
19406.Še nāca panaksniGardumus ēst; Aizgāja mājā, Sviež kaķi krāsnī. 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].
19407.Še vajaga Lienītei [Mārtiņam etc.]Alvas bļodas, telēķīša; Es redzēju sētiņā Piestā putru lempējot. 30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē]. 1. Nu Jānītis goda puisis, 2. Nu Dārtiņa goda sieva,
19408.Žīdi vien sanākušiMūs' māsiņas vedībās; Tiem vajaga salda piena, Speltē ceptu rācentiņu. 174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].
19409.Šis bija dīvains,Tas bija dīvains Ir tas Jēcīts Visai dīvains: Tam gaŗa piedurkne, Tam gaŗa roka, Tas gāja pa bļodu Dukuru, makaru. 279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].
19410.Šļūter, alus! pavār, gaļas!Rīka meita, karotīti! Man vairāk nevajaga Par māsiņas audzējumu. 76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].
19411.Sen dzirdu, nu redzuTautiņu maizi: Uzkāpu uz sēnalu, Redzēju Rīgu. 226 [Kandavā (Tl)].
19412.Sen es biju dzīrusies,Nu es gribu darīties: Vērsi ēst maltītē, Mucu dzert malciņā. 108 [Veismaņu pagastā (Vaives pag. C)].
19413.Zināma zināmaTautīnu maize: Šņūcenis miltu, Sēnalu guba. Zināmis zināmis Tautīnu alus: Trīs dīķi ūdeņa, Puspūra miltu [iesala]. 149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].
19414.Zinu, zinu, ko vajagaPuisēnieme brokastā: Sīvus rutkus, sīpoliņus, Tos vajaga puisēniem. Zinu, zinu, ko vajaga Meitiņāme brokastā: Saldu pienu, kriņģelītes, To vajaga meitiņām. 167 [Kazdangā (Kazdangas pag. Azp)].
19415.Zivju zivju, gaļas gaļas!Es kāpostu neēdīšu; Dodiet man rudzu maizi, To es māku sutināt. 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].
19416.Skaišķi mani pamielojaMazajā ciemiņā: Cits pacēla sāl' ar maizi, Cits jauko valodiņu. 73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].
19417.Skaiti, skaiti, bāleliņ,Vai tev visi kumeliņi: Es redzēju panāksniekus Lielus kaulus celājam. 219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].
19418.Smieties vien pazasmējuPīrāgam, plāceņam: Pīrāgam, plāceņam Abi gali nodeguši. 80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].
19419.Smejat, ļaudis, kam smejat,Ķipīšam nesmejat: Ķipē ēžu, ķipē dzēru, Ķipē muti nomazgāju. 76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].
19420.Smuks, apaļis kukulītis,Viena vaina maizītei: Virss, apakša sadeguši, Vidū jēla, necepuse. 363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].
19421.Svuoteņš tai sac'ēja:Rupa rupa kvīšu maiz'e! Vylks lai ruov'e tovys zornys, Kai as ruovu dz'ērnav'eņis! 426 [Sakstagala pag. Rz].
19422.Tā ēda NN [Grietiņa etc.]Kā vāverīte, Ne plāta muti, Ne rāda zobus. 173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)]. 1. Tā ēda NN
19423.Tā ēda NN [Ilzīte etc.]Kā vāverīte, Tā grieza lūpiņas Kā ratu rumbas. 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)]. 1. Tā ēda Ancīts [līgavainis]
19424.Tā ēda AnniņaKā veca vilkate, Mēle vien kūlās Kā veca išava. 104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].
19425.Tā ēdiet, bāleliņi,Kā palika māsiņai, Lai māsiņa pavasari Ar kulīti nestaigā! 36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].
19426.Tā ēdate, sveši ļaudis,Kā sētāi zinājāt: Ja sētāi daudz zināt, Baudīt vien pabaudāt; Ja sētāi maz zināt, Ēdat pillu vēderiņu! 172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)]. 1. Tā ēdat, tā dzeŗat,
194261.Tāda mode lielkungamKā tam ielas kucēnam: Vakar labi pamieloja, Šodien atkal attecēja. 20 [Krapē (Krapas pag. Rg)].
19427.Tā Anniņa gaļu grieza,Celīšos iespieduse; Tā bij Dieva žēlastība, Ka vēderu nepārgrieza. 40 [Slokā (Rg)].
19428.Tas Jānītis goda puisis,Līdzi ņēma aizdariņu; Tiem citiem skopuļiem, Tiem par naudu jāmeklē. 38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].
19429.Te atnāce tā jaunava,Ne gaļiņas neredzējse; Pie gaļiņas atēdās Kā ķēvīte rudzzālē. 105 [Skujenē (Skujenes pag. C)].
19430.Tie badīgi panāksniekiApēduši tekulīti, Apēduši tekulīti Ar visiem radziņiem. 349 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].
19431.Tikmēr ēdu brāļa maizi,Kamēr druskas acīs lēca; Kad aizgāju tautiņās, Tad drusciņu pie drusciņas. 129 [Luteros (Zvārtavas pag. Vlk)], 136 [Zvārtavā (Zvārtavas pag. Vlk)].
19432.Trīs gadiņi audzinājuKūtī blusu ālavīti, To es došu vedējiem Pirmajā maltītē. 302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].
19433.Trīs gadiņus noraudājuSav' sudraba kaķēniņu, Astīt' vieni paredzēju Panāksnieku skutulā. Lai tā gaļa, kur tā gaļa, Kaut to ādu atdevuši! 206 [Kuldīgas apriņķī].
19434.Trīs gadiņi saganījuKlibu govi raudādama. Nu apēda panāksnieki, Cāļa gaļu domādami. 28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)]. 1. Trīs gadiņus balta ķēve
19435.Trīs gadiņi saganījuKlibu govi raudādama; Nu apēda panāksnieki, Pirkstus vien laizīdami. 15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)], 27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)]. 1. Es ganīju klibu govi
19436.Trīs gadiņi saganījuKlibu kuili raudādama; Nu apēda, nu aprija Manu sūru ganījumu. 298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].
19437.Trīs gadiņi saraudāju,Klibu govi ganīdama; Nu apēda panāksnieki, Ne kauliņa nepalika. 100 [Rāmuļos (Rāmuļu pag. C)].
19438.Trīs gadiņi saraudāju,Klibu govi ganīdama; Nu apēda panāksnieki, Ragi vien noklaudzēja. 42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].
19439.Trīs trīs kazu kājas,Seši kuņģa gabaliņi, Pieliksim pētersīles, Būs puišiem launadziņš. 261 [Blankenfeldē (Vilces pag. Jg)].
19440.Trīs vasaras iztekāju,Mellu bulli ganīdama; Te saēda panāksnieki Ar visiem radziņiem, Ar visiem radziņiem, Ar visiem nadziņiem. 182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].
19441.Tu, bāliņ, bulli kavi,Kur tos buļļa ragus liki? Dod savām svainītēm, Ko zobiņu izbadīt! 36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].
19442.Tu, Jēciti, atiedamis,Lielu skādi padarīji: Tu noēdi raibu kuņu Ar visiem kucēniem. Lai tā kuņa kur tā kuņa, Kur tie daiļi kucēniņi! 152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].
19443.Ūjā, NN [Trīnīte etc.],Tavu kāru sirdi: Muša lēca gar sienu, Tu lēci pakaļ. 190 [Kuldīā]. 1. Vai vai NN [Pēteri etc.],
194431.Tu Jēpīti, goda puisi,Nu tev slikti gadījās: Tu iecirti bļodā nagus Kā lielā dzērumā. 224 [Kabilē (Kld)].
19444.Ūjā velni, ūjā jodi,Badakāši vedējīni! Tie apēda pieci vērši Ar visāmi spalvīnām, Tie izdzēra sešas mucas Tīru miežu alutīnu. 164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].
19445.Ūjā velni, ūjā velni,Kādi bada vedējiņi: Vērsi ēda ēdienā, Mucu dzēra dzērienā. 163 [Dzērvē (Dzērves pag. Azp)], 181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)]. 1. Bezgaļi bezgaļi
19446.Ūjā vellis, ūjā vellis,Tik badīgu panāksnieku: Apēd manu baltu ķēvi, Treša gada kumeliņu. 197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].
19447.Ūjā vilki, ūjā vilki,Nu apēda visu gaļu: Nu apēda govi, vērsi, Aizpērno gotēniņu. 353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].
19448.Urrā, urrā,Tavu lielu pulku! Kas tos šonakt Aizēdināsi? 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].
19449.Uzlika Strautene [=saimniece]Plīsušu kukuli; Bij pate plīsuse, Bij kukulīts. 161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].
19450.Va ta tevi vells sadzinaTādus bada panāksniekus: Nepietika dārzā struņģu, Ne drabeņu kocenē. 191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].
19451.Vakara brāļamTeļaste rokā, Tos citus pīckāja, Lai labi ēda. 161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].
19452.Vakara māsaiTrīs kules sānos, Tur meta kauliņus, Tur garoziņas, Tur savu sunīti Pabaroja.
19453.Vakara māsaiTrīs tašas sānos: Vienā zupe, otrā gaļa, Trešā kaulus grabināja. 207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].
19454.Vedēji neēd,Ko viņi grib? Grib kaķes pieniņu, Ezīša gaļu. Mūs' kaķe ālave, Ezītis mežā. 300 [Kroņa Misas pagastā (Misas pag. B)]. 1. To grib panāksti,
19455.Vilki vilki panāksnieki,Ne godīgi tēva dēli: Paši gaļu apēduši, Ķešā kaulus sabāzuši. 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].
19456.Viņumāt viņumāt,Nāc, apraugi mūsu māti! Mūsu māte vairs neēd Sviestā ceptas driķu maizes. 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].
19457.Visi ēda, visi dzēra,Divi vien lūkājās; Viens uz otru lūkājās, Viens no otra kaunējās. 119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)].
19458.Visi ēda, visi dzēra,Neredzīgi(?) vien neēda; Nesīsimi klētiņāi, Mielosimi neredzīgus. 279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].
19459.Visi mani viesi bija,Kas manā istabā. Citam devu sāl' ar maizi, Citam jauku valodiņu. 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].
19460.Ceļat celdami,Nesat nesdami: Sveši ļaudis zobiņus Vien klabināja. 1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].
19461.Saimeniece saimeniece,Glabājat maizi savu! Ir mums zirgi, nav mums rati, Kur mēs maizi glabāsim? 210 [Popē (Popes pag. Vp)], 2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].
19462.Saimeniece saimeniece,Glabājiet savu maizi! Nāks laiciņš pēc laiciņa, Būs jums jauni ēdējiņi. 207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].
19463.Viss galdiņis noslaucītis,Galda malas neslaucītas; Visi ļaudis paēduši, Mūs' māsiņa niēduse. 288 [Bornsmindē (Īslīces pag. B)].
19464.Deg mana malciņa,Svilst mani svārciņi, Nevaru galiņu Savārīt. 216 [Ventspilī].
19465.Ēdiet gaļu, dzeriet alu,Maksājiet pavāram: Pavāram, nabagam, Liela skāde notikuse, Lecamie ķelderiņi Gar uguni nosviluši. 216 [Ventspilī].
19466.Pavārenei brunči degaZilajāmi zēvelēm; Zirgu puiši dzēsti skrēja, Draņķa muca mugurā. 18 (Kliģenē).
19467.Pavār kukār,Kalīte dega! Es tavu kalīti Nodzēsīšu. 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].
19468.Pavāram kukāramLiela skāde notikuse: Kamēr pats meitu pēra, Suņi gaļu izēduši. 6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].
19469.Kāzas lielas, kāzas mazas,Kāzas mani izpostīja: Es nokāvu kāzu dēļ Savu raibu kucēniņu. 30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē]. 1. Kāza liela, kāza maza, 2. Talka liela, talka maza, 3. Talka liela, talka maza, ★
56728.Ai Līzīte, ai Līzīte,Tavu lielu vēderiņ': Piecas mucas, seši spaiņi, Vēl nevar piepildīt. 237 [Līvbērzes Jg].
56729.Aiz kuo BronušaOkla i sauca? Apēda Dotku Ar vīnu aci, Katleņš vīn klaudzējuos Vādara golā. 18 [Andrupenes Rz].
56730.Aiz kū AņeitisSarkeiša sauca? Apēda Augustam Sarkonu vepri. 18 [Andrupenes Rz]. 1. Aiz kū Verīti 2. Aiz kuo čužuo svuota
56731.Voi voi tu Modeņ,Pērs tev muote vokorā! Kam apēdi runčam asti, Krējumā mārcādama. 170 [Kapiņu D]. 1. Ai Juonīti, bruoleliņ, 2. Vaiji vai tu Pīter, 3. Kur tei Vereite tik bolta,
56732.Aiz ko skaisti, aiz ko baltiŠai ciemā jauni puiši? Baltu runci apēduši, Krējumā mērcēdami. 605 [Skolas].
56733.Aiz kuo JūleitisSorkonuos sauca? Kaķa asti apāduse, Krējumā mārcādama. 168 [Kalupes D]. 1. Aiz kū Teklītes
56734.Paga paga, tu Aneiti,Byus mugura pūdarāta! Kam apēdi kača asti, Krējumāji mārcādama? 326 [Preiļu D].
56735.Sarkanbaltas jaunas meitas,Tā kā pienā izmazgātas; Apēdušas kaķa asti, Krējumā mērcēdamas. 485 [Viesienas (Lautera-Viesienes) Md]. 1. Sārtas, baltas Cesvainietes,
56736.Voi voi, tu Kiļup,Kaida slave tev atguoja: Salauzeji čygonīcu Lela ceļa maliņai, Un nūzogi ubadzei Pašu lelū maizes kanci. 247 [Makašānu Rz]. 1. Oi oi, tu Jezup,
56737.Vai vai, tu Jureit,Kaida slave tev atguoja: Tu izvylki pi bazneicas Ubēdzei sīra kanci. Kū tu gribi atsalīgt, Jei ar vāzu tricinoj. 18 [Andrupenes Rz].
56738.Vai vai, tu Pīter,Kaida slava tev atguoja: Tu nūzogi ubadzei Pašu lelū maizes kanci. Ubadz' kuli trycynuoja, Pīterīti plucynuoja. 348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].
56739.Dūmojam, guodojam,Kur meitini redzējom? Nu mīstiņa leidz cīmiņam Ar ubogu volkojūtīs. Nu uboga atjāmuse Pošu lelū maizes kanci. 389 [Silajāņu Rz].
56740.Ai Ķīsīti, ai ķīsīti,Tava sieva žīdam rada; Tava sieva žīdam rada, Tā neēda cūkas gaļu. 16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].
56741.Ai tautieti, ragainīti,Kam apēdi kumeliņu? Vai tev trūka cūkas gaļas, Vai avena paslēpenes? 148 [Jaunpiebalgas C].
56742.Ai vilki vilki,Še laba gaļa! Vakara vistai Pusčūcs klēpī. 436 [Tirzas (Tirzas-Pils) Md]. 1. Kur kraukļi, kur vārnas, 2. Atbraucja svuoteņš
56743.Ai znotiņ, kramgālīt,Kam vakaru neatnāc'? Vakar cepa rudzu desas, Būtu tevi pacienāj's. 364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].
1. Vakarain, kankarain, 2. Tu, Juonīti, lobs cylvāks, 3. Kam naguoji, tu Jezup, 4. Manu mīļu Miķelīt, 5. Znotiņ, manu kukainīt, 6. Vai vai, tu muoseņ, 7. Kam nātbrauci, tu Petereit, 8. Kur tu beji, Nikadumiņ, 9. Vakaraiņ, vakaraiņ,
56743v10.Kam, Viktin, tu nabrauci,Kai mes tevi gaidejom? Myus sapiva peļu buca, Ar ķimiņim pīsuolēta. 143 [Jāsmuižas D].
56743v11.Sanākait, nāburg' puiši,Mēs jūs labi mielosim: Mums ir viena ratu rumba, Suņu tauku piesālīta. 75 [Cirgaļu (Aumeisteru) Vlk].
56743v12.Nākat šurp, ciema puiši,Es jūs labi pacienāšu: Man ir viena ratu rumba, Zaļu varžu piesālīta. 75 [Cirgaļu (Aumeisteru) Vlk].
56743v13.Kristamuote, kokta pirška,Kam tu vakar naatbrauci? Bej dēļ tevis rotu maule, Cierciņgurnu pīsuolīta. 348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].
56743v14.Svuočeit, muna kokta pirška,Kam tu vakar nāatguoji? Vakar beja vysta capta, Ai cierciņim palaistēta. 493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].
56743v15.Ak tu svuoča, kokta pirška,Kam tu agruok naatvažuoji? Man saskuoba ūda zvinas, Mosaliņu desiņas. 194 [Krāslavas D].
56743v16.Kam naguoji tu, svuotiņ,Ka es tevi aicynuoju? Maņ dēļ tevis kai dēļ kunga Ciercin' kule pīkaltāta; Ciercin' kule pīkaltāta, Vardiv' sile pīsuolīta. 465 [Varakļānu Rz].
56743v17.Kam, māsiņa, tad nenāci,Kad mēs tevi gaidījām? Man sapuva odu šķiņķis, Masaliņas galvas puse. 480 [Vējavas Md].
56743v18.Kam, svainīt, tu nenāci,Kad es tevi aicināju? Man sapuva oda šķiņķis, Masalīša murgurkauls. 263 [Mēmeles Jk].
56743v19.Kur tu biji, ziku-zaku,Kad vakar neatnāci? Man sapuva rudzu desa Visgaŗām galda galu. 66 [Bunkas (Bunkas-Ordangas) Lp].
56743v20.Ok tu, kokta suoča,Ko tu agri naatbrauci? Mums sapyva ūda zornas, Masaļaņu ķilbaseņas. 194 [Krāslavas D].
56743v21.Kur, Pīteri, tūlaik beji,Kad mes tevis gaidejom? Treju kaču kuojas vyrom, Kai dēļ kunga gaidejom; I sasmyrda ūda zornas, Masaleņas suonkauliši. 143 [Jāsmuižas D].
56743v22.Munu mīlu Augusteņi,Kam tu vakar naatbrauci? Maņ dēļ tevis kai dēļ kunga Treis maļteites sataisītas: Blusu kuoja, plakšu kuojas, Ciercinīša tribuceņi. 174 [Kārsavas Ldz].
56743v23.Kur tu bi, Suterpeter,Kā vakar neatnāc? Es izcep ierbs slon, Tetriš pakāse. 372 [Sarkanmuižas Vp].
56743v24.Kāpēc, meitiņ, ta nenāci,Ka es tevi aicināj'? Tad man bija cepti krupji, Izvārītas vabulīt(es); Tad tos vabuls ķeŗ ar rok', Un tos krupjus sit ar kok'! 81 [Dauguļu Vlm].
56743v25.Znotiņ, manu ķelavaini,Kam tu vakar neatnāci? Tad man bija cepti krupji, Izvārītas vabolītes; Piestā grūsti kuiļa pauti, Suņa aste nodīrāta. 350 [Ropažu Rg].
56743v26.Nāc, meitiņ, tu pie man,Kad es tev aicinej! Kad man būs cepteis krups, Iesālīt runč paut. 243 [Lubezeres Tl].
56743v27.Nāc uz mani, vīramāte,Es tev' labi pamielošu: Es tev došu ceptus krupjus, Iztaukšētas vabolītes. 246 [Madlienas (Lielais) Rg].
56743v28.Svilpo, skuķi, cik tu gribi,Tu jau manis nedabūsi! Kāpēc, skuķi, tad nenāci, Kad es tevi aicināju? Tad man bija ceptas vardes, Izvārītas vabolītes. 562 [Rūjiena Vlm apr.].
56744.Tu, puisīti, šķelmis biji,Kam tu vakar neatnāci? Es tev ceptu circeņ' gaļu Ar visiem sānkauliem. 217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].
56745.Ai znotiņ, kramgālīti,Kam tu vakar neatjāji? Es atdevu cūciņām Aizpērnājus kāpostiņus. 427 [Tadaiķu Lp].
56746.Kur, meitiņa, vakar biji,Kad pie manis neatnāc(i)? Vakar māte raušus cepa, Šodien meitai kāzas būs; Sabraukuši, sanākuši, Plācenīšus apēduši. 346 [Rencēny Vlm].
56747.Aiz upītes dūmi kūpa,Kas tos dūmus kūpināja? Kolberģieši vardes cepa, Siļķes asti domādami. 15 [Alūksnes Vlk].
56748.Ak tu štuka, breinumi,Tik bodainus panaksnīkus! Pīcus vieršus, desmit mucas Tim uz golda postavija. 36 [Balvu Abr], 228 [Liepnas (Lipnas) Abr].
56749.Ak tu vecais tēvainīt,Sēdies meldru krēslīnā! Paēduši, padzēruši, Tā mēs tevi vadīsam. 192 [Kosas C].
56750.Ak tu veca vecenīte,Zemu vilka vēderiņu! To tev dara sarkans alus, Sašķērēti kāpostiņi. 16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].
56751.Ardieviņi, ardieviņi,Nu mēs viņus vinnējām: Mums palika brāļu maize, Brāļu saldis alutiņis. 398 [Skrundas Kld].
56752.Andrivs vaicova,Kaida lūpa gaļa. Vai okls, naredzi, Keiļuva gaļa? 143 [Jāsmuižas D].
56753.Apjādja ZosīteRimara kjāvi, Kapyty kloudzjā Vādara golā. 551 [Ludza Ldz apr.]. 1. Apāda burlaki
56754.Uz sātu, uz sātu,Vedēju ļaudis! Apādīt jauniķam Lelūji vjārsi, Rogi vīn klaudzejuos Vādara golā. 78 [Dagdas D].
56755.Ūja Anton, tav' lielu vēderu!Apēda auniņu ar visu villu, Ragi vien noklabēja Vēderiņa galiņā. 16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].
56756.Panuoksnīki apādušiTreju godu kucineņu; Nogi rogi saskanēja Vēdereņa galeņā. 236 [Līvānu D].
56757.Vai mana gosniņ,Raibaļiņ! Ragi vien noklabēja Vedējiņa vēderā. 605 [Skolas].
56758.Vai vai vai ( vai vai vai )Raibajam bullītim: Ragi vien noklabēja Vedējiņu vēderos. 605 [Skolas].
56759.Apēda MarīteSusekli vecū, Zari vīn izlīda Vēdera golā. 358 [Rugāju Abr].
56760.Šis Juoneitis apēdaVucyna galvu, Ar vysom īradzem. Īzasprīda, īzadza Vādara golā. 170 [Kapiņu D].
56761.Ciema puiši, apēdušiManu vien' suseklīti, Ceri vien izlīduši Pašā zoda galiņā. 322 [Praulienas Md].
56762.Kārlītis apēdaSila cīrulīti. Trīs gadiņi spārdījās Vēderiņa galiņā. 214 [Lažas Azp].
56763.Apēda panāksniekiGrūsneju cūku, Aizgāja mājās Dūkdami, rūkdami. 211 [Ļaudonas Md].
56764.Abrauca igaunisLielo vēderu, Apēda Dauknam Trīs pūri lācauzu, Izdzēra Dauknam Draņķa mucu. 42 [Bauskas B].
56765.Atskrēja MeikulsRākdams, zvīgdams. Vaicuoja muota: Kur, dēleņ, beji? Apēžu, māmeņ, Ērzeļa gauvu. 265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].
56766.Atskrēja OdumsMyusu meitu prīcā; Apēd zēvelis, Na myusu meitys, Apēd nobys, Tuos tev lobys! 18 [Andrupenes Rz]. 1. Atskrāja Donots 2. Atskrēja Rožeņa 3. Atskrēja Stoņuks
56767.Atskrēja AntītisRetiem zobiem, Būs mūsu meitām Grābekļu zari. 503 [Višķu D].
56768.Atbraucja JureitsRatimi zūbim; Tēssim skongolu, Liksim zūbus. 522 [Zvirgzdienes Ldz].
56769.Atsasādu es aiz golda,Vysi verās, vysi soka: Reima reima, prožors tyku, Es vys olkona palyku. 18 [Andrupenes Rz].
56770.Uorā snīgs putynoj,Lelajim gobolim; Driconīši gaļi ēdja Lelajim kimusim. 247 [Makašānu Rz].
56771.Brāļi māsu izdevuši,Karašiņas gribēdam'; Karašiņas apēduši, Iet mājāsi raudādam'. 119 [Gaujienas Vlk].
56772.Bruolinīki, nagūdnīki,Vysu gūdu gūdētuoji: Lai jer kuozys, lai krystobys, Vysi golda gaļanī. Vot bruolinīki, vot cyukklāvy! 605 [Skolas].
56773.Briņģā, māmiņa,Pēc prāta maltīti: Briņģā sivēnu Pusplucinātu, Briņģā auniņu Ar visu villu. 104 [Ēdoles Vp].
56774.Branga byutu šei Petrule,Jo na moza daguneņa, Aizasāda aiz gaļdeņa, Kai ar kača daguneņ'. 489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].
56775.Ceišazari sabraukušiTai muosai panuokšūs; Paāduši, padzāruši, Sibe ribe azarā. 236 [Līvānu D].
56776.Cigu cigu ciema Jānis,Ik svētdienu Liepājā; Mārcīnām medu veda, Savu veču ēdināt. 282 [Nīcas Lp].
56777.Citi puiši alder spriši,Man čaukst solmi vādarā. Es tūs solmus izkratīš', Es ar bouš alder sprišs. 217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].
56778.Ciercins aiz cepļaKāž dīn dzīduoja; Suņi nu cepļa Dasys volkuoja. 358 [Rugāju Abr].
56779.Ciema gani, velna bērni,Kuci kāra ozolā: Saldas gaļas gribēdami Pie tiem sūriem kāpostiņiem. 15 [Alūksnes Vlk].
56780.Ciema puiši mežā skrēja,Auzu maize vācelē, Kuņu kāja palaunadzē, Suņu kāja pavakarē. 192 [Kosas C].
56781.Dancojiet, panāksnieki,Zirga gaļas paēduši; Zirga gaļas paēduši, Ķēves piena padzēruši! 261 [Mēdzūlas Md]. 1. Dancojat, panāksni,
56782.Darīja, darīja,Daudzi mums darīja: Cēla mūs ārdīs, Laida mūs zemē, Lika zem galda Kauliņu grauztu. 217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].
56783.Devīga māsiņaPie otra galdiņa; Kad tiek pie sava, Tad lielā skopule. 418 [Sunākstes Jk].
56784.Devīgs, devīgsPie cita galda; Pie sava nedotu Pa nagu sitams. 296 [Ozolnieku Jg].
56785.Babiņa vēlīgaPie otra galda; Mājās staigāja Kā greizna vice. 188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].
56786.Desa gāja pa celiņu,Līkumiņu mētādama, Tas Jānītis, goda puisis, Desai godu parādīja. 184 [Ķēču Rg].
56787.Dēlu māte apsolījaPienu, medu panākšņiem; Atbraukušus pacienāja Izsalušiem tupeņiem. 72 [Cesvaines Md].
56788.Divi meita panākšņosi:Viena veca, viena jauna. Dodat tai jaunājai Treknu gaļu, saldu alu; Dodat tai vecājai Tulnas(?) kaulu atspiesties! 200 [Kuldīgas Kld].
56789.Dižājam vedējamPeizere roke, Tos citus pīckāja, Lai snagš ēdāji. 364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].
56790.Dodat ēst, dodat dzertSvešas zemes lautiņiem! Visu zemi cauri gājam, Ne rasiņas nebaudījis. 70 [Cēres Tl].
56791.Dūdīt maņ i kilbasu,Es uz sātu tū nūnesšu; Ka īdusīt dasu, Zam lūga rozkratēšu. 314 [Pildas Ldz].
56792.Dzenat, gani, mājā,Maltīte gatava! Slīkusi cūciņa, Sprāgusi kaziņa, Trīs gadi puvusi Avota malā. 433 [Tērvetes (Kalnamuižas) Jg].
56793.Dzēru, dzēru, napīdzēru,Ēžu, ēžu, napīēžu. 50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].
56794.Ej, muoseņ, tu paprīšku,Lai īt tyuļa pakaļī! Koleņ tyuļa tyuļuojās, Jau muoseņa aiz gaļdiņa. 522 [Zvirgzdienes Ldz].
56795.Eme, eme pasavārtu,Kū tī ēdja ponuoksnīši! Syla pīpis bļūdiņā, Kača kuojas rūciņā. 605 [Skolas].
56796.Es bij liels ēdējiņš,Otra vairs tāda nebij: Vērsi ēdu ēdienā, Mucu dzēru dzērienā. 355 [Rucavas Lp].
56797.Es byutum gūda gaška,Ka bērniņa maņ nabyut'! Patja sēžu aiz galdiņa, Bērniņš raudi aizceplē. 389 [Silajāņu Rz].
56798.Es ganīju to gosniņuDziedādama, raudādama; Nu apēda sveši ļaudis, Ne kumāsu nedaboju. 40 [Basu (Bases) Azp].
56799.Es jums lūdzu, nāburdzeņi,Suņus, kaķus pievaldiet! Es nu biju jauns zemnieks, No siļķēmi sētu taisu; No siļķēmi sētu taisu, Ar renģēmi atstutēj'. 213 [Lazdonas Md].
56800.Es nebiju domājuse,Tādus bada vedējiņus! Apēd manu raibu bulli Ar visiem radziņiem. 605 [Skolas].
56801.Es nebiju redzējusi,Tādus bada vedējiņus! Apēd tēva maizes klaipu Ar visām garozām. 13 [Alojas (Ungurpils) Vlm].
56802.Es nebiju redzējuse,Tādus bada vedējiņus! Ko tie jodi sasodīti, Ko tie ēda stenēdami! 605 [Skolas].
56803.Es nošāvu stulbu zaķi,Panāksniekus gaidīdams. Ak tu lielu brīnumīnu, Kā tie ēda stenēdami; Kā tie ēda stenēdami, Stulba zaķa barībīnu! 94 [Dunikas Lp].
56804.Ak tu Dievīn žēlīgais,Ka tie plēsa stenēdami! Še sanāca sveši ļaudis, Salmiem kuņģus piebāzuši. Izkratāti salmu kuņģus, Ēdat mūsu pūŗu maizi! 282 [Nīcas Lp].
56805.Es brūtei īstā māsa,Vai jūs godu rādījāt? Še vajaga vīna, meda, Sīrapota brandavīna. 319 [Plāteres Rg].
56806.Es paēdu, es atstājuMāsiņai taupīdams. Kā sanāca kāzinieki, Kā slaucīt noslaucīja. 46 [Beļavas Md].
1. Es druscīt vien apēdu
56807.Es redzēju nāburgpuišus,Maisu ogļu apēduši; Maisu ogļu apēduši, Par vēžiem turēdami. 189 [Kokmuižas (Koku) Vlm].
56808.Es še nācu alu dzert,Šito puišu lūkoties. Tādi vien bij sanākuši, Sēņu, peku lauzējiņi; Sēņu, peku lauzējiņi, Sēņu putras strēbejiņi. 192 [Kosas C].
56809.Es šķitu JānītimSudraba nazi; Cūka utes zvirēja Kā sidrabiņš. 431 [Tāšu (Talsu) Lp].
56810.Vedēja tēviņamNav ne laba naža; Suņa kāja rokā, Vaŗa poga galā. 126 [Grobiņas Lp].
56811.Ēd, ēd, Andriņš,Bāž kabatā: Tev piecas nabadzes Ceļā gaid'! 372 [Sarkanmuižas Vp].
56812.Ēdi, ēdi, tu Juoneit,Buoz kanceiti karmanā! Kod atīs skūlas laiks, Tod atdūsi Ganeitei. 326 [Preiļu D].
56813.Jād, jād, tu Aneit,Buoz kanceiti kārmynā! Ka nūjīs uz Dzeņiem, To atdūsi Juoneišam. 605 [Skolas].
56814.Ēdi, dzer, tu Juoneit,Ībuoz maizes kabatā! Tov' Geleite nūsluopusja, Treis dīneņas nāādusja. 493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].
56815.Ēdi, ēdi, Madīte,Izskaiti bērnus! Es citus pagāzu Gar cūka sili, Vilks citus timbāja Avota lejē. 16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].
56816.Ēd, ēd Grietiņ,Sasprauž lindrok! Kaķs to lindrok Ar kāj ķibne. 372 [Sarkanmuižas Vp].
56817.Ēdi, ēdi, tu Juoneit,Nazaver atpakaļ! Vysi meitu kulaceņi Īs tovā mugorā. 358 [Rugāju Abr].
56818.Ēd, ēd, Jēpīti,Kaunīgi ciemā, Jem gaļas gabalu, Skrej pabeņķē! 214 [Lažas Azp].
56819.Ēd, ēd, Līzīte,Tev gaŗš deguns: Paceļ beņķīti - Deguns bļodiņā. 346 [Rencēny Vlm].
56820.Ēd, ēd, Marija,Pamaisīdama, Vēl tādas lupatas No vecas ķēves. 514 [Zentenes Tl].
56821.Ēd, puisīt, nekaunies,Apņemdams lūpas! Tev pērni kāposti Uz virsas lūpas. 316 [Piltenes Vp].
56822.Ēd, ēdi, Ediņa,Neskaties griestos; Griestosi pakārta Inģesta gāla. 571 [Talsi Tl apr.].
56823.Ēd, ēd, saimniece,Neskaties griestos! Pilni tavi zobiņi Naģeņu desām. 126 [Grobiņas Lp].
56824.Ēd, ēd, meitiņa,Nerād' zobu! Pilni tavi zobiņi Cērceņu desu. 39 [Bārtas Lp].
56825.Ēd, ēd, Trīnīte,Nerādi zobus! Tev jau cauri zobi, Kā vecai vecenei. 302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].
56826.Ēd, ēd, tu Puovul,Zūbu sovu man naruodi! Jo es ņimšu slūtys kuotu, Es tev zūbus izbadeišu. 51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].
56827.Ād, ād, Buorbol,Naploti mutis! Vardive īlecja Ar četrom kuojom. 551 [Ludza Ldz apr.].
56828.Ēd, ēd, Juonīti,Naplāti muti! Īskrīs žogota, Izraus kumūsu: Būs tev citu godu Žogotas bērniņš. 147 [Jaunlaicenes Vlk].
56829.Rij, rij, māsiņ,Tev plata mute! Ieskries vārna, izskries vārna, Sasit spārnus pliku plauku. Rīdama, dzerdama Tukšā paliksi. 464 [Vānes Tk].
56830.Ēd, ēd, brūtīt,Neplāt' mutīt! Ieskries žagata, Aizskries mežā čarkstādama. 605 [Skolas].
56831.Neplēti, puisīt,Tīk platu muti! Tav mute grozās Ka vārnu šķile. 519 [Zūru Vp].
56832.Ēd, ēd, Anniņa,Steidzies ārā! Tava ķēve vārtos Iespīlāta. 16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].
56833.Ēd, ēd, Jurīti,Steidzies mājās! Tava sieva iekrita Drabeņu baļļā. Paldies Dievam, Labais gals augšā! 369 [Saldus Kld].
56834.Ēd, Krišīti, kaunies meitu,Pēc ēdīsi kamburei; Pēc ēdīsi kamburei Stilpetai podiņai. 74 [Cīravas Azp].
56835.Jādi, dzjari, Dekts kēneņ,Kū as tjavi pastuosteišu! Nu tjavja smird keiļa smoka. Keiļa šyuti zuobaceņi. 280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].
56836.Ēd, dzer, tu Odum,Es tev slykta navēleju: Kab tu taids leiks palyktu, Kei tei myusu kotla steipa. 280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].
56837.Ēd, dzer, tu Odum,Es tev slykta navēlēju: Pošam braukt kūka kēvē, Bārnim īt ubogim. 280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].
56838.Ad, ād, tu svuoteņ,Nabuoz bļūdas ozotī! Tryuks jūsteņa, skrīs bļūdeņa Pa uztobu ripuodama. 314 [Pildas Ldz]. 1. Ēdi, dzjari, tu Tadauši, 2. Ēd, ēd tu, buoliņ, 3. Ēd un dzer tu, Jurīti, 4. Es saceju tev, Muoreņ,
56839.Ēd un dzer, Jezupiņ,Svied pa logu kumosiņus! Ļuboviņas dvēselīte Gaida tavu kumosiņu. 174 [Kārsavas Ldz]. 1. Ēdi, ēdi, tu Aneit, 2. Ēdi, dzeri, tu Pīteri, 3. Ēdi, ēdi, tu Gelīt,
56840.Ād, Jezup, un nadaād,Par Adeļi padūmoj! Viņa stuov aiz lūdziņa, Kimūsiņu gaidīdama. 18 [Andrupenes Rz].
56841.Ēdi, ēdi, tu VereitSvīd pa lūgu kymyuseņ'! Aiz lūga i suneits gaida Tova svīsta kymyuseņa; Aizlūdzē i tevis gaida Tovys mīlais Pītereits. 389 [Silajāņu Rz].
56842.Atsēdi, tu Madiņ,Pašā sodra [beņķa] galiņā, Atskaties atpakaļ, Met pa logu kumāsiņus! Tur tev' gaida pirmais vīrs Ar pieciem bērniņiem. 138 [Iršu (Iršsu-Kolonijas) Md].
56843.Ēdi, ēdi, tu Anīti,Pazaveri pa lūdziņu! Konstantins i tovs bryugons, Tis aiz lūga gauži raud. 51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].
56844.Ādi dzēri, tu Marija,Pasavēris pa lūdziņu! Pīci vylki aiz lūdzeņa Gaida tova vēderiņa, Ļubavnīka dvēselīte Iz pus gaisa lidinej. 591 [Ludzas apr.].
56845.Ēd, pīdzeri, tu Juoneit,Līc iz lūga kimūsenis! Vacuos tovas ļubovneicas Ap lūdzeņi lidinēja. 265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].
56846.Ēd i dzer, tu muoseņ,Svīd pa lūgu drupaneņas! Ļubovnīka dvēselīte Ap pus gaisu lidinēja. 50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].
1. Ādi, ād, tu muosiņ,
56847.Ēd un dzer, tu muosiņ,Pošā golda galiņā! Uorpus lūga lidinej Buoliliņa dvēselīte. 174 [Kārsavas Ldz]. 1. Ēd, dzer, tu Juoneit,
56848.Pazaver, tu Anceit,Koč caur lūga stendereiti! Ļubovnīka dvjaseleite Pa vyds gaisu lidinej. 314 [Pildas Ldz].
56849.Ēdi, ēdi, tu Marteņ,Pa lelami kyumusam! Eiji, eiji, tu Marteņ, Kū es tevim paruodeiš: Pēteru i Jākupeņš Gaisa vydu pleivynoj. 143 [Jāsmuižas D].
56850.Ēd, ēd, Pricīti,Skaties laukā! Vai tu redzi, tava brūte Pusdebešos karājās? 112 [Ezeres Kld].
56851.Ēd, dzer, tu Mikeļ,Pazaver pa lūdzeņu; Caur vuorteņim protecēja Sen carāta laudoviņa. Acis radz, sirds suop, Kluot dajīt navarēja. 265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].
56852.Ēdi, ēdi, Andreju,Skaties pa logu laukā, Kas tur dancāja skaidienā! Meitiņ' dancāja skaidienā. Skrej, skrej ārā, Dod viņai muti! 605 [Skolas].
56853.Izej uorā, tu August,Kū es tevim pasaceišu! Zeile vēsti atnasuse, Jau Stepaņa saslymusja; Jau uz narim pastīpuši, Sveci rūkuos īlykuši. 89 [Dricēnu Rz].
56854.Ēdi, ēdi tu meitiņ,Met zem galda kumūsiņus! Puisīts tavus pupiņus Ar mēlīti nolaizīs. 561 [Rīgas Jūrmala Rg apr.].
56855.Ēdi, ēdi, tu Juonīt,I par Tekli īguodoj! Kai jei tevi īguoduoja, Pyunītē gulādama. 389 [Silajāņu Rz]. 1. Ēdi, ēdi, Teklīt, 2. Ādi, ādi, tu Zoleit,
56856.Ēd i dzer, tu svuotiņ,I tu myusu īguodoj; I tu myusu īguodoj Koč pādejā kymūsā. 285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].
56857.A, jādi, dzjari, Dekts kēneņ,Kū as tjavi pastuosteišu: Tovu sīvu začs nūspjāŗa Lylejai leidumā. 280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].
56858.Ēd i dzer tu, Kļiman,Skrīn uz oku jyudisteņa, Vuoreisimi steivineicu! 280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].
56859.Tys Juoneits lobs cylvāks,Atnas Broņai yudisneņu: Man ir myltu drupaneņa, Iztaiseisim pluocineiti. 174 [Kārsavas Ldz].
56860.Ēd i dzer, tu Pīter,Tu iz sātu nasaver! Dūšu ēst, dūšu dzert, Dūšu vītu puorguleit. 89 [Dricēnu Rz].
56861.Ēdi, ēdi, tu puisīti,Ēdi lieliem kumosiem! Ja tev Dievis aizrīdīs, Gan mēs skruķa dabūsim. Ja nebūs šai mājā, Dabūsim nāburgos. 436 [Tirzas (Tirzas-Pils) Md]. 1. Ēdi, ēdi, Aleksīti,
56862.Ēdit, rejit, bierzenīši,Kam jyus valns aizreideitu! Redz kū dora keiļa gaļa Ar boltim kuopustim. 51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].
56863.Ēdi, ēdi, tu Pīteri,Pasaver zam galdeņa! Babaļu vuoceļa Pīspradzynuota, Cierciņu sileite Pīsutynuota. 26 [Asūnes D].
56864.Ēdi, ēdi, Miķelīti,Ceļam tevi baŗojam! Tev uz Rīgu jāorej Pieci podi vecu vīžu; Pieci podi vecu vīžu; Divi lūku ritentiņi. 203 [Kurmenes B]. 1. Ādi, ādi, tu Ontuoni, 2. Ādi, ādi, tu muosiņi,
56865.Ādj, ādj, tu svuočaņ,Tjav pīdaŗāja; Tevi zubjaņi Kai eiļiņaņi. 194 [Krāslavas D].
56866.Ēdi, ēdi, tu Verīte,Tevis gaida divi žīdi; Žīdam koza nūspruoguse, Gaida tevis teirejūt. 168 [Kalupes D].
56867.Ēdi, ēdi, tu Geilīti,Dreiž par lyupos šmoukstēsis! Kočīts sēd zem galdiņa, Vaŗa peicka rūciņā. 389 [Silajāņu Rz].
56868.Ēdat, bagāti,Nabaga maizi, Jūs mūsu bāliņu Nabagu saucāt! 399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C]. 1. Ēdiet, baltāj,
56869.Ēdat kaulus, vedējīni,Bāžat kaulus kabatā! Kad sabrauks panāksnieki, Tiem dos zobus paurdīt. 282 [Nīcas Lp].
56870.Ēdat, desas, panāksnieki,čukas man atdodat; čukas man atdodat, Puišiem ribas jāčukā! 192 [Kosas C].
56871.Ēdat, desas, panāksnieki,čukas vien atstājat! Man vaj'dzēs, ai, Rītos salmus jāčukā! 476 [Vecpiebalgas C].
56872.Ēdat desas, panāksnieki,Dzijas manas atdodat; Dzijas manas atdodat, Ko māsiņai kreklu šūt! 184 [Ķēču Rg]. 1. Ēdiet desas, panāksnieki, 2. Ēdat desas, panāksnieki,
56873.Ēdiet gaļu, dzeriet alu,Maksājiet pavāram! Pavāram, nabagam, Liela skāde notikusi: Lecamie ķelderīši Gar uguni nosviluši. 16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].
56874.Ēdit, dzerit, kuozinīki,Loba lūpa gaļa beja: Vakar žydam kēve spruoga, Šudiņ gaļas pīvyrom. 170 [Kapiņu D]. 1. Ēdīt, dzerīt, kāznīciņi,
56875.Ēdit gaļi, ponuoksneņi,Atrassit atradīni: Vakar, gaļi kopojūt, Atsacierta cičam gols. 494 [Viļānu Rz]. 1. Ēdit gaļu, ponuoksnīki, 2. Ēdit gaļi, ponuoksneņi, 3. Ēdit gaļu, ponuoksnīki,
56876.Ēd, ēd, tu Jezup,Munu captu kukuleiti! Uz gurneņim vuļinuots, Zam ciceišim capynuots. 51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].
56877.Ēdiet, ēdiet, panāksnieki,Manus ceptos kunkulīšus! Ar dibenu plukšināti, Ar cicīti izbadīti. 358 [Rugāju Abr].
56878.Ēdit gaļu, ponuoksnīki,Jyus nazynit, kaida gaļa: Es vakari redzēju, Gaŗas kuojas svylynuoja. 51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].
56879.Ēdit gaļi, ponuoksneņi,Nazynot, kaida gaļa: Suņa kuoja, kača kuoja, Vaca vylka pavēdeŗa. 494 [Viļānu Rz].
56880.Ēdat, kāznieki,Smeķīga gaļa: Irbes gaļa, slokas gaļa, Vecas ķēves pavēdere. 350 [Ropažu Rg].
1. Tys Pīters gaļi ēdja: 2. Jauneceits i gaļi jādja, 3. Iedet, mani vedējiņi, 4. Ēdet, ēdet, panāksnīki, 5. Iedet, dzeret, vedējiņi,
56881.Ēdiet, ēdiet, vedējiņi,Raugiet bļodas dibenā! Slokas gaļa, irbes gaļa, Divi vardes klāt daliktas. 373 [Sarkaņu Md].
56882.Ēdat, ļaudis, panāksnieki,Jūsu pašu devumiņš: Cepta varde, cirpta cūka, Svilināts aveniņš. 380 [Sēlpils Jk].
56883.Ēdit gaļu, panāksneņi,Pavasarī pīnu ēssit, Ka začīne atsavess Un dūs daudzi pīneņa. 389 [Silajāņu Rz].
56884.Ēdiet gaļu, panāksnieki,Nebāziet kulītē, Lai nav jūsu māsiņām, Ar kulīti jāstaigā! 350 [Ropažu Rg].
56885.Ēdiet gaļu, panāksnieki,Lejiet zupu zābakos; Salējuši zābakos, Aiznesiet sētiņā! 127 [Grostonas Md]. 1. Ēdiet gaļu, panāksnieki,
56886.Ēdat gaļu, panāksnieki,Lejiet zupu kabatē! Trīs bērniņi pirtē raud, Kā kucēni sētmalē. 288 [Nurmuižas Tl].
56887.Ēdat desas, panāksnieki,Lejat zupu zābakos! Trīs gadiņi raiba kuce Tās desiņas ritināj'. 192 [Kosas C].
56888.Ēdiet gaļu, panāksnieki,Lejiet zupu zābakos! Ja nedancos panāksnieki, Dancos paši kāzenieki. 261 [Mēdzūlas Md].
56889.Ēd, Jānīti, tauku gaļu,Abām rokām turēdams! Tauki tek par vēdaru Zabakāji šļakstēdam'. 228 [Liepnas (Lipnas) Abr].
56890.Ēdiet gaļu, panāksnieki,Vēl mums cita gādājama: Škirzatu muldiņa sālījama, Voguļu vāce taukšējama. 241 [Lubānas Md].
56891.Ēdat, sveši ļauž, tā laba gaļa:Sprāgusi kaza, slīkusi cūka. To grib sveši ļauži, kas mums nava: Grib kaķes pieniņu, ezīša gaļu, Mūs' kaķe ālava, ezītis mežā. 40 [Basu (Bases) Azp].
56892.Ēdat, kāzenieki,Mums gaļas diezgan: Mums kaķe ālava, Ezītis mežai. 364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].
56893.Ēdati, rijati,Man vēl ir diezgan: Man vēl ir stallī Baŗoti vērši. 104 [Ēdoles Vp].
56894.Ēdata, radiņi,Mums gaļas diezgan: Vēl mums klētī, Vēl kamburē; Vēl mums stallī Ar visu villu. 343 [Rāvas Lp]. 1. Ēdati, rijati,
56895.Ēd, ēd, Miķlīt,To gard kumos, Kaut trīs maltits Griestes karnas: Puscircens, pusbambels, Pus piebāzt mušdes. 372 [Sarkanmuižas Vp].
56896.Ēdat, rijat, bada ļaudis,Nevainojat pavāriņi! Ja vainojat pavāriņi, Ejat paši vārīties! 282 [Nīcas Lp].
56897.Ēdat, sveši ļaudis,Pavandīdami! Te tādi lupati No vecas ķēves. 25 [Asītes Lp].
56898.Ēdat, sveši ļaudis,Tā laba zupa: Tā mana pērnā Lindruku vērme. 16 [Alsungas (Alšvangas) Azp]. 1. Ēdejat, Blūmiņa, 2. Ēdat, sveši ļaudis,
56899.Ēdati, rijati,Jūs bada ļaudis! Tā garda zupe: Tur mūsu meitas, Stērbeles mazgāj'. 605 [Skolas].
56900.Ēdit, dzerit, ponuoksnīki,Nagaidit sūlējuma! Lai sūlēja N-īki. (=cīma, vai vīnsātas vuords), NN (=vuords) nasūlēja. 285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].
56901.Iedet svīstu, vedējiņi,Meklējet raibas gūvs! Man pazuda raiba gūvs, Kriejum' ķierni bultējūt. 36 [Balvu Abr], 228 [Liepnas (Lipnas) Abr].
56902.Ēdeiga, ēdeigaSalašņu draudze: Apēde kukarkys Kažuceņu. 466 [Vārkavas D]. 1. Vai maņ, vai maņ,
56903.Jāssim palnu kuraškeņis,Mērceidami olūteņī! 50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].
56904.Es šķietu tautiešusSen paēdušus, Tagadin pas'lika Veca zirga galvu. Kad grieza kumosu, Tad bubināja; Kad bāza mutēi, Tad nosazviedze. 355 [Rucavas Lp]. 1. Es šķitu meicīnu
56905.Gasteņi, muni gasteņi,Ai kū es jyus pamīlošu: Ai meilūji volūdeņi, Ai asara vyduceiti. 314 [Pildas Ldz].
56906.Godīgi, godīgiTie sveši ļaudis: Godīgi Dievam Slavīti deva. 141 [Ivandes Kld], 104 [Ēdoles Vp].
56907.Gulbēnieši tādi puiši,Kā mums ziemu sivēniņi: Piestrēbuši auzu putras, Uzmet kuzmi mugurā. 72 [Cesvaines Md].
56908.Guseros laiskas meitas,Ne karišu [karošu] mazgātājas; Vecāmāte vienu zobu, Tā karišu [karošu] mazgātāja. 224 [Lielvārdes Rg].
56909.Izvāriju baltu putruPašā kāzu vakarā; Sanākuši matkulnieki, Manu putru izstrēbuši. 341 [Raunas (Pils-Raunas) C].
56910.Izvārīju kunkulīšusNo smalkiem miltiņiem; Sastrebjas panāksnieces, Nevar stāvus nostāvēt. 16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].
56911.Ierada MārtiņšGardumus ēsti; Ies viņš mājā, Sviedīs kaķi krāsnī. 241 [Lubānas Md].
56912.Te ēda Anniņa,Uz balta šķīvja; Pāies mājā - Uz utu dēlīša. 433 [Tērvetes (Kalnamuižas) Jg].
56913.Īšu, īšu pasavārtu,Kū tur ēde vedējeņi: Še ir pīns, še ir sīrs, Še ir skaistais oluteņš. 489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].
56914.Jaunajām meitiņāmBalta maize azotē. Ne tās ēda, ne tās deva, Puišus vien kairināj'. 159 [Jumurdas C].
56915.Kab maņ byutu taids kanceits,Kai Muoreņai ozotī, Āstu dīnu, āstu nakti, Maņ muteite napīkustu. 265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].
56916.Jauni puiši alu dzēra,Ādas cimdi rociņā, Lai jau meitas neredzētu, Ka tiem rokas nemazgāt's. 284 [Nīkrāces (Briņķu) Azp].
56917.Juoneišam taida doba,Kai tam myusu kucānam: Vakar labi pabaruoja, Šudin agri atjecēja. 143 [Jāsmuižas D].
56918.Jānītim brālītimDaudz vaig maizes vasarā: Piecas sievas pagastā, Vēl deviņas Jelgavā. 605 [Skolas].
56919.Jānīts ēda sīpoliņu,Mazu mazu gabaliņu; Ak tu Dieva dāvaniņa, Kā tas brieda vēderā! 16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].
56920.Juoneits sjādjās aiz galdeņa,Viedereņi kasiedams; Viedereņi kasiedams, Āsti vin prasiedams. 265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].
56921.Jēri vien, kazlēniņiTautu meitas panākstos. Nu kazlēni paēduši, Buč stalle, laidare! 452 [Užavas (Zīras) Vp].
56922.Kad es būtu zinājusiTādus ķelsu ēdējiņus, Tad es būtu ganīdama Sila bekas pielauzusi. 418 [Sunākstes Jk].
56923.Kaimiņ' puiši lielījāsiAr lieliemi vēderiem; Tur man mirka pērnie lini, Aizpērnieji kaņepāji. 399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].
56924.Kaimiņ' puiši lielījāsi:Ēdot zelta karotēm. Es aizgāju, es redzēju, Piestā putru šļampājot; Piestā putru šļampājot, Vardes kāju apmaisoti. 428 [Taurenes (Nēķenes) C]. 1. Jaunskuins(?) meitas lielījās: 2. Jāņa māte lielījās: 3. Viņu puiši lielījās:
56925.Sen dzirdēju tautiņāsSaldu alu brūvējam; Nu atnāču, nu atradu: Piestā putru plūsnējam. 476 [Vecpiebalgas C].
56926.Līlejos šis Pīters:Loba dzeive man sātā; Es redzēju tevi sātā Bez ližeikas ādam. 142 [Izvalta (Užvaldas) D].
56927.Kam jyus bezyuziPonuoksnūs jēmjāt? Zam golda, zam golda, Kauliņu grauztu! 182 [Kaunatas Rz].
56928.Kur liksim, naliksimTū mozū Zolīti? Zam golda, zam golda, Kauliņu grauztu! 35 [Baltinavas Abr].
56929.Kaunies, Kristiņ,Pie cita galda, Kam(p) gaļas gabal's, Skrien pabeņķī! 296 [Ozolnieku Jg].
56930.Kas bijāt jauni ļauds,Šaipus galda nesēdāt! Šaipus galda sēdātājiem Visiem kupri mugurā. 358 [Rugāju Abr].
56931.Kas par podiņuAiz mūsu galdu? Dižais vedējs, Plikpakausīts. 518 [Zlēku Vp].
56932.Kas tā svešāAiz galda sēdēja? Skriemeļu acīm, Šķeltām nāsīm. 200 [Kuldīgas Kld].
56933.Kas tā tāda piža ružaMūs' maizītes nesātāja? Būt' man kniepa adatiņas, Es tai acis izbakstītu. 257 [Mazsalacas (Valtenbergas) Vlm].
56934.Kas tie tādi, kas sajāja,Ar tiem piķa kamzoļiem; Ar tiem piķa kamzoļiem, Ar tiem salmu vēderiem; Te atrada pūŗu maizi, Te tos salmus izkratīja. 355 [Rucavas Lp].
56935.Kālab MāriņaTik smagi sodi: Ko deva govīm, Apēda pate. 2 [Ādažu Rg].
56936.Ko tā MarijaGuldzījās? Sarija bambales Kā plūmju ogas. 16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].
56937.Kālabāde, tu Jūlīte,Izstiepuse, savelciese? Daža laba jēra kāja Spiež tavai vēderai. 16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].
56938.Ko nāci, žīdiņ,Tu mūsu kāzās? Tur vajag salda piena, Vajag cepta rācentiņa. 398 [Skrundas Kld].
56939.Kuo tys OdumsPa bļūdu voicoj? Vai voicoj vystas kuojas, Vai cyukas vēderiņa? 174 [Kārsavas Ldz].
56940.Ko vandi, Jānīti,Viscaur skutuli, Kuilēna kājiņu Meklēdams? 16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].
56941.Ko tā MadiņaUz zemi raugās? Viņa gan redzēja, Kas tur līda: Plekstiņa pa priekšu, Menciņš pakaļ. 16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].
56942.Nu ēda AnniņaPalasīdamās: Piecas plekstes virsū, Piecas apakšā; Viena plekste vidū Ar cekuliņu. 16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].
56943.Ko, tautieti, māsas lūdzi,Kad nav krēsli istabā? Vecas tavas māsas bija, Nevar stāvus nostāvēt. 141 [Ivandes Kld].
56944.Kausam mušiņas,Dēsam desiņas, Kārsam puišiem Deguna galiņā! 127 [Grostonas Md].
56945.Kic pa ceļu, kic pa ceļu,Panāksnieku kazlēniņi! Vedējiem apēduši Visus smalkos žagariņus. 46 [Beļavas Md].
56946.Kū gaidit, sveši ļauds,Ka krysteņa nametit? Vai jyus, cyukas, atrodit Myusu Dīva davumeņu? 358 [Rugāju Abr].
56947.Ko cienīs, ko mielosLielāko, vecāko? Vepram aste nolūzusi, Aizgaldā barojot. 127 [Grostonas Md].
56948.Ko te diži dižināja,Ko bagātus daudzināja; Ko tie teica vēršus kautus, Ko sivēnus svilinātus? Viena pati plika vārna Ar smiltīm sabārstīta. 355 [Rucavas Lp].
56949.Ko tādus suvenusKāzasi vedat? Nav mūsu tēvam Zīdamas cūkas. 282 [Nīcas Lp].
56950.Kuo tysi JuoneitsSorkonsi tveika? Nūzoga kaimiņam Sorkonu gaili. Tu nūzogi, es apēžu, Tevi sauca ragaineiša. 265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz]. 1. Ko tys Juoneits
56951.Krustu metu, Dievu lūdzu,Tautas galdu piesēduse; Krustīts manis augumiņis, Nekrustītis tautu galdis. 604 [Dažādi iesūtītāji].
56952.Kulta piena, kulta pienaMazajam panākstam! Taukas gaļas nedodat, Lai vēdera nemaitāja. 132 [Ikšķiles Rg].
56953.Kur mana baltāStrupastes ķēve? Jāšu muiže Kungam gaust: Nevaru svešu ļaužu Pieēdināt. 16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].
56954.Kur mēs pavāruGuldīsim? Namā namā, Uguns vietā. 267 [Mērsraga Tl].
56955.Kur tu biji vakar, zaķīt,Ka es tevi neredzēju? Vakar māte raušus cepa, Šodien meitai kāzas būs; Šodien meitai kāzas būs, Rītu brauks kristībās. 70 [Cēres Tl].
56956.Kūdu zaķīt' nobaravu,Vedējīnus gaidīdam'. Ak tu Dieviņ, žēlīgais, Kā tie plīsa stenēdami! 355 [Rucavas Lp].
56957.Kuņķi mani kāzās lūdza,Sola labi pacienāt; Sola man cāļa gaļu, Ar cukuru apbārstītu; Tie man deva vārna gaļu, Ar smiltīm apbārstītu. 282 [Nīcas Lp].
56958.Lab lab pamiele,Dižbajar sētiņe: Rutk zup džerdine Liele vece cūkspanne. 93 [Dundagas Vp].
56959.Kurvys kurvys,Na podruškys: Vysu gaļi izādušs, Škeiveiti sasytušs. 551 [Ludza Ldz apr.].
56960.Ķemsī suņi, Ķemsī kaķi,Kāzenieku puiši neķemsī. 192 [Kosas C].
56961.Kur liksem, neliksemTo mazo vedējiņu? Vedīsim cūkkūtei, Pie cūciņas zīdināt. 224 [Lielvārdes Rg]. 1. Kur mjas liksim, kur naliksim 2. Domajam, gādajam, 3. Kura luoga sagryudusja 4. Vysi mozi panuoksnīki, 5. Div' Madaļas padruškuos: 6. Divi divi kristamuotes,
56962.Kuozinīki, kuozinīki,Ot kur taisa uztobeņas: Dasu bolkas, bļīnu jumts, Koleidz poši kuozas dzēŗa, Suņi dasas izvolkuoja, Vuornas bļīnus sadziubuoja. 285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].
56963.Lielas kāzas, mazas kāzas,Kāzas mani izpostīja: Apēd manu sāl' un maizi, Aizved manu malējiņu. 82 [Demenes Il]. 1. Kāzas lielas, kāzas mazas, 2. Tolka lela, lolka moza,
56964.Lai bij kāra, kas bij kāra,Brūtes māsa tā bij kāra: Tā apēda raibu kuņu, Ar visiem kucēniem; Vēl atradu kuņas kāju Brūtes māsas kabatā. 58 [Blīdenes (Blīdenes un Stūŗu-Dūres) Tk].
56965.Lai bij kāras, kas bij kāras,Brūtes māsas tās bij kāras: Gar siemali stāvu lēca, Gaiļa gaļu gribēdamas. 10 [Aizupes Tk]. 1. Lai bij kārs, kas bij kārs, 2. Lai bij traks, kas bij traks,
56966.Lai nāk vēlu, kas nāk vēlu,Šie kundziņi vēlu nāca; Vai es arī jūsu dēļ Divi reizes galdu klāšu? Pavārītes bēdājās, Nu ir zupa saskābusi. 427 [Tadaiķu Lp].
56967.Lai viesības, kur viesības,Pidžis bija viesībās. Daža laba jēra kāja Bija Pidža vēderā. 477 [Vecpils Lp].
56968.Laiks jou ponuoksnimKristeņu mest: Jou suoka pakaļa Prundeles sist. 489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].
56969.Latiņa saēdaKukuli maizes, Nu tupu, nu rāpu Pa tēva beņķi. 302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].
56970.Lipainītis, garausītis,Tak uz sātu lūkuotūs, Ne skaistūs meitiņu, Bet gordūs kuopusteņu. 357 [Rudzētu D].
56971.Luksi luksi, Andriņ,Kur luksināsi? Uz Vaiču Martiņu Panniņu laizīt. Zila mēle, melni zobi, Kā panniņu nolaizījis. 394 [Skaistkalnes (Šēnberģes) B].
56972.Lūdzama māmiņa,Uzpildi bļodas! Sveši ļaudis kaŗotes Vien klabināja. 16 [Alsungas (Alšvangas) Azp], 160 [Jūŗkalnes (Pilsbergas) Azp].
56973.Lyudzama māmaņa,Pījami bļūdu! Andzānu syvānu Izrukšinuoja. 425 [Šķaunes (Landskoronas) Ldz].
56974.Lūdzami ļautiņi,Baudait maltīti! Vai teiksiet, vai pelsiet Mūs' pavāriņu? 184 [Ķēču Rg].
56975.Mammiņ, mammiņ,Pelaviņu sijātu! Sabrauca vedējiņi, Pelaviņu ēdējiņi. 36 [Balvu Abr].
56976.Ļaudis saka, bīdeļmaize,Kas to maizi bīdelēja? Manas rokas bīdelēja, Brāļa asas dzirnaviņas. 358 [Rugāju Abr]. 1. Sveši ļaudis tā sacīja:
56977.Man bij dziesmu vācelīte,To apēda panāksnieki; To apēda panāksnieki, Ar dakšām cilādami. 391 [Sinoles Vlk].
56978.Man izgaisa melnais runcis;Kur es viņu atradīšu? Vienreiz vien ieraudzīju, Meža sarga vēderā. 378 [Seces Jk].
56979.Man izgaisa sarkans kaķis,Es to vairs nemeklēju; Aste vien nokustēja Apša Annas vēderā. 418 [Sunākstes Jk].
56980.Saimeniecei melna kucePagaldē baŗojama; Aste vien nokustēja Tautas dēla vēderā. 281 [Neretas Jk].
56981.Trīs gadiņus ganos gāju,Klibu govi ganīdama; Nu apēda panāksnieki Pirmajā maltītē. 344 [Rembates Rg].
56982.Trīs vasaras vārdes kājasPapārdēs karājās; Nu apēda panāksnieki Irbes gaļas gārdumiņu. 129 [Gudenieku Azp].
56983.Pieci gadi saaudzējuZaļu vardi purviņā; Mūsu puiši apēduši, Piecus pirkstus laizīdami. 205 [Kusas Md]. 1. Piecus gadus zaļa varde
56984.Man bij viena zaļa vardePieci gadi barojama. Ciema puiši kāri bija, Manu vardi apēduši; Manu vardi apēduši, Par vēžiem domādami. 337 [Rāmuļu C].
56985.Man bij viena pušmucīteZaļu varžu piesālīta; To izēda nāburgpuiši, Piecus pirkstus laizīdami. 338 [Rankas C].
56986.Mums bej vīna rotu mauleKača pautu pīsuoleita; Panuoksnīki apēduši, Laša gaļu dāvādami. 236 [Līvānu D].
56987.Ejat projām, panāksnieki,Varžu gaļas saēduši! Bij vardīte pūdējama Trīs gadiņi dīķītī. 227 [Liepkalnes (Liepkalnes-Ozolu) Md].
56988.Marija sarijaVeselu vepri; Pukstēja, rukstēja Visu cauru nakti. 107 [Embūtes Lp].
56989.Met, Dieviņ, zalta kristuIstabiņas dibinā; Dod, Dieviņ, suoti, gausi Svešajiem ļautiņiem! 358 [Rugāju Abr].
56990.Miķeļam, brālīšam,Div' zili zobi; Tīr' rudzu maizi Snāpāt snāpā. 16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].
56991.Muoraņ i muosjaņ,Lauluotuo sīra! Ka myus lauluos, Mjas tjav dūsim. 26 [Asūnes D]. 1. Zoseiti, muoseņ, 2. Zosīte, Zosīte,
56992.Petreit i bruoleit,Lauluota sīra! Nak tova māmeņa Ni kazeņis naturēja. 182 [Kaunatas Rz].
56993.Nak, Onton, i tova muoteNi kazeņis naturāja; Nak, Onton, tova muote, Ni kazeņis naturāja, Ka tu man naīdevi Ni sīreņa gabaleņ'. 348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].
56994.Muoseņis galdeņšLeicin leika; Bruoleiša galdeņš Pi sātmaleiša. 285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].
1. Bērziņa gaļdini 2. Vydsmuižu galdiņi
56995.Myusu golā zūsis gaļa,Ar boltim kuopustim; Viņā golā rutku loksti, Ar vucyna īradziņu. 168 [Kalupes D].
56996.Mums ir sieri,Mums ābaļi; Jums sarkani Sīpalīt. 329 [Popes Vp].
56997.Myusu muosas podruškeņis,Kai nu zīda salasētis; Tuo tautīša podruškeņis, Kai nu muola salapātis. 265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz]. 1. Myusu muosas, področkeņas, 2. Myusu muosas kristamuotja,
56998.Myusu gola vakaraineKai mogona platejuos; Jyusu gola vakaraine Kai rogona kratejuos. 357 [Rudzētu D]. 1. Myusu gola ponuoksnīcas 2. Mūsu brūtes kristamuote 3. Viņa gola vakarains
56999.Mūs' māsiņu vedējiņiAr resniem vēderiem: Salmu kaudzi apēduši Ar visām lāčauzām. 604 [Dažādi iesūtītāji]. 1. Mūs' māsīnas vedējīnas 2. Vānenieki sabraukuši
57000.Vedējīnu meitīnāmVisām resni vēderīni; Apēduši salmu kaudzi Ar visām vārpīnām. 282 [Nīcas Lp].
57001.Ūja nekakši,Tie sveši ļaudis: Apēd tēva rudzu kaudzi Ar visiem pākariem. 284 [Nīkrāces (Briņķu) Azp].
57002.Nāburgpuiši lielījās,Lepnas kāzas taisīšot: Trīs kaķīšus baŗojot, Ar zaļām vardītēm. 301 [Palsmaņa Vlk].
57003.Nu būs kāzas, nu būs kāzasMūsu pašu vecākajam; Piecas govis ālavnicas, Kuiļam pieci sivēniņi! 112 [Ezeres Kld].
57004.Nu kurīnes tei muoseņaTaidu lelu vēdereņi? Nu mozutnis brāgu dzāra, Vēdereņi nasajyuzja. 522 [Zvirgzdienes Ldz]. 1. Na pa Dēva lykumam, 2. Na pa Dīva lykumam
57005.Nu kuras elnesTik skūpi ponuoksni: Ni poši ēdja, Ni citim devja. 576 [Varakļāni Rz apr.]. 1. Skūpuoka Anīte 2. Skūpuoks i Nn.
57006.Anniņe, meitiņe,Pūra maize kabte; Ne man dev, ne pats ēd, Rīdznikim vien taupe. 518 [Zlēku Vp].
57007.Nak nu alnis izleiduši,Icik skūpi ponuoksņīki: Jau jī ādja, jau jī dzjāra, Jau jī mani naiguoduo. 522 [Zvirgzdienes Ldz]. 1. Kura lyga sagryudusja 2. Lai ir skūpi, kas ir skūpi,
57008.Nedod, Dieviņ, tādus viesus,Kādi viesi sabraukuši: Vērsi ēda ēdienā, Mucu dzēra dzērienā. 378 [Seces Jk].
57009.Nadūdit jauničam,Jauna pīna paraudzeit! Jauna pīna paraudzējis, Suoks Madaļi plucynuot. 465 [Varakļānu Rz].
57010.Nadūdit BroņīteiAr kaņepem pluocinīša, Lai neskrēja uz mamiņas Kai kaņepe sprakstādama. 389 [Silajāņu Rz]. 1. Nadūsim vadaklai 2. Nadūdit māršeņai 3. Nadūdit Juonīšam
57011.Nekā laba nedarījaVisai daudz panāksnieki: Panāksnieki man apēda Apzeltītu kuceniņ'. 141 [Ivandes Kld], 605 [Skolas].
57012.Najam ļauna, tu galdiņ,Ka uz teve atsaspīžu; Kad paēžu, kad padzēru, Tad uz tevis atsaspīžu. 326 [Preiļu D].
57013.Nasuoši, nasuoši,Kaunitēs! Blūdai dybynu Īraudzēju. 489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz]. 1. Besaši, nasaši,
57014.Ēdat nu, negaušas,Ļauneties, Nu saka pakaļa: Laukā, laukā! 179 [Katriņas C].
57015.Nokavu mušiņu,Piedaru desiņu, Uzkāru Pēteŗam Deguna gale. 129 [Gudenieku Azp]. 1. Ņyu mjas Ignatu
57016.Nu atnāca panāksnieki,Ko mēs viņus mielosim? Aizkrāsnē ratu ūle, Zaļu varžu piesālīta. 94 [Dunikas Lp].
57017.Še sanāca lepnas meitas,Ko mēs lepnas mielosim? Gaiļam dūra pasekstei, Sivēnam šņicerē. 16 [Alsungas (Alšvangas) Azp]. 1. Še sanāca lepni viesi,
57018.Še atnāca sveši ļauži,Ko mēs viņus mielosime? Viena pate ratu ule, Kaķes mīsti mīzaliņi; Viena pate pušmuciņa Kaķes gaļu piesālīta. 40 [Basu (Bases) Azp].
57019.Māte māte, viesi nāk,Kā mēs viņus mielosim? Vista savus baltus cāļus, Nātrienāji salaidusi. Kā mēs viņus sagūsim? Nātras rokas sabadīs. 355 [Rucavas Lp].
57020.Ponuoksnīki sabraukuši:Cits ar kaču, cits ar začu, Cits ar vacu pavuorneicu. Dūmojam, guodojam, Ar kū jūs baruosem. Siļķes golva, raudas aste, Sapyvušais tupineits. 358 [Rugāju Abr].
57021.Nu ēda sveši ļaužiNepipurotu. Nedošu sav' miezeri Pipurus grūst. 129 [Gudenieku Azp].
57022.Nu varēs droši braukt,Nebūs velnu celiņā: Kāzenieki, šurp braukdami, Launagā apēduši. 45 [Bejas (Kolberga) Vlk].
57023.NN (=vuords) ponuoksnīkiNamuocēja kristu mest. Še muna puornīca, Puormeti kristu; Puormeti kristu, Apēdi vystu! 285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].
57024.Pa ceļi, pa ceļi,Nagūda ļauds! Apjādja cysas, Stodaigas vysas. A ka jums besi Pa ūkstu izrautu vysas. 278 [Naujenes (Maļonovas) D].
57025.Paēda Līziņa,Griestos raugās. Še nav skabargas, Zāģēti griesti. 16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].
57026.Paēdja panuokši,Parukšinuoja. Ka es byutu zynuojus', Taidas caukas atbraucūt, Byut' syvānim nasalējuš Vakarejūs kuopustiņu. 168 [Kalupes D].
57027.Paēdaš, padzēraš,Patencaši Dieviņam! Mīļu māt, mīļu tēs, Glabāt savu maizi nost! Ne mums zirg, ne mums rat, Kur mēs maizi glabajam. 93 [Dundagas Vp].
57028.Paēduši, padzēruši,Pateiciet Dieviņam! Rītā būs zelta saule, Gulēs ļipas atmetuši. 360 [Rundāles B].
57029.Pagaidāt, sveši ļaudis,Māte gāja siļķes cept; Plekstes būs, plekstes būs, Ēriņģīte sadegus'! 16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].
57030.Palepni, palepniSēnalu bajāri: Nejēma cepuri Pie tīras maizes, Sētā nojēma Pie sēnalām. 129 [Gudenieku Azp].
57031.Panākst' man bekas prasa,Kur man bija bekas ņemt? Mūsu suņi, ciema suņi Meža malu nostaigāja. 203 [Kurmenes B].
57032.Panāksnieki gaļas prasa,Kur man bija gaļu ņemt? Panāksnieki man apēda Apzeltītu kucentiņu. 115 [Galgauskas Md].
57033.Vedējiņi gaļu prasa,Kur būs man īm gaļu ņemt? Mūs' kuilītis cūku trenca Pār pagalmu laidarā. 217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].
57034.Panākstnieki sausa prasa,Kur būs man sausu ņemt? Man ir viena kuces kāja, Trīs vasaras kaltējam'. 473 [Veclaicenes Vlk].
57035.Panakstnīki sausa prasa,Kur bej manim sausu ņemt? Man bej veina kucas kuoja, Treis gadiņi kaltaju. Tū apjēda panakstnīki, Munas gaužas osaras. 607 [Iguanija].
57036.Vedējiņi sausa prosa,Kur man beja sausu jemt? Man bej kača pupu Treis vosaras kaltejama. 358 [Rugāju Abr].
57037.Tei Gelīte bulku prosa,Kur byus myusim bulkas ņemt? Ej uz sātu, paprosi Nu sovimi syvānimi. 604 [Dažādi iesūtītāji].
57038.Šei Anteite bulku prosa,Kur man beja bulkos jimt? Atmet pūgos, posover, Pošai bulkas ozutē. 605 [Skolas].
57039.Panakstnīcas plaušu prasa,Kur man bija plaušas ņemt? Paceļ jaku, paskaties, Pašai plauškas ozotē. 358 [Rugāju Abr].
57040.Tei Jugase sīru prosa,Kur maņ bej tū ņemt? Atmet pūgas kapkeņai, Dīvi sīri ozutī. 89 [Dricēnu Rz].
57041.Atkuoznīki mada prosa,Kur maņ beja madu jimt? Muns mīlais, muns jaukais, Kuop ar kēvi ūzulā! 265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].
57042.Šei Geleita kačku prosa,Kur man beja kačku jemt? Kačka sračku paruodēja Par Daugavu peldējūt. 170 [Kapiņu D].
57043.Svešas tautas zuvu prasa,Kur mēs zuvu dabūsim? Sēdam cūku silītē, Iesim zuvu pazvejot! Ķeturkājis, baltvēderes, Tādas zuvis mūs' pusē. 355 [Rucavas Lp]. 1. Vedējiņi zuvu prasa,
57044.Mūs dīķe tāds zus,Ar raibiem vēdrem; Līr-lor, līr-lor, Ar raibiem vēdrem. 372 [Sarkanmuižas Vp].
57045.Gasti mani auzu prasa,Kur man bija auzas ņemt? Rītu auzas sutināšu, Tad es jūsus spundināšu. 435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].
57046.Rejiet, suņi, nerejiet,Es jau jūsus nebarošu! Rītu auzas sutināšu, Tad es jūsus pabarošu. 435 [Tilžas (Kokorevas) Abr]. 1. Rejiet, suņi, rejiet, suņi,
57047.Panāksnieki, panāksnieki,Ar lieliem vēderiem! Vērsi ēda ēdienā, Mucu dzēra dzērienā. 322 [Praulienas Md].
57048.Panāksnieki apēdušiPalāko kuceniņ'; Lei kucens, ko kucens, Maksā esti(?) pusdalder. 242 [Lubejas Md].
57049.Panāksnieki, nabadziņi,Trīs dieniņas neēduši; Bij mums kāda līka ķēve, To vārījām panākšniem. 72 [Cesvaines Md]. 1. Panāksnieki, nabadziņi,
57050.Panāksnieki, šur nākdami,Grīšļa kaudzi apēduši; Mietu vien atstājuši, To ēdīs pāriedami. 322 [Praulienas Md].
57051.Panāksnieki, šurp braucotBaltu zirgu apēduši; Baltu zirgu apēduši, Aste vien palikusi; Vēl, uz mājām aizbraucot, I to pašu apēdīs. 211 [Ļaudonas Md].
57052.Panāksnieki, nabadziņi,Trīs dieniņas neēduši; Bij mums kāda līka ķēve, To vārījam panāksņiem. Neēdiet daudz, panāksnieki, Piestās zirgi ceļmalā! Lai gan zirgi kā kaķēni, Visu versti stundā skrej. 235 [Litenes Md].
57053.Ponuoksnim garas rūkas,Vēl garuokas pierduknītes; Ar rūkom gaļu jēme, Ar pierduknem izslaucēja. 414 [Stirnienes Rz].
57054.Tai meitiņai gaŗas rokas,Īsas krekla piedurknītes; Tī bij laba makškerniece No bļodiņas bļodiņā. Manā bļodas dibenā Varžu kauli sadauzīti. 373 [Sarkaņu Md]. 1. Anniņai gaŗa roka,
57055.Panāksnieki lielījāsĪsām svārku piedurknēm. Gaļas bļodas izvandīja Līdz pašam dibenam; Līdz pašam dibenam, Taukas gaļas meklēdami. 605 [Skolas].
57056.Es verūs, es skotūs,Kas pa bļūdu lapackuoja: Koscem gara pīdurkneite, Tei pa bļūdu lapackoj. 348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].
57057.Tīši tīši tā TrīniteĪsas rokas šūdināja, Lai varēja bļodu jaukt Līdz pašam dibenam. 224 [Lielvārdes Rg].
57058.Pītereišam gara rūka,Vjāl garoika pierdukneitja. Pa bļūdeņu: šļopu šļopu, Bīzumeņu vaicoidams 247 [Makašānu Rz].
57059.Juonīšam gara rūka,Pīdurknīte vēl garuoka; Vysu lārku izšļompuoja, Bīzumiņu maklādams. Vīnu bīzumu atroda, Tū atdeva meitiņom. 425 [Šķaunes (Landskoronas) Ldz].
57060.Vonogs bļodu iznogoja,Vistas goļas maklādams. Voi tu, oklais, naredzēji, Vista bļodas maliņā! 268 [Mētrienas (Ļaudonas-Odzienas) Md]. 1. Šļopu šļopu pa bļūdeņu, 2. Ontonam garys rūkys, 3. Šļopu šļopu pa bļūdeņu, 4. Gara rūka Tekleitei, 5. Anneite, muosiņa,
6. Anneite bļūdu jauce, 7. Pīterēt, tu bruolēt, 8. Jureits bļūdu izčorkuoja, 9. Juoneits bļūdu izčorkuoja,
57061.Pēteris skutuliVandīt vanda, Sivēna austiņu Meklēdams. 141 [Ivandes Kld].
57062.Panāksnieku div' meitiņas,Viena diža, otra maza; Dižo vesšu kambarī, Drabenītes iekratīt; Mazai došu cūkas gaļu, Bīdelētu baltumaizi. 16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].
57063.Pasokot jyus, bruoleiši,Kurs nu jyusu leluokais? Tu, Jezup, leluokais, Ai da cepļam gaļas zogtu; Tu, Pīterēt, muzuokais, Līn zam golda kaulu grauztu! 168 [Kalupes D].
57064.Pazaver, tu māmiņ,Kaut caur lūgu ustobā; Ka bērniņi gūdu cēļa, Sveši ļauds gūdynuoja. 285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].
57065.Pasaklausīs, Jonukīt,Kas aiz lūga svierkstynoj! Sylo Olga gaļu cap, Gaida tevis aizejūt. 35 [Baltinavas Abr]. 1. Pazaklausi, tu Zoseit,
57066.Pavāriņ, kukariņ,Dod man zupas pasmeķēt! Pavārs ņēma guns pagali, Smeķē manu muguriņu. 373 [Sarkaņu Md].
57067.Pavārene putru vāra,Ķēves kāju maisīdama. Mana mīļā pavārene, Dod man arī nosmeķāt! 282 [Nīcas Lp].
57068.Pārskrēja vedēji,Sīpolus kaisīdam', Panāksti nopakaļ, Salasīdami. 17 [Ances Vp].
57069.Puotori, puotori,Na vysi puotori: Palyka puotori Gaļdiņa galeņī. 50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].
57070.Piecas, sešas mātei meitas,Viena pate karotīte; Ir tā pate karotīte, Ar sūnām apauguse. 109 [Ērķemes Vlk].
57071.Monikai pīci bārni,Vīna pati lizeiceņa; I tei patja puorpleisusja, Sēņu sulu švirkojūt. 35 [Baltinavas Abr].
57072.Šai ciemā laiskas meitas,Pa lodziņu mēslus meta; Viena pati karotīte, I to pašu suns aiznesa. 217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].
57073.Pīters daudzi dīnā ād:Pīcas bļūdas reitā ēdja, Pīcas ēdja vokorāji; Par dīneņu, par dīneņu Desmit bļūdu pagolam. 489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].
57074.Pīters sēd aiz galdeņa,Kai ceisnīku māmais Jurs, Apsarejis kuiļa gaļis; Apsarejis kuiļa gaļis, Ar korstim kuopustim. 357 [Rudzētu D].
57075.Pras' muosiņ, sovas LaimesItymāji vokorā; Nyu sēd tova Laimiņa Šuo galdiņa galiņā. 285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].
57076.Rozenam bij skāba maize,Ādu rauga raudzēta, Jam tai tili, jam tai tili, Ādu rauga raudzēta! Stučkam bija balti zobi Uz Rozena skābu maiz', Jam tai tili, jam tai tili, Uz Rozena skābu maiz'! 440 [Tūjas (Vecmuižas) Vlm].
57077.Saimeniece lielījāsLabi viesus pacienāt: Deva ēst griķu putru, Vērmelēs pamērcētu. 464 [Vānes Tk].
57078.Soldona, gordonaKodora maizja, Nagrib i panuoksni Uz sātu juoti; Na vysi druponis Salasēja. 425 [Šķaunes (Landskoronas) Ldz].
57079.Sargies, gaļiņa,Nu tevi ēdīs, Nu trin vedēji, Lielos dunčus! 47 [Bēnes Jg].
57080.Saskaitat, tautu dēli,Vai ir visi sanākuši! Es redzēju ciema suņus, Lielus kaulus vazājot. 605 [Skolas].
57081.Sēd, brālīt, kur tev tīk,Sava tēva istabā; Sēd beņķī, sēd krēslā, Sēd galdiņa galiņā! 16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].
57082.Sēdēja Pīters,Kai utu kule: Ni āde, ni dzēre, Ni mutes platēja. 182 [Kaunatas Rz].
57083.Skatos, raugos,Kur gaļa paliek, Vakara brālim Trīs kules dangā: Vienā zupa, otrā gaļa, Trešā tīra rudzu maize. 16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].
57084.Slinkas slinkas tautu meitas,Nemāk bļodas izmazgāt; Saskrēja vārnas, saskrēja suņi, Tie jām bļodas izmazgāja. 605 [Skolas].
57085.Slinkas slinkas tautu meitas,Nemāk bļodas izmazgāt; Palūdz suņa, palūdz kaķa, Lai tas bļodu izmazgā. 605 [Skolas].
57086.Slinka gorķe tautu meita,Nav maizītes mīcījuse: Es atradu miltu sauju Piermajā kumosā. 398 [Skrundas Kld].
57087.Slinks gaŗš tēv dēls,Kas jods tev nobare? Slinks tavs kās, roks, Pro(s)t tov valdiņ. 372 [Sarkanmuižas Vp].
57088.Slinki laiski tēva dēli,Purva malu vazājās; Tie noēda zirņu druvu, Tie rāceņu līdumiņu. 57 [Biržu Jk].
57089.Spīdēti spīdējaAnnītes pierīte, To darīja Bincienes Krējuma ķērne. 203 [Kurmenes B].
57090.Stuomucim stuomucimPa karašas gobolam; Es leluoks stuomuceits, Maņ tei (vysa) karašeņa. 494 [Viļānu Rz].
57091.Suku suku panāksnieces,Pie tā katla padubeņa; Dziedātājas izlasījšas Visus gardus kumosiņus. 16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].
57092.Svešiem ļaužimRankaiņi zobi, Tie mūs' maizīti Rantīt ranta. 129 [Gudenieku Azp].
57093.Sviluši, trusušiGrietiņas mati. Kam rāvi kukuli Pār aizkuriņu? 46 [Beļavas Md].
57094.Še atbrauca tij IeviņaPokulajim ciceišim; Grūza vīnu, grūza otru, Myusu puiki nalyukoj. 435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].
57095.Še mani teicēji,Še vainātāji; Še ēda, še dzēra Manā godā. 112 [Ezeres Kld].
57096.Še sanāca panāksnieki,Tāšu ādas vēderiņ(i); Mūsu pašu malta maize, Cauri skrēja trikšķēdam(a). 211 [Ļaudonas Md].
57097.Šitie puišu lieli resni -Visas vardes apēduši. Es gribēju mutes dot - Vardes kāja karājās. 261 [Mēdzūlas Md].
57098.Škitu myglu myglojūt,Vydsmuizīšu teirumā; Jyusu pošu gryusta maize Pakaļ guoja kiupādama. 357 [Rudzētu D].
57099.Šur juodama, šei muoseņaDzeivu sīru sabadēja; Saryuktēja, sapelēja, Karmanā stuovuodams. 182 [Kaunatas Rz].
57100.Tolka lela, tolka moza,Tolka sātu paprovēja; Kuozys lelys, kuozys mozys, Kuozys sātu izpūstēja. 170 [Kapiņu D]. 1. Tolka lela, tolka moza,
57101.Kuozys lelys, kuozys mozys,Kuozys bādu padarā; Ka byus lelys, vērsi kausim, Ka mozinkys - vucineņi. 551 [Ludza Ldz apr.].
57102.Tautīšūs skaisti puiši,Caur atslāgu svīstu zoga; Myusejī vēl skaistuoki, Sausas maizes paāduši. 425 [Šķaunes (Landskoronas) Ldz].
57103.Tautu dēla istubīnaZilu dūmu piekūpuse, Pavārima sirds izdega Dzeltēnāmi ugunīm. 355 [Rucavas Lp].
57104.Tai ēde JuoneitsKei myusu cyukas: Izplēte muti Da pošu aušu. 280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz]. 1. Tai ēdja Juris
57105.Tai ēdja OntonsKai kungu bārns: Ni mutis plātjā, Ni zūbu ruodjā. Izglyzdams mjāli, Dar pošu aušu. 50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].
57106.Tā ēda JūlīteKā vāverīte: Ne acis grozīja, Ne muti plātīja. Suns ar kaķi sasaplūcās, Tavas druskas laizīdami. 197 [Krotes Lp].
57107.Tai Jugase bāduojās:Ni var ēst, ni var dzert! Lyudz tu maņa, pros' tu maņa, Es tev skryuves papruoveišu. 576 [Varakļāni Rz apr.].
57108.Tei Aneite tai sacēja:Ni var ēst, ni var dzert. Ka tu beji gryuta buoba, Kuo tu guoji ponuoksnūs? 51 [Bērzpils (Domopoles) Abr]. 1. Tū sacēja tys Ontons: 2. Viņa gola padruškas
57109.Šys Juoneits tai saceja:Ni var ēst, ni var dzert. Kū jam beja ēst i dzert - Dzeļža lūde vādarā? 18 [Andrupenes Rz].
57110.Tī tautīši tuo sacēja,Rupa maize sīvasmuotei; Kab jau jyusus valns parautu, Kuo es rāvu dziernaviņas. 493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].
57111.Tādi vieni buļļa pieresTautu dēla bāleliņi; Tādi vieni buļļa pieres, Teļa putras strēbējiņi. 604 [Dažādi iesūtītāji].
57112.Tec, zeileite, pa maleņu,Ar mozū gruomateņu! Aiznes ziņi Mareitei, Ka Jezups te gūdeņā. 51 [Bērzpils (Domopoles) Abr]. 1. Tec, zeileit, pa celeņu,
57113.Trīs gadus AnniņaDieviņu lūdza, Lai var greznot Šā galda galā. 217 [Lejasciema (Lejas) Vlk]. 1. Treis godi Juoneits
57114.Tu, Juoneit, lyluokais,Tu pi golda gaļis āst! Tu, Jezup, mozuokais, Tu zam golda kaulu grauzt! 357 [Rudzētu D].
57115.Tīra tīra, meitom sīra,Puišim smolka žagareņa! 250 [Maltas (Rozentovas) Rz].
57116.Tukla tukla cyukas gaļa,Vēl tuklākas vajadzēja; Skaista skaista jauniveite, Vēl skaistākas vajadzēja. 357 [Rudzētu D].
57117.Tukla tukla tei Ilzīte,Kas jū tuklu tuklinoja? Tū jai dora keiļa gaļa, Tū ar madu kuopustiņi. 358 [Rugāju Abr].
57118.Tukšas bija dziedātājas,Tukšas rokas cilināja; Mēs māsiņas panākstnieces, Gan mums siera, gan ābola; Gan mums siera, gan ābola, Gan sarkana sīpoliņa. 40 [Basu (Bases) Azp].
57119.Ūja Ilzīte,Tavu lielu vēderu: Viena pate apēduse Gadu vecu kuili. 40 [Basu (Bases) Azp].
57120.Ūja Katīt, tavu biezu zobu,Ēd, ēd, tu jau kumāsu nesaēdīsi; Ēd, ēd, katīt, Tu kumāsu nesaēdīsi! 427 [Tadaiķu Lp].
57121.Ūja Pēteri,Reti tavi zobi! Pilnas visas starpiņas Kaķēnu dzīslām. 96 [Durbes Lp].
57122.Ūja meitiņa,Tavu platu muti! Pilna [Pilni] tavu [tavi] zobiņu [zobiņi] Kakaiņu [kukaiņu?] dzīslu. 427 [Tadaiķu Lp].
57123.Ūja vella panāksnieki,Visu gaļu apēdīs! Vēl man viena balta ķēve Pa atmatu vazājās. 546 [Kuldīga Kld apr.].
57124.Urja urja vecais vilks,Bij tev zobi, vai nebij; Kam tu manu gaļas bļodu Līdz dibenam čakarēji? 358 [Rugāju Abr].
57125.Uŗŗa piŗŗa,Rīte braukšu Rīge! Pārvedīšu kriņģeļa [kriņģeļu] Vezumiņu; Panakstnieku meitiņame Pa viename izdalīšu. 129 [Gudenieku Azp].
57126.Uŗa piŗa,Rītu braukšu Rīgā! Pārvedīšu meitām Kreņģeļu vezumu; Kuŗa diža, tai tā diža, Kuŗa maza, tai mazāka. 16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].
57127.Uru uru panāksnieki,Tik tie mani nesaēda; Es ielēcu kaņepēs, Viņi zobus klabināja. 447 [Ulmāles (Ulmales-Labragas) Azp].
57128.Upe ryucja, akmens kaucja,Straumes upes maliņā; Bruoļi dzīd, muosas raud Tautu golda galiņā. 89 [Dricēnu Rz].
57129.Vai tī vusi panaksnīkiBuļļu laikā radejušies? Lai jī ēda, kū jī ēda, Vusim vajag buļļu zupas. 36 [Balvu Abr].
57130.Vakara brāļamiTrīs kules dangā, Tur mūsu maizīte, Tur gaļas gabal(i). 16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].
57131.Vakara māsaiTrīs kules kaklā: Vienā zupa, otrā gaļa, Trešā rupja rudzu maize. 141 [Ivandes Kld].
57132.Var pazeit tū Zoseiti,Tū gudrisku tāva meitu: Pate sēd aiz galdiņa, Volūdiņa pa ustobu. 288 [Nurmuižas Tl].
57133.Vuorkavīši gleizda golvas,Putru vyra katliņā, Ar kēves kuoji maisēja, Ar kuces pīnu taisēja. 168 [Kalupes D]. 1. Vuorkavīši gleizda golvas,
57134.Kolupīšu Dīva goni,Dīvs atnesja boltu maizi; Vuorkavīši valna brāni, Valns atnesja sakoltušu rupucīti. 168 [Kalupes D].
57135.Vacuokam svuoteņamTuošu šyutis vēdereņš. Naād daudzi kvīšu maizes, Puorpleiss tovs vēdereņš! 285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].
57136.Vedējīni lūpas laiza,Aiz galdīna sasēduši: Strazdulēni atņēmuši Ceļā visus plācenīšus. 192 [Kosas C]. 1. Vedējiņas lūpas laiza,
57137.Vāri, vāri, līkā Ģēda,Kaupīnam biezaputru; Kaupīnam reti zobi, Šķīsta putra cauri gāja. 39 [Bārtas Lp].
57138.Valni valni panuoksni,Vysu gaļu apāduši! Raud muomiņa staiguodama, Tukšuos bļūdas lasīdama. 591 [Ludzas apr.]. 1. Valni valni, na ponuoksņi,
57139.Vere byutu itin glauna,Kab cik daudzi najāduse. 247 [Makašānu Rz].
57140.Vēlīgs MiķelisPie otra galda, Mājas ar saimi Kā greiza vīze. 74 [Cīravas Azp].
57141.Villaiņš, spalvaiņšPanāksnieku kukulis, Pār abru lēkuse Mīcīdama. 16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].
57142.Viņsēt' puiši kaķi kava,Gardu gaļu gribēdami, Kājas, desas gan apēda, Gaļu bāza kabatē; Gaļu bāza kabatē, Svētu rītu brokastē; Zupi lēja azotē, Lai tek zupe gar vēderu; Lai tek zupe gar vēderu Zābakosi ziņģēdama. 200 [Kuldīgas Kld].
57143.Viņa gola ponuosknejiNi āduši, ni dzāruši; Sasāduši pi myus' galdeņa, Ād kai vylki izsolkuši. 414 [Stirnienes Rz].
57144.Vporkavīši Dīva ļaudis,Piertī Dīvu pīminēja; Pārkiuns graudja, zibsnis mete, Jī ar dasu kristījuos. 326 [Preiļu D]. 1. Ondrupīši svāti ļaudis, 2. Cīma ļaudis pogoniņi, 3. Igaunīši valna ļauds, 4. Jauni puiši palaidnīki, 5. Tys Juoneits dīveigīs,
57145.Tis kristāvs dīveigais,Tis aiz Dīva turējās: Parkyuns skrēja valnu sistu, Jis ar dasu kristējās. 358 [Rugāju Abr].
57146.Buorbolai bleka pīre,Na par Dīva lykumeņ'; Pārkyuņs guoja valna spart, Jei ar dasu kristejuos. 489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].
57147.Pazaverit jyus, muosiņas,Kaida myusu vodumuoja! Poša sēž golda golā, Daguns cepļa dybinā. Krusa byra, pārkyuns sita, Jei ar dasu kristējās. 361 [Rundēnu Ldz].
57148.Tys Pīters i gūda cylvaks,Slauka krūgus stodulus. Es saceju: Dīvs paleidz, Jis ar slūtu kristejuos. 35 [Baltinavas Abr].
57149.Kaunetīši nakriškāni,Myusu Dīvam naticēja: Mēs pakuoram kaču vuortūs, Jī pret kaču kristējās. 361 [Rundēnu Ldz]. 1. Aizsyluoni nakryškuoni, 2. Kolupīši nakriškuoni,
57150.Svuota draudze, svāti ļauc,Myusu Dīvam naticjēja: Malnu kači pakuoruši, Vusi asti suminuoja. 89 [Dricēnu Rz].
57151.Viņa gola panuoksneiši.Sovu Dīvu leidza vedja. Jyusu Dīvs nūčeikstēja Myusu noma pakaļā. 466 [Vārkavas D].
57152.Ponuoksnīki svāti ļaudis:Sovu Dīvu leidza vjedja; Myusu buobys nūgivušys, Aiz pierteņis spydzynuo, Aiz matjeņu plucynuo, Aiz kuojeņu trycynuo. 51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].
57153.Nadūd Dīvs taidas aukas,Kaida auka šūnakt beja: Pārkyuņs graude, zipšni meta, Jaunivei zub's izsyta. 503 [Višķu D].
57154.Visām saimniekmeitiņām,Visām līkas muguras; Kalpu meitas iesitušas, Kam kreimiņu noēdušas. 520 [Zvārdes Kld].
57155.Zināma, zināma,Tā tautu maize: Sēnelāji palipuse, Redza savus jaubrālīšus. 39 [Bārtas Lp].
57156.Zynu, zynu, prūtu, prūtu,Kuo vajag tīm puišim: Rudzu putras, auzu maizes, Skuobas dzyras pasadzert. 522 [Zvirgzdienes Ldz].
57157.Zynu, zynu, kuo vajagVacijim i jaunijim, Jaunim ryugtu ruduceņu, Vacim skuobu kuopusteņu. 265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].
57158.Zynu, zynu, kuo vajagaJaunajīm i māzojīm: Rutku rutku, kronu kronu, Viersā percu pabuorstēt. 35 [Baltinavas Abr].
57159.Zinu, zinu, bet neteikšu,Kāda vaina mūs' puišiem: Mūs' puišiem reti zobi. Smalka maize cauri bira. 385 [Sesavas Jg]. 1. Zinu, zinu, bet neteikšu, 2. Zinu, zinu, bet neteikšu, 3. Zinu, zinu, nesacīšu,
57160.Es jau zinu, es jau zinu,Kāda vaina mūs' puišiem: Plata mute, reti zobi. Smalka maize cauri bira. 148 [Jaunpiebalgas C]. 1. Nevienam es neteikšu,
57161.Es gar Rīgas meitām gāju,Kā gar vecām ecēšāmi; Rīgas meitām reti zobi, Rupja maize cauri birst. 279 [Naukšēnu Vlm].
57162.Ciema meitām reti zobi,Mūsu maize smalki malta, Cauri bira cirkstēdama; Cauri bira cirkstēdama Gar vēdera zābakos. 560 [Rīga ].
57163.Mūs' mājās ir veci puiši,Smalka maize cauri bira. Vecais suns ar lielo temmi, Iebaidīja puišiem klemmi. 192 [Kosas C].
57164.Jānītim reti zobi,Rupja maize cauri bira; Jāņa māte, paēdini Saldiem kviešu plāceņiem! 605 [Skolas].
57165.Še atbraucja tei EdīteSosojom lytokom. Cyti gosti ēsti prosa, Tei Edīte lytkas kosa. 174 [Kārsavas Ldz].
1. Tja atbraucja tys Pīters i
57166.Bādojāsi myusu buobas,Kam svuočiņa naādūt? Visi zūbi izbyruši, Mēle vīni korojās. 168 [Kalupes D].
57167.Baznīckunga dzeltenītesIk rudeņa kāzas dzēr'. Priekuliešu prūšu ķēvas Zviedzin zviedza gaidīdam's. 604 [Dažādi iesūtītāji].
57168.Jēpis nesa AnniņaiSaldu medu krūzītē. Še, Anniņa, nodzeries. Lai tev ira salda mute; Lai tev ira salda mute Vakarā nobučot. 604 [Dažādi iesūtītāji].
57169.Lāsīti, lasītiTie vēderiņi, No triju novadu Nabagi vien. 13 [Alojas (Ungurpils) Vlm].
57170.Nūzavēru, nūzavēru,Kai tautīši kristējuos. Ikšaņ vuorda gara buorda, Ar kulaku pīrītē. 35 [Baltinavas Abr].
57171.Sēd, sēd, māsiņa,Te tava vietiņa; Te tavs galdiņš, Te maizes arājs. 604 [Dažādi iesūtītāji].
57172.Trīs gadiņi veca rumbaSētmalītī viļājās; Kādi vilki nu atnesa Tai celmu(?) i aizgaldē? 605 [Skolas]. ★ 12. Galda dziesmas dzeŗota) Dzīŗu dziesmas, alus dziesmas
19470.Vai Dieviņu, kur iesimMēs dzērēji bāleliņi? Vāczemē naudas trūka, Kurzemē alutiņa. 181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].
19471.Ai galdiņ(i), ai galdiņ(i),Kā tev skaisti piederēja: Ap tevim vīri sēd Kā resnie ozoliņi. 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].
19472.Ai mazais akotiņis,Tavu lielu miežu graudu, Tavu lielu miežu graudu, Vidūi saldu alutiņu! 172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].
19473.Ai saldais alutiņ,Kā tu mani viltin vīli! Tu gulēji muciņā, Es par kalnu atlīgoju. 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].
19474.Ai svainīti, ai svainīti,Atnes vienu biķerīti: Man rociņa piekususe, Smagu kannu cilājot. 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].
19475.Ei svainīti, ei svainīti,Dod man sūru, dod saldenu! Es nedošu sav' māsiņu Par kubula samazgām. 90 [Lodē (Kusas pag. Md)].
19476.Vai tu alus alutiņis,Kas tu biji nedzeŗams? Vai tu ciema zeltenīte, Kas tu biji nevedama? 1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].
19477.Ai vecā māmulīt,Tavu saldu alutiņu! Gana dzēru, gana skurbu, Bet galviņa nesāpēja. 212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].
19478.Ai ciemiņ, ai ciemiņ,Nāc pie manis alus dzert: Man bij salds alutiņš, Tev bij daiļas zeltenītes. 216 [Ventspilī].
19479.Aiz kalniņa dūmi kūp,Kas tos dūmus kūpināja? Seskis dara alutiņu, Tas tos dūmus kūpināja. Iesim, brāļi, dzersim alu, Seskam salds alutiņš. 325 [Secē (Seces pag. Jk)].
19480.Aiz kalniņa miežus sēju,Lai apīnis neredzēja; Apīnītis gudris vīrs, Kokā kāpa raudzīties. 19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)], 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)]. 1. Kalniņā miežus sēju, 2. Vecais tēvs miežus sēja
19481.Aiz ko man saldens alus,Aiz ko brūna misa tek? Es ar savu līgaviņu Zem zeirīša bučojos. 15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)].
19482.Aiz ko mūsu bāliņamApīņots alutiņš? Izagāze nama siena, Vilki misu nolakuši. 69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].
19483.Aizmigusi alu dzēruTautu galda galiņā; Kā nedzēru aizmigusi, Piepes kannas dibinā? 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)]. 1. Aiz ko mani bāleniņi
19484.Ak tu brāļa alutiņš,Ko tu man padarīji? Es gribēju mājās iet, Tu ievedi skūniņā. 143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].
19485.Ak tu Dievs, bāleniņ,Tavu saldu alutiņu! Dievs dod tev ilg' dzīvot, Atkal tādu padarīt. 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].
19486.Ak tu Dievs, es atraduBrāļam līksmu istabiņu: Pilns galdiņš biķerīšu, Pats sēd galda galiņā. 9 [Bilstiņos (Kokneses pag. Rg)], 19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)], 107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].
19487.Ak tu Dievs, saldens alus,Kur tie šķīti apenīši? Aiz upītes līcītī, Pašā Dieva dārziņā. 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].
19488.Ak tu Dievs, saldans alus,Kur tie šķīti apīnīši? Aiz upītes līcītī, Smalkajos kārkliņos. 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].
19489.Ak tu miežu Miķelīti,Tavu saldu alutiņu! Vienu reizu nosadzēru, Visi panti nodrebēja. 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].
19490.Ak tu muļķi, bāleliņi,Sak' māsiņu piedzērušu: Māsiņai jaunas kurpes, Sklīd kājiņa staigājot. 173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].
19491.Ak tu saldais alutinis!Kur tie ņemti apentiņi? Pie Dieviņa nama duru Zelta maikstes galiņā. 224 [Kabilē (Kld)].
19492.Alu alu, alus puisi!Vai tev kājas nopuvušas? Kad es dzēru, tad es dzēru No pilnām kanniņām. 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].
19493.Alu alu, alus puisi!Vai tev kājas nopuvušas? Metam, vīri, pa grašam, Pirksim jaunu alus puisi! 281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].
19494.Alu dzēru, skatījos,Kas kanniņas dibenā: Bekas kannas dibenā Aizpērnaju mazgājumu. 1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].
19495.Alus alus, brandavins,Gudrajam tevi dzērt, Gudrajam tevi dzērt, Kas var tevi novaldīt. 200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].
19496.Alus alus, brandaviņš,Gudram bija tevi dzert! Dažu labu apguldīji Apautām kājiņām. 121 [Gulbenē (Md)]. 1. Apentiņis koku jāja
19497.Alus alus,Laid mani iekšā, Es gribu vienreiz Lustīgs ar būt! Alus gan bija, Māte gan deva, Nebija meitīnas, Kas alu ienes. 158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)]. 1. Alus alus,
19498.Alus alus, medus medus,Māk' es tevi sutināt, Māk' es tevi sutināt Ar ozola kanniņām. 107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].
19499.Alus alus tai sētāiAlus darba kavētājs: Kad es gāju pie darbiņa, Atpakaļu vien riņķoju. 173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].
19500.Als ar kannu, als ar kannu,Meds ar baltu biķerīti; Als kannā piederēja, Meds baltā biķerē. 7 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].
19501.Ols ar konnu, ols ar konnu,Mads ar boltu bičereiti! Lai ty ols, kū tys ols, Kū tei poša nesējeņa! 4271 [Rēzeknes apr.].
19502.Als ar kannu, als ar kannu,Meds ar baltu biķerīti, Meds ar baltu biķerīti Jaunajāmi māsiņām. 6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].
19503.Als ar kannu, als ar kannu,Meds ar baltu biķerīti! Mēs bijām tie bāliņi, Kas māsiņu audzējām. 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].
19504.Als ar kannu, als ar kannu,Meds ar baltu biķerīti! Mēs vairāk negribam Par māsiņas audzējumu. 69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].
19505.Als kanniņa, biķerīteSauca mani dzērājiņu. Apraugāt māju manu, Tad sakāt dzērājiņu! 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].
19506.Ols kanneņa, bičereiteSauce mani dzāruojeņas. Na es taida dzāruojeņa, Kai es l'ela dzīduotuoja. 435 [Latgalē].
19507.Als kanniņa, biķerīte,Vis' uz mani raudzījās; Vai tādeļ raudzījās, Ka es liela dzērājiņa? 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].
19508.Als malciņ, als malciņ,Ne tu mani velti nāci: Trīsreiz ūzas novilkos, Iesaliņu žāvēdams. 18 (Kliģenē).
19509.Als malciņš, als malciņš,Ne tas man velti nāca: Kdaujam siekstes atkravām, Als malciņu pelnīdami. 6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].
19510.Alus meita, alus meita,Nes alu iekšā! Ja alu nedosi, Tad svilināsim. 158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].
19511.Alus puisi, alus puisi,Kur palika alus puisis? Alus puisis kambarī Ar meitām lakstojās. 40-1 (Bigauņciemā).
19512.Alus puisi, alus puisi,Sargi savu muguriņu! Dabūs' dulbi mugurā, Visu mūžu pieminēsi. 241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].
19513.Alus puisi, alus puisi,Sargi savu muguriņu: Es atradu kanniņā Nevirušu apentiņu. 161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].
19514.Als puis', als puis',Sargē sav' mugeriņ'! Es atrad' kanniņē Pus bij als, pus brandvīn'. 2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].
19515.Als puisīti, als puisīti,Atnes saldu alutiņu! Es tev došu linu kreklu Ar pakulu piedurknēm. 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].
19516.Alutiņ alutiņ,Ko darīji puisīšam? Puisīts tek pa celiņu, Līkumiņus mētādams. 2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].
19517.Alutiņi bāleliņi,Kam tu biji nedzeŗams? Ir kundziņš tevi dzēra, Arti vis neiedams. 28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].
19518.Alutiņ bāleliņ,Kas tu biji nedzeŗams? Tevis dēļ Rīgas kungi Zelta naudu liedināja. 1311 [Apē (Vlk)].
19519.Alutiņu bāleliņu,Ko darīji dēliņam? Dēliņš gāja sētiņēja, Sētas mietus turēdams. 212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].
19520.Alutiņi bāleliņi,Ko darīji vīriņam? Ņēmi kājas, ņēmi rokas, Sviedi vīru pabeņķē. 1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)]. 1. Alus dižus, alus mazus,
19521.Alotiņ bāleliņ,Ko man tevis līdz piedzert? Ko man tevis līdz piedzert, Līdz miedziņa negulēt? 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].
19522.Alutiņ bāleniņ,Ko tu man padarīji? Ne man kāju jāstaigā, Ne valodas jārunā. 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].
19523.Alutiņi bāleliņi,Ko darīji vīriņam? Vīriņš gāja pa celiņu, Cepurīti mētādams. 169 [Nīgrandā (Nīgrandas pag. Azp)], 170 [Lielnīkrācē (Nīkrāces pag. Azp)], 1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)], 267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].
19524.Alutiņ brāleliņ,Kur mēs divi tikāmies? Tu gulēji muciņā, Es par kalnu atlīgoju. 325 [Secē (Seces pag. Jk)].
19525.Alutiņi bāleliņi,Turi sava nama godu: Kad izvadi svešus ļaudis, Tad pasviedi saimenieku! 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].
19526.Alutiņi, medutiņi,Gudrajam tevi dzert, Kas var tevi novaļāt, Kumeļā sēdēdams. 143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].
19527.Alutiņi rudacīti,Neb es tavu stiprumiņu: Tu varēji vīru gāzt, Vērpelei spundu spert. 400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē]. 1. Alutiņ alutiņ,
19528.Alutiņi rudacīti,Neb es tavu vecumiņu: Es piedzimu, tev' atradu, Es nomiršu, tev' atstāšu. 208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)]. 1. Ai Dieviņ, es nebiju
19529.Alutiņu rudgalvīti,Kas par tādu pārgalvīti: Pats iekāpi galviņā, Vīru sviedi pagaldē. 17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].
19530.Alutiņa brūverītsLācīt' veda namiņā; Dievs dod alus dzērājam Meklēt durvju dibinā. 69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].
19531.Alutiņa putiņāmVairāk gudra padomiņa Nekā tēva dēliņam, Alutiņa dzērējam. 19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)], 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].
19532.Alutinis, tas man tika,Sīkajām putiņām; Mātes meita, tā man tika, Sīku rakstu rakstītāja. 190 [Kuldīā].
19533.Alutiņu darīdama,Paaicinu bāleliņa; Biķerītes mazgādama, Ieraudzīju atejot. 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].
19534.Alutiņu izbrūvējuKumeliņa pēdiņā: Pieci mieti, div' apeņi. - Kas par saldu alutiņu! 161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].
19535.Apdzeŗam šo kanniņu,Rociņā turēdami; Ko mēs paši apdzeŗam, To kundziņš neprasīja. 92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].
19536.Apentiņ apentiņ,Plūksimies, plūksimies: Tu pie manas galvas ķersi, Es pie tava kamiesiņa. 161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].
19537.Apīnīti greizgalvīti,Guli mucas dibinā! Kad es tevi kustināšu, Tad tu mani dancināsi. 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].
19538.Apīnītis ar miezītiMežmalā ķīvējās. Apīnītis tā sacīja: Kad tu rūgsi, es nereibšu. 179 [Vecsieksātē (Sieksātes pag. Azp)].
19539.Apīnītis, gudris vīris,Kalnā kāpa raudzīties, Kalnā kāpa raudzīties, Kur bagāti miežu lauki. 179 [Vecsieksātē (Sieksātes pag. Azp)]. 1. Apentiņš, gudris vīrs,
19540.Apīnītis, gudris vīrs,Kalnā kāpa raudzīties, Vai būs mieži tīrumā, Vai varēs kāzas dzert. 191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].
19541.Apīnītis, gudris vīrs,Kalnā kāpa skatīties, Kalnā kāpa skatīties, Vai miezītis krūmu ņēma. 197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].
195411.Apīnītis, gudris vīrs,Kokā kāpa lūkoties, Kokā kāpa lūkoties, Vai būs miežu vasariņa. Ja būs miežu vasariņa, Ies māsiņa tautiņās, Ies māsiņa tautiņās, Ņems brālītis līgaviņu. 200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].
19542.Apīnīts, gudris vīrs,Kokā kāpa lūkoties, Lai redzētu arājiņu, Kas lejā miežus sēj. 36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].
19543.Apīnītis, gudris vīrs,Kokā kāpa olu dēt, Kokā kāpa olu dēt, Kubulā izperēja; Pa istabu izvadāja Ar paegles kanniņam. 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)]. 1. Apīnītis olas dēja
19544.Apentiņis, gudris vīris,Kokā kāpa pautus dēt; Tas ar savu gudrumiņu Ielēc alus ķīvenā. 212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)]. 1. Apentiņis, gudris vīris,
19545.Apenītis, gudris vīrs,Kokā kāpa raudzīties, Kokā kāpa raudzīties, Kādi mieži līdumā. 208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].
19546.Apīnītis, gudris vīrs,Kokā kāpa raudzīties, Kokā kāpa raudzīties, Vai zied mieži tīrumā. 169 [Nīgrandā (Nīgrandas pag. Azp)].
19547.Ap'ein'eits, gudrys v'eirs,Kūkā kuop'e raudz'eitūs, Voi aug mīži, voi aug rudzi, Voi dz'er skaišk'i olut'eņu. 427 [Varakļānu pag. Rz], 435 [Latgalē].
19548.Apenīts lielījās,Apkārt koku tīdamies: Būs dažam greznajam Dubļos bāzti deguniņu. 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].
19549.Apenītis tā sacīja,Gar skaistīti tecēdams: Meitām diet, meitām lēkt, Puišiem rāpus vazāties! 129 [Luteros (Zvārtavas pag. Vlk)].
19550.Apīnītis vīru kūla,Aiz matiem(i) turēdams; Miezīts kliedza, miezīts brēca: Nu nosit arājiņu! 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].
19551.Apīnītis vīru kūlaLiela ceļa maliņā; Miezīts kliedza, miezīts brēca: Nenosit arājiņa! 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].
19552.Apkārt griežu kumeliņuI ardams, ecēdams; Apkārt laižu biķerīti Pa galdiņa galiņam. 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].
19553.Aptecēju golda golu,Bičereiti rūceņā; Iz kuo beja man'im dzērt, Nava īsta bruol'el'eņa? 415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].
19554.Ar ķipīti govis slaucu,Ar ķipīti alu dzēru; Ja ļautiņi mani smēja, Lai smejāsi ķipīšam. 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)]. 1. Ar ķipīti govis slaucu,
19555.Ar nāburgu alu dzēru,Ne ar savu bāleniņu: Ar nāburgu ik dieniņas, Ar bāliņu retumiem. 141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)]. 1. Ar tautieti alu dzēru,
19556.Ar saujiņu miežus sēju,Ne ar visu sētuvīti; Ar kanniņu alu dzēru, Ne ar visu vērpelīti. 77 [Gulberē (Liezeres pag. Md)], 174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].
19557.Aŗam, brāļi, aŗam, brāļi,Aparuši, ecēsim; Dzeŗam, brāļi, dzeŗam, brāļi, Padzēruši, dziedāsim. 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].
19558.Atgādāju, atgādājuVakarēju dzērumiņu: Stallī vedu kumeliņu, Vadzī kāru iemauktiņus. 3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].
1. Es vakar augsti dzēru,
19559.Atpakaļ atpakaļSav' māsiņu vedīsam: Nedod alus, brandaviņa, Ne rāceņa putras vira. 90 [Lodē (Kusas pag. Md)].
19560.Atsēdies, nodzeriesJaunu meitu pulciņā! Salds alus krūzītē, Daila pati dzērēja. 59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].
19561.Audējiņas, mēs māsiņas,Padzeŗam alutiņu, Lai stāv manas paminiņas Vakarēju minumiņu! 189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].
19562.Ausu, opu! nosaucosBrāļa galda galiņāi; Vai dzēruse, nedzēruse, Brālīšam liela slava. 196 [Rendā (Rendas pag. Kld)]. 1. Ausu ausu! nosasaucu,
19563.Bija man trīs dēli,Trīs vedekliņas, Kas mani, dzērušu, Purvā vedīs. 302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].
19564.Bij tam mūsu svainīšamŠādas tādas pudelītes, Citāi bija brandaviņš, Citāi tāds pižulītis. 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].
19565.Biju gājis, neuzgājuTādu ķītru svešu ļaužu: Rokā naudu skandināju, Nevarēju dzert dabūt. 346 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].
19566.Bij' mīlējsi bāliņami,Biju visu nemīlējsi: Alus muca kambarī, Mani sūta vakarā. 76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].
19567.Biš' spītenis i pārskrējaPār namiņa čukurīti. Kas bijāt brūverīši, Lieciet miltus kubulā! 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].
19568.Brāļiem alus,Precniekiem medus, Es ar savu draudziņu Vīniņu dzēru. 161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].
19569.Brālīt, tavu saldu alu,Māsīn, jaukas valodīnas! Izbraukt vien nevarēju Sen uzjūgtus kumelīnus. 164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].
19570.Brālīt, tavu saldu alu,Tavas jaukas valodīnas! Pats aiz vārtu kumeļāi, Valodīna istabāi. 164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].
19571.Brāļos gāju alu dzert,Ne kažoka nenovilku; Nāc, brālīt, tu pie manis, Met ūziņas aizkrāsnē! 400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].
19572.Brandavīna brandavīna,Es nevaru als piedzert, Es nevaru als piedzert, Kaut devuši brandavīna! 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].
19573.Brandaviņa brandaviņa,Es nevaru als piedzert! Jaunu meitu, jaunu meitu, Es nevaru viens gulēt! 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 90 [Lodē (Kusas pag. Md)], 93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].
19574.Brandavīna dzērājamEllē kājas karājās; Alutiņa dzērājam Dvēselīte debesīs. 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].
19575.Briku braku, man dzeŗot,Ābeļ' koka biķerītis; Tā brīkšķēs tautu dēls Pa manām rociņām. 43 [Tīnūžos (Ikšķiles pag. Rg)].
19576.Brūna vista ietecējaApīnīšu dārziņāi; Dievs dod alus brūvelimi Brūnu alu izbrūvēt! 325 [Secē (Seces pag. Jk)].
19577.Būs dzert, būs dzertŠo vakarīnu! Būs tautu glāzēm Šķindalās iet! 164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].
19578.Dižo ķipi gaŗo osuAbi roki turēdams, Pie ciemīna alu dzēru, Kreklīnāi izsviedies. 164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].
19579.Dižu ķipi gaŗu kātu,Ar to dzēru brālīšos, Lai stāv zelta biķerītis Dižajās godībās. 200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].
19580.Divi dienas bez pusdienasAiz kalniņa alu dzēru, Lielu kausu gaŗu asti Abi roki turēdams. 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].
19581.Div' putniņi sakavāsAugsta kalna galiņā: Izrāvuši mucas tapu, Islaiduši alutiņu. 161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].
19582.Dodat alus, ja turat,Ja nevaid, atsakāt, Ja nevaid, atsakāt, Tad šlubāšu sētiņā! 208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)]. 1. Alus alus, ja turit,
195821.Dodiet kāšus, dodiet spaiņus,Lai es teku ūdenī: Man mutīte izslāpuse, Šādu dienu klauvējot. 20 [Krapē (Krapas pag. Rg)].
19583.Dodat man alu dzert,Pa vidiem brandaviņu; Dodiet man pagulēt, Pa vidiem jaunu meitu! 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].
19584.Dodiet man pasmeķētSila zemes alutiņu! Sila zemes alutiņš Caur sakārni tecināts. 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].
19585.Dodat man pasmeķētSievasmātes brandaviņa! Sievasmātes brandaviņš Deviņām zālītēm. 15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)], 27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].
19586.Dzērējam mieži augaPa visām(i) atmatām; Kas nedzēra, tam neauga Ne labā zemītē. 182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)], 190 [Kuldīā]. 1. Kas dzeŗ alu, tam aug mieži,
195861.Kas dzeŗ alu, tam aug miežiPa visām atmatām: Kas nedzēra, tam neauga Nevienā stūrītī. 191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].
19587.Dzēru alu, brandavīnu,Neapdzēru padomiņa; Lai stāv mans padomiņš Ar kundziņu jārunā. 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].
19588.Dzēru alu, nebēdāju,Bij galviņa, kas panes, Bij man laba līgaviņa, Tā nojūdza kumeliņu. 28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].
19589.Dzēru, dzēru alutiņu,Aicināju bāleliņu; To bāliņu aicināju, Kuŗu zinu nenākam, Kuŗu zinu nenākam, Kuŗu alu nedzeŗam. 353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].
19590.Dzērumā, līgaviņa,Glabā manu cepurīti, Kā es tavu vainadziņu Visu mūžu paglabāju! 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)], 412 [Unguros (Ungurmuižas pag. D)].
19591.Dzer, bajār, neniciniNabadziņa alutiņu: Nabadziņa alutiņš Caur sakārni tecināts. 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].
19592.Dzer, bajāri, nevainojiNabadziņa alutiņu: Purvā tādi zilgalvīši, Tie nabaga apīnīši. 179 [Vecsieksātē (Sieksātes pag. Azp)].
19593.Dzer, bāliņi, ar kausiņu,Man nevaid biķerīša, Kam jūs mani iedevāt Tai tukšāja vietiņā! 212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].
19594.Dzer, bāliņ, biķeŗiemManas gaužas asariņas! Tu man' devi tautiņās, Labus ļaužus dēvēdams. 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].
19595.Dzer dzerdams, labais vīrs,Netur' kannas rociņā! Vai tev vien malciņš mīl, Mīl otram vīriņam. 90 [Lodē (Kusas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 1181 [Dūres pagastā (Vlk)], 1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].
19596.Dzer, mutīte, pilnu malku,Lai kakliņis barojās, Lai nesaka sveša māte Dzērves kaklu staigājot. 54 [Limbažos (Limbažu pag. Vlm)].
19597.Dzer, mutiņa, pillu malku,Lai kakliņis barojās, Lai nesaka citu dienu Nekā laba neredzējs. 189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].
19598.Dzer, Ģēdiņi, dzer, Ģēdiņi,Tev galdiņis piederēja; Lai kaunāsi tautu meita, Kas par lauku pārtecēja. 281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].
19599.Dzer pats, kūmiņ,Sav' alutiņu: Sivēni iesalu Izrušinājši. 353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].
19600.Dzeŗam, brāļi, ar kannāmi,Lai stāv tēva biķerīši, Lai stāv tēva biķerīši Lielajam godiņam! 228 [Oktē (Vandzenes pag. Tl)].
19601.Dzeŗam, brāļi, brasējamMiežu Mača alutiņ'; Purā tādi burkānīši, Te aug ubag' apīnīši. 57 [Rencenē (Rencēnu pag. Vlm)].
19602.Dzeŗam, brāļi, brasējamčuču muižas sald' altīnu; čuču muižas salds altīnus Caur čakārni tecināts. 61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].
19603.Dzeŗam, brāļi, piecas kannasVecu miežu alutiņ'; Lai šī diena dzeŗama Līdz pašam vakaram. 73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].
19604.Dzeŗam, brāļi, pīckājamVecu miežu alutiņu; Tā pīckāju kumeliņu Celmainā līdumā. 77 [Gulberē (Liezeres pag. Md)].
19605.Dzeŗam, brāļi, šo dieniņuAr ozola kanniņām, Brauksim rītu jūriņā, Pirksim zelta biķerīti. 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].
19606.Dzeŗam, brāļi, šo dieniņu,Šij dieniņa dzeŗamā, Ne citā dieniņā Mēs še visi sanāksim. 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].
19607.Dzeŗam, brāļi, šo dieniņu,Šī dieniņa dzeŗamā; Rīt iesim druviņā Ar visām(i) māsiņām. 13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].
19608.Dzeŗam, brāļi, šo dieniņu,Šī dieniņa dzeŗamā; Rītu vilksim zēģelītes Līdz pašam vakaram. 73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].
19609.Dzeŗam, brāļi, šo dieniņu,Šī dieniņa dzeŗamā; Citu dienu artu gāju, Cit' ozolu dēdināt. 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].
19610.Dzeŗat alu, bāleliņi,Nu es vedu līgaviņu; Jums tas alus dzērumiņis, Man tā jauna līgaviņa. 151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].
19611.Dzeriet alu, es nedzeršu,Es redzēju, kā darīja: Brūverītis raugu lika Melnajāmi rociņām. 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)]. 1. Dzeriet paši savu alu,
19612.Dzeriet alu, es nedzeršu,Es redzēju, kā darīja: Kubuls rūga, zeija teka, Brūvers snauda kaktiņā. 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].
19613.Dzeriet alu, maksājiet,Nozarīši bāleliņi: Pircien ira man miezīši, Jo pircieni apenīši. 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].
19614.Dzeriet, brāļi, pīckājietSaldu miežu alutiņu! Tagad guļ panāksnieki Ar visiem šabrakiem. 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].
19615.Dzeriet, mani bāleliņi,Apīnīša rūgtumiņu: Tautiņām caurs namiņš, Suņi misu nolakuši. 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].
19616.Dzeŗat, mani bāleliņi,Purva rāva ūdentiņu. Kam jūs mani iedevāti Purva zemes arājam! 206 [Kuldīgas apriņķī].
19617.Dzeŗat, mani bāleliņi,Skaidr' avota ūdentiņu, Kam jūs mani iedevāt Tai nabaga vietiņā! 1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)]. 1. Nodzeriesi, bāleniņu,
19618.Dzersim, brāļi, trīs dieniņasNu biksīšu līkapiņ's: Tautu dēls, tautu meita Biksītēm samijuši. 104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].
19619.Dzert dodiet, labi ļaudis!Dziedāt vairs nevarēju, Man rīklīte dārdēt dārd No lielās dziedāšanas. 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].
19620.Dzērt gribu, dzērt gribu,Sālēju ēdu: Apēdu div' raudas, Div' asarīšus. 181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].
19621.Dzert man alus pilnu malku,Divējādi baidīties: Ātris manis kumeliņš, Baiļa mana līgaviņa, Baiļa mana līgaviņa, Straujupīte lejiņā. 206 [Kuldīgas apriņķī]. 1. Dzert man alus pilnu galvu, 2. Dzēru alu, brandaviņu,
19622.Dzešati, dzešati,Sili deg, sili deg! Kā sili nedegs? Sausa vasariņa. 144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].
19623.Iebavieša meitiņāmiDriķu daru alutiņu: Gan zināja iebavietis Lēši meitu audzinājs. 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].
19624.Iesaliņa malējamBite milna galiņā; Alutiņa brūveŗam Meds kubula dibinā. 121 [Gulbenē (Md)].
19625.Iesaliņa malējamMelnas acis, melnas rokas; Dievs dod alus brūveŗam Tādu melnu alutiņu! 353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].
19626.Iesaliņa malējamViena pate vaŗa sakte; Alutiņa dzērējam Pilnas krūtis sudrabiņa. 196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].
19627.Iesaliņa malējiņaBitīt' nesa saujiņā; Alutiņa brūverīts Lāci veda namiņā. Liec, lācīti, savu spēku, Bitīt, savu saldumiņu! 69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē]. 1. Iesaliņa malt iedams,
19628.Iesaliņa malējiņaBitīt' nesa saujiņā, Lei tie als dzērājiņi Kā bitītes vīvanāja. 69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].
19629.Iesaliņa malējiņaLaba Dieva pielūgusi: Alutiņa dzērājiņi Meklē durvju dibenā. 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].
19630.Iesaliņa malējiņaLaba Dieva pielūgusi: Jaunajiem alu dzert, Veciem pakšus grābāties. 98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].
19631.Iesaliņa malējiņaLaba Dieva pielūgusi: Jauniem diet, jauniem lēkt, Veciem rāpus vazāties. 931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)]. 1. Div' vārdiņus parunāju,
19632.Īsal'eņa mal'ējeņaLoba Dīva nūlyugus'e: Leist pa lūgu dzāruojīm, Naattikt durav'eņu! 4222 [Vārkavas pag. D].
19633.Iesaliņa malējiņaPasagula padzirnē; Dievs dod alus dzērājam Gulēt galda pagaldē! 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)]. 1. Iesaliņa malējiņas
19634.Iesaliņa malējiņaPasagula padzirnē; Dievs dod alus dzērājam Mek(l)ēt durvju dibinā! 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].
19635.Iesim, irbe, tecētēsPa to klaju atmatiņu! Tu tecēsi eglenāi, Es savos brālīšos; Tu tecēsi skujas rīt, Es brāļos alus dzēr. 181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].
19636.Eima, sieva, sētiņā,Mūs ļautiņi neierauga: Darīsam paši alu, Dzersim paši dziedādami! 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].
19637.Ej gulēt, delverīt,Sīkāi raibāi(?) gultiņāi, Lai palika kannas vāki Šovakar neklapēti. 213 [Zlēkās (Zlēku pag. Vp)].
19638.Ej gulēt, Vēja māt,Neklabini nama durvis; Ej, gulēt, man' galviņ, Salda vīna piedzēruse! 40-1 (Lapmežciemā).
19639.Ekur nāca alus kannaPar istabu līgodama; Kas bij miežu arājiņis, Tas pacēla cepurīti. 290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)]. 1. Ekur nāce alus muca
19640.Es aiz sava skopumiņaNepazinu bāleniņa, Als kanniņu noturēju Zem baltās vilnatnītes. 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].
19641.Es atradu div' bitītesSilā alu brūvējot; Salds kā medus, auksts kā ledus, Stipra Dieva dāvaniņa. 190 [Kuldīā].
19642.Es gan redzu, es gan redzu,Māsa mani nemīlē; Būtu mani mīlējusi, Būt' nākusi klātsēdēt, Būt' nākusi klātsēdēt, Būt' devusi alutiņa. 143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].
19643.Es gan zinu, es gan zinu,Div' uz mani taisījās: Dzīrās miezis ar apīni Gāŗām solu mani stiept. 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].
19644.Es izdzēru brāļam alu,Iesvied' kannu žogmalī: Lai izaug brāļam mieži Pa visiem žogmaļiem. 231 [Stendē (Stendes pag. Tl)].
19645.Es jums lūdzu, brūverīši,Brūvējiet saldu alu! Salda alus brūveŗam Medus kublas dibenā. 229 [Rideļu pagastā (Engures pag. Tk)].
19646.Es nedošu rīka meitaiNe pakula gabaliņa: Kādēļ mani bāleniņi Dzeŗ melnām kanniņām? 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].
19647.Es neiešu ārā tirgus,Zīles kannas nedzēruse, Lai zīlīte nedziedāja Mana ceļa maliņā. 6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].
19648.Es nopirku VāczemēSimtu pūru iesaliņa; Svīda mani kumeliņi, Jūras kalnus tecēdami. 400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].
19649.Es pārvedu miezīšamNo Vāczemes apentiņu. Nebij miera brūveŗam Nedz čukura galiņā. 181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].
19650.Es redzēju saiminiekuZilgalvīti cilājot. Es tev lūdzu, saiminiek, Dod man vienu biķerīti! 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)]. 1. Es redzēju sav' bāliņu
19651.Es samalu iesaliņuVizulīšu kambarī; Tēvs darīja alutiņu Sudrabiņa namiņā. 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)]. 1. Es samalu iesaliņu
19652.Es šķitos als nedzertMazajā ciemiņā; Cikai tupu, cikai rāpu Iesavilku cisiņās. 6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].
19653.Es tev lūdzu, melderīt,Samal smalku iesaliņu; Es tev lūdzu, brūverīt, Brūvē saldu alutiņu! 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].
19654.Es to savu līgaviņuLīdzi vežu godiņā, Lai tā manu cepurīti Dzērumā paglabāja. 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].
19655.Es var' dzert alutiņu,Bij man galva nesējiņa; Bij man gudra mātes meita, Kas piedeva padomiņu. 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)], 293 [Gravendālē (Mežotnes pag. B)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].
19656.Es cerēju vīnu dzert,Še nevaid brandaviņa; Atnes man pizulīti Tekulīša radziņāi. 172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].
1. Tautu dēls lielījās,
19657.Gāju kāju mēģināt,Vai kājiņas galvu nes; Ja kājiņas galvu nesa, Galva nesa padomiņu. 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].
196571.Ģērbies, alus brūvēlīti,Melnajos zābakos, Lai ģērbjās rauga māte Baltajās villānēs! 2541 [Vīnšeņķos (Struteles pag. Tk)].
19658.Driķu mistra alu daru,Purens nesa ūdentiņu; Dieva dēli raugu lika, Medā rokas mērcēdami. 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].
19659.Gudri gudri ciema puiši,Dara saldu alutiņu. Gudra biju, nepiedzēru, Lai tie manis nepievīla. 6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].
19660.Guli, guli, als muciņaNosirmušu muguriņu, Gaidi savu dzērājiņu No Vāczemes atejot. 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].
19661.I galdiņš Dieva lūdza,Ka būt' labi dzērājiņi: Ka būt' labi dzērājiņi, Ta būt' mani nolējuši. 3251 [Sunākstē, Neretā un Ērberķē (Sunākstes, Neretas un Mazzalves pag. Jk)].
19662.Izbrūvēju alutiņu,Divi mieži, trīs apīņi, Lai dzeŗ mani bāleliņi, Ar kājiņu pieminuši. 224 [Kabilē (Kld)].
19663.Izbrūvēju alutiņu,Treju dīķu ūdentiņš; Gana mīļa mūs' māsiņa, Trīs novadu cauri vesta. 224 [Kabilē (Kld)].
19664.Izdarīju alutiņuNo tiem miežu sprunguliem; Padzēruse, līgaviņa Asti grieza gredzenā. 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].
19665.Izsukāju sav' bārdiņu,Salāpīju kažociņu, Ieš' kaimiņa apraudzīt, Kaimiņš dara alutiņu. 325 [Secē (Seces pag. Jk)].
19666.Jaunais svaini, jaunais svaini,Miežu alus, miežu alus! Ja nedosi miežu alus, Es atņemšu sav' māsiņu. 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].
19667.Jaunajam svainīšamAlutiņa piebrēķē (=pietrūkst). Tec, māsiņa, uz upīti, Atnes tīru ūdentiņu! 1331 [Sikšņu pagastā (Gaujienas pag. Vlk)].
19668.Jauni puiši, bandiniekiAr biķeri alu dzēra; Veci vīri, saiminieki Ar ozola kanniņām. 322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].
19669.Jauni puiši nezināja,Kā vajaga apīņam: Apīņam gaŗu maikšu, Miežam sūdu vezumiņa. 156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].
19670.Kā, brālīti, tu brūvēji?Kas par saldu alutiņu! - Pērnie rudzi, pērnie mieži, Aizpērnajis apentiņš. 180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].
19671.Kad es dzēŗu(?) miežu alu,Šķupelēt šķupelēju; Kad es aŗu druviņā, Rušināt rušināju. 143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].
19672.Kad es dzēru, tad es dzēruNo visām kanniņām; Kad es braucu, tad es braucu Pa visām atmatām. 366 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].
19673.Kad es gāju miežu sēt,Ar apīni parunāju. Aug miezītis augamo, Tek apīnis tekamo. Ziemassvētku vakariņu Liksim abus ķīvenī. 249 [Reņķu muižā (Zebrenes pag. Tk)].
19674.Kad es gāju miežus sēt,Dievs sēd ežas maliņā; Kad es miežu alu dzēru, Sudrabs kannas dibenā. 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].
19675.Kad es guoju mīžus s'ēt',Sormoj muni kum'el'eņi; Kad es suoku olu dz'ert', Nava pruota mit'ētīs. 422 [Līvānu pag. D].
19676.Kad es mērcu iesaliņu,Bārzdas tiesu ar iemērcu: Grib mutīte, grib rīklīte, Grib bārzdiņa savu tiesu. 224 [Kabilē (Kld)].
19677.Kad man būtu pilns galdiņšSīku baltu biķerīšu, Lei būt' poļi, lei būt' leiši, Visi būtu bāleliņi. 74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].
19678.Kāda mana māte bija,Tād' es meita pakaļā: Vai dzēruse, nedzēruse, Iem' rociņas plātīdama. 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].
19679.Kādi bija tie ļautiņi,Klusu dzēra alutiņu; Es nevaru klusumā Iesaliņa pataisīt. 1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].
19680.Kaimin'ēši vuorgul'ēši,Darēsim visi olu, Saguojuši pul'c'eņā, Dz'ersim visi dzīduodami! 409 [Līksnas pag. D], 4223 [Višķu pag. D].
19681.Kam dzērdama es uzdzēršu?Nav neviena bāleliņa. Es, svešam uzdzērdama, Uzdzeŗ' savu vaiņadziņu. 190 [Kuldīā].
19682.Kam dzīriņu mēs dzeŗam?Mēs dzeŗam krāsnīšam: Krāsnīts mūs pamieloja Ar siltiem veģīšiem. 161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].
19683.Kas kaiš alus man nedzert,Gudra galva nesējiņa; Kas kaiš ceļu man neiet, Div' bērīši tecētāji. 400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].
19684.Kas kait man alu dzērt,Man aug mieži tīrumā, Man uzauga piecas vārpas Viena salma galiņā. 207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].
19685.Kas kait man als nedzert,Kalpa vīra līgavai: Vai neauga rudzi mieži Kalpa vīra tīrumā? 41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].
19686.Kas kaitēja puisēnamUpmalāi nedzīvot: Līčos auga rudzi mieži, Gar malām apenīši. 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].
19687.Kas no mana nākumiņa,Kas no dubļu bridumiņa? Brāļi alu apdzēruši, Biķerītes apgāzuši. 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].
19688.Kas tā tāda alus meita,Pižucīni mugurā! Vai tev nebija Kartūna vamžu? 158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].
19689.Kas tie divi skūpstījāsMūsu nama pakaļā? Miežu jumis skūpstījās Ar apīņa cekuliņu. 497 [Vīpes (Mežmuižas) D], 1253 [Kroņa laicenē].
19690.Kas tie tādi sanākušiSila peku lauzējiņi? Nav neviena branga vīra, Kas dzeŗ pilnu biķerīti. 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].
19691.Kas tur grazni grozījāsViņa galda galiņā? Alutiņš grozījās Ar apeņu vaiņadziņu. 161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].
19692.Kausiņā, kanniņā,Tur malciņu nosadzēru; Baltajā biķerī Lūpas vien pamērcēju. 6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].
19693.Klips, kanniņa, klaps, kanniņa,Tu pie manis, es pie tevis: Tu pie manas galvas ķēri, Es pie tavas turētavas. 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)]. 1. Tu, krūziņa, pie manim,
19694.Krauklīts kāpa ozolā,Zelta kokles koklēdams. Vai, krauklīti, tu redzēji, Kādas kāzas tur nodzēra? Vecu miežu alu dzēra, Vecu rudzu brandavīnu. 28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].
19695.Krūziņa viena,Krūziņa otra, Trešā krūziņa Veda mani gulēt. 172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].
19696.Kur, pie vella, alus puisis,Ka neredz staigājam? Alus puisis kambarī Ar meitām jaktējās. 346 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].
19697.Kur tie spaiņi, kur tie kāši,Lai es teku alutiņa! Pašam goda tētiņam Pietrūcin alutiņa. 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].
19698.Kur tekat, jūs puisīši,Rindiņā sastājuši? Kaimiņos sajutuši Apīņotu alutiņu. 241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].
19699.Kur tu biji, alutiņ,Tur es arī gadījos: Tu gulēji muciņā, Es muciņas galiņā. 2 [Aderkašos (Taurupes pag. Rg)], 42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)], 3531 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].
19700.Kur tu biji alutiņ(i),Tur es arī gadījos: Tu gulēji muciņā, Es par kalnu attecēju. 161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].
19701.Kur tu biji, alutiņi,Tur es arī gadījos: Tu gulēji muciņā, Es pie spundes lūkojos. 27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)], 281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].
19702.Kur tu jāsi, apīnīti,Līku kārklu apseglojis? - Jāšu miežu apraudzīt, Kādi auga līdumā. 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].
19703.Labāk dzeŗu krūzītē,Ne ozola kanniņā: Saldens alus krūzītē, Rūgts ozola kanniņā. 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].
19704.Labāk dzeŗu purviņāKļikurainu ūdentiņu, Neķā dzeŗu als ar medu Par māsiņas aizvedumu. 90 [Lodē (Kusas pag. Md)].
19705.Lai ir gudris, kas ir gudris,Apīnīts vēl gudrāks, Apīnīts gudris vīrs, Kāpa kokam galiņā. 59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].
19706.Lai sadera, kas sadera,Bet tie četri saderēja: Sader puisis ar meitīnu, Sader miezis ar apīni. 149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].
19707.Lai sēstos kur sēstos,Sēstos galda galiņā: Ies kanniņa kur iedama, Ies galdiņa galiņā. 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].
19708.Lasīt man miežu vārpu,Nemīņāt kājīnām; Dzerti man miežu alu, Nelaistīt zemītēi. 164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].
19709.Lieli kungi tā nedzēra,Kā dzeŗ mani bāleliņi: Sārtiem skrēja biķerītes Pa galdiņa galiņam. 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē]. 1. Skrindu skrandu glāzes lēca
19710.Lej man pilnu, itin pilnu,Es bij' pilna dzērējiņa; Pilna vīra sieva biju, Pilnu dzēru biķerīti. 226 [Kandavā (Tl)].
19711.Lej man pilnu, itin pilnu,Lai es dzeŗu, vai nedzeŗu; Jūdz man labu, itin labu, Lai es braucu, vai nebraucu! 27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].
19712.Lej man pilnu, itin pilnu,Es bij' pilna dzērājiņa; Jūdz man labu, itin labu, Es bij' laba braucējiņa! 27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].
19713.Līda Dievs istabā,Vaicā pašu saiminieku. Tas bij pats saiminieks, Kas sēd galda galiņā. 319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].
19714.Lūdzu znotu, lūdzu drauguAr manim alus dzert; Man bitīte medu nesa Ar paegļa kanniņām. 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].
19715.Luste man alu dzert,Kur lustīga krodzeniece; Luste man sievu ņemt, Kur lustīga sievasmāte. 116 [Bormaņu muižā (Trapenes pag. Vlk)].
19716.Lustes, prieka nevarēju,Brāļa durvis atvērdama: Ap galdiņu vīri sēd Kā dižaji ozoliņi. 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].
19717.Lustes, prieka nevarēju,Brāļa durvis atvērdama: Pilns galdiņš biķerīšu, Pats sēd galda galiņā. 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].
19718.Māsiņa brāļamPatekas nesa, Tautām taupīja Alutiņa. 185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].
19719.Man, māmiņa, no tās mucas,Kur mellajis runcis tup; Kur mellajis runcis tup, Tur bij saldis alutinis. 181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].
19720.Man uzauga div' miezīši,Pabrūvēju alutiņu: Salds kā medus, auksts kā ledus, - Ak tu Dieva dāvaniņ'! 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē]. 1. Trīs miezīšus iemērcēju,
19721.Mana mīļa nāburdzīte,Vai es nācu ķīvēties? Nācu tevis apraudzīt, Salda alus nodzerties. 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].
19722.Mans tēvīnis izbrūvējaAstugalu alutīnu; Visi ēda, visi dzēra, Visi astes kustināja. 164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].
19723.Maza maza mucīna,Salds alutīnis; Maza maza dzīrīna, Bet labi līksma. 164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].
19724.Mazu mazu enkurītiSalda alus piebrūvēju, Nevīdosi pate dzerti, Ne saviem brāļiem dot. 264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].
19725.Mieža māte savu meituDod apīņa dēliņam; Pate gauži noraudāja, Ģeķam meitu atveduse. 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].
19726.Miezīts auga ar apeni,Eža vien starpiņā; Es pielūdzu rauga māti, Lai savelk kopiņā. 212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)]. 1. Miezis auga ar apīni,
19727.Miezīts bija gudris vīrs,Sav' galviņu sānis grieza; Apentiņis vēl gudrāks, Kokā kāpa lūkoties. 226 [Kandavā (Tl)].
19728.Mēs bijām pieci brāļi,Visi pieci stipri vīri; Visi pieci nenesām Viena poda apīnīšu. 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].
19729.Meitas alu darījušas,Piebērušas apīnīšu; Puiši, malku dzērušies, Nevar kļūt kumeļā. 6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].
19730.Meitas lūdza brūveŗam:Dari saldu alotiņu! Brūvers lūdza meitiņām: Maliet smalku iesaliņu! 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].
19731.Melni vērši, balti ragi,Tie bij miežu arājiņi; Veci vīri, sirmas bārzdas, Tie tie alus dzērājiņi. 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].
19732.Melnu ļaužu tas tēviņš,Melnu dara alutiņu. Dod, Dieviņ, citu gadu Vēl melnāku padarīt! 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].
19733.Meženieki meženieki,Dodit meža brandavīnu! Saldens meža brandavīns, No saknēm iztecējs. 3031 [Tomē (Tomes pag. Rg)].
19734.Mīlēties mīlējāsTai ciemā alus dzert: Saldens alus, balta kanna, Daiļa pati nesējiņa. 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].
19735.Muša gāja kungam gaust,Kam nedeva alutiņa. Dod, mušiņa, kungam tiesu, Dzersi alu dziedādama! 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].
19736.Andri Andri, staļļa puisi,Jūdz dūkanu kumeliņu! Bāliņos saldans alus, Lai es dzeŗu dzeŗamo. 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].
19737.Jēpis nesa AnniņaiSaldu medu krūziņā: Še, Anniņa, nodzeries, Lai tev ire salda mute, Lai tev ire salda mute Vakarā nobučot! 161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].
19738.Nuoc', Dīv'eņ, uz manimŠūvokor vakarātu! Soldon' doru olut'eņu Vac' ūzula c'el'm'eņā. 422 [Līvānu pag. D].
19739.Nāc šurp, glāziņ,Manā priekšā! Es tevi izdzeršu Parakstīdāms. Tas mans brālītis, Kas mani balvo Ar alus kanniņu, Ar vīna glāzīti. 208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].
19740.Nāciet, brāļi, nāciet, māsas,Uz manimi alus dzert! Man muciņa kambarī Nosirmo(j)šu muguriņu. 94 [Odzienā, Ļaudonas (Mētrienas pag. Md)].
19741.Namiņš kūp, namiņš kūp,Bāliņš dara alutiņu. Es tecēju misas dzert, Dabūj' kausu mugurā. 125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].
19742.Namiņš kūp, namiņš kūp,Bāliņš dara alutiņu. Ik vakara puiši nāca Salda alus nodzerties. 65 [Valtenbergā (Mazsalacas pag. Vlm)].
19743.Namiņš kūp, namiņš kūp,Bāliņš dara alutiņu. Jūdz, tautieti, kumeliņu, Brauksim abi alus dzert! 64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)]. 1. Namiņš kūp, namiņš kūp,
19744.Nav neviena tāda vīra,Kas dzeŗ pilnu biķerīti. Pilna vīra sieva biju, Pilnu dzēru biķerīti. 97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].
19745.Ni man labi mieži aug,Apenīši neziedēja; Ni es ņēmu līgaviņu - Vēl nav man uzauguse. 290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].
19746.Nebij manis kumeliņisŠai ciemā auzu ēdis; Nu es pats alu dzēru, Kumeliņš auzas ēda. 1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].
19747.Nedzer, māsiņ,No alus glāzes! Šodien tautas alu deva, Rīt dos gaužas asaras. 2071 [Ancē (Ances pag. Pg)].
19748.Nedzeršu, kūmiņa,Tavu alutiņu, Es gan redzēju, Kas lēca mucāi: Ielēca dzeltena Apeņa spordze. 172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].
19749.Nepiedošu, nepiedošuAlutiņa brūveŗam: Es atradu kanniņā Nevirušu apenīti. 190 [Kuldīā].
19750.No tā mieža putru vāra,No tā dara alutīnu. Kā tā putra tā nereiba, Kā reibst miežu alutīnis? 164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].
19751.Nodzēros dzeŗamāMellajā ķipītī; Lai Ķipītis, kāds ķipītis, Kad tik labis dzeŗamais! 185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].
19752.Nosadzēru miežu alusPa mazam malciņam; Noraudzīju labus ļaud's, Maliņā stāvēdama. 6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].
19753.Nosadzēru laba alsPa mazam malciņam; Nosaklausu labu ļaužu Ne tik labi runājam. 90 [Lodē (Kusas pag. Md)].
19754.Nolaistītis tas galdīns,Te nav labu dzērājīnu; Būtu labi dzērājīni, Ar mēlīti nolaizītu. 149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].
19755.Nu bi dzert brāļam kāz's,Nu galdiņ' coure sist, Nu galdiņ' coure sist A sudrab' biķ'rem. 214 [Zūrās (Zūru pag. Vp)].
19756.Nu dzeŗam, vedekliņas,Pa visai biķerei, Nu atnāca tas godiņis, Ko mēs seni gaidījām. 321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].
19757.Nu es biju piedzēruse,Kā vakar dzīrusēs. Kur tie mani vīra radi, Ka tie manis neredzēja? 120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].
19758.Nu es biju tā piedzēris,Ka vairs otra nepazinu: Zirgu savu znotu saucu, Siena kaudzi līgaviņu. 69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].
19759.Nu es biju tā dzēruse,Ka es pate nezināju: Sav' brālīti vīru saucu, Sav' vīrīnu bālelīnu. 164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)]. 1. Es biju dzēruse,
19760.Nu es biju tā dzēruse,Kā vakar dzīrusēs: Brāļi mani pašu veda, Māršas nesa villainītes. 3531 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].
19761.Nu es biju tā dzērusi,Kā vakar dzīrusies; Vīriņš man kājas āva, Kalpiņš tina sietaviņas. 2 [Aderkašos (Taurupes pag. Rg)], 30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].
19762.Nu, māsiņas, tikāmies,Kad atkal tiksimies? Tiksimies bāliņos Pie saldena alutiņa. 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].
19763.Nu mēs, bāliņi, sasatikušies,Sasatikušies, sasatikušies; Nu mēs, bāliņi, sasadzersimies, Sasadzersimies, sasadzersimies! Dzer, manu bāliņu, dzer, dzer, dzer, Dzer, dzer, dzer! 399 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].
19764.Nu uz māju, nu uz māju,Vai tur labi, vai tur slimi! Te paliek saldens alus, Te sūrais brandaviņš. 6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].
19765.Padarīju alotiņuMazajā kubulā, Visi ciema circenīši Samērkuši mētelīšus. 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].
19766.Padarīju alutiņuŠķībulīti, greizulīti; Tādi mani viesi nāca, Luputaini, kankaraini. 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].
19767.Padarīju alutiņuTievu tievu, saldu saldu, Lai dzeŗ visi bagātie, Cepurītes cilādami. 74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].
19768.Palīdz', Dievs, kam palīdzi,Palīdz' alus brūveŗam: Brūveŗam nobrūvēt, Alu tam(?) notecēt. 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].
19769.Palīdz', Dievs, kam palīdz',Palīdz' mūsu brūveŗam: Zeijai rikšu tecināt, Kubulam putas celt. 41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)]. 1. Palīdz', Dievs, kam palīdz',
19770.Paši brāļi sanīdās,Paši mieru saderēja, Paši mieru saderēja Pie tā salda alutiņa [sūra brandaviņa]. 421 [Taurupes pagastā (Rg)].
19771.Pie galdiņa tikāmies,Pie galdiņa šķīrāmies; Ne pie doru tikāmies, Ne pie doru šķīrāmies. 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].
19772.Piedzēruse māmuliņa,Piedzēruse vedekliņa; Viena otru vaicājās: Kur palika atslēdziņas? 92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].
19773.Pilna vīra sieva biju,Pilņu dzēru biķerīti; Es nebiju ieradusi Dīku kannu klaudzināt. 3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].
19774.Pilna vīra sieva biju,Pilnu dzēru biķerīti; Ja kas kāda pušelniece, Lai uz pusi pušojās. 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)]. 1. Lej man pilnu, itin pilnu,
19775.Pilna vīra sieva biju,Pilnu dzēru biķerīti; Kad es gāju druviņā, Pilnu darbu vien darīju. 1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].
197751.Pilna vīra sieva biju,Pilnu dzēru biķerīti, Pilnu dzēru biķerīti Tautu galda galiņā. 224 [Kabilē (Kld)].
19776.Pilna vīra sieva biju,Pilnu dzēru biķerīti; Vidū gultas vien gulēju, Negulēju maliņā. 161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].
19777.Pilnu kannu pate dzēru,Pilnu devu bāliņam; Nebij mani māmuliņa Tukšu roku auklējuse. 80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].
19778.Pilnu kannu pati dzēru,Pilnu devu brāliņam; Vai es kāda nomalīte, Ka pusīšu dzērājiņa? 311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].
19779.Pillu lēju, tukšu dzēruBaltu skārda biķerīti, Ka tas gāja skanēdams Pa bāliņa galda virsu. 2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].
19780.Pirmā reize šai vietāMan dzeŗot alutiņu; Nu neiešu sētiņā Bez deviņu nedēliņu. 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].
19781.Pirmoreiz man dzeŗotŠī sētā alutiņš; Nu atgāja man' māsiņa, Nu arvienu es atiešu. 161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].
19782.Puiši puiši, jūdzat zirgus,Braucat maikšus eglienāi: Apentiņis ziņu sūta Apkārt tēva novadiņ'. 156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].
19783.Puisīts manis kaunējās,Es puisīša nesakaunu, Es, uz puiša raudzīdama, Dzēru pilnu biķerīti. 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].
19784.Puisīts meitu aicināja:Nāc, meitiņa, miestu dzert! - Dzer, puisīti, tu papriekšu, Tu pats miesta darītājs! 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].
19785.Pussnātine kultu, maltu,Pussnātine druviņā; Kad jādzeŗ alutiņš, Pussnātine aizkrāsnē. 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].
19786.Raksti, raksti, meža bite,Lauka bitei grāmatiņu; Dzeŗat alu, bāleniņi, Dodat ziņu māsiņai! 156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].
19787.Rikšiem bēri es palaiduPa smilgāju atmatiņu, Dzirdēj' savu sievasmāti Saldu alu brūvējam. 194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)].
19788.Rikšiem teku gar sklandāmPie ciemiņa alu dzert: Ciemiņam baltas kannas, Saldis, gārdis alutiņis. 172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].
19789.Rudzus s'ēju, mīž' izauga,Apein'ēši nūzīd'ēje; Olu doru, mads nūryuga, Dīva dāli dzāruojeņi. 4222 [Vārkavas pag. D].
19790.Rudzus sēju, miež' izauga,Apīnīši noziedēja; Alu daru, meds palika, Bites vien nosanēja. 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].
19791.Rudzus sēju, miež' izauga,Apenīši noziedēja; Alu daru, meds palika Kubuliņa dibinā. 321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].
19792.Rudzus [Linus] sēju, miež' uzauga,Apīnītis noziedēja; Alu daru, meds iztek Bitēm dzert, ne māsām. 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].
19793.Rudzus sēju, miež' izaugaDzelteniem akotiem; Alu daru, meds izrūga Sarkanām putiņām. 98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].
19794.Saimenieka dēli dzēra,Biķerīšus mētādami; Es tupēju dandziņā, Tik man acis neizlaida. 161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)]. 1. Znoti, dēli alu dzēra,
19795.Saimenieku saimenieku,Neliedz manim alutiņu: Kad es iešu druviņāja, Es varīti netaupīšu. 212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].
19796.Sak' briedītis(?) tecēdamis:Kritīs mana liela vara, Kritīs mana liela vara, Lūzīs mani balti ragi. Nu būs mani balti ragi Bajāram alus dzert. 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].
19797.Saka mani piedzērušu,Kad es biju nosarkuse. Tikai pate nosarkuse No tā diža sīvumiņa. 161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].
19798.Saka mani piedzērušu,Vēl es biju nedzērusi; Kad es būtu piedzērusi, Tad es rāpu rāpuļotu. 90 [Lodē (Kusas pag. Md)].
19799.Saka mani sasarkušu,Brandaviņa piedzērušu; Man pašai sārti vaigi, Sarkans rožu vainadziņš. 64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)]. 1. Visi mani sārtu saka,
19800.Saka mani traku trakuEs gudrāka par visiem: Es izvilku miežam taukus, Apīņam sūrumiņu. 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].
19801.Saldens alus krūzītēLīdz pašami dibenam; Skaista mana līgaviņa Līdz pašami vecumam. 69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].
19802.Salnas ēsti miezīši,Kārkla apīnīši Ni tvīka, ni reiba, Ni veda gulēt. Tīruma miezīši, Dārza apīnīši, Tie tvīka, tie reiba, Tie veda gulēt. 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].
19803.Sapinam brūverītiSudrabiņa pinekliņu, Lai tas daudz(i) nestaigāja Avotiņa lejiņā. 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].
19804.Sarkan' mana līgaviņa,Sarkan' alus piedzērusi; Sarkan' mieži uzauguši Degošā līdumā. 224 [Kabilē (Kld)].
19805.Sarkans alus krūzītē,Es sarkana dzērējiņa; Tautiešam acis dega, Uz manim raugoties. 321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].
19806.Sarkans alus kanniņāje,Luste manim tevi dzert; Smuka meita vaiņagāje, Luste manim tevi ņemt! 173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].
19807.Sauc manu svainītiDiž' dravenieku. Neviena kanniņa Ar medutiņu! 161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].
19808.Šādi tādi sanākuši,Nodzeŗ manu alutiņu; Nodzēruši alutiņu, Nosit visas beņķa kājas. 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].
19809.Šādi tādi sanākuši,Visi bārdas kustināja, Visi bārdas kustināja Uz tā dzīŗas saimenieka, Uz tā dzīŗas saimenieka, Brandavīna gribēdami. 185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].
19810.Šķita nieka neatrastMazajā istabā: Pilnu galdiņu atradu, Pilnu ļaužu istabiņu. 134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].
19811.Šļūteri šļūteri,Es tevi bungāšu, Kam man nedevi Rudzu alutiņa. 1181 [Dūres pagastā (Vlk)].
19812.Šļūteri šļūteri,Tu tiksi bungāts Tik mīkstu muguru Kā tavu vēderu. 281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].
19813.Šļūterīti šļūterīti,Alutiņu alutiņu! Es tev došu linu kreklu Ar pakula piedurknēm. 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].
19814.Sēju miežus līdumā,Dēst' apeni maliņā; Man bij labi raudzīties, Kā tie abi ķīvējās. 3251 [Sunākstē, Neretā un Ērberķē (Sunākstes, Neretas un Mazzalves pag. Jk)].
19815.Sēju miežus, stād' apīņus,Eža vien starpiņā, Lai tie abi skūpstījās Līdz citam rudenim. 49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].
19816.Sen slavēja tautiņāsAl' ar medu brūvējot; Nu nogāju, nu atradu Aizpērnajas pataciņas. 141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].
19817.Seskis dara alutiņu,Caur zemīti dūmi kūp. Piecas mucas saldans alus Caur seijīti tecēt tek. 311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].
19818.Sīki mieži, smalki malu,Saldu taisu alutiņu; Sīkas mazas man māsiņas, Salda alus dzērājiņas. 15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)].
19819.Sīlīts mani aicinājaIk rudeņus alus dzert. Kur, sīlīti, miežus ņēmi, Ne no mana līdumiņa? 15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)].
1. Cīrulītis alu dara
19820.Sildiet man siltu alu,Lūdziet man, lei es dzeŗu! Vakar bij' daudz ēduse, Šodien ļoti nevesela. 317 [Lindē (Birzgales pag. Rg)]. 1. Es vakar daudz dzērusi,
19821.Silti vējiņ', i pūtietApīnīša dārziņā, Lei galviņa nesāpēja Alotiņa dzērājam! 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].
19822.Zinu, zinu, nesacīšu,Kur vāvere alu dara: Priedes, egles galiņā, Gar zariem tecināja. 321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].
19823.Sirmi zirgi auzas ēda,Muguriņas sagriezuši; Veci vīri alu dzēra, Bārdas vien skurināja. 134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)]. 1. Sirmi zirgi auzas ēda,
19824.Sirmi zirgi auzas ēda,Muguriņas sagriezuši; Veci vīri alu dzēre, Kārklim pītas cepurītes. 181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].
19825.Sirmi zirgi auzas ēda,Mugurriņas sagriezuši; Veci vīri alu dzēra, Kungam tiesu nodevuši. 69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 121 [Gulbenē (Md)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)], 207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].
19826.Sirmi zirgi auzas ēda,Muguriņas sagriezuši; Veci vīri alus dzēra, Rociņāmi dodamies. 212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].
19827.S'ērmi zirgi auzys ēd'e,Sagrīzuši mugareņis; Jauni puiši olu dz'ēr'e, Skandynuoja bičereitis. 427 [Varakļānu pag. Rz].
19828.Slavējiet, slavējietAlutiņa dzērājiņu: Kuŗš puisīts alu mīl, Tas mīl savu līgaviņu. 100 [Rāmuļos (Rāmuļu pag. C)].
19829.Znotis mani znoti sauca,Dzert ne reiz' nepadev'. Alus muca pagrabā, Sasirmē(j)si mugurīn'. 119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)].
19830.Znotos gāju alus dzert,Znota vārdu nedzirdēju. Melli kaķi aizkrāsnē, Tie man' znotu znotenāja. 6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].
198301.Sidrabota zīle dziedRīgas torņa galiņā. Tur dzeŗ kungi, tur bajāri, Zeme rīb dancojot. 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].
19831.Sveši ļaud's padarījšiVaiverīšu alutiņu, Domādami man's bāliņus Kā sunīšus lacējiņus. 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].
19832.Tā es gāju pie ciemīna,Ka padzerta alutīna; Ja es alus nepadzēru, Žēl man ceļa gājumīna. 144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].
19833.Tā sacīja apenītis,Gaŗu mietu tecēdams: Dievs dod alus dzērējam Meklēt duru dibenā! 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].
19834.Tā sacīja apīnītis,Kubulāja ielēkdams: Jauniem ēsti, jauniem dzert, Veciem pakšus grabināt. 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].
19835.Tādi vien sanākušiTeļu putras strēbējiņi; Nav neviena pilna vīra, Kas dzeŗ pilnu biķerīti. 344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].
19836.Tādi vien stāvmucniekiApdzeŗ manu alutiņu! - I es gāju druviņā, I man plīsa vilnānītes. 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].
19837.Taisi vietu, līgaviņa,Kur tu pate zinādama! Ja būs gudra man galviņa, Gan es tevi atradīšu, Gan es tevi atradīšu Tumšajā kaktiņā. 3531 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].
19838.Taisit augstys, buol'el'eņi,Dz'eramuos ustab'eņis, Lai varēs olu dz'ert', Augš rūceņis vācynuot'. 426 [Sakstagala pag. Rz].
19839.Tautas alu pabrūvējšasTievu tievu, gaŗu gaŗu: Trīs dīķi ūdeņa, Pušpūre miltu. 182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)]. 1. Tautiets alu pabrūvējis
19840.Tautas alu padarījaTievu tievu, gaŗu gaŗu. Dzeriet, mani bāleliņi, Jele pušu pārliekdami! 317 [Lindē (Birzgales pag. Rg)]. 1. Tievis tievis, gaŗis gaŗis
19841.Te es dzēris, te gulēšu,Tai galdīna galīnāi, Ja jūs mani nevadāt, Ja celīna nerādāt. 164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].
19842.Tikmēr dzēru miežu alu,Līdz kājiņas vairs nenesa; Kad kājiņas vairs nenesa, Lai nes bēris kumeliņis. 193 [Lutriņos (Lutriņu pag. Kld)].
19843.Trīs miezīši es iemērču,Iztaisīju iesaliņu; Trīs muciņas izbrūvēju Salda, garda alutiņa; Trīs glāzītes es izdzēru, Tūliņ kājas cilājās. 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].
19844.Trīs miezīši es iemērčuSavas labas labībiņas; Piecas mucas kāsumā, Trejdeviņas piebildīju. 1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)].
19845.Trīs miezīšus es iemērcuSavas mīļas labībiņas; Znotus, kūmus aicināju Uz manim misas dzert. 1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].
19846.Trīs miezīši, sešas mucasSalda, garda alutiņa; Vēl jau būtu otras sešas, Kam brūveris negulējs. 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].
198471.čuru čuru tarerēMuca tek dziedādama; Izčurējse, iztecējse, - Nav ne tapa āzbāzēja. 224 [Kabilē (Kld)].
19848.čuči, guli, man' galviņa,Alutiņa piedzērusi; No rītiņa cēlusies, Ņemies gudru padomiņu! 190 [Kuldīā].
19849.Tūlīnu, it ātriIesalu malti: Redz' savu bāliņu Par lauku nākam. 212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].
19850.Vai tie mani sviķu kalniVisai lieti nederēja? Vienā sēju miežus rudzus, Otrā stādu apenīšus. 377 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].
19851.Vakar bija baltas kannas,Šorīt raibas norakstītas, Šorīt raibas norakstītas Vanadziņa nadziņiem. 146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].
19852.Vakar biju daudz dzērusi,Daudz aplam runājusi; Šodien kauna nevarēju Vakarēju dzērumiņ'. 64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)]. 1. Es vakar daudz nodzēru,
19853.Vakar dzēru, šodien dzēruLielajosi radiņos, Lielu kausu gaŗu ļipu Abi rokas turēdams. 6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)]. 1. Jau vakar, āzvakar
19854.Vakar dzēru, šodien reibaVāverīšu alutiņš. Vāverīšu alutiņš, Caur sakārni tecināts. 76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].
19855.Vasariņa raudājās,Ka nedzēra alutiņa. Ko dzersim, vasariņa? Trīs graudiņi vārpiņā. 41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)]. 1. Miķelītis man sacīja: 2. Saka miežu vasariņa:
19856.Viena pati miežus pļāvu,Viena vārpas salasīju; Kad bāliņš alu dara, Piln' istaba dzērājiņu. 120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].
19857.Vecais tēvs ar apīniViens otram labu dara: Tēvs duŗ mietu apīņam, Apīns tēvu dancināja. 41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].
19858.Vecais tēvs savus bērnusAgri sūta druviņā. Saldu rodu, gardu rodu Jaunu miežu alutiņu. 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].
19859.Vecajam tēviņamDaru auzu alutiņu, Tas mācēja bubināt, Rijas krāsni kurināt. 161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].
19860.Vidzemnieki, vārgi ļaudis,Aparāja alu dara; Mūsu suņi aizskrējuši, Alum raugu sajaukuši. 308 [Altenē (Seces pag. Jk)].
19861.Vilkš' kažoku mugurā,Ieš' kaimiņu apraudzīt: Kaimiņam namiņš kūpa, Kaimiņš dara alutiņu. 308 [Altenē (Seces pag. Jk)].
19862.Vilciņš olu padarija,Lopsa diedza brandaviņu; Nu tie grib šuoruden Sovus bārnus guodanāt. 69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].
19863.Visapkārt galdu laižuSidrabiņa biķerīti. Nava mana arājiņa, Kas saņēma biķerīti. 6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].
19864.Visapkārt sūrums tek,Mūs' pusē vien netek; Kad nāks jauna vasariņa, Būs i mūsu pusītē. 93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].
19865.Visapkārt sūrums tek,Mūs' vidū neietek; Vai tādēļ neietek, Ka mēs lieli dzērājiņi? 97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].
19866.Visapkārt sūrums tek,Mūs' vidūi vien netek. Vai tie mūsu brankūzīši Zil' uguni nodeguši? 16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].
19867.Visi mani kankarīšiCilātiesi cilājās, Redzēj' sētas saiminieci Zilgalvīti nesājot. 309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].
19868.Caur sakārni tecinājuSila zemes alutiņu; Salts kā leds, gards kā meds, Ak tu Dieva devumiņš! 69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].
19869.Ciema puiši bāleliņiSaldu dara alutiņu. Gudra biju, nepiedzēru, Lai tie mani nepievīla. 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)]. 1. Ciema puiši viltinieki,
19870.Ciemiņš dara saldu alu,Gribēj' mani piedzirdīt; Gudris biju, nepiedzēru Es ciemiņa salda alus. 143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].
19871.Cisiņa, māsiņa,Tais' mīkstu vietu; Apeni, brālīti, Ved mani gulēt! 161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)]. ★
56062.Ai apīni, apīnīt,Kam tev bija tā darīt? Tēvs sprauž mietu apīņam, Apīns tēvu dancināja. 166 [Kalsnavas Md].
56063.Tēvs apienim mietu dūra,Apiens tēvu dancināja; Apiens tēvu dancināja, Gar mietīnu tecēdams. 94 [Dunikas Lp].
56064.Apīnīts tēvu kūlaLiela ceļa maliņā, Kam tas man mietu dūra, Lika augstu gaisā kāpt. 48 [Bērzaunes Md].
56065.Apeiņs veci dancynuoja,Siksneņā turādams. Doncoj, veci, apeiņs tur, Mīzs nu molas pazasmej. 389 [Silajāņu Rz]. 1. Apeins veci dancynuoja,
56066.Vai Dīviņi, soldons ols,Kur tī škeiti apenīši? Aiz kalniņa leicītīji, Pašā Dīva duorziņāji. Pašā Dīva duorziņā(ji), Jezupiņa kryumiņā. 170 [Kapiņu D].
56067.Ai galdeņi, ai galdeņi,Kai tev skaiški pīderas! Ap tevim meitas sēdi Kai līpeņas zīdēdams. 265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz]. 1. Vai galdeņi, vai galdeņi, 2. Oi gaļdeņi, oi gaļdeņi, 3. Oi galdeņ, oi galdeņ,
56068.Ai, lūdzama liela māte,Iznes alu brandavīnu! Šīs ir tādas jumpraviņas, Brandaviņa dzērājiņas. 16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].
56069.Ai tu seikū apeineit,Tovu lelū styprumeņu: Tu varēji veirus guozt Kai rasnūs ūzuleņus. 143 [Jāsmuižas D].
56070.Ai galviņa, ai galviņa,Kā tas koši piederēja! Kad tu mani lustināji, Tad es tevi kustināju. 282 [Nīcas Lp].
56071.Ai miezīt, akotiņ,Tavu saldu alutiņ'! Balts kā zaķis, reibst kā aklis, Ak tu Dieva dāvaniņa! 242 [Lubejas Md].
56072.Ai ugiņ dzierkstelit,Līdz man al padarit! Es tev doš piermejam, Ne sovam bāliņam. 445 [Ugāles Vp].
56073.Uguntiņa, dzirkstaliņa,Palīdz olu izbrūvēt! Kubulam augsti rūgt, Žeiram labi notecēt. 493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].
56074.Alus alus,Laid mani iekšā, Es gribu, es gribu Lustīga būt, Es gribu, es gribu Lustīga būt! Alus manim nevajaga, Brandaviņa vajadzēja. 604 [Dažādi iesūtītāji].
56075.Aiz kalniņa dūmi kūp,Kas tos dūmus kūpināja? Smukmeitiņa kūpināja, Saldu alu brūvēdama; Saldu alu brūvēdama, Baltas kannas mazgādama. 32 [Babītes (Piņķu) Rg].
56076.Aiz kalniņa mīžus sēju,Lai apeiņi naredzēja; Gon apeins īraudzēja, Garu žeiksti tacādams. 358 [Rugāju Abr].
56077.Āz kalnīna miežus sēju,Lai apienis neredzēja; Apienītis gudrs vīrs, Kokā kāpe lūkoties. Vai tu gudrs, vai negudrs, Tev jāmirkst mucīnā! 39 [Bārtas Lp]. 1. Apenītis gudris vīrs, 2. Apinītis, spurgalītis,
56078.Apīnīts gudrs vīrs,Kokā kāpa lūkoties. Ai miezīti, apīnīti, Tu man ļauna nedarīji! 476 [Vecpiebalgas C].
56079.Apenīts gudris vīrs,Kokā kāpa raudzīties; Ciemu meitas, zeltenītes, Baltus kreklus mazgājot. 335 [Puzes Vp]. 1. Apentiņis gudris vīriņš,
56080.Apīnītis gudris vīrs,Kalnā kāpa skatīties; Kalnā kāpa skatīties, Kādi mieži tīrumā, Ja būs mieži tīrumā, Nebūs apiņ' dārziņā. 283 [Nīgrandas Azp]. 1. Apīnīts gudris vīris, līgo,
56081.Miežus sēju kalnīnāji,Apienīšus lejīnā; Apienītis gudris bija, Augstu kāpa skatīties; Augstu kāpa skatīties, Ko dar' mieži lejīnā. 94 [Dunikas Lp].
56082.Mans brālītis gudris vīris,Aiz kalniņa miežus sēja; Apīnīts vēl gudrākis, Kokā kāpa skatīties. 112 [Ezeres Kld].
56083.Apeineitis gudrs veirs,Izskrīn kūka viersyunē; Buļva taida, duraceņš, Īskrīn zemes dybynā. 579 [Viļāni Rz apr.].
56084.Apīnītis gudris vīrs,Kokā kāpa raudzīties; Kokā olas bij piedējis, Šāvainīšus izperējis. 132 [Ikšķiles Rg].
56085.Dievs dod laimi brūveramSaldu alu izbrūvēt! Apīnītis gudris vīris, Kokā kāpa lūkoties; Mieži rudzi vēl gudrāki, Palejā līgojās. 514 [Zentenes Tl].
56086.Apentīš gudris vīrs,Maikstē kāpa galiņē; Kas gribēja alutiņu, Lai kāp maikstes galiņē. 40 [Basu (Bases) Azp].
56087.Apeinīts, guds veirs,Kūkā kuope ūlu dātu, Kubulā izperēt. Tai sacēja perēdams: Meitom dzert, meitom dzert, Puišim ruopu rupuļuot. 285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].
56088.Apīnītis lielījās,Apkārt koku tīdamies: Meitām diet, meitām lēkt, Puišiem rāpus vazāties. 483 [Veselavas (Veselauskas) C].
56089.Apeineits gudrs veirs,Gudru alu padarēja. Meitom lēkt, meitom dzīdout, Puišim pakšus sumynuot. 280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].
56090.Tai sacīja opeinīts,Pi kūciņa pīsīnams: Puišim ruopu staigalēt, Meitom sūlu čarstītīs. 326 [Preiļu D].
56091.Tai sacēja apeineits,Krizdams ola kubulā: Meitom āst, meitom dzert, Puišim ruopu volkuotīs. 551 [Ludza Ldz apr.]. 1. Kū dūmavi, apineiti, 2. Buobom jāst, buobom dzjart,
56092.Vajag Dīva nūsalyugtĪsaliņa malējam, Ka buobom ruopu nūruopuot, Puišim ap mītu kersteitīs. 278 [Naujenes (Maļonovas) D]. 1. Īsaleņa malējeņa
56093.Šaidu taidu vuorpu goluPadarēju stypru olu. Meitom dzīduot, buobom runuot, Puišim ruopu nūruopuot. 143 [Jāsmuižas D].
56094.Apīnīts Dievu lūdza,Kubulā laizdamies: Dievs dod alus dzērājam Meklēt durvju dibenā. 211 [Ļaudonas Md].
56095.Alus alus tai sētai,Pilna sēta ledutiņ'; Kas gribēja alu dzērt, Lai kaldina kumeliņu. 16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].
56096.Alus gan bija,Māte gan deva, Bet neva meitiņas, Kas alu ienes. Metīsim naudu, Pirksim meitu; Pirksima meitiņu, Kas alu ienes. Labāk man skaliņš, Ne sveces galiņš; Labāk man meitiņa, Ne jumpraviņa. 39 [Bārtas Lp]. 1. Gan bija alus,
56097.Alus meita, alus meita,Nesi man alu uz parāda! Kas alus, kas alus, Pižulis alus, Trīs dīķi ūdens, Pušpūris miltu. 282 [Nīcas Lp].
56098.Alus meita tā sacīja:Muca vaira netecēja. Iesim tautu kambarīja Raudīt tautu alutīnu; Tek mucīna ziņģādama, Vēl es dzeršu dziedādama. 39 [Bārtas Lp].
56099.Ols ar konu, ols ar konu,Mads ar boltu bičereiti; Bruoļs ar muosu, bruoļs ar muosu, Es ar sovu ļaudaviņu. 295 [Ozolmuižas Rz].
56100.Olūteņa bryumaņamLela škuode nūtykuse: Ar meitom gulejūt, Capureite sadagusja. 51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].
56101.Alutiņa brūverītisBiti lika azotē, Lai tā dziede dzērājiņi Kā bitīte azotē. 456 [Vaiņodes (Bātas-Vaiņodes) Lp].
56102.Alutiņa brūverītsLācīt' veda namiņā. Liec, lācīt, savu spēku, Bitīt, savu saldumiņu! 146 [Jaungulbenes Md].
56103.Alutiņi, bāleliņi,Ko darīji vīriņam! Tu gulēji muciņā, Vīriņš gŗāvja maliņā. 520 [Zvārdes Kld].
56104.Alutiņ alutiņ,Tavu lielu stiprumiņu: Tručam spundi izspārdīji, Vīru gāzi ceļmalā. 3 [Adulienas Md].
56105.Olu doru, mads nūryuga,Bite šyunu nanosuoja. 265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].
56106.Ols kaņeņa, bikereits,Sauca mani dzāruojeņ'. Vai tuodēļ es dzāruojs, Ka es olys dareituojs? 389 [Silajāņu Rz].
56107.Alus, mans alutiņš,Rudajām actiņām; Nāks rudens, pārvedīšu Rudacīti dzērājiņu. 605 [Skolas].
56108.Ols puisīti, ols puisīti,Atnes soldu oluteņu! Es tev dūšu sov muosiņu Šū naksneņu puorgulēt. 389 [Silajāņu Rz].
56109.Apeineišam treis galveņis:Vīna maņi prīcinova, Ūtra maņi stiprinova, Treša maņi guldinova. 18 [Andrupenes Rz].
56110.Apeņu putniņiGāliņa sāpe, Kam agri dziedāja Apeņu dārze. 16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].
56111.Apeinīti apeinīti,Kū tu maņ padarēji! Es uz sūla, es zam sūla, Es pa zemi vuoļuojūs. 389 [Silajāņu Rz]. 1. Apeineiti apeineiti, 2. Apeineits gudrs veirs,
56112.Apjeiņeit apjeiņeit,Kū tu man padarēji? As aiz golda zjamjā gulu, As aiz cjepļa kaktjeņā. 50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].
56113.Apeinīt, apeinīt,Kū tu man padarej! Tu i mani nūvodoj Pa vysom pasūlem. 389 [Silajāņu Rz].
56114.Olūteņ, olūteņ,Kū tu maņ padarēji! Es uz sūla, i zam sūla, Pa visim kakteņim. 389 [Silajāņu Rz].
56115.Alutiņi alutiņi,Ko darīji vīrīnam? Es gribēju mājā iet, Tu iegāzi gŗāvītī. 282 [Nīcas Lp].
56116.Butelīte butelīte,Tu man kaunu padarīji: Es gribēju mājās iet, Tu ievilki gŗāvītī. 39 [Bārtas Lp].
56117.Alutiņi, rudacīti,Tavu lielu stiprumiņu: Tu nogāzi dižu vīru Liela ceļa maliņā. 211 [Ļaudonas Md].
56118.Apīnīts mazs vīriņš,Lielu vīru pievarīja: Atņem rokas, atņem kājas, Guļ bez prāta sētmalā. 605 [Skolas]. 1. Apīnītis, mazs vīriņš, 2. Apeinits gudris veirs, 3. Apinīts mozs veiriņš,
56119.Muns trokais olutiņš,Kū gudrimi padarā! Atņem rūkas, atņem kuojas, Bouž ar golvu sātmalī. 265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].
56120.Apeineits gudrs veirs,Puišus guoze kei ūzulus: Bucom spundis gaisā skrēja, Puiši kryta ceļamolā. 265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].
56121.Apeineiti, sprūgaineiti,Tovu lelu vareneibu: Tu varēji vacūs tāvus Jaunom kuojom dancynuot. 89 [Dricēnu Rz].
56122.Apu apu apīnīti,Trīs reiziņas vasarā! Vienu reizi kociņā, Otru reizi muciņā, Trešā reiza tāda reiza, Nu vīrami galviņā. 605 [Skolas].
56123.Atminies, alus meita,Ko tu vakar solījies! Tu solīji saldu alu Rakstītās ka(n)niņās. 282 [Nīcas Lp].
56124.Ābolīti, sārtvaidzīti,Ābelē karādamies; Apīnīti, sprogainīt, Augstu maikstē uzrāpās. 605 [Skolas].
56125.Ārā biju, iešu vēlSavus lopus apraudzīt; Iešu atkal istabā, Savus viesus pamielot. 281 [Neretas Jk].
56126.Bajāriņi alus dzēra,Biķerīšus mētādami; Es, nabags, dangā sēdu, Tik man acis neizsvieda. 443 [Turlavas Kld]. 1. Bajāriņa alu dzēru,
56127.Brandavīņa, brandavīņaKartupeļu skutējom! Ka nadūs brandavīņa, Bous očūti kartupeļi. 11 [Aknīstes (Aknīšas) Il].
56128.Brandavīna pudelīteSilda manu vēderiņu, Tautu dēla rūgtais alus Saldē manas kājas rokas. 443 [Turlavas Kld].
56129.Brandavīnis lielījāsiMan galviņu reibināt. Nelieliesi, brandavīni, Apīnītis reibināj'! 344 [Rembates Rg].
56130.Braukšu, braukšu, kai nabraukšu,Da muosaji olys dzart. Jo tī roti brakš i brakš, Jo tei koza rikš i rikš. 326 [Preiļu D].
56131.Brāļos gāju alus dzert,Vīru ķurzi līdzi ņēmu; Vīru ķurzi līdzi ņēmu, Lai dzeŗ alu brālīšos. 192 [Kosas C].
56132.Buoļūs guoju ola dzartu,Broļūs ola atsadzēru. Lelais kauss plotu lipu, Obu rūku cylojams. 326 [Preiļu D].
56133.Atnes man, tu sābreit,Soldonuo aļteņa! Pylnu kipi, garu ručku, Obom rūkom turādams. 551 [Ludza Ldz apr.].
56134.Itai dzīsmei jau byus gols,Saimenīks lai atnas ols; Lelu ķipi, garu lipu, Abom rūkom turādams. 358 [Rugāju Abr].
56135.Byus poli, byus poliŠuo golda golā: Izdzēre svuotiņš Divpadsmit gluožu. 389 [Silajāņu Rz]. 1. Būs poli, būs poli 2. Beus poli, beus poli,
56136.Izdzēre tis kristāvsDivpadsmit ols gluožu; Tai grīze mēli Kai rotu rumbu. 358 [Rugāju Abr].
56137.Cepleisīši olu doraNu kastreišu īsaleņa, Bokšonīši padaŗāja Nu lobajim mīzeišimi; Nu lobajim mīzeišimi, Nu smaižainim apeiņim. 50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].
56138.Cyti dzeŗa veinu, madu,Es tū pūra yudisneņu. Alderu! 89 [Dricēnu Rz].
56139.Ciemīns manim dzerti nedeva,Teic man melnu deguntīnu; Dod, ciemīni, nosadzerti, Noslaucīšu deguntīnu. 604 [Dažādi iesūtītāji].
56140.čunčuru čunčuruPie sava tēva, Mans tēvs izvira Iesala putru. 604 [Dažādi iesūtītāji].
56141.Darit olu, buoleliņi,Prosit vysu dzaruojiņu; Es muosiņa, nabadzīte, Es atīšu naprosama. 435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].
56142.Dīveņ, dūd svuoteņamOtkon braukt svuoteņūs; Kad jis braucja svuoteņūs, Jis mums skaiški padzirdjēja. 89 [Dricēnu Rz].
56143.Dievs do' alus brūveramMeklēt duru dibenā, Kam nedeve misas dzert, Visas dūkstes izbradātu. 90 [Drustu C].
56144.Divi divi, kas tī divi,Kas uz mani līlejās: Apenīts ai mīzīti Garum greidas guldinuot. 265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz]. 1. Divi vīn, divi vīn,
56145.Dodat ēst, es neēdu,Dodat dzert, es nedzēru; Dod man puisi, es gulēšu Līdz labam launagam. 358 [Rugāju Abr], 146 [Jaungulbenes Md].
56146.Dodat manim brandavīnu,Dodat man piparotu! Diža rada bērniņš biju, Piparotu ieradusi. 200 [Kuldīgas Kld]. 1. Dodat man brandavīnu,
56147.Dūdit man brandaveņa,Ols navaru pasadzert; Dūdit lobu muotes maitu, Lai nagaisu dzeivuodams! 44 [Bebrenes Il].
56148.Dodiet manim brandavīna,Es jau alus nepiedzēru; Dodiet manim jaunu puisi Pa naktimi pārgulēt! 241 [Lubānas Md].
56149.Brandavīņa, brandavīņa,Es navaru ols pīdzērt! Dūdit maņ muotes meitu, Es nagribu kolpyunītis! 182 [Kaunatas Rz].
56150.Lielajā tīrumāDeviņiem vīļakniem; Brandavīna brandavīna, Nevar alus piedzerties! 195 [Kraukļu Md].
56151.Dodiet mun alu dzert,Es māk' alu sutināt; Dodiet mun jaunu puisi, Es māk puisi čučināt; Es māk puisi čučināt Ar asiem dadzīšiem. 290 [Ogres C].
56152.Dodat man brandavīnu,Es gribēju brandavīnu! Saka mani piedzērušu, Ka es biju nosarkusi; Lai Dieviņš man' žēlo, Mans ražens augumiņš! 16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].
56153.Dūdat man brandavīnu,Bez ūderes es nedzeršu; Dūdat man ar ūderi, Tad es būšu dzērājiņa! 83 [Dignājas Jk].
56154.Duraceņi duraceņi,Šuos dīneņis dzāruojeņi; Atīs muni bruolileņi, Runuos jaukys volūdeņis. 326 [Preiļu D].
56155.Dodat man nodzērtiesPēc tā gŗūta pūlējuma! Trīs reizītes nolaidos, Iesaliņu samaldams. 398 [Skrundas Kld].
56156.Dyumi kiup, dyumi kiup,Kas tūs dyumus kiupynuoja? Muns oruojs olu dora, Tys tūs dyumus kiupynuoja. 265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].
56157.Dzeltens manis kumeliņšKā viens vaska ritentiņš; Dzeltens bija kāzu galds, Kā ar vasku novaskots. 378 [Seces Jk].
56158.Dzer govju, dzer vēršu,Dzer labu laimu; Dzer labu laimu, Dzer mīlig dīvošan! 93 [Dundagas Vp].
56159.Dzjāŗa olu, dzjāŗa olu,As redzēju kei jī dzjāŗa: Par obejim pusgluozeitis Ai vysomi mīleitjom. 50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].
56160.Dzer, māsīn, alutīnu,Tas tev ļauna nedarīs; Tas tev ļauna nedarīs, Tas grāvī negāzīs! 282 [Nīcas Lp].
56161.Dzeriet alu, sveši ļaudis,Kālab man nedodat? Vai es miežus negrābstīju, Vai vārpiņas nelasīju? 129 [Gudenieku Azp].
56162.Dzeriet alu, kas gribiet,Es redzēju kā darīja: Brūvers savu līgaviņu Aiz kubula nobučoja. 466 [Vārkavas D]. 1. Dzerit olu, kas gribit,
56163.Aiz kū man soldans ols,I madīga misa bija? Breivers savu ļaudaviņu Pi kubula nubučova. 493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr]. 1. Aiz kū beja soldons ols,
56164.Aiz ko man als nerūga,Aiz ko misa misījās? Vīrs ar savu līgaviņu Aiz kubula meņģējās. 211 [Ļaudonas Md]. 1. Alutiņis, alutiņis, 2. Kādēļ manim saldens alus,
56165.Jūs nedzertu šitā ala,Kad zinātu, kas par vainu: Brūvers bikses izskaloja Kubuliņa dibenā. 289 [Odzienas (Vietalvas-Odzienas) Md]. 1. Es nedzeršu jūsu alu,
56166.Dzeŗat, ļaudis, ko dzerdami,Alutiņa nedzeŗat! Aldarītis raugu lika Melnajām rociņām. 282 [Nīcas Lp].
56167.Dzeŗat, dzeŗat, bajārīni,Nabadzīnu alutīnu! Pērnaj' rudzi, pērnaj' mieži, Aizpērnāja apienīši. 94 [Dunikas Lp].
56168.Ki, bruolīti, tu briuveji,Kas par sottu(?) olutiņu! Pārneji rudzi, pārneji mīži, Aizpārneji apeinīši. 605 [Skolas].
56169.Dzer bajāri, dzer bajāri,No nabaga alutiņa: Pieci mieži, trīs apīņi, Kas par gardu alutiņu! 282 [Nīcas Lp].
56170.Dzerit, bruoļi, muosom dūditAr tom skaistom gluozeitem! Dzerit, bruoļi, pleickojitēs, Šei dīneņa dzeramuo! 170 [Kapiņu D].
56171.Dzeriet, ēdiet, sveši ļaudis,Mani vien vainojiet: Mana cepta tā maizīte, Mans brūvēts alutiņš. 129 [Gudenieku Azp].
56172.Dzerat, muni bāleliņi,Ar ozola kanniņām! Es gribēju Rīgā braukt, Biķerīšu kaldināt. 358 [Rugāju Abr].
56173.Dzjarit, puiši, pa puskoni,Meituom pīļnis bīcarītis! Maituom leika mūgureņa, Mīžu vuorpeņis losūt. 326 [Preiļu D].
56174.Dzarsim obi, bruolileņi,Nu tuos vīnas bičarītes! Jimsim obi līgaveņas Nu tuos vīnas muomuleņas! 326 [Preiļu D].
56175.Dzersim alu, dziedāsim,Tad būsim bagātāki; Nearsim papuvīšu, Nebūsim bajārīši. 236 [Līvānu D].
56176.Dzērsim kāzas trīs dieniņas,Lai dancāja panākstnieki; Lai dancāja panākstnieki, Kā dancāja kumeliņi. 40 [Basu (Bases) Azp].
56177.Dzeŗu alu piesemēršķis,Piepes kanna dubenā; Slinkas meitas, vecas mātes, Nevīžāja izmazgāt. 94 [Dunikas Lp].
56178.Dzēru olu, nabāduoju,Jir gaļveņa nesējeņa; Jēmu sīvu, nabāduoju, Jir maizeite orūdā. 113 [Gaigalavas (Bikovas) Rz].
56179.Dziesmai gals, dziesmai gals,Dziedātājiem gribas als! Ja nedod ar glāzīti, Dod ar visu slauktuvīti! Lielu ķipi, gaŗu šlepi, Ar ķipīti turēdams. 236 [Līvānu D].
56180.Ej sazini, tu sazini,Ko tie vecie poļi dara; Vai viņ' nāks, vai nenāks, Mūsu alu pasmeķēt. 604 [Dažādi iesūtītāji].
56181.Eim', māsiņa, pie upītes,Māla pika(?) apīnīša; Māla pika apīnīša, Saldu alu darināt. 3 [Adulienas Md].
56182.Redz kur nāca als kanniņaNosirmušu muguriņ'! Kas bij miežu arājiņš, Lai pacēla cepurīt'; Es bij' miežu pļāvājiņa, Es pacēlu vainadziņ'. 211 [Ļaudonas Md]. 1. Par galdiņu alus glāze 2. Šaltim guoja ols kaneņa 3. Atīt ols slauktuveitja 4. Atiet alus vācelīte 5. Ekur nāk olus kona,
56183.Es iemērcu trīs miezīšus,Dodat, brāļi, apīnīšus! Piecu mucu tecināju, Žeirīts kauca kaucumā [kaucamo?] 115 [Galgauskas Md], 358 [Rugāju Abr].
56184.Es nebiju brāļos bijsiAizpērnāju bijumiņu; Brāļi alu izdzēruši, Biķerītes apgāzuši. 373 [Sarkaņu Md].
56185.Es naīšu pa celiņu,Zeiles konas nadzārusi, Man zeileite nadzīduos Pa lobai rūceņai. 465 [Varakļānu Rz].
56186.Es pats kalnā,Cepure lejā; Apīņa vaina, Ne mana vaina. 289 [Odzienas (Vietalvas-Odzienas) Md].
56187.Es piedzēris miežu tauku,Apīnīša sūrumiņ'; Atlaidieti rudzu salmus, Kur kauliņus dusināt! 257 [Mazsalacas (Valtenbergas) Vlm].
56188.Es redzēju apīņosDulnu vistu ietekam, Dievs dod mūsu brūveram Mellu alu izbrūvēt. 108 [Engures Tk].
56189.Es redzēju saiminīkuLobu pruotu staigojūt: Es redzēju skrūzītē Boltūsīti nosojūt. 357 [Rudzētu D].
56190.Es tevi lyudzu, saiminīk,Atnes ols uz poruoda! Kod izaugs rudzi mīži, Tad es tevi samoksuoš. 414 [Stirnienes Rz].
56191.Es to tautu alutīnuLīdzi gan nevedīšu, Te es viņu izšļaukāšu Pa ežīnu staigādama. 604 [Dažādi iesūtītāji].
56192.Gasteņi muni mīļi,Ar kū jūsu pamīluošu? Ar aleņi padzirdēšu, Ar medeņi paboruošu. 285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].
56193.Gāju tautu aplūkot,Kā dzīvoja maliņā. Vai tie ēda rudzu maizi, Vai dzeŗ miežu alutiņu? 560 [Rīga ].
56194.Guli, guli, apīnīti,Dziļas mucas dibenā! Tēvs sprauž mietu apīņami, Apīns tēvu dancināja. 291 [Orgresgala Rg].
56195.Izdzerām, izdzīžām,Dīs cik iļgi dzeivuosim; Pa vīnai, pa ūtrai, Lēdz pošam dibiņam. 326 [Preiļu D].
56196.Ieraudzījis vien pazinuNetikušas ciema meitas. Padzēros, pavēros: Piepe ka(n)nas dibenā. 497 [Vīpes (Mežmuižas) D].
56197.Iestādīju apīnīti,Savas sētas maliņā; Apīnīts gudrs vīrs, Aug galviņu grozīdams. 211 [Ļaudonas Md].
56198.Kad es biju piedzērusi,Teic mani nosārkušu; Kad es biju nosārkusi, Teic mani piedzērušu. 282 [Nīcas Lp].
56199.Kas bij laba vīra sieva,Pilnu dzēra biķerīti; Kas bij kāda vīzdegune, Lūpas vien slapināja. 443 [Turlavas Kld]. 1. Kas bij kāds pils vīrs,
56200.Kas dzer olu, tam aug mīžiLeluo syla maleņā; Ni tam tryuka pīna, maizes, Ni biteišu maduteņa. 265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].
56201.Kas kait alus brūveļamiGar uguni negulēt? Ziņģej miezis, apenīts Dziļa kubla dibenā. 359 [Rūjienas Vlm]. 1. Kas kait alus brūveram
56202.Kas no tevim, tu tautieti,Tu nevari alu dzērt! Es jau tevi nodzēruse, Otru savu bāleniņu. 74 [Cīravas Azp].
56203.Kas par saldu dzērienuNo tām miežu asinim! 160 [Jūŗkalnes (Pilsbergas) Azp].
56204.Kas tur tāds grozījāsNama vidū, cekulā? Rauga māte grozījās Ar apīņu vaiņadziņu. 241 [Lubānas Md].
56205.Kas tur spīde, kas tur vizeViņ' istabas dubenēje? Alus meita grozījāse Ar apeņa mapentiņu(?). 129 [Gudenieku Azp].
56206.Kāda koka, tu kausiņi,Šmaukstējās izdzeŗot? Ābelītes koka, tu kausiņ, Šmaukstējās izdzeŗot. 236 [Līvānu D].
56207.Kādai mātei piecas meitas,Piepes kannas dibenā; Es mātei viena meita, Rozes kannas dibenā. 16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].
56208.Kuozys kuozys, otkon kuozys,Otkon brauču ponuoksnūs; Otkon dzēru bīru, madu, Kouzu golda galeņā. 50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].
56209.Klip klop alus kann,Piec gad nemazgāt, Māmiņe slinks mēts, Oksts ūdens avte, Māmiņe gāla sāp Dēlu meitas lobodam(?). 372 [Sarkanmuižas Vp].
56210.Ko, dunduri, tu dziedāji,Zirga asins vēderā? Dziedāsim mēs, brālīši, Salda alus padzēruši! 46 [Beļavas Md].
56211.Ko tie mani apentiņiGaŗi gaŗi izauguš'? Vai man būs jāaiziet Šoruden tautiņās? 129 [Gudenieku Azp].
56212.Kukni kukni, apeinīts,Garys maikstis gaļiņā! Tai kuknēja dzāruojiņi Muna golda gaļiņā. 605 [Skolas].
56213.Kur jūs mani tādu liksit,Lielu alus dzērējiņu? Tur' baltai palagai, Laiž' dziļai pagrabai. Kad ies meitas alu laist, Buldur' Jānis pagrabai. 74 [Cīravas Azp].
56214.Ku', māmiņa, tavi vārdi,Ku' vakara runājām? Tu solīji alutiņu Sudrabiņa glāziņā; Nu ielēji ūdentiņu Tekulīša radziņā. 604 [Dažādi iesūtītāji].
56215.Kur manis dēliņš,Kur jaunaviņa, Kas mani dzērušu Pārvedīs mājās? Dēliņis tā saka: Māmiņa mīļā! Māršena tā saka: Jods tevi paraus! 355 [Rucavas Lp].
56216.Kur ošam platas lapas,Ne zariņa galiņā? Kur brāļam dižs godiņš, Ne māsiņas panākstos? 16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].
56217.Kur palika alus meita,Kad neredz staigājam? Vai būs alū noslīkusi, Vai būs žurkas apēdušas? 9 [Aizputes (Aizputes-Pils) Azp].
56218.Kur palika alus vīrs,Kad nenāca alu nest? Vai noslīcis aliņai, Vai pie skaistām meitiņām? 546 [Kuldīga Kld apr.].
56219.Liela gaŗa alus meita,Neredz vairsa staigājamu; To bij žurki norējuši, Ievilkuši midzenītī. 282 [Nīcas Lp].
56220.Kur palika alus puisis,Ka neredz staigājam? Alus puisis, rīka meita Apakš galda pakrituš'. 316 [Piltenes Vp].
56221.Kur teciet jūs, puisīši,Rindiņā sastājuši? Kaimiņos sajutuši Apīņotu alutiņu. 476 [Vecpiebalgas C].
56222.Kur tu biji, alutīni,Tur es ari gadījosa: Tu gulēji mucīnāji, Es pa kalnu attecēju; Es pa kalnu attecēju Ar basāma kājīnām; Ar basāma kājīnām, Ar plikāma rocīnāma. 39 [Bārtas Lp].
56223.Ai saldais alutiņ,Vai tu mani viltin vīli? Tu gulēji runciņā [muciņā], Es par kalnu aizlīgoju. 605 [Skolas].
56224.Kur tu brauksi, apeinīt,Ar tū kuorkla kumēliņu? Braukšu uz cīmu olu dzert, Ar meitiņom paļustēt. 605 [Skolas]. 1. Kur tu juosi, apīnīt,
56225.Kur tu īsi, mīžu vuorpa,Zuobokūs audamuos? Īš' iz cīmu olu dzjārtu, Jaunu mjeitu dancynuot. 50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].
56226.Kur tu jāsi, apīnīti,Līku jostu apjozies? Jāš' uz savu līdumiņ' Jaunu miežu apraudzīt, Vai tie auga, vai zaļoja, Vai taisās briedumā. 449 [Ungurmuižas D].
56227.Kur tu jāsi, apienīti,Līku kārklu apseglojis? Jāšu ciemā kaimiņos, Iešu viņus apraudzīt. Tur nāk kāzas, krustūbiņas, Tur jau manis vajadzēs. 94 [Dunikas Lp].
56228.Ķipie ēžu, ķipie dzēru,Ķipīts malns namozguots; Jā, ļautiņi, smejieties, Smejieties ķipīšam! 268 [Mētrienas (Ļaudonas-Odzienas) Md].
56229.Tur es ēdu, tur es dzēru,Melnajā ķipītī, Lai smejās, kam patika, Melnajam ķipīšam. 72 [Cesvaines Md].
56230.Labi dagi eļkšņu molka,Vjāļ loboiki bārza dag; Labi dzjārti olūteņi, Vjāļ loboiki brandveineņi. 50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].
56231.Lītavnīku bagaturiJyuzu storā olu dora; Paļsinīkū nabadziņi Kubulūsi padarā. 265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].
56232.Mani mīļi nāburdzīni,Es nenāču ķīvēties, E nenāču ķīvēties, Es nāč' jūsu aplūkāt, Saldu alu nodzerties. Salds kā medus, auksts kā ledus, E kur Dieva dāvānīts! 490 [Vijciema Vlk].
56233.Mans brālītis man atnesačetru kanšu biķerīti: Nu tik gribu daiļi dzērt, Nu tik grezni padziedāt! 16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].
56234.Malni krauklīši i pourskrējaPar tū noma čukurīti; Kurs bejat bryuverīts, Līcit olu kubulā! 326 [Preiļu D].
56235.Namiņš kūp, namiņš kūp,Brālīts dara alutiņ'. Melna vārna pārkrējuse Pār namiņa cekuliņ'. 112 [Ezeres Kld].
56236.Ņemiņš koup, ņemiņš koup,Kas ņemiņu koupināja? Bāliņš dara alutiņu, Tas ņemiņu koupināja. 217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].
56237.Meti, meti, tu Pēteri,Ko tik ilgi kavējies? Man sunīši piekusuši, Pašai ēst gribējās. 484 [Vestienas Md].
56238.Mērcit, bruoļi, īsaleņu,Damērcit munu daļu! Buordza leudza Dīveņu Pī kuopenas sādādama. 466 [Vārkavas D].
56239.Miezīts bija mazs vīrīns,Ar to lielu padomīnu: Stiprus vīrus reibināja, Ar to savu alutīnu. 604 [Dažādi iesūtītāji].
56240.Mīzeits klīdze, mīzeits sauce:Kam nadzerit oluteņa! Nu kuo, mīzi, dzersim olu, Treis gryudeņi vourpeņā. 389 [Silajāņu Rz].
56241.Muciņ tup dārziņeNosiermeš mugriņ, Gaid sov dzērājiņ No Dieviņ' pārnākam. Ne tas ēd, ne tas dzeŗ, Le dzeŗ māts bāl(le)iņš. 372 [Sarkanmuižas Vp].
56242.Nav neviena tāda vīra,Brandavīna vecumīna; Brandavs bija piedzimstot, Brandavs bija nomirstot. 604 [Dažādi iesūtītāji]. 1. Nav neviena tāda vīra,
56243.Nāburdzītis, koka sprākle,Nedo' alus piedzerties; Alus muca pagrabā, Nosūnojšu mugurīnu. 439 [Trikātas Vlk].
56244.Ne domāju, ne cerēju,Šij sētēje alu dzerte; Nu atnāca mans brālītis, Nu es dzeršu ikdieniņas. 40 [Basu (Bases) Azp].
56245.Neņem ļauna, tu galdiņ,Ka uz tevīm atspiežas. Paēduši, padzēruši, Tad uz tevīm atspiežas. 236 [Līvānu D].
56246.Nerūga, nereiba,Neveda gulēt: Sila zemes mieži, Sila apentiņi 74 [Cīravas Azp].
56247.Netīšām es iegājuAlutiņa piertižās Līdz gribēju projām iet, Blauks ar kausu mugurai! 74 [Cīravas Azp].
56248.Nevienam es neteikšu,Kas gul mucas dibenai; Kušķīšame, kausinam, Tiem jau abiem teikšu: Kušķīts katlu mazgātājs, Kausiņš alus brūvētājs. 74 [Cīravas Azp].
56249.Ontuš taisās miežus sēt,Staņģis alu pabrūvēt; Augulītis raugu meta Ar ozola dakšiņām. 166 [Kalsnavas Md].
56250.Tira tara olu dora,Pursa nesja yudesņeņi; Reigas kungs raugu lyka Sudabreņa bičureitī. 551 [Ludza Ldz apr.].
56251.Pa gluozei izdzeram,Pa dzīsmai nūdzīžam; Teirumā izguojuš', Pa vogai nūdzanom. 236 [Līvānu D].
56252.Padarēju aleņuSoldonu i gordu, Saprasēju gasteņu Slovonu i skaistu. 143 [Jāsmuižas D]. 1. Podareju alutiņu 2. Izvārīju alotiņu
56253.Labis bija alutiņis,Kaut ar no auziņu; Labi mani radi bija, Kaut ar no bāreņu. 50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz]. 1. Dzjarsim olu, koč auzeņu, 2. Breinum soldons olys, 3. Padarēju aļteņu, 4. Padarēšu alteņu,
56254.Padarēju olūteņu,Šaidu taidu pupojeņu; Šaidys taidys beņču kuojys Sadzers munu olūteņu. 51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].
56255.Nu taidu šaidu mīžu vuorpuPadarīju olūtīnu; Nūdzirdēju kaiminīšus, Lipys vīn kustinava. 143 [Jāsmuižas D].
56256.Padarēju soldon' oluNu tīm bārza pupurim; Kai padzēŗa tys Juoneits, Sīnā kuopja atsprēkleņ. 522 [Zvirgzdienes Ldz]. 1. Padarēju es aļteņu,
2. Stipru olu padarēju 3. Pivošeju(?) stypru olu 4. Es padoru stypru olu 6. Šaidu taidu springuleišu, 7. Stipru alu piedarīju 8. As padoru stypru olu 9. Šaidu taidu springuliņu,
56256v10.Tuš tuš tuš puš puš pušKristamuote gryuši pyuš; Kei pīdzēŗa stypra ols, Nu tūs bārza pupureišu: Kuopja sīnā atsprēkleņ, Poša grīzjās gradzynā. 522 [Zvirgzdienes Ldz].
56257.Pagaid, manu kumeliņ,Līdz es alu nodzeršos! Kā es tevi pagaidīju Piecus gadus uzaugam. 16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].
56258.Pastāv', manu kumeliņ,Kamēr es alu dzēru! Es stāvēju dažu dienu, Kamēr tevi nopelnīju. 198 [Krustpils D].
56259.Pilnu pilnu, itin pilnu,Es bij pilna dzērājiņš; Man patika pilns pūriņš, Pilna glāze rociņā. 184 [Ķēču Rg].
56260.Pie ciemiņa alu dzēru,Krekliņā izvilcies; Pie īstā bāleliņ', Apjozos zobeniņ'. 364 [Sakas (Upesmuižas) Azp]. 1. Pie ciemiņa alus dzēru,
56261.Pie meitāmi gulēdams,Nosaldēju vēderiņu. Nāks pudele, gaŗkaklīte, Sasildīs vēderiņu. 202 [Kurmāles Kld].
56262.Pieci mieži, trīs apeņi,Tavu stipru alutiņu! Vēl uzspēra brūvelīti Ģēvelītes galiņā. 546 [Kuldīga Kld apr.].
56263.Pieci mieži, div' apeņi,Kas par saldu alutiņu! Nebij miera brūveŗame Ne čukuŗa galiņēje. 40 [Basu (Bases) Azp], 129 [Gudenieku Azp].
56264.Piedzēruse vedējiņa,Piedzēruse vedamā; Viena otrai vaicājāsi, Kur palika arājiņš? 202 [Kurmāles Kld].
56265.Piedzēruši vedējiņi,Piedzēruši panāksnieki; Nezināja, kur palika Šīs naksniņas vedumiņš. 202 [Kurmāles Kld].
56266.Pļāp siev, pļer siev,Abas divas satikuš; Dzēra saldu alutiņ, Pļāpā jauku valodiņ. 200 [Kuldīgas Kld].
56267.Prom uz māju, prom uz māju,Vai tur slikti, vai tur labi; Še atstāju saldu alu, Še godīgus tēva dēlus. 119 [Gaujienas Vlk].
56268.Puisīts grib skaistas manis,Pats dzer olu, man spīž dzert. Es izdzēru vīnu gluozi, Kai zīdēti aizzīdēju. 414 [Stirnienes Rz].
56269.Peutit, visi silti vēji,Apeineiti audzynuojit; Peutit, visi silti vēji, Apeineiša duorzeņā! 168 [Kalupes D].
56270.Ritu ratu ra-ta-tā,Paši rati lejā rit: Balta maize, brandavīns, Tas manā vezumā. 39 [Bārtas Lp].
56271.Ruku ruku, sūru ruku,Atkal sūru brandavīnu! 55 [Bīriņu Rg].
56272.Rīka meitai nedosimNe pakulu gabaliņa, Kam dzeŗ mani bāleliņi Mellām kannām. 605 [Skolas].
56273.Rūgts alus, rūgts alus,Nevaru dzert. Kur mans svainītis, Lai taisa saldu! 398 [Skrundas Kld].
562731.Rūgts alus, rūgts alus,Nevaru dzert. Kur mana seģene, Luksāšu mājās! 94 [Dunikas Lp].
56274.Sadegaš līdameSārkan miež uzaugaš; Sārkan bij mūs bāliņ, Sārkan āl piedzēraš. 93 [Dundagas Vp].
56275.Saimeniece, saimeniece,Kur tā mana butelīte? Visas dienas gājumiņš Tai vienā butelē. 16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].
56276.Saiminieks, koka sprākle,Man iedeva patecīnas; Man iedeva patecīnas, Alus muca pagrabā. 275 [Mērmuizas (Mžru) Vlm].
56277.Saka mani piedzērušu,Kad es biju nosarkuse; Es ar savu jaunumiņu Ikdieniņas nosarkuse. 214 [Lažas Azp]. 1. Teica mani piedzērušu,
56278.Teica mani piedzērušu,Kad es biju nosarkusi; Manas pašas sārtvaidzņis No tā diža niknumiņa; Kas no niknas baidījās, Lai no manis vairījās. 126 [Grobiņas Lp].
56279.Sakalt's manis kažociņš,Tam vajaga roņu tauku. Veca mana vīramāte, Tai vajaga brandavīna. 192 [Kosas C].
56280.Sarkan aug miežu vārpDeguše līdume; Grazna auga man māsin, Graznu alu padzērusi. 372 [Sarkanmuižas Vp].
56281.Sila Jānis alu dara,Caur čakārni tecināja; Es tecēju misas dzertu, Man ar kausu mugurā. 318 [Plāņu Vlk]. 1. Sviķuripots alu dara
56282.Siera gribu, siera gribu,Pie tā siera brandavīnu. Vīra gribu, vīra gribu, Pie tā vīra klātgulēt. 302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].
56283.Siera gribu, siera gribu,Pie tā siera brandavīn. Visa mana naba trīc, Kā es gribu brandavīn. 112 [Ezeres Kld].
56284.Skaists skaists saimnīks,Skaistu alu padarīja; Dud, Dieviņ, cytu gadu, Vēl skaistāku padarīt! 489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].
56285.Sirmi vērši platu pieri,Tie bij miežu arājiņi; Veci tēvi sirmām bārdām, Tie ir alus darītāji; Jauni puiši kā ozoli, Tie ir alus dzērājiņi. 192 [Kosas C].
56286.Siermi zyrgi auzas ād,Sagrīztimi kakliņim. Vaci veči olu dzer, Aiz galdiņa sādādami. 35 [Baltinavas Abr].
56287.Sieru sieru,Salda brandavīna, Ja nav salda, Tā paša sīva! 604 [Dažādi iesūtītāji].
56288.Sieva muna, kāda lūčka,Līdzi vežu godiņā, Lei tā munu cepurīti Dzērumā paglobā. 242 [Lubejas Md].
56289.Skaista zīdi driču dervaLela kolna maliņā. Olu doru, mads tecēja, Bīru leju buciņā. 50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].
56290.Skaista pļova i nūpļauta,Vēl skaistuoka nanūpļauta; Skaisti puiši pīdzāruši, Vēl skaistuoki nadzāruši. 182 [Kaunatas Rz].
56291.Skatāties, sveši ļaudis,Kas istubes dubenē: Apentiņa vaiņadziņš Alutē grozījās. 546 [Kuldīga Kld apr.].
56292.Šaurys šaurys maņ acteņis,Tik vor olu saredzēt; Ni redzēju vuolys dzeit, Ni spryguļa vadzeitī. 143 [Jāsmuižas D].
56293.Šaidi taidi muscjapaniNadzer myusu olūteņa; Sātā dzjāŗa auzu sulu Ar vysomi sānolom. 326 [Preiļu D]. 1. Kas šī taidi važni gosti -
56294.Šaidi taidi jyusu paniNadzer myusu oluteņa; Es redzeju jyusus sātā, Pīstā putru kleisejūt. 357 [Rudzētu D].
56295.Tys Bronuss lela roda,Nadzer ola namaduota; Ka jam dūtu, tod jis dzartu Treju godu sēņu sulu. 522 [Zvirgzdienes Ldz]. 1. Tai sacīja tys Juonīts, 2. Antons lelu rodu, 3. To to pani zeizernīki,
56296.Šytū gluozi vysu dzēru,Šitei gluoze gorda beja; Šytu gluozi vysu dzēru, Šitei gluoze nūpelnīta. Šytos gluozes dybynā Divi zalta gabaliņi. 414 [Stirnienes Rz]. 1. Šito glāzi visu dzēru,
56297.Šī pusē linus mīsta,Viņā salmus čabināja; Šī pusē alu dzeŗ, Otrā rāvas ūdentiņu. 427 [Tadaiķu Lp]. 1. Šī pusīte linus mīsta,
56298.Šī pusīte līktin līka,Viņa puse raudāt raud; Šī pusīte vīnu dzēra, Viņa puse rāvs ūdentīnu. Še ne salda vīna trūka, Tur trūkst rāvas ūdentīns. 39 [Bārtas Lp].
56299.Šorīt agri cēlušiesAlutiņa dzērējiņ': Jau muciņa notecēj'se Devītāje rantiņei; Devītāje rantiņe, Desmitāje kortele. 16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].
56300.Tā sacīja tas galdiņš:Še nav labu dzērējiņu. Kad būt' labi dzērējiņi, Sen būt' mani nolaistīj'ši; Sen būt' mani nolaistīj'ši, Glāziņām mērīdami. 604 [Dažādi iesūtītāji].
56301.Tā vien, tā vienIk balta rudens: Tās kāzas dzeŗam, Citas domājam. 127 [Grostonas Md].
56302.Tai tu dori, olutiņ,Kai vakar, aizvakar: Paprīkš gostus apguļdīji, Tad i sātas saiminīkus. 357 [Rudzētu D].
56303.Taidas dīnas Jākubam,Kai šmakovkas dzinējam: Nūsveids pīri cepli kyure, Nūvilcs jyuzas brāgu dzyna. 348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].
56304.Teci, muna muciņa,Strumpādama, Dzers muni gastiņi Dzīduodami. 51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].
56305.Tuo Savera gaideidama,Gaiļa ašņa olu doru. Grib sirsneņe, dzer muteite, Vēdereņš pušu pleist. 280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].
56306.Tēvs apīnim mietu mēja,Apīns tēvu dancināja; Apīns tēvu dancināja Pa istabu kūleņiem. 148 [Jaunpiebalgas C].
56307.Tikmēr situ tautas galdus,Kamēr leca skabargas; Kamēr nesa tautu dēls Al', ar medu maisīdams. 560 [Rīga ].
56308.Tievis tievis, garis garisTautu dēlu alutiņš, Suņi misu izlakuši Caur namiņa čukuriņu. 399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].
56309.Trīs dienīnas, trīs naksnīnasDzersim bikšu līkaupīnas; Tur tēvīnis bikses kāra, Tur māmīna lindrucīnu. 355 [Rucavas Lp].
56310.Treis mīzeiši, sešys bucys,Ec kur lobys oluteņš! Vēl byut' sešys padarējis, Kab mīdzeņa nagulējis. 465 [Varakļānu Rz]. 1. Treis mīzeiši, sešas bucas, 2. Treis mīzeiši, sešas mucas,
56311.Kas kait alus brūveļamGar mucām negulēt? Trīsi mieži, seši mucas, Kāds slavens alutiņš! Būt' bijušas otras sešas, Ja brūvelis negulētu. 109 [Ērķemes Vlk].
56312.Trīs mieziši, trīs apīņi,Tavu stipru alutiņ'! Vienu malku nodzēros, Visi pauti nodrebēja! 177 [Kastrānes Rg].
56313.Trīs putniņi skaisti dziedSmalkā lazdu krūmiņā; Divi prasa al' ar medu, Trešais meitu klātgulēt. 480 [Vējavas Md].
56314.Tu, gluozīte, iz manim,Es, gluozīte, iz tevim! Tu aiz munu motu jēmi, Es tev pretim turējūs. 414 [Stirnienes Rz]. 1. Es, čarkiņ, da tevim,
56315.Pudelīte, gaŗkaklīte,Tu pie manis, es pie tevis! Tu manā vēderā, Es tavā padomā. 378 [Seces Jk].
56316.Tu māsiņa, es māsiņa,Dzeŗam spranču brandeviņ'! Tavs vīriņš zāģermans, Mans ābeļu potētājs. 119 [Gaujienas Vlk].
1. Abas divas mēs māsīnas,
56317.Tu muoseņ, es muoseņ,Dzersim krīva brandīneiti! Tev ūleņa, maņ ūleņa, Kringeleits zakuskai. 551 [Ludza Ldz apr.].
56318.Tumsiņā padzērosSvešu ļaužu kanniņā; Paraugos gaisumā, Sēnes auga dibenā. 246 [Madlienas (Lielais) Rg].
56319.Tur bij lobi olu dzert,Kur lusteigi saimenīki: Nas krūzīti pēc krūzītes Putojoša alutiņ'. 358 [Rugāju Abr].
56320.Tur man tika alu dzert,Kur lustīga saiminīce: Tā viesiem alu nesa Ar balto biķerīti. 315 [Pilskalnes Il].
56321.Tur bij labi olu dzert,Kur lustīgi saiminīki: Poši dzjar, cytam dūt Savu mīžu olūteņu. 98 [Dvietas Il].
56322.Tur man tika mieži sēt,Kur miezītis krūmu ņem; Tur man tika alus dzērt, Kur lustīgi saimenieki. 245 [Lutriņu Kld].
56323.Ucī ucī Pāvulīt,Ved maziņo pagrabā! Tur būs vīns, tur būs medus, Tur būs saldais brandavīns. 381 [Sēļu Vlm]. 1. Nicā nicā [uicā?], Pāvulīt, 2. Danci danci Paulīti, 3. Viču viču Pāvuliņ,
56324.Uz buoliņu gostūs guoju,Sēžūs golda galiņā; Īt gluozīte, kur īdama, It munā rūciņā. 280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].
56325.Vai es beju mīga couka,Bruoļa cisu gulātuoja? Es bej ols dzāruojeņa, Skaistu dzīsmu dzīduotuoja. 44 [Bebrenes Il].
56326.Vajadzēja, vajadzējaI mīžam, apeiņam: Apeiņam garas maikstes, Mīžam māsliņu vazumiņa. 326 [Preiļu D].
56327.Vakar beju ļūt' dzārusja,Šudiņ ļūti navasala. Syldit maņi syltu olu, Lyudzit mani, lai es dzeru! 50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].
56328.Vārns kliedz, vārns brēc,Nav dīķē ūdentiņš; Iemērc pār miež grōd, Pils dīķs ūdentiņ; Pils dīķs ūdentiņ, Muižniek alutiņ. 605 [Skolas].
56329.Veci vien, veci vien,Ko mēs veci darīsim? Paņēmuši alus kannu, Sadzersim! 236 [Līvānu D].
56330.Vēl nav dzērta ceļa kāja,Nedziedāta ceļa dziesma; Nu mēs dzērsim ceļa kāju, Nu dziedāsim ceļa dziesmu. 604 [Dažādi iesūtītāji].
56331.Vērpelīte lūgtin lūdza,Lai nāk ļaudis alu dzērt. Alutiņis, bāleliņis, Vērpelei pāri dar': Saliec galdus vērpelei, Tek pa plānu putodams. 202 [Kurmāles Kld].
56332.Vidzemnieki vārgi ļaudis,Aparāja alu dara. 602 [Zemgale].
56333.Vylku Stančs stabulējaRudzu Bendis leidumā; Tošu Biksja kuozas dzēŗa Pošā sīna laiciņā. 466 [Vārkavas D].
563331.Tuožu Biksjas kuozys dzjāŗaPatī sīna laicjeņā: Pīci brīži aiz galdjeņa, Luocjets galda galeņā. 236 [Līvānu D].
56334.Visa mana naba sāp,Kā es gribu brandaviņu. Negribu, negribu Rupju brandaviņu! Es tād' jumprava, Biteru gribu! 74 [Cīravas Azp].
56335.Visi soka, visi soka,Ka es lela dzīduotuoja; Es nabyutu dzīduotuoja, Kab nabyutu pīdzāruse. Voi dzāruse, nadzāruse, Teišam puikas kairinuoju. 280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].
56336.Vizi, vizi, kusti, kusti,Manc vizuļa alutiņš! Gan es tevi kustināšu Savas rīkles galiņā! Ta salds, ta gards, ta mīksts, Dzer, dzer, dzer! 148 [Jaunpiebalgas C].
56337.Visu dienu brūverītisAr melniem zābakiem; Vakarāj rauga māte Ar baltām villainēm(?). 141 [Ivandes Kld].
56338.Vīri gul dienasvidu,Sievas lasa miežu vārpas. Eit, vīriņi, pagulāt, Sievas dzers alutiņu! 343 [Rāvas Lp]. 1. Ejat, vīri, pagulēt,
56339.Zynu, zynu, kuo vajagTīm jaunim puiskinim: Loba ola pasadzjart, Ar meitom padzīduot. 265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].
56340.Zirgi zviedza, krievi brauca,Zeltainām pīpīnām; Ai māmīna, ai māmīna, Dod vien' alus enkurīti! 604 [Dažādi iesūtītāji].
56341.Zīdi, zīdi, apjeiņeit,Kubulā salīkams! Byus puišim pīdzeršona, Byus mjeitom smīšonuos. 50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz]. ★
Introduction page not keyed
b) Krogus dziesmas un dziesmas par dzērājiem
19872.Ai Dieviņ, ai Dieviņ,Krogā viegla dancošana! Izdancoju rudzu pūru Pa vienami graudiņam. 195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].
19873.Ai kājiņas, ai kājiņas,Nu pa ceļu, nu pa ceļu: Ne krogā alutiņa, Ne naudiņas maciņā. 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].
19874.Ai kājiņas, ai kājiņas,Nu pa ceļu, nu pa ceļu! Nu dziedāja ciema gaiļi, Nu ezara gaigaliņas. 126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].
19875.Ai meitiņas, ai māsiņas,Nesmejiet dzērējam: Dzērējam stīvi gurni, Miglu meta pakaļā. 344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].
19876.Ei tu toutu naveiklīt,Tu jou man's nadebīsi, Kam tu dzēri kruodziņā Apiņuotu olutiņu! 69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].
19877.Aiz kalniņa dūmi kūp,Kas tos dūmus kūpināja? Tur bij divas jaunas meitas, Abas divas krodzenieces. Vienai bija saldens alus, Otrai sūrs brandevīns. 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)]. 1. Aiz kalniņa dūmi kūp, 2. Dūmi kūp, alu dara, 3. Tam krogam gaŗām gāju,
19878.Aiz ko man vāji svārki,Aiz ko vāja cepurīte? Tur palika man naudiņa Kroga galda galiņā. 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].
1. Aiz ko man slikti svārki, 2. Aiz ko man strupi brunči, 3. Aiz ko man strupi brunči,
19879.Aisā brālīti,Kur cepurīte? - Palika krogā Par alus kannu. 185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)]. 1. Eisā brālīti,
19880.Ak tu šķelmis tēva dēls,Kas gan tevis nepazīst? Visi tavi kvieši, rudzi Krodzenieka kabatā. 271 [Pienavā (Džūkstes pag. Jg)].
19881.Alus alus, brandaviņšJauna puiša dzērieniņš; Vecam cirvis, siena dakšas Un tie sūdu sakumiņi. 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].
19882.Alus alus, brandavīns,Kad tu stīvs, salts paliktu! Tu novilki dažam svārkus, Dažam matus izplūkāji. 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)]. 1. Lai tu stīvs, lai tu salts
19883.Apkārt kroga namu gāju,Apkārt kroga istabiņu. Es redzēju tautu dēlu, Bez cepures alu dzēra. 181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].
19884.Bagātie alu dzeŗ,Kas man dos, nabagam? Es, nabags, nosadzēru Ķikuraiņu ūdentiņu. 73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].
19885.Bārzdiņ mana, jau bārzdiņaPa prātam uzaugusi: Kad uz krogu, tad pa priekšu, Kad no kroga, uz pakaļas. 302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].
19886.Bej man nauda, bej man nauda,Bej man seika, bej man rupa; Seikuo dzēru kruodziņāi, Rupuo kungam leidzinoju. 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].
19887.Brandavīna brandavīna,Elle deg, elle deg! Ja nebūtu brandavīna, Sen būt' elle nodegusi. 3531 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].
19888.Brandavīna dzērājamEllē kājas karājās! - Kas nedzēra brandavīna, Tie kā utis vazājās. 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].
19889.Būt' manā pagalmāBrandaviņa ezeriņš, Es pa vidu peldētos Kā mazais asarīts. 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].
1. Kad man būtu šai vidū
19890.Butelīte gaŗkaklīte,Dod man saldu brandavīnu! Ja nedosi brandavīnu, Sasitīšu butelīti. 174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].
19891.Daiļa daiļa kroga meita,Uz lieviņa stāvēdama; Tā novilka dažam svārkus, Dažam maku izkratīja. 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].
19892.Diezgan ceļu, diezgan ceļuTekošam kumeļam; Diezgan naudas, diezgan naudas Dzērušam vīriņam. 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].
19893.Dižens als, brandaviņš,Es dižena dzērājiņa; Nedižens tēva dēls Stāv manā pakaļā. 6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].
19894.Dižens alus, dižens medus,Es dižena dzērējiņa; Tikai viena vaina bija: Nav dižena pircējiņa. 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].
19895.Dižens puisis, daiļa rota,Iznesīga valodiņa, Tikai viena vaina bija: Ilgi dzēra krodziņā. 41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].
19896.Diviem krogiem gaŗām gāju,Trešā gāju alu dzert. Ai daiļā kroga meita, Iznes alus divi stopi, Iznes alus divi stopi, Trešo sīva brandaviņa! Kroga meita tā sacīja: Tas puisītis dzērējiņš. Ai skaistā kroga meita, Kuŗš neēd, kuŗš nedzeŗ? Vējš neēd, vējš nedzeŗ, Udens miega negulēja. 45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)].
19897.Div' sveciņas jūrā degaZeltītos luktuŗos; Div' puisīši krogā dzēra Zeltītiem biķeŗiem. 2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].
19898.Dod, Dieviņ, veselībuBrandaviņa dzērājam; Lai tam pakas, lai masalas, Kas nedzēra bran |