LATVIEŠU TAUTAS DZIESMAS: VOLUME V

7. Izdevas un līgavas vešana

a) Dižajam vedējam jāuzmeklē paslēpusies līgava

1) Līgava slēpjas klētī vai kūtī

16830.

Ķizu ķizu vanadziņi,
Balta vista kaņupēs;
Ķizu ķizu tev, tautieti,
Māsa brāļa klētiņā!
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

16831.

Lec, caunīte, midziņā,
Nu nāk tavi vedējiņi,
Nu nāk tavi vedējiņi,
Tavu pēdu sedzējiņi.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

- 340 -

16832.

Paslēpiesi, man' māsiņa,
Aiz deviņi rožu krūmi,
Lai tautietis tev' meklēja
Līdz pat gaiļu laiciņam.
220 [Dursupē (Zentenes pag. Tl)].

16833.

Paslēpies, man' māsiņ,
Lielā rudzu apcirknī,
Lai neredz tautu dēls,
Kur spīd tavs vaiņadziņš!
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

16834.

Paslēpies, mūs' māsiņa,
Baltajāi roklainē(?),
Lai slēpjās tautu dēls
Tīru rudzu apcirknī.
282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)].

16835.

Paslēpies, mūs' māsiņa,
Savā pūra klētiņā;
Tā slēpsies tautu dēls
Savā zirgu stallītī.
152 [Jērkulē (Krimuldas pag. Rg)].

16836.

Slēpies, māsiņa,
Dzīporu klētī!
Nu nāk vedēji,
Nu tevi meklēs.
226 [Kandavā (Tl)].

1. Slēpies, māsiņa,
Dzīparu klētī!
Lai nāk tautas, lai meklēja,
Lai šķirstīja dzīpariņus.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

16837.

Slēpies, māsiņa,
Nu tevi meklēs;
Nu tevi vedīs
Netikļa sānos.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

16838.

Slēpies, māsiņa,
Tīr' rudzu klētī,
Lai tautietis meklē
Līdz gaiļu laikam.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

16839.

Slēpies, vairies,
Mūs' māsiņa!
Tautas rudači
Nāk tevi meklēt.
210 [Popē (Popes pag. Vp)].

16840.

Vedēji, vedēji,
Ko jūs nu vesiet?
Vedamā aizbēga
Pār Gauju silā.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

2) Māte aizslēdz klēts durvis un nelaiž vedējus bez maksas iekšā

16841.

Liec, svainīti, zelta naudu
Uz mammiņas klēts slieksnīti,
Lai palika mammiņai
Pa miedziņa kavējumu.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

16842.

Nāc, tautiet, pasaveri,
Kā gribēja šitij vieta:
Šitij vieta gan gribēja
Divu zelta gabaliņu.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

16843.

Nedošu meitiņu
Bez naudiņas;
Vai tā izauga
Bez maizītes?
221 [Engurē (Engures pag. Tk)].

16844.

Nelaid, mana māmuliņa,
Tautas dēlu klētiņā!
Tiks tautietis klētiņā,
Zudīs tava malējiņa,
Zudīs tava malējiņa,
Zudīs tavi tīri rudzi.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)], 395 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Nelaid, mana māmulīna,
Tautas dēlu klētīnā:
Zudīs tava malējīna,
Zudīs tavi tīri rudzi. -
Laikies, laikies,
Vilcīns nāk!
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

- 341 -

16845.

Ņemiet, tautiņas,
Kas jums pieder;
Dodiet māmiņai
Šūpuļa naudiņu:
Cik gadu šūpoja,
Tik simtu mārku;
Trīs gadi šūpoja,
Trīs simti mārku.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

16846.

Neslēdz, māmiņa,
Vēl savu klēti,
Līdz lika tautiņas
Slieksnīša naudu,
Ikviens vedējs
Par dālderim.
224 [Kabilē (Kld)], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

16847.

Neslēdzi, māmiņa,
Vēl savu klēti,
Līdz meta tautiņas
Atslēgas naudas!
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

1. Neslēdz, māmiņa,
Tik drīz klētes,
Līdz meta tautiets
Atslēgas naudu. -
Vai meta dālderi,
Vai pusdālderi?
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

16848.

Neslēdz, māmiņa,
Vēl savu klēti,
Līdz meta tautiņas
Pa dāldeŗam.
Cik gadu lolojse,
Tik dālderīšu:
Piec' gadus lolojse,
Piec' dālderīšus.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

16849.

Slēdz, māmiņa, klētē meitu
Deviņām atslēgām,
Lai met tautas simtu mārku
Ik uz klētes atslēdziņu.
177 [Sakaslejā-Apriķos (Apriķu pag. Azp)].

1. Slēdz, māmīna, klētī meitu
Ar sudraba atslēgām,
Lai met tautas zelta naudu
Pa sudraba atslēgām.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

16850.

Slēdz, māmiņa, klētes durvis
Ar deviņas atslēdziņas,
Lai atslēdza tautu dēlis
Ar sudraba atslēdziņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Man' māmiņa aizslēdza
Aiz deviņas atslēdziņas;
Tautiņas atslēdza
Ar aso zobentiņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

16851.

Slēdz, māmiņa, sav' meitiņu
Aiz deviņām atslēgām,
Lai meklēja sveši ļaudis
Ar deviņām ugunīm!
271 [Pienavā (Džūkstes pag. Jg)].

3) No divām vai vairāk ar palagu apsegtām meitām, starp kuŗām var būt arī pārģērbies vīrietis, vedējam jāuzzīmē vedamā

16852.

Zīmējat, sveši ļaudis,
Kuŗa īksta ņemamā!
Abjām raibas villainītes,
Alus kannas rociņā.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

16853.

Trīs māsiņas klētiņā,
Zīmējiet, sveši ļaudis,
Zīmējiet, sveši ļaudis,
Kuŗa jums piederēs!
237 [Jaunaucē (Jaunauces pag. Jg)].

4) Vedējs, vīlies, izved līgavas vietā vīrieti no klēts

16854.

Vežu, vežu vedeklu,
Palaižu ceļā:
Atradu bez pūra [bez pupu],
Bez vainadziņa.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Veda mani, veda mani,
Palaida ceļā:
Atrada bez pūra,
Bez vilnānītes.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

- 342 -

5) Līgava, nevarējusi vairs izvairīties, beidzot atrasta

16855.

Es izvilk' zīd' tīkl'
Gar tautits klēts dur';
Cerē irb' ieskrienam,
Ieskrien taut' zeltenit'.
211 [Rindā (Ances pag. Vp)].

16856.

Es pārcirtu zelta siekstu
Ar sudraba zobeniņu;
Es dabūju to caunīti,
Kas guļ zelta midziņā.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Es pārcirtu zelta siekstu
Ar sudraba zobentiņu;
Tur iznāca mātes meita
Kā caunīte no cinītes.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

16857.

Es pārcirtu zelta slieksni
Ar sudraba zobentiņu,
Ņemu savu līgaviņu
No deviņi bāleliņi.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

16858.

Šo rudeni, to rudeni
No tautieša vairījos;
Šo rudeni nepatvēru
Ne telīšu dārziņā.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 1253 [Kroņa laicenē], 338 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

b) Vedēji skubina līgavu ģērbties un posties ceļā

16859.

Ai māte māte,
Skubini meitu!
Vakars ārā,
Straujupe ceļā;
Tur slīka jēriņi,
Tur kazlēniņi,
Tur mirka meitai
Zīļota rota.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Ai māte māte,
Skubeni meitu!
Timša nakts ārā,
Straujupe ceļā.
Tur slīka jēriņi,
Tur kazlēniņi;
Tur slīka meitiņām
Vainadziņi.
871 [Liepkalnes apk. (Liepkalnes pag. Md)].

16860.

Auj kājiņas, tautu meita,
Ka netopi basa vesta!
Vakar veda citu sliņķi
Ar basām kājiņām.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

16861.

Aunies kājas, tautu meita,
Ja negribi basām iet!
Man bāliņš piesacīja
Ceļā nakti negulēt.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

16862.

Aunies kājas, tautu meita,
Ja negribi basām iet!
Stundīt' mans kumeliņš
Pie durvīm zvadzināja.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

16863.

Aunies kājas, tautu meita,
Ka netieci basa vesta:
Jau manam bāliņam
Sen sajūgti kumeliņi.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

1. Aunies kājas, man' māsiņa,
Ka netiki basa vesta;
Jau tautiets saseglojis
Pāri bēru kumeliņu.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

16864.

Aunies kājas, tautu meita,
Ka netieci basa vesta:
Jau tie mūsu kumeliņi
Kapā jūsu sētsvidiņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Aunies kājas, tautu meita,
Ka netieci basām vesta:
Tautu dēlu kumeliņi
Kapā tavu durvju priekšu.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)], 190 [Kuldīā].

16865.

Aunies kājas, tautu meita,
Ka netopi basa vesta!
Es pametu bāleliņu
Birzē zirgu sedlojam.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

- 343 -

16866.

Aunies kājas, tautu meita,
Ka netopi basa vesta,
Ka netopi basa vesta
Līdz maniem brālīšiem!
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

16867.

Aunies kājas, tautu meita,
Ka netopi basa vesta,
Ka netopi basa vesta
Caur ābeļu līdumiņu!
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

16868.

Aunies kājas, tautu meita,
Tu netiksi basa vesta:
Tev tautietis atsūtīja
Zuša ādas zābaciņus.
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

16869.

Auni kājas, tautu meita,
Tu netapsi basa vesta,
Tu netapsi basa vesta,
Caur upīti bridināta.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

16870.

Es tev saku, tautu meita,
Savāķ savus lupatiņus!
Kad gailītis piedziedās,
Tad es tevi līdza vešu.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

16871.

Ģērbies, mun' vedekliņa,
Dižanā rotiņā,
Lei kauniņ' mun nebij,
Ne manam brāliņam!
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

16872.

Ģērbies, mana vedamā,
Pērnajās pakalās;
Kuŗa mīksta kodeļiņa,
Liec vēdera galiņā!
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

16873.

Ģērbiesi, taisiesi,
Man' vedamiņa:
Gaŗš mūsu celiņis,
Knaps kumeliņis.
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

16874.

Izgaisusi tautu meita,
Nāc pie mana bāleniņa;
Ja tu biji izgaisusi,
Nu tu vairs negaisīsi!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

16875.

Kas godīga mātes meita,
To ved dienu saulītē;
Kas jau lieti nederēja,
To ved nakti mēnesī.
218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

16876.

Ko dara tautu meita
Tik ilgi klētī?
Nu sita, nu auda
Ejamās sagšas.
Sviež, muļķi, dangā,
Nav vairs laika!
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

16877.

Kur, māmiņa, meitas tavas?
Lai nāk visas ustubā;
Lai nāk lielas, lai nāk mazas,
Lai nāk mana vedumā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

16878.

Kur tā mūsu vedamā,
Ka neredz staigājam?
Par pūrīti tiesājās
Ar veciem brūtgāniem.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Kur tā mūsu jaunā mārša,
Ka neredz staigājot?
Klētēi tura dalībiņas
Ar veciemi brūtgāniem.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

16879.

Kur tā mūsu vedamā,
Kad neredz staigājot?
Vedamā aizkrāsnēi
Vedamos brunčus lāpa.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Še vedēji, panāksnieki,
Kur tā pate vedamā?
Aizkrāsnēi kuņu cierpa,
Brūtgānam zeķes ada.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

- 344 -

2. Še vedēji, panāksnieki,
Kur tā pate vedamā?
Vedamā aizkrāsnē
Brūtgānam biksas lāpa.
346 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

16880.

Laidiet, brāļi, sav' māsiņu
Ar saulīti tautiņās:
Žagarainas ceļa malas,
Kupli māsas ielociņi.
135 [Smiltenē (Smiltenes pag. Vlk)].

16881.

Man brāliņis piesacīja,
Nebūs ilgi kavēties;
Es atradu vedamo
Ceplī kreklus kaltējot.
310 [Dignājā (Dignājas pag. Jk)].

16882.

Nākat, meitas, nākamo,
Es jūs vedu vedamo
Sīkajās madarās,
Lielajos dieveŗos.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

16883.

Nāc ārā, knipu knapu,
Ko tik ilgi toņājies?
Ko tas mans kumeliņš
Danco tavas nama durvis?
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

16884.

Nāc ārā, suska peska,
Ko tik ilgi kavējies?
Vai man bija tevis dēļ
Tiki ilgi saldēties?
239 [Vecaucē (Vecauces pag. Jg)], 302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

16885.

Nāc ārā, tautu meita,
No dūmainas istabiņas,
Nāc manos bāliņos
Glāžu durvju virināt,
Glāžu durvju virināt,
Vaska sveču dedzināt!
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Nāc laukā, tautu meita,
No tās dūmu istabiņas;
Nāc labāki mūs' brāļosi
Mūs' duriņas virināt!
168 [Meženiekos (Asītes pag. Lp)].

16886.

Nāc ar mani, tautu meita,
Sēd' manās kamanās,
Lai es tevi aizvažoju
Savā tēva zemītē!
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

16887.

Nāc kalnā, lejas meita,
Kalnā jauka dzīvošana:
Kalnā koši ievas zied,
Lejā strauji upe tek;
Kalnā jauki puškoties,
Lejā balti mazgāties.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

16888.

Nāc kalnāji, lejas meita,
Kalnā laba dzīvošana:
Kalnā treji vaŗa vārti
Veŗas paši neveŗami.
197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].

16889.

Nāc lejā, kalnu meita,
Lejā laba dzīvošana:
Lejā auga mieži rudzi,
Lejā bēri kumeliņi.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

1. Nāc kalnā, lejas meita,
Kalnā laba dzīvošana,
Kalnā rudzi, kalnā mieži,
Kalnā bēri kumeliņi;
Lejā mušas, lejā spāres,
Lejā sīki knaušelīši.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

2. Nāc laukā, meža meita,
Laukā laba dzīvošana:
Laukā auga mieži rudzi,
Laukā bēri kumeliņi.
216 [Ventspilī].

16890.

Nāc lejāi, kalna meita,
Lejā laba dzīvošana:
Lejā tek vīnupīte,
Medutiņu laistīdama.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

16891.

Ne tukšā atnācām,
Ne tukšā aiziesim:
Sāl' ar maizi atvedām,
Malējiņu aizvesim.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

- 345 -

1. Ne tukšā es atnācu,
Ne tukšā es pāriešu:
Ar maizīti es atnācu,
Ar malēju es pāriešu.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

16892.

Šorītiņu meitu māte
Šņukstēdama vien staigāja.
Vai tu šņuksti, vai nešņuksti,
Pucē manu vedamo!
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)], 219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)], 395 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

16893.

Spodrējies, tautu meita,
Es spodrēju kumeliņu,
Es spodrēju kumeliņu
Ar sudraba sprādzītēm.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

16894.

Steidz, māte, steidz, māte,
Steidzami darbi!
Jau tautas sētā:
Tprr, kumeliņi!
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

16895.

Steidzies, meitu māmuliņa,
Es nevaru izgaidīt:
Pieši manas kājas grauza,
Iemauktiņi rokas žņaudza.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

16896.

Sukājiet, pucējiet,
Vediet drīzi istabā;
Nesukātas, nepucētas
Nevediet istabā!
398 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

16897.

Sukājiet, pucējiet,
Vediet drīz istabā!
Nesukātas, nepucētas
Nevedīšu bāliņam.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

16898.

Tā dara, tā dara,
Tā ietu labi:
Grūž māti stūrēi,
Ved meitu projām.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

16899.

Taisies drīzi, tautu meita,
Kam tik ilgi tužājies!
Man apkaltis kumeliņis
Tava brāļa pagalmā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

16900.

Taisies drīzi, tautu meita,
Ko tik ilgi kavējies?
Man bāliņš piesacīja
Ceļā naktis negulēt.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

16901.

Taisies, posies,
Mūs' vedamā,
Ka mēs tevi neaizvedam
Ar basām kājiņām!
224 [Kabilē (Kld)].

16902.

Taisies, posies,
Mana vedamā,
Met savus kankarus
Vienā vietā!
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

16903.

Tin, māmiņa, savu meitu
Pērnajāsi pakulās,
Kad nebiji ielikuse
Linu kreklu pūriņā.
Tuškis pūrs, pliks vēders,
Pie vārtiem vedējiņi.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

c) Atbilde vedējiem no līgavas puses

16904.

Tautas mani drīzināja,
Drīz sajūdza kumeliņus;
Es tik drīz nesteidzos
No mīļās māmuļiņas.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

16905.

Vaļa man dienu braukt,
Vaļa braukt vakarā:
Zināms man celiņš bij,
Zināms vārtu vērējiņš.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].

d) Laima, Māra un Saule atnākušas izvadīt līgavu tautās

16906.

Ej, muoseņ, aiz vuorteņu,
Atīt tev treis gaškeņis:
Vīna Laima kuoju autu,
Svāta Muora goldu sagtu,
Treša Saul'eite l'eiguo,
Kumel'eņu sadluodama.
430 [Malnavā (Kārsavas pag. Ldz)].

- 346 -

e) Līgava vilcinādamās ģērbjas

1) Sukā galvu, pin matus

16907.

Bizīt manu dzeltānīt,
Spīdi tautu pulciņā!
Kas godīgs tēva dēls,
Spīd manā rociņā.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

16908.

Galvu manu sukājat,
Matu manu nepinat,
Lai pin mana māmuliņa,
Kam matiņi piederēja.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

16909.

Gluda gluda man' galviņa
Māmuliņas glaudījum';
Kad glaudīja sveša māt',
Vējiņš matus purināja.
21 [Krimuldā (Krimuldas pag. Rg)].

16910.

Gluda gluda man galviņa
Māmuliņas glaudījum';
Kad glaudīs sveša māte,
Nebūs vairs tik gludena.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

1. Gluda gluda man galviņa
Ar māmiņas glaudumiņu;
Gana glauda sveša māte,
Vairs tik gludas nesaglauda.
1311 [Apē (Vlk)].

16911.

Gludu galviņ' i saglaužu,
Ar māmiņu dzīvodama;
Dieviņš zina, kā glaudīšu
Ar svešo māmuliņu.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

1. Gludu galviņ' es saglaužu
Ar labo kumeliņ';
Dieviņš zina, kā glaudīšu
Ar jauno līgaviņ'.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

16912.

Gludu galvu gludināju,
Baltu muti balināju;
Vai redzēti paredzēju
Nāburgos arājiņu?
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

16913.

Irbīt' [irbe] savu cekuliņu
No skujiņas darināja;
Man darina māmuliņa
No sarkana dzīpariņa.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)], 322 [Saukā (Saukas pag. Jk)], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

16913¹.

Kad tu biji, māsīciņa,
Manu galvu sukājuse?
Nu sukāji, nu glaudīji,
Raibus cimdus gribēdama.
20 [Krapē (Krapas pag. Rg)].

16914.

Kr'ēp'e kr'ēp'e, sukoi golvu,
Līc' vyzuļu vaiņuc'eņu!
Reit atbrauks' tautu dāls
Sasukuotu kum'el'eņu.
427 [Varakļānu pag. Rz].

16915.

Krustumāte, mātes māsa,
Man galviņu saglaudāt:
Manas pašas māmuliņa
Asarām nivarēja.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

16916.

Labi labi šim brīžam,
Ja visam mūžiņam:
Māršiņ' man galvu pina,
Bāliņš jūdza kumeliņu.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

16917.

Mārša Dievu nominēja.
Man's tautās nevedīs.
Pate mārša galvu glauda,
Pate lika vainadziņu;
Pate saka stāvēdama:
Nāc ārā, cielaviņa,
Nāc ārā, cielaviņa,
Rād' tautām augumiņu!
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

1. Mārša Dievu nominēja
Man' tautās nevadīt.
Pate mārša galvu glauda,
Pate diedza vilnānīti,
Pate mani pavadīja
Pa bāliņa pagalmiņu.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

- 347 -

16918.

Man māmiņa galvu glauda,
Sav' bērniņu dēvēdama.
Ko, māmiņa, vaira glaudi,
Tautas jauca jaucamo!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

16919.

Meita meita, sukā galvu,
Uzliec zīļu vainadziņu:
Jau tautietis kumeliņu
Ar pātagu dancināja.
190 [Kuldīā].

16920.

Piecu brāļu māsa biju,
Lūku pinu matiņos;
Tā bij mana zīda bante
Par bāliņa klausījumu.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

16921.

Piecu brāļu māsa biju,
Lūku pinu matpinā.
Skatāties, visi pieci,
Kā man labi piederēja!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

16922.

Plata plata man galviņa
Kā sprodziņa apīņam;
Apīņam aiz stipruma,
Man aiz liela bargumiņa.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

16923.

Sajukusi man galviņa,
Samisusi valodiņ';
Šķir, māmiņ, matus manus,
Dievs šķirs manu valodiņ'!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Sajukuši man matiņi,
Aizsmakusi valodiņa;
Šķir, Dieviņi, man matiņus,
Raisi manu valodiņu!
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)], 181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

2. Sajukuse man galviņa,
Samisuse valodiņa;
Glaud', māmiņa, man galviņu,
Šķet', Dieviņ, valodiņu!
412 [Unguros (Ungurmuižas pag. D)].

16924.

Sukā galvu, man' māsiņa,
Ar to zelta suseklīti!
Laba būs tautiņās
I kad kāda suņa kāja.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

1. Sukājies, man' māsiņa,
Ar sudraba suseklīti,
Lai sukājas tautu dēls
Ar to savu suņa kāju!
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

16925.

Sukā gālu, tautu meita,
Ar dzeltenu suseklīti!
Atjās tavi vedējiņi
Baltsarīšus kumeliņus.
1571 [Virgā (Virgas pag. Lp)].

1. Sukā, māte, man galviņu,
Baltu saŗu suseklīti!
Tautu dēls atsūtīja
Baltu krēšu kumeliņu.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

16926.

Sukā, māte, man galviņu,
Pin līdzenus man matiņus,
Lai mūžiņš līdzināts
Pie tautieša tēva dēla!
44 [Turaidā (Turaidas pag. Rg)].

1. Sukājieti man galviņu,
Pinat gludi man matiņus,
Lai mūžiņis līdzināts
Ar dižanu tēva dēlu!
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

16927.

Sukodama sav' galviņu,
Sēdēj' brāļu vidiņā.
Grib man' tautas bildināti,
Lai bildina bāleniņus.
226 [Kandavā (Tl)].

16928.

Sukuojit mun' galveņu,
Jau es pate navarēju,
Jau es pate navarēju
Ni rūceņu kustynuot.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

16929.

Tā sacīja māmuliņa,
Man gāliņu glaudīdam':
A meitiņ mīļa balta,
Neliešam niecinam!
213 [Zlēkās (Zlēku pag. Vp)].

- 348 -

16930.

Trīs māršiņas, brāļu sievas,
Palīdzēja tautās iet:
Pirmā mārša galvu sēja,
Otra sedza villānīt',
Trešā mārša durvis vēra:
Ej ar godu, ciema sieva!
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

16931.

Viena pati mātes māsa,
Tā māmiņa, tā māsiņa:
Ķemmē matus glaudīdama,
Sedz villaini raudādama.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

16932.

Vecākaja mātes māsa,
Nāc, saglaudi galvu manu!
Man nav savas māmulītes,
Kas galviņu saglaudīja.
276 [Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

16933.

Celies agri, man' māsiņ,
Saglaud' savus gaŗus matus,
Saglaud' savus gaŗus matus,
Liec kronīti galviņā!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

16934.

Celies agri, man' māsiņa,
Sukā savus gaŗus matus!
Trim rītiem rasa stāv
Tavu matu galiņā.
408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

16935.

Ekur muļķe tautu meita,
Nemāk pati galvu ģērbt!
Gan mācēja māmiņai
Maizi slēgt kambarī.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

16936.

Es tev saku, tautu meita,
Sapin tavus daiļus matus:
Piemīs mani bēleliņi,
Tu raudāsi, man būs žēl.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

16937.

Sukā galvu, platgalvīte,
Liecies zīļu vainadziņu!
Cielaviņa pērkli taisa [dara]
Tavu matu galiņā.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

16938.

Tautu meita, cērpa galva,
Gaida košu vedējiņu;
Sajāj koši vedējiņi,
Cērpa galva nesukāta.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

16939.

Tuntuļo, tuntuļo,
Vakara māsa!
Divas stundas dzīvoja
Gar vienu galvu.
232 [Talsos (Tl)].

2) Aun kājas

16940.

Ai mana māsīna,
Auj baltas kājīnas!
Pilna sēta svešu ļaužu,
Vedīs tevi projām;
Dzīs tavas gosnīnas,
Vedīs tavu pūrīnu,
Birs man gaužas
Asarīnas.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

16941.

Apsaāvu baltas kājas,
Gauži apsaraudājos:
Kam bij manim tik jaunai
Klausīt dēla māmuliņu!
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

16942.

Apakš liepas kājas āvu
No liepiņu lapiņām,
Lai kaunāsi bāleliņš,
Kas kurpītes nenopirka.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

16943.

Aun, māsiņa, baltas kājas,
Daren' daiļu vaiņadziņu:
No kājām(i) tautas rauga
Līdz vaiņaga cekulam.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1. Aun, māsiņa, baltas kājas,
Dari skaistu vainadziņu:
Tautu dēls lūkos tevi
No galviņas līdz kājām.
1311 [Apē (Vlk)].

- 349 -

2. Daren' kājas, tautu meita,
Līdz ar visu augumiņu:
Skatās tautas no vaiņaga
Līdz pat kāju galiņiem.
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

16944.

Aun, māsiņa [meitiņa], baltas kājas,
Neberz spožu vainadziņu:
No kājām godu rauga,
Ne no spoža vainadziņa.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

1. Aun, māsiņa, baltas kājas,
Nebērz spožu vaiņadziņu:
Uz kājām acis meta,
Ne uz spožu vaiņadziņu.
71 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)], 183 [Bruzilās (Kursīšu pag. Kld)], 202 [Striķos un Saldū (Zvārdes un Saldus pag. Kld)].

2. Aun, māsiņa, baltas kājas,
Nedarini vainadziņa:
Uz kājām tautas rauga,
Ne uz tava vainadziņa.
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

3. Aun, meitiņa, baltas kājas,
Neberz spožu vainadziņu:
Uz kājām acis meta,
Ne uz spožu vainadziņu.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

16945.

Aun, māsīna, glīši kājas,
Joz jostīnu vēl glīšāk:
Lūkos tautas uz kājām,
Pēc uz visu augumīnu.
50 [Vecatē (Vecates pag. Vlm)].

16946.

Aunies kājas, man' māsiņa,
Ej citā maliņā,
Atstāj vietu labajiem,
Kam sariebi dzīvodama!
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

16947.

Aunies kājas, man' māsiņ,
Ej citā maliņā!
Tu jau pate gana zini,
Še jau tev's neatstās.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

16948.

Aunies kājas, tautu meita,
Rakstītās zeķītēs:
Ārēi stāv div' bērīši
Ziedainām kājiņām.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

16949.

Aunies, māsa, kurpītēs.
Rakstītās zeķītēs:
Bāliņš jūdza kumeliņu
Rakstītās kamanās.
3531 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

16950.

Aunīs, munu muoseņ,
Kurpeitēs, zečeitēs;
Tautu dāls apsaova
Vanadzeņa nadzeņim.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

16951.

Bagātie bāleliņi,
Ko māsai iedevāt?
Apavuši vīzītēm,
Tautiņāmi iedevāt.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

16952.

Bite bite mūs' māsiņa,
Ābolāi kājas āva,
Ābolāi kājas āva,
Ziedu pina vaiņadziņu.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

16953.

Brāļi mani brukulaiņi,
Zābakos sienu pļāva;
Sav' māsiņu izdodami,
Izdod kārkla vīzītēs.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

16954.

Es apāvu baltas kājas,
Melnas tapa staigājot;
Jauna gāju tautiņās,
Veca tapu dzīvojot.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

16955.

Es apavu baltas kājas,
Melnas tika staigājot;
Lielu ļaužu bērniņš biju,
Mazs paliku dzīvojot.
310 [Dignājā (Dignājas pag. Jk)].

16956.

Es par pūru nebēdāju,
Kad man kurpes kājiņā:
Kad tautiņas pūru prasa,
Es kurpītes klabināju.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)], 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

- 350 -

16957.

Jau kājiņas man apautas,
Jau pie durvju kumeliņi;
Jau tautieši lidināja
Kā pelēki vanadziņi.
77 [Gulberē (Liezeres pag. Md)].

16958.

Knipu knapu man kurpītes
Sarkaniem dibeniem;
Ne tās man brāļa pirktas,
Tautiets pirka mīlēdams.
3531 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. čabu čabu pa istabu
Dzeltainēm kurpītēm;
Ne tās man brālīts pirka,
Tautiets pirka mīlēdams.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

16959.

Kur, tautieti, mēru ņēmi,
Kad kurpītes šūdināji?
Smalku priežu siliņā
Sarkanās smiltiņās.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

16960.

Kurpnieks man kurpes šuva,
Redz man' basu staigājam;
Dievs man deva otru draugu,
Redz man' vienu dzīvojam.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

16961.

Labi labi šim brīžam,
Kaut visam(i) mūžiņam:
Brālīts manas kājas āva,
Tautiets jūdza kumeliņu.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Labi labi šim brīžam,
Kaut visam mūžiņam:
Dievers man kājas āva,
Māsīciņa matus pina.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)], 135 [Smiltenē (Smiltenes pag. Vlk)].

16962.

Līpa lapeņu podauņ
Zam sovuom kuojeņuom!
Vai byus teira, vai nateira
Svešu ļaužu ustabeņa
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

1. Auņ kuojeņas tauteņuos,
Paaun zamu kļova lopu:
Dīvs zyna, sveša zeme
Voi ir teira, voi nateira.
426 [Sakstagala pag. Rz].

16963.

Liepu lapu kājas āvu,
Pie liepiņas sēdēdama,
Lai zemīte nerībēja,
No tautām pārbēgot.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

16964.

Lēni māsa kājas āva
Brāļ' ustabas kaktiņā.
Aun, māsiņ, vēl lēnāk,
Te jau vairs nepaliksi!
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

16965.

Māmiņ' mani solījās(i)
Tālu doti, neraudāt:
Vēl tepat(i) kājas āvu,
Jau māmiņa gauži raud.
270 [Ozolu muižā (Ozolnieku pag. Jg)].

1. Sola māte tālu dot,
Sola žēli neraudāt;
Ne kājiņas neapavu,
Rauda mana māmuliņa.
"Ai meitiņa mīļa balta,
Kā es tevi aizmirsīšu"?
Gan tu mani aizmirsīsi,
Neredzēsi staigājam,
Neredzēsi staigājam,
Nedzirdēsi runājam.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

16966.

Māmiņ' mani solījās(i)
Tāļu dot, neraudāt;
Vēl es teju kājas āvu,
Jau māmiņa gauži raud.
Neraud' gauži, māmuliņa,
Neba mani tāļu veda,
Tepat spīd glāžu logi
Caur ābeļu pazarēm.
119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)].

16967.

Māte mani tālu deva,
Solīj' žēli neraudāt.
Kad klētī kājas āvu,
Jau māmiņa gauži raud.
Redzu baltu villainīti,
Rauda visi bāleliņi;
Kad atdevu labas dienas,
Rauda visas sīvas māršas;
Kumeļāi uzkāpjoti,
Mauj gosniņas laidarā;
Pa vārtiemi izjājot,
Zviedza bēri kumeliņi.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

- 351 -

1. Kad es savas kājas avu,
Raud mazajis bāleliņis;
Kad es sedzu villainīti,
Raud tētiņis, raud māmiņa;
Kad uzsēdu kumeļāi,
Mauj gosniņas laidarāi.
Nemaunati, jūs gosniņas,
Jaunā māsa kopējiņa.
Kad es jāju pa vārtim,
Raud puķītes, raud rozītes.
Neraudati, jūs rozītes,
Attecēšu noravēt,
Attecēšu, noravēšu,
Ik vaļiņas turēdama.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

2. Sola mani māmuļīte
Tālu dot, neraudāt.
Ne kājiņas neapavu,
Jau māmiņa žēli raud;
Kad es sedzu villainīti,
Raud mazie bāleniņi;
Kad es kāpu kumeļāi,
Raudāj' visa tēva saime.
Ko raudate, tēva saime,
Neb' es tēva atslēdziņu,
Neb' es tēva atslēdziņu
Līdzāi jēmu tautiņās. -
Pa trīs gadi cetortāi
Pie māmiņas sērste braucu.
Viena māsa dores vēra,
Otra jēma villainīti;
Tēvs, krēslāi sēdēdams,
Vaicā manu dzievāšanu.
Vai, tēviņi, nezināji
Svešas mātes labumiņu?
Kad bij pate pieēduse,
Tad tik mani bildināja;
Auzu maize nesijāta,
To vēl deva nodaļām.
142 [Aizterē (Aizteres pag. Lp)].

3. Sol' man māte tālu dota,
Sola žēli neraudāt;
Ceļ tautietis kumeļā,
Raud, pavadu turēdama.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

16968.

Maza bija man kājiņa,
Mazu pirku zābaciņu;
Nevajdzēja tautiešam
Daudz naudiņas kaldināt.
216 [Ventspilī].

16969.

Neaun kāju, man' māsiņ,
Bez sīkā sudrabiņa,
Ikām meta tautu dēls
Div' sudraba gabaliņi.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

16970.

Netīšām es apāvu
Mātes kurpes kājiņās
[kājiņā];
Slidas bija mātes kurpes,
Ieslīdēja tautiņās.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 317 [Lindē (Birzgales pag. Rg)].

1. Es apvilku nezinot
Mātes kurpes kājiņā;
Māmiņaji slidas kurpes,
Aizslīd tālu tautiņās.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

2. Es neautu mātes kurpes,
Mātes kurpes tālu slīd;
Slīdēdamas ieslīdēja
Tautu dēla kamanās.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

3. Vaira ilgi es neaušu
Mātes kurpes kājiņā:
Mātes kurpes paldas bija,
Drīz peldēja tautiņās.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

16971.

Pagaid', manu bāleliņ,
Kamēr kājas es apaunu,
Kā es tevi sagaidīju
Tādu vīru uzaugot!
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

16972.

Piecu brāļu māsa biju,
Vīzīt' āvu kājiņā;
Skatietiesi, visi pieci,
Kā dižani pieklājās!
303 [Svitnē (Svitenes pag. B)].

1. Pieci brāļi, viena māsa,
Lūkus vēru vīzītēs;
Raugāties' visi pieci,
Kā man skaisti piederēja!
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

- 352 -

16973.

Pinu vīzes, aunu kājas,
Lecu tautu kamanās;
Daru kaunu bāliņam,
Kam kurpīšu nenopirka.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

16974.

Piņu vīzes, auņu kājas,
Lecu tautu kamanās;
Sasmīdinu svešus ļaudis,
Sarūdinu bāleliņus.
299 [Mežotnē un Švitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)].

16975.

Puķe roze kājas āva,
Ābelēi sēdēdama;
Tā nebija puķe roze,
Tā brālīša līgaviņa.
184 [Dūrē (Vārmes pag. Kld)], 206 [Kuldīgas apriņķī].

1. Puķe puķe, roze roze
Ābolāi kājas āva;
Tā nebija puķe roze,
Tā bij brāļa līgaviņa.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

16976.

Rakstītāja man māsiņa,
Nerakstīta nevalkāja;
Kājautiņu neapāva,
Ja rakstiņu nerakstīja.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

16977.

Raudādama es apāvu
Baltas zeķes kājiņā:
Kam bij man tik jaunai
Sēsties tautu kamanās?
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

1. Raudādama es apāvu
Baltas zeķes kājiņā:
Kam man bija tik jaunai
Roku dot tautiņām?
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

16978.

Raudādama kājas āvu
Brāļ' istabas dibinā;
Dieviņš zina, kur noiešu,
Kur noaušu vakarā!
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)], 42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)], 104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Apsaāvu baltas kājas,
Apsa- gauži- raudājos:
Dievis zina, kur noiešu,
Kur noaušu vakarā!
151 [Lieljumpravā (Jumpravas pag. Rg)].

2. Dziedādama kājas āvu
Tēv' istabas dibinā;
Dievs to zina, kur aiziešu,
Kur noaušu raudādama.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

3. Es apāvu baltas kājas
Bāleliņu istabā;
Vai Dieviņ, vai Laimiņ,
Kur noaušu vakarā?
Grīnu tautu sētiņā,
Tur noaušu vakarā.
341 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4. Silti kājas es apāju
Pie māmiņas istabā;
Dieviņ, zini, debess tēvi,
Kur noaušu vakarā!
Ja būs laba dēla māte,
Tur noaušu vakarā;
Ja būs sīva, ja būs dzedra,
Ir apauta pārgulēšu.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

16979.

Šūdin' kurpes, tautu dēls,
Es nemāku vīžu pīt,
Es kurpīšu nesātāja,
Dēļu grīdas staigātāja.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

1. Šūdin' kurpes, tautu dēls,
Grīd dēļiem istabiņu:
Es bij' kurpju nesātāja,
Dēļu grīdas staigātāja.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

16980.

Šuj, bāliņi, man kurpītes
Tēraudiņa zolītēm:
Tautu sēta akmenaiņa,
Šķiļ uguni staigājot.
271 [Pienavā (Džūkstes pag. Jg)].

1. Šuj, bāliņi, man kurpiņas,
Šuj ar zelta podziņām:
Tautām bija plīšu plāns,
Šķiļ uguni dancejot.
222 [Garlenē (Vandzenes pag. Tl)].

16981.

Silti kājas apāvos,
No māmiņas šķirdamies:
Auksta tautu istabiņa,
Piecas dienas nekurēta.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

- 353 -

16982.

Silti kājas apāvos,
Tautiņās aiziedama:
Barga tautu māmuļīte,
Maz iekšā sildījos.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

16983.

Zināms bija mans celiņš,
Zināms kāju āvējiņš:
Bāliņš manim kājas āva,
Tautiets jūdza kumeliņu.
56 [Pociemā (Pociema pag. Vlm)].

16984.

Tautiets, mani mīlēdams,
Laša kurpes šūdināja;
Man pašuva mīlēdams,
Pats apēda laizīdams.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 381 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Tautiets, mani precēdams,
Laša kurpes šūdināja.
Atnāk bada pavasaris,
Apēd, pirkstus laizīdams.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

16985.

čigu čagu man kurpītes
Sidrabiņa sprādzītēm;
Tās tautietis šūdināja,
Mani mīļi mīlēdams.
424 [Barkavas pag. Rz].

16986.

Vēl kājiņas teju avu,
Jau māmiņa gauži raud.
Neraud' gauži, tu māmiņa,
Nebūš' vairs tavs bērniņš!
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

16987.

Visu dienu kājas āvu
Brāļ' istabas viducī,
Ka varētu šo naksniņu
Pie māmiņas pārgulēt.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 190 [Kuldīā], 282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)].

1. Lēni lēni kājas āvu
Tēva mātes klētiņā,
Vēl domāju šo naksniņu
Pie māmiņas pārgulēt.
293 [Gravendālē (Mežotnes pag. B)].

16988.

Cieti savas kājas āvu,
No māmiņas atstājot,
Lai nerisa visu mūžu,
Tautiņās staigājot.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

3) Velk brunčus (lindrakus, svārkus)

16989.

Bērziņ, tavu kuplumiņu,
Līdz zemei žagariņi!
Māsiņ, tavu daiļu rotu,
Zemi slauka staigājot!
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

16990.

Brālis greizi raudzījās,
Kad es vilku mātes svārkus.
Velc, brālīt, tēva svārkus,
Atstāj tēva novadiņu!
224 [Kabilē (Kld)].

16991.

Brūte pirka brūtes svārkus,
Līdz zemīti šūdināja;
Sprīdi meta, ortu deva,
Trīs dukātu oliktē.
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

16992.

Tēva pirkti brūni svārki
Zemi [Zemīt'] slauka staigājot;
Pirks tautietis, nebūs tādi,
Dos naudiņu žēlodams.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)], 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 35 [Rembatē (Rembates pag. Rg)], 36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)], 38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)], 42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)], 3161 [Līkuma Danenfeltes pag. (Sēļpils pag. Jk)],
325 [Secē (Seces pag. Jk)], 3531 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Tēva pirkta zilenīte,
Staigāj', zemi slaucīdama;
Pirks tautietis, nebūs tāda,
Dos naudiņu žēlodams.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

2. Tēvs man pirka brūnus svārkus,
Līdz zemei mērodams;
Pirks tautietis, nebūs tādi,
Dos naudiņu žēlodams.
271 [Pienavā (Džūkstes pag. Jg)].

16993.

Tēva pierkti brūni svārki
Slauka tautu nama plānu;
Mātes austas villainītes
Kā viens putu gabalīnis.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

16994.

Uzvilkuse triju brunču,
Apgriezos ritinī;
Visi triji mātes austi,
Pate aust nemācēju.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

- 354 -

16995.

Velc, māsiņ, piecus svārkus,
Sedz deviņas villāniņas,
Lai nosvīda tautiešam
Dižas naudas kumeliņš!
217 [Ārlavā (Ārlavas pag. Tl)].

4) Sedz krūtis saktu; pušķojas zelta un sudraba rotaslietām; liek vainagu

16996.

Ai mūsu māsiņa,
Dārgumu vien!
Viens sagšas stūrītis
Dālderi maksā.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

16997.

Apkalu ozolu
Ar baltu dzelzi,
Skanēja, bitēm
Ložņājot;
Apkalu māsiņu
Ar sudrabiņu,
Skanēja, tautām
Vadājot.
3251 [Sunākstē, Neretā un Ērberķē (Sunākstes, Neretas un Mazzalves pag. Jk)].

16998.

Brāļi māsas nepazina
Sīkajā sudrabā.
Ko, brāliņi, pazīsiet,
Nepirkuši, nedevuši?
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

1. Brālis māsu nepazina
Sīkajā sudrabā;
Kas bij pircis, kas bij devis,
Tas pazina no tālienes,
Tas pazina no tālienes:
Tur nāk mana līgaviņa,
Pilnas krūtis sudrabiņa,
Pilni pirksti gredzentiņu.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)], 219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

16999.

Irbe tek pa siliņu,
Cekuliņu grozīdama;
Māsa gāja ar tautām
Sīkajā sudrabā.
183 [Bruzilās (Kursīšu pag. Kld)].

17000.

Kas, bērziņ, tev' apkala
Sīkajām lapiņām?
Man' apkala bāleliņi
Sīkajā sudrabā.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

1. Kas, bērziņ, tev' apbēra
Sīkajām lapiņām?
Kas, māsiņa, tev' appirka
Ar sīko sudrabiņu?
3022 [Vecsaulē (Vecsaules pag. B)].

2. Kas, bērziņi, tev pakāra
Zaļa vaŗa pakariņus?
Kas, māsiņa, tev' apkala
Sīkajāi sudrabā?
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

17001.

Ko līdz mani lieli radi,
Ko bagāti bāleniņi?
Tāpat mani tautas veda
Bez sudraba gabaliņa.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

17002.

Koši zied atmatiņa
Sīkajās puķītēs;
Tā ziedēs mūs' māsiņa
Sīkajāi sudrabā.
218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

17003.

Piecu brāļu māsa biju,
Brūklenāju vainadziņš.
Skatātiesi, visi pieci,
Vai man skaisti piederēja!
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)].

17004.

Pirc, tautiet, ko vajaga,
Man saktītes nevajaga:
Man pašai mātes sakte,
Mātes kakla dālderīši.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

17005.

Sedz, māmiņ, man krūtiņas
Sīkajām saktiņām,
Lai tas tautu neveiklīts
Nebāž roku azotē!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

17006.

Spīdēj' mana zelta sakta
Caur deviņi glāžu logi;
Tautiets mani pašu veda
Caur deviņas kunga valstis.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 355 -

5) Jož jostu

17007.

Kupli kupli jostas gali
Manai zīžu jostiņai;
Kuplas kuplas tās druviņas,
Kur es būšu saimeniece.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

17008.

Ņem, māsiņa, celu jostu,
Sajoz cieti vēderiņu:
Tautiņās auzu maize
Aiz deviņas atslēdziņas.
1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)].

1. Aud, māsiņa, platas jostas,
Sajoz savu vēderiņu:
Jau tautiņas maizi slēdza
Aiz deviņas alslēdziņas.
121 [Gulbenē (Md)].

17009.

Piejožos zelt' atslēgu
Cela jostas galiņā;
Tā atslēdzu tautiešam
Mīļamo valodiņu.
293 [Gravendālē (Mežotnes pag. B)], 319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

1. Man bij zelta atslēdziņa
Jostas pušķa galiņā,
Es atslēdzu tautiešam
Vismīļaju valodiņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

17010.

Piecu brāļu māsa biju,
Striķi jozu vēderā;
Skatāties, visi pieci,
Kā man skaisti piederēja!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Piecu brāļu māsa biju,
Lūku pīne ap vēderu;
Skataities, visi pieci,
Kā man skaisti piederēja!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

17011.

Šnorē mani, māmulīte,
Gan tautiets atšņorēs,
Gan tautietis atšņorēs,
Visu mūžu dzīvodams.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

17012.

Sen gribēju, nu dabūju
Sudrabiņa kalējiņu;
Tas nokala zelta jostu
Div' sudraba atslēgām.
224 [Kabilē (Kld)].

17013.

Trim kārtām jostu jožu
Ap to manu augumiņu;
Trim kārtām tautas jāja
Ap to brāļa pagalmiņu.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

17014.

Trim kārtām jostu jožu,
Ar tautām noiedama,
Lai jaunai padzīvot
Trīs gadiņi tautiņās.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

17015.

Trim kārtām jostu jožu,
Kad iedama tautiņās:
Trim kārtām kūti sēju
Raibajām telītēm.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

17016.

Cīši jūsteņu dajūž'
Pī palākis vilnuon'eitis;
Cīši man'i dalaulav'
Pī gudruoja tāva dāla.
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

17017.

Cieši jostiņ' i sajožu,
Ar tautām aiziedami:
Neēdīšu tās maizītes,
Kuŗ' savos bāliņos.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

17018.

Cieši savu jostu jozu,
Viegli lēcu kumeļā,
Lai nesaka sveši ļaudis,
Lēt' augusi bāliņos.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

17019.

Cieti savu jostu jozu,
Viegli lēcu kumeļā,
Lai šķiet mani sveši ļaudis
Pūŗu maizi vien ēdam.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

- 356 -

1. Cieti sav jostu jozu,
Viegli kāpu kumeļā,
Lai neteica dēla māte
Pelu maizi vien ēdušu.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

6) Sedz un sadiedz sagšu, villaini

17020.

Āboliņš kalniņā
Deviņām lapiņām;
Man uzsedze māmuliņa
Bez ieloka vilnānīti.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

17021.

Ai aitiņ, vilniņ' tavu,
Māmiņ, tavu darījumu!
Kā ieviņu sagšu sedžu,
Kā magoni vilnānīti.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

1. Aitiņ manu, vilniņ' tavu,
Māmiņ, tavu darījumu!
Kā rozīte sagša zied,
Kā magona villainīte;
Kā saulīte norietēju
Tautu galda galiņā.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

17022.

Ai lūdzama mātes māsa,
Sasedz manas villainītes (=sc. ar saktu):
Man māmiņas vairs nebija,
Kas sasedza villainītes.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

17023.

Vai lūdzama mātes māsa,
Sasedz manas villainītes:
Mana māte nevarēja
Aiz gaužām asarām.
197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].

17024.

Aizsien man, māmuliņa,
Ar diedziņu villainīti,
Lai birst manas asariņas
Uz tavām rociņām!
271 [Pienavā (Džūkstes pag. Jg)].

17025.

Ar diedziņu, māmuliņa,
Sadiedz manas villainītes:
Arājiņi bāleliņi,
Ne sudraba kalējiņi.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Saver man, māmulīte,
Ar diedziņu villainīti:
Man arāji bāleniņi,
Nav sudraba kalējiņi.
- Tev bagātis tēva dēls,
Lai tev pirka sudrabiņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

17026.

Ar lūciņu es sasēju
Savas baltas vilnānītes;
Tā bij mana zīda bante
Par bāliņa klausījumu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

1. Ar diedziņu, māmuliņa,
Sadiedz manas villainītes!
Tā būs mana zīda bante
Par bāliņa klausījumu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

17027.

Ieviņai balti ziedi,
Man baltāka vilnainīte;
Kas, ieviņ(a), tev apsedza?
Man apsedza māmuliņa.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

17028.

Ej, māsiņa, tautiņās,
Saver savas villainītes:
Žagarotas ceļa malas,
Kuplas tavas villainītes.
170 [Lielnīkrācē (Nīkrāces pag. Azp)].

17029.

Es apģērbu sav' māsiņu
Meža putnu drēbītēs:
Gulbja sagša, dzeņa raiba,
Žagatiņas mēlenīca.
224 [Kabilē (Kld)].

17030.

Es nogāju to celiņu
Ar pakulu sedzenīti,
Kur nogāja zīlotaji,
I sidraba nesējiņi.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. To celiņu es nogāju
Ar pakulu villainīti,
Kur nogāja zīļotā
Sudrabiņa nesējiņa.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

17031.

Es stāvu stāvēju,
Lai mani puškoja
Ar ievu ziediem,
Magoņu lapām.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

- 357 -

17032.

Griķu druva, brāļu māsa
Divējādu rotu nesa:
Pirmāk sedza baltu sagšu,
Pēc pelēku vilnānīti.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Driķu druva, brāļu māsa
Divējādu segu sedza:
Papriekš balta noziedēja,
Pēc pelēka nolīgoja.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

17033.

Izpurini, māmulīte,
Man sedzamu villainīti:
Izpurini sirdēstiņus,
Visu ļaužu valodiņas!
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Izpurini, māmulīte,
Man sedzamas villainītes,
Lai izklīda vējiņā
Visas ļaužu valodiņas!
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

17034.

Kādu vēju māmuliņa
Villainītes velējusi?
Visapkārt ziedi zied,
Vidū saule vizināja.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

17035.

Liela bija liela diena,
Maza mana villainīte;
Es apsedzu lielu dienu
Ar to mazu villainīti.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)], 201 [Snēpelē (Snēpeles pag. Kld)].

1. Lieldien nāca lielas dienas,
Mazas manas villāniņas;
I saņēmu, pavadīju
Ar mazām villānēm.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

17036.

Loki kuplas, velē baltas,
Māmiņ, manas villainītes,
Ielaid mani tautiņās
Kā gulbīti ezerā!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

17037.

Māmiņ', mani vadīdama,
Diegiem sēja vilnainīti;
Kad māmiņa nu redzētu, -
Pilnas krūtis sudrabiņa.
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

17038.

Man ar, man ar
Ejamas dienas;
Māte man uzsedza
Ejamu sagšu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

17039.

Man māmiņa noauduse
Zilu zaļu villainīti;
Man atsūta tautu dēlis
Dulumbēru kumeliņu.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

17040.

Manas baltas vilnainītes,
Mans smuidrais augumiņš
Tautu dēla rociņā
Visu mūžu maldināt.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

17041.

Nij man znots siera deva,
Nij man deva pudelītes;
Es nedošu meitiņai
Paš' skaistās vilnainītes.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

17042.

Nu jāiet, nu jāiet,
Nu māmiņa pate raida;
Nu māmiņa pat' uzsedza
Vedamaju villainīti.
224 [Kabilē (Kld)].

1. Ko bij man nu darīt?
Grūt' man bija, gājējai,
Man māmiņa uzsegusi
Ejamo villainīti.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

17043.

Pāri māmiņ' i uzsedza,
Ne ar pāri atstāvēja;
Sedz, māmiņ, otru pāri,
Liec deviņas pūriņā!
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

17044.

Pazynu sovu māmeņu,
Na gonūs mani lādējuse:
Gludu gal'veņu saglauž,
Sasadz boltas vylnuoneit'es.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

- 358 -

17045.

Pēdēj' reiz man māmiņa
Uzsedz baltu villainīti;
Birst man gaužas asariņas
Uz māmiņas rociņām.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

17046.

Pelēk' ir man sagšiņa,
Pelēks tautu kumeliņis;
Kā migliņu nomigloja
Pa lielo tīrumiņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

17047.

Protu, protu, redzu, redzu,
Nu šķirs mani māmuliņa:
Pie pūriņa davedusi,
Sedz man baltu villainīti.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

17048.

Sadiedz man, māmulīte,
Ar diedziņu villainīti!
Man jāiet ar tautām,
Ne ar savis bāleliņis.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

17049.

Sadiedz man(i), māmuliņa,
Ar diedziņu villainīti!
Ja bagātis tautu dēlis,
Lai kaldina sudrabiņu.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

17050.

Saver mani, māmulīte,
Ar diedziņu villainīti!
Tur savēri sērdēstiņu,
Visas ļaužu valodiņas.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

17051.

Sedz, māmiņa, baltus sagšus,
Nesedz gauži raudādam':
Segsi gauži raudādama,
Būs man sēra dzīvošana.
217 [Ārlavā (Ārlavas pag. Tl)].

17052.

Sedz, māmiņa, vai nesedzi
Ar balto vilnainīti, -
Ne es tava govju gane,
Ne mālīša malējiņa.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

17053.

Sedz, māmiņa, man sagšiņu,
Sedz jo visuražanaju:
Gar sētām mani veda,
Daudz ļautiņu redzētāju.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Sedz, māmiņa, man sagšiņu,
Sedz to visuražano:
Caur ciemiņu mani ved,
Visi tek raudzīties.
341 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

17054.

Sedz, māmiņa, man sagšiņu,
Sedz to visuražaino;
To uzsegsi, vairs nesegsi,
Tas manē mūžiņē.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

17055.

Sedz, māmiņa, piecas baltas,
Sedz sesto pelēko (=sc.: villaini);
Ielaid mani tautiņās
Kā gulbīti ezerā!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

17056.

Sedz, māmiņa, piecas baltas,
Sedz sesto pelēko,
Lai nesaka sveša māte
Gulbja bērnu novedam!
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

1. Sedz, māmiņ, baltu sagšu,
Sedz pelēku vilnainīti,
Lai nesaka dēlu māte
Guļba bērnu ievedot!
7 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

17057.

Sedz, māmiņa, piecas sagšas,
Lauka [Lauku] ļaudis mani veda:
Lauka [Lauku] ļaužu istabiņa
Piecas dienas nekurējse.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

17058.

Sedz, māmiņ, piecas sagšas,
Mētrainieši mani veda:
Auksti pūta ziemas vēji,
Lieli Mētras tīrumiņi.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

17059.

Sedz, māmiņa, piecas sagšas,
Piecas baltas villainītes:
Auksti pūta ziemas vēji,
Kūtri tautu kumeliņi.
359 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 359 -

17060.

Sedz, māmiņa, piecas sagšas,
Sedz deviņas villainītes:
Tāļu mani tautas veda
Pret zemeļa vējiņam.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

17061.

Sedz, māmiņa, piecas sagšas,
Sedz deviņas villainītes,
Lai tam tautu kumeļam
No manim vezumiņš!
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

1. Sedz, māmiņ, piecas sagšas,
Liec deviņas pūriņā,
Lai tiem tautu kumeļiem
Manī vien vezumiņš!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

17062.

Sedz, māmiņa, piecas sagšas,
Sedz palagu viducī!
Jau tu pate gan zināji,
Ka es liela raudulīte.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

17063.

Zinādama māmuliņa
Biezas auda villainītes:
Aiz Daugavas augsti kalni,
Salti vēji vēdināja.
326 [Taurkalnē (Taurkalnes pag. B)].

1. Auksti pūta ziemas vēji,
Klaji tautu tīrumiņi.
Vai māmiņa zinādama
Biezas auda vilnānītes?
113 [Alūksnē].

17064.

Stāvu lēca, nozviedzās
Tautu dēla kumeliņš,
Redzēj' mani sasedzot
Piecas baltas villānītes.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)], 141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

17065.

Steidz, māmiņa, sagšu segt,
Lai nebirst asariņas,
Lai nebirst asariņas
Uz tavām rociņām!
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

17066.

Tāļu vējiņš i nopūta
Diegieloku villainīti;
Kam dzīparu locījusi,
Te iepūstu kaimiņos.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

17067.

Vakar mani māte kūla,
Ūdenī mērcēdama;
Šodien sedza villainīti,
Asariņas slaucīdama.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

17068.

Velc, tautiet, trejus svārkus,
Es segš' piecas villānītes;
Līcin līks tā vietiņa,
Kur mēs abi stāvēsam.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Kalnā leju iestāvēju,
Ar tautieti runādama:
Tautiešam treji svārki,
Man deviņas villainītes.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

17069.

Vecā brāļa līgaviņa,
Tā man mārša, tā māmiņa:
Tāpat sedza villainīti
Kā māmiņa, raudādama.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

17070.

Vilnainīt' uzasedzu,
Vilnainīt' uzamāvu;
Manas pašas māmuliņa
Vilnainīšu audējiņa.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

17071.

Cekulaina sila priede,
Ielokaina brāļa māsa.
Kas, priedīte, tevi loka?
Mani loka māmuliņa.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

7) Sadiedzamo adatu met uz krāsns

17072.

Met, māsiņ, aizkrāsnī
Rakstāmo adatiņu;
Gan iedos dēlu māte
Lielo maisu lāpāmo.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

- 360 -

17073.

Met, māsiņ, aizkrāsnē
Rakstāmo adatiņu:
Sēdēs' kules lāpīdama,
Darbiniekus stellēdama.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

8) Līgavas draudzes vispārīgas dziesmas par apģērbu un rotu

17074.

Vai Dieviņi, daudzi māršu,
Jau tās visas gauži raud.
Viena manim kājas āva,
Otra sedza villānīti,
Trešā stāv raudādama:
Aiznes manu vieglu dienu.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

17075.

Auniesi, ģērbiesi,
Mūs' māsiņa,
Lai tiem tautu kumeļiem
No tevim vezumiņš!
210 [Popē (Popes pag. Vp)].

17076.

Balta ziedi ābelīte
Papuvītes maliņā;
Balti māsa apģērbās,
Tautiņās aiziedama.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

17077.

Bērziņ, tavu kuplumiņu,
Līdz zemei žagariņi;
Māsiņ, tavu daiļu rotu
Līdz pat kāju galiņam!
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1. Bērziņ, tavu kuplumiņu,
Līdz zemei žagariņi;
Māsiņ, tavu slaidu rotu,
Zemīt' slauka staigājot!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

17078.

Ej, mana māsīna,
Nu raudādama!
Vai es tev neteicu,
Kam lepni staigāji?
Ik dienas balts kreklis,
Melli lindrucīni,
Rakstītas zeķītes,
Kurpītes kājā.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

17079.

Ej papriekšu, priekšas puse,
Savu rotu rādīdama,
Lai es eimu no pakaļas
Ar pakulu snātenīti!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

17080.

Guba guba mūs' māsiņa,
Kas to gubu kustinās?
Tautu dēla sirmi zirgi,
Tie to gubu kustinās.
1331 [Sikšņu pagastā (Gaujienas pag. Vlk)].

17081.

Kam, māmiņa, rotu manu
Tiki skaistu darināji?
Kam riet manu augumiņu
Cit' āriņu maliņā?
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

17082.

Ko līdz mani lieli radi,
Bagātie bāleliņi?
Tautas mani laukē jēma
Basajām kājiņām.
217 [Ārlavā (Ārlavas pag. Tl)].

17083.

Ko raugies, zemraudzīt,
Uz manām kājiņām?
Man kājiņas kā apautas,
Kā apsegtas villainītes.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

17084.

Māsiņ, mana rotaļiņa,
Nolīgoji maliņā!
Redzēj' rotu i taisām,
Neredzēju valkājam.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

17085.

Man bāliņi nenopirka
Viena balta gabaliņa;
Es pavēru tautu durvis
Kā melna vabolīte.
102 [Saikavā (Saikavas pag. Md)].

17086.

Mūs' māsiņa puškojās
Kviešu, rudzu klētiņā;
Sveši ļaudis puškojās
Manā cūku pavārtē.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

- 361 -

17087.

Noiet saule vakarā,
Meža galus puškodama;
Tā puškoja māte meitu,
Tautiņās vadīdama.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

17088.

Paldies saku tev, māmiņa,
Labi mani pavadīji,
Koši mani izpušķoji
Ar baltām rozītēm.
224 [Kabilē (Kld)].

17089.

Pret kalniņu gŗūti kāpu,
Dailu rāvu āboliņu;
Gŗūti augu brālīšos,
Daila gāju tautiņās.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

17090.

Puško, māte, to liepiņu,
Kas tavā sētiņā!
Es redzēju tautiņās
Appuškotu ozoliņu.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)], 41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)], 246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)], 424 [Barkavas pag. Rz].

1. Puško, māmiņ, to liepiņu,
Kas tavā klētip;ā!
Lai puško dēlu māte
Aiz mežiem ozoliņu.
216 [Ventspilī].

17091.

Puško mani, māmuliņa,
Ne div' reizes jauna būšu;
Ne ieviņa neziedēja
Otru reizi vasarā.
86 [Ļaudonā (Ļaudonas pag. Md)].

17092.

Puškojies, greznojies,
Jauna vīra līgaviņa!
Es būt' arī puškojies, -
Mani veda atraišam.
217 [Ārlavā (Ārlavas pag. Tl)].

17093.

Puškojies, zīļojies,
Jauna vīra līgaviņa:
Vēl tev vaļas puškoties,
Vēl māmiņa līdzētāja.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

17094.

Saģērbjam sav' māsiņu
Trijādā rotiņā;
Izvelkam tautu dēlu
No drabiņu kubuliņ'.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

17095.

Zaļa zīda banti loku,
Zem ozola stāvēdama,
Kamēr tautas apsegloja
Lielas naudas kumeliņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

17096.

Ziediņiem, zariņiem
Es puškoju sav' māsiņu;
Kad aizies tautiņās,
Lai puško tautu dēls.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

17097.

Skatietās, pēlājiņi,
Kā ģērbās peļamā!
Nu ģērbās peļamā
Zīdainā rotiņā.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

17098.

Tīšām tautas sajūgušas
Melnus vien kumeliņus.
Ģērb, māmiņa, tu ar mani
Melnā vien rotiņā!
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Tīšām tautas sajūgušas
Melnus vien kumeliņus;
Tīšām man māte sedza
Pelēkās vilnānītes.
313 [Ēķengrāvē (Viesītes pag. Jk)].

17099.

Vedējiņi, vedējiņi,
Kur tā jūsu vedamā?
Vedamā klētiņā
Loka kuplas villānītes.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

9) Vedēju dziesmas par līgavas apģērbu

17100.

Kungam ņemt to meitiņu,
Ne manam bāliņam:
Saulītē cēlusēs,
Uz palaga kājas āva.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

- 362 -

17101.

Kur tā mūsu vedējīša
Kā lielā siena kaudze!
Kur tā mūsu vedamā
Kā pakulu kodaļiņa!
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

17102.

Precinieki, precinieki,
Dīrājiet kumeliņu:
Brūte sēž klētiņā
Basajām kājiņām.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

17103.

Puķe roze kājas āva,
Ābelē stāvēdama;
Tā nebija puķe roze,
Tā bāliņa līgaviņa.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 214 [Zūrās (Zūru pag. Vp)].

17104.

Puškojies, darinies,
Jauna puiša līgaviņa;
Atvediet man, vecam,
I bez pušku, ielociņu!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 342 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

17105.

Šito meitu, šito meitu,
To vedīšu bāliņam:
Tai galviņa gluda bija,
Tai mutīte nomazgāta.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

17106.

Šito pašu tautu meitu,
To vedīšu bāliņam:
Ne tā lepna, ne tā stalta,
Ne tai daudz sudrabiņa.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

17107.

Tā taisies, vedekliņa,
Kā es pati, vedējīša:
Ne brūnās, ne melnās,
Baltās vien vilnainēs.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

17108.

Taisies, mana vedamā,
Netapini villainīti,
Kā brālīts netapina
Kumeļam iemauktiņus.
193 [Lutriņos (Lutriņu pag. Kld)].

17109.

Vai tā bij tev, bāliņ,
Teicamā mātes meita?
Divas stundas kājas āva,
Trešo sedza villainīti.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

★

44358.

Ai liepiņa, zeltlapīte,
Kam tik ātri noziedēji?
Ai māsiņa, zeltenīte,
Kam tik ātri saderēji?
15 [Alūksnes Vlk].

44359.

Ai māsiņa, man' māsiņa,
Neej tālu tautiņās;
Tu dzird' mani dravējot,
Es dzird' drēbes velējot.
119 [Gaujienas Vlk].

44360.

Ai vecais tēvainīt,
Izlaid mani tautiņās;
Seglo manu kumeliņu,
Izlaid mani tautiņās.
263 [Mēmeles Jk].

44361.

Voi īveņa, voi lazdeņa,
Zīd celeņa maleņā;
Vai muoseņa, na muoseņa,
Īt tautuos rauduodama.
466 [Vārkavas D].

44362.

Aiz kū lela līlejūs,
Aiz kū plota platījūs?
Aiz gudruo tāva dāla,
Aiz lobuo kumeliņa.
326 [Preiļu D].

44363.

Aizamuokuse sauleite,
Nūrīt vēli vokorā;
Sapīkuse muomuleņa,
Atdūd jaunu tauteņuos.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

44364.

Airies pate, ošu laiva,
Tev nevajag airētāja;
Izej pate, tautu meita,
Tev nevajag raidītāja.
605 [Skolas].

- 363 -

44365.

Aiz ūzula plotu lopu
Naredz saules izlācūt;
Aiz vadaklas borgumeņa
Jauna guoju tauteņuos.
326 [Preiļu D].

44366.

Aiz upeites leikumiņa
Gaigoliņa nasagyvu;
Aiz maršiņes borgumiņa
Jauna guoju tautiņēs.
35 [Baltinavas Abr].

44367.

Aiz upītes es uzaugu,
Pār upīti man' aizveda;
Pār upīti man' aizveda
Tālajās tautiņās.
378 [Seces Jk].

44368.

Aiz upeitis es izaugu,
Par upeiti maņ aizvedja;
Par upeiti maņ aizvedja
Rūbežnīka dēleņam.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

44369.

Aizasmoka muns kakleņš,
Ni ādūt, ni dzerūt;
Ar tautīti borūtīs,
Buolileņus mīrējūt.
605 [Skolas].

44370.

Ai Laimeņi, muomuleņ,
Kam tu mani tī atdevi,
Kam tu savu vīglu dīnu
Pa vuorteņim pavadēji.
326 [Preiļu D].

44371.

Ak tu muna sirdspuķeite,
Kaidus tevim brunčus maukt?
Boltus brunčus, zylu būrdi,
Zaļu mirtu vainudzeņu.
170 [Kapiņu D].

44372.

Ak tu traidu Krišjānīt,
Brauc nu jūŗas saliņā!
Vedīsim ziedu meitu
Ar sudraba kamanām.
373 [Sarkaņu Md].

44373.

Alla purt, kumeliņ,
Man meitiņa kamanās;
Lai nu raud tēvs māmiņa,
Krāsnī galvas sadūruši.
293 [Oļu (Oļu-Apeltienas) Md].

44374.

Apaunīti maņ kuojiņas,
Laidit mani celiņāji!
Jau es pats i nevar(ēj)u
Ni rūciņu kustynuot.
182 [Kaunatas Rz].

44375.

Apsajūžu calu jūstu
Vīgli sādūs komonuos;
Paldīs soku māmiņai,
Ka jei vīgli izauklēja.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

44376.

Ar lūcīnu es apsēju
Savas baltas villainītes;
Tā bij mana zīda josta,
Par bālīna klausījumu.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

44377.

Ai māsiņa, ai māsiņa,
Kad tu būtu tautu meita,
Nebūt' savu kumeliņu
Par novadu lecinājis.
146 [Jaungulbenes Md].

44378.

Atej, muosiņ, tu uz manim,
Es uz tevim nanūīšu;
Uz tevim dziļi dubļi,
Mozi muni kumeliņi;
Mozi muni kumeliņi,
Kai yudiņa voguliņi.
35 [Baltinavas Abr].

44379.

Atskrien zaļa līdaciņa,
Norauj manu vainadziņ(u);
Tā nebija līdaciņa,
Tā bij dēla māmuliņa.
241 [Lubānas Md].

44380.

Aucu aucu, Aucas meita,
Lēc manā laiviņā!
Jā nelēci laiviņā,
Tec gar Ventu raudādam(a).
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

- 364 -

44381.

Audz, liepiņa, kalniņā,
Lai tek saknes lejiņā;
Dzīvo labi vecā māsa,
Jaunām kauna nedari.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

44382.

Auga liepa pret ozolu,
Zariņos vīdamies;
Es izaugu ar tautieti,
Rociņās turoties.
333 [Purmales (Bokovas) Abr].

44383.

Augst' cel kuojas, tu bērīti,
Pret kalneņu tacādams;
Tautu meita vidā sēdi
Sorkon' rūžu vainadzeņu.
236 [Līvānu D].

44384.

Aunies kājas, tautu meita,
Vanadziņa zābakos;
Lai āvās tautu dēls
Veca suņa zābakos.
48 [Bērzaunes Md].

44385.

Augtin augšu, nepalikšu
Sacinieku novadā;
Vedīs mani panovadu
Ābolaiņu kumeliņu.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

44386.

Aun drīz kājas, mūs' māsīna,
Tev jāieta tautīnās;
Ja tu kājas neapausi,
Tevi basu izvedīs.
39 [Bārtas Lp].

44387.

Aunies, puisīt, baltās kājās,
Ej ar meitu tecēties;
Ja meitiņu notecēsi,
Sev par sievu dabūsi.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

44388.

Aun, sunīti, baltas kājas,
Nāc man līdzi tautiņās!
Ne māršiņa pati nāca,
Ne laiž savus bāleliņus.
200 [Kuldīgas Kld].

44389.

Aun, sunīti, baltas kājas,
Nāc man līdzi tautiņās!
Tautu dēlis, lopu suns,
Krata manas villainītes.
605 [Skolas].

44390.

Balt zied ābelit
Novadiņ maliņe.
Ko līdz tev balt zied,
Bierst otre novade.
445 [Ugāles Vp].

44391.

Bari, bari, tu māmiņi,
Vēl tu mani nūžāluosi;
Apautas munas kuojiņas,
Sasadluoti kumeliņi.
194 [Krāslavas D].

44392.

Bāliņami sievu vežu,
Par deviņas Daugaviņas;
Briežu ragu skritulīši,
Tatārīšu vedējiņi.
241 [Lubānas Md].

44393.

Buoleņ, syla purineņ,
Jaunu dūdi tauteņuos;
Tī jī mani maldynuos,
Cik dīneņes ryudynuos.
35 [Baltinavas Abr].

44394.

Buorinīte pūru brida,
Boltas zeķes kuojiņā;
Tec, bruolīt, met laipiņu,
Mož jei tova ļaudaviņa.
250 [Maltas (Rozentovas) Rz].

44395.

Bērīts manis kumeliņis,
Anniņ' mana līgaviņa;
Anniņ' sēdi kamanās,
Es kamanu stūrītī.
241 [Lubānas Md].

44396.

Bij man bārgu māršu dēļ
Jaunai iet tautiņās;
Es neietu brāļa dēļ
Par deviņas vasariņas.
373 [Sarkaņu Md].

- 365 -

44397.

Bite biteitei pasoka:
Lobs zīdeņš sileņī;
Muosa muoseņai pateicja:
Ej, muoseņ, tautiņuos.
174 [Kārsavas Ldz].

44398.

Bruoļi pi mana naguoja
Vuoju muosu dāvādami,
Aizējīt, bruoliliņi,
Koč celiņa vaicuodami.
389 [Silajāņu Rz].

44399.

Brāļam biju i gājusi,
Vedeklām negājuse.
Gan tu pati atradīsi,
Kur es būšu negājusi.
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

44400.

Bruoleņš man i pavēlēja,
Lai es eimu tauteņuos.
Kū dareišu tauteņuos
Ar tik mozu augumeņu?
143 [Jāsmuižas D].

44401.

Bāliņš manim atsacīja,
Sēd', māsiņa, pie tautieša;
Sēd', māsiņa, pie tautieša,
Tas mūžiņu vizinās.
45 [Bejas (Kolberga) Vlk].

44402.

Brien, tautieti, kājām puru,
Dod man savu kumeliņu,
Lai mirkst tavi zābaciņi,
Nekā baltas villainītes.
184 [Ķēču Rg].

44403.

Ciertit līpu nu razgaļa,
Nu viersyunis naciertit!
Vedit, tautys, vacuokū,
Jaunuokuos navedit.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

44404.

Cik tu lela līleibeņa,
Ka īlūki zemi slauka?
Man pošai vuškys auga,
Muote dora dzeipuriņu.
326 [Preiļu D].

44405.

četri, četri maņ bruoleiši,
četras vežu vjadekļaņas.
Juoņam Katra, Frančam Muora,
Andrivam Madaleite;
Staņislavam nadatyka,
Tys par naudu nūsapierka.
194 [Krāslavas D].

44406.

Danco mans kumeliņš,
Spīd sudraba pakaviņi;
Tautu meita kamanās
Ar mirtīšu vainadziņu.
198 [Krustpils D].

44407.

Dar, dar, bāleliņ,
Gan es tev atdarīš;
Gan es tev atdarīš
Paše dārb laiciņe,
Sveiž grabekl druviņe,
Ies projen tautišas.
445 [Ugāles Vp].

44408.

Daudzevieti, sarkanbiksi,
Nāc ar mani tecēties!
Kad tu mani notecēsi,
Es tev došu sav' meitiņu.
378 [Seces Jk].

44409.

Daudzi laika iztērēju,
Līgaviņas maklādams;
Es pavysam nazynuoju,
Ka maņ tyvu līgaviņa.
326 [Preiļu D].

44410.

Da zemei lozda zīd
Sorkonim zīdiņim;
Da zemei muosas žāl
Eistajim buoleņim.
29 [Aulejas (Grāveru) D].

44411.

Dīvis djavja, na cyts djavja,
Pi ceļmeņa ļaudaveņu;
Ni vaidzēja zyrgu jyugt,
Ni sveidēt kumeleņ(u).
182 [Kaunatas Rz].

44412.

Dieva dēļ es, māsiņ,
Tev aizjūdzu kumeliņ(u);
Kā tu mani maz' atstāji,
Jauna gāji tautiņās.
378 [Seces Jk].

- 366 -

44413.

Dievs lai redz tēv' ar māti,
Kam tik jaunu tautām deva.
Vai jums nebij visa prāta,
Dot tautām maldināt.
3 [Adulienas Md].

44414.

Dīga īlūkus lūceju,
Tuoļi vēji vādynova.
Ka dzeipura lūcejuse,
Byut bejuse kaimiņūs.
326 [Preiļu D].

44415.

Divi skaisti vainadziņi
Virs jūriņas līgojās;
Div māsiņas tautas ņēma,
To trešo man atstāja.
605 [Skolas].

44416.

Dod, brālīti, lūkiem vainu,
Bet nedod vedējiem!
Kādu lūki nolūkoja,
Tādu veda sētiņā.
605 [Skolas].

44417.

Dūd, māmiņi, tū jūstiņu,
Kurā vairuok dzeipariņu;
Es atrodu tāva dālu
Cik slovonu un boguotu.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

44418.

Dod, māmiņa, uzdodama
Ar ieloku paladziņu.
Es tev gāju uziedama,
Negāj' soļus taupīdama.
386 [Sidgundas (Rikteres) Rg].

44419.

Drebi, drebi, apšu lapa,
Vējiņš tevi drebinās;
Raudi, raudi, tautu meita,
Tautas tevi raudinās.
75 [Cirgaļu (Aumeisteru) Vlk].

44420.

Drebi, drebi, tautu meita,
Apakš manim svārciņim!
Kālab tad tu nedrebēji,
Kad tu man to roku devi.
170 [Kapiņu D].

44421.

Duli duli stabuleitja,
Vadu sīvu vazumā;
Atsavēru atpakaļ:
Nava sīvas vazumā;
A sīvjaņa krūdziņā,
Zalta puķa rūciņā.
194 [Krāslavas D].

44422.

Duse, duse, sveida, sveida
Mun' buoleņa kumeleņi.
Kai nadus, kai nasveiss
Dzelža buca komonuos.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

44423.

Dūņojies, dūņu por,
Ikdieniņas gani dzen;
Puškojiesi, tautu meita,
Ikdieniņas tautas jāj.
263 [Mēmeles Jk].

44424.

Dzērt man alu pillu galu,
Duvējādi vaidījos(?):
Augsti kalni, ātri ziergi,
Jauna, baiļa līgaviņ(a).
200 [Kuldīgas Kld].

44425.

Dzēšat silus, dzēšat silus,
Sili deg, sili deg.
Mūs' māsīnu tautās veda,
Lai dūmos nepazuda.
39 [Bārtas Lp].

44426.

Dziedādama man' māsiņa
Aunās tautu kājiņās,
Piemini, man' māsiņa,
Tautiņās tā nebūs.
241 [Lubānas Md].

44427.

Dzīdi, raudi, tautu mjaita,
Tova pošis vaiņa beja:
Tautys vuortu naatvjāra,
Muotja tevi pavieļ(ēj)a.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

44428.

Dziļi bridu ūdenī,
Tālu jāju tautiņās.
Bried jo dziļi, iet jo tāli,
Nevaid žēl māmuļiņas.
452 [Užavas (Zīras) Vp].

- 367 -

44429.

Dod, Dieviņ, lietum līt,
Man ejot tautiņās:
Apsegs man' māmuliņa
Pieci pāri villainīšu.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

44430.

Ej iedama, vecā mās(a),
Ko tik ilgi tūļājies?
Man vietiņa sen zināma,
Aiz teviemi nedrīkstēj(u).
322 [Praulienas Md].

44431.

Ej iedama, vecā māsa,
Ko tik ilgi taujājies?
Es nevaru tevis dēļ
Sevis daiļi darināt.
72 [Cesvaines Md].

44432.

Ej, māsiņa, drīz pie Dieva,
Runā lēni runādama;
No drīzuma tautas rauga,
No lēnās valodiņu [valodiņas].
241 [Lubānas Md].

44433.

Ej, māsiņ, neteic tautu
Pirmajā vasarā;
Teic otrā, teic trešā,
Kad noraugi, kā dzīvo.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

44434.

Ej, māsiņa, pati maltu,
Nogājusi tautiņās;
Neatdod villainītes
Par mālīšu malumiņu.
241 [Lubānas Md].

44435.

Ej, māsiņ, tautiņās,
Neaizmirsti bāleliņus!
Div svētdienas gaŗām laidu,
Trešo nācu apraudzīt.
546 [Kuldīga Kld apr.].

44436.

Ej, māsiņa, tautiņās,
Skuju vītu vaiņadziņu;
Kam nesēji smalku rožu
Bāleliņa dārziņā.
241 [Lubānas Md].

44437.

Ej, māsī, tu jau tāļu,
Es jau iešu vēl tāļāk;
Jo tāļāk, jo labāk,
Jo lielāki tīrumīni.
192 [Kosas C].

44438.

Ej, muosiņ, tu pa prīkšu,
Lai īt tyuļa pakaļā!
Cikom tyuļa tuļuojās,
Jau muosiņa gobolā.
247 [Makašānu Rz].

44439.

Ej, muosiņ, tu pi veira,
Ka tev veira gribējuos;
Atsajēssi veira maizes,
Kai ryugtuo ruduceņa.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

1. Ej, muosiņ, tu pi veira,
Jo tev veira gribējuos;
Atsaessi veira maizes,
Kai ryugto ruduciņa;
Brissi puru rauduodama,
Lyndraciņus spraudeidama.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

44440.

Ej, Laimīte, tu pa priekšu,
Es tavās pēdiņās;
Tu tecēsi gaŗu ceļu,
Es tautieša sētiņā.
413 [Stendes Tl].

44441.

Ej, muosiņ, uz manim,
Es uz tevim gon naīšu;
Uz tevim leli purvi,
Navalk muņi kumeliņi.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

44442.

Ej tautās, celies agri,
Vāri agri brokastiņu!
Brokastiņu vārīdama,
Slauki tīru istabiņu.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

44443.

Es aizvadij' sav' māsiņ'
Par deviņi ezeriņ';
Sirmi zirg', varas lok',
Rakstītām kamanām.
448 [Umurgas (Umurgas-Sārumu) Vlm].

- 368 -

44444.

Es apvilku zīda diegu
Apkārt Krotes novadiņu;
Es izgāju pa novadu,
Kā ieviņa ziedēdama.
605 [Skolas].

44445.

Es bāliņu(?) mīļi lūdzu:
Pārnes mani pār upīti;
Pārnes mani pār upīti,
Būšu tava līgaviņ(a).
147 [Jaunlaicenes Vlk].

44446.

Es deviņu brāļu māsa,
Man deviņi vainadziņi;
Mani tautas aizvedīs
Par deviņi novadiņi.
449 [Ungurmuižas D].

44447.

Es dūmuoju tuoļi īt,
Lai tuoļ' rit vainadziņš;
Bet tapat nūritēja
Tyvojūs kaimiņūs.
466 [Vārkavas D].

44448.

Es ganīte rītiņā,
Es ganīte vakarā;
Es ganīte apsedžosi
Rīgas mēļu vilnainīti.
241 [Lubānas Md].

44449.

Es, iedama tautiņās,
Skuju vilku rociņā,
Lai es varu pārtecēt
Par tiem skuju birumiem.
605 [Skolas].

44450.

Es iedevu sav' māsiņu
Nenorātu tautiņās;
Sieka vietu rīkšu devu,
Lai tautiņas paši rāj.
146 [Jaungulbenes Md].

44451.

Es, māsiņ, tev's nedotu,
Dotu savu kumeliņu;
Es nevaru to darīt
Par Laimiņas likumiņu.
115 [Galgauskas Md].

44452.

Es lustīga tautās iet,
Līdzai nāca bāleliņi;
Kad brālīši projām gā',
Raudu, galvu saķēruse.
74 [Cīravas Azp].

44453.

Es lielā brāļa māsa
Ik rudeni vešanās;
Es tās meitu māmuliņas
Kā pelītes pīkstināju.
281 [Neretas Jk].

44454.

Es, māmeņi, tovys kuojis
Osoromi balynavu.
Kam tu mani jaunu devi
Tik vuojā vīteņā;
Tik vuojā vīteņā,
Pi vacuo tautu dāla?
326 [Preiļu D].

44455.

Es, māsiņ, tev piesaku,
Man pieteica māmuliņa:
Ja vīriņš krogā dzēra,
Per pie sola piesējus(i).
418 [Sunākstes Jk].

44456.

Es neiešu tuvumā -
Brāļa gaiļi maltu cēla;
Iešu tālu tālumā,
Lai ceļ dēlu māmuliņa.
241 [Lubānas Md].

44457.

Es neietu pār novadu,
Kas nekait novadā;
Kas nekait novadā,
Līdzenā zemītē.
5 [Aisteres (Lieķu-Aizteres) Lp].

44458.

Es nolauzu bērzam galu
Pašā noras viducī;
Es noņēmu mātei meitu
Pašā darba laiciņā.
575 [Valmiera Vlm apr.].

44459.

Es padzīžu tev, Andriv,
Kai runuot pīrunuoj(u):
Napakar šyupulīša
Pyrmajā gadeņā;
Ka ūtrā, ka trešā,
Tad Dīveņis paleidzēs.
143 [Jāsmuižas D].

- 369 -

44460.

Es pīdzīžu tev, Jezup,
Kai runuot pīrunuoj(u):
Ka Gelīte nastaiguotu
Ceļa molas rauduodama.
143 [Jāsmuižas D].

1. Es pīsoku tev, Pīteri,
Kai runuot pīrunuoju:
Ka naītu myus' muosiņa,
Ceļa molu rauduodama.
389 [Silajāņu Rz].

44461.

Es pasoku tev, svuočen,
Tu pasoki Albertam,
Lai myus' muoseņa naraudoj,
Ceļmaliņā staiguodama.
168 [Kalupes D].

44462.

Es, Jezup, tev pīdzīžu
Kai runuot pīrunuoj(u):
Dūd sīveņai sylt' ustobu,
Dūd(i) maizes gabaleņ(u).
143 [Jāsmuižas D].

44463.

Es papriekšu pa trīs gadi
Ar tautieti saderēju;
Nū projām gājējiņa,
Nū pasaku māmiņai.
198 [Krustpils D].

44464.

Es pazinu par gabalu,
Zvejinieka meitu veda:
Reņģu ķidu vainadziņis,
Mušu dancis pakaļā.
94 [Dunikas Lp].

44465.

Es pazinu to celiņu,
Kur aizveda mūs māsiņ(u);
Tur ziediņi nobiruši,
Kur stāvēja kumeliņš.
418 [Sunākstes Jk].

44466.

Es pazinu to meitiņu,
Tā māmiņas klausī(jā)s:
Līdz zemienei brūni svārki,
Līdz jostai sudrabiņš.
241 [Lubānas Md].

44467.

Es puorsvīžu zalta zierni
Pār sudobra ezereņu.
Tur aizvjadja myus' muosjaņu
Sudobraņa kalējaņš.
170 [Kapiņu D].

44468.

Es pīsoku tev, buoliņi,
Kai tev sīvu šanavuot:
Kolpi īsi rejas kultu,
Kolpyuneites muoļu moltu.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

44469.

Es pīsoku tev, Broņīt,
Kai Juoneiti šanavuot:
Sper ar kuoji gulādama,
Rauņ aiz motu caldamās.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

44470.

Es sacīju tev, Juonīt,
Kai Katrīti šanavuot:
Pats ej kultu, pats ej moltu,
Tin Katrīti kažūkā.
174 [Kārsavas Ldz].

44471.

Es piesaku tev, māsīc(a),
Kā labami cilvēkam:
Kad švīrene maizi cep,
Nesēd' muldas galiņā;
Nesēd' muldas galiņā,
Kukulīšus skaitīdama.
46 [Beļavas Md].

44472.

Es to savu vēlīgumu
Bāliņos neatstāju,
Pūrā liku, cieti slēdzu,
Līdzi vedu tautiņās.
184 [Ķēču Rg].

44473.

Es to tautu kumelīnu
Priekšautā ēdenāju;
Tas iznesa augumīnu
Caur meitīnu valodām.
192 [Kosas C].

44474.

Es uzaugu ar tautieti
Vienā kungu novadā;
Vienā kungu novadā,
Vienā tautu sētiņā.
605 [Skolas].

- 370 -

44475.

Es uzaugu pie māmiņas,
Kā rozīte ziedēdama;
Es aizgāju tautiņās,
Kā bitīte dziedādama.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

44476.

Gan es esmu mīlējusi,
Tai savai māmiņai:
Jau es tautu kamanās,
Vēl izsedza villainīti.
378 [Seces Jk].

44477.

Ganītāja, tu māsiņa,
Zirgu miltu malējiņa;
Zirgi zviedza, govis bļāva,
Tev ejot tautiņās.
386 [Sidgundas (Rikteres) Rg].

44478.

Gon y pyuš zīmas vēji -
Vys uobelei bolti zīdi;
Gon y raudi, tu muosiņ,
Vys osorys naber.
194 [Krāslavas D].

44479.

Gonūs guoju, i gaņa beju,
Vysi mani goni saucja;
Tautos guoju, morga beju,
Vysi mani morgas saucja.
314 [Pildas Ldz].

44480.

Gavartnīšu siermais kuilis
Treis gadiņi slaustijās,
Kaļš izroka zalta rūzi
Nu upīšu rūžu duorza.
236 [Līvānu D].

44481.

Gare-Ranč meit ved
Lauk-Ranč deiliņam;
Zviedz kumeļš, raud meitiņ,
Rej Gar-Ranč kucaniš.
445 [Ugāles Vp].

44482.

Galvu manu sukājiet,
Matus man nepiniet;
Lai pin mana māmulīte,
Kam matiņi piederēja.
15 [Alūksnes Vlk].

44483.

Gludentiņ galventiņ,
Kam māmiņ glaudentiņ;
Izpūrentiņ galventiņ,
Kam nav māmiņ glaudentiņ.
32 [Babītes (Piņķu) Rg].

44484.

Gludu galviņu saglaudu,
Boltu micīti apsēju;
Varbyut vaira nanosuot
Smolku zeiļu vainuciņa.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

44485.

Goda dēļ, slavas dēļ
Sedz, māršiņa, villānīti!
Man pašai savas aitas,
Savas baltas villānītes.
241 [Lubānas Md].

44486.

Gūda dēļ važis kol
Bārajam kumeļam;
Slavis dēļ tuol precēju
Bruolenam leigaviņ(u).
326 [Preiļu D].

44487.

Grib tautiņas lai es raudu,
Neraudāšu, neraudāšu;
Atraudāšu citu dienu
Ar māmiņu runādama.
605 [Skolas].

44488.

Grūti kāpu kalniņā,
Viegli kāpu lejiņā;
Grūti gāju pie atraitņa
Vieglu dzīvi gaidīdama.
378 [Seces Jk].

44489.

Grieziet ceļu, grieziet ceļu,
Tautas veda brāļu māsu;
Da zemenes zīda deķi
Bērajiem kumeļiem.
241 [Lubānas Md].

44490.

Gryuts atstuot laksteigolai
Smorodoju pereikleiti;
Gryuts atstuot mun muoseņai
Sovu jauku dzeivuošonu.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

- 371 -

44491.

Gŗūt, bāliņ, kalnā kāpt,
Lēš' lejā laižoties;
Gŗūt māsiņu auklējot,
Lēš' tautām atdodot.
198 [Krustpils D].

44492.

Gryuts muosiņa(i) atsastuo(t)
Nu boguota buoleliņa;
Stikl lūg, vara vuorti,
Poši tak naverami.
605 [Skolas].

44493.

Gudra bija tautu meita,
Ābolā kājas āva;
Vēl gudrāks tautu dēls,
Jāj ābolu šķirstīdams.
467 [Vārmes Kld].

44494.

Gudra gudra irubīte -
Nu zariņa zariņā;
Gudra gudra bruoļu muosa -
Nu bruoleņu bruoleņā.
Ša byus tavs gudrumeņis
Muna bruoļa rūciņā.
168 [Kalupes D].

44495.

Ģērbies, mana līgaviņa,
Brūnajos svārciņos,
Lai ļautiņi nepazina
Tavu ziedu līkumiņu.
72 [Cesvaines Md].

44496.

Iet es iešu tautiņās,
Bet es ilgi nadzeivošu;
Tiltiņā koki louza,
Ceļā sveida kumeliņš.
605 [Skolas].

44497.

Ietin iešu tautiņās -
Dieviņš zina, ka iziešu.
Līcin līka vēra tilts,
Man ejot tautiņās;
Ved pūriņu, ved telītes,
Jāj deviņi bāleliņi.
190 [Kokneses Rg].

44498.

Īt es īšu tautiņuos,
Nūguojuse nadzeivuošu;
Kuozu maizi saāduse,
Īšu otkol atpakaļ.
605 [Skolas].

44499.

Iet man bija gājējam,
Es nevaru lielīties;
Lai lielās tās meitīnas,
Kas palika sētīnā.
355 [Rucavas Lp].

44500.

Ietin man gājējam,
Es nevaru lielīties;
Lai lielāsa tie brālīši,
Kas palika pakaļā;
Kas palika pakaļā,
Kas aiz tēva novadīna.
94 [Dunikas Lp].

44501.

Ieva zied ceļmalā,
Vecainītes galiņā;
Tā zied mana villainīte
Tautu dēlu kamanās.
378 [Seces Jk].

44502.

Izaud manim, māmuliņa,
Kaut pelēku villainīti!
Tautiņās augsti kalni,
Gauži salu ganīdama.
241 [Lubānas Md].

44503.

Jau kājiņas man apautas,
Aiz vārtiem vedējiņi:
Sirmi zirgi, zaļi vāģi,
Daiļi paši vedējiņi.
449 [Ungurmuižas D].

44504.

Jauno māsu tautās ved,
Veco gāza paslieksnī;
Veco gāza paslieksnī,
Jauno pāri dancināja.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

44505.

Jius, meitiņis, vuovereitis,
Pošys guojat tauteņos;
Asareņis, pyupaleņis,
Pošys byra naraudeit.
143 [Jāsmuižas D].

- 372 -

44506.

Jūdziet, tautas, resnus zirgus,
Taisāt platas kamaniņas!
Lai tie mani sedzeniņi
Neslaucītu ceļa malu.
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

44507.

Kā mātei žēl nebija,
Tādu meitu izdodot?
Kā puķīte, kā rozīte,
Ka ripīte aiztecēja.
146 [Jaungulbenes Md].

44508.

Kad Dievs dotu, tad dzirdētu,
Kad māsiņu nicināja;
Tad es tavu kaklu vilktu
Gar tērauda zobentiņu.
112 [Ezeres Kld].

44509.

Kaimiņi man gribēja
Kaimiņos paliekot;
Bāleliņi nevēlēja
Aiz vecā ienaidiņa.
198 [Krustpils D].

44510.

Kalnā kāpu raudzīties,
Kur aizveda bagāto:
Simtiem govju, vēršu dzina,
Sudrabotu pūru veda;
Tādas pašas villānītes,
Kā ij man bārenei.
3 [Adulienas Md].

44511.

Kalna Kačas meitu veda,
Lejas Kačas dēliņam;
Apgāzāsi kamaniņas,
čikatiņa pļaviņā.
241 [Lubānas Md].

44512.

Kam es savu bāleliņu
Vēl ilgāki klausījusi,
Būt kuplākas villainītes,
Diženāks arājiņis.
241 [Lubānas Md].

44513.

Kuo, muoseņ, sasagivi,
Jauna īdama tautiņuos?
Šū vareiti pasēji,
Kai seikū sudabriņu.
89 [Dricēnu Rz].

44514.

Kam, māsiņa, tu sēdēji
Kalpa puiša kamanās?
Kalpa puiša kamanīnas
Nebij skaisti izrakstītas.
192 [Kosas C].

44515.

Kam, Teklīt, tu pamessi
Sovu skaistu ruožuduorzu?
Verītei, muosiņai
Da cytam rudiņam.
389 [Silajāņu Rz].

44516.

Kam tu gāji, zilacīte,
Bargajuos tautiņuos?
Gan tu savas zilas acis
Dzīvuodama izrauduosi.
605 [Skolas].

44517.

Kas, bitīt, tev sacīja
Birzī zaļu ozoliņu?
Kas, tautiņas, jums sacīja
Man' māsiņu malējiņu?
241 [Lubānas Md].

44518.

Kas kuŗam bēdas bija,
Kad man jaunu tautas vede?
Es nebiju nevienam
To celiņu aizliegusi.
241 [Lubānas Md].

44519.

Kas man kait nadzeivuoti
Sova bruoļa sētiņā!
Bruoļu pierkta snuotenīte
Palbonenei zemi slauka.
Pierks tautīts, nabyus loba,
Dūs naudeņu žāluodams.
168 [Kalupes D].

44520.

Kad es sedzu villānīti,
Kauc sunīši pabeņķī;
Nekaucat jūs, sunīši,
Būs jums cita saiminiece;
Būs jums cita saiminiece,
Vēl labāka nekā es.
183 [Kazdnagas Azp].

44521.

Kā, māsiņ, tu rauduoji -
Tevi jaunu tautas vede.
Taipat mani vacu vess
Ar pokolam buozeidami,
Ar vadžim kausteidami.
358 [Rugāju Abr].

- 373 -

44522.

Kas nu muna dreiž auguma,
Dreiž guojuma tauteņuos?
Vēļ palyka lobi ļauds
Maliņā naizaudzāti.
503 [Višķu D].

44523.

Kas par gārdu alutiņ(u)
Triju dīķu ūdentiņ(u)!
Kas par daiļu līgaviņ(u),
Trīs novadus cauri vesta!
546 [Kuldīga Kld apr.].

44524.

Kas tur spīde, kas tur vize
Viņē meža maliņē?
Brālīts veda tautu meitu,
Vaiņadziņis vizuļoja.
200 [Kuldīgas Kld].

44525.

Kādus ērmus es redzēju
Šīs māsiņas panākstos!
Mans bērais kumeliņis
Ik pie pelces krustu meta.
605 [Skolas].

44526.

Kādu ļauni izdarīju
Es saviem bāliņiem?
Tumša nakts, lietus lija,
Mani sūta pa vārtiem.
605 [Skolas].

44527.

Kāda skauģa vēl vajaga,
Kā tā mana māmuliņ(a):
Pati zina sievu dienas,
Mani raida tautiņās.
200 [Kuldīgas Kld].

44528.

Klīdzit gani, klīdzit gani,
Vilks pi (muna) kumeliņa,
Man vairuok nav kad klīgt,
Man meitiņa kamanās.
605 [Skolas].

44529.

Kliedziet, ļaudis, kas variet,
Es nevaru vaira kliegt!
Man kājiņas jau apautas,
Jau pie durvju kumeliņš.
322 [Praulienas Md].

44530.

Klusu muna ustabiņa,
Muotes meitai gūdu cēļa.
Kū, muosiņ, tu darīsi,
Reitā agri caldamās?
Ni māmiņas ustobā,
Ni telīšu klēviņā.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

44531.

Kuo, māmeņ, pazagiusi,
Reitā agri cālusēs?
Tova gunis pyutējeņa
Svešu ļaužu rūceņā.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

44532.

Kad es guoju tauteņuos,
Sudabreņa leiteņš leja;
Kad izguoju tauteņuos,
Bierst sudobra asareņas.
365 [Sakstagalas Rz].

44533.

Ko raudāji, mūs' māsiņa,
Kam slaucīji asariņas?
Vai netika sirms zirdziņš,
Vai rakstītas kamaniņas?
184 [Ķēču Rg].

44534.

Kuo, suneit, gauži raj -
Tukši meži vokorā?
Kuo, muosaņ, gauži raud(i) -
Tryuka eistūs buoleļaņu?
29 [Aulejas (Grāveru) D].

44535.

Klusi meži, gaudys pļovys,
Nūskumuši teirumeņi;
Nūskumuši teirumeņi,
Myus' muoseņi aizvadūt.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

44536.

Kūkodama dzegūzīte
Metās koka galiņaji;
Raudādama mūs' māsiņa
Aiziet tāļu tautiņās.
224 [Lielvārdes Rg].

44537.

Košo māsu tautās devu,
Vēl jo koša mums palika;
Vēl jo koša mums palika
Citas tautas kaitināt.
39 [Bārtas Lp].

- 374 -

44538.

Kur tu biji, bāleliņ,
Raibi cimdi rociņā?
Es dabūju raibus cimdus,
Raibu cimdu adītāju.
184 [Ķēču Rg].

44539.

Krītu, krītu par robežu,
Svieden sviedu vainadziņ(u);
Jau bij man uzaugot,
Šitie puiši apnikuši.
72 [Cesvaines Md].

44540.

Kreit, skujeņ, kur krizdama,
Nakreit dziļi yudinī;
Ej, muoseņ, kur īdama,
Naej vuojā vīteņī.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

44541.

Krīvi krīvi, leišy leišy
Aizvede munu muoseņi;
Poši okly, zyrgi troki,
Pošy ceļa nazynuoja.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

44542.

Krustamāte, krustamāte
Auž man baltas villainītes,
Kad es iešu tautiņās,
Ko es segšu mugurā.
21 [Apriķu Azp].

44543.

Kruši kruši, mudri mudri,
Māmiņ, mani pamīlej;
Tautas vairs negaidēja,
Sosagluoja kumeliņu.
358 [Rugāju Abr].

44544.

Kumeliņ, lielvarīt,
Nelauz nieka iemauktiņ(u)!
Tautu meita, lielsirdīte,
Nešķiŗ manu bāleliņu!
322 [Praulienas Md].

44545.

Kupla liepa uzauguse
Uz novada robežām;
Tai pašai zari līka
Drodzinieku novadā.
605 [Skolas].

44546.

Kupla liepa, zemu zari,
Kaimiņu dārza dibenā,
Tai jau zari ielīkuši
Mana brāļa klētiņā.
386 [Sidgundas (Rikteres) Rg].

44547.

Kur bijusi Laime mana
Nosvīdušu kumeliņu?
Man vietiņas taujādama
Cit' āriņu maliņā.
241 [Lubānas Md].

44548.

Kur, biteite, tu skrīdama
Nu zīdeņa zīdeņā?
Kur, muoseņa, tu īdama
Nu tauteņu tauteņuos?
466 [Vārkavas D].

44549.

Kur, biteit, zīdu jēmi -
Nātres vīn sātmalē?
Kur, muosiņ, gostūs īsi -
Sābrūs tovi buoleliņi?
358 [Rugāju Abr].

44550.

Kur tī muni bruolileņi
Tik ilgi kavējās?
Veizis pyna, auklys veja,
Bosu vedja tautu meitu.
326 [Preiļu D].

44551.

Kur tu skriesi, vanadziņi,
Baltas vistas žogmalē?
Kur tu jāsi, mans brālīti,
Labas meitas ciemiņē?
200 [Kuldīgas Kld].

44552.

Kūlu riju, nenokūlu,
Vēl palika pabiriņš;
Vedu meitas, neizvedu,
Vēl palika mazākās.
72 [Cesvaines Md].

44553.

Kūp dūmiņi namiņā -
Vai ar manu kūrumiņu?
Dzīvo mani bāleliņi -
Vai ar manu dzīvojumu?
162 [Kacēnu (Kačanovas) Abr].

- 375 -

44554.

Labāk tālu tālumā,
Nekā tuvu tuvumā:
Tālu nākšu, gašķa būšu,
Tuvu nākšu naidinieca.
15 [Alūksnes Vlk].

1. Lobuok tuolu tuolumā,
Nakai tyvu tyvumā:
Nu tuolīnes gaška beja,
Sābrūs lela neideneice.
358 [Rugāju Abr].

44555.

Labi labi, nabyus labi,
Tuoļi muosu atdevjām,
Kad atguoja kaida dīna,
Ar zeilīti vjāsti nesja.
170 [Kapiņu D].

44556.

Lai darīju, ko darīju,
Piemiņām vien darīju,
Piemiņām lai paturēja
Šai celiņa galiņā;
Ja tie mani neredzēja,
Pieminēt pieminēja.
72 [Cesvaines Md].

44557.

Laime guoja par kalniņu,
Meitenītes lomuodam(a),
Kam īt jaunas tautiņās,
Atstuoj puču vainadziņu.
605 [Skolas].

44558.

Lazda lazdiņu nolieca
Lielajos ozolos;
Māsa māsiņu ieteica
Gaudajās asarās.
194 [Krāslavas D].

44559.

Lozda lazdeņu pīlīcja
Lelajā lozduojā;
Muosa muoseņu atdjavja
Tuolajuos tauteņuos.
326 [Preiļu D].

44560.

Lāni muosa kuojas ava
Bruoļa ustobas kaktiņā.
Aun, muosiņ, vēļ lānuok,
Tu te vairuok napaliks(i).
389 [Silajāņu Rz].

44561.

Lēti kurt uguntiņu
Iekurtās pagalēs;
Lēti iet tautiņās
Pie ierasta tēva dēla.
198 [Krustpils D].

44562.

Leli kungi medenīki
Taida zvāra nanuķēre;
Es sovam buoliņam
Dzeivu cauneiti saķēru.
358 [Rugāju Abr].

44563.

Liela meita es uzaugu,
Bet prātiņa nesaņēmu;
Māte mani jaun' atdeva
Svešajām tautiņām;
Svešajām tautiņām,
Svešajā maliņā.
3 [Adulienas Md].

44564.

Labvakar, bāleliņ,
Man caunīte kamanā;
Man caunīte kamanā,
Pupu ziedi pūriņā.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

44565.

Leigaviņa leigovuos
Augstajāji kalniņā.
Na tu poša tur leiguoji,
Leigoj tovi sedziniņi.
466 [Vārkavas D].

44566.

Lēni lēni vārtus vēru,
Liegi lēcu kamanās,
Lai šķiet mani tautu dēls
Purva maizi vien ēdušu.
350 [Ropažu Rg].

44567.

Līgo viļņi baltu putu
Ezeriņa maliņā;
Tā līgoja sveši ļaudis
Mani vienu tautiņās.
166 [Kalsnavas Md].

44568.

Līstiet, lieti, kad līdami.
Šodien vien nelīstiet!
Dieviņš zina, kur noiešu,
Kur kaltēšu villainīti.
146 [Jaungulbenes Md].

- 376 -

44569.

Līsti, līsti, tu lītiņ,
Es par tevi nebēdāju:
Bārenīša vilnānīte
Deviņāmi odeŗām.
525 [Alūksne Vlk apr.].

44570.

Līze sēda kamanās,
Es kamanu galiņā;
Līze grožu kustināja,
Es pātagu pliukšķināju.
599 [Kurzeme].

44571.

Lietus lija to dieniņu,
Kad es gāju tautiņās;
Brāļi mani pašu veda,
Māršas nesa vainadziņus.
224 [Lielvārdes Rg].

44572.

Man māmiņa pamācīja
Pa vārtiem vadīdama:
Ņem rīkstīti, trauc rasiņu,
Lai nemirka snātenīte.
224 [Lielvārdes Rg].

44573.

Malna tyuce aizagula
Vērpelīšu teirumā;
Aizelkšņu skaista meita,
Tej aizguoja kyukuodama.
174 [Kārsavas Ldz].

44574.

Mani bēri kumeliņi
Iet pret kalnu dricēdam(i);
Tautu meita kamanās
Kuplajām sedzenēm.
373 [Sarkaņu Md].

44575.

Man bij viena pat' māsiņa,
To aizveda sveši ļauds.
Pār purviemi, pār mežiem,
Uz tiem prūšu robežiem.
604 [Dažādi iesūtītāji].

44576.

Mans brālītis kā kundziņis,
Jāšus jāja baznīcā;
Jau otrā, trešajā gadā,
Tad ar kulbu kulbojās.
97 [Dūres Vlk].

44577.

Maņ' māmiņa tyuļi devja,
Paleidzeņa gribādama.
Dūdi, māmiņ, tyuļi tuoļi -
Nabyus tevi paleidziņa.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

44578.

Man' māsiņu tālu veda
Par deviņiem novadiem,
Līktin līka tā zemīte,
Kājas mirka ūdenī.
36 [Balvu Abr].

44579.

Mana veca māmulīte,
Kam tu mani tālu devi?
Būtu devis [Būt' devusi] ciemiņos,
Ik rītiņus attecētu,
Siltu nestu kukulīti.
104 [Ēdoles Vp].

44580.

Mācies, mans bāleliņš,
Ciema meitas vizināt;
Augsti kalni, dziļas lejas,
Strauji tavi kumeliņi!
378 [Seces Jk].

44581.

Māte mani labi māca
Tautiņās vadīdama:
Ne sunīša kājām spert,
Ne uguņa pagalītes.
386 [Sidgundas (Rikteres) Rg].

44582.

Māmeņ muna, napacīti
Vīnas dīnas ganeņūs.
Kei, māmeņ, nyu pacīssi -
Vysu myužu tauteņuos?
35 [Baltinavas Abr].

44583.

Māmeņi, māmeņi,
Kur lyndraceņi?
Nadūšu, nadūšu,
Dareišu kauneņu.
Kuo leidi ceplī
Dīnduša gulāt.
326 [Preiļu D].

- 377 -

44584.

Māmiņ, mīļā māmuliņ,
Laid' man gultas maliņā;
Tu jau pate gan zināji,
Šī naksniņa pēdējā;
Sirmi zirgi, zaļi vāģi,
Pie vārtiem vedējiņi.
476 [Vecpiebalgas C].

44585.

Māsiņ diža, māsiņ maza,
Tā manā ēniņā;
Tā manā ēniņā
Puško manas villainītes.
183 [Kazdnagas Azp].

44586.

Māsiņ, lēna nepaliec,
Tautiņās nogājusi!
Visi tautu cūku gani
Tevi mina kājiņām.
378 [Seces Jk].

44587.

Māsiņ, līka neliecies
Tautiņās nogājusi!
Visas tautu nelietības
Mina tevi kājiņām.
373 [Sarkaņu Md].

44588.

Māsiņ, mana rotaļiņa,
Nomalē izvedot;
Ko līdz tava daiļa rota
Nomalē dzīvojot?
378 [Seces Jk].

44589.

Māsiņ, mana mīļa balta
Caur dzelžiem vadājama;
Jau vadāja bāliņos,
Vēl vadās tautiņās.
184 [Ķēču Rg].

44590.

Māsiņ, mana nebēdnīte,
Ko tu gāji tautiņās?
Nu jau tavi matu gali
Zied sudraba ziediņiem.
410 [Stāmerienas Md].

44591.

Māsiņ, manu nogājienu
Tālumā, līkumā!
Ne satiku ganīdam(a),
Ne iedama līkumā.
235 [Litenes Md].

44592.

Muoseņ, tovu īlūceņi,
Saules sprāsti dzeipareņi!
Tumsā naktī tautas braucja
Pa īlūka spūdrumam.
174 [Kārsavas Ldz].

44593.

Māsiņ, zelta drostaliņa,
Ej ar godu tautiņās!
Tad brālīši līksmodami
Brauks pie tevis ciemiņā.
321 [Pļaviņu (Stukmaņu) Rg].

44594.

Māmiņ', mani vadīdama,
Svārkus loka kamanās,
Gar ciemiem gaŗām brauks,
Daudz ļautiņi skatīsies.
70 [Cēres Tl].

44595.

Māte labi nedarīja,
Jauno māsu tautām deva;
Jauno māsu tautām deva,
Nemācēja šūt ne aust.
3 [Adulienas Md].

44596.

Māte mani audzināja
Klātējami ciemiņam;
Par to spīti es aizgāju
Pār deviņi novadiņi.
96 [Durbes Lp].

44597.

Māte mani tālu deva,
Pate gāja [gāju] vēl tālāk(u);
Pate gāju vēl tālāk(u)
Devat [devīt'] kungu novadā.
335 [Puzes Vp].

44598.

Māte mani tuvu deva,
Sev palīga gribēdama,
Vai dod tuvu, vai dod tālu,
Maz es tevim palīdzēšu.
46 [Beļavas Md].

44599.

Mēs, tautiet, tev piesakām:
Tu māsiņu nerūdini!
Ja māsiņu rūdināsi,
Tiks tev āda āderēta,
Trejdeviņiem kamarkiem.
263 [Mēmeles Jk].

- 378 -

44600.

Mīļi māte man' auklēja,
Mīļi kāra šūpulīti.
Kam, māmīna, nu atdosi
Savu mīļu auklējumu?
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

44601.

Nāc, meitiņa, sazasildi
Sovā tāva siltumā!
Ni tas vaira kurinās,
Ni tas tevi sasildīs.
268 [Mētrienas (Ļaudonas-Odzienas) Md].

44602.

Nāc, māsīna, līdzi man
Mazu mazu gabalīnu,
Es tev došu padomīnu,
Kā dzīvoti tautīnās:
Celies agri, staigā klusi,
Lai guļ tava vīramāte.
39 [Bārtas Lp].

1. Nāc, pādīte, līdz ar mani
Mazu mazu gabaliņ(u),
Es tevima pamācīšu,
Kā dzīvota tautiņās:
Celies agri, staigā lēni,
Lai gul tava vīramāt(e).
282 [Nīcas Lp].

44603.

Nāc, māsiņa, tu uz mani,
Es uz tevi neaiziešu;
Gurst kājas i man ceļā,
Kūtri tautu kumelīni.
306 [Patkules Md].

44604.

Nāc, māsiņa, kājām sērsti,
Ja tautietis nevedīs.
Bāleliņi aizvedīs
Skaistiem bēriem kumeļiem.
180 [Katvaru Vlm].

44605.

Nāk māsiņa sudrabota,
Kā ar sniegu nosniguse,
Paši brāļi brīnējās
Sīkajā sudrabā.
Kur, brālīši, pazīsat [pazīsit] -
Ne jau jūsu pierkumiņš?
245 [Lutriņu Kld].

44606.

Nāc nākdama, tautu meita,
Ar sagšām palagiem;
Jau es gan tiņājos
Ar kažoka lupatām.
241 [Lubānas Md].

44607.

Nebūs, māsiņ, tautās tā
Kā pie savas māmuļiņas:
Ik dieniņas baltas rokas,
Ik svētdienas baznīcā.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

44608.

Ni še vīn saule lēce,
Ni še vīn nūrītēja;
Jir citur vēl teiruoki,
Vēl lobuoki oruojiņi.
326 [Preiļu D].

44609.

Na tja vīn teiri rudzi,
Na tja lobi oruojeņi!
U tuoļuok, u teiruoki,
U lobuoki oruojeņi.
170 [Kapiņu D].

44610.

Nebaries, bāleniņ,
Kad es ilgi kavējos!
Man puķīte kamanās,
Pupu ziedi pūriņā.
373 [Sarkaņu Md].

44611.

Nebēdāji, tu Annīte,
Ka kājām tu tecēsi!
Tev Jānīts atstellēja
Pāru bēru kumeliņ(u).
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

44612.

Ni es beju lelu rodu,
Ni boguotu bruoļu muosa;
Gon boguota bruoļu muosa
Īt tautiņuos rauduodama.
170 [Kapiņu D].

44613.

Nesēd cieši, tautu meita,
Pie maniem kamanās:
Nav tev tādi brūni svārki,
Nav tev baltas villainītes.
224 [Lielvārdes Rg].

- 379 -

44614.

Nenāciet, sveši ļaudis,
Nevaid vietas istabā;
Brāļu māsa jostas velk
Deviņiem kamoliem.
241 [Lubānas Md].

1. Najuojit, svešy ļauds,
Nava vītys pogolmā!
Muņ muoseņa jūstys vylka
Deveiņim dzeiporim;
Lai tak tautu kumeleņi
Deveiņim celeņim.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

44615.

Nelaimīte kājas āva,
Dzīrās mani līdzi ņemt.
Ņem, Laimīte, tu mani līdzi
Basajām kājiņām.
322 [Praulienas Md].

44616.

Nalej vaira, leita dīna,
Jau tu gona vakar leji,
Jau tu gona vakar leji,
Mērcēj munas vylnonītes.
247 [Makašānu Rz].

44617.

Nenesāju gredzeniņa
Mazajā pirkstiņā;
Necerēju izaugdama
Kaimiņos arājiņa.
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

44618.

Napīdar malni roksti
Bez sorkona dzeipureņa;
Napīdar i tauteņuos
Bez eistuo bruolileņa.
143 [Jāsmuižas D].

44619.

Nedomā, tu tautieti,
Nu tik viegli pabraukāt:
Lūdz nu Dievu, met nu krustu,
Nu ir podi vezumā.
436 [Tirzas (Tirzas-Pils) Md].

44620.

Nosukāts kumeliņis,
Izrakstītas kamaniņas;
Tautu meita iekšai sēd,
Kā pinkaina vāverīte.
224 [Lielvārdes Rg].

44621.

Nadud Dīvs man izdzierst
Kaidu peļu muoseņai,
Es tū tautu kumeliņu,
Uz ulneicas saplyukuošu.
551 [Ludza Ldz apr.].

44622.

Nataki spūleitja
Bez skrīmisteņa;
Naīšu tauteņuos
Bez vaiņudzeņa.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

44623.

Neviens mani tā nemīl,
Kā mīl mani māmuļiņa:
Apsedz mani ar svārkiem,
Ietin kājas kažokā.
449 [Ungurmuižas D].

44624.

Noiedama tautiņās
Cērtu cirvi ozolā,
Lai raud zaļais ozoliņis,
Ka nav brāļa raudātāja.
241 [Lubānas Md].

44625.

Nūīt saule rītādama,
Meža golus puškuodama;
Myusu muosiņa, dzeltonīte,
Īt tautiņuos rauduodama.
389 [Silajāņu Rz].

44626.

Nūsleika muna sirsneņa
Kai ūleņa azarā;
Jau sagida muns pruoteņš:
Na cīmā mani vad.
170 [Kapiņu D].

44627.

Nūsazvīdzja kumeliņš
Tuolu ceļu tacādams;
Gauži raud myus' muosiņa
Tuoļ' īdama tautiņuos.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

44628.

Nūvede, nūvede
Susekļu zagli,
Palyka, palyka
Krējuma laižka.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

- 380 -

44629.

Nu bij saule, tei pazuda
Malnajūsi muokūņūs,
Te bej muosa, tū aizvede
Tuolajuos tautiņuos.
326 [Preiļu D].

44630.

Nu man luste, nu man luste,
Nu ved tautas veco māsu:
Nu man būs visi soļi,
Visi gardi kumosiņi.
391 [Sinoles Vlk].

44631.

Niu, muoseņ, tu dūmuoji,
Paza- vīgli- vyzynuot:
Niu kuojeņis apkaustjās,
Jyugs gryutā vazumā.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

44632.

Nu saulīte iebridās,
Dziļajās mākoņās;
Nu aizveda mūs māsiņu
Sīvajās tautiņās.
149 [Jaunpils Tk].

44633.

Jemiet, tautas, malējo,
Lai palika vidējā;
Lai palika vidējā
Leidz citam rudeņam.
263 [Mēmeles Jk].

44634.

Opapā, trallalā,
Mūs māsiņai zābaciņi!
Atnāks tautas, novedīs,
Paliks mums zābaciņi.
605 [Skolas].

44635.

Ūši kļovi, lapojit,
Ūzuliņi va(s)k(uoj)it!
Muni bruoļi guļuojit,
Sveši ļauds pastāvit.
605 [Skolas].

44636.

Pa to ceļ skole gāj,
Pa to paš tautiņes;
Daž lab asariņ
Guļ šī ceļ maliņe.
243 [Lubezeres Tl].

44637.

Pār Gaujiņu mani veda,
Šķit' man melnu vaiņadziņ(u).
Kas man deva to vaļiņu
Vaiņadziņu balsināt?
14 [Alsviķa Vlk].

44638.

Pats es skaisti pavadīju
Sev tautiņās līgaviņ(u):
Rokā vedu tautu zirgu
No kalniņa lejiņā.
115 [Galgauskas Md].

44639.

Panuoksni, kokori,
Lositēs kūpā,
Vokors uorā,
Straujupe prīškā.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

44640.

Pasoki, tu muosiņ,
Kū darēsi tautiņuos:
Ni gūtiņas klēviņā,
Ni māmiņas ustobā.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

44641.

Pār novadu saucu,
Pār novadu teku,
Pārnovadu mans prātiņš,
Mans maizītes arājiņš.
452 [Užavas (Zīras) Vp].

44642.

Par purviem, par niedriem
Krīt ozols Daugavā;
Par tautām tautas veda,
Māmiņ, tavu auklējumu.
373 [Sarkaņu Md].

1. Par puriem, par vēriem
Ozols krita Daugavā;
Par tautām tautas veda
Manu smuidru augumiņu.
259 [Mazzalves (Ērberģes) Jk].

44643.

Par upīti bērzu birze,
Pilna baltu atvasīšu;
Tur aizveda mūs' māsiņu,
Sudrabiņa kalējam.
378 [Seces Jk].

- 381 -

44644.

Projām upīte
Gaigaļus nesa,
Projām brālītis
Māsiņu raida.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

44645.

Pelēka i man sagšiņa,
Pelēks tautu kumeliņš;
Pār kalniņu pārlīgoju,
Kā pelēka magoniņa.
358 [Rugāju Abr].

44646.

Pie bāliņa dzīvodama,
Māsas vārda nedzirdēju;
Iet māsiņa tautiņās,
Aunās brāļi zābakos,
Velkās lūša kažokos,
Liekās caunu cepurīti.
184 [Ķēču Rg].

44647.

Pie bāliņa pastāvēju
Kā pie resna ozoliņa;
Kā bāliņis pazagriežas,
Krītu tautu rociņā.
46 [Beļavas Md].

44648.

Pie māmiņas dzīvodama,
Gaŗas bizes izaudzēju;
Ka es gāju tautiņās,
Tautiets vija grīvenkās.
194 [Krāslavas D].

44649.

Pie spēciņa, pie varītes
Nodēj' zaļu ozoliņ(u);
Pie jaunuma, pie skaistuma
Atsavedu līgaviņu.
241 [Lubānas Md].

44650.

Pieder manim še augot,
Nepieder dzīvojot;
Pieder mani nolīgot
Citu tautu maliņā.
235 [Litenes Md].

44651.

Piesaku jaunam,
Piesaku vecam,
Tev tev, svainīti,
Tev visvairāk,
Lai manu māsiņu
Nemaldināj'.
605 [Skolas].

44652.

Piesarges, tu tautieti,
Ja māsiņu nicināsi!
Tava galva, mana roka,
Mans tērauda zobentiņš.
286 [Nītaures Rg].

44653.

Pūta, pūta rīta vējš,
Nu padeva ziemeļam;
Bāra, bāra tēvs māmiņa,
Nu padeva tautiešam.
378 [Seces Jk].

44654.

Pylns mēness, pylna otis(?),
Pylna myusu vadamuo;
Pylns mēness, pylns otis [atīs],
Rozbiers myusu vadamuo.
314 [Pildas Ldz].

44655.

Pilni pūri boltu bārzu,
Pyln' ustoba jaunu mjaitu;
Cierta bārzus, naizcierta,
Vjadja mjaitys, naizvjadja:
Cyta lela, cyta moza,
Cyta guļ šyupelī.
29 [Aulejas (Grāveru) D].

44656.

Pyrmajami svuotiņami
Byus mugora ūdarāta;
Atīs muna muosiņa,
Koč par godu rauduodama.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

44657.

Pīrāgam, plāceņam,
Abiem gali nodeguši;
Vedeklai, māsīcai,
Abām īsas villainītes.
378 [Seces Jk].

44658.

Pret kolnim zierņus sēju,
Lai natak lejeņā;
Tuoļi muosu es nadevu,
Lai uz mani nasaraud.
314 [Pildas Ldz].

- 382 -

44659.

Priecājies, ābelīte,
Nelīks vairs tavi zari;
Aizvakar svešas tautas
Mūs' māsiņu bildināj(a).
378 [Seces Jk].

44660.

Prūtu, prūtu, [Radzu, radzu]:
Na māmiņa gonūs syuta,
Ni dūd reikstes rūciņā,
Ni maizītes tarbiņā.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

44661.

Protu, protu, redzu, redzu,
Jau māsiņas taisījās:
Jau iebāza kulītē
Manu ceptu kukulīti.
439 [Trikātas Vlk].

44662.

Pučīt, tovu skaistumiņu
Muoluotā kalniņā!
Muosiņ, tovu glupumiņu,
Kuo guoj' jauna tautiņuos!
605 [Skolas].

44663.

Pušķojies, darinies,
Jauna puiša līgaviņa!
Atvediet man, vecam,
I bez pušķa, ielociņa!
241 [Lubānas Md].

44664.

Pušķo mani, māmuļīte,
Neba ilgi tu pušķosi!
Vienreiz tikai ieva zied
Daiļajā vasarā.
94 [Dunikas Lp].

44665.

Pušķo, māte, savas sagšas,
Lai stāv manas nepuškotas!
Kuŗas zemes tautas jāja,
Tā puškošu villainītes.
146 [Jaungulbenes Md].

44666.

Puškojies nu, māsiņa,
Ar ozola lapiņām,
Kam mīļi nelūdzi
Kaimiņu meitu.
605 [Skolas].

44667.

Puškoj saule garus mežus
Vokorāji laizdamuos;
Es puškuoju sav' muosiņu,
Tautiņuosi palaizdama.
605 [Skolas].

44668.

Pyut gunteņi, koupyuneit [kolpyuneit],
Dūšu boltu vylnoneiti:
Na par gunis pyutumeņi,
Par vosorys guojumeņi.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

44669.

Raudivīte, škaberīte,
Dyuņi jaucja azarā;
Tautu meita, skrīnacīte,
Škeira munus bruoļuļiņus.
Ej da puram, škir tu kuorklus,
Na tūs munus bruoļuļiņus.
194 [Krāslavas D].

44670.

Raudādama māmulīte
Vada meitu tautiņās;
Neraud gauži, māmuliņa,
Drīz pie tevis sērstu nākšu.
350 [Ropažu Rg].

44671.

Raud' uz Laimi, tautu meita,
Ne uz manu augumiņu!
Es jau tevi neieņemtu,
Kad Laimīte nevēlēj'.
605 [Skolas].

44672.

Redz kai skaiški tev, muosiņi,
Īt ar gūdu tautiņāsi!
Redz kai skaiški tev dzīveņ(a),
Ka ir zaļa rudzzuolīte.
142 [Izvalta (Užvaldas) D].

44673.

Riebusi ir man Laimiņa,
Jo riebusi māmuliņa;
Jau man mazis augum(iņ)is,
Vēl man šauras villānītes.
241 [Lubānas Md].

44674.

Ripā ripā bērza lapa,
Krīt zemē griezdamās;
Ripā ripā mātes meita,
Iet tautās raudādama.
605 [Skolas].

- 383 -

44675.

Ritin' poša, muomuleņa,
Savys gryutys dziernaveņis!
Kam atdevi tauteņom
Dyžanū molējeņu?
326 [Preiļu D].

44676.

Rūka rūciņi mozgova,
Abi grib boltas byut;
Mozai [muosa] muosiņei pateicja,
Ka lobs īt tautiņēs.
35 [Baltinavas Abr].

44677.

Sok' tauteņas vazdamas:
Gūvu ganeiti vadam.
Ka vadati gūvu gani,
Kam ņamati vaiņudzeņu?
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

44678.

Sola man rūkas kuojas
Svešu ļaužu komonuos.
Byutu poša sasoluse,
Ka na muotes vylnuonīšu.
579 [Viļāni Rz apr.].

44679.

Solta rosa, kuojas saļi,
Pagaidīti bruoļiļeņ(i),
Koleidz kuojeņas apaušu;
Kai es tevja sagaidēj(u),
Lela veira izaugūt.
143 [Jāsmuižas D].

44680.

Sazalasa tautu meita
Visas savas puzaciņas.
Tu tau pate labi zini:
Ne ganos tevi veda.
322 [Praulienas Md].

44681.

Sazaprūt, tu muoseņ,
Ka na gonūs tevi gaida;
Kab gonūs lādējuš(i),
Dūtu maizes gabaleņi.
174 [Kārsavas Ldz].

44682.

Sasaprūti, napraškeņa,
Kam tu guoji tauteņuos.
Cytas meitas puķes dēstēs,
Tu ar veiru volkuosis.
503 [Višķu D].

44683.

Sasaprūtīs, napraškiņa:
Nūguojusja tautiņuos,
Vacuokam dīveram
Paceļ krāslu, apaun kuojas.
250 [Maltas (Rozentovas) Rz].

44684.

Sasedzit, muosiņas,
Munus pošus sedzinīšus!
Sovu skaistu nasedzit,
Man kauniņa nadorit.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

44685.

Sausa egle locījās,
Zaļajā vērdamās;
Neveiklītis mani veda,
Labajā raudzīdams.
241 [Lubānas Md].

44686.

Sedlo, brāli, kumeliņu,
Ved pie tautu namdurvīm,
Lai tā tautu vembelīte
Vembelēja mugurā.
605 [Skolas].

44687.

Sedz, māmeņi, voi nasedz
Ar boltū vylnoneit(i),
Ni es tova gūvu gaņa,
Ni muoleiša malējeņa;
Tauteņom gūvu gaņa,
Reita muoļa malējeņa.
326 [Preiļu D].

1. Sedzi, mamiņi, nasedzi
Ar boltū vylnonīti,
Ni es tova gūvu gane,
Ni muolīša malējiņa.
Vaļā lūgi, vaļā durvis,
Tryukst muosiņas malējiņas
326 [Preiļu D].

44688.

Silti man, karsti man
Ar māmiņas villainīti;
Tautu dēla brūni svārki
Kā tie ledus gabaliņi.
439 [Trikātas Vlk].

44689.

Sirmi bēri kumeliņi
Pie vārtiem iegrožoti;
Brauc, tautieti, tu projām,
Es ar tevi līdzi braukšu.
418 [Sunākstes Jk].

- 384 -

44690.

Sit man pliķi, bāleliņ,
Neliec man tās valiņas:
Neliec man iesēsties
Dzērājiņa kamanās.
46 [Beļavas Md].

44691.

Sīka biju, maza biju,
Tālu nācu tautiņās;
To man dara daiļa rota,
Iznesīga valodiņa.
24 [Asares Il].

1. Sīka maza es meitiņa,
Tāļu veda tautiņās;
To darīja daiļa rota,
Izveicīga valodiņa.
48 [Bērzaunes Md].

44692.

Sīvi sīvi zīle brēca
Vārtu staba galiņā;
Kā tā zīle nedziedās -
Ved māsiņu tautiņās.
378 [Seces Jk].

44693.

Skaisti zied tā puķīte,
Kas aiz manas cepurītes;
Gauži raud tā māmiņa,
Kam noņēma malējiņu.
286 [Nītaures Rg].

44694.

Skrien, putniņi, upes malu,
Aiznes vēsti Ancīšam:
Jau Kačiņa kājas ava,
Nu Kačiņa drīzi būs.
241 [Lubānas Md].

44695.

Smylga ceļa maliņā,
Zalta rosa galiņā;
Tī muosiņa mozguojuos,
Aiz tautom nūjīdama.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

44696.

Sniga sniegi, lija lieti,
Man ejot tautīnās;
Man apsniga balta galva,
Vair mūžam nenokusa.
192 [Kosas C].

44697.

Spīdi gaiši, mēnestīni,
Nakti vedu līgavīnu,
Dienu vesta nepatika.
Tai nebija sudrabīna
Eiducīna dižumīna.
39 [Bārtas Lp].

44698.

Sprādzējies, tautu meita,
Sīkajā sudrabā!
Sprādzēs mani bāleliņi
Rudenie kumeliņu.
605 [Skolas].

44699.

Sudrabota zīle tek
Pie kumeļa kājiņām:
Vai būs laime tautiešam,
Vai manam kumeļam?
378 [Seces Jk].

44700.

Sukoj, muote, man gaļviņu
Leidz čičīšu galiņam.
Atstuoj vītu lobajam,
Kur sarību dzeivuodama.
143 [Jāsmuižas D].

44701.

Suņi rej, vuorti ķeikst,
Es pa lūgu skatējūs:
Izbrauc muna bruoļa sīva
Sešim bārim kumeliņim.
24 [Asares Il].

44702.

Stāvu lēcu laiviņā,
Lai nemirka ielociņš;
Negribēju dubļu brist,
Ne tautām rokas dot.
192 [Kosas C].

44703.

Stāvi, stāvi, kumeliņ,
Apsapirda vedamā;
Apsapirda vedamā,
Sasatrūka kumeliņš.
241 [Lubānas Md].

44704.

Sedz, māsiņa, šovakar,
Dižen kuplu sedziniņu;
Visu mūžu darināji,
Šī vakara gaidīdama.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

- 385 -

1. Sedz, muoseņ, šūreiteņi,
Dyžan kuplus sedzineņus;
Vysu myužu darinuoji
Šuo reiteņa gaideidama.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

44705.

Steidzies, ieva ar ābeli,
Vasariņa ziedu gaida;
Steidzies, māte ar meitām,
Tautas gaida malējiņas.
322 [Praulienas Md].

1. Steidzies, ieva ar ābeli,
Lazdas ziedu nepanāksi;
Steidzies, māte ar meitām,
Tauta gaida malējiņu.
487 [Vietalvas Md].

44706.

Strauja strauja upe tek,
Kur māsiņu pāri ved;
Daudz bij gaudu asariņu,
Par mūžiņu dzīvojot.
36 [Balvu Abr].

44707.

Svainīt, munu meiļuokū,
Jyudz maņ zyrgu pakaļē!
Nyu tu mani puori vessi
Par tautiņu teirumiņu.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

44708.

Svuotiņš brauca ponuoksņūs,
Gara krakla gribādams.
Ka tu gribi gara krakla,
Jam ar vysim pastaiņim.
247 [Makašānu Rz].

1. Šis svuotiņis svuotūs braucja,
Gribādams garu kraklu.
Ka gribēji garu kraklu,
Jem ar vysu pīrūtiņ(i).
326 [Preiļu D].

44709.

Še, māsiņa, linu kreklis,
Kaņepāju piedurknēm;
Būt' gaidījse citu gadu,
Tad dabūtu tīru linu.
273 [Mores Rg].

44710.

Šito reizi, šito reizi,
Nu man labi laimējās:
Cimdi zeķes padusē,
Tautu meita kamanās.
436 [Tirzas (Tirzas-Pils) Md].

44711.

Šauras šauras man actiņas,
Es meitiņu cauri redzu.
Zila zaļa gaisma ausa,
Sudrabota saule lēca;
Zaļi svārki brālīšam,
Sidrabota līgaviņa.
605 [Skolas].

44712.

Šuju savu vaiņadziņu
Deviņām rindiņām;
Aizved manu vaiņadziņu
Pār deviņiem novadiem.
546 [Kuldīga Kld apr.].

44713.

Šī dieniņa, rīt' dieniņa
Līdz manam laiciņam;
Lai nāk cita mātes meita
Kungu duru virināt.
599 [Kurzeme].

1. Šī dieniņa, rīt' dieniņa
Līdz manami mūdiņam.
Lai nāk cita mātes meita,
Šo durvtiņu virināt;
Šo durvtiņu virināt,
Šo biķeri balināt.
322 [Praulienas Md].

44714.

Šķiŗaties, priežu meži,
Dravnieks veda līgaviņu:
Samta cimdi, vaska kurpes,
Sudrabiņa vainadziņš.
241 [Lubānas Md].

44715.

Šķirās rūžas nu mogonu,
Nu seikom lapeņom.
Atsašķir niu, muoseņ(a),
Nu jaukuos dzeivuošonas.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

44716.

Šudiņ, mameņ, loba dīna,
Sedz palāku vilnainīti;
Jau tev mani žāl nabeja,
Kad es guoju rauduodama.
18 [Andrupenes Rz].

- 386 -

44717.

Strazdiņš saka dziedādams:
Kas tur brauc, zeme rīb.
Brauc lielā brāļa māsa
Ar deviņi kumeliņi.
378 [Seces Jk].

44718.

Šuv man kurpes, kurpniek,
Liec tēraudu apakšā:
Olainīte tautu zeme,
Kur mūžiņu nodzīvoju.
39 [Bārtas Lp].

44719.

Tā māsiņa gauži raud
Tautiņās aiziedama;
Lai raudāja aiziedama,
Gan dzīvos dziedādama.
184 [Ķēču Rg].

44720.

Taisies, mana vedekliņa,
Diženā rotiņā,
Lai kauniņa man nebija,
Ne maniem bāliņiem.
418 [Sunākstes Jk].

44721.

Tautas mani laukā ņēma
Dubļainām kājiņām;
Dubļainām kājiņām,
Nodriskātu lindraciņu;
Nodriskātu lindraciņu,
Izpūrušiem matiņiem.
184 [Ķēču Rg].

44722.

Tautas mani tālu nesa,
Manu zelta gredzentiņu.
Es vaicāju brālītim:
Ieš' pakaļi, vai neiešu?
Neej pakaļ, klausi mani,
Ieņems tevi valodās.
200 [Kuldīgas Kld].

44723.

Tautas man žāl darīja,
Es tautom vaira žāl;
Tautas lauž līpas zorus,
Es ūzula viersiunīti.
326 [Preiļu D].

44724.

Tautas, tavu jājumiņu,
Māmiņ, tavu devumiņu!
Trīs robežus pāri veda,
Ceturtā maldināja.
241 [Lubānas Md].

44725.

Tautas veda mūs' māsiņu,
Skuju rīkstis rociņā,
Lai celiņa neatrada
Uz saviem bāliņiem.
15 [Alūksnes Vlk].

44726.

Tautām devu sav' māsiņu,
I ne lielu uzaugušu;
Līdzi devu bērzu birzi,
Lai rāj dēla māmuliņu.
439 [Trikātas Vlk].

44727.

Tautiets, mani precēdams,
Vaŗa pīcku kaldināja.
Nekaldini, tu tautieti,
Tev kaļ mani bāleliņi.
110 [Ērgļu C].

44728.

Tautiņās iziedama,
Ņēmu līdzi māmuliņu;
Kad tautās grūti gāja,
Pie māmiņas pieglaužos.
449 [Ungurmuižas D].

44729.

Tauteņuos nūīdama,
Raun zierneiti, apeineiti;
Kam zierneiša poldumeņa,
Apeineiša vīglumeņa.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

1. Tautiņuos nūīdama,
Ovu mīzi, apeinīti;
Mīzi ovu padūmam,
Apeinīti vīglumam.
174 [Kārsavas Ldz].

44730.

Tautiņām piesacīju
I lielām, i mazām,
Mūs' māsiņu agri celt,
I ne agri nicināt.
110 [Ērgļu C].

44731.

Tautu dēla māmulīte
Mani veda ganiņam.
Kam tu mani ganam vedi,
Kam noņēmi vaiņadziņu?
Lai stāv manis vaiņadziņis
Kā citiemi ganiņiemi.
200 [Kuldīgas Kld].

- 387 -

44732.

Tautu dāls, šķeļma kuoja,
Ej ar manim tacātūs!
Ka tu mani aizteceisi,
Byušu tova ļaudaveņa.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

44733.

Tautas veda mūs' māsiņu
Par deviņi ezeriņi;
Kur būs manim dēļus ņemt
Deviņām laiviņām?
184 [Ķēču Rg].

44734.

Tautu meita dievojās,
Nebūt mana līgaviņa.
Te būs būt, te nebūt,
Te nomauca gredzentiņ(u).
373 [Sarkaņu Md].

44735.

Tai (tu) dori, mun' muosiņa,
Kai darīja tautiņuos:
Pyrma saules lākumiņā
Nūstuodyni dziernaviņas,
Lai slavīte loba sleid
Jaunuokom muosiņom.
89 [Dricēnu Rz].

44736.

Tā māsiņa tautās gāja,
Blusu ņēma pavados:
Lec uz sola, lec uz galda,
Lec pašā aizkrāsnē.
373 [Sarkaņu Md].

44737.

Tā nebija villainīte,
Uzsezama, nosedzama;
Tā nebija viena diena,
Visu mūžu nodzīvot.
335 [Puzes Vp].

44738.

Tāda priede siliņā,
Kai siliņa maliņā;
Tāda meita tālumā,
Kāda šepat tuvumā.
46 [Beļavas Md].

44739.

Tuoļu auga tei meiteņa,
Kura muna leigaviņa;
Pierku lelu siermu zyrgu,
Puorvedīšu sētiņā.
170 [Kapiņu D].

44740.

Tautas lieli lielījāsi,
Lētaudzīti dabūjuši;
Vai tādēļ lēta biju,
Ka jūs lēti dabūjāt.
319 [Plāteres Rg].

44741.

Tālu mani māte deva,
Vēl jo tālu pati gāju.
Māte deva piecas jūdzes,
Es pa pieciem novadiem;
Tai sestāji novadā
Noņem manu vainadziņu.
355 [Rucavas Lp].

44742.

Tuoļi maņi muote deve,
Vēl tuoļuoki buoļaļeņi,
Gribādami garu ceļu
Lūcīt sovus kumeleņus.
247 [Makašānu Rz].

44743.

Tāli mani māte deva,
Vēl tālāk pate gāju.
Ja būt' tivi atdavuse,
Būt' nalabi darījuse;
Es atnastu siltas maizes,
Sauji gaudus asariņu.
605 [Skolas].

44744.

Tāli māsiņa i nogāja,
Dieniņā neatnāca;
Ceļā metu siena kaudzi,
Tur māsiņa nakti guļ.
198 [Krustpils D].

44745.

Tuol palyka tuos dīneņis,
Kur es beju dzeivuojuse;
Kur es beju dzeivuojuse,
Vainuciņu nosuojuse.
Naredzēt maņ vaira tuo,
Ka nosuot vainuciņu.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

44746.

Tālu tālu es dzirdēju
Vecotēvu ducinot;
Tālu tālu nolīgoja
Mūs' māsiņa, dzeltainīte.
3 [Adulienas Md].

- 388 -

44747.

Tālu tālu es redzēju
Uz ezera līgojot;
Tā līgoja labi ļaudis
Ar maniem bāliņiem.
605 [Skolas].

44748.

Tuoļi tuoļi, tu muoseņ -
(A) as īšu vēl tuoļuok!
Jū tuoļuok, jū lobuok,
Jū leluoki teirumeņi.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

44749.

Tuoļ yudiņa es naīšu,
Lobs yudiņs olutā;
Tuoļ naīšu es tautuosi,
Lobi puiši kaimiņūsi.
466 [Vārkavas D].

44750.

Tāļi tāļi noskanēja
Skaļais rīta saucieniņš;
Tāļi tāļi novizēja
Mans vizuļu vainadziņš.
605 [Skolas].

44751.

Tāpat būs, tāpat būs
Kā citām māsiņām:
Sedza baltu, segs pelēku,
Iemet tautu kamanās.
358 [Rugāju Abr].

44752.

Tautu dēls aicināja:
Nāc sēdies kamanās!
Šauras tavas kamaniņas,
Kuplas manas villainītes.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

44753.

Tautiets mani viegli cēla
Savās krija kamanās,
Lai lapiņas nečaukstēja,
Lai smiltiņas neputēj(a).
119 [Gaujienas Vlk].

44754.

Tec, man pelcit,
Dziedadam,
Le tek taut meit
Raudadam.
445 [Ugāles Vp].

44755.

Te manim saule lēca,
Te man saule norietēja;
Te es augu, te paliku
Sētas puiša rociņā.
241 [Lubānas Md].

44756.

Tec, upīte, nelīgo,
Lai līgoja ezeriņš;
Es ar māsām nedzīvoju,
Lai dzīvoja bāleliņi.
410 [Stāmerienas Md].

44757.

Tievgalu nocirta,
Rezgals palika;
Citu gadu ciema puiši
Resno galu tilinās.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

44758.

Tievgal nociert,
Rezgals palik;
Rezgals palik
Sānpagelē.
445 [Ugāles Vp].

44759.

Tīk manam kumeļam
Tīras auzas, gaŗš celiņis;
Tīk manam bāliņam
Tālu vestu līgaviņ'.
386 [Sidgundas (Rikteres) Rg].

44760.

To celiņu rītā gāju,
To celiņu vakarā;
Pa to pašu aizlīgos
Mans vizuļa vainadziņš.
286 [Nītaures Rg].

44761.

To celiņu rītā gāju,
To celiņu vakarā;
Pa to pašu aiztecēja
Mans dižais augumiņš.
605 [Skolas].

44762.

To priedīti sveķiem cirta,
Kam sarkana virsotnīt(e);
To meitiņu brālim vedu,
Dzeltainiem matiņiem.
418 [Sunākstes Jk].

- 389 -

44763.

Trīne sēd kamanās,
Es kamanu pakaļā;
Trīne saka: brauc drīzāk,
Es atkal: stuj, stuj, stuj.
48 [Bērzaunes Md].

44764.

Trīskārt mana zīda josta
Kā zaļam ozolam;
Pupu ziedu mētelīts,
Zirņu ziedu cepurīt'.
184 [Ķēču Rg].

44765.

Troku munu nagūdiņu,
Jauna guoju tautiņuos!
Ni pazynu mārgu dzeivi,
Ni māmiņas lobumiņu.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

44766.

Tu, māmeņi, lob zynuoji,
Kaida tautu dzeivuošona.
Kam tu maņi nasacēji,
Kad es guoju tauteņuos.
182 [Kaunatas Rz].

44767.

Tu, muoseņ(i), oruojeņu
Grīz pa sovam pruoteņam:
Sper ar kuoji guldamuos,
Plēs aiz motu caldamuos.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

44768.

Tu, Rozīte, tai nadori,
Kai darīji tāva dvorā:
Tāvs stellēja sīna pļout,
Tu aiz kruoss: vādars suop.
36 [Balvu Abr].

44769.

Tumsā malu, neredzēju,
Kad sabrauca precinieki;
Kā lapiņa nodrebēju,
Kad iemeta kamanās.
378 [Seces Jk].

44770.

Tymsā mani tautas vedja,
Lai nazynu tāva sātas.
Zynu, zynu tāva sātu,
Ruodītuoja navajag(a).
326 [Preiļu D].

44771.

Timsi meži, timsi meži,
Ko (na) timsi - egles vīna
Sveši vīn, sveši vīn,
Ko na sveši - tauta vīn.
605 [Skolas].

44772.

Tumši mirdz tā zvaigznīte,
Kas nodzisa vakarā;
Gauži raud tā meitiņa,
Kas aizgāja tautiņās.
286 [Nītaures Rg].

44773.

Tumša tumša istabiņa,
Nav guntiņas pūtējiņa(s);
Vakar tautas aizveduši
Uguntiņas pūtējiņu.
45 [Bejas (Kolberga) Vlk].

44774.

Tīši tīši es par spīti,
Žēli daru bāliņam:
Tīšām gāju tautiņās
Pašā darba laiciņā.
439 [Trikātas Vlk].

44775.

Tuvu rada, tālu rada,
Nākat visi vienu dienu;
Nākat visi vienu dienu,
Lai man viena mielošana.
183 [Kazdnagas Azp].

44776.

Ulenderu laiva nāca
Ar deviņiem vēlogiem.
Vai tā nāca miežu rudzu,
Vai māsiņas vaiņadziņ(a)?
Ne tā nāca miežu rudzu,
Bet māsiņas vaiņadziņ(a).
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

44777.

Upīt' nesa līgodama
Baltu linu ērkulīt';
Tur aizveda mūs' māsiņu,
Baltu linu vērpējiņu.
200 [Kuldīgas Kld].

- 390 -

44778.

Uz ežiņu kāju āvu,
Uz novadu raudzījos:
Te būt' laba maizes zeme,
Kaut būt' labs arājiņš.
443 [Turlavas Kld].

44779.

Uz novada kājas avu,
Pār novadu raudzījos:
Te būt' laba maizes zeme,
Ja būt' labis arējiņis.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

44780.

Uz rūbeža es izaugu,
Par rūbežu nuleiguoju.
Pīci kungi vedējūs,
Da deviņi ponuoksnūs.
358 [Rugāju Abr].

44781.

Uz Sunāksti tiltu taisa
No ozola dēlīšiem,
Lai varēja ritināt
Manas baltas vilnainītes.
378 [Seces Jk].

44782.

Uz trijām vietiņām
Nevar otra nostellēt:
Ne mirstot, ne dzimstot,
Ne ejot tautiņās.
241 [Lubānas Md].

44783.

Uz upītes es uzaugu,
Pār upīti man' aizveda;
Pār upīti man' aizveda
Uz bagātu tautu zemi.
42 [Bauskas B].

44784.

Užu užu pirtes sile,
Kam gulēji palāvē?
Pāriet tavi bālēliņi
No tautām nepuškoti.
605 [Skolas].

44785.

Vai tādēļ zemu saule,
Kad aiz kupla ozoliņa?
Vai tādēļ bez brāļiem,
Kad es tāļu tautiņās?
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

44786.

Vai tu gāji nemazgāta,
Vai tu ēdi neizceptu?
Balts krekliņš mugurā,
Cepta maize uz galdiņa.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

44787.

Vakar mani māte kūla
Pa nātrēm valkādama;
Šodien mani tautas veda,
Dzīpurainu, madarainu.
263 [Mēmeles Jk].

44788.

Vakar šuovja, šudiņ kryta
Sylā raiba žagateņa;
Pārņ precēju, šūgod jēmu
Sev [sovu] jaunu leigaveņu.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

44789.

Vacuokuo mun' muosiņa,
Tu paprīšku tautiņuos;
Kai tu man nasacēji,
Kaida tautu dzeivuošona.
194 [Krāslavas D].

44790.

Veda mani, veda mani,
Palaida akan;
To Dievu vien lūdzu,
Ka nepalaistu.
39 [Bārtas Lp].

44791.

Vadāt mani, ciemu meitas,
Līdz viņami kalniņami!
Kad man būtu alutiņis,
Līdz ievestu sētiņā.
200 [Kuldīgas Kld].

44792.

Vediet, tautas, kur vezdami,
Par upīti nevediet!
Ne es māku laivas dzīt,
Ne ar pāri pārpeldēt.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

44793.

Vediet, tautas, kur vezdami,
Pa siliņu nevediet,
Lai tas manis vaiņadziņš
Skujiņām nepiebīra.
418 [Sunākstes Jk].

- 391 -

44794.

Velējat, zāģējat,
Mani balti bālelīni!
Savelēj'ši, sazāģēj'ši,
Jājiet tāļu gabaliņu.
192 [Kosas C].

44795.

Veŗaties, vaŗa vārti,
Slēdzaties, dzelza durvis.
Lai es varu cauri braukt
Ar bāliņa līgaviņu.
605 [Skolas].

44796.

Vīnu lapeņu nūruovu,
Vysas byra pakaļī;
Vīnu vežu tautu mjaitu,
Vysas guoja pakaļī.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

44797.

Viena māsa galvu pina,
Otra sedza vilnainīti;
Trešā saka stāvēdama:
Ej ar Dievu tautiņās.
24 [Asares Il].

44798.

Viens pats mans bāleliņš,
Vienu vedu vedekliņu;
Zirņa ziedu skaistumiņu,
Zobentiņa asumiņu.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

44799.

Vīna pate man muoseņa
Kai zeileite zareņā,
I tū pošu tautas vad,
Soka borgi maldynoit.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

44800.

Viena pate mūs' māsiņa
Kā bitīte dārziņā;
I tā pate kājas ava
Uz tautiešu dēliņiem.
373 [Sarkaņu Md].

44801.

Vienu reizi es sariebu
Baltajami bāliņam;
I to pašu iegādāja,
Neiet līdzi tautiņās.
241 [Lubānas Md].

44802.

Vienu roku māsu devu,
Otrā asais zobentiņš:
Solies, tautiet, pār zobenu
Māsai pāri nedarīt.
486 [Viesītes (Eķengrāves) Jk].

44803.

Vysi svāti engelīši,
Mun' muoseņi leidza vedja;
Vysi ļauna vālātuoji,
Kreitīt ceļa maleņā.
174 [Kārsavas Ldz].

44804.

Viņas sētas melnais kuilis
Katru dienu vazājās;
Tas izraka zelta rozi
No bāliņa dārza malas.
378 [Seces Jk].

44805.

Visi brauca braucējiņi,
Mani paši vien nebrauca;
Nu tik brauca mani paši,
Ābolaiņi kumeliņi.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

44806.

Vysas gaudas asareņas
Uz vacuokuo buoleleņa;
Tys staiguoja tautu zemi,
Tys tautom pavēlēja.
174 [Kārsavas Ldz].

44807.

Visi mani rātin rāja,
Kad es gāju tautiņās;
Ne es ņēmu atslēdziņu,
Ne māmiņas padomiņ(u).
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

44808.

Vysa pyrma svuotiņam
Byus mugura pūdarāta [ūdarāta],
Ka atīs myus' muosina,
Da bruoļim rauduodama.
143 [Jāsmuižas D].

44809.

Visas žoga posmas raud
Pēc tās vecas saimenieces.
Dieviņ, zini, kāda būs
Tā jaunā saimeniec(e).
605 [Skolas].

- 392 -

44810.

Zelta krustiņu paavu
Zem savām kājiņām,
Dievs zina tautas zemi,
Vai kristīta, vai nekristīta.
143 [Jāsmuižas D].

44811.

Zems bērziņš, sīki zari,
Tur būs labi slotu griezt;
Bez brāliņ(a) tā meitiņ(a),
To būs labi raudināt.
418 [Sunākstes Jk].

44812.

Zināms ir mans celiņš,
Zināms vārtu vērājiņš:
Dieviņš ceļa rādītājs,
Laima vārtu vērājiņ(a).
322 [Praulienas Md].

44813.

Zīdi, zīdi, purineiti,
Ezereņa videņā!
Muotja mjaitu darynuoja
Buoleleņu puļceņā.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

44814.

Ziedi, ziedi, āra pļava,
Puškojiesi, brāļu māsa!
Ziediem pļavas neredzēja,
Aiz puškiemi brāļu mās(as).
241 [Lubānas Md].

44815.

Znota pūsli, penērīt,
Manas māsas nanicini!
Kad aiziešu otru reiz(i),
Sūlās tava muguriņa.
605 [Skolas].

44816.

Zvīdzin zvīdza siermi zyrgi,
Staļa vydu doncuodami;
Zvīdzin zvīdza tautu zyrgi
Myusu muosiņu tautuos nūvadūt.
170 [Kapiņu D].

★

f) Līgavas vedēji jūdz un seglo zirgus

1) Vedēju dziesmas, zirgus jūdzot un dancinot

17110.

Ai tu tautu dzeltainīte,
Tavus daiļus vedējiņus:
Līdz zemei zelta puški,
Kā gailīši kumeliņi.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

17111.

Bērīts manis kumeliņš
Kājas vien vēcināja;
Jau tā mana vedamā
Pieri vien balināja.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

17112.

Bērīts manis kumeliņš
Ūdens lāsi nepanesa;
Kā panesi tautu meitu
Ar baltāmi villainēm?
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

17113.

Bērīts manis kumeliņis,
Puķīt' mana līgaviņa;
Es bērīti apsegloju,
Sēd', puķīte, mugurā!
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

17114.

Bērīt, manu kumeliņu,
Puķīt, mana līgaviņa!
Bērim sēdu mugurā,
Puķīt' ņēmu pakaļā.
179 [Vecsieksātē (Sieksātes pag. Azp)].

1. Bērīts manis kumeliņis,
čapiņ' [=Sofija] mana līgaviņa:
Kāpj' bēram mugurā,
Ņem' čapiņu padusē.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

17115.

Bērīt, manu kumeliņu,
Puķīt, mana līgaviņa!
Jūgšu bēri kamanās,
Ņemšu puķit' vizināt.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

17116.

Danco muns kumeliņš,
Margo mans augumiņš.
Nu ir laiks, tautu meita,
Ar maniem līdzi iet!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

17117.

Danco mans kumeliņš,
Margo mans augumiņš;
Nu lustīga tautu meita,
Grib ar manim līdzi iet.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

- 393 -

1. Danco manis kumeliņis,
Margo manis augumiņis;
Jau lēkana tautu meita,
Līdz ar mani gājējiņa.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

17118.

Dancoj' manis kumeliņis
Skrundas tilta galiņā;
Dancodams izdancoja
Skrundā vienu dzeltainīti.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

17119.

Dancā, manis kumeliņis,
Uz tiem prūšu robežiem!
Izdancājis, pārvedīsi
Vienu prūšu zeltainīti.
190 [Kuldīā].

17120.

Dziediet, meitas, dziediet, meitas,
Vakarā raudāsiet:
Es ar jūsu malējiņu
Vakarā nolīgoju.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

17121.

Dzeltāns brāļa kumeliņis
Kā dzeltāna cielaviņa,
Tur vajaga zīda deķa,
Zaļa zīda iemauktiņu.
Tautu meita brīnējāsi,
Tādu ziergu neredzējse.
Nebrīnies, tautu meita,
Tam cels tevi mugurā,
Tam cels tevi mugurā
Ar visām villainēm.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

17122.

Es iejūdzu kumeliņu
Zeltītās kamanās,
Lai brauc mana līgaviņa
Kā saulīte vizēdama.
190 [Kuldīā].

17123.

Es iejūdzu vēja zirgu
Viesulīša kamanās,
Lai brauc mana līgaviņa
Kā saulīte vizēdama.
224 [Kabilē (Kld)].

17124.

Es savam kumeļam
Izsijātas auzas devu,
Izsijātas auzas devu,
Lasīto āboliņu,
Lai tek viegli, lai tek čakli,
Netricina līgaviņu;
Lai brauc mana līgaviņa
Kā rozīte ziedēdama,
Kā rozīte ziedēdama,
Kā saulīte mirdzēdama.
(?).

17125.

Gaisma gaisma, bāleliņi,
Seglo savu kumeliņu!
Saulīt' lecot, nocelsim
Tautu meitai vainaciņu.
354 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

17126.

Ģērbies, manis kumeliņis,
Akotiņu spalviņā,
Lai ģērbāsi tautas meita
Sīkajā sudrabā!
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

17127.

Ģērbies, manis kumeliņis,
Akortiņā spalviņā:
Tautu meita, ne māsiņa
Kāps tavā mugurā.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

17128.

Ko līdz mani kalti rati,
Ko barotis kumeliņis:
Es nevaru lepni braukt,
Vecu sievu vizinot.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

17129.

Kumeliņi baltsarīti,
Ūdens lāsi nepanesi;
Kā nesīsi tautu meitu
Ar baltām villānēm?
179 [Vecsieksātē (Sieksātes pag. Azp)].

1. Kumeliņis zilsarītis
Ūdens lāses nepanesa;
Kā panesi tautu meitu
Sīkā zīļu vaiņagā,
Sīkā zīļu vaiņajā,
Rakstītām villainēm?
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

- 394 -

2. Kumeliņis sirmsarīris
Ūdens lāsi nepanesa;
Kā panesa mūs' māsiņu,
Pilnas krūtis sidrabiņa?
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

17130.

Kur tā mūsu vedamā,
Kad neredz staigājot?
Par pūriņu tiesājās
Ar veciem brūtgāniem.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

17131.

Līdz zemei zīda puški
Bērajam kumeļam;
Nu lustīga tautu meita,
Grib ar mani līdzi iet.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

17132.

Lustēm bēri'(?) auzas devu,
Lustēm jūdzu kumeliņu,
Lustītiem(?) vizināju
Savu jaunu līgaviņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

17133.

Man bij kalts kumeliņš,
Priekšā tēraud' pakaviņas,
Priekšā tēraud' pakaviņas,
Pakaļā sudrabiņa;
Priekšā manim guni šķīla,
Pakaļā atspīdēja.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

17134.

Man pašami labs zirdziņis,
Pašam kaltas kamaniņas;
Tik vien ņēmu tautu meitu,
Vezumiņu gribēdams.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

17135.

Mēs deviņi vedējiņi,
Mums desmiti kumeliņi;
Šei ņemsimi jājējiņu
Desmitam kumeļam.
190 [Kuldīā].

17136.

Mūs' bāliņ' lustes dēļ
Dīdē sav' kumeliņ';
Taut' meit', lētdabiņ',
Līdze vien taisijās.
211 [Rindā (Ances pag. Vp)].

17137.

Kandavā zirgu pirku,
Aucē ņēmu līgaviņu;
Auces meitu vizināju
Ar Kandavas kumeliņu.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

17138.

Nāc tu, mūsu vedamā,
Ko tik ilgi kavējies?
Mans bērais kumeliņš
Kapā tavu sētsvidiņu.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)].

17139.

Nebēdā, tautu meita,
Netecēsi kājiņām,
Tev Jānīts atstellēja
Pieci bēri kumeliņi.
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

17140.

Nedancinu kumeliņa,
Man zināma līgaviņa;
Lai dancina tas puisīts,
Kam aug tāļu nezināma.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Nedīžo, kumeliņi,
Man līgava saderēta;
Lai dīžo tam puišam,
Kam vēl nava saderēta.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

17141.

Nedomāji, tautu meita,
Ka es nācu tevis dēļ:
Sidrabiņa, zelta dēļi
Jāj' tavā sētiņā.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

17142.

Nedomā, tautu meita,
Kad es tevis vienas nācu;
Ja nav zelta, sudrabiņa,
Ņem' no staļļa kumeliņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

17143.

Pieci, seši sirmi zirgi,
četri vaska skritulīši;
Tie bij labi māršas vest,
Tie māsiņas pavadīt.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

17144.

Raugāties, labi ļaudis,
Kādi mūsu vedējiņi:
Vēja zirgi, Laimes rati,
Jauni puiši ormanīši.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

- 395 -

17145.

Sprēdzē, māte, savu meitu
Sīkajām saktiņām!
Es sprēdzēju kumeliņu
Sudrabiņa sprēdzītēm.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

1. Sprēdzējies, tautu meita,
Sīkijā sudrabā!
Es sprēdzēju kumeliņu
Sīkijām sprēdzītēm.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

17146.

Stāvi stingri, kumeliņi,
Uz tā ledus gabaliņa,
Kamēr māte meitu tina
Pērnajās pakulās.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 89 [Leimaņos (pie Vecpiebalgas C)], 97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

1. Pastāvami, pagaidāmi
Augsta kalna galiņā,
Kamēr brāļi māsu tina
Pērnajāsi pakulās.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

2. Stāvi, mans kumeliņš,
Tīrumiņa maliņā,
Kamēr māte meitu tina
Pērnajās pakulās!
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

17147.

Tautu meita lielījās,
Sen gatava, sen vedama;
Kad sajāja vedējiņi,
Citas māsas dvieļus auda.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Tautu meita ziņu sūta,
Sen gatava, nu gatava;
Kad aizjāja precinieki,
Sētā auž villainītes.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

17148.

Tautu meita, tautu meita,
Kam kamanu negaidīja?
Tad es būtu aizjūguse
Rakstītās kamanās.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

17149.

Tin, māmiņa, savas meitas
Pērnajāsi pakulās:
Sajājuši pie vārtiemi,
Aptur tautas kumeliņus.
166 [Gramzdā un Smaižos (Gramzdas un Aizviķu pag. Lp)], 3901 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

17150.

Tin, māmiņa, sav' meitiņu
Pērnajāsi pakulās:
Tukšis pūrs, pliks vēders,
Pie vārtiem vedējiņi.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

17151.

Trīs meitiņas māmiņai,
Visas trīs krāsnī guļ;
Mana paša vedamā
Pašā krāsns dibenā.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Māmiņai piecas meitas,
Visas piecas ceplī guļ;
Jau tā paša diženā
Pašā cepļa dibinā.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

17152.

čupa guba tautu meita,
Kas to čupu kustināja?
Bāliņam stipri zirgi,
Tie to čupu kustināja.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

17153.

Tumša nakte, balts celiņš,
Melnu jūdzu kumeliņu,
Lai neredz bāleliņi,
Kur aizveda viņ' māsiņu.
224 [Kabilē (Kld)].

17154.

Visi teica: gaisma gaisma!
Es par gaismu nebēdāju;
Sirmi zirgi, rimti vīri,
Drīz mēs jūdzes mērīsim.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

17155.

Cerējās tautu meita
Ar karīti atbraucam;
Vai tev, čalka, nederēja
Mana tēva kumeliņi?
Es tevi iesiešu
Kumeļa astēi,
Es tevi kājām
Padancināšu.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

- 396 -

2) Panāksnieku dziesmas, kas attiecas uz vedēju un līgavas vedamiem zirgiem, iejūgu, segliem, ratiem u. t. t.

17156.

Vai māsiņa mīļa balta,
Mellu ļaužu aizvedama!
Jo tie ļaudis gana melli,
Vēl jo melli kumeliņi.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

17157.

Ak tu škelmis tautu dāls,
Tavu lob' kumel'eņ'!
As pī tev naītum,
Ka na lobuo kumel'eņa.
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

17158.

Ak tu šk'el'mi tautu dālu,
Vosor kausta kum'el'eņu!
Salauz'eja ņīdru tyltu
Zam bruol'eņa noma duru.
422 [Līvānu pag. D].

17159.

Balta zirga nejūdziet,
Man' vezdami tautiņās!
Balti zirgi tāli spīd,
Gauži raud māmuliņa.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

17160.

Bumbulaiņi, grumbulaiņi
Tautu dēla kumeliņi;
Kā nebija grumbulaiņi,
Auzu pelus ēdināja?
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

17161.

Eita, brāļi, izjājat
Man' jājamu kumeliņu.
Vai varēs mani nest,
Manas baltas villainītes.
224 [Kabilē (Kld)].

17162.

Gribēj' arī vedējiņi
Kumeliņus dancināt;
Līdz gribēja stāvu lēkt,
Satupāsi mēslienā.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

17163.

Ira ira mūs' māsiņa
Ormanīti dabūjuse:
Spīdēj' zelta gredzentiņš
Caur raibiem cimdiņiem.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

17164.

Jūdz, tautieti, kamanās
Drīz tekošu kumeliņu:
Tīri lauki, klajumiņi,
Plānas manas villainītes.
224 [Kabilē (Kld)].

17165.

Jūdziet, tautas, nejūdziet
Treša gada kumeliņu:
Pušk', ieloku nepavilka,
Ne vēl manu augumiņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

17166.

Kā krupītis tautu dēlis,
Kā sisenis kumeliņis.
Grib krupītis mani celte
Siseņame mugurā.
Ne, krupīti, tu uzcelsi,
Ne sisenis panesīs!
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

17167.

Kas tur klaudz, kas tur rīb,
Ko tie sili nodērdēja?
Vedējiņi projām brauks,
Odiem kala pakaviņas.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

17168.

Ko tu, nerra, nerrojies
Gar to labu kumeliņu?
Ne tu brauci, ne tu jāji,
Stāvu vien lecināji.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

17169.

Kur ošam(i) tādi zari
Kā resnam(i) ozolam!
Kur tautām(i) tādi zirgi
Kā manam(i) brāliņam!
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1. Ne ošam tādas lapas
Kā tam āra ozolam;
Ne tautām tādi zirgi
Kā manam bāliņam:
Brieža spalva, lāča spēks,
Vanadziņa vieglumiņš.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

- 397 -

17170.

Lai bij lepni, kas bij lepni,
Lepni mūsu precinieki:
Viena ilkse kamanām,
Trīskājainis kumelīns.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

17171.

Līl'ejuos šī N-īši [leiksnīši]
Lobim zirgim sabraukuši.
Kuo izv'ed'e dancynuot,
Sprīd'e ļipu sātmalī.
409 [Līksnas pag. D], 4223 [Višķu pag. D].

17172.

L'īl'ejuos šis svuot'eņš,
Slaiki šuo kum'ēl'eņi.
Vairuok muna kuc'e slaika,
Kuo tī tavi kum'ēl'eņi.
409 [Līksnas pag. D], 4223 [Višķu pag. D].

17173.

Man aizjūdza tautu dēls
Kā gailīti kumeliņu;
Zviegdams ceļu aiztecēja,
Kā gailītis dziedādams.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

17174.

Man atjāja tautu dēls
Kā gailīti kumeliņu.
Kur sēdēšu, kur sitīšu,
Kur likš' savas villānītes?
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

17175.

Man atsūta tautu dēlis
Kā gailīti kumeliņu;
Ne tas var mani nest,
Ne ar manu sudrabiņu.
Seglo, brāli, tēva bēri,
Laid gailīti eglienā!
190 [Kuldīā].

1. Man atsūta tautu dēlis
Kā zvierbuli kumeliņu.
Laiž to tautu zvierbulīti
Mellajā eglienā;
Jūdz, brālīti, savu bēri,
Vadi mani tautiņās!
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

17176.

Man atsūta tautu dēlis
Mazu mazu kumeliņu,
Te galviņa, te astīte,
Kur sitīšu pātadziņu?
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

17177.

Manis dēļ, bāleliņ,
Ne segloji, ne baŗoji;
Man atveda tautu dēlis
Nobaŗotu, apseglotu.
190 [Kuldīā].

17178.

Manis dēļ, sveši ļaudis,
Sirmus zirgus nejūdziet!
Man aizjūdza bāleliņis
Ābolainus kumeliņus.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

17179.

Mazs bērziņš, loki zari,
Nenes manu vainadziņu;
Jauns tautieša kumeliņš,
Nenes manu augumiņu.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)], 206 [Kuldīgas apriņķī].

17180.

Melni vien, bēri vien
Tautu dēla kumeliņi:
Aiz to manas villainītes,
Velējamas, nespērās.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

17181.

Muļķis bija tautu dēls,
Nemāk ragus uztaisīt:
Savu ceļu ragus tek,
Savu ceļu kumelīnis.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

17182.

Anniņai, māsiņai,
Trīsdeviņi vedējiņi,
Trīsdeviņi vedējiņi,
Visi tādi nonīkuši.
Pirmajami vedējam
Trim kājām kumeliņš;
Jau otrami, jau trešam
Ar stutēmi sastutēts.
12 [Gaŗkalnē (Ropažu pag. Rg)].

17183.

Ne tie nelgas aizvedīs
Mūs' māsiņu dzeltainiņu:
Trim kājām kumeliņš,
Vienu slieci kamaniņas.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

1. Lai man bija, ja man bija
Viena sliece kamanām,
Es aizvežu tautu meitu,
Krūmi vien nobrīkšķēja.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

- 398 -

17184.

Ne tie nelgas aizvedīs
Mūs' māsiņu dzeltainīti:
Paši klibi, zirgi akli,
Viena sliece kamanām.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

17185.

Nejāj lepni, tautu dēlis,
Ne tas tavis kumeliņis;
Arī labi, arī labi,
Ja tā tava pātedziņa!
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

1. Nebrauc dikti, nebrauc dikti,
Tas nev tavis kumelīnis:
Saimenieka kumelīnis,
Tā tik tava pātedzīna!
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

17186.

Pašam brūtes vedējam
Zirgam aste neuzsieta,
Visu manu sētasvidu
Kā ar slotu noslaucīja.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

17187.

Pašam brūtes vedējam
Strupu ļipu kumeliņš;
Cik gribēja lielīties,
Atsatupa ļipiņā.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

1. Īkstijam bāliņam
Strupu ļipu kumelinis.
Cik gribēja danci vest,
Ļipiņā atsadūre.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

17188.

Pumpājata mani pašu,
Sprādzējata kumeliņu!
Es gan redzu, nepalikšu
Šovakar brālīšos.
1571 [Virgā (Virgas pag. Lp)].

17189.

Zem ozola stāvēdama,
Zaļa zīda banti loku,
Kamēr tautas apsegloja
Dārgas naudas kumeliņu.
35 [Rembatē (Rembates pag. Rg)].

17190.

Zili sari, basas kājas
Tauta(?) dēla kumeļam;
Tas ražani piederēja
Tēva bēŗu pulciņā.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

17191.

Sen slavēja N-os
Kā līnīšus kumeliņus;
Es atradu puškodama
Kā āzīša muguriņu.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

17192.

Sirmi zirgi, melni kungi,
Konterbanta kučēriņi,
Tie, māsiņa, tevi ņems,
Tev' vedīs tautiņās.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

17193.

Spīdēt spīd, vizēt viz
Vedējiņa kamaniņas;
Tā spīdēs māsiņai
Sīki raksti pūriņā.
56 [Pociemā (Pociema pag. Vlm)].

17194.

Stāvat, tautas, aiz vārtiem,
Maura mana neminiet,
Kamēr brāļi māsu ģērba
Smalkajā sidrabā!
24 [Lēdurgas draudzē].

1. Stāviet, tautas, pastāviet
Augstajā kalniņā,
Kamēr brāļi māsu kala
Sīkajā sudrabā!
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

17195.

Tautiets jūdza divi zirgi
Priekš jā mana augumiņa.
Jūdz, bāliņ, vienu labu,
Padar' kaunu tautiešam!
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

17196.

Tautu dēlis lielījāsi
Baŗot bērus kumeliņus;
Kad vajaga, nu atbrauc
Ar diviemi dunduŗiem.
Še tēviņa bēri zirgi,
Laid dunduŗus eglienā!
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

17197.

Tautu dēlis man atjāj
Kā āzīti kumeliņu;
Riņķi grieza sētvidēja,
Aptupēs skaidiņēs.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

- 399 -

17198.

Tautu dēls man atsūta
Bez pavadas kumeliņu;
Es tev došu baltus cimdus,
Bez īkšķiem nodarītus.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

1. Man atjāja tautu dēls
Pussedlotu kumelīnu;
Es tev, nelga, noadīšu
Bez īkšķim pierkstainīšus.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

17199.

Tautu dēlis man atsūta
Kā zvirbuli kumeliņu.
Seglo, brāli, tēva bēri,
Laid zvirbuli eglienā!
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Tautu dēlis man atsūta
Kā dunduri kumeliņu;
Ne tas mani pašu nesa,
Ne vizuļa villainītes.
Seglo, brāli, tēva bēri,
Dzen dunduri eglienā!
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

17200.

Tautu dēlis man atsūta
Mazu mazu kumeliņu;
Pelcē mirka, ne upē,
Manas baltas villainītes.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Man atsūta tautu dēls
Kā āzīti kumeliņu;
Kājas mirka strautiņā,
Ko darīs upītē?
218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

17201.

Tautu dēls man atsūta
Sirmu zirgu, zelta seglus;
Vēl nekāpšu mugurē
Bez sudraba iemauktiem.
228 [Oktē (Vandzenes pag. Tl)].

1. Man atjāja tautu dēls
Kā gailīti kumeliņu;
Ne no krēsla necēlos,
Kad nav stangu iemauktiņu.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

2. Tautiets man atstellēja
Sirmu zirgu, zelta seglus;
Ne no klēsla necēlos,
Nav sidraba iemauktiņu.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)], 27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

17202.

Tautu dēls man atsūta
Tapinātu kumeliņu;
Vai manē pūriņē
Tapinātas villainītes?
228 [Oktē (Vandzenes pag. Tl)].

17203.

Tautu dēlis, tautu dēlis,
Sedlo manu kumeliņu!
Es tev došu raibus cimdus
Par kumeļa sedlojumu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

17204.

Tautu meitas istabiņa
Ar zīlēm izrotāta;
Tautu dēla kumeliņis
Liepu mizu apseglots.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

17205.

Tīšām tautas aizjūguši
Triju gadu kumeliņu;
Stāvu vien slaistījās
Ap bāliņa nama duru.
317 [Lindē (Birzgales pag. Rg)].

17206.

Tīšām tautas sabaroja
Braucamos kumeliņus;
Bij manam brāliņam
Tād' aŗami, ecējami.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

17207.

Tīšām tautas sajūgušas
Melnus vien kumeliņus,
Lai māmiņa meitu ģērbj
Melnajā rotiņā.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

17208.

Tīši tautas sajūguši
Melnus vien kumeliņus;
Šķita man, bārenei,
Melnas vien vilnānītes.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

17209.

Turi, turi, valdi, valdi,
Tautiet, savu kumeliņu;
Ja nevari viens valdīt,
Sauc brālīti palīgā!
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

- 400 -

17210.

Vai tas bija tev, māsiņ,
Teicamais arājiņš?
Vienu slieci kamaniņas,
Trim kājām kumeliņš.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

17211.

Vedējiņi sabraukuši
Pinkainiem(i) kumeļiem;
Cik gribēja riņķi griezt,
Tik pinkās(i) sapinās.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)], 163 [Dzērvē (Dzērves pag. Azp)], 164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)], 181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

17212.

Vedējiņu kumeliņi
Kā pērnie sivēniņi;
Kad gribē riņķē griezt,
Satupēs sētmalē.
217 [Ārlavā (Ārlavas pag. Tl)].

17213.

Vēl man tautas tīši dara,
Aizjūdz kūtru kumeliņu.
Saskaitās bāleliņš,
Līdz māsiņas vairs nelaiž.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

17214.

Visi labi vedējiņi,
Visiem labi kumeliņi;
Pašam brūtes vedējam
Strupu ļipu kumeliņis.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

17215.

Visi labi vedējiņi,
Visiem labi kumeliņi;
Pašam brūtes vedējam
Trim kājām kumeliņš.
1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)], 1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

17216.

Cieti, brāļi, sedlojat
Man jājamu kumeliņu:
Ar tautām(i) man jāšana,
Ne ar savis bāleliņis.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

1. Stipri jūdz, bāleniņ,
Man braucamu kumeliņu:
Ar tautām man jābrauc,
Ne ar savu bāleniņu.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

17217.

Cieti, brāļi, seglojat
Man' jājamu kumeliņu:
Augsti kalni, ātri zirgi,
Piedzēruši vedējiņi.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

17218.

Cieti, brāļi, seglojiet
Man' jājamu kumeliņu:
Sīvi suņi, lepni gani
Mana ceļa maliņā,
Ne apsauca sīvus suņus,
Ne saņēma dievpalīgu.
226 [Kandavā (Tl)].

17219.

Cieti, brāļi, sprādzējat
Manu ceļa kumeliņu:
Daža laba strauja upe
Man priekšā bridināma.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

1. Sedlo cieti, tautu dēlis,
Man jājamu kumeliņu:
Dziļas upes, stragli puri
Līdz tautiešu vārtiņiem.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

2. Sedlē cieti, bāleliņ,
Man jājamu kumeliņ':
Trīs upītes peldu laidu
Li tautieša māju viet'.
353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

17220.

Cimdam rakstu izadīju,
Pie ozola stāvēdama,
Līdz tautietis apsedloja
Man' jājamu kumeliņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

17221.

Cūkganīti, tu puisīti,
Bet ne brūtes vedējiņis,
Ne mācēji riņķa griezt,
Ne kumeļa dancināt.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

3) Līgava baro savu vedamo zirgu

17222.

Lustīgs manis kumeliņis
Tautu meitu vizināt;
Jo lustīga tautu meita
Kumeļam auzas dot.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)], 224 [Kabilē (Kld)].

- 401 -

17223.

Mana jauna līgaviņa
Sijā auzas kumeļam;
Sijādama auzas deve,
Lasīdama āboliņu.
237 [Jaunaucē (Jaunauces pag. Jg)].

17224.

Sijā auzas, tautu meita,
Ber manam kumeļam,
Lai tek manis kumeliņis
Kā auziņa sijājot!
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

17225.

Sijā auzas, tautu meita,
Dod manam kumeļam!
Bērīts, mans kumeliņš,
Neēd auzas nesijātas.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

17226.

Sijādama auzas bēru
Tautu dēla kumeļam;
Bāleliņa kumeļam
Iebēr' auzu sēnaliņas.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Tautu dēla kumeļam
Izsijātas auzas devu;
Bāleliņa kumeļam
Ij pelavu nepabēru.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

17227.

Sijādama auzas bēru
Tautu dēla kumeļam,
Lai tas mani aši rāva
No bāliņa nama durvju.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

17228.

Sijādama auzas bēru
Tautu dēla kumeļam,
Tas iznesa man' augumu
No ļautiņu valodām.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

17229.

Tautu dēla kumeliņu
Priekšautā pabaroju;
Bāleliņa kumeļam
I zemē nenobēru.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

1. Tautu dēla kumeļam
Priešautā auzas nesu;
Bāleniņa kumeļam
I zemē nenobēru.
Tautiets veda visu mūžu,
Bāliņš mazu gabaliņu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

g) Arī brāļi seglo savus zirgus

17230.

Vai Dieviņi, tai māsai
Nežēlīgi bāleniņi:
Māsa raud istabē,
Brāļi dīda kumeliņus.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

17231.

Brālīts savu kumeliņu
Uz dālderi dancināja;
Tautiets savu neapgrieza
Ne uz auzu pūravietu.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

17232.

Jūdza tautas kumeliņu,
Jūdz ar manis bāleliņš;
Tautas jūdza dziedādamas,
Bāleliņš raudādams.
4 [Aijažos].

17233.

Sedlo tautas kumeliņu,
Sedlo mani bāleliņi;
Ja Dieviņš nežēlos,
Būs tiem strīde celiņā.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

17234.

Seglo tautas kumeliņus
Seglo mani bāleliņi;
Seglo tautas gribēdami,
Bāleliņi nedodami.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)], 87 [Liepas muižā (Liepas pag. C)], 181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)], 224 [Kabilē (Kld)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Es gan redzu, es gan redzu,
Vairs pie tēva nepalikšu;
Sajāj tautas pilna sēta,
Sajāj mani bāleniņi;
Sajāj tautas gribēdami,
Bāleniņi nedodami.
190 [Kuldīā].

- 402 -

17235.

Tautu dēls, mans bāliņš,
Abi vienu smuidrumiņu,
Abiem ūdra cepurītes,
Abiem bēri kumeliņi,
Abiem dzied lakstīgala
Zobentiņa galiņā.
121 [Gulbenē (Md)].

h) Mājinieki skubina vedējus braukt projām

17236.

Ej, māmiņa, paskaties,
Vai ir visi vedējiņi!
Bija Suska, bija Peska,
Sumarenes vien nebij.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

17237.

Eit' projām, vedējiņi,
Ko jūs vēl dīžājiet?
Ko jūs vēl skumdiniet
Mūs' meitiņas tuvīnos?
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

17238.

Kur manas pērnās
Trīszaru dakšas?
Lai sviežu vedējus
Pa logu laukā.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

17239.

Sēstaties, vedējiņi,
Jau es vārtus attaisīju.
Gana līksmi padziedāju,
Gana slēpšus noraudāju.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

17240.

Steidzaties, sveši ļaudis,
Drīz jūdziet kumeliņus!
Jau saulīte zemu zemu,
Tā vietiņa tāļu tāļu.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)], 290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

17241.

Traucaties, vedējiņi,
Drīzant savus kumeliņus;
Ar saulīti noņemat
Mūs' māsiņai vainadziņu!
213 [Zlēkās (Zlēku pag. Vp)].

17242.

Vedat mani, vedējiņi,
Neraugāt man' raudam:
Tā tiesiņa man jādara,
No māmiņas atstājot.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

17243.

Vediet mani, vedējiņi,
Neraugiet raudas manas!
Man pašai raudas nāca,
No māmiņas atstājot.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Vediet mani, vedējiņi,
Neraugiet raudas manas!
Ak, es pate šnukstināju,
No māmiņas atstādama.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

17244.

Vedat mani, vedējīni,
Raudas manas neklausāt!
Vai tā mana īsta rauda?
Es jau pati šņukstināj(u).
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

17245.

Vediet, tautas, nevediet,
Šņukstas manas neklausiet!
Es jau pati šņukstināju,
Vecu tiesu darīdama.
101 [Rankā (Rankas pag. C)].

17246.

Vediet tautu sētiņā,
Raudu manu neklausiet:
Pate tīši šņukstenāju,
Gaidu brāļa ieceļot.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

i) Līgava šķiŗas un atvadās no savējiem un no tēva mājām

1) No tēva, mātes

17247.

Ai baltā māmuliņa,
Vai tev mani žēl nebij?
Citus bērnus gulēt sūti,
Mani sūti tautiņās.
313 [Ēķengrāvē (Viesītes pag. Jk)].

- 403 -

1. Protu, protu, redzu, redzu,
Es mātei nemīlēju:
Citus bērnus gulēt sūta,
Mani sūta tautiņās.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

17248.

Vai māmiņa, vai māmiņa,
Kā es tevi piecietīšu!
- Gan, meitiņa, piecietīsi,
Kad actiņas neredzēs.
249 [Reņķu muižā (Zebrenes pag. Tk)].

1. Vai memmiņa mīļa balta,
Kā es tevi aizmirsīšu?
- Gan, meitiņa, aizmirsīsi,
Neredzēsi staigājot,
Neredzēsi staigājot,
Nedzirdēsi runājot.
188 [(?)].

17249.

Ai māmiņa, ai māmiņa,
Kā es tevi piecietīšu!
Noraudāšu asariņas,
Kad actiņu neredzēšu.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

17250.

Ai [Vai] māmiņa mīļa balta,
Kā tev manis žēl nebij?
Izšūpojse, izlolojse,
Dod tautām(i) niecināt.
169 [Nīgrandā (Nīgrandas pag. Azp)], 290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)], 295 [Grienvaldē (Zālītes pag. B)].

1. Alpamīte māmuliņ',
Ne gudro padomiņu:
Izšūpojsi, izauklējsi,
Dod otram maldināt.
408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)], 412 [Unguros (Ungurmuižas pag. D)].

17251.

Ai meitiņa, ai meitiņa,
Kā es tevi aizmirsīšu!
Ko pasaukšu guldamies,
Ko no rīta celdamies?
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

17252.

Atšķīros no māmiņas,
No citām māsiņām,
Viena pate atšķīros
Kā ezera raudaviņa.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

17253.

Atstāt būs, atstāt būs
Savu mīļu māmuliņu;
Ierast būs, ierast būs,
Ierast tautu māmuliņu!
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

17254.

Atstāt man šo vietiņu,
Pieciest i māmuļiņu;
Citas vietas i taujāju,
Citas jaunas māmuļiņas.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

17255.

Baroj' mani tēvs māmiņa,
Baroj' pieci bāleliņi,
Tad vēl manis nevarēja
Bez tautieša pabarot.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

17256.

Bij man viena rieksta dēļ
Locīt visu lazda krūmu?
Bij man viena puiša dēļ
Atstāt tēvu, māmuliņu?
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)], 27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)], 28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

17257.

Bitīt, tavu šuvumiņu
Baznīcā dedzināja;
Māmiņ, tavu lolojumu
Tāļ' tautās aizvedīs.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

17258.

Bitīt, tavu šuvumiņu
Baznīcāi dedzināja;
Māmiņ, tavu auklējumu
Sveši ļaudis maldināja.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

17259.

Domādama vien staigāju
Šādu gaŗu vasariņu,
Kā atstāšu sav' māmiņu,
Kā ierašu svešu māti.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

17260.

Domāt vien i domāju,
Gādāt vien i gādāju,
Kā dzīvošu bez māmiņas,
Ar māmiņu ieraduse.
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)], 92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

17261.

Drīzi mani māte gaida
No tautāmi pārnākot;
Ne tik drīzi, māmuliņa,
Kā no nama istabā.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 404 -

1. Māmiņ', mani vadīdama,
Tūdaļ sērsti aicināja.
Ne, māmiņ, tā atiešu,
Kā no nama istabā.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

17262.

Dziedi, raudi, māmuļiņa,
Es par tevi nebēdāju,
Kam tu biji devējiņa
Mani jaunu tautiešam.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

17263.

Ej, ej, māsiņa,
Nerasi mātes;
Atrasi sveš' māti,
Ēķeļu zobus.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

17264.

Es izgāju bērzu birzi,
Ne lapiņu nenorāvu;
Es atstāju no māmiņas,
Ne asaru nenolaidu.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

17265.

Es neiešu tautiņās,
Mātei rokas nedevuse;
Kā rociņu tad pasniedzu,
Kad gulēju šūpolī!
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

17266.

Es pieciestu, māmaliņ,
Visu tavu devumiņ',
Kad tu mani pamācītu,
Kā dzīvot tautiņās.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

17267.

Es savāi mūžiņā
Nekad žēli neraudāju;
Kad šķīros no māmiņas,
Tad es žēli noraudāju.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

17268.

Es savai māmiņai
Daudzi laba nedarīju:
Kamēr augu, kungos gāju,
Izaugusi, tautiņās.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

17269.

Es savai māmiņai
Liegumiņu padarīju:
Drīz piedzimu, drīz izaugu,
Drīz izgāju tautiņās.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

17270.

Es savai māmiņai
Maz darīju labumiņa:
Kamēr augu, man' auklēja,
Kad uzaugu, šķīrāmies.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

17271.

Es, tautās aiziedama,
Stādīš' egli ceļmalā,
Lai raud mana māmuliņa,
Eglītē lūkodama.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

17272.

Gana man gaudu dziesmu,
Pate gauži nedziedāju,
Pate gauži nedziedāju,
Negaudinu māmuliņas.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

17273.

Gan teku istabā,
Gan kambarī;
Tāds godiņš istabā,
Tāds kambarī:
Raud tēvs, raud māte,
Raud bāluliņi,
Mani vienu tautāsi
Vadīdami.
19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)].

1. Stāv mani kumeļi
Avota lejā,
Auziņas ēzdami,
Mauriņu mīdami.
Pats teku namā,
Pats istabāi;
Tāds gods namā,
Tāds istabā:
Raud tēvis, raud māte,
Raud bāleliņi.
Ar Dievu, tēvs māte,
Ir bāleliņi!
Nu iešu pār kalnu
Dziedādama,
Tad došu tautām
Labvakariņu. -
Labrīt, tautiņas,
Labvakariņu!
Saņēma tautiņas
Dziedādamas:
Būs mums mālīšu
Malējiņa,
Mīksto cisiņu
Taisītāja,
Balto palagu
Velētāja.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

- 405 -

17274.

Gauži raud māmuliņa,
Man' tautās vadīdama.
Neraud' gauži, māmuliņa,
Būs man laba dzīvošana!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

17275.

Gauži raud māmuliņ',
Sov' meitiņu vadidem.
Kā nu gauži neraudēs:
Pēdejo aizvadij'.
220 [Dursupē (Zentenes pag. Tl)].

17276.

Gauži raud māmuliņa,
Mani vienu vadīdama;
Kā bitīte neraudāja,
Reizē pulku vadīdama!
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

17277.

Ik vakara lakstīgala
Sit puriņa maliņā;
Ik vakara māmuliņa
Mani gauži noraudāja.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

17278.

Jau pie durvju kumeliņš,
Jau māmiņa gauži raud,
Jau tautieši lidināja
Kā pelēki vanadziņi.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

17279.

Kā mātei žēl nebija
To meitiņu izdodot!
Kā puķīte, kā rozīte,
Lakstīgalas valodiņa.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1. Kā mātei žēl nebija
Tāda bērna izdodot!
Kā ripiņa, kā spolīte,
Dziedādama iztecēja.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

17280.

Kā nu redzi, tā nu dari,
Mana balta māmuliņa;
Nu tu vari pate malt,
Nu es iešu tautiņās.
197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].

17281.

Kuo, saul'eit, spūdra l'ēci,
Ka tu spūdra nal'eiguoji?
Kam, māmeņ, man' audzēji,
Ka ar mani nadzeivuoji?
4221 [Asūnes pag. D].

17282.

Kad saulīte tur uzlēktu,
Kur vakari norietēja;
Kad tā mana māmuliņa
Iet' ar mani tautiņās!
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

17283.

Kāda būs šī dieniņa?
Miglodama saule lēca;
Kādu mūžu es dzīvošu?
Māte vada raudādama.
216 [Ventspilī].

1. Kāds gaisiņis rītu būs?
Saule brida mākoņos;
Kādu mūžu es dzievāšu?
Raud māmiņa vadīdama.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

17284.

Kam bij man ogu dēļ
Locīt savu muguriņu?
Kam bij man tautās iet,
Atstāt tēvu, māmaļiņu?
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

17285.

Kam, māmiņa, man' audzēji,
Ka pašai nevajdzēja?
Būt' kājiņas apavuse,
Iemetuse ūdenī!
327 [Taurkalnē un Jaunjelgavas apkārtnē (Taurkalnes pag. B un Jaunjelgavas Jk apkārtnē)].

17286.

Kam sariebu, skaist' augdama,
Kam, ar godu dzīvādama?
Māmiņai, tai sariebu:
Drīz aizveda tautiņās.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

- 406 -

17287.

Kas, māmiņa, tev atlika,
Mani jaunu izdodot?
Tautiešam liela luste,
Mani jaunu saņemot.
1311 [Apē (Vlk)].

17288.

Kas manai māmiņai
Šovakar vietu taisa?
Es aizgāju tautiņās
Ar visiem palagiem.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

17289.

Kas pielēca bāliņam,
Kaŗa zirgu barojot?
Kas pielēca māmiņai,
Tautu vergu auklējot?
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

17290.

Ko darīšu bez māmiņas,
Ar māmiņu ieradusi?
Kas piecels rītā agri,
Kas darbiņus izstāstīs?
216 [Ventspilī].

17291.

Ko, kājiņas, nu dariet?
Nu pa ceļu, nu pa ceļu!
Tautas vaira nepameta,
Tēvs māmiņa neturēja.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

17292.

Ko, māsiņa, tu domāji,
Jaun' iedama tautiņās?
Paliek māte viena pate,
Sīki mazi bāleniņi.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)], 181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

17293.

Ko tu raudi, māmuliņa,
Sav' meitiņu izdodama?
Ņems telītes atvāržās,
Tad varēsi noraudāt.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

17294.

Kiukuoja dzaguz'a uob'el'ē,
Pīlyka gal'v'eņu pi uob'el'es:
Vairuok man' uob'el'ē nas'ād'ēt,
Vairuok man' uob'el'ē nakiukuot!
S'ēd'ēja muos'eņa aiz gal'd'eņa,
Pīlyka gal'v'eņu pi gal'd'eņa:
Vairuok man' aiz golda nas'ād'ēt,
Vairuok man' mam'eņas naklaus'ēt,
Vairuok man' vaiņuka nanosuot,
Mozuoku bruol'eišu naaudz'ēt.
431 [Pildas pag. Ldz].

17295.

Labāk maza nomirusi,
Nekā liela uzaugusi,
Būt' manai māmiņai
Daudz mazāk žēlabiņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

17296.

Liec, māmiņa, jaunas kājas
Pie tās vecas pakaļiņas,
Kam iedevi vieglas dienas
Tautiešam līdza vest!
257 [Apšupē (Džūkstes pag. Jg)].

17297.

Līksti, līksti, tu liepiņa,
Tov piermaju skaidu cierta;
Raudi, raudi, tu māmiņa,
Tov piermaju meitu veda.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

17298.

Māmiņ, mana māmuliņa,
Laid man' gultas maliņā!
Tu jau pate gan zināji,
Šī naksniņa pēdējā.
Aiz vārtiem mans celiņš,
Sagrožoti kumeliņi;
Sirmi zirgi, zaļi vāģi,
Daiļi brūtes vedējiņi.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

1. Pieņem mani, māmuļīna,
Šonakt vietas malīnā!
Tu jau pati gan zināji,
Šī naksnīna pēdējā.
Aiz vārtiem mans celīns,
Sagrožots kumelīns.
60 [Salacā (Salacas pag. Vlm)].

17299.

Mammiņ manu mīļvārdīti,
Pakaļā palikušu!
Priekšā nāca sveša māte
Ar bargo valodiņu.
101 [Rankā (Rankas pag. C)].

- 407 -

17300.

Māmuliņa bēdājāsi,
Šķiet man' tālu aizejam.
Nebēdājies, māmuliņa,
Es jau tālu neaiziešu:
Spīdēs mani glāžu logi
Caur sīkiemi krūmiņiem.
224 [Kabilē (Kld)].

17301.

Māmuliņa tā sacīja:
Šodien lietu nedabūsi!
Tu, māmiņa, vīlusēs:
Straumēm lija asariņas.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

17302.

Māte mani audzināja
Gobu zemes dēliņam;
Kad izaugu, tad iedeva
Silarāju Jānīšam.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

17303.

Māte mani audzināja
Kā balto linu šauju;
Izaudzējse, izlolojse,
Dod tautāmi niecināt.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

17304.

Māte mani audzināja,
Sola Dieva dēliņam;
Nu izaugu, nu nedeva,
Iedod tautu netiklim.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

17305.

Māte mani, dārza puķi,
Iedod lauka ābolam.
Kauns manai māmiņai
Laukāboli znotu saukt.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

17306.

Māte mani mīļ' auklēja,
Mīļi kāra šūpulīti.
Kam, māmiņa, otram devi
Savu mīļu auklējumu?
55 [Mūŗa muižā (Mūrmuižas pag. Vlm)], 136 [Zvārtavā (Zvārtavas pag. Vlk)].

17307.

Māte mani tā audzēja
Kā baltaju linu sauju;
Paaudzējse, tad iedeva
Lielam tautu netiklim.
179 [Vecsieksātē (Sieksātes pag. Azp)].

1. Māte mani audzināja
Kā balto linu sauju;
Izaudzējse, izmācījse,
Atdod tautu netikļam,
Atdod tautu netikļam
Par kājiņu avējiņu.
1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)].

17308.

Māte, meitu audlēdama [audzēdama],
Šķitās pili mūrējot;
Atiet tautas, aizved meitu,
Paliek māte žēlabās.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 106 [Viesienā (Viesienas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Māte meitu audzināja
Kā lielo Rīgas pili;
Nāks tautiņas, aizvedīs,
Paliks māte dūdojot.
1311 [Apē (Vlk)].

17308¹.

Māte raud, meita raud,
Kāda vella abas raud?
Meita raud prom iedama,
Māte raud vadīdama.
224 [Kabilē (Kld)].

17309.

Māti teica gudru sievu,
Kas māmiņu gudru dēvē?
Pate zina sievu dienas,
Sūta mani tautiņās!
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

17310.

Mana veca māmulīte,
Kam tik grūti nopūties?
- Es, meitiņa, tev neteikšu
Savas grūtas nopūtas,
Gan, meitiņa, tu atrasi,
Par dieniņu dzīvodama.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

17311.

Mīli mameņa auklēja,
Mīli kuora šyupul'eiti;
Rauduodama pavadēja
Borgejuos tauteņuos.
Ka lobuok tū dīneņu
Zam egleites pasēdējus',
Na guojuse bazneicā,
Na mejuse gredzinīm.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

- 408 -

17312.

Muļķe muļķe meitu māte
Par visāmis māmīnāmis:
Pate savas vieglas dienas
Dod tautāma nicināt.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

17313.

Muļķe mana māmuļiņa,
Raida mani tautiņās.
Tu jau pate gan zināji,
Kādas dienas sieviņai:
Pirmis jauna līgaviņa
Medutiņa saldumiņu;
Pa dieniņu dzīvojot,
Apīntiņa rūgtumiņu.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

17314.

Ne asaras neraudāju,
No māmiņas šķirdamies;
Priekšā manim tēvs māmiņa,
Priekšā maizes devējiņš.
135 [Smiltenē (Smiltenes pag. Vlk)].

17315.

Neviens koks tā nezied,
Kā zied lagzda gavēnī;
Neviens mani tā neraud,
Kā raud mana māmuliņa.
190 [Kuldīā].

17316.

Nebēdā, māmuliņa,
Es būš' dzīva, kur būdama;
Droši daru tautu darbu,
Lēni laižu valodiņu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

17317.

Nebēdā, māmuliņa,
Nezudīšu, kur iedama:
Izšķīrās mans darbiņš,
Izveicās valodiņa.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

1. Nebēdā(i), māmulīte,
Nezudīšu, kur iedama;
Izdevīga man gaitiņa,
Skaidra, ērda valodiņa.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

17318.

Nebēdā, māmuļiņa,
Nezudīšu, kur iedama;
Māku pati drīzi iet,
Māku otru drīzināt.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

17319.

Nieki nieki, māmulīte,
Vai tu raudi, vai neraudi:
Es gājēja, man jāiet
Ar svešiem ļautiņiem.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

1. Nieki nieki, māmulīt,
Vai tu raudi, vai neraudi!
Es gājēja, man jāiet
Ar visām villainēm,
Pie durvīm oša laiva
Ar visiem irējiem.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

17320.

Nīdēj' mani tēvs ar māti,
Nīd bāliņa līgaviņa.
Nīdamā iesēdos
Tautu dēla kamanās.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

17321.

Nu iet man, nu iet man,
Nu māmiņa pate raida;
Nu māmiņa pate raida,
Sedloj' brāļi kumeliņu.
177 [Sakaslejā-Apriķos (Apriķu pag. Azp)].

17322.

Nu jāiet, nu jāiet,
Nu māmiņa pati raid';
Kŗaus man pillu vezumiņu,
Sies gosniņu pakaļā.
224 [Kabilē (Kld)].

17323.

Nu cirta liepai
Pirmo skaidu;
Nu veda mātei
Mīļo meitu.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

1. Nocirta liepai
Pirmo zariņu;
Norāva mātei
Pirmo meitiņu.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

17324.

Paga paga, muomul'eņ,
Gon tu mani pīminēsi;
Sovus krekl'eņus vel'ēsi,
Iz akmiņa sādādama.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

- 409 -

17325.

Palaid mani, muomul'eņ,
Koč par sovu teirumeņ',
Lai es gauži nūrauduoju
Koč par sovu teirumeņ'.
435 [Latgalē].

17326.

Paldies saku tev, māmiņa,
Labi mani pavadīji,
Koši mani izpušķoji
Ar baltām rozītēm.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

17327.

Palīdziņa vajadzēja
Manajai māmiņai;
Kad es kļuvu palīdziņš,
Tad aizveda sveši ļaudis.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

17328.

Par purviem, par vēŗiem
Krīt ozols Daugavā;
Par tautām tautas veda,
Māmiņ, tavu auklējumu.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)], 98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

17329.

Pieņem mani, māmuliņa,
Savāi vietas maliņā!
Gaŗa būs tā dieniņa,
Kad tu manis neredzēsi.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

17330.

Pieciet mani, māmuliņa,
Kā tu pate zinādama,
Ietin savu mīkstu sirdi
Baltas vilnas kodeļā!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

17331.

Piecietana šī vietiņa,
Atstātana māmuļiņa:
Ierast mun citu vietu,
Citu, svešu māmuļiņu.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

17332.

Priekšā man saule spīd,
Pakaļā lietiņš lija;
Priekšā līksma dēlu māte,
Raud māmiņa pakaļā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

17333.

Projām iešu, māmulīte,
Vairs rudeni negaidīšu:
Man tautietis atsūtīja
Pa prātami kumeliņu,
Balta sagša, jauni sedli,
Vizuļoti iemauktiņi.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

17334.

Projam gāja lakstīgala,
Vasariņu izdziedājse;
Projām gāja mūs' māsiņa,
Atsjāj' tēvu, māmulīti.
188 [(?)].

17335.

Prom pa ceļu, prom pa ceļu!
Tēvs māmiņa neierauga.
Tēvs māmiņa gan ierauga,
Tautiets vaira neatstāj.
1311 [Apē (Vlk)].

17336.

Pušu laužu priežu skalu,
Ar tautieti runādama;
Tā es savu sirdi laužu,
No māmiņas šķirdamās.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

17337.

Raud māmiņa, raud meitiņa,
Abas divi gauži raud;
Raud māmiņa vadīdama,
Raud meitiņa šķirdamās.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

17338.

Raud māmiņa viena pate,
Raud ar otru runādama:
Atdevuse tautiņām
Diženo malējiņu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

17339.

Raud māmiņa viena pate,
Raud ar otru runādama;
Kā tā gauži neraudās, -
Izdod savu auklējumu.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

17340.

Raud', māmiņa, vai neraudi,
Nebūš' vairs tavs bērniņš,
Jau kājiņas man apautas,
Jau pie durvju kumeliņš.
58 [Rozbeķos (Rozulas pag. C)].

- 410 -

17341.

Raudi, mana māmuļiņa,
Es par tevi nebēdāju,
Es būš' iet ar tautām,
Es tautām piederēju.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

17342.

Raudinis, raudinis
Šis vakarīnis:
Tēvs rauda namā,
Māt' istabā;
Tās maģās māsīnas
Dziernu kambarī;
Tie maģie brālīši
Zierdzīnu stallī.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

17343.

Sak' ozolu cietu koku,
Vējš locīja virsūnīti,
Man patiesi ciets prātiņš,
Atstāj' tēvu, māmuliņu.
3251 [Sunākstē, Neretā un Ērberķē (Sunākstes, Neretas un Mazzalves pag. Jk)].

1. Teic ozolu cietu koku, -
Kas ozolu cietu deva!
Meitiņām cieta sirds:
Atstāj tēvu, māmulīti.
188 [(?)].

17344.

Saulīt balta, māmiņ jauka,
Tev godīga dzīvošana;
Kad man būtu tik godīga
Ar ļaudīm jādzīvo!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

17345.

Sac'ējūs' ar mām'eņi
Ni myužam nasašk'ērtīs'.
Sajuoj tautas vokorā,
Reitā agri šk'ēram'ēs'.
414 [Krāslavas apkārtnē].

17346.

Še, māmiņ [māršiņ], man'
Ķedriņ',
Man' vālīt', velētniņ'!
Neturat kailus, mellus
Manus mazus bāleniņ's!
48 [Alojā un Lielsalacā (Alojas un Salacas pag. Vlm)].

17347.

Žēl, māmiņ, tev palika,
Žēl i tev, žēl i man;
Tev bij žēl vieglu dienu,
Man jaukās valodiņas.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

17348.

Žāloj, Dīveņ, žāloj, Laim'e,
Muot'e vaira nažāloj;
Izaukl'ējse, izaudz'ējse,
Dūd sv'ešam maldynuot'.
409 [Līksnas pag. D].

17349.

Žēlo, Dievs, žēlo, Laime,
Māte vairs nežēlo;
Sakās mani iedevusi
Žēlotāja rociņā.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

1. Žēlo, Dieviņ, žēlo, Laime,
Māte vairs nežēlo;
Sakās mani iedevuse
Žēlotāja rociņās.
Iedevuse žūpuram,
Visu krogu skrējējam,
Visu krogu skrējējam,
Kumeliņu mietniekam.
100 [Rāmuļos (Rāmuļu pag. C)].

17350.

Šī dieniņa dārga bija
Par visām dieniņām:
Es šķīros no māmiņas,
No citām māsiņām.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

17351.

Ziedi, āra pureniņ,
Nevīš' vaira vainaciņu;
Dzīvo, mana māmuliņ,
Vaira tevi neklausīšu!
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

17352.

S'ēst, muos'eņa, aiz gal'd'eņa,
L'īc' gal'v'eņu yz gal'd'eņa!
Jau tu vaira nas'ēd'ēsi
Tāva muot'es naklaus'ejs'i.
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

17353.

Siliņš raud, siliņš raud,
Silam ziedi nobiruši;
Gauži raud tēvs māmiņa,
Pēdēj' meitu vadēdam'.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

- 411 -

17354.

Zinādama, māmuliņa,
Kam tu man nesacīji,
Vai ved tautas vienu dienu,
Vai visam mūžiņam?
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Zinādama, māmulīte,
Kā tu man nesacīji,
Vai vedīs vienu dienu,
Vai visā mūžiņā?
Ja ved tautas vienu dienu,
Segtu vienu villainīti;
Ja visā mūžiņā,
Krautu pilnu vezumiņu.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

17355.

Šmuidra, gaŗa es uzaugu,
Ne savai māmiņai:
Tālējām tautiņām
Rīta māļa malējiņa.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

17356.

Sola māte tālu dota,
Sola žēli neraudāt;
Vēl es sēžu aiz galdīna,
Jau māmīna gauži raud.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

17357.

Sola mani māmuliņa
Tāli dota, neraudāt;
Jāj tautiņas, rīb zemīte,
Jau māmiņa žēli raud.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

17358.

Tautiņās aiziedama,
Māmiņai roku devu,
Piebirst manim pilna sauja
Mātes gaužu asariņu.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

17359.

Tev, bērziņi, platas lapas,
Zemei labas, ne bierztaļai;
Mans raženis augumiņis
Tautām labis, ne māmiņai.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

17360.

Tev, māmiņ, žēli bija,
Mani jaunu izvedot.
Ko varēji tu darīt,
Kad es pate gribētāja?
1311 [Apē (Vlk)].

17361.

Tik, māsiņa, tev prātiņa
Kā mazami bērniņam:
Atstāj tēvu, māmuliņu,
Iet pie sveša cilvēciņa.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

17362.

Tik tev bija, māmuļīte,
Kaut tu gan raudājuse:
Es iesācis, man jāiet
Ar svešim ļautiņim.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

17363.

Trīs reizītes māmuļiņa
Mani gauži raudināja:
Kristīdama, atšķirdama,
Tautiņās stādīdama.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

17364.

Triceit trica tei maleņa,
Kur māmeņa meitas dūd:
Raud mam'eite, raud meiteņe,
Zv'īgoj tautu kumel'eņš.
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

17365.

čīkst zīlīta, čab lapiņa
Lielas apses galiņā;
Raud māmiņa, raud meitiņa,
Tautas jāja pa vārtiem.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

17366.

Vakar mani māte kūle,
Pa nātrēm vazādama;
Šodien vada tautiņās
Izpuškotu, izlocītu.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

1. Vakar māte meitu kūla,
Ūdenī mērcēdama;
Šodien meita kamanās
Baltajās villānēs.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

17367.

Veca mana māmuliņa,
Kas maizīti tev samals?
- Nāc, meitiņa, kad nākdama,
Ar maizīti atradīsi!
190 [Kuldīā].

- 412 -

2) Atvadīšanās no brāļiem, māsām, māršām un draudzenēm

17368.

Agri beja raudivei
L'akt nu syla azarā;
Agri beja tev, muoseņ,
Vēli īt tauteņuos;
Niule ruožeņas sazīda
Tovu vaigu gal'eņūs.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

17369.

Ai māsiņa, ai māsiņa,
Kā es tevi piecietīšu!
Cik es tevi iedomāju,
Birst man gaužas asariņas.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

17370.

Ai māsīna, ai māsīna,
Kad tu būtu tautu meita!
Es būt' tevi pats apjēmis,
Nebūt' devis tautietim,
Nebūt devis tautietim
Kā putnīnu brēcināt.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

17371.

Vai māsiņa, vai māsiņa,
Mūsu mīļu dzīvošanu!
Pušu griezu ābolīti,
Pušu rieksta kodoliņu.
Kur mēs abi šķīrāmies,
Zemīt' mirka asarās.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

17372.

Vai māsiņa mīļa balta,
Kā es tevi aizmirsīš'!
Neredz' tevi staigājam,
Ne pūriņu klētiņāi.
224 [Kabilē (Kld)].

17373.

Ai māsiņ mīļa balta,
Kā man būs tev' aizmirst,
Nedzirdēt runājam,
Neredzēt staigājam!
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 108 [Veismaņu pagastā (Vaives pag. C)], 207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

1. Ai māsiņa mīļa balta,
Kā es tevi aizmirsīšu!
- Aizmirsīsi pamazām,
Neredzēsi staigājam.
2071 [Ancē (Ances pag. Pg)], 2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

17374.

Vai māsiņa mīļa balta,
Kā mēs divas šķirsimies?
Mēs bijām saradušas
Kā dui baltas avitiņas.
Kur mēs divas runājam,
Tur asaras straumēm tek.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

17375.

Ai māsiņa mīļa, laba,
Kā es tevi aizmirsīšu!
Kur mēs mīļi runājam,
Tur zied baltis āboliņš;
Kur mēs sīvi rājamies,
Tur zemīte pušām trūka.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1. Māsiņ mana mīļa balta,
Kā es tevi aizmirsīšu!
Mēs bijāmi saradušas
Kā dui baltas avitiņas;
Kur mēs divi staigājam,
Tur zied baltis āboltiņis;
Kur mēs divi runājam,
Tur sarkanis noziedēja.
166 [Gramzdā un Smaižos (Gramzdas un Aizviķu pag. Lp)].

17376.

Vai mana māsiņa,
Man tevis žēl!
Man tevis jo žēl
Ne māmiņai.
190 [Kuldīā].

17377.

Vai mana māsiņa,
Man tevis žēl!
Žēl tevis rītā,
Žēl vakarā.
Tu mani sagaidi,
Tu mani pavadi;
Tu manu kumeļu
Nosedelēji,
Tu manus iemauktus
Pakarināji.
225 [No Kaltenes līdz Kolkasragam gar jūrmalu (Tl, Vp)].

- 413 -

17378.

Vai mazaji bāleniņi,
Kur man bija tevi likt?
Tu gulēji šūpuļos,
Man jāiet ir tautiņās.
Likšu pūra dubenē,
Vedīš' līdza tautiņās;
Es pakāršu šūpulīti
Tautu galda galiņā.
224 [Kabilē (Kld)].

1. Ai mazaju bālelīnu,
Man bij tevis gauži žēl;
Tu gulēji šūpulēi,
Man jāieta tautīnās.
Likšu pūra dubenāi,
Līdza vešu tautīnās.
Kad tautīnas pūru prasa,
Bālelīnu parādīšu.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

17379.

Vai pastari bāleliņ,
Kur būs man tevi likt?
Sēd' uz mana pūra vāka,
Nāci līdzi tautiņās!
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

17380.

Ai zaļaja bērzu birze,
Vairāk kalta ne lapoja;
Ai skaistaja man' māsiņa,
Vairāk raud ne runā.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

17381.

Ai skaistaja raudavīte,
Neiepeldi rāvājāi!
Ai skaistaja man' māsiņa,
Kam gāj' jauna tautiņās?
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

17382.

Ak tu Dievs, nu man laime,
Nu izgāja vecā māsa!
Nu man tika visi soļi,
Visi gārdi kumosiņi.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

17383.

Ak tu manu bāleniņu,
Vai es tevi nemīlēju?
- Tu, māsī, man mīlēji,
Tautas vairs neatstāj.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

17384.

Aiz brāļiem gan dzīvotu,
Aiz māršām nevarēju:
Māršas mana pūra vāku
Klētī mina kājiņām.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Brāļa dēļ gan dzīvotu,
Māršas dēļ nevarēju:
Mārša manu vainadziņu
Kājām spārda klētiņā.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

17385.

Aiz govīm gan ganītu,
Aiz cūkām nevarēju;
Aiz brāļiem gan dzīvotu,
Aiz māršām nevarēju.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

17386.

Aiz ozola resnumiņa
Neredz' doŗu dējējiņa;
Aiz dzērāja brāleliņa
Kļuvu tautu rociņā.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1. Aiz upeitis l'eikumeņa
Nasagivu gaigul'eņis;
Aiz buol'eņa dzāruojeņa
Tyku ļauna rūceņuos.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

2. Aiz vokora, vakareņa
Nasav'eju vaiņuceņa;
Aiz buol'eņa dzāruojeņa
Tyku ļauna rūc'eņā.
4271 [Rēzeknes apr.].

17387.

Aiz upītes līkumiņa
Nenošāvu raudevītes;
Aiz vedeklas bargumiņa
Gāju jauna tautiņās.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

17388.

Ar māsiņu sasatiku,
Runāt visu nevarēju;
Pirmāk gauži noraudāju,
Pēc palaidu valodiņu.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

17389.

Asariņu upe tek
Gar bāliņa namdurvīm:
Raud māsiņa, izvedama,
Tautu meita, ievedama.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

- 414 -

17390.

Aug puķīti balti ziedi,
Žēl man mīt kājiņām;
Aug māsiņa paklausīga,
Žēl man dot tautiņās.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

1. Aug liniņi Dievam grazni,
Sapūst žoga maliņā;
Aug māsiņa paklausīga,
Žēl man dot tautiņās.
190 [Kuldīā].

17391.

Bij bitīšu liela pulka,
Visas skrēja vienu malu;
Mēs bijām div' māsiņas,
Malu katra līgojam.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

1. Divi vien mēs māsiņas,
Savs celiņš katrai iet;
Bij bitīšu liela draudze,
Tās noskrēja vienu vietu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

17392.

Brāļam biju gan gājuse,
Māršai visu negājuse;
Mārša grib manas varas
Bāliņosi paliekot.
121 [Gulbenē (Md)].

17393.

Brāļam biju negājuse,
Māršai smalki nemaluse;
Atradīsi, bāleliņ,
Arī manu negājumu!
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

17394.

Bāliņ, vaska rituliņ,
Man jāiet tautiņās.
- Māsiņ, zelta droztaliņ,
Kam tautām roku devi?
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

17395.

Brālīts, māsu vadīdams,
Kājām spēra nama durvis:
Aizved manu darbenieci,
Dziļu dubļu bridējiņu.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

1. Māte, meitu izdodama,
Speŗ ar kāju nama durvis:
Aizved dubļu bridējīnu,
Tīru rudzu malējīnu.
384 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

17396.

Brālīts mane linus sēja
Mālu kalna galiņā;
Kad es gāju tautiņās,
Grib brālītis godinām.
Grib brālītis godinām,
Lai godina mālu kalns.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

17397.

Brālis man skalu liedza,
Mārša liedza istabiņu;
Še palika brāļa skali,
Še ar māršas istabiņa.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

17398.

Dancotāju kumeliņu,
Tu aiziesi Vāczemē;
Ai jaunaju man' māsiņu,
Tevis tautās aizvedīs.
190 [Kuldīā].

17399.

Devu roku, bet atrāvu,
Baltajam bāliņam:
Iegādāju to dieniņu,
Kad man' grūti maldināja.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

17400.

Dimdi, dimdi, ozoliņ,
Visi tavi zari dimd;
Raudi, raudi, brāļu māsa,
Visi tavi brāļi raud.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

17401.

Div' upītes strauji tek,
Trešā rāmi vizināja;
Div' māsiņas gauži raud,
Trešā slauka asariņas.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 190 [Kuldīā], 200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

17402.

Dzied', māsiņa, nu a mani,
Vair a mani nedziedās';
Es dziedāšu tautīnās
A tautiešu māsīnām.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

17403.

Dzīvojiet, bāleliņi,
Glabājiet māmuliņu!
Es aiziešu tautiņās,
Man būs cita māmuliņa.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

- 415 -

17404.

Dzīvot' es bāliņos,
Aiz māršiņas nevarēju:
No rociņas skalu rāva,
Ar ūdeni guni lēja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

17405.

Iešu, iešu, kā neiešu,
Ko darīšu, negājuse?
Brālīšam dārga maize,
Māršai barga valodiņa.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Nedzīvoju, nedzīvoju
Es pie tevis, brāleliņ:
Tev, brāliņi, dārga maize,
Mārši barga valodiņa.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

17406.

Iet es iešu tautiņās,
Bet es viena nedzīvošu,
Vedīš' savu jauno māsu
Jaunajam dieveŗam.
- Neder kvieši iesalam,
Ne māsiņa ietaļām;
Mieži der iesalam,
Svešiniece ietaļām.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

17407.

Ietin iešu tautiņās,
Ko gaidīšu, negājuse?
Ne tēviņis maizi deva,
Ne brālītis linus sēja.
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)].

17408.

Eita, māsas, pavadāt,
Viegli vārtu aizveŗat, -
Neba rītu es atnākšu
Jūsu vārtu virināt!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

17409.

Ej iešus, māsiņa,
Neleci lēkšus,
Gan rasi tautās
Lecamas dienas!
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

17410.

Ej, ej, māsiņa,
Es arī iešu;
Tu iesi šogadu,
Es citu gadu.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

17411.

Ej kaŗā, bāleliņ,
Ne manos panāksnos,
Kam tu mani maz' esošu
Aiz matiņu plucināji!
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

17412.

Ej, māsiņ, iestājusi,
Tev bāliņi vaļu lika;
Nesaraudi, nogājusi,
Ka bāliņi tevi deva!
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

17413.

Ej, māsiņa, ka iesāki,
Sliktajāi vietiņā;
Atstāj vietu labajami,
Kam sariebi dzīvojot!
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

17414.

Ej, māsiņa, kā iesāki,
Teicamā vietiņā;
Gan tu iesi druviņā
Vakarēju ēdumiņu!
121 [Gulbenē (Md)], 1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

1. Ej, māsiņa, ejamā,
Vēl tu rasi rodamā,
Vēl tu iesi druviņā
Vakaraju ēdumiņu.
213 [Zlēkās (Zlēku pag. Vp)].

17415.

Ej, māsiņ, tautiņās,
Dzīvē bērza kuplumiņu,
Dzīvē bērza kuplumiņu,
Apeniņa vieglumiņu!
222 [Garlenē (Vandzenes pag. Tl)].

17416.

Ej, māsiņa, tautiņās,
Es ar iešu ciemoties;
Mums abām nepieder
Bāliņos dzīvojot.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

17417.

Ej, māsiņa, tautiņās,
Es pārdzīšu tev telītes;
Pārnesīšu vaiņadziņu
Jaunākai māsiņai.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

- 416 -

17418.

Ej, māsiņa, tautiņās,
Kā tu biji iesākuse;
Es, māsiņa, tev nedošu
Šodien vairs launadziņu.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

17419.

Ej, māsiņa, tautiņēs,
Nāc māmiņas apraudzīt;
Neiegrimsti tautiņēs
Kā oliņa ūdenē!
220 [Dursupē (Zentenes pag. Tl)].

17420.

Ej, māsiņ, tautiņās,
Ņem dakšiņu, ņem slotiņu:
Tautu dēla istabiņa
Līdz logam mēslu pilna.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

17421.

Ej, māsiņa, tautiņās,
Ņem grīslīti padusē:
Tautu dēla galdi, beņķi
Pērnajām piepītēm.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

1. Ej, māsiņa, tautiņās,
Bāz grīslīti kabatā:
Tautu logi, tautu beņķi
Ar piepēm nopiepējši.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

17422.

Ej, māsiņa, tautiņās,
Nu tev laiks tautās iet,
Tev Laimiņa saseguse
Ejamās villainītes.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

17423.

Ej, māsiņa, tautiņās,
Tava tiesa nezudīs;
Es tev došu puķu lauku
Deviņiemi pļāvējiem.
170 [Lielnīkrācē (Nīkrāces pag. Azp)].

17424.

Ej, māsiņa, viena pati,
Kā tu viena saderēji;
Nelaidīšu tēv' un māti,
Ne jaunaju bāleliņu.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

17425.

Ej, mana māsiņa
Ar mīļu Dievu,
Mīļš Dieviņš priekšā,
Mīļš pakaļā;
Jo mīļš priekšā
Ne pakaļā.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

17426.

Ej, mana māsiņa
Kur tautas veda:
Tautiņas, vedušas,
Dos arājiņu.
224 [Kabilē (Kld)].

1. Ej, mana māsiņa,
Tautiņu vedama:
Tautiņas, vedušas,
Maizīti dos.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)], 181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

17427.

Ej, manu māsiņ,
Pastāvēdama,
Iet tava Laimiņa
Padomādama.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

17428.

Ej, mana māsiņa,
Pastāvēdami,
Lai tava Laimiņa
Līgojāsi.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

1. Nāc, mūsu māsiņa,
Nekavēdamās,
Lai tava Laimiņa
Līgoti līgo.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

17429.

Ej nu, mana jo māsiņa,
Ej nu, manis nedodama,
Ej nu, manis nedodama,
Dzīvo, manis neraugāma!
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

17430.

Es atstāju bāleliņu
Pašā darba laiciņā;
Atstāj' baru neizpļautu,
Izkapt' bara galiņā.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

17431.

Es, brālīti, tev pasaku,
Tu pasaki vedeklai:
Ka māmiņa netecētu
Pora malu raudādama.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 417 -

17432.

Es, brālīti, vairs nebūšu
Tava dubļu bridējiņa;
Lai brien tava līgaviņa,
Kam tu pirki sudrabiņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

17433.

Es izgāju bērza birzi,
Ne zariņa nenolauzu;
Es aizgāju no bāliņa,
Ne asaru nenolaidu.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

17434.

Es māršāmi lab' darīju,
Māršas labu nesaprata:
Sadeldēju dzirnaviņas,
Tad vēl gāju tautiņās.
1311 [Apē (Vlk)].

17435.

Es neietu tautiņās, -
Ko darīšu, negājuse?
Brālītim maizes žēl,
Māršē baltu villainīšu.
224 [Kabilē (Kld)].

17436.

Es novilku dubļu svārkus
Pie brālīša namdorēm;
Ja tev tika jaunā māsa,
Velc savāi mugurāi!
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

17437.

Es novilku dubļu svārkus
Pie brālīša klēts durvīm,
Lai brālītis pieminēja
Visu mūžu dzīvojot.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

17438.

Es savam brāliņam
Pate kaunu nedarīju:
Noskumuse pārtecēju
Par brāliņa istabiņu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1. Nesmejos smiedamās,
Nedar' kaunu bāliņam;
Noskumusi iztecēju
Caur tautiņu lielu draudzi.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

17439.

Kamēr augu pie brālīša,
Māsas vārdu nedzirdēju;
Kad aizgāju tautiņās,
Tad dzirdēju māsas vārdu.
Brālīts saka tautiešam:
Man māsiņas gaužām žēl,
Tā bij mana puškotāja,
Līdz tā gāja tautiņās.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

17440.

Gājējiņas, mēs māsiņas,
Cita citu vadīsim;
Kas paliksim pēdējā,
Lai vadīja bāleliņi.
124 [Lāzberģi (Mārkalnes pag. Vlk)].

17441.

Gan man žēl tās bitītes,
Kas ielīda celmiņā;
Gan man žēl tās māsiņas,
Ko iedeva tautiešam.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

17442.

Gana plata kļava lapa,
Krīt zemē griezdamās;
Gan bagāta brāļa māsa,
Iet tautās raudādama.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Gana plata kļava lapa,
Krīt zemē griezdamies;
Gana liela mātes meita,
Iet pie kalpa raudādama.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

17443.

Gaudas bira asariņas,
Bet es gauži neraudāju,
Bet es gauži neraudāju,
Negaudēju brāleliņa.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

17444.

Gauja Gauja, ne upīte
Tev, māsiņa, celiņā;
Tā tev pāri jāstaigā,
Kā Dieviņš palīdzēs.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

17445.

Gauži raud apšu lapa,
Lēna vēja drebināma:
Tā raudāja mūs' māsiņa,
Pie tautieša aiziedama.
224 [Kabilē (Kld)].

- 418 -

17446.

Gauži rauda mazās māsas,
Kad es gāju tautiņās.
Neraudat, mazās māsas,
Pārsūtīšu vaiņadziņu,
Pārsūtīšu vaiņadziņu
Ar maziem brālīšiem.
353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

17447.

Izašķīra uz ūdeņa
Divi putu gabaliņi;
Izašķīra div' māsiņas,
Gan i mīļi dzīvodamas.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

17448.

Iztecēja adatiņa
No sarkana dzīpariņa;
Iztecēja mūs' māsiņa
No baltiem bāliņiem,
No baltiem bāliņiem,
No tēviņa, māmuļītes,
No tēviņa, māmuļītes,
No vizuļu vainadziņa.
296 [Kursenē (Jaunsaules pag. B)].

17449.

Jau saulīte bridin brida,
Lietus gaisu domādama;
Jau māsiņa taisījās
Atstāt savus bāleliņus.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

17450.

Jaunajam bāliņam,
Tam māsiņas gauži žēl,
Tas māsiņas žēlumā
Vidū lauza zobentiņu.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

17451.

Jaunajami brālītimi,
Tam māsiņas gauži žēl,
Tas nokoda galdam stūri,
Pēc māsiņas raudādams.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

17452.

Jaunajam bāliņam,
Tam māsiņas gauži žēl,
Tas raudāja visai gauži,
Kumeliņu seglodams.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

17453.

Jaunākā man' māsiņa,
Kā kauniņa tev nebij:
Tev' māmiņa pēc auklēja,
Tu papriekšu tautiņās.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

1. Māsiņ mana jaunākā,
Tu man kaunu padarīji:
Es papriekšu māmiņai,
Tu papriekšu tautiņās.
25 [Līgatnē (Līgatnes pag. Rg)].

17454.

Jaunākam bāliņam,
Tam māsiņas vairāk žēl:
Stāv galdiņa galiņāi,
Asariņas slaucīdams.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

17455.

Jaunākam bālīnam,
Tam māsīnas visai žēl,
Tas raudāja visai gauži,
Svārkos slauka asarīn's.
119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)].

17456.

Jūra krāca, - kā tā krāca?
Jūra krāca zvejnieciņu;
Māsa raud, - kā tā raud?
Māsa raud bāleliņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Jūra jūra, kā tu kauci?
Māsa māsa, kā tu raudi?
Jūra kauca smalku tīklu,
Māsa rauda bāleliņu.
43 [Tīnūžos (Ikšķiles pag. Rg)].

17457.

Kā es gāju tautiņās?
Kā man trūka bāliņos?
Klētē maize, kambarē,
Namā saldis alutiņis.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

17458.

Kas man trūka bāliņos.
Kā es gāju tautiņās?
Šūkām [šūnām?] māršas maizi
cepa,
Mediem brāļi alu dara.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

17459.

Kā, māsiņ, tu raudāji,
Tautiņās iziedama?
Ir pūriņu pakaļ veda,
Ir telītes pakaļ dzina,
Ir aizgāja bāleliņi,
Kamēr tur apdzīvoji.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

- 419 -

17460.

Kad es gāju tautiņās,
Man bij mazi bāleniņi;
Sēdās galda galiņā
Kā gailīši laktiņāi,
Kā gailīši laktiņā,
Kā dzenīši klikšināja.
2 [Aderkašos (Taurupes pag. Rg)].

17461.

Ka, l'eiteņ, niu nal'eji,
Gon tu l'eisi sīna laikā;
Ka, muoseņ, niu naraudi,
Gon rauduosi dzeivuodama!
4271 [Rēzeknes apr.].

17462.

Kad, māsiņ, laba dzīve,
Teic citām māsiņām;
Kad bij kāda suņu virska,
Dzīvo paša raudādama!
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

17463.

Kad varētu, kad varētu
Divējādi, divējādi:
Kad varētu pa tautām,
Pa saviemi brāliņiem.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

17464.

Kāda vella gauži raud
Tēva dēla līgaviņa?
Es bij' viena slikta kalpa,
Es tik gauži neraudāju.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

17465.

Kāzas lielas, kāzas mazas,
Kāzas mani izpostīja:
Apēd manu sāli maizi,
Noved [Aizved] manu malējiņu.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

17466.

Kālabād upe tek
Caur zaļaju eglieniņu?
Kālabād mūs' māsiņa
Tautās gāja raudādama?
224 [Kabilē (Kld)].

17467.

Kam, dzenīti, svārkus šuj?
Tev rakstīts kažociņš;
Kam, māsiņ, tautās gāji?
Tev bagāts baleniņš.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

17468.

Kam, lietiņi, smalki liji,
Kam rasiņu padarīji?
Kam, māsiņa, gaudi raudi,
Kam gaudini bāleliņus?
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

17469.

Kāpēc, ļaudis, jūs metat
Sārtas rozes par upīti?
Kāpēc, brāļi, jūs laižat
Savu māsu tautiņās?
1311 [Apē (Vlk)].

17470.

Kas, māsiņa, tev pietrūka,
Ka tu gāji tautiņās?
Vai tev trūka linu zemes,
Vai brālīša arājiņa?
Tēvs tev deva linu zemi,
Dui brālīši arājiņi.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

17471.

Kas no manu lielu radu,
Kas bagātu brāleliņu?
Ceļā mani tautas ņēma
Dubļotām kājiņām.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

17472.

Kiš kiš, māsiņ,
To es tev solīju,
Kam augi smuka,
Kam augi daiļa:
Nu tevi vedīs
Nabaga ciemā,
Nu tevi mācīs
Tabaku malt,
Dos milnu rokā
Pie veca poda.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

17473.

Kliedz dzērvīte, raud meitiņa
Dūņu pura maliņā:
Kliedz dzērvīte, nošaujot,
Raud meitiņa, aizvedot.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

- 420 -

17474.

Ko, brālīši, raudat mani,
Ko jūs mani žēlojat?
Paši mani iedevāt
Raudamāja vietiņā.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

17475.

Ko es iešu tautiņās,
Mazi mani bāleliņi,
Kā dzenīši klikšķenāja
Tautu galda galiņā.
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)].

17476.

Ko, māsiņa, tu raudāji,
Jauna vīra dabūjusi?
Kā, māsiņa, es neraudu,
Ne man jauna, ne man veca?
1311 [Apē (Vlk)].

17477.

Ko, māsiņa, tu raudāji?
Tevi jele jaunu veda;
Kā tad mani vecu veda,
Pakulāmi drīvēdami.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

17478.

Ko, māsiņa, tu saguvi,
Jaun' iedama tautiņās?
Es izaužu vilnainītes,
Pie māmiņas dzīvodama.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

17479.

Ko, māsiņa, tu saguvi,
Jaun' iedama tautiņās?
Sev saguvi grūtu mūžu,
Mātei lielas žēlabiņas.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

17480.

Ko, māsiņa, tu saguvi,
Jaun' izgājse tautiņās?
Dabū vīru, dabū bērnu,
Dabū duku mugurā.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

17481.

Ko, radiņi, jūs raudat,
Kad es pate neraudāju?
Tad es pate gan raudāšu,
Kad kāpīšu kamanās.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

17482.

Kopā augam mēs, māsīnas,
Vai kopā dzīvosim?
Mums Laimīte ceļu šķīra,
Pie vārtiem stāvēdama.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

1. Pulkā, māsas, uzaugam,
Ne pulkā dzīvosim!
Mūs Laimiņa izdalīja
Pa vienai tautiņās.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

17483.

Krauklīts sēd ozolā,
Zelta kokles rociņā,
To māsiņu koklēdams,
Ko šodien vadīsam.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

17484.

Kūkodama dzeguzīte
Metās koka galiņā;
Raudādama mūs' māsiņa
Atstāj savus bāleliņus.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

17485.

Kumeļam laba daba,
Tas neraud pārdodot;
Gauži raud mūs' māsiņa,
Tāl' tautās aiziedama.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

17486.

Kungu dēļ, vergu dēļ
Jauna gāju tautiņās;
Es neietu māršu dēļ,
Ne to savu bāleliņu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

17487.

Kur iesi, māsiņ,
Ka cimdi rokā?
- Pa ceļu, pa ceļu
Arāja meklēt.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

17488.

Kuŗu darbu, bāleliņ,
Es pie tevis nedarīju?
Līdzi gāju siena pļaut,
Līdz ozolu darināt.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

17489.

Laba biju māsiņām,
Laba ciema meitiņām;
Kad es gāju tautiņās,
Visas gauži noraudāja.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

- 421 -

17490.

Lai bēdāja bēda bēdas,
Es bēdiņas nebēdāju;
Lai raudāja māte meitas,
Es māsiņas neraudāju.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

17490¹.

Lai darīju, ko darīju,
Piemiņām vien darīju,
Piemiņām vien darīju
Jaunajām māsiņām.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

17491.

Lai man žēl, kā man žēl,
Žēl jaunā bāleliņa:
Kas tam dos baltu kreklu,
Kas melno izvelēs?
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

17492.

Lai man žēl, kā man žēl,
Tās māsiņas, tās man žēl;
Tā man gāja druviņā
Nesūtāma, neraidāma.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

17493.

Lai raudāja, kas raudāja,
Mazākais bāleliņš,
Tas raudāja visai gauži,
Tam māsiņas vairāk žēl.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

17494.

Lai raudāja māte meitas,
Es māsiņas neraudāju;
I es ņemšu līgaviņu,
Raudās sveša māmuliņa.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

17495.

Lai raudāja māte meitas,
Es māsiņas neraudāju;
Sev atvešu tautu meitu,
Man krekliņu audējiņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

17496.

Laiku laiku, tu māsiņa,
Ne tumšā vakarā!
Kuplas tavas villainītes,
Žagarainas ceļa malas.
71 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

1. Laiku, māsiņ, i laidies,
Nesalaid vakarā:
Kupli tavi sedzeniņi,
Žagarotas ceļa malas.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

17497.

Lieli, mazi bāleliņi
Raud, kumeļus seglojot;
Mazākais bāleliņš,
Tas raudāja vēl gaužāki.
295 [Grienvaldē (Zālītes pag. B)].

17498.

Liela nāca liela diena,
Mazi mani bāleniņi;
Sagaidīju lielu dienu,
Ir bāliņus uzaugot.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

17499.

Liepu cirtu, kļaviņš lūza,
Rasa bira ozolos;
Tautas ņēma, māsa raud,
Brāļos bira asariņas.
121 [Gulbenē (Md)].

17500.

Līgo saule launagā,
No launaga vakarā;
Līgo māsa bāliņos,
No brāļiem tautiņās.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

1. Līgo saule launagā,
No launaga vakarā;
Tā līgo mūs' māsiņa
Bargu tautu rociņā.
347 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

17501.

Līgo viegli, liepas laiva,
Neva celmu Daugavā;
Ej, māsiņa, neraud' gauži,
Nav māsīces tautiņās.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

17502.

Lokātiesi, kārklu krūmi,
Ļaujat manim cauri iet;
Šķiretiesi, bāleliņi,
Man jāiet tautiņās!
168 [Meženiekos (Asītes pag. Lp)].

- 422 -

17503.

Mārša mani izbīdēja,
No balta bāleniņa;
Nu, māršī, tava vaļa
Mīt māmiņu kājiņām!
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

17504.

Māsiņ mana jaunākā,
Ej par mani tautiņās!
Es tev došu savu pūru,
Savas baltas villainītes.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)], 240 [Bikstos (Bikstu pag. Tk)].

1. Māsiņ mana jaunākā,
Ej par mani tautiņās!
Es tev došu sav' pūriņu,
Savu zīļu vaiņadziņu.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

17505.

Māsiņ mana jaunākā,
Kā kauniņa tev nebij?
Visupēc galdu klāji,
Pirmā gāji tautiņās.
1331 [Sikšņu pagastā (Gaujienas pag. Vlk)].

17506.

Māsiņ mana žēlīgā,
Tev žēlīga valodiņa;
Dzirdu tevi runājot,
Birst man gaužas asariņas.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

1. Ai māsiņ mīļākā,
Tav' žēlīgu valodiņ'!
Dzirdu tevis niecinot,
Birst man gaužas asaras.
581 [Rubenē (ķieģeļu pag. Vlm)].

17507.

Māsiņ mana cietsirdīte,
Ne asaras nenolaida!
Gan tu savas asariņas
Dzīvodama ritināsi.
293 [Gravendālē (Mežotnes pag. B)].

17508.

Māsiņ, zelta droztaliņ,
Kam gāj' jauna tautiņās?
- Bāliņ, putu gabaliņ,
Kam gotiņ' nedevāt?
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

17509.

Māsiņ, zelta droztaliņ(a),
Tev jāiet(i) tautiņās!
- Brālīt, vaska ritulīt(i),
Kam tautām(i) pavēlēji?
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)], 191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)], 241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)], 281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

17510.

Māsiņ, tavu muļķa prātu,
Jauna gāji tautiņās;
Es vecāka, es gudrāka,
Es paliku pie māmiņas.
206 [Kuldīgas apriņķī].

17511.

Māsiņ, tavu cietu sirdi,
Vai bij koka, vai akmeņa!
Brāļi raud, māsas raud,
Tev nelēca asariņas.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

17512.

Māsiņ, tavu cietu sirdi,
Vidū tautu neraudāji!
Es raudāju, man bij žēl,
Maliņā stāvēdama.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)].

1. Anniņ, tavu cietu sirdi,
Vidū tautu neraudāji!
Kā raud tavi bāleliņi,
No pakaļas raugoties!
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

17513.

Man bāliņš skalu liedze,
Bāliņos dzīvojot;
Nu būt' devis, kaut varējis,
Bērzu birzi pakaļā.
121 [Gulbenē (Md)].

17514.

Manis dēļ, bāleliņi,
Dariet godu, nedariet:
Es aiziešu tautiņās,
Kājas vien apāvuse.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

17515.

Manis dēļi, bāleliņi,
Nenes arklu druviņā:
Pa vārtiemi mans celiņis,
Aizgrožoti kumeliņi.
295 [Grienvaldē (Zālītes pag. B)].

17516.

Mazajam bāliņam
Augstu krēsliņ' i pacēlu,
Lai tas man līdzu sēd
Ar citiem bāliņiem.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 423 -

17517.

Mazajam liniņam,
Tam sīkstākas pakuliņas;
Jaunākam bāliņam,
Tam māsiņas vairāk žēl.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

17518.

Mazāko bāleliņu
Augstu krēslu sēdināju,
Lai šķiet tautas lielu vīru,
Lai vārdiņa bijājās.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

17519.

Mēs bijām div' māsiņas,
Kā mēs mīļi dzīvojām!
Kad mēs divi šķīrāmies,
Zeme mirka asarām.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 341 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Divi vien mēs māsiņas,
Kā ezera raudavītes;
Kad mēs divi šķīrāmies,
Kājas mirka asarās.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

17520.

Mēs bijām div' māsiņas,
Mums katrai savs celiņš;
Tev ceļā mauris zied,
Man sarkans āboliņš.
232 [Talsos (Tl)].

17521.

Nākat, mani bāleliņi,
Nākat, lieli, nākat, mazi;
Lieli, nākat tautu rāt,
Mazi - mani apraudzīt!
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Lieli, mazi bāleliņi,
Visi līdzi tautiņās!
Lieli, līdzi tautas rāt,
Mazie - māsu pavadīt.
391 [Skultē (Skultes pag. Rg)].

2. Nāciet, mani bāleliņi,
Nāciet, lieli, nāciet, mazi;
Nāciet, lieli, tautu rāt,
Mazi - ceļa zināšanas!
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

17522.

Nākat, mani bāleliņi,
Nenākat pa vienam,
Nākat pieci, nākat seši,
Lai man viena godāšana!
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

1. Nākat, mani bāleliņi,
Nākat, diži, nākat, mazi,
Nākat visi pulciņā,
Būs man viena godēšana!
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

17523.

Nāc, brālīti, darbu dienu,
Apar manu rožu dārzu!
Kad atiesi svētu rītu,
Appuškošu cepurīti.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

17524.

Nāc, bāliņ, guli nakti,
Raugi tautu labumiņu,
Kā tie gula, kā tie cēla,
Kā tie mani modināja.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

17525.

Nāc, bāliņ, tu uz mani,
Es uz tevi neaizgāju:
Dzelziem kalti tautu vārti,
Nelaiž tautu māmuļiņa.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

17526.

Nāc, māsiņa, brāli sērst,
Nāc baltām kājiņām,
Nāc par purvi laipodama,
Pļavu puķes lasīdama!
216 [Ventspilī].

17527.

Nāc, māsiņa, brāļos sērst,
Neiegrimsti tautiņās,
Neiegrimsti tautiņās
Kā oliņa ūdenī!
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

1. Nāc, māsiņa, kad nākdama,
Pie baltā brāleliņa,
Neiekrīti tautiņās
Kā skujiņa ūdenī!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

17528.

Nāc, māsiņa, kad nākdama,
Nāc ar kaltu kumeliņu:
Bāleniņa istabiņa
Ledus kalna galiņā.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

- 424 -

17529.

Nāc, māsiņa, kad nākdama,
Nāc ražena brālīšos;
Neba tevi māte deva
Neraženu tautiņās!
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

17530.

Nāc, māsiņa, kājām sērstu,
Ja tautiņas zirgu liedz;
Gan bāliņš pavadīs
Ar labo kumeliņu.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Nāc, māsīna, kājām sērstu,
Ja tautām zirga [zirgu] žēl;
Gan bālīni pavadīs
Ar izartu kumelīnu.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

2. Nāc, māsiņ, kājām sērst,
Cik vaļiņas turēdama,
Neiegrimi tautiņās
Kā oliņa ūdenāja!
Gan bāliņi pavadīja
Neaŗamu kumeliņu.
197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].

17531.

Nāc, māsiņ, laikiem sērst,
Laikiem gaida bāleliņi,
Laikiem dara bāleliņi
Saldu miežu alutiņu.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

1. Nāc, māsiņa, laikos sērst,
Laikos gaida bāleniņi;
Laikos cepa baltu maizi,
Brūvē saldu alutiņu.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

17532.

Nāc, māsiņa, pie māsiņas,
Mums nevaid bāleliņi,
Lai celiņš neapauga
Ar sarkanu āboliņu.
216 [Ventspilī].

17533.

Nāc, māsiņ, tu pie manis,
Es pie tevis neaiziešu:
Dziļa upe man priekšā,
Sīva tauta pakaļā.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

17534.

Nāc, māsiņ, tu pie manis,
Es pie tevis neaiziešu:
Man priekšā liela upe,
Man jāgana raibuliņa.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

17535.

Nāc, māsiņa, tu pie manis,
Es pie tevis neaiziešu:
Man priekšā plata upe
Ar šaurām laipiņām.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

17536.

Nāc, māsiņa, tu pie manis,
Es pie tevis neaiziešu:
Priekšā manim dziļa upe,
Pakaļ ļaužu valodiņas.
232 [Talsos (Tl)].

17537.

Nāc, māsiņa, tu pie manis,
Es pie tevis neaiziešu:
Tev dieveŗi lūkotāji,
Man bij melnas villainītes.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

1. Nāc, māsiņa, tu pie manis,
As pie tevis nenoiešu,
Es pie tevis nenoiešu,
Man pelēkas villainītes.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)], 191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

17538.

Nāc, māsiņa, tu pie manis,
Es pie tevis neaiziešu:
Tevi laida tēvs māmiņa,
Man' nelaida sveša māte.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

17539.

Nāc, māsiņa, tu pie manis,
Es pie tevim nenoiešu:
Tev ir lieli ledus kalni,
Man nav kalta kumeliņa.
244 [Īlē (Īles pag. Jg)].

17540.

Nāc, māsiņa, tu pie mani,
Es pie tevis nenogāju;
Es pie tevis nenogāju,
Cietu sirdi turēdama.
226 [Kandavā (Tl)].

17541.

Nāc, māsiņa, tu uz mani,
Es uz tevi neaiziešu;
Es uz tevi gan aizietu,
Kaut celiņu zinājuse.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

- 425 -

1. Nāc, māsiņa, tu uz mani,
Es uz tevi nenogāju;
Tu uz mani zini ceļu,
Es uz tevi nezināju.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

17542.

Nāc, māsiņ, tu uz mani,
Es uz tevi neaizgāju,
Es uz tevi neaizgāju,
Tev ir sveša māmuliņa.
313 [Ēķengrāvē (Viesītes pag. Jk)].

17543.

Nāc, māsiņa, tu uz mani,
Es uz tevi neaizgāju:
Tev, māsiņa, sava māte,
Man svešaja māmuliņa.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1. Nāc, māsiņa, tu pie mani,
Es pie tevi neaiziešu:
Tu klausīji īstu māti,
Man jāklausa sveša māte.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

17544.

Nāc, māsiņa, tu uz mani,
Es uz tevi nenoiešu;
Kūtra ij man ij kājiņa,
Kūtris tautu kumeliņš.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

17545.

Nāc, māsiņ, tu uz mani,
Es uz tevi nenoiešu:
Kūtri tautu kumeliņi,
Vecas manas vilnānītes.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

17546.

Nāc, māsiņ, tu uz mani,
Es uz tevi nenoiešu:
Tev, māsiņ, sava vaļa,
Man' nelaiž sveši ļaud's.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

17547.

Nāc, māsiņa, tu uz mani,
Es uz tevi nenogāju,
Es uz tevi nenogāju
Aiz svainīša bargumiņa.
424 [Barkavas pag. Rz].

17548.

Nāc, māsiņa, tu uz mani,
Es uz tevim nevar' iet,
Man aizliedza sveša māte
Tāļu iet ciemoties.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

17549.

Ne man tēvs namu deva,
Ne brāliņis istabiņu;
Klētī mārša i nelaida,
Sak' man' savu taujājot.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

17550.

Nei mūžam balta puķe
Zied avota lejiņā;
Nei mūžam, bāleliņ,
Māsa tava kalponīte!
18 (Kliģenē).

1. Ne mūžam balta puķa
Zied ezera vidiņā;
Ne mūžam man' māsiņa
Vedekliņas kalponīte.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

2. Cik tad ilgi zaļa niedre
Ezerāi līgojās?
Cik tad ilgi es, māmiņa,
Būšu tava kalponīte?
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

17551.

Ne mūžam, bāleliņi,
Māsa jūsu malējiņa;
Es, bāliņ, māsa tava,
Svešu ļaužu malējiņa.
317 [Lindē (Birzgales pag. Rg)].

17552.

Nebēdā tu, māsiņa,
Nei es tevi tālu došu:
Tepat spīd glāžu logi
Caur ābeļu lapiņām.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

17553.

Nadz'eivuošu, nadz'eivuošu
As pī t'eva, buol'el'eņ!
T'eva dēļ dz'eivuotuļu,
Buorga tova ļaudav'eņa.
- Dz'eivoj, munu muos'eņ,
Ruošu sovu ļaudav'eņu.
- Man'a dēļ, buol'el'eņ,
Naruoj sovys ļaudaveņis;
As, muos'eņa, laic'eņam,
Ļaudav'eņa myužeņam.
C'ēršu s'ērpi kiuleitī,
Gruobekleiti pļav'eņā,
Īšu poša taut'eņuos
Tautu duru vyrynuotu.
426 [Sakstagala pag. Rz].

- 426 -

17554.

Nelīst' vai(r), tu lietī,
Tu jau gan vakar liji;
Neraud' vai(r), brāļa māsa,
Tu jau biji raudājus'!
1191 [Ēveles draudzē].

17555.

Nasalūki, syla b'ērzi [prīd'e],
Na t'ev' vīnu v'ēji lūka;
Naraud', munu mīļ' muos'eņ,
Na t'ev' vīnu tautys v'ed'e!
427 [Varakļānu pag. Rz].

17556.

Nenākat, bālaliņ',
Nedz vairs mani žēlojat,
Nu jūs mani iedevuši
Niknu ļaužu rociņā!
211 [Rindā (Ances pag. Vp)].

17557.

Neraudiet, jūs māsiņas,
Jau es pati gana raudu,
Jau es pati gana raudu,
Pie neveikļa noiedama.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

17558.

Neraud' gauži, man' māsiņ,
Mēs ies tevi apraudzīt;
Div' dieniņas garam lais,
Trešē ies apraudzīt.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

1. Nebēdā, man' māsiņa,
Ka es tevi aizmirsīšu:
Div' svētdienas gaŗām iešu,
Trešā nākšu apraudzīt.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

17559.

Neraud' gauži, man' māsiņa,
Ne kalpam tevi devu:
Saimenieku dēliņam
Atslēdziņu nēsātāja.
190 [Kuldīā].

17560.

Neraud' gauži, man' māsiņ,
Vai tad tevi kungi spieda?
Tava paša gribēšana,
Liela tautu mīlestība.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

17561.

Neraud' gauži, mūs' māsiņa,
Tev' kā vergu nevedam:
Vedam tevi ar kumeļu,
Vergi tek kājiņām.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

17562.

Neraudi, meitiņa,
Pie veca vedama:
Gulēsi bārdā
Kā spilvenī.
258 [Bērzmuižā (Bērzes pag. Jg)], 264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

17563.

Neraudi, meitiņa,
Pie vīra iedama:
Tēvs dos kaziņu,
Dos griķu muciņu,
Vāczemes bullīti
Zemām kājām.
216 [Ventspilī].

17564.

Nūkrita putneņš
Nū žagareņa,
Kas neu(l) dzīduos
Šū vasareņ'?
Īs meus' muoseņa
Tauteņuos,
Kas neu(l) dzeivuos
Bruol'eņūs?
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

17565.

Nu māsiņa liela liela,
Nu bāliņa nevajag;
Nāks, māsiņ, tā dieniņa,
Lūgs' bāliņu raudādama!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

17566.

Nu, māsiņ, šķirsimies,
Nu mēs ceļa galiņā;
Te zemīte līktin līkst,
Kājas mirkst asarās.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

17567.

Ozoliņš zīļu raud,
Zīles bira Daugavā;
Bāleliņš māsas raud,
Māsa gāja tautiņās.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

- 427 -

17568.

Paga paga, bāleliņ,
Gan es tevi iegādāšu,
Ka tu mani maz' esošu
Aiz matiem plucināji!
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

1. Stāv' aiz vārtiem, bāleliņ,
Sien pie mieta kumeliņu,
Kam tu mani maz' esošu
Pie matiem plucināji!
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

17569.

Paga paga, bāleniņ,
Gan es tevi iegādāšu:
Tīrumā kājas āvu,
Birzē sedžu vilnānīti.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Pieminēju bāleliņu,
Ir tautās nogājuse:
Tīrumā kājas āvu,
Birzē sedzu vilnānīti.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

17570.

Pats jaunais bāleliņš
Zirņu zieda baltumiņu,
Zirņu zieda baltumiņu,
Zobeniņa asumiņu.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

17571.

Pie bāliņa dzīvādama,
Māsas vārdu nedzirdēju;
Iet māsiņa tautiņās,
Aunas brāļi zābakos,
Velkas lūša kažokos,
Liekas cauņa cepurīti.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

17572.

Piekusuši bāleniņi,
Mani mazu barojot;
Laidiet mani klajumā,
Tad es pate barošos!
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Pieci, seši piekusuši,
Mani vienu barojot;
Laidiet mani tīrumā,
Lai es pati barojos!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

17573.

Pieminēšu bargas māršas,
I tautās nogājusi:
No rociņas skalu rāva,
Ar ūdeni guni lēja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

17574.

Pieci, seši piekusuši,
Mani vienu barodami;
Kā māmiņa nepiekusa,
Mani mazu audzēdama!
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

17575.

Pirciet, brāļi, man laiviņu,
Pate pirkšu īrējiņu,
Kam jūs mani aizdevāt
Aiz ūdeņa tautiņās!
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

1. Pirciet laivu, bāleliņi,
Aud, māmiņa, zēģelītes,
Kam jūs mani iedevuši
Aiz ūdeņa tautiņās!
86 [Ļaudonā (Ļaudonas pag. Md)].

17576.

Projām upīte
Oliņas nesa;
Projām brālīši
Māsiņas raida.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

17577.

Protu, protu, redzu, redzu,
Jau māsiņa taisījās,
Jau iebāza kulītē
Manu ceptu kukulīti.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

17578.

Pūt, vējiņi, rozītēs,
Lai lapiņas plātījās;
Ej, māsiņa, tautiņās,
Lai dzīvīte taisījās!
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

17579.

Pūta, pūta rīta vēji,
Vēl padeve ziemeļam;
Rāja, rāja brāļi māsu,
Vēl padeve tautiņām.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)], 331 [Augškurzemē (Il)].

- 428 -

17580.

Pučeit, tavu zīd'ēšonu
Muolūtā kal'n'eņā!
Muos'eņ, tavu nūīšonu
Ar svešīm ļautiņīm!
422 [Līvānu pag. D].

17581.

Raudāj' brāļi, raudāj' māsas,
Kad es gāju tautiņās.
Neraudiet, bāleliņi,
Tautiņās laba dzīve!
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

17582.

Roka rociņ, i pamija
Pie lielo dzirnaviņu;
Kas, māsiņa, tev' pamija
Tāļajās tautiņās?
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

17583.

Rozes auga, magonītes
Pie bāliņa namdurēm;
Sveši ļaudis taisījās
Raut mums vienu magonīti.
395 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

17584.

Redzu, redzu, tās māsiņas
Nava mīļi dzīvojušas:
Neraud viena aiziedama,
Ne ar otra palikdama.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 394 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

17585.

Sadarējam mēs, bruol'eit,
Sadar myusu volūdeņis;
Niul'e Laimeņa izšk'eira,
Pī vuorteņu stuovādama.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

17586.

Saka bruoļi iedodami:
Ej, māsiņ, aiziesim!
Iedevuši, nenogāja,
Sakās ceļa nezinot.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

17587.

Saka brāļi vadīdami:
Kad, māsiņa, vēl atnāksi?
Saka mārša stāvēdama:
Kad acīm neredzētu!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

17588.

Saka mārša vadīdama:
Ej nu, mana riebaļiņa!
Manus skalus dedzināji,
Sev pūriņu darīdama.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

17589.

Sak' māršiņa vadīdama:
Ļaunu dienu nu pavadu!
Ļaunu dienu vadīdama,
Vieglu dienu pavadīja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

17590.

Saka cietu ozoliņu, -
Ciri cērtu, skaida lec;
Edz kur cieta meitas sirds,
Izvedoti neraudāja!
54 [Limbažos (Limbažu pag. Vlm)].

17591.

Sargies, manu bāleliņ,
Sargies, brāļa līgaviņ,
Atradīšu māmiņai
Melnu kreklu mugurā!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

17592.

Žēl man bij, žēl man bij
Pēc to labu ciemmeitiņu,
Labs tas bij ar manim,
Ar visiem ļautiņiem.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

17593.

Žēli žēli turējām
Mūs' māsiņas atdeviņas;
Ai Dieviņ, jau tik ātri
Beigas reize danākuse!
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

17594.

Šķiet bāliņu neraudot
Zem tās cauņu cepurītes;
Raudāt raud bāleliņš,
Trīcēt trīc cepurīte.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Šķit' māsiņu neraudot
Zem balto villainīšu;
Jau māsiņa gauži raud,
Trīcēt trīc villainīte.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

17595.

Šķiŗamies, mēs māsiņas,
Gana mīļi dzīvojām;
Mūs Laimiņa izdalīja,
Pie vārtiem stāvēdama.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

- 429 -

17596.

Šķiŗamies(i), mēs māsiņas,
Ko mēs sevi raudinām!
Jau zemīte līcin līka,
Kājas mirka asarās.
116 [Bormaņu muižā (Trapenes pag. Vlk)], 1311 [Apē (Vlk)].

17597.

Šķiŗamies, mēs māsiņas,
Ko tik ilgi dalāmies!
Jau saulīte tai vietā,
Kur vakar tikāmies.
52 [Burtniekos (Burtnieku pag. Vlm)].

17598.

Šķiŗamiesi, mēs māsiņas,
Šā celiņa galiņā:
Tev celiņš uz tautām,
Man uz savu bāleliņu.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

17599.

Šķiŗamies, mēs māsiņas,
Šai celiņa maliņā!
Šai celiņa maliņā
Birst man gaužas asariņas.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

17600.

Šķiŗamies, mēs māsiņas,
Tev celiņš, man celiņš;
Tev celiņš sīku rožu,
Man baltaja āboliņa.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

17601.

Šķiŗamies nu, māsiņas,
Gana mīļi dzīvojām;
Jau zemīte līcin līka,
Kājas mirka asarās.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)], 134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

17602.

Šķiŗamies nu, māsiņas,
Ko tik ilgi vadāmies;
Jau zemīte līcin līka,
Kājas mirka asarās.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

17603.

Šķiŗamies nu, māsiņas,
No jaukās valodiņas;
Jau zemīte līcin līka,
Kājas mirka asarās.
18 (Meņģelē), 75.

1. Šķiŗamies, mēs māsiņas,
Izšķiŗam valodiņas;
Jau zemīte līkin līka,
Kājas mirka asarās.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

2. Šķiŗamies nu, brālīši,
Iz jaukām valodām;
Jau zemīte līcin līka,
Kājas mirka asarās.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

17604.

Šķiŗamies nu, māsiņas,
Uz tiem krusta celiņiem;
Lai zied rozes, lai magones,
Krustu šķērsu gāzdamās.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Šķirsimies, mēs māsiņas,
Uz tiem krusta celiņiem;
Lai uzaug tai vietā
Krustiem zelta ābelītes.
110 [Cēsīs].

17605.

Šķiŗatiesi, zosu draudze,
Laidiet gulbi ezerā;
Šķiŗaties, bāleliņi,
Laidiet māsu tautiņās!
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Šķirieties, oši, kļavas,
Laižat gobu ozolos;
Šķirieties, bāleliņi,
Laižat māsu tautiņās!
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

17606.

Šķirsimies, mēs māsiņas,
Kas mēs mīļi dzīvojām;
Cita citu vadīsim,
Visas žēli raudāsim.
1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)].

17607.

Šķirties būs ar skumju prātu,
Mutes dot ar žēlabām.
Tec, saulīte, līdz ar mani,
Žāvē manas asariņas!
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

17608.

Zied zemīte zilis ziedis,
Žēl man mīt kājiņām;
Aug māsiņa paklausīga,
Žēl man dot tautiņās.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 430 -

1. Zaļa zāle, zelta rasa,
Žēl bij mīt kājiņām;
Laba laba man' māsiņa,
Žēl bij dot tautiņās.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

2. Zied zemīte baltis ziedis,
Žēl man mīti kājiņām;
Sīka maza man' māsiņa,
Žēl dot tāļu tautiņās.
166 [Gramzdā un Smaižos (Gramzdas un Aizviķu pag. Lp)].

3. Zied zemīte zilis ziedis,
Žēl man mīt ar kājiņām;
Izmākusi man māsiņa,
Žēl man dot ir tautiņās.
Sudmalim, vēverim,
Tiem es došu sav' māsiņu:
Šūs krekliņus, neaudusi,
Ceps maizīti, nemalusi.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

4. Zied zemīte zilu ziedu,
Žēl man mīt kājiņām;
Raud māsiņa tautiņās,
Žēl man bija klausīties.
171 [Tāšu Padurē (Kalvenes pag. Azp)].

17609.

Ziedi, balta ābelīte,
Laba zeme kalniņā;
Dzīvo vēl, man' māsiņa,
Laba dzīve bāliņos!
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

17610.

Zem bāliņa pastāvēju
Kā zem zaļa ozoliņa;
Līdz bāliņš pagriezās,
Tiku tautu rociņā.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

17611.

Sīvi sīvi tautu suņi,
Vēl jo sīva māmulīte;
Ai brālīši mīļi balti,
Tautās māsu neraidiet!
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

17612.

Sirsniņ' mana bēdu pilna,
Kur es tevi noremdēšu?
Neremdēju azotī,
Ne klēpī auklējot.
Ko, sirsniņ, nopūties,
Ko Dieviņu kaitināji?
Vai Dieviņš nevēlēja
Patīkamu arājiņu?
188 [(?)].

17613.

Sitiet bungas, bāleliņi,
Pūtiet daiļas stabulītes,
Neba rītu es atnākšu
Jūsu spēļu klausīties.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

17614.

Skaņi skan rīta rasā,
Vēl skaņāki vakarā;
Mīļa mīļa man māsiņa,
Vēl mīļāka tautiņām.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

17615.

Skrej bitīte, sit spārniņus
Pie nedēta ozoliņa;
Iet māsiņa raudādama
Pie nerātna tēva dēla.
295 [Grienvaldē (Zālītes pag. B)].

17616.

Skrej, irbīte, kur skriedama,
Skujas rasi, ne auziņas;
Ej, māsiņa, kur iedama,
Tautas rasies, ne brālīši.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

17617.

Skuju dēļ lakstīgala
Nedziedāja eglājā;
Māršu dēļ māsacīte
Nedzīvoja bāliņos.
45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)].

17618.

Smagi šņāca sila priede,
Smalka lietus pielijuse;
Gauži raud mūs' māsiņa,
Svešu ļaužu aizvedama.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

17619.

Smuidra, gaŗa es uzaugu,
Bāliņos dzīvodama;
Man' atdeva bāleliņi
Svešu ļaužu rociņā.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

17620.

Zobins kakla nenocirstu,
Kad nebūtu cirtējiņa;
Tautas māsas nenovestu,
Kam bāliņi nedevuši.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 431 -

17621.

Stāvu brāļi, stāvu māsas,
Mani vienu vadīdami;
Būt' es dzedri dzīvojuse,
Neviens stāvu neceltos.
224 [Kabilē (Kld)].

17622.

Stāvu stāv māršas manas,
Stāvu mani bāleliņi,
Mani vienu vadīdami
Tāļajās tautiņās.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

17623.

Sunīt manu, pakaniņ,
Tu piederi vilciņam;
Māsiņ mana jaunākā,
Tu piederi tautiņām.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

17624.

Tā māsiņa gauži raud,
Tautiņās aiziedama;
Lai raudāja aiziedama,
Gan dzīvos dziedādama.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

17625.

Tā sacīja bāleliņš,
Krievam māsas nedošot;
Nu atdeva krieviņam,
Pašam krievu kapteiņam.
23 [Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)].

17626.

Tā sacīja bāleliņis,
Tā bāliņa līgaviņa:
Nedosim šo sniedzīti
Tautiņām maldināt.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

17627.

Tāpat būs tev, māsiņ,
Kā citām māsiņām:
Reizi tevi aizvedīs,
Atpakaļ nevedīs.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

17628.

Tas pats būs tev, māsiņ,
Kas citām māsiņām:
Segs tev baltu vilnainīti,
Sviedīs tautu kamanās.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

17629.

Tautām devu sav' māsiņu,
Ij ne lielu uzaugušu;
Līdzi devu bērzu birzi,
Lai rāj dēla māmuliņa.
104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

17630.

Tautās devu sav' māsiņu,
Bērzu bierzi līdzāi devu.
Nav māsiņa ieraduse
Pora niedres dedzināt.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

17631.

Tautiņās aiziedama,
Vīzīt' metu upītē;
Ne vīzīti neatstāju
Bāleliņa sētiņā.
391 [Skultē (Skultes pag. Rg)].

17632.

Tēvis raud, māte raud, -
Kāda velna brāļi raud?
Kāda velna brāļi raud?
Brāļiem māsa nemīlēja.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

17633.

Tev, bāliņ, sila zeme,
Es pie tevis nedzīvošu:
Smiltis manas kājas grauza,
Skujas bira vaiņagā.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

17634.

Tec, irbīte, šķir papardes,
Meklē savu perēklīti;
Tec, māsiņa, šķir tautiņas,
Meklē savu bāleliņu!
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

1. Raudav'ēte pūru škeire,
Raudavāna maklādama;
Tuo muoseņa karu škeire,
Bruoleleņa maklādama
409 [Līksnas pag. D].

17635.

Tec, upīte, neviļņo,
Lai viļņoja Daugaviņa;
Ej, māsiņa, neraud' gauži,
Lai raud gauži bāleniņi!
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

- 432 -

17636.

Tīši tīši es par spīti
Žēl darē bāliņam:
Tīšam gāj' tautiņēs
Pašē darb' laiciņē.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

17637.

Trūka, trūka tov, brāliņ,
Kad es gāju tautiņās:
Trūkst tov ganu, darbinieku,
Malējiņas kamburē.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

17638.

Upe upe, Daugaviņa
Māsiņai celiņā;
Rauda pate, zviedz kumeļš,
Maliņā stāvēdams.
3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Kam jūs mani iedevāt
Aiz ūdeņa tautiņās?
Zviedz kumeļš, raudu paša,
Maliņā stāvēdama.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

17639.

Up' tek, straum' tek
Gar māsiņ's nam' durām:
Tā nebij upes straum',
Tie bij mās's asaras.
211 [Rindā (Ances pag. Vp)].

17640.

Uz brālīša, uz svainīša
Manas gaudas asaras,
Kam tie mani tur iedeva,
Kur es pate negribēju.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

17641.

Vai dzīvot mani veda,
Vai nomirt tautiņās?
Visi mazi bāleliņi
Raudādami kājas āva.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

17642.

Vaļām logi, vaļām durvis,
Mani vienu izvadot!
Brālim bija maizes žēl,
Māršai baltas villainītes.
40-1 (Bigauņciemā).

17643.

Vediet, tautas, to māsiņu,
Tās es gauži neraudāju:
Tā nedeva dzīpariņa
Adīdama, rakstīdama.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

17644.

Viena pate man māsiņa,
Tā par dižu, tā par mazu;
To ielaidu tautiņās
Kā oliņu ūdenī.
224 [Kabilē (Kld)].

17645.

Vēl dzīvot es gribēju,
Vēl kalpot bāleliņus;
Kaut tautiņas vaļu liktu,
Vēl valkātu vaiņadziņu.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

17646.

Vecākais bāleliņš,
Tev bij manam tēvam būt,
Tev bij man pa priekšu iet
Svešu ļaužu istabā.
328 [Valles muižā (Taurkalnes pag. B)].

17647.

Vilkam devu to kaziņu,
Kas nokoda ābelīti;
Tautām devu to māsiņu,
Kas kaziņu neganīja.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1. To kaziņu vilkam došu,
Kas nokoda apentiņu;
To māsiņu tautām došu,
Kas rakstīt nemācēja.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

17648.

Visapkārt lietus lija,
Vidū saule ritināja;
Visapkārt brāļi stāv,
Vidū māsa gauži raud.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

17649.

Visas labas ciema meitas,
Kad es pati laba biju;
Visas manis gauži raud,
Kad es gāju tautiņās.
1311 [Apē (Vlk)].

17650.

Visiem žēl mūs' māsiņa,
Kad tautietis projām ved;
Jaunajam bāliņam,
Tam māsiņas vairāk žēl.
220 [Dursupē (Zentenes pag. Tl)].

- 433 -

17651.

Vizēt viz brāļa sēta,
Māsiņai staigājot;
Iet māsiņa tautiņās,
Neviz vairs brāļa sēta.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

17652.

Visi mazi avotiņi
Vakarā miglu laiž;
Visi mazi bāleliņi
Pēc māsiņas gauži raud.
2071 [Ancē (Ances pag. Pg)].

1. Visi mazi avotiņi
Ik vakarus miglu met;
Visi mazi bāleliņi
Raud, kumeļus seglodami.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

2. Visi mazi kadeģīši
Zelta ziedu vien ziedēja;
Visi mazi bāleliņi
Pēc māsiņas žēli raud.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

17653.

Vistiņ mana, lielcekule,
Vanags tevi aiznesīs;
Māsiņ mana, lielvalode,
Tautas tevi aizvedīs.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1. Vistiņ manu, lielcekuli,
Nesīs tevi vanadziņš;
Māsiņ, zelta droztaliņ,
Vedīs tevi tautiņās.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

17654.

Ciema meitas noraudāja,
Ka māsiņu novedot.
Tur man bija lielais gods,
Tur jauka valodiņa.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

3) No tēva saimes ļaudīm

17655.

Dievs palīdz tai meitiņai
Visu mūžu dzīvojot!
Tā mums deve dievpalīgu
I aŗot, ecējot.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

17656.

Labi vien es dzīvoju
Ar visiem ļautiņiem,
Kad tie mani neredzēja,
Jele mani pieminēja.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)], 1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

1. Lai darīju, ko darīju,
Piemiņām vien darīju,
Ja tie mani neredzēja,
Jel minēt pieminēja.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

17657.

Lai es iemu, kur iedama,
Šīs zemītes man nav žēl.
Šī zemīte, šī saulīte,
Šo ļautiņu vien nevaid.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Es var' iet, kur man tika,
Man nevaid zemes žēl;
Tā zemīte, tā saulīte,
Tie ļautiņi vien nevaid.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

17658.

Nu tai mātes meitiņai
Jāiet tautu rociņā;
Jauka bija uzskatīt,
Vēl jaukāka valodiņa.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

17659.

Visa tēva saime raud,
Kad es gāju tautīnās.
Neraudat, tēva saime,
Neb es tēva zemi ņēmu,
Neb es tēva atslēdzīnas
Līdzi vešu tautīnās;
Te paliks tēva zeme,
Tēva klētes atslēdzīnas.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

1. Visa tēva saime raud,
Kad es gāju tautiņās.
Neraudiet, jūs saimīte,
Neb es tēva atslēdziņa.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

2. Visa tēva saime raud,
Kad es gāju tautiņās.
Vai tu traka raudādama,
Vai atslēgas līdzi ņēmu?
Tik jau līdzi paņēmos
Savu pūra atslēdziņu.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

- 434 -

3. Visi tēva kalpi rauda,
Man ejoti tautiņās.
Neraudati, jūs kalpiņi,
Neba tēva klēti vedu!
283 [Kroņa Vircavā (Vircavas pag. Jg)].

17660.

Visi tēva kalpi raud,
Ka es gāju tautīnās;
Cits raud manu darbu dēļ,
Cits lustīgu dzīgošen'.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

4) No lopiem: govīm, aitām, zirgiem

17661.

Brēc aitiņas, maun telītes
Skaņa pura maliņā;
Dievs sodīja tautas dēlu,
Kas aizveda ganītāju.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

17662.

Buč aitiņa! ko tu raudi?
Vai tu sava gana raudi?
Tautas tavu ganu veda
Pa zaļaju birztaliņu.
224 [Kabilē (Kld)].

17663.

Ēdat, govis, gulēdamas!
Rīt es vairs neganīšu,
Rītu mani aizvedīs
Rūter-Brenča dēliņam.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

17664.

Ēdiet, manas brāļa gov's,
Es jūs vairs neganīšu,
Man kājiņas jau apautas,
Jau aizjūgts kumeliņš.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

17665.

Govis bļāva laidarā,
Uz amola lūkojās.
Bļaunat, govis, uz tautām,
Kas aizveda ganītāju!
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

17666.

Nu ar Dievu, avitiņas,
Es jūs vairs neganīšu,
Nu es iešu laulāties
Ar to ciemu Pēterīti.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

17667.

Zirgi zviedza, govis bļāva,
Man ejoti tautiņās;
Govis bļāva ganītājas,
Zirg' uzmata malējiņas.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

17668.

Uš kūtī, sirmā cūka!
Rīt es tevi neganīšu,
Rītu mani aizvedīs
Stārastiņa dēliņam.
226 [Kandavā (Tl)].

1. Uš ārā, sirmā cūka!
Rītu vaira neganīšu;
Rītu mani aizvedīs
Viņu sētas Jurīšam,
Viņu sētas Jurīšam,
Suseklīšu zaglīšam.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

5) No vietām un lietām: istabas; dzirnu kambaŗa; nama un ugunksura; klēts, ābeļu dārza; rožu dārza; kokiem pagalmā bērzu birzs; ganībām, pieguļas; ierastā ceļa

17669.

Es apgriezu lielu riņķi
Bāleniņa istabā;
Gan zināju, mūžiņā
Vairs tik lielu negriezīšu.
128 [Lugažos (Lugažu pag. Vlk)].

17670.

Kam, māsiņa, tu izbēgi
No dūmainas istabiņas?
Būs glāžota istabiņa,
Būs gaudajas asariņas.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

17671.

Lai man žēl, kā man žēl,
Žēl man tēva aizkrāsnītes:
Tur kājiņas es noāvu,
Tur svētīju svētdieniņu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

17672.

Lai man žēl, kā man žēl,
Žēl man tēva istabiņas,
Kur es jauki padzīvoju
Ar citām māsiņām.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

- 435 -

17673.

Nasagrib atsastuot
Nū eistūs buol'el'eņu:
Stykla lūgi, vara vuorti,
Poši tak naverami.
436 [Tirzas (Tirzas-Pils) Md].

17674.

Trīs reiziņas apgriezos
Tai vienā vietiņā;
Ne rītā es atiešu
Šī vietā grozīties.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

17675.

Es atstāju māmiņai,
Apmalusi, dzirnaviņas;
Gauži raud māmaļiņa,
To mālīti sijādama.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

17676.

Es savai māmiņai
Div' maizītes vien izcepu;
Vēl gribēju trešo cept,
Tautas vaļas vairs nedeva.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

17677.

Iziedama, tu māsiņa,
Sakur tēva uguntiņu,
Lai spīdēja tavs mūžiņš
Kā tā tēva uguntiņa.
224 [Kabilē (Kld)].

1. Iziedama, tu māsiņa,
Sakur gaišu uguntiņu,
Lai tev bija tautiņās
Tāda gaiša dzīvošana.
1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)].

17678.

Iziedama, tu māsiņa,
Sakur tēva uguntiņu:
Citu dienu tu atnāksi
Pie tētiņa sildīties.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

1. Še, māsiņa, skalu šauja,
Sakur tēva uguntiņu:
Kad nosalsi tautiņās,
Tad atnāksi sildīties.
166 [Gramzdā un Smaižos (Gramzdas un Aizviķu pag. Lp)].

17679.

Dievī, manu labu dzīgu,
Kas palika bālīnos!
No klētīnas uz klētīnu,
Lec' ābeļu dārzīnā.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

17680.

Zied', ieviņa, zied', ābele,
Es jums ziedu nelasīšu;
Aug't, brālīši, ved't māršiņas,
Es ar jums nedzīvošu.
Man tautās druva, pļava,
Tautās govju laiderītis.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

17681.

Aiz ko rozes šovasar
Gaŗas auga, neziedēja?
Vai redzēti paredzēja,
Tautas veda šķinējiņu?
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

17682.

Būt' zemīte tāda viegla,
Kāda mana villainīte,
Es būt' savu rožu dārzu
Līdz ņēmusi tautiņās.
20 [Krapē (Krapas pag. Rg)].

1. Kaut zemīte viegla būtu
Kā baltaja villainīte,
Līdza ņemtu rožu dārzu,
Tautiņās aizejot.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

17683.

Es uzaugu pie māmiņas
Jaukā rožu dārziņā;
Kad es gāju tautiņās,
Ar rozēm greznojos.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

17684.

Neies vairs mūs' māsiņa
Dārziņā rožu raut,
Ies birzē beku lauzt
Ar vecām mātītēm.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

17685.

Projām gāju tautīnās,
Cieti slēdzu rožu dārz',
Lai tas auga, lai zaļoj'
Mazajām māsiņām.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)], 65 [Valtenbergā (Mazsalacas pag. Vlm)].

17686.

Raudādama es iegāju
Magonīšu dārziņā:
Sveši ļaudis norāvuši
Plaukdamo magonīti.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

- 436 -

17687.

Rozes auga, magonītes
Pie bāliņa namdurvīm;
Sveši ļaudis taisījāsi
Raut mums vienu magonīti.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

17688.

Žēl man bija divu lietu,
No māmiņas atstājot:
Žēl man sava rožu dārza,
Žēl man zīļu vainadziņa.
1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)].

17689.

Žēl man bija duju lietu,
No māmiņas izejot:
Žēl man bija rožu dārza,
Žēl vecaju draugalēnu.
Tautās bija rožu dārzi,
Bet tik koši neziedēja;
Tautās bija draugalēnas,
Bet tik mīļi nerunāja.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

17690.

Žēl man bija divu lietu,
No māmiņas šķiŗoties:
Žēl man bija rožu dārza,
Žēl jaunā bāleliņa.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

17691.

Zied', puķīte, zied', puķīte,
Šī dieniņa ziežamā;
No šās dienas ziedējuma
Vīst ziediņi vīstamo.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)], 330 [Kaldabruņās (Rubenes pag. Il)].

17692.

Treis puk'ētis olūtā,
Treis olūta mal'eņā;
Kad es guoju tauteņuos,
Vysys s'ešys nūzīdēje.
4190 [Jāsmuižas pag. D].

17693.

Līgojies, ozoliņ,
Es ar tevi nelīgošu;
Līgos tevi smalki dzeņi,
Mani balti bāleliņi.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

17694.

Lokās žēli vītolīši,
Zemu zarus nokāruši;
Vēl žēlāki man' māsiņa
Atvadās raudādama.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

17695.

Ozols auga sētiņā,
Es ozola ēniņā;
Nocērt brāļi ozoliņu,
Izved mani šorudeni.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

17696.

Vītols auga pagalmā,
Es vītola pakrēslī;
Vītols zarus darināja,
Es darinu vainadziņu.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

17697.

Vītols auga pagalmā,
Es vītola pakrēslī.
Vītols savus zarus loka,
Es locīju vilnānīti.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

1. Ozols auga pagalmā,
Es ozola pakrēslī;
Ozols lapas vīvināja,
Es locīju ielociņus.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

2. Vītols auga sētmalē,
Es vītola pakrēslī;
Es vītola pakrēslī
Sagšām puškus darināju.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

17698.

Vītols auga sētiņā,
Es vītola ēniņā.
Salna koda vītoliņu,
Tautiets manu vaiņadziņu.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

17699.

Vītols auga sētmalā,
Es vītola pakrēslā;
Vītolam lapas bira,
Man birst gaudas asariņas.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

17700.

Vītols auga sētmalā,
Es vītola pazarē.
Ruden mani tautas veda,
Vējš nolauza vītoliņu.
1821 [Allažās (Raņķu pag. Kld)].

- 437 -

1. Smilga auga atmatā,
Es savos bālēnos;
Vējiņš smilgu kustināja,
Sveši ļaudis mani veda.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

17701.

Es atstāju bālīnos
Zaļo bērza birztalīn';
Es jau gan neatstāt',
Būt' varējsi līgā vest.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

17702.

Kur tautāmi tāda birze
Kā manami brālītim?
Visapkārti ievas ziede,
Vidū saule ritina.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

17703.

Manis dēļ, bērzu birze,
Ne tu audzi, ne zeļo;
Ne no tevis kroņus pīšu,
Ne vainagu derināšu.
152 [Jērkulē (Krimuldas pag. Rg)].

17704.

Manis dēļ, bērzu birzis,
Šovasar nelapo:
Nepēršos šai pirtī,
Nelauzīšu žagariņus;
Pēršos tautu pirtiņā,
Tur lauzīšu žagariņus.
100 [Rāmuļos (Rāmuļu pag. C)].

17705.

Manis dēļ, pura bērzs,
Lapo zelta lapiņām,
Ne no tevis slotu griezu,
Nedz noviru dzīpariņu.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

17706.

Manis dēļ, tu bērziņ,
Lapo zelta lapiņām!
Ne es gribu te dzīvot,
Ne no tevis slotu griezt.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

1. Audz par mani, vai neaudz,
Tu zaļaja bērzu birze!
Nav man laika še dzīvot,
Ne no tevis slotas griezt.
Dievs to zina, citu gadu
Kādas slotas es griezīšu,
Vai bērzā, vai liepā,
Vai zaļā ozolā.
24 [Lēdurgas draudzē].

2. Par manim tu, birztiņa,
Vai auguse, neauguse:
Es negribu te dzīvot,
Ne no tevis zaru griezt.
Par manim jūs, puisīši,
Vai auguši, neauguši:
Es aiziešu dziedādama
Cita kunga pagastā.
294 [Grantelē (Iecavas pag. B)].

17707.

Uz tautām aiziedama,
Bērzu birzi līdzi jēmu:
Es zināju tautu dēlu
Bez rīkstītes audzinātu.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

17708.

Ar Dieviņu paliecat,
Mani tēva tīrumiņi!
Lai zaļoja balti bērzi,
Lai teteŗi rubināja.
116 [Bormaņu muižā (Trapenes pag. Vlk)].

17709.

Nu ar Dievu paliekat,
Manas vecas ganīkliņas!
Nebūs tāda dziedātāja,
Ne ar tāda lelotāja.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

17710.

Pieguliņis žēli rauda,
Kad es gāju tautiņās.
Neraud' gauži, pieguliņi,
Būs tev cita dziedātāja!
71 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

17711.

Citur iešu, citur iešu
Cit' upīšu bridināt;
Lai palika šī upīte
Šautr', akmiņu piemetama.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

17712.

Gāju, gāju to celiņu
Domādama, gādādama,
Būšu vaira, vai nebūšu
Tā celiņa gājējiņa.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

- 438 -

1. Gāju, gāju, tālāk gāju
Pa celiņu domādama,
Vai es būšu tā celiņa
Vēl tālāk gājējiņa.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

17712¹.

Nu jāiet tas celiņš,
Ko augdama nestaigāju;
Nu jāēd tā maizīte,
Ko neara bāleliņš.
232 [Talsos (Tl)].

17713.

Pa to ceļu darbos gāju,
Pa to gāju raudādama;
Pa to ceļu vairs neiešu,
Neslaucīšu asariņas.
Lai apauga tas celiņis
Ar balto āboliņu.
40-1 (Bigauņciemā).

1. Lai apauga tas celiņis
Ar balto āboliņu,
Kur staigāju ik rītiņus,
Asariņas slaucīdama.
71 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

17714.

Rīt es iešu to celiņu
Spīdošāmi kurpītēm,
Redzēs mani bargi kungi
Pa vārtiemi izejot.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

17715.

Staigāt man to celiņu,
Ko augdama nestaigāju;
Klausīt man to māmiņu,
Ko augdama neredzēju!
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

17716.

Staigāt man to celiņu,
Kur augdama nestaigāju;
Mīlēt man to tautieti,
Ko augdama neredzēju.
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

17717.

To celiņu darbos gāju,
To aizgāju tautiņās;
Daža laba asariņa
Tai celiņa maliņā.
170 [Lielnīkrācē (Nīkrāces pag. Azp)], 224 [Kabilē (Kld)], 226 [Kandavā (Tl)], 267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

1. To celiņu darbos gāju,
To aizgāju tautiņās;
Daža laba asariņa
Tā celiņa maliņā.
Ne vairs iešu to celiņu,
Ne slaucīšu asariņas;
Lai apauga tas celiņis
Ar balto āboliņu!
244 [Īlē (Īles pag. Jg)].

17718.

To celiņu rītā gāju,
To pārgāju vakarā;
Tā celiņa maliņā
Daža gauža asariņa.
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. To celiņu rītā gāju,
To celiņu vakarā;
Tā celiņa maliņā
Birst man gaužas asariņas.
138 [Trikātā (Trikātas pag. Vlk)].

17719.

To celiņu rītā gāju,
To celiņu vakarā;
Pa to pašu aizlīgos
Mans vizuļu vainadziņš.
19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)].

6) Dažādas šķiršanās dziesmas

17720.

Es nezinu, kas man kaiš,
Es nevaru līksma būt;
Pilna sirds man bēdiņu,
Pilnas acis asariņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

1. Es nezinu, kas man vainis,
Es nevaru līksmoties;
Pilla sirds man bēdiņu,
Pillas acis asariņu.
Raudu gaužas asariņas,
Sak' ar dievu bāliņam.
Uz bāliņu noraudāju,
Kam tautām atvēlēja.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

- 439 -

17720¹.

Gauži vien noraudāju,
To vietiņu noiedama,
Kur es viju vaiņadziņu,
Ar māsiņu ganīdama.
116 [Bormaņu muižā (Trapenes pag. Vlk)].

17721.

Napyut griuši, syla prīde,
Na skolīm tevi cārt;
Naraud' gauži, ļaudaveņa,
Na kolpyun'ēm tevi vadu.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

17722.

Par zemīti nebēdāju,
Kad tik labs arājiņš:
Man zemīte, kur ejot
Ar labo arājiņu.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

17723.

Rit', akmen, tu par mani
Pie to grimu tēva dēlu!
Tev, akmen, cieta sirds,
Tev nelija asariņas.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

17724.

Sirsniņ mana, grūtpūtīte,
Kam tik grūti nopūties?
Vai paredzi grūtu mūžu,
Vai ar sliktu arājiņu?
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Sirsniņ mana, pūpolīte,
Ko tik grūti nosapūti?
Vai paredzi slimu dienu,
Vai nelabu arājiņu?
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

17725.

Sirsniņ mana, grūtpūtīte,
Kam tik grūti nopūties?
Vai tu biji paredzējse
Manu grūtu dzīvošanu?
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

17726.

Upe tek žvārkstēdama
Grīslaiņā puriņā;
Iet māsiņa raudādama
Pie dzērāja tēva dēla.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

17727.

Vai vējiņis tev' atpūta,
Svešas zemes tēva dēl'?
Še dzimusi, še augusi,
Būs man tev līdzi iet?
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

★

44817.

Vai Aneitji, vai muosjaņi,
Vai nav žāl tjav jaunu dīnu?
Nyuļa vysas puķis zīd,
Nyuļa mjaitys pušķuosīs.
194 [Krāslavas D].

44818.

Vai vai tu Anīt,
Kai mes tevja pacīssim?
Kur guojomi, naguojom,
Guojom vysas pulceņā.
143 [Jāsmuižas D].

44819.

Vai māmiņa, mīļa balta,
Kā es tevi aizmirsīšu,
Savus ganus aurēdama,
Darbiniekus raidīdama?
356 [Rudbāržu Azp].

44820.

Ai māmiņa, mīļa balta,
Vai es teva apnikuse?
Meitiņ, zelta drostaliņa,
Vai es tautas aicināju?
To tev dara tavs darbiņis,
Tavs raženis augumiņis.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

44821.

Ai māsīna, ai māsīna,
Kā es tevi nožēlošu!
Jau vārgos tu uzaugi,
Vēl atdevu netiklim;
Vēl atdevu netiklim,
Asariņu dzērējam.
355 [Rucavas Lp].

44822.

Vai māsiņ, vai māsiņ,
Kā mēs tevi pieciessim?
Tu bij' rakstu rakstītāja,
Tu ieloku locītāja.
358 [Rugāju Abr].

44823.

Voi muosiņ, kas tev tyka,
Kam tik dreiži tautuos guoji?
Tagad tovs rūžu vaiņags
Zalta zīdim (nū)zīdēja.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

- 440 -

44824.

Aizejit, buolileņi,
Koč celiņa vaicuodami!
Muna sāta kalniņā,
Pati meža maliņā.
326 [Preiļu D].

44825.

Aiz azara skaisti puiši,
Skaisti maņi kairynuoja,
Sāstum laivā, dūtum rūku,
Raud māmiņa pakaļī.
250 [Maltas (Rozentovas) Rz].

44826.

Aiz kuo, muote, pazagyusi,
Reitā agri caldamuos?
Ni tev gunes pyutējiņas,
Ni tev skola lauzējiņas.
425 [Šķaunes (Landskoronas) Ldz].

44827.

Asariņu upe tek,
Vai tā viena pieraudāta?
Raud māsiņa, raud māsiņa,
Raud nabaga panāksnieki.
46 [Beļavas Md].

44828.

Atstāju māmiņai
Apmalusi dzirnaviņas;
Gauži raud māmuliņa,
Tos miltiņus sijādama.
48 [Bērzaunes Md].

44829.

Atver vuortus, aizver vuortus
Māmiņ' maņa vaidīdama;
Akmiņota tautas zeme,
Lāni tak kumeliņš.
326 [Preiļu D].

44830.

Ar Dieviņu paliecieti,
Māršas, mani bāleliņi!
Ne jau rītu es atnākšu
Jūsu duru virināt.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

44831.

Uoriņi muni, uoriņi,
Pakaļā palykuši!
Na uoriņi vīn palykuši,
Palīk manu buoleleņi.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

44832.

Ar varēm, mani brāļi,
Manis projām nedodat!
Tā nebija viena diena,
Tā bij visa mūža diena.
184 [Ķēču Rg].

44833.

Bāliņš lūdza māsiņai:
Dzīvo šādu vasariņu.
Nedzīvošu, bāleliņ,
Barga tava līgaviņ(a).
119 [Gaujienas Vlk].

44834.

Bierst bārzam zalta rosa,
Stradiņam svilpuojūt;
Bierst muosai asariņas
Ar tautom škirūtīs.
494 [Viļānu Rz].

44835.

Biteit, tovu vīglumiņu,
Duobuliņš nanūleika;
Muosiņ, tovu drūsumiņu,
Īt tik jaunai tauteņuos.
295 [Ozolmuižas Rz].

44836.

Brāļi diži, es (bij') maza,
Es brālīšu nebēdāj(u);
Lecu tautu kumeļā,
Paliek brāļi raudādami.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

44837.

Brālīt, tavu cietu sirdi,
Vai bij koka, vai akmeņa!
Koku cirtu, skaida lēca,
Tev nebira asariņas.
605 [Skolas].

44838.

Buolileņi, buolileņi,
Kai tī syla bolūdeiši!
Ļaudim leli breinumeņi,
Ka mes meiļi dzeivojam.
Kai es škierūs nu buoleņu,
Zemja leika osoruos.
143 [Jāsmuižas D].

44839.

Divas vien mēs meitiņas,
Zem tām ļaužu valodām!
Kur mēs divas runājam,
Tur asaru upe tek.
146 [Jaungulbenes Md].

- 441 -

44840.

Dūdi, dūdi, muomuliņ(a),
Vēļ tu manis nūrauduosi!
Ni tev cyta taid' izauga,
Ni atvedja vedekliņas.
357 [Rudzētu D].

44841.

Drebi, drebi, apšu lapa,
Vējiņš tevi drebināja;
Raudi, raudi, brāļu māsa;
Brāļi tevi raudināja.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

1. Kusti, kusti, ūdens zāle,
Ūdens tevi kustināja;
Raudi, raudi, brāļa māsa,
Brāļi tevi raudināja.
45 [Bejas (Kolberga) Vlk].

44842.

Ai muosiņi, ai muosiņ,
Na es tevi ryudynuoju:
Pate sevi ryudynuoji
Jauna veira gribēdama.
35 [Baltinavas Abr].

44843.

Dryumi pyutja syla prīde,
Smolka leita pīlejuse;
Gauži raud muotes meita,
Tautiņuos nūīdama.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

44844.

Dzer, bāliņ, biķeriem
Manas gaužas asariņas!
Tu man' devi tautiņās,
Labus ļaužus dēvēdams.
605 [Skolas].

44845.

Dzer dzerdama, neizdzersi,
Māmiņ, manu asariņu.
Tu nestimi(?), tu nerimi,
Kamēr mani pavēlēji.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

44846.

Ej ar Dievu, es ar vaļu,
Vecā māsa tautiņās!
Kaut tu pērnu aizgājusi,
Es aizietu šoruden.
48 [Bērzaunes Md].

44847.

Ej, mana māsiņa,
Ku tautas veda;
Tautiņas vedušas
Maizīti dos.
546 [Kuldīga Kld apr.].

44848.

Ej, mana māsiņa,
Žēlīgu Dievu,
Lai skauģi skatās
Caur žoga posmu.
141 [Ivandes Kld].

44849.

Ej, māsiņa, tautiņās,
Kā gājusi tā dzievā:
Rāmi durvis virināt,
Reti vārdu atbildēt;
Gudrajam, rāmajam
Laba dzīve tautiņās.
197 [Krotes Lp].

44850.

Ej, muoseņ, tauteņuos,
Jam zierneiti, apeineiti!
Jam zierneiti dreizumam,
Apeineiti vīglumam!
174 [Kārsavas Ldz].

44851.

Ej, māsiņ, tautiņās,
Klausi jauna, klausi veca!
Ja klausīsi jauna, veca,
Būsi pati saimeniece.
3 [Adulienas Md].

44852.

Ej, māsiņa, ja iedama,
Ko tik gauži raudājies?
Ja tu iesi, mēs dosim,
Ja neiesi, nedosim.
241 [Lubānas Md].

44853.

Ej, muosiņa, tautiņuos,
Na tev' vīnu tautas vedja.
Vedja maņi, vedja tevi,
Vess i cytas cytu godu.
389 [Silajāņu Rz].

44854.

Ej, vecais bāleliņ,
Vai es tevi nemīlēju?
Kam tu mani pats iecēli
Svešu ļaužu kamanās?
373 [Sarkaņu Md].

- 442 -

44855.

Es ar savu māmuliņu
Ilgi kopā nedzīvoju:
Drīz atnāca tā dieniņa,
Kur mēs abas šķīrāmies.
605 [Skolas].

44856.

Es dieveŗa neraudātu,
Kaut neviena neradusi;
Kā raudāju māsīciņas,
Rīta māļu malējiņas.
241 [Lubānas Md].

44857.

Es izdevu sav dēliņu
Par veciem lupatiem.
Atpakaļ nedabūju
Ne par zelta gabaliņu.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

44858.

Es iesēdu ar tautieti
Baltai ziedu laiviņāji;
Māte raud pakaļā
Ar jaunām māsiņām.
605 [Skolas].

44859.

Es, māmiņa, tovas kuojas
Ar osorom balynuoju,
Kam tu mani jaunu devi
Pi dzāruoja tautu dāla.
326 [Preiļu D].

1. Es, māmeņ, kuojas tovas
Osorom balynuoju,
Kam tu mani jaunu devi
Vacam tautu dēleņam.
414 [Stirnienes Rz].

44860.

Esi rāma, tu māsiņa,
Ar māmiņu šķirdamās;
Priekšā gaida vīramāte
Kā uguns dzirkstelīte.
263 [Mēmeles Jk].

44861.

Es tautuosi aizīdama,
Atpakaļi atsavēru,
Kas par mani gauži raud.
Tāvs ar muoti gauži raud,
Vēl gaužuoki bruoliņeņš.
389 [Silajāņu Rz].

44862.

Gauži raud Gaujas meitas,
No Gaujiņas novedamas;
Govis ēda Gaujas zāli,
Pašas vija vaiņadziņus.
119 [Gaujienas Vlk].

44863.

Gauži rauda māmuliņa,
Pa sētiņu staigādama;
Redzi savu auklējumu
Par kalniņu aizvedam.
215 [Lēdmanes Rg].

44864.

Gauži raud tēvs mamiņa
Isjabiņas dibenā,
Redzēj' savu vieglu dienu
Pār kalniņu aizvedot.
480 [Vējavas Md].

44865.

Geleiti, muoseņi,
Por kū mums atstuoji?
Tu jēmīs mums naatstuot,
Bet Juoņeiti namīļuot.
357 [Rudzētu D].

44866.

Grebēse rauduoja,
Typyna jamama.
Naraudi, Grebēse,
Lobs veirs i Typyns.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

44867.

Gryuši pyutja syla prīdja,
Lela leita pīlejus(e);
Gauži raud tautu meita,
Asareņas laisteidama.
170 [Kapiņu D].

44868.

Gryuši pyutja syla prīde,
Smolka leita pīlejusja;
Gauži raud muņ' muoseņa,
Sev gūdeņa sagaidējsja.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

44869.

Gudra muna muomuleņa,
Gudri mani pavadēja:
Siermi zirgi aizpuškuoti,
Jauns puisēts pūrmanēts.
326 [Preiļu D].

- 443 -

44870.

Gudru teica meitu māti -
Kādu muļķi vēl vajag(a)?
Pate savas vieglas dienas
Uzceļ tautu kumeļā.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

44871.

Īt Laimiņa pēc Laimiņas
Burzgolaņis laseidamas;
Īt muosiņa pēc muosiņas
Asariņas slaucīdamas.
503 [Višķu D].

44872.

Ires pat, liep laiv,
Tev nevaid ierjiš;
Vades pat, man māsiņ,
Tev nevaid vadte.
17 [Ances Vp].

44873.

Iešu, iešu, māmuliņa,
Ko darīšu negājusi?
Apsēdosi raudādama
Pie savasi māmuliņas.
378 [Seces Jk].

44874.

Izlaizdama man māmīna,
Dzied rocīnas cilādama;
Pate savas vieglas dienas
Sēdin' tautu kumeļā.
355 [Rucavas Lp].

44875.

Jaunivīte, jaunivīte,
Na jaunives asariņas.
Jaunivītes asariņas
Por goldiņu ryučim tak.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

44876.

Kab muna muomuleņa
Ai manimi leidza guojsja,
Ni pītryuktu mīļūs vuordu,
Ni gotovūs gabaleņ(u).
314 [Pildas Ldz].

44877.

Kad es savas kājas āvu,
Raudāj' mani tēvs māmiņa.
Neraudat, tēvs māmiņa,
Būs jums cita mātes meita;
Būs jums cita mātes meita,
Vēl labāka nekā es.
183 [Kazdnagas Azp].

44878.

Kai tev, māmen, žāl nabeja,
Taida bārna palaidūt?
Kai pukeite, kai rožeņa,
Kai ripeite aizavēļuos.
278 [Naujenes (Maļonovas) D].

44879.

Kam, māmiņa, nežēloji,
Māmiņ, savu auklējumu,
Kad atdevi dzērājam,
Lai to grūti maldināja?
605 [Skolas].

44880.

Kas, māmiņ, tev pīlēcja
Mani jaunu atdūdūt?
Tev pīlēcja znūti draugi,
Man gaužuos asariņas.
425 [Šķaunes (Landskoronas) Ldz].

44881.

Kādu mūžu es dzīvoš'?
Māte vada raudādam'.
Es neteikšu tev, meitiņ,
Gan atras'i dzīvodam'.
141 [Ivandes Kld].

44882.

Ko, Anniņ, tu raudāji,
Pie vārtiem stāvēdam'?
Redzēj' savas lētas dienas,
Pa vārtiem izvedam.
546 [Kuldīga Kld apr.].

44883.

Kū, Julīt, tu tik slykta
Bruoleliņam padarēj(i)?
Atver vuortus da kuojai,
Ruoda ceļu da tautom.
143 [Jāsmuižas D].

44884.

Ko, māmiņa, es darīšu,
Svešumā aizgājuse?
Dari pati savu darbu,
Runā savu valodiņu.
183 [Kazdnagas Azp].

44885.

Kū, māmiņ, pazasauksi
Reitā agri caldamuos?
Ni byus gunis pyutējiņas,
Ni moltuvē malējiņas.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

- 444 -

44886.

Kū, māmiņ, pasasauksi
Reitā agri cālusēs?
Sovu gunis pyutējiņu
Pa vuortim pavadīji.
247 [Makašānu Rz].

44887.

Kuo, māmen, pasagyusi,
Reitā agri cālusjās?
Tova gunis pyutējiņa
Ai tauteņom nūleiguo.
314 [Pildas Ldz].

1. Kuo, māmiņa, pasasauksi
Reitā agri cālusēs?
Tova gunis pyutējiņa
Svešu ļaužu rūciņā.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

44888.

Kam atstāsi, vecā māsa,
Savas kokles, stabulītes?
Jaunajai māsiņai
Līdz citam rudeņam.
560 [Rīga ].

44889.

Kuo tu lūkīs, syla prīde,
Vai tev vīnu vēji lūka?
Kuo tu raudi, mun' muosiņ,
Vai tev vīnu tautas vad?
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

44890.

Kupli mani brūni svārki,
Sarkans rotu vainadziņš;
Bāleliņš gauži raud,
Celdams mani kamanās.
241 [Lubānas Md].

44891.

Kur, māsiņ, tij vietiņa,
Kur mēs divas runājām?
Līcien līka tā vietiņa,
Kājas mirka asarās.
3 [Adulienas Md].

44892.

Kur, māsiņa, tu derēji,
Kad es tevi neredzēju?
Es derēju tēva aplokā,
Zem zaļā ozoliņa.
263 [Mēmeles Jk].

44893.

Lai raudāja, kas raudāja,
Meitu māte tā raudāja;
Trūkst klētī, trūkst stallī,
Trūkst mātei mīļas meitas.
184 [Ķēču Rg].

44894.

Lai man žēl, kas man žēl,
Tā brālīša, tā man žēl:
Kur mēs mīļi runājām,
Tur zied baltais āboliņš,
Kur mēs sīvi rājāmies,
Tur zemīte pušum trūkst.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

44895.

Laiki laiki tev, gaigol,
Skrīt nu pūra azarā;
Laiki laiki tev, muosiņ,
Īt nu tāva tautiņuos.
425 [Šķaunes (Landskoronas) Ldz].

44896.

Līc, muoseņ, sagu iz sagys,
Līc īlūkus iz īlūku,
Lai tak gaudas asareņis
Par īlūku galeņim.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

44897.

Lej, leitiņ, vīnu dīnu,
Nalej vysu vasariņ(u)!
Raud, muosiņ, vīnu dīnu,
Naraud myužu dzeivojūt.
389 [Silajāņu Rz].

44898.

Leigoj laiva uz yudiņa,
Trej' muoseņas videņā.
Vīna raud tāva ar muoti,
Ūtra sovu buoleleņu;
Treša pate jaunuokuo,
Ar tautīti saderējse.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

44899.

Lusteit munu, vaļeit munu,
Buoleņūs palykdama!
Na lusteite vīn palīk,
Palīk muni buoleleņi.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

44900.

Mana balta māmulīte,
Kā tev manis žēl neva?
Ka tu, manis paaudzēj'se,
Dod tautāma nicināt?
39 [Bārtas Lp].

- 445 -

44901.

Maņ vīnai muoseņai
Pi buoleņa maizis tryuka;
Atver vuortus da golam,
Ruoda ceļu iz tautom.
89 [Dricēnu Rz].

44902.

Mana māsa, mana māsa!
Kad gulēja šūpulī;
Kad tautām roku deva,
Nava vairs mana māsa.
373 [Sarkaņu Md].

44903.

Mani muotja, tuoļ dūdama,
Sacejās narauduot;
Apsaķāŗa ap cepļa stulpu,
(I) apgeiba rauduodama.
194 [Krāslavas D].

44904.

Mazajam bāliņam,
Tam māsiņas vairāk žēl.
Kas kājiņas tam apaus,
Kas galviņu izsukās?
Skaita naudu, birst asaras,
Tautu galda galiņā.
42 [Bauskas B].

44905.

Māmeņ muna, mīļa skaista,
Kai nabeja tjav maņ' žāl?
Ka(i) tu mani tik(i) jaunu
Tauteņuos pavadēji?
Tautys vuortu nadajuoja,
Jou tu mani atvēlēji.
18 [Andrupenes Rz].

44906.

Māmiņ mīļa, māmiņ jauka,
Kā tev mani žēl nebija?
Izauklējusi, izbučojusi,
Dod citam nicināt.
378 [Seces Jk].

44907.

Māmiņa muna mīluo,
Kam dūd jaunu tautiņuos;
Ni muocēju krakla šyut,
Ni rūtiņu balynuot.
258 [Mazstraupes C].

44908.

Man māmiņa nepiecieta
Vienu dienu ciemiņā;
Kā māmiņa tad cietīsi,
Kad aiziešu tautiņās?
Ietin savu mīkstu sirdi
Baltā vilnas kamolī.
3 [Adulienas Md].

44909.

Man māmeņa pīsacēja,
Tauteņuos vadeidama:
Cīmā ilgi nasēdēt,
Saimē borgi nadzeivuot.
326 [Preiļu D].

44910.

Māsīn mana, mīļa balta,
Kā es tevi nožēlošu?
Jau vārgos tu uzaugi,
Vēl iedevu netiklim;
Vēl iedevu netiklim,
Asariņu dzērējam.
355 [Rucavas Lp].

44911.

Māsiņ, tavu cietu sirdi,
Kokam cirta, skaidas bira,
Tev nebira asariņas;
Tev nebira asariņas,
Žēl nebija jaunu dienu.
605 [Skolas].

44912.

Muosa nu bruoļu vaicava:
Kuo, bruoleņi, naraudit?
Kuo, muoseņ, rauduosim -
Ar paiseklis aut's paisom.
326 [Preiļu D].

44913.

Muosiņ, zalta būrzgaliņ(a),
Kuo guoj' jauna tautiņuos?
Nyu vēļ tovi motu goli
Zīd(e) zalta zīdiņim.
494 [Viļānu Rz].

44914.

Māte, mana māmuļiņa,
Laid man gultas maliņā,
Tu jau pate gan zināji,
Šī pēdēja vasariņa;
Šī pēdēja vasariņa,
Vainadziņu valkājot.
605 [Skolas].

44915.

Mežiņi, munu mežiņi
Zaļajom lapiņom;
Māmiņi, munu māmiņi
Mīļajim vuordiņim!
35 [Baltinavas Abr].

- 446 -

44916.

Nāc, māsiņa, maizi ēst,
Man ir maizes devējiņš.
Nāc, brālīti, sildīties,
Man ir silta istabiņa.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

44917.

Nāc, meitiņa, sildīties,
Tēva kurta uguntiņa;
Ne tas vairs kurinās,
Ne tu vaira sildīsies.
263 [Mēmeles Jk].

44918.

Na tai byus tev, muosjaņ,
Kai pi sovas muomuliņas;
Byus ogruok juozaceļ,
I vāluok juozaguļ;
Stuovādama kuojas ausi,
Tacādama jūstu jūzsi.
361 [Rundēnu Ldz].

44919.

Ni Anīte muotes raud,
Ni Anīte tāva raud;
Jej rauduoja cepļa sova
Kur gulēja dīnavydu.
168 [Kalupes D].

44920.

Neviens mani neraudāja,
Kad es gāju tautiņās;
Cepļa sāni, tie raudāja,
Tur gulēju dienavidu.
545 [Krustpils D apr.].

44921.

Nadzeivavu, nadzeivuošu
Es pi tevim, bruoleliņ:
Pa tevim dzeivuotum,
Borga tova ļaudaviņa.
466 [Vārkavas D].

44922.

Nāc uz laimes, tautu meita,
Na uz manu augumiņu!
As jau tevis napaņamtu,
Kam Laimiņa nalikusi.
241 [Lubānas Md].

44923.

Ni, māsiņa, raud' uz mani,
Ni uz mani žēlojies!
Pati gāji tautiņās,
Labus ļaudis dēvēdama.
373 [Sarkaņu Md].

44924.

Ni, muosiņ, raud' uz mani,
Ni uz mani žāluojīs!
Poša vītiņas raudzēji,
Nasyutēji buoliliņ(a).
182 [Kaunatas Rz].

44925.

Na myužam zaļa nīdra
Ezereņa maleņā;
Na myužami bruoļu muosa,
Ni vadakla malējeņa.
143 [Jāsmuižas D].

1. Ni myužami zaļa nīdra
Ezereņa maleņā,
Ni myužami muosu meita(?)
Vadaklomi malējiņa.
143 [Jāsmuižas D].

44926.

Nūguoja muna māmeņa,
Nāatsavēra atpakaļ;
Mošeņ jai žāl nabeja
Munu gaudu asareņu.
73 [Ciblas (Eversmuižas) Ldz].

44927.

Neraud' gauži, man' māsiņ(a),
Dažs jau tevi pažēlos;
Tas dižens bundalacs(?),
Tas jau tevi pažēlos.
93 [Dundagas Vp].

44928.

Neraudiet jūs, māsiņas,
Jau es pati gana raudu;
Jau es pati gana raudu,
Pie neveikļa noiedama.
146 [Jaungulbenes Md].

44929.

Naraudi, mun' muoseņa,
Na ar raudom atraudama!
Ka naraud nyu, muosiņa,
Atrauduosi dzeivuodama.
143 [Jāsmuižas D].

44930.

Naraudi, muna muosiņe,
Na es tevi ryudinuoju,
Sveša muote ryudinuoja,
Vedekliņas gribādama.
35 [Baltinavas Abr].

- 447 -

1. Naroudi, muna muosiņa,
Na es tevi roudunovu!
Toutīts tevi roudunosa,
Malējiņas gribādams.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

44931.

Nazaprīcoj, tu muosiņ,
Na uz prīcas teva vad;
Brissi dubļus rauduodama,
Lindraciņus spraudīdama.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

44932.

Nazalūki, lūku egle,
Ne tevi vīnu vēji lūka!
Naraud gauži, mun' muoseņ(a),
Na tev' vīnu tautys vedja!
Vedja tevi, vedja mani,
Vess vēl cytys pakaļā.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

44933.

Neviens putnis tā nedzied,
Kā kūkoja dzegūzīte;
Neviens manis tā neraud,
Kā raud tēvis, māmuliņa.
46 [Beļavas Md].

1. Neviens putniņš tā nedzieda,
Kā dzied sila lakstīgala;
Neviens mani tā neraud,
Kā raudāja māmulīte.
192 [Kosas C].

44934.

Ni raud mārga nūvadama,
Ni raud mārga aizvadama;
Raud vacī jaunekleiši,
Kruosņā golvas sabuozuši.
194 [Krāslavas D].

44935.

Narauduošu, narauduošu,
Nava žāl, nava žāl!
Kam tu mani mozu kovi
Par bosom kuojeņom!
389 [Silajāņu Rz].

44936.

Naraudi, tu Teklīt,
Na ar raudas atrauduos!
Kam tūlaik narauduoji,
Ka tautīšam rūku devi?
466 [Vārkavas D].

44937.

Nu ardīvu, jauni puiši,
Es ar jyusim nastaiguošu;
Es ar jyusim nastaiguošu,
Gredziņtiņu naškiņkuošu.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

44938.

Nu ardievu tā maliņa,
Kur staigājām dziedādamas;
Nu ardievu jauni puiši,
Nu vairs jūsu nemīļoš(u);
Nemīļošu, nemainīšu,
Gredzentiņu nešķiņķošu.
3 [Adulienas Md].

44939.

Nu tu māte, nu tu māte,
Nu tu labi padarīj(i)!
Nu tu savu vieglu dienu
Par kalniņu aizvadīj(i)!
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

44940.

Ūzuls zoru navarēja
Aiz zeilīšu kustynuot;
Bruols ar muosu navarēja
Aiz osoru izaškiert.
89 [Dricēnu Rz].

44941.

Pats māsīnu paaudzēju,
Pats raženi pavadīju;
Pats nolaidu rakstu pūru
No kalnīna lejīnā
Bagātāje vietīnā.
94 [Dunikas Lp].

44942.

Palaid, māmeņ, tu meiteņu,
Koč par savu teirumeņu!
Lai es gauži narauduotum,
Atpakaļ vārdamuos.
Tumši meži, augsti kolni
Da munai māmeņai.
170 [Kapiņu D].

44943.

Palīcit Anītei
Koč seipūlu zam daguna,
Lai izspīde asariņu
Koč seipūla syurumiņš.
494 [Viļānu Rz].

- 448 -

44944.

Par kalniņu mēs, māsiņas,
Mūsu jauka valodiņa!
Tev micīte, man vaiņags,
Nedien vairs runājot.
184 [Ķēču Rg].

44945.

Pazinu māsiņu
Šī gada brūti,
Tautietis, šmorgulis
Deguna galā.
398 [Skrundas Kld].

44946.

Pasaver, tu Monīt,
Kai mes vysas pulcinā;
Vēļ varēji koč gadeņu
Ar mums pulkā pastaiguot;
Ar mums pulkā pastaiguot
Un lustīgi padzeivuot.
143 [Jāsmuižas D].

44947.

Pasaver, tu Zosīt,
Kai mes vysas pulceņā;
Tevi muote vīn' atškeiŗa,
Kai vuškeņu teirumā.
143 [Jāsmuižas D].

44948.

Pasakloni, tu muoseņi,
Muoseņaji da zjamai;
Kad gulēji šiupelī,
Šiupeļs leika da zjamai.
182 [Kaunatas Rz].

44949.

Poša taku uorā,
Poša ustobā,
Kaids gūds uorā,
Taids ustobā:
Raud tāvs, raud muotja,
Raud bruoleleņi.
143 [Jāsmuižas D].

44950.

Pavadīju sav' māsiņu
Līdz viņam kalniņam;
(Gan) vadītu vēl tālāk(u),
Kaut tā gauži neraudāt(u).
119 [Gaujienas Vlk].

44951.

Pazamūssi, tu muoseņ,
Kai rugainī gulējusja;
Ka sacēs vīnu vuordu,
Ūtra vaira nagaidēsi.
174 [Kārsavas Ldz].

44952.

Palaidit, bruolileņi,
Tik sovuos uoriņuos,
Lai naraud man sirsniņa,
Sovas uoriņas puorejūt.
250 [Maltas (Rozentovas) Rz].

1. Puorlaiditi, buoleliņi,
Par sovomi uoreņom;
Par sovomi uoreņom,
Par gaudomi osorom.
295 [Ozolmuižas Rz].

44953.

Pacieties nu, māmiņa,
Kā nu pate zinādama;
Iecel savu vieglu dienu
Tautu dēlu kurvāģos.
484 [Vestienas Md].

44954.

Piecietiena šī vietiņa,
Atstātura [Atstatana] māmuliņa;
Jaunu vietu i taujāju,
Arī citu māmuliņu.
373 [Sarkaņu Md].

44955.

Pīcīt mani, muomuliņa,
Kai tik poša varādama;
Jau es īšu tautiņuos,
Atstuoš' tevi rauduojūt.
466 [Vārkavas D].

44956.

Piemiņām rozes sēju,
Piemiņām magonītes;
Piemiņām lai palika
Šī celiņa gājumiņš.
3 [Adulienas Md].

44957.

Pret kalniņu upe tek,
Žagariņus lauzīdam(a);
Pretī nāce man māsiņa,
Asariņas slaucīdam(a).
241 [Lubānas Md].

44958.

Pulkā, māsiņ, izaugām,
Ne pulkā dzīvojām;
Pate Laimiņ' izšķīruse,
Pie vārtiem stāvēdama;
Citai zeltu, sudabriņu,
Citai gaudas asariņas.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

- 449 -

44959.

Purvu bridu, ne ābolu,
Skujas bira vaiņagā;
Tautās gāju, ne brāļos,
Saujā traucu asariņas.
3 [Adulienas Md].

44960.

Putnam sava bērna žēl,
Kārklā kāra šūpulīti;
Nev māmīni manis žēl,
Dot tautāmi niecināt.
39 [Bārtas Lp].

44961.

Raudu, raudu ikdieniņas,
Vai es savas naudas raudu?
Raudu tēva, māmuliņas,
Raudu sava bāleniņ(a).
184 [Ķēču Rg].

44962.

Raud biteitja, kamaneitja,
Raud i muna muomuleņa;
Raud biteitja tuo zīdeņu,
Kur' nūruovja kamaneitja;
Raud muomeņa tuo bērneņu,
Kur' nūvedja sveši ļauds.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

44963.

Raud i ruoža, raud mogona
Iz manimi vārdamuos.
Kam tu guoji pi atraiša
Ar tik skaistu vainuceņ(u)?
326 [Preiļu D].

44964.

Raud māmiņa viena pate,
Raud ar otru runādama;
Redzēj' savu mīļu meitu
Netikļame novedam.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

44965.

Raud', māmiņa, voi naraud',
Na ar raudas atrauduosi;
Ni es tova gūvu gane,
Ni māļiņa malējiņa.
389 [Silajāņu Rz].

44966.

Raudi, Olgit, vai naraudi,
Na ar raudos atrauduos(i);
Kam tūlaik i narauduoji,
Kad tauteņom rūku devi?
143 [Jāsmuižas D].

44967.

Raudi, raudi, raudulīte,
Dui bērniņus vadādama;
Tā raud daža mātes meita,
Dui bērniņus vadādama.
355 [Rucavas Lp].

44968.

Rudzi rudzi, kū dorati,
Vaskej mīži leidumā;
Bruoļi bruoļi, kū dorati,
Laidit muosu tautiņēs.
35 [Baltinavas Abr].

44969.

Sakās brāļi māsu dēļ
Nebadziņi palikuš(i).
Esiet, brāļi, nu bagāti,
Nu māsiņas izdevāt.
322 [Praulienas Md].

44970.

Soka īva nazīdēt
I muosiņa narauduot;
Jau īviņa bolti zīd,
Jau muosiņa gauži raud.
174 [Kārsavas Ldz].

44971.

Soka muosa bruoleņim:
Kuodēļ, bruoļi, naraudīt?
Kū, muoseņ, rauduosim -
Ar paisekli aut's paisom?
326 [Preiļu D].

44972.

Soka muote gudra gudra,
Redz kū muote padarīja:
(Pate) sovu vīglu dīnu
Pa vuortimi pavadīja.
604 [Dažādi iesūtītāji].

44973.

Saskait, muosiņ, buoleliņus,
Voi ir vysi sētiņā.
Navā paša vacuokuo,
Kas palaistu tautiņuos.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

44974.

Sauc māmiņa saukumiņu,
Par sētiņu staigādama.
Redzēj' savas vieglas dienas
Par kalniņu aizvedami.
15 [Alūksnes Vlk].

- 450 -

44975.

Suop gaļveņa, suop sirsneņa -
Kuo jei suop, kuo nasuop?
( Kuo jei suop, kuo nasuop,)
Kuo jai vjāļ vajaga [vajadzēja]
Golva suop vīglys dīnys,
Sirds suop buoleļaņa.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

44976.

Sedz, māmeņ, vysys sagšys,
Sedz īlūkus iz īlūka.
Lai tak munys asareņis
Pa īlūku galeņim.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

44977.

Sit rūciņu ap rūciņu
Muote, meitas izdavuse;
Raud galviņu sajāmuse,
Reitā agri cālusēs.
Līc galviņu, tu māmīņa,
Meikstas vylnas kūdeļē.
247 [Makašānu Rz].

44978.

Skaista irbe nosvilpoja
Degošā siliņā;
Skaista meita noraudāja,
Tautiņās aiziedama.
46 [Beļavas Md].

44979.

Skrej, irbīte, kur skriedama,
Skujas rassi, ne auziņas;
Ej, māsiņa, kur iedama,
Tautas rassi, ne bāliņus.
386 [Sidgundas (Rikteres) Rg].

44980.

Suneišam maizis devu
Pa lelami gobolam;
Koč suneits attacāt(u)
Nu boltūsi bruolileņ(u).
326 [Preiļu D].

44981.

Škiramjās mjas, muoseņis,
Gona mīļi dzeivuojušas.
Poša Laimeņa rozškeira,
Vuorteņūs stuovādama.
314 [Pildas Ldz].

44982.

Šķiŗamies mēs, māsīnas,
Abas divas raudādamas.
Kā mēs abas klausījām
Liekas ļaužu valodīnas.
192 [Kosas C].

44983.

Škiras kūcini nu kūkim
Ar cytom lapiņom;
Škirīs arī tu, muosiņ,
Nu jaunom meitiņom.
174 [Kārsavas Ldz].

44984.

Škīruos ruoža nu mogūnas,
Nu cytom pučeišom;
Tev, muoseņ, juozašķir
Nu cytom meitiņom.
174 [Kārsavas Ldz].

1. Škeris, rūze, nu mogyunes,
Nu sovomi lapinem;
Man šudini juozašker
Nu sovomi muosinem.
35 [Baltinavas Abr].

44985.

Šķir, vējiņi, leita tyucis
Deviņim gobolim,
Kai tautiņas man' atškeira
Nu deviņim bruoleliņim.
466 [Vārkavas D].

44986.

Škiratīs, zūsu pulki,
Laidat gulbi azarā;
Škiratīsi, bāleliņi,
Laidat muosu tautiņuos.
Izlaiduši muosu tautiņuos,
Meklējat sev līgaveņu.
143 [Jāsmuižas D].

44987.

Šņuksti, raudi, mans brālīti,
Man vairs tevis žēl navāji,
Kam, padomu prasīdams,
Tai tu savu roku devi.
Es ar tādu nerunātu,
Ne vēl savu roku dotu.
605 [Skolas].

44988.

Šorīt tāda saule lēca,
Neba tāda kā vakar;
Tautās arī māte būs,
Neba tāda kā māmiņa.
39 [Bārtas Lp].

- 451 -

44989.

Teciet nu, bāliņi,
Uz aku ūdens,
Māsiņa nelaida
Ne asariņas.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

44990.

Tecēt tak i tei upīte,
Zviergzdi jai i dybynā;
Gauži raud tei muoseņa,
Kad juoatstuoj ir buoleleņi.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

44991.

Tec, upīte, gona strauji,
Met buržbolas maliņā!
Esi, muosini, gon boguota,
Cerej tavus buoleliņus.
605 [Skolas].

44992.

Tev, bāliņ, sila zeme,
Es pie tevis nedzīvošu;
Smiltis manas kājas grauza,
Skujas bira vaiņagā.
385 [Sesavas Jg].

44993.

Trīs māsiņas mēs bijām,
Trīs laipiņas laipojām.
Vidējai māsiņai,
Tai laipiņa ielīkusi;
Tai laipiņa ielīkusi:
Grūts mūžiņš dzīvojot.
72 [Cesvaines Md].

44994.

Tu, bāliņ, nezināji,
Kādas domas es domāj(u):
Es domāju šoruden
Atstāt tavas raibaļiņas.
386 [Sidgundas (Rikteres) Rg].

44995.

Tveiciņ tveika ūša ūgle,
Uz jyudiņa stuovādama;
Gauži raud muotes meita,
Tautiņuos aizīdama.
326 [Preiļu D].

44996.

Vairs, brālīti, es nebūšu
Tava dubļu bridējiņa;
Lai brien tava līgaviņa,
Kam tu pirki sudrabiņu.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

44997.

Vai Dieviņi, tai māsai
Nežēlīgi bāleliņi:
Māsiņ' raud istabā,
Brāļi dīda kumeliņu.
23 [Ārlavas Tl].

44998.

Veda mani tautiņās -
Vai bij mirti, vai dzīvoti?
Visi mani bāleliņi,
Visi gauži noraudāja.
472 [Vecgulbenes Md].

44999.

Vjadit, tautys, tū muoseņi,
Jas tuos gauži narauduoš(u).
Tei nadjavja dzeipureņa;
Adeidama, raksteidama.
326 [Preiļu D].

45000.

Vēl kājiņas teju āvu,
Jau māmiņa gauži raud.
Neraud gauži, tu māmiņa,
Nebūs vairs tavs bērniņš.
439 [Trikātas Vlk].

45001.

Visapkārti smilšu kalni,
Pati Rīga vidiņā;
Visapkārti brāļi stāv,
Pati māsa vidiņā.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

45002.

Vysas puķītes rauduoja,
Ka es guoju tautiņuos;
Mirta vīn narauduoja,
Tei ar mani leidza guoja.
170 [Kapiņu D].

45003.

Vysas rūzes, maganiņas
Mana gauži nūrauduoja:
Jau tū myusu laisteituoju
Šudin tautas tuol nūveda.
605 [Skolas].

45004.

Visi sētas žogu posmi
Raud pēc veca saiminieka;
Neraudat, sētas posmi,
Dievs dos jaunu saimenieku.
443 [Turlavas Kld].

- 452 -

45005.

Vysim vysim, rūku snēdžu,
Tāvam vīn es nasnēdžu,
Kod gulēju šyupelī
Obas rūciņas pasnēdžu.
174 [Kārsavas Ldz].

45006.

Vysta cuoleiti atškeira,
Man' atškeira muomuleņa;
Man' atškeira muomuleņa,
Tauteņuos palaizdama.
365 [Sakstagalas Rz].

45007.

Zied ābele pret ābeli
Katrā kalna galiņā, -
Raud māsiņa pret māsiņu
Katrā kunga pagastā.
139 [Īslīces (Bornsmindes) B].

45008.

Zīdi, zīdi, pureņani,
Pati pūra vidinā;
Raudi, raudi, tautu mjaita,
Tautiņuos aizīdama.
194 [Krāslavas D].

45009.

Zynu, zynu, labi prūtu,
Na gonuos muotja lāda:
Davadusja da pyureņa,
Sadz maņ boltys vylnoneitis.
18 [Andrupenes Rz].

45010.

Zeiļa čīce kaņepīs,
Obi kuojenis sacierzdama;
Tai rauduoja mun' muoseņa,
Obi rūkys lauzeidama.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

45011.

Žēlojat, bāleliņi,
Jauna gāju tautiņās!
Kas, māsiņ, man's žēlos -
Jauns es ņēmu līgaviņu?
358 [Rugāju Abr].

45012.

Žēl man - kā žēl?
Māsiņas žēl;
Kā žēl nebūs -
Tā viena pati.
96 [Durbes Lp].

45013.

Žāl palyka māmeņai,
Žāl bej tev, žāl bej man:
Tev bej žāl vīglu dīnu,
Maņ jaukuos volūdeņas.
326 [Preiļu D].

★

j) Padomi, kā dzīvot tautās

17728.

Bitīt, šūnu nenicini,
Šūniņās dzīvodama;
Māsiņ, tautu nenicini,
Tautiņās dzīvodama!
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

17729.

Dzīvo gudri, man' māsiņa,
Tautiņās aizgājuse:
Ja tu gudri nedzīvosi,
Vainos tevi tautu dēls.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 226 [Kandavā (Tl)].

17730.

Dzīvo gudri, man' māsiņa,
Tautiņās aizgājusi:
Pacel krēslu, noaun kājas
Savam maizes arājam!
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1. Ej, māsiņa, tautiņās,
Dzīvo gudra, aizgājusi:
Pacel krēslu, noaun kājas
Tautu dēla māmiņai!
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

2. Māca mani māmulīte,
Tautiņās stādīdama:
Sniedz rociņu, pacel krēslu
Vecākam dieveŗam!
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

17731.

Dzīvo labi, man' māsiņa,
Tautiņāsi izgājusi;
Ja tu labi nedzīvosi,
Mūrēs cepli pūnītē.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)].

17732.

Ieblakām es piesēdu
Pie vecā bāleliņa,
Padomiņa vaicādama,
Kā dzīvāšu tautiņās.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

- 453 -

17733.

Ej, māsiņa, tautiņās,
Dzīvo gudri, aizgājuse;
Ja tautām salmu jumti,
Necel augstu uguntiņu!
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

1. Dzīvā gudri, man' māsiņa,
Kā tu biji ieraduse,
Nelieciese izmākuse,
Ne visaje nemākuse.
Ja tu redzi zemus griestus,
Necel augsti uguntiņu;
Ja atrodi pabērnīšus,
Neņem rīksti rociņā!
167 [Kazdangā (Kazdangas pag. Azp)].

17734.

Ej, māsiņa, tautiņās,
Dzīvo gudri, aizgājusi:
Neliecies nemākusi,
Ne visai izmākusi!
224 [Kabilē (Kld)].

1. Ceļu gāju runādama
Ar vecaju bāleliņu,
Padomiņu vaicādama,
Kā dzīvošu tautiņās.
- Tā dzīvo, tu māsiņa,
Kā ron' tautas dzīvojam,
Neliecies izmākuse,
Ne visai nemākuse!
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

17735.

Ej, māsiņa, tautiņās,
Dzīvo gudri, aizgājuse:
Uguntiņš, atslēdziņa,
Abi cieti glabājami.
190 [Kuldīā].

1. Māte cieši piesacīja,
Tautiņās vadīdama:
Uguntiņa, atslēdziņa,
Tie bij cieti glabājami;
Bērni ņēma uguntiņu,
Kalpi zaga atslēdziņu.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

2. Uguntiņa, atslēdziņa,
Tie bij cieti glabājami:
Laima rausta atslēdziņu,
Bērni kaisa uguntiņu.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

17736.

Ej, māsiņa, tautiņās,
Dzīvo gudri, aizgājuse:
Celies agri, staigā lēni,
Lai gul tava vīramāte!
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

1. Es tev lūdzu, man' māsiņ,
Dzīvo labi tautiņās,
Celies agri, staigā lēni,
Lai gul tava vīramāte,
Lai gul tava vīramāte,
Sagšā kājas ietinuse;
Lai nenāca valodiņa
Man, jaunai māsiņai.
40-1 (Lapmežciemā).

17737.

Ej, māsīna, tautīnās,
Dzievā koši, aizgājuse,
Dari godu tai māsai,
Kas palika brālīšos!
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

17738.

Ej, māsīna, tautīnāsi,
Dzīvo labi, aizgājusi,
Lai nāk slava tētīnam
Par šūpuļa kārumīnu;
Lai nāk slava māmīnai,
Ka tik labi lolojusi;
Lai nāk slava bālīnam,
Kas sedloja kumelīnu,
Kas sedloja kumelīnu
Māsai jāti tautīnās.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

17739.

Ej, māsiņa, tautiņās,
Dzīvo labi, nogājusi,
Lai nenāca slikta slava
Uz taviem bāliņiem!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)], 1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

17740.

Ej, māsiņa, tautiņās,
Dzīvo labi, nogājusi,
Lai slavīte laba nāca
Jaunajām(i) māsiņām!
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

17741.

Ej, māsiņa, tautiņās,
Neej tautu līdzināt;
Iesi tautu līdzināt,
Tiksi pate vaideniece.
317 [Lindē (Birzgales pag. Rg)].

- 454 -

17742.

Ja, māsiņa, gulēt gāji,
Liec gailīti pagalvē;
Labāk tevi gailīts cēla,
Nekā tava vīramāte.
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

17743.

Kad tautiņas riju kūla,
Tu vārīji azaidiņu;
Kad tautiņas namu slauka,
Tu slaucīji istabiņu.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

17744.

Klaus', māsiņ, jauna, veca,
Tautiņās nogājusi;
Jauna, veca klausīdama,
Tiksi pate sūtītāja.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

17745.

Klaus', māsiņa, tautu gaiļa,
Negaid' tautu cēlumiņa:
Tautas cēla saulītē,
Nicināt gribēdami.
113 [Alūksnē].

17746.

Māsiņ, tautu nebēdā,
Staigā, doŗu klauvēdama:
Ne tie tevi audzināja,
Ne mazai maizi deva.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

17747.

Man māmiņa piesacīja,
Tautiņās vadīdama,
Ciemā ilgi nesēdēt,
Saimē bargi nedzīvot.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

17748.

Nule mani māte māca,
Tautiņās vadīdama:
Ilgi miegu negulēt,
Gatavā nevalkāt.
305 [Vīkstenē (Stelpes (?) pag. B)].

17749.

Pretim kalnu lietus lija,
Pretim zaļa zāle auga;
Pretim tautu, mūs' māsiņa,
Runā dzedru valodiņu!
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

17750.

Tā dari, meitiņa,
Mācīja māmiņa:
Neliedz maizes arājam,
Ne savam ganiņam!
119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)].

17751.

Tā ierodi nu, māsiņa,
Kā nebiji ieraduse:
Viegli iet, maz runāt,
Lēņi duris virināt.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

17752.

Tec, upīte, neviļņo,
Lai viļņoja ezeriņš;
Ej, māsiņa, nerāj tautas,
Lai rāj tavi bāleliņi.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)], 16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

17753.

Celies pate, man' māsiņ,
Negaid' taut's pieceļam:
Vienu rīt' taut's ceļ,
Visu mūž' nic'nē.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

Table of Contents |

View Entire Work