HomeIntroductionBrowseImagesSearchLinks
Table of Contents |View Entire Work

v) Pūru sagaidot līgavaiņa galā

1) Kāzinieki zobojas par tautu meitas pūru

16735.

Ai netikla mātes meita,
Tukšu pūru tautās veda!
Citu sprogu vējš paņēma,
Cita peļu midzenī.
216 [Ventspilī].

16736.

Atgriezies, tautu meita,
Ko es tev pasacīšu:
Tava māsa atveduse
Pillu pūru pakuliņu.
218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

16737.

Bij augusi tautu meit',
Bij pūriņu darījus':
Pieci zirgi pašu vede,
Līka ķēve pūru ved'.
133 [Palsmanē (Palsmaņa pag. Vlk)].

1. Es klausos, es klausos,
Māršiņai pūru veda;
Sirmi zirgi pašu veda,
Līka ķēve pūru veda.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

16738.

Diža gaŗa virģele
Tā tautu meita;
Viena pate gaŗa zeķe
Pūra dubenā.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

16739.

Es dzīros sievu ņemt,
Pieci zirgi pūru vest;
Nu man tāda gadījās,
Pat' atnesa nastiņā.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

16740.

Es gan zinu, tautu meita,
Kas tavāi pūriņā:
Pieci cimdi, piecas zeķes,
Veci zirgu pinekliņi.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

16741.

Es labi zināju,
Kas māršas pūrā:
Zilas bantes, zaļas bantes,
Maģa bērna cepurīte.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

16742.

Es labi zināju,
Kas māršas pūrā:
Virsū skali, apakšāja,
Vidū veci kažocīni.
Paviegli nesate
Māršīnas pūru,
Lai skalīni nebruzdēja,
Lai kažoki negrabēja!
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

16743.

Gausi brauca vedējiņi,
Ko tie veda, ko neveda?
Vai tie veda miežus rudzus,
Vai sīkaju sudrabiņu?
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

16744.

Gausi nāca vedējiņi,
Ko tie veda, ko neveda?
Vai tie veda miežus rudzus,
Vai tie paši gausi nāca?
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

1. Gauši brauca vedējiņi
Pa bāliņa tīru lauku.
Va ved zeltu, va sudrabu,
Va tie paši gauši bij?
218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

16745.

Gulējse māte,
Gulējse meita,
Skalgani grabēja
Pūriņā.
163 [Dzērvē (Dzērves pag. Azp)], 281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

16746.

Ko, dzenīti, klikšķināji?
Prauli vien vēderā;
Ko, bāliņi, lielījiesi?
Tukšis pūrs māsiņai.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

16747.

Ko te veda, ko te veda?
Ķērnu veda, ķērnu veda!
Taisāt, bērni, kaŗotītes,
Dabosit ķērnas pienu.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

- 322 -

16748.

Liela gaŗa tautu meita
Bez darbiņa ganos gāja;
Bez darbiņa ganos gāja,
Bez pūriņa tautiņās.
10 [Dolē (Doles pag. Rg)], 15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)], 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)], 28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)], 46 [Carnikavā (Rg)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)],
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 102 [Saikavā (Saikavas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 1181 [Dūres pagastā (Vlk)],
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)], 126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)], 289 [Bruknā (Bruknas pag. B)], 309 [Biržos (Biržu pag. Jk)], 322 [Saukā (Saukas pag. Jk)], 323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)], 327 [Taurkalnē un Jaunjelgavas apkārtnē (Taurkalnes pag. B un Jaunjelgavas Jk apkārtnē)],
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

16749.

Liela pļava, reta zāle
Liela ceļa maliņā;
Liela slava, mazs pūriņš
Lielmanīšu meitiņām.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Diža rasa, maza zāle
Ozoliņa ēniņā;
Diža slava, mazs pūriņis
Bajāriņa meitiņām.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

16750.

Liela slava, mazs tikums
Bajāriņa meitiņām:
Lielas lādes kaldināja,
Tukšas veda tautiņās.
186 [Gaiķos (Gaiķu pag. Kld)].

1. Bajāriņa meitiņai
Rīgā pūru kaldināja,
Rīgā pūru kaldināja,
Tukšu veda tautiņās.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

16751.

Lielis, kuplis ozoliņš,
Viena zīle galiņā;
Gan bagāta tautu meita,
Viena sagša pūriņā.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

16752.

Liel' pūr' es gribēju,
Liel' pūr' es dabūju:
Ne lielu, ne mazu,
Kā ratu rumbu.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

16753.

Māršiņas pūrā
Deviņi ieleji;
Vienā rītā
Deviņi atmiegi
Pa solu soliem,
Pa beņķu beņķiem;
Visupēc pabeidza
Krāsns dibinā.
104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

16754.

Miega pelīt' izgrauzuse
Pūriņam dibeniņu,
Izkrituši gabaliņi,
Gaŗu ceļu vazājot.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

16755.

Mūs' brālēnis klēti taisa, -
Kādus jodus tu dzievavi [darīji]?
Kādus jodus tu dzievavi [darīji],
Ka tu pūra nelocīji?
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

16756.

Nāburg' Anna lielījās,
Daudz villaiņu pūriņā,
Daudz villaiņu pūriņā,
Izrakstītu nēzdodziņu.
Ai Anniņa, nelielies
Ar to savu lielu pūru:
Pelīt', pūrā ielēkdama,
Nolauzuse deguntiņu.
383 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

16757.

Lavīzīte, vizdegune,
Kas tavā pūriņā?
Garoziņas, saskaliņas
Tava pūra dibinā.
(?).

16758.

Piecu brāļu māsa auga,
Piecas ripas pūriņā;
Kad atnāca svēta diena,
Ar brāļiem ripājās.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

16759.

Pele, draņķe, sagrauzuse
Pūriņam dibeniņu;
Tur izkrita tēva bikses,
Mātes veci lindraciņi.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

16760.

Pūru ved, pūru ved,
Kas tai pūra dibenā?
Tēva bikses, ratu rumba [rumbas],
Mātes veci lindraciņi.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

- 323 -

1. Lai tur būtu, kas tur būtu,
Kad tik pūru pakaļ vestu;
Lai tur būtu tēva bikses,
Mātes veci lindraciņi.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

2. Māte veda vedekliņu,
Kas vedeklas pūriņā?
Zirga sakas, ratu rumbas,
Vecas mātes lindraciņi.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

16761.

Pūru veda, pūru veda,
Kas pūrā klaudzējās?
Rijnieciņa skaista pīpe,
Ko nozaga kult iedama.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

16762.

Pūta, pūta, kŗāca, kŗāca
Mana brāļa kumeliņi;
Kā nepūta, kā nekŗāca,
Draņķa muca vezumē!
224 [Kabilē (Kld)].

16763.

Putru veda, putru veda,
Raiba kuņa pakaļ skrēja.
Kuņa lāja, kuņa lāja,
Laceklīti gribēdama.
Vāri, māte, auzu putru,
Dod kuņai palakties!
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

16764.

Rijnieciņa meitu ņēmu,
Liela pūra gribēdams;
Kad pacēlu pūra vāku,
Pelaviņas izputēja.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Rijnieciņa meitiņai
Pelaviņas pūriņā;
Cik pacēla pūra vāku,
Pelaviņas noputēja.
12 [Gaŗkalnē (Ropažu pag. Rg)].

16765.

Rijnieciņa meitu ņēmu,
Liela pūra gribēdams;
Kad pacēlu pūra vāku,
Spriguļauklas putējās.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Rijnieciņa meitu ņēmu,
Liela pūra gribēdams.
Rijnieciņa meitiņai
Spriguļauklas pūriņā,
Spriguļauklas pūriņā,
Ne baltās villainītes.
101 [Rankā (Rankas pag. C)].

16766.

Sēti lini, neecēti
Bandenieka līdumā;
Melni krekli, nevelēti
Tautu meitas pūriņā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

16767.

Sen bij vedama
Tā tautu meita:
Tīnei stīpas nokritušas,
Nopuvušas ķimenītes.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

16768.

Sen slavēja to meitiņu,
Lielu pūru atvešot;
Vēl manai māmiņai
Bij lielāka sviesta ķērne.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

16769.

Sen to dižu dižināja,
Sen bagātu daudzināja, -
Iesviež pūru istabē
Kā apeņu vācelīti.
224 [Kabilē (Kld)].

16770.

Sen to lielu lielināja,
Sen bagātu daudzināja;
Tādu pašu pūru veda
Kā nabaga bāreņam.
317 [Lindē (Birzgales pag. Rg)].

16771.

Sen to lielu lielināja,
Sen bagātu daudzināja;
Tikai tāda pūra lāde
Kā man govju slaucenīte.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

16772.

Sīki mazi skalganiņi
Tautu meitas pūriņāi;
Svētu rītu sadrāztījse,
Ar māmiņu rādamās.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

- 324 -

16773.

Sila malas meitiņām
Zaķīts pūra dibenā;
Cik pacēla pūra vāku,
Zaķīts ļipu škurināja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Jaunajai māsiņai
Zaķīts pūra dibenā;
Kad atvēra pūra vāku,
Tad aizskrēja eglājā.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

2. Klaudzēt klaudz, grabēt grab
Tautu meitas pūriņā;
Pašā pūra dibinā
Zaķīts ļipu škurināja.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

3. Meža sarga meitiņām
Zaķīts pūru piedarīja;
Kad pacēla pūra vāku,
Zaķīts ļipu kustināja.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

16774.

Skāde liela notikuse,
Kauns otram pasacīt:
Pele galvu nolauzuse
Tukša pūra dibinā.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

1. Vai vai, tautu meita,
Vai tavu lielu kaunu!
Pele kaklu nolauzusi
Tavā pūra dibinā.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

2. Meiteņuom, muoseņuom,
Nalaimeite nūtikuse:
Pele golvu nūlauzuse,
Poureņāi īkrizdama.
331 [Augškurzemē (Il)].

16775.

Spīdēt spīdēja
Tautietes pūrā;
Cūkas astes spīdēja,
Ne sudrabiņš.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

16776.

Tautu meita ganos gāja,
Gana pūru darināja:
Liepu lapu kreklu šuva,
Apšu lapu paladziņu.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

16777.

Tautu meita lielījās,
Pilnu pūru pielocījse;
Kad atvēra pūra vāku,
Peles vien paputēja.
224 [Kabilē (Kld)].

16778.

Tautas meita lielījāsi,
Pilnu pūru pielocījse;
Kad atjāja precenieki,
Pušenieces sagšas auda.
224 [Kabilē (Kld)].

16779.

Tautu meita lielījās,
Pilnu pūru pielocījse;
Pieci krekli, mērī šūti,
Ratu rumbas dibinā.
226 [Kandavā (Tl)].

16780.

Tēvs māmiņa bēdājāsi,
Kur meitai pūru ņemt.
Pelēkiem akmiņiem
Pilnu pūru pieslodzīja.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

16781.

Tikuse māmiņa,
Tikuse meitiņa:
Tik tādas cūkastes
Pūr' dibinā.
216 [Ventspilī].

16782.

Tikusi māte,
Tikusi meita:
Pele lēca pūrā,
Nolauza kaklu.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

16783.

Vācu vācu mūs' māršiņa,
Mazu mazu pūru veda;
Redzēs rītu saulītē,
Vai būs vācu dāvaniņas.
218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

16784.

Veca veca tā meitiņa,
No pūriņa vien pazinu:
Appelējis pūra vāks,
Norūsējsi atslēdziņa.
224 [Kabilē (Kld)].

16785.

Veca veca tautu meita,
Vecu veda meitas pūru,
Ar klūgāmi saklūgātu,
Ar Ķīļiemi saķīlētu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 163 [Dzērvē (Dzērves pag. Azp)].

- 325 -

16786.

Viltiniece tautu meita,
Pieviļ manu bāleliņu:
Liek manam bāliņam
Seši zirgi pūru vest;
Pašu veda seši zirgi,
Pūru nesa padusē.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

16787.

Cerēju māršai
Div' graznas lādes, -
Pipuru tīniņa
Klētiņas dangā.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

2) Panāksnieki daudzina māsiņas pūru

16788.

Eima, māsas, skatīties,
Kur māsiņas pūru veda!
Rāmi tek sirmi zirgi,
Koši dzied vedējiņi.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

16789.

Kas tie tādi sirmi zirgi
Kalnā kāpa dusēdami?
Mūs' māsiņas pūru veda
No bagāta bāleliņa.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

16790.

Ko tie tautu bēŗi vilka
Pret kalniņu dusēdami?
Tēva kaltu lādi vilka,
Mātes austas villainītes.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)], 196 [Rendā (Rendas pag. Kld)], 224 [Kabilē (Kld)].

16791.

Nāc ārā, vīramāte,
Brīnies savu vedekliņu:
Seši šķirsti, seši tīņi,
Visi pilli audumiņu;
Vēl dzīs sešas raibas govis,
Pulku baltu aventiņu.
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

16792.

No tālienes jau redzēju,
Kur māsiņas pūru ved:
Zelta rasa noritēja
No māsiņas pūra vāka.
232 [Talsos (Tl)].

16793.

Par kalniņu atlīgoja
Meldiem šūta vācelīte.
Vai būs rītu, vai parītu
Pakaļ pate šuvējiņa.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1. Par jūriņu pārlīgoja
Divas diegu vācelītes;
Par dieniņu, par naksniņu
Klāt būs pate šuvējiņa.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

2. Par jūriņu atplīvēja
Margiem šūta vācelīte;
Citu dien' atplīvēja
Paša margu šuvējiņa.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

16794.

Tautiets vēra plati vārtus,
Gaidīj' manu dižu pūru.
Brāļos augu, darbos gāju,
Kas to dižu darināja?
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

3) Vedējs pazaudējis pūra vāka zelta rozi

16795.

Alga būs, alga būs
Māsas pūra vedējam:
Zelta puķe nokrituse
No māsiņas pūra vāka.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)], 190 [Kuldīā], 322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

1. Saulīt' mazu gabaliņu,
Man notika nelaimīte:
Man nokrita skaista roze
No māsiņas pūra vāka.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

16796.

Lai būs alga, kam būs alga,
Alga pūra vedējam:
Es atradu zelta vāku,
Kur pūriņš apgāzies.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

1. Lai bij pīcka, kam bij pīcka,
Pīcka pūra vedējam:
Es atradu pūra vāku,
Kur pūriņu apgāzuši.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 326 -

16797.

Samaksā, tautu dēls,
Divus zelta gabaliņus,
Kam nolauzi zelta rozi
No tā mana pūra vāka!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

16798.

Tautu meita lielījās,
Zelta rozi uzlikuse:
Uzlikuse apentiņu,
Vējš nopūta pārvedot.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

4) Pūru ceļ klētī; panāksnieki peļ tautieša klēti, kēti, kāzinieki turpretim tautu meitas pūru

16799.

Vai manu lielu kaunu,
Otru lielu žēlabiņu:
Manu pūriņ' i iecēla
Neveiklīša klētiņā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

16800.

Aiju manu lielu pūru,
Ne tev bija še ienākt!
Te jau bija ielīgot
Kādam skalu grezeļam.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

1. Pūriņ manu i lielo,
Nevietā ielīgoji;
Gan te bija ielīgot
Kādai krija vācelei.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

16801.

Darait, tautas, jaunas klētes,
Kaldait jaunas atslēdziņas:
Es nelikšu sav' pūriņu
Aiz vecām atslēgām.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

16802.

Dēļiem griezta tā klētiņa,
Kur māsiņas pūru ņēma;
Nu ieliks tautiņās
Kā tai mūsu cūkkūtē.
151 [Lieljumpravā (Jumpravas pag. Rg)].

16803.

Iesim, māsas, skatīties [lūkoties],
Kur nolika māsas pūru:
Tautu dēla klētiņā
Pie auziņu sēnalām.
Mūs' māsiņas pūriņā
Vairāk zelta ne sudraba.
216 [Ventspilī].

16804.

Iesim, māsas, skatīties,
Kur tie tavu pūru nes,
Vai klētī, vai stallī,
Vai pirtī palāvē.
Ja pirtī palāvē, -
A(t)pakaļi māsas pūrs!
A(t)pakaļi māsas pūrs,
Ceļ bāliņa klētiņā!
40-1 (Lapmežciemā).

1. Parādāti, labi ļaudis,
Kur māsai pūru likt,
Vai klētī, kambarī,
Vai pirtī palāvē.
Ja pirtī palāvē, -
Atpakaļ bāliņos!
40-1 (Bigauņciemā).

16805.

Es neļaušu māsas pūru
Diviem nest klētiņā;
Lai nes viens tautu dēlis,
Tam pūriņis piederēja.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

16806.

Kur liksim māsas pūru?
Liksim salmu gubenī.
Kas sliņķim klēti cirta,
Visu krogu dzērējam!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Munu pūriņ' i ievēle
Svešu ļaužu maltavē.
Kas kleņģiem klēti cirta,
Pa krogiem plītējot?
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

2. Raugātiesi, bāleliņi,
Pūru nes cūkkūtēi!
Kas tādam klēti cirta,
Visu krogu dzērājam?
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

16807.

Kur, tautīt, tovas bondys?
Munas bondys peureņā.
- Munas bondys, ļaudoveņ,
Krūga golda gal'eņā.
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

- 327 -

16808.

Labāk būtu tās dieniņas
Sav' miedziņu gulējusi,
Ne pūriņu darījusi
Neveiklīša dēliņam.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

16809.

Navītā, navītā
Tys pyureņš īleiguo;
Dun'ēt dun' tys pyureņš,
Rauduos' poša dz'eivuodama.
426 [Sakstagala pag. Rz].

16810.

Sacījās jaunais svainis
Jaunu klēti būvējot:
Ienesām māsas pūru
Kā cūkkūtes dibanāi.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

16811.

Tautu dēla klētes durves
Zaļajāma piepītēm;
Mūs' māsiņas pūra vāks
Zaļajām zīlītēm.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

16812.

Tēvam klēte, mātei klēte,
Tautiešam vien nebij;
Liec, tautiet, māsas pūru
Jele salmu gubenē!
317 [Lindē (Birzgales pag. Rg)].

16813.

Mūs' brālīša klētes durvis
Sudrabiņa eņģītēm;
Tautu meitas pūra lāde
Ar vicām savicota.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1. Mūs' bāliņa klēšu durvis
Ar sudraba atslēgām;
Tautu meitas rīka pūrs
Ar klūgām saklūgots.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

16814.

Mūs' bāliņa klētiņā
Vairāk zelta ne sudraba;
Tautu meitas pūriņā
Vecas vīzes, pastaliņas.
216 [Ventspilī].

16815.

Nicel smagi, nicel smagi,
Nava smaga, nava smaga!
Paņēmuši, ienesiet
Kā putraimu vācelīti!
276 [Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

16816.

Tautu meita lielījās
Dižu pūru atveduse;
Mūsu pašu bāleliņi
Uz galviņas iznesāja.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

16817.

Tautu meita, tautu meita,
Tavu mellu rīka pūru!
Mūs' bāliņa balti cimdi
Melli tapa cilājot.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

16818.

Tautu meitas pūriņāi
Tēva veci kažociņi.
Cel, brālīti, viegli pūru,
Lai kažoki negrabēja!
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

16819.

Tautu meita, tautu meita,
Tavu mazu rīka pūru!
Gudrām slēdzu klēšu durvis, -
Pa lodziņu iemetams.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

16820.

Tukšu pūru neceliet
Mana brāļa klētiņā,
Ņemat ciri, saskaldāt,
Lai sildās jaunā mārša,
Lai sildās jaunā mārša
Ar savim bāliņim!
128 [Lugažos (Lugažu pag. Vlk)].

16821.

Ūja velni, ūja velni,
Tavu melnu rīka pūru!
Ved upēi, mazgā baltu,
Tad ved tautu klētiņā.
274 [Zaļā muižā (Zaļenieku pag. Jg)].

16822.

Veca veca tā meitiņa,
Vecu krija pūru šuva;
Pelukšņot pelukšņoja,
Dieveŗiem cilājot.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 328 -

16823.

Ceļ viegli, brālīti,
Lai negrabēja:
Sprunguli, skalgani
Tautu meitas pūrāi;
Ganos dzīdama,
Puļķīšus drāza.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

5) Meita dzīrās vest pūru tālumā, bet nu ieved turpat kaimiņos

16824.

Dzelzēm brāļi pūru kala,
Šķiet man tālu ritināt;
Dzelzes vien noskanēja
Tēv' āriņas maliņā.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Es šķitos tālu iet,
Dzelzīm pūru kaldināju;
Tepat dzelzis noskanēja
Tuvējos kaimiņos.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

16825.

Dzelžiem kalu sav' pūriņu,
Cerēj' tālu vizināt;
Te apstrigu ciemiņos
Kā ar siena vezumiņu.
206 [Kuldīgas apriņķī].

1. Loku pūru līdz malām,
Cerēj' tālu vizināt;
Ievēlos ciemiņos
Kā ar siena vezumiņu.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

16826.

Dzelžiem pūru kaldināju,
Šķitos tāļi ritināt;
Skanējās, kad pavāžu
Brāļ' āriņu maliņā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Dzelžiem pūru kaldināju,
Domāj', tāļu aizvedīs;
Še vāciņu es pacēlu
Brāļa lauka galiņā.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

16827.

Es dzīros tālu iet,
Dzelzīm pūru kaldināju.
Vējš iepūta, velns iegrūda
Tulējos nāburgos.
114 [Biksejā (Blomes pag. Vlk)].

16828.

Es sasitu pūra vāku
Deviņiem gabaliem,
Ka tas man atvāzās
Brāļ' āriņas maliņā.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

1. Situ savu pūra vāku,
Lai tas plīsa gabalos,
Kam tas man atsavāza
Brāļ' āriņas maliņā.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

16829.

Es cerēju sav' pūriņu
Tālu tālu vizināt:
Pa slieksnīti vien pārcēlu
Tautu dēla klētiņā.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

1. Es domāju sav' pūriņu
Tālu tālu vizināt;
Man Dieviņis novēlējis
Ne pār slieksni nepārcelt.
232 [Talsos (Tl)].

★

44186.

Ai Dīviņ, loba laime,
Poša muote meitu devja:
Dala gūvs, dala vuškas,
Dala boltas vylnonītes.
142 [Izvalta (Užvaldas) D].

44187.

Aizjyudzit Katrītei
Ostoņdanci kumeliņu;
Uz Katrītes pyuriņa
Ostoņneišu paladziņi.
604 [Dažādi iesūtītāji].

44188.

Vuškiņ bolta, gūtiņ raiba,
Ej ar mani tauteņuos!
Es tev dūšu sovu pyuru,
Sovu boltu vilnainīti.
182 [Kaunatas Rz].

44189.

Opluotnīki opluotā,
Es muoteji gūvu gaņa;
Man mamiņa gūvi devja
Par opluota ganījumu.
466 [Vārkavas D].

1. Cytas meitas tiergā gāja,
Es izgāju ganeņūs;
Man māmeņa gūvi deve,
Tierga dīnas ganejumu.
389 [Silajāņu Rz].

- 329 -

44190.

Apsagāza mans pūriņš
Paipaliņu kalniņā;
Kā tam bija nesagāzt,
Dīku veda tautiņās.
281 [Neretas Jk].

44191.

Atpakaļ mans pūrīns,
Atpakaļi vedējīni;
Es atradu tautīnāsi
Atpakaļi dzievājot:
Atron maizi bez garozas,
Jaunus puišus bez padoma.
39 [Bārtas Lp].

44192.

Augši bēris kuojas cēle,
Vazumeņa gribādams;
Rauduodama meitu muote
Tais' bēram vazumeņu.
466 [Vārkavas D].

44193.

Bajāriņa meitiņām
Gailīts pūru vizināja;
Ik kalnā uzkāpdams,
Ik dziesmiņu uzdziedāj(a).
183 [Kazdnagas Azp].

44194.

Bagāta, bagāta
Mūs' māsiņ:
Div' muc's čižins,
Treš' varažins.
546 [Kuldīga Kld apr.].

44195.

Boguotī bruoleņi,
Kei [Kū] muosai īdevēt?
Kuorkla veizītes apavam,
Tautiņuos atīdama.
143 [Jāsmuižas D].

44196.

Bagātā tēva meita,
Slavenā brāļa māsa;
Divi pūri miega veda,
Trešā veda natikumu.
605 [Skolas].

44197.

Bāliņš gāja pieguļā,
Māsa deva paladziņu;
Kad iet māsa tautiņās,
Bāliņš bēra sidrabiņu.
605 [Skolas].

44198.

Bāliņš man linus deva,
Pa saujiņai skaitīdams.
Vai, bāliņi, es skaitīju,
Cik solīšu vasarā?
115 [Galgauskas Md].

44199.

Bij tā blāzma baro'sies,
Ne pūriņu darījus(i):
Pieci zirgi pašu vilka,
Līka ķēve pūru ved(a).
476 [Vecpiebalgas C].

44200.

Biķernieku meitu ņēmu,
Biķerīti gribēdams;
Biķernieks meitu deva,
Nedod līdz biķerīti.
378 [Seces Jk].

44201.

Brāļa govis ganos dzinu,
Māršas slēgšu laidarā;
Lai guļ govis laidarā,
Kā villaine pūriņā.
473 [Veclaicenes Vlk].

44202.

Brāļi lēca, brāļi deja,
Šķit' māsiņai lielu pūru.
Kauniņš tādiem vīriņiem,
Ap staudzīti [tīnīti] līgojot.
241 [Lubānas Md].

44203.

Bruoleit, tovai līgaveņai
Treis pyureņi klētiņā:
Vīnā veizis, ūtrā zekis,
Trešā vaci kuojauteņi.
143 [Jāsmuižas D].

44204.

Brēc aitiņa, bļauj gotiņa
Liela sila maliņā.
Dievs sodīja to tautieti,
Kas aizveda ganītāju.
286 [Nītaures Rg].

44205.

Celiet smagi, nesiet smagi,
Uz slieksnīša nelieciet!
Ja liksiet uz slieksnīša,
Pa muguru dabūsiet.
605 [Skolas].

- 330 -

44206.

Ceļat, brāļi, manu pūru
Atkal klētes dibenā,
Kam tautiņas atsūtīja
Ganus pūra vedībās.
43 [Bebru Rg].

44207.

Cerēja tautu meita
Trīs greznas lādes;
Viena paša kurkulīte
Pašā klētes dibenā;
Pašā klētes dibenā,
Ar vicēmi savicēta.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

44208.

Cesvainiešu tēva dēli,
Pavediet man pūriņu;
Sarkaniešu rukmatēm [rukmatiem?]
Netek vaira kumeliņi.
373 [Sarkaņu Md].

44209.

Cik vīn beja lobu ļaužu,
Kai tei vīna gūvu gaņa;
Jei pīvede gūvu, vušku -
Pakaļ pyuru ritinuoja.
576 [Varakļāni Rz apr.].

44210.

Cimdus pūram noadīj'se,
Linu dvieļus noauduse;
Tētiņš lika pūra lādi
Raibi, ērti kaldināt.
94 [Dunikas Lp].

44211.

Citas meitas pūru taisa,
Es par pūru nebēdāju;
Es piebēru sav' pūriņu
Smalkām egļu skujiņām.
605 [Skolas].

1. Citas meitas pūru taisa,
Es par pūru nebēdāju;
Mana pūra dibenā
Zaķīts ļipu skurināja.
605 [Skolas].

44212.

Dalītājas lielījās:
Smuks pūriņš šīm esot;
Spaļi bira kustinot,
Dzives gali karājās.
39 [Bārtas Lp].

44213.

Dari pūru, māmuliņa,
Dari līka palikdama;
Kam tu mani tālu devi,
Lielu slavu gribēdama.
386 [Sidgundas (Rikteres) Rg].

44214.

Dūdit man, buoleleņi,
Boltu lynu lasētīs!
Dūšu vaļi līlētīs
Tautu golda goleņā.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

44215.

Dod, māmiņa, cik dodama,
Dod ar Dieva palīdziņu;
Ne dodama nepiedosi,
Kad Dieviņš nepalīdz.
184 [Ķēču Rg].

44216.

Dūd, māmiņ, man gūtiņu,
Dūdi leidzja slauktuvīti;
Es redzēju dālu muoti
Zuobokā pīnu slaucūt.
466 [Vārkavas D].

44217.

Ejte, lobi, ejte, ļauni,
Klāvam ļauna navēlējat!
Lai vīšāsi man lūpiņi,
Kai skudrītes pyuliņī.
466 [Vārkavas D].

44218.

Es atvedu tautu meitu,
Vienu govi, tukšu pūru
Man iedeva tēvs māmiņa
Simtiem govis, simtiem vēršus;
Simtiem govis, simtiem vēršus,
Simtiem bēru kumeliņ(u).
119 [Gaujienas Vlk].

44219.

Es ar savu māmuliņu
Kopā metu audekliņus.
Gan atnāksi tā dieniņa,
Kad mēs pušu dalīsim;
Kad mēs pušu dalīsim
Kopā mestus audekliņus.
94 [Dunikas Lp].

- 331 -

44220.

Es klausos, es klausos,
Kas aiz kalna dalījās:
Ietaliņas dalījās
Spainīšiem, vāciņjem.
373 [Sarkaņu Md].

44221.

Es, māmiņ, tavas govis
Dziedādama paganīju.
Kam tu sēji raudādama
Pie tautieša kamaniņu?
605 [Skolas].

44222.

Es sovam buoleņam
Nikuo loba nadarēju:
Jēmu gūvi, jēmu aitu,
Guoju poša tauteņuos.
605 [Skolas].

44223.

Es zināju meitiņāmi,
Kas pūriņa dibenā:
Virsū raibi, apakšā,
Vidū melni savalkāti.
112 [Ezeres Kld].

44224.

Es sacīju tautu dēlam,
Kas manāji pūriņā:
Tēva svārki, ratu rumba,
Mātes vecie lindraciņi.
93 [Dundagas Vp].

44225.

Es savam brālīšam
Dzīvīt' vedu vezumā:
Vedu pūru, vedu krēslu,
Vedu pašu malējīnu.
338 [Rankas C].

44226.

Es tū tautu kumeliņu
Ar dyurīti nusystum,
Kad pyuriņu apmārcātu
Takūšā upītē.
326 [Preiļu D].

44227.

Gan brāļi piešiem,
Gan zābakiem,
Viena pate telīte
Līkām kājām.
439 [Trikātas Vlk].

44228.

Gotiņ, mana raibaliņa,
Nāc ar mani tautiņās!
Es tev došu tautiņās
Treju līču āboliņu.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

44229.

Gūtiņ, muna raibalīte,
Zīduojomi kuojiņom,
Tu zīduota, es zīduota,
Īsim obas tautiņuos.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

44230.

Grabi, grabi, tu, māsiņ(a),
Pa pūriņa dibeniņu!
Žurka galvu nolauzusi
Tukša pūra dibenā.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

44231.

Kāda liela nelaimīte
Mūsu meitām notikuse:
Pašā pūra dibenā,
Pele kaklu nolauzusi.
75 [Cirgaļu (Aumeisteru) Vlk].

44232.

Gudra meitu māmuliņa,
Gudri pūru piedarīja:
Pielikuse ievu ziedu,
Apsedz baltu villainīti.
281 [Neretas Jk].

44233.

Griežat ceļu, griežat ceļu,
Nu Zentiņas laime brauc;
Simtiem dzen govis vēršus,
Lastiem bērus kumeliņus.
358 [Rugāju Abr].

44234.

Jaunām meitām pūru veda,
Glāžu durves [durvis] skanēt skan;
Vecām meitām pūru veda,
Ķīl' uz ķīliem
saķīlētu.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

44235.

Kā nav kauna bajāram,
Pūru nest padusē?
Ej, māmiņa, sēd' aiz galda,
Līdz' meitai kaunu nest.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

44236.

Kad es būtu zinājusi
Ruden iet tautiņās,
Es būt' savas raibas govis
Pa pļavām ganījusi.
198 [Krustpils D].

- 332 -

44237.

Kad Marīte ganos gāja,
Stabulīte kulītē;
Nu gaidīja ciema meitas
Cimdus zeķes sametam.
480 [Vējavas Md].

44238.

Kalnā kāpu skatīties,
Kur bajāra meitu ved:
Mantu nesa padusē,
Kazu veda pie rociņas.
149 [Jaunpils Tk].

44239.

Kam, bruoleit, lynus sēji
Muolūtāji kalniņāji?
Kai muosjaņa lynus prosa,
Tai bruoleits golvu kosa,
Kai muosjaņa tautiņuosi,
Tai bruoleits panuoksnūsi.
194 [Krāslavas D].

44240.

Kam šis tāds dārgais pūrs,
Ar tām zelta atslēgām?
Tai māsiņai piederēja,
Kam trijādi bāleniņ(i).
241 [Lubānas Md].

44241.

Kas man bēdas par meitiņu,
Kad pūriņš vezumā?
Būs meitiņai pūra žēl,
Nācīs pate pakaļā.
118 [Gatartas C].

44242.

Kas tur brauc - zeme rīb,
Akmens šķīla uguntiņu.
Tai meitaja [meitaji] pūru veda,
Ko gailītis vizināja.
427 [Tadaiķu Lp].

44243.

Ko lielījies, tu brālīti,
Kad man lielu pūru dosi?
Solīt solīja cērpamu jēru,
Dodams neiedeva ne cērpamu suni.
605 [Skolas].

44244.

Ko nesa div brāļi,
Tusdami, rēkdami?
Skangaļu pūriņš
Piesprongāts.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

44245.

Ko darīji, tautu meita,
Ka pūriņa nedarīji?
Sanāk tavi vedējiņi,
Kā malciņas cirtējiņi.
146 [Jaungulbenes Md].

44246.

Ko tur veda velēdami
Par to manu tīrumiņu?
Rīdzenieces pūru veda,
Ogļu maisu velēdamas.
259 [Mazzalves (Ērberģes) Jk].

44247.

Ko, tautieti, tu lielies,
Manu pūru aizvedot?
Gan es liela lielīšos
Tautīnās dzīvojot.
192 [Kosas C].

44248.

Kur, bāliņ, tev kauniņš,
Pašam linu arājam?
Māsiņa gāja tautiņās,
Tukšu pūru, raudādama.
605 [Skolas].

44249.

Kumpa māte, līka meita
Vezumiņa taisītājas;
Danco manis kumeliņis,
Vezumiņa gaidīdams.
197 [Krotes Lp].

44250.

Laime laime tai māmiņai,
Kurai auga skaisti dāli:
Īt pyuriņš pēc pyuriņa,
Pogolmā skanēdami.
247 [Makašānu Rz].

44251.

Lakstīgala savus bārnus
Vad no zara zariņā.
Nedod Dievs mun' pūriņu
Vest no vietas vietiņā.
242 [Lubejas Md].

44252.

Lai bij labi, kam bij labi,
Labi jaunai līgavai:
Pūrā cimdi, pūrā zeķes,
Pūrā baltas villainītes;
Pūrā goves, pūrā vērši,
Pūrā bēri kumelīni.
192 [Kosas C].

- 333 -

44253.

Leciet, manas raibas govis,
Par ābolu maurēdamas!
Nu būs mūsu govju gans
Svešu ļaužu rociņā.
72 [Cesvaines Md].

44254.

Lieciet pūru cūkkūtī,
Neliecieti klētiņā!
Lai puškoju cūkkūti(ņu),
Ka nesēja vedējiņu(?).
46 [Beļavas Md].

44255.

Liec, māmiņa, man pūrā
Baltas vilnas ērkuliņu;
Nezināma dēla māte,
Dos darbiņu, vai nedos.
193 [Krapas Rg].

44256.

Lielieties, bāleliņi,
Ir aiz kā lielīties:
Ir māsiņa, ir pūriņš,
Ir pūriņā villainītes.
605 [Skolas].

44257.

Līlejuos rubenīši,
Skaistu pyuru savaduši:
Golds bez styura, skaps bez kuoju,
Ķirpu ķirpim gulta āsta.
466 [Vārkavas D].

44258.

Loba beja bruoļa muosa
Reita rosas bridējiņa;
Ka muosiņa daļas prosa,
Bruoļi grīza muguriņu.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

44259.

Meitu māte lielījās,
Meitai pūru pielocījse:
Kad atvāza pūra vāku,
Avans ļipu šķurināja.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

44260.

Moksājiet, sveši ļaudis,
Par to manu poura vāku;
Kam nojēma maganīti
No tā mana poura vāka.
263 [Mēmeles Jk].

44261.

Man māmeņa gūvi deve -
Kur liks gūvi nūvadam?
Vysu krūgu dzāruojam,
Vysu cīmu takaļam.
414 [Stirnienes Rz].

44262.

Man, mammiņ, to telīti,
Kuŗ' stāv staļ(ļ)a dibinā;
Tu bij' manis stellētāja
I rītā, vakarā.
6 [Aiviekstes D].

44263.

Mazajami bāliņami,
Tam māsiņas vairāk žēl:
Tas uzlika zelta rozi
Uz māsiņas pūra vāka.
345 [Remtes Tk].

44264.

Māsas pūra dibenā
Trīs asaru lukturīši:
Vienu dos tautiešam,
Otru tautu māmiņai,
Tas trešais man pašam
Visu mūžu dzīvojot.
93 [Dundagas Vp].

44265.

Māsas telīti padzinu,
Ar balto vilnainīti;
Nedrīkstēju rīkstes griezt
Svešu ļaužu ataugā.
205 [Kusas Md].

44266.

Māmiņai sešas meitas,
Seši pūri klētiņā.
Ka iegāju klētiņā,
Ar lustēm nevarēju.
605 [Skolas].

44267.

Māt' ar meitu dalījās
Simtiem baltu avitiņu.
Tev, māmiņa, avitiņas,
Man tās baltas villainītes.
96 [Durbes Lp].

- 334 -

44268.

Muote ar meitu dalējuos,
Komuļimi svaidējuos;
Pušu grīze garas jūstas,
Dola boltas vylnonītes.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

44269.

Māte man govu dev',
Iedevusi dūmaļiņu.
Man pašam, ganiņam,
Raibaļiņa piederē.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

44270.

Mātes meita lielījās:
Šai pūriņš pielocīts.
Kad aizgāju, tad atradu:
Tukšs pūriņš, pliks pendērs.
192 [Kosas C].

44271.

Mātes meitas pūru vedu,
Gaili jūdzu vezumā.
Sasit spārnus, padziedāja,
Redz kur vieglis vezumiņš!
605 [Skolas].

44272.

Māte savu meitu teica:
Nagi nagi meitiņai.
Būs redzēts pūriņā,
Vai būs nagu dilumiņš.
198 [Krustpils D].

44273.

Mīļe Mār man iedev
Liel gov, plat rag.
Ne tam ziem stalle rūm,
Ne vaser laidare.
445 [Ugāles Vp].

44274.

Nabogi, nabogi
Šuo gola ļaudis;
Vysu aizvessem
Vīnā vazumā.
465 [Varakļānu Rz].

44275.

Nava lobi, nava lobi,
Ka navaida buoleliņu.
Nikam muna pyura vest,
Ni ar mani leidza braukt.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

44276.

Nāc man līdzi, bāleliņ,
Tu tur kaunu neredzēsi;
Man māmiņa pūru lika,
Ar kājiņu piemīdama.
198 [Krustpils D].

44277.

Nāc, māsiņa, dalītos,
Mās' ar brāli dalījās:
Pušu grieza kukulīti
Tīrumiņa galiņā.
46 [Beļavas Md].

44278.

Nāc, parādi, dēlu māte,
Kur māsiņas pūru liks;
Kur māsiņas pūru liks,
Tur metīšu gredzentiņu.
282 [Nīcas Lp].

44279.

Nākat, ļaudis, skatīties,
Kādi ērmi klētiņā:
Pele kaklu nolauzusi
Tukša pūra dibenā.
198 [Krustpils D].

44280.

Negrib mani bāleliņi
Tautu durvju virināt.
Kur mēs liksim māsas pūru?
- Liksim salmu gubiņā.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

44281.

Navar mani sveši ļauds
Pūra dēļ nicināt;
Jaun' es pati, mazs pūriņš,
Daiļi vien gabaliņi.
263 [Mēmeles Jk].

44282.

Nenākati, sveši ļaudis,
Ar tukšāmi kabatām!
Ja būs tukšas kabatiņas,
Tad pūriņu nedosim.
39 [Bārtas Lp].

44283.

Neņem ļauna, māmuliņ,
Kad es iešu jauna tautiņās,
Neprasīšu liela pūra,
Nesariebšu bāliņam.
605 [Skolas].

- 335 -

44284.

Napīdar ganeņam
Be rieksteitis gonūs īt;
Napīdar tjav, muoseņ,
Be pyureņa tauteņuos.
326 [Preiļu D].

44285.

Na taidami nalītim
Munu pyuru kustynuot;
Na taidami vējeņami
Syla prīdi vācynuot.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

44286.

Pats māsīnu paaudzēju,
Pats raženi pavadīju;
Pats nolaidu rakstu pūru
No kalnīna lejīnā;
No kalnīna lejīnā,
Bagātā vietīnā.
355 [Rucavas Lp].

44287.

Palīdziet, citas māsas,
Man jau daudzi nevajaga:
Puspodiņa vien vajaga
Sarkanā dzīpariņa.
391 [Sinoles Vlk].

44288.

Pa puoram, pa puoram
Leidza jēmu tauteņuos:
Pa puoram gūvu vušku,
Puori boltu vylnuonīšu.
414 [Stirnienes Rz].

44289.

Parād' man, meitu māt,
Kuŗš pūriņš vedamais.
Kuŗš pūriņš vedamais,
Tam apsiets apaudiņš.
449 [Ungurmuižas D].

44290.

Pasaveri nū, Laimiņa,
Žēlīgām actiņām!
Nū iedzina māsas govi
Svešu ļaužu laidarā.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

44291.

Pate ēdu, ūtram devu,
Bruoļa maizis nažāloju:
Ar pyureņu tautuos guoju,
Na ar bruoļa rudzu klēti.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

44292.

Pelējumu piesmirdusi
Mūs' brālēna istabiņa,
Šeit atveda, vēdināja
Tautu meitas vecu pūru.
355 [Rucavas Lp].

44293.

Pieci, seši kājas āva
Uz tā mana pūra vāka;
Vienam tiks, ne visiem,
Manis puķu vainadziņš.
3 [Adulienas Md].

44294.

Pieci, seši spēlējās,
Ap to manu pūra vāku;
Sit spēlīti pa manim,
Lai netiku ne vienam.
3 [Adulienas Md].

44295.

Puķīt, brāļa līgaviņa,
Dzievosimi vienis prātis!
Kad tu iesi tautiņāsi -
Māršiņ' pūra dalītāja.
Kad pietrūka - tev kauniņis,
Ja atlika - man godiņis.
355 [Rucavas Lp].

44296.

Puško, māte, ko puško,
Puško pūra vedējiņu:
Daudz ciemiņu celiņā,
Visi tek raudzīties.
263 [Mēmeles Jk].

44297.

Pyurā zyrgi attecēja,
Bez pyureņa nūtecēja;
Muote ar meitu klēteņā
Kukuļimi spēlējās.
326 [Preiļu D].

44298.

Poura dēļ, sveši ļauds,
Neceliet ienaidiņa!
Sveša māte maltu cēla,
Ne pūriņa darināt.
281 [Neretas Jk].

44299.

Pyuru vedia, pyuru vedia,
Kur liks pyuru nūvaduši?
Vysu krūgu dzāruojam
Ni jam klētis, ni jam klāva,
Vysu buobu pāruojam.
168 [Kalupes D].

- 336 -

44300.

Pūru veda, pūru veda -
Kas raud pūru aizvedot?
Līgaviņa gauži raud,
Vai būs vieta tautiņās.
94 [Dunikas Lp].

44301.

Pūru cēla, pūru cēla,
Pūru manu nevedīs;
Kusīs zirgi, plīsīs rati,
Ceļā zirgus tapinās.
605 [Skolas].

44302.

Pillu pūru pielocīju
Šķeterīšu villainīšu;
Stāvu lēca, nepavilka
Tautu dēla kumeliņu.
605 [Skolas].

44303.

Ptru, gotiņa, še maizīte,
Ēd ar visu garoziņu!
Kad es iešu tautiņās,
Nāc pakaļ maurodama!
378 [Seces Jk].

44304.

Rakstīts man pūra vāks,
Rakstīts pūra dibentiņš;
Ir manā pūriņā
Daudz rakstītu gabaliņ(u).
3 [Adulienas Md].

1. Raksteits muns pyura vuoks,
Raksteits pyura dibineņš.
Ir munāji pyureņā
I raksteiti, naraksteiti.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

44305.

Raibas vien man telītes,
Sudrabiņa radziņiem:
Diezgan darba tautiešam,
Zīda valgu pievijot.
605 [Skolas].

44306.

Rindājāt, raibuliņas,
No tautām brālīšos!
Neēd tautu grīšļa zāli,
Nedzeŗ rāvas ūdentiņu.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

44307.

Resnajam ozolam
Viena zīle zariņā;
Liela rada brāļu māsa,
Viens krekliņš pūriņā.
46 [Beļavas Md].

1. Resnajam ozolam
Viena zīle galiņā;
Viena meita māmiņai,
Viena josta pūriņāi.
238 [Līvu C].

44308.

Runuojit, bruoleliņi,
Kū muosai īdūsit!
Treju polu vylnuonīte,
Be lipiņas vuciniņš.
466 [Vārkavas D].

44309.

Sērdienītes pūru veda
Lāci jūdza vezumā,
Saka lācis ņaumādams:
Redz kur smagis vezumiņš.
605 [Skolas].

44310.

Sacējuos šei Teklīte,
Vīna pyura pīdarējus'.
Tāva sīki, pasijuoņi
Pa vysim kaktiņim.
168 [Kalupes D].

44311.

Saderam mēs, tautiņas,
Mūsu lopi nesader;
Mūsu zirgi, jūsu govis
Kājiņāmi mīdījās.
241 [Lubānas Md].

44312.

Sasavērsim, mēs muosiņas,
Kas buoriņes pyuriņā:
Ni tik cimdu, ni tik zeķu,
Cik gaudūs asareņu.
170 [Kapiņu D].

44313.

Sit, tautieti, zelta vadzi
Pašā kūts dibenā,
Lai es sienu māsas govi
Sudrabiņa radziņiem.
605 [Skolas].

44314.

Saimenieka meitiņām
Zaķīts pūra dibenā;
Saimenieka dēliņiem
Zaķīts naudas maciņā.
605 [Skolas].

- 337 -

44315.

Seņ slyvēja tauteņuos
Lela pyura dareituoja.
Ni leluoks, ni mazuoks,
Ko saldata barabans.
466 [Vārkavas D].

44316.

Seši vīri pūru cēla,
Nevar pūru kustināt.
Kā var pūru kustināt -
Akmens pūra dibenā?
472 [Vecgulbenes Md].

44317.

Siešu, siešu, māmuļiņ,
Dižen lielu gabaliņu.
Es iekritu rāvienā,
Tavas govis ganīdama.
48 [Bērzaunes Md].

44318.

Sievasmāte lielījās
Meitai pūru pielokot;
Vecas vīzes, vecas zeķes
Vien ir pūra dibinā.
255 [Mārupes (Bieriņu) Rg].

44319.

Sievas māte man iedeva
Strupu ļipu kumeliņu.
No tā viena strupļipīša
Pilni tautu tīrumiņi.
146 [Jaungulbenes Md].

44320.

Sy pa ceļu, sy pa ceļu,
Tāva dūta raibalīt(e)!
Muotes dūta vylnonīte
Guļ pyuriņa dybynā.
466 [Vārkavas D].

44321.

Skribu skrabu, kažoķel,
Sievas vien istabā!
Ej kūtī, ved ārā
Raibaliņu ragaino.
286 [Nītaures Rg].

44322.

Slēdz, mammiņa, klētes durvis
Deviņāmi atslēgāmi,
Lai neslēdza tautu dēlis
Ne ar zelta atslēdziņ(u).
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

44323.

Sniķerīši, zāģerīši,
Reize ar mani tautiņās!
Māte deva lielu pūru,
Nelien tautu klētiņās.
605 [Skolas].

44324.

Svīda zirgi, lūza rati,
Man ejot tautiņās,
Man' pūriņu (aiz)vedot,
Dažas dienas darinātu.
545 [Krustpils D apr.].

44325.

Šitās meitas lielījās,
Smagu pūru pielocīj'šas:
Pele kaklu nolauzuse
Tukša pūra dibenā.
192 [Kosas C].

44326.

Šīs meitiņas lielījāsi,
Lielu pūru piedarīj'šas;
Es aizgāju, es atradu
Sesku pūra dibenā.
24 [Asares Il].

44327.

Šei Tekleite līlejās,
Lela pyura dareituoja:
Par sileņu atskanēja,
Kai saldata barabans.
389 [Silajāņu Rz].

44328.

Sveša māte lielījās,
Man pūriņu pielocīj'se:
Salauzusi ievas ziedus,
Salikusi pūriņā.
104 [Ēdoles Vp].

44329.

Šķiŗ, mana māmuļa,
Zīmotas goves:
Zīmaļu, dūmaļu,
Baltmugurīti.
192 [Kosas C].

44330.

Šņaukoj, muote, voi našņaukoj,
Raug' bāram vazumeņu!
Augši bēris kuojys cēļa,
Vazumeņu gaideidams.
Pīkraunit, bruolileni,
Sausas molkas vazumeņu.
143 [Jāsmuižas D].

- 338 -

44331.

Šņaukā māte, šņaukā meita,
Nav ko krauti vezumā.
Kā šīs abas nešņaukās -
Kucens pūra dibenā?
427 [Tadaiķu Lp].

44332.

Šņaukā māte, šņaukā meita,
Nav ko kŗauta vezumā.
Nešņaukāja, māte, meita,
Krauj man pillu vezumīn!
94 [Dunikas Lp].

44333.

Šūgod īšu tauteņuos
Ar visom teleitem.
Teleitem pūra zuoļe,
Man svešuo muomuleņa.
559 [Rēzekne Rz apr.].

44334.

Šodien, brāļi, redzējām
Jūsu lielu lielībiņu;
Raud māsiņa pie pūriņa,
Peļādiņu cilādama.
198 [Krustpils D].

44335.

Šoruden, to ruden
No tautām vaļājos;
Nu jau vaira nepatveŗas
Ne telīte kūtiņā.
306 [Patkules Md].

1. Šoruden, to ruden
No tautieša vairījos;
Šoruden nepaturu,
Ne telīšu dārziņā.
378 [Seces Jk].

44336.

Tautiešam klētes dures
Zaļajāmi lasītēmi;
Mūs' māsiņas pūra lāde
Zaļajāmi zīlītēm.
355 [Rucavas Lp].

44337.

Tautu dēls nostenēja,
Manu pūru paceļot.
Kā es viņu pielocīju,
Ne vaidēt nevaidēju.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

44338.

Tautu dēls pūru veda
Nevienādis kumelīnis;
Mūs' brālītis mežā brauca,
Bij vienādis kumelīnis.
94 [Dunikas Lp].

44339.

Tautu meita lielījās,
Pilnu pūru pielocīj'se:
Divi, trīs linu krekli,
Viens pats cimdu pārs.
48 [Bērzaunes Md].

44340.

Tautu meita, tautu meita,
Bij auguse, bij brieduse.
Pieci ziergi pašu vilka,
Pūru nesa padusē.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

44341.

Tautu meita, zeltenīte,
Niedru skalus dedzināja;
Sirmi zirgi, zaļi loki,
Tie pūriņu kustināja.
545 [Krustpils D apr.].

44342.

Tiesa tiesa, nava meli,
Veca ļaužu valodiņa:
Ne auziņa krūmu rieta,
Ne atraitnim pūru dara.
373 [Sarkaņu Md].

44343.

Tin, māmiņa, savas meitas,
Pērnājās pakulās;
Tukšs pūriņš, pliks vēders,
Jau pie vārtu vērājiņa.
72 [Cesvaines Md].

44344.

To celiņu rītā gāju,
To pārnācu vakarā;
Par to pašu aiztecēs
Mans pūriņš tautiņās.
184 [Ķēču Rg].

44345.

Tpruc, gūtiņ, raibulīt,
Tu pa prīšku mauruodama
Tu pa prīšku mauruodama
Es pakaļ rauduodama.
326 [Preiļu D].

44346.

Trīs sorkanas rozes zied
Uz tā muna pūra vāka;
To nadošu jānorauj
Laiskam tāva dēliņam.
Ja norāve, lei norāve,
Diženais tautu dāls.
242 [Lubejas Md].

- 339 -

1. Uz tā muna pūra vāka
Trīs sarkanas rozes zied,
To nedošu jānorauj
Kādam kroga dzērājam,
Ja norāva, lai norāva
Diženais tēva dēls.
242 [Lubejas Md].

44347.

Vari, vari, tu tautieti,
Ja tu vari, es gan varu.
Vari manu pūra vāku
Zelta naudu noskaitīt;
Es varu tav' kumeļu
Zīda deķi apdeķi [apdeķēt].
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

44348.

Veco pūru līdz malām
Pār novadu ritināju,
Ne stīpiņu nepametu
Pats savā novadā.
452 [Užavas (Zīras) Vp].

44349.

Vecu veda tautu meitu,
Vecu pūru cilināj(a).
Man galviņa pieputēja,
Pūra miltus sijājot.
378 [Seces Jk].

44350.

Vedat viegli, vedējiņi,
Lieli pūri māsiņai:
Priekšā lāde, vidū tīne,
Pakaļā šūpulīts.
605 [Skolas].

44351.

Vediet mani, kur vezdami,
Par tiltiņu nevediet!
Grabēs mans tukšais pūrs,
Par tiltiņu pārbraucot.
605 [Skolas].

44352.

Vedet, tautas, munu pyuru,
Mane pašas navedet!
Vessem pyuru, ņemsim pašu,
Vessem gūvis pakaļā.
358 [Rugāju Abr].

44353.

Vediet, tautas, ritiniet
Manu grēku darītāju;
Manus skalus dedzināja,
Sev pūriņu darināja.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

44354.

Viena pati mūs' māsiņa,
Mēs deviņi bāleliņi;
Mēs deviņi piekusuši,
Pūriem siekiem mērodami;
Viņa viena nepiekusa,
Saujiņām izbērdama.
115 [Galgauskas Md].

44355.

Viena pati man gosniņa
Griestainiemi radziņiem;
Diezgan dārga tautiņām
Griestu stalli būvējot.
378 [Seces Jk].

44356.

Visas manas raibas govis
Greizajiem radziņiem;
Gana darba tautietim
Greizu klēviņu darot.
241 [Lubānas Md].

44357.

Vysys raibys maņ gūteņis,
Vysys vīna augumeņa;
Zīdi tuom nu kuojom byra,
Kad tuos devja pyureņā.
466 [Vārkavas D].

★
Table of Contents |View Entire Work