LATVIEŠU TAUTAS DZIESMAS: VOLUME V

5. Vedēji atbrauc līgavas mājās

a) Mājinieki gaida vedējus atbraucam

16187.

Apstriguši vedējiņi
Kalnā, mālu dumbērē;
Bāleniņi, staigādami
Uzveļat akmentiņu!
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

16188.

Braucat nu braukdami,
Gausajie vedēji!
Sasaluši gaidīdami
Panāstnieki šo naksniņu.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

1. Nāciet nākdami,
Negoda ļaudis!
Sasalu, sadrebu,
Jūs gaidīdama.
300 [Kroņa Misas pagastā (Misas pag. B)].

16189.

Domājām, gādājām,
Kur vedēji [panāksni] kavējās:
Vedējiņi [panāksnieki], nabadziņi,
Celiņā ganījās;
Pie celmiņa guni kūra,
Kurpē silda ūdentiņu.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

16190.

Es cimdiņu norakstīju,
Pie vārtiem stāvēdama;
Vēl būt' otru norakstījse,
Kaut rociņas nisalušas.
300 [Kroņa Misas pagastā (Misas pag. B)].

16191.

Gan agri šorīte
Saulīte lēca;
Šorīte redzēšu
Vedējus jājam.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

16192.

Jājat jādami,
Tamdatu(?) ļaudis,
Mēļoti vīri,
Strīpaiņas sievas.
226 [Kandavā (Tl)].

16193.

Kas tie tādi kaŗapulki
Iet pa mūsu gaŗu dūksti?
Tie nebija kaŗapulki,
Tie māsiņas vedējiņi.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

16194.

Kas tur rušina
Par viņu kalnu?
Vedēju suvēni
Atrušināja.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Kas tur rušina
Aiz viņu kalnu?
Tie tie kaimiņu
Melnie pussiķi.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

- 273 -

16195.

Ko dara vedēji
Tik ilgi mājās?
Zobenus, zābakus
Pa ciemu meklē.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

1. Kas tur dudina
Aiz kalna lejā?
Zobenus, zābakus
Pa ciemis tapina.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

16196.

Kur tie mūsu vedējiņi
Šādu dienu kavējās?
Aiz kalniņa kavējās,
Savas sievas dzirdināja [mīzināja].
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

16197.

Kur vedēji kavējāsi,
Ka tie laiku nesabrauca?
Vīzes pina, kājas āva
Pērnajā griķējā.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

16198.

Kur vedēji kavējās,
Ka tik vēlu vakarā?
Vai vedēju māmiņai
Ceļā kļuva radībiņas?
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Domājām, gādājām,
Kur vedēji kavējās;
Vedējīšu māmiņai
Ceļā kļuva vaislībiņas.
Uz cintiņas guni kūra,
Micē silda ūdentiņu.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

2. Vedējiņu māmiņai
Ceļā tika lēkumiņi;
Uz akmiņa pirti kūra,
Peltē smēla ūdentiņu.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

3. Vedējiņu [panāksnieku] meitiņām
Bērns piedzima atmatā;
Uz akmini garu meta,
Strautā slotu slapināja.
226 [Kandavā (Tl)].

16199.

Nāc, raugies, man' māsiņa,
Kā jāj tavi vedējiņi:
Rāmi tek bēri zirgi,
Grezni dzied vedējiņi.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

16200.

No tālienes sen dzirdēju,
Kur brauc māsas precinieki:
Zirgi zviedz, rati skan,
Paši dzied vedējiņi.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

16200¹.

Nu jāja vedēji,
Nu sita bungas:
Vež mana vaiņaka
Šo vakariņu.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

16201.

Priekšā tek sirmi zirgi,
Diegiem šūtas kamaniņas.
Vai, māsiņa, nepazini?
Tie bij tavi vedējiņi.
408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)], 412 [Unguros (Ungurmuižas pag. D)].

16202.

Žēli raud mūs' māsiņa,
Pa sētiņu staigādama,
Ieraudzījse mežmalā
Pieci bēri kumeliņi;
četriem segli mugurā,
Piektam balta villainīte.
Tev, māsiņa, tas bērītis,
Kam tā balta villainīte.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

16203.

Šņākdami, krākdami
Vedēji nāca;
Mūs' māsa lēkdama
Klētī bēga.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

16204.

Sebulīts tautu dēls,
Sebu nāca vakarā.
Kauns manam tēviņam,
Sebu vārtus atveŗot;
Kauns manai māmiņai,
Sebu galdu apklājam.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1. Sebulīts tautu dēls,
Sebu raida vedējiņus.
Kauns manai māmiņai,
Sebu galdu apklājot;
Kauns manam tēviņam,
Sebu mucu ielaižot.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

- 274 -

16205.

Seši bēri kumeliņi
Ēd bāliņa birzītē.
Lai tie ēd, tie ir visi
Pēc manim atskrējuši.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

16205¹.

Taure nāca taurēdama,
Ne tā taure velti nāca:
Taure nāca pēc māsiņas,
Tēvu māti raudināt.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

16205².

Taure nāca taurēdama,
Zaļu birzi locīdama;
Neba taure viena nāca,
Nāk tautietis pūtējiņš.
404 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

16206.

Tautas jāja aurēdamas,
Vai šķiet mani eglienē?
Es brālīša sētiņā,
Jaunā priežu klētiņā.
224 [Kabilē (Kld)].

16207.

Tautu dēlis miega peķis,
Sebu raida vedējiņus;
Mūs' māsiņa agri ceļas,
Agri savas kājas ava.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

16208.

Tumsā nāca vakarā
Veca puiša vedējiņi;
Kad tie būtu jauna puiša,
Tad tie nāktu saulītē.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)], 241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)], 264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1. Veca puiša līgaviņu
Ved vēlāi vakarā;
Kad tā būtu jauna puiša,
Tad pārvestu saulītē.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

16209.

Tumsīnā vakarā
Man atjāja vedējīni:
Vecs bij tautu lolojumis,
Dienu jāti nedrīkstēja.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

16210.

Tur brauca, tur jāja
Par viņu kalnu
Tukšiem ratiem,
Liekiem zirgiem.
Grib māsas pūriņu
Par vezumiņu,
Grib pašu māsiņu
Par jājējiņu.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

1. Nu jāja, nu brauca
Par viņu kalnu
Tukšiem ratiem,
Liekiem zirgiem.
Tukšie rati
Grib vezumiņa,
Liekie zirgi
Jājējiņu.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

b) Aizveŗ un apsarga vārtus

16211.

Es saku, brālīti,
Roc aku vārtos,
Lai jāja vedēji,
Lai lauza kaklus,
Lai slīkst visi vedējiņi,
Seši bēri kumeliņi.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

16212.

Mēs deviņi bāleniņi,
Viena pate mūs' māsiņa;
Mēs vārtiņus aizcelsim,
Tautām māsu nedosim.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

16213.

Ver, brālīti, vārtus cieti,
Nu nāk vēja liela vētra;
Tā nebija vēja vētra,
Tie tautiņu kumeliņi.
346 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Lietus nāca, vētra kŗāca,
Aizceļ vārtus bāleniņis;
Nenāc' lietus, nekŗāc' vētra,
Kŗāc' tautiešu kumeliņis.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

c) Vedēji lūdzas, lai laiž viņus sētā

16214.

Attaisiet man vārtiņus,
Ielaidiet sētiņā!
Ne es jūsu zemīt' ņēmu,
Ja naksniņu pārgulēju.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

- 275 -

16214¹.

Atveriet man vārtiņus,
Neba jūsu zemes gribu:
Atdodiet bāliņam
Sen cerētu līgaviņu!
20 [Krapē (Krapas pag. Rg)].

16215.

Atveŗati vaŗa vārtus,
Tautas nāca sētiņāi!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

16216.

Laid iekšā, laid iekšā!
Mēs jums skādi nedarīs;
Mēs paņems to meitiņ',
Kas jums bija niecinama.
225 [No Kaltenes līdz Kolkasragam gar jūrmalu (Tl, Vp)].

16217.

Nebīsties, liel' ciem',
Ka šeitan kaŗš atjās:
Tie nebij kaŗavīr',
Tie bij brāļa vedējiņ'.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

16218.

Tec teciņus vārtu vērt,
Mana jauna ļauduviņa!
Man rociņas nosalušas
Līdz ar leda gabaliņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

16219.

Tec teciņus vārtu vērt(i),
Mana jauna līgaviņa!
Pieši manas kājas spieda,
Iemauktiņi rokas žņaudza.
20 [Krapē (Krapas pag. Rg)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

d) Sargi vedējus papriekšu visādi apdzied un tirda, kur braucot, ko meklējot u. t. t.

16220.

Ar Dieviņu, ar Dieviņu,
Mūs' māsiņas vedējiņi!
Cauri cauri, sveši ļaudis,
Nav māsiņas sētiņā.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

16221.

Atnāk pieci vedējiņi
Tā kā pieci nabadziņi:
Nūjas vien klabināja,
Pie vārtiemi stāvēdami.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

16222.

Atbrauc pieci vedējiņi
Tā kā pieci nabadziņi;
Rītē brauks man' māsiņa,
Lielu baru pacēluse.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

16223.

Gaŗām, gaŗām,
Sakārņu vedēji!
Gaŗām aizveda
Sakārņu kaudzi.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

16224.

Kam veda tautiņas
Liekaju ziergu?
Vai veda vārnām,
Vai žagatām?
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

16225.

Kur braucati, vedējiņi,
Vai braucati žagaros?
Ja braucati žagaros,
Kam sieviņas līdz ņēmāt?
230 [Zentenē (Zentenes pag. Tl)].

16226.

Kur braucat, vedējiņi,
Ar tiem ķīļu deguniem?
Atpakaļi, atpakaļi
Pie savām melnacēm!
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

16227.

Kur, ļautiņi, jūs brauksiet,
Sapuškoti kumeliņi?
- Ozolmuižas mēs ļautiņi,
Liepas muižas meklējam.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

16228.

Kur palika, kur palika
Mūsu kunga bisenieki?
Melni kraukļi saskrējuši
Pie bāliņa vaŗa vārtu.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 276 -

16229.

Nāca viens, nāca divi,
Nu atnāca liela pulka,
Nu atnāca liela pulka,
Nu vedīs mūs' māsiņu.
151 [Lieljumpravā (Jumpravas pag. Rg)].

16230.

Nelasiet, bāleliņi,
Svešu ļaužu grāmatiņu!
Veca bāba rakstījusi
Mēnesnīcas gaismiņā.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

16231.

Oši, kļavas, ozoliņi,
Ko jūs laba meklējat?
- Meklējam liepas meitu
Ozoliņa dēliņam.
224 [Kabilē (Kld)].

1. Oša oša, kļava kļava,
Ko jūs divi runājiet?
- Runājam liepas meitu
Jaunajam ozolam.
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)].

16232.

Pa celiņu tautas jāja,
Lieku veda kumeliņu.
Kur, tautiņas, jūs ņemsati
Lieka zirga jājējiņu?
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)].

16233.

Parādiet, sveši ļaudis,
Kāda jūsu grāmatiņa?
Tāda jūsu grāmatiņa:
Gaŗām ciemu jāvažo.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

16234.

Parādiet, sveši ļaudis,
Kāda jūsu grāmatiņa?
- Tāda mūsu grāmatiņa:
Ar pirkstiem sarakstīta,
Ar pirkstiem sarakstīta,
Ar zobiem izlasāma.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

16235.

Piesameta sīku putnu
Pilni vārtu stuburiņi;
Tie nebija sīki putni,
Tie māsiņas vedējiņi.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

16236.

Vedējiņi atjājuši
Bez liekaja kumeliņa:
Tie gribēja mūs' māsiņu
Kājām vesti sētiņā.
224 [Kabilē (Kld)].

e) Daži vedēji pārlecina zirgus pār sētu, vai arī ielaužas pagalmā no neapsargātas puses

16237.

Ar bitīti es atjāju
Bāliņam vedībās;
Tikām citi zirgus sēja,
Es par sētu sētsvidū;
Tikām citi vārtus vēra,
Es pa logu istabā,
Es pa logu istabā
Tautas galda galiņā.
225 [No Kaltenes līdz Kolkasragam gar jūrmalu (Tl, Vp)].

1. Ar bitit' es atjāj'
Bāliņam vedibās;
Līdz citiem vārtus vēra,
Es pa logu istabē,
Es pa logu istabē
Pie to meit's māmuliņ',
Pie to meit's māmuliņ',
Kā bitit' dziededam.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

16238.

Gaidīju vedējus
Pa kalna vārtiem;
Saskrēja vedēji
Pa lejas vārtiem.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 1181 [Dūres pagastā (Vlk)], 163 [Dzērvē (Dzērves pag. Azp)], 181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1. Es gaidu tautiņas
Pa kalna vārtiem;
Sajāja, sabrauca
Pa cūku celiņu.
288 [Bornsmindē (Īslīces pag. B)].

2. Gaideja vedejus
Pa kalnu vārtiem;
Saskrēja vedeji
Pa cūku caurumu,
Pa cūku caurumu,
Pa struņķu dārzu.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

3. Gaidīju vedēju
Pie kalna vārtiem;
Saskrēja vedēji
Pa cūku teku
Cits ar kruķi, cits ar kraķi,
Cits ar melnu bīkstaklīti.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

- 277 -

16239.

Neba visi vedēji
Pa vārtiem nāca,
Cits arī ielīda
Pa cūku caurumu.
249 [Reņķu muižā (Zebrenes pag. Tk)].

16240.

Neba visi vedēji
Pa vārtis sagāja:
Kā suvēni salīduši
Pa riķiemi rāceņos.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

16241.

Vedēji saskrēja
Pa cūku tekām,
Pa cūku tekām,
Pa rijas vārtiem.
Ņemat kruķus, bīstaklīšus,
Dzenat viņus atpakaļ!
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

f) Pēc lielas kaulēšanās ielaiž visus vedējus pagalmā

16242.

Brauc'ēt, tautys, pogolmā,
Metīt zaltu, sudobreņu:
Lai natreuka tai mameņai
Meužam jaunas mal'ējeņas.
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

16243.

Jājati, vedēji [tautiņas],
Glužiņi sētā!
Mēs meža ļautiņi,
Ērcešu žogi.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

16244.

Kam, bāliņ, tu pielaidi
Pilnu sētu svešu ļaužu?
- Es, māsiņ, neredzēju,
Smēdē kalu zobentiņu.
121 [Gulbenē (Md)].

★

44107.

Atveriet man vārtiņus,
Ielaidiet sētiņā;
Mēs bijām māsiņai
Velšu pūru vedējiņi.
605 [Skolas].

44108.

Bāliņš jūdza lielu zirgu,
Šķita lielu domājam;
Ne lielāks, ne mazāks,
Kā pakulu kodeļiņa.
605 [Skolas].

44109.

Bez naudas nelaid
Tautieša klētī.
Pimberis, vērdiņš
Nabaga nauda;
Rubulis, dalderis
Tautieša nauda.
112 [Ezeres Kld].

44110.

Celies agri, gulies vēlu,
Saderēta mātes meita;
Visi tautas plikvēderi
Gaida tevis pārvedam.
605 [Skolas].

44111.

Cirtu krustu ozolā,
Cirtu vārtu stuburā;
Pie vārtiem vedējiņi
Raksteitām komonām.
198 [Krustpils D].

44112.

Dodiet manim, ko vajaga,
Vaicajieti, ko es nācu.
Dodiet manim brāļam sievu,
Lai es braucu sētiņā.
46 [Beļavas Md].

44113.

Izaudzētu tautas veda,
Izmācītu darbiņam;
Kam tautiņas nevedāt,
Ka gulēju šupolie?
293 [Oļu (Oļu-Apeltienas) Md].

44114.

Guba beja, guba beja -
Kas tū gubu kustynuoja?
Tys tū gubu kustynuoja,
Kam deveiņi kumeliņi.
182 [Kaunatas Rz].

- 278 -

44115.

Gŗūta sieva vešanās,
Gŗūta pati vedamā;
Būs manam brāliņam
Gŗūts mūžiņš dzīvojot.
263 [Mēmeles Jk].

44116.

Ko, bāliņi, darīsim,
Šitik agri sanākuši?
Nūla brāļi māsu vilka
No drabiņu kubuliņa.
436 [Tirzas (Tirzas-Pils) Md].

44117.

Liepu muižas mēs ļautiņi,
Ozolmuižas meklējam.
Liepu muižu gan atradām,
Ozolmuižas neatradām.
119 [Gaujienas Vlk].

44118.

Nelaižat, ļautiņi,
Zvirbuļus sētā;
Tie jūs' jumtiņus
Izčabinās.
197 [Krotes Lp].

44119.

Nu kurīnes tys puiseits
Tik jaukū volūdeņi?
Nu Vuoczemes es, māmeņ,
Gribu tovu meitu jimt.
Spriša tova skaista meita,
Tei byus muna ļaudoveņa.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

44120.

Nu, brālīti, nu tev sieva,
Nemāk ragus uztaisīt;
Nu būs tava līgaviņa
Uz kažoka jāvizina.
605 [Skolas].

44121.

Piecas meitas māmiņai,
Visas piecas krāsnī guļ;
Guļ tā pati vedamāji
Pašā krāsnes dibenā.
241 [Lubānas Md].

44122.

Putējuse, gavējuse -
Ko tu esi darījuse?
Aizbrauc tavi vedējiņi
Kā malciņas cirtējiņi.
46 [Beļavas Md].

44123.

Tautu meita, pirtu sile,
Kam gulēji palāvēji?
Pāries brāļi, vedējiņi,
Nepuškoti, nerakstīti.
605 [Skolas].

44124.

Tumša tumša uguntiņa
Meitu mātes istabā:
Viena pati svece dega
Rudvarīša lukturī.
355 [Rucavas Lp].

44125.

Tumši tumši tie siliņi,
Tumši dienu, tumši nakti;
Sveši sveši tie ļautiņi,
Sveši dienu, sveši nakti;
Kā tiem nebūs svešiem būt,
Nav neviena brālēliņa.
281 [Neretas Jk].

★

g) Apdzied vedējus, vedēju zirgus un ratus

16245.

Ak tu krupja tautu dēls,
Tavu daiļu vedējiņu!
Puiši, vīri zābakos,
Kumeliņi iemauktos.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

16246.

Vai māmiņa, vai māmiņa,
Nu sabrauca vedējiņi,
Baltu ķēvi klibu kāju,
Vienu slieci kamaniņas.
284 [Bārbelē (Bārbeles pag. B)].

16247.

Dižajam vedējam
Pinkuļains kumeliņš;
Vārtos kūru uguntiņu,
Lai nosvila pinkulīši.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

16248.

Dižajam vedējam
Sirmi zirgi, kalti rati;
Sirmi zirgi nemaksāti,
Kalti rati tapināti.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

- 279 -

16249.

Es salēju [samīzu] lielu pelci
Pie brālīša nama duru.
Atjāj pieci vedējīni,
Noslīkst pieci kumelīni.
158 (Tosmarē).

1. Es izlēju sidrabiņu
Pie bāliņa namdurēm.
Atjāj pieci vedējiņi,
Noslīkst pieci kumeliņi.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

2. Vai bij upe, vai ezers
Mana brāļa sētsvidū?
Atjāj pieci vedējiņi,
Noslīkst pieci kumeliņi.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

16250.

Es šķitu debesi
Apmākušos:
Tie to vedēju
Melnie ļaudis.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

16251.

Es šķitu vedējus
Zirgiemi jājam,
Atjāja vecāmi
Mīstīklāmi.
Sūta mani māmiņa
Auziņu doti;
Ko došu vecāmi
Mīstīklāmi?
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)], 278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

16252.

Gaidīju māsiņai
Vāciešu vedējus;
Sigāni, slēpsvārki
Mūs' māsas vedēji.
197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].

16253.

Kāds Dievs bija to redzējis,
Viens pats nāca vedējos!
Mūs' pusē tāda mode:
Pa pieciem, pa sešiem.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 394 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

16254.

Kājām tautas sagājuši,
Nav neviena kumeliņa;
Sēdu tēva istabā,
Galdā kājas atspērusi.
330 [Kaldabruņās (Rubenes pag. Il)].

16255.

Kājām vien, kājām vien
Sveši ļaudis sanākuši.
Vai māsiņa kājām ies?
Vai pūriņu veltin vels?
373 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

16256.

Kam tai mūsu pagalmā
Liela pulka ūdens pančku?
Vedējiņi, šurp braukdami,
Ūdens žurkas aizjūguši.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

16257.

Ko tie vedēji
Cik daudzi vedīs?
Maza mūsu māsiņa
Kā cielaviņa.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Ko kauca, ko rūca
Deviņi vedēji?
Maza mūsu māsiņa
Kā cielaviņa.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

16258.

Ko tie vedīs
Septiņi vedēji?
Nav mūsu kuņai
Septiņi kucēni.
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

16259.

Kūdarā kūdarā
Vedējiņu kumeliņi!
Kā nebija kūdarā,
Auzu pelu oderēti.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

16260.

Kuŗas zemes, kādi ļauži,
Māsiņ, tavi precenieki?
Viena sliece kamanām,
Triju kāju kumeliņš.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

16261.

Zeltenieši, zeltenieši,
Kur jūsu lielība,
Kur jūsu trīsdesmit
Vedējiņi?
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

16262.

Ne tie visi lūgti viesi,
Kas sanāca vešanā;
Citam kūja klaudzējās,
Sētmalē nosviežam.
104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

- 280 -

16263.

Ne tie visi vedējiņi
Ar zirgiem sajājuši:
Cits ar kruķi, cits ar lizi,
Cits ar pirtes bikstaklīti,
Pats brūtgāna īstais brālis
Ar vecām mīstīklām.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

1. Ne tie visi vedējiņi
Ar ziergiem atjājuši:
Cits ar cūku, cits ar kazu,
Cits ar villas [sievas] ērkulīti.
Es tecēju auzas dot,
Ko es došu ērkulim [ērkuļam]?
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

16264.

Parādāt, sveši ļaudis,
Kuŗš brūtgāna kumeliņš?
Tas brūtgāna kumeliņš
Ar to lūku pavadiņu.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

16265.

Sabrauc vedēji
Kā lieli kungi,
Sagriež cepures
Kā suņu astes.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

16266.

Sabrauca vedēji
Akliem zirgiem,
Sakrita mūsu
Tupeņu bedrē.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

16267.

Sajājuši vedējiņi,
Nedīdīti kumeliņi.
Ne tie visi īstenieki,
Kas bāliņa vedībās.
213 [Zlēkās (Zlēku pag. Vp)].

16268.

Sakāties, vedējiņi,
Kādu ceļu atjājāt,
Vai jājāt kužu tiltu,
Vai par peku atmatām?
171 [Tāšu Padurē (Kalvenes pag. Azp)].

16269.

Šķita lāci gumbājam
Aiz kalnīna lejīnāi:
Tautu dēla kumeļam
Pērnā spalva apakšāi.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

16270.

Šķitu lāci lampājot
Pa lielo tīrumiņu:
Tas pats mūsu jaunais znots
Leinajām kājiņām.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

16271.

Šķitu miglu miglojam
Bāleliņa sētiņā:
Miglo tautu kumeliņis,
Tāļu ceļu attecējis.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

16272.

Sen gaidīju māsiņai
Lielu pulku vedējiņu;
Pieci vien attecēja,
Kā kaimiņu kucēniņi.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Mūs' māsiņa tā gaidīja,
Būs deviņi vedējiņi;
Pieci vien atbraukuši
It kā pieci nabadziņi.
220 [Dursupē (Zentenes pag. Tl)].

16273.

Sen māsai gaidīju
Deviņu vedēju:
Astoņi ķenkari
Atķenkarāja.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

16274.

Simtu cēlu zīļu krēslu,
Simtu gaidu vedējiņu;
Aili manu lielu kaunu,
Viens atjāja nozarīts.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

16275.

Stāvat, tautas, pagalmā,
Nava rūmes istabā:
Brāļu māsa dzeini velk
Deviņiemi kamoļiem.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

16276.

Stulbi vien, akli vien
Svešu ļaužu kumeliņi:
Dasagrieza salmu kaudzi,
Istabiņu dēvēdami.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

- 281 -

16277.

Zvaneja Rīgā,
Zvaneja Bauskā:
Vedeji noslīka
Ūdena peļķē.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

16278.

Svešu ļaužu kumeliņi
Naizojām kājiņām;
Nelaidiet, bāleliņi,
Savā zirgu stallītī!
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

16279.

Trīs vien, trīs vien
Vedēju sievas;
Tās pašas atdzina
Pusriteņiem.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

16280.

Vedēji sajāja
Ar ērzeļiemi,
Ik riņķi grieze,
Ik pauti bire.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

16281.

Vedējiņi sabraukuši, -
Ko, vedēji, vedīsiet?
Ievelsimi bērza kluci,
Lai tie veda raudādami.
283 [Kroņa Vircavā (Vircavas pag. Jg)].

16282.

Vedējiņi sabraukuši, -
Ko, vedēji, vedīsiet?
Vēl tā jūsu vedamā
Uz Daugavas gavilē.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

16283.

Vedējiņi sabraukuši, -
Ko vedīs, nevedīs?
Piecērtiet, bāleniņi,
Zaļas malkas vezumiņu!
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

1. Vezumiņa tie ļautiņi,
Vezumiņa vien pētīja.
Eit' mežā, cērtat malku,
Dariet pilnus vezumiņus!
121 [Gulbenē (Md)].

16283¹.

Vedējiņi sanākuši,
Ko, vedēji, vedīsiet?
Vai bij šķilta, vai perēta,
Vai palika vanckarā?
20 [Krapē (Krapas pag. Rg)].

16284.

Vedējiņi sanākuši, -
Ko vedīs, nevedīs?
Ni bāliņš māsas deva,
Ni māsiņa kalponītes.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

16285.

Vedējiņi, vedējiņi,
Ko vedīsit sētiņā?
Mēs māsiņas nedosim,
Jūs tukšā pāriesit.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

16286.

Vestu nāca vedējiņi, -
Ko tie vestu, ko nevestu?
Vai tie ves namam baļķus,
Vai rijai pavaliņu?
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

16287.

Visi purvi aizsaluši,
Visas dzērves aizgājušas;
Nu tai mūsu māsiņai
Pie durvīm vedējiņi.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

h) Vedēji turpretī uzliela sevi un savus kumeļus

16288.

Ekur daiļi vedējiņi,
Daiļi tek kumeliņi:
Pilla mute sīku dzelžu,
Tek galviņu grozīdami.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

16289.

Es atbraucu vedībās
Ar rozainu kumeliņu;
Redzēs rītu saulītē,
Vai būs roze vedamā.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

16290.

Mūs' brālīši vedējiņi
Kā mēreni muiženieki;
Citam bija vācu svārki,
Citam vācu valodiņa;
Kam nebija vācu svārki,
Tam bij vācu valodiņa.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

- 282 -

★

44126.

Au ču vedējiņi,
Kur tā pati vedamā?
Vedamā aizkrāsnēji
Brūtgānami bikses lāpa.
477 [Vecpils Lp].

44127.

Atnāk pieci vedējiņi,
Tā kā pieci nabadziņi:
Nūjas vien klabināja,
Pie vārtiem stāvēdami.
605 [Skolas].

44128.

Atskrēja svuotiņš ar vīnu ūsu,
Īspīdja koktā kai uoža rogu,
Lela Dīva žēlestība,
Ka svuočiņas nanūdyura.
29 [Aulejas (Grāveru) D].

44129.

Citu reizu, tēva laiku,
Jāja bērus kumeliņus.
Nu jāj raibus kucentiņus,
Aiz ausīm turēdami.
149 [Jaunpils Tk].

44130.

Dzenīšami raibi svārki,
Tautiešami vēl raibāki;
Tautiešami vēl raibāki,
Tādi man nepatika.
605 [Skolas].

44131.

Es dūmovu, es guodovu,
Kas aiz kolna velejās:
Pyura vedējs aiz kalniņa
Velej sovu kumeliņu.
326 [Preiļu D].

44132.

Es nezinu, kas par modi -
Jauni puiši stalti jāja;
Mazs zirdziņš kā āzīts,
Lielajos iemavos.
358 [Rugāju Abr].

44133.

Gasulīši, bagaturi,
Ar kačim sabraukuši;
Paši sēd aiz galdeņa,
Kači kāpe veitūlā.
389 [Silajāņu Rz].

44134.

Ja jūs manis neticat,
Es jums zīmi parādīšu:
Labajam vedējam
Kājas, galva kabatā.
46 [Beļavas Md].

44135.

Jau šytai muosiņai
Gulēt ceļa maliņā;
Poši okli, zyrgi troki,
Navar ceļa saredzēt.
579 [Viļāni Rz apr.].

44136.

Kas tās tādas vedējiņas?
čūras vien, čūras vien!
Ne tam siera, ne šņabīša -
Plikadīdas atnākušas.
39 [Bārtas Lp].

44137.

Kas tie tādi vedējiņi?
čūras vien, čūras vien;
Mūs' māsiņas panāksnieki
Kā mēreni muiženieki.
197 [Krotes Lp].

44138.

Kā kurmītis tautu dēls,
Kā āzītis kumeliņš;
Cik gribēja riņķī griezt
Atsatupās ļipiņā.
261 [Mēdzūlas Md].

44139.

Jānīšam, brālīšami
Strupu ļipu kumeliņš;
Cik gribēju starši jāt,
Iejāj cūku laidarā;
Cik gribēja krievam cirst,
Nocērt cūkai astes galu.
48 [Bērzaunes Md].

44140.

Ko, puisīti, lielījies
Ar to savu bagātību:
Viena slieca kamanām,
Trim kājām kumeliņis.
545 [Krustpils D apr.].

- 283 -

44141.

Krambulaini, bambulaini
Tie pūrveža kumelīni.
Kā nebūsa krambulaini -
Linu pelu ēdināti?
355 [Rucavas Lp].

44142.

Kur liksam, neliksam,
Tikai daudzi vedējiņu?
Liksim pašus cūkkūtī,
Kumeliņus aplokā.
146 [Jaungulbenes Md].

44143.

Kur tī mūsu vedējiņi
Tik vin ilgi kavējās?
Aiz kalniņa kavējās,
Brūtei bārnu kristīdami.
358 [Rugāju Abr].

44144.

Lai man bija, ja man bija
Viena sliece kamanām;
Novedīšu tautu meitu,
Zari vien nobrīkšēs!
322 [Praulienas Md].

44145.

Lai man bija, lai man bija
Viena sliece kamanāmi;
Es atvedu tautu meitu
Ar visām telītēm.
476 [Vecpiebalgas C].

44146.

Lapni lapni tāva dāli,
Lapni brauca bazneicā:
Trim kājām kumeliņš,
Viena sliece komonām.
545 [Krustpils D apr.].

44147.

Līlejuos vedējiņi,
Zyrgūs vīn sabraukuši.
Cyts iz slūtys, cyts iz skruča,
Cyts uz muotes sprēsleiceņis.
466 [Vārkavas D].

44148.

Leli zirgi jyusu svuotam,
Myusu svuotam vēl leluoki;
Jyusu svuots juoj ap pus kūku,
Myusu juoj kūku golūtnēs.
168 [Kalupes D].

44149.

Mammiņ, mammiņ,
Palavu sijātu;
Sabrauca vedējiņi
Pelaviņu ēdājiņi.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

44150.

Man atveda tautu dēls
Mazu mazu kumeliņu,
Peļķē mirka, ne upē
Manas baltas villainītes.
386 [Sidgundas (Rikteres) Rg].

44151.

Māte cep greznus raušus,
Gaida greznus vedējiņus;
Piņņi vien sajājuši
Gaŗajiem deguniem.
467 [Vārmes Kld].

44152.

Nāc ārā, vedējieša,
Lai es tevi apsaskatu;
Diegu gali karājās,
Kur vakar lāpījies.
198 [Krustpils D].

44153.

Nākat, ļaudis, skatīties,
Kur bajāru vīri brauca:
Trīju kāju kumeliņis,
Vienu spieķi ritentiņis.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

44154.

Nikod taidu naredzēju,
Kaidi šūgod savažova:
Komonom vīna slīcja,
Kumeļam treis kuojeņas.
170 [Kapiņu D].

44155.

Nikur taidu naredzējam,
Kaidi šū'kor savažova:
Cyts uz suņa, cyts uz kaķa,
Cyts uz buobas kačarāga.
194 [Krāslavas D].

44156.

Na taidimi vedējimi
Myusu muosiņu nūvest:
Poši troki, zyrgi klybi,
Bez īlyukšu kamaniņas.
494 [Viļānu Rz].

- 284 -

44157.

Netramdi, saimniek,
Kumeļnīc' ķēvi:
Kumeļš paliks
Mūsu brāļa vārtos.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

44158.

Paskatiesi, tu Jānīti,
Kādu zirgu tu atjāji!
Tu atjāji stulbu kuili,
Pie ausim turēdams.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

44159.

Piebaldzēni, āža ļipas,
Ar āžiem Rīgā brauca;
Cik tie āži rikšus meta,
Tik tie vāģi ģenģeriem.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

44160.

Pluskataini, samparaini
Šogad mūsu vedējiņi;
Kur tie gāja, kur staigāja,
Pluskas vien karājās.
605 [Skolas].

44161.

Pusmuca, vērpele
Vedēju māmuļa;
Vai tur nebija
Smuidrāku sieviņu?
146 [Jaungulbenes Md].

44162.

Rūdu zaķīti nobaŗavu,
Vedējīnu gaidīdams.
Ak tu Dieviņ žēlīgais,
Kā tie plēsa stenēdami!
355 [Rucavas Lp].

44163.

Sacējuos viņa gola
Brangim zirgim sabraukuši:
Kai tik sunis aizarējās,
Jī ar kakim veitūlā.
168 [Kalupes D].

44164.

Viņagalīši lilejuos,
Zyrgūs vīn sabraukuši.
Myusu suņi aizarēja,
Jī ar kakim veitūlā.
168 [Kalupes D].

44165.

Sajāja panāksni
Stulbiem zirgiem,
Visus mūs' sētmaļus
Tie izdauzīja.
605 [Skolas].

44166.

Sirmi zirgi, mitenieki,
Mūs' māsiņas precinieki:
Sirmi zirgi, kalti rati
Mūs' māsiņu vizināj(a).
356 [Rudbāržu Azp].

44167.

Strūdzenieki, strūdzenieki,
Mūs' māsiņas vedējiņi:
Visiem ļenkas pār pleciem,
Kā tiem strūgu vilcējiem.
158 [Jumpravas Rg].

44168.

Svuoteņam rūdi zyrgi,
Nūdzāruši vosor ūdi.
Kū tu gribi lūceitīs,
Dūd ar asti sēteņā.
170 [Kapiņu D].

44169.

Šis Staseitis i lilejuos
Lobu bāru kumeleņu,
Tik gribējis paspringeit,
Sprīde lipu sātmalē.
168 [Kalupes D].

44170.

Šis svuotiņš porsu vede,
Jis pots porsa nastuovēja;
Pots stuovēja griviņiku,
Porsu vad uz palciņika.
143 [Jāsmuižas D].

44171.

Tam vedēju kristatāvam
Vīnu aci kumeliņš.
Loudzīs munam buoleliņam.
Īliks ūles boltumiņu.
36 [Balvu Abr].

44172.

Taut dēls man atsūt
Strup īs kumeliņ.
Kur liks sedls, kur seidīs,
Kur ciertīs pātadziņ?
445 [Ugāles Vp].

- 285 -

44173.

Tautu dēls lielījās
Pederainus vāģus kalt.
Kad jābrauc precībās,
Brauc ar bērna šūpolīti.
605 [Skolas].

44174.

Tautiets man atsūtīja
Kumeliņu kā gailīti,
Strautā manim kājas mirka -
Ko darīšu upītē?
9 [Aizputes (Aizputes-Pils) Azp].

44175.

Tautu meita, ķera galva,
Gaida košu vedējīn(u),
Atnāk koši vedējīni -
Ķera galva nesukāt(a).
Gan, meitīna, ķemmēsim
Ar kadeģa ķemmītēm.
355 [Rucavas Lp].

44176.

Tā slavēja mūs' Jānīšam
Kungus vieni vedējos;
Kungi sēd aizkrāsnē,
Cūku gani vedējos.
46 [Beļavas Md].

44177.

Tūlej, tūlej, vedējmāte,
Ko tik ilgi tūlājies?
Aiz kalniņa tūlējās,
Vecas vīzes lasīdama.
255 [Mārupes (Bieriņu) Rg].

44178.

Vedējiņi sabraukuši
Kai malnuos vabalis [vabalītes];
Ka ir malni, lai jī malni,
Jī ni valna nastuovē(ja).
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

44179.

Vedējiņa tēviņam
Melna cauņa cepurīte.
Kaut redzētu manu cauni,
Savu sviestu pagaldāji.
214 [Lažas Azp].

44180.

Vedējīša, vedējīša
Kā spolīte grozījās;
Vakaraine nevarēja
Savu gūžu kustināt.
198 [Krustpils D].

44181.

Vedējiņim, nabadziņim
Nalaimīte nūtikuse;
Nalaimīte nūtikuse
Uz lielceļa krustcelēm:
Zirgiem šlejas satrūkušas,
Puišiem bikses nokritušas.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

44182.

Visi kalti, visi kalti
Panāksnieku kumeliņi:
Cits vīzēm, cits pastalām,
Cits košām kurpītēm.
605 [Skolas].

44183.

Viņagalīts lilejuos:
Skaisti puiši sabraukuši;
Zirgi klibi, poši okli,
Roti skrēja rinkeitī.
168 [Kalupes D].

44184.

Žīdi vien, žīdi vien
Mūs' māsiņas vedējiņi;
Ņem, māmiņ, skruķa kātu,
Dzen tos žīdus padurvē.
198 [Krustpils D].

44185.

Žīdi vien, žīdi vien
Mūs' māsai vedībās,
Kur ņems māsiņa
Kuguļu podus?
356 [Rudbāržu Azp].

★

i) Vedējus aicina istabā un apsveicina

16291.

Ja ir māte vedējos,
Tad lai iet istabā;
Ja ir kāda lieceniece,
Lai sēd vārtu stuburā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

16292.

Nākat, tautas, raugāties,
Kāda māsas istabiņa:
Šūtin šūta, pītin pīta,
Vidū liepas līgojās.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

- 286 -

16293.

Pūtiet guni, pūtiet guni,
Laidiet tautas istabā!
Tautas stāv aiz durvīm [vārtiem]
Nosvīdušu kumeliņu.
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)].

16294.

Skaitāties, vedējiņi,
Vai jūs visi istabā!
Bija Juzis, bij Petrauškis,
Mikalauška vien nebija;
Mikalauškis aiztecēja
Mūs' birzē sēnes lauzt.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

1. Skaiti, skaiti, vedējiņa
[māmuļīte],
Vai ir visi vedējiņi!
Ingus bija, Mikus bija,
Sakalaušķis vien nebija.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

j) Sveša smaka istabā!

16295.

Vai māmiņa, vai māmiņa,
Sveša smaka istabā!
Sajājuši sveši ļaudis
Ar tiem darvas ķeldeŗiem.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

16296.

Sveši ļaudis sanākuši,
Sveša smaka istabā.
Atdarāt duris, logus,
Lai iet smaka klajumā!
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

k) Ienes kārti vedēju virsdrēbēm

16297.

Nesat, mani bāleniņi,
Bērza kārti istabā,
Lai sakaŗ sveši ļaudis
Savas vēja lupatiņas!
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

l) Vedējmātes kukulis, ko atdod līgavai vai līgavas mātei

16298.

Apēd vilki, vedējīša,
Visus tavus sivēniņus!
Kam tu manim neizcepi
Taukotā plācenīša.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

16299.

Ko jājat, vedējiņi,
Ko mātei atnesat?
Atnesuši kazas cisku,
Buka smaku apsmirdušu.
224 [Kabilē (Kld)].

16300.

Kur tā mana vedekliņa,
Ka pie mani nedanāca?
Man rociņas piekusušas,
Kukulīti glabājot.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

16301.

Lei Dievs duod māmiņai
Otkal nākt vedejuos,
Otkal capt māmiņai
Toukatnīti plācenīti.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

16302.

Parād' jel, man' māsiņ,
Ko tev deve sveši ļaud's?
Vai sieriņu tev iedeve,
Vai sīko sudrabiņu?
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

m) Vedējus sēdina pie apklāta galda; pie viņiem piesēžas arī līgava

16303.

Nākat, tautas, istabāi,
Baudāt manu barībiņu!
Tēvs pacēlis liepu krēslus,
Māte galdu apklājuse.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

16304.

Pilli beņķi piesēduši
Lepnu tautu istabā.
Kur, māmiņ, es sēdēšu?
- Sēdies galda galiņā,
Sēdies galda galiņā,
Svešu tautu pulciņā!
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

n) Vedēji noskaita pātarus un sāk mieloties; pātarus skaita arī pēc ēšanas

16305.

Es šķietu ratiņus
No kalna tekot:
Svešļaudis, ubagi,
Pātarus skaitīja.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

- 287 -

16306.

Gan labi, gan labi
Tie sveši ļaudis,
Gan labi Dieviņam
Godiņu deva.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

16307.

Nemāk svešļaudis
Pātarus skaitīt,
Kā veci nabagi
Notenterēja.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

16308.

Skaitīja pātarus,
Nebija visi:
Deviņi vārdi,
Desmitā trūka.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 1311 [Apē (Vlk)], 163 [Dzērvē (Dzērves pag. Azp)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

o) Ēdot vedējus apdzied: visus kopā, dižo vedēju, vedēju, vedējmāti

16309.

Kas vedēji, kas vedēji,
Spaļi vien, spaļi vien!
Kad izlaidu vējiņā,
Kā spalīši izputēja.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

16310.

Ko nākat, sveši ļaudis,
Mūs' zemē ziedu raut?
Vai jūs' pašu zemītē
Tādi ziedi neziedēja?
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

16311.

Ko nāciet, sveši ļaudis,
Kas bij jūsu aicinātu?
Vai māsiņa pati gāja,
Vai māsiņas bāleliņi?
1311 [Apē (Vlk)].

16312.

Kā tās nāca, kā tās brauca
Grūtas sievas vedējos?
Lai tai mūsu māsiņai
Grūts mūžiņš dzīvojot.
Es aiziešu māsiņai
Viegla sieva vakaros,
Lai tai mūsu māsiņai
Vieglis mūžs dzīvojot.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

16313.

Kungi vien, pusvācieši
Mūs' māsiņas vedējiņi.
Kur ņemsim gultas drēbes,
Dūnu spalvu ķisenīšus,
Dūnu spalvu ķisenīšus,
Vatierētus gultas deķus?
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

16314.

Kur, tautieti, tavi radi?
Žīdi, leiši vedībās.
Tiem vajaga salda piena,
Vajag ceptu rācentiņu.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

16315.

Lasīti, lasīti
Tie vedējiņi!
No triju novadu
Nabagi vien.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)], 172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

16316.

Annītei skaists vīriņis,
Tā ar visu vedējos;
Ediņai, tai nav skaists,
Tā atstāja sētiņāi.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

16317.

Pērnēji bērni
Tie vedēji,
Vēl mute balta
Ar mātes pienu.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

16318.

Pīpētāji, ragotāji
Mūs' māsiņas vīlējiņi.
Ne ar pīpi, ne ar ragu
Mēs māsiņu audzējām.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

1. Pīpētāji, raugotāji
Mūs' māsiņas vīlējiņi.
Vai ar pīpi, vai ar raugu
Mūs' māsiņu pievīlāt?
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

16319.

Žīdi vien, žīdi vien
Mūs' māsiņas vedējiņi.
Gan jūs, žīdi, redzēsiet,
Kādi kungi panākstnieki!
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

- 288 -

16320.

Sievas jāja vedībāse,
Kāda velna meitas jāja?
Meitas jāja vedībās,
Jauna vīra gribēdamas.
167 [Kazdangā (Kazdangas pag. Azp)].

16321.

Sievas jāja vedībās,
Kādu vellu meitas jāja?
Meitas jāja vedībās,
Lini jāja sētas posmu.
224 [Kabilē (Kld)].

16322.

Sēdi, sēdi, tu māsiņa,
Galdā kājas atspēruse,
Kam tautiņas atsūtīja
Nedižanus vedējiņus!
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

16323.

Svuot'eņš pats naruods,
Kam jis taidu draudzi v'ed'a:
Cyts ir skuobs, cyts skorbons,
Cyts ar apsis' ryugtum'eņu.
426 [Sakstagala pag. Rz], 435 [Latgalē].

16324.

Vedēji tā sēd
Kā vīžu pinēji.
Dod, māte, lūkus,
Lai pin vīzes!
2071 [Ancē (Ances pag. Pg)].

16325.

Vedējiņi lūpas laiza,
Aiz galdiem sasēduši:
Strauzdulēni atņēmuši
Ceļā visus plācenīšus.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

16326.

Vedējiņi sasēduši
Kā pekiņas birzmalē.
Dod, Dieviņ, lietu, vēju,
Lai sāk pekas cilāties!
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

16327.

Vedējiņu sieviņām
Slikta slava pakaļā:
Vedībās lauzdamāsi,
Pirtēi bērnus ieslēgušas.
229 [Rideļu pagastā (Engures pag. Tk)].

1. Lielajam vedējam
Slikta slava notikuse:
Vedībāsi lauzdamies,
Bērnus slēdza pirtiņā.
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

16328.

Visas vecas piķu baļļas
Vedībās sanākušas;
Citai stīpas nokritušas,
Ķimeniņas nolūzušas.
2071 [Ancē (Ances pag. Pg)].

16329.

Ai dižaj' vedējiņ,
Tev nebij še sēdēt,
Tev sēdēte pie baznīcas
Pa nabagu virsenieku:
Dižajame vedējame
Vieni paši brūni svārki,
Tie tēvame mežā braukt,
Dēlam sievas lūkoties.
177 [Sakaslejā-Apriķos (Apriķu pag. Azp)].

16330.

Dižais vedēj,
Vāķ savus bērnus!
Es citus pagāzu
Gar cūku sili;
Cūkām dodama,
Pielēju muti.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

16331.

Tik tāds taraša
Dižais vedējs,
Tur vien čubina
Gar savu priekšu.
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)].

1. Tik tāda čužiņa
Dižā vedēja,
Tur vien čužinās
Gar savu priekšu.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

16332.

Tik tik pazinu
Dižo vedēju,
Ievilka zobenu
Kā buka ragu.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

- 289 -

16333.

Vilku puika, lāču puika
Vedējiņu vecākais;
Kur ir mūsu vecākais
Ar to cauņa cepurīti!
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

16334.

Kā tā nāca, kā nenāca
Māla grozs vedējos,
Ka nenāca īsta māte,
Kas dēliņu auklējuse?
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

16335.

Kā tā nāce, kā nenāce,
čarna bāba vedējos,
Kad nenāce dēlu māte
Ar jauko valodiņu?
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

16336.

Kur ellēi vedējiemi
Lāga sievas palikušas?
Krinka kranka, staraj mačka(?)
Atsūtīta vešanā.
104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

16337.

Liela liela vedējmāte
Ar stīpām sastīpāta,
Ar stīpām sastīpāta,
Ar naglām sanaglāta.
Trūka stīpas, lūza naglas,
Izbirst raibi kucaniņi.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

16338.

Lielā, resnā
Vedēju muciņa
Iekšā iedama,
Izgāza stenderi.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

16339.

Liģere liģere
Vedēju sieva,
Tā mūs' māsiņu
Izliģerēja.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

16340.

Pakupla, paresna
Vedēju māte,
Vedama laukā,
Šķeļama pušu,
Būs mūsu cūkām
Drabeņu sile.
158 (Tosmarē).

1. Ko tā resnā
Aiz galda sēdēja?
Vedama laukā,
Šķeļama pušu,
Būs mūs' tēviņam
Dui cūku siles.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

16341.

Šnīpa šnāpa, gaŗdegune,
Kā tu nāci vedējos?
Kur palika tā māmiņa,
Kas dēliņu auklējusi?
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

16342.

Stīpāsim Anniņu
Kā vecu baļļu,
Tā mūs' māsiņu
Izliģerēja.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

16343.

Ušu ušu vedējiņa,
Nedrīkstēja, nemācēja;
Kaut es būtu vedībās,
Es drīkstētu, es mācētu,
Es drīkstētu, es mācētu
Taut' istabu trīcināt.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

16344.

Ušu ušu vedējiņa,
Nešķīrās, nevedās;
Sūtāt mani vedībās,
Man šķīrās, man vedās.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

p) Līgava izceļas no galda

16345.

Nesēdi, māsiņa,
Ķenkaru pulkā,
Tur tevi ķenkaras
Apķenkarās!
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

16346.

Nesēdi, māsiņa,
Svešu ļaužu pulkā,
Ej, raugi namā,
Ko māte dara!
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

- 290 -

r) Nakti pavada neguļot; kas guļ to ķircina

16347.

Vedēju sievām
Micītes dedza.
Modaties, sieviņas,
Dzēšati micītes;
Ja nava ūdeņa,
Bāž alus kausā!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 163 [Dzērvē (Dzērves pag. Azp)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1. Meitiņa snauda,
Drāniņa dega;
Mostiesi, meitiņa,
Glāb savu drānu!
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

Table of Contents |

View Entire Work