HomeIntroductionBrowseImagesSearchLinks
Table of Contents |View Entire Work

b) Meitas un meitu draudzes dziesmas

14838.

Āžam zobi nomizājši,
Blīgznas koku mizājot;
Puišam mēle aizdiluse,
Meitu mātes lūdzoties.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

14839.

Ai baltie bāleliņi,
Mātes vaļas nevēlat:
Māmiņai lētprātiņš,
Drīz tautām atvēlēs.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Brāļi brāļi, tautas nāk,
Slēdziet māsu klētiņā!
Tēva vaļas neļauniet,
Tēvu drīzi pierunāja.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

- 83 -

14840.

A Dieviņu, a Dieviņu,
Bajārs mani bildināja!
Nu es mīšu vaska plānu,
Glāžu durvis virināšu.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)], 190 [Kuldīā].

1. Vai Dieviņi, ko darīšu,
Bagāts manis lūkojās!
Nimācēšu grīdu mīt,
Glāžu durvju virināt.
303 [Svitnē (Svitenes pag. B)].

2. Vai Dieviņi, sūra diena,
Bagāts mani grib un grib!
Vaŗa grīda, stikla durvis,
Nemācēšu virināt.
326 [Taurkalnē (Taurkalnes pag. B)].

14841.

Vai Dieviņi, vai Dieviņi,
Netiklītis mani prec.
Kur nu iešu, kur palikšu,
Kur mūžiņu nodzīvošu?
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

14842.

Ai Dieviņi, ko darīšu,
Agri tautas bildināja,
Agri sāka asariņas
Manus vaigus balināt.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

14843.

Vai Dieviņi, ko darīšu,
Atraikns mani bildināja.
- Tā, meitiņa, pašas vaina,
Kam lauz' bērza galotnīti!
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

1. Kālabad es, māmiņa,
Veca vīra līgaviņa?
Tā, meitiņa, tava vaine,
Kam lauz' bērza galoknīti!
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

14844.

Vai Dieviņi, ko darīšu
Bagāts mani bildināja!
Man nav tādu villainīšu
Kā bagāta zirgu deķi.
18 (Kliģenē).

14845.

Ai Dieviņi, ko darīšu,
Bagāts mani bildināja!
Nav man tādu vilnānīšu,
Ka bagāta gultas segt.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Vai Dieviņi, ko darīšu,
Bajārs mani lūkojās!
Ne man sagšas, paladziņa,
Ko apsegšu bajāriņu?
221 [Engurē (Engures pag. Tk)].

14846.

Ai lielā rudzu rija,
Kas nu tevi kuldinās?
Ai lielā brāļu māsa,
Kas nu tevi bildinās?
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

14847.

Ai neveikli, neveiklīti,
Kam papriekšu bildināji?
Tevis dēļi labi ļaudis
Nedrīkst vaira bildināt.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

14848.

Ai neveikli tēva dēls,
Kam papriekšu bildināji?
Vai manim neatietu
No maliņas labi ļaudis?
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

14849.

Ai ozol, līdzen' zarus,
Ja gribēji dēdināms;
Ai tautiet, lūdz māmiņas,
Ja gribēji malējiņas!
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

14850.

Ai tautieti, ai tautieti,
Kam tu manis bildināji?
Nikna tava māmulīte,
Lepni tavi bāleliņi.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

14851.

Ai tautu dēliņi,
Tev nava kauna:
Ik rītus, vakarus
Pie manas mātes.
Turies, mana māmulīte,
Ar uguņa pagalīti!
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

14852.

Ak tu zelta lakstīgala,
Nelaidiesi rāvienā:
Visi tavi spārnu gali
Zeltītāmi lāsītēm.
170 [Lielnīkrācē (Nīkrāces pag. Azp)].

- 84 -

14853.

Ai tu tautu neveiklīti,
Būt' es tevi zinājuse,
Tev bij mani neredzēt,
Ne vēl mani bildināt.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

14854.

Ai vecais tēvainīt,
Drīkst' tu mani bildināt?
Tu salīcis kā āzītis,
Es kā siena gabaniņa.
55 [Mūŗa muižā (Mūrmuižas pag. Vlm)].

1. Ai vecais tēvainīti,
Vai tu mani nobarosi?
Tu salīcis kā āzītis,
Es kā siena gabaniņa.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

14855.

Alkšņi vien saauguši
Mana tēva lejiņā;
Kalpi vien, vaļenieki,
Tie nāk mani bildināt.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

14856.

Apšu lapa nedrebēja,
Maza vēja purināma;
Ne no krēsla necēlos,
Mazu tautu bildināma.
193 [Lutriņos (Lutriņu pag. Kld)].

1. Apšu lapa nedrebēja,
Mazu vēju purināma;
Es, meitiņa, puišu dēļi
Ne no krēsla necēlos.
206 [Kuldīgas apriņķī].

2. Apsei lapa nodrebēja,
Maza vēja vēdināma;
Ne no krēsla necēlos,
Sliktu ļaužu bildināma.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

14857.

Apsītei lapas dreb,
Maza vēja vēdināmas;
Tautietim roka dreb,
Mani jaunu bildinot.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

1. Bērziņam lapa trīc,
Lakstīgala trīcināja;
Tautietim roka trīc,
Mani jaunu bildinot.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

14858.

Atraikns manus bāleliņus
Visupirms bildināja.
Situ pliķi bāliņam:
Vai atraikņa līgaviņa?
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

14859.

Atraitns manus bāleliņus
Visupirms bildināja.
Vai, atraitņa gaidīdama,
Aužu baltas villainītes?
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

14860.

Augsti mani vaiņadziņi,
Zemi ļaudis zadināj'.
Lai stāv mani vaiņadziņi,
Kamēr augstus sagaidīj'.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

14861.

Augstu ļaužu es bērniņš,
Augstu nesu vaiņadziņu;
Kam bij augstas nama durvis,
Lai nāk mani bildināt!
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

14862.

Bērziņam lapas dreb,
Lakstīgalai laipojot;
Tautiešam sirds drebēja,
Mani jaunu bildinot.
45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)].

1. Ozolam zari dimd,
Pērkonam ducinot;
Tautietim sirds trīcēja,
Mani jaunu bildinot.
408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)], 412 [Unguros (Ungurmuižas pag. D)].

14863.

Bij gudram prātiņam
Pastarīti bildināt:
Pastarei liels pūriņš,
Saauguši bāleliņi.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

14864.

Bij manā vaiņagā
Simtiņš puķu trīsdesmit.
Kas uz reizes atminēja,
Tas lai mani bildināja.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

14865.

Bildin' mani sveši ļaudis,
Šķiet man' lielu runātāju:
Manas pašas bāleliņi
Pircin pirka valodiņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 35 [Rembatē (Rembates pag. Rg)].

- 85 -

14866.

Bildin' tautas brāļus manus,
Bildin' manu māmuliņu.
Jāj gaŗām dažu dienu,
Ja man' pašu nebildina.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1. Zadin' tautas māršas manas,
Zadin' manus brāleliņus.
Jāj gaŗām dažu dienu,
Kad māmiņas nezadina.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

14867.

Bildināti jūs, tautiņas,
Neraugāt vaiņadziņu:
To es pate panesāju,
Man bagāti bāleliņi.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

14868.

Birst bērzam(i) zelta rasa,
Strazdiņam(i) uzlecot;
Birst māsai asariņas,
Tautiņām(i) bildinot.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

14869.

Birst kārklam(i) zelta rasa,
Strazdiņam(i) uzlecot;
Birst tautām(i) asariņas,
Mani jaunu bildinot.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)], 208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)], 212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

1. Bērziņam lapas dreb,
Lakstīgalai laipojot;
Tautiešam raudas nāca,
Mani jaunu bildinot.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

14870.

Būt' es tāda gājējiņa
Kā māmiņa devējiņa,
Sen būt' mani iedevusi
Kādam krogus dzērējam,
Kādam krogus dzērējam,
Kādam ceļa gājējam.
184 [Dūrē (Vārmes pag. Kld)], 200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

14871.

Būt' es tāda gājējiņa
Kā māmiņa devējiņa,
Sen būt' mani sārti vaigi
Asarām nobālējši.
32 [Paltmalē (Līgatnes pag. Rg)], 36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)], 1311 [Apē (Vlk)].

14872.

Būt' es tāda gājējiņa
Kā māmiņa raidītāja,
Sen es būtu pirteniece,
Kalpa vīra līgaviņa.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

14873.

Buciņš krimta vītoliņu,
Abas kājas locīdams;
Tautiets lūdza meitu māti,
Abas rokas bučodams.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Balti buki kārklus grauza,
Abas kājas piemīdami;
Jauni puiši meitas lūdza,
Abus vaigus glaudīdami.
221 [Engurē (Engures pag. Tk)].

2. Balts buciņis kārklu lieca
Ar abām kājiņām;
Tautu dēls mani ķēra
Ar abām rociņām.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

3. Ir zaķītis alksni krimta,
Abi kājas laizīdams;
Ir puisītis māti lūdza,
Abi rokas bučodams.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

4. Kaza grauza pabērziņu,
Ar kājiņu pieminuse;
Jauna meita puisi lūdza,
Ar rociņu turēdama.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

14874.

Da zemīti brūni brunči,
Līdz pusīti sudrabiņ'.
Saka tautas raudzīdamas:
Gudram tādu bildināt.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

14875.

Daudz man tādu vīlējiņu,
Kad es būtu gājējiņa,
Es būt' savus brāleliņus
I bez laika atstājusa.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

14876.

Dievs dod algas tautiešam,
Pavasari bildināja:
Man jānes brūtes vārds
Šo gaŗo vasariņu.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 86 -

1. Dievs, žēlo to meitiņu,
Ko pausar ieprecēja:
Tai bij nest brūtes vārdu
Visu gaŗu vasariņu.
217 [Ārlavā (Ārlavas pag. Tl)].

2. Kad vējs tavu sird' izrautu,
Pavasaras brūtgānam!
Ļaudis mani brūtes sauce
Šādu gaŗu vasariņu.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

14877.

Dievs dod apsei notrīsēt,
Ka tā mani izbiedēja;
Dievs dod algu tautiešam, -
Mani jaunu zadināja.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

1. Dievs dod apsei notrīsēt,
Mani mazu nobiedēja;
Dievs dod tautām izputēt,
Kam bez laika bildināja.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

14878.

Dievs to zina, ko tautietis
Lūdz no manas māmuliņas:
Nosaņēmies cepurīti,
Līdz zemei klanījās.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

14879.

Dižs godiņš tiem brāļiem,
Kam raženas māsas aug:
Ik rudeņus tautas jāj,
Lūdz bāliņus lūgdamies.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

14880.

Dižu radu mūs' māsiņa,
Neej tautu mazumā:
Kur tu savu dižu pūru
Mazumā izdalīsi?
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

14881.

Dižūdeņa līdaciņa,
Nelaidies pelcītē:
Kur tu savus dižus spārnus
Pelcītē peldināsi?
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

14882.

Div' sudraba ozoliņi
Bierzenēi līgojās;
Tā līgoja jauni puiši
Pret to meitu māmuliņu.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

14883.

Dod dodama, māmulīt,
Ja nedodi, tad atsaki!
Ko tie tautu kumeliņi
Mauru mina sētiņā?
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1. Riet', saulīte, rietēdama,
Nelidini gaisa vidu;
Dod, māmiņa, ja dodama,
Vai atsaki sacīdama!
Ko tie dara sveši ļaudis,
Svešu ļaužu kumeliņi:
Mina mūsu zaļu mauru,
Dūksti dara pagalmā.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

14884.

Dod, māmiņa, ja dodama,
Ko tik ilgi kavējies?
Visa mana galva sāp,
Ar tautām runājot.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

14885.

Dod, māmiņa, kam dodama,
Nedod mani atraitim:
Atraitim smaga roka,
Div' laulāti gredzentiņi.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

14886.

Drebi, drebi, apses lapa,
Lēna vēja drebināma;
Tā drebēja mūs' māsiņa,
Tālas tautas bildināja.
216 [Ventspilī].

14887.

Drebi, drebi, apšu lapa,
Maza vēja purināta;
Tā drebēja man sirsniņa,
Bajāriņš bildināja.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

1. Puri, puri, apšu lapa,
Lēna vēja purināma;
Tā pur manis augumiņis,
Lepni ļaudis bildināja.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

14888.

Droši iemu, droši teku,
Droši vēru nama duris;
Saka tautas aizjādamas:
Drošam tādu bildināt.
299 [Mežotnē un Švitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)], 3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

- 87 -

14889.

Dzen sētā, dzen sētā,
Raibu govju ganītāja!
Tautas tavu māmuliņu
Visu dienu raudināja.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Nāc mājā no druviņas,
Sīku raibju audējiņa!
Visu dienu sveši ļaudis
Bildin' tavu māmuliņu.
271 [Pienavā (Džūkstes pag. Jg)].

14890.

Ej, māsiņa, atraujies,
Visai graznis tautu dēlis;
Visai graznis tautu dēlis,
Tas asaru dzērējiņis.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

14891.

Ej, māsiņa, kas bildina,
Negaidīji bajāriņu:
Bajāriņu gaidīdama,
Kļūsi ļaužu valodās.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

14892.

Ej, māsiņa, neliedzies,
Kur vietiņa gadījās!
Neņems tevi kunga dēls,
Nesēdēsi istabā,
Ņems tev' zemes arājiņis,
Būsi dubļu bridējiņa.
391 [Skultē (Skultes pag. Rg)].

14893.

Ej, māsiņa, tu šo gadu,
Tava vērte atgājuse,
Tava vērte atgājuse,
Dul' un bēri kumeliņi;
Citu gadu mana vērte,
Ābolaini kumeliņi.
158 (Rāvā).

14894.

Ekur vīri, ekur zirgi,
Ekur gaŗi kažociņi;
Ekur nelgas nedrīkstēja
Mūs' māsiņas bildināt!
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

14895.

Es bij' lepna mātes meita,
Tautiets lūdza raudādams.
Lūdz, tautieti, tēvu māti,
Lūdzi mani vēl mīļāki!
1331 [Sikšņu pagastā (Gaujienas pag. Vlk)].

14896.

Es nedošu sav' māsiņu
Sliktajami tautietim,
Lai segloja labakajis
Trīsreiz savu kumeliņu.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

14897.

Es nesedzu daudz saktiņu,
Daudz nemaucu gredzentiņu;
Tautu dēlis nezināja,
Kā iesākt bildināt.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

14898.

Es pievīlu tautu dēlu
No rudens rudenī:
Pērn sacīju - pūra nav,
Šogad - brālis sievu ņēma.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

1. Es pievīlu tautu dēlu
No rudeņa da rudeņa:
Pērn sacīju - pūra nav,
Šogad - brālis sievu ņem;
Citu gadu atsacīju,
Man netika prātiņam.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

14899.

Es redzēju sav' brālīti
Kalpa puisi runājot.
Pliķi ciertu brālītim:
Vai es kalpa līgaviņa?
Vai es kalpa, verga, dēļ
Sav' pūriņu pielocīju?
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

14900.

Es redzēju sav, māsiņu
Ar atraitni runājot.
Sētu lēcu, kārti lauzu,
Ārā šķīru valodiņu.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

14901.

Gaidi, gaidi, tautas dēlis,
Kā gaidīji, gaidi vēl,
Kā gaidīji uzaugam,
Gaidi pūru pielokām!
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

14902.

Gatav' ir sveši ļaud's,
Man nevaida gatavības:
Man snātnītes, zīlaviņas,
Villainītes kamolos.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

- 88 -

14903.

Grib bitīte medu kāst
Caur ozola lapiņām;
Grib bāliņi mani liegt
No tīkama tēva dēla.
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)].

14904.

Gribēj' mani tautu dēlis,
Kā redzējis, tā dabūt;
Es nebiju putna bērns,
No zariņa noņemams.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

1. Atskrien tautas, nolauž zaru,
Noraun manu vainaciņu;
Es nebiju putna bērnis,
No zariņa noraunams.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

2. Līdz man tautas roku deva,
Tūliņ līdzi aicināja.
Vai es biju lauka puķe,
Datekama, noraujama?
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

14905.

Gribēj' mani tautu dēlis,
Kā redzējis, tā dabūt;
Es nebiju lauka irbe,
Vanagam noķeŗama.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

14906.

Gribēj' mani tautu dēls,
Kā redzējis, tā dabūt.
Lai jāj tautas piecas reizas,
Lai seglo kumeliņus!
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

14907.

Grūti pūta kumeliņis,
Iejāj tautu pagalmos;
Vēl grūtāki tautiets pūta,
Ar māmiņu runādams.
21 [Krimuldā (Krimuldas pag. Rg)].

14908.

Gŗuti pūta sila priede,
Smalka lietus pielijuse;
Žēli raud mūs' māsiņa,
Netiklīša bildināta.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

14909.

Gudram bija laivu dzīt
Baltu puķu ezerā,
Bagātam bildināt
Skaistu meitu māmuliņu.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

14910.

I vītin es neviju
Sliktu rožu vainadziņu;
I no krēsla necēlos,
Sliktas tautas bildināja.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

14911.

Jauni puiši nezināja,
Kā lūdz meitu māmuliņu:
Alus kanna rociņā,
Cepurīte padusē.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Lūdzies mīļi, tautu dēls,
Manas vecas māmuliņas;
Lūdz, galviņu glāsidams,
Cepurīti nosaņēm's!
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

14912.

Kā bij man ceļu iet,
Melnas kurpes, baltas zeķes?
Kā bij man to mīlēt,
Svešas mātes auklējumu?
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

14913.

Kā niedrīte līgojāsi
Bandinieka druviņā,
Tā locās bandinieks
Meitu mātes istabā.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

14914.

Kā liepiņa es izaugu
Pašā sila vidiņā;
Pats dižanis tēva dēls
Nāca mani bildināt.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

14915.

Kā smildziņa man' māsiņa,
Kā rasiņa vilnānīte;
Tevim ir novēlēts
Neveikļam bildināt.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

14916.

Kā smildziņa mūs' māsiņa,
Kā rasiņa villainīte;
Tā no krēsla necēlās,
Vāju ļaužu bildināma.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 89 -

14917.

Kā tu redzi, tā tu dari,
Mana balta māmulīte;
Ja tu vari viena malti,
Raidi mani tautiņās!
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

1. Māna mīļa māmuliņa,
Kā tu zini, tā tu dari!
Ja tu vari viena malta,
Vēli mani tautiņām;
Ja nevari viena malta,
Es tautāmi atsacīšu.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

14918.

Kāda note, vajadzība
Bij tam tautu dēliņam?
Zirgs ar arklu tīrumā,
Pats pie manas māmuliņas.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

1. No tālienes es redzēju,
Kuŗš nelietis tēva dēls:
Zirgs ar arklu tīrumā,
Pats pie meitu māmulītes.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

14919.

Kādu laiku redzēdama,
Tādu sedzu villainīti:
Kādus ļaudis redzēdama,
Tādu laidu valodiņu.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

14920.

Kādu redzu vilcējiņu,
Tādu krāvu vezumiņu;
Kādu redzu runātāju,
Tādu laižu valodiņu.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

14921.

Kādu velnu tautiets lūdza
No tās manas māmuliņas?
Noņēmies cepurīti,
Līdz zemei locījās.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

1. Kādu vellu tautiets lūdza
No tās manas māmuliņas?
Nosaņēmis cepurīti,
Līdz zemei locījās.
Lūdz, tautieti, manis mīļi,
Nelūdz manas māmulītes:
Dos māmiņa, es neiešu,
Velts būs tavis lūgumiņš.
3971 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

14922.

Kalnā leju iestāvēju,
Ar tautieti runādama.
Viņš teic savu goba zemi,
Man žēl tēva, māmulīnas.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

1. Man ieslīka māla kalni,
Ar tautieti runājot;
Viņš teic savu bagātību,
Man žēl savas māmuliņas.
1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)].

14923.

Kalpi vien, vērgi vien
Bildan' manu māmuliņu.
Vai es kalpa, vērga dēļ
Tik ražena uzauguse?
217 [Ārlavā (Ārlavas pag. Tl)], 2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

14924.

Kalpi vien, vergi vien
Bildin' manus bāleliņus;
Nela kalpu, vergu dēļ
Man' māmiņa auklējusi.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

1. I kalpiņi, atraitnīši
Nomin brāļa pagalmiņu;
Vai kalpiem, atraitņiem
Audzē mani māmuliņa?
313 [Ēķengrāvē (Viesītes pag. Jk)].

14925.

Kalpi vien, vergi vien
Bildin' manus bāleliņus.
Vai es kalpa, verga dēļ
Sav' pūriņu darināju?
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

14926.

Kolps precēja meus' muoseņu,
Nadūdit, bruoleleņi!
Vaicuojit nadūdami,
Kur kolpam tāva zeme!
409 [Līksnas pag. D].

14927.

Kam, atraitni, kalnā kāpi,
Mani jaunu zadināji?
Bij tev ieti lejiņā
Pie vecām atraitnēm.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

14928.

Kam, tautieti, tad nenāci,
Kad ravēju kaņepītes?
Es ar tevi parunātu
Kā er savu bāleliņu.
326 [Taurkalnē (Taurkalnes pag. B)], 327 [Taurkalnē un Jaunjelgavas apkārtnē (Taurkalnes pag. B un Jaunjelgavas Jk apkārtnē)].

- 90 -

14929.

Kam tie pieši, kam tie segli
Pie bāliņa staļļa durvīm?
Tautu dēla pieši, segli,
Stallī bēris kumeliņš.
Pats sēdēja istabā,
Māmuliņas lūgdamies.
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

14930.

Kam tu liji, lietutiņ,
Kam rasiņu rasināji?
Kam, tautieti, slavu laidi,
Kad nedrīksti bildināt?
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

14931.

Kam tu pūti, ziemelīti,
Vai nav vēju pūtējiņu?
Kam runāji pats, tautieti,
Vai nav ļaužu runātāju?
206 [Kuldīgas apriņķī].

14932.

Kas godīgs tēva dēls,
Ļauj man ilgi puškoties;
Citu gadu, tad āziešu
Kā sārkana magonīte.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

14933.

Kas godīgs tēva dēls,
Tam godīga valodiņa:
Pats sēdēja kamanās,
Valodiņa istabā.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Dižens puisis, daiļa rota,
Iznesīga valodiņa;
Pats sēdēja kamanāsi,
Valodiņa istabā,
Valodiņa istabāi
Pie tās meitu māmulītes.
- Dod dodama, māte, meitu,
Ko tik ilgi diņģējiesi,
Ko tas manis kumeliņis
Danco tavu nama duru,
Danco tavu nama duru,
Lauza stangu iemauktiņus,
Lauza stangu iemauktiņus,
Dauza kaltas kamaniņas? -
Meitu māte sēž pie galda,
Alus kanna rociņā.
Šim kanniņa, tam kanniņa
No tā salda alutiņa;
Šim meitiņa, tam meitiņa
No tās vienas māmuliņas.
293 [Gravendālē (Mežotnes pag. B)].

14934.

Ko, Laimiņa, tu sacīji,
Kalpiņš mani bildināja?
- Ej, meitiņa, neatsaki,
Es tevim līdzi iešu,
Es tevim līdzi iešu,
Būs tev labi dzīvojot.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

14935.

Ko, tautieti, man's lūdzies,
Lūdzies manas māmuliņas;
Ja māmiņa mani deva,
Es lētina gājējiņa.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

14936.

Ko tu nāci, vērtīgs puisi,
Pie nelieša meitiņām?
Sen tu biji sadomājis
Vērtīgākas bildināt.
1311 [Apē (Vlk)].

14937.

Ko tu saki, māmuļīte,
Kalpiņš mani bildināja?
- Ej, meitiņa, kad tev tika,
Ja kalpiņis bildināja:
Kalpiņam tīra maize,
Palētāka dzīvošana.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

14938.

Kur bitīte ziedos gāja,
Ne smildziņa nekustēja;
Kur runāju ar tautieti,
Tur zemīte līgojās.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)], 224 [Kabilē (Kld)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

14939.

Kur, tautieti, tad tu biji,
Kad es maza vāļājos?
Nu tu mani gan redzēji,
Kad es rožu dārziņā.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

- 91 -

1. Kur, tautieti, toreiz biji,
Kad es rāpu vazājos?
Nu tu mani ieraudzīji,
Kad es kļuvu malējiņa,
Kad es kļuvu malējiņa,
Batlu kreklu mazgātāja,
Baltu kreklu mazgātāja,
Gaŗ' audeklu audējiņa.
296 [Kursenē (Jaunsaules pag. B)].

14940.

Kur tev kauns, tautu dēls,
Pats precēji līgaviņu?
Kur tev tēvs, kur māmiņa,
Kur vecie bāleliņi?
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

14941.

Kuŗas tautas mani grib,
Lai bildina bāleliņu;
Aiz bāliņa aizstājos
Kā aiz kupla ozoliņa.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

14942.

Lai tie vēji kādi pūta,
Visi salti pavasar;
Lai tie tautas kādi vergi,
Visi mani bildināja.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

14943.

Ļaujat man pašai vaļu
Arājiņa lūkoties;
Kād' es pate nolūkošu,
Ne uz vienu neraudāšu.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

14944.

Lietiņš līt(i) nedrīkstēja,
Mirdzināt mirdzināja;
Tautas jāt(i) nedrīkstēja,
Bildināt bildināja.
2 [Aderkašos (Taurupes pag. Rg)], 27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

1. Lielus līt(i) nedrīkstēja,
Rasināt rasināja;
Tautiets jāt(i) nedrīkstēja,
Ziņas laida laižamo.
Ja tu pats neatjāsi,
Nebūš' tava līgaviņa!
4 [Aijažos].

14945.

Lēni gāju, gaŗi spēru
Par bāliņa pagalmiņu;
Saka tautas raudzīdamas:
Gudram tādu bildināt.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 112 [Cirstos (Cirstu pag. C)],
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

14946.

Līgotāji ezariņi,
Kau(t) upīte tecētāja;
Devējiņi bāleliņi,
Kau(t) māsiņa gājējiņa.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

14947.

Lūdzies manis, tautu dēlis,
Manas vecas māmuliņas,
Lūdz galviņu glaudīdams,
Rokā ņēmis cepurīti!
166 [Gramzdā un Smaižos (Gramzdas un Aizviķu pag. Lp)].

14948.

Māmiņa mīļā,
Nevēli mani,
Kad tautu netiklis
Bildināt sāk!
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

14949.

Māsiņ mana jaunākā,
Stāv' manā ēniņā;
Kuŗas tautas tevi grib,
Lai nāk mani bildināt.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)], 205 [Ciecerē (Cieceres pag. Kld)].

14950.

Māte māte, raugi ganu,
Es ganos vairs neiešu:
Vakar mani norunāja
Pušenieku māmuliņa,
Pušenieku māmuliņa
Tam savam dēliņam.
251 [Smukās (Remtes pag. Tk)].

149501.

Man atraida tautu dēls
Mazu mazu grāmatiņu;
Projām raidu, nepaturu,
Es neiešu šoruden.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

14951.

Man atsūta tautu dēlis
Mazu mazu grāmatiņu,
Lai gatava taisījos
Līdz citam rudeņam.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

- 92 -

14952.

Man muoseņa muižā auga
Zalton'em matiņem;
Apleik muižu tautis juoja,
Nadrīst kunga zadenuot.
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

14953.

Man meitiņa pie meitiņas,
Man kanniņa pie kanniņas,
Man znotiņi kā ozoli
Klanīties klanījās.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

14954.

Man tautiņas lūdzien lūdza:
Gaid', puķīte, cit' rudeni!
Es, sirsniņa, gan gaidītu,
Daudz tautiņu kājas āva,
Daudz tautiņu kājas āva,
Daudz segloja kumeliņus.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

14955.

Maza biju, bet jau gudra
Par visām māsiņām:
Tautiets saka vienu vārdu,
Es deviņi atbildēju.
Piln' istaba svešu ļaužu,
Cauri gāju šķirstīdama,
Cauri gāju šķirstīdama,
Sav' bāliņu meklēdama.
21 [Krimuldā (Krimuldas pag. Rg)].

14956.

Maza maza ābelīte,
Trejus ziedus birdināja;
Maģa maģa mūs' māsiņa,
Trejas tautas bildināja.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

14957.

Mīļais mani mīļi lūdza,
Lai es ietu šo rudeni.
Es neiešu šo rudeni,
Ne nākošu pavasaru.
190 [Kuldīā].

14958.

Mūsa gāja par galdiņu,
Degontiņu slaucīdama;
Tautiets lūdza tautu meitu,
Asariņas raudādams.
1311 [Apē (Vlk)].

14959.

Mūs' nāburgu greznais puisis
Augstu kāpa, zemu krita.
Priekšu kāpa galotnē,
Pēc nokrita pazarē;
Priekšu gāja mātes meitas,
Pēc jālūdz kalponīte.
45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)].

14960.

Mūs' ciemiņa bajāram
Seši logi istabā;
Tāpat, nelga, nedrīkstēja
Mūs' māsiņu bildināt.
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)].

14961.

Mucā audzis tautu dēls,
Pa spundiņu ēdināts:
Nesaprata locītiese
Pret to meitu māmuļīti.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

14962.

Ierē aug daiļ's meit's
Ierupites maliņā;
Trīskārt taut' mazgājās,
Tad vēl nāk bildanāt.
211 [Rindā (Ances pag. Vp)].

14963.

Nāc, meitiņ, nāc, māsiņ,
Smuks puisīts bildināja.
Tikai viena vaine bija,
Ilgi dzēra krodziņā.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

14964.

Nav saulīte uzlēkuse,
Atsarkuši mežu gali;
Tā nosarka mūs' māsiņa,
Svešu ļaužu bildināma.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

149641.

Nidod mani, māmulīte,
Kājām nāca precinieki;
Lai būt' tālu, lai būt' tuvu,
Lai segloja kumeliņu.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

14965.

Nedod mani, māmulīte,
Pirmā tautu jājumā!
Lai jāj tautas simtu reizu,
Lai sviedrē kumeliņus.
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)].

- 93 -

1. Nedod mani, māmulīte,
Pirmā tautu jājumā!
Lai jāj tautas piecas reizas,
Lai sviedrēja kumeliņus,
Lai neteica citu dienu,
Mani lēti dabūjuši.
206 [Kuldīgas apriņķī].

14966.

Nedod, māte, sav' meitiņu
Pirmā tautas jājumā!
Lai segloja tautas dēlis
Trīsreiz savu kumeliņu.
221 [Engurē (Engures pag. Tk)].

14967.

Nedod mani, māmulīte,
Vēl es biju nedodama,
Vēl manā galviņā
Ziedēt zied vaiņadziņš.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

14968.

Nedodati, bāleliņi,
Kur māmiņa mani deva;
Kad māmiņa sagšu sedza,
Nosedzati, bāleliņi!
Dodat mani, bāleliņi,
Dodat maizes vietiņā,
Lai es savas villainītes
Par maizīti neizdevu.
224 [Kabilē (Kld)].

14969.

Nedodat, nedodat
Varen jaunu tautiņās!
Ne mācēju autu siet,
Ne pēc sievas piederēju.
216 [Ventspilī].

14970.

Nekad saule nav tik silta,
Kā ir silta pavasari;
Nekad tautas nav tik labas,
Kā ir labas precēdamas.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

14971.

Ņemiet, tautas, kas bij skaista,
Kam bagāti bāleliņi;
Es nebiju pate skaista,
Ne bagāti bāleliņi.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

14972.

Netīk man purvu brist,
Jaunas kurpes kājiņā;
Netīk man atsacīt,
Patīkamis tēva dēls.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

14973.

Nevijiesi, vītoliņi,
Ja nav laba vijējiņa;
Neej vis, man' māsiņa,
Ja nav laba ņēmējiņa!
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

14974.

No rudeņa da rudeņa
Es pievīlu tautu dēlu.
Es ziedēju kā puķīte,
Viņš mūžiņu karsināja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

14975.

Odiņš nāca džinkstēdams,
Asentiņu gribēdams;
Tautiets nāca raudādams,
Mani jaunu gribēdams.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

14976.

Osi osi, kļava kļava,
Ko jūs divi runājat?
- Runājam liepas meitu
Ozoliņa dēliņam.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

14977.

Ozols tēvs, liepa māte,
Kā vītoli bāleliņi;
Bij prātiņš, bij galviņa
Dzērājam(i) bildināt.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 1253 [Kroņa laicenē].

14978.

Ozolam vaŗa miza
Trīs kārtām apauguse;
Ap to manu māmuliņu
Trīs rindiņas svešu ļaužu.
23 [Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)].

14979.

Pa pāŗiem diegu vilku,
Pa pāŗiem dzīpariņu;
Pa pāŗiem tautas jāja
Mani jaunu bildināt.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

14980.

Pie brālīša dzīvodama,
Zelta kurpes šūdināju;
Kad es gāju, zeme rīb,
Akmens šķīla uguntiņu.
Sak' tautiņas sēdēdamas:
Drošam tādu bildināt!
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

- 94 -

14981.

Pieci smuidri ozoliņi
Pret saulīti locījās;
Pieci smuidri tēva dēli
Lūdzās meitu māmulītes.
347 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

14982.

Pirmo reizi tautiets jāja,
Tūliņ prasa gala vārdu.
Jāj tu, šķelmi, simtu reižu,
Gala vārda nedabūsi!
89 [Leimaņos (pie Vecpiebalgas C)].

1. Tautiets prasa gala vārdu,
Pirmo nakti gulēdams.
Gul, tautieti, simtu naktis,
Gala vārdu nesacīšu!
224 [Kabilē (Kld)].

14983.

Priedes vien, egles vien
Mana ceļa maliņā;
Kas skujiņas izskaitīja,
Tas lai mani bildināja.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Kupla egle izaugusi
Mūs' bāliņa pagalmā;
Kas tās skujas izskaitīs,
Tas drīkst mani bildināt.
135 [Smiltenē (Smiltenes pag. Vlk)].

14984.

Precē mani precenieki,
Es brūtgāna neredzēju;
Būt' brūtgānu redzējuse,
Vai tad ietu, vai neietu?
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

14985.

Precē mani precenieki
No rudeņa rudenī.
Brāļi, laiku noliciet,
Līdz kuŗam rudeņam!
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

14986.

Pūš vējiņis rozītēs,
Ne lapiņas nečabēja;
Jāja tautas piecas reizas,
Ne no krēsla necēlos.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

14987.

Pūt, ziemeli, nelaid sala,
Laid ābeli noziedēt;
Precat, tautas, nevedati,
Lai māsiņa puškojās!
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

14988.

Puisīts mani bildināja:
Nāc, meitiņa, šoruden!
Šorudeni kupli mieži,
Dzersim, galvas mazgādami.
Ņem, puisīti, dadžu krūmu,
Lai dzeŗ tavu alutiņu!
231 [Stendē (Stendes pag. Tl)].

14989.

Puisīts saka uz puisīša:
Pie man' nāks visas meitas!
Sāk meitiņas bildināt,
Iet ciemiņu no ciemiņa.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

14990.

Pukšķi, vaidi, māmulīte,
Kavē tautas, kā varēji;
Es tecēšu bāliņam
Prasīt gudru padomiņu.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

14991.

Pusrītiņā saule lēca
Purē, bērzu galiņā;
Pusvasaras tautas jāja
Mani mazu bildināt.
226 [Kandavā (Tl)].

14992.

Ražens puisis lielījāsi
Drīz dabūt līgaviņu.
Šī devīta mātes meita,
Šo nedēļu bildināta;
Šī dēvīta šo nedēļu,
Kur vēl visa vasariņa!
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

14993.

Rasiņā es negāju,
Kamēr svārkus uzlocīju;
Pie tautiet' es negāju,
Kamēr labi apdomāju.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

- 95 -

14994.

Riet', saulīt, rietēdama,
Nelidini meža virsu;
Dod, māmiņa, ja dodama,
Nekarini svešu ļaužu!
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

14995.

Rej, sunīti, vakarā,
Nelādini tukša meža;
Nebildini, tautu dēlis,
Tukšu roku mātes meitu!
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

14996.

Rozēm kaisu istabiņu,
Tēva dēla gaidīdama;
Redzu kalpu atjājam,
Slauku rozes pabeņķē,
Slauku rozes pabeņķē,
Pat' par sētu kaņepēs.
Kaņepēs klausījos,
Ko runāja tēvs māmiņa.
Tēvs solīja, māte liedza,
Tautiets lūdza raudādams,
Tautiets lūdza raudādams,
Saujā naudu zvadzināja.
Dod par kazu savu naudu,
Ne par manu augumiņu!
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

14997.

Runā tēvs, runā māte,
Runā pieci bāleliņi,
Manis vienas nevarēja
Tautiņāmi pierunāt.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

14998.

Saka gudru tautu dēlu,
Jam pašam to gudrumu(?):
Visu dienu kumeliņu
Iemavos ēdināja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

14999.

Saka jaunu tautu dēlu,
Kas velns vairs jaunu deva:
Pieci gadi bārzdu dzina,
Tad vēl mani bildenāja.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

15000.

Sakās tautas šurpu jāti,
Sakās mani zadināt.
Zadin' manu tēvu māti,
Vecākaju bāleliņu!
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

15001.

Sak', māsiņ, sacīdama,
Ne tik gauži raudādama,
Ja tu iesi, tad es došu,
Ja neiesi, tad nedošu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

15002.

Saskrien pieci vanadziņi,
Sestā raiba žagatiņa;
Tie grib manu māmuliņu
Ar varīti pievarēt.
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

15003.

Sasukāju gludu galvu,
Sēdu brāļu vidiņā;
Saka tautas lūkodamas:
Gudram tādu bildināt!
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

15004.

Satiek tautas celiņā,
Satur manu kumeliņu.
Laižat, tautas, ceļ' ar vaļu,
Bilden't tēvu, māmuliņu!
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

15005.

Saturies, māmuliņa,
Pie gudrā padomiņa,
Nedod mani tautiņām
Pirmās reizes runājumu!
86 [Ļaudonā (Ļaudonas pag. Md)].

15006.

Škārsu zvaigznes debesīs,
Škārsu saknes par celiņu;
Kas tās visas izskaitīs,
Tas lai mani bildina.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

15007.

Šķit' ozolu lokāmies
Bāleliņa pagalmā:
Tautu dēls locījās,
Māmuliņas lūgdamies.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Šķitu birzi līgojot
Viņā lauka galiņā:
Tautu dēls māmiņai
Līdz zemei locījās.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

- 96 -

15008.

Šo rudeni stalti puiši
Nevar sievas saprecēt:
Jau devītu mātes meitu
Šo rudeni bildināja.
121 [Gulbenē (Md)].

15009.

Šogad manas rozes zied
Vairāk baltas ne sarkanas;
Vairāk kalpi bildināja,
Ne īstie tēva dēli.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

15010.

Šogad manas rozes zied
Vairāk baltas ne sarkanas;
Šogad mani bildināja
Slavenie tēva dēli.
152 [Jērkulē (Krimuldas pag. Rg)].

15011.

Šorīt agri pelēks līda
Gar kuplaju ozoliņu;
Šorīt agri trejas tautas
Bildin' manu māmuliņu.
Ja man tiks, es vaināšu,
Visas trejas atraidīšu.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

15012.

Šorīt agri saule lēca
Par visiem rītiņiem;
Šorīt manu māmuliņu
Trejas tautas bildināja.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

15013.

Šurpu turpu vējš locīja
Lejā sīkas priedelītes;
Šurpu turpu tautas loka
Manu rāmu valodiņu.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

15014.

Sēd', māmiņa, meitiņās
Kā rozīšu dārziņā,
Lai nāk tauta nākamo,
Lai lūdz tevi lūdzamo.
318 [Lindes Birzgalē (Birzgales pag. Rg)].

15015.

Sēdies, meitu māmuļīte,
Zemajā krēsliņā,
Lei lūdzas tautu dēls,
Līdz zemīti liekdamies.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

15016.

Sēju miežus līdumā,
Rozes sēju malīnā;
Kas rozītes kustinā,
Lai māsīnu bildinā.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

15017.

Sīku seju man' māsiņa,
Smalku ratu villainīte;
Jau bij dažs padomāj(i)s,
Nedrīkstēja bildināt.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 121 [Gulbenē (Md)], 1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

15018.

Sīku seju man' māsiņa,
Smalku ratu vilnānīte;
Uza-tavu-metamo
Neveikļam bildināt!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Sīku seju man' māsiņa,
Smalku rakstu villainīte;
Drošums tautu dēliņam
Uzsamest zadināt.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

15019.

Zīle žubi gan pievīla
Ar ozola kodoliņ';
Mani tautas nepievīla
Ne ar zelta gabaliņ'.
408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)], 412 [Unguros (Ungurmuižas pag. D)].

15020.

Sīvulīti, ātrulīti,
Kam tu mani bildināji?
Tu ar savu sīvu dabu
Mani, rāmu, kaitināji.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

15021.

Sīvulīti, dzedrulīti,
Kam tu mani bildināji?
Būt' dzīvojse pie māmiņas,
Būt' labāku sagaidījse.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

1. Sīvulīti, ātrulīti,
Kam tu mani bildināji?
Es būt' labu sagaidījse,
Svešu māti klausīdama.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

15022.

Simtu gadu tautu dēlis,
Nulei ņēma līgaviņu!
Tam māsiņas nedrīkstēja
Jaunu meitu bildināt.
224 [Kabilē (Kld)].

- 97 -

15023.

Skaista puķīt' i ziedēja
Uz māsiņas pūra vāka;
Kas puķei zaru rāva,
Tas māsiņu bildināja.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

15024.

Skuju skuju kumeļam,
Driģenīšu jājējam,
Kam tas manus bāleliņus
Pavasari bildināja.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

15025.

Sliktam, brāļi, nedodiet,
Drīz labam nevēliet:
Gan Dievam laika bija,
Gana ļaužu maliņā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

15026.

Sliktam, brāļi, nedodat,
Labam drīzi nevēlat!
Lai segloja ir labais
Trīsreiz savu kumeliņu.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

15027.

Sliktas tautas, nenāciet
Mūs' māsiņas bildināt:
Tai ir svaiņi, bāleliņi
Zobeniņus sakaluši.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

15028.

Sliktas tautas, nenāciet
Pedelītes bildināt:
Pedelītei daudzi svaiņu,
Visi lieli bāleliņi,
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

15029.

Smuidris, dailis ozoliņis
Pret saulīti locījās;
Tā lokās tautu dēls
Pret to meitu māmuliņu.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)], 282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)].

1. Divi jauni ozoliņi
Pret saulīti locījās;
Divi jauni tēva dēli
Pret manim dankojās.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

2. Lokātiesi, smuidri bērzi,
Pret vējiņu, ar vējiņu!
Tā lokās jauni puiši,
Kad lūdz meitu māmulīti.
190 [Kuldīā].

15030.

Spodru guntiņ' i iededžu
Nomalīša skaliņā:
Nomalīši tie ļautiņi,
Kuŗi mani zadināja.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)], 322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

15031.

Spoža saule uzlēkdama,
Ne tik spoža tecēdama;
Mīļš tautiets precēdams,
Ne tik mīļš dzīvodams.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

15032.

Spoža zvaigzne grozījās
Pa ziliem debešiem;
Tā grozās mans prātiņš,
Ar tautieti runājot.
1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)].

15033.

Staigā buļļi maurodami,
Smilkšu kalnus kārpīdami;
Staigā puiši raudādami,
Meitu mātes lūgdamies.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

15034.

Tautiets lūdza raudādamis,
Tēvam vaigus glaudīdams,
Tēvam vaigus glaudīdams,
Mātei rokas bučodams.
Turies, māte, nedod meitu,
Grūt' meitiņu audzināt,
Grūt' meitiņu audzināt,
Grūt' pūriņu darināt:
Vajag cimdu, vajag zeķu,
Vajag raibas villainītes.
283 [Kroņa Vircavā (Vircavas pag. Jg)].

15035.

Tautiets lūdza tēvu māti,
Bet ar mani nerunāja.
Lūdz, tautieti, cik lūgdams,
Tu jau mani nedabūsi.
Kas grib mani, lai lūdz mani,
Nebūs velti lūgumiņš,
Tam atdošu vainadziņu,
Savu zelta gredzentiņu.
Kas lūdz tēvu, māmulīti,
Tas par velti darbojās,
Tas par velti apauj kājas,
Noskrien savu kumeliņu,
Izvirina nama duris,
Man pakaļ staigājot.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

- 98 -

15036.

Tautiets manim atrakstīja
Mazu mazu grāmatiņu;
Puslapiņas izlasīju,
Trīs dieniņas saraudāju.
82 [Kļavkalnē (Kļavkalns, Kosas pag. C)].

1. Tautiets man atsūtīja
Mazu mazu grāmatiņu.
Puslapiņas izlasīju,
Gauži gauži noraudāju;
Kad lasīšu otru pusi,
Raudās tēvs, māmuliņa.
121 [Gulbenē (Md)].

15037.

Tautiets manim atrakstīja
Mazu mazu grāmatiņu.
Tik vien bija ierakstījis:
Nāc, puķīte, šoruden!
Ja nenāci, tad atsaki -
Vai es citas nedabūšu?
32 [Paltmalē (Līgatnes pag. Rg)].

15038.

Tautiets man atsūtīja
Mazu mazu grāmatiņu,
Lai gatava taisījos
Līdz citam rudeņam.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

1. Mazs putniņis man atnesa
Par ūdeni grāmatiņu,
Lai gatava taisījos(i)
Līdz citam(i) rudeņam.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

2. Tautiets manim atrakstīja
Mazu mazu grāmatiņu,
Lai gatava taisījos
Līdz citam rudeņam.
Paldies saku, patencinu,
Atsūtīju atpakaļ,
Atsūtīju atpakaļ:
Es ar citu saderēta.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

150381.

Tautiets man atsūtīja
Mazu mazu grāmatiņu;
Es viņam aizsūtīju
Mazu mazu gredzentiņu.
1821 [Allažās (Raņķu pag. Kld)].

15039.

Tautas man vēsti laida
Par deviņi pagastiņi.
Paldies, tautas, par laidumu,
Lai iet mana ļauna diena.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Tautas manim vēsti laida
Par deviņiem pagastiem.
Lai iet mana ļauna diena
Par deviņiem pagastiem.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

15040.

Tautiets manim ziņu sūta
Pa trijiem novadiem;
Es neiešu, tautu dēlis,
Līdz es tevi pats redzēju.
224 [Kabilē (Kld)].

15041.

Tautiets mani bildināja,
Bet nezinu, ko darīt,
Vai būs iet, vai neiet -
Tautās grūta dzīvošana.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

15042.

Tautiets mani mīļi lūdza:
Gaid', meitiņ, cita gad'!
Es gaidīšu cita gada,
Gaidīš' cita tēva dēla.
24 [Lēdurgas draudzē].

15043.

Tautiets mani mīļi lūdza,
Lai es lūdzu māmiņai.
Lūdz, tautieti, pats tu mīļi,
Tev vajaga malējiņas!
45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Man tautiets lūdzen lūdza,
Lai es lūdzu māmuliņas.
Lūdzies pats, tu tautieti,
Tev vajaga malējiņas,
Tev vajaga malējiņas,
Nakti otra gulētāja.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

- 99 -

15044.

Tautiets mani mīļi lūdz:
Nāc, puķīte, šoruden!
Es ar mīļi atlūdzos:
Es neiešu šoruden,
Gaidu cita rudentiņa,
Cita laba tēva dēla.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

15045.

Tautiets mani mīļi lūdza:
Nāc, puķīte, šoruden!
Es neiešu šorudeni,
Lai saļāva tautu dēlis,
Lai saļāva tautu dēlis
Līdz citami rudenima;
Kad noiešu, tad aiziešu
Kā aiz kupla ozoliņa.
1571 [Virgā (Virgas pag. Lp)].

15046.

Tautiets mani mīļi lūdza:
Nāc, puķīte, šorudeni!
Es neiešu šorudeni,
Man žēl tēva, māmulīnas,
Man žēl tēva, māmulīnas,
Ir īstāja bālelīna.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

15047.

Tautiets mani mīļi lūdza:
Nāc, puķīte, šoruden!
Es neiešu šorudeni,
Ne vēl citu pavasari.
167 [Kazdangā (Kazdangas pag. Azp)], 181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

15048.

Tautiets mani mīļi lūdza:
Nāc, puķīte, šoruden!
- Es, sirsniņ, gana ietu,
Man's nedeva tēvs māmiņa.
Vai gaid' cita rudentiņa,
Vai ņem citu mātes meitu!
- Gaidīš' cita rudentiņa,
Neņemš' citas mātes meitas.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

15049.

Tautiets mani mīļi lūdza:
Nāc, puķīte, šoruden!
Es tautiešam vēl mīļāki:
Es neiešu šoruden,
Es neiešu šoruden,
Sav' bāliņa nepostīšu,
Es savam bāliņam
Pusciemiņa turētāja.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

15050.

Tautiets mani mīļi lūdza:
Nāc, puķīte, šoruden!
Es tautieti vēl mīļāki:
Gaidi cita rudentiņa!
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē], 3531 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Tautiets mani mīļi lūdza:
Nāc, meitiņa, šoruden!
Es tautieti vēl mīļāki:
Gaid' jel citu rudentiņu;
Kad gaidīji uzaugot,
Gaid' pūriņu piedarot!
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)].

15051.

Tautiets mani mīļi lūdza:
Nāc, puķīte, šoruden!
Es tautieša vēl mīļāki:
Kā gaidīji, tā pagaidi!
112 [Cirstos (Cirstu pag. C)].

15052.

Tautiets mani mīļi lūdza:
Nāc, puķīt, šorudeni!
Kad nenāksi šorudeni,
Solies citu rudentiņu!
171 [Tāšu Padurē (Kalvenes pag. Azp)].

15053.

Tautiets mani mīļi lūdza:
Nāc, puķīte, šoruden!
- Ko, sirsniņa, mīļi lūdzi,
Nelaiž mani tēvs māmiņa.
Gaidi citu rudentiņu,
Tad tu nāci, tad es iešu,
Tad tu nāci, tad es iešu,
Tad laidīs tēvs māmiņa.
119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)].

1. Man's tautietis mīļi lūdza:
Nāc, puķīte, šoruden!
- Sirdspuķīte, dvēselīte,
Gaidi citu rudentiņu;
Gaidi citu rudentiņu,
Vai tad iešu, vai neiešu,
Vai tad iešu, vai neiešu,
Dos māmiņa, vai nedos.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

- 100 -

15054.

Tautiets mani mīļi lūdza:
Nāc, puķīte, šoruden!
- Lūdz, tautieti, vai nelūdz,
Negājuse nepalikšu.
Pērn paliku pūra dēļ,
Aizpērn maza brāļa dēļ,
Šogad vairs nepalikšu,
Lai kaļ dzelzs ķēdītē.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

1. Tautiets manis mīļi lūdze:
Nāc, puķīte, šoruden!
Es tautieša vēl mīļāki:
Nepalikšu negājuse;
Jau pūriņš kaudzi mete,
Klētī grīda ielīkuse.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

2. Tautiets mani mīļi lūdza:
Nāc, puķīte, šoruden!
- Iešu, iešu, kā neiešu,
Nepalikšu negājuse:
Bāliņam dārga maize,
Māršai barga valodiņa.
55 [Mūŗa muižā (Mūrmuižas pag. Vlm)].

15055.

Tautiets mani mīļi lūdza:
Nāc, puķīte, šoruden!
- Lūdz, tautieti, vēl mīļāki,
Vēl neiešu šoruden.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

15056.

Tautiets mani mīļi lūdza:
Nāc, puķīte, šoruden!
- Nē, sirsniņ, es nevaru,
Nelaiž mani māmuliņa.
Nelaiž mani māmuliņa, -
Balta vilna klētiņā.
232 [Talsos (Tl)], 264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)], 225 [No Kaltenes līdz Kolkasragam gar jūrmalu (Tl, Vp)].

15057.

Tautiets mani mīļi lūdza:
Nāc, puķīt, šoruden!
- Tēva dēls, sirdspuķīt,
Es nevaru solīties,
Gaid' uz citu rudentiņu,
Tad es varu solīties;
Vēl vajaga tēvam kreklus,
Mātei baltas villainītes.
48 [Alojā un Lielsalacā (Alojas un Salacas pag. Vlm)].

15058.

Tautiets mani mīļi lūdza:
Nāc, puķīte, šorudeni!
Vai trūks manim sāls maizīte,
Vai es mīļi nedzīvošu?
Pillas dzirnas smalcu miltu,
Balti krekli stāģinē(?).
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

15059.

Tautiets mani mīļi lūdza,
Pie rociņas turēdams.
Ietin iešu, dos māmiņa,
Atras' manu labumiņu.
Tad es tavas slinkas māsas
Pa vārtiem dancināšu,
Tad es tavu vecu māti
Kambarē malt grūdīšu.
184 [Dūrē (Vārmes pag. Kld)].

150591.

Tautiets mani mīļi lūdza:
Pie rociņas turēdams:
Nāc, māsiņ, šorudeni,
Negaid' citu rudenīti!
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

15060.

Tautiets manu māmuliņu
Pērn par cūku nolamāja;
Šogad lūdza raudādamis:
Dod meitiņu malējiņu!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

15061.

Tautiets manu tēvu lūdza
Visu cauru svētu nakti;
Vēl pieņēma svētu rītu,
Līdz pielūdza māmuļīti,
Līdz pielūdza māmuļīti,
Līdz īstajus bālelīnus.
Tēvs māmīna gan vēlēja,
Bālelīni nevēlēja,
Bālelīni nevēlēja,
Zināj' krogu ciemīnos.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

15062.

Tautiets manu tēvu lūdza,
Cepurīti noņēmies;
Vēl ceļos nometās,
Līdz pielūdza māmulīti.
216 [Ventspilī].

- 101 -

1. Kāda vella tautiets lūdza
No tās manas māmuliņas,
Abas rokas salicies,
Cepurīti noņēmies?
Lūdz, tautiet, tēv' un māti,
Lūdz tu mani vēl mīļāki:
Tēv' ar māti nepielūgsi,
Ja es pate negribēšu.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

2. Klusi klusi klausījos,
Kas runāja klētiņā:
Tēvs ar māti, trešs tautietis,
Tie runāja klētiņā.
Tēvs nedeva, māte deva,
Tautiets lūdza raudādams.
Lūdz, tautieti, mani pašu,
Nelūdz manu tēv' ar māti!
Es neesmu putna bērns,
No zariņa noraujams,
Mums pašiem kopā iet,
Abiem mīļi runāties.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

3. Tautiets manu tēvu lūdza,
Cepurīti noņēmies;
Vēl ceļos metīsies,
Līdz pielūgsi māmulīti;
Vēl sviedrēsi kumeliņu,
Līdz pielūgsi bāleniņus;
Vēl asaras noslaucīsi,
Līdz pielūgsi mani pašu.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

15063.

Tautiets prasa bālelīnu,
Vai der māsu bildināt;
Bālīns gudri atbildēja:
Kājas aut vēl nemāk.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

15064.

Tautu dēls māmiņai
Bez cepures klanījās,
Lai tā mani neizdotu
Līdz citam rudeņam.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

15065.

Tautu dēls mīļi lūdza,
Pie rocīnas turēdams,
Glauž galvīnu, do(d) mutītes,
Sauc par savu līgavīn'.
Viss ir velti, viss ir velti,
Ko t'ar mani tīkojies,
Es meitīna gudra biju,
Tu jau mani nepievilsi.
119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)].

15066.

Tautu dēlis, netiklītis,
Ceļā mani bildināja,
Nedrīkstēja sētā jāt,
Nav iemauktu kumeļam,
Nav iemauktu kumeļam,
Simts ielāpu biksītēm.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

15067.

Tēvs māmiņa, trešs tautietis,
Ko runāja klētiņā?
Tēvs vēlēja, māte liedza,
Tautiets lūdza raudādams.
230 [Zentenē (Zentenes pag. Tl)].

1. Es dzirdēju, trīs runāja
Priedoliņa klētiņā:
Tēvs māmiņa, trešs tautietis,
Tie runāja klētiņāi.
Tēvs gan vēl, māte liedza,
Lūdz tautietis raudādams.
Lūdz, tautieti, mani mīļi,
Nelūdz manu māmulīti:
Dos māmiņa, es neiešu,
Tu jau mani nedabūsi.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

2. Es dzirdēju caur sieniņu,
Trīs runāja klētiņā:
Tēvs ar māti, trešs tautietis,
Tie runāja klētiņā.
Vai no rudza, vai no mieža,
Vai no mana augumiņa?
Ne no rudza, ne no mieža,
Bet no mana augumiņa.
Tēvs teic lielu, māte mazu,
Tautiets teica: pašu laiku;
Tautiets teica: pašu laiku
Man gultiņas taisītāja,
Man gultiņas taisītāja,
Man krekliņu šuvējiņa,
Man krekliņu šuvējiņa,
Cimdu, zeķu darītāja.
262 [Brambergā (Glūdas pag. Jg)].

3. Tēvs ar māti, trešs tautietis,
Ko runāja klētiņā?
Tēvs dod meitu, māte liedza,
Tautiets lūdza raudādams,
Mātei rokas bučodams,
Tēvam vaigu glaudīdams.
Lūdz, tautieti, mani pašu,
Manas pašas vaļa bija;
Kad es gribu, tad es gāju,
Kad es gribu, atsacīju.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

- 102 -

4. Tēvs māmiņa, trešs tautietis,
Ko runāja klētiņā?
Vai no rudza, vai no mieža,
Vai no mana augumiņa?
Ne no rudza, ne no mieža,
Ka no mana augumiņa.
Tēvs dod meitu, māte liedza,
Lūdz tautietis raudādams,
Lūdz tautietis raudādams,
Tēvam rokas bučodams,
Tēvam rokas bučodams,
Mātei vaigus glaudīdams.
Turies, māte, nedod meitu,
Grūt' meitiņa audzināt!
Dažu labu mellu nakti
Bez miedziņa pārgulēji,
Bez miedziņa pārgulēji
Apautāmi kājiņām,
Apautāmi kājiņāmi
Pie meitiņas šūpulīša.
- Meitu māte, dod meitiņu,
Ko tik ilgi diņģējies,
Ko tas manis kumeliņis
Zviedz pie tavu nama duru?
Sniedziņš sniga, putināja,
Laukā manis kumeliņš;
To man dara meitu māte,
Ne dod meitu, ne atsaka.
303 [Svitnē (Svitenes pag. B)].

5. Tēvs māmiņa, trešs tautiets,
Ko tie sprieda klētiņē?
Tēvs vēlē, māte liedza,
Tautiets lūdza raudādams.
Lūdz, tautieti, mani vien,
Nelūdz tēvu, māmuliņu!
Ies man slikti dzīvojot,
Ne uz viena neraudāšu.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

6. Tēvs un māte, trešs tautietis,
Ko runāja klētiņā?
Vai runāja kviešu, rudzu,
Vai no mana vaiņadziņa?
Nerunāja kviešu, rudzu,
Ka no mana vaiņadziņa,
Tēvs dod mani, māte liedz,
Lūdz tautietis raudādams.
Ai jaunais bāleliņ,
Nedod mani šoruden!
Tu nedosi, es neiešu,
Tautiets mani nedabūs.
Vēl man tika šoruden
Dažu labu kaitināt,
Dažu labu kaitināt,
Valkāt zīļu vaiņadziņu.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

15068.

Teic ozolu cietu koku,
Vējš locīja galotnīti;
Teic tautieti drošu vīru,
Nedrīkst meitu bildināt.
297 [Lepšukalnā pie Bauskas (Bauskas pag. B)].

15069.

Tīrūdeņa raudaviņa,
Nemeties rāvājā;
Ai skaistā mātes meita,
Neej, kalpa precējama!
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

15070.

Tīši matiņus aplaidu
Ap to zīļu vainadziņu;
Saka tautas vērdamies:
Kas to krēpu zadinās?
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

15071.

Tik bērzami jaukumiņa,
Pavasari uzplaukstot;
Tik tautām mīļu vārdu,
Kā māsiņu bildinot.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

15072.

Tikušam priedi cirst,
Gudram zarus nodzenāt;
Tikušam mani ņemt,
Gudram nākt bildināt.
206 [Kuldīgas apriņķī].

15073.

Trīs gadīni jūra krāca,
Ventas ledu lauzīdama;
Trīs gadīni tautu dēlis
Lūdza manu māmulīti.
158 (Tosmarē).

- 103 -

15074.

Trīs gadiņi tautu dēlis
Mani labu labināja;
Nu es iešu, nu rādīšu
Visu savu labumiņu:
Nu es tavas mīļas māsas
Pa vārtiem pavadīšu.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

15075.

Trīs māsiņas, trīs bāliņi,
Trīs tērauda zobeniņi;
Jau bij dažs padomājs,
Nedrīkstēja bildināt.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

15076.

Trim kārtām zelta josta
Ap zaļo ozoliņu;
Trim kārtām jauni puiši
Ap to manu māmuļiņu.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

15077.

Turaties, bāleliņi,
Jau māmiņa devējiņa;
Ja māmiņa sagšu sedza,
Noraunati vaiņadziņu!
1311 [Apē (Vlk)].

15078.

Turies, māte, nedod meitu,
Meita grūti audzējama:
Kalnā kāpi, dubļus bridi,
Meitu nesi padusē.
58 [Rozbeķos (Rozulas pag. C)].

1. Turies, māte, nedod meitu,
Meita grūti audzējama.
Vai, māmiņa, grūt' nebija
Tumšu nakti staigājot?
Slīdēj' kāja, čīkstēj'
gūžas,
Dziļus dubļus bradājot,
Dziļus dubļus bradājot,
Meitu nest padusē.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

15079.

Turies, māte, nedod meitu,
Meitiņ' grūti audzināt:
Dažu nakti sasēdēji
Šūpulīša kājgalā.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

15080.

Turies, māte, nedod meitu,
Meita grūti audzināt:
Cik naksniņu negulēji
Apautām kājiņām!
202 [Striķos un Saldū (Zvārdes un Saldus pag. Kld)].

15081.

Turies, mana māmuliņa,
Nu tev vaļa turēties,
Nu tev vaļa turēties,
Vēl tavās rociņās.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 163 [Dzērvē (Dzērves pag. Azp)].

15082.

Turies cieši, māmuliņa,
Zinies grūti auklējuse,
Neatvēli tautiņām
Vienas reizes jājumiņa!
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Turies, mana māmuliņa,
Sakies grūti auklējuse,
Nepadod tautiņām
Pirmās reizes nākumiņ'!
Kalnu kāpi, nastu nesi,
Mani nesi padusē.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

15083.

Vai celiņa man nebija,
Ceļa malu staigājot?
Vai brālīša man nebija,
Ar tautām runājot?
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

15084.

Vīla mani treju tautu
Ar trejādu valodiņu.
I vildami nepievīla,
Gudra augu bāliņos.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1. Tautiets mani vīla, krāpa
Visu gaŗu vasariņu.
Nepievilsi, nepiekrāpsi
Manu gudru padomiņu.
205 [Ciecerē (Cieceres pag. Kld)].

2. Vīla mani vīlējiņi
Krāpa mani krāpējiņi;
Nepievīla, nepiekrāpa,
Gudra augu bāliņos.
330 [Kaldabruņās (Rubenes pag. Il)].

15085.

Vīla, vīla, krāpa, krāpa
Visu gaŗu vasariņu;
Nu pievīla, nu pekrāpa
It rudens galiņā.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

- 104 -

15086.

Visapkārti bērzu birze,
Vidū saule riņķi griež;
Visapkārti tautu dēli,
Vidū meitu māmuļīte.
283 [Kroņa Vircavā (Vircavas pag. Jg)].

15087.

Visapkārt lietus lija,
Vidū silta saule spīd;
Visapkārt tautas dēli
Tautas meitu bildināja.
226 [Kandavā (Tl)].

15088.

Visupirms nomalīti
Iesadedžu vakarā;
Visupirms nozarieši
Bildin' manus brāleliņus.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

15089.

Visupirms pora bērzs
Dzeltenām lapiņām;
Visupirms nozarieši
Bildin' manu brāleliņu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

43255.

Vai Dīviņi, kū dareišu -
Grib tautītis mani jimt!
Tautīts jam, muote dūd,
Buoleleņis gauži raud.
89 [Dricēnu Rz].

43256.

Voi Dīviņi, kū darīt -
Nalītiņa zadynoj!
Kur nalīta mani liks,
Kur liks munu vainadziņ(u)?
326 [Preiļu D].

1. Vai Dīveņ, vai Laimeņ,
Nalīteņa zadynuoja!
Kur tu mani pošu liksi,
Kur tū munu vainaceņu?
466 [Vārkavas D].

43257.

Vai Dieviņ, ko darīšu -
Grib atraitnis mani ņemt!
Atraitņa gulta izgulēta,
Mīļi vārdi izrunāti.
192 [Kosas C].

43258.

A Dieviņi, mana laime,
Pa visāme meitiņām!
Nu es mīšu vaska plānu,
Glāža dores virināšu.
200 [Kuldīgas Kld].

43259.

Ai mīļā tautu meita,
Meties biedros ar manim!
Nāc ruden linus plūkt,
Pavasari dvieļus aust.
386 [Sidgundas (Rikteres) Rg].

43260.

Vai vai griķu putra,
Daudzi grib kazas piena;
Vai vai brāļa māsa,
Daudzi grib lūdzamos.
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

43261.

Ai znotiņ, ai znotiņ,
Nes man sūru, nes saldenu!
Vai es savu meitu devu
Par kubula samazgām?
306 [Patkules Md].

43262.

Ak tu ciema zeltainīte,
Tavu daiļu augumiņu!
Sniedz rociņu, dod mutīti,
Paliec mana līgaviņa.
413 [Stendes Tl].

43263.

Anna kanna, bandu meita,
Nāc pie lauku Pēterīša!
Pēteŗam brūni svārki,
Annai mēļu villainītes.
202 [Kurmāles Kld].

43264.

Atraits mani zadynuo(ja)
Myglajā reiteņī;
Pa volūdai vīņ pazynu,
Na puiškinu volūdeņa.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

43265.

Atraits manus bāleliņus
Visupirms bildināja;
Ne atraiša gaidīdama,
Aužu baltas villainītes.
241 [Lubānas Md].

- 105 -

43266.

Atsasēd, muomulaņ,
Zamyjā krēsliņā,
Lai tys tautu navēkleits
Da zamai klanējās.
170 [Kapiņu D].

43267.

Audziet gaŗi, kaņepēji,
Vīšu pīcku trim starām;
Tikmēr kulšu dēlu māti,
Kamēr dēlu atvēlēs.
239 [Lizuma C].

43268.

Bērzam zari notrīcēja,
Strazdiņam uzlecot;
Tā drebēja tautu roka,
Mani jaunu sveicinot.
213 [Lazdonas Md].

43269.

Bērziņami lapas vīta,
Vējiņami vēdinot;
Tautiešami vaigi bāl,
Mani jaunu zadinot.
378 [Seces Jk].

43270.

Bij no mieža, bij no rudza,
Bij no mana augumiņa.
Tautiets manu tēvu lūdza,
Cepurīti noņemdams.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

43271.

Būt' māmiņa devējiņa,
Kad es būtu gājējiņa;
Kad es būtu gājējiņa,
Sen būt' tava līgaviņa.
207 [Laidzes (Valdegales) Tl].

43272.

Ciemiņos puiši auga
Pelēkiem kamzoļiem.
Do', māmiņa, neliedz mani
Tam ciemiņa pelēķim.
605 [Skolas].

43273.

Dodat man, kā es nācu,
Vaicājat, kā es nācu:
Dodat man brāļam sievu,
Lai es braucu sētiņā.
358 [Rugāju Abr].

43274.

Dūdit man, kuo es guoju,
Vaicojat, kuo vajaga:
Es atguoju buoliņam
Teiru rudzu malējiņas,
Boltu lynu sprāduojiņas.
358 [Rugāju Abr].

43275.

Dzied' vai raudi, tautu meita,
Še jau tevis neatstāšu;
Ja kājiņas nenesīs,
Vedīs manis kumeliņis.
301 [Palsmaņa Vlk].

43276.

Daudzesieti, sarkanbiksi,
Nāc ar mani tecēties!
Ja tu mani notecēsi,
Es tev došu sav' māsiņ(u).
378 [Seces Jk].

43277.

Lielvārdiete, sarkanbrunce,
Nāc ar mani tecēties!
Kad tu mani notecēsi,
Tad es tevi noprecēš(u).
290 [Ogres C].

43278.

Da zemei leiksti līce
Muote meitu šyupuodama;
Da zemei klanejuos
Jauns puisītis māmiņai.
250 [Maltas (Rozentovas) Rz].

43279.

Deveiņūs jūstu stīpu,
Trejdeveiņu dzeipurīšu;
Deveiņi mani svuotova,
Trejdeveiņi aicynova.
278 [Naujenes (Maļonovas) D].

43280.

Dievs palīdzi, labrītiņ,
Tā pirmā valodiņa.
Man actiņas degtin dedza
Pa visām maliņām -
Tumši logi, melni galdi,
Neslaucīta istabiņa.
605 [Skolas].

- 106 -

43281.

Dižens mans vainadziņš,
Vēl diženu darināju;
Dižens mani bildināja,
Vēl diženu lūkojos.
198 [Krustpils D].

43282.

Dižens puisis, daiļa rota,
Iznesīga valodiņa.
Dos māmiņa, tur es iešu,
Tas man tika prātiņam.
281 [Neretas Jk].

43283.

Dyžans puisis, skaista rūta,
Iznesīga volūdiņa;
Tys turēja līku draugu
Pi lauluotas ļaudaviņas.
326 [Preiļu D].

43284.

Dod, māmiņa, tautiešam
Apīņotu alutiņu,
Lai es varu lūkoties,
Kāds padoms dzērumā.
Bij augums, bij tikums,
Brīnum' ģeķis dzērumā.
480 [Vējavas Md].

43285.

Dod, māmiņa, tautietim
Apīņotu alu dzert;
Vai viņš dzēra, vai trakoja,
Vai tramdīja kumeliņu.
Kad tramdīja kumeliņu,
Tramdīs jaunu līgaviņu.
225 [Lielvircavas Jg].

43286.

Dūc ap rozi sila bite,
Salda medus tīkojot;
Lec ap mani tautu dēls,
Mīļus vārdus runājot.
605 [Skolas].

43287.

Dziļa oka, malns yudins,
Zaļa zuoļa dybynuo;
Jauns puiškins, daiļa runa,
Dīviška volūdiņa:
Pats sādāja komanās,
Volūdeņa ustabā.
170 [Kapiņu D].

43288.

Dzer tautiņas medu, vīnu,
Dzirda manu māmuliņu.
Dzer, māmiņa, pilnu galvu -
Vai es iešu, vai neiešu.
378 [Seces Jk].

1. Dzer tauteņas veinu, madu,
Dzirda munys bruoleliņus.
Dzerit, bruoļi, pylnu golvu -
Voi es īšu, voi naīšu.
170 [Kapiņu D].

43289.

Dzīdi, meitiņ, gavilej,
Muna byusi līgaviņa.
Tu vjēl pate nazynuoji,
Man jau muote pavjēlēje.
358 [Rugāju Abr].

43290.

Ej, meitiņa, pie kalpiņa,
Ja kalpiņš gadījās;
Kalpiņš sēja silā rudzus,
Tur maizīte balti [balta] auga.
605 [Skolas].

43291.

Ej, meitiņa, tu pie poļa,
Tu labāka nedabūsi;
Tu labāka meklēdama,
Brauksi pati žagaros;
Brauksi pati žagaros,
Siliņā raudādama.
480 [Vējavas Md].

43292.

Nāc, meitiņa, tu pie manis,
Tu labāku neatradīsi;
Pate iesi malkas cirst,
Kunga rijas kurināt.
378 [Seces Jk].

43293.

Ei šur, muna ļaudaviņa,
Ar manim parunoj;
Ai tū pošu volūdeņu
Byusi mani [muna] ļaudaviņa.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

43294.

Nāc pie manis, tautu meita,
Balti rokas nomazgāt;
Maģa mana dzievošana,
Bet raženi dzievojām.
355 [Rucavas Lp].

- 107 -

43295.

Ej, znotiņi, kambarī,
Ņem meitiņu, kāda tīk.
Tā meitiņa, tā man tika
Dzeltēniemi matiņiem;
Dzeltēniemi matiņiem,
Sarkaniemi vaidziņiem.
561 [Rīgas Jūrmala Rg apr.].

43296.

Es lepna, es grezna,
Es meitu māte;
Znoti nāca lūgdami,
Cepures rokā.
282 [Nīcas Lp].

43297.

Es meitiņu nevainoju,
Kad es ņēmu līgaviņu;
Lai tā diža, lai tā maza,
Nāc' man diža, nāc' man maza.
146 [Jaungulbenes Md].

43298.

Es pasvīžu zalta rīkstu
Zam meitiņu kuojeņom.
Vīna tak, tei puorlēce,
Ūtra apleik aptecē,
Treša tak, tei pacēle,
Tei byus muna ļaudaviņa.
247 [Makašānu Rz].

43299.

Ietin man to celiņu,
Kur es biju negājusi;
Dotin roku vai nedot -
Netīkams tēva dēls.
378 [Seces Jk].

43300.

Es priekš dēla māmuliņas,
Kā uguns dzirkstelīte;
Lai dēliņu man neliedza,
Lai citai nevēlēja.
605 [Skolas].

43301.

Es uzaugu pie brālīša,
Māsas vārda nedzirdēju;
Kad tautiņas durvis vēre,
Tad brālītis māsu sauce.
39 [Bārtas Lp].

43302.

Gon man līdzja muomuliņa,
Gon (man) līdzja buoliliņi;
Man pašai ļustējuos
Jaunai īt tautiņuos.
326 [Preiļu D].

43303.

Guoju, guoju pa ceļaņi,
Sasatyku ai tautom;
Ni maņ tautom ceļa grīzt,
Ni kryst tautu komonuos.
Lobok krisšu yudinī,
Na tautjaņu komonuos.
605 [Skolas].

43304.

Griezies šurp, meitu māt(e),
Ko es tev pasacīš(u):
Ja tev Dievs meitas dev(i)s,
Dod man vienu malējiņ(u).
373 [Sarkaņu Md].

43305.

Jauns es biju, traks es biju,
Kad precēju līgaviņu;
Kad precēju līgaviņu,
Tēvam mātei nezinot.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

43306.

Jānīts mani mīļi lūdza:
Nāc, meitiņa, šovakar!
Nelūdz, Jānīt, nebaidies,
Negājusi nepalikšu.
187 [Ķempju Rg].

43307.

Jyus, ļauteņi, nalīdzit
Pruotam krystys ļaudaviņas!
Buys nu Dīva lelys grākis,
Maņ leluokys žālumeņis.
247 [Makašānu Rz].

43308.

Kad tu biji vītoliņis,
Kam tu augi sētmalē?
Kad tu biji bagāts puisis,
Kam nabagu bilidināj(i)?
241 [Lubānas Md].

43309.

Kad tās tautas tādas būtu,
Kad tās ņemtu mazākās,
Lai paliktu lielākā
Māmiņai malējiņa.
83 [Dignājas Jk].

43310.

Kaimiņos man' precēja -
Nedod mani, bāleniņ!
Ne godiņa, ne slavītes,
Ne auziņu kumeļam.
241 [Lubānas Md].

- 108 -

43311.

Kam drebēji, apšu lapa,
Vējiņš tevi drebināja;
Kam bijiesi, līgaviņa,
Kad es tevi bildināju?
605 [Skolas].

43312.

Kam, māmiņ(a), mani mazu
Tiki daiļu darināji?
Es nebiju izaugusi,
Jau tev' tautas zadināja.
281 [Neretas Jk].

43313.

Kam tu nāci, sievasmāte,
Kas, velns, tevi aicināja?
Citu gad(u), tad tu nāc,
Ar drēbīšu muškulīti.
319 [Plāteres Rg].

43314.

Kā es gāju kalniņā,
Tā no kalna lejiņā;
Kādu redzu tautu dēlu,
Tādu vedu valodiņu.
605 [Skolas].

43315.

Kā tu nāci, kas tev's lūdza,
Slavenais tēva dēls?
Vai es biju neēduse,
Vai saltuma nosaluse?
72 [Cesvaines Md].

43316.

Ko, puisīt, tu domāji,
Uz maniem cerēdams?
Tā prātiņa vien nebij(a):
Baŗot labu kumeliņu.
72 [Cesvaines Md].

43317.

Ko, tautieti, es darīšu,
Tev vēl jauna māmuļiņa.
Tas tā lāga nepiedien -
Div šūpuļi istabā.
200 [Kuldīgas Kld].

43318.

Kŗapja beju, kŗapja beju,
Kas man kŗapi zadynava?
Tys man kŗapi zadynava,
Kam deveņi kumeleņi.
326 [Preiļu D].

43319.

Kur, Laimiņa, tu sēdēji,
Man arāju aizliegdama?
Vai tu biji iesēduses [iesēdusi]
Asariņu plociņā?
335 [Puzes Vp].

43320.

Kur, māmiņa, tavas meitas,
Krēsli vien istabā?
Manas meitas laidarā,
Baro savas raibuliņas.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

43321.

Labdien labdien, tautu meita,
Būsi mana līgaviņa:
Manu kāju avējiņa,
Manas gultas taisītāja,
Etslēdziņu nesātāja,
Manas klētes slēdzējiņa?
15 [Alūksnes Vlk].

43322.

Lobs vokors, mjaitu muotja,
Dūsi man maļējeņi?
Es nadūšu maļējeņis,
Cikom mani mīļi lyugsi.
As māmeņis mīļi lyugšu,
Da zjamjai klaņēšūs
522 [Zvirgzdienes Ldz].

43323.

Labvakar, meitu māte,
Dosi meitu, vai nedosi?
Ja nedod, tad atsaki,
Nesaldēj' kumeliņu!
Laukāi manis kumeliņis
Ledainām kājiņām.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

43324.

Lobs vokors, meitu muote,
Dūd man sovu malējiņu;
Juo nadūsi malējiņas,
Jemšu pats nadūdamu.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

43325.

Lieli tautas lielījās
Ceļā mani saderēt;
Lieciet, tautas, ceļam miera,
Lūdziet tēvu, māmuliņu.
521 [Zvārtavas Vlk].

- 109 -

43326.

Līdzi, muote, kam līgdama,
Kolpam mani nalīdzat!
Lobuok guoju pi kalpeņa,
Na pi slykta tāva dāla.
593 [Rēzeknes apr.].

43327.

Loki bērzi locījās
Pie brālīša namdurvīm;
Tā lokās tautu dēls
Pret to manu augumiņu.
605 [Skolas].

43328.

Lūka prīde, lūka egle,
Lūka bārza viersyunīte.
Izlūceju volūdiņu,
Ar tautom runuojūt.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

43329.

Lyugšus lyudžu tautītim,
Lai grīž bēri atpakal,
Lai man ļaun šū naksniņu
Pi māminas puorgulēt;
Pi māminas puorgulēt,
Ar māminu izrunuot.
326 [Preiļu D].

43330.

Lūdzies mīļi, tautu dēls,
Manas vecas māmuliņas!
Ja tu mīļi nelūgsies,
Nedos mani māmuliņa.
241 [Lubānas Md].

43331.

Man atjāja rāmas tautas,
Brāļi liedza, nevēlēja;
Jājat rītu, vai parītu,
Tad būs mājā tēvs māmiņa.
200 [Kuldīgas Kld].

43332.

Man ielīka mālu kalns
Ar tautieti runājot;
Viņš teic savu gobu zemi,
Man bij žēl tēvs māmiņa.
605 [Skolas].

43333.

Mana mana tā meitiņa,
Tās nedevu nevienam;
Tai es pati līksti cirtu,
Tai es kāru šūpolīti.
241 [Lubānas Md].

43334.

Mauc, Kārlīti, melnus cimdus,
Traucies alus kamburē,
Pielūdz vecu māmulīti;
Es tev došu alus kannu,
Vēl sudraba dālderīti.
546 [Kuldīga Kld apr.].

43335.

Māmeņai treis meiteņis -
Kuru jimt, kuru na?
Tū as jemu, kur patyka,
Boltu muti, gludu golvu,
Izneseigu volūdeņu.
170 [Kapiņu D].

43336.

Meitiņ, māsiņ, tu būs man,
Es tev redze nu maz dien;
Es tev neļav tēvam rāt,
Tēvam rāt, māte kult.
445 [Ugāles Vp].

43337.

Meitu māte meitu sola,
Solīt sola, bet nedeva.
Puisīšam viena galva,
Trejdeviņi padomiņi.
378 [Seces Jk].

43338.

Meitiņ, puiša nanicini,
Voi guojusi, naguojusi!
Puisīšam eisi moti,
Pīci, seši padūmeņi.
143 [Jāsmuižas D].

43339.

Nuoc, muosiņa, nuoc, muosiņa,
Smuks puisīts byldinuo.
Es naīšu, vaiņa beja,
Iļgi dzēre krūdziņā.
358 [Rugāju Abr].

43340.

Nāc pie manis, tautu meita,
Būs tev laba dzīvošana:
Uz rokām vie' nēsāšu
Ik rītiņu, ik vakaru.
Pusdienā, tad varēsi
Kājīnām pačāpot.
192 [Kosas C].

- 110 -

43341.

Nāc pie manis, tautu meita,
Es tev pāri nedarīšu:
Ziemā likšu gov's barot,
Vasar' pļauti ābolīnu;
Vasar' pļauti ābolīnu,
Ar aso izkaptīnu.
192 [Kosas C].

43342.

Nāc pie manis, tautu meita,
Es bij putnu medinieks;
Es tev' gribu ēdināt
Ar putniņu austiņām.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

43343.

Nāc, meitiņa, zeltēnīte,
Būsi mana līgaviņa!
Tu manai sirsniņai,
Kā rozīte dārziņā.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

43344.

Nāc pretim, nāburdzīša,
Samīsim ziediņiem:
Tev ābolis, man dadass,
Nāksi pati piedevos.
391 [Sinoles Vlk].

43345.

Nāc kalnā, lejas meita,
Kalnā laba dzīvošana:
Kalnā bija vaŗa durvis,
Tās veŗas neveŗamas;
Kalnā bija vaŗa grīda,
Tā lokās nelokama.
520 [Zvārdes Kld].

43346.

Nedod mani, māmuliņa,
Kur es paša negribēju;
Kur es paša negribēju,
Tur man Laime nevēlēja.
24 [Asares Il].

43347.

Netīšām es iegāju
Svešu ļaužu istabā;
Ne tie ēda, ne tie dzēra,
Tik uz mani skatījās.
405 [Smiltenes Vlk].

43348.

Nesakies, tautu meit,
Cik ar mani parādā:
Piecu dienu braukumiņ(u),
Trīs sidraba gredzeniņ(i).
119 [Gaujienas Vlk].

43349.

Nasteidzīt, nadūdīt
Maņi jaunas tauteņuos;
Gona laika pi Dīveņa,
Gona ļaužu maleņī.
174 [Kārsavas Ldz].

43350.

No galiņa, no maliņas
Loki, māte, vilnainītes!
No maliņas tie ļautiņi,
Kas i mana bildināja.
146 [Jaungulbenes Md].

43351.

Nosadzēru laba alus
Pa mazam malciņam;
Nosaklausu labu ļaužu,
Ne runāju raudādam(a).
373 [Sarkaņu Md].

43352.

Nyu verīs, tautu dāls,
Navā ac's izpyvuš(as)!
Ka pajimsi, nanycini -
Mīgaleņa, snaudaleņa.
326 [Preiļu D].

1. Nu verīs, tu puiseit,
Nava acis izpuvušas!
Kad nūvessi, nanycini
Myus muoseņu miglacīti.
465 [Varakļānu Rz].

2. Nu raugies, tautu dēls,
Nul' nav acis izsalušas.
Pajēmis, nenicini
Manu šmuidru augumiņi.
604 [Dažādi iesūtītāji].

3. Meitas muotja uz mani soka:
Nu verīsi, tautu dāls;
Nu verīsi, tautu dāls,
Ka nav acis izpivusja,
Ka pajēmi leigaveņu,
Nanycynoj augumeņu!
143 [Jāsmuižas D].

43353.

Opā memiņ, redz kur dēliņš,
Kur tev tāda zeltenīt?
Rinķots kažoks, sprādzēt zābāk,
Trīstūŗ cepur, sudrab pušks.
104 [Ēdoles Vp].

- 111 -

43354.

Ozols bija sīks kociņis,
Mana sirde vēl sīkāka.
Trīs gadiņi mani lūdza
Dižraženis tēva dēls.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

43355.

Pagaid' mani, tautu dēls,
Kā es tevi pagaidīju;
Tev nebija zirgam seglu,
Man vilnainei ielociņ(u).
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

43356.

Palākais vanadziņš,
Kuo tik augsti ļidinej?
Augš' staiguoja tautu dāls,
Maņa jaunas gribādams.
605 [Skolas].

43357.

Piebērusi [Piebēriese] riekstu kuli,
Gāju meitas lūkoties;
Šurpu turpu riekstu sauja,
Diezgan meitu lasītāju.
270 [Mežotnes B].

43358.

Pieci brāļi danci veda
Ap to vienu mātes meitu;
Divi māti mīļi lūdza,
Trīs meitiņu bildināja.
353 [Rubas (Reņģu) Jg].

43359.

Piecām mājām gaŗām jāju
Tai sestā iegriezos;
No tālēm jau redzēju,
Ka būs laba saiminiece:
Glāžu durvis, zelta eņģes,
Sudraboti driķelīši.
255 [Mārupes (Bieriņu) Rg].

43360.

Pieminēsi, bāleliņ,
Šā biķeŗa dzērumiņu:
Trūks tev māļu malējiņas,
Trūks (tev) druvas gājējiņas.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

43361.

Pi zemītes šyupels leika,
Muotei meitu šyupojūt;
Pi zemītes tautu dāls
Mamaņaji klanejuos.
182 [Kaunatas Rz].

43362.

Plata upe, šaura laipa,
Nedrīkstēju pāri iet;
Nedrīkstēju roku sniegt
Muižnieciņa dēliņam.
46 [Beļavas Md].

43363.

Plata upe, šaura laipa,
Nedrīkstēju pāri iet;
Tautiets mani bildināja,
Nedrīkstēju solīties.
345 [Remtes Tk].

43364.

Puceņzara meitu māte,
Vai dos meitu, vai nedos?
Tā būs māte, kas dos meitu,
Mana naga neizmuks;
Vēl es maukšu tavu nagu,
Dažu labu kaitinās [kaitinašu].
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

43365.

Puiss pie meitas tēva nāca,
Gaili nesa padusē;
Cik pret mani klanījās,
Tik gailītis nodziedāja.
476 [Vecpiebalgas C].

43366.

Puiši puiši, kas nu būs?
Man jābēg kaņupēs;
Tautu meitai zobeniņš,
Man nenieka rociņā.
358 [Rugāju Abr].

43367.

Puķe puķe, roze roze,
Kam tu mani kaitināji?
Tevis dēļ zirgu jūdzu,
Avu savas baltas kājas.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

43368.

Redz kur sēd meitu māte,
Kā lielā Rīgas pils;
Visapkārti meitas stāv,
Kā ap Rīgu kaŗapulki.
439 [Trikātas Vlk].

1. Vot kur sēd dēlu māte,
Kā lielā Rīgas pils;
Apkārt meitas, māsiciņas,
Kā ap Rīgu kaŗavīri.
281 [Neretas Jk].

- 112 -

43369.

Radzu sovu ļaudaviņu,
Puortecēja par pogolmu,
Boltajom rūciņom,
Pylni piersti gredziņtiņu.
Ej šur, muna ļaudaviņa,
Meisim obi gradzanim.
466 [Vārkavas D].

43370.

Reigā pierku dzjārvis spolvu,
Reigā cauņu capureiti;
Tej bij vīgla nūsajimt
Pret tū mjaitu muomuleņu.
247 [Makašānu Rz].

43371.

Runā mani, tautu dēls,
Kumeļā sēdēdams;
Es nevaru galdu klāt,
Zemē tevi kāpināt.
443 [Turlavas Kld].

43372.

Saki, saki, tu meitiņ(a),
Saki, saki, meitenīt!
Vai tu nāksi, vai nenāksi,
Ko tik ilgi diņģējies?
127 [Grostonas Md].

433721.

Saki tiesu, tautu meita,
Būsi mana līgaviņa?
Lai es sava kumeliņa
Ap citām nejādīju.
241 [Lubānas Md].

43373.

Saldi [Salda] saldi [salda] zemenīte -
Tikai mēles galīnā;
Labi labi tautu dēli -
Tikai kāzu vakarā.
192 [Kosas C].

43374.

Sorkona muna muoseņa,
Ar tautinom runuodama.
Kam jei ēde cārmiukš' ūgas,
Carmiukšāji sādādama.
326 [Preiļu D].

43375.

Sēžat, meitas, rindiņā,
Negriežat muguriņas,
Lai atgrieza tautu dēls
Savu caunu cepurīti.
398 [Skrundas Kld].

43376.

Sijā auzas, tautu meita,
Dod manam kumeļam;
Izsijājse, izbarojse,
Sēsties pate kamanās.
261 [Mēdzūlas Md].

43377.

Sila priede smagi pūta,
Smalka lietus pielijuse;
Grūti pūta tā meitiņa,
Ko puisīts bildināja.
373 [Sarkaņu Md].

43378.

Sylta saule pavasar,
Kab cik sylta rudiņī;
Mīļas tautas precejūt,
Kab cik mīļas dzeivuojūt.
174 [Kārsavas Ldz].

43379.

Sīksta bija pūces gaļa,
Gudra meitas māmuliņ(a);
Vārījam pūces gaļu,
Viļam meitu māmuliņ(u).
378 [Seces Jk].

43380.

Skaisti cimdi, lieli raksti
Tautu dēla rociņā;
Tie bij manā pūriņā -
Būs māmiņa iedevusi.
545 [Krustpils D apr.].

1. Smuki (bija), raibi cimdi
Tautu dēla rociņā;
Tie bij mana pūra ņemti,
Doti manas māmuliņas.
48 [Bērzaunes Md].

43381.

Sniedz rociņu, dod mutītes,
Būsi mana līgaviņa;
Es būš' tavis arājiņis,
Kumeliņu barotājs.
224 [Lielvārdes Rg].

43382.

Skaista rūze duorziņā -
Kas tū skaistu oudzynova?
Daīt puisits, dūd rūciņu:
Voi tu vari muna byut?
Ko es varu tova byut,
Ka nav muojās tāvs māmiņa?
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

- 113 -

43383.

Smuka auga tā meitiņa,
Tā būs mana līgaviņa;
Tai es došu sav' rociņu,
Savu zelta gredzentiņu.
241 [Lubānas Md].

43384.

Sniedz, liepiņa, savu roku,
Pretīm āra ozoliņ(u);
Sniedz, meitiņa, savu roku,
Pretīm daiļo tēva dēlu.
378 [Seces Jk].

43385.

Sprādzin, sprāga egles malka,
Kad ieliku ugunī;
Tā sprakst mana valodiņa,
Ar tautiņu runājot.
378 [Seces Jk].

43386.

Sveši ļaud's māju prasa -
Nedodiet, bāleliņ(i)!
Māju māju, kādu māju?
Nāk māsiņu lūkoties.
322 [Praulienas Md].

43387.

Šai ciemā man patika,
Šitās ciema zeltenītes:
Sārti vaigi, zilas acis,
Skaidra zīles valodiņa.
418 [Sunākstes Jk].

43388.

Šaura laipa, plata upe,
Nedrīkstēju pāri iet;
Nedrīkstēju roku dot
Lepnam tēva dēliņam.
373 [Sarkaņu Md].

43389.

Šķitu bērzu lokāmies
Pie brālīša nama duru;
Tautu dēlis locījās,
Manu tēvu lūgdamies.
Vēl ceļosa nomesiesa,
Līdz pielūgsi māmulīti.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

43390.

Šķiries, mana līgaviņa,
No citāmi meitiņām!
Lai es citas nepaņēmu,
Lai tu žēli neraudāji.
190 [Kokneses Rg].

43391.

Šķiries pate no pulciņa,
Kuŗa mana līgaviņa!
Ka es citu vizināšu,
Lai tu žēli neraudā(tu).
605 [Skolas].

43392.

Švagrīt mīļais, kai lab dūdas,
Kai var meitas damuonīt?
Stīp rūciņu, dūd mutītes,
Sauc por sovu miļoku [līgaviņu].
143 [Jāsmuižas D].

43393.

Tā būs laba mātes meita,
Kas būs mani gaidījusi,
Cimdus zeķes adījusi,
Sev pūriņu darījusi.
72 [Cesvaines Md].

43394.

Tautu dēls man vaicāja:
Vai tu nāksi šorudeni?
Gaidi, gaidi, vēl pagaidi,
Kā gaidīji ūzaugam;
Kā gaidīji ūzaugam,
Gaidi pūru pielokam.
347 [Rendas Kld].

43395.

Tautiets mani mīļi lūdza:
Nāc, meitiņa, šoruden!
Kauns man bija ikruden(i)
Sedlot tavu kumeliņu.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

43396.

Tautiets mani mīļi lūdza,
Lai nākoti šoruden.
Lūdz, tautieti, manu māti,
Lai laiž mani tautiņās.
378 [Seces Jk].

43397.

Tautiets mani mīļi lūdza,
Mīļi mani aicināja:
Nāc, puķīte, šorudeni.
Ne es iešu, ne man tīk,
Es gaidīšu cita gada,
Cita laba tēva dēla.
46 [Beļavas Md].

43398.

Tautīts mani mīļi lyudze,
Muotei rūku bučuodams;
Muotei rūku bučuodams,
Tāvam buordu glaudīdams.
389 [Silajāņu Rz].

- 114 -

43399.

Tautiets mani lūgtin lūdza,
Lai es eju tautiņās.
Es nevaru, es nevaru,
Man nav pūrs pielocīts.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

43400.

Tautiets mani mīļi lūdza:
Nāc, meitiņa, šoruden(i)!
Es nevaru šoruden,
Man nevaid pilna pūra;
Man nevaid pilna pūra,
Mazi mani bāleliņi.
197 [Krotes Lp].

43401.

Tautiets mani mīļi lūdza:
Nāc, meitiņa, šoruden!
Es tautieti vēl mīļāki:
Gaidi cita rudentiņa!
Tāda kauna nedarīšu,
Tukša pūra nevedīšu.
91 [Druvienas C].

43402.

Tautiets mani mīļi lūdza:
Nāc, puķīte, šoruden!
Ej, tautieti, neliegšos,
Gaidi citu rudentiņ(u);
Bez dzelžiem mans pūriņš,
Bez ieloka villainīte.
192 [Kosas C].

43403.

Tautiets mani mīļi lūdza:
Nāc, meitiņa, tu pie manis;
Kungu dēlu nedabūsi,
Muižiņā nesēdēsi!
443 [Turlavas Kld].

43404.

Tautiets mani mīļi lūdza
Vienu pāru pirkstānīšu.
Es gan dotu - mīļš tautietis -
Man nav pūra atslēdziņas;
Mana pūra atslēdziņa
Mani veci māmuļīti.
39 [Bārtas Lp].

43405.

Tautu meita, dzeltainīte,
Kājām tek baznīcā.
Sak' par tiesu, būsi mana,
Sēd' pie manis kamanās.
264 [Meņģeles Rg].

43406.

Tautu meita, sirdspuķīte,
Palīdz' mūžu nodzīvot!
Ja nevari visu mūžu,
Palīdz šito vakariņu.
166 [Kalsnavas Md].

43407.

Tā meitiņa, tā man tika,
Ko uz ceļa satikos.
Sniedzu roku, devu muti,
Saucu savu līgaviņu.
Kad es iešu - pavadīsi,
Kad es nākšu - sagaidīsi.
183 [Kazdnagas Azp].

43408.

Tec, meitiņ(a), tu pa priekšu,
Lai es tavas kājas redzu.
Ja ražani kājas celsi,
Būsi mana līgaviņa.
146 [Jaungulbenes Md].

43409.

Tec, upīte, nasagrīz
Nīdruojiņa kryumiņā;
Ej, muosiņa, nasalīdz -
Syurdīnīts tautu dāls.
389 [Silajāņu Rz].

43410.

Tev, meitiņa, diža banda,
Nāc pie lauku kalējiša!
Kalējs kala sīku naudu,
Tavu bandu gribēdams.
202 [Kurmāles Kld].

43411.

Tēva dēls lielījās,
Krogā dzerti neejoti;
Meitu māte lielījās,
Kad meitiņu nedabos.
605 [Skolas].

43412.

Tēva vaina, ne māmiņas -
Robežnieki mani ņēma.
Kam tēvs gāja līksti cirst
Robežnieka tiesiņā.
301 [Palsmaņa Vlk].

- 115 -

43413.

Tik ošam platas lapas,
Kā pašāji galiņāji;
Tik tautiešam mīļi vārdi,
Līdz tas mani nolūkoja.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

43414.

Tik tautiešam mīļi vārdi,
Kad nāc' mani bildināti.
Kur, tautieti, mīļi vārdi
Visu mūžu dzīvojoti?
476 [Vecpiebalgas C].

43415.

Trīs liepiņas saaugušas
Pie bāliņa namdurvīm;
Ķeries, tautu neveiklīti,
Vidējā liepiņā.
378 [Seces Jk].

43416.

Trīs rītiņi saule lēca
Caur ozola lapiņām;
Trīs gadiņi tautu dēli
Mani jaunu bildināja.
605 [Skolas].

43417.

Trim kārtām rozes zied,
Trim kārtām magonītes;
Trim kārtām puiši sēd
Ap to meitu māmulīnu.
192 [Kosas C].

43418.

Tupu nācu namā,
Rāpu istubā,
Līdz māti izlūgsim
Mīlimo meitu.
355 [Rucavas Lp].

43419.

Tu beji lobs cylvāks,
Loba tova volūdiņa:
Pats sēdēji aiz gaļdiņa,
Volūdiņa pa ustobu.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

43420.

Turi cieti, māmuļīte,
Zinies gŗūti lolojuse!
Citu nakti maz gulējse,
Citu visu negulējse.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

1. Turies, mana māmulīt,
Zināj' grūti audzējus'!
Dažu nakti maģ gulējse,
Dažu visu negulējse;
Dažu reizi visu nakti
Uz rokām iznēsājse.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

43421.

Teica māte dēlu savu,
Vīla manu augumiņu.
Neteic, māte, dēlu savu,
Jau es zinu to puisīti:
Divas stundas kājas āva,
Trešo jūdza kumeliņu.
293 [Oļu (Oļu-Apeltienas) Md].

43422.

Vai bij dzilna, vai žagata,
Kas mežāji kladzināja?
Nebij dzilna, ne žagata,
Kas mežāji kladzināja;
Tā bij dēla māmuliņa,
Kliedz dēlam līgaviņu.
605 [Skolas].

43423.

Vai māsiņa malējiņa?
Ja vaicāja, tad sakiet:
Vēl nav krietna cūkganīte,
Vēl māmiņa kājas āva.
290 [Ogres C].

43424.

Vai sēdēt, vai stāvēt
Pie lepnā tēva dēla?
Zirņu ziedu cepurīte,
Auzu skaru mētelīts.
Kur būs man, kalponei,
Linu ziedu cimdus ņemt?
114 [Gaiķu Kld].

43425.

Vakar lieti, šodien lieti,
Pret saulīti gozējās;
Vakar tautas, šodien tautas
Lūdzas manas māmuļiņas.
391 [Sinoles Vlk].

43426.

Vakar teicu puisēniem,
Lai sacērt ošu malku;
Lai sacērt ošu malku,
Kurin siltu istabiņu.
Kad būs silta istabiņa,
Tad būs jauka valodiņa.
137 [Irlavas Tk].

- 116 -

43427.

Vakar māte mani kūla,
Pa nātrēm viļādama;
Šodien jāja precinieki:
Še, māmiņ, brandavīns;
Še, māmiņ, brandavīns,
Par vakara kūlumiņu.
293 [Oļu (Oļu-Apeltienas) Md].

1. Vakar māte meitu kūla,
Pa nātrām viļodama;
Šodien jāja precenieki
Pinkainiem kumeļiem.
Še, māmiņa, brandavīns
Par vakara kūlumiņu.
261 [Mēdzūlas Md].

43428.

Velti velti tautu dēli
Jāja mani bildināt,
Ne es solu, ne es iešu,
Vēl dzīvošu bāliņos.
520 [Zvārdes Kld].

43429.

Vaļā durvis, vaļā logi,
Kad es eju tautiņās;
Vaļā mana valodiņa
Pret svešām tautiņām.
3 [Adulienas Md].

43430.

Var pazeit tū Juoneiti,
Gudra tāva dālu;
Pats sēd aiz galdeņa,
Volūdeņa pa ustobu.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

43431.

Vacuomuote, čabjarkuoja,
Kū mjas divi runuosim?
Tjav mjaiteņis saauguš(is),
Dūd man vīnu malējeņ(u).
326 [Preiļu D].

43432.

Ved, bitīte, pate laipu
Pie kuplā ozoliņa;
Sniedz, meitiņa, pate roku
Diženam tēva dēlam.
605 [Skolas].

43433.

Vienā kalnā viena māsa,
Otrā kalnā otra māsa;
Pilna leja tautu dēlu,
Rauga sevim līgaviņu.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

43434.

Vīnu vīnu, tautu dēls,
Tikai lieci uz galdiņa!
Es nedošu sav' māsiņ(u)
Par to zierga brandavīn(u).
546 [Kuldīga Kld apr.].

43435.

Visapkārt lietus lija,
Vidā saul atspīdēj;
Visapkārt puiš bij,
Vidā meits lielijas.
329 [Popes Vp].

43436.

Visapkārt rozes zied,
Vidū zaļa palejiņa;
Visapkārt meitas sēd,
Vidū meitu māmuliņa.
605 [Skolas].

43437.

Visapkārti rīta zvaigznes,
Vidū bālais mēnestiņis;
Visapkārti tautas jāja,
Vidū manis bāleņis.
520 [Zvārdes Kld].

43438.

Zemu liecu to lazdiņu,
Kam riekstiņi galiņā;
Mīļi lūdzu to māmiņu,
Kam meitiņas daiļas auga.
198 [Krustpils D].

43439.

Znoti draugi saucamies -
Būsim znoti, nebūsim?
I mēs paši nezinām:
Ies māsiņa, vai neies.
241 [Lubānas Md].

- 117 -
Table of Contents |View Entire Work