6. Brālis māsas aizstāvis un tautu rājējs

13688.

13689.

13690.

13691.

13692.

1. Krūmiņš liels, krūmiņš mazs,
Aiz krūmiņa aizvējiņa;
Bāliņš liels, bāliņš mazs,
Bāliņš tautu rājējiņš.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13693.

1. Asināt asināja
Bāliņš savu zobentiņu;
Uz tautām asināja,
Dzird māsiņu nicinot.
102 [Saikavā (Saikavas pag. Md)].

2. Vīcināt vīcināja
Bāliņs savu zobeniņu;
Uz tautām vīcināja,
Kam māsiņu raudināja.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

13694.

1. Audz galā, magone,
Aiz dadžu krūmu;
Stāv~ galā, māsiņa,
Aiz bāleniņu!
190 [Kuldīā].

13695.

13696.

1. Bēdz, bitīte, lietus līst,
Apakš liepu lapiņām;
Bēdz, māsiņa, tautas jāj,
Aiz bāliņa muguriņas!
47 [Ārciemā (Pāles pag. Vlm)].

13697.

1. Ai, svainīti, ai, svainīti,
Pagulies, pagaldē;
Labāk, tevi, blusas, koda,
Nekā, znoti, knazierēja.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

2. Bēdz, tautieti, pabeņķē,
Nu nāk mani bāleniņi;
Labāk tevi blusas ēda,
Ne bāliņu pātadziņa.
360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3. Mūk~, dēliņ, aizkrāsnē,
Nu nāk māsas bāleliņ~,
Nu nāk māsas bāleliņ~
Ar asieme zobeniem.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4. Mūc, tautieti, pabeņķēi,
Nu jāj mani bāleliņi;
Nu būs tavi krūzu mati
Manu brāļu rociņāi.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

13698.

13699.

13700.

13701.

13702.

1. Dotan došu sav~ meitiņu,
Bet nedošu nicināt;
Ja dzirdēšu nicinot,
Zobeniņu balināšu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

13703.

13703¹.

13704.

13705.

13706.

13707.

13708.

1. Ej, māsiņ, tuvu tāļu,
Neej mana nezināma!
Iesi mana nezināma,
Nāksi gauži raudādama.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

13709.

1. Aiz dusmām nezināju,
Kur piesēju kumelīt~:
Es atradu sav~ māsiņu
Svētā rītā maltuvē.
As tai devu labu rītu,
Viņa slauka asariņas.
Nāc ārā, znota šķelmi,
Ko es tevim pasacīšu:
Tava galva manā rokā,
Mans tērauda zobeniņš.
Tava galva nemaksā
Manas māsas asariņas.
21 [Krimuldā (Krimuldas pag. Rg)].

2. Es atdevu sav~ māsiņu
Dižam tautu bajāram.
Pa gadiņu svētu rītu
Iem~ māsiņas apmeklēt.
Es atradu sav~ māsiņu
Svētu rītu maldinām.
Es sacīju: labrītiņ!
Māsa slauka asariņas.
Es jautāju tautiešam:
Vai tā tava kalponīte?
Es ne savas kalponītes
Svētrītos malt neraidu.
Pušām laudu liepu milnu,
Trīs daļām dzirnatiņas.
216 [Ventspilī].

3. Svētdien jāšu uz tautām
Sav~ māsiņu apraudzīt.
As atradu sav~ māsiņu
Svētu rītu maldinām.
Nezināju ar dusmām,
Kur piesiet kumeliņu.
Sētā dūru zobentiņu,
Tur piesēju kumeliņu.
Pušām šķēlu liepas milnu,
Trim gabalim dziernavtiņas.
Nāc laukā, svaiņa šķelmi,
Kāda vaina māsiņai?
Vai tu eidi nesamaltu,
Vai valkāji nevelētu?
Vienu roku māsu ņēmu,
Otru savu kumeliņu.
Kāp, māsiņa, kumeļāi,
Es tecēšu kājiņām.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

4. Tautas kala svina dzirnas
Aiz kalniņa lejiņā,
Tie gribēja mūs~ māsiņu
Paslepeni maldināt.
Tas būs nieki, tautu dēlis,
Jutīs mani bāleniņi.
Tīšām jāju svētu rītu
Sav~ māsiņu apraudzīt.
Es atradu sav~ māsiņu
Svētu rītu maldinām.
Ar dusmām neredzēju,
Kur piesēju kumeliņu.
Maurā dūru zobeniņu,
Tur sien~ savu kumeliņu.
Dievs palīdz, man~ māsiņ,
Kas tev lika, ko tu mal?
- Paldies, manu bāleniņu,
Tautas lika, tad es malu.
- Pušām šķēlu liepas milnu
Deviņiem gabaliem.
Nākat, tautas, raugāties,
Brālīts skalda dzirnatiņas.
Drīz gribēju znotu vilkt
Par asaju zobeniņu,
Maķenīt apdomāju,
Kas māsai maizi dos,
Kas māsai maizi dos
Par vaiņaga ņēmumiņu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

5. Tīši tīši es iedevu
Sav~ māsiņu bajāram;
Tīši gāju svētu rītu
Sav~ māsiņu apraudzīt.
Es iegāju istabā,
Sav~ māsiņu neredzēju.
Es vaicāju tautiešam:
Vai māsiņa baznīcā?
Tautiets manim atbildēja:
Māsiņ~ maļ kambarī.
Es ne savu kalponīti
Svētu rītu nemaldinu,
Tu to savu līgaviņu
Svētu rītu malti raidi.
Nāc, māsiņa, atpakaļ,
Ja tautiņas nicināja!
Vai tālēļ zemē grimt,
Kad noņēma vaiņadziņu?
190 [Kuldīā].

13710.

13711.

13712.

13713.

1. Es māsiņas neraudātu,
Būt~ tā maza nomiruse;
Nu bij liela, nu bij žēl,
Dzird~ tautiņas niecinot.
Vai niecina darba dēļ,
Vai mazā augumiņa?
Darba dēļ neniecina,
Niecin~ maza augumiņa.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

2. Es māsiņas neraudātu,
Būt~ tā maza nomiruse;
Nu es raudu, nu man žēl,
Dzirdu tautas niecenot.
Nāc ārā, znota šķelmi,
Nāc ar mani parunāt!
Vai tu ēdi nesamaltu,
Vai nesāji nevelētu?
Tava galva, mana roka,
Mans asais zobeniņš!
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

13714.

13715.

13716.

13717.

13718.

13719.

13720.

1. Porā kliedze klijāniņš,
Še balsiņš atskanēja,
Tautās raud mūs~ māsiņa,
Brāļos bira asariņas.
330 [Kaldabruņās (Rubenes pag. Il)].

2. Vāverīte plaukstas sita,
Silā balss atskanēja;
Tautās raud mūs~ māsiņa,
Brāļos bira asaras.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

13721.

1. Aiz īstā brāleliņa
Mīta tautu kājiņām;
Nozarieši vārdu saka,
Maliņā stāvēdami.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

13722.

13723.

13724.

13725.

1. Tautiets mani klētī kūla,
Lai nedzird tēvs māmiņa.
Vai zemīte vāku vērta,
Vai zināt nedabūs?
48 [Alojā un Lielsalacā (Alojas un Salacas pag. Vlm)].

13726.

13727.

1. Tautiets mani bridināja
Pa rasotu rudzu lauku,
Pa rasotu rudzu lauku
Ar basām kājiņām,
Kur tie mani bāleliņi,
Ka tie mani neredzēja?
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

13728.

13729.

13730.

1. Ej, māsiņ, tautiņās,
Jāšu tevi apraudzīt!
Ne pusgadu nedzīvoju,
Jāju māsu apraudzīt.
Ne puslauku nepārjāju,
Nokrīt mana cepurīte,
Ne pie vārtiem nepiejāju,
Nozviedzāsi kumeliņš;
Ne pie durvīm nepiegāju,
Nāk māsiņa raudādama.
Znota šķelmi, nāc ārā,
Kādu vainu māsai dodi?
Vai tu ēdi neizceptu,
Vai valkāji nemazgātu?
Tava galva, mana roka,
Mans tērauda zobentiņš!
Visi mani brūni svārki
Ar tā šķelmja asinīm.
40-1 (Lapmežciemā).

2. Kur tu iesi, bāleniņ,
Baltas kājas audamies?
- Iešu māsas lūkoties,
Kā dzīvoja tautiņās.
Ne pie vārtiem nepiegāju,
Tek māsiņa raudādama;
Vienu roku vārtus vēra,
Otru slauka asariņas.
Pavaicāju māsiņai,
Kāda dzīve tautiņās.
- Ai bāliņ, rūgta dzīve:
Rītā rutki, launagā,
Rītā rutki, launagā,
Vakarāi rudzenīca;
Sviedros kreklu novalkāju,
Asarās izvelēju.
- Nāc tuvāki, znota šķelmi,
Ko es tevim pasacīšu:
Mana roka, tava galva,
Mans tērauda zobeniņš!
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

3. Kur tu iesi, bāleliņ,
Baltas kājas audamies?
- Ieš~ māsiņas aplūkot,
Kā dzīvoja tautiņās.
Ne pie vārtu nepiejāju,
Nāk pretim raudādama;
Vienu roku vārtus ceļ,
Otru slauka asariņas.
Nāc ārā, znota šķelmi,
Kam māsiņa gauži raud?
Vai tu ēdi nesamaltu,
Vai valkāji nevelētu?
Kad es gribu, tev~ sacērtu
Deviņos gabalos.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

4. Kur tu iesi, bāleliņ,
Baltas kājas audamies?
- Ieš~ māsiņas aplūkāt,
Ko darīja tautiņās.
Ne pie vārtu nedajāju,
Nāk māsiņa raudādama.
Cel, māsiņ, plaši vārtus,
Lai tek mans kumeliņš,
Lai tek mans kumeliņš
Uz tautieša klēts durīm.
Nāc ārā, znota šķelmi,
Man ar tevi jārunā:
Kam tu ņēmi man~ māsiņu,
Kad ar godu nedzīvā?
Tavi mati, mani nagi
Vienreiz vienu ceļu ies.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

5. Kur tu iesi, bāleliņ,
Baltas kājas audamies?
- Ieš~ māsiņas apraudzīt,
Kā dzīvoja tautiņās.
Ne pie vārtu nedajāju,
Tek māsiņa raudādama.
Cel, māsiņa, vaļā vārtus,
Lai tek mans kumeliņš,
Lai tek mans kumeliņš
Pie tautieša nama durvju.
Vienu roku vārtus cēla,
Otru slauka asariņas.
Nāc ārā, znota šķelmi,
Man ar tevi jārunā!
Kam tu ņēmi man~ māsiņu,
Kad gribēji nicināt?
Vai tu ēdi nesamaltu,
Vai valkāji nevelētu?
Mana roka, tava galva,
Mans tērauda zobeniņš!
Līdz pusīti vien pavilka
Bāliņš savu zobeniņu,
Tā sabira sveši ļaudis
Kā žirbuļi kaņipēs.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

6. Kur tu iesi, bāleliņi,
Vakarā kājas avi?
- Ej, māsiņa, nevaicājsi,
Atved manu kumeliņu!
- Kur tu iesi, bāleliņi?
Es atvedu kumeliņu.
- Jāšu māsiņ~ apraudzīt,
Kā dzīvoja tautiņās.
Ne pie vārtu nepiejāju,
Nāk māsiņa raudādama;
Vienu roku vārtus vēra,
Otru slauka asariņas.
Es dusmās nezināju,
Kur piesietu kumeliņu.
Nāc laukā, znota šķelmi,
Ko māsiņa gauži raud?
- Ko tu raudi, kas tev kait,
Mana jauna līgaviņa?
Voi tev trūka sāls maizīte,
Voi es mīļi nedzīvoju?
224 [Kabilē (Kld)].

7. Kur tu gāji, bāleliņ,
Vakarā kājas āvi?
- Ieš~ māsiņas apraudzīt,
Dziržu tautas niecinām.
Ne pie vārtu nepiejāju,
Nāk māsiņa raudādama,
Vienu roku vārtus vēra,
Otru slauka asariņas.
Sētā dūru zobeniņu,
Tur piesēju kumeliņu.
Nāc laukā, māsas svaini,
Ko tev mana māsa dara?
Vai tu ēdi nevārītu,
Vai valkāji nemazgātu?
Balts krekliņš mugurā,
Cepta maize skapī bij.
Es sasitu tautu galdu
Deviņos gabalos,
Lai tautām galda žēl,
Kā man savas māsas žēl.
404 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

8. Kur tu jāsi, bāleliņi,
Baltas kājas audamies?
- Jāšu māsas apraudzīt,
Dzirdu tautras niecinot.
Ni pie vārtu nepiejāju,
Tek māsiņa vārtus vērt;
Vienu roku vārtus vēra,
Otru slauka asariņas.
Ver, māsiņ, plaši vārtus,
Lei tek manis kumeliņš,
Lei tek manis kumeliņš
Gar tautieša nama duru.
- Bēdz, tautiet, pabeņķē,
Nu jāj māsas bāleliņi;
Labāk tevi bluses ēda
Nekā brāļa pārtadziņa.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

9. Kur tu jāsi, bāleliņ,
Baltas kājas audamies?
- Jāšu māsas aplūkot,
Kā dzīvo tautiņās.
Ne par kalnu nepārjāju,
Iezviedzās kumeliņš;
Ne pie vārtiem nepiejāju,
Nāk māsiņa raudādama.
Cel, māsiņa, plaši vārtus,
Lai tek daiļi kumeliņš,
Lai tek daiļi kumeliņš
Līdz tautieša namdurīm.
Nāc ārā, švāgar~ šķelmi,
Ko māsiņa gauži raud?
Vai tu ēdi nesamaltu,
Vai valkāji nemazgātu?
- Ne es ēdu nesamaltu,
Ne valkāju nemazgātu;
Tā bij mūsu pašu vaina,
Ka mēs nikni dzīvojam.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

10. Kur tu jāsi, bāleniņu,
Vakarāi kājas avi?
- Jāšu māsu apraudzīt,
Dziržu tautas niecinām.
Ne pusceļa nenojāju,
Nozviedzās kumeliņš;
Ne pie vārtu nepiejāju,
Nāk māsiņa raudādama,
Nāk māsiņa raudādama,
Asariņas slaucīdama;
Vienu roku vārtus cēla,
Otru slauka asariņas.
Cel, māsiņa, plati vārtus,
Lai tek manis kumeliņis,
Lai tek manis kumeliņis,
Lai nelauzu zobentiņu.
No dusmām nezināju,
Kur piesieti kumeliņu, -
Pagalmā tāda klaja,
Ne tur mieta, ne tur staba;
Sētāi dūru zobentiņu,
Tur piesēju kumeliņu;
Danco manis kumeliņis
Gar tērauda zobentiņu.
Nāc ārāi, svaiņa šķelmi,
Ko es tev pavaicāšu,
To es tev pavaicāšu:
Kāda vaina māsiņai?
Vai tu ēdi nevārītu,
Vai valkāji nemazgātu
Cepta maize kambarī,
Balts krekliņis mugurāi.
Tava galva, mana roka,
Mans tērauda zobentiņš!
Noskries tava pogas galva
Līdz vārtiem grabēdama.
Būtu cirtis, apdomāju,
Kas māsai maizi dos,
Kas māsai maizi dos
Vecajās dieniņās.
142 [Aizterē (Aizteres pag. Lp)].

11. Tumsāi tautas māsu rāja,
Lai nejuta bāleliņi.
Nav gaismiņa ataususe,
Bāleliņi sajutuši.
Iekrustim bēŗi tek,
Dusmās jāja bāleliņi,
Dusmās jāja bāleliņi,
Zobentiņus piejozuši.
Lai sargās tās tautiņas,
Kas māsiņu niecināja!
Nav saulīte uzlēkuse,
Bāleliņi aiz vārtim,
Bāleliņi aiz vārtim
Sauc māsiņu vārtu vērt.
Nāk māsiņa vārtu vērt,
Asariņas slaucīdama;
Vienu roku vārtus vēra,
Otru slauka asariņas.
Aiz dusmām nezināju,
Kur piesiet kumeliņu;
Sētāi dūru zobentiņu,
Tur piesēju kumeliņu.
Nāc ārā, šķelmja svaini,
Kāda vaina māsiņai?
Vai tu ēdi nesamaltu,
Vai valkāji nevelētu?
Es gribēju svainīšam
Cierst gar ausi zobeniņu,
Vēl Dieviņu apdomāju,
Kas māsai maizi dos.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13731.

13732.

13733.

13734.

1. Nav nekāda aizvējiņa
No tām vēja kaņepēm;
Nav nekāda aizstāviņa
No tā viena bāleliņa.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

13735.

13736.

13737.

13738.

1. Lazdu lieca, liepa līka,
Liec liepiņa ozoliņu;
Tautas rāja, māsa raud,
Brāļiem bira asariņas.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

13739.

13740.

13741.

13742.

13743.

1. Sak~, māsiņa, sacīdama,
Kā tik gauži tu raudāji:
Vai dieveŗi tevi rāja,
Vai rāj citas ietaļiņas?
121 [Gulbenē (Md)].

13744.

13745.

13746.

1. Brāli brāli, žēlo māsu!
Nāk māsiņa raudādama.
- Lai māsiņu Dievs žēlo,
Es māsiņu nežēloju;
Man pašam līgaviņa
Ik dieniņas žēlojama.
184 [Dūrē (Vārmes pag. Kld)].

13747.

13748.

13749.

13750.

13751.

13752.

13753.

13754.

1. Tautas tautām i piedeva
Savu gudru padomiņu;
Es aiziešu uz māmiņu,
Man piedos māmuliņa.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

13755.

13756.

13757.

13758.

13759.

13760.

13761.

13762.

13763.

13764.

13765.

★

42909.

42910.

42911.

42912.

42913.

42914.

42915.

42916.

42917.

42918.

42919.

42920.

42921.

42922.

42923.

42924.