a) Brālis iet pēc māsai nolaupītā vainaga

13595.

1. Atsēdos, nodzēros
Straujupītes maliņā.
Atpelž zaļa līdeciņa,
Norauj manu vaiņaciņu.
Ņem, bāliņ, ošu laivu,
Dzen pēc manu vaiņaciņu!
- Ošu laiva grūta laiva,
Dziļi grime dibenā.
- Ņem, bāliņ, liepu laivu,
Tā tev~ viegli vizinās!
- Nu sadzinu, nu panācu
Laba vīra rociņā,
Laba vīra rociņā,
Zelta vadža galiņā.
- Ņem, bāliņi, simtu mārku,
Izpirc manu vaiņaciņu!
- Es jau devu divi simti,
Ne galviņu neatgrieze,
To vārdiņu vien sacīja:
Lai nāk pati valkātāja.
21 [Krimuldā (Krimuldas pag. Rg)].

2. Atsasādu pīkususe
Strauves upes mal~eņā.
Tī atskrīn l~eidaceņa,
Nūraun munu vaiņuceņu.
Nūruovuse, nūnasuse
Par dziļējim azarīm,
Par dziļējim azarīm
Dērvinīka kl~ēteņā,
Dērvinīka kl~ēteņā,
Sudabreņa vadzeitī.
- Dūd, buol~eņ, symtu rubļu,
Izpērc munu vaiņuceņu!
- Nažāluotu ūtru symtu,
Ka, muoseņ, atdavuši.
Tai sacē nadūdami:
Lai īt poša nosuotuoja,
Lai īt poša nosuotuoja,
Mož varēsim sadarēt,
Gradzynīm sameituot,
Vysu myužu nūdzeivuot.
435 [Latgalē].

3. Es meitiņa piekususi,
Gar upīti tecēdama.
Piekususi nodzēros
Tās upītes ūdentiņu.
Atskrien zaļa līdeciņa,
Pazog manu vaiņadziņu.
Ņem, brālīti, oša laivu,
Dzenies manu vaiņadziņu! -
Ai brālīti mīļu baltu,
Kur panāci vaiņadziņu?
- Vidū jūŗas vez [virs] ūdeni
Griezās putu gabalā.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

4. Gar bāliņa pagalmiņu
Trīs upītes zelta tek.
Vienā dzēra raibas govis,
Otrā sirmi kumeliņi;
Tai trešā upītē
Tautu meita mazgājās.
Daskrien zaļa līdeciņa,
Noraun viņas vainedziņu.
- Ņem, bāliņ, ošu laivu,
Dzenies pakaļ vainagam! -
Bāliņ, putu gabaliņ,
Kur panāci vainedziņ~?
- Māsiņ, zelta droztaliņ,
Pašā jūras vidiņā,
Pašā jūras vidiņā,
Bandinieka klētiņā,
Bandinieka klētiņā,
Sudrabiņa vadzītē.
- Ņem, bāliņ, simtu mārku,
Izpērc manu vainedziņ~!
- Māsiņ, zelta droztaliņ,
Es jau devu divi simti,
Es jau devu divi simti,
I galviņas neatgrieze,
I galviņas neatgrieze, -
Lai nāk pate nesētāja,
Lai nāk pate nesētāja
Diendusīti padusēt. -
Nebūs labi, nebūs labi,
Kad nāks pate nesētāja,
Kad nāks pate nesētāja
Diendusīti padusēt.
Būs kungam darbinieki,
Ķeizeram kaŗavīri,
Augstu zirgu jājējiņi,
Sīku bruņu nesējiņi,
Sīku bruņu nesējiņi,
Balta raga pūtējiņi.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

5. Laivenieka meita biju
Jūrāi gulu launadziņu,
Jūrāi gulu launadziņu,
Niedrāi kāru vaiņadziņu.
Atskrej zaļa līdeciņa,
Paraun manu vaiņadziņu.
Jem, brālīti, oša laivu,
Dzenies manu vaiņadziņu!
- Smaga laiva tā, māsiņa,
Nesadzinu vaiņadziņu.
- Jem, brālīti, liepu laivu,
Dzenies manu vaiņadziņu!
- Viegla laiva tā, māsiņa,
Nu sadzinu vaiņadziņu:
Simtu jūdzu galiņā,
Tur panācu vaiņadziņu.
Es solīju simtu mārku,
Ne galviņas nepagrieza;
Vēl solīju otru simtu,
Tad vārdiņu vien atteica,
Tad vārdiņu vien atteica:
Lai nāk pate valkātāja,
Lai nāk pate valkātāja,
Man gultiņas taisītāja.
171 [Tāšu Padurē (Kalvenes pag. Azp)].

6. Laivinieka meita biju,
Laivā guļu dienasvidu.
Daskrien zaļa līdaciņa,
Norauj manu vainaciņu.
Tā nebija līdaciņa,
Tā bij dēlu māmuliņa.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

7. Puiši jāja pieguļā(i),
Es ar līdzi taisījos.
Puišiem svārki, kažociņi,
Man baltie paladziņi.
Puiši gāja zirgu pīt,
Es pie upes nodzerties.
Izskrien zaļa līdaciņa,
Norauj manu vainadziņu,
Aiznes manu vainadziņu,
Burbulīšus mētādama.
Ņem, bāliņi, oša laivu,
Brauc pēc mana vainadziņa!
- Oša laiva smaga koka [laiva],
Tā nogrima dibinā.
- Ņem, bāliņ, liepas laivu,
Brauc pēc mana vainadziņa!
- Liepas laiva viegla koka [laiva],
Vējiņš pūta maliņā.
- Ņem, bāliņi, priedes laivu,
Brauc pēc mana vainadziņa!
- Priedes laiva laba koka,
Tā tek upes vidiņā.
Nu panācu, nu sadzinu,
Māsiņ, tavu vainadziņu
Viņpus jūras saliņā,
Bandinieka klētiņā,
Bandinieka klētiņā,
Sidrabiņa vadzītī.
- Dod, bāliņi, simtu mārku,
Izpērc manu vainadziņu!
- Es sadevu divi simti,
Ne galviņas neatgrieza,
Tikai vien atsacīja:
Lai nāk pate valkātāja,
Lai nāk pate valkātāja
Pāŗa vārdu parunāt,
Pāŗa vārdu parunāt,
Vienu nakti pārgulēt. -
Vienu nakti pārgulēju,
Nu gulēju visu mūžu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

8. Skalojosi, velējosi
Straujupītes maliņā;
Skalodama, velēdama
Niedrē kāru vainadziņu.
Daskrien zaļa līdaciņa,
Norauj manu vainadziņu.
Tā nebija līdaciņa,
Tā bij dēla māmuliņa.
Ņem, bāliņi, oša laivu,
Dzen pēc mana vainadziņa!
Kur, bāliņi, tu dadzini
Manu puķu vainadziņu?
- Aiz jūriņas saliņā,
Bandenieka klētiņā,
Bandenieka klētiņā,
Sudrabiņa vadzītī.
- Dod~ bāliņi, simtu mārku,
Izpirc manu vainadziņu!
- Jau es devu divi simti,
Viņš ne galvas neatgrieza.
To vārdiņu vien sacīja:
Lai nāk pati valkātāja,
Lai nāk pati valkātāja,
Vainadziņa vijējiņa.
Ne es iešu, ne es gribu,
Ne man tīka prātiņam.
Lai iet mana jaunā māsa,
Ja tai tīka prātiņam.
Tai es došu sav~ pūriņu,
Sav~ pūriņa atslēdziņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

9. Stāvus stāvu laiviņā
Kā niedrīte ezarā;
Atskrien zaļa līdeciņa,
Norauj manu vainadziņu.
216 [Ventspilī].

10. Tīk man dzert, slāpst man dzert
Tai upītes maliņē.
Atnāk zaļa līdaciņa,
Norauj manu vaiņedziņu,
Norauj manu vaiņedziņu,
Aiznes upes vidiņē,
Aiznes upes vidiņē,
Mūžam rokē nedabē.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

11. Velējos nedzērusi
Tai straujā upītē;
Atskrej zaļa līdaciņa,
Norauj manu vaiņaciņu.
Ņem, brālīti, oša laivu,
Dzenies manu vaiņaciņu!
Kur, brālīti, tu panāci
Manu zīļu vaiņaciņu?
- Tautu dēla sētiņā,
Nieduliņa klētiņā,
Nieduliņa klētiņā
Uz tērauda zobeniņu.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

13596.