4. Panāksnieki

a) Brālis iet pēc māsai nolaupītā vainaga

13595.

1. Atsēdos, nodzēros
Straujupītes maliņā.
Atpelž zaļa līdeciņa,
Norauj manu vaiņaciņu.
Ņem, bāliņ, ošu laivu,
Dzen pēc manu vaiņaciņu!
- Ošu laiva grūta laiva,
Dziļi grime dibenā.
- Ņem, bāliņ, liepu laivu,
Tā tev~ viegli vizinās!
- Nu sadzinu, nu panācu
Laba vīra rociņā,
Laba vīra rociņā,
Zelta vadža galiņā.
- Ņem, bāliņi, simtu mārku,
Izpirc manu vaiņaciņu!
- Es jau devu divi simti,
Ne galviņu neatgrieze,
To vārdiņu vien sacīja:
Lai nāk pati valkātāja.
21 [Krimuldā (Krimuldas pag. Rg)].

2. Atsasādu pīkususe
Strauves upes mal~eņā.
Tī atskrīn l~eidaceņa,
Nūraun munu vaiņuceņu.
Nūruovuse, nūnasuse
Par dziļējim azarīm,
Par dziļējim azarīm
Dērvinīka kl~ēteņā,
Dērvinīka kl~ēteņā,
Sudabreņa vadzeitī.
- Dūd, buol~eņ, symtu rubļu,
Izpērc munu vaiņuceņu!
- Nažāluotu ūtru symtu,
Ka, muoseņ, atdavuši.
Tai sacē nadūdami:
Lai īt poša nosuotuoja,
Lai īt poša nosuotuoja,
Mož varēsim sadarēt,
Gradzynīm sameituot,
Vysu myužu nūdzeivuot.
435 [Latgalē].

3. Es meitiņa piekususi,
Gar upīti tecēdama.
Piekususi nodzēros
Tās upītes ūdentiņu.
Atskrien zaļa līdeciņa,
Pazog manu vaiņadziņu.
Ņem, brālīti, oša laivu,
Dzenies manu vaiņadziņu! -
Ai brālīti mīļu baltu,
Kur panāci vaiņadziņu?
- Vidū jūŗas vez [virs] ūdeni
Griezās putu gabalā.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

4. Gar bāliņa pagalmiņu
Trīs upītes zelta tek.
Vienā dzēra raibas govis,
Otrā sirmi kumeliņi;
Tai trešā upītē
Tautu meita mazgājās.
Daskrien zaļa līdeciņa,
Noraun viņas vainedziņu.
- Ņem, bāliņ, ošu laivu,
Dzenies pakaļ vainagam! -
Bāliņ, putu gabaliņ,
Kur panāci vainedziņ~?
- Māsiņ, zelta droztaliņ,
Pašā jūras vidiņā,
Pašā jūras vidiņā,
Bandinieka klētiņā,
Bandinieka klētiņā,
Sudrabiņa vadzītē.
- Ņem, bāliņ, simtu mārku,
Izpērc manu vainedziņ~!
- Māsiņ, zelta droztaliņ,
Es jau devu divi simti,
Es jau devu divi simti,
I galviņas neatgrieze,
I galviņas neatgrieze, -
Lai nāk pate nesētāja,
Lai nāk pate nesētāja
Diendusīti padusēt. -
Nebūs labi, nebūs labi,
Kad nāks pate nesētāja,
Kad nāks pate nesētāja
Diendusīti padusēt.
Būs kungam darbinieki,
Ķeizeram kaŗavīri,
Augstu zirgu jājējiņi,
Sīku bruņu nesējiņi,
Sīku bruņu nesējiņi,
Balta raga pūtējiņi.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

5. Laivenieka meita biju
Jūrāi gulu launadziņu,
Jūrāi gulu launadziņu,
Niedrāi kāru vaiņadziņu.
Atskrej zaļa līdeciņa,
Paraun manu vaiņadziņu.
Jem, brālīti, oša laivu,
Dzenies manu vaiņadziņu!
- Smaga laiva tā, māsiņa,
Nesadzinu vaiņadziņu.
- Jem, brālīti, liepu laivu,
Dzenies manu vaiņadziņu!
- Viegla laiva tā, māsiņa,
Nu sadzinu vaiņadziņu:
Simtu jūdzu galiņā,
Tur panācu vaiņadziņu.
Es solīju simtu mārku,
Ne galviņas nepagrieza;
Vēl solīju otru simtu,
Tad vārdiņu vien atteica,
Tad vārdiņu vien atteica:
Lai nāk pate valkātāja,
Lai nāk pate valkātāja,
Man gultiņas taisītāja.
171 [Tāšu Padurē (Kalvenes pag. Azp)].

6. Laivinieka meita biju,
Laivā guļu dienasvidu.
Daskrien zaļa līdaciņa,
Norauj manu vainaciņu.
Tā nebija līdaciņa,
Tā bij dēlu māmuliņa.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

7. Puiši jāja pieguļā(i),
Es ar līdzi taisījos.
Puišiem svārki, kažociņi,
Man baltie paladziņi.
Puiši gāja zirgu pīt,
Es pie upes nodzerties.
Izskrien zaļa līdaciņa,
Norauj manu vainadziņu,
Aiznes manu vainadziņu,
Burbulīšus mētādama.
Ņem, bāliņi, oša laivu,
Brauc pēc mana vainadziņa!
- Oša laiva smaga koka [laiva],
Tā nogrima dibinā.
- Ņem, bāliņ, liepas laivu,
Brauc pēc mana vainadziņa!
- Liepas laiva viegla koka [laiva],
Vējiņš pūta maliņā.
- Ņem, bāliņi, priedes laivu,
Brauc pēc mana vainadziņa!
- Priedes laiva laba koka,
Tā tek upes vidiņā.
Nu panācu, nu sadzinu,
Māsiņ, tavu vainadziņu
Viņpus jūras saliņā,
Bandinieka klētiņā,
Bandinieka klētiņā,
Sidrabiņa vadzītī.
- Dod, bāliņi, simtu mārku,
Izpērc manu vainadziņu!
- Es sadevu divi simti,
Ne galviņas neatgrieza,
Tikai vien atsacīja:
Lai nāk pate valkātāja,
Lai nāk pate valkātāja
Pāŗa vārdu parunāt,
Pāŗa vārdu parunāt,
Vienu nakti pārgulēt. -
Vienu nakti pārgulēju,
Nu gulēju visu mūžu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

8. Skalojosi, velējosi
Straujupītes maliņā;
Skalodama, velēdama
Niedrē kāru vainadziņu.
Daskrien zaļa līdaciņa,
Norauj manu vainadziņu.
Tā nebija līdaciņa,
Tā bij dēla māmuliņa.
Ņem, bāliņi, oša laivu,
Dzen pēc mana vainadziņa!
Kur, bāliņi, tu dadzini
Manu puķu vainadziņu?
- Aiz jūriņas saliņā,
Bandenieka klētiņā,
Bandenieka klētiņā,
Sudrabiņa vadzītī.
- Dod~ bāliņi, simtu mārku,
Izpirc manu vainadziņu!
- Jau es devu divi simti,
Viņš ne galvas neatgrieza.
To vārdiņu vien sacīja:
Lai nāk pati valkātāja,
Lai nāk pati valkātāja,
Vainadziņa vijējiņa.
Ne es iešu, ne es gribu,
Ne man tīka prātiņam.
Lai iet mana jaunā māsa,
Ja tai tīka prātiņam.
Tai es došu sav~ pūriņu,
Sav~ pūriņa atslēdziņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

9. Stāvus stāvu laiviņā
Kā niedrīte ezarā;
Atskrien zaļa līdeciņa,
Norauj manu vainadziņu.
216 [Ventspilī].

10. Tīk man dzert, slāpst man dzert
Tai upītes maliņē.
Atnāk zaļa līdaciņa,
Norauj manu vaiņedziņu,
Norauj manu vaiņedziņu,
Aiznes upes vidiņē,
Aiznes upes vidiņē,
Mūžam rokē nedabē.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

11. Velējos nedzērusi
Tai straujā upītē;
Atskrej zaļa līdaciņa,
Norauj manu vaiņaciņu.
Ņem, brālīti, oša laivu,
Dzenies manu vaiņaciņu!
Kur, brālīti, tu panāci
Manu zīļu vaiņaciņu?
- Tautu dēla sētiņā,
Nieduliņa klētiņā,
Nieduliņa klētiņā
Uz tērauda zobeniņu.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

13596.

b) Bāleliņi pošas ceļā un pa vedēju pēdām dzenas māsai pakaļ

13597.

1. Tautas veda mūs~ māsiņu
Par slidenu ledutiņu.
Aunam piešus, bāleliņi,
Dzenamies pakaļā!
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

13598.

13599.

13600.

13601.

13602.

2. Ka es īšu pēc muoseņis,
Pazeis munu guojumeņu:
Saškal~deišu tautuom goldu
Deveņīmi gobolīm.
Tev, tautīt, golda žāl,
Man muoseņas vaira žāl;
Gal~deņš auga sil~eņī,
Man muoseņa naizaugs.
4191 [Kalupes pag. D].

13603.

13604.

13605.

1. Ei ļautiņi, ei ļautiņi,
Redzējāt man~ māsiņu?
- Tur aizveda tav~ māsiņu,
Pa slidenu ezeriņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

2. Krauklīts sēd kalniņā,
Zelta pieši kājiņā.
Vai redzēji tu, krauklīti,
Kur aizveda mūs~ māsiņu?
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13606.

13607.

13608.

1. Krauklīts sēdēj~ kalniņā,
Samta svārki mugurā.
Tu, krauklīti, nezināji,
Kādi viesi istabā.
Sveši viesi no Vāczemes,
Mūs~ māsiņas precinieki.
Tu, krauklīti, nezināji,
Kur aizveda mūs~ māsiņu,
Par niedraiņu ezeriņu,
Par ābola atmatiņu.
243 [Grenčos, Irlavā, Kūķos, Pētertālē (Grenču, Irlavas, Struteles pag. Tk)].

13609.

13610.

1. Krauklīts kāpa ozolā
Ar melniem zābakiem.
Vai, krauklīti, tu redzēji,
Kur aizveda mūs~ māsiņu?
- Tur aizveda jūs~ māsiņu,
Par lielo ezeriņu,
Sirmi zirgi, zaļi loki,
Smuidri viņas vedējiņi.
Tur sēdēja jūs~ māsiņa
Tautu galda galiņā,
Gredzeniņš pirkstiņā,
Labajā rociņā.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

13611.

1. Trinam, brāļi, baltus piešus,
Dzenamies pēc māsiņas!
Krauklīts sēd ozolā,
Zelta kokles rociņā.
Vai, krauklīti, tu redzēji,
Kur aizveda mūs~ māsiņu?
Tur aizveda mūs~ māsiņu,
Par slidenu ezeriņu,
Niedres vien nočakstēja,
Dubļi vien nošļakstēja.
Niedŗu kaulu klēti cirta,
Pāvu spalvu jumtu juma,
Liepas galdu gultu šķēla,
Magonīšu cisas taisa,
Vēveŗ~ austi paladziņi,
Divi dūju spilventiņi,
Tur gulēja mūs~ māsiņa
Kā sarkana brūklenīte;
Tautu dēls klāt gulēja
Balts kā putu gabaliņš.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

13612.

13613.

13614.

1. Krauklīts sēž kalniņā,
Zelta kokles koklēdams.
Tu, krauklīti, nezināji,
Kādi viesi istabā;
Sirmi zirgi, liepas segli,
Mūs~ māsiņas precinieki.
Tu, krauklīti, nezināji,
Kur aizveda mūs~ māsiņu:
Pa smilgotu atmatiņu,
Pa slidenu ezeriņu,
Tur aizveda mūs~ māsiņu,
Uz bagātu Vāczemīti.
1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)].

13615.

13616.

13616¹.

13617.

13618.

13619.

13620.

13621.

13622.

1. Rudzi rudzi, ko gaidiet?
Mieži vaski līdumā;
Brāļi brāļi, ko gaidiet?
Māsa tautu rociņā.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

13623.

13624.

13625.

13626.

13627.

13628.

1. Tautas veda caur siliņu,
Lai bāliņi neredzēja;
Dzenieties, bāleniņi,
Pa skujiņas birumiem,
Pa skujiņas birumiem,
Pa rasiņas traukumiem.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

13629.

13630.

1. No peļķītes es pazinu
Tautu dēlu sīvumiņu:
Vēl sajucis ūdeniņis
Vakarēju jājumiņu.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

13631.

13632.

13633.

c) Kavēkļi ceļā

13634.

13635.

1. Ieš~ uz savu māmuliņu
Caur ūdeni, caur akmeni,
Ūdentiņu laistīdama,
Akmentiņu mētādama.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

2. Caur ūdeni, caur akmeni
Māsai gāju panākstīs;
Ūdentiņu izslacīju,
Akmentiņu saskaldīju.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

13636.

13637.

13638.

13639.

13640.

1. Bij tas tautu pagalmiņš
Pāvu spalvu nokaisīts;
Virsū, brāļi, nejājiet,
Straujupīte apakšā.
1311 [Apē (Vlk)].

2. Sveši ļaudis tiltu grīda
No ozola lapiņām.
Nejājiet, bāleliņi,
Upe tek apakšā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

13641.

13642.

1. Visa zeme gunu dega,
Visi ceļi atslēgām;
Muna roka vis~ atslēdza,
Es vien varu cauri iet.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].

d) Brāļu gājiens pēc zagšus vestās māsas, atstāstīts gaŗākā dziesmā

13643.

1. Vai mana māmiņa,
To zagļa ļaužu:
Izzaga meitiņu,
Dieniņa ausa;
Gar ciemu aizveda,
Saulīte lēca.
To es jau tītīju,
Kam lepni staigā:
Ik dienas balts kreklis,
Melns rinduciņš,
Rakstītas zeķītes,
Kurpītes kājā,
Gludena galviņa,
Spožs vainadziņš.
226 [Kandavā (Tl)].

2. Gaismiņai austot,
Saulītei lecot,
Nozaga māmiņai
Daiļo meitiņu.
Ņem, bāliņ, sirmu zirgu,
Jāj māsu meklēt!
- Es jāju, jāju
Trīs simti jūdžu,
Ieraugu māsiņu
Tautieša klētī;
Stāv galda galā,
Balta aube galvā,
Balta aube galvā,
Alus kanna rokā.
Es lūdzu lūgšus:
Nāc, māsiņ, mājās,
Nāc, māsiņ, mājās,
Nav mātei meitas.
- Es lūdzu lūgšus:
Ņem, bāliņ, sievu,
Ņem, bāliņ, sievu,
Būs mātei meita.
Man pašai stallī
Bēri kumeliņi,
Man pašai laidars,
Pilns raibu govju.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

13644.

1. Ai māte, ai māte,
Tev ļaudis zagļi,
Gailīti kaunota,
Nozaga nazi,
Gaismīni austota,
Nozaga māsu,
Saulīti lecota,
Caur ciemu veda.
Ai mīļu brālīti,
Sēd~ kumeļāi,
Sēdiesa kumeļā,
Dzeniesa māsu! -
Kur, brālīt, panāci
Māsīnu manu?
- Tautīnu klētī,
Tautīnu vidū.
Nāc, māsa, laukāi,
Sēd~ kumeļāi!
- Ai mīļu brālīti,
Nevaru sēdēt,
Nevaru sēdēta,
Nav villainītes.
- Še, māsa, villaine,
Sēd~ kumeļāi!
- Ai mīļu brālīti,
Nevaru sēdēt,
Nevaru sēdēta,
Nav gredzenīna.
- Še, māsa, gredzenīns,
Sēd~ kumeļāi!
Ai mīļu brālīti,
Nevaru sēdēt,
Nevaru sēdēta,
Nav vainadzīna.
- Še, māsa, vainadzīns,
Sēd~ kumeļāi!
- Ai mīļu brālīti,
Nevaru sēdēt,
Jau nakti gulēju
Pie tautu dēla.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

13645.

1. Iedēstu liepiņu
Klēts pakaļāi,
Es pate zīlīte
Lēkātāja.
No viena zariņa
Uz otru lēcu,
Trešā lēkdama,
Ieraugu tautas.
Tur jāja, tur brauca
Par viņu kalnu
Liekiem zirgiem,
Tuškiem ratiem.
Tie liekie zirgi
Grib braucējiņu,
Tie tuškie rati
Grib vezumiņu. -
Saulei rietoti
Zūd brāļu māsa.
- Jem, jemi, brāliņi,
Sirmu zirgu,
Dzeniesi pakaļi
Māsiņai!
Kur, brāli, panāci
Sav~ māsiņu?
- Panāču, panāču
Taut~ istabāi:
Ar tautām sāniem sēd,
Samijuši gredzeniņus,
Ni var kungi ko darīt,
Ni var savi brāleliņi.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

2. Iemērcu dui graudus
Dzeltenu miežu,
Padaru dui mucas
Sald~ alutiņa;
Izcepu dui raušus,
Dui kukulīšus;
Nokāvu dui zoses,
Dui suvēniņus. -
Māmiņa, māmiņa,
Mums būs viesi:
Tur jāja, tur brauca
Par viņu kalnu
Liekiem zirgiem,
Tukšiem ratiem.
Tukšiem ratiem
Grib vezumiņu,
Liekiem zirgiem
Grib jājējiņu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

3. Māmiņa mīļā,
Klēts atslēdziņu!
Nu iešu klētī
Rotāties.
Uzvilku lielo
Ziedaino kreklu,
Apjozu lielo
Rakstaino jostu.
Izbira ziediņi
Caur klēts grīdu,
Izauga ieviņa
Caur klēts jumtu;
Es pate zīlīte
Lēkātāja.
No viena zariņa
Otrā lēču,
Trešā lēkdama,
Ieraugu tautas,
Deviņu kamanu,
Simts kumeliņu,
Tušiem vāģiem,
Liekiem zirgiem.
Tukšie vāģi
Grib vezumiņu,
Liekie zirgi
Grib braucējiņu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

4. Saulīte vaicāja
Uz mēnestiņu:
Ko dara meitiņas
Vedekliņas?
Vai ada, vai šūn,
Vai viesu gaida?
Viesīši brauca
Par viņu kalniņu
Liekiem zirgem,
Tukšiem vāģiem.
Liekie zirgi
Grib jājējiņu,
Tukšie vāģīši
Grib vezumiņu. -
Pušausu gaisum~
Zūd mūsu māsiņa.
Celies, bāliņi,
Dzenies pakaļ!
Aiz viņa kalniņa
Tur viens namiņš,
Tur mūsu māsiņa
Tautu istabā;
Balts autiņš galvā,
Medskanna rokā.
381 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5. Tur brauca, tur rūca
Par viņu kalnu
Tukšiem vāģiem,
Liekiem zirgiem.
Tukšiem vāģiem
Grib vezumiņu,
Liekiem zirgiem
Jājējiņu. -
Aizveda māsiņu
Akmiņu zemē.
Ko ēda, ko dzēra
Akmiņu zemē?
Sīko akmiņu
Putriņu vira,
Smalko žagaru
Gultiņu taisa.
Edz nu, māsiņa,
Es tev sacīju:
Kam augi vēlīna
Bāliņos?
Ik dienas batls kreklis,
Pelēki lindraki,
Rakstītas zeķītes,
Kurpītes kājā.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

6. Tur jāja, tur brauca
Pār viņu kalnu
Liekiem zirgiem,
Tukšiem vāģiem.
Liekie zirdziņi
Grib jājējiņu,
Tukšie vāģīši
Grib vezumiņu.
Māmiņa mīļā,
Dod atslēdziņu,
Lai teku klētē
Rotāties!
- Pus ause gaismiņa
Zūd mūsu māsiņa.
Ņem, brāli, zirgu,
Dzenies pakaļ!
- Sadzinu, panāču
Taut~ ustubā.
Bagātas tautiņas,
Ko dosat mātei,
Ko dosat mātei
Par šūpojumu?
Cik gadu šūpoja,
Tik simtu mārku:
Trīs gadi šūpoja,
Trīs simti mārku.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

13646.

1. Aust gaismiņa, lec saulīte,
Ceļa vīri māju prasa.
Nedod māju, māmuļīte,
Ceļa vīri viltinieki,
Ceļa vīri viltinieki,
Izkrāps tavas malējiņas. -
Pačīkstēja vaŗa dores,
Paklabēja maltuvīši.
Ej, brālīti, kambarī,
Vai ir visas malējiņas!
Bij māršiņas, ietaliņas,
Mūs~ māsiņas vien nevaid.
Jāsim, brāļi, simtu jūdzu,
Ras~ māsiņu panāksim.
Pašā simta galiņāi
Spēlē daiļi spēlmanīši.
Ai godīgi spēlmanīši,
Ko tik daiļi spēlējat?
- Spēlējam to māsiņu,
Ko vakar gaŗām veda.
- Jāsim, brāļi, otru simtu,
Ras~ māsiņu panāksim.
Otra simta galiņāi
Spēlē daiļi spēlmanīši.
Ai godīgi spēlmanīši,
Ko tik daiļi spēlējat?
- Spēlējam to māsiņu,
Ko šo rītu gaŗām veda.
- Jāsim, brāļi, trešo simtu,
Ras~ māsiņu panāksim.
Trešā simta galiņāi
Sāk sunīši sīvi riet.
Iznāk veca māmulīte
Sīvu suņu dzīdināt.
Iznāk manis jaunais svainis,
Saņem manu kumeliņu.
Iznāk mana jauna māsa,
Ielūdz mani istabāi.
Paceļ manim zīļu krēslu
Liepu galda galiņāi.
Ienes manim koka sviestu [=medu],
Stērķelētu [=bīdelētu]
pūŗu maizi;
Ienes mana salda alu
Baltā liepas kanniņāi.
Liek man sēst, nesēdēšu,
Liek man ēst, neēdīšu.
Ne es ēšu, ne es dzeršu,
Pēc māsiņas zvērējos.
Nāc, māsiņa, sētiņāi,
Māte tevi mīļi lūdza.
- Jāj, brālīti, tu ar Dievu,
Es nevaru līdza iet,
Es nevaru līdza iet,
Nelaiž mani tautu dēlis,
Nelaiž mani tautu dēlis,
Nedod mana vaiņaciņa,
Nedod mana vaiņaciņa,
Nedod manas villainītes.
Pārnes manai māmulītei
Simtu labu vakariņu,
Simtu labu vakariņu,
Div~ simtiņu mīļu vārdu.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

2. Ej, māmiņa, apraudzīt,
Ko dar~ mūsu malējiņa.
Iznāk māte raudādama,
Sav~ galviņu saķēruse.
- Ceļaties, mani dēli,
Aunaties zābakos!
Še, dēliņ, balti cimdi,
Še asaru nēzdodziņis.
Jājiet, dēli, simtu jūdzu,
Līdz jūs māsu panākiet.
Pirma simta galiņāi
Stāv deviņi spēlmanīši.
Labdien, labdien, spēlmanīši,
Ko jūs laba spēlējat?
- Tai māsai spēlējam,
Ko vakar gaŗām veda,
Ko vakar gaŗām veda
No deviņiem bāliņiem.
- Ai, lūdzami, spēlmanīši,
Kur mēs viņu panāksim?
Otra simta galiņāi,
Tur jūs viņu panāksiet.
Otra simta galiņāi
Stāv deviņi bundzenieki.
Ai, lūdzami, bundzenieki,
Ko jūs šeitan spēlējat?
- Spēlējam tai māsiņai,
Ko vakar gaŗām veda.
- Ai, lūdzami, bundzenieki,
Kur mēs viņu panāksim?
- Treša simta galiņāi,
Tur jūs viņu panāksiet.
- Treša simta galiņāi
Nozviedzās kumeliņis.
Līdz piejāju pie vārtiem,
Jau pazinu māsas pēdas.
Iznāk divi tautas dēli,
Atveŗ man vaŗa vārtus;
Ieved manu kumeliņu
Ruda vaŗa stallītēi,
Beŗ auzītes silītāi,
Met ābolu redelēi.
Iznāk veca māmuliņa,
Ieved mani klētītāi.
Līdz iegāju klētītāi,
Ieraug~ māsas vaiņadziņu,
Ieraug~ māsas vaiņadziņu,
Zobentiņa galiņāi.
Iznāk jauna zeltainīte,
Ieved mani istabā.
Līdz iegāju istabā,
Līdz ieraugu sav~ māsiņu
Tautu galda galiņāi
Blakām tautu dēliņam.
Paceļ man smilgu krēslu,
Apklāj baltu liepu galdu.
Uzliek man koku sviestu,
Stērķelētu pūŗu maizi,
Kupodamu alus kannu,
Ne es eidu, ne es dzēru,
Uz māsiņu skatījos.
Uz māsiņu raugoties,
Birst man gaužas asariņas.
Nāk māsiņa, dod rociņu:
"Piedodiet, bāleliņi!
Labas dienas māmiņai
Par kājiņu avumiņu,
Par kājiņu avumiņu,
Par galviņas sukāšanu.
Es atradu labu zemi,
Labu maizes arājiņu."
- Nu, vesela, man~ māsiņa,
Mūžam acis neredzēs.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

3. Es mām~eņai vīna m~eita,
Ik reit~eņa moltu guoju,
Ik reit~eņa moltu guoju
Pa pyuram t~eiru rudzu.
Īt mām~eņa apsavārtu,
Kū dareja malējeņa.
Vaļā lūgi, vaļā dur~s,
Nava munas malējeņas.
Kū dorot, buol~el~eņi,
Nava muosas moltiv~ē.
Aunit~ēs zuobokūs,
Velcit~ēs kažukūs,
Jūzit zaļus zūbin~eņus,
Sagluojit kum~el~eņus,
Sagluojit kum~el~eņus,
Laidit~ēs garu c~eļu.
- Juoju, juoju garu c~eļu,
Dasajuoju kolnu vydu.
Tymā kolnu vid~eņā
Sp~ēlej skaiški sp~ēlnīc~eņi.
Dīvs paleidz~, sp~ēlnīc~eņi,
Kū tik skaiški sp~ēlējat?
- Sp~ēlējam tū muos~eņu,
Kur~ šūnakt atv~ed~em.
- Juoju, juoju garu c~eļu,
Dasajuoju lelu cīmu.
Nadajuoju da cīm~eņa,
Sasatryuka cīma suņi,
Sasatryuka cīma suņi,
Iztak treis jaunas m~eitys.
Divi mani pošu v~ed~e,
Trešā munu kum~el~eņu.
Man~ īv~ed~e ustubā,
Kum~el~eņu stalleitī.
Man~ pastota malnu krāslu,
Kum~eļam auzu sili.
Man~ aizvylka līpa goldu,
Pīlej treis bičareit~es,
Vīn~ ar olu, ūtr~ ar madu,
Treš~ ar gaudas asareņas.
Tī āzdams, tī dzardams,
Dasazynu sov~ muos~eņu.
Ai tu munu mīlu muosu,
Kai sauc tevi sv~eša muot~e?
- Ai tu munu mīlu bruol,
Tai sauc mani sv~eša muot~e:
Ai tu būz~e, ai tu laiva,
Ai vacuos siles gols!
- Ai tu munu mīlu muosu,
Jai pošai treis m~eit~eņas,
Vīna būz~e, ūtra laiva,
Treša vacuos siles gols.
Ai tu munu mīlu muosu,
Braucam obi uz mām~eņu.
- Ai tu munu mīlu bruol,
Man palikt šai vītāi.
431 [Pildas pag. Ldz], 434 [Ludzas un Abrenes apr.].

4. Māmiņai viena meita,
Tai deviņi bāleliņi.
Ik rītiņus tīrus rudzus
Pa pūram ritināja.
Ej, māmiņa, aplūkot,
Ko dar~ mūsu malējiņa!
Nerūc vairs dzirnaviņas,
Nedzied vairs malējiņa.
Ienāk māte istabā,
Raud galviņu saņēmusi.
Bāleliņi, ko darāt,
Seglojat kumeliņus,
Velciet lūšu kažociņus,
Lieciet caunu cepurītes, -
Jau māsiņa simtu jūdžu,
Jājiet viņai pakaļā!
Nojājam simtu jūdžu,
Spēlē simtu spēlmanīšu.
Labrītiņi, spēlmanīši,
Ko jūs laba spēlējiet?
- Spēlējam tai māsiņai,
Ko šodien gaŗām veda,
Kam deviņi bāleliņi
Pakaļā palikuši.
- Ai jūs mīļi spēlmanīši,
Vai mēs viņus panāksim?
- Ai jūs mīļi jātnieciņi,
Būt~ žiglāki steigušies!
- Ai jūs mīļi spēlmanīši,
Vēl žiglāki nevarēja,
Jau tie mūsu kumeliņi
Miglu meta pakaļā,
Miglu meta pakaļā,
Kājām šķīla uguntiņu.
Nojājam otru simtu,
Spēlē simtu spēlmanīšu.
Ai jūs mīļi spēlmanīši,
Parādāt mums celiņu!
- Jājat līdz tiem ozoliem,
Atrasiet platus vārtus.
Iznāk divi bāleliņi,
Kā ozoli lapodami,
Saņem mūsu kumeliņus,
Ieved niedru stallītī.
Iztek divi zeltenītes,
Ieved mūsus istabā,
Paceļ mums meldu krēslus.
Sēdēt mēs nesēdēsim,
Mūs~ māsiņu skatīsim.
Redz kur sēd mūs~ māsiņa
Baltu mici galviņā.
- Kas tie tādi sveši ļaudis
Varēj~ mani māsu saukt?
- Māsiņ, zelta drošalīte,
Mēs par tevi zvērēsim.
- Bāliņ, putu gabaliņ,
Jūs par mani nezvērat;
Zvērējat tiem ļaudīm,
Kam nav mīļa dzīvošana.
Ko es laba aizstellēšu
Savai mīļai māmiņai?
Aizstellēšu mīļus vārdus,
Simtu labu vakariņu.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

5. Mēs deviņi bāleniņi,
Viena māsa malējiņa.
Tā māsiņa katru dienu
Tīrus rudzus ritināja.
Devītāi rītiņāi
Nerūc vairs dzirnaviņas.
Ej, māmiņa, kambarī,
Lūko savas malējiņas!
Iznāk māte no kambaŗa,
Asariņas slaucīdama,
Asariņas slaucīdama,
Zīdautiņu locīdama.
- Negulieti, bāleliņi,
Seglojieti kumeliņus;
Apseglojši kumeliņus,
Nāciet paši istabā, -
Es jums došu raibus cimdus,
Asariņu nēzdaudziņus.
Jājiet, brāļi, simtu jūdzu,
Kamēr māsu panāciet!
Viena simta galiņā
Koklē divi koklētāji.
Dievs palīdzi, koklētāji,
Kam jūs šeitan koklējiet?
- Tai māsiņai koklējami,
Ko vakari gaŗām veda,
Ko vakari gaŗām veda,
Tā deviņu brāļu māsa.
Jājam, brāļi, otru simtu,
Kamēr māsu panāksim.
Otra simta galiņāi
Spēlē divi spēlmanīši.
Dievs palīdzi, spēlmanīši,
Kam jūs šeitan spēlējiet?
- Tai māsai spēlējam,
Ko šodieni gaŗām veda,
Ko šodieni gaŗām veda,
Tā deviņu brāļu māsa.
Jājam, brāļi, trešu simtu,
Kamēr māsu panākam.
Trešā simta galiņā
Iznāk viena māmuliņa,
Iznāk viena māmuliņa,
Alus kanna rociņā,
Alus kanna rociņāi,
Trīs plāceņi padusē.
Liek mums drusku nodzerties
Šā saldaja alutiņa.
Ni ēdām, ni dzērām
Šā saldaja alutiņa.
Iesim, brāļi istabāi,
Caur istabu kambarī!
Tur māsiņu atradāmi
Pie lielāmi dzirnavām,
Pie lielāmi dzirnavāmi,
Tīrus rudzus ritinot.
Jūdzam, brāļi, sirmus zirgus,
Vedam viņu atpakaļ,
Vedam viņu atpakaļi
Savā tēva zemītē.
Tēvam auga rudzi mieži,
Tēvam sirmi kumeliņi.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

6. Mūs~ māsiņa viena pati,
Mēs deviņi bāleliņi.
Ik rītiņu maltu gāja,
Pūru mala rītiņā.
Ej, māmiņa, lūkoties,
Ko dar~ mūsu malējiņa!
Nerūc vairs dzirnaviņas,
Nedzied pati malējiņa.
Nāk māmiņa raudādama,
Asariņas slaucīdama:
Vaļā duris, vaļā logi,
Nav vairs pašas malējiņas.
Ko gaidāt, bāleliņi,
Aunat kājas zābakos,
Velkat lūša kažociņus,
Sedlojat kumeliņus,
Dzenaties pēc māsiņas,
Rīt māsiņu panāksat.
- Nojājam simtu jūdzu,
Spēlē pieci spēlmanīši,
Spēlē pieci spēlmanīši
Tā simtiņa galiņā.
- Ai mīļie spēlmanīši,
Ko jūs laba spēlējat?
- Spēlējam tai māsai,
Kam deviņi bāleliņi.
- Ai mīļie spēlmanīši,
Mēs deviņi bāleliņi,
Kur palika mūs~ māsiņa,
Ko vakar gaŗām veda?
- Jājat vēl otru simtu,
Tur būs pieci spēlmanīši,
Piejājuši, vaicājat,
Kur palika jūs~ māsiņa.
- Nojājam otru simtu,
Spēlē pieci spēlmanīši.
- Ai mīļie spēlmanīši,
Kur palika mūs~ māsiņa?
- Jājat kalna galiņā,
Redzēsat lielu ciemu,
Visapkārt liepas aug,
Vārti slēgti atslēgām.
- Uzjājuši augstu kalnu,
Atrodam lielu ciemu.
Satrūkās ciema suņi,
Taisa troksni sētiņā.
Iztek divas dzeltainītes,
Tās mums vārtus neatslēdza;
Saņēmušas labu dienu,
Ietek abas istabā.
Iznāk divi jauni puiši,
Atslēdz mums vaŗa vārtus,
Ielaiž mūsus sētiņā,
Piesien mūsu kumeliņus,
Ieved mūsus istabā,
Paceļ mums meldru krēslus,
Pieceļ baltu liepas galdu,
Uzliek labu ēdieniņu.
Neēdam, nedzeŗam,
Pēc māsiņas lūkojam.
Pasakāt, sveši ļaudis,
Kur likāt mūs~ māsiņu?
Vai klētī ieslēdzāt,
Vai druvā raidījāt?
Ja klētīje ieslēguši,
Dodat klēts atslēdziņu;
Ja druvā raidījuši,
Rādāt ceļu druviņā! -
Sitam piešus zābakos,
Lecam zirgiem mugurā.
Ne pie vārtu nepiejājam,
Tek māsiņa raudādama.
Kur tu biji, mūs~ māsiņa,
Kad mēs tevi meklējām?
- Tautas mani ieslēgušas
Klētī, rudzu apcirknī,
Dzirdēj~ brāļus runājot,
Kājām durvis izspārdīju.
12 [Gaŗkalnē (Ropažu pag. Rg)].

13647.

1. Nošķindēja vaŗa vārti,
Noklabēja dzirnutiņas.
Raugām dzirnu kambarī,
Vai maļ visas malējiņas.
Maļ māršiņas, kalponītes,
Mūs~ māsiņa vien nebij.
Ko gaidāt, bāleniņi,
Seglojat kumeliņus!
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

13648.

13649.

13650.

1. Vakar muote krūgā dzēra,
Man~ puordzēra zvejnīkam.
Šūdin tak buol~el~eņi
Jiuru molu rauduodami.
- Ak jius jiuru zvejnīceņi,
Redzejat myus~ muoseņu?
- Pīci bolti buol~el~eņi,
Kuoda beja jius~ muoseņa?
- Skaista, bolta myus~ muoseņa,
Sorkons rūžu vainuceņš.
- Jam, bruol~eit, ūša laivu,
Dzenīs muosai pakaļē!
Ūša laiva smoga laiva,
Tei nūgrima dybynā.
- Jam, bruol~eit, līpa laivu,
Dzenīs muosai pakaļē!
- Pīcu l~eiču l~eikumā
Sēd muoseņa rauduodama.
Sēst~, muoseņ, laiveņā,
Brauksim obi atpakaļ.
Aiz žāluma navarēju,
Tī ruceņu vīn padevu.
- Es nūīšu pavasar,
Ka iudiņ~s nūsaskrīs,
Ka kūceņi salapuos,
Ka kiukuos dzaguzeite,
Ka kiukuos dzaguzeite,
Ka trauks uoru laksteigola.
Niu ar Dīvu, smolki kuorkli,
Vaira jiusu nalūcēšu;
Niu ar Dīvu, skaistas pučes,
Vaira jiusu naplyukuošu;
Niu ar Dīvu, bruoļi, muosas,
Vaira jiusu naaudzēšu;
Niu ar Dīvu, tāvs ar muoti,
Vaira jiusu naklausēšu.
Dīveņ, tovu lykumeņu,
Laimeņ, tovu laidumeņu:
Atstuoj sovu tāv~ ar muoti,
Īt ar svešu cilvēceņu;
Tai nameil tāvs ar muoti,
Kai meil svešs cilvēceņš.
435 [Latgalē].