HomeIntroductionBrowseImagesSearchLinks
Table of Contents |View Entire Work

e) Zagtā māsa bēg no tautām atpakaļ bāliņos

13594.

Viena pati es māsiņa,
Man deviņi bāleliņi;
Kā irbīte ietecēju
Bāleliņu pulciņā.
Zagšus, tautas, nezodziet,
Ar varīti neņemiet:
Zagtiņ zagta, vari ņemta,
Bēdziņ bēga bāliņos.
- Kā, māsiņa, tu atnāksi,
Kā pūriņu atvedīsi?
- Es pūriņu atvedīšu,
Tautu ganus izdzīdama.
Svētdien iešu baznīcā,
Aušu kurpes kājiņās;
Apvilkusi zīda kleiti,
Likšos zīļu vaiņadziņu.
Izgājusi no baznīcas,
Noņēmos vaiņadziņu;
Tek~ gar upi dziedādama,
Puķu ziedus lasīdama.
Jau netālu no krodziņa
Dzirdu tautu kumeliņu,
Dzirdu tautu kumeliņu
Pie krodziņa zvaigājot.
Veŗu duris, speŗu kāju,
Redzu pašu tautu dēlu
Kroga galda galiņā,
Alus kanna rociņā.
Viņš man sniedze roku dot,
Birst man gaužas asariņas.
Saku, gauži raudādama:
Ieš~ labāk bāliņos.
- Kājām tevi nelaidīšu,
Jūgšu savu kumeliņu.
Kad tur brāļi, lai tie tur
Manu bēru kumeliņu;
Tevis pašas neturēs,
Redzēs mici galviņā,
Zinās vīru sētiņā,
Vīram gudru padomiņu.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].
Table of Contents |View Entire Work