LATVIEŠU TAUTAS DZIESMAS: VOLUME IV

3. Sievu iegūst ar varu un viltu

a) Tautas izkaŗo līgavu

13302.

Balti bērzi vizināja
Gar brālīša sētmaļiem:
Tie nebija balti bērzi,
Tie brālīšu zobeniņi;
Uz tautām vizināja,
Tautām māsu nedodam.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

13303.

Ej, māsiņa, tautiņās,
Es nevaru ko darīt,
Man rociņa piekususe,
Zobeniņu vēcinot.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13304.

Es, māsiņa, tevis dēļ
Salauzīju zobeniņu;
Ar tautām bārdamies,
Cirtu vārtu stuburā.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

13305.

Ik dieniņas Dievs palīdz,
Šo dieniņu nepalīdz:
Tautas māsiņ~ i aizveda,
Man pārlūza zobeniņš.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

13306.

Irbi šāva, mednis krita,
Visa zeme norībēja;
Tautas jāja, kalni plīsa
Deviņos gabalos.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

13307.

Māsiņ manu maģāko,
Turi manu kumeliņu!
Tautas veda lielāko,
Lai es rauju zobentiņu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

13308.

Sasabāru ar bāliņu,
Salauzīju zobeniņu:
Kam turēja kamanās,
Kam tautām nerādīja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

13309.

Cauri dūru glāžu logu
Ar tērauda zobeniņu,
Ārā ņēmu gudraļiņu
No deviņu bāleliņu.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

b) Tautas izlūko, gūsta un zog līgavu. Meitas vairās, bēg, slēpjas no tautām

13310.

Agri dzied jūras gaiļi,
Agri kāpu laiviņā;
Jau atradu leišu meitu
Aiz Daugavas velējot.
Iemet~ vāli ūdenī,
Ieņem~ pašas laiviņā.
14 [Inčukalnā (Inčukalna pag. Rg)].

13311.

A Dieviņu, a Dieviņu,
Suņi mani neredzēja;
Es atjāju par lejām,
Par ozolu ēniņām.
224 [Kabilē (Kld)].

13312.

Ai Dieviņ, kur nu bēgšu?
Manim jāje precinieki.
Nenorimu istabā,
Ne klētie apcirknie.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

13313.

Ai Dieviņi, man bij laime,
Šī birzēi iejājot:
Līdz iegāju, līdz nošāvu
Sarkankrūti vāverīti.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

- 322 -

13314.

Ai Dieviņ, kas nu būs,
Kas nu mani mājās ves [=vedīs]?
Poļu ļaudis sienu pļāva
Pašā ceļa maliņā.
1311 [Apē (Vlk)].

13315.

Ai liepiņa platlapīte,
Apslēp manu vaiņadziņu!
Tautas loka zaļas birzes,
Meklē manu vaiņadziņu.
166 [Gramzdā un Smaižos (Gramzdas un Aizviķu pag. Lp)].

13316.

Ai māmiņa, ai māmiņa,
Bailīg~ ir rudens nakts;
Pūš vējiņš, čaukst lapiņas,
Lavī mani sveši ļaudis.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

13317.

Ai priedīte, ai eglīte,
Es ar tevi ienaidā:
Es zem tevis patecēju,
Tu tautām parādīji.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

13318.

Ai zaļā bērzu birze,
Tu ar mani ienaidā:
Es būt~ tautas izbēguse,
Tu norāvi vainadziņu.
294 [Grantelē (Iecavas pag. B)].

13319.

Ai svainīt, dar~ man labu,
Padod ziņu brāliņam:
Apstāj~ mani trejas tautas
Dābuliņa kalniņā.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

13320.

Ak tu Dievs, es izbēgu
No nelieša tēva dēla!
Nu es savu vainadziņu
Vēl košāku darināšu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

13321.

Ai vanagi, vanadziņi,
Kur tik augsti lidināji?
Sudrabota balta vista
Ielīž brāļa kaņupēs.
320 [Mazzalvē (Mazzalves pag. Jk)].

13322.

Aiz ābeles paslēpos
No nelieša tēva dēla.
Birst ābelei balti ziedi,
Birst man gaužas asariņas.
87 [Liepas muižā (Liepas pag. C)].

13323.

Aiz upītes melni alkšņi,
Pilni baltu gaigaliņu;
Celies agri, bāleliņ,
Būs tavā rociņā.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

1. Pār Daugavu melna egle,
Pilna baltu gaigalīšu;
Pasteidziesi, brāleliņi,
Tur būs tava līgaviņa.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)].

13324.

Apkārt kalnu, apkārt kalnu
Ar vizuļu vaiņadziņ~,
Lai tautiņas nepanāca
Ar vizuļu vaiņadziņ~.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

13325.

Apkārt kalnu aptecēju
Ar vizuļu vainadziņu;
Pakaļ tautas pa sliedīti,
Pa vizuļu birumiņu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

13326.

Apkārt kalnu tautiets jāja,
Es no kalna lejiņā.
Tautiets jāja rožu dārzu,
Es iebēgu kaņepēs.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

13327.

Apkārt poru, apkārt poru,
Negribēju slapja tapt;
Negribēju satikties
Ar nelieti tēva dēlu.
Līdz top~ pora maliņā,
Līdz, nelieša, rociņā.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

13328.

Apzeltīta vāverīte
Pār celiņu pārtecēja;
Bāleliņa medinieki
Dzen sidraba sunīšiem.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

- 323 -

13329.

Apstāj mani pulka tautu
Sīku priežu kalniņā,
Gribēj~ manu vainadziņu
Ar varīti novarēt.
Rokas vien vēsināju,
Līdz pārgāju sētiņā;
Kad pārgāju sētiņā,
Tad iedevu brālītim.
239 [Vecaucē (Vecauces pag. Jg)].

13330.

Apstāj mani sīvas tautas
Sīkāi priežu kalniņāi.
Vai Dieviņu, kur nu mukšu,
Kur nu likšu vaiņadziņu?
Rokāi viene vēcināšu,
Līdz atjāse bāleniņis.
Kad atjāje bāleniņis:
Še, brālīti, vainadziņis,
Še, brālīti, vainadziņis,
Nes mazai māsiņai!
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Satiek mani trejas tautas
Sīku priežu kalniņāi.
Vai Dieviņi, kur ielikšu
Savu zīļu vaiņadziņu?
Rociņāi vēcināju,
Līdz atjāje bāleniņi.
Kad atjāje bāleniņi:
Še, brālīti, vaiņadziņis,
Še, brālīti, vaiņadziņis,
Nes sētāi māmiņai!
Brālīts paņem
Žēlodams,
Pārnes sētā
Gaudodams,
Iedod māmiņai
Raudādams.
Māmiņa ienesa
Rozīšu dārzāi.
To saka rozīte,
To magonīte:
Kur tā vaiņagu
Nesātāja?
Tautiņas noveda
Nesātāju,
Palika tautās
Plānautu nesāt.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

13331.

Apstāj mani trejas tautas
Sīkā priežu kalniņā,
Gribēj~ manu vainadziņu
Ar varīti novarēt.
Rokā vien vēcināju,
Līdz atjāja bāleliņi;
Kad atjāja bāleliņi,
Tad uzliku galviņā.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

13332.

Apstāj mani trejas tautas
Sīku priežu kalniņā,
Rausta manu vainadziņu,
Groza brāļa kumeliņu.
Es visāi balsiņā
Saucu savus bāleliņus.
Attek mani bāleliņi,
Cepurītes rociņā.
- Drīksti, nelga, to darīt,
Ceļā māsu saticies,
Raustīt māsas vainadziņu,
Grozīt manu kumeliņu?
206 [Kuldīgas apriņķī].

13333.

Apstāj mani trejas tautas
Silā, priežu kalniņā,
Gribēj~ manu vaiņadziņu
Ar varīti novarēt.
Visu dienu sasēdēju
Sila priedes galiņā,
Rokā vien vēcināju
Savu zīļu vainadziņu,
Gaidu savus bāleliņus
No Vāczemes pārjājam.
Pārjāj brāļi no Vāczemes,
Nolaiž mani no priedītes.
Savu zīļu vaiņadziņu
Sev uzliku galviņā.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

13334.

Apvijam zelta viju
Visapkārt Zalaviņu,
Lai nezaga susējieši
Zalaviņas zeltenītes.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

13335.

Audzē, Dievs, bāliņam
Labas, gaŗas kaņepītes!
Es tautām atsacīšu,
Kaņepēs stāvēdama;
Balsi manu gan dzirdēs,
Augumiņu neredzēs.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

- 324 -

13336.

Audzē, Dievs, bāliņam
Labas, gaŗas kaņepītes!
Rudens nāca, vaidu laiki,
Tur māsiņa paslēpās.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

13337.

Balta balta gaigaliņa
Zem tiltiņa mazgājās;
Atskrien zviedru vanadziņš,
Spalvas vien noputēja.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].

13338.

Balta gāju, balta teku
Pa klajenu atmatiņu,
Lai tie manis neierauga,
Baltābula pļāvējiņi.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

13339.

Balta kaza velējās
Daugaviņas maliņā;
Dalec vilks, aiznes kazu,
Paliek drēbes nevelētas.
108 [Veismaņu pagastā (Vaives pag. C)].

13340.

Bieza migla man patika,
Rasa manim nepatika:
Migla mani pasargāja,
Rasa deva tautietim.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

13341.

Bēdz, māsiņ, dzenas tautas,
Nes rokā vainadziņu;
Ja zinies neizbēgt,
Lec ar visu ūdenī!
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13342.

Bēdz, māsiņa, dzenas tautas,
Nes vaiņagu rociņāi;
Ja redz~ tautas panākam,
Svied vaiņagu brālītim!
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

13343.

Bēdz, māsiņa, suņi rēja,
Bēdz avota lejiņā!
Ne visām tautiņām
Rādīt savu augumiņu.
224 [Kabilē (Kld)], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13344.

Bēdz, meitiņ, bēdz, meitiņ,
Nu nāk tavi precinieki:
Kalna Kušļu Indriķīts,
Skrandinieku Andrieviņš.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

13345.

Bēdz, meitī, vai nebēdz,
Manu nagu neizbēgs~,
Manu nagu neizbēgs~,
Manu labu kumeliņ~.
133 [Palsmanē (Palsmaņa pag. Vlk)].

13346.

Bēdza meitas no manim,
Bēdza lielas, bēdza mazas;
Mazas bēdza muļķībā,
Kāda vella lielas bēdza?
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Bēdza meitas no manim,
Bēdza lielas, bēdza mazas;
Mazas bēdza muļķībā,
Kādu vellu lielas bēdza?
Lielas bēdza tāda vellu,
Ka es lielis dzērājiņš,
Ka es lielis dzērājiņis,
Ka man sīva māmuliņa.
Nāc, meitiņa, nebēdā,
Atmetīšu dzērumiņu,
Atmetīšu dzērumiņu,
Nomirs mana māmuliņa.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13347.

Bēdzin bēga tautu meita,
Dzirdēj~ mani runājot.
Bēdz, meitiņa, laimes savas,
Nebēdz mana augumiņa!
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

13348.

Bēgtin bēga tautu meita,
Dzirdēj~ mani runājam.
Ja tu manu balsu bēgi,
Mani pašu neizbēgsi.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 325 -

13349.

Bēdzin bēgu barga kunga,
Vairāk laiska arājiņa:
Ne mūžam bargi kungi,
Mūžam laiskis arājiņš.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

13350.

Bēdzien bēgu no tautām,
Upīt~ radu celiņā.
Drīzi drīzi, brāleliņi,
Met zobenu celiņā [laipiņā]!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

13351.

Bēgat, meitas, bēgat, meitas,
Nu brauc jūsu precinieki;
Lieniet viena aizkrāsnē,
Otra mātes pagultē!
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13352.

Bēdžu, bēdžu nu tauteņu,
Kritu lozdu kriumenī.
Tev, lazdeņ, plotas lopas,
Apsedz munu augumeņu!
4282 [Eversmuižā (Ciblas pag. Ldz)].

13353.

Bēgu dienu, bēgu nakti,
Augumiņu vairīdama:
Dienu bēgu bargu kungu,
Nakti laisku tēva dēlu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

13354.

Bērziņš meitu aicināja:
Nāc, meitiņa, slotas griezt!
Ne zariņa nenogrieza,
Sāk bērziņis līgoties.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

13355.

Biju jauna, biju gudra,
Mācēj~ tautas kaitināt:
Tautas jāja pa celiņu,
Es kalnāje gavilēju.
Līdz tautiņas kalniņā,
Es no kalna lejiņā;
Līdz tautiņas lejiņā,
Es brālīša birziņā;
Līdz tautiņas birziņā,
Es brālīša sētiņā;
Līdz tautiņas sētiņā,
Es pie māršām istabā.
Ai lūdzamas brāļu sievas,
Līdzat manim vairoties!
Viena mārša galvu tina,
Otra sedza vilnānīti,
Tā trešaja projām raida:
Ej projām, ciema sieva,
Es jau tevi sen pazinu
Runātāju cilvēciņu.
Sak~ tautiņas sēdēdamas:
Tā nebija ciema sieva,
Tā nebija ciema sieva,
Tā, brālīši, jūs~ māsiņa,
Tā, brālīši, jūs~ māsiņa,
Rokā nesa vaiņadziņu.
190 [Kuldīā].

1. Es stāvēju kalniņāi,
Ieraudzīju, tautas nāk.
Līdz tautiņas kalnāi nāca,
Es no kalna lejiņāi;
Līdz tautiņas lejāi nāca,
Es pie brāļa sētiņāi;
Līdz tautiņas sētāi nāca,
Es pa duris istabāi;
Līdz tautiņas namāi nāca,
Es caur logu kaņepēs.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

13356.

Biju meita, bij augums,
Slēpos kļava lapiņās;
Tautiņām(i) zeme rīb,
Man~ auguma meklējot.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

13357.

Birzi bridu, ne ābolu,
Rasa bira, ne sidrabs;
Tautu bēdzu, ne bāliņu,
Asariņas slaucīdama.
47 [Ārciemā (Pāles pag. Vlm)].

13358.

Brāļi māsu aizslēguši
Pētersīļu dārziņā.
Eita, brāļi, atslēdziet,
Man vajaga malējiņas!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

13359.

Brāļi māsu aizslēguši
Pētersīles dārziņāi.
Slēdzat, brāļi, neslēdzat,
Man vajaga, es dabūšu.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

- 326 -

13360.

Brāļi māsu aizlēguši
Pētersīļu dārziņā.
Slēdziet, brāļi, neslēdziet,
Jau māmiņa pavēlēja.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

13361.

Brāļi māsu aizslēguši
Pētersīļu dārziņā(i).
Slēdziet, brāļi, neslēdziet,
Tautām māsa piederēja.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

13362.

Brāļi māsu aizslēguši
Pētersīļu dārziņā;
Tautas lūdza raudādamas:
Brāļi, māsu atslēdziet!
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

13363.

Brāļi māsu ieslēguši
Sarkanrožu dārziņā.
Vai slēdzati, neslēdzati,
Mana būs vakarā;
Celšu durvis no eņģēm,
Vedīš~ māsu no rozēm.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 79 [Jumurdā (Jumurdas pag. C)].

1. Brāļi māsu ieslēguši
Priežu baļķu klētiņā.
Slēdzat, brāļi, kur slēgdami,
Ārā ņemšu vakarā.
65 [Valtenbergā (Mazsalacas pag. Vlm)].

13364.

Brāļi māsu paslēpuši
Baltāi rožu dārzīnā.
Vai jūs slēpjat, vai neslēpjat,
Spīd māsīnas vainadzīns,
Spīd māsīnas vainadzīns
Par deviņis rožu krūmis.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

13365.

Brāļi māsu paslēpuši
Pētersīļu dārziņā.
Slēpiet, brāļi, neslēpiet,
Paši, tautas, redzējām.
326 [Taurkalnē (Taurkalnes pag. B)], 327 [Taurkalnē un Jaunjelgavas apkārtnē (Taurkalnes pag. B un Jaunjelgavas Jk apkārtnē)].

13366.

Brāļi māsu paslēpuši
Sīkajās rozītēs;
Eita, tautas, meklējiet,
Rozēm zarus nelaužiet!
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

1. Mēs māsiņu paslēpām
Pētersīļu dārziņā;
Nākat, tautas, meklējat,
Nenominat pētersīles;
Ja nomīsiet pētersīles,
Dārgu naudu maksāsit.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

13367.

Bāliņ, tavas dzirnutiņas
Liela ceļa maliņā.
Vakar tautas lielījās
Nozagt vienu malējiņu.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

13368.

Bāliņam pieklājās
Treji vārti sētiņā:
Pa vieniem tautas nāca,
Pa otriem bāleliņi,
Pa trešiem mūs~ māsiņa
Ietek rožu dārziņā.
Eita, tautas, meklējiet,
Rozēm ziedus nelaužiet!
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

13369.

Bāliņš savu skaistu māsu
Klētiņāi guldināja;
Tautiets savus gaŗus nagus
Gar duriemi skrabināja.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

13370.

Braucin brauca rēvelieši,
Zviedzin zviedza kumeliņi.
Ai Vidzemes māmuliņa,
Sargi savas zeltenītes!
46 [Carnikavā (Rg)].

1. Ai Vidzemes māmuliņ,
Sargi savas zeltenītes!
Zviedzin zviedza prūšu zirgi,
Caur siliņu tecēdami.
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)].

13371.

Braucin brauce rēvelnieki,
Zviedzin zviedze kumeliņi:
Igauniešu māmiņai
Skaistas meitas malējiņas.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

- 327 -

13372.

Briedu purvu briedamo,
Metu laipu metamo,
Augumiņu vairīdama
No netikla tēva dēla.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

13373.

Daiļa puķe dārzā auga,
Vēl daiļāka jūriņāji:
Zelta zari, zīda saknes,
Sudrabiņa lapiņām.
Pēc puķītes sniedzotiesi,
Iekrīt zīda nēzdaudziņis;
Pēc nēzdauga sniedzotiesi,
Iekrīt zelta gredzentiņš;
Pēc gredzena sniedzotiesi,
Iekrīt zīļu vaiņadziņis;
Pēc vaiņaga sniedzotiesi,
Dzirdu tautas atjājot.
Saka tautas cits uz cita:
Ņemsim zirga mugurāji!
Labāk kritu upītēji,
Nekā tautu rociņā:
Upīt~ nesa līgodama,
Tautas veda nievādamas. -
Upīt~ nesa, nepanesa,
Iesit vilnis Daugavāji;
Daugav~ nesa, nepanesa,
Iesit vilnis jūriņā;
Jūriņ~ nesa, nepanesa,
Izsit vilnis maliņāji,
Izsit vilnis maliņāji,
Tēva lauka galiņā.
Tur uzauga kupla liepa
Deviņiemi žuburiemi.
No saknēmi kokles taisa,
No zariemi stabulītes.
Sak~ bāliņis koklēdamis:
Tā koklīte žēli skana.
Sak~ māmiņa raudādama:
Tā dzied mana pastarīte,
Tā dzied mana pastarīte,
Gar jūriņu staigādama,
Ūdens ziedus lasīdama.
288 [Bornsmindē (Īslīces pag. B)].

13374.

Dari man, bāleliņi,
Trejas dores istabāi:
Pa vienām tautas nāca,
Pa otrām iztecēju,
Pa trešām brāļa sieva
Iznes manu vainadziņu.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

1. Tais~, bāliņi, augstu namu,
Taisi treju nama durvju:
Pa vienām gaisma ausa,
Pa otrām saule lēca,
Pa trešām durtiņām
Iznes manu vainadziņu.
18 (Plāterē).

2. Cērt, bāliņ, jaunu klēti,
Cērt klētei treju durvju:
Pa vienām tautas gāja,
Pa otrām bāleniņi,
Pa trešām māsa gāja,
Asariņas slaucīdama.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13375.

Dažu nakti pārgulēju
Baltu puķu siliņā,
Augumiņu vairīdama
No neveikla tēva dēla.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13376.

Dievs dod apsei nelapot,
Kam tā mani nobiedēja!
Tā trīsēja, es tecēju,
Šķitu tautas dzenoties.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

13377.

Dievs dod tev, ozoliņ,
Simtu gadu nelapot:
Es zem tevis patecēju,
Tu tautām(i) parādīji.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1. Apsēdos ap ozolu,
Redzu tautas atjājam.
Nav tautiņas atjājušas,
Ozols saka: še meitiņa!
Dievs dod tev, ozoliņ,
Trīs gadiņi nelapot,
Trīs gadiņi nelapot,
Mūžam zīļu neredzēt.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

- 328 -

2. Tautas jāja pa kalniņu,
Es apsēdu pie ozola.
Līdz tautiņas gaŗām jāja,
Ozols saka: še meitiņa!
Dievs dod tam ozolam
Simtu gadu nelapot,
Simtu gadu nelapot,
Otru simtu nezīļot.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)], 224 [Kabilē (Kld)].

13378.

Div~ dieniņas mežā braucu,
Nekā laba neatradu;
Nu aizbraucu trešo dienu,
Dabūj~ smuku līgaviņu.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

13379.

Divas māsas lapās gāja,
Trešā māsa pakaļ tek.
To mazo es paņemšu,
Tur būs man līgaviņa.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

13380.

Div~ pelēki vanadziņi
Lidin~ brāļu pavārtā.
Nei tie skrēja, nei metās,
Teju vien lidinēja;
Tie gaidīja mūs~ māsiņas
Kā irbītes iztekam.
Tā nebija lauka irbe,
Vanagami notveŗama.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

13381.

Dui pelēki vanadziņi
Teju vien lidināja,
Līdz nospēra mūs~ māsiņu
Baltāi linu lauciņāi.
184 [Dūrē (Vārmes pag. Kld)].

13382.

Dzeltenā cielaviņa
Purvu brida raudādama:
Purvu zin izbrienot,
Tautām šķiet niizbēgt.
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

13383.

Dzen ganos, man~ māsiņa,
Negan~ ceļa maliņā:
Ik dieniņas tautas jāja,
Lieku veda kumeliņu;
Liekajam kumeļam
Balta sagša mugurāi.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

13384.

Dzīrās tautas zagšus zagt, -
Kur jūs mani dabūsiet?
Vidū māršu maltu gāju,
Vidū brāļu druviņā.
373 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Sola tautas jāšu jāti,
Sola mani zagšu zagti.
Jājat, tautas, zogat mani, -
Kur jūs mani dabūsit?
Vidū māršu malta gāju,
Vidū brāļu druviņā.
Svētu rītu nezagsit,
Tad es dzīšu ganiņos.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

13385.

Ej, bāliņi, paskaties,
Ko rej tēva kucentiņi!
- Bēdz, māsiņa, kambarī,
Tev sajāja precenieki.
- Lai tie jāj, bāleliņi,
Es jau biju sen gaidījse.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

13386.

Ej ganos, bāleliņ,
Kā ganos nedabūji?
Dabūj~ puķu vainadziņa,
Dabūj~ pašas vijējiņas.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Ej mežā, bāleliņ,
Kā mežā nedabūsi?
Dabūs~ ogu, dabūs~ riekstu,
Dabūs~ meitu malējiņu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

13387.

Ej mežāi, bāleliņ,
Ko mežā nedabūsi?
Dabūs~ meitu vaiņagāi,
Bit~ ar vasku rituliņu.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ak tu Dievus, sasatiku
Labu laimi celiņā:
Slaveno tēva dēlu
Ar labo kumeliņu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

- 329 -

2. Dod, Dieviņi, man satikt
Labu laimi celiņā:
Jaunu meitu ar vaiņagu,
Bit~ ar vaska ritentiņu.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

13388.

Es apsedzu baltu sagšu,
Sēžu ievu krūmiņā.
Sak~ tautiņas pajādamas:
Līdz zemīti ievas zied.
157 [Vecpilī (Vecpils pag. Lp)].

13389.

Es apvilku zīda tīklu
Apkārt tautu istabai,
Lai tā man neizmuka,
Sen lūkota līgaviņa.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

1. Apstiepjam zelta šnori
Ap tautieša tīrumiņu,
Lai caunīte neizbēg,
Kuŗ~ vakar apsedzām.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

2. Es apvilku zaļu zīdu
Ap zaļo bērzu birzi,
Lai tā man neizbēg,
Gūstāmā cielaviņa.
14 [Inčukalnā (Inčukalna pag. Rg)].

13390.

Es atradu trīs bitītes
Ābolā līgojam;
Lai līgoja divas vien,
Trešo vedu bāliņam.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

13391.

Es iegāju tai sētāja,
Kur ieskrēja vanadzīns.
Vanadzīnis vistu ķēra,
Es noķēru līgavīnu;
Vanagam viena diena,
Man visam mūžiņam.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

13392.

Es iegrūžu tautu dēlu
Vībotnīšu krūmiņā,
Kamēr pate pasaslēpu
Magonīšu krūmiņā.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

13393.

Es izaugu pie māmiņas
Kā gaŗā kaņepīte;
Tautas gāja istabā,
Es pa logu kaņepēs.
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

13394.

Es izbēgu no tautām
Biezāi priežu siliņāi,
Lai pazina bāleniņis
No vāveres lēkumiņa.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

13395.

Es izbāgu nu tauteņu
Par peipeņu teirumeņu;
Boltys munis vilnuoneites,
Bolts peipeņu teirumeņš.
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

13396.

Es meitiņa kā smildziņa,
Smildziņās paslēpos;
Dzinās mani, nedabūja,
Divi jauni tēva dēli.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

13397.

Es meitiņu piepeņķēju
Pie priedītes, pie eglītes;
Kamēr jūdzu kumeliņu,
Jau meitiņa gabalā.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

1. Es puisīti piepeņķēju
Pie priedītes siliņā;
Kamēr puisis peņķējās,
Es meitiņa gabalā.
308 [Altenē (Seces pag. Jk)].

13398.

Es norāvu zelta rozi
Tautu dēla pļaviņā.
Dzinās mani, nepanāca,
Divi daiļi tēva dēli.
252 [Spirgū (Slampes pag. Tk)].

13399.

Es pieteicu māsiņai,
Tāli ganu nevadīt:
Aiz kalniņa aizalaida
Div~ pelēki vanadziņi.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

- 330 -

13400.

Es pievīlu meitu māti
Dūmotā istabā:
Viņa manim krēslu cēla,
Es ar meitu kamanās.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

13401.

Es sacēju tev, muoseņ,
Tuoļi gonu navadeit:
Tuoļi gonus vadeidama,
Pavadēsi vaiņuceņu.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

13402.

Es tev lūdzu, bāleniņi,
Sēj aiz loga kaņepītes:
Nāks rudens, jās tautietis,
Es pa logu kāņepēs.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13403.

Es tev lūdzu, bāleliņ,
Sēj pie loga kaņepītes:
Tautas nāca pa durvīm,
Es pa logu kaņepēs.
Es tautām(i) atsacīju,
Kaņepēs stāvēdama;
Balsu manu gan dzirdēja,
Manis pašas neredzēja.
63 [Sprēstiņos (Dauguļu pag. Vlm)].

1. Suņi rēja, tautas nāca,
Es pa logu kaņepēs.
Kaņepēs stāvēdama,
Tautiņām atbildēju;
Valodiņu vien dzirdēja,
Augumiņa neredzēja.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

13404.

Ezariņš plivināja
Pāri baltu villānīšu.
Meitu māte gauži raud,
Maliņā stāvēdama.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

13405.

Gaida mani celiņā,
Gaida ceļa maliņā.
Gan zināju zaļu birzi,
Kur aplieču līkumiņu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

13406.

Gaid~, māmiņa, i ņegaidi
Ūdentiņa nesējiņas;
Vainaciņu vien atradu
Avotiņa maliņā.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

13407.

Gana agri es cēlos,
Gana lielu rasu bridu,
Līdz panācu, līdz noķēru
Tautu meitas vaiņadziņu.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

13408.

Gani, gani, gana meit,
Sargi savu vaiņadziņ~:
Aiz kalniņa aizsalaida
Div~ pelēki vanadziņi.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

13409.

Gani, gani, ganu meita,
Sargi savu vainadziņu:
Es atstāju bāleliņu
Kumeliņu sedlojot.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

13410.

Ganos ņēmu to meitiņu,
Liepā kāru vainadziņu.
No liepiņas ziedi bira,
No vainaga vizulīši.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

1. Ganos liela es uzaugu,
Ganos pūru pielocē,
Ganos mani tautas jēma,
Liepē kāru vainadziņu.
223 [Iķenē (Vandzenes pag. Tl)].

13411.

Grūž māti kaktā,
Ved meitu projām -
To dara tas vīrs,
Kam sievu vajag.
217 [Ārlavā (Ārlavas pag. Tl)].

13412.

Gudra gudra mātes meita,
Birzē sedza vilnānīti;
Vēl gudrāka bārenīte,
Aiz upītes kājas āva.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

13413.

Gudra gudra tautu meita,
Ābolā kājas āva;
Gudri mani bāleliņi,
Iet, ābolu škurstīdami.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 331 -

1. Bite bite tautu meita,
Ābulā kājas āva;
Mans brālītis dravenieks,
Iet ābulu šķierstīdams.
198 [Saldū].

13414.

Gudra gudra tautu meita,
Aiz upītes kājas āva;
Gudri mani bāleliņi,
Peldu laida kumeliņu.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)], 104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)], 1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)]. 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)],
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

1. Gudra gudra tautu meita,
Aiz upītes kājas āva;
Nevarēju klāti tikt
Nekaustītu kumeliņu.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

13415.

Gulbi gulbi, glabā bērnus,
Lielūdeņa viļņi nāk;
Māte māte, glabā meitas,
Neražanas tautas jāj.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)], 226 [Kandavā (Tl)].

13416.

Irbe irbe tautu meita,
Kā vanagi bāleliņi;
Kur irbīte purināja,
Tur vanagi lidināja.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

13417.

Irbes svilpe siliņā,
Traucē manu kumeliņu;
Es traucēju tautu meitu
Miglaiņā rītiņā.
121 [Gulbenē (Md)].

13418.

Iztecēju kalniņāi,
Pavēdinu vilnainīti:
Saprot~, mana māmuliņa,
Nedod jaunas tautiņās!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

13419.

Jājam, brāļi, vienu vietu,
Lai nezviedza kumeliņi,
Lai neslēpa meitu māte
Lielākās malējiņas.
1311 [Apē (Vlk)].

1. Pa vējam, pa vējam
Sagriežam kumeliņus,
Lei nedzierd meitu māte,
Lei neslēpa malējiņu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

13420.

Jāju sievas lūkoties,
Riekstus bēru kabatāi;
Vienu sauju namāi sviedu,
Otru dziernu kamburēi.
Līdz meitiņa riekstus lasa,
Kuņa miltus izēduse;
Līdz māmiņa kuņu kūla,
Es ar meitu kumeļāi.
171 [Tāšu Padurē (Kalvenes pag. Azp)].

1. Kad es gāju lūkoties,
Riekstus bēru kabatāi.
Vienu sauju tautietei,
Otru tautas māmiņai,
Kamēr māte riekstus koda,
Suņi pienu izlakuši;
Kamēr māte suņus kūla,
Es meitiņu nolūkoju.
190 [Kuldīā].

13421.

Kā smildziņa man māsiņa,
Kā rasiņa villainīte;
Dzinās puiši, nepanāca,
Šī pazuda smildziņās.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

13422.

Kad es biju jauns puisītis,
Es bij~ liels ģēģerīts:
Šāvu irbes, šāvu strazdus,
Ir raibās žagatiņas.
Nenošāvu irbju, strazdu,
Ne raibo žagatiņu;
Es noķēru tautu meitu,
Tā būs mana līgaviņa,
Man gultiņas taisītāja,
Man krekliņu šuvējiņa.
299 [Mežotnē un Švitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)].

13423.

Kam audzēji, bāleliņ,
Smalku birzi sētmalāi?
Vanadziņi lidināja,
Irbītēmi rotājot.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

13424.

Kam, bāliņ(i), audzināji
Bērzu [bērza] birzi sētmalā?
Ik vakarus tautas jāja,
Birzē sēja kumeliņus.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

- 332 -

13425.

Kam, bāliņi, audzināji
Bērzu birzi sētmalē?
- Irbītēm(i) ietecēt,
Vanagam(i) lidinot.
239 [Vecaucē (Vecauces pag. Jg)], 281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

1. Kam, brālīti, audzināji
Zaļu birzi sētiņā?
Māsiņām ietecēt,
Kad redz tautas atjājam.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

13426.

Kam, bāliņ, audzināji
Bērzu biezi sētmalē?
Vai irbēm ietecēt,
Vai vanagam lidināt?
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

13427.

Kas tas tāds par zirgu zagli,
Kas aiz krūma raudzījās?
Tas nebija zirgu zaglis,
Tas meitiņu lūrmanītis.
303 [Svitnē (Svitenes pag. B)].

13428.

Kas tur skan, kas tur skan
Viņā meža galiņā?
Steidzies, māsa, istabā,
Tautas nāk tuvumā.
282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)].

13429.

Kaut man būtu tādas acis
Kā tai meža zīlītei,
Es noķertu mātes meitu
Dūmainā istabā.
3011 [Pomušas un Ārdzes pagastos (Ceraukstes pag. B)].

13430.

Ķēru irbi, ķēru medni,
Ķēru raibu teterīti;
Es noķēru tautu meitu,
Tīrumāi ravējot.
272 [Lielplatonē (Lielplatones pag. Jg)].

13431.

Klusu klusu pār istabu
Dzeltenām kurpītēm,
Lai nedzird meitu māte,
Lai neslēpj malējiņas.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13432.

Ko meklē sveši ļaudis
Ciema jēru pulciņā?
Visi jēri sabēguši
Zem apīņa lapiņām.
210 [Popē (Popes pag. Vp)].

13433.

Ko tie tēva suņi rēja
Aiz māmiņas rožu dārza?
Vai tie blēži, vai tie zagļi,
Vai meitiņu lūrmanīši?
218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

13434.

Ko tie tēva suņi rēja
Aiz tā mana rožu dārza?
Sajājušas sīvas tautas,
Gaida rožu ravētāju.
1571 [Virgā (Virgas pag. Lp)].

1. Ko tie tēva suņi rēja
Pie māmiņas rožu dārza?
Sveši ļaudis sajājuši,
Gaida rožu ravētāju.
Maza rožu ravētāja,
Neiet agri rasiņā.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)]. 224 [Kabilē (Kld)], 246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

13435.

Ko tie tēva suņi rēja
Ap to manu rožu dārzu?
Trejas tautas sajājušas,
Gaida mani rožu šķīt.
Vakar rožu piešķinuse,
Šodien viju vaiņadziņu,
Šodien viju vaiņadziņu,
Istabā sēdēdama.
Pietrūkst viena žuburiņa,
Teku rožu dārziņā.
Tur palika vaiņadziņš,
Tur es pate, vijējiņa.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

1. Ko tie tēva suņi rēja
Ap to manu rožu dārzu?
Treju tautu sastājušu,
Gaida manis rožu šķīt.
Gaidāt, tautas, negaidāt,
Es neiešu rožu šķīt:
Vakar rožu piesašķinu,
Šodien viju vainadziņu.
Viena ziediņ~ i pietrūka,
Tā negāju rožu šķīt,
Ietecēju lazdienā,
Nosašķinu lazda ziedu,
Nosašķinu lazda ziedu,
Sasaviju vainadziņu.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

- 333 -

13436.

Krauji, krauji, krāvējiņa,
Man~ nāks raut rāvējiņi,
Vedīs mani tālu tālu
Diženie tēva dēli.
- Rāvējs nāca, rāvējs rāva,
Rāvējs rāva krāvējiņu;
Mātes meita tur palika,
Uz ežiņu sēdēdama.
63 [Sprēstiņos (Dauguļu pag. Vlm)].

13437.

Kur, eglīte, tavas skujas,
Zari vien līgojās?
Kur, māmiņa, tavas meitas,
Ka neredz staigājam?
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

13438.

Kur tu teci, svēta Māra,
Ar ābolu atslēgām?
- Brāļi māsu aizslēguši
Baltābolu klētiņā.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

13439.

Liedzies, māte, neliedzies,
Tev ir divas malējiņas:
Es redzēju maltuvē
Div~ puķīšu vaiņadziņus.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

13440.

Liekat vaktes, bāleliņi,
Uz visiem celiņiem:
Tautas zags mūs~ māsiņu
Guļamā laiciņā.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

13441.

Liela pulka tautu jāja,
Māsa bēga brāliņos.
Neslēpiet, brāleliņi,
Paši tautas redzējuši.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

13442.

Liepiņāi sēdēdama,
Liepu lapu kājas āvu,
Lai zemīte nerībēja,
No tautāmi izbēgot.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

13443.

Lēni lēni par istabu
Dzeltenāmi kurpītēm,
Lai tā mani netrūkās,
Tramīgā mātes meita.
133 [Palsmanē (Palsmaņa pag. Vlk)].

13444.

Līdz pusei es iebridu
Baltu puķu ezerā,
No māmiņas slēpdamās,
Lai nedeva tautiņās.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

13445.

Līgojošu laipu metu
Tekošai upītei;
Kad ieraugu svešus ļaudis,
Līgodama pārtecēju.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

13446.

Līku loku upe tek,
Zelta zirņa meklēdama.
Zelta zirnis patecēja
Zem sudraba sakārnīša.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Līku loku puiši jāja,
Tautu meitas meklēdami;
Tautu meita patecēja
Zem bāliņa ozoliņa [zobeniņa].
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

13447.

Lokies, liepa, nelokies,
Lauzīš~ tavu galotnīti;
Bēdz, meitiņa, vai nebēdz,
Ņemšu tavu vainadziņu.
32 [Paltmalē (Līgatnes pag. Rg)].

13448.

Loki zirgi tautiešam,
Vēl jo loki bāliņam:
Aplocīja tautu meitu,
Auziņās ravējot.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

1. Lauki zirgi brālīšam,
Sudrabiņa iemauktiņi;
Aptecēja tautu meitu
Baltu linu lauciņā.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 334 -

13449.

Māk tautietis mani gūt,
Māk~ es pate vaireties:
Tautas jāja pa kalniņu,
Es pa leju bāliņos.
216 [Ventspilī].

13450.

Māmuliņa nezināja,
Kādu ceļu es aizgāju:
Ūdens ceļu, akmens ceļu
Gaudajām asarām.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

13451.

Mārša, brāļa līgaviņa,
Palīdz tautu iztecēt,
Panes manu vaiņadziņu
Zem baltās villainītes!
82 [Kļavkalnē (Kļavkalns, Kosas pag. C)].

13452.

Māte mani paglabāja
Pētersīļu dārziņā;
Meklējat, sveši ļaudis,
Pētersīles nelokait!
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

13453.

Man atjāja precenieki,
Mūku dzirnu kambarī;
Gudri mani precenieki,
Nākat dzirnu kambarī!
Es kambari izkaisīju
Sarkanām rozītēm.
216 [Ventspilī].

13454.

Man māmiņa piesacīja
Tāļu ganu nevadīt:
Zirgi zviedza, važas skan
Smalkā bērzu birztiņā.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Smuks puisītis laukā ara
Ābolaiņu kumeliņu;
Māte mana neizlaida
Ne ganiņu pavadītu.
341 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13455.

Mana mīļa māmulīt,
Caune loka zaļu birzi.
- Klusu klusu, mans dēliņ,
Tautu meita slotas griež.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

13456.

Maza biju, bet manīga
Meža lauka cielaviņa,
Astīt~ vien parādīju
Medenieka sunīšam.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

13457.

Medē, medē, bāleliņ,
Tur ir lab~ medešan~,
Tur ir lab~s sīk~s nātr~s
Tur ražan~ zeltenit~.
211 [Rindā (Ances pag. Vp)].

13458.

Migla migla, dar~ man labu,
Rasa laba nedarīja:
Migliņā(i) tautu bēgu,
Rasā dzina pakaļā.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Migla manim lab~ darīja,
Rasa labi nedarīja:
Migla slēpe no tautām,
Rasa ceļu parādīja.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

13459.

Migla migla, liela rasa,
Tā man laba nedarīja:
Miglā tautu neredzēju,
Rasiņā neizbēgu.
151 [Lieljumpravā (Jumpravas pag. Rg)].

13460.

Migla migla, liela rasa,
Tā man laba nedarīja:
Migliņāi tautas jāja,
Rasiņāi pēdas dzina.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

13461.

Migla migla, liela rasa,
Tā man labi nedarīja:
Miglā tautas kājas ava,
Rasā acis nomazgāja.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 190 [Kuldīā].

13462.

Migla migla, liela rasa,
Tā man laba nedarīja:
Rasā manas kājas sala,
Miglā tautas neredzēju.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 335 -

13463.

Migla migla, rasa rasa,
Tā man laba nedarīja:
Migla mani bēdzināja,
Rasa dzina pakaļā.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

13464.

Mīlē mani, tu brālīti,
Jem savās kamanās:
Priekšā manim dziļš ūdens,
Pakaļāi sīvas tautas.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

13465.

Mūžam vairs es neiešu
Meitu zagt madarās:
Šaubās kāja, krīt~ pie zemes,
Meit~ ar kapli mugurā.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

13466.

Mūs~ māsiņa ogās gāja,
Tur palika, kā gājusi.
Vai nostiga staigā purvā,
Vai noveda sveši ļaudis?
121 [Gulbenē (Md)].

13467.

Slīpēnieši Dievu lūdza,
Lai aizsalst dūņu purvs,
Lai varētu zagšus zagt
Nītauriešu dzeltānītes.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Vidzemnieki Dievu lūdza,
Lai aizsala Daugaviņa,
Lai var pāri vizināt
Kurzemnieku zeltenītes.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

13468.

Kurzemnieku laiskas meitas
Caur krūmiem žūrējās
[zīlējās],
Gribēdamas zagt dabūt
Vidzemnieku skaistus puišus(?).
57 [Rencenē (Rencēnu pag. Vlm)].

13469.

Nāc ārā, kas tas tāds,
Kas mežā brikšķināja?
Vai tie bija vilki, lāči,
Vai laiskie tēva dēli?
Tie nebija vilki, lāči,
Tie laiskie tēva dēli,
Tie laiskie tēva dēli,
Jaunu meitu vīlājiņi.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

13470.

Nāc ārā, nāc ārā,
Kas mežā braiškināja!
Vai tie bija meitu zagļi,
Vai kazām precinieki?
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

13471.

Nāc ārāi, nāc ārāi,
Kas mežā brikšķināja!
Tautu dēlis brikšķināja,
Mūs~ māsiņu gaidīdams.
282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)].

13472.

Nāc ārā, nāc ārā,
Kas mežā brikšķināja!
Vai tu biji zirgu zaglis,
Vai meitiņu lūrmanīts?
297 [Lepšukalnā pie Bauskas (Bauskas pag. B)].

13473.

Nāc ārā, nāc ārā,
Ko krūmos brakšķinies!
Vai tu biji meitu zaglis,
Vai meitiņu brāķētājs?
347 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13474.

Nāc man līdzi, bāleniņ,
Es nevaru viena iet:
Sīvas tautas rudzus sēja
Diža ceļa maliņā.
Noņems manu vaiņadziņu,
Nosegs manu villainīti,
Nosegs manu villainīti,
Nojūgs manu kumeliņu.
Uzliks manu vaiņadziņu
Tautu meitas galviņā,
Uzsegs manu villainīti
Kalponītes mugurā,
Iejūgs manu kumeliņu
Tēraudiņa ecēšās.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1. Ej, brālīti, dari labu,
Uzjūdz manu kumeliņu;
Sīvas tautas sienu pļāva
Manāi ceļa maliņāi.
Nojūdz manu kumeliņu,
Nosedz manu villainīti;
Iejūdz manu kumeliņu
Zaļa koka ecēšās;
Uzsedz manu villainīti
Dēlu mātes mugurāi!
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

- 336 -

13475.

Nāciet līdzi, bāleliņi,
Es nevaru viena iet:
Tautas ceļu nogulušas
Kā pelēki vanadziņi.
283 [Kroņa Vircavā (Vircavas pag. Jg)].

13476.

Nu lustīga, mana draudze!
Meitas vien istabā.
Griez pie duru kumeliņu,
Ņem to pašu dižano!
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Nu priecīga, mana draudze!
Meitas vien istabā.
Sien pie vārtu kumeliņu,
Ņem to pašu dižāko.
To es ņemšu, tā man tika,
Dzeltainiemi matiņiem,
Dzeltainiemi matiņiem,
Sarkaniem vaidziņiem.
Tai vajaga sirma zirga,
Daiļa puiša braucējiņa.
Man pašam sirms zirdziņš,
Es pats daiļš braucējiņš.
45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)].

13477.

Ūgas ūgas, rīksti rīksti
Lela ceļa mal~eņā.
Ni da ūgu, ni da rīkstu,
Tautas dzanās pakaļē.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

13478.

Ogas ogas, rieksti rieksti
Mana ceļa maliņā.
Lasu ogas, šķinu riekstus,
Panāk tautas celiņā.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)], 92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)], 93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

1. Ogas ogas, rieksti rieksti
Mana ceļa maliņā.
Lasu ogas, šķinu riekstus,
Satiek tautas celiņā.
Satikuši celiņā,
Gribēj~ mani līdzi vest.
Es nebiju putna bērns,
No zariņa noraunams.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13479.

Paldies saku brālītim
Par kaņupju sējumiņu:
Es tautām atsacīju,
Kaņupēs stāvēdama.
183 [Bruzilās (Kursīšu pag. Kld)].

13480.

Palīdziet, vedekliņas,
No tautām iztecēt:
Klājat baltus paladziņus,
Lai pēdiņu nepazina!
310 [Dignājā (Dignājas pag. Jk)].

13481.

Pazīst kungu [kunga] braukumiņu,
Dzelza ratu tecējumu;
Pazīst meitu [meitas] gājumiņu,
Vizulīšu birumiņu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Pazīst tautas jājumiņu
Asi kaltā kumeļā;
Pazīst māsas bēgumiņu
Vizulīšu birumā.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

13482.

Pate meitu māmulīte
Man piedeva padomiņu:
Sien birzēi kumeliņu,
Nāc kājām sētiņā,
Lai šķiet tevi ceļa vīru,
Ne meitiņu lūkotāju.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

13483.

Pats biju vanags
I vanadzene,
Noķēru vistiņu
NN laktā.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

13484.

Piesacīju māsiņai
Tāļu ganu nevadīt:
Tautas jāja pora malu,
Lieku veda kumeliņu.
3251 [Sunākstē, Neretā un Ērberķē (Sunākstes, Neretas un Mazzalves pag. Jk)].

- 337 -

13485.

Pelēkaji vanadziņi,
Celieties spārniņos,
Ka varati sagūstīti
Dzeltenās cielaviņas. -
Dzeltenaja cielaviņa,
Never vārtu vanagam:
Vanagam skarbi nagi,
Noraus tavu cekuliņu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13486.

Pirc man, tēvis, sirmu zirgu,
Pirc pelēku mētelīti,
Ka es varu lidināt
Kā pelēkis vanadziņš.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

13487.

Piec man, tēvis, sirmu zirgu,
Pirc pelēku mētelīti,
Ka varēju neredzēts
Miglā tautas izjādīt.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

13488.

Pircin tautas rudzus pirka,
Zadzin zaga malējiņu;
Bāliņam rudzi auga,
Aug māsiņa malējiņa.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

13489.

Pūti, pūti, ziemeļvējš,
Lai tās meitas mājā nāk.
Citas visas istabā,
Mana guļ kaņepēs.
71 [Drustos (Drustu pag. C)].

13490.

Pūt, vējiņi, magonēs,
Lai lapiņas plandījās,
Lai tautiņas neredzēja
Manu smuidru augumiņu!
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

13491.

Pūce pūce lielcekule,
Negul ceļa maliņā;
Māsiņ mana jaunākā,
Tautas tevi aizvedīs.
295 [Grienvaldē (Zālītes pag. B)].

13492.

Puķīt~ rāvu tecēdama
Tautu ežas maliņā;
Es būt~ tautas izbēguse,
Kaut puķīti nerāvuse.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)]. 206 [Kuldīgas apriņķī].

13493.

Purva malu govis ganu
Ar brāliņa līgaviņu.
Ieraudzīju ganīdama,
Tautas loka kumeliņus.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

13494.

Puru bridu dziedādama,
Žagariņus lauzīdama;
Tautu bēgu raudādama,
Asariņas slaucīdama.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

13495.

Puru bridu, niedras lauzu,
Bēgu lepnu tēva dēlu.
Izbrid~ puru, salauz~ niedras,
Satiek~ pašu tēva dēlu.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

13496.

Pucu pucu, kucēniņ,
Meitu zaglis krūmiņos;
Man nozaga pērnrudeni
Vislabāko dziedātāju.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

13497.

Puc puc, kucēniņ,
Meitu zagļi kaņepēs.
Ņem, bāliņ, zobentiņu,
Izvajā meitu zagļus!
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

13498.

Puc puc, kucēniņ,
Meitu zaglis krūmiņā!
Vai tas bija meitu zaglis,
Vai tā paša kucēniņa?
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

13499.

Rej, rej, mans sunīti,
Meitu zaglis krūmienā!
Kad es pate neredzēju,
Tak sunītis ieraudzīja.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

13500.

Rikšiem bēri es palaidu
Par to smilgas atmatiņu,
Līdz panācu, līdz noķēru
Tautas meitas vaiņadziņu.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

- 338 -

13501.

Rikšiem bēri es palaidu
Caur ābeļu brukstalām.
Slēpies, tautu rudacīte,
Nu es tevi meklēšos.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

13502.

Rikšu rikšu, pussklābiņu
Gar tautieša māju vietu,
Lai varēju es izbēgt
Lielam tautu netiklim.
216 [Ventspilī].

13503.

Zagšus, tautas, nezodziet,
Ar varīti neņemiet:
Zagšus zagtai, varēm ņemtai
Gauži raud pakaļā.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Varēm, tautas, nevediet,
Varas darbus nedariet:
I šodien gauži raud
Varēm vesta tautu meita.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

13504.

Zagšus, tautas, nezodziet,
Ar varīti nevediet:
Zagšus zagta, varēm vesta
Ilga mūža nedzīvoja.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Vilšus, tautas, neviliet,
Ar varīti nevediet;
Viltus vilta, varīt~ vesta
Ilga mūža nedzīvoja.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

13505.

Sargājies, vairojies,
Lauku ļaužu zeltenīt:
Te arvienu lidinās
Meža ļaužu vanadziņi.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

13506.

Sargājies, vairojies,
Mūs~ ciemiņu dzeltenīte:
Div~ pelēki vanadziņi
Teju vien lidināja.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

13507.

Sargāties, sargāties,
Vidzemnieku dzeltenītes:
Jau tie Rīgas tāšu bikses
Pa pāŗam vazājās.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

13508.

Sargāties, vairāties,
Rumbenieku cielaviņas:
Teju pat lidinās
Kliģenieku vanadziņi.
263 [Dobelē].

13509.

Sargaities, vairojties,
Visas ciema zeltenītes:
Es pametu sav~ brālīti
Kumeliņu sedlojot.
224 [Kabilē (Kld)].

13510.

Sargies, āra cielaviņa,
Spers tev~ zviedru vanadziņš;
Sargies, tautu zeltenīte,
Ķers tev~ mani bāleniņi.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

1. Vaska vaska cielaviņa
Vārtu virsu lidināja.
Sargies, vaska cielaviņa,
Spers tev~ zviedru vanadziņš!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

13511.

Sargies, leišu cielaviņa,
Spers tev~ zviedru vanadziņi;
No tā paša spērumiņa
Būs mūžam balta galva.
9 [Bilstiņos (Kokneses pag. Rg)].

13512.

Sargies, meita, vairies, meita,
Gaigals egles galiņē;
Kā tas skries, tā noraus
Tavu zīļu vainadziņu.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

13513.

Sargies, tautu melnactīte,
Nu jāj tev precinieki:
Aiz kalniņa taures pūta,
Birzī zviedza kumeliņš.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

- 339 -

13514.

Satek irbes div~ pulciņi
Apaļāi kalniņā.
Es noķēru savu irbi,
Lai tek citas priedienē.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

13515.

Sasatrūku, izsabiju
Vilnānītes noķeŗam;
Nei redzēju pašu tautu,
Nei tautieša kumeliņa.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

13516.

Šāvu irbi, šāvu zaķi,
Šāvu raibu žagatiņu;
Es nošāvu tautu meitu
Pupiņās ravējam.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

13517.

Šautu metu vanagam,
Kas pa gaisu lidināja;
Tas nospēra mūs~ māsiņu,
Saulītei uzlecot.
206 [Kuldīgas apriņķī].

13518.

Šķietu vilku lūrējot
Caur biezaju priedulāju;
Manas pašas bāleliņi
Pelēkiem mēteļiem.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

13519.

Šķindi, šķindi, bērzu birze,
Kas jel tevi šķindināja?
Tautu dēli šķindināja,
Mani mazu meklēdami.
203 [Usmā (Usmas pag. Vp)].

13520.

Šķir, Dievs, celīnu,
Dod labu laimi!
Nu mūs~ brālītis
Medīt gāja.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

13521.

Šo rītiņu miglains rīts,
Daudz vanagu lidinās;
Sargaities, ciema meitas,
No pelēka vanadziņa!
216 [Ventspilī].

13522.

Šo rītiņu miglu rītis,
Daudz vanagi lidinās;
Slēdz, māmiņa, vaŗa vārtus,
Laid irbītes tīrumā!
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Šo rītiņu liela migla,
Daudz vanagu lidināja;
Ver, māmiņa, vaļā vārtus,
Laid irbītes tīrelī!
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

13523.

Šutkas dēļ meitu triecu
Visgaŗām sila malu.
Šutka bija, kad es triecu,
Nebūs šutka, kad panākšu.
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

1. Jokodams meitas dzinu
Gar gaŗo sila malu.
Joki bija dzenoties,
Nebij joki, kad saķēru.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

13524.

Sedz, māmiņa, rožu dārzu
Ar balto villainīti:
Atnāks tautas, redzēs rozes,
Prasīs rožu vijējiņu.
408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)], 412 [Unguros (Ungurmuižas pag. D)].

13525.

Sedz, māmiņa, rožu dārzu
Baltajiem palagiem,
Lai tautiņas neredzēja
Mazas rožu šķinējiņas.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

13526.

Sēd meitiņa viena pate
Pie lodziņa istabā;
Nāk tautiets, paņem viņu,
Aizved līdzi tautiņās.
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

13527.

Sēj, māmiņa, rožu dārzu,
Sēj magoņu tīrumiņu:
Tautas jāja rožu raut,
Es iebēgu magonēs.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)], 281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

1. Uz kalniņu rozes sēju,
Pakalnāi magonītes.
Jāj tautiņas rožu ceļu,
Es iemuku magonēs,
Slēpu savu vainadziņu
Magonīšu ziediņos.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

- 340 -

13528.

Zeltēs gāja mūs~ māsiņa,
Tur tā gāju, tur palika.
Vai bitīte aizvedusi
Dravenieka dēliņam?
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

1. Ogās māsiņ~ i nogāja,
Nejūt vaira atejam;
Vai bitīte novedusi
Savam doŗu dējējam?
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

13529.

Zem bāliņa pastāvēju
Kā zem resna ozoliņa;
Kā bāliņš pasagrieza,
Tiku tautu rociņā.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

13530.

Zemu zemu lidināja
Baltais peļu vanadziņš;
Mūsu vistas gudras bij,
Satecēja kaņepēs.
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

13531.

Zīle dzied, zīle dzied
Asa mieta galiņā;
Citu rītu, māmuliņa,
Sargā savas malējiņas!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

13532.

Simtiņš gāja manis gūt,
Tūkstošs manis nesaguva;
Es sēdēju ceļmalā,
Veca bērza pakrēslī.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

13533.

Sit uguni, pūt uguni,
Nava labi istabā:
Tautas zaga mūs~ māsiņu,
Logi vien nograbēja.
274 [Zaļā muižā (Zaļenieku pag. Jg)].

13534.

Skaista irbe siliņā,
Mēļu ziedu cekuliņš;
Celies agri, bāleliņ,
Būs tavā rociņā.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

13535.

Skaitu, skaitu, mēnestiņ,
Vai tev visas zvaigznes bij;
Skaitu, skaitu, bāleliņ,
Vai tev visas māsas bij.
Slēpies, rozīte,
Aiz dadžu krūma;
Slēpies, māsiņa,
Aiz bāleliņa!
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

13536.

Skrēju lielu skrējumiņu,
Kampu lielu kampumiņu:
Pirmāk kampu šķietu, nītis,
Pēdis pašu audējiņu.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)], 153 [Rucavā (Rucavas pag. Lp)].

13537.

Slauktuvīte, vainadziņš
Avotiņa maliņā.
Kur izbija, kur palika
Ūdentiņa nesējiņa?
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

13538.

Slēdz, māmiņa, koka klēti
Ar tērauda atslēdziņu:
Šorīt bija miglas rītis,
Daudz vanagu lidināja.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

13539.

Slēdz, māmiņa, maltuvīti
Ar sudraba atslēdziņu:
Vakar tautas lielījās
Izzagt vienu malējiņu.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

13540.

Slēpjatiesi, baltas vistas,
Niedoliņa klētiņā:
Šodien bija lietus gaiss,
Daudz vanagu lidināja.
170 [Lielnīkrācē (Nīkrāces pag. Azp)].

13541.

Slēpjaties, jaunas meitas,
Ābelīšu zariņos:
Atraitnītis zirgu jūdza
Miglainā rītiņā.
183 [Bruzilās (Kursīšu pag. Kld)].

- 341 -

13542.

Smuka meitiņ~ velējās
Ezeriņa maliņā.
Metu vāli ezarā,
Ņēmu pašu laiviņā.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

13543.

Sodi, Dievs, vizulīšus,
I vizuļu kalējiņus!
Es būt~ tautas izbēgusi,
Kaut vizuļi neskanējši.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Dievs, nosodi tos kalējus,
Kas vizuļus kaldināja!
Šķindēj~ mani vizulīši,
Noķeŗ mani sveši ļaudis,
Ieved mani istabāi,
Sēdin~ galda galiņāi,
Sēdin~ galda galiņāi,
Nojem manu vaiņadziņu,
Nojem manu vaiņadziņu,
Uzliek rakstu cepurīti.
142 [Aizterē (Aizteres pag. Lp)].

2. Dievs sodīja vizulīšus,
Vizulīšu kalējiņu.
Es būt~ tautām izbēguse,
Aiz vizuļu nevarēju:
Tautas manim pakaļ jāja
Pa vizuļu birumiem.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)].

13544.

Stāvu lēcu laivīnā,
Redz~ tautieti atjājam;
Labāk mani vilnīts nesa,
Ne nelieša kumelīns.
375 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13545.

Staigā viegli, bāleliņ,
Pa tām liepu lapiņām:
Tautu meita dzeltānīte
Liepās guļ dienavidu.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

1. Staigā viegli, tautu meita,
Pa liepiņas lapiņām:
Mans brālītis dravenieks
Liepās guļ dienasvidu.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

13546.

Steidz, bāliņ, jūdz, bāliņ,
Baltskarīti kumeliņu!
Daiļi tek tautu meita
Viņāpus Daugaviņas.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

13547.

Sudrabota ieva ziede
Avotiņa lejiņā;
Pūš vējiņis, dzenas tautas,
Nepatapu ziedu raut.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

1. Sudrabiņa gailis dzied
Baltāi bērza galiņāi;
Pūš vējiņis, dzenas tautas,
Nav man vaļas klausīties.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

13548.

Sunīšam maizes devu
Diženlielu gabaliņu;
Sunīts man pasacīja,
Kas pa mežu vazājās:
Zirgu zagļi, krampjulauži,
Jaunu meitu vīlējiņi.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

1. Sunīts rēja rejamo,
Es parīdu rīdāmo:
Zirgu zagļi, krampjulauži,
Tie pa mežu lenderēja.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

13549.

Sunīšami maizi devu
Diženlielu gabaliņu;
Sunīts manim pasacīja,
Kas krūmos brikšķināja:
Tautu dēls brikšķināja,
Kumeliņu sedlodams.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

13550.

Sunīts rēja meitu zagli,
Meitu zaglis krūmiņos.
Še, sunīti, kviešu maize,
Nerej mana precenieka!
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

13551.

Svētu rītu ganos dzinu,
Miglu tinu kamolē;
Kad ieraugu svešus ļaudis,
Tad ar miglu aplaidos.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

- 342 -

13552.

Taišņi lēcu upītē,
Pašā upes dziļumā,
Izbēgdama bargas tautas
Un dzērēju tēva dēlu.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

13553.

Tautas jāja pār pagalmu,
Kur nu bēgšu, bāleliņ?
Bēdz, māsiņa, caur istabu
Ozoliņa kambarī!
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

13554.

Tautas mani laukā ņēma
Dubļainām kājiņām,
Dubļainām kājiņām,
Nodriskātu lindraciņu,
Nodriskātu lindraciņu,
Izpūrušiem matiņiem.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

13555.

Tautas nāca, tautas gāja,
Mani mazu līdzi ņēma;
Es uzaugu tautiņām
Cimdu, zeķu adītāja.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

13556.

Tautu meita bierzi brida
Basajām kājiņām.
Gudris bija mans bāliņis,
Gaida bierzes galiņāi.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

13557.

Tautu meita poru brida
Ar basām kājīnām.
Es panāktu tautu meitu,
Neskanētu iemauktīnis.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

1. Turku merga pinku brida
Ar basiem pintiķiem.
Es panāktu turku mergu,
Nevižotu vičaptīn~.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

13558.

Tautu meita, tautu meita,
Glabā savu vaiņadziņu:
Es pametu sav~ brālīti,
Kumeliņu seglojot.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13559.

Teku, teku gar upīti,
Baltas rokas mazgādama;
Baltas rokas mazgājot,
Nokrīt zelta gredzentiņš.
Teku, teku gar upīti,
Gredzentiņa meklēdama;
Gredzentiņu meklējot,
Nokrīt zīļu vainadziņš.
Teku, teku gar upīti,
Vainadziņa meklēdama;
Vainadziņa sniedzoties,
Nokrīt baltas vilnānītes.
Teku, teku gar upīti,
Vilnānītes meklēdama;
Vilnānītes meklējot,
Satiek tautu liela draudze,
Satiek tautu liela draudze,
Ieceļ mani kamanās,
Ieceļ mani kamanās,
Pārved mani sētiņā,
Pārved mani sētiņā,
Sēdan~ mani aizgaldē. -
Jau nāk drīzi uz gaismiņu,
Iejāj divi jauni puiši.
Eita, tautas, saņemiet,
Tie ir mani bāleniņi;
Melni svārki, zābaciņi,
Saķēdēti kumeliņi.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

13560.

Teci, teci, tautu meita,
Basajām kājiņām;
Tevis dēļ tautas jāja
Visčaklaju kumeliņu.
224 [Kabilē (Kld)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13561.

Tecēdama vārtus vēru,
Bēgu pate kaņepēs:
Vecais puisis uz maniem
Zobus vien klabināja.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

13562.

Trīs naksniņas sagulēju
Baltu gulbju saliņā,
No māmiņas izbēguse,
Kam dod jaunu tautiņās.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

- 343 -

13563.

čaukstenāja, čaukstenāja,
Kas tur vējš čaukstenāja?
Pūš vējiņš, čaukst lapiņa,
Ķersta mani sveši ļaudis.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

13564.

čīkstēt čīkst zābaciņi
Zem manām kājiņām;
Raudās gauži tautu meita,
Tiks manā rociņā.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1. čīkstēt čīkst liepas segli,
Kumeliņu seglojot;
Tā čīkstēs tautu meita
Apakš mana kažociņa.
190 [Kuldīā].

13565.

Tumsā malu, neredzēju,
Kad sabrauca sveši ļaudis;
Kā lapiņa nodrebēju,
Kamanās iemetam.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

13566.

Tumšu nakti tautu bēgu,
Kalnā kūru uguntiņu,
Pie vārtiemi vien pasaucu
Mīļākaju bāleliņu.
45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)].

1. Tumšu nakti tautu bēgu,
Kalnā kūru uguntiņu;
Pie vārtiņu vien pasaucu
Mīļāko bāleliņu:
Ver vārtiņus, laid iekšā,
Nu ķer mani sveši ļaudis!
- Ne es vēršu, ne laidīšu,
Tu piederi tautiņām.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

13567.

Uzkāpuse kalniņā,
Pavēdinu vilnānītes:
Sasaproti, māmuļiņa,
Nedod jaunu tautiņās!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

13568.

Vakarā tautu bēgu,
Aiz ezara kājas āvu,
Lai bāliņi nezināja,
Lai tautām nevēlēja.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13569.

Vakars nāca, vāverīte,
Steidzies egles galiņā;
Tautas nāca, bēdz, māsiņa,
Bāleliņu vidiņā!
3971 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13570.

Viena paša tautu meita
Siliņā ogas lasa;
Ne tai bail vilku, lāču,
Nei vanaga nospeŗam.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

13571.

Vecam prasu padomiņu,
Vecs mācīja trakumā:
Vecs mācīja meitas zagt
Madariņu kalniņā,
Madariņu kalniņā
Miglainā rītiņā.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

13572.

Vilciņš asti kustināja
Uz tā mana druvas ceļa.
Lai palika šī dieniņa
I neieta druviņā.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13573.

Vilciņš glūn silmalā,
Tautiets lauka galiņā;
Vilciņš glūn manu jēru,
Tautiets manas ravējiņas.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

13574.

Visapkārt tautas jāja,
Man~s rokā meklēdamas.
Jājiet, tautas, nejājiet,
Man~s rokā nedabūs.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

13575.

Visi taki man zināmi
Par brālīša bierztaliņu;
Līdz tautiņas bierzi loka,
Es brālīša sētiņā.
224 [Kabilē (Kld)].

1. Visas tekas man zināmas
Bāleliņa birztalā;
Kamēr tautas apkārt jāja,
Es jau cauri iztecēju.
256 [Apguldē (Auru pag. Jg)].

- 344 -

13576.

Visu dienu silu bridu,
No tautām vairījos;
Līdz top~ sila maliņā,
Līdz tautām rociņā.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

1. Visu dienu silu teku,
Vaiņaciņu vairīdama;
Tapu sila maliņā,
Vaiņaks tautu rociņā.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

13577.

Visu nakti suņi rēja,
Zviedza bēri kumeliņi;
Tautas vīla mūs~ māsiņu
Rožu plūkti dārziņā.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ko tie suņ~ lād~ne
Rož~ dārz~ maliņē?
Taut~s krāp~ mūs~ māsiņ~
Roz~s raut dārziņē.
217 [Ārlavā (Ārlavas pag. Tl)].

13578.

Celieties kājiņās,
Pelēkie vanadziņi!
Nu ir laiks irbes gūt
Lielajā tīrumā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Celities, bāleliņi,
Steidzities kājas aut!
Jau ierbītes gūstīja
Pa lielo tīrumiņu.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

13579.

Citu rītu, māmuliņa,
Sargi savas malējiņas:
Divi sirmji auzas ēda,
Staļļa grīdu kapādami.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

★

42805.

Ai jauno bāleliņu,
Stādi kuplus vītoliņus,
Lai tautiņas neredzētu,
Mūs' māsiņu rakstītāju.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

42806.

Ai zaļā birztaliņa,
Tu nebiji laba vieta;
Tur staigāja ciema puiši,
Jaunu meitu krāpējiņi.
116 [Garozas Jg].

42807.

Ai zaļāja bērza birze,
Tu man laba nedarīji!
Es caur tevi cauri gāju,
Tu norāvi vaiņadziņu.
605 [Skolas].

42808.

Aizaklīdzja pyrmuo dzjārvja
Sedzeš' teirumā;
Atsasaucja pīci symti
Nu Kliškovu vanadzeņu.
143 [Jāsmuižas D].

42809.

Ar laiviņu ielaidos
Irbju šaut jūriņā;
Tur izdzinu irbju putnus,
Div pelēkus vanadziņus.
77 [Codes B].

42810.

Ata tu Dievīni,
Man labu laimi!
Notvēru irbīti,
Pa slieksni lecot.
39 [Bārtas Lp].

1. A ta ta Dieviņu,
Man laba laime:
Atradu irbīti
Par siekstu lecam.
39 [Bārtas Lp].

42811.

Brauc, bāliņ, līdz ar man',
Es nedrīkst vien broukt,
Vai bij pūce, vai vanags,
Kas mežē kliedze.
372 [Sarkanmuižas Vp].

42812.

Bāgu, bāgu nu tautiņu,
Kritu lozdu kryumiņā;
Lazdeņ, tev plotas lopas,
Apsedz munu augumiņu.
Māmiņ, tev smolka runa,
Nasok' tautu dzāruojam.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

- 345 -

42813.

Bēdz, muoseņ, nu tauteņu,
Ībēdz lozdu kryumeņā!
Lazdeņai plotas lopas,
Applēss tovu augumiņu.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

42814.

Boltas ir munas kuojiņas,
Sorkons rūžu vainadziņš;
Es izbāgu nu tautiņu
Par peipiņu teirumiņu.
357 [Rudzētu D].

42815.

Bēdz, māsiņa - suņi rēja -
Bēdz kaņepju druviņā,
Lai tautiņas nedabūja
Līgaviņas meklētās [meklēties].
286 [Nītaures Rg].

42816.

Citi puisi līlijās
Nūzagt skaistu leigaveņu;
Es ar lobu saderēju
Pošu skaistu muotes meitu.
605 [Skolas].

42817.

Kas tur krūmos brikšķināja -
Vai tur vilki, vai tur lāči?
Ne tur vilki, ne tur lāči,
Tie ir mūsu kaimiņpuiši.
242 [Lubejas Md].

42818.

Kas tur nāc pa bēržim,
Kas tos bēržs brikšķne?
N N nāc ar N N,
Es tos cits napazin.
445 [Ugāles Vp].

42819.

Buoleņ, zalta gabaleņ,
Tais' ustobu kaļneņā,
Lai navar tautu dāli
Slēptīs kolna maleņā.
605 [Skolas].

42820.

Bēdz, māsiņa, bēdz, māsiņa,
Viendēlīša māte nāk;
Visi logi, duraviņas,
Gaidīs tevis virinām.
241 [Lubānas Md].

42821.

Bēdz, māsiņa, rožu dārzā,
Viens uz tevi lūkojās.
Tas aizveda mūs' māsiņu
Tanī zviedru laiviņā.
Paliek mani tēvs māmiņa
Jūrmalā raudājot.
32 [Babītes (Piņķu) Rg].

42822.

Bēdzet, meitas, bēdzet, meitas,
Bykses dzanas pakaļā!
Na tuo man bykšu baile,
Ko tuo bykšu saimenīka.
605 [Skolas].

42823.

Bēdz tu, lauku kuratiņa,
Ķers tev' peļu vanadziņš;
Bēdz tu, cīma dzaltoneite,
Ķers tev' munis buoleliņš.
365 [Sakstagalas Rz].

42824.

Bēgtin bēdzi, tu māsiņa,
No tā laiska tēva dēla;
Met bēgdama villainīti
Manā rožu dārziņā!
46 [Beļavas Md].

42825.

Būt' man tāda līgaviņa,
Kā šī lauka cielaviņa!
Jātin jāju, nepanācu,
Viņa tek kājiņām.
335 [Puzes Vp].

42826.

Balta balta cielaviņa
Zem tiltiņa mazgājās;
Trīs pelēki vanadziņi
Uz tās vietas lidināj(a).
241 [Lubānas Md].

1. Div dzaltonas raudoviņas
Zam tiltiņa mozguojuos;
Div palāki vanadziņi
Ap juom skaisti lidinuoja.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

42827.

Briedu purvu dziedādama,
Žagariņus lasīdama;
Briedu tautas raudādama,
Asariņas slaucīdama.
605 [Skolas].

- 346 -

42828.

Dūmuojiti, guoduojit,
Div palāki vanadzeņi:
Kai byus gyuti boltu zūsi
Dyuņuojāji azarā.
314 [Pildas Ldz].

42829.

Dzīvoj droši, man' māsiņa,
Netiks tautas sētiņā:
Brālīšam vaŗa vārti,
Sudrabiņa stādaidziņi.
281 [Neretas Jk].

1. Nasabeistīs, tu muoseņ,
Natiks tautas pogolmā:
Buoleleņim dzeļža vuorti,
Ūzuleņa statineiši.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

42830.

Es nedrīkstu dikti jāt,
Ne iemauktus skandināt:
Man nokrita zelta pieši,
Trīs daldeŗus cepurīte.
192 [Kosas C].

42831.

Es aizguoju uz upeiti
Pec yudiņa māmiņai;
Paker mani jauns puiseitis,
Uz kumeļa prūjam vad;
Ni es spēju bruoļu saukt,
Ni zeimeites paruodēt.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

42832.

Es apvilku vaŗa stīpu
Apkārt Māras novadiņu,
Lai netapa ķikurnieki
Marenieku novadā.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

42833.

Es naksniņu pārgulēju
Smalkajās eglītēs,
Vainaciņu sargādama,
No nelieša tēva dēla.
322 [Praulienas Md].

42834.

Es pabēru rīkstu sauvi
Jaunu meitu pogolmā;
Koļš meitiņas rīkstus losa,
Jau saulīte nūrītēja.
605 [Skolas].

42835.

Es pasēju kvīšu dryvu,
Navā kvīšu pļuovējaņas;
Es taiseišu zalta muoju,
Atnuok poša pļuovējaņa.
170 [Kapiņu D].

42836.

Gaidi, māmeņ, i nagaidi,
Navā gūvu ganes vokorā.
Vysu dīnu suņi rēja,
Zvaigoj tautu kumeliņi.
18 [Andrupenes Rz].

42837.

Gaid', māmeņ(a), tu nagaid(i)
Gūvu ganis atdzanūt;
Es dzierdēju ganeidama:
Vysu dīnu suņi rāja,
Zvīdzja tautu kumeleņš.
18 [Andrupenes Rz].

42838.

Eita, bērni, skatāties,
Kas mežāji brikšķināja!
Tautu dēlis brikšķināja,
Meitu darba skatīdams.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

42839.

Gani, gani, ganu meita,
Sargāj savu vainadziņu;
Rītu brauks ar bēru zirgu,
Noraus tavu vainadziņu.
333 [Purmales (Bokovas) Abr].

42840.

Gonu [goni], gonu [goni], gonu meita,
Sorgi sova vainadziņ(a);
Vilciņš sovus zuobaciņus
Ruoviņāji balynuoja.
466 [Vārkavas D].

42841.

Gūvu gaņa, gūvu gaņa,
Sorgoj sovu vainadziņu;
Zyrgi zvīdz, važas skaņ,
Smolkajā bierztiņā.
605 [Skolas].

42842.

Iestādīju ievu krūmu
Pie lodziņa dārziņā;
Kad tautiņas istabā,
Es pa logu dārziņā.
48 [Bērzaunes Md].

- 347 -

42843.

Jau pupiņa ziediņos,
Jau puisīši trakumā;
Jau meitiņa glabājās
Pa pupiņu ziediņiem.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

42844.

Jāj pie durvim, tautu dēls,
Sien pie kliņķa kumeliņ(u),
Lai neslēpa meitu māte
Prāvāko arājiņu
[malējiņu?].
46 [Beļavas Md].

42845.

Jyus tauteņis, bundzinīki,
Jyus pīvīlot mun' muoseņ(u);
Mun' muoseņa dzaltoneite,
Meikstu beja volūdeņu.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

42846.

Kabu man tū dīniņu,
Kod zeilīte dzīduojuse:
Kod tautīts kuojas ova,
Kod sadluoja kumeliņu.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

1. Kab, muoseņ, tū dīneņi
Zam agleiti pasēdējse:
Ka tauteņis kuojis ova,
Ka sadluoja kumeliņi.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

42847.

Ka man būtu tādi spārni,
Kā raibam vanagam,
Ta noņemtu migliņā
Jaunu meitu vainadziņu.
605 [Skolas].

42848.

Kam, māmeņ, tu audzēji
Zaļu bierzi pogolmā?
Es meitomi audzynovu
Kur pušdīnys nūguļāt.
143 [Jāsmuižas D].

42849.

Kū dumuoju pruotiņā,
Tū satiku ceļiņā:
Satik' sovu dzaltanīti,
Tak kuo voska ripelīte.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

42850.

Kuorklu Jēcis līlējās
Nūzagt munu vainadzeņu.
Nasalīli, tu Jēcīt,
Nanūzagsi vainadzeņu.
605 [Skolas].

42851.

Kas to ceļu pārtecēja
Pār bāliņa tīrumiņ'?
Tautiets ceļu pārtecēja
Pēc māsiņas dzīdamies.
605 [Skolas].

42852.

Kupla līpa izaugus(e)
Muna bruoļa pogolmā.
Juo(j)it, tautys, reibynojit,
As gulēju dynduseņš [dynduseņu].
143 [Jāsmuižas D].

42853.

Ķizu ķizu, vedējiņi,
Balta vista kaņupēs.
Ķizu ķizu tev, tautieti,
Māsa brāļa klētiņā.
46 [Beļavas Md].

42854.

Ķizu ķizu, tautu dēli,
Nu jūs manis nedabūsiet:
Māte mani klētī slēdza,
Atslēdziņa kabatā.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

1. Ķižu ķižu, ciema puiši,
Šonakt mani nedabos;
Māte mani klētei slēdza,
Atslēdziņu kabatai.
477 [Vecpils Lp].

42855.

Māte mani klētī slēdza,
Atslēdziņas kabatā.
Lai dabos, kad dabos,
Šodien mani nedabos.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

42856.

Kuo tī myusu suņi rej
Ruožu duorzā lakstīdami?
Sajuojuši sveši ļauds,
Vaicoj ruožu ravātuojas.
Es nadūšu ravātuojas,
Maņ ruožeņas naravātas.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

- 348 -

42857.

Lidinājies, vanadziņ,
Baltas vistas meklēdams!
Nesaguvu baltas vistas,
Gūn' to pašu pelēko.
241 [Lubānas Md].

42858.

Lūk' lūkim upe tak,
Zar' zarim Daugaviņa.
Aiz tūs lūku, aiz tūs zoru
Tautas mani napanuoce.
326 [Preiļu D].

42859.

Maza biju, ganos gāju,
Miglu tinu kamolā.
Kad izaugu liela meita,
Kad sajāja sveši ļaudis,
Es ar miglu miglinos,
Lai neredz sveši ļaudis.
429 [Taurkalna (Valles) B].

42860.

Māt meit ieslēgas
Jaune priež klētiņe,
Apkārt tek taut dēls
Kā sunits smilkstdams.
445 [Ugāles Vp].

42861.

Māte manim vīru veda,
Es iebēgu siliņā;
Aiz priedītes aiztuposi,
Māte mani neredzēja.
597 [Valmieras apr.].

42862.

Mjaita puisi pīpjančāja
Pi jagleitis skuteņā.
Koļai puisis pjančājās,
Toļai mjaita gobolā.
326 [Preiļu D].

42863.

Myglains myglains šis reiteņis,
Daudz vonogu lidinēja.
Slēdz, māmiņi, vara vuortus,
Nalaid ērgļa teirumā.
143 [Jāsmuižas D].

42864.

Nāciet līdzi, man' bāliņi,
Es nevaru viena iet:
Vakar tautas lielījās
Nozagt manu vainadziņu;
Kad es gāju tautiņās,
Rociņās vien vicināju.
605 [Skolas].

42865.

Nāc rudeni linu plūkt,
Pavasari dvieļu aust!
Tautas taisa krāpšu tiltu
No apeņu sprodzītēm.
605 [Skolas].

42866.

Nebūs labi, nebūs labi,
Ko žagata žvadzināja!
Tā noņems māmiņai
Skaistāko zeltenīti.
605 [Skolas].

42867.

Nelaida māmīna
Zvirbuļus klētī,
Lai lēca, lai lēca
Pa klētes jumtu.
39 [Bārtas Lp].

42867¹.

Nelaižat, ļautiņi,
Zvirbuļus sētā,
Tie jūsu jumtiņus
Izrubinās.
605 [Skolas].

42868.

Nū gailīši blakus dziedi,
Nū būs drīzi gaisumiņa;
Nū tautiņas pulkiem jāja,
Nū māsiņu aizvedīs.
198 [Krustpils D].

42869.

No man's meitas bēdzin bēdza,
No man's lēca ūdenī.
Vai man' bij(a) māmuliņa
Vilka pienu barojus(i).
127 [Grostonas Md].

42870.

Nekā nieku, nekā nieku,
Zirgu vieni izjādīju;
Izbēgusi meiti [meitu] māte,
Aizslēgusi maltuvīti.
241 [Lubānas Md].

42871.

Pavodati, cīma meitas,
Da viņam kaļniņam:
Tī maņ stuov siermi zyrgi
Rakstītom komonom.
357 [Rudzētu D].

- 349 -

42872.

Pazīst ūdra gājumiņu:
Dziļa sliede upmalā;
Pazīst tautu jājumiņu
Ar apkaltu kumeliņu.
350 [Ropažu Rg].

42873.

Puiši brauca meitas zagt,
Lāci jūdza kamanās.
Lācis saka: dīveldeivel,
Smagas manas kamaniņas.
427 [Tadaiķu Lp].

42874.

Pītereiti, Rubuleit(i),
Sorgoj sovas ļaudaveņas!
As redzēju Petri Medni
Butkeņī ītakūt.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

42875.

Puiša balsi es dziedāju,
Puiša balsi gavilēju;
Gaŗām man tautas jāja,
Par puisīti domādami.
301 [Palsmaņa Vlk].

42876.

Puci puci, ciema suņi,
Meitu zaglis krūmiņos.
Ciema suņi izdzinuši
Greizkāj(īt)i tēva dēlu.
15 [Alūksnes Vlk].

42876¹.

Urkšķi, urkšķi, kuceniņi,
Meitu zaglis pūnītī.
Ņem, brāliņi, pātadziņu,
Vajā projām meitu zagli!
7 [Aizkraukles Rg].

42877.

Puc, sunīti, zem zariem,
Kas mežāji brikšķināja!
Dieva dēli brikšķināja,
Kumeliņus seglodami.
215 [Lēdmanes Rg].

42878.

Sok, zakīt, vysu praudu,
Kas pa mežu lyuženēja!
Jauni puiši rīkstus škyna,
Jaunas meitas čaulas losa.
168 [Kalupes D].

42879.

Sargit, gani, sargit, gani,
Kazai gāja precenīki.
Tikai vīn pasargit
Nu tā lapsu junkuriņa.
599 [Kurzeme].

42880.

Sorgīsi, Terez,
Tvjars tevi vonogs,
Nu tuo i tvāruma
Byus bolta golva.
18 [Andrupenes Rz].

42881.

Sasukuoju gludu golvu,
Sāstūs lozdu kryumiņā;
Soka tautas caur' juodamas:
Da zemei lozda zīd!
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

42882.

Sorgojitjās, sorgojitjās
Nyu, Sedzežu dzaltanītes!
Jau Kliškovu teļa pyušļi
Pa puorom volkovuos.
143 [Jāsmuižas D].

42883.

Skait', māmiņ, savas meitas,
Vai ir visas istabā?
Visas ir, visas ir,
Pedalītes vien nebija.
Pedalīte nogājusi
Upes malā raudādama,
Ievas ziedus braucīdam(a).
235 [Litenes Md].

42884.

Slēpjaties, preilenītes,
Pētersīļu lapīnās,
Lai meklē jauni kungi
Pa lapīni šķirstīdam(i).
94 [Dunikas Lp].

42885.

Sunīts rēja, gailīts dzied,
Zaglīts tēva klētīnā.
Paša tēva meitu zaga,
Liela pūra darītāju.
192 [Kosas C].

- 350 -

42886.

Sunīts rēja, puisīts nāca,
Ku būs man vairotes?
Sunim sviedu maizgabal',
Puisim vaŗa gredzentiņu.
200 [Kuldīgas Kld].

1. Ko būs man nu darīt?
Rej suņi, dzenas puiši.
Suņam sviedu maizes gabalu,
Puišam zelta gredzentiņ(u).
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

42887.

Tautiets mani gribēt grib,
Bāliņš mani vien nelaiž;
Tautiets dzīrās zagšus zagt,
Es solosi bēgšus bēgti.
520 [Zvārdes Kld].

42888.

Tautas jāj, tautas jāj,
Bēdziet, meitas, bēdziet, meitas!
Gana bēgu, gana bēgu,
Naizbēgu, naizbēgu.
147 [Jaunlaicenes Vlk].

42889.

Toutas juoj, toutas juoj -
Kas toutami muosu devja?
Bēdz, muosiņa, toutas dzanas,
Nes vainugu rūciņā;
Nes vainugu rūciņā,
Lai skujiņom napībyra.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

42890.

Tautas mani nozagušas
Lina [linu] joni [jumi?] ravējot.
Paliek mani bālenīni
Aiz mežiņa raudājot.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

42891.

Tautas nāca istabā,
Es pa logu kaņepēs;
Sāka mani suņi riet,
Lāču māti domādami.
378 [Seces Jk].

42892.

Tak ierbīte pa celiņu
Cakuliņu grūzēdama.
Voi tu teci, voi nateci,
Nūsaus muni buoleliņi.
358 [Rugāju Abr].

42893.

Tai birzēji es iegāju,
Kur ieskrēja vanadziņš.
Vanadziņis irbīt' ķēra,
Es noķēru līgaviņu;
Vanagami launadziņis,
Man mūžami malējiņa.
126 [Grobiņas Lp].

42894.

Vai, māmeņ, napazyni
Viltinīka staiguojūt?
Apēss (jis) tovu maizeiti,
Izvess tovu malējeņu.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

42895.

Vonogs sēž veitulā
Dzaltonim nadzeņim;
Vai tys ness vystu munu,
Vai muoseņi dzaltonīti.
182 [Kaunatas Rz].

42896.

Vonogs sēd veitulā
Dzaltonim zuobokim;
Tys nabeja vanadzeņš,
Tys bej meitu precinīks.
247 [Makašānu Rz].

42897.

Vilku bērzu istabā
Ar visiemi zariņiem,
Lai māsiņa paslēpjas
Jele bērza ēniņā.
92 [Dunalkas Azp].

42898.

Zeiļa čīpja pūrmolā,
Lyka man sorguotīs:
Sorgi gūves, sorgi jārus,
Sorgi sava vainadziņa.
168 [Kalupes D].

42899.

Zeile čīcja, raganiņa,
Lyka maņ sorguotīs:
Zirgi zvīdz, zvoni skan,
Smolkajā bierzītē.
326 [Preiļu D].

42900.

Žartam dzynūs tautu meitai
Par lelū teirumiņu;
Žarts maņ beja, kad dzynūs,
Navā žarta, kad danuoču.
357 [Rudzētu D].

- 351 -

1. Meņģēdams meitas dzinu
Pa lielo tīrumiņu,
Meņģa bija, kad dzinos,
Nebūt meņģas, kas panāktu.
322 [Praulienas Md].

★

c) Meitas vietā nozagta sieva vai pārģērbies vīrietis

13580.

Dodiet ēst, dodiet dzert,
Gulēt vien nevediet!
Man gailītis pakaļā
Ar diviem cālīšiem.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 398 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Taisiet vietu, netaisiet,
Negulēšu, negulēšu:
Man gailītis sētiņā
Ar pieciem cālīšiem.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

13581.

Māte mala, māte grūda
Ar jauno vedekliņu;
Tik vien māte nezināja,
Kas jaunā vedekliņa.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13582.

Nāc, apraugi, dēlu māte,
Kas tavai vedeklai;
Kas tavam dēliņam,
Tas tavai vedeklai.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)], 278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)], 279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)], 362 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13583.

Projām iešu, nepalikšu,
Še nav mana palikšana,
Še nav mani rudzi sēti,
Še nav manis arājiņis.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

13584.

Vediet, tautas, nevediet,
Es, aizvesta, nedzīvošu:
Man gailīts pakaļā
Ar diviem cālīšiem.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

d) Māsa pati bēg tautās

13585.

Aiz upītes es izaugu,
Par upīti man~ aizveda;
Paliek mani bāleliņi
Aiz upītes raudādami.
Sauc bāliņis, māj ar roku:
Nāc, māsiņa, atpakaļ!
- Es neiešu, bāleliņ,
Barga tava līgaviņa.
- Nāc, māsiņa, atpakaļ,
Rāšu savu līgaviņu.
- Ko, bāliņ, tu norāsi
Nenorātu mātes meitu!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Aiz upītes es uzaugu,
Pār upīti mani ved;
Paliek mani bāleliņi
Aiz upītes raudādami.
Sniedz brālītis sav~ rociņu:
Nāc, māsiņa, atpakaļ!
- Es neiešu, bāleliņ,
Vai tu sauci, vai nesauci;
Man pašai tautiņās
Labas zemes arājiņš.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

2. Es iekāp~ laiviņē,
Lai dzen vēj~, kur patīk.
Bāliņš sauc, rād~ rociņ~:
Nāc, māsiņ, maliņēi!
- Es nenākš~ maliņēi,
Kam jūs mani nīdant nīd~.
211 [Rindā (Ances pag. Vp)].

3. Nīdē mani tēvs māmiņa,
Nīdē īsti bāleliņi.
Es iekāpu, nīdamā,
Svešu ļaužu laiviņā.
Sauc bāliņi, met ar roku:
Laiž māsiņu maliņā!
- Neieš~ vairs bāliņos,
Kam jūs mani nīdējat.
216 [Ventspilī].

4. Svētdien gāju baznīcāji,
Vilku trejus brūnus svārkus.
No baznīcas iziedama,
Sedzu baltu villainīti,
Sedzu baltu villainīti,
Ej~ gar upi raudādama.
Ieraudzījši zvejnieciņi,
Ieņem mani laiviņā;
Ieņēmuši laiviņāji,
Iet pa upi dziedādami.
Sauc bāliņis, met ar roku:
Nāc, māsiņa, atpakaļ!
- Ai bāliņi, ko es iešu,
Bērga tava līgaviņa.
- Nāc, māsiņa, atpakaļu,
Rāšu savu līgaviņu.
- Vai, bāliņi, manis dēļ
Rāsi savu līgaviņu?
288 [Bornsmindē (Īslīces pag. B)].

- 352 -

13586.

Bargas tautas mani grib,
Brāliņš mani nevēlēja.
Kad, brāliņ, nevēlēji,
Bēdzin bēgšu tautiņās.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13587.

Dzīrās tautas zagšus zagt,
Es dzīros bēgšus bēgt.
- Kur, meitiņ, tu izbēgsi,
Kā pūriņu aiznesīsi?
- Es pūriņu aiznesīšu,
Brāļu ganus vadīdama.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1. Tautiets mani gribēt griba,
Bāliņš mani vien nelaida,
Tautiets šķieta zagšus zagt,
Es solosi bēgšus bēgt.
- Kā, māsiņa, tu aizbēgsi,
Kā pūriņu aizvedīsi?
- Es pūriņu aizvedīšu,
Brāļa govis ganīdama.
300 [Kroņa Misas pagastā (Misas pag. B)].

13588.

Es apstiepu zaļu zīdu
Visapkārti novadam,
Lai nebēdza mūs~ māsiņa
Triju kungu novadā.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

13589.

Māsiņ mana jaunākā,
Tec ūdeņa lejiņā:
Tur stāv tavi sirmi zirgi,
Sabruņoti jājējiņi.
265 [Emburgā (Salgales pag. Jg)].

13590.

Man sajāja lepnas tautas,
Bāliņš liedza, nevēlēja.
Ej, tautieti, tu pie kunga,
Lūdz kungam grāmatiņu,
Lūdz kungam grāmatiņu,
Nāc pie manim, roku došu. -
Iešu svētdien baznīcā,
Sevi daili puškošos,
Vilkšu zaļu zīdes kleiti,
Segšu raibu villānīti.
Iešu krogu no krodziņa,
Meklēš~ savu arājiņu.
Iemu krogus stedelē,
Redzu tautu kumeliņu,
Noseglotu, nosvīdušu
Līdz pat nagu galiņiem.
Iemu krogus istabā,
Redzu pašu tautu dēlu
Sēžam galda galiņā,
Alus kanna rociņā.
Pulka bija svešu ļaužu,
Nedrīkstēju bildināt.
Lai būt~ ļaužu cik būdami,
Man ar savu jārunā.
Bāliņš mani tā vaicāja:
Ko, māsiņa, tu runā?
To, bāliņ, es runāju:
Ja nedosi, bēgšus bēgšu.
Ja, māsiņa, bēgšus bēgsi,
Kā pūriņu aizvedīsi?
Gan pūriņu aizvedīšu
Miglainā rītiņā.
295 [Grienvaldē (Zālītes pag. B)].

1. Gaŗām gāju gar krodziņu,
Ieraug~ tautu kumeliņu;
Eim~ iekšā krodziņā,
Ronu pašu tautas dēlu,
Ronu pašu tautas dēlu
Sēdam galda galiņā.
Sāp sirsniņa, redz actiņa,
Nedrīkstēju bildināt,
Daudz ļautiņu redzētāju,
Visi ļauna vēlētāji.
Vēlat ļaunu, vēlat labu,
Brīv man savu bildināt.
Es, ar savu runādama,
Ieraug~ savus bāleliņus.
Man brālīši tā vaicāja:
Ko, māsiņ, tu runā?
Ko, māsiņa, tu runā,
Mēs, brālīši, nezinām.
- Es, brālīši, to runāju,
Atstāt tēvu, māmuliņu.
- Kā, māsiņa, tu atstāji,
Mēs, brālīši, nelaidām?
- Kad, brālīši, nelaidāt,
Es, māsiņa, bēgšus bēdzu.
- Kā, māsiņa, bēgšus bēdzi,
Kā izvedi savu pūru?
- Tēva zirgus ganīdama,
Mātes ganus vadīdama.
404 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 353 -

13591.

Nerāji, māmiņa,
Vakarāi meitas,
No rīta celdamies
Nerasi vairs.
Tei viņa gājuse,
Tei tecējuse,
Tei viņa brāļam
Launagu nesa.
Jēmuse zeķītes,
Avuse kājas,
Maukuse korpītes
Kājiņāi;
Sukājse gālu,
Pinuse matus,
Likuse savu
Zīļu vaiņadziņu.
Jēmuse atslēgu,
Gājuse klētēi,
Seguse baltajas
Villainītes.
Āz vārtu dancoja
Tautu kumeliņis;
Kāpuse kumeļam
Mugurāi.
Gan bij ziedojse
Kumeļa pēdas,
Kumeļa pēdāi
Metuse gradzenu.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

13592.

Solās tautas zagšus zagt,
Es solosi bēgšus bēgt.
- Kā, māsiņa, tu izbēgsi,
Kā pūriņu iznesīsi?
- Es pūriņu iznesīšu,
Brāļa ganus vadīdama,
No rītiņa vadīdama,
Vakarāi gaidīdama.
Svētdien iešu baznīcā,
Likšos zīļu vainadziņu,
Likšos zīļu vainadziņu,
Segšos baltu villainīti. -
Jau netāļu no krodziņa,
Rau, tautieša kumeliņš,
Rau, tautieša kumeliņš,
Rakstītāmi kamanām.
Es iegāju krodziņā,
Redzu pašu tautu dēlu,
Redzu pašu tautu dēlu
Ar diviemi bāliņiem.
Viņš man steidza roku dot,
Es tā roku nesaņēmu,
Es tā roku nesaņēmu
Aiz gaužāmi asarām.
- Neraud~ gauži, man~ sirsniņa,
Sērst laidīšu bāliņos,
Sērst laidīšu bāliņos,
Jūgšu bēru kumeliņu,
Jūgšu bēru kumeliņu
Rakstītāsi kamanās.
Ja kumeļu paturēs,
Tevis pašas neturēs.
Ja grib tevi paturēti,
Sakies vīru pakaļā,
Sakies vīru pakaļā
Ar diviemi bērniņiem,
Ar diviemi bērniņiem,
Ar bagātu dzīvošanu.
- Zagta nauda, krāpta manta
Negul pūra dibinā;
Zagšus zagtis kumeliņis
Gaŗu ceļu netecēs,
Tā ir zagta līgaviņa
Ilgu mūžu nedzīvos.
261 [Blankenfeldē (Vilces pag. Jg)].

13593.

Tautiets mani gribēt grib,
Bāliņš solās, būs nelaist;
Tautiets solās zagšus zagt,
Es solos bēgšus bēgt.
- Kā, māsiņa, tu aizbēgsi,
Kā pūriņu aizvedīsi?
- Gan pūriņu aizvedīšu
Miglaiņā rītiņā,
Miglaiņā rītiņā
Brāļa ganus vadīdama. -
Ni līdz krogam niaizgāju,
Ieraug~ tautas kumeliņu,
Ieraug~ tautas kumeliņu,
Zīda deķi apdeķotu,
Zīda deķi apdeķotu
Līdz pat kāju galiņam;
Pilla mute sīku dzelžu,
Pilla galva sudrabiņa;
Cik galviņu pagrozīja,
Atskan visa kroga sēta.
Ne iekš kroga neiegāju,
Redz~ tautiešus runājot.
Tautiešam alus kanna,
Brāļam zelta biķerīte.
Tautiets sauca, bāliņš sauca:
Nāc, māsiņa, nodzerties,
Nāc, māsiņa, nodzerties,
Lai neslāpst tav~ sirsniņa!
Man sirsniņa gan neslāpa,
Man birst gaužas asariņas.
- Neraud~, māsiņ, tu tik gauži
Tālu tevi nelaidīšu,
Tepat spīd glāžu logi
Caur ābeļu lapiņām.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

- 354 -

e) Zagtā māsa bēg no tautām atpakaļ bāliņos

13594.

Viena pati es māsiņa,
Man deviņi bāleliņi;
Kā irbīte ietecēju
Bāleliņu pulciņā.
Zagšus, tautas, nezodziet,
Ar varīti neņemiet:
Zagtiņ zagta, vari ņemta,
Bēdziņ bēga bāliņos.
- Kā, māsiņa, tu atnāksi,
Kā pūriņu atvedīsi?
- Es pūriņu atvedīšu,
Tautu ganus izdzīdama.
Svētdien iešu baznīcā,
Aušu kurpes kājiņās;
Apvilkusi zīda kleiti,
Likšos zīļu vaiņadziņu.
Izgājusi no baznīcas,
Noņēmos vaiņadziņu;
Tek~ gar upi dziedādama,
Puķu ziedus lasīdama.
Jau netālu no krodziņa
Dzirdu tautu kumeliņu,
Dzirdu tautu kumeliņu
Pie krodziņa zvaigājot.
Veŗu duris, speŗu kāju,
Redzu pašu tautu dēlu
Kroga galda galiņā,
Alus kanna rociņā.
Viņš man sniedze roku dot,
Birst man gaužas asariņas.
Saku, gauži raudādama:
Ieš~ labāk bāliņos.
- Kājām tevi nelaidīšu,
Jūgšu savu kumeliņu.
Kad tur brāļi, lai tie tur
Manu bēru kumeliņu;
Tevis pašas neturēs,
Redzēs mici galviņā,
Zinās vīru sētiņā,
Vīram gudru padomiņu.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

Table of Contents |

View Entire Work