HomeIntroductionBrowseImagesSearchLinks
Table of Contents |View Entire Work

ATBALSS NO SENAJIEM LAIKIEM

- 299 -

1. Precēšanās ģimenes locekļu, brāļu un māsu, vai citu tuvu radinieku starpā

13234.

Vai Dieviņ, ko darīšu?
Grib brālītis mani ņemt!
Sviežu savu gredzentiņu
Sīkā kārklu krūmiņā,
Maucu savu vainadziņu
Zaļas niedres galiņā;
Laižos pate upītē
Raudavīšu pulciņā:
Labāk upes raudavīte,
Ne brālīša līgaviņa.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Vai Dieviņi, ko darīšu,
Bāliņš griba mani ņemti!
Kā es būšu brāļa sieva,
Kā māmiņas vedekliņa?
288 [Bornsmindē (Īslīces pag. B)].

2. Oi Dīv~eņ, kū dar~eišu?
Sokuos man~i dzāruojs~ jimt.
Svīšu sovu vaiņuc~eņu
Smolku lozdu kryum~eņā,
Laišu sovu gredzin~eņu
Straujis upis dybynā,
Skrīšu poša up~eit~ē
Raudiveišu pul~c~eņā.
Lobuok byušu par raudivi,
Na dzāruoja ļaudav~eņu;
Lobuok s~ēžu yudinī,
Na dzāruoja komonuos:
Yudin~s~ vīgļi vyzynuoja,
Dzāruojs~ gauži ryudynuoja.
426 [Sakstagala pag. Rz].

3. Oi Dīveņ, ratavoi,
Sokuos mani atraits jemt!
Karu sovu vainuceņu
Zaļis nīdres galeņā,
Lācu poša azarā,
Raudiveišu pul~ceņā.
Lobuok byušu raudiveite,
Na atraiša ļaudaveņa,
Na atraiša ļaudaveņa,
Na pabērņu muomul~eņa,
Na pabērņu muomul~eņa,
Gauda vuorda dzerdātuoja.
409 [Līksnas pag. D].

13235.

Bāliņš māsu i paņēme,
Tautu meitu dāvādams.
Dieviņš redz, tēvs ar māt~
Kur radiņu necerēja.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

13236.

Kur ellē vilciņš bija?
Zaķīts nesa kazlēniņu.
Kur ellē tautiets bija?
Paši [pašu] brāļi māsu ņēma.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

13237.

Nu lustīgs tēvs māmiņa,
Nu ies radi biezumā:
Nu es došu sav~ māsiņu
[māsīciņu?]
Īstajami bāliņam.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

13238.

Zaķīts kaziņu norēja,
Nebij vilka rējējiņa;
Brāļi māsiņu noveda,
Nebij tautu vedējiņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

- 300 -

13239.

Sīku koku žogu pinu,
Lai nelīda suvēniņi;
Tuju radu sievu jēmu,
Lai radiņi neizklīda.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

13240.

Strazdiņš kliedza eglienā,
Kur nu kliegs vanadziņš?
Brālīts jēma pats māsiņu,
Ko nu jems tautu dēls?
244 [Īlē (Īles pag. Jg)].

13241.

Tec, upīte, līki loču,
Vien ieteci Daugavā;
Ņem, bāliņi, radu sievu,
Lai iet radi biezumā!
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

42779.

Baļeļiņam rūku devu,
Uz akmeņa stuovjēdama;
Baļeļiņam gryuta rūka,
Divi zalta gredzentiņi.
170 [Kapiņu D].

42780.

Es māsiņa gan bagāta,
Bildin' savus bāleniņus;
Tautiņās liela slava,
Māsa brāļus bildināja.
241 [Lubānas Md].

42781.

Kū man beja nyu darīt,
Kristdāls jēmja kristameitu;
Kristdāls prosa vesšonūs,
Kristameita vokorūs.
168 [Kalupes D].

42782.

Kā redzēju, tā darīju,
Lai iet radi biezumā:
Tēva brāļa meitu vežu,
Mātes brāļa dēliņam.
127 [Grostonas Md].

42783.

Zaķīts nesa kazlēniņu,
Nava vilka nesējiņa;
Paši brāļi māsu veda,
Nava tautu vedējiņu.
46 [Beļavas Md].

2. Tautu dēls dodas precību nolūkā svešumā

13242.

Agri dzieda jūras gaiļi,
Agri kāpu laiviņā.
Vēl atradu tautu meitu
Vakarēju gulumiņu.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)].

13243.

Agri dzied Rīgas gaiļi,
Agri kāpu laiviņāi.
Pūt, vējiņi, dzen laiviņu,
Aizdzen mani Vāczemēi!
Jau atradu prūšu meitu,
Samalušu, sijājam.
Mali auzas, sijā miltus,
Baro manu kumeliņu!
Es tai devu labu rītu,
Viņa slauka asariņas.
Neraud~ gauži, prūšu meita,
Tūdaļ līdzi nevedīšu -
Gaidi citas ceturtdienas,
Slauki savu pagalmiņu;
Izslaucījse, pakaisījse,
Gaidi divu dajājam,
Gaidi divu dajājam
Barotiem kumeļiem. -
Dajāj divi jauni puiši,
Abiem bēri kumeliņi.
Vai nu dziedi, vai nu raudi,
Tūdaļ līdzi aizvedīšu,
Tūdaļ līdzi aizvedīšu
Savā tēva zemītē.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Jāju Prūšu zemītēi,
Prūšu meitu lūkoties;
Jau atradu prūšu meitu,
Samalušu, sijājot.
Es tai devu labu dienu,
Viņa slauka asariņas.
Neraud~ gauži, prūšu meita,
Tūlīt līdzi nevedīšu.
Gaidi citas otradienas,
Slauki sētas pagalmiņu;
Noslaucījse, pakaisījse
Smalkām rožu lapiņām,
Gaidi mani atjājoti
Barotiemi kumeļiem. -
Sijā auzas, prūšu meita,
Baro manu kumeliņu!
- Nei sijāšu, nei barošu,
Nei tu tiki prātiņam;
Lai sijāja, lai baroja,
Kam tu tiki prātiņam.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 301 -

13244.

Agri mani gaiļi dzied,
Agri kāpu laiviņā;
Jau atradu leišu meitas,
Samalušas, sijājot.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)], 375 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

13245.

Agri jāju svētu rītu
Bajārmeitu lūkoties.
Pie bajāra nama duri
Aug dui kupli ozoliņi.
Pie tā viena zirgu sēju,
Pie tā otra zobentiņu.
Es atradu meitu māti
Slaukām nama istabiņu.
Kur, māmiņa, tavas meitas,
Kad tu pati namu slauki?
- Manas meitas kambarēi
Zaro zīdu vainadziņu.
Ej, puisīti, sēd~ pie galda,
Gaid~ ar godu ieejam!
- Sēdu, sēdu, gaid~ ar godu,
Nevar~ godu sagaidīt,
Nevar~ godu sagaidīt,
Gāju patis kambarēi.
Ai māmiņa, tavas meitas
Vakarēju gulumiņu,
Vakarēju gulumiņu,
Neslaucītu istabiņu.
- Nē, puisīti, tas nav tiesa,
Atmiedziņu apgulušas.
- Tādas visas bajārmeitas,
Vainadziņu puškotājas.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

1. Sen dzirdēju ciemiņosi
Augam daiļu mātes meitu,
Augam daiļu mātes meitu,
Ne pie viena neejam.
Tīšām jāju, proves dēļ,
Nāks meitiņa, vai nenāks?
Nāks meitiņa, vai nenāks,
Dos māmiņa, vai nedos?
Ne pie vārtiem nepiejāju,
Sāk sunīši sīvi riet.
Piesien~ savu kumeliņu,
Eimu tautas istabā.
Kad iegāju istabā,
Ronu vecu māmuliņu,
Ronu vecu māmuliņu
Slaukām tautas istabiņu.
Kur, māmiņa, tavas meitas,
Pati slauki istabiņu?
- Manas meitas kambarī
Raksta zīda nēzdaudziņu.
Ej, puisīti, sēd~ pie galda,
Gaid~ ar godu izejam!
- Sēžu, sēžu, gaidu godu,
Nevar goda sagaidīt.
Eimu pats kambarī
Raudzīt zīda rakstītāju.
Atron~ zīda rakstītāju
Vakarēju gulumiņu.
Dod, māmiņa, man meitiņu,
Es meitiņu nemānēšu,
Es meitiņu guldināšu
Ar ābeļu rīkstītēm.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

13246.

Aizjūdzu kumeļu,
Vaicāju māmiņai:
Vai laba braukšana
Dzintara zemē
Dzintarzemes meitiņas
Lūkoties?
- Gan labas, gan labas
Dzintara meitiņas,
Tik vieni vainiņas,
Ka rāmi staigāja.
348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13247.

Apauniet man kājiņas,
Es apavu kumeļam,
Es apavu kumeļam
Ar tērauda pakaviem,
Lai tas man guni šķīla,
Svešu zemi staigājot.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

- 302 -

13248.

Bērīts manis kumeliņis,
Kokļu stīgu iemauktiņi;
Koklēdamis vien aizjāju
Prūšos ņemt līgaviņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Bērīts manis kumeliņis
Augstajāmi kājiņām,
Visas upes cauri brida,
Daugavāi peldu gāja.
No Daugavas izpeldēja
Sudrabiņa lāsītēm;
Zīda deķi noslaucīju,
Saulītēi nožāvēju.
Bij manami kumeļami
Kokļu stīgu iemauktiņi;
Koklēdamis es aizjāju
Prūšos ņemti līgaviņu.
Prūšu meitas varen lepnas,
Tās ar mani nirunāja,
Tās ar mani nirunāja,
Tās pie manis gan nināks.
Atpakaļu, atpakaļu,
Mans bērīti kumeliņ!
Nitīk manim prūšu zeme,
Nitīk prūšu dzeltenītes.
Kurzemīte, tā man tika,
Tīk Kurzemes dzeltenītes;
Kurzemnieku dzeltenītes
Pašas vērpa, pašas auda,
Pašas vērpa, pašas auda,
Pašas šuva slēžu kreklus.
303 [Svitnē (Svitenes pag. B)].

13249.

Dancā manis kumeliņis
Uz tām prūšu robežām;
Izdancājs, pārvedīs
Vienu prūšu dzeltenīti.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

13250.

Divas dienas mežā gāju,
Nekā laba nedabūju.
Kad izgāju trešo dienu,
Dabūj~ vasku ritentiņu.
Par to vasku ritentiņu
Pirku labu kumeliņu.
Nopirc~s labu kumeliņu,
Jāju meitas lūkoties.
Jāju dienu, jāju nakti,
Ceļam gala nedabūju.
Tad uzjāju augstu kalnu,
Ieraudzīju lielu ciemu.
Sviežu šautru sētmalē,
Satrūkās ciema suņi.
Iztek trīs zeltenītes,
Viena veca māmuliņa,
Ved man~ pašu istabā,
Kumeliņu stallītē.
Dod man ēsti, dod man dzerti,
Liek naksniņu pārgulēt.
Pataisīja siena cisas
Timšajā kaktiņā.
Noskatīju gulēdams,
Ko darīja zeltenītes:
Viena vērpa, otra auda,
Trešā zīdu šķeterēja.
Dod, māmiņa, to meitiņu,
Kas zīdiņu šķeterēja!
Ja nedosi tās meitiņas,
Es nomiršu žēlabās.
Kur jūs mani apraksiet,
Žēlabās nomirušu?
Jaunu meitu dārziņāi
Zem rozīšu lapiņām.
Ik svētdienas jaunas meitas
Attecēja kroņu pīt;
Ik svētdienas baznīcā
Lai zied manis augumiņš,
Lai zied manis augumiņš
Jaunu meitu galviņā.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

1. Divi dienas ganos gāju,
Nekā laba nedabūju.
Gāju vēl trešu dienu,
Dabūj~ doŗu dējējiņu.
No tā doŗu dējējiņa
Dabūj~ vasku ritenīti.
No tā vasku ritenīša
Dabūj~ naudas dālderīti.
No tā naudas dālderīša
Piŗku sirmu kumeliņu.
Jāju, jāju pa celiņu,
Līdz iejāju ciemiņā.
Satrūkās ciema suņi,
Iztek divi zeltenītes.
Viena ņēma mani pašu,
Otra manu kumeliņu;
Veda manu kumeliņu
Pašā staļļa dibinā;
Veda mani istabā,
Paceļ man meldas krēslu;
Paceļ manim meldas krēslu,
Paceļ man liepas galdu;
Paceļ manim liepas galdu,
Uzklāj baltu paladziņu,
Uzliek manim rudzu maizi,
Uzliek miežu alutiņu,
Lūdza man, lai es ēdu,
Lūdza mani, lai es dzeŗu.
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

- 303 -

2. Divi dienas mežā gāju,
Nekā laba nedabūju;
Kad aizgāju trešu dienu,
Dabūj~ labu kumeliņu.
Dabūjs labu kumeliņu,
Es uzjāju augstu kalnu;
Kad uzjāju augstu kalnu,
Ieraudzīju lielu ciemu;
Ieraudzījis lielu ciemu,
Iesalaižu lejiņā;
Iesalaidis lejiņā,
Piesalaužu šautru klēpi;
Piesalauzis šautru klēpi,
Laižu ciema sētmalī.
Satrūkās ciema suņi,
Iztek piecas dzeltānītes,
Iztek piecas dzeltānītes
Dzeltānām galviņām.
Divi mani pašu vede,
Trīs ved~ manu kumeliņu;
Ieved mani istabā,
Kumeliņu stallītī.
Paceļ man meldru krēslu,
Pavelk man liepas galdu,
Uzklāj baltu galdautiņu,
Uzliek Dieva mielastiņu,
Liek man ēst, liek man dzert,
Liek man drusku padusēt.
Gulēdams, dusēdams
Nosaraugu meitiņās.
Viena ada, otra šuva,
Trešā raksta zīdautiņu.
Dod, māmiņa, to meitiņu,
Kuŗa raksta zīdautiņu!
Ja nedosi tās meitiņas,
Es nomiršu žēlabās.
Kur jūs mani glabāsat,
Žēlabās nomirušu?
Jaunu meitu dārziņā
Zem rozīšu lapiņām.
Tur uzauga kupla liepa
Deviņiem žuburiem.
Tur jāj kungi, tur stārasti,
Ne zariņa nenolauze;
Dajāj divi Dieva dēli,
Nolauž pašu virsūnīti.
Nolauzuši virsūnīti,
Aizpušķoja cepurītes;
Aizpušķojši cepurītes,
Aizjāj Māres baznīcā.
Mīļa Māre, ieraudzījse,
Itin gauži noraudāja:
Tā nebija kupla liepa,
Tā bij dārga dvēselīte.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

3. Kroga meita cisas taisa,
Šķita mani še guļot.
Guli pate, kroga meita,
Kur cisiņas pataisīji!
Es gulēšu jūriņā,
Savā oša laiviņā.
Pūš vējiņš, dzen laiviņu,
Aizdzen mani Kurzemē.
Kurzemniece man solīja
Sav~ meitiņu malējiņu.
Trīs meitiņas māmiņai,
Visas trīs amatnieces:
Viena vērpe, otra aude,
Trešā zīdu šķeterēja.
Dod, māmiņ, to meitiņu,
Kuŗa zīdu šķeterēja!
Ja nedosi tās meitiņas,
Es nomiršu želabās.
Kur jūs mani glabāsiet
Žēlabās nomirušu?
Rociet rožu dārziņā,
Zem rozīšu lapiņām.
Tur tecēja jaunas meitas
Ik svētdienas kroņus pīt,
Tur zied mans augumiņš
Jaunu meitu galviņā.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

- 304 -

4. Līgo laiva uz ūdeņa,
Uz arāja meitiņām;
Arājam skaistas meitas,
Zēģelīšu audējiņas.
Viena vērpa, otra auda,
Trešā zīdu šķetināja;
Dod, māmiņa, to meitiņu,
Kas to zīdu šķetināja!
Ja nedosi to meitiņu,
Es nomiršu bēdiņās.
Kur jūs mani glabāsieti,
Bēdiņās nomirušu?
- Tur mēs tevi glabāsim,
Skaistā rožu dārziņā,
Skaistā rožu dārziņā,
Apakš rožu saknītēm.
Tur uzauga kupla roze
Deviņāmi gatotnēm.
Tur sanāca svētu rītu
Jaunas meitas puškoties.
Laužat, meitas, ko lauzdamas,
Galotnīti nelaužat!
Nolauž pašu galotnīti,
Ietin zīdes nēzdogā,
Ietin zīdes nēzdogā,
Ienes Māŗas baznīcā.
Māŗa prasa raudādama:
Kur, meitiņa, tādu ņēmi?
Rīgā pirku, naudu devu,
Vāczemē kaldināju.
Kam jūs, meitas, melojiet:
Tā ir puiša dvēselīte,
Tā ir puiša dvēselīte,
Bēdiņās nomiruša.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

5. Māte mani bārin bāra,
Kam neņēmu līgaviņu.
Es iegāju klētiņā,
Gauži gauži noraudāju.
Apāvos baltas kājas,
Apvilkos baltu kreklu,
Apvilk~ trejus brūnus svārkus,
Uzlik~ cauna cepurīti,
Uzlik~ cauna cepurīti,
Apsegloju kumeliņu.
Kumeļam uzlēkdams:
Nu ar Dievu, tēvs māmiņa!
Es aizjāju gaŗu ceļu,
Ceļam gala nezināju.
Uzjaj~ vienu augstu kalnu,
Redzu vienu lielu ciemu.
Sviežu skaidu sētmalā,
Lai tie ciema suņi rej.
Sāk tie ciema suņi riet,
Iznāk trīs zeltenītes.
Viena mani pašu ved,
Otra manu kumeliņu,
Trešā slēdz zelta vārtus
Ar sidraba atslēgām.
Ieved manu kumeliņu
Tīra zelta stallītē,
Ieved pašu istabā,
Paceļ manim niedru krēslu,
Uzklāj baltu liepas galdu,
Uzliek cāļa cepetīti.
Tur es ēdu, tur es dzēru,
Tur pienāca vakarīc.
Tais~, māmiņa, siena vietu
Tumšajā kaktiņā,
Lai es labi noskatos,
Ko tās tavas meitas dara.
Viena ada, otra raksta,
Treša zīdu šķetināj~.
Dod, māmiņa, to meitiņu,
Kas to zīdu šķetināj~!
Ja nedosi tās meitiņas,
Meitu bēdās nomirīšu.
Kur jūs mani racīsiet,
Meitu bēdās nomirušu?
Rociet rožu dārziņā
Apakš rožu saknītēm.
Tur uzauga liela roze
Līdz pašāmi debesīm;
Es uzkāpu debesīs
Pa tiem rozes zariņiem.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

6. Tēvs dēlami naudu deva,
Lai pirk bēru kumeliņu.
Labāk pirku oša laivu
Nekā bēru kumeliņu;
Kamēr bēris auzas ēda,
Jau laiviņa gabalā.
Teci, mana oša laiva,
Simtu jūdzes dieniņā,
Simtu jūdzes dieniņā,
Divi simti naksniņā,
Ka tu vari aiztecēt
Līdz pat Saules pagastam.
Tur tai Saules pagastā
Veca veca māmuliņa.
Tai vecai māmiņaji
Trīs meitiņas zeltenītes.
Viena vērpa, otra auda,
Trešā zīdu šķeterēja.
Dod, māmiņa, to meitiņu,
Kuŗa zīdu šķeterēja!
Ja nedosi tās meitiņas,
Es nomiršu žēlabās.
Kur jūs mani glabāsieti,
Žēlabāsi nomirušu?
Skaistā rožu dārziņā,
Zem rozīšu lapiņām.
Tur izauga daila roze
Deviņiem zariņiem.
Lauziet, meitas, visus zarus,
Galotnītes atstājiet!
Atjāj vienis tautu dēls,
Tas nolauza galotnīti,
Tas nolauza galotnīti,
Aizpuškoja cepurīti.
Brīnās ļaudis, brīnās meitas,
Kas tā tāda puķe bij.
Tā nebija puķe, roze,
Tā bij puiša dvēselīte,
Tā bij puiša dvēselīte,
Meitu dēļi nomiruša.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)].

- 305 -

7. Trīs priedītes silā auga,
Visas vienu gaŗumiņu,
Visas vienu gaŗumiņu,
Visas vienu kuplumiņu.
Vienu cirtu, otra lūza,
Trešā līdzi līgojās.
Trīs meitiņas māmiņai,
Visas vienu slaikumiņu,
Visas vienu slaikumiņu,
Visas vienu daiļumiņu.
Viena vērpa, otra auda,
Trešā zīdu šķetināja.
Dod, māmiņa, to meitiņu,
Kas to zīdu šķetināja!
Ja nedosi to meitiņu,
Es nomiršu bēdiņās,
Es nomiršu bēdiņās,
Jaunu meitu žēlumos.
Kur jūs mani glabāsiti
Bēdu puisi, nomirušu?
Rociet rožu dārziņā
Apakš rožu saknītēm!
Tur izauga kupla roze
Deviņāmi galotnēm.
Tur sanāca jaunas meitas
Ik svētdienas puškoties.
Laužat, meitas, ko lauzdamas,
Galotnīti nelaužat!
Atnāk mana mīļākā,
Tā nolauza galotnīti,
Ietin zīda lakatā,
Ienes Māŗas baznīcā,
Ienes Māŗas baznīcā,
Liek uz zelta lukturīša.
Mīļa Māŗa to vaicāja:
Kas tā puķe, kas tā roze?
Ne tā puķe, ne tā roze,
Tā ir puiša dvēselīte,
Tā ie puiša dvēselīte,
Kas nomira bēdiņās,
Kas nomira bēdiņās,
Jaunu meitu žēlumos.
40-1 (Bigauņciemā).

13251.

Dodiet man eža cimdus,
Eža cimdu pirkstainiekus,
Lei es eju par Daugavu
Leišu meitu ķircanāt.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].

13252.

Dzeltāns manis kumeliņis
Kā viens vaska rituliņis,
To varēju dien~ un nakti
Caur bajāra sētu jāt.
Bajārami viena meita,
Tā pie loga raudzījās.
Ej, meitiņa, kamburēi,
Ķemmē savus dailus matus;
Kad man tevis vajadzēs,
Tad es tevi bildināšu. -
Nāc, meitiņa, nāc, meitiņa,
Tēvam tevis vajadzēja.
- Es neiešu, es neiešu,
Tēvam manis nevajaga.
Nāc, meitiņa, nāc, meitiņa,
Mātei tevis vajadzēja.
- Es neiešu, es neiešu,
Mātei manis nevajaga.
- Nāc, meitiņa, nāc, meitiņa,
Brāļam tevis vajadzēja.
- Es neiešu, es neiešu,
Brāļam manis nevajaga.
- Nāc, meitiņa, nāc, meitiņa,
Māsai tevis vajadzēja.
- Es neiešu, es neiešu,
Māsai manis nevajaga.
- Nāc, meitiņa, nāc, meitiņa,
Man pašam vajadzēja.
- Nu es iešu, nu es iešu,
Nu es tevi sagaidīju.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

- 306 -

13253.

Es aizgāju uz kalēju,
Nosakalu ķirvelīti;
Es aizgāju uz mežiņu,
Nocirt~ zaļu ozoliņu,
Nocirt~ zaļu ozoliņu
Ar visāmi lapiņām,
Ar visāmi lapiņām,
Ar visāmi bitītēm.
Man bij bites, man bij medus,
Man bij vaska ritentiņš.
Pārdod~ vaska ritentiņu,
Nopērk~ caunu cepurīti,
Ka varēju lielīties
Pret to meitu māmuliņu.
Dod dodama, māte, meitu,
Ko tik ilgi diņģējies,
Ko tis manis kumeliņš
Danco jūsu nama priekšu?
- Griez apkārti, jāj projāmi,
Nedos mani māmuliņa,
Nedos mani māmuliņa
Tādam kroga dzērājam,
Tādam kroga dzērājam,
Tādam zirgu mītniekam.
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

13254.

Es aizjūdzu raibu zaķi
Rakstītās kamanās;
Rīgā manim gaisma ausa,
Vāczemē saule lēce;
Uz tām prūšu robežām
Meitu māte vārtus vēra.
Sāk tā meitu māmuliņa
Ar manim runāties,
Ar manim runāties,
Par kumeļu brīnīties.
- Kuŗas zemes tu, puisīti,
Kur audzēts kumeliņš?
- Atmin~, meitu māmulīte,
Simtu mārku aizmaksāšu.
- Maksā vēl otru simtu,
Tad nevaru atminēt.
- Mežā audzis kumeliņš,
Atvasēm ēdināts,
Atvasēm ēdināts,
Rīta rasu dzirdināts,
Rīta rasu dzirdināts,
Egles skuju nosukāts.
Pats es augu tīrumā
Pie tēviņa, māmuliņas.
Līdz māmiņu atceros,
Sāk man ātri žagi raut,
Sāk man ātri žagi raut -
Vai māmiņa pieminēja?
Vai māmiņa pieminēja:
Kur līksmo mans dēliņš?
Vai krievos, vai leišos,
Vai dziļā Vāczemē?
Ne krievos, ne leišos,
Ne dziļāi Vāczemē, -
Es līksmoju šo naksniņu
Uz tām prūšu robežām,
Uz tām prūšu robežām,
Pie tās meitu māmulītes,
Pie tās meitu māmulītes,
Pie tās savas sirdspuķītes.
136 [Zvārtavā (Zvārtavas pag. Vlk)].

13255.

Es apkalu kraukļam kājas
Sudrabiņa pakaviem,
Jāj~ caur Rīgu, caur Jelgavu
Uz Dobeles meitiņām.
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)].

13256.

Es gan redzu, es gan redzu,
Roze man mērķi rāda:
Caur sētiņu izaugusi
Otras sētas dārziņā. -
Par nedēļu svētu rītu
Jāju tautu sētiņā,
Jāju tautu sētiņā,
Jautāj~ rožu ravētājas.
Jem, māmiņ, atslēdziņas,
Iesim rožu dārziņā
Meklēt rožu ravētājas.
Izmeklēju rožu dārzu,
Visas rozes locīdams,
Pie pēdējā rožu krūma
Radu rožu ravētāju.
Labrīt, ciema zeltenīt,
Ar gaidīji svešus ļaudis?
- Ko tu nāci, kas tev~ veda?
Ne es tevis aicināju.
- Es meklēju, man vajaga
Sīku rožu ravētājas,
Sīku rožu ravētājas,
Smalku kreklu audējiņas.
- Būtu pati gan gājusi,
Žēl man sava rožu dārza,
Žēl man sava rožu dārza,
Savas vecas māmelītes.
Trīs gadiņus balta roze
Pēc manim noraudāja:
Kur mana sējēja,
Kur laistītāja?
Kur mana ziediņu
Rāvējiņa?
Vējs manus ziediņus
Novēcināja,
Ūdens saknītes
Iztrūdināja.
Būt~ zemīte viegla bijsi
Kā tās manas villainītes,
Es būt~ savu rožu dārzu
Tautās līdzi aizvedusi.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

- 307 -

13257.

Es izjāju Prūšu zemi
Smilgām šūtu kažociņu.
Sasprašģēju, apsegloju
Savu bēru kumeliņu.
Nu ar Dievu, prūšu meitas,
Man pašam līgaviņa!
Jāj~ pret meitu māmuliņas,
Kā saulīte mirdzēdams.
Meitas māte, ieraudzījsi:
Edz kur mana saulīt~ lec!
Tam es došu sav~ meitiņu,
Vai tā gāje, vai negāje.
Meitiņ~ dzirda tos vārdiņus,
Ietek rožu dārziņā,
Ietek rožu dārziņā,
Nopiņ rožu vainadziņu.
Uzlikusi galviņā,
Tek pret manim raudādama.
Neraud~ vis, man~ sirsniņ,
Tūdaļ līdz nevedīšu;
Par trim dienām cetortā,
Tad no manis vairs nebēgsi.
Nu saņēme kumeliņu,
Ieved~ rožu dārziņā,
Ved man~ pašu istabā,
Sēdin~ galda galiņā.
Sēžu, sēžu visu nakti,
Gaiļa laiku gaidīdam;
Kad sagaidu gaiļu laiku,
Tad vēl dzirdu tos vardiņus:
Es grib~ tava mīļā būt,
Glabāt visas tavas lietas,
Tavus zirgus, tavus vēršus,
Tavas klētes atslēdziņas.
21 [Krimuldā (Krimuldas pag. Rg)].

1. Šogad man rozes zied
Vairāk baltas ne sarkanas;
Šogad tautas gaŗām jāj,
Citu gadu iekšā jās,
Citu gadu iekšā jās,
Dos mātei labu dienu.
"Labdien, labdien, meitu māte!
Dosi meitu, vai nedosi?"
Uzdzirst meita tos vārdiņus,
Ietek rožu dārziņā,
Ietek rožu dārziņā
Vainaciņu darināt.
Novijusi vainaciņu,
Tek meitiņa raudādama.
- Neraud~ gauži, tautu meita,
Tūlīn līdzi nevedīšu;
Gaidi citas ceturtdienas,
Slauki savu pagalmiņu,
Slauki savu pagalmiņu,
Puško savu kambarīti! -
- Nosjaucīju pagalmiņu,
Izpuškoju kambarīti,
Visu dienu tautu gaidu,
Neatjāja tautu dēls.
Lai sapuva tautas dēls
Kā mans rožu vainaciņš.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 108 [Veismaņu pagastā (Vaives pag. C)].

- 308 -

13258.

Es meitiņa Cēsīs augu,
Dunckā gāju baznīcā;
Vai tādēļ man atjāja
No Kandavas precenieki?
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

13259.

Es savam kumeļam
Stīgām šuvu iemauktiņus,
Stīgām šuvu iemauktiņus,
Zaļa zīda pavadiņa.
Koklēdamis es nojāju
Prūšos jemti līgaviņu.
Kad nojāju, tad piesēju
Pie meitiņu rožu dārza,
Pie meitiņu rožu dārza,
Pie kuplaja ozoliņa.
Kumeliņis dancodamis
Sarauj zīda pavadiņu,
Sarauj zīda pavadiņu,
Ielec rožu dārziņāi,
Ielec rožu dārziņāi,
Meitām skādi padarīja.
Meitas, dusmas neturate,
Es to tīšu nedarīju;
Grib kumeļis rožu dārzu,
Vai rozīšu ravētāju.
- Rožu dārzu gan dabosi,
Rāvētāju nedabosi.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

13260.

Es tev lūdzu, stūrmanīti,
Stūrē Lības saliņā!
Viena meita Lībiņai,
Otra Doles vagaram.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

13261.

Es uzkāpu kalniņā,
Segloj~ savu kumeliņu;
Apsegloju, appuškoju,
Jāju tālu tautiņās.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

13262.

Gāju meitu lūkoties,
Riekstus bēru ķešiņā.
Sviedu sauju istabā,
Svied~ otaru kambarī.
Kamēr meitas riekstus lasa,
Tamēr saule vakarā.
Saka manim ciema meitas
Šo naksniņu te gulēt.
Pati meita vietu taisa,
Pati gāja klātgulēt.
Še ir kungi, tiesas vīri,
Puiša vainas nesakiet.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

13263.

Gaismeņai austūt,
Saul~eitei lācūt,
Vai agri agri zyrgus sadluoja!
Jau jaunais puiškins
Zyrgus sadluoja,
Vai agri agri zyrgus sadluoja!
Zyrgus sadluoja,
Tuoļi dūmuoja,
Vai agri agri tūoļi dūmuoja!
Juošu es, juošu
Uz l~elu cīmu,
Vai agri agri uz l~elu cīmu!
Uz l~elu cīmu,
Uz jaunu meitu,
Vai agri agri uz jaunu meitu!
Tev, jaunais puiškins,
Treis sadi prīškā,
Vai agri agri treis sadi prīškā!
Pyrmejā sadā
Kiukoi dzaguze,
Vai agri agri kiukoi dzaguze!
Ūtrejā sadā
Syt laksteigola,
Vai agri agri syt laksteigola!
Trešejā sadā
Sēd jauna meita,
Vai agri agri sēd jauna meita!
Tev, dzaguzeite,
Uoriski bārzi,
Vai agri agri uoriski bārzi!
Tev, laksteigola,
Malnuos upines,
Vai agri agri malnuos upines!
Tev, jauno meitiņa,
Svešuo puseite,
Vai agri agri svešuo puseite!
Borga muoteica,
Špetna muoseica,
Vai agri agri špetna muoseica!
Atslāgas svīde
Zam tovuom kuojuom,
Vai agri agri zam tavuom kuojuom!
Atslāgas svīde,
Bardži lomuoja,
Vai agri agri bardži lomuoja.
4271 [Rēzeknes apr.].

- 309 -

13264.

Izjādīju svešas zemes,
Līgaviņas meklēdams;
Neatradu līgaviņas
Pa savam prātiņam.
Labāk iešu ciemiņā
Līgaviņas raudzīties.
Dieviņš deva, manim tika
Dižan~ daiļa līgaviņa.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

13265.

Jāju dienu, jāju nakti
Smuk~ meitiņu lūkoties.
Uzjāj~ vienu augstu kalnu,
Ieraudzīju lielu ciemu.
Es iejāju sētiņā,
Ieraudzīju smuk~ meitiņu.
Labdien, labdien, smuk~ meitiņa,
Pirmoreiz uz precībām!
- Paldies, paldies, smuks puisīti,
Es nevaru solīties,
Es nevaru solīties,
Nav mājā tēvs māmiņa,
Nav mājā tēvs māmiņa,
Vecākais bāleliņš.
Atjāj rītu vai parītu,
Tad būs mājā tēvs māmiņa,
Tad būs mājā tēvs māmiņa,
Vecākais bāleliņš.
- Labdien, labdien, smuk~ meitiņa,
Otrureiz uz precībām!
- Paldies, paldies, smuks puisīti,
Nu es varu solīties,
Nu es varu solīties,
Nu mājā tēvs māmiņa,
Vecākais bāleliņš.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

13266.

Jāju, jāju koklēdams
Uz tām prūšu robežām.
Satiek~ vienu prūšu meitu,
Vien~ saktiņu krūtiņās.
Ne es ņemšu, ne man tīk -
Vien~ saktiņu krūtiņās.
Jāju, jāju koklēdams
Uz tām prūšu robežām.
Satiek~ otru prūšu meitu,
Div~ saktiņas krūtiņās.
Ne es ņemšu, ne man tīk -
Div~ saktiņas krūtiņās.
Jāju, jāju koklēdams
Uz tām prūšu robežām.
Satiek~ trešu prūšu meitu,
Trīs saktiņas krūtiņās.
To es ņemšu, tā man tīk -
Trīs saktiņas krūtiņās.
43 [Tīnūžos (Ikšķiles pag. Rg)].

1. No rītiņa priekš gaismiņas
Sedluoj~ savu kumeliņu.
Jāju, jāju Poļu zemi
Poļu meitu lūkoties.
Uz tām poļu robežām
Poļu meita pretī nāca,
Poļu meita pretī nāca,
Viena sakte krūtiņās,
Tās neņemšu, tās negribu,
Nav manam prātiņam,
Nav manam prātiņam,
Nav manam augumam.
Otru rītu priekš gaismiņas
Sedloj~ savu kumeliņu.
Jāju, jāju Krievu zemi
Krievu meitu lūkoties.
Uz tām krievu robežām
Krievu meita pretī nāca,
Krievu meita pretī nāca,
Div~ saktiņas krūtiņās.
Tās neņemšu, tās negribu,
Nav manam prātiņam,
Nav manam prātiņam,
Nav manam augumam.
Trešu rītu priekš gaismiņas
Sedloj~ savu kumeliņu.
Jāju, jāju Leišu zemi,
Leišu meitu lūkoties.
Uz tām leišu robežām
Leišu meita pretī nāca,
Leišu meita pretī nāca,
Trīs saktiņas krūtiņās.
Nu es ņemšu, nu es gribu,
Nu manam prātiņam,
Nu manam prātiņam,
Nu manam augumam. -
Vienu sakti pārdevām,
Par to govi nopirkām;
Otru sakti pārdevām,
Nopirkām kazas bērnu;
Trešo sakti pārdevām,
Nopirkām kumeliņu.
Velns nospēra gov~ ar teļu,
Vilks apēda kazas bērnu;
Braucu gaŗu Rīgas ceļu,
Tur nosprāga kumeliņš.
Iznīkusi, izputējsi
Mūs~ mīļā dzīvošana.
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

- 310 -

13267.

Jāju, jāju pa celiņu,
Iesagriežu niedrājā.
Tur satiku trīs meitiņas
Rožu kroņus darinām.
Divas saka: jāj projām!
Trešā klātu aicināja.
Kuŗa klātu aicināja,
Tā būs mana līgaviņa;
Tai es došu sav~ rociņu,
Savu zelta gredzentiņu;
Tai es došu savu klēti,
Savas klētes atslēdziņu;
Tai es došu savu stalli,
Savus bērus kumeliņus.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

13268.

Jersikā iesēdos
Ozoliņa laiviņā,
Pa Daugavu nolīgoju,
Kā lidot nolidoju.
Sērpilī suņi rēja,
Sērenē gaiļi dzied,
Rīgu Rīgu, lielu Rīgu
Ar gaismiņu ieraudzīju.
Rīgā pirku sirmu zirgu,
Jelgavā kaldināju,
Jelgavā kaldināju
Dimantiņa pakaviem,
Dimantiņa pakaviem,
Sudrabiņa nagliņām.
Es aizjāju līdz Kandavu
Ar saulītes uzlēkšanu,
Jau atradu zeltenīti,
Samalušu, sijājam.
Sijā auzas, zeltenīte,
Dod manam kumeļam!
Tevis dēļ attecēja
Šādu zemes gabaliņu.
Ar sieciņu auzas bēra,
Ar kausiņu ūdentiņu.
Man pašam roku deva,
Asariņas slaucīdama.
Kam, meitiņa, tu raudāji,
Kam slaucīji asariņas?
Lai raudāja Abaviņa,
Tai pietrūka velētājas.
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Liepu laiva līgojās,
Liepu laiva līgojās
Daugaviņas maliņā.
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Vedu savu līgaviņu,
Cetortāja rītiņā
Pa Daugavu pārlidoju.
Līgaviņu guldināju
Liepu ziedu klētiņā.
Abi, mīļi guldamies,
Nolauzām liepai zaru,
Nolauzām liepai zaru,
Palikām pagalvē.
Abi, mīļi celdamies,
Metām zaru upītē.
Tā upīte nenezdama
Iemet zaru Daugavā;
Tā Daugava nenezdama
To iemeta jūriņā;
Tā jūriņa nenezdama
Izmet smilkšu kalniņā.
Tur izauga kupla liepa
Deviņiem žuburiem,
Tur nāk kungi, tur arāji,
Ne zariņa nenolauza.
Atjāj divi Dieva dēli,
Nolauž pašu virsūnīti,
Nolauž pašu virsūnīti,
Aizpuškoja cepurītes,
Aizpuškoja cepurītes,
Jāja meitas lūkoties.
Viens tie ņēma saules meitu,
Otrais Līgas kalpūnīti.
Vienam saule atspīdēja
Zeltītiem stariņiem;
Otram dziesmas aizskanēja
Rītiņosi, vakaros,
Rītiņosi, vakaros,
Dievu dēlus daudzinot.
(Balt. Zemkompja pielik. 16. nr.,
1879. gadā).

- 311 -

132681.

Kalējiņu bāleliņu,
Apkal manu kumeliņu
Ar veciem dāldeŗiem,
Ar tērauda nagliņām:
Meitu mātes istabiņa
Ledus kalna galiņā.
Apkārt kalnu, gaŗām kalnu,
Kam nav kalta kumeliņa;
Man bij kalts un barots,
Es varēju tiešām jāt.
Saskaldīju ledus kalnu
Deviņos gabalos;
Meitu mātes istabiņa
Uz devītā gabaliņa.
Stāvi stingri, kumeliņu,
Devītā gabalā,
Ļauj man vaļas parunāt
Ar to meitu māmuliņu!
Dod, māmiņa, meitu savu,
Ko tik ilgi tielējies,
Ko tas mans kumeliņis
Danco tava nama duru!
300 [Kroņa Misas pagastā (Misas pag. B)].

13268-1v1.

Apkārt kalnu, apkārt kalnu
Neapkaltu kumeliņu!
Meitas mātes istabiņa
Ledaināja kalniņā.
Es apkalu kumeliņu
Sudrabiņa pakaviem,
Ka varēju klātu ķļūt
Pie tās meitu māmulītes.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)].

13268-1v2.

Man ir kaltis kumeliņis,
Es par kalnu nebēdāju,
Es uzjāju uz kalniņa
Saules meitu nobučot.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

13268-1v3.

Saules meita vilnu kā(r)sa
Ledus kalna galiņā.
Es gribēju klāti kļūt,
Nav man kalta kumeliņa.
Es apkalu kumeliņu
Sidrabiņa pakaviem,
Saspardīju ledus kalnu
Deviņosi gabalos.
4 [Aijažos].

13268-1v4.

Tievus gaŗus grožus viju,
Slaiki laidu kumeliņu,
Ka varētu apraudzīt
Līdz gaismai meitu māti.
Meitu mātes istabiņa
Ledus kalna galiņā,
Tur nevar klātu tikti
Bez apkalta kumeliņa.
Man bij kaltis kumeliņis,
Ledus kalna spārdītājs,
Tas saspēra ledus kalnu
Deviņiemi gabaliem.
43 [Tīnūžos (Ikšķiles pag. Rg)].

13269.

Kroga Līze gultu taisa,
Aicin~ mani klātgulēt.
Guli pate, kroga Līze,
Es pie tevis negulēšu,
Es gulēšu jūriņā,
Savā oša laiviņā.
Jūras gaiļi agri dzieda,
Agri sēdu laiviņā,
Ka varēju naktsmājot
Pie tās meitu māmuliņas.
Labvakari, meitu māte,
Vai ir silta istabiņa?
Ja būs silta istabiņa,
Tad būs jauka valodiņa.
Meitu mātes istabiņa
Trīskārt daiļi izpuškota,
Zīlītēm, pakariem,
Zaļajāmi palejām.
Zīles manas kājas spieda,
Pakars rāva cepurīti.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

- 312 -

13270.

Kur, puisīti, tu tecēji
Ar sarkanu kamzolīti?
- Caurim cauri caur Jelgavu
Pie tām Rīgas mamzelēm.
Gan man~ labi saņēmušas,
Zirgiem auzas pabērušas,
Zirgiem auzas pabērušas,
Pašiem gultas pataisījšas.
Tik vien slikti padarījšas,
Sivēniņus ielaidušas,
Sivēniņus ielaidušas,
Mellas kannas pacēlušas.
Cauri, cauri, a(t)pakaļ
Pie Jelgavas meitenēm!
Jelgaviņa mazs pilsāts,
Bet jo smukas meitenītes.
Atsēdos, atspūtos
Liela ceļa maliņāi;
Pretim nāca tautu meita,
Raibus cimdus adīdama,
Raibus cimdus adīdama,
Asariņas slaucīdama,
Asariņas slaucīdama
Baltāi zīdu nēzdogāi.
224 [Kabilē (Kld)].

13271.

Kur, puisīti, tu tecēji?
Rokā nesi zelta kroni.
- Cauri Rīgu, caur Jelgavu
Uz Dobeles meitiņām.
Dobelē smuidras meitas,
Tur sev ņēmu vērpājiņu.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1. Kur, puisīti, tu tecēsi
Sarkaniem kamzoļiem?
- Cauri Rīgu, caur Jelgavu
Uz Kurzemes meitiņām.
Tās mūs labi uzņēmušas,
Zirgem auzas padevušas,
Zirgem auzas padevušas,
Pašiem alu iznesušas,
Pašiem alu iznesušas
Baltajām rociņām,
Baltajāmi rociņām,
Baltajāmi kanniņām.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

13272.

Kur tie jāje, dui bajāri?
He he, dui bajāri!
Zīda puški zemi slauka.
He he, zemi slauka!
Tie izjāja dienu nakti,
He he, dienu nakti!
Uzjāj vienu augstu kalnu,
He he, augstu kalnu!
Viers to kalnu zaļa zāle,
He he, zaļa zāle!
Viers to zāli zelta rasa,
He he, zelta rasa!
Apkārt kalnu liepas auga,
He he, liepas auga!
Apakš liepām avotiņis.
He he, avotiņis!
Tur iznāce jaunas meitas
He he, jaunas meitas!
Velēties un mazgāties.
He he, un mazgāties!
Iznāks viena itin smuka,
He he, itin smuka!
Glauda manu kumeliņu.
He he, kumeliņu!
Vai tu glaudi, vai neglaudi,
He he, vai neglaudi!
Necelš~ tevi mugurāi.
He he, mugurāi!
Iznāk otra vēl jo smuka,
He he, vēl jo smuka!
Atceļ man tos vaŗa vārtus,
He he, vaŗa vārtus!
Atceļ man tos vaŗa vārtus,
He he, vaŗa vārtus!
Ielaiž mani sētsvidūi.
He he, sētsvidūi!
Sijā auzas, smuka meitiņ,
He he, smuka meitiņ!
Dod manam kumeļam:
He he, kumeļam!
Tas neēda pora zāli,
He he, pora zāli!
Nedzeŗ rāvu ūdentiņ~,
He he, ūdentiņ~!
Tas gribēja tīru auzu,
He he, tīru auzu!
Miglāi pļautu āboliņ~.
He he, āboliņ~!
224 [Kabilē (Kld)].

13273.

Kur tu augi, skaista meita,
Kad es tevi neredzēju?
- Es uzaugu pie māmiņas
Sarkan~ rožu dārziņā;
Baltas zeķes, melnas kurpes,
Sarkan~ rožu vainadziņš.
Kur tu augi, smuks puisīti,
Kad es tevi neredzēju?
- Es uzaugu pie bāliņa
Svešajā zemītē,
Svešajā zemītē
Zilas jūras līkumā.
Audzi liela, smuk~ meitiņa,
Būsi mana līgaviņa,
Tad es tevi aizvedīšu
Zilas jūras maliņā.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

- 313 -

1. Sarkanbalta mātes meita,
Tā kā roze dārziņā;
Šmīdris, gaŗš tautu dēls,
Tā kā donis jūrmalā.
- Kur tu augi, smuk~ meitiņa,
Ka es tevi neredzēju?
- Es uzaugu pie māmiņas
Baltā rožu dārziņā.
- Kur tu augi, smuks puisīti,
Ka es tevi neredzēju?
- Es uzaugu uz akmiņa
Zilas jūras maliņā.
Sniedz rociņu, dod mutīti,
Būsi mana līgaviņa,
Būsi mana līgaviņa,
Man cimdiņu adītāja,
Man cimdiņu adītāja,
Man gultiņas tasītāja.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

13274.

Kur tu iesi, smuks puisīti,
Pelēkiem svārciņiem?
- Cauri Rīgu, caur Jelgavu
Uz Dobeles meitiņām.
Ne pie vārtiem nepiejāju,
Nāk meitiņa raudādama,
Vienu roku vārtus vēra,
Otru slauka asariņas.
Ko tu raudi, kas tev kait,
Mana jauna līgaviņa?
- Kā bij manim neraudāt,
Ne man tēva, ne māmiņas.
- Nāc pie manis, tu meitiņa,
Man iraid tēvs un māte.
- Ko mēs tādi darīsim,
Abi jauni sagājuši?
- Sēsim rozes, pīsim kroņus,
Kopsim plašu rožu dārzu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

13275.

Kur tu jāsi, smuks puisīti,
Ar to bēru kumelīnu?
- Jāšu es pie straujas upes
Dzirdīt sava kumelīna.
Tai upīti augsti krasti,
Baidās mana kumelīnis.
Tec, meitīna, sētienāja,
Iznes man skaidru spanni,
Iznes man skaidru spanni,
Padzird~ mana kumelīnu!
Kad dzirdīsi šo reizīnu,
Tad dzirdīsi visu mūžu.
- Šo reizīnu gan dzirdīšu,
Visu mūžu nedzirdīšu.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

1. Kur tu jāsi, smuks puisīti,
Ar to bēru kumeliņu?
- Jāšu es pie straujas upes
Dzierdīt savu kumeliņu.
Augsti krasti, dziļš ūdenis,
Nevar upi piekacēt.
Tec, meitiņa, sētiņā,
Atnes manim skaidru spanni,
Atnes manim skaidru spanni,
Padzird~ manu kumeliņu!
Ja dzirdzīsi šo reiziņu,
Tad dzirdīsi visu mūžu.
- Ai puisīti, ai brālīti,
Nekrāp mani, sērdienīti!
- Ai meitiņa, ai māsiņa,
Nekrāpš~ tevi, sērdienīti.
162 [Dēselē (Nīkrāces pag. Azp)].

13276.

Kur tu jāsi, kalpa puisi [kaŗa kalps],
Tumsiņāji, vakarā?
Jāj pie manis, kalpa puisi,
Es tev došu naktes māju,
Kumeļam staļļa dangu,
Tev vietiņu pārgulēt;
Kumeļam tīras auzas,
Baltābolu redelēs;
Tev gultiņu uztaisīšu
Mīkstiem dūnu spilveņiem,
Mīkstiem dūnu spilveņiem,
Baltiem linu palagiem,
Baltiem linu palagiem,
Rožu deķi apsegā,
Rožu deķi apsegā,
Iešu pate klātgulēt.
- No rītiņa celdamies
Abi divi žēli raud:
Vienam žēl projām iet,
Otram žēl še palikt.
- Neraud~ gauži, līgaviņa,
Rakstīš~ mazu grāmatiņu.
- Kad pārnāca grāmatiņa:
Jau ar citu saderējis.
Izlasīju, saplosīju,
Man vairs tāda nevajaga!
Kas klaus~ puiša viltus mēli,
Tas klaus~ vilka lelošanu;
Puisēnam cirpti mati,
Trejdeviņi padomiņi.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

- 314 -

1. Kur tu jāsi, smuks puisīti,
Tik vēlāje vakarā?
Jāj pie mani, smuks puisīti,
Es tev došu naktes mājas,
Es tev došu naktes mājas,
Kumeļami tīras auzas,
Kumeļami tīras auzas,
Pašam gultu uztaisītu,
Pašam gultu uztaisītu
Smalkiem linu palagiem,
Smalkiem linu palagiemi,
Mīkstiem dūnu spilveniem,
Mīkstiem dūnu spilveniemi,
Rožu deķi apsegam,
Rožu deķi apsegami,
Pate iešu klātgulēt. -
No rītiņa celdamiesi
Abi divi žēli raud.
Viens raud - žēli projām jāti,
Otram žēli šeit palikt.
- Neraud~ žēli, palikuse,
Rakstīš~ mazu grāmatiņu!
Kad atnāca grāmatiņa,
Jau ar citu saderēta,
Jau ar citu saderēta,
Trīs svētdienas sludināta,
Trīs svētdienas sludināta,
Ceturtāja salaulāta. -
Kad no kaŗa mājās jāju
Izpuškotu kumeliņu,
Skauģu bērni sasēduši
Mana ceļa maliņā.
Mūkat nosti, skauģu bērni,
Samīs manis kumeliņš,
Samīs manis kumeliņis
Ar tērauda pakaviem,
Ar tērauda pakaviemi,
Ar sudraba nagliņām;
Kur kājiņu virsū spēra,
Uguntiņa pakaļ lēca;
Kad uzmina uz akmeņa,
Akmenītis pušu plīsa.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

13277.

Kur tu skriesi, vanadziņ,
Ar tiem vasku spārniņiem?
Pār Daugavu, pār jūriņu,
Uz Vāczemes meitiņām.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

13278.

Lai man tika, kas man tika,
Tā meitiņa, tā man tika,
Tā meitiņa, tā man tika,
Ko ceļā satikos.
Sniedzu roku, devu mutes,
Saucu savu līgaviņu,
Saucu savu līgaviņu,
Devu zelta gredzentiņu.
Būsi mana līgaviņa,
Man gultiņas taisītāja,
Man gultiņas taisītāja,
Man cimdiņu adītāja;
Kad iziešu, pavadīsi,
Kad pārnākšu, sagaidīsi.
86 [Ļaudonā (Ļaudonas pag. Md)].

13279.

Līgo, laiva, uz ūdeņa,
Uz arāja meitiņām;
Arājam skaistas meitas,
Zēģelīšu audējiņas.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

13280.

Līgo, laiva, uz ūdeņa,
Uz arāja meitiņām;
Arājam dailas meitas,
Zēģelīšu audējiņas.
Laivu sēju pie ņiedrītes,
Pie auziņas kumeliņu,
Pats tecēju kalniņā
Dzeltānītes lūkoties.
Diezgan lielu, diezgan mazu,
Nav manam prātiņam.
Viena maza dzeltānīte,
Tā manam prātiņam.
Tai es devu savu roku,
Savu zelta gredzeniņu.
Nedod rokas, nedod mutes,
Neņem zelta gredzeniņu.
Sprūk laiviņa no ņiedrītes,
No auziņas kumeliņš.
Ne man laivas, ne kumeļa,
Ne ar ciema dzeltānītes.
Tu domā, vīzdegune,
Ka es tevi izlūgšos?
Rīgā ņemšu līgaviņu,
Cēsīs pirkšu kumeliņu,
Vāczemē kaldināšu
Tēraudiņa pakaviem,
Tēraudiņa pakaviem,
Sudrabiņa nagliņām.
Tīra lina grožus viju,
Sudrabā mērcēdams,
Lai brauc mana līgaviņa
Kā saulīte vizēdama,
Kā saulīte vizēdama,
Ka zvaigznīte mirdzēdama.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

- 315 -

13281.

Meitu mātes istabiņa
Lielas jūŗas maliņā.
Agri dzieda jūŗas gaiļi,
Agri kāpu laiviņā,
Ka varēja līdz gaismiņu
Meitas māti apmeklēt,
Meitas māti apmeklēt,
Meitas māti pamielot.
Ēd, māmiņa, dzer, māmiņa,
Vai dod meitu, vai nedod!
Es redzēju trīs meitiņas
Jūŗas malu sierējot.
Viena bija man~ māsiņa,
Otra brāļa līgaviņa,
Treša bija svešiniece,
Tā būs mana līgaviņa.
Tai es došu sav~ rociņu,
Savu zelta gredzeniņu.
33 [Pēteŗupē (pie Saulkrastiem Rg)].

13282.

Nu sala, nu sala,
Nu labi sala,
Sasala jūriņa
Līdz dibenam.
Nu laba braukšana
Dzintara zemē
Dzintara zeltaiņu
Lūkoties.
1571 [Virgā (Virgas pag. Lp)].

1. Ai Dievu, Dievu,
Nu salti laiki!
Nu sasala jūriņa
Līdz dibenami.
Nu laba braukšana
Zīteru zemē,
Zīteru dzeltāņu
Lūkotiesi.
Piesēda div~ soli
Zīteru dzeltāņu.
( Trešs sols piesēda )
( Bruņotu vīru. )
308 [Altenē (Seces pag. Jk)];
- Ņem nu, bāliņi,
Kuŗa tev patīk.
- Neņemšu, māsiņ,
Izlasas vieni.
- Ņem, ņem, bāliņ,
Man gan patīk.
Segs man zītera
Vilnānīti;
Ielikšu zītera pūriņāi.
Viss mans pūriņš
Margot margoja,
Saulei lecot
Vizēt vizēja,
Saulei rietot
Mirdzēt mirdzēja.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

13283.

Pūt, vējiņ, atpūt laivu,
Aizpūt mani Jelgavāi!
Jelgavnieki brīnījās,
Mani smuku ieraudzījši.
Tie solīja, tie iedeva
Savas meitas klātgulēt.
224 [Kabilē (Kld)].

13284.

Pūt, vējiņ, dzen laiviņ~,
Nodzen man~ Kurzemē;
Kurzemē māte man solīja
Sav~ meitiņ~ malējiņ~.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

1. Pūt, vējiņ, dzen laiviņ~,
Pārcel mani Kurzemē;
Man solīja kurzemniece
Sav~ meitiņu malējiņ~.
Solīt solīj~, neiedeve
Sav~ meitiņu malējiņ~.
Nāc pie manim, kurzemniece,
Es tev pirkšu brūnus svārkus,
Es tev pirkšu brūnus svārkus,
Zaļa zīda apšujiņ~.
- Precē mani Rīgas kungi,
Jaunjelgavas sulainīš~,
Ne pie viena es neiešu,
Kā pie zemes arājiņ~.
Man piedere tēva klētis,
Tēva klētis atslēdziņ~;
Man piedere tēva teļi,
Tēva bēri kumeliņ~;
Man piedere mātes govis,
Mātes govju laidariņš;
Man piedere mātes tīne,
Mātes tīnes atslēdziņ~.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

- 316 -

2. Man solīja kurzemniece
Sav~ meitiņu malējiņ~.
Nāc pie manim, kurzemniece,
Es tev pirkšu zīda svārkus,
Es tev pirkšu zīda svārkus,
Samta kurpes šūdināš~.
- Kur tu ņemsi, kas tev dos,
Tukšu roku turēdams?
- Tu nezini, kurzemniece,
Jaunu puišu gudrībiņas:
Sieku turu zelta naudas,
Divi siekus sudrabiņa.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

13285.

Pūt, vējiņi, rozītēs,
Lai lapiņas plātījās,
Lai es varu ieraudzīt
Daiļu rožu ravētāju.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

13286.

Rīgā pirku kumeliņu,
Āraišos kaldināju;
Cēsīs ņēmu līgaviņu,
Raunā kurpes šūdināju.
Aiz Cēsīmi jauns krodziņš,
Tur mēs kāzas nodzērām,
Uz Burtnieku ezeriņa
Gredzentiņus pārmijām.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

1. Trikātē loku liecu,
Raunā pirku kumeliņu;
Cēsīs ņēmu līgaviņu,
Limbažos saderēju,
Limbažos saderēju,
Samijām gredzeniem;
Tev bij vaŗa, man sudraba,
Pate līdz piedevām.
45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)].

13287.

Rikšiem bēri es palaidu
Pa to klaju atmatiņu
Pie tās meitu māmuliņas,
Pie tā salda alutiņa.
171 [Tāšu Padurē (Kalvenes pag. Azp)].

13288.

Rikšiem bērīt~ i palaižu
Par igauņu tīrumiņu.
Igaunīšu māmiņai
Skaistas auga zeltenītes.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

13289.

Šnelli jūdzu, lepni braucu
Lielas naudas kumeliņu.
Es nobraucu tai ciemā,
Kur bij slinkas mātes meitas:
Vēlu slauka istabiņu,
Pa lodziņu mēslus bēra.
Griez~ apkārt, brauc~ projām,
Lei paliek kur augušas,
Lei paliek kur augušas
Šās ciemiņa zeltenītes.
Šnelli jūdzu, lepni braucu,
Lepni naudu žvadzināju.
Es nobraucu tai ciemā,
Kur mudīgas mātes meitas:
Tīrs bij sētas pagalmiņš,
Izpuškota istabiņa.
Pate meitu māmuļīte
Man pacēla meldru krēslu,
Man pacēla meldru krēslu
Sudrabiņa pakariem.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

13290.

Segloj~ savu kumeliņu
Zāļu dienas vakarā.
Laimiņ~ manim ceļu sprauda
Kupliem liepu zariņiem.
Katrā liepas zariņā
Liek dimanta akmentiņu,
Lai varēju tumsā jāt
Līdz tām ciemu dzeltānēm.
Lec saulīte mirdzēdama,
Satiek~ vienu celiņā,
Tai pasniedžu rožu zaru,
Tā man sniedza sav~ rociņu.
Tūdaļ cēlu kumeļā,
Vežu līdz sētiņā.
Tā bij mana līgaviņa,
Kuŗu Laime nolēmuse.
81 [Katriņā (Katriņas pag. C)].

- 317 -

13291.

Strauja strauja upe tek
Gar tām leišu robežām.
Straujupītes maliņāi
Zied ābele baltim ziedim.
Es piesēju kumeliņu
Pie ziedošas ābelītes,
Nobierst manis kumeliņis
Ar ābeles ziediņim.
Jāju, jāju pa celiņu
Ar ziedošu kumeliņu.
Satiek~ vienu meitu māti
Raibu cimdu adījot,
Meitu māte man vaicāja:
Kur tu jāsi, smuks puisīti?
Teikšu, teikšu, neliegšos,
Jāšu sievas lūkoties.
- Jāj pie manis, smuks puisīti,
Man ir divi daiļas meitas.
Viena bija sērdienīte,
Otra daila mātes meita.
- Nāc ārāi, mātes meita,
Tu būs~ mana līgaviņa!
- Jāj projām, kalpa dēls,
Man vis tevis nevajaga;
Man atjās precinieki
Bajārīša tēva dēli.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

13292.

Tēvs man deva pūru naudas,
Lai es pirku līgaviņu.
Es nepirku līgaviņu,
Es nopirku kumeliņu,
Es nopirku kumeliņu,
Kokļu stīgu iemauktiņus.
Es aizjāju uz prūšiem
Koklēdams, spēlēdams.
Prūšos bija daiļas meitas,
Glauda manu kumeliņu.
Vai glaužat, neglaužat,
Nesēdēsat mugurā;
Uz nākošu rudentiņu
Būs man sava glaudējiņa.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)], 112 [Cirstos (Cirstu pag. C)].

1. Tēvs man deva pulka naudas,
Lai es ņemu līgaviņu,
Es neņēmu līgaviņu,
Es nopirku kumeliņu.
Caur Jelgavu cauri jāju
Uz tām prūšu robežām.
Prūšu meita melnacīte
Sijā auzas kumeļam.
Vai sijā, nesijā,
Man pašam sijātāja,
Man pašam sijātāja
Uz nākošu rudentiņu. -
Auga rudzi, auga mieži,
Nezināju, kādu ņemt;
Vai ņemt gudru sērdienīti,
Vai bagātu mātes meitu.
Labāk gudru sērdienīti,
Ne bagātu mātes meitu:
Drīz mantiņa izputēs,
Mūžam mīļa dzīvošana.
291 [Garozā (Mežotnes pag. B)].

13293.

Tēvs man deva pulka naudas,
Lai es ņemu līgaviņu.
Es neņēmu līgaviņu,
Pirku bēru kumeliņu,
Pirku bēru kumeliņu,
Kokles stīgas iemauktiņus.
Koklēdamis vien aizjāju
Prūšos ņemti līgaviņu.
Prūšu meitas varen lepnas,
Tās pie manis gan nenāca.
Tās nemāk miežu pļaut
Celmaiņāi līdumā,
Tās mācēja rāmi šūt
Deviņiemi dzīporiem.
Man nevajg rāmi šūt
Deviņiem dzīporiem,
Man vajaga riju kult
Deviņiemi spriguļiem.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

- 318 -

13294.

Tēvs man taisa oša laivu,
Māt~ auž baltas zēģelītes,
Lai es braucu jūriņā
Ar ziemeli dauzīties.
Es redzēju jūriņā
Trīs meitiņas zvejojam.
Tā mazaja, tā smukaja,
Tā pēc manim gauži raud.
Tai es došu savu roku,
Savu zelta gredzeniņu;
Tai es došu savu klēti,
Savas klētes atslēdziņu;
Tai es došu savus lopus,
Savu lopu laidariņu.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

13295.

Teci, mana oša laiva,
Simtu jūdzu naksniņā,
Ka varēju meitu māti
Priekš saulītes bildināt.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

13296.

Trīs gadiņi audzināju
Stallēi bēru kumeliņu;
Cetortāi gadiņāi
Dzelžim kājas kaldināju;
Tai piektāi gadiņāi
Pierku sedlus, iemauktiņus;
Tai sestāi gadiņāi
Gāju sievas lūkoties.
Lai es jāju kur jādamis,
Jāju meitu pulciņāi.
Sviežu savu gradzentiņu
Pa meitiņu kājiņām.
Viena nāca, pāri lēca,
Otra apkārt aptecēja.
Kas gredzenam pāri lēca,
Ne draugam nevēlēju;
Kas apkārt aptecēja,
To jaunam brālītim.
Trešā nāca, tā uzjēma,
Tā būs mana līgaviņa.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

13297.

Trīs gadiņi audzināju
Stallī bēru kumelīnu;
Cetortāja gadīnā
Dzelziem kājas kaldināju;
Tai piektāja vasarā
Pirku sedlus, iemauktīnus;
Tai sestāja vasarā
Jāju sievas lūkoties.
Nolūkavu itin dailu,
Bet bij mella kā sigāns;
Nedrīkstēju mājās vest,
Ne pupīnu apraudzīt.
Pavaicāju māmīnai,
Kur to baltu izmazgāšu
- Ved to dūņu ezarā,
Ziepēm baltu izmazgāsi.
Izmazgāju vienu podu,
Vēl bij melna kā sigāns;
Izmazgāju otru podu,
Tad bij tāda puspelēka;
Izmazgāju trešu podu,
Nu bij balta kā jumprava.
Tad drīkstēju pabučot,
Tad pupīnus apraudzīt.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

1. Gulu, gulu, miegs nenāk,
Uz ta cieta egļu beņķa.
Lec~ augšā, auju kājas,
Eim~ uz krogu nodzerties.
Dzerdams alu, brandavīnu,
Nolūkoju līgaviņu.
Būtu laba, būtu branga,
Bet tik melna kā čigāne.
Vecā māte pamācīja,
Kā var baltu izmazgāt:
Triju podu ziepju pērc,
Ved Dobeles ezerā!
Izmazgāju pirmo podu,
Vēl tik melna kā bijuse;
Izmazgāju otru podu,
Nu tik tāda puspelēka;
Izmazgāju trešo podu,
Nu bij balta kā vāciete.
Nu drīkstēju mutes dot,
Nu ļaudīm parādīt.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

13298.

Trīs gadiņi audzināju
Stallī bēru kumeliņu;
Cetortāja gadiņā
Pirku sedlus, iemauktiņus;
Piektajā gadiņā
Jāju sievas lūkoties.
216 [Ventspilī].

- 319 -

13299.

Trīs gadiņi audzināju
Stallī melnu kumeliņu;
Cetortā gadiņā
Pirku sedlus, iemautiņus,
Pirku sedlus, iemautiņus,
Jāj~ uz meitu māmuliņu.
Ieraudzījse tautu meita,
Ietek rožu dārziņā;
Novijuse vainadziņu,
Nāk ārāi raudādama.
Vai tu raudi, vai neraudi,
Tūlīt līdza nevedīšu,
Par trīs gadi, cetortāi,
Tad es tevi aizvedīšu.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

13300.

Vakarā iesēdos
Ozoliņa laiviņā;
Rīgā man gaiļi dzied,
Vāczemē saule lec.
Rīgā mans tēvs māmiņa,
Vāczemē līgaviņa.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

13301.

Visi saka, visi saka,
Ka es sievas nedabūšu.
Es iegāju klētiņā,
Apjozos zobentiņu,
Apjozos zobentiņu,
Apsegloju kumeliņu,
Apsegloju kumeliņu,
Jāju sievas lūkoties.
Jāju, jāju trīs dieniņas,
Ceļam gala nedabūju.
Es uzjāju lielu kalnu,
Lielu ciemu ieraudzīju.
Sviedu spieķi sētmalā,
Satrūkās ciema suņi.
Izlec divas zeltenītes,
Kā rozītes ziedēdamas.
Viena ņēma mani pašu,
Otra manu kumeliņu.
Ieved manu kumeliņu
Treju staļļu dibinā,
Beŗ auziņas silītē,
Sviež ābolu redelēs,
Aizslēdz manu kumeliņu
Deviņām atslēgām.
Ieved pašu istabā,
Sēdin~ liepas krēsliņā,
Uzliek man kviešu maizi,
Uzliek miežu alutiņu.
Paldies, meitu māmuliņa,
Par to gardu mielastiņu!
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

42784.

Aiz Daugavas loku loku,
Rīgā pirku kumeliņu;
Rīgā man tēvs māmiņa,
Vāczemē līgaviņa.
378 [Seces Jk].

42785.

Aiz tuo syla gabaliņa,
Tur aug muna leigaviņa;
Tur byus munam kumeļam
Syla smilktis putinuot.
389 [Silajāņu Rz].

42786.

Ar ābeli sasasēdu
Savā ziedu laiviņā;
Rīgā mana gaisma ausa,
Vāczemē saule lēca.
192 [Kosas C].

42787.

Akmiņaina tei zemīte,
Kur aug muna līgaviņa;
Tur vajaga dzelža rotu,
Aši kolta kumeliņa.
326 [Preiļu D].

42788.

Apsaāvu raudādams
Baltas zeķes kājiņās,
Kam jaunam man jāiet
Meitu mātes zadināt.
281 [Neretas Jk].

42789.

Citas meitas man vaicāja:
Ko dar' muižas Miķelīts?
Miķelīts kājas ava,
Seglo bēru kumeliņu;
Jās tālās tautiņās
Sev līgavu lūkoties.
77 [Codes B].

- 320 -

42790.

Es apkalu kumelīnu
Teraudīna pakaviem;
Es aizgāju uz prūšiem
Sevim ņemti līgavīnu.
Prūšu meitas brīnījās:
Kas par daiļu kumelīnu!
470 [Vecates Vlm].

42791.

Gŗūti gŗūti tai lazdai,
Kuŗai augsti rieksti auga;
Vēl gŗūtāki tautiešam,
Kuŗam tāli līgaviņa.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

1. Gryuši, gryuši tai lozdai,
Kurai rīksti viersyunē;
Gruši, gruši tam puišam,
Kuram tuoļi mīlīguo.
326 [Preiļu D].

42792.

Grūti grūti tai lazdiņai,
Kam riekstiņi pazarēs;
Grūti grūti tam puisīšam,
Kam zināma līgaviņa.
Dievszin, dos tēvs māmiņa,
Vai būs pati nācējiņa.
545 [Krustpils D apr.].

42793.

Jāju, jāju vienu dienu,
Dazajāju augstu kalnu;
Uz tā viena augsta kalna
Daudz ir liepu visapkārt.
3 [Adulienas Md].

42794.

Jāju dienu, jāju otru,
Līgaviņas lūkoties.
Jāju trešu, es ieraugu:
Jau pie vārtiem stāvēdam(a).
170 [Kapiņu D].

42795.

Kur tu jāsi, tautu dēls -
Zirgam aste nebuntēta?
Gaŗām krogu, gar stadulu
Uz Vidzemes meitiņām;
Vidzemē ir skaistas meitas,
Visām kroņi galviņā.
46 [Beļavas Md].

42796.

Kuŗas malas šitā meita
Rūtainiem lindrakiem?
Vai tādēļ tai atjāja
No Kandavas precenieki?
198 [Krustpils D].

42797.

Lei bij' audzis, kur bij' audzis,
Rīgā iešu sievas ņemt.
Lei palika, kur augušas,
Vidzemnieku skaistas meitas.
192 [Kosas C].

42798.

Lieli ceļi tāļu veda,
Mazi īsu gabalīnu;
Lieli puiši tāļu brauca,
Meklēt savas līgavīnas;
Mazi puiši tuvu gāja,
Meklēt savas līgavīnas.
192 [Kosas C].

42799.

Lai līst lietus, lai snieg sniegs,
Man jādodas klajumā.
Nenāks pati tautu meita,
Man sēdot istabā.
338 [Rankas C].

42800.

Par Daugavu atlīgoja
Šalakiem šūta vācelīte.
Pastāv' brīdi, pagaid' laiku,
Še būs pati šuvējiņa.
241 [Lubānas Md].

42801.

Pūt, vējiņi, dzen laiviņu,
Aizdzen mani Vidzemē;
Ņemšu pats tur līgaviņu
Tēvam mātei nezinot.
378 [Seces Jk].

42802.

Sudobriņa lūku līcu,
Vara kolu kamaniņas;
Ar tuom brauču tautiņuos
Leigavaiņas lyukuotīs.
358 [Rugāju Abr].

- 321 -

42803.

Upīte tek līku loku,
Pededzīte zaru zariem;
Aiz tiem lokiem, aiz tiem zariem,
Tur aug mana līgaviņa,
Ar vaskainiem gaŗiem matiem,
Sarkans rožu vaiņadziņš.
358 [Rugāju Abr].

42804.

Vidzemnieki Dievu lūdza,
Kad aizsaltu Daugaviņa,
Lei varētu ritināt
No Kurzemes dzeltainītes.
56 [Birzgales (Lindes) Rg].

3. Sievu iegūst ar varu un viltu

a) Tautas izkaŗo līgavu

13302.

Balti bērzi vizināja
Gar brālīša sētmaļiem:
Tie nebija balti bērzi,
Tie brālīšu zobeniņi;
Uz tautām vizināja,
Tautām māsu nedodam.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

13303.

Ej, māsiņa, tautiņās,
Es nevaru ko darīt,
Man rociņa piekususe,
Zobeniņu vēcinot.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13304.

Es, māsiņa, tevis dēļ
Salauzīju zobeniņu;
Ar tautām bārdamies,
Cirtu vārtu stuburā.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

13305.

Ik dieniņas Dievs palīdz,
Šo dieniņu nepalīdz:
Tautas māsiņ~ i aizveda,
Man pārlūza zobeniņš.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

13306.

Irbi šāva, mednis krita,
Visa zeme norībēja;
Tautas jāja, kalni plīsa
Deviņos gabalos.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

13307.

Māsiņ manu maģāko,
Turi manu kumeliņu!
Tautas veda lielāko,
Lai es rauju zobentiņu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

13308.

Sasabāru ar bāliņu,
Salauzīju zobeniņu:
Kam turēja kamanās,
Kam tautām nerādīja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

13309.

Cauri dūru glāžu logu
Ar tērauda zobeniņu,
Ārā ņēmu gudraļiņu
No deviņu bāleliņu.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

b) Tautas izlūko, gūsta un zog līgavu. Meitas vairās, bēg, slēpjas no tautām

13310.

Agri dzied jūras gaiļi,
Agri kāpu laiviņā;
Jau atradu leišu meitu
Aiz Daugavas velējot.
Iemet~ vāli ūdenī,
Ieņem~ pašas laiviņā.
14 [Inčukalnā (Inčukalna pag. Rg)].

13311.

A Dieviņu, a Dieviņu,
Suņi mani neredzēja;
Es atjāju par lejām,
Par ozolu ēniņām.
224 [Kabilē (Kld)].

13312.

Ai Dieviņ, kur nu bēgšu?
Manim jāje precinieki.
Nenorimu istabā,
Ne klētie apcirknie.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

13313.

Ai Dieviņi, man bij laime,
Šī birzēi iejājot:
Līdz iegāju, līdz nošāvu
Sarkankrūti vāverīti.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

- 322 -

13314.

Ai Dieviņ, kas nu būs,
Kas nu mani mājās ves [=vedīs]?
Poļu ļaudis sienu pļāva
Pašā ceļa maliņā.
1311 [Apē (Vlk)].

13315.

Ai liepiņa platlapīte,
Apslēp manu vaiņadziņu!
Tautas loka zaļas birzes,
Meklē manu vaiņadziņu.
166 [Gramzdā un Smaižos (Gramzdas un Aizviķu pag. Lp)].

13316.

Ai māmiņa, ai māmiņa,
Bailīg~ ir rudens nakts;
Pūš vējiņš, čaukst lapiņas,
Lavī mani sveši ļaudis.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

13317.

Ai priedīte, ai eglīte,
Es ar tevi ienaidā:
Es zem tevis patecēju,
Tu tautām parādīji.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

13318.

Ai zaļā bērzu birze,
Tu ar mani ienaidā:
Es būt~ tautas izbēguse,
Tu norāvi vainadziņu.
294 [Grantelē (Iecavas pag. B)].

13319.

Ai svainīt, dar~ man labu,
Padod ziņu brāliņam:
Apstāj~ mani trejas tautas
Dābuliņa kalniņā.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

13320.

Ak tu Dievs, es izbēgu
No nelieša tēva dēla!
Nu es savu vainadziņu
Vēl košāku darināšu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

13321.

Ai vanagi, vanadziņi,
Kur tik augsti lidināji?
Sudrabota balta vista
Ielīž brāļa kaņupēs.
320 [Mazzalvē (Mazzalves pag. Jk)].

13322.

Aiz ābeles paslēpos
No nelieša tēva dēla.
Birst ābelei balti ziedi,
Birst man gaužas asariņas.
87 [Liepas muižā (Liepas pag. C)].

13323.

Aiz upītes melni alkšņi,
Pilni baltu gaigaliņu;
Celies agri, bāleliņ,
Būs tavā rociņā.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

1. Pār Daugavu melna egle,
Pilna baltu gaigalīšu;
Pasteidziesi, brāleliņi,
Tur būs tava līgaviņa.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)].

13324.

Apkārt kalnu, apkārt kalnu
Ar vizuļu vaiņadziņ~,
Lai tautiņas nepanāca
Ar vizuļu vaiņadziņ~.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

13325.

Apkārt kalnu aptecēju
Ar vizuļu vainadziņu;
Pakaļ tautas pa sliedīti,
Pa vizuļu birumiņu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

13326.

Apkārt kalnu tautiets jāja,
Es no kalna lejiņā.
Tautiets jāja rožu dārzu,
Es iebēgu kaņepēs.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

13327.

Apkārt poru, apkārt poru,
Negribēju slapja tapt;
Negribēju satikties
Ar nelieti tēva dēlu.
Līdz top~ pora maliņā,
Līdz, nelieša, rociņā.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

13328.

Apzeltīta vāverīte
Pār celiņu pārtecēja;
Bāleliņa medinieki
Dzen sidraba sunīšiem.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

- 323 -

13329.

Apstāj mani pulka tautu
Sīku priežu kalniņā,
Gribēj~ manu vainadziņu
Ar varīti novarēt.
Rokas vien vēsināju,
Līdz pārgāju sētiņā;
Kad pārgāju sētiņā,
Tad iedevu brālītim.
239 [Vecaucē (Vecauces pag. Jg)].

13330.

Apstāj mani sīvas tautas
Sīkāi priežu kalniņāi.
Vai Dieviņu, kur nu mukšu,
Kur nu likšu vaiņadziņu?
Rokāi viene vēcināšu,
Līdz atjāse bāleniņis.
Kad atjāje bāleniņis:
Še, brālīti, vainadziņis,
Še, brālīti, vainadziņis,
Nes mazai māsiņai!
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Satiek mani trejas tautas
Sīku priežu kalniņāi.
Vai Dieviņi, kur ielikšu
Savu zīļu vaiņadziņu?
Rociņāi vēcināju,
Līdz atjāje bāleniņi.
Kad atjāje bāleniņi:
Še, brālīti, vaiņadziņis,
Še, brālīti, vaiņadziņis,
Nes sētāi māmiņai!
Brālīts paņem
Žēlodams,
Pārnes sētā
Gaudodams,
Iedod māmiņai
Raudādams.
Māmiņa ienesa
Rozīšu dārzāi.
To saka rozīte,
To magonīte:
Kur tā vaiņagu
Nesātāja?
Tautiņas noveda
Nesātāju,
Palika tautās
Plānautu nesāt.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

13331.

Apstāj mani trejas tautas
Sīkā priežu kalniņā,
Gribēj~ manu vainadziņu
Ar varīti novarēt.
Rokā vien vēcināju,
Līdz atjāja bāleliņi;
Kad atjāja bāleliņi,
Tad uzliku galviņā.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

13332.

Apstāj mani trejas tautas
Sīku priežu kalniņā,
Rausta manu vainadziņu,
Groza brāļa kumeliņu.
Es visāi balsiņā
Saucu savus bāleliņus.
Attek mani bāleliņi,
Cepurītes rociņā.
- Drīksti, nelga, to darīt,
Ceļā māsu saticies,
Raustīt māsas vainadziņu,
Grozīt manu kumeliņu?
206 [Kuldīgas apriņķī].

13333.

Apstāj mani trejas tautas
Silā, priežu kalniņā,
Gribēj~ manu vaiņadziņu
Ar varīti novarēt.
Visu dienu sasēdēju
Sila priedes galiņā,
Rokā vien vēcināju
Savu zīļu vainadziņu,
Gaidu savus bāleliņus
No Vāczemes pārjājam.
Pārjāj brāļi no Vāczemes,
Nolaiž mani no priedītes.
Savu zīļu vaiņadziņu
Sev uzliku galviņā.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

13334.

Apvijam zelta viju
Visapkārt Zalaviņu,
Lai nezaga susējieši
Zalaviņas zeltenītes.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

13335.

Audzē, Dievs, bāliņam
Labas, gaŗas kaņepītes!
Es tautām atsacīšu,
Kaņepēs stāvēdama;
Balsi manu gan dzirdēs,
Augumiņu neredzēs.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

- 324 -

13336.

Audzē, Dievs, bāliņam
Labas, gaŗas kaņepītes!
Rudens nāca, vaidu laiki,
Tur māsiņa paslēpās.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

13337.

Balta balta gaigaliņa
Zem tiltiņa mazgājās;
Atskrien zviedru vanadziņš,
Spalvas vien noputēja.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].

13338.

Balta gāju, balta teku
Pa klajenu atmatiņu,
Lai tie manis neierauga,
Baltābula pļāvējiņi.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

13339.

Balta kaza velējās
Daugaviņas maliņā;
Dalec vilks, aiznes kazu,
Paliek drēbes nevelētas.
108 [Veismaņu pagastā (Vaives pag. C)].

13340.

Bieza migla man patika,
Rasa manim nepatika:
Migla mani pasargāja,
Rasa deva tautietim.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

13341.

Bēdz, māsiņ, dzenas tautas,
Nes rokā vainadziņu;
Ja zinies neizbēgt,
Lec ar visu ūdenī!
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13342.

Bēdz, māsiņa, dzenas tautas,
Nes vaiņagu rociņāi;
Ja redz~ tautas panākam,
Svied vaiņagu brālītim!
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

13343.

Bēdz, māsiņa, suņi rēja,
Bēdz avota lejiņā!
Ne visām tautiņām
Rādīt savu augumiņu.
224 [Kabilē (Kld)], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13344.

Bēdz, meitiņ, bēdz, meitiņ,
Nu nāk tavi precinieki:
Kalna Kušļu Indriķīts,
Skrandinieku Andrieviņš.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

13345.

Bēdz, meitī, vai nebēdz,
Manu nagu neizbēgs~,
Manu nagu neizbēgs~,
Manu labu kumeliņ~.
133 [Palsmanē (Palsmaņa pag. Vlk)].

13346.

Bēdza meitas no manim,
Bēdza lielas, bēdza mazas;
Mazas bēdza muļķībā,
Kāda vella lielas bēdza?
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Bēdza meitas no manim,
Bēdza lielas, bēdza mazas;
Mazas bēdza muļķībā,
Kādu vellu lielas bēdza?
Lielas bēdza tāda vellu,
Ka es lielis dzērājiņš,
Ka es lielis dzērājiņis,
Ka man sīva māmuliņa.
Nāc, meitiņa, nebēdā,
Atmetīšu dzērumiņu,
Atmetīšu dzērumiņu,
Nomirs mana māmuliņa.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13347.

Bēdzin bēga tautu meita,
Dzirdēj~ mani runājot.
Bēdz, meitiņa, laimes savas,
Nebēdz mana augumiņa!
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

13348.

Bēgtin bēga tautu meita,
Dzirdēj~ mani runājam.
Ja tu manu balsu bēgi,
Mani pašu neizbēgsi.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 325 -

13349.

Bēdzin bēgu barga kunga,
Vairāk laiska arājiņa:
Ne mūžam bargi kungi,
Mūžam laiskis arājiņš.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

13350.

Bēdzien bēgu no tautām,
Upīt~ radu celiņā.
Drīzi drīzi, brāleliņi,
Met zobenu celiņā [laipiņā]!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

13351.

Bēgat, meitas, bēgat, meitas,
Nu brauc jūsu precinieki;
Lieniet viena aizkrāsnē,
Otra mātes pagultē!
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13352.

Bēdžu, bēdžu nu tauteņu,
Kritu lozdu kriumenī.
Tev, lazdeņ, plotas lopas,
Apsedz munu augumeņu!
4282 [Eversmuižā (Ciblas pag. Ldz)].

13353.

Bēgu dienu, bēgu nakti,
Augumiņu vairīdama:
Dienu bēgu bargu kungu,
Nakti laisku tēva dēlu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

13354.

Bērziņš meitu aicināja:
Nāc, meitiņa, slotas griezt!
Ne zariņa nenogrieza,
Sāk bērziņis līgoties.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

13355.

Biju jauna, biju gudra,
Mācēj~ tautas kaitināt:
Tautas jāja pa celiņu,
Es kalnāje gavilēju.
Līdz tautiņas kalniņā,
Es no kalna lejiņā;
Līdz tautiņas lejiņā,
Es brālīša birziņā;
Līdz tautiņas birziņā,
Es brālīša sētiņā;
Līdz tautiņas sētiņā,
Es pie māršām istabā.
Ai lūdzamas brāļu sievas,
Līdzat manim vairoties!
Viena mārša galvu tina,
Otra sedza vilnānīti,
Tā trešaja projām raida:
Ej projām, ciema sieva,
Es jau tevi sen pazinu
Runātāju cilvēciņu.
Sak~ tautiņas sēdēdamas:
Tā nebija ciema sieva,
Tā nebija ciema sieva,
Tā, brālīši, jūs~ māsiņa,
Tā, brālīši, jūs~ māsiņa,
Rokā nesa vaiņadziņu.
190 [Kuldīā].

1. Es stāvēju kalniņāi,
Ieraudzīju, tautas nāk.
Līdz tautiņas kalnāi nāca,
Es no kalna lejiņāi;
Līdz tautiņas lejāi nāca,
Es pie brāļa sētiņāi;
Līdz tautiņas sētāi nāca,
Es pa duris istabāi;
Līdz tautiņas namāi nāca,
Es caur logu kaņepēs.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

13356.

Biju meita, bij augums,
Slēpos kļava lapiņās;
Tautiņām(i) zeme rīb,
Man~ auguma meklējot.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

13357.

Birzi bridu, ne ābolu,
Rasa bira, ne sidrabs;
Tautu bēdzu, ne bāliņu,
Asariņas slaucīdama.
47 [Ārciemā (Pāles pag. Vlm)].

13358.

Brāļi māsu aizslēguši
Pētersīļu dārziņā.
Eita, brāļi, atslēdziet,
Man vajaga malējiņas!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

13359.

Brāļi māsu aizslēguši
Pētersīles dārziņāi.
Slēdzat, brāļi, neslēdzat,
Man vajaga, es dabūšu.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

- 326 -

13360.

Brāļi māsu aizlēguši
Pētersīļu dārziņā.
Slēdziet, brāļi, neslēdziet,
Jau māmiņa pavēlēja.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

13361.

Brāļi māsu aizslēguši
Pētersīļu dārziņā(i).
Slēdziet, brāļi, neslēdziet,
Tautām māsa piederēja.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

13362.

Brāļi māsu aizslēguši
Pētersīļu dārziņā;
Tautas lūdza raudādamas:
Brāļi, māsu atslēdziet!
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

13363.

Brāļi māsu ieslēguši
Sarkanrožu dārziņā.
Vai slēdzati, neslēdzati,
Mana būs vakarā;
Celšu durvis no eņģēm,
Vedīš~ māsu no rozēm.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 79 [Jumurdā (Jumurdas pag. C)].

1. Brāļi māsu ieslēguši
Priežu baļķu klētiņā.
Slēdzat, brāļi, kur slēgdami,
Ārā ņemšu vakarā.
65 [Valtenbergā (Mazsalacas pag. Vlm)].

13364.

Brāļi māsu paslēpuši
Baltāi rožu dārzīnā.
Vai jūs slēpjat, vai neslēpjat,
Spīd māsīnas vainadzīns,
Spīd māsīnas vainadzīns
Par deviņis rožu krūmis.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

13365.

Brāļi māsu paslēpuši
Pētersīļu dārziņā.
Slēpiet, brāļi, neslēpiet,
Paši, tautas, redzējām.
326 [Taurkalnē (Taurkalnes pag. B)], 327 [Taurkalnē un Jaunjelgavas apkārtnē (Taurkalnes pag. B un Jaunjelgavas Jk apkārtnē)].

13366.

Brāļi māsu paslēpuši
Sīkajās rozītēs;
Eita, tautas, meklējiet,
Rozēm zarus nelaužiet!
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

1. Mēs māsiņu paslēpām
Pētersīļu dārziņā;
Nākat, tautas, meklējat,
Nenominat pētersīles;
Ja nomīsiet pētersīles,
Dārgu naudu maksāsit.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

13367.

Bāliņ, tavas dzirnutiņas
Liela ceļa maliņā.
Vakar tautas lielījās
Nozagt vienu malējiņu.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

13368.

Bāliņam pieklājās
Treji vārti sētiņā:
Pa vieniem tautas nāca,
Pa otriem bāleliņi,
Pa trešiem mūs~ māsiņa
Ietek rožu dārziņā.
Eita, tautas, meklējiet,
Rozēm ziedus nelaužiet!
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

13369.

Bāliņš savu skaistu māsu
Klētiņāi guldināja;
Tautiets savus gaŗus nagus
Gar duriemi skrabināja.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

13370.

Braucin brauca rēvelieši,
Zviedzin zviedza kumeliņi.
Ai Vidzemes māmuliņa,
Sargi savas zeltenītes!
46 [Carnikavā (Rg)].

1. Ai Vidzemes māmuliņ,
Sargi savas zeltenītes!
Zviedzin zviedza prūšu zirgi,
Caur siliņu tecēdami.
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)].

13371.

Braucin brauce rēvelnieki,
Zviedzin zviedze kumeliņi:
Igauniešu māmiņai
Skaistas meitas malējiņas.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

- 327 -

13372.

Briedu purvu briedamo,
Metu laipu metamo,
Augumiņu vairīdama
No netikla tēva dēla.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

13373.

Daiļa puķe dārzā auga,
Vēl daiļāka jūriņāji:
Zelta zari, zīda saknes,
Sudrabiņa lapiņām.
Pēc puķītes sniedzotiesi,
Iekrīt zīda nēzdaudziņis;
Pēc nēzdauga sniedzotiesi,
Iekrīt zelta gredzentiņš;
Pēc gredzena sniedzotiesi,
Iekrīt zīļu vaiņadziņis;
Pēc vaiņaga sniedzotiesi,
Dzirdu tautas atjājot.
Saka tautas cits uz cita:
Ņemsim zirga mugurāji!
Labāk kritu upītēji,
Nekā tautu rociņā:
Upīt~ nesa līgodama,
Tautas veda nievādamas. -
Upīt~ nesa, nepanesa,
Iesit vilnis Daugavāji;
Daugav~ nesa, nepanesa,
Iesit vilnis jūriņā;
Jūriņ~ nesa, nepanesa,
Izsit vilnis maliņāji,
Izsit vilnis maliņāji,
Tēva lauka galiņā.
Tur uzauga kupla liepa
Deviņiemi žuburiemi.
No saknēmi kokles taisa,
No zariemi stabulītes.
Sak~ bāliņis koklēdamis:
Tā koklīte žēli skana.
Sak~ māmiņa raudādama:
Tā dzied mana pastarīte,
Tā dzied mana pastarīte,
Gar jūriņu staigādama,
Ūdens ziedus lasīdama.
288 [Bornsmindē (Īslīces pag. B)].

13374.

Dari man, bāleliņi,
Trejas dores istabāi:
Pa vienām tautas nāca,
Pa otrām iztecēju,
Pa trešām brāļa sieva
Iznes manu vainadziņu.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

1. Tais~, bāliņi, augstu namu,
Taisi treju nama durvju:
Pa vienām gaisma ausa,
Pa otrām saule lēca,
Pa trešām durtiņām
Iznes manu vainadziņu.
18 (Plāterē).

2. Cērt, bāliņ, jaunu klēti,
Cērt klētei treju durvju:
Pa vienām tautas gāja,
Pa otrām bāleniņi,
Pa trešām māsa gāja,
Asariņas slaucīdama.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13375.

Dažu nakti pārgulēju
Baltu puķu siliņā,
Augumiņu vairīdama
No neveikla tēva dēla.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13376.

Dievs dod apsei nelapot,
Kam tā mani nobiedēja!
Tā trīsēja, es tecēju,
Šķitu tautas dzenoties.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

13377.

Dievs dod tev, ozoliņ,
Simtu gadu nelapot:
Es zem tevis patecēju,
Tu tautām(i) parādīji.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1. Apsēdos ap ozolu,
Redzu tautas atjājam.
Nav tautiņas atjājušas,
Ozols saka: še meitiņa!
Dievs dod tev, ozoliņ,
Trīs gadiņi nelapot,
Trīs gadiņi nelapot,
Mūžam zīļu neredzēt.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

- 328 -

2. Tautas jāja pa kalniņu,
Es apsēdu pie ozola.
Līdz tautiņas gaŗām jāja,
Ozols saka: še meitiņa!
Dievs dod tam ozolam
Simtu gadu nelapot,
Simtu gadu nelapot,
Otru simtu nezīļot.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)], 224 [Kabilē (Kld)].

13378.

Div~ dieniņas mežā braucu,
Nekā laba neatradu;
Nu aizbraucu trešo dienu,
Dabūj~ smuku līgaviņu.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

13379.

Divas māsas lapās gāja,
Trešā māsa pakaļ tek.
To mazo es paņemšu,
Tur būs man līgaviņa.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

13380.

Div~ pelēki vanadziņi
Lidin~ brāļu pavārtā.
Nei tie skrēja, nei metās,
Teju vien lidinēja;
Tie gaidīja mūs~ māsiņas
Kā irbītes iztekam.
Tā nebija lauka irbe,
Vanagami notveŗama.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

13381.

Dui pelēki vanadziņi
Teju vien lidināja,
Līdz nospēra mūs~ māsiņu
Baltāi linu lauciņāi.
184 [Dūrē (Vārmes pag. Kld)].

13382.

Dzeltenā cielaviņa
Purvu brida raudādama:
Purvu zin izbrienot,
Tautām šķiet niizbēgt.
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

13383.

Dzen ganos, man~ māsiņa,
Negan~ ceļa maliņā:
Ik dieniņas tautas jāja,
Lieku veda kumeliņu;
Liekajam kumeļam
Balta sagša mugurāi.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

13384.

Dzīrās tautas zagšus zagt, -
Kur jūs mani dabūsiet?
Vidū māršu maltu gāju,
Vidū brāļu druviņā.
373 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Sola tautas jāšu jāti,
Sola mani zagšu zagti.
Jājat, tautas, zogat mani, -
Kur jūs mani dabūsit?
Vidū māršu malta gāju,
Vidū brāļu druviņā.
Svētu rītu nezagsit,
Tad es dzīšu ganiņos.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

13385.

Ej, bāliņi, paskaties,
Ko rej tēva kucentiņi!
- Bēdz, māsiņa, kambarī,
Tev sajāja precenieki.
- Lai tie jāj, bāleliņi,
Es jau biju sen gaidījse.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

13386.

Ej ganos, bāleliņ,
Kā ganos nedabūji?
Dabūj~ puķu vainadziņa,
Dabūj~ pašas vijējiņas.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Ej mežā, bāleliņ,
Kā mežā nedabūsi?
Dabūs~ ogu, dabūs~ riekstu,
Dabūs~ meitu malējiņu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

13387.

Ej mežāi, bāleliņ,
Ko mežā nedabūsi?
Dabūs~ meitu vaiņagāi,
Bit~ ar vasku rituliņu.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ak tu Dievus, sasatiku
Labu laimi celiņā:
Slaveno tēva dēlu
Ar labo kumeliņu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

- 329 -

2. Dod, Dieviņi, man satikt
Labu laimi celiņā:
Jaunu meitu ar vaiņagu,
Bit~ ar vaska ritentiņu.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

13388.

Es apsedzu baltu sagšu,
Sēžu ievu krūmiņā.
Sak~ tautiņas pajādamas:
Līdz zemīti ievas zied.
157 [Vecpilī (Vecpils pag. Lp)].

13389.

Es apvilku zīda tīklu
Apkārt tautu istabai,
Lai tā man neizmuka,
Sen lūkota līgaviņa.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

1. Apstiepjam zelta šnori
Ap tautieša tīrumiņu,
Lai caunīte neizbēg,
Kuŗ~ vakar apsedzām.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

2. Es apvilku zaļu zīdu
Ap zaļo bērzu birzi,
Lai tā man neizbēg,
Gūstāmā cielaviņa.
14 [Inčukalnā (Inčukalna pag. Rg)].

13390.

Es atradu trīs bitītes
Ābolā līgojam;
Lai līgoja divas vien,
Trešo vedu bāliņam.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

13391.

Es iegāju tai sētāja,
Kur ieskrēja vanadzīns.
Vanadzīnis vistu ķēra,
Es noķēru līgavīnu;
Vanagam viena diena,
Man visam mūžiņam.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

13392.

Es iegrūžu tautu dēlu
Vībotnīšu krūmiņā,
Kamēr pate pasaslēpu
Magonīšu krūmiņā.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

13393.

Es izaugu pie māmiņas
Kā gaŗā kaņepīte;
Tautas gāja istabā,
Es pa logu kaņepēs.
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

13394.

Es izbēgu no tautām
Biezāi priežu siliņāi,
Lai pazina bāleniņis
No vāveres lēkumiņa.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

13395.

Es izbāgu nu tauteņu
Par peipeņu teirumeņu;
Boltys munis vilnuoneites,
Bolts peipeņu teirumeņš.
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

13396.

Es meitiņa kā smildziņa,
Smildziņās paslēpos;
Dzinās mani, nedabūja,
Divi jauni tēva dēli.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

13397.

Es meitiņu piepeņķēju
Pie priedītes, pie eglītes;
Kamēr jūdzu kumeliņu,
Jau meitiņa gabalā.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

1. Es puisīti piepeņķēju
Pie priedītes siliņā;
Kamēr puisis peņķējās,
Es meitiņa gabalā.
308 [Altenē (Seces pag. Jk)].

13398.

Es norāvu zelta rozi
Tautu dēla pļaviņā.
Dzinās mani, nepanāca,
Divi daiļi tēva dēli.
252 [Spirgū (Slampes pag. Tk)].

13399.

Es pieteicu māsiņai,
Tāli ganu nevadīt:
Aiz kalniņa aizalaida
Div~ pelēki vanadziņi.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

- 330 -

13400.

Es pievīlu meitu māti
Dūmotā istabā:
Viņa manim krēslu cēla,
Es ar meitu kamanās.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

13401.

Es sacēju tev, muoseņ,
Tuoļi gonu navadeit:
Tuoļi gonus vadeidama,
Pavadēsi vaiņuceņu.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

13402.

Es tev lūdzu, bāleniņi,
Sēj aiz loga kaņepītes:
Nāks rudens, jās tautietis,
Es pa logu kāņepēs.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13403.

Es tev lūdzu, bāleliņ,
Sēj pie loga kaņepītes:
Tautas nāca pa durvīm,
Es pa logu kaņepēs.
Es tautām(i) atsacīju,
Kaņepēs stāvēdama;
Balsu manu gan dzirdēja,
Manis pašas neredzēja.
63 [Sprēstiņos (Dauguļu pag. Vlm)].

1. Suņi rēja, tautas nāca,
Es pa logu kaņepēs.
Kaņepēs stāvēdama,
Tautiņām atbildēju;
Valodiņu vien dzirdēja,
Augumiņa neredzēja.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

13404.

Ezariņš plivināja
Pāri baltu villānīšu.
Meitu māte gauži raud,
Maliņā stāvēdama.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

13405.

Gaida mani celiņā,
Gaida ceļa maliņā.
Gan zināju zaļu birzi,
Kur aplieču līkumiņu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

13406.

Gaid~, māmiņa, i ņegaidi
Ūdentiņa nesējiņas;
Vainaciņu vien atradu
Avotiņa maliņā.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

13407.

Gana agri es cēlos,
Gana lielu rasu bridu,
Līdz panācu, līdz noķēru
Tautu meitas vaiņadziņu.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

13408.

Gani, gani, gana meit,
Sargi savu vaiņadziņ~:
Aiz kalniņa aizsalaida
Div~ pelēki vanadziņi.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

13409.

Gani, gani, ganu meita,
Sargi savu vainadziņu:
Es atstāju bāleliņu
Kumeliņu sedlojot.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

13410.

Ganos ņēmu to meitiņu,
Liepā kāru vainadziņu.
No liepiņas ziedi bira,
No vainaga vizulīši.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

1. Ganos liela es uzaugu,
Ganos pūru pielocē,
Ganos mani tautas jēma,
Liepē kāru vainadziņu.
223 [Iķenē (Vandzenes pag. Tl)].

13411.

Grūž māti kaktā,
Ved meitu projām -
To dara tas vīrs,
Kam sievu vajag.
217 [Ārlavā (Ārlavas pag. Tl)].

13412.

Gudra gudra mātes meita,
Birzē sedza vilnānīti;
Vēl gudrāka bārenīte,
Aiz upītes kājas āva.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

13413.

Gudra gudra tautu meita,
Ābolā kājas āva;
Gudri mani bāleliņi,
Iet, ābolu škurstīdami.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 331 -

1. Bite bite tautu meita,
Ābulā kājas āva;
Mans brālītis dravenieks,
Iet ābulu šķierstīdams.
198 [Saldū].

13414.

Gudra gudra tautu meita,
Aiz upītes kājas āva;
Gudri mani bāleliņi,
Peldu laida kumeliņu.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)], 104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)], 1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)]. 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)],
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

1. Gudra gudra tautu meita,
Aiz upītes kājas āva;
Nevarēju klāti tikt
Nekaustītu kumeliņu.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

13415.

Gulbi gulbi, glabā bērnus,
Lielūdeņa viļņi nāk;
Māte māte, glabā meitas,
Neražanas tautas jāj.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)], 226 [Kandavā (Tl)].

13416.

Irbe irbe tautu meita,
Kā vanagi bāleliņi;
Kur irbīte purināja,
Tur vanagi lidināja.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

13417.

Irbes svilpe siliņā,
Traucē manu kumeliņu;
Es traucēju tautu meitu
Miglaiņā rītiņā.
121 [Gulbenē (Md)].

13418.

Iztecēju kalniņāi,
Pavēdinu vilnainīti:
Saprot~, mana māmuliņa,
Nedod jaunas tautiņās!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

13419.

Jājam, brāļi, vienu vietu,
Lai nezviedza kumeliņi,
Lai neslēpa meitu māte
Lielākās malējiņas.
1311 [Apē (Vlk)].

1. Pa vējam, pa vējam
Sagriežam kumeliņus,
Lei nedzierd meitu māte,
Lei neslēpa malējiņu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

13420.

Jāju sievas lūkoties,
Riekstus bēru kabatāi;
Vienu sauju namāi sviedu,
Otru dziernu kamburēi.
Līdz meitiņa riekstus lasa,
Kuņa miltus izēduse;
Līdz māmiņa kuņu kūla,
Es ar meitu kumeļāi.
171 [Tāšu Padurē (Kalvenes pag. Azp)].

1. Kad es gāju lūkoties,
Riekstus bēru kabatāi.
Vienu sauju tautietei,
Otru tautas māmiņai,
Kamēr māte riekstus koda,
Suņi pienu izlakuši;
Kamēr māte suņus kūla,
Es meitiņu nolūkoju.
190 [Kuldīā].

13421.

Kā smildziņa man māsiņa,
Kā rasiņa villainīte;
Dzinās puiši, nepanāca,
Šī pazuda smildziņās.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

13422.

Kad es biju jauns puisītis,
Es bij~ liels ģēģerīts:
Šāvu irbes, šāvu strazdus,
Ir raibās žagatiņas.
Nenošāvu irbju, strazdu,
Ne raibo žagatiņu;
Es noķēru tautu meitu,
Tā būs mana līgaviņa,
Man gultiņas taisītāja,
Man krekliņu šuvējiņa.
299 [Mežotnē un Švitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)].

13423.

Kam audzēji, bāleliņ,
Smalku birzi sētmalāi?
Vanadziņi lidināja,
Irbītēmi rotājot.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

13424.

Kam, bāliņ(i), audzināji
Bērzu [bērza] birzi sētmalā?
Ik vakarus tautas jāja,
Birzē sēja kumeliņus.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

- 332 -

13425.

Kam, bāliņi, audzināji
Bērzu birzi sētmalē?
- Irbītēm(i) ietecēt,
Vanagam(i) lidinot.
239 [Vecaucē (Vecauces pag. Jg)], 281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

1. Kam, brālīti, audzināji
Zaļu birzi sētiņā?
Māsiņām ietecēt,
Kad redz tautas atjājam.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

13426.

Kam, bāliņ, audzināji
Bērzu biezi sētmalē?
Vai irbēm ietecēt,
Vai vanagam lidināt?
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

13427.

Kas tas tāds par zirgu zagli,
Kas aiz krūma raudzījās?
Tas nebija zirgu zaglis,
Tas meitiņu lūrmanītis.
303 [Svitnē (Svitenes pag. B)].

13428.

Kas tur skan, kas tur skan
Viņā meža galiņā?
Steidzies, māsa, istabā,
Tautas nāk tuvumā.
282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)].

13429.

Kaut man būtu tādas acis
Kā tai meža zīlītei,
Es noķertu mātes meitu
Dūmainā istabā.
3011 [Pomušas un Ārdzes pagastos (Ceraukstes pag. B)].

13430.

Ķēru irbi, ķēru medni,
Ķēru raibu teterīti;
Es noķēru tautu meitu,
Tīrumāi ravējot.
272 [Lielplatonē (Lielplatones pag. Jg)].

13431.

Klusu klusu pār istabu
Dzeltenām kurpītēm,
Lai nedzird meitu māte,
Lai neslēpj malējiņas.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13432.

Ko meklē sveši ļaudis
Ciema jēru pulciņā?
Visi jēri sabēguši
Zem apīņa lapiņām.
210 [Popē (Popes pag. Vp)].

13433.

Ko tie tēva suņi rēja
Aiz māmiņas rožu dārza?
Vai tie blēži, vai tie zagļi,
Vai meitiņu lūrmanīši?
218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

13434.

Ko tie tēva suņi rēja
Aiz tā mana rožu dārza?
Sajājušas sīvas tautas,
Gaida rožu ravētāju.
1571 [Virgā (Virgas pag. Lp)].

1. Ko tie tēva suņi rēja
Pie māmiņas rožu dārza?
Sveši ļaudis sajājuši,
Gaida rožu ravētāju.
Maza rožu ravētāja,
Neiet agri rasiņā.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)]. 224 [Kabilē (Kld)], 246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

13435.

Ko tie tēva suņi rēja
Ap to manu rožu dārzu?
Trejas tautas sajājušas,
Gaida mani rožu šķīt.
Vakar rožu piešķinuse,
Šodien viju vaiņadziņu,
Šodien viju vaiņadziņu,
Istabā sēdēdama.
Pietrūkst viena žuburiņa,
Teku rožu dārziņā.
Tur palika vaiņadziņš,
Tur es pate, vijējiņa.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

1. Ko tie tēva suņi rēja
Ap to manu rožu dārzu?
Treju tautu sastājušu,
Gaida manis rožu šķīt.
Gaidāt, tautas, negaidāt,
Es neiešu rožu šķīt:
Vakar rožu piesašķinu,
Šodien viju vainadziņu.
Viena ziediņ~ i pietrūka,
Tā negāju rožu šķīt,
Ietecēju lazdienā,
Nosašķinu lazda ziedu,
Nosašķinu lazda ziedu,
Sasaviju vainadziņu.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

- 333 -

13436.

Krauji, krauji, krāvējiņa,
Man~ nāks raut rāvējiņi,
Vedīs mani tālu tālu
Diženie tēva dēli.
- Rāvējs nāca, rāvējs rāva,
Rāvējs rāva krāvējiņu;
Mātes meita tur palika,
Uz ežiņu sēdēdama.
63 [Sprēstiņos (Dauguļu pag. Vlm)].

13437.

Kur, eglīte, tavas skujas,
Zari vien līgojās?
Kur, māmiņa, tavas meitas,
Ka neredz staigājam?
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

13438.

Kur tu teci, svēta Māra,
Ar ābolu atslēgām?
- Brāļi māsu aizslēguši
Baltābolu klētiņā.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

13439.

Liedzies, māte, neliedzies,
Tev ir divas malējiņas:
Es redzēju maltuvē
Div~ puķīšu vaiņadziņus.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

13440.

Liekat vaktes, bāleliņi,
Uz visiem celiņiem:
Tautas zags mūs~ māsiņu
Guļamā laiciņā.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

13441.

Liela pulka tautu jāja,
Māsa bēga brāliņos.
Neslēpiet, brāleliņi,
Paši tautas redzējuši.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

13442.

Liepiņāi sēdēdama,
Liepu lapu kājas āvu,
Lai zemīte nerībēja,
No tautāmi izbēgot.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

13443.

Lēni lēni par istabu
Dzeltenāmi kurpītēm,
Lai tā mani netrūkās,
Tramīgā mātes meita.
133 [Palsmanē (Palsmaņa pag. Vlk)].

13444.

Līdz pusei es iebridu
Baltu puķu ezerā,
No māmiņas slēpdamās,
Lai nedeva tautiņās.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

13445.

Līgojošu laipu metu
Tekošai upītei;
Kad ieraugu svešus ļaudis,
Līgodama pārtecēju.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

13446.

Līku loku upe tek,
Zelta zirņa meklēdama.
Zelta zirnis patecēja
Zem sudraba sakārnīša.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Līku loku puiši jāja,
Tautu meitas meklēdami;
Tautu meita patecēja
Zem bāliņa ozoliņa [zobeniņa].
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

13447.

Lokies, liepa, nelokies,
Lauzīš~ tavu galotnīti;
Bēdz, meitiņa, vai nebēdz,
Ņemšu tavu vainadziņu.
32 [Paltmalē (Līgatnes pag. Rg)].

13448.

Loki zirgi tautiešam,
Vēl jo loki bāliņam:
Aplocīja tautu meitu,
Auziņās ravējot.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

1. Lauki zirgi brālīšam,
Sudrabiņa iemauktiņi;
Aptecēja tautu meitu
Baltu linu lauciņā.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 334 -

13449.

Māk tautietis mani gūt,
Māk~ es pate vaireties:
Tautas jāja pa kalniņu,
Es pa leju bāliņos.
216 [Ventspilī].

13450.

Māmuliņa nezināja,
Kādu ceļu es aizgāju:
Ūdens ceļu, akmens ceļu
Gaudajām asarām.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

13451.

Mārša, brāļa līgaviņa,
Palīdz tautu iztecēt,
Panes manu vaiņadziņu
Zem baltās villainītes!
82 [Kļavkalnē (Kļavkalns, Kosas pag. C)].

13452.

Māte mani paglabāja
Pētersīļu dārziņā;
Meklējat, sveši ļaudis,
Pētersīles nelokait!
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

13453.

Man atjāja precenieki,
Mūku dzirnu kambarī;
Gudri mani precenieki,
Nākat dzirnu kambarī!
Es kambari izkaisīju
Sarkanām rozītēm.
216 [Ventspilī].

13454.

Man māmiņa piesacīja
Tāļu ganu nevadīt:
Zirgi zviedza, važas skan
Smalkā bērzu birztiņā.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Smuks puisītis laukā ara
Ābolaiņu kumeliņu;
Māte mana neizlaida
Ne ganiņu pavadītu.
341 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13455.

Mana mīļa māmulīt,
Caune loka zaļu birzi.
- Klusu klusu, mans dēliņ,
Tautu meita slotas griež.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

13456.

Maza biju, bet manīga
Meža lauka cielaviņa,
Astīt~ vien parādīju
Medenieka sunīšam.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

13457.

Medē, medē, bāleliņ,
Tur ir lab~ medešan~,
Tur ir lab~s sīk~s nātr~s
Tur ražan~ zeltenit~.
211 [Rindā (Ances pag. Vp)].

13458.

Migla migla, dar~ man labu,
Rasa laba nedarīja:
Migliņā(i) tautu bēgu,
Rasā dzina pakaļā.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Migla manim lab~ darīja,
Rasa labi nedarīja:
Migla slēpe no tautām,
Rasa ceļu parādīja.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

13459.

Migla migla, liela rasa,
Tā man laba nedarīja:
Miglā tautu neredzēju,
Rasiņā neizbēgu.
151 [Lieljumpravā (Jumpravas pag. Rg)].

13460.

Migla migla, liela rasa,
Tā man laba nedarīja:
Migliņāi tautas jāja,
Rasiņāi pēdas dzina.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

13461.

Migla migla, liela rasa,
Tā man labi nedarīja:
Miglā tautas kājas ava,
Rasā acis nomazgāja.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 190 [Kuldīā].

13462.

Migla migla, liela rasa,
Tā man laba nedarīja:
Rasā manas kājas sala,
Miglā tautas neredzēju.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 335 -

13463.

Migla migla, rasa rasa,
Tā man laba nedarīja:
Migla mani bēdzināja,
Rasa dzina pakaļā.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

13464.

Mīlē mani, tu brālīti,
Jem savās kamanās:
Priekšā manim dziļš ūdens,
Pakaļāi sīvas tautas.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

13465.

Mūžam vairs es neiešu
Meitu zagt madarās:
Šaubās kāja, krīt~ pie zemes,
Meit~ ar kapli mugurā.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

13466.

Mūs~ māsiņa ogās gāja,
Tur palika, kā gājusi.
Vai nostiga staigā purvā,
Vai noveda sveši ļaudis?
121 [Gulbenē (Md)].

13467.

Slīpēnieši Dievu lūdza,
Lai aizsalst dūņu purvs,
Lai varētu zagšus zagt
Nītauriešu dzeltānītes.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Vidzemnieki Dievu lūdza,
Lai aizsala Daugaviņa,
Lai var pāri vizināt
Kurzemnieku zeltenītes.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

13468.

Kurzemnieku laiskas meitas
Caur krūmiem žūrējās
[zīlējās],
Gribēdamas zagt dabūt
Vidzemnieku skaistus puišus(?).
57 [Rencenē (Rencēnu pag. Vlm)].

13469.

Nāc ārā, kas tas tāds,
Kas mežā brikšķināja?
Vai tie bija vilki, lāči,
Vai laiskie tēva dēli?
Tie nebija vilki, lāči,
Tie laiskie tēva dēli,
Tie laiskie tēva dēli,
Jaunu meitu vīlājiņi.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

13470.

Nāc ārā, nāc ārā,
Kas mežā braiškināja!
Vai tie bija meitu zagļi,
Vai kazām precinieki?
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

13471.

Nāc ārāi, nāc ārāi,
Kas mežā brikšķināja!
Tautu dēlis brikšķināja,
Mūs~ māsiņu gaidīdams.
282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)].

13472.

Nāc ārā, nāc ārā,
Kas mežā brikšķināja!
Vai tu biji zirgu zaglis,
Vai meitiņu lūrmanīts?
297 [Lepšukalnā pie Bauskas (Bauskas pag. B)].

13473.

Nāc ārā, nāc ārā,
Ko krūmos brakšķinies!
Vai tu biji meitu zaglis,
Vai meitiņu brāķētājs?
347 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13474.

Nāc man līdzi, bāleniņ,
Es nevaru viena iet:
Sīvas tautas rudzus sēja
Diža ceļa maliņā.
Noņems manu vaiņadziņu,
Nosegs manu villainīti,
Nosegs manu villainīti,
Nojūgs manu kumeliņu.
Uzliks manu vaiņadziņu
Tautu meitas galviņā,
Uzsegs manu villainīti
Kalponītes mugurā,
Iejūgs manu kumeliņu
Tēraudiņa ecēšās.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1. Ej, brālīti, dari labu,
Uzjūdz manu kumeliņu;
Sīvas tautas sienu pļāva
Manāi ceļa maliņāi.
Nojūdz manu kumeliņu,
Nosedz manu villainīti;
Iejūdz manu kumeliņu
Zaļa koka ecēšās;
Uzsedz manu villainīti
Dēlu mātes mugurāi!
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

- 336 -

13475.

Nāciet līdzi, bāleliņi,
Es nevaru viena iet:
Tautas ceļu nogulušas
Kā pelēki vanadziņi.
283 [Kroņa Vircavā (Vircavas pag. Jg)].

13476.

Nu lustīga, mana draudze!
Meitas vien istabā.
Griez pie duru kumeliņu,
Ņem to pašu dižano!
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Nu priecīga, mana draudze!
Meitas vien istabā.
Sien pie vārtu kumeliņu,
Ņem to pašu dižāko.
To es ņemšu, tā man tika,
Dzeltainiemi matiņiem,
Dzeltainiemi matiņiem,
Sarkaniem vaidziņiem.
Tai vajaga sirma zirga,
Daiļa puiša braucējiņa.
Man pašam sirms zirdziņš,
Es pats daiļš braucējiņš.
45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)].

13477.

Ūgas ūgas, rīksti rīksti
Lela ceļa mal~eņā.
Ni da ūgu, ni da rīkstu,
Tautas dzanās pakaļē.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

13478.

Ogas ogas, rieksti rieksti
Mana ceļa maliņā.
Lasu ogas, šķinu riekstus,
Panāk tautas celiņā.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)], 92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)], 93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

1. Ogas ogas, rieksti rieksti
Mana ceļa maliņā.
Lasu ogas, šķinu riekstus,
Satiek tautas celiņā.
Satikuši celiņā,
Gribēj~ mani līdzi vest.
Es nebiju putna bērns,
No zariņa noraunams.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13479.

Paldies saku brālītim
Par kaņupju sējumiņu:
Es tautām atsacīju,
Kaņupēs stāvēdama.
183 [Bruzilās (Kursīšu pag. Kld)].

13480.

Palīdziet, vedekliņas,
No tautām iztecēt:
Klājat baltus paladziņus,
Lai pēdiņu nepazina!
310 [Dignājā (Dignājas pag. Jk)].

13481.

Pazīst kungu [kunga] braukumiņu,
Dzelza ratu tecējumu;
Pazīst meitu [meitas] gājumiņu,
Vizulīšu birumiņu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Pazīst tautas jājumiņu
Asi kaltā kumeļā;
Pazīst māsas bēgumiņu
Vizulīšu birumā.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

13482.

Pate meitu māmulīte
Man piedeva padomiņu:
Sien birzēi kumeliņu,
Nāc kājām sētiņā,
Lai šķiet tevi ceļa vīru,
Ne meitiņu lūkotāju.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

13483.

Pats biju vanags
I vanadzene,
Noķēru vistiņu
NN laktā.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

13484.

Piesacīju māsiņai
Tāļu ganu nevadīt:
Tautas jāja pora malu,
Lieku veda kumeliņu.
3251 [Sunākstē, Neretā un Ērberķē (Sunākstes, Neretas un Mazzalves pag. Jk)].

- 337 -

13485.

Pelēkaji vanadziņi,
Celieties spārniņos,
Ka varati sagūstīti
Dzeltenās cielaviņas. -
Dzeltenaja cielaviņa,
Never vārtu vanagam:
Vanagam skarbi nagi,
Noraus tavu cekuliņu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13486.

Pirc man, tēvis, sirmu zirgu,
Pirc pelēku mētelīti,
Ka es varu lidināt
Kā pelēkis vanadziņš.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

13487.

Piec man, tēvis, sirmu zirgu,
Pirc pelēku mētelīti,
Ka varēju neredzēts
Miglā tautas izjādīt.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

13488.

Pircin tautas rudzus pirka,
Zadzin zaga malējiņu;
Bāliņam rudzi auga,
Aug māsiņa malējiņa.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

13489.

Pūti, pūti, ziemeļvējš,
Lai tās meitas mājā nāk.
Citas visas istabā,
Mana guļ kaņepēs.
71 [Drustos (Drustu pag. C)].

13490.

Pūt, vējiņi, magonēs,
Lai lapiņas plandījās,
Lai tautiņas neredzēja
Manu smuidru augumiņu!
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

13491.

Pūce pūce lielcekule,
Negul ceļa maliņā;
Māsiņ mana jaunākā,
Tautas tevi aizvedīs.
295 [Grienvaldē (Zālītes pag. B)].

13492.

Puķīt~ rāvu tecēdama
Tautu ežas maliņā;
Es būt~ tautas izbēguse,
Kaut puķīti nerāvuse.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)]. 206 [Kuldīgas apriņķī].

13493.

Purva malu govis ganu
Ar brāliņa līgaviņu.
Ieraudzīju ganīdama,
Tautas loka kumeliņus.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

13494.

Puru bridu dziedādama,
Žagariņus lauzīdama;
Tautu bēgu raudādama,
Asariņas slaucīdama.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

13495.

Puru bridu, niedras lauzu,
Bēgu lepnu tēva dēlu.
Izbrid~ puru, salauz~ niedras,
Satiek~ pašu tēva dēlu.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

13496.

Pucu pucu, kucēniņ,
Meitu zaglis krūmiņos;
Man nozaga pērnrudeni
Vislabāko dziedātāju.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

13497.

Puc puc, kucēniņ,
Meitu zagļi kaņepēs.
Ņem, bāliņ, zobentiņu,
Izvajā meitu zagļus!
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

13498.

Puc puc, kucēniņ,
Meitu zaglis krūmiņā!
Vai tas bija meitu zaglis,
Vai tā paša kucēniņa?
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

13499.

Rej, rej, mans sunīti,
Meitu zaglis krūmienā!
Kad es pate neredzēju,
Tak sunītis ieraudzīja.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

13500.

Rikšiem bēri es palaidu
Par to smilgas atmatiņu,
Līdz panācu, līdz noķēru
Tautas meitas vaiņadziņu.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

- 338 -

13501.

Rikšiem bēri es palaidu
Caur ābeļu brukstalām.
Slēpies, tautu rudacīte,
Nu es tevi meklēšos.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

13502.

Rikšu rikšu, pussklābiņu
Gar tautieša māju vietu,
Lai varēju es izbēgt
Lielam tautu netiklim.
216 [Ventspilī].

13503.

Zagšus, tautas, nezodziet,
Ar varīti neņemiet:
Zagšus zagtai, varēm ņemtai
Gauži raud pakaļā.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Varēm, tautas, nevediet,
Varas darbus nedariet:
I šodien gauži raud
Varēm vesta tautu meita.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

13504.

Zagšus, tautas, nezodziet,
Ar varīti nevediet:
Zagšus zagta, varēm vesta
Ilga mūža nedzīvoja.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Vilšus, tautas, neviliet,
Ar varīti nevediet;
Viltus vilta, varīt~ vesta
Ilga mūža nedzīvoja.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

13505.

Sargājies, vairojies,
Lauku ļaužu zeltenīt:
Te arvienu lidinās
Meža ļaužu vanadziņi.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

13506.

Sargājies, vairojies,
Mūs~ ciemiņu dzeltenīte:
Div~ pelēki vanadziņi
Teju vien lidināja.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

13507.

Sargāties, sargāties,
Vidzemnieku dzeltenītes:
Jau tie Rīgas tāšu bikses
Pa pāŗam vazājās.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

13508.

Sargāties, vairāties,
Rumbenieku cielaviņas:
Teju pat lidinās
Kliģenieku vanadziņi.
263 [Dobelē].

13509.

Sargaities, vairojties,
Visas ciema zeltenītes:
Es pametu sav~ brālīti
Kumeliņu sedlojot.
224 [Kabilē (Kld)].

13510.

Sargies, āra cielaviņa,
Spers tev~ zviedru vanadziņš;
Sargies, tautu zeltenīte,
Ķers tev~ mani bāleniņi.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

1. Vaska vaska cielaviņa
Vārtu virsu lidināja.
Sargies, vaska cielaviņa,
Spers tev~ zviedru vanadziņš!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

13511.

Sargies, leišu cielaviņa,
Spers tev~ zviedru vanadziņi;
No tā paša spērumiņa
Būs mūžam balta galva.
9 [Bilstiņos (Kokneses pag. Rg)].

13512.

Sargies, meita, vairies, meita,
Gaigals egles galiņē;
Kā tas skries, tā noraus
Tavu zīļu vainadziņu.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

13513.

Sargies, tautu melnactīte,
Nu jāj tev precinieki:
Aiz kalniņa taures pūta,
Birzī zviedza kumeliņš.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

- 339 -

13514.

Satek irbes div~ pulciņi
Apaļāi kalniņā.
Es noķēru savu irbi,
Lai tek citas priedienē.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

13515.

Sasatrūku, izsabiju
Vilnānītes noķeŗam;
Nei redzēju pašu tautu,
Nei tautieša kumeliņa.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

13516.

Šāvu irbi, šāvu zaķi,
Šāvu raibu žagatiņu;
Es nošāvu tautu meitu
Pupiņās ravējam.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

13517.

Šautu metu vanagam,
Kas pa gaisu lidināja;
Tas nospēra mūs~ māsiņu,
Saulītei uzlecot.
206 [Kuldīgas apriņķī].

13518.

Šķietu vilku lūrējot
Caur biezaju priedulāju;
Manas pašas bāleliņi
Pelēkiem mēteļiem.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

13519.

Šķindi, šķindi, bērzu birze,
Kas jel tevi šķindināja?
Tautu dēli šķindināja,
Mani mazu meklēdami.
203 [Usmā (Usmas pag. Vp)].

13520.

Šķir, Dievs, celīnu,
Dod labu laimi!
Nu mūs~ brālītis
Medīt gāja.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

13521.

Šo rītiņu miglains rīts,
Daudz vanagu lidinās;
Sargaities, ciema meitas,
No pelēka vanadziņa!
216 [Ventspilī].

13522.

Šo rītiņu miglu rītis,
Daudz vanagi lidinās;
Slēdz, māmiņa, vaŗa vārtus,
Laid irbītes tīrumā!
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Šo rītiņu liela migla,
Daudz vanagu lidināja;
Ver, māmiņa, vaļā vārtus,
Laid irbītes tīrelī!
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

13523.

Šutkas dēļ meitu triecu
Visgaŗām sila malu.
Šutka bija, kad es triecu,
Nebūs šutka, kad panākšu.
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

1. Jokodams meitas dzinu
Gar gaŗo sila malu.
Joki bija dzenoties,
Nebij joki, kad saķēru.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

13524.

Sedz, māmiņa, rožu dārzu
Ar balto villainīti:
Atnāks tautas, redzēs rozes,
Prasīs rožu vijējiņu.
408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)], 412 [Unguros (Ungurmuižas pag. D)].

13525.

Sedz, māmiņa, rožu dārzu
Baltajiem palagiem,
Lai tautiņas neredzēja
Mazas rožu šķinējiņas.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

13526.

Sēd meitiņa viena pate
Pie lodziņa istabā;
Nāk tautiets, paņem viņu,
Aizved līdzi tautiņās.
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

13527.

Sēj, māmiņa, rožu dārzu,
Sēj magoņu tīrumiņu:
Tautas jāja rožu raut,
Es iebēgu magonēs.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)], 281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

1. Uz kalniņu rozes sēju,
Pakalnāi magonītes.
Jāj tautiņas rožu ceļu,
Es iemuku magonēs,
Slēpu savu vainadziņu
Magonīšu ziediņos.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

- 340 -

13528.

Zeltēs gāja mūs~ māsiņa,
Tur tā gāju, tur palika.
Vai bitīte aizvedusi
Dravenieka dēliņam?
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

1. Ogās māsiņ~ i nogāja,
Nejūt vaira atejam;
Vai bitīte novedusi
Savam doŗu dējējam?
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

13529.

Zem bāliņa pastāvēju
Kā zem resna ozoliņa;
Kā bāliņš pasagrieza,
Tiku tautu rociņā.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

13530.

Zemu zemu lidināja
Baltais peļu vanadziņš;
Mūsu vistas gudras bij,
Satecēja kaņepēs.
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

13531.

Zīle dzied, zīle dzied
Asa mieta galiņā;
Citu rītu, māmuliņa,
Sargā savas malējiņas!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

13532.

Simtiņš gāja manis gūt,
Tūkstošs manis nesaguva;
Es sēdēju ceļmalā,
Veca bērza pakrēslī.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

13533.

Sit uguni, pūt uguni,
Nava labi istabā:
Tautas zaga mūs~ māsiņu,
Logi vien nograbēja.
274 [Zaļā muižā (Zaļenieku pag. Jg)].

13534.

Skaista irbe siliņā,
Mēļu ziedu cekuliņš;
Celies agri, bāleliņ,
Būs tavā rociņā.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

13535.

Skaitu, skaitu, mēnestiņ,
Vai tev visas zvaigznes bij;
Skaitu, skaitu, bāleliņ,
Vai tev visas māsas bij.
Slēpies, rozīte,
Aiz dadžu krūma;
Slēpies, māsiņa,
Aiz bāleliņa!
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

13536.

Skrēju lielu skrējumiņu,
Kampu lielu kampumiņu:
Pirmāk kampu šķietu, nītis,
Pēdis pašu audējiņu.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)], 153 [Rucavā (Rucavas pag. Lp)].

13537.

Slauktuvīte, vainadziņš
Avotiņa maliņā.
Kur izbija, kur palika
Ūdentiņa nesējiņa?
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

13538.

Slēdz, māmiņa, koka klēti
Ar tērauda atslēdziņu:
Šorīt bija miglas rītis,
Daudz vanagu lidināja.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

13539.

Slēdz, māmiņa, maltuvīti
Ar sudraba atslēdziņu:
Vakar tautas lielījās
Izzagt vienu malējiņu.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

13540.

Slēpjatiesi, baltas vistas,
Niedoliņa klētiņā:
Šodien bija lietus gaiss,
Daudz vanagu lidināja.
170 [Lielnīkrācē (Nīkrāces pag. Azp)].

13541.

Slēpjaties, jaunas meitas,
Ābelīšu zariņos:
Atraitnītis zirgu jūdza
Miglainā rītiņā.
183 [Bruzilās (Kursīšu pag. Kld)].

- 341 -

13542.

Smuka meitiņ~ velējās
Ezeriņa maliņā.
Metu vāli ezarā,
Ņēmu pašu laiviņā.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

13543.

Sodi, Dievs, vizulīšus,
I vizuļu kalējiņus!
Es būt~ tautas izbēgusi,
Kaut vizuļi neskanējši.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Dievs, nosodi tos kalējus,
Kas vizuļus kaldināja!
Šķindēj~ mani vizulīši,
Noķeŗ mani sveši ļaudis,
Ieved mani istabāi,
Sēdin~ galda galiņāi,
Sēdin~ galda galiņāi,
Nojem manu vaiņadziņu,
Nojem manu vaiņadziņu,
Uzliek rakstu cepurīti.
142 [Aizterē (Aizteres pag. Lp)].

2. Dievs sodīja vizulīšus,
Vizulīšu kalējiņu.
Es būt~ tautām izbēguse,
Aiz vizuļu nevarēju:
Tautas manim pakaļ jāja
Pa vizuļu birumiem.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)].

13544.

Stāvu lēcu laivīnā,
Redz~ tautieti atjājam;
Labāk mani vilnīts nesa,
Ne nelieša kumelīns.
375 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13545.

Staigā viegli, bāleliņ,
Pa tām liepu lapiņām:
Tautu meita dzeltānīte
Liepās guļ dienavidu.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

1. Staigā viegli, tautu meita,
Pa liepiņas lapiņām:
Mans brālītis dravenieks
Liepās guļ dienasvidu.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

13546.

Steidz, bāliņ, jūdz, bāliņ,
Baltskarīti kumeliņu!
Daiļi tek tautu meita
Viņāpus Daugaviņas.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

13547.

Sudrabota ieva ziede
Avotiņa lejiņā;
Pūš vējiņis, dzenas tautas,
Nepatapu ziedu raut.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

1. Sudrabiņa gailis dzied
Baltāi bērza galiņāi;
Pūš vējiņis, dzenas tautas,
Nav man vaļas klausīties.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

13548.

Sunīšam maizes devu
Diženlielu gabaliņu;
Sunīts man pasacīja,
Kas pa mežu vazājās:
Zirgu zagļi, krampjulauži,
Jaunu meitu vīlējiņi.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

1. Sunīts rēja rejamo,
Es parīdu rīdāmo:
Zirgu zagļi, krampjulauži,
Tie pa mežu lenderēja.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

13549.

Sunīšami maizi devu
Diženlielu gabaliņu;
Sunīts manim pasacīja,
Kas krūmos brikšķināja:
Tautu dēls brikšķināja,
Kumeliņu sedlodams.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

13550.

Sunīts rēja meitu zagli,
Meitu zaglis krūmiņos.
Še, sunīti, kviešu maize,
Nerej mana precenieka!
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

13551.

Svētu rītu ganos dzinu,
Miglu tinu kamolē;
Kad ieraugu svešus ļaudis,
Tad ar miglu aplaidos.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

- 342 -

13552.

Taišņi lēcu upītē,
Pašā upes dziļumā,
Izbēgdama bargas tautas
Un dzērēju tēva dēlu.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

13553.

Tautas jāja pār pagalmu,
Kur nu bēgšu, bāleliņ?
Bēdz, māsiņa, caur istabu
Ozoliņa kambarī!
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

13554.

Tautas mani laukā ņēma
Dubļainām kājiņām,
Dubļainām kājiņām,
Nodriskātu lindraciņu,
Nodriskātu lindraciņu,
Izpūrušiem matiņiem.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

13555.

Tautas nāca, tautas gāja,
Mani mazu līdzi ņēma;
Es uzaugu tautiņām
Cimdu, zeķu adītāja.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

13556.

Tautu meita bierzi brida
Basajām kājiņām.
Gudris bija mans bāliņis,
Gaida bierzes galiņāi.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

13557.

Tautu meita poru brida
Ar basām kājīnām.
Es panāktu tautu meitu,
Neskanētu iemauktīnis.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

1. Turku merga pinku brida
Ar basiem pintiķiem.
Es panāktu turku mergu,
Nevižotu vičaptīn~.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

13558.

Tautu meita, tautu meita,
Glabā savu vaiņadziņu:
Es pametu sav~ brālīti,
Kumeliņu seglojot.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13559.

Teku, teku gar upīti,
Baltas rokas mazgādama;
Baltas rokas mazgājot,
Nokrīt zelta gredzentiņš.
Teku, teku gar upīti,
Gredzentiņa meklēdama;
Gredzentiņu meklējot,
Nokrīt zīļu vainadziņš.
Teku, teku gar upīti,
Vainadziņa meklēdama;
Vainadziņa sniedzoties,
Nokrīt baltas vilnānītes.
Teku, teku gar upīti,
Vilnānītes meklēdama;
Vilnānītes meklējot,
Satiek tautu liela draudze,
Satiek tautu liela draudze,
Ieceļ mani kamanās,
Ieceļ mani kamanās,
Pārved mani sētiņā,
Pārved mani sētiņā,
Sēdan~ mani aizgaldē. -
Jau nāk drīzi uz gaismiņu,
Iejāj divi jauni puiši.
Eita, tautas, saņemiet,
Tie ir mani bāleniņi;
Melni svārki, zābaciņi,
Saķēdēti kumeliņi.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

13560.

Teci, teci, tautu meita,
Basajām kājiņām;
Tevis dēļ tautas jāja
Visčaklaju kumeliņu.
224 [Kabilē (Kld)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13561.

Tecēdama vārtus vēru,
Bēgu pate kaņepēs:
Vecais puisis uz maniem
Zobus vien klabināja.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

13562.

Trīs naksniņas sagulēju
Baltu gulbju saliņā,
No māmiņas izbēguse,
Kam dod jaunu tautiņās.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

- 343 -

13563.

čaukstenāja, čaukstenāja,
Kas tur vējš čaukstenāja?
Pūš vējiņš, čaukst lapiņa,
Ķersta mani sveši ļaudis.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

13564.

čīkstēt čīkst zābaciņi
Zem manām kājiņām;
Raudās gauži tautu meita,
Tiks manā rociņā.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1. čīkstēt čīkst liepas segli,
Kumeliņu seglojot;
Tā čīkstēs tautu meita
Apakš mana kažociņa.
190 [Kuldīā].

13565.

Tumsā malu, neredzēju,
Kad sabrauca sveši ļaudis;
Kā lapiņa nodrebēju,
Kamanās iemetam.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

13566.

Tumšu nakti tautu bēgu,
Kalnā kūru uguntiņu,
Pie vārtiemi vien pasaucu
Mīļākaju bāleliņu.
45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)].

1. Tumšu nakti tautu bēgu,
Kalnā kūru uguntiņu;
Pie vārtiņu vien pasaucu
Mīļāko bāleliņu:
Ver vārtiņus, laid iekšā,
Nu ķer mani sveši ļaudis!
- Ne es vēršu, ne laidīšu,
Tu piederi tautiņām.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

13567.

Uzkāpuse kalniņā,
Pavēdinu vilnānītes:
Sasaproti, māmuļiņa,
Nedod jaunu tautiņās!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

13568.

Vakarā tautu bēgu,
Aiz ezara kājas āvu,
Lai bāliņi nezināja,
Lai tautām nevēlēja.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13569.

Vakars nāca, vāverīte,
Steidzies egles galiņā;
Tautas nāca, bēdz, māsiņa,
Bāleliņu vidiņā!
3971 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13570.

Viena paša tautu meita
Siliņā ogas lasa;
Ne tai bail vilku, lāču,
Nei vanaga nospeŗam.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

13571.

Vecam prasu padomiņu,
Vecs mācīja trakumā:
Vecs mācīja meitas zagt
Madariņu kalniņā,
Madariņu kalniņā
Miglainā rītiņā.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

13572.

Vilciņš asti kustināja
Uz tā mana druvas ceļa.
Lai palika šī dieniņa
I neieta druviņā.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13573.

Vilciņš glūn silmalā,
Tautiets lauka galiņā;
Vilciņš glūn manu jēru,
Tautiets manas ravējiņas.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

13574.

Visapkārt tautas jāja,
Man~s rokā meklēdamas.
Jājiet, tautas, nejājiet,
Man~s rokā nedabūs.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

13575.

Visi taki man zināmi
Par brālīša bierztaliņu;
Līdz tautiņas bierzi loka,
Es brālīša sētiņā.
224 [Kabilē (Kld)].

1. Visas tekas man zināmas
Bāleliņa birztalā;
Kamēr tautas apkārt jāja,
Es jau cauri iztecēju.
256 [Apguldē (Auru pag. Jg)].

- 344 -

13576.

Visu dienu silu bridu,
No tautām vairījos;
Līdz top~ sila maliņā,
Līdz tautām rociņā.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

1. Visu dienu silu teku,
Vaiņaciņu vairīdama;
Tapu sila maliņā,
Vaiņaks tautu rociņā.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

13577.

Visu nakti suņi rēja,
Zviedza bēri kumeliņi;
Tautas vīla mūs~ māsiņu
Rožu plūkti dārziņā.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ko tie suņ~ lād~ne
Rož~ dārz~ maliņē?
Taut~s krāp~ mūs~ māsiņ~
Roz~s raut dārziņē.
217 [Ārlavā (Ārlavas pag. Tl)].

13578.

Celieties kājiņās,
Pelēkie vanadziņi!
Nu ir laiks irbes gūt
Lielajā tīrumā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Celities, bāleliņi,
Steidzities kājas aut!
Jau ierbītes gūstīja
Pa lielo tīrumiņu.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

13579.

Citu rītu, māmuliņa,
Sargi savas malējiņas:
Divi sirmji auzas ēda,
Staļļa grīdu kapādami.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

42805.

Ai jauno bāleliņu,
Stādi kuplus vītoliņus,
Lai tautiņas neredzētu,
Mūs' māsiņu rakstītāju.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

42806.

Ai zaļā birztaliņa,
Tu nebiji laba vieta;
Tur staigāja ciema puiši,
Jaunu meitu krāpējiņi.
116 [Garozas Jg].

42807.

Ai zaļāja bērza birze,
Tu man laba nedarīji!
Es caur tevi cauri gāju,
Tu norāvi vaiņadziņu.
605 [Skolas].

42808.

Aizaklīdzja pyrmuo dzjārvja
Sedzeš' teirumā;
Atsasaucja pīci symti
Nu Kliškovu vanadzeņu.
143 [Jāsmuižas D].

42809.

Ar laiviņu ielaidos
Irbju šaut jūriņā;
Tur izdzinu irbju putnus,
Div pelēkus vanadziņus.
77 [Codes B].

42810.

Ata tu Dievīni,
Man labu laimi!
Notvēru irbīti,
Pa slieksni lecot.
39 [Bārtas Lp].

1. A ta ta Dieviņu,
Man laba laime:
Atradu irbīti
Par siekstu lecam.
39 [Bārtas Lp].

42811.

Brauc, bāliņ, līdz ar man',
Es nedrīkst vien broukt,
Vai bij pūce, vai vanags,
Kas mežē kliedze.
372 [Sarkanmuižas Vp].

42812.

Bāgu, bāgu nu tautiņu,
Kritu lozdu kryumiņā;
Lazdeņ, tev plotas lopas,
Apsedz munu augumiņu.
Māmiņ, tev smolka runa,
Nasok' tautu dzāruojam.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

- 345 -

42813.

Bēdz, muoseņ, nu tauteņu,
Ībēdz lozdu kryumeņā!
Lazdeņai plotas lopas,
Applēss tovu augumiņu.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

42814.

Boltas ir munas kuojiņas,
Sorkons rūžu vainadziņš;
Es izbāgu nu tautiņu
Par peipiņu teirumiņu.
357 [Rudzētu D].

42815.

Bēdz, māsiņa - suņi rēja -
Bēdz kaņepju druviņā,
Lai tautiņas nedabūja
Līgaviņas meklētās [meklēties].
286 [Nītaures Rg].

42816.

Citi puisi līlijās
Nūzagt skaistu leigaveņu;
Es ar lobu saderēju
Pošu skaistu muotes meitu.
605 [Skolas].

42817.

Kas tur krūmos brikšķināja -
Vai tur vilki, vai tur lāči?
Ne tur vilki, ne tur lāči,
Tie ir mūsu kaimiņpuiši.
242 [Lubejas Md].

42818.

Kas tur nāc pa bēržim,
Kas tos bēržs brikšķne?
N N nāc ar N N,
Es tos cits napazin.
445 [Ugāles Vp].

42819.

Buoleņ, zalta gabaleņ,
Tais' ustobu kaļneņā,
Lai navar tautu dāli
Slēptīs kolna maleņā.
605 [Skolas].

42820.

Bēdz, māsiņa, bēdz, māsiņa,
Viendēlīša māte nāk;
Visi logi, duraviņas,
Gaidīs tevis virinām.
241 [Lubānas Md].

42821.

Bēdz, māsiņa, rožu dārzā,
Viens uz tevi lūkojās.
Tas aizveda mūs' māsiņu
Tanī zviedru laiviņā.
Paliek mani tēvs māmiņa
Jūrmalā raudājot.
32 [Babītes (Piņķu) Rg].

42822.

Bēdzet, meitas, bēdzet, meitas,
Bykses dzanas pakaļā!
Na tuo man bykšu baile,
Ko tuo bykšu saimenīka.
605 [Skolas].

42823.

Bēdz tu, lauku kuratiņa,
Ķers tev' peļu vanadziņš;
Bēdz tu, cīma dzaltoneite,
Ķers tev' munis buoleliņš.
365 [Sakstagalas Rz].

42824.

Bēgtin bēdzi, tu māsiņa,
No tā laiska tēva dēla;
Met bēgdama villainīti
Manā rožu dārziņā!
46 [Beļavas Md].

42825.

Būt' man tāda līgaviņa,
Kā šī lauka cielaviņa!
Jātin jāju, nepanācu,
Viņa tek kājiņām.
335 [Puzes Vp].

42826.

Balta balta cielaviņa
Zem tiltiņa mazgājās;
Trīs pelēki vanadziņi
Uz tās vietas lidināj(a).
241 [Lubānas Md].

1. Div dzaltonas raudoviņas
Zam tiltiņa mozguojuos;
Div palāki vanadziņi
Ap juom skaisti lidinuoja.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

42827.

Briedu purvu dziedādama,
Žagariņus lasīdama;
Briedu tautas raudādama,
Asariņas slaucīdama.
605 [Skolas].

- 346 -

42828.

Dūmuojiti, guoduojit,
Div palāki vanadzeņi:
Kai byus gyuti boltu zūsi
Dyuņuojāji azarā.
314 [Pildas Ldz].

42829.

Dzīvoj droši, man' māsiņa,
Netiks tautas sētiņā:
Brālīšam vaŗa vārti,
Sudrabiņa stādaidziņi.
281 [Neretas Jk].

1. Nasabeistīs, tu muoseņ,
Natiks tautas pogolmā:
Buoleleņim dzeļža vuorti,
Ūzuleņa statineiši.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

42830.

Es nedrīkstu dikti jāt,
Ne iemauktus skandināt:
Man nokrita zelta pieši,
Trīs daldeŗus cepurīte.
192 [Kosas C].

42831.

Es aizguoju uz upeiti
Pec yudiņa māmiņai;
Paker mani jauns puiseitis,
Uz kumeļa prūjam vad;
Ni es spēju bruoļu saukt,
Ni zeimeites paruodēt.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

42832.

Es apvilku vaŗa stīpu
Apkārt Māras novadiņu,
Lai netapa ķikurnieki
Marenieku novadā.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

42833.

Es naksniņu pārgulēju
Smalkajās eglītēs,
Vainaciņu sargādama,
No nelieša tēva dēla.
322 [Praulienas Md].

42834.

Es pabēru rīkstu sauvi
Jaunu meitu pogolmā;
Koļš meitiņas rīkstus losa,
Jau saulīte nūrītēja.
605 [Skolas].

42835.

Es pasēju kvīšu dryvu,
Navā kvīšu pļuovējaņas;
Es taiseišu zalta muoju,
Atnuok poša pļuovējaņa.
170 [Kapiņu D].

42836.

Gaidi, māmeņ, i nagaidi,
Navā gūvu ganes vokorā.
Vysu dīnu suņi rēja,
Zvaigoj tautu kumeliņi.
18 [Andrupenes Rz].

42837.

Gaid', māmeņ(a), tu nagaid(i)
Gūvu ganis atdzanūt;
Es dzierdēju ganeidama:
Vysu dīnu suņi rāja,
Zvīdzja tautu kumeleņš.
18 [Andrupenes Rz].

42838.

Eita, bērni, skatāties,
Kas mežāji brikšķināja!
Tautu dēlis brikšķināja,
Meitu darba skatīdams.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

42839.

Gani, gani, ganu meita,
Sargāj savu vainadziņu;
Rītu brauks ar bēru zirgu,
Noraus tavu vainadziņu.
333 [Purmales (Bokovas) Abr].

42840.

Gonu [goni], gonu [goni], gonu meita,
Sorgi sova vainadziņ(a);
Vilciņš sovus zuobaciņus
Ruoviņāji balynuoja.
466 [Vārkavas D].

42841.

Gūvu gaņa, gūvu gaņa,
Sorgoj sovu vainadziņu;
Zyrgi zvīdz, važas skaņ,
Smolkajā bierztiņā.
605 [Skolas].

42842.

Iestādīju ievu krūmu
Pie lodziņa dārziņā;
Kad tautiņas istabā,
Es pa logu dārziņā.
48 [Bērzaunes Md].

- 347 -

42843.

Jau pupiņa ziediņos,
Jau puisīši trakumā;
Jau meitiņa glabājās
Pa pupiņu ziediņiem.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

42844.

Jāj pie durvim, tautu dēls,
Sien pie kliņķa kumeliņ(u),
Lai neslēpa meitu māte
Prāvāko arājiņu
[malējiņu?].
46 [Beļavas Md].

42845.

Jyus tauteņis, bundzinīki,
Jyus pīvīlot mun' muoseņ(u);
Mun' muoseņa dzaltoneite,
Meikstu beja volūdeņu.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

42846.

Kabu man tū dīniņu,
Kod zeilīte dzīduojuse:
Kod tautīts kuojas ova,
Kod sadluoja kumeliņu.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

1. Kab, muoseņ, tū dīneņi
Zam agleiti pasēdējse:
Ka tauteņis kuojis ova,
Ka sadluoja kumeliņi.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

42847.

Ka man būtu tādi spārni,
Kā raibam vanagam,
Ta noņemtu migliņā
Jaunu meitu vainadziņu.
605 [Skolas].

42848.

Kam, māmeņ, tu audzēji
Zaļu bierzi pogolmā?
Es meitomi audzynovu
Kur pušdīnys nūguļāt.
143 [Jāsmuižas D].

42849.

Kū dumuoju pruotiņā,
Tū satiku ceļiņā:
Satik' sovu dzaltanīti,
Tak kuo voska ripelīte.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

42850.

Kuorklu Jēcis līlējās
Nūzagt munu vainadzeņu.
Nasalīli, tu Jēcīt,
Nanūzagsi vainadzeņu.
605 [Skolas].

42851.

Kas to ceļu pārtecēja
Pār bāliņa tīrumiņ'?
Tautiets ceļu pārtecēja
Pēc māsiņas dzīdamies.
605 [Skolas].

42852.

Kupla līpa izaugus(e)
Muna bruoļa pogolmā.
Juo(j)it, tautys, reibynojit,
As gulēju dynduseņš [dynduseņu].
143 [Jāsmuižas D].

42853.

Ķizu ķizu, vedējiņi,
Balta vista kaņupēs.
Ķizu ķizu tev, tautieti,
Māsa brāļa klētiņā.
46 [Beļavas Md].

42854.

Ķizu ķizu, tautu dēli,
Nu jūs manis nedabūsiet:
Māte mani klētī slēdza,
Atslēdziņa kabatā.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

1. Ķižu ķižu, ciema puiši,
Šonakt mani nedabos;
Māte mani klētei slēdza,
Atslēdziņu kabatai.
477 [Vecpils Lp].

42855.

Māte mani klētī slēdza,
Atslēdziņas kabatā.
Lai dabos, kad dabos,
Šodien mani nedabos.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

42856.

Kuo tī myusu suņi rej
Ruožu duorzā lakstīdami?
Sajuojuši sveši ļauds,
Vaicoj ruožu ravātuojas.
Es nadūšu ravātuojas,
Maņ ruožeņas naravātas.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

- 348 -

42857.

Lidinājies, vanadziņ,
Baltas vistas meklēdams!
Nesaguvu baltas vistas,
Gūn' to pašu pelēko.
241 [Lubānas Md].

42858.

Lūk' lūkim upe tak,
Zar' zarim Daugaviņa.
Aiz tūs lūku, aiz tūs zoru
Tautas mani napanuoce.
326 [Preiļu D].

42859.

Maza biju, ganos gāju,
Miglu tinu kamolā.
Kad izaugu liela meita,
Kad sajāja sveši ļaudis,
Es ar miglu miglinos,
Lai neredz sveši ļaudis.
429 [Taurkalna (Valles) B].

42860.

Māt meit ieslēgas
Jaune priež klētiņe,
Apkārt tek taut dēls
Kā sunits smilkstdams.
445 [Ugāles Vp].

42861.

Māte manim vīru veda,
Es iebēgu siliņā;
Aiz priedītes aiztuposi,
Māte mani neredzēja.
597 [Valmieras apr.].

42862.

Mjaita puisi pīpjančāja
Pi jagleitis skuteņā.
Koļai puisis pjančājās,
Toļai mjaita gobolā.
326 [Preiļu D].

42863.

Myglains myglains šis reiteņis,
Daudz vonogu lidinēja.
Slēdz, māmiņi, vara vuortus,
Nalaid ērgļa teirumā.
143 [Jāsmuižas D].

42864.

Nāciet līdzi, man' bāliņi,
Es nevaru viena iet:
Vakar tautas lielījās
Nozagt manu vainadziņu;
Kad es gāju tautiņās,
Rociņās vien vicināju.
605 [Skolas].

42865.

Nāc rudeni linu plūkt,
Pavasari dvieļu aust!
Tautas taisa krāpšu tiltu
No apeņu sprodzītēm.
605 [Skolas].

42866.

Nebūs labi, nebūs labi,
Ko žagata žvadzināja!
Tā noņems māmiņai
Skaistāko zeltenīti.
605 [Skolas].

42867.

Nelaida māmīna
Zvirbuļus klētī,
Lai lēca, lai lēca
Pa klētes jumtu.
39 [Bārtas Lp].

428671.

Nelaižat, ļautiņi,
Zvirbuļus sētā,
Tie jūsu jumtiņus
Izrubinās.
605 [Skolas].

42868.

Nū gailīši blakus dziedi,
Nū būs drīzi gaisumiņa;
Nū tautiņas pulkiem jāja,
Nū māsiņu aizvedīs.
198 [Krustpils D].

42869.

No man's meitas bēdzin bēdza,
No man's lēca ūdenī.
Vai man' bij(a) māmuliņa
Vilka pienu barojus(i).
127 [Grostonas Md].

42870.

Nekā nieku, nekā nieku,
Zirgu vieni izjādīju;
Izbēgusi meiti [meitu] māte,
Aizslēgusi maltuvīti.
241 [Lubānas Md].

42871.

Pavodati, cīma meitas,
Da viņam kaļniņam:
Tī maņ stuov siermi zyrgi
Rakstītom komonom.
357 [Rudzētu D].

- 349 -

42872.

Pazīst ūdra gājumiņu:
Dziļa sliede upmalā;
Pazīst tautu jājumiņu
Ar apkaltu kumeliņu.
350 [Ropažu Rg].

42873.

Puiši brauca meitas zagt,
Lāci jūdza kamanās.
Lācis saka: dīveldeivel,
Smagas manas kamaniņas.
427 [Tadaiķu Lp].

42874.

Pītereiti, Rubuleit(i),
Sorgoj sovas ļaudaveņas!
As redzēju Petri Medni
Butkeņī ītakūt.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

42875.

Puiša balsi es dziedāju,
Puiša balsi gavilēju;
Gaŗām man tautas jāja,
Par puisīti domādami.
301 [Palsmaņa Vlk].

42876.

Puci puci, ciema suņi,
Meitu zaglis krūmiņos.
Ciema suņi izdzinuši
Greizkāj(īt)i tēva dēlu.
15 [Alūksnes Vlk].

428761.

Urkšķi, urkšķi, kuceniņi,
Meitu zaglis pūnītī.
Ņem, brāliņi, pātadziņu,
Vajā projām meitu zagli!
7 [Aizkraukles Rg].

42877.

Puc, sunīti, zem zariem,
Kas mežāji brikšķināja!
Dieva dēli brikšķināja,
Kumeliņus seglodami.
215 [Lēdmanes Rg].

42878.

Sok, zakīt, vysu praudu,
Kas pa mežu lyuženēja!
Jauni puiši rīkstus škyna,
Jaunas meitas čaulas losa.
168 [Kalupes D].

42879.

Sargit, gani, sargit, gani,
Kazai gāja precenīki.
Tikai vīn pasargit
Nu tā lapsu junkuriņa.
599 [Kurzeme].

42880.

Sorgīsi, Terez,
Tvjars tevi vonogs,
Nu tuo i tvāruma
Byus bolta golva.
18 [Andrupenes Rz].

42881.

Sasukuoju gludu golvu,
Sāstūs lozdu kryumiņā;
Soka tautas caur' juodamas:
Da zemei lozda zīd!
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

42882.

Sorgojitjās, sorgojitjās
Nyu, Sedzežu dzaltanītes!
Jau Kliškovu teļa pyušļi
Pa puorom volkovuos.
143 [Jāsmuižas D].

42883.

Skait', māmiņ, savas meitas,
Vai ir visas istabā?
Visas ir, visas ir,
Pedalītes vien nebija.
Pedalīte nogājusi
Upes malā raudādama,
Ievas ziedus braucīdam(a).
235 [Litenes Md].

42884.

Slēpjaties, preilenītes,
Pētersīļu lapīnās,
Lai meklē jauni kungi
Pa lapīni šķirstīdam(i).
94 [Dunikas Lp].

42885.

Sunīts rēja, gailīts dzied,
Zaglīts tēva klētīnā.
Paša tēva meitu zaga,
Liela pūra darītāju.
192 [Kosas C].

- 350 -

42886.

Sunīts rēja, puisīts nāca,
Ku būs man vairotes?
Sunim sviedu maizgabal',
Puisim vaŗa gredzentiņu.
200 [Kuldīgas Kld].

1. Ko būs man nu darīt?
Rej suņi, dzenas puiši.
Suņam sviedu maizes gabalu,
Puišam zelta gredzentiņ(u).
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

42887.

Tautiets mani gribēt grib,
Bāliņš mani vien nelaiž;
Tautiets dzīrās zagšus zagt,
Es solosi bēgšus bēgti.
520 [Zvārdes Kld].

42888.

Tautas jāj, tautas jāj,
Bēdziet, meitas, bēdziet, meitas!
Gana bēgu, gana bēgu,
Naizbēgu, naizbēgu.
147 [Jaunlaicenes Vlk].

42889.

Toutas juoj, toutas juoj -
Kas toutami muosu devja?
Bēdz, muosiņa, toutas dzanas,
Nes vainugu rūciņā;
Nes vainugu rūciņā,
Lai skujiņom napībyra.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

42890.

Tautas mani nozagušas
Lina [linu] joni [jumi?] ravējot.
Paliek mani bālenīni
Aiz mežiņa raudājot.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

42891.

Tautas nāca istabā,
Es pa logu kaņepēs;
Sāka mani suņi riet,
Lāču māti domādami.
378 [Seces Jk].

42892.

Tak ierbīte pa celiņu
Cakuliņu grūzēdama.
Voi tu teci, voi nateci,
Nūsaus muni buoleliņi.
358 [Rugāju Abr].

42893.

Tai birzēji es iegāju,
Kur ieskrēja vanadziņš.
Vanadziņis irbīt' ķēra,
Es noķēru līgaviņu;
Vanagami launadziņis,
Man mūžami malējiņa.
126 [Grobiņas Lp].

42894.

Vai, māmeņ, napazyni
Viltinīka staiguojūt?
Apēss (jis) tovu maizeiti,
Izvess tovu malējeņu.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

42895.

Vonogs sēž veitulā
Dzaltonim nadzeņim;
Vai tys ness vystu munu,
Vai muoseņi dzaltonīti.
182 [Kaunatas Rz].

42896.

Vonogs sēd veitulā
Dzaltonim zuobokim;
Tys nabeja vanadzeņš,
Tys bej meitu precinīks.
247 [Makašānu Rz].

42897.

Vilku bērzu istabā
Ar visiemi zariņiem,
Lai māsiņa paslēpjas
Jele bērza ēniņā.
92 [Dunalkas Azp].

42898.

Zeiļa čīpja pūrmolā,
Lyka man sorguotīs:
Sorgi gūves, sorgi jārus,
Sorgi sava vainadziņa.
168 [Kalupes D].

42899.

Zeile čīcja, raganiņa,
Lyka maņ sorguotīs:
Zirgi zvīdz, zvoni skan,
Smolkajā bierzītē.
326 [Preiļu D].

42900.

Žartam dzynūs tautu meitai
Par lelū teirumiņu;
Žarts maņ beja, kad dzynūs,
Navā žarta, kad danuoču.
357 [Rudzētu D].

- 351 -

1. Meņģēdams meitas dzinu
Pa lielo tīrumiņu,
Meņģa bija, kad dzinos,
Nebūt meņģas, kas panāktu.
322 [Praulienas Md].

c) Meitas vietā nozagta sieva vai pārģērbies vīrietis

13580.

Dodiet ēst, dodiet dzert,
Gulēt vien nevediet!
Man gailītis pakaļā
Ar diviem cālīšiem.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 398 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Taisiet vietu, netaisiet,
Negulēšu, negulēšu:
Man gailītis sētiņā
Ar pieciem cālīšiem.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

13581.

Māte mala, māte grūda
Ar jauno vedekliņu;
Tik vien māte nezināja,
Kas jaunā vedekliņa.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13582.

Nāc, apraugi, dēlu māte,
Kas tavai vedeklai;
Kas tavam dēliņam,
Tas tavai vedeklai.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)], 278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)], 279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)], 362 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13583.

Projām iešu, nepalikšu,
Še nav mana palikšana,
Še nav mani rudzi sēti,
Še nav manis arājiņis.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

13584.

Vediet, tautas, nevediet,
Es, aizvesta, nedzīvošu:
Man gailīts pakaļā
Ar diviem cālīšiem.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

d) Māsa pati bēg tautās

13585.

Aiz upītes es izaugu,
Par upīti man~ aizveda;
Paliek mani bāleliņi
Aiz upītes raudādami.
Sauc bāliņis, māj ar roku:
Nāc, māsiņa, atpakaļ!
- Es neiešu, bāleliņ,
Barga tava līgaviņa.
- Nāc, māsiņa, atpakaļ,
Rāšu savu līgaviņu.
- Ko, bāliņ, tu norāsi
Nenorātu mātes meitu!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Aiz upītes es uzaugu,
Pār upīti mani ved;
Paliek mani bāleliņi
Aiz upītes raudādami.
Sniedz brālītis sav~ rociņu:
Nāc, māsiņa, atpakaļ!
- Es neiešu, bāleliņ,
Vai tu sauci, vai nesauci;
Man pašai tautiņās
Labas zemes arājiņš.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

2. Es iekāp~ laiviņē,
Lai dzen vēj~, kur patīk.
Bāliņš sauc, rād~ rociņ~:
Nāc, māsiņ, maliņēi!
- Es nenākš~ maliņēi,
Kam jūs mani nīdant nīd~.
211 [Rindā (Ances pag. Vp)].

3. Nīdē mani tēvs māmiņa,
Nīdē īsti bāleliņi.
Es iekāpu, nīdamā,
Svešu ļaužu laiviņā.
Sauc bāliņi, met ar roku:
Laiž māsiņu maliņā!
- Neieš~ vairs bāliņos,
Kam jūs mani nīdējat.
216 [Ventspilī].

4. Svētdien gāju baznīcāji,
Vilku trejus brūnus svārkus.
No baznīcas iziedama,
Sedzu baltu villainīti,
Sedzu baltu villainīti,
Ej~ gar upi raudādama.
Ieraudzījši zvejnieciņi,
Ieņem mani laiviņā;
Ieņēmuši laiviņāji,
Iet pa upi dziedādami.
Sauc bāliņis, met ar roku:
Nāc, māsiņa, atpakaļ!
- Ai bāliņi, ko es iešu,
Bērga tava līgaviņa.
- Nāc, māsiņa, atpakaļu,
Rāšu savu līgaviņu.
- Vai, bāliņi, manis dēļ
Rāsi savu līgaviņu?
288 [Bornsmindē (Īslīces pag. B)].

- 352 -

13586.

Bargas tautas mani grib,
Brāliņš mani nevēlēja.
Kad, brāliņ, nevēlēji,
Bēdzin bēgšu tautiņās.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13587.

Dzīrās tautas zagšus zagt,
Es dzīros bēgšus bēgt.
- Kur, meitiņ, tu izbēgsi,
Kā pūriņu aiznesīsi?
- Es pūriņu aiznesīšu,
Brāļu ganus vadīdama.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1. Tautiets mani gribēt griba,
Bāliņš mani vien nelaida,
Tautiets šķieta zagšus zagt,
Es solosi bēgšus bēgt.
- Kā, māsiņa, tu aizbēgsi,
Kā pūriņu aizvedīsi?
- Es pūriņu aizvedīšu,
Brāļa govis ganīdama.
300 [Kroņa Misas pagastā (Misas pag. B)].

13588.

Es apstiepu zaļu zīdu
Visapkārti novadam,
Lai nebēdza mūs~ māsiņa
Triju kungu novadā.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

13589.

Māsiņ mana jaunākā,
Tec ūdeņa lejiņā:
Tur stāv tavi sirmi zirgi,
Sabruņoti jājējiņi.
265 [Emburgā (Salgales pag. Jg)].

13590.

Man sajāja lepnas tautas,
Bāliņš liedza, nevēlēja.
Ej, tautieti, tu pie kunga,
Lūdz kungam grāmatiņu,
Lūdz kungam grāmatiņu,
Nāc pie manim, roku došu. -
Iešu svētdien baznīcā,
Sevi daili puškošos,
Vilkšu zaļu zīdes kleiti,
Segšu raibu villānīti.
Iešu krogu no krodziņa,
Meklēš~ savu arājiņu.
Iemu krogus stedelē,
Redzu tautu kumeliņu,
Noseglotu, nosvīdušu
Līdz pat nagu galiņiem.
Iemu krogus istabā,
Redzu pašu tautu dēlu
Sēžam galda galiņā,
Alus kanna rociņā.
Pulka bija svešu ļaužu,
Nedrīkstēju bildināt.
Lai būt~ ļaužu cik būdami,
Man ar savu jārunā.
Bāliņš mani tā vaicāja:
Ko, māsiņa, tu runā?
To, bāliņ, es runāju:
Ja nedosi, bēgšus bēgšu.
Ja, māsiņa, bēgšus bēgsi,
Kā pūriņu aizvedīsi?
Gan pūriņu aizvedīšu
Miglainā rītiņā.
295 [Grienvaldē (Zālītes pag. B)].

1. Gaŗām gāju gar krodziņu,
Ieraug~ tautu kumeliņu;
Eim~ iekšā krodziņā,
Ronu pašu tautas dēlu,
Ronu pašu tautas dēlu
Sēdam galda galiņā.
Sāp sirsniņa, redz actiņa,
Nedrīkstēju bildināt,
Daudz ļautiņu redzētāju,
Visi ļauna vēlētāji.
Vēlat ļaunu, vēlat labu,
Brīv man savu bildināt.
Es, ar savu runādama,
Ieraug~ savus bāleliņus.
Man brālīši tā vaicāja:
Ko, māsiņ, tu runā?
Ko, māsiņa, tu runā,
Mēs, brālīši, nezinām.
- Es, brālīši, to runāju,
Atstāt tēvu, māmuliņu.
- Kā, māsiņa, tu atstāji,
Mēs, brālīši, nelaidām?
- Kad, brālīši, nelaidāt,
Es, māsiņa, bēgšus bēdzu.
- Kā, māsiņa, bēgšus bēdzi,
Kā izvedi savu pūru?
- Tēva zirgus ganīdama,
Mātes ganus vadīdama.
404 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 353 -

13591.

Nerāji, māmiņa,
Vakarāi meitas,
No rīta celdamies
Nerasi vairs.
Tei viņa gājuse,
Tei tecējuse,
Tei viņa brāļam
Launagu nesa.
Jēmuse zeķītes,
Avuse kājas,
Maukuse korpītes
Kājiņāi;
Sukājse gālu,
Pinuse matus,
Likuse savu
Zīļu vaiņadziņu.
Jēmuse atslēgu,
Gājuse klētēi,
Seguse baltajas
Villainītes.
Āz vārtu dancoja
Tautu kumeliņis;
Kāpuse kumeļam
Mugurāi.
Gan bij ziedojse
Kumeļa pēdas,
Kumeļa pēdāi
Metuse gradzenu.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

13592.

Solās tautas zagšus zagt,
Es solosi bēgšus bēgt.
- Kā, māsiņa, tu izbēgsi,
Kā pūriņu iznesīsi?
- Es pūriņu iznesīšu,
Brāļa ganus vadīdama,
No rītiņa vadīdama,
Vakarāi gaidīdama.
Svētdien iešu baznīcā,
Likšos zīļu vainadziņu,
Likšos zīļu vainadziņu,
Segšos baltu villainīti. -
Jau netāļu no krodziņa,
Rau, tautieša kumeliņš,
Rau, tautieša kumeliņš,
Rakstītāmi kamanām.
Es iegāju krodziņā,
Redzu pašu tautu dēlu,
Redzu pašu tautu dēlu
Ar diviemi bāliņiem.
Viņš man steidza roku dot,
Es tā roku nesaņēmu,
Es tā roku nesaņēmu
Aiz gaužāmi asarām.
- Neraud~ gauži, man~ sirsniņa,
Sērst laidīšu bāliņos,
Sērst laidīšu bāliņos,
Jūgšu bēru kumeliņu,
Jūgšu bēru kumeliņu
Rakstītāsi kamanās.
Ja kumeļu paturēs,
Tevis pašas neturēs.
Ja grib tevi paturēti,
Sakies vīru pakaļā,
Sakies vīru pakaļā
Ar diviemi bērniņiem,
Ar diviemi bērniņiem,
Ar bagātu dzīvošanu.
- Zagta nauda, krāpta manta
Negul pūra dibinā;
Zagšus zagtis kumeliņis
Gaŗu ceļu netecēs,
Tā ir zagta līgaviņa
Ilgu mūžu nedzīvos.
261 [Blankenfeldē (Vilces pag. Jg)].

13593.

Tautiets mani gribēt grib,
Bāliņš solās, būs nelaist;
Tautiets solās zagšus zagt,
Es solos bēgšus bēgt.
- Kā, māsiņa, tu aizbēgsi,
Kā pūriņu aizvedīsi?
- Gan pūriņu aizvedīšu
Miglaiņā rītiņā,
Miglaiņā rītiņā
Brāļa ganus vadīdama. -
Ni līdz krogam niaizgāju,
Ieraug~ tautas kumeliņu,
Ieraug~ tautas kumeliņu,
Zīda deķi apdeķotu,
Zīda deķi apdeķotu
Līdz pat kāju galiņam;
Pilla mute sīku dzelžu,
Pilla galva sudrabiņa;
Cik galviņu pagrozīja,
Atskan visa kroga sēta.
Ne iekš kroga neiegāju,
Redz~ tautiešus runājot.
Tautiešam alus kanna,
Brāļam zelta biķerīte.
Tautiets sauca, bāliņš sauca:
Nāc, māsiņa, nodzerties,
Nāc, māsiņa, nodzerties,
Lai neslāpst tav~ sirsniņa!
Man sirsniņa gan neslāpa,
Man birst gaužas asariņas.
- Neraud~, māsiņ, tu tik gauži
Tālu tevi nelaidīšu,
Tepat spīd glāžu logi
Caur ābeļu lapiņām.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

- 354 -

e) Zagtā māsa bēg no tautām atpakaļ bāliņos

13594.

Viena pati es māsiņa,
Man deviņi bāleliņi;
Kā irbīte ietecēju
Bāleliņu pulciņā.
Zagšus, tautas, nezodziet,
Ar varīti neņemiet:
Zagtiņ zagta, vari ņemta,
Bēdziņ bēga bāliņos.
- Kā, māsiņa, tu atnāksi,
Kā pūriņu atvedīsi?
- Es pūriņu atvedīšu,
Tautu ganus izdzīdama.
Svētdien iešu baznīcā,
Aušu kurpes kājiņās;
Apvilkusi zīda kleiti,
Likšos zīļu vaiņadziņu.
Izgājusi no baznīcas,
Noņēmos vaiņadziņu;
Tek~ gar upi dziedādama,
Puķu ziedus lasīdama.
Jau netālu no krodziņa
Dzirdu tautu kumeliņu,
Dzirdu tautu kumeliņu
Pie krodziņa zvaigājot.
Veŗu duris, speŗu kāju,
Redzu pašu tautu dēlu
Kroga galda galiņā,
Alus kanna rociņā.
Viņš man sniedze roku dot,
Birst man gaužas asariņas.
Saku, gauži raudādama:
Ieš~ labāk bāliņos.
- Kājām tevi nelaidīšu,
Jūgšu savu kumeliņu.
Kad tur brāļi, lai tie tur
Manu bēru kumeliņu;
Tevis pašas neturēs,
Redzēs mici galviņā,
Zinās vīru sētiņā,
Vīram gudru padomiņu.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

4. Panāksnieki

a) Brālis iet pēc māsai nolaupītā vainaga

13595.

Skalojos, velējos
Straujas upes maliņā.
Daskrien zaļa līdaciņa,
Norauj manu vainadziņu.
Aiziet mans vainadziņš,
Burbulīšus mētādams,
Ņem, bāliņ, oša laivu,
Dzenies manu vainadziņu! -
Kur panāci, bāleliņ,
Manu pērļu vainadziņu?
- Viņpus Rīgas, šaipus jūras,
Bandenieka klētiņā,
Bandenieka klētiņā,
Tēraudiņa vadzītī.
- Sol~, bāliņ, simtu mārku,
Izpērc manu vainadziņu!
- Māsiņ, zelta droztaliņ,
Es solīju divi simti,
Es solīju divi simti,
Ne galviņas nepagrieza;
To vārdiņu vien sacīja:
Lai nāk pate valkātāja,
Lai nāk pate valkātāja
Diendusiņu pagulēt.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 355 -

1. Atsēdos, nodzēros
Straujupītes maliņā.
Atpelž zaļa līdeciņa,
Norauj manu vaiņaciņu.
Ņem, bāliņ, ošu laivu,
Dzen pēc manu vaiņaciņu!
- Ošu laiva grūta laiva,
Dziļi grime dibenā.
- Ņem, bāliņ, liepu laivu,
Tā tev~ viegli vizinās!
- Nu sadzinu, nu panācu
Laba vīra rociņā,
Laba vīra rociņā,
Zelta vadža galiņā.
- Ņem, bāliņi, simtu mārku,
Izpirc manu vaiņaciņu!
- Es jau devu divi simti,
Ne galviņu neatgrieze,
To vārdiņu vien sacīja:
Lai nāk pati valkātāja.
21 [Krimuldā (Krimuldas pag. Rg)].

2. Atsasādu pīkususe
Strauves upes mal~eņā.
Tī atskrīn l~eidaceņa,
Nūraun munu vaiņuceņu.
Nūruovuse, nūnasuse
Par dziļējim azarīm,
Par dziļējim azarīm
Dērvinīka kl~ēteņā,
Dērvinīka kl~ēteņā,
Sudabreņa vadzeitī.
- Dūd, buol~eņ, symtu rubļu,
Izpērc munu vaiņuceņu!
- Nažāluotu ūtru symtu,
Ka, muoseņ, atdavuši.
Tai sacē nadūdami:
Lai īt poša nosuotuoja,
Lai īt poša nosuotuoja,
Mož varēsim sadarēt,
Gradzynīm sameituot,
Vysu myužu nūdzeivuot.
435 [Latgalē].

3. Es meitiņa piekususi,
Gar upīti tecēdama.
Piekususi nodzēros
Tās upītes ūdentiņu.
Atskrien zaļa līdeciņa,
Pazog manu vaiņadziņu.
Ņem, brālīti, oša laivu,
Dzenies manu vaiņadziņu! -
Ai brālīti mīļu baltu,
Kur panāci vaiņadziņu?
- Vidū jūŗas vez [virs] ūdeni
Griezās putu gabalā.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

4. Gar bāliņa pagalmiņu
Trīs upītes zelta tek.
Vienā dzēra raibas govis,
Otrā sirmi kumeliņi;
Tai trešā upītē
Tautu meita mazgājās.
Daskrien zaļa līdeciņa,
Noraun viņas vainedziņu.
- Ņem, bāliņ, ošu laivu,
Dzenies pakaļ vainagam! -
Bāliņ, putu gabaliņ,
Kur panāci vainedziņ~?
- Māsiņ, zelta droztaliņ,
Pašā jūras vidiņā,
Pašā jūras vidiņā,
Bandinieka klētiņā,
Bandinieka klētiņā,
Sudrabiņa vadzītē.
- Ņem, bāliņ, simtu mārku,
Izpērc manu vainedziņ~!
- Māsiņ, zelta droztaliņ,
Es jau devu divi simti,
Es jau devu divi simti,
I galviņas neatgrieze,
I galviņas neatgrieze, -
Lai nāk pate nesētāja,
Lai nāk pate nesētāja
Diendusīti padusēt. -
Nebūs labi, nebūs labi,
Kad nāks pate nesētāja,
Kad nāks pate nesētāja
Diendusīti padusēt.
Būs kungam darbinieki,
Ķeizeram kaŗavīri,
Augstu zirgu jājējiņi,
Sīku bruņu nesējiņi,
Sīku bruņu nesējiņi,
Balta raga pūtējiņi.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

- 356 -

5. Laivenieka meita biju
Jūrāi gulu launadziņu,
Jūrāi gulu launadziņu,
Niedrāi kāru vaiņadziņu.
Atskrej zaļa līdeciņa,
Paraun manu vaiņadziņu.
Jem, brālīti, oša laivu,
Dzenies manu vaiņadziņu!
- Smaga laiva tā, māsiņa,
Nesadzinu vaiņadziņu.
- Jem, brālīti, liepu laivu,
Dzenies manu vaiņadziņu!
- Viegla laiva tā, māsiņa,
Nu sadzinu vaiņadziņu:
Simtu jūdzu galiņā,
Tur panācu vaiņadziņu.
Es solīju simtu mārku,
Ne galviņas nepagrieza;
Vēl solīju otru simtu,
Tad vārdiņu vien atteica,
Tad vārdiņu vien atteica:
Lai nāk pate valkātāja,
Lai nāk pate valkātāja,
Man gultiņas taisītāja.
171 [Tāšu Padurē (Kalvenes pag. Azp)].

6. Laivinieka meita biju,
Laivā guļu dienasvidu.
Daskrien zaļa līdaciņa,
Norauj manu vainaciņu.
Tā nebija līdaciņa,
Tā bij dēlu māmuliņa.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

7. Puiši jāja pieguļā(i),
Es ar līdzi taisījos.
Puišiem svārki, kažociņi,
Man baltie paladziņi.
Puiši gāja zirgu pīt,
Es pie upes nodzerties.
Izskrien zaļa līdaciņa,
Norauj manu vainadziņu,
Aiznes manu vainadziņu,
Burbulīšus mētādama.
Ņem, bāliņi, oša laivu,
Brauc pēc mana vainadziņa!
- Oša laiva smaga koka [laiva],
Tā nogrima dibinā.
- Ņem, bāliņ, liepas laivu,
Brauc pēc mana vainadziņa!
- Liepas laiva viegla koka [laiva],
Vējiņš pūta maliņā.
- Ņem, bāliņi, priedes laivu,
Brauc pēc mana vainadziņa!
- Priedes laiva laba koka,
Tā tek upes vidiņā.
Nu panācu, nu sadzinu,
Māsiņ, tavu vainadziņu
Viņpus jūras saliņā,
Bandinieka klētiņā,
Bandinieka klētiņā,
Sidrabiņa vadzītī.
- Dod, bāliņi, simtu mārku,
Izpērc manu vainadziņu!
- Es sadevu divi simti,
Ne galviņas neatgrieza,
Tikai vien atsacīja:
Lai nāk pate valkātāja,
Lai nāk pate valkātāja
Pāŗa vārdu parunāt,
Pāŗa vārdu parunāt,
Vienu nakti pārgulēt. -
Vienu nakti pārgulēju,
Nu gulēju visu mūžu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

8. Skalojosi, velējosi
Straujupītes maliņā;
Skalodama, velēdama
Niedrē kāru vainadziņu.
Daskrien zaļa līdaciņa,
Norauj manu vainadziņu.
Tā nebija līdaciņa,
Tā bij dēla māmuliņa.
Ņem, bāliņi, oša laivu,
Dzen pēc mana vainadziņa!
Kur, bāliņi, tu dadzini
Manu puķu vainadziņu?
- Aiz jūriņas saliņā,
Bandenieka klētiņā,
Bandenieka klētiņā,
Sudrabiņa vadzītī.
- Dod~ bāliņi, simtu mārku,
Izpirc manu vainadziņu!
- Jau es devu divi simti,
Viņš ne galvas neatgrieza.
To vārdiņu vien sacīja:
Lai nāk pati valkātāja,
Lai nāk pati valkātāja,
Vainadziņa vijējiņa.
Ne es iešu, ne es gribu,
Ne man tīka prātiņam.
Lai iet mana jaunā māsa,
Ja tai tīka prātiņam.
Tai es došu sav~ pūriņu,
Sav~ pūriņa atslēdziņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 357 -

9. Stāvus stāvu laiviņā
Kā niedrīte ezarā;
Atskrien zaļa līdeciņa,
Norauj manu vainadziņu.
216 [Ventspilī].

10. Tīk man dzert, slāpst man dzert
Tai upītes maliņē.
Atnāk zaļa līdaciņa,
Norauj manu vaiņedziņu,
Norauj manu vaiņedziņu,
Aiznes upes vidiņē,
Aiznes upes vidiņē,
Mūžam rokē nedabē.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

11. Velējos nedzērusi
Tai straujā upītē;
Atskrej zaļa līdaciņa,
Norauj manu vaiņaciņu.
Ņem, brālīti, oša laivu,
Dzenies manu vaiņaciņu!
Kur, brālīti, tu panāci
Manu zīļu vaiņaciņu?
- Tautu dēla sētiņā,
Nieduliņa klētiņā,
Nieduliņa klētiņā
Uz tērauda zobeniņu.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

13596.

Tec, upīte, līkum lokum
Ar baltām putiņām,
Man iekrita pārejot
Sarkans zīļu vainadziņš.
Tautu dēli izvilkuši,
Raudavītes zvejojot.
Eim~ uz māju raudādama
Ar tukšām rociņām.
Lūdzu brāli, lai atnestu
Manu zīļu vainadziņu.
Tautu dēli atsacīja:
Lai nāk pate vijējiņa!
Būs mums laba saimenīca,
Vienam stalta līgaviņa.
100 [Rāmuļos (Rāmuļu pag. C)].

b) Bāleliņi pošas ceļā un pa vedēju pēdām dzenas māsai pakaļ

13597.

Aunieties, bāleliņi,
Vanadziņa nadziņos:
Tautas māsiņu aizveda
Par slidenu ezeriņu.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Tautas veda mūs~ māsiņu
Par slidenu ledutiņu.
Aunam piešus, bāleliņi,
Dzenamies pakaļā!
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

13598.

Brāļi, brāļi, pēc
māsiņas!
Neraugiet gaŗa ceļa,
Neraugiet gaŗa ceļa,
Nesaudziet kumeliņa!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

13599.

Drīzi drīzi, bāleliņi,
Kumeliņus seglojat,
Dzenaties pēc māsiņas,
Ko aizveda sveši ļaudis.
295 [Grienvaldē (Zālītes pag. B)].

13600.

Ēdiet, brāļi, dzeriet, brāļi,
Par māsiņu gādājiet!
Jūs ēdiet, jūs dzeriet,
Māsa raudi tautiņās.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

13601.

Iet es iešu pēc māsiņas,
Pazīs manu gājumiņu:
Līgos tautu istabiņa
Kā vējiņa vēcināma.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

13602.

Iet es iešu pēc māsiņas,
Pazīs manu gājumiņu:
Sakapāju tautu galdu
Deviņiem gabaliem.
310 [Dignājā (Dignājas pag. Jk)], 321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

2. Ka es īšu pēc muoseņis,
Pazeis munu guojumeņu:
Saškal~deišu tautuom goldu
Deveņīmi gobolīm.
Tev, tautīt, golda žāl,
Man muoseņas vaira žāl;
Gal~deņš auga sil~eņī,
Man muoseņa naizaugs.
4191 [Kalupes pag. D].

- 358 -

13603.

Jājat, mani bāleliņi,
Ne celiņa vaicādami:
Kalnā tautu liela sēta,
Lejā zaļa birztelīte.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

13604.

Kaŗu māt, kaŗu māt,
Cel kaŗu kājās,
Apmeti lāģeri
Tautiņu lejā!
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

13605.

Krauklīts sēd kalniņā,
Zelta kokles koklēdams.
Vai, krauklīti, tu redzēji,
Kur aizveda mūs~ māsiņu?
Tur aizveda mūs~ māsiņu,
Par slidenu ezeriņu.
300 [Kroņa Misas pagastā (Misas pag. B)].

1. Ei ļautiņi, ei ļautiņi,
Redzējāt man~ māsiņu?
- Tur aizveda tav~ māsiņu,
Pa slidenu ezeriņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

2. Krauklīts sēd kalniņā,
Zelta pieši kājiņā.
Vai redzēji tu, krauklīti,
Kur aizveda mūs~ māsiņu?
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13606.

Krauklīts sēd kalniņā,
Zelta kokles koklēdams.
Vai, krauklīti, tu redzēji,
Kur aizveda mūs~ māsiņu?
Tur aizveda mūs~ māsiņu,
Par niedrainu ezeriņu,
Par niedrainu ezeriņu,
Par sklidenu ledutiņu.
Trīsim piešus, kalsim kājas,
Jāsim māsai pakaļā.
216 [Ventspilī].

13607.

Krauklīts sēdēj~ kalniņā,
Zili svārki mugurā.
Vai, kraukliti, neredzēji,
Kur aizveda mūs~ māsiņu?
- Pa kalniem, pa lejām,
Caur biezo bērzu birzi.
216 [Ventspilī].

13608.

Krauklīts sēdi kalniņā
Sidrabiņa mētelīti.
Tu, krauklīti, nezināji,
Kur aizveda mūs~ māsiņu?
Tur aizveda mūs~ māsiņu,
Par niedrāju ezeriņu,
Par niedrāju ezeriņu,
Par dābola atmatiņu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Krauklīts sēdēj~ kalniņā,
Samta svārki mugurā.
Tu, krauklīti, nezināji,
Kādi viesi istabā.
Sveši viesi no Vāczemes,
Mūs~ māsiņas precinieki.
Tu, krauklīti, nezināji,
Kur aizveda mūs~ māsiņu,
Par niedraiņu ezeriņu,
Par ābola atmatiņu.
243 [Grenčos, Irlavā, Kūķos, Pētertālē (Grenču, Irlavas, Struteles pag. Tk)].

13609.

Krauklīts sēd ozolā,
Zelta kokle rociņā.
Vai, krauklīti, tu redzēji,
Kur aizveda mūs~ māsiņu?
- Tur aizveda mūs~ māsiņu,
Par kalniņu lejiņā,
Par slidenu ezariņu,
Par ābeļu līdumiņu.
58 [Rozbeķos (Rozulas pag. C)].

13610.

Krauklīts sēd ozolā,
Zelta kokles koklēdams.
Vai, krauklīti, tu redzēji,
Kur aizveda mūs~ māsiņu?
- Tur aizveda mūs~ māsiņu,
Par slaido ezeriņu,
Sirmi zirgi, zaļi vāģi,
Smuidri brūtes vedējiņi.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

- 359 -

1. Krauklīts kāpa ozolā
Ar melniem zābakiem.
Vai, krauklīti, tu redzēji,
Kur aizveda mūs~ māsiņu?
- Tur aizveda jūs~ māsiņu,
Par lielo ezeriņu,
Sirmi zirgi, zaļi loki,
Smuidri viņas vedējiņi.
Tur sēdēja jūs~ māsiņa
Tautu galda galiņā,
Gredzeniņš pirkstiņā,
Labajā rociņā.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

13611.

Krauklīts sēd ozolā,
Zelta kokles koklēdams.
Vai, krauklīti, tu redzēji,
Kur aizveda mūs~ māsiņu?
- Tur aizveda jūs~ māsiņu
Par slidenu ezeriņu,
Sirmi zirgi, zaļi vāģi,
Daiļi paši vedējiņi.
Niedru kaulu klēti cirta,
Pāvu spalvu jumtu juma,
Magonīšu cisas taisa,
Rožu klāja paladziņu,
Kliņģerītes, mārpuķītes,
Tās palika pagalvī.
Tur iegula jūs~ māsiņa
Kā sarkana brūklenīte;
Tur dagula tautu dēls,
Balts kā putu gabaliņš.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1. Trinam, brāļi, baltus piešus,
Dzenamies pēc māsiņas!
Krauklīts sēd ozolā,
Zelta kokles rociņā.
Vai, krauklīti, tu redzēji,
Kur aizveda mūs~ māsiņu?
Tur aizveda mūs~ māsiņu,
Par slidenu ezeriņu,
Niedres vien nočakstēja,
Dubļi vien nošļakstēja.
Niedŗu kaulu klēti cirta,
Pāvu spalvu jumtu juma,
Liepas galdu gultu šķēla,
Magonīšu cisas taisa,
Vēveŗ~ austi paladziņi,
Divi dūju spilventiņi,
Tur gulēja mūs~ māsiņa
Kā sarkana brūklenīte;
Tautu dēls klāt gulēja
Balts kā putu gabaliņš.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

13612.

Krauklīts sēd ozolā,
Zelta kokli koklēdams.
Vai, krauklīti, tu redzēji,
Kur aizveda mūs~ māsiņu?
Tur aizveda mūs~ māsiņu,
Par straujo Daugaviņu,
Par straujo Daugaviņu
Sudrebiņa kalējam.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

13613.

Krauklīts sēž ozolā,
Zelta spēles rociņā.
Vai, krauklīti, tu redzēji,
Kur aizveda man~ māsiņu?
- Par ezaru ezariem
Mazajā ciemiņā.
1311 [Apē (Vlk)].

13614.

Krauklīts sēž ozolā,
Zelta stīgas rociņā.
Vai, krauklīti, tu redzēji,
Kur aizveda mūs~ māsiņu?
- Par purviem, par mežiem,
Par smalkiem krūmiņiem,
Tur aizveda jūs~ māsiņu,
Uz bagātu Vāczemīti.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

1. Krauklīts sēž kalniņā,
Zelta kokles koklēdams.
Tu, krauklīti, nezināji,
Kādi viesi istabā;
Sirmi zirgi, liepas segli,
Mūs~ māsiņas precinieki.
Tu, krauklīti, nezināji,
Kur aizveda mūs~ māsiņu:
Pa smilgotu atmatiņu,
Pa slidenu ezeriņu,
Tur aizveda mūs~ māsiņu,
Uz bagātu Vāczemīti.
1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)].

- 360 -

13615.

Krauklīts sita vaŗa bungas
Augsta kalna galiņā.
Ai krauklīti melnainīti,
Kam tu skaņi bungas siti?
- Tai māsai bungas situ,
Ko vakar gaŗām veda
Par purviem, par mežiem,
Par dziļiem ezeriem.
197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].

13616.

Krauklīts tupi kalniņā,
Zelta kokles koklēdams.
Vai, krauklīti, tu redzēji,
Kur aizveda mūs~ māsiņu?
- Pa slidenu ezeriņu,
Tur aizveda jūs~ māsiņu;
Sirmi zirgi, bēri zirgi,
Sidraboti vedējiņi.
- Uzjāj~ vienu augstu kalnu,
Koklēj~ divi koklētāji.
Ai jūs divi koklētāji,
Ko jūs laba koklējat?
- Koklējami tai māsai,
Ko vakar zagšus veda.
12 [Gaŗkalnē (Ropažu pag. Rg)].

136161.

Līču loču upe tek,
Zaru zaru Daugaviņa;
Aiz līčiem, aiz zariem,
Tur aizveda mūs~ māsiņu.
20 [Krapē (Krapas pag. Rg)].

13617.

Māsiņ, mana žēlīgaja,
Kuŗu ceļu tu aizgāji?
Ne panācu celiņā,
Ne atradu druviņā.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

13618.

Minama, minama
Māsiņas pēdas;
Te viņa gājuse,
Te tecējuse.
158 (Tosmarē).

13619.

No celiņa es pazinu,
Kur aizvesta mūs~ māsiņa:
Kur kumeļi stāvējuši,
Tur ziediņi nobiruši.
360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13620.

No celiņa vien pazinu,
Kur aizvesta mūs~ māsiņa:
Ik gabalu pajājuse,
Cimdu pāri nosvieduse.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

13621.

No celiņa vien pazinu,
Kur aizvesta mūs~ māsiņa:
Kur aizvesta mūs~ māsiņa,
Tur biruši dzīpariņi.
Pakaļ jāja bāleliņi,
Dzīpariņus lasīdami.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)], 224 [Kabilē (Kld)].

13622.

Oši, kļavi, kur bijāt?
Citi koki salapoja;
Brāļi brāļi, kur bijāt?
Māsa tautu rociņā.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)], 107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)], 149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Rudzi rudzi, ko gaidiet?
Mieži vaski līdumā;
Brāļi brāļi, ko gaidiet?
Māsa tautu rociņā.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

13623.

Par kalnu aizveda
Putu gabaliņu;
Gulbīši brālīši,
Skrieņat pakaļ!
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

13624.

Šurp slīkstate, kārklu gali,
Šurp upīte strauji tek;
Šurp jājate, bāleliņi,
Šurp tautiņas meitu ved.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13625.

Tautas māsiņ~ i aizveda
Par deviņi ezeriem;
Brāļi tek raudādami:
Kurp, māsiņa, tev~ aizveda?
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

13626.

Tautas veda mūs~ māsiņu
Apkārt pora līkumiņu;
Kaļam, brāļi, kumeliņus,
Tiešām poru klapējam!
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

- 361 -

13627.

Tautas veda mūs~ māsiņu
Pa slidenu ezariņu;
Dzenamies, mēs bāliņi,
Baltu ledu lauzīdami.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13628.

Tautas veda mūs~ māsiņu,
Skuju nesa rociņā;
Dzenaties, bāleliņi,
Pa skujiņu birumiņu!
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

1. Tautas veda caur siliņu,
Lai bāliņi neredzēja;
Dzenieties, bāleniņi,
Pa skujiņas birumiem,
Pa skujiņas birumiem,
Pa rasiņas traukumiem.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

13629.

Tur aizveda mūs~ māsiņu,
Par kalniem, par lejām,
Par kalniem, par lejām,
Par slidenu ledutiņu.
265 [Emburgā (Salgales pag. Jg)].

13630.

Upītē vien pazinu
Bargu tautu jājumiņu:
Trīs dieniņas zvirgzdupīte
Dūniņām sajukuse.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1. No peļķītes es pazinu
Tautu dēlu sīvumiņu:
Vēl sajucis ūdeniņis
Vakarēju jājumiņu.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

13631.

Vakar zalta vuov~ereit~e
Par celiņu puort~ec~ēje;
Vakar tautys muosu v~ed~e,
Šūdin juoja bruoleliņš.
422 [Līvānu pag. D].

13632.

Vaļā durvis, vaļā logi,
Tautas ņēma mūs~ māsiņu.
Lūgšus lūdzu bāleliņu:
Seglo bēru kumeliņu!
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

13633.

Cep, māmiņa, gaŗu klaipu,
Gaŗš celiņš jāstaigā:
Nu aizveda mūs~ māsiņu
Simtu jūdzu tāļumā.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

c) Kavēkļi ceļā

13634.

Divi reizes sakarmenči,
Kas to tiltu izārdīja?
Man iekrita kumeliņš,
Pēc māsiņas dzenoties.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

13635.

Dzītin dzinu sav~ māsiņu
Caur ūdeni, caur akmeni,
Caur ūdeni laistīdams,
Caur akmeni skaldīdams.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

1. Ieš~ uz savu māmuliņu
Caur ūdeni, caur akmeni,
Ūdentiņu laistīdama,
Akmentiņu mētādama.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

2. Caur ūdeni, caur akmeni
Māsai gāju panākstīs;
Ūdentiņu izslacīju,
Akmentiņu saskaldīju.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

13636.

Dubļi lēca pakausī
Straujas upes maliņā;
Gana grūši dzināmies
Pēc māsiņas, zeltenītes.
133 [Palsmanē (Palsmaņa pag. Vlk)].

13637.

Jāj, bāliņi, to tiltiņu
Briedspalvīti kumeliņu:
Ņiedru sijas, stiebru klūgas,
Auzu spilvu tilta koki.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

13638.

Panāksniem šur braucot,
Iekrīt ķēve upītē:
Tautas viltu darījušas,
Zemu tiltu taisījušas.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

- 362 -

13639.

Šķērsu stīgas pa ceļiem,
Šķērsu zvaigznes debesīs,
Es būš~ visas cauri jāt
Ar Dieviņa palīdziņu.
190 [Kuldīā].

13640.

Tautas taisa krāpšu tiltu
No apeņu sprodzītēm.
Nejājat, bāleliņi,
Dziļa upe apakšā.
224 [Kabilē (Kld)].

1. Bij tas tautu pagalmiņš
Pāvu spalvu nokaisīts;
Virsū, brāļi, nejājiet,
Straujupīte apakšā.
1311 [Apē (Vlk)].

2. Sveši ļaudis tiltu grīda
No ozola lapiņām.
Nejājiet, bāleliņi,
Upe tek apakšā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

13641.

Tautas veda mūs~ māsiņu
Par deviņi ezeriņi;
Kur bij man dēļus ņemt
Deviņām laiviņām?
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

13642.

Visi meži guni dega,
Visi ceļi atslēgām.
Ja man Dievs palīdzēs,
Es visiem cauri tikšu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

1. Visa zeme gunu dega,
Visi ceļi atslēgām;
Muna roka vis~ atslēdza,
Es vien varu cauri iet.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].

d) Brāļu gājiens pēc zagšus vestās māsas, atstāstīts gaŗākā dziesmā

13643.

Vai Dieviņ, vai Dieviņ,
Cik zagļu ļaudis!
Nozaga māsiņu
Gaismiņai austot,
Gaismiņai austot,
Saulītei lecot.
Ņem, bāliņ, zirgu,
Jāj māsu meklēt!
- Atradu māsiņu
Tautieša klētī,
Sēž galda galā,
Alus kanna rokā,
Alus kanna rokā,
Balta aube galvā.
Es lūgšu lūdzu:
Nāc, māsiņ, līdzi!
- Neiešu līdzi,
Man tepat patīk,
Te laba dzīve,
Daiļš arājiņš,
Daiļš arājiņš,
Bērs kumeliņš.
297 [Lepšukalnā pie Bauskas (Bauskas pag. B)].

1. Vai mana māmiņa,
To zagļa ļaužu:
Izzaga meitiņu,
Dieniņa ausa;
Gar ciemu aizveda,
Saulīte lēca.
To es jau tītīju,
Kam lepni staigā:
Ik dienas balts kreklis,
Melns rinduciņš,
Rakstītas zeķītes,
Kurpītes kājā,
Gludena galviņa,
Spožs vainadziņš.
226 [Kandavā (Tl)].

2. Gaismiņai austot,
Saulītei lecot,
Nozaga māmiņai
Daiļo meitiņu.
Ņem, bāliņ, sirmu zirgu,
Jāj māsu meklēt!
- Es jāju, jāju
Trīs simti jūdžu,
Ieraugu māsiņu
Tautieša klētī;
Stāv galda galā,
Balta aube galvā,
Balta aube galvā,
Alus kanna rokā.
Es lūdzu lūgšus:
Nāc, māsiņ, mājās,
Nāc, māsiņ, mājās,
Nav mātei meitas.
- Es lūdzu lūgšus:
Ņem, bāliņ, sievu,
Ņem, bāliņ, sievu,
Būs mātei meita.
Man pašai stallī
Bēri kumeliņi,
Man pašai laidars,
Pilns raibu govju.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

- 363 -

13644.

Vai māte māte,
Šei zagļa ļaudis,
Gaismiņai austot,
Nozaga māsu.
- Jem, brāli, kumeļu,
Dzeniesi māsu!
- Panācu māsiņu
Tautieša sētā(i),
Tautieša sētā(i),
Tautieša klētē(i).
Nāc, māsa laukā(i),
Sēdi kumeļā(i)!
- Neiešu, brālīti,
Nav villainītes.
- Nāc, māsa, laukā(i),
Še villainīte!
- Neiešu, brālīti,
Nav gredzentiņa.
- Nāc, māsa, laukā(i),
Še gredzentiņš!
- Neiešu, brālīti,
Nav vaiņadziņa.
- Nāc, māsa laukā(i),
Še vaiņadziņis!
- Neiešu, brālīti,
Nevaru vairs iet,
Jau nakti gulējse
Pie tautu dēla.
- Ķizu ķizu, māsiņa,
To tev(im) vajaga,
Kam grezni staigāji
Pie māmuļītes:
Ik dienas balts kreklis,
Mells lindruciņis,
Gludena gāliņa,
Spožs vaiņadziņis;
Pa sētu tekāji
Kā cielaviņa.
142 [Aizterē (Aizteres pag. Lp)].

1. Ai māte, ai māte,
Tev ļaudis zagļi,
Gailīti kaunota,
Nozaga nazi,
Gaismīni austota,
Nozaga māsu,
Saulīti lecota,
Caur ciemu veda.
Ai mīļu brālīti,
Sēd~ kumeļāi,
Sēdiesa kumeļā,
Dzeniesa māsu! -
Kur, brālīt, panāci
Māsīnu manu?
- Tautīnu klētī,
Tautīnu vidū.
Nāc, māsa, laukāi,
Sēd~ kumeļāi!
- Ai mīļu brālīti,
Nevaru sēdēt,
Nevaru sēdēta,
Nav villainītes.
- Še, māsa, villaine,
Sēd~ kumeļāi!
- Ai mīļu brālīti,
Nevaru sēdēt,
Nevaru sēdēta,
Nav gredzenīna.
- Še, māsa, gredzenīns,
Sēd~ kumeļāi!
Ai mīļu brālīti,
Nevaru sēdēt,
Nevaru sēdēta,
Nav vainadzīna.
- Še, māsa, vainadzīns,
Sēd~ kumeļāi!
- Ai mīļu brālīti,
Nevaru sēdēt,
Jau nakti gulēju
Pie tautu dēla.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

13645.

Es biju irbīte,
Es māku rotēt
No viena kalniņa
Uz otraju;
Uz trešu lēkdama,
Ieraugu tautas.
Teciņus tecēju
Uz māmuliņu.
Gaid~, gaidi, māmiņa,
Nu būsi vieši.
Tur jāje, tur brauce
Par viņu kalnu
Tukšajiem ratiem,
Liekajiem zirgiem.
Tukšaji ratiņi
Grib vezumiņu,
Liekaji zirgi
Grib jājējiņu. -
- Gaismiņai austoti
Zūd mūsu māsiņa.
Ņem, brāli, zirgu,
Trenc māsai pakaļ!
- Panāce, panāce
Sav~ māsiņu,
Taut~ istabāji
Aiz galda sēdēj~.
Slaveni ļautiņi,
Ko viņai dosiet?
- Doš~ viņai alus,
Doš~ viņai medus,
Doš~ savu bāliņu
Arējiņu.
19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)].

- 364 -

1. Iedēstu liepiņu
Klēts pakaļāi,
Es pate zīlīte
Lēkātāja.
No viena zariņa
Uz otru lēcu,
Trešā lēkdama,
Ieraugu tautas.
Tur jāja, tur brauca
Par viņu kalnu
Liekiem zirgiem,
Tuškiem ratiem.
Tie liekie zirgi
Grib braucējiņu,
Tie tuškie rati
Grib vezumiņu. -
Saulei rietoti
Zūd brāļu māsa.
- Jem, jemi, brāliņi,
Sirmu zirgu,
Dzeniesi pakaļi
Māsiņai!
Kur, brāli, panāci
Sav~ māsiņu?
- Panāču, panāču
Taut~ istabāi:
Ar tautām sāniem sēd,
Samijuši gredzeniņus,
Ni var kungi ko darīt,
Ni var savi brāleliņi.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

2. Iemērcu dui graudus
Dzeltenu miežu,
Padaru dui mucas
Sald~ alutiņa;
Izcepu dui raušus,
Dui kukulīšus;
Nokāvu dui zoses,
Dui suvēniņus. -
Māmiņa, māmiņa,
Mums būs viesi:
Tur jāja, tur brauca
Par viņu kalnu
Liekiem zirgiem,
Tukšiem ratiem.
Tukšiem ratiem
Grib vezumiņu,
Liekiem zirgiem
Grib jājējiņu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

3. Māmiņa mīļā,
Klēts atslēdziņu!
Nu iešu klētī
Rotāties.
Uzvilku lielo
Ziedaino kreklu,
Apjozu lielo
Rakstaino jostu.
Izbira ziediņi
Caur klēts grīdu,
Izauga ieviņa
Caur klēts jumtu;
Es pate zīlīte
Lēkātāja.
No viena zariņa
Otrā lēču,
Trešā lēkdama,
Ieraugu tautas,
Deviņu kamanu,
Simts kumeliņu,
Tušiem vāģiem,
Liekiem zirgiem.
Tukšie vāģi
Grib vezumiņu,
Liekie zirgi
Grib braucējiņu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

- 365 -

4. Saulīte vaicāja
Uz mēnestiņu:
Ko dara meitiņas
Vedekliņas?
Vai ada, vai šūn,
Vai viesu gaida?
Viesīši brauca
Par viņu kalniņu
Liekiem zirgem,
Tukšiem vāģiem.
Liekie zirgi
Grib jājējiņu,
Tukšie vāģīši
Grib vezumiņu. -
Pušausu gaisum~
Zūd mūsu māsiņa.
Celies, bāliņi,
Dzenies pakaļ!
Aiz viņa kalniņa
Tur viens namiņš,
Tur mūsu māsiņa
Tautu istabā;
Balts autiņš galvā,
Medskanna rokā.
381 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5. Tur brauca, tur rūca
Par viņu kalnu
Tukšiem vāģiem,
Liekiem zirgiem.
Tukšiem vāģiem
Grib vezumiņu,
Liekiem zirgiem
Jājējiņu. -
Aizveda māsiņu
Akmiņu zemē.
Ko ēda, ko dzēra
Akmiņu zemē?
Sīko akmiņu
Putriņu vira,
Smalko žagaru
Gultiņu taisa.
Edz nu, māsiņa,
Es tev sacīju:
Kam augi vēlīna
Bāliņos?
Ik dienas batls kreklis,
Pelēki lindraki,
Rakstītas zeķītes,
Kurpītes kājā.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

6. Tur jāja, tur brauca
Pār viņu kalnu
Liekiem zirgiem,
Tukšiem vāģiem.
Liekie zirdziņi
Grib jājējiņu,
Tukšie vāģīši
Grib vezumiņu.
Māmiņa mīļā,
Dod atslēdziņu,
Lai teku klētē
Rotāties!
- Pus ause gaismiņa
Zūd mūsu māsiņa.
Ņem, brāli, zirgu,
Dzenies pakaļ!
- Sadzinu, panāču
Taut~ ustubā.
Bagātas tautiņas,
Ko dosat mātei,
Ko dosat mātei
Par šūpojumu?
Cik gadu šūpoja,
Tik simtu mārku:
Trīs gadi šūpoja,
Trīs simti mārku.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

13646.

Mēs deviņi bāleliņi,
Viena pate mums māsiņa.
Ik rītiņa malti gāja,
Pūru mala rītiņā.
Ej, māmiņa, aplūkot
Savas jaunas malējiņas
(Ko dar~ mūsu malējiņa:)
Nerūc vaira dzirnaviņas,
Nedzied pate malējiņa.
Nāk māmiņa atpakaļ,
Asariņas slaucīdama.
Vaļā durvis, vaļā logi,
Tautas māsu aizveduši.
Ceļaties, bāleliņi,
Aunaties zābakos,
Velciet lūša kažociņus,
Joziet zaļus zobeniņus,
Lieciet cauņu cepurītes,
Seglojat kumeliņus,
Seglojat kumeliņus,
Dzenatiesi pēc māsiņas,
Dzenaties pēc māsiņas,
Pēc māsiņas vainadziņa.
Jājat, brāļi, simtu jūdzu,
Nesaudziet kumeliņus,
Nesaudziet kumeliņus,
Panāksiet celiņā. -
Nojājam pirmu simtu,
Dajājam augstu kalnu.
Augsta kalna galiņā
Trejdeviņi bundzenieki.
Ai mīļie bundzenieki,
Kam jūs še bungojat?
- Tai māsai bungojam,
Ko šodien gaŗām veda.
- Ai mīļie bundzenieki,
Vai jau sen gaŗām veda?
- Nava ilgi, steidzaties,
Vēl ceļā panāksat.
Nojājam otru simtu,
Uzjājam augstu kalnu.
Augsta kalna galiņā
Trejdeviņi koklētāji.
Ai mīļie koklētāji,
Kam jūs še koklējat?
- Tai māsai koklējam,
Ko šodien gaŗām veda.
- Ai mīļie koklētāji,
Vai to sen gaŗām veda?
- Nava ilgi, steidzaties,
Vēl ceļā panāksat.
Nojājam trešu simtu,
Uzjājam augstu kalnu.
Augsta kalna galiņā
Trejdeviņi spēlmanīši.
Ai mīļie spēlmanīši,
Kam jūs še spēlējat?
- Tai māsai spēlējam,
Ko šodien gaŗām veda.
- Ai mīļie spēlmanīši,
Vai to sen gaŗām veda?
- Nava ilgi, steidzaties,
Vēl ceļā panāksat.
Jājam vēl simtu jūdzu,
Jau vizuļi pabiruši.
Uzjājam augstu kalnu
Ieraugām lielu ciemu;
Visapkārt kuplas liepas,
Atslēgām vārti slēgti.
Laužam, brāļi, šautru klēpjus,
Metam ciema sētmalā.
Satrūkās ciema suņi,
Sāk tie sīvi lādināt.
Iznāk divi jauni puiši,
Kā ozoli uzauguši,
Saņem mūsu kumeliņus,
Ieved staļļa dibenā,
Met ābolu redelēs,
Beŗ auziņas silītē,
Beŗ auziņas silītē,
Ielej skaidru ūdentiņu.
Iznāk divas jaunas meitas,
Kā rozītes ziedēdamas,
Kā rozītes ziedēdamas,
Dzelteniem matiņiem,
Ieved pašus istabā,
Paceļ mums meldu krēslus,
Paceļ mums meldu krēslus
Pie lielā liepu galda,
Uzklāj baltu galdautiņu,
Uzliek Dieva mielastiņu,
Uzliek miežu alutiņu,
Uzliek vīna biķerīti.
Liek mums ēst, liek mums dzert,
Liek Dieviņu pieminēt.
Ne ēdam, ne dzeŗam,
Pēc māsiņas raugāmies.
Ieraugām sav~ māsiņu
Liepu galda galiņā,
Liepu galda galiņā;
Jau micīte galviņā,
Jau micīte galviņā,
Sēd asaras slaucīdama.
Ai mīļā mūs~ māsiņa,
Kā tu tiki šai vidū?
- Ai mīļie bāleliņi,
Tas notika netīšām:
Dzirnas rūca, milnis klaudza,
Tautas nāca klusiņām,
Tautas nāca klusiņām,
Ne dzirdēti nedzirdēju,
Kā lapiņa notrīcēju,
Kamanās iemetama.
- Ai mīļā mūs~ māsiņa,
Vai tu mums līdzi nāksi?
- Ai mīļie bāleliņi,
Man patīk še dzīvot,
Patīk man šī zemīte,
Šīs zemītes arājiņš.
Vainadziņu pārnesiet
Zobeniņa galiņā,
Uzlieciet galviņā
Jaunajai māsiņai.
Māmiņai aiznesiet
Simtu labu vakariņu,
Simtu labu vakariņu
Par šūpuļa kārumiņu,
Par šūpuļa kārumiņu,
Manis mazas auklējumu,
Manis mazas auklējumu,
Manis lielas audzējumu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)], 28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 366 -

- 367 -

1. Aust gaismiņa, lec saulīte,
Ceļa vīri māju prasa.
Nedod māju, māmuļīte,
Ceļa vīri viltinieki,
Ceļa vīri viltinieki,
Izkrāps tavas malējiņas. -
Pačīkstēja vaŗa dores,
Paklabēja maltuvīši.
Ej, brālīti, kambarī,
Vai ir visas malējiņas!
Bij māršiņas, ietaliņas,
Mūs~ māsiņas vien nevaid.
Jāsim, brāļi, simtu jūdzu,
Ras~ māsiņu panāksim.
Pašā simta galiņāi
Spēlē daiļi spēlmanīši.
Ai godīgi spēlmanīši,
Ko tik daiļi spēlējat?
- Spēlējam to māsiņu,
Ko vakar gaŗām veda.
- Jāsim, brāļi, otru simtu,
Ras~ māsiņu panāksim.
Otra simta galiņāi
Spēlē daiļi spēlmanīši.
Ai godīgi spēlmanīši,
Ko tik daiļi spēlējat?
- Spēlējam to māsiņu,
Ko šo rītu gaŗām veda.
- Jāsim, brāļi, trešo simtu,
Ras~ māsiņu panāksim.
Trešā simta galiņāi
Sāk sunīši sīvi riet.
Iznāk veca māmulīte
Sīvu suņu dzīdināt.
Iznāk manis jaunais svainis,
Saņem manu kumeliņu.
Iznāk mana jauna māsa,
Ielūdz mani istabāi.
Paceļ manim zīļu krēslu
Liepu galda galiņāi.
Ienes manim koka sviestu [=medu],
Stērķelētu [=bīdelētu]
pūŗu maizi;
Ienes mana salda alu
Baltā liepas kanniņāi.
Liek man sēst, nesēdēšu,
Liek man ēst, neēdīšu.
Ne es ēšu, ne es dzeršu,
Pēc māsiņas zvērējos.
Nāc, māsiņa, sētiņāi,
Māte tevi mīļi lūdza.
- Jāj, brālīti, tu ar Dievu,
Es nevaru līdza iet,
Es nevaru līdza iet,
Nelaiž mani tautu dēlis,
Nelaiž mani tautu dēlis,
Nedod mana vaiņaciņa,
Nedod mana vaiņaciņa,
Nedod manas villainītes.
Pārnes manai māmulītei
Simtu labu vakariņu,
Simtu labu vakariņu,
Div~ simtiņu mīļu vārdu.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

2. Ej, māmiņa, apraudzīt,
Ko dar~ mūsu malējiņa.
Iznāk māte raudādama,
Sav~ galviņu saķēruse.
- Ceļaties, mani dēli,
Aunaties zābakos!
Še, dēliņ, balti cimdi,
Še asaru nēzdodziņis.
Jājiet, dēli, simtu jūdzu,
Līdz jūs māsu panākiet.
Pirma simta galiņāi
Stāv deviņi spēlmanīši.
Labdien, labdien, spēlmanīši,
Ko jūs laba spēlējat?
- Tai māsai spēlējam,
Ko vakar gaŗām veda,
Ko vakar gaŗām veda
No deviņiem bāliņiem.
- Ai, lūdzami, spēlmanīši,
Kur mēs viņu panāksim?
Otra simta galiņāi,
Tur jūs viņu panāksiet.
Otra simta galiņāi
Stāv deviņi bundzenieki.
Ai, lūdzami, bundzenieki,
Ko jūs šeitan spēlējat?
- Spēlējam tai māsiņai,
Ko vakar gaŗām veda.
- Ai, lūdzami, bundzenieki,
Kur mēs viņu panāksim?
- Treša simta galiņāi,
Tur jūs viņu panāksiet.
- Treša simta galiņāi
Nozviedzās kumeliņis.
Līdz piejāju pie vārtiem,
Jau pazinu māsas pēdas.
Iznāk divi tautas dēli,
Atveŗ man vaŗa vārtus;
Ieved manu kumeliņu
Ruda vaŗa stallītēi,
Beŗ auzītes silītāi,
Met ābolu redelēi.
Iznāk veca māmuliņa,
Ieved mani klētītāi.
Līdz iegāju klētītāi,
Ieraug~ māsas vaiņadziņu,
Ieraug~ māsas vaiņadziņu,
Zobentiņa galiņāi.
Iznāk jauna zeltainīte,
Ieved mani istabā.
Līdz iegāju istabā,
Līdz ieraugu sav~ māsiņu
Tautu galda galiņāi
Blakām tautu dēliņam.
Paceļ man smilgu krēslu,
Apklāj baltu liepu galdu.
Uzliek man koku sviestu,
Stērķelētu pūŗu maizi,
Kupodamu alus kannu,
Ne es eidu, ne es dzēru,
Uz māsiņu skatījos.
Uz māsiņu raugoties,
Birst man gaužas asariņas.
Nāk māsiņa, dod rociņu:
"Piedodiet, bāleliņi!
Labas dienas māmiņai
Par kājiņu avumiņu,
Par kājiņu avumiņu,
Par galviņas sukāšanu.
Es atradu labu zemi,
Labu maizes arājiņu."
- Nu, vesela, man~ māsiņa,
Mūžam acis neredzēs.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

- 368 -

3. Es mām~eņai vīna m~eita,
Ik reit~eņa moltu guoju,
Ik reit~eņa moltu guoju
Pa pyuram t~eiru rudzu.
Īt mām~eņa apsavārtu,
Kū dareja malējeņa.
Vaļā lūgi, vaļā dur~s,
Nava munas malējeņas.
Kū dorot, buol~el~eņi,
Nava muosas moltiv~ē.
Aunit~ēs zuobokūs,
Velcit~ēs kažukūs,
Jūzit zaļus zūbin~eņus,
Sagluojit kum~el~eņus,
Sagluojit kum~el~eņus,
Laidit~ēs garu c~eļu.
- Juoju, juoju garu c~eļu,
Dasajuoju kolnu vydu.
Tymā kolnu vid~eņā
Sp~ēlej skaiški sp~ēlnīc~eņi.
Dīvs paleidz~, sp~ēlnīc~eņi,
Kū tik skaiški sp~ēlējat?
- Sp~ēlējam tū muos~eņu,
Kur~ šūnakt atv~ed~em.
- Juoju, juoju garu c~eļu,
Dasajuoju lelu cīmu.
Nadajuoju da cīm~eņa,
Sasatryuka cīma suņi,
Sasatryuka cīma suņi,
Iztak treis jaunas m~eitys.
Divi mani pošu v~ed~e,
Trešā munu kum~el~eņu.
Man~ īv~ed~e ustubā,
Kum~el~eņu stalleitī.
Man~ pastota malnu krāslu,
Kum~eļam auzu sili.
Man~ aizvylka līpa goldu,
Pīlej treis bičareit~es,
Vīn~ ar olu, ūtr~ ar madu,
Treš~ ar gaudas asareņas.
Tī āzdams, tī dzardams,
Dasazynu sov~ muos~eņu.
Ai tu munu mīlu muosu,
Kai sauc tevi sv~eša muot~e?
- Ai tu munu mīlu bruol,
Tai sauc mani sv~eša muot~e:
Ai tu būz~e, ai tu laiva,
Ai vacuos siles gols!
- Ai tu munu mīlu muosu,
Jai pošai treis m~eit~eņas,
Vīna būz~e, ūtra laiva,
Treša vacuos siles gols.
Ai tu munu mīlu muosu,
Braucam obi uz mām~eņu.
- Ai tu munu mīlu bruol,
Man palikt šai vītāi.
431 [Pildas pag. Ldz], 434 [Ludzas un Abrenes apr.].

- 369 -

4. Māmiņai viena meita,
Tai deviņi bāleliņi.
Ik rītiņus tīrus rudzus
Pa pūram ritināja.
Ej, māmiņa, aplūkot,
Ko dar~ mūsu malējiņa!
Nerūc vairs dzirnaviņas,
Nedzied vairs malējiņa.
Ienāk māte istabā,
Raud galviņu saņēmusi.
Bāleliņi, ko darāt,
Seglojat kumeliņus,
Velciet lūšu kažociņus,
Lieciet caunu cepurītes, -
Jau māsiņa simtu jūdžu,
Jājiet viņai pakaļā!
Nojājam simtu jūdžu,
Spēlē simtu spēlmanīšu.
Labrītiņi, spēlmanīši,
Ko jūs laba spēlējiet?
- Spēlējam tai māsiņai,
Ko šodien gaŗām veda,
Kam deviņi bāleliņi
Pakaļā palikuši.
- Ai jūs mīļi spēlmanīši,
Vai mēs viņus panāksim?
- Ai jūs mīļi jātnieciņi,
Būt~ žiglāki steigušies!
- Ai jūs mīļi spēlmanīši,
Vēl žiglāki nevarēja,
Jau tie mūsu kumeliņi
Miglu meta pakaļā,
Miglu meta pakaļā,
Kājām šķīla uguntiņu.
Nojājam otru simtu,
Spēlē simtu spēlmanīšu.
Ai jūs mīļi spēlmanīši,
Parādāt mums celiņu!
- Jājat līdz tiem ozoliem,
Atrasiet platus vārtus.
Iznāk divi bāleliņi,
Kā ozoli lapodami,
Saņem mūsu kumeliņus,
Ieved niedru stallītī.
Iztek divi zeltenītes,
Ieved mūsus istabā,
Paceļ mums meldu krēslus.
Sēdēt mēs nesēdēsim,
Mūs~ māsiņu skatīsim.
Redz kur sēd mūs~ māsiņa
Baltu mici galviņā.
- Kas tie tādi sveši ļaudis
Varēj~ mani māsu saukt?
- Māsiņ, zelta drošalīte,
Mēs par tevi zvērēsim.
- Bāliņ, putu gabaliņ,
Jūs par mani nezvērat;
Zvērējat tiem ļaudīm,
Kam nav mīļa dzīvošana.
Ko es laba aizstellēšu
Savai mīļai māmiņai?
Aizstellēšu mīļus vārdus,
Simtu labu vakariņu.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

5. Mēs deviņi bāleniņi,
Viena māsa malējiņa.
Tā māsiņa katru dienu
Tīrus rudzus ritināja.
Devītāi rītiņāi
Nerūc vairs dzirnaviņas.
Ej, māmiņa, kambarī,
Lūko savas malējiņas!
Iznāk māte no kambaŗa,
Asariņas slaucīdama,
Asariņas slaucīdama,
Zīdautiņu locīdama.
- Negulieti, bāleliņi,
Seglojieti kumeliņus;
Apseglojši kumeliņus,
Nāciet paši istabā, -
Es jums došu raibus cimdus,
Asariņu nēzdaudziņus.
Jājiet, brāļi, simtu jūdzu,
Kamēr māsu panāciet!
Viena simta galiņā
Koklē divi koklētāji.
Dievs palīdzi, koklētāji,
Kam jūs šeitan koklējiet?
- Tai māsiņai koklējami,
Ko vakari gaŗām veda,
Ko vakari gaŗām veda,
Tā deviņu brāļu māsa.
Jājam, brāļi, otru simtu,
Kamēr māsu panāksim.
Otra simta galiņāi
Spēlē divi spēlmanīši.
Dievs palīdzi, spēlmanīši,
Kam jūs šeitan spēlējiet?
- Tai māsai spēlējam,
Ko šodieni gaŗām veda,
Ko šodieni gaŗām veda,
Tā deviņu brāļu māsa.
Jājam, brāļi, trešu simtu,
Kamēr māsu panākam.
Trešā simta galiņā
Iznāk viena māmuliņa,
Iznāk viena māmuliņa,
Alus kanna rociņā,
Alus kanna rociņāi,
Trīs plāceņi padusē.
Liek mums drusku nodzerties
Šā saldaja alutiņa.
Ni ēdām, ni dzērām
Šā saldaja alutiņa.
Iesim, brāļi istabāi,
Caur istabu kambarī!
Tur māsiņu atradāmi
Pie lielāmi dzirnavām,
Pie lielāmi dzirnavāmi,
Tīrus rudzus ritinot.
Jūdzam, brāļi, sirmus zirgus,
Vedam viņu atpakaļ,
Vedam viņu atpakaļi
Savā tēva zemītē.
Tēvam auga rudzi mieži,
Tēvam sirmi kumeliņi.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 370 -

6. Mūs~ māsiņa viena pati,
Mēs deviņi bāleliņi.
Ik rītiņu maltu gāja,
Pūru mala rītiņā.
Ej, māmiņa, lūkoties,
Ko dar~ mūsu malējiņa!
Nerūc vairs dzirnaviņas,
Nedzied pati malējiņa.
Nāk māmiņa raudādama,
Asariņas slaucīdama:
Vaļā duris, vaļā logi,
Nav vairs pašas malējiņas.
Ko gaidāt, bāleliņi,
Aunat kājas zābakos,
Velkat lūša kažociņus,
Sedlojat kumeliņus,
Dzenaties pēc māsiņas,
Rīt māsiņu panāksat.
- Nojājam simtu jūdzu,
Spēlē pieci spēlmanīši,
Spēlē pieci spēlmanīši
Tā simtiņa galiņā.
- Ai mīļie spēlmanīši,
Ko jūs laba spēlējat?
- Spēlējam tai māsai,
Kam deviņi bāleliņi.
- Ai mīļie spēlmanīši,
Mēs deviņi bāleliņi,
Kur palika mūs~ māsiņa,
Ko vakar gaŗām veda?
- Jājat vēl otru simtu,
Tur būs pieci spēlmanīši,
Piejājuši, vaicājat,
Kur palika jūs~ māsiņa.
- Nojājam otru simtu,
Spēlē pieci spēlmanīši.
- Ai mīļie spēlmanīši,
Kur palika mūs~ māsiņa?
- Jājat kalna galiņā,
Redzēsat lielu ciemu,
Visapkārt liepas aug,
Vārti slēgti atslēgām.
- Uzjājuši augstu kalnu,
Atrodam lielu ciemu.
Satrūkās ciema suņi,
Taisa troksni sētiņā.
Iztek divas dzeltainītes,
Tās mums vārtus neatslēdza;
Saņēmušas labu dienu,
Ietek abas istabā.
Iznāk divi jauni puiši,
Atslēdz mums vaŗa vārtus,
Ielaiž mūsus sētiņā,
Piesien mūsu kumeliņus,
Ieved mūsus istabā,
Paceļ mums meldru krēslus,
Pieceļ baltu liepas galdu,
Uzliek labu ēdieniņu.
Neēdam, nedzeŗam,
Pēc māsiņas lūkojam.
Pasakāt, sveši ļaudis,
Kur likāt mūs~ māsiņu?
Vai klētī ieslēdzāt,
Vai druvā raidījāt?
Ja klētīje ieslēguši,
Dodat klēts atslēdziņu;
Ja druvā raidījuši,
Rādāt ceļu druviņā! -
Sitam piešus zābakos,
Lecam zirgiem mugurā.
Ne pie vārtu nepiejājam,
Tek māsiņa raudādama.
Kur tu biji, mūs~ māsiņa,
Kad mēs tevi meklējām?
- Tautas mani ieslēgušas
Klētī, rudzu apcirknī,
Dzirdēj~ brāļus runājot,
Kājām durvis izspārdīju.
12 [Gaŗkalnē (Ropažu pag. Rg)].

- 371 -

13647.

Nošķindēja vaŗa vārpsta,
Sudrabīna dziernavīnas.
Iet māmīna kamburēi
Raudzīt savas malējīnas.
Bij jauņuve, bij kalpone,
Brāļu māsa vien nebij.
Iet māmiņa istabāi
Pie brāļiem raudādama:
Ko, brālīši, darīsit?
Tautas māsu nozaguši.
Jožam, brāļi, zobentīnus,
Seglojam kumelīnus,
Jājam, brāļi, pasteidzīgi,
Ras~ mēs viņus panāksim.
Izjājam zaļu bierzi,
Ieraugām tautu pulku.
Labvakar, sveši ļaudis,
Kur jēmāt to meitīnu?
- Kas kaitēja jums, ļautiņi,
Par to skaistu meitenīti? -
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

1. Nošķindēja vaŗa vārti,
Noklabēja dzirnutiņas.
Raugām dzirnu kambarī,
Vai maļ visas malējiņas.
Maļ māršiņas, kalponītes,
Mūs~ māsiņa vien nebij.
Ko gaidāt, bāleniņi,
Seglojat kumeliņus!
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

13648.

Slēdz, māmiņa, mūs~ māsiņas
Sudrabiņa atslēdziņu:
Sveši ļaudis sabraukuši
Darvotiem kažokiem.
Ej, bāliņ, skatīties,
Vai ir visas malējiņas!
Vaļā durvis, vaļā logi,
Nava vairi malējiņas,
Nava vairi malējiņas,
Nerūc vairi dzirnaviņas.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

13649.

Tālu tālu, gaŗus ceļus
Tautas veda mūs~ māsiņu;
Dzenaties, bāleliņi,
Vai ceļā nepanāks.
Ja ceļā nepanāks,
Panāks tautu klētiņā,
Panāks tautu klētiņā
Aiz deviņu atslēdziņu. -
Vaicājiet, bāleliņi,
Vai māsiņa še paliks.
- Še palikšu, bāleliņi,
Dzeriet tautu alutiņu,
Dzeriet tautu alutiņu,
Ņemiet manu vainadziņu,
Ņemiet manu vainadziņu,
Aiznesiet māmiņai!
Māmulīte, paņēmuse,
Ieliek rožu dārziņā.
Trīs gadi rozītes
Neziedēja,
Pēc manis gauži
Raudādamas:
Kur mūsu saknīšu
Potētāja?
Kur mūsu vainagu
Vijējiņa?
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

- 372 -

13650.

Vakar māte krogā dzēra,
Padzeŗ mani zvejniekam.
Šodien jāja div~ bāliņi
Upes malu raudādami.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Vakar muote krūgā dzēra,
Man~ puordzēra zvejnīkam.
Šūdin tak buol~el~eņi
Jiuru molu rauduodami.
- Ak jius jiuru zvejnīceņi,
Redzejat myus~ muoseņu?
- Pīci bolti buol~el~eņi,
Kuoda beja jius~ muoseņa?
- Skaista, bolta myus~ muoseņa,
Sorkons rūžu vainuceņš.
- Jam, bruol~eit, ūša laivu,
Dzenīs muosai pakaļē!
Ūša laiva smoga laiva,
Tei nūgrima dybynā.
- Jam, bruol~eit, līpa laivu,
Dzenīs muosai pakaļē!
- Pīcu l~eiču l~eikumā
Sēd muoseņa rauduodama.
Sēst~, muoseņ, laiveņā,
Brauksim obi atpakaļ.
Aiz žāluma navarēju,
Tī ruceņu vīn padevu.
- Es nūīšu pavasar,
Ka iudiņ~s nūsaskrīs,
Ka kūceņi salapuos,
Ka kiukuos dzaguzeite,
Ka kiukuos dzaguzeite,
Ka trauks uoru laksteigola.
Niu ar Dīvu, smolki kuorkli,
Vaira jiusu nalūcēšu;
Niu ar Dīvu, skaistas pučes,
Vaira jiusu naplyukuošu;
Niu ar Dīvu, bruoļi, muosas,
Vaira jiusu naaudzēšu;
Niu ar Dīvu, tāvs ar muoti,
Vaira jiusu naklausēšu.
Dīveņ, tovu lykumeņu,
Laimeņ, tovu laidumeņu:
Atstuoj sovu tāv~ ar muoti,
Īt ar svešu cilvēceņu;
Tai nameil tāvs ar muoti,
Kai meil svešs cilvēceņš.
435 [Latgalē].

5. Sievu pērk

13651.

Ai vecie bāleliņi,
Man naudiņas aizdodiet:
Rīgā mana līgaviņa
Dārgu naudu saderēta.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ai vecie bāleliņi,
Man naudiņu aizdodat:
Man meitiņa saderēta
Tāļajā zemītē.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

2. Ciema puiši bāleliņi,
Man naudiņu aizdodat:
Tāļu mana līgaviņa
Dārgu naudu saderēta.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

13652.

Ar Dieviņ~, bāleliņi,
Nu bijāt vīlušies:
Saņēmuši vaŗa naudu
Pretī rudzu malējiņu.
(Dien. Lapa 1887).

- 373 -

13653.

Atdar~ maku, tautu dēls,
Aizmaksā šūpotājas:
Trīs gadiņus sašūpoja,
Trīs simts baltus dālderīšus.
216 [Ventspilī].

13654.

Brāļi sauca līkaupiņus,
Ko tie pirka, ko izdeva?
Izdevuši sav~ māsiņu,
Nopirkuši tautu meitu.
348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13655.

Bāliņš savu skaistu māsu
Liepājā audzināja;
Tautiets sola simtu mārku
Vienas reizes redzējumu.
Dod, tautieti, otru simtu,
Tad vedīšu saulītē;
Dod trešo, cetorto,
Tad būs tava līgaviņa.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Bāliņam skaista māsa,
Lievenē audzināta.
Tautas sola simtu mārku
Par vaiņaga redzējumu.
Dod, tautieti, otru simtu,
Rādīš~ pašu valkātāju.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

2. Brālīts savu īstu māsu
Vientulībā audzināja.
Tautiets sola simts dāldeŗu
Tam par reizes redzējumu.
Sol~, tautieti, otru simtu,
Tad rādīšu sav~ māsiņu;
Tad rādīšu sav~ māsiņu,
Tad būs tava līgaviņa;
Tad būs tava līgaviņa,
Tavas mājas kopējiņa;
Tavas mājas kopējiņa,
Cimdu, zeķu adītāja;
Cimdu, zeķu adītāja,
Raibu deķu audējiņa;
Raibu deķu audējiņa,
Tev gultiņas taisītāja;
Tev gultiņas taisītāja,
Mīļu vārdu runātāja.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

3. Bāliņš savu skaistu māsu
Lievenē audzināja.
Tūlīn tautas simtu deva
Vienas reizes redzējam~.
Dodiet, tautas, otru simtu,
Tad vedīšu saulītē;
Trešu simtu māmiņai,
Būs tavā rociņā.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

4. Es meitiņa tieva gaŗa,
Muldiņā(?) audzējama.
Tautiets deva simtu mārku
Par reizītes redzējumu.
Dod, tautieti, otru simtu,
Tad es iešu saulītē;
Dod, tautieti, trešu simtu,
Ja vajaga malējiņas!
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

13656.

Devu naudu, nežēloju
I par mazu malējiņu:
Ne naudiņa dzirnus velk,
Velk mazā malējiņa.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Devu naudu, devu naudu,
Ne par maģu malējiņu;
Ne naudiņa malti gāja,
Ne ar maģa malējiņa.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

2. Pilnu sauju naudas devu
Par mazo arājiņu.
Vai naudiņa artu gāja
Kā mazais arājiņš?
115 [Jaunbilskā (Bilskas pag. Vlk)].

13657.

Kā, māsiņa, tevi pirka
Šķiliņiem, vērdiņiem!
Mani pirka pēr(n)ruden
Veseliem dāldeŗiem.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)], 302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

13658.

Ko tie tēva suņi rēja,
Uz kupaču tupēdami?
Nāk no Rīgas precinieki,
Siekiem naudu mērīdami.
1571 [Virgā (Virgas pag. Lp)].

13659.

Kur bij man lūku plēst,
Maza liepu atvasīte;
Kur bij man naudu dot,
Maza tautu dzeltenīte.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

- 374 -

13660.

Luste, prieki tautiešam,
Kad es augu sīka maza:
Lēti pirka no māmiņas,
Viegli cēla kumeļā.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

13661.

Mārku dota līgaviņa
Ne uguni neiepūte.
Kam, brāliņ, mārku devi,
Kam svīdēji kumeliņu?
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

13662.

Maksāji, tautieti,
Par manu māsu:
Dālderu mātei
Šūpoļa naudu;
Tēvami nodali
Pustīrumiņu;
Jaunami brāļami
Bēr~ kumeliņu;
Jaunajai māsiņai
Gov~ raibuliņu.
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

13663.

Mazs bērziņis, sīki zari,
Būs man kuplu slotu griezt?
Maza tautu zeltainīte,
Būs man lielu naudu dot?
206 [Kuldīgas apriņķī].

1. Mazs bērziņis, kuplas lapas,
Tur būs kuplu slotu griezt;
Maza tautu dzeltenīte,
Tā manam bālītim.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

2. Mazs bērziņš, kupli zari,
Te var labu slotu griezt;
Maza tautu zeltainīte,
Te var labu naudu ņemt.
205 [Ciecerē (Cieceres pag. Kld)].

13664.

Met, tautieti, pagalmā
Divi zelta gabaliņi,
Lai netrūka māmiņai
Mūžam jaunas malējiņas.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

13665.

Nāca, nāca tautu meita,
Bet nenāca nevedama;
Lika nesta rupju naudu,
Sviedrēt savu kumeliņu.
1571 [Virgā (Virgas pag. Lp)].

13666.

Na daudz~ turu s~eikas naudas,
Ob~i pil~n~i zuobac~eņi,
Ar kū p~ērku lobu z~ergu,
Ar kū jaunu ļaudaveņ~.
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

13667.

Nenākat, sveši ļaudis,
Tukšajām kabatām;
Ja būs tukšas kabatiņas,
Mēs māsiņas nedosim.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

13668.

Pate nāca gaisumiņa,
Ne pirkama, ne vedama;
Bāliņam līgaviņa,
Tā pirkama, tā vedama.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Pircen pirku, veden vežu
Bāliņam līgaviņu;
Gaisma ausa, saule lēca,
Nepirkama, nevedama.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

13669.

Sakarmenč divi reizes,
Man bāliņi vīlušies:
Alva naudu saņēmuši,
Par sudraba dēvēdami.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

13670.

Šļāc, brāliņ, tautu naudu
Par galdiņa galiņu,
Lai iet māsa druviņēi
Jale šādu vasariņu.
177 [Sakaslejā-Apriķos (Apriķu pag. Azp)].

13671.

Šovakaru meitu māte
Šņukstēdama vien staigāja.
Vai tu šņuksti, vai nešņuksti,
Tu meitiņu pārdevuse.
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

13672.

Spēlē gudri, še būs nauda,
Pirksam vienu dzeltainīti:
Nopirkuši, vedīsam
Bāliņam līgaviņu.
Ja tā viena laba būs,
Vedīs citas pakaļā.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)], 27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

- 375 -

1. Nāc, bāliņ, ir ar naudu,
Pirksam vienu dzeltānīti;
Nopirkuši, vedīsam
Jaunajam bāliņam.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

13673.

Spēlē gudri, še būs nauda,
Pierksim vienu dzeltenīti,
Pierksim vienu dzeltenīti,
No tautām lasīdami.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

13674.

Spēlē gudri, še būs nauda,
Pierksim vienu dzeltenīti;
Tā mums koši padziedās
Spēles galda galiņāi.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

1. Spēlē gudri, te būs nauda,
Nopierksima lakstīgalu;
Tā mums koši padziedās
Spēļu galda galīnā.
Ja tā koši nedziedās,
Uzlaidīsim vanadzīnu,
Uzlaidīsim vanadzīnu
Dzeltenāmi kājīnām.
158 (Tosmarē).

2. Spēlē, nelga, še būs nauda,
Pirksim vienu zeltenīti,
Kas mums koši padziedās
Uz novada robežām.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

13675.

Spēlē, puika, ja ir nauda,
Pirksam vienu dzeltainīti;
Ja tā viena laba būs,
Pirksam citas pakaļā.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

13676.

Steidzies, mana māmuliņa,
Ar valodu istabā:
Jau tautiņas naudu skaita
Pāri manu augumiņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)], 316 [Jēkabpilī], 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

13677.

Tautas šķelmis naudu skaita
Par māsiņas augumiņu;
Ka tas šķelmis neieskaita
Kādu alvas gabaliņu!
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

13678.

Tautiets deva simtu mārku
Par vaiņaga redzēšanu.
Dod, tautieti, otru simtu,
Rādīš~ pašu valkātāju!
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

13679.

Tautiets lūdza raudādams,
Viltus nauda saujiņā.
Dod par vellu savu naudu,
Ne par manu augumiņu!
56 [Pociemā (Pociema pag. Vlm)].

13680.

Tautiets, mani precēdams,
Liepu laipu ceļu klāja;
Klāj, tautieti, mātei galdu
Ar baltiem dāldeŗiem!
256 [Apguldē (Auru pag. Jg)].

13681.

Tautu dēls lielījās
Par manim naudu dot.
Dod par vellu savu naudu,
Ne par manu augumiņu!
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

13682.

Tautu dēls māmiņai
Trīs grašiņus vien iedeva.
Tas nebija aizmaksāts
Vienas naktes šūpojums.
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

13683.

Trīs gadiņi kalpu gāju,
Trīs vērdiņi nopelnīju.
Par diviem zirgu pirku,
Par trešo līgaviņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Trīs grasīši maciņā
Kā gailīši kladzināja.
Par diviem zirgu pirku,
Par trešo līgaviņu.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

2. Trīs gadiņi kalpiem gāju,
Trīs petaki nopelnīju.
Par to vienu zirgu pirku,
Par to otru līgaviņu,
Par to trešu petaciņu
Oša laivu kaldināju.
412 [Unguros (Ungurmuižas pag. D)].

- 376 -

13684.

Turies cieti, māmuliņa,
Zinies grūti auklējusi,
Nedod sava auklējuma
Par kapara gabaliņu!
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

13685.

Vakar māte krogā dzēra,
Izdzeŗ mani krodzniekam.
Šodien gāja div~ bāliņi
Par manim naudu ņemt.
Lūdzam~, brāļi, neņemiet
Par manim dārgu naudu!
Pārmetīs dzīvojot:
Dārgas naudas līgaviņa.
216 [Ventspilī].

13686.

Visapkārt tautas jāja,
Vidū mani bāleniņi,
Vidū mani bāleniņi
Māsiņ~ dārgi dārdzināja.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

13687.

C~ep~, māmeņ, kvīšu maizi,
Izc~ep~ man kukul~eiti!
Brauksim obi uz Vuoczemi,
Vuoczemē lātas maitas,
Vuoczemē lātas maitas,
Pa grošam ļaudaveņa.
426 [Sakstagala pag. Rz].

42901.

Ai manu brālīti,
Tērēsi naudu,
Līdz tautu meitiņa
Godē taps.
141 [Ivandes Kld].

42902.

Met, tautīt, savu naudu
Vai gunī, yudinī;
Nadūs tev muomuleņa
Puori kuopt augumeņu.
236 [Līvānu D].

42903.

Muoseņ, munu žēleigū,
Kur tik skaista (tu) uzaugi?
Sūļ tauteņ(s) symts dalderu
Par vīnreizes redzējumu.
466 [Vārkavas D].

42904.

Rej, sunīti, neladini
Tukšu mežu vakarā!
Ej, bāliņi, nebildini,
Tukšu roku līgaviņu!
241 [Lubānas Md].

42905.

Taisni saku, nemeloju,
Šogad dārgas meitas (bija).
Pati švaka mātes meita,
Pieci simti tīra zelta.
373 [Sarkaņu Md].

42906.

Tautiets lūdza raudādams,
Saujā naudu turēdams.
Pirc par naudu dzīvu kaķi,
Nepirc manu vainadziņu.
223 [Lielstraupes C].

42907.

Tautiets lūdza manu roku
Zelta naudu solīdams;
Sol, tautieti, tu par kazu,
Ne par manu augumiņ(u).
184 [Ķēču Rg].

42908.

Tāvs dālam naudu deve,
Lai pierk munu augumeņu.
Nava muns augumeņš
Par naudeņu nūpierkams.
605 [Skolas].

6. Brālis māsas aizstāvis un tautu rājējs

13688.

Ābels koka laivu taisu,
Ļaudavīnas slīcināt.
Nav laivīnu es ielaidis,
Jau zināms bālīnos.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

- 377 -

13689.

Ai māsiņ mīļākāja,
Tav~ žēlīgu valodiņu!
Dzirdu tevi niecinot,
Birst man gaužas asaras.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

13690.

Ai svainīt miglacīti,
Ko tā mana māsa raud?
Vai tu pats raudināji,
Vai tā tava māmuliņa?
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

13691.

Ai tautieti, dūņu vēzi,
Bīsties mana bāleliņa,
Kur satieci celiņā,
Griezies ceļa maliņā!
19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)].

13692.

Aiz krūmiņa aizstājos,
Krūmiņš mans paēniņš;
Aiz brālīša aizstājos,
Brālīts tautu rājējiņš.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

1. Krūmiņš liels, krūmiņš mazs,
Aiz krūmiņa aizvējiņa;
Bāliņš liels, bāliņš mazs,
Bāliņš tautu rājējiņš.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13693.

Asarot(i) asaroja
Bāleliņa zobentiņš:
Uz tautām asaroja,
Kam māsiņu rūdināja.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

1. Asināt asināja
Bāliņš savu zobentiņu;
Uz tautām asināja,
Dzird māsiņu nicinot.
102 [Saikavā (Saikavas pag. Md)].

2. Vīcināt vīcināja
Bāliņs savu zobeniņu;
Uz tautām vīcināja,
Kam māsiņu raudināja.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

13694.

Audz jele, rozīte,
Aiz dadžu krūma,
Lai tevi nepūta
Ziemeļa vēji;
Audz jele, māsiņa,
Aiz bāleniņa,
Lai tevi neredz
Sīvajas tautas!
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Audz galā, magone,
Aiz dadžu krūmu;
Stāv~ galā, māsiņa,
Aiz bāleniņu!
190 [Kuldīā].

13695.

Audz, cērpiņi, pret cērpiņu,
Rozes cērpu stārpiņāi;
Audz, brālīti pret brālīti,
Māsas brāļu stārpiņāi.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

13696.

Bēdz, bitīte, lietiņš nāk,
Zem zaļā ozoliņa;
Bēdz, māsiņa, tautas nāk,
Zem bāliņa zobentiņa!
373 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Bēdz, bitīte, lietus līst,
Apakš liepu lapiņām;
Bēdz, māsiņa, tautas jāj,
Aiz bāliņa muguriņas!
47 [Ārciemā (Pāles pag. Vlm)].

13697.

Bēdz, tautieti, pasolē,
Nu nāk mani bāleliņi;
Labāk tevi blusas koda,
Ne bāliņa zobentiņš.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

1. Ai, svainīti, ai, svainīti,
Pagulies, pagaldē;
Labāk, tevi, blusas, koda,
Nekā, znoti, knazierēja.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

2. Bēdz, tautieti, pabeņķē,
Nu nāk mani bāleniņi;
Labāk tevi blusas ēda,
Ne bāliņu pātadziņa.
360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3. Mūk~, dēliņ, aizkrāsnē,
Nu nāk māsas bāleliņ~,
Nu nāk māsas bāleliņ~
Ar asieme zobeniem.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 378 -

4. Mūc, tautieti, pabeņķēi,
Nu jāj mani bāleliņi;
Nu būs tavi krūzu mati
Manu brāļu rociņāi.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

13698.

Bij man viena rieksta dēļ
Tādu lielu lazdu liekt?
Bij man vienas māsas dēļ
Tādu pulku tautu rāt?
317 [Lindē (Birzgales pag. Rg)].

13699.

Bāliņ, putu gabaliņ,
Nāc, palīdzi tautas rāt!
- Māsiņ, zelta droztaliņa,
Es nevaru to darīt:
Man pašam līgaviņa
Kā uguns džirkstelīte.
294 [Grantelē (Iecavas pag. B)].

13700.

Brāļu dēļ es māsiņa
Sen pazustu tautiņās,
Būt~ Dieviņš man nedevis
Pašai gudra padomiņa.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)], 42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

13701.

Bāliņ, tavu drošu prātu,
Tavu gudru padomiņu:
Krustiem cirsta bērzu birze,
Cauri veda sav~ māsiņu.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

13702.

Dot es devu sav~ māsiņu,
Bet nedevu nicināt;
Vienu roku māsu devu,
Otru - zaļu zobeniņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Dotan došu sav~ meitiņu,
Bet nedošu nicināt;
Ja dzirdēšu nicinot,
Zobeniņu balināšu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

13703.

Drīkstiet, tautas, mani rāt,
Drīkstiet mani rūdināt?
Vai jūs ziniet, kas es ešu,
Kas ir mani bāleliņi?
86 [Ļaudonā (Ļaudonas pag. Md)].

137031.

Dzīrās mani sveši ļaudis
Stāvu laist ūdenī.
Vai zemīte vāku vāzta,
Vai bāliņi nezinās?
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

13704.

Ieblakām bēŗi tek,
Dusmām jāja bāleliņi:
Atraduši sav~ māsiņu
Svētu rītu maldinām.
- Dusmiņām nezināju,
Kur piesieti kumeliņu.
Pušām cirtu liepas milnu
Deviņiem gabaliem.
1821 [Allažās (Raņķu pag. Kld)].

13705.

Ieblakām bēŗi tek,
Dusmām jāja bāleliņi;
Lai sargās tās tautiņas,
Kas māsiņu niecināja.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13706.

Ieva līka, lazdu lieca,
Liec lazdiņa ozoliņu;
Tautas rāja, māsa raud,
Sak~ māsiņa bāliņam.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

13707.

Ej, bāliņi, tu pa priekšu,
Es tavā pasejā,
Es tavā pasejā
Kā ozola krēsliņā.
215 [Ugālē (Ugāles pag. Vp)].

13708.

Ej, māsiņa, tautiņās,
Neej mana nezināma!
Iesi mana nezināma,
Dzīvos~ tautu nicināma.
101 [Rankā (Rankas pag. C)].

1. Ej, māsiņ, tuvu tāļu,
Neej mana nezināma!
Iesi mana nezināma,
Nāksi gauži raudādama.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

- 379 -

13709.

Es aizjāju svētu rītu
Sav~ māsiņu apraudzīt.
Es atradu sav~ māsiņu
Svētu rītu maltuvē.
Noprasīju svainīšam:
Vai tā tava malējiņa?
Es ne savu ganu meitu
Svētu rītu malt neraidu.
Pušu cirtu liepas milnu,
Trīs gabalos dzirnutiņas.
226 [Kandavā (Tl)].

1. Aiz dusmām nezināju,
Kur piesēju kumelīt~:
Es atradu sav~ māsiņu
Svētā rītā maltuvē.
As tai devu labu rītu,
Viņa slauka asariņas.
Nāc ārā, znota šķelmi,
Ko es tevim pasacīšu:
Tava galva manā rokā,
Mans tērauda zobeniņš.
Tava galva nemaksā
Manas māsas asariņas.
21 [Krimuldā (Krimuldas pag. Rg)].

2. Es atdevu sav~ māsiņu
Dižam tautu bajāram.
Pa gadiņu svētu rītu
Iem~ māsiņas apmeklēt.
Es atradu sav~ māsiņu
Svētu rītu maldinām.
Es sacīju: labrītiņ!
Māsa slauka asariņas.
Es jautāju tautiešam:
Vai tā tava kalponīte?
Es ne savas kalponītes
Svētrītos malt neraidu.
Pušām laudu liepu milnu,
Trīs daļām dzirnatiņas.
216 [Ventspilī].

3. Svētdien jāšu uz tautām
Sav~ māsiņu apraudzīt.
As atradu sav~ māsiņu
Svētu rītu maldinām.
Nezināju ar dusmām,
Kur piesiet kumeliņu.
Sētā dūru zobentiņu,
Tur piesēju kumeliņu.
Pušām šķēlu liepas milnu,
Trim gabalim dziernavtiņas.
Nāc laukā, svaiņa šķelmi,
Kāda vaina māsiņai?
Vai tu eidi nesamaltu,
Vai valkāji nevelētu?
Vienu roku māsu ņēmu,
Otru savu kumeliņu.
Kāp, māsiņa, kumeļāi,
Es tecēšu kājiņām.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

4. Tautas kala svina dzirnas
Aiz kalniņa lejiņā,
Tie gribēja mūs~ māsiņu
Paslepeni maldināt.
Tas būs nieki, tautu dēlis,
Jutīs mani bāleniņi.
Tīšām jāju svētu rītu
Sav~ māsiņu apraudzīt.
Es atradu sav~ māsiņu
Svētu rītu maldinām.
Ar dusmām neredzēju,
Kur piesēju kumeliņu.
Maurā dūru zobeniņu,
Tur sien~ savu kumeliņu.
Dievs palīdz, man~ māsiņ,
Kas tev lika, ko tu mal?
- Paldies, manu bāleniņu,
Tautas lika, tad es malu.
- Pušām šķēlu liepas milnu
Deviņiem gabaliem.
Nākat, tautas, raugāties,
Brālīts skalda dzirnatiņas.
Drīz gribēju znotu vilkt
Par asaju zobeniņu,
Maķenīt apdomāju,
Kas māsai maizi dos,
Kas māsai maizi dos
Par vaiņaga ņēmumiņu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

5. Tīši tīši es iedevu
Sav~ māsiņu bajāram;
Tīši gāju svētu rītu
Sav~ māsiņu apraudzīt.
Es iegāju istabā,
Sav~ māsiņu neredzēju.
Es vaicāju tautiešam:
Vai māsiņa baznīcā?
Tautiets manim atbildēja:
Māsiņ~ maļ kambarī.
Es ne savu kalponīti
Svētu rītu nemaldinu,
Tu to savu līgaviņu
Svētu rītu malti raidi.
Nāc, māsiņa, atpakaļ,
Ja tautiņas nicināja!
Vai tālēļ zemē grimt,
Kad noņēma vaiņadziņu?
190 [Kuldīā].

- 380 -

13710.

Es atradu sav~ māsiņu
Rāvijā velējot.
Sviežu vāli pančkiņā,
Jēmu zirga mugurā.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

13711.

Es iedevu sav~ māsiņu
Tais tāļās tautiņās.
Es nezinu, kamlabad
Man sirsniņa gauži sāp.
Vai būs māsa noskumuse
Tais tāļās tautiņās?
Tai trešā mēnesī
Atnāk maza grāmatiņa.
Grāmatiņā ierakstīts:
Jāj māsiņu apraudzīt!
Vēl pie vārtiem nepiejāju,
Nāk māsiņa vārtus vērt.
Vienu roku vārtus vēra,
Otru slauka asariņas.
Sak~ tiešām, man~ māsiņ,
Kādas vainas tu sūdzies?
- Sūras dienas, grūtas dienas,
Manu mīļu bāleliņ!
- Nāc ārā, tautu dēls,
Nāc ar mani parunāt!
Nāc, māsiņa, klētiņā,
Parād~ savu dzīvošanu!
Es atradu klētiņā
Pelav~ maizi, rudzu putru,
Pelav~ maizi, rudzu putru,
Trīsžuburu kančakiņu.
Taisies, māsiņ, drīz jo drīz,
Tev~ māmiņa gaidīt gaida.
Tautiets lūdza raudādams:
Pamet vēl šādu gadu!
Nepamešu, nepamešu,
Māmiņ~ viņu gaidīt gaida.
225 [No Kaltenes līdz Kolkasragam gar jūrmalu (Tl, Vp)].

13712.

Es izdzirdu no ļaudīm,
Tautas māsu niecinot.
Apsegloju kumeliņu,
Jāju viņas apraudzīt.
Es gar viņas sētu jāju,
Tek māsiņa vārtu vērt;
Vienu roku vārtus vēra,
Otru slauka asariņas.
Kā raudāji tu, māsiņa,
Kā slaucīji asariņas?
- Kā būs manim neraudāt,
Slikti māte izdevuse,
Dzērājam, delverim,
Lielam naudas tērmanim,
Lielam kroga dzērājam,
Lielam zirgu mietniekam.
- Nāc ārā, svaiņa šķelmi,
Lai es tevim apprasos,
Lai es tevim apprasos,
Kam māsiņu rūdināji.
Mana roka, tava galva,
Mans tērauda zobentiņš!
Noskries tava poda galva
No pleciem grabēdama,
Skanēdama, grabēdama
Kā māsiņas gredzeniņš.
303 [Svitnē (Svitenes pag. B)].

13713.

Es māsiņas neraudātu,
Kaut tā maza nomiruse;
Nu es raudu, nu man žēl,
Dzirdu tautas nicinām.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

1. Es māsiņas neraudātu,
Būt~ tā maza nomiruse;
Nu bij liela, nu bij žēl,
Dzird~ tautiņas niecinot.
Vai niecina darba dēļ,
Vai mazā augumiņa?
Darba dēļ neniecina,
Niecin~ maza augumiņa.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

2. Es māsiņas neraudātu,
Būt~ tā maza nomiruse;
Nu es raudu, nu man žēl,
Dzirdu tautas niecenot.
Nāc ārā, znota šķelmi,
Nāc ar mani parunāt!
Vai tu ēdi nesamaltu,
Vai nesāji nevelētu?
Tava galva, mana roka,
Mans asais zobeniņš!
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

- 381 -

13714.

Es piesaku tev, tautiet,
Tu māsiņas nenicini!
Aizskries tava galvas poga
Līdz vārtiem žvinšķēdama.
40 [Slokā (Rg)].

13715.

Es redzēju mūs~ māsiņu
Leišu lauku vergojam.
Metam, brāļi, sīku naudu,
Atpirkam sav~ māsiņu!
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

13716.

Gana man miedziņš nāca,
Ja miegam pasaļāvu;
Gana mani tautas rātu,
Ja bāliņi vaļu ļautu.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

13717.

Gan ūdeņa tai purvā, -
Kārkliem gali nožuvuši;
Gan brālīšu tai māsai,
Vēl staigāja raudādama.
169 [Nīgrandā (Nīgrandas pag. Azp)].

13718.

Kriķīšam plata lapa,
Drīz salnīnu bijājās;
Tautiešam mīksta daba,
Bīkstās manu bālelīn~.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

13719.

Gudrajam, lēnajam
Pastarīti bildināt:
Pastarītei daudz svainīšu,
Lieli visi brāleliņi.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

13720.

Gulbis kliedza ezerā,
Silā balss atskanēja;
Māsa raud tautiņās,
Brāļos birst asariņas.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Porā kliedze klijāniņš,
Še balsiņš atskanēja,
Tautās raud mūs~ māsiņa,
Brāļos bira asariņas.
330 [Kaldabruņās (Rubenes pag. Il)].

2. Vāverīte plaukstas sita,
Silā balss atskanēja;
Tautās raud mūs~ māsiņa,
Brāļos bira asaras.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

13721.

Īstu brāļu man nebija,
Bet man daiļi nozarieši.
Nozarieši vārdu saka,
Maliņā stāvēdami.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1. Aiz īstā brāleliņa
Mīta tautu kājiņām;
Nozarieši vārdu saka,
Maliņā stāvēdami.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

13722.

Kam, bāliņi, jostu jozi,
Kam nejozi zobeniņu,
Ko tautāmi parādīti,
Ja māsiņu nicināja?
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

13723.

Kas kait irbei nerotāt,
Raudulīte rasu krēta;
Kas kait māsai nedzīvot,
Bāliņš tautu rājējiņš.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

13724.

Kaut Dievs dotu man sajusti,
Kad māsiņu niecināja,
Tad es savu jauno svaini
Par zobinu lecinātu,
Par zobinu lecinātu,
Apkārt sevi tecinātu.
166 [Gramzdā un Smaižos (Gramzdas un Aizviķu pag. Lp)].

13725.

Klusu tautas mani rāja,
Lai nejuta bāleliņi.
Nav zemīte vāku vāzta,
Jutīs mani bāleliņi.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

1. Tautiets mani klētī kūla,
Lai nedzird tēvs māmiņa.
Vai zemīte vāku vērta,
Vai zināt nedabūs?
48 [Alojā un Lielsalacā (Alojas un Salacas pag. Vlm)].

- 382 -

13726.

Klusi cirtu lagzda krūmu,
Lai nedzird lakstīgala;
Klusi rāju līgaviņu,
Lai nedzird bāleniņi.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

13727.

Kur tie mani bāleliņi,
Ka tie mani neredzēja?
Tautas mani bridināja
Par asiem rugājiem,
Par asiem rugājiem
Ar basām kājiņām.
244 [Īlē (Īles pag. Jg)].

1. Tautiets mani bridināja
Pa rasotu rudzu lauku,
Pa rasotu rudzu lauku
Ar basām kājiņām,
Kur tie mani bāleliņi,
Ka tie mani neredzēja?
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

13728.

Kur tie mani diže rad~,
Kur bagate bāleliņ~,
Kad tie mani neredzej~
Tautiņās pavārgušu?
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

13729.

Kur tu īsi, buol~en~eņ,
Boltys kuojis audamīs?
- Īšu muosys pasavārtu,
Dz~ēržu, tautys nycynuoj.
Dūt es d~evu sov~ muos~eņu,
Bet nadūšu nycynuot~:
Vīnu rūku muosu d~evu,
Ūtru zaļu zūbin~eņu.
4271 [Rēzeknes apr.].

13730.

Kur tu iesi, bāleliņ,
Baltas kājas audamies?
- Ej, masiņ, nevaicā,
Atnes man slēžu kreklu!
- Kur tu iesi, bāleliņ?
Es atnešu slēžu kreklu.
- Ej, māsiņ, nevaicā,
Atnes manus brūnus svārkus!
- Kur tu iesi, bāleliņ?
Es atnešu brūnus svārkus.
- Ej, māsiņ, nevaicā,
Atnes manu cepurīti!
- Kur tu iesi, bāleliņ?
Es atnešu cepurīti.
- Ej, māsiņ, nevaicā,
Atnes manu zobeniņu!
- Kur tu iesi, bāleliņ?
Es atnešu zobeniņu.
- Ej, māsiņ, nevaicā,
Izved manu kumeliņu!
- Kur nu jāsi, bāleliņ?
Es izvešu kumeliņu.
- Jāšu māsas apraudzīt,
Dzirdu tautas nicinot.
I da vārtu nedajāju,
Tek māsiņa raudādama,
Tek māsiņa raudādama,
Asariņas slaucīdama.
Tec, māsiņ, ver vārtiņus,
Lai tek mans kumeliņš,
Lai tek mans kumeliņš
Līdz tautieša nama durvju.
Nāc ārā, tautu šķelmi,
Man ar tevi jārunā.
Es tev būšu pavaicāt,
Kā māsiņa gauži raud.
Vai tu ēdi nesamaltu,
Vai nesāji nevelētu?
Smalka maize kambarē,
Balts krekliņš mugurā.
Tava galva, mana roka,
Mans asais zobeniņš!
Tik uz Dievu apdomāju,
Kas māsai maizes dos.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Ej, māsiņ, tautiņās,
Jāšu tevi apraudzīt!
Ne pusgadu nedzīvoju,
Jāju māsu apraudzīt.
Ne puslauku nepārjāju,
Nokrīt mana cepurīte,
Ne pie vārtiem nepiejāju,
Nozviedzāsi kumeliņš;
Ne pie durvīm nepiegāju,
Nāk māsiņa raudādama.
Znota šķelmi, nāc ārā,
Kādu vainu māsai dodi?
Vai tu ēdi neizceptu,
Vai valkāji nemazgātu?
Tava galva, mana roka,
Mans tērauda zobentiņš!
Visi mani brūni svārki
Ar tā šķelmja asinīm.
40-1 (Lapmežciemā).

- 383 -

2. Kur tu iesi, bāleniņ,
Baltas kājas audamies?
- Iešu māsas lūkoties,
Kā dzīvoja tautiņās.
Ne pie vārtiem nepiegāju,
Tek māsiņa raudādama;
Vienu roku vārtus vēra,
Otru slauka asariņas.
Pavaicāju māsiņai,
Kāda dzīve tautiņās.
- Ai bāliņ, rūgta dzīve:
Rītā rutki, launagā,
Rītā rutki, launagā,
Vakarāi rudzenīca;
Sviedros kreklu novalkāju,
Asarās izvelēju.
- Nāc tuvāki, znota šķelmi,
Ko es tevim pasacīšu:
Mana roka, tava galva,
Mans tērauda zobeniņš!
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

3. Kur tu iesi, bāleliņ,
Baltas kājas audamies?
- Ieš~ māsiņas aplūkot,
Kā dzīvoja tautiņās.
Ne pie vārtu nepiejāju,
Nāk pretim raudādama;
Vienu roku vārtus ceļ,
Otru slauka asariņas.
Nāc ārā, znota šķelmi,
Kam māsiņa gauži raud?
Vai tu ēdi nesamaltu,
Vai valkāji nevelētu?
Kad es gribu, tev~ sacērtu
Deviņos gabalos.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

4. Kur tu iesi, bāleliņ,
Baltas kājas audamies?
- Ieš~ māsiņas aplūkāt,
Ko darīja tautiņās.
Ne pie vārtu nedajāju,
Nāk māsiņa raudādama.
Cel, māsiņ, plaši vārtus,
Lai tek mans kumeliņš,
Lai tek mans kumeliņš
Uz tautieša klēts durīm.
Nāc ārā, znota šķelmi,
Man ar tevi jārunā:
Kam tu ņēmi man~ māsiņu,
Kad ar godu nedzīvā?
Tavi mati, mani nagi
Vienreiz vienu ceļu ies.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

5. Kur tu iesi, bāleliņ,
Baltas kājas audamies?
- Ieš~ māsiņas apraudzīt,
Kā dzīvoja tautiņās.
Ne pie vārtu nedajāju,
Tek māsiņa raudādama.
Cel, māsiņa, vaļā vārtus,
Lai tek mans kumeliņš,
Lai tek mans kumeliņš
Pie tautieša nama durvju.
Vienu roku vārtus cēla,
Otru slauka asariņas.
Nāc ārā, znota šķelmi,
Man ar tevi jārunā!
Kam tu ņēmi man~ māsiņu,
Kad gribēji nicināt?
Vai tu ēdi nesamaltu,
Vai valkāji nevelētu?
Mana roka, tava galva,
Mans tērauda zobeniņš!
Līdz pusīti vien pavilka
Bāliņš savu zobeniņu,
Tā sabira sveši ļaudis
Kā žirbuļi kaņipēs.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

6. Kur tu iesi, bāleliņi,
Vakarā kājas avi?
- Ej, māsiņa, nevaicājsi,
Atved manu kumeliņu!
- Kur tu iesi, bāleliņi?
Es atvedu kumeliņu.
- Jāšu māsiņ~ apraudzīt,
Kā dzīvoja tautiņās.
Ne pie vārtu nepiejāju,
Nāk māsiņa raudādama;
Vienu roku vārtus vēra,
Otru slauka asariņas.
Es dusmās nezināju,
Kur piesietu kumeliņu.
Nāc laukā, znota šķelmi,
Ko māsiņa gauži raud?
- Ko tu raudi, kas tev kait,
Mana jauna līgaviņa?
Voi tev trūka sāls maizīte,
Voi es mīļi nedzīvoju?
224 [Kabilē (Kld)].

- 384 -

7. Kur tu gāji, bāleliņ,
Vakarā kājas āvi?
- Ieš~ māsiņas apraudzīt,
Dziržu tautas niecinām.
Ne pie vārtu nepiejāju,
Nāk māsiņa raudādama,
Vienu roku vārtus vēra,
Otru slauka asariņas.
Sētā dūru zobeniņu,
Tur piesēju kumeliņu.
Nāc laukā, māsas svaini,
Ko tev mana māsa dara?
Vai tu ēdi nevārītu,
Vai valkāji nemazgātu?
Balts krekliņš mugurā,
Cepta maize skapī bij.
Es sasitu tautu galdu
Deviņos gabalos,
Lai tautām galda žēl,
Kā man savas māsas žēl.
404 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

8. Kur tu jāsi, bāleliņi,
Baltas kājas audamies?
- Jāšu māsas apraudzīt,
Dzirdu tautras niecinot.
Ni pie vārtu nepiejāju,
Tek māsiņa vārtus vērt;
Vienu roku vārtus vēra,
Otru slauka asariņas.
Ver, māsiņ, plaši vārtus,
Lei tek manis kumeliņš,
Lei tek manis kumeliņš
Gar tautieša nama duru.
- Bēdz, tautiet, pabeņķē,
Nu jāj māsas bāleliņi;
Labāk tevi bluses ēda
Nekā brāļa pārtadziņa.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

9. Kur tu jāsi, bāleliņ,
Baltas kājas audamies?
- Jāšu māsas aplūkot,
Kā dzīvo tautiņās.
Ne par kalnu nepārjāju,
Iezviedzās kumeliņš;
Ne pie vārtiem nepiejāju,
Nāk māsiņa raudādama.
Cel, māsiņa, plaši vārtus,
Lai tek daiļi kumeliņš,
Lai tek daiļi kumeliņš
Līdz tautieša namdurīm.
Nāc ārā, švāgar~ šķelmi,
Ko māsiņa gauži raud?
Vai tu ēdi nesamaltu,
Vai valkāji nemazgātu?
- Ne es ēdu nesamaltu,
Ne valkāju nemazgātu;
Tā bij mūsu pašu vaina,
Ka mēs nikni dzīvojam.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

10. Kur tu jāsi, bāleniņu,
Vakarāi kājas avi?
- Jāšu māsu apraudzīt,
Dziržu tautas niecinām.
Ne pusceļa nenojāju,
Nozviedzās kumeliņš;
Ne pie vārtu nepiejāju,
Nāk māsiņa raudādama,
Nāk māsiņa raudādama,
Asariņas slaucīdama;
Vienu roku vārtus cēla,
Otru slauka asariņas.
Cel, māsiņa, plati vārtus,
Lai tek manis kumeliņis,
Lai tek manis kumeliņis,
Lai nelauzu zobentiņu.
No dusmām nezināju,
Kur piesieti kumeliņu, -
Pagalmā tāda klaja,
Ne tur mieta, ne tur staba;
Sētāi dūru zobentiņu,
Tur piesēju kumeliņu;
Danco manis kumeliņis
Gar tērauda zobentiņu.
Nāc ārāi, svaiņa šķelmi,
Ko es tev pavaicāšu,
To es tev pavaicāšu:
Kāda vaina māsiņai?
Vai tu ēdi nevārītu,
Vai valkāji nemazgātu
Cepta maize kambarī,
Balts krekliņis mugurāi.
Tava galva, mana roka,
Mans tērauda zobentiņš!
Noskries tava pogas galva
Līdz vārtiem grabēdama.
Būtu cirtis, apdomāju,
Kas māsai maizi dos,
Kas māsai maizi dos
Vecajās dieniņās.
142 [Aizterē (Aizteres pag. Lp)].

- 385 -

11. Tumsāi tautas māsu rāja,
Lai nejuta bāleliņi.
Nav gaismiņa ataususe,
Bāleliņi sajutuši.
Iekrustim bēŗi tek,
Dusmās jāja bāleliņi,
Dusmās jāja bāleliņi,
Zobentiņus piejozuši.
Lai sargās tās tautiņas,
Kas māsiņu niecināja!
Nav saulīte uzlēkuse,
Bāleliņi aiz vārtim,
Bāleliņi aiz vārtim
Sauc māsiņu vārtu vērt.
Nāk māsiņa vārtu vērt,
Asariņas slaucīdama;
Vienu roku vārtus vēra,
Otru slauka asariņas.
Aiz dusmām nezināju,
Kur piesiet kumeliņu;
Sētāi dūru zobentiņu,
Tur piesēju kumeliņu.
Nāc ārā, šķelmja svaini,
Kāda vaina māsiņai?
Vai tu ēdi nesamaltu,
Vai valkāji nevelētu?
Es gribēju svainīšam
Cierst gar ausi zobeniņu,
Vēl Dieviņu apdomāju,
Kas māsai maizi dos.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13731.

Kur tu jāje, bāleliņ,
Vakarē kājas av~?
- Kuš kuš māsiņ, nesak~ niek~,
Pakac~ manu zobeniņ~!
Es dzirdeju savu mās~
Tautiņēsu niecinam.
Es aizjāj pi vārtim,
Māsiņ~ tecē vārt~s vērt;
Vienu roku vārt~s vēr~,
Otr~ slauce asaras.
Es izvilku nēzdociņ~,
Noslauceju asaras.
Neraud~, neraud~, mān~ māsiņ~,
Tautiņš niek~ nepadar~s;
Tautiņš pats niecinajams,
Tāpēc mās~s niecanē.
Es ar savu zobaniņ~
Tautiņam Diev~ rād~s:
Kad nebij cit~ dārb~,
Kāpēc mās~ niecanē.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

13732.

Kur tu juosi, buol~el~eņ,
Boltys kuojis audamīs?
- Juošu muosys apsavārtu,
Dzēržu, tautys nycynuoj~.
Nadajuoju da vuorteņu,
Tak muoseņa rauduodama.
Raudi, muoseņ, i naraudi,
Na tev~ vīnu tautys vede:
Saul~eitei vīna meita,
I tū pošu tautys vede.
426 [Sakstagala pag. Rz].

13733.

Kur tu jāsi, bāleliņi,
Vakarāi kājas auni?
- Jāšu māsas apraudzīti,
Dzirdu tautas niecinot.
Ne pie vārtiem nepiejāju.
Iztek māsa raudādama;
Vienu roku vārtus vēra,
Otru slauka asariņas.
Sak~, māsiņa mīļa balta,
Kāda tava dzīvošana?
- Ašķu putra, pelu maize,
Tā ir mana dzīvošana.
Vēl ir mana istabiņa
Ar nātrāmi izkaisīta.
- Nāc ārā, svaiņa šķelmi,
Kāda vaina māsiņai?
Vai tu ēdi negatavu,
Vai valkāji nemazgātu?
Šķiŗaties viens no otra,
Lauž laulātus gredzeniņus,
Metat jūŗas dibenāi,
Kalniņāi stāvēdami,
Lai skatās visi ļaudis,
Ka jūs divi šķiŗaties.
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

- 386 -

13734.

Maza maza aizvējiņa
No tā viena žagariņa;
Maza maza aizbildiņa
No tā viena bāleliņa.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Nav nekāda aizvējiņa
No tām vēja kaņepēm;
Nav nekāda aizstāviņa
No tā viena bāleliņa.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

13735.

Miegam nākot i nevaru
Nesnauduse vakarā;
Tautu rājam~ i neciešu,
Nesacījse bāliņam.
104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

13736.

Nāc, brālīt, paraudzīt,
Kas manā pagālī:
Pieci zīda nēzdodziņi,
Asarām pieslaucīti.
Visus piecus pieraudāju,
Sīvu tautu niecināma.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

13737.

Nakti alkšņi pumpuroja,
Dienu bērzi vizuļoja;
Nakti tautas māsu rāja,
Dienu nāca bāleliņi.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

13738.

Osi cirtu, kļava lūza,
Kļava lauza ozoliņu;
Tautas rāja, māsa raud,
Brāļi cēla ienaidiņu.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

1. Lazdu lieca, liepa līka,
Liec liepiņa ozoliņu;
Tautas rāja, māsa raud,
Brāļiem bira asariņas.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

13739.

Palocīja, palocīja
Tautas manu valodiņu.
Tad, tautiņas, nelokāt,
Kad dzirdēja bāleliņi!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

13740.

Pie vārtiem es pieslēju
Savu dzelžu zobeniņu,
Lai tautiņas zirgus sēja,
Kad māsai pakaļ brauca.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

13741.

Pieci simti svešu ļaužu,
Simtu vien bāleliņu;
Pieci simti nebēdāju,
Simtiņā stāvēdama.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

13742.

Pirmo gadu, bāleliņi,
Sērstu mani nenāciet!
Nav tautieša klētiņā
Vienas auzas sēnaliņas.
Jau otrā, trešajā
Nāciet lieli, nāciet mazi;
Nāciet lieli tautu rāt,
Mazi manis apraudzīt.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

13743.

Sak~, māsiņa, sacīdama,
Ne tik gauži raudādama,
Vai tautiets tevi rāja,
Vai tautieša māmuliņa?
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

1. Sak~, māsiņa, sacīdama,
Kā tik gauži tu raudāji:
Vai dieveŗi tevi rāja,
Vai rāj citas ietaļiņas?
121 [Gulbenē (Md)].

13744.

Sak~ ozolu cietu koku, -
Vētra lauza galotnīti;
Sak~ tautieti drošu vīru, -
Bīstas manu bāleliņu.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

- 387 -

13745.

Sakās mani tautas rāt,
Zina vienu bāleliņu.
Lai ir viens, bet dižans,
Sukās jūsu muguriņu.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

13746.

Žēlojiet, bāleliņi!
Nāk māsiņa raudādama.
- Ko māsiņas žēlosam,
Mums pašiem tautu meita.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Brāli brāli, žēlo māsu!
Nāk māsiņa raudādama.
- Lai māsiņu Dievs žēlo,
Es māsiņu nežēloju;
Man pašam līgaviņa
Ik dieniņas žēlojama.
184 [Dūrē (Vārmes pag. Kld)].

13747.

Sirdēstiem, žēlabiem
Salauzīju zobentiņu:
Vien~ atradu sav~ māsiņu
Pie grūtām dzirnavām.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

13748.

Sit, tautieti, ja tu drīksti,
Es sacīšu bāliņam:
Tavi mati, brāļa nagi
Kroga galda galiņā!
1311 [Apē (Vlk)].

13749.

Smalku skuju tā eglīte,
Tā bij laba dedzināt;
Bez bāliņu tā māsiņa,
Tā bij labi rūdināt.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

13750.

Strauja tek tā upīte,
Tai akmeņi dibenā;
Gauži raud tā māsiņa,
Tai ir tālu bāleliņi.
121 [Gulbenē (Md)].

13751.

Sūdz, māsiņa, sūdzēdama,
Ne tik gauži raudādama!
Tad es, māsa, ne bāliņš,
Ja es tautas nenorāšu.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

13752.

Suņi, ūdru nedzenat,
Ūdram dziļa istabiņa;
Tautas, māsu nerājat,
Māsai sīvi bāleliņi.
184 [Dūrē (Vārmes pag. Kld)], 1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)]. 193 [Lutriņos (Lutriņu pag. Kld)], 198 [Saldū].

13753.

Tautas mani ķercināja,
Kā putniņu noķēruši;
Būt~ redzējši bāleliņi,
Nebūt~ tautām tā vaļiņa.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

13754.

Tautas tautām i piedeva
Savu gudru padomiņu;
I es iešu pie bāliņa,
Man piedeva bāleliņš.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Tautas tautām i piedeva
Savu gudru padomiņu;
Es aiziešu uz māmiņu,
Man piedos māmuliņa.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

13755.

Tautiets man pliķi cierta
Vienu reizu, otru reizu;
Cērt vēl, nelga, trešu reizu,
Tad gaudīšu brālīšam,
Tad būs tavi krūzu mati
Mana brāļa rociņāi.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

13756.

Tautiets, mani precēdams,
Vaŗa pīcku kaldināja.
Tu, tautieti, man kaldini,
Tev kaļ mani bāleliņi.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13757.

Tautu dēls dzirnas dara
Apakš kupla ozoliņa,
Lai varēja mūs~ māsiņu
Paslepeni maldināt.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

13758.

Teic, māsiņ, neizteic
Visus ļaunus tautas vārdus:
Bāliņam ātra sirds,
Drīz izrauj zobentiņu.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

- 388 -

13759.

Tev, bērziņi, platas lapas,
Apsedz mani migliņā;
Tev, brālīti, liela vara,
Redzi mani tautiņās!
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

13760.

Ūjā, vilks, neēd jēru,
Man sirdīga saimeniece;
Griežat ceļu, sveši ļaudis,
Man vareni bāleliņi!
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

13761.

Vakarā tautas rāja,
Lai bāliņi nesajuta;
Nav saulīte uzlēkuse,
Jau bāliņi sajutuši.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

13762.

Vaļa vaļa tev, tautiet,
Ne visai tava vaļa:
Vaļa tev malti celt,
Nava vaļas niecināt.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13763.

Viena pati man māsiņa!
Tāli jāt tautiņās!
Ik rītiņu, vakariņu
Teku māsu apraudzīt,
Teku māsu apraudzīt,
Vai svainītis labi tura.
224 [Kabilē (Kld)].

13764.

Viens pats man bāleliņš
Pērkonīša bargumiņu;
Lūdzaties, sveši ļaudis,
Ja varat pielūgties!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

13765.

Cūka, palti sajaukuse,
Sūta vepri viļāties;
Māsa, naidu sacēluse,
Sūta brāļus līdzināt.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

42909.

Asarot asaroja
Bāleniņa zobeniņis:
Redz māsiņu iedodam
Nelabā vietiņā.
241 [Lubānas Md].

42910.

Bāliņam māsas auga,
Kā rozītes dārziņā;
Grib tautieši lasīties,
Brāļi voliņu [vaļu tiem] naliek.
605 [Skolas].

42911.

Ceļat mani, cāluojeņi,
Jeusu calta nasēdēšu;
Ka cels muni bruoleleņi,
Tod sēdēšu rauduodama.
236 [Līvānu D].

42912.

Drīksti, nelga, māsu ņemt,
Drīkst' māsiņu bildināt!
Vai tu vari zelta tiltu
Pār Daugavu pārtaisīt?
605 [Skolas].

42913.

Kas tur spīd, kas tur viz
Viņai lauku galiņe?
Tautas dīda kumeliņus,
Brāļi loka zobeniņus;
Tautas dīda gribēdamas,
Brāļi loka nedodami.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

42914.

Kur tu īsi, buoleliņ,
Boltas kuojas audamīs?
Īšu muosas apsavārtu,
Kai dzeivuoja tautiņuos;
Ka bius labi, ta pamesšu,
Ka nalabi, leidza vesšu.
605 [Skolas].

42915.

Ķizu ķizu vanagam,
Balta vista kaņepēs;
Ķizu ķizu tautiešam,
Māsa auga bāliņos.
355 [Rucavas Lp].

42916.

Ošiņš līka, kļavu lieca,
Kļaviņš lieca ozoliņu;
Māsa sūdz bāliņam,
Bāliņš tautu rājējiņš.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

- 389 -

42917.

Parunoji, tu bruolleit,
Ar sovomi muoseņomi;
Lai škirāsi volūdeņa
Ar tautīti runojūt.
236 [Līvānu D].

42918.

Pučīt, tovu zīdēšonu
Muolūtā kalneņā!
Muoseņ, tovu runuošonu
Ar svešim ļauteņim!
326 [Preiļu D].

42919.

Redz kur tēvi, redz kur dēli,
Redz kā friši turējās!
Tiklīdz sita tautu galdu,
Līdz atlēca šķēpelītes.
605 [Skolas].

42920.

Saglaudīju gludu galvu,
Sēdu brāļu viducī;
Tautiešam acis dega
Kā tam peļu vanagam.
263 [Mēmeles Jk].

42921.

Soku, soku muoseņai -
Nasaklausa, nasaklausa.
Ar tautom narunuot
Jaukajom volūdom.
326 [Preiļu D].

42922.

Sytu krīni galdeņā,
Sytu golda galeņā;
Tauteņom krīņa žāl,
Man muoseņis vaira žāl.
466 [Vārkavas D].

42923.

Sit man pliķi, bāleliņi,
Ja neklausu vārdiņam;
Lai es jauna neielēcu
Nelietīša kamanās.
378 [Seces Jk].

42924.

Tik, tautīt, dzīduot dzīžu,
Tik runuot pīrunavu,
Ka naītu myus' muosiņa
Ceļa molu rauduodama.
143 [Jāsmuižas D].

Table of Contents |View Entire Work