HomeIntroductionBrowseImagesSearchLinks
Table of Contents |View Entire Work

3. Citu cilvēku padoms un brīdinājums, sevišķi attiecoties uz lūkošanu un precībām; vispārīgi novērojumi un spriedumi par jaunekļu savstarpējo satiksmi

11589.

Āriņās ganīdama,
Cit~ āriņu taujājos:
Zinu savu bāleliņu
Šo āriņu vedamo.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

115891.

Āriskam bērziņam
Daudzi smalku žagariņu;
Daudz man jaunu bāleliņu,
Daudz vedīšu vedekliņu.
310 [Dignājā (Dignājas pag. Jk)].

11590.

Aija aija vasariņa,
Daudz tu vīli dzeltānīšu!
Citu vīli ir zināmu,
Citu vīli nezināmu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

11591.

Aija aija vasariņa,
Šogad vīra nedabūsi.
Ja dabūsi, tad dabūsi
Uz citam rudeņam
Vecu krievu, vecu krievu
Ar vecām tupelēm.
115 [Jaunbilskā (Bilskas pag. Vlk)].

11592.

Ai bāliņi, ai bāliņi,
Kur tu ņemsi līgaviņu?
- Ciemā ņemšu līgaviņu
Ar sudraba vaiņadziņu.
240 [Bikstos (Bikstu pag. Tk)].

11593.

Vai brālīti, vai brālīti,
Tev~ piekrāps tautu meita!
Kur tu jēmi, tev nebija
Smalka linu nēzdoziņa.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

11594.

Ai brālīti mīļu baltu,
Neņem dzedru līgaviņu:
Dzedra sieva cauru mūžu
Tev asaras ritinās.
163 [Dzērvē (Dzērves pag. Azp)].

11595.

Vai Dieviņi, ko darīšu,
Jau dzeltānas bērza lapas;
Vēl manami bāliņam
Nederēta līgaviņa.
35 [Rembatē (Rembates pag. Rg)].

11596.

Vai Dieviņ, nepieder
Bez sudraba līgaviņa;
Ņem, brālīti, sudrabotu,
Lai tikuse, netikuse.
224 [Kabilē (Kld)].

11597.

Ei kaimiņ, ei kaimiņ,
Kam mēs divi baŗamies?
Tavs dēliņš, mana meita
Viens otram mutes deva.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

11598.

Ai kaimiņi, nāburdziņi,
Kā mēs mīļi dzīvojam:
Mani dēli, tavas meitas
Kopā guļ dienavidu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

- 63 -

11599.

Vai kuplais ozoliņ,
Apakš tevi zaļa zāle;
Vai lepnais tēva dēls,
Pievils tevi sērdienīte.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Ai sarkanu āboliņu,
Pāraugs tevi grīsla zāle;
Ai mazā mūs~ māsiņa,
Piekrāps tevi tautu dēls.
215 [Ugālē (Ugāles pag. Vp)].

11600.

Ai māsiņ, ai māsiņ,
Dzīrās tautas uz tevim.
Grūžo savu pagalmiņu,
Lai nejāja šoruden!
121 [Gulbenē (Md)].

11601.

Ai meitiņ nelietiņ,
Kas tev~ lielu noprecēs?
Viņas sētas netiklīts,
Tas uz tevim kājas aun.
- Ei māmiņ, nerunā
Tādas blēņu valodiņas;
Pie tā puiša es neietu,
Kaut es puiša neredzē(j)se.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

11602.

Vai puisīti, puisēniņi,
Valdi savu traku prātu!
- Vai māsiņa, zelta roze,
Es nevaru novaldīt.
Tāda mana valdīšana
Kā lielā zobu sāpe.
186 [Gaiķos (Gaiķu pag. Kld)].

11603.

Ai smīdra sila priede,
Aug~ manām bitiņām;
Ai greznā tautas meita,
Aug~ manam bāliņam.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

11604.

Ai puisīti aumulīti,
Tavu smalku atslēdziņu:
Tu atslēdzi meitiņām
Mīlestības kambarīti.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11605.

Ak tu zēna knēverīti,
Pieviļ jaunu meitenīti;
Vēl tai bija bērza rīkstes,
Vēl klausīt māmiņai.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

11606.

Ak tu sila cielavīna,
Tavu skaistu cekulīn~!
Kas man tevi rokā dotu,
Jaunākam bālīnam!
119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)].

11607.

Ak tu tautu neveiklīti,
Nejēdz~ meitas [sievas] nolūkot.
Palaid savu kumeliņu,
Tas tev sievu nolūkos!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 1253 [Kroņa laicenē].

11608.

Aiz asuma ābelīte
Viena zied kalniņā;
Aiz barguma brāļa māsa
Ilgi sēd bāliņos.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Aiz sīkstuma ķļava lapa
Stāvēj~ ilgi ķļaviņā;
Aiz barguma brāļu māsa
Stāvēj~ ilgi bāliņos.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

11609.

Aiz kalniņa dūmi kūp,
Kas tur kūra uguntiņu?
Jauni puiši dedzināja
Savas vecas cepurītes.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

1. Aiz kalniņa dūmi kūp,
Uguntiņa neredzēju.
Jaunas meitas dedzināja
Savus vecus lakatiņus.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

11610.

Aiz kalniņa ielejā
Visai skaista rožu leja;
Ej, brālīti, tai mājā,
Tur būs tava līgaviņa.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

11611.

Aiz kalniņa lejiņā
Driķu druva nokaltusi;
Tā lai kalst tie puisīši,
Kas meitiņas neprecē.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

- 64 -

11612.

Aiz kalniņa līcīšos
Puiss ar meitu spēlējās.
Dievs to zin, velns to zin,
Kas tēvam pasacījis.
Tēvs sagrāba rīkšu sauju,
Sukā dēla muguriņu.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

11613.

Aiz ko rozes šovasar
Vairāk vīta ne ziedēja?
Protu, protu, redzu, redzu,
Māsiņ~ ilgi nedzīvos.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

11614.

Aiz skujām kupla liepa
Eglainā nelapoja;
Aiz laiskuma nāburg~ meitas
Mūžam sēd neprecētas.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)], 27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

11615.

Aiz straujuma kumeliņš
Nesa laužņu iemauktiņus;
Aiz barguma brāļa māsa
Ilgi sēd bāliņos.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

11616.

Aiz upītes balti bērzi
Sudrabiņa lapiņām;
Tur es dotu sav~ māsiņu,
Kad būt~ liela izauguse.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

11617.

Aiz upītes kupla liepa,
Pilna baltu gaigaliņu;
Būt~ man bijse ošu laiva,
Vienu vestu bāliņam.
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

11618.

Aiz upītes melni alkšņi,
Pilni baltu gaigaliņu.
Celiet laivu, jauni puiši,
Tad jūs kādu dabūsiet!
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

11619.

Aiz upītes dailas meitas
Platas auda villainītes.
Kaut varētu pāri tikt,
Vienu vestu brālītim.
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)].

11620.

Aiz upītes tautu meita
Kā dzeltāna cielaviņa;
Tā raugiet, brāleliņi,
Ka rokā dabūjiet!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

11621.

Aizamērsa, aizamērsa
Zērņim driva naacāta;
Aizamērsa, aizamērsa
Bruoļam sīva napracāta.
Ecēsim zērņim drivu,
Precēsim bruoļam sīvu.
426 [Sakstagala pag. Rz].

11622.

Aizpurviešu meitiņām
Vizulīšu vainadziņi;
Gan gribēja lauka zēni,
Nedrīkstēja zadināt.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

11623.

Elkšņi vien alksnājā,
Nav neviena ozoliņa,
Kalpi vien Gulbenē [Lizumā],
Nav neviena tēva dēla.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)], 1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

11624.

Apkārt kalnu saule tek,
Gaŗu dienu meklēdama;
Tāļu jāja slinki puiši
Daiļu meitu lūkoties.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)]. 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Apkārt kalnu saule tek,
Gaŗu dienu kavēdama;
Tāļu jāja slinki puiši
Dailu meitu lūkoties.
Tāļu jāja, dārgi pirka,
Pārved slinku, netikušu,
Pārved slinku, netikušu,
Snauž pirmāja vakarā,
Pievērpuse mušai kāju,
Zirnākslima deguntīnu.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

- 65 -

11625.

Ar kruķīti izkruķēju
Sav~ māsiņu tautiņās;
Ar kāsīti kabināju
Brālītim līgaviņu.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

11626.

Atraitnīti, bāleliņ,
Ņem atraitni līgaviņu,
Lai uz tevi neraudāja
Divi zīļu vainadziņi.
318 [Lindes Birzgalē (Birzgales pag. Rg)], 3531 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11627.

Atskrien krauklis sarkanbārzdis
Mūs~ meitiņas lūkoties.
Skrej projām, sarkanbārzdi,
Mūs~ meitām smuki puiši.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

11628.

Audzi, audzi, ozoliņu,
Rūtaiņām lapiņām;
Tepat tava liepa auga
Vaskotiem zariņiem.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

11629.

Audzi, audzi, ozoliņi,
Še ir tava liepa aug,
Še ir tava liepa aug,
Zem tavām pazarēm.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

11630.

Audz jel, magone,
Aiz dadža krūma,
Lai tevi nepūta
Ziemeļa vēji;
Audz jel, māsiņa,
Aiz bāleliņa,
Lai tevi neredz
Sīvajas tautas.
224 [Kabilē (Kld)].

11631.

Audz, liepiņa, žuburaina,
Lai necirta lūcenieki;
Audz, māsiņa, nikna barga,
Lai neveda kaimiņos.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Audz, bērziņi, žuburainis,
Lai necirta laucenieki;
Audz, māsiņa, sīva dzedra,
Lai kalpiņis nelūkoja:
Kaļpiņami nevajaga
Sīvas dzedras līgaviņas.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11632.

Audz, liepiņa, žuburaina,
Lai necirta lūcenieki;
Audz, māsiņa, nikna barga,
Lai tev~ jaunas neizved.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11633.

Audz, māsiņa, žigli liela,
Es tev jāšu panāčos:
Sarūs~ mana sīka nauda,
Nopel balti dalderīši.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

11634.

Audz purvā, purva bērzs,
Purvā tevim nolīgot;
Ai bargā brāļu māsa,
Tev brāļos nodzīvot.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

11635.

Auga man~ bolti z~ērņi,
Auga bolti buol~el~eņi;
Auga man~ skaistys māršys
Pa vysīm cīm~eņīm.
426 [Sakstagala pag. Rz].

11636.

Augat, meitas, lūdzat Dievu,
Taps Kalnmuižas novadē!
Kalnamuižai smuki puiši,
Baltas maizes arājiņi.
190 [Kuldīā].

11637.

Augsti kalni, dziļas lejas,
Tāļu balsis noskanēja;
Kas tikusi mātes meita,
Tāļu jāja precenieki.
190 [Kuldīā].

116371.

Augstu skrēja vanadziņis,
Zemu spārnus lidināja;
Tālu puiši slavu laida,
Teju ņēma līgaviņu.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

- 66 -

11638.

Augstu skrēja vanadziņis,
Zemu spārnus plivināja;
Tepat vieni lidināja
Uz manāmi māsiņām.
270 [Ozolu muižā (Ozolnieku pag. Jg)].

11639.

Auzu auzu kumeļam,
Smalku linu pātadziņas;
Rīkšu rīkšu dēliņam,
Ne jaunam līgaviņas.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

1. Pīckas pīckas, ne auziņas
Trešvasaras kumeļam;
Rīkšu rīkšu dēliņam,
Ne jaunam sievas ņemt.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

11640.

Bagāts ņēma bagāto,
Naudas, mantas gribēdams.
Ne tam naudas, ne mantiņas,
Ne mīlīgas dzīvošanas.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11641.

Bagāts puisis lielījās
Ņemt bagātu līgaviņu.
Kur tie ies, kur neies,
Abi tādi tikušies?
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

11642.

Bagāts tēvs laisku meitu
Sudrabā kaldināja,
Lai ņem mani bāleniņi,
Sudrabā raudzīdami.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

11643.

Bargas tautas, nenāciet
Pastarītes bildināt:
Tai bāliņi saauguši,
Sakaluši zobintiņus.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

11644.

Bargs būdams, bāleliņ,
Neņem bargas līgaviņas:
Bargs jūs viens, bargs otars,
Jums saimīte nedzīvos.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

11645.

Bajāriņa slinkas meitas
Tāļu vien taisījās.
Lai iet tāļu, lai iet tuvu,
Nāk slavīte atpakaļ.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

11646.

Bajārs ņēma līgaviņu,
Caur sietavu sijādams.
Tai ar bija meitai būt,
Kas caur sietu iztecēja!
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

11647.

Bajārs savas slinkas meitas
Sudrabā kaldināja.
Tur bij lieta lūkoties
Dzērējiņa dēliņam.
179 [Vecsieksātē (Sieksātes pag. Azp)].

11648.

Bajārs sola savu meitu,
Sola bēru kumeliņu.
Tava meita varen slinka,
Āznaglotis kumeliņis.
158 (Tosmarē).

11649.

Balta balta tā meitiņa,
Tā nav bijse saulītē;
Tā bij laba kalpam ņemt,
Pirtenieka dēliņam.
226 [Kandavā (Tl)].

1. Skaista auga brāļu māsa,
Saulei acu nerādīja.
Tā būs laba mūžiņā
Kalpam kāju āvējiņa.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

11650.

Balta balta tautu meita
Pa jūriņu laivu dzina,
Sajutusi man~ brālīti,
Sav~ maizītes arājiņu.
206 [Kuldīgas apriņķī].

11651.

Balta balta cielaviņa
Zem tiltiņa mazgājās;
Div~ pelēki vanadziņi
Uz tās vienas lidenēja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 67 -

11652.

Balta kaza piena prasa,
Pate piena devējiņa;
Jauni puiši mutes prasa,
Paši mutes ņēmējiņi.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

11653.

Balta mute tai meitai,
Tā nav gājsi vējiņā.
Dievs žēlo to māmiņu,
Kam tā tapa jaunieviņa.
190 [Kuldīā], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11654.

Balta puķe vīstījās
Zem kumeļa kājiņām;
Tautu meita dāvājās
Baltajam brāliņam.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1. Skaista puķe locījās
Zem kumeļa kājiņām:
Tā nebija skaista puķe,
Tā bij brāļa līgaviņa.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

11655.

Balta zied ābelīte
Uz kaimiņu robežām,
Šurpu zari nolīkuši
Uz maniem brālīšiem.
1881 [Ķērkliņos (Zvārdes pag. Kld)].

11656.

Baltas auga tās meitiņas,
Kas Ventiņas maliņā.
Ziepēs puiši mazgājās,
Tad tik gāja lūkoties.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

11657.

Baltas kājas, baltas krēpes
Bandenieka kumeļam.
Tam es dotu sav~ māsiņu,
Būt~ tā liela uzauguse.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

11658.

Baru bariem i pārgāju
Par bāliņa tīrumiņu,
Ar bāliņu runādama,
Kam neņēma līgaviņas.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

11659.

Baru pļāvu, bar~ atstāju
Bāleliņa tīrumā,
Bāliņam spītēdama,
Kam neņēma līgaviņas.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

11660.

Bēdz, māsiņ, ja tu vari,
No dzērāja tēva dēla;
Nes rokā vaska kurpes,
Galvā zīļu vainaciņu!
151 [Lieljumpravā (Jumpravas pag. Rg)].

11661.

Bēdz, meitiņa, sīvus kungus,
Nebēdz labu kalpa puisi:
Kalpa puiša laime nāca
Par deviņi ezeriņi.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

11662.

Bērni bērni, lasāt vārpas,
Vārpas gul tīrumā;
Puiši puiši, ņemat meitas,
Meitas sēd vaiņagā.
398 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11663.

Bez padoma tēva dēls,
Kur tu ņemsi padomiņu?
Lūdzies gudru mātes meitu,
Padomiņa devējiņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

11664.

Bij man mieži, nav man alus, -
Būs man alus, kad darīšu;
Bij man brāļi, nava māršu, -
Būs man māršas, kad vedīšu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

11665.

Bij tai meitu māmiņai
Visdaiļāki izvesties;
Bij dažam puisīšam
Cepur~ ņemt šaujiņā.
65 [Valtenbergā (Mazsalacas pag. Vlm)].

11666.

Bite bite tautu meita,
Ābulāi kājas āva.
Mans bāliņis dravenieks,
Neņems tevi, bitenieci,
Neņems tevi, bitenieci,
Pūkaināmi kājiņām.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

- 68 -

11667.

Bitīt, šūnu nenicini,
Šūniņos gulēdama;
Māsiņ, tautu nenicini,
Bāliņos dzīvodama!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 375 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Auziņ, spilvas nenicini,
Spilvītē gulēdama;
Meitiņ, puiša nenicini,
Bāliņos dzīvodama!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

2. Es bērziņa nelocīju,
Bērzājāi ganīdama;
Es tautiņu nenicinu,
Bāliņosi dzīvodama.
43 [Tīnūžos (Ikšķiles pag. Rg)].

11668.

Bitīt, tavu vieglumiņu,
Tev nelīka dābuliņš;
Māsiņ, tavu dailu rotu,
Tev nejāja sveši ļaud~s.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

11669.

Bitīt~ liela, bitīt~ maza,
Bitīt šūnu šuvējiņa;
Meitiņ~ liela, meitiņ~ maza,
Meitiņ~ puišu kavēklīts.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

11670.

Brāļam māsa nemīlēja,
Atdzen govis, ganījuse,
Kā mīlēja tautu meita,
Saulītē cēlusēs.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

11671.

Brāļam sievas es neteicu,
Lai tas jēma, kur tam tika,
Lai tas jēma, kur tam tika,
Lai vez [=uz] mani neraudāja.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

11672.

Brāļam sievas es neteikšu,
Lai tas ņēma, kur tam tika;
Svainīšam, tam es teikšu,
Būs man laba ietaliņa.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Brāliņam netaulavu,
Kāda tika, tādu jēme;
Dieveŗam, tam taulavu,
Tam ar mani jādzīvo.
314 [Kroņa Elkšņu pagastā (Elkšņu pag. Jk)].

11673.

Bāleliņ, bāleliņ,
Kad tu ņemsi līgaviņu?
Kad tu mani vizināsi
Kamaniņu galiņā?
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

11674.

Brāleliņi pureniņi,
Patīk tevim tā meitiņa,
Patīk tevim tā meitiņa,
Jūdz kumeļu kamanās!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

11675.

Bāleliņš bēdājās,
Šogad sievas nedabūs:
Šogad auga plāni mieži,
Apīnīši neziedēja.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

11676.

Bāleliņis man vaicāja,
Kuŗa laba ciema meita.
Man, brālīti, visas labas,
Es nevienu nevainoju.
190 [Kuldīā].

11677.

Bāliņ, manu bāleliņu,
Nepērc jauna kumeliņa:
Jaunu pirksi kumeliņu,
Agri jāsi tautiņās.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

11678.

Bāliņam(i) lieli prieki,
Ka(d) māsiņas daiļas aug;
Tautiņām(i) liela bēda:
Kā rokā dabūsim?
2 [Aderkašos (Taurupes pag. Rg)].

1. Brāliņiem lieli prieki,
Ka māsiņa skaista aug;
Tautiņām lielas bēdas:
Kā rokā dabūsam?
Gan teicēs zagšus zagt,
Gan teicēs nakti vest.
Kā jūs mani nozagsiet?
Kā jūs nakti vedīsiet?
Vido māršu malti gāju,
Vido māršu druviņā.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 69 -

11679.

Brālis brāli neredzēja,
Tautu meita vadājama;
Es māsiņu ieraudzīju,
Vidū tautu stāvēdamis.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

11680.

Brālīts manim nenopirka
Vienu vaŗa gredzentiņu;
Tautu meita, ne māsiņa,
Tai nopirka sudrabiņa.
188 [(?)].

1. Brālīts mani māsu sauca,
Ne gredzenu nenopirka;
Kāda māsa tautu meita,
Tai nopirka sudrabiņa?
190 [Kuldīā].

11681.

Brālīts māsas nežēloja
Izmirkušas, sasalušas;
Tautu meitas gan žēloja,
No gultiņas ceļoties.
121 [Gulbenē (Md)].

11682.

Bāliņš man pavaicāja,
Kur būs ņemt līgaviņu.
Ņem, bāliņ, irbes meitu,
Irbes meitas gan bagātas.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

11683.

Brālīts mani nevizina
No kalniņa lejiņā;
Kāda māsa tautu meita,
To vizina pret kalniņu?
199 [Veczvārdē (Zvārdes pag. Kld)].

11684.

Bāliņš nesa tautu meitu
Sava zirga mugurā;
Es māsiņa bāliņam,
Es tecēju kājiņām.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

1. Brālīts sauca tautas meitu
Savās kriju kamanās;
Es bij~ pate īstā māsa,
Man jātek kājiņām.
71 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

11685.

Brālīts saka māmiņai:
Meklē labu līgaviņu!
Lūko pats, bāleliņ,
Kas tavam prātiņam!
119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)].

11686.

Bāliņš saka māsiņai:
Ņemšu skaistu līgaviņu.
Ņem, bāliņ, neņem skaistas,
Tā tev kaunu padarīs.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

11687.

Bāliņš sauca tautu meitu:
Sirsniņ, mana dvēselīt!
Es, bāliņa īsta māsa,
Tā vārdiņa nedzirdēju.
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)], 282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)].

11688.

Brālīts savu daiļu māsu
Kliedaŗos audzināja.
Puiši, rokas mazgājiet,
Ja gribieti sveicināt!
282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)].

11689.

Bāliņš savu daiļu māsu
Rokā veda rādīdams:
Kuŗš puisītis sievas grib,
Mana māsa vīra grib.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11690.

Brālīts sedza tautu meitu,
Mani cēla rijiņē;
Būt~, brālīti, mani sedzis,
Mēs no vienas māmuļītes.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

11691.

Brīnums man, liels brīnums,
Elkšņiem zied rožu ziedi;
Vēl lielāki brīnumiņi,
Puišiem mīl meitu māte.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

11692.

Brūtgāns brūtes raudzījās,
Mute melna, nemazgāta.
Ej uz namu, mazgā muti,
Tad nāc meitu kambarī!
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

- 70 -

11693.

Buciņš grauza kārklu krūmu,
Abas kājas piemīdams;
Puisīts deva meitai mutes,
Abus vaigus glaudīdams.
203 [Usmā (Usmas pag. Vp)].

11694.

Daiļa meita ceļu gāja,
Daiļa rota mugurā;
Nav neviena daiļa puiša,
Kas noņēma vainadziņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

11695.

Daiļa pļava, kad nopļauta,
Vēl daiļāka, kad sagrābta;
Daiļa māsa bāliņam,
Vēl daiļāka tautu meita.
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

11696.

Daila priede siliņā
Gaida daila dējējiņa;
Daila meita māmiņai,
Gaida daila atjājot.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

11697.

Doncoi, mārga, nabādoi,
Tova Laima nasavaļoi,
Tova Laima uz pyūreņa
Sēd sudobra laiveņā,
Sēd sudobra laiveņā,
Zalta krūne galveņā.
435 [Latgalē].

11698.

Dari, dari, bāleliņ,
Gan es tev atdarīšu!
Tautu meitai laipu meta,
Mani grūda ūdenī.
1311 [Apē (Vlk)].

11699.

Dari muižu, bāleliņi,
Es dzīvot palīdzēšu.
- Jau, māsiņa, tava muiža
Sen gatava tautiņās.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

11700.

Daža laba kaņepīte
Paliek dārza maliņā;
Daža laba mātes meita
Paliek meitu kārtiņā.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

11701.

Dažs puisītis tā sacīja:
Ilgi stāv tā meitiņa!
Vairāk ilgi nestāvēja,
Kā Dēkliņai Dievs vēlēja.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

11702.

Dažu labu purva malu
Aiz ūdeņa neaŗam;
Dažu labu mātes meitu
Aiz barguma neņemam.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

11703.

Daudzi daudzi to meitiņu,
Kas ar puišiem ķekājās.
Ai meitiņas, kaunāties,
Puiši jūsu neprecēs.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11704.

Daudz mežāje ogas, rieksti,
Neviens viņas nelasīja;
Māmiņaji daudz meitiņas,
Neviens viņas nelūkoja.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

11705.

Daudzi priežu siliņā,
Visas grib dzenājamas;
Daudzi meitu māmiņai,
Visas grib precējamas.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

11706.

Diezgan bija, diezgan bija,
Vēl diezgan vajadzēja:
Gan man bija pašam sieva,
Vēl brāļam vajadzēja.
158 (Tosmarē).

11707.

Diezgan ceļu, diezgan ceļu
Labajam kumeļam;
Diezgan ļaužu, diezgan ļaužu
Labam ļaužu bērniņam.
121 [Gulbenē (Md)].

- 71 -

11708.

Dieviņ, tavu likumiņu,
Katram savi rājējiņi:
Incis runcis peles ķēra,
Jauni puiši meitenītes.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

11709.

Dievs dod laimi, nedod laimi
Puišam mirt bez laulības!
Pieci gadi velli gāja
Apkārt kapu svilpēdami;
Trīs gadiņi žurkas krimta
Spožajos zābaciņus.
115 [Jaunbilskā (Bilskas pag. Vlk)].

1. Nedod Dievs, nedod Dievs
Puišam mirt bez laulības!
Pieci gadi velli gāja
Apkārt kapu raudādami,
Asariņas slaucīdami
Pakuliņu nezdaugā.
Dieviņ, dodi, Dieviņ, dodi
Metai mirt bez laulības!
Pieci gadi puiši gāja
Apkārt kapu raudādami,
Asariņas slaučidami
Zīžautiņa nezdaugā.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

2. Nedod Dieviņ, nedod Laime
Puišam mirt bez laulības!
Kur mirst puisis bez laulības,
Tur iet vilki gaudodami.
1311 [Apē (Vlk)].

11710.

Dievs dod zivju zvejniekam
Tukšu laivu nobraukāt;
Dievs dod meitu brāķeŗam
Līgaviņas nedabūt!
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

11711.

Dievs palīdz mudīgam
Mudīgos solīšos
Braukāt bēru kumeliņu,
Dabūt skaistu līgaviņu.
1311 [Apē (Vlk)].

11712.

Dēlu māte precēdama
Sietu nesa rociņā.
Sijā sietu, niekā vāku,
Tu labākas nedabūsi!
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

11713.

Diža meita ceļu gāja,
Diži gurnus grozīdama.
Nava mani bāleniņi
Tik dižani saauguši.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

117131.

Dižanais tēva dēls,
Tukša tava maltuvīte;
Tev nebija līgaviņas,
Maltuvītes malējiņas.
Dižanais tēva dēls,
Auksta tava gultas mala;
Tev nebija līgaviņas,
Gultas malas sildītājas.
39 [Skrīveŗos (Skrīveŗu pag. Rg)].

11714.

Dižans auga, ražans auga
Man tas viens bāleliņš;
Tam es ņemšu līgaviņu,
No tautām lasīdama.
216 [Ventspilī].

11715.

Dižens puisis, daiļa rota,
Aiz ko meitas tam neiet?
Ik svētdienas pie krodziņa
Saldin~ savu kumeliņu.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11716.

Dižans puisis, daiļa rota,
Daudzi vīla zeltenītes;
Vīla vienu, vīla otru,
Smīdēj~ savu augumiņu.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11717.

Dižans puisis, daiļa rota,
Iznesīga valodiņa.
Tam es dotu sav~ māsiņu,
Kaut tā liela uzaugusi.
19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)].

1. Dižens puisis, daiļa rota,
Izveicīga valodiņa.
Pats sēdēja kumeļā,
Valodiņa istabā.
Es būt~ devis sav~ māsiņu,
Būt~ tā liela uzauguse.
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

- 72 -

11718.

Dižens puisis, daiļa rota,
Izsnesīga valodiņa;
Tam vajaga pretī tādas
Iznesīgas līgaviņas.
112 [Cirstos (Cirstu pag. C)].

11719.

Dižans puisis, daiļa rota,
Iznesīga valodiņa;
Tas būs savai līgaviņai
Asariņu dzērājiņš.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

11720.

Dižens puisis, daiļa rota,
Kādēļ meitas tam negāja?
Aiz puisīša netikuma,
Aiz māmiņas bargumiņa.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

1. Smuks puisītis, daiļa rota,
Aiz kā meitas tev negāja?
Aiz tā tava dzērumiņa,
Aiz māmiņas bargumiņa.
- Nāc, meitiņa, nebēdā,
Es atstāšu dzērumiņu,
Es atstāšu dzērumiņu,
Ij māmiņa bargumiņu.
Kad nomirs māmuliņa,
Būsi pate saimenīca,
Būsi pate saimenīca,
Atslēdziņu nesātāja.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

11721.

Dižans puisis lielījās
Drīz dabūt līgaviņu.
Sada Laime stāvēdama:
Dažas durvis virināsi!
Dažas durvis virināsi,
Dažu māti bildināsi.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

11722.

Dižans puisis lielījās
Ņemt dižanu līgaviņu.
Ko, puisīti, tu lielies,
Tev nav lāga tikumiņa:
Visus krogus tu izdzēri,
Visus pelnus izložņaji.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

11723.

Dižans puisis lielījās
Ņemt dižanu līgaviņu.
Saka Laime stāvēdama:
Nav dižana uzauguse.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)], 226 [Kandavā (Tl)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1. Skaļi kliedza zaļa dzilna
Sausas egles galiņā;
Dižans puisis lielījās
Daiļu ņemt līgaviņu.
110 [Cēsīs].

11724.

Dižans puisis lielījās
Ņemt dižanu mātes meitu.
Tādu ņemsi, kā auguse,
Kā Laimiņa vēlējuse.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11725.

Dižens puisis lielījās
Šķērsām kraut vezumā.
Saka Laime stāvēdama:
I gaŗām neiekrausi!
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

11726.

Dižens puisis ceļu tek,
Cimdā naudu žvadzināja:
Ņemiet naudu, kas gribiet,
Līgaviņas neņemiet!
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

11727.

Divas māsas strīdējās
Uz to vienu tēva dēlu.
Viena saka: es jaunāka,
Es jaunāka, es skaistāka.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

11728.

Div~ pelēki vanadziņi
Tepat vieni lidinās;
Div~ diženi tēva dēli
Te ciemā lūkojās.
101 [Rankā (Rankas pag. C)].

11729.

Div~ siliņi noziedēja
Zilganiem ziediņiem;
Div~ māsiņas noraudāja
Pēc tā viena tautas dēla.
216 [Ventspilī].

- 73 -

11730.

Dod, Dieviņ, dod, Dieviņ,
Kā es biju domājuse:
Dod manam bāliņam
To puķīti maldenāt!
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

11731.

Domā tēvs, domā māte,
Domā pieci bāleliņi:
Kur dosam, nedosam
Šo puķīti maldināt?
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

117311.

Drebi, drebi, apšu lapa,
Vējiņš tevi drebināja;
Tā drebēja puiša sirde,
Ar meitām runājot.
3031 [Tomē (Tomes pag. Rg)].

11732.

Dziedi, dziedi, lakstīgala,
Manas mātes paģēdiņa [=pameita]!
Citu gadu šādu laiku
Tevim vīru atvedīšu.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

11733.

Dziedi, dziedi, tautas meita,
Tu vairs ilgi nedziedāsi:
Jās rudeni tautu dēlis,
Noņems tavu vaiņadziņu.
203 [Usmā (Usmas pag. Vp)].

117331.

Dzeguzīte kūko,
Puika skuķi lūko;
Nav vēl rudens atnācis,
Puika skuķi atstājis.
70 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

11734.

Dzērājam, žūpučam
Tāļu auga līgaviņa;
Lēnajam, gudrajam
Tepat auga nāburgos.
1311 [Apē (Vlk)].

11735.

Dzērves kliedz, meitas dzied
Dūņupītes maliņā;
Dzērves kliedz nešaujamas,
Meitas dzied nevedamas.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 110 [Cēsīs].

1. Kas tur kliedza, kas tur sauca
Liela pura maliņā?
Dzērvīt~ kliedza nešaujama,
Meitiņ~ raud nevedama.
Nošauj dzērvi, aizved meitu,
Paliek klusa tā vietiņa.
48 [Alojā un Lielsalacā (Alojas un Salacas pag. Vlm)].

2. Ko darīs, nedarīs,
Ziema nāk, dzērves kliedz,
Ziema nāk, dzērves kliedz,
Meitas raud nevedamas.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

11736.

Dzērves kliedza, meitas rauda
Staiga purva maliņā;
Dzērves kliedza, kājas salst,
Meitas tautu aizvedam.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11737.

Dzērves kliedz, puiši raud
Staiga purva maliņā;
Dzērves kliedza, kājas sala,
Puiši raud, nenāk meitas.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

11738.

Dzeltānā cielaviņa
Vārtu virsu lidināja;
Lūkojiet, bāleniņi,
Ka rokā dabūjiet!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

11739.

Dzen ganos, ganu meita,
Negaid~ mana brāleliņa;
Atjās mans brāleliņš
Kuŗu dienu gribēdams.
310 [Dignājā (Dignājas pag. Jk)].

11740.

Dzeriet, brāļi, rūgtu alu,
Kamēr bite medu nes;
Gul uz sola, bāleniņ,
Ikām māte sievu ņēma!
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

11741.

Dzīrās mūsu lielais puisis
Šoruden sievu ņemt,
Dzīrās mūs, mazus bērnus,
Kāziņās aicināt.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 74 -

11742.

Dzīvo droši, man~ māsiņa,
Netaps tautas sētiņā:
Brālītim vaŗa vārti,
Sudrabiņa stādadziņi.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

11743.

Dzīvo labi, man~ māsiņa,
Ar visiem kaimiņiem:
Tautiets gāja pie kaimiņa
Vaicāt tavu padomiņu.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

11744.

Dzīvo labi, tautu meita,
Teikš~ savam bāliņam;
Ja tu labi nedzīvosi,
I svešam nevēlēšu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

11745.

Dzīvojam mēs māsiņas,
Klausām tēva, māmuliņas;
Gan panāks sievas vārdu,
Gan tautieša rudzu klēti.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

11746.

Dziļezera rauduvīte,
Nesameti paltiņā;
Lielu radu brāļu māsa,
Neej tautu vienatnē!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Dižezera raudavīte,
Nemeties pelcītē:
Ku(r) tu savus platus spārnus
Pelcītē pledināsi?
Diža rada mūs~ māsiņa,
Neej tautu mazumē:
Ku(r) tu savu dižu pūru
Mazumē izdalīsi?
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

11747.

Dzirdēsim, redzēsim,
Kad nāks jauna vasariņa,
Kur brāļam vedīsim,
Kur māsiņas aizdosim.
52 [Burtniekos (Burtnieku pag. Vlm)].

1. Dzirdēsim, redzēsim,
Nākot jaunu vasariņu,
Kur māsiņa tautās ies,
Ko bāliņš pārvedīs.
303 [Svitnē (Svitenes pag. B)].

11748.

Dzirnas rūc, milens klaudz,
Tur dižena malējiņa;
Kumeļš tek, zeme rīb,
Tur dižens jājējiņš.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

11749.

Dūniņām tā puķīte,
Kas aug viena ezerā;
Bajāram tā meitiņa,
Kas aug viena māmiņai.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

11750.

Dusmu, meitas, neņemat,
Dusmas laba nedarīj~,
Dusmas lika novalkāt
Višai(?) vecu vaiņadzīn~.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

11751.

Iesim prom, mēs māsiņas,
Mums nav laimes te dzīvot:
Ne te zied puķes, rozes,
Ne te daiļi puisēniņi.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

11752.

Iet tie puišu razbainieki,
Trīc zemīte trīcēdama;
Iet tās meitas dzeltainītes,
I lapiņa nečaukstēja.
101 [Rankā (Rankas pag. C)].

11753.

Ēdat, govis, zaļu zāli,
Āboliņu nelasāt;
Jem, bāliņ, nabadziņu,
Bajāriņu neskaties!
223 [Iķenē (Vandzenes pag. Tl)].

11754.

Ēdat, govis, vecu zāli,
Neminat kājiņām;
Jemat, puiši, vecas meitas,
Lai jaunās greznojās.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

11755.

Ērmi ērmi, brīnumiņi,
Div~ bucīši krūmu bada;
Tie bij mami otri ērmi -
Div~ puisīši meitu mīl.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

- 75 -

11756.

Eite, meitas, govju slaukt,
Eite, puiši, raudzīties:
Kuŗai piens putojās,
Tā būs laba saiminiece.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

11757.

Eit~, meitiņas, eit~, māsiņas,
Kur jums tīk prātiņam!
Es neiešu jūsu dēļ
Sav~ bāliņu niecenāt.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

11758.

Eita, puiši, skatīties,
Kur sarkana apse zied;
Kur sarkana apse zied,
Tur būs brūte šoruden.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

11759.

Ej, brālīti, vagarēt
Jale šādu vasariņu,
Nolūko līgaviņu,
Gar lauciņu cierēdams!
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

11760.

Ej kaŗā, bāleliņ,
Kad neņēmi līgaviņas;
Sēd~, meitiņ, vaiņagā,
Kam puisīti nicināji!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

11761.

Ej, māsiņa, drīz iedama,
Runā lēni runādama:
No drīzuma tautas rauga,
No lēnās valodiņas.
408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)], 412 [Unguros (Ungurmuižas pag. D)].

11762.

Ej, māsiņa, ij pie kalpa,
Ja tev kalps gadījās:
Turpat krita velēniņa,
Kur ir tēva dēliņam.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

11763.

Ej, māsiņ, i pie kalpa,
Ja tev kalpiņš gadījās.
Vai kalpiņš kungam deva?
Tas dos savai līgaviņai.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Kas kaiš kalpa līgaviņai
Sudrabiņa nevalkāt!
Vai kalpiņš kungam deva?
Tas dod savai līgaviņai.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

11764.

Ej, māsiņa, i pie kalpa,
Ja tev kalps gadījās;
Vēl nebija kalpa laime
Ūdenī noslīkusi.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

11765.

Ej, māsiņa, kad iedama,
Pavasari vien neej!
Pavasar tautu dēls
Viršu ziedu alu taisa.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

11766.

Ej, māsiņa, pie kalpīna,
Ja kalpīnis bildināja;
Kalpīns sēja pieci pūri,
Tu ēdīsi sijādama.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

11767.

Ej, māsiņa, pie kalpiņa,
Ja kalpiņš gadījās;
I kalpiņš tēva dēls,
Tikai nava tēva zemes.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

11768.

Ej, māsiņa, pie kalpiņa,
Ja kalpiņš gadījās!
Kalpa puiša līgaviņa
Cimdā naudu zvadzināja;
Daža laba mātes meita,
Saujām slauka asariņas.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

11769.

Ej, māsiņa, pie kalpiņa,
Ja kalpiņš gadījās!
Kalpa vīra līgaviņa
Cimdā naudu zvadzināja.
Saimenieka līgaviņa
Kungam deva raudādama.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

11770.

Ej, māsiņa, pie kalpiņa,
Ja kalpiņš gadījās!
Kalpiņš savu līgaviņu
Kā puķīti darināja.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)], 45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)], 451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)]. 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

- 76 -

1. Gana man žēl palika,
Kad pie kalpa nedagāju:
Redzēj~ kalpa ļauduviņu
Sudrabā līgojam.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

2. Visi mani radi raud,
Ka es kalpa līgaviņa.
Neraudāt, jūs radiņi,
Kad es pati neraudāju;
Kalpiņš savu līgaviņu
Kā puķīti darināja.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

11771.

Ej, māsiņa, pie kalpiņa,
Ja kalpiņš gadījās;
Vai neauga rudzi mieži
Kalpa vīra tīrumā?
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

11772.

Ej, māsiņa, tautiņās,
Neaizliedz man neiet!
Ne es tavu pūru prasu,
Ne sedz~ tavu villainīti,
Ne sedz~ tavu villainīti,
Ne liek~ tavu vainadziņu.
131 [Mēŗa muižā (Mēŗa pag. Vlk)].

11773.

Ej, māsiņa, tu pie kalpa,
Ja kalpiņš gadījās!
Ir kalpiņš maizīt~ ēda,
Savu jūdza kumeliņu.
294 [Grantelē (Iecavas pag. B)].

11774.

Ej, māsiņa, tu pie kalpa,
Ja kalpiņis gadījās!
Kalpiņš brauca sirmu zirgu,
Rakstītām(i) kamanām.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

1. Bēdz, meitiņa, sīvu kungu,
Kalpa puisi vien nebēdz;
Kalpiņš brauca sirmu zirgu,
Rakstītām kamanām.
222 [Garlenē (Vandzenes pag. Tl)].

11775.

Ej, māsiņa, tu pie kalpa,
Ja kalpiņš tevi prec!
Kalpiņam tīra maize,
Dancotājs kumeliņš.
224 [Kabilē (Kld)].

11776.

Ej, māsiņ(a), tu pie kalpa,
Ja tev kalps gadījās!
Dieviņš pats kalpiem gāja,
Mīļa Māra kalponēm.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Kalpu kalpu, tu brālīti,
Es, masiņa, kalponīte.
Mīļš Dieviņis kalpu gāja,
Mīļa Māŗa kalponīti.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

11777.

Ej, māsiņa [meitiņa], tu pie kalpa,
Ja tev kalps gadījās!
Labāk kalpa kamanās,
Nekā ļaužu valodās.
190 [Kuldīā].

11778.

Ej, māsiņa, tuvi, tāļi,
Neej mana nezināma;
Iesi mana nezināma,
Dzīvos~ mana neraugāma.
312 [Ērberķē (Mazzalves pag. Jk)].

11779.

Ej, māsiņ, tivu, tāļu,
Neej munu nezināmu;
Iesi munu nezināmu,
Dzīvos~ tautu nicināma.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

11780.

Ej, māsiņa, tuvu, tālu,
Neej man nezinot;
Iesi man nezinot,
Nāksi gauži raudādama.
377 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11781.

Ej, puisīt, neplēs meitas,
Ka māmiņa istabā;
Dos metiņa, ka vajdzēs,
Ka māmiņa neredzēs.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

11782.

Es apvilku zelta stīgu
Raņķenieku novadam:
Gaŗām jāja skrundenieki,
Kā sunīši smilkstēdami.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

- 77 -

1. Es apvilku vaŗa ķēdes
Gaŗām leišu robežām;
Gaŗām jāja leišu puiši,
Šķindēt šķind vaŗa ķēdes.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

11783.

Es apvilku vaŗa ķēdes
Apkārt Dzērves novadiņu,
Lai nenāk cīravnieki
Dzērves meitas lūkoties.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Es apvilku zelta ķēdi
Visapkārt pagastam,
Lai nenāktu veci puiši
Munas meitas lūkoties.
240 [Bikstos (Bikstu pag. Tk)].

11784.

Es atgriezu zosu baru
No dūnaiņa ezariņa;
Es atgriezu sav~ māsiņu
No dzērāja tēva dēla.
201 [Snēpelē (Snēpeles pag. Kld)].

1. Es atgriezu baltu zosi
No dūņaina ezeriņa;
Atgriez, Dieviņ, manu prātu
No dzērāja tēva dēla!
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

11785.

Es bij~ tāda lūkotāja,
Lūkodama vien staigāju;
Nolūkoju brāļam sievu,
Vēl vajaga dieveŗam.
224 [Kabilē (Kld)].

11786.

Es bāliņa kumeliņu
No priekšauta ēdināju;
Brālīts veda tautu meitu,
Es tecēju kājiņām.
1311 [Apē (Vlk)].

11787.

Es bāliņa līgaviņu
Caur ataugu nolūkoju:
Sīku seju, baltu muti,
Dzeltāniemi matiņiem.
35 [Rembatē (Rembates pag. Rg)].

11788.

Es brālīti pamācīju,
Kā lūkot līgaviņu:
Nelūkoji baltu roku,
Ne dzeltānu, gaŗu matu:
Izies diena sukājot,
Balti rokas mazgājot.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

11789.

Es dzirdēju, bāleliņ,
Meitas tevi izlamāja
Par vainaga raustītāju,
Visu meitu brūtgāniņu.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

11790.

Es dzirdēju no ļaudiem,
Ko runāja brāleliņi:
Nejemsam līgaviņas,
Māsas grib gabaliņu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

11791.

Es geibēju to meitiņu
Teikt savam brālītim.
Kur, pie velna, tādu teiksi:
Galdi, soli nemazgāti,
Galdi, soli nemazgāti,
Istabiņa neslaucīta;
Vecais tēvs kaktā sēd,
Mēslu čupa apakšā.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

11792.

Es jums lūdzu, bāleliņi,
Glabājiet zeltenītes:
Pienavnieku buļļapieres
Teju vien vazājās.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

11793.

Es jums lūdzu, jaunas meitas,
Mūžam puišus neklausāt:
Kuŗa meita puisi klausa,
Klausa vilku gaudojam.
244 [Īlē (Īles pag. Jg)].

11794.

Es jums lūdzu, jaunas meitas,
Pie atraitņa neejiet:
Atraitņam dzedri vārdi,
Mīļi vārdi izrunāti,
Mīļi vārdi izrunāti, -
Nebūs prieka dzīvojot.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

- 78 -

11795.

Es jums lūdzu, jauni zēni,
Atraitnītes neņemiet:
Gar atraites nama duru
Asarota upe tek.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

11796.

Es jums saku, jaunas meitas,
Uz celmiņa nesēdiet:
Sēdēsiet vecumāi
Kā celmiņi līdumā.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Kad es biju jauna meita,
Uz celmiņa nesēdēju:
Celmiņš mani nolādēja
Ilgu mūžu vaiņagā.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

11797.

Es nezinu, bāleliņ,
Kādu ļaužu tev vajaga?
Diezgan meitu pa malām,
Nav tavam prātiņam.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

11798.

Es nezinu, bāleliņ,
Kādu ļaužu tev vajag?
Še meitiņas kaimiņos
Kā liepiņas saaugušas.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

11799.

Es pazinu to meitiņu,
Kas šogad brūte ir:
Uz acīm drānu vilka,
No puišiem kaunējās.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

11800.

Es [gan] pazinu to meitiņu,
Kuŗa tautu līgaviņa:
Adīdama vien staigāja,
Vaiņag~ pina raudādama.
383 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11801.

Es [gan] pazinu to meitiņu,
Tā būs brūte šoruden:
Līdz zemei raibi kleiti,
Uz acīm lakatiņš.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

11802.

Es pacēlu ganīdama
Skudru austu nēzdodziņu;
To iedevu brālītim
Tautu meitu kaitināt.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

118021.

As pīsoku t~ev, muos~eņ,
Nanosuoj muotis kūrpu:
Muotis kūrpis garys b~ej,
Dreiz sleid~ēs taut~eņuos.
427 [Varakļānu pag. Rz].

11803.

Es piesaku tev, māsiņ,
Pie kalpiņa tu neej;
Pie kalpiņa grūta dzīve,
Tam nav savu kumeliņu -
Cīrulīši, zvirbulīši,
Tie būs tavi kumeliņi.
40 [Slokā (Rg)].

11804.

Es piesaku tev, māsiņa,
Uz akmiņa nesēdēt:
Akmiņam dziļas saknes,
Sēdēs~ ilgi bāliņos.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11805.

Es piesaku tev, māsiņa,
Uz akmiņa nesēdēt:
Akmiņam dziļas saknes,
Vedīs tāļu tautiņās.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

1. Es sacīju māsiņai
Uz akmeņa nedziedāt:
Akmiņam dziļas saknes,
Tāļu dzird tautiņās.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

11806.

Es piesaku tev, māsiņa,
Uz akmeņa nesēdēt:
Akmens tevi nolādēs
Mūžam vīra nedabūt.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11807.

Es redzēju aiz Daugavas
Dižen daiļu jumpraviņu;
Tai vajag jaunu kungu
Šņorētāmi cepurēm.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

- 79 -

11808.

Es redzēju irbju pulku
Aiz kalniņa rotājot.
Dod, Dieviņi, miglas rītu,
Uzlaidīšu vanadziņu.
360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11809.

Es redzēju svētu rītu,
Ozols liepu sumināja;
Ozolam zīda svārki,
Liepai mēļu vilnainīte.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Nosaskatu ganīdama,
Ozols liepu sveiķināja;
Ozolam raibi cimdi,
Liepai balta villainīte.
320 [Mazzalvē (Mazzalves pag. Jk)].

2. Viņpus upes liepa auga,
Šaipus upes ozoliņš;
Ozolam zīļu cimdi,
Liepai lapu villānīte.
Sniedz, liepiņa, savu zaru
Pretim zaļu ozoliņu;
Sniedz, meitiņa, savu roku
Pretim daiļu tēva dēlu!
274 [Zaļā muižā (Zaļenieku pag. Jg)].

11810.

Es redzēju tautiņās
Kā ūdeni rudzu lauku;
Tur es došu, tur neliegšu
Sav~ māsiņu malējiņu.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

11811.

Es redzēju tautiņās
Kā ūdeni rudzu lauku;
Tur es dotu sav~ māsiņu,
Kam tā liela uzauguse.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

1. Tautām lieli tīrumiņi
Guļ kā melni ezeriņi;
Tur es dotu sav~ māsiņu,
Kaut tij liela izauguse.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

2. Teica tautu tīrus laukus,
Teica bērus kumeliņus.
Es neliegtu sav~ māsiņu,
Būt~ tā diža izauguse.
216 [Ventspilī].

11812.

Es satiku, bāleliņ,
Ceļā tavu līgaviņ~;
Viņa man roku deva,
Bet es viņu nepazinu.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

11813.

Es savam bāliņam
Pa prātam padarīju:
Kuŗa meita man patika,
Tā patika bāliņam.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

11814.

Es savam brāliņam
Pat~ audzēju līgaviņu;
Ik dieniņas apraudzīju,
Kād~ darbiņu i darīja.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

11815.

Es savam bāliņam [dēliņam]
Pat~ audzēju līgaviņu;
Ik rītiņus apraudzīju
Ar maizītes gabaliņu.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

11816.

Es savam bāliņam
Pat~ audzēju līgaviņu;
Kuŗa darba nemācēja,
Ganīdama pamācīju.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

11817.

Es savam bāliņam
Pats lūkošu līgaviņu,
Ne tik lepnu, ne bagātu,
Ne visai sudrabotu.
184 [Dūrē (Vārmes pag. Kld)], 195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)], 206 [Kuldīgas apriņķī].

11818.

Es savam bāliņam
Teiktin teicu līgaviņu.
Ņem, bāliņ, manu teiktu,
Piemin~ mani dzīvodams!
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

11819.

Es savam dēliņam
Ņemšu ciema turētāju.
Oternīce, darbenīce,
Kunga riju kūlējiņa,
Tā ir darba darītāja,
Ei ciemata turētāja.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

- 80 -

11820.

Es sacīju māsiņai
Svētdien daiļi nestaigāt:
Svētdien daiļi staigādama,
Nebūs~ ilgi pie bāliņa.
313 [Ēķengrāvē (Viesītes pag. Jk)].

11821.

Es tev lūdzu, bāleniņ,
N~ej muižā sievas ņemt:
Muižas meitas ieradušas
No kambaŗa kambarī.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

11822.

Es tev saku, bāleliņ,
Grinu sievu tu neņem:
Abi divi grini būs,
Kur māsiņa sērsti ies?
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

11823.

Es tev teicu, mans bāliņ,
Neniecini ciema meitas:
Ne tu iesi Vāczemē
Līgaviņas lūkoties.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

11824.

Es vecāka, es gudrāka,
Es piedošu padomiņu:
Kad puisīti satikies,
Griez celiņu, n~ej pretim, -
Puisītim bites spārni,
Lapsenītes dzenolīts.
224 [Kabilē (Kld)].

11825.

Gailīts saka uz vistiņas:
Nelīd dziļi kaņepēs!
Brālīts saka uz māsiņas:
Neej tāļu tautiņās!
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

11826.

Gaisma nāca pār jūriņu,
Kā puķīte ziedēdama.
Ka redzētu bāliņami
Tā nākoti līgaviņu!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

11827.

Gana laika, gana laika
Padēļam sievu vest,
Lai saauga brieži, lāči,
Meža cūkas sivēniņi.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

11828.

Gana plata kļava lapa,
Krīt zemēi griezdamās;
Gana grezna mātes meita,
Paliek sēdot bāliņos.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11829.

Gana balta ieviņ~ zied,
Bitīt~ zieda nedabūja;
Gana skaista māsiņ~ aug,
Brālīts ņemti nevarēja.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

11830.

Gana vārna mazgājās,
Tikpat zila muguriņa;
Gana puiši lielījās,
Tikpat meitas jālūdzās.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

11831.

Gaŗa priede, gaŗa egle,
Gaŗa visa vasariņa:
Gaŗš mūžiņš brālītim,
Bez līgavas dzīvojot.
186 [Gaiķos (Gaiķu pag. Kld)], 1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)]. 224 [Kabilē (Kld)].

11832.

Gaŗ~ ozoli, augsti zari,
Augsti zarus vīvināja;
Gaŗi vīri, baltas pieres,
Gauži sievas raudināja.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

11833.

Gauži raud tā meitiņa,
Kuŗa brūte šoruden.
Vai tā jau paredzēja,
Kā tai ies dzīvojot?
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11834.

Gauži raud ciema puisis,
Dzeltānēs vērdamies:
Kaut man būtu tā meitiņa,
Es tik gauži neraudātu!
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

- 81 -

11835.

Gauži raud ciema puisis
Gaudajām asarām:
Noslīkusi līgaviņa
Straujajā pakrastē.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

11836.

Grezni auga, grezni auga
Man tas viens brāleliņš;
Kur es ņemšu, kur dabūšu
Tam brāļam līgaviņu?
232 [Talsos (Tl)].

11837.

Grib bitīte saldu medu,
Silā ziedu neņēmusi;
Grib māmiņa daiļa znota,
Meitai rudas villainītes.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

1. Grib kaķītis zivi ēst,
Netīk kājas slapināt;
Grib māmiņa labu znotu,
Meitai rupjas villainītes.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

11838.

Grib kaķītis zivis ēst [ķert],
Negrib kāju slapināt;
Grib puisītis sievu ņemt,
Nedrīkst meitu bildināt.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 121 [Gulbenē (Md)], 125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

11839.

Grib puisītis brūnus svārkus,
Grib raženu līgaviņu;
Rīgāi dārga vadmaliņa,
Nedzimuse līgaviņa.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

11840.

Grib z~emēt~e smal~k~ arama,
Grib i smal~ki ec~ejama;
Grib muos~eņa tautuos īt~,
Grib bruoļūsi padz~eivuot~.
4190 [Jāsmuižas pag. D].

11841.

Griķīšam platas lapas,
Drīz izplauka, drīz ziedēja;
Puisīšam lēta daba,
Drīz meitām mutes deva.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

1. Griķītim plāna lapa,
Drīz salniņa birdinās;
Puisītim lēta daba,
Drīz meitiņu nobučoja.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

11842.

Kriķīšam platas lapas,
Drīz salniņas bijājās;
Māmiņai daudz meitiņu,
Drīz tautiņas kaitināja.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

11843.

Gudra gudra ābelīte,
Nelaiž ziedu migliņā;
Gudra meitu māmuliņa,
Nelaiž meitu ciemiņā.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

11844.

Gudram puišam
To meitu ņemt,
Tai sāp galviņa,
Tai vēderiņš.
Ne sāp galviņa,
Ne vēderiņš,
Tikai slinkums,
Tikai laiskums.
216 [Ventspilī].

11845.

Gul~, brālīti, virs ežiņas,
Nemeklē tautu meitu;
Aties pati tautu meita,
Lauku puķes lasīdama.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11846.

Guli, guli, tu puisīti,
Ne ar miegu tu gulēji;
Sāni gul, acis gul,
Ausis tavas negulēja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Guli, guli, tautu dēlis,
Izgudrāme tu gulēji:
Ar acēme tu gulēji,
Ar ausēme klausījies,
Ar ausēme klausījies,
Kur māmiņa meitas rāja.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

11847.

Ik rīta "labrīt",
Kur meitas auga;
Neviena "labrīt",
Kur puiši auga.
168 [Meženiekos (Asītes pag. Lp)].

- 82 -

11848.

Ik rudeņus lielījāsi
Ciema puiši sievas ņemt;
Kad atnāca rudentiņis,
Nebij graša kabatā.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

118481.

Ikkatrai puķītei
Sava smarža paožama;
Ikkatrai meitiņai
Sava vaina vaiņakā.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

11849.

Ikkuŗai dieniņai
Sagaidīju vakariņu;
Ikkuŗai meitiņai
Laime šķīra arājiņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11850.

Ir kalpiņš klēti cirta,
Dzīrās ņemt līgaviņu.
Kaza klēti izdancoja,
Ne kalpiņa līgaviņa.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

11851.

Irbe irbe tautu meita,
Ir vanagi bāleliņi;
Māk irbīte rotāties,
Māk vanagi lidināt.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].

11852.

Irbe irbe tautu meita,
Kā vanagi bāleliņi;
Kur irbīte purināja,
Tur vanagi lidināja.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

11853.

Irbe irbe tautu meita,
Vanadziņi bāleniņi;
Iet irbīte tautiņās,
Sāk vanagi lidināt.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

11854.

Irbe švelpa siliņā,
Linu ziedus meklēdama.
Tā raugiet, brāleliņi,
Ka rokā dabūjiet!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

11855.

Irbe tek pa celiņu,
Cekuliņu grozīdama;
Tam puišam žēl darīja,
Kam nav savas līgaviņas.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

11856.

Irbe tek pa celiņu,
Cekuliņu grozīdama;
Uz puišiem gražojās,
Ka neņēma kamanās.
317 [Lindē (Birzgales pag. Rg)], 326 [Taurkalnē (Taurkalnes pag. B)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11857.

Irbe tek pa celiņu,
Cekuliņu grozīdama.
Vai tu teci, vai neteci,
Nošaus mani bāleliņi!
121 [Gulbenē (Md)].

11858.

Izjāj meitu brāķerītis
Līgaviņas lūkoties.
Izjādījis, nedabūja,
Pāriet pašu ciemiņos,
Pāriet pašu ciemiņos
Pie to pašu novainotu.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

11859.

Izsejavu, iznīkavu
Visas cīma zelteneites,
Tad i vēl nadabuja
Bruoliņam leigaviņas.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

11860.

Jau manami bāliņam
Vairāk mīl tautu meita:
Man nopirka vaŗa saktu,
Viņai tīra sudrabiņa.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

11861.

Jau manam bāliņam
Vairāk mīl tautu meita:
Viņai kurpes šūdināja,
Man aukliņu nenovija.
94 [Odzienā, Ļaudonas (Mētrienas pag. Md)].

- 83 -

11862.

Jauna meita Dieva lūdze,
Rītā kājas audamās:
Dod, Dieviņ, man satikt
Jaunu puisi celiņā!
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

11863.

Jauna meita gauži raud,
Baltas galvas gribēdama.
Ja gribēji baltas galvas,
Iebāz piena spannītī!
359 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11864.

Jauna meitiņ~ i būdama,
Nelauz bērza virsaunītes:
Lauzīs~ bērza virsaunīti,
Būs~ atraitņa līgaviņa.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

11865.

Jaunākāja mūs~ māsiņa
Ietek zēnu pulciņā;
Iztek rokas lauzīdama,
Asariņas slaucīdama.
190 [Kuldīā].

11866.

Jaunas meitas, jaunas sievas,
Eita, Laimes lūdzaties;
Vecās, vairs nebēdājat,
Jums jālūdz Veļu māte!
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

11867.

Jauni puiši, bandenieki,
Pirciet bandu kumeliņu;
Ik svētdienas pajāsam
Jaunu meitu lūkoties.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

11868.

Jauni puiši, brūtgāniņi,
Stāvu dīda kumeliņus;
Kad paņēma līgaviņu,
Ved rokā raudādami.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

11869.

Jauni piuši Dīva lyudz~e
Kas svātdīnis bazn~eicā:
"Tāvs myusu", "Sveicynuota",
Ka man skaista l~īgav~eņa!
409 [Līksnas pag. D], 4223 [Višķu pag. D].

11870.

Jauni puiši, jaunas meitas,
Par pabērzi neminiet:
Tur gulēja svēta Māra
Zaļa zīda kučiņā.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

11871.

Jauni puiši, jaunas meitas,
Par pagalvi nekāpiet:
Zem pagalvja Laime guļi
Zaļa zīda palagā.
104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

11872.

Jauni puiši tyltu grīz~a
Nu vacim dald~erim;
Jaunas m~eitas puori guoja.
Kai īv~eņas zīdādamas,
Kai īv~eņas zīdādamas,
Kai lap~eņas čaukstādamas.
4271 [Rēzeknes apr.].

11873.

Jukšu jukšu, tautu meita,
Ar to strupu lindraciņu!
Vai tu jukšo, vai nejukšo,
Mans bāliņš tev~ neņems.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

11874.

Kā, māsiņa, tirgo gāji,
Kā tirgo vajadzēja?
Dzīpariņu vajadzēja, -
Tos nopirka bāleliņš.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

11875.

Kā, māsiņa, tirgā gāji,
Kā tirgā vajadzēja?
- Gāju sevis rādīties,
Otra laba lūkoties.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11876.

Kuo tu guoji, kenk~erīte,
Jaunu meitu ustobā?
Jaunu meitu ustabeņa
Kuo oustreņa vizuļova.
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

11877.

Kā tu gāji, melnais mute,
Jaunu meitu ustabā?
Ej ārā, mazgā muti,
Tad ej meitu ustabā!
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

- 84 -

11878.

Ka Dievs dot~, vilks nokostu
Mana brāļa kumeliņu!
Citas meitas vizinē,
Man jātek kājiņām.
226 [Kandavā (Tl)].

11879.

Kāda rada tautu meita
Ar to manu bāleliņu?
Pie baznīcas roku deva,
Ganos siera gabaliņu.
43 [Tīnūžos (Ikšķiles pag. Rg)].

11880.

Kāds tu biji, bāleliņi,
Tādu ņēmi līgaviņu;
Ja tu biji kalpa puisis,
Ņem kalponi līgaviņu!
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

11881.

Kādu, brāli, māsu redzi,
Tādu ņemi līgaviņu;
Ja māsiņa sudrabota,
Ņem zīļotu līgaviņu!
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

11882.

Kādu vellu kalpi grib,
Negrib svārku mērtelīš~?
Grib saimnieka meitu ņemt,
Sūdājā linus sēt.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

11883.

Kājām gāju, rokā vedu
Nosvīdušu kumeliņu,
Brālītim meklēdama
Pa prātam līgaviņu.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

118831.

Kājām mina to dadzīti,
Kas aug ceļa maliņē;
Nīdēt nīd to puisīti,
Kas bij pašu sētiņē.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

11884.

Kaimiņami meitas auga
Pelēkāmi vamzītēm;
Audziet, mani jaunbrālīši,
Pēc to ciema pelēķīšu!
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11885.

Kaimiņam četras meitas,
Dui bij šmaules, dui ragaiņas.
Sargājiesi, bāleliņi,
Ka ragaiņas nepaņēmi!
202 [Striķos un Saldū (Zvārdes un Saldus pag. Kld)].

11886.

Kālab, brāļi, mūs~ māsiņa
Ilgi sēd vaiņagē?
Jo sēd ilgi, jo bagāta,
Jo raženi turējās.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

11887.

Kālab manim sniedziņš sniga,
Kālabad putināja?
Kālabad jaunais brālis
Ņem papriekšu līgaviņu?
224 [Kabilē (Kld)].

1. Kālabad vējiņš pūta,
Kālab pelus putināja?
Kālabad jaunā māsa
Iet papriekšu tautiņās?
224 [Kabilē (Kld)].

11888.

Kālabad man~ māsiņa
Ilgi zīļu vaiņagā?
Nav bajāra meitas vestas,
Tās māsiņu niecināja.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

11889.

Kālabad, mīļa Māra,
Vairāk sievas ne meitiņas?
- Meitas vērstas sieviņās,
Ne sieviņas meitiņās.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

11890.

Kalpiem auga, atraišiem
Lazdoniešu dzeltānītes;
Tur jāj mūsu tēvu dēli
Uz Ļaudonas izlasām.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

11891.

Kalpiņš ara, kalpiņš sēja,
Kas kalpam miežus pļāva?
Pat~ labāja mātes meita
Kalpam miežu pļāvējiņa.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

- 85 -

11892.

Kalpiņš ara melnu zemi,
Grib saimnieka meitu ņemt.
Ar, kalpiņ, pura malu,
Ņem kalpiņa līgaviņu!
24 [Lēdurgas draudzē].

11893.

Kalpiņš ara tīrumā,
Irbīt~ svilpa siliņā.
Tā nebija sila irbe,
Tā bij kalpa līgaviņa.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

11894.

Kalpiņš ņēma kalponīti,
Audzēknītis audzēknīti,
Tēva dēli mātes meitas, -
I derēt piederēja.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

11895.

Kalpiņš savu līgaviņu
Pie darbiņa lūkojās;
Saimnieks savu līgaviņu
Sudrabā lūkojās.
237 [Jaunaucē (Jaunauces pag. Jg)].

11896.

Kalps neēda vakariņas,
Uz kalponi vērdamies.
Ēd, kalpiņi, manu maizi,
Ņemi manu kalponīti!
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

11897.

Kam bērziem slotas lauzt?
Lai lauž slotas ozolī;
Kam nav meitu Vidzemē,
Lai ņem sievu Vāczemē.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

11898.

Kam, bērziņi, kuplis augi,
Kam lapiņas darināji?
Kam, māsiņa, daiļa augi,
Kam tautiņas kairināji?
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

11899.

Kam der meitas, kam der rozes,
Kam der bēri kumeliņi?
Mātei meitas, meitām rozes,
Puišiem bēri kumeliņi.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

11900.

Kam, māsiņa, tāda augi
Kā vācieša līgaviņa?
Kam tu augi baltu seju,
Dzeltāniem matiņiem?
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

11901.

Kam, māsiņa, tāda augi,
Zema resna, platu galvu?
Būt~ auguse smuidra gaŗa,
Būt~ vēveŗa līgaviņa.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

11902.

Kam pietrūka, man atlika,
Es būš~ dot, kam vajaga;
Tautām trūka malējiņas,
Es buš~ dot sav~ māsiņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

11903.

Kam, pīlīte, tu pļekāji,
Kam sajauci ūdentiņu?
Kam, meitiņa, tu atstāji
Tādu dailu tēva dēlu?
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

11904.

Kam tā auga, kam neauga,
Tik vēlīga dzeltainīte?
Viegli durvis virināja,
Mīļi sauca māmuliņu.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

11905.

Kam tā tāda ziedu pļava
Stāv tik ilgi nenopļauta?
Kam tā tāda mātes meita
Stāv tik ilgi neizvesta?
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

11906.

Kam tie bēri kumeliņi
Priedienā apsegloti?
- Tie, māsiņa, manu brāļu,
Tevi jāja lūkoties.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

11907.

Kam tī lobi īvu zīdi?
Kam tuos lobas jaunas meitas?
Īvu zīdi smuordam lobi,
Jaunas meitas tautuom lobas.
430 [Malnavā (Kārsavas pag. Ldz)].

- 86 -

11908.

Kāpēc iet jaunas meitas
Pie veciem atraikņiem?
Vieglas dienas gribēdamas,
No pabērna mātes vārdu.
56 [Pociemā (Pociema pag. Vlm)].

11909.

Kas auziņas gaŗumiņ~,
Kad nav laba briedumiņa?
Kas bajāra meitiņām(i),
Kad nav laba tikumiņ~?
192 [Lipaiķps (Turlavas pag. Kld)].

11910.

Kas grib ēsti kviešu maizi,
Lai līž elkšņu līdumiņu;
Kas grib skaistas līgaviņas,
Lai maksā dreimaņam.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

11911.

Kas grib jaunu līgaviņu,
Lai ņem bērnu šūpulē;
Nav meitiņa uzaugusi,
Jau tā veca nodēvēta.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

1. Vai Dieviņ, man~ masiņ,
Tavu vecu arājiņu!
- Kas grib jaunu arājiņu,
Lai ņem bērnu šūpulī.
341 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11912.

Kas grib labu lūkoties,
Lai iet labu lūkoties:
Nu izlīde saulītē
Teicamā mātes meita.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

11913.

Kas grib skaidru ūdentiņu,
Lai smeļ akas dibenā,
Kas grib dailu līgaviņu,
Lai ņem pašu novadā.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

1. Kas grib tīra ūdesniņa,
Lai smeļ upes dibenā;
Kas grib skaistas līgaviņas,
Lai pajāj tāļumā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

11914.

Kas gribiet gaŗu kārklu,
Aiz Daugavas gaŗi kārkli;
Kas gribiet skaistas sievas,
Jājiet jūras maliņā!
94 [Odzienā, Ļaudonas (Mētrienas pag. Md)].

11915.

Kas kaitēja ozolam,
Ka uzaudzis, nelapot?
Liepiņai, māsiņai,
Ik mēneša ziedi bira.
377 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11916.

Kas no liepas kuplumiņa,
Kupla liepa neziedēja;
Kas no meitas skaistumiņa,
Skaista meita netikuse.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

1. Ko līdz gaŗis ozoliņis,
Kad nav zīles galiņā?
Ko līdz daiļis tēva dēlis,
Kad nav gudra padomiņa?
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

2. Ko vērts gaŗa pucenīte,
Kad nav ogu galiņā?
Ko vērts daiļa ciema meita,
Kad godiņa neturēja?
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11917.

Kas no rudzu gaŗ~ auguma,
Kad nav laba briedumiņa?
Kas no daiļa tēva dēla,
Kad nav gudra padomiņa?
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ko līdz alksnim smīdrumiņš,
Kad nevar lūkus plēst?
Ko līdz puiša daiļumiņš,
Kad nav gudra padomiņa?
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

11918.

Kas no rudzu gaŗumiņa,
Kad nav laba briedumiņa?
Kas no puiša daiļumiņa,
Kad nav laba tikumiņa?
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

11919.

Kas no smalka linu krekla,
Kad tā balta nevelēja?
Kas no smuidra augumiņa,
Kad ar godu nedzīvoja?
102 [Saikavā (Saikavas pag. Md)].

- 87 -

11920.

Kas nu būs, kas nebūs,
NN [Jānis] sievu nedabūs,
Ne par naudu, ne par maksu,
Ne par jauku valodiņu.
272 [Lielplatonē (Lielplatones pag. Jg)].

11921.

Kas pa priekšu izalaidās,
Tas palika pakaļā;
Kas pa priekšu cerējās,
Mūžam labi nedzīvoja.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

11922.

Kas redzēja elkšņam ziedus,
Eglei zaļas atvasītes?
Kas dzird gudru valodiņu
Staltam tēva dēliņam?
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

11923.

Kas tev kaiš, biksainīti,
Gar manām māsiņām?
Jem, māsiņa, gaŗu šķinu,
Cērt pa vidu biksainīti!
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

11924.

Kas tic vellu lelojam,
Kas puisīti runājam?
Vellam tika tumša nakte,
Puišam blēņu valodiņa.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

11925.

Kas to manu bāleliņu
Kļavienā karināja?
Tautu meita karināja,
Kļava lapas lasīdama.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

11926.

Kas to manu ganu ceļu
Pakaviem norakstīja?
Morēniēsi norakstīja,
Še jāj meitu lūkoties.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Kas to ceļu izrakstīja
Ar tiem koka pakaviem?
Pēternieki izrakstīja,
Pienavnieces lūkodami.
Kas to ceļu izrakstīja
Ar sudraba pakaviem?
Pienavnieki izrakstīja,
Pēternieces lūkodami.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

11927.

Kas tur nāca par Daugavu,
Niedras vieni locījās?
Nāca lieli, nāca mazi,
Laiviņās sasēduši;
Divi laivas puišu nāca,
Trešā mazu puisēniņu.
Lieli nāca lūkotiesi,
Kāda vella mazi nāca?
Lieli nāca lūkoties,
Mazi nāca mācīties.
295 [Grienvaldē (Zālītes pag. B)].

11928.

Kas var visas rīta zvaigznes
Vakarā izskaitīt?
Kas var meitu nolūkot,
Kumeļā sēdēdams?
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)], 166 [Gramzdā un Smaižos (Gramzdas un Aizviķu pag. Lp)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11929.

Kaza grauza žagariņu,
Ar kājiņu pieminuse;
Jauni zēni galvu kasa,
Kur būs jemti līgaviņu.
314 [Kroņa Elkšņu pagastā (Elkšņu pag. Jk)].

11930.

Kaza ragus šķībi nesa,
Mazus ganus biedināja;
Meitas galvu augstu cēla,
Jaunus puišus kaitināja.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

11931.

Kauna dēļ, ļaužu dēļ
Bāliņš mani māsu sauca:
Tautas meitai krelles pirka,
Tautas meitai gredzeniņus.
265 [Emburgā (Salgales pag. Jg)].

11932.

Kaunies kaunu, tautu meita,
Nelec puišam mugurā:
Gan puisīts tev~ redzēs
Tumšajā kaktiņā.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

1. Ai meitiņ, ai meitiņ,
Nelec pati mugurā:
Gan es tevi ieraudzīšu
Tumšajā kaktiņā.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

- 88 -

11933.

Kaunies pate, tautu meita,
Savai blēņu valodai!
Kā tu vari man~ bāliņus,
Neredzējsi, niecināt?
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

11934.

Ķizi ķizi vanagam,
Zīle dzied kaņupēs;
Ķizi ķizi tautietīti,
Māsa dzieda brālīšos.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

11935.

Klausies, manu bāleliņu,
Es tev teikšu līgaviņu:
Ciemā viena zeltenīte
Lētu naudu nopērkama.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

11936.

Klausies, manu bāleliņu,
Kur es teikšu līgaviņu:
Nebūs nikna, nebūs barga,
Ne māmiņas rūdinās.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11937.

Klausies, manu bāleliņ,
Kur es teicu ļaudaviņu:
Ne snaudule, ne miegule,
Ne māmiņas rājējiņa.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

11938.

Klaus~, māsiņa, manu vārdu,
Ej manā druviņā;
Neklaus, ļaužu valodiņas,
Neej jauna tautiņās!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

11939.

Knipu knapu, sievas gribu, -
Nav ne graša kabatā.
Knipu knapu pa muguru,
Še tev sievas gribošam!
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

11940.

Ko, auziņa, locījies
Pretī rudzu tīrumam?
Ko, meitiņa, lielījies
Pretī puiša augumam?
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

11941.

Ko, bitīte, tu darīsi,
Silā ziedu negājuse?
Ko, māsiņa, tu darīsi,
Tautiņās negājuse?
224 [Kabilē (Kld)].

11942.

Ko, brālīti, bēdājies,
Kad Trīniņa tev nenāk?
Parauj jupis, saspeŗ vells!
Vai tu citu nedabūsi?
Tev ir cauna cepurīte,
Tu drīkst~ meitu bildināt.
226 [Kandavā (Tl)].

11943.

Ko, ļautiņi, jūs teicat,
Lai ņem mans bāleliņš,
Tās nevēlu kalpam ņemt,
Ne savam bāliņam.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

11944.

Ko, māsiņas, darīsim,
čeķīts mūsu bāleliņš?
Vedīsam ģeķīšam
Dižan gudru līgaviņu.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

11945.

Ko, māsiņas, domājat,
Kā liepiņas sastājušas?
- Mēs, brālīši, domājam
Atstāt tēva novadiņu.
206 [Kuldīgas apriņķī].

11946.

Ko, puisēni, bēdājties,
Naudas pēc, sievas pēc?
Vai ar sievu Rīgā brauksi,
Vai ar naudu krāsni kursi?
Ar kumeļu Rīgā brauksi,
Ar malciņu krāsni kursi.
1311 [Apē (Vlk)].

11947.

Ko, puisīti, lūkojies?
Še nav tavas līgaviņas;
Rīgā tava līgaviņa
Pa ielām vazājās.
108 [Veismaņu pagastā (Vaives pag. C)].

- 89 -

11948.

Ko, puisīti, tu gaidīji,
Ka neņēmi līgaviņu?
Vai gaidīji uzlecam
Mēnestiņu galviņā?
357 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11949.

Ko skaties šurp, meitiņa?
Šogad vīra nedabūsi;
Citu gadu gan dabūsi
Teļa putras strēbējiņu.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

11950.

Ko tie kraukļi kraucināja,
Ko žagatas zvadzināja?
Mūs, māsiņu aizvedīs
Pār deviņi dūņu purvi.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

11951.

Ko tie mūsu suņi rēja
Viņā priežu cekulā?
Pēters, puisis, ratus sita
Līžu, meitu, vizināt.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

11952.

Ko tie puiši ziemu auga,
To vasaru sapelēja;
Ko tās meitas ziemu auga,
To vasaru noziedēja.
1311 [Apē (Vlk)].

1. Ak tu meitu vasariņa,
Auga ziemu, aug vasaru;
Ko tie puiši ziemu auga,
To vasaru sapelēja.
121 [Gulbenē (Md)].

11953.

Ko tie tēva suņi rēja
Aiz māmiņas rožu dārza?
Div~ nelieši lūkojāsi,
Kādas rožu ravētājas.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

11954.

Ko tu, driķi, driķojies
Ap manām māsiņām?
Vairāk man sīkas naudas
Kā tev driķu sēnaliņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

11955.

Krauklis brēca vīnu, medu,
Kalpiņš daiļu muižu meitu.
Dzer, krauklīti, purviņā,
Ņem, kalpiņi, kalponīti!
Ņem, kalpiņi, kalponīti,
Būs laimiņa dzīvojot.
280 [Kroņa Udzē (Bērzes pag. Jg)].

11956.

Krauklis skrēja Rīgā:
Cik puisis maksā?
- Puspīpes tabakas,
Vecu vīžu pāri.
Krauklis skrēja Rīgā:
Cik meita maksā?
- Divi simti daldeŗi,
Dukāts virsū.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

11957.

Krauklīts tupi zariņā,
Uz draviņu lūkodams.
Kas kraukļam medu dos,
Kas kalpam mātes meitu?
12 [Gaŗkalnē (Ropažu pag. Rg)].

11958.

Krogā gāja jaunas meitas,
Ne tās gāja alu dzert,
Gāja puišus lūkoties,
Ko tie dara dzērumā,
Vai dzēruši neģeķēja,
Vai zem galda negulēja,
Vai nespēra vecas sievas,
Citu puišu cepurīti.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

11959.

Krustījās suņam aste,
Pa celīti tekājot;
Šaubījās puišam prāts,
Uz meitām domājot.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

11960.

Kupla liepa eglienā
Aiz skujām nelapoja;
Skaista meita nāburgos, -
Aiz barguma neprecēja.
135 [Smiltenē (Smiltenes pag. Vlk)].

- 90 -

11961.

Kupla liepa lejiņā
Pilna balta sudrabiņa;
Tai vajaga pretinieka
Dižan daiļa ozoliņa.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

11962.

Kupla liepa, platas lapas,
Liela ceļa maliņā;
Tai vajaga asa cirvja,
Gudra puiša cirtējiņa.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

1. Kupla liepa lejiņā,
Pilna balta sudrabiņa;
Tai vajaga asa cirvja,
Jauna puiša cirtējiņa.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

2. Trīs gadiņi kupla liepa
Vīgrieznēsi audzināma;
Tai vajaga asa cirvja,
Gudra vīra cirtējiņa.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

11963.

Kupla liepa ceļu gāje,
Savus zarus locīdama;
Griez tu ceļu, ozoliņ,
Ar visām zīlītēm!
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

1. Kupla liepa ceļu gāja,
Zari vien locījās;
Ozoliņš ceļu grieza
Ar visām bitītēm.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

11964.

Kuplajai liepiņai
Zari līka Daugavā;
Daiļajai meitiņai
Iet slavīte tautiņās.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

11965.

Kupli auga vītoliņi
Glumajām lapiņām;
Zemu rauga tie puisīši,
Tie asaru dzērājiņi.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

11966.

Kuplis auga, neziedēja
Ceļa malas dāboliņš;
Daiļas auga, netikušas
Liela ciema zeltainītes.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Kuplis auga, neziedēja
Ceļa malas ozoliņš;
Dižans auga, netikošs
Liela ciema tēva dēls.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)], 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)]. 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 77 [Gulberē (Liezeres pag. Md)].

11967.

Kuplis auga, neziedēja
Ceļa malas āboliņš;
Skaistas auga, neprecēja
Liela ciema dzeltānītes.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

11968.

Kur iedama, tautu meita,
Kam nezdama launadziņu?
Nes manam bāliņam,
Tam nevaid(a) nesējiņas.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11969.

Kur gubiņa no gubiņas,
Tur bij lieli tīrumiņi;
Kue ciemiņš pie ciemiņa,
Tur bij daudzi zeltānīšu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

11970.

Kur jāsat, jauni puiši?
Nava meitu krodziņā;
Vakar bija svēta diena,
Tad bij meitas krodziņā.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

11971.

Kur jau laba papuvīte,
Tur jau labi rudzi būs;
Kur jau laba meita bija,
Tur būs laba līgaviņa.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

11972.

Kur meitiņas, kur māsiņas,
Tur lustīga dzīvošana;
Kur tie puikas, bendes kalpi,
Tur gaudajas asaras.
45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)].

11973.

Kur meitiņas, kur māsiņas,
Tur priecīga dzīvošana;
Kur tie puiku diedelnieki,
I zīlīte nedziedāja,
I zīlīte nedziedāja,
čiečināt čiečināja.
121 [Gulbenē (Md)].

- 91 -

11974.

Kur ošam zari līka,
Tur nolīka galotnīte,
Kur puišam prātam tika,
Tur paņēma līgaviņu.
102 [Saikavā (Saikavas pag. Md)].

1. Kuŗu malu vējiņš pūta,
Tur ošam zari līka;
Kur puišam prātam tika,
Tur pajēma līgaviņu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

11975.

Kur, puisīti, tavas acis?
Vai apdzēri padomiņu?
Neredz meitu daiļumiņu,
Ne darbiņa čaklumiņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

11976.

Kur skudŗiņa teku taisa,
Tur zālīte vairs neaug;
Kuŗa meita puisi klausa,
Tai vaidziņi vairs nezied.
215 [Ugālē (Ugāles pag. Vp)].

11977.

Kur tie lieti dūmi kūp,
Tur tā maza siltumiņa;
Kur tā liela slava nāk,
Tur tā maza bagātība.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

1. Kur tie lieli dūmi kūp,
Tur tā maza uguntiņa;
Kur tie lieli slavenie,
Tur tā grūta dzīvošana.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

11978.

Kur tu liksi, kad tu ņēmi,
Kalpa puisi, līgaviņu?
Pārvedīsi, iegāzīsi
Saimenieka aizkrāsnī.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

11979.

Kur tu liksi, kad tu ņemsi,
Kalpa puisi, līgaviņu?
Ne tev klēts, ne kambaŗa,
Ne istabas, kur dzīvot;
Vējiņš loka vērītē
Tavu namu, istabiņu.
1311 [Apē (Vlk)].

1. Kur tu liksi, kalpa puisi,
Kad tu mani novedīsi?
Tavu namu, istabiņu
Vējiņš loka siļiņā.
23 [Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)].

11980.

Kur tu liksi, kad tu ņemsi,
Kalpa puisis, līgaviņu?
Vedīs~ žēli raudināt
Saiminieku istabā.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

11981.

Kur vasaru saule tek,
Tur rudeni mēnesītis,
Kur vasaru brāļi jāj,
Tur rudeni tautu dēli.
188 [(?)].

11982.

Kuŗa meita taisni gāja,
Tai būs vīrs zābakiem;
Kuŗa gāja salīkuse,
Tai ar kārklu vīzītēm.
115 [Jaunbilskā (Bilskas pag. Vlk)].

1. Kuŗai meitai stāvu pupi,
Tai atjāja zābakim;
Kuŗai gulu rutulīši,
Tai ar kārkla vīzītēm.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

11983.

Kuŗa smilga kupla auga,
Tai rasiņa ilgi stāv;
Kuŗa meita grezna auga,
Tā sēd ilgi bāliņos.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

11984.

Kuŗa smilga kupla auga,
Tai rasiņa ilgi stāv;
Kuŗa meita grezna gāja,
Tā atraitņa līgaviņa.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)], 101 [Rankā (Rankas pag. C)], 1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)]. 325 [Secē (Seces pag. Jk)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

11985.

Kuŗš kociņis ziemu zied,
Tas vasaru nelapoja;
Kuŗš puisītis meitas lenca,
Tas darbiņu nemācēja.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

- 92 -

11986.

Kuŗš puisīts, jauns būdams,
Daudzi tur drauguļiņu,
Tas ar savu līgaviņu
Mūžam labi nedzīvoja.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

119861.

Kuŗš puisītis ragā pūta,
Tam būs kāzas šoruden;
Mani brāļi stabulēja,
Tiem būs citu vasariņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

11987.

Kurs puisītis zirgu kūla,
Tas kuļ savu līgaviņu;
Kurs puisītis zirgu glauda,
Tas glaud~ savu līgaviņu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

119871.

Kusti, kusti, ūdens zāle,
Kas jel tevi kustināja?
Pretim nāca liela straume,
Tā jau tevi kustināja.
Raudi, raudi, jauna meita,
Kas jel tevi raudināja?
Pretim nāca jauni puiši,
Tie jau tevi raudināja.
224 [Kabilē (Kld)].

11988.

Labāk, brāļi, pīpējam
Savu sūru tebeciņu,
Nekā savu sīku naudu
Par meitām izdodam.
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)]. 134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

11989.

Labi labi tam puikam,
Kam līgava ceļmalā:
Aiziedamis, atnākdamis
Pie līgavas sērsti gāja.
401 [Slokas pagastā Rg (Antiņciemā, Bigauņciemā, Kaugurciemā, Lapmežciemā)].

11990.

Labi ļaudis maliņā,
Labi lieli tīrumiņi;
Tur es dotu sav~ māsiņu,
Kaut tā liela uzaugusi.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)]. 1311 [Apē (Vlk)].

11991.

Labrītiņ, Dievs palīdz!
Tā pirmā valodiņa;
Apķerties, mutes doti,
Tā pirmā mīlestība.
152 [Jērkulē (Krimuldas pag. Rg)].

11992.

Lai ir rozes, kur ir rozes,
Jaunu meitu dārziņā;
Lai iet puiši, kur iet puiši,
Iet pie meitu māmuliņas.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

119921.

Lai man tika, kas man tika,
Tas mazais, tas man tika;
Tam es došu, es neliegšu
Savu pašu rokas meitu.
224 [Kabilē (Kld)].

11993.

Lai ņem katris, ko ņem katris,
Arājam kūlējiņa,
Arājam kūlējiņa,
Rīta rasas bridējiņa.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)], 1253 [Kroņa laicenē].

11994.

Lai stāv zeme atmatā(i),
Kad nav laba arājiņa;
Lai stāv meita vaiņagā(i),
Kad nav laba ņēmējiņa.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)], 206 [Kuldīgas apriņķī], 224 [Kabilē (Kld)], 264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

1. Lai zaļoja bērzu birze,
Kad nav laba līdējiņa;
Lai stāv manis vainadziņš,
Kad nav laba ņēmājiņa.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11995.

Lai tie rati kādi bija,
Kad tik labi kumeliņi;
Lai tā meita kāda bija,
Ja tik laba malējiņa.
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

11996.

Lai upīte gana strauja,
Pret saulīti netecēja;
Lai māsiņa gana mīļa,
Mūžam brāļus nekalpoja.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

- 93 -

11997.

Laiks jau bija gaigalam
Skriet no sila ezerā;
Laiks jau bija tev, māsiņa,
Atstāt savus bāleliņus.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

11998.

Laiku laiku piesacīju
Jaunākai māsiņai
Ar tautām nelaisties
Gaŗajās valodās.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

11999.

Laime laime tai mātei,
Kam meitiņas ātri aug:
Piektdien dzimst, sestdien aug,
Svētdien ved tautiņās.
206 [Kuldīgas apriņķī].

12000.

Laime laime tam puišam,
Sētā auga līgaviņa;
Ne tas āva baltu kāju,
Ne segloja kumeliņu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

12001.

Laima pina pinekliņu,
Kalniņā sēdēdama,
Piepin labu mātes meitu
Pie nelieša tēva dēla.
270 [Ozolu muižā (Ozolnieku pag. Jg)].

1. Dēkla vija pineklīti,
Kalniņāi sēdēdama.
Piepin labu mātes meitu
Pie tikuša tēva dēla.
229 [Rideļu pagastā (Engures pag. Tk)].

12002.

Laiskis puisis smilgās guļ,
Jaunu meitu gaidīdams.
Celies agri, laiskis puisi,
Tad tev kāda gadīsies!
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

12003.

Lakstīgala ievā dzied,
Tā ir meitu lakstīgala;
Zaļa varde purvā kurc,
Tā ir puišu lakstīgala.
79 [Jumurdā (Jumurdas pag. C)].

12004.

Lakstīgala tricināja
Rīgas torņa galiņā,
Ieraudzīja medenieku
Sila malu staigājot.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

12005.

Lielas lietas, mazas lietas
Valda puišu padomiņš;
Visa meitu gudrībiņa
Nama kaktu neizpilda.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

12006.

Lieli puiši, mazi puiši
Uz meitām kājas āva.
Aunat, zēni, uz ērkšiem,
Uz asām adatām!
318 [Lindes Birzgalē (Birzgales pag. Rg)].

12007.

Lieli puiši, mazi puiši,
Visi kunga grāmatā;
Lielas meitas, mazas meitas,
Visas cūku rakumos.
401 [Slokas pagastā Rg (Antiņciemā, Bigauņciemā, Kaugurciemā, Lapmežciemā)]. 71 [Drustos (Drustu pag. C)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 202 [Striķos un Saldū (Zvārdes un Saldus pag. Kld)], 259 [Līvbērzē (Līvbērzes pag. Jg)],
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)], 3251 [Sunākstē, Neretā un Ērberķē (Sunākstes, Neretas un Mazzalves pag. Jk)]. 328 [Valles muižā (Taurkalnes pag. B)].

1. Lielas meitas, mazas meitas,
Visas rožu dārziņā;
Lieli puiši, mazi puiši,
Visi cūku rakumos.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

12008.

Lieli ceļi, mazi ceļi,
Vis~ uz Rīgu aiztecēja;
Lieli puiši, mazi puiši
Uz meitām kājas āva.
318 [Lindes Birzgalē (Birzgales pag. Rg)], 323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12009.

Lielīt meitas lielījās
Puišiem dot padomiņu;
Puisīšam vairāk prāta
Kā deviņām meitiņām.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

12010.

Lēkā, lēkā, tu zaķīti,
Aizlēkāsi vasariņu;
Dzīvo, dzīvo, tu puisīti,
Aizdzīvosi līgaviņu.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

- 94 -

12011.

Lēna lēna tā meitiņa,
To vedīšu bāliņam;
Lēna lēna māmuliņa,
Mācēj~ labi maldināt.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

12012.

Lēnis lēnis tautu dēlis,
Ka(d) nebija līgaviņas;
Kad paņēma līgaviņu,
Vējš nopūta lēnumiņu.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

12013.

Lejā auga ozoliņš
Rūtaiņām lapiņām;
Kalniņā liepa auga
Mastītiem ziediņiem.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

12014.

Lidi lidi vanadziņu,
Uz baltām vistiņām;
Ja baltās nedabūji,
Gū(j) to pašu pelēko!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

12015.

Līdaciņa platastīte
Sajauc dūņas ezerā;
Tautu meita gaŗmatīte
Pieviļ manu bāleliņu.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

12016.

Līdzās sēdu ar bāliņu,
Viņš ar mani nerunā;
Dasēdāsi tautu meita,
Brāļam jauka valodiņa.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12017.

Līgo bite, līgo meita
Šo āriņu maliņā,
Bite, ziedus lasīdama,
Meita, vietas taujādama.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

12018.

Līgo liepa, līgo zari,
Līgo visas pazarītes;
Gan tā liepa atlīgos
Pie kuplā ozoliņa.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

12019.

Līgo saule launagā,
No launaga vakarā;
Taujā māsa labas vietas,
Bāliņos dzīvodama.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

12020.

Līgojies, āra liepa,
Pretim āra ozoliņu;
Darinies, tautu meita,
Pretim manu bāleliņu!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

12021.

Līgot lieču āra liepu
Pret to āra ozoliņu;
Tur tā liekta, tur palika
Jaunajām māsiņām.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

12022.

Līki koki, taisni koki
Aug celiņa maliņā;
Lieli puiši, mazi puiši,
Vis~ uz meitām kājas aun.
401 [Slokas pagastā Rg (Antiņciemā, Bigauņciemā, Kaugurciemā, Lapmežciemā)].

12023.

Lokies, liepa, nelokies,
Lauzīs tavu galotnīti;
Raud~, māsiņ, vai neraudi,
Vedīs tevi šoruden.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

12024.

Lūdzin lūdza tautu meita,
Lai es teicu brāliņam.
Lai tev~ teica visi velni,
Kam bāries ganīdama!
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

12025.

Lūko, brālīt, līgaviņu,
Es līdzēšu nolūkot,
Es līdzēšu nolūkot
Pa tavam prātiņam.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

- 95 -

12026.

Lūko, brāli, līgaviņu,
Tu lūko, es lūkoj~;
Tu lūko tikumiņu,
Es labā darbiņā.
216 [Ventspilī].

1. Jem, brālīti, līgavīnu,
Es līdzēšu nolūkot;
Tu lūkosi prātīnam,
Es visama darbīnam.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

12027.

Lūko, manu bāleliņ,
No kājāmi līgaviņu:
Kas dižani kājas āva,
Tā dižani darbu dara.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

12028.

Lūko, priede, to eglīti,
Kam sarkani skuju gali;
Lūko, puisi, to meitiņu,
Kam sarkani vaigu gali!
226 [Kandavā (Tl)].

12029.

Lūkojies, bāleliņ,
Še ir laba lūkošana,
Še dzelteni Ventes kārkli,
Še raženas dzeltainītes.
216 [Ventspilī].

12030.

Lūkojies, viendēlīti,
Vienmeitiņas ļaudaviņas;
Mēs bijām trīs māsiņas,
Triju pūriņ~ i vajaga.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

1. Lūkojiesi, viens dēliņš,
Kur mātei viena meita;
Mēs mātei trīs meitiņas,
Mums nav zelta, sudrabiņa.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)].

12031.

Luste luste vanagam,
Zīle dzied kaņepēs;
Luste luste bāliņam,
Ka māsiņa skaisti auga;
Bēda tautu dēliņam,
Ka rokā nedabūs.
45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)].

12032.

Māmulīte bēdājās,
Ka tai bija daudz meitiņu;
Pate Laime atbildēja:
Gan es pate izgodēšu.
394 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12033.

Māmuliņa bēdājās,
Kur meitiņa rādīsies.
Laiž tirgū, laiž kāzās,
Tur meitiņa rādīsies.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

12034.

Māsa māsa tautu meita,
Kamēr mazi bāleliņi;
Kad uzauga bāleliņi:
Māršiņ, brāļa līgaviņ!
328 [Valles muižā (Taurkalnes pag. B)].

12035.

Māsiņ diža, māsiņ maza,
Nevaināji arājiņu!
Kad tu būtu jo ražana,
Tu nevērti arājiņu,
Arājiņa kājas rokas
Maksā zelta gabaliņu.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

1. Māsiņ diža, māsiņ maza,
Nevaino arājiņa:
Arājam kājas rokas
Kā ābeļu ziedi zied.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

12036.

Māsiņ mana sārtvaidzīte,
Nedod mutes tautiešam:
Dosi mutes tautiešam,
Bālēs tavi sārti vaigi.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

12037.

Māsiņ, tavu baltu muti,
Tavu daiļu augumiņu!
Kam tu kāpi kalniņāi
Nelietim rādīties?
206 [Kuldīgas apriņķī].

12038.

Māte meitu audzināja
Kā lielo Rīgas pili.
Nāks rudens, aizvedīs,
Paliks pati [viena] dūdojot.
56 [Pociemā (Pociema pag. Vlm)], 1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

- 96 -

12039.

Māte meitu mazināja
Priekš kungiem, stārastiem;
Priekš puišiem nemazina:
Ņemat, puiši, nu ir laiks!
50 [Vecatē (Vecates pag. Vlm)].

12040.

Māte meitu rājin rāja,
Kam sēžot kambarī;
Kambarī sēdēdama,
Kādu vīru dabūšot.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

12041.

Māte meitu tirgū veda,
Vai pārdot, vai izmīt.
Nij pārdeva, nij izmija,
Ved uz māju raudādama,
Ved uz māju raudādama,
Nabagiem dāvādama.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Es to savu vīra luņģi
Tirgū vežu pārdodam~.
Ne pārdevu, ne izmiju,
Ved~ uz māju raudādam~.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

2. Tirgū vežu līgaviņu
Izmīšan~, pārdošan~.
Neizmiju, nepārdevu,
Sētā vežu raudādams.
33 [Pēteŗupē (pie Saulkrastiem Rg)].

12042.

Māte raud, meita raud,
Abas divas gauži raud:
Māte raud mīkstas maizes,
Meita skaista brūtgāniņa.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)]. 190 [Kuldīā], 282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)].

1. Raud māmiņa, raud meitiņa,
Pa pagalmu staigādam~:
Māte raud baltas putras,
Meita baltas vilnainītes.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

12043.

Maksājat, ciema puiši,
Es jums sievu pārvedīšu;
Daudz man labas nolūkotas,
Man pašam nevajaga.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

12044.

Man māsīna kā smildzīna,
Kā rasīna villainīte;
Nevienami to nedošu
Kā bajāra dēlīnam.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

12045.

Man pieteice bāleliņis:
Māsiņ, meitu lūkojies!
Kuŗa meita tev patika,
Tā būs mana līgaviņa.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

12046.

Man~ māsiņ, es priekš tevis,
Aizjūgš~ savu kumeliņu.
- Jūdz, bāliņ, pats priekš sevis,
Vizin~ savu līgaviņu!
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

12047.

Manas rozes, magonītes
Caur žodziņu izaugušas;
Mani brāļi nogājuši
Pārnovadu lūkoties.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

12048.

Mans brālītis baltu muti
Sēd mellā kumeļā;
Dažai tautu meitiņai
Sāp sirsniņa, birst asara.
184 [Dūrē (Vārmes pag. Kld)].

1. Mans brālītis baltu muti
Sēd melnā kumeļā;
Tautu meita raudacīte
No pakaļas lūkojās.
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)].

12049.

Mans brālītis bēdājās,
Kur būs ņemti līgaviņas.
Paies ziema, nāks vasara,
Atnāks pate dziedādama,
Atnāks pate dziedādama,
Puķu ziedu lasīdama.
349 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12050.

Mans brāliņš gan gribēja
Lielzalviešu meitu ņemt;
Mēs māsiņas negribam
Pieriestiem lindrakiem.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

- 97 -

12051.

Mans brāliņš gan gribēja
No Vidzemes sievu ņemt;
Es māsiņa negribēju:
Nemācēja raibaudekla.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

12052.

Mans bāliņis klēti taisa
Viņā lauka tīrumā;
Pārvedīs līgaviņu
Zeltītām atslēgām.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

12053.

Mans bāliņis lielījās
Puķīt~ ņemt(i) līgaviņu.
Ņem, bāliņ(i), ļaužu bērnu,
Lai zied puķe dārziņā!
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Dzīrās māte dēliņam
Puķīt~ vest līgaviņu.
Ved, māmiņa, ļaužu bērnu,
Lai zied puķe dārziņā!
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

12054.

Mans brāliņš lētdabiņš,
Piekrāps tevi, tautu meita:
Pie baznīcas roku deva,
Ganos siera gabaliņu.
222 [Garlenē (Vandzenes pag. Tl)].

12055.

Mans brālītis sievu ņēma,
Caur sietiņu sijādams;
Tai bij arī meitai būt,
Kas var sietu iztecēt.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

120551.

Mans mazais bāleliņis,
Lūkās tevi, ciema meitas(?):
Ik svētdienas naņķa biksas,
Viksētie zābaciņi.
218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

12056.

Maza maza lakstīgala
Lielu mežu skandināja;
Maza maza mūs~ māsiņa
Lielas tautas rūdināja.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

1. Sīku bieržu lakstīgala
Dižu mežus trīcināja;
Maza rada mūs~ māsiņa,
Dižas tautas bildināja.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

12057.

Maza maza līdaciņa
Daudz niedriņu kustināja;
Maza maza mūs~ māsiņa
Daudz tautiņu kaitināja.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Maza maza zivitiņa
Sajauc dūņu ezeriņu;
Maza maza tautu meita
Pieviļ manu bāleliņu.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

12058.

Maza maza meitenīte,
Bet jau liela gudreniece:
Trence tautu kumeliņus
Par ābola līdumiņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

12059.

Maza maza meitenīte
Pieviļ puisi arājiņu:
Nolaupījsi rācenīti,
Dod par siera gabaliņu.
121 [Gulbenē (Md)].

12060.

Maza maza meitenīte
Pieviļ puisi arājiņu:
Parādīja raibus cimdus,
Aiz upītes ganīdama.
40 [Slokā (Rg)], 317 [Lindē (Birzgales pag. Rg)].

1. Ai Dievīnu, es dabūju
Lētu maizes arājīnu:
Parādīju baltus cimdus,
Āz upītes stāvēdama.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

2. Pate vīla tautu meita
Manus baltus bāleliņus:
Aiz upītes ganīdama,
Raibus cimdus parādīja.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

12061.

Maza maza meitenīte
Tek pa silu raudādama.
Ņem, bāliņ, kamanās,
Tā būs tava līgaviņa!
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)], 3971 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 98 -

120611.

Mazajam bērziņam
Zelta auga atlasīte;
Jaunajam brālītim
Aug grezena līgaviņa.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

12062.

Mazas manas dzeltainītes,
Kam jūs lielas neaudziet?
Spieši mani sarūsēja,
Iemauktiņi sapelēja.
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

12063.

Maģis maģis zvirbulītis
Kaņepīti kustināja;
Mans bāliņš kā ozols,
Nedrīkst meitu bildināt.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

12064.

Mēs bijām trīs meitiņas,
Visas trīs Annužiņas;
Visām trim gadījās
Pieterīši arājiņi.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

12065.

Mēs bijām trīs meitiņas,
Visas trīs vīra grib.
Viena bija šmaug~ un gaŗa,
Otra bija zema resna,
Trešā bija tumšu ģīmi.
Tumšo ģīmi čigānam,
Šmauga, gaŗa majoram,
Zema resna skrodeŗam.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12066.

Mēs gājām vienu ceļu,
Tautu meita, bāleliņis.
Bāleliņis jāšus jāja,
Mēs kājām tecējām.
Uzceļ bēŗa pakaļā.
Uzceļ brālis tautu meitu
Sava bēŗa pakaļā.
Es vaicāju brālītim:
Kālabad tā darīji?
Kā tu vari pūci celt
Sava bēŗa pakaļā?
Vai nevari mani celt,
Es tev īsta māsuciņa?
- Lai, māsiņa, tev ir pūce,
Būs man mīļa līgaviņa;
Sēdēsim kumeļā,
Rociņās dodamies.
190 [Kuldīā].

12067.

Mēs puisēni, jaun~ būdami,
Kā mums tika, tā darām:
Ejam meitas brāķēdami,
Kā auziņas braucīdami.
168 [Meženiekos (Asītes pag. Lp)].

12068.

Mēs varam lielīties,
Ka mēs puiši piedzimuši;
Mēs varam tāļi jāt,
Katru meitu bildināt.
226 [Kandavā (Tl)].

12069.

Meitas mani mīļi tur~,
Nav brāļiem līgaviņu;
Paņem brāļi līgaviņas,
Es meitāmi ienaidnieks.
190 [Kuldīā].

12070.

Meitas mani nemīlēja,
Šķiet, man meitu nevajaga;
Man vajaga brāļam sievas,
Jaunajame dieveŗam.
167 [Kazdangā (Kazdangas pag. Azp)].

12071.

Meitas meitas šitās būs,
Kad tās lielas uzaudzīs,
Dažu labu tēva dēlu
Asarām raudinās,
Asarām raudinās,
Tumšu nakti maldinās.
1311 [Apē (Vlk)].

1. Šie būs puikas, tie būs puikas,
Kad tie lieli izaudzīs,
Dažu labu mātes meitu
Asarāmi raudinās.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12072.

Meitas, puišu neticat,
Puiši lieli viltinieki;
Puiši savus matus grieza,
Runā viltus valodiņu.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

- 99 -

12073.

Meitas sēd rindiņā,
Puiši tup kaktiņā.
Kur tā meitu rinda sēd,
Tur puisīšu dvēselītes.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

12074.

Meitas vien, meitas vien
Dod Dieviņš dodamo;
Jau to puišu gana maz,
Ved kaŗā vedamo.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

12075.

Meitiņ~ liela, meitiņ~ maza
Maksā zelta gabaliņu;
Puiši, šķelmji, nemaksāja
Vienas auzu sēnaliņas.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)], 1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

12076.

Meitu dēļ rozes zied,
Meitu dēļ magonītes;
Puišu dēļ neziedēja
Ne nātrītes sētmalā.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

12077.

Meitu māte gauži raud,
Brunčos kājas satinuse:
Nav neviena tautu dēla,
Kas nāk meitu bildināt.
1253 [Kroņa laicenē]. 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē]. 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

12078.

Meitu māte meitiņās
Sēd kā rožu dārziņā:
Tautu dēls gaŗām gāja,
Cepurīti nojēmies.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

12079.

Meitu māte savas meitas
Pliedeŗos audzināja.
Velkiet, puiši, baltus cimdus,
Kad ejiet lūkoties!
263 [Dobelē].

12080.

Melna odze pārtecēja
Pa bāliņa pagalmiņu;
Tā nebija melna odze,
Tā bāliņa līgaviņa.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

12081.

Melni elkšņi, balti bērzi
Cits pret citu locījās;
Jauni puiši, jaunas meitas
Cits uz citu raudzījās.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

12082.

Mīl brālim tautu meita,
Es māsiņa nemīlēju,
Es māsiņa nemīlēju,
Viena tēva, māmuliņas.
224 [Kabilē (Kld)].

12083.

Mīl kungam zelta nauda,
Mīl akmeņu istabiņa;
Mīl manam bāliņam
Ciemā skaistas dzeltainītes.
102 [Saikavā (Saikavas pag. Md)].

12084.

Mūžam sila papardīte
Zelta zieda neziedēja;
Mūžam kalpa līgaviņa
Laba vārda nedzirdēja.
58 [Rozbeķos (Rozulas pag. C)].

12085.

Mūs~ māsiņa žēli raud,
Rasā mirka villainīte;
Brālīts cēla tautas meitu
Uz bēraju kumeliņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

12086.

Mūsu meitas vīra gaida,
Ne ad~ cimdu, ne ad~ zeķu;
Adiet cimdus, grēcenieces,
Kozin vīrs gadīsies!
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

12087.

Mūs~ nāburgu lepni puiši
Vaska kurpes šūdināja;
Dievs dod tām sapelēt,
Valkātājas nedabūt.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

12088.

Ērgļos bija pieci puiši,
Visi pieci krāsnī līda;
Pēters, visu daiļākais,
Pašā krāsns dibinā.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 100 -

12089.

Mārgrieta kratās
Uz mana brāļa.
Kraties mežā
Uz veca celma!
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

12090.

Līze, meita, zaķi nesa
Baznīckunga dēliņam,
Raudādama, sūdzēdama,
Puiši viņu nemīlot.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

12091.

Nīcas meitas lielījās,
Visi viņu vien gribot.
Nava tiesa, nava tiesa,
Pašas vien lielījās.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

12092.

Rūjenieši Rūju brida,
Skaistu meitu meklēdami.
Rūju bija izbriduši,
Skaistu meitu nedabūjši.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

12093.

Rūjenieši Rūju brida,
Skaistu meitu meklēdam~.
Citur skaistu neatrada
Kā Salacas baznīcā.
65 [Valtenbergā (Mazsalacas pag. Vlm)].

12094.

Raņķenieku novadā
Pūļiem auga baltas rozes;
Sūtu vēsti pārnovadu,
Lai nāk rozes izravēt.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

120941.

Ierenieki, raķenieki,
Tie bij īsti bāleliņi;
Ierās auga mieži rudzi,
Raķos daiļas dzeltenītes.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

12095.

Kalnmuižnieki, novadnieki,
Tie bij īsti bāleliņi:
Novadnieki vizināja
Kalnamuižas dzeltenītes.
190 [Kuldīā].

12096.

Jaunmuižnieku ozoliņi
Uz šo pusi nolīkuši,
Gribēdami atspiesties
Lutriņnieku liepiņās.
193 [Lutriņos (Lutriņu pag. Kld)].

12097.

Miķels piestu nosēdēja,
Tās Līzītes gribēdams;
Sēd~, Miķel, otru piestu,
Tās Līzītes nedabūsi!
23 [Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)].

12098.

Apšupnieki, resnvēdeŗi,
Še jāj meitas lūkoties;
Paši savus sarkanvamžus
Pabāzuši patiltē.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

12099.

Rudbāržnieku zeltenītes,
Iesim visas pārnovadu,
Lai rūsēja, lai pelēja
Rudbāržnieku veci puiši.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

12100.

Kurzemnieku zirgu zagļi
Še nāk meitu lūkoties.
Nedabūja zirgu zagt,
Ne meitiņu lūkoties.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12101.

Bormaniešu smurgulīši
Ēvelētu sievu grib;
Bormaniešu pagastā
Nav nevienas ēvelētas.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

12102.

Nāca, nāca, neienāca,
Duris vien virināja:
Tas ciemiņu klundurkājis
Nāca meitu lūkoties.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

12103.

Ne dēļ tevis, neveiklīti,
Tautu meita gauži raud;
Tautu meita gauži raud
Dēļ dižena ozoliņa,
Dēļ dižena ozoliņa,
Vētras lauzta ziedonī.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)]. 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 101 -

12104.

Ne es teicu, ne es pēlu
Bāliņam līgaviņas;
Ja tam kāda gadījās,
Lai uz manis neraudāja.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12105.

Ni es teicu, ni es peļu
Sovus eistūs buol~el~eņus;
Kura tiks muotis meita,
Parīs~ gaudu asareņu.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

12106.

Ne labā priede auga
Degošā siliņā;
Ne labais tāļu jāja
Līgaviņas meklēties.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

1. Ne jau labi oši aug
Smilšainā kalniņā;
Ne jau labis tautu dēls
Tāli ņēma līgaviņu.
86 [Ļaudonā (Ļaudonas pag. Md)].

2. Ne labaja priede auga
Degošāi siliņāi;
Ne labaja meita gāja
Pa novadu tautiņās.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

12107.

Ne rīkstītes nenogriežu,
Ja bērziņa nesmādēju;
Neņems mans brāliņš sievas,
Ja meitiņas nebrāķēs.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12108.

Ne rīkstītes nenolauzu,
Ja bērziņa netaujāju;
Neņem, manu bāleliņ,
Netaujātas līgaviņas!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

12109.

Ne tas tiesa, ne tas bij,
Ka puišiem sirds drebēja;
Tā drebēja meitām sirds,
Kad tās puišus ieraudzīja.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

12110.

Na te vīn teiri rudzi,
Na te vīn skaist~ oruoji;
Ju tuoluok, ju teiruoki,
Ju skaistuoki oruojeņi.
409 [Līksnas pag. D].

12111.

Nebēdai, māmuliņa,
Aveniņu turēdama:
Pat~ aitiņa attecēs
Pie tā tava aveniņa.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

12112.

Neder auzu sēnaliņa
Kviešu maizes pabariem;
Tā nedera kalpa bērns
Saimenieka dēliņam.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

12113.

Nedod Dievs bērziņam
Elkšņa lapiņ~ i lapot;
Nedod Dievs māsiņai
Dzīt telīšu bāliņos.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

12114.

Nedod, Dievs, neliec, Laime,
čeķam jaunas līgaviņas!
čeķīts savu līgaviņu
Kā putniņu vārdzināja.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

12115.

Nelietnīti, bāleliņi,
Baro labu kumeliņu:
Pie tevim meitas nāks,
Kumeļā raudzīdamas.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Neveiklīti, bāleliņu,
Turi labu kumeliņu:
Visas ciema dzeltainītes
Kumeļā lūkojās.
52 [Burtniekos (Burtnieku pag. Vlm)].

12116.

Nelūkoji, bāleliņi,
Baltu muti līgaviņu;
Baltu muti līgaviņa
Istabēju sēdētāja.
190 [Kuldīā].

- 102 -

12117.

Nelūko, bāleliņi,
Baznīcāi līgaviņu [zeltenītes]:
Baznīcā daiļi gāja
Visas tautu nelietītes.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

12118.

Nelūko, bāleliņ,
Baznīcā līgaviņu:
Baznīcā daudz meitiņu
Tapinātu sudrabiņu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1. Bāleliņ, bāleliņ,
Tirgū meitu neraugies:
Tirgū meitas skaistas gāja,
Ciemā rotas salasījšas.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

2. Es tev lūdzu, bāleliņ,
Kāzās sievas nelūko:
Kāzās daudz sudrabiņa,
Cits no cita lienējās.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

12119.

Nelūko, bāleliņ,
Baznīcā līgaviņu:
Daža laba snauduliņa
Sēž zeltāi, sudrabā.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

12120.

Nelūko, bāleliņ,
Baznīcā līgaviņu;
Lūko kunga druviņā,
Rudzu spailes galiņā!
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Es tev saku, bāleliņi,
Tirgū meitas nelūko;
Lūko linu druviņāi,
Kuŗa platu baru ņem!
50 [Vecatē (Vecates pag. Vlm)].

2. Nelūko, man~ brālīti,
Tirgū sievu, baznīcā;
Lūko spailes galīnāi,
četru nīšu audeklā!
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

12121.

Nelūko, bāleliņ,
Baznīcā līgaviņu;
Lūko meitu nosvīdušu,
Ne zeltā, sudrabā!
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

12122.

Nelūkoji, bāleliņi,
Dižu ļaužu līgaviņu;
Nāks līgavas diži radi,
Maz tavā rociņā.
190 [Kuldīā].

12123.

Nelūko, man~ māsiņa,
Augstcepures tēva dēlu:
Tur tam rudzi, tur tam mieži,
Tai augstā cepurē.
226 [Kandavā (Tl)].

1. Nelūko, man~ māsiņ,
Augst~ ceper~ tēv~ dēl~:
Tur tev rudz~, tur tev miež~,
Tai augstēi ceperēi.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

12124.

Nelūko to puisīti
Ar baltām rociņām:
Tas bij kāršu spēlmanītis,
Ne maizītes devējiņš.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

12125.

Ņem, bāliņ(i), astru sietu,
Sijā ciema zeltenītes;
Kuŗa grieza sieta vidu,
Tā būs tava līgaviņa.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

12126.

Ņem, bāliņ, astru sietu,
Sijā ciema zeltenītes;
Kuŗa cauri iztecēja,
Tā būs tava līgaviņa.
121 [Gulbenē (Md)].

12127.

Ņem, bāliņ(i), Ievu sievu,
Ieva sieva liela rada:
Kad atnāca pavasaris,
Visi līči balti zied.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

12128.

Ņem, brālīti, es tev vēlu,
Pašu ciema zeltenīti:
Tā zināma, tā redzama,
Tā darbiņu ieradusi.
226 [Kandavā (Tl)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 103 -

12129.

Ņem, bāliņ, ja tev tīk,
Muižas meitu līgaviņu;
Ik rītiņa ar maniem
Pie lielo dzirnaviņu.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

12130.

Ņem, brālīti, ko es teicu,
Maza rada līgaviņu:
Ne tā tevi pašu rās,
Ne rās tavu māmuļīti.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

12131.

Ņem, brālīti, ko es teicu,
Tā būs laba līgaviņa;
Tā ies tav, kur sūtāma,
Klausīs tavu māmulīti.
224 [Kabilē (Kld)].

12132.

Ņem, bāliņ, ko ņemdamis,
Muižas meitu vien neņem:
Muižas meita ieraduse
Slinkumā, kārumā,
Slinkumā, kārumā,
Pa lodziņu skatīties,
Pa lodziņu skatīties,
Atslēdziņas šķindināt.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

1. Kas grib ēst kviešu maizi,
Lai līž elkšņu līdumiņu;
Kas grib ņemt muižas meitu,
Lai vij asu pātadziņu:
Muižas meitas ieradušas
Laiskumā, kārumā,
Ne tās māk sienu pļaut,
Ne ar kunga rijas kult.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

2. Ņem, brālīti, muižu meitu,
Vijies gaŗu pātedziņu:
Muižu meita ieraduse
Slinkumā, kārumā,
Kunga duris virināt,
Kunga kannas klabināt.
230 [Zentenē (Zentenes pag. Tl)].

12133.

Ņem, bāliņi, kroga meitu,
Kroga meita gan bagāta:
Stopiņš cimdu, stopiņš zeķu,
Zarakanna villainīšu.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

12134.

Ņem, brālīti, kur es teicu,
Dižu radu līgaviņu;
Orēm krausi linu baķus,
Ratiem krausi sudrabiņu,
Ratiem krausi sudrabiņu,
Lastiem krausi slinkumiņu.
206 [Kuldīgas apriņķī].

12135.

Jem, bāliņ, kur jemdam,
Jem jūrēi niedr~s meit~,
Jem jūrēi niedr~s meit~,
Tā neēd~, tā nedzēr~.
211 [Rindā (Ances pag. Vp)].

12136.

Ņem, bāliņ, laba būs
Mana teikta līgaviņa:
Ni snaudule, ni miegule,
Ni māmiņas rājējiņa.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

12137.

Ņem, bāliņi, liela rada,
Vai ir liela, vai ir maza;
Jele slavīt~ i slavina:
Liela rada līgaviņa.
104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

12138.

Jem, brālīti, leišu meitu,
Tā darbiņa nekavēja:
Tupēdama goves slauca,
Pa kamiesi bērnu zīda.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

12139.

Ņem, brāliņ, leišu meitu,
Leišu meita jo bagāta:
Leišu meita plāni vērpa,
Gaŗus auda audekliņus.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

12140.

Ņem, bālī, līgaviņu,
Ņem, darbā lūkodams;
Nelūko skaistas pieres,
Ne daiļa augumiņa!
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

12141.

Ņem, bāliņ, līgaviņu,
Ņem dižanu, ņem ražanu;
Tas nebija ievas zieds,
Ik pav~saŗus noraujams.
33 [Pēteŗupē (pie Saulkrastiem Rg)].

- 104 -

12142.

Ņem, bāliņ, līgaviņu,
Ņem, ļaudīm vaicādams,
Ka bagātas nepaņēmi,
Ka nabadze nepalika.
318 [Lindes Birzgalē (Birzgales pag. Rg)].

12143.

Ņem, brālīti, līgaviņu,
Ņem, ļaudīm vaicādams,
Ka tu sliktu nepaņēmi,
Ka pēc žēli neraudāji.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

12144.

Ņem, brālīti, līgaviņu,
Ņem, ļaudīm vaicādams,
Ka tu slinku nepaņēmi,
Ka netapi nabagā.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12145.

Ņem, bāliņi, līgaviņu,
Ņem, ļaudiemi vaicādams;
Paņems~ kādu netiklīti,
Būs ļaudiemi jārunā.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

12146.

Ņem, bāliņi, līgaviņu,
No ļaudīm vaicādams:
Ne puķīte noraujama,
Ne zemē nometama.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)]. 190 [Kuldīā], 282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)].

12147.

Jem, brālīti, līgaviņu,
Jem sev jaunu meitenīti:
Ziedēj~ tava līgaviņa
Kā ieviņa vasarā.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

12148.

Ņem, bāliņi, līgaviņu,
Ņem tikušu tautas meitu,
Smalku kreklu audējiņu,
Skaistu cimdu adītāju.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

12149.

Ņem, bāliņi, līgaviņu,
Tīru rudzu malējiņu;
Tev pašam div~ māsiņas,
Putraimiņu braucējiņas.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

12150.

Ņem, brālīti, muižas meitu,
Iekulsiese lupatos:
Muižas meitas pūriņāje
Kunga vecas šlāpmicītes.
167 [Kazdangā (Kazdangas pag. Azp)].

12151.

Ņem, bāliņ, muižas meitu,
Ej mežā rungas cirst:
Runga veda rijas kult,
Runga māļu ritināt.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

12152.

Ņem, brāliņi, muižas meitu,
Muižas meita jo bagāta:
Divi tīnes labu drēbju,
Trešā tādu lupatiņu.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

1. Es nezinu, kas par vainu,
Ka man~s puiši neprecē:
Tīne cimdu, tīne zeķu,
Tīne baltu villānīšu.
86 [Ļaudonā (Ļaudonas pag. Md)].

2. Precē mani, tautu dēls,
Es bagāta mātes meita:
Man deviņi raibi brunči,
Pieci zīda lakatiņi.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

12153.

Ņem, brāliņ, muižas meitu,
Viji gaŗu pātadziņu:
Muižas meita ieradusi
No kambaŗa kambarī.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

12154.

Ņem, bāliņ, niknu bargu,
Nenoņem netikušas:
Niknu bargu norāsim,
Kur liksim netikušu?
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

12155.

Ņem, brālīti, pats māsiņu,
Kad ražena uzauguse;
Ņems tautiņas, tev būs žel,
Kad raženu niecinās.
226 [Kandavā (Tl)].

12156.

Ņem, bāliņ, šogad sievu,
Negaid~ manis uzaugam;
Es uzaugšu, tu neņemsi,
Paliks veca māmuliņa.
119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)].

- 105 -

12157.

Ņem, bāliņ, skaistu sievu,
Nelūko bagātības:
Bagātību Rīgā pirka,
Skaistumiņa nevarēja.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

12158.

Ņem, bāliņi, stimpu stampu,
Neņem kādu vīzdeguni:
Stimpu stampu dubļus brida,
Vīzdegune laipu meta.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12159.

Ņem, bāliņu, tādu sievu,
Kas māmiņas bijājās,
Kas māmiņas kājas āva,
Ik vakara vietu taisa.
60 [Salacā (Salacas pag. Vlm)].

12160.

Ņem, bāliņ, to meitiņu,
Kam sārkani vaigu gali!
- Sīva dzedra tā meitiņa,
Kam sārkani vaigu gali.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

12161.

Ņem, brālīti, to meitiņu,
Tai ražens vainadziņš.
- Vai māsiņa, kā es ņemšu,
Tev patika, man netika:
Tev patika vainadziņš,
Man meitiņa nepatika.
206 [Kuldīgas apriņķī].

12162.

Ņemiet, puiši, kalponītes,
Neņemiet mātes meitas:
Mātes meitas laiskas bija,
Nava darba darītājas.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

12163.

Ņemat, puiši, ko ņemdami,
Laiskas meitas atstājiet,
Lai paliek laiskajās
Vagarītes dēliņiem.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

12164.

Ņemiet, puiši, manu meitu,
Mana meita lielbagāta:
Trīsdesmit linu kreklu
Ar tiem poļu lēstaugim.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

12165.

Ņemat, puiši, manu meitu,
Manu godu neraugāt!
Nebūs tā dzērājiņa,
Ne ar tāda dziedātāja.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

12166.

Ņemiet, tautas, raudzeknīti
Vecajā māsiņā:
Kā darīja vecā māsa,
Tā jaunās pakaļā.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

12167.

Neņem, manu bāleliņu,
Melnu galvu līgaviņu:
Melnu galvu līgaviņa
Ienaidiņa cēlājiņa.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

12168.

Neņem sievas, bāleliņ,
Kamēr mani tautas veda;
Ja būs laba māsaciņa,
Tā būs tava līgaviņa.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

12169.

Neņemiet tās meitiņas,
Tās nav darba darītājas:
Baltas rokas, baltas kājas,
Melna govju slaucenīte.
231 [Stendē (Stendes pag. Tl)].

12170.

Nenoraugi, bāleliņ,
Meitai daiļa augumiņa;
Raug~ meitai glīta darba,
Laba, gudra padomiņa!
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

12171.

Neraud~, meita, uz citiem,
Ne uz savu māmuliņu;
Raud~ uz savu slinkumiņu,
Uz netiklu valodiņu!
1311 [Apē (Vlk)].

- 106 -

12172.

Neraugāt šāda plunča,
Rasiņā izmirkuša:
Plunčam bija labs zirdziņš,
Skaista cauņu cepurīte.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

12173.

Neskrej tāļu, vanadziņi,
Baltas vistas upmalā;
Nejāj tāļu, bāleliņi,
Smukas meitas ciemiņā.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

12174.

Natur seunu tys akmen~s,
Kur guļ upis dybynā;
Natur pruota tys puiseit~is,
Kur daudz meitu zadenuoj~.
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

12175.

Nevijies, vītoliņi,
Ne pēc tevis tie zariņi;
Nelūko, tu puisīti,
Ne pēc tevis tā meitiņa.
190 [Kuldīā].

12176.

Necērtat dui dravītes
No tā viena ozoliņa;
Neņemat, dui brālīši,
Vienas mātes lolojumu!
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

12177.

No pulciņa nosaraugu
Brāliņam līgaviņu,
Kuŗa daudzi nerunāja,
Nebārstīja valodiņu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

12178.

No pulciņa nosavēru
Brāliņam līgaviņu:
Kuŗa mudri darbu dara,
Lēni laida valodiņu.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12179.

Nokulstām man snātnīte,
Pakājīšu villainīte,
Kas būs ļaužu neredzējis,
Tas nāks mani bildināt.
43 [Tīnūžos (Ikšķiles pag. Rg)].

12180.

Nu es redzu, nu es redzu,
Bāliņš mīl tautu meitu:
Sieru svieda pār upīti,
Akmentiņu daudzināja.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)], 225 [No Kaltenes līdz Kolkasragam gar jūrmalu (Tl, Vp)].

12181.

Nu ir laiks, nu ir laiks
Laiskajam sievu ņemt:
Nu uzauga divas vārpas
Viena salma galiņā.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

1. Nu ir laiks, nu ir laiks
Plikajiem precēties:
Nu izauga divas vārpas
Viena stiebra galiņā.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

12182.

Nu ir laiks, nu ir laiks
Jānīšam sievu ņemt:
Nu zied viss eņģuvers,
Eņģuveŗa pazarītes.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

12183.

Nu pietrūka, vairs navaid
Silā sīkas vāverītes;
Nu pietrūka, vairs navaid
Šī ciemā dzeltainītes.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

12184.

Nu zied ievas, ābelītes,
Nu meitiņas līdza zied;
Nu puišiemi gana nav,
Uz meitām raugoties.
171 [Tāšu Padurē (Kalvenes pag. Azp)].

12185.

Nu zied ievas, ābelītes,
Nu meitiņas puškojās;
Par šo laiku jauni puiši
Nakti miega negulēja.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

12186.

Odi koda tautu dēlu,
Bizenāt bizenāja.
Bizen~, šķelmi, ar velniem,
Kam neņēmi līgaviņas!
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 107 -

1. Odi kode, masaliņas,
Tautu dēli bizinēja.
Kuŗa vella bizinēja,
Kam neņēme līgaviņas?
310 [Dignājā (Dignājas pag. Jk)].

12187.

Ogu, ogu siliņā,
Nav odziņu lasītāju;
Meitu, meitu māmiņai,
Nava tautu vedējiņu.

12188.

Ogu, ogu siliņā,
Nava ogu lasītāju;
Ņem, bāliņi, līgaviņu,
Būs odziņu lasītāja.
9 [Bilstiņos (Kokneses pag. Rg)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

12189.

Ogu, ogu, tai mežā,
Nevaid ogu mātariņu;
Meitu, meitu tai ciemā,
Nevaid meitu māmuliņu.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

121891.

Ogu, ogu tai porā,
Nevaid ogu mētariņu;
Meitu, meitu tai ciemā,
Nevaid ogu lasītāju.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

12190.

Oši, kļavi, ozoliņi
Glaumajām lapiņām;
Skaisti puiši, šauracīši,
Asariņu dzērājiņi.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

12191.

Oši vien, kļavi vien,
Nav neviena ozoliņa;
Kalpi vien nāburgos,
Nav neviena tēva dēla.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)], 28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Oši vien, kļavi vien,
Kur tie āra ozoliņi?
Puiši vien, kalpi vien,
Kur tie mūsu bāleliņi?
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

12192.

Ozolam bieza miza,
Lēni lapas darināja;
Kas godīga mātes meita,
Lēni laida valodiņu.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

12193.

Ozolami bieza miza,
Lēni lapas darināja;
Tautietimi bargi vārdi,
Lēti sievas nedabūs.
46 [Carnikavā (Rg)].

12194.

Ozoliņi, ozoliņi,
Te jau tava liepa auga,
Te jau tava liepa auga
Pa tavāmi pazarēm.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

12195.

Ozols auga ar liepiņu,
Eža vien vidiņā.
Dod, Dieviņ, labus gadus,
Ozols liepu bildināja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

12196.

Ozols auga kalniņā,
Liepa auga lejiņā.
Ozols auga kalniņā,
Uz liepiņu raudzīdams.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

12197.

Ozols auga kalniņā,
Liepa auga lejiņā.
Pate liepa attecēja,
Ozoliņa lūkoties.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

12198.

Ozols auga, liepa auga,
Viens otrā vērdamies.
Kā jūs paši redzējāt,
Ozols liepu bildināja.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

12199.

Pa vējam, pa vējam
Sagriežam kumeliņus;
Pa kārtai, brāleliņi,
Jājam meitu raudzīties.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1. Sagriežam, sagriežam
Pa vējam kumeliņus;
Saņemam, bāleniņi,
Pa prātam līgaviņas.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

- 108 -

12200.

Pa celiņu irbe tek,
Cekuliņu grozīdama;
Pa tautām māsa gāja,
Tautām bira asariņas.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

12201.

Paga paga, tautu meita,
Pasacīšu bāliņam,
Kam tu savas kājas āvi
Zem bāliņa ozoliņa!
23 [Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)], 338 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Labi labi, klusu klusu
Pasacīšu bāliņam:
Tautu meita skaidas lasa
Zem bāliņa dējaliņ~.
133 [Palsmanē (Palsmaņa pag. Vlk)].

12202.

Papriekš bira ošam lapas,
No pakaļas salapoja;
Papriekš brālis māsu dod,
Pēc ņem tautu zeltenīti.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

12203.

Par tiltiņu nebrauciet
Negrožota kumeliņa!
No tālienes neņemiet
Nezināmas līgaviņas!
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Bez siksniņu nejūdzat
Lielas naudas kumeliņa;
No tālienes nevedat
Neredzētas līgaviņas!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

12204.

Parādies, tu saulīt,
Kuŗu vidu tu līgoji;
Pasaki, tu māsiņ,
Kuŗas tautas tev~ gribēja!
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

12205.

Parādi, bāliņi,
Kād~ tava māsa!
- Gludenu galviņu,
Dzeltāniem matiem,
Sudraba ķemmīte
Galviņāi.
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

12206.

Parād~ manim, tautu meita,
Visus savus sīkus rakstus;
Ja būs~ labi rakstījuse,
Tad vedīšu bāliņam.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

12207.

Paraugiesi uz meitiņas,
Uz meitiņas kājiņām:
Kuŗa gluži kājas āva,
Tai gudrāks padomiņš.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12208.

Pašas tek kamaniņas
No kalniņa lejiņā;
Pate nāca tautu meita,
Redz man skaistu bāleliņu.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

1. Pašas dreb apšu lapas,
Ne vējiņa drebenāmas;
Pašas tek ciema meitas,
Redz man skaistus bāleniņus.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

12209.

Pašas tek kamaniņas
No kalniņa lejiņā;
Pašas tek meitenītes
Puišķēniem mutes dot.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

12210.

Pate bite laipu meta
Pie kuplā ozoliņa;
Pate meita ziņu sūta
Pie tīkama tēva dēla.
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)].

12211.

Pat~ lielā miežu vārpa
Pie akmeņa palikusi;
Pat~ daiļā mātes meita
Sēd pie mātes bāliņos.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

12212.

Pate viena tautu meita
Brālīšam taisījās.
Nejem, manu bāleliņi,
Ne labā pate nāca:
Sliņķe, gorķe pate nāca,
Kas dārbiņu nemācēja.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

- 109 -

12213.

Pie krūmiņa, pie birztiņas,
Tur ir odu pulka;
Pie daiļās mātes meitas,
Tur ir puišu pulka.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

12214.

Pie Liepājas liepas auga,
Pie Kuldīgas ābelīte,
Ventspilēi balti bērzi,
Kas liepiņas lūkojās.
206 [Kuldīgas apriņķī].

12215.

Pie cimdiņa muti slauku,
Nedod māsa nēzdaudziņa;
Māsa savu nēzdaudziņu
Glabā tautu dēliņam.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

1. Pie cimdiņa sviedrus slauku,
Pie cimdiņa asariņas;
Māsa raksta šņudrautiņus,
Šķiņķo tautu dēliņam.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

2. Svārku stūri muti slauku,
Nedod māsa linautiņ~;
Glabā māsa linautiņu,
Ko dot tautu dēliņam.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

12216.

Pieder pieši pie zābaka,
Pie labā kumeliņa;
Pieder daiļa mātes meita
Pie dižena tēva dēla.
112 [Cirstos (Cirstu pag. C)].

12217.

Pieci brāļi, viena māsa.
Kur dosim, nedosim?
Dosim jūras zvejniekam
Tīkla diegu šķeterētu.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

12218.

Pieci brāļi, viena māsa,
Kur dosim, nedosim?
Dosim Rīgas celiņā,
Tur mēs visi aiziesim.
871 [Liepkalnes apk. (Liepkalnes pag. Md)]. 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)], 107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)], 191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)], 400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē],
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Brāļiem laba tā māsiņa
Rīgas ceļa maliņā;
Nobraukdami, atbraukdami
Tur dusina kumeliņus.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12219.

Pieci brāļi, viena māsa,
Kur dosim, nedosim?
Tur dosim sav~ māsiņu,
Kur ūdeņa dzirnaviņas.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

12220.

Pelēks bija mans brālītis,
Mellu jāja kumeliņu;
Šķiet meitiņas migliņāi
Vanadziņu lidinām.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

12221.

Pelēks nāce, pelēks nāce
Uz manām meitiņām;
Dievs man deve platas acis,
Es pelēku ieraudzīju.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12222.

Pilla zaļa birztaliņa
Jaunu puišu piejājuse.
Eita, meitas, skatāties,
Kuŗš puisītis zirgu pēra;
Kuŗš puisītis zirgu pēra,
Tas pērs savu līgaviņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

12223.

Pried~ ar egli lielījās
Izaugt vienu gaŗumiņu;
Mans bāliņš lielījās
Rīgā ņemt līgaviņu.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

12224.

Priede, egle meitu koki,
Zaļi ziemu, zaļ~ vasaru;
Pura kārkli puišu koki,
Ne vasaru nelapoja.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

1. Priede, egle meitu dēļ
Zaļo ziemu, vasariņu;
Ozoliņis puišu dēļ
Pa vasaru vien zaļo.
171 [Tāšu Padurē (Kalvenes pag. Azp)].

12225.

Priede loka, egle loka,
Bērzs lok~ savu galotnīti;
Dod, Dleviņi, brālīšami
Atrast tādu līgaviņu!
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

- 110 -

12226.

Priecājties, jaunas meitas,
Dabūs mutes šovakar:
Divi labi puišu brauc
Par slidenu ezeriņu.
152 [Jērkulē (Krimuldas pag. Rg)].

12227.

Protat kaunu, jauni puiši,
Ko vajaga meitiņām:
Saldu pūŗu baltu maizi,
Pamrantiņa brandavīnu.
171 [Tāšu Padurē (Kalvenes pag. Azp)].

12228.

Protaities, jaunas meitas,
Eit~ pie maza arājiņa:
Tie smuidrie, tie gaŗie,
Tie būs kunga kaŗavīri.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

122281.

Proties kaunu, tautu meita,
Bīsties ļaužu runājam,
Nepuško bez laiciņa
Manu jaunu bāleliņu!
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

12229.

Protu, protu, redzu, redzu,
Še māsiņa nedzīvos;
Nesēj rožu, ne magoņu
Brāļa dārza maliņā.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

12230.

Pūš, bāliņ, vaŗa tauri,
Kalniņā stāvēdams,
Lai klausās tautu meita,
Aizkrāsnē gulēdama.
2101 [Puzeniekos (Puzes pag. Vp)].

12231.

Pūt, puisīti, āža ragu,
Ellē tava dvēselīte,
Ellē tava dvēselīte,
Āža raga galiņā.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

12232.

Pūt, vējiņ, magoniņu,
Lai ziediņi platījās;
Sēd~, māsiņa, bāliņos,
Lai vietiņa taisījās!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

12233.

Puiši, bungas, gauši auga,
Gauši ņēma padomiņu;
Meita, liepa, drīz uzauga,
Drīz tautām malējiņa.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

12234.

Puiši iet pie tā velna,
Kā vardītes kurkstēdami;
Meitas iet pie Dieviņa,
Kā ieviņas ziedēdamas.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

12235.

Puiši gul sētmalā
Dubļainiem zābakiem;
Meitas gul klētiņā
Smalkos linu palagos.
232 [Talsos (Tl)].

12236.

Puiši gul sētmalā,
Suņi mīza cepurē;
Meitas gul klētiņā,
Saule spīd vaiņagā.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

12237.

Puiši labi, puiši labi,
Visi kunga darbos gāja;
Meitas laiskas, meitas laiskas,
Tās gulēja aizkrāsnē.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12238.

Puiši, meitu neviliet,
Meitām kaunu nedariet!
Trīsēs jūsu dvēselīte,
Dieva durvju daiedama.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

12239.

Puiši, puiši, kas nu puiši,
Nava puišu tikumiņa;
Edz kur meitas, edz kur meitas
Kā tās vienas āru liepas!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

12240.

Puiši, puiši, kas tie puiši,
Spaļi vien, pelaviņas;
Redz kur meitu dzeltānītes
Kā šķiedriņas laistījās!
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

- 111 -

12241.

Puiši, puiši, kas tie puiši,
Tie gan sievas nedabūs:
Miega cūkas, alus brāļi,
Ceplī guļ launadziņu.
114 [Biksejā (Blomes pag. Vlk)].

12242.

Puiši sēd cepurēs
Kā barvikas mežmalē;
Meitas sēd kroniņos
Kā puķiņas dārziņā.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

12243.

Puiši, svārkus atmetat,
Lai redz meitas kamzolīšus;
Meitas svārku tā nerauga,
Kā raudzīja kamzolīšus.
121 [Gulbenē (Md)].

12244.

Puišķēniņ, puišķēniņ,
Sudrabota meitenīte!
- Viņa bija sudrabota,
Viņa manis negribēja.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12245.

Puišķēniņi, puišķēniņi
Kā raibie kucēniņi;
Meitenītes, meitenītes
Kā dzeltenas cielaviņas.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

1. Puisēnu, puisēnu
Kā raibu kuķeļu!
Mēs divi māsiņas
Kā rauduvītes.
Sviedīsim puisēnus
Līkajā laivā,
Lai iet vellam
Zābaku lāpīt!
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

12246.

Puisi puisi, mazgā muti,
Paskatiesi liepienā:
Meita sēž liepienā
Kā sarkana brūklenīte.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

12247.

Puiss puišam godu deva,
Noņemdams cepurīti;
Meitas godu paslēpušas
Zem baltām vilnānēm.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

12248.

Puisīšam īksi mati,
Trīsdeviņi padomīn~;
Meitīnām gaŗi mati,
Īksākais padomīns.
1191 [Ēveles draudzē].

12249.

Puisīšam tāda daba
Kā rudeni āzīšam:
Kuŗu meitu ieraudzīja -
Šī ir mana, tā ir mana!
56 [Pociemā (Pociema pag. Vlm)].

12250.

Puisīts raud visu gadu,
Grib bagātu līgaviņu.
Ja tev trūkst padomiņa,
Es tev došu padomiņu,
Es tev došu padomiņu,
Kas bagāta līgaviņa:
Balta roze, tā bagāta,
Simtiem svārku mugurā.
231 [Stendē (Stendes pag. Tl)].

12251.

Puķes dēļ, bāleliņ,
Nedzen laivas ezerā:
Puķīt~ auga mātes meita
I citā maliņā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12252.

Puķes zied dārziņā,
Zeltenīte sētiņā;
Puķes vīta aukstumā,
Zeltenīte tautiņās.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

12253.

Pulku pulku irbju tek
No kalniņa lejiņā.
Kur, pie joda, vanadziņi,
Kad irbītes neredzēja?
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

- 112 -

12254.

Purvā auga zaļa zāle,
Tās neēda kumeliņi;
Muižā auga skaistas meitas,
Tām nejāja precenieki.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

12255.

Purvā auga tautu meita,
Niedres malku dedzināja.
Augat, mani bāleliņi,
Vedat viņu tīrumā!
206 [Kuldīgas apriņķī].

12256.

Pura grīslis lielījās
Ābuliņa meitu ņemt.
Ņem labāk pura ņiedru,
Tā tev līdzi locīsies!
1331 [Sikšņu pagastā (Gaujienas pag. Vlk)].

12257.

Puško, māte, savas meitas,
Tīrumā vadīdama;
Puškots auga ozoliņis
Tīrumiņa galiņā.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1. Appuškoti ozoliņi
Tīrumiņa galiņā;
Puško, māte, savas meitas,
Tīrumā stādīdama!
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

12258.

Puškojies, tautu meita,
Neraug~ manu bāleliņu!
Gan es savus bāleliņus
Ganīdama appuškoju.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

12259.

Pušku, lūku muosa raud,
Buol~eņūs dzeivuodama.
Byus tautuos puški, lūki,
Byus gaudās asareņas.
4271 [Rēzeknes apr.].

12260.

Putniņš nesa pa gaisiem
Mazu mazu grāmatiņu:
Puiši sūta meitiņām
Dižus labus vakariņus.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

12261.

Putriņ, balta izvārīta,
Kas nu tevi izēdīs?
Meitiņ, skaista izaugusi,
Kas nu tevi izprecēs?
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

12262.

Raugāt, puiši, kur raugāt,
Dancī meitu neraugāt:
Kuŗa māk danci vest,
Tā ir laiska darbiņā.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

12263.

Raugies, puisi, kur raugies,
Dancī meitas neraugies:
Kuŗa viegli danci veda,
Tā velk grūši dzirnaviņas.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Lūko, brāli, līgaviņu,
Lūko labu dancotāju:
Kuŗa viegli danci grieza,
Tā griež viegli dzirnaviņas.
23 [Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)].

122631.

Raugies, puisi, ko raugies,
Ganu meitu neraugies:
Ganu meitai melna snātne,
Nobrukuse vilnāņīte.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

12264.

Redz kā koši piederēja:
Ievas zied, strazdi dzied;
Redz kā koši piederēja:
Puiši lūdza meitu māti.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

12265.

Redz kur meitas riņķi grieza
Uz tā vaska rituliņa;
Redz kur puiši raudzījās
Svilošāmi cepurēm.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

12266.

Rej, kačeit, k~ezl~ēn~eņu,
Navā vylku rējējeņu;
V~edit, bruoļi, poši muosu,
Navā tautu v~ed~ējeņu.
422 [Līvānu pag. D].

- 113 -

12267.

Reta reta tā sētiņa,
Kam pie vārtiem ozoliņš;
Reta reta tā meitiņa,
Kam deviņi brūtgāniņi.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)].

12268.

Retas retas tās puķītes,
Kam rudiņ balti ziedi;
Retas retas tās meitiņas,
Kas mīlē māju puišus.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

12269.

Reti reti tie liniņi,
Kas baltiem ziediem zied;
Retas retas tās meitiņas,
Kas puišiem mutes dod.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12270.

Reti reti tie siliņi,
Kas baltiem ziediem zied;
Reti reti tie puisīši,
Kam ir īsta mīlestība.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

12271.

Reti reti tie siliņi,
Kas baltiem ziediem zied;
Reti reti tās meitiņas,
Kas puisīšus mīļus tur.
203 [Usmā (Usmas pag. Vp)].

1. Reti reti tie siliņi,
Kas ar baltiem ziediem zied;
Reti reti tie puisīši,
Kas meitiņu nemīlēja.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

12272.

Reti reti tie siliņi,
Kas ar baltiem ziediem zied;
Reti reti tie puisīši,
Kas meitiņu nepieviļ.
394 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12273.

Rets bij tādis novadiņis,
Kur nav Zūres zeltenītes;
Tās tie puiši ņemdam~ ņēma,
Ražani tās dzīvoja.
214 [Zūrās (Zūru pag. Vp)].

12274.

Rībēj~ zeme atjājot,
činčēj~ pieši nolecot:
Nu atjāja kliģenieki
Lestenieces lūkoties.
Atpakaļi, atpakaļi
Pie savām mellenēm!
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

12275.

Rikšus rikšus bāliņš jāja
Par to ciema notariņu,
Lai nedzird ciema meita,
Lai tik gauži neraudāja.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

1. Rikšus rikšus, pussklābiņu
Pa to ciema notariņu,
Le neredz ciema puiši,
Le nelaiž asariņas.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

12276.

Ruden puiši, ruden puiši
Kā pelēki vanadziņi;
Pavasari jaunas meitas
Kā irbītes pulciņā.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12277.

Sabārās ciema meitas,
Raibus cimdus adīdamas:
Viena grib, otra grib
Pie tā mana brāleliņa.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

12278.

Sārtas rozes, baltas rozes,
Tās meitiņu kavēklīts;
Jaunas meitas, skaistas meitas,
Tās puisīšus kairināja.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

12279.

Saimniekdēls tīkojās
Pēc saimnieku meitiņām.
Tu dabūsi saimniekmeitu,
Kam skrandiņas karājās,
Kam skrandiņas karājās,
Šuj ielāpu uz ielāpu,
Šuj ielāpu uz ielāpu,
Ar āmaru pieklapē.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

- 114 -

12280.

Saka meitas grūt esot,
Rudzu sieku samalušas;
Atradīsi vēl grūtāki,
Kad aiziesi tautiņās.
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)].

12281.

Saldāks alus krūziņē
Ne ozola kanniņē;
Labāk~s meitas pārnovadu
Nekā pašu novadā.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

12282.

Sargies, meitu māmulīte,
Lūgsies tevi šoruden
Vilcenieki, ūzenieki,
Mūrmuižnieku darbenieki.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

12283.

Sarkanais āboliņ,
Tārpiņš tavu saknīt~ grauze;
Ai skaistais tēva dēls,
Tev bij slikta dzīvošana.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

12284.

Sarkanais ābuliņš,
Tārpiņš tavu sakni grauza;
Ai skaistais tēva dēls,
Tev nav laba padomiņa.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

122841.

Sarkanais dāboliņš,
Tārpiņš tavu sakni grauza;
Diženais tēva dēlis
Novecojis dzīvojot.
3031 [Tomē (Tomes pag. Rg)].

12285.

Sarkanais āboliņ,
Tārpiņš tavu sakni grauž [grauza];
Diženais tēva dēls,
Suns tu būsi dzīvodams.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)], 69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 871 [Liepkalnes apk. (Liepkalnes pag. Md)]. 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

1. Ei sarkan āboliņ,
Tārpiņš tov~ saken grauž;
Ei ražen tēv~ dēlis,
Suņu sierd~ dzīvedem.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

2. Košs, sarkanis ābolītis,
Tārpiņš tavu sērdi ēda;
Košs, ražanis tēva dēlis
Šķelmis tapa dzīvojot.
Visu gadu sadzīvoja,
Ne vārdiņa nerunāja.
Kā no koka skaidas lēca,
Tā no tevis valodiņa.
Kad es būtu to zinājsi,
Ka es tava līgaviņa,
Kalnā rozes ravēdama,
Būt~ tecējsi lejiņā,
Būt~ tecējsi lejiņā,
Laidusiesi jūriņā,
Laidusiesi jūriņā,
Zaļā ziedu laiviņā.
Labāk mani ūdens nesa
Nekā tautu kumeliņis;
Ūdens nesa līgodamis,
Tautiets žēli raudināja.
170 [Lielnīkrācē (Nīkrāces pag. Azp)].

12286.

Sarkanajis āboliņis,
Tārpiņš tavu sakni grauza;
Ražanajis tēva dēls,
Kas gan tavu sirdi zina!
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12287.

Sarkanais āboliņ,
Tārpiņš tavu sakni grauž;
Slavenais tēva dēls,
Gauži raud līgaviņa.
408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

12288.

Sarkanais āboliņš,
Tārpi tavu sakni grauž;
Smuks puisīts baltu muti,
Tas meitām sirdi grauž.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Vai sarkanis āboliņ,
Tārpiņš tavu serdi grauž;
Vai lepnais tēva dēls,
Meitas tavu sirdi lauž.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

12289.

Sarkanais āboltiņi,
Tārpiņš tavu serdi grauza;
Vai lepnais tēva dēls,
Pievils tevi sērdienīte.
186 [Gaiķos (Gaiķu pag. Kld)].

- 115 -

12290.

Sarkanais āboliņ,
Tārpiņš tavu sirdi ēd;
Diženais tēva dēls,
Vilta tava mīlestība.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

12291.

Sarkanais āboliņš,
Tārpiņš tavu vidu ēd;
Dižanā mātes meita
Netikusi bāliņos.
1311 [Apē (Vlk)].

12292.

Sasāksim, arsim zem~,
Aparuš~, ecēsim;
Sasāksim, ņemsim siev~,
Apņēmuš~, dzīvosim.
3401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē]. 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Sāksim, puiši, dzersim alu,
Sasākuši, dziedāsim;
Sāksim, puiši, ņemsim sievas,
Sasākuši, dzīvosim.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

12293.

Sova bolta buol~el~eņa
Ni as t~eiču, ni p~eluoju:
Kur~ daīs dzaltuon~eit~e,
Palīs gaudu asareņu.
426 [Sakstagala pag. Rz].

12294.

Savu laiku roze ziedi,
Savu laiku magonīte;
Savu laiku meita gaida
Laimes krēslu paceļot.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

12295.

Šādi tādi vēršu kupči
Mūsu meitu lūkojās.
Eit uz Rīgu, vēršu kupči,
Tur telītes pārdodamas.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

12296.

Šitā pati tautu meita
Būs manam bāliņam:
Ne tā stalta, ne tā lepna,
Ne tai daudzi sudrabiņa.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

12297.

Šito meitu, šito meitu,
To vedīšu bāliņam:
Tai galviņa gluda bija,
Tai mutīte nomazgāta.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12298.

Šķelmīts mans bāleliņš,
Mana vārda neklausīja;
Es dzīvoju, es redzēju,
Kāda kuŗa zeltenīte.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

12299.

Šo dieniņu balta diena,
Meitām puiši jālūdzās,
Vīna glāze rociņā,
Raibi simdi padusē.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

12300.

Šogad skaistas rozes auga
Jaunu meitu dārziņā:
Šogad stalti tēva dēli
Pulkiem jās precībās.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

12301.

Sēd~, brālīti, pie galdiņa,
Lūkojies līgaviņu:
Kuŗa knaši, žigli ēda,
Tā ir čakla darbiņā;
Kuŗa ēda tērzēdama,
Tā ir kūtra darbiņā.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

12302.

Sēdi, sēdi, krellainīte,
Zābakaiņa gaidīdama!
Mans bāliņš zābakains,
Neņems tevis, krellainītes.
381 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Sēdi, sēdi, ilgsēdīte,
Zābakotus gaidīdama;
Mans brālītis zābakots,
Neņems tevi, ilgsēdīti.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

2. Sēdi, sēdi, sudrabota,
Gaidi, gaidi zābakota;
Mans brālītis zābakotis,
Neņems tevi, sudrabotu.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

- 116 -

12303.

Sēdi, sēdi, tautu meita,
Neviens tevi nelūkos:
Jau saulīte launagā,
Vēl gosniņas laidarā.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

12304.

Zems ozols, platas lapas,
Ilgi stāv rīta rasa;
Jauni puiši, šauras acis,
Tie asaru dzērājiņi.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

1. Zems ozols, platas lapas,
Pret saulīti vizināja;
Zems vīriņš, šauras acis,
Gauži sievu raudināja.
2 [Aderkašos (Taurupes pag. Rg)].

12305.

Seika seika zeiļu rūta,
Bet dižana nesējeņa;
Naļautum navadus~e,
Kai leluoki bruol~el~eņi.
422 [Līvānu pag. D].

12306.

Sīkas mazas man māsiņas
Kā auziņas druviņā;
Pats es viņas izvadīšu
Pa vienami vakarā.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

12307.

Sīkas mazas man māsiņas
Kā auziņas saaugušas;
Lai tās sīkas, lai tās mazas,
Tāpat tautas izvadāja.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Sīkas mazas mēs māsiņas
Kā auziņas tīrumā;
Tāpat tautas aizvedīs,
Lielākās lasīdami.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

12308.

Sīkas mazas man māsiņas
Kā auziņas sadīgušas.
Kad man tiktu, es apsētu
Triju kungu novadiņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

12309.

Sīkas mazas man māsiņas
Kā auziņas tīrumā;
Būs dažam tautiešam
Svīdēt savu kumeliņu.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

12310.

Sīkas mazas man māsiņas
Kā auziņas tīrumā;
Ir tad vēl es nedotu
No tīruma tautiņās.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

12311.

Sīkas nātres apaugušas
Laukē kuplu ozoliņu;
Vecas meitas apstājušas
Man~ jaunē bāleliņu.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

12312.

Sīksejīti, baltsejīti,
To vedīšu bāliņam;
Tai pieder zīdautiņš,
Skaista cauņu cepurīte.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

12313.

Sīku bērzu lakstīgala
Dižu mežu trīcināja;
Arī mazu ļaužu bērns
Dižas tautas kaitināja.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

12314.

Sīva dzedra tā meitiņa,
Kam sarkani vaigu gali;
Dievs žēlo to māmiņu,
Kam tā tika vedekliņa.
226 [Kandavā (Tl)].

1. Sīva dzedra tā meitiņa,
Kam sarkani vaigu gali;
Dievs žēlo to puisīti,
Kam tā būs līgaviņa,
Kam tā būs līgaviņa,
Kā mātei jauņaviņa.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

12315.

Sīva dzedra tā meitiņa,
Kam sarkani vaigu gali;
Vajag grīna tautu dēla,
Kas gāj~ viņu bildināt.
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

12316.

Sīva dzedra tā meitiņa,
Lādēdama vien staigā;
To, brālīši, neņemat,
Tā rās manu māmulīti.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

- 117 -

12317.

Zila zaļa cielaviņa,
Sarkans santa cekuliņš;
To vedīšu bāliņam
Uz nākamu rudenīti.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

12318.

Sinepīte sīva sēkla,
Sēsim purva maliņā;
Sīva dzedra mūs~ māsiņa,
Dosim tālu tautiņās.
294 [Grantelē (Iecavas pag. B)].

1. Kaņepīte sūra zāle,
Sēsim sila maliņā;
Mūs~ māsiņa bargaliņa,
Dosim tāļu tautiņās.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

12319.

Zinu, zinu, kā vajaga
Jaunajām meitiņām:
Baltu zeķu, melnu kurpju
Sudrabiņa sprādzītēm.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Zynu, zynu, kuo vajag
Jaunajim puiškinim:
Ušņu putras, skuobas dzyras,
Vacas buobas puorgulēt.
409 [Līksnas pag. D].

12320.

Zinu, zinu labu meitu,
Nesacīšu bāliņam;
Nesacīšu bāliņam,
Dieveŗam taupīdama.
Dievers mani mīļi cēla,
Pie gultiņas stāvēdams.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

12321.

Zinu, zinu skaistu meitu,
Bet nesaku nevienam;
Bāliņam vien pasaku,
Lai seglo kumeliņu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

12322.

Zinu, zinu skaistu meitu,
Bet nesaku nevienam:
To neļautu kalpam ņemt,
Ne vēl vest bāliņos.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

12323.

Sirmi zirgi, daiļ~ arāji
Viņā lauka galiņā.
Tur es dotu sav~ māsiņu,
Būt~ tā liela uzauguse.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

12324.

Sirmi zirgi baltskarīši,
Tie teicami kumeliņi;
Tā teicama mātes meita,
Ko ved tautas pārnovadi.
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

12325.

Skāba maize nerūgusi,
Uz ķīseļa vērdamās;
Kalps neēda vakariņu,
Uz kalpones vērdamies.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

12326.

Skaidrūdeņa rauduvīte,
Nelaidies rāvienā;
Dail~ augusi mātes meita,
Neej pati sirdēstā!
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

12327.

Skaista meita uz acīm,
Dižens puisis lūkojās.
Vēl tā būs māmiņai
Grūt~ akmeņa vēlējiņa.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

12328.

Skaista meita iz acīm,
Dižens puisis raudzījās;
Lai tā skaista iz acīm,
Bet ir laska [laiska] darbiņiem.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

12329.

Skaista puķe, slikta smaka,
To nevīšu vaiņagā;
Skaista meita, slikta slava,
To neņemšu bāliņam.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Smuka puķe, slikta smaka,
To es viju vaiņagā;
Smuka meita sliktu ļaužu,
To es vedu bāliņam.
23 [Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)].

- 118 -

12330.

Skaistas puķes izziedē
Pašā Jāņu vakarā;
Skaistas meitas izprecē
Pašā ziedu laiciņā.
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

12331.

Skaisti puiši, šauracīši,
Tie asaru dzērājiņi,
Dažu labu mātes meitu
Asarām raudināja.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

12332.

Skaistu puķi es norāvu
Otra kunga tiesiņā;
To, bāliņi, es tev došu,
Spraud aiz savas cepurītes!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

123321.

Skatāties, raugāties,
Kas grib labu ieraudzīt:
Tā negāja krogā dzert,
Ne ciemā rādīties.
20 [Krapē (Krapas pag. Rg)].

12333.

Skrej, bitīte, sasit spārnus,
Gar greiznaju ozoliņu;
Ej, māsiņa, gar netikli,
Saņem savas villainītes!
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)], 181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Skrej, bitīte, sasit spārnus,
Izpraulējis ozoliņis;
Ej, māsiņa, gar nelieti,
Saņem savas villainītes!
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)], 195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

2. Skrej, bitīte, sit spārniņus
Pie nedieta ozoliņa;
Ej, māsiņa, raudādama
Pie nerātna tēva dēla!
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

12334.

Skrej, bitīte, tai priedē,
Kam sārkani skuju gali;
Ņem [jem], bāliņi, to meitiņu
Kam sārkani vaigu gali!
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

12335.

Skrodeŗam, vēveŗam,
Tam es devu sav~ māsiņu:
Skroders man svārkus šuva,
Vēvers auda villainīti.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

12336.

Skuju dēļ lakstīgala
Eglājā nedziedāja;
Māsu dēļ bāleliņi
Ar tautām nerunāja.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

12337.

Skuju dēļ lakstīgala
Eglienā nedziedāja;
Bargu bargu tautu dēļ
Neiet māsa tautiņās.
3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12338.

Skuju dēļi lakstīgala
Nedziedāja eglieņā;
Brāļa dēļi mūs~ māsiņa
Vēl negāja tautiņās.
166 [Gramzdā un Smaižos (Gramzdas un Aizviķu pag. Lp)].

12339.

Skuju dēļi lakstīgala
Nedziedāja eglienāi;
Ļaužu dēļi mūs~ māsiņa
Nedzīvoja tautiņās.
206 [Kuldīgas apriņķī].

12340.

Slinki, laiski tēva dēli
Sila malu vazājās;
Tā būs traka meitu māte,
Kas tiem savu meitu dos.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

12341.

Slinks puisītis tālu jāja
Lūkoties līgaviņu;
Tālu jāja, nedabūja,
Pārjāj pašu novadā.
283 [Kroņa Vircavā (Vircavas pag. Jg)].

12342.

Smagi krāca sila priede,
Smalka lietus pielijuse;
Gauži raud tautu meita,
Bez arāja palikuse.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

12343.

Smuidri bērzi locījās
Pret saulīti vakarā;
Tā lokās puišu sirdis
Pret jaunām meitiņām.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)], 293 [Gravendālē (Mežotnes pag. B)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 119 -

1. Smīdris bērzs locījās
Pret saulīti vakarā;
Tā lokās tautu dēls
Pret to manu augumiņu.
218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

2. Tieva, gaŗa, smīdra bērza
Līdz zemiņ~ locījās;
Tā lokās veci puiši
Pēc jaunām meitiņām.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

12344.

Smuidri, gaŗi vītuliņi
Garanāmi lapiņām;
Smuidri, gaŗi tēva dēli,
Tie asaru dzērājiņi.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

12345.

Smuka, daiļa tā meitiņa,
Par ko puiši neprecēja?
Vai tādēļi neprecēja,
Aiz tā lielā daiļumiņa?
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

12346.

Smuka meita, skaista meita,
Tā puisīšu vīlējiņa;
Dūmaļiņa, kvēpaļiņa,
Tā darbiņa darītāja.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12347.

Smuks puisītis, daiļa rota,
Kad precēja līgaviņu;
Kad paņēma līgaviņu,
Vējš nopūta daiļumiņu.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

12348.

Sniegi, vēji gaisu jauca,
Jauni puiši ķīvējās;
Ne saulīte gaisu jauca,
Ne meitiņas ķīvējās.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)]. 33 [Pēteŗupē (pie Saulkrastiem Rg)], 112 [Cirstos (Cirstu pag. C)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1. Mēnesnieks gaisu jauca,
Jauni puiši ķīvējās;
Ni saulīte gaisu jauca,
Ni meitiņas ķīvējās.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

2. Tec, saulīte, negriez gaisu,
Meitas naidu neturēja;
Sniegi, vēji gaisu grieza,
Puiši naida cēlējiņi.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

12349.

Znoti, draugi saucamies,
Būsam znoti, nebūsam?
Mēs, bāliņi, nezinām,
Ies māsiņa, vai neies.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

12350.

Zosis bēga klaigādamas
No dūnaiņa ezeriņa;
Meitas bēga raudādamas
No dzērāja tēva dēla.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)], 248 [Praviņos (Praviņu pag. Tk)].

1. Šviļpodama sniedze skrēja
Par ezeru maliņā;
Raudādama meita gāja
Pie dzērāja tēva dēla.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

2. Tec, upīte, skanēdama,
No dūņāja ezeriņa;
Bēdz, māsiņa, raudādama
No dzērāja tautu dēla!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

12351.

Spiež, bāliņ, uz acīm
Savu caunu cepurīti,
Raugies zem~, raugies tāļ~
Sev raženu līgaviņu!
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

12352.

Spoži spīd mēnestiņis,
Vēl jo spoži saule spīd;
Diži bija tautu dēli,
Vēl jo dižas tautu meitas.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

12353.

Stāvi, stāvi, siena kaudze,
Gaidi labu ceļa laiku;
Stāvi, stāvi, mātes meita,
Gaid~ raženu tēva dēlu!
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

12354.

Staltajiem puisēniem
Elles vārti jau atvērti;
Vecajām meitiņām
Debess durvis vaļā stāv.
71 [Drustos (Drustu pag. C)].

- 120 -

12355.

Stalts puisītis Gauju kāpa
Staltas meitas lūkoties.
Pārkāpj Gauju, atkāpj Gauju,
Staltas meitas nedabūja.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Pāri, pāri par Gaujiņu
Sērstu meitas lūkoties!
Nedabūju Sērstu meitas,
Bried~ Gaujiņu raudādams.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

12356.

Stalts rubenis rubināja
Stalta bērza galiņā;
Stalts bij mūsu bāleliņš,
Staltas māršas mums vajaga.
297 [Lepšukalnā pie Bauskas (Bauskas pag. B)].

12357.

Steidzat, puiši, sievas ņemt,
Nesteidzat linus plūkt!
Kuŗš papriekšu pasteigsies,
Tas labāku dabūsies.
190 [Kuldīā].

1. Steidzam, puiši, sievas ņemt,
Nesteidzam rudzu sēt;
Kurs tālāku aiziesam,
Tas dailāku dabūsam.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

12358.

Strauja strauja upe tek,
Jo tā strauja, jo olaiņa;
Ilgi meita vaiņagā,
Jo tā ilgi, jo bagāta.
170 [Lielnīkrācē (Nīkrāces pag. Azp)].

12359.

Suņam ēsti tū zuol~eiti,
Kur~ aug c~eļa mal~eņā;
Kolpam jimt tū m~eitin~i,
Kura vīna mamiņai.
4241 [Gaigalavas pag. Rz].

1. Suņam ēst tū zuolteņu,
Kura auga ceļmolā;
Kolpam nimt tū meiteņu,
Kura vīna muotei beja:
Ījiukuse gordu ēst
I mīdzeņu izgul~ēt.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

12360.

Svētu rītu, man~ māsiņa,
Negul~ ceļa maliņāi:
Ceļa malu tautas jāja,
Lieku veda kumeliņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

12361.

Zvejniekam tā naudiņa,
Kas guļ jūras dibinā;
Netikļam tā meitiņa,
Kuŗ~ aug viena māmiņai.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

12362.

Tā dziedāja jauni puiši,
Kā tie mūsu suņi rēja;
Jaunas meitas gavilēja
Kā eņģeļi debesīs.
7 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

12363.

Tā mēs, brāļi, dzīvosam,
Bez laulības nomirsam,
Lai mēs savus zābaciņus
Ap meitāmi neplēšam.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

12364.

Tā meitiņa lielījās:
Man bij triju precenieku!
Ej tu, mele, nemelo,
Pate lūdzi tautas dēlu.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

12365.

Tā vilkam laba aita,
Kuŗa tāļu krūmiņos;
Tā puišam laba meita,
Kuŗa tāļu ciemiņā.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

12366.

Tāda priede siliņā,
Kāda sila maliņā:
Tāda meita kaimiņos,
Kāda tāļu tautiņās.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Tādi koki mežā auga,
Tādi meža maliņā;
Tādi puiši pārnovadu,
Tādi pašu novadā.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

- 121 -

12367.

Tādi jauni knēvelīši,
Visi sievu precētāji;
Kad sieviņa maizi prasa,
Brucu brucu kārklienā.
224 [Kabilē (Kld)].

12368.

Tāļu tāļu es redzēju
Rudzu lauku līgojot.
Tur es dotu sav~ māsiņu,
Būt~ tā liela uzauguse.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Tāļu tāļu es redzēju
Ezariņu viļņojot.
Tas nebija ezariņš,
Tas bij rudzu tīrumiņš.
Tur es došu sav~ māsiņu,
Kad tā liela uzaudzīs.
108 [Veismaņu pagastā (Vaives pag. C)].

123681.

Tālu tālu suņi rēja,
Tepat kliedza medenieki;
Tālu puiši slavu laida,
Tepat ņēma līgaviņu.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

12369.

Tai meitiņai balta mute,
Tai sarkani vaigu gali.
To, brālīši, neņemat,
Tā nav gājsi druviņā.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

12370.

Taisi, manu bāleliņ,
Lielas, platas kamaniņas:
Auga rumba kaimiņos
Brūnajām actiņām.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

12371.

Tāpat būs tev, māsiņa,
Kā citām māsiņām:
Atnāks tautas, aizvedīs,
Atpakaļi nevedīs.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

12372.

Ta Jēcīts klēti taisa,
Grib rudeni sievu ņemt.
Ni jumtiņa, ni spārīšu,
Jau gultiņa apakšā.
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

12373.

Taujā, māte gudru vīru,
Netaujā rudzu klēts:
Daža laba rudzu klēts
Gudra vīra galviņā.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 370 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 373 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Raug~, māsiņa, gudru puisi,
Neraug~ rudzu tīrumiņa:
Daža laba rudzu klēts
Gudra puiša galviņā.
101 [Rankā (Rankas pag. C)].

12374.

Taujājies, brāleliņi,
Sev taujā, man taujā:
Sev taujā kuplu liepu,
Man ārisku ozoliņu!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

12375.

Tautas gaida man~s māsiņas
Kā saulītes uzlecot.
Jauna jauna man~ māsiņa,
Laižu tālu tautiņās.
299 [Mežotnē un Švitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)].

12376.

Tautas jāja naktes guļu,
Meitu godu nolūkot;
Es redzēju puišu godu,
Par plāniņu pāriedam.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

12377.

Tautu dēli bēdājās,
Līgaviņas meklēdami;
Brauciet pāri Daugavai,
Tur rasiet līgaviņas!
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

12378.

Tautu dēls Dievu lūdze,
Baltu kreklu vilkdamies:
Dod, Dieviņ, tautu meitu
Šoruden sagaidīt!
Jau mugura noplīsuse,
Nevar meitas sagaidīt.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

12379.

Tautu dēlis gauži raud,
Cietu beņķi gulēdams:
Kaut man būtu tā meitiņa,
Cietu beņķi negulētu.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

- 122 -

12380.

Tautas meita attecēja
Pie manimi raudādam~.
Vēl nevaida mans bāliņis
Šogad sievas ņēmējiņš.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

12381.

Tautu meita balvu sola,
Lai es teicu brālītim.
Teicies pati, tautu meita,
Es nevaru tevi teikt;
Teicies rāmi staigājot,
Drīz dārbiņu padarot.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

12382.

Tautu meita lielījās
Daudz par puisi nebēdāt.
Ja par puisi nebēdāsi,
Mūžam vīra nedabūsi.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12383.

Tautas meita lielījāsi,
Ka viņaji linu dvieļi.
Sapūst tavi linu dvieļi,
Neņems mani bāleliņi.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

12384.

Tautas meita mani lūdza,
Lai ieteicu bāliņam.
Ko teikdamis es ieteikšu,
Kad netīka prātiņam.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

1. Pie man~ lipa tautu meita,
Māsīciņa saukdamies.
Ko darīšu, tautu meita,
Kad neņēma bāleliņš!
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

123841.

Tautu meita dzeltenīte
Aiz kalniņa velējās;
Mans bāliņš, neveiklīts,
Kalnā kāpa raudzīties.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

12385.

Tautu meita zeltānīte
Dzelteniem matiņiem,
Tā manam brāliņam
Sirdi vien ēdināja.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

12386.

Tautu meita skaidas lasa
Apakš brāļa ozoliņa.
Es pateikšu brāliņam,
Noņems tavu villainiņu.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

12387.

Te jāja ciempuiši
Līgavu lūkot.
Te meitas jo vecas
Ne māmuļītes.
226 [Kandavā (Tl)].

12388.

Tie ciemīna klundarkāji
Nāk meitīnu lūkoties;
Nāca, nāca, neienāca,
Dores [=durvis] vien virināja.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

12389.

Tiesa tiesa, kungs to teic,
Puišiem meitas jālūdzās;
Meitu mute, balta mute,
Puišu sirdis priecināja.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

12390.

Tiesa tiesa, māmuliņ,
Es meliņu nerunāju:
Jau manam bāliņam
Vairāk mīl tautu meita.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

1. Mana mīļa māmulīte,
Es tev nieka nesacīšu:
Jau manam bāliņam
Vairāk mīļa tautu meita;
Tautu meitai krelles pirka,
Tautu meitai gredzentiņu.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

12391.

Tēvs dēlam naudu deva,
Lai pirk daiļu līgaviņu.
Dēliņš bija gudris vīrs,
Nopirk jaunu kumeliņu.
Līgaviņa pate nāca
Kumeliņa lūkoties.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

- 123 -

12392.

Tēvs dēlam naudu deva,
Lai tas pirka kumeliņu.
Dēls nepirka kumeliņu,
Dēls paņēma līgaviņu.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

12393.

Tēvs dēlam naudu deva:
Pirc, dēliņ, līgaviņu!
Dēls nopirka kumeliņu,
Sukā tēva tīrumiņu.
9 [Bilstiņos (Kokneses pag. Rg)], 36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)], 421 [Taurupes pagastā (Rg)]. 80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

1. Tēvs dēlam naudu deva:
Pirc, dēliņ, kumeliņu!
Dēls nopirka līgaviņu,
Sukā tēva muguriņu.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

2. Tēvs dēlam naudu deva:
Pirc, dēliņ, līgaviņu!
Dēls saņēma gudru prātu,
Nopirk~ labu kumeliņu,
Nopirk~ labu kumeliņu,
Šņorēj~ tēva tīrumiņu.
Izšņorējis tīrumiņu,
Tad vēl ņēma līgaviņu.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

12394.

Teic man arī, bāleliņi,
Kur tu ņemsi līgaviņu,
Es tev arī palīdzēšu
To meitiņu nolūkot.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

12395.

Tev, brālīti, div~ māsiņas,
Kuŗa tev jo mīļāka?
Mīļ~ man viena, mīļ~ man otra,
Tautu meita jo mīļāka.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

12396.

Tev, driķīti, plāna lapa,
Tevi drīzi salna raus;
Tu, meitiņa, skaista augi,
Tevi drīzi tautas ves.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

12397.

Tov, puisīti, sarkan~ vaigi,
Tov ir viltus valodiņa;
Kur~ meitiņu tu satiec,
To runā, to precē,
To runā, to precē,
To sauc sov~ līgaviņu.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

12398.

Tev, puisīti, caurs prātiņš,
Caura tava cepurīte:
Kuŗu meitu ieraudzīji -
Šī būs mana, tā būs mana.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)], 1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)]. 267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

1. Ar to godu, tu puisīti,
Šogad sievas nedabūsi:
Kuŗu meitu ieraudzīji,
Tā bij tava līgaviņa.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

12399.

Tev, puisīti, caurs prātiņis,
Caura tava cepurīte:
Tu domāji to meitiņu,
Kas uz tevi nedomāja.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

12400.

Tev vērsīti, melna mute,
Tev vajaga āboliņa;
Tev, puisīti, melns krekliņis,
Tev vajaga velētājas.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].

12401.

Tec, māsiņa, kalniņā,
Plūc sarkanu dābuliņu;
Tecēdama nosaskati,
Ka vītuša nenoplūc!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

12402.

Tec, putniņi, upes malu
Ar mazo grāmatiņu,
Aiznes vēsti Jānīšam:
Nu Līzīte drīzi nāks.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

12403.

Tīrūdeņa raudevīte,
Nelaidies rāvienā!
Visi tavi spārnu gali
Tīru zeltu vizināja.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

- 124 -

12404.

Tīrumā, klajumā
Visskaistā ieva zied;
Mazajā ciemiņā
Visskaistā zeltenīte.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

12405.

Tīrumnieka bāleliņ,
Jem tīruma zeltenīti;
Meža meita nosalīka,
Atvasītes ravēdama.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12406.

Tīšām daru bāliņami,
Kam neņēma līgaviņu:
Kažociņu izvelēju,
Linu kreklu domādama.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12407.

Tīšu tīšu vanagam
Zīle dzied kaņupēs;
Tīšu tīšu mūs~ māsiņa
Pret tautām grežojās.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

12408.

Tik tāds lūž~(?) tout~ dēls
Lūkē lepn~ līgaviņ~.
Ko ves lepn~ līgaviņ~
Tapenet~ kumeliņ~!
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

12409.

Tikušam dēliņam
Ciemā auga līgaviņa;
Kaut kādam netiklim
Pār novadu vizināja.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Dievojam dēliņam
Teju auga līgaviņa;
Kas bij kāds nedievojs,
Lai jāj zemes gabaliņu.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

2. Tikušam dēliņam
Tuvu auga līgaviņa;
Kaut kādam neliešam
Tālu jāt, nedabūt.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

12410.

Tici mani, māmulīte,
Es tev melu nemelošu:
Bāliņš ņēma tautu meitu
Sava bēŗa pakaļā.
231 [Stendē (Stendes pag. Tl)].

1. Klausies, mana māmuliņa,
Es tev niekus nerunāšu:
Tavs dēliņis, mans brālītis,
Tautu meitu vizināja.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

2. Tiesu teikšu, māmulīte,
Es tev nieka nemelošu:
Brālis ņēma tautu meitu
Sava bēŗa mugurā.
- Kā neņemšu, māmulīte,
Stāv pelcēja raudādama,
Stāv pelcēja raudādama,
Raibus cimdus rādīdama.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

3. Tic~, māmiņa, tas ir tiesa,
Es tev melus nerunāšu:
Brālīts veda tautu meitu
Kumeliņa pakaļā;
Mūs~ māsiņa kājām brida,
Rasā mirka villainīte.
224 [Kabilē (Kld)].

12411.

To priedīti sviķim cirtu,
Tai sarkana galotnīte;
To meitiņu brālim ņēmu,
Tai sarkani vaigu gali.
224 [Kabilē (Kld)].

12412.

Traka meita piedzēruse,
Vēl trakāka nedzēruse:
Piedzēruse vīra raud,
Nedzēruse vilnānīšu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

12413.

Traka meita vīra raud,
Neraud baltu villainīšu.
Ko tu, trakā, apsegsies,
Ar to vīru gulēdama?
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)], 93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)], 240 [Bikstos (Bikstu pag. Tk)].

1. Aužat, meitas, villainītes,
Ja gribati precēties,
Ko varat apsegties,
Ar vīriņu gulēdamas.
71 [Drustos (Drustu pag. C)].

2. Traka meita vīra raud,
Neraud baltas villainītes.
Vai tu traka raudādama,
Vai ar vīru apsegsies?
403 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 125 -

12414.

Troka, troka tij meitiņa,
Kas puisīša vārda klousa;
As puisīša naeticēju,
Lei tys līda cour akmenu.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

12415.

Traka traka tā meitiņa,
Kas puisīša vārdu klausa;
Puisīšam īsi mati,
Trejdeviņi padomiņi.
56 [Pociemā (Pociema pag. Vlm)], 82 [Kļavkalnē (Kļavkalns, Kosas pag. C)], 302 [Rundālē (Rundāles pag. B)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1. Lai tic puiša visi jodi,
Es puisīša neticēju;
Puisim bija viena galva,
Trejdeviņi padomiņi.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

2. Puisēnam pieci prāti,
Trejdeviņi padomiņi;
Tas mācēja meitas vilt,
Uz akmeni stāvēdams.
142 [Aizterē (Aizteres pag. Lp)].

12416.

Traka traka tu, meitiņa,
Puiša vārda klausīdama;
Grib tas tavu godu slēpt,
Darīt kaunu bāliņam.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

12417.

Trīs eglītes lielījās
Izaugt vienu gaŗumiņu;
Trīs bāliņi lielījās
Rīgā ņemt līgaviņas.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

12418.

Trīs gadīni ozols puva
Gaujas krasta malīnā;
Tā lai pūst puišu kauli,
Kas meitīnas neprecēja.
1191 [Ēveles draudzē].

12419.

Trīs māsiņas sasēdušas
Pašā kalna galiņā.
Viena bija tieva gaŗa,
Otra bija zema resna,
Trešā bija tumšu ģīmi.
Vāciets ņēma tiev~ un gaŗu,
Zemnieks ņēma zemu resnu,
čigāns ņēma tumšu ģīmi.
Vāciets savu dancināja,
Zemnieks savu strādināja,
čigāns savu džindžalāja.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

1. Māmīnai trīs meitīnas,
Ai sudri, trīs meitīnas!
Viena bija tiev~ un gaŗa,
Ai sudri, tiev~ un gaŗa;
Otra bija zem~ un resna,
Ai sudri, zem~ un resna;
Tā trešāja rud~ un mella,
Ai sudri, rud~ un mella!
Tiev~ un gaŗa vāciešam,
Ai sudri, vāciešam;
Zem~ un resna arājam,
Ai sudri, arājam;
Tā trešāja dulimruda,
Tā jau bija čigānam.
Vāciets savu lecināja,
Ai sudri, lecināja;
Arājs savu maldināja,
Ai sudri, maldināja;
čigāns savu džindžalāja,
Ai sudri, džindžalāja!
158 (Nīcā).

2. Trīs priedītes kalnā auga,
Visas trīs smukas, daiļas.
Vienu cirta, otra lūza,
Trešā līdzi locījās.
Māmiņai trijas meitas,
Visas trijas smukas, daiļas.
Vienu veda, otra nāca,
Trešā līdzi taisījās.
Viena bija tieva gaŗa,
Otra bija zema resna,
Trešā bija tumšu ģīmi.
Vāciešam tieva gaŗa,
Zemniekam zema resna,
čigānam tumšu ģīmi.
Vāciešam bij naudas zutis,
Zemniekam daiļš kumeļš,
Cigānam ādas pipka.
Vāciets savu dancināja,
Zemnieks savu strādināja,
čigāns savu izpipkāja.
56 [Pociemā (Pociema pag. Vlm)].

- 126 -

12420.

Treis muos~eņis, treis las~eitis,
Treis jaukuos volūd~eņis;
Byus tautuomi juosadloj
Trejdev~eņi kum~el~eņi.
432 [Nautrēnu pag. Ldz].

12421.

Trīs meitiņas iecerējšas
Vienu pašu tēva dēlu;
Visas grib tēva druvas,
Visas tēva kumeliņus.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

12422.

Trīs pāŗi ļautiņu
Mūs~ sētā:
Tomam Lužiņa,
Man Madaļiņa,
Mazā čiezīte
Valtiņam.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

12423.

Trim kārtām zelta miza
Ap resnaju ozoliņu;
Trim kārtām jauni puiši
Ap to meitu māmuļiņu.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

12424.

čaražiņu varažiņu
Bāliņš veda kamanās;
Es bāliņa māsa biju,
Es tecēju kājiņām.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Karažiņu karažiņu
Kuncīts cēla kamanās;
Es bij~ lielu brāļu māsa,
Es tā kauna negribēju.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

12425.

Tu, māmiņa, nezināji,
Kādas bēdas dēliņam:
Tam patika tā meitiņa,
Nedrīkstēja bildināt, -
Zilas acis, melli mati,
Sarkans rožu vainadziņš.
216 [Ventspilī].

12426.

Tu puisīti, nebēdnieks,
Tu pievīli man~ māsiņu;
Tev~ pievils meitas māta,
Sav~ meitiņu solīdama.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

12427.

Tu, puisīti, nezināji,
Kā meitiņas jāgodē:
Tec~ uz pirkstu galiņiem,
Nes cepuri rociņā!
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

12428.

Tu, puisīti, pliks paliksi,
Daudz meitiņu lūkodams:
Noplēs savus brūnus svārkus,
Nojāj bēru kumeliņu.
218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

12429.

Tu puisīti, velna sēkla,
Nekrāp meitas augumiņu!
Velns krāps tavu dvēselīti
Dziļā elles dubenā.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

12430.

Tupēt tup teteriš,
Strēlenieku gaidedams;
Tā tupē taut~s meit~,
Mūs~ bāliņ~ gaidedam~.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

12431.

Tur es došu sav~ māsiņu,
Kur upīte lejiņā:
Man~ māsiņa, raudulīte,
Tur actiņas nomazgās.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)], 377 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12432.

Tur sienati raibu govi,
Kur tā pati nosastāja;
Tur dodati, brāļi, māsu,
Kur tai tika prātiņam!
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

12433.

Ūdris savu smuku spalvu
Ūdenī slapināja;
Puisīts savu līgaviņu
Sudrabā kaldināja.
224 [Kabilē (Kld)].

- 127 -

12434.

Ūziķītis ūzu prasa,
Ozolā tupēdams.
Kuŗa meita vīra grib,
Lai dod ūzas ūziķam.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12435.

Ūziķītis ūzu prasa,
Dzeguzīte sietaviņu.
Dodiet, puiši, ūziķam,
Mēs dosim dzeguzei.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

12436.

Uica, man ir viens dēliņš,
Būs man viena vedekliņa.
Vedekliņa gultu taisa,
Dēliņš kurpes šūdināja.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)], 1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

12437.

Vai liedena priede auga
Degošā siliņā?
Vai liedens tēva dēls
Tāļām gāja sievas ņemt?
Sliņķis, laiskis tāļām
gāja,
Tas tūlama nedabūja.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

12438.

Vai no elles tas iznāca,
Tik dižens tēva dēls!
Tas iet meitas brāķēdams,
Kā lācs auzas [=lācauzas] braucīdams.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

12439.

Vai, ozol, liepas dēļ
Tu neaugi kalniņā?
Vai, brāliņ, māsas dēļ
Tu neņēmi līgaviņu?
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

12440.

Vai tu, puisi, neredzēji,
Ekur nāca sidrabota?
Tā nebija manas kārtas,
Tā bij lepna, tā bagāta.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

12441.

Viena pate kupla liepa
Kurzemnieku tīrumā,
Tai pašai zari līka
Uz Vidzemes ozoliem.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)], 340 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12442.

Viena pate kupla liepa
Skrundenieku novadā,
Tai pašai zari līka
Cita kunga novadā.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

1. Viena pati kupla liepa
Šā celiņa maliņā,
Tai pašai zari līka
Otra kunga valstībā;
Viena pati daila meita
Šā ciemiņa māmiņai,
Ir tā pati nolīgoja
Tālajos kaimiņos.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

12443.

Viena pati man māsiņa,
Kam to došu, kam nedošu?
Došu silu Jānelima,
Vieglas zemes arājam.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

12444.

Viena pate man māsiņa,
Kam to došu, kam nedošu?
Kalpam dote negribēju,
Saimenieka neradās.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

12445.

Viena pate man māsiņa,
Kam to došu, kam nedošu?
Sudmaļam, vēveŗam,
Tam es došu sav~ māsiņu:
Ceps maizīti nemaluse,
Šūs krekliņus neauduse.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

12446.

Viena pati man māsiņa,
Kam to došu, kam nedošu?
Tāļu dotu - žēli raud,
Klāt nevaida labu ļaužu.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

1. Viena pati man māsīn~,
Kam es došu, kam nedošu?
Tāļu dot negribēju,
Tāļu nava labi ļaudis.
114 [Biksejā (Blomes pag. Vlk)].

- 128 -

12447.

Viena pati man māsiņa,
Kam to doti, kam nedot?
Vai to došu arājam,
Vai sudraba kalējam?
Labāk došu arājam,
Ne sudraba kalējam:
Ir sudraba kalējiņis
Pie arāja maizes nāca.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Viena pati man māsiņa,
Kam to doti, kam nedoti?
Vai to došu arājam,
Vai sudraba kalējam?
Labāk došu arājam,
Būs auziņas kumeļam.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

12448.

Viena pate man māsiņa,
To nedošu nevienam,
To es pats paturēšu
Par cimdiņu rakstītāju.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

12449.

Viendēlīts, viendēlīts -
Kas viendēla nezināja?
Viendēlīša līgaviņa
Ik vakara gauži raud.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

12450.

Viens pats bija labs ozols
Pūņenieku novadā;
Tam pašam zīles bira
Sasmadznieku novadā.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

12451.

Vēja, vēja vītolam,
Saulē zari novītuši;
Tautu, tautu māsiņai,
Neklaus~ vairi bāliņam.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

12452.

Vējam lauzti tā puķīte,
Kas aug viena ezerā;
Bajārami tā meitiņa,
Kas aug viena māmiņai.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

12453.

Vējiņam nopūšami
Tie liekaji ievas ziedi;
Vilciņam norejami
Tie liekaji brūtgāniņi.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

12454.

Vēl bij agris sniegam snigt,
Zaļa zāle tīrumāi;
Vēl bij agri māsiņai
Tautu duru virināt.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Vēl nav laiks sniegam snigt,
Zaļa zāle tīrumā;
Vēl nav laiks tautām nākt,
Vēl māsiņa brāļiem klausa.
23 [Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)].

12455.

Veldē rudzi, veldē mieži,
Veldē visa labībiņa.
Ņem, bāliņ, ļaudaviņu,
Kas veldiņu kustināja!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

12456.

Velns puišu dvēseles
Tīkāt tīkā;
Meitiņu dvēseles
Eņģeļi vada.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12457.

Velti velti tas bāliņis
To māsiņu rūdināja:
Sakās iet pār Daugavu,
Leišos ņemt līgaviņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

12458.

Vecais brālis uz jauno
Ducināt ducināja.
Ducin~, brāli, neducin~, -
Man nāk meitas, tev nenāk.
3161 [Līkuma Danenfeltes pag. (Sēļpils pag. Jk)].

1. Vecais brāls jauno brāli
Dūzenēt dūzenēja:
Kā ar tevi meitas dzied,
Kā ar mani nedziedāja?
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

124581.

Vilku dēļ nedrīkstēju
Birzē sieti kumeliņu;
Puišu dēļ nedrīkstēju
Māsiņ~ laist baznīcā.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

- 129 -

12459.

Viņpus upes kupla liepa,
Šaipus daiļis ozoliņš.
Griezies šurpu, kupla liepa,
Uz to daiļu ozoliņu!
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)], 63 [Sprēstiņos (Dauguļu pag. Vlm)].

1. Liepa auga Liepājā,
Ozoliņis Klaipēdā;
Nāc, Klaipēdas ozoliņi,
Pie Liepājas liepiņām!
179 [Vecsieksātē (Sieksātes pag. Azp)].

2. Pie Liepājas liepas auga,
Pie Kuldīgas ozoliņi;
Dievs dod man aizlīgot
Pie Kuldīgas ozoliem!
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

12460.

Viņpus upes kupla liepa,
Šaipus kuplis ozoliņš.
Dievs dos miežu vasariņu,
Līgos liepa pie ozola.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

1. Kalniņā kupla liepa,
Lejā kuplis ozoliņš;
Dievs dod labu vasariņu,
Tos kopā stādīsim.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12461.

Viņpus upes kupla liepa,
Šaipus kuplis ozoliņš.
Gan tu, liepa, atlīgosi
Uz to kuplu ozoliņu.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

1. Jūrā liepas saaugušas,
Gaujā resni ozoliņi.
Jūras liepas atlīgoja
Uz tiem Gaujas ozoliem.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

2. Liepa auga kalniņā,
Ozoliņš lejiņā.
Pate liepa nolīgoja
Pie ozola lejiņā.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

3. Ozols auga kalniņā,
Liepa auga lejiņā;
Ozoliņš notecēja
Pie liepiņas lejiņā.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

12462.

Viņpus upes kupla liepa,
Šaipus kuplis ozoliņis.
Taisiet tiltu par upīti,
Vediet liepu uz ozolu!
3971 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Viņpus upes liepa auga,
Šimpus upes ozoliņis.
Cērtam kokus, taisām plostus,
Laižam liepu pie ozola.
265 [Emburgā (Salgales pag. Jg)].

12463.

Visapkārti lietus lija,
Vidē saule ritināja;
Visapkārti mātes meitas,
Vidē puika lūkojās.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

12464.

Visas meitas vīru grib,
Visas grib tēva dēlu.
Visi bija tēvu dēli,
Ne visiem tēvu zeme.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12465.

Visi kalpu puisēniņi
Zilus svārkus šūdināja;
Vai tie visi nodomājši
Saimenieku meitas ņemt?
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

12466.

Visi mazi avotiņi
Ik vakarus miglu laiž;
Visi mazi puisēniņi
Ruden sievu ņēmējiņi.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

12467.

Visi mazi avotiņi [ezeriņi]
Vakarā miglu meta;
Visi mazi puisēniņi
Uz meitām kājas āva.
2 [Aderkašos (Taurupes pag. Rg)], 6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)], 43 [Tīnūžos (Ikšķiles pag. Rg)], 451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)]. 69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)],
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)], 3531 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12468.

Visi mazi puisēnīši,
Visi meitu gribētāji;
Pīcka pīcka par muguru,
Še tev meitu gribēšana!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 130 -

12469.

Visi puiši bandenieki,
Visi brūnus svārkus pirka;
Visi brūnus svārkus pirka,
Saimenieku meitas ņēma;
Saimenieku meitas ņēma,
Gobu zemi gribēdami.
Kāds tu biji, bāleliņ,
Tādu ņemi līgaviņu!
237 [Jaunaucē (Jaunauces pag. Jg)].

12470.

Visi suņi sīvi rej,
Kukšu suņi vien nerej;
Visas meitas puiši prec,
Kukšu meitas vien neprec.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

12471.

Visi trauki nomazgāti,
Pavārnīca nemazgāta;
Visas meitas izprecētas,
Lielmež~ meitas neprecētas.
2 [Aderkašos (Taurupes pag. Rg)].

12472.

Caur ošiemi saule lēca,
Caur bērziemi norietēja;
Caur ataugu nolūkoju
Brāliņami līgaviņu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

12473.

Cīruls dzied skraidīdams,
Lakstīgala tupēdama;
Puiši jāja pieguļā,
Meitas guļi sētiņā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

12474.

Cirvi cirvi, redz kur priede
Liela ceļa maliņā;
Puisi puisi, redz kur meita
Smalkā zīļu vaiņagā!
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

1. Cirvi cirvi, ekur priedes
Smalkajām skujiņām;
Puiši puiši, ekur meitas
Smalkiem zīļu vaiņagiem!
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

12475.

Cirvi cirvi, redz kur priede
Liela ceļa maliņā;
Puisi puisi, redz kur meita
Viena pati māmiņai!
- Kas man dos to ābolu,
Kas ābeles galiņā;
Kas man dos to meitiņu,
Kuŗa viena māmiņai?
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

12476.

Cirvi cirvi, redz kur priede
Pašā ceļa maliņā;
Puisi puisi, redz kur meita
Mazajā ciemiņā!
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

1. Cirvi cirvi, ekur priedes
Pašā sila maliņā;
Puiši puiši, ekur meitas,
Kā priedītes saaugušas!
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

12477.

Circens dzied aizkrāsnē,
Meitiņ~ lauk~ galiņē;
Circen~ drīz vist~ apēd~,
Meitiņ~ drīz taut~s paņēm~.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

12478.

Ciema puisis lielījāsi
Mūžam meitu nemīlēt;
Nāk meitiņa kā saulīte,
Sāk puišam patikties.
78 [Kroņa Iršu muižā (Iršu pag. Md)].

41590.

Ai āzīti, murmulīti,
Tu biji koku grauzējiņš;
Ai puisīti, palaidnīti,
Tu biji meitu kārotājs.
242 [Lubejas Md].

41591.

Oj Dīveņ, Dīvam žāl,
Jaunam gryuta dzeivuošana.
Kū aršona, eceišona,
Kū meitom teceišona!
113 [Gaigalavas (Bikovas) Rz].

41592.

Ak jūs manas mazas māsas,
Kāpēc lielas neaugat?
Sapelēj(a) kvieši mani,
Sarūsēja iemauktiņ(i).
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

- 131 -

41593.

Ai jūs, puiši, vanderzeļļi,
Kam jūs sievas neņemiet?
Pērn sacīja miežu vainu,
Kāda vaina šorudeni?
Šorudeni tāda vaina:
Nenāk meitas pie manim.
39 [Bārtas Lp].

41594.

Ai puisīti, ai puisīti,
Kad tu ņemsi līgavīnu?
Tad es ņemšu līgavīnu,
Kad zīlīte man vēlēs.
192 [Kosas C].

41595.

Ai puisīši, ai puisīši,
Jaunu meitu nemīliet;
Jaunas meitas viltinieces,
Tās jums sirdi sāpināja.
Mīl' vecāku, tā prātīga,
Ar to mūžu nodzīvosi.
3 [Adulienas Md].

41596.

Ai puisīši, ai puisīši,
Kur sliņķīši pāriesiet?
Vai uz mežu siekstu lauzt,
Vai uz krogu alus dzert?
46 [Beļavas Md].

41597.

Ai rudzīti rogainīti,
Nevērti miezi.
Ai puisi knēveri,
Nevērti meitu.
443 [Turlavas Kld].

41598.

Ai Jānīt(i), ai Jānīt(i),
Nū tu esi nelaimē!
Nū mēs tavas samta bikses
Sloksnītēm dalīsim.
198 [Krustpils D].

41599.

Aiji aiji tautu dēls,
Jem naboga tautu meit(u)!
Boguotuo tautu meita
Tukšēs tovu orūdiņu.
326 [Preiļu D].

1. Ai tautīti, precenīk,
Jem nabaga leigaveņu!
Boguotai tāva meitai
Tukši tāva orūdiņi.
358 [Rugāju Abr].

41600.

Ak tautieti, ak tautieti,
Nu tu būsi nelagā!
Viena paša virsas jaka,
Tā noplīsa strīdoties.
236 [Līvānu D].

41601.

Ak tu Dieva radībiņa,
Katram sava valdībiņa!
Kaķis valda žurkas, peles,
Jauni puiši, jaunas meitas.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

41602.

Voi voi tu Saleit,
Tovu daiļu skaistumeņu!
Uz tevi tai puiši krita,
Kai uz ūgu vacainītes.
170 [Kapiņu D].

41603.

Uobuļs kryta smogi smogi,
Uobuļneicys tyvumā;
Dzaltoneitja ryugtu sirdi,
Tautuos guoja tuoļumā.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

41604.

Aiz osuma pūra zuole
Ni zīdēti nazīdēja;
Aiz borguma tautu meita
Ni runuoti narunuoja.
389 [Silajāņu Rz].

41605.

Aiz Daugavas liepas auga,
Šai pusē ozoliņi;
Ozoliņš zarus loka,
Pretim liepa klanījās.
48 [Bērzaunes Md].

41606.

Aiz azara skaistas meitas,
Skaistu dorbu darējiņas:
Ar cymdim gūvis slaucja,
Ar sokumim vītu taisa.
170 [Kapiņu D].

- 132 -

41607.

Aiz kalniņa lejiņē
Jaunas meitas mazgājās.
Ak tu jupis, ciemameita,
Tavu daiļu augumiņ':
Stāviem pupiem, gaŗu kaklu,
Mazu strupu deguntiņ'.
200 [Kuldīgas Kld].

41608.

Aiz kalniņa lejiņā
Piku peku velējās;
Mūsu pašu Miķēlīts
Kalniņā lūrējās.
223 [Lielstraupes C].

41609.

Aiz kalnīna mazas mājas,
Tur mīt ciema zeltenīte.
Smuks puisītis cauri jāja,
Dod tai labudienu.
192 [Kosas C].

41610.

Aiz upītes augsti kolni,
Tī sorkanas ūgas auga;
Gorda ūga daspējuse,
Gudra meita uzauguse.
182 [Kaunatas Rz].

41611.

Aiz upītes melni meži
Zeltītām pazarēm;
Šai pusē liepas auga
Sudrabiņa ziediņiem.
198 [Krustpils D].

41612.

Aiz upītes skaistas meitas,
Platas auda villainītes;
Kaut varētu pāri tikt,
Vienu vestu bāleniņam.
148 [Jaunpiebalgas C].

41613.

Aiza- gūža- niezējās
Aiza- vīra- gribējās.
Pīcka pīcka par vēderu,
Še tev vīra gribēšana,
Tik jaunami meiteņam.
46 [Beļavas Md].

41614.

Aktairīdi, špuktairīdi,
Suns iekrita pagrabā;
Kas godīga mātes meita,
Izvelk suni aiz pinkām.
190 [Kokneses Rg].

41615.

Alkšņi alkšņi, trausom [trausu] mizu,
Nu tīm navar louku pļēst;
Puiši puiši, pluonim pruotim,
Ar tīm navar pajūkuot.
36 [Balvu Abr].

41616.

Alus alus, tas man tika
Sīkajām putiņām;
Jaunas meitas, pusaugušas,
Tās pašā vešanā.
443 [Turlavas Kld].

41617.

Anna Anna, Meņģu meita,
Ņem to Grīņa Pēterīti;
Pēteŗam brūni svārki,
Annai zīļu vaiņadziņš.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

41618.

Anna, kanna, krodzeniece,
Jem vīriņu kalējiņu!
Kalējs kala sīku naudu,
Anna, kanna dalderīšus.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

41619.

Ansītim, puisītim,
Divi bēdas vasarā;
Viena bēda sievu ņemt,
Otra bēda maizi dot.
398 [Skrundas Kld].

41620.

Apavušas baltas kājas,
Staigā ceļu dziedādamas;
Mūsu puiši no pakaļas,
Asariņas slaucīdami.
378 [Seces Jk].

41621.

Aiz upeitis uoži viekš,
Možeņ grib golvys lauzt;
Jauni puiši golvys lauž,
Možeņ grib ženeitīs.
357 [Rudzētu D].

41622.

Auzu skara, kalpa puika,
Abi lieli lielījās;
Auzai bieza sēnaliņa,
Puišam liela lielībiņa.
436 [Tirzas (Tirzas-Pils) Md].

- 133 -

41623.

Atmetam svārkiem pogas,
Lai redz meitas kamzoliņu;
Saņemam brāļiem sievas,
Lai iet māsas kalponēm.
389 [Silajāņu Rz].

41624.

Atsaroda, kas pacēļa,
Atsaroda, kas pajēmja;
Atsaroda, kas pajēmja
Ļaužu māmeņas meitiņu.
143 [Jāsmuižas D].

41625.

Audz, audz, ūzuliņ,
Tepat tava mārga [līpa] aug,
Audz, audz, tautu dāls,
Tepat tava mārga aug.
143 [Jāsmuižas D].

41626.

Augši krita kļava lapa,
Uz zemīti griezdamās;
Stalta gāja tautu meita,
Asariņas slaucīdama.
263 [Mēmeles Jk].

41627.

Auksts ūdens alotā,
Auksts alota dibinā;
Salta puiša dvēselīte
Uz meitiņu veroties.
605 [Skolas].

41628.

Auni auni, buki buki,
Tie pa kūti badījās;
Jaunie puiši, dzērājiņi,
Tie pa krogu strīdējās.
358 [Rugāju Abr].

41629.

Auzas auzas, kas nu auzu,
Ka vajaga dailynuot!
Puiši puiši, kas nu puišu,
Ka jyus krūga sorguojat.
494 [Viļānu Rz].

41630.

Āriskami bērziņami
Daudz bij smalku žagariņu;
Jaunajami puisīšami
Daudz bij jaunu līgaviņu.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

1. Āriskam bērziņam
Daudz ārisku pumpuriņu;
Dižajam tautiešam
Jaunam daudz līgaviņu.
281 [Neretas Jk].

41631.

Uoriskam bērziņam
Daudzi smolku žagareņu;
Gudrajam tāva dālam
Daudz ir gudra padūmeņa.
605 [Skolas].

41632.

Bāliņš ņēma līgaviņu,
Māsiņ' laba liedzējiņa;
Kā, māsiņ, tev netīk,
Kad es liedzu arājiņu?
192 [Kosas C].

41633.

Baltas bija tās meitiņas,
Kas upītes maliņā;
Vēl jo baltas tās merģeles,
Kas upītes neredzēja.
355 [Rucavas Lp].

41634.

Balti balti ieva zieda,
Vēl baltāki ābelīt(e);
Daiļa bija ciema meita,
Vēl daiļāka mūs' māsiņ(a).
197 [Krotes Lp].

41635.

Bolta koza kuorklus grauzja,
Ar kuojiņi dameidama;
Jauni puiši golvas kosa,
Kur byus jemt leigaviņu:
Pavasar maizes tryuka,
Ruden sīvas nadabovu.
278 [Naujenes (Maļonovas) D].

41636.

Bolta vuška jyuras muovja
Dzaltonimi radzeņim;
Jauns puiseits golvu kosa,
Kur byus jemt leigaveņu.
170 [Kapiņu D].

41637.

Bolta koza kuorklus grauze,
Ar kuojeņu dameidama;
Muns bruoleņs ūsys grīze,
Ļaudaveņas maklādams.
389 [Silajāņu Rz].

- 134 -

41638.

Bolta koza kuorklu grauzja,
Ar kuojaņu dasizdama;
Bolta ķjāva pīna prosa,
Poša pīnu tureidami [tureidama].
170 [Kapiņu D].

41639.

Bolta koza pīna prosa,
Pate pīna devējiņa;
Jaunas meitas ciču prosa,
Pošam ciči ozutē.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

41640.

Bāliņam pieci zirgi,
Skaista māsa ecētāja;
Tautiešam raudas nāca,
Sila malu staigājot.
146 [Jaungulbenes Md].

41641.

Buorga asu, nasalīdzu,
Aiz vysomi muoseņom:
Sūli speru, zeme reib,
Vuordu soku, meži skan.
143 [Jāsmuižas D].

41642.

Bēdz no vilka, man' māsiņa,
Bēdz no ļauna tēva dēla.
No vilciņa ievā bēgsi,
Tad dzīvīti gan izglābsi;
Bet no ļauna tēva dēla,
Ne pat priedes galiņā.
97 [Dūres Vlk].

41643.

Bēda bēda, kam tā bēda,
Vairāk bēda puišķiņam:
Pavasari drudzis dūra,
Ruden sievas nedabūja.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

41644.

Bērziņā lopas auga,
Laksteigola darynuoj;
Mamiņai meitas auga,
Tautas vīn sveicynuoj.
29 [Aulejas (Grāveru) D].

41645.

Bērziņš auga uz akmeņa,
Apaļām lapiņām;
Lai aug mātei tādas meitas,
Apaļiem vaidziņiem.
560 [Rīga ].

41646.

Bērziņ, tavu kuplumiņu,
Ne zariņa neredzēja!
Puisīt, tavu lielībiņu,
Drauga rota mugurā!
198 [Krustpils D].

41647.

Bērziņ, tavu kuplumiņu,
Ne zariņa neredzēja!
Meitiņ, tavu lepnumiņu,
Ne vārdiņa nedzirdēj'!
398 [Skrundas Kld].

41648.

Bitīt' maza, bitīt' liela,
Bitīt' medus sūcējīna;
Māsīn' liela, māsīn' maza,
Māsīn' tautas rājējīna.
192 [Kosas C].

41649.

Bieza bieza bērzu birze,
No biezuma nelapoja;
Lepna lepna tautu meita,
No lepnuma nerunāja.
605 [Skolas].

41650.

Brauc, brālīti, braukulīti,
Nebrauc tautu sētiņā,
Tu iebrauksi, tu pateiksi,
Ka māsiņa malējiņa.
200 [Kuldīgas Kld].

41651.

Brāliņš grib sievu ņemt,
Apskaties, kur labākā;
Kad bij jauna, tad bij smuka
Kad bij veca, tad bagāta.
531 [Daugavpils D apr.].

41652.

Brālīts māsu mīļu tura,
Vēl jo mīļu tautu meitu:
Māsiņ' ņēma pie rociņas,
Tautu meitu padusē.
97 [Dūres Vlk].

- 135 -

41653.

Būdā, puiši, būdā, puiši,
Piecas meitas ābelē;
Kad tās piecas zemē lēks,
Visa zeme nodimdēs.
381 [Sēļu Vlm].

41654.

Brīnums, liels brīnumiņš:
Alkšņiem zied rožu ziedi;
Vēl lielāks brīnumiņš:
Puiši raud meitu dēļ.
480 [Vējavas Md].

41655.

Buciņš krimta vītoliņu,
Abas kājas locīdamis;
Tautiets lūdza māmuliņu,
Abas rokas bučodams.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

41656.

Cel, Dievī, pēlējam
Nezināmas nelaimītes,
Kas man cēla, bārenei,
Sateiktās valodīnas.
192 [Kosas C].

41657.

Cibu cibu ciema gaiļi
Uz to ciemu [ciema] miežu druvu;
Gribu grabu ciemu [ciema] puiši
Uz tām ciemu [ciema] zeltenēm.
192 [Kosas C].

41658.

Cīlaviņa tyltu tak,
Saglaudītu cakuliņu;
Oruojs guoja pec muosiņas,
Asariņas slaucīdams.
29 [Aulejas (Grāveru) D].

41659.

Ciema meita gaļu vāra
Baltā olas podiņā;
Ciema puisis sildījāsi,
Gaida mīksta kumosiņa.
355 [Rucavas Lp].

41660.

Ciema meitas lielījāsi -
Kas šās tādas nepazina?
Krogā gāja dziedādamas,
Velētiesi raudādamas.
215 [Lēdmanes Rg].

41661.

Ciema puiši, ciema puiši,
Ne jums kauna, ne godīna!
Pievīluši sērdienīti,
Vēl solās mātes meitu.
192 [Kosas C].

41662.

Ciemiņami meitas auga
Pelēkāmi vamzītēm;
Kad aiziešu, tad paņemšu
Tā ciemiņa pēlēķīti.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

41663.

Cirvi cirvi, redz kur priede,
Mazajā siliņā;
Puiši puiši, redz kur meita,
Mazajā ciemiņā.
373 [Sarkaņu Md].

41664.

Citi puiši bāduojuos,
Kur byus jemt leigaveņu;
Juonīšam bruolīšam
Pošas guoja kaudamuos.
605 [Skolas].

41665.

Cyuka muna baruojama,
Sarus vīn škurynuoja;
Marga muna precējama,
Byudus vin balynuoj(a).
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

41666.

Doncoj, Zuzan, nadoncoj,
Šūgad kuozu tev nabyus:
Sātā tevja nažeņēs,
Tautiņuos tev' najems.
247 [Makašānu Rz].

41667.

Dievs dod vilkam aklam būt,
Lāčam strupu deguntiņu;
Dievs dod mūsu puisīšam
čigānieti nobučot.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

41668.

Diezgan ceļu, diezgan ceļu
Tekošam kumeļam;
Diezgan naudas, diezgan naudas
Augošam puisēnam.
345 [Remtes Tk].

- 136 -

41669.

Dižons puika lilējās
Raut sorkonu maganiņu;
Jis nūrovja boltu rūzi,
Nūveitušom lapiņom.
358 [Rugāju Abr].

41670.

Dyžons puika, skaista rūta,
Bērtin bēŗa volūdiņu;
Vēl(i) tod napatyka,
Daudz(i) lūka kumeliņu.
358 [Rugāju Abr].

41671.

Dižans puisis taujājās
Pēc dižanas līgaviņas;
Dižanās taujājās,
Iznievātu dabūjis.
241 [Lubānas Md].

41672.

Driķīšam pluona myza,
Dreiž raseņas bejavuos;
Puiseišam meiksts prutoteņš,
Dreiž meitiņu pabučoj.
170 [Kapiņu D].

41673.

Dzērējs puisis lielījās,
Puķ ņemt līgaviņ;
Tā nevaid puķ, roz,
Tam ir daiļš augumiņš.
17 [Ances Vp].

41674.

Dzērājs puisis lielījās,
Ņemt dīženu līgaviņu;
Lab', ka tāda gadītos,
Kas bij ļaužu izsijāta.
3 [Adulienas Md].

41675.

Dziļa oka, malns yudins,
Zaļa zoļe dybynā;
Dyžan skaists (jauns) puisīts,
Tys osoru dzāruojiņš.
326 [Preiļu D].

1. Dziļa oka, malns yudins,
Zaļa zuole dibinā;
Jauns puisītis, malnas acis,
Tys osoru dzāruojiņš.
143 [Jāsmuižas D].

2. Malns yudins olūtā,
Zaļa zuole dybynā;
Skaisti puiši, šauras acis,
Tī osoru dzāruojeni.
143 [Jāsmuižas D].

3. Kura upe malna tak,
Tai ir zuoļa dybynā;
Kuram puišam skaistas acis,
Tys ar gūdu nadzeivoj.
170 [Kapiņu D].

41676.

Dziļa oka, malns iudens,
Zaļa zuoļa dybynā;
Smuks puiseits, gudra runa,
Izveiceiga volūdeņa.
466 [Vārkavas D].

41677.

Dziļa oka, dziļa oka,
Zaļa zuoļa dybynā;
Es pīsmēļu yudisniņa,
Maņ patyka vardiviņa.
170 [Kapiņu D].

41678.

Dzīdi, raudi, gonu meita,
Vēderiņu kasīdama!
Staigoj muote, staigoj meita,
Pa pogolmu rauduodamas.
Muote raud bīzas putras,
Meita jauna puiškiņiņa.
170 [Kapiņu D].

41679.

Ecku leli breinumini,
Elkšņi zīd boltim zīdim!
Vēļ leluoki breinumini,
Puišim meitu juomīļoj.
604 [Dažādi iesūtītāji].

41680.

Ei kur skeists puču kryums,
Bitem zīdi nūlasīti!
Ei kur skeists meitu pulks,
Tautiņūs nūvoduots.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

41681.

Ej, Jānīti, Dieva lūgt
Madalienes baznīcā,
Kam meit(iņ)as tev neiet
Kā citiem puisīšiem.
72 [Cesvaines Md].

- 137 -

41682.

Ej, māmiņa, krogā dzer,
Ir par naudu nogājusi!
Ja tautiets kannu grieza,
Griez, māmiņa, muguriņu.
263 [Mēmeles Jk].

41683.

Ej, māsiņa, pate maltu,
Nogājusi tautiņās!
Neatdod villainītes
Par mālīšu malumiņu.
241 [Lubānas Md].

41684.

Ej, māsiņa, tautiņās,
Ej ļaudim vaicādama!
Kad vīzīte apaunama,
Nav zemē nometama.
319 [Plāteres Rg].

41685.

Ej, muosiņa, tu pi veira,
Ka tev veira gribējuos;
Atsajēssi veira maizes,
Kai ryuktuo ruduciņa.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

41686.

Ej, meitiņa, tu pa priekšu,
Es no pakaļ's turēšos;
Ja tev kājas krustis ies,
Šogad vīra nedabūsi.
405 [Smiltenes Vlk].

41687.

Eitat, meitas, baznīcā,
Lūdzat Dievu pa puišiem!
Puiši galvu nolauzuši
Pupu kroga galiņā.
485 [Viesienas (Lautera-Viesienes) Md].

41688.

Ejte, meitas, calmus lauzt,
Tod dabuosit oruojiņa,
Par naudiņu zemi pierku,
Par sokuornis oruojiņu.
604 [Dažādi iesūtītāji].

41689.

Ejat, meitas, odziņās,
Pelnījiet launadziņa!
Nij jums vīra, nij jums bērnu,
Kas jūs vecas pabaros.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

41690.

Eita, meitas, uz purviņu,
Atnesiet vaivariņas;
Nāburgos skaisti puiši,
Ar aizdusi aizsmakuši.
227 [Liepkalnes (Liepkalnes-Ozolu) Md].

41691.

Eita, puiši, lecat, puiši,
Uz tām ciema meitiņām!
Smukas skuķes, smuki pupi,
Kaņipēju lindraciņi.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

41692.

Ej, puisīt, pokojūs,
Los' nu pulka ļubnamū;
Kuo jaunuoka, tuo skaistuoka,
Kuo vacuoka, tuo boguotuoka.
18 [Andrupenes Rz].

41693.

Ekur puiši, šitie puiši,
Aplam tādu nedabūs!
Ne tie dzēra rūgtā alus,
Ne sūrā brandavīna.
72 [Cesvaines Md].

41694.

Es dūmovu, es guodovu,
Kas tū stygu izmeidēja!
Juons tū stygu izmeidēja,
Da Marusja(s) staiguodams.
168 [Kalupes D].

41695.

Es redzēju notālēm,
Kas bagāta mātes meita;
Viens pats pakula paladziņš,
Tas ar samtu apzeltīts.
133 [Īles Jg].

41696.

Es jums lūdzu, bāleliņi,
Glabājieti zeltenītes!
Skujeniešu buļļu pieres
Teju vien vazājās.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

41697.

Es jums soku, cīma maitas,
Puišus labi grobajit [globuojit]!
Citus līcet gultas golā,
Citus gultas pagultē.
358 [Rugāju Abr].

- 138 -

41698.

Es jums saku, jauni puiši,
Pa tiltiem lēnām braukt;
Pa tiltiem lēnām braukt,
Tālu sievas neprecēt.
266 [Mēŗa Vlk].

41699.

Es jums saku, skujnieš' puiši,
Sērmūkš' meitas neprecat!
Sērmūkš' meitas, slinkas meitas,
Nevar brunču salāpīt.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

41700.

Es nezinu, kas var būt,
Šogad puiši stalši jāja:
Visi mazi puiškeniņi
Greizi sēd kumeļā.
127 [Grostonas Md].

41701.

Es pazinu to meitiņu,
Kas būs brūte šoruden:
Pa zemīti kājas vilka,
Uz aciem lakatiņš.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

41702.

Es pazinu to meitiņu,
Kuŗai kāzas šoruden:
Staigā dziļi domādama,
Visu cauru vasariņu.
110 [Ērgļu C].

41703.

Es pazinu to meitiņu,
Kuŗa brūte šovasar:
Uz acēm drānu nesa,
Domādama vien staigāja;
Domādama vien staigāja,
Vaigu gali nobālējši.
200 [Kuldīgas Kld].

41704.

Ezerputni, gaigaliņas,
Lai ved tautu meitenītes;
Nošļukuši pupu gali,
Nobālējši vaigu gali.
46 [Beļavas Md].

41705.

Es redzēju svētu rītu,
Jānis Anni nobučoja;
Jānim bija melni svārki,
Annai raiba villainīte.
552 [Madona Md apr.].

41706.

Es sacēju tev, muoseņ,
Tu puišim navīrej;
Cik sītā yudins stuov,
Tik pi puišu taisneib(eņ)as.
389 [Silajāņu Rz].

41707.

Glupa glupa tei meitiņa,
Kura puiša pruota klausa;
Cik sītā jyudins stuov,
Tik pi puiša praudas ir.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

41708.

Es' tu gudris, tautu dāls,
Turi gudru padūmiņu:
Nadūd sovu kuoju aut
Jaunajom meitinem.
466 [Vārkavas D].

41709.

Es gan zinu, es gan zinu,
Kā vajaga meitiņām:
Baltu zeķu, melnu kurpju,
Jaunu puišu klāt gulēt.
290 [Ogres C].

41710.

Ēdat, govis, purva zāli,
Līdz pavilnis noziedēs;
Ņemat, puiši, vecas meitas,
Lai tās jaunas puškojās;
Lai tās jaunas puškojās
Līdz citam rudeņam.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

41711.

Ēd, gosniņ, rāvu zāli,
Meklē baltu āboliņu;
Bāliņam melns krekliņš,
Meklē baltu mazgātāju.
335 [Puzes Vp].

41712.

Ērmi ērmi, brīnumiņi,
Div bucīši krūmu bada;
Tie bij mani otrie ērmi,
Div puisīši meitu mīla.
605 [Skolas].

- 139 -

41713.

Galis teca gar istabu
Spalvainām kājiņām;
Puiši tek pie meitām
Ar sudraba zābakiem.
149 [Jaunpils Tk].

41714.

Gon, buoliņi, lasējīs,
Vēļ vāguo i laseitīs,
Vēļ vāguo i laseitīs,
Da slovanuos i muotis meitys.
35 [Baltinavas Abr].

41715.

Gan pazinu to meitiņu,
Kas bij bārga mātes meita:
Sārti vaigi, mellnas acis,
Šķiltin šķīla valodiņu.
46 [Beļavas Md].

41716.

Gan zināma ceļa pelce,
Drīz pielija, drīz izžuva;
Tā jau bija ar' zināma
Jauna puiša bagātība.
200 [Kuldīgas Kld].

41717.

Gaŗa gaŗa purva zāle,
Tās neēda kumeliņis;
Vāciešiem lepnas meitas,
Tās neņēma arājiņi.
605 [Skolas].

41718.

Grib zjameitja smolk' orama,
Grib (i) smolki ecējama;
Grib muoseņa skaista byut,
Grib izīt tauteņuos.
143 [Jāsmuižas D].

41719.

Gryuši gryuši tai lozdai,
Kurai rīksti viersyunē;
Vēl gryušuoki tai meitai,
Kurai puiši prātu jauc.
389 [Silajāņu Rz].

41720.

Gryuši gryuši tai lozdai,
Kurai rīksti viersyunē;
Gryuši gryuši tam puiškinam,
Kuram tuoļi mīleiguo.
566 [Sigulda Rg apr.].

41721.

Gŗūti pūta sila priede,
Smalku lietu pielijusi;
Vēl gŗūtāki tas puisītis,
Kam nav savas līgaviņas.
378 [Seces Jk].

41722.

Gudri bija tie dēliņi,
Kam bij gudras māmuļiņas;
Kam nav gudras māmuļiņas,
Tie vērsīši, ragainīši.
322 [Praulienas Md].

41723.

Gudra gudra vāverīte
No zariņa zariņā;
Gudra gudra mātes meita
No ganiņu tautiņās.
503 [Višķu D].

41724.

Glaud, tautieti, kumeliņu
Kalniņā stāvēdams;
Tautu meita ieraudzīs,
Pie lodziņa sēdēdama.
192 [Kosas C].

41725.

Gūžēniņi, ķeikāniņi,
Tie daiļie arājiņi;
Kalna Grieta, Reiņa meita,
Tās diženas malējiņas.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

41726.

Izjukuse ūša laiva,
Yudinī stuovādama;
Izjukuse puiša golva,
Ap meitom dūmojūt.
358 [Rugāju Abr].

41727.

Īsavēru sorkon' ūg(u),
Tik' pi zemes napakrit'.
Īsavēru skaistu meit(u),
Tikkū leidza nanūguoj'.
Byut' redzēj's tāv' ar muot(i),
Byut' maņ skaista līgaviņa.
389 [Silajāņu Rz].

41728.

Jauna meitiņa byudama,
Naceļ naida kaimiņūs:
Nu tuolienes tautas juoja
Vaicuojai kaimiņūs.
604 [Dažādi iesūtītāji].

- 140 -

41729.

Jauna meitiņa byudama,
Uz akmiņa nasasēst;
Tai sēdēsi buoliņūs,
Kai akmins teirumā.
358 [Rugāju Abr].

41730.

Meitiņ, jauna dzeivuodama,
Uz celmiņa nasasēst;
Celmiņš Dīvu nūminēja:
Ilgi dzeivuot buoliņūs.
358 [Rugāju Abr].

41731.

Jauna meitiņa būdama,
Nesasēsti uz ecēžas!
Ka iziesi tautiņās,
Kā ecēža ecēsies.
194 [Krāslavas D].

41732.

Jaunas meitas, neticat
Jaunu puišu valodām:
Puisīšam viena galva,
Trejdeviņu valodiņu.
166 [Kalsnavas Md].

41733.

Ja tu gudrs tautu dēls,
Es tev gudru darbu došu:
Es tev došu sila zaķi
Iedzen lopu laidarā.
605 [Skolas].

41734.

Jauni puiši lielījāsi
Citrudeni precēties;
Kad atnāca rudentiņš,
Tad bij puiši pazuduši.
169 [Kandavas Tl].

41735.

Jauni puiši lielījās
Šoruden precēties;
Kad atnāca vēls rudens,
Puiši kaktā salīduši.
605 [Skolas].

41736.

Jaunajim puiškinim
Stroda putna veseleiba;
Stroda putna veseleiba,
Cīlaveņis vīglumeņš.
Kai cīlova da bārnim,
Tai puiškini da meitom.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

41737.

Jaunskungs osas škurināja
Maurumiņa maliņā,
Uz jaunām meitiņām,
Uz skaisto vainadziņu.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

41738.

Jānīts piestu nosēdēja,
Kaimiņ' Annu lūkodams.
Sēd, Jānīti, otru piestu,
Kaimiņ' Annas nedabūsi.
384 [Sēemūkšu C].

41739.

Jem, brālīti, kur es teicu,
Maģu ļaužu līgaviņu.
Ne tā tevi pašu rās,
Ne rās tavu māmuliņu;
Ies tā tava, kur sūtāma,
Klausīs tavu māmuliņu.
355 [Rucavas Lp].

41740.

Jūliņai, māsiņai,
Zied sarkani vaigu gali;
Būs Jānītis kaitinājis
Ar sarkanu ābolīti.
605 [Skolas].

41741.

Kab lobuoki tei derveņa
Pučeisomi zīdējusja.
Kab lobuoki tu, muoseņi [muoseņa],
Mjaitiņom staiguojusja,
Mjaitiņom staiguojusja,
Nosuojusja vainuceņi.
314 [Pildas Ldz].

41742.

Kad, dēliņi, sievu jemi,
Tad tik labi apskaties,
Vai nav stulba, vai nav kliba,
Vai nav kāda puišu bāba.
443 [Turlavas Kld].

41743.

Kalnē auga šmīdri bērzi,
Visus šmīdrus vējš locīja,
Visus šmīdrus vējš locīja,
Vienu loka līdz zemīti.
Puiši mīl visas meitas,
Vienu mīl visu mūž(u).
546 [Kuldīga Kld apr.].

- 141 -

41744.

Kam, rozīte, skaisti augi
Liela ceļa maliņā?
Dažu labu tēva dēlu
Tavi ziedi karināja.
246 [Madlienas (Lielais) Rg].

41745.

Kam tā māja pakalniņā
Ar to tīru pagalmiņu?
Ja Laimīte nolikusi,
Tur es ņemšu līgaviņ(u).
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

41746.

Kam tu augi, bolta ruoža,
Lela ceļa maliņā?
Kam tu augi, kam zīdēji,
Kam puškinus kairynuoji?
174 [Kārsavas Ldz].

41747.

Kam tū sjāt, rudzu dryvu,
Ka zaļot nazaļova?
Kam tū jemt, ļaudaveņu,
Ka ar ju meiļi nadzeivuot?
Rudzu (dryva) zaļa zaļoj,
Ļaudaveņa meiļi runoj.
170 [Kapiņu D].

41748.

Kam tu cepli kurinuot,
Ka kuopustus navuoreit?
Kam tū jemt, leigaviņu,
Ka juos mīļi nacjaŗāt.
18 [Andrupenes Rz].

41749.

Kas darbiņa darītāja,
To tautiets drīz aizveda:
Kur dzied jauki lakstīgala,
Kur puķītes skaisti zied.
378 [Seces Jk].

41750.

Kas dzērvei nu gara kokla,
Ka zeileišu nanosoj?
Kas nu mārgas mūdumeņa,
Nava gudra padūmeņa.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

41751.

Kas nu tuos zalta bļūdas,
Ka nav gorda paēdiņa?
Kas nu tuo jauna puiša,
Ka nav loba padūmiņa?
174 [Kārsavas Ldz].

41752.

Kas godīga mātes meita,
(Tā) no puiša bēgtin bēg;
Bet kas kāda nelietīte,
Puišam priekšā grozījās.
263 [Mēmeles Jk].

41753.

Kas grib ņemt mūsu meitas,
Lai iet mežā rīkstes griezt;
Kad darbiņa nemācēja,
Gan rīkstīte izmācīs.
487 [Vietalvas Md].

41754.

Kas, meitiņa, tev par vaini -
Nav neviena brūgāniņa?
Te (pat) auga aiz siliņa
Div pelēki vanadziņi.
158 [Jumpravas Rg].

41755.

Kas tā tāda, kas tur sēd
Noplīsušu lindraciņ(u)?
Tā būt' laba krievu sieva,
Ja māmiņa viņas laistu.
452 [Užavas (Zīras) Vp].

41756.

Kas tā tāda liela lanka
Bez bēriemi kumeļiemi?
Kas tā tāda liela muiža
Bez jauniemi puisēniem?
184 [Ķēču Rg].

41757.

Kas tā tāda miežu vārpa -
Guļ bez salma tīrumā?
Kas tas tāds tēva dēls -
Guļ zem zaļa ozoliņa?
193 [Krapas Rg].

41758.

Kas tev bādas, vanadziņ,
Par munom vistiņom?
Kas tev bādas, tautu dāls,
Par munom muosiņom?
466 [Vārkavas D].

- 142 -

41759.

Kas tev', dubļu bridējiņš,
Tik diženu darināja?
Nosaskatu, nosaveru,
Kalniņā stāvēdams.
545 [Krustpils D apr.].

41760.

Kas tūs monus ruocenīšus
Por vosoru nūslīdēj(a)?
Puisīts guoja uz meitiņu,
Ruocenīšus nūslīdēj(a).
559 [Rēzekne Rz apr.].

41761.

Kas tur velnu rībināja
Pa to mūsu purva malu?
Kaimiņ' māte lūkus plēsa,
Vedīs dēlu baznīcā.
378 [Seces Jk].

41762.

Klausījos, ausījos,
Kas tur brīkš krūmiņos:
Dēla māte lūkus plēsa,
Ko vilkt dēlu baznīcā.
476 [Vecpiebalgas C].

41763.

Kas var liegt vējiņam
Rožu krūmu vēdināt?
Kas var liegt daiļam puisim
Daiļu meitu bildināt?
94 [Dunikas Lp].

41764.

Kas var visas rīta zvaigznes
Vakarāja [vakarāje] izskaitīt,
Tas var meitu nolūkot,
Kumeļā sēdēdams;
Tas var visas straujas upes,
Bez laiviņas pāri iet.
94 [Dunikas Lp].

41765.

Kas zibini zibināja
Viņē rudzu druviņē?
Tautu dēla acis dega
Uz meitiņas augumiņ(u).
347 [Rendas Kld].

41766.

Kā no koka skaida lēca,
Tā no puiša valodiņa.
Skaida krita mūklājā,
Valodiņa gaisos gāja.
358 [Rugāju Abr].

41767.

Kādu jodu vārnas brēca,
Kādu jodu meitas kliedza?
Vārnas brēca sliktu laiku,
Meitas puišus apmeloja.
398 [Skrundas Kld].

41768.

Kāda koka tas ērkulis,
Ko sviež meitas pagultē?
Kāda vaina tam puisim,
Kam griež meitas muguriņ(u).
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

41769.

Kaidu maņ cytu zivu,
Ka raudiņa laiviņā?
Kaidu maņ cytu rodu,
Ka muosiņas tautiņuos?
326 [Preiļu D].

41770.

Kālabād šī sētiņ(a)
Ievas ziedu piebirus(i)?
Kālabād šiem puišiem
Daudz meitiņas atsacīj';
Vai tie goda nepratuš(i),
Vai nav laba tikumiņ(a)?
546 [Kuldīga Kld apr.].

41771.

Kālabada visi koki
Pret ziemeli nolīkuši?
Kālabada visas meitas
Uz bajāra dēlīniem?
94 [Dunikas Lp].

41772.

Kas tie tādi braucējiņi,
Daiļi tek kumeliņi?
Saiminieka dēli brauca,
Kalpa puiša kumeliņ';
Kalpa puiša kumeliņi,
Meitu vīta pātadziņ'.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

41773.

Kārkli vien, kārkli vien,
Nav neviena liela koka;
Skuķi vien, skuķi vien,
Nav nevienas lielas meitas.
246 [Madlienas (Lielais) Rg].

- 143 -

41774.

Klaigādama dzērve skrēja
Par dūņainu ezeriņu;
Raudādama meita gāja
Pie dzērāja tēva dēla.
241 [Lubānas Md].

41775.

Klausījos, klausījos,
Kas tik skaisti velējās?
Ciema puiši velējās
Par meitīnu mugurām.
192 [Kosas C].

41776.

Ko, auziņa, locījies(i)
Pretim rudzu tīrumam?
Ko, meitiņa, lielījiesi
Pretī puiša augumiņam?
545 [Krustpils D apr.].

41777.

Kuo, Juonīti, tu bādoj,
Ko tu sevi skumdynoj?
Kai man beja nabāduot:
Anna mani namīļoj.
605 [Skolas].

41778.

Kuo jyus, puiši, dzeivuojat,
Ka sev sīvu najamat?
Solts rudiņs, gara nakts,
Navar vīnam sagulēt.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

41779.

Kū tei vuorna mozguojās -
Vys jai zyla muguriņa.
Kū tī puiši kabrējuos -
Vys jī meitom klanējuos;
Vys (jī) meitom klanējuos
Par tū zeiļu vaiņuciņu.
494 [Viļānu Rz].

41780.

Kuo, Pīter, laseisīs -
Gon tev beja laseitīs;
Gon tev beja laseitīs
Sovas vērtis ļaudaveņas.
604 [Dažādi iesūtītāji].

41781.

Ko, puisīti, lielījies
Milzu klintis saskaldīt?
Vēl tu neesi ragainīti
Akmentiņiem saskaldīj's.
241 [Lubānas Md].

41782.

Ko, smildziņa, līgojies
Pretī rudzu tīrumam?
Ko, māsiņa, lielījies
Pret puisīti arājiņu.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

41783.

Ko tie kraukļi kraucināja,
Ko tās vārnas kārkšķināja?
Puišam sola bērzu zarus
Ar visiem pupuriem;
Meitām sola rožu dārzus
Ar visām rozītēm.
241 [Lubānas Md].

41784.

Ko tie mūsu suņi plēsa,
Aiz laidara spērdamies?
Tas jau bija lielais Juris,
Jaunu meitu ģēģerītis.
345 [Remtes Tk].

41785.

Ko tu raudi, tautu meita,
Tavu sliktu augumiņu?
Mūs' meitiņām balti cimdi,
Bet villaines [villainas] cepurītes.
203 [Kurmenes B].

41786.

Kuo tī zvīdza, kumeliņi,
Kuo taurēja jauni puiši?
Zvīdz kumeļi zaļas zuoles,
Taurej puiši jaunas meitas.
35 [Baltinavas Abr].

41787.

Kuo tu guoji, natikleite,
Lela ceļa maleņā?
Cik dīneņu kungi brauce,
Vajag teiru bičereišu.
247 [Makašānu Rz].

41788.

Krūmiņš liels, krūmiņš mazs,
Aiz krūmiņa aizvējiņa;
Meitiņ' maza, meitiņ' liela,
Meitiņ' tautu gājējiņa.
378 [Seces Jk].

- 144 -

41789.

Kupla auga kaņepīte
Mazajā dārziņā;
Skaista auga meitenīte
Mazajā ciemiņā.
241 [Lubānas Md].

41790.

Kuplis auga ozoliņš
Staiga purva vidiņā;
Dižens auga tēva dēls
Tai vecai māmiņai.
605 [Skolas].

41791.

Kupla līpa uoriņuos,
Zaļš ūzuls maliņā;
Ai zaļais ūzuleņš,
Zadynoj kuplu līpu.
466 [Vārkavas D].

41792.

Kupli kupli dūmi kūpa
Bieza meža maliņā;
Tā kūp puiša dvēselīte
Uz jaunām meitiņām.
83 [Dignājas Jk].

41793.

Kur, bitīte, ziedu ņēmi -
Nātres vien ceļmalā.
Kur, meitiņa, tautās iesi -
Kaimiņosi tautu dēls.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

41794.

Kur daiļākas rozes zied,
Nekā kalna galiņā?
Kur daiļākas meitas auga,
Nekā Sakas novadā?
214 [Lažas Azp].

41795.

Kuŗa priede greiza auga,
Tā skaliem nederēja;
Kuŗa meita skaista auga,
Tā tautieša līgaviņa.
198 [Krustpils D].

41796.

Kurai eglei bīzas skujas,
Tī putniņi paslēpās;
Kura meita stalti īt,
Tei ir kolpa ļaudaviņa.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

41797.

Kuram kūkam plotas lopas,
Tys raseņi ivgi [ilgi] tur;
Kurs puiseits šaurom acim,
Tys osoru dzāruojeņš.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

41798.

Lely kūki, plotas lopas,
Tur raseņa ilgi beja;
Jauni puiši, šaurom acim,
Tī meiteņas raudynuoja.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

41799.

Kur, biteit, zīdu ņemsi,
Nātres vīn sātmalā?
Kur, meitiņa, gastūs īsi,
Sābrūs tavi buoleliņi?
358 [Rugāju Abr].

41800.

Kur meitiņa kājas āva,
Tur rozītes sārti zied;
Kur puisītis apsēdās,
Tur ne nātra nezaļoja.
286 [Nītaures Rg].

41801.

Kur pūriņi, tī rubyņi
Sagrīztom astīšom [astītem];
Kur meitiņas, tī puiškini,
Sprūguotim mateņim.
18 [Andrupenes Rz].

41802.

Kur tās vārnas pulkos skrēja,
Tur raibās žagatiņas;
Kur tās meitas pulkos gāja,
Tur tās puišu dvēselītes.
198 [Krustpils D].

41803.

Kupli mati, spožas acis,
Lielai puišu vīlējai;
To zināju, to pazinu,
No kleitiņas gaŗumiņa.
273 [Mores Rg].

41804.

Kur ir loba uoru zemja,
Tī augs kvīšu zalta vuorpas;
Kur ir lobs tautu dāls,
Tī byus lobs oruojiņš.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

- 145 -

41805.

Kur tu brauksi, vecā Trīna,
Ar tiem skala vāģīšiem?
Braukš' uz Rīgu pēc puišiem,
Sēliešos tādu nav.
381 [Sēļu Vlm].

41806.

Kura prīdja skaista auga,
Tai skolim nadaŗāja;
Kura mjaita skaista auga,
Tei vuocīša ļaudaveņa.
326 [Preiļu D].

41807.

Kura upe malna tak,
Tai guļ dyuņa dybynā;
Kuram puišam malnas acis,
Tys ar gūdu nadzeivoj.
29 [Aulejas (Grāveru) D].

41808.

Kur vasaru saule lēca,
Tur lec ziemu mēnestiņis;
Kur tās jaunas meitas auga,
Tur tie blēži puiši staigā.
77 [Codes B].

41809.

Labāk speltei bučas dodu,
Nekā puiša šmurgulīšam;
Labāk glaudu suni, kaķi,
Nekā ciema puisēniņu.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

41810.

Labi vien gribējās
Labam tēva dēliņam:
Labu zirdziņ' i gribēja,
Labas skaistas līgaviņas.
306 [Patkules Md].

41811.

Lai dzeŗ alu tas puisīts,
Kas var naudu aizmaksāt;
Lai ņem sievu tas puisīts,
Kas var mīļi sadzīvot.
192 [Kosas C].

41812.

Lai pats ņēma, kas man teica,
Bagāto tautu meitu:
Miegam laba, ne darbam,
Bagātā tautu meita.
127 [Grostonas Md].

41813.

Lai tik stāv, lai tik stāv
Sacenieku meitas!
Kad atnāks, tad paņems
Rīgas vecie krievi.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

41814.

Lai tī citi, kū tī citi,
Kū tī mūsu puiši brauc;
Kū tī mūsu puiši brauc
Mūsu meitas skatīties?
Mūsim pošim sovi puiši,
Sovas jaunas meitenītes.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

41815.

Lai tī, muni mīļi dāli,
Aunitēs zuobokūs:
Aunitēs zuobokūs,
Velcit cauņu capurītes;
Velcit cauņu capurītes,
Vedit sātā malējiņas.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

41816.

Laiskais puisis ceļmalā
Guļ meitiņu gaidīdams.
Guli, guli, laiskainīti,
Jau meitiņa gabalā.
116 [Garozas Jg].

41817.

Laivinieka dēliņam
Divējādas nelaimītes:
Pavasari drudzis krata,
Ruden meitas nemīlēja.
72 [Cesvaines Md].

41818.

Lakstīgala mudri skrēja
Nolaistiemi spārniņiem;
Tā nebija lakstīgala,
Tā bij puiša līgaviņa.
605 [Skolas].

41819.

Lepna grezna tautu meita
Uz pimbera apsagrieza;
Darbiņos nepanāca
I vecās māmuļiņas.
487 [Vietalvas Md].

41820.

Lepna meita, ne bagāta,
Tā ar otru nerunāja;
Tā ar savu lepnumiņu
Mūžam vīra nedabūs.
72 [Cesvaines Md].

- 146 -

41821.

Lepna meita, ne bagāta,
Kas ar otru nerunāja;
Vīžu kurza mugurā,
Pa vienai darināja.
48 [Bērzaunes Md].

41822.

Lēnas lēnas jūs meitiņas,
Kā aitiņas pulciņā;
Nav vārdiņš izsacīts,
Guns pagale rociņā.
198 [Krustpils D].

41823.

Lēna lēna tij meitiņa,
Aiz lēnuma nerunāja;
Aiz lēnuma gan runātu,
Aiz barguma nevarēj(a).
322 [Praulienas Md].

41824.

Liela gaŗa tautu meita
Bez darbiņa vazājās;
Bez darbiņa vazājās,
Mežā gāja riekstus šķīt.
605 [Skolas].

41825.

Lieli joki, brīnumiņi -
Roze zied ēršķēžos;
Vēl lielāki brīnumiņi -
Lieliem jaunas meitas mīļ.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

41826.

Lieli lini, mazi lini,
Visi zilus ziedus zied;
Lielas meitas, mazas meitas,
Visas jaunus puišus grib.
192 [Kosas C].

41827.

Leli ļaudis, lela slave,
Cauri pakši, klētis nava;
Byus ļautiņi, byus slavīte,
Byus paksīši, byus maizīte.
143 [Jāsmuižas D].

41828.

Lieli puiši, mazi puiši
Uz meitām kājas aun;
I tas pats kudlainais
No pakaļas aulekiem.
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

41829.

Lieli puiši, mazi puiši,
Visi meitu brāķerīši;
Ne tie zina meitas pūru,
Ne meitiņas tikumiņu.
241 [Lubānas Md].

41830.

Liepa liepa, meita meita,
Abas vienu daiļumiņu:
Liepiņai balti ziedi,
Meitai gudris padomiņš.
306 [Patkules Md].

41831.

Liepa auga Liepājā,
Ozolīni Klaipēdā;
Pate liepa nolīgava
Pie Klaipēdas ozoliem.
282 [Nīcas Lp].

41832.

Lietiņš lija uz rudziem,
Rudzi lieca augumīnu;
Tā lai loca augumīnu
Meitas, puišus ieraugot.
192 [Kosas C].

41833.

Linu linu druviņā -
Nava linu plūcējiņas;
Meitu meitu māmiņai -
Nava meitu ņēmējiņu.
259 [Mazzalves (Ērberģes) Jk].

41834.

Līgo bite, līgo meita
Ziedu kalna galiņā;
Bite ziedus lasīdama,
Meita puišus gaidīdama.
398 [Skrundas Kld].

41835.

Leigoj bite, leigoj saule,
Leigoj muni bruoleliņi;
Leigoj muni bruoleliņi,
Jaunu meitu gaidīdami.
168 [Kalupes D].

41836.

Līki koki, taisni koki,
Taisāties ragavās;
Lieli puiši, mazi puiši,
Aunaties zābakos.
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

- 147 -

41837.

Līze, meita, zaķi nesa
Baznīckunga dēliņam,
Raudādama, sūdzēdama,
Kad to puiši neprecē.
Kad tu būtu krietna meita,
Sen jau būtu apprecēta.
560 [Rīga ].

41838.

Loku birzi vējiņš loka,
Ne resno ozoliņu;
Kungi prasa gudru vīru,
Ne skaisto dzeltenīšu.
72 [Cesvaines Md].

41839.

Lūko, brāli, darba dienu,
Nelūko svētdienāsi:
Svētdienāsi izsarause
I snaudules, i miegules.
355 [Rucavas Lp].

41840.

Lūko, manis bāleliņis,
Savas kārtas līgaviņu,
Ne tik lepnu, ne bagātu,
Ne visaji sudrabotu.
200 [Kuldīgas Kld].

41841.

Lūks mani lūkoja,
Caur zaļu birzi.
Es lūku lūkoju
Caur ielociņu.
5 [Aisteres (Lieķu-Aizteres) Lp].

41842.

Lūdzin lūdza tautu meita,
Lai es teicu bāliņam;
Lai tev' teic visi vēji -
Kam bāries ganīdama?
241 [Lubānas Md].

41843.

Ļaudīm lieli brīnumiņi:
Man māsiņas daudzi aug;
Lai tās auga, lai tās auga,
Pašas tautas izvadās.
241 [Lubānas Md].

41844.

Ļuste ļuste vonogam -
Zeile dzīd kanepēs;
Ļuste tautu dēliņam -
Dzaltuonīte rūciņā;
Dzaltuonīte rūciņā
Ar vysom telītem.
113 [Gaigalavas (Bikovas) Rz].

41845.

Man izauga div dēliņi
Zierņu ziedu smukumiņu.
Tur vajaga mātei būt,
Kas varēse meitas dote.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

41846.

Mans brālīts lielījās
Puķīt ņemt līgavīnu.
Tāda būs, kād' auguse,
Kādu laimi [Laime] vēlējuse.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

41847.

Manu baltu bāleniņ(u),
Kam tik augstu lielījies?
Augstu celsi deguniņu,
Zemu krissi paspārnē.
241 [Lubānas Md].

41848.

Muosiņ, blēņu narunoj,
Ni mežāi, teirumāi;
Mežā daudzi dzierdātuoju,
Teirumāi radzātuoju:
Mežā putneņi dzierdēja,
Teirumāi oruojiņi.
89 [Dricēnu Rz].

41849.

Mozis munis teirumeņš,
Daudz ir rudzu kapaneņu;
Mozs ir muns augumeņš,
Daudz ir gudra padūmeņa.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

41850.

Moza moza meitenīte
Tak pa ceļu rauduodama;
Mozi mozi puiškineņi
Saplyukuoja snuotenīti.
466 [Vārkavas D].

41851.

Mazi mazi tie puisīši,
Kā tie rudzu pundurīši:
Pie kumeļa trepes lika,
Pie arkliņa pakāpenes.
398 [Skrundas Kld].

- 148 -

41852.

Māsas vien tā cieme,
Kur es ņēme līgaviņ;
Vienu prec', otr nāk,
Treše līdzi tais'jas.
372 [Sarkanmuižas Vp].

41853.

Muote raudi, meita raudi,
Oba divi gauži raud:
Muote raud vīglas dīnas,
Meita skaista oruojiņa.
326 [Preiļu D].

41854.

Muote raud, meita raud,
Pa pogolmu staiguodamas;
Muote raud vīglu dīnu,
Metia raud jaunu puišu.
170 [Kapiņu D].

41855.

Māmiņai pīcas meitas,
Vysas pīcas ceplī guļ,
Un tej poša dyžanuo
Pošā cepļa dybynā.
174 [Kārsavas Ldz].

41856.

Mācies, manu bāleliņu,
Ciema meitas vizināt!
Augsti kalni, dziļas gravas,
Strauji tavi kumeliņi.
386 [Sidgundas (Rikteres) Rg].

41857.

Muotja djavja, Laime līdzja
Boguotyjā vītiņā.
Kas nu vītys, kas nu maizis,
Ka muoseņa gauži raud?
314 [Pildas Ldz].

41858.

Māte meitu audzināja
Kā gosniņu laidarā;
Kad ierauga ciema puišus,
Skrej projām baurodama.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

41859.

Māte meitu audzināja
Papīrīšu kulītē;
Meita kuli pārplēsusi,
Pie puišiem aizgājusi.
296 [Ozolnieku Jg].

41860.

Māte meitas kultin kūla,
Grožiņā sasējuse,
Kam noplēsa klaipam galu,
Brūtgāniņus mielodamas.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

41861.

Māte savu meitu sēja
Treju grožu galiņā;
Kad ierauga mūs' bālīšus,
Visus trejus pušu rāva.
439 [Trikātas Vlk].

41862.

Māmiņa, māmiņa,
Kur tavas meitiņas?
Viena guļ krāsnī, viena guļ
pirtī,
Trešā cūku aizgaldā.
96 [Durbes Lp].

41863.

Meitiņ, puiša navīrej,
Lai jis caur guni leida;
Pībilss tovu augumeņu,
Najems tova vaiņuceņa.
326 [Preiļu D].

41864.

Meitīna uzauga,
Kā viena liepīna;
Nu gribas vīrīna,
Bez sava galīna.
192 [Kosas C].

41865.

Meitiņas kā liepas auga
Pa lejiņu lejiņām;
Puiši auga kā ozoli
Pa kalniņu kalniņiem.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

41866.

Meitiņ liela, meitiņ maza
Maksā zelta gabaliņu.
Kad tu zelta nemaksātu,
Tad tu vīra nedabūtu.
46 [Beļavas Md].

41867.

Meits mal kambre,
Puiš gul āzkrāsne;
Meits eid brokastiņ,
Puiš pras garoziņ.
Grauž, puisit, mūr stūr,
Nedoš sov garoziņ.
445 [Ugāles Vp].

- 149 -

41868.

Meitiņ, maza pindzelīte,
Netinies ar jauniem puišiem.
Vēlāk staigās' raudādama,
Vecas mātes lūgdamās;
Vecas mātes lūgdamās,
Gaŗu kreklu solīdama.
281 [Neretas Jk].

41869.

Meitiņām, māsiņām
Auzu maize vācelē;
Auzu maize vācelē,
Kuņas kāja pavalgā.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

41870.

Meitiņe, māsiņe,
Zied sārkan vaig gal;
Ciem puiš eidne
Ar sārkan ābaliņ.
445 [Ugāles Vp].

41871.

Meitiņām, māsiņām,
Nevajaga novadiņu:
No novada izlīgoja,
Novadā ielīgoja.
453 [Vadakstes Jg].

41872.

Meita puisi apsūdzēja
Stupurdentam Jelgavā,
Ka tie mīļi negulēja
Ar meitām šķūnītī.
378 [Seces Jk].

41873.

Meitas puišus apsūdzēja
Superdentam Jelgavā,
Tur tiem bija pupas malt,
Dzirnu puse mugurā.
Tā ir līdz šo baltu dienu
Puišiem meitas jābučo.
263 [Mēmeles Jk].

41874.

Meitis, puišu naklausit,
Puišy leli apsmīkļi;
Muok jī meitis pīmuonāt,
Pēčuok slauna pīsasmīt.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

41875.

Meitu dēļ rozes aug,
Meitu dēļ magonītes;
Meitu dēļ puiši jāj
Nobarotus kumeliņus.
378 [Seces Jk].

41876.

Meitu dēļ dzaltas auga,
Meitu dēļ moraniņas;
Meitu dēļ jauni puiši
Zābaciņus šūdināja.
146 [Jaungulbenes Md].

41877.

Meitiņ' sēd aiz yudiņa,
Puisīts gauži bādojās;
Svīstum šautri, dzeitum laivu,
Ka māmiņa naradzāt(u).
170 [Kapiņu D].

41878.

Meklejāsi mūs' brālītis,
Ka vairāk nevajag(a):
Meklē vācu līgaviņu,
Dancotāju kumeliņu.
589 [Kuldīgas apr.].

41879.

Melni gaiļi purvā dzied
Vaskainām kājiņām;
Tā dziedāja ellē puiši,
Kas meitiņas nicināja.
476 [Vecpiebalgas C].

41880.

Metens kaktā sukājās,
Slūzān' Līzes gaidīdams;
Slūzān' Līze kurpītēs,
Baltās diegu zeķītēs.
48 [Bērzaunes Md].

41881.

Mežā daudz ogu, riekstu,
Neviens viņu nelasīja;
Pelsen' mātei daudz meitiņu,
Neviens viņas neprecēja.
552 [Madona Md apr.].

41882.

Meža putni pulkim skrēja,
Vys pa p(u)orom pulcējās;
Tai vajaga jaunim ļaudim,
Vys pa p(u)orom puļcētīs.
389 [Silajāņu Rz].

- 150 -

41883.

Mieži mieži, ko gaidiet -
Rudzi lieli tīrumā;
Puiši, puiši, ko gaidiet -
Meitas vecas bāliņos.
45 [Bejas (Kolberga) Vlk].

41884.

Migla migla, kas par miglu -
Nāk pār kalnu kūpēdama,
Tautu dēla piktumiņš
Nāk pār kalnu kūpēdams.
443 [Turlavas Kld].

41885.

Mīl kungiem zelta nauda,
Mīl akmeņa istabiņa;
Tā mīlēja meitiņām
Jaunu puišu dzīvošana.
72 [Cesvaines Md].

41886.

Mundra skrēja lakstīgala
Zeltītiemi spārniņiemi;
Tā nebija lakstīgala,
Tā bij puišu līgaviņ'.
200 [Kuldīgas Kld].

41887.

Muiž' puiš' kūra uguntiņu,
Gaida brūtes atjājami;
Izdeg uguns, nesagaida,
Iet mājās raudādami.
546 [Kuldīga Kld apr.].

41888.

Mūsu meitas ciema puišus
Ik vakara kairināj(a):
Baltas kājas apavušas,
Rāda siera gabaliņu.
241 [Lubānas Md].

41889.

Mūsu puiši Dievu lūdza,
Baltu kreklu vilkdamies:
Dod, Dieviņ, šoruden
Tautu meitu sagaidīt;
Jau mugura noplīsuse,
Vēl meitiņa nenākuse.
398 [Skrundas Kld].

41890.

Mūsu puiši bēdājāsi,
Kur būs ņemti līgaviņu.
Nebēdājat, mūsu puiši,
Kaimiņos ir vecas meitas.
428 [Taurenes (Nēķenes) C].

41891.

Nava lāga, nava lāga
Ar tiem mūsu nāburgiem;
Ne sunīti, ne kaķīti
Neierauga sētiņā.
476 [Vecpiebalgas C].

41892.

Nāburdzīnu meitīnām,
Tām priekos vien dzīvot:
Iet kāzās, krustabās,
Iet pašām tautīnās.
192 [Kosas C].

41893.

Nāc tu ārā, ķīša Trīna,
Jaunu puišu pavadīt:
Pa lielceļu, pār grāvīti,
Līdz Rezgaļa pakalnei.
145 [Jaunburtnieku Vlm].

41894.

Nākat, meitas, skatīties,
Kur iet četri brūtgāniņi:
Viens ciemiņu slunderkājis,
Otris bērza atzibens,
Trešais skrandu skroderīts,
Ceturts plūksnu vēverīts.
477 [Vecpils Lp].

41895.

Nabādoj, tu Aņeit,
Tu bez veira napaļiksi,
Ka Juonīts napaņems,
To Pīters napamess.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

41896.

Na cik ilgi īva zīd:
Treis reitiņi vosorā;
Na cik ilgi tautu dāls
Mun' muoseņu vyzyno(j).
559 [Rēzekne Rz apr.].

41897.

Nadaudz beja skaistu meitu
Rušunīku opluotā:
Zeiles Ilža, Strodu Duorte,
Pulkaunīka Madaleite.
278 [Naujenes (Maļonovas) D].

- 151 -

41898.

Nadaudz rīkstu tai lozdai,
Kur' aug pūra maleņā;
Nadaudz pruota tam puišam,
Kurs daudz meitu byldynava.
605 [Skolas].

41899.

Nedod Dievs vītolam
Baltiem ziediem noziedēt;
Nedod Dievs māsiņai
Pie bāliņa nodzīvot.
335 [Puzes Vp].

41900.

Nedod Dievs tādas meitas,
Kādas meitas mūsmājās:
Divas stundas kājas āva,
Trešo slauka istabiņu.
286 [Nītaures Rg].

41901.

Nedod Dievs jaunām meitām
Bez laulības vien nomirt:
Pieci gadi puiši gāja
Ap to kapu raudādami,
Trīs gadiņi mamma raud,
Meitas pūru cilādama.
146 [Jaungulbenes Md].

41902.

Nadūmoj, tu Vereiti,
Ka tu byusi napracāta.
Šurudin div tautīši
Pēc tevimi ilguojās.
414 [Stirnienes Rz].

41903.

Ni myužam puriniņš
Zaļim zīdim nazīdēja;
Myužam puiškiņs nadzierdēja
Nu meitiņas loba vuorda.
174 [Kārsavas Ldz].

41904.

Ni myužam zaļa zuole
Ezeriņa maliņā;
Nu myužam bruoļu muosa
Tautiņom malējiņa.
326 [Preiļu D].

41905.

Nenopļauta ziedu pļava
Dzelteniemi ziediņiemi;
Neizvesta brāļu māsa
Dzelteniemi matiņiem.
345 [Remtes Tk].

41906.

Neņem, manis bāleliņi,
Tik apaļas līgaviņas;
Uz rudeni ledus ceļi,
Apaļš drīzi vāļājās.
391 [Sinoles Vlk].

41907.

Napīdar lineņam
Teirumā nūleiguot;
Napīdar tjav, muoseņ,
Bruoleņūs nūdzeivuot.
326 [Preiļu D].

41908.

Nasalīdzi tu, Donot,
Ka Agates naļūbej;
Ka tu juos naļūbeit(u),
To da jai nastaiguotim.
365 [Sakstagalas Rz].

41909.

Ne tas tiesa, ne tas bija,
Ka puišim sirdis dreb;
Tā drebēja meitām sirdis,
Kad tās puišus ieraudzīja.
345 [Remtes Tk].

41910.

Neteiciet, neteiciet,
Nava vietas, nava vietas;
Divi stundas kājas āvu,
Trešu jūdzu kumeliņu.
241 [Lubānas Md].

41911.

Netiklīti, bāleniņi,
Baro labi kumeliņu!
Ies meitiņa, dos māmiņa,
Kumeļā raudzīdama.
241 [Lubānas Md].

41912.

Nevijies, vītoliņ,
Nav pēc tevis tie zariņi;
Neraugies, tu puisīti,
Nav pēc tevis tā meitiņa.
398 [Skrundas Kld].

- 152 -

41913.

Ni zeileitja, ni žubeitja,
Tū celeņi plydynuo:
Ty Ontons plydynuo,
Da Buorbolys staiguodams.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

41914.

Na tuo kūka tei lapiņa,
Na tamāji zariņā;
Na tuo puiša tei meitiņa,
Na tamāji sejiņā.
604 [Dažādi iesūtītāji].

41915.

Nītaurietes ķīvējās,
Vecu rumbu ķīlēdamas;
Ķēcēnietes zeltu dala,
I ne vārda nedzirdēja.
184 [Ķēču Rg].

41916.

Neņem, manu bāleliņ,
Ganu meitas līgaviņas;
Ganu meita ieraduse
Gaŗām zemi šļaucīties.
224 [Lielvārdes Rg].

41917.

Nu es zinu, ko vajaga
Jaunajāmi meitiņām:
Baltu zeķu, melnu kurpju,
Jaunu puišu piedevām.
235 [Litenes Md].

41918.

Nyu, muosiņa, dorom pyuru,
Lūkom boltas vylnanītes;
Jyudz, buoliņ, kumeliņu,
Struodoj tāva teirumiņu.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

41919.

Nu tad traki, nu tad traki,
Vārna brēca ozolā;
Vārna brēca ozolā:
Jančam jauna līgaviņa.
496 [Vilzēnu Vlm].

41920.

Ņem, buoliņ, leigaviņu,
Ņem lautiņus vaicuodams;
Ni maizīte tev apjēst,
Ni pukīte paigruot.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

41921.

Ņem, brālīti, līgaviņu,
Ņem ļaužiem vaicādams;
Ņem ļaužiem vaicādams,
Vai ir labs tikumiņš.
378 [Seces Jk].

41922.

Ņem, brālīti, leišu meitu,
Tā darbiņu nekavēj(a);
Leišu meitai gaŗi pupi,
Stāvus bērnus piezīdēj(a).
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

41923.

Ņem, bāliņi, ko ņemdams,
Neņem vienu mātes meitu;
Vienām mātes meitiņām
Mātes pūru piedarīj'šas.
386 [Sidgundas (Rikteres) Rg].

41924.

Ņem, bāliņi, mūsu meitas,
Tec mežiņā nūju griezt:
Mūsu meitas ieradušas
Lētumā, slinkumā.
594 [Talsu apr.].

41925.

Ņem, brālīti, muižas meitu,
Tad gūsies lupatās;
Muižas meitu pūriņā
Vecu meitu slāpmicītes.
443 [Turlavas Kld].

41926.

Ņem, bruoleit, stypru sīvu,
Neņem vuorgu čabuleiti;
Duorgas kuozas, duorgas bēres,
Vēļ duorguoki doktor' kungi.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

41927.

Ņemat, puiši, mūsu meitas,
Mūsu meitām gatavs pūrs:
Cimdi paši kaktā adās,
Zirneklīši dvieļus auda.
605 [Skolas].

41928.

Ozols auga kalniņā
Dreijātām lapiņām;
Ozols auga bez atvasa,
Jauni puiši bez sirdēsta.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

- 153 -

41929.

Ozolā bites auga,
Ozolā medus bij(a);
Nāburgos meitas auga,
Nāburgos prieki bij(a).
192 [Kosas C].

41930.

Ozoliņi, ozoliņi,
Kam tu augi pie liepām?
Liepas tevi kaitināja,
Ruden' zīles birdināja.
378 [Seces Jk].

41931.

Ūzulam, zamzaram,
Zori mierka Daugovā;
Tautu dālam, labdaram,
Īt slaveitja maleņā.
143 [Jāsmuižas D].

1. Ozolami zemi zari,
Līka vidū Daugavā;
Tautiešam, slavenam,
Slava gāja maliņā.
46 [Beļavas Md].

41932.

Pa novadu novadiemi
Brālim sievas izmeklējos [izmeklēju],
Bet nevienas neatradu,
Kas man tiktu prātiņam.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

41933.

Pa pārāmi riekstiņš auga.
Pa pārāmi āboliņš;
Jūŗas putni, gaigalīši,
Ar pa pāram pārojāsi.
Tā būs jauniem cilvēkiemi
Ar pa pāram pārotiesi.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

41934.

Padanco, čalavik,
Dabūs' vecu baraviku;
Padanco, puiškenīt,
Dabūs' jaunu meitenīti.
605 [Skolas].

41935.

Pakaļ gāja tautu meita,
Pakaļ manu bāleliņu:
Redz tam labu kumeliņu,
Zin tam gudru padomiņu.
241 [Lubānas Md].

41936.

Palēkdama zīle dzied
Uz pelēka akmentiņa;
Tā puisītis palēkdamis
Meitiņām mutes deva.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

41937.

Pasorg, Dīveņ, jaunu puišu
Nu tūs treju nalaimišu:
Nu zagšonas, maluošonas,
Nu maitiņu guleišonas.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

41938.

Paskaties, bāleliņ,
Kur vakara zvaigzne lēca,
Kur vakara zvaigzne lēca,
Tur aug tava līgaviņa.
378 [Seces Jk].

41939.

Pat' labā kaņipīte
Paliek dārzā nenorauta;
Pat' labā brāļa māsa
Paliek tautās nevadīta.
72 [Cesvaines Md].

41940.

Pelēkais akmentiņš
Meitu varas vilcējiņš;
Slavenais tēva dēls
Asariņu dzērājiņš.
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

41941.

Pēter, Peksi, Jēkaupī,
Aiznes meitām launadzīn',
Meitas tevim šūdinās
Peļādīnu kažaucīnu.
439 [Trikātas Vlk].

41942.

Pieci brāļi, viena māsa,
To mēs [tie] dārgi dārdzināj(a);
To tautām neizdev(a)
Ne pa zelta gabaliņ(u).
546 [Kuldīga Kld apr.].

41943.

Pieci brāļi, viena māsa,
Kam dosam, nedosam?
Tam dosam sav' māsiņu,
Kur upīte lejiņā;
Ik rītiņu (no)mazgāja
Savas gaužas asar(iņ)as.
72 [Cesvaines Md].

- 154 -

1. Raudulīte mūs' māsiņa -
Kur (mēs) dosim tautiņās?
Dosim upes maliņā,
Tur varēja ik rītiņus
Asariņas nomazgāt.
46 [Beļavas Md].

41944.

Pieci brāļi, vieni māsi
Raudādami kreklus pirka.
Tautu dēlis neraudāja,
Viens pērkdamis zilus svārkus;
Viens pērkdamis zilus svārkus,
Dui sidraba iemauktīnus.
94 [Dunikas Lp].

41945.

Pi Gelītes puiši lypa,
Kai pi ūgu vacainītes;
Nebeja jei [vēļ] tik skaista,
Kai tei ūgu vacainīte.
604 [Dažādi iesūtītāji].

41946.

Piliškūs skaistis meitis,
Caur atslāgu svīstu zoga;
Stabuļnīkūs vēļ skaistuokas,
Sausis maizis paādušis.
466 [Vārkavas D].

41947.

Pilkalnieši, neretieši,
Kā piciņ(i) sajukuši:
Vienu vietu sienu pļāva,
Vienu vietu sabaroja.
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

41948.

Platām lapām pļavas zāle
Liela ceļa maliņā;
Liela, gaŗa brāļa māsa
Ilgi sēd bāliņos.
306 [Patkules Md].

41949.

Plota plota kļova lopa,
Vjāļ plotuoka platjājās;
Lela lela bruoļu muosa,
Vjāļ leluoka līlājās.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

41950.

Priecājies, gražojies,
Jauna vīra līgaviņa;
Nevajdzēs atraitņam,
Ne jaunam puisīšam.
335 [Puzes Vp].

41951.

Priedītei, eglītei
Zelta kurpes kājiņā;
Jauni puiši, bandinieki -
Nav sudraba zābaciņi.
378 [Seces Jk].

41952.

Priežu zari nolīkuši,
Asu cirvi klausīdami;
Meitu mātes auklējumus
Sveši ļaudis maldinā(ja).
223 [Lielstraupes C].

41953.

Puikas, bēdu neturat,
Jums nevaida valdenieka;
Žurkas, peles kaķis valda,
Kas valdīs jaunus puišus?
427 [Tadaiķu Lp].

41954.

Puķe puķe, roze roze,
Kam tu vīti dienvidū?
Meita meita, melnacīte,
Kam tu raudi vakarā?
127 [Grostonas Md].

41955.

Puisīšam, brālīšam,
Liela skāde notikusi:
Vieni paši goda svārki,
Pieguļā sadeguši.
15 [Alūksnes Vlk].

41956.

Puisi puisi, tavas domas -
Caura tava cepurīte!
Tu meitiņas gan mīļovi,
Meitas tevi nemīļova.
389 [Silajāņu Rz].

41957.

Puisišam vien meil,
Deviņim žubrim;
Meitiņe vien gāl,
Deviņim padomim.
445 [Ugāles Vp].

41958.

Puiseits guoja pa celeņi,
Nazynuoja kaids jis beja:
Pītereiša, rūkys kuojis,
Bartuleiša mugoreņa.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

- 155 -

41959.

Puisīts meitu mežā veda,
Teicās naudu parādīt.
Ai puisīt, trakulīt,
Kur mežā naudu ņemsi?
605 [Skolas].

41960.

Puisīt, tavu domāšanu,
Uz tik daiļas mātes meitas!
Vai tu savas domas liki
Tumšajā ķeselē?
605 [Skolas].

41961.

Puiši, meitu namuonit,
Meitas, puišu naklausit!
Cik sītā yudins stuov,
Tik pi puiša pruota ir.
170 [Kapiņu D].

41962.

Puiši puiši, kas nu puišu,
Meitas guoja molkas grīztu,
Meitas meitas, kas nu meitu,
Puiši guoja gūvu slauktu.
551 [Ludza Ldz apr.].

41963.

Puišu, meitas, naklausit,
Puiši leli viltinīki:
Muok jī meitas pīmuoneit,
Otkon poši pīzasmīt.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

41964.

Puiši puiši da meitom,
Zirgi zirgi da auzom;
Zirgi auzas izviļava,
Puiši meitu nadabava.
143 [Jāsmuižas D].

41965.

Puiši puiši, nebūs labi,
Vārna kvārc ozolā:
Sola puišiem bērza rīkstes
Ar visiem pumpuriem.
373 [Sarkaņu Md].

41966.

Puiši puiši, pamazām,
Meitas vien istabā,
Trāpīs tevi sasariebt -
Vieni svārki mugurā.
545 [Krustpils D apr.].

41967.

Puiši puiši, rudens nāk,
Kālab sievas neņemiet?
Rudens nāk, gaŗas naktis,
Nevar vienam sagulēt.
605 [Skolas].

41968.

Pūtiet, meitas, stabulītes -
Nava puišu pūtējiņu;
Lai palika mūsu puiši
Mūžam govju slaucējiņ(i).
373 [Sarkaņu Md].

41969.

Pūt, vējiņi, lauz kociņus,
Nelauz tikai galotnīti;
Nāc, puisīti, ņem meitiņu,
Neņem tikai vainadziņ(u).
192 [Kosas C].

41970.

Raņķenieku ozoliņi
Pret šo pusi nolīkuši,
Gribēdami atspiesties
Skrundenieku liepiņās.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

41971.

Raunit, meitas, kū raudamas,
Rožas golvas naraunit!
Tej nabeja rožas golva,
Tej bej puišu dvēseleitja.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

41972.

Rauduvīte, grūtspārnīte,
Sajauc dūņas ezerā;
Tautu meita, lielsirdīte,
Šķirsta manus bāleliņus.
46 [Beļavas Md].

1. Raudaveitja, škabjareitja,
Jaucja dyuni azarā;
Muotjas mjaita, malnaceitja,
Jaucja munu bruoļeļaņi.
194 [Krāslavas D].

41973.

Retu retu to eglīšu,
Melnajām skujiņām;
Retu retu to meitiņu,
Kuŗ' aug viena māmiņai.
56 [Birzgales (Lindes) Rg].

- 156 -

41974.

Rekur meitas pulkā nāk,
Kā ieviņas ziedēdamas!
Puiši iet kā riekstiņi
Meitenītes raudzīties.
605 [Skolas].

41975.

Redzu, redzu, protu, protu,
Še māsiņa nedzīvos.
Vaidu bites ziedus ņēma
Manā rožu dārziņā.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

41976.

Rasnajam ūzulam
Sabirs zīles upītē;
Boguatejam tāva dālam
Daudz meitiņu cerējamas.
605 [Skolas].

41977.

Reti reti tie kociņi,
Kas aug ceļa maliņā;
Lepni lepni tie puisīši,
Kas nedzēra krodziņā.
605 [Skolas].

41978.

Rikšiem rakšiem, Runča Kača,
Kam tik agri vīru ņem?
Ne tu māki vīru kopt,
Ne ar vīram godu dot;
Visus silus izsierēj'si,
Visas ogas nolasīj'si.
189 [Kokmuižas (Koku) Vlm].

41979.

Ruden' puiši, ruden' puiši,
Kā pelēki vanadziņi;
Pavasari nemaksāja,
Vienas auzas sēnaliņas.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

41980.

Rūgta rūgta mārenīte,
Vēl rūgtāka sinepīte.
Barga barga sav' māsiņa,
Vēl bargāka tautu meit(a).
119 [Gaujienas Vlk].

41981.

Sacejuos šei Aneitja
Myužam veira naradzjāt.
Byus veir(iņi)s, byus i bāda,
Byus i pleicka par mugoru.
Pleicku pleicku par mugoru,
Ša tjav veira gribēšona.
194 [Krāslavas D].

41982.

Sacejuosja, tu Anīt,
Gryutis dzeivuot bruoleņūs.
Byus, Anīt, vaira gryuts
Tautu dāla rūceņā.
143 [Jāsmuižas D].

41983.

Saimenieka dēliņam
Divējād(a) nelaimīt(e):
Pavasar(i) drudzis krata,
Ruden meitas nemīlēj(a).
241 [Lubānas Md].

41984.

Saimniekam viena meita,
Tā ciemāi, tā sētāi:
Ciemāi danču vedējiņa,
Mājās mālu minējiņa.
214 [Lažas Azp].

41985.

Sokuos muns buoļeļiņš
Ņemt sev jaunu ļaudaviņi;
Jem, buoliņi, muotes meitu,
Na kuo [kai] pukes skaistumiņi.
35 [Baltinavas Abr].

41986.

Sakās mūsu jauni puiši
Projām iet, nedzīvot;
Liksim vaktis uz ceļiem
Līdz pat krievu robežiem.
241 [Lubānas Md].

41987.

Soku, soku buoliņam,
Navarēju pīsacēt:
Ka tu ņimsi tū meiteni,
Taisi sovu ustabeņu.
174 [Kārsavas Ldz].

41988.

Soki, soki, bruoleliņ,
Kaidu jimsi ļaudaviņu?
Ka vacuoka, boguotuoka,
Ka jaunuoka, to skaistuoka.
Lobuok jimši skaistuokū,
Dīvs dūs montu dzeivojūt
143 [Jāsmuižas D].

- 157 -

41989.

Solts yudens olūtā,
Solts olūta dybunā;
Solta puišu dvēselīte,
Iz meiteņu verūtīs.
605 [Skolas].

41990.

Sargaities, jaunas meitas,
Ūsas līda istabā;
Ne tās ūsas vienas līda,
Līda ūsas saimenieks.
241 [Lubānas Md].

41991.

Sargāties, jauni puiši,
No tām mūsu meitiņām.
Tās tik zin lielīties:
Trīs pūriņi klētiņā;
Vienā vīzes, otrā auklas,
Trešā veci kājautiņi.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

41992.

Sarkanais āboliņš
Baltābola nepanāca;
Diženais tēva dēls
Kalpa puisi nepanāca.
293 [Oļu (Oļu-Apeltienas) Md].

41993.

Sorkonais i duobuļaņš,
Kuodēļ sorkons nazīdēji?
Tuodēļ sorkons nazīdēju,
Ka tuorpeņš i sakņi grauze.
194 [Krāslavas D].

41994.

Sorkonais duobuleņš,
Kuo sorkons nazīdēji?
Slovonais tāva dāls,
Kuo ar gūdu nadzeivuoji.
278 [Naujenes (Maļonovas) D].

41995.

Sarkanbalta roze ziede
Gana ceļa maliņā.
Kam tu augi, kam ziedēji,
Kam puisīti kaitināji?
Lai tā ziede tur it stalti,
Būs man darba darītāja.
104 [Ēdoles Vp].

41996.

Sārtas rozes, baltas rozes,
Tās meitiņu kavēklītis.
Jaunas meitas, skaistas meitas,
Tās puisīšus kairināja.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

41997.

Saule saule, zeme zeme,
Kam to puišu vajadzēja?
Ko tie puiši labu dara
Šai gaŗajā vasarā.
472 [Vecgulbenes Md].

41998.

Sen zināma ceļa plance,
(Te) pielija, izsusēja.
Tā jau manim sen zināma,
Kalpa puiša bagātība.
344 [Rembates Rg].

41999.

Sen bija vedama
Tā tautu meita,
Visas tīņa stīpiņas
Nokritušas.
605 [Skolas].

42000.

Siksin biksin, suņam kaķam,
Kam tik agri sievu ņēmi?
Ni mācēji dzīves kopt,
Ni pie sievas klātgulēt.
148 [Jaunpiebalgas C].

42001.

Sīki mazi ezeriņi
Pavasari miglu meta;
Sīki mazi puiškeniņi
Uz meitām kājas ava.
205 [Kusas Md].

42002.

Sīki mazi puisēniņi,
Visi meitu brāķētāji;
Ne tie zina meitu prātu,
Ne ar meitu tikumiņ(u).
195 [Kraukļu Md].

42003.

Seika moza meitinīte,
Daudzi puišu kairinuoja;
Pīmuoneja jaunu, vacu,
I pusmyuža cylvēciņi.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

42004.

Sīkas sīkas, mazas mazas
Kurzemnieku zeltenītes,
Kā tās nebij sīkas mazas,
Bargu tēvu audzinātas.
263 [Mēmeles Jk].

- 158 -

42005.

Seikaļiņa, zamaļiņa,
Gaida mana bāleļiņa;
I munam bruolēšam
Šmuidra, gara sadarāta.
357 [Rudzētu D].

42006.

Sīva biju, neliedzos,
Par visām māsiņām;
Kad aiziešu tautiņās,
Tad es būšu vēl sīvāka.
114 [Gaiķu Kld].

42007.

Skaista auga līča puķe,
Par visām puķītēm;
Skaista auga jaunā māsa,
Par visām māsiņām.
373 [Sarkaņu Md].

42008.

Skaists bērziņš eglājā,
Aiz eglēm nelapo;
Skaistu meitu kaimiņos
Aiz barguma neprecē.
358 [Rugāju Abr].

42009.

Skaists bija rožu krūms -
Bitēm ziedi nonesāti;
Visas skaistās meitenītes
Tautiņās novadātas.
333 [Purmales (Bokovas) Abr].

1. Redz kur ļelais puču kryums,
Bitis madu iznosuoja;
Redz kur jaunys meitiņeitis,
Tautys viņ i izvoduoja.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

42010.

Skaisti muni buoleleņi,
Jemit skaistas ļaudaveņas!
Najemiti šaidu taidu,
Nūbuolējušim augumim.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

42011.

Skaista pļova, ka nūpļauta,
Vjāļ skaistuoka, ka napļauta;
Skaisti puiši pīdzāruši,
Vjāļ skaistuoki nadzāruši.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

42012.

Skaista puķīt' uzziedēja
Dūņainā purviņā;
Daiļa meitiņ' uzaugusi
Mazajā būdiņā.
378 [Seces Jk].

42013.

Skaists puisītis, šauras acis,
Tys osoru dzāruojiņš;
Tys nūjēme meitiņom
Bez gūd(iņ)a vainadziņu.
143 [Jāsmuižas D].

42014.

Skali grab, skali grab -
Kas tos skalus grabināja?
Puiši, meitas aizkrāsnē,
Tie tos skalus grabināja.
70 [Cēres Tl].

42015.

Skaļi dzied ciema gaiļi
Tumšajā kūtīnā;
Veikli iet ciema puiši
Ciema meitas aplūkāt;
Izlūkā visas vietas,
Vai ir vērts mājā vest.
192 [Kosas C].

42016.

Skuj'nieš' meitas lielījās
Daudz par puišiem nebēdāt.
Ja par puišiem nebēdāsit,
Mūžam vīra nedabūsit.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

42017.

Skrej, bitīt(e), neieskrej
Degošā siliņā;
Ej, māsiņ(a), nenoej
Bargajās tautiņās.
3 [Adulienas Md].

1. Skrīn, biteitja, naīskrīn
Dagūšāji sileņā;
Ej, muoseņi, naījei
Borgejuosi tauteņuos;
Borgejuosi tauteņuos,
Vuojejāji vīteņā.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

42018.

Skaists bērziņš eglājā,
Aiz eglēm nelapo;
Skaistu meitu kaimiņos
Aiz barguma neprecē.
146 [Jaungulbenes Md].

- 159 -

42019.

Skrej, bitīt, sasit spārnus,
Nopraulējis ozoliņš;
Ej, meitiņ, tautiņās,
Nosurmējis tautu dēls.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

42020.

Smaržai labs ievas zieds,
Ne vaiņaga cekulam;
Slavīnai mātes meita,
Ne grūtam darbīnam.
192 [Kosas C].

42021.

Smuka meita, brūnu kleitu,
Tā staigāja raudādama;
Tā staigāja raudādama,
Pirtij malku lasīdama.
358 [Rugāju Abr].

42022.

Skaista zaļa brēklenīte [brūklenīte]
Pilnā ogu čaukurā;
Vēl skaistāka līgaviņa
Citu meitu pulciņā.
436 [Tirzas (Tirzas-Pils) Md].

42023.

Smuka meitiņa,
Gluda galviņa,
Pate guļ krāsnītī,
Galviņa ārā.
378 [Seces Jk].

42024.

Saguojušas, jaunas meitas,
Dūdit gūdu puiškinim:
Vedit prīžu sileņā,
Buozit skudru pyuliņī.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

42025.

Saimeniekam trīsi puiši,
Visi labi iebraukāti:
Ar Jānīti Rīgā brauca,
Ar Pēteri baznīcā,
Ar Miķeli, vecāko,
Uz Jelgavu pēc tabākas.
192 [Kosas C].

42026.

Skaista pļava kad nopļauta,
Vēl skaistāka, kad sagrābta;
Skaista māsa bāliņam,
Vēl skaistāka tautu meita.
6 [Aiviekstes D].

42027.

Skotīs, puika, kur skotīs,
Tiergā meitu nasaskot;
Citai rūta drauga dūta,
Citai drauga palīnāta.
236 [Līvānu D].

42028.

Svila, svila, dega, dega
Jauna puiša cepurīte;
Kā nesvila, kā nedega,
Ceplī guļa dienasvidu.
604 [Dažādi iesūtītāji].

42029.

Skaists tu beji, jauns puisīti,
Nasukuotu cakuliņu;
Treis meitiņas cerejamas,
Nava vaļas izsukuot.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

42030.

Staigā govis maurodamas,
Zaļu zāli meklēdamas;
Staigā meitas raudādamas,
Jaunus puišus prasīdamas.
345 [Remtes Tk].

42031.

Stalta meita ceļu gāja,
Lepni gūžas gorīdama;
Tā, meitiņa, pielūko,
Ka tu gūžas neizgori.
345 [Remtes Tk].

42032.

Skatāties, jaunas meitas,
Kā puišiem kājas gāja:
Tā puišiem kājas gāja,
Kā tie dubļu ritulīši.
286 [Nītaures Rg].

42033.

Steivi zyrgi natecēja,
Lapni puiši narunuoja.
Tik bej zyrgam tecēšonas,
Kai nu kolna lejiņā;
Tik bej puišam runuošonas,
Kai ar sovu ļaudaviņu.
605 [Skolas].

- 160 -

42034.

Stopuonam stygas dyla,
Da Zolītei staigojūt;
Zolītei kopkas pleisa,
Ar Stopuonu rindžejūt.
604 [Dažādi iesūtītāji].

42035.

Strazdiņš bārzā [bārzu]
nūsēdēja,
Sylta laika gaidīdams;
Tautas zyrga nūjozdēje,
Malējiņas vaicoudams.
182 [Kaunatas Rz].

42036.

Sūra sēkla sinepei,
Sēju ceļa maliņā;
Sūra bija sinepīte
Vēl sūrāka vedekliņa.
263 [Mēmeles Jk].

42037.

Šys Juonīts sovu muosu
Saitā vīn vodovās.
Kurs puisītis sīvas grib,
Muna muosa veira grib.
503 [Višķu D].

42038.

Šitie tādi muļķa zēni
Māk tik dzert un lielīties:
Ne tiem jēgas, ne tiem prāta,
Ne labā tikumiņa.
72 [Cesvaines Md].

42039.

Šitā pate tautu meita
Būt' manam bāliņam,
Būt' tā ilgi nesnauduse
Papardīšu krūmiņāi.
224 [Lielvārdes Rg].

42040.

Šķība greiza tā priedīte,
Kas aug ceļa maliņā;
Netikuse tā meitiņa,
Kas aug viena māmiņai.
104 [Ēdoles Vp].

42041.

Šūs uoriņu jyus, puiškiņi,
Koč i leli naaudzit;
Šūs uoriņu mārgas beja,
Na šūs puišu ļaudaviņas.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

42042.

Šuku šuku vuovereit(e)
Pa līpeņu lapeņom;
Tai šukuoja jauni puiši
Iz jaunom meitiņom.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

1. Šviku švaku vuovereite
Pa tam egļu viersyunem;
čibu čabu puiseiši
Pa tam muotes meiteņom.
389 [Silajāņu Rz].

2. Žiku šuku vuovereite
Pa līpeņu lapeņom;
Tai šukuoja jauni puiši
Pa meitiņu ozutem.
559 [Rēzekne Rz apr.].

42043.

Šur dieniņa, tur dieniņa,
Jaunajām sieviņām:
Pa krogiem, pa tirgiem,
Pa labiem ciemiņiem.
545 [Krustpils D apr.].

42044.

Štuki, leli breinumeņi,
Ērkškeižimi rūzes zīd;
Vairuok štuku, na breinumu,
Puišim mjaitu juoļubej!
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

42045.

Tas puisītis lielījās
Ēvelētu sievu ņemt;
Saka Laime dzirdēdama:
Tik ar ciri apkapātu.
192 [Kosas C].

42046.

Tā būs laba mātes meita,
Kas caur sietu iztecēs;
Tā būs smilgas gaŗumiņ(u),
Adatiņas resnumiņ(u).
104 [Ēdoles Vp].

42047.

Tā dzird vēl [velnu?] lelojam
Tā dzird puisīt' runājam.
Vellam tīk tumš(a) nakt(s),
Puišam blēž(a) valodiņ(a).
17 [Ances Vp].

- 161 -

42048.

Tā meitiņa duraks bija,
Kas puisīša vārdus klausa;
Cik sietāi ūdens stāv,
Tik pie puiša prāta bija.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

42049.

Tai sacēja tei Aneite:
Īšu es pi Juoneiša.
Byušu pate saimineica,
Ontonam ir gara jūsta,
Tys atslāgu nosuotuojs.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

42050.

Tai sacīja tys buoliņš:
(Lai) ņem valns tū muosiņ(u).
Šē ir Dīvs, nava valns,
Jam buoliņš pi muosiņas.
174 [Kārsavas Ldz].

42051.

Tai sacēja tys Voičyks:
Byus pūguota ļaudaveņa;
Byus pūguota ļaudaveņa,
Pūguos tovu mugareņi.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

42052.

Taurē, taurē, tautu meita,
Tautu dēls dumbērī;
Iztaurēja no dumbēŗa,
Ved kalniņā žāvēties.
355 [Rucavas Lp].

42053.

Tautu dēls, mūs' māsiņ(a)
Rociņās vadājās;
Vai tie bija tuva rada,
Vai ar tādi vēlējās?
605 [Skolas].

42054.

Tautu dēli netiklīši,
Visus velnus sagulēja;
Kad vaj'dzēja sievu ņemt,
Tad noskrēja ārzemēs.
355 [Rucavas Lp].

42055.

Tautu dāla teirumā
Smilgas vīn leiguojās;
Kolab smilgas naleiguos,
Guļ, leidz saule pusdīnās.
36 [Balvu Abr].

42056.

Tautu meita cēlusies,
Uz palaga kājas ava;
Ar tas būs tēva dēls,
Kas dos maizes gabaliņu.
241 [Lubānas Md].

42057.

Tautu meita gaļu vāra
Sidrabiņa podiņā;
Tautu dēls gaŗām gāja,
Lūdzās vienu kumāsiņu.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

42058.

Tautu meita miežus pļāva
Liela ceļa maliņā.
Es tai devu dievpalīgu,
Viņa prasa: ko tu teici?
166 [Kalsnavas Md].

42059.

Tautiešam, miglačam,
Skaista cauņu cepurīte;
Tas var dusmas remdēties
Zem tās cauņu cepur(īt)es.
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

42060.

Tautiets mani mīļi lūdza
Un ar naudu lielījās.
Nauda nauda, tev puisīti,
Ne naudiņas vien vajaga;
Vajag rudzu, vajag miežu,
Vajag daiļas līgaviņas.
32 [Babītes (Piņķu) Rg].

42061.

Tautiets savu kumeliņu
Augstu sētu lēcināja,
Gribēdams to meitiņu,
Kas patika prātiņam.
378 [Seces Jk].

42062.

Taužu maitas cisas taisa
Solmu kaudzes galiņā;
Klimdu Biškis apkuort juoja,
Kuo ap kuodu rūžu duorzu.
14 [Alsviķa Vlk].

42063.

Tai sacēja tys Ontons:
Ženej mani, muomuleņa,
Juo tu mani naženēsi,
Es naīšu sīna pļautu.
73 [Ciblas (Eversmuižas) Ldz].

- 162 -

42064.

Tālu tālu siliņē
Izpraulējis ozoliņš;
Tālu jāja netiklīts
Līgaviņu lūkoties.
546 [Kuldīga Kld apr.].

42065.

Tec, māmiņa, tec, māmiņa,
Vēl meitiņa gultiņā;
Padzird' teļus, izslauc govis,
Jau meitiņa pucējās.
75 [Cirgaļu (Aumeisteru) Vlk].

42066.

Tev, alksnīti, trausa miza,
Tu lūkami nederēji;
Tev, meitiņa, sīva daba,
Tu neģeldi pabērņos.
467 [Vārmes Kld].

42067.

Tev, saimniek, tīra maize,
Tavi puiši panīkuši;
Nevar meitas nobučot,
Ne kumeļa apsedlot.
477 [Vecpils Lp].

42068.

Tai māmiņai sešas meitas,
Visas sešas amatnieces:
Divi mala, divi grūda,
Divi sēda padzirnē.
94 [Dunikas Lp].

42069.

Tiešām tāda es uzaugu,
Ne par vienu nebēdāj(u);
Puišiem knipi parādīju,
Par pļaviņu pāriedama.
198 [Krustpils D].

42070.

Tikušam dēlīnam
Bite jūdza kumelīnu;
Kaut kādam netiklim
Nejūdz laba mātes meita.
427 [Tadaiķu Lp].

42071.

To sacīja cielaviņa,
Jumta virsu tecēdama:
Būs tai ciema netiklei
Šorudeni arājiņš.
46 [Beļavas Md].

42072.

Trīnīt' saka: vai vai vai!
Viens pats cimdiņš pūriņā!
Viens pats cimdiņš pūriņā,
Otrs šķēļam mugurā.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

42073.

Trici, trici, apsu [apses] lopa,
Ni vējena napyušama;
Lai tric puišu dvēseleitja,
Uz maitiņu verūtīs.
503 [Višķu D].

42074.

Trintrallā, trintrallā,
Vilki tek pa celiņu,
Sajutuši Lubānē
Pa grašam jaunas meitas.
241 [Lubānas Md].

42075.

Trīs apaļas saules lēca
Pār ozolu galiņiem;
Trīs apaļas vasariņas
Nāburg' puiši precējās.
605 [Skolas].

42076.

Trīs kalniņi noziedēja
Ar sarkanu āboliņu;
Trīs diženi tēva dēli
Asarās nobālēj(a).
467 [Vārmes Kld].

42077.

Trīs kalniņi noziedēja
Sarkanāji āboliņa;
Trīs māsiņas strīdējāsi
Pēc tā viena arājiņa.
301 [Palsmaņa Vlk].

42078.

Trīs meitiņas lielījās,
Ar to vienu tēva dēlu;
Vienai tika, viena gāja,
Paliek citas raudādamas.
241 [Lubānas Md].

42079.

Trīs pelēki akmentiņi
Kaimiņmājas tīrumā;
Tur Jānītis notupēja,
Kaimiņmeitas lūkojot.
223 [Lielstraupes C].

- 163 -

42080.

Trīs pelēki akmentiņi
Nāburg' ceļa maliņā;
Tur meitiņas kājas āva,
Uz puišiem gaidīdamas.
286 [Nītaures Rg].

42081.

Trīs gadiņi tautu meita
Raudādama vien staigāja;
Raudādama vien staigāja,
Tautu dēlu meklēdama.
192 [Kosas C].

42082.

Trīs trīs, kas tie trīs,
Kas no kalna rikšojās?
Ķīļu Jēcis, Svilpes Mikus,
Un tas Mālu Jeņķelīts.
69 [Ceraukstes B].

42083.

Trīs vien bij(a), trīs vien bij(a),
Šai kalnā jaunas meitas:
Lāču svilpe, Vāglān' skurle,
Sīkstuļkalnu tenkelnīca.
198 [Krustpils D].

42084.

Tu būt' laba tautu meita,
Kad tev laba daba būtu;
Kad mīlētu jaunus puišus,
Kā tā veca māmuliņ(a).
552 [Madona Md apr.].

42085.

Tu, muosiņ, jauna beji,
Naklausi tu puiša pruota;
Cik sītā yudins stuov,
Tik pi puiša praudys beja.
89 [Dricēnu Rz].

42086.

Tu, puisīti, putras danci,
Tu meitiņas nepazini;
Tu nomauci kazai nagu,
Par meitiņas gredzentiņu.
184 [Ķēču Rg].

42087.

Tu, puisīti, jauns būdams,
Nesauc meitu kaķenīti;
Dažu dienu nobraukāsi,
Kaķenītes meklēdams.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

42088.

Tu, puisīti, jauns būdams,
Nesauc meitas snaudulītes;
Izmeklēsi, vecs paliksi,
Snaudulītes nedabūsi.
605 [Skolas].

42089.

Tu, puisīti, jaunākais,
Ņem meitiņu vecāko:
Tev spēciņi, tev variņa,
Man tā gudra saprašana.
439 [Trikātas Vlk].

42090.

Tu, puisīti, sarkanvaidzi,
Tu bij' lielais viltinieks;
Daža laba mātes meita
Nakti miega negulēja.
36 [Balvu Abr].

42091.

Tu, tautieti, šoruden
Sevim sievas nelūko;
Citu gadu šādu laiku,
Tad vēl sāc klaudzināt.
15 [Alūksnes Vlk].

42092.

Tumša tumša tā eglīte,
Kur saulīte nakti guļ;
Tumša tumša tā meitiņa,
Mana dēla līgaviņa.
139 [Īslīces (Bornsmindes) B].

42093.

Tymsa kupla tei eglīte,
Kur saulīte nakti guļ;
Šmuka jauka tei meitiņa,
Pi māmiņas dzeivuodama.
494 [Viļānu Rz].

1. Tymsa kupla tei jagleitja,
Kur sauleitja nakti guļ;
Bolta skaista tei muoseņa,
Kur' nūvjadja sveši ļauds.
89 [Dricēnu Rz].

42094.

Iz dancīša, tautu dēls,
Nelūko līgaviņ(u).
Iz dancīša tautu meita
Nesa viegli augumiņ(u);
Pēc darbiņa neatstāv
Manu vecu māmuliņ(u).
378 [Seces Jk].

- 164 -

42095.

Vai, māmiņa, napazyni
Asariņu dzāruojiņa?
Asariņu dzāruojam
Pasorkoni byudu goli;
Pasorkoni byudu goli,
Dzaltonim matiņim.
357 [Rudzētu D].

42096.

Vai zeilītes, vai žubītes
Tū celiņu pleikškinuoja?
Tak puiškini iz meitom,
I meitenes uz puišim.
414 [Stirnienes Rz].

42097.

Vai tie kādi labi puiši,
Kam aiz acu cepurīt(e)?
Tie tik tādi laucmanīši,
Meitu goda laupītāj(i).
197 [Krotes Lp].

42098.

Vai tu zini, bāleliņi,
Kur aug ievas, kur aug liepas?
To tik tevim pasacīšu,
Kad aiziešu tautiņās.
605 [Skolas].

42099.

Vaicoj gudrs tāva dāls,
Kura cīma dzaltoneite;
Muna poša eistuo muosa
Gudra veira ļaudaveņa.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

42100.

Vairāk auzu, vairāk auzu
Tekošam kumeļam!
Vairāk naudas, vairāk naudas
Gudram tēva dēliņam.
241 [Lubānas Md].

42101.

Vakars nāca, vāverīt(e),
Laidies egles galīnā;
Vecums nāca, māmulīt(e),
Laid meitīnu tautīnās.
192 [Kosas C].

42102.

Viena pati man māsiņa,
Kam to doti, kam nedoti?
Došu Rīgas kalējam;
Apkals manu kumeliņu,
Zeltītiem pakaviem,
Sudrabiņa nagliņām.
453 [Vadakstes Jg].

42103.

Vaļa man krogā dzert,
Vaļa kannas sadauzīt;
Vaļa man sav' māsiņu,
Kam gribēt, tam iedot.
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

42104.

Var pazīti to meitiņu,
Kuŗai kāzas šorudeni:
Pa zemīti kājas vilka,
Uz acimi vaiņadziņš,
Sudrabiņa lapiņāmi.
46 [Beļavas Md].

42105.

Var pazīti to puisīti,
Kas ņems sievu šorudeni:
Lai griežās, kur griežās,
Griežās meitu pulciņā.
46 [Beļavas Md].

42106.

Var pazeit tū Jurīti,
Kas ir meitu ļubītuojs:
Malnas acis, strupas drēbes,
Pasorkona padagune.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

42107.

Visi dūdas sievas grib,
Kas dūdām sievas dos?
Vēl tu, dūda, nemācēji
Cūkai sili pataisīt.
453 [Vadakstes Jg].

42108.

Vuorna kaltin sakaltuse,
Mīta golā sādādama;
Tuo tu, meitiņ, sakaltīsi,
Jauna puiša gaidīdam(a).
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

42109.

Vidžu valdžu lakstīgala
Pa tām mūsu ataugām;
Tā vidžna ciema meitas
Uz tiem mūsu puisīšiem.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

- 165 -

42110.

Viens bērziņis kalnā auga,
Viena meita māmiņai;
Tas bērziņis lietai der,
Tā meitiņa bajāram.
443 [Turlavas Kld].

42111.

Vienā kalnā viena māsa,
Otrā kalnā otra māsa;
Pilna leja tautu dēlu
Rauga sevim līgaviņu.
36 [Balvu Abr].

42112.

Viena pate brūklenīte,
Tāļu spīd kalnīnā;
Viena pate mātes meita,
Tāļu redz tautīnās.
192 [Kosas C].

42113.

Viena pate kupla liepa
Aug bāliņa pagalmā;
Viena pate mātes meita
Aug manam bāliņam.
127 [Grostonas Md].

42114.

Viena pati kupla liepa
Ēdoliņas novadā;
Viena pati daiļa meita
Novadiņa maliņā.
546 [Kuldīga Kld apr.].

42115.

Viena pate man māsiņa,
Kam to došu, kam nedošu?
Došu Kalna Klāvelim,
Vieglas zemes arājam.
427 [Tadaiķu Lp].

42116.

Viena pati roze zied
Māmuliņas dārziņā;
Tai pašai sveši ļaudis
Dzīrās ziedus purināt.
286 [Nītaures Rg].

42117.

Vilki lēca gaudodami
Gar gaŗo sila malu;
Tā gaudoja jauni puiši,
Jaunu meitu meklēdami.
241 [Lubānas Md].

42118.

Vilkam tīk miglains laiks,
Vanagam saul(e)s gaiss;
Zaķīšam zaļ(a) zāl(e),
Puišam daiļ(a) māt(e)s meit(a).
445 [Ugāles Vp].

42119.

Visapkārt liepas auga,
Vidū smīdrs ozoliņš;
Visapkārt jaunas meitas,
Vidū puiši grozījās.
335 [Puzes Vp].

42120.

Visapkārt tērcītē
Visskaistās ievas zied;
Vismazā ciemiņā
Visskaistās zeltenītes.
384 [Sēemūkšu C].

42121.

Vysi kūrmu kūrmulīši
Myglu cēļe vokorā;
Vysi puišu penderīši,
Vysi sīvu gribātuoji.
465 [Varakļānu Rz].

42122.

Visi ļaudis to vien teica,
Ka es esmu piesarkus(i);
Tīšām pati es nosarku,
Jaunus puišus kaitināj(u).
546 [Kuldīga Kld apr.].

42123.

Vis's man's mazes mās's
Gludanam gāliņam,
Vien pat pūzerīt,
To iedos čigaiņam.
445 [Ugāles Vp].

42124.

Visi mazi puisēniņi
Ruden' sievas ņēmējiņi;
Kad sieviņa maizi prasa,
Bricu-bracu kārklienē.
546 [Kuldīga Kld apr.].

42125.

Vysi ūši, ūzuliņi
Gludejom lapiņom;
Vysi jouni puisaniņi
Žēlīgajom actiņom.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

- 166 -

42126.

Visi saka, visi saka:
Ilgi sēd tā meitiņa;
Ilgāk meita nesēdēs
Par Laimiņas likumiņu.
281 [Neretas Jk].

42127.

Visi suņi sīvi rej,
Kaimiņ' suņi vien nerej;
Visas meitas puiši prec,
Kaimiņ' meitas vien neprec.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C], 398 [Skrundas Kld].

42128.

Viņpus upes kupla liepa,
Šaipus upes ozoliņš;
Kaut man būtu liepu laiva,
Viņu vestu maliņā.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

42129.

Vītolam miza vīta
Karstajā saulītē;
Tā savīta puišu sirdis
Jaunu ļaužu pulciņā.
198 [Krustpils D].

42130.

Vīna pati zemleiciņa,
Tuoļi speid kalniņā;
Vīna pati bruoļu muosa,
Tuoļi tyka daudzynuota.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

42131.

Zaļa dzilna jumtu līda,
Abus spārnus pieglaudusi;
Tā puisīši meitas glauda,
Ar abām rociņām.
605 [Skolas].

42132.

Zaļš ozols, brūnas lapas,
Locīties locījās;
Trakas, puisi, tavas domas,
Lielīties lielījās.
398 [Skrundas Kld].

42133.

Zili melni dūmi kūp
Aiz tā meža gabaliņ(a);
Maza maza meita raud
Aiz tā meža gabaliņ(a).
605 [Skolas].

42134.

Zila vārna mazgājās
Uz pelēka akmentiņa;
Lai puisēni lielījās,
Bez meitām nevarēja.
333 [Purmales (Bokovas) Abr].

42135.

Zinu, zinu, kā vajaga,
Jaunajām meitiņām:
Sirmu zirgu, kaltu ratu,
Jaunu zēnu arājiņu.
83 [Dignājas Jk].

42136.

Zinu, zinu, ko vajaga,
Ko vajaga meitīnām:
Melnas kurpes, baltas zeķes,
Daiļu puisi piedevām.
296 [Ozolnieku Jg].

42137.

Zinu, zinu, nesacīšu,
Kas pārā taisījās:
Sābru puiši, sābru meitas,
Tie pāros taisījās.
266 [Mēŗa Vlk].

42138.

Zynu, zynu, prūtu, prūtu,
Ko vajaga meitiņom:
Soldons ols pīsadzert,
Jaunu puišu puorgulēt.
194 [Krāslavas D].

42139.

Zyrgi zyrgi uz auzom,
Jauni puiši uz meitom;
Cikam puiši uz meitom,
Zyrgi auzas izāduši.
35 [Baltinavas Abr].

42140.

Zyrgi zyrgi da auzom,
Puiši puiši da mjaitom;
Zyrgi auzys nūāduš(i),
Puiši mjaitu načupuš(i).
326 [Preiļu D].

- 167 -

42141.

Zīle līda jumtiņā,
Abus spārnus staipīdama;
Raud puisīts pēc meitām,
Abi roki lauzīdams.
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

42142.

Zvierbuleits i mozs putneņš,
Kaņepeiti kustynuoja;
Jauni puiši kai ūzuly,
Namuok meitu zadynuot.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

42143.

Zvīdz kumeļi taurej puiši
Vīnā pusē azaram;
Zvīdz kumeļi zaļas zuoles,
Taurej puši jaunas meitas.
358 [Rugāju Abr].

Table of Contents |View Entire Work