LATVIEŠU TAUTAS DZIESMAS: VOLUME III (electronic resource) Anonymous Švābe, A. and Straubergs, K. Creation of machine-readable version: Maruta Ray Conversion to TEI.2-conformant markup: University of Virginia Library Electronic Text Center. ca. xxx kilobytes University of Virginia Library Charlottesville, Virginia Latvian, Latvia

University of Virginia users only

URL: http://etext.lib.virginia.edu/modeng/LatvianL.browse.html

2001

Latvian Dainas II

LATVIEŠU TAUTAS DZIESMAS: VOLUME III Anonymous Švābe, A. and Straubergs, K.

431pp Imanta Kopenhāgenā 1952 Source copy consulted: Private Copy

Prepared for the University of Virginia Library Electronic Text Center.

Some keywords in the header are a local Electronic Text Center scheme to aid in establishing analytical groupings.

Library of Congress Subject Headings Latvian nonfiction poetry masculine LCSH 5/26/04 corrector John Ivor Carlson Added XML encoding.

LATVIEŠU TAUTAS DZIESMAS

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

DZEJAS MĀKSLA TAUTAS DZIESMĀS

Veronika Strēlerte

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

SIEVIETE MĀJAS DARBĀ

Dr. V. Ģinters

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

DARBS, SEVIŠĶI SIEVIEŠU MĀJAS UN ROKU DARBI

- 17 -

1. Mācība darbā

6650.

Es redzēju ciema meitas
Skaistu darbiņ' i darot;
Kam, māmiņ, man' auklēji,
Kad es tāda nedarīju?
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

6651.

Es savam bāliņam
Paš' audzēju līgaviņu:
Izmācīju ganīdama
Skaistajā darbiņā.
Visi bija linu krekli
Rakstītiemi aprakstiem;
Apkaklīšu stūrīšiemi
Sīki šūti ielociņi;
Visi bija nēzdodziņi
Zaļu zīdu šķetināti,
Ap malām taisni šūta
Rinda zelta biķerīšu.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

6652.

Izmākušas ciema meitas
Vainā mani nemākušu.
Mācāt mani, jūs māsiņas,
Jele ganu vadīdamas.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

6653.

Izmākuse, ieraduse,
Tad vēl gāju tautiņās.
Drīz mācēju pate ieti.
Drīz ar otru drīzināt.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

6654.

Izmākusi, paaugusi,
Tad es iešu tautiņās,
Lai nevar dēlu māte
Darba dēļ niecināt.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

6655.

Izmākusi, sapratusi,
Tad es gāju tautiņās,
Lai nesaka vīramāte,
Nemācīta vedekliņa.
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

6656.

Izmācīju lāci dieti,
Vilka bērnu stabulēt,
Ļaužu bērnu nevarēju
Darbiņā(i) izmācīt.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

6657.

Kas no liepas kuplumiņa,
Kad ziediņi neziedēja?
Kas no meitas daiļumiņa,
Kad darbiņa nemācēja?
34 [Plāterē (Plāteres pag. Rg)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

6658.

Muoku dzīduot, muoku doncuot,
Sīna pļaut namuocēju.
Tāvs vuicēja sīnu pļaut,
Muote puišus kairinuot.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

6659.

Māku, māku, ko es māku,
Vēl es visu nemācēju:
Vēl nemāku raibu cimdu,
Ne trinīta audekliņa.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

- 18 -

6660.

Māte savas meitas māca,
Es aiz loga klausījos.
Man, māmiņa, tas mākslītis,
Ne tavām(i) meitiņām.
166 [Gramzdā un Smaižos (Gramzdas un Aizviķu pag. Lp)].

6661.

Māci, māci, sveša māte,
Vai mācīt nedrīkstēji?
Vai tādēļ nedrīkstēji,
Ka nebiji auklējuse?
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

6662.

Māci mani, māmiņ,
Šūstīt, lāpīt:
Rītu mani vedīs
Ielāpu dēlam.
48 [Alojā un Lielsalacā (Alojas un Salacas pag. Vlm)].

6663.

Māc' mani, māmiņ,
Sīkajiem rakstiem;
Sit manus pirkstiņus
Ar akmentiņu,
Dur manas actiņas
Ar adatiņu!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

6664.

Māci mani, māmuliņa,
Kuŗu darbu es nemāku,
Lai nevar sveša māte
Darba dēļ niecināt.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

6665.

Māci mani, māmulīte.
Kura darba nemācēju;
Mācīs mani sveša māte,
Tūdaļ mani nicinās.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)], 362 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

6666.

Māci mani, māmuliņa,
Kuŗa darba nemācēju;
Sveša māte mācīdama
Ciemā nesa valodiņas.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

6667.

Māci mani, māmuliņa,
Lai nemāca sveša māte;
Sveša māte mācīdama
Dos mātei sliktu slavu.
226 [Kandavā (Tl)].

1. Māci mani, māmuļīte,
Visādāi darbiņāi;
Kad mācīsi sveša māte,
Dos māmiņi ļaunus vārdus.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

6668.

Māci mani, māmuliņa,
Māci labā darbiņā:
Sīki šūt, smalki vērpt,
Sev' ražanu taisīties.
226 [Kandavā (Tl)].

6669.

Māci mani, māmuliņa,
Smalki vērpt ratiņā:
Man jāiet(i) Vāczemē
Zīda diegu šķeterēt.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

6670.

Māci [pamāc'] mani, māmuliņa,
četru nīšu audekliņu,
Lai kauniņa man nebija
Pret citām ietaļām.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

6671.

Māci mani, māmuliņ,
Visādā darbiņā:
Govis slaukt, linus plūkt,
Linu kreklus balināt.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

6672.

Māci mani, māmuliņa,
Visādā darbiņā;
Izmācījse darbiņā,
Māci pūru piedarīt.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

6673.

Māci mani, māmuļīte,
Visādāi darbiņāi:
Māci mani raibes aust,
Seši celi sagšas griezt.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

6674.

Māci mani, māmulīte,
Visādā darbiņā:
Māci vērpt, māci aust,
Māci nītes darināt.
1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)].

6675.

Māci mani, māmuļiņa,
Visādāi darbiņā:
Māci vērpt, māci aust,
Māci zīdu šķeterēt.
206 [Kuldīgas apriņķī].

- 19 -

6676.

Māci mani, māmuliņa,
Visādam darbiņam;
Izmācījse darbiņam,
Māci gudru padomiņu.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

6677.

Māci mani, māmuliņa,
Visādos darbiņos;
Izmācījse darbiņos,
Dod labos ļautiņos.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

6678.

Meitas, manas meitenītes,
Šūt gribēja, nemācēja.
Tā māmiņas pašas vaina,
Kam tā viņas nemācīja.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

6679.

Meitēns, mans meitēniņš,
Šūt gribēja, nemācēja.
Rīgā pirkšu adatiņu,
Mācīš savu meitenīti.
216 [Ventspilī].

6680.

Ne ļaunam māte māca,
Ne ļaunami sveša māte:
Darbiņami māte māca,
Darbiņami sveša māte.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

6681.

Nebēdā, māmuliņa,
Ka darbiņa nemācēju:
Skaista piere, laba mēle, -
Drīz dabūju arājiņu.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)], 281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

6682.

Paldies saku māmiņai,
Lai tā dzird, lai nedzird,
Kad tā mani maz' esot,
Uz darbiem radinājse.
2071 [Ancē (Ances pag. Pg)].

6683.

Rakst', māsiņ, villainīti,
Mani mazu mācīdama;
Tu nogāji tautiņās,
Kas man' mazu pamācīja?
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

6684.

Vācu, vācu mans tētiņš,
Zeminieka māmuļīte:
Māte manim darbu māca,
Tēvs māc' mani trallināt.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

6685.

Celies, māte, piecel meitas,
Māci meitas darbiņam;
Kaszin tautas ko domāja,
Rudenim atejot.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

6686.

Celies māte, piecel meitu,
Māci meitu darbiņam:
Kozin tautas ko domāja,
Augumā raudzīdamas.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

★

39483.

Celies, māte, piecel meitu,
Māc' labā darbiņā;
Māc' labā darbiņā,
Dod labiem ļautiņiem.
378 [Seces Jk].

39484.

Celies, māte, piecel meitu,
Māc(i) labos darbiņos!
No tālienes tautas nāca,
Kaimiņos pēlājiņi.
241 [Lubānas Md].

39485.

Māci, mani, māmuliņa,
Kuŗa darba nemācēju:
Kuŗa darba nemācēju,
Tur ļaudim jārunā.
14 [Alsviķa Vlk].

39486.

Pamāc' mani, māmuliņa,
Visādiem darbiņiem:
Pamāc' mani bikšu šūt,
Treju nīšu audekliņu.
43 [Bebru Rg].

39487.

Mana mīļa māmuliņa,
Māc' tu mani visus darbus:
Māc' tu mani linus plūkt,
Linu kreklus balināt.
378 [Seces Jk].

- 20 -

39488.

Visas meitas darbus dara,
Visas rāda māmiņai;
Kuŗa darbu nemācēja,
Māmiņai paprasīja.
198 [Krustpils D].

39489.

Vēja lauzta sila priede,
Gaiši dega skaliņi;
Laba, čakla tā meitiņa,
Kas nav mātes lutināta.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

39490.

Zied', zemīte, mēļi ziedi,
Audz, meitiņa, paklausīga,
Lai es varu tautiņāsi
Dot pie laba tēva dēla.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

★

2. Agra celšanās rītos, vēla gulšanās vakaros; māte un gailis cēlāji; miegs un snauda

6687.

Agri māmiņ' i piecēla
Savas mazas malējiņas:
Tīri rudzi, grūtas dzirnas,
Lei patapu ritenāja.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

6688.

Agri mani māte cēla,
Vieglu māli solīdama;
Uzlikusi rudzu sieku,
Ar ūdeni salējusi.
871 [Liepkalnes apk. (Liepkalnes pag. Md)].

6689.

Vai Dieviņi, vai Dieviņi,
Ka tu man nepalīdzi!
- Celies agri, gulsties vēlu,
Es tev gribu palīdzēt.
265 [Emburgā (Salgales pag. Jg)].

1. Laiska saka gulēdama:
Man Dieviņis nepalīdz.
Celies, laiska, strādā darbu,
Gan Dieviņis palīdzēs.
375 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

6690.

Vai māte, vai māte,
Snauž tavas meitas!
Kam agri necēli,
Nebudināji?
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

6691.

Ai manu maigu miegu,
Kur nu būs tevi likt?
Par pagalmu tecēdama,
Metu rīta rasiņā.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

6692.

Aiju manu maigu miegu,
Nejūt' ganu izdzenam;
Lakstīgala suņus sauca,
Savus ganus vadīdama.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

6693.

Ai miedziņ, ai miedziņ,
Nevar tevi izgulēt!
Guļu dienu, guļu nakti,
Snaužu stāvu stāvēdama.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

6694.

Aiz upītes laba dzīve
Laiskajāmi meitiņām:
Ik rītiņa migla kāpa,
Neredz saules uzlecam.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

6695.

Aus', gaismiņa, rāmi rāmi,
Lai rītiņis kavējās:
Ilgu miegu nogulēju,
Nav darbiņis padarīts.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

6696.

Aust', gaismiņa, lēni lēni,
Lec, saulīte, stāvēdama:
Man miedziņš negulēts,
Maz darbiņa padarīts.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

6697.

Bitīte kliedza:
Siliņi deg!
Nekliedz, bitīte,
Nedeg siliņi,
Meitiņa dedzina
Kodaliņu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

- 21 -

6698.

Darba dēļ sveša māte
Nevar mani nicināt;
Lai nicina miega dēļ,
Tā nevaru izgulēt.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

6699.

Dievs, pasargi mūsu meitas,
Ko darīja ciema meitas:
Ieduŗ galvu kodeļā,
Atpakaļi ratiņš tek.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

1. Snaudulīte, snaudulīte,
Bāliņ, tava līgaviņa:
Atpakaļ ratiņš gāja,
Galvu grūde kodeļā.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

6700.

Divi bija, divi bija,
Kas launaga negulēja:
Viena bija sila bite,
Otra liela brāļu māsa.
135 [Smiltenē (Smiltenes pag. Vlk)].

6701.

Divi bija, divi bija,
Kas miedziņa negulēja:
Bitīt' koka serdītē,
Rudzīts sniega apakšā.
60 [Salacā (Salacas pag. Vlm)].

6702.

Divi bija, divi bija,
Kas miedziņa negulēja:
Viena saule negulēja,
Otra strauja Daugaviņa.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 297 [Lepšukalnā pie Bauskas (Bauskas pag. B)], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Divi vien, divi vien,
Kas miedziņa negulēja:
Ūdens miega negulēja,
Saule, gaisu tecēdama.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)], 85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

6703.

Divi bija, divi bija,
Kas miedziņa negulēja:
Vējis pūš, ūdens tek,
Abi miega negulēja.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

6704.

Divi bija, divi bija,
Kas neēda, kas nedzēra,
Kas neēda, kas nedzēra,
Kas miedziņa negulēja:
Vējš neēda, vējš nedzēra,
Udens miega negulēja.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 1311 [Apē (Vlk)], 3531 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Kaut zinātu tādu sievu,
Kas neēda , negulēja.
- Vējš neēda, vējš nedzēra,
Udens miega negulēja.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

6705.

Divi, divi, kas tie divi,
Kas miedziņa negulēja?
Bite miega negulēja,
Otra ceļa māmulīte.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

6705¹.

Divi, divi, kas tie divi,
Kas miedziņu negulēja?
Puisīts miegu negulēja,
Baŗo bēru kumeliņu;
Meitiņ' miegu negulēja,
Sev pūriņu locīdama.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

6706.

Divi, divi, kas tie divi,
Kas miedziņu negulēja?
Tie jau bija sen zināmi,
Kas miedziņu negulēja
Puisīts miegu negulēja,
Uz meitiņu domādamis;
Meitiņ' miegu negulēja,
Puisim cimdus adīdama.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

6707.

Divi, divi, kas tie divi,
Kas nakts miegu negulēja?
Kaimiņ' puisis, mūsu meita,
Tie nakts miegu negulēja.
Puisis taisa pumpu gultu,
Meita auži rožu deķi.
Sak' puisītis taisīdams:
Tev, meitiņa, pusgultiņas;
Sak' meitiņa, deķ' auzdama:
Tev, puisīti, pusdeķīša.
190 [Kuldīā].

6708.

Dziedi, dziedi, tu gailīti,
Ar to kaula deguniņu,
Piecel kalpu, kalponīti,
Mana darba darītājus!
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].

- 22 -

6709.

Dziedi, dziedi, tu gailīti,
Gaŗām sienu lēkādams,
Lai cēlās tās meitiņas,
Kas ceļamas necēlās.
131 [Mēŗa muižā (Mēŗa pag. Vlk)].

1. Kur, gailīti, tu tecēji,
Zelta pieši kājiņā?
Es tecēju meitu celt,
Kas ceļamas neceļās.
121 [Gulbenē (Md)].

6710.

Dziedi, dziedi, tu gailīti,
Gaŗām sienu lēkādams,
Lai ceļās meitas malt
Rītā males kambariņā.
57 [Rencenē (Rencēnu pag. Vlm)].

6711.

Dziedi, dziedi, tu gailīti,
Rītā vairs nedziedāsi:
Kam tu mani agri cēli
Rasiņā bridināt.
224 [Kabilē (Kld)].

6712.

Dziedi, dziedi, tu gailīti,
Rītā vairs nedziedāsi:
Meitas tevi nolādēs,
Vanags tevi apēdīs.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

6713.

Ej, māte, gulēt,
Neraugi meitas;
Vēl nav meitām
Gulams laiks.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

6714.

Es būt' vīru sen dabūjsi,
Pērnruden, šoruden:
Gulēj' dienu, gulēj' nakti,
Snaud' kājās stāvēdama.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

6715.

Es gan miega negulētu,
Kad varētu bez iztikt;
Es strādātu dienu nakti,
Ij tad darba man netrūktu.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

6716.

Es jums saku, jaunas meitas,
Nesnaužat vakarā:
Tautu dēlis aiz lodziņa
Stili sēd kumeļā.
224 [Kabilē (Kld)].

1. Lūgšus lūdzu māsiņām,
Lai nesnauda vakarāi:
Es redzēju aiz vārtiem
Stāvam bērus kumeliņus.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

6717.

Es nidošu gailīšami
Vienu auzu sēnaliņu,
Kam no rīta agri cēla,
Kam tas mani maldināja.
288 [Bornsmindē (Īslīces pag. B)].

6718.

Es neietu tuvumā,
Brāļa gaiļi malti cēla;
Iešu labi tāļumā,
Lai ceļ dēla māmuliņa.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

6719.

Es negribu palaisties,
Kamēr dzīva dzivodama.
Ne miegam, ne darbam,
Ne ļaudiem valodām.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

6720.

Es nerātu miega dēļ
Savu jaunu līgaviņu;
Kad miedziņu izgulēs,
Tad darbiņu padarīs.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

6721.

Gana agri es cēlos,
Mīļš Dieviņš vēl jo agri.
Ko, Dieviņi, tu cēlies,
Ko tev agri vajadzēja?
- Ko, meitiņa, tu darītu,
Kad es agri neceltos?
Es tev doru [=durvju] vērējiņis,
Es padoma devējiņis.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

6722.

Gulēt iešu, ne pie darba,
Lai ļautiņi nicinā:
Lai man vaļas bāliņos
Visu miegu izgulēt.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

- 23 -

6723.

Gulēt iešu, ne pie darba,
Lai ļautiņi niecināja,
Lai man vaļas pie māmiņas
Palikt šādu vasariņu.
;3-23.

6724.

Gulēt gāja miega māte,
Gulēt mani aicināja.
Guli pate, miega māte,
Šauri tavi paladziņi.
104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

6725.

Gulēt gāju, neaizgāju,
Daudz darbiņus sacerēju:
Sacerēju sev pūriņu
Šūtu vien, nerakstītu.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

6726.

Gulēt ir man jāiet,
Rītā agri jāsaceļ;
Kviešu mālas man jāmaļ,
Astru sietu jāsijā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

6727.

Gulēt irba, gulēt sloka,
Gulēt skrēja vanadziņš;
Gulēt gāja meitu māte
Ar savām meitiņām.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

6728.

Guli, guli, miega cūka,
Ja tad tevim miedziņš nāk;
Es negulu, man nenāk,
Gaidu savu arājiņu.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

6729.

Guli, guli, meža meita,
Līdz saulīte azaidā:
Lieli meži, platas lapas,
Neredz sauli uzlecam.
186 [Gaiķos (Gaiķu pag. Kld)].

1. Nejājiet, lauka puiši,
Meža meitas ilgi guļ:
Kupli koki, platas lapas
Neredz sauli uzlecam.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

6730.

Guli, guli, netiklīt,
Istabiņas dibenā;
Zirgi sili klaudzināja,
Iemaviņus zvārdzināja.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

6731.

Guli, guli, saimenieks,
Saule lēca kājgalī;
Zviedz kumelis neaŗams,
Mauj gosniņa neslaucama.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

6732.

Guli, guli, saimeniece,
Visa tava saime gul;
Neklab tavi rijas ārdi,
Nerūc tavas dzirnaviņas.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

1. Guli, guli, saimeniece,
Visa tava saime gul;
Nečīkst tavas rijas durvis,
Nerūc tavas dzirnutiņas.
Buks ar kazu kaudzi met
Viņā lauka galiņā;
Suns ar kaķi sviestu sit,
Viens otram nedodami.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

6733.

Guli, guli, saimeniece,
Visas tavas meitas guļ;
Visas tavas nama duris
Vakarīnu vērumīn'.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

6734.

Guli, guli, saimeniece,
Tavi darbi padarīti:
Cūka dārzu izravēja,
Kaza šķina kāpostiņus.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Guli, mana līgaviņa,
Visi darbi padarīti:
Cūka raka rācentiņus,
Kaza šķina kāpostiņus,
Vista lokus izravēja,
Gailis cirte žagariņus,
Suns sakūra uguntiņu,
Kaķis sviestu saķērnēja.
188 [(?)].

6735.

Guli, guli, tēva dēls,
Saule lēca kājgalī;
Tālab tavs kumeliņš
Pavasari skujas ēda.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

- 24 -

6736.

Jau gulējsi, atmodos
Tos lielos launadziņus,
Atronos pietrūkstot
Mātes dotu gabaliņu.
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

6737.

Jau miegs namē,
Nāk istabē.
Liks vaļu, ļaus vaļu,
Pie kuŗa nāks.
Ūjā, ūjā!
Pie manis nāk.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

6738.

Kad es būtu cēlusies,
Kad māmiņa mani cēla,
Es būt' savu rīta māli
Līdz gaismiņai samalusi.
303 [Svitnē (Svitenes pag. B)].

6739.

Kad man saldais miedziņš nāca,
Tad uz beņķi izstiepos;
Kad man cimdu pāriņš trūka,
Tad pa ciemu patekāju.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

6740.

Kam sariebi, māmuliņa,
Manis agri neceldama:
Dien' darīju rīta darbu,
Dienas darbi kavējās.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

6741.

Kas no miega gulējuma?
Roku vieni nogulēju.
Būt' darbiņu darījuse,
Pasavērtu darbiņā.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

6742.

Kas tautām to pateica,
Kad es snaudu stāvēdama?
Paši brāļi pateikuši,
Mūža vergu gribēdami.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

6743.

Kaunu, manu lielu kaunu,
Stāvēdama nosnaudos;
Par kauniņu nebēdātu,
Būt' slaviņa neizgājse.
1311 [Apē (Vlk)].

6744.

Ķikurigu [čikurigu], tu gailīti,
Kam tik agri padziedāji?
Vēl ir mūsu ciemu meitas
Cietu miegu aizmigušas.
2071 [Ancē (Ances pag. Pg)].

6745.

Ķikariga, tu gailīti,
Kam tik agri padziedāji?
Tevis dēļ mun' agri cēla
Grūt' dzirnavas ritināt.
3161 [Līkuma Danenfeltes pag. (Sēļpils pag. Jk)].

6746.

Kulies pati, kunga rija,
Ka nevaid kūlējiņu;
Celies pati, brāļu māsa,
Ka nevaid cēlājiņa.
101 [Rankā (Rankas pag. C)].

6747.

Kur es iešu, kur neiešu,
Rītā agri cēlusies?
Ne man govju laidarā,
Ne māmiņas istabā.
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

6748.

Ku, gailīti, tu tecēji
Rītā agri rasīnā?
Es tecēju meitu celtu,
Meitas guļ gubenī.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

6749.

Kur, gailīti, tu tecēsi
Medainām kājiņām?
Teku ciema meitas celt
No rītiņa rasiņā.
408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

6750.

Kur tecēsi, tu gailīti,
No rītiņa rasiņā?
Teku ciema meitas celt,
Nāk gaismiņa līgodama.
166 [Gramzdā un Smaižos (Gramzdas un Aizviķu pag. Lp)].

6751.

Kur tu teci, kur tu teci,
Gailīti manu,
No rītiņa, no rītiņa
Agrumā?
- Teku ciema, teku ciema
Meitas celt
No rītiņa, no rītiņa
Rasiņā.
Notecēju, notecēju
Sētiņā,
Trīs reizītes, trīs reizītes
Padziedāju:
Celies, mana, celies, mana
Līgaviņa,
Tev nevajga, tev nevajga
Cēlājiņa.
300 [Kroņa Misas pagastā (Misas pag. B)].

- 25 -

6752.

Kur tu teci, mans gailīt,
Rītā agri atzacēls?
Teku ciema meitu celt,
Ka tās ilgi aizzagul.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

6753.

Ļaun maniemi, māmulīte,
Visu miegu izgulēt;
Kad es iešu tautiņās,
Kraun man pilnu vezumiņu!
326 [Taurkalnē (Taurkalnes pag. B)], 327 [Taurkalnē un Jaunjelgavas apkārtnē (Taurkalnes pag. B un Jaunjelgavas Jk apkārtnē)].

6753¹.

Liniņam vainu devu,
Tā bij mana paša vaina:
Ik vakara miedziņš nāca,
Gulēt gāju nevērpuse.
224 [Kabilē (Kld)].

6754.

Lūdzama, māmiņa,
Laid meitas gulēt,
Jau tavas meitiņas
Snaustin snauda.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

6755.

Lūdzu Dievu, lai aug lini,
Paldies saku, kad neauga:
Gulu miegu, mīļu vīru -
Viss mans ziemas ērkulītis.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

6756.

Māmiņa mīļā,
Laid meitas gulēt,
Sietiņš līgo
Launaga laikā.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)], 264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

6757.

Māte mani agri cēla
Par visāmi māsiņām;
Līdz gaismiņu appuškoju
Piecas raibas villainītes.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

6758.

Māte meitu bardzināja,
Kam tik ilgi nogulēja;
Celies, manu Indriķīti,
Tev nevajga cēlējiņa.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

6759.

Mana mīļa māmulīte,
Miega Mača mani prec;
Laid, māmiņa, aizkrāsnē,
Es Mačam atsacīšu.
226 [Kandavā (Tl)].

6760.

Mana mīļa māmuļīte,
Miega Mačus mani prec;
Laid, māmiņa, aizkrāsnē,
Lai ar Maču saderēju.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

6761.

Miedziņā palaižos
Kā labā darbiņā.
Mieg' atražu pūriņā,
Ne baltās villānītes.
18 (Kliģenē).

6762.

Miedzīns mana labs vīrīnis,
Ik vakara gultu taisa;
Es miedzīna neklausīju,
Appuškoju villainīti.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

6763.

Miedziņš mani aicināja,
Gultiņā tupēdams;
Ej, miedziņi, viens gulēt,
Nelaiž mani māmulīte.
275 [Zemgales novados].

6764.

Miedziņš mani aicināja
Tumšajā kaktiņā;
Vai tu aklis neredzēji,
Nav man krekla mugurā.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 26 -

1. Miedziņš mani karināja,
Uz slieksnīša tupēdams;
Es miegam pavaicāju,
Vai ir kreklis mugurā.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

6765.

Miedziņš mani kairināja,
Slieksnītī sēdēdams;
Es miegam atbildēju:
Gana laika vakarā.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

6766.

Miedziņš mani kaitināja,
Uz slieksnīša tupēdams;
Ņem, māmiņa, bērza rīksti,
Dzen miedziņu žagaros!
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)], 279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)], 282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)], 298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)], 302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

6767.

Miedziņš mani labināja
Un pie sevis aicināja;
Kad es viņu mīlināšu,
Tad viņš mani žūžinās.
70 [Briežos (Skujenes pag. C)].

6768.

Miedziņš mani sumināja,
Uz slieksnīša sēdēdams;
Ej, miedziņ, aizkrāsnē
Pie vecās māmuliņas.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

6769.

Miedziņš nāk, gulēt gribu,
Māmiņ' vaļas man neļāva;
Māmiņ' saka nelaizdama:
Vai pūriņš piedarīts?
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

6770.

Miedziņš nāca, gulēt gribu,
Māte vaļas man neļāva.
Tā sacīja neļaudama:
Tev, meitiņa, daudz vajaga,
Vajag daiļa pavalkāt,
Daiļa likt pūriņā.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

6771.

Miedziņš nāca, gulēt gribu,
Nelaiž mani māmuļīte;
Būs māmiņa pamanījse
Tukšu pūru klētiņā.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

6772.

Miedziņš nāca, gulēt gribu,
Nelaiž mana māmulīte.
Sak' māmiņa nelaizdama:
Vai miedziņš pūru loka?
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

6773.

Miedziņš nāca, gulēt gribu,
Nelaiž mani māmuliņa.
Sak' māmiņa nelaizdama:
Tev, meitiņa, daudz vajaga,
Vajag cimdu, vajag zeķu,
Vajag baltu villainīšu.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)], 224 [Kabilē (Kld)].

6774.

Miega dēļ, darba dēļ
Es sirdēsta neturēju:
Dienu darbu nodarīju,
Nakti miegu izgulēju.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

6775.

Miega dēļ, darba dēļ
Nevar manis nicināt;
Ja nicina, lai nicina
Aiz mazā augumiņa.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

6776.

Miega Mača mani prec,
Pie draugiem staigādams;
Ej projām, miega Mača,
Meklē miega līgaviņu!
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

6777.

Miegs man nāca, darbs mīlēja,
Abi mana piederēja;
Kad miedziņu izgulēšu,
Tad darbiņu padarīšu.
150 [Paplakā un Joguļos (Virgas pag. Lp)].

6778.

Miegs man nāca, miegs man nāca,
Miegs man labu nedarīja:
Miegs darīja tukšu pūru,
Ne baltās villainītes.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)], 27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

6779.

Miegs man nāca, miegs man nāca,
Miegs man laba nedarīja;
Ne ar miegu laba biju,
Ne ar bargu valodiņu,
Ar darbiņu laba biju,
Ar jauko valodiņu.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

- 27 -

6780.

Miegs man nāca, miegs man nāca,
Miegs man labu nedarīja:
Miegs man dara tukšu pūru,
Bez ieloka [ieloku] villainīti.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 43 [Tīnūžos (Ikšķiles pag. Rg)], 98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)], 121 [Gulbenē (Md)], 1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)], 297 [Lepšukalnā pie Bauskas (Bauskas pag. B)],
300 [Kroņa Misas pagastā (Misas pag. B)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

6781.

Miegs man nāca, miegs man nāca,
Miegs man laba nedarīja:
Miegs man dara tukšu pūru,
Lielu kaunu tautiņās.
166 [Gramzdā un Smaižos (Gramzdas un Aizviķu pag. Lp)], 173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)], 181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)], 191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)], 207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)], 224 [Kabilē (Kld)],
231 [Stendē (Stendes pag. Tl)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

6782.

Miegs nāca, miegs nāca,
Ūjā, ūjā!
Liks vaļu, liks vaļu,
Kur galvu griezīs(?).
Tepati lidina
Ērkuļa galā.
190 [Kuldīā].

6782¹.

Meitas sēd vakarā,
Sietiņā raudzīdamas.
Jau sietiņš pusnaktī,
Vēl meitiņas negulēja.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

6783.

Nakti miega negulēju,
Vilnainītes locīdama:
Tautiets Dievu nominēja,
Sakās vaira negaidīt.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

6784.

Nāc, gaismiņa, lēni lēni,
Aust', rītiņu kavēdama!
Es bij' ilgi gulējusi,
Rīta darbi nedarīti.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

6785.

Nesnaužam, mēs māsiņas,
Ne snaudule māmuliņa;
Ne snauzdama māmuliņa
Mums pūriņu pielocīja.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

6786.

Nevienam nelaižos
Šai baltā saulītē,
Ne miegam, laiskumam,
Ne ļaudiem niecināt.
1311 [Apē (Vlk)].

6787.

Necel mani, māmulīte,
Tai pirmā gailītī;
Gailītim maza galva,
Drīz miedziņu izgulēja.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

6787¹.

Neceļos rītā agri,
Graužu vecu garoziņu;
Ka nebija garoziņas,
Nakti miega neaizmigu.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

6788.

Noraunam gaiļam galvu,
Samaļam dzirnavās,
Kam tas mums agri cēla
Pie grūtām dzirnavām.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

6789.

Paldies saku māmiņai
Par agraju cēlumiņu,
Lai kaunā nepaliku
Svešu ļaužu istabā.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

6790.

Paldies saku māmiņai
Par to agru cēlumiņu;
Citas meitas gailis cēla,
Es klausīju māmulīti.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

6791.

Pacel, mani, māmuliņa,
I neilgi gulējušu:
Gribu skaiški pastaigāt,
Vēl ielikt pūriņā.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)], 331 [Augškurzemē (Il)].

6792.

Pirc, brālīti, zelta gaili,
Pirc sudraba lakstīgalu:
Gailīts cēla malējiņu,
Lakstīgala pieguļniekus.
1253 [Kroņa laicenē].

- 28 -

6793.

Putin', vēji, gaiļa spalvas
Pa krūmiņu galiņiem,
Kam tas mani agri cēla
Pie grūtaju dzirnavtiņu.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

6794.

Rājus' i man' i māmiņa,
Miega mana nerājuse;
Rāt bij man pašai miegu,
Sev darbiņa gribēdama.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

6795.

Rītā agri cēlusēs,
Treju doru [=durvju] virināju:
Govju staļļa, aitu staļļa,
Trešās jaunu malējiņu.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

6796.

Rītā agri cēlusies,
Trīs darbiņus padarīju:
Slaucu govis, vadīj' ganus,
Kūr' uguni namiņā.
355 [skat. 407. (krustpils pag. D)].

6797.

Satinu dižu lielu
Pakulu ērkuli,
Iemetu miedziņu
Ūdeņa spannēi.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

6797¹.

Šorīt agri es cēlos
Par visiem rītiņiem,
Līdz gaismiņu norakstīju
Jaunā brāļa nēzdodziņu.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

6798.

Sīki, tīri sila rudzi,
Mazi mani malējiņi:
Agri cēlu, mīļi lūdzu,
Lei tie smalki ritināja.
288 [Bornsmindē (Īslīces pag. B)].

6799.

Sijādama, vērtīdama,
Gaiļam devu norietiņ',
Lai tas mani agri cēla
Grūtu dzirnu ritināt.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

6800.

Snaudaļa māte,
Snaudaļa meita,
Ne katra pūriņa
Nedarināja.
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

6801.

Snaudaļa, snaudaļa
Sprēdaļu vērpa,
Sprēdaļu vērpa,
Niskandināja.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

6802.

Snauž mana māsiņa,
Snauž līgaviņa.
Vai rāšu māsiņu,
Vai līgaviņu?
Līgavu, to rāšu
Pēc savu prātu,
Lai rājas māsiņu
Cits tautu dēliņš.
187 [Graudupē (Rendas pag. Kld)].

6803.

Snaužot meitiņ' i palēcu
Liela ceļa maliņā;
Tās neteicu ne kalpam,
Ne savam bāliņam.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

6804.

Sudrabots gailis dzied
Zeltupītes maliņā,
Lai ceļās tās meitiņas,
Sudrabiņa vērpējiņas.
184 [Dūrē (Vārmes pag. Kld)].

6805.

Tava vaina, māmaliņ,
Kam man' agri nepiecēli;
Es būt' māli samalusi,
Agrāk ietu druviņā.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

6806.

Tu, māsiņa, villu vērpi,
Kā miedziņš tev nenāca?
Man, māsiņa, miedziņš nāca,
Kad aitiņu ieraudzīju.
297 [Lepšukalnā pie Bauskas (Bauskas pag. B)], 322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

6807.

Vārpsta skrēja pie gultiņas
Vērpējiņu modināt.
Jau otrā nedēliņa,
Vēl pirmā kodaļiņa.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

- 29 -

6808.

Vaļa vaļa, liela vaļa
Ezermalas meitiņām:
Ik rītiņa liela migla,
Vaļa miega izgulēt.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

6809.

Vēl nav meitām
Gulama laika,
Nu tik sietiņš
Pusnaktes līgo,
Pusnaktes līgo,
Puslaunadziņa [=pusnaktī].
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

6810.

Vērpējiņa, vērpējiņa,
Tā gaidīja gaiļu laiku;
Līdz gailītis nodziedāja,
Spole rūc ratiņā.
3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

6811.

Vilniņu vērpdamai
Miedziņš nāca;
Vērp pate, māmiņa,
Laiž mani gulēt!
216 [Ventspilī].

6812.

Visapkārt gaiļi dzied,
Visur zeme līgojās;
Manis māte nevarēja
No miedziņa modināt.
1311 [Apē (Vlk)].

6812¹.

Vistiņē auzas devu,
Gailim auzu sēnaliņas:
Gailīts mani agri cēla,
Vistiņ' man olas dēja.
1611 [Basos (Basu pag. Azp)].

6813.

Vistiņai auzas devu,
Gailim auzu sēnaliņas,
Kam tas mani agri cēla
Grūtas dzirnas ritināt.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

6814.

Vysu reitu gaileit's' dzīd,
Sovu golvu dauz'eidams,
Ni c'eļās bruoļa sīva,
Ni t'ei muna ļaudav'eņa.
4241 [Gaigalavas pag. Rz].

6815.

Cel, māmiņa, agri meitas,
Dod darbiņu, ko dodama;
Grib meitiņas graznu pūru,
Grib raženu mugurā.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

6816.

Cel, māmiņa, govju ganu,
Piecel govju slaucējiņu;
Lakstīgala mežā dzied,
Pieceļ miežu arājiņu.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)], 134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

6817.

Cel, māmiņa, govju gani,
Cel dēliņu arājiņu,
Lakstīgala tricināja
Triju vagu galiņā.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

6818.

Celies agri, guli sebu,
Saderēta mātes meita:
Visas tautu žogmalītes
Gaida tevi ziedojam.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

6819.

Celies, māsiņa,
Cel mani līdz;
Tu audi dvieļus,
Es tīšu saives;
Tu iesi tautās,
Es panākstos.
226 [Kandavā (Tl)].

6820.

Celies, māte, piecel meitas,
Lai pūriņu darināja;
Kaszin tautas ko domāja,
Augumā raudzīdami.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

6821.

Citas meitas gaiļa klausa,
Es klausīju māmuliņas;
Citas meitas malti gāja,
Es iegāju, samaluse.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Citi puiši gaiļa klausa,
Es klausīju māmuliņas;
Citi puiši mežā brauca,
Es no meža atpakaļ.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

- 30 -

6822.

Citu rītu gaiļi dzied,
Citu rītu nedziedāja;
Citu rītu māte ceļ,
Citu pate piecēlos.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

★

39491.

Ai bāliņ, tu redzēji,
Cik es gŗūti pelnījos:
Nokūlusi, savedusi,
Steidzos pati tautiņās.
605 [Skolas].

39492.

Ai ļautiņi, ļaužu bērni,
Kājiņām neminiet!
Miega dēļ es raudāju,
Kad māmiņa agri cēla.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

39493.

Ai māmiņ, ai māmiņ,
Ko miedziņš man darīja;
Pavaicāju miedziņam,
Vai ir krekls mugurā.
3 [Adulienas Md].

39494.

Ailu manu dižu miegu,
Kad es tevi izgulēšu?
Vai tie kalni, ielejiņas
Manis vien izgulēti?
197 [Krotes Lp].

39495.

Celies, mana neceļama,
Lāpi bikses neliekama;
Būsi maizes paēduse,
Gŗūta darba nedzievuse.
39 [Bārtas Lp].

39496.

Cūka, cūka, ne vedekla,
Brālīt, tava līgaviņa;
Sienā galvu iedūrusi,
Ratens tek atpakaļ.
378 [Seces Jk].

39497.

Kur, bāliņ, tādu ņēmi,
Kur tev tāda gadījās?
Atpakaļ ratiņš tek,
Galvu grūda kodeļā.
213 [Lazdonas Md].

39498.

Divi, divi, kas tie divi,
Kas miedziņa negulēja:
Viena saule negulēja,
Otra meitu māmuliņa.
Saule mežus pušķodama,
Māte pūru darīdama.
166 [Kalsnavas Md].

39499.

Ej gulēt, meitu māte,
Liec meitām negulēt,
Kad iedamas tautiņās,
Meitas prasa pilnu pūru.
82 [Demenes Il].

39500.

Es neņemtu tās meitiņas,
Kaut mūžam novecotu:
Kāpostiņus ravējot,
Snauda dobes galiņā.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

39501.

Gaiļi dzied dziedamo,
Laiskā guļ guļamo;
Celies, laiskā, gaisma ausa,
Ej da savu kāju autu.
241 [Lubānas Md].

39502.

Gana agri piesacēlu,
Nezināju ko darīt;
Tikām gāju istabā,
No māmiņas pajautāju.
198 [Krustpils D].

39503.

Guļ meiten(e) natikleit(e),
Gari lyni nasukuoti,
Bolta vylna nasasprāsta;
Īt māmena rauduodama
Apleik munu kambareiti.
278 [Naujenes (Maļonovas) D].

39504.

Lūgšus lūdzu māsiņām:
Nesnaužat vakarā!
Es redzēju aiz vārtiem
Stāvam staltu kumeliņu;
Stāvam staltu kumeliņu,
Varen daiļu jājējiņ'.
197 [Krotes Lp].

- 31 -

39505.

Meitas, miega neguļat,
Miegs jums laba nedarīj';
Miegs darīja gurdus kaulus,
Nespīdīgu valodiņ'.
439 [Trikātas Vlk].

39506.

Miedziņš mani sumināja,
Uz acīm tupēdams.
Ej, miedziņi, istabā,
Lēc saimniekam mugurā.
605 [Skolas].

39507.

Miedzīnc nāca, gulēt gribu,
Nelaiž mani māmuļīte.
Jem, māmīna, smalcu rīksti,
Dzen miedzīnu žagarā;
Dzen miedzīnu žagarā,
Zvirbulīšu pulcīnā.
39 [Bārtas Lp].

39508.

Nepateikšu māmiņai,
Par vaļiņas likumiņu;
Kad māmiņa vaļu lika
Visus miegus izgulēt.
436 [Tirzas (Tirzas-Pils) Md].

39509.

Nesvētīju svēdieniņas,
Negulēju dienas vidu.
Visi grēki uz tautām -
Nasā manu darījumu.
198 [Krustpils D].

39510.

Paldies saku māmiņai,
Par agruma cēlumiņu;
Citas meitas maltu gāja,
Es atgāju samaluse.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

39511.

Par pureni reitā agri,
Par pureni vokorā;
Jau tei muna vylnuonīte
Puru ruova nūmierkuse.
142 [Izvalta (Užvaldas) D].

39512.

Pi azara labi dzeivuot
Jaunajom meitiņom:
Ik reitiņa mygla ceļas,
Var mīdziņu izgulēt.
182 [Kaunatas Rz].

39513.

Iz azara lab' dzeivuot
Lānajom meitenem:
Ezeriņis myglu cēļa,
Naredz lēni stagojūt.
326 [Preiļu D].

39514.

Vedit mani kur vazdami,
Vedit mani aiz azara;
Aiz azara vīgla dzeive,
Kas reiteņus mygla bej;
Var mīdzeņu izgulēt,
Var darbeņus padareit.
170 [Kapiņu D].

39515.

Mīgaļai, snaudaļai
Labi dzeivuot aiz azara:
Ni redz saules uzlacūt,
Ni dzierd gaiļu padzīdūt.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

39516.

Piecel mani, māmuliņa,
I neilgi gulējušu:
Daudzi man vajadzēja,
Maz manā pūriņā.
281 [Neretas Jk].

39517.

Piecel mani, māmuliņa,
Kad es ilgi gulējuse:
Labu gribu panēsāt,
Lab' ielikt pūriņā.
281 [Neretas Jk].

39518.

Puiš', puiš', pie dārbiņ',
Nesvinat svētdieniņ'!
Ja jums naud' kabate,
Tad svinat svētdieniņ'.
445 [Ugāles Vp].

39519.

Snaud, snaud, meitiņa,
Deg tava micīte;
Celies, meitiņa,
Dzēs savu micīti.
605 [Skolas].

- 32 -

39520.

Tautu dēls lielījās,
Naški darbus padarot;
Kad atnāca pavasars,
Kumeliņi skujas grauza.
605 [Skolas].

39521.

Visi ļaudis mani teica
Diža miega gulētāju;
Visi kalni, ielejiņas
Manis vien izgulēti.
197 [Krotes Lp].

39522.

Visi ļaudis tā sacīja,
Ka man viegla dzīvošana.
Rijas kulti, māļu malti,
Tā bij mana viegla dzīve;
Izkūlusi maltu gāju,
Samalusi druviņā.
286 [Nītaures Rg].

★

3. Darbs mēness gaismā skalu trūkuma dēļ

6823.

Spīdi, gaiša mēnesnīca,
Gaŗām manu glāžu logu:
Ne man skalu, ne svecīšu,
Ko man pūra darināt.
70 [Briežos (Skujenes pag. C)].

6824.

Spīd' gaiš', mēnestiņ,
Caur glāžu log';
Ne mums skaliņ',
Ne plēsejiņ'.
211 [Rindā (Ances pag. Vp)].

6825.

Teci gaiši, mēnestiņ,
Gar bāliņa glāžu logu:
Brāļu māsa pūru dara
Mēnestiņa gaišumā.
265 [Emburgā (Salgales pag. Jg)].

6826.

Teci gaiši, mēnestiņ(i),
Gar bāliņa glāžu logu;
Sīva mārša, bargs bāliņis,
Neļauj skalu dedzināt.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

6827.

Teci gaiši, mēnestiņi,
Gaŗām manu glāžu logu:
Balti lini man vērpjami,
Nava skalu plēsējiņa.
1331 [Sikšņu pagastā (Gaujienas pag. Vlk)].

6828.

Teci gaiši, mēnestiņ,
Gaŗām manu glāžu logu:
Ne man skalu plēsējiņa,
Ne man sveču lējējiņa.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

6829.

Teci gaiši, mēnestiņ,
Gaŗām manu glāžu logu,
Ka es varu raibes aust
Mēnestiņa gaišumā.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

6830.

Teci gaiši, mēnesnīca,
Gaŗām manu glāžu logu;
Kungi kaŗā aizveduši
Manu skalu plēsājiņu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

6831.

Teci gaiši, mēnestiņi,
Gaŗām manu glāžu logu;
Mazi mani bāleliņi,
Nava skalu plēsējiņi.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)], 347 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

6832.

Teci gaiša, mēnesnīca,
Gaŗām manu glāžu logu:
Nav man skalu, ne svecīšu,
Nav gaismiņas istabā.
396 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

6833.

Teci gaiši, mēnesnīca,
Gaŗām manu glāžu logu:
Ne man bija arājiņa,
Ne skaliņu plēsājiņa.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

6834.

Teci gaiši, mēnesnīca,
Gaŗām manu glāžu logu;
Ne man bija vasku sveču,
Ne skaliņu plēsējiņa.
1253 [Kroņa laicenē].

- 33 -

6835.

Teci gaiši, mēnestiņi,
Gaŗām manu glāžu logu;
Ne man skalu plēsējiņa,
Ne liniņu arājiņa.
Nule māte kājas āva
Manam skalu plēsējam,
Manam skalu plēsējam,
Manam linu arājam.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)], 190 [Kuldīā], 289 [Bruknā (Bruknas pag. B)], 363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē], 166 [Gramzdā un Smaižos (Gramzdas un Aizviķu pag. Lp)], 191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)],
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

6836.

Teci gaiši, mēnesnīca,
Gaŗām manu glāžu logu;
Ne man skalu plēsējiņa,
Ne malciņas cirtējiņa.
305 [Vīkstenē (Stelpes (?) pag. B)].

6837.

Teci gaiši, mēnestiņi,
Gaŗām manu glāžu logu;
Ne man skalu plēsējiņa,
Ne uguns kūrējiņa.
347 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4. Svētdienas un svētu vakaru nesvētīšana nevaļas dēļ

6838.

Kas to manu pūru ņēma,
Tas lai manus grēkus ņem:
Ne svētīju svētdieniņas,
Ne sestdienas vakariņu.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

6839.

Ne baltāi dieniņā
Es pūriņu piedarīju:
Svētdienāi piedarīju,
Ceturtdienas vakarā.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

6840.

Piedod, Dievs, meitai grēkus,
Meita liela grēceniece:
Ļaudis gāja baznīcā,
Meita sēd rakstīdama.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

6841.

Piedod, Dieviņ, meitai grēkus,
Meita liela grēceniece:
Meita savu lielu pūru
Svētdienām piedarīja,
Svētdienām piedarīja,
Darba dienu izdalīja.
1311 [Apē (Vlk)].

6842.

Piedod, Dievs, meitai grēkus,
Meita liela grēceniece:
Meita šuva slēšu kreklu,
Zam altāŗa sēdēdama.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Piedod, Dievs, meitai grēkus,
Meitas lielas grēcenieces:
Zem altāŗa stāvēdamas,
Raksta baltas villainītes.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

6843.

Piedod, Dievs, meitai grēkus,
Meita liela grēceniece:
Ne svētīja svētdieniņas,
Ne saulītes noejot.
45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)].

6844.

Piedod, Dievs, meitai grēkus,
Meita liela grēciniece:
Ne tā svin svētu dienu,
Ne ar piektu vakariņu.
217 [Ārlavā (Ārlavas pag. Tl)].

6845.

Piedod, Dievs, meitas grēkus,
Meita liela grēceniece:
Nesvētīja svētas dienas,
Darba dienas launadziņa.
1311 [Apē (Vlk)].

6845¹.

Svēta diena bāliņam,
Nava svēta māsiņai;
Tad būs svēta māsiņai,
Kad pūriņu piedarīs.
121 [Gulbenē (Md)].

- 34 -

6846.

Svētījiet, jaunas meitas,
Kamēr saule norietēja,
Kamēr saule nosapēra
Sudrabiņa pirtiņā.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

6847.

Svētījiet, jaunas meitas,
Cetortdienas vakariņu:
Mīļa Māra piedzimusi
Cetortdienas vakarā.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Nevērpjat, jaunas meitas,
Šodien, bluķu vakarā:
Šodien, bluķu vakarā,
Mīļa Māra radījās.
1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)].

6848.

Visas dienas bāliņam,
Kuŗa diena māsiņai?
Svētdieniņa māsiņai,
Ceturtdienas vakariņš.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Tev, brālīti, visas dienas,
Kuŗa diena man pieder?
Tev, māsiņa, svētas dienas,
Visi svēti vakariņi.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

5. Darba tikums, šķirme

6849.

Agri brāļu gaiļi dzied,
Bet es agri necēlos;
Zināj' savu tikumiņu,
Drīz darbiņu padarīju.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

6850.

Ai dzīvīte, ai dzīvīte!
Pie dzīvītes vajadzēja
Vieglu roku, vieglu kāju,
Laba, gudra padomiņa.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

6851.

Ai rociņas, man' rociņas,
Grūta darba ieradušas;
Ne tās bēga kunga riju,
Ne grūto dzirnaviņu.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

6852.

Auga man gaŗi lini,
Mirka balti ezerā;
Rībēt rīb man aužot,
Skan vālīte velējot.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

6853.

Acis darba izbijās,
Rokas darba nebijās,
Rokas darba nebijās,
Zinājās padarot.
305 [Vīkstenē (Stelpes (?) pag. B)].

6854.

Dievs man deva, Dievs man deva,
Dievs rokā neiedeva,
Dievs rokā neiedeva,
Iekām pate nepelnīju.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

6855.

Divi rokas, divi kājas,
Tie bij mani četri kalpi;
Kad tie četri piekusīs,
Nevienam nemīlēšu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

6856.

Drīz es gāju, drīz darīju,
Drīz es otru aicināju;
Drīzajām, veiklajām
Nākt ar mani ietaļām.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

6857.

Iedomāju, bāliņam
Ko es biju darījuse:
Izkūluse maltu gāju,
Samaluse druviņā.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

6858.

Es bij' meita, man bij vara,
Es varēju lielīties:
Podu villas dienāi vērpu,
Vēl apmetu audeklīnu.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

6859.

Es jau sen nodomāju
Visu mūžu naska būt;
Ja es čakli nestrādāšu,
Tad es vīra nedabūšu.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 35 -

6860.

Es meitiņa kā liepiņa,
Es meitiņas vārdu nesu,
Kultu gāju rijiņā,
Pļautu gāju tīrumā.
1311 [Apē (Vlk)].

6861.

Es nedziežu caur zobim,
Ne tik gaŗi pavilkdama;
Es nedaru lēna darba,
Ne tik ilgi domādama.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

6862.

Es sovīm buol'eņīm
Agri guoju dērveņī:
Dērvā man' saul'e l'ēce,
Dērvā man' nūrītē.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

6863.

Es, tautieti, nebēdāju,
Audz ozola gaŗumiņu:
Zināj' savu tikumiņu,
Gan es tevi appuškošu.
176 [Sakaslejā (Sakas pag. Azp)].

6864.

Es, tautiet, nebēdāju
Tavu gaŗu augumiņu;
Sēj man labu linu druvu,
Gan es tevi appuškošu.
216 [Ventspilī].

6865.

Es uzaugu māmiņā
Skaidru darbu darītāja.
Dienu gāju druviņā,
Nakti riju kuldināju.
Kad es iešu tautiņā,
Es būš' tautu priekšgājēja,
Ļaudīm darbu devējiņa,
Mātei gultas taisītāja.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

6866.

Gāju kultu, gāju maltu,
Es varītes nežēloju;
Tāpat guļu zem zemītes,
Ir varītes žēlodama.
1311 [Apē (Vlk)].

6867.

Kad sēdēju, tad rakstīju,
Kad staigāju, tad adīju;
Izdzīdama, sadzīdama,
Tad vīzītes penterēju.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

6868.

Kāda mana māte bija,
Tād' es meita pakaļā:
Drīz runītes runātāja,
Drīz darbiņa darītāja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

6869.

Klaudz milniņš man maļot,
Skan vālīte velējot;
Smalki milti man maļot,
Baltas drēbes velējot.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

6870.

Kūpin kūpa, bet nedega
Laiska kurts uguntiņš;
Kad es kūru, tad man dega,
Ritenē griezdamies.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

6871.

Laba tēva meita biju,
Labi sevi turējos;
Neturēju melna galda,
Ne gružainas istabiņas.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

6872.

Laba tēva meita biju,
Labi sevi turējos:
Tēvam biju labā roka,
Māmiņai audējiņa.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

6873.

Līdzi kalni, līdzi lejas
Tekošami kumeļam;
Visi darbi līdzi gāja
Tikušai meitiņai.
265 [Emburgā (Salgales pag. Jg)].

6874.

Mēs bijām div' māsiņas,
Simtām tādas nedabūsi,
Pie vērpšanas, pie aušanas,
Pie villaines rakstīšanas.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Nākat, piecas rīdzenieces,
Pretim vienu kabilnieci
Pie vērpšanas, pie aušanas,
Pie villaiņu rakstīšanas.
226 [Kandavā (Tl)].

- 36 -

6875.

Nebēdā, bāleniņ,
Ies māsiņa gabalā,
Nesēdēs maliņā,
Vakariņa gaidīdama.
89 [Leimaņos (pie Vecpiebalgas C)].

6876.

Nebēdā, māmuliņa,
Mani vienu turēdama:
Nokūlusi, malti gāju,
Samalusi, druviņā.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

6877.

Neteic manis, māmulīte,
Es teicama negribēju,
Lai teic mani sveša māte,
Būs tev luste klausīties.
403 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

6878.

Neteic mani, māmulīte,
Pa ciemiem staigādama;
Mana paša kājas rokas
Izteiks manu tikumiņu.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

6878¹.

Neteic mani, māmulīte,
Pa ciemiem staigādama;
Kad es būšu pateicama,
Pateiks mani sveši ļaudis.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

6879.

Neteic mani, māmulīte,
Pa ciemiem staigādama;
Pats darbiņš mani teiks,
Pats gudrais padomiņš.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

6880.

Netiklaji lini auga,
Netiklaji avetiņas;
Kaut Dieviņis man audzētu,
Es mācētu pataisīt.
206 [Kuldīgas apriņķī].

6881.

Pašas pašas mēs māsiņas
Rijā kultu, mājā maltu,
Nedodam kalponēm
Savas baltas villainītes.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

6882.

Pate biju jauna meita,
Pate veca māmuliņa,
Pate savu pagalmiņu
Dziedādama pārtecēju.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)], 120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

6883.

Pirksti pirksti, nagi nagi,
Tie man' skaistu darināja,
Tie man' skaistu darināja,
Tie slavenu sludināja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

6884.

Šūtin šuva, pītin pina
Mans mazajis augumiņš;
Dižajam, lielajam
Aziet diena grozoties.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

6885.

Skaista meita, daila meita,
Tā bij puišu vīlējiņa;
Kas bij kāda nedižena,
Tā darbiņa darītāja.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Smuka meita, daiļa meita
Jaunu puišu vīlējiņa;
Dūmaļiņa, kvēpaļiņa
Grūta darba darītāja.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

6886.

Smalki, māsiņ, i maļam,
Balši drēbes velējam,
Lai mums ļaudis nesasmēja,
Lai apkārt nerunāja.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

6887.

Smalki, māsiņ, i maļam,
Balši drēbes velējam,
Lai redzētu dēlu māte,
Kādu paļiņ' i metīs.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

6888.

Smalki, māsiņ, i maļam,
Balši drēbes velējam;
Negrib mūsu māmuliņa
Neraženi dzīvojam.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

6889.

Sokas manai māmiņai
Man, meitiņai, vēl vairāk:
Vakarā vilnu prēdu,
Rītā sedzu villeniņu.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

- 37 -

6890.

Spodrīteji, tiklīteji
Gudras mātes padomiņš:
Vai sētāje, vai laukāje,
Kā bitīte tecēdama.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

6891.

Tai māmiņai trīs meitiņas,
Visas labas strādinieces:
Viena vērpa, otra auda,
Trešā zīdu šķetināja.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

6892.

Tēvam bija sešas meitas,
Visas sešas amatā:
Divas grūda, divas mala,
Divas smalkas šuvējiņas.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

6893.

Teic, māmiņ, darbu manu,
Neteic mana augumiņa;
Darba mana neredzēja,
Kā redz manu augumiņu.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

6894.

Teic, māmiņa, darbu manu,
Neteic manu augumiņu;
Kas no mana augumiņa,
Kad darbiņa nemācēju?
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

6895.

Teic, māmiņ, darbu manu,
Neteic mana augumiņa;
Tautas mana darba rauga,
Neraug' mana augumiņa.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

6896.

Tecēdama maizīt' šāvu,
Lai skrien cepļa dibinā;
Stāvēdama bērnu zīdu,
Lai darbiņa nekavēju.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

6897.

Tikušai meitai
Dievs palīdzēja:
No viena liniņa
Deviņi šķiedri,
No viena šķiedrīša
Deviņas spoles,
No vienas spolītes
Deviņas sienas,
No vienas sienītes
Deviņi dvieļi.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

6898.

Tikušam dēliņam
Vērsis vilka vezumiņu;
Kaut kādam netiklam
Nevelk bēris kumeliņis.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

6899.

Trīcēj' man, skanēj' man,
Kad es augu bāliņos:
Trīc milniņš, man maļot,
Skan vālīte velējot.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

6900.

Vai bij māte auklēdama
To prātiņu iedevusi:
To darbiņu darīdama,
Jau es citu iegādāju.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

6901.

Visiem līdzi, visiem līdzi,
Vai bij kalps, vai bāliņš:
Dien' ar brāli druviņā,
Nakt' ar kalpu būdiņā.
50 [Vecatē (Vecates pag. Vlm)].

★

6. Slinkums, kūtrība, nešķirme u. t. t.

6902.

Vai Dieviņ, vai Dieviņ,
Kur es tāda gan palikšu!
Nešķiŗas man darbiņi,
Ne celiņa staigāšana.
114 [Biksejā (Blomes pag. Vlk)].

6903.

Vai meitiņa, vai meitiņa,
Tev jāieti čigānos:
Ne tu māki cimdu rakstu,
Ne trinīta audekliņu.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

- 38 -

6904.

Ai rociņas, ai kājiņas,
Kam augāt netikušas!
Roku dēļ, kāju dēļ
Nicin' visu augumiņu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

6905.

Aiz kalniņa kavējos,
Gaidu sauli noejot;
Kad pāriešu sētiņā,
Sūtīs māte govju slaukt.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

6906.

Bez darbiņa ganos gāju,
Bez darbiņa sētiņā.
Sacīj' mana vīramāte:
Ak tu liela miega pūce!
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

6907.

Eim' kalnāi, eim' lejāi,
Lētumiņu meklēdama;
Mana paša netikums
Līdza vien vazājās.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

6908.

Es būt' laba malējiņa,
Būt' man krietnis maldītājs;
Es būt' laba audējiņa,
Būt' paminu cilātājs.
131 [Mēŗa muižā (Mēŗa pag. Vlk)].

6909.

Es to daudzi nebēdāju,
Ka māmiņa nebēdāja;
Vilna stāv pūriņā,
Ciemā teku villainītes.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

6910.

Grūt man bija kalnā kāpt,
Lēt' lejā noejot;
Grūt man bija pašai iet,
Lēti otru maldināt.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

6911.

Gulu miegu, patrellēju,
Man pūriņš piedarīts:
Cimdus ada Laimes māte,
Kvēpi raksta villainīti.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

6912.

Kālab mani vīriņš rāja,
Vai darbiņa nemācēju?
Vai spolīti nepievērpu
Par trijām nedēļām?
Vai audekla nenoaudu
Par trijiem gadiņiem?
184 [Dūrē (Vārmes pag. Kld)].

1. Aiz ko mani vīriņš kūla,
Aiz matiem turēdams?
I par gadu nenoaužu
Vienas pašas villainītes.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

6913.

Kaunies kaunu, vaļeniece,
Vaļā vieni dzīvodama:
Vairāk čīksti, vairāk vaidi,
Nekā darba strādātāja.
1311 [Apē (Vlk)].

6914.

Laiska mani laisku sauca,
Pati laiska pēdējā,
Laiskas kurpes kājīnā,
Laisku ziedu vaiņadzīns.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

6915.

Maķenīt palaidos
Vienu gadu slinkumā;
Trīs gadiņi nevarēju
Maizītēi atgūties.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

6916.

Māt' ar meitu sasabāra,
Kur tā vilna palikuse.
Citu sprogu vējš aiznesa,
Cita peļu midzenī.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

6917.

Māte māte, meita meita,
Vai jums kauna vairs nebija?
Pilna groza baltas villas,
Ciemā tek villainītes.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

6918.

Mēlīt' mana gan vīzēja,
Bet nadziņi nevīzēja;
Būt' nadziņi vīzējuši,
Nebūt' kauna redzējusi.
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

- 39 -

6919.

Paldies devu bāliņam
Par to lielu istabiņu:
Visu rītu nostaigāju,
Kodeliņas meklēdama.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

6920.

Pazinu, pazinu
Algādža darbu:
Div' blaku blakām,
čokara vidū.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

6921.

Slikum, slinkum,
Laid mani vaļā!
Nācīs saimnieks,
Mūs abus kūlīs,
Tev sitīs,
Man sāpēs.
138 [Trikātā (Trikātas pag. Vlk)].

6922.

Strādā, puisi bandenieks,
Kam māmiņa loni deva;
Kam man manas baltas rokas
Rugājiem sabadīt?
Aizgājuse druviņā,
Lienu rudzu gubiņā.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

6923.

Teicu Dieva devumīnu,
Paužu savu netikumu:
Koši, balti man linīni
Pūst Daugavas malīnāi.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

6924.

Teicu Dieva devumiņu,
Peļu savu netikumu:
Balta vilna pūriņā,
Ciemā teku villānītes.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

6925.

Teicu Dieva devumiņu,
Peļu savu netikumu:
Govis māva neslaucamas,
Telēniņi nedzirdāmi.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

6926.

Trīs māsiņas trīs gadskārti
Cimdu pāru adījušas;
Kad gājušas tautiņās,
Pa valdziņam dalījušas.
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

6927.

Vīriņš mani rātin rāja,
Ka es slinka sieva biju.
Vai es, šelmi, nesavērpu
Uz dui gadis vienu spoli;
Tai trešā gadiņā
Es apmešu audeklīnu;
Cetortā gadīnā
Vīram bikses mugurā.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

6928.

Caur sētiņu upe tek,
Man gotiņas nidzērušas:
Veca māte nespējniece,
Slinkas meitas nevīžoja.
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

6929.

Citas sievas auda, meta,
Ko tā mana sieva dara?
Mana sieva mušas kava,
Ap sienām staigādama.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

★

39523.

Alder priši vien dzīvoju,
Gaŗi salmi vēderā;
Alder priši vien redzēja,
Gaŗu salmu neredzēja.
515 [Ziemeŗu Vlk].

39524.

Avotiņā mazgājosi,
Piedurknē noslaukos;
Neapsētā tīrumiņā
Gaidu maizes uzaugam.
194 [Krāslavas D].

39525.

Balta mute tai meitai,
Tā nav gāj'si vējiņā;
Dievs, žēlo to māmiņu,
Kur tā tapa jaunieviņa.
146 [Jaungulbenes Md].

- 40 -

39526.

čaklas čaklas, jūs meitiņas,
Liela darba darītājas;
Jums mutīte nemazgāta,
Neslaucīta istabiņa.
605 [Skolas].

39527.

čīkstati, čīkstati,
Precinieku riteņi,
Lai dzirdēj' mūs' meitas,
Pie ratiņa snauzdamas.
449 [Ungurmuižas D].

39528.

Daiļa daiļa tautu meita,
Lai velns tavu daiļumiņu!
Govis dīca neslaucamas,
Tel(ēn)iņi nedzirdīti.
195 [Kraukļu Md].

39529.

Dievs lai redz tēvu, māti,
Kas mani tādu audzināja:
Ni mācēju kāju aut,
Ni galviņas izsukāt.
605 [Skolas].

39530.

Dievs, pasar(g)' mūsu meitas -
Ilgi sēd vakarā;
Pliki ciči, pliks vēders,
Pie vārtiem precinieki.
378 [Seces Jk].

39531.

Div muoseņas sasabuora,
Pa ustobis staiguodamas:
Vīnai golds namozguots,
Ūtrai pogolms naslauceits.
Pyut, vējiņi, slauk pogolmu,
Lej, leitiņi, mozgoj goldu.
170 [Kapiņu D].

39532.

Ka es beju jauna meita,
Beja Dīvys paleigā:
Vējs pogolmu nūslaucīja,
Leits galdiņu nūmozguoja.
605 [Skolas].

39533.

Es aiz liela vakariņa
Nosaviju vainadziņu.
Vai aiz liela vakariņa,
Vai aiz sava netikuma?
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

39534.

Es bij maza, es bij laba,
Liela darba darītāja,
Istabiņa neslaucīta,
Pērnie trauki nemazgāti.
467 [Vārmes Kld].

39535.

Gana man žēl palika
Ar' strādātu negājušai;
Mirdzēt mirdz man actiņas
Uz tā maizes gabaliņa.
241 [Lubānas Md].

39536.

Gon zynuoja natiklīts,
Kuo dīniņu nūkavēt:
Īt iz mežu, sit pi kūka,
Jau dīniņa vokorā.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

39537.

Gan būs bēdas tai māmiņai,
Kad es būšu vedekliņa;
Es uzaugu nemalusi,
Kunga rijas nekūlusi.
115 [Galgauskas Md].

39538.

Gulēt iešu, ne pie darba,
Lai ļautiņi niecināj';
Lai man ļāva šovasari
Pie māmiņas nogulēt.
605 [Skolas].

39539.

Guli, slinka natiklīte,
Bolta vylna nasukuota,
I linīši nasukuoti;
I linīši nasasprāsti,
Vylnainītes narakstītas.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

39540.

Ietu jau i es pie vīra,
Divu darbu nemācēju:
Nemācēju maizi cept,
Ne vīram biksas šūt.
605 [Skolas].

39541.

Kad iesēdu audeklā,
Velns sarāva čokurā;
Es būt' lava [=laba] saim(i)niece,
Kad nebūtu palaidniece.
360 [Rundāles B].

- 41 -

39542.

Kaķīts vilnu plucināja,
Aizkrāsnē tupēdams;
Mūsu meitas nevīžoja
Pašas kleitu darināt.
378 [Seces Jk], 75 [Cirgaļu (Aumeisteru) Vlk], 115 [Galgauskas Md].

39543.

Kas no manu skaistu acu,
No smuidrā augumiņa?
Ka darbiņa nedarīja,
Līdz otro mātes meitu.
241 [Lubānas Md].

1. Kas no manas skaistas pieres,
Kas no smuidra augumiņa?
Kad darbiņa nedarīju,
Līdzi citām māsiņām.
72 [Cesvaines Md].

39544.

Ko līdz liepai kuplumiņš,
Kad ziediņi neziedēja?
Ko līdz meitai daiļumiņš,
Kad darbiņa nemācēja?
Par trīs gadi cimdu pāru
Kā margoti nomargoja.
146 [Jaungulbenes Md].

39545.

Kūdeļ, mun(a) kūdeleņ(a),
Ubogs tevis naredzēj's;
Lobuok guoju cīmeņā,
Ols kaneņa rūceņā.
326 [Preiļu D].

39546.

Kupli auga vītoliņu [vītoliņi]
Bāleliņa pagalmā,
Tur bij labis laiskam māršam. [labi laiskai māršai].
Launadziņu pagulēt.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

39547.

Labāk mani māmuliņa,
I auklēt neauklēji;
Kad darbiņa nedarīju,
Kā tās citas mātes meitas.
241 [Lubānas Md].

39548.

Na tei bāda, na tei vaiņa,
Ka meitiņa gulātuoja;
Bet tei vaiņa, ka nabeja,
Rūku dorba čaklumeņa.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

39549.

Lij, lītiņ, lij, lītiņ,
Mazgā manas karītiņas;
Pūt, vējiņ, pūt, vējiņ,
Slauki manu pagalmiņu.
605 [Skolas].

39550.

Natikleite Dīva lyudzja,
Pa pagolmu staiguodama:
Pyut, vējeņ, slauk' pogolmu,
Lej, leitiņi, mozgoj goldu.
170 [Kapiņu D].

39551.

Palīsti, lietutiņ,
Mazgā galdiņu!
Papūti, vējiņi,
Slauk' pagalmiņu!
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

39552.

Lūdzu Dievu, lai aug lini,
Paldies saku, kad neaug;
Guļu miegu, mīlu puišus,
Tas mans ziemas ērkulītis.
477 [Vecpils Lp].

39553.

Lūkoj' mani, kur lūkoja,
Darbā vien nelūkoja;
Darbā man melns krekliņš,
Vējš matiņus purināja.
183 [Kazdnagas Azp].

39554.

Man saulīte pasacīja:
Uz saulīti nesavērt;
Lobuok guļ(i) dziļu mīgu,
Kam māmiņas naklausēji.
170 [Kapiņu D].

39555.

Muoku, muoku, kū es muoku,
Muoku knipstus darynuot;
Kai isvīžu [īsēžu?] audaklā,
Ani šur, ani tur.
143 [Jāsmuižas D].

39556.

Mana balta māmulīte,
Raidi mani čigānos!
Es nemāku raibu cimdu,
Ne trinītu audekliņu;
Dancot māku, Dievu lūgti,
Par maizītes gabaliņu.
453 [Vadakstes Jg].

- 42 -

39557.

Māte manim tā vien teica:
Meitiņ, manu nelietīti!
Lieta būšu, māmuliņa,
Kad Laimīte lietā liks.
127 [Grostonas Md].

39558.

Miega cūka, pelnu rušķe,
Vārna tevi aizperēja;
( Vārna tevi aizperēja,)
Dzegūzīte aizkūkoja.
116 [Garozas Jg].

39559.

Neņemiet(i) tās meitiņas,
Tās nav darba darītājas:
Baltas rokas, baltas kājas,
Melna govju slaucenīt(e).
75 [Cirgaļu (Aumeisteru) Vlk].

39560.

Netiklīti māmuliņa
Rāj trīsreiz dieniņā.
Uz puišiem mans prātiņš,
Ne uz linu ērkulīti.
452 [Užavas (Zīras) Vp].

39561.

Palaid mani, māmuliņa,
Kā jau biji palaiduse!
Trīs reizītes kreklu vilku,
Vienu pašu mazgādama.
72 [Cesvaines Md].

39562.

Palaiž mani māmulīte,
I es pate palaižos:
Divreiz vilku baltu kreklu
Ar to vienu velējumu.
378 [Seces Jk].

39563.

Pieci vīri, pieci puiši
Taisa vienas ragutiņas.
Piecas sievas, piecas meitas
Ada vienus pirkstainīšus.
224 [Lielvārdes Rg].

39564.

Rītā agri cēlusēs,
Pate darba nezināju;
Kamēr gāju pie māmiņas,
Pie lodziņa pavaicāt.
Māte vērpa dzīpariņus
Pie lodziņa sēdēdama.
605 [Skolas].

39565.

Ripu ripu, tautu meita,
Kur adīklu vācelīte?
Ik vakarus ar puišiem
Pa atmatu ripas sit.
Ne tev cimdu, ne tev zeķu,
Ne tev balta villainīte.
605 [Skolas].

39566.

Slinka muna muote bija,
Slinka ari es meitiņa.
Dūd Dīviņ man atrast
Vēl slinkāku veiramuoti.
358 [Rugāju Abr].

39567.

Saka rakstu rakstītāja:
Lēti lēti tie rakstiņi;
Kas mācēja, tam bij lēti,
Kas nemācēj' - diezgan grūti.
436 [Tirzas (Tirzas-Pils) Md].

39568.

Teica mani stīvu, līku,
Ne darbiņa nemākam;
Savu tiesu čaklas māsas
Var būt savu stīvumiņu.
190 [Kokneses Rg].

39569.

Tikuša māmiņas
Meitiņa biju,
Vienu krekla piedorkni
Mēnesi šuvu.
477 [Vecpils Lp].

39570.

Tīšām guļu ik rītiņu,
Tīšām matus neķe(m)mēju,
Vēl tīšām(i) es negāju
Pie dzērāja tēva dēl'.
452 [Užavas (Zīras) Vp].

39571.

Visi ļaudis to vien sak(a),
Ka es nemāk' rakst' adīt;
Es noadu sīļa spārnus,
Tas noskrēja eglienā.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

39572.

Visi soka, vysi soka:
Ej pi veira, ej pi veira!
A nivīns tuo nasoka:
Vai tu muoc' eglē kuopt?
605 [Skolas].

- 43 -

39573.

Viz mana mēlīte
Kā vizulīte;
Kaut mani pirkstiņi
Tā vizuļotu.
484 [Vestienas Md].

★

7. Darba grūtums un daudzums, nevaļa, kavēkļi

6930.

Ai darbiņ, ai darbiņ,
Kad es tevi padarīšu!
Šuveklītis, adeklītis,
Ierakstīta vilnānīte.
84 [Kusā (Kusas pag. Md)].

6931.

Daudz darba, daudz darba
Sestdienas dienā:
Bij maize jācep,
Bij kaza jākauj,
Bij āda jāved
Ģērmaņa nagā.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

6932.

Ej projām, ciema sieva,
Nekavē darbu manu;
Es jau tevi sen zināju
Runātāju cilvēciņu.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)], 208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

6933.

Nāc, Dieviņ, pats palīdzi
Grūta darba padzīvāt;
Tev, Dieviņ, spēks varīte,
Tev gudrais padomiņš.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

6934.

Nevar vairs, nevar vairs
Ne rociņas vēdināt:
Visi brāļa lieli darbi
Uz manām rociņām.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

6935.

Paldies devu Dieviņam,
Tas darbiņš nodzīvots;
Dieviņ, līdzi rociņām
Citu darbu padzīvot.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

6936.

Paldies saku Dieviņam
Par darbiņa līdzējumu;
Nu es iešu sētiņā
Kājas rokas pūtināt.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

1. Paldies saku Dieviņami,
Tas darbiņš padarīts;
Citu jaunu iesākdami,
Lūgsim Dievu palīgā.
50 [Vecatē (Vecates pag. Vlm)].

6937.

Saka mani neejam,
Saka dubļu nebrienam;
Ik vakara es pārgāju
Kā ezara raudavīte.
224 [Kabilē (Kld)].

6938.

Saulīt balta, tu redzēji,
Cik es grūti pelnījos:
Nokūluse, samaluse,
Steidzos drīzi druviņā.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

6939.

Tec, brālīti, tec, māsiņa,
Palīdzat vezmu vilkt:
Ko viens pats nejaudāju,
To pulkā padarīja.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

6940.

Ūdentiņš, akmentiņš
Manas varas vilcējiņi:
Ūdens, drānu velējot,
Akmens, māli ritinot.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

6941.

Ūdentiņš, akmentiņš
Manas varas vilcējiņš [vilcējiņi]:
Ūdens tālu avotā,
Akmens brāļa maltuvē.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 373 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

★

39574.

Ai darbiņ, ai darbiņ,
Kad es tevi padarīšu?
Pāris cimdu, pāris zeķu,
Viena sagša jāizraksta.
605 [Skolas].

- 44 -

39575.

Voi Juoneit, voi Juoneit,
Tovu lelu gudrumeņi!
Kū acteņis īraudzēja,
Tū rūceņis pastruoduo(j').
551 [Ludza Ldz apr.].

1. Kai īraugu, tai pazynu
Struodeigū tāva meitu:
Kū acteņis apredzēja,
Tū rūceņis pastruoduoj.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

39576.

Bruoļu vydā kult es guoju,
Muosu vydā driviņā;
Drivā man saule lēcja,
Drivā saule nūrītēja.
389 [Silajāņu Rz].

39577.

Es savam bāliņam
Pusciemiņa valdītāja:
Druvā man saule lēca,
Druvā saule norietēja.
391 [Sinoles Vlk].

39578.

Bite grieza silā ratus,
Ne baltāji ābolā;
Nolūkoju darbā meitu,
Ne zeltāji, sudrabā.
183 [Kazdnagas Azp].

39579.

Bitītei, meitiņai,
Abām viens padomiņš:
Bitei skriet ziediņos,
Meitiņai darbiņos.
378 [Seces Jk].

39580.

čekla meita es uzaugu,
čeklis mani lūkavāsi;
Kas man teice, kad nečekla,
Paz'kārs zirga pavadā.
39 [Bārtas Lp].

39581.

Darbam dzimu, darbam augu,
Darbam mūžu nodzīvoju;
Darbīgo tautu dēlu
Saukšu savu bāleliņu.
319 [Plāteres Rg].

39582.

Drīzajam, mudrajam
Iet ar mani pie darbiņa;
Drīz es iešu, drīz atiešu,
Drīz otroji nicināšu.
241 [Lubānas Md].

39583.

Ej iedama, ciema viešņa,
Lai es tevi pavadīju;
Ne man tika tavas pļāpas,
Ne jaukā valodiņa.
449 [Ungurmuižas D].

39584.

Ej projām, ciema sieva,
Tu man darbu nokavēji;
Es tev saku taisnībiņu,
Ka tu liela pļāpātāja.
605 [Skolas].

39585.

Grūti bija, grūti laiki,
Piesacēla gulējies [gulējusi].
Tā viņai grūti bija,
Veikli man vieglajai;
(Veikli man vieglajai ) -
Maltuvīti samalusi.
24 [Asares Il].

39586.

Iemu, iemu, teku, teku,
Kur māmiņa mani sūta;
Pērļu rotu pelnīdama,
Vizuļotu vainadziņu.
605 [Skolas].

39587.

Izmirkusi, sasalusi,
Klausu sava bāleliņa;
Liela goda gaidīdama,
Labas slavas maliņā.
358 [Rugāju Abr].

39588.

Jou pīkusu, navarēju
Ni rūciņu kustinuot;
Jou pīslēju dūru kopļi [=kāpli?]
Pi rasnuo ūzuliņa.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

39589.

Nu pieguru, vai(rs) nevaru
Viena iete druviņā;
Nu būs jemte brālītim
Citu jaunu līgaviņu.
200 [Kuldīgas Kld].

39590.

Ka saktūs man darbiņš
Kā manai māmiņai:
Vakarā vilnu kārš,
Rītā auž villainītes.
281 [Neretas Jk].

- 45 -

39591.

Ka es puišus kairinuoju,
Div darbiņus gonūs jēmu:
Ka tecēju, tod adēju,
Ka sēdēju, tod rakstēju.
414 [Stirnienes Rz].

39592.

Kad, tautieti, tu redzēji
Mani lēti izaugam?
Vai es augu nemalusi,
Vai darbos negājusi?
146 [Jaungulbenes Md].

39593.

Kam, brālīti, linus devi,
Pa šķedriņai skaitīdams?
Kam, brālīti, neskaitīji,
Cik solīšu tīrumā;
Druvā man saule lēca,
Druvā saule norietēj'.
36 [Balvu Abr].

39594.

Kas to mūžu nodzīvos,
Kas tos darbus padarīs?
Kas to mūžu nodzīvos,
Kas to otru nopelnīs?
46 [Beļavas Md].

39595.

Kū lelais loba dora
Pretim mani mozuokū?
Tū muoleiti jas samolu,
Tū valāklu izvelēju.
326 [Preiļu D].

39596.

Mudrajai, dreizajai
Īt lelūs dīverūs;
Smolki malt, bolt' velēt,
Boltu galdiņu turēt.
605 [Skolas].

39597.

Paldīs devu Dīviņam,
I Dīviņa dēliņam:
Kas ir maņi paleidzēj'ši
Šuos dīniņas darbeņam.
182 [Kaunatas Rz].

39598.

Pati kūlu dūmu riju,
Pati zīdu šķeterēju;
Bridu purvu, kāpu kalnā,
Dienas vidus negulēju.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

39599.

Piedod, Dievs, meitu grēkus,
Meitas lielas grēcinieces:
Svētdien gāja baznīcā,
Zem altāra kreklus šuva.
127 [Grostonas Md].

39600.

Priša meita, daiļa meita
Sēž ābeļu dārziņā;
Es ne priša, es ne daiļa,
Es darbiņa darītāj'.
241 [Lubānas Md].

39601.

Skaista meita uz acim,
Brīnum laiska darbiņā;
Es neskaista, es ne branga,
Es bij darba cilvēciņš.
241 [Lubānas Md].

39602.

Smuka meita, daiļa meita,
Tā bij puiša vīlējiņa;
Es ne smuka, es ne daiļa,
Es darbiņa darītāja.
72 [Cesvaines Md].

39603.

Uguntīna, dzirkstelīte,
Lielu lietu tērētāja;
Tautu meita, zeltenīte,
Lielu darbu darītāja.
192 [Kosas C].

39604.

Vidū mārša [māršu] maltu gāja
[gāju].
Vidū tautu druviņās;
Ko var tautas man darīt,
Vidū vieni līgaviņ'.
241 [Lubānas Md].

39605.

Viegli viegli pārtecēju,
Par trijiem krustceļiem;
Linsēkliņas paldumiņu,
Apīnīša vieglumiņ'.
241 [Lubānas Md].

39606.

Vysi soka, vysi soka,
Ka es lela natykleite;
Es sovu darbeņu padarēju,
I cytam guoju paleidzēt.
170 [Kapiņu D].

★

- 46 -

8. Dažādi darbi, sevišķi drānas un apģērbu darinot

a) Vakarēšana, vērpšanas talka. Kopīga vērpšana muižā

6942.

Āžam sienu pametusi,
Pati gāju vakarēt;
Āzīts manim Dievu lūdza
Ar visāmi kaziņām.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

6943.

Eit'e, m'eitys, vakarātu,
V'edit' mani mozuokū:
Jius sprēdit', jius ryucit',
As gunt'eņis d'edz'ējeņa.
427 [Varakļānu pag. Rz].

6944.

Eita, meitas, vakarēt,
Vediet manu līgaviņu,
Lai tā šuva linu kreklus,
Līdz zemei rakstīdama.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

6945.

Gulēti, gulēti,
Vecā kārta,
Lai sēd jauni,
Lai vakarē:
Dzīpari nesprēsti,
Nešķeterēti,
Deviņi dieveŗi
Nepuškoti,
Desmitā māsīca
Nedarināta.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

6946.

Ik vakara vakarēt
Iz [=Uz] citām māsiņām;
Cita man rakstus sāka,
Cita deva dzīpuriņus.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

6947.

Kāda te nebija,
Tāds te ienāca:
Ar līkām kājām,
Ķesele sānos.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

6948.

Labāk pirktu sveču podu
Nekā skalu vezumiņu:
Ne man dūmu istabā,
Ne skangalu mēslainē.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

6949.

Māte gāja vakarot
Ar savām meitiņām;
Adīklītis, rakstinītis,
Rīkšu sauja padusē.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

6950.

Māte māte, sukā vilnu,
Puiši meitu kutināja,
Puiši meitu kutināja,
Sev draudziņa gribēdami.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

6951.

Meitas, manas meitenītes
Ilgi sēd vakarā;
Es viņām skalus plēšu,
Viņas man cimdus ada.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 90 [Lodē (Kusas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

6952.

Nāciet, meitas, pie manim
Ik vakaru vakaros:
Ne man dūmu istabā,
Ne skangalu pabeņķī.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

6953.

Nāciet, meitas, pie manim
Vakariņu vakarot:
Man skaliņi gaiši deg,
Dēļiem griezta istabiņa.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

6954.

Nāciet, meitas, pie manim
Vakariņu vakarēt:
Pie man' deg vaska sveces,
Dēļu griezta istabiņa.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

6955.

Nākat, meitas, pie manim
Vakariņu vakarot:
Silta mana istabiņa,
Liepas malku kurināta.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

- 47 -

6956.

Nāciet, meitas, pie manim
Vakariņu vakarot,
Vakariņu vakarot,
Jaukas dziesmas padziedāt.
303 [Svitnē (Svitenes pag. B)].

6957.

Pa lodziņu savēros,
Kādu darbu meitas dara:
Vilnu kārš, vilnu prēž,
Gana lētu darbu dara.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

6958.

Plēsiet skalus, bāleliņi,
Nāks māsiņas vakarēt;
Citam cimdi, citam zeķes
Par skaliņu plēsumiņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

6959.

Še nāciet, jaunas meitas,
Vakariņu vakarēt,
Še skaliņi gaiši dega,
Jauni puiši plēsējiņi.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

6960.

Še nāciet, jaunas meitas,
Vakariņa vakarēt,
Še skaliņi gaiši dega,
Še bij silta istabiņa.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

6961.

Še nāciet, ciema meitas,
Vakariņu vakarēt,
Še skaliņi gaiši dega,
Še dūmiņi nekūpēja.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

6961¹.

čučētu, gulētu,
Māmiņas meitiņas,
Lai nu vēl kalpones
Pavakarēja.
121 [Gulbenē (Md)].

6962.

Vakarēt aiztecēja
Mana jauna līgaviņa,
Pajēmuse skalu šauvu,
Baltas vilnas kodeliņu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

6963.

Vakarēt nogājuse
Mana jauna ļaudaviņa,
Vakarēt nogājuse,
Ciema suņu lādināt.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

6964.

Smalki vērpu kunga linus
Pa vienai šķiedriņai;
Pa vienai šķiedriņai
Kā margot apmargoju.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

6965.

Vērpiet, meitas, kunga linus,
Kunga linu pakuliņas;
Jūsu pašu pakuliņas
Peles vilka midzenī.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

6966.

Vērpiet, meitas, kunga linus
Pa vienai šķiesniņai;
Jūs jau pašas gan ziniet,
Kungi rupja nenesā.
19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

6967.

Vērpiet, meitas, kunga linus
Pa vienai šķipsniņai;
Audīs Rīgas vēverīši,
Grāmatā vērdamies.
342 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

★

39607.

Ej, māsiņa, da manīm
Kač vakara vakarēti;
Pie man dega gaiši skali,
Div brāliņi šķēlājiņi.
503 [Višķu D].

39608.

Ej, māsiņa, uz maniem
Šovakar vakarēt;
Bija man saldans alus,
Vecozola ka(n)niņā.
241 [Lubānas Md].

39609.

Nāc, Dieviņ(i), nāc, Laimiņa,
Iz maniemi vakarēt;
Manim bija saldens alus,
Vecozola kanniņā.
241 [Lubānas Md].

- 48 -

39610.

Aite, meitas, vakarātu,
Vedit mani moziņū:
Es jums byušu gundedzēja,
Smolku rokstu rakstītuoja.
Muote roksta, meita roksta
Narakstītas vylnuonītes.
604 [Dažādi iesūtītāji].

39611.

Māte gāja vakarot
Ar savāma meitīnām.
Māte savas meitas māca,
Es aiz loga klausījos.
Man, māmīna, tās mākslīnas,
Ne tavāmi meitīnām.
355 [Rucavas Lp].

1. Māte savas meitas māca,
Es aiz loga klausījos;
Šuveklīti, adīklīti,
Rīkšu sauja padusē.
Man, māmiņa, tas mākslītis,
Ne tavām meitiņām.
453 [Vadakstes Jg].

39612.

Nāc, māsiņa, sildīties,
Nu man silta istabiņa;
Nebūs silta liepas malka,
Kurināsi ozol(iņ)a.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

39613.

Silta mana istabiņa,
Gaiši dega liepu skali;
Uz manīmi jaunas meitas,
Ziemu nāca vakarēt.
202 [Kurmāles Kld].

39614.

Vokoruotu nūguojusja
Muna jauna ļaudaveņa;
Cīma puišu kairynuotu,
Na darbiņa darynuotu.
143 [Jāsmuižas D].

★

b) Vērpšana

6968.

Vai manu, vai manu,
Jau vīrs mājā!
Pakužu, pakužu
Pie pakulu kodaļas.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

6969.

Aiz ko Rīgas dreimanīši
Dārgu tura kļava koku?
Vidzemnieku dzeltānītes
Visas vērpa ratiņos.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

6970.

Atsasēdu bez darbiņa,
Man nav linu arājiņa;
Nule māte kājas āva
Manam linu arājam.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

6971.

Dod, Dieviņ, sātu gausu
Vecas mātes ratenī,
Citu vērpt, citu aust,
Citu laist tautiņās.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

6972.

Ērkulītis ceļu tek,
Vērpējiņu meklēdams;
Ieraudzījis vērpējiņu,
Krīt ērkulis ceļmalā.
197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].

6973.

Ērkulītis ceļu tek,
Vērpējiņu meklēdams;
Krīt', ērkuli, ceļmalā,
Tautas veda vērpējiņu.
206 [Kuldīgas apriņķī], 267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

6974.

Eku seši ratīn' tek
Kā vasar's vēsmītē!
Piecas meitas, sestā māte,
Kuŗ' vieglāki ritināj'?
Māmīn' māk smalki vērpt,
Tā vieglāki ritināj'.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

6975.

Es tev lūdzu, dreimanīt,
Tais' man vieglu ratenīt';
Es bij' vaļas cilvēciņš,
Man vienādi jātecina.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

6976.

Gana vērpu, gana vērpu,
Nepanācu māmuliņas:
Māmuliņa smalki vērpa,
Gaŗus laida pavedienus.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

6977.

Kā māsiņ, tev veicās,
Kā man vis neveicās?
Tev spolīte kaudzi met
Man nav spoles dibinā.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

- 49 -

6977¹.

Kā zīdu vērpu,
Kā slēšu audu,
Kad sāku valkāt, -
Kā cita drāna.
224 [Kabilē (Kld)].

6978.

Kad ieraugu kodaliņu:
Urā vilks, urā vilks!
Kad ieraugu jaunu puisi:
Ak tu Dievs, ak tu Dievs!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

6979.

Kad es biju jauna meita,
Diegus vien šķeterēju;
Kad izgāju tautiņās,Diegu motka rociņā.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

6980.

Kādēļ mans ratenīts
Šķeterēt šķeterēja?
Vai tādēļ šķeterēja,
Ka tautām darināju?
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

6981.

Kas gribēja daiļas sievas,
Jāj Kabiles novadēi:
Kabilēi smalki vērpa,
Gaŗu meta audekliņu.
224 [Kabilē (Kld)].

6982.

Kas tev bēdas, ciema puisi,
Par manām pakulām?
Man caunīte linus vērpa,
Vāverīte pakuliņas.
7 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

1. Dzilna manus linus vērpa,
Vāverīte pakuliņas;
Pat' aizgāju uz krodziņu
Ar jauniem puisīšiem.
190 [Kuldīā].

6983.

Kas tev bēdas, ciema puisi,
Par manām pakulām?
Rīgā man linus vērpa,
Vāczemē pakuliņas.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

6984.

Ko tā mana māte dara,
Istabāi sēdēdama?
Vilniņ' kāsa, vilniņ' vērpa,
Man sagšiņas darināja.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

6985.

Kodeliņ, kodeliņ,
Es tev' rītu svilināšu:
Tevis dēļ māte kūla
I rītāi, vakarā.
106 [Viesienā (Viesienas pag. Md)], 344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

6986.

Kodeliņ, kodeliņ,
Ka [Kad] es tevi neredzētu!
Tevis dēļ māte kūla
I rītā, vakarā.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

6987.

Kodeliņa, kodeliņa,
Kad es tevi nosprēdīšu?
Tad es tevi nosprēdīšu,
Kad krāsnī iemetīšu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

6988.

Kodeliņ, kodeliņ,
Tu nodegsi šovakar!
Tev' māmiņa piesējusi
Bez saulītes vakarā.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

6988¹.

Kodaļ, manu kodeliņu,
Suns lai tevi virpučo!
Man jāiet uz aploku
Ar zēniem padancot.
310 [Dignājā (Dignājas pag. Jk)].

6989.

Kodeliņa meitas pēra,
Aiz ausīm turēdama;
Ratiņš kliedza, ratiņš brēca:
Nenosit vērpējiņas!
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

6990.

Krīt zemē, lec augšā,
Mana linu kodeliņa:
Kā tai bija nedancot,
Piedzēruse sprēdējiņa.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

- 50 -

6991.

Kul, māmiņa, ja tev tika,
Trīsreiz mani dieniņā!
Uz puišiem mans prātiņš,
Ne uz villas ērkulīti.
188 [(?)].

1. Uz puišiem mans prātiņš,
Ne uz villas ērkulīti;
Kur tie puiši pulkiem gāja,
Tur tā mana dvēselīte.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

6992.

Kunkuļainu dziji vērpu,
Māmuliņas neklausīju;
Uz pubuļa stāvēdama,
Rīgas pili ieraudzīju.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

6993.

Kur, liniņi, jūs paliktu,
Ja meitiņas neuzaugtu?
Kas jūs plūktu, kas jūs vērptu,
Kas jūs daiļi darinātu?
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

6994.

Ļaudaveņ napraškeņ,
Munu lynu namaituoji;
Ni tu muoki tīva sprēst,
A ni loba izvel'ēt.
Muok muoseņa tīvu sprēst,
Muok i boltu izvel'ēt.
425 [Dricēnos (Dricēnu pag. Rz)].

6995.

Lielas meitas linus vērpe,
Mēs, mazās, pakuliņas;
Lielas meitas kreklus aude,
Mēs, mazās, paladziņus;
Lielas meitas tautās gāja,
Mēs, mazās, panākšņos.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

6996.

Liniņam vainu devu,
Ne savām rociņām;
Gan mācēju smalki vērpt,
Gan ar balti izmazgāt.
197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].

6997.

Linu šaujiņ' i savērpu
Pa vienai šķepsniņai;
Smalku kreklu i vajaga,
Jāiet sērsti tautiņās.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

6998.

Linus vērpu matu vīz',
Pakaliņas linu vīz';
Vējiņš manus paladziņus
Kā smildziņas vēdināja.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

6999.

Madaliņa liela sieva,
Pubuļotu dziju vērpa.
Uz pubuļa uzkāpuse,
Rīgas pili ieraudzīju.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

7000.

Madaliņa villu kārse,
Ābelēji sēdēdama.
Es tev lūdzu, Madaliņa,
Dod man vienu kodeliņu.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

7001.

Māmuliņa kaktā sēd,
Pakuliņas grečēdama;
Meitas guļ gultiņā,
Par puišiem pļāpādamas.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

7002.

Māte deva baltu vilnu,
Es pabāzu pasolē;
Labāk gāju ar puikām
Ripu sist dzedziedā.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

1. Atrauj viņu deviņ' velli,
Manu linu ērkulīti!
Nu es iešu pakalnā
Ar puišiem ripas kaut.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

7003.

Mana veca māmuliņa
Tumsā vērpa pakuliņas;
Pievērpuse blusai kāju,
Circenim cekulīti.
190 [Kuldīā].

7004.

Manu mīļu brālīti,
Ko es tev lūgšu:
Skriemeli, ērkuli
Ābeles koka.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

7005.

Muižā auga dailas meitas,
Villas vērpt nemācēja.
Cūka vērpa, kaza kāsa,
Āzīts spoļu tinējiņš.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 51 -

7006.

Nebēdā, tu tautieti,
Ka [Kad] es austi nemācēju;
Smalki vērpu, vēvers auda,
Pa vāciski šūdināju.
113 [Alūksnē].

7007.

Nesavērptu kodeliņu
Atsagulu gultiņā;
Atsarada melns krauklīts,
Uz vēdera knābādams.
313 [Ēķengrāvē (Viesītes pag. Jk)].

7008.

Nu šļūcu, nu vērpu,
Nu redzu, vajag:
Nu redzu tautieti
Bez bikšu jājam.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

7009.

Pakāpos bērza siekstē,
Laižu gaŗu pasūciņu;
Es jau pate gan zināju,
Gaŗš mazītes arājiņš.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

7010.

Pakuliņa ceļu tek,
Vērpējiņu meklēdama.
Tec pie manis, pakuliņa,
Es savērpšu dziedādama.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

7011.

Pakuliņas ceļu tek,
Vērpējiņas meklēdamas.
Teciet šurpu, pakuliņas,
Te [Še] meitiņas vērpējiņas.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

7012.

Piektdienā uztinu
Liel' ērkulīti;
Sestdienā novērpu
Ar algādžiem.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

7013.

Piecas spoles rītā vērpu,
Piecas spoles vakarā,
Par to nakts melnumiņu
Desmit spoles tecināju.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

7014.

Plāni vērpju, tecināju,
Šķietu tapt bajāram;
Ja netopu bajāram,
Žēl man plāna vērpumiņa.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

7015.

Pubuļuoju, pubuļuoju
Dāla muote dzeju sprēde;
Izkuopuse uz pubuļa,
Īraudzeju bruoļa sātu.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

7016.

Pumpača rumpača
Galdiņa galā;
Sīkvērpis, plānvērpis
Azkrāsnē.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

7017.

Ratenīt, ratenīt,
Lai tev' vējš vurpināja!
Labāk eimu krodziņā,
Alus kanna rociņā.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

7018.

Ratenīti, ratenīti,
Tu man kaunu padarīji:
Piln' istaba svešu ļaužu,
Tu šņorīti zemē meti.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

7019.

Riti, manu ratenīti,
Jauna tava vērpējiņa;
Rīgā pirkts ratinīts,
Ciemā pirkta līgaviņa.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

7020.

Zagle biju, neliedzos,
Tēvam zagu, mātei zagu.
Tēvam zagu linu saku,
Mātei vilnas kodeliņu.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

7021.

Saka, darba neesot
Pie pakulu kodaļiņas:
Lieli, mazi kunkulīši,
Visi gaida darinām.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

- 52 -

7022.

Satinu dižu lielu
Linu ērkulīti,
Iznesu, iedevu
Vēja mātei.
Vējš man savērpa,
Sašķeterēja,
Noauda dimanta
Priekšautiņu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

7023.

Sava tiesa vērpējam,
Sava rata griezējam:
Vērpējam zelta josta,
Griezējam sudrabiņa.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

7024.

Šķeternīca tautu meita,
Diegus vien šķeterēja;
Cik es gāju lūkoties,
Viņa diegus šķeterēja.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Šķeternīca tautu meita,
Diegus vien šķeterēja;
Kad nogāju laika liktu,
Diegu marga rociņā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

7025.

Šļūcu, vērpu ērkulīti
Pieiedama, atstādama,
Lei nesaka vīramāte,
Ka es laiska vedekliņa.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

7026.

Šļūcu, vērpu ērkulīti
Pieiedama, atstādama;
Sen redzēju dēlu māti
Bez lindraku staigājam.
190 [Kuldīā].

7027.

Šļūcu, vērpu ērkulīti
Pieiedama, atiedama:
Zināj' mani aizvedam
Netiklīša sētiņā.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

7028.

Šļuku bruku mana sieva
Pubuļainu dziju vērpa.
Lai tā šļuka, lai tā bruka,
Kad tik baltu izvelēja.
47 [Ārciemā (Pāles pag. Vlm)].

7029.

Sīki mazi žagariņi
Paši pūta, paši dega;
Sīkas mazas meitenītes,
Pašas vērpa, pašas auda.
152 [Jērkulē (Krimuldas pag. Rg)], 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 122 [Jaungulbenē (Jaungulbenes pag. Md)], 207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē],
3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

7030.

Smalki savus linus vērpu,
Smalki savas pakuliņas;
Man brālīši vēverīši,
Tie noauda rakstīdami.
218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

7031.

Smalki vie(n) smalcināju,
Vai linīšus, pakulīnas:
Mazīns mans augumīns,
Resnu nest nejaudāja.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

7032.

Smalki vērpu ratiņā,
Devu Rīgas vēveŗam;
Pat' tecēju zem karoga
Meklēt tādu valkātāju.
112 [Cirstos (Cirstu pag. C)].

7033.

Smalki vērpu ratiņā,
Rāmi šuvu rakstīdama;
Es gan zinu, es nebūšu
Arājiņa līgaviņa.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

7034.

Smalki vērpu ratiņā,
Rīgā devu vēveŗam;
Pieci gaŗi linu krekli
Saujiņā salocīju.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

7035.

Smalki vērpu sev liniņus,
Vēl smalkāki pakuliņas:
Daudz bāliņu tautiešam,
Smalku kreklu gribētāju.
229 [Rideļu pagastā (Engures pag. Tk)].

7036.

Smalki vērpu, tecināju,
Rīgā devu vēveŗam:
Kunga vīri bāleliņi,
Smalku kreklu valkātāji.
3031 [Tomē (Tomes pag. Rg)].

- 53 -

7037.

Smalki vērpu, tecināju,
Rīgā devu vēveŗam:
Zināj' savu arājiņu
Smalku kreklu valkātāju.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)].

7038.

Smalki vērpu, tecināju,
Rīgā devu vēveŗam:
Tur būs man brūtes krekli,
Brūtgānam nēzdodziņi.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

7039.

Smalki vērpu, vēvers auda,
Izmenčīgi šūdināju.
Kur es ņemšu tautu dēlu,
Tādu kreklu valkātāju?
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

7040.

Smalki vērpu, vēvers auda,
Izvāciski šūdināju:
Būs vāciešu dieverīts,
Smalku kreklu valkātājs.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

7041.

Smalki vērpu, vēvers auda,
Pa vāciski šūdināju;
Kaszin man gadīsies
Pusvāciets valkātājs.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

7042.

Smalki vērpu, vēvers auda,
Pa vāciski šūdināju.
Zina Dievis, kur tas būs,
Tādu kreklu valkātājs!
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

1. Baltus linus smalki vērpu,
Rīgā devu vēveŗam;
To zin Dievs, kas vēl būs
To krekliņu valkātājs.
114 [Biksejā (Blomes pag. Vlk)].

7043.

Smalkvērpīte smalki vērpj,
Es pumpačus pumpināju;
Smalkvērpīte ciemā tek,
Es pumpaiša baznīcā.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

7044.

Smēru smēru ratiņam,
Brandavīna sprēdējam;
čīkst ratenis nesmērēts,
Raud sprēdējs nepadzēris.
121 [Gulbenē (Md)].

7045.

Sprēd, māsiņ, tievu, resnu,
Liec pūriņa dibinā;
Atsarada tautiņās
Tieva, resna nesātāji.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

7046.

Sprēd, meitiņa, šķeterē
Puspodiņa vakarā;
Rītu brauks vīratēvs
Rakstītām kamanām.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

7047.

Sprēdaļas pirkstiņi
Kā cirvja kāti,
Nevar smalkajas
Dzijtiņas sprēst.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

7048.

Sprēdiet, meitas, šļūciet, meitas,
Audiet baltus paladziņus;
I vakar citu veda
Bez baltā paladziņa.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

7049.

Sprēdu linu kodaliņu
Grauzu sausu garoziņu;
Tad ēdīšu baltu maizi,
Kad ies meita tautiņās.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

7050.

Steidz, māmiņa, diegu vērpt,
Dzīpariņus šķeturēt:
Tautu dēls lielījās,
Sol' rudeņa negaidīt.
221 [Engurē (Engures pag. Tk)].

7051.

Sukā, māmiņa,
Gludenu galviņu,
Tēvs mani vedīs
Tirgū rādīt.
Lustīga meitiņa
Tirgū iet,
Suns jāja ērkuli
Pabeņķī.
237 [Jaunaucē (Jaunauces pag. Jg)].

- 54 -

7052.

Sviestu sviestu, ne pieniņu
Liec, māmiņa, radziņā;
Sauss ratiņš, sausa mēle,
Netek gludi pavediens.
19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)].

7053.

Tauku tauku rateņam,
Brandavīna sprēdājam!
Ratens tauku gan dabūja,
Kas to deva sprēdājam?
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

7054.

Tievināt tievināju,
Darināt darināju:
Tautām tievu tievināju,
Bāliņam darināju.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

7055.

Tēvs mans labs tēvs,
Sūta mani dancot;
Māte tāda traka Kača,
Tā nopirka ratiņu.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

1. Mans tēvs labs tēvs,
Tas nopirka dūdiņu;
Māte tāda gaisa kaza,
Tā nopirka ratiņu.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)].

7056.

Tev, bāliņi, balti lini,
Dod man vienu puspodiņu;
Man vajaga priekšautiņa,
Tautiešam šņudauciņa.
55; 3-54

1. Smalku linu, bāleniņ,
Jele vienu puspodiņu!
Vajag man tautiešam
Smalku linu nēzdodziņu.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

7057.

Tec, vārpstīt, dziedādama,
Kamēr pilna pietecēji;
Kad tu pilna pietecēji,
Guļ pūriņa dibinā.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

7058.

Trūcin vien trūka
Mans vērpumiņis,
Satrūka, satrūka,
Samešu krāsnī.
Māmiņa mīļā,
Nesaki tautām!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

7059.

čakli vērpa, čakli auda
Sīkas mazas meitenītes.
Uzaugs lielas, atjās tautas,
Vajdzēs stipru kumeliņu,
Vajdzēs stipru kumeliņu
Pūru vesti tautiņās;
Pilli tīņi, pilli šķirsti,
Visi grūti cilājami.
1252 [Mazlaicenē].

7060.

čum čum rītā,
čum vakarāi;
Pērnās pakulas
Nerubinātas.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

7060¹.

čunč čunč rītā,
čunč vakarā,
Līdz es savas kājiņas
Apčunčināšu.
224 [Kabilē (Kld)].

7061.

Tu, māsiņ, darbos gāji,
Kas vērpj tavu ērkuliņu?
Mārša tavu ērkuliņu
Kājām spēra pabeņķī.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

7062.

Tu, māsiņa, villu vērpi,
Es pakulas rubināju.
Tev būs dvielīši,
Man paladziņi.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

7063.

Tūlīn, tagadīn
Sacīšu mātei,
Ko dara meitiņas
Ābeļu dārzā:
Vilniņu kārsa,
Dzīparus prēda,
Ābeļu malciņu
Guntiņu kūra.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

- 55 -

7064.

Tymsā sprēžu, naredzēju,
Kaids izguoja, taidu laižu;
Ka nū Dīva vesel'eiba,
Mugareņa sanosuos.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

7065.

Vārna kamol' i aiznesa,
Maisa dziju dāvādama.
Vai tu akla neredzēji,
Ka [Kad] es vērpu acekņam?
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

7066.

Vieglis mans ratenīts,
Es varētu zīdu sprēst;
Resni mani pirkstu gali,
Nevar zīda noturēt.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

7067.

Vērp, māsiņa, ratiņāi,
Tev brālīši vēverīši;
Rakstīdami dvieļus auda,
Grozīdami paladziņus.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)], 172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

7067¹.

Vērp, meitiņa, dziedādama
Baltu linu ērkulīti;
Tautiets dara raudādamis
Zaļas ošu ragaviņas.
203 [Usmā (Usmas pag. Vp)].

7068.

Vērp, meitiņa, šļūc, meitiņa,
Neraugies māmiņāi:
Tev, meitiņa, diena ausa,
Mātei nāca vakariņš.
224 [Kabilē (Kld)].

7069.

Vērp, meitiņa, šļūc, meitiņa,
Piecas spoles vakarā!
Vakar veda citu sliņķi,
Nebij gultas paladziņa.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)], 264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

7070.

Vērp, meitiņa, smalku dziju
Kā zīdiņa pavedienu;
Es tev teikšu brūtgāniņu
Melniem kaltiem zābakiem.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)], 290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

7071.

Vērpi, vērpi, ērkuliņ,
Ciema puiši biksas prasa;
Tās nedošu ciempuišiem,
Doš' savam arājam.
232 [Talsos (Tl)].

7072.

Vērpies, villiņa,
Viscauri vienāda,
No tev' audīs
Krīzdodziņus
Rakstītām malām,
Puķainu vidu,
Puķainu vidu,
Sirsniņu vidū.
226 [Kandavā (Tl)].

7073.

Vērpj meitiņas, tirkš ratiņi
Baltajos ērbēģos.
Divi simti kreklu vērpa,
Trešo smalku paladziņu.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

7074.

Vērpam, meitas, smalku dzīvi,
Matīnā lūkādam's,
Lai auž Raunas vēveriš',
Grāmatā lūkādam'.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

1. Vērpjam, meitas, vērpjam, meitas,
Savērpušas audīsim,
Savērpušas audīsim
Piecas dienas nedeļē.

7075.

Vērpjam, smalki, mēs māsiņas,
Mūs' bāliņi vēverīši,
Tādu auda audekliņu
Kā ezera ledutiņu.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)], 278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)], 279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)], 298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

7076.

Vērpjam smalki rupjus linus,
Audīsam paladziņus:
Jāapsedz tautiņām
Vedamās kamaniņas.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

7077.

Vērpiet linus, jaunas meitas,
Audiet baltus paladziņus;
Vakar vienu tautās veda,
Mašu klāja kamanās.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

- 56 -

1. Sprēdiet, meitas, rūciet, meitas,
Nesnaudiet vakarā,
I šodien citu veda,
Mašu klāja kamanās.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

7078.

Vērpiet, meitas, baltu vilnu,
Adīsim gaŗas zeķes;
Atnāks govju māršaviņa,
Saltus ledus lauzīdama.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

7079.

Vērpjat, meitas, pakuliņas,
Lai māmiņa linus vērpj;
Bij māmiņa ieraduse
Smalki linus tecināt.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

7080.

Vērpjiet, meitas, pakuliņas,
Lai māmiņa linus vērpj:
Māmiņai tievi pirksti,
Slaidu laida pavedienu.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

7081.

Vērpjat, meitas, pakuliņas,
Lai māmiņa linus vērpj:
Māmuliņa smalki vērpa,
Gaŗu laida pavedienu.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

7082.

Vērpjiet, meitas, pakuliņas,
Nebāziet pūnītē,
Ciema puiši atradīs,
Kumeliņus barodami.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

7083.

Vērpiet, meitas, ratiņos,
Lai trīc visa istabiņa,
Lai tas tautu neveiklītis
Aiz durvīm klausījās.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

7084.

Vērpjat, meitas, snājat, meitas,
Pavasaŗa negaidāt;
Kad atnāca pavasaris,
Dzērves kliedza tīrumā.
1311 [Apē (Vlk)].

7085.

Vērpsam smalki, mēs māsiņas,
Dosam Rīgas vēveŗiem;
Būs bāliņi kā kundziņi,
Smalku kreklu valkātāji.
305 [Vīkstenē (Stelpes (?) pag. B)].

7086.

Vērpsim smalkus tos liniņus,
Tos dosim vēveŗam;
Mēs jau pašas nezinām,
Kāds gadās valkātājs,
Vai vācietis, vai zemnieks,
Vai ķeizara kaŗavīrs.
1311 [Apē (Vlk)].

7087.

Vērpu, vērpu ērkulīti,
Kremtu, kremtu garoziņu;
Kad nav vērpti ērkulīti,
Tad nav krimsti garoziņu.
216 [Ventspilī].

7088.

Vērpju, vērpju ērkulīti,
Ciema puiši bikšu prasa;
Ej projām, ciema puisi,
Man vajaga lindraciņu.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

7089.

Vērpu, vērpu ērkuliņu,
Ciema puiši biksas prasa;
Ka nebūs ciempuišiem,
Būs pašam lindraciņš.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

7090.

Vērpju, vērpju ērkulīti,
Ciema puiši bikšu prasa.
Kad tu, šķelmi, neprasītu,
Ne rokāji es neņemtu.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

7091.

Vērpju, vērpju ērkulīti,
Ciema puiši biksu prasa.
Voi jūs sēdat, voi gaidāt,
Jūs nenieka nedabūsit;
Man pašam trīs gadiņus
Sētāi auga bāleliņis,
Tam jāsteidz, tam jāauž,
Drīz vajaga mugurā.
224 [Kabilē (Kld)].

- 57 -

7092.

Vērpu, vērpu kodeliņu,
Grauzu, grauzu garoziņu.
Garoziņu gan sagrauzu,
Kodeliņas nesavērpu.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

7093.

Vērpu, vērpu kodeliņu,
Grauzu, grauzu garoziņu;
Kad savērpu kodeliņu,
Tad sagrauzu garoziņu.
23 [Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)].

7094.

Vērpu, vērpu kodeliņu,
Graužu, graužu garoziņu.
Ne sagraužu garoziņas,
Ne savērpu kodeliņas.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

7095.

Vērpu, vērpu kodeliņu,
Graužu sausu garoziņu;
Būt' gājuse maltuvē,
Būt' putriņa bļodiņā.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

7096.

Vērpu, vērpu kodaliņu,
Grauzu sausu garoziņu;
Kas kaitēja malējai,
Māte nese brokastiņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

7097.

Vērpu, vērpu kodeliņu,
Graužu sausu garoziņu;
Ne citami darbu devu,
Ne ar savu garoziņu.
77 [Gulberē (Liezeres pag. Md)].

7098.

Vērpu, vērpu kodeliņu,
Graužu sausu garoziņu,
Netecēju ciemiņā,
Gardumiņa meklēdama.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

7099.

Vērpu, vērpu kodeliņu,
Sausu grauzu garoziņu;
Kad novērpu kodeliņu,
Tad dabūju mīkstumiņu.
328 [Valles muižā (Taurkalnes pag. B)].

7100.

Vērpu, vērpu kodaliņu,
Sausu krimtu garoziņu,
Lai netrūka siekaliņu,
Pavedienu slapējot.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

7101.

Vērpu, vērpu, makačāju
Piecas spoles vakarā;
Kad gailītis padziedāja,
Tad iesāku sestajo.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

7102.

Vērpu, vērpu, makačāju
Pieci podi vakarā;
Būt' i sesto savērpuse,
Kaut gailītis nedziedājs.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

7103.

Vērpeļu, vērpeļu,
Šķeterēju:
Mūs' pašu Jankelim
Bikšeļu nav.
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

7104.

Vērpu, vērpu, šļūcu, šļūcu
Deviņiem ratiņiem;
Saka, manim nevajaga, -
Pie vārtiemi vedējiņi.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

7105.

Vērpu, vērpu, šļūcu, šļūcu
Nav krekliņa mugurā;
Kas nevērpa, kas nešļūca,
Tam krekliņi grabēt grab.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

7106.

Vērpu, vērpu [Prēdu, prēdu]
sīkstus linus,
Pie matiņa mērīdama;
Došu Rīgas vēveŗam,
Simtu nīšu audējam.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

7107.

Vērpu, vērpu, snāju, snāju,
Precenieku gaidīdama;
Nešķīrās man darbiņi,
Neatnāca precenieki.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

- 58 -

7108.

Vērpu, vērpu, steidzu, steidzu
Baltas vilnas ērkuliņu.
Svētdien iešu baznīcē,
Segšu baltu vaillainiņu.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

7109.

Vērpu, vērpu, steidzu, steidzu
Savu linu kodeliņu;
Citas meitas aizvedīs,
Ko es viena še darīšu?
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

7110.

Vērpu, vērpu visu ziemu,
Gaiļam ūzas nesavērpu.
Valkā, gaili, pamazām,
Nedar' kaunu vērpējai!
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

7111.

Vērpu vilnas kodeliņu,
Gaidu savu bāleliņu;
Mīksta vilnas kodeliņa,
Jauka brāļa valodiņa.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

7112.

Veca meita villu vērpa,
Kreiso kāju kustināja;
Kustin', meita, labo kāju,
Dabūs' maizes devājīnu.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

7113.

Villiņa, villiņa,
Vērpies mīksti,
Lai varu adīt
Ābolaiņus cimdus,
Ābolaiņus cimdus,
Skujaiņas zeķes.
226 [Kandavā (Tl)].

7114.

Vilniņa mīļā
Mīkstais darbiņš;
Pakula, ragana,
Pirkstiņu grauzēja.
138 [Trikātā (Trikātas pag. Vlk)].

7115.

Villiņu kāršot
Miedziņš nāk;
Kārš pate, māmiņa,
Dod man vērpt.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

7116.

Vilnu kāršu, vilnu vērpu,
Brāleliņu gaidīdama.
I sakāršu, i savērpu,
Brāleliņu nesagaidu.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

7117.

Villu kārsu, villu vērpu,
Mīkstu darbu vien darīju,
Lai stāv manas mīkstas rokas,
Ko tautieti sveicināt.
71 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

1. Vilnu kāršu, vilnu vērpju,
Liegus darbus vien dzīvoju;
Mīksta bija man rociņa,
Ar tautām saderot.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

7118.

Villu kārsu, villu vērpu,
Villu liku ērkulī;
Dievs dod manim mīkstu prātu
Kā tas villas ērkulītis.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

7119.

Ciema puisis piesēdās
Pie liniņu vērpējiņas,
Nost atstūma kodaliņu,
Klāt pievilka vērpējiņu.
305 [Vīkstenē (Stelpes (?) pag. B)].

7120.

Citas meitas villu vērpa,
Es pakulas bubināju;
Citas meitas sagšas auda,
Es izaudu paladziņu.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

★

39615.

Ei dreimani, dreimanīti,
Tais' man vieglu ratenīti!
Man jāvērpj kungiem lini,
Mātei smalkas pakuliņas.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

39616.

Celies, mana māmuliņa,
Necelies vaidēdama:
Ne es tevi maltu ceļu,
Pasprēd tievu dzīpariņu.
605 [Skolas].

- 59 -

39617.

čigu čigu, maga čigu,
Trīs spolītes rītā vērpu;
( Trīs spolītes rītā vērpu,)
Trīs pievērpu vakarā;
Es redzēju brāļa sievu
Bez lindraku staigājam.
378 [Seces Jk].

39618.

čiku čiku, ratenīti,
Mana māte saimeniece.
Kas kaitēja nečikot,
Meitas darbu padarīja.
418 [Sunākstes Jk].

39619.

Dūdit maņ, buoleliņ(i),
Seikstu lynu laseitīs;
Dūšu vaļu līleitīs
Tautu golda galeņā.
579 [Viļāni Rz apr.].

39620.

As nadūšu nivīnam
Kodeliņas dadzināt:
Lai nāk mani brāleliņi
Kodeliņu dedzināt.
263 [Mēmeles Jk].

39621.

Es pelavu sijātāja,
Nokulstīņu vērpējiņa;
Man papriekšu precinieki
Kā citām meitiņām.
259 [Mazzalves (Ērberģes) Jk].

39622.

Es sacēju tev, bruoleņ,
Najem sīvas Madaliņas;
Madaliņa reši pyutja,
Bubuļūtu dzeju sprēdja.
168 [Kalupes D].

39623.

Kad es biju mazila,
Silā aitas ganila;
Uz akmeņa sadila,
Diegus vien tik šķetināj'.
48 [Bērzaunes Md].

39624.

Kūdeļ', muna kūdeliņa,
Lai tev grāki vyrpynoj;
Lobuok eimu cīmiņā,
Ols kaniņa rūciņā.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

39625.

Kodeliņ, kodeliņ,
Velns lai tevi vurčināj!
Pate guļu lāviņā,
Kodeliņa palāvē.
241 [Lubānas Md].

39626.

Kodeļ manu, nesprēžam',
Vārpustīte netekam';
Māmiņ mana nesēdot
Istabiņas dibinā.
241 [Lubānas Md].

39627.

Kūdeļa rogona,
Tei muna navaļa,
Tū spriežu reitā,
Tū vokorā.
Vēl viņa kai kuce
Acīs verās.
326 [Preiļu D].

39628.

Kuo pelei nadzeivuot?
Pelei loba dzeivuošana;
Pelei loba dzeivuošana
Natiklītes kūdeļā.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

39629.

Kūdeļa, sprēsleica
Pa nomu doncoj;
Nūvedja sprēdējeņu
Aiz augstim kolnim,
Aiz zaļim mežim.
278 [Naujenes (Maļonovas) D].

39630.

Kodeļa, sprēslīce
Pa namu danco.
Tec, mana māsiņa,
Ķer viņu rokā.
263 [Mēmeles Jk].

39631.

Kodeliņa, vērpaļiņa,
Tā bij mana nelaimīte;
Ciema puiši, bāleliņi,
Tie bij man visa prieka.
378 [Seces Jk].

39632.

Kam, māsiņa, tievu sprēdi,
Kam tik baltu balināji?
Tautiņām tievu sprēdu,
Bāliņiem balināju.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

- 60 -

39633.

Kaladuška linus sprēda
Ūdenī mērcēdama.
Kaladuška noslīkusi
Rācenīšu dobītē.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

39634.

Kur ērkuls, kur ērkuls,
Vīrs nāk, vīrs nāk;
Es ar savu ērkulīti
Pret vīriņu grozījos.
546 [Kuldīga Kld apr.].

39635.

Kur mana košais ērkulītis,
Kur es tevi šovakari iestādīšu?
Stādīšu tautīnu istabā,
Pašā galdīna galīnā.
355 [Rucavas Lp].

39636.

Lai (tā) ietu man darbiņš,
Kā manai māmiņai:
Māmuliņa smalki vērpa,
Gaŗus laiž pavedienus.
281 [Neretas Jk].

39637.

Linu linu lindruki,
Pakulu krekli,
No tām čammām
Puišiem bikses.
427 [Tadaiķu Lp].

39638.

Linu šķieznes es savērpu,
Pa vienaji šķieznīteji,
Lai varētu svešus ļaudis
Ar margāmi apmargot.
241 [Lubānas Md].

39639.

Ļaudaviņa, nepraškiņa,
Lynu munu namaituoj:
Ni tu muoki tīva sprēst,
Ni jau bolti izvelēt.
Man māmiņa tīvu sprēda,
Muosa bolti bolinuoja.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

39640.

Ļaudaviņa, napraškiņa,
Lynu munu namaitoj;
Velej boltus, lūki kuplus,
Apvelc munu vylnaneiti.
605 [Skolas].

39641.

Leigaveņ, naprašķeņ,
Lynu munu namaitoj;
Kab man taida leigaviņa,
Kai muoseņa dzaltoneite:
Tei muocēja tīvu sprāst,
Un to boltu izvaļāt.
559 [Rēzekne Rz apr.].

1. Māršiņ, bruoļa ļaudaviņa,
Namiņ mani kuojiņom;
Ni tu muoki tīvu sprēst,
Ni tu boltu balynuot.
Muok muosiņa tīvu sprēst,
Muok i boltu balynuot.
89 [Dricēnu Rz].

39642.

Meitas, spūļu natinīt,
Caturtdīnas vokorā:
Caturtdīnas vokorā
Svāta Muora radījās.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

39643.

Mans mīļais ratenīts
Klabačot klabačoja.
Vai tādēļ klabačoja,
Ka tautām darināju?
198 [Krustpils D].

39644.

Maz, māsiņa, maizes ēdi,
Pati cēli arājiņu;
Maz, bāliņi, kreklu vilki,
Pats piecēli prēdējiņu.
472 [Vecgulbenes Md].

39645.

Māršiņ man aicne
Pakaliņs rubinat;
Es mārše atbilde,
Le ruban ciercentiš.
445 [Ugāles Vp].

39646.

Māte gāja klētē,
Es tecēju pakaļ,
Es viņai nozagu
Pakul(u) kodeli.
Vējš man savērpa,
Sašķeterēja.
96 [Durbes Lp].

39647.

Māt, māt, kārš to vill,
Puiš man kaitne;
Puiš man kaitne,
Grib pa sov līgviņ.
445 [Ugāles Vp].

- 61 -

39648.

Mīļe bāliņ,
Ko tev lūdzas:
Uztais erkel,
Vītal vārpst.
445 [Ugāles Vp].

39649.

Nāk miegs name,
Nāk istabe;
Te ven lidnas
Ērķil gale.
445 [Ugāles Vp].

39650.

Netiklim lini auga,
Netiklim avetīnas.
Kad Dievīns man audzētu,
Es mācētu puškoties;
Es mācētu smalki vērpt,
Gaŗu mest audeklīnu.
282 [Nīcas Lp].

39651.

Nu sprēžu, nu rūcu,
Nu redzu: vajag;
Nu guļ tautiets
Bez paladziņa.
241 [Lubānas Md].

39652.

Pakāpos bērza sieksti,
Laidu slaiku pavedienu:
Lai izaustu slaikus kreklus,
Dabūt' slaiku arājiņ'.
161 [Kabiles Kld].

39653.

Pati guļu gultiņā,
Kodeliņa palāvē;
Kura gaška ieiedama,
Pasprēž manu kodeliņu.
241 [Lubānas Md].

39654.

Pa lodziņu paraudzīju,
Ko dar' māte istabā:
Māte sprēda dzīpariņu,
Es lustīga malējiņa.
48 [Bērzaunes Md].

39655.

Raun viņ' velns kodeliņu,
Cik es tevi skubināju;
Labāk eju ar puišiem
Ripu sist vecainē.
198 [Krustpils D].

39656.

Smalki vērpu, vēvers auda,
Pa vāciski šūdināj';
Pa vāciski šūdināj',
Kunga dēla gaidīdam'.
Vai Dieviņi, ko darīšu,
Arājiņa māte nāk.
177 [Kastrānes Rg].

39657.

Sešas dienas nedēļā,
Trīs līkumi spolītē;
Divas dienas nosēdēju
Pie tā viena līkumiņa.
378 [Seces Jk].

39658.

Sincis Mincis man vaicāja,
Ko darīja muižu meitas?
Smalkus, baltus linus vērpa,
Mincīšam tos smalkos taisa.
290 [Ogres C].

39659.

Smalku maldama, nevar(ēju)
Lielas saimes pabarot;
Smalku sprēzdama (gan) varēj(u)
Vilkti gaŗu audekliņ'.
241 [Lubānas Md].

39660.

Smalki vērpt es varēju,
Vilkti gaŗu audekliņu;
Smalku malti es nevarēj(u),
Labi saimes pabarot.
241 [Lubānas Md].

39661.

Snaudules dzejtiņa,
Kā striķa gols;
Snaudules pirkstiņi,
Kā ciera kāts.
263 [Mēmeles Jk].

39662.

Sprēdīt, meitas, raunit, meitas,
Pa puspūda vokorā;
Reitā brauks precinīki,
Rakstītom komonom.
357 [Rudzētu D].

39663.

Smolku prēdu balināju,
Pa vociska šoudināj';
Redzu savu orājiņu,
Pa vociska volkajūt.
607 [Iguanija].

- 62 -

39664.

Spīdi gaiši, mēnestiņi,
Pa lodziņu istabā;
Māmuliņa smalku vērpa,
Mani mazu auklēdama.
605 [Skolas].

39665.

Sprēžu, sprēžu kūdeleit,
Radzu plyku vēdereņu;
Ni sasprēžu kūdeleiti,
Ni aptērpu vēdereņu.
143 [Jāsmuižas D].

39666.

Sprēžu vylnas kūdeliņu, makačū,
makačū,
Graužu sausu gorūziņu, makačū,
makačū;
Seiksta vylnas kūdeliņa, makačū,
makačū,
Cīta maizes gorūziņa, makačū,
makačū.
389 [Silajāņu Rz].

39667.

Vērpu, vērpu kodeliņu,
Grauzu, grauzu garoziņu;
Vilku savu tēvainīti
Zaļajā kapenē.
263 [Mēmeles Jk].

39668.

Sprēžu, sprēžu kūdeleiti,
Graužu sausu gorūzeņu;
Graužu sausu gorūzeņu,
Iudiņī mārcādama.
247 [Makašānu Rz].

39669.

Netecēju ciemiņā,
Gardumiņu meklēdama.
Vērpu savas pakuliņas,
Grauzu sausu garoziņu;
Grauzu sausu garoziņu,
Ūdenī mērcēdama.
224 [Lielvārdes Rg].

39670.

Graužu sausu garoziņu,
Vērpu sausas pakuliņas;
Sausa sausa garoziņa,
Vēl sausākas pakuliņas.
485 [Viesienas (Lautera-Viesienes) Md].

39671.

Vērpu, vērpu, šļūcu,
šļūc(u),
Sausu grauzu garoziņ(u).
Kas man deva mīkstumiņ(u)
Pie sausāmi pakulām?
132 [Ikšķiles Rg].

39672.

Šļūcet, meitas, prēdet, meitas,
Deviņiem ratiņiem,
Lai ik katram bāliņam,
Visiem būtu linu krekli.
Visdevītam bāliņam,
Tam pietrūka linu krekla.
15 [Alūksnes Vlk].

39673.

Šorīt agri cēlusēs
Tautu dēlu māmulīte,
Pievērpuse muši kāju,
Gaigalami cekulīnu.
39 [Bārtas Lp].

39674.

Taisies, māsiņ,
Baltā, melnā:
Trīs dzij's priekšā,
Trīs pakaļā.
241 [Lubānas Md].

39675.

Tīšām ļāvu pavadienu
Savilktiesi čokurā,
Lai bāliņis ātrāk ved
Mūs' māsiņu tautiņās.
396 [Skrīveŗu Rg].

39676.

Tīvu sprēžu, raksnu vylku,
Vairumeņa grybādama.
Kas nu tīva, kas nu gara,
Ka jis ilgi nastuovēja?
314 [Pildas Ldz].

39677.

Es saviemi bāliņiemi,
Daudzi linu nemaitāju.
Tievu vērpu, gaŗu vilku,
Vairumiņa gribēdama.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

39678.

Tīvu sprēžu, garu valku,
Nazynuodama, kas jūs nosuos.
Voi nosuos tāvs ar muoti,
Voi myužiņa deldētuojs?
358 [Rugāju Abr].

- 63 -

39679.

Teci gaiši, mēnestiņ,
Gaŗām manu glāžu logu;
Smalki lini man vērpjami,
Nav man skalu plēsējiņa;
Nav man skalu plēsējiņa,
Ne uguns rādītāja.
192 [Kosas C].

39680.

Tec, vārpstīte, dziedādama,
Kamēr pilna pietecēji:
Kad tu pilna pietecēji,
Gul' pūriņa dibenā.
192 [Kosas C].

39681.

Trīs spolītes rītā vērpu,
Trīs pievērpu vakarā;
Es redzēju vīramāti
Bez lindraku staigājot.
378 [Seces Jk].

39682.

Trūcin trūka
Mans sprēdumiņis,
Lūdzama māmiņ(a),
Nesaki tautās;
Snātin sasnākt [sasnāt],
Ne vurpināt.
241 [Lubānas Md].

39683.

Tu, māsiņ, darbos gā,
Kas vērps tov ērkelīt?
Māršiņ tov ērkelīt
Kājam speir pabeņķe.
445 [Ugāles Vp].

39684.

Tumsā sprēžu, neredzēju,
Kāds vilkās, tādu laidu;
Gana laba drēbe bija,
Kad ar vāli savelēja.
241 [Lubānas Md].

39685.

Tumsā vērpu, neredzēju,
Kāds iegāja, tādu laidu;
Laba gan drēbe būs,
Ka būs Dieva asariņu(?).
605 [Skolas].

39686.

Steidzu, steidzu, vērpu, vērpu
Baltu vilnas vērkulīti.
Sasteiguse, savērpuse,
Audīš' baltās villainītes.
471 [Vecauces Jg].

39687.

Vērpu, vērpu kungam linus
Pa vienai šķiedriņai.
Vai kungam naudas trūka,
Vai Rīgā vēverīš'?
560 [Rīga ].

39688.

Vērpu, vērpu ērkulīti,
Kalniņā(j)i stāvēdama.
Vai tie puiši aizmiguši,
Kad tie mani neredzēja?
427 [Tadaiķu Lp].

39689.

Vērpējiņa, rūcējiņa
Ir tā mana māmuļiņa:
Mušai kājas novērpusi,
Circenim deguntiņu.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

39690.

Vērpu, vērpu, šļūcu, šļūcu,
Kaķīšam paladzīnu:
Tur būs man brūtes krekli,
Tur brūgāna paladzīni.
192 [Kosas C].

39691.

Virpu virpu ērkulīti,
Ciema puiši bikses prasa.
Ko metīšu, ko audīšu
No tā viena kamolīša?
443 [Turlavas Kld].

39692.

Vērpu, vērpu ērkulīti,
Ciema puiši bikses prasa.
Es neņemtu lielu vīru,
Ne savam sirdēstam:
Viss mans ziemas vērpumiņis
Liela vīra ūziņās.
15 [Alūksnes Vlk].

1. Es neņemtu lielu vīru,
Ne savam sirdēstam:
Viss mans gada vērpumiņš
Vienā bikšu lieliņā.
453 [Vadakstes Jg].

★

- 64 -

c) Dzīparu krāsošana; krāsošanai lieto madaras, dzeltes, mēles

7121.

Ābelīte Dievu lūdza,
Lai ved meitas [meitu] šoruden:
Visi zari nolīkuši,
Dzīpariņu žāvējot.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)], 49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)], 141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)], 186 [Gaiķos (Gaiķu pag. Kld)], 190 [Kuldīā],
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)], 197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)], 198 [Saldū], 241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)], 243 [Grenčos, Irlavā, Kūķos, Pētertālē (Grenču, Irlavas, Struteles pag. Tk)], 248 [Praviņos (Praviņu pag. Tk)], 259 [Līvbērzē (Līvbērzes pag. Jg)],
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)], 270 [Ozolu muižā (Ozolnieku pag. Jg)], 276 [Sesavā (Sesavas pag. Jg)], 283 [Kroņa Vircavā (Vircavas pag. Jg)], 291 [Garozā (Mežotnes pag. B)], 363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

7122.

Vai meitiņas, vai māsiņas,
Kam jūs mani neklausāt?
Es sūtīju miežu pļautu,
Jūs tečiņus māranās;
Miezīšam vārpa lūza,
Kas nelieša māranai?
375 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

7123.

Ai sīkās madariņas,
Bēdziet kārklu krūmiņā,
Liela pulka meitu nāca,
Visām kapļi mugurā.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 381 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

7124.

Dzīpurnīca, dzīpurnīca
Mana veca krustamāte;
Izvilkuse, pakratīja,
Atkal grūda podiņā.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

7125.

Iev' ar Madu lielījās,
Abām bija stalti ziedi;
Ievai bija balti ziedi,
Madei baltas madariņas.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 326 [Taurkalnē (Taurkalnes pag. B)].

7126.

Eita, meitas, madarās,
Nu zied elkšņa pupuriņi;
Gan jūs pašas redzēsiet,
Jums būs skaisti dzīpariņi.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

7127.

Knāb, māsiņa, madariņas,
Āra pļavu ganīdama;
Nepieder melni raksti
Bez sarkana dzīpariņa.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

7128.

Māmulīte, māmulīte,
Migla, rasa pūriņā;
Kam sūtīji madarās
Miglaiņā rītiņā!
327 [Taurkalnē un Jaunjelgavas apkārtnē (Taurkalnes pag. B un Jaunjelgavas Jk apkārtnē)], 326 [Taurkalnē (Taurkalnes pag. B)].

7129.

Meitas brauca marenēs,
Lācīt' jūdza kamanās.
Ej, lācīti, dipu dapu
Ar mareņu vezumiņu!
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

7130.

Meitas brauca maranās,
Lāci jūdza vezumā.
Sak' lācītis šņaukādams:
Smags maranu vezumiņš.
224 [Kabilē (Kld)].

7131.

Meitas gāja madarās,
Es ar līdzi taisījos.
Meitas plūca madariņas,
Es lasīju dāboliņu.
Meitas vira dzīpariņus,
Es baroju kumeliņu.
Meitām skaisti dzīpariņi,
Man bij labs kumeliņš.
Meitas loka ielociņus,
Es locīju kumeliņu.
Meitas veda tautiņās,
Es meitiņas pavadīju,
Es meitiņas pavadīju
Ar labo kumeliņu.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

7132.

Meitu dēļ dzeltas auga,
Meitu dēļ madariņas,
Meitu dēļ jauni puiši
Seglo savus kumeliņus.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

7133.

Mūžam labi nedzīvoja
Robežnieku dzeltainītes:
Vien' otrai ganīdamas
Izaknāpe madariņas.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

7134.

Nāciet, meitas, nākamo,
Es jūs vedu vedamo,
Es jūs vedu vedamo
Sīkajās madarās.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

- 65 -

7135.

Pāri pāri par upīti
Sīkajās māranās!
Lai māranas kur māranas,
Kur tie skaisti tēva dēli!
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

7136.

Puiši, puiši, cauņu kaut,
Pieder cauņu cepurīte;
Meitas, meitas, mēļu knābt,
Pieder mēļu villānīte.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

7137.

Rasa rasa, migla migla,
Tā man žēl padarīja:
Tā noēda mēļu dārzu,
Nava skaistu dzīpariņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

7138.

Sarkanīte, madariņa,
Pašas divi ietaliņas;
Viena koda saulītē,
Otra rīta rasiņā.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

7139.

Silā eimu, silā teku,
Silā man vajadzēja:
Silā man dzeltes auga,
Pasilē madariņas.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

7140.

Tev, lācīti, melnas kājas,
Netup' ceļa maliņāi;
Ir meitiņas madarās,
Tām dzīpuri nekodās.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

7141.

Viena pate tautu meita
Dzeltas plūca siliņā;
Ne tai bija vilku bail,
Ne to manu bāleliņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

7142.

Viena pati tautu meita
Dzeltas plūca siliņā;
Ne tai bija vilka bail,
Ne vanaga nospeŗam.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

7143.

Viena pati tautu meita
Dzeltes plūca siliņā;
Paga paga, droztaliņa,
Lai aizjūdzu kumeliņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

★

39693.

Aiz kaziņas, līkradzītes,
Ilgi sēdu bāliņos;
Tā noēda mēļu dārzu,
Nava skaistu dzīpariņu.
241 [Lubānas Md].

39694.

Aveniņa naudas kule
Ar vilniņu apaugusi.
Škustīsim naudas kula [kuli],
Darīsim dzīpuriņus.
378 [Seces Jk].

39695.

Kā, māsiņ(a), tirgā gāja
[gāji],
Kā tev tirgā vajadzēja?
Dzīpariņa vajadzēja,
Tos nopirka bāleliņš.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

39696.

Mele, mele, tautu meita -
Piecas baltas vilnainītes;
Un tie tev bija otri meli:
Podiņš Rīgas dzīpariņu.
373 [Sarkaņu Md].

39697.

Piektdien, meitas, madarās,
Piektdien labas madar(iņ)as;
Piektdien gāja madariņa
Uz madaru ciemoties.
241 [Lubānas Md].

39698.

Sūta mani muomuliņa
Uz siliņu dzaltu plāstu:
Kam man īt dzaltu plāstu,
Ka es pate dzaltonīte.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

- 66 -

39699.

Suņi rēja vakarā,
Zagļi tēva klētiņā;
Paša tēva meitas bija,
Zaga mātei dzīpariņus.
46 [Beļavas Md].

39700.

Trīcēt trīc, skanēt skaņ
Jaunu meitu ustabiņa:
Jaunu meitu ustabiņā
Dzeipariņu gabaliņi.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

★

d) Adīšana, rakstīšana, šūšana

7144.

Adatiņa iztecēja
No sarkana dzīpariņa;
Dievs dod manim iztecēt
No dzērāja tēva dēla.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)], 241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)], 246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)], 264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)], 268 [Lustēs (Sīpeles pag. Jg)].

7145.

Adatiņa knipelīte
Visu rakstu rakstītāja;
Uguntiņa dzirkstaliņa
Visu plēšu vilcējiņa.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

7146.

Adateņa, moza sīva,
Lela dorba dareituoja:
Apšyvuse Reigas pili
Ar vysim soldotim.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

7147.

Adatiņa, maza sieva,
Liela darba darītāja:
Pašuvuse, norakstījse,
Ielikuse pūriņā.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

7148.

Adatiņa, maza sieva,
Liela darba darītāja;
Pierakstīja māsai pūru,
Brāļam kaŗa karodziņu.
216 [Ventspilī].

7149.

Adatiņa, maza sieva,
Liela darba darītāja;
Uguntiņa dzirkstelīte
Liela meža tērētāja.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

7150.

Adatiņa, maza sieva,
Tā ir liela dzīvotāja:
Tā ir puķu rotātāja,
Tā krekliņu šuvējiņa.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

7151.

Adi, raksti, jaunā māsa,
Tev šķīrās, tev vedās;
Tev pūriņis vāku cēla,
Man mazāi pusītēi.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

7152.

Adi, raksti, man' māsiņa,
Nu es tev vaļu devu;
Kas netilpa pūriņā,
Svied pār kārti klētiņā.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

7153.

Adi, raksti, man' māsiņ,
Vai vaļiņas tev nebij?
Vai vaļiņas tev nebij,
Vai tievā dzīpariņa?
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

7154.

Adi, raksti, man' meitiņa,
Liec pūrā nevelētu;
Tad velē pavasari,
Kad ievāje balti ziedi.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

7155.

Adi, raksti, tautu meita,
Liec pūrā(i) nevelētu;
Citu dienu izvelēsi
Ar manām māsiņām.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

7156.

Adi, raksti, tautu meita,
Ne tu pate savalkāsi:
Es vedīšu bāliņam,
Man būs tavs adījums.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)].

- 67 -

7157.

Adīju, rakstīju,
Kad puiši redzēja;
Kad puiši neredzēja,
Ārdīju ārā.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

7158.

Adītāja, rakstītāja
Liela ceļa maliņā;
Ņem, bāliņ, adītāju,
Lai paliek rakstītāja.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Adītāja, rakstītāja
Sasēdušas ceļmalā.
Ņem, bāliņ, adītāju,
Lai palika rakstītāja,
Lai palika rakstītāja
Bajāriņa dēliņam.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

7159.

Adītāja, rakstītāja
Liela ceļa maliņā.
Ņem, bāliņi, adītāju,
Lai palika [paliek] rakstītāja:
Adītāja saimi ģērba,
Rakstītāja pūru dara.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

7160.

Adītāja, rakstītāja
Sēd celiņa maliņā;
Tik kājiņas nenomina
Tautu dēla kumeliņi.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

7161.

Adu, adu raibu rakstu,
Man rakstīta nevajdzēja:
Mans maizītes pelnītājs,
Tas rakstītu nevalkāja.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

7162.

Adu, rakstu ganīdama,
Krauju tautu vezumā.
Kuŗš, ļautiņi, redzējāt,
Nesakāti māmiņai!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

7163.

Vai meitiņa, vai meitiņa,
Tev jāieti čigānos:
Ne tu māki cimdu rakstu,
Ne trinīta audekliņa.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

7164.

Ap(k)aklīti norakstīju,
Rīta ganus ganīdama;
Māmiņai parādīju,
Aiz stūrīša turēdama.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

7165.

Bit'e šyva atšeudama,
Atlūc'eņis lūc'eidama;
M'es' mozeņis muotis m'eitys
Tuoda dorba namuokam.
422 [Līvānu pag. D].

7166.

Bitīt' liela, bitīt' maza,
Bitīt' vaska šuvējiņa;
Meitiņ' liela, meitiņ' maza,
Meitiņ' rožu rakstītāja.
3011 [Pomušas un Ārdzes pagastos (Ceraukstes pag. B)].

7167.

Daru, daru, rakstu, rakstu,
Uz robeža stāvēdama.
Vai es būšu vilceniece,
Vai lielā ūzeniece?
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

7168.

Daru pūru, nerakstīju,
Uz vācieša domādama;
Ne pie viena es neiešu,
Kā pie zemes arājiņa.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 1311 [Apē (Vlk)].

7169.

Es adīju, es rakstīju,
Savas rokas pūšļodama,
Gribēdama dižu godu
Tautas galda galiņā.
216 [Ventspilī].

7170.

Es rakstīt nemācēju,
Man rakstītis mugurā:
Mana nauda norakstīja
Pa manam prātiņam.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

7171.

Es savam(i) mīļākam [mīļajam]
Nēzdodziņu norakstīju;
Visapkārt mīļus vārdus,
Vidū savu sirdi liku.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

- 68 -

7172.

Es to rakstu nerakstīju,
Man to rakstu nevajaga;
Pa vāciski šūdināju,
Dižan' balti izmazgāju.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

7173.

Gauži raud man' māsiņa,
Cimdu rakstu nemācēja;
Met, māsiņa, meln' ar baltu,
Pats rakstiņš taisīsies.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

7174.

Iztecēja adateņa
Nū dzaltona šolka dīga;
Iztecēs jaunas meitas
Nū tūs sovu buol'el'eņu.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

7175.

Kad rakstiņa nemācēju,
Paraugos paraugā;
Kad dzīvot nemācēju,
Paraugos ļautiņos.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

7176.

Kas tautām(i) pasacīja,
Ka es liela rakstītāja?
Bāleliņis pasacīja,
Nēzdaudziņu valkādams.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

7177.

Ko, brālīši, darīsim
Tai tikuši mātes meiti?
Adīdama, rakstīdama
Brāļiem nesa launadziņu.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

7178.

Māte mani gauži rāja,
Kam rakstiņu nerakstīju.
Izadīju sīļa spārnu,
Tas uzskrēja ozolā;
Izadīju ritentiņu,
Noritēja Vāczemē.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

7179.

Man izgaisa bāliņos
Rakstāmā adatiņa.
Ariet, brāļi, ecējiet,
Meklējiet adatiņas.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

7180.

Man pazuda bāliņos
Rakstāmā adatiņa.
Vai jūs, māršas, dabūjāt,
Brāļa namu slaucīdamas?
305 [Vīkstenē (Stelpes (?) pag. B)].

7181.

Mēļu adu, mēļu rakstu,
Mēļu liku pūriņā.
Kas kait man nemēļot,
Man mammiņa mēļotāja,
Man mammiņa iestājuse
Pašā mēļu dārziņā.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

7182.

Parād' manim, tautu meita,
Ko rakstīji ganīdama!
- Ko rādīšu, tautu dēls,
Raibi raksti sajukuši.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

7183.

Rādi rakstus, tautu meita,
Uz robeža ganīdama;
Ja rakstiņa nerādīsi,
Nevedīšu bāliņam.
104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

7184.

Raksta, raksta viena māsa,
Vēl vairāk otra raksta;
Kam [=kaut] trešā rakstījusi,
Aprakstītu tīrumiņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

7185.

Rakstiem vien cimdus adu,
Rakstiem vien vilnainītes.
Rakstiem cimdus tautām devu,
Vilnain' dēlu māmiņai.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

7186.

Raksti, raksti, skrīverīti,
No grāmatas grāmatā;
Tā rakstīja mūs' māsiņa
No parauga paraugā.
308 [Altenē (Seces pag. Jk)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

7187.

Rakstīdama kreklus šuvu,
Rakstīdama nēzdodziņus,
Rakstīt vien norakstīju
Sav' maizītes arājiņu.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

- 69 -

7188.

Rakstīt mana māte māk,
Rakstīt brāļa līgaviņa;
Aiju manu lielu kaunu,
Ka(d) es viena nemācēju.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

7189.

Sajūk mani sīki raksti
Kā uguņa dzirkstelītes.
Met' melno, met' balto,
Pats rakstiņš iztaisīs.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

7190.

Šovasar šovasar
Sevi vien knipelēju;
Citvasar knipelēšu
Dēlu mātes muguriņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

7191.

Šūten šuva šuvājiņa,
Vērten vēra vērājiņa;
Šuvājai diegu trūka,
Vērājai dzīpariņu.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

7192.

Šuvu pūru rakstīdama,
Zaļu vāpi vāpēdama;
Man bagāti bāleniņi,
Nedos mani netikļam.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

7193.

Šuvu, šuvu, nerakstīju,
Ne jaunam(i) mani veda,
Atraitņam mani veda,
Tas rakstīta nevalkāja.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

7194.

Šuvu, šuvu, varažāju,
Kalniņā sēdēdama;
Vai tie akli ciema puiši,
Ka(d) tie manis neredzēja?
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

7195.

Sīku rakstu micīt' rakstu,
Liku pūra dibenā;
To es likšu galviņā,
Tautu ganus vadīdama.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

7196.

Sīku rakstu rakstītāja,
Nesēdies skaidājā:
Sajuks tavi sīki raksti
Kā skaidiņas skaidājā.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

7197.

Sīku rakstu vācelīte
No kalniņa noritēja;
Sīki raksti, smalki diegi,
Daiļa pate rakstītāja.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

7198.

Trīs meitiņas smalki raksta
Pie lodziņa istabā.
Divi raksta smalkus rakstus,
Trešā raksta zīdautiņu.
Visapkārt smalki raksti,
Vidū lika sav' sirsniņu.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

7199.

Trīs putniņi skaisti dzied
Ķeizarjūras saliņā;
Trīs meitiņas skaisti raksta
Pie lodziņa istabā.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

7200.

Vedīs mani caur ciemiņu
Pašā ciema galiņā.
Ciema meitas satecēs
Cimdu rakstus raudzīties.
Citam būs saules stari,
Citam vasku rituliņi.
1571 [Virgā (Virgas pag. Lp)].

7201.

Celies agri, lakstīgala,
Dzīsim govis dābolā.
Tu ganīsi, es rakstīšu
Tautām zīda nēzdodziņu,
Vidū likšu sav' sirsniņu,
Visapkārt mīļus vārdus.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

7202.

Cūkactiņas, avinragi,
Tie meitām lēti raksti.
- Visi raksti gana lēti,
Pašas, sliņķes nemācēja.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

- 70 -

e) Ada cimdus, zeķes

7203.

Adām cimdus, adām zeķes
Mēs paš's divas ietaliņas:
Barga mūsu māsitiņa,
Dosim drīzi tautiņās.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

7204.

Adi, adi, tautas meita,
Man būs tavis adumiņš,
Visgraznie balti cimdi
Būs manā rociņā.
216 [Ventspilī].

7205.

Ad', māsiņ, raib's cimd's,
Ir ražan' valkataj',
Ir ražan' valkataj'
Tautiņās ūzauguš'.
211 [Rindā (Ances pag. Vp)].

7206.

Adi, mana meitiņa,
Apraukdama,
Tevima zeķīte
Kā šlāpmicīte.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

7207.

Adi cimdus, adītāja,
Raksti cimdus, rakstītāja:
Vedīs tautas adītāju,
Rakstītāju kunga dēls.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

7208.

Adi cimdus, tautu meita,
Neaud baltu vilnānīšu;
Jau tu pate gana zini,
Daudz ir manu bāleliņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

7209.

Adi cimdus, tautu meita,
Pa manai rociņai;
Es tev pirkšu cepurīti
Pa tavai galviņai.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)], 26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

7210.

Adīt adu raibus cimdus,
Kam tie būs, kam nebūs?
Vai būs krusta nesējam,
Vai kapiņa racējam.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

7211.

Adīt adu raibus cimdus,
Ne, brālīt, tevis dēļ,
Adu tautu miglačam,
Asariņu dzērājam.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

7212.

Adīt adu raibus cimdus,
Ne jel došu bāliņam,
Došu tautu miglačam,
Kas māmiņu bildinā.
133 [Palsmanē (Palsmaņa pag. Vlk)], 134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

7213.

Adīt adu raibus cimdus,
Ne tos adu bāliņam,
Adu tautas dēliņam
Par vaiņaga ņēmumiņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

7214.

Adīt adu raibus cimdus,
Ne tos došu bāliņam,
Došu tautu miglačam,
Kas atjāja svētu rītu.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē], 691 [Biržu pagastā (Madonā Md)].

7215.

Adīt adu raibus cimdus,
Ne tos došu bāliņam,
Tos es došu tautiešam
Par kumeļa seglojumu.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].

7216.

Adu cimdus, adu zeķes,
Bet nezinu, kur dalīšu,
Vai dalīšu tautiņās,
Vai baltā smiltienā.
199 [Veczvārdē (Zvārdes pag. Kld)].

1. Adu cimdus, košus rakstus,
To zin Dievis, kur dalīšu,
Vai dalīšu tautiņās,
Vai baltāja smilktenā.
Ja dalīšu tautiņās,
Tur es pate izdalīšu;
Ja baltāja smilktenā
Dalīs mana māmulīte,
Dalīs mana māmulīte,
Asariņas slaucīdama.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

7217.

Adu cimdus, adu zeķes,
Draugs adīja pāradiņus.
Kas no mana adījuma,
Kad es pati nemācēju?
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

- 71 -

7218.

Adu cimdus, adu zeķes,
Neb es adu brālītim:
Brālītim cimdi, zeķes
Tautu meitas pūriņā.
276 [Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

7219.

Adu cimdus, adu zeķes,
Neb es adu bāliņam,
Adu tautu dēliņam,
Kas mūžam maizi deva.
228 [Oktē (Vandzenes pag. Tl)].

7220.

Adu cimdus, adu zeķes,
Nevar' pūru piedarīt;
Pinu vīzes, viju auklas,
Tad pūriņu pielocīju.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

7221.

Adu cimdus, adu zeķes,
Pūrā liku nevelētus;
Pavasaru, tad velēšu,
Kad ieviņa balti zied.
216 [Ventspilī], 224 [Kabilē (Kld)].

7222.

Adu cimdus brālītim,
Adu tautu dēliņam.
Tie cimdiņi brālītim,
Kam rakstiņi sajukuši,
Kam māršiņa man neļāva
Gaiša skala dedzināt.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

7223.

Adu cimdus kākarainus,
Lieku pūra dibenā;
Citas meitas aizvedīs,
Vai es viena še palikšu?
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

7224.

Adu cimdus kulainīšus,
Kunga dēla negaidīju;
Kas gaidīja kunga dēla,
Lai adīja pirkstainiekus.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

7225.

Adu cimdus kulainīšus,
Lieku pūra dibinā;
Atradīšu dzīvodama
Kulainīšu valkātāju.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

7226.

Adu cimdus kulainiekus,
Lieku pūra dibenā;
Gan tie man labi būs
Kumeliņa jūdzējam.
138 [Trikātā (Trikātas pag. Vlk)].

7227.

Adu cimdus kulainīšus,
Lieku pūra dibenā;
Kad labās izvedīs,
Tad ar mani iedomās.
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

7227¹.

Adu cimdus pirkstainiekus,
Kunga dēla gaidīdama;
Nevarēju sagaidīt,
Nu jāada dūrainīši.
70 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

7228.

Vai Dieviņ, grūti kungi,
Grūti kungi, lepni puiši:
Sila sūņa cimdus ada,
Brūkle ogas ielociņ'(?).
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

7229.

Apsagāzās vācelīte,
Iztecēja kamolīši.
Mazākie brāleliņi,
Palīdziet salasīt!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

7230.

Bija man, bija man,
Vēl vairāk vajadzēja:
Bija man cimdi, zeķes,
Vēl vajaga valkātāja.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

7231.

Bija manim, bija manim,
Vēl vajag, vēl vajag:
Bija manim dadžu cimdi,
Vēl vajaga ņātru zeķu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

7232.

Brālītim cimdus adu,
Salasītus dzīpariņus;
Tautietim noadīju
Bodē pirktus dzīpariņus.
224 [Kabilē (Kld)].

- 72 -

7233.

Daru, daru pirkstainīšus,
Ne, bāliņi, tev darīšu.
Daru tautu nelietim,
Nelietīša māsiņai.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

7234.

Daru cimdus, daru zeķes
Tam vienam ņēmienam;
Būt' audusi villainītes,
Būt' visam mūžiņam.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

7235.

Daudz māsiņa cimdu ada,
Daudz naudiņas gribēdama;
Būt' māsiņa gudra bijse,
Izauduse villainītes.
216 [Ventspilī].

7236.

Diž' gaŗa rindiņa
Māmiņas meitu;
Viena pate zeķīte
Pūr' dubenā.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

7237.

Div' muoseņas sasabuora,
Raibus cymdus adeidamas:
Vīna greib, ūtra greib
Muna bolta bruoleleņa.
406 [skat. 4190. (Jāsmuižas pag. D)].

7238.

Es adīju baltas zeķes,
Gulbenieša gaidīdama;
Velns atspēra oglenieti,
Melnu zeķu valkātāju.
1311 [Apē (Vlk)].

7239.

Es adīju raibus cimdus,
Bērziņā lūkojot;
Cik lapiņu bērziņā,
Tik raibumu cimdiņā.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

7240.

Es adīju raibus cimdus
Deviņiem kamoļiem;
Kam adīju, tam netika,
Pati gauži noraudāju.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

7241.

Es adīju raibus cimdus
Pa manami prātiņam,
Pa manami prātiņami,
Pa manāmi rociņām.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

7242.

Es, brālīti, tavus cimdus
Ne puškošu, ne locīšu,
Kam cierīša man nedevi,
Nolīst mēļu līdumiņu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

7243.

Es būt' brūte šoruden,
Būt' launaga negulējse:
Paliek mani raibi cimdi
Saulītē neadīti.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

1. I es būtu šīgads brūte,
Kaut dienvida negulējse:
Ikām guļu dienasvidu,
Gaŗām tautas pajājušas.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

7244.

Es novērpu dzīpuriņus,
Upes malu ganīdama;
Pirkstainīšus cimdus adu,
Ka var svaiņus zadināt.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

7245.

Es savam arājam
Adīj' cimdus pirkstainīšus,
Adīj' cimdus pirkstainīšus,
Pie rociņas mērīdama;
Par bāliņu vien pasaucu,
Lai ļautiņi nerunāja.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

7246.

Es savam brūtgānam
Raibus cimdus noadīju,
Lai tas man neiebāze
Plikas rokas azotē.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

7247.

Es savam mīļākam
Jēra vilnas cimdus adu,
Lai viņš mani tā mīlē,
Kā aitiņa sav' jēriņu.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

- 73 -

7248.

Es savam mīļajam
Raibus cimdus noadīju;
Apkārt liku sīkus rakstus,
Vidū savu sirdi liku.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)].

1. Es savam mīļajam
Trim dzijām cimdus adu:
Vienu zilu, otru mellu,
Vidū savu sirdi liku.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

7249.

Es savam mīļajam
Sila ziedu cimdus adu,
Lai viņš mani tā mīlēja,
Kā bitīte sila ziedu.
218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

7250.

Es savam mīļākam
Zilas zeķes noadīju,
Lai viņš mani pieminēja
Aiziedams, pārnākdams.
251 [Smukās (Remtes pag. Tk)].

7251.

Es savam mīļajam
Sviķalainus cimdus adu;
Metu acis, kur mezdama,
Met' uz viņa rociņām.
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

7252.

Es savam mīļajam
Trim dzijām cimdus adu,
Lai rociņas nenosala,
Kumeliņu sedlojot.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

7253.

Es savami mīļajami
Cimdus, zeķes noadīju,
Lai nesala kājas rokas,
Pie manima atnākot.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

7254.

Es savami tautiešami
Raibus cimdus noadīju;
Pate varu lepoties
Rakstītāmi zeķītēm.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)].

7255.

Es cimdiņus izadīju
Deviņiem rakstiņiem;
Ciema puiši nemācēja
Ne silītes izkapāt.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

7256.

Es cimdiņa neadīju
Bez dzeltāna dzīpariņa;
Atjās mans arājiņis
Dzeltāniem matiņiem.
199 [Veczvārdē (Zvārdes pag. Kld)].

7257.

Es cimdiņa [cimdiņu] neadīju
Bez dzeltāna dzīpariņa,
Lai aug manis arājiņis
Dzeltāniem(i) matiņiem.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 424 [Barkavas pag. Rz].

1. Es cimdiņu neadīju
Bez dzeltāna, bez sarkana,
Lai aug manis arājiņis
Dzeltāniem matiņiem,
Dzeltāniem matiņiem,
Sarkaniem vaidziņiem.
63 [Sprēstiņos (Dauguļu pag. Vlm)].

7258.

Es cimdiņus neadīju
Bez dzeltena dzīpariņa:
Mans maizītes arājiņš
Dzelteniem(i) matiņiem.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

7259.

Es cimdiņus neadīšu
Bez dzeltena dzīpariņa:
Zinu savu arājiņu
Dzelteniem(i) matiņiem.
170 [Lielnīkrācē (Nīkrāces pag. Azp)].

7260.

Es cimdiņu neadīju
Bez dzeltāna dzīpariņa:
Visi mani dieverīši
Dzeltāniem(i) matiņiem.
86 [Ļaudonā (Ļaudonas pag. Md)].

7261.

Es cimdiņa neadīju
Bez sarkana dzīpariņa;
Es negāju tautiņās
Bez deviņi paladziņi.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

7262.

Es cimdiņu neadīju
Bez sarkana dzīpariņa:
Sarkanais dzīpariņis
Miglu meta pūriņā.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

- 74 -

7263.

Es cimdiņu neadīju
Bez smalkiem dzīpariem,
Lai varēju roku sniegt
Staltam tēva dēliņam.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

7264.

Es cimdiņus noadīju
No asiem dadzīšiem,
Lai varēju roku dot
Lepnam tēva dēliņam.
122 [Jaungulbenē (Jaungulbenes pag. Md)].

7265.

Es cimdiņus noadīju
No asiemi dadzīšiem;
Tie būs labi pie baznīcas,
Ko tautieti sveicināt.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

7266.

Es cimdiņus noadīju
No asiem dadzīšiem;
Tos es došu māsiņai
Tautu dēlu sveicināt.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

7267.

Es cimdiņus noadīju
No deviņi dzīpariņi;
Man atjāja tautu dēls
Deviņ' danču kumeliņu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

7268.

Es cimdiņu noadīju,
Vienu reizi mērīdama;
Es puisīti nolūkoju,
Vienu reizi redzēdama.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

7269.

Es cimdiņus nodarīju,
Rociņā mērodama.
Kam darīju, tam netapa,
Žēl man sava darījuma.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

7270.

Es cimdiņus nodarīju,
Uz rociņas mērīdama.
Kam darīju, tam darīju,
Arājam vien darīju.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

7271.

Ganīdama cimdus adu
Apaliem rakstiņiem;
Apals auga tautu dēls,
Apal' rakstu nesātājs.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

7272.

Gaŗas zeķes vien adīju,
Kunga dēla gaidīdama;
Vai [Ai] Dieviņ, kur nu likšu,
Nāk arāja māmuliņa.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

7273.

Gaŗas zeķes vien adīju,
Kunga dēla gaidīdama;
Velns uzspēra arājiņu,
Tupelīšu nesējiņu.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

1. Gaŗas zeķes vien nesāju,
Gaŗa vīra gaidīdama;
Dieviņš deve īsti īsu,
Stupelīšu nesātāju.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

7274.

Gaŗas zeķes vien adīju,
Mēdzūlieša gaidīdama;
Vilks uzgrūda liezērieti,
Īsu zeķu valkātāju.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

7275.

Grib tautietis tādus cimdus,
Kā nemāku noadīt.
Brūte biju, kā nu iešu
Vairs pie cita mācīties.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

7276.

Ja grib tautas, lai ņem mani,
Man veicās roku darbs:
Par dieniņu cimdu pāru
Kā margot nomargoju.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

7277.

Jostu, zeķu man vajaga,
Gaŗu kreklu nevajaga:
Tautiešam piecas māsas,
Nav neviena bāleliņa.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

- 75 -

7278.

Kad man būtu div' aitiņas,
Viena balta, otra melna,
Es adītu raibus cimdus,
Kādus pate gribēdama.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

7279.

Kam adīju gaŗas zeķes,
Kam kurpītes šūdināju,
Kad netiku tai vietā,
Kur es biju domājuse?
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

7280.

Kam adīju raibus cimdus,
Ka nav daiļa nesātāja?
Gan es pate iznesāšu,
Malt iedama maltuvē.
3251 [Sunākstē, Neretā un Ērberķē (Sunākstes, Neretas un Mazzalves pag. Jk)].

7281.

Kam, kalēj, važas kali,
Ne manam kumeļam?
Kam, meitiņa, cimdus adi,
Ne manai rociņai?
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

7282.

Kas kaitēja meitiņām
Raibu cimdu neadīt:
Jūra vērpa dzīpariņus,
Daugaviņa šķeterēja.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

7283.

Krustamāte man iedeva
Triju aunu pautu villu;
Iedodama piesacīja:
Adi cimdus brūtgānam!
158 (Nīcā).

7284.

Lai veicās, kas veicās,
Adīšana man veicās:
Par trīs gadi cimdu pāri
Kā margot(i) nomargoju.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

7285.

Mazajam dieveŗam
Sīku rakstu cimdus adu:
Tas būs mans ormanīts,
Kad es braukšu tautiņās.
295 [Grienvaldē (Zālītes pag. B)].

7286.

Neadīju gaŗu zeķi,
Zinu īksu nesātāju:
Man atnāks no Ļaudones
Īksu zeķu nesātājs.
19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)].

7287.

Nesalstati man, rociņas,
Paši cimdu adītāji;
Lai salst tautu dēliņami,
Kam nav cimdu adītājas.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

7288.

Pieci pirksti cimdam adu
Pieci piekti vakariņi.
Tos es došu tautiešam
Pirmajā jājumā.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

7289.

Pieci vīri, pieci puiši
Taisa vienas ragutiņas;
Piecas sievas, piecas meitas
Ada vienus pirkstainīšus.
224 [Kabilē (Kld)].

7290.

Pirkstainīšu vien adīju,
Amatnieku gaidīdama.
Noplīst mani pirkstainīši
Arkla balstas galiņā.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

7291.

Pirkstainīšus vien adīju,
Amatnieku gaidīdama;
Vells atspēra arājiņu
Dubļainām(i) kājiņām.
230 [Zentenē (Zentenes pag. Tl)].

1. Pirkstainīšus vien adīju,
Daugavieša gaidīdama;
Vells atnesa aizpurvieti
Dubļainām(i) kājiņām.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

7292.

Pirkstainīšus vien adīju,
Amatnieku gaidīdama;
Velns atspēra kalpa puisi
Ar tiem darvas zābakiem.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

1. Pumpuraiņus cimdus adu,
Laucenieku gaidīdama;
Velns atspēra meženieku
Ar tām kārkla vīzītēm.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

- 76 -

7293.

Pirkstainiekus vien adīju,
Kunga dēla gaidīdama;
Vai [Ai] Dieviņ, kur nu likšu,
Nu atnāca arājiņš.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

7294.

Pirkstainiekus vien adīju,
Kungu dēlus gaidīdama.
Dievs sodīja, velns norāva
Pirkstainieku valkātājus.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

7295.

Pirkstainīšus vien adīju,
Kunga dēla gaidīdama.
Nāk arāja māmulīte
Ar pakulu bruncīšiem.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

7296.

Pirkstainiekus vien adīju,
Kunga dēla gaidīdama;
Velns atspēra arājiņu,
Kulainīšu valkātāju.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

7297.

Pirkstainītes vien darīju,
Liepiņā sēdēdama;
Māršas vien sveicināju,
Brālīšos staigādama.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

7298.

Pirkstainiekus vien adīju,
Tautu dēla gaidīdama.
Simtu pāŗu pieadīju,
Neviens mani neprecēja.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

7298¹.

Pirkstainīšus vien adīju,
Uz vācieti domādama;
Dūrainīšus neadīju,
Arājiņa negribēju.
203 [Usmā (Usmas pag. Vp)].

7299.

Pirkstainīšus vien adīju,
Uz vācieti domādama;
Par Dieviņa vēlēšanu
Top' arēja līgaviņa.
216 [Ventspilī].

7300.

Pirkstainīšus vien adīju,
Uz vācieti domādama;
Velns atdzina kalpa vīru
Lāpītāmi biksiņām.
202 [Striķos un Saldū (Zvārdes un Saldus pag. Kld)].

7301.

Pirkstainīšus vien darīju,
Uz vācieti domādama;
Jods atdzina striķenieku,
Tam atdevu raudādama.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

7302.

Pirkstainīšus vien adīju,
Uz vācieša domādama;
Velns atspēra arājiņu,
Kas pirkstaiņus nevalkāja.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

7303.

Pirkstainīšus vien adīju,
Uz vācieti domādama;
Velns norāva to vācieti,
Paliek mani pirkstainīši.
396 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

7304.

Pirkstainīšus vien adīju,
Cerēj' tapt vāciešam;
Top' arāja dēliņam, -
Būt' adījse dūrainīšus!
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

7305.

Pusgaŗ's zeķes vien adīju,
Vāciešam taisījos;
Audu šaurus prievatiņus,
Vāciešam strumbantītes.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

7306.

Raibus cimd'eņus ad'eju,
Uz rūb'eža sādādama,
Rūbežnīka d'ēl'eņam
Sirdi vīn ādynuoju.
429 [Kārsavas pag. (Ldz)].

7307.

Raibus cimdus noadīju,
Piebaldzēna gaidīdama;
Atleinoja nēķeniets
Leinajāmi kājiņām.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

- 77 -

7308.

Šī devīta vasariņa,
Vienu pāri cimdu daru:
Zīda diegi, zelta rozes
Sudrabiņa lapiņām.
283 [Kroņa Vircavā (Vircavas pag. Jg)].

7309.

Šos cimdiņus brāļam došu,
Kas darīja uguntiņu,
Lai tas plēsa sausus skalus,
Lai deg gaiši uguntiņš.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

7310.

Ziedi balta, ābelīte,
Ne tu ziedi manis dēļ,
Man pašai raibi cimdi
Zied pūrīna dubenāi.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

7311.

Sīku kāršu žogu pinu,
Lai sivēni nelodā;
Sīku rakstu cimdus adu,
Lai tautiņas nevaino.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

7312.

Sīvu nātru cimdus adu
Tautu dēlu sveicināt,
Lai pazina sīvumiņu
No rociņas devumiņa.
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

7313.

Smuki ada tā meitiņa,
Tā būs mana līgaviņa,
Tai es došu sav' rociņu,
Savu zelta gredzentiņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

7314.

Uz robežas ganīdama,
Raibus cimdus noadīju;
Vai tādēļ gadījās
Robežnieku arājiņš?
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

7315.

Uz robežu stāvēdama,
Lielu rakstu cimdus rakstu.
Vai es būšu elējniece,
Vai lielā platonniece?
282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)].

7316.

Vakarāi skalus plēšu,
Tūliņ zaļus dedzināju,
Raibus cimdus adīdama,
Pusvācieša gaidīdama.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

7317.

Visas meitas vīra grib,
Nemāk cimdu noadīt.
Adāt, meitas, cimdus, zeķes,
Tad jūs vīru dabūsiet.
226 [Kandavā (Tl)].

1. Šādi bungas, tādi bungas,
Visi bungas sievu grib.
Sējat, bungas, miežus rudzus,
Tad jūs sievas dabūsiet.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)].

7318.

Cimd's, zeķ's vien darei,
Vāc' vīr' ceredam';
Būt' ļautiņ' apceraš'
Daram balt' villainit'.
211 [Rindā (Ances pag. Vp)].

7319.

Citas meitas man vaicāja,
Kam es adu raibas zeķes.
Vilkam adu raibas zeķes,
Vilkam zeķes noplīsušas,
Vilkam zeķes noplīsušas,
Ciemu starpas lampājot.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

★

39701.

Adāt, meitas, ko adāt,
Adāt baltus pirkstainīšus!
Tos iedošu tautiešam
Par sieniņa pļāvumiņu.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

39702.

Adi cimdus, man' māsiņa,
Liec pūriņa dibināji;
Es redzēju tautiņām
Ziedupīti lejiņā.
72 [Cesvaines Md].

39703.

Adīt adu raibus cimdus,
Dievis zina, kas nesās;
Mož i pati noplēsīšu,
Brāliņam kult iedama.
281 [Neretas Jk].

- 78 -

39704.

Adītājas, rakstītājas
Sasēdušas ceļmalā;
Jauni puiši gaŗām gāja,
Ne actiņas nepagrieza.
355 [Rucavas Lp].

39705.

Adu cimdus capalaiņus,
Lieku pūra dibenā;
Varbūt mani novedīs
Capalaiņu zemītē.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

1. Odu cimdus lapainīšus,
Gaidu svuotu lapainīšu.
89 [Dricēnu Rz].

2. Odu cymdus kulainīšus,
Līku pyura dybynā;
Moža mani nūvedīs
Kulainīšu zemītē.
389 [Silajāņu Rz].

39706.

Odu cymdus kulainīšus,
Gaidu muižas sulainīšus;
Sylti cymdi kulainīši,
Lobi muižas sulainīši.
326 [Preiļu D].

39707.

Odu cymdus greiduodama,
Vuorkavīša gaidīdama;
Vylks atruove preilītīti,
Rakstītom komonom.
326 [Preiļu D].

39708.

Odu cymdus kulainīšus,
Skaisti puiši sprūgainīši.
Sylti cymdi kulainīši,
Skaisti puiši sprūgainīši.
Nūadīšu kulainīšus,
Ļubēs (mani) sprūgainīši.
18 [Andrupenes Rz].

39709.

Odu cymdus kulainīšus,
Josmuizīša gaidīdama;
Nalaims ruove ondrupīti,
Tam vajdzēja pierstainīšu.
604 [Dažādi iesūtītāji].

39710.

Adu cimdus, adu zeķes,
Zinu vecu tēva dēlu;
Ka būt' jaunu zinājusi,
Pūram vāku norakstītu.
241 [Lubānas Md].

39711.

Adu zeķes, adu cimdus,
Lieku pūra dibinā;
Kad tās labās izprecēs,
Koz' ar mani bildinās.
230 [Liezeres Md].

1. Adu cimdus dūrainīšus,
Liku pūra dibenā;
Kad tās lielās izvadās,
Varbūt mani ieraudzīs.
281 [Neretas Jk].

39712.

Aitiņ mana, vilniņ' tava,
Māmiņa daiļu darināja:
Ir cindiņi, ir zeķītes,
Ir baltās villainītes.
281 [Neretas Jk].

39713.

Adi, raksti, tu māsiņa,
Nu es tev vaļas devu;
Lai neteic citu dienu:
Brālis vaļu nevēlēja.
427 [Tadaiķu Lp].

39714.

Arājs ara līdumāji,
Es aiznes(u) launadziņu;
( Es aiznesu launadziņu,)
Es nojūdzu kumeliņu.
Man pazuda līdumāji
Rakstāmāja adatiņa;
Aŗat, brāļi, ecējat,
Meklējat manu adatiņu.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

39715.

Atstāj, māsiņ, bāliņosi
Rakstāmoji adatiņu.
Paņem kādu siena bomi,
Ar ko biksas salāpīt.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

39716.

Augsti rokas vicināju
Tautu meitas istabā.
Ja būs rakstu pazinējas,
Jems no manis pavīzīti;
Ja rakstiņus nemācēs,
Ne vārdiņa nesacīs.
355 [Rucavas Lp].

- 79 -

39717.

Ābolaini, dalderaini
Tautu dēla kumeliņi;
Ābolaini, dalderaini
Visi mani adījumi.
46 [Beļavas Md].

39718.

Bitīt, tavu šuvumiņu
Baznīcā dedzināja;
Māsiņ, tavus daiļus rakstus
Tālu tautas daudzināja.
32 [Babītes (Piņķu) Rg].

39719.

Bitīt, tavu šuvumiņu,
Skaists ir vasku gabaliņš;
Māsiņ, tavu darījumu
Sveši ļaudis izvalkās.
241 [Lubānas Md].

39720.

Ceļu gāju rakstīdama,
Kā cielava dziedādama;
Norakstīju brālim kreklu,
Jaunajam dieverim.
183 [Kazdnagas Azp].

39721.

Cielaviņa, gludgalvīte,
Zem tiltiņa muižu tais(a);
Vēl gudrāka meitu māte,
Zem ozola sagšu lok(a).
241 [Lubānas Md].

39722.

Ciema meitas satecēs
Cimdu rakstu raudzīties;
Citām būs saules stari,
Citām vasku ritentiņi.
195 [Kraukļu Md].

39723.

Cimdu, cimdu, rokas sala,
Mani jauni līgaviņi!
Kur es jemšu tevim cimdu,
Villa aitas mugurā.
355 [Rucavas Lp].

39724.

Citas māsas aizgājušas,
Ko es viena še darīšu?
Salasīšu vecus cimdus,
Es par kalnu pakaļā.
46 [Beļavas Md].

39725.

Citas meitas savu zina,
Es vien savu nezināju:
Kam adīšu raibus cimdus,
Kam rakstīšu nēzdociņu?
Laimi adu raibus cimdus,
Laimi rakstu nēzdociņu.
355 [Rucavas Lp].

39726.

Dravinīka dēleņam
Zīdu cymdi rūciņā;
Vēļ munai muosenai
Najadeiti zīdu cymdi.
89 [Dricēnu Rz].

39727.

Dzenīts kala sausu koku,
Es rakstīju villānīti;
Vairāk mana rakstījuma,
Ne dzenīša kalumiņa.
241 [Lubānas Md].

39728.

Dzenīts kola sausu kūku,
Es rakstīju vilnuonīti;
Dzenīšam kolumiņš,
Man rakstīta vilnuonīte.
466 [Vārkavas D].

39729.

Ej, saulīti [saulīte], pazaver,
Kū darīja tov' meitiņas:
Tov' meitiņas aizmygušas,
Vylnuonītes rakstīdamas.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

39730.

Es adīju skaistus cimdus,
Vītolāji sēdēdama:
No sarkaniem dzīpariņiem,
No ozola ziediņiem.
241 [Lubānas Md].

39731.

Es bāliņam ganos gāju,
Raibus cimdus adīdama;
Gaidu kunga, vāczemnieka,
Rakstītāmi kamanām.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

39732.

Es bruoliņam jūstu taisu,
Mēnesī vārdamuos:
Kaidi roksti mēnesī,
Taidi roksti bruoļa jūstā.
170 [Kapiņu D].

- 80 -

39733.

Es cimdiņus noadīju -
Lielo rozi, kaķa pēdu;
Kad iedevu tautiešam,
Teic man' lielu adītāju.
374 [Sātiņu Kld].

39734.

Es (a)dēju cymdu puori
Treideviņim dziepariņim,
Lai muok muns oruojiņš
Treideviņus amatiņus.
605 [Skolas].

39735.

Es, gūtiņas ganīdama,
Pīlasīju vylka pynku;
Man māmiņa nūadīja
Vylka pynku vylnuonīti,
Nūadīju cymdu, zeču,
Vēļ palyka zyrgim dečim.
579 [Viļāni Rz apr.].

39736.

Es dabūju ganīdama
Zaļa zīda kamoltiņ(u);
Tur savam mīļākam
Zīdautiņ(u) norakstīj(u).
605 [Skolas].

39737.

Es pakritu ceļmalā
Rakstītāma biksītēm;
Nākat, visas ciema meitas,
No biksēma rakstus jemt.
39 [Bārtas Lp].

39738.

Es sašyvu ganeidama
Bruoļeņam lynu kraklu.
Ūtru dīnu izrakstēju
Duobuleņa lapeņom.
326 [Preiļu D].

39739.

Es vaicāju ganīdama:
Kam, māmiņ(a), cimdus adi?
Ja man Dieviņš dēlu dos,
Tos es došu kūmiņam.
48 [Bērzaunes Md].

39740.

Es mutīti nomazgāju
Rakstītāji glāzītēji;
No tālienes tautas nāca,
Teic man lielu rakstītāj'.
224 [Lielvārdes Rg].

39741.

Es cimdiņa neadīju
Bez dzeltaina dzīpariņa;
Es negāju pie tautieša,
Vienu reizi redzējuse.
485 [Viesienas (Lautera-Viesienes) Md].

39742.

Es savami mīļākami
Sviķelaiņas zeķes adu:
Lai met acis, kur met acis,
Uz mīļā kājiņāmi.
605 [Skolas].

39743.

Es daboju ganīdama
Zaļa zīda kamoltiņ':
Noadīju brāļam cimdus,
Īstajami dieveŗam.
56 [Birzgales (Lindes) Rg].

39744.

Es savam arājam
Rožu ziedu cimdus adu;
Pret saulīti vagu dzina,
Kā rozīte ziedēdams.
162 [Kacēnu (Kačanovas) Abr].

39745.

Iesim, brāļi, lūkoties,
Ko dar' mūsu līgaviņa:
Viena auda, otra vērpa,
Trešā raksta vēstulīti.
170 [Kapiņu D].

39746.

Māmeņai treis meitiņas,
Vysas treis rukadeļņis:
Vīna mjatja, ūtra audja,
Treša roksta zeižauteņus.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

39747.

Ganīdama parādīju
Arājam raibus cimdus:
Tie nebija pašas darbs,
Māmulītes roku darbs.
429 [Taurkalna (Valles) B].

39748.

Guntiņ', moza dzierkstelīt,
Paleidz ols pīdarīt!
Adatiņa, moza sīva,
Paleidz dorbu padarīt.
494 [Viļānu Rz].

39749.

Kas tur rībina
Priednieku klētē?
Māte meitu rībināj',
Kamoļiem mētājās.
Māte zeķes noadīj'se,
Meit' nav vilnu savērpus'.
605 [Skolas].

- 81 -

39750.

Kad es biju jauna meita,
Divi darbi ganos ņēmu:
Kad staigāju, tad adīju,
Kad sēdēju, tad rakstīju.
378 [Seces Jk].

39751.

Lei es maza, bet es zinu,
Kā vajaga tautiņām;
Mātei zeķu, tēvam cimdu,
Māsīcām paķeliņu.
82 [Demenes Il].

39752.

Lieti lija, sniegi sniga,
Vēji pūta, putināja,
Es adīju raibus cimdus;
Kam adīju, tam netika,
Pati gauži noraudāju.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

39753.

Lok', māršiņa, savas sagšas,
Lai stāv manas nelocītas!
Es locīšu pavasari
Ar āboļu ziediņiem.
241 [Lubānas Md].

39754.

Man pazuda brūdeļos
Rakstāmā pravežniece;
Vai, spekteri, neatradi
Brūdeļ' vikšu vikšādams?
221 [Lielauces Jg].

39755.

Man pazuda šai mājā
Rakstāmā adatiņa;
Man palika dieveram
Velša [Velsu] kreklis nerakstīts.
605 [Skolas].

39756.

Man nolūza šai mājā
Rakstāmā adatiņa;
Nebūš' vairs citu gadu
Smalku rakstu rakstītāja.
Būš' kulīšu lāpītāja,
Darbinieku stellētāja.
605 [Skolas].

39757.

Māmiņ, savas villainītes
Loki kuplas, velē baltas!
Es, tavās vērdamās,
Savas tādas darināšu.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

39758.

Mātes māsa, māmuliņa,
Loki manas villainītes!
Es locīšu dzīvodama
Tavai meitai pedelei.
119 [Gaujienas Vlk].

39759.

Māte, māte, sukā vilnu,
Man ratiņš netecēja;
Man jāiet tautiņās,
Velšu cimdi neadīti.
605 [Skolas].

39760.

Māte, māte, sukā vilnu,
Puiši mani kurināja [kutināja];
Man jāiet tautiņās,
Veltes cimdi neadīti.
236 [Līvānu D].

39761.

Neadīju cimdu pāru
Bez dzeltena līkumiņa;
Lūkojos tauta [tautu] dēlu
Dzelteniem matiņiem.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

39762.

Nebalam(?) nenaidojos
Ar kaimiņu meitiņām:
Tur man bija lieli ciemi,
Tur rakstiņi paraugām.
263 [Mēmeles Jk].

39763.

Nerakstīju lielus rakstus,
Netērēju dzīpariņa:
Arājiņi bāleliņi,
Ne sudraba kalējiņi.
241 [Lubānas Md].

39764.

Nu adu, nu steidzu,
Nu redzu: vajag;
Nu saka: pie vārtiem,
Tpru, kumeliņi.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

- 82 -

39765.

Noadīju puscimda,
Pusotras zeķes;
I es pie vīra,
Kā citas meitas.
241 [Lubānas Md].

39766.

Pprunda, pprunda jandaliņš,
Pikšam raibs kamzuliņš,
Odi, mammiņ, samta svuorkus,
Muotes šouta capurīte,
Valla šouti zābaciņi.
358 [Rugāju Abr].

39767.

Raibus cymdus (nū)adēju,
Aiz galdeņa sādādama.
Kam adēju, tam natyka,
Poti gauži nūrauduoju.
314 [Pildas Ldz].

39768.

Raibu cimdu adītāja,
Nāc pie mana brāleliņa!
Mans brāliņš bajāriņš,
Raibu cimdu nēsātājs.
281 [Neretas Jk].

39769.

Raibus cimdus es adīju,
Lai aug manis arājiņš;
Lai aug manis arājiņš
Gaŗu, smuidru augumiņu.
378 [Seces Jk].

39770.

Raibi cimdi man adāmi,
Vēl raibāki pūriņā;
Smuks puisītis man augot,
Vēl smukāks cerējams.
7 [Aizkraukles Rg].

39771.

Rakstāt, meitas, villainītes
Sarkaniem dzīpariem,
Lai rakstiņi līkumoja
Kā vilnīši ezerā.
224 [Lielvārdes Rg].

39772.

Roksti, roksti, tautu meita,
Kai dzenīti paladziņ;
Maņ tī tavi roksti tyka,
Pošu vežu bruoliņam.
143 [Jāsmuižas D].

39773.

Rakstītāja man' māsiņa,
Nerakstīta nevalkāja;
Kājas autiņa nevaida,
Kas nebūtu izrakstīts.
241 [Lubānas Md].

39774.

Suocinūsi īzasuoka
Sedzineņu darinuot;
Tautys vaļeitis nadjavja
Da golam darinuot.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

39775.

Sen slavēja Vīcupos
Lielu lielu rakstītāju;
Viena pati villainīte,
Circenīšu norakstīta.
3 [Adulienas Md].

39776.

Sīvu nātru cimdu adu,
Ar tautieti saderot;
Lai atrod tautu dēls
Pie rociņas sīvumiņ'.
605 [Skolas].

39777.

Sniegi sniga, lieti lija,
Es adīju raibus cimdus;
Kam adīju, tam netika,
Pati gauži noraudāju.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

39778.

Svied, māsiņa, aizceplī
Tambores adatiņu!
Ņem lielu šūnamo,
Ar ko bikses salāpīt.
82 [Demenes Il].

39779.

Šē ir goni ganējuši,
Šē zīdeņi pabyruši;
Šē ir muna laudaveņa
Zīdim cimdus adējuse.
559 [Rēzekne Rz apr.].

39780.

Solts rudinis, solta zīma,
Man cimdjeni naadjeiti;
Mierkst pierstjeni, solst rūcjenis,
Kreit uorā adatjenis.
606 [Vitebskas guberņa].

- 83 -

39781.

Tautiešam cimdu adu,
Dzīparotu parakstiņu;
Brālīšam noadīju,
Ar pakulu oderiņu.
161 [Kabiles Kld].

39782.

Treis meitiņas dreiži roksta
Pi lūdzeņa sādādamas;
Vīna beja muna muosa,
Ūtra bruoļa ļaudaveņa,
Jau tei trešo eistyn sveša,
Tei maņ krita pruotiņā.
551 [Ludza Ldz apr.].

39783.

Tādus cimdus es adīju,
Kādu zināju valkātāju;
Būt' labāku zinājusi,
Būt' Rīgā pirkusi dzīpariņus.
387 [Siguldas Rg].

39784.

Tei patyka cīma puišim,
Kura roksta zeižautiņu;
Roksta dīnu, roksta nakti,
Roksta labi pušdīņā.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

39785.

Tev, māsiņa, daudzi meitu,
Tu neguli dienavida!
Jau pupiņa ziedu taisa
Pirmajā posmiņā;
Tev jāraksta vilnainītes,
Pupu ziedu raibumā.
373 [Sarkaņu Md].

39786.

Tynu, tynu, odu, odu,
Vuorna komuļi nūnesja.
Vai tu, okla, naredzēji,
Ka tys komuls audeklam?
389 [Silajāņu Rz].

39787.

Tīrumnieces, klajumnieces,
Ada baltas vilnānītes;
Meža meitas nepatapa
Atvasītes ravēdamas.
241 [Lubānas Md].

39788.

Trīs putniņi skaisti dzieda
Smalkā lazdu krūmiņā;
Trīs meitiņas smalki raksta
Pie lodziņa istabā.
439 [Trikātas Vlk].

39789.

Tricēt tric tei maliņa,
Kur aug muna ļaudaviņa:
Pyn jūstiņas, porainītes,
Oda cymdus pierstainīšus.
194 [Krāslavas D].

39790.

Vai bij mana līgaviņa
Cūkas vie ganījusi?
Vai adīja cimdus, zeķes,
Cūkactiņas pāradiņi.
198 [Krustpils D].

39791.

Voi tī akli, cīma puiši,
Ka jī manis naredzēja?
Treis vosoras cymdu odu,
Kai mozg(l)uot nūmozgluoju.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

39792.

Meitiņ' stāv kalniņā,
Raibus cimdus adīdam(a),
Vai tie akli, ciema puiši,
Kad tie manis neredzēj(a)?
379 [Sējas Rg].

39793.

Vai tie akli, ciema puiši,
Kad tie mani neredzēja?
Es sēdēju kalniņā
Raibus cimdus adīdama;
Par trīs gadi cimdu pāri
Kā mārgoti nomārgoju.
306 [Patkules Md].

39794.

Veca mana māmuliņa,
Tura gudru padomiņu:
Man cimdiņus noadīja
No deviņiem dzeipariem.
263 [Mēmeles Jk].

★

f) Aušana vispār

7320.

Apsamešu audekliņu
Daugaviņas gaŗumiņu;
Jau audām div' māsiņas,
Vēl palika trešajai.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 84 -

7321.

Apmešos audekliņu,
Nemācēju ienītēt.
Nogriezusi klaipa galu,
Ietecēju kaimiņos.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

7322.

Apsametu audekliņu
Simtu asu trīsdesmit.
Nenoaudu audekliņu,
Iztecēju tautiņās.
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

7323.

Bij mun skaisti dzīpariņi,
Pate austi nemācēju;
Otram devu, tur palika
Mani skaisti dzīpariņi.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

7324.

Bite šuva, bite vēra,
Ko darīja kamenīte?
Māte meta, māte auda,
Ko darīja vedekliņa?
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

7325.

Es ar savu māmuļīti
Kopā metu audekliņu;
Zin Dieviņis to dieniņu,
Kad mēs pušu dalīsim.
179 [Vecsieksātē (Sieksātes pag. Azp)].

7326.

Es būšu, māmiņa,
Skrodeŗa sieva,
Skroderim oderes
Audējiņa.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

7327.

Gāju, gāju ar tautām,
Atsagriežu celiņā:
Zinājos nemākot
četru nīšu audekliņa.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

7328.

Es samešu audekliņu
Daugaviņas platumiņu:
Es redzēju tautu dēlu
Kā resno ozoliņu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

7329.

Gaŗām mešu, gaŗām aužu,
Šķērsām liku pūriņā,
Ka varēju ritināt
Gaŗām Saukas ezariņu.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

7330.

Gaŗaudekla audējiņa,
Saujā naudas turētāja, līgo!
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

7331.

Izmākušas tās meitiņas,
Kas ūdeņa maliņā;
Izmākušas laivu iet,
Audekliņu nemācēja.
224 [Kabilē (Kld)], 226 [Kandavā (Tl)].

7332.

Māku diet, māku lekt,
Māku puišus kaitināt;
Kad uzliku audeklīnu,
Apar [=apkārt] gāju raudādama.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

7333.

Muoku pate sīnu pļaut,
Muok' izkapti izstreiķēt,
Tiki vīn bāda beja,
Eglē kuopt [=aust stellēs] namuocēju.
409 [Līksnas pag. D].

7334.

Māte savu meitu teica,
Ka tā liela audējiņa;
Mātes meita nemācēja
Kaķei aust paladziņu.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

7335.

Man bij daudz kamolīšu,
Piecu vēršu vezumiņš;
Kau(t) man sava audējiņa,
Būtu pieci audekliņi.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

7336.

Maza maza mūs' [man'] māsiņa
Kā ezera rauduvīte;
Tādu auda audekliņu
Kā ezera ledutiņu.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)], 152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)], 158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)], 166 [Gramzdā un Smaižos (Gramzdas un Aizviķu pag. Lp)], 171 [Tāšu Padurē (Kalvenes pag. Azp)],
190 [Kuldīā], 191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)], 279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)], 2791 [Jaunsvirlaukā (Jaunsvirlaukas pag. Jg)], 300 [Kroņa Misas pagastā (Misas pag. B)], 321 [Zasā (Zasas pag. Jk)],
325 [Secē (Seces pag. Jk)], 362 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 85 -

7337.

Neteic mani, māmuliņa,
Vēl es lietu nederēju:
Vēl es visu nemācēju
Sešu nīšu līdzināt.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

7338.

Priežu dēļ dravenieki
Gaŗu dzeini vīdenāja;
Meitu dēļ māmuliņa
Gaŗu vilka audekliņu.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

7339.

Saulīt' mani iemācīja
Puķu aust audekliņu.
Kad es gribu, es var' tapt
Muiženieka līgaviņa.
171 [Tāšu Padurē (Kalvenes pag. Azp)].

7340.

Savilkos audekliņu
Daugaviņas gaŗumiņu;
Ni iet šurpu, ni iet turpu
Bez māmiņas padomiņa.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

7341.

Slaucu govis, čurenēju,
Niju sviestu biķerī;
Kad iekāpu audeklā,
Dzijas vilku čukurā.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

7342.

Skrīvers raksta grāmatiņu,
Es nītīju audekliņu.
Šķiries, manis audekliņš,
Kā skrīveŗa grāmatiņa.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

7343.

Smalki vērpu mazumiņu,
Vairumiņa gribēdama.
Kas no mana vairumiņa,
Mazgi vien audeklā.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

1. Vērpu, vērpu, smalcināju,
Smalku kreklu gribēdama.
Aiz tā liela smalkumiņa
Mazgi vien audeklā.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

7344.

Vienu roku, otru roku
Pie grūtām dzirnavām;
Pie smalkā audekliņa
Ar abām rociņām.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

g) Auž, šuj, raksta kreklus

7345.

Aud, māmiņa, man krekliņu
Ezeriņa platumiņ':
Es redzēju tautu dēlu
Ozoliņa resnumiņ'.
224 [Kabilē (Kld)], 241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

7346.

Bija, bija, manim bija
Trīsdesmit linu kreklu;
Cimdu, zeķu, to nevaida,
To nemāku timerēt.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

7347.

Brālis manim linus sēja
Neartāja druviņā;
Es brālim kreklu šuvu
Nevelkamu mugurā.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

7348.

Brāļu māsa kreklu šuva,
Pie ozola mērīdama;
Tā sacīja mērīdama:
Dabūš' vīru kā ozolu.
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

7349.

Daran' daiļu, balin' baltu
Manu linu arājiņu:
Kā gulbīši man krekliņi
Dziļāi pūra dibināi.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

7350.

Es pašuvu gaŗu kreklu,
Pie stumbuŗa stāvēdama.
Ja nebūs valkātāja,
Lai valkā stumburīts.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

7351.

Es savam arājam
Gaŗu kreklu šūdināju,
Lai tam auga mieži rudzi
Arājiņa gaŗumā.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

- 86 -

7352.

Es savam bālīnam
Kāšim griezu linu krekl';
Savam miežu arājam
Rīgā pirktu bodītē.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

7353.

Es savam mīļajam
Vaskodama kreklus šuvu;
Dilt nedila valkājot,
Skan vālīte velējot.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

7354.

Ganos gāju, kreklu šuvu,
Pie ozola mērīdama:
Es redzēju tautu dēlu
Ozoliņa gaŗumiņu.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

7355.

Ganos gāju, kreklu šuvu,
Pie ozola mērīdama:
Lai aug manis arājiņis
Ozoliņa gaŗumiņu.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)], 931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)], 269 [Naudītē (Naudītes pag. Jg)].

7356.

Ganos gāju, kreklu šuvu,
Pie ozola mērīdama:
Svešai mātei tādi dēli
Kā ozoli saauguši.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)], 104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)], 121 [Gulbenē (Md)].

7357.

Gonūs guoju, kraklu šyvu,
Pi stubura mērēdama:
Taids vacīs tys stuburs
Kai vacīs tautu dāls.
4282 [Eversmuižā (Ciblas pag. Ldz)].

7358.

Ganos gāju, kreklu šuvu,
Pie stumbena mērīdama;
I man ar gadījās
Kā stumbens arājiņš.
2 [Aderkašos (Taurupes pag. Rg)].

7359.

Ganos gāju, kreklu šuvu,
Pie celmiņa mērīdama;
Nezināju, neredzēju,
Gaŗš tautieša augumiņš.
152 [Jērkulē (Krimuldas pag. Rg)].

7360.

Ganos šuvu pūra kreklu,
Nesēdēju krūmmalē,
Lai rasiņa neiebira,
Lai ieloki nepelēja.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

7361.

Kopā augām mēs māsiņas,
Vienu kopu dzīvojām:
Kopā audām linu kreklus,
Kopā dreļļu paladziņus;
Vienai bija nītes, strelles,
Otrai zelta atspolīte.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

7362.

Kur tu augi, tautu dēlis,
Ka es tevi neredzēju?
Ganos tavu kreklu šuvu,
Gar ozolu mērodama.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

7363.

Kur tu augi, tautu dēls,
Kad es tevi neredzēju?
Kā zināju kreklu šūt,
Kā rakstīt nēzdaudziņu?
342 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

7364.

Laid, māmiņa, tautiņās
Dieverīšu apraudzīt,
Lai zināju kreklus šūt,
Dižam dižu, mazam mazu.
Dižam šuvu rakstīdama,
Mazam vīli vīlēdama.
Dižs uzlika rakstu naudu,
Mazs paldies nesacīja.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

7365.

Maza mana līgaviņa,
Šķiltavās kreklus auda;
Man pašam lieli prieki,
Ļaudīm lieli brīnumiņi.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

1. Maza maza, bet ačīga
Kalpa vīra līgaviņa:
Šķiltavās kreklus auda,
Uz laipiņas velējās.
389 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

7366.

Maza maza meitenīte
Zīda kreklu šūdināja;
Patecēja zem karoga,
Dabūj' tāda valkātāja.
1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)].

- 87 -

7367.

Vietelviešu kreklus šuvu,
Precēs mani vietelvieši.
Trīs sieniņas vien savilku,
Trīs dzītiņas vien pārtrūka.
Ticiet mani, neticiet,
Dievvārdiņa neminēšu.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

7368.

Pa zirgam loku liecu,
Pa labam vilcējam;
Pa puišam kreklu šuvu,
Pa labam nesējam.
424 [Barkavas pag. Rz].

7369.

Pirmajami dieveŗami
Šilkiem kreklu šūdināju;
Jau otrami, jau trešami
Ne ar vīli nevīlēju.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

7370.

Pirmo šuvu pūra kreklu,
Pie ozola mērodama,
Domādama tautu dēlu
Ozoliņa gaŗumā.
256 [Apguldē (Auru pag. Jg)].

7371.

Saulīt' mazu gabaliņu,
Man notika nelaimīte:
Man nolūza zeltadata,
Zīda kreklu vīlējot.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

7372.

Šūn, māmiņa, man krekliņu,
Liec pusīti tēraudiņa,
Lai tas man guni meta,
Svešu zemi staigājot.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Šūn, māmiņa, man krekliņu,
Liec tēraudu vīlītēs:
Akmiņota tautu zeme,
Guni šķīla staigājot.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

7373.

Šūn, māmiņa, man krekliņu
Līdz kājiņu galiņiem,
Lai neredz sveši ļaudis
Manu ziedu nobirstam.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

7374.

Šuj, māmiņa, man krekliņu,
Negriez lielu kakla vietu,
Lai nebāza ciema puiši
Saltas rokas azotē.
282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)].

7375.

Šuj, māmiņa, man krekliņu
No uguns dzirkstelēm,
Lai sadega puišiem nagi,
Kas bāž rokas azotē.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

7376.

Šuj, māmiņa, man krekliņu
No uguņa dzirkstelītes,
Lai deg nagi tautu meitai,
Manu kreklu mazgājot.
224 [Kabilē (Kld)].

7377.

Šuj, māmiņa, man kreklīšus
No uguns dzirkstelītes:
Sprādzin sprāga valodiņa,
Ar tautām runādama.
216 [Ventspilī].

7378.

Šuj, māmiņa, man krekliņu,
Šuj, raženi rakstīdama!
Vedīs mani caur ciemiņu
Pašā ciema galiņā;
Ciemiņā daudz meitiņu,
Nāks rakstiņu raudzīties.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

7379.

Šuj, māmiņ, man krekliņ'
Sīkajām siksniņām;
Trīs gadiņ' tautu dēls
Zobiem plēse raudādams.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

7380.

Šūn, māmiņ, man krekliņus,
Vienu krievu, otru leišu:
Dievis zina, kur noiešu,
Vai krievos, vai leišos.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

7381.

Šuj, māmiņa, piecus kreklus,
Raksti vienu villainīti:
Tautietim pieci brāļi,
Viena veca māmuliņa.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

- 88 -

7382.

Šūn, māmiņa, smalku kreklu
Ar īsām piedurknēm,
Lai domāja ciema puiši:
Redz kur smalka šuvējiņa!
3161 [Līkuma Danenfeltes pag. (Sēļpils pag. Jk)].

7383.

Šuj, māsiņa, man krekliņu,
Šuj ražanu rakstīdama,
Lai raugās tautu meita,
Manu kreklu šūdinot.
224 [Kabilē (Kld)].

7384.

Šuvu kreklu brālītim,
Šuvu tautu dēliņam;
Brālītim līdzi dzinu,
Tautietim norakstīju.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

1. Es sovam bruol'eņam
Raksteidama kraklu šivu;
Tautīšam, ragaņam,
Tam vuorškeņa nanūdzeiņu.
409 [Līksnas pag. D].

7385.

Šuvu kreklu ganīdama,
Pie ozola mērīdama:
Teic man ļaudis tautu dēlu
Ozoliņa gaŗumiņu.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

7386.

Šuvu kreklu ganīdama,
Pie ozola mērīdama:
Gan zināju tautu dēlu
Ozoliņa gaŗumā.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

7387.

Šuju kreklus ganīdama,
Pie ozola mērīdama:
Visi mani dieverīši
Kā ozoli izauguši.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

7388.

Šuvu kreklu krunkainīti,
Veļķēnieša gaidīdama;
Vells uznesa malēnieti,
Smalka krekla valkātāju.
1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)].

7389.

Šuvu kreklu, nerakstīju,
Ne jaunam(i) mani veda,
Atraitņam(i) mani veda,
Tas rakstītu nevalkāja.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

7390.

Šuvu kreklus, nerakstīju,
Ne jauneklis tautu dēls;
Kad būt' jauns tautu dēls,
Pusītēm i locītu.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

7391.

Šuvu kreklu tautietim,
Pie ozola mērīdama;
Audz, tautieti, ja tev tīk,
Ozoliņa gaŗumā.
197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].

7392.

Šuvu kreklu tautiešam,
Šuvu savam bāliņam;
Ar tautieti sabāros,
Ab' iedevu bāliņam.
135 [Smiltenē (Smiltenes pag. Vlk)].

7393.

Šuvu vienu linu kreklu,
Šuvu visu vasariņu.
Dod, Dieviņi, tam kreklam
Pa prātam valkātāju.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

7394.

Šuvu vienu linu kreklu
Šuvu visu vasariņu.
Kam to šuvu, tam netika,
Citam devu raudādama.
7 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

7395.

Šuvu vienu linu kreklu
Visu gaŗu vasariņu.
Pazūd diegi man rakstot,
Adatiņa vīlējot.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

7396.

Smalki vērpu, biezi audu
Dēliņami kaŗa kreklu,
Lai viņš mani pieminēja,
Svešu zemi staigādams.
226 [Kandavā (Tl)].

- 89 -

7397.

Tautiešam kreklu šuvu,
Pie brālīša mēru ņēmu:
Tautu dēlis, mans brālītis,
Abi vienu gaŗumiņu.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

7398.

Tautiešam kreklu šuvu,
Pie stumbura mērīdama:
Mazs bij mans arājiņš
Kā tas sila stumburiņš.
1311 [Apē (Vlk)].

7399.

Tautu dēlis man rādīja
Kā ozolus bāleliņus,
Lai es šuju linu kreklus,
Pie ozola mērīdama.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

7400.

Tautu meita kreklu šuva,
Pie ozola mērīdama.
Vai tie mani bāleliņi
Ozoliņu resnumā?
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

7401.

Tautu meita kreklu šuva,
Pie stimbana mērīdama:
Gaŗi mani bāleliņi
Kā stimbani saauguši.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

7402.

Vīratēvam kreklu šuvu,
Pie stumbura piemērīju,
Lai sakalta vīratēvs
Kā vecais stumburiņš;
Savas pašas mīļajam -
Pie zaļaja ozoliņa,
Lai tas auga, lai zaļoja
Kā zaļais ozoliņš.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)], 27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

7403.

Cieti tinu linu kreklu,
Smagi laidu pūriņā,
Kamēr man gadījās
Pa prātam valkātājs.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

h) Auž, raksta, pušķo villaines, sagšas

7404.

Adu cimdus, adu zeķes,
Nevar' pūra piedarīt;
Aužu baltas villainītes,
Drīz pūriņu piedarīju.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)], 17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)], 28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 89 [Leimaņos (pie Vecpiebalgas C)], 98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)], 1311 [Apē (Vlk)],
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)], 317 [Lindē (Birzgales pag. Rg)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Vērpu, audu linu kreklus,
Nevar' pūru piedarīt;
Vērpu, audu villainītes,
Tad pūriņu piedarīju.
19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)].

7405.

Aiz upītes smukas meitas,
Platas auda villainītes,
Platas auda villainītes, -
Jāved viena bāliņos.
43 [Tīnūžos (Ikšķiles pag. Rg)].

7406.

Aitiņ mana sīksprodzīte,
Māte smalka vērpējiņa:
Piecas sagšas ielocīju
Vienā saujas ielejā.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

7407.

Apsagulu, miegs nenāk,
Iesa- daudzi- domājos:
Iedomāju pūriņā
Bez ieloku vilnainīšu.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

7408.

Aud, māmiņa, biezu sagšu,
Daugavieši mani veda:
Uz Daugavas augsti kalni,
Auksti vēji vēdināja.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

7408¹.

Aud, māmiņa, dadžu sagšu,
Ko segt dēlu māmiņai;
Es adīšu ērkšķu cimdus,
Ko dievaru sveicināt.
20 [Krapē (Krapas pag. Rg)].

7409.

Auž, māmiņa, sīkas raibas,
Tev meitiņa netikusi;
Sīkas raibas, tās piekrāpa
Visražanu tēva dēlu.
226 [Kandavā (Tl)].

- 90 -

7410.

Aud, māmiņ, steidz, māmiņ,
Man baltās vilnānītes!
Tautiets Dievu nominēja,
Sakās vaira negaidīt.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

7411.

Aud, māmiņa, trejas raibas,
Tev trejādas meitas bija.
Pirmajai diži raibu,
To ved tālu tautiņās;
Vidējai sīki raibu,
To tepat kaimiņos;
Pastarītei zīda raibu,
Ved vagares dēliņam.
190 [Kuldīā].

1. Māmiņai trīs meitiņas,
Trīs sagšiņas pūriņā.
Parād' man, māmuliņ,
Kuŗu dosi pirmajai!
- Skaista, balta, sīki raksti,
To es došu pirmajai,
To es došu pirmajai,
Tā ies tāļi tautiņās.
- Parād' man, māmuliņ,
Kuŗu dosi vidējai!
- Skaista, balta, vizuļota,
To es došu vidējai,
To es došu vidējai,
Tā ies jūras maliņā.
- Parād' man, māmuliņ,
Kuŗu dosi pastarei!
- Skaista, balta, lieli raksti,
To es došu pastarei,
To es došu pastarei,
Tā ies tuvu kaimiņos.
3251 [Sunākstē, Neretā un Ērberķē (Sunākstes, Neretas un Mazzalves pag. Jk)].

7412.

Aud, māmiņa, vilnānīti,
Aud balto, pelēko:
Balto sedzu saulītē,
Pelēko migliņā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

7413.

Aud, māmiņa, villainīti,
Aud dvielīti galiņāi,
Kur slaucīšu asariņas
Tautu galda galiņāi.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

7414.

Auž, māmiņa, man sagšiņu,
Auž ezara platumā:
Zinām' man vīramāte
Bišozola resnumā.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

7415.

Aud, māmiņa, villainītes
Ezeriņa platumiņu:
Es redzēju tautu dēlu
Ozoliņa resnumiņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

7416.

Aud, māmiņa, vilnainītes
Ezeriņa platumiņu:
Tautiņām(i) augsti kalni,
Lai nesalu ganīdama.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

7417.

Aud, māmiņa, villānītes
Sudrabiņa maliņām:
Tautu zeme akmeņota,
Guni šķīla staigājot.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

7418.

Aud, māmiņa, villainītes,
Vienu sev, otru man;
Tavu abas godāsim,
Lai stāv manā pūriņā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

7419.

Bolta vuška jiuris muov'e,
Ni jei c'ērpta, ni mozguota;
Muna mām'eņa apc'ērpa,
Man' izaud'e vylnan'eiti.
429 [Kārsavas pag. (Ldz)].

7420.

Bija man, bija man,
Vēl vajaga, vēl vajaga:
Bija man piecas sagšas,
Vēl deviņu vajadzēja.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

7421.

Bija man, bija man,
Vēl vairāki vajadzēja:
Vēl vajaga tēvam krekla,
Mātei baltas villainītes.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

- 91 -

7422.

Divas esam mēs māsiņas,
Viena liela, otra maza;
Nevar mūsu māmuliņa
Kopā austi vilnainīšu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

7423.

Dzenīts kala sausu koku,
Es rakstīju villainīti;
Vairāk mana rakstījuma,
Ne dzenīša kalumiņa.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

7424.

Iev' ar sievu runājās,
Kalniņāi stāvēdamas;
Ievai bija balti ziedi,
Sievai baltas villānītes.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 1311 [Apē (Vlk)].

7425.

Es izšuvu villātnīti
Deviņiemi dzīpariem;
Trīs vasaras tautu dēlu
Asarām raudināju.
104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

7426.

Es peic lin nebēdei,
Man liniņ nevajag,
Man deviņ vīr mās,
Tie grib vis villainit.
211 [Rindā (Ances pag. Vp)].

7427.

Es šķitu sētplaci
Apsnigušu:
Tā tautu meitiņa
Villaines klāsta.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

7428.

Izaud man, māmuliņa,
Baltu puķu villainīti,
Kam tu mani pavēlēji
Pureniņa dēliņam.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

7429.

Izaud man, māmuliņa,
Deviņgreidu villainīti:
Man atjāja tautu dēls
Deviņdanču kumeliņu.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

7430.

Kad es gribu, tad es aužu
Sauļu virsu(?) villainīti;
Kad es gribu, tad paņemu
Jaunu puisi arājiņu.
70 [Briežos (Skujenes pag. C)].

7431.

Kam, māsiņa, tu rakstīji
Savas baltas villainītes?
- Tas, brālīti, mans godiņis,
Ka es biju rakstītāja.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

7432.

Ko padari, bāleliņ,
Ka neeju druviņā,
Sēdu tēva istabā,
Loku savas vilnānītes.
Trīs lociņi izlocīju,
Pie lodziņa sēdēdama,
Kamēr jāja lēnas tautas
Par lielo tīrumiņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

7433.

Kuplu loku villainīti,
Smagu laižu pūriņā,
Tādu ļaužu gaidīdama,
Kādi mani bāleliņi.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

7434.

Labāk gāju sēņu lauzt,
Ne raibīšu darināt:
Sēnēm brāli pamieloju,
Raibīt' gul pūriņā.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

7435.

Līst lietiņi margodami,
Margo mana villāniņa;
Man adīja māmuliņa
Margotāju villāniņu.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

7435¹.

Lūgšus lūdzu māmiņai,
Lai auž raibas villainītes:
Vagarītes līgaviņa,
Tā jau baltas nevalkāja.
1821 [Allažās (Raņķu pag. Kld)].

7436.

Māsiņ' ada seģenīti
Baltām linu šķiedriņām.
Jo strīpaina seģenīte,
Jo čaklāka adītāja.
396 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 92 -

7437.

Mātes austas villainītes
Stāvu stāv pūriņā;
Ir es aužu, darināju,
Man tik stāvu nestāvēja.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

7438.

Man bij trīs avitiņas,
Visas smalku vilnu dod;
No divām sagšas taisu,
No trešās lindraciņus.
396 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

7439.

Mēs māsiņas sagājušas,
Vienus blēņus runājam,
Tā vārdiņa nesakām:
Puškosima villainītes.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

7440.

Mūs' māsiņ' sēd apakš liep's,
Auda raibas villainītes,
Sārkans rožu vaiņedziņš,
Lai nebal saulītē.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

7441.

Ne sācan neiesācu [neiesāču]
Villānīšu darināt,
Jau tautām tāda slava:
Ziedēt zied pūriņā.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

7442.

Ne tie visi kumeliņi
Sniegu meta kamanās;
Ne tās visas mātes meitas
Vilnainīšu audējiņas.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

7443.

Pelēk' bija man aitiņa,
Pelēk' aužu villainīti;
Tā bij mana zīļu rota
Pretim dēlu māmiņai.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

7444.

Pļaviņā ganīdama,
Villānīti norakstīju.
Kādi ziedi pļaviņā,
Tād' manā villānē.
1311 [Apē (Vlk)].

7445.

Purā metu siena kaudzi,
Tai pārkaru nevajaga;
Ganam audu villāniņu,
Tai ieloku nevajaga.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

7446.

Puško, mārša, savas sagšas,
Lai stāv manas nepuškotas;
Es puškošu pavasari
Ar ābeles ziediņiem.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

7447.

Puško, māte, savas sagšas,
Lai stāv manas nepuškotas;
Kuŗas zemes tautas jāja,
Tā puškošu vilnainītes.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

7448.

Puške, māt, sov's sagš's,
Le stāv man's nepuškat's:
Man azgā dui bāliņ'
Rīgē pierkt dzīpariņ's.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

7449.

Puško, māte, savas sagšas,
Lai stāv manas nepuškotas;
Tavas segšu mugurā,
Savas likšu pūriņā.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

7450.

Raksta māte, raksta meita,
Nerakstītas villainītes;
Es rakstīt nemācēju,
Man rakstītas villainītes.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

7451.

Rakstāmies, mēs māsiņas,
Vienu rakstu villainīti,
Varbūt abas novedīs
Viena kunga maliņā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

7452.

Rakstiem aužu vilnainīti,
Kupliem galiem jostu pinu.
Kad pasedžu vilnainīti,
Tautu dēli lūkojās;
Kad apjožu es jostiņu,
Tautas nāca sētiņā.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

- 93 -

7453.

Rakst', māsiņa, lielu rakstu
Jele vienu vilnānīti,
Ko tu segsi, aizgājuse
Lielajos dieveŗos.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

7454.

Raksti, māte, sava sagšas,
Gan es savas norakstīšu,
Gan es savas norakstīšu,
Kumeliņu ganīdama.
224 [Kabilē (Kld)].

7455.

Rīta dēļ, ne vakara,
Apsegloju kumeliņu;
Sevis dēļ, ne tautiņu,
Aužu baltas vilnainītes.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

7456.

Ruden zied viršņu kalni,
Pavasari dāboliņa;
Ruden māte sagšas auda,
Pavasari vilnainītes.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

7457.

Sācien vien es iesāku
Sedzeniņus darināt,
Tautas vaļiņ' i nelika
Pagalam darināt.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

7458.

Šis vaicāja, tas vaicāja,
Ko dar' mana māmaļiņa.
Vilnu kārse, vilnu vērpe,
Man sagšiņas darināja.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

7459.

Sienu mešu kaudzītē,
Tam jumtiņa nevajaga;
Snātnīt' audu, villainīti,
Tai vajaga dzīpariņu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

7460.

Sīki zari, platas lapas
Mazajam bērziņam;
Mazajām māsiņām
Platas aužu villainītes.
112 [Cirstos (Cirstu pag. C)].

7461.

Sila zemes meitiņām
Adatiņu nevajaga:
Paņēmušas priedes skuju,
Raksta baltas villainītes.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

7462.

Sit, māmiņa, aud, māmiņa,
Meitai baltas villainītes;
Sen tautieša kumeliņis
Mauru mina sētiņā.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

7463.

Stūŗu stūrīts i mīlēja
Pelnītai vilnainei;
Visi vārdi sirdī guļ,
Visi darbi rociņā.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

7464.

Tautiņām augsti kalni,
Nolaidani tīrumiņi;
Nūle gribu audināt
Nolaidones(?) villenītes.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

7465.

Tecēšu sētā,
Sacīšu mātei,
Ko dara meitiņas
Ābeļu dārzā:
Vilniņu kārse,
Sagšiņas aude,
Ābeļu malciņu
Uguni kūre.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Pateikšu tēvam,
Pateikšu mātei,
Ko dara meitiņas
Apeņu dārzā:
Uguni kūra,
Rāceņus cepa,
Apeņu vītītes
Sadedzināja.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

7466.

Tīrumnīces, klajumnīces
Aužas baltas villainītes;
Meža meitas nepatapa,
Atvasītes ravēdamas.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 94 -

7466¹.

Trīsdesmit gadus augu,
Trīsdesmit villainītes;
Lai sviedrēja tautu dēlis
Trīsdesmit kumeliņus.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

7467.

Tu ietaļa, es ietaļa,
Aud'sim kopā villānītes;
Tu izsegsi, es izsegšu
Savam lopu ganiņam.
1311 [Apē (Vlk)].

7468.

Tu, māmiņa, nezināji,
Ko dar' meitas klētīnā:
Dzīpar's taisa, sagšas loka,
Vaiņadzīnus pīdināj'.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

7469.

Vāverīte maza maza,
Žigla koka lēcējiņa;
Mūs' māsiņa maza maza,
Baltu sagšu audējiņa.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

7470.

Viena pati man aitiņa
Sarkanām kājiņām;
Es izaužu vilnainīti
Rakstīdama, locīdama.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

7471.

Celies agri, māmuliņa,
Pavērp smalku dzīpariņu,
Man pietrūka ielociņu
Pašai virsas vilnainei.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

i) Auž, šuj lindrakus (brunčus, svārkus)

7472.

Aud, māmiņa, man svārciņus,
Vienu īsu, otru gaŗu:
Īs' tautām dubļus brist,
Gaŗu sērst pie bāliņa.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

7473.

Dai dai dai dai,
Septiņi lindruki!
To vienu griezīšu,
Tos citus lāpīšu.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

7474.

Man izauda māmuliņa
Dancojamus lindraciņus:
Zīda meti, zelta audi,
Sudrabiņa stīpītēm.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1. Man māmiņa izaudusi
Dancojamu lindruciņu;
Zīdu vien apmetusi,
Sudrabiņu ataudusi.
Dancodama sitināju
Tautu dēlu stērbelēm.
Tautu dēls man vaicāja,
Cik gabalu lindrukā.
Citām pieci, citām seši,
Man deviņi gabaliņi.
Parād' man, tautu dēls,
Cik tev bēru kumeliņu, -
Viena pati kumpa ķēve
Pašā staļļa dubenā.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

7475.

Plucin', meitiņ,
Auniņ' vill',
Tad dāb's svārciņ's
Li paš' zem'.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

7476.

Šūn, māmiņa, lindraciņus
Tēraudiņa vīlītēm;
Akmiņota tautu zeme,
Guni šķīla staigājot.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Šuj, māmiņa, man svārciņus,
Šuj tērauda stērbeliņu;
Tautiešam krama grīda,
Šķiļ uguni staigādams.
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

7477.

Šūn, māmiņa, man svārciņus
Deviņiem gabaliem,
Lai var' lielu riņķi griezt
Tautu dēla istabāi.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

- 95 -

7478.

Sit, māmiņa, aud, māmiņa,
Man jo kuplu rinduciņu,
Lai es varu tautu dēlu
Stērbelēm sitināt.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

k) Auž palagus, segas, dvieļus, jostas, dažādus audumus

7479.

Es izaužu paladziņu
Pusi linu, pus' pakulu:
Zinājos ar tautieti
Visai mīļi nedzīvot.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Puspalaga linu šuvu,
Otru pusi pakuliņu:
Zinājos ar tautieti
Laba mūža nedzīvot.
131 [Mēŗa muižā (Mēŗa pag. Vlk)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

7480.

Es neiešu rijas kult,
Man deviņi bāleliņi;
Es neiešu tautiņās
Bez deviņi paladziņi.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

7481.

Es tev lūdzu, vēverīti,
Aud man puķu paladziņu;
Trīs gadiņu tautu dēlis
Rīgā gultu kaldināja.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)], 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 35 [Rembatē (Rembates pag. Rg)].

1. Zīle zīle, žube žube,
Aud man dreļļu paladziņu:
Es dzirdēju tautu dēlu
Rīgā gultu dreijājot.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

7482.

Izaud manim, māmuliņa,
Smalku skuju paladziņu,
Jau vakar saderēju
Ar bargo tēva dēlu.
408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)], 412 [Unguros (Ungurmuižas pag. D)].

7483.

Linu linu, ne pakulu
Man deviņi paladziņi;
Ne tam tautu neveikļam
Tos deviņus sagulēt.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Lina lina, ne pakula
Man deviņi paladziņi.
Vis's deviņus nogulēju,
Ar nelieti dzīvodama.
152 [Jērkulē (Krimuldas pag. Rg)].

7484.

Linu vilka, linu auda
Tautu meita paladziņu:
Šķitās man mārša būt,
Bāliņam līgaviņa.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

7484¹.

Man brālīši vēverīši,
Rakstīdami dvieļus auda,
Rakstīdami dvieļus auda,
Grozīdami paladziņus.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

7485.

Skuju skuju, vēverīti,
Auž man skuju paladziņu;
To es klāšu pirmo nakti,
Ar tautieti gulēdama.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

1. Sīku skuju lakstīgala
Auž man skuju paladziņu;
To uzklāšu tautiešam
Pirmo nakti gulēt iet.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

7486.

Es noaudu gultas deķi
Zeltītām kantītēm;
To apsegšu tautu dēlu
Pirmo nakti gulēdama.
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)].

7487.

Man iesviede kumeliņš
Sniega piku kamanās;
Ai Dieviņ, nu es būšu
Sniega deķu audējiņa.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

7488.

Man rādīja tautu dēlis
Kā ozolus bāleliņus,
Lai es aužu linu dvieļus,
Pie ozola mērīdama.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

- 96 -

7489.

Tīšām audu rupjus dvieļus,
Tos es kāršu brālīšam,
Kam brālītis linus sēja
Cietā mālu kalniņā.
190 [Kuldīā].

7490.

Aud, māmiņa, platu jostu,
Šūdin' šauru vainadziņu:
Pate jostu nonesāju,
Tautas ņēma vainadziņu.
412 [Unguros (Ungurmuižas pag. D)].

7491.

Māsa auž, māte šļūc,
Vecāmāte šķeterē;
Drīz būs mūsu dieveŗam
Visas drēbes mugurā.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

7492.

Trīcēt trīc, skanēt skan
Jaunu meitu istabiņa:
Auž jostiņas, apaudiņas,
Auž baltās villainītes.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1. Rībēt rīb, klaudzēt klaudz
Meitu mātes istabiņa:
Auž jostiņas, paķelītes,
Auž baltās villānītes.
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)].

★

39795.

Adatiņa, maza sieva,
Diža darba darītāja;
Tā apģērba dižus, mazus,
Tā apģērba nomirušus.
94 [Dunikas Lp].

39796.

Aizadedzu gaŗu skalu,
Sēžu ilgi vakarā;
Deviņi dieveŗi,
Ni viena krekla.
263 [Mēmeles Jk].

39797.

Aitiņai bij balts jēriņš,
Pelēkām kājiņām;
Es noaudu villainīti,
Pelēkām maliņām.
Kad uzsedzu mugurā,
Kā bajāra mēlenīte.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

39798.

Andriv, bruoļ', ūzuliņ,
Kū tei tova muote dora?
Kraklus šyun rakstīdama,
Nū Dīviņa vīsus gaida.
168 [Kalupes D].

39799.

Atraitns, manis bāleliņis,
Visupirmu bildināj';
Nu, atraiša gaidīdama,
Aužu baltas villainītes.
241 [Lubānas Md].

39800.

Audi, audi, meti, meti
Dīveņam paladzeņi;
Tautu [zalta?] škīts, vara neit's,
Sudrabeņa systaveņas.
389 [Silajāņu Rz].

39801.

Aud, mammiņa, ko auzdama,
Aud man kuplus lindraciņus!
Lai es eju, kur iedama,
Vilni meta pakaļā.
373 [Sarkaņu Md].

39802.

Aud, mammiņa, ko auzdama,
Noaud skaistu lūka jostu!
Lūka josta ielīgoja
Pati pirmā tautiņās;
Pati pirmā tautiņās,
Tautu dēla pagalmā.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

39803.

Aud, meitiņa, tievu, resnu,
Liec pūriņa dibenā!
Gan atrassi tautiņās
Tieva, resna valkātāja.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

39804.

Balta, balta man aitiņa,
Es izaužu vilnānīti;
Daudzi tautas karināju
Ar baltām vilnānēm.
127 [Grostonas Md].

39805.

Baltus kreklus šūdināju
Trejādiem ielokiem;
Trejādiem ielokiem,
Daugavieti gaidīdama.
Man atnāca arājiņš
Par trejiem robežiem.
263 [Mēmeles Jk].

- 97 -

39806.

Beidzamās rozes sēju,
Beidzamās magonītes;
Beidzamās villainītes
Auž māmiņa raudādama.
72 [Cesvaines Md].

39807.

Bij aitiņas, bij vilniņa,
Māku pati darināt.
Piecas baltas villainītes
Saujiņā salocīju.
338 [Rankas C].

39808.

Bij(a) man, bij(a) man,
Vēl vairāk vajadzēja:
Bij(a) man linu krekli,
Vajag baltas villainītes.
560 [Rīga ].

39809.

Bij man sīku kamoltiņu
Brangu vēršu vezumiņš
Sasavilku audekliņu
Daugaviņas gaŗumā.
198 [Krustpils D].

39810.

Būt' aitiņa bez kakliņa,
Audeklītis bez galiņa;
Ka aizietu tautiņās,
Tad dzīvotu bez bēdiņas.
286 [Nītaures Rg].

39811.

Cik tēvam dēlu auga,
Tik aug lazdas kārklienā;
Cik mātei meitu auga,
Tik jāauž baltas villainītes.
263 [Mēmeles Jk].

39812.

Dieveram kreiklus šuvu,
Miglā diegus bālināju;
Māsīcei, skrinacei(?),
Cūku saru vilnainīte.
604 [Dažādi iesūtītāji].

39813.

Dieveram kreklu šuvu,
Pie stumbura mērīdama;
Visi mani dieverīši
Dzelteniem matiņiem.
148 [Jaunpiebalgas C].

39814.

Dod, Dieviņ, man aitiņas:
Vien balt, otr mell;
Es noaud villainīt
Pelēkam malenem.
445 [Ugāles Vp].

39815.

Dod, Dieviņi, man aitiņu,
Jel bitītes lielumā.
Jau man bija panikuši
Svešas mātes pubulīši.
338 [Rankas C].

39816.

Drīzi man vajadzēja,
Drīz pasteidza māmuliņa:
Vakarā vilnu kārsa,
Rītā sedza villainīti.
198 [Krustpils D].

39817.

Es negribu diža vīra
Ne savam sirdsēstam:
Visa siena audekliņa
Uz vienām biksītēm.
589 [Kuldīgas apr.].

39818.

Es pats beju bandinīks,
Muna sīva dutka;
Audja maņ kraklys,
Škatarātys dzejis.
605 [Skolas].

1. Es pots reslis,
Sīva muna ducka;
Audja man kraklus,
Škatarātu dīgu.
605 [Skolas].

39819.

Es to savu mīļu māsu
Liepu lejā audzināju;
Liepu lapu kreklus šuva,
Kļava lapu paladziņ'.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

39820.

Es sašuvu tādu kreklu:
Deviņiemi gabaliem;
Dievs man deva tautu dēlu
Deviņiemi amatiem.
241 [Lubānas Md].

- 98 -

39821.

Es šķietu: prievatus
Sen sagraizīju;
Nu tikai graizīju
Mūs' brāļa klētē.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

39822.

Es tev došu eiducīnu,
Nosapērci adatīnu;
Nosapērci adatīnu,
Sasašūv lindracīnu.
94 [Dunikas Lp].

39823.

Gūdam šyvu lynu kraklus,
Gūdam lynu snuotinīti;
Lai jam maņi lynu puiss,
Lynu iuzu nosuotuojs.
143 [Jāsmuižas D].

39824.

Izaud man, māmuliņa,
Ābolainu villainīti;
Es redzēju tautiešam
Ābolainu kumeliņu.
224 [Lielvārdes Rg].

39825.

Izaud man, māmulīte,
Pupu ziedu villainīti;
Kam tu mani apsolīji
Pureniņa dēliņam.
192 [Kosas C].

39826.

Īva zīd, īva zīd,
Aud, māmeņa, vylnuoneiti!
Kai līpai man izaugt,
Kai īvai nūzīdjāt.
170 [Kapiņu D].

39827.

Īvas zīd, īvas zīd,
Māmiņ, audi vilnainītes.
Kab (es tai) zīdātum,
Kai īviņa pagalminā.
605 [Skolas].

39828.

Es bij' mudra vērpējiņa,
Man' bāliņi audējiņi;
Tādu auda audekliņu,
Kā ezera ledutiņu.
605 [Skolas].

39829.

Izvendīgi priedi dēju,
Izvendīgi ozoliņu;
Izvendīgi [Izvendīga] mātes meita
Man krekliņu audējiņ(a).
241 [Lubānas Md].

39830.

Zūdeitū kūku ciertu,
Zūdeitū nūdzenēju,
Zūdeituo muotes meita
Maņ krekleņu šyudynoj.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

39831.

Ganos dzinu, kreklus šuvu,
Pie ozola mērīdam(a).
Ja nāk tautas, lai tad nāca
Kā ozola gaŗumīnu;
Kā ozola gaŗumīnu,
Kā ozola resnumīnu.
39 [Bārtas Lp].

39832.

Kad es būtu zinājusi
Kunga dēlu arājiņu,
Es būt' savus linu kreklus
Bez apkekles [apkakles] pašuvusi.
545 [Krustpils D apr.].

39833.

Kas kait Stabu meitiņām,
Zīda rotu nenesāt:
Stabi vērpa, stabi auda,
Stabi diegu šķeterēja.
378 [Seces Jk].

39834.

Kā zīdu vērpu,
Kā slēšu audu,
Kad lik pi vāl,
Kā cit drān.
445 [Ugāles Vp].

39835.

Krustumāte, krustumāte,
Auž baltās villainītes;
Kad es iešu tautiņās,
Ko tu segsi mugurā?
104 [Ēdoles Vp].

39836.

Lasu puķes, viju kroni,
Ieš' dieveŗa raudzīties:
Kā varēju kreklus šūt,
Pēc dieveŗa augumiņ(a).
119 [Gaujienas Vlk].

- 99 -

39837.

Linu linu, ne pakulu,
Man deviņi paladziņi;
Svaiņa mesti, ne bāliņa,
Man deviņi dalderīši.
127 [Grostonas Md].

39838.

Līcit, tautas, man vaļeņu,
Dūd, Dīveņ, veseleibu;
Nyule grib(u) ar māršom
Nīdruos aust vylnuonītes.
605 [Skolas].

39839.

Lielu gaŗu kreklu šuvu,
Pie ozola mērīda(ma);
Tam netika, kam gribēju,
Kalpam devu raudādama.
605 [Skolas].

39840.

Viena [Vienu] šuju linu kreklu,
Visapkārt rakstīdama;
Kam domāju, tam netika,
Kalpam devu raudādama.
114 [Gaiķu Kld].

39841.

Lelos meitas kraklus auda,
Mes, mozuos, paladziņus;
Lelos meitas tautuos guoja,
Mes, mozuos, ponuoksnūs.
389 [Silajāņu Rz].

39842.

Leluos meitas lynus sprēdja,
Mes mozuos pakaliņas;
Leluos meitas kraklus audja,
Mes mozuos paladziņus.
143 [Jāsmuižas D].

39843.

Liela rada, liela rada -
Dindēt dindēja,
Maza rada, maza rada -
čūkstēt čūkstēja.
46 [Beļavas Md].

39844.

Liepu lapu kreklu šuvu,
Kļavu lapu paladziņu;
Kļava lapu paladziņu,
Lazdu lapu villainīti.
286 [Nītaures Rg].

39845.

Liepu lapu kreklu šuvu,
Kļavu lapu paladziņ(u).
Ne man tēva arājiņa,
Ne māmiņas audējiņ's.
119 [Gaujienas Vlk].

39846.

Lyni, lyni, muni lyni,
Zalta pūga galiņā;
Tai izaužu audekļeņu,
Kai tū zalta gabaleņu.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

39847.

Linu linu, ne pakulu
Mani pieci paladziņi;
Dod, Dieviņ, labu mūžu
Visus piecus nogulēt.
605 [Skolas].

39848.

Liepas čaukst, liepas čaukst,
Kas (tās) liepas čaukstināja?
Es savam brālīšam
Liepu lapu kreklu šuvu.
192 [Kosas C].

39849.

Man māmiņa izaudusi
Dancojamu lindraciņu.
Citam pieci, citam seši,
Man deviņi gabaliņi;
Dancodama tautu dēlu
Sitināju lindrakā.
355 [Rucavas Lp].

39850.

Man māmīna izauduse
Dancājamu lindrucīnu;
Zirnājiemi apmetuse,
Pupājiemi atauduse.
39 [Bārtas Lp].

39851.

Maza mana līgaviņa,
Kā tā sila vāverīte;
Šķiltuvē kreklus auda,
Visi ļaudis brīnījāsi;
( Visi ļaudis brīnījāsi,)
Vai varēja to darīt.
373 [Sarkaņu Md].

39852.

Moza muna līgaviņa
Šķiltavainus kraklus auda,
Ļaužiem lielais brīnumiņš:
Kā dzenītis trikšķināja.
377 [Sāvienas Md].

- 100 -

39853.

Maza maza meitiņa
Audekli meta;
Mazs mazs puisītis
Lūkojās.
347 [Rendas Kld].

39854.

Moza moza meitenīte
Šolkim kraklus šyudynuoja;
Patecēja zam karūga:
Tei byus loba nesējiņa.
414 [Stirnienes Rz].

39855.

Muoku, muoku, tai namuoku,
Kai muok muna muomuleņa:
Vušku cierpt namuocēju -
Sešu neišu audakleņa.
314 [Pildas Ldz].

39856.

Muoku, muoku, tai namuoku,
Kai muok muna ļaudaveņa:
Vokorā vuškys cierpa,
Reitā audja vylnuoneitis.
466 [Vārkavas D].

39857.

Lai (tā) ietu man darbiņš,
Kā manai māmiņai:
Vakarā vilnu kārš,
Rītā auž villainīti.
281 [Neretas Jk].

39858.

Šķīrās manai māmuliņai,
Man, meitiņai, nezašķīrās;
Vakarā villu prēda,
Rītā sega villainīti.
46 [Beļavas Md].

39859.

Māte auda lindraciņus,
Kam tā auda, kam neauda?
Mazajai meitenei,
Savai govju ganītei.
82 [Demenes Il].

39860.

Meža molā dzeivuodama,
Myuožam bādas naredzēju:
Viļceņš sprēdja, lopsa audja,
Vuoverīte čaučis tyna.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

39861.

Meža māte putnu dēļ
Gaŗus kokus audzēj' [audzināja];
Meitu dēļ māmuliņa
Gaŗus auda audekl(iņ)us.
378 [Seces Jk].

39862.

Nebēdāja mans brālītis,
Kad pelēka diena ausa;
Man ir tāda līgavīna,
Zvaigžņu deķu audējīna.
94 [Dunikas Lp].

39863.

Netīšami es iegāju
Pārnovada pagalmā.
Skanēt skan, trīcēt trīc
Jaunu meitu istabā:
Auž jostiņas, vērpj dzijtiņas,
Auž baltajas villain(īt)es.
147 [Jaunlaicenes Vlk].

39864.

Nu kurīnes tuos meiteņes,
Kur auž skaistus paladziņus?
Tuos bej gudras muotes meitas,
Kur auž skaistus paladziņus.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

39865.

No maliņas, no stūrīša
Loki, māte, vilnainīti;
No maliņas tie ļautiņi,
Kuŗi mani bildināja.
48 [Bērzaunes Md].

39866.

No tāsiem kreklus šuvu,
No astriem cimdus adu;
Eita, brāļi, lūkoties,
Kur jūs tādus dabūsiet?
378 [Seces Jk].

39867.

Ņemit mani, cīma puiki,
As muocēju labi šyut;
As muocēju labi šyut,
Labi muocēju izjaukt.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

39868.

Patīk man tā meitiņa,
Smalku dvieļu audējiņa.
Patīk manim tas celiņis,
Smalkajām smiltiņām.
605 [Skolas].

- 101 -

39869.

Pi mammiņas dzeivādama
Druošu klaitu šoudināju:
Lai nevarēj' tautu dāls
Treis gadiņus cauri lauzt.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

39870.

Kam es audu diegu raibu,
Kam kurpītes šūdināju?
Tālu mans arājiņš,
Neredz laba valkājot.
487 [Vietalvas Md].

39871.

Plucinām baltu vilni,
Aužam baltas villainītes,
Liksim pūru dibenāi,
Dosim līdza sērdienai,
Tautiņās izvadīt.
443 [Turlavas Kld].

39872.

Puisīts sēž kalniņā,
Gaid' atnākam skroderīti;
Kad atnāca skroderītis,
Šuj puisim brūnus svārkus.
477 [Vecpils Lp].

39873.

Pūriņš baltu villainīšu -
Kur ir pati audējiņa?
Stāvi brīdi, pagaid' laika,
Šē būs pati audējiņa.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

39874.

Rudzim zīdi nūbyruši,
Mes, muoseņas, lasējom;
Mes, muoseņas, lasējom -
Aussim boltas vylnuonītes.
170 [Kapiņu D].

39875.

Steidz, māmiņa, trauc, māmiņa,
Manas baltas villainītes!
Gan gaidīja tautu dēli,
Solīj's vairsi negaidīt.
605 [Skolas].

39876.

Solīj' man raibas govis,
Solīj' baltas villānītes;
Nemīl man raibas govis,
Ne baltās villānītes.
241 [Lubānas Md].

39877.

Šyvu kraklu buoliņam
Nu deveņu gabaleņu,
Ka jis man i lynus devja,
Yudinīji mārcādams.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

39878.

Šuvu kreklus trejieloku,
Daugavieša gaidīdama;
Velns iespēra pilkalnieti
Dubļainām kājiņām.
263 [Mēmeles Jk].

39879.

Tautiešam kreklus šuvu
Pie ozola mērīdama;
Gaidu mieža [miežu] arājiņa
Pie ozola stumburiņ'.
378 [Seces Jk].

39880.

Tautīšami kraklu šyvu,
Ar štiškomi izstiškuoju;
Ka jis mani lynus devja
Bazumanā nasvārdams.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

39881.

Šuvu, šuvu tiešķēdama
Dieveram linu kreklu,
Lai tas mani mīļi sauca:
Māsiņ, brāļa līgaviņa.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

39882.

Šuvu kreklus tautiešam,
Ne tos devu bāliņam;
Došu tautu neveikļam,
Kas māmiņu bildināja.
75 [Cirgaļu (Aumeisteru) Vlk].

39883.

Tautu dēls man rādīja
Kā ozolus bāleliņus,
Lai es audu linu dvieļus,
Pie ozola mērīdama.
605 [Skolas].

39884.

Tautiešam kreklu šuvu,
Pie ozola mērīdama;
Gaidu jaunu arājiņu,
Pie ozola atnākot.
378 [Seces Jk].

- 102 -

39885.

Šuvējiņas, rakstītājas
Tautu mazas meitenītes:
Nolauzušas priedei skujas,
Raksta baltas villainītes.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

39886.

Tova sīva, muna sīva,
Mjas div bolty buoleleņi;
Tova sīva kraklus audja,
Muna sīva paladzeņus.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

39887.

Tuoļi pārkyunīts ducynuoja,
Tyvu nazkur speidē zibsnis;
Tuoļi Juonīša leigaveņa,
Nazkur auž vylnainīti.
591 [Ludzas apr.].

39888.

Tēvočam kreklu devu,
Mātīgai sagšu sedžu;
Dieveram kreklu devu,
Māsīcai villānīti.
241 [Lubānas Md].

39889.

Tiš tiš vistiņ,
Kaņep dārze;
Kam māt man aud
Kaņep krekl.
445 [Ugāles Vp].

39890.

Trauc māte, trauc meita,
Trauc vedamāja;
Sen meita vedama,
Villaiņu nav.
605 [Skolas].

39891.

Vjalc, buoleņ, muotis austu lynu kraklu,
Bez pīmatu mugurā;
Dūs tjav sova ļaudaveņa -
Ai lelom pīmatom.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

39892.

Velc, bāliņ, trejus svārkus,
Tev trejādas audējiņas:
Auž māmiņa, auž māsiņa,
Auž līgava dziedādama.
192 [Kosas C].

39893.

Visas pļavas upmalā,
Pilnas zīdu pavadienu;
Zirnēklītis sagšas auda,
Jaunajām māsiņām.
378 [Seces Jk].

39894.

Zeme reib, atbr(a)uc tautas,
Es gulēju dīnavydu;
Svešai muotei taidi dāli,
Kai uoriski ūzuliņi.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

39895.

Zaļa zāle, zaļa zeme,
Zaļa visu vasariņ';
Izaud manim, māmuliņa,
Zaļu ziedu vilnānīt'.
241 [Lubānas Md].

★

l) Vadmalas velšana

7493.

Es redzēju Timbas Maču
Par kalniņu timbājam.
Es tev lūdzu, Timbas Maču,
Nāc palīdzi svārku velt!
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

7494.

Tūba brauca par kalniņu,
Vadmaliņas meklēdama.
Brauc, tūbiņa, šai sētā,
Še veļ meitas vadmaliņu.
408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)], 412 [Unguros (Ungurmuižas pag. D)].

7495.

Velies, manu vadmaliņ, tūbā,
tūbā!
Divu pirkstu biezumā, tūbā,
tūbā!
Vārīs māte biezu putru, tūbā,
tūbā!
Griezīs gaļu kumosiem, tūbā,
tūbā!
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

7496.

Velies, mana vadmaliņa,
Drīz man tevis vajadzēja:
Bāliņam kāzas nāca,
Tam svārciņu vajadzēja.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

- 103 -

7497.

Velies, mana vadmaliņa,
Krimaldiņa biezumā,
Krimaldiņa biezumā,
Liepu lapu mīkstumā.
Rītā malšu biezu putru,
Tad mielošu vēlājiņus.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

7498.

Velies, mana vadmaliņa,
Krimildiņas biezumiņu,
Krimildiņas biezumiņu,
Magoniņas skaistumiņu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

7499.

Velies, mana vadmaliņa,
Triju collu biezumā,
Lai nolūza skrodeŗam
Trejdeviņu adatiņu.
313 [Ēķengrāvē (Viesītes pag. Jk)].

★

m) Audeklu balināšana, drānu velēšana

7500.

Ai Gaujiņa, Gaujas māte,
Nelaid pāri dzeltenīšu!
Kas tavos līcīšos
Audekliņus balinās?
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

7500¹.

Ai pīlīte platkājīte,
Kam sajauci ūdenīti?
Es gribēju izskalot
Savas baltas villainītes.
1611 [Basos (Basu pag. Azp)].

7501.

Aiz ko manas villainītes
Nesaspērās velējot?
Sirmi vien, bēri vien
Tautu dēla kumeliņi.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

7502.

Aiz upītes velējās
Divi ciema zeltenītes:
Zelta baļļa, zelta vāle,
Sudrabiņa velētava.
77 [Gulberē (Liezeres pag. Md)].

7503.

Ap galviņu vālīt' griežu,
Vilnainītes velēdama;
Tā griezīšu tautu dēlu
Pa savami prātiņam.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

7504.

Apkārt galvu vāli griežu,
Villainītes velēdama;
Apkārt roku matus tinu,
Tautu dēlu valdīdama.
19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)].

7505.

Baltas baltas ūdens putas,
Vēl jo baltas vilnainītes;
Baltas baltas vilnainītes,
Vēl baltāka velētāja.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

7506.

Divi baltas vilnānītes
Ezerā plīvenēja;
Tās bij meitu māmiņai
Velējot palikušas.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

7507.

Dod, Dieviņi, šodien sauli,
Šodien saules vajadzēja:
Šodien mana māmuļiņa
Velē baltas vilnainītes.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

7508.

Ievas zied, māmuļiņa,
Velē manas vilnainītes,
Lai zied manas vilnainītes
Kā ieviņas līcītī.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

7509.

Es atradu tautu meitu
Strautē sagšas velējam.
Velē balti, puško grazni,
Segs' manām māsiņām.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

7510.

Es šķitos šai vietā
Kāju autu nevelēt;
Atsaradu velējot
Pāri baltu villānīšu.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

- 104 -

7511.

Es tev saku, tautu meita,
Piektdien drānas nevelē:
Piektdien drānas velēdama,
Velē zuti vēdarā.
216 [Ventspilī].

7512.

Es tev saku, tautu meita,
Piektdien drānas nevelē:
Piektdien manam bāliņam
Vedīs jaunu līgaviņu.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

7513.

Gana baltu es velēju
Bāliņam linu kreklu;
Bāliņš saka tautu meitu
Vēl baltāku velējot.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

7514.

Gulbis skrēja par ezeru,
Balts krekliņis mugurā.
Pavaicāju gulbīšam:
Kas krekliņu tev velēja?
- Liepas plēsta man vālīte,
Leišu meita velētāja.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

7515.

Jau es pate paredzēju,
Dzērājs būs arājiņš:
Drīzi mirku rasiņā,
Drīzi drēbes velēdama.
121 [Gulbenē (Md)].

7516.

Kalniņā kupla liepa,
Lejiņā avotiņš,
Lejiņā avotiņš,
Trīs meitiņas velējās;
Oša beņķis, liepas vāle,
Velē zīda nēzdaudziņus;
Velē zīda nēzdaudziņus,
Žauj liepiņas galonē;
Izžāvušas galonē,
Pasēd pašas pazarēs.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

7517.

Kas tur balti velējās
Daugaviņas maliņā?
- Tā, brālīti, mūs' māsiņa,
Tai jāiet tautiņās.
179 [Vecsieksātē (Sieksātes pag. Azp)].

7518.

Kas tur skan, kas tur rīb
Straujas upes maliņā?
- Tur lielā brāļu māsa
Upmalā velējās.
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

7519.

Klausījos ik vakara,
Kas tik daiļi velējās.
Tur mūsu māsiņa
Vilnaines velē.
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

7520.

Lokies lepni, ozoliņ,
Brāļa sētas maliņā:
Tur žāvēju raibas jostas,
Tur es kāru vainadziņu.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

7521.

Man rociņas nosalušas,
Uz ezara velējot;
Situ plaukstu plaukstiņāi,
Lai skanēja gredzentiņi.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

7522.

Maza biju, bet tikusi,
Pati jūdzu kumeliņu,
Pati jūdzu kumeliņu,
Brauc' uz upi velēties.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

7523.

Vestienas lazdiņas
Līcin līka,
Māsiņas rotiņu
Kaltējoti.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

7524.

Nevarēju bāliņami
Baltus kreklus izmazgāt:
Rauduvīte šķeterīte
Dūņas jauca ezarā.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

7525.

Piecas baltas villainītes
Virs ūdeņa līgojās;
Ne tās grima dibinā,
Ne sit vilnis maliņā.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 105 -

7526.

Pļika pļaks velējās
Mūsu meitas lejiņā;
Viņu sētas Andrieviņš
Ausis vien skurināja.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

7527.

Sala man kājas rokas,
Daugavā velējot;
Sviežu vāli Daugavā,
Teku pate brālīšos.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

7528.

Šķitu bungas bungojam
Aiz lielā dūņu purva:
Mūs' māsiņa velējās
Bargajās tautiņās.
2 [Aderkašos (Taurupes pag. Rg)].

7529.

Šodien saule, šodien saule,
Šodien vārna velējās;
Rītu brauks rādīties
Ar pelēku vanadzīnu.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

7530.

Skanēj' man liepu vāle,
Ar māmiņu velējot;
I ozola neskanēja
Ar svešo māmuliņu.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

7531.

Skanēt skan linu kreklis,
Uz ezera velējot;
Dieviņš zina, kur tas būs,
Šā krekliņa valkātājs.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

7532.

Skanēt skan' lynu kraklys,
Uz azara vel'ējūt;
Gauži raud buol'el'eņis,
Seikstu linu devējeņis.
428 [Beržūs(?)].

7533.

Speries, mana vilnānīte,
Rāvainā ūdenī;
Šķiries, mana valodiņa,
Ar tautām runājot.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

7534.

Spīdi, spīdi, saulīte,
Ābeļu dārzā,
Tur mana māmiņa
Villānes velēja.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1. Spīdi, vizi, saulīte,
Ābeļu dārzā,
Tur mūsu māsiņa
Vilnātnes velē.
Dūņās velēja,
Rāvā skaloja;
Ūdens stopiņš
Vērdiņu maksā,
Sudraba vālīte
Dālderīti.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

7535.

Tautu meita velējās
Straujupītes maliņē:
Ošu vāle, liepu beņķis,
Velē zīdu nēzdodziņu.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

7536.

Uz ezara laba dzīve
Laiskajām meitiņām:
Pašas guļ dienasvidu,
Vilnīts kreklus balināja.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Kas kait upes meitiņām
Baltu kreklu nevelēt:
Pašas guļ diendusiņu,
Vilnīts kreklus balināja.
381 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Leida leida, vaļa vaļa
Daugaviešu meitiņām:
Pašas guļi dienavidu,
Vilnīts kreklus balināja.
326 [Taurkalnē (Taurkalnes pag. B)], 327 [Taurkalnē un Jaunjelgavas apkārtnē (Taurkalnes pag. B un Jaunjelgavas Jk apkārtnē)].

7537.

Velē balti, tautu meita,
Tad dabūsi bāleliņu;
Ja tu balti nevelēsi,
Tad dabūsi atraitnīti.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

7538.

Velē balši, tautu meita,
Tev upīte lejiņā;
Ja tu balši nevelēsi,
Neņems mani bāleliņi.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 121 [Gulbenē (Md)].

- 106 -

7539.

Velē balti, tautu meita,
Tev upīte lejiņā;
Ja tu balti nevelēsi,
Nevedīšu bāliņam.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

7540.

Velē balši, tautu meita,
Tev upīte lejiņā;
Kā es balši izvelēju
Dūnaiņā purviņā!
313 [Ēķengrāvē (Viesītes pag. Jk)].

7540¹.

Mazgā, māsa, ko mazgā,
Mazgā baltu brāļa kreklu:
Brālītim daudz celiņu,
Daudz ļautiņu redzētāju.
1821 [Allažās (Raņķu pag. Kld)].

7541.

Velē baltu, ko velē,
Velē baltu brāļa kreklu;
Kur satika, kur panāca:
Baltu brāļu māsa nāk.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

7542.

Velē, māsa, ko velē,
Velē baltu brāļa kreklu;
Būs māsai liels godiņš,
Sēd tas galda galiņā.
216 [Ventspilī].

7543.

Velē, māsa, ko velē,
Velē baltu brāļa kreklu;
Kuŗas tautas gaŗām jāja:
Še aug balta velētāja.
224 [Kabilē (Kld)].

7544.

Velē, māsa, ko velē,
Velē baltus brāļu kreklus;
Pret tautām liela slava,
Balti tavi bāleliņi.
1311 [Apē (Vlk)].

7545.

Velē māte, velē meita,
Velē mana līgaviņa;
Vārna akla palikusi
No tā liela baltumiņa.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

7546.

Villānītes velēdama,
Iesviež' vāli Daugavā;
I es pati aizlīgošu,
Villānīšu velētāja.
313 [Ēķengrāvē (Viesītes pag. Jk)].

7547.

Visu dienu tautu meita
Pie upītes velējās,
Šķita baltu izvelēt
Pelēko villainīti.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

1. Ik dieniņas velējās
Pelēkā raudavīte,
Nevar baltu izvelēt
Pelēko villainīšu.
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

★

39896.

Kam, māmiņ, pluonu sprēdi,
Kam tu boltu balynuoji?
Meiteņom es pluonu sprēžu,
Dālim boltu balynuoju.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

1. Kam, māmeņ, tīvu sprēdi,
Kam tū boltu balynuoji?
Dēliņim tīvu sprēžu,
Mjaitom boltu balynuoju.
73 [Ciblas (Eversmuižas) Ldz].

39897.

Aiz ezera plīvināja
Divi baltas vilnainītes,
Tās bij meitu māmiņai
Velējot palikušas.
48 [Bērzaunes Md].

1. Ezeriņš plivināja
Pāri baltu villainīšu.
Vai tās bija palikušas,
Meitu mātei velējot?
545 [Krustpils D apr.].

39898.

Aiz kalniņa lejiņā
Tautu meita velējās;
Mans bāliņš, puisēniņš,
Kalnā kāpa lūkoties.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

39899.

Aiz kalniņa lejiņā
Tautu meitas velējās:
Zelta vāle, zīda krekli,
Sudrabiņa velētava.
378 [Seces Jk].

- 107 -

39900.

Ap galviņu vāli griezu,
Brāļu bikses velēdama,
Lai tautiņas tāļu dzird,
Lai nāk diži precinieki.
84 [Dikļu Vlm].

39901.

Apkuort galvai vuoli grīžu,
Bruoļa kraklus mozguodama.
Lai vuoļajās kai gulbītis
Lylā plotā sīna vuolā.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

39902.

Apkārt galvai vāli griezu,
Puišiem bikses velēdama,
Lai nesaka ciema puiši,
Kad es laiski velējos.
378 [Seces Jk].

39903.

Apkārt galvai vāli griezu,
Puiša bikses velēdama;
Apkārt gāju linu druvai,
Linu ziedus raustīdama.
36 [Balvu Abr].

39904.

Apkārt galvai vāli griezu,
Puišiem bikses velēdama;
Tā griezās jauni puiši,
Ap man' daiļu augumiņu.
378 [Seces Jk].

39905.

Auga mani gaŗi lini,
Balti mirka ezerā;
Rībēt rīb noaužot,
Skan vālīte velējot.
605 [Skolas].

39906.

Balti lini balojās
Ezeriņa maliņā;
Rībēt rīb man aužot,
Skan vālīte velējot.
418 [Sunākstes Jk].

39907.

Balta gāja mātes meita,
Kā baltā ābelīte.
Kā tā balta nestaigās -
Trīs meitiņas velētājas.
198 [Krustpils D].

39908.

Beja mjaita, beja rūta,
Beja krakli bez pīrūta;
Ka jī beja bez pīrūta,
Tī pat beja navalāti.
170 [Kapiņu D].

39909.

Dzieržu es gulbi gudojūt
Ezeriņa maliņā;
Gudoj muna muomuliņa,
Sev krekliņu valādama.
314 [Pildas Ldz].

1. Dzieržu gulbi gudojūt,
Naradz gulba atejūt.
Na gulbeits tī guduoja,
Gudoj muna muomuleņa;
Gudoj muna muomuleņa
Sav krakleni valādama.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

39910.

Es savam arājam
Baltu kreklu izvelēj';
Lai tas ara tīrumā,
Kā baltais balodīts.
350 [Ropažu Rg].

39911.

Es izkuoru vylnuonītes
Kolna bārza virsyunē,
Lai verāsi sveša muote,
Kai tuos sauli aptymšuoja.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

39912.

Kā bāliņš pirti kūra,
Tā māsiņa velējās:
Kuru kreklu izvelēja,
To velvē pakaltēja.
72 [Cesvaines Md].

39913.

Kā māsa kalpoja,
Tā brālis maksāja;
Kad pirti aizkūra,
Tad kreklu mazgāja.
439 [Trikātas Vlk].

39914.

Krīvīteite, garvēdzele [gaŗvēdere?]
Tei muocēja tīvu sprēst;
Tei muocēja tīvu sprēst,
Dižan boltu balynuot.
559 [Rēzekne Rz apr.].

- 108 -

39915.

Lejiņā upe tek,
Kalniņā roze zied;
Lejā teku izmazgāt
Savu skaistu villainīti.
605 [Skolas].

39916.

Nazynova tāvs māmeņa,
Kur nuosņeicu izmozgovu;
Es nosņeicu izmozgovu
Takūšā upeitī.
143 [Jāsmuižas D].

39917.

Piecas māsas vienam brāļam
Raud krekliņu velēdamas.
Kā brālītis neraudāja,
Visas piecas vizinot?
195 [Kraukļu Md].

39918.

Rītā agri, rītā agri,
Uz ezeru velēties!
Zīda kreklis, zelta vāle,
Sudrabiņa velēknīte.
75 [Cirgaļu (Aumeisteru) Vlk].

39919.

Sola man rūkas kuojas,
Tautu drēbes velejūt.
Svīžu vuoli Daugavā,
Sēžu bruoļa komonuos.
Vuole skrīn grīzdamuos,
Es cīmā brauču smīdamuos.
170 [Kapiņu D].

39920.

Skanēt skan linu krakls,
Uz azara velejūt.
Redz, kur muni buoleliņi,
Seikstu linu devējiņi.
89 [Dricēnu Rz].

39921.

Smuk' meitiņa drēbes velēj'
Uz pelēka akmentiņa.
Dievs palīdz, smuk' meitiņ,
Patur' manu kumeliņu!
194 [Krāslavas D].

39922.

Šuj, māsiņa, rakst', māsiņa,
Bāz pūrāi nevelētus,
Lai velēja tautas pašas,
Katris savu gabaliņu.
396 [Skrīveŗu Rg].

39923.

Velē baltu, ko velē,
Mātes kreklu izvelē!
Māte viesu mielotāja,
Pie galdiņa sēdētāja.
281 [Neretas Jk].

39924.

Velē, māsa, ko velē,
Velē baltu tautietim.
Tautiets ceļa gājējiņš,
Daudz ļautiņu redzētāju;
Daudz ļautiņu redzētāju,
Redzēj' mana līgaviņ'.
356 [Rudbāržu Azp].

39925.

Velējos, skalojos
Straujas upes maliņā;
Niedrē kāru nēzdociņus,
Krastmalā paladziņus.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

39926.

Visa veša izmazgāta,
Krāmu kule nemazgāta;
To mazgāšu vakarā,
Kur saulīte rotājās.
206 [Lādes Vlm].

39927.

Vuici mani, muomuleņa,
Lobus darbeņus darēt:
Ni mīguot, ni snauduot,
Ni nosuot navalātu.
73 [Ciblas (Eversmuižas) Ldz].

★

n) Pūrs un pūra darināšana

7548.

Ai aitiņa, vilnu tavu,
Māmiņ, tavu darījumu!
Mans pūriņš piedarīts,
Klētī grīda ielīkuse.
303 [Svitnē (Svitenes pag. B)].

7549.

Ai baltā māmuliņa,
Kas rītā ganos ies?
Kur sēdēju, kur stāvēju,
Tur ziediņa vajadzēja.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

- 109 -

7550.

Ak Dieviņ, kad nenāktu
Bāliņam līgaviņa!
Man būt' vaļa lielai augt,
Lielu pūru darināt.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

7551.

Ai Dieviņi, nu es iešu
Šorudeni tautiņās:
Nu man bija pilns pūriņis,
Patīkamis tēva dēls.
206 [Kuldīgas apriņķī].

7552.

Ai lācīti platkājīti,
Kam nomini linu druvu!
Ies māsiņa raudādama
Tukšu pūru tautiņās.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

7553.

Vai māmiņa, vai māmiņa,
Līčos laba ganīšana:
Govis ēda līča zāli,
Pate pūru darināju.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

7554.

Vai māsiņa, vai māsiņa,
Kam tu augi ražena!
Neļauj tautas lielai augt,
Ne pūriņa pielocīt.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

7555.

Aija manu lielu pūru,
Ne ar miegu piedarīju:
Dažu nakti gaiļi dzied,
Man miedziņš negulēts.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

7556.

Aija manu sūru dienu,
Arājs manis lūkojās
Ne pūriņu nedarīju
Uz vācieša domādama.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

7557.

Ai nāburgu rutku zagli,
Tu uz mani nedomā;
Sen pūriņu piedarīju,
Tautu dēla gaidīdama.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

7558.

Ak tu Dievs, man jo labi,
Ka ļautiņi nicināja:
Vaļa man lielai augt,
Lielu pūru darināt [piedarīt].
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

7559.

A tu Dievs mūsu meitas
Ilgi sēd vakarā;
Tukšs pūriņš, pliks vēders,
Pie vārtiem precinieki.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

7560.

Aiz ko mani linu krekli
Rūsi meta pūriņā?
Vai redzēt paredzēja,
Nebūs labs valkātājs?
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

7561.

Aiz tā purva gaŗa meža,
Tur aug mana līgaviņa.
Ar zīlīti vēsti laidu,
Lai pūriņu darināja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Aiz kalniem, aiz mežiem,
Tur aug mans arājiņš.
Ar zīlīti vēsti sūtu,
Lai baroja kumeliņu,
Lai baroja kumeliņu
Līdz citami rudenim.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

7562.

Aitiņ mana, magonīte,
Līdzi pūru pielocīt;
Baltu, mellu pūriņā,
Pelēkaju mugurā.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

1. Ai Dieviņi, ai Dieviņi,
Man trejādas avetiņas!
Melnu, baltu pūrā liku,
Pelēkaju mugurā.
179 [Vecsieksātē (Sieksātes pag. Azp)].

7563.

Aitiņ mana, ūzainīte,
Ūzaināmi kājiņām;
No tās vienas ūzainītes
Pilnu pūru piedarīju.
166 [Gramzdā un Smaižos (Gramzdas un Aizviķu pag. Lp)], 209 [Piltenē], 279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)], 298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

- 110 -

7564.

Aitiņ mana, vilniņ' tava,
Māmiņ, tavs darījums!
Es atradu uzaugdama
Jau pūriņu piedarītu.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

7565.

Aitiņ mana, villiņ' tavu,
Māmiņ, tavu darījumu!
Es pūriņu pielocīju,
Ar kājiņu piemīdama.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

7566.

Apmalās dzirnaviņas
I ar mazu malējiņu;
Es pūriņu piedarīju
I vājos bāliņos.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

7567.

Ar labo tēva dēlu
Otru pūru piedarīju;
Ar neveikli nevarēju
Ij gatava izvalkāt.
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

7568.

Ar sūrīti, ar varīti
Es pūriņu piedarīju
Tumšajā kaktiņā,
Vedekliņas pakrēslī.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

7569.

Audz, liepiņa, plet zariņus,
Gan ir liela vēŗa mala;
Audz, māsiņa, dari pūru,
Gan ir ļaužu maliņā.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

7570.

Audz, māsiņa, dar' pūriņu,
Būsim pašas ietaliņas;
Es dieveri audzināju
Kā pelēku vanadziņu.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Audz, māsiņa, dar' pūriņu,
Nāc ar mani vietarās!
- Mieži lieli der iesalam,
Tautu meita vietarām.
190 [Kuldīā].

7571.

Augšu liela, nedzīvošu
Tai nabaga novadā;
Locīš' pūru līdz malām,
Vedīš' pāri robežām.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

7572.

Auzas auzas, palīdziet
Kumeļam dubļus brist;
Brāļi brāļi, palīdziet
Māsai pūra piedarīt!
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

7573.

Avitiņa berulīte,
Līdzi pūru pielocīt;
Kad pūriņu pielocīs,
Iesim abi tautiņās.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

7574.

Balta puķe ezerā
Ziedus vien purināja;
Viena meita māmiņai,
Pūru vien darināja.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

7575.

Bēda man, liela bēda,
Kas to bēdu nobēdās?
Tēvs nopirka lielu pūru,
Kas to pilnu piedarīs?
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

1. Bēda liela, bēda liela,
Kas to bēdu nobēdās?
Tēvs taisīja lielu pūru,
Kas to pilnu piedarīs?
Bij man aitas, bij man vilna,
Nav māmiņas, kas darīja.
Pūrā liku raudādama
Baltas vilnas kodeliņu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

2. Bēdu, manu lielu bēdu,
Kas to bēdu piebēdās?
Tēvs nopirka lielu pūru,
Kas to pūru pielocīs?
Pīšu vīzes, vīšu auklas,
Likšu pūra dibenā.
Kas prasīs cimdu pāru,
Tam iedošu vīžu pāru;
Kas prasīs prievietiņus,
Tam iedošu auklu pāru.
100 [Rāmuļos (Rāmuļu pag. C)].

7576.

Bij manā pūriņā
Trīs māmiņu darījums:
Tēva mātes, mātes mātes,
Manas pašas māmuliņas.
4 [Aijažos].

- 111 -

7577.

Bitīt' krāja saldu medu
Egļu koka stropiņa,
Meitiņ baltas villainītes
Zelta pūra dibinā.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

7578.

Bitīt' liela, bitīt' maza,
Bitīt' šūnu šuvējiņa;
Meitiņ' liela, meitiņ' maza,
Meitiņ' pūra darītāja.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)], 28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 46 [Carnikavā (Rg)].

7579.

Bitītēm nevarēju
Klētei durvju virināt:
Bij māmiņa ielikusi
Pūrā vaska rituliņu.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

7580.

Būt' Dievīns man iedevis
Pa prātam tēva dēlu!
Jau pūrīns kaudzi meta,
Klētī grīda ielīkusi.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

7581.

Dari, meita, savu pūru,
Nedarini vaiņadziņu:
Tautas tavu pūru skata,
Ne diženu vaiņadziņu.
14 [Inčukalnā (Inčukalna pag. Rg)].

7582.

Dori pyuru, jauna meita,
Dori, vaca muomuļeņa;
Jauna meita gūdam dora,
Muomuļeņa myužeņam.
426 [Sakstagala pag. Rz].

7583.

Dari pūru, māmuliņa,
Dabūs' pūra dālderīti;
Ja pūriņa nedarīsi,
Ir šķiliņa nedabūsi.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

7584.

Dari pūru, māmuliņa,
Vai es miru, vai dzīvoju;
Ja nomiru, lai palika
Jaunajām māsiņām.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

7585.

Daren' pūru, tautu meita,
Nedaren' vainadziņa:
Visi tautu sētmalīši
Gaida tevi puškojam.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

7586.

Dari pūru, teicamā,
Neraug' mani peļamo;
Es bij' ļaužu izpeļiņa,
Man pūriņa nevajaga.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

7587.

Dej, dej, meitiņ,
Skan', skan', podziņ!
Raibīte pūrā
Ar vainadziņu.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

7588.

Div' bitītes nakti gul
Uz tā mana pūra vāka:
Bij māmiņa ielikuse
Pūrā vasku ritulīti.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

7589.

Dod, Dieviņi, man aitiņas,
Vienu melnu, otru baltu,
Tad es savu lielu pūru
Trīs kārtāmi pielocīšu.
229 [Rideļu pagastā (Engures pag. Tk)].

7590.

Dod, Dieviņ, man aitiņu
Jel bitītes lielumā!
Es to savu lielu pūru
Kā bitīte piedarīšu.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

7591.

Dod, māmiņ, meitiņām
Sīkstus linus, baltu vilnu:
Sīksti lini, balta vilna
Ceļ pūriņu augstumā.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

7592.

Dod, māmiņa, to meitiņu,
Kas ikdienas ganos gāja:
Tai pūriņš kaudzītēm,
Klētī grīda ielīkuse.
50 [Vecatē (Vecates pag. Vlm)].

- 112 -

7593.

Dod, māmiņa, to meitiņu
Dzeltainiemi matiņiem,
Tā ir mana līgaviņa,
Daiļa pūra darītāja.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

7594.

Domā Dievu, domā vellu,
Tautu meita, zeltenīte!
Nei tā nāca, nei atsaka,
Pūru vien darināja.
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

7595.

Domā māte, cerē māte,
Ko tautām atbildēt:
Jauna meita, mazs pūriņis,
Lai aug šādu vasariņu.
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)].

7596.

Dūmi kūp siliņā,
Kas tos dūmus kūpināja?
Māt' ar meitu pūru dara,
Nodariņas dedzināja.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

1. Aiz kalniņa dūmi kūp,
Kas tos dūmus kūpināja?
Bārenīši vīzes pina,
Nodariņas dedzināja.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

7597.

Iededzinu gaŗu skalu,
Sēdu ilgi vakarā;
Gan pazinu pūriņā
Gaŗa skala degumiņu.
18 (Meņģelē), 74, 109.

7598.

Iededzinu gaŗu skalu
Ceturtdienas vakarā;
Gan pazinu pūriņā
Ceturtdienas likumiņu.
871 [Liepkalnes apk. (Liepkalnes pag. Md)].

7599.

Iešu, iešu, māmulīte,
Ko gaidīs negājusi?
Klētēi grīda ieslīkusi
Mana pūra vietiņā.
190 [Kuldīā].

7600.

Ietin iešu tautiņās,
Vēl neiešu šoruden:
Tukša pūra nevedīšu,
Brāļam kauna nedarīšu.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

7601.

Ieva, ziedus izkāruse,
Gaida pilnu mēnestiņu;
Māsa [meita], pūru pielocījse,
Gaida tautas atjājam.
205 [Ciecerē (Cieceres pag. Kld)], 208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)], 240 [Bikstos (Bikstu pag. Tk)].

7602.

Ej gulēt, tēvs māmiņa,
Dod man klētes atslēdziņu,
Lai es varu tautu dēlu
Ar pūriņu kārdināt.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

7603.

Es bagāta, es bagāta
Par citām meitiņām:
Trīsdeviņas villānītes
Mana pūra dibinā.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

7604.

Es gan zinu, es gan zinu,
Kas puišam pūriņē:
Cirvja kāti, ratu rungas,
Tie puišam pūriņē.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

7605.

Es gan zinu, ko darīšu,
Es par pūru nebēdāju;
Ņemšu vīzes, pastaliņas,
Likšu pūra dibenā.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

7606.

Es izaugu pie svainīša
Kā pie tēva, māmuliņas:
Svainīts man linus deva,
Mārša pūru piedarīja.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

7607.

Es meitām labs draudziņš,
Es meitām palīdzēju:
Palīdzēju pūru šūt,
Pūram vāku norakstīt.
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

- 113 -

7608.

Es nedotu māmulīti
Sava pūra atslēdziņus,
Ka, ņēmusi, neizdala
Manas baltas villānītes.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

7609.

Es nogāju jau rudeni
Gar māršām linodama;
Nu pānācu pavasari,
Dzeguzei kukojot.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

7610.

Es pūriņa nedarīju
Bez sarkana dzīpariņa:
Sarkanais dzīpariņš
Mirdz pūriņa dibenā.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

7611.

Es pūriņa nedarīju,
Kunga dēla gaidīdama;
Ko būs man nu darīt,
Nu atjāja arājiņš?
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Es pūriņa nedarīju,
Kunga dēlu gaidīdama;
Ai tu manu sūru dienu,
Nāk arāja māmulīte!
Brauc projām, dēlu māte,
Griez apkārt kumeliņu,
Vēl palagi liniņos,
Vēl villaines aitiņās.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

7612.

Es pūriņa nedarīju,
Šķit' vācieti precējot.
Nei puriņa, nei vācieša,
Tik arāja līgaviņa.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

1. Ko darīšu, nedarīšu,
Meita pūra nedarīja,
Meita pūra nedarīja,
Uz vācieša domādama.
Ne nu pūra, ne vācieša,
Jau pie vārtu precinieki.
100 [Rāmuļos (Rāmuļu pag. C)].

7613.

Es pūriņu pielocīju,
Ar kājām piemīdama.
Tur vajaga stipra zirga,
Kietna puiša vedējiņa.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

7614.

Es pūriņu pielocīju,
Zaļu vāpu vāpēdama.
Man bagāti bāleliņi,
Nedos mani arājam.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

7614¹.

Es pūriņu pielocīju,
Raņķenieku novadā;
Pigu vien parādīju
Raņķenieku puisēniem.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

7614².

Es pūrīņu pielocīju.
Zaļu vāpi vāpēdama;
Tur vajaga sirmu zirgu,
Novadnieku vedējiņu.
1821 [Allažās (Raņķu pag. Kld)].

7615.

Es puisīša nebrāķēju,
Vai iedama, neiedama;
Labāk saku savu vainu,
Nav pūrīnis piedarīts.
295 [Grienvaldē (Zālītes pag. B)].

7616.

Es raudzīju meitiņām,
Kas pūriņa dibinā;
Zilas zeķes, raibi cimdi,
Tie bij pūra dibinā.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

7617.

Es redzēju to meitiņu
Ik svētdienas baznīcā;
Kas tai laiskai pūru dara,
Kas telītes audzināja?
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)], 61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

7618.

Es savai māmiņai
Nekā laba nedarīju;
Uzaugdama pūru daru,
Projām gāju tautiņās.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

7619.

Es stāvu stāvēju
Kalēja namā;
Kalējs man nokala
Pūr' atslēdziņu.
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

- 114 -

7620.

Es vaicāju meitiņām,
Kas guļ pūra dibenā,
Vai cimdiņi, vai zeķītes,
Vai dubļaini kājas auti?
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

7621.

Gaidi, gaidi, tautu dēls,
Ko gaidīji, vēl pagaidi;
Kā gaidīji uzaugot,
Gaidi pūru piedarot!
121 [Gulbenē (Md)], 1271 [Litenē (Litenes pag. Md)], 282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)], 288 [Bornsmindē (Īslīces pag. B)], 302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

7622.

Gana laika, gana laika
Lielu pūru darināt:
Nūle māte kājas āva
Manam miežu arājam.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

7623.

Gan man bija lieki soļi,
Gan man lieki sūtītāji;
Nav manā pūriņā
Kas liek lieku gabaliņu.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

7624.

Gani, gani, ganu meita,
Vērsīts pūru ritināja;
Kaut gājuse druviņā,
Bāliņš jūgtu kumeliņu.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

7625.

Ganīdama pūru šuvu,
Ganīdama piedarīju,
Ganīdama nolūkoju
Sev diženu arājiņu.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)], 36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

7626.

Ganīdama pūru šuvu,
Ganīdama piedarīju;
Ne māmiņa nezināja,
Kas manā pūriņā.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

7627.

Ganiņš biju, ganos gāju,
Gana pūru darināju:
Liepu lapu kreklu šuvu,
Kļavu lapu paladziņu.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)], 28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ozol' lapu kreklus šuvu,
Ošu lapu paladziņus;
Liepu lapa plāna lapa,
Tā bij kreklu apkaklīte.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

7628.

Ganos gāju bāliņos,
Ij laižama, nelaižama;
Ko ganos padarīju,
To ieliku pūriņā.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

1. Ganos iešu es, māmiņa,
Vai tu laid, vai nelaid;
Ganos pūru piedarīju,
Kājiņāmi mīdīdama.
1311 [Apē (Vlk)].

7629.

Ganos gāju bāliņos,
Ij laižama, nelaižama;
Tik bij man skaista darba,
Ko [Ka] ganos padarīju.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

7629¹.

Ganos gāju, vīzes pinu,
Liku pūra dibinā.
Jās tautiņas, prasīs pūra,
Es vīzītes parādīšu.
310 [Dignājā (Dignājas pag. Jk)].

7630.

Ganu, ganu aitiņas,
Daru, daru pūriņu;
Kad pūriņu piedarīšu,
Tad precēs ciema puiši.
89 [Leimaņos (pie Vecpiebalgas C)].

7631.

Gaŗām gāju linu druvu,
Linu ziedus braucīdama,
Kam māmiņa man nedeve [nelika]
Linu krekla pūriņā.
2 [Aderkašos (Taurupes pag. Rg)], 120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

7632.

Gaŗām gāju linu druvai,
Lina šķiedras draskādama;
To spītēju bāliņam,
Kam nedeva pilna pūra.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

7633.

Gaŗām krāsni, gaŗām solu
Slaiku savu augumiņu;
Ja tautiņas pūra prasa,
Lai atbild māmuliņa.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 115 -

1. Gaŗām solu, gaŗām krāsni,
Augumiņu mērīdama;
Ja tautiņas pūra prasa,
Lai prasīja krāsmalai.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

2. Gaŗām krāsni, gaŗām beņķi
Mēroj' savu augumiņu.
Gaidu tautas atjājam,
Kā saulīti uzlecam.
216 [Ventspilī].

7634.

Gatavs man, kas gatavs,
Gatavs mātes darījums;
Tas bij man jo gatavs,
Ko es pate padarīju.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

7635.

Grib bitīte salda medus,
Silā ziedu negājusi;
Grib meitiņa grezna pūra,
Nešuvusi, nerakstījsi.
86 [Ļaudonā (Ļaudonas pag. Md)].

7636.

Grib', tautieti, ņemi mani,
Ja negribi, neniecini!
Trīs cimdiņi pūriņā,
Viens pakulu paladzīc.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

1. Gribat, puiši, ņemat mani,
Negribat, neņemat;
Nav manā pūriņā
Viena lāga gabaliņa.
Trīs cimdiņi pūriņā,
Cimdiem īkšķi neadīti;
Div' pakulu paladziņi,
Abi divi nevelēti.
3531 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

7637.

Grūši kāpu kalniņā,
Skaistu rāvu magoniņu;
Lēni augu bāliņos,
Pilnu pūriņ' i darīju.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

1. Lēni kāpu kalniņā,
Kuplu plūču dābuliņu;
Ilgi klausu brāliņam,
Daiļu pūru darināju.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

7638.

Guldi, guldi, māte, meitu,
Meita miega niprasīs;
Prasīs meita piecu sagšu,
Piecu baltu villānīšu.
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

7639.

Guldi, guldi, māte, meitu,
Ne meitiņa miegu rauda:
Meita rauda tukšu pūru,
Bez ieloka villainīti.
63 [Sprēstiņos (Dauguļu pag. Vlm)].

7640.

Gulēt gribu, miedziņš nāca,
Māmiņ' vaļas man nelaida.
Saka māte nelaizdama:
Aiz vārtiem precenieki,
Aiz vārtiem precenieki,
Vai pūriņš piedarīts?
24 [Lēdurgas draudzē].

7641.

Guli, guli, guļaviņa,
Miegs tev nāk gulamo;
Pele galvu nolauzīs
Tukša pūra dibinā.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

7642.

Guli, guli, laiska meita,
Līdz lielām brokastīm!
Tukšs pūriņš, kaili pupi,
Pie vārtiem precenieki.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

7643.

Guli, guli, meitiņa,
Dieniņa laukā,
Tukšs tavs pūriņis,
Pliks vēderiņis.
167 [Kazdangā (Kazdangas pag. Azp)].

7644.

Guli, guli, meitiņa,
Maigo miedziņu,
Klaudzēs pūriņš
Pa silu vedot.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 103 [Sausnējā, Vietalvā (Sausnējas un Vietalvas pag. Md)].

7645.

Guli, guli, tautu meita,
Saule leca kājgalī;
Tukšs tavs pūriņš,
Basas tavas kājiņas.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

- 116 -

7646.

Guli miegu, māmuliņa,
Liec meitām negulēt;
Meitas prasa liela pūra,
Kad iedamas tautiņās.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

7647.

Gulu, gulu, miegs nenāca
Aiz lielieme sirdsēstiem:
Apcerēju sav' pūriņu
Sen pašūtu, nerakstītu.
348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

7648.

Gulu, gulu, snaužu, snaužu,
Miedziņam tītīdama;
Sev sariebu, ne miegam,
Maz atradu pūriņā.
190 [Kuldīā].

7649.

I es pati nezināju,
Kas manā pūriņā:
Māte pūru piedarījse,
Atslēdziņu dalikuse.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

7650.

Izcilāju mātes pūru
Līdz pašam dibinam,
Tās snātnītes meklēdama
Sudrabiņa ielokiem.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

7651.

Jājat, tautas, ne šodien,
Man pūriņš sen gatavs:
Es gulēju šūpulī,
Man māmiņa pūru šuva.
312 [Ērberķē (Mazzalves pag. Jk)].

7652.

Jājat, tautas, šoruden,
Kuŗu dienu gribēdamas:
Man pūriņš vāku lauza,
Klētī grīda ielīkuse.
18 (Kliģenē).

1. Vai tie puiši stulbi bija,
Ka tie manis neredzēja?
Pielocīju sav' pūriņu
Līdz pašāmi maliņām.
220 [Dursupē (Zentenes pag. Tl)].

7653.

Kā, māsiņa, tev sekās,
Kā man visi nesekās?
Tev pūriņis vāku lauza,
Man vēl pūra dibinā.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

7654.

Kā tu zini, tā tu dari,
Mana veca māmuliņa;
Ja tu zini lielu pūru,
Tad dod tālu tautiņās!
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

7655.

Kad [Kaut] man būtu avitiņa
Jel bitītes lielumā,
Es pūriņu pielocītu,
Ar kājiņu piemīdama.
171 [Tāšu Padurē (Kalvenes pag. Azp)].

7656.

Kad man būtu baltaitiņa
Jel bitītes lielumā,
Es būt' savu lielu pūru,
Kā bitīte piešuvuse.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

7657.

Kad [Kaut] man būtu baltaitiņa
Jel bitītes lielumiņu,
Es kauniņu padarītu
Lielmanīšu meitiņām.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

7658.

Kad man būtu tā valiņa
Kā mazam bērniņam,
Es būt' savu velšu pūru
Kā bitīte piešuvuse.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

7659.

Kad tu biji svēta diena,
Tad tu pate svētījies:
Maz manā(i) pūriņā
Darba dienas darījuma.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

7660.

Kaķīšam runcīšam
Peļu pilna vācelīte;
Jaunajām meitiņām
Tukšs pūriņš klētiņā.
1331 [Sikšņu pagastā (Gaujienas pag. Vlk)].

7661.

Kal pūriņu, kalējiņ,
Trejādiem dzelztiņiem:
Trīs tautiņas sajājušas
Mana brāļa pagalmā.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

- 117 -

7662.

Kalējiņ, bāleliņ,
Apkal manu pūra lādi!
Es tev došu tos cimdiņus,
Kas pūriņa dibenā.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

7663.

Kalējiņ, bāleliņ,
Apkal manu pūra vāku!
Es tau doš' lina krekl',
Līdz zemīti norakstīt'.
213 [Zlēkās (Zlēku pag. Vp)].

7664.

Kalējiņi, mans brālīti,
Apkal manu pūra vāku!
Kad es iešu tautiņāsi,
Lūgšu līdzi panākstos.
226 [Kandavā (Tl)].

7665.

Kālab manas villainītes
Krustis gul pūriņā?
Kā tās krustis negulēs,
Nav zināms arājiņš.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

7666.

Kam, māmiņa, mani mazu
Tik ražani audzināji?
Neļauj tautas man paaugt,
Nei pūriņu pielocīt.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

7667.

Kam tā māja uz tā kalna,
Dēļu jumtu iztaisīta?
Tur es dotu sav' māsiņu,
Būt' tā liela izauguse,
Būt' tā liela izauguse,
Būt' pūriņu piedarījse.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

7668.

Kas dos man to puķīti,
Kas ziež vidū ezerā!
Kas dos man to meitiņu,
Kas aug viena māmiņai!
Tai puķītei platas lapas,
Kas ziež vidū ezerā;
Tai meitiņai pilns pūriņš,
Kas aug viena māmiņai.
24 [Lēdurgas draudzē].

7669.

Kas man dos to meitiņu,
Kas aug viena māmiņai!
Tai pūriņš kaudzītēm,
Klētī grīda ielīkusi.
24 [Lēdurgas draudzē].

7670.

Kas pūriņu pielocīja
Bajāriņu [bajāriņa]
meitiņām?
Zirņu, pupu vācelītes,
Tēva maizes gabaliņi.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)], 146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)], 195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)], 206 [Kuldīgas apriņķī].

1. Kas pūriņu piedarīja
Saimenieka meitiņām?
Sieki, vāki, pasijāni,
Visas saimes gājumiņš.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

2. Kas pūriņu pielocīja
Bajāriņa meitiņām?
Tēva sieki, cita nagi,
Mātes gudris padomiņš.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

7671.

Kas skudrai pūli vilka,
Kad tā pate nesavilka?
Kas meitai pūru dara,
Kad tā pate nedarīja?
45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)].

7672.

Kas to teica, tas meloja,
Ka meitiņa bez padoma:
Vaiņadziņu valkādama,
Cimdus lika pūriņā.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

7673.

Kaut būt' mana māmuliņa
Simtu gadu dzīvojuse,
Būt' manā pūriņā
Simtu baltu villainīšu.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

7674.

Kaut man būtu tas brālītis,
Kas nogāja Vāczemē,
Es neliktu pūriņāi
Bez vizuļa villainītes.
Tas mācēja zīdu vērpt,
Ar ozolu(?) šķeterēt,
Tas varēja kunga dusmas
Atpakaļ tecināt.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

- 118 -

7675.

Kliedzi, pūce, brēci, dzērve,
Manā tēva ozolā;
Es to likšu zemē cirsti,
No tā pūru darināt.
226 [Kandavā (Tl)].

7676.

Ko darīji, tautu meita,
Kad pūriņa nedarīji?
Brauks pie tevis vedējiņi
Kā malciņas cirtējiņi.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

7677.

Ko domāji, mans brālīti,
Vezdams mani druviņāi?
Vai domāji miežus rudzus
Bērt manā pūriņā?
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

7678.

Ko, māmiņa, tu darīji,
Visu mūžu dzīvodama?
Es neradu pūriņā
Vienu daiļu gabaliņu.
224 [Kabilē (Kld)], 237 [Jaunaucē (Jaunauces pag. Jg)].

7679.

Ko, māmiņa, tu darīji,
Mani mazu šūpodama?
Izauguse neatradu
Pilnu pūru pielocītu.
206 [Kuldīgas apriņķī].

7680.

Ko, māsiņa, darīsim,
Abas lielas uzaugušas?
Šķirsim pušu mātes pūru,
Iesim abas tautiņās.
23 [Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 121 [Gulbenē (Md)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

7681.

Ko tas nu man palīdz,
Liela pūra darījums:
Puiši manis neprecēja,
Kaŗā ieti domādami.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

7681¹.

Kulstīdama, sukādama
Es pūriņu piedarīju:
Kulstīdama linus zagu,
Sukādama pakuliņas.
20 [Krapē (Krapas pag. Rg)].

7682.

Kultu, maltu, līgaviņa,
Lai māsiņa pūru dara,
Ka nav kauna bāliņam
Sēdēt galda galiņā.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

7683.

Kultu, maltu, līgaviņa,
Lai māsiņa pūru dara,
Lai māsiņa pūru dara,
Lai iet drīzi tautiņās.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

7684.

Kultu, maltu, līgaviņa,
Lai māsiņa pūru dara,
Lai nesaka citu dienu:
Brāļi vaļas man neļāva.
328 [Valles muižā (Taurkalnes pag. B)].

7685.

Kultu, maltu, līgaviņa,
Lai māsiņa pūru dara;
Māsiņai daudz vajaga
Dižan' dailu gabaliņu.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 190 [Kuldīā].

7686.

Kultu, maltu, līgaviņa,
Lai māsiņa pūru dara;
Nokūlusi, samalusi,
Palīdz' pūru piedarīt.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 424 [Barkavas pag. Rz].

1. Tā vārdiņa nedzirdēju
No jaunā bāleliņa:
Celies kult, līgaviņa,
Lai māsiņa pūru dara.
104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

7687.

Kultu, maltu, ļaudaviņa,
Lai māsiņa pūru dara;
Tev tiks mana tēva māja,
Kas manai māsiņai?
65 [Valtenbergā (Mazsalacas pag. Vlm)].

7688.

Kupla kupla tā eglīte,
Kur saulīte nakti gul;
Kupla kupla tā meitiņa,
Kam māmiņa pūru taisa.
229 [Rideļu pagastā (Engures pag. Tk)].

7689.

Kuŗš puisītis mani ņēma,
Lai kaldina kumeliņu:
Sen pūrītis ar kaudzīti,
Gaida liela vedējiņa.
7 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

- 119 -

7690.

Kuŗš puisītis mani ņems,
Tas pacels deguniņu:
Divi cimdi, viena zeķe
Mana pūra dibenā.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

7691.

Laba mana māmuļiņa
Kā ezera līdeciņa:
Es gulēju šūpolī,
Man pūriņu pielocīja.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

7692.

Laba viena vasariņa
Pie baltaja bāleliņa;
Vēl ieliku pūriņā
Dažu labu gabaliņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

7693.

Labāk būtu es puisītis,
Ne puisīša līgaviņa;
Labāk artu tīrumā,
Ne pūriņu darinātu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

7694.

Labāk dziedu kāj' audama,
Nekā galvu sukādama;
Labāk gāju bez pūriņa,
Ne bez goda tautiņās.
1311 [Apē (Vlk)].

7695.

Labi labi, vēl jo labi
Vienīgāme meitiņām,
Tās pūriņu pielocīja
Līdz pašāme maliņām,
Ai Laimiņa, māmulīte,
Kā man pūru pielocīt?
Daudz man mazu bāleliņu,
Šim cimdiņu, tam zeķīšu.
167 [Kazdangā (Kazdangas pag. Azp)].

7696.

Lai es biju veca meita,
Vēl neiešu šoruden;
Tukša pūra nevedīšu,
Sev kauniņa nedarīšu.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].

7697.

Lai man nava, ja man nava
Tai manā pūriņā,
Kad es labu panesāju
Jala ļaužu brīnumiem.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

7698.

Laikā man mātes kurpes,
Laikā mātes villainītes;
Laiks bij iet tautiņās,
Kaut pūriņš piedarīts.
1311 [Apē (Vlk)].

7699.

Laiku laiku es iesāku
Meitu māti bildināt,
Lai meitīna pūru dara,
Lai neguļ launadzīn'.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

7700.

Laiku laiku pūriņ' dari,
Māmiņ, savām meitiņām:
Es dzirdēju tautu dēlus
Kumeliņus kaldinot.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

7701.

Laime laime tai mātei,
Kam meitiņas daiļas auga:
Jaunas gāja tautiņās,
Liela pūra nedarīja.
288 [Bornsmindē (Īslīces pag. B)].

7702.

Laima laima tīm puišīm,
Kurīm l'eli t'eirum'eņi:
Īt pi tūs skaistys m'eitys,
Nas l'elū pyūra naudu.

7703.

Laima zina to dieniņu,
Kad es iešu tautiņās;
Daru vīzes, vilnānītes,
Lieku pūra dibinā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

7704.

Ļaudav'eņa lynu prosa
Pirm'ejā gad'eņā.
Ej tu nūst, prūt' tu kaunu,
Kū dareji buol'eņūs,
Kū dareji buol'eņūs,
Ka pyureņa nadareji.
426 [Sakstagala pag. Rz].

- 120 -

7705.

Ļaudis mani niecināja,
Tukšs mans pūra dibentiņš.
Linu linu, ne pakulu
Man deviņi paladziņi.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

7706.

Ļaudis saka: gana, gana!
Vēl man gana vajadzēja:
Man tik bija div' pūriņi,
Vēl trešā vajadzēja.
310 [Dignājā (Dignājas pag. Jk)].

7707.

Lauka darbi padarīti,
Labībiņa kuldināta,
Pūra cimdi noadīti,
Pūra lāde kaldināta.
Ko līdz man pūra cimdi,
Kad nav cimdu valkātāja?
Ko skaistais augumiņis,
Kad nav sava mīļotāja?
110 [Cēsīs].

7708.

Liela gaŗa tautas meita
Vēl nav pūru pielocejse;
Maza maza es meitiņa,
Sen jau pūru pieloceju.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

7709.

Lieta bija liepiņā,
Lieta liepas zariņā:
No liepiņas pūru šuvu,
No zariņa pūra vāku.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 308 [Altenē (Seces pag. Jk)].

7710.

Liec man vaļas, bāleliņ,
Ganos iet, pūru šūt;
Es tev likšu tautiņās
Sēdēt galda galiņā.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

7711.

Liec man vaļas, bāleliņ,
Lai es savu pūru daru;
Tad es tev vaļas likšu
Tautiņās lielīties.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

7711¹.

Liec, meitiņa, pūriņā
Lielus, mazus gabaliņus:
Būs tavā mūžiņā
Lieli, mazi valkātāji.
232 [Talsos (Tl)].

7712.

Lieciet, tautas, man vaļiņu,
Dod, Dieviņ, veselību,
Lai es savu mazu pūru
Ar kaudzīti darināju.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

7713.

Liku laiku tautiņām
No rudeņa uz rudeni;
Laiciņ' vien i likdama,
Es pūriņu piedarīju.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

7714.

Liku vaļu ieviņai,
Lai ieviņa noziedēja;
Liku vaļu māsiņai,
Lai māsiņa pūru taisa.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

7715.

Lociet ievu, nelauziet,
Ļaujiet vaļu noziedēt;
Precējiet, nevediet,
Ļaujiet pūru piedarīt!
46 [Carnikavā (Rg)].

7716.

Māmiņ mīļā,
Laid meitas gulēt!
Māmiņa gan laida,
Pūriņš nelaida,
Pūriņš nelaida,
Grib piedarināms.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Māmiņa mīļā,
Laid meitas gulēt!
Māmiņa gan laida,
Pūriņš nelaida.
Sēd', sēdi, meitiņa,
Pavakarēji!
Deviņi dieveŗi,
Neviena krekla;
Desmitā māsīca,
Nav vilnānītes.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

2. Māmiņa mīļā,
Laid meitas gulēt,
Sietiņš līgoja
Launaga laikā.
Māmiņa gan laida,
Pūriņš nelaida,
Pūriņam kaudzīte
Nedarināta.
112 [Cirstos (Cirstu pag. C)].

- 121 -

7717.

Māršiņ, brāļa līgaviņa,
Dod sarkanu dzīpariņu;
Pate būsi tautiņās
Man' pūriņa dalītāja.
Likšu melnu dzīpariņu,
Būs tev kauns cilājot.
226 [Kandavā (Tl)].

7718.

Māeršiņ, brāļa līgaeviņa,
Paelīdz pūru piedaerīt!
Dzīvuodama paelīdzēšu
Jal tovai pastaerai.

7719.

Māršiņ, brāļa līgaviņa,
Palīdz' pūru piedarīt!
Pati būsi tautiņās
Mana pūra dalītāja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

7720.

Māršiņ, mana brāļa sieva,
Palīdz pūru piedarīt!
Tev redzēt lielu kaunu,
Maz manāi pūriņā.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

7721.

Māsiņ mana jaunākā,
Tu man kaunu padarīji:
Tev pūriņš pielocīts,
Man mazā pusītē.
1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)].

7722.

Māsiņ, tavu jautru miegu,
Tavu gudru padomiņu:
Sīki raksti grāmatā,
Vēl jo sīki pūriņā.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

7723.

Māt' ar meitu kaktā sēda,
Kopā galvas sadūrušas:
Rītu jāsi precenieki,
Tukšs pūriņis, plikas ciskas.
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

7724.

Māte mani bārtin bāra,
Ka negāju tautiņās.
Ko, māmiņa, bāri mani,
Man nav pūra pielocīta;
Nava cimdu, nava zeķu,
Nava baltu villainīšu.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

7725.

Māte pūru man neloka,
Netiklim dēvēdama.
Ko, māmiņa, nu darīšu?
Labi ļaudis bildināja.
205 [Ciecerē (Cieceres pag. Kld)].

7726.

Māte pūru man neloka,
Netiklīti dēvēdama.
Kad tautiņas pūru prasa,
Parād' savu māmuliņu.
197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].

7727.

Mātes meita puškojās,
Tautu dēls raudzījās;
Mātes meita pūru dara,
Tautiets audzē kumeliņ'.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

7728.

Man' mīdzeņš, man' mīdzeņš
Tukšu pyuru padarā;
Man' rūceņis natikl'eitis
Mani plyku padarā.
4221 [Asūnes pag. D].

7729.

Man pašam Laimes māte
Līgaviņu audzināja;
Lauka māte, Meža māte,
Tai pūriņu darināja.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

7730.

Man vairāk, māmuliņa,
Man vairāk vajadzēja;
Bāliņam tik vajaga,
Kā apvilkt mugurā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

7731.

Mana balta māmuliņa,
Laiks man ieti tautiņās:
Klētī grīda ielīkuse
Mana pūra vietiņā.
218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

- 122 -

7732.

Mana balta māmulīte,
Laiks man ieti tautiņās:
Mans pūriņis vāku vāza,
Klētei grīda ielīkuse.
348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

7733.

Man' Laimiņa Dievu lūdza,
Lai atjāj tautu dēls:
Jau pūriņš kaudzi meta,
Klētei grīda līcin līka.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

7734.

Manas baltas villainītes
Kā naudiņa pūriņā;
Kad pacēlu pūra vāku,
Kā naudiņa pavizēja.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

7735.

Manas raibas vilnainītes
Krustus guļ pūriņā.
Kā tās krustus negulēs,
Nav zināma arājiņa.
206 [Kuldīgas apriņķī].

7736.

Man's nelaida māmuliņa
Dzīpariņu klētiņā,
Redzēj' mani liel' augam,
Lielu pūru darinām.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

7737.

Maza maza ābelīte
Pilnus ziedus piekrāvuse;
Maza maza es meitiņa,
Pilnu pūru pielocījse.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

7738.

Maza maza es meitiņa,
Bet bagāta daudzināma:
Man māmiņa pūru lika,
Kājiņām mīdīdama.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

7739.

Mazajām meitiņām
Pilns pūriņš piedarīts,
Pilns pūriņš piedarīts
Rakstaiņiem cimdiņiem.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

7740.

Meitas, manas zeltenītes,
Manas ciema cielaviņas,
Pūra vāku nošuvušas,
Nav mācējšas norakstīt.
179 [Vecsieksātē (Sieksātes pag. Azp)].

7741.

Meitas mani audzināja
Kā pelēku vanadziņu.
Es mācēju palūkot,
Kas meitām pūriņā:
Raibi cimdi, zilas zeķes,
Vecas vīzes dibinā.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

7742.

Melis melis, kas to saka,
Ka auziņa krūmu rieta.
Ne auziņa krūmu rieta,
Ne atraikne pūru dara;
Rudzis krūma rietējiņis,
Meita pūra darītāja.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)].

7743.

Mezenieku meitiņām
Liela pūra nevajaga:
Pa riekstam, pa ogai,
Pa skābam ābolam.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

7744.

Koknesieši mani sauca:
Puķīt, manu magonīt!
Sauciet mani, nesauciet,
Es nebūšu koknesiete.
Tikmēr būšu koknesiete,
Kamēr pūru piedarīšu;
Kad pūriņu piedarīšu,
Tad ar Dievu, koknesieši!
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

7745.

Vidzemnieku meitiņām
Gailis pūru vizināja;
Kurzemnieku meitiņām
Vilka bēris kumeliņis.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

7746.

Cesvainiešu meitiņām
Zaķa ļipa pūriņā;
Apaltiešu meitiņām
Piecas baltas vilnainītes.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

- 123 -

7747.

Nāburg' meitas vīra griba,
Nav nenieka pūriņā:
Trīsi brunči, trīsi krekli,
Trīs pakula paladziņi.
25 [Līgatnē (Līgatnes pag. Rg)].

7748.

Nākat, tautas, es būš' iet,
Man brālīši pūru dara:
Vai bij ziema, vai vasara,
Es bāliņu darbinīca.
33 [Pēteŗupē (pie Saulkrastiem Rg)].

7749.

Nāciet, tautas, es būš' iet, -
Vai brāļos pūru daru?
Darīš' pūru tautiņās
Ar tautieša māsiņām.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

7750.

Nāc nākdama, tautu meita,
Nevil mana bāleniņa;
Ja tev nava pilna pūra,
Liec skujiņas dibenā!

1. Nāc pie manis, tautu meita,
Es nevaru vairs gaidīt;
Ja nevaid pilla pūra,
Liec akmiņus dibinā!
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

7751.

Ne miedziņš man nenāca,
Ko redzēju māsiņai:
Māsai pūrs vāku vāž,
Man vēl pūra dibenā.
226 [Kandavā (Tl)].

7752.

Ne miedziņu gulēdama
Es pūriņu piedarīju;
Uz rociņas atspiedos,
Tā miedziņu nogulēju.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Vai es miegu gulēdama
Lielu pūru piedarīju?
Drusciņ vien nosnaudos
Uz to bedres akmentiņu.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

7753.

Ne migliņa, ne rasiņa
Guļ manā pūriņā:
Guļ bāliņa balti lini,
Rīgas skaisti dzīpariņi.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

7754.

Ne visiem es sariebu,
Bāliņos dzīvodama;
Māršiņām vien sariebu,
Sev pūriņu darīdama.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

7755.

Nesabar, bāleliņ,
Es pļaviņu noganīju,
Tavas avis ganīdama,
Sev pūriņu darīdama.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

7756.

Nebēdāji, māmuliņ,
Ka pūriņa man nebij:
Skaista piere, laba mēle,
Drīz dabūju arājiņu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

7757.

Nebēdāju, nebēdāju,
Kad māmiņa nebēdāja;
Kad māmiņa nebēdāja,
Eim' bez pūra tautiņās.
Kad tautiņas pūru prasa,
Parādīšu māmuļīti.
206 [Kuldīgas apriņķī].

7758.

Nebēdāju, nebēdāju,
Ja māmiņa nebēdāja;
Likšu vilnu pūriņā,
Lai velk peles midzītī.
226 [Kandavā (Tl)].

7759.

Ne bēdāti nebādāju,
Viena augu es mātei;
Nevar pūru vešus vesti,
Ne no vietas kustināt.
226 [Kandavā (Tl)].

7760.

Neguļu dienu,
Neguļu nakti,
Nevaru pūriņa
Piedarināt.
Nāc tu, māsiņa,
Zirnekļa meitiņa,
Palīdzi pūriņu
Piedarināt.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

- 124 -

7761.

Nelūdz velti, tautas dēls,
Vēl nevaru tautās iet:
Nei man austas pūra jostas,
Nei guļamas villānītes.
138 [Trikātā (Trikātas pag. Vlk)].

7762.

Ņemiet mani, ciema puiši,
Es gatava, jo gatava,
Mans pūriņš pielocīts
Mēļajiem dzīporiem.
216 [Ventspilī].

7763.

Ņemat mani, ciema puiši,
Es pūriņa darītāja;
Es pūriņu piedarīju,
Aizkrāsnē gulēdama.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

7764.

Ņemat, puiši, mūsu meitas,
Mūs' meitām gatavs pūrs:
Cimdi paši kaktā adās,
Zirneklīts kreklus auda.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

7765.

Ņemat, tautas, neņemat,
Pūru manu negaidāt,
Pūru manu negaidāt,
Ne telīšu pakaļā.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

7766.

Ņemat, tautas, neņemiet,
Pūra mana neprasiet:
Kungos gāju, brāļos augu,
Kad es pūru darināju?
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)].

7766¹.

Ņemat, tautas, neraugāt,
Kas manā pūriņā!
Man pamāte māmuļīte, -
Kas pūriņu pielocīs?
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

7767.

Nepuško, māmulīte,
Mani jaunu tik raženu:
Neļaus tautas man uzaugt,
Ne pūriņu pielocīt.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

7768.

Neraugāt kupla pūra,
Raugāt laba tikumiņa;
Gan dažai kuplis pūrs,
Nava laba tikumiņa.
1311 [Apē (Vlk)], 1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

7768¹.

Neraugāt mani mazu,
Rasiņā nomirkušu;
Manu pūru nenesīs,
Velšus vels klētiņā.
1821 [Allažās (Raņķu pag. Kld)].

7769.

Nevienam nesacīju,
Kur aug mans arājiņš;
Māmiņai vien sacīju,
Lai pūriņu man darīja.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

7770.

Noiet saule vakarā,
Zelta zarus zarodama;
Būt' tie zari zarojuši
Mana pūra dibenā!
318 [Lindes Birzgalē (Birzgales pag. Rg)].

7771.

Nu ir laiks, tautu meita,
Kam tik ilgi kavējies?
Man bērītis izaudzēts,
Tev pūriņš pielocīts.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)], 191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

7772.

Nu man ir pilns pūriņš
Līdz pašām maliņām;
Taisījos kājas aut,
Atstāj' savus bāleniņus.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

7773.

Nu man tika, nu es iešu
Šoruden tautiņās;
Nu man ir pilns pūriņš,
Patīkamis tēva dēls.
184 [Dūrē (Vārmes pag. Kld)].

- 125 -

7774.

Nu man vaļa, nu man vaļa
Šovasar lieverāt;
Nu tautiņas vaļu ļāva,
Lai pūriņu darināju.
2 [Aderkašos (Taurupes pag. Rg)].

7775.

Nu man vaļa, nu man vaļa
Siekstu virsu lidināt:
Saka tautas maz' ešot,
Man pūriņa nevajaga.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

7776.

Pasalaižu miedziņam
Kā labam darbiņam;
Miega pūriņ' i atvāžu,
Ne balto villainīšu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

7776¹.

Paldies devu pēlējam,
Velns sirdī teicējam!
Aiz pēlēja pūru daru,
Aiz teicēja nevarēju.
20 [Krapē (Krapas pag. Rg)].

7777.

Palīdziet, bāleliņi,
Māsai pūru piedarīt:
Cits aukliņas novijiet,
Cits vīzītes nopiniet.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)], 290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

7778.

Palīdziet man, māsiņas,
Palīdz', veca māmuliņa:
Palīdzat pūra šūt,
Ielociņu līdzināt.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].

7779.

Palīdzate, ritentiņi,
Kumeļam dubļus brist;
Palīdzate, bāleniņi,
Māsai pūru pielocīt.
Māmuļīte gan līdzētu,
Tā bij veca, nevarēja.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

7780.

Palīdziet, meža putni,
Man pūriņu piedarīt!
Caune vilka, lapsa auda,
Vāverīte spoles tina.
106 [Viesienā (Viesienas pag. Md)], 1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

1. Meža putni, meža putni,
Līdziet pūru piedarīt!
Lakstīgala dziju vērpa,
Vālodzīte šķeterēja;
Žagatiņai gaŗas kājas,
Tā audekla vilcējiņa;
Vāverīte kuplastīte,
Tā audekla audējiņa.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

7781.

Palīdziet, citas māsas [meitas],
Man pūriņu piedarīt!
Jau segloja tautu dēls
Man's dēļ savu kumeliņu.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

7782.

Palīdzati, citas māsas,
Man, vienaji māsiņai!
Līdzat dziesmu izdziedāt,
Līdzat pūru piedarīt.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

7783.

Palīdziet, citas māsas,
Pastarei pūru šūt;
Pastarīte saderēta
Lielajos dieveŗos.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

7784.

Palīdzat, citas māsas,
Tai vienai māsiņai:
Palīdzat pūru šūt,
Pūra vāku norakstīt.
1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)].

1. Palīdzat, citi brāļi,
Tam vienam brālīšam:
Palīdzat zirgu pirkt,
Kamaniņas kaldināt.
1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)].

7785.

Palīdz' pats, tautu dēls,
Man pūriņu piedarīt:
Dod tu man sīkstu linu,
Sav' māsiņu palīgā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

7786.

Pats tautietis palīdzēja
Man pūriņu piedarīt:
Pats dvieļiem linus deva,
Cimdiem pirka dzīpariņus.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

- 126 -

7787.

Pats tautietis palīdzēja
Man pūriņu piedarīt:
Pats dvieļiem linus deva,
Māmiņai nezinot.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 384 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Tautu dēls pats līdzēja
Manu pūru piedarīt:
Pats man deva linus, vilnu
Slepen tēva, māmuliņas.
2071 [Ancē (Ances pag. Pg)].

7788.

Pats tautietis palīdzēja
Man pūriņu pielocīt:
Trīs gadiņi linus sēja
Savā bandas zemītē.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

7789.

Pie vīra, pie vīra,
Kā visas meitas!
Puscimda pūrā,
Pusotras zeķes.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

7790.

Piekususe māmuliņa,
Meitām pūru darīdama;
Kā, māmiņa, nepiekusi,
Vedeklām malt iedama?
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

7791.

Piemiņām, pasakām
Māsa auga bāliņos:
No tāsīm pūru šuva,
Ašķiem vija vainadziņu.
55 [Mūŗa muižā (Mūrmuižas pag. Vlm)].

7792.

Priedītēm, eglītēm
Zaļi svārki mugurā;
Visām ciema meitiņām
Ielociņi pūriņā.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

7793.

Precēj' mani trīsdeviņi,
Vēl deviņi lūkojās.
Nevarēja trīsdeviņi
Manu pūru kustināt.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

7794.

Pūra dēļ zagt negāju,
Naudas dēļ nabagot;
Darīš' pūru uzaugdama,
Pelnīš' naudu dzīvodama.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

7795.

Pūra dēļ zagt negāju,
Puiša dēļ diedelētu;
Audzīš' liela, darīš' pūru,
Gan puisīši paši nāks.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

7796.

Pūra dēļ zagt neiešu,
Puiša dēļ neraudāšu;
Dievs man deva baltas aitas,
Māte dēlu audzināja.
353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

7797.

Pūra dēļ zagt neiešu,
Puiša dēļ neraudāšu;
Māte pūru pielocīs
Tepat puišu ciemiņos.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

7798.

Pūra dēļ zagt negāju,
Puiša dēļ neraudāju;
Vaļā pūru piedarīju,
Vēl labāka sagaidīju.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

7799.

Pūra dēļ zagt negāju,
Tautu dēla neraudāju;
Gan pūriņu piedarīšu,
Gan panākšu tautu dēlu.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)].

1. Pūra dēļ zagt negāju,
Tautu dēla neraudāju;
Kad pūriņu piedarīšu,
Augs man cits tēva dēls.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

7800.

Pūra dēļ, tautu meita,
Vairs pret mani neliedzies:
Šī devīta vasariņa,
Kamēr tevis bildināju.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

7801.

Pūrā liku, nenesāju
Mātes austas vilnānītes;
Cik pūriņu pacilāju,
Tik māmiņu pieminēju.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

- 127 -

7802.

Pūru, manu tukšu pūru,
Es par pūru nebēdāju;
Vēl manā pūriņā
Deviņ' pāŗu liepas vīžu,
Deviņ' pāŗu liepas vīžu,
Deviņ' pāŗu kārkla vīžu.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

7803.

Pūš vējiņš magonē,
Lai magone plātījās;
Jājiet, tautas, precējiet,
Lai māsiņa pūru dara.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

7804.

Pūt, vējiņi, nostājies,
Ļauj ievām noziedēt;
Jājiet, tautas, pagaidiet,
Ļaujiet pūru piedarīt.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

7805.

Puisīšam man bij būt,
Ne meitiņai zeltenītei;
Puišam pūra nevajaga,
Kā meitiņai zeltenītei.
1311 [Apē (Vlk)].

7806.

Puisīts biju, ne meitiņa,
Man pūriņa nevajaga;
Man pūriņš piedarīts
Zem kumeļa kājiņām.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

7807.

Puisīts dzied, meita raud
Līdumiņa galiņā:
Puišam mieži līdumā,
Meitai pūrs nedarīts.
121 [Gulbenē (Md)].

1. Kāda bija šī vasara,
Puiši dzied, meitas raud:
Puišiem mieži saauguši,
Meitām rozes neziedēja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

2. Puisīts dzied, meita raud
Tīrumiņa galiņā:
Puišam mieži izauguši,
Meitai pūriņš nedarīts.
Palīdziet, meža putni,
Meitai pūru piedarīt:
Sloka vilka, irbe auda,
Vāverīte čaučes tina.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

7808.

Puisīts mani mīļi lūdza:
Nāc, meitiņa, šoruden!
Ak sirsniņ, nelūdz mīļi,
Es neiešu šoruden.
Sēj tu miežus, es dar' pūru
Uz nākošu rudentiņu.
54 [Limbažos (Limbažu pag. Vlm)].

7809.

Rakst' māmiņa pūra vāku,
Raksta pūra dibeniņu;
Tā bij manas pašas vaina,
Nerakstīts pūriņā.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

7810.

Rakst'eits man peura vuoks,
Rakst'eits peura dibin'eņš;
Tik vīn b'eja narakst'eitys
Peurā boltys vylnuon'eitys.
422 [Līvānu pag. D].

7811.

Rauda māte, rauda meita,
Ko tie, joda, abi raud?
Meitiņai tukšs pūriņš,
Mātei plikas cenceliņas.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

7812.

Raudāj' māte, raudāj' meita,
Stūrī galvas iebāzušas:
Tukšs pūriņš, plikas ribas,
Rītu jās vedējiņi.
2071 [Ancē (Ances pag. Pg)].

7813.

Raudi, raudi, māmuliņa,
Ap to pūru staigādama;
Ko nu, vilku, pieraudāsi,
Kad nav pūra darījuse.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

7814.

Riet', rudzīt, lielu krūmu
Mazajā tīrumā;
Dar', māsiņa, lielu pūru
Mazajos bāliņos!
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

- 128 -

7815.

Rībēj' Rīga, skanēj' Rīga,
Kas to Rīgu trīcināja?
Mūs' bāliņu sešas māsas,
Tās pūriņu kaldina.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

7816.

Rīga rīb, Rīga rīb,
Kas to Rīgu rībināja?
Sērdieņam pūru kala
Deviņām atslēgām.
217 [Ārlavā (Ārlavas pag. Tl)].

7817.

Rītu gribu meita būt,
Rītu pūru darināt,
Rītu gribu šūdināt
Smalku zīļu vainaciņu.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

7818.

Rijenieka meita biju,
Krāsnī guļu dienasvidu;
Gan zināju gulēdama,
Kūjas pūru piedarīja.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

7819.

Rijenieka meitu ņēmu,
Liela pūra gribēdams;
Vēl vairāk es atradu
Tām kūlēju meitiņām.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

7820.

Ripu ripu, mātes pūrs
No kalniņa lejiņā;
Izbirst mātes vizulīši,
Nevar vairs salasīt.
315 [Jaunjelgavā], 327 [Taurkalnē un Jaunjelgavas apkārtnē (Taurkalnes pag. B un Jaunjelgavas Jk apkārtnē)].

7821.

Ruden iešu, ruden iešu
Pa māršām linodama.
Kuŗa liniņ' i nedos,
Dos gatavu gabaliņu.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1. Ruden ruden pa brāļīm
Tāļu gāju linodama;
Pavasari pa māršām
Dos gatavus gabaliņus.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

7822.

Runājam, bāleliņi,
Kad kopā saiedami:
Jaunai māsai mazs pūriņš,
Vai būs dot tautiņās?
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

7823.

Saderēju tautu meitu,
Lai tā auga saderēta,
Lai tā vērpa, lai tā auda,
Lai tā lika pūriņā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

7824.

Zaglīt' mani ij dēvēja,
Ko es biju nozaguse?
Mātei zagu dzīpariņus,
Sev pūriņu darīdama.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

7825.

Saimenieka meitiņām
Trīs pūriņi klētiņā;
Vienā vīzes, otrā zeķes,
Trešā veci kājautiņi.
203 [Usmā (Usmas pag. Vp)].

7826.

Sala man rokas kājas,
Kas nesala aukstumā?
Sidrabiņš vien nesala
Jaunu meitu pūriņā.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

7827.

Sargaities, jauni puiši,
No bajāra meitiņām:
Bajāriņa meitiņām
Lini zied pūriņā.
171 [Tāšu Padurē (Kalvenes pag. Azp)].

7828.

Sarūsēja pieši mani,
Sapelēja iemauktiņi:
Snauduļiņa tautu meita
Nevar pūru piedarīt.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

7829.

Satikos tīkamo
Ar kaimiņu meitiņām;
Piesacīju sacīdams,
Lai pūriņu darināja.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

- 129 -

7830.

Sasatrūku uzaugusi,
Ka miedziņu gulējusi:
Neatradu pūriņā
Viena daila gabaliņa.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

7831.

Sasatrūku izaugusi,
Ka miedziņu gulējusi:
Tukšis pūrs, pliks vēders,
Pie vārtiem precinieki.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

7832.

Še nav tādu tēva dēlu
Pēc manam prātiņam.
Dzelziem pūru kaldināšu,
Par novadu ritināšu,
Lai stīpiņas nenobirst
Paša kunga novadā.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

7833.

Šitie puiši manis dēļ
Vai bijuši nebijuši;
Man vietiņa sen zināma,
Kaut pūriņš piedarīts.
424 [Barkavas pag. Rz].

7834.

Šitie puiši pūru rauga,
Nevis meitu daiļumiņu,
Nevis meitu daiļumiņu,
Ne ar meitu tikumiņu,
Ne ar meitu tikumiņu,
Ne darbiņa čaklumiņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

7835.

Šito prātu, padomiņu
Neietumi tautiņās;
Šūtu pūru, darinātu,
Klausīt' tēva, māmuliņas.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

7836.

Šķit' man laba neesot,
Kad es laba nenesāju;
Bij manā pūriņā
I locīts, nelocīts.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

7837.

Šogad, tautas, nejājiet,
Neslavītes nedariet:
Nav manā pūriņā
Pirmajam vakaram.
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)].

7838.

Šogad, tautas, nejājiet,
Šogad tukša staņķenīca;
Citu gadu, tad jājiet,
Tad būs pilna staņķenīca.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

7839.

Šorīt agri saule lēca,
Man actiņas nemazgātas;
Šogad agri tautas jāja,
Man pūriņis nelocīts.
224 [Kabilē (Kld)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

7840.

Šūn, bitīte, ved, bitīte,
Sakrāj savu vedumiņu;
Šūn, māsiņa, ver, māsiņa,
Liec savā pūriņā.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

7841.

Šuj, māmiņ, ad', māmiņ,
Liec manā pūriņā;
Kam tu mani tāļu devi,
Lielu slavu gribēdama.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

7842.

Ziedi, ziedi, zemenīte,
Ne tev vien balti ziedi:
Bij manā pūriņā
Trejdeviņi balti ziedi.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

7843.

Ziedi, ziedi, zemenīte,
Vai tev vien(i) balti ziedi?
Zied manā(i) pūriņā
Vēl baltākas villainītes.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)], 17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)], 25 [Līgatnē (Līgatnes pag. Rg)], 28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)], 77 [Gulberē (Liezeres pag. Md)], 87 [Liepas muižā (Liepas pag. C)], 97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)],
101 [Rankā (Rankas pag. C)], 112 [Cirstos (Cirstu pag. C)].

7844.

Sēd, māsiņa, tai krēslā,
Kur sēdēja māmuliņa;
Lok' savā pūriņā,
Kā locīja māmuliņa.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 130 -

7845.

Sēdi, mana māmuļīte,
Gan es tevi aptecēšu;
Ko tu dari sēdēdama,
Liec manāi pūriņāi.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

7846.

Sen kaujama tā kaziņa,
Notrinējši ragu gali;
Sen vedama tā meitiņa,
Kas pūriņu pielocīja.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

7847.

Sen manā pūriņā
Guļ sarkans āboliņš;
Sen manā prātiņā
Mīl dižans tēva dēls.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

7848.

Sīkas mazas man māsiņas
Kā auziņas tīrumā.
Kad tās lielas saaudzīs,
Kad pūriņus piedarīs?
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

7849.

Sīkstu linu, bāleliņ,
Pa saujām, griezieniem!
Ne no lūku nodarām
Es pūriņu piedarīju.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

7850.

Sīku mani sīcenāja,
Mazu mani mazenāja.
Tādēļ sīka, tādēļ
maza,
Ka nebija pūriņā.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

7850¹.

Sila bite, meitu māte,
Abas vienu ceļu tek:
Bitīt' vasku šūdināja,
Māmiņ' pūru darināja.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

7851.

Zili melni dūmi kūpa
Liela sila maliņāi.
Kā tie zili nekūpēja,
Vecu meitu pūrs tur dega.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

7852.

Sitam, kaunam pedelīti,
Lai tā liela neizaug,
Lai palika mātes pūrs
Mums, citām māsiņām.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

7853.

Situ, kāvu pastarīti,
Lai tā liela neizauga,
Lai palika man vienai
Mātes austas villainītes.
206 [Kuldīgas apriņķī].

7854.

Situ, kavu pastarīti,
Lai tā liela neizauga:
Māte pūru man nedeva,
Pastarei taupīdama.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1. Sita tēvs padēlīti,
Lai tas liels neizauga:
Man māmiņa pūru liedza,
Padēlīšam taupīdama.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

7855.

Steidzinies pasteidzos
Par citām māsiņām:
Pasteidzos pūru šūt,
Ir tautām roku dot.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

7856.

Steidzu pūru darināt,
Nakti miega negulēju:
Tautiets Dievu nominēja,
Sakās vaira negaidīt.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

7857.

Steidzu pūru, daru pūru,
Nakti miega negulēju,
Nakti miega negulēju,
Pūra cimdus adīdama.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

7858.

Steidzu, steidzu pūru šūt,
Teku meldu siliņā;
Nu atnāce tāda ziņa,
Tautas vaira negaidīja.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

7859.

Steidzu, steidzu pūru šūt,
Teku zelta siliņā.
Citas māsas aizgājušas,
Ko es viena te darīšu?
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 131 -

7860.

Strauja strauja upe tek,
Jo tā strauja, jo olaiņa;
Ilgi sēd mūs' māsiņa,
Jo sēd ilgi, jo bagāta.
190 [Kuldīā].

1. Šaura šaura tā upīte,
Jo tā šaura, jo olaina;
Ilgi māsa bāliņos,
Jo tā ilgi, jo bagāta.
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

7861.

Strauji teka tā upīte,
Kur oliņu dubenā;
Lepni gāja tā meitiņa,
Kur māmiņa pūru loka.
1571 [Virgā (Virgas pag. Lp)].

7862.

Suņi rej, vārti čīkst,
Zagļi līda klētiņā.
Pati tēva meita zaga,
Lielu pūru darīdama.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

1. Visu nakti suņi rēja,
Zagļi zaga tēva klēti.
Tēva klēts, mātes pūrs,
Meitas, kuņas, zadzējiņis.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

7863.

Tādu tiesu kungi sprieda,
Tādu mani bāleliņi:
Visus darbus padarīt,
Sev pūriņu piedarīt.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

7864.

Taujājies, viendēliņ,
Vienmeitiņas līgaviņas!
Mēs bijām daudz māsiņas,
Daudzi pūru vajadzēja.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

7865.

Tautiešam vajadzība,
Man nebija pūrs gatavs;
Vēl man brūtes villānīte
Baltas aitas mugurā.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Tev, tautieti, vajadzība,
Man nav tādas gatavības;
Tev kumeļš apseglots,
Man villaine nerullēta.
60 [Salacā (Salacas pag. Vlm)].

7866.

Tautiets manim ziņu sūta,
Lai gatava taisījos.
Tautiets kala kumeliņu,
Es pūriņa atslēdziņu.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

7867.

Tautiets mani mīļi lūdza:
Nāc, meitiņa, šoruden!
Es tautieti vēl mīļāki:
Nāc uz citu rudentiņu!
Kad gaidīji uzaugam,
Gaidi pūra piedarām,
Gaidi pūra piedarām,
Villānītes norakstām.
3531 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

7868.

Tautiets mani mīļi lūdza:
Nāc, puķīte, šoruden!
Vai Dieviņi, es neiešu,
Nav pūriņis pielocīts.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

7869.

Tautiets mani mīļi lūdza:
Nāc, puķīte, šoruden!
Ai sirnsiņ, nelūdz mīļi,
Es neiešu šoruden.
Sēj tu miežus, es dar' pūru
Uz nākošu rudentiņu.
[?].

7870.

Tautiets mani mīļi lūdza:
Nāc, puķīte, šoruden!
Vai sirsniņa, nelūdz mīļi,
Neieš' vēl šoruden:
Ne man bija pūra jostu,
Ne guļamu villainīšu.
135 [Smiltenē (Smiltenes pag. Vlk)].

7871.

Tautiets mani mīļi lūdza:
Nāc, puķīte, šoruden!
Ja tev tīk, gaidi manis
Vēl deviņas vasariņas,
Vēl deviņas vasariņas,
Kamēr pūru piedarīju.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 132 -

7872.

Tautiets mani mīļi lūdza:
Nāc, puķīt, šoruden!
Sirsniņ, mīļā dvēselīt,
Šoruden es neiešu:
Vēl manā pūriņā
Nelocītas vilnainītes.
Uz citam rudeņam,
Tad tu nāc, tad es iešu.
100 [Rāmuļos (Rāmuļu pag. C)].

7873.

Tautiets, mani precēdamis,
Vaŗa tiltu liedināja.
Kad tu gribi, lej no zelta,
Es neiešu neauguse,
Es neiešu neauguse,
Ne pūriņu pielocījse.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

7874.

Tautu dēlis kājas āva,
Es gulēju šūpulī.
Kā būs manim to panākt,
Kā pūriņu pielocīt?
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

1. Arājs ara kalniņā,
Es gulēju šūpulī.
Kā uzaugšu, kā panākšu,
Kā pūriņu pielocīšu!
170 [Lielnīkrācē (Nīkrāces pag. Azp)].

7875.

Tēvs ar māti to nezin,
Ko es zinu ar tautieti:
Tautu dēla brūni svārki
Mana pūra dibenā.
1191 [Ēveles draudzē].

1. Tautu dēlis nezināja,
Kas manā pūriņā:
Tautu dēla zili svārki,
Kupla cauņu cepurīte.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

7876.

Tev, māmiņa, trīs meitiņas,
Tev vajaga treju pūru:
Pirmo dot Vidzemē,
Vidējo Vāczemē,
Jau to pašu pastaro
Dziļajā Krievzemē.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

1. Trīs meitiņas māmiņai,
Trīs pūriņi klētiņā.
Pasak' man, māmuliņ,
Kuŗš pūriņš pirmās meitas?
- Tas pūriņš pirmās meitas
Ar sudraba atslēdziņu.
- Pasak' man, māmuliņ,
Kuŗš pūriņš otras meitas?
- Tas pūriņš otras meitas
Ar to zelta atslēdziņu.
- Pasak' man, māmuliņ,
Kuŗš pūriņš pastarītes?
Tas pūriņš pastarītes
Ar dimanta atslēdziņu.
Gan bagātas mūsu māsas,
Kur dosam, nedosam?
Dosam svešā zemītē,
Tālajā celiņā. -
Par gadiņu tās atnāce
Uz brāļiem sērstu iet.
- Gan pazinu brāļu sētu,
Pie vārtiem danākuse:
Pie vārtiem ozoliņš,
Sīku putnu piesēdies.
Iztek mūsu pieci brāļi
Kā ozoli vārtu vērt.
Visupēc iztecēja
Veca veca māmuliņa.
Pirmā deve baltu kreklu,
Otra baltu zīžautiņu,
Trešajā, pastarīte,
Atvērš banšu vilnānīti.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

2. Trīs meitiņas māmiņai,
Trīs raibītes pūriņā.
Pavaicāju māmiņai:
Kuŗu dosi pirmajai?
- Rupji diegi, lieli raksti,
To es došu pirmajai.
To aizvede mežgalieši
Pašā meža dibinā.
- Pavaicāju māmiņai:
Kuŗu dosi otrajai?
- Smalki diegi, smalki raksti,
To es došu otrajai.
To aizvede zemgalieši
Pašā zemes galiņā.
- Pavaicāju māmiņai:
Kuŗu dosi trešajai?
- Zīda diegi, zelta raksti,
To es došu trešajai.
To aizvede jūrmalieši
Pašā jūras maliņā.
- Pavaicāju māmiņai:
Ko tev katra atnesuse?
- Pirmā nese zīdautiņu,
Otra linu nēzdaudziņu,
Pastarīte jūrmalā
Atnes' zelta gabaliņu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

- 133 -

7877.

Teci, teci, linu šķiedra,
Lai es tevi šķetināju;
Tukšs pūriņš, kaili pupi,
Aiz vārtiem precenieki.
47 [Ārciemā (Pāles pag. Vlm)].

7878.

Tīk jums, tautas, ņemat mani,
Pūra mana neraugait:
Divi tīņi labu drēbju,
Trešais sīku lupatiņu.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

7879.

Tīšām augu neražana,
Tīšām matus nesapinu,
Lai man vaļas brālīšos
Lielu pūru darināt.
224 [Kabilē (Kld)].

7880.

Tik manā pūriņā
Zaķa ļipas lielumā:
Trīs cimdiņi, salāpīti,
Div' pakulu paladziņi.
115 [Jaunbilskā (Bilskas pag. Vlk)].

7881.

Tikmēr būs veci puiši,
Kamēr pūru piedarīšu;
Kad pūriņu piedarīšu,
Tad ar Dievu, veci puiši,
Tad ar Dievu, veci puiši,
Jaunu puišu līgaviņa.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

7882.

Trīs dieniņas pastāvēju,
Brāļa klēti rūmīdama:
Viena veca kupurīte
Brāļa klētes dubenā.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

7883.

Trīs dižanas rozes zied
Uz tā mana pūra vāka;
Trīs diženi tēva dēli
Gaida manis uzaugam.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

7884.

Trīs dzeltenas rozes zied
Uz māsiņas pūra vāka;
Trīs diženi tēva dēli
Gaida pūra piedarot.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

7885.

Trīs sarkanas rozes zied
Uz tā mana pūra vāka;
Treju puišu domas stāv
Uz tā mana vainadziņa.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

7886.

Trīs sarkanas rozes zied
Uz tā mana pūra vāka;
Trīs dižani tēva dēli
Uz manim kājas āva.
121 [Gulbenē (Md)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

7887.

Trīs sarkanas rozes zied
Uz tā mana pūra vāka;
Trīs diženi tēva dēli
Uz manim lūkojās.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

1. Trīs sidraba rozes zied
Uz bārīša pūra vāka;
Trīs dižani tēva dēli
Uz bārīša lūkojās.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

7888.

Trīs sidraba rozes zied
Uz tā mana pūra vāka;
Trīs diženi tēva dēli
Raud pēc mana vaiņadziņa.
424 [Barkavas pag. Rz].

7889.

Trīs sidraba rozes zied
Uz tā mana pūra vāka;
Trīs diženi tēva dēli
Žēlumā nevarēja.
45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)].

7890.

Trīs sudraba rozes zied
Uz tā mana pūra vāka;
Trīs diženi tēva dēli
Skaita naudu raudādami.
Vienam būšu, ne visiem,
Mūžam kreklu šuvējiņa.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

- 134 -

7891.

Trīs vasaras ganos gāju,
Trīs pūriņi piedarīju.
Vienā liku cimdus, zeķes,
Otrā baltas villānītes,
Trešā liku gaŗus kreklus
Kruņķētāmi piedurknēm.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)].

7892.

Trīcēt trīc Rīgas pile,
Ko tur kala, ko nekala?
Tai māsiņai pūru kala,
Kam deviņi bāleliņi.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1. Rīga dimd, Rīga dimd,
Kas to Rīgu dimdināja?
Tai māsai pūru kala,
Kam deviņi bāleliņi.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

7893.

čaklas čaklas tās meitiņas,
Kuŗām čaklas māmuliņas:
Māmiņ' pūru piedarīja,
Teic, meitiņa piedarīja.
383 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

7894.

čučēt, gulēt,
Māmiņas meita;
Pele lēca pūrā,
Nolauza kaklu.
198 [Saldū].

7895.

Uz robežas dzīvodama,
Divējādu pūru daru:
Vai nu būs skursteniekam,
Vai plikajam sesavniekam.
276 [Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

7896.

Uz robežas ganīdama,
Divējādu pūru adu;
Robežnieka puisīšam
Dažam sirdi kaitināju.
299 [Mežotnē un Švitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)].

7897.

Uz robežas ganīdama,
Es trejādu pūru daru:
Cirstēniešu snātnīt' aužu,
Piebaldziešu villānīti,
Leimaniešu cimdus adu,
Treju loku locīdama.
97; 3-134

7898.

Vai jūs akli, ciema puiši,
Ka jūs manis neņemat?,
Sen pūriņš piedarīts,
Jau man gadiņš trīsdesmit.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

7899.

Vai tādēļ man nebija,
Kad nevilku mugurā?
Guļ manā pūriņā
I rakstīts, nerakstīts.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

7900.

Vaļa man, liela vaļa,
Ko ar vaļu nedarīju;
Vaļa man pūru šūt
Un to pilnu piedarīt.
55 [Mūŗa muižā (Mūrmuižas pag. Vlm)].

7901.

Vedat, tautas, to meitiņu,
Tā meitiņa sen vedama:
Klētei grīda ielīkusi,
Pūra vāki sapelējši.
101 [Rankā (Rankas pag. C)].

7902.

Vedeklām, vedeklām
Mani lieli tīrumiņi!
Kas manām meitiņām?
Tukši pūri, gaŗi ceļi.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

7903.

Viena pate man aitiņa,
Bet jau [tā] laba biksainīte;
Es pūriņu pielocīju
Ar to vienu biksainīti.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

7904.

Viena pate man aitiņa,
Bet jau laba biksainīte;
Es pūriņu pielocīju,
Zaļu vāpi vāpēdama.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

- 135 -

7905.

Viena pati man aitiņa,
Bet jau laba biksainīte;
Sav' pūriņu pielocīju,
Kājiņām mīņādama.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

7906.

Vēl nav lini ziedējuši,
Jau namnieki naudu skaita;
Vēl meitiņa pūru dara,
Jau sajāja precenieki.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

7907.

Vērpu, vērpu, šļūcu, šļūcu
Savu linu kodeliņu;
Tukšs pūriņš, kaili pupi,
Aiz vārtiem vedējiņi.
65 [Valtenbergā (Mazsalacas pag. Vlm)].

7908.

V'el'ej boltys, lūki kuplys,
Mām'eņ, munys vylnon'eitis',
Tacyni pyureņā,
Lai pazyna boul'el'eņi,
Lai pazyna boul'el'eņi,
Kl'ēt'ei greida īleikus'e.
426 [Sakstagala pag. Rz].

7909.

Veca meita, vecs pūriņš,
Veca nauda dibenā;
Kas jaunai pūru deva,
Kas naudiņu dibenā?
224 [Kabilē (Kld)].

7910.

Vecu mani vecināja,
Vēl neiešu šoruden:
Tukša pūra nevedīšu,
Brāļam kauna nedarīšu.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)], 27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

7911.

Visi ļaudis mani teica
Netikušu, nemākušu;
Visi daiļi gabaliņi
Mana pūra dubenā.
190 [Kuldīā].

7912.

Visi saka, visi saka:
Ej gulēt, ej gulēt!
Tā vārdiņa vien neteica:
Kad pūriņu piedarīs?
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

7913.

Visu nakti sasēdēju
Uz pūriņa raudādama:
Nav manā pūriņā
Viena krietna gabaliņa.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

7914.

Cauna vilka audekliņu
Smalku priežu siliņā;
Māsa pūru darināja,
Tautu dēla gaidīdama.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

7915.

Cīlaveņa tyltu tak,
Tylta goldus cyluodama;
Es cyluovu muotes pyuru,
Seiku rokstu maklādama.
409 [Līksnas pag. D].

7916.

Cel, māsiņ, savu pūru
Jel citāi vietiņāi:
Tij vietiņa nelaimīga,
Nenes puiši brandaviņa.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)].

7917.

Citas meitas lielījās:
Pieci krekli pūriņā;
Es nevaru lielīties,
Man deviņi paladziņi.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

7918.

Citas meitas pūru dara,
Es gulēju aizkrāsnē;
Citām jāja precenieki [precinieki],
Es priekšā [pa priekšu] grozījos.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)], 69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 121 [Gulbenē (Md)], 280 [Kroņa Udzē (Bērzes pag. Jg)], 327 [Taurkalnē un Jaunjelgavas apkārtnē (Taurkalnes pag. B un Jaunjelgavas Jk apkārtnē)],
398 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Citas meitas ada, raksta,
Es tupēju āzkrāsnē;
Citām jāja precenieki,
Es priekšāi plandījos.
Precat mani, ciema puiši,
Es bagāta mātes meita:
Viena sagša pūriņē,
Otra aitas mugurē.
224 [Kabilē (Kld)].

7919.

Citas meitas pūru dara,
Es klausīju bāleliņu,
Es klausīju bāleliņu
Dziedādama, raudādama.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

- 136 -

7920.

Citas meitas pūru dara,
Kādu pūru es darīju?
Es bij' kunga darbenīca,
Vai bij ziema, vai vasara.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

7921.

Citas meitas pūru dara,
Kādu pūru es darīju?
Es klausīju bargus kungus,
Asariņas slaucīdama.
46 [Carnikavā (Rg)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

7922.

Citiem dega purvi, meži,
Man nodega liepu birze.
Kur bij man kriju ņemt,
Māsiņai pūru šūt?
127 [Lizumā (Lizuma pag. C)].

7923.

Citur man visi prāti,
Citur visi padomiņi;
Tikai vien šai vietāi,
Kā pūriņu piedarīju.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

★

39928.

Adu lielu, adu mazu,
Lieku pūra dibenā;
Tautiņāsi valkātāju,
Gan ar lieli, gan ar mazi.
605 [Skolas].

39929.

Ai darbiņ, ai darbiņ,
Kad es tevi padarīšu?
Vīzes, auklas man jāpin,
Pūriņš vēl jāpiedar'.
378 [Seces Jk].

39930.

Ai Dieviņ, ai Laimīt,
Dod man kāzas šoruden:
Klētei grīda ielūzuse
Mana pūra vietiņā.
195 [Kraukļu Md].

39931.

Aiju aiju veci puiši,
Vai man miera neliksat?
Kad pūriņu piedarīšu,
Vēl jaunāka sagaidīšu.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

39932.

Aitiņ mana, villiņ' tava,
Māmiņ, tavu darījumu;
Man ielika pūriņā,
Pašā pūra dibenā.
378 [Seces Jk].

39933.

Aizamirsa, aizamirsa,
Iegādāj(u), iegādāj(u);
Iegādāju pūriņā
Nelocītas vilnānītes.
241 [Lubānas Md].

39934.

Aud, muoseņ, vyluoneitys,
Līc pyreņa dybynā;
Vysi mani gaida tauteņuos,
Vysi klāvi puškojūt.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

39935.

Aud, muoseņa, tīvu, rasnu,
Līc pūriņa dibenā,
Gon atrassi tautiņās
Tīva, rasna nāsātuoju.
358 [Rugāju Abr].

39936.

Audja muotja, audja meita,
Obas lyka pyureņā;
Kad atkluoja pyura vuoku,
Vylnuoneites vīn pazaruodējas.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

39937.

Audzej, Dīveņ, lynu dryvu,
(Audzej) ūtru vušku klāvu;
Lynu dryva, vušku klāvs
Ceļ pyureņu lelumā.
278 [Naujenes (Maļonovas) D].

39938.

Audzē daiļu, dēlu māte,
Man rudzīšu arājīnu!
Balta guļ mana sagša
Tava pūra dibenā.
192 [Kosas C].

39939.

Avetīnu magonīte,
Līdzi pūru pielocīt;
Tevi kāve, mani vede,
Abus vienā rudenī.
Man pūrīnu izdalīja,
Tev kaulīnus izmētāj'.
94 [Dunikas Lp].

- 137 -

39940.

Aitiņ, mana sprogaliņa,
Palīdz, pūru piedarīt!
Man māmiņa nelīdzēja,
Nelaizdama tautiņās.
15 [Alūksnes Vlk].

39941.

Baltaitiņa, man' māsiņa,
Palīdz pūru piedarīt.
Kad es iešu tautiņās,
Baltaitiņu līdzi vilkšu.
32 [Babītes (Piņķu) Rg].

39942.

Bolti lyni, skaisti lyni,
Cikom pyuru pīdarēju;
Vēļ boltuoki, vēļ skaistuoki,
Ka pyuriņu pīdarēju.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

39943.

Bij aitiņa, bij vil(n)iņa,
Nav māmiņas, kas darīja;
Pūrā liku raudādama
Baltas vilnas kodaliņu.
239 [Lizuma C].

39944.

Bērziņš auga kalniņā,
Lēni lapas čabināja;
Es ar augu pie māmiņas,
Lēni pūru darināj(u).
230 [Liezeres Md].

39945.

Celies, māte, piecel meitu,
Lai meitiņa pūru dar(a);
Pliki pupi, tukšs pūriņš,
Aiz vārtiem precinieki.
292 [Olaines Rg].

39946.

Cieši tinu linu kreklu,
Lik' ozola pūriņā;
Dievs to zina, kas tas būs,
Smalku kreklu valkātājs.
439 [Trikātas Vlk].

39947.

Cieši tinu linu kreklu,
Smagi laidu pūriņā,
Lai noguļ tautu dēls,
Kā tas mans linu kreklis.
110 [Ērgļu C].

39948.

Cīti tynu lynu kraklu,
Smogi laižu pyuriņā;
Cikom mani gadījuos
Pa pruotam volkuotuojs.
389 [Silajāņu Rz].

39949.

Citas meitas pūru taisa,
Es tik branga barojos;
Puiši pūra maz lūkoja,
Lūko mīkstu augumiņu.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

39950.

Citas meitas pūru taisa,
Es par pūru nebēdāj(u):
Es savā pūriņā
Zaļas skujas piebraucīju.
72 [Cesvaines Md].

39951.

Citas meitas pūru taisa,
Es taisīju stabulīti;
Citas meitas pūru dala,
Es svilpoju stabulīt(i).
198 [Krustpils D].

39952.

Cytas meitas pyuru taisa,
Es par pyuru nabāduoju;
Cytom meitom tautas braucja,
Es par tautom nabāduoju.
170 [Kapiņu D].

39953.

Dora pyuru jaunas meitas,
Dora muna ļaudavena;
Jaunas meitas tautom dora,
Ļaudavena myudeņam.
605 [Skolas].

39954.

Bruoļi, muosai nalīdzit
Boltu lynu lasētīs:
Bolti lyni, meiksta vylna
Ceļ pyuriņi lelumā.
35 [Baltinavas Abr].

39955.

Daudzi man lieku soļu,
Daudzi lieku sūtītāj(u);
Nav neviena, kas ielika
Pūrā lieku gabaliņ(u).
241 [Lubānas Md].

- 138 -

39956.

Dēliņi, muni dēliņi,
Vysi gunis kyurējiņi;
Meitiņas, munas meitiņas,
Muna pyura cyluotuojas.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

39957.

Diku dīku, avetiņa,
Ik vakaru viena zuda;
Mellu, baltu pūrā liku,
Pelēko mugurā.
605 [Skolas].

39958.

Dīgim lūku vylnanītes,
Smogi laižu pyuriņā.
Buolinīši pazynuši,
Klētei greidu īlikuši.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

39959.

Divas aitas kūtiņā,
Viena zeķe pūriņā;
Viena zeķe pūriņā,
Trešā aitas mugurā.
552 [Madona Md apr.].

39960.

Diža rad', mūs' māsiņ,
N(e)ej mazās tautiņās:
Ku tu savu dižu pūru
Mazumē izdalīs?
546 [Kuldīga Kld apr.].

39961.

Dūd, māmiņa, kū dūdama,
Īdūd maņ malnu kači!
Jau pelīte dasadūŗa
Da munam pyuriņam.
365 [Sakstagalas Rz].

39962.

Aj gulēt, māmuliņa,
Liec meitām negulēt;
Tās grib labu panesāt,
Labu ielikt pūriņā.
281 [Neretas Jk].

39963.

Ej, Laimīte, tu pa priekšu,
Es tavās pēdiņās;
Ko tu labu padarīsi,
To ielikšu pūriņā.
605 [Skolas].

39964.

Es apņēmu to meitiņu,
Ko ļautiņi nicināja.
Lai stāv mani slēžu krekli,
Kad nav laba valkātāja;
Gan es viņus novalkāšu,
Tēvu druvu strādājot.
296 [Ozolnieku Jg].

39965.

Es deviņu brāļu māsa,
Visi daiļi darināja:
Pieci pirka zelta kroni,
Trīs dimanta gredzentiņu,
Devītais bāleniņš
Pūr' ar zeltu darināja.
19 [Annas Vlk].

39966.

Es māmeņai pyrmuo mjaita,
Pyrmuo muoļa malējeņa;
Līc munā pyureņā
Pyrmū boltu vylnuoneiti.
326 [Preiļu D].

39967.

Es, meitiņa, jaun' būdama,
Māmuļiņu neklausīju;
Atjāj tautas bildināt,
Nav pūriņš pielocīts.
353 [Rubas (Reņģu) Jg].

39968.

Es neiešu šoruden,
Ne ar citu rudentiņ;
Nevedīšu tukšu pūru,
Brāļam kauna nedarīšu.
241 [Lubānas Md].

39969.

Es nepeļu ne to puisi,
Ne tā puiša kumeliņu;
Labs puisītis, labs zirdziņis,
Kam pūriņš piedarīts.
241 [Lubānas Md].

39970.

Es ieliku asu dadzi
Krustām pūra dibenā,
Lai neēda kodes, peles
Manu sūru darījum(u).
177 [Kastrānes Rg].

39971.

Es pūriņu piedarīju,
Ar kājiņu piemīdam(a).
Kad aizgāju tautiņās,
Pa vienam izdalīj(u).
119 [Gaujienas Vlk].

- 139 -

39972.

Es pūriņu vien darīju,
Pūram skaudzi nedarīju;
Tēva māsa, mātes māsa
Pūram kaudzes piedarīj(a).
241 [Lubānas Md].

39973.

Es tū sovu ļaudaveņu
Pa tiergimi vyzynuoju,
Cikom gūvu pīaudzeišu,
Cikom pyuru pīluodeišu.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

39974.

Es tū sovu rūku dorbu
Teiri vīn ir darinovu;
Vēl es poša bruoleņūs,
Jau pyuriņis tautiņuos.
604 [Dažādi iesūtītāji].

39975.

Gona man, gona man,
Gona man vēļ nabeja;
Vajag skaista panasuot,
Skaista lykt pyureņā.
389 [Silajāņu Rz].

39976.

Gona maņ, gona maņ,
Vēl maņ goni nabeja;
Ir ierbeite pyuriņā
I ūtoros vajadzēja.
326 [Preiļu D].

39977.

Gon(a) man, gon(a) man,
Gon(a) man vēl nabej;
Beja sagša pyurenī,
Vēl dyžanas vajadzēja.
466 [Vārkavas D].

39978.

Ganiņš biju, ganos gāju,
Gana pūru darināju:
Liepu lapu kreklu šuvu,
Kļavu lapu paladziņu,
No sīkiem kārkliņiem
Prievietiņus darināju.
605 [Skolas].

39979.

Ganiņš biju, ganos gāju,
Ganos pūru pielocīju:
Liepu lapu kreklu šuvu,
Blīgznu lapu paladziņu,
No ozola lapiņām
Pirkstainīšus darināju.
286 [Nītaures Rg].

39980.

Gan pazinu to meitiņu,
Kuŗa bija vedamā:
Klētē grīda ielīkusi,
Pūra vieta sapelēsi.
75 [Cirgaļu (Aumeisteru) Vlk].

39981.

Guodoj Dīvs, guodoj Laime,
Mon jaunai daudz vajag:
Vajag lobu iznosuot,
Lobu likt pyuriņā.
389 [Silajāņu Rz].

39982.

Grib zjameitja smolk' arama,
Grib i smolki ecējama;
Grib muoseņa lela pyura,
Grib i gūda gūdējama.
326 [Preiļu D].

39983.

Gribiet, puiši, ņemiet mani,
Negribiet, neņemiet.
Man nav pūra piedarīta
Piņģerota lielumā.
386 [Sidgundas (Rikteres) Rg].

39984.

Gudru, māmiņ, ieauklē
Manu miežu arājiņu;
Balta sagšiņ' i gulēja
Manā pūra dibenā.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

39985.

Gudra muote, gudra meita,
Gudri pyuru pīdarēja;
Gudrajam dēliņam
Tū pyuriņu kustynuot.
389 [Silajāņu Rz].

39985¹.

Gudra māte, gudra meita,
Gudri pūru pielocīja:
Pašā virsas villainē
Cūkacīši ierakstīti.
436 [Tirzas (Tirzas-Pils) Md].

39986.

Guli, guli, ganu meita,
Bul(l)is tavu pūru loka;
Pillu pūru pielocīs
Sarkanājo āboliņ'.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

- 140 -

39987.

Guli, guli, guļaviņ(a),
Es miedziņu negulēju;
Ne es guļu, ne man nāk,
Es pūriņu darināju.
48 [Bērzaunes Md].

39988.

Guli, guli, guļaviņa,
Kas pyuriņu tev taisīs?
Man māmiņa nagulēja,
Tei pyuriņu pītaisēja.
605 [Skolas].

39989.

Guļ manā pūriņā
Trīs tērauda drupaniņas;
Kad es gribu, apsalaižu
Līdz pašai zemienei.
241 [Lubānas Md].

39990.

Gulēt sloka, gulēt irbe,
Gulēt skrēja vanadziņš;
Ej gulēti, tautu meita,
Gan jau pūru pielocīsi.
146 [Jaungulbenes Md].

39991.

I māmiņa nezināja,
Kas manā pūriņā;
Citu saulīte redzēja,
Citu vis i neredzēja.
241 [Lubānas Md].

39992.

Ganēdama pyuru šyvu,
Ganēdama pīdarēju;
I mameņa nazynuoja,
Kas munā pyureņā.
466 [Vārkavas D].

39993.

Jauna biju, sīva biju,
Viena pūru nelocīju;
Viena pūru nelocīju,
Kad māmiņa nelīdzēja.
96 [Durbes Lp].

39994.

Jims [Jyus?], lyudzami, pagaidat,
Kaut da cytam rudeņam,
Kuoļst pyuriņi pīdarīšu,
Peleiceņi izaudzēšu.
194 [Krāslavas D].

39995.

Jaunajām meitiņām
Divi pūri darinām(i):
Vienā baltas villainītes,
Otrā gaŗi linu krekli.
127 [Grostonas Md].

39996.

Kam, brālīt, tu baries,
Kad es pūru nepiedaru?
Es dzīvošu, es iztikšu,
Puspūrīnu piedarījse.
192 [Kosas C].

39997.

Kalpa, kalpa meitiņām
Vadmal' baķis pūriņā;
Kad pacēla pūra vāku,
Vadmal' baķis izvēlās.
496 [Vilzēnu Vlm].

39998.

Kančukas mātei,
Kančukas meitai:
Kam guli uz garbeņķa,
Neloki pūru.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

39999.

Kas darīja dāvaniņas
Lielai, lepnai saimniekmeitai?
Daža laba maizes ņuka,
Putraimiņu grezelīte.
20 [Annenieku (Annasmuižas) Tk].

40000.

Kas kait meža meitiņām -
Putni pūru piedarīja:
Dzilna vērpa, lapsa auda,
Vāverīte saivas tina.
378 [Seces Jk].

40001.

Kas kaitēja nedzīvot
Mums, dižām meitiņām:
Pilni pūri pielocīti,
Baltajām villainēm.
605 [Skolas].

40002.

Kas tur daiļi velējās
Avotiņa maliņāji?
Jaunas meitas velējās,
Sev pūriņu darināj(a).
15 [Alūksnes Vlk].

- 141 -

40003.

Ko līdz man(i)s grezns pūrs,
Manis daiļš augumiņš?
Veci puiši savas kājas
Priekš manim apāvuši.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

40004.

Klētei grīda ielīkusi
Manā pūra vietiņā;
Oša kārte nolīkusi,
Baltajām villainēm.
190 [Kokneses Rg].

40005.

Klipu klapu, kaimiņ' Mika,
Ar tām koka tupelēm;
Augšu liela, būšu tava,
Tava pūra taisītāja.
378 [Seces Jk].

40006.

Ko, bāliņi, tu darīji
Visu dienu sētiņā?
Māsiņai pūru daru,
Līdz zemīti rakstīdams.
475 [Vecmuižas B].

40007.

Ko es viena pieraudāju,
Sav' pūriņu locīdama?
Manam pūram virsū bija
Krustām sistas vilnainītes.
589 [Kuldīgas apr.].

40008.

Ko, māsiņa, tu runāji,
Tev pūriņis pielocītse;
Tev pūriņis pielocītse,
Ar kājāme piemīdītse.
456 [Vaiņodes (Bātas-Vaiņodes) Lp].

40009.

Kumeļam ir baltas kājas,
Negrib dūņu purvā brist;
Jaunām meitam slinkas rokas,
Negrib pūru darināt.
241 [Lubānas Md].

40010.

Kuplu loku villainīti,
Smagu laižu pūriņā;
Tādu ļaužu gaidīdama,
Kādi mani bāleliņi.
241 [Lubānas Md].

40011.

Kur, māmiņa, mana banda -
Brālīšam te ir banda.
Tā, meitiņa, tava banda,
Kas tavā pūriņā.
477 [Vecpils Lp].

40012.

Kurš puisītis mani grib,
Palīdz pūra piedarīt:
Dod liniņus smalki vērpt,
Laid māsiņu palīgā.
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

40013.

Kuŗš puisītis mani ņems,
Tas pacels deguniņu:
Viena zeķe pūrā bija,
Otra aitai mugurā.
192 [Kosas C].

40014.

Kur tu iesi, meitenīte,
Ar tiem raibiem bruncīšiem?
Tautās iešu, tautās iešu,
Jau pūriņš piedarināts.
477 [Vecpils Lp].

40015.

Kultu, maltu, māmuļiņa,
Lai māsiņa pūru dara;
Tai vajaga liela pūra,
To vedīšu šoruden.
436 [Tirzas (Tirzas-Pils) Md].

40016.

Lineņi muni, lineņi,
Zalta pūga galeņā;
Tai īlyku pyureņā,
Kai tū zalta gabaleņu.
18 [Andrupenes Rz].

40017.

Lēni lēni es izaugu,
Lēn' pyuriņu pīdarīju;
Gudrajam tautu dālam
Nūjemt munu vainadziņ(u).
605 [Skolas].

40018.

Labāk došu arājam,
Nekā kādam dzērājam:
Savu skaistu vainadziņu,
Pilno pūru piedarītu.
605 [Skolas].

- 142 -

40019.

Liepa auga liepiņā [liepienā?],
Liepa liepas galiņā;
No liepiņas pūru šuvu,
No zariņa vācelīti.
166 [Kalsnavas Md].

40020.

Lūki, tautīti, nalūki
Sovu lobu kumeleņ';
Maņ vīteņa seņ zynoma,
Tik pyureņu pīdareit.
326 [Preiļu D].

40021.

Madalīna villu kāsa,
Kaktīnā sēdēdama;
Raibus cimdus adīdama,
Meitām pūru darīdama.
192 [Kosas C].

40022.

Mana balta māmulīte,
Ko tu manim pūrā dosi?
Divas lādes cimdu, zeķu,
Vienu baltu paladziņu.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

40023.

Manas baltas villainītes
Krustis gul pūriņā.
Vai tādēļa gadījās
Krustis meža maliņā.
214 [Lažas Azp].

40024.

Man māmiņa ielikusi
Pūrā vaska gabaliņu;
Par to pirkšu tautu dēlu
Ar visiem tīrumiem.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

40025.

Man' māmiņa ietinusi
Pērnajās pakulās:
Tukšs pūriņš, pliks pendērs,
Aiz vārtiem precinieki.
605 [Skolas].

40026.

Man, māmiņa, linu kreklis,
Bāliņam pakuliņa;
Bāleliņa linu kreklis
Tautu meitas pūriņā.
110 [Ērgļu C].

40027.

Man vairāk, māmuliņ(a),
Man vairāk vajadzēja:
Vajag labu pavalkāt,
Labu ielikt pūriņā.
146 [Jaungulbenes Md].

40028.

Manā pūra dibenā
Trim šņorēm pātadziņa:
Ar to pēru tēva suņus,
Ar to laiskus tautu dēlus.
378 [Seces Jk].

40029.

Manā pūra dibenā
Trīs asaru biķerīšu:
Vienu raudu uzaugot,
Otro, pūru pielokot,
To trešo izraudāju,
Ar tautieti dzīvojot.
605 [Skolas].

40030.

Maza būdama, i redzēju
Savu linu arājiņu.
Kad man bij lielai augt,
Kad pūriņu piedarīt?
281 [Neretas Jk].

40031.

Maza maza man aitiņa,
Vilnainām kājiņām;
Man pūriņš pilns ar kaudzi,
Klētij grīda ielīkusi.
605 [Skolas].

40032.

Moza moza maņ muosiņa,
Vaira moza ļaudaviņ(a);
Davaduse pi pyuriņa,
Paruodēja boltys cymdys.
143 [Jāsmuižas D].

40033.

Moza moza meitineite
Pīveļ puisi oruojaņi.
Davaduse pi pyur(iņ)a,
Cyloj boltas vilnainītes.
170 [Kapiņu D].

40034.

Mātes meita lielījās,
Pilnu pūru pielocīj'se.
Nelielies, mātes meita,
To locīja mātes rokas.
146 [Jaungulbenes Md].

- 143 -

40035.

Māte soka uz maitām:
Taisit vietu, aj't gulēt,
Tā vārdiņa nesacīja:
Kad pouriņu piedarīs?
263 [Mēmeles Jk].

40036.

Mātes brāl, mātes brāl,
Palīdz pūru piedarīt;
Pats tu būsi tautiņās
Mana pūra nesējiņis,
Tu redzēsi lielu kaunu:
Maz manā pūriņā.
198 [Krustpils D].

40037.

Meitas puišus mīļi lūdza,
Lai tām pūru piedarot;
Cits novija auklu pāri,
Cits nopina vīžu pāri.
246 [Madlienas (Lielais) Rg].

40038.

Meitiņ' raudāj', gaismiņa ausa -
Viens pats cimdiņš pūriņā;
Viens pats cimdiņš pūriņā,
Otris aitai mugurā.
223 [Lielstraupes C].

40039.

Meitiņ, meitiņa, pamanies,
Kad pūriņu pielocīsi;
( Kad pūriņu pielocīsi,)
Tad tautiņas drīz atjās.
605 [Skolas].

40040.

Mēs bijāme dui māšeles,
Vienu reizi rāsimies:
Tev jo vairāk, man jo vairāk
Mātes baltu villānīšu.
Kur stāvēja tev lādīte,
Tur grīdīna ielīkusi.
94 [Dunikas Lp].

40041.

Mes, mousenis, vīnys muotis,
(Bet) na vīna laimja beja;
Es cylavu muotis pyuru,
Jius stuovējat maleņā.
143 [Jāsmuižas D].

40042.

Nāc, māsiņa, palīgā
Man pūriņu piedarīt;
Tautiet(s) mani sen gaidīja,
Kad būs pūrs piedarīts.
605 [Skolas].

40043.

Nāc, tautieti, vai nenāc,
Es neiešu šoruden:
Tukša pūra es nevesšu,
Sev kauniņa nedarīšu.
46 [Beļavas Md].

40044.

Na ar Dīvu taisneibeņu
Es pyureņu pīdarēju:
Pazogdama, maluodama,
Tai pyureņu pīdarēju.
414 [Stirnienes Rz].

40045.

Nebaltā dieniņā
Es pūriņu piedarīju;
Tumsajā kaktiņā,
Kur māršiņa neredzēja.
48 [Bērzaunes Md].

40046.

Nedzīvošu, nedzīvošu,
Es pie tevis, bāleliņ.
Lai telītes pieauga,
Lai pūriņu piedarīšu.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

40047.

Mātes meita nezināja,
Kad saulīte rītos lec;
Tā gulēja bez bēdiņas,
Pūriņš pats locījās.
146 [Jaungulbenes Md].

40048.

Ne tās visas lielpūrītes
Pašas pūru piedarīja:
Brāļu klēts piedarīja,
Visas saimes gājumiņš.
358 [Rugāju Abr].

40049.

Netīšām iesabraucu
Meitu mātes sētiņā.
Pavaicāju meitu mātei,
Ko tās tavas meitas dara?
Manas meitas pūru dara,
Loka baltas vilnainītes.
48 [Bērzaunes Md].

- 144 -

40050.

Māršiņ, brāļa līgaviņa,
Palīdz pūru piedarīt;
Tad varēsi lielīties
Tautu galda galiņā.
436 [Tirzas (Tirzas-Pils) Md].

40051.

Neviens mani nezināj(a),
Kad es augu saderēta;
Tautu dēla balta nauda
Manā pūra dubenē;
Man sudraba gredzentiņš
Tautu dēla kabatā.
546 [Kuldīga Kld apr.].

40052.

Neviens tā nezināja,
Kas manā pūriņā:
Tēva bikses, ratu rumba,
Mātes veci lindraciņi.
266 [Mēŗa Vlk].

40053.

Na munā pūriņā
Ievas ziedi piebiruš(i),
Kārtu kārtām pielocīts,
Izrakstītas villainīt(e)s.
127 [Grostonas Md].

40054.

Nūle gribu meita būt,
Nūle pūru darināt;
Nūle mana roze zied
Devītā pazarē.
3 [Adulienas Md].

40055.

Nū man ir pilns pūriņš,
Līdz pašam dibenam;
Taisījos kājas aut,
Atstāt savus bāleliņus.
378 [Seces Jk].

40056.

Nu man vaļa, nu man vaļa
Lielu pūru darināt;
Nu nāburga dzērājam
Līgaviņa saderēta.
184 [Ķēču Rg], 286.

40057.

Pynu veizes, veju auklas,
Lyku pyura dibenā,
Ka izīšu tauteņās,
Tad es juos sanasuošu;
( Tad es juos sanasuošu )
Uz baznīcu staiguodama.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

40058.

Raksteits muns pyura vuoks,
Raksteits pyura dibineņš;
Nūraksteitys vylnoneitis
Guļ pyureņa dybynā.
247 [Makašānu Rz].

40059.

Ņemat mani, ciema puiši,
Es pūriņa darītāja:
Es pūriņu piedarīju,
Aizkrāsnē gulēdama.
605 [Skolas].

40060.

Ņemat, tautas, darba dēļ,
Pūra dēļe neņemat,
Muižāi augu' rāmāi(?) šuju,
Kad pūriņu darināju?
15 [Alūksnes Vlk].

40061.

Pagaidat jyus, tauteņas,
Da cytam rudiņam;
Koļš teleišu pīaudzeišu,
Koļš pyureņu pīdareišu.
247 [Makašānu Rz].

40062.

Pagaidīt jyus, tautīši,
Leidz cytam rudeņam;
Lai pyuriņu pītaisīšu,
Lai telītes pīaudzīšu.
Symts telīšu, symts aitiņu,
Pussimtiņa vilnanīšu.
174 [Kārsavas Ldz].

40063.

Pagaid mani, tautu dēl,
Ka es tevi pagaidīju;
Tev zirdziņš bez segliem,
Man pūriņš bez ieloku.
281 [Neretas Jk].

40064.

Paldies saku, aitu kūts,
Ne, bāliņa linu lauks;
Pilns pūriņš cimdu, zeķu,
Kas bāliņu darbeniece?
439 [Trikātas Vlk].

- 145 -

40065.

Pūru daru ganīdama,
Nekaitinu svešu ļaužu;
Mētrām viju vaiņadziņu,
Netērēju sudrabiņu.
344 [Rembates Rg].

40066.

Par pūriņu nebēdāju,
Ka man gudris padomiņš.
Tautiets pura nelūkoja,
Kā lūkoja padomiņ(a).
119 [Gaujienas Vlk].

40067.

Pazamūdu izaugusi,
Kai mīdziņu gulējusi;
Vēl munā pyuriņā
Ni skujiņa nabyrusi.
425 [Šķaunes (Landskoronas) Ldz].

40068.

Peļ mani ļaudis (peļamo),
Es dar' pūru darāmo;
Paliek ļaudis pie pēluma,
Es ar pūru tautiņās.
306 [Patkules Md].

40069.

Pīter, Peks(i), Puovuliņ,
Baroj lobu kumeliņ',
Iļž, Muor, Madaliņ,
Paleidz pyuru pīlūcīt.
494 [Viļānu Rz].

40070.

Pirmajami tēvu zeme,
Pedelītei mātes pūrs.
Situ, kavu pedelīti,
Lai tā liela neizaug.
46 [Beļavas Md].

40071.

Precē mani ciema puiši,
Vēl neiešu šoruden;
Vēl manā pūriņā
Tikai viena villānīte.
241 [Lubānas Md].

40072.

Precē mani, precē mani,
Es bagāta tēva meita;
Visu dienu nostrādāj'se,
Nakti pūru pielocīj'se.
36 [Balvu Abr].

40073.

Precēj't mani, precinieki,
Es eš' darba rausējiņ(a):
Viena zeķe, pāris cimdu
Guļ manā pūriņā.
605 [Skolas].

40074.

Precējiet mani, puiši
Es godīga mātes meita;
Citām meitām precniek' brauca,
Es pa priekšu vīkstījos.
306 [Patkules Md].

40075.

Puisīt(s) augu, na meiteņa,
Man pyureņa navaidzēja;
Kur nūguoju, tur dzeivuoju,
Kur nūgulūs, tur gulēju,
Vai pi cepļa, vai zam cepļa.
143 [Jāsmuižas D].

40076.

Pūru daru, pūru daru,
Zīda diegus šķetināju;
Lai ved mani tautiņās
Dižākais tēva dēls.
87 [Drabešu (Drabužu) C].

40077.

Pūra dēļ zagt negāju,
Puišu dēļ neraudāju;
Labāk artu tēva zemi,
Nekā ietu tautiņās.
358 [Rugāju Abr].

40078.

Pūra dēļ zagt neiešu,
Ka aitiņas man neaug.
Dod, Dieviņi, man aitiņu
Jele bites lielumiņu.
605 [Skolas].

40079.

Pūrā liku raudādama
Baltas vilnu kodeliņas:
Bij aitiņas, bij vilniņa,
Nebij māmiņ', kas darīja.
279 [Naukšēnu Vlm].

40080.

Pūriņš viegli izsakāms,
Ne tik viegli piedarāms:
Vajag cimdu, vajag zeķu,
Vajag baltu villainīšu.
605 [Skolas].

- 146 -

40081.

Pūt, vējiņ, dārziņā,
Lai magone platījās;
Audz, māsiņ, dar' pūriņ(u),
Lai vietiņa taisījās.
241 [Lubānas Md].

40082.

Pyut, vējiņ, duorziņā,
Lai rūzītes platējuos;
Juojit, tautas, precībuos,
Lai muosiņa pyuru dora.
466 [Vārkavas D].

40083.

Pūt, ziemeli, nelaid salu,
Laid ābelē noziedēt;
Precit, tautas, nevedoti
Mūs' māseņu šorudeni.
355 [Rucavas Lp].

40084.

Pūt, ziemeli, nelaid salu,
Laid ābelei noziedēt;
Tai ābelei balti ziedi,
Tai sarkani āboltiņi.
355 [Rucavas Lp].

40085.

Raud māmiņa, raud meitiņa,
Abas raud: tukšs pūriņš;
Visu vilnu, visus linus
Tēvs savija pineklos.
82 [Demenes Il].

40086.

Riet, rudzīt, lielu krūmu
Mazajā tīrumā;
Dar', māsiņa, lielu pūru
Mazajos bāliņos.
3 [Adulienas Md].

40087.

Rotaliņa rotas raud
Pūriņā gulēdama.
Naraud gauži, rotaliņa,
Gan tu pati negulēsi.
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

40088.

Šiuņ māmeņ, vjar, māmeņ,
Lic pyureņa dybynā;
Ka naleiss pyureņī,
Svīd par seji klēteņī.
Byus tovam myužeņam,
Gotovūs gabaleņu.
73 [Ciblas (Eversmuižas) Ldz].

40089.

Saka mani sveša māte,
Ne vērpjot, ne aužot:
Man pūriņis aizkrāsnē,
Būs kaķam vezumiņš.
198 [Krustpils D].

40090.

Sēdi, brāļa līgaviņa,
Kā sēd mana māmuliņa;
Liec manā pūriņā,
Kā liek mana māmuliņa.
48 [Bērzaunes Md].

40091.

Sirdim svīžu lynu kraklus
Dziļā pyura dybynā,
Koleidz maņ Dīvs devja
Pa pruotam oruojiņu.
604 [Dažādi iesūtītāji].

40092.

Seiksti lyni, bolti lyni,
Cikom pyuru pīlūcēju;
Ka pyureņu pīlūcēju -
Vēļ seikstuoki, vēļ boltuoki.
605 [Skolas].

40093.

Sīkstu linu, baltas vilnas,
To, bāliņ, man vajag(a):
Sīksti lini, balta vilna,
Tie pūriņu pildināj(a).
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

40094.

Sprēžu, sprēžu, steidzu, steidzu
Savu linu kodeļiņ',
Citas meitas sasprēdušas,
Man pūriņis nedarīts.
Citām jāja precenieki,
Es pa krāsni plīkšķināj'.
146 [Jaungulbenes Md].

40095.

Stāvu stāv pūriņā
Mātes austas villainītes;
Ar' es biju audējiņa,
Man tik stāvu nestāvēja.
241 [Lubānas Md].

40096.

Steidzies drīz, tu tautieti,
Kam tik ilgi kavējies?
Klētij grīda ielīkusi
Māsas pūra vietiņā.
605 [Skolas].

- 147 -

40097.

Steigusēs māmuliņa
Tai meitiņai pūru šūt;
Viena zeķe noadīta,
Otra aitas mugurā.
358 [Rugāju Abr].

40098.

Steidzama lītiņa,
Doroms pyuriņš;
Laižama muosiņa
Tautiņuos.
326 [Preiļu D].

40099.

Šuvu kreklus nevelētus,
Liku pūra dibenā;
Kad es liku izvelētus,
Teica vecus iznesātus.
263 [Mēmeles Jk].

40100.

Taisa pyuru cytos meitas,
Taisa muna ļaudaveņa;
Jaunas meitas buoliņūs,
Ļaudaveņa veiriņam.
389 [Silajāņu Rz].

40101.

Tautu dēli lielījāsi
Ņemt man pūra atslēdziņu.
Ne tev manis pašas vajag,
Ka tev mana pūra vajag.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

40102.

Tautiets mani lūgšus lūdza,
Lai es eju tautiņās;
Es nevaru, es nevaru,
Man nav pūrs pielocīts.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

40103.

Tautu meita lielījās
Pilnu pūru pielocīt;
Viens cimdiņš pūriņā,
Otrs aitai mugurā.
75 [Cirgaļu (Aumeisteru) Vlk].

40104.

Tautu meita lielījās,
Trīs pūrīni klētīnā;
Vienā bija veca vīze,
Otrā bija veca aukla,
Tai trešā pūrīnā
Veci auti mētājās.
192 [Kosas C].

40105.

Tautu meitai pūru kala,
Visi meži līgojās:
Žīds ar zāģi, vells ar vīli,
Vīlē pūra atslēdziņu.
236 [Līvānu D].

40106.

Taup', meitiņa, savas rokas,
Salā pūru velēdam(a);
Lai velē vīramāte,
Tai "saulīte" vakarā.
396 [Skrīveŗu Rg].

40107.

Tec, upīte, neviļņo,
Ļauj zivtiņām rotāties;
Jāj, tautieti, nesteidzies,
Ļauj pūriņu pielocīt.
353 [Rubas (Reņģu) Jg].

40108.

Tekam abi, bāleliņi,
Mežiņā liepu lobt:
Tev vajaga arklam balsta,
Man pūriņam dibeniņa.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

40109.

Tik ilgāmi ganos dzinu,
Līdz pūriņu pielocīju;
Kad pūriņu pielocīju,
Tad māmiņai atsacīju.
605 [Skolas].

40110.

Tad as īšu tauteņuos,
Kad tjaleišu pīaudzēšu,
Kad tjaleišu pīaudzēšu,
Smogu pyuru pīlādēšu.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

40111.

Trīs deviņas samta rozes
Zied uz meitu pūra lādes;
Tādas pašas villainītes,
Kādas rožu apvārksnītes.
605 [Skolas].

40112.

Trīs sarkanas rozes zied
Uz tā mana pūra vāka:
Trīs deviņi tēvu dēli
Gaida mani uzaugot:
Trīs vēveŗi, trīs skrodeŗi,
Trīs sudraba kalējiņi.
3 [Adulienas Md].

- 148 -

40113.

Treis vosoras gonūs guoju,
Treis pyureņi pīluodēju:
Vīnā cymdi, ūtrā zjačys,
Trešā boltas vylnoneites.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

40114.

Tukša pūra nevedīšu,
Brāļam kauna nedarīšu;
Raudās brālis sētiņā,
Smiesies ļaudis tautiņās.
184 [Ķēču Rg].

40115.

Tu, meitiņa, nezināji,
Kas manā klētiņā:
Man klētiņā vadzītī,
Bodī pirkta pātadziņa;
Ar to savu tautu meitu
Pa prātam izmācīšu.
605 [Skolas].

40116.

To neviens nezināja,
Kas manā pūrīnā:
Zilas bantes, zaļas bantes,
Mazu bērnu cepurītes.
355 [Rucavas Lp].

40117.

Uz trejām robežām
Treju pūru darināja:
Nītaurieši kreklus šuva,
Jaunpilieši paladziņus;
Mūsu pašu annēnieši
Vainadziņus darināja.
184 [Ķēču Rg].

40118.

Uz akmeņa sādādama,
Boltas vuškas ganīdama,
Es pyuriņu pīlūcīju,
Ar kuojiņu pīmeidama.
579 [Viļāni Rz apr.].

40119.

Vai, tautiet, neredzēji,
Kādu pūru es darīju:
Sestdien gāju, svētdien nācu.
Asariņas slaucīdama;
Gana baltas villainītes
Asarām samirkušas.
72 [Cesvaines Md].

40120.

Voi tuodēļ maņ nabeja,
Kad es loba nanasuoju?
Ir munā pyureņā,
I lūceita, nalūceita.
579 [Viļāni Rz apr.].

40121.

Vai tu cieti, bāleliņi,
Kā māsiņa dzīvi kopa:
Māsa dara pilnu pūru,
Par dzīvīti nebēdāja.
545 [Krustpils D apr.].

40122.

Veca veca tā meitiņa,
Veca krija pūru šuva;
Pelēkšņot pelēkšņoja,
Dieveŗiem nesājot.
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

40123.

Vedama meitiņa,
Steidzams pūriņš,
Ceplī vietiņa
Kaltējama.
198 [Krustpils D].

40124.

Vediet, tautas, to meitiņu,
Tā meitiņa sen vedama;
Tai pūriņš vāku spēra,
Klētei grīda ielīkuse.
604 [Dažādi iesūtītāji].

40125.

Vienu kārtu cimdu liku,
Otru baltu villainīšu;
Sak' tautiņas redzēdamas:
Pilns pūriņš raibu cimdu.
198 [Krustpils D].

40126.

Viens pats cimdiņš man pūrā,
Otrs aunam mugurā.
Pie krāsniņas piespiedos,
Muguriņu sasildīju;
Ja tautietis pūru prasa,
Lai krāsniņa atbildēja.
605 [Skolas].

40127.

Viju asu pātadziņu,
Liku pūra dibenā,
Lai varētu tautu dēls
Ik rītiņus šmikšķināt.
378 [Seces Jk].

- 149 -

40128.

Veju garu pātadzeņu,
Lyku pyura dybynā;
Byus maņ sovu oruojeņu
Ik reiteņu plucynuot.
143 [Jāsmuižas D].

40129.

Villainītes mani bāra,
Pūriņā gulēdamas,
Kam tās baltas nevelēju,
Kam nesedzu mugurā.
183 [Kazdnagas Azp].

40130.

Villainītes mani rāja
Pūriņāji gulēdamas;
Taupīdama sataupīju
Netiklim nospārdīt.
183 [Kazdnagas Azp].

40131.

Visu nakti nosēdēju
Uz pūriņa raudādama:
Nav manā pūriņā
Viena krietna gabaliņa;
Piebraucīju ievu ziedu,
Uzklāj' baltu vilnainīti.
605 [Skolas].

40132.

Vysi soka, vysi soka:
Ej pi veira, ej pi veira!
Ni vīns to i naprasēja:
Voi ir peurs pīdareits.
466 [Vārkavas D].

40133.

Vai es kalpa verga dēļ
Sav pūriņu pielocīju?
Ai Dieviņ, es negribu
Melnu galvu arājiņu.
195 [Kraukļu Md].

40134.

Velējosi, skalojosi
Labas upes maliņā;
Pamanīj's(e) dēla māte,
Nāk pūriņu raudzīties.
396 [Skrīveŗu Rg].

40135.

Vuciniņa lipiņā
Pīcas boltas vylnuonītes;
Muna pyura dybynā
Puse gaudu asariņu.
605 [Skolas].

40136.

Zīļu rotiņa raudāja,
Pūriņā gulēdama;
Zīļu rota gan bij skaista,
Pate graša nemaksāja.
241 [Lubānas Md].

40137.

Ziedi zili, ziedi zaļi,
Bāleliņa linu druva!
Būs manā pūriņa
Zili, zaļi gabaliņi.
605 [Skolas].

★

9. Maltuve

7924.

Abi rokas milnu turu,
Šķiet' akmeni piekusušu:
Piekūst manas abas rokas,
Dzirnutiņas nepiekūst.
303 [Svitnē (Svitenes pag. B)].

7925.

Ai bāliņu, man' bāliņu,
Lūko citu malējiņu:
Es tavēja malējiņa,
Man' vedīs tautiņās.
152 [Jērkulē (Krimuldas pag. Rg)].

7926.

Vai Dieviņ, grūtas dzirnas,
Nevar vaire kustināt;
Vai Dieviņ, grūts mūžiņš,
Nevar vaire piedzīvot.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

7927.

Ai Dieviņ, grūt bij man
Ar lasku malējiņ'!
Vai bij man dzirnas vilkt,
Vai lasku malējiņ'?
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

7928.

Vai Dieviņu, lēt' man bija
Otra bērnus maldināt.
Dievs to zin, kā tad būs,
Kad sākš' savus maldināt.
Kad sākš' savus maldināt,
Žēlabām nevarēšu.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

- 150 -

7929.

Ai kauniņ' man' lielo,
Māmuliņa maltu gāja;
Lai kauniņš, ko kauniņš,
Kur slavīte maliņā!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

7930.

Vai lielās dzirnaviņas,
Vai es jūs nepavilku?
Vai tādēļ nepavilku,
Ka ļautiņi nicināja?
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

7931.

Vai pelēku akmintiņu,
Bij man tevi ritināt?
Ūdenī tev gulēt,
Viļņam tevi ritināt!
50 [Vecatē (Vecates pag. Vlm)].

7932.

Ai rijiņas kūlējiņi,
Palīdzat malējam!
Pieci, seši riju kūle,
Viens mālīti ritināja.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

7933.

Ai rudzīti rogainīti,
Tevi teice, mani pēle:
Tevi teice tīr' augušu,
Mani rupji samalušu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

7934.

Vai spēciņi, vai varīte,
Kaut visam mūžiņam,
Kaut varētu viena malti
Pretī pāris malējiņu.
1311 [Apē (Vlk)].

7935.

Aiz gaismiņas saule lēce,
Ne aiz rīta ausekliņa;
Aiz māmiņas maltu gāju,
Ne aiz brāļa līgaviņas.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

7936.

Ak meitiņa, ak māsiņa,
Slauki tīri maltuvīti,
Lai mēsliņi nipinās
Pa Laimiņas kājiņām.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

7937.

Apskaitās mīļa Māra,
Maltuvē iegājuse:
Atraduse dzirnaviņas
Pret saulīti ritinot.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

7938.

Apskaities malt iegāju,
Gribēj' dziernas saplosīt:
Piekūst manas kājas rokas,
Tek dzirnītes dziedādamas.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

7939.

Ar kaķīti maltu gāju,
Līgaviņu taupīdams.
Velc, kaķīti, tu stiprāki,
Tev ir bomis mugurā.
1331 [Sikšņu pagastā (Gaujienas pag. Vlk)].

7940.

Ar kaķīti malti iešu,
Ne ar brāļa līgaviņu.
Kaķītimi gaŗa aste,
Tas dzirniņas vairāk vilka,
Tas dzirniņas vairāk vilka
Ne bāliņa līgaviņa.
362 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

7941.

Ar kaķīti malti gāju,
Ne ar brāļa līgaviņu;
Kaķīšam gaŗa aste,
Viegli vilka dzirnaviņas.
18 (Meņģelē), 41, 85, 109,
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 310 [Dignājā (Dignājas pag. Jk)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

7942.

Ar kaķīti malti gāju,
Ne ar brāļa līgaviņu;
Velc, kaķīti, tu vairāk,
Tev astīte pakaļā.
105 [Skujenē (Skujenes pag. C)].

7943.

Ar māsiņu malti gāju,
Lai tek viegli dzirnaviņas;
Kad ienāca mātes meita,
Šķiet' ūdeņa pielijušas.
304 [Vecmuižā (Vecmuižas pag. B)].

- 151 -

7944.

Ar rociņu aplūkoju
Savu rīta malumiņu;
Mūža galu nevarēju
Ar rociņu aplūkot.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

7945.

Augsti kalni, smags vezums
Svīdē manus kumeliņus;
Tīri rudzi, smagas dzirnas
Svīdē mūsu malējiņas.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

7946.

Augšu [Augsti] rociņ' i turēju
Pie grūtos dzirnaviņu,
Lai ceļās rīta māls
Da manām rociņām.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

7947.

Aust', dieniņa, rāmi rāmi,
Lai rītiņis kavējās;
Ilgu miegu nogulēju,
Nesamalu rīta mali.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

7948.

Aust', gaismiņa, patapiņ
Par lielo tīrumiņu,
Nule sieciņ' i daliku
Pie lielām dzirnavām.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

7949.

Bagāts tēvs laisku meitu
Padzirnē audzināja [guldināja],
Lai galviņa apputēja,
Lai šķit' tautas malējiņu.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

7950.

Bagāts tēvs laisku meitu
Padzirnē audzināja;
Miltiem galva pieputēja,
Sēnalām vainadziņš.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

7951.

Bagāts tēvs savas meitas
Padzirnē audzinā.
Sajāja tautiņas,
Sarībinā,
Izgāja meitiņas
Putēdamas.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

7952.

Bagāts tēvs slinku meitu
Padzirnē audzināja;
Kad atnāca sveši ļaudis:
Nāc ārā, malējiņa!
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

1. Bajārs savas slinkas meitas
Padzirnē audzināja;
Kad atjāja precenieki:
Nāc laukā, malējiņa!
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

7953.

Bajārs savas slinkas meitas
Padzirnē audzināja;
Kad izlīda saulītē,
Sēnalaiņa villainīte.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Māte savu dēlu teica,
Kas to sliņķi nezināja?
No padzirņu iztecēja
Sēnaļainu cepurīti.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

7954.

Ber, māsiņa, pilnu sauju,
Nekavē dzirnaviņas;
Tev pašai kavējās
Roku darbi istabā.
304 [Vecmuižā (Vecmuižas pag. B)].

7955.

Bij māmiņa auklējusi,
Bij varīti iedevusi:
Es varēju droši malt
Pretī trim malējiem.
45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)].

7956.

Bij malušas malējiņas,
Tecējušas dzirnaviņas:
Viena rīta malumiņš,
Kumeliņa vezumiņš.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

7957.

Bij man treju dzirnaviņu
Maltuvītes dibinā.
Pie to treju dzirnaviņu
Vajag sešu malējiņu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

7958.

Bāleliņi piekusuši,
Pūriem [Siekiem] rudzus mērīdami;
Es māsiņa nepiekusu,
Saujiņām mērīdama.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

- 152 -

7959.

Bālenītis bēdājās,
Kad ir pulka malieniņa;
Es māsiņa nebēdāju,
Saujiņām izmērīju.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

7960.

Brāļi taisa lielas dzirnas,
Redzēj' mani uzaugam.
Taisi, taisi, bāleliņi,
Neb es mūža malējiņa:
Ņemsat paši līgaviņas,
Tās būs mūža malējiņas.
224 [Kabilē (Kld)].

7961.

Bāliņ, tava maltuvīte
Sudrabiņa lāsītēm;
Būt' ir zelta vizuļiem,
Būt' līgava mālējiņa.
288 [Bornsmindē (Īslīces pag. B)].

7962.

Bāliņ, tava maltuvīte
Caurajiem pamatiem;
Kad gribēju smalki malt,
Vējiņš miltus putināja.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)], 279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

7963.

Bāliņš savu līgaviņu
Ik vakarus skumdināja:
Rudzu sieku tas iebēra,
Ko no rīta ritināt.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

7964.

Diev' māmiņa paēduse,
Visai malti neiedama;
Apbēruse dzirnaviņas
Ar sīko sudrabiņu.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

7965.

Dieva vaina, vai arāja,
Smilgas auga tīrumā?
Dzirnu vaina, vai malēja,
Rupjis gāja rīta mālis?
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

7966.

Dievājam, kam tā tika,
Šī vieglā malējiņa:
Kā skangalu vēdināja
Brāleliņa dzirnaviņas.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

7967.

Divi krūmi puķu zieda
Maltuvītes dibinā;
Tā ziedāja māmiņai
Divas jaunas malējiņas.
1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)].

7968.

Divi mala malējiņi,
Grūši tek dzirnaviņas.
Kā tās grūši netecēs,
Abas mala bārenītes.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

7969.

Dod, Dieviņ, tīru rudzu
Ik rītiņa ritināt;
Tas bij mans roku darbs,
Tas mūžam neapnika.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

7970.

Dodiet man tīrus rudzus,
Izkaliet dzirnaviņas,
Tad sakiet manu vainu,
Ja es smalki nesamalu.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

7971.

Droša tēva meita biju,
Droši darbiņ' i darīju:
Droši ņēmu rudzu sieku
Pie grūto dzirnaviņu.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

7972.

Dziedāt, dancāt,
Tas man tika;
Tā vella malšana,
Tā man netika.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

7973.

Dziedat, dzirnus, nerūcat,
Neb es mūža malējiņa;
Bāleliņa līgaviņa,
Tā būs mūža malējiņa.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

- 153 -

7974.

Dzirnavās nolūkoju
Bāliņam līgaviņu:
Kuŗa viegli locījās,
Tā bus brāļa līgaviņa.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

7975.

Dzirnaviņas izmācīja
Nemākošu malējiņu;
Kad gribēja smalki malt,
Beŗ sīkām saujiņām.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

7976.

Dzirnaviņas izmācīja
Nemācējšu malējiņu:
Met mazām saujiņām,
Velc vienādi dzirnaviņas!
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

7977.

Dzirnaviņas priecājās,
Kad ierauga malējiņu:
Ak tu Dievs, nu gulēšu
Baltu miltu kupinā.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

7978.

Dzirnaviņas raudājās,
Nav vienādas malējiņas;
Viena mani drīzi rāva,
Otra lēni ritināja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

7979.

Dundurs rūca stumburā,
Es māmiņas maltuvē;
Sakās mani māte dot
Dundurmuižas junkuram.
226 [Kandavā (Tl)].

7980.

Iegādāji, māmuliņa,
Istabā sēdēdama:
Kā var malt malējiņa
Vakarēju ēdumiņu?
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

7981.

Iegājuse netiklīte,
Apsa- miltus- putināja;
Tā sacīja iziedama:
Abi divi samalām!
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

7982.

Iesa- man- gribējās
Smalka griķu plācenīša;
Liku savas resnas gūžas
Pie lielo dzirnaviņu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1. Maļu maļu grūtas dzirnas,
Abi gurni samieguse:
Iesa- man- gribējās
Smalka miežu plācenīša.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

7983.

Iesaliņa malējam
Puķīt(?) milnes galiņē;
Tabaciņu malējam
Suns sēd milnes galiņē.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

7984.

Iešu malt palīdzēt
Sav' jaunai līgavai,
Kāršu savu cepurīti
Dzirnu galda galiņā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

7985.

Iesim abas ieterītes
Pie grūto dzirnaviņu,
Nedosim kalponēm
Mātes austas villānītes.
384 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

7986.

Iesastāja moltaevē
Divi jounas maelējiņas,
Tām tecēja dzyrnaeviņas
Kā ūdens pielijušas.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

7987.

Ēd, bāliņ, dzīvus rudzus,
Kam nejēmi ļaudeviņas;
Vai es tava kalponīte,
Ik rītiņa malt iedama?
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

7988.

Eita, bērni, klausīties,
Kādi ērmi maltuvē:
Dzirnav's rūca, mil(n)i klaudz,
Dundurs dūra malējiņu.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

7989.

Ej, māmiņ, apraudzīt,
Kādas tavas malējiņas:
Vairāk miltu zem dzirnavu,
Ne virsū dzirnavām.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 154 -

7990.

Ej, māmiņa, maltuvē,
Līdzin' savas malējiņas,
Liec lielo pie mazās,
Lai tek viegli dzirnaviņas.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

7991.

Ej, Grīteņ, dab'eidz muol'i,
Lai īt Ruoža pagulātu:
Dreiž atbrauks precinīki,
Ruoža mīga nagul'ējse.
435 [Latgalē].

7992.

Es atradu zelta nazi
Dzirnaviņu galiņā:
Tas palicis Laimiņai,
Malējiņas mielojot.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

1. Ak tu Dievs, es atradu
Lielu laimi maltuvē;
Es atradu zelta nazi
Dzirnaviņu galiņā.
Mīļa Māre mielojuse
Divi jaunus malējiņus.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

7993.

Es atstāju māmiņai,
Apmaluse, dzirnaviņas.
Gauži raud māmuliņa,
Tos miltiņus sijādama.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

7994.

Es atvēru maltuvīti,
Te ir mātes viegla diena.
Malējiņa tā meitiņa,
Vainaciņš noputējs.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

7995.

Es brāļam viena māsa,
Grūši mani maldināja,
Lai man' grūši maldināja,
Bet diženu darināja.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Grūši mani maldināja
Savis tēvs, māmuliņa;
Grūši mani maldināja,
Skaiški mani darināja.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

7996.

Es iegāju maltuvē,
Laba rīta nedevuse;
Dieviņš sēd, Laima stāv,
Laba rīta gaidīdami.
3011 [Pomušas un Ārdzes pagastos (Ceraukstes pag. B)], 384 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Es iegāju maltuvē,
Labu rītu nedevuse;
Stāv Dieviņš, mīļa Laime,
Labu rītu gaidīdami.
Dievam devu dievpalīgu,
Laimiņai labu rītu.
292 [Gliebavā (Lietuvā)].

7997.

Es iegāju maltuvē,
Laba rīta nidevuse;
Laima stāv maltuvē,
Laba rīta gaidīdama.
Labrītiņi, mīļa Laima,
Ko darīji maltuvē?
- Es, meitiņa, dzirnus slauku,
Gaidu tevis malt nākot.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

7998.

Es gan zinu, kā vajaga
Tīrajam rudzīšam:
Vajag asu dzirnaviņu,
Pāŗa jaunu malējiņu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

7999.

Es jums lūdzu, jaunas meitas,
Maļiet smalku iesaliņu;
Smalk' iesala malējam
Bite milnas galiņā.
299 [Mežotnē un Švitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)].

8000.

Es māsiņa jaunākā,
Mani sauca vecāko:
Man galviņa pieputējsi,
Kviešu miltu sijājot.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)], 61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

8001.

Es pazinu maltuvē,
Dzērājs manis arājiņš:
Gan ar sīku sauju metu,
Apkārt skrēja dzīvi rudzi.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

- 155 -

1. Es jau pate sen zināju,
Dzērājs manis arājiņš;
Maļot apkārt graudi skrēja,
Slapja priekša velējot.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

8002.

Es pazinu to meitiņu,
Kuŗa bija malējiņa:
Tievi pirksti, gaŗa roka,
Nodiluši gredzeneņi.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

8003.

Es samalu bāliņam
Divas lastes iesaliņa;
Vēl būt' trešu samaluse,
Kaut ilgāk dzīvojuse.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Es savai māmiņai
Div' maizītes vien samalu;
Vēl būt' divas samalusi,
Tautiets vaļas vairs nedeva.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

8004.

Es samalu rīta maļu,
Atgriež' savas dzirnaviņas;
Atgriež, Dieviņ, manu prātu
No dzērāja arājiņa!
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

8005.

Es samalu rīta māli,
Ne krustiņa nemetusi.
Met, Dieviņ, zelta krustu
Beidzamā saujiņā!
3251 [Sunākstē, Neretā un Ērberķē (Sunākstes, Neretas un Mazzalves pag. Jk)].

8006.

Es savai māmiņai
Žēlabiņas padarīju:
Beidzamais rīta mālis
Pikiem krita sijājot.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

8007.

Es tās savas dzirnaviņas
Ganīdama appuškoju,
Lai tās manim viegli tek,
Rītos māli samaļot.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

8008.

Es tev lūdzu, māmulīte,
Nelaid kaķi maltuvē:
Izkaisīja miltu grozu,
Sabaidīja malējiņu.
359 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

8009.

Es to daudzi nebēdāju,
Kad man' agri malti cēla;
Es norāvu gaiļam kaklu,
Salauzīju dzirnaviņas.
326 [Taurkalnē (Taurkalnes pag. B)], 327 [Taurkalnē un Jaunjelgavas apkārtnē (Taurkalnes pag. B un Jaunjelgavas Jk apkārtnē)].

8010.

Gana man žēli bija,
Ka māmiņa viena mala.
Pielikos pakāpīti,
Palīdzēju māmiņai.
303 [Svitnē (Svitenes pag. B)].

8011.

Gan zināja māmuliņa,
Kā vajaga malējiem:
Sviest' ar maizi brokastīs,
Atmiedziņu pagulēt.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

8012.

Gan zināja māmuliņa,
Kad samala malējiņi:
Sieki, vāki klaudzējās,
Dzirnaviņas glūzdējās.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Kā, māmiņa, tu zināji,
Kad es beidzu sieku malt?
Kā, meitiņa, nezināšu:
Sieka malu klabināji.
303 [Svitnē (Svitenes pag. B)].

8013.

Glūzdēt glūzd dzirnaviņas,
Snaustin snauda malējiņas;
Zviedzin zviedza kumeliņš,
Redzēj' laisku arājiņu.
86 [Ļaudonā (Ļaudonas pag. Md)].

8014.

Gribēties gribējās
Grūtu dzirnu ritināt.
Vai tādēļ gribējās,
Ka bij' maza ieradusi?
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Gribēties gribējās
Tīru rudzu ritināt.
Ko man bija negribēt,
Maza biju ieraduse.
384 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 156 -

8015.

Driķus malu plāceņiem,
Brāliņš ņēma līgaviņu.
Vai būs šāda, vai būs tāda,
Būs tak otra malējiņa.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

8016.

Grūt man bija kalnā kāpt,
Lejā viegli notecēt;
Grūt man bija pašam malt,
Lēt' man otru maldināt.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

8017.

Grūši pūta vītoliņš
Maltuvītes pakaļā.
Vai redzēt paredzēja,
Tautas vīla malējiņu?
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

8018.

Gulēt man i jāiet,
Rītā agri jāceļās;
Rītā agri jāceļās;
Kviešu malis jāsamaļ;
Kviešu malis jāsamaļ,
Astru sietu jāsijā.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

8019.

Gulēt man bij jāiet,
Rītā agri jāceļās:
Rīt jāiet kviešu malt,
Sudrabiņa balināt.
Labāk eju kviešu malt,
Ne sudraba balināt.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

8020.

Guli, guli, balts gulbītis,
Baltos jūras vilnīšos;
Tā gul manas dzirnaviņas
Baltos rudzu miltiņos.
216 [Ventspilī].

8021.

Ik rītiņa dzirnas rūca
Laba vīra sētiņā;
Citu rītu maizi mala,
Citu rītu iesaliņu.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

8022.

Ik rītiņa malti gāju
Ar igauņu meitiņām;
Man tecēja kviešu milti,
Viņām auzu sēnaliņas.
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

8023.

Izmaluse smagas dzirnas,
Laižu jūras dibenā.
Es jau biju gan maluse,
Lai maļ jūras gaigaliņa.
293 [Gravendālē (Mežotnes pag. B)].

8024.

Jau es biju samaluse,
Apgriezuse dzirnaviņas,
Man atnesa sveša māte
Zaļu rudzu pasejani [=pasijāni].
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

8024¹.

Jau es malu maļamo,
Vēl dabēra beŗamo,
Vēl dabēra beŗamo
Divi sieki tīru rudzu.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

8025.

Jau es malu maļamo,
Vēl man bēra beŗamo;
Šķit', rociņas nesāpēja
Kad es jauna malējiņa.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

8026.

Jau es maļu maļamo,
Vēl man bēra beŗamo,
Vēl man bēra beŗamo
Pūķīts mil(n)a galiņā.
384 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

8027.

Jau es malu, vēl bij malt
Pie bāliņa dzirnavām,
Lei tecētu, kā tecējši,
Svešu ļaužu kumeliņi.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

8028.

Jauna jauna es, tautiet,
Tev bij labis lūkoties:
Kā iegāju maltuvē,
Dzirnaviņas netecēja.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)], 120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

8029.

Jaunā mala visu dienu,
Suņam putras nesamala;
Vecā mala cēlieniņu,
Gan' suņam, gan' kaķam.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

- 157 -

8030.

Jaunas meitas, jaunas sievas,
Slaukāt dziernu kambarīti!
Ik rītiņa Māŗa nāca
Malējiņas apraudzīt,
Malējiņas apraudzīt,
Kas maļ dziernu kambarēi,
Vai maļ māte, vai maļ meita,
Vai maļ mātes jauņuvīte.
Ja māmiņa pate mala,
Lai ceļ vieglas dziernutiņas;
Ja māmiņas meita mala,
Šķiņķos zīļu
vaiņadziņu;
Ja maļ mātes jauņuvīte,
Tai pacēla zīļu krēslu,
Tai pacēla zīļu krēslu,
Tai dos jaunu malējiņu.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

8031.

Jauni rudzi man maļami,
Appuškotas dzirnaviņas;
Puško, Dievs, rudzus miežus
Lielajā tīrumā!
305 [Vīkstenē (Stelpes (?) pag. B)].

8032.

Jo es malu, jo man tika,
Jo Dievs roda rodameji,
Pillu sieku, pillu grozu,
Pillas manas dzirnutiņas.
226 [Kandavā (Tl)].

8033.

Jo es malu maļamo,
Jo man bēra beŗamo.
Nu maizītes gribētos,
Kaut māmiņa devējiņa.
303 [Svitnē (Svitenes pag. B)].

8034.

Jūra krāca, ne Daugava,
Ledu nesa, ne sudrabu;
Dzirnas rūca, ne pērkonis,
Meitas mala, ne māmīna.
384 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Dzirnas rūca, ne patmaļas,
Meitas mala, ne māmiņa;
Rudzus mala, kviešus mala,
Ne sīko sidrabiņu.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

2. Upe tek, ne Daugava,
Ledi skan, ne sidrabs;
Dzirnas rūca, ne patmaļas,
Māte mala, ne vedekla.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

8035.

Kā tās dzirnas grūti rūca,
Kā malēja gauži rauda?
Dzirnas rūca tīru rudzu,
Malējiņa laba mūža.
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)], 359 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

8036.

Kā tu nāci, nemalēja,
Malējiņas kambarī?
Ņemšu milnu, nositīšu,
Pabāzīšu padzirnē.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Kā tu nāci, kankardanci,
Jaunu meitu maltuvē?
Ņemšu milnu, sadauzīšu,
Pagrūdīšu padzirnē.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

8037.

Kad es gāju maltuvēi,
Es Dieviņu pieminēju;
Man Dieviņš palīdzēja
Tai visā dieniņā.
284 [Bārbelē (Bārbeles pag. B)].

8038.

Kad es gāju maltuvē,
Miltu pikas mētājās;
Kad es gāju druviņā,
Druvas darbi dalījās.
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

8039.

Kad tās dzirnas smagi gāja,
Es palaidu vieglumā;
Grūta mūža nevarēju
Vieglumāi derināt.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

8040.

Kaliet, brāļi, jaunas dzirnas.
Vediet jaunas malējiņas:
Jau vecās piekusušas,
Sadilušas dzirnaviņas.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

8041.

Kas katram kaites bija,
Kad es malu saulītē?
Man pašam tīri rudzi,
Div' māsiņas malējiņas.
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

- 158 -

1. Nevienam tas nekait,
Ka es malu saulītē:
Mani paši tīri rudzi,
Dzeņa kaltas dziernatiņas.
216 [Ventspilī].

8042.

Kas kuram bādas beja,
Ka as molu saul'ētē?
Man bej voska dz'ērnaveņas,
Uobulkūka maltiv'ēte.
409 [Līksnas pag. D].

8043.

Kas kuŗam bēdas bija,
Kad es malu saulītē?
Man pašai kavējās
Rokas darbi istabā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

8044.

Kas kuŗam bēdas bija,
Kad es malu saulītē?
Mans miedziņš, mans darbiņš,
Abi man piederēja.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

8045.

Kas kuŗam bēdas bija,
Kad es malu saulītē?
Nokūlusi, maltu gāju,
Samalusi, druviņā.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

8046.

Kas no drīza braukumiņa,
Kas no rupja malumiņa?
Dzērājs vīrs drīzi brauca,
Snauduliņa rupji mala.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

8047.

Kas tautām vēsti sūta,
Kad es māļu malējiņa?
Vienu sieku es samalu
Brāleliņa kumeļam.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

8048.

Ko rūciet, dzirnaviņas,
Kā jums vēl vajadzēja?
Es jums devu tīrus rudzus,
Divas jaunas malējiņas.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

8049.

Kupla liepa uzaugusi
Kad es gāju maltuvē,
Maltuvītes galiņā;
Tur pakāru vaiņadziņu.
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

8050.

Kur, Dieviņ(i), tu stāvēji,
Kad es gāju maltuvē?
- Es stāvēju pagalmā,
Vībotnīšu krūmiņā.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

8051.

Kuŗa laba malējiņa,
Krusta savu rīta māli;
Kuŗa kāda netiklīte,
Kā cūciņa rušināja.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

8052.

Kviešu mals, rudzu mals,
Abi vienu grūtumiņu;
Mārša mala ar ietaļu,
Abas vienu lielumiņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

8053.

Labāk gāju viena malt,
Ne ar brāļa līgaviņu:
Man tek sviedri matu galu,
Viņai svārki mugurā.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

8054.

Labāk gāju viena malt,
Ne ar laisku malējiņu:
Jau jāvelk smagas dzirnas,
I laiskais malējiņš.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

8055.

Labāk gāju viena malt,
Ne ar mazu malējiņu;
Nezināju dzirnu vilkt,
Ne mazā malējiņa.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

8056.

Labāk gāju viena malt,
Ne ar otru malējiņu;
Snaudaļiņa miegaļiņa
Mana otra malējiņa.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

8057.

Labāk malu rudzu sieku,
Ne magoņu pasijēnu;
Labāk jauna darbos gāju,
Nekā jauna tautiņās.
190 [Kuldīā].

- 159 -

8058.

Labāk malu rudzu sieku,
Ne magoņu pasijienu;
Pilnu sauju rudzu bēru,
Magonītes par graudiem.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

8059.

Labrītiņ, Dievs palīdz!
Vai samali maļamo?
Pašu laiku nupat beidzu,
Nava asas dzirnaviņas.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

8060.

Lācīts gul kalniņā,
Putenīts putenēja;
Tā gulēja dzirnaviņas
Smalkos rudzu miltiņos.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

8061.

Lācis vilka medus podu
Apkārt dzirnu kambarīti.
Velc, lācīti, kambarī,
Meitas mala iesaliņu.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

8062.

Laid, māmiņa, mani malt,
Es ražīga malējiņa:
Siekam kaudzes nenomalu,
Dzirnu galdi līcin līka.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

8063.

Ļaudīm lieli brīnumiņi,
Vītols auga pagalmā;
Man izauga ozoliņš
Dzirnu galda galiņā.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

8064.

Lec, saulīte, ja lēkdama,
Aust', dieniņa, ja ausdama:
Tautas manu augumiņu
Visu nakti maldināja.
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

8065.

Liku māli uz dzirnām,
Liku baltu vilnānīti.
Dzīvu māli i atradu,
Teju baltu vilnānīti.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

8066.

Māju dzienus [=dzirnus], kunga dzienus
Maksā zelta gabaliņu;
Mana paša māmulīte
Maksā jaunu tautu meitu.
224 [Kabilē (Kld)].

8067.

Mārša mala maltuvē,
Cūkas ēda padzirnē.
Vērte vērte bāliņam,
Kas māsiņu rūdināja.
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

8068.

Māte mala ar jaunavu
Pie to vienu dzirnaviņu;
Māte mala bez rindaka,
Jaunavīte ar kažoku.
224 [Kabilē (Kld)].

8069.

Maizītē es pazinu,
Kuŗa laba malējiņa:
Ira smalki samalusi,
Nav apkārt apbērusi.
303 [Svitnē (Svitenes pag. B)].

1. Maizītē es pazinu
Snaudaļiņas malējumu:
Gana smalki samaluse,
Daudz apkārti apbiruši.
295 [Grienvaldē (Zālītes pag. B)].

8070.

Mal, māršiņa, tu pie durvju,
Lai es malu dibinā;
Kuŗas tautas mani grib,
Lai iet tevi bildināt.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

8071.

Mal, mārši, tu pie durvju,
Lai es malu dibinā,
Lai tautiņas neredzēja
Mana maza augumiņa.
1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)].

8072.

Mal, māsiņa, kviešu maizi,
Ceļā mani sūtīdama;
Tā bij manim gauši ēsti,
Viegli nest mugurā.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

- 160 -

8073.

Mal, māsiņa, uz pusēm,
Ko tik smalki smalcināji?
Smalcin' savu rokas darbu,
Tas pieder valkājot.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

8074.

Mal, māsiņa, cik maldama,
Neatgriez dzirnaviņu,
Lai tautiņas neatgrieza
Pie vārtiem kumeliņu.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Es to savu dzirnaviņu
Alpakaļ neatgriežu,
Lai tie mani precenieki
Atpakaļ neaizjāja.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

8075.

Mali, mali, līkā Ģērda,
Klāviņam biezu putru;
Klāviņš tup aizkrāsnē,
Biezu putru gaidīdams.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

1. Vāri, vāri, līkā Ģēda,
Klāviņami biezputriņu;
Klāvam zobi izbiruši,
Pelu maizi klauvējot.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

8076.

Mal maldams, kalpa vīrs,
Ko tik ilgi kavējies?
- Paga paga, saimeniece,
Milnu lieku kucītē.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

8077.

Mal maldams, kalpa vīrs,
Ko tik ilgi taujājies?
Ja gribēji smalki malt,
Ber mazām šaujiņām!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

8078.

Maļam divi, maļam divi,
Kad trešo dabūsim?
Ņems bāliņš līgaviņu,
Tad trešo dabūsim.
296 [Kursenē (Jaunsaules pag. B)].

8079.

Maļam drīz, maļam drīz,
Mēs mazie malējiņi!
Jau lielie samaluši,
Aizgājuši druviņā.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

1. Steidzam kult, steidzam kult,
Mēs mazāki kūlējiņi!
Lieli ļaudis izkūluši,
Aizgājuši druviņā.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)].

8080.

Maļam smalki, mēs māsiņas,
Barga mūsu māmuliņa;
Ciemā teki astru sietu,
Sijā mūsu malumiņu.
315 [Jaunjelgavā], 322 [Saukā (Saukas pag. Jk)], 327 [Taurkalnē un Jaunjelgavas apkārtnē (Taurkalnes pag. B un Jaunjelgavas Jk apkārtnē)].

8081.

Maliet, māršas, smalku māli,
Barga muna māmuliņa;
Jau es malu gana smalki,
Vēl ij tad nicināja.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

8082.

Maliet, meitas, iesaliņu,
Pa zemīti nekaisiet!
Dieviņš alu pabrūvēja,
Pa zemīti lasīdams;
Pa istabu izvazāja
Ar ozola kanniņām.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

8083.

Maliet, meitas, smalku maizi,
Mātei kauna nedariet:
No tālienes viesi nāca,
Māte viesu mielotāja.
265 [Emburgā (Salgales pag. Jg)].

8084.

Maļiet, meitas, smalku maizi,
Mazgājieti baltus traukus:
Māmiņai viesi nāca,
Jums, meitiņas, nezinot.
293 [Gravendālē (Mežotnes pag. B)].

8085.

Malējiņa [Malējiņas,
Malējiņi]
. Dievu lūdza,
Lai saplīsa dzirnaviņas,
Lai rociņas atsapūta,
Kamēr jaunas kaldināja.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)], 90 [Lodē (Kusas pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 373 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

8086.

Malējiņa, malt iedama,
Satiek Dievu celiņā.
Ej ar Dievu, malējiņa,
Nāc ar Dievu, samalusi!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 161 -

8087.

Malējiņa malti gāja,
Satiek Dievu celiņā.
- Kur tu iesi, malējiņa?
Tev mutīte nemazgāta.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

1. Malt iedama, sasatiku
Dieva dēlu celiņā.
- Labrītiņ, malējiņa,
Tev mutīte nemazgāta.
- Labrītiņ, Dieva dēls,
Jau mutīti nomazgāju,
Jau mutīti nomazgāju
Gaužajās asarās.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

8088.

Malējiņas, samalušas,
Tukšus siekus klabināja.
Proties jele, saiminiece,
Ko vajaga malējām:
Sviest' ar maizi malējām,
Rociņām atpūsties.
300 [Kroņa Misas pagastā (Misas pag. B)].

8089.

Malējīni, malējīni,
Pret saulīti nemaliet;
Ūdentīnis gana straujis,
Pret saulīti(?) netecēja.
384 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

8090.

Malti gāju maltuvē,
Arājiņu līdzi vedu;
Ja pavilkt nevarēju,
Arājiņš palīdzēja.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

8091.

Malti mala malējiņa,
Kur tā mala, kur nemala?
Milniņ' vien es dzirdēju
Kā dzenīti klikstinot.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

8092.

Maltin mala kambarī,
Vai tās meitas, vai māmiņas?
Viena pāra droši vilka,
Otra lēni ritināja.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

8093.

Maltin malu svešai mātei,
Kas manai māmiņai?
Maļ manai māmiņai
Smalkas baltas vilnānītes.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

8094.

Maltin malu sveši māti,
Kas mals mani māmuliņi?
Malšu savi māmuliņi,
Jele sērsti aiziedama.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

8095.

Maltin malu svešai mātei,
Kas maļ manai māmuļītei?
Jem, bāliņu, līgaviņu,
Lai maļ manai māmuļītei!
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

8096.

Maļu dienu, maļu nakti,
Kuņai putras nesamalu;
Kamēr pats ēstu gāju,
Tikmēr dzirnas nolaizītas.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

8097.

Malu brāļa kambarī
Apputējšu vainadziņu.
Sajāj tautas pilla sēta,
Man jāiet rādīties.
Māršiņ, brāļa līgaviņa,
Ej par mani parunāt!
- Ej, māsiņa, nebēdāji,
Tu dzīvojsi, negulējsi.
190 [Kuldīā].

8098.

Malu, malu, bīdelēju
Bāliņam ceļa maizi;
Bāliņš man atvedīs
Vizuļotu vainadziņu.
2 [Aderkašos (Taurupes pag. Rg)].

8099.

Maļu, maļu, gritelēju,
Āža gaļa padzirnē.
Kad to māli samalīšu
Tad to gaļu apēdīšu.
33 [Pēteŗupē (pie Saulkrastiem Rg)].

8100.

Maļu, maļu, kliču kliču,
Āža gaļa [pauti] padzirnē;
Kuŗu sieku samalusi,
Uzkožos kumosiņu.
270 [Ozolu muižā (Ozolnieku pag. Jg)], 290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)], 298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)], 302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

- 162 -

1. Malu, malu, griķelēju,
Buka ragi padzirnē;
Cik sieciņu samalos,
Uztaurēju buka ragu.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

8101.

Malu, malu tautas dzirnas,
Ieritinu upītē,
Kam tās viegli netecēja,
Kā manos brālīšos.
206 [Kuldīgas apriņķī].

8102.

Malu, malu visu rītu,
Siekam kaudzes nenomalu:
Gausu māte ietupās
Mana sieka dibinā.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)], 290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)], 364 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

8103.

Malu, malu visu rītu,
Siekam kaudzes nenomalu.
Milti kāpj kaudzītēm,
Siekā rudzi man neplok:
Pūķis tup aiz sijiņas,
Siekā rudzus gausināja.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

8104.

Malu, malu visu rītu,
Suņam lakas nesamalu;
Kad ienāca māmuliņa,
Tad samala plācenīti.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

8105.

Malu, malu visu rītu,
Suņam putras nesamalu;
Būt' suņam samalusi,
Būtu laba saimeniece.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

8106.

Malu, malu visu rītu,
Suņam putras nesamalu;
Būt' suņam samaluse.
Būtu pate paēduse.
317 [Lindē (Birzgales pag. Rg)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

8107.

Malu, malu visu rītu,
Suņam putras nesamalu;
Ēd sunīti, pamazām,
Nedar' kaunu malējai!
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

8107¹.

Maļu, maļu visu rītu,
Suņam putras nesamaļu;
Guļu, guļu visu nakti,
Ij tad miegu neizguļu.
70 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

8108.

Malu, malu visu rītu,
Suņam putras nesamalu;
Kaķīšam vien samalu
Mazu mazu kukulīti.
106 [Viesienā (Viesienas pag. Md)].

8109.

Malu, malu visu rītu,
Suņam putras nesamalu,
Ne suņam, ne kaķam,
Ne pašai malējai.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

8110.

Malu, malu visu rītu,
Suņam putras nesamalu;
Cik samalu sunīšam,
Tik atdevu telītēm.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

8111.

Maļu smalki, maļu rupji,
Tāpat mani niecināja;
Labāk malšu puspušām,
Lai patiesi niecināja.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

8112.

Man guntiņas nevajaga
Bāleliņa maltuvē:
Man pašai uguntiņa
Vaiņadziņa cekulā.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

8112¹.

Man guntiņas nevajaga
Bāleliņa maltuvē:
Man brālīša dzirnaviņas
Guni šķīla tecēdamas.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

8113.

Man māmiņa piesacīja,
Lai es maļu vidiņā,
Lai tautietis neredzēja
Mana smuidra augumiņa.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 163 -

8114.

Man saulīte uzlēkusi
Bāleliņa maltuvē;
Cel, Dieviņ, miglas rītu,
Lai neredz izejot!
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

8115.

Mana paša līgaviņa
Labībiņas ķēzītāja:
Sieku driķu samalusi,
Pūru miltu dabūjusi(?).
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

8116.

Mana sieva driķus mala,
Dieva dziesmas dziedādama:
Stiepies gaŗa, pleties plata,
Mana driķu karašiņa!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

8117.

Mana sieva driķus mala,
Dieva vārdus runādama;
Dziedādama izsijāja,
Lai cep augsti kukulīši;
Raudādama krāsnī lika,
Lai sūlāja pīrēdziņi.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Svētu rītu kriķus malu,
Dieva dziesmas dziedādama;
Krāsnī laidu trillu trallu,
Lai cep daili kukulīši.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

8118.

Man' māmiņa maltu cēla,
Līgaviņu solīdama;
Man krieviete maizi cepa,
Astru sietu sijādama.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

8119.

Man' māmiņa, maz' esot,
Iemet rudzu rugājā.
Nāc, māmiņa, nu apraugi,
Nu es māļa malējiņa.
112 [Cirstos (Cirstu pag. C)].

8120.

Manis dēļi, māmaliņa,
Neņem liekas kalponītes;
Iešu malti palīdzēt,
Uz krēsliņa stāvēdama.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

8121.

Maza maza malti gāju,
Ar jostiņu dzirnus griezu,
Lai šķit' tautas lielu meitu,
Lai segloja kumeliņu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

8122.

Maza maza mūs' māsiņa,
Bet jo laba malējiņa:
Ik rītiņus tīrus rudzus
Pa pūram maldināja.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

8123.

Mazas manas dzirnaviņas,
Guni šķīla tecēdamas.
Kā nebija guni šķilt,
Sudrabiņa malējiņa.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

8124.

Mazas manas dzirnaviņas,
Guni šķīla tecēdamas.
Vai tādēļi guni šķīla,
Abas jaunas malējiņas?
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

8125.

Mazas mazas dzirnaviņas,
Nosvīduse malējiņa;
Lēnis lēnis tautu dēls.
Gauži raud līgaviņa.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

8126.

Meitas mala iesaliņu,
Lūsīts guļ padzirnē;
Dod, Dieviņ, tā gulēt
Alutiņa dzērājam!
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

8127.

Meitas mala maltuvē,
Es pie loga raudzījos.
Kuŗa viegli dzirnus vilka,
Tā būs mana līgaviņa.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

1. Es piesēju kumeliņu
Maltuvītes galiņā,
Pats aizgāju pie lodziņa,
Pa lodziņu raudzīties.
Kuŗa viegli dzirnus vilķa,
Tā būs mana līgaviņa.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

- 164 -

8128.

Meitas mala kambarī,
Puiši gula istabā;
Meitas ēda brokastiņu,
Puiši lūdza garoziņu.
Grauz, puisīti, beņķa kājas,
Kam pārrītu malt negāji!
226 [Kandavā (Tl)].

8129.

Mūsu māte smalki mala,
Bīdelēt bīdelēja;
Viņas sētas māmiņai
Dzīvi rudzi maizītē.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

8130.

Mums pašām, māsiņām,
Viegli tek dzirnaviņas;
Kad pienāca tautu meita,
Kā ūdeņa pielijušas.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

8131.

Mums pašām, māsiņām,
Viegli tek dzirnaviņas;
Uzgulās tautu meita
Kā zaļā velēniņa.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

8132.

Madaliņa, mana sieva,
Manu driķu tērētāja:
Divi sieki driķu mala,
Vienu cepa kukulīti.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

8133.

Annužiņa, mana sieva,
Tā bij griķu malējiņa:
Trīs graudiņi samalusi,
Izcep seši kukulīši.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

8134.

Līzīt' ņēmu līgaviņu,
Tai sietiņa nevajaga,
Tā ar savu vainadziņu
Sijā rīta malumiņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 112 [Cirstos (Cirstu pag. C)].

8135.

Nāc, Dieviņi, maltuvē,
Sajemiesi mētelīti:
Maza mana maltuvīte,
Kuplis tavs mētelītis.
3011 [Pomušas un Ārdzes pagastos (Ceraukstes pag. B)].

8136.

Nāc, Dieviņi, man palīdzi
Rīta māļa ritināt,
Tev spēciņis, tev varīte,
Tev gudrais padomiņš.
265 [Emburgā (Salgales pag. Jg)].

8137.

Nāc, māmiņa, aplūko,
Ko dar' tavi malējiņi:
Tukšu sieku klaudzināja,
Viegli rūca dzirnaviņas.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

8138.

Nāc, māmīna, kammarī,
Bāz maizīti azotī;
Tu jau pati gan zināj'
Agri celti malējīn'.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

8139.

Nāciet, žāvas, nenāciet,
Šonakt miegu negulēšu:
Kviešu mālis man jāmaļ,
Astra sietu jāsijā.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

8140.

Nava labi, nava labi -
Pie ustubas maltuvīte:
Vai dziedāja, vai runāja,
Visu dzird ustabā.
2 [Aderkašos (Taurupes pag. Rg)].

8141.

Nava laika, nava laika
Man vēl ieti tautiņās:
Vēl man graudi apkārt bira,
Rīta māli ritinot.
295 [Grienvaldē (Zālītes pag. B)].

8142.

Neba ilgi es līgoju
Brāleliņa maltevē,
Šo ziemiņu, vasariņu,
Līdz citami rudeņam.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

8143.

Nepel mana augumiņa,
Ka es maza malējiņa;
Neraudzīju kumeliņa,
Tikai diža arājiņa.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

- 165 -

8144.

Nerūciet, brāļa dzirnus,
Ne es mūža malējiņa;
Daža laba mātes meita
Tava mūža deldētāja.
293 [Gravendālē (Mežotnes pag. B)].

8145.

Nerūciet, dzirnaviņas,
Ne es mūža malējiņa;
Bāleliņa līgaviņa,
Tā būs mūža malējiņa.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

8146.

Nevar' vairs, nevar' vairs,
Būt' nāvīte pieņēmuse!
Nevar' vairs dziedādama
Tīrus rudzus ritināt.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

8147.

No rītiņa, malt iedama:
Labrītiņ, Dievs palīdz!
Dievam devu dievpalīgu,
Laimiņai labu rītu.
265 [Emburgā (Salgales pag. Jg)].

8148.

No rītiņa, malt iedama,
Satiek' Dievu celiņā.
Labrītiņ, Dievs palīdz!
Tā pirmā valodiņa.
305 [Vīkstenē (Stelpes (?) pag. B)].

8149.

Nosamalu, nosagriežu
Pie grūtām dzirnavām;
Lai Dievs dod nosagriezt
Grūtu dzirnu kalējam.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

8150.

Nu vaļa milnam,
Nu vaļa dzelžam,
Nu savu rakoci(?)
Pie malas noliku.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

8151.

Padodat man guntiņu
Pa lodziņu maltuvē:
Barga dēlu māmuliņa,
Nedrīkst durvju virināt.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

8152.

Padodiet man guntiņu
Pa lodziņu maltuvē:
Maigi guļ sveša māte,
Nedrīkst durvju virināt.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

8153.

Padodiet man guntiņu
Pa lodziņu maltuvē:
Piln' istaba svešu ļaužu,
Nedrīkst durvju virināt.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

8154.

Paga paga, bāleliņ,
Gan es tevi iegādāšu:
Mani mazu maltu cēli,
Guldin' savu līgaviņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

8155.

Pagaid', muns brāleliņ,
Ko es tev pasacīju:
Es mazā malējiņa
Pie lielā dzirnaviņa.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

8156.

Palīdz Dievs man maļot,
Nepalīdz velējot:
Tīri rudzi man maļot,
Salts ūdens velējot.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

8157.

Patais' man, brāleliņ,
Treju durvju maltuvē!
Pa vienām tautas nāca,
Pa otrām brāleliņi,
Pa trešām iztecēja
Dižanā malējiņa.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

1. Ietais' man, brāleliņ,
Treju doru dzirnaviņas!
Pa vienām tautas nāce,
Pa otrām iztecēju,
Pa trešām māmuliņa:
Kur palika malējiņa?
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

8158.

Pate biju jauna meita,
Pate veca māmuliņa:
Pate savu rīta māli
Dziedādama ritināju.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

- 166 -

8159.

Pasaverūs pa lūdzeņu,
Kas tī mola kambarīt(i);
Ka(i) maļ muot'e, lai maļ muot'e,
Kai ļaudoveņe, to palīdzeišu.
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

8160.

Piederēja kulsmiņai
Pieci bēri kumeliņi;
Piederēja māmiņai
Dui meitiņas malējiņas.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

8161.

Pīkususe, navarēju
Na rūciņu kustinuot;
Tū vuordiņu nadzierdēju:
Atsapoutīs, malejiņa!
314 [Kroņa Elkšņu pagastā (Elkšņu pag. Jk)].

8162.

Piecas meitas māmiņai,
Visas piecas malējiņas:
Divas mala, div' sijāja,
Piektā guli padzirnē,
Piektā guli padzirnē,
Miltiem galvu putināja.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

8163.

Piecas meitas māmiņai,
Visas piecas maltu gāja.
Divi mala, div' sijāja,
Piektā guni dedzināja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

8164.

Pelēkais akmentiņi,
Bij tev pūti purvmalē,
Kam tu manu augumiņu
Ik rītiņa maldināji.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

8165.

Pelēkais akmentiņ,
Iesim abi spēlēties!
Gan es tevi iespēlēšu
Baltā miltu kupenā.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

8166.

Pelēkais akmentiņ,
Nāc ar mani spēlēties!
Es ar tevi saspēlēšu
Pūru rudzu rītiņā.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

8167.

Pelēkais akmentiņ,
Nāc ar mani spelēties!
Tu māk' manu varu vilkt,
Es tev' viegli ritināt.
384 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

8168.

Pļāvējiņi nopļāvuši,
Kūlējiņi apkūluši.
Nedod Dievs to redzēt,
Kad apmals malējiņi.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

8169.

Pūķīts gāja miltu zagt
Jaunajām malējām;
Gudras jaunas malējiņas,
Krusta savu malumiņu.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

8170.

Puspūriņa rītā malu,
Puspūriņa vakarā;
Mani sauca sveša māte
Puspūriņa malējiņu.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

8171.

Put auziņa sijājot,
Put auziņa niekājot;
Kā tai bija neputēt,
Dzeltānīte putināja.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

8172.

Rībēt rībi dzirnaviņas,
Kad es gāju maltuvē;
Ne milniņš nekustēja,
Kad iegāja mātes meita.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

8173.

Roka roku pārmijās
Pie grūtāmi dzirnavām;
Kas mūžiņu man pārmija,
Ar nelieti dzīvojot?
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

8174.

Rociņas, man' rociņas,
Abas divas piekusušas,
Visu rītu grūt maļot,
Ne ielokus locījot.
81 [Katriņā (Katriņas pag. C)].

- 167 -

8175.

Rūcin rūca dzirnaviņas,
Kā tās rūca, kā nerūca?
Vai tās rūca tīru rudzu,
Vai diženas malējiņas?
3251 [Sunākstē, Neretā un Ērberķē (Sunākstes, Neretas un Mazzalves pag. Jk)].

8176.

Rupji rudzi, rupji mieži,
Pacilāju dzirnaviņas;
Lai Dievs dod arājam
Cilāt savu cepurīti!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

8177.

Rupu muoleit' i samolu,
Āzbareņa rupumeņu;
Ostru sīteņu sejuoju,
Smolku myltu gribādama.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

8178.

Rupju mālīt' i samalu,
Aizbariņa rupjumā;
Cēlu maizīt' i izcepu,
Bišu šūņu cēlumā.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

8179.

Rupju mālīt' [maizīt'] i samalu,
Retu sietu izsijāju;
Smalku maldam' nevarēju
Lielas saimes piebarot.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

8180.

Rupju mālīt' i samalu,
Šķitos pate izsijāt;
Dēlu māte izsijāja,
Steidza mani nicināt.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

8181.

Rupju mālu samalusi,
Šķitos paša izsijāt;
Sveša māte izsijāja,
Ciemā nesa valodiņas.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

8182.

Saiminiece līknaģīte,
Nāc, apraugi rīta māli,
Vai bij smalki, vai bij rupji,
Vai tik tā puspušām.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

8183.

Saimeniece līku pirkstu
Rauga manu rīta māli;
Pačubini padzirnē,
Kur gulēja kaķa sūds!
3011 [Pomušas un Ārdzes pagastos (Ceraukstes pag. B)].

8184.

Sak' gailīts dziedādams:
Celies, mana malējiņa,
Sijādama, niekādama
Met saujiņu maliņā!
[?].

8185.

Saka, grūti arājam,
Kumeliņi arklu vilka [velk];
Malējai, tai bij grūti,
Pate vilka dzirnaviņas.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

8186.

Sak' tiešāmi, tautu dēls,
Vai tu dzirnus netaisīsi?
Es dzirdēju sav' māsiņu
Ik rītiņus ritinot;
Tai rociņas piekusušas,
Smalku māli samaļot.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

8187.

Samalu mālīti,
Saritenēju;
Paldies Dieviņam,
Kas palīdzēja.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

8188.

Samaluši, malējiņi,
Atgrieziet dzirnaviņas,
Lai rociņas atsapūta
Līdz citam rītiņam.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

8189.

Sasaluse datecēju
Pie lielo dzirnaviņu;
Tīri rudzi, grūtas dzirnas,
Sildāt manu augumiņu!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

8190.

Sasasitu plaukstiņām,
Rīta maļu samalusi;
Nebēdāju piekususi,
Priecājosi samalusi.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

- 168 -

8191.

Žēlu bija, nevarēju,
Viena mala līgaviņa;
Ni iet māte pati malt,
Ni sūt' meitu palīgā.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

8192.

Šī māmiņa, tā māmiņa
Dzīrās mani maldināt;
Tā māmiņa maldināja,
Kuŗa klusu klausījās.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

8193.

Šim parāvu, tam parāvu
Grūtas dzirnas daiedama;
Šur varīte, tur varīte
Man nolēca dzīvojot.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

8194.

Šķitu gulbīt' i gulot
Kambarīša dibenā:
Tas bij mans rīta māls
Ap pelēku akmentiņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

8195.

Šķitu sunīt' i guļot
Baltā sniega kupenā:
Pelēkais akmentiņš
Baltajos miltiņos.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

8196.

Šmuidris auga ozoliņš
Maltuvītes pakaļā.
Sāk meitiņas ritināt,
Sāk ozols locīties.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

8197.

Šorīt agri cēlusies
Par visiem rītiņiem,
Es samalu rīta māli,
Appuškoju villainīti.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

8198.

Šurpu turpu galvu griezu,
Maltu iet negribēj';
Lai gan galvu nogrozīj',
Tāpat maltu jāiet bij.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

8199.

Seši rīti nedēļā,
Visus sešus maltu gāju.
Pirmo rītu maizīt' malu,
Otru rītu iesaliņu,
Trešajā rītiņā
Brāļam malu ceļa maizi,
Cetortā rītiņā
Putraimiņus trikšķināju,
Piektajā rītiņā
Plācenīti glūzdināju,
Sestajā rītiņā
Zirgiem malu uzmatiņu.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

8200.

Sīki metu, smalki malu
Bālīnam rudzu maiz',
Ka varēju rudzu siek'
A šauvīnu izmērot.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

8201.

Sijā, mana māmuliņa,
Lai es maļu maļamo,
Jau bāliņa līgaviņa
Gauži raud sijādama.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

8202.

Sijājam, niekājam
Jaunu meitu malumiņu:
Zeltis bira sijājot,
Sudrabiņis niekājot.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

8203.

Sijātāja nicināja
Rupju manu malumiņu;
Dievs dod tev, sijātāja,
Sēnalās nosagriezt.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

8204.

Siju, siju, nieku, nieku,
Pie bāliņa maltuvē:
Sijādama zeltu radu,
Niekādama sudrabiņu.
355 [skat. 407. (krustpils pag. D)].

8205.

Zinu, zinu labu meitu,
Pasacīšu bāliņam:
Auzu sieku samalusi,
Nevar vairs rociņām.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

- 169 -

8206.

Skanēt skan man maļot,
Skanēt skan sijājot:
Zīles skan man maļot,
Gredzeniņi sijājot.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

8207.

Slēdz, māmiņa, maltuvīti
Ar sudraba atslēdziņu:
Vakar tautas lielījās
Zagti vienu malējiņu.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

8208.

Slinka meita bēdājāsi,
Kas rītā malti ies;
Dod, Dieviņi, mums ko malt,
Es samalšu dziedādama.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

8209.

Smalki [smalku] malu, bīdelēju
Bālīnam kaŗa maizi,
Lai viņš man atstellē
Leišu meitu vainadzīnu.
1191 [Ēveles draudzē].

1. Sīki metu, smalki malu
Bālīnam kaŗa maizi,
Lai tā bija garda ēst,
Viegla nest mugurā.
Bālīns man atstellēja
Leišu meitu vainadzīnu.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

8209¹.

Smalki malu, bīdelēju
Bāliņam ceļa maizi,
Lai lielīja sveši ļaudis,
Ka es smalka malējiņa.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

8210.

Smalki malu, bīdelēju
Bāliņam ceļa maizi,
Lai tas mani pieminēja,
Kur ēzdams launadziņu.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)], 293 [Gravendālē (Mežotnes pag. B)], 302 [Rundālē (Rundāles pag. B)],
3022 [Vecsaulē (Vecsaules pag. B)], 303 [Svitnē (Svitenes pag. B)], 3031 [Tomē (Tomes pag. Rg)], 318 [Lindes Birzgalē (Birzgales pag. Rg)], 323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)], 328 [Valles muižā (Taurkalnes pag. B)],
360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

8211.

Smalki malu, bīdelēju
Bāliņam ceļa maizi,
Lai tas mani pieminēja,
Leišu meitas mielodams.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

8212.

Smalki malu, bīdelēju
Brāliņam ceļa maizi,
Lai tas mani pieminēja,
Svešu zemi staigādams.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

8213.

Smalki milti man maļot,
Rupji bira sijājot;
Jau es pati nodomāju,
Būš' dzērāja līgaviņa.
1171 [Jaunbrenguļos (Brenguļu pag. Vlm)].

8214.

Smalki milti man maļot,
Rupji tika sijājot;
Lēnas tautas man atjāja,
Bargas tika dzīvojot.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

8215.

Smalku māļu malējiņa,
Nāc ar mani kambarī,
Lai sēdēja istabā
Putraimiņu braucējiņa.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

8216.

Snaudaļ' mana māsa bija,
Snaudaļ' mana līgaviņa;
Kad tās abas maltu gāja,
Dzirnus šķīla uguntiņu.
45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)].

8217.

Snaudaļiņa, miegaļiņa
Mana otra malējiņa,
Ne tā droši dzirnas vilka,
Ne dziedāt palīdzēja.
295 [Grienvaldē (Zālītes pag. B)].

8217¹.

Spēlēt, dancāt,
Tas man tika;
Tā vella malšana,
Tā man netika.
224 [Kabilē (Kld)].

8218.

Spoži spoži saule spīd
Baltā sniega kupenā;
Tā spīd mans dzirnakminis
Viena rīta malumā.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

- 170 -

8219.

Sprēdiet manu kodeliņu,
Kas sēdiet istabā!
Es būš' jūsu dzirnaviņas
Ik rītiņa ritināt.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

8220.

Stājās laiva Daugavā,
Piekusuši stūrmanīši;
Stājās dzirnus maltuvē,
Piekusušas malējiņas.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

8221.

Stājies pate, māmuliņa,
Pie lielo dzirnaviņu:
Kam atdevi tautiņām
Lielāko malējiņu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

8222.

Sudrabiņa grīda bija
Bāleliņa maltuvē;
Kad staigāju, tad rībēja,
Kad runāju, tad skanēja.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

8223.

Sudrabota man māsiņa,
Pazeltīta līgaviņa,
Ni grib viena, ni otara
Dzirnaviņu ritināt.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

8224.

Sūri sūri, grūti grūti
Kukulīti ritināt;
Nava sūri, nava grūti
Kukulīti lupināt.
293 [Gravendālē (Mežotnes pag. B)].

8225.

Sūta mani kviešu malt,
Sūt' sudraba balināt.
Labāk eju kviešu malt,
Ne sudraba balināt:
Kviešus maldam' i dabūju
Tīru rudzu arājiņu;
Sudrabāi sēdēdama,
Kļuvu ļaužu valodās.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

8226.

Tā sacīja jauni rudzi,
Maltuvē ieiedami:
Kur tā mana malējiņa?
Nepušķātas dzirnaviņas.
317 [Lindē (Birzgales pag. Rg)].

8227.

Tam pašam vecam būt,
Kas man vecu vecināja:
Man galviņa apputējsi,
Griķu miltus sijājot.
1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)].

8228.

Tautas kala treju dzirnu,
Dzirdēj' mani saderot.
Kaliet, tautas, kaut deviņu,
Es pie vienu ritināšu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

8229.

Tautas kala vaŗa dzirnus,
Redzēj' mani uzaugot.
Diltin dila vaŗa dzirnus,
Man varīte augtin aug.
303 [Svitnē (Svitenes pag. B)].

8230.

Tautiets, mani precēdams,
Sak' sudraba dziernutiņas.
Lai bij vaŗa, lai sudraba,
Netek pašas, nevelkamas.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

8231.

Tautu dēlis lielījās
Tēraudiņa dzirnus kalt.
Kad tērauda dzirnaviņas,
Jem tērauda malējiņu!
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

8232.

Tīsa tīsa, namalovu,
Bruoļam treju dz'ērnaveņu.
Ka atvede vedekleņu,
Vysu treju rytynova.
409 [Līksnas pag. D].

8233.

Tev, bāliņi, trejas dzirnus,
Kuŗas manas maļamās?
Ņem, māsiņa, vidējās,
Tās tek viegli, tās ņem smalki.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

8234.

Tev, māmiņa, smalka maize,
Tev ir jaunas malējiņas?
- Ēd maizīti, ja tev tīk [tika],
Netaujā malējiņas.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 171 -

8235.

Tekat viegli, maļat smalki,
Manas mazas dzirnaviņas!
Ar tautieti lielījos
Pūru malti rītiņā.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)].

8236.

Tekat viegli, ņemiet smalki,
Manas mazas dzirnutiņas;
Dariet kaunu meldeŗam,
Lielajām sudmalām.
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

8237.

Tekat viegli, ņemat smalki,
Manas mazas dzirnatiņas,
Nedarāt man kauniņa,
Jaunajai malējai.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

8238.

Tīri rudzi, grūtas dzirnas,
Bēga mana malējiņa.
Ne tā mana darba bēga,
Bēga sava netikuma.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

8239.

Tīri rudzi man maļami,
Vēl tīrāki tīrumā;
Dod, Dieviņ, veselību
Tīru rudzu arājam!
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)], 384 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

8240.

Tīru rudzu malējam
Pilna priekša sudrabiņa;
Tabaciņa malējam
Sūds tup milna galiņā.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

8241.

Tīru rudzu malējiņa,
Nāc pie mana bāleliņa!
Stāv manam bāliņam
Tīri rudzi nemaļami.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

8242.

Tīšu gāju maltuvēi,
Lai galviņa pieputēja,
Lai galviņa pieputēja,
Lai šķiet tautas malējiņu.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

8243.

To mālīti samaluši,
Kur mēs citu dabūsim?
Ņemsim Laimas atslēdziņu,
Iesim Dieva klētiņā.
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

8244.

Trīcēt trīc, man maļot,
Skanēt skan sijājot:
Vaŗa grīdiņ' i pagrīsta
Bāleliņa maltuvē.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

8245.

čīkstēdamas dzirnas tek,
Rauda pati malējiņa:
Zaļi rudzi dzirnavām,
Sveša māte malējai.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

8246.

čīkstēt čīkst grūtas
dzirnas,
Raudāt raud malējiņ'.
Dzirnas čīkst: zaļi rudzi,
Raud malēja nicināma.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

8247.

Tu, māsiņ, nemācēji
Drauga saimes maldenāt,
Tu nebiji svešas mātes
Ne dieniņas klausījuse.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

8248.

Tukšas vien gludināju
Svešas mātes dzirnaviņas,
Lai tās man drīzi dila,
Lai varēju viegli [viena] malt.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

8249.

Tumsā gāju māļu malt,
Tumsā Dievs palīdzēja
Tumsā sēd mīļa Māra
Dzirnav' galda galiņā.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

8250.

Tumsā malu, neredzēju,
Kas ielīda maltuvē,
Vai ielīda miltu zaglis,
Vai otrā malējiņa.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

- 172 -

1. Tumsā malu, neredzēju,
Kas iegāja maltavē,
Vai iegāja miltu zaglis,
Vai man otris malējiņš;
Neiegāja miltu zaglis,
Ne man otris malējiņš,
Ieiet dēla māmuliņa,
Baltu mici turēdama.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

8251.

Tumsā malu, neredzēju,
Kas ienāce maltuvē,
Vai ienāce meitu zaglis,
Vai ar otris malējiņš.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

8252.

Tumsā malu, neredzēju,
Kas ienāca maltuvē,
Vai ienāca miltu zaglis,
Vai meitiņu precinieks.
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

8253.

Tumsā malu, neredzēju,
Kas ienāca maltuvē,
Vai ienāca miltu zaglis,
Vai zags otru malējiņu.
34 [Plāterē (Plāteres pag. Rg)].

8254.

Vai tās tautu dzirnaviņas
Ūdenī gulējušas?
Piekusušas, nosvīdušas
Divas jaunas malējiņas.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

8255.

Vara greid'eņ' i pagreižu
Jaunu meitu moltiv'ē;
Reib'ēt' reib staiguojūt',
Skan' duravys iz'ejūt'.
409 [Līksnas pag. D], 422 [Līvānu pag. D], 4222 [Vārkavas pag. D].

8256.

Varīt manu i varīt,
Bij varīte bāliņos:
Es varēju viena malt
Pret divāmi malējām.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

8257.

Vedekliņa, malt iedama,
Līdzi mani aicināja;
Es neiešu, vedekliņ,
Par dēliņa auklējumu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

8258.

Vedekliņa rupji mala,
Man kauniņu darīdama;
Pašai kauns gadījās,
Bāleliņus mielojot.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)], 322 [Saukā (Saukas pag. Jk)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

8259.

Viegli tek dzelzu vāģi
Pāŗam bēru kumeliņu;
Viegli tek dzirnaviņas
Pāŗam jaunu malējiņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

8260.

Vieglu rociņ' i turēju
Pie lielo dzirnaviņu,
Nedarīju sev grūtumu,
Ne otram malējam.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Cieši savu roku liku
Pie grūtām dzirnavām;
Sev kaunīna nedarīju,
Grūt' otram malējam.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

8261.

Viena mala malējiņa,
Trīs balstiņas atskanēja:
Dzirnav's rūca, milniņš klaudz,
Dziedāj' [pirda] pati malējiņa.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

8262.

Viena malu bāliņos,
Atkal viena tautiņās:
Maz' atstāju sav' māsiņu,
Maz' atradu māsīciņu.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

8263.

Velc, māsiņa, velkamo
Brāļa grūtas dzirnaviņas,
Lai tas tek tekamo
Tautu dēla kumeliņš.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

8264.

Vecais puisis, āža daba,
Ietecēja maltuvē.
Vai tu gribi smalka mala,
Vai tās pašas malējiņas?
303 [Svitnē (Svitenes pag. B)].

- 173 -

8265.

Visas zina ciema meitas,
Ka man vieglas dzirnaviņas;
Vienai būs, ne visām,
Manas vieglas dzirnaviņas.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

8266.

Visas tautas gaŗām jāja,
Mani vecu dēvēdami;
Man galviņa pieputējsi,
Kviešu miltus sijājot.
360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

8267.

Visi mala, visi mala,
Nav neviena sijātāja;
Ņemiet mani, es būš' iet,
Es visiem izsijāšu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

8268.

Visi saka, visi saka:
Bīdelēta tā maizīte.
Manas rokas bīdelēja,
Bāleliņa dzirnaviņas.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

8269.

Visu rītu es spēlēju
Ar rudaju akmenīti,
Saspēlēju rudzu sieku
Pa vienām saujiņām.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

8270.

Visu rītu griķus malu,
Visas manas gūžas sāp.
Kur tā otra salamniece(?),
Ka nenāk palīgā?
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

8271.

Visu rītu malu, malu,
Siekam kaudzes nenomalu;
Kur nomalšu siekam kaudzi,
Pūķīts milas galiņā.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

8272.

Visu rītu mīļa Māra
Ar manim ienaidā:
Es iegāju maltuvē,
Labrītiņu nedevuse.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

8273.

Visu rītu smalki malu,
Uz gaisumu puspušām,
Uz gaisumu puspušām,
Atmiedziņa gribēdama.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

8274.

Cielaviņa goda sieva,
Tā negāja maltuvē:
Negrib savu cekuliņu
Ar miltiem putināt.
360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

8275.

Ciemā gāju es, māmiņa,
Sav' rociņu pūtināt;
Ciema meitas pielikušas
Pie grūtām dzirnavām.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

8276.

Ciemā gāju māļa malt,
Tur i mani paturēja.
Bāleniņa vaina bija,
Ka nekala dzirnaviņu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

8277.

Cel, māmiņ, meitas malt,
Lai guļ mana līgaviņa;
Ne mūžam meitas mala,
Mūžam mala līgaviņa.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

8278.

Celies, mana līgaviņa,
Necelies raudādama;
Es tev došu griķus malt,
Rieksta čaulas dzirnaviņas.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

8279.

Celies, mana līgaviņa,
Necelies vaidēdama;
Es tev došu griķus malt,
Māsiņai tīrus rudzus.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

8280.

Celies, mana māmuliņa,
Ne es tevi maltu cēlu;
Celies mālīš' i izgrābtu,
Malējiņu līdzinātu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 174 -

8281.

Citas meitas tirgū gāja,
Es bāliņa maltuvē;
Gan paņems, kas gribēs,
No bāliņa maltuvītes.
408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)], 412 [Unguros (Ungurmuižas pag. D)].

★

40138.

Iaj, rudzeiti, rutuleiti,
Tevi tjaicja malējeņa.
I auzeni patjaiktum,
Ka na garys sānaleņis.
326 [Preiļu D].

40139.

Ai Laimiņa, ai Laimiņa,
Nāc tu man palīgā!
Viena eju maltuvē,
Viena pati druviņā.
273 [Mores Rg].

40140.

Aiz ko manas dzirnavīnas
Ugun' šķīla vakarā?
Tās rītā negribēja
Snaudalīšu malējiņu.
192 [Kosas C].

40141.

Aiz ko manas dzirnaviņas
Guni šķīla tecēdamas?
Vai tādēļ, visas bija
Sudrabotas malējiņas.
227 [Liepkalnes (Liepkalnes-Ozolu) Md].

40142.

Ar kaķīti moltu guoju,
Na ar bruoļa ļaudaviņu,
Ni nu maņa maļūt svīdri byra,
Vēļ kažuks mugorā.
143 [Jāsmuižas D].

40143.

Ar incīti malti gāju,
Ne ar brāļa līgaviņu.
Incīšam gaŗa aste,
Tas velk viegli dzirnaviņas;
Līgaviņa, velēniņa,
Tī velk grūši dzirnaviņas.
27 [Atašienes Rz].

40144.

Bij maluši malējiņi,
Bij Dieviņis palīdzējs:
Tā gulēja dzirnaviņas,
Kā iekš sniega kupeniņas.
184 [Ķēču Rg].

40145.

Bagātā sētiņā
Ik rītiņus dzirnas rūc:
Daža meita pupas mala,
Daža griķus ritināj'.
378 [Seces Jk].

40146.

Bāliņami maltuvītē
Zelta grīdiņ' i pagrīd'.
Jum, bāliņ(i), zelta jumtu,
Es pie tevim nedzīvoš'.
605 [Skolas].

40147.

Celītēs, buoleliņi,
Jov saulīte uzlākusi;
Es samolu rudzu pyuru,
Pa reitiņa ogrumiņu.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

40148.

Citas meitas tirgū gāja,
Es bāliņa maltuvē;
Kad gribēja, tad atrada
I bāliņi [bāliņa] maltuvē.
82 [Demenes Il].

40149.

čīkstēt čīkst dzirnaviņas,
Raudāt raud malējiņa;
čīkst dzirnavas mīkstu rudzu,
Raud malēja nicināma.
241 [Lubānas Md].

40150.

Dzīrās tautas mani rāt
Pie malšanas kambarī;
Diltin dila dzirnaviņas,
Nu izauga man' māsiņ(a).
605 [Skolas].

40151.

Dzirnaviņas, dzirnaviņas,
Bez jums iztikt nevarēja:
Kur būs ņemti plācentiņu,
Kur būs maizes kukulītis?
605 [Skolas].

- 175 -

40152.

Dzirnaviņas, dzirnaviņas,
Kam jūs lāga nerūcat?
Vai bij slinka malējiņa,
Vai nebija asi kaltas.
605 [Skolas].

40153.

Ej, māmiņa, maltuvē,
Nes maizīti padusē;
Mazi tavi malējiņi,
Nerūc vairs i dzirnaviņas.
24 [Asares Il].

40154.

Ej, māmiņa, pasaver,
Kaidi jūki kambarī:
Malējs maļ, mylni klaudz,
Mikeļs gyusta malējiņu.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

40155.

Es māmeņei vīna meita,
Man deveņi bruoleliņ';
Kas reitiņu moltu guoju
Pa pyureņam teiru rudzu.
326 [Preiļu D].

40156.

Es neiešu kulti, malti,
Man maizītes nevajag.
Es aizgāju tautiņās -
Ir maizīte bez malšanas.
358 [Rugāju Abr].

40157.

Ni es guoju rejas kult,
Ni muolītes rytynuot:
Bruoļi munu reju kyule,
Māršas muoli rytynoji.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

40158.

Es sovai māmiņai
Nadaudz loba padarīju:
Vīnu muolīti samolu,
Reizi drēbes izvelēju.
365 [Sakstagalas Rz].

40159.

Es atvēru maltuvīti:
Te mātei viegla diena.
Malējiņa tā meitiņa,
Noputējis vainadziņš.
224 [Lielvārdes Rg].

40160.

Gaiļi dzied vītolā,
Māte raud maltuvē;
Māte raud maltuvē,
Nava savas malējiņas.
355 [Rucavas Lp].

40161.

Gaismiņa jau man apausa
Bāleliņa maltuvē;
Dod, Dieviņi, miglas rītu,
Lai varēju iztecēt.
241 [Lubānas Md].

40162.

Gan bij labs ļaužu bērns,
Gan bij balta villainīte.
Ellenieki nemācēja
Ar godiņu maldināt.
46 [Beļavas Md].

40163.

Īpyut guni, kolpyuneite,
Dūšu boltu vylnaineiti;
Na par gunes pyutumiņu,
A par muoļa molejiņu [molumiņu].
522 [Zvirgzdienes Ldz].

40164.

Iesaliņa malējiņām
Lācīts guļ zem dzirnavām.
Dod, Dieviņi, lāča spēku,
Bitīt, tavu saldumiņu.
235 [Litenes Md].

40165.

Jau molus(e), kū molus(e),
Nūstuodēju dziernaveņas.
Jau, bruoleņ,gon es molu,
Lai maļ tova līgaviņa.
466 [Vārkavas D].

40166.

Kas tās manas dzirnaviņas
Nu tik gŗūti rūcināj'?
Es aiz kauna nezināju
Istabā nosēdēt.
192 [Kosas C].

- 176 -

40167.

Kas tie tādi agri gaiļi,
Agri cēla malējiņas;
Man miedziņa gribējās,
Jau māmiņa maltuvē.
224 [Lielvārdes Rg].

40168.

Kas tur rīb, kas tur rūc
Tautu dēla sētiņāi?
Rijā rīb sprigulīši,
Maltuvē dzirnaviņas.
224 [Lielvārdes Rg].

40169.

Kultu, kultu, kolpa veiri,
Ir deveiņi spriguleņi!
Moltu, moltu, maņ muoseņas,
Ir deveiņu dziernaviņu.
551 [Ludza Ldz apr.].

40170.

Kaļvis kaļ debesīs,
Ūgles byra Daugovā.
Kaļ, kalveits, kū kaļdams,
Izkaļ mozas dziernaviņas!
73 [Ciblas (Eversmuižas) Ldz].

40171.

Ira man, ira man,
Vēl vairuok i vajadzēja;
Ira treju dziernaviņu,
Vajag sešu malējiņu.
247 [Makašānu Rz].

40172.

Tautu dēlsi lielījās,
Ka tam trijas dzirnaviņas;
Ka tev trijas dzirnaviņas,
Kur tev seši malējiņi?
605 [Skolas].

1. Tīsa tīsa, prauda prauda,
Bruolam treju dziernaviņu.
Pi tūs treju dziernaviņu,
Vajag sešu malējiņu.
170 [Kapiņu D].

40173.

Labi man, labi man,
Vēl lobuok vajadzēja:
Bej man treju dziernaviņu,
Vajag sešu malējiņu.
358 [Rugāju Abr].

40174.

Kad tās tautas tādas būtu,
Kad tās ņemtu mazākās;
Lai paliktu lielākās,
Māmiņai malējiņas.
545 [Krustpils D apr.].

40175.

Kaliet, brāļi, ko kaliet,
Kaliet asas dzirnaviņas.
Es bij jauna malējiņa,
Man kauniņa nedariet.
241 [Lubānas Md].

40176.

Lai bij grūti, kam bij grūti,
Grūti bija malējai:
Piekūst rokas, piekūst kājas
Visu dienu maltuvē.
384 [Sēemūkšu C].

40177.

Ļaudis saka: bīdeļmaize,
Kas to maizi bīdelēja?
Manas rokas bīdelēja,
Brāļa asas dzirnaviņas.
115 [Galgauskas Md].

40178.

Lielās meitas maltu gāja,
Mazo meitu līdzi ņēma;
Visi mati pieputēja
Sēnalāmi, miltiņiemi.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

40179.

Kurzemniece man solīja
Savu meitu malējiņ'.
Mana māte maltu gāja,
Mani mazu līdza ņēma.
136 [Ipiķu Vlm].

40180.

Malējiņ, malējiņ,
Nemal vēlu vakarā;
Nekaitini jaunus puišus,
Kas gulēja pieguļā.
605 [Skolas].

40181.

Malējiņa tei meitiņa,
Apputējšu vainadziņu.
Kas reitiņus teiru rudzu,
Pa pyuram rytynuoja.
365 [Sakstagalas Rz].

- 177 -

40182.

Mal, māsiņ, pie durvīm,
Lai malu dibenā,
Lai tas tautu nevēklīts
Neredz mana augumiņa.
545 [Krustpils D apr.].

40183.

Malīt, māršas, pi durovu
Laidīt mani dybunā,
Lai tautiņas nanūceļ
Par durovom vaiņudzeņa.
35 [Baltinavas Abr].

40184.

Malu, malu: kliču kliču!
Stirnas kājas padzirnē.
Tās nebija stirnas kājas,
Tās bij pašas malējiņas.
56 [Birzgales (Lindes) Rg].

40185.

Malu, malu visu nakti,
Sunim putras nesamalu;
Sunim putras nesamalu,
Ne cūkām sēnaliņas.
39 [Bārtas Lp].

40186.

Maļu, maļu, brāļa dzirnas
Lai satrūka gabalos;
Lai satrūka gabalos,
Lai nebija vairs jāgriež.
605 [Skolas].

40187.

Mālīti, man' mālīt,
Rītā agri nesamalu!
Ne es pati cēlusies,
Ne māmiņa piecēlus'.
241 [Lubānas Md].

40188.

Man māmiņa maltu cēla,
Bāleniņu solīdama;
Man krieviete maizi cepa,
Astru sietu sijādama.
241 [Lubānas Md].

40189.

Man māmiņa malti cēla,
Palīdziņa gribēdama.
Ko, māmiņ, palīdzēšu,
Neiesnēdžu dzirnaviņu.
263 [Mēmeles Jk].

40190.

Meitas mala iesaliņu,
Lāc's ar biti padzirnē.
Lācīts deva savu spēku,
Bite savu saldumiņu.
338 [Rankas C].

40191.

Meitas mala kamburēi,
Noputējšu vaiņadziņu;
Div pelēki akmentiņi
Viens gar otru berzējāsi.
477 [Vecpils Lp].

40192.

Melderam bij septiņ' dēli:
Divi mala, divi grūda,
Divi sēdēj' padzirnē.
42 [Bauskas B].

40193.

Mal, māsiņ, cik maldama,
Apslauk' savas dzirnaviņas;
Brauc, bāliņ, cik braukdams,
Baro savu kumeliņu!
290 [Ogres C].

40194.

Mēs, māsiņas, abas jaunas,
Raujam mudri dzirnaviņas!
Lai nesaka sveši ļaudis:
Kā ap kalnu ritināja.
241 [Lubānas Md].

40195.

Mūsu meitas, slinkas meitas,
Visu rītu maltuvē;
Mala, mala visu rītu,
Suņam putras nesamala.
83 [Dignājas Jk].

40196.

Mīļa Laima rītiņā
Treju durvju virināja:
Govju kūti, aitu kūti,
Jaunu meitu maltuvīti.
346 [Rencēny Vlm].

40197.

Nāc, gaismiņa, lēni lēni,
Nāc laiciņu kavēdama!
Ilgi biju nogulēse,
Mazs bij rīta malumiņš.
193 [Krapas Rg].

- 178 -

40198.

Ne es auzu malējiņa,
Ne atraikņa līgaviņa;
Tīru rudzu malējiņa,
Jaunu puišu līgaviņ'.
241 [Lubānas Md].

40199.

Netikusi brāļa māsa
Noiet kalpa līgaviņa;
Negrib brāļa dzirnaviņu
Ik rītiņa ritināt.
241 [Lubānas Md].

40200.

Netikleite man muoseņa
Sīku mola reiteņā;
Kod tykuse ļaudaveņa,
Treis reiteņi garču mola.
466 [Vārkavas D].

40201.

Neviens mani neredzēja,
Kad es maza rāpus līdu;
Gan tautiņas nu ierauga,
Kad es biju malējiņa.
200 [Kuldīgas Kld].

1. Neviens mani neredzēja,
Kad gulēju šūpulī;
Tad vien mani ieraudzīja,
Kad ar māti malti gāju.
485 [Viesienas (Lautera-Viesienes) Md].

40202.

Ņemt es ņemšu līgaviņu,
Vai būs diena, vai naksniņa;
Piekūst rokas man maļot,
Kumeliņu seglojot.
193 [Krapas Rg].

40203.

Pīci bruoļi, vīna muosa,
Ik reitiņa moltuvē;
Ķeritēs, visi pīci,
Kai jums skaiški pīdarēja.
466 [Vārkavas D].

40204.

Piekusušas man rociņas,
Abas divas piekusušas:
Rīta māli i maļot,
Ne ielokus darinot.
358 [Rugāju Abr].

40205.

Pirc, brālīti, zelta gaili,
Pirc sudraba lakstīgalu:
Lai ceļosi rītā agri
Maltu ieti maltuvē.
286 [Nītaures Rg].

40206.

Puspusēme rudzus malu,
Puspusēme bīdelēju.
Kam bij manim pusaugā
Smagās dziernas ritināt?
202 [Kurmāles Kld].

40207.

Putraimam, iesalam,
Tautu meita malējiņa;
Pūrītim, rudzītim,
Vajag krietnas malējiņas.
418 [Sunākstes Jk].

40208.

Rīgā rudzi bēniņos,
Podu cepļi kurējās;
Mālu kalnu reiņu(?) meitas,
Tās diženas malējiņas.
545 [Krustpils D apr.].

40209.

Rijiņai, platgalvei,
Pieci, seši kūlējiņi;
Maltuvei, gludgalvei,
Viena pati malējiņa.
198 [Krustpils D].

40210.

Ritin rita dzirnaviņas
Mana brāļa maltuvē.
Ik rītiņus malti gāju,
Ar šaujiņu mērīdama.
223 [Lielstraupes C].

40211.

Rītu, rītu, ne šodien,
Es tautieša malējiņa;
Sedzamā villainīte
Baltas aitas mugurā.
241 [Lubānas Md].

40212.

Rūka rūciņu mozguoja,
Kas, mutīt, tev' mozguos?
Muosa muosiņu puormeja,
Kas, buoliņ, tev puormeis,
Kas, buoliņ, tev puormeis
Pi gryutūs dziernaviņu?
89 [Dricēnu Rz].

- 179 -

40213.

Sadar mani sadarāmu
Ar tom cīma meitiņom;
Sadar zīmu moltyvē,
I vosoru dryviņā.
358 [Rugāju Abr].

40214.

Solt man bija, solt man bija,
Kas var mani sasildīt?
Jauni puiši, grūt' dzirnavas,
Tās var mani sasildīt.
127 [Grostonas Md].

40215.

Samolusja, malējiņa,
Paceļ vīglas dziernaviņas;
Lai Laimeņa tev pacēļa
Vīglu myužu dzeivojūt.
605 [Skolas].

40216.

Samaluši, malējiņi,
Atgriežat dzirnaviņas;
Lai saulīte atgriežās
Miglainā rītiņā.
184 [Ķēču Rg].

40217.

Smalki malu div auziņas,
Plāni cepu kukulīti,
Kā varēju pamielot
Ūsainīti, biksainīti.
48 [Bērzaunes Md].

40218.

Smalki milti man maļot,
Kupli bira sijājot.
Vai tādēļ rupji bira,
Sveša māte sijātāja?
192 [Kosas C].

40219.

Smuidra gaŗa es uzaugu,
Ne savai māmiņai;
Tālajām tautiņām
Rītu māles malējiņa.
198 [Krustpils D].

40220.

Smuka, gara es izaugu,
Kai Vidzemes kanepīte;
Kai nīdrīte lūcējūs
Ap tautīša dziernovom.
35 [Baltinavas Abr].

40221.

Smaļči, muosiņas, maļam,
Baļši drēbes velejam,
Lai redz myusu muomuliņa,
Ciki skaisti dzeivojūt.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

40222.

Spēciņ manu, varīt manu,
Kur nogāji, kur paliki?
Savas maltas dzirnaviņas
Grūtas radu dagājus'.
241 [Lubānas Md].

40223.

Šur palika, tur palika
Mana vara dzīvojot.
Šam parāvu, tam parāvu
Grūtas dzirnas ritināt.
373 [Sarkaņu Md].

40224.

Šurpu turpu galvu grozu
Maltuvē ieiedama.
Tāpat manim maltu jāiet,
Ij galviņu grozījušai.
46 [Beļavas Md].

40225.

Snauduļiņa, mieguliņa
Paļā manas dzirnaviņas.
Ej tu nost, snauduļiņ,
Lai es pate ritināju.
293 [Oļu (Oļu-Apeltienas) Md].

40226.

Sunīšam maizi devu
Dižen lielu gabalīnu,
Lai tas mani agri cēla
Grūtu dzirnu ritināt.
470 [Vecates Vlm].

40227.

Tautu dāls līlijās,
Līpai augot pogolmā;
Man izauga ūzuliņš
Dzirnaviņu galiņā.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

40228.

Tumsā mala malējiņa,
Tumsā Dievs palīdzēja;
Tumsā sēd mīļa Māre
Dzirnav' galda galiņā.
290 [Ogres C].

- 180 -

40229.

Vajag Dīva nūsalyugt
Isalena malējam,
Ka buobom ruopu nūruopuot,
Puišim ap mītu kustētīs.
278 [Naujenes (Maļonovas) D].

40230.

Vai, mamiņa, nazynuoji,
Kuo vajaga maļējai?
Pīna bļūdu, maizes riku
Dziernaviņu galiņā.
326 [Preiļu D].

40231.

Vējiņš pūta, dzirnas rūca,
Pedelītis rudzus mala;
Būtu arī Rečus malis,
Tam bij savu rudzu žēl.
15 [Alūksnes Vlk].

40232.

Visi ļaudis brīnījās,
Kad es gāju maltuvē:
Dzirnas gāja dziedādamas,
Miltu pikas mētādam(a)s.
418 [Sunākstes Jk].

40233.

Vilku, vilku dzirnaviņas,
Atsacīju bāleliņ':
Ka neņēmi malējiņas,
Ēd, bāliņi, dzīvus rudzus!
235 [Litenes Md].

40234.

Visu rītu mīļa Māre
Ar manim ienaidā.
Es iegāju maltuvē
Labrītiņa nedevusi.
48 [Bērzaunes Md].

40235.

Visas manas kakla dzīslas
No vakara cilājās;
Kad no rīta malt jāiet,
Ne papēdis nekustēja.
453 [Vadakstes Jg].

40236.

Visur man tīri rudzi,
Visur cēlas dzirnaviņas;
Visur man tēvs māmiņa,
Kur nogāju, tur dzīvoju.
378 [Seces Jk].

40237.

Zynu, zynu, kuo vajaga,
Teirojam rudzīšam:
Gryutus (d)zierņus palaiduse
Pa pylnai saujeņai.
326 [Preiļu D].

40238.

Zinu, zinu vuo vajag(a)
Teirajam rudzīšam:
Osu osu dzirnaviņu,
Loba pūra malējiņu.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

40239.

Zunders mala, dzirnavs rūca,
Staka vīšķis klausījās;
Kas tev bēdas, staka vīšķi,
Par manām dzirnavām?
378 [Seces Jk].

DZĪVES ĻAUNĀ PUSE, BĒDAS, ASARAS

- 181 -

1. Ļaužu valodas, slava un neslava, paļas un nievāšana, nicināšana, melnesība

8282.

Adatiņa iztecēja
No sarkana dzīpariņa;
Dievs dod manim iztecēt
No ļautiņu valodām.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

1. Apgāzēs vācelīte,
Iztecēja kamoltiņi;
Dod, Dieviņ, iztecēt
No ļautiņu valodām!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

8283.

Āboliņa vecainīte
Smildziņām saauguse;
Lielu radu brāļa māsa
Paliek ļaužu valodās.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

8284.

Āriskam bērziņam
Daudzi sīku žagariņu;
Jaunajām meitiņām
Daudz valodu dzīvojot.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

8285.

Āžam zobi nomizuši,
Blīgžņu mizu mizojot;
Puišam mēle nodiluse,
Ap meitām runājot.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

8286.

Ai bāliņ, ai bāliņ,
Nevar vairs valodām.
- Ej, māsiņa, droši pāri,
Min valodas kājiņām!
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 82 [Kļavkalnē (Kļavkalns, Kosas pag. C)].

1. Caur sieniņu es dzirdēju,
Ļaudis mani aprunāja.
- Ej, meitiņa, lec, meitiņa,
Min valodas kājiņām!
362 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

8287.

Ai bāliņa līgaviņa,
Nenes mani kukuļam;
Bāliņam tīri kvieši,
Izcep kviešu kukulīti.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

8288.

Oi Dīv'eņ, oi Laim'eņ,
Kuru ceļu nyu es īšu?
Pa visim c'el'eņim
Staigoj' muni pāluojeņi.
422 [Līvānu pag. D].

8289.

Vai Dieviņi, es nevaru
Panest ļaužu valodiņas!
Laidīšos upītē,
Lai līdzēja vilnis nest.
205 [Ciecerē (Cieceres pag. Kld)].

8289¹.

Ai Dieviņi, gan ir grūti
Bez arāja nodzīvot!
Rokas darba nepanesa,
Augums ļaužu valodiņu.
121 [Gulbenē (Md)].

8290.

Voi Dīv'eņ, kas par ļaudim,
Ka vīns ūtru nycynoj'!
Gon saul'eit'e bolta, skaista,
T'ej nivīna nanycyna.
429 [Kārsavas pag. (Ldz)].

- 182 -

8291.

Vai Dieviņi, ko darīšu,
Ļaudis mani aprunāja;
Es gul' ļaužu valodās
Tā kā dūņu ezerā.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

8292.

Vai Dieviņ, ko darīšu,
Ļaudis mani neieredz!
Tīšos linu palagā,
Līdīš' Dieva zemītē.
Žēlo mani, mīļš Dieviņš,
Es jau biju tā vaināta,
Es jau biju tā vaināta,
Ka vairs nieka nederēju,
Ka vairs nieka nederēju
Ne īstiem brālīšiem.
187 [Graudupē (Rendas pag. Kld)].

8292¹.

Vai Dieviņi, ko darīšu!
Nu ļautiņi daudz runās:
Šo rudeni tautu dēls
Noņems manu vaiņadziņu.
170 [Lielnīkrācē (Nīkrāces pag. Azp)].

8293.

Vai Dieviņ, kur palikšu,
Lielu, mazu vainojama!
Laidīšos upītē
Raudavīšu pulciņā:
Labāk upes raudavīte,
Nekā ļaužu vainojama.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

8294.

Ai Dieviņ, mīļa Māra,
Valodām vairs nevaru,
Valodām vairs nevaru
Valkāt savu vainadziņu.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

8295.

Ai Dieviņ, nevar' vairs
Aiz ļautiņu valodām!
Lec saulīte, aust gaismiņa,
Aug valodas augamo.
133 [Palsmanē (Palsmaņa pag. Vlk)].

8296.

Ai Dieviņ, nevar' vairs
Bez tā sava arājiņa:
Rokas darba nepanesa,
Augums ļaužu valodiņas.
1311 [Apē (Vlk)].

8297.

Ai Dieviņu, nu nokrita
Mans lielais sirdsēstiņš:
To meitiņu godā liku,
Ko ļautiņi niecināja.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

8298.

Ei Laimiņ, goda sieva,
Godē manu augumiņu,
Iemet manu pēlājiņu
Melnajā dūņiņā.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

8299.

Ai Laimīte, Laimes māte,
Godā manu augumiņu;
Es jau biju tā izpelta,
Kā caur sietu izsijāta.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

8300.

Ai Laimiņa, pacel krēslu,
Pavārguse mātes meita;
Jau tā bija pavārguse,
Vēl tur ļaudis valodās.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

1. Pavārgusi mātes meita
Sēdās ceļa maliņā.
Tec, Laimiņa, pacel krēslu
Ir vārguļa bērniņam.
229 [Rideļu pagastā (Engures pag. Tk)].

8301.

Ai Laimiņ, pieņem mani,
Ai Dieviņ, nevar vairs
Aiz tā viena grūtumiņa:
Aiz tām ļaužu valodām.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

8302.

Ai ļautiņi, nelaidiet
Pa vējam valodiņu;
Dievis zina, vai es būšu
Tā puisīša līgaviņa.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 183 -

8303.

Ai lietiņi, nelīst' vairs,
Zemīt' vairs nepanes;
Ai ļautiņi, nerunājt,
Augumiņš vairs nenes.
129 [Luteros (Zvārtavas pag. Vlk)].

8304.

Vai māmiņa, vai māmiņa,
Grūt' nest ļaužu valodiņas;
Ļaudis manim uzkāruši
Valodām šūpolīti.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

8305.

Vai māsiņa, mīļa balta,
Tu bij tāļi, es jo tāļi;
Pūš vējiņš, runā ļaudis
Mums diviemi starpiņā.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

8306.

Aiji mana vedekliņa,
Tavu gudru padomiņu:
Sētā mani peltin pēla,
Teicien teica brāliņam.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

8307.

Aija manu augumiņu,
Valodiņu nesējiņu!
Citu zinām' i panesa,
Citu ir nezināmu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

8308.

Ai nāburgu māmuliņa,
Ko es tevim ļauna daru?
No malām tautas nāca,
Tu priekšā pēlājiņa.
79 [Jumurdā (Jumurdas pag. C)].

1. Ai nāburgu puisēniņi,
Kādu ļaunu jums darīju?
Cik jāj mani precinieki,
Jūs pirmie pēlājiņi.
112 [Cirstos (Cirstu pag. C)].

8309.

Ai rociņas, ai kājiņas,
Kam augāt netikušas!
Roku dēļ, kāju dēļ
Niecin' visu augumiņu.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

8310.

Ai zemīte, zaļa zāle,
Vēl tu mani pāri nesi;
Sen es būtu pagrimuse
Pa ļautiņu valodām.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

1. Ai zemītes zaļa zāle,
Kam tu mani pāri nesa(?)?
Es vair rimti nevarēju
Aiz ļautiņu valodām.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

8311.

Ai skaistais vainaciņ,
Kur bij man tevi likt?
Nestāv vaira galviņā
Aiz tām ļaužu valodām.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

8312.

Ai vaiņaga vijējiņa,
Vij man retu vaiņadziņu,
Lai vējiņš cauri pūta
Visas ļaužu valodiņas.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

8313.

Ei vecais brūtgāniņš,
Kam tu mani aprunāji?
Kā no tropa bites līda,
Tā no tevis ļauni vārdi.
86 [Ļaudonā (Ļaudonas pag. Md)].

8314.

Aiz kalniņa lejiņā
Nokaltuse driķu druva;
Tā sakalta meitu mēle,
Par puišiem runājot.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

8315.

Aiz kū man nasagrib
Ni dziduot, gavyluot?
Dzēržu sovu augumeņu
Tuoli, tyvu nycynamu.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

8316.

Aiz ko mans vainadziņš
Iekrīt cūku silītē?
Kā silē nekritīs,
Pilns no ļaužu valodām.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

8317.

Aiz tā sila gabaliņa,
Tur aug mana ļaudaviņa.
Kaut ļautiņi zinājuši,
Valodiņas nedarīt'.
133 [Palsmanē (Palsmaņa pag. Vlk)].

- 184 -

8318.

Aiz tautieša aiztecēju
Kā aiz zaļa ozoliņa,
Tautiets manu kaunu sedza
Pret tām ļaužu valodām.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

8318¹.

Aiziet saule aiz mežiem,
Aiz melniem debešiem:
Dod, Dieviņ, tā aiziet
Man' auguma pēlājam!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

8319.

Ap manim ļaud's runāja
Kā ap rudzu tīrumiņu.
Dod sist velni man, Dieviņ,
Kā rudzīšu tīrumam.
388 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

8320.

Ap maniem ļaudis laida
Locīdami valodiņas;
Šķiet man visas neprotamas,
Atlocītas valodiņas.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

8321.

Apāvos kurpītēs,
Rakstītās zeķītēs,
Lai tie mani pēlājiņi
Stāvu lēca ūdenī.
86 [Ļaudonā (Ļaudonas pag. Md)].

8322.

Apdziest mana uguntiņa,
Tautu durvis daejot;
Tā dziest ļaužu valodiņas,
Ap manim runājot.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

1. Apdzisa man guntiņa,
Tautu durvīm pieejot;
Ne tā man guntiņ' dzisa,
Dzisa ļaužu valodiņa.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

8323.

Apsagāza vācelīte,
Iztecēja kamoliņi;
Izrunāja valodiņu,
Nevar vaira salasīt.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

8324.

Apkārt kalnu ar līkumu
Gāj' pie savas līgaviņas,
Lai ļautiņi neredzēja,
Lai necēla valodiņas.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

8325.

Apkārt kalnu ar līkumu,
Tautu dēlu vadīdama,
Lai ļautiņi neredzēja,
Lai nesaka cerējam.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

8326.

Apar mani ļaudis rēja,
Apar manu kumelīn';
Vai es vie(n) vīrīns biju?
Vai man vie(n) kumelīns?
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

8327.

Apstājies, straujupīte,
Gan tu biji tecējusi;
Stājaties, labi ļaudis,
Gan bijāt runājuši,
Gan bijāt runājuši
Ap to manu augumiņu.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

8328.

Ar bitīti aizsūtīju
Mīļajam grāmatiņu;
Ar ļaudīm nevarēju,
Ap to manu augumiņu.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

1. Es ar sauli aizsūtīju
Mīļajam grāmatiņu;
Ar ļaudiem nesūtīju,
Ļaudiem daudzi valodiņu.
135 [Smiltenē (Smiltenes pag. Vlk)].

8329.

Ar Dieviņu, veci puiši,
Man' auguma smējējiņi!
Man atnāca jauns puisītis,
Ieš' projām dziedādama.
224 [Kabilē (Kld)].

8330.

Ar vysim sadarēju,
Ar vysim loba beju;
Ar tū vīn nasadarēju,
Kas pacēl'e volūdeņu.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

- 185 -

8331.

Asariņu palti brižu
Kā dziļo ezeriņu:
To man dara ļauni ļaudis
Ar savāmi valodām.
33 [Pēteŗupē (pie Saulkrastiem Rg)].

8332.

Atsaroda, kas pac'ēl'e
Sylā zaļu v'el'ēn'eņu;
Atsaroda, kas pajēm'e
Peļamū dzaltan'eiti.
422 [Līvānu pag. D].

8333.

Atsasēdu ganīdama
Aiz pelēka akmentiņa,
Lai vējiņš pāri pūta
Visas ļaužu valodiņas.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Atsasēdu uz tiltiņa
Es ar savu arājiņu,
Lai pārpūta ziemas vēji
Visas ļaužu valodiņas.
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

8334.

Atsasēdu ganīdama
Uz pelēka akmentiņa,
Lai nosēd pālājiņš
Kā pelēks akmentiņš.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

8335.

Atsasēdos ganīdama
Uz pelēka akmentiņa,
Lai tā klust ļaužu mēles
Kā pelēks akmentiņš.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)].

8336.

Atasēdu, noraudāju
Uz pelēka akmentiņa,
Lai noguli kā akmens
Tie, kas mani aprunāja.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

8337.

Atsasādu sūliņā
Pret'eim sovu pāluojeņu;
Vairuok kauna pāluojam
Na munam augumam.
422 [Līvānu pag. D].

8338.

Attek meitu braķerītis
Pa lielo tīrumiņu.
Tā iet meitas brāķēdams,
Kā lācs auzas [=lāčauzas]
braucīdams.
330 [Kaldabruņās (Rubenes pag. Il)].

8339.

Atsavēre duraviņas,
Visai manas neveŗamas;
Izsacēle valodiņas,
Visai manas nerunātas.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

8340.

Audzin augu es meitiņa,
Dieviņš zin, kam es augu,
Vai es augu tautiešam,
Vai ar smilkšu kalniņam.
Jau to manu augumiņu
Valodām nonesāja.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

8341.

Aug meitiņa bez vaiņaga,
Bez ļautiņu valodām.
Uzliek māte vaiņadziņu,
Uzliek ļaudis valodiņas.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

8342.

Auga dēli, auga meitas
Man' auguma pēlājam;
Liec, Laimiņa, tai vietā,
Kur liek manu augumiņu!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

8343.

Aunies kājas, tautu meita,
Es jūdzīšu kumelīn';
Jau slavīte sen izgājsi,
Ka tu mana līgavīn'.
119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)].

8344.

Balta eimu, balta teku,
Kā saulite vizēdama.
Va tādēļ mella iešu,
Kad ļautiņi niecināja!
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

8345.

Baltu baltu izvelēju
Dēlu mātes paladziņu,
Lai tā mani nenicina,
Pa ciemiem staigādama.
305 [Vīkstenē (Stelpes (?) pag. B)].

- 186 -

8346.

Baltu puķu guni kūru
Ezeriņa maliņā,
Lai nāk visi sildīties,
Man' auguma pēlējiņi.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Baltu kārklu guni kūru
Straujas upes maliņā,
Lai sildās tie ļautiņi,
Kas man laba nevēlēja.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

8347.

Baltu kreklu izvelēju,
Melns palika valkājot;
Labu ļaužu bērniņš biju,
Slikts paliku nicinot.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

8348.

Bērziņam lapas auga
Vējiņam vēdināt;
Māmiņai meitas auga,
Ļaudīm auga valodiņas.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

8349.

Bērziņam smīdri zari,
Nenes manu vainadziņu;
Kā būs man tik jaunai
Panest ļaužu valodiņas!
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

8350.

Bija man labi ļaudis
Valodiņas sacēluši;
Cik man savi bāleliņi
Ūdenī neiegrūda.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

8351.

Bij manam vainakam
Viena puse novītuse;
Vēl ir otra novītīs
Aiz tām ļaužu valodām.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

8352.

Bāleliņi, bāleliņi,
Rāj tu savu līgaviņu!
Cik tā gāja ciemiņā,
Mani nesa kukulī [kukuļam].
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

8353.

Bāliņ, tava līgaviņa
Valodiņu nesējiņa;
Ceļā tura kumeliņu,
Ciemā nesa valodiņas.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

8354.

Bāliņš ņēma līgaviņu,
Māsiņ' laba liedzējiņa;
Kā, māsiņ, tev netīk,
Kad es liedzu arājiņu.
228 [Oktē (Vandzenes pag. Tl)].

8355.

Braucat, ļaudis, uz Kuldīgu,
Savas mēles metināt;
Trīs podiņi dzelzu lika,
Ceturto tēraudiņa.
403 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

8356.

Būs tādam vējiņam
Manus matus vēcināt;
Būs tādam netikļam,
Niecent manu augemiņu!
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

8357.

Būt' māmiņa gulējuse,
Nekā mani lolojuse,
Nebūt' man sierdēstiņi,
Ne ļaudīm valodiņa.
176 [Sakaslejā (Sakas pag. Azp)].

8358.

Dancot grib kumeliņš,
Zelta pieši kājiņā;
Raudāt grib pēlājiņš,
Redz man' ļauzu godiņā.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

8359.

Dar', tautieti, ko tu dari,
Dari galu šoruden:
Es jau vaira nevarēju
Aiz ļautiņu valudām.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

8360.

Daru labu, daru ļaunu,
Tāpat mani niecināja;
Labāk daru visu ļaunu,
Lai no tiesas niecināja.
2071 [Ancē (Ances pag. Pg)].

8361.

Daža laba kaņepīte
Paliek dārza maliņā;
Daža laba mātes meita
Paliek ļaužu valodās.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)], 18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)], 28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē], 43 [Tīnūžos (Ikšķiles pag. Rg)], 64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)],
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)], 98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)], 101 [Rankā (Rankas pag. C)],
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)], 110 [Cēsīs], 121 [Gulbenē (Md)], 135 [Smiltenē (Smiltenes pag. Vlk)], 305 [Vīkstenē (Stelpes (?) pag. B)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)],
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 187 -

8362.

Dīva dēļ dzeivuotuļu,
Ļaužu dēļ navarēju,
Ļaužu dēļ navarēju,
Aiz nejauku volūdeņu.
435 [Latgalē].

8363.

Dievam dieniņ' i aizgāja,
Ar Laimiņu runājot:
Kur liksim to meitiņu,
Ko ļautiņi nicināja?
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

8364.

Dievs dod apsei nodrebēt,
Kā tā mani sabaidēja;
Dievs dod algu tautiešam
Par valodu cēlumiņu.
318 [Lindes Birzgalē (Birzgales pag. Rg)].

8365.

Dievs dod manam pēlējam
Zelta zobus, vaŗa mēli,
Piecus grašus kabatā,
Maizes kuli mugurā.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

8366.

Dievs dod tam neredzēt
Rīta saules uzlecot,
Kas manam augumam
Nezināmu vainu lika.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

8367.

Dievs dod tautu dēliņam
Kumeļā nosēdēt,
Kam tas manu augumiņu,
Neredzējis, niecināja.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

8368.

Dievs sodīja tautu dēlu
Devītāja ugunī,
Kam precēja, neieņēma,
Atstāj' ļaužu valodās.
3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

8369.

Dēkliņa, Laimiņa,
Nesaki nieka,
Lai mani ļautiņi
Paniecināja.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

8370.

Dēlu māte ciemā gāja,
Sietu nesa padusē,
Sijādama, niekodama
Manu mazu augumiņu.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

8371.

Dižen' augu brāliņos,
Dižen' sevi darinos;
Sliktas tautas, nejājiet,
Ne slavītes nedariet!
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

8372.

Diža zāle, maza rasa
Apakš kupla ozoliņa;
Diža slava, mazs tikumis
Bajāriņa meitiņām.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)], 181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

8373.

Div' upītes blakām tek,
Viena otru šļākādamas;
Div' meitiņas ceļu gāja,
Viena otru vainodamas.
170 [Lielnīkrācē (Nīkrāces pag. Azp)].

8374.

Dod, Dieviņ, labas dienas,
Ļaudis laba nevēlēja,
Ļaudis laba nevēlēja,
Tautas mani niecināja.
119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)].

8375.

Dod, Dieviņi, lielai augt,
Nesariebt kaimiņiem:
No tālienes tautas nāce,
Kaimiņos pēlājiņi.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

8376.

Dod, Dieviņ, man izaugt,
Dod man tāļu nolīgot,
Lai es savu pēlājiņu
Ne acīm neredzēju.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 188 -

8377.

Dod, Dieviņi, man tautieti,
Ietin gribu līdzi iet:
Vairs nevaru es panesti
No ļaudīmi valodiņas.
226 [Kandavā (Tl)].

8378.

Draugam pēlu to meitiņu,
Pats segloju kumeliņu.
Kā bij mani draugam teikti
To zināmu mātes meitu?
21 [Krimuldā (Krimuldas pag. Rg)].

8379.

Drebi, drebi, apšu lapa,
Vējiņš tevi drebināja;
Lai tā dreb tie ļautiņi,
Kas man' gauži niecināja.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

8380.

Driģenīšu, driģenīšu
Mun' ouguma pālājam,
Kam tys munu ouguimiņu,
Naeredzejs, nycanāja.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

8381.

Droši bridu to upīti,
Kur oliņas dibinā;
Droši ņēmu to meitiņu,
Ko ļautiņi niecināja.
1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)], 145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

8382.

Dziedādama, trikodama
Gāju brāļu druviņā,
Par galviņu mētādama
Visas ļaužu valodiņas.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

8383.

Dzērumā, trakumā
Loku savu kumeliņu;
Ļaužu mēles klausīdams,
Kuļu savu līgaviņu.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)], 93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

8384.

Ienesto upe nesa,
Ierieto suņi rēja;
Ierunātu valodiņu
Visi ļautiņ' i runāja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

8384¹.

Iesam visas vienu vietu,
Peļamās zeltenītes;
Lai tās gāja vienu vietu,
Teicamās mātes meitas.
29 [Nurmižos (Vildogas pag. Rg)].

8385.

Ietin iešu, māmulīte,
Vairs rudeņa negaidīšu;
Es, rudeni gaidīdama,
Tikšu ļaužu valodās.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

8386.

Eglīt' auga ar bērziņu
Vienā celma galiņā;
Es uzaugu ar tautieti
Vienā kunga novadā.
Būt' ļautiņi to zinājši,
Valodām nedzīvotu.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

8387.

Eima obi, buoleleņ,
Es nadreikstu, tu nadreiksti:
Tev jir bailes tumšas nakts,
Manim ļaužu volūdeņu.
331 [Augškurzemē (Il)].

8388.

Eita, māršas, ciemiņā,
Peliet mani, niciniet,
Lai es varu ilg' sēdēt,
Lielu pūriņ' i darīt.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

8389.

Ej, godīga mātes meita,
Tu ar godu, es ar godu,
Lai palika negodā
Valodiņas cēlējiņi.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

8390.

Ej, māsiņ, i pie kalpa,
Ja tev kalps gadījās;
Labāk kalpa kamanās,
Ne ļautiņu valodās.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

8391.

Ej projām, ej gaŗām,
Es ar tevi nerunāšu;
Es, ar tevi runādama,
Topu ļaužu valodās.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

- 189 -

8392.

Ej ar Dievu, tu Jānīti,
Lai es tevi pavadīju;
Jau es tevi sen zināju
Valodiņas nesātāju.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

8393.

Ej citur, tautu dēls,
Ņem citur līgaviņu:
Tavi radi mani pēle
Pa visām maliņām.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

8394.

Ellē dzied melni gaiļi
Vaskaiņām kājiņām;
Tā dziedās tie puisīši,
Kas peļ meitu augumiņu.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

8395.

Es apsēdu raudādama
Straujupītes maliņā;
Labāk mani upe nesa,
Ne ļautiņu valodiņas.
224 [Kabilē (Kld)].

8396.

Es ar ietu uz māsiņu,
I māsiņa mīļi lūdza;
Jau ļaudīm tāda slava,
Ka dieveŗa līgaviņa.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

8397.

Es bij' tāda nebēdniece,
Ne par ko nebēdāju,
Ne par Dievu, ne par velnu,
Ne par ļaužu valodām.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

8398.

Es gribēju, nevarēju
Sīkakmeņu kroni nest;
Es gribēju, nevarēju
Izbēgt ļaužu valodām.
222 [Garlenē (Vandzenes pag. Tl)].

8399.

Es izaugu [uzaugu] ar tautieti,
Eža vien robežā.
Būt' ļautiņi zinājuši,
Valodām nevarētu.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Liepa auga ar ozolu,
Eža vien starpiņā;
Es uzaugu ar tautieti
Vienā tēva istabā.
Būt' ļautiņi zinājuši,
Valodiņas izrunātu.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

8400.

As izaugu šūs kungūs
Pa tuom ļaužu voluoduom;
Cytu kungu maleņā
Slavanuo leigaveņa.
409 [Līksnas pag. D].

8401.

Es izbridu staigu puru
Ar kurpēm, zilainēm;
Nevar Dievs, nevar velns
Izbrist ļaužu valodiņas.
50 [Vecatē (Vecates pag. Vlm)], 59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

1. Es izkūlu kunga rijas
Ar vītola spriguļiem;
Nevar Dievs, nevar velns
Izbrist ļaužu valodiņu.
1311 [Apē (Vlk)].

8402.

Es būtu pērnruden
Nāburg' puiša līgaviņa,
Mājas puiši izpļukšēja,
Ka es rupju dziji vērpju.
58 [Rozbeķos (Rozulas pag. C)].

1. Es būt' vīru dabūjusi
Pērrudeni, šorudeni,
Cita melša pamelsusi,
Ka es sliktu putru vāru,
Ka es sliktu putru vāru,
Kunkuļotu dzivi vērpju.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

2. Es būt' vīru dabūjusi
Pērngadiņu, aizpērnaju,
Cita melša samelsusi,
Ka es rupju dziju vērpju.
Klusi, melša, turi muti,
Sasitīšu velēdama.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

3. Mūsu plukšķis izplukšķējis,
Ka es tāda nelietīte,
Ka es tāda nelietīte,
Pumpučainu dziju vērpju.
Klusi, plukšķi, neplukšķēji,
Gan ar rulli sarullēs,
Gan ar rulli sarullēs,
Gan ar vāli savelēs.
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

- 190 -

4. Citas klemšas saklemsušas,
Ka es rupju dziju vērpu;
Kaut tās klemšas neklemsušas,
Man' aizvestu šoruden.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

8403.

Es jau daudzi nebēdāju,
Kad man' ļaudis niecināja;
Dziedādama vien staigāju
Ar rozīšu vaiņadziņu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

8404.

Es meitiņa skaidra augu,
Tevis dēļ netikuse.
Izjāj tāļu, izjāj tuvu,
Jāj pie manis, vainojamas.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

8405.

Es meitiņu nevainoju,
Lai tā diža, lai tā maza.
Kad es ņemšu līgaviņu,
Es dabūšu tīkamo.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

8406.

Es nebūtu to domājis,
Ko Dieviņš man vēlējis:
Pirmis ļaužu valodās,
Pēc bajāra līgaviņa.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

8407.

Es negāju puriņā,
Purā manim kājas mirka;
Es negāju ciemiņā,
Ciemā mani aprunāja.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

8408.

Es negrib' tik teicam',
Ne visai vainejam',
Kad tik līdz padzīvei
Līdzigos ļautiņos.
213 [Zlēkās (Zlēku pag. Vp)].

8409.

Es nekaišu nevienam,
Nekaiš manis vainadziņš,
Kad tik manim nekaitē
Ļaunu ļaužu valodiņa.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

8410.

Es nesaku māsiņām,
Kur aug mana līgaviņa:
Kad pasaku māsiņām,
Tad sāk viņas niecināt.
119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)].

8411.

Es nezinu, kā vajaga
Man' auguma pēlējam,
Vai vajaga sēra gunis,
Vai zilo zēvelīšu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

8412.

Es nezinu, kālabad
Ļaudis mani aprunāja;
Vienu reizi es uzsedzu
Nepuškotu villainīti.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

8413.

Es nezinu, kas ar mani,
Kas ar manu augumiņu:
Paši tautas mani teica,
Paši mani niecināja.
1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)].

8414.

Es noviju vainadziņu
No ļautiņu valodām;
Ne tas mirka rasiņā,
Ne balēja saulītē.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Ļaunu ļaužu valodiņas
Bārenei kroni pina;
Tas rasā nesamirka,
Nedz saulē nobālēja.
19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

8415.

Es otram nesasmēju,
Ne ar otra bērniņam;
Dieviņš man nesasmēja,
Ne manam augumam.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

- 191 -

8416.

Es pa ļaužu volūdeņ'
Kū migleņa par raseņu:
Ļouds iz mani(m), ļouds iz mani
B'ērtin' b'ēra volūdeņes.
Apb'ir, Dīveņ, buoroveņa
Ai voskuom smilteņam.
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

8417.

Es paēdu, es padzēru
Sav' arāja klētiņā;
Būt' ļautiņi zinājuši,
Valodām nevarētu.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

8418.

Es raudāti nedzīros,
Man raudiņa pati nāk:
Dzirdu savu augumiņu
Tuvu, tāļu niecinām.
119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)].

8419.

As redzēju zaļu vuornu
Gaisa vydu koruojūt;
Dīvs, pakar puišu sirdi,
Kuri maitas nycynova.
409 [Līksnas pag. D].

8419¹.

Es savāi mūžiņāi
Nekad žēli neraudāju;
Tik vien žēli noraudāju,
Ka ļautiņi niecināja.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

8420.

Es savami pēlājam
Daudz laimītes nevēlēju:
Naktī miega negulēt,
Dienā saules neredzēt.
129 [Luteros (Zvārtavas pag. Vlk)].

8421.

Es savam pēlājam
Daudzi ļauna nevēlēju:
Klibu jūgt, aklu braukt,
Snaudulīti vizināt.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)], 121 [Gulbenē (Md)], 134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

1. As sovam ļoundaeram
Mūžam loba naevēlēju:
Cūku cyrpt, āezi jāt,
Snoudoliņu vyzanāt.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

8422.

Es savam pēlājam
Daudzi ļauna nevēlēju:
Lai tam usnes uz deguna,
Ērkšķi, dadži pakausī.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

8423.

Es savam pēlājam
Daudzi ļauna nevēlēju:
Simtu govis ganos dzīt,
Vienu pašu mājā dzīt.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

8424.

Es savam pēlējam
Daudzi ļauna nevēlēju:
Velns sirdē, puns pierē,
Pūte mēles galiņā.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

8425.

Es savam pēlējam
Dzelzu pirti kurināju.
Peries, manu pēlējiņ,
Asariņu garu lēju.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

8426.

Es savam pēlējam
Kalnā kāru šūpolīti,
Lai šūpoja, lai līgoja
Vēja māte daskriedama.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

8427.

Es savam pēlājam
Kalnā kāru šūpulīti.
Pūš vējiņš kur pūzdams,
Šūpo manu pēlājiņu.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

8428.

Es savam pēlājam
Labu laimi novēlēju:
Rītā saules neredzēt,
Pupājā padurties.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

8429.

Es savam pēlējam
Meldu krēsliņ' i pacēlu;
Tai lielā kauniņā
Atsasēda soliņā.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

- 192 -

8430.

Es savam pēlējam
Mūžam laba nevēlēju:
Bij tam jāt koka zirgu,
Bērniem iet ubagiem.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

8431.

Es savam pēlājam
Mūžam labu nevēlēju:
Dievs dod tam svina kājas,
Alvu acis aizalvotas,
Lai kājām nestaigātu,
Lai acīm neredzētu.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

8432.

Es savam pēlējam
Mūžam laba nevēlēju:
Kā upei aiztecēt,
Kā zemei samellēt.
282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)].

8433.

Es savam pēlējam
Mūžam ļauna nevēlēju:
Dievs dod tam [viņam] cūku cirpt,
Aveniņu svilināt.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

1. Es savami nāburgam
Mūžam ļauna nevēlēju:
Cūkas cirpt, kazas cirpt,
Straujī kurt uguntiņu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

8434.

Es savami pēlējam [nāburgam]
Mūžam ļauna nevēlēju:
Rudzus sēti, smilgas pļaut,
Gulēt kroga pagaldē.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

8435.

Es saviem ciempuišiem
Mūžam ļauna nevēlēju,
To vārdiņu vien sacīju:
Rītā saules neredzēt!
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

8436.

Es saviem ciempuišiem
Mūžam laba nevēlēju,
Kam tie savas ciemmeitiņas
Tālu, tuvu niecinā.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

8437.

Es saviem ciempuišiem
Mūžam laba nevēlēju:
Virs akmen' malku cirst,
Strautā kurt uguntiņu.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

8438.

Es tam tautu dēliņam
Mūžam laba nevēlēju,
Kam viņš manu augumiņu
Papriekš teice, peic vainē.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

8439.

Es tautieti pavadīju
Līdz pus' tēva tīrumiņ'.
Ej ar Dievu, nāc atkal,
Neklaus' ļaužu valodiņas!
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

8440.

Es tautieti pavadīju
Maģu lauka gabaliņu;
Maģa mana vadīšana,
Pilni lauki valodiņas.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

8441.

Es tev lūdzu, tautu dēlis,
Rakst' man vienu grāmatiņu,
Nu es vairi nevarēju
Aiz tautiņu valodām.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

8442.

Es tev saku, tautu dēlis,
Tautu meitu nenicini!
Tev pašami gadīsies
Visu ļaužu nicināma.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

8443.

Es to ļaužu valodiņu
Daudz vērāi neturēju;
Citu laižu pār galviņu,
Citu minu kājiņām.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

8444.

Es to savu vainadziņu
Cieši liku galviņā,
Lai vējiņis pāri pūta
Visas ļaužu valodiņas.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

- 193 -

8445.

Gana agri precējās
Slavenais tēva dēls,
Ka varēja izpaļāt
Treju kungu zeltainītes.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

8446.

Gani labi noziedēja
Manis labis linu lauks;
Gana godu izturēja
Izvainota mātes meita.
192 [Lipaiķps (Turlavas pag. Kld)].

8447.

Gana labs ļaužu bērns,
Gana kupli sedzieniņi;
Ļaužu mēles, tās nelabas,
Tās nelabu pataisīja.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

8448.

Gana malu visu rītu,
Gana tek dzirnaviņas;
Ustabiņu daiedama,
Dzird' ap sevi runājot.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

8449.

Gana man žēli bija,
Gana gauži noraudāju;
Dziržu savu augumiņu
Nepatiesi niecinām.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

8450.

Gana viegli es staigāju,
Vēl zemīte līgojās;
Gana labi es dzīvoju,
Vēl ļautiņi niecināja.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)], 189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)], 193 [Lutriņos (Lutriņu pag. Kld)], 195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)], 206 [Kuldīgas apriņķī], 224 [Kabilē (Kld)],
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)], 275 [Zemgales novados].

8451.

Ganīdama apsēdos
Uz pelēkas purva cins;
Pāri manim putni skrēja,
Pāri ļaužu valodiņas.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

8452.

Gaŗām gāju tam ciemam,
Te aug mana līgaviņa,
Lai lautiņi nezināja,
Lai neņēma valodās.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

8453.

Godā mani Laime lika,
Godā māte auklēdama;
Ļaudis lika negodā
Ar savāmi valodām.
60 [Salacā (Salacas pag. Vlm)].

8454.

Gribējās ābelei
Zilus ziedus noziedēt;
Gribējās puisītim
Apsmiet manu augumiņu.
Zied ābele baltim ziedim,
Godā manis augumiņš.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

8455.

Gudra gudra irbju māte,
Neved bērnus klājumā;
Vēl gudrāka meitu māte,
Neliek meitu valodās.
1253 [Kroņa laicenē].

8456.

Gulbis guļ ezerā,
Es ļautiņu valodās;
Ceļas gulbis no ezera,
Es no ļaužu valodām.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)], 49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)], 74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)], 138 [Trikātā (Trikātas pag. Vlk)], 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

8457.

Gulbis guļ ezerā,
Es ļautiņu valodās;
Cik gulbjam ūdens lipa,
Tik man ļaužu valodiņas.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Pīle peld pa ūdeni,
Es pa ļaužu valodām;
Ne pīlei ūdens lipa,
Ne man ļaužu valodiņas.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

2. Runojit, jius ļauteņi,
Cik volūdu turādami.
Cik pi zūsis iudin's lypa,
Tik pi manis volūd'eņis.
409 [Līksnas pag. D].

8457¹.

Gulbis gul ezerā,
Lielūdeņa maliņā;
Tā gulēja tas puisītis,
Kas meitiņas niecināja.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

- 194 -

8458.

Gulbis peld par ezaru,
Es par ļaužu valodām;
Gulbis balts, izpeldējis,
Es bij' gudra, izvainota.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

8459.

Ilgi vaira, tautas dēls,
Mūs' māsiņas nepaļāsi.
Kad tu ņemsi līgaviņu,
Mūs, māsiņa aizpaļās.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

8460.

Ir zemīte to nenes,
Ko nes mans augumiņš:
Panes man augumiņš
Ir zināmu, nezināmu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

8461.

Irbei spārni nodiluši,
Egļu mežu lodājot;
Tā nodila ļaužu mēles,
Ap manim runājot.
18 (Meņģelē).

1. Irbei spārni nodiluši,
Egļu mežus lodādam;
Ļaudīm mēles nenodila,
Par manim runādam.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Briežam ragi nodiluši,
Krūmus, mežus lodājot;
Tā nodila ļaudīm mēles,
Gar manim runājot.
224 [Kabilē (Kld)].

8462.

Izkoltus'a driču driva,
Kal'n'eņā stuovādama;
Lai nūkolst tys puis'eits,
Kurs m'eitin'is nycynoja.
4270 [Viļēnu pag. Rz].

8463.

Izkurēju dzelzu pirti
Ar tērauda adatām,
Lai peŗās tie puisīši,
Kas meitiņas niecināja.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Kur, Dieviņ, dzelza pirti
Ar tērauda adatām,
Lai peŗās tie ļautiņi,
Kas peļ manu augumiņu.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

8464.

Izpēļāja tautu dēlis
Treju kungu dzeltainītes;
Izpēļājis, dasagrieza
Pie tās pašas peļamās.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

8465.

Izpēl's mani, tautu dēls
Jāj' citā maliņā.
Jāja, jāja, atgriezās,
Atkal mani zedināja.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

8466.

Izpurinu villainīti,
Tad tik sedzu mugurāi:
Manas baltas villainītes
Pillas ļaužu valodiņu.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

1. Izpurinu villainīti,
Tad tik sedzu mugurā:
Izpurinu ļaunu dienu,
Visas ļaužu valodiņas.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

8467.

Izraun velns dzīvam sirdi
Pirmajam brūtgānam,
Ka tas mani nepaņēma,
Slavīt' vien padarīja.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

8468.

Jau es biju paļājama,
Vēl es pati paļājos:
Jau bij raudas villainītes,
Vēl velēju rāviņā.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

8469.

Jau es b'eju tai brydus'e
Kai azara raudiv'eit'e:
Brīnu dubļus, brīn' osorys,
Brīnu ļaužu volūd'eņis.
442 [Turaidas Rg].

8470.

Jau es biju tā izpelta,
Nekam lieti nederēju;
Vēl es gribu tā pāriet,
Ka sliedītes nepazīst.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

- 195 -

8470¹.

Jau es tevi sen zināju,
Runātājis cilvēciņš:
Tu jau manu bāleliņu
Sen gadiņus aprunāji.
224 [Kabilē (Kld)].

8471.

Jauni puiši, bāleliņi,
Nu man' vaira nepeliet:
Jau manā galviņā
Sudrabiņa vaiņadziņš.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

8472.

Jo tie ļaudis daudz runāja,
Jo es daudzi nebēdāju.
Es saviju vainadziņu
No tām ļaužu valodām;
Nenovīta saulītē,
Ne siltā istabā.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

8473.

Jo tie ļaudis daudz runāja,
Jo es daudzi nebēdāju;
Jo es savu vaiņadziņu
Vēl kuplāku darināju.
1311 [Apē (Vlk)].

8474.

Jo tie ļaudis daudz runāja,
Jo es daudz nebēdāju;
Pāri iešu, nebēdāšu,
Ļaužu runas neklausīšu.
65 [Valtenbergā (Mazsalacas pag. Vlm)].

8475.

Jo tie ļaudis daudz runāja,
Jo es nieku nebēdāju;
Apkārt griezu valkādama
Savu zīļu vaiņadziņu.
187 [Graudupē (Rendas pag. Kld)].

8476.

Jo tie ļaudis daudz runāja,
Jo es nieka nebēdāju;
Dzīvoj' Dievu pielūgdama,
Zemē kāju piesperdama.
215 [Ugālē (Ugāles pag. Vp)].

8477.

Jo tie ļaudis daudz runāja,
Jo es nieka nebēdāju,
Iemu puišus vainodama,
Kā auziņas braucīdama.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

8478.

Jo tie ļaudis daudz runāja,
Jo es nieka nebēdāju;
Es pa ļaužu valodām
Kā pa ledu lidinos.
197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].

8479.

Jo tie ļaudis daudz runāja,
Jo es nieka nebēdāju:
Es pacēlu vainadziņu,
Lai valodas cauri gāja.
282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)].

8479¹.

Jo tie ļaudis daudz runāja,
Jo es nieka nebēdāju;
Galvu gāju grozīdama,
Rokā nesu vainadziņu.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

8480.

Jo tie ļaudis daudz runē,
Jo es nieku nebēdē;
Kad es tapu klajumē,
Palēkdama vien es gāju.
223 [Iķenē (Vandzenes pag. Tl)].

8481.

Jo tie ļaudis daudz runāja,
Jo es nieka nebēdāju;
Minu ļaužu valodiņas
Ar savām kājiņām.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

8482.

Jo tie ļaudis daudz runāja,
Jo es nieka nebēdāju;
Vēl manāi gāliņāi
Ziedi ziedu galiņāi.
171 [Tāšu Padurē (Kalvenes pag. Azp)].

8483.

Jo tie ļaudis daudz runāja,
Jo es nieka nebēdāju,
Zinu savu vainadziņu
Pa godam valkājot.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

- 196 -

8484.

Jo tie ļaudis daudz runāja,
Jo es tīši kaitināju:
Ceļu gāju, puķīt' rāvu,
Puisīšam mutes devu.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

8485.

Jo tie meži skanēt skan,
Jo es viņus skandenāju;
Jo tie ļaudis daudz runāja,
Jo es viņus kaitenāju.
58 [Rozbeķos (Rozulas pag. C)].

8486.

Jo tie vēji lieli pūta,
Jo magone platījās;
Jo tie ļaudis daudz runāja,
Jo es daudzi nebēdāju.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

8487.

Jo to ievu daudz lauzīja,
Jo tai balti ziedi bira;
Jo to meitu niecināja,
Jo raženas tautas jāja.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

8488.

Jūs, ļautiņi, runājiet,
Kaunā manis augumiņš;
Kaunā paši goda ļaudis,
Godā manis augumiņš.
310 [Dignājā (Dignājas pag. Jk)].

8488¹.

Jūs, sieviņas, savas mēles
Saveriet diedziņā,
Savērušas diedziņā,
Pakariet skurstenī!
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

8489.

Kā būs man labam būt,
Kā labaju bildināt?
Mana paša īstenieki
Noliek mani novārtā.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

8490.

Kā tās grūtas dzirnas rūca,
Kā raud gauži malējiņa?
Dzirnas rūca tīru rudzu,
Malējiņa nicināma.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

8491.

Kā var sieksta siekstu velt,
Abas guļ ūdenī?
Kā var meita meitu pelt,
Abas zīļu vaiņagā?
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)], 110 [Cēsīs], 1311 [Apē (Vlk)], 135 [Smiltenē (Smiltenes pag. Vlk)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Kā var sieksta siekstu velt,
Abas guļ ūdenie?
Kā var meita meitu pelt,
Abas ļaužu valodās?
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

8492.

Kad es būtu zinājuse,
Kas peļ manu augumiņu,
Es tam būtu ielaiduse
Ar akmeni mugurā.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

8492¹.

Kāda strāpe tiem puišiem,
Kas meitiņas niecināja?
Uz akmeņa tiem gulēt,
Ecēšām apsegties!
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

8493.

Kādi bija tie ļautiņi,
Kuŗi otru nicināja?
Vai bij Dieva labumiņa,
Vai saulītes baltumiņa?
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 106 [Viesienā (Viesienas pag. Md)].

8494.

Kādu mani Dieviņš deva,
Tādu māte audzināja;
Es neiešu ļaužu dēļ.
Dreijāt savu augumiņu.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

8495.

Kādu velnu vārna brēc,
Kādu velnu meita kliedz?
Vārna brēc sliktu laiku,
Meita puišus apmeloja.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

8496.

Kājas brūk, galva niez,
Ļaudis mani aprunāja;
I galviņa neniezētu,
Kau(t) ļautiņi nerunātu.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

- 197 -

8497.

Kaite man siliņā,
Kaite sila maliņā:
Silā mani odi ēde,
Malā ļaudis aprunāja.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

8498.

Kal, kalēj, ko kaldams,
Kal man cauru vaiņadziņu,
Lai var' ļaužu valodiņas
Kā ar sietu izsijāt.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

8499.

Kālab manis vainadziņis
Šķībi stāv galviņā?
Kā tas šķībi nestāvēs,
Pilns ļautiņu valodiņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Kālab manis vainaciņis
Šķībi stāve gāliņā?
Vai es savu vainaciņu
Pa godam nevalkāju?
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

2. Kāpēc manis vaiņadziņis
Šķībi stāv galviņā?
Kā tas šķībi nestāvēs,
Kad nelietis lūkojās.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

8500.

Kālabadi es, māmiņa,
Mūžam ļaužu valodās?
Kam tu mazu man' mazgāji
Netīrāi ūdenī?
170 [Lielnīkrācē (Nīkrāces pag. Azp)].

8501.

Kālabadi es nevaru
Sīku rožu kroni nest?
Kā bij manim nu panest
Visas ļaužu valodiņas?
224 [Kabilē (Kld)].

8502.

Kālabā meža gali
Citi īsi, citi gaŗi?
Kālab ļaužu valodiņas
Cita ļauna, cita laba?
205 [Ciecerē (Cieceres pag. Kld)].

8503.

Kālabad, tu māsiņa,
Pie manim sērst nenāc?
Vai priedīte, vai eglīte
Tavu ceļu aizkrituse?
- Nekrīt priede, nekrīt egle,
Aizkrīt ļaužu valodiņas.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

8504.

Koļei moza maiteņa,
Toļei linys snuoten'eitēs;
Koļei ļaužu volūduos,
Muovu mel(?) vilnuon'eit'e.
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

8505.

Kalnā mani vējš locīja,
Lejā ļaužu valodiņas.
Es gribēju kalniņā
Ozolā ieķerties.
224 [Kabilē (Kld)].

8506.

Kam, brālīti, piešus kali,
Kam zābakus šūdināji?
Es jau biju tā nopelta,
Ka vairs lieti nederēju.
100 [Rāmuļos (Rāmuļu pag. C)].

8507.

Kam, bāliņ, rotu pirki,
Kam vizuļu vainadziņu?
Sveža māte piestā grūda,
Astru sietu izsijāja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

8508.

Kam, māsiņa, nedzīvoji
Pie māmiņas bāliņos?
- Būt' dzīvojse, nevarēju
Aiz ļautiņu valodām.
295 [Grienvaldē (Zālītes pag. B)].

8509.

Kam tā tāda linu druva
Ceļmalā neravēta?
Tā puisīša linu druva,
Kas meitiņas nicināja.
305 [Vīkstenē (Stelpes (?) pag. B)], 318 [Lindes Birzgalē (Birzgales pag. Rg)].

8510.

Kam tu liji, lietutiņi,
Kam rasiņu rasināji?
Kam tu jāji, tautu dēls,
Kam palaidi valodiņu?
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

1. Kam tu liji, lietutiņi,
Kam, rasiņa, rasināji?
Kam, tautieti, slavu laidi,
Kad nedrīksti bildināt?
224 [Kabilē (Kld)].

- 198 -

8511.

Kamēr meita vaiņagā,
Tikmēr ļaužu valodās;
Kad noņēma vainadziņu,
Noņem ļaužu valodiņas.
239 [Vecaucē (Vecauces pag. Jg)].

8512.

Kas, bērziņ, tev' apbēra [apbēris]
Zaļajām lapiņām?
Kas, māsiņ, tev' izveda [izvedis]
No ļautiņu valodām?
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

8513.

Kas eglīti audzināja
Pašā pļavas vidiņā?
Kas meitiņu niecināja,
Ka nelieša tēva dēls.
228 [Oktē (Vandzenes pag. Tl)].

8514.

Kas kuŗami bēdas bija,
Kas kuŗami jārunā,
Kad es savu vainadziņu
Maz ilgāk panesāju?
324; 3-198.

1. Dievam vaļa, ne ļaudīm,
Par to manu augumiņu,
Kad ilgāki pavalkāju
Savu zīļu vainadziņu.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

2. Laimai bēda, ne ļaudīm,
Par to manu augumiņu,
Kad es savu vainadziņu
Maz ilgāki pavalkāju.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

8515.

Kas man dotu zelta šķēres
Mežiem galus līdzināt?
Kas man dotu ašķu sietu
Sijāt ļaužu valodiņas?
4 [Aijažos].

1. Dodat mana, dodat mana,
Es atnācu gribēdama:
Dodat mana vaŗa šķēres
Meža galus līdzināt;
Dodat mana ašķu sietu
Sijāt ļaužu valodiņas.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

2. Ņem, Dieviņi, vaska šķēres,
Līdzin' meža virsūnītes;
Ņem, māmiņa, astru sietu,
Sijā ļaužu valodiņas!
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

8516.

Kas manami sunīšami
Ik vakarus vietu taisa?
Kas manami pēlējami
Sidrabiņa krēslu ceļ?
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

8517.

Kas man' saka vainadziņu
Ar negodu valkājam,
Tik tam sāpju, tik nelaimju
Kā man zīļu vaiņakā.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

8518.

Kas nelauž liepu slotu,
Lai lauž āra ozoliņa;
Kas še meitas nicināja,
Lai aizjāj Vāczemē.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

8519.

Kas pie mana augumiņa
Nezināmu vainu liek,
Dievs dod pumpu mugurā,
čulgas mēles galiņā.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

8520.

Kas piebira vējiņami,
Sauseglīti līgojot?
Kas piebira ļautiņiemi,
Ap manimi runājot?
82 [Kļavkalnē (Kļavkalns, Kosas pag. C)].

8521.

Kas sak' mani neejot,
Grūta darba nedarot,
Dod, Dieviņ, tam tik grūt'
Kā manām rociņām.
3531 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

8522.

Kas zirnīti nenorāva
Liela ceļa maliņāi;
Kas meitiņu nenicina,
Kamēr zīļu vaiņagāi.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

- 199 -

8523.

Kas tā tāda sieta mēle,
Man' auguma sijātāja?
Dievs dod pašu sieta mēli
Sēnalās iesijāt.
33 [Pēteŗupē (pie Saulkrastiem Rg)].

8524.

Kas tā tāda sijātāja,
Man' auguma niekātāja?
Sijādama, niekādama
Iekrīt pate sēnalās.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)], 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 78 [Kroņa Iršu muižā (Iršu pag. Md)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

8525.

Kas tā tāda sijātāja,
Man' auguma vētītāja?
Tā jau pate izsijāta,
Sēnalās atbīdīta.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

8526.

Kas tur kūp, kas tur deg
Viņā lauka galiņā?
Tur deg puiša dvēselīte,
Kas meitiņas niecināja.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

8527.

Kas varēja priedi vērpt,
Kas ozolu šķeterēt?
Kas var manu augumiņu,
Neredzējis, nicināt?
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

8528.

Kaunies pate, tautu meita,
Savai nieku valodai,
Ka tu manu bāleliņu,
Neredzējse, nicināji.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].

8529.

Kaut man simtu pēlējiņu,
Nav neviena teicējiņa;
Tur es iešu tautiņās,
Kur Laimiņa vēlējuse.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

8530.

Kau(t) zemīte šķīrusēs
Zem manām kājiņām,
Es būt' stāvu ielēkusi
Aiz ļautiņu valodām.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

8531.

Ķizu ķizu, kaitu kaitu
Tiem ciemiņu puisēniem!
Pirmis manis izvaiņoja,
Pēc tie gauži nožēloja.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

8532.

Klusu klusu audzināju
Ciemiņos arājiņu,
Lai ļautiņi nezināja,
Lai neņēma valodās.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

8533.

Ko bij man nu darīt?
Pieci prāti galviņā:
Viens man teica, otris pēla
Svešas mātes auklējumu.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

8534.

Ko būt' ļaudis runājuši,
Ko ņēmuši valodās,
Būt' Laimiņa nelaiduse
Manu mazu augumiņu?
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

8535.

Ko darīt, jāpanes
Izrunāta valodiņa;
Es būt' sirdi rādījuse,
Kaut varētu parādīt.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

8536.

Ko domāji, ciema puisi,
Kas ļaus tev mani jemt?
Teiks tev' ļaudis, vainās mani,
Grozīs tavu padomiņu.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

8537.

Ko ļaudīm nedarīt,
Pati pēla māmuļiņa:
Pill' istaba svešu ļaužu,
Sauca mani snaudulīti.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

1. Aiz barguma tautu māte
Mana vārda nezināja:
Piln' istaba svešu ļaužu,
Sauca mani snaudulīti.
35 [Rembatē (Rembates pag. Rg)].

8538.

Ko, ļautiņi, dabūjāt,
Ap manim runādami?
Ļaunu vārdu dabūjāt,
Ne Dieviņa palīdzību.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

- 200 -

8539.

Ko ļautiņi,dabūjāt,
Ap manim runādami?
Manas bēdas, manas raizes,
Manas gaužas asariņas.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Ko gribate, jūs ļautiņi,
Ko no manis runājat?
Vai gribate sēru mūžu,
Manas gaužas asariņas?
Ja gribat, es jums došu,
Valkājate mūžiņam,
Valkājate mūžiņam,
Cits citam dāvādami,
Cits citam dāvādami
Manas gaužas asariņas.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

8539¹.

Ko, ļautiņi, gribējiet,
Ko par mani runājiet?
Kādu Dieviņš mani laidis,
Tādu mūžu nodzīvošu.
3031 [Tomē (Tomes pag. Rg)].

8540.

Ko, ļautiņi, runājiet,
Ko dieniņas kavējiet?
Būšu, būšu, neliegšos,
Tā puisīša līgaviņa.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

8541.

Ko, ļautiņi, runājat,
Ko dieniņu kavējat?
Vai es nesu klēpītē,
Vai tek līdzi kājiņām?
112 [Cirstos (Cirstu pag. C)].

8541¹.

Ko, ļautiņi, runājāt,
Ko no manim gribējāt?
Vai gribat manu laimi
Gremdēt jūras dibinā?
Velti velti jūs, ļautiņi,
Savas mēles deldējat,
Manu godu, manu laimi
Nespēsat nogremdēt.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

8541².

Ko man vērts te dancot,
Akmens plāna vidiņā?
Ko vērts man še dzīvot,
Visi ļaudis niecināja?
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

8542.

Ko peldami nenopeļ,
Ko celdami neuzceļ!
Nopeļ labu ļaužu bērnu,
Uzteic kūtru kumeliņu.
47 [Ārciemā (Pāles pag. Vlm)].

8543.

Ko, tautieti, nu darām,
Nu valoda klajumā?
Seglo savu kumeliņu,
Jāj uz manu māmuliņu.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

8544.

Ko tie kraukļi kraucināja,
Ko žagatas žvadzināja?
Valodnese pakritusi
Liela ceļa maliņā.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

8545.

Ko tie ļaudis man darīja,
Kad es augu bāliņos!
Cits jau man šūpli kāra,
Cits noņēma vaiņedziņu.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

8546.

Ko tie ļaudis nedarīja
Ar savāmi valodām:
Pieceļ koku, vēja lauztu,
I valodu, nerunātu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

8547.

Ko tie lieli vēji pūstu,
Kad ne priežu siliņā?
Ko tie ļaudis daudz runātu,
Kad ne mana augumiņa?
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Ko tie pūstu lieli vēji,
Ka neaugtu lieli meži?
Ko runātu labi ļaudis,
Ka es liela neizaugtu?
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

8548.

Ko tie teica, to tie teica,
Ko vainoja, to vainoja:
Teic netiklu tēva dēlu,
Vaino labu mātes meitu.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 201 -

8549.

Ko upīte nenesīs,
Sausu zaru iemetot?
Ko ļautiņi nerunās
Ierunātu valodiņu?
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

8550.

Ko vērts manis gājumiņis,
Mans pūriņa vedumiņš?
Tautiets mīļi nedzīvoja,
Ļaudis ņēma valodās.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

8551.

Krāva lielu vezumiņu,
Zināj' labu vilcējiņu;
Ceļ ļautiņi valodiņas,
Zināj' labu nesējiņu.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

8552.

Kreļļu kārtiņ' i pārtrūka,
Ar bāliņu dancojot;
Būt' ar svešu dancojuse,
Valodiņu nevarētu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

8553.

Krīt lapiņa ūdenī,
Grimst ūdeņa dibinā;
Dod, Dieviņi, tā nogrimt
Man' auguma pēlējam.
265 [Emburgā (Salgales pag. Jg)].

1. Peld laiviņa par upīti,
Grimst ūdeņa dibenā.
Labi labi, nu noslīka
Mans valodu cēlējiņš.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

8554.

Krīt priedīte uz priedītes
Degušā siliņā;
Tā krīt ļaužu valodiņas
Uz to manu augumiņu.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

8555.

Krīt zemē, lauz galviņu,
Mans vizuļu vainadziņš!
Tā lai lauza sav' galviņu
Mans auguma pēlājiņš.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

8556.

Krīt skujiņa ūdenā,
Gul ūdena dibinā;
Tā gulēja tas puisītis,
Kas meitiņas niecināja.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

8557.

Krūmiem auga zaļa zāle
Ap resno ozoliņu;
Pulkiem ļaudis aprunāja
Manu smuidru augumiņu.
34 [Plāterē (Plāteres pag. Rg)].

8558.

Kupla liepa, zemu zari,
Aiz vējiņa nevarēja;
Smuka meita, daiļa rota,
Valodām nevarēja.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

8559.

Kupla roze platījās
Liela ceļa maliņā;
Tai meitai laba laime,
Kas ļautiņu valodās.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

8560.

Kur dursies, straujupīte,
Dienu nakti tecēdama,
Dod, Dieviņ, tur durties
Man' auguma pēlājam.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

8561.

Kur gulbīts mazgātos,
Ja nelītu lietutiņš?
Ko ļautiņi tad runātu,
Kad es būtu nedzimuse?
1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)].

8562.

Kur kājiņa nemetās
Celmainā(i) līdumā?
Kur vainiņas nedabūja,
Kad gribēja niecināt?
265 [Emburgā (Salgales pag. Jg)], 289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

8563.

Kur palike balti sniegi,
Kur skaistie augumiņi?
Saule ēde baltu sniegu,
Ļaudis skaistu augumiņu.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

- 202 -

8564.

Kur tecēsi, dēla māte,
Ašķu sietis rociņā?
Vai sijāsi ceļa smiltis,
Vai dēlam līgaviņu?
Tai bij arī meitai būt,
Kas caur ašķi iztecēja.
206 [Kuldīgas apriņķī].

1. Kur tu iesi, dēla māte,
Ašķa sietu sijādama?
- Meklēš' tādu jaunuvīti,
Ko caur sietu izsijāt.
Tā būs smilgas gaŗumiņu,
Adatiņas resnumiņu.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

8565.

Kur tu skriesi, vāverīte,
Visi meži līgojās?
Kur tu iesi, tautu meita,
Visi tevi nicināja?
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

8566.

Kur upīte tecējuse,
Tur tecēja dažu dienu;
Kur slavīte slavējuse,
Tur slavēja dažu dienu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

8567.

Kur, upīte, tu tecēji,
Sānis tek Daugaviņa.
Kur, māsiņa, tu neiesi,
Kaimiņos pēlējiņi.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

8568.

Kur cēlās liela migla,
Kā avota lejiņā?
Kur cēlās laba slava,
Kā no īsta bāleliņa?
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

8569.

Kur cēlās liela migla,
Ne avota lejiņā?
Kur ņem ļaudis valodiņas,
Ne no mana augumiņa?
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

8570.

Kuŗa priede, kuŗa egle
Bez zariem izauguse?
Kuŗa meitiņ' i uzauga
Bez tām ļaužu valodām?
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

8571.

Kuŗa smilga kupla auga,
Tai rasiņa ilgi stāv;
Kuŗa meita daiļa auga,
Tā ļautiņu valudās.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

8572.

Kuŗu dienu nedziedāju,
Kuŗu gauži neraudāju?
Kuŗu dienu sveši ļaudis
Neņem mani valodās?
114 [Biksejā (Blomes pag. Vlk)].

8572¹.

Laba biju Dieviņam,
I savai māmiņai;
Ļautiņiem, tiem nelaba,
Tie dažādi nicināja.
20 [Krapē (Krapas pag. Rg)].

8573.

Laba biju labināma,
Niecināma nederēju,
Niecināma nederēju
Ne savai māmiņai.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

8574.

Labāk būtu, labāk būtu,
Kaut nāvīte nokavusi:
Nedzirdētu ļauna vārda,
Ne darbiņa niecenot.
33 [Pēteŗupē (pie Saulkrastiem Rg)].

8575.

Labāk būtu māmuliņa
Smag' akmini cilājuse,
Nekā mani auklējuse
Priekš ļautiņu valodām.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

8576.

Laba māte mani mazu
Ūdenī iemetuse,
Nekā lielu audzējuse
Priekš ļautiņu valodām.
18 (Menģelē).

8577.

Labāk maizi suņam devu
Nekā ciema puisēnam:
Sunīts man govis gana,
Puisīts cēla valodiņu.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

- 203 -

8578.

Labāk manim daudz pēlāju
Nekā daudz teicējiņu:
Aiz pēlāja pūru daru
Aiz teicēja nevarēju.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

8579.

Lobuok mani p'el'tin' pēl'a,
Nakuo mani teicin' teic'e:
Peļamū tuoļi v'ed'e,
Teicamū kaimiņūs.
422 [Līvānu pag. D].

8580.

Labāk mani sniegs apsniga,
Nekā ļaudis aprunāja:
Sniegs apsniga, vējš nopūta,
Es ļautiņu valodās.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Labāk mani līts nolija
Nekā ļaudis runājuši:
Līts nolija, vējš nopūta,
Valodiņu nenopūta.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

8581.

Labāk manu augumiņu
Būt' zemīte rūdējuse,
Nekā ļaudis runājuši
Pa visām maliņām.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

8582.

Labāk puiša zelta nauda
Lai sadega ugunī,
Nekā manu augumiņu
Ieliek ļaužu valodās.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 224 [Kabilē (Kld)].

1. Smuks puisītis ietecēja
Gulamāi laiciņā.
Mazu brīdi pagulēja,
Sāk ar naudu lielīties.
"Še, meitiņa, zelta nauda,
Dod man savu vainadziņu!"
Labāk redzu tavu naudu
Ziluguni sadegot,
Nekā savu vainadziņu
Lieku ļaužu valodās.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

8583.

Labi ļaudis apnikuši,
Gar manim runājot;
Nograuzuši akmeņam
Triju gadu augumiņu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

8584.

Labs ar labu sasatika,
Steidza mani aprunāt;
Būt maizītes gabaliņš,
Būtu mani apēduši.
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

8585.

Labs ar labu satikās,
Steidza mani aprunāt.
Vēl nebija labajam
Mūža kreklis mugurā.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

8586.

Lai guļ mans pēlājiņš,Kā guļ mani linu krekli,
Kā guļ mani linu krekli
Mana pūra dibenā.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

8587.

Lai man simts pēlējiņu,
Lai neviena teicējiņa
Es būš' ņemt to meitiņu,
Kuŗa tika prātiņam.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

8588.

Lai sapuva apšu lapa,
Kam tā mani nobaidīja;
Lai tā pūst ļaužu mēles,
Kam tie mani aprunāja.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

8589.

Laimīt, mūža licējiņa,
Kādu mūžu tu man liki?
Vai tu liki pa ļaudīm(i),
Vai pa ļaužu valodām?
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

8590.

Laiž ārā, laiž ārā,
Iekšā mani aprunāja!
Lai zied mani balti mati
Apakš spangu vaiņadziņa.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

- 204 -

8591.

Ļaudīm mēles apdilušas,
Ap manimi runājot.
Ko, ļautiņi, runājāt,
Ko no manis gribējāt?
Kaunā jūsu valodiņa,
Godā manis augumiņš.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

8592.

Ļaudis bija vējiņā,
Es vējiņa maliņā;
Ļaudis bija dziesmītēs,
Es ļautiņu valodās.
108 [Veismaņu pagastā (Vaives pag. C)].

8593.

Ļaudis kāra šūpolīti,
Man augoti bāliņos;
Es pakāru tautiņās
Par Laimiņas likumiņu.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

1. Ko, ļautiņi, jūs gribieti
No tā mana augumiņa?
Citi cirta birzie līksti,
Citi kāra šūpulīti;
To pakāru tautiņās
Par Laimiņas likumiņu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

8594.

Ļaudis man daudzināja
Sētā miežu arājiņu.
Es negribu tuvumā,
Ne savā sētiņā.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

8595.

Ļaudis man šūpli kāra
Ar savām valodām.
Kaŗat, ļaudis, šūpet mani,
Man nevaid sūpetājs.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

8596.

Ļaudis man šūpli kāra
Ar savām valodām.
Pakaŗat manas bēdas,
Manas gaužas asariņas!
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)], 2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

1. Vēl', Dieviņ, tu man labu,
Ļaudis laba nevēlēja,
Ļaudis laba nevēlēja
Ar savām valodām.
Ļaudis manim pakāruši
Nezināmu šūpulīti.
Šūpojiet bēdas manas,
Manas gaužas asariņas,
Manas gaužas asariņas,
Tās zemē neritēja,
Tās rit zelta biķerī,
Lai dzeŗ ļauna vēlētāji.
46 [Carnikavā (Rg)], 207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

8597.

Ļaud's man teica, ļaud's man liedza
Kaimiņos arājiņu.
Man nebija šos kungos,
Ne vēl še kaimiņos.
121 [Gulbenē (Md)].

8598.

Ļaudis manim tiltu taisa
Ar savām valodām;
Priekšā manim uztaisīja,
Pakaļā noārdīja.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

8599.

Ļaudis man vainu cēla,
Es par vainu nebēdāju;
Dižu metu pār galviņu,
Mazu minu kājiņām.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

8600.

Ļauds' man' c'ēl'e volūdiņis,
Es' pac'ēļu vainaciņu,
Lai v'ējiņis cauri peut'e
Vysys ļaužu volūdiņis.
422 [Līvānu pag. D].

8601.

Ļaud's manam augumam
Divas paļas dabūjuši:
Viena bija miega paļa,
Otra darba nesekmiņa.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

8602.

Ļaudis mani aprunāja,
Aiz eglītes stāvēdami.
Tik tiem sāpju, tik bēdiņu,
Cik skujiņu eglītē.
33 [Pēteŗupē (pie Saulkrastiem Rg)].

8603.

Ļaudis mani aprunāja,
Es aiz durvīm klausījos.
Vēru durvis, spēru kāju,
Trūkst ļaudīm(i) valodiņas.
40 [Slokā (Rg)].

- 205 -

1. Es dzirdēju caur sieniņu,
Ļaudis mani aprunāja.
Spēru kāju par sliesniņu,
Trūkst ļaudiemi valodiņu.
Ko jūs, ļaudis, gribējieti,
Par maniemi runādami?
Vai gribat manas bēdas,
Manas gaužas asariņas?
Es jums došu savas bēdas,
Savas gaužas asariņas;
Mūžiņami valkāsit,
Vēl paliks bērniņiem.
135 [Smiltenē (Smiltenes pag. Vlk)].

8604.

Ļaudis mani aprunāja,
Es ražani padziedāju,
Es ražani padziedāju
Tai lielāji žēlumā.
224 [Kabilē (Kld)].

8604¹.

Ļaudis mani aprunāja,
Pie baznīcas stāvēdami,
Ka es lielis dzērējiņis,
Ka es sievas nedabūšu.
Es dabūju to meitiņu,
Kur puisīši ķīvējās.
224 [Kabilē (Kld)].

8605.

Ļaudis mani aprunāja,
Pie baznīcas stāvēdami.
Lai noskan ļaužu mēles
Kā baznīcas pulkstenīši.
229 [Rideļu pagastā (Engures pag. Tk)].

8606.

Ļaudis mani aprunāja,
Uz atmata stāvēdami.
Dievs dod viņiem nobālēt
Kā atmata zālītei.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

8607.

Ļaudis mani brūti sauca,
Kur tie mani brūtgāniņi?
Vai bij šķilti, vai perēti,
Vai palika vanckaros?
263 [Dobelē].

8608.

Ļaudis mani brūti sauca,
Kur tie mani brūtgāniņi?
Vai ir dzīvi, vai miruši,
Vai ķeizara dienastā?
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

8609.

Ļaudis mani brūti sauca,
Kur tie mani brūtgāniņi?
Vai Leišos, vai Prūšos,
Vai tepat Kurzemē?
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

8610.

Ļaudis mani brūti teica,
Kur tie mani brūtgāniņi?
Kur tās manas līgtas saktes,
Kur laulāmi gredzentiņi?
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

8611.

Ļaudis mani ieņēmuši
Nevainīgu valodās.
Būtu miris, neuzaudzis,
Kur ņemt' ļaudis valodiņas?
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

8612.

Ļaudis mani ļaunu saka,
Ko ļaudīm ļaunu daru?
Vai tādēļ ļauna biju,
Kad rājējam atbildēju?
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

8613.

Ļaudis mani niecenāja,
Dēkla mani cilenāja;
Dēkla mani uzcēluse
Laba vīra kumeļā.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

8614.

Ļaudis mani saminuši
Kā dubļainu kājas autu;
Laima mani izmazgāja
Kā to putu gabaliņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

8615.

Ļaudis mani sēdināja
Dūnaiņāi ezerāi;
Es sēdēju kalniņāi
Sudrabiņa krēsliņā.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 206 -

8616.

Ļaudis mani valodās
Brāļos kāra šūpulīti;
Šī devīta vasariņa,
Vēl neredzu līgojam.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

8617.

Ļaudis mani valodās
Sēdināt sēdināja;
Dēkla, Laima manu krēslu
Ritināt ritināja.
190 [Kuldīā].

8617¹.

Ļaudis manu arājiņu
Šur zināja, tur zināja;
Dēkla, Laime, tā zināja,
Tā nenieka nesacīja.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

8618.

Ļaudis manu arājiņu
Tuvu, tāļu daudzināja.
Vakar ēžu launadziņu
Sav' arāja klētiņā.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

8619.

Ļaudis manu augumiņu
Astru sietu izsijāja.
Sijā, Dievs, ļaužu mēles
Smalkajām adatām!
18 (Meņģelē).

8620.

Ļaudis manu augumiņu
Kā podziņu skandināja;
Skanēs ļaužu dvēselītes
Dziļā elles dibinā.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ļaudis manu augumiņu
Kā zvārguli skandināja;
Skandin', Dievs, ļaužu mēles
Dziļā elles dibinā!
45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)].

8621.

Ļaudis manu augumiņu
Kā zvārguli skandina;
Es par ļaužu valodām
It nenieka nebēdāju.
271 [Mangaļos (Mangaļu pag. Rg)].

8622.

Ļaudis manu augumīnu
Negodāji ielikuši;
Cel, Dievīni, tu gan vari,
Godāj manu augumīnu!
158 (Tosmarē).

8623.

Ļaudis manu augumiņu
Negodāi nolikuši;
Godā manis augumiņis,
Negodāi runātāji.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

8624.

Ļaudis manu augumiņu
Šādu tādu niecināja.
Apraugiet katris savu,
Tad vēl manu nieciniet!
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

8625.

Ļaudis manu augumiņu
Šādu tādu niecināja.
Es nevaru ļaužu dēl
Dreijāt savu augumiņu,
265 [Emburgā (Salgales pag. Jg)].

8626.

Ļaudis manu augumiņu
Stāvu bēra valodām;
Ber, Dieviņi, ļaužu mēles
Baltajāmi smiltiņām!
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 29 [Nurmižos (Vildogas pag. Rg)].

8627.

Ļaudis manu augumiņ'
Stāvu bēre valodām;
Šaut, Dieviņ, ļaužu mēl'
Smalkajām nātriņām!
133 [Palsmanē (Palsmaņa pag. Vlk)].

8628.

Ļaudis manu augumiņu
Stāvu bēra valodās.
Smuidris manis augumiņis,
Gaŗām bira valodiņas.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

8629.

Ļaudis manu augumiņu
Ūdenie slīcināja;
Slīcin', Dievus, ļaužu mēles
Jel manās asarās.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

- 207 -

8630.

Ļaudis manu kaunu gaida
Kā saulīti uzlecam;
Lec saulīte, eim' godāi,
Kaunāi paši gaidītāji.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

8631.

Ļaudis manu līgaviņu
Šur zināja, tur zināja;
Dēkla, Laima, tā zināja,
Tā nenieka nesacīja.
206 [Kuldīgas apriņķī].

8632.

Ļaudis miega negulēja,
Manu bēdu bēdādami.
Guliet, ļaudis, miegu savu,
Dievs bēdāja manu bēdu.
[?].

8633.

Ļaudis pēle augumiņu,
Es staigāju dziedādama.
Ko bij man tam darīt,
Lustīgam prātiņam.
21 [Krimuldā (Krimuldas pag. Rg)].

8634.

Ļaudis pēla jo meitiņu,
Es ar līdzi palīdzēju,
Lai ļautiņi nezināja,
Ka tā mana līgaviņa.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē], 42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

1. Otram teicu to meitiņu,
Pašam tika prātiņam.
Es tīšāmi otram teicu,
Lai nesaka cerējumu.
66 [Aizkujā (pie Cesvaines Md)].

8635.

Ļaudis pēla to meitiņu,
Es ar pelti palīdzēju,
Es ar pelti palīdzēju,
Sev līgavu taupīdams.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ļaudis pēla, ir es pēlu
Šo kaimiņu zeltenīti;
Žēl man bija otram dot
To godīgu ļaužu bērnu.
35 [Rembatē (Rembates pag. Rg)].

8636.

Ļaudis pēla to meitiņu,
Es ar pelti palīdzēju.
Ļaužu pelta, mana pelta,
Tā būs mana līgaviņa.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

8637.

Ļaudis pēla to meitiņu,
Es segloju kumeliņu.
Dievs dod man vislabo,
Visu ļaužu peļamo.
60 [Salacā (Salacas pag. Vlm)].

8638.

Ļaudis pēle to vietiņu,
Tās vietiņas arājiņu.
Es grib' iet un dzīvot,
Ņemt Dieviņu palīgā.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

8639.

Ļauds uz mane cik runuo,
Ka es veira nadabuošu.
Audzei, Dīveņ, rudzus mīžus,
Atīs pats dzīduodams.
406 [skat. 4190. (Jāsmuižas pag. D)].

8640.

Ļaudis cēla valodiņas,
Es pacēlu vainadziņu,
Es pacēlu vainadziņu
Kuplumā, augstumā.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

8641.

Ļaudis cēla valodiņas,
Es pacēlu vainadziņu;
Caurs bij mans vainadziņš,
Cauri bira valodiņas.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)], 28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 424 [Barkavas pag. Rz].

1. Caurs bij manis vainadziņš,
Cauras ļaužu valodiņas;
Es pacēlu vainadziņu,
Izbirst ļaužu valodiņas.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

8642.

Ļaujieties, ļauni ļaudis(?),
Ļaunajām valodām,
Kā saulīte paļāvās
Melnajiem mākuļiem [mākoņiem].
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)], 362 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

8643.

Ļaužu dēļi nedrīkstēju
Ar puisīti parunāt,
Tūlīn ļauži tā sacīja:
Tie vairs labi nerunā.
206 [Kuldīgas apriņķī].

- 208 -

8644.

Ļaužu dēļ nedrīkstēju
Pie māsiņas sērsti iet:
Kuŗš redzēja, tas sacīja -
Māsu prec dieveŗam.
353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

8645.

Ļaužu dēļ nedrīkstēju
Puškot savu augumiņu.
Sak' ļautiņi redzēdami:
Puišu dēļ puškojās.
171 [Tāšu Padurē (Kalvenes pag. Azp)].

1. Puišu dēļ es meitiņa
Nedrīkstēju puškoties.
Kuŗš puisītis mani redz:
Manis dēļ puškojās!
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

8646.

Liedz man kungi, liedz man ļaudis
Peļamo tēva dēlu.
Ai Dieviņ, ko darīšu,
Tīk manam prātiņam.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

8647.

Liedz man ļaudis to puisīti,
Kam tie liedza, kam neliedza?
Vai tie liedza, sev taupīja,
Vai man laba nevēlēja?
177 [Sakaslejā-Apriķos (Apriķu pag. Azp)].

8648.

Liedz man pieci liedzējiņi,
Lai nejēmu to meitiņu;
Lai vēl liegtu otri pieci,
Tīk manam prātiņam.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

8649.

Liedziet visi, liedzējiņi,
To meitiņu neaizliegsat:
Tas puisītis ņēmējiņš,
Tā meitiņa gājējiņa.
206 [Kuldīgas apriņķī].

1. Liedza pieci, liedza seši
Man neņemt to meitiņu;
Lai liedz pieci, lai liedz seši,
Viņa nāk, es grib' ņemt.
48 [Alojā un Lielsalacā (Alojas un Salacas pag. Vlm)].

8650.

Liek man ļaudis liekamo,
Man būs nest nesamo;
Ko panest nevarēju,
To saminu kājiņām.
131 [Mēŗa muižā (Mēŗa pag. Vlk)].

8651.

Lieli vēji sajaukuši
Smalku linu tīrumiņu;
Ļauni ļaudis izpēluši
Mūsu mīļu dzīvošanu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 133 [Palsmanē (Palsmaņa pag. Vlk)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

8652.

Lietiņš lija, nenomirku,
Kā nomirku rasiņā;
Tautiets pēla, neizpēla,
Kā izpēla bāleliņš.
121 [Gulbenē (Md)].

8653.

Lieto mani nu, Laimiņa,
Ja tu vari izlietot!
Es jau biju tā nopelta,
Ka vairs lieti nederēju.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

8654.

Liec, Laimiņa, tu godā,
Ļaudis lika negodā,
Ļaudis lika negodā
Ar savām valodām.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

8655.

Lieciet, tautas, jele mieru
Manam mazam augumam!
Vēl nebiju pieaugusi,
Jau tautiņu valodās.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

8656.

Lec, saulīte, rītā agri,
Lec ar Dieva palīdziņu;
Vakarā noiedama,
Aiznes ļaužu valodiņas!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

8657.

Lec, saulīte, rītā agri,
Spodrē manu augumiņu;
Vakarā rietēdama,
Deldē manu pēlājiņu!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 209 -

8658.

Līdz šo laiku mana slava
Par istabu nepārgāja;
Nu māršiņa, sieta mēle,
Staigāj', mani sijādama.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

8659.

Līdzens bija mans celiņš
Kā notrīta galodiņa;
Tā nodila ļaužu mēles,
Gaŗum manis runājot.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

8660.

Līdzi, Dievs, man dzīvot,
Ļaudis man nepalīdz,
Ļaudis man nepalīdz
Ar savām valodām.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

8661.

Līdzi kalni, līdzi lejas
Tekošam kumeļam;
Līdzi gāja laba slava
Mākošam dēliņam.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

8662.

Līdzi līdzi ar bāliņu,
Nepaliku pakaļā;
Pakaļā palikusi,
Valodāmi nevarēju.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

8663.

Līgaviņa mātes meita,
Klausi mana viena vārda;
Ja neklausi viena vārda,
Paliec ļaužu valodās!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

8664.

Līgo viļņi baltu puķi
Ezeriņa maliņā;
Tā līgoja labi ļaudis
Mani vienu valodās.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

8665.

Līgojies, ozoliņ,
Es ar tevi nelīgoju:
Man ar tevi līgojot,
Slavīt' gāja maliņā.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

8666.

Līst', lietiņu, vienu dienu,
Nelīst' visu vasariņu;
Runāj't, ļaudis, vienu gadu,
Nerunāj't visu mūžu.
232 [Talsos (Tl)].

8667.

Līst' līdams, lietutiņi,
Kam rasiņu rasināji?
Ņem ņemdamis, tautu dēlis,
Kam palaidi valodiņas?
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

8668.

Lija lietus saulītē,
Runā ļaudis vējiņā.
Saule lietu nospīdēja,
Vējš nopūta valodiņas.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

8669.

Liniem sēju to driviņu,
Magonām noziedēja;
Otram teicu to meitiņu,
Patim tika prātiņam.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

8670.

Māmiņ' mana tā sacīja;
Meitiņ mana, nilietīt!
Nipel mani, māmulīte,
Diezgan ļaužu pēlājiņu.
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

8671.

Māsa gauda brālīšam,
Ka ļautiņi niecināja.
Brālīts māsai atbildēja;
Kuŗu koku vējš neloka?
Kuŗu koku vējš neloka,
Kuŗu ļaudis nevainoja?
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

8672.

Malu malas izskraidīja
Slavenais tēva dēls;
Tepat grieza kumeliņu,
Pie tās pašas peļamās.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

8673.

Man ļautiņi daudzināja
Kaimiņos arājiņu.
Dievs to zina, Laime zina,
Es jau pate nezināju.
316 [Jēkabpilī].

- 210 -

1. Šur man teica, tur man teica
Ļaudis miežu arājiņu;
Vēl jau pate nezināju,
Kur Laimiņa audzināja.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

8674.

Man ļautiņi izrunājši
Nezināmu valodiņu.
Lai ļaudiemi mūžam žēl,
Kā man žēl valodiņu.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

8675.

Man ļautiņi izrunāja
Nezināmu valodiņu:
Cits mežā līksti cirta,
Cits jau kāra šūpulīti.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

8676.

Man ļautiņi pacēluši
Nezināmas valodiņas;
Pacel, Dievs, ļautiņiem
Nezināmas nelaimītes!
305 [Vīkstenē (Stelpes (?) pag. B)].

8677.

Man netika še dancot,
Akmens plāna vidiņā;
Man netika še dzīvot,
Še man' ļaudis niecināja.
231 [Stendē (Stendes pag. Tl)].

8678.

Mana balta māmuļiņa,
Vairs nevaru valodām:
Nav dieniņa izaususi,
Jau valodas sētiņā.
190 [Kuldīā].

8679.

Man' galviņa nepanesa
Triju rindu vaiņadziņu;
Div' rindiņas sīku zīļu,
Trešā ļaužu valodiņu.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

8680.

Manai vīra māmiņaje
Pulkstens mēles galiņāje,
Kuŗu sētu pieiedama,
Tur jau mani šķindināja.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

1. Tautu dēla māmiņai
Pulkstens mēles galiņā;
Vienu rītu piecēluse,
Staigā ciemus zvanīdama,
Staigā ciemus zvanīdama:
Slinka mana jaunuvīte.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

8681.

Manas gaudas asariņas,
Jūs zemēi nekrītiet;
Tā sirdī sagulstiet,
Kas man' gauži rūdināja.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

8682.

Manas gaudas asariņas,
Zemītē nelīstiet,
Līstiet Laimes biķerī,
Lai dzeŗ mani pēlējiņi.
135 [Smiltenē (Smiltenes pag. Vlk)].

8683.

Man ļautiņi apsasmēja,
Tepat klāti stāvēdami,
Šķiet man' vis neprotot,
Ka nenieka nesacīju.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

8684.

Man's, ļautiņi neieredz,
Zemīt' vairs nepanes.
Ko, ļautiņi, jums darīju?
Zemīt' minu kājiņām.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

8685.

Mans ražens augumiņš
Dažam žēli padarīja;
Dažs būt' sviedis, kad drīkstētu,
Ar akmini mugurā.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

8686.

Maz' būdama, es palīdu
Zem māmiņas villānītes;
Kur, māmiņa, nu līdīšu,
Nu es ļaužu valodās.
394 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

8687.

Maza maza gaisumiņa,
Jau saulīte gabalā;
Maza maza man māsiņa,
Jau ļautiņu valodās.
326 [Taurkalnē (Taurkalnes pag. B)].

- 211 -

8687¹.

Mazgā ļaudis mani skaidru
Ar savām valodām,
Nevaid mana māmuliņa
Mani skaidru mazgājuse.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

8688.

Miega dēļ, darba dēļ
Es mūžam neraudāju;
Vienas ļaužu mēles dēļ
Bierst man daža asariņa.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

8689.

Mēs bijām div' māsiņas,
Abas ļaužu valodās;
Kur mēs abas runājām,
Tur asaras straumēm tek.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

8690.

Meita meitu paļājās,
Laime stāv pakaļā.
Saka Laime stāvēdama:
Paliec pate tai godā!
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)], 98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

8691.

Meitiņ, jauna vēl (tu) būdama,
Necel naidu bāliņos:
No tālienes viesi nāca,
Kaimiņos pēlājiņi.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

8692.

Meitiņām jādzīvo
Kā sīkām puķītēm:
Saule spiež puķu ziedus,
Ļaudis meitu vainadziņus.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

8693.

Melnā elkšņa ziedi bira
Pa visiem krūmiņiem;
Stalta puiša slava gāja
Pa visiemi pagastiem.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

8694.

Melna čūska riņķi grieza
Vidū jūras uz akmiņa:
Tā griež puiša dvēselīt',
Kas meitiņas nicināja.
24 [Lēdurgas draudzē].

8695.

Melni kraukļi spārnus sita,
Par jūriņu pārskriedami;
Izsit, Dievs, puišam prātu,
Kas meitiņas nicināja!
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

8696.

Met, māsiņa, upītēi
Valudiņu vainadziņu,
Lai aiztek runātājs
Kā vizuļu vainadziņš.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

8697.

Metiet, tautas, visu paļu
Pirmajāi gadiņā;
Jau otrā, trešajā
Es paļoti nesadevu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

8698.

Mīkši mani žagi rāva,
Kas var mani daudzināt?
- Tu, māsiņa, jauna biji,
Tautas tevi daudzināja.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

8699.

Minu, minu zaļu zāli
Zem savāmi kājiņām:
Ne, zālīte, tevi minu,
Minu ļaužu valodiņas.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

8700.

Nāks rudens, nāks rudens,
Tad kokiem lapas birs;
Tad beigsies, tad beigsies
Ļautiņiem valodiņas.
244 [Īlē (Īles pag. Jg)].

8701.

Nāc pie manis ciemoties,
Valodiņu cēlājiņa!
Es pacelšu ērkšķu krēslu,
Asariņu biķerīti.
184 [Dūrē (Vārmes pag. Kld)].

1. Mana ļauna vēlētāja,
Nāc pie manis alus dzert!
Es tev došu bēdu bļodu,
Div' biķeŗus asariņu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

8702.

Nava, nava tās upītes,
Kam nav dūņu dibenā;
Nava, nava tās meitiņas,
Kam nav paļu maliņā.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

- 212 -

8703.

Nav puķīte izplaukuse,
Jau to vija vainagāi;
Nav meitiņa uzauguse,
Jau ļautiņu valodās.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

8704.

Nav saulīte nogājuse [nogājusi],
Rasa zāles galiņā;
Nav meitiņa uzauguse [uzaugusi],
Jau ļautiņu valodās.
2 [Aderkašos (Taurupes pag. Rg)], 6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 167 [Kazdangā (Kazdangas pag. Azp)], 171 [Tāšu Padurē (Kalvenes pag. Azp)], 181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)], 207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)],
216 [Ventspilī], 263 [Dobelē], 264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)], 270 [Ozolu muižā (Ozolnieku pag. Jg)], 271 [Pienavā (Džūkstes pag. Jg)], 281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)], 290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)],
303 [Svitnē (Svitenes pag. B)], 340 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

8705.

Nav saulīte norietējse,
Jau rasiņa ābolā;
Nav meitiņa pieauguse,
Jau to vecu daudzināja.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

8706.

Ne es gribu teicējiņa,
Ne otrā pēlējiņa;
Lai stāv mans augumiņš
Ne teicams, ne peļams.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

8707.

Ne labais mani pēla,
Ne labais niecināja:
Izpeliņa mani pēla,
Izniecava niecināja.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Neba lieta mani pēla,
Neba lieta nicināja:
Izpaļiņa mani pēla,
Izniekuls nicināja.
45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)].

2. Nala lieta teica mani,
Nala lieta nicināja:
Purva zāle teica mani,
Vijgrieztiņš nicināja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

8708.

Ne man šurpu, ne man turpu
Par tām ļaužu valodām;
Griež' apkārti kumeliņu
Pie tās pašas māmaļiņas.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

8709.

Ne miegam, ne kaunam,
Ne katram neļāvos,
Ne citiem ļautiņiem
Bez vainiņas niecināt.
2071 [Ancē (Ances pag. Pg)].

1. Nevienam nelaidos
Sav' augumu niecināt:
Ne miegam, ne darbam,
Ne otram cilvēkam.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

8710.

Ne miglā, ne rasā
Mirka manas villainītes:
Mirka ļaužu valodās,
Gaudajās asarās.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

8711.

Ne zemīte to nenesa,
Ko nes manis augumiņis:
Panes lietu, panes sniegu,
Panes ļaužu valodiņas.
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

8712.

Ne tā mana goda drēbe,
Kas ikdienas mugurā;
Ne tas manis arājiņis,
Ko ļautiņi daudzināja.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

8713.

Ne tā visu Laime lika,
Kā ļautiņi daudzināja:
Man ļautiņi daudzināja
Mājās miežu arājiņu.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

8714.

Ne tas mans arājiņš,
Ko ļautiņi daudzināja;
Tas bij mans arājiņš,
Ko ļautiņi nezināja.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

8715.

Ne tas mans arājiņš,
Kuŗ' ļautiņi daudzināja:
Tas būs mans arājiņš,
Kuŗ' augdama neredzēju.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

- 213 -

8716.

Ne tur krita kļava lapa,
Kur auguse ķļavienā;
Ne tur Dievs, Laima lika,
Kur ļautiņi daudzināja.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

8717.

Nebēdā, tautu meita,
Ka es tevi niecināju;
Pats es tevi niecināju,
Zināj' savu līgaviņu.
221 [Engurē (Engures pag. Tk)].

8718.

Nebēdāju es peļama,
Nebēdāju nicināma:
Man atnāca tie ļautiņi,
Kas paļiņas nebēdāja.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

8719.

Nebij visa purva zāle,
Kas aug purva maliņā;
Nebij mana līgaviņa,
Ko ļautiņi daudzināja.
86 [Ļaudonā (Ļaudonas pag. Md)].

8720.

Nebūt' žēl, nebūt' žēl,
Ka jel lieta nicinātu:
Purva niedra, sila ciesa
Nicin' manu augumiņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Šādi tādi nelietīši
Vainā manu augumiņu;
Kad vainātu labi ļaudis,
Ne sirsniņa nesāpētu.
206 [Kuldīgas apriņķī].

8721.

Nedod Dievs tādas slavas
I nabaga bērniņam,
Kādu slavi i slavēja
Pat lielai brāļu māsai.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

8722.

Niedru kaula gultu taisu
Uz ozola staklītēm,
Sniedzes spalvu spilventiņš
Linu ziedu paladziņi:
Lai gulēja tie ļautiņi,
Kas tur mani valodās.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

8723.

Nieka bēdu nebēdāju,
Kad klātēji niecināja:
Sen tālēji naudu skaita,
Sen segloja kumeliņu.
163 [Dzērvē (Dzērves pag. Azp)], 348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Es nenieka nebēdāju,
Ka ļautiņi niecināja:
Jo man' klātu niecināja,
Tālu tautas kājas ava!
206 [Kuldīgas apriņķī].

8724.

Nicin' bite sila priedi,
Nicin' āra ozoliņu;
Nicin' mani tie ļautiņi,
Kas jau paši nicināmi.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

8725.

Nican' ļaud's to meitiņ',
Es līdzej' nicinet;
Kad ļautiņi neredzej',
Tad sedlej' kumeliņ'.
215 [Ugālē (Ugāles pag. Vp)].

1. Vaino ļaudis to meitiņu,
Es pats labi palīdzēju.
Kad bij labi novainota,
Pats tad jāju lūkoties.
205 [Ciecerē (Cieceres pag. Kld)].

8726.

Nicin' mani sveši ļaudis,
Nicin' savi bāleliņi.
Tas bij man vairāk žel,
Kad nicina bāleliņi.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

8727.

Nicināt nicināja,
Darināt darināja;
Jo vairāk nicināja,
Jo vairāk darināja.
308 [Altenē (Seces pag. Jk)].

8728.

Nicināti nicināja,
Kādēļ mani nicināja?
Vai es darba nedarīju,
Vai valodas nerunāju?
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

8729.

Nicināt nicināja,
Kādēļ mani nicināja?
Vai nicina darba dēļ,
Vai bargās valodiņas?
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

- 214 -

8730.

Niecināt niecināja,
Kādēļ mani niecināja?
Vai niecina darba dēļ,
Vai dēļ maza augumiņa?
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

1. Darba dēļ, dēla māte,
Tu jau manis nenicini;
Ja tu gribi, tad nicini
Aiz tā maza augumiņa.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

2. Niecināt niecināja,
Kādēļ mani niecināja?
Vai niecina darba dēļ,
Vai dēļ maza augumiņa?
Ja niecina darba dēļ,
Lai nāk līdzi druviņā;
Ja dēļ maza augumiņa,
Tā nebija mana vaina.
135 [Smiltenē (Smiltenes pag. Vlk)].

3. Nycyn mani nycynuoja,
Dēļ kuo mani nycynuoja?
Voi dēļ mīga, voi dēļ dorba,
Voi dēļ moza augumeņa?
Ni dēļ mīga, ni dēļ dorba,
Ni dēļ moza augumeņa.
Augums beja man', mameņ,
Na auguma vīn vajag:
Vajag tam augumam
Dyžan kupla sedzineņa.
426 [Sakstagala pag. Rz].

8731.

Niecinait nu, ļautiņi,
Nu jums vaļa niecināt:
Nu vēl mana galva nes
Vizuļotu vainadziņu.
100 [Rāmuļos (Rāmuļu pag. C)].

8732.

Niciniet, vedekliņas,
Pa ciemiņu staigādamas,
Ja gribiet malējiņas
Jele šādu vasariņu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

8733.

Neliekat, visi ļaudis,
Manis vien valodās;
Vai es viena uzauguse
Ļautiņiem daudzināt?
163 [Dzērvē (Dzērves pag. Azp)].

8734.

Nelūdz velti, tautas dēls,
Nebūš' tava līgaviņa:
Ka neiešu, ta neiešu
Par pērnaju pēlumiņu.
138 [Trikātā (Trikātas pag. Vlk)].

8735.

Ņem, bāliņ, ņem bāliņ,
Ij to pašu peļamo;
Dievis zina, teicamā
Iesi malti, vai neies.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

8736.

Ņem, bāliņi, teicamo,
Es ņemš' ļaužu peļamo;
Redzēsim dzīvodami,
Kuŗam Dievis palīdzēs.
35 [Rembatē (Rembates pag. Rg)].

8737.

Ņem ņemdamis līgaviņu,
Slavenajis tēva dēls!
Ko nicini, ko paļāji
Visas ciema dzeltainītes?
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

8738.

Nemirst', mana māmuliņ,
Kamēr mani izlietā;
Tu nomirsi, es palikšu
Mūžam ļaužu valodām.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

8739.

Neņem akas ūdentiņa,
Ņem labāki ezeriņa;
Neņem tāļas tautu meitas,
Ņem labāki nāburgos,
Ņem labāki nāburgos,
Visu ļaužu vainojamu.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

8740.

Nenesīšu, nenesīšu
Es ļautiņu valodiņas,
Nav vēl mans augumiņš
Valodiņu nesājiņš.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

- 215 -

8741.

Nenicin', nepaļo
Svešas mātes auklējum':
Kādu Dievs, Laime laida,
Tādu māmiņ' i auklēja.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

8742.

Nepel mana augumiņa,
Ka es maza malējiņa;
Neraudzīju kumeliņa,
Tikai diža arājiņa.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

8743.

Nirunā tu ar mani,
Es ar tevi nirunāšu;
Es ar tevi runādama,
Kļūšu ļaužu valodās.
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

8744.

Nezīļoju vaiņadziņu,
Negribēju gŗūtu nest;
Nerunāju ar tautieti,
Negribēju kaunu nest.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)], 181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

8745.

Nezinej', kur nolikt
Ļaužu ļaunas valodiņas;
Nu noliku ceļmalē,
Lei jem ļauna vēlētāji.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

8746.

Nesasmēju nevienam,
Kādu kuŗu redzēdama:
Kādu Laimiņ' i laiduse,
Tādu māte auklējuse.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

8747.

Nestaigāju neceliņu,
Nepieder staigājot;
Nerunāju nevalodas,
Nepieder runājot.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

8748.

Neteic mani, tu tautiet,
Kad ļautiņi nicināja;
Dzirdi citu nicinot,
Palīdz līdzi nicināt!
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

8749.

Nevar vaira, nevar vaira
Aiz tām ļaužu valodām:
Aust gaismiņa, lec saulīte,
Aust ļaudīs valodiņa.
104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

8750.

Nevar vairs, nevar vairs,
Būtu nāve pieņēmusi:
Ļaužu runas sirdi grauza,
Ka neesmu apprecēta.
226 [Kandavā (Tl)].

8751.

Neviens koks tā nezied,
Kā zied lazda gavēnī;
Neviens mani tā nepēla,
Kā peļ brāļa līgaviņa.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)], 35 [Rembatē (Rembates pag. Rg)].

8752.

Nevēlosi ne dzimusi,
Ne vēl liela izaugusi,
Dēļ to smieklu, dēļ to kaunu,
Dēļ to ļaužu valodiņu.
226 [Kandavā (Tl)].

8753.

No kalniņa upe tek,
No gaisiem vējiņš pūš;
Ierunātu valodiņu
Visi ļaudis daudzināja.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

8754.

No tālienes es pazinu,
Kur jāj meitu brākmanītis:
Zirņu ziedu cepurīte,
Auzu skaru mētelītis.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

8755.

No vaiņaga es pazinu,
Novainota tā meitiņa:
No vaiņaga zīles bira,
No acīm asariņas.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

8756.

Noāvos baltas kājas
Skaņa pura maliņāi,
Cauri iet taisījos,
Izbēgt ļaužu valodām.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

- 216 -

8757.

Nuodiluse etslēdziņa
Pašam dziesmu pūriņam;
Tā nuodila ļaužu mēles,
Ap muiniem runājuot.
103 [Sausnējā, Vietalvā (Sausnējas un Vietalvas pag. Md)].

8758.

Nodzēros tīr' ūdeņa
Tīra vaŗa katliņā;
Tīra mana dvēselīte
No ļautiņu valodām.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Tīru lēju ūdentiņu
Tīra vaŗa katliņā;
Tīris manis augumiņis
No ļautiņu valodām.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

8759.

Nokaltusi driķu druva
Liela ceļa maliņā;
Tā nokalta, tā novīta
Mans auguma pēlājiņš.
408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)], 412 [Unguros (Ungurmuižas pag. D)].

8760.

Nosaluse tā lapiņa,
Sklid kājiņas pārejot;
Izvainota tā meitiņa,
Birst asaras runājot.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

8761.

Nosūt', Dievs, labvakaru
Manam maizes arājam;
Es būt' pate sūtījuse,
No ļaudīm nedrīkstēju.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

8762.

Nu es biju tā izpelta,
Kā ar sietu izsijāta;
Nu palikšu bāliņam
Par kājiņu āvējiņu.
377 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

8763.

Nu es biju tā nopelta,
Ka panest nevarēju;
Nu es gribu tur aiziet,
Rasā pēdu nepazīs.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

8764.

Nu, ļautiņi, runājiet,
Nu pēdīga vasariņa;
Citvasar saveriet
Valodiņas diedziņā!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

8765.

Ūši ūši, kļovi kļovi,
Vysu kūku pakaļē;
Bruoļi, bruoļi, jiusu muosa
Vysu ļaužu volūduos.
430 [Malnavā (Kārsavas pag. Ldz)].

8766.

Ozolam zaru žēl,
Ka ziediņi neziedēja;
Man bij žēl augumiņa,
Ka ļautiņi nicināja.
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)], 85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)], 92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

8767.

Ozolam zemzaŗam
Zari līka Daugavā;
Tautiešam, labiešam,
Slava gāja maliņā.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

8768.

Ozoliņa bluķis guļ
Avotiņa lejiņā;
Tā gulēja tie puisēni,
Kas meitiņas niecināja.
402 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

8769.

Otram pēlu to meitiņu,
Pašam mīl prātiņam;
Vēl otram neizpeltu,
Kaut pašam nemīlētu.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

8770.

Pogaid, kuc'e kūmin'eic,
Es t'ev pyukys izplyukuošu:
Tu atp'ēl'i dīveram
S'en carātu ļaudav'eņu.
435 [Latgalē].

8771.

Pāri pāri, lietus gaisi,
Par šo [to] zemes gabaliņu
Pāri, ļaužu valodiņas,
Par to manu augumiņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

- 217 -

8772.

Pāri pāri par Daugavu
Mans vizuļu vainadziņš;
Šai pusē nevarēju
Aiz ļautiņu valodām.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

8773.

Paļā mani sveši ļaudis,
Laime manis nepaļā.
Ko, Laimīte, tu paļāsi,
Pate mūža licējiņa.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

8774.

Paļā mani visi ļaudis,
Laima mani nepaļāja,
Laima mani nepaļāja,
Redz ar godu dzīvojam.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

8775.

Paļā mani visi ļaudis,
Laima mani nepaļāja;
Ļaužu paļu nebēdāju,
Kad Laimiņa nepaļāja.
86 [Ļaudonā (Ļaudonas pag. Md)].

8776.

Pieved mani, ļaužu peltu,
Pie bagāta tēva dēla,
Pie bagāta tēva dēla,
Baltas maizes zemītē.
269 [Naudītē (Naudītes pag. Jg)].

8777.

Poļātana tautu meita
Poļā munu bāleniņu;
Pate bija poļātana:
Saulītē moltu cēla.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

8778.

Paldies saku pēlējam,
Velns sirdī teicējam:
Kam teicējs man ieteica
Neraženu arājiņu.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

1. Paldies saku pēlējam,
Velns sirdī teicējam,
Kas ieteica, kas ievīla
Tik sliktā vietiņā.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

8779.

Paldies saku tam puišam,
Kas ar mani nicināja;
Pūriņš auga augstumā,
Vilnainīte kuplumā.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

8780.

Paldies saku tiem ļaudiem,
Kas man' mazu nicināja:
Nu man laiks lielai augt,
Lielu pūru darināt.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

8781.

Par ļaudīm nebēdāju,
Ne par viņu valodām,
Pate gāju pār upīti
Tautiešam roku sniegt.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

8782.

Par niekam, jūs ļautiņi,
Nelaižat valodiņas;
Ne es būšu, ne man' teicat
Tam puišam līgaviņ',
Tam puišam līgaviņ',
Tai mātei jauņaviņ'.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

8783.

Pašas ciema zeltenītes
Cita citu paļājās:
Viena grib, otra grib
Nākt pie mana bāleniņa.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

8784.

Pašas ciema zeltenītes
Cita citu paļājās:
Cita šāda, cita tāda,
Cita puišu piegulēta.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

8785.

Paši puiši mani teica,
Paši mani nicināja,
Paši deva sīku naudu,
Lai es pērku gredzentiņu.
362 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

8786.

Paši puiši mani teica,
Paši mani niecināja:
Teica mani sīku mazu,
Teic' darbiņu nemākam.
228 [Oktē (Vandzenes pag. Tl)].

- 218 -

8787.

Pate saule lietu deva,
Pate bēga mākuļos;
Pate māte meitu deva,
Pate znotu niecināja.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

8788.

Pate vārna mazgājās,
Pate gāja nodzerties;
Pats tautiets mani smēja,
Pats atjāja bildināt.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

1. Pate vārna pelci jauca,
Pate gāja mazgāties;
Pats tautietis izvainoja,
Pats noņēma vainadziņu.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)], 206 [Kuldīgas apriņķī].

8789.

Pats labais kumeliņš
Iezagula dūkstiņā;
Pats labais tēva dēlis
Paliek ļaužu valodās.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

8790.

Pats priedīti nodzenāju,
Pats nocirtu galoknīti;
Pats meitiņu izvainoju,
Pats noņēmu vaiņadziņu.
177 [Sakaslejā-Apriķos (Apriķu pag. Azp)].

8791.

Piekūst irbe tecēdama,
Raudavīte peldēdama;
Ļaudīm mēle nepiekusa,
Apkārt mani runājot.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

8792.

Piekūst manim sirmi zirgi,
Sadilst kaula kamaniņas;
Tā sadila ļaudīm mēles,
Par maniem runājot.
89 [Leimaņos (pie Vecpiebalgas C)].

8793.

Piemet man metamo
To i vienu tēva dēlu;
Cita māte maliņā
Citu dēliņ' i auklēja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

8794.

Pēla mani tie ļautiņi,
Es to peļu nebēdāju;
Lai tie mani pēlājiņi
Stāvu lēce ūdenī.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)].

8795.

Pēla mani ciema puiši,
Pēla savi bāleliņi.
Lai tie peltu, ciema puiši,
Kam bāliņi nepēluši.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

8796.

Pēla pieci pēlājiņi
Šo skaisto dzeltainīti.
Lai tie pēla otri pieci,
Es segloju kumeliņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

8797.

Pēlējiņ, pēlējiņ,
Kur tik ilgi kavējies?
Jau gandrīz es uzaugu
Bez tavām valodām.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

8798.

Pērkonam nospeŗami
Tie pirmaji brūtgāniņi,
Kam tie manu augumiņu
Pirmis teica, pēc vaināja.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

8799.

Pērkons rūca, pērkons spēra
Tai zaļāi bierztaļā;
Tas iespēra zemītē
Ļaunu ļaužu valodiņas.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

8800.

Peļ man' māršas, peļ bāliņi,
Sev par vārgu gribēdami;
Ne mūžam tava vārga,
Ne bāliņa kalponīte.
Jau Laimiņa stāv pie vārtiem,
Vīzēt vīz kumeliņi,
Vīzēt vīz kumeliņi,
Zvadzēt zvadz iemauktiņi.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

8801.

Peļ man' pieci pēlājiņi,
Teic deviņi teicējiņi.
Lai vēl pēla otri pieci,
Es staigāju dziedādama.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

- 219 -

8802.

Peļ man' pieci pēlējiņi,
Teic deviņi teicējiņi.
Nedoš' krekla pēlējam,
Ne villaines teicējam.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

8803.

Peļ man' pieci pēlējiņi,
Teic deviņi teicējiņi.
Paldies saku pēlējam,
Vells sirdī teicējam.
1331 [Sikšņu pagastā (Gaujienas pag. Vlk)].

1. Peliet mani, niciniet,
Es teicama negribēju;
Paldies saku pēlājam,
Velns sirdī teicējam.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

8804.

Peļādiņa zemastīte,
Kam tu mani aizrunāji?
Man sajāja precinieki,
Tu pārskrēji pār pagalmu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

8805.

Peļamā dzeltānīte
Sēd ar mani laiviņā;
Visu ļaužu teicamā
Tek gar malu raudādama.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

8806.

Peļat, ļaudis, ko variet,
Laimi manu nenopelsat;
Mana laime slēpusēs
Manā rožu dārziņā.
1311 [Apē (Vlk)].

8807.

Peļat mani, neteicat
Pret tautām, bāleliņi;
Sakāt mani niknu bargu,
Māmuliņas neklausot.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)], 27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

1. Peļat mani, bāleliņi,
Peļat, tautas satikdami;
Sakāt mani ļoti bargu,
Neklausīgu māmiņai.
Tiesa bija, barga biju,
Māmiņai gan klausīju.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

8808.

Peļat mani, neteicat,
Es teicama negribēju.
Pēlējam kreklu devu,
Teicējam ļaunus vārdus.
50 [Vecatē (Vecates pag. Vlm)].

8809.

Peliet mani, pēlājiņi,
Peliet mani no vietiņas;
Sakiet mani sīvu bargu,
Ka darbiņu nemācēju.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

8810.

Pyrma zyla gaisma ausa,
Tod sorkona saul'e l'ēc'e;
Pyrma mani izpēl'ēja,
Tod sadluoja kum'el'eņu.
4271 [Rēzeknes apr.].

8811.

Pirmajām tautiņām
Laime vārtu vērējiņa;
Jau otrām, trešajām
Atveŗ ļaužu valodiņas.
305 [Vīkstenē (Stelpes (?) pag. B)].

8812.

Pirmāk tautas izpaļāja,
Tad segloja kumeliņu.
Nedodati, bāleliņi,
Aiz pirmā pēlumiņa!
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

8813.

Pirmāk tautas mani pēla,
Pēc jāj mani bildināt.
Paldies, tautas, par pēlumu,
Lai iet mana ļauna diena.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

8814.

Pirmak tout's vainej' mani,
Pēc sedlē kumeliņ'.
Jāj ellē, jāj porē,
Ne pie man', vainejamas.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

8815.

Priekšā man labi ļaudis,
Pakaļā aprunāja;
Priekšā manim tiltu taisa,
Pakaļā izārdīja.
[?].

- 220 -

1. Priekšā man saule lēca
Pakaļā norietēja;
Priekša man labi ļaudis,
Pakaļā aprunāja.
112 [Cirstos (Cirstu pag. C)].

8816.

Precēj' mani, derēj' mani
Lielu ciemu dēlu māte;
Nevar manis saderēt,
Sāka mani nicināt.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

8817.

Projām gāju, nesaklausu,
Ko runāja pakaļā,
Zinu savu augumiņu
Tos valodu nenesot.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

8818.

Pūš vējiņis [vējiņi,
vējiņš],
. runā ļaudis
Ap to manu augumiņu;
Balta biju vēja pūsta,
Daiļa ļaužu aprunāta.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)], 26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)], 281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē], 42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 322 [Saukā (Saukas pag. Jk)],
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Kalnā mani vēji pūta,
Lejā ļaudis aprunāja;
Balta biju vēja pūsta,
Gudra ļaužu aprunāta.
14 [Inčukalnā (Inčukalna pag. Rg)], 16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)], 77 [Gulberē (Liezeres pag. Md)], 121 [Gulbenē (Md)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)], 163 [Dzērvē (Dzērves pag. Azp)], 164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)],
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)], 348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

8819.

Pūš vējiņis, runā ļaudis,
Tie man' gauži rūdināja;
Asariņu straumi bridu
Kā dziļo ezeriņu.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)].

8820.

Pūsti, guli, ozoliņi,
Liela ceļa maliņā;
Tā sapuva tas puisītis,
Kas meitiņas niecināja.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Izpraulējis ozoliņš
Gul celiņa maliņā;
Tā gulēs tas puisītis,
Kas meitiņas niecināja.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

8821.

Pūt, vējiņi, dienu nakti,
Tev galviņa nesāpēja;
Man galviņa daudz sāpēja,
Daudz runāja valodiņas.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

8822.

Pūt, vējiņi, kā tev tīk,
Es krūmiņa ēniņā;
Runāj't, ļaudis, kā jums tīk,
Es savos bāliņos.
216 [Ventspilī].

8823.

Pūt, vējiņ, kā tev tika,
Es ozola ēniņā;
Runāj't, ļaudis, kā jums tika,
Es jau biju saderēta.
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)].

8824.

Pūš, vējiņ, cik tev tīk,
Es krūmiņu ēniņē;
Runāj't, ļaudis, cik jums tīk,
Es savā godiņē.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

8825.

Pūš, vējiņ, cik tev tīk,
Es vītal' ēniņē;
Runē, ļaud's, cik jums tīk,
Es neniek' nebēdē.
217 [Ārlavā (Ārlavas pag. Tl)].

8826.

Pūt [Ai], vējiņ, nesapūt
Visu gružu ezerā;
Ai ļautiņi, neturiet
Manis vienas valodās!
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

1. Nepūtiet, visi vēji,
Zilu ziedu ataugā;
Neņemiet, visi ļaudis,
Bārenītes valodās!
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)], 394 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

8827.

Raudāt raudu ik dieniņas,
Kuru dienu neraudāju?
Kuru dienu labi ļaudis
Neņem mani valodās?
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Rauduot raužu kuru dīnu,
Kuru dīnu lobi ļauds
Nadz'er munu asareņu,
Nadz'er munu asareņu,
Namyn man'a kuojeņuom?
427 [Varakļānu pag. Rz].

- 221 -

8828.

Riebt es riebu ļautiņiem,
Ka es riebu, ka neriebu?
Riebu labu valkādama,
Ar godiņu dzīvodama.
29 [Nurmižos (Vildogas pag. Rg)].

8829.

Riekstu riekstu, ogu ogu
Tai celiņa maliņā;
Znotu, znotu tai māmiņai,
Ko ļautiņi nicināja.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

8830.

Reti reti tie kociņi,
Kas aug ceļa maliņā;
Reti reti tie puisīši,
Kas meitiņu nebrāķē.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

8831.

Ribu rabu rīta rasa
Pa ozola lapiņām;
Tā rībēja ļauzu mēles
Pa manimi runādamas.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

8832.

Rīgā iešu es, māmiņa,
No tās Rīgas Vāczemē:
Kam to manu augumiņu
Vidzemē niecināja!
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

8833.

Rīta rasa noskaloja
Rožu ziedam puteklīšus;
Es aizmirsu ļaunu vārdu,
Labu vārdu dzirdēdama.
119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)].

8834.

Riti, riti, rīta rasa,
Par ābeļu lapiņām;
Tā rit manis augumiņis
Par ļautiņu valodām.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)], 267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

1. Peldi, peldi, rīta rasa,
Ap manāmi kājiņām;
Tā peldēja, ļaužu mēles
Ap to manu augumiņu.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)], 18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

2. Pili, pili, rauduvīte,
No ūdeņa ūdenē;
Tā pil mans augumiņis
Pa ļautiņu valodām.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

8835.

Riti, riti, rīta rasa,
Pa ābeļu lapiņam;
Tā rit ļaužu valodiņas
Pa manām kājiņām.
271 [Pienavā (Džūkstes pag. Jg)].

1. Trīcēt trīc apses lapa,
Ne vējiņa vēdināma;
Tā trīc ļaužu valodiņa
Par manāmi kājiņām.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

8836.

Riti, riti, rīta rasa,
Par ābeļu lapiņām;
Tā rit manas asariņas
Par ļautiņu valodām.
197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].

8837.

Riti riti, rīta rasa,
Par manām kājiņām;
Lai rit ļaužu valodiņas
Gaŗām manu augumiņu.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

8838.

Rite, rite, rīt' rase,
Pa manām kājiņām;
Tā norite tie ļautiņi,
Kas jēm' mani valodē.
226 [Kandavā (Tl)].

8839.

Ruden govis viršus ēd,
Pavasari zaļu zāli;
Ruden puiši meitas teic,
Pavasari niecenāja.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)].

8840.

Runā ļaudis ap manim
Aplokainas valodiņas,
Šķita mani neprotot
Šās aploku valodiņas.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

- 222 -

8841.

Runā ļaudis, ko runā,
Mani ņēma valodās;
Es ļaudīm rīta rasa,
Es migliņa vakarā.
50 [Vecatē (Vecates pag. Vlm)].

8842.

Runā ļaudis, ko runā,
Mani vienu aprunā.
Vai tik vien meitas bija,
Kā es viena māmiņai?
341 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

8843.

Runāj' ļaudis, ko runāja,
Mani ņēma valodās.
Kad es būtu balta maize,
Sen būt' mani apēduši.
23 [Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)].

8844.

Runāj' ļaudis, ko runāja,
Mani jēma valudās;
Trūkst purāi ūdentiņa,
Dzeŗ tie manas asariņas.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

8845.

Runāj' ļaudis, ko runāja,
Mani ņēma valodās.
Vai bij mani māmulīte
Valodāmi auklējuse?
3971 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

8846.

Runāj' ļaudis, ko runāja,
Mani ņēma valodās.
Vai tad mani māmuliņa
Samazgās mazgājuse?
Vai ūdeņa tai nebija
Tekošā upītē,
Tekošā upītē,
Tīrajā avotā?
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

8847.

Runāj' ļaudis no manim,
Kā no liepas lūkus plēsa;
Eim' pa ļaužu valodām
Kā pa ledu sklidēdama.
403 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

8847¹.

Runāj' ļaudis gar manim,
Kā no liepas lūku plēš;
Vai bij mani māmuļiņa
Liepu slotu nopēruse?
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

8848.

Ruņāj' ļaudis šorpu torpu,
Neviens labi nezināja;
Dēkla, Laima gan zināja,
Tās nenieka nesacīja.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

8849.

Runāj' ļaudis uz manime
Ir dzirdot, nedzirdot.
Kas runāja man dzirdot,
Tam es pate atbildēju;
Kas runāja nedzirdot,
Atbild mana ļauna diena.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

1. Runā ļaud's man dzirdot,
Runā man nedzirdot.
Ko runāja nedzirdot,
To lai paši paturēja.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

8850.

Runā ļaudis uz manim,
Uz manim upe tek.
Tec, upīte, jo straujāki,
Aiznes ļaužu valodiņas!
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

8851.

Runā ļaudis valodiņu,
Vai tie mani aprunāja?
Aprunāja sila priedi,
Vērī dētu ozoliņu.
3901 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

8852.

Runājiet, jūs ļautiņi,
I uz Dievu domājiet;
Jūs to manu augumiņu
Kā katliņu skandiniet.
Skandin', Dievs, ļaužu mēles
Pašā elles dibenā!
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

8853.

Runājiet, jūs ļautiņi,
Cik valodu turēdami,
Nu ir mans augumiņš
Valodiņu nesējiņš.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

- 223 -

1. Runuojit, jius ļauteņi,
Cik volūdu gribādami;
Jius volūdu runuotuoji,
Es volūdu nesējeņa.
436 [Tirzas (Tirzas-Pils) Md].

2. Celieties, ko guliet,
Valodiņu cēlājiņi!
Nu ir manis augumiņš
Valodiņu nesējiņš.
380 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

8854.

Runājiet, labi ļaudis,
I uz Dievu domājiet!
Asariņu palti bridu
Kā dziļo ezeriņu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

8855.

Runājiet, labi ļaudis,
Jel uz Dievu domājiet!
Jau zemīte līcin līka,
Kājas mirka asarās.
102 [Saikavā (Saikavas pag. Md)].

8856.

Runājiet, labi ļaudis,
Ko vien laba zinādami;
Kā vēl labi neziniet,
Man pašai vaicājiet.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

8857.

Runāj't, ļaudis, ko gribat,
Es pretī nerunāšu:
Pacietīga man sirsniņa.
Panesīgs augumiņš.
131 [Mēŗa muižā (Mēŗa pag. Vlk)].

8858.

Runāj't, ļaudis, kā jums tīk,
Es nenieka nebēdāju:
Zinu savu drošu sirdi,
Savu skaidru augumiņu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

8859.

Runāj't, ļaudis, ko gribat,
Ko jus manim darīsat?
Tāda biju kā augusi,
Kā mamiņa auklējusi.
58 [Rozbeķos (Rozulas pag. C)].

8860.

Runāj't, ļaudis, ko gribat,
Ko no manis dabūsat?
Bēdas, gaužas asariņas,
To no manis dabūsat.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

8861.

Runājat nu, ļautiņi,
Nu panesu valodiņu
Nu vēl mana galva nes
Smalku zīļu vainadziņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

8862.

Salnas ēsta ābelīte
Zied celiņa maliņā;
Ļaužu pelta tā meitiņa,
Nes ar godu vaiņadziņu.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

8863.

Salnas kosta bērza lapa
Vairāk dzelta, ne zaļuja;
Ļaužu pelta tā meitiņa,
Vairāk raud, ne runāja.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

8864.

Salnas rauta tā puķīte,
Nelaiž ziedu vējiņā;
Ļaužu pelta tā meitiņa,
Raudādama vien staigāja.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

8865.

Salti pūta ziemas vēji
Par baznīcas cekuliņu;
Salti, ļaudis, palieciet,
Ap manim runādami!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

8866.

Salts ūdens avotā,
Salts avota maliņā;
Dod, Dieviņ, tā nosalt
Mun' auguma pālājam.
103 [Sausnējā, Vietalvā (Sausnējas un Vietalvas pag. Md)].

1. Solts udens olūtā,
Solts olūta dibeņā;
Lai apsola ļaužu mēles,
Ap manim runajūt'.
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

8867.

Sarkanais āboliņš
Visupirms noziedēja;
Peļamā mātes meita
Visupirms godiņā.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

- 224 -

8868.

Sarkans alus kanniņā,
Luste man tevi dzert;
Novainota mātes meita,
Luste man tevi ņemt.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

8869.

Sasatikās div' labieši,
Steidza mani aprunāt.
Vai bijāt, div' labieši
Ar Laimiņu runājuši?
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

8869¹.

Satikušas div' māsiņas,
Steidza mani aprunāt.
Labvakar, div' māsiņas!
Bijāt labi runājušas?
39 [Skrīveŗos (Skrīveŗu pag. Rg)].

8870.

Saule brida pa mākoni,
Es pa ļaužu valodām;
Izbrien saule no mākoņa,
Es no ļaužu valodām.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

8871.

Saulītē balināju
Savu linu paladziņu;
Dod, Dieviņ, tā balēt
Man auguma pēlējam!
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

8872.

Saulīt' spīd, lietus lija,
Ļaudis mani aprunāja;
Saulīt' lietu nožāvēja,
Vējš pūš ļaužu valodiņas.
228 [Oktē (Vandzenes pag. Tl)].

8873.

Sausa egle locījās,
Zaļajā vērdamās;
Neveiklītis mani rāja,
Labajā vērdamies.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

8874.

Saveriet nu, puisīši,
Savas mēles diedziņā:
Ne meitām goda trūka,
Ne daiļā augumiņa.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

8875.

Savu redzu dzeltainīti,
Tik citam nesacīju,
Lai netika nederēta
Svešu ļaužu valudās.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

8876.

Šādi tādi ērkšķu krūmi
Plosa manas villainītes;
Šādi tādi netikuši
Vaino manu augumiņu.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

8877.

Šauta irbe nosvilpās
Tīrumiņa galiņā;
Pelta meita noraudāja
Ik rītiņus, vakariņus.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

8878.

Še ir mani pēlējiņi.
Še es pate peļamā;
Vairāk kauna pēlējiem
Ne manam augumam.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)], 135 [Smiltenē (Smiltenes pag. Vlk)], 388 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

8879.

Žēlo, Dievis, to puķīti,
Tā [Kas] novīta saulītēi;
Žēlo, Dievis, manis jaunu
No ļautiņu valodām!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

8880.

Šitās meitas, staigādamas,
Paļā manu augumiņu;
N'esiet manu svārku vērtes,
Ne vēl mana augumiņa.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

8881.

Šķir, Dieviņi, zaļu zāli,
Glabā manu augumiņu:
Es nevaru vairs panest
Ļaunu ļaužu valodiņas.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 224 [Kabilē (Kld)], 3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

1. Pašķiries, tu zemīte,
Paņem manu augumiņu:
Es nevaru še dzīvot
Aiz ļautiņu valodām.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

- 225 -

8882.

Šķitu savu pēlājiņu
Sudrabiņu valkājot;
Ieraudzījse, nobijos,
Kā līduma krāvājiņu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

8883.

Šogad, tautas, nejājiet,
Neslavītes nedariet:
Jauna pate, mazs pūriņis,
Nedos manis māmulīte.
63 [Sprēstiņos (Dauguļu pag. Vlm)].

8884.

Šogad, tautas, nenāciet,
Neslavītes nedariet:
Tukšu pūru nevedīšu,
Sev kauniņu nedarīšu.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

8885.

Šorudeni, šorudeni
Trūks ļaudīm(i) valodiņas:
Šorudeni tautu dēlis
Noņems manu vainadziņu.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

8886.

Šovasar man nesāt
Triju rindu vaiņadziņu:
Dui rindiņas sīku zīļu,
Trešo ļaužu valodiņu.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

8887.

Šūn, bitīte, ver, Laimiņa,
Man vietiņu maliņā:
Es nevaru še dzīvot
Aiz tām ļaužu valodām.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

8888.

Šūpo, Dievis, to sirsniņu
Asā dadžu krūmiņā,
Kas man cēla tik jaunai
Nezināmas valodiņas.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

8889.

Šūpojies, līgojies,
Mans auguma pēlājiņš,
Kā šūpoja, kā līgoja
Mani mazu māmuliņa.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

8890.

Žūrei mani pūra dzērve,
Žūrei uoru laksteigola;
Vai Dīveņ, nazynuoju,
Kuru žūru klausētīs.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

8891.

Šur daudzana, tur daudzana
Manu linu arājiņu;
Nu vēl māte kājas āva
Manam linu arājam.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

8892.

Šurpu turpu daudzināja
Manu miežu arājiņu;
Man uzauga tai vietā,
Brāļi ceļa nezināja.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Man piemeta bāleliņi
Šo vietiņu, to vietiņu;
Es aizgāju tai vietā,
Brāļi ceļa nezināja.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

8893.

Šurpu turpu vējiņš loka
Eglīt' ceļa maliņā;
Šurpu turpu ļaud's runā
Ierunātu valodiņu.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

8894.

Šurpu turpu vējiņš loka
Eglīt' ceļa maliņā;
Tā lai loka ļauna diena
Man auguma pēlājiņu.
1311 [Apē (Vlk)].

1. Loki, loki, vēja māte,
Priedīt' sila maliņā;
Tā lai loka ļauna diena
Man' auguma pēlējiņu.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)], 1311 [Apē (Vlk)].

8895.

Šurpu turpu vējiņš loka
Krūzaino magonīti;
Šurpu turpu ļaud's runāja
Ap to manu augumiņ.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

8896.

Šurpu turpu vējiņš loka
Sausas egles galotnīti;
Šurpu turpu ļaudis teica
Manu miežu arājiņu.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

- 226 -

1. Šurpu turpu vējiņš svaida
Smalku linu zēģelīti;
Šurpu turpu ļaudis saka
Manu miežu arājiņu.
Ne tas manis arājiņis,
Ko ļautiņi daudzināja;
Tas būs manis arājiņis,
Kas stāv klusu maliņā.
46 [Carnikavā (Rg)].

8897.

Šurpu turpu vējiņš loka
Smalka lina tīrumiņu;
Šurpu turpu ļaud's runāja
Nezināmas valodiņas.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

8898.

Sēd blakām, tautu meita,
Dod rociņu paslepen,
Te jau bija tie ļautiņi,
Kas man tevi nevēlēja.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)], 201 [Snēpelē (Snēpeles pag. Kld)].

8899.

Zelta zvaigzne grozījās
Pie zilām debesīm;
Tā grozās mans prātiņš
Pa ļautiņu valodām,
Pa ļautiņu valodām,
Līdz iziešu tautiņās.
276 [Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

8900.

Sīkas nātres apaugušas
Apkārt zaļu ozoliņu;
Ļauni ļaudis apstājuši
Manu smuidru augumiņu.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

8901.

Sīkas olas, rudakmenis
Gul uz puiša dvēselīti,
Kam tas manu augumiņu
Pirmis teica, pēc vainoja.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

8902.

Sīki mazi puisēniņi,
Visi meitu brāķētāji;
Ne tie zina meitu prātu,
Ne ar meitu tikumiņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

1. Sīkas mazas meitenītes,
Visas puišu brāķētājas.
Ne tās zina puišu sirdi,
Ne ar puišu padomiņu.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

8903.

Zīle spiedza kārkliņos,
Sakaltušu deguniņu;
Tā lai kalst tie puisīši,
Kas meitiņas nicināja.
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

8904.

Sijājiet, niekājiet
Manu daiļu augumiņu!
Zeltiņš bira sijājot,
Sudrabiņš niekājot.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

8905.

Zili melni dūmi kūp
Viņā meža maliņā;
Tur deg puišu dvēselītes,
Kas meitiņas niecināja.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

8906.

Sirsniņ manu, cietējiņ,
Galviņ manu, nesējiņ,
Tu pacieti, tu panesi
Visas laužu valodiņas.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

8907.

Skaidra tek Daugaviņa,
Daži gruži dibinā;
Skaista auga man' māsiņa,
Pa paļām dzīvodama.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

8908.

Skaisti dzied purgailīši
Vaskainām [dzeltainām] kājiņām;
Ellē kliedza tie puisīši,
Kas meitiņas niecināja.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

8909.

Skuju dēļ lakstīgala
Eglainē nedziedāja;
Ļaužu dēļ nedrīkstēju
Puškot savu augumiņu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

8910.

Skuju dēļ lakstīgala
Eglienā nedziedāja;
Valodām mūs' māsiņa
Nedzievoja tautiņās.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

- 227 -

8911.

Slavenais tēva dēls
Kumeliņu nojādīja;
Peļamā mātes meita
Sētā viesus sagaidīja.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

8912.

Slavīt' man izgājuse
Pa visām maliņām,
Ka es biju bārusēs
Ar bāliņa līgaviņu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

8913.

Slēpies, mana pēlaviņa,
Asāi dadža krūmiņā!
Drīz es tev gaŗiem iešu,
Kā rozīte ziedēdama.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

8914.

Smalkais zīļu vainadziņ,
Kur bij man tevi likt?
Nesāt vairs nedrīkstēju
Aiz tām ļaužu valodām.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

8915.

Smalku skrošu zaķīšam
Par miezīšu ēdumiņu;
Sūra rutka tautiešam
Par valodu cēlumiņu.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

8916.

Sper, pērkoni, tautu dēlu
Caur ūdeni uz akmini;
Kam tas manu augumiņu
Pirmāk teica, pēc vainoja.
224 [Kabilē (Kld)], 181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

8917.

Speŗu kāju, veŗu durvis,
Dzird' par sevi runājot;
Es vēl otra neticētu,
Būt' es pati nedzirdējsi.
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

8918.

Spīdi spoži, nemiglo,
Manis spangu vaiņadziņš.
Ka tas spoži uzspīdēja,
Pills bij ļaužu valodām.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

8919.

Spītēdama tautietimi,
Gaŗām gāju dziedādama;
Kam tas mani daudz precēja.
Tais' ļaudīmi valodiņas.
226 [Kandavā (Tl)].

8920.

Spirdzin', Dieviņ, to zālīti,
Kas novīta saulītē;
Godā, Dieviņ, to meitiņu,
Kas ļautiņu valodās.
276 [Sesavā (Sesavas pag. Jg)], 295 [Grienvaldē (Zālītes pag. B)].

1. Vuordzyn'(?), Dīvs, tū zuoleiti,
Kur' sauleitē nūveituse;
Žāloi, Dīvs, tūs bērneņu,
Kuri ļaužu volūduos.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

8921.

Stājieties, grūtas dzirnas,
Gan bijāt tecējušas;
Stājieties, labi ļaudis,
Gan bijāt runājuši.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

8922.

Stājieties, grūtas dzirnas,
Nevar' vairs kustināt;
Stājieties, labi ļaudis,
Nevar' vairs valodām.
384 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

8923.

Stāvēj' mans vainadziņš
Trim rindām galviņā;
Tā stāv manis augumiņš
Triju ļaužu valodās.
215 [Ugālē (Ugāles pag. Vp)].

8924.

Stāv' kalnā, stāv' lejā,
Visur mani vējš locīja:
Kalnā mani vējš locīja,
Lejā ļaužu valodiņas.
9 [Bilstiņos (Kokneses pag. Rg)], 15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)], 41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 421 [Taurupes pagastā (Rg)], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 81 [Katriņā (Katriņas pag. C)], 82 [Kļavkalnē (Kļavkalns, Kosas pag. C)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)],
106 [Viesienā (Viesienas pag. Md)], 1311 [Apē (Vlk)], 1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)], 159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)], 168 [Meženiekos (Asītes pag. Lp)], 174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)],
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)], 197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)], 199 [Veczvārdē (Zvārdes pag. Kld)], 207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)], 216 [Ventspilī], 28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 224 [Kabilē (Kld)],
231 [Stendē (Stendes pag. Tl)], 264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)], 276 [Sesavā (Sesavas pag. Jg)], 282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 228 -

1. Iem' kalnā, iem' lejā,
Visur mani nicināja:
Kalnā pūta lieli vēji,
Lejā ļaudis aprunāja.
108 [Veismaņu pagastā (Vaives pag. C)].

2. Stāv' kalnāji, stāv' lejāji,
Visur matus purināja:
Vējš kalnāji purināja,
Lejā ļaužu valodiņas.
Skaidri mani mati bija,
Ko vējiņš purināja;
Skaidris mans augumiņš,
Ko ļautiņi aprunāja.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

8925.

Staigāj viegli, runāj gudri,
Ļaužu pelta tautu meita;
Visi ļaudis tevi pēla,
Es segloju kumeliņu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

8926.

Strauja strauja upe tek,
Jo tā strauja, jo olaiņa;
Dzīveniece tā meitiņa,
Jo dzīvoja, jo vainoja.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

8927.

Sūra mana māsenīca
Kā sūraja sūrenīte;
Labāk teicu, nekā pēļu,
Lai tai drīza gadījās.
104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

8928.

Sunītim maizi devu,
Ne tam tautu dēliņam:
Sunīts mājas apsargāja,
Tautiets laida valodās.
1571 [Virgā (Virgas pag. Lp)].

8929.

Sviežu olu upītē,
Upe olu nepanesa;
Kā bij man tik jaunai
Panest ļaužu valodiņas?
224 [Kabilē (Kld)].

1. Upē metu zvirgzdu sauju,
Visi grima dibinā;
Kā bij man, tik jaunam,
Panest ļaužu nievājumu?
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

8930.

Sviežu šautru ezerā,
Noskatos, kā līgoja;
Dievs dod tā nolīgot
Man' auguma pēlējam.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

8931.

Tā dzīvot meitiņām
Kā baltām aitiņām:
Svīnās aitas balta villa,
Nāk meitai slima slava.
551 [Naukšēnos (Naukšēnu pag. Vlm)].

1. Meitiņām tā dzīvot
Kā baltām aitiņām:
Drīz aitām vilnu cirpa,
Drīz meitām nikna slava.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)], 27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)], 97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

8932.

Tā, māmiņa, tava vaina,
Ka es ļaužu valodās:
Kam mazgāji mani mazu
Neskaidrāja ūdenī.
206 [Kuldīgas apriņķī].

8933.

Tāda biju uzauguse,
Kā Laimiņa nolikuse;
Es neiešu ļaužu dēļ
Vējiņā vētīties.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

8934.

Tād' es biju izslavēta,
Nikam lietas nederēju;
Man Laimiņa vietu taisa,
Maliņā stāvēdama.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Neraud' jel visai gauži,
Peļamā mātes meita:
Tev Laimīte vietu taisa
Citas zemes maliņā.
1311 [Apē (Vlk)].

8935.

Tādu labu rudzu zemi
Palaiduši atmatā;
Tādu labu ļaužu bērnu
Ieņēmuši valodās.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

8936.

Tālu gāju tālumā,
Nesamešu tuvumā:
Tuvumā metusēs,
Valodām nevarēju.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

- 229 -

8937.

Tuoļi tuoļi es redzēju
Driķu drivu nūveituš';
Lai nūveist tys puiseits,
Kurs maiteņis necinuoj'.
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

8938.

Tāļi tāļi noziedēja
Mana mēļu linu druva;
Tāļu ļaudis daudzināja
Manu linu arājiņu.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

8939.

Tālu tālu, tu tautieti,
Tu no manis, es no tevis;
Daži vēji mūs' starpā,
Dažas ļaužu valodiņas.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)], 49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)], 237 [Jaunaucē (Jaunauces pag. Jg)], 282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)], 290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)], 346 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

8940.

Tāļu jāja tautu dēls,
Mani gauži vainodams;
Aizjāj tāļu, nedabūn,
Nāk pie manis atpakaļ.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

1. Tautiets, mani vaiņodams,
Tāļu jāja lūkoties,
Tāļu jāja, nedabūja,
Jāj pie manis atpakaļ.
Jāj projām, es neiešu,
Izvaiņota mātes meita.
184 [Dūrē (Vārmes pag. Kld)].

8941.

Taisnu ceļu es staigāju.
Taisnas pēdas pakaļā;
Ne man kauna priekšā bija,
Ne valodu pakaļā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

8942.

Tautas jāja dubļu ceļu
Pakaļ mani vaiņādami.
Jājat, tautas, sausu ceļu,
Ņemat savu teicamo.
224 [Kabilē (Kld)].

8943.

Tautas jāja, mārša pēla,
Pie vārtiem stāvēdama;
Tautas jāja, neklausīja,
Māršai kaunu padarīja.
89 [Leimaņos (pie Vecpiebalgas C)].

8944.

Tautas manu augumiņu
Pirms izteica, pēc vaināja.
Jājat, tautas, meklējat,
Kur jūs tādu atrassit,
Kas neēda, kas nedzēra,
Kas miedziņa negulēja.
Vējš neēda, vējš nedzēra,
Ūdens miega negulēja.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

8945.

Tautiets mani izvainoja,
Jāja citu lūkoties.
Dievs dod jāti, nedabūti,
Mani pašu bildināt.
206 [Kuldīgas apriņķī].

1. Tautas dēlis gaŗām jāja,
Nedev' manim "Dievs palīdz".
Dievs dod jāti, nedabūti,
Jāt pie manis, nabadziņ'.
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

8946.

Tautiets sauca, bāliņš sauca:
Nāc, māsiņa, klāt sēdēt!
Pie bāliņa es sēdēju,
Lai ļautiņi nerunā.
282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)].

8947.

Te bij saule, te pazuda
Melnajosi debešos.
Dod, Dieviņi, tā pazust
Man' auguma pēlējam.
35 [Rembatē (Rembates pag. Rg)].

8948.

Teica māte savu meitu
Pēla manu līgaviņu.
Kam, māmiņa, tā darīji,
Tava viena, tava otra.
66 [Aizkujā (pie Cesvaines Md)], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

8949.

Teica mani teicējiņi,
Pēla mani pēlējiņi;
Neieteica teicējiņi,
Neizpēla pēlējiņi.
305 [Vīkstenē (Stelpes (?) pag. B)].

- 230 -

1. Teic man' trīs teicējiņi,
Pēla pieci vainotāji;
Ne tie trīs man' izteiks,
Ne tie pieci izvainos.
1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)].

8950.

Teica trīs teicēji,
Vaināj' pieci vainātāji.
Tāda biju triju teikta,
Tāda piecu izvaināta.
158 (Tosmarē).

8951.

Teicamais tēva dēls
Jāj no ciema ciemiņā;
Peļamā mātes meita
Sētā viesu sagaidīja.
112 [Cirstos (Cirstu pag. C)].

8952.

Teicamaja, peļamaja
Liela ceļa maliņā.
Ņem, brālīti, peļamaju,
Lai paliek teicamaja.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 190 [Kuldīā].

8953.

Teicamo zirgu pirku,
Peļamo sievu ņēmu.
Vai varēs teicamais
Peļamo vizināt?
2791 [Jaunsvirlaukā (Jaunsvirlaukas pag. Jg)].

8954.

Teicamo zirgu pirku,
Peltu ņēmu līgaviņu.
Kūtris bija teiktais zirgs,
Laba pelta līgaviņa.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

8955.

Teicamo zirgu pirku,
Peltu ņēmu līgaviņu.
Tik no teikta kumeliņa,
Kā no peltas līgaviņas.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

8956.

Teiciet mani sīvu bargu,
Neteicieti netikušu:
Sīvu bargu tautas ņēma,
Netikušu niecināja.
261 [Blankenfeldē (Vilces pag. Jg)].

8957.

Tečus teke sveša māte,
Redz tautieti atjājam,
Gribēj' mani izvainēt,
Mūžam vergu paturēt.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

8958.

Tec, saulīte, nebrien dubļu,
Diezgan dubļu bridējiņu;
Sūt', māmiņa, nepel manis,
Diezgan manu pēlājiņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

8959.

Tec, upīte, citu taku,
Pilli krauļi ievas zied;
Jājat, tautas, citu ceļu,
Mūs' meitiņas izvainotas.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

8960.

Tīk jums, ļaudis, teiciet mani,
Ja netīk, nieciniet!
Balta būšu, vēja pūsta,
Laba, ļaužu niecināta.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

8961.

Tīk, puisīti, ņem tu mani,
Ja netīk, neniecini;
Es neiešu tevis dēļ
Dreijāt savu augumiņu.
4 [Aijažos].

8962.

Tīrajam ūdeņam
Daudzi gružu dibinā;
Dailujām meitiņām
Daudzi lieku valodiņu.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

8963.

Tīrs ūdens avotā,
Tīrs avota dibinā;
Tīrs i manis augumiņis
No tām ļaužu valodām.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

8964.

Tīšu tīšu tas puisīts
To meitiņu nicināja,
Lai ļautiņi nezināja,
Ka tā viņa līgaviņa.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

- 231 -

8965.

Tik ar Dievu satikties
Man' auguma pēlējam,
Cik saulīte sasatika
Ar mēnesi tecēdama.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

8966.

Tik sastilt, tik sarimt
Man' auguma pēlājam,
Cik sastila straujupīte,
Dienu nakti tecēdama.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

8967.

Tik spīdēt, tik vizēt
Man auguma pēlājam,
Cik saulīte nakti spīd,
Mēnesnīca dienavidu.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

8968.

Tik tam sāpju, tik nelaimes,
Cik zīlīšu vaiņagā,
Kas sak' manu vaiņadziņu
Bez godiņa valkājam.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

8969.

Cik upē neiekritu,
Lejiņā skatoties;
Cik tautās neaizgāju,
Ļaužu mēles klausoties.
184 [Dūrē (Vārmes pag. Kld)].

8970.

Tik vien ļauna es vēlēju
Sav' auguma pēlājam:
Kā zālei nolīgot,
Kā lapai nodrebēt,
Kā lapai nodrebēt,
Kā rasai nopilēt.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

1. Tiešām laba nevēlēju
Sav' auguma pēlējam,
Trīs vārdiņi vien sacīju,
Aiz lieliem žēlumiem:
Kā upīte notecēja,
Kā saulīte nolīgoja,
Kā lapiņa nodrebēja
Sausa koka galiņā.
58 [Rozbeķos (Rozulas pag. C)].

8971.

Tikām biju tēva meita,
Kamēr linu krekliņā;
Jož' jostiņu, liek' raibīti,
Krīt' ļautiņu valodās.
60 [Salacā (Salacas pag. Vlm)].

8972.

Tikpat tek straujupīte,
I piemesta žagariņu;
Tikpat man jādzīvo,
I ļaudiem runājot.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

8973.

Tici, tici, bāleliņi,
Es jums melus nemelošu:
Šī devanta vasariņa,
Tautu dēlu drudzis krata.
Lai vēl krata divdeviņas,
Ko viņš mani niecināja.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

8974.

To es teicu tautiešam,
To savam bāliņam:
Ātrāk meitas nevaino,
Līdz pašam līgaviņa.
233 [Vandzenē (Vandzemes pag. Tl)].

8975.

Traucēj' salnas ābeltiņu,
Lai ziediņi neziedēja;
Meitu ļaudis izpaļāja,
Lai nejāja precenieki.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

8976.

Trauc' pie laika ceļu griezt
Dižvalodas cilvēkam,
Lai tas mani neielieki
Tās ļautiņu valodās.
226 [Kandavā (Tl)].

8977.

Trīs gadiņi ozols puva
Gaujas krasta maliņā;
Tā lai puva tie puisīši,
Kas meitiņas niecināja.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

8978.

Trīs man teica, viens man liedza
Ciemā vienu dzeltenīti.
Klausu vienu liedzējiņu,
Nekā trijus teicējiņus.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

- 232 -

8979.

Trīsreiz pļāvu to pļaviņu,
Smalka siena gribēdama;
Trīsreiz pēlu to puisīti,
Sevim vīru taupīdama.
19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)].

8980.

čīkstēdama, vaidēdama
Gaisā skrēja cielaviņa;
Tā čīkstēja, tā vaidēja
Man' auguma pēlājiņi.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

8981.

čīkstēdama, vaidēdama
Gaisā skrēja cielaviņa;
Tā čīkstēja tas puisītis,
Kas meitiņas niecināja.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

1. ķīviteite gaisā skrē
čirkstādama, vaidādama;
Lai tai nūčirkst tuos meitin'as,
Kotras puikas nycynuoja.
435 [Latgalē].

8982.

čīksti, čīksti, ošu gulta,
Man vienam gulēdam;
Tā lai čīkst tie ļautiņi,
Kas man liedza to puisīti.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

8983.

čīku čīku dzirnutiņas
Pa manām rociņām;
Tā čīkst ļaužu valodiņas
Pa manām kājiņām.
239 [Vecaucē (Vecauces pag. Jg)], 263 [Dobelē], 302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

8984.

Tu puisīti, es meitiņa,
Abi ļaužu valodā;
Mani sauca puišu bābu,
Tevi meitu brāķerīti.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

8985.

Tu puisīti, es meitiņa,
Abi ļaužu valodās.
Mitosim gredzeniņus,
Šķirsim ļaužu valodiņas.
35 [Rembatē (Rembates pag. Rg)], 190 [Kuldīā].

8986.

Tu sieviņa, žagatiņa,
Vilka, lāča apēdama:
Ko no viena sadzirdēji,
To otram izplukšēji.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 86 [Ļaudonā (Ļaudonas pag. Md)].

1. Mēlīt' mana, mutīt' mana,
Vilka, lāca apēdama:
Ko no viena dzirdēdama,
To otram pasacīju.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

8987.

Tupenīti, rācenīti,
Iesim abi vienu vietu;
Tevi cepa, tevi ēda,
Mani nesa kukuļam.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

8988.

Uguns dzelzi mīkstu taisa,
Liets akmini slapināja;
Ļaužu mēles slapstījās
Apar manu augumiņu.
52 [Burtniekos (Burtnieku pag. Vlm)].

8989.

Ūdens teka caur zemīti,
Es caur ļaužu valodām.
Pusvasaras, uz Jāņiem
Trūkst ūdeņa zemītei;
Nojem tautas vaiņadzīnu,
Trūkst ļaudīma valodīnu.
158 (Tosmarē).

1. Caur zemīti upe tek,
Es caur ļaužu valodām.
Aties Jāņi, pusvasaras,
Trūks ūdeņa upītē;
Dieviņ, zini, kad pietrūkšu
Es no ļaužu valodām.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

8990.

Upe upe, meita meita,
Abas vienu dailumiņu:
Upe nesa sīkas olas,
Meita ļaužu valodiņas.
163 [Dzērvē (Dzērves pag. Azp)], 164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)], 181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)], 196 [Rendā (Rendas pag. Kld)], 224 [Kabilē (Kld)], 348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Tek upīte, tek meitiņa,
Abas vienu vieglumiņu:
Cik upīte gružu nesa,
Tik meitiņa valodiņu.
198 [Saldū].

- 233 -

8991.

Uz manim oši līka,
Uz manim ozoliņi;
Uz manim ļaud's runāja
Nezināmas valodiņas.
45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)].

8992.

Uz tā mana vainadziņa
Siekiem ļaužu valodiņu;
Es par to nebēdāju,
Būt' pūriem mērījuši.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

8993.

Uzteic ļaudis mani pašu,
Vaino manu līgaviņu.
Ko tiem laba es iztapu,
Ko līgava sariebuse?
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

8994.

Uzteicama negribēju,
Brāķējama nebēdāju;
Balta biju, vēja pūsta,
Gudra, ļaužu aprunāta.
274 [Zaļā muižā (Zaļenieku pag. Jg)].

8995.

Uzcel, Dievs, pēlājam
Uz krūtīm velēniņu,
Kas manam augumam
Liekas cēla valodiņas.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

8996.

Utes, blusas mani rēja
Svešu ļaužu istabā;
Tās nebija utes, blusas,
Tās bij ļaužu valodiņas.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

8997.

Utis kož, galva niez:
Bagātie aprunāja.
Dievs dod tev, bagātais,
Ar utiem Rīgā braukt.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

8998.

Utis koda, galva niez:
Bagātie aprunāja.
Dod, Dieviņi, bagātiem
Kā utei vazāties.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

8999.

Utis kode, galva niez:
Bagātie aprunā.
Lai runāja, cik gribēja,
Es galviņu pakasīju.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

9000.

Utis kož, galva niez:
Bagātie aprunāja.
Ņem, māmiņa, suseklīti,
Sukā ļaužu valodiņas!
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

9001.

Utis kož, galva niez:
Bagātie aprunāja.
Pagaidiet, bagātie,
Lai galviņu izsukāju.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

9002.

Utis kož, galva niez:
Ļaudis mani aprunā.
Sukāj' galvu, mazgāj' muti,
Trūkst ļaudīm valodiņas.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9003.

Utis rēja, blusas koda:
Vāciets mani aprunāja.
Svied' vācietim dižas vīzes
Ar vecām tupelēm.
209 [Piltenē].

9004.

Vaino ļaudis to meitiņu,
Es sedloju kumeliņu.
Vai tie liedza, sev liegdami,
Vai man laba nevēlēja?
179 [Vecsieksātē (Sieksātes pag. Azp)].

9005.

Vainā ļaudis to meitiņu,
Es segloju kumeliņu;
Vēl es pats palīdzēju,
Kumeliņu seglodams.
205 [Ciecerē (Cieceres pag. Kld)].

9006.

Vaino ļaudis to meitiņu,
Man ausīm dziržējot.
Zināj' savu līgaviņu,
Pats līdzēj' niecināt.
211 [Rindā (Ances pag. Vp)].

- 234 -

9007.

Vainā mani purva pūce,
Vainā lauka cīrulītis.
Ko pūcīte man padara,
Ko man lauka cīrulītis?
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9008.

Vaino mani purva pūce,
Vaino lauka cīrulītis;
Vaino mani tie ļautiņi,
Kas bij paši vainojami.
190 [Kuldīā].

9009.

Vaino mani purva pūce,
Vaino sila cielaviņa;
Tik vien mani nevainoja.
Kā tas peļu vanadziņis.
179 [Vecsieksātē (Sieksātes pag. Azp)].

9010.

Vainaciņ, cekuliņ,
Kur bij man tevi likt?
Nestāv vaira galviņā
Aiz ļautiņu valodām.
121 [Gulbenē (Md)].

9011.

Vainadziņu nesādama,
Valodiņu nebēdāju:
Caurs ir mans vainadziņš,
Cauri bira valodiņas.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9012.

Vaiņag manu, vizuliņ,
Stipri stāvi galviņā!
Stipras ļaužu valodiņas,
Noraus tevi kājminās.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

9013.

Vai bij mana māmulīte
Liepu slotu appēruse?
Kā no liepas lūku plēsa,
Tā no manis valodiņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

1. Runā ļaudis no manim,
Kā no liepas lūkus plēš.
Vai bij māte mani mazu
Liepu slotu nopēruse?
198 [Saldū].

9014.

Vai es vien meita biju,
Vai man vien vainadziņš?
Vai es viena panesīšu
Visu ļaužu valodiņas?
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)], 344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9015.

Vai tamdēļ Dievs norāja,
Ka ļautiņi niec'nē?
Laimiņ' ved', Dieviš cēl'
Laba vīr' kumeļā.
217 [Ārlavā (Ārlavas pag. Tl)].

9016.

Vai tādēļ nedziedāju,
Ka ganīju sētmalā?
Vai tādēļ nedzīvoju,
Ka ļautiņi niecināja?
237 [Jaunaucē (Jaunauces pag. Jg)].

9017.

Vai tie visi slikti augļi,
Ko nelieša tārpi grauž?
Vai tie visi slikti ļaudis,
Ko nelieši niecināja?
1311 [Apē (Vlk)].

9018.

Vakarāi kājas āvu
Straujupītes maliņāi,
Pāri bristi taisījos,
Izbēgt ļaužu valodām.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

9019.

Valkā pats, tautu dēls,
Savu mantu, bagātību,
Es pie tevis nelaužos,
Neņem mani valodās.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9020.

Valod', mana valodiņa,
Kāda mana valodiņa!
Ar tautām(i) runādama,
Aprunāju bāleliņus.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

9021.

Valod', mana valodiņa,
Ko es biju runājusi!
Šodien kauna nevarēju
Vakarējās valodiņas.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 235 -

9022.

Valodiņu tiltu gāju,
Brāliņosi dzīvodama.
Paldies, ļaudis, par valodu,
Jel kājiņas neapmirks.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

9023.

Valodiņu tiltu grīžu,
Bāliņos dzīvodama.
Ko tiltā nesagrīžu,
To saminu kājiņām.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

1. Bāliņosi dzīvodama,
Valodiņu tiltu grīžu.
Ko tiltāi nevarēju,
To saviju vainakā.
104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

9024.

Valodniece, valodniece,
Bāliņ, tava līgaviņa:
Ko ar mani norunāja,
Steidz citiem pastāstīt.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9025.

Valodnese pakrituse
Liela ceļa maliņā,
Valodiņas nesādama
No ciemiņa ciemiņā.
39 [Skrīveŗos (Skrīveŗu pag. Rg)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9026.

Valodnese, valodnese,
Bāliņ, tava līgaviņa:
Cik iedama ciemiņā,
Mani nesa kukuļam.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9027.

Var man' ļaudis aprunāt,
Nevar manis pabarot;
Sava roka, sava kāja,
Tā galviņu pabaroja.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

9028.

Vasku bārzda Rīgā brauca
Ar sudraba ratiņiem;
Tas nebija vasku bārzda,
Tas bij meitu brāķerīts.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

9029.

Viens man teica, otris liedza
Ciemā daiļu zeltenīti.
Vai tas liedza savas vērti(?),
Vai man laba nevēlēja?
206 [Kuldīgas apriņķī].

9030.

Vienu vietu, vienu vietu,
Peļamās dzeltainītes!
Lai nāk viena teicamā,
Ko var viena padarīt?
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

9031.

Vēja lauzta ābelīte
Baltu ziedu noziedēja;
Ļaužu pelta tā meitiņa,
Labu godu sagaidīja.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

9032.

Vēja lauzta ābelīte
Baltu ziedu noziedēja;
Ļaužu smieta tā meitiņa,
Kļūst maizītes vietiņā.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

9033.

Vēja lauzta ābeltiņa
Baltu ziedu noziedēja;
Nicināma mātes meita
Labu ļaužu sagaidīja.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

9034.

Vēja lauzta ābeltiņa
Baltu ziedu noziedējse;
Peŗamā(?) mātes meita
Labu mūžu nodzīvojse.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)], 362 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9035.

Vēja lauzta ābelīte
Zied baltiem ziediņiem;
Ļaužu pelta tā meitiņa,
Dabūj' labu [gudru] arājiņu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

9036.

Vēja lauzta ābelīte
Tāpat balti noziedēja;
Ļaužu pelta tā meitiņa,
Tāpat jāja precinieki.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

9037.

Vēja lauzta tā priedīte,
Ilgi guļ ceļmalā;
Ļaužu pelta tā meitiņa,
Ilgi sēd vaiņagā.
136 [Zvārtavā (Zvārtavas pag. Vlk)].

- 236 -

9038.

Vēja lauzta tā priedīte,
Kam skaliņi gaiši deg;
Puišu smieta tā meitiņa,
Nakti miega negulēja.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

9039.

Vēja lauzta tā priedīte,
Kas guļ ceļa maliņā;
Ļaužu pelta tā meitiņa,
Staigā gauži raudādama.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

9040.

Vēja lauzta tā priedīte,
Tai skaliņi gaiši deg;
Ļaužu pelta tā meitiņa,
Tai laimiņa dzīvojot.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9041.

Vēja lauzta tā priedīte,
Tai skaliņi gaiši deg;
Ļaužu smieta tā meitiņa,
Tā būs mana līgaviņa.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

9042.

Vējiņš loka smuidru bērzu,
Ļaudis manu augumiņu.
Dievs dod tiemi nolocīt
Visu viņu tikumiņu.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

9042¹.

Vēl dzīvotu bāliņos,
Valodām nevarēju;
Aust gaismiņa, lec saulīte,
Nāk valodas nākamo.
116 [Bormaņu muižā (Trapenes pag. Vlk)].

9043.

Vēl', Dieviņi, tu man labu,
Ļaudis laba nevēlēja,
Ļaudis laba nevēlēja
Ar savāmi valodām.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

9044.

Vīla mani tautu dēls
Šādu gaŗu vasariņu;
Kad pievilt nevarēja,
Tad pasteidza niecināt.
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

9045.

Villāniņa, ne magone,
Ko vējiņa purināja;
Brāļu māsa, ne kalpone,
Ko ļautiņi niecināja.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

9046.

Vilciņš savu kažociņu
Zem eglītes purināja;
Māmiņ, tavu auklējumu
Sveši ļaudis nicināja.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

9047.

Visapkārt melni alkšņi,
Vidū zaļš ozoliņš;
Visapkārt ļaužu mēles,
Vidū mans augumiņš.
135 [Smiltenē (Smiltenes pag. Vlk)].

9048.

Visi ļaudis tā sacīja:
Kas dos lietu no nelietas?
Dievs dos lietu no nelietas,
Paliks lieta nelietā.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

9049.

Visi ļaudis tā sacīja:
Kas dos lietu no nelietas?
Es izaugu tāda meita,
Kā Vāczemes kaņepīte.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

9050.

Visi mani pēlājiņi
Palejāi gauži raud:
Man Laimiņa krēslu cēla
Pašā kalna galiņā.
377 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9051.

Visi mina pura zāli,
Lai tā grima dibinā;
Visi manu augumiņu
Šādu tādu nicināja.
101 [Rankā (Rankas pag. C)].

9052.

Visi vēji vēdināja
Augsta kalna ābelīti;
Visi vergi nicināja
Labas mātes auklējumu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

- 237 -

9053.

Cauri bridu caur upīti,
Caur to pašu dziļumiņu;
Cauri gāju caur tautāmi,
Caur tām ļaužu valodām.
216 [Ventspilī].

9054.

Cauru viju vainadziņu,
Cauru liku galviņā;
Kad pacēlu vainadziņu,
Izbirst ļaužu valodiņas.
318 [Lindes Birzgalē (Birzgales pag. Rg)].

9055.

Ciema puiši, bāleliņi,
Nu man's vaira nepeliet:
Jau manāi galviņā
Saderētsi vainadziņš.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

9056.

Ciešu zirgu netekot,
Zobeniņu nemēdzot,
Ļaužu valod' i neciešu,
Ap seviemi runājot.
66 [Aizkujā (pie Cesvaines Md)].

9057.

Cieta ola, rudakmeņa,
Tautu dēla dvēselīte,
Kad tas manu augumiņu
Pirmes teica, pēc vaināja.
224 [Kabilē (Kld)].

9058.

Cieti pinu sav' galviņu,
Stāv' ielēcu ūdenī.
Labāk manim vilnīts nesa,
Ne nelietis niecināja.
21 [Krimuldā (Krimuldas pag. Rg)].

1. Cieši pinu savu galvu,
Stāvu lēcu ūdenī.
Labāk mani vilnīts kūla,
Nekā ļaužu valodiņas.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9059.

Cieši tinu linu kreklus,
Smagi liku pūriņā.
Lai noguļ pēlājiņš,
Kā tie mani linu krekli.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

9060.

Ceļ akmeni uz akmeņa,
Panes zeme nesamā;
Liek valodu uz valodas,
Panes manis augumiņš.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

9061.

Cel, Dieviņi, pēlējami
Velēniņus uz krūtēm,
Ko tas manu augumiņu,
Neredzējis, nicināja.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

9062.

Cel, Dieviņi, tu gan vari,
Godā manu augumiņu!
Nu es biju tā vainota,
Ka es lieti nederēju.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

9063.

Cel, Dieviņi, tu gan vari,
Godā manu augumiņu!
Viens netiklis tēva dēls
Gaužām mani nicināja.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

9064.

Ceļa malas ābolam
Dižanie ziedi bira;
Peļamai mātes meitai
Dižanie viesi jāja.
112 [Cirstos (Cirstu pag. C)].

9065.

Ceļa malas āboliņ,
Iesim abi vienu vietu:
Tevi ļaudis kājām mina,
Mani ņēma valodās.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

9066.

Ceļa malas āboliņ(i),
Kam ziediņu nedarini?
- Ko bij man darināt,
Visi mina kājiņām.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

9067.

Ceļa malas dāboliņš
Deviņām lapiņām;
Ļaužu pelta tā meitiņa,
Dabū laba arājiņa.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

9068.

Ceļa malas āboliņš
Visupirms noziedēja;
Peļamā mātes meita
Visupirms godiņā.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

- 238 -

9069.

Ceļa malas bērziņam
Viskuplie žagariņi;
Nopeltā mātes meita
Vislabā līgaviņa.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

9070.

Ceļat krēslu, lai es sēžu,
Vaicājat, ko es nācu!
Es atnācu ašķu sieta,
Sijāt ļaužu valodiņu.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

9071.

Ceļat mani pār upīti,
Izvainotu mātes meitu,
Lai palika šij pusē
Visas ļaužu valodiņas.
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)].

9072.

Ceļaties, ko guliet,
Valodiņu cēlājiņi!
Kad darbiņu darīsiet?
Kad ap mani runāsiet?
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

9073.

Celies agri, gulsties vēli,
Man' auguma pēlējiņš,
Lai varēji man' appelti
Un darbiņu padarīt.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

9074.

Cepur', mana cepurīte,
Stāv' manā galviņā:
Vainadziņš nestāvēja
Aiz tautiņu valodām.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

9075.

Cerē mani, tautu dēls,
Es nevaru tev's cerēt,
Es nevaru tev's cerēt
Aiz ļautiņu valodām.
1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)], 1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

9076.

Cerēj manis, tautu dēls,
Lai ļautiņi nenoprot;
Ne pie manis roku liec,
Ne ar labu vārdu saki.
35 [Rembatē (Rembates pag. Rg)].

9077.

Cīksti, cīksti, ļauna diena,
Vārtu stabu galiņā;
Tā cīkst puiša dvēselīte,
Kas meitiņas niecināja.
190 [Kuldīā].

9078.

Cikām dzīva šā saulē,
Es negribu pasalaist
Ni miegam, ni darbam,
Ni ļaudiem valodām.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

9079.

Citam teicu to meitiņu,
Pašam tika prātiņam;
Ar gudrību citam teicu,
Ko tas manim atsacīja.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)], 226 [Kandavā (Tl)].

9080.

Citi ļaudis mani teica,
Citi mani nicināja.
Ai māmiņa, mīļa balta,
Apsedz manu augumiņu,
Apsedz manu augumiņu
No ļautiņu valodām.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

★

40240.

Ai galveņ, ai galveņ,
Globojīs, globojīs!
Nu kungim, nu ļaudim,
Nu naprāsnu volūdeņu.
466 [Vārkavas D].

40241.

Ai ai Aņņi, ai ai Aņņi,
Kam tu mani kaitināji?
Tu stāvi kalnā smiedamās,
Es stāvu lejā raudādamis.
447 [Ulmāles (Ulmales-Labragas) Azp].

- 239 -

40242.

Ai, cik stipri mēle niez
Mūs' kaimiņu meitiņām;
Velns parāva suseklīti,
Ar ko mēles izsukāt.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

40243.

Vai Dieviņ, ko darīšu -
Ļaudis mani neieredz;
Māte vaira neieredz,
Tautas vaira nepameta.
198 [Krustpils D].

40244.

Ai saulīti, neaizbrien
Aiz melniem debešiem;
Ai ļautiņi, nelieciet
Manis vienas valodās.
290 [Ogres C].

40245.

Aiz kalņaņa dyumi kyup
Lela meža maliņā;
Tī dag puišu dvēseleitis,
Kas mjaitiņas nycynova.
194 [Krāslavas D].

40246.

Aiz kalniņa, lejiņā
Nokaltusi griķu druva;
Tā sakalta meitu mēles,
Par puišiem runājot.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

40247.

Driķu driviņa nūkolta
Augsta kolna maļiņā.
Lai nūkolst laužu mēle,
Kur ap manim daudz runoj.
170 [Kapiņu D].

40248.

Ai zosīte, biezspalvīte,
Tevi nesa ūdentiņis;
Es ļautiņu valodās,
Nenes mani zaļa zāle.
214 [Lažas Azp].

40249.

Ar visiem laba biju,
Ar visiem saderēju;
Ar to vien nesaderu,
Kas nicina augumiņu.
480 [Vējavas Md].

40250.

Asīm cirtu apšu malku
Tautu dēlu svilināt;
Tas uz manu augumiņu
Asīm kŗāva valodiņas.
443 [Turlavas Kld].

40251.

Atsaroda, atsaroda
Kvīseišam sānaliņa;
Atsaroda, atsaroda
Izpoļai zaļi ļaudis.
326 [Preiļu D].

40252.

Atsastuoj, nalīteņ,
Es ar tevi narunavu;
Ar tevim runavus,
Klyvu ļaužu volūduos.
326 [Preiļu D].

40253.

Ataškir, Dīvs, nu tuo ļauna,
Nu dzāruoja tautu dāla:
Seņ cerēja, napajēmja,
Slavi vīn padarīja.
389 [Silajāņu Rz].

40254.

Aug man lela muoseiciņa,
Kai (u)guns dzirkstalīte;
Lobuok teicu, na nycynu,
Lai vad dreiži tautiņuos.
326 [Preiļu D].

40255.

Auziņ, spilvas nenican(i),
Spilviņā gulēdama;
Meitiņ, puisi nenican(i),
Vainadziņu valkādam(a).
246 [Madlienas (Lielais) Rg].

40256.

Boguots ēde, boguots dzēre,
Boguots maņi aprunuoja;
Vēl nabeja boguotam
Myuža krakla mugorā.
247 [Makašānu Rz].

40257.

Boltus autus kuojuos ovu
Boltu sēju (i) aukļinu;
Tam puišam žāl darēju,
Kas maņ mozu nycynuo(ja).
389 [Silajāņu Rz].

- 240 -

40258.

Baltus ziedus noziedēja
Vēja lauzta ābelīte;
Ar godiņu nodzīvoja
Nicināta mātes meita.
605 [Skolas].

40259.

Balta zied zemenīte
Liela ceļa maliņā;
Tā zied mans augumiņš
Pa tām ļaužu valodām.
480 [Vējavas Md].

40260.

Buobas pļuopi izpļuopuoja,
Ka es rasnu dzeju sprēžu.
Ka nu Dīva veselība,
Vēļ bīzuoka drēbe byus;
Atsastuoju uz pubuļa,
Īraudzēju bruoļa sātu.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

40261.

Bargi mani bāleliņi -
Vui es vīna lēna būšu?
Vui es vīna nūgulšūsi,
Pa ļautiņu kājiņām?
599 [Kurzeme].

40262.

Bej ļauteņi, kas pacēle
Teirumiņa velēniņu;
Bej puisīts, kas pajēme
Izpaļuotu tautu meitu.
414 [Stirnienes Rz].

40263.

Birtin bira apšu lapas,
Vējiņami drebinoti;
Man birst gaužas asariņas,
Kad tautiņu valodās.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

40264.

Bite bite, meita meita,
Abas vienu vieglumiņu:
Bite nesa puķu ziedus,
Meita ļaužu valodiņas.
374 [Sātiņu Kld].

40265.

Blusys kūdja, blusys kūdja,
Šļakta mani aprunava.
Ni ar blusom vojuotis,
Ni ar šļaktu runuotīs.
326 [Preiļu D].

40266.

Cauru viju vainadziņu,
Tautiņās aizejot;
Caurs bij mans vainadziņš,
Caur' bir' ļaužu valodiņas.
84 [Dikļu Vlm].

40267.

Cieti galviņu piespiedu
Pie pelēka akmentiņa;
Pāri pūta ziemas vēji
Visas ļaužu valodiņas.
436 [Tirzas (Tirzas-Pils) Md].

40268.

Es noviju vainadziņu
Tām ļaužu valodām:
Caurs bij manis vainadziņš,
Cauri bira valodiņas.
378 [Seces Jk].

40269.

Kamēr nesu vainadziņu,
Valodiņu nebaidos.
Caurs ir mans vainadziņš,
Cauri birst valodiņas.
515 [Ziemeŗu Vlk].

40270.

Ar vaiņagu dzīvodama,
Daudz valodu nebēdāju:
Ļaud's man cēla valodiņas,
Es pacēlu vainadziņu;
Caurs bij mans vainadziņš,
Cauri bira valodiņas.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

40271.

Celīs augši, kū tu guli,
Muns volūdu cāluojiņš!
Kod tu sovas kuojas ausi,
Kod tu mani aprunuosi?
Reitā sovas kuojas aušu,
Vokorā aprunuošu.
35 [Baltinavas Abr].

40272.

Cerē mani, tautu dēls,
Lai ļautiņi nenoprot:
Ne man savu roku sniedz,
Ne ar labu vārdu teic.
605 [Skolas].

- 241 -

40273.

Ciema puišiem sieta mēle,
Sietu nesa aizlūpē;
Kuŗu pūli saiedami,
Sijā manu augumiņu.
605 [Skolas].

40274.

Citi pēle, citi teicja,
Citi leidza aicynuoja;
Ļauds maņ pēle, bruoļi teicja,
Tautas leidza aicynuoja.
389 [Silajāņu Rz].

40275.

čīkstēt čīkst liepu segli,
Kumeliņu seglojot;
Lai nočīkst pēlējiņš -
Māte meitas man nedev(a).
322 [Praulienas Md].

40276.

Daiļa biju ļaužu teikta,
Vēl daiļāka niecināta;
Kad tie mani niecināja,
Zied vaidziņi kā rozītes.
161 [Kabiles Kld].

40277.

Dīva dēļ var dzeivuot,
Ļaužu dēļa navarēja:
Aust gaismeņa, lāc saulīte,
Ceļas ļaužu volūdeņas.
174 [Kārsavas Ldz].

40278.

Dievs man ļauna nevēlēja,
Redz man' taišņi dzīvojot,
Redz man' taišņi dzīvojot,
Nekam ļauna nedarot.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

40279.

Doncui, runci, iz akmiņa:
Bous man kuozu šūrudin.
Doncui, runci, nu akmiņa:
Nabous kuozu šūrudin;
Kuri valni pateikuši,
Ka es rupu dzeju vērpju.
24 [Asares Il].

40280.

Duraks, buoba, izpļuopuoja,
Ka es rasnu dzeji sprēžu.
Tymsā, ruovu, tymsā sprēžu,
Kaids izeida, taidu laižu;
Vēļ nikas, drēbe byutu,
Kam nu Dīva veselība.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

40281.

Začeits loksta pa akmeni:
Šūrudeņ pi veira īšu.
Kab tei buoba naizpļukstātu,
Ka es rasnu dzeju sprēžu.
174 [Kārsavas Ldz].

40282.

Dīviņš zyna, Laima zyna,
Kai mes divi dzeivuosim;
Vysi tevi teicin teica,
Vysi mani nycynuoja.
605 [Skolas].

40283.

Diezgan man bēdu bija -
Kas tās bēdas izbēdāja?
Citas bēdas izbēdāju,
Citas minu kājiņām.
378 [Seces Jk].

40284.

Dod, Dieviņ, izputēt
Pērnajam brūtgānam:
Solījās, nepaņēma,
Atstāj ļaužu valodās.
605 [Skolas].

40285.

Dod, Dieviņi, rītā vēju,
Rītā iešu vējiņā;
Rītā iešu vējiņā
Vētīt ļaužu valodiņas.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

40286.

Dūd, Dīviņ, syltu sauli
Pēc lītiņa lejumiņa:
Dūd, Dīviņ, mīlu dzeivi
Pēc osoru lējumeņa.
174 [Kārsavas Ldz].

40287.

Dod, Dieviņi, tādu laimi,
Sētā augt arājam.
Kad brālīti vien pasaucu,
Lai ļautiņi nezināja.
Būt' ļautiņi zinājuši,
Valodām nevarētu.
605 [Skolas].

- 242 -

40288.

Dievs dod manam pēlējam
Svina mēli, alvu [alva] kājas:
Ne ar mēli parunāt,
Ne ar kājām pastaigāt.
384 [Sēemūkšu C].

1. Dievs dod manam pēlējam
Svina kājas, alvas acis;
Ar kājāmi nestaigāt,
Ar acimi neredzēt.
605 [Skolas].

40289.

Drebi, drebi, apšu lapa,
Rāma vēja drebinām(a);
Tā drebēja tas puisītis,
Kas meitiņas niecināj(a).
15 [Alūksnes Vlk].

40290.

Droši gāju tai sētā,
Kur aug mans arājiņš;
Lai ļautiņi nesaprata,
Lai ļautiņi nerunā.
263 [Mēmeles Jk].

40291.

Dziedātāja lakstīgala
Tumšā naktī nebaidās;
Nevainīga tautu meita
Valodiņu nebīstās(?).
281 [Neretas Jk].

40292.

Dzīparota, madarota
Meitu mātes istabiņa;
Viena meita tautiņās,
Otra ļaužu valodās.
241 [Lubānas Md].

40293.

Dzirdēj' ļaudis runājot,
Kad mēs vecas palikšot.
Redz, kur puikas noskatās,
Kas pēc mūsiem tīkojās.
127 [Grostonas Md].

40293¹.

Es uzkāpu kalnīnā,
Pašā kalna galīnā,
Dzirdēj' ļaudis runājot,
Kad es veca palikšot.
87 [Drabešu (Drabužu) C].

40294.

Dzird' no ļaudim runājot,
Kad es vecs paliekot.
Man matiņi pieputēja,
Kviešu miltus sijājot.
378 [Seces Jk].

40295.

Dzieržu ļaudis runojūt,
Ka maņ bryute atsokūt;
Ļaužu runu naklausieju,
Juoju bryutes pogolmā.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

40296.

Dzievuotuļu buoleņūs,
Aiz volūdu navarēju.
Dzeivoj, muna muoseņa,
Min volūdys zam kuojeņom.
314 [Pildas Ldz].

40297.

Ej kaŗā, tautu dēls,
Kam neņēmi līgaviņas.
Sēdi, meitiņ, vaiņagā,
Kam puisīti nicināji.
72 [Cesvaines Md].

40298.

Ej, senais nāburdziņ,
Kam tu mani aprunāji?
Kā no stropa bites līda,
Tā no tevis ļauni vārdi.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

40299.

Es apāvu baltas kājas
Straujupītes maliņā,
Lai varēju pāri brist
Visām ļaužu valodām.
358 [Rugāju Abr].

40300.

Es apuovu vēja kūrpes,
Guoju tautu pogolmā,
Nūklausēju aizdurvē,
Kū runuoja sveša muote.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

40301.

Es gribēju rūžu duorzu
Bez rasiņas izrevēt;
Es gribēju vainadziņu
Bez volūdu nūnosuot.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

40302.

Es nesmeju nabagam,
Ne nabaga bērniņam.
Es nebiju apvilkuse
Laimes kreklu mugurā.
470 [Vecates Vlm].

- 243 -

40303.

Es bej bolta, pasorkana,
Gari moti, padzaltoņi;
Es varēju dažu puisi,
Dzierdeit nicinuot.
326 [Preiļu D].

1. Bolta beju, paružava,
Gari moti, padzaltoņi;
Es varēju acteņuos,
Dažu puisi nycynot.
143 [Jāsmuižas D].

40304.

Bolta augu, pasorkona,
Gari moti, padzaltoņi;
Daudz redzēju puišķineņu,
Daudz varēju apsasmīt.
170 [Kapiņu D].

40305.

Es bej bolta, pasorkona,
Garim motim, padzaltonim;
Es varēju dažu puisi,
I dzieržūt nycynuot.
Es par puiša golvu lēču,
Kai par pūra sakuornīt'.
326 [Preiļu D].

40306.

Es bej bolta, pasorkon(a),
Gari moti, padzaltoni.
Es bej bolta, vēja pyusta,
Skaista, ļaužu aprunuota.
Vējenš pyute, balinuoja,
Ļauds runuoja, slavinova.
389 [Silajāņu Rz].

40307.

Es bij ļaužu izpaļiņa,
Vēl es pati paļājos;
Jau sarkana linu snātne,
Vēl mērcēju rāviņā.
3 [Adulienas Md].

40308.

Es bej ļaužu tuo izpalta,
Kuo caur sītu izsejuota.
Juo tī ļaudis daudzynuoja,
(Juo) es daudzi nabāduoju;
Ļaudis cēļa volūdeņu,
Es pacēļu vainaceņu.
168 [Kalupes D].

40309.

Es cimdiņus noadīju
No tām ļaužu valodām:
Valodiņu grunti liku,
Asariņas rakstiņā.
213 [Lazdonas Md].

1. Es cimdiņus noadīju
No tām ļaužu volodām;
Gruntē mešu mīlus vārdus,
Rokstā gaužas asariņas;
Aizodā ieadīju
Tautu dāla vīlumiņu.
268 [Mētrienas (Ļaudonas-Odzienas) Md].

40310.

Es dūmuoju dzeivuodama,
Myužam bādas naredzēt;
Vēl es guļu šyupulī,
Bāda kuoju galiņī.
389 [Silajāņu Rz].

40311.

Es jau biju tā izpalta,
Kā uz sīta izsijuota;
Labs tautīts mani ņēma,
Citim žēļ palīkot.
605 [Skolas].

40312.

Es meitiņa bolta, skaista,
Iznesīga volūdiņa;
Es varēju dažu puisi,
Acīs i nycynuot.
326 [Preiļu D].

40313.

Es jau biju tā meitiņa,
Kuŗu ļaudis nicināja;
Lai runāja, ko runāja,
Mani ņēma valodā.
Ja es būtu balta maize,
Sen būt' mani apēduši.
605 [Skolas].

40314.

Es ļaudīm peļamā
Rītā agri, vakarā;
Ja es būtu balta maize,
Sen but' mani apēduši.
192 [Kosas C].

40315.

Es neiešu pār upīti
Peļķē smelt ūdentiņu;
Es neiešu pār novadu
Paša puišus nicināt.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

- 244 -

40316.

Es nepēlu ļaužu bērnu,
Ne māmiņas auklējuma;
Kādu Dievs i iedeva
Tādu māmiņ' i auklēja.
373 [Sarkaņu Md].

40317.

Es otram nasasmēju,
Kau ij slimi redzējus(i);
Dievis zina - pate jauna -
Kā lēcās dzīvojot.
322 [Praulienas Md].

40318.

Es paņēmu to kociņu,
Kur ļautiņi pāri kāpa;
Es precēju līgaviņu,
Visu ļaužu nicinātu.
286 [Nītaures Rg].

40319.

Es pateiču Dīviņam
Un sovai māmiņai,
Kad jei man tuo nalyka,
Kū bej ļaudis runuojuši.
35 [Baltinavas Abr].

40320.

Es savam pēlējam
Daudz(i) ļaunu [ļauna] nevēlēju,
Tādu ļaunu vien vēlēju;
Usnēm augt pakausī.
485 [Viesienas (Lautera-Viesienes) Md].

40321.

Es savam pēlējam
Daudz ļauna nevēlēju:
Uz akmeņa tam gulēt,
Ar ecēšu apsegties.
192 [Kosas C].

40322.

Es savam pēlējam
Mūžam ļauna nevēlēju:
Cūku jāt, kazu cirpt,
Aveniņu svilināt.
To vārdiņu vien sacīju:
Rītu saules neredzēt.
72 [Cesvaines Md].

40323.

Es savam pēlējam
Ar oglēm pirti kūru,
Kam tas manu augumiņu,
Kā oglīti kvēlināja.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

40324.

Es šķitos izaugdama
Nevienam nesariebt;
Atrados sariebusi
Ir pašam labajam.
241 [Lubānas Md].

40325.

Es tai sovai veiramuotei
Boltu kluoju paladziņu,
Lai par mani tei runāja
Boltas vīn volūd(iņ)as.
36 [Balvu Abr].

40326.

Es uzaužu villainītes
No tām ļaužu valodām,
Kad uzsedzu mugurā,
Visi ļaudis brīnējās.
127 [Grostonas Md].

40327.

Es tū ļaužu volūdeņu,
Daudzi vārā naturēju:
Citu laižu caur austiņom,
Citu minu kuojiņom.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

40328.

Es vēl pats palīdzēju
Ļautiņim nycynuot,
Lai nazyna tī ļauteņi,
Ka jei muna līgaviņa.
466 [Vārkavas D].

40329.

Gana manim Dieviņš deva,
Gana labi palīdzēja;
Kam tik manim neriebuša
Ļaunu ļaužu valodiņa.
46 [Beļavas Md].

40330.

Gana plata kļava lapa,
Krīt zemē griezdamās;
Gana laba mātes meita,
Tāpat viņu nicināja.
72 [Cesvaines Md].

40331.

Glabā pats, tautu dēls,
Savu mantu, bagātību;
Es pēc tevis nedzenos,
Neved mani valodās.
246 [Madlienas (Lielais) Rg].

- 245 -

40332.

Gribēj' ļaudis man' locīt,
Kā vējiņš smilgu loka;
Es nebiju tā auguse,
Kā smildziņa vecainē.
198 [Krustpils D].

40333.

Grib tas manis pēlājiņis
Dzīvs ielēkti ūdenī;
Redz man' labu valkājam,
Ar godiņu dzīvojam.
241 [Lubānas Md].

40334.

Grūt' bij manim kalnā kāpt,
Vēl grūtāki lejiņā;
Sārta biju vēja pūsta,
Bāla ļaužu aprunāta.
157 [Jēŗu Vlm].

40335.

Grūti bija kalnā kāpt,
Grūti bija lejīnā:
Kalnīnā vējīns pūta,
Lejā ļaudis aprunā(ja).
192 [Kosas C].

40336.

Ik vokoru nūzavēru,
Kū darēja tautu dāli:
Tautu dāli gauži raud,
Lelu sūdu dabuojuši:
Lelu sūdu dabuojuši
Par meitiņu maloušonu.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

40337.

Irbe spārnus saplēsusi,
Pa eglēm skraidīdama;
Ļ(a)uds mēlīšu nesaplēsa.
Ap maniem runādami.
3 [Adulienas Md].

40338.

Izpeltām tautiņām
Kļuva laba malējiņa;
Zinājusi tā izpeltu,
Es nedotu sav' māsiņu.
241 [Lubānas Md].

40339.

Izpurini, māmulīte,
Man sedzamas villainītes,
Lai izklīda vējiņāi
Visas ļaužu valodiņas.
141 [Ivandes Kld].

40340.

Iz rūbežu ganīdama
Dzīžu kuojas kratīdama.
Nūkrot' drudzis tūs ļautiņus,
Kuri mani aprunuoja.
389 [Silajāņu Rz].

40341.

Jauna beju, troka beju,
Ar sābrim lomuojūs;
Nui leluoka, nui gudruoka,
Aiz kauniņa navarēju.
358 [Rugāju Abr].

40342.

Jau es būtu izgājuse,
Kaut tā muša nemeluse;
Viņas sētas krāsns guļiņa,
Tas man, maita, neprecēj(a).
373 [Sarkaņu Md].

40343.

Jauna meitiņa byudama,
Nacel naida kaimiņūs:
Vysapyrma - tautas juoja -
Kaimiņūsi vaicuojuos.
326 [Preiļu D].

40344.

Jau saulīte gabalā,
Es pats lielā nelaimē:
Man māsiņa maza maza,
Jau ļautiņu valodā.
190 [Kokneses Rg].

40345.

Jau tuos munas vylnanītes
Boltim zīdim sazīdušas;
Jau tys muns boltais vaigs
Osorom nūtecējs.
389 [Silajāņu Rz].

40346.

Jo tī ļauds daudz runuoja,
Jo es vairuok nabāduoju:
Es staiguoju dzīduodama
Zam vyzuļu vainadziņa.
174 [Kārsavas Ldz].

40347.

Kad es augu bez vaiņaga,
Aug' bez ļaužu valodām.
Uzliek māte vaiņadzīnu,
Uzliek ļaudis valodīnas;
Nojem tautas vaiņadzīnu,
Nojem ļaudis valodīnas.
94 [Dunikas Lp].

- 246 -

40348.

Kam, sirsniņa, grūti pūti,
Kam, Laimiņa, gauži raud(i)?
Sirdis pūta grūtu mūžu,
Laime raud nolikusi.
Kam, Laimiņa, tu raudāji -
Pati mūžu licējiņa?
480 [Vējavas Md].

40349.

Kas nū dzērves gara kokla,
Ka zeileišu nanosuoja?
Kas nu bruoļu lobas slaves,
Ka muoseņu nycynuoja.
89 [Dricēnu Rz].

40350.

Kas no elkšņa slotas lauza,
Tas var lauzt ozolam;
Kas paļāja šenes meitas,
Tas ņems sievu Vāczemē.
322 [Praulienas Md].

40351.

Kas pārbrida stīgu [staigu?] purvu,
Ka kāj(iņ)as nesamirka?
Kas mūžiņu nodzīvoja,
Ka asaru nenotrauca?
605 [Skolas].

40352.

Kas šās tādas sanākušas -
Pulkstens mēles galiņā?
Nav neko vēl redzējušas,
Iet pa ciemu skandināt.
552 [Madona Md apr.].

40353.

Kas tī taidi sejuotuoji,
Myusu dorba vērtītuoji?
Tī ir myusu Juonīši,
Vacu meitu ļubētuoji.
591 [Ludzas apr.].

40354.

Kas to velnu lēlojam,
Kas puisīti runājam?
Velnam tika tumšas naktis,
Puisim blēņu valodiņas.
198 [Krustpils D].

40355.

Kaidys tur vuorteituojis
Vuorta munu augumeņ(u)?
Atvjar, Dīvs, juos augumu
Zam zaļom valānom.
326 [Preiļu D].

40356.

Ka dzeivav(u), to sarīb(u)
I patim lobajam;
Ka nūmyr(u), to gulēj(u)
Leidz ar kūka gabaleņ(u).
326 [Preiļu D].

40357.

Kājiņām mutes devu,
Maliņāi nogājusi,
Ka tās mani drīz izveda
No ļautiņu valodām.
235 [Litenes Md].

40358.

Kalējiņi, bāleliņi,
Kal man dzelza pirkstainīšus!
Lai es varu pliķi cirst
Valodiņu cēlājiem.
214 [Lažas Azp].

40359.

Kuopustiņus ravuodama,
Aprevēju maganiņas;
Ar tautom runuodama,
Aprunovu bruoliliņus.
604 [Dažādi iesūtītāji].

40360.

Klaus', puisīti, nāc (tu) šurpu,
Saukt es tevi nedrīkstēju;
Saukš' es tevi, dzirdēs ļaudis,
Būs ļaudim valodiņas.
335 [Puzes Vp].

40361.

Klus' tu, lauška, turi muti,
Tu staigāji laušķādama!
Ja tij lauška nelaušķētu,
Sen būt' tautās izgājusi.
72 [Cesvaines Md].

40362.

Ko bēdā, tautu meita,
Kas tev pūra dibenā?
Visas gaužas asariņas,
Ļaunu ļaužu valodiņas.
198 [Krustpils D].

40363.

Ko jūs, ļaudis, smejaties,
Ko jūs manim redzējāt?
Vai klēpī auklējam?
Vai kājām staigājam?
241 [Lubānas Md].

- 247 -

40364.

Ko, ļautiņi, dabūsit,
Apkārt mani runādam(i)?
Grūti nākās labu vēlēt
Sav' auguma pēlājam.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

40365.

Ko mēs niekus, tautu meita,
Viena otru zobosim?
Sniegsim rokas, dosim mutes,
Tāpat meitu jālūdzās.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

40366.

Ko tī kyup smilšu kolni,
Man vīnai puorejūt?
Tī nakyup smilšu kolni,
Tuos kyup ļaužu volūdiņas.
358 [Rugāju Abr].

40367.

Ko tie ļaudis runādami,
Ko no manis gribēdami?
Es neiešu ļaužu dēļ
Dreijāt savu augumiņu.
207 [Laidzes (Valdegales) Tl].

40368.

Ko tie ļaudis gribēdami,
Ko no manis runādami?
Šī devīta vasariņa -
Puiša acis neredzēju.
207 [Laidzes (Valdegales) Tl].

40369.

Ko tie pūstu lieli vēji,
Ka mežiņi neauguš(i)?
Ko runātu labi ļaudis,
Ka memmiņa neauklēt(u).
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

40370.

Kumeliņi, kumeliņi,
Tavu daiļu augumiņu!
Jauni puiši, jauni puiši,
Jūsu pašu valodiņas!
241 [Lubānas Md].

40371.

Kur vāģīši tecējuši,
Tur tie tek dažu dien';
Kur sluvīte sluvējusi,
Tur sluvē dažu dien'.
119 [Gaujienas Vlk].

40372.

Kurs kūciņš zīmu zeļ,
Tys vosoru nalopuoja;
Kas ūtram ļaunu vēlej,
Tys pats loba naredzēja.
389 [Silajāņu Rz].

40373.

Kura prīda, kura egle
Bez skujeņes siliņā?
Kura meita nūnosuoja
Bez volūdu vainadziņu?
247 [Makašānu Rz].

40374.

Labajam kurpniekam
Nava labu zābaciņu;
Pašam meitu brāķerim
Nava savas līgaviņas.
605 [Skolas].

40375.

Labāk manu augumiņu
Sen zemīte rūdējusi,
Nebūt' kungiem jātiesā,
Ne ļaudim jārunā.
241 [Lubānas Md].

40376.

Labāk mani brūni mati
Ar skujāmi piebiruši
Nekā mani rožu vaigi
Asarāmi nomirkuši.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

40377.

Labāk lecu ūdenī,
Nekā ļaužu valodās;
Labāk manu augumiņu
Lai sit vilnis maliņā.
241 [Lubānas Md].

40378.

Labāk mani sniegs apsniga
Lielejā tīrumā,
Nekā gāju tai ciemā,
Kur man' ļaudis aprunāja.
241 [Lubānas Md].

40379.

Lobuok mani snīgs apsnidzis
Sovu bruoļu teirumā,
Nakai mani īvaduši
Volūdeņu sētiņā.
182 [Kaunatas Rz].

- 248 -

40380.

Labrītiņ, dižais tēvs,
Tā pirmā valodiņ'.
Es atnācu ašķu sietu
Sijāt ļaužu valodiņas.
398 [Skrundas Kld].

40381.

Lobs ar lobu sasatyka,
Steidzās maņi aprunuot,
Ka es moza augumiņa,
Man pošai bāda bej.
174 [Kārsavas Ldz].

40382.

Lobs ar lobu sasatyka,
Steidzās mani aprunuot.
Koč es moza augumeņa,
Grozna muna volūdiņa;
Sūli speru, zemja leika,
Vuordu soku meži skan.
29 [Aulejas (Grāveru) D].

40383.

Lai man simtu pēlājiņi
[pēlājiņu]
Lai neviena teicējiņa;
Tikpat tiku tai vietiņā,
Kur Laimiņa nolikuse.
604 [Dažādi iesūtītāji].

40384.

Lai nūlyuztu tei egleite,
Kur' vējeņš pretim pyute;
Lai nūkreit tys puiseitis,
Kur' meitenes nycynuoja.
143 [Jāsmuižas D].

40385.

Lai tam tādu neredzēt,
Kas man' tā nicināj(a);
Ni lai tādu darbu dara,
Ni nes tādu augumiņu.
241 [Lubānas Md].

40386.

Lai tie pūte visi vēji,
Lai runāja visi ļaudis;
Es būš' ņemt to meitiņu,
Kuŗ' man tika prātiņā.
241 [Lubānas Md].

40387.

Laimiņ' tek raudādama,
Es sēdēju kamanās.
Tec, Laimiņa, raudādama,
Kam tu liki man mūžiņu
Uz asaru avotiņa.
373 [Sarkaņu Md].

40388.

Luodi, luodi, luodātuoja,
Na tu mani puorluodēs(i)!
Caur yudeni, caur akmeni
Puorīs poša luodātuoja.
389 [Silajāņu Rz].

40389.

Ļaudis manu augumiņ(u)
Ar mēlēm nobadīj(a);
Nobadiet savas mēles
Gar rudiem akmeņiem!
546 [Kuldīga Kld apr.].

40390.

Ļaudis manu augumiņu
Sev darbam paņēmuši:
Dzird rītā, vakarā
Par manim runājot.
184 [Ķēču Rg], 286.

40391.

Ļauds man kāra šūpulīti
Bāliņos izaugot.
Cik [Tik] tev kārt mūžiņā,
Cik es kāru bāliņos.
46 [Beļavas Md].

40392.

Ļaudis [Ļaužu] mans tēvis bija,
Ļaužu mana māmuļiņa.
Vai es viena neļaudiete,
Man krēsliņa nepasniedza?
605 [Skolas].

40393.

Ļaudis ceļ man valodiņas,
Es pacēļu vaiņuciņ(u);
Dziežu kāju piesizdama,
Nesā(j') savu vaiņaciņ(u).
143 [Jāsmuižas D].

40394.

Liedzat mani, netaisat [neteicat]
Sīvam tautu dēliņam;
Cimdus došu liedzējam,
Ļaunus vārdus teicējam.
589 [Kuldīgas apr.].

- 249 -

40395.

Liela liela lieta tūce,
Gāj' par tautu tīrumiņ';
Daudz uz mani izrunāja
Nenotiktas valodiņas.
36 [Balvu Abr].

40396.

Leitiņš lej, kuojas sleid,
Aprunīgim pīre speid;
Koleidz maņ kuojas sleid,
Toleidz ļaudis aprunoj.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

40397.

Labajam labas dienas,
I bēdiņas pabēdāja;
Man nebija labas dienas
I svētdienas dieniņām.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

40398.

Līdz šā laika mana slava
Par istabu nepārgāja;
Nu māršiņa, sieta mēle,
Nu staigāja sijādama.
241 [Lubānas Md].

40399.

Manis dēļ, māmulīte,
Savu sirdi neēdini;
Ļaužu mēles vēl asākas
Par tērauda zobentiņu.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

40400.

Man galviņa nepanesa
Triju rindu vainadziņu:
Div rindiņas sīku zīļu,
Trešā - ļaužu valodiņu.
184 [Ķēču Rg].

40401.

Man Laimiņa mūžu lika,
Ielejā stāvēdama,
Lai tā līka mans mūžiņš,
Kā ieleja stāvēdama.
3 [Adulienas Md].

40402.

Man ļautiņi daudzināja
Uzaugušu arājiņu.
Vai daudzina, nedaudzina,
Nebūs mans arājiņš.
127 [Grostonas Md].

40403.

Man ļautiņi pacēluši
Tik nejauku valodiņ(u),
Saka mani brāleliņi
Dzīvu laist ūdenī.
143 [Jāsmuižas D].

40404.

Mans mazais augumiņš
Ne par vienu nebēdāja:
Ne par kungu, ne par darbu,
Ne par ļaužu valodām.
418 [Sunākstes Jk].

40405.

Maņ satryuka zeiļu rūta,
Nu dīdziņa iztecēja;
Kab maņ tai iztecēt
Nu tūs ļaužu volūdiņu.
35 [Baltinavas Abr].

40406.

Man sirsniņa pilna bēdu,
Pilnas acis asariņu;
Dzirdu savu augumiņu
Tāli tāli nicinām.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

40407.

Man zināma līgavīna,
Tikai nava saderēta;
Apkārt laidu valodīnu,
Lai netika citajam.
578 [Viesīte Jk apr.].

40408.

Muosiņai juozasorgoj
Sovas garas volūdiņas;
Ar tū garū volūdiņu
Sev gūdiņu nycynoj.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

40409.

Meičenāmis, māsēnāmis
Šķībi stāv vaiņadziņš.
Kā tām šķībi nestāvēs,
Treju bērnu māmuliņas?
355 [Rucavas Lp].

40410.

Meitiņām, māsiņām,
Visām viena valodiņa.
Kā sagāja pulciņā,
Tā puisēnus niecināja.
Būt' nu nācis klibukāja,
Tās aizietu dziedādamas.
161 [Kabiles Kld].

- 250 -

40411.

Meita meitu nevainā,
Visas zīļu vaiņagā;
Visas zīļu vaiņagā,
Visas ļaužu valodās.
355 [Rucavas Lp].

40412.

Melni gaiļi purā dzied,
Vaskainām kājiņām;
Ellē kliedza tie puisīši,
Kas meitiņas niecināja.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

40413.

Mēs bijām trīs māsiņas
Apakš ļaužu valodāmi.
Kur mēs divi runājam,
Tur asaru upe tek.
15 [Alūksnes Vlk].

40414.

Mjāleitja, muna mjāleitja
Trejim dorbim lab' derēja:
Muoku jāst, muoku dzjart,
Muok' ūtoru aprunuot.
143 [Jāsmuižas D].

40415.

Mani teica sliktu ļaužu,
Vai teicēji labi bija?
To pateiks vectētiņš,
Kas uz krāsns sildījās.
273 [Mores Rg].

40416.

Nāc, meitiņa, pablakām,
Sniedz rociņu paslepeni,
Lai neredz tie ļautiņi,
Kas man tevi nevēlēja.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

40417.

Nebēdājos, pazasmējos,
Kad man brāļi nicināja;
Sen jau tautas kājas āva,
Sen segloja kumeliņus.
36 [Balvu Abr], 228.

40418.

Nebēdājies, tautu meita,
Kas tev pūra dibenā.
Vai tur tavas asariņas,
Ļaunu ļaužu valodiņas.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

40419.

Nadaudz syunu tam akmiņam,
Kurs guļ jyuru dybynā;
Nadaudz pruota tam puišam,
Kas meitiņu zadynoj.
389 [Silajāņu Rz].

40420.

Nadūd Dīvs navajag
Vīna lela, ūtra moza,
Jo tys leys mozajam
I yudeņa napadeva.
314 [Pildas Ldz].

40421.

Nemeklē smagu graudu
Tik lielās pelavās;
Nemeklē gudru vārdu
Meitu lielās valodās.
345 [Remtes Tk].

1. Velti meklē smagu graudu
Tik lielāsi pelavās;
Velti gaidi gudru vārdu
Gaŗās meitu valodās.
45 [Bejas (Kolberga) Vlk].

40422.

Nieciniet, cik gribiet,
Nu ir vaļa niecināt,
Nu man miršu(?) vaiņadziņš
Pēdīgo vasariņu.
91 [Druvienas C].

40423.

Nepūt jel, ziemelīti,
Vai nav vēji, pūtējiņi?
Nevainā, tu tautieti,
Vai nav ļaudis vainotāji?
207 [Laidzes (Valdegales) Tl].

40424.

Nasasmejit maņ, ļautiņi,
Slymajam myužiņam;
Ni nu Dīva es nūpierku,
Ni māmiņa maņ īdeva.
182 [Kaunatas Rz].

40425.

Nesasēst tu pi mani,
Narunoj tu ar mani!
Šūgod ļauds tai kai suņi -
Pascēs, ka tu ļubej mani.
168 [Kalupes D].

40426.

Nevar vairs, nevar vairs
Aiz tām ļaužu valodām!
Jau zemīte līcin līkst,
Mirkst kājiņas asarās.
373 [Sarkaņu Md].

- 251 -

40427.

Navar vaira, navar vaira,
Jau varīte pīvarāta;
Navar muna ļaudaveņa
Ļaužu mēļu iztrivēt.
494 [Viļānu Rz].

40428.

Ni zemīte to nenesa,
Ko nes muns augumiņš;
Ko nes muns augumiņš:
I zināmu, nezināmu.
259 [Mazzalves (Ērberģes) Jk].

40429.

Niedras garum' es izaugu,
Magonītes kuplumiņ(u),
Tad varēju tautu dēlu
Pašam dzirdot nicināt.
46 [Beļavas Md].

40430.

Nieki nieki, tauta [tautu] dēls,
Mēs kopā netapsim;
Daži vēji mūs' starpā,
Dažas ļaužas [ļaužu] valodiņas.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

40431.

No dzelžiem pirti kalu,
No tērauda adatām,
Lai perās tie ļautiņi,
Kas man laba nevēlēja.
480 [Vējavas Md].

40432.

Nūkoltuse driku dryva
Augsta kolna galiņā;
Lai nūkolst ļaudim mēle,
Par mani runojūt.
170 [Kapiņu D].

40433.

Nu es biju tā nopelta,
Kā caur sietu izsijāta;
Ai Dieviņi, nu es būšu
Barga puiša līgaviņa.
239 [Lizuma C].

40434.

Ūši ūši, kļovi kļovi
Vysu kūku pakaļī.
Ni pi kūku rosa stuovļa,
Ni pi manis volūdeņa.
314 [Pildas Ldz].

40435.

Padarit i, bruoļi, olu,
Kod nu mīžu ruguojiņu;
Izvedit sov' muosiņ(u),
Kod nu ļaužu volūdiņu.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

40436.

Padzērosi alutiņa,
Pa mazami malciņam;
Noklausosi labu ļaužu
Tik neskaisti runājot.
241 [Lubānas Md].

40437.

Par valodu nebēdāju,
Kā runāja pakaļā;
Zinu savu augumiņu
Tās valodas nenesam.
227 [Liepkalnes (Liepkalnes-Ozolu) Md].

40438.

Paldīs devu Dīviņam
Par mozaju augumiņu:
Puori skrēja solti vēji,
Puori ļaužu volūdiņas.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

40439.

Paldies saku tu [tev], puisīti,
Ka tu mani nicināji;
Redzēs' mani kā puķīti
Citā puiša rociņā.
72 [Cesvaines Md].

40440.

Paldies teicu pēlājam,
Velns sirdī teicējam:
Uz teicēja mūža raudu,
Uz pēlāju [pēlāja] neraudāj(u).
605 [Skolas].

40441.

Puorkrytus(e) volūdneitja
Lela ceļa maleņā,
Nu cīmiņa cīmiņā
Volūdiņas nosuodama.
170 [Kapiņu D].

40442.

Paši puiši mani teica,
Paši puiši niecināja:
Saka mani zemu resnu,
Platu manu vēderīnu.
192 [Kosas C].

- 252 -

40443.

Pats čiguons teicja mani, taldaru, taldaru,
Pats mani nicinuoja, taldaru, taldaru;
Pats sacīja smuidru, garu, taldaru, taldaru,
Pats sacīja natiklīti, taldaru, taldaru.
357 [Rudzētu D].

40444.

Pats es līdzi palīdzēju
Tās meitiņas nicināt;
Nedomāju, negādāju:
Sev būšoti līgaviņa.
241 [Lubānas Md].

40445.

Pats es pēlu tautu meitu,
Pats segloju kumeliņu;
To darīju es tīšām,
Lai nesaka cerējot.
192 [Kosas C].

40446.

Pati māsiņa ielēce
Kalpa vīra kamanās.
Labāk kalpa kamanās,
Nekā ļaužu valodās.
241 [Lubānas Md].

40447.

Pats gar sevi vien runāju,
Pats gar savu kumeliņu;
Neaiztiku svešus ļaudis,
Lai netieku ienaidā.
10 [Aizupes Tk].

40448.

Pār upīti es nebristu,
Peļķē smeltu ūdentiņu;
Pār novadu es neietu,
Pašu puišus niecinātu.
197 [Krotes Lp].

40449.

Pēlājiņa pakritusi
Lielā ceļa maliņā.
Tu paliki raudādama,
Es aizgāju dziedādama.
605 [Skolas].

40450.

Pēla mani, niecināja,
Pa visām maliņām;
Gan būs kauns pēlējiem,
Kad es iešu klajumā.
358 [Rugāju Abr].

1. Pēla mani, niecināja
Pa visām maliņām;
Vairāk kauna pēlējam,
Nekā manam augumam.
115 [Galgauskas Md].

40451.

Peļ man' pīci pāluojiņi,
Teic deviņi teicējiņi;
Ni nūpēļa pāluojiņi,
Ni izteicja teicējiņi.
326 [Preiļu D].

40452.

Peļat, peļat, jūs ļautiņi,
Jums es ļauna nedarīš(u);
Kad iziešu tautiņās,
Klusu paliks ļaužu runas.
148 [Jaunpiebalgas C].

40453.

Pērkons rūca, zibens meta
Deviņiem līkumiem;
Tur sadega meitu mēles,
Kas puisēnus niecināja.
245 [Lutriņu Kld].

40454.

Peli mani, pēlājiņ,
Te es pati peļamā;
Kā nav kauna pēlājam,
Ar maniem runājot?
192 [Kosas C].

40455.

Precēj' mani, derēj' mani
Liela ciema dēlu māte;
Nevar manis saprecēt,
Sāk jau mani nicināt.
605 [Skolas].

40456.

Pie bāliņa dzīvodama,
Valodiņas tiltu taisa.
Paldies tautas valodām,
Man kājiņas nesamirka.
378 [Seces Jk].

- 253 -

40457.

Piekūst irbe tecēdama,
Rauduvīte peldēdama;
Meitām mēles nepiekusa,
Par puišiem runājot.
398 [Skrundas Kld].

40458.

Pildu pūru, loku pūru,
Ritin' cauri novadam;
Tā rit manis augumiņis
Caur ļautiņu valodām.
114 [Gaiķu Kld].

40459.

Pirmāk pļāvu to pļaviņu
Kur atauga atāliņš.
Pirmāk pēlu to meitiņu,
Pēc segloju kumeliņ(u).
119 [Gaujienas Vlk].

40460.

Projām iešu, nedzīvošu
Blomēniešu pagastā;
Blomēnieši nieka puiši,
Smādē manu augumiņu
405 [Smiltenes Vlk].

40461.

Puiss ar puisi sazatika,
Viens otram rociņ' deva;
Meita ar meitu sazatika,
Steidza citas aprunāt:
Cita šāda, cita tāda,
Cita aust nemācēja.
46 [Beļavas Md].

40462.

Puiši meitas aprunāja,
Aiz eglītes stāvēdam(i);
Lai puišam tik nelaimes,
Cik skujiņu eglītei.
93 [Dundagas Vp].

40463.

Puiši redz meitu paļus,
Savus paļus neredzēja;
Kad redzētu savus paļus,
Stāvus lēktu Daugavā.
545 [Krustpils D apr.].

40464.

Purvu bridu, na uobulu,
Skuja(s) bira vaina(gā);
Tauta(s) ruoja, na buoliņ(i),
Nicinuot nicinova.
605 [Skolas].

40465.

Pusmeitīnas es uzaugu
Bez ļautīnu valodām;
Uzliek māte vainadzīnu,
Dabūn ļaužu valodīnu.
355 [Rucavas Lp].

40466.

Pūt, vējiņi, siliņā,
Pūt manā vaiņagā!
Šogadiņ labi ļauds
Vētīs manu augumiņ'.
3 [Adulienas Md].

40467.

Pūt, vējiņi, to auziņu,
Kas kalniņa galiņā;
Smejiet, ļaudis, to puisīti,
Kas meitiņas nicināja.
605 [Skolas].

40468.

Runājat, jūs ļautiņi.
Jel uz Dievu domājat;
Grēks būs jums runājot,
Man būs laime dzīvojot.
322 [Praulienas Md].

40469.

Runoj ļaudis, kū runuoja,
Vys da manis darunuoja;
Vai dēļ muna dorba dēļ,
Vai dēļ muna augumiņa?
389 [Silajāņu Rz].

40470.

Runoj ļauds, kū runoj,
Vys da mani darunoj;
Lai atlyuzt ļaudim mēle,
Ap manim runojūt.
174 [Kārsavas Ldz].

40471.

Runā ļaudis, ko runāja,
Ņēma mani valodās.
Kad nebūtu es dzimusi,
Ko ļautiņi tad runātu?
197 [Krotes Lp].

40472.

Runā ļaudis no manīm,
Kā no liepas lūku plēsa;
Smuidris manis augumiņš,
Gaŗām bira valodiņas.
245 [Lutriņu Kld].

- 254 -

40473.

Runoj ļauds, runoj ļauds,
Ie da mans darunoj.
Vai es vīna marga biju,
Vai man vīnai vainadziņš?
605 [Skolas].

40474.

Solti vējiņi, pūtit
Pa baznīcas durovom,
Lai tī muni pāluojiņi
Solti stuov i baznīcā.
494 [Viļānu Rz].

40475.

Saplīsuse kļova lopa
Kalniņā stuovādama.
Lai sapleisa ļaužu mēļa,
Ap manimi runuojūt.
326 [Preiļu D].

40476.

Sapraulējis bērza klucis,
Guļ Daugavas maliņā;
Tā sapuva tas puisītis,
Kas meitiņas nicināja.
183 [Kazdnagas Azp].

40477.

Saules vien pakrēslim
Gari meži saauguši;
Man māmiņa auklējusi
Ļaužu vien valodām.
241 [Lubānas Md].

40478.

Sausa egle locījās,
Zaļajās raudzīdamas;
Netiklīte mani rāja,
Bagātā raudzīdamies.
306 [Patkules Md].

40479.

Saveriet nu, ļautiņi,
Savas mēles diedziņā!
Diezgan bijāt ap maniem
Savas mēles deldējuši.
72 [Cesvaines Md].

40480.

Saveriet nu, ļautiņi,
Savas mēles diedziņā!
Nu paņēma dižtautietis
Peļamo mātes meitu.
605 [Skolas].

40481.

Sietnieciņa, sietnieciņa,
Bāliņ, tava līgaviņa:
Ka iegāja ciemiņā,
Aster' siets padusē;
Sējodama, niekodama
Māsīciņu valodiņas.
358 [Rugāju Abr].

40482.

Skaista beju vēja pyusta,
Gudra ļaužu aprunuota:
Kū vējs pyute, tū skaistuoka,
Kū ļauds runuo, tū gudruoka.
605 [Skolas].

40483.

Skaista beju vējam pyusta,
Gudra ļaudim aprunuota;
Poša gudri iznosuoju
Sovu seiku augumiņu.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

40484.

Taida beju vēja pyusta,
Taida ļaužu aprunuota:
Vēja pyusta malna beju,
Aprunuota nūskumusja.
18 [Andrupenes Rz].

40485.

Slavenais tautu dēls
Malu malas izstaigāja;
Es, izpelta tautu meita,
Mājās viesu sagaidīju.
605 [Skolas].

40486.

Smalkajos kārkliņos
Rīta rasa sabirēja;
Bāriņos, atraišos [atraitņos]
Visas ļaužu valodiņas.
263 [Mēmeles Jk].

40487.

Spirdzin, Dievs, to puķīti,
Kas saulē novītusi;
Glabā, Dievs, mani jaunu
No ļautiņu valodām.
193 [Krapas Rg].

- 255 -

40488.

Strauja strauja upe tek
No manām asarām;
Tur noslīks tie ļautiņi,
Kas man gauži raudināj(a).
110 [Ērgļu C].

40489.

Strauta malā ganīdama,
Viju ziedu vaiņadziņu;
Viju ziedu vaiņadziņu,
Liku sevim galviņā,
Lai zūd ļaunas valodiņas
Smalkās ziedu lapiņās.
605 [Skolas].

40490.

Stūŗu stūŗu, zaru zaru
Man sudraba vaiņadziņis;
Zari nesa sudrabiņu,
Stūŗi ļaužu valodiņas.
183 [Kazdnagas Azp].

40491.

Sveši ļaudis, sietu mēles,
Sietu nesa padusē,
Kuŗu ciemu pieiedami
Sijā manu augumiņu.
Cik gribēja to sijāt,
Iekrīt paši sēnalās.
476 [Vecpiebalgas C].

40492.

Šitie puiši sieta mēles
Šķiet meitiņas izsijāt;
Sijādami, niekādami,
Iekrīt paši sēnalās.
487 [Vietalvas Md].

40493.

Šķirsimies mēs, tautieti,
Abi divi raudādami;
Tu klausīji, es klausīju
Lieku ļaužu valodiņas.
605 [Skolas].

40494.

Tā nodel mazs celiņš,
Kā līdzena galodīte;
Tā nodel ļaudīm mēle,
Gar manīm runājot.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

40495.

Tautu meita, lauku puķe,
Peļo manu bāleniņu;
Pate bija peļojama,
Saulītē maltu gāja.
241 [Lubānas Md].

40496.

Tālu šļāca zirņu sauja,
Tepat apkārt aptecēja;
Tālu laida valodiņas,
Tepat auga līgaviņa.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

40497.

Tāpat tek tā upīte,
Žagariemi piemesta;
Tāpat man jādzīvo
I caur ļaužu valodām.
110 [Ērgļu C].

40498.

Tautas manu augumiņu
Pirmis teica, pēc vainoja;
Pirmis teica mīlēdamis,
Pēc vainoja neņemdami.
15 [Alūksnes Vlk].

40499.

Tev, bāliņ, slaida roka,
Tev asais zobeniņš,
Nocērt manu naidenieku,
Kuŗā ceļā satikies!
241 [Lubānas Md].

40500.

Tikai, Dieviņ, sazatikt
Man' auguma pēlējiņu,
Cik saulīte sazatika
Ar mēnesi, tecēdama.
322 [Praulienas Md].

40501.

Tīšām jēmu to meitiņu,
Kas aug ceļa maliņā;
Tīšām jēmu to meitiņu,
Ko ļautiņi niecināja.
Redz kā koši izprecēta
Iznievāta mātes meita!
443 [Turlavas Kld].

40502.

Trīsreiz pļāvu to pļaviņu,
Smalku sienu gribēdama;
Trīsreiz pēlu to puisīti,
Sevim vīru gribēdama.
605 [Skolas].

40503.

Tu puišeli, knēvelīti,
Nesmej meitas augumiņu;
Tu kā krupis zemē līdi,
Es kā liepa liela augu.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

- 256 -

40504.

Tu puisīti, pirtiņāji
Tā uz mani neraugies!
Pirtiņāji sveši ļaudis,
Tie man kaunu aizrunās.
575 [Valmiera Vlm apr.].

40505.

Tu, puisīt(i), sieta mēle,
Meitu godu sijātājs;
Meitu godu sijādams,
Pats iekriti sēnalās.
605 [Skolas].

40506.

Gune dzysa, gune dzysa,
Na tei muna gune dzysa;
Tī dzīst ļaužu volūdiņa,
Ap manimi runuojūt.
326 [Preiļu D].

40507.

Upītē nomazgāju
Savas gaužas asariņas,
Lai aiztek kā upīte,
Kas man' gauži rūdināja.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

40508.

Izaugdama nevarēju
Smiltis nest kājiņā;
Kā bij man nu panest
Visas ļaužu valodiņas?
72 [Cesvaines Md].

40509.

Uzasēdu raudādama
Uz pelēka akmentiņa,
Lai gulēja kā akmens,
Kas man gauži raudināja.
605 [Skolas].

40510.

Uzlēc saule, noriet saule
Ar tautieti runājot;
Kam patīk, lai smejas,
Man ar savu jārunā.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

40511.

Valodniece, valodniece,
Kur tik ilgi kavējies?
Es jau liela izaugusi
Bez tavām valodām.
605 [Skolas].

40512.

Vai man note tautu dēla,
Kas citiem vaicājās?
Nevaicāja manis pašas,
Klausa ļaužu valodiņas.
605 [Skolas].

40513.

Vaināt mani izvaināja
Divi netārpi tēva dēli.
It ne vainas nedabūja
Par netārpu tēva dēlu.
39 [Bārtas Lp].

40514.

Vai rozīte nezināja
Bitīt' asu dzeloniņa?
Vai meitiņa nezināja
Puiša viltus valodiņas?
605 [Skolas].

40515.

Vai tik vien Dievam darba,
Kā ap dziļu ezeriņu?
Vai tik vien ļaudim runas,
Kā ap manu augumiņu?
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

40516.

Vainā ļaudis to puišeli,
Ir es arī palīdzēju,
Lai ļautiņi nezināja,
Ka tas manis arājiņš.
197 [Krotes Lp].

40517.

Vainuceņi nosuodama,
Nasabeidu volūdeņu:
Ļauds pacēļa volūdeņis,
Es pacēļu vainuceņi.
314 [Pildas Ldz].

40518.

Velns izrauj dzīvam sirdi,
Man pirmam brūtgānam:
Nij tas ņēma, nij aizveda,
Skādi vien padarīja.
242 [Lubejas Md].

40519.

Vēja lauzta tā priedīte,
Tie skaliņi gaiši dega;
Daiļa bija tā meitiņa,
Ko ļautiņi nicināja.
296 [Ozolnieku Jg].

- 257 -

40520.

Vējiņš manu skaņu balsi
Nes pār kalnu kalniņiem;
Ļaudis mani aprunāja
Pār novadu novadiem.
418 [Sunākstes Jk].

40521.

Vējš pūš, koki lūzt,
Zeme saiet gabalos,
Pāri iešu, nebēdāšu,
Ļaužu runas neklausīšu.
282 [Nīcas Lp].

40522.

Vienu viet(u), vienu viet(u),
Peļamās zeltenītes;
Ies tā viena teicamā,
Darīs lielu brīnumiņ(u).
241 [Lubānas Md].

40523.

Pulka ejam, (pulka ejam),
Peļejamuos dzaltonītes,
Ka tiks vīna teicamuo,
Darīs lelu breinumiņu;
Darīs lelu breinumiņu,
Jaunu puišu pulciņā.
365 [Sakstagalas Rz].

40524.

Yys apleik leita tyuce
Ap tū rudzu gabaliņu;
Vys apleik ļaužu runas
Ap tū munu vainuceņu.
604 [Dažādi iesūtītāji].

40525.

Visas gaužas asariņas
Mana pūra dibenā;
Ļaunu ļaužu valodiņas
Manā rožu vaiņagā.
198 [Krustpils D].

40526.

Vēl stāvētu pie māmiņas,
Valodās nevarēju:
Nāk valodas sētiņā
No visām pusītēm.
398 [Skrundas Kld].

40527.

Vusi ļauds man ļaunu vēļ,
Dīvs man ļauna navēlēja;
Vusi ļauna vālātuoji,
Guļ celiņa maliņā.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

40528.

Vysa raseņa sabira
Mozeņā zuoleitjā;
Vysas ļaužu volūdeņas
Kreit uz munu augumeņu.
143 [Jāsmuižas D].

40529.

Visas upes līkumiņi
Ar baltajo [baltaju] āboltiņu;
Visi mani gaŗi mati
Ar ļautiņu valodām.
477 [Vecpils Lp].

40530.

Vysi ļautiņi sacīja,
Ka man loba naredzēt.
Apsamauču kūrpītēs,
Rakstītuos zekītēs,
Vysi muni skaudiejiņi
Dzeivi lēcja yudinī.
326 [Preiļu D].

40531.

Visi mani pēlājiņi
Stāvus leca ūdenī,
Kad tie mani ieraudzīja
Zem vizuļu vainadziņ'.
605 [Skolas].

40532.

Visi mani vecu daudzināja,
Vēl neiešu šorudeni;
Lai zied mani sirmi mati,
Kā ābeles balti ziedi.
187 [Ķempju Rg].

40533.

Visi ļaudis to vien teica,
Ka es liela zinteniece;
Uz akmini malku cirtu,
Strautā kūru uguntiņ(u),
Lai sildāsi tie ļautiņi,
Kas man laba nevēlēja.
605 [Skolas].

40534.

Zili melli dūmi dega
Liela sila maliņā.
Tur deg veca puiša ribas,
Kas meitiņas nicināj'.
294 [Omuļu Vlk].

40535.

Zinu, zinu, redzu, redzu
Augumiņa pēlējiņu;
Raug' kur stāv purvamalā
Kā līduma lauzējiņš.
45 [Bejas (Kolberga) Vlk].

- 258 -

40536.

Znūta māsls, znūta māsls,
Mun meiteņas naniciņ'!
Juo tu meitu nycynuosi,
Byus tev smoļki žagareņi.
605 [Skolas].

★

2. Ļauni ļaudis, nelabvēļi, skauģi, burvji, naidnieki; Dieva un Laimas palīgs

9081.

Ai Dieviņ, ai Dieviņ,
Labais mina kājiņām.
Min, Dieviņ, pašu labu
Ar savām kājiņām!
[?].

9082.

Vai greizaju cilvēciņ,
Ko vez [=uz] mani greiļojies?
Greizu koku tiltu taisu,
Tur tav bija pārejot [=pāri iet],
Tur tav bija pārejot,
Tur tav bija kaklu lauzt.
224 [Kabilē (Kld)].

9083.

Vai manu grūtu mūžu,
Kā es tevi pārdzīvošu!
Asariņu palti bridu
Kā ūdeņa raudaviņa.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9084.

Atsarauties, skauģa bērni,
Samīs mana kumelīns,
Samīs mana kumelīns
Pakaltāmis kājīnāmis,
Pakaltāmis kājīnāmis,
Sudrabīna pakavīnas,
Sudrabīna pakavīnas
Tēraudīna naglīnāmis.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

9085.

Ar Dieviņu vien dzīvoju
Ienaidnieku starpiņā.
Ienaidnieki slikta vēl,
Dieviņš labi palīdzēja.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

9086.

Bur, burīti, mani pašu,
Nebur manu kumeliņu,
Lai palika kumeliņis,
Ko aizvest smiltiņās.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

9087.

Buŗ man buŗi, skauž man skauģi,
Nevar manis izpostīt:
Bija manam kumeļam
Zvaigžņu deķis mugurā.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

9088.

Buŗ man burvji, zog man zagļi,
Nevar man's izpostīt:
Burvjam devu apšu sulu,
Zagļam augstas karātavas.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

9089.

Buŗ man burvji, zog man zagļi,
Nevar mani izpostīt:
Dievs man deva to zālīti,
Kur sirsniņa nesāpēja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

9090.

Bur man būri, zūg man zagļi,
Navor mane izpūst'ēt.
Pītreuks teve, būri, zagli,
Na tu mani izpūst'ēsi.
409 [Līksnas pag. D].

9091.

Buŗa bē(r)ni, skauģa bē(r)ni
Grūda mani ūdenī;
Pats Dievīns roku sniedza,
Vilka mani malīnā.
1191 [Ēveles draudzē].

9092.

Dieviņš brauca tumšu nakti,
Es Dieviņa ormanītis.
Dieviņš manim iešķiņķoja
Seši zari zobentiņu.
Es varēju vellam durt,
Akmentiņus saskaldīt,
Akmentiņus saskaldīt,
Uguntiņu sakurstīt,
Lai sildāsi tie ļautiņi,
Kas man labu nevēlēja.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

- 259 -

9093.

Diezgan man tīr' ūdeņa,
Diezgan dūnu dibenā;
Diezgan man labu ļaužu,
Diezgan ļauna vēlētāju.
313 [Ēķengrāvē (Viesītes pag. Jk)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9094.

Dievs dod mūsu naidniekam
Simtu govju ganos laist,
Simtu govju ganos laist,
Vienu pašu sētā dzīt,
Vienu pašu sētā dzīt,
I tās kūtie neiedzīt.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

9095.

Iešu, iešu pie to tautu,
Būt' man simtu liedzējiņu.
Cits man liedza sevis dēļ,
Cits man laba nevēlēja.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

9096.

Ej, Dieviņ, tu pa priekšu,
Es tavās pēdiņās;
Nelaid manim to celiņu,
Kur tie ļauni ļaudis iet.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

9097.

Ej, Dieviņ, tu pa priekšu,
Tev asāks zobentiņš;
Saticies celiņā,
Nocērt manu ienaidnieku!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

9098.

Es visiem ļautiņiem
Lielu lielā ienaidniece;
Es Dievam rokas meita,
Biķerīša mazgātāja.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

9099.

Gan man bija košu dziesmu,
Gan bij žēlu asariņu;
Gan man bija labu ļaužu,
Gan bij ļauna vēlētāju.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

9100.

Gana man Dieviņš deve,
Gana Dievs palīdzēja;
Gana bija ļaunu ļaužu,
Kas atņēme labumiņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

9101.

Izkurēja zelta pirti
Sudrabiņa skaidiņām,
Lai sildās tie ļautiņi,
Kas man laba nevēlēja.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

9102.

Kad naudiņas man pietrūka,
Kad labā kumeliņa?
Dievīc manim naudu deva,
Laime labu kumeliņu.
105 [Skujenē (Skujenes pag. C)].

9103.

Ko, skauģīti, man darīsi,
Ko manam kumeļam?
Pats es dzimu svētu rītu,
Kumeļš piektu vakariņu.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

9104.

Ko tu, skauģi, tam darīsi,
Kam jau bijis, tam jau būs:
Tam bij rudzi, tam bij mieži,
Tam bij labi kumeliņi.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

9105.

Krīt, skujiņa, ūdenī,
Gul' ūdeņa dibenā;
Ne tu viena tur gulēji,
Tur guļ mana ļauna diena.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

9106.

Kuŗš kociņš ziemu zeļ,
Tas vasaru nelapoja;
Kas otram ļaunu vēl,
Tas pats labu neredzēja.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

9107.

Labāk man daudzi draugu,
Nekā daudzi ienaidnieku:
Draugs draugam roku deva,
Ienaidnieki zobentiņu.
121 [Gulbenē (Md)].

9108.

Ļaudis man bedri raka,
Gaidē mani iekrītam;
Dieviņš laipu man pārmeta,
Es teciņus pārtecēju.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

- 260 -

9109.

Ļaudis manim kapu raka,
Es kapāi negulēšu;
Lai guļ kapa dibenāi
Mana kapa racējiņi.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

9110.

Ļaudis man kapu raka,
Man kapā rozes zied,
Es, kapā sēdēdama,
Pinu rožu vaiņadziņu.
271 [Pienavā (Džūkstes pag. Jg)].

1. Ļaudis man kapu raka,
Es kapā rozes sēju.
Es noviju vainadziņu
No kapiņa rozītēm,
Ne tas mirka rasiņā,
Ne bālēja saulītē.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

9111.

Ļaudis man ļaunu vēl,
Dievs man ļauna nevēlēja,
Dievs man ļauna nevēlēja,
Redz man' taisni dzīvojot.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

9112.

Ļaudis manim ļaunu vēl,
Dievs man ļauna nevēlēja;
Cik man ļaudis ļauna vēl,
Tik man Dievs palīdzēja.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

9113.

Ļaudis man nevēlēja
Nātru krūmu sētmalā;
Man Dieviņis uzaudzēja
Rožu krūmu istabā.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

9114.

Ļaudis man nevēlēja
Ne ūdeņa, ne akmeņa;
Dieviņš man novēlēja
Dižu kungu novadiņu.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

9115.

Ļaudis manim nevēlēja
Ne ūdeņa, ne akmeņa:
Ne ūdeņa nodzerties,
Ne akmeņa apsēsties.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)], 278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

9116.

Ļaudis mani nevēlēja
Laimīgam dēliņam;
Sen manā rociņā
Laimes dēla gredzeniņš.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

9117.

Ļaudis prieka nevarēja,
Es nevaru žēlabiņu:
Redzu savu sudrabiņu
Daudz tekot lejiņā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

9118.

Ļauni ļaudis, ļauna diena
Stūma mani lejiņā;
Dieviņš ņēma pie rociņas,
Veda mani kalniņā.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)], 120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)], 125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)], 1271 [Litenē (Litenes pag. Md)], 1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)],
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)], 195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)], 208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)], 216 [Ventspilī], 224 [Kabilē (Kld)], 241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)], 259 [Līvbērzē (Līvbērzes pag. Jg)],
276 [Sesavā (Sesavas pag. Jg)], 297 [Lepšukalnā pie Bauskas (Bauskas pag. B)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Es negāju to celiņu,
Kur nogāja ļauni ļaudis.
Ļauni ļaudis, ļauna diena,
Tie ved mani lejiņā;
Ņem, Dieviņ, tu pie rokas,
Uzved mani kalniņā!
216 [Ventspilī].

2. Labi ļaudis kalnā kāpa,
Mani grūda lejiņā.
Manis Dievs, mana Laime,
Vadi mani kalniņā!
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

9119.

Līdzi līdzi, labi ļaudis,
Otram ļauna nedariet;
I saulīte līdzi tek,
Vai ir kalns, vai ieleja.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

9120.

Ne to dienu Dievs sodīja,
Kad otram ļauna vēl,
Soda Dievs mūžiņāi,
Soda mūža galiņāi.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

9121.

No akmeņa malku šķēlu,
Straumē kūru uguntiņu,
Lai sildās tie ļautiņi,
Kas man laba nevēlēja.
373 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 261 -

1. Straumītē guni kūru
Ar sudraba skaidiņām,
Lai sildās tie ļautiņi,
Kas man laba nevēlēja.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

9122.

Papriekš gāja labi ļaudis,
Atstāj mani pakaļā;
Man Dieviņš palīdzēja,
No pakaļas staigājot.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

9123.

Pie Dieviņa gaust es gāju,
Ron' Dieviņu apgulušu.
Pacelies, mīļš Dieviņis,
Strāpē manus ienaidniekus.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

9124.

Pura bērza slotu griezu
Glumajām lapiņām,
Lai peŗās tie ļautiņi,
Kas man laba nevēlēja.
305 [Vīkstenē (Stelpes (?) pag. B)].

9125.

Rikšiem bēri es palaidu
Pa to zāļu atmatiņu,
Skauģu bērni sasēduši
Mana ceļa maliņā.
Atstājiet, skauģu bērni,
Samīs manis kumeliņis!
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

9126.

Sak', saulīte, vējiņam,
Nebraukt ziedu ūdenī;
Sak', Dieviņ, ļautiņiem,
Nemīt mazu kājiņām.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

9127.

Sasakūru kaulu guni,
Sadzirkstīju pagalītes,
Lai sildās tie ļautiņi,
Kas man laba nevēlēja.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

9128.

Sasakūru kaulu guni
Vidū jūras uz akmeņa,
Lai tas gāja sildīties,
Mana kaula grauzējiņš.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

9129.

Žēl manama ciemīnama,
Kad Dievīnis man līdzēja:
Iet saimīte dziedādama,
Kumelīnis dancodams.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

9130.

Šķiet saulīte netekot
Miglājā rītiņā;
Šķiet Dieviņis neredzot,
Ko man dara ļauni ļaudis.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

9131.

Skaudējiņi būru bārni
Aiz lūdziņa klaus'ējuos,
Navarēja kluotyn tikt'
Pi tuos Dīva duovaniņis.
422 [Līvānu pag. D].

9132.

Skauģis man kapu raka
Diža ceļa maliņā.
Pats, skauģīti, iekritīsi,
Tumšu nakti staigādams.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

9133.

Skauģis manim nevēlēja
Arta ieta druviņā;
Es, skauģītim tītīdamis,
Ar apkaltu linus sēju.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

9134.

Skauģis manim nevēlēja
Nātru kaulu žogmalā;
Dieviņš manim novēlēja
Visu labu dzīvojot.
348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9135.

Skauģis man nevēlēja
Nātru krūmu sētmalī;
Dieviņš man atvēlēja
Visus skauģa tīrumiņus.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9136.

Skauģīts manim nevēlēja
Ne dziedāt, gavilēt;
Es dziedāju, gavilēju,
Skauģam sirdi ēdināju.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)], 26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)], 126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

- 262 -

9137.

Skauģis manim nevēlēja
Ne ūdeņa, ne akmeņa;
Dieviņš mana novēlēja
Visu lietu dievsingan.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

9138.

Skauž man skauži, buŗ man burvji,
Gribēj' mani izpostīt.
Kā to būs izpostīt,
Kam Dieviņš palīdzēja?
121 [Gulbenē (Md)].

9139.

Sper, pērkon, sausu koku,
Liec zaļami salapot;
Sodi, Dievs, ļaunus ļaudis,
Dod labiem padzīvot!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

9139¹.

Sunīšam maizi devu
Dižu lielu gabaliņu,
Sunīts man sētu sarga,
Nelaiž skauģi sētiņē.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

9140.

Tā ir mana Kārta, Laima,
Kas ceļ mani kalniņā;
Gan ir man tādu ļaužu,
Lejiņā stūmējiņu.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9141.

Tā sacīja skaudējiņa:
Tev dubļājs pagalmiņš!
Lai Dievs dod man dubļāju,
Tev ar mauru saaugušu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

9142.

Tai krēslāi nesēdēšu,
Kur sēd mani ienaidnieki;
Apjozīšu zobentiņu,
Tad sēdēšu tai krēslāi.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

9143.

Tais', Dieviņ, dzelzu sētu
Apkārt manu dzīvošanu:
Burvis būra, skauģis skauda,
Nevēloņa nevēlēja.
224 [Kabilē (Kld)].

9144.

Vēl, Dievīnu, tu man laba,
Ļaudis laba man nevēl:
Ļaudis vēl bez maizītes,
Bez kumeļa arājīna.
50 [Vecatē (Vecates pag. Vlm)].

9145.

Vēl', Dieviņ, tu man labu,
Ļaudis laba nevēlēja,
Ļaudis laba nevēlēja
Nevienā vietiņā.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

9146.

Vēl', Dieviņi, tu man labu,
Ļaudis laba nevēlēja,
Ļaudis laba nevēlēja,
Vaiņadziņu valkājot.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

9147.

Vēl', Dieviņ, tu man labu,
Ļaudis laba nevēlēja;
Ļaudis manim nevēlēja
Nātru krūma sētmalē.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

9148.

Vēl', Dieviņ, tu man labu,
Ļaudis labu nevēlēja;
Ļaudis man nevēlēja
Ne zemīti staigājot.
24 [Lēdurgas draudzē].

9149.

Vēl', Dieviņ, tu man labu,
Ļaudis laba nevēlēja
Nevēl labu zirgu jāt,
Ne maizītes druviņā.
206 [Kuldīgas apriņķī].

9150.

Vēl', Dieviņ, tu man labu,
Ļaudis laba nevēlēja:
Nevēl man tīras maizes,
Ne ar laba arājiņa.
295 [Grienvaldē (Zālītes pag. B)].

9151.

Vēl', Dieviņ, tu man labu,
Ļaudis labu nevēlēja;
Vēl', Dieviņ, maizes vietu,
Mūžam labu arājiņu.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

- 263 -

9152.

Vēl', Dieviņ, tu man labu,
Ļaud's man laba nevēlēja,
Ļaud's man laba nevēlēja
No lielām žēlabām,
Redz man labu valkājot,
Ar godiņu dzīvojot.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

9153.

Vēl', Dieviņ, tu man labu,
Ļaud's man labu nevēlēja;
Ļaudis mani sen vēlēja
Apakš zaļu velēniņu.
229 [Rideļu pagastā (Engures pag. Tk)].

9154.

Vēl', Dieviņ, tu man labu,
Ļaud's man laba nevēlēja;
Ļaud's man vēl tukšu pūru,
Bez maizītes arājiņu.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

9155.

Vēl', Dieviņ, tu man labu,
Vēl' ar labu labumiņu;
Ja nevēl' labumiņ',
Vēl' ar zaļu velēniņ'!
152 [Jērkulē (Krimuldas pag. Rg)].

9156.

Visi ļaudis priecājās,
Kad es slīku ūdenī;
Visi gauži noraudāja,
Kad izlīdu maliņā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

★

40537.

Apsavalku, nūsakrotu
Malnu jāru kažukā;
Vysi mani ļikadjeji
Dzeivi lāca yudeņī.
18 [Andrupenes Rz].

40538.

Baltu baltu balināja
Saule linu paladziņ(u);
Lai tā bāl mani skauģi,
Man, auguma pēlājiņ(i).
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

40539.

Dod Dieviņ veselību:
Nedzīvošu samisus(i);
Lai dzīvo samisusi
Mana ļauna vēlētāj(a).
546 [Kuldīga Kld apr.].

40540.

Eju projām, nesaklausu,
Ko runāja ļauni ļaudis;
Zinu savu augumiņu,
To valodu nenesamu.
605 [Skolas].

40541.

Kad Dieviņš to vēlētu,
Ko tie skauģi [skaugu] ļaudis vēl,
Sen saulīte [zemītes?] es nemītu,
Sen saulīte(s) neredzēta [neredzētu].
72 [Cesvaines Md].

40542.

Ka man Dievs to darījis,
Ko man dara ļauni ļaudis,
Es būt' sen paguluse
Zem zaļām velēnām.
306 [Patkules Md].

40543.

Ļaujītīs, ļauni ļaudis,
Ļaunajām valūdām,
Kā saulīte paļāvās
Melnajim mākūņim.
599 [Kurzeme].

40544.

Ļaunu ļaužu valodiņas
Bārītei pin vainadziņu;
Tas rasā nesamirka,
Nedz saulē nobalēja.
443 [Turlavas Kld].

40545.

Ļauna dīna, ļauni ļaudis
Nikuo loba navēlēja.
Ļaudis maņ navēlēja
Ni yudiņa, ni akmiņa:
Ni yudiņa atsadzērt,
Ni akmiņa atsasēst.
35 [Baltinavas Abr].

40546.

Ļaunais man dūbi bede
Zam namiņa duroviņam;
Pats ik rīta [=īkrita] ļaunajiņš
Tymsu nakti staiguodams.
314 [Pildas Ldz].

- 264 -

40547.

Pie bāliņa dzīvodama,
Bērza birzi sataupīju;
Skauģīts man zāles liedza
Raibajām telītēm.
213 [Lazdonas Md].

40548.

Saule ēda baltu sniegu,
Ļaudis skaistu augumiņu;
Visi skauģi nicināja
Labas mātes auklējumu.
72 [Cesvaines Md].

40549.

Saulīt syltu, māmeņ jauku,
Kū ļauteņi man darīja!
Pasašķiri, tu zemīte,
Paslēp munu augumeņu.
605 [Skolas].

★

3. Laima mūža licēja; grūts mūžs, ļauna diena

9157.

Oi Dīv'eņ, oi Dīv'eņ,
Kū tu mani padareji?
Ka ļaudimi dīna ausa,
Man satyma vakareņis.
422 [Līvānu pag. D].

9158.

Ai Dieviņi, ai Dieviņi,
Nu pavārgu, nu pavārgu,
Nu pavārgu no maizītes,
No labā kumeliņa.
Pavārguse Laime mana,
Pavārguse māmuliņa.
Ko [Kā], Laimiņa, tu pavārgi,
Pate mūža licējiņa?
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 394 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9158¹.

Vai Dieviņ, kas nu būs,
Gauži sāp man sirsniņa!
Vai Laimīte nositās
Akmentiņu kaudzītē?
1311 [Apē (Vlk)].

9159.

Ai Dēklīte, mīļa balta,
Kādu mūžu man nolēmi:
Es nevaru, kaut gribētu,
čakla būte darbiņā;
Visi ļaudis mani sauca:
čampa ciema zeltainīte.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

9160.

Ai Laimiņ licējiņ,
Kam tu man tā noliki:
Maz' augumu, cietu galvu,
Netikušas rokas kājas.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

9161.

Ai ļaunā ļauna diena,
Kam tu mani vienu rāj?
Rāj tu citus citu dienu,
Lai tie mani nesmejās.
112 [Cirstos (Cirstu pag. C)].

9162.

Aiji manu vieglu sirdi,
Kā tik grūti nosapūti?
Vai paredzi ļaunu dienu,
Vai nelabu rājējiņu?
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

9163.

Ak tu Laimes dzeguzīt,
Tu taisnības nedarīji:
Citam dodi tu par daudz,
Citam maizes nav ko ēst.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

9163¹.

Aiziet manas prieka dienas
Kā saulīte vakarā;
Atnāk manas bēdu dienas
Nezināmas, neredzamas.
3031 [Tomē (Tomes pag. Rg)].

9164.

Apsēdos, noraudos
Pie pelēka akmentiņa,
Lai paliek ļauna diena
Pie pelēka akmentiņa.
216 [Ventspilī].

9165.

Asariņu pelti bridu
Ezeriņa dziļumā;
Pārbriduse, es atradu
Zelta pirti kurinām.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

- 265 -

9166.

Asariņu palti bridu
Kā dziļo ezeriņu;
Ļaunas dienas neizbridu,
Kur jau biju iebrieduse.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

9167.

Asariņu palti bridu
Kā dziļaju ezeriņu;
Man' Laimiņa noslīkusi
Aiz manām asarām.
52 [Burtniekos (Burtnieku pag. Vlm)].

9167¹.

Augstāk dzied cīrulītis
Par visiem putniņiem;
Gudrāks Laimes lēmumiņš
Par visiem padomiem.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

9168.

Bēdīgam cilvēkam
Zemīt' rīb staigājot;
I zemīte tā nerīb
Kā bēdnieka dvēselīte.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

9169.

Bēdu, manu lielu bēdu,
Kas to bēdu piebēdās?
Mūžu, manu grūtu mūžu,
Kas to mūžu nodzīvos?
108 [Veismaņu pagastā (Vaives pag. C)].

9170.

Bēgu dienu, bēgu nakti,
Laimes likta neizbēgu;
Kādu mūžu Laime lika,
Tāds bij man dzīvojot.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

9171.

Bij Laimiņa nebijuse,
Man mūdiņu nelikuse!
Asariņu palti bridu
Kā dūņainu ezeriņu.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

9172.

Dar', Dieviņ, ko nedar',
Dar' visiem līdzībiņu:
Kam dar' grūti uzaugot,
Tam dar' viegļi dzīvojot.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ai Laimiņa, mūža māte,
Apsa- pate- domājies:
Ja bij grūti uzaugot,
Liec vieglāki dzīvojot!
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

9173.

Daudz dieniņu mūžiņā,
Cita laba, cita slikta;
Cita ēsta, cita dzerta,
Cita gauži noraudāta.
89 [Leimaņos (pie Vecpiebalgas C)].

9174.

Divi dienas mūžiņā,
Viena laba, otra slima;
Abi divi jādzīvo,
I labā, i slimā.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9175.

Dod, Dieviņ, lielai augt,
Dod lielai nedzīvot!
Dod manam augumam
Grūtu dienu neredzēt!
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

9176.

Dod, Dieviņi, veselību,
Nepiekusu dzievādama,
Kā piekusu gulēdama,
Ļauni dieni vārdzināma.
157 [Vecpilī (Vecpils pag. Lp)].

9177.

Ēst manim gružu maizi,
Iekām Dievs tīru deva;
Dzīvot man slimu mūžu,
Iekām Dievs labu deva.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

9178.

Ej, Laimiņa, kur iedama,
Nāc pie manis pāriedama,
Palīdz manu grūtu mūžu
Vieglumā darināt!
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9179.

Ej, Laimiņa, tu pa priekšu,
Es no tavas pakaliņas,
Es no tavas pakaliņas,
Pa taviemi pēdiņiemi.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 266 -

9180.

Ej, Laimiņa, tu pa priekšu,
Es tavās pēdiņās;
Nelaid mani to celiņu,
Kur aizgāja ļauna diena.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 305 [Vīkstenē (Stelpes (?) pag. B)], 345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9181.

Es ar Laimu sazabuoru
Pošā dz'eiv'es vid'eņā:
Jei man sūlē zalta krūni
Sudabreņa lap'eņuom.
435 [Latgalē].

9182.

Es bij' bēdu redzējusi,
Es otram nevēlēju;
Es bij, savus baltus vaigus
Asarās mazgājusi.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Es otram nesasmēju,
Es bij' bēdas redzējuse,
Es bij' savas vilnānītes
Asarās mazgājuse.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

9183.

Es iecēlu liepa galdu
Miežu, rudzu klētiņā;
Tur sēdēja mīļa Māre,
Ar Dieviņu runādama.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

9184.

Es Laimai krāslu c'ēļu,
Jei iz tuo nasasāda.
Ej, Laimeņ, sovu ceļu,
Pots s'ēd'ēju krēsl'eņā.
435 [Latgalē].

9185.

Es, Laimiņ, negribēju
Tava zelta, sudrabiņa,
Kad manā mūdiņā
Savi dubļu bridējiņi.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

9186.

Es nebristu beidināma,
Neraudātu raudināma:
Lai brien manis kumeliņš,
Lai raud mana ļauna diena.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

9187.

Es pametu nedzērusi
Laimes lietu biķerīti,
Kam Laimiņa man' aizmirsa,
Labu mūžu nelēmusi.
226 [Kandavā (Tl)].

9188.

Es redzēju savu Laimi
Niedru poru laipojam;
Kaut varētu klāt pietapt,
Es iegrūstu ūdenī.
224 [Kabilē (Kld)].

1. Es redzēju sav' nelaimi
Līdz pusei ūdenī;
Kaut es būtu datikuse,
Es dziļāki pabīdītu.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

9189.

Es redzēju sav' Laimiņu
Līdz pusīti ūdenī.
Kaut tā visa noslīkusi
Aiz manām asarām!
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9190.

Es savai Laimiņai
Mūžam laba nevēlēju,
Kam tā manu mūžu lēma
Uz asaru avotiņu.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9191.

Es savai Laimiņai
Nedod' tīra ūdentiņa:
Lai dzeŗ vīnu, lai dzeŗ medu,
Kad tik man vieglis mūžs.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

9192.

Es savai Laimiņai
Raudādama žēlojos,
Kam tā mani jaunu lika
Tik lielās bēdiņās.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

9193.

Es šķitos sav' mūžiņu
Bez bēdiņu nodzīvot;
Es gulēju šūpulī,
Bēda kāju galiņā.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 267 -

9194.

Gana man labu ļaužu
Labajā dieniņā;
Atnāk viena grūta diena,
Nav ne īsta bāleliņa.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].

9195.

Gribēj' mani labi ļaudis
Laipā mest, pāri iet.
Metat manu ļaunu dienu,
Eitat pāri vaidēdami!
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

9196.

Ir Laimiņa man likuse,
Laba mūža nelikuse:
Tecēdama sviedrus slauku,
Stāvēdama asariņas.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

9197.

Jāšus jāt, braukšus braukt,
Kājiņāmi netecēt;
Lai tek mana ļauna diena,
Kas kumeļa nebaroja.
18 (Kliģenē).

1. Pirku zirgu, devu naudu
Netecēju kājiņām;
Lai tek mana ļauna diena,
Kas naudiņas nemaksāja.
326 [Taurkalnē (Taurkalnes pag. B)].

9198.

Kā, sirsniņ, grūti pūti?
Kā, Laimiņ, gauži raudi?
Sirdis pūta - grūts mūžiņš,
Raud Laimiņa nolikusi.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

9199.

Kad vēl biju es jauniņa,
Es staigāju dziedādama;
Nu grūtā dieniņā,
Asariņas slaucīdama.
("Māj. V." 1893, nr. 23).

9200.

Kam, Dieviņ, mani devi,
Kad nedevi labu mūžu?
Citu dienu pavadīju
Dziedādams, raudādams.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

9201.

Kam, Laimīte, man vēlēji
Tik raibotu mūža ceļu?
Vai tu mani nevarēji
Kunga krēslā sēdināt?
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

9202.

Kaut es būtu zinājuse,
Kuŗu ceļu Laime iet,
Es sēdētu raudādama
Tā celiņa maliņā.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

9203.

Kaut es savu mūža Laimi
Celiņā satikuse,
Es tai krautu olu vezmu,
Ledus kalnu kāpinātu.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

1. Ai Laimiņa, raganiņa,
Būt' es tevi redzējusi,
Es tev liktu pilnu nastu
Sīku mazu akmentiņu.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

2. Ja redzētu es Laimīti,
Grūta mūža licējiņu,
Es tai krautu pilnu nastu
Sīku mazu akmentiņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

3. Kad es savu Dēkli, Laimu
Ceļmalā satikšos,
Tad es kraušu pilnu nastu
Sīkus mazus akmentiņus,
Lai viņai grūti nest
Kā man grūti mūžiņā,
Kā man grūti mūžiņā
Par visām māsiņām.
190 [Kuldīā].

9204.

Ko būs darīt Dieviņam,
Ka upīte netecēja;
Es būt' savu ļaunu dienu
Upītē slīcinājse.
3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9205.

Kū tei muna Laima dora,
Ilgi sēd vokorā?
Voi jei munu gryutu dīnu
Vīglumā darynuo?
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

- 268 -

9206.

Kur, Dēkliņa, tu sēdēji,
Kad es dzimu māmiņai?
Man vienai sērs mūžiņš
Par visām māsiņām.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

9207.

Kur, Dēkliņ, tu sēdēji,
Kad es dzimu māmiņai?
Vai sēdēji uz akmeņa,
Vai ūdeņa maliņā?
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

9208.

Kur, Laimiņa, tu sēdēji,
Kad tu manu mūžu lēmi?
Vai tu biji iesēdies [iesēdusies]
Gauž' asaru paltiņā?
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

9209.

Lobujam loba dīna,
Vai snīg snīgi, vai lej leiti;
Slymujam slyma dīna
Syltujā sauleitē.
422 [Līvānu pag. D].

9210.

Labāk būtu negājuse,
Labu ļaužu nevīluse,
Būt' zinā(j)se ļaunu dienu
Ar seviemi līdz eimot.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

9211.

Labāk lusti lustējos,
Nekā bēdu bēdājos.
Ja es lusti lustējos,
Tad Laimīte priecājās;
Ja es bēdu bēdājos,
Tad Laimīte gauži raud.
152 [Jērkulē (Krimuldas pag. Rg)].

9212.

Laidus' ir man' Laimiņa
Šai baltā saulītē,
Daļas vien nelaidusi
Nivienā vietiņā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

9213.

Laime gāja laimēdama,
Meitām vietu taisīdama;
Citai taisa siena vietu,
Citai zelta, sudrabiņa.
Kam pataisa siena vietu,
Tai pataisa labu mūžu;
Kuŗai zelta, sudrabiņa,
Tai gaudajas asariņas.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

1. Laima gāja laimodama
Sievām vietu taisīdama.
Kuŗai taisa sienā vietu,
Tai gaužas asariņas.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 394 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Laima nāca laimodama,
Sievām vietu taisīdama,
Citām taisa rudzu salmu,
Citām zaļa āboliņa.
Kuŗai taisa rudzu salmu,
Tai mūziņu vieglināja;
Kuŗai taisa zaļ' ābola,
Tai mūziņu grūtināja.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

9214.

Laime gāja par pagalmu,
Ar Dieviņu runādama:
Tai meitai mazs pūriņš,
Tai vajag viegla mūža.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

9214¹.

Laime Laime, māte māte,
Ko jūs abas domājiet?
Domājiet grūtu mūžu,
Vai nerātnu tēva dēlu?
110 [Cēsīs], 120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

9215.

Laime līda līdumiņu,
Ne visiem līdzi līda,
Citam līda šovasar,
Citam citu vasariņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

9216.

Laime mani kairināja,
Zeltābolu rociņā.
Man pasvieda, patecēju,
Ķēru, Ķēru, nesaķēru.
Dod, Laimiņa, mazumiņu,
Zeltābola nevajaga:
Jautra jautra lakstīgala, -
Ligzdiņš zara galiņā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

9217.

Laime manu mūžu vēl,
Ielejā stāvēdama,
Lai es slīkstu asarās,
Kā ieleja ūdenī.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

- 269 -

9218.

Laimiņa, Laimiņa,
Neteci kājām,
Ņem manu kumeļu
Sudraba kāpšļiem,
Tu jāsi pār zemi
Spiguļodama.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

9219.

Laimiņ, mūža licējiņa,
Uz teviem gauži raudu;
Ka jau laba nelikuse,
Kau(t) šitāda nelikuse.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

9220.

Ļaudis manu Laimu teica
Ūdenī nogrimušu.
Lai tā būtu nogrimuse
Līdz ar manu grūtu mūžu.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

9221.

Ļaudis manu mūžu lēma,
Šķiet Laimiņu nelemjam;
Man Laimiņa nolēmusi,
Kādu pati gribēdama.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9222.

Ļaudis manu mūžu lika,
Šķiet Laimiņu nelikušu;
Man Laimiņa nolikusi
Dzimstamā stundiņā.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9223.

Ļaudis saka manu Laimi
Ūdenī noslīkušu;
Mana Laime kalniņā,
Sēd sudraba krēsliņā.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 101 [Rankā (Rankas pag. C)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1. Ļaudis manu Dēklu, Laimu,
Ūdenēi slīcināja;
Mana Dēkla pār ūdeni
Sēd sudraba laiviņāi.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

9224.

Ļaudis zina manu Laimi,
Es ļaudīm nezināju.
Gadu bija mana Laime
Ar ļaudīm runājusi.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

9225.

Ļaudis teica manu Dēkli
Ūdenī noslīkušu.
Mana Dēkle, mana Laima
Iet pa ceļu runādamas,
Iet pa ceļu runādamas,
Man vietiņas meklēdamas,
Man vietiņas meklēdamas
Labāi ļaužu sētiņāi.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

9226.

Ļaudis teica manu Dēklu
Ūdenī noslīkušu;
Mana Dēkla kalniņā
Zied kā balta ābelīte.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9227.

Ļaudis teica manu Laimi
Ūdenī noslīkušu;
Mana Laime kalniņā
Sudrabiņu vēdināja.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

1. Citi ļaudis tā sacīja:
Tev Laimīte noslīkusi!
Es redzēju sav' Laimīti,
Zelta laipu laipojot.
21 [Krimuldā (Krimuldas pag. Rg)].

9228.

Ļauni ļaudis manu Laimi
Ūdenī slīcināja;
Man' Laimiņa žāvējās
Zelta kārkļu krūmiņā.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

9229.

Ļauna diena priecājās
Jemt man visus bāleliņus.
Ai, lūdzama, ļauna diena,
Pamet vienu bāleliņu,
Kur varēju sērsti iet
Jele retu svētu rītu.
226 [Kandavā (Tl)].

9230.

Ļauna diena priecājās,
Redzēj' mani panīkušu;
Man' Dieviņš atspaidīja
Ar sidraba atspaidiem.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

- 270 -

9231.

Ļaunu ļaužu lieli ceļi
Ar rozēm, magonēm;
Mans celiņš nozaļoja
Ar to zaļu maura zāli.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9232.

Lietus lija, nenoliju,
Kā nomirku rasiņā;
Tautas rāja, nenorāja,
Kā norāja ļauna diena.
40-1 (Bigauņciemā), 49,
216 [Ventspilī], 218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)], 224 [Kabilē (Kld)], 240 [Bikstos (Bikstu pag. Tk)], 271 [Pienavā (Džūkstes pag. Jg)].

9233.

Līču loču straujupīte
Man' laiviņu vizināja;
Iet laiviņa līku teku,
Līks mans mūža gabaliņš.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

9234.

Līcen līka bērza laipa,
Bēdīgam staigājot.
Lai tā līka, ka nelūza,
Ka negrima dibenā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

9235.

Likuse man Laimiņa,
Laba mūža nelikuse.
Likuse man Laimiņa
Treju durvju virināt:
Vienas kungu, otras tautu,
Trešas savu bāleliņu.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

9236.

Lūdzu Dievu, lūdzu Laimu,
Abus divus mīļi lūdzu:
No Dieviņa veselību,
No Laimiņas labu mūžu.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

9237.

Māsiņ manu jaunāko,
Tevi sauca vecāko:
Ļauna diena, ne labā,
Tevi vecu padarīja.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

9238.

Man Laimiņa kroni pina
Zem zaļā ozoliņa.
Nopinuse, novijuse,
Liec manā galviņā!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

9239.

Man' Laimiņa notecēja
No kalniņa lejiņē;
Nobāl mani sārkan' vaigi
Līdz ar rožu vaiņedziņu.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

9240.

Mana Dēkle, mana Laime
Iet pa ceļu runādamas.
Gana labi norunājšas:
Maizītēje man dzīvot.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

9241.

Man ļautiņi apsasmēja,
Slimu mūžu dzīvojot.
Vai ar naudu es nopirku,
Vai no Dieva prasījos?
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

9242.

Manubēd Dievs ar Laimu
Iet lielā ienaidā:
Dievs man lika vieglu mūžu,
Laima liedz raudādama.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

9243.

Mīdzeņš mani apmuoce
Un ūtora ļauna dīna.
Mīgu guļu, to izguļu,
Ļaunas dīnas navareju.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

9244.

Mēs bijām trīs māsiņas,
Trīs laipiņas laipojam.
Vidējai grūts mūžiņš,
Laipa grima dibenā.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

9245.

Nāc, Laimīte, aplūkot,
Kāda mana dzīvošana:
Visi vietas pabalstiņi
Asarām nobiruši.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

- 271 -

9246.

Ne visiem Laima taisa
Labu vietu maliņā;
Citai Dievs, Laima taisa,
Citai taisa Veļu māte.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

9247.

Nelaim' mana, nebēdnīca,
Man' iegrūde ūdenie;
Man' Laimiņa, izvilkuse,
Saulītē izkaltēja.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

9248.

Nesalūdžu lepnu ļaužu,
Nesamešu celīšos;
Lūdzu Dieva, lūdzu Laimes,
Nosamešu celīšos.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

9249.

Neviens meitu neredzēja,
Kad staigāja raudādama;
Mīļa Māra, tā redzēja,
Tā slaucīja asariņas,
Tā slaucīja asariņas
Baltāi zīda nēzdaugāi.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

9250.

Nodzeries, man' Laimiņ,
Porā rāvu ūdentiņu!
Kam tu manu mūžu lēmi,
Pormalā stāvēdama?
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

9251.

Pāri, pāri, lietus gaiss,
Par šo zemes gabaliņu;
Pāri pāri ļauna diena
Par maniem bāliņiem.
237 [Jaunaucē (Jaunauces pag. Jg)].

9252.

Pāri, pāri par upīti,
Par to pašu dziļumiņu;
Pāri, pāri ļauna diena,
Par šmuidro augumiņu.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

9253.

Paldies Dēklai, paldies Laimai,
Paldies mane māmiņe!
Es, izaudzis, nodzīvāšu,
Kungu rijas neredzējis.
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

9254.

Pati Laima laba sieva,
Pati liela grēciniece:
Pati lika vieglu mūžu,
Pati gauži raudināja.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

9255.

Pieder pieši pie zābaka,
Pie labā kumeliņa;
Ļauna diena nepieder
Pie smuidrā augumiņa.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)], 64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)], 86 [Ļaudonā (Ļaudonas pag. Md)], 90 [Lodē (Kusas pag. Md)],
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)], 107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 370 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9256.

Pietrūks tev, ļauna diena,
Cik es būšu nabadziņš:
Ņemšu kalpu, kalponīti,
Iešu pats druviņā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

9257.

Rāvainiņa mana kāja,
Rāva purva bridējiņa;
Asarām vilnainīte
Vakarēju raudājumu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

9258.

Raud Laimiņa, raud māmiņa,
Abas divas gauži raud.
Māte saka Laimas vainu,
Laima saka mātes vainu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9259.

Raud māmiņa, raud Laimiņa,
Abas divas gauži raud.
Kam, Laimiņa, tu raudāji,
Pate mūža licējiņa?
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1. Raud' es gauži, raud' es gauži,
Raud Laimiņa līdz ar mani.
Kam, Laimiņa, tu raudē,
Pate mūža lēmējiņa?
217 [Ārlavā (Ārlavas pag. Tl)].

9260.

Rāja mani tautu dēls,
Rāja tautu māmuliņa;
Rāja tautas, nenorāja,
Kā norāja ļauna diena.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

- 272 -

9261.

Riti, riti, rīta rasa,
Pa ozolu lapiņām;
Tā ritēja ļauna diena
Gaŗām manu augumiņu.
199 [Veczvārdē (Zvārdes pag. Kld)].

9262.

Salaužosi zobeniņu,
Sakuŗosi uguntiņu.
Sildies, mana ļauna diena,
Pie tērauda uguntiņa!
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9263.

Satikās mana Laime
Ar Nelaimi celiņā.
Grūd, Laimiņa, Nelaimiņu
No celiņa maliņā!
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

9264.

Saula saula, zema zema,
Kam tu leidza nadarīji:
Citam vīgli, citam grouši,
Citam dzelža rūkas kuojas.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

9265.

Saucin sauca aiz upītes,
Vai sauc Laime, vai māmiņa?
Vai sauc Laime mūža likt,
Vai māmiņa parunāt?
121 [Gulbenē (Md)], 126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

9266.

Šī dieniņa, tij dieniņa,
Aiziet visas mūžiņā;
Ļauna diena, tij dieniņa,
Tij paliek atmiņā.
("Māj. V." 1893 nr. 23).

9267.

Sēd', Laimiņa, ceļmalā,
Ne manās kamanās;
Grūtu mūžu nolikuse,
Gribi viegli vizināma.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

1. Sēdi, Dēkle, vez akmeņa,
Ne uz manu ragu galu;
Tu man sliktu mūžu lēmi,
Būs man tevi vizināt?
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

9268.

Sērs mūžiņš man augot,
Nedod Dievs dzīvojot!
Vēl', Dieviņ, lem, Laimiņ,
Labu mūžu dzīvojot.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

9269.

Zila zaļa gaisma plauka
Bez saulītes vakarā;
Tā nebij zaļa gaisma,
Tā bij mana jauna Laime.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

9270.

Slīku, slīku, grimu, grimu
Dziļajā ūdenī;
Nij noslīku, nij nogrimu
Par Laimītes likumiņu.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

9271.

Svāta Muora maizi cepe
Uz deveņu līpa lopu.
Dūd, Muoreņ, tuos maizeitis,
Lai naveita man' sirsneņa,
Lai naveita man' sirsneņa
Par deveņis vasareņis.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

9272.

Tev, Laimiņ, nepabrist
Manu gaudu asariņu;
Tu teicies lietā likt,
No māmiņas atšķīrusi.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

9273.

Tec kājām, tu Laimiņa,
Kam kŗaujies vezumā?
Lai vizina tās meitiņas,
Kam tu lēmi labu mūžu.
224 [Kabilē (Kld)].

9274.

Cik kājiņas neiespēru
Asariņu paltiņā,
Kaut Laimiņa neķērusi
Aiz baltās vilnainītes.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9275.

Trīs meitiņas sasēdušas
Vienā liepu soliņā.
Sak' Laimiņa, gaŗiedama,
Kuŗai būs grūts mūžiņš?
- Tai vidai māsiņai,
Tai jau būs grūts mūžiņš,
Tai jau bija vaigu gali
Asarās nobālējši.
1311 [Apē (Vlk)].

- 273 -

9276.

Uz Laimiņas mūžu raudu,
Ne uz savas māmuliņas:
Laime mūža licējiņa,
Māte kāra šūpulīti.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)], 126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

9277.

Vārgot mun kā vārgam,
Ka navā labu ļaužu.
Kad tos vārgus izvārgoju,
Tad panāču labus ļaudis.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

9278.

Vārgot man vārguļam,
Vārgot Laime nolikuse.
Kad tos vārgus izvārgošu,
Kozin labu ieraudzīšu.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

1. Vārgot mun ij jaunam,
Vārgot mun ij vecam;
Kad tos vārgus izvārgošu,
Koz jel labu ieraudzīšu.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

9279.

Vai es savu grūtu mūžu
Raudādama atraudāšu?
Vai raudāja Laime mana,
Kas man tādu nolikuse.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

9280.

Vai Laimiņa man nolēme
Grūtu mūžu dzīvojot?
Ciema ļaudis, ļauni ļaudis,
Tie man dara grūtu mūžu.
226 [Kandavā (Tl)].

9281.

Vai pelēkas villainītes
Velēdama izvelēsi?
Es gribēju sav' mūžiņu
Bez sirdēstu nodzīvot.
224 [Kabilē (Kld)].

9282.

Veca veca Laimes māte,
Nevīžoja kalnā kāpt.
Sniedz rociņu, uzvedīšu,
Liec man' ļaužu godiņā.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9283.

Vītols auga pagalmā
Apaļām lapiņām,
Apakšā avotiņš
Ar salto ūdentiņu.
Laime sauca jaunas meitas
Pie avota mazgāties:
Nākat, meitas, mazgāties,
Še autiņš slaucīties.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

9284.

Celies agri, man' Laimīte,
Gulies vēli vakarā,
Palīdz' manu grūtu mūžu
Vieglumāi darināt.
21 [Krimuldā (Krimuldas pag. Rg)].

1. Celies, mana mūža māte,
No purviem, avotiem,
Palīdz' manu grūtu mūžu
Vieglumā darināt.
354 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9285.

Celies, mana Dēkle, Laima,
No ūdeņa, no akmeņa:
Nu es biju tā vajāta,
Ka vairs lieti nederēju.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Celies, Dēkle, celies, Laime,
No ūdeņa uz akmini!
Gan tu biji gulējuse,
Līdz es lieti nederēju.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

9286.

Celies, mana Laimes māte,
No purviem, ezariem!
Tu bij' ilgi gulējusi,
Es bij' gauži raudājusi.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

★

40550.

Ai Dīveņ, kū darīšu,
Muna Laime nūsleikuse;
Lēkšu pate jyureņā,
Vilkšu Laimi maleņā.
605 [Skolas].

- 274 -

40551.

Vai Dieviņ, pieņem mani,
Ai Laimiņ, nevar vairs;
Izbeidz manu grūtu mūžu
No ļaužiņu valodām.
358 [Rugāju Abr].

40552.

Ai Laimiņa, goda sieva,
Godā manu augumiņu;
Iemet manu pēlājiņu
Dziļā dūņu ezerā.
190 [Kokneses Rg].

40553.

Ai Laimiņa, licējiņa,
Kam tu mani mazu liki?
Visi mani matu gali
Rasiņā nomirkuši.
127 [Grostonas Md].

40554.

Vai Laimiņa man nolēma,
Grūtu mūžu dzīvojot?
Ciema ļaudis, ļauni ļaudis,
Tie man dara grūtu mūžu.
184 [Ķēču Rg].

40555.

Atej tu, mana Laimiņa,
Par rasiņu, caur migl(iņ)u,
Lai neredze ļaunie ļaudis,
La(i) visi ļaunu nevēlēj'.
605 [Skolas].

40556.

Atsasādas muna Laime
Iz dagušas pagalītes;
Atsasāda, nūzapyuta,
Mani nūšā īvaduse.
605 [Skolas].

40557.

Atsasēsti, muna Laime,
Uz dagušas pagaleites!
Kam tu mani jaunu liki
Tik leluosi bēdiņuos?
27 [Atašienes Rz].

40558.

Sēdi nu, man' Laimiņ(a),
Uz degošas pagalītes!
Būt' likusi labu mūžu,
Es paceltu mīkstu krēslu.
241 [Lubānas Md].

40559.

Kam tu mani jaunu liki
Tik leluosi bēdiņuos!
Byut' likuse lobu myužu,
Pacaltum līpas krāslu.
27 [Atašienes Rz].

40560.

Aug manam pēlējam,
Auga dēli, auga meitas.
Liec, Laimiņ(a), tai godā,
Kur i manu augumiņu.
146 [Jaungulbenes Md].

40561.

Celīs, muna līgaviņa,
Apeinīša vīglumiņu!
Lai guļ tova ļauna dīna
Akmistiņa gryutumiņu.
326 [Preiļu D].

40562.

Celīs vīgla, saiminīca,
Zūsis spolvu vīglumeņa
[vīglumeņu]!
Lai guļ tova ļauna dīna
Lynu muorka gryutumeņa.
182 [Kaunatas Rz].

40563.

Citi ļaudis mani teica,
Citi mani nicināja.
Ai māmiņa mīļa balta,
Apsedz manu augumiņu;
Apsedz manu augumiņu
No ļautiņu valodām.
184 [Ķēču Rg].

40564.

Dīviņ, daļas devējiņš,
Laimiņ, myuža sprīdējiņa!
Sprīd, Laimiņa, taidu myužu,
Lai naraužu dzeivojūt.
425 [Šķaunes (Landskoronas) Ldz].

40565.

Dievīn, vēli tu man labu,
Ļaudis labu nevēlēja.
To ļautīņi vien vēlēja,
Lai staigātu raudādama,
Asarīnas slaucīdama.
39 [Bārtas Lp].

40566.

Dzīdi, meita, nabādoj,
Tova Laima nabādoj;
Na šūdiņ tova Laima
Rauga vītas maliņā.
604 [Dažādi iesūtītāji].

- 275 -

40567.

Ej, Laimeņa, leidza ar mani
Kot na lelu gabaleņu;
Da celiņu vīn pabrīn
Munu gaužu asareņu.
174 [Kārsavas Ldz].

40568.

Ej, Laimeņ, pa laipeņi,
Naīkreit upeitjā;
Dūd rūceņi, es puorvesšu,
Līc maņ' ļaužu kuorteņā.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

40569.

Ej, Laimiņa, tu papriekšu,
Neļauj manim to dzirdēt,
Neļauj man to dzirdēt,
Ko man ļauni ļaudis vēl.
381 [Sēļu Vlm].

40570.

Es tū sovu ļaunu dīnu
Pa vuortim pavadeju;
Pa vuortim pavadeju,
Ar kuojom sameideju.
18 [Andrupenes Rz].

40571.

Es bij' ļaužu izpaļiņa,
Es lietiņas nederēju;
Man Laimiņa audzējuse
Diženo tēva dēlu.
293 [Oļu (Oļu-Apeltienas) Md].

40572.

Es būt' kuoju īspāruse
Asarinu paltenā.
Nalaimīte garam guoja,
Es aiz Laimas paslēpūs,
Lai varātu visu mūžu
Ar Laimiņu nūdzeivuot.
494 [Viļānu Rz].

40573.

Es redzēju savu Laimeņu
Aiz vuortimi stuovejūt.
Ej, Laimeņa, ustobā,
Es tevi skaisti pamīļuošu.
Es tev devu bādu plast [ēst],
Asariņu atsadzert.
170 [Kapiņu D].

40574.

Es redzēju sovu Laimi
Iz laipeņu syupuojūtīs.
Pamozom, Laima muna,
Naīkreiti upītē!
Tu īkriti upītē,
Es myužami osoruos.
326 [Preiļu D].

40575.

Es redzēju sovu Laimi
Pa pusei yudinī.
Nuoc, Laimiņ, snīdz rūciņu,
Vilkšu tevi maliņā.
605 [Skolas].

40576.

Es sovai Laimiņai
Da zemei klanījūs,
Ka tei man nūlykuse
Vīglu myužu dzeivojūt.
357 [Rudzētu D].

40577.

Es sovaji Laimiņaji
Rauduodama žālovūs,
Ka jei mani tiki jaunu
Iz bēdiņu palaiduse.
389 [Silajāņu Rz].

40578.

Es sovai Laimeņai
Rauduodama žālojūs,
Ka jei myuža naīlyka
Kai cytom muoseņom.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

40579.

Es sovai Laimeņai
Rauduodama žālovūs,
Lykuse mani dzeivuot,
Loba myuža nalykus(e).
326 [Preiļu D].

40580.

Es visiem ļautīniem
Peļamā mātes meita;
Man Laimiņa taupījuse
Teicamo tautu dēlu.
192 [Kosas C].

40581.

Gāju ceļu, laidusēs,
Uz Laimiņu žēloties;
Būšu ļaužu, voi nebūšu,
Voi būš' ļaužu valodām.
241 [Lubānas Md].

- 276 -

40582.

Gribēj' mani (ļauni) ļaudis
Laipā mest, pāri iet.
Meties, mana ļauna diena,
Lai iet pāri vaidēdami.
605 [Skolas].

40583.

Kab es byutu sovu Laimu
Teirumā satykuse,
Byutu pušu puorplāsusja,
Yudinī īsvīdusja.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

40584.

Kaida tī spūdra laiva,
Par Lubuonu atleigoj!
Tei, muoseņ, tova Laima,
Atīt tevja apsavārtu.
89 [Dricēnu Rz].

40585.

Kas Laimei roku deva,
To Laimīte noglaudīja;
Kas Laimei kāju spēra,
Tas Laimītes neredzēja.
192 [Kosas C].

40586.

Ko būs darīt Dieviņam,
Ka upīte netecēja?
Es būt' savu ļaunu dienu
Upītē slicināj'si.
146 [Jaungulbenes Md].

40587.

Ko es biju sariebusi
Savai Laimei dzīvodama?
Ne pašai laba mūža,
Ne manām telītēm.
241 [Lubānas Md].

40588.

Ko, Laimiņ, stāv' aiz duru,
Ko aiz duru klausījies?
Ej vidā, celšu krēslu,
Liec man' ļaužu godiņā.
281 [Neretas Jk].

40589.

Kuŗa Laime palaidusi,
Tā par mani gādājusi;
Kuŗš Dieviņis zirgu pirka,
Tas dos zirga jājējiņu.
241 [Lubānas Md].

40590.

Kur, Laimeņ(a), tūlaik beji,
Ka as dzymu māmeņai?
Voi tu beji pura molā,
Voi sēdēji uz akmina.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

40591.

Laime prosa teira yudiņa,
Ar kū rūkas nūmozguot;
Es padevu bikerīt(i)
Sovu gaudu asariņ(u).
326 [Preiļu D].

40592.

Lyudžu Dīva, lyudžu Laimes,
Abi lyudžu rauduodama:
Nu Dīviņa paleidziņa,
Nu Laimiņes lobu myužu.
35 [Baltinavas Abr].

40593.

Ļaunas dīnas naredzēju,
Kai sovu aušu golu.
Ļaunu dīniņu pamynu
Zam sovom kuojiņom.
358 [Rugāju Abr].

40594.

Myn maņ ļaudis mynamū
Dubļajom kuojeņom;
Ceļ maņ Laimja ceļamū
Zīdajom rūceņom.
326 [Preiļu D].

40595.

Māsīn, mana jaunākā,
Tevi saku [saka] vecākā [vecāko],
Grūts mūžīns, ļauna diena,
Tevi vecu padarīja.
192 [Kosas C].

40596.

Muoseņ, muna jaunuokuo,
Tevja saucja vacuokuos!
Ļauna dīna, na lobuo,
Tej maņ dora vacumeņ'.
326 [Preiļu D].

40597.

Māte mani ielikusi
Bez vārdiņa šūpulī;
Man' Laimiņa ielikusi
Labu ļaužu pulciņā.
241 [Lubānas Md].

- 277 -

40598.

Nadūd Dī(v)s, nalīc, Laime,
Zam vaiņuka nūdzeivuot!
Rūkys dorba napanas,
Augums ļaužu volūduos.
170 [Kapiņu D].

40599.

Nepiekusu malt iedama,
Nepiekusu druviņā;
Kā piekusu, gulēdama
Ļaunas dienas rājama [rājumā].
241 [Lubānas Md].

40600.

Nesasmēju nevienam,
Kāda kuŗu neredzēju.
Kādu Laima izlaidusi,
Tādu māte auklējusi.
246 [Madlienas (Lielais) Rg].

40601.

Nazynit, nazynit,
Kaida man Laime beja.
Ka zynuotu munu Laimi,
Skrītu vysi yudinī.
605 [Skolas].

40602.

Nikni vēji izjaukuši
Man smolkū linu lauku;
Ļauni ļaudis izjaukuši
Mums meileigu dzeivūšonu.
24 [Asares Il].

40603.

Puiši meitas nicināja,
Laimes māte klausījās.
Sak' Laimiņa stāvēdama,
Ka lūgdams nepielūgsi.
263 [Mēmeles Jk].

40604.

Sen tie ļaudis daudzināja
Nāburgos arājiņu.
Dod, Dieviņ, liec, Laimiņ,
Man citā maliņā.
213 [Lazdonas Md].

40605.

Slimi ļaudis, labi ļaudis,
Man mūdiņa nelieciet!
Dieviņš augstu, Laime zemu,
Man mūdiņa licējiņi.
241 [Lubānas Md].

40606.

Vai tur krita kļava lapa,
Kur augusi kļavienā?
Vai tur Dievs laimi lika,
Kur ļautiņi daudzināja.
127 [Grostonas Md].

40607.

Vējiņš loka paeglīti
Liela ceļa maliņā;
Tā lai loka ļauna diena,
Man' auguma pēlājiņ'.
241 [Lubānas Md].

40608.

Vēl', Dieviņ, tu man labu,
Ļaudis labu nevēlē.
Vēl' man labu zirgu braukt,
Labu maizes arājiņu.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

40609.

Vīnam tyku, na vysim
Par Laimeņas lykumeņi.
Maņ Laimeņa myužu lyka
Līpu krāslā sēdējūt.
174 [Kārsavas Ldz].

40610.

Visi man' šautri sviede,
Visi stūma ūdenī.
Manis Dievs, mana Laime,
Mana [Mani] šautra vairotāji.
241 [Lubānas Md].

- 278 -

JAUNO ĻAUŽU SATIKSME

Prof. K. Straubergs

- 279 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 280 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 281 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 282 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 283 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 284 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 285 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 286 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 287 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 288 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 289 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 290 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 291 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 292 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 293 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 294 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 295 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 296 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 297 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 298 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 299 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 300 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 301 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 302 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

JAUNIEŠU, PUIŠU UN MEITU, SAVSTARPĒJĀ SATIKSME

- 303 -

1. Meitu dziesmas

9287.

Abi divi mēs raudam
Ar to tautu neveiklīti:
Viņš raud, mani gribēdams,
Es, pie viņa neiedama.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

9288.

Vai vai tautieti,
Tavu viltus sirdi!
Tu man godiņu
Kā puķi norāvi.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9289.

Ai Dieviņi, ai Dieviņi,
Jau dzeltāna bērza lapa;
Jau paliku pērnruden,
Vēl palikšu šoruden.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Vai Dieviņ, ko darīšu,
Jau dzeltāni bērzu gali;
Jau paliku pērnruden,
Vēl palikšu šoruden.
Pērn paliku pūra dēļ,
Šogad brālis kāzojās,
Vēl gribās padzīvot
Ar jauno brāļa sievu.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Es paliku pērnrudeni,
Vēl palikšu šorudeni;
Citu gadu nepalikšu,
Kaut māmiņa saitē sietu.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

9290.

Ai Dieviņ, ai Dieviņ,
Mājā auga arājīc;
Par bāliņu vien pasaucu,
Lai neviens nezināja,
Lai neviens nezināja,
Lai netaisa valodiņu.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

9291.

Vai Dievīni, debess tēvis,
Ko sapnos es redzēju:
Redzēj' savu arājīnu
Zābakos staigājam.
190 [Kuldīā].

9292.

Ai Dieviņ, es negribu
Melnu galvu arājiņu;
Dzeltāniem matiņiem,
Sarkaniem vaidziņiem.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

9293.

Ai Dieviņi, es negribu
Zābacaiņa arājiņa;
Pieder baltas diega zeķes
Pie mīdzekņa(?) pastalām.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

9294.

Voi Dīveņ, ir pi mani
Pazel'teita uobul'neica;
Ir uz tuos uobul'neicas
četri zalta uobul'teņi.
Divi, pate es apēžu,
Div nūsyutu briugonam.
Briugons man' atsyutē
Pīraksteitu gruomateņu.
Puslapeņis izskaitēju,
To i gauži nūrauduoju.
Vēl tymā gruomotā
Juorīž gaudas asareņas.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

- 304 -

9295.

A Dieviņu, kad atietu
Patīkamis tēva dēlis,
Es aizietu, māmiņai
Labas dienas nedevusi.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

9296.

Ai Dieviņ, kad es kļūtu
Kalpa puiša līgaviņa!
Kalpiņš savu līgaviņu
Kā puķīti darināja;
Daža laba saiminiece
Raud, kulītes lāpīdama.
320 [Mazzalvē (Mazzalves pag. Jk)].

9297.

Vai Dievīnu, ko darīšu,
Grib atraitnis mani jemt.
Sviežu savu gredzentīnu
Sīkāi kārklu krūmīnāi,
Maucu savu vainadzīnu
Zaļas niedres galīnāi,
Laižos pate upītēi,
Rauduvīšu pulcīnāi:
Labāk upes rauduvīte,
Ne atraiša līgavīna.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

1. Oi Dīv'eņ, ratavoj,
Sokuos mani atraits jemt.
Karu savu vainoc'eņu
Zaļis nīdris gal'eņā,
Lācu poša azarā
Raudiv'ēšu pul'ceņā,
Lobuok byušu raudiv'ēt'e,
Na atraiša ļaudav'eņa;
Na atraiša ļaudav'eņa;
Na pab'ērņu muomuļeņa;
Na pab'ērņu muomuļeņa,
Gauda vuorda dz'ērdātuoja.
409 [Līksnas pag. D].

9298.

Vai Dieviņi, ko darīšu,
Jau bērziem baltas lapas!
Nāks rudenis, aukstas naktis,
Grūt' vienai pārgulēt.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)], 182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

9299.

Vai Dieviņ, ko darīšu,
Nu bez vīra es palikšu:
Rudens, rudens jau atnācis,
Mani vienu tas atstājis.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

9300.

Vai Dieviņ, ko darīšu,
Šī vasara nelaimīga:
Visas savas zīda drānas
Šovasaru novalkāju.
Vai tie puiši stulbi bija,
Ka tie mani neredzēja!
197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].

9301.

Vai Dieviņ, kur es iešu,
Nevienam nevajaga:
Nevajaga tautiešam,
Ne īstam bāliņam.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)], 2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

9302.

Vai Dieviņ, labi būtu,
Kaut ar kalpu saderējse,
Nebūt' mani sārti vaigi
Asarām nobālējši.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

9303.

Ai Dieviņi, man ir laime
Par visāmi meitiņām:
Div' puisīši pa novadu,
Trešais pašu novadā,
Ceturtais sētiņā
Ik dieniņas bildināja.
206 [Kuldīgas apriņķī].

9304.

Ai Dieviņ, nu es būšu
Kaŗavīra līgaviņ':
Man māmiņa ielikusi
Pūrā plintes atslēdziņ'.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

9305.

Vai Dieviņ, nu es būšu
Pusvācieša līgaviņa:
Man vīzītes sasasita
Ar vācieša kurpītēm.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

9306.

A Dieviņu, tas man tika,
Tālu auga arājiņš:
Ne rociņas nogulēja,
Ne nomauca gredzentiņu.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

- 305 -

9307.

Ai kaimiņu māmulīte,
Kaut es tava vedekliņa,
Es azaidu izvārītu
Lauka grāvja maliņā.
360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9308.

Ai kaimiņu māmulīte,
Kaut es tava vedekliņa,
Es kājiņas tev noautu,
Tev gultiņu uztaisītu.
303 [Svitnē (Svitenes pag. B)].

9309.

Ai Laimiņ, ai māmiņ,
Ko jūs abas domājiet?
Vai bij man visu mūžu
Valkāt zīļu vainadziņu?
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

9310.

Ai Laimiņ, ko darīšu,
Bāliņš grib mani dot,
Bāliņš grib mani dot
Pie dzērāja tēva dēla,
Pie dzērāja tēva dēla,
Citu meitu brūtgāniņa.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

9311.

Ej, Laimiņ, naškyr maeni
Nuo guoedīga tāva dāla;
Škyr mežā sīkus putnus,
Jūrā boltas gaigaeliņās.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

9312.

Ai Laimiņa, netur' dusmu
Uz tā mana augumiņa,
Neļauj man ilg' sēdēt
Sīkā zīļu vaiņagā.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Mīļa Māra, goda sieva,
Godā manu augumiņu,
Neliek manim ilg' stāvēt
Sīkā spangu vaiņagā.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

9313.

Ei Laimīte, parād' man
Manu miežu arājiņu!
Tam barošu kumeliņu
Tīrajāmi auziņām.
86 [Ļaudonā (Ļaudonas pag. Md)].

9314.

Vai lepnais tēva dēls,
Kur tu jemsi līgaviņu?
Skrej tu elles dibenā,
Jem no vella mamzelēm!
218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

9315.

Ai, lūdzama, Laimes māte,
Dod man krietnu arājiņu;
Nāks rudenis, nāks ziemiņa,
Piešķir mīļu sildītāju.
110 [Cēsīs], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9316.

Aju manu arājiņu,
Tu jau tālu, es jau tālu,
Daža laba straujupīte
Mūs' vidū vizenāja.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

9317.

Aija manu brūtgāniņu
Zaļa bērza galiņā!
Cik gribēju mutes dot,
Vējiņš bērzu kustināja.
115 [Jaunbilskā (Bilskas pag. Vlk)].

9318.

Vai manu brūtgāniņ,
Zaļa bērza virsaunē!
Cik vējiņš palocīja,
Tik es gauži noraudāju.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

1. Zaļa bērza virsonīte
Šūpo manu arājiņu;
Cik vējiņš palīgoja,
Tik es gauži noraudāju.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

9319.

Vai manu dieniņu,
Pierīte niez!
Kur ņemšu tautieti
Kaunēties?
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

9320.

Vai manu mīļu draugu,
Par Daugavu aizgājušu!
Kas nu man vīzes pīs,
Pie kājiņas mērīdams?
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

- 306 -

9321.

Ai mazais puišķēniņ,
Tu jau mani sen mīlēji,
Dienu stāvi prātiņā,
Nakti redzu sapinā.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

9322.

Ai nāburga stilbakāja,
Ko ar mani tinājies?
Man nenāce ciema puiši,
Priekš tev' dēvēdam'.
57 [Rencenē (Rencēnu pag. Vlm)].

9323.

Ai pelēku akmentiņu,
Bij man tevi ritināt!
Ai diženu tēva dēlu,
Bij man tevi nicināt!
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

9324.

Ai puisīt, kņēvelīt,
Ne es tava līgaviņa;
Bij' augusi, bij' briedusi,
Bij' prātiņu saņēmusi.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

9325.

Ei puisīt, knēvelīt,
Ne es tava līgaviņa;
Pilna meita, pilns pūriņš,
Pilna puiša līgaviņa.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

9326.

Ei puisīti, grēvelīti,
Ne es tava līgaviņa;
Cita māte maliņā
Gudri dēlu audzināja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

9327.

Ai skaistais tēva dēls,
Tu par velti lūkojies;
Citam došu sav' rociņu,
Savu zīļu vainadziņu.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

9328.

Ai tautieti, žēl man tevis,
Redz' tev' melnu staigājot.
Kauns man ļaužu, bail māmiņas,
Es būt' baltu izvelējsi.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

9329.

Ai tautieti, žēl man tevis,
Redz' tev' vārgi dzīvojot.
Kauns man ļaužu, bail māmiņas,
Es tev dotu padomiņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Žēl man bija tautu dēla,
Redzēj' grūti dzīvojam.
Es žēlotu, ka varējis,
Kaut ļautiņi neredzētu.
224 [Kabilē (Kld)], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9330.

Ak tu Dievs, debess tēvs,
Atved krievus šai zemē;
Es pirmā pate būtu
Kaŗavīra līgaviņa.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

9331.

Ai tu kalpa sēnalīti,
Kā gar mani glaudījies?
Saimenieka meita biju,
Es kalpiņa negribēju.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9332.

Ak tu krupi skroderīti,
Tu jau manis nedabūsi;
Tu kā krupis nolēkāsi,
Es kā roze noziedēšu.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

9333.

Vai tu šķelmi, kalpa puisi,
Tu man kaunu padarīji:
Tu bāliņu svaini sauci,
Galda galā sēdēdams.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

9334.

Ak tu tautu nelietīti,
Tavu jauku valodiņu!
Iztrūkosi no miedziņa,
Šķiet' bāliņu runājam.
312 [Ērberķē (Mazzalves pag. Jk)].

9335.

Ai tu tautu neveiklīti,
Tavu lielu netikumu:
Divi stundas kājas āvi,
Trešo jūdzi kumeliņu.
377 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Puisīts saka uz puisīša:
Nevar meitu nolūkāt.
Es puisīti nolūkāju
Vienā kāju āvumā:
Pieci stundas kājas āva,
Sesto jūdza kumeliņu,
Septīto grožus lika,
Kamēr saule vakarā.
29 [Nurmižos (Vildogas pag. Rg)].

- 307 -

2. Tautiets mani lūkojāsi,
Šī devīta vasariņa;
Es tautieti nolūkoju,
Par istabu pāriedama:
Divi stundas kājas āva,
Trešo jūdza kumeliņu.
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)].

9336.

Ai upīt, ai upīt,
Līgo vienu pilnumiņu,
Lai nenāca sveši ļaudis
Uz māmiņu valodām.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

9337.

Aiz Daugavas, aiz Daugavas,
Māmiņ', mans arājiņš:
Tur aizskrēja trīs dzeguzes,
Ceturtā - glodenīte.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)], 218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)], 226 [Kandavā (Tl)].

9338.

Aiz Daugavas jauni zēni,
Tie man labi iemīlēja;
Par Daugavu pārsajīru
Skangaliņu laiviņā.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

9339.

Aiz ko manim linu kreklis
Rūsi meta pūriņā?
Vai redzēt paredzēja,
Ka nav laba valkātāja?
101 [Rankā (Rankas pag. C)].

9340.

Aiz ko man sirds sāpēja,
Aiz ko mani vaigi bāla?
Sirds sāpēja drauga dēļ,
Vaigi bāla asarām.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

9341.

Aiz [Par] ko mani māte pēra,
Pa nātrēm valkādama?
Es izgāzu piena spanni,
Ar puišiem kūvēdama.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

9342.

Aiz ko mani māte pēra,
Pa nātrēm viļādama?
Es noplēsu klaipam sānus,
Brūtgāniņu mielodama.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

9343.

Oisa oisa, nosakliedžu,
Brāļa alus padzērusi.
Bij' dzērusi, nedzērusi,
Tīšām tautas kaitināju.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].

9344.

Aizupnieku bāleliņi,
Ceļat mani par upīti:
Man puķītes, man rozītes
Aiz upītes jāravē.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

9345.

Elkšņa rīksti es negriezu,
Ja bērziņa nedabūju;
Pie kalpiņa es neiešu,
Ja neņem saimenieks.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

9346.

Apavos baltas kājas,
Kalna malu vien staigāju;
Lejā iet negribēju
Tautiešam rokas dot.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

9347.

Apaļš kalns, zaļa maura
Tautu dēla sētiņē;
Tur būs labi, kad aiziešu,
Villainītes vēsināt.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

9348.

Apaut' ir man kājiņa
I bez auklu vijējiņa;
Sasiluse man galviņa
I bez cauņu cepurītes.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Brīva bija man galviņa
Bez svešās māmuliņas;
Apautas man kājiņas
I bez vīžu pinējiņa.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

- 308 -

9349.

Apaut' ir man kājiņa
I bez auklu vijējiņa;
Es maizītes paēduse
I bez sava arājiņa.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Man govtiņas paēdušas
I bez kāda āboliņa;
Es maizītes paēdusi
I bez vīra arājiņa.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

2. Man svārciņi zemi slauka
Šu bez Rīgas vadmaliņas;
Es maizītes paēduse
Šu bez vīra arājiņa.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

9350.

Apkārt griežu lielu riņķi
Ap atraitņa kamanām:
Atraitnīša kamaniņas
Pilnas gaužu asariņu.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9351.

Apkārt kalnu ar līkumu
Es tautieti pavadīju,
Lai māmiņa neredzēja,
Lai tā gauži neraudāja.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

9352.

Apkārt kalnu ar līkumu
Tautu dēlu pavadīju.
Ja, ļautiņi, redzējāt,
Nesakāt māmiņai!
1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)].

9353.

Apkārt kalnu ar līkumu
Tautu dēlu pavadīju,
Lai neredz bāleliņi,
Lai nesaka cerējot.
354 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9354.

Apkārt kalnu ar līkumu
Tautas dēlu pavadīju.
Šķiŗoties piesacīju:
Ej projām, nāc atkal!
1311 [Apē (Vlk)].

9355.

Apkārt kalnu saule gāja,
Gaŗas dienas gribēdama;
Apkārt kalnu tautas jāja,
Gaida mani uzaugam.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

9356.

Apkārt kalnu saule tek,
Gaŗa ceļa gribēdama;
Tā es teku līkumiem,
Labu ļaužu gribēdama.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

9357.

Apsēdos, atpūtos
Straujupītes maliņā,
Ar kājāmi gainējos
No tiem ciema puisēniem.
226 [Kandavā (Tl)].

9358.

Atstāj nost, kalpa puisi,
Ko gar mani lakstojies?
Māte mani novēlēja
Saimenieka dēliņam.
224 [Kabilē (Kld)].

9359.

Ar zīlīti ziņu laidu
Savam linu arājam,
Lai tas nāca šorudeni,
Lai ilgāki negaidīja.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9360.

Ar varēm, mani brāļi,
Man's projām nedodiet;
Tā nebija viena diena,
Tā bij visa mūža diena
1311 [Apē (Vlk)].

9361.

Atraišami roku sniedzu,
Uz akmeņa stāvēdama;
Puisīšami roku sniedzu,
Mīļus vārdus runādama.
232 [Talsos (Tl)].

9362.

Atrauj jods stundas draugu,
Kad man nava mūža drauga,
Kad man nava mūža drauga,
Kas dod gudru padomiņu.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].

9363.

Atsēdos bez darbiņa
Uz pelēka akmentiņa:
Nu vēl māte kājas āva
Manam linu arājam.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 309 -

9364.

Atsēdos kalniņā
Kā lielā griķu guba.
Kur, ellē, ciema puiši,
Kad tie manis neredzēja?
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

9365.

Atsasādu lajeņā
Zamajā krēsl'eņā.
Kuras tautas mani jēme,
Lai da zemei klanējuos.
409 [Līksnas pag. D].

9366.

Audz, audz, eglīte,
Celiņa malā;
Kad mani vedīs.
Tad tevi lauzīs.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

9367.

Audzi, audzi, tu puisīti,
Sprogainiem matiņiem;
Ja Laimiņa nolikusi,
Es tās sprogas plucināšu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

9368.

Audz, bērziņi, zems un kuplis,
Iešu tevī slotu griezt;
Audz, tautieti, lēns un gudris,
Būšu tava līgaviņa.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

9369.

Audz, nātrīte, nezilini,
Es būs tava ravētāja;
Audz, tautieti, nerāj mani,
Es būs tava līgaviņa.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

9370.

Audzē, Dievs, labus miežus
Tautu dēla tīrumā,
Man galviņu nogulējši
Dzeltānie vizulīši.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

9371.

Audziet, manas kaņepītes,
Apaļām galviņām,
Atjās man precinieki,
Polainām cepurēm.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9372.

Audzin augu es, māmiņa,
Dieviņš zina, kam es augu,
Vai es augu tautiņām,
Vai zaļām velēnām.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)], 64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 94 [Odzienā, Ļaudonas (Mētrienas pag. Md)].

9373.

Augdam' puisi nolūkoju,
Ko darīja dzērumā:
Kas piedzēris zirgu kūla,
Tas kuļ savu līgaviņu.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

9374.

Augi, augi, tu puisīt,
Zīļotē pūriņē;
Es uzaugu pie māmiņas
Baltā rožu dārziņē.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

9375.

Augstu kāpu, zemu kāpu
Puisēniņu lūkoties;
Augstajā apsītē,
Tur vaiņagu darināju.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

9376.

Augstu zaru nevarēju,
Pazarītes nedrīkstēju
[nedrīkstēja?].
Tā tas iet, tā tas iet,
Tā man vecai jāpaliek.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

9377.

Augtin augšu, nepalikšu
Skrundenieku novadā;
Vedīs mani par novadu
Zvārgulaiņu kumeliņu.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

9377¹.

Autiņ' aužu, nepalikšu
Raņķinieku novadā,
Sen bij mans gredzentiņš
Pār novadu novadiem.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

9378.

Bagāts mani gan gribēja,
Es bagāta negribēju.
Vienam daudz, otram maz,
Nav mīlīga dzīvošana.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 310 -

9379.

Bargas tautas, nenāciet,
Bargu man nevajaga;
Man nevaid bāleliņu,
Bargu tautu rājējiņu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

9380.

Bajāriņa meita biju,
Ilgi sēdu vaiņagāi:
Bajāriņis neatnāca,
Nabadziņi nedrīkstēja.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

9381.

Bajāriņa [Es bajāra] meita biju,
Ilgi sēžu vainagā:
N'eimu, slikta bildināma,
Ilgām labis kavējās.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

9382.

Bajārs ņēma bajārieni,
Kas ņems mani, nabadziņu?
Kā Dieviņš mani deva,
Tā dos manu ņēmējiņu.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

9383.

Bajārs ņēma bajāriņu,
Kas ņems mani, nabadziņu?
Es pielūdzu mīļu Dievu,
Tas ņems mani, nabadziņu.
216 [Ventspilī].

9384.

Baltābula līci bridu,
Pie Laimītes lūgdamies,
Lai tā mani nevēlēja
Lielam krogus dzēŗājam.
282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)].

9385.

Baltābola pļavu bridu,
Sarkanaja meklēdama;
Gāju puišus šķirstīdama,
Saimenieka meklēdama.
226 [Kandavā (Tl)], 403 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9386.

Baltu galdu es turēju,
Tīru manu istabiņu:
Varbūt man gadīsies
Kaimiņos arājiņš.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9387.

Baltu puķu guni kūru
Ezeriņa maliņā;
Ne tā dega, ne izdzisa,
Puišus vien karināja.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

9388.

Bandenieka rudzu lauks
Viļņo ceļa maliņā.
Ja Dieviņis laimi dos,
Es ēdīšu to maizīti.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Es redzēju tautiņāse
Kā ūdeni rudzu lauku;
Kad būs man Dievs vēlējis,
Es ēdīšu to maizīti.
193 [Lutriņos (Lutriņu pag. Kld)].

9389.

Baznīcā, zem altāŗa,
Sleižu kreklu šūdināju;
Rīgā iešu zem karoga
Sev arāja lūkoties.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9390.

Bieži gāju baznīcā,
Lai man' puiši uzskatīja.
Skatīt gan uzskatīja,
Precēt vien neprecēja.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

9391.

Bēda diža, ne tik maģa:
Puiši saka, ka nejems.
Es āziešu pie atraiša,
Pie dižaja naudenieka.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

9392.

Bērziņam(i) lapas bira,
Lakstīgalai lēkājot;
Birst asaras tautiešam
Mani jaunu lūkojot.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Birst kārklam zelta rasa,
Strazdiņam uzlecot;
Birst tautām asariņas,
Mani jaunu lūkojot.
224 [Kabilē (Kld)].

2. Kārkļam bira zelta ziedi,
Kad uzlēca lakstīgala;
Meitām bira asariņas,
Kad ierauga daiļus puišus,
Kad ierauga daiļus puišus
Pa celiņu staigājam.
166 [Gramzdā un Smaižos (Gramzdas un Aizviķu pag. Lp)].

- 311 -

9393.

Bērzonē bērzi auga,
Ļaudonē ozoliņi.
Man tie bērzi tā nemīl
Kā Ļaudones ozoliņi.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

9394.

Bija man balta mute,
Pasarkani vaigu gali;
Kas no sīvas baidījās,
Lai no manis vairījās.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

9395.

Bij man balta snātenīte,
Vēl baltāku balināju;
Jau man nāca labi ļaudis,
Vēl labākus taujājos.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

9396.

Bija man, bija man,
Vēl vajdzēja, vēl vajdzēja:
Bija man novadiņš,
Vēl vajdzēja arājiņu.
216 [Ventspilī].

9397.

Bija man kaimiņos
Vīra pūslis cerējams.
Cik iedama govju slaukt,
Tik ar pienu padzirdīju;
Cik cepdama kviešu maizi,
Tik izcepu kukulīti.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

1. Brūtgān, manu brūtgāniņu,
Pate tevi audzināju:
Cik es cepu suņam maizi,
Tik izcepu kukulīti;
Cik vārīju teļam putru,
Tik es tevi padzirdīju.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Vīriņ, manu vīrulīti,
Pat' es tevi audzināju;
Savu nakti rijā gāju,
Savu nakti pieguļā;
Kad es gāju govis slaukt,
Saldu pienu padzirdīju.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

3. Cep, māmiņa, kviešu maizi,
Izcep man kukulīti:
Man bij tāds vīra knauķis
Nāburgos audzējams.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)].

9398.

Bij man būt puisīšam,
Pelēkam vanagam,
Es nospertu migliņā
Jaunas meitas vainadziņu.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

9399.

Bij maniem lindrakiem
Deviņ' paltes pakaļā;
Lai lūkoja tautu dēls
Deviņ' danču kumeliņu.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

9400.

Bitei spārni nodiluši,
Puķītēs ložņājot;
Puišam mati nosirmojši,
Pēc manim lūkojot.
398 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9401.

Bitīt, tavu vieglumiņu,
Tev nelika āboliņš;
Man ielīka zemes kārta,
Ar tautieti runājot.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

9402.

Bāleliņi mani sauca:
Māsiņ, kalpa līgaviņ!
Vai, bāliņi, kalpa laime
Ūdenī noslīkusi?
Kalpiņam tīra maize,
Ražans bēŗa kumeliņš.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

9403.

Brāleliņu mīlēdama,
Sīkakmeņu vietu taisu;
Tautu dēlu nemīlēju,
Klāju baltu paladziņu.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

9404.

Brāļi man muižu dara,
Nelaiž mani tautiņās;
Mana muiža tautiņās
Sen gatava uztaisīta.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

- 312 -

9405.

Bāliņš lūdza māsiņai:
Dzīvo vēl šorudeni!
Nedzīvošu, bāleliņ,
Barga tava līgaviņa.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Bāliņš māsu mīļi lūdza:
Paliec, māsa, šoruden!
Nepalikšu, bāleliņ,
Barga tava līgaviņa.
- Paliec, māsa, paliec, māsa,
Rāšu savu līgaviņu.
Manis dēļ, bāleliņ,
Nerāj savu līgaviņu!
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

9406.

Bāliņš māsu mīļi lūdza:
Pieveries nama duris!
Nebēdā, bāleliņ,
Gaŗām jāja šoruden.
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

9407.

Bāliņš manim klēti dara
Sudrabiņa pamatiem.
Ja tev tika, lej ar zeltu,
Es negribu še dzīvot.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

1. Bāliņš manu, maltuvīti
Zelta grīdiņ' i pagrīda.
Jum, bāliņ, zelta jumtu,
Es pie tevim nedzīvošu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Bāliņš pina vaiņadziņu,
Sidrabā mērcēdams.
Pin, bāliņu, tīra zelta,
Projām iešu, nedzīvošu.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

9408.

Bāliņš manim maizes deva
Pusrieceņa nedēļāi,
Lai es augu tieva gara,
Pusmuižnieka līgaviņa.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

9409.

Bāliņš man pavēlēja,
Lai es iemu tautiņās.
Ko darīšu tautiņās
Ar mazo augumiņu?
Augsta piesta, augstas dzirnas,
Visur vajag pakāpienus.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9410.

Bāliņš manim zirgu liedza,
Taupīj' ciemu meitiņām.
Taupi, taupi, bāleliņ,
Man taupīja tautas dēls.
231 [Stendē (Stendes pag. Tl)].

9411.

Bāliņš manim tiltu taisa.
Oša malku skaldīdams.
Dievs to zina, bāleliņ,
Kuŗu ceļu es aiziešu,
Vai aiziešu meža ceļu,
Vai bruģētu lielceliņu.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)].

9412.

Brālīts jēma tautu meitu,
Mani deva atdošās.
Es neiešu atdošām,
Atdošām grūt' dzievāt:
Mani grūti maldināja,
Teic - atdošu līgaviņa.
158 (Rāvā).

9413.

Brālīts ņēma tautu meitu,
Solīj' mani atdošām;
Neba mani tēvs māmiņa
Atdošām audzināja.
206 [Kuldīgas apriņķī].

9414.

Brauc, brālīti, braukulīti,
Nebrauc tautu sētiņā;
Tu aizbrauksi, tu pateiksi,
Ka māsiņa malējiņa.
224 [Kabilē (Kld)].

9415.

Brīnumiem roze zied,
Brīnumiem magonīte
Brīnumiem es paliku
Šoruden brāliņos.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

9416.

Brist purvā, vai nebrist,
Baltas zeķes kājiņā?
Iet tautās, vai neiet,
Barga tautu māmuliņa?
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

9417.

Brist purā, vai nebrist,
Baltas zeķes kājiņā?
Iet tautās, vai neiet,
Laba dzīve bāliņos?
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

- 313 -

9418.

Brist purā, vai nebrist,
Baltas zeķes kājiņā?
Iet tautās, vai neiet,
Man' māmiņa gauži raud?
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9419.

Brist purvā, vai nebrist,
Baltas zeķes kājiņā?
Iet tautās, vai neiet,
Tautas gauži raudināja?
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

9420.

Brist purvā, vai nebrist,
Baltas zeķes kājiņā?
Iet tautās, vai neiet,
Vai vienai padzīvot?
Pie tautieša grūta dzīve,
Trīs biķeres rociņā,
Vienā medus, otrā alus,
Trešā gaužas asariņas.
Salds bij medus, salds bij alus,
Rūgtas manas asariņas.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

9421.

Brist purā, vai nebrist,
Purā man kājas mirka?
Iet tautās, vai neiet,
Tautās grūta dzīvošana?
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

9422.

Brist purā, vai nebrist,
Purā man kājas mirka?
Iet tautās, vai neiet,
Tautās mani niecināja?
52 [Burtniekos (Burtnieku pag. Vlm)].

9423.

Brūvē, māte, saldu alu,
Pielej mazu vērpelīti;
Saaicini ciema puišus,
Lai tie mani nolūko.
190 [Kuldīā].

1. Padarīju solda ola
Vienu mozu ankureit';
Es sasaucu ciema zānus
Solda ola nuodzerties,
Solda ola nuodzerties,
Mani pošas loukuoties.
Soldu olu izdzēruši,
Mani pošas naredzēja,
Mani pošas naredzēja,
Vai bej malna, vai palāka.
Nabej malna, na palāka,
Sorkanbolta kā moguona.
Juoneitī dzirdījuos,
Pieterī ruodījuos,
Laidanē palaižuos
Pa lobiem ļautiņiem.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

9424.

Būt, agrāki zinājuse,
Ka nelietis lūkojās,
Es būt' savu vainadziņu
Vēl košāku darinājse.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

9425.

Būtu Dievu izlūguse,
Es būt' kalpa līgaviņa;
Man rociņas nenosaltu,
Kungam galdus bērzēdam.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

9426.

Būtu Dievu izlūguse,
Būt' saimnieka līgaviņa;
Saimnieks brauc sirmu zirgu,
Rakstītām kamanām.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

9427.

Būt, zināJse to vietiņu,
Kur guļ mans arājiņš,
Es aiznestu paladziņu,
Palikt' pate klātgulam.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

9428.

Dabū bite saldu ziedu
I siliņa maliņā;
Vai es vien nedabūšu
Labu ļaužu dzīvodama?
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Dabūt bij, dabūt bij,
Kādēļ bij nedabūt?
Dabūt bij bāliņam
Labu ļaužu līgaviņu.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

- 314 -

9429.

Daiļa augu daiļajam,
Ne kādam neliešam;
Daiļi savas kājas āvu,
Daiļi liku vainadziņu.
14 [Inčukalnā (Inčukalna pag. Rg)], 42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

9430.

Daiļa augu daiļajam,
Ne kādam neliešam;
Ja kādam neliešam
Aug neliete maliņā.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

9431.

Daiļa augu daiļajam,
Ne kādam nelietim;
Ja kādam nelietim
Birst asaras skatoties.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

9432.

Daiļa augu daiļajam,
Ne kādam neliešam;
Ne kādam neliešam
Daiļ' augumu maldināt.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

9433.

Daiļa augu dailiešam,
Ne kādam neliešam;
Ne kādam neliešam
Noņemt manu vainadziņu.
312 [Ērberķē (Mazzalves pag. Jk)].

9434.

Daiļa augu daiļajam,
Ne kādam netiklim;
Daiļas manas kājas rokas,
Daiļu ņēmu arājiņu.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

9434².

Daiļa augu daiļajam,
Ni kādam neliešam;
Neba savu daiļu pūru
Priekš nelieša darināju.
3011 [Pomušas un Ārdzes pagastos (Ceraukstes pag. B)].

9435.

Daila augu dailajam,
Ne kādam netiklam;
Uzaugdama appuškoju
Dailajam cepurīti.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

9435¹.

Daiļi sevi turējos
Pret raženu tēva dēlu;
Pretim kādu netiklīti
Pār vainagu matus laidu.
1821 [Allažās (Raņķu pag. Kld)].

9436.

Dancāj' bēris kumeliņis
Uz novada robežiem,
Gribēj' mani ielustēt,
Lai es sēdu mugurā.
Es bij' gudra, nesēdēju
Tam atraiša kumeļam.
Labāk mani ūdens nesa,
Ne atraiša kumeliņis.
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

9437.

Danco runcis sola virsu,
Precē mani ciema puiši;
Precē mani ciema puiši,
Man pūriņš piedarīts:
Stopiņš cimdu, stopiņš zeķu,
Zarakanna vilnānīšu.
373 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9438.

Danco, runci, sola virsu,
Precēs mani ciema puiši?
Citas meitas aizpēlušas,
Ka es aust nemākot.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

9439.

Danco, runci, uz akmeņa,
Vedīs mani šoruden?
Es tev došu cimdu pāru
Par akmeņa dancojumu.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

1. Doncoj kačis iz akmiņa:
Vezs man' tautys šūrudiņ.
Ka man' tautys izvedeis,
Dūš' kačam cymdu puori,
Bet ja man'a navedeis,
Jemšu kači nūsiteišu.
422 [Līvānu pag. D].

2. Zīlē, runci, uz akmeņa,
Vai vezs mani šoruden.
Ja tu labi izzīlēsi,
Es tev dārgi aizmaksāšu.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

3. Tupi, runci, uz akmini,
Lai ved mani šoruden;
Es tev došu gaļu ēst,
Uz astīti prievitiņu.
205 [Ciecerē (Cieceres pag. Kld)].

- 315 -

9440.

Danco, runci, uz akmeņa,
Man' vedīs šoruden;
Dancos mani bāleliņi
Tautu galda galiņā.
112 [Cirstos (Cirstu pag. C)].

1. Bungā, runci, uz akmiņa,
Vedīs mani šoruden;
Bungās mani bāleliņi
Tautu galda galiņā.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 47 [Ārciemā (Pāles pag. Vlm)].

9441.

Danco runcis uz akmeņa,
Vedīs mani šoruden.
Vedīs mani, nevedīs,
Kaķīts priši padancos.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

9442.

Danco, runci, uz akmiņa,
Vedīs mani šoruden,
Vedīs mani šoruden
Pie kaimiņu Pēterīša?
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

9443.

Danco, runci [kaķi], uz akmiņa,
Vedīs mani šoruden
Viņas sētas netikļam,
Suseklīšu zaglīšam.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

9444.

Doncoj kaķis uz [iz] akmiņa,
V'ezs man' veirs šūrudin'.
Ka byut' kuce narējus'e,
Byut' es pārn izguojuse.
423 [Daugavpils apr.].

9445.

Darbiņš mans gan mīlēja,
Bet es pate nemīlēju;
Kad būt' pate mīlējuse,
Sen būt' puiša līgaviņa.
9 [Bilstiņos (Kokneses pag. Rg)].

9446.

Dažam žēl, ne vienam,
Par to manu augumiņu,
Vienam pašam, ne visiem,
Par Laimiņas lēmumiņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9447.

Dažs puisītis šoruden
Mani žēli noraudās.
Ķizu ķizu, to vajaga,
Kam neņēmi pērnruden!
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

9448.

Dažs uz mani acis meta,
Nedrīkst mani bildināt,
Baidās manu dižu radu,
Manu daiļu augumiņu.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

9449.

Dažs uz mani aces meta,
Nedrīkst mani bildināt,
Nedrīkst manu saktu segt,
Ne maukt manu gredzentīnu.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

9450.

Dažu dienu nostaigāju
Melnu muti, krēpu galvu:
To es zinu, te nebija
Man vaiņaga ņēmājiņa.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

9451.

Dažu labu kalnu kāpu,
Dažu labu ielejiņu;
Dažu labu tēva dēlu
Uzaugdama kaitināju.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)], 28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)], 97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)], 278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)], 281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)], 299 [Mežotnē un Švitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)].

1. Dažu labu bērza siekstu
Ganīdama sadancāju;
Dažu labu tēva dēlu
Uzaugdama nicināju.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

9452.

De de de, pur pur pur!
Vedīs mani šķēpinieši,
Uz ecēšas uzlikuši,
Ar maišeli apseguši.
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

9453.

Diezin, Dievis, kur lec saule,
Kur nogāja vakarā;
Diezin, Dievis, kur ved tautas,
Kur mūžiņu nodzīvošu!
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

- 316 -

9454.

Dieviņš zina, Laime zina,
Es jau pati nezināju,
Vai man būs, vai nebūs
Mūžam miežu arājiņš.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9455.

Dievis zina, Laime zina,
Es jau pate nezināju,
Kuŗu malu nolīgoja
Mans šmuidrais augumiņš.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

9456.

Dieviņš zina to dieniņu,
Kad es iešu tautiņās;
Vējiņš loka kļavienā
Mana pūra ozoliņu.
104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

9457.

Dievis zina to dieniņu,
Kad es iešu tautiņās;
Vēl aitiņas mugurā
Ejamā villainīte.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

1. Vējiņš loka kļavaināji
Man vedamās kamaniņas;
Vēl aitiņas mugurāji
Man sedzama villānīte.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

9458.

Dievs aizliedza bitītei
Sarkanaju āboliņu;
Tā aizliedza man ļautiņi
Labu maizes arājiņu.
170 [Lielnīkrācē (Nīkrāces pag. Azp)].

9459.

Dievs ar Laimi manis dēļ
Stāv lielā ienaidā:
Dievs man deva maizes zemi,
Laime liedza arājiņu.
216 [Ventspilī].

9460.

Dievs do(d) man tur aiziet,
Kur māmīna iznākus',
Tur atsegt villainīt',
Kur māmīna atsegus'.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

9461.

Dievs dod tev, tautu dēls,
Tikt manā rociņā,
Es būš' tevi tā locīt
Kā pērno kumeliņu.
55 [Mūŗa muižā (Mūrmuižas pag. Vlm)].

9462.

Dievs maksā tautietim
Piecu gadu gaidījumu,
Jau vakar tēvs māmiņa
Citam mani izsolīja.
21 [Krimuldā (Krimuldas pag. Rg)].

9463.

Dievs nedeva ar tautieti
Augt vienāi sētiņāi,
Viņš pā(r)meta dzievādams,
Kā mazai man notika.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

9464.

Dievs nedoda tādu vīru
Gaŗajām biksītēm:
Viss mans gada vērpumiņš
Tās vienās biksītēs.
1571 [Virgā (Virgas pag. Lp)].

9465.

Dievs to zina, es nezinu,
Kur aug mans arājiņš,
Vai aug tuvi, vai aug tāli,
Vai tepati sētiņā.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

9466.

Dēļ sīkuma bāleliņi
Nelaiž mani druviņā.
Lai bitīte nenonestu
Dravenieka dēliņam.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9467.

Dižandaiļu puķīt' rāvu,
Dižandaiļi kalnā kāpu,
Dižandaiļu tēva dēlu
Ar puķīti karināju.
135 [Smiltenē (Smiltenes pag. Vlk)].

9468.

Dižans puisis lielījās
Drīz dabūt līgaviņas.
Dievs dod jāt, nedabūt,
Manis sliktas pasateikt.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

- 317 -

9469.

Dižans puisis melnu muti
Aiz krumiem raudzījās.
Kad man būtu kniepadata,
Es tev acis izbadītu.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

9470.

Dižans puisis, slaida roka,
Iznesīga valodiņa.
Pie tā ietu, tas man tika,
Kaut māmiņa tam devusi.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9471.

Dižens puisis ceļu gāja,
Cepur' nesa rociņā.
Nes, puisīti, bikses savas,
Es tev ceļa negriezīšu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

9472.

Dižu brāļu māsa biju,
Ilgi sēdu vaiņagā:
Sliktam brāļi man nedeva,
Labam drīzi nevēlēja.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

9473.

Div' baloži pelcī dzēra,
Abi dzēra, neizdzēra;
Div' nelieši mani grib,
Abi grib, nedabūja.
188 [(?)].

9474.

Dui nelieši dalījās
Gar to manu augumiņu.
Viens gribēja mani pašu,
Otris manu greznu pūru.
Kur es iešu bez pūriņa,
Kur pūriņis bez manim?
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

1. Dui raženi tēva dēli
Manis dēļ ienaidā.
Viens grib manu dailu pūru,
Otris daiļu augumiņu.
Kur tu liksi dailu pūru
Bez tā daila augumiņa?
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

9475.

Div' nelieši tēva dēli
Gar manim dalījās.
Viens grib manu graznu pūru,
Otris skaidru augumiņu.
Kas grib manu graznu pūru,
Tas asaru lējējiņš;
Kas grib skaidru augumiņu,
Tas maizītes devējiņš.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

9476.

Divi tādi pumpainīši
Ap manim glaudījās.
Viens grib manu lielu pūru,
Otris daiļu augumiņu.
Kuŗš grib manu lielu pūru,
Tam es knipi parādīšu;
Kuŗš grib daiļu augumiņu,
Pie tā iešu dziedādama.
24 [Lēdurgas draudzē].

1. Šovasar(u) es valkāju
Divu rindu vaiņadziņu:
Šovasar(u) div' puisēni
Gar man, vienu dalījās:
Viens grib manu dailu pūru,
Otris manu augumiņu.
Kas grib manu dailu pūru,
Tam es knipi parādīju;
Kas grib manu augumiņu,
Tam es savu roku sniedzu,
Tam es savu roku sniedzu,
Savas rokas gredzentiņu.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

9477.

Div' svecītes dedzināju, -
Kuŗa manim gaiši deg?
Div' tautieši lūkojās, -
Kuŗš patika prātiņam?
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

9478.

Divas vien mēs māsiņas
Kā dzeltenas cielaviņas;
Tāpat tautas aizvedīs
Bez saulītes vakarā.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

9479.

Dod, Dieviņ, dod Dieviņ,
Ko es tevi mīļi lūdzu
Dod, Dieviņ, man maizīti,
Pa prātam arājiņu.
187 [Graudupē (Rendas pag. Kld)].

- 318 -

9480.

Dod, Dieviņ(i), ko dodams,
Dod ar bārdu arājiņu!
Es gulēšu zem bārdiņas
Kā zem lūša kažociņa.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

1. Dod, Dieviņ, liec, Laimiņ,
Man ar bārdu arājiņu;
Zem bārdiņas tā gulēju
Kā zem mātes villainītes.
1311 [Apē (Vlk)].

9481.

Dod, Dieviņ, ko dodams,
Dod ar godu arājiņu,
Lai kauniņa man nebij
No citām māsiņām.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9482.

Dod, Dieviņi, ko dodams,
Dod man gudru arājiņu;
Visa mana dzīvošana
Arājiņa padomā.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

9483.

Dod, Dieviņi, ko dodamis,
Dod man labu arājiņu;
Kad tu labu man nedevi,
Dod acīm neredzamu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

9484.

Dod, Dieviņi, ko dodams,
Dod man labu arājiņu,
Lai es savu nēzdaudziņu
Maizītē neapēdu.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9485.

Dod, Dieviņi, ko dodams,
Dod man labu arājiņu,
Tis nebija vienas dienas,
Tis visam mūžiņam.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

9486.

Dod, Dieviņ, ko dodams,
Dod man labu mūža draugu;
Ja dod' vecu, dod bagātu,
Ja dod' jaunu, dod diženu.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

9487.

Dod, Dieviņ, ko dodams,
Dod man labu mūža draugu,
Lai es savus baltus vaigus
Asarām nemazgāju.
121 [Gulbenē (Md)].

9488.

Dod, Dieviņ, ko dodams,
Dod man vienu mūža draugu,
Uz ko varu palaisties,
Uz ko varu cerēties.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1. Vēl' Dieviņi, vēlēdamis,
Vēl' man labu mūža draugu,
Kur es savas acis lieku,
Visu mūžu dzīvojot.
40-1 (Bigauņciemā).

9489.

Dod, Dieviņ, ko dodams,
Dod man vīru zābakos:
Kad pietrūka piena spaiņu,
Kāšu vīra zābakos.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

9490.

Dod, Dieviņ, lietum līt,
Vai vajaga, nevajaga;
Dod, Dieviņi, tautām jāt,
Vai es iemu, vai neiemu.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9491.

Dod, Dieviņ, liec, Laimiņ,
Man dzērāju arājiņu:
Dzers viņš pats, dos man ar,
Būsim abi iztikuši.
1331 [Sikšņu pagastā (Gaujienas pag. Vlk)].

9492.

Dod, Dieviņ, linus labus,
Liniem labas pakuliņas
Dod, Dieviņ, vīru labu,
Vīram labu padomiņu.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Dod, Dieviņi, linus labus,
Liniem labas pakuliņas;
Dod, Dieviņi, brāļam sievu,
Sievai labu tikumiņu.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)], 190 [Kuldīā].

9493.

Dod, Dieviņ, cik dodams,
Dod manam mūdiņam
Labus zirgus, lab' arāju,
Labus lielus tīrumiņus.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

- 319 -

9494.

Dod kalpam, māmuliņ,
Pie kalpiņa viegla dzīve:
Ne kalpam grūtu dzirnu,
Ne lielo tīrumiņu.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Slinka, laiska brāļu māsa
Iet par kalpa līgaviņu:
Ni kalpam tīru rudzu,
Ni grūto dzirnaviņu.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

9495.

Dod, Laimiņ, arājiņu
Ar gudro padomiņu,
Kas nedzēre brandavīna,
Nekuļ savas līgaviņas.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

9496.

Dod, Laimiņ, ko dodama,
Dod godīgu arājiņu.
Ja godīga tu nedosi,
Tad nesīšu vainadziņu.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

9497.

Dod, Laimiņ, man maizītes,
Dod ir savu arājiņu:
Bez maizītes gaŗa diena,
Bez arāja grūts mūžiņš.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

9498.

Dod, māmiņa, es būs iet
Simtu jūdzu tālumā;
Brālēnam brūni svārki,
Tas ar mani līdzi gāja.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

9499.

Dod, māmiņa, es grib' iet
Kaŗavīra līgaviņ';
Es grib' ēst kaŗa maiz',
Baŗot kaŗa kumeliņ',
Baŗot kaŗa kumeliņ',
Rakstīt kaŗa karodziņ'.
54 [Limbažos (Limbažu pag. Vlm)], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9500.

Do(d), māmī, es grib' iet
Pie mazā arājīn';
Mazajam arājam
Smalki lini tīrumā.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

9501.

Dod, māmiņa, es grib' iet
Simtu jūdžu tautiņās,
Lai guļ mani bāleliņi
Piecas naktis celiņā.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

9502.

Do(d), māmī, es grib' iet
Tālu tālu tautiņās;
Vēl tālāki labi ļaudis,
Vēl lielāki tīrumīn'.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

9503.

Dod, māmiņa, kam dodama,
Atdod mani dišleŗam:
Dišleŗam tīra dzīve,
Pa kambari strādājot.
108 [Veismaņu pagastā (Vaives pag. C)].

9504.

Dod, māmiņa, kam dodama,
Dod man' miežu arājam:
Arājiņš līgavai
Ļauna vārda nesacīja.
101 [Rankā (Rankas pag. C)].

9505.

Dod, māmiņa, kam dodama,
Nedod Dadzes dēliņam:
Dēla dēli stabulnieki,
Niedras auga tīrumā.
3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9506.

Dod, māmiņa, kam dodama,
Nedod mani Andrejam:
Andrejs mani andelēja
Kā baltaju linu sauju.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

9507.

Dod, māmiņa, kam dodama,
Nedod mani arājam:
Arājam smagas kājas,
Pilnas smilšu piebirušas.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

9508.

Dod, māmiņa, kam dodama,
Nedod mani atraitņam:
Atraitņ' gulta izgulēta,
Mīļi vārdi izrunāti;
Puiša gulta negulēta,
Mīļi vārdi nerunāti.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

- 320 -

9509.

Dod, māmiņa, kam dodama,
Nedod mani atraitņam:
Atraitņam smaga roka,
Divreiz mīti gredzentiņi.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

9510.

Dod, māmiņa, kam dodama,
Nedod mani atraitņam;
Ik vārdiņa galiņā
Nav pirmā līgaviņa!
224 [Kabilē (Kld)].

9511.

Dod, māmiņa, kam dodama,
Nedod mani dišleŗam:
Dišlers manus smalkus kreklus
Uz ēveles sadeldēja.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

9512.

Dod, māmiņa, kam dodama,
Nedod mani dzērājam:
Dzērājiņa līgaviņa
Ik vakara gauži raud.
101 [Rankā (Rankas pag. C)].

1. Dod, māmiņa, kam dodama,
Dzērējam man nedod:
Dzērējs manus baltus vaigus
Asarās balināja.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

9513.

Dod, māmiņa, kam dodama,
Nedod mani dzērājam:
Dzērājiņa līgaviņa
Pa asaru upi brien.
Dzērājs nodzeŗ savu naudu,
Nodzeŗ savu kumeliņu,
Nodzeŗ savu kumeliņu,
Nodzeŗ sievas krājumiņu.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

9514.

Dod, māmiņa, kam dodama,
Nedod mani ģēģeŗam:
Citi vīri sienu pļāve,
Ģēģers pūte eglienā.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

9515.

Dod, māmiņa, kam dodama,
Nedod manis igauņam:
Igauns saka: kurrad, kurradi,
Es kurradi nemācēju.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

9516.

Dod, māmiņa, kam dodama,
Nedod mani Jurītim:
Kad atnāca pavasaris,
Visi valki "juri, juri"!
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

9517.

Dod, māmiņa, kam dodama,
Nedod mani Jurīšam:
Cik ganiņi vilkam kliedza,
Tik Jurīti daudzināja.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Dod, Dieviņ, ko dodams,
Nedod Andŗa arājiņa.
Vilks uz kazas - tik gans kliedza:
Ūjā Andriņ, kur nes' kazu.
[?].

9518.

Dod, māmiņa, kam dodama,
Nedod mani kalējam;
Asi malkas dedzināju,
Kaļva [=kalvja] kreklu velēdama.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

9519.

Dod, māmiņa, kam dodama,
Nedod mani kalējam:
Kalējam dvēselīte
Zem āmara dauzījās.
1311 [Apē (Vlk)].

9520.

Dod, māmiņa, kam dodama,
Nedod manis kalējam:
Kalējam melna miesa,
Grūta kreklu mazgāšana.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

9521.

Dod, māmiņa, kam dodama,
Nedod mani kalējam:
Kalējam(i) melni krekli.
Nevar baltus izvelēt.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

1. Dod, māmiņa, kam dodama,
Kalējam nedod mani:
Nevar Dievs, nevar vells
Ogļu maisus izvēlēt.
60 [Salacā (Salacas pag. Vlm)].

- 321 -

9522.

Dod, māmiņa, kam dodama,
Nedod mani kalējam:
Kalējam melni zobi,
Melni nagi nodeguši.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

9523.

Dod, māmiņa, kam dodama,
Nedod mani kalējam:
Kalējs manus raibus cimdus
Uz ēzītes svilināja.
3531 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9524.

Dod, māmiņa, kam dodama,
Nedod mani kalējam:
Kalējs smierdēj' ogļu smaku,
Tam nevaru klātgulēt.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

9525.

Dod, māmiņa, kam dodama,
Nedod mani kalējam:
Man saplīsa pieci vāļi,
Vienu kreklu velējot.
32 [Paltmalē (Līgatnes pag. Rg)].

9526.

Dod, māmiņa, kam dodama,
Nedod mani kalējam:
Tas man bija liels kauniņis,
Ogļu maisus velējot.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

9527.

Dod, māmiņa, kam dodama,
Nedod mani kalējam:
Trīs dieniņas rokas sāp,
Kaļva [=kalvja] kreklu velējot.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

9528.

Dod, māmiņa, kam dodama,
Nedod mani kalējam:
Trīs dieniņas saraudāju,
Kaļva [=kalvja] kreklu velēdama.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

9529.

Dod, māmiņa, kam dodama,
Nedod mani kurpniekam:
Kurpniekam pulka kurpes,
Tās nespēšu novalkāt.
47 [Ārciemā (Pāles pag. Vlm)].

9530.

Dod, māmiņa, kam dodama,
Nedod mani kurpniekam:
Kurpnieciņa dvēselīte
Īlentiņa galiņā.
Cik nolūza īlentiņš,
Tik pazuda dvēselīte.
115 [Jaunbilskā (Bilskas pag. Vlk)].

9531.

Dod, māmiņa, kam dodama,
Nedod mani kučēŗam:
Kučērs manus gaŗus matus
Pātagāmi spridzināja.
190 [Kuldīā].

9532.

Dod, māmiņa, kam dodama,
Nedod mani nelietim:
Nelietim kājas striga,
Cietu zemi staigājot.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

9533.

Dod, māmiņa, kam dodama,
Nedod mani skrīveļam:
Skrīvels raksta dien' un nakti,
Man tā nauda jārēķena.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

9534.

Dod, māmiņa, kam dodama,
Nedod mani skrodeļam:
Saukās mani bāleniņi
Skrodeļ' skrandu lasītāju.
48 [Alojā un Lielsalacā (Alojas un Salacas pag. Vlm)].

9535.

Dod, māmiņa, kam dodama,
Nedod mani skrodeļam:
Skrodeļam skrandu svārki,
Salāpīta cepurīte.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

9536.

Dod, māmiņa, kam dodama,
Nedod mani skroderim:
Skroderim visa maize
Adatiņas galiņā.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

9537.

Dod, māmiņa, kam dodama,
Nedod mani skrodeŗam:
Skrodeŗami cauri pirksti,
Adatiņas dzenājot.
3011 [Pomušas un Ārdzes pagastos (Ceraukstes pag. B)].

- 322 -

9538.

Dod, māmiņa, kam dodama.
Nedod mani skrodeŗam:
Skroderīša dvēselīte
Adatiņas galiņā
47 [Ārciemā (Pāles pag. Vlm)], 59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)], 1331 [Sikšņu pagastā (Gaujienas pag. Vlk)].

1. Dod, māmiņa, kam dodama,
Nedod mani skrodeŗam:
Skroderīša dvēselīte
Diedziņā karājās.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

9539.

Dod, māmiņa, kam dodama,
Nedod mani skrodeļam:
Skrodelīša dvēselīte
Pilna smalku adatiņu.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

9540.

Dod, māmiņa, kam dodama,
Nedod manis skrodeŗam:
Skroderīša līgaviņa
Lupatiņu lasītāja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

9541.

Dod, māmiņa, kam dodama,
Nedod mani skrodeļam:
Skrodels man jaku šūs
No zagtām lupatām.
1311 [Apē (Vlk)].

9542.

Dod, māmiņ, kam dodama,
Nedod mani skrodeŗam:
Skroders šuva dien' un nakti,
Man tās skrandas jāsalasa.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

9543.

Dod, māmiņa, kam dodama,
Nedod mani smukajam:
Smukajam, skaistajam
Gauži raud līgaviņa.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

9544.

Dod, māmiņa, kam dodama,
Nedod mani spēlmaņam:
Ne man miega, ne darbiņa,
Spēlītēs klausoties.
89 [Leimaņos (pie Vecpiebalgas C)].

9545.

Dod, māmiņ, kam dodama,
Nedod mani zvejniekam:
Zvejniekam grūts mūžiņš,
Jūrā jānes brokastiņš.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

9546.

Dod, māmiņa, kam dodama,
Nedod mani zvejniekam:
Zvejniekam zvīņu krekli,
Asakaina apkaklīte.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)].

9547.

Dod, māmiņ, kam dodam',
Nedod man' zvejniekam:
Zvejniekam zvīņ' rok',
Saujēi nes' dvēselit.
211 [Rindā (Ances pag. Vp)].

9548.

Dod, māmiņa, kam dodama,
Nedod mani zvejniekam:
Zvejnieks manus baltus kreklus
Jūriņā peldinās.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

9549.

Dod, māmiņa, kam dodama,
Nedod mani zvejniekam:
Zvejnieciņa dvēselīte
Ūdens mātes rociņā.
3011 [Pomušas un Ārdzes pagastos (Ceraukstes pag. B)].

9550.

Dod, māmiņa, kam dodama,
Nedod mani zvejniekam:
Zvejnieciņa dvēselīte
Virs ūdeņa lidināja.
52 [Burtniekos (Burtnieku pag. Vlm)].

9551.

Dod, māmiņa, kam dodama,
Nedod mani zvejniekam:
Zvejnieciņis agri cēle
Tīkliem dzijas šķeterēt.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

9552.

Dod, māmiņa, kam dodama,
Nedod mani vācietim:
Vācietim gaŗas kājas,
Vella šūti zābaciņi;
Tas varēja elli brist
Līdz pašam dibinam.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

- 323 -

9553.

Dod, māmiņa, kam dodama,
Nedod manis vēveŗam:
Vēvers dauza dien' un nakti,
Man tās spoles jāspolē.
108 [Veismaņu pagastā (Vaives pag. C)].

9554.

Dod, māmiņa, kam dodama,
Nedod manis vecajam:
čīkst tam kauli staigājot,
Grab tam zobi runājot.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

9555.

Dod, māmiņa, kam dodama,
Nedod mani Viļumam:
Viļums mani vilināja
No kalniņa lejiņā.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)], 56 [Pociemā (Pociema pag. Vlm)], 59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)], 77 [Gulberē (Liezeres pag. Md)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)], 152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)], 321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

9556.

Dod, māmiņa, kur dodama,
Āz Ventiņas, tur dodama:
Tur var miegu izgulēt,
Tur dārbiņu padarīt.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

9557.

Dod, māmiņa, kur dodama,
Aiz Ventiņas vien nedodi:
Aiziedama, pāriedama
Ventas krauļus nosēdēju.
190 [Kuldīā].

9558.

Dūd', mam'eņ, kur dūdama,
Nadūd' mani aiz azara:
Aiz azara augsti kolni,
Solti v'ēji garynava.
414 [Krāslavas apkārtnē].

9559.

Dūd, mam'eņ, kam dūdami,
Nadūd'i mani aiz azara:
Vējeņš peuta, nīdres šolca,
Gauži mon reudinov.
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

9560.

Dod, māmiņa, kur dodama,
Nedod mane kaimiņos:
Siltu nešu kukulīti,
Gaužas riešu asariņas.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

9561.

Do(d), māmiņa, kur dodama,
Nedo(d) mani caur siliņu:
Smilktes manas kājas grauza,
Skujas bira vainakā.
326 [Taurkalnē (Taurkalnes pag. B)].

9562.

Dod, mamiņ, man' pie vēveŗu,
Pie vēveŗa laba dzīv':
Spoles vien paspolēšu,
Paladziņu izvelēšu.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

9563.

Dod, māmiņa, mani tur,
Kur deviņas ietaliņas:
Devītāi rītiņā
Guni kuršu namiņā.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

9564.

Dod, māmiņa, muižā mani,
Muižā laba dzīvošana:
Stikla logi, vaŗa vārti,
Paši tek, neveŗami.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

1. Dod, māmiņa, kalniņā,
Kalnā laba dzīvošana:
Kalnā triji vaŗa vārti,
Veŗas paši neveŗami.
239 [Vecaucē (Vecauces pag. Jg)], 241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

9565.

Dod, māmiņa, tādam mani,
Kas ar baltu zirgu brauc;
Tu jau pate gan zināji,
Slikts ar baltu nebraukāja.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

1. Nedod mani, māmuliņa,
Baltas ķēves jājējam,
Tu jau gane labi zini,
Ne labs jāja baltu ķēvi.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

9566.

Dodiet, brāļi, man rūmītes
Šim mazam laiciņam,
Kamēr manis arējiņis
Kumeliņu audzināja.
3971 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9567.

Dodat man, dodat man,
Kas jums lieti nederēja:
Dodat man sila zemi,
Kalpa puisi arājiņu.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

- 324 -

9568.

Dodiet mani leimanim,
Es leimaņa meita biju;
Es nemāku darbinieku
Izvadīt, sagaidīt.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

9569.

Domā man i, Laimiņ,
Ja tu vari sadomāt:
Labus zirgus, lab' arāju,
Labus lielus tīrumiņus.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Domāj, Dievs, gādāj, Laime,
Ei(?) par mani, bārenīti:
Labus zirgus, lab' arāju,
Labus lielus tīrumiņus.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

9570.

Domādama vien staigāju,
Vai ir visi gabaliņi:
Vai ir zeķes, vai ir cimdi,
Vai baltās villainītes?
3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9571.

Domājat, bāleniņi,
Ko ar mani darīsiet.
Domājat šoruden
Vaiņagāi paturēt?
188 [(?)].

9572.

Domāj' dienu, domāj' nakti,
Kā pievilšu tautu dēlu:
Pie baznīcas roku devu,
Ganos siera gabaliņu.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

9572¹.

Drebi, drebi, apšu lapa,
Rāmajā laiciņā;
Tā drebēja man sirsniņa,
Ar tautieti runājot.
1611 [Basos (Basu pag. Azp)].

9573.

Drīz' es biju, drīza meita,
Manim drīz gadījās;
Kas lēnāki taujājās,
Tam lēnāki gadījās.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

9574.

Dziedādama vien staigāju,
Zinu savu arājiņu.
Tur aŗ mans arājiņš
Sudrabiņa kalniņā,
Duli bēru kumeliņu,
Galvā cauņu cepurīte.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

9575.

Dziedādama vien staigāju,
Šiem puišiem tītīdama,
Zinājos neesot
Šiem puišiem līgaviņa.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

9576.

Dziedu, dziedu, gavilēju,
Uz novada stāvēdama.
No novada pārnovadus
Nedrīkst mani bildināt.
226 [Kandavā (Tl)].

9577.

Dzīduotum reitu agri,
Kab galv'eņa nasuopātu;
Zadynuotu, kab varātu
Tautys munys buol'el'eņus.
4270 [Viļēnu pag. Rz].

9578.

Dzeguzīte, dievredzīte,
Mana mūža licējiņa;
Es apriebu ganīdama,
Viņa skrēja tautiņās.
121 [Gulbenē (Md)].

9579.

Dzēru alu, delverēju,
Šito puišu nebēdāju:
Es jau zinu, šitie puiši
Neņems manu vainadziņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

9580.

Dzenies manis, tautas dēls,
Kā vanags ierbi dzen;
Es meitiņa kā lapsīte,
Ķeršos svārku stērbelē.
216 [Ventspilī].

9581.

Dzīrās kungi mani likt
Puišu dēļ cietumā.
Liekat mani, neliekat,
Puišiem ceļu negriezīšu,
Sviedīš' puikas laipiņā,
Iešu pāri dziedādama.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 325 -

1. Kungs dzīrās puišu dēļ
Meitas likt cietumā.
Liekat, kungi, neliekat,
Puišiem vaļas es neļaušu,
Puišiem vaļas es neļaušu
Augumiņu nicināt.
1311 [Apē (Vlk)].

9582.

Dzīrās mani tautu dēls
Ar buŗim burināt.
Tev, tautieti, grēki mani,
Dievam mana dvēselīte.
1191 [Ēveles draudzē].

9583.

Dzīvo tālu, tu tautieti,
Ne tik tuvu nāburgos!
Tevis dēļ novalkāju
Vislabos gabaliņus.
65 [Valtenbergā (Mazsalacas pag. Vlm)].

9584.

Dzeržu rogu trubējūt,
Naredz' roga pyutējeņa;
Ka redzātu pyutējeņu,
Mož byut' muns oruojeņs.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

9585.

Duraks b'eju, paklaus'ēju
Jauna puiša volūd'eņu.
Cik sītā yudin's' stuov,
Tik pi puiša pravda stuov.
426 [Sakstagala pag. Rz].

9586.

Iešu, iešu, kā neiešu
I pie maza arājiņa;
Tāpat krita velēniņa
Kā lielam arājam.
121 [Gulbenē (Md)].

9587.

Iešu prom dziedādama
Usminieku novadā;
Usminiekos mans prātiņš,
Mans maizītes pelnītājs.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

9588.

Iesim abas mēs māsiņas
Liepienā šūpoties;
Kam aizlūza liepas zars,
Tai atraitnis arājiņš.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Bērziņš auga purmalā
Deviņām galotnēm;
Iesim mēs trīs māsiņas
Bērziņā šūpoties.
Kuŗai lūza galotnīte,
Tā atraitņa līgaviņa.
Jaunākai māsiņai,
Tai nolūza galotnīte,
Tai nolūza galotnīte,
Tā atraitņa līgaviņa.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

9588¹.

Ietin iešu, māmulīt,
Ko gaidīšu negājuse?
Vai gaidīšu kunga dēlu
Ar karīt atbraucam?
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

9589.

Ietin iešu, nepalikšu
N...nieku novadā,
Lai palika N...nieki
Kā baloži ģuģojam.
226 [Kandavā (Tl)].

9590.

Ietin iešu par novadu,
Kā es biju solījsēs;
Par novadu daiļi puiši,
Lēta kunga klausīšana.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

1. Aiz siliņa, aiz siliņa,
Aiz siliņa tautiņās!
Aiz siliņa jauni puiši,
Tīra, smalka kviešu maize.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

9591.

Ietin iešu pār novadu,
Dzirciemēi nepalikšu;
Es ievelšu Dzirciemē
Rudpelēku akmentiņu.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

9592.

Ietin iešu pie tā puiša,
Ko teic lielu dzērājiņu,
Gan pātega pā(r)vedīs
No krodziņa sētiņā.
218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

- 326 -

9593.

Ietin iešu šoruden(i),
Vai pie jauna, vai pie veca;
Ja pie jauna, pie ražena,
Ja pie veca, pie bagāta.
18 (Tosmarē), 172.

9594.

Ietin iešu tautiņās,
Būš tautām pieminēt:
Pirtī dzīšu tēv' ar māti,
Ārā citus bāleniņus.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

9595.

Ietin [Kad es] iešu tautiņās,
Minēs manu gājumiņu:
Pušu šķiršu tautas zemi,
Pušu tautas istabiņu.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

9596.

Ietin iešu tautiņās,
Minēs manu gājumiņu:
Slaucamo govi ņemšu,
Aŗamo kumeliņu.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

9597.

Ietin iešu tautiņās,
Ne rudeni negaidīšu.
Es rudeni gan gaidītu,
Tautu dēlis negaidīja,
Tautu dēlis negaidīja,
Cietu beņķi gulēdams.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

9598.

Ietin iešu tautiņās,
Neieš' tālu no māmiņas,
Ka varēšu māmuliņu
Ganīdama apraudzīt.
3302 [Susējā (Susējas pag. Il)].

9599.

Ietin iešu tautiņās,
To zin Dievs, ko valkāšu.
Micīt' liku, nedienēj',
Lakat' siet nemācēj';
Bālīnam novalkāju
Divi caunu cepurīt's.
1191 [Ēveles draudzē].

9600.

Ietin man pie tā puiša,
Kam bij labis kumeliņis,
Kas var mani pašu nest,
Manas baltas villainītes.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

9601.

Ieva, ziedus sarietuse,
Gaida pilna mēnestiņa;
Tautas, zirgus saseglojšas,
Gaida mani uzaugam.
328 [Valles muižā (Taurkalnes pag. B)].

9602.

Egles zari saguluši
Uz bērziņa virsonītes;
Tā uz manas sirds gulēja
Iemīlēts tēva dēls.
55 [Mūŗa muižā (Mūrmuižas pag. Vlm)].

9603.

Ēnā labi, ēnā labi,
Kas ēnā maizi dos?
Tautas dēls, tas bij labs,
Tas ēnā maizi dos.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

9604.

Ej ellē, kalpa puisi,
Es pie tevis gan neiešu.
Vai būs man tevis dēļ
Citu durvis virināt?
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

9605.

Ej ellē, tautu dēls,
Ko tik mīļi mīlinies?
Kad būs mīļi jādzīvo,
Tad man' gauži raudināsi.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].

9606.

Ej nost tu no manim,
Tu neesi manis vērtis;
Rau, kur nāk manis vērtis
Par kalniņu zvērodamis.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

9607.

Ej pie joda, brīža draugs,
Kad nebiji mūža draugs;
Brīžam mani mīlināji,
Brīžam gauži raudināji.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

- 327 -

9608.

Ej pie vella, alus draņķi,
Man jau tevi nevajag;
Man apkārt ciema puiši,
Lai es jemu lasīdama.
217 [Ārlavā (Ārlavas pag. Tl)].

9609.

Ej puisīti, lauz galviņu,
Es par tevi nebēdāju;
Es dabūšu arājiņu,
Kuŗu dienu gribēdama.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].

9610.

Ej, puisīti, tu pa priekšu,
Lai es tevi nolūkoju;
Ja tev kājas krustiem gāja,
Nebūs' mans arājiņš.
396 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ej pa ceļu, staltais puisi,
Lai es tevi izlūkāju.
Ja tu kājas taisni spersi,
Būsi mans arājīc;
Ja tu iesi strīķēdams,
Kur tu augi, tur dabūsi.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

9611.

Ej, tautieti, tu pa priekšu,
Lai es tevi noskatos:
No kājām godu raugu,
Ne no tavu cepurīt'.
222 [Garlenē (Vandzenes pag. Tl)].

9612.

Ej tu nostu, vērtes puisis,
Tu ar mani nerunāji!
Tev pagāja trīs vasaras,
Vērtes meitas meklējot.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

9613.

Eju agri no rītiņa,
Eju vēlu vakarā,
Teju tuvu lidinās
Div' pelēki vanadziņi.
2791 [Jaunsvirlaukā (Jaunsvirlaukas pag. Jg)].

9614.

Ellē augt tev, tautieti,
Ne tik tuvu nāburgos:
Tevis dēļ novalkāju
Vislabos gabalīnus.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

9615.

Es apāvu baltas kājas,
Zemji laidu lindraciņus,
Tam puišam žēl darīju,
Kam nav savas līgaviņas.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

9616.

Es ar sliktu nerunāju,
Labais mani nebildena;
Lei stāv mana valodiņa
I nelaista klajumā.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

9617.

Es ar tevi, bāleliņ,
Droši varu saderēt:
Šitā kunga daliņā
Nevaid mana arājiņa.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

9618.

Es ar tevi, bāleliņi,
Droši varu saderēt;
Vēl es iešu trīs vasaras
Ar tevimi druviņāi.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

9619.

Es ar tevi, bāleliņ,
To valodu nerunāju
Ar tautieti izrunāju
Visas mīļas valodiņas.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9620.

Es arī rudeni
Pie vīra iešu,
Man ira viens cimds,
Pusotras zeķes.
348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Bija man puscimda,
Pusotras zeķes,
Rāpšos pie vīra,
Kā redzēdama.
270 [Ozolu muižā (Ozolnieku pag. Jg)].

9621.

Es atgriedu zosu baru
No dūneņu ezariņu;
Atgriež, Dieviņ, manu garu
No netikla tēva dēla.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

- 328 -

9622.

Es atradu bāleliņu
Ar kalpiņu runājam.
Situ pliķi bāliņam:
Vai es kalpa līgaviņa?
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Es atradu sav' brālīti
Kalpa puisi runājam.
Pliķi cirtu brālītim:
Vai es kalpa līgaviņa?
Vai es kalpa verga dēļ
Sav' pūriņu pielocīju?
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

9623.

Es atradu ganīdama
Rasā skābu āboltiņu:
Vai Dieviņ(i), nu es būšu
Barga vīra līgaviņa.
316 [Jēkabpilī], 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Es atradu ganīdama
Sīvu, rūgtu āboliņu;
Es atradu dzīvodama
Sīvu, dzedru vīramāti.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

2. Es pacēlu ganīdama
Rasā saldu āboliņu;
Es dabūju jaunu puisi
Dzelteniem matiņiem.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

3. Ganīdama es atradu
Sarkan' ziedu āboliņu:
Vai Dieviņ, nu es būšu
Barga kunga darbeniece!
274 [Zaļā muižā (Zaļenieku pag. Jg)].

9624.

Es atradu tautu dēlu
Birzē zirgu seglojam;
Es sacīju: Dievs palīdz!
Viņš slaucīja asariņas.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

9625.

Es augdama nolūkoju
Vienu gudru tēva dēlu,
Kas piedzēris netrakoja,
Nedauz' sava kumeliņa.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

9626.

Es bij' liela delverīša,
Neņems mani lazdonieši;
Ļaudonieši, tie paņēma,
Tie, cilvēki, nezināja.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

9627.

Es bij' liela nebēdniece,
Par puišiem nebēdāju,
Gāju puišus brāķēdama,
Kā auziņas braucīdama.
282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)].

1. Puiši mani audzināja
Kā dzeltānu cielaviņu;
Es izaugu puisēniem
Par lielo naidenieci,
Gāju puišus brāķēdama,
Kā kaņepes lauzīdama.
14 [Inčukalnā (Inčukalna pag. Rg)].

9628.

Es bij' maza meitenīte,
Bet jau liela gudreniece,
Es izvilku puišam prātu
Pa matiņu galiņiem.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

9629.

Es bij' maza meitenīte,
Man bij daudz precenieku:
Trīs aizjāja, trīs atjāja,
Vēl deviņi lūkojās.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

9630.

Es bij' maza meitenīte,
Man deviņi brūtgāniņi;
Lielas meitas, vecas meitas -
Nav neviena brūtgāniņa.
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)].

9631.

Es bij' maza meitenīte,
Man deviņi brūtgāniņi:
Trīs skrodeŗi, trīs vēveŗi,
Trīs sudraba kalējiņi.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 23 [Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)], 125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)], 1311 [Apē (Vlk)],
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Es meitiņa varen daiļa,
Man deviņi brūtgāniņi:
Trīs skrodeŗi, trīs vēveŗi,
Trīs sudraba kalējiņi.
Skroders manim svārkus šuva,
Vēvers kreklus audināja,
Tas sudraba kalējiņš
Man izkala gredzentiņu.
89 [Leimaņos (pie Vecpiebalgas C)].

- 329 -

9632.

Es bij' maza meitenīte,
Tautās tāļu daudzināta.
To darīja daiļa rota,
Izveicīga valodiņa.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9633.

Es bij' meita, es bij' gudra,
Es dabūju arājiņu;
Arājs ēda launadziņu,
Es nojūdzu kumeliņu.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9634.

Es bij' viena mātes meita,
Man bij pieci brūtgāniņ':
Div' Ernesti, Krišis, Pricis,
Piektā vārda es neteikšu!
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

9635.

Es mātei viena meita,
Kā saulīte debesīs;
Gaida tautas izaugot,
Kā saulītes uzlecot.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9636.

Es bāliņa neraudātu,
Kau(t) kaŗā aizveduši,
Kā raudāju tautu dēlu,
Vējš nopūta cepurīti.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1. Es bāliņu neraudāju,
Ūdenī noslīkušu,
Tautu dēlu, to raudāju,
Vējš nopūta cepurīti.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].

9637.

Es būt' laba, es būt' laba
Bandenieka līgaviņa,
Es mācētu daiļi braukt
Bandenieka kumeliņu.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)], 194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)], 205 [Ciecerē (Cieceres pag. Kld)].

9638.

Es būt' laba, es būt' laba
Krodzinieka līgaviņa,
Es mācēju biķerītes
Smiltainē balināt.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

9639.

Es būt' laba, es būt' laba
Meža sarga līgaviņa,
Es zinātu visus takus,
Visus kungu novadiņus.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

9640.

Es būt' laba, es būt' laba
Saiminieka līgaviņa,
Es mācētu saimi rāt,
Šķidru putru izvārīt.
205 [Ciecerē (Cieceres pag. Kld)].

9641.

Es būt' laba krieva sieva,
Kaut māmiņa man' devuse;
Krieva cimdi, cepurīte,
Tie man labi piederēja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. As byut' loba krīva sīva,
Kab mām'eņa atdavus'e.
Pat'eik man' krīva jūsta,
Pat'eik krīva capureit'a;
Pat'eik man' krīva zyrgs,
Pat'eik krīva kaman'eņas;
Pat'eik man' krīva buorda,
Pat'eik krīva volūd'eņa;
Pat'eik krīva laul'eib'eņa,
Pat'eik jūs īv'ešona [paradums],
Pat'eik jūs īv'ešona,
Ar zagšonu nūv'ešona.
427 [Varakļānu pag. Rz].

2. Patīk manim poļa josta,
Patīk poļa cepurīte;
I es būtu poļa sieva,
Ja māmiņa mani dotu.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

9642.

Es dabūju, kā gribēju,
Aiz Daugavas arājiņa;
Parādīju raibus cimdus,
Krastmalē stāvēdama.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

9643.

Es dziesmiņas nedziedāju,
Ja ar kāju nepiespēru;
Es ar puisi nerunāju,
Ja tam acu neredzēju.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

9644.

Es dzīros tai upē
Kāju autu nemazgāt;
Dos Dieviņš, liks Laimīte,
Mazgāš' baltu villainīti,
Mazgāš' baltu villainīti,
Visu mūžu dzīvodama.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 56 [Pociemā (Pociema pag. Vlm)].

- 330 -

9645.

Es ienaida neturēju
Ar nāburgu sieviņām:
No tālienes tautas jāja,
Nāburgos goda prasa.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Lai sariebu, kam sariebu,
Kaimiņam nesariebu:
No tālienes tautas jāja,
Kaimiņam vaicādami.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

9646.

Es ietinu kunga prātu
Baltā diega kamolā,
Lai tas mani neizdeva
Cita kunga novadā.
163 [Dzērvē (Dzērves pag. Azp)], 348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9647.

Es gan redzu, es gan redzu,
Kuŗš puisītis mani grib:
Ik svētdienas pie baznīcas
Piesien manu kumeliņu.
206 [Kuldīgas apriņķī].

9648.

Es gan redzu, māmuliņ,
Tu būs' mani padzēruse,
Tu atnāci no krodziņa,
Vilnānītes plātīdama.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

9649.

Es gan redzu, tautu dēls,
Mēs kopā netapsim:
Tev neļāva tēvs māmiņa,
Manim liedza bāleliņi.
206 [Kuldīgas apriņķī].

9650.

Es gan tītu kamoliņu,
Kad būt' spoli pievērpuse;
Es gan ietu tautiņās,
Kad būt' tautu vedējiņu.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

9651.

Es gribēju nodzerties,
Vārna pelci samaisīja;
Es gribēju to puisīti,
Ļaudis liedza, nevēlēja.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)], 348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Gāju mutes nomazgāt,
Cūka peļķi sajaukuse;
Gāju ļaužu raudzīties,
Nelaiž mani brāleniņi.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9652.

Es izaugu bāliņos
Kā ozolu krūmiņos:
Ne tautieši zinājuši,
Ne bāliņi slavējuši.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Es izaugu pie bāliņa
Kā sausnīte kaņepēs;
Ne tautiņas man's zināja,
Ne bāliņi daudzināja.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

9653.

Es izaugu branga meita
Treju kungu robežos;
Visi treji robežnieki
Ap manim locījās.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

9654.

Es uzaugu daiļa meita
Novadiņa maliņā.
Novadnieki priecājās:
Še būs daiļa līgaviņa.
190 [Kuldīā].

9655.

Es izaugu kā rozīte
Treju kungu robežās.
Visi trīs robežnieki
Šurpu loka kumeliņus.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

9656.

Es izaugu liela meita,
Mātei mutes nedevuse;
Bij man puiša smurguļam
Savu baltu muti dot!
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Es izaugu liela meita,
Brāļam mutes nedevusi;
Kā nu būs mutes dot
Šitam tautas smurguļam?
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 331 -

9657.

Es uzaugu liela meita,
Puišam mutes nedevuse;
Ai Dieviņ, debess tēvs,
Kā varēju nociesties?
338 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9658.

Es uzaugu pie māmiņas,
Jai mutītes nedodama;
Zina Dievs, zina Laima,
Kad vēl došu tautiešam.
331 [Augškurzemē (Il)].

9659.

Es izaugu pie māmiņas
Kā brūklene siliņā;
Tā pie manis puiši nāca
Kā pie brūkles siliņā.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

9660.

Es izaugu puiškiniem
Pat lielā naideniece;
Dienu mutes es nedevu,
Nakti klāt negulēju.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

9661.

Es izaugu tieva gaŗa
Uz novada robežām.
Gribēj' mani pārnovadu,
Gribēj' pašu novadā.
348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9662.

Es izaugu tieva gaŗa
Uz trejām robežām;
Visi treji robežnieki
Nedrīkst mani bildināt.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1. Es izaugu kā liepiņa
Treju kungu robežā;
Ceturtā robežā
Noņems manu vainaciņu.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

9663.

Es izdzinu tautu dēlu
No bāliņa zireņiem;
Būtu savu zinājuse,
Liktu vaļas baroties.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

9664.

Es izgāju bērzu birzi,
Nav neviena ozoliņa;
Es izgāju zādzēniešus,
Nav neviena tēva dēla.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

9665.

Es izgāju bērzu birzi,
Ne lapiņas nenorāvu;
Es izgāju puišu baru,
Neviens manim nepatika.
222 [Garlenē (Vandzenes pag. Tl)].

9666.

Es izgāju ošu birzi,
Ozoliņa meklēdama;
Nav neviena ozoliņa
Dreijātāmi lapiņām.
Es izgāju puišu rindu,
Sev ražena meklēdama;
Nav neviena tēva dēla,
Kas tīk manam prātiņam.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

9667.

Es izslaucu baltu kazu
Melnā kriju vācelē;
Sieru sēju, puišiem devu,
Lai tie mani izprecē.
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

9668.

Es izvilku zelta stīgu
Caur sudraba ozoliņu;
Es izkrāpu puisīšam
Visgudro valodiņu.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

1. Es izvilku zīda diegu
No pelēka akmentiņa;
Tā izvilku puišu domas
Pa matiņu galiņiem.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

9669.

Es jau alus gan nedzeršu,
Ja nedosi brandavīna;
Es pie kalpa gan neiešu,
Ja nejems saimenieks.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

9670.

Es jau pate gan zināju,
Dzērājs mans arājiņš:
Apkārt skrien man maļot,
Priekša mirkst velējot.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

- 332 -

9671.

Es jums lūdzu, šitie puiši,
Priekš man's zirgu nejūdziet:
Man jūdz zirgu briņģēniešu
Diženie tēva dēli.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

9672.

Es klausos, es klausos,
Kas mežā čaukstināja,
Vai bij vilki, vai bij lāči,
Vai nerātni tēva dēli?
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

9673.

Es lustīga, es vēlīga
Par visām meitiņām;
Lustīgam, vēlīgam,
Tam bij mani bildināt.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

9674.

Es māmiņas viena meita,
Viena dēla līgaviņa;
Liksim mantu pie mantiņas,
Būsim lieli bajāriņi.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

9675.

Es māsiņa, tu māsiņa,
Vēl mēs reizi bārsimies:
Es domāju, tu domāji
Uz tā viena tēva dēla.
29 [Nurmižos (Vildogas pag. Rg)].

9676.

Es māsiņa, tu māsiņa,
Mums abām bāleliņi;
Mitosim bāleliņus,
Būs abām arājiņi.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

9677.

Es mātei viena meita,
Es tā visudailākā.
Ne pie viena es neiešu,
Kamēr savu sagaidīšu,
Kamēr savu sagaidīšu,
Dižanaju tēva dēlu.
370 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9678.

Es mātei viena meita,
Bet jau liela nebēdniece;
Es apgāzu tautu dēlu
Ar visām kamanām.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

9679.

Es mātei viena meita,
Maz par rīksti lecināta;
Kuŗš puisītis mani ņēma,
Lai vij gaŗu pātadziņu.
203 [Usmā (Usmas pag. Vp)].

9680.

Es māmiņai viena meita,
Raibītēsi vien staigāju;
Kuŗš puisītis mani ņēma,
Lai sudraba jostu joza.
348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9681.

Es maldama apgriezos
Vienu roku, otru roku;
Nevarēju atgriezties
No netikla tēva dēla.
226 [Kandavā (Tl)].

9682.

Es meita kā puķe [liepa],
Kā zelta roze,
To vien nezinu,
Kam puiši negrib.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

9683.

Es meitiņa kā liepiņa,
Kā Vāczemes kaņepīte;
Būs dažām tautiņām
Kumeliņus svīdināt.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9684.

Es meitiņa kā liepiņa,
Simtiem manu brūtgāniņu:
Vienu laižu, otru redzu,
Trešo dzirdu atnākam.
63 [Sprēstiņos (Dauguļu pag. Vlm)].

9685.

Es meitiņa kā puķīte,
Kā Vāczemes magonīte;
Kunga dēlu vien gaidīju
No Vāczemes pā(r)nākam.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

- 333 -

9686.

Es m'eitin'e kuo puk'eit'e,
Kuo Vuocz'em'es mogun'eit'e;
Tuo da manim puikys guoja
Kuo da Reigys namnīkam.
4191 [Kalupes pag. D].

9687.

Es meitiņa kā puķīte,
Kā Vāczemes magonīte;
Tam vajaga puišam būt,
Kas nāk mani bildināt.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

9688.

Es meitiņa kā puķīte,
Kā Vāczemes magonīte;
Tam puisītim mani ņemt,
Kam vazdiķu cepurīte.
282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)].

9689.

Es meitiņa ļoti daiļa,
Man deviņi brūtgāniņi;
Būt' es bijse maizes klaips,
Sen būt' mani apēduši.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

9690.

Es meitiņa šī novada,
Ne šo puišu līgaviņa;
Vedīs mani par novadu
Rakstītām kamanām,
Rakstītām kamanām,
Dūli bēri kumeliņi.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

9691.

Es meklēšu tādu vīru,
Kam sieniņa nevajaga,
Skroderīti, vēverīti, -
Tam sieniņa nevajaga.
71 [Drustos (Drustu pag. C)].

9692.

Es neāvu baltas kājas
N-iešos dzīvodama;
Ara kunga tiesiņā,
Tur aug mans arājiņš.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

9693.

Es neāvu baltu kāju
Malēniešu puišu dēļ;
Es zināju, malēnieši
Neņems mana vaiņadziņa.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

9694.

Es neāvu [neautu] baltu kāju
Tirzmaliešu puišu dēļ;
Piebaldzēnu jauni puiši
Noņems manu vainaciņu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

9695.

Es neāvu baltas kājas,
Šai tiesā dzīvodama;
Še nav tāda tēva dēla
Pēc manam prātiņam:
Citam bija kleinas kājas,
Citam kupris mugurā.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

9696.

Es neāvu baltas kājas,
Šai ciemā dzīvodama:
Es jau pate gan zināju,
Te nav mana arājiņa.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

1. Es nepirku skaistas rotas,
Ne es daiļa taisījos:
Še nav mana arājiņa,
Kas redz daiļi staigājot.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

2. Gan es avu [āvu] baltas kājas,
Gan gludenu galvu glaudu, -
Te nav mana arājiņa,
Kas uz mani raudzījās.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)], 362 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3. Ne es daili kājas āvu,
Ne vainaku darināju:
Es jau pate gan zināju,
Te nav mans arājiņš.
Tāļu tāļu tā vietiņa,
Kur aug mans arājiņš;
Liepu koki, diļļu dārzi,
Tur aug mans arājiņš.
360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4. Tīšām gāju melnu kreklu,
Tīšām mutes nemazgāju:
Te nav mana arājiņa,
Kas redz daiļi staigājot.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

9697.

Es neautu baltas kājas,
Es nebristu purvājā;
Es neietu pie atraikņa,
Kad es puiša nedabūtu.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

- 334 -

9698.

Es neautu baltu kāju
N-iešu puišu dēļ,
Kad nebūtu lielu radu
Un bagātu bāleliņu.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9699.

Es nebēgtu sīva vīra,
Ne aķīla kumeliņa;
Sīvs vīriņis, balta maize,
Labs aķīlis kumeliņis.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

9700.

Es nebiju cūkuganis,
Ne atraikņa līgaviņa;
Avetiņu ganiņš biju,
Jauna puiša līgaviņa.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

9701.

Es nebristu pār upīti,
Līdz svārciņus uzlocīju;
Es neietu tautiņās,
Līdz es labi apdomāju.
224 [Kabilē (Kld)].

9702.

Es nedevu nevienam
Jābrauc savas kamaniņas;
Kas grib mani pašu ņemt,
Lai brauc manas kamaniņas.
190 [Kuldīā].

9703.

Es nedevu puišam mutes,
Puišam mute smurgulaina;
Tādēļ mute smurgulaina,
Pieci gadi nemazgāta.
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

9704.

Es nedzeŗu salda alus,
Ne tā sūrā brandevīna;
Es neiešu ne pie kalpa,
Ne pie slikta tēva dēla.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

9705.

Es neiešu auzu malt,
Auzām gaŗa sēnaliņa;
Es neiešu tautiņās,
Tautām barga māmaļiņa.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

9706.

Es neiešu nāburgos,
Brāļa gaiļi maltu cels;
Iešu tālu tautiņās,
Lai ceļ dēla māmuliņa.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

9707.

Es neiešu ne pie kalpa,
Ne pie slinka tēva dēla;
Man vajag kunga dēla,
Kunga laba kumeliņa.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

9708.

Es neiešu, nesteigšos
Tautietim roku dot;
Gan panākšu sievas dienas,
Sievu gaužas asariņas.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

9709.

Es neiešu no māmiņas
Tālu tālu tautīnās,
Par ežīnu pārtecēš'
Tīrumīna galīnā.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

9710.

Es neiešu pārnovadu,
Savu puišu nevainošu,
Tādi puiši pārnovadu,
Tādi pašu novadā.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

9711.

Es neiešu par upīti
Strautā smelti ūdentiņa;
Es neiešu pārnovadis
Savus puišus niecināt.
239 [Vecaucē (Vecauces pag. Jg)].

9712.

Es neiešu pie atraikņa,
Lai bez vīra nodzīvoju:
Atraikns mani peltin pēla,
Teic veco līgaviņu.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

9713.

Es neiešu pie atraikņa,
Tur nav mīļa dzīvošana:
Atraiknīša mīlestība
Pie pirmās līgaviņas.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 335 -

9714.

Es neiešu pie bagāta,
Ne pie vāja nabadziņa;
Tādas vietas taujājos,
Kādi mani brāleliņi.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9715.

Es neiešu pie bajāra,
Ne pie visa nabadziņa:
Bajāram daudz darbiņa,
Nabagam maz maizītes.
Ieš' pie tāda viduvēja,
Bus darbiņš, būs maizīte.
224 [Kabilē (Kld)].

9716.

Es neiešu purā dzert,
Purā daudz kukainīšu;
Es neiešu pie atraitņa,
Tur ir daudz bārenīšu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

9717.

Es neiešu šoruden,
Ne ar vindu vindājama;
Citu gadu nepalikšu,
Ne ar Ķēdi ķēdējama.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)], 89 [Leimaņos (pie Vecpiebalgas C)].

1. Es neiešu šoruden,
Ne ar saiti novedama;
Citruden nepalikšu,
Ne pie sola piesienama.
124 [Lāzberģi (Mārkalnes pag. Vlk)].

9718.

Es neiešu šoruden,
Nepostīšu bāleliņa:
Es savam bāliņam
Pusdzīvītes turētāja.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

9719.

Es neiešu tautiņās,
Kamēr brālis sievu ņems.
Ko māršiņa man iedos,
To es došu māsīcai.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

9720.

Es neiešu tautiņās,
Kamēr brālis sievu ņems;
Tad dabūšu no māršiņas
Vizuļotu vainaciņu.
43 [Tīnūžos (Ikšķiles pag. Rg)].

9721.

Es neiešu tautiņās
Par deviņas vasariņas:
Nulei mana roze zied
Devītā lapiņā.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

9722.

Es neietu ar brālīti
Mazu zemes gabaliņu;
Tautietim līdza ietu,
Kaut tas ietu Vāczemē.
206 [Kuldīgas apriņķī].

9723.

Es neietu auzu malt,
Auzai gaŗa sēnaliņa;
Es neietu pie kalpiņa,
Kalpam dzedra valodiņa.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

1. Es neietu auzas malt,
Ne kalpam roku dot:
Auzai liela sēneliņa,
Kalpam verga dzīvošana.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

9724.

Es neietu, kad man vestu,
Ūzenieku pagastā:
Ūzenieku pulka puišu,
Tie viļ manu vainadziņu.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

9725.

Es neietu, kur dod māte,
Ja prātam nepatīk;
Tur es iešu, kur patika,
Lai liedz visi bāleliņi.
353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9726.

Es neietu maz bagāta
Pie bagāta tēva dēla:
Ik vārdiņa galiņāi -
Maz bagāta līgaviņa!
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

9727.

Es neietu maz bagāta [nebagāta]
Pie bagāta tēva dēla,
Lai tas mani visu mūžu
Kā atslēgu čirkstināja.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

9728.

Es neietu Ēdolē,
Kad ar mani vešus vestu:
Ēdolnieku puisēniem
Bērni brēca pabeņķē.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

- 336 -

9728¹.

Es neietu Satiķos,
Kad tur mani saitē vestu:
Vīrs ar sievu darbos brauca,
Bērns ar aukli pakaļā.
224 [Kabilē (Kld)].

9729.

Es neietu Limbažos,
Kaut es vīru nedabūš':
Limbažnieki veci puiši,
Pieres kauli sarepējuš'.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

9730.

Es neietu N-niekos,
Kaut ir manim zeltu dotu:
Tur maizīte kā zemīte,
Kā burlaki arājiņi.
168 [Meženiekos (Asītes pag. Lp)].

1. Lai es iešu, kur iedama,
Drogāi viena nepalikšu:
Tej maizīte kā ērcīšas,
Kā dunduri arājiņi.
171 [Tāšu Padurē (Kalvenes pag. Azp)].

9731.

Es neietu nestraucās [netrauktos?]
Teicamāi vietiņāi;
Gan Dievs manim laiku dos,
Gan Laimei labi ļaudis.
213 [Zlēkās (Zlēku pag. Vp)].

9732.

Es neietu, netrauktos
Teicamā sētiņā:
Teicamā sētiņā
Daudz darbiņa, maz maizītes.
226 [Kandavā (Tl)].

9733.

Es neietu par novadu
Kārkla vīzes cīkstināt;
Labāks pašu novadā
Kurpītēs vien staigāt.
224 [Kabilē (Kld)].

9734.

Es neietu pār novadu,
Kaut ar naudu man' apbērtu;
Nei tur auga mieži rudzi,
Nei raženi tēva dēli.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

9735.

Es neietu pār novadu,
Kaut ir mani striķī vestu;
Pārnovadu puisēniem
Šnorēm zemes izmērītas.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

9736.

Es neietu pārnovadis
Smilšu kalnus putināt;
Kas kaiš pašu novadā
Līdzenāi zemītē.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

1. Es neietu Piltenē,
Ūdentiņa lejiņē;
Kas kaitēja Ēdolē,
Smiltaiņē kalniņē.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

9737.

Es neietu pie atraitņa,
Ja ar vīra neredzētu;
Silti sāni izgulēti,
Mīļi vārdi izrunāti.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

9738.

Es neietu pie atraitņa,
Kad es vīra nedabūjse:
Atraitņam smaga roka,
Divreiz mīti gredzentiņi.
2 [Aderkašos (Taurupes pag. Rg)].

9739.

Es neietu pie atraitņa,
Kaut es vīra nedabūtu:
Atraitņam smaga roka,
Sīva dzedra valodiņa.
224 [Kabilē (Kld)].

9740.

Es neietu pie netikļa,
Novadiņu raudzīdama;
Eim' pie laba kalpa puiša,
Pirku pati novadiņu.
190 [Kuldīā].

9741.

Es neietu pie zvejnieka,
Ne pie liela dravenieka;
Lūst ierklītis, trūkst dzenītis,
Zūd man maizes arājiņš.
216 [Ventspilī].

- 337 -

9742.

Es neietu pie tā puiša,
Kad es vīra neredzējse:
Liela galva, platas acis,
Kā Vāczemes kumeļam.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Es neņemtu tās meitiņas,
Kaut ar sievas nedabūtu:
Resnas kājas, plata galva
Kā tam leišu klepeŗam.
7 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

9743.

Es neietu pie tā puiša,
Kad es vīra neredzētu:
Tas apdzēra savus miežus,
Līdumā turēdams.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Es naītu pi tuo puiša,
Kaut man Dīvs ar sūdeitu:
Tis sadzēra savas bondas,
Teirumā stuovādamas.
314 [Kroņa Elkšņu pagastā (Elkšņu pag. Jk)].

9744.

Es neietu pie tā puiša,
Kad es vīra neredzētu:
Uz aciem cepur' nesa,
Zemē vien raudzījās.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9745.

Es neietu pie tā puiša,
Kam dzeltāni gaŗi mati;
Kam dzeltāni gaŗi mati,
Tam ir barga valodiņa.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

9746.

Es neietu pie tā puiša,
Kam dzelteni gaŗi mati;
Tas bij liels dzērājiņš,
Otru kārtu netiklīts.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

9747.

Es neietu pie tā puiša,
Kam dzelteni matu gali;
Kam dzelteni matu gali,
Tas asaru dzērājiņš.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)], 246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

9748.

Es neietu pie tā puiša,
Kam dzelteni matu gali;
Kam dzelteni matu gali,
Tas kuļ savu līgaviņu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

9749.

Es neietu pie tā puiša,
Kam nav sava kumeliņa:
Vai bij ziema, vai vasara,
Kājām teku baznīcā.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

9750.

Es neietu pie tā puiša,
Kam sarkani vaigu gali;
Kam sarkani vaigu gali,
Tas asaru dzērājiņš.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

9751.

Es neietu pie tā puiša,
Kam uz acu cepurīte,
Tas būs savi līgaviņi
Asariņu dzērējiņis.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

9752.

Es neietu pie tā puiša,
Kas ar bisi vazājās:
Bisei stobra slaucītājs,
Ne man maizes devējiņš.
7 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

9753.

Es neietu pie tā puiša,
Kas pīpēja tabaciņu:
Visas bandas izpīpēja
Sūrajā tabakā.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9754.

Es neietu pie tā puiša,
Lai es vīra nedabūtu:
Trim asīm gaŗumā,
Vēders šķūņa lielumā.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 480 [Vējavas Md].

1. Es neņemtu tās meitiņas,
Kaut es sievas neredzējs:
Īsas kājas, šķībi gurni,
Vēders šķūņa lielumā.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

9755.

Es neietu rugājos,
Rugājs manas kājas bada;
Es neietu tās tautās,
Kur brālīši nevēlēja.
224 [Kabilē (Kld)].

- 338 -

9756.

Es neietu rugājā,
Rugājs manas kājas bada;
Es neietu tautiņās,
Tautām sīva māmuļīte.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

9757.

Es neietu tai vietā,
Kur bāliņš sievu ņēma;
Grūti mani maldināja,
Atdošiņas dēvēdami.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

9758.

Es neietu tai ciemāja,
Kad man zelta zirgu dotu:
Tai ciemāi slinki puiši,
Netikuši saimenieki.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

9759.

Es neietu tautiņās,
Līdz brālītis sievu ņēma:
Bij man arī tā sagšiņa,
Ko sedz mārša māmiņai.
224 [Kabilē (Kld)].

9760.

Es neietu tautu lūgt,
Ne tautām vārtu vērt;
Aties tautas nelūdzamas,
Gan būs vārtu vērējiņas.
206 [Kuldīgas apriņķī].

9761.

Es neietu uz Kurzemi,
Ne ar vindu vindējama:
Augsti zirgi, zemi vārti,
Lauzīs manu vaiņaciņu.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

9762.

Es neietu uz Kurzemi,
Ne ar vindu vindējama:
Kurzemē bargi kungi,
Kā strupuli arājiņi.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Es neietu Vidzemē,
Ne ar naudu nobeŗama:
Vidzemē grūti kungi,
Kā sprūdziņi arājiņi.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

9763.

Es neietu uz Vidzemi,
Ne ar vindu vindējama:
Vidzemē mālu zeme,
Kā sprunguli arājiņi.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

9764.

Es neietu uz Kurzemi,
Ne ar vindu vindējama;
Kurzemē strupi puiši,
Pie zirgiem trepes slien.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)].

9765.

Es neesmu lauka irbe,
Vanagami noķeŗama;
Es neesmu tā meitiņa,
Puisīšami pieviļama.
19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)].

9766.

Es negāju krogā dzert,
Ne tirgā rādīties;
Kas grib mani lūkoties,
Lai nāk brāļa sētiņā.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

9767.

Es negāju rugājā,
Rugājs manas kājas bada;
Es negāju pie atraitņa,
Atraitns gauži rūdināja.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

9768.

Es negribu daiļa vīra,
Ne pelainu maizi ēst;
Ieš' pie ļaužu izvainota,
Ēdīš' maizi tīrīdama.
206 [Kuldīgas apriņķī].

9769.

Es negribu kaut nekāda
Pie vaiņaka pieķeŗama;
Negrib manis tēvs māmiņa
Kaut nekādu znotu saukt.
158 (Rāvā).

9770.

Es negribu lielu vīru,
Lielu vīru vēji loka;
Mazu gribu, bet raženu,
Kam vējiņis pāri pūta.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Es neņemtu lielu sievu
Vējiņam vēcināt;
Mazu ņemšu, bet raženu,
Kur vējiņis pāri pūš.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 339 -

9771.

Es negribu liela vīra
Ne savam sirdēstam:
Viss mans gada vērpumiņis
Liela vīra ūzītēi.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

9772.

Es negribu purā brist,
Baltas zeķes kājiņā;
Es neiešu pie atraitņa,
Jauns puiss mani bildināja.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

9773.

Es negribu šādu tādu
Ap seviem runājot;
Lai runāja viens par tiesu,
Lai bildina bāleniņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

9774.

Es negribu tāda vīra
Kā vērsīša baurojam;
Es gribēju tāda vīra
Kā avina lēkājam.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

9775.

Es negribu tādu vīru,
Kas kā bullis raudzījās;
Dziedātāju, runātāju,
Ar meitām dancotāju.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

9776.

Es negribu tādu vīru,
Kāds vecai māsiņai:
Suņi arkli izvazājši
Pa tiem lauku tīrumiem.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

9777.

Es neguļu, jauna meita,
Bez rullēta paladziņa,
Lai tas mans arājiņš
Labus zirgus ēdināja.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

9778.

Es nelauztu alkšņa rīksti,
Kad es bērza nedabūtu:
Es neietu pie atraitņa,
Kad es puiša nedabūtu.
270 [Ozolu muižā (Ozolnieku pag. Jg)], 281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)], 282.

1. Es negrieztu elkšņa rīksti,
Kad es bērza nedabūtu;
Es neietu pie kalpiņa,
Kad es vīra nedabūtu.
52 [Burtniekos (Burtnieku pag. Vlm)].

2. Es nelaužu elkšņa rīkstes,
Ja es bērza nedabūju;
Es neņemtu vecas meitas,
Ja es jaunas nedabūtu.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

3. Es nogriezu alkšņa rīksti,
Kad es bērzu nedabūju;
Es nogāju pie atraitņa,
Kad es puiša nedabūju.
171 [Tāšu Padurē (Kalvenes pag. Azp)].

9779.

Es nelauztu liepas zaru,
Es bij' pate liepainīte;
Ozoliņa zaru lauzu,
Tas ar mani ienaidā.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Es nelauzu liepai zaru,
Pate augu kā liepiņa;
Ozolam, tam nolauzu
Visas zaru pazarītes.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

9780.

Es nelauzu liepas zaru,
Es jau pati liepa biju;
Ozoliņa zaru lauzu,
Man vajaga arājiņa.
60 [Salacā (Salacas pag. Vlm)].

1. Es nelauztu ievas zaru,
Jo es pate kā ieviņa;
Nolauzos ozoliņu,
Man vajaga arājiņa.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

9781.

Es nelauzu ošam zaru,
Es nemetu ūdenī;
Es negāju pie atraitņa
Pabērnīšu rūdināt.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9782.

Es nenieku nebēdāju,
Kad neņēme raņķenieki;
Vedīs mani pārnovada
Rakstītām kamanām,
Rakstītām kamanām,
Ābolainu kumeliņu.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

- 340 -

9782¹.

Es nenieka nebēdāju,
Kad neņēma jauni puiši;
Mans vecais ciemiņos
Kā ābele noziedēja.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

9783.

Es neņemtu oša malkas
Pretī bērza pagalīti;
Es neņemtu piecu brāļu
Pretī vienu tautu dēlu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9784.

Es neņemtu pūŗu kaudzi
Pret ražanu tēva dēlu;
Tam gadam pūŗu kaudze,
Visu mūžu tēva dēlis.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

9785.

Es neņemtu tā puisīša,
Kas kuļ savu kumeliņu:
Kas kuļ savu kumeliņu,
Tas kuļ savu līgaviņu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ganīdama noraugos,
Kuŗš puisītis zirgu kuļ.
Kuŗš puisītis zirgu kuļ,
Tas kuļ savu līgaviņu;
Kuŗš puisītis zirgu glauda,
Tas glaud' savu līgaviņu.
104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

9786.

Es neņemtu vecu vīru
Ne savam sirdēstam:
Kauns man bija līdza vesti,
Žēl mājās atstājot.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

9787.

Es neraugu pluškutaiņu,
Rasiņā nomirkušu:
No rasiņas saule lēca,
No plušķīša bajārinis.
224 [Kabilē (Kld)].

9788.

Es neraugu, tautu dēls,
Tavas greizas cepurītes;
Es raudzīju darba tava,
Tava gudra padomiņa.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

9789.

Es nezinu, kālabad
Man mazai tautas jāj;
Vai pēc manas labas dabas,
Vai pēc skaidra augumiņa.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

9790.

Es nezinu, kas man kait,
Es nevaru līksma būt.
Vai būs mani māmulīte
Tautiešam ievēlējse?
216 [Ventspilī].

9791.

Es nezinu, kas man vainas,
Kad man' puiši nemīlēja;
Māku šūt, māk' adīt,
Māk' pie puišiem klātgulēt.
115 [Jaunbilskā (Bilskas pag. Vlk)].

9792.

Es nezinu, kas man vainas,
Mīļais mutes man nedeva;
Gan taisīju siena vietu,
Gan klāj' baltu paladziņu.
162 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

9793.

Es nezinu, kas par vainu,
Ka man's puiši neprecē;
Divas tīnes labu drēbju,
Trešā smalku paladziņu.
121 [Gulbenē (Md)].

9793¹.

Es nezinu, kas par vainu,
Pie man puiši negulēja;
Gan es āvu baltas kājas,
Gan es daiļi iznesos.
29 [Nurmižos (Vildogas pag. Rg)].

9794.

Es nezinu, kas par vainu,
Ka man' puiši neprecē;
Man galviņa nosirmējse
Kā āzīša muguriņa.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

9795.

Es nezinu, kas par vainu,
Kāpēc puiši man' nemīl.
Man bij zīlītes,
Man bij podziņas,
Man bij sarkana
Matauklīt'.
21 [Krimuldā (Krimuldas pag. Rg)].

- 341 -

9796.

Es nezinu, kas tas ir,
Man nejāja precinieki.
- To darīja melnas kannas,
Neslaucīta istabiņa.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

9797.

Es nezinu, kur lec saule,
Kur norieti vakarā;
Es nezinu, kur aiziešu,
Kur mūžiņu nodzīvošu.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

9798.

Es nesīšu sausu malku,
Es sakuršu uguntiņu;
Dieviņam ziedus došu,
Dievs dos manim arājiņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

9799.

Es nesmeltu paltītēi,
Tur nav tīra ūdentiņa;
Pie atraikņa es neiešu,
Tur nav mīļa dzīvošana.
58 [Rozbeķos (Rozulas pag. C)].

9800.

Es neteicu to puisīti,
Kas ar naudu lielījās;
To puisīti, to es teicu,
Kas brauc daiļu kumeliņu.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

9801.

Es neteicu to puisīti,
Kas baltāmi rociņām:
Tas bij kāršu spēlmanītis,
Ne maizītes arājiņš.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

9802.

Es neteicu to puisīti,
Kas raženas kājas āva;
Kas raženas kājas āva.
Tas asaru dzērējiņš.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

9803.

Es nevaru dzirnutiņas
Bez stīpiņas ritināt;
Es nevaru sav' mūžiņu
Bez tautīti nodzīvot.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

9804.

Es nevaru to darīt,
Kalpu vīru niecināt;
Visi mani bāleliņi
Kalp' iedami uzauguši.
216 [Ventspilī].

9805.

Es nevilku balta krekla
Liezēriešu puišu dēļ;
Kad atnāk gravēnieši,
Tad es teku klētiņā.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

9806.

Es nolauzu ganīdama
Vecozola galotnīti.
Vai Dieviņ, nu es būšu
Veca vīra līgaviņa.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

9807.

Es pārgāju par pagalmu
Kā pagale sprakšķēdama;
Šitie puiši gaŗvēdeŗi
Neņems mana vainadziņa.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

9808.

Es par puisi nebēdāju,
Ne par lielu, ne par mazu;
Es par puiša galvu lēču
Kā par sila sakārnīti.
110 [Cēsīs].

1. Suns par vilku daudz bēdāja,
Es par puisi nebēdāju,
Es par puiša galvu lēcu
Kā par kārklu pudurksnīti.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)], 218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)], 268.

9809.

Es par puisi nebēdāju,
Ne par lielu, ne par mazu,
Lielajam(i) pliķi cirtu,
Mazajam(i) pāri lēcu.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)], 19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)], 80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)], 94 [Odzienā, Ļaudonas (Mētrienas pag. Md)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)], 321 [Zasā (Zasas pag. Jk)],
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

9810.

Es par puisi nebēdāju,
Ne par lielu, ne par mazu;
Lielos puišus krāsnie grūžu,
Mazos velves caurumā.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

- 342 -

1. Es par puisi nebēdāju,
Ne par lielu, ne par mazu;
Lielus puišus eglē kāru,
Mazus egles pazarē;
Lielus puišus vārnas knāpa,
Mazus skudres lupināja.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)].

9810¹.

Es par puisi nebēdāju,
Vai tas auga, vai neauga;
Pate māku sienu pļaut,
Pate art druviņē.
224 [Kabilē (Kld)].

9811.

Es par tevi nebēdāju,
Diženais tēva dēls;
Pirc Rīgā zelta piešus,
Jāj ellē skanēdams!
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9812.

Es par tevi nebēdāju,
Slavenais tēva dēls;
Rīgā pirku vizulīšus,
Gaŗām gāju skanēdama.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

9813.

Es par tevi, staltais puisi,
Visai daudzi nebēdāju;
Es pie tava deguniņa
Zelta trepju nenesīšu.
86 [Ļaudonā (Ļaudonas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Es jūs vis nelūgšos,
N-iešu staltas meitas;
Nelicīšu zelta trepes,
Nekāpīšu mutes dot.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

2. Vīzdeguni, staltaskājas
Vīciemiešu tēvu dēli,
Nezināja, kā staigāt,
Kā nesāt deguniņus.
Vells par jums daudz bēdāja,
Vīzīgie tēvu dēli,
Es pie jūsu deguniņa
Zelta trepju nenesīšu.
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

9814.

Es par tevi, tautu dēls,
Visai daudz nebēdāju;
Savas malu dzirnaviņas,
Savu jūdzu kumeliņu.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

9815.

Es pazinu iztālēm
Slinku, laisku tēva dēlu:
Pa zemīti kājas vilka,
Uz acīm cepurīte.
384 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9816.

Es pazinu no tālienes,
Kuŗš nelietis tēva dēls:
Kājas vilka gar zemīti,
Uz acīm cepurīte.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

1. Es pazinu to meitiņu,
Kuŗa bija netikuse:
Pa zemīti kājas vilka,
Uz acīmi lakatiņš.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. No tālienes es pazinu
To grīno tēva dēlu:
Kājas vilka gar zemiņ',
Caur pieriņ' raudzijes.
220 [Dursupē (Zentenes pag. Tl)].

9817.

Es pazinu par gabalu,
Kur iet lepnis tēva dēlis:
Gar zemīti kājas vilka,
Uz acīma cepurīte.
158 [Nīcā].

9818.

Es [gan] pazinu pura bērzu
Platajām(i) lapiņām;
Es [Gan] pazinu tautu dēlu,
Asariņu dzērājiņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Es pazinu pura bērzu
Platajāmi lapiņām;
Es pazinu to puisīti,
Kuŗš bij kroga dzērējiņš.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

9819.

Es pazinu purva bērzu
Platajām lapiņām;
Es pazinu to puisīti,
Kurs ir meitu smējējiņš.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

9820.

Es pazinu to puisīti,
Būs asaru dzērājiņš:
Stāvu stāv matu gali
Kā tam dārza dadzīšam.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 343 -

9821.

Es pazinu to puisīti,
Kam rudeni kāzas būs:
Šķībi sedli nosēdēti,
Trim kājām kumeliņš.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

9822.

Es pazinu to puisīti,
Kam sarkani vaigu gali:
Kam sarkani vaigu gali,
Tas asaru dzērājiņš.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

9823.

Es pazinu to puisīti,
Kam uz acu cepurīte:
Tas bij dažai mātes meitai
Gauž' asaru dzērējīns.
158 (Nīcā).

9824.

Es [Gan] pazinu to puisīti,
Kas asaru dzērājiņis:
Melni mati, sārti vaigi
Kā uguns dzirkstelītes.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

9825.

Es pazinu to puisīti,
Kas [Kuŗš] asaru dzērējiņš:
Pa zemīti kājas vilka,
Uz acīm cepurīte.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

1. Nenes, manis bāleliņi,
Uz acēmi cepurīti,
Nosauks tevi ciema meitas
Asariņu dzērājiņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

9826.

Es pazinu to puisīti,
Kas [Kuŗš] asaru dzērājiņš:
Sarkan' vaigi, brūnas acis
Kā tam peļu vanagam.
373 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Gan pazinu tautu dēlu
Asariņu dzērājiņu:
Sārti vaigi, rudas acis
Kā ezera raudavai.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

9827.

Es pazinu to puisīti,
Kas asaru dzērējiņš:
Tas asaru dzērējiņš,
Kam aiz acu cepurīte.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

9828.

Es pazinu to puisīti,
Kas asaru dzērējiņš:
Uz acīm cepur' nesa,
Zemē vien raudzījās.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ieraudzīju vien, pazinu
Asariņu dzērājiņu;
Uz acīm cepurīte,
Pazemīgi raudzījās.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9829.

Es [Gan] pazinu to puisīti,
Kas bagātas sievas grib:
Uz acīm cepur' nesa,
Pazemīgi lūkojās.
369 [skat. 69. (Patkules pag. Md)].

9830.

Es pazinu to puisīti,
Kas [Kurs] kuls savu līgaviņu:
Pa zemīti kājas vilka,
Uz acēm cepurīte.
314 [Kroņa Elkšņu pagastā (Elkšņu pag. Jk)].

9831.

Es pazinu to puisīti,
Kas kuls savu līgaviņu:
Sārti vaigi, rudas acis,
Pasarkani matu gali.
338 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Šauras šauras man actiņas,
Es puišeli cauri redzu:
Tam puišelim rudas acis,
Tas dzers sievas asariņas.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

9832.

Es [Gan] pazinu to puisīti,
Kas ņems sievu šoruden:
Svārkiem vīles nopuvušas,
Caur cepuri mati aug.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

9833.

Es pazinu to puisīti,
Kas ruden precēsies:
Augsti nesa deguniņu,
Cepurīti uz acīm.
24 [Lēdurgas draudzē].

- 344 -

9834.

Es [Gan] pazinu to puisīti,
Kas ruden sievu ņems:
Lepni gāja, geŗi spēra,
Uz acīm cepurīte.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

9835.

Es pazinu to puisīti,
Kas rudeni sievu ņems:
Līdz zemei brūni svārki,
Uz acīm cepurīte.
1311 [Apē (Vlk)].

9836.

Es pazinu to puisīti,
Kas ruden(i) sievu ņems:
Uz acīm cepur' nesa,
Pazemīgi raudzījās.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

9837.

Es pazinu to puisīti,
Kas rudeni sievu ņems:
Uz aciemi cepur' nesa,
Caur pierīti raudzījās.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

9838.

Es pazinu to puisīti,
Kuŗš bij krogus dzērējiņš:
Pa zemīti kājas vilka,
Uz acīm cepurīte.
318 [Lindes Birzgalē (Birzgales pag. Rg)].

9839.

Es pazinu to puisīti,
Kuŗš bij meitu lūrmanītis:
Dienu bēdza no meitām,
Nakti līda lindrakos.
247 [Pētertālē (Struteles pag. Tk)].

9840.

Es pazinu to puisīti,
Kuŗš bij meitu lūrmanītis:
Par zemīti kājas vilka,
Uz acīm(i) cepurīte.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)], 208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

1. Es pazinu to puisīti,
Kas meitiņu brāķerīts:
Zemi zemi raudzījās,
Uz acīm cepurīte.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9841.

Es pacēlu ganīdama
Zelta jostu atmatā.
Dievs dos manim šorudeni
Zelta jostas valkātāju.
224 [Kabilē (Kld)].

9842.

Es piekrāpu tautu dēlu
Ar zaļāmi dzēr(v)enēm;
Citas meitas nevarēja
Ar saldiemi āboļiem.
206 [Kuldīgas apriņķī].

9843.

Es piekrāpu tautas dēlu
Ar sarkanu āboliņu;
Tautiets mani nepiekrāpa
Ne ar zeltu, sudrabiņu.
217 [Ārlavā (Ārlavas pag. Tl)].

9844.

Es piestāju pie krūmiņa,
Tūlin man ēna bija;
Parunāju ar tautieti,
Tūlin jauka valodiņa.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

9845.

Es pievīlu tautu dēlu
Ar riekstiņa kodoliņu:
Šķita mani tik saldenu
Kā riekstiņa kodoliņu.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

9846.

Es priecīga, es lustīga,
Svešas mātes audzināta;
Audzin', Dievis, mīļa Māra,
Tik lustīgu arājiņu.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

9847.

Es puisīša neticēju,
Lai tas līda caur adatu;
Pieviļ manu augumiņu,
Noņem manu vainadziņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. As puis'eišu navīrēju,
Lai jis cauri guni leida;
Pīv'els' munu augum'eņu,
Nūjims munu vaiņuc'eņu.
4271 [Rēzeknes apr.].

9848.

Es, puisīti, tev' neņemtu,
Kaut es vīra nedabūtu:
Līka, ķēve, mālu zeme,
Kā sprungulis arājinis.
203 [Usmā (Usmas pag. Vp)].

- 345 -

9849.

Es redzēju divi lāči
Mežmalā gumbājam.
Tie nebija meža lāči,
Tie bij meitu lurmanīši.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

9850.

Es redzēju ganīdama,
Putniņš putnu dzenājās:
Vai tie traki ciema puiši,
Ka tie mani nedzenā?
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

1. Silta, jauka vasariņa,
Putnis putnu dzenājās;
Es māmiņai viena meita,
Puikas mani netrankāja.
115 [Jaunbilskā (Bilskas pag. Vlk)].

9851.

Es redzēju jaunu puisi,
Kumeliņu seglujot;
Apsegluja, neiemāva,
Aizjāj' meitu lūkoties.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

9852.

Es redzēju sapanāi
Div' saulītes uzlecot:
Būs manā mūžiņā
Divu dēlu māmulītes.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

9853.

Es redzēju šūtas kurpes
Tautu dēla klētiņēju.
Ja būs Dievis izvēlējis,
Tās apaušu kājiņēju.
190 [Kuldīā].

9854.

Es redzēju šūtas kurpes
Tautu dēla klētiņāi.
Par Laimiņas lēmumiņ'
Vēl es pati savalkāju.
213 [Zlēkās (Zlēku pag. Vp)].

9855.

Es redzēju staltu puisi
Kalna galā cierējot.
Metu knipu uz knipiņas
Uz tā šķelta deguniņa.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

9856.

Es redzēju tautu dēlu
Gar vārtiem(i) aizjājam.
Viņš noņēma cepurīti,
Man nobira asariņas.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

9857.

Es redzēju tautu dēlu
Jājam sievu lūkoties.
Dievs dod jāti, nedabūti,
Mani pašu bildināt.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

9858.

Es rīkstītes nenogriezu,
Vērējāi ganīdama;
Es puisīša [puisīšu] nenicinu,
Vainadziņu valkājot.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

9859.

Es saņēmu ganīdama
Zaļa zīda kamoltiņu;
Tur nopirku arājiņu
Ar visiem tīrumiem.
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

9860.

Es savai māmiņai
Būt' rociņas bučojies,
Kaut tā mani neiedotu
Kādam kroga dzērājam.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

9861.

Es šito zēnu dēļ
Baltu kāju neapavu:
Man brāliņis saderēja
Aiz Daugavas arājiņu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

9862.

Es šķitos sav' mūžā
Tautu dēlu neraudāt;
Tautu dēla mīļi vārdi,
Tie man gauži raudenāja.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

9863.

Es sēdēju rakstīdama
Diža ceļa maliņā;
Tik kājiņu nenomīna
Reizenieku kumeliņi.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

- 346 -

9864.

Es stādīju ozoliņu
Pie bāliņa vaŗa vārtu,
Lai bāliņis pieminēja,
Kad izgāju tautiņās.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

9865.

Es tam tautu dēliņam
Žēlumiņu padarīju:
Ko nopirka, novalkāju,
Iet pie cita tēva dēla.
216 [Ventspilī].

1. Ak muļķība, tautu dēlis
Pirk man zīda nēzdodziņu;
Ar gudrību savalkāju,
Iet pie cita tēva dēla.
226 [Kandavā (Tl)].

9866.

Es tam tautas dēliņam
Žēlumiņu padarīju:
Pirmāk teicu, ieš' pie tevis,
Pēc ar citu saderēju.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

9867.

Es tam tautu dēliņam
Sirdi vien ēdināju:
Smalkā linu krekliņā,
Glumu galvu vien staigāju.
117 [Jaunbrenguļos (Brenguļu pag. Vlm)].

9868.

Es tam tautu dēliņam
Sirdi vien ēdināju;
Cik uzkāpe kumeļā:
Nāc, tautiet, roku došu.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

9869.

Es tautieti mīļi lūdzu,
Ap galviņu glāsīdama:
Liec man jauki padzīvot
Galā kādu vasariņu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

9869¹.

Es tautieti pavadīju
Ceļā mazu gabaliņu;
Es, tautieti vadīdama,
Satikos bāleliņu.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

9870.

Es tautiņu nebēdāju,
Ja bij lieli, ja bagāti;
Ja bij lieli, ja bagāti,
Lai bagātas taujājās.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

9871.

Es tev lūdzu, bāleliņ,
Šauj nāburga vanadziņu;
Tepat vien lidenāja
Ik rītiņu, vakariņu.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

9872.

Es tev lūdzu, tautu dēl,
Ņem savāsi kamanās:
Dziļi sniegi sasniguši,
Tāļu mani bāleliņi
[bāleniņi].
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

9873.

Es tev prasu, bāleliņ:
Kad tu ņemsi līgaviņ',
Kad tu ņemsi līgaviņ',
Kad man' dosi tautiņās?
Es tev gribu, bāleliņ,
Pateikt labu līgaviņu,
Ja tu mani palaidīsi
Šoruden tautiņās.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

9874.

Es tev saku, smuks puisīti,
Uz manim nedomā;
Man izauga maliņā,
Ne vārdiņa nezināju.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

9875.

Es tīšām šovasar
Baltas mutes nemazgāju,
Dzirdu tautas staigājot,
Baltu muti meklējot.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

9876.

Es to daudzi nebēdāju,
Ka man' puiši neprecēja;
Es gulēju pie māmiņas,
Sagšā kājas satinuse.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

1. Vai velnam liela bēda,
Kad nejāja precenieki;
Dzīvoš' tēva istabā,
Galdā kājas atspēruse.
226 [Kandavā (Tl)].

- 347 -

9877.

Es to daudzi nebēdāju,
Kad man' puiši neprecēja;
Sēdu kuiļam mugurā,
Jāju pate precībās.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

9878.

Es uz tevi, bāleliņ,
Labu prātu neturēju:
Kam tu mani pēr(n) nelaidi
Pie labā arājiņa.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

9879.

Es uzaugu liela meita,
Puiši mani neredzēja;
Es uzkāpu kalniņē,
Puišiem bira asaras.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

9880.

Es uzaugu tieva gaŗa,
Tad es briedu resnumā;
Tas var mani bildināt,
Kam deviņi bāleliņi.
1311 [Apē (Vlk)].

9881.

Es uzaugu liela meit',
Uz akmen' stāvēdam';
Kuŗš puisītis gaŗām jāja,
Tas pacēla cepurīt'.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

9882.

Es uzaugu liela meita,
Uz akmeņa stāvēdama:
Kuŗš puisītis pakaļ kāpj,
Nolauž savu deguntiņu.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

9883.

Es uzaugu slinka meita
Novadiņa maliņā;
Tāpat mani puiši ņēma,
Smuku meitu dēvēdami.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

9884.

Es uzaugu snidra, gaŗa,
Dodat mani bajāram,
Bajārami piederēja
Snidra, gaŗa līgaviņa.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

9885.

Es uzkāpu kalniņā
Kā lielā kriķu guba;
Kur, ellē, ciema puiši,
Kad tie manis neredzēja?
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Gan dziedāju kalniņā,
Gan kalniņa galiņā;
Vai tie puiši stulbi bija,
Kad tie mani neredzēja!
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

9886.

Es uzkāpu kalniņā,
Pašā kalna galiņā;
Es redzēju visas tautas,
Visus tautu tīrumiņus.
151 [Lieljumpravā (Jumpravas pag. Rg)].

1. Es uzkāpu kalniņā,
Pašā kalna galiņā;
Ieraudzīju miežu lauku
Kā ūdeni līgojam.
261 [Blankenfeldē (Vilces pag. Jg)].

9887.

Es var' iet kur man tīk,
Man divādas villānītes:
Pēc Ventiņas sīki raksti,
Pēc Kuldīgas diža puse.
35 [Rembatē (Rembates pag. Rg)].

9888.

Es var' iet, kur man tika,
Ko var māte man darīt?
Es var' iet pārnovada,
Palikt pašu novadā.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

9889.

Es vīzītes nenoliecu
Pēc savām kājiņām;
Arājiņu nolūkoju
Pēc savam prātiņam.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

9890.

Es vīzīti nodarīju.
To apāvu kājiņā;
Kur bij man tevi likt,
Nemīlīšu tēva dēlu?
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

9891.

Es, ciemā tecēdama,
Satikosi tautu dēlu.
Es tam devu dievpalīgu, -
- Paldievs, mana līgaviņa!
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

- 348 -

9892.

Ezeriešu meita biju,
Putiņās mazgājos;
Laucenieki, dūņu vēži,
Nedrīkst mani bildināt.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

9893.

Esmu maizes paēdusi
Ij bez sava arājiņa;
Viena galva, viena bēda,
Lai es iemu kur iedama.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

9894.

Esmu resna mātes meita,
Vai no māla viļināta;
Šmīdris, gaŗis tautu dēlis
Nāk pēc manis lūkoties.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

9895.

Gāju ošus šķirstīdama,
Ozoliņu meklēdama;
Gāju kalpus brāķēdama,
Saimenieku meklēdama.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9896.

Gāju zemes gabaliņu,
Ar Laimiņu runādama.
Gan jautāju, nesacīja,
Kur būs miežu arājiņš.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9897.

Gāju zemes gabaliņu,
Ar Laimiņu runādama;
Gan vaicāju, nesacīja
Tautu dēla padomiņu.
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)], 80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)], 107.

1. Gāju lauka gabaliņu,
Ar Laimiņu runādama;
Gan vaicāju, nesacīja,
Kāds tautieša padomiņš.
To vārdiņu vien sacīja:
Atradīsi dzīvodama.
362 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9898.

Gāju ceļu runādama
Ar veco bāleliņu,
Vai būs iet, vai neiet
Šoruden tautiņās.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

9899.

Gaidu, gaidu, ko es gaidu?
Gaidu krieva atnākam;
Atnāks krievs šai zemē,
Būs man miežu arājiņš.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

9900.

Gaļas gribu, gaļas gribu,
Par zupiņu nebēdāju;
Vīra gribu, vīra gribu,
Par māmiņu nebēdāju.
226 [Kandavā (Tl)].

9901.

Gan atminu to celiņu,
Kur staigāju brūtes laiku:
Sīki soļi, dziļas pēdas,
Pilnas gaužu asariņu.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

9902.

Gan brālīti mīļu turu,
Tautu dēlu vēl mīļāku;
Tas maizītes man neliedza,
Puško manu augumiņu.
190 [Kuldīā].

9903.

Gan būs darba tai māmiņai,
Kuŗai būšu vedekliņa:
Es uzaugu nemalusi,
Kunga rijas nekūlusi.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

9904.

Gana laba meita biju,
Apsalaižu skariņās:
Ieraudzīju neveiklīti
Ar māmiņu runājot.
104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

9905.

Gana liela bērzu birze,
Nav neviena ozoliņa;
Gana liela Saukas tiesa,
Nava mana arājiņa.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

9906.

Gana man žēl palika,
Kad pie kalpa nedagāju:
Redzēj' kalpa līgaviņu
Sudrabāi līgojam.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 349 -

9907.

Gan pazinu sila priedi,
Ārisko ozoliņu;
Gan pazinu tautu dēlu
Gaŗ' augušu, netikušu.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

9908.

Gan zīlīte taisni dzied,
I melot pamelo;
Gan tautiņas taisni jāj,
I apmeta līkumiņu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

9909.

Ganīdama es ielaidu
Kalpa vīra pļaviņē;
Ganīdama nedomē
Būt kalpiņa līgaviņa.
217 [Ārlavā (Ārlavas pag. Tl)].

9910.

Ganīdama nolūkoju,
Kur būs ieti tautiņās.
Kur zemīte mella bija,
Tur maizīte balta auga.
113 [Alūksnē].

9911.

Ganīdama nolūkoju,
Kur puisīši linus sēja;
Kur puisīši linus sēja,
Es sēj' rozes maliņā;
Puiši linus ecēdami,
Manas rozes noecēja.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

9912.

Ganīdama nolūkoju
Tautu dēla tikumiņu:
Kuŗu vagu tas izdzina,
Rauga blusu cepurē.
294 [Grantelē (Iecavas pag. B)].

1. Par gabalu es pazinu,
Kur aŗ sliņķis tēva dēls:
Aŗis, aŗis, ka līdz aŗis,
Dusin' savu kumelīnu,
Dusin' savu kumelīnu,
Savu slinku augumīnu,
Savu slinku augumīnu, -
Utes blenda cepurē.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

2. Tālu tālu es redzēju
Brīnum laisku arājiņu:
Izdzen vagu maliņā,
Sēžas vagas galiņā,
Sēžas vagas galiņā,
Cepurē lūkojās.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9913.

Ganīdama novēros,
Kādi tautu tīrumiņi:
Kur ieleji, tur ūdeņi,
Kur kalniņi, tur akmiņi.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

9914.

Ganos gāju, kanci ēdu,
Skaista augu, netikusi;
Kuŗš puisītis mani ņēma,
Lai vij asu pātadziņu.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

1. Ganos gāju, skaista augu,
Laiska biju darbiņā.
Kuŗš puisītis mani ņēma,
Lai vij asu pātadziņu,
Lai vij asu pātadziņu,
Lai sien mazgu galiņā.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)], 38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

9915.

Ganos gāju, kanci ēdu,
Skaista augu, netikusi;
Tāpat mani puiši ņēma,
Skaistumā raudzīdami.
1331 [Sikšņu pagastā (Gaujienas pag. Vlk)], 134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

9916.

Gaŗa man šī dieniņa,
Kad es savu neredzēju;
Kad es savu ieraudzīju,
Šķiet' saulīti uzlecam.
184 [Dūrē (Vārmes pag. Kld)].

1. Gauži manim sirds sāpēja,
Kad es sava neredzēju;
Nu es savu ieraudzīju
Kā saulīti uzlecot.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

9917.

Gaŗa priede, gaŗa egle,
Vēl gaŗāka vasariņa;
Gaŗš mūžiņš pie māmiņas,
Vēl gaŗāks tautiņās.
237 [Jaunaucē (Jaunauces pag. Jg)].

- 350 -

9918.

Gaŗa priede, gaŗa egle,
Vēl gaŗāka vasariņa,
Vēl gaŗāka vasariņa
Tautietime lūkoties.
348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9919.

Gaŗām gāja lepnis puisis, -
Vai sķiet mani lūkojam?
Es negribu lepnu puisi,
Dzirdēj' slikti dzīvojam.
206 [Kuldīgas apriņķī].

9919¹.

Gaŗām gāju, pāri lēcu
Smalkam kārklu krūmiņam;
Roku devu, bet atrāvu
Daiļam tēva dēliņam.
3031 [Tomē (Tomes pag. Rg)].

9920.

Gaŗām krogu pa celiņu
Laidu savu kumeliņu,
Nelūkoju glāžu logu,
Ne stērķētu istabiņu.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

1. Gaŗām krogu pa celiņu
Laidu savu kumeliņu,
Nelūkoju glāžu logu,
Ne stērķētu istabiņu;
To vietiņu vien lūkoju,
Kur maizīte nepirkama,
Lai es savu villainīti
Par maizīti neizdevu.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

9921.

Gaŗš ozolis platām lapām
Daugaviņas maliņā;
Gaŗš tautietis šaurām acīm
Pazemīgi locījās.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

9922.

Gauži gauži noraudāju,
To vietiņu daiedama,
Kur adīju raibus cimdus,
Uz akmiņa sēdēdama.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

9923.

Gluds gluds oša galds,
Vēl gludāks ozoliņa;
Mīļš mīļš man bāliņš,
Vēl mīļāks tautu dēls.
101 [Rankā (Rankas pag. C)].

9924.

Gludu galvu gludināju,
Baltu muti balināju,
Tam puišam žēl darīju,
Kam nav savas līgaviņas.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

9925.

Grib kalpiņš mani jemt,
Nedrīkst mani bildināt,
Bīstas manus dižus radus,
Manus lepnus bāleliņus.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

9926.

Grib netiklis tēva dēls
Ar manim ceļu iet;
Cērtu pliķi netikļam,
Eim' projām dziedādama.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

1. Ņemu puisi aiz matiem,
Metu ceļa maliņā;
Patecēju, atsavēru,
Vēl it labi spirinās.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

2. Netiklīts tēva dēls
Grib ar mani ceļu iet,
Atgriežos, cērtu pliķi,
Šauju ceļa maliņā.
Pagājuse, atskatos,
Kā tas koši rāpačā.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

9927.

Grib tautietis drīz ietam,
Grib ražani staigājam;
Kur būs manim labu ņemt,
Kad nav vaļas darināt?
213 [Zlēkās (Zlēku pag. Vp)].

9928.

Gribiet, puiši, ņemiet mani.
Gribiet, mani neņemiet:
Divi pāŗi jaunu kurpju,
Trešas vecas, salāpītas.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9929.

Gribit, puiši, jemit' mani,
Gribit, man'a najemit':
Ir munāi pyureņā
Mozgim v'eita puotadz'eņa.
4271 [Rēzeknes apr.].

- 351 -

9930.

Gribiet, puiši, ņemiet mani,
Gribiet, manis neņemiet:
Šķidri mani lindraciņi,
Šauri gultas paladziņi.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

9931.

Gribat, puiši, ņemat mani,
Gribat, mani neņemat:
Tik bij mana sidrabiņa
Kā saktiņa krūtiņās.
105 [Skujenē (Skujenes pag. C)].

9932.

Gribat, puiši, ņemat mani,
Negribat, neņemat:
Man nevaida sidrabiņa,
Ne zīlītes lielumiņa.
424 [Barkavas pag. Rz].

9933.

Gribēj' māte man aizliegt
Ar puišiem nerunāt.
Es runāšu, man vajaga
Smalku linu arājiņa.
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)].

9934.

Gribēj' mani šādi tādi,
Bet es tādus negribēju;
Gribēj' mani Rīgas kungi,
Gribēj' Rīgas sulainīši.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

9935.

Gribēj' mani šādi tādi,
Es tos tādus negribēju;
Būt' es tādus gribējusi,
Būt' es tādus dabūjusi.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

1. Šādi tādi man' gribēja,
Es tos tādus negribēju;
Būt' es viņus gribējusi,
Sen būt' viņus dabūjusi,
Sen būt' savas villainītes
Par maizīti izdevusi.
168 [Meženiekos (Asītes pag. Lp)].

9936.

Gribēj' mani šādi tādi,
Es to tādu negribēju,
Es to tādu negribēju
Ne savam sirdēstam.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

9937.

Gribēj' mani šādi tādi,
Es to tādu negribēju;
Gana man laika bija,
Vēl Dievam labu ļaužu.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

9938.

Gribēj' mani tautu dēls,
Nedrīkstēja bildināt:
Man sarkani vaigu gali,
Zelta lapu vainadziņš.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

9939.

Gribējās tautu dēlis,
Lai es viņu bildināju;
Saulīt' spoži netecētu,
Kad es tevi bildinātu!
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)], 206 [Kuldīgas apriņķī].

1. Sliņķis tupe dandziņāi,
Gaida mani bildinot.
Tad es meita vairs nebūtu,
Kad es tevi bildinātu;
Tad es vairs nevalkātu
Savu zīļu vainadziņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

9940.

Grib', tautieti, ņem tu mani,
Ja negribi, neniecini:
Tādēļ mans vaiņadziņš
Ne rūsēja, ne pelēja.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

9941.

Grib', grib' vīriņ,
Negribu vecu,
Grib' jaunu puisēnu
Par kavēklīti.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

9942.

Gudrajam caunīt' dzīt,
Aķīlam vāverīt';
Gudrai dēlu māmiņai
Auklēt manu arājiņ'.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

9943.

Gudrajam caunīt' dzīt,
Aķīlam vāverīt';
Gudram tēva dēliņam
Man noņemt vaiņadziņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

- 352 -

9944.

Gul'ēt' guoju, mīga navā,
Pruot'eņš tuoļi mald'ējuos:
Žāla ira bruoļu sātys,
Žāl skaistuo tautu dāla.
435 [Latgalē].

9945.

Gulēt glaužu sav' galviņu
Pie pelēka akmintiņa.
Labāk glaužu pie akmiņa,
Ne pie slinka tēva dēla:
Akmintiņis tai naksniņi,
Mūžam slinkis tēva dēls.
166 [Gramzdā un Smaižos (Gramzdas un Aizviķu pag. Lp)].

9946.

Guli miegu, māmuliņa,
Ko par mani bēdājies?
Viegla mēle, skaista piere, -
Drīz dabūšu arājiņu.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

9947.

Ik dieniņas es redzēju
Savu miežu arājiņu;
Ik dieniņas redzēdama,
Ne ik dienas bildināju.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

9948.

Ik rītiņa lakstīgala
Krūmiņos trikšķināja;
Ik vakara tautu dēls
Manis gauži noraudāja.
86 [Ļaudonā (Ļaudonas pag. Md)].

9949.

Ik svētdienas tautu dēlis
Manis dēļe pucējās;
Ik svētdienas pucējās
Ar melniem zābakiem.
348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9950.

Ikkuŗam, ikkuŗam
Savs rājējiņš;
Kazai vilks, man tautiets,
Vistiņai vanadziņš.
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

9951.

Ilgi sēdu, goda gaidu
No vecā brāleliņa;
Labāk ilgi sēdējuse,
Ne kauniņa redzējuse.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

9952.

Ir šodien Laimiņai
Nosvīduši kumeliņi,
Man vietiņu taujājot
Cit' āriņu maliņā.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

9953.

Irbe svilpa siliņā,
Es ganīju maliņā;
Gaid' irbītes iztekot,
Iztek dēlu māmuliņa.
121 [Gulbenē (Md)].

9954.

Iz prātiņa neizgāja
Tā puisīša mīļi vārdi:
Glauž galviņu, dod mutīti,
Sauc par savu līgaviņu.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

1. Ir no prāta neizgāja
Jauna puiša mīlestība:
Svārkiem sedza, mutes deva,
Rokas bāza azotē.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

9955.

Izlasīju bērzu birzi
Pa vienam žagaram;
Izprasīju tautiešam
Pa vienam mīļus vārdus.
1311 [Apē (Vlk)].

9956.

Izlocīju bērzu birzi,
Zaļozolu meklēdama;
Izbrāķēju puišu baru,
Sev arāju meklēdama.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

9957.

Itin daiļa es izaugu
Bandenieka līgaviņa:
Sīku seju, baltu muti,
Dzelteniemi matiņiem.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9958.

Ja nebija labu ļaužu,
Lai nebija pavisam;
Es paliku brāļiem sluga,
Vedeklām malējiņa.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

- 353 -

9959.

Jāj, tautieti, lustes dēļ,
Nejāj mani lūkoties,
Lai nav man šorudeni
Vēl nekāda domāšana.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

9960.

Jājat pieci, jājat seši,
Jājat visi tēva dēli;
Kalpu dēli, nejājat,
Man kauniņu nedarāt.
348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9961.

Jājat šurpu, ciema puiši,
Kažāk mani māte dos:
Vakar šuva treju brunču
No vecā ogļu maisa.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

9962.

Jau bij balti liepu galdi,
Vēl tos baltus balināju;
Jau man nāca labi ļaudis,
Vēl es labu lūkojos.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

9963.

Jau dažam, ne vienam,
Mīlēj' mans augumiņš,
Redz man' labu valkājot,
Ar godiņu dzīvojot.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

9964.

Jauna bija man dabiņa,
Daždažādi grozījās:
Prātiņš man pār novadu,
Prātiņš pašu novadā.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

9965.

Jauna biju, bet teicama,
Māku puišus kaitināt:
Pie kumeļa stāvēdama,
Pliķi cirtu nelietim,
Lai skatās dēlu māte,
Kas nelieti audzināja.
235 [Abavas muižā (Grenču pag. Tk)].

9966.

Jauna būdam' i negāju
Ne pie šāda, ne pie tāda;
Dzīvodama noraudzīju,
Kur godīgs tēva dēls.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9966¹.

Jaunajam brūtgānam,
Tam es savu roku došu;
Tam vecam brūtgānam
Mūžā laba nevēlēšu.
1611 [Basos (Basu pag. Azp)].

9967.

Jauni puiši manis dēļ
Zābakoti vien staigāja.
Ja tev tīka, valkā vīzes,
Šogad es gan neiešu.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

9968.

Jūdz man staltu kumeliņu,
Es bij' stalta braucējiņa;
Slikti ļauds, nenāciet,
Es pie slikta gan neiešu.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

9969.

Kā es ņemšu, tā es iešu
Par novadu tautiņās,
Lai raudāja pašu puiši
Kā baloži pakaļā.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Kā ņemšos, tā aiziešu
Pār robežu sievas ņemt,
Lai nopūta pušelnieces
Kā dūdiņas pakaļā.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

9970.

Kā niedrīte es uzaugu
Novadiņa maliņā;
Kā donītis tautu dēlis
Atjāj mani lūkoties.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

9971.

Kā ņemšu, tā iešu
Pie veca vīra,
Gulēšu bārdā
Kā spilvenā.
190 [Kuldīā].

9972.

Kā ņemšu, tā iešu
Pie veca vīra,
Jauniem puišiem
Žēl padarīšu.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

- 354 -

9973.

Kā, puisīti, šur veries,
Vai tu gribi mani ņemt?
Es uz tevi neatgriežu
Ne vainaka cekuliņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

9974.

Kā tu, puisi, šur veries,
Vai tu gribi manis ņemt?
Ne es gribu pati iet,
Ne man's deva māmuliņa.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

9975.

Kuo iz man'a tu v'erīs,
Naģ tu gribi mani jimt'?
Grīzīs rotu skrytulī,
Na pi muna augumeņa.
426 [Sakstagala pag. Rz].

9976.

Kabi man' tys puiseits,
Kurs man' krita pruoteņā,
Ni es āstu, ni es dzartu,
Ni uz cyta pasavārtu.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

9977.

Kad es augu brālīšos,
Es raženi turējos:
Skaidri slauku brāļa namu,
Vēl jo skaidri istabiņu;
Namē manu godu rauga,
Istabē tikumiņu.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

9978.

Kad es biju jauna meita,
Es bij' liela nebēdniece:
Puis' ar kāju nospārdīju,
Sun' ar kaulu nomētāju.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9979.

Kad es biju jauna meita,
Es bij' liela nebēdniece:
Puis' ar suni sarīdīju,
Tautām ceļu pārtecēju.
206 [Kuldīgas apriņķī].

9980.

Kad es beju jauna maita,
Es bej' l'ela nebēdn'eica:
Svīžu puišus par placīm,
Poša šk'euņe dybynā.
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

9981.

Kad es biju jauna meita,
Es par puisi nebēdāju:
Liku puisi upītē,
Pāri gāju dziedādama.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)], 27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

9982.

Kad es biju jauna meita,
Nederēta līgaviņa,
Es vienā vasarā
Triju tautu kairināju.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

9983.

Kad es biju jauna meita,
Par puišiemi nebēdāju:
Gar puišiemi gaŗām gāju,
Knipi cirtu gar degunu.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

9984.

Kad es biju jauna meita,
Puišu vārdu neklausīju;
Cik meitiņas neraudāja,
Puišu vārdus klausīdamas.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

9985.

Kad es biju jauna meita,
Uz akmeņa nesēdēju,
Lai tas mans arājiņš
Kā akmens negulēja.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 95.

9986.

Kad es biju jauna meita,
Uz ecēšas nesēdēju,
Lai tas mans arājiņš
Kā ecēša nebrakšķēja.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

1. Es, citkārt jaun' būdama,
Uz ecēšas nesēdos,
Lai tā mana valodiņa
Kā ecēša nebrakšķēja.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

9987.

Kad es būtu zinājuse,
Ka nelietis lūkojās,
Es būt' savus gaŗus matus
Par vaiņagu pārlaiduse.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)], 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 241.

1. Bij' manim to zināt,
Ka netiklis lūkojās,
Es būt' savu vainadziņu
Ar oglīti apbēruse,
Es būt' savus gaŗus matus
Pār vainagu pārlaiduse.
216 [Ventspilī].

- 355 -

9988.

Kaut es būtu zinājusi,
Kur aug mans arājiņš,
Es tam būtu nonesusi
Medū ceptu plācenīti.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9989.

Kad es būtu zinājuse,
Kur guļ mans arājiņš,
Ar gulbīti aizsūtītu
Sagš' un baltu paladziņu.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

1. Kaut zinātu to sētiņu,
Kur aug manis arājiņš,
Ar gulbīti aizsūtītu
Pāri baltu villainīšu,
Pāri baltu villainīšu,
Trešu baltu paladziņu,
Lai māmiņa gultu taisa,
Lai ražani audzināja.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

9989¹.

Kad es gāju, zeme rīb,
Akmens šķīla uguntiņu;
Dažam tautu dēliņam
Sāp sirsniņa skatoties.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

9990.

Kad es gāju, zeme rīb,
Akmens šķīla uguntiņu;
Dažs uz mani raudzījās,
Nedrīkstēja bildināt.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)], 195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

9991.

Kad es gribu, es padaru
Zaļa virša villāniņu;
Kad es gribu, es dabūju
Jauna puiša arājiņ'.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

9992.

Kad es jems, tad es ies
Pa novad' nov'dem,
Kur jūs man' neredz's,
Man' bals' nedzird's.
217 [Ārlavā (Ārlavas pag. Tl)].

9993.

Kad es savu vainaciņu
Simtu gadu nesājuse,
I tad vēl es neietu
Pie vedeklas brāleliņa.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

9994.

Ka es sovu vaiņuceņu
Symtu godu nosuotum,
Tod vel' es narīstum
Poša vestis tauteņuos.
4221 [Asūnes pag. D].

9995.

Kaut lielai man uzaugt,
Iet' uz Rīgu vīru ņemt,
Lai paliktu kur auguši
Rancēniešu gaŗvēdeŗi.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

9996.

Kaut man būtu tāda vaļa,
Kā man bija mazajai,
Es būt' liepas dailumiņu,
Ābelītes kuplumiņu.
1881 [Ķērkliņos (Zvārdes pag. Kld)].

9997.

Kad man nava laba vīra,
Lai man nava pavisam;
Lai kauniņa man navā
No saviemi bāliņiem.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

9998.

Kaut man zelta pili dotu,
Es neietu N-ēi:
Sīvi kungi, veci puiši,
Ķēdēm zeme izmēŗota.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

9999.

Kad man tika, es iepūtu
No smildziņas uguntiņu;
Kad man tika, es dabūju
Visraženu tēva dēlu.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Tecēdama es iepūtu
No smildziņas uguntiņu;
Tecēdama sapliķēju
Visgudro tēva dēlu.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

10000.

Kad man' vestu, es neietu
Ozolnieku pagastā:
Tur tie puiši lieldzērāji,
Un tie kungi sīv' un bargi.
270 [Ozolu muižā (Ozolnieku pag. Jg)].

- 356 -

10001.

Kad nav laba, lai nekāda
Man maizītes arājiņa;
Labāk raudu vienu dienu,
Nekā visu mūžu raudu.
188 [(?)].

10002.

Kad nav laba, lai nekāda
Man maizītes arājiņa;
Lai stāv mani linu krekli
Visu mūžu pūriņā.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

10003.

Kad redzēju skaistu zēnu,
Tad no prieka noraudāju;
Kad tas mani bildināja,
Tad no prieka gavilēju.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10004.

Kad, tautiet, mani ņemi,
Ņem papriekšu kalponīti;
Viena malt es neiešu,
Tev būs kauns palīdzēt.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

10005.

Kad tu biji ozoliņš,
Kam tu augi lejiņā?
Kad tu biji dižens puis(i)s,
Kam uz mani raudzījies?
308 [Altenē (Seces pag. Jk)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

10006.

Kad tur būtu skuju būda,
Žagariņu istabiņa,
Es būš' iet, es dzīvot,
Tīk manami prātiņam.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10007.

Kāda vīram sieva būšu,
Kāda bērniem māmuliņa:
Rīta māla nemācēju
Caur rokām ritināt.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

10008.

Kājām spēru kalpa puisi
No tēviņa nama durvju:
Kauns manam tēviņam
Kalpa puisi znotu saukt.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

10009.

Kārta Kārta, Laime Laime,
Kā tu līdzi nedarīji:
Citu prec, citu ved,
Es palieku liekamaj'.
216 [Ventspilī].

10010.

Kaimiņ' mani i gribēja
Kaimiņos paliekot;
Man' brāliņi i nedeva
Aiz vecā ienaidiņa.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

10011.

Kaimiņ' puiši izplukšķē(j)ši,
Ka es rupju dziju vērpu;
Vedīs mani šorudeni
Pie kaimiņu pastarīša.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

10012.

Kačeits loksta pa ustobu,
Soka, es pi veira īšu,
Soka, es pi veira īšu,
Aiz jaunuo puišk'ineņa.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

10013.

Kālab mani brūni svārki
Vilni meta pakaļāi?
Kā tie vilni nemetīs,
Par novadu arājiņš!
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

10013¹.

Kalnā kāpu raudzītiesi,
Kur aug manis arājiņš;
Diļļu dārzi, liepu koki,
Tur aug manis arājiņš.
3011 [Pomušas un Ārdzes pagastos (Ceraukstes pag. B)].

10014.

Kalpa dēļ lai sapūst
Mani krekli pūriņā,
Kamēr manus bāleliņus
Tēva dēli bildinās.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

10015.

Kalpa pirktu gredzentiņu
Laukā liku uz akmiņa.
Kuŗš putniņis dabonieti,
Atdodieti kalpiņam.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

- 357 -

1. Laukā liku virs akmeni
Kalpa puiša gredzeniņu.
Kuŗš putniņš padabū,
Lai nes kalpa rociņā.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

10016.

Kalpa puisis riju cirta,
Redzēj' mani liel' augot.
Kalpiņ, koka netērē,
Nebūš' tava līgaviņa.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

10017.

Kalpam dod, māmuliņa,
Kalpam biji vēlējuse;
Kalpa laimiņ' i nebija
Ūdenī iekrituse.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10018.

Kalpiem gāja tas puisīts,
Kalpa svārki mugurā.
Kaut māmiņa man' devusi,
Man uztika prātiņam.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Kalpiem gāja tas puisīts,
Kalpa svārki mugurā.
Mīlēj' mani tas puisīts,
Kaut Laimiņa vēlējuse.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

2. Kalpu gāja tas puisītis,
Kalpa svārki mugurā.
To, brālīši, neliedzat,
Tas man tika prātiņam.
218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

10019.

Kalps neēde, kalps nedzēre,
Uz manim domādams.
Grauz akmini, dzer ūdeni,
Es jau tava vis nebūšu!
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

10020.

Kam bij man kalnā kāpt,
Kam saulē raudzīties?
Kam bij man mīļi saukt
Nelaulātu tēva dēlu?
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

10021.

Kam, māmiņa, mani vienu
Tik raženu audzināji?
Div' tautieši sakavās,
Manu vienu gribēdami.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

10022.

Kam man iet tautiņās,
Kur būs slikta dzīvošana?
Manas pašas bāliņam
Zaļa druva, zelta vārpas.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

10023.

Kam man iet ceļa malu,
Vai celiņa man nebij?
Kam man iet pie atraikņa,
Vai nebija puisēniņu?
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

10024.

Kam, puisīt, velt' domāji, -
Tu jau manis nedabūsi,
Man jau sen saderēts
Diženais tēva dēls.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

10025.

Kam, tautieti, tu cerēji,
Kam tu man nesacīji?
Tu cerēji, nesacīji,
Es ar citu saderēju.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

10026.

Kāpēc man tautiets jāja
Darba dienas vakarā?
Mana darba lūkoties,
Mana gudra padomiņa.
Es tīšām atsēdos
Māršas vietas kājgalī.
24 [Lēdurgas draudzē].

10027.

Kāpēc manas skaistas rozes
Vairs tik sārti neziedēja?
Māmiņ', rožu ravēdama,
Atraikņam izsolījsi.
65 [Valtenbergā (Mazsalacas pag. Vlm)].

10028.

Kāpēc mani māmuļīna
Prom nedeva tautīnās?
Sev taupīja malējīnu,
Brāļam rijas kūlējīnu.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

10029.

Kas man deva to ābolu,
Kas ābeles galiņā?
Kas man deva to puisīti,
Kas dienēja ķeizaram?
63 [Sprēstiņos (Dauguļu pag. Vlm)].

- 358 -

10030.

Kas ziedēja zirņu ziedu,
Kas magones daiļumiņu?
Bāliņš zied zirņu ziedu,
Es magones daiļumiņu.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

1. Brālīts zieda linu ziedu,
Es magones dailumīnu;
Es ziedētu vēl dailāki,
Būt' man sava māmulīna.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

10031.

Kas to manu tēva sētu
Pakaviem izkapāja?
Te sajāja svešas tautas
Man' auguma lūkoties.
188 [(?)].

10032.

Kas to teica, nava tiesa,
Pie atraikņa laba dzīve?
Gar atraikņa nama durvīm
Asariņu upe tek.
121 [Gulbenē (Md)].

10033.

Kas uguni spridzināja
Viņā lauka galiņā?
Tautu dēla acis dega,
Uz manim raugoties.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Kas uguni žibināja
Sīkāi kārkļu krūmiņāi?
Tautu dēla acis dega
Uz to manu augumiņu.
190 [Kuldīā].

10034.

Kas var zvaigznes izskaitīt,
Jūras zvirgzdus izlasīt,
Tas var mani bildināt,
Kuŗu dienu gribēdams.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

10035.

Kas varēja priedi vērpt,
Kas ozolu šķeterēt?
Kas varēja mani šķirt
No tīkama tēva dēla?
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)], 206 [Kuldīgas apriņķī].

1. Kas varēja svina zirgu
Caur tēraudu cauri jāt?
Kas varēja man aizliegt
Patīkamu tēva dēlu?
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

10036.

Kaut man būtu simts bāliņu,
Tie nav viena taut'ša vērts;
Pie tautieša galvu spiedu,
Ne pie simtu bāliņiem.
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

10037.

Klāt zināju arājiņu,
Tālu laidu valodiņas,
Lai ļautiņi nezināja,
Lai tie mani neaizliedza.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)], 181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

10037¹.

Klusi, pluksti, turi muti,
Tu nezini, kas es esmu!
Droša tēva meita biju,
Gudra puiša līgaviņa;
Drošais tēvis audzināja,
Gudrais puisis darinās(?).
116 [Bormaņu muižā (Trapenes pag. Vlk)].

10038.

Klusi, puisi, turi muti,
Tu ar mani nerunā:
Droša tēva meita biju,
Drīz es tevim pliķi situ.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10039.

Klus' tu, šķelmi, turi muti,
Tu ar mani nerunā!
Vai tu zini, kas es esmu,
Kas ir mani bāleliņi?
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10040.

Klusu klusu parunāju
Ar to savu māmulīti,
Vai būs iet tautiņās,
Vai arāju sētā vest.
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)].

1. Izgāj' mana šī vasara
Domājama, cerējama,
Vai bij mana tautās ieta,
Vai tautieti sētā vesta.
Labāk mana tautās ieta,
Ne tautieti sētā vesta.
249 [Reņķu muižā (Zebrenes pag. Tk)].

2. Klusu, klusu, divējādi
Ar māmiņu parunāju:
Vai es iešu tautiņās,
Vai tautieti mājās ves [=vedīs].
Labāk iešu tautiņās,
Lai jāj brāļi panākstos,
Lai jāj brāļi panākstos,
Lai tērēja sīku naudu.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

- 359 -

10041.

Knipi situ, riņķi griezu
Rikteriešu tiesiņā,
Zinājos, ka nebūšu
Rikteŗ' puiša līgaviņa.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

10042.

Ko bij manim nu darīt?
Dieviņš teica, Laima liedza;
Dieviņš teica maizes vietu,
Laima - gaužas asariņas.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)], 362 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ai Dieviņa darīšana,
Kam klausīšu, neklausīšu?
Ļaudis teica maizes zemi,
Laima - gaužas asariņas.
86 [Ļaudonā (Ļaudonas pag. Md)].

2. Māte deva, Laime pēla
Bagātāja vietiņā;
Māte saka: maizes vieta.
Laime saka: as'ru vieta.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

10043.

Ko es biju Dievam riebis,
Ko mīļai Māriņai?
Kam Dieviņis man nedeva
Šai zemē arājiņa?
224 [Kabilē (Kld)].

10044.

Ko līdz man balta mute,
Mans ražens augumiņš, -
Dažam ciema puisītim
Sāp sirsniņa, birst asaras.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

10045.

Ko līdz mana zīda kleite,
Ko līdz zīda nezdodziņš?
Veci puiši, zilzobīši,
Gar manimi knakstinās.
218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

10046.

Ko, māmiņa, raud' par mani,
Ko par mani bēdājies?
Kuŗš puisītis mani ņēma,
Lai par mani bēdājās.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

10047.

Ko, māsiņa, darīsam,
Abas lielas bāliņos?
Aužam kuplus ielociņus,
Gaidām tautu atjājam.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

10048.

Ko, māsiņa, darīsim,
Abas lielas uzaugušas?
Iesim abas vienu dienu,
Lai māmiņa gauži raud.
1311 [Apē (Vlk)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

10049.

Ko, māsiņas, darīsim.
Bez arāju palikušas?
Pārdosim vilnainītes,
Pirksim jaunus kaŗavīrus.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

10050.

Ko, puisīti, knakstījies?
Tu jau mani nemīlēji;
Kas man tika, kas mīlēja,
Tam es pate palīdzēju,
Tam es devu savu roku,
Savu zelta gredzentiņu.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

10051.

Ko, puisīti, lūkojies,
Ko uz mani cerējies?
Ej tu vēl gani cūkas
Sava tēva tīrumā!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Ko tu, puika, šurp skaties,
Vai tu gribi mani ņemt?
Vai nevari cūkas ganīt
Sava tēva tīrumā?
Gan tev' māte pabaros
Ar sivēna biezumiem.
Man' māmiņa pabaroja
Ar tiem piena ziediņiem.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)].

10052.

Ko, puisīti, lustējies
Ap to manu augumiņu?
Tu n(e)es' manu brunču vērte,
Ne vēl mana augumiņa.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10053.

Ko, puisīti, skatījies?
Tu jau mani nedabūsi.
Es meitiņa Rīgā augu,
Cēsīs gāju baznīcā.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

- 360 -

10054.

Ko, puisīti, tu domā,
To tu vis nerunā;
Ne man tīk, ne es iešu,
Ne ar mani māte deva.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

10055.

Ko, puisīti, tu uz mani
Tik žēlīgi raudzījies?
Vai tev bija manis žēl,
Vai tā mana vaiņadziņa?
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

10056.

Ko raugiesi, zemraudzīti,
Vai tu manis neredzēji?
Vai klētēji es uzaugu?
Vai negāju druviņā,
Vai negāju druviņāi
Līdz ar savis bāleliņis?
Ik dieniņas druvāi gāju
Līdz ar savis bāleliņis.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

10057.

Ko skaties, tautu dēls?
Tu jau manis neprecēsi;
Man jau savs tēva dēls
Kā pelēkis vanadziņš.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

10058.

Ko tā mana māmuliņa
Man mazai padarīja,
Ka tie puiši uz man' krīt
Kā uz ogu vācelīti?
34 [Plāterē (Plāteres pag. Rg)].

10059.

Ko, tautieti, tu domāji?
Es domāju gana labi:
Es domāju tev' atstāt,
Iet pie cita tēva dēla.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

1. Tu, puisīti, nezinē,
Kād's dom's es domē:
Es domē tev' atstāt,
Iet pie cita tēva dēl'.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

10060.

Ko, tautieti, tu domāji,
Ļaudīm mani vaicādams?
Zināms bija mans darbiņš,
Redzams manis augumiņš.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

10061.

Ko var māte man darīt?
Kur es gribu, tur es eju;
Grib', es eju pie arāja,
Grib', pie doŗu dēlējiņa.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

10062.

Ko vērts manim šei dzīvot,
Te nav mans arājiņš;
Iešu prom meklēdama,
Kamēr viņu atradīšu.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

10062¹.

Koklītes koklēja
Upītes malā.
Bij manim redzēt
To koklētāju,
Es dotu labrītu,
Labvakariņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

10063.

Krāj, tautieti, sīku naudu,
Pa vienam vērdiņam:
Augšu liela, būšu tava,
Tavas naudas tērētāja.
271 [Pienavā (Džūkstes pag. Jg)].

10064.

Krati, krati, krateklīti,
Tu jau manis nedabūsi;
Gana man labu ļaužu
Ij bez tevis, krateklīti.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

10065.

Krievos dodi, māmuliņa,
Krievos pūra nevajag,
Krievos pati izvalkāju
Savu roku darījumu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

10066.

Krievos gāju, leišos gāju,
Arājiņa taujādama.
Ni krievos, ni leišos,
Atsarada Vidzemē.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

- 361 -

10067.

Kritīs mans vaiņadziņš,
Šai tiesā nekritīs;
Par robežu robežā,
Kosēniešu tiesiņā.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

10068.

Krogā gāju alu dzert,
Jaunu puišu lūkoties;
Veči vien sanākuši,
Grieztēm bārzdas sagriezuši.
119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)].

10069.

Krogā gāju alus dzert,
Krogā puišus lūkoties;
Kroga alus gan patika,
Kroga puiši nepatika.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

10070.

Krogā gāju alus dzert,
Krogā puišu lūkoties.
Kur tu, jodu, nolūkosi,
Krogā puiši piedzēruši.
1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)].

1. Māte mani krogā raida
Arājiņu lūkoties.
Kāda vella nolūkošu,
Visi puiši piedzēruši!
171 [Tāšu Padurē (Kalvenes pag. Azp)].

10071.

Krupi krupi, tu puisīti,
Tu jau mani nedabūsi;
Tu kā krupis vazājies,
Es kā liepa līgojos.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1. Krupi krupi, tu puišeli,
Tu jau mani nedabūsi;
Tu kā krupis nolēkāsi,
Es kā roze noziedēšu.
206 [Kuldīgas apriņķī].

2. Puisi puisi, krupi krupi,
Kam tu mani kaitināji?
Tev kājiņas tā nodila
Kā krupim lēkājot.
224 [Kabilē (Kld)].

10072.

Krustamāte, krustamāte,
Dod man labu padomiņu:
Tautās iešu šoruden,
Kādu ņemšu brūtgāniņu?
Vai lai ņemu jaunu puisi,
Vai ar vecu atraiknīti?
Jaunam puišam sārti vaigi,
Vecam mantas pilnībā.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

10073.

Krustēm sviedu raibus cimdus
Sava pūra dibenā;
Nedod Dievs man aiziet
Pie dzērāja tēva dēla.
217 [Ārlavā (Ārlavas pag. Tl)].

10074.

Kūko, mana dzeguzīte,
Cik gadiņu man dzīvot.
- Divi, trīs pie māmiņas,
Visu mūžu tautiņās.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 121 [Gulbenē (Md)], 397-1.

10075.

Kulstīdama [skulstīdama], sukādama,
Pušu šķīru linu sauju;
Ar tautām runādama,
Pušu šķīru valodiņu.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

10076.

Kur es dzimu, kur es augu,
Šai vietā es nebūšu:
Es aizgāju uz Kurzemi,
Uz Kurzemes arājiem.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

10077.

Kur gubiņa pie gubiņas,
Tur ir labs tīrumiņš;
Kur sētiņa pie sētiņas,
Tur aug mans arājiņš.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

10078.

Kur, Laimīte, kavējies,
Kad pie manis neatnāc?
Vilks apēda brūtgāniņus,
Lielu mežu staigājot.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10079.

Kur, tautieti, acis liksi,
Kur piesēji kumeliņu?
Pirmis mani izvaicāji,
Pēc atjāji lūkoties.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

- 362 -

10080.

Kur, tautieti, kavējies,
Ka tu manis neredzēji?
Man jāgana kunga lopi,
Jāvērpj kunga pakuliņas.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

10081.

Kur, tautieti, tā valoda,
Ko mēs pērn runājām?
Tu solīji miežus sēt,
Noņemt manu vainadziņu.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10082.

Kur, tautieti, tā valoda,
Ko mēs pērn runājām?
Tu teicies mani ņemt,
Pirkt man zelta gredzentiņu.
Nenopirki, nepaņēmi, -
Šķelmjam šķelmja valodiņa.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1. Reti reti tās priedītes,
Kas bij viens taisnis zars;
Reti reti tas puisītis,
Kam bij taisna valodiņa.
Kur, puisīti, tavi vārdi,
Ko mēs pērn runājām?
Tu solīji mani ņemt,
Pirkt man zelta gredzentiņu.
Ne nopirki, ne noņēmi, -
Šķelmjam šķelmja valodiņa.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

10083.

Kur, tautiņas, jūs bijāt,
Kad jūs mani redzējāt?
Man's nelaida māmuliņa
Ne ganiņu pavadīt.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

10084.

Kur, tautiņas, jūs bijāt,
Kur jūs manis redzējāt?
Ne es gāju krogā dzert,
Ne tirgū rādīties.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)], 379.

1. Vai tauteņis raganeņis,
Kur jius mani redzejuot?
Vydyn bruoļu kulā guoju,
Vydyn māršu dērveņī.
4282 [Eversmuižā (Ciblas pag. Ldz)].

10085.

Kur tu augi, tautu dēli,
Ka es tevi neredzēju?
Kā zināju kreklu šūt,
Kā rakstīt nezdodziņu?
224 [Kabilē (Kld)].

10086.

Kurpītēs vien staigāju,
Lai kalpiņis nelūko:
Kalpiņam maz naudiņas,
Nevar kurpes šūdināt.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)], 267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

1. Kurpītēm vien staigāju, -
Kam nav naudas, nelūkos;
Ne bajārs nelūkos,
Nevar kurpes šūdināt.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

10087.

Kuŗš puisītis man mīlēja,
Tam es pate mutes devu;
Kuŗš jau mani nemīlēja,
Ne ar varu nedabūja.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)], 105 [Skujenē (Skujenes pag. C)], 109.

10088.

Kuŗš puisītis mani ņēma,
Lai šūn kaula kažociņu:
Guļ manā pūriņā
Dzelžiem kalta pātadziņa.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

10089.

Kuŗš puisītis mani ņēma,
Lai vij asu pātadziņu;
Es jau pate linus došu
Pātadziņu vīdināt.
24 [Lēdurgas draudzē].

10090.

Kuŗš puisītis mani ņēma,
Lai vij asu pātadziņu,
Lai vij asu pātadziņu,
Lai sit naglu galiņā:
Es jau biju ieradusi
Kārumāi, laiskumā,
Pienu ēdu, pienu dzēru,
Pienā muti nomazgāju.
56 [Pociemā (Pociema pag. Vlm)].

10091.

Kuŗš puisītis mani ņēma,
Lai vij gaŗu pātadziņu:
Viena meita māmiņai,
Lētumā audzināta.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

- 363 -

10092.

Kuŗš putniņis tā dzied koši,
Kā dzied koši lakstīgala?
Kuŗš brālītis tā mīl māsu,
Kā mīl mani tautu dēls?
168 [Meženiekos (Asītes pag. Lp)].

10093.

Labais mani labināja,
Sola mani ziemu ņemt.
Atnāk ziema, nāk vasara,
Labais mani vairs neņēma.
184 [Dūrē (Vārmes pag. Kld)].

10094.

Labāk devu speltei mutes,
Ne vecam puisēnam:
Speltes kvēpus noslaucīšu,
Puiša smakas nevarēju.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

10095.

Labāk devu suņam maizi,
Ne jaunam puisīšam:
Sunīts manus lopus rēja,
Puisīts mani kaitināja.
232 [Talsos (Tl)].

1. Labāk suņam mutes devu,
Nakā ciema puišķeniem:
Suinīts mun luopus gana,
Puikas, pitkas, kaitināja.
103 [Sausnējā, Vietalvā (Sausnējas un Vietalvas pag. Md)].

10096.

Labāk iešu tālumā,
Nepalikšu tuvumā;
Kad palikšu tuvumā,
Brāļa gaiļi maltu cēla.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

10097.

Labāk eimu [gāju] puķītēs,
Ne ar šķelmi valodās:
Man puķīšu pilna sauja,
Šķelmjam šķelmja valodiņa.
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

10098.

Labāk eimu [iemu] viena pate,
Ne ar puisi runādama:
Puisim bija viltus mēle,
Izvils manu padomiņu.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

10099.

Labāk gadu darbos gāju,
Ne par sliktu tautiņās;
Labāk raudu vienu dienu,
Ne visami mūžiņami.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Labāk ilgi darbos gāju,
Nekā jauna tautiņās;
Labāk raudu vienu dienu,
Ne visāi mūžiņāi.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

10100.

Labāk gāju dažu dienu
Lab' arāja kalponēm,
Ne visā mūžiņā
Sīva vīra līgaviņa.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

1. Labāk stāvu trīs gadiņi
Saimenieka kalponīte,
Nekā vienu pusgadiņu
Mitenieka līgaviņa:
Izjāj bēri dancojošu,
Pārjāj stulbu, klibojošu.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

10101.

Labāk gāju pie arāja,
Ne pie liela amatnieka:
Amatnieka līgaviņa
Par pasauli vazājās.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

10102.

Labāk gāju pie atraitņa,
Ne pie zēna knēvelīša:
Atraitnītis gan zināja,
Ko maksāja līgaviņa.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

10102¹.

Labāk gāju pie kalpiņa,
Ne pie laiska tēva dēla:
Kalpiņš ara tīrumā,
Tēva dēlis diedelēja.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

10103.

Labāk gāju pie kalpiņa,
Ne pie slikta tēva dēla:
Kalpiņš mūža neslinkoja
Kā sliktais tēva dēls.
101 [Rankā (Rankas pag. C)].

10104.

Labāk glaužu sav' galviņu
Pie pelēka akmentiņa,
Labāk glaužu pie akmeņa,
Ne pie slinka tēva dēla:
Akmentiņis tai brīdī,
Mūžam slinkis tēva dēls.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

- 364 -

10105.

Labāk griezu alkšņa rīksti
Nekā bērza galoksniņu;
Labāk gāju pie atraitņa
Nekā puiša dzērējiņa.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

10106.

Labāk gulu pie priedītes,
Ne pie laiska tēva dēla;
No priedītes skali plīsa,
Kas no laiska tēva dēla?
138 [Trikātā (Trikātas pag. Vlk)].

1. Labāk brienu stiegnu purvu
Nekā seklu ezeriņu;
Labāk guļu pie priedītes,
Ne pie laiska tēva dēla:
No priedītes skalus plēsa,
Ko no laiska tēva dēla?
115 [Jaunbilskā (Bilskas pag. Vlk)].

10107.

Labāk guļu virs akmiņa,
Ne atraitņa gultiņā:
Atraitņ' gulta izgulēta,
Mīļi vārdi izrunāti.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Labāk gulu uz akmiņa,
Ne atraitnes gultiņā:
Uz akmiņa mīksta guļa,
Sagulēta atraitnei.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

10108.

Labāk gulu virs akmeņa,
Ne atraiša gultiņā:
Virs akmeņa mīksta guļa,
Gultā gaužas asaras.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

10109.

Labāk kunga darbinieca,
Ne dzērēja līgaviņa;
Darbinieca liela slava,
Kas dzērēja līgaviņa?
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

10110.

Labāk kunga darbiniece
Nekā vārga līgaviņa:
Darbiniece nedēļām,
Mūžam vārga līgaviņa.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

10111.

Labāk kunga lopu meita,
Ne nelieša līgavīn';
Ziņģē kunga lopu meita,
Raud nelieša līgavīn'.
1191 [Ēveles draudzē].

10112.

Labāk malu rudzu sieku
Nekā auzu pasejani;
Labāk kalpa līgaviņa
Nekā laiska tēva dēla.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

1. Labāk malu rudzu sieku,
Ne auziņas pasienīti;
Labāk gāju pie atraiša,
Ne pie kāda delverīša.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

2. Labāk malu rudzu sieku,
Ne auziņu pussieciņu,
Labāk ņēmu mātes meitu
Nekā kādu kalponīti.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

10113.

Lobuok man' sausa molka
Na natiklis oruojeņš:
Sasakiuru lelu guni,
Syldu sovu augum'eņu.
4222 [Vārkavas pag. D].

10114.

Labāk man visai nav,
Ja navā labu ļaužu;
Labāk gāju māršai malt,
Bāliņam druviņā.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

10115.

Labāk mana vīze plīsa,
Nekā mana aukla trūka;
Labāk viena nodzīvoju,
Ne ar laisku tēva dēlu.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10116.

Labāk mani liet's nolija
Lielajā tīrumā,
Nekā mans vainaciņš
Neveiklīša rociņā.
313 [Ēķengrāvē (Viesītes pag. Jk)].

- 365 -

10117.

Labāk mani sniegs apsniga
Lielajā tīrumā,
Nekā gāju tai ciemā,
Kur jau mani negribēja.
7 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

10118.

Labāk mani sniegs apsniga
Lielu ļaužu tīrumā,
Nekā man pērslas bira
Vāju ļaužu namiņā.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

1. Labāk mani līts nolija
Lielajā tīrumā,
Nekā mani dūmi koda
Vāju ļaužu namiņā.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10119.

Labāk mans vainadziņš
Iekrīt cūku silītē,
Nekā mani tas paņēma,
Kas prātam nepatika.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

10120.

Labāk ņēmu tēva dēlu
Nekā resnu rudzu kaudzi:
Rudzu kaudze tam gadam,
Visu mūžu tēva dēls.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10121.

Lobuok jamu vacu calmu,
Na vacū oruojeņu:
Pi celmeņa guni kiuru,
Kas nu vaca oruojeņa?
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

10122.

Labāk pate mežā braucu,
Nekā slinku vīru ņemu:
Pārved' malku, sadedzinu,
Kur es slinku vīru likšu?
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

10123.

Labāk pate mežā braucu,
Ne pie slinka vīra gāju:
Man galviņa gauži sāp,
Slinku vīru lamājot.
43 [Tīnūžos (Ikšķiles pag. Rg)].

10124.

Labāk savu galvu grūžu
Zem lielās pura ciņas,
Nekā savu roku devu
Vecam tēva dēliņam.
79 [Jumurdā (Jumurdas pag. C)].

10125.

Labāk savu vaiņadziņu
Pret celmiņu sadauzīju,
Ne es ietu sav' mūžiņu
Pie nelieša vārdzenāt.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

10126.

Labāk savu vaiņaciņu
Pie celmiņa sadauzīšu,
Nekā došu jānoņem
Kādam kroga dzērājam.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

10127.

Labāk savu vainadziņu
Pie celmiņa sadauzīju,
Nekā gāju pie puisīša,
Kas netika prātiņam.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

10128.

Lobuok sovu vaiņuceņu
Symtu godu nosuojuse,
Nakai vīnu vasareņu
Ar navēkli dzeivuojuse.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

10129.

Labāk sēdu beņķītī
Mīlestības paspārnē,
Ne tautieša naudas kuli
Raudādama apvaktēju.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

10130.

Labāk teku kājiņām,
Kad nav laba kumeliņa;
Labāk viena nodzīvoju,
Kad nav laba arājiņa.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

10131.

Labāk upe ledu nesa
Nekā putu gabaliņu;
Labāk viena nodzīvoju,
Ne ar laisku arājiņu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

- 366 -

10132.

Labāk viena apsasedžu
Ar balto villainīti,
Nekā ņēmu slimu draugu,
Savas galvas dauzītāju.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Labāk viena sasatinu
Savā linu palagā,
Ne mūdiņa kārsināju
Ar bargo tēva dēlu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

10133.

Labāk vellu es ieraugu,
Ne dzērāja tēva dēlu;
Krustu metu, vells atstāja, -
Ko darīšu dzērājam?
65 [Valtenbergā (Mazsalacas pag. Vlm)].

1. Labāk vellu es ieraugu,
Ne dzērāju tēva dēlu;
Metu krustu, vells atstāja,
Dzērājs krusta nebēdāja.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

10134.

Labāk vilku es ieraugu,
Ne dzērāja tēva dēlu;
Vilkam kliedzu, vilks aizbēga, -
Ko darīšu dzērājam?
221 [Engurē (Engures pag. Tk)].

1. Labāk vilku es satiku,
Ne puisīti celiņā;
Vilkam kliedzu, tas aizgāja,
Puisīts ceļa man negrieza.
1311 [Apē (Vlk)].

10135.

Labāk vilku es satiku,
Ne dzērāju tēva dēlu;
Vilkam ceļu es pagriezu,
Dzērājam nevarēju.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

10136.

Labam dodi, māmuliņa,
Neiedodi nelabam!
Nava žēl vainadziņa,
Labajam noņemot.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

10137.

Labi būtu, aizpurieti,
Ja tu man atsacītu:
Es dabūtu daugavieti,
Tīru linu arājiņu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10138.

Labi labi, dzērājiņ,
Kad tu man atsacīji;
Man pašai līdzi auga
Mīlīgais tēva dēls.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

10139.

Labi labi, tautu dēli,
Kad man reizi atsacīji:
Netaisīšu mīkstas vietas,
Neklāš' balta paladziņa.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

10140.

Labs mani neņēma,
Pie slikta negāju;
Pa tām starpām,
Bez vīra paliku.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

10141.

Lai atraiknis, kas atraiknis,
Es atraikņa līgaviņa:
Māte, mazu auklēdama,
Atraikņam atvēlēja,
Cik likdama šūpolī:
Gul', atraikņa līgaviņa!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

10142.

Lai dieniņa, kād' dieniņa,
Kad saulīte spodri lēktu;
Lai mūdiņš, kāds mūdiņš,
Kad noņemtu vainadziņu!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

10143.

Lai es biju, ja es biju,
Līdz pusei izmirkuse.
I tad vēl es negāju
Pie neveikļa kaltēties.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

10144.

Lai es iešu, kur es iešu,
N-ē nepalikšu;
Mans prātiņis pa(r) novadu,
Visa mana dzīvošana.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)], 348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Šī novada es meitiņa,
Ne šo puišu līgaviņa;
Par novadu mans prātiņš,
Par novadu arājiņš.
216 [Ventspilī].

- 367 -

2. Vediet mani par Daugavu,
Atpakaļ vairs nenākšu:
Par Daugavu mans pūriņš,
Mans vizuļu vainadziņš.
326 [Taurkalnē (Taurkalnes pag. B)].

10145.

Lai es iešu, kur es iešu,
N-ē nepalikšu:
Ne te auga mieži rudzi,
Ne te labi tēva dēli;
Visi tādi buļļa pieres,
Brandavīna dzērējiņi.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)], 348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10146.

Lai es iet, kur iedam',
Še dzīvot es nevaru:
Olas manas kājas grauda,
Priežu zari vaiņadziņu.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

10147.

Lai es ietu, kur es ietu,
Stendniekos vien neietu:
Stendenieki savas meitas
Jūdz arklā, ecēkšās.
231 [Stendē (Stendes pag. Tl)].

10148.

Lai guļ mani linu krekli
Ozoliņa pūriņā,
Kamēr man gadīsies
Pa prātam arājiņš.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Gulat, mani linu krekli,
Trīs kārtāmi pūriņā,
Kad Dieviņis man nedeva
Pēc prātami arājiņa.
206 [Kuldīgas apriņķī].

10149.

Lai kaitinu ko kaitinu,
Pats es savu kaitināju;
Žēl man savu kaitināt,
Slepen slauku asariņas.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

10150.

Lai līst lietus ko līdams,
Es pie kupla ozoliņa;
Lai tautietis kāds tautietis,
Māsai mīļi bāleliņi.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

10151.

Lai nobāla man vaidziņi,
Lai sakalta vainadziņš,
Šos puišos nav neviena,
Kam es būtu līgaviņa.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

10152.

Lai sapuva mani lini
Šorudeni žogmalā,
Man āzgāja šī ziemīna,
Ar tautieti spēlējot.
158 (Tosmarē).

10153.

Laikā man mātes brunči,
Laikā mātes villānīte,
Laiks man iet tautiņās,
Kad Dieviņš palīdzētu.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

10154.

Laikā manim mātes kurpes,
Laikā mātes villānīte;
Tik vien laika vēl nebija
Sēsties tautu kamanās.
377 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10155.

Laikā man mātes kurpes,
Laikā mātes villainīte,
Laiks man bija tautās iet,
Atstāt tēvu, māmuliņu.
115 [Jaunbilskā (Bilskas pag. Vlk)].

10156.

Laiku laiku tu, tautiet,
Vai tu laika nezināji?
Tev nebija zirgam seglu,
Man sagšai ielociņa.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

10157.

Laiku laiku ceļu griežu
Staltam tēva dēliņam.
Lai tas mani nesamina
Zem kumeļa kājiņām.
18 (Kliģenē).

10158.

Laime gāja puišus sēt
Celmaiņā līdumā.
Man, Laimiņa, to puisīti,
Kuŗš sētuves dibinā!
308 [Altenē (Seces pag. Jk)].

- 368 -

10159.

Laime gāja puišus sēt
Celmaiņāji līdumā.
Sēj, Laimiņa, manu tiesu
Jel celmiņa galiņā!
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

10160.

Laime, mana liela laime,
Sētā auga arājiņš!
Ne man trūka mīļš vārdiņš,
Ne siltās gulēšanas.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

10161.

Laime, mana liela laime,
Tāļi auga arājiņš:
Neprasīja cimdu pāru,
Ne gulamu spilvenīti.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

10162.

Laime pina pinekliņu,
Kalniņā sēdēdama.
Piepin mani, nebagātu,
Pie bagāta tēva dēla.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

10163.

Laime pina pinekliņu,
Kalniņā sēdēdama.
Piepin mani, tu Laimīte,
Pie tīkama tēva dēla!
239 [Vecaucē (Vecauces pag. Jg)], 241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

10164.

Laime zina to dieniņu,
Kad es iešu tautiņās;
Laime zina to stundiņu,
Kad atstāšu māmuliņu.
3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10165.

Laim' uz laimi man, māmiņa,
Nu es iešu tautiņās:
Es atradu šoruden
Piecu lapu āboliņu.
7 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

10165¹.

Laipu liku pār upīti,
Pāri gāju līgodama;
Droši gāju, nebēdāju,
Pie dzērāja tēva dēla.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

10166.

Lakstīgala, vāverīte,
Auž man skuju paladziņu:
Būs manam tautiešam
Par apsegu dāvināt.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

10167.

Ļaujat man pašai vaļas
Arājiņu lūkoties;
Tā nav balta villainīte,
Uzsedzama, nosedzama.
220 [Dursupē (Zentenes pag. Tl)].

10168.

Ļaujat man pašai vaļu
Arājiņu lūkoties;
Ne tas man vienai dienai,
Tas visam mūžiņam.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Lieciet vaļu man pašam
Līgaviņas lūkoties;
Na tij mun vienai dienai,
Tij visam mūdiņam.
86 [Ļaudonā (Ļaudonas pag. Md)].

10169.

Ļaujat man pašai vaļu
Arājiņu nolūkot,
Kas nedzēra brandavīna,
Kas brauc labu kumeliņu.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

10170.

Lielas gaŗas žāvas nāca,
Ne tās man miega žāvas;
Lielis gaŗis tautu dēls,
Ne tas mans arājiņš.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Diži gaŗi žāksti nāca,
Ne tie mani miega žāksti;
Diža gaŗa tautu meita,
Ne tā mana līgaviņa.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

2. Žāvas nāce, žāvas nāce,
Ne tās man miega žāvas;
Tās bij man miega žāvas,
Kas atnāce vakarā.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10171.

Lielas gaŗas žāvas nāca,
Vai tās manas miega žāvas?
Lielis gaŗis tautu dēlis
Taisās manis arājiņis.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

- 369 -

1. Diži gaŗi žāksļi nāca,
Vai tie miega vai maizītes?
Dižis gaŗis tēva dēlis
Taisās maizes arājiņš.
158 (Tosmarē).

10172.

Lielas meitas mani, mazu,
Nicināt nicināja;
Es paņēmu vēl lielāku,
Viņas gauži noraudāja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

10173.

Lielas meitas, mazas meitas,
Visas puiši izprecē,
Manis pašas, vidējās,
Bildināt nebildē.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

10174.

Lieli [diži] puiši, mazi puiši,
Visi mani mīlēt mīl;
Kad es būtu balta maize,
Sen būt' mani apēduši.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

10175.

Liels krūmiņš, mazs krūmiņš,
Taču man pavēntiņš;
Liels puisēns, mazs puisēns,
Taču maizes devējiņš.
244 [Īlē (Īles pag. Jg)].

10176.

Lielu lielu riņķi metu
Ap atraikņa kamanām;
Atraiknīša kamaniņas
Pilnas gaužu asariņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

10177.

Liepu lapu tiltu taisa
Mani vest šoruden.
Vējs nopūta liepu lapu,
Vells paņēma vedējiņu.
225 [No Kaltenes līdz Kolkasragam gar jūrmalu (Tl, Vp)].

10178.

Liepu lapu tiltu taisu,
Sav' sirsniņu gaidīdama.
Vējš nopūta liepu tiltu,
Nevar' savu sagaidīt.
404 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10179.

Liepu lapu ceļu klāja,
Lai es ietu šorudeni.
Sapūst' pate, liepu lapa,
Es neiešu šoruden.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Liepu lapa ceļu klāja,
Lai es ietu šoruden.
Ej tu pate, liepu lapa,
Es neiešu šoruden.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

10180.

Liets nāce līdams,
Pērkons grauzdams;
Puiss nāce smiedams,
Man mutes dodams.
313 [Ēķengrāvē (Viesītes pag. Jk)].

10181.

Liec, tautieti, savu roku
Uz pelēka akmentiņa,
Ne uz mana augumiņa,
Kur redz mani bāleliņi.
55 [Mūŗa muižā (Mūrmuižas pag. Vlm)].

10182.

Lēni gāju, bet raženi,
Ienaidiņa neceldama;
Dažs no pulka gadījās,
No lēnuma lūko mani.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

1. Rāmi rāmi es staigāju,
Rāmi dores virināju;
Dažs pulkā gadījās,
Kas pēc rāmas raudzījās.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

10182¹.

Lēc rītā sārta, saule,
Sildi manu arājiņu;
Ja nesildi šai zemē,
Sild' citā viducī.
116 [Bormaņu muižā (Trapenes pag. Vlk)].

10183.

Lem, Laimiņ, to dēliņu
Ar gudro padomiņu,
Kas dusmās netrakoja,
Nelocīja kumeliņu.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10184.

Lepnam tēva dēliņam
Vieni paši goda svārki;
Ar tiem viņš mežā brauca,
Ar tiem mani lūkojās.
199 [Veczvārdē (Zvārdes pag. Kld)].

- 370 -

10185.

Lepni puiši, ne bagāti,
Tie ar mani nerunāja;
Aiz tā liela lepnumiņa
Suns saplēsa cepurīti.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

10186.

Līdzi dzimu, līdzi augu
Ar tautieša tēva dēlu;
Liks Laimiņa, vēlēs Dievs,
Līdz ar mūžu nodzīvošu.
216 [Ventspilī].

10187.

Līdzi mani tautas veda,
Sausu ceļu dāvādami;
Labāk staigu poru bridu
Pakaļ savam brāliņam.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

10188.

Līgo viens, ozoliņ,
Es ar tevi nelīgošu:
Man ar tevi līgojot,
Iet slavīte maliņā.
86 [Ļaudonā (Ļaudonas pag. Md)].

10189.

Līgot lieču āres liepu,
Līgot āres ozoliņu;
Brāļam liecu āres liepu,
Sev ārišku ozoliņu.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

10190.

Līgot mani kā bitīti
Par ūdeni Vāczemē:
Man Dieviņis nesarada
Šī zemē arājiņa.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)], 212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

10191.

Līgot man kā bitei
Pār ūdeni Vāczemē:
Citas meitas atņēmušas
Man maizītes arājiņu.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

1. Līgot man ar laiviņu
Pa ūdeni Vāczemēi:
Citi puiši atjēmuši
Manu jaunu līgaviņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

10192.

Līgot mani kā bitītei,
Sava nama taujāties:
Ne man mārša nama deva,
Ne bāliņš ustabiņas.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

1. Es dūdoju kā bitīte,
Sava nama meklēdama:
Ne man brāļi nama deva,
Ne māršiņas istabiņas.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

10193.

Līgot man kā bitītei,
Taujāt savu arājiņu;
Ja nebūs šai tiesā,
Būs citā maliņā.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

10194.

Līgot man kā bitītei,
Taujāt savu arājiņu.
Kas man deva arājiņu,
Kad es pate netaujāju.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10195.

Līgot man kā bitītei,
Taujāt sev arājiņu
Es jau pate gan zināju,
Dārga maize bāliņam.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

10196.

Līku loku upe tek,
Taisni tek ezerā;
Līku loku tautiets jāja,
Taisni jāj bāleliņi.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

10197.

Liku, liku, nenoliku
Savu zīļu vainadziņu;
Gāju, gāju, neaizgāju
Pie netikla tēva dēla.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

10198.

Linu, linu, ne pakulu,
Man' deviņi paladziņi;
Saimenieki, ne kalpiņi,
Man' deviņi brūtgāniņi.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

10199.

Liptin lipa liepu lapa
Pie manām villainēm;
Tā pielipa tautu dēlis
Pie tā mana augumiņa.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)], 195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

- 371 -

10200.

Lūdziet Dievu, nabadziņi,
Lai ved mani šoruden;
Jums ēšana, jums dzeršana,
Man tā mīļa gulēšana.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Lūdziet Dievu, nāburdziņi,
Lai man kāzas šoruden;
Jums ēšana, jums dzeršana,
Man tā silta gulēšana.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

2. Priecājties, ciema meitas,
Es aiziešu šorudeni;
Jums būs ēst, jums būs dzert
Man būs jauns arājiņš.
216 [Ventspilī].

10201.

Lūko bites to ozolu,
Kam dzelteni skošu gali;
Es lūkoju to puisīti,
Kam dzelteni matu gali.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

10202.

Lūko labi, tautu dēliņ,
Vai tev acis aizmigušas?
Citu dienu nevaināji
Mana maza augumiņa,
Kā es tevi nevaināju,
Dižauguša, netikuša.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)], 246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

10203.

Lūko, māte, citu ganu,
Es ganos vairs neiešu:
Ik dieniņas tautas jāja
Pa manām ganībām.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)], 42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

10204.

Lūko mani, tautu dēls,
Ganos vien nelūko:
Ganiņam gana drēbe,
Vējš matiņus purināja.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)], 184 [Dūrē (Vārmes pag. Kld)], 200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)], 208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

10205.

Lūko mani, tautu dēls,
Ganos vien nelūko;
Lūko mani druviņā,
Rudzu spailes galiņā.
224 [Kabilē (Kld)].

10206.

Lūko mani, tautu dēli,
Lūko augstu, lūko zemu;
Lūko augstu darbu manu,
Zemu mīļu dzievāšanu.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

10206¹.

Lūko mani tautu dēls
Šī devīta vasariņa;
Augumiņu nolūkos,
Padomiņu nezinās.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

10206².

Lūko mani, tautu dēls,
Pūra vien nelūko:
Ganos gāju, darbos gāju,
Kas pūriņu pielocīja?
224 [Kabilē (Kld)].

10207.

Lūko mani tautu dēls,
Šī devīta vasariņa,
Nedrīkstēja bildināt,
Ne saukt savu līgaviņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

10208.

Lūko mani tautu dēls,
Šī devīta vasariņa.
Tu nokalti lūkodams,
Es kā roze noziedēju.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

10209.

Lūko mani tautu dēls
Trīs vasaras brālīšos;
Es tautieti nolūkavu
Vienu dienu druviņā.
Necik ilgi nepaaris,
Dusin' savu kumeliņu,
Dusin' savu kumeliņu,
Savu slinku augumiņu.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

10210.

Lūko mani, tautu dēls,
Tu lūkoji, es lūkoju:
Tu lūkoji darbu manu,
Es tav gudru padomiņu.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 58 [Rozbeķos (Rozulas pag. C)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 372 -

10211.

Lūko mani tautu dēls
Visu gaŗu vasariņu;
Darbu manu nolūkoja,
Padomiņa nevarēja,
Padomiņa nevarēja,
Visu mūžu dzīvodams.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

10212.

Lūko mani tautu dēls
Visu gaŗu vasariņu;
Es tautieti nolūkoju
Plānāi skalu lipīdama:
Divi stundas kājas ava,
Trešo lika cepurīti;
Jūdzi saule ritināja
Līdz iejūdza kumeliņus.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

1. Ko tu, puisi, tūļojies
Apār savu kumelīn'?
Stundu laika zirgu jūdza,
Vēl grožīns neuzlikts.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

2. Tautiets mani lūkojās,
Šī devīta vasariņa;
Es tautieti nolūkoju
Vienā kāju āvumā,
Vienā kāju āvumā,
Vienā zirga jūgumā:
Piecas stundas kājas āva,
Sesto jūdza kumeliņu;
Septītā stundiņā
Kumeļam grožu lika.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

3. Tautu dēls nakti guļ,
Man' augumu raudzīdams.
Es būš' tavu noraudzīt
Par pagalmu tecēdama.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

10213.

Lūko mani tautu dēls
Caur spalvaiņu cepurīti;
Tīk, lūko caur pirkstiem [pierkstiem],
Tu jau mani nedabūsi [nedabos].
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

10214.

Lūkojies nu, tautieti,
Nu tev vaļa lūkoties;
Kad paņēmi, neniecini,
Nesakies neredzējis.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

10215.

Lūkojiesi, tautu dēls [bāleliņ],
Ne aklāmi actiņām,
Ka tu, jēmis, nenicini
Miegulīti, snaudulīti.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

10216.

Lūks mani lūkoja
Caur zaļu birzi.
Ja gribi redzēt,
Nāc klajumā;
Ja gribi dabūt,
Nāc brālīšos.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

10217.

Luste luste vanagam,
Zīle dzied kaņepēs;
Luste tautu dēliņam,
Kad es augu bāliņos.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)], 28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 71 [Drustos (Drustu pag. C)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)],
101 [Rankā (Rankas pag. C)], 1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 1311 [Apē (Vlk)], 134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)],
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)], 321 [Zasā (Zasas pag. Jk)], 323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)], 354 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Žēli žēli vanagam,
Redz vistiņu kaņepēs;
Žēli žēli tautiešam,
Redz man' daiļu staigājot.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10218.

Lustējati, jūs bērniņi,
Man būs kāzas šoruden:
Dzīrās mūsu lielais puisis
Sievu ņemt šoruden.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)], 27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

10219.

Lustīgam man dzīvot,
Man zināms arājiņš,
Man zināms arājiņš
Pašu kunga novadā.
230 [Zentenē (Zentenes pag. Tl)].

10220.

Lustīgam, vēlīgam,
Tam ar mani nodzīvot,
Ne kādam dūceņam,
Asariņu dzērājam.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

10221.

Māk vītolis grozīties,
Māk zariņi locīties;
Māku puišus kaitināt,
Māku pate vairīties.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

- 373 -

10222.

Māmiņ' mani audzināja
Kā vālodzi lizdiņā;
Dod, Dieviņ, lielai augt,
Būšu puišu valdiniece.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

10223.

Māmiņ' mani solījās
Tālu doti tautiņās.
Tu, māmiņa, gan nezini,
Man zināms arājiņš.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 190 [Kuldīā], 282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)].

10224.

Māmiņa mīļā,
Laid mani pie vīra:
Pupiņi gatavi,
Pumpiņa galā.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

10224¹.

Māmulīte man vaicāja:
Kam, meitiņa, naudu krāji?
Pirkšu pīpi, pirkš' tabaku,
Pirkš' tabaka smēķētāju.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

10225.

Māte mana pabažniece,
Es meitiņa bīreniete;
Pabažnieku bāleliņi,
Vedat mani atpakaļ!
4 [Aijažos].

10226.

Māte mani auklēdama
Vāciešam apsolīja;
Es pakritu raudādama
Zem arāja kājiņām.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

10227.

Māte mani auklēdama
Vāciešam pasolīja,
Cik likdama šūpulī:
Gul', vācieša līgaviņa!
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Kāda skauģa vēl vajaga,
Kā tā mana māmulīte?
Šūpulē ielikdama:
Guli, kalpa līgaviņa!
360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Māte saka: Laimes vaina!
Pašas mātes vaiņa bija, -
Cik likdama šūpolī:
Gul' atraikņa līgaviņa!
373 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3. Manas pašas māmuļiņa
Man mūžiņu nolikuse, -
Cik likdama šūpulē:
Gul', dreimaņa līgaviņa!
Man patīk miežu druva
Dzeltenām vārpiņām,
Man patīk arājiņš
Dubļainām kājiņām.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

10228.

Māte mani bārtin bāra:
Kur tu, kuce, vazājies?
Divi dienas, bez pusdienas,
Ar puišiem ķīvējos.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

10229.

Māte mani mazināja,
Ciema puiši dižināja;
Māte sauca cūkganiņu,
Ciema puiši līgaviņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

10230.

Māte mani, mazu meitu,
Ciempuišiem, pasolīja:
Kad uzaugu liela meita,
Tā kā cāli plucināja.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

10231.

Māte mani mīļi sauca
Nāc, meitiņa, istabā!
Vai tā sauca mīlēdama,
Vai tautām(i) rādīdama?
14 [Inčukalnā (Inčukalna pag. Rg)], 281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)], 78 [Kroņa Iršu muižā (Iršu pag. Md)], 190 [Kuldīā], 264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)], 282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)],
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)], 348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Māte mani mīļi lūdza;
Nāc, meitiņa, istabā!
Vai tā lūdza mīļodama,
Vai tautāmi rādīdama?
Ja tā lūdza mīļodama,
Viegli durvis virināju;
Ja tautāmi rādīdama,
Stundu vienu soli spēru.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

- 374 -

2. Mīļi mani māte sauca, -
Pill' istaba svešu ļaužu;
Vai sauc mani mīlēdama,
Vai ļaudīm rādīdama?
224 [Kabilē (Kld)].

3. Tekam abi, brāleliņi,
Māte sauca launagā;
Vai tā sauca launagā,
Vai tautām rādīdama?
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

10232.

Māte mani pasolīja
Kliņģermuižas junkuram;
Paldies Buļļu Pēteŗam,
Kas ieteica Sīmaņam.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

10233.

Māte mani rātin rāja,
Ka es puišus nemīlēju.
Ko, māmiņa, es darīšu,
Kad tie puiši man nemīl?
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10234.

Māte mani rātin rāja,
Ka es puišus nemīlēju.
Vai māmiņa, ko mīlēšu,
Puiši lieli viltinieki.
240 [Bikstos (Bikstu pag. Tk)].

10235.

Māte mani rātin rāja:
Meitiņ, puišu nemīlē!
Man mīlēja tautu dēls
Kā sirsniņa azotē.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

10236.

Māte mani tirgū veda
Māras dienu, Annas dienu;
Pate gāja Bērtulī
Sav' draudziņu aplūkot.
Māte mani vilšus vīla
Pie tautām istabā;
Laba brāļa līgaviņa,
Ka tā manim pasacīja.
Pa lodziņu pasavēru,
Kādi ļaudis istabā:
Nomalieši istabā
Locīt loca valodiņu.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10237.

Māte cepa kukulīti,
Es raudāju aizkrāsnē;
Vīra, vīra, māmuliņ,
Es kukuļa negribēju.

1. Māte cepe kukulīti,
Es sēdēju raudādama.
Solīj' māte kukulīti,
Es sēdēju raudādama.
Solīj' māte vilnānītes,
Es sēdēju raudādama.
Solīj' māte reibu govi,
Es sēdēju raudādama.
Solīj' tēvs sirmu zirgu,
Es sēdēju raudādama.
Iesa- māte- gādājās:
Mož meitiņa vīra grib?
Ak tu manu māmuliņ,
Tavu jauku valodiņ'!
Kā nu cilvēks
Cilvēka negribēs?
Putniņš mežā,
Tam savs draudziņš;
Āboļī kokā
Pa pārīšiem;
Riekstiņi lazdā
Ķeķītēs;
Zirnīši druvā
Kāsīšos.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Trīs dieniņas saraudāju,
Līcie cūkas ganīdama.
Solīj' māte pien' ar maizi;
Neēdīšu pien' ar maizi.
Solīj' māte baltu putru;
Neēdīšu baltu putru.
Iesa- māte- vaicājās:
Kozin meita vīra grib?
- Ak tu Dievis, māmuliņa,
Tavu jauku valodiņu!
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

10238.

Man bij iet pērnruden,
Es paliku šoruden,
Es paliku šoruden
Ciema puišus kaitināt.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

- 375 -

10239.

Man brāliņš skapi taisa
Ozoliņa dēlīšiem:
Sen tīkoja tautu dēls
Manu smuidru augumiņu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

10240.

Man deviņas rozes zied,
Desmitā magonīte
Man deviņi nurmuižnieki,
Desmitais veismaniets.
Ne pie viena es neiešu.
Kamēr savu sagaidīšu,
Kamēr savu sagaidīšu
No Vāczemes atnākot.
Rībēs tilti atjājot,
Skanēs pieši aizvedot.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

10241.

Man Laim'eņa īdavus'e
Gūdamū z'eidaut'eņu.
Kur, Laim'eņ muomul'eņ,
Gūdauteņu izglobavu?
- Kad īdama taut'eņuos,
Īdūd mīžu oruojam;
Oba div' slaukot'ēs'
Da meud'eņa gal'eņam.
422 [Līvānu pag. D].

10242.

Man, Laimiņa, to puisīti
Ar gudro padomiņu,
Kas piedzēris neģeķoja,
Nelocīja kumeliņa.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

10243.

Man māmiņa piesacīja:
Meitiņ, puišu nekairini!
Puiši sēd rindiņā,
Man sirsniņa kutēt kut.
Lai tie citi, ko tie citi,
Man tas vienis vairāk mīl.
Tam es devu savu roku,
Savu zelta gredzeniņu;
Tam es pate pasadevu,
Mūžam kreklu audējiņa,
Mūžam kreklu audējiņa,
Mīkstas vietas taisītāja,
Mīkstas vietas taisītāja,
Balt' palaga klājējiņa.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

10244.

Man māmiņa piesacīja:
Meitiņ, puišu nemīļo!
Es jau viņu nemīļoju,
Viņi paši man' mīlēja.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

10245.

Man māmiņa piesacīja:
Meitiņ, puišu nemīlē!
Kā, māmiņa, nemīlēšu,
Man tie puiši mīlēt mīl.
Kur tie puiši pulkiem jāj,
Tur stāv mana dvēselīte.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Man mammiņa piesacīja:
Dēliņ, meitu nemīlēj'!
Kā, mammiņ, nemīlēt,
Man meitiņas mīlēt mīl.
124 [Lāzberģi (Mārkalnes pag. Vlk)].

10246.

Man māmiņa piesacīja:
Meitiņ, puišu nemīļo!
Kad māmiņa neredzēja,
Palēkdama mutes devu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10247.

Man mammiņa piesacīja:
Meitiņ, puiša nemīlē!
Kam zirnīši neziedētu,
Es ar puišu nemīlētu.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

10248.

Man' māmeņa pīsacē:
Meiteņ, puišu namīloi!
Puiseits sēd komonuos,
Man' acteņis dedzin' dag.
4271 [Rēzeknes apr.].

10249.

Man māmiņa piesacīja
Puišiem mutes nedakstīt.
- Puišiem mutes dakstīdama,
Savu godu paspēlēji.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

10250.

Mani mammeņa nalaide
Ni ganeņu pavadeitu,
Škita mani nūejūt
Ar azara gaigul'eņu.
435 [Latgalē].

- 376 -

10251.

Man' māmiņa vienu reizi
Tautiņām parādīja,
Jau tautām iemīlēja
Mans daiļais augumiņš.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

10252.

Manis dēļe jauni puiši
Vai auguši, neauguši,
Es aiziešu pie atraiša,
Pie lielaja naudenieka.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)], 181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

10253.

Manis dēļ jauni puiši,
Vai auguši, neauguši,
Man Dieviņis pavēlēja
Atraitim roku dot.
179 [Vecsieksātē (Sieksātes pag. Azp)].

10254.

Manis dēļ jauni puiši
Vai auguši, neauguši,
Pate māku sienu pļaut,
Pate art druviņāi;
Linu sēt vien nemāku,
To palūgšu brālīšam.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

10255.

Manis dēļ jauni puiši
Vai bijuši, nebijuši,
Man Laimiņa vēlējuse
Pusmūžiņa tēva dēlu.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

10256.

Manis dēļ, Gramzdas birze,
Vai zaļoji, nezaļoji;
Manis dēļi Gramzdas puiši
Vai auguši, neauguši.
166 [Gramzdā un Smaižos (Gramzdas un Aizviķu pag. Lp)].

10257.

Manis dēļ Dzērves puiši
Lai aug pora līkumāje,
Par novadu mans prātiņš,
Visa mana dzīvošana.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

10258.

Manis dēļ, aulēnieši,
Zābaciņus nešujat!
Man pašai dzērbenietis
Viksētiem zābakiem.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10259.

Manis dēļ, annēnieši,
Savus āžus nejūdzat!
Man seglos kosēnieši
Savus bērus kumeliņus.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

10260.

Manis dēļe dzēr(v)enieki
Vai auguši, neauguši,
Atjās mani cīravnieki
Dulumbērus kumeliņus.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Pusvācieši priekš maniem
Vai bijuši nebijuši,
Man atjās tautu dēls
Sirmajiem kumeļiem,
Sirmajiem kumeļiem,
Sudrabiņa pakaviem.
7 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

10261.

Manis dēļ padurnieki
Vai auguši, neauguši,
Es iziešu par novadu,
Vainadziņu cilādama.
171 [Tāšu Padurē (Kalvenes pag. Azp)].

10262.

Manis dēļi šitie puiši
Vai auguši, neauguši,
Es aizgāju dziedādama
Sveša kunga pagastā.
347 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10263.

Manis dēļ šitie puiši
Vai auguši, neauguši,
Es jau maza saderēju
Cita kunga pagastāi.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

10264.

Manis dēļ šitie puiši
Vai auguši, neauguši,
Man zināmis arājiņis
Cita kunga pagastā.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10265.

Manis dēļ šitie puiši [zēni],
Vai bijuši, nebijuši,
Es šito puišu dēļ
Baltu kāju neautu.
331 [Augškurzemē (Il)].

- 377 -

10266.

Manis dēļ šitie puiši
Vai bijuši, nebijuši,
Cita kunga māmuliņa
Auklē manu arājiņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Vai augati, neaugati
Manis dēļ, jūs meitiņas!
Svešas zemes māmuliņa
Auklē manu līgaviņu.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10267.

Manis dēļ [pēc] tautu dēls
Nesā cauņa cepurīti;
Man zināms arājiņš
Man mazām dieniņām.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

10268.

Manis dēļ tu, puisīt,
Neaunies zābakos!
Es ar savu zelta kroni
Ne galviņu nepacēlu.

10269.

Manis dēļ tu, tautieti,
Krogā naudu netērē;
Es nedzeŗu salda alus,
Ne vēl sūra brandaviņa.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

10270.

Manis dēļ tu, tautieti,
Zābakos neaunies;
Ja man tiks, tad es iešu,
Aunies kārkla vīzītēs.
2 [Aderkašos (Taurupes pag. Rg)].

1. Manis dēļ jūs, meitiņas,
Kurpītēs staigājiet;
Es paņemšu, ja patiks,
Ir ar kārklu vīzītēm.
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)].

10271.

Manis dēļ tu, tautieti,
Zābakos neaunies;
Netīk manam prātiņam,
Neieš' līdzu sētiņā.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

10272.

Manis dēļ tu, tautieti,
Valkā zemes mellumiņu,
Būs' manā rociņā,
Tad es tevi balsināšu,
Tad es tevi balsināšu
Linu šķiedru baltumiņu.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

10273.

Manis dēļ ciema puiši
Vai bijuši, nebijuši,
Man atbrauks no Valmieras
Rakstītām kamanām.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

10274.

Man's nedeva māmuliņa,
Labu ļaužu gaidīdama:
Dievis zina, māmuliņ,
Kuŗi labi, kuŗi slikti.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

10275.

Man's nelaida māmuliņa
Dzīpuriņu klētiņā,
Saka mani puškojot
Tautu dēla cepurīti.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Nelaiž mani māmuliņa
Dzīpariņu klētiņā;
Sauca mani māmuliņa
Dzīpariņu tērētāju,
Dzīpariņu tērētāju,
Tautu dēla puškotāju.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

10276.

Man's nelaida māmuliņa
I ganiņu pavadīt,
Saka mani cerējam
Kaimiņos arājiņu.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].

10277.

Man' nelaida māmuliņa
Ne gosniņu pavadīt:
Tautas dēli sasēduši
Kā pelēki vanadziņi.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

10278.

Mans mīļais atrakstīja
Mazu mazu grāmatiņu.
Tik vien bija ierakstījis:
Roku kāju nesaldē,
Roku kāju nesaldē,
Vair uz cita nedomā.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

- 378 -

10279.

Mans mīļais atstellēja
Mazu mazu grāmatiņu.
Puslapiņas izlasīju,
Jau sirsniņa notricēja;
Kad lasīju otru pusi,
Tad nobira asariņas.
1311 [Apē (Vlk)].

10280.

Maza biju, balta gāju
Pa bāliņa pagalmiņu;
Vai tādēļ melna iešu,
Kad es kalpa līgaviņa?
58 [Rozbeķos (Rozulas pag. C)].

10281.

Maza biju, balta gāju
Par tiem lauku tīrumiem,
Tiem puišiem spītēdama,
Kam vajaga līgaviņas.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

10282.

Maza biju, bet aķīla,
Mīl, tautām, mīl' mātei;
Kaut aķīla nebijusi,
Ne māmiņai nemīlētu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

10283.

Maza biju, bet ačīga,
Zīda kreklus šūdināju
Zem karoga patecēju
Lūkot tāda nesātāja.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

10284.

Maza biju, bet jau gudra,
Mācēj' puišus kaitināt:
Es nesāju azotē
Divus baltus āboltiņus.
403 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10285.

Maza biju, bet jau gudra,
Māku puišus kaitināt:
Es uzkāpu uz akmini,
Lai domāja lielu meitu.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

10286.

Maza biju, bet jau gudra,
Māku puišus kaitināt:
Puiši gāja apkārt kalnu,
Es par kalnu pārtecēju.
332 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10287.

Maza biju, bet jo gudra,
Māku puišus kaitināt
Kalnā vēlu cūku sili,
Puišus pāri lecināju.
251 [Smukās (Remtes pag. Tk)].

1. Maza biju, bet tikuse,
Māku puišus kaitināt:
Lejā vēlu cūku sili,
Puišus pāri lecināju.
Kas bij jauni, tie pārlēca,
Kas bij veci, nevarēja,
Kas bij veci, nevarēja,
Tos apkārt ticināju.
218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

10288.

Maza biju, bet jo gudra,
Māku puišus kaitināt:
Ceļā metu cepļa slotu,
Pāri puišus lecināju.
Puiši saka pārlēkdami:
Tā būs meita, ja tā augs,
Tā būs meita, ja tā augs,
Manu nagu neizbēgs.
- Es izbēgšu tavus nagus,
Dažu labu kaitināšu.
Es izbēgšu pīpmanīti,
Brandavīna dzērājiņu.
Pīpmanim rudi zobi,
Nodeguši nagu gali;
Brandavīna dzērājam
Nav krekliņa mugurā.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

1. Māte saka: kur būs ģeķis,
Kāda ģeķa vēl vajaga?
Apakš sliekšņa slotu lika,
Pāri meitas lecināja.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

10289.

Maza biju, droša biju,
Par puišiem nebēdāju,
Krustim ceļa sieksti liecu,
Puišus pāri lecināju.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ļaudis mani muļķu teica, -
Kādu gudru vēl vajag?
Krustim ceļu priedi liecu,
Pāri puišus lecināju.
71 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

- 379 -

10290.

Maza maza ābelīte,
Pieci zelta āboltiņi.
Divus devu bāliņam,
Trīs es pate paturēju.
Par to vienu govi pirku,
Par to otru kumeliņu,
Par to trešo nopirkos
Sev diženu arājiņu.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Maza maza tā muižiņa,
Visapkārt ievas zied,
Visapkārt ievas zied,
Vidū zelta ābelīte.
Vidū zelta ābelīte,
Pieci zelta āboliņi;
Divi devu brālītim,
Trīs es pate paturēju.
Par to vienu zirgu pirku,
Par to otru arājiņu,
Par to trešo es nopirku
Mazu zemes gabaliņu. -
Kad nav laba arājiņa,
Lai stāv zeme atmatā;
Kad nav laba ņēmējiņa,
Lai stāv meita vaiņagā.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

3. Straujupītes maliņā
Zeltābele uzauguse,
Zeltābele uzauguse,
Seši zelta āboltiņi.
Trīs es došu brālītim,
Trīs es pate paturēju.
Par to vienu muižu pirku,
Par to otru novadiņu;
Par to trešo es nopirkšu,
Sev maizītes arājiņu.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

10291.

Maza maza ābelīte,
Pieci zelta āboliņi.
Divus devu bāliņam,
Trīs es pate paturēju,
Trīs es pate paturēju,
Ko tautiešus karināt.
287 [Bauskas pilsmuižā (Bauskas pag. B)], 289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

1. Maza maza ābelīte,
Pilna baltu āboliņu.
Augstu sniedzu, zemu rāvu
Trīs baltos āboliņus.
Vienu došu tautiešam,
Otru savam bāliņam;
To trešo paglabāšu,
Kad es iešu tautiņās.
63 [Sprēstiņos (Dauguļu pag. Vlm)].

10292.

Maza maza man galviņa,
Bet jau gudris padomiņis:
Ne es iešu pie bagāta,
Ne pie visu nabadziņa.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

10293.

Maza, zila bambālīte
Par Daugavu atpeldēja;
Tā nebija bambālīte,
Tie tautieša mīļi vārdi.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

10294.

Mieža lauks, tas man tika,
Dzeltenām vārpiņām;
Kalpa puisis, tas man tika,
Dzelteniem matiņiem.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

10295.

Melna samta man matiņi,
Zaļa zīda matpinīte;
Gudrai dēlu māmiņai
Auklēt manu arājiņu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Balti mani kājautiņi,
Spoži mani gredzentiņi;
Bij gudrai māmiņai
Auklēt manu arājiņu.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

10296.

Melna čūska diegu vilka
Caur pelēku akmentiņu;
Es izvilku puišam prātu,
Vienu nakti gulēdama.
110 [Cēsīs], 1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

1. Es izvēru zīda diegu
Caur pelēku akmentiņu;
Es izvīļu puiša prātu
Vienas reizes runājumu.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

2. Es izvilku zīda diegu
No pelēka akmentiņa;
Izvilk' puiša padomiņu,
Vienas nakts gulējumu.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 380 -

10297.

Melna čūska diegu vilka
Caur pelēku akmentiņu;
Es izvilku puišam prātu
Pa matiņu galiņiem.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Es izvilku miežam taukus,
Apīņam sūrumiņu;
Tā izvilku puišam prātu
Pa matiņu galiņiem.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

2. Malna ūcis dīgu vylka
Caur iudini, caur akmini;
Izveļa(?) Dīvs kungim pruotu
Caur mateņu gal'eņim.
428 [Beržūs(?)].

3. Melns gailīts kuplu asti
Par jūriņu diegu vilka;
Tā es vilkšu puiša prātu
Pa matiņa galiņam.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

4. No zemītes iztecēja
Sarkans zīda āboltiņš;
Ar to vīlu puišiem prātu
Pa matiņa galiņam.
205 [Ciecerē (Cieceres pag. Kld)].

5. čūska vilka zelta zirni
Pa ozola zariņiem;
Es izvilku puisim prātu
Pa matiņu galiņiem.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10298.

Mella čūska zīdu vilka
Gar akmini ūdenī;
Tā tautieša dusmas vilku
Pa vienam vārdiņam.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

10299.

Mežā dod, māmuliņa,
Mežā laba dzīvošana:
Kad vējiņš, aizvējiņš,
Kad saulīte, pakrēslīts.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

10300.

Meža meža es meitiņa,
Atkal meža taujājos;
Es neietu uz Daugavas
Radžu kraut gubiņā.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

10301.

Meža meža es meitiņa,
Es pēc meža taujājos,
Es nebiju ieradusi
Klajumā gavilēt.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

10302.

Met, māmiņa, ūdenī,
Nedod ļauna rociņā:
Reizi gauži noraudāju,
Ne visam mūžiņam.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

10303.

Mīksti mani žagi rāva,
Kas jel mani pieminēja?
Kas jel mani pieminēja
Tik sebā vakarā?
Piemin manis arājiņš,
Cietu beņķi gulēdams.
2071 [Ancē (Ances pag. Pg)].

10304.

Mīkši mani žagi rāva,
Tāļu mani pieminēja;
Tā māmiņa pieminēja,
Kam vajaga malējiņas.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

10305.

Mīški mani žagi rāva,
Tāli mani pieminēja;
Tas puisītis pieminēja,
Kam nav savas līgaviņas [ļaudeviņas].
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

10306.

Mīkši mani žagi rāva,
Tāļu mani pieminēja;
Tautu dēlis pieminēja,
Gultai galdus zāģēdams.
18 (Meņģelē).

10307.

Mīl bitei ievas ziedi,
Pat' ieviņa nemīlēja;
Mīl tautām darbiņš mans,
Augumiņš nemīlēja.
77 [Gulberē (Liezeres pag. Md)].

10308.

Mīļa Māŗa mani sauca:
Nāc, meitiņa, sieviņās!
Es neiešu, mīļa Māŗa,
Vairāk sievu ne meitiņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

- 381 -

10309.

Mīlē man tas celiņš
Smalkajām smilktiņām;
Mīlē man tas puisīts
Smalkajām lūpiņām.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

10310.

Mīlē mani tas puisīts
Kā sirsniņa azotē;
To vien pate nezināju,
Vai es viņam tā mīlēju.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)], 27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

1. Mīlēj' mani tā meitiņa
Kā sirsniņa azotē;
To vien labi nezināju,
Vai es viņai tā mīlēju.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

10311.

Mīlē man tautu dēlis,
Bet no sirds nemīlēja;
Labāk vienai nodzīvot,
Ne tādam roku sniegt.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

10312.

Mīlē mani tautu dēls
Kā sirsniņa azotē;
Bet tikpat nesacīju
To īsto padomiņu.
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

10313.

Mīļi lūdzu bāleliņu,
Kumeliņu glaudīdama,
Lai tas mani neiedeva
Kādam ceļa gājējam.
190 [Kuldīā], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Es mām'eņas mīļ'i lyudzu,
Ap mut'eiti gluost'eidama,
Ka jei manis naīdūtu
Kaidam krūga dzāruojam.
4261 [Ozolmuižas pag. Rz].

2. Mīļi lūdzu raudādama
Savu baltu bāleliņu
Lai tas mani neiedotu
Kādam kroga dzērājam.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

3. Mīļi lūdzu raudādama
Savus mīlus bāleliņus,
Lai tie mani neizsola
Kādam ceļa gājējam,
Kādam ceļa gājējam,
Kādam kroga dzērājam,
Kādam kroga dzērājam,
Kādam zirgu skrējējam.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

10314.

Mīļi lūdzu Laimes mātes,
Dod man Jāni arājiņu:
Jānim vērši, Jānim govis,
Jānim bēri kumeliņi;
Kad atnāca Jāņa diena,
Visi Jāni daudzināja.
272 [Lielplatonē (Lielplatones pag. Jg)].

10315.

Mīļi lūdzu tev, brālīti,
Tais' man jaunu sētas vidu,
Tais' man jaunu sētas vidu
Ar trijiem vārtiņiem.
Pa vieniem gaismiņ' ausa,
Pa otriem saule lēca,
Pa trešiem vārtiņiem
Mēnestiņš ritināja.
Mīļi lūdzu tev, brālīti,
Tais' man jaunu istabiņu,
Tais' man jaunu istabiņu
Ar trijām durtiņām.
Pa vienām tautīts nāk,
Pa otrām bāleliņi,
Pa trešām durtiņām,
Tur es pate ietecēju.
237 [Jaunaucē (Jaunauces pag. Jg)].

10316.

Mīļi mani brāļ' audzēja
Baltai rožu dārziņāi;
Ne brālīši nezināja,
Kas ar mani parunāja.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

10317.

Mīļi mani vilināja
Aiz zaļas bērzu birzes;
Vai sķiet man neesot
Šai pusē arājiņa?
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

10318.

Muižas puiši mutes prasa
No zemnieku meitiņām;
Lai stāv mana balta mute
Arājiņa dēliņam.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

- 382 -

10318¹.

Mute niez, mute niez,
Kas dos ciema kukulīti?
Jauni puiši nobučos,
Tas būs ciema kukulīts.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

10319.

Mutīt' baltu nomazgāju
Ar tām Rīgas ziepītēm;
Bij man tāda smuļa dēļ
Savu baltu muti dot?
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

1. Mutīt', mana balta mute,
Ziepītēs mazgājama;
Vai tādam smurguļam
Savu baltu muti došu?
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

10320.

Mazsaucieši, bāleliņi,
Pajemit munu pūru,
Jau man bija izaugot
Gulbenieši apnikuši.
331 [Augškurzemē (Il)].

10321.

N-os es neietu,
Kad ar mani ķēdēm vestu:
N-os kūtri zirgi
Un puisīši dzērājiņi;
Kamaniņas laukā pūst,
Kumeliņi stallī zviedz;
Teicās auzas iebēruši,
Smiltis vien silītē.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

10322.

N-os es neietu,
Kad ar mani valgā vestu;
N-os ir tāda tiesa:
Siev' ar vīru darbos brauc,
Siev' ar vīru darbos brauc,
Bērns ar aukli pakaļā.
21 [Krimuldā (Krimuldas pag. Rg)].

10323.

Jumpraviete māmuliņa,
Auklē manu arājiņu;
Skrīveriete nomiruse,
Man' arāja auklētāja.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

10324.

Dobelnieku meita biju,
Aucē gāju baznīcā;
Auciešiem slaiki zēni,
Tos es gāju lūkoties.
360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10325.

Annēniešu puišu dēļ
Es tik daiļi nenešos;
Man pašai Nītaurē
Vēl daiļāki puisēniņi,
Vēl daiļāki puisēniņi,
Kam ir bēri kumeliņi.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

10326.

Zādzeniešu puišu dēļ
Gludas galvas neglaudīju,
Tikai vien saglaudīju
Rudzu rogu birumiņu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10327.

Zādzeniešu puišus bēgu,
Sagšā galvu ietinusi;
Lauberiešu puisēniem
Pretī gāju dziedādama.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10328.

Turaidiešu puisīšiem
Mūžam laba nevēlēju:
Svina acis, alvas kājas,
Mūžam sievas nedabūt.
12 [Gaŗkalnē (Ropažu pag. Rg)].

10329.

Jāņi vien, Jāņi vien
Uz manim raudzījās;
Es Jānīti negribēju,
Es gribēju Pēterīti.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

10330.

Koknesiešu cūku gani
Nebūs mani ņēmājiņi;
Man nāks pāri aizupiešu
Divi laivas bāleniņu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

10331.

Nāburgos puiši aug,
Te aug mani bāleliņi;
Tālējās tautiņās,
Tur aug mans arājiņš.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

- 383 -

10332.

Nāci šurp, tautu dēls,
Še tev siera gabaliņš;
Īstajam bāliņam
Ar akmeni mugurā.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

10333.

Naudas dēļ zagt negāju,
Puišu dēļ diedelēt;
Man pašai sava nauda,
Savi puiši sētiņā.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

10334.

Nava laika sagšas segt,
Vēl godāja villainīte;
Nava laika tautās iet,
Vēl klausīju bāleliņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

10335.

Nava man, nava man
Šai tiesā arājiņa;
Ne satiku ganīdama,
Ne no druvas pārnākdama.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10336.

Nava man, nava man
Šos kungos arājiņa;
Cita kunga daļiņā
Kā vanags lidināja.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

10337.

Nav neviena ozoliņa
Rūtainām(i) lapiņām;
Nav neviena tēva dēla
Pa manam(i) prātiņam.
58 [Rozbeķos (Rozulas pag. C)].

1. Nav neviena ozoliņa
Burtaināmi lapiņām;
Nav neviena tēva dēla
Pa manam prātiņam.
Tādi vien saauguši
Sila peku lauzējiņi,
Sila peku lauzējiņi,
Teļa putras strēbējiņi.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

3. Cauri gāju ošu birzi,
Ošu lapas šķirstīdama,
Ošu lapas šķirstīdama,
Ozoliņu meklēdama,
Ozoliņu meklēdama
Dreijātāmi lapiņām.
Nav neviens ozoliņis
Dreijātāmi lapiņāmi,
Nav neviens tēva dēls
Pēc manami prātiņam.
2191 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

10338.

Ne es auzu malējiņa,
Ne atraišu līgaviņa;
Tīru rudzu malējiņa,
Jaunu puišu līgaviņa.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

10339.

Ne es gaidu bajāriņa,
Ne pēc grezna lūkojos;
Es gaidīju, es lūkoju
Pa prātam arājiņa.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10340.

Ne es pati še palikšu,
Ne še ņemšu brāliņam;
Par robežu pati iešu,
Tur atvešu brāliņam.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

10341.

Ne lūdzama es neietu
Pilenieku novados:
Pilenieku novados
Nodaļām maizi deva.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

10342.

Ne lūdzama es neietu
Ēdolnieku novadā:
Ēdolnieku puisīšiem
Snorēm zeme izmērīta.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

10343.

Ne, māmiņa, kalpam dodi,
Ne stārasta dēliņam:
I kalpiņis, stārastiņa
Drauga durvis virināja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Vai, māmiņa, kalpam dodi,
Vai vagara dēliņam:
Ir kalpiņš, vagariņš
Kunga durvis virinā.
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

- 384 -

10344.

Ne man arkla, ne arāja,
Ne man sava tīrumiņa,
Tāpat vien jādzīvo
Ar svešiem ļautiņiem.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

10345.

Ne man vīžu pinējiņa,
Ne man auklu vijējiņa;
Nūle māte kājas ava
Manam vīžu pinējam,
Manam vīžu pinējam,
Manam auklu vijējam.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

10345¹.

Ne mūžam es neāvu
Mātes kurpes kājiņā;
Ne mūžam es negāju
Atraiknīša precējama.
20 [Krapē (Krapas pag. Rg)].

10345².

Ne mūžam es negāju
Pret vējiņu dziedādama;
Ne mūžam es negāju
Atraiknīša precējama.
20 [Krapē (Krapas pag. Rg)].

10346.

Ne mūžam es nevaru
Tai ciemā kāzu dzert,
Zinu savu arājiņu
Tai ciemā neatrast.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

10347.

Ne no eklšņa lūku plēšu,
Ne no brāļa mīļu vārdu;
No liepiņas lūku plēšu,
No tautieša mīļu vārdu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

10348.

Ne par ko es neietu
Ezernieku novadā:
Ezernieki savas meitas
Arklā jūdza, ecēšās.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)], 348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10349.

Ne pie viena es neiešu,
Kā pie bišu dravenieka:
Dravenieka līgaviņa
Siekiem krāja sudrabiņu.
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

10350.

Ne pie viena es neiešu [negāju],
Kā pie miežu pļavējiņa:
Miež' pļāvējs gudris vīrs,
Brūvē saldu alutiņu.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

10351.

Ne pie viena es neiešu,
Kā pie zemes arājiņa:
Arājami tīra maize,
Auzām barots kumeliņš.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

10352.

Ne pie viena es neiešu,
Kā pie sila vogoliņa(?):
Tam siliņa vogalam
Auga rudzi griezdamies.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

10353.

Ne pie viena es neiešu,
Kamēr savu sagaidīšu;
Kad es savu sagaidīšu,
Pate lēkšu kamanās.
71 [Drustos (Drustu pag. C)], 305 [Vīkstenē (Stelpes (?) pag. B)].

1. Pieci, seši mani prec,
Vēl deviņi lūkojās.
Ne pie viena es neiešu,
Kamēr savu sagaidīšu;
Kad es savu sagaidīšu,
Pate lēkšu kamanās.
55 [Mūŗa muižā (Mūrmuižas pag. Vlm)].

10354.

Ne pie viena es neiešu
Kamēr savu sagaidīšu,
Kamēr savu sagaidīšu,
Ražano tēva dēlu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

10355.

Ne pie viena es neiešu
Līdz es savu sagaidīšu;
Kad es savu sagaidīšu,
Ieš' projām dziedādama.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

10356.

Ne pie viena es neiešu [negāju],
Līdz es savu sagaidīju,
Līdz es savu sagaidīju
Lielu vīru uzaugam.
Tam es devu sav' rociņu,
Savu zelta gredzentiņu.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

- 385 -

10357.

Ne pie viena es neiešu,
Līdz es savu sagaidīšu.
Vēl memmiņa kājas āva
Manam maizes arājam.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)], 226 [Kandavā (Tl)].

10358.

Ne rītā tā dieniņa,
Kad es iešu tautiņās;
Vēl mežāi vējiņš loka
Braucamās kamaniņas.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

10359.

Ne runāt nerunāju,
Kad nav laba valodiņa,
Kad nebija mīļi vārdi,
Kad nav gudris padomiņš.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

10360.

Ne [Vai] tas mans arājiņš,
Kas man, daiļi dancināja:
Tas būs mans arājiņš,
Kas dancot man' neņēma.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

10361.

Ne [Vai] tas mans arājiņš,
Kas man deva alu dzert:
Tas būs mans arājiņš,
Kas ūdeņa nevēlēja.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

10362.

Ne tas mans arājiņš,
Kas man klātu glaudījās:
Tas būs mans arājiņš,
Ko augdama neredzēju.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

10363.

Ne tie visi ozoliņi
Brūnajām lapiņām;
Ne tie visi tēva dēli
Tīk manam prātiņam.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

10364.

Nebēdā, māmulīte,
Kad es augu netiklīte:
Skaista piere, mīksta mēle,
Drīz dabūšu arājiņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

10365.

Nebēdāju miglas rītu,
Ne ar plušķa tēva dēlu;
Pēc migliņas saule spīd,
No plušķīša bajāriņš.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1. Nebēdāju plušķa puisi,
Kad patika prātiņam;
No migliņas saule lēca,
No plušķīša bagātība.
206 [Kuldīgas apriņķī].

10366.

Nedeg mana sausa malka,
Zaļa dega sprēgādama;
Neņem mani veci puiši,
Jauni ņēma smiedamies.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

10367.

Nedod Dievs atraitņam
Noņemt manu vainadziņu;
Jauni puiši vadzī kāra,
Atraits meta ūdenī.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

10368.

Nedod Dievs augsta kalna,
Netikuša arājiņa:
Kalnā kāpdama piekušu,
Arājiņu stādīdama.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Nedod Dievs kalna zemes,
Kalna zemes arājiņa:
Piekūst kājas staigājot,
Arājiņa saukājot.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

10369.

Nedod Dievs bez maizītes,
Ne bez sava arājiņa;
Bez maizītes gaŗa diena,
Bez arāja grūts mūžiņš.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

10370.

Nedod Dievs, es negribu
Melnu galvu arājiņa;
Dod, Dieviņ, liec, Laimiņa,
Dzelteniemi matiņiem.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

10371.

Nedod Dievs, es negribu [nevēl Laime]
Mellu galvu arājiņu:
Mellu galvu arājiņš
Lielu dusmu turētājs.
1311 [Apē (Vlk)].

- 386 -

10372.

Nedod Dievs, es negribu
Slinka vīra arājiņa;
Ne puķīte neziedēja
Slinka vīra arumā.
186 [Gaiķos (Gaiķu pag. Kld)].

10372¹.

Nedod Dievis, es negribu,
Tautietim māmuliņu,
Lai pieder man vienai
Atslēdziņas skandināt.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

10373.

Nedod Dievs, es negribu
Visai daila tēva dēla;
Visai dails tēva dēls
Kājām mina līgaviņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

10374.

Nedod Dievs liela vēja,
Smalki lini tīrumā;
Nedod Dievs bargu tautu,
Bargi mani bāleliņi.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

10375.

Nedod Dievs man aiziet
Pār robežu tautiņās:
Apkārt manu rotu grieza,
Mēda manu valodiņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

10376.

Nedod Dievs man cerēt
Nāburgos aŗājiņa:
Kuŗu darbu es darīju,
To lūkoja arājiņš.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

10377.

Nedod Dievs, mīļa Māra
Zvejenieka sievai būt:
Tam jāauž linu tīkli,
Jāmet zvīnas kaudzītē.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

10378.

Nedod Dievs, nedod Laime
Ar neveikli satikties;
Ar neveikli grūts mūžiņš,
Daža diena bez maizītes.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10379.

Nedod Dievs, nedod Laime
Nāburgos arājiņu,
Es nevaru ik dieniņas
Sevi daiļi iznesties.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Dievs nedeva, es negribu
Sētā maizes arājiņu;
Es nevaru ik dieniņas
Tik raženi izstaigāt
Tik raženi izstaigāt
Ar mīlīgu valodiņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

10380.

Nedod, Dievs negribēju
Kaimiņos arājiņa;
Ne ik dienas balta gāju,
Ne visiemi laba biju.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

10381.

Nedod, Dievs, neliec [nevēl'], Laime,
Atraišam sieva būt,
Atraišam sieva būt,
Pabērniem māmuliņa.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

10382.

Nedod, Dievs, neliec [nevēl], Laima,
Kaimiņos arājiņa:
Ik dieniņas zemi dala
Ar maniem brāliņiem.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

10383.

Nedod, Dievs, neliec, Laime,
Zābakaina arājiņa:
Lieli tēva tīrumiņi,
Zemi, resni ozoliņi.
Kas ars tēva tīrumiņus,
Kas ozolus darinās?
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

10384.

Nedod, Dievs, nevēl', Laime,
Zābakos arājiņ';
Pieder tam baltas zeķes,
Pieder jaunas pastaliņas.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

10385.

Nedod Dievs tāda vīra,
Kas pīpēja tabaciņu:
Man micīte nokvēpuse
Tabaciņa dūmiņiem.
18 (Kliģenē).

- 387 -

10386.

Nedod, Dieviņ, tādu laimi,
Kaimiņos brūtgāniņu:
Kur es savu pliku muti
Ik vakara izglabāšu.
40 [Slokā (Rg)].

10387.

Nedod, Dieviņ, tautu ežas
Brāļu ežu galiņā:
Kā būs man naidu celt
Ar saviem bāliņiem?
1311 [Apē (Vlk)].

10388.

Nedod, Dieviņ, tautu zemi
Ar bāliņa robežā:
Ne man iet pa tautām,
Ne pa savi bāleliņi.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

10389.

Nedod Dievs to redzēt,
Ko redzēju sapniņā:
Es redzēju par appurvi
Klibu vilku attecamu.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

10390.

Nedod Dievis vītolam
Baltus ziedus noziedēt;
Nedod Dievis atraitņam
Noņemt manu vainadziņu.
188 [(?)].

1. Dievs nedeva vītolam
Baltus ziedus noziedēt;
Dievs nedeva nelietim
Noņemt manu vaiņadziņu.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

10391.

Nedod manis, māmuliņa,
Āža raga pūtējam:
Āža raga pūtējam
Zila melna dvēselīte.
121 [Gulbenē (Md)].

10392.

Nedod mani, māmulīte,
Diža ceļa maliņā:
Nakti gul ceļa vīri,
Nogul manus paladziņus.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

10393.

Nedod mani, māmuliņa,
Diženam dēliņam:
Diženam dēliņam
Drauguliņas maliņā.
3161 [Līkuma Danenfeltes pag. (Sēļpils pag. Jk)].

10394.

Nedod mani, māmulīte,
Dzērējam, delveŗam:
Delverītis delverēja,
Dzērējs kūla kumeliņu.
299 [Mežotnē un Švitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)].

10395.

Nedod mani, māmuliņa,
Ezeriņa maliņā:
Tautas prasa villainītes
Ezeriņa platumiņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

10396.

Nedod manis, māmuliņ,
Kādam kroga dzērājam,
Kādam kroga dzērājam,
Kādam ceļa gājējam:
Dzērājam galva sāp,
Gājējam kājas sāp.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

10397.

Nedod mani, māmuļiņa,
Kājām nāca precinieki;
Tur dod mani, māmuļiņa,
Kur tek bēri kumeliņi.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

10398.

Nedod mani, māmulīte,
Kas atjāja baltu ķēvi:
Baltas ķēves jājējiņis
Melnas maizes ēdējiņis.
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

10399.

Nedod mani, māmulīte,
Klausenieku novadā:
Es nemāku kules bāzt,
Ne sūtīt darbiniekus.
184 [Dūrē (Vārmes pag. Kld)].

10400.

Nedod mani, māmulīte,
Kur es pate negribēju;
Kur es pate negribēju,
Ir Laimiņa nevēlēja.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

- 388 -

10401.

Nedod mani, māmulīte,
Kur tautām(i) tāļu lauki:
Gaiļi dzied aizejot,
Gaigalīši pārejot.
291 [Garozā (Mežotnes pag. B)].

1. Nedod mani tām tautām,
Kuŗām tāli lauku gali:
Nedzird gaiļus izejot,
Gaigaliņus pārejot.
291 [Garozā (Mežotnes pag. B)].

10402.

Nedod mani, māmuliņa,
Kur tautāmi tālu pļavas:
Saule leca aizejoti,
Mēnestiņis atejot.
288 [Bornsmindē (Īslīces pag. B)].

10403.

Nedod mani, māmuliņa,
Par robežu tautiņās:
Robežnieks dārgi pirka,
Grūti mani maldināja.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

10404.

Nedod mani, māmulīte,
Pār ūdeni tautiņāsi;
Vai es biju raudavīte,
Uz teviemi peldēdāma?
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Es tev lūdzu, māmuliņa,
Nedod manis pār upīti;
Vai es būšu gaigaliņa,
Uz tevīm peldēdama?
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

10405.

Nedod mani, māmuliņa,
Pret saulīti tautiņās;
Jau upīte gana strauja,
Pret saulīti netecēja.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

1. Nedod mani, māmuliņa,
Pret saulīti tautiņās;
Ne pret sauli upe tek,
Ne dūņaini ezeriņi.
45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)].

10406.

Nedod manis, māmuliņa,
Rāva purva maliņā,
Kur izlēca rāvas lāse,
Tur sarkana vilnainīte.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

10407.

Nedod manis, māmuliņa,
Sēņu rauga dēliņam;
Trīs vasaras sēnes rūga,
Mana goda gaidīdamas.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

10408.

Nedod manis, māmuliņa,
Liela sila maliņā :
Sila smiltis kājas grauza,
Skujas bira vaiņagā.
190 [Kuldīā], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10409.

Nedod mani, māmulīte,
Viena dēla māte nāca;
Es nebiju ieradusi
Viena ietu druviņēju,
Viena ietu druviņēja,
Viena dzirnus ritināt.
190 [Kuldīā].

10410.

Nedod mani, māmuļiņa,
Viendēlīša māmiņai:
Viendēlīša māmuliņa
Grūši mani maldināja.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

10411.

Nedod mani, māmuliņa,
Vēl es biju nedodama ;
Vēl manā galviņā
Ziedēt zied vainadziņš.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

10412.

Nedod mani, māmuliņa,
Vītoliņa sētiņā :
Vītolam(i) gaŗas lapas,
Neredz saules uzlecot.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Dod, māmiņa, kam dodama,
Nedod mani ozolam;
Ozolami platas lapas,
Neredz sauli uzlecam.
Dod labāki bērziņam,
Tam lapiņas sudrabotas,
Kad saulīte spoža lēca,
Tad lapiņas atspīdēja.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 389 -

10413.

Nedod mani, māmuliņa,
Vītoliņa sētiņā:
Vītolami lapas birst,
Man birst gaužas asaras.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10414.

Nedodat, nemācāt,
Kur es pate negribēju;
Kur es pate negribēju,
Tur es ilgi nedzīvošu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

10415.

Nedodiet, nemāciet
Slimu ļaužu rociņā;
Gan pie Dieva laika bija,
Gana ļaužu maliņā.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

10416.

Nedomā, bajāriņ,
Ka uz tevi mans prātiņš;
Es būš' maizi paēdusi
Bez bajāra tīra lauka,
Man svārciņi zemi slauka
Bez bajāra aitu staļļa.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

10417.

Nedomā, staltais puisi,
Ka uz tevi es domāju;
Uz Dieviņu es domāju,
Ne uz tavu staltumiņu.
152 [Jērkulē (Krimuldas pag. Rg)].

1. Nedomāji, tu meitīna,
Ka uz tevi mans prātīnis;
Uz Dievīnu mans prātīnis,
Vēl uz citu mātes meitu.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

10418.

Nedomā, tu puisīti,
Ka uz tevi lūkojos;
Es uz tevi nepagriezu
I vaiņaga cekuliņa.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

10419.

Nieki būs, māmulīte,
Bez padoma dzīvojot;
Tautu dēls gultu taisa,
Gulta prasa paladziņu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

10420.

Nieki nieki tev, puisīti,
Ka es tava brūte biju;
Cita puiša brūte biju,
Tu pēc manis noraudāji.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

10421.

Negulēšu šo naksniņu,
Nerausīšu uguntiņu,
Līdz es vilkšu zelta šņori
Caur sudraba ozoliņu.
Tā izvilku dzīvodama
Tautas dēla padomiņu.
193 [Lutriņos (Lutriņu pag. Kld)].

10422.

Nejājat, novadnieki,
Es neiešu par novadu;
Te jau pašu novadā
Div' brammaņi dalījās.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

10423.

Nekāroju linu krekla,
Kad tik linu apkaklīte;
Nekāroju skaista vīra,
Kad tik maizes paēdusi.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10424.

Nelaiž mani māmulīte,
Pa novadu linot iet:
Pa novadu dui dēliņi,
Nekatram līgaviņas.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

10425.

Ņem, Jānīti, mani sievu,
Tu labākas nedabosi;
Es tev došu linu kreklu,
Līdz zemei norakstītu.
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

10426.

Ņem ņemdamis, tautu dēlis,
Kam tik ilgi vilcināji?
Ne man miega, ne darbiņa,
Uz tevim domādamis.
190 [Kuldīā].

10427.

Ņem ņemdamis, tautu dēlis,
Ko tik ilgi kavējies?
Tumšas naktis man jāiet,
Dažas bēdas man jāredz.
224 [Kabilē (Kld)].

- 390 -

10428.

Ņem ņemdamis, tautas dēls,
Ko tik ilgi kavējies?
Visas savas greznas drānas
Priekš tevim novalkāju.
215 [Ugālē (Ugāles pag. Vp)].

10429.

Jem jemdamis, tu tautieti,
Neraug' mana skarbumiņa;
Ekur groži vadzītī,
Tie rās manu skarbumiņu.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

10430.

Ņem, tautieti, ja tev tīk,
Darbā mani lūkodams;
Es neiešu tevis dēļ
Dreijāt savu augumiņu.
152 [Jērkulē (Krimuldas pag. Rg)].

10431.

Ņem tu mani, tautu dēlis,
Es bagāta mātes meita:
Bikses likšu pagalvī,
Ar lindraku apsegšos.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10432.

Jem tu mani, tautu dēls,
Gan tu rasi, kas es būšu:
Gan es tavu cietu sirdi
Caur ābeļu sakni vilkšu;
Vēl es tavus skruļļu matus
Gar rociņu sitināšu.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

10433.

Nemazgāju baltas mutes,
Nava mutes devējiņa;
Netaisīju mīkstas vietas,
Nava otra gulētāja.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

10434.

Nemazgāju baltas mutes,
Nav man mutes devējiņa;
Tad mazgāšu baltu muti,
Kad būs mutes devējiņš.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)], 73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

10435.

Ņemiet mani, jauni puiši,
Ja gribiet, neņemiet!
Ir manā pūriņā
Mazgiem vīta pātadziņa.
424 [Barkavas pag. Rz].

10436.

Ņemat mani, ciema puiši,
Es bagāta mātes meita:
Divas aitas kūtiņā,
Vien' zeķīte vācelē.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

10437.

Ņemiet mani, ciema puiši,
Es bagāta mātes meita:
Divi brunči mugurā,
Trešie pūra dibinā.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

10438.

Ņemat mani, ciema puiši,
Es bagāta mātes meita:
Viena zeķe pūriņā,
Otra aitas mugurā.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ņemat mani, ciema puiši,
Es bij' liela darba sieva:
Vienu cimdu noadīju,
Otris aitas mugurā.
2071 [Ancē (Ances pag. Pg)].

10439.

Ņemiet mani, ciema puiši,
Es bagāta mātes meita:
Man deviņu raibu brunču,
Desmit zīda lakatiņu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

10440.

Ņemat mani, ciema puiši,
Es bagāta mātes meita:
Rumbā man cimdi, zeķes,
Siekā baltas villainītes.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

10441.

Ņemat [precit] mani, ciema puiši,
Es bagāta mātes meita:
Trīs cimdiņi pūriņā.
Gaŗa zeķe pusdarīta.
183 [Bruzilās (Kursīšu pag. Kld)].

10442.

Ņemit mani, ciema puiši,
Es bij' darba cilvēciņš:
Sešas dienas nedēļā,
Trīs kārtiņas spolītē.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

10443.

Ņemiet mani, ciema puiši,
Es bij' laba darba meit':
Ar cimdiemi govis slaucu,
Ar dakšāmi vietu tais'.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

- 391 -

10444.

Ņemiet mani, ciema puiši,
Es bij' laba darba meita [strādeniece]:
Govis slaucu šļuru šļur,
Riju kūlu bika bak.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

10445.

Ņemiet mani, ciema puiši,
Es bij' laba darba meita:
Pāris cimdu, viena zeķe
Mana pūra dibinā.
79 [Jumurdā (Jumurdas pag. C)].

10446.

Ņemat mani, ciema puiši,
Es bij' laba saimeniece:
No pakaļas aitu cirpu,
Kunkuļiem putru viru.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

10447.

Ņemat mani, ciema puiši,
Es bij' laba strādeniece.
Pa trīs gadi vienu zeķi
Kā līgot(i) nolīgoju.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

1. Ņemat mani, ciema puiši,
Man veicās roku darbs:
Par gadiņu cimdu pāru
Kā margot(i) izmargoju.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

10448.

Ņemat mani, ciema puiši,
Es bij' laba vērpējiņa:
Pa trīs gadu es savērpu
Vienu labu linu spoli.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

10449.

Ņemat mani, ciema puiši,
Es bij' liela vērpējiņa:
Par trīs gadi es savērpu
Vienas zeķes adījumu.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10450.

Ņemat [precat] mani, ciema puiši,
Es būš' laba saimeniece:
Es puišiem bandu došu,
Ar cepuri mērodama.
348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10450¹.

Ņemiet mani, ciema puiši,
Es būš' laba saimenīca:
Es to savu līku pirkstu
Ap ķērnīti aplaidīšu.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

10451.

Ņemat mani, ciema puiši,
Es tikuse mātes meita:
Nedēļiņu cimdus daru,
Mēnesīti kreklu šuvu.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

10452.

Ņems mani, kas ņems,
Bet mani ņems;
Neņemta, nevesta
Es nepalikšu.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

10453.

Nenāciet, nomalieši,
Es neiešu nomalē;
Es brāļiem viena māsa,
Nedos manis nomalē.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1. Nomalieši mani grib,
Es neiešu nomalē;
Ne māmiņa mani dos,
Ne ar mana vainadziņa.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

10454.

Nepalīdz Dievu lūgt,
Ne zīlniekus dāvināt,
Nenāk puiši ne lūdzami
Uz manimi raudzīties.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

10455.

Nepalikšu Biksērē,
I pie piestas piesienama;
Iešu pāri par robežu,
Lai iet piesta griezdamies.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

10456.

Nepalikšu, nepalikšu
Rendinieku novadā,
Iešu promi dziedādama
Cita kunga novadā.
Iešu promi dziedādama
Usminieku novadā;
Usminiekos mans prātiņš,
Mans maizītes pelnītājs.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

- 392 -

10457.

Nepametu Rudbāržos
Savu vecu pastaliņu,
Ne vēl savu vainadziņu
Rudbāržnieku puisēniem.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

10458.

Nepel mana augumiņa,
Ka es maza malējiņa;
Neraudzīju kumeliņa,
Tikai dižu arājiņu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

10459.

Nepļauš' miežu rasiņā,
Gan ir laika saulītē;
Neieš' jauna tautiņās,
Gan ir laika mūžiņā.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

10460.

Nerunāti, nerunāti!
Māte teica nerunāt.
Es runāšu, man vajaga
Sava linu arājiņa.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

10461.

Nešķir, Dievis, tu Laimiņa,
No tīkama tēva dēla;
Šķir mežā sīkus putnus,
Jūrā baltus gaigalīšus.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

1. Ai Laimiņ, nešķir mani
No godīga tēva dēla;
Šķir mežā pāri koku,
Jūrā pāri gaigaliņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

10462.

Nesēdos ap ozola.
Ne celiņa maliņā
Ap ozola liela rasa,
Tautas ceļa maliņā.
183 [Bruzilās (Kursīšu pag. Kld)].

10463.

Nezināma man zemīte,
Nezināms arājiņš;
Dieviņš manu zemīt' zina,
Laime - zemes arājiņu.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10464.

Neteic, puisi, nelielies,
Ka es tava līgaviņa;
Vēl mežāi vēji loka
Vedamās kamaniņas.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

10465.

Neteiciet, es neiešu
Pie vedeklas bāleliņa:
Pēle mani vedekliņa,
Pels vedeklas bāleliņš.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

10466.

Neturēju, neturēju
Siltas maizes azotē;
Necerēju, necerēju
Nāburgos arājiņa.
34 [Plāterē (Plāteres pag. Rg)], 871 [Liepkalnes apk. (Liepkalnes pag. Md)], 344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Nezināju, atradās
Silta maize azotē;
Necerēju, atradās
Mājā miežu arājiņš.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

2. Neturēju, neturēju
Siltas maizes azotē;
Necerēju, necerēju
Sētā miežu arājiņa.
Es nevaru ik dieniņas
Visai daiļi izstaigāt:
Gludu galvu, baltu muti,
Smalkā linu krekliņā.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10467.

Nevar bite medu nest
No ozola lapiņām;
Nevar māte man aizliegt
Patīkamu tēva dēlu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

10468.

Nevienam es neteicu,
Ka aiziešu šoruden;
Brālīšam vien pateicu,
Lai baro kumeliņu.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

10469.

Nevienam nesacīju,
Kur aug mans arājīc;
Laimes mātei, tai sacīšu
Lai citai nevēlēja.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

- 393 -

10470.

Neviens mani nezināja,
Kad es augu saderēta;
Dēkle, Laime vien zināja,
Tā nenieka nesacīja.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

10471.

Neviens man nezināja,
Kur man auga arājiņš;
Tepat auga kaimiņos
Diženais tēva dēls.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

10472.

Neviens mani tā nemīl,
Kā mīlēja tautu dēls:
Roku sniedza, mutes deva,
Sauc man' krūšu dvēselīt'.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

10473.

Neviens putnis tā nedzied,
Kā dziedāja lakstīgala;
Neviens mani tā nemīl,
Kā mīlēja tautu dēlis.
199 [Veczvārdē (Zvārdes pag. Kld)].

10474.

Necerēju, necerēju
Nāburgos arājiņu;
Uz robežas ganīdama,
Ne lapiņas nenorāvu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

10475.

Nīktin nīka tas kalniņš,
Kur mēs abi runājām;
Pušām lūst dzelza slieksnis,
Kur mēs divi šķīrāmies.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10476.

Nu Dīveņa zyrgu pērku
Dzaltonāmi krāpeitēm;
Nu Laimeņas izsalyudžu
Es sev gudra oruojeņa.
4282 [Eversmuižā (Ciblas pag. Ldz)].

10477.

No kājāmi nolūkoju
Sev dižanu arājiņu:
Kas gludenas kājas āva,
Tas mudīgi darbu dara.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

10478.

No kājām noraudzīju
Tautu dēla padomiņu:
Ja kājiņas gludas āva,
Tad būs gudris padomiņš.
408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)], 412 [Unguros (Ungurmuižas pag. D)].

1. No kājam noraudzīju
Tautu dēla padomiņu:
Ja kājiņas glīši āve,
Tad būs gudris dzērumā.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

10479.

No rītiņa gan dziedātu,
Galva sāp, nevarēju;
Ar tautām gan runātu,
Kad neliegtu bāleliņi.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

10480.

No zemītes izziedēja
Div' sarkani āboliņi;
No prātiņa izdomāju
Sav' maizītes arājiņu.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

10481.

No stūrīša, māmuliņa,
Loki manu vilnānīti:
No maliņas tie ļautiņi,
Kas ar mani bildināja.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

10482.

Noiet saule vakarāi,
Mežu galus puškodama;
Dod, Dieviņi, man jaunai
Puškot tautu cepurīti.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

10483.

Nolūkoju tautu dēlu
Pie kājiņu āvumiņa:
Kuŗi gludas kājas āva,
Tie glauž savu līgaviņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

10484.

Nosaraugu tautu dēlu
Augumā, tikumā;
Ir augums, ir tikums,
Nava laba padomiņa.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

10485.

Nosaraugu vakarā,
Kur vakara zvaigzne lēca;
Kur vakara zvaigzne lēca,
Tur aug manis arājiņš.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

- 394 -

10486.

Novijos vainadziņu
No tām vēju kaņepēm;
Nolūkoju arājiņu
No leimaņa dēliņiem.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

10487.

Nu es ietu, ja precētu
Jele kāds tēva dēls
Sīvi kungi, vergu dzieva,
Nevar vairi izturēt.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

10488.

Nu es ietu tautiņās,
Kaut māmiņa mani dotu;
Nu es mītu vaska plānu,
Glāza durvis virinātu.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

10489.

Nu es varu, nu man vaļas
Šo vasaru lieverēt:
Tautiets manim atvēlēja
Līdz citam rudeņam.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)], 290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

10490.

Nu man vaļa, nu man vaļa
Kalna malu lieverēt;
Nu tautiņas vaļu lika,
Sīku mazu dēvēdami.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

1. Nu man vaļa, nu man vaļa
Siekstas virsu lidināt:
Nu man's puiši neprecēja,
Meitenīti dēvēdami.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

10491.

Nula es meita biju,
Nula meitas vārdu nesu;
Nula gribu kairināt
Diženos tēva dēlus.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

10492.

Pa upīti atpeldēja
Jauna krieķa vācelīte;
Dievs dos man šoruden
Vācelītes pinējiņu.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

10493.

Pagaidām vien cerēju
Nāburgos arājiņu;
Kad atnāca no tālienes,
Nāburgam atsacīju.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 18 (Meņģelē).

1. Aizbāžām es turēju
Kaimiņos arājiņu;
Ja man cits gadījās,
Tam es drīzi atsacīju.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

2. Es turēju ciemiņos
Atsakāmu arājiņu;
Ja labāks gadīsies,
Tad es viņu atsacīšu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

10494.

Pagalam, pagalam
Mans vecais brūtgāniņš!
Metiet, radi, pa grašam,
Pirciet jaunu brūtgāniņu!
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

10495.

Pāri bridu par upīti,
Par to pašu dziļumiņu,
Gribēdama laba vīra,
Tīru rudzu maizi ēst.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 199 [Veczvārdē (Zvārdes pag. Kld)].

1. Dziļu bridu pa upīti,
Pa to pašu dziļumiņu,
Gribēdama skaidru vīru,
Skaidras maizes arājiņu.
157 [Vecpilī (Vecpils pag. Lp)].

2. Kritin kritu par robežu,
Sviedin sviežu vainadziņu,
Tīras maizes gribēdama,
Sev dižena arājiņa.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

10496.

Pāri iešu par upīti,
Nepalikšu šai pusē, -
Pie maizītes arājiņa,
Pie galviņas glaudējiņa.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

10497.

Pāri laidu zelta zirni
Par sudraba ozoliņu;
Gaŗām laidu valodiņu
Gar greznaju tēva dēlu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

- 395 -

10498.

Pāri pāri par upīti,
Par to pašu dziļumiņu;
Cauri cauri caur tautām,
Caur to pašu vairumiņu.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

10499.

Pāri pāri par upīti,
Šai pusē nepalikšu:
Šai pusē bargi kungi,
Netikuši tēva dēli.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10500.

Palaid mani, māmuliņ,
Šorudeni tautiņās:
Daudz ir tādu zeltenīšu,
Paņems manu arājiņu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

10501.

Panes mani, bāleliņ,
Sava zirga pakaļā;
Nesīs mani tautu dēls,
Tev neiešu druviņā.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

10501¹.

Par novadu mans prātiņis,
Visa mana dzīvošana;
Par novadu vēlētāji,
Visi mani bāleliņi.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

10502.

Par pagalmu nepārgāju,
Ja neāvu baltas kājas:
Lūkās tautas no kājām
Līdz pašam augumam.
44 [Turaidā (Turaidas pag. Rg)].

10503.

Par pogolmu tacādama,
Augš kuojeņu cyluoju,
Lai tī maņa nūsav'er,
Varakluonu garmiz'eri.
427 [Varakļānu pag. Rz].

10504.

Par puriņu diegu stiepu,
Par āriņu dzīpuriņu:
Par puriņu tautas jāja,
Par āriņu brāleliņi.
310 [Dignājā (Dignājas pag. Jk)].

10505.

Par upīti sieru sviedu
Kā akmiņa gabaliņu;
Aiz upītes kaitināju
Savu jaunu arājiņu.
224 [Kabilē (Kld)].

10506.

Pazīt man sila priedi
Pazīt āra ozoliņu;
Pazīt man tautu dēlu,
Gaŗaugušu, netikušu.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

10507.

Pate jūdzu kumeliņu,
Pate braucu pārnovadu,
Meklēdama tīru maizi,
Sev dižanu arājiņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

10508.

Pate labi paredzēju
Dzērājiņa arājiņu:
Drīz samirku rasiņā,
Drīz drēbītes velējot.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

10509.

Patīk man miežu druva
Dzeltenām vārpiņām;
Patīk man tas puisītis
Dzelteniem matiņiem.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

1. Mīlē mani miežu vārpa
Dzelteniem graudiņiem;
Tā mīl miežu arājiņš
Dzelteniem matiņiem.
24 [Lēdurgas draudzē].

10510.

Patīk man rudzu lauki
Pelēkiem ziediņiem;
Patīk man tie puisīši
Pelēkiem svārciņiem.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

10511.

Patīk man rudzu lauks
Pelēkām vārpiņām;
Patīk man arājiņis
Zemajām kājiņām.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Mīlē mani miežu vārpa
Ar visiem akotiem;
Mīlē mani tautu dēls
Smilšainām kājiņām.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

- 396 -

10512.

Pavaicāju Laimiņai,
Kāda dzīve tautiņās.
- Dzīvā, māsa, klaus' bāliņu,
Slikta dzīve tautiņās.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

10513.

Pavaicāju mīļai Mārai,
Daudz puškošu villainītes?
- Šuj, meitiņa, pieci krekli,
Puškoj' vienu villainīti:
Tautiešam pieci brāļi,
Viena veca māmulīte.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

1. Teic, Dēkliņa, tu gan zini,
Cik dieveŗu tautiņās.
Lai zināju kreklus šūt,
Dižam lielu, mazam mazu.
Dižam šuvu rakstīdama,
Mazam vīli vīlēdama.
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.], (Kuld, apr, ).

10514.

Pie atraitņa es neiešu,
Atraitns mani bildināja;
Atraitņam pulka bērnu
Ar basām kājiņām.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

10515.

Pie kadiķa nesēdēju,
Kadiķim asa bārzda;
Pie atraikņa es negāju,
Atraiknim smaga roka.
205 [Ciecerē (Cieceres pag. Kld)].

10516.

Pie liepiņas piesēdos
Kā pie mīļas māmuļītes;
Pie ozola nesēdos,
Ozols mani lūkojās.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 299 [Mežotnē un Švitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10517.

Pie maniem puiši nāca
Kā pie ogu vācelītes;
Vai tie puiši stulbi bija,
Vai es viena meita biju?
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

10518.

Pie ozola nesēdētu,
Ozolam liela rasa;
Pie atraiša es neietu,
Atraits gauži rūdināja.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

10519.

Pie tā puiša es neiešu,
Ko es labi nepazīstu;
To maizīti neēdīšu,
Ko nav aris bāleliņš.
163 [Dzērvē (Dzērves pag. Azp)].

10520.

Pietrūks tev, kalpa vīrs,
Cik es tava līgaviņa,
Cik es iešu ar teviem
Drauga duru virināt.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

10521.

Pieci puiši, pusbaznīcas
Uz maniem raudzījās;
Kad es būtu maizes klaips,
Tie būt' mani apēduši.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

1. Pie maniem puiši nāca
Kā pie ogu vācelītes;
Kad es būtu balta maize,
Sen būt' mani apēduši.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

10522.

Pieci, seši piekusuši,
Mani vienu barodami;
Laidiet mani klajumā,
Lai es pate barojos.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

10523.

Pieci, seši tēva dēli
Gaida mani uzaugam.
Ne pie viena es neiešu,
Līdz es savu sagaidīšu.
224 [Kabilē (Kld)].

10524.

Pēr bij' brūte, šogad brūte,
Citu gadu atkal brūte.
Pēr paliku pūra dēļ,
Šogad brālis sievu ņēma;
Citu gadu nepalikšu,
Kad ar valgu man' piesies.
1191 [Ēveles draudzē].

- 397 -

1. Pērn negāju pūra dēļ,
Aizpērn maza brāļa dēļ,
Šogad iešu, nepalikšu,
Lai kaļ dzelžu ķēdītēs;
Es ķēdītes pušu raušu,
Projām iešu dziedādama.
55 [Mūŗa muižā (Mūrmuižas pag. Vlm)].

10525.

Pērn man tautas ziņu laida,
Šogad raksta grāmatiņu,
Citu gadu atsūtīs
Pāri bēru kumeliņu,
Pāri bēru kumeliņu,
Vecākaju bāleliņu.
35 [Rembatē (Rembates pag. Rg)].

10526.

Pērngad tautas ziņu deva.
Šogad raksta grāmatiņu,
Lai gatava taisījos
Līdz citam rudeņam.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

10527.

Pelē man ķegsu(?) josta,
Pelē spangu vainadzīnis:
Vai bij mani mīļa Māŗa
Tautiņām pavēlējsi?
190 [Kuldīā].

10528.

Pelēks tautu rudzu lauks
Viļņo ceļa maliņā;
Būs Dieviņis novēlējs,
Es ēdīšu to maizīti.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

10529.

Pilli lauki arājiņu,
Man' arāja vien nevaid.
Tecēt man kā bitītei,
Meklēt savu arājiņu.
Sierms zierdziņš, dails arājis
Aŗ viņāi kalniņāi.
Kaut Laimīte man vēlētu
To siermaju kumeliņu,
To siermaju kumeliņu,
To dailaju arājiņu.
142 [Aizterē (Aizteres pag. Lp)].

10530.

Pin, māmiņa, man galviņu,
Lolo man augumiņu!
Rītu jās trejas tautas
Man' auguma lūkoties.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

10531.

Pirku zirgu, pirku arklu,
Arājiņu vien nepirku;
Man Dieviņis nevēlēja
Arājiņu naudā pirkt.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

10532.

Poļos gāju, Leišos gāju,
Sev taujāju arājiņu:
Manu bēdu Vidzemē
Dēlu māte nomiruse.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

10533.

Prātiņš man šurpu turpu,
Kad prātam vaļu ļāvu;
Prātiņš manim pār novadu,
Prātiņš pašu novadā.
168 [Meženiekos (Asītes pag. Lp)].

10534.

Prātiņš manis šurpu turpu,
Kas prātami vaļu deva?
Būt' prātami vaļu devis,
Sen būt' kalpa līgaviņa.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

10535.

Prātiņš šurpu, prātiņš turpu,
Prātam vaļiņ' i neļāvu;
Kam man bija prāta dēļ
Augumam kaunu nest?
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)].

10536.

Priede, egle smīdri auga,
Es tik smīdri neizaugu;
Priede, egle baļķiem auga,
Es ciemiņa puisīšiem.
170 [Lielnīkrācē (Nīkrāces pag. Azp)].

10537.

Pretī stāvu tautiņām,
Augumiņu rādīdama,
Lai tie mani neniecena,
Kad rokā dabūjuši.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

10538.

Precē mani pieci poļi,
Moļus bogu, es neiešu:
Precēs miežu arājiņš,
Pie tā iešu dziedādama.
7 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)], 380 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 398 -

10539.

Precēj' mani pieci, seši,
Vēl deviņi lūkojās.
Nu man vaļas lasīties
Patīkama tēva dēla.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

10540.

Precēj' mani pieci, seši,
Vēl deviņi lūkojās.
Vienam būšu, ne visiem,
Tikušam dēliņam.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

10541.

Precēj' mani pērn, aizpērn,
Vēl neiešu šoruden;
Citu gadu nepalikšu,
Ne pie sola piesienama.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

10542.

Precēj' mani Rīgas kungi,
Pēterburgas sulainīši;
Ne pie viena es neiešu
Kā pie miežu arājiņa.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Es meitiņa kā puķīte,
Kā Vāczemes magonīte.
Precēj' mani Rīgas kungi,
Pēterburgas sulainīši;
Ne pie viena es neiešu,
Kā pie zemes arājiņa.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)], 28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

10543.

Precēj' mani Rīgas kungi,
Jaunjelgavas sulainīši;
Ne pie viena es neiešu,
Kamēr savu sagaidīšu,
Kamēr savu sagaidīšu,
Patīkamu tēva dēlu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

10544.

Precēj' mani Rīgas kungi,
Prec Jelgavas kaupmaņiem.
Es neiešu ne pie viena,
Līdz es savu sagaidīšu,
Līdz es savu sagaidīšu
Lielu vīru uzaugam,
Lielu vīru uzaugam,
Labu, gudru padomiņu.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

10545.

Precēj' mani šādi tādi,
Es tos tādus negribēju,
Es tos tādus negribēju
Ne gar sevi runājot.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

10546.

Protu, protu, redzu, redzu,
Kuŗš puisītis mani grib:
Cik uz mani acis meta,
Tik nosarka vaigu gali.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

10547.

Pūt, vējiņi, dzen, vējiņi,
Tāļu manu vainadziņu;
Neiepūt, neiedzen
Tuvajos nāburgos.
1311 [Apē (Vlk)].

1. Sokuos munc vainacenč
Šeju krist kaimiņūs;
Cel, Dīveņ, lelu vātru,
Nes tuoļuok vainaceņu!
409 [Līksnas pag. D].

10548.

Pūt, vējiņi, nenes tālu
Manu zīļu vainadziņu,
Tepat vien par kalniņu,
Pie miezīša arājiņa.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

10549.

Pūt, vējiņi, par kalniņu
Manu zīļu vainadziņu;
Es negribu šai tiesā
Ne ziediņu birdināt.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10550.

Puišam mutes es nedevu,
Vainadziņu valkādama;
Bij man savu baltu muti
Dot tādam smurguļam?
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10551.

Puišam mutes es nedevu,
Vainadziņu valkādama;
Tīra mana dvēselīte
Kā tērauda gabaliņš.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

- 399 -

10552.

Puišam mutes es nedevu,
Vainadziņu valkājot;
Lai stāv mana balta mute
Zem vizuļu vaiņadziņa.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10553.

Puiši gāja [jāja] meitu dēļ
Simtu jūdžu tālumā;
Es neietu puišu dēļ
Ne par brāļa pagalmiņu.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

1. Puiši gāja meitu dēļ
Tumšu nakti, gaŗu ceļu;
Es neietu puišu dēļ
Par bāliņa pagalmiņu.
100 [Rāmuļos (Rāmuļu pag. C)].

2. Tev, puisīt, kuiļa daba,
Jūdzēm skrej pēc meitiņas;
Neiet meita puiša dēļ
Ne par nama plānu pāri.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

10554.

Puiši jāja [skrēja] meitu dēļ
Jūdzēm tāļu vakarā;
Es neietu puiša dēļ
Ne pa logu raudzīties.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

1. Puišu dēļ es negāju
Ne pa logu raudzīties,
Kā puisītis meitu dēļ
Jūdzēm skrēja vakarā,
Jūdzēm skrēja vakarā,
Svīdēj' savu kumeliņu,
Svīdēj' savu kumeliņu,
Tērēj' savu zelta naudu,
Tērēj' savu zelta naudu,
Deldēj' savus zābaciņus.
225 [No Kaltenes līdz Kolkasragam gar jūrmalu (Tl, Vp)].

10555.

Puiši jāja meitu dēļ
Simtu jūdžu tāļumā;
Es meitiņa puišu dēļ
Ne no krēsla necēlos.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Puisītim suņa daba,
Meitas dēļ jūdzi tek;
Es meitiņa puiša dēļ
Ne no krēsla necēlos.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

10556.

Puiši lēca manis dēļ
Par degošu jumtu pāri;
Es nelēktu puišu dēļ
Ne par mazu gunskuriņu.
7 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

10557.

Puiši lēca meitu dēļ
Par zarotu priedi pāri;
Es nelēktu puišu dēļ
Ne par mazu šķendelīti.
121 [Gulbenē (Md)].

1. Krustiem laidu priedes baļķi,
Puišus pāri lecināju;
Es nelēktu puiša dēļ
Ne par skala droztaliņu.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

2. Meite lēca puiša dēļ
Tādu resnu zāgu baļķi;
Nelec puisis meitas dēļ
Ne par nieka žagariņu.
299 [Mežotnē un Švitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)].

10558.

Puiši mani aicināja
Pār upīti sienu grābt;
Es puišiem atbildēju:
Man pašai balts ābols.
71 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

10559.

Puiši, mani ieraudzījši,
Ne actīnu nenometa;
Kad es būtu balta maize,
Tie būt' mani apēduši.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

10560.

Puiši mani neprecēja,
Vecu meitu domādami:
Man galviņa pieputēja,
Kviešu miltus sijājot.
282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)].

10561.

Puiši mani neredzēja,
Kad es rāpu rāpājos;
Nu tie mani ieraudzīja,
Kad ar māti maltu gāju.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

1. Kad es maza rāpus gāju,
Puiši mani kājām spēra;
Nu es liela, nu dižena,
Nu puišiem vajadzīga.
32 [Paltmalē (Līgatnes pag. Rg)].

- 400 -

10562.

Puiši ņēma mantas dēļ
Sevim vecu līgaviņu;
Es neņemtu mantas dēļ
Sevim vecu arājiņu.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

10563.

Puiši nese meitu dēļ
Trim stūŗiemi cepurīti;
Es nenestu puišu dēļ
Ne vītola vainaciņu.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

10564.

Puiši puiši uz manim,
Man nav puiši prātiņā;
Linu lauks, aitu stallis
Tie manā prātiņā.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

1. Meitas, manas meitenītes
Nav manam prātiņam;
Jūdzu bēru kumeliņu,
Tas manam prātiņam.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

2. Puiši, puiši ar manim,
Nav manam prātiņam;
Pirkšu zīļu vainaciņu,
Tas manam prātiņam.
Puiši puiši ar manim,
Nav manam prātiņam,
Būt' manam prātiņam,
Sen būt' man arājiņš.
29 [Nurmižos (Vildogas pag. Rg)].

10565.

Puiši skrēja meitu dēļ
Dziļā upes dibenā;
Es nispērtu puiša dēļ
Vienu soli ūdenī.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

10566.

Puišu, blēžu, neticēšu,
Kamēr zīļu vaiņagā;
Dažu labu pievīluši,
Dažai kroni norāvuši.
293 [Gravendālē (Mežotnes pag. B)].

10567.

Puisi puisi, melkulīti,
Tevis dēļ mani veda,
Tevis dēļ mani veda
Caur deviņi pagastiņi.
282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)].

10567¹.

Puisi puisi, krupi krupi,
Daudz tu mani nekaitini;
Tu kā krupis locījies,
Es kā liepa līgojos.
1821 [Allažās (Raņķu pag. Kld)].

10568.

Puisi puisi, pundurīti,
Nesauc meitu vērpelīti;
Tu staigāji raudādams,
Vērpelīti lūgdamies.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Puiši puiši, punduriš',
Nesauc meitu kaikariš',
Gan tu jāsi dažu dienu,
Kaikariš' mekledams.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

10569.

Puisi puisi, pundurīti,
Zirgi rudzu rugājā,
Es meitiņa kā liepiņa,
Man gosniņas ābulā.
224 [Kabilē (Kld)], 226 [Kandavā (Tl)], 345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Meitas meitas, lempes lempes,
Jūsu govis niedrainē;
Es puisītis kā purens,
Man zirdziņi dābulā.
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

10570.

Puisītim mutes devu,
Celiņā satikusi:
Tam nav savas līgaviņas,
Kas dod mutes gulēdama.
396 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10571.

Pupu zieda kumeliņš,
Jūras putu iemauktiņi;
Lūdzinies izsalūdzu
No Laimiņas jājējiņa.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

10571¹.

Purā vēlu bērza bluķi,
Lai tas grima dibenā;
Kājām spēru to puisīti,
Kas prātam nepatīk.
29 [Nurmižos (Vildogas pag. Rg)].

10572.

Purvi, velli, lai tie iet
Pie tām kalpu slubinskām, -
Kājām gāju baznīcā,
Kājām sērstu bāliņos.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

- 401 -

10573.

Puriņā neganīšu,
Nei celiņa maliņā:
Puriņā irbes skrēja,
Pa celiņu tautas jāja.
291 [Garozā (Mežotnes pag. B)].

10574.

Puško mani, māmulīt,
Šī pēdīga vasariņa,
Šī pēdīga puškojama,
Šī tautām lūkojama.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

10575.

Puškojiesi, greznojiesi,
Jauna puiša līgaviņa;
Es ar būtu puškojsēs,
Kad še būtu arājiņis,
Kad še būtu arājiņis,
Kas pēc manis lūkojās;
Man audzina dēlu māte
Pārnovada arājiņu.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

10576.

Puškojiesa, kalpa vīris,
Es būš' tava līgaviņa;
Patīk manim ar tevim
Drauga durvis virināt.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

10577.

Pusrītā saule lēca
Pura bērza galiņā,
Pus vasaras tautu dēls
Raud uz manu augumiņu.
Raud' uz Laimi, tautu dēls,
Ne uz manu augumiņu,
Būt' Laimiņa vēlējuse,
Būt' es tava līgaviņa.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

10578.

Rāmi eimu pa celiņu,
Gaŗus soļus mērīdama:
Dažs pulkāi gadījās,
Kas pēc rāma lūkojās.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

10579.

Rāmi eimu, rāmi teku,
Rāmi laidu valodiņu;
Dievs dod mana ielīgota
Rāmu ļaužu sētiņāi.
168 [Meženiekos (Asītes pag. Lp)].

10580.

Rāmi eimu, rāmi teku,
Rāmi laidu valodiņu;
Dievs dod mani rāmu rast
Sev maizītes arājiņu.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

10581.

Rācenīt dūkurīt,
Iesim abi vienu vietu;
Tevi zagļi izzadzīs,
Mani puiši izvedīs.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

10582.

Raud māmiņa piekususe,
Maun gosniņas neēdušas:
Birztalā satikos
Patīkamu tēva dēlu.
163 [Dzērvē (Dzērves pag. Azp)].

10583.

Raugies, puisi, kur raugies,
Mani vaira neraugies;
Jau manāi galviņā
Saraudzīts vainadziņis.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

10584.

Raugiet, puiši, kur raugiet,
Uz maniem neraugiet:
Ne es māku vīžu pīt,
Ne tautieša kreklu šūt.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

10585.

Redz actiņa, sāp sirsniņa,
Nedrīkst' sava bildināt:
Daudz ļautiņu redzētāju,
Daudzi ļauna vēlētāju.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

1. Gaiši gaiši, redz kur gaiši
Pieguļnieku uguntiņa;
Sirsniņ' mīl, actiņ' redz,
Turpi kļūti nevarēju.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

2. Redzu savu tautu dēlu
Sēžam galda galiņā;
Acs redzēja, sirds sāpēja,
Nedrīkstēju bildināt.
89 [Leimaņos (pie Vecpiebalgas C)].

- 402 -

10586.

Redz, kur sēd kalniņā
Mani pieci brūtgāniņi,
Zirņu druvu nominuši,
Rācenīšu līdumiņu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

10587.

Riņķi riņķi par istabu,
Bāliņos dzīvodama;
Kaut riņķīša negriezuse,
Arājiņa nedabūtu.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

10588.

Rītu rītu, ne šodien,
Būšu tautu malējiņa;
Visas manas goda sagšas
Zied aitiņas mugurā.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

10589.

Rudas bites, mellas bites
Krīt pie mana vainadziņa;
Sīvas tautas, lēnas tautas
Jāja mani lūkoties.
Sīvajāmi atsacīju,
Ar lēnāmi saderēju.
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

10590.

Ruden iešu, ruden iešu,
Pavasari es neiešu:
Pavasari tautas dara
Viršu ziedu alutiņu.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 47 [Ārciemā (Pāles pag. Vlm)].

10591.

Saduzējse saule lēca,
Lietus gaisa gaidīdama;
Saduzējis mans prātiņš:
Ieš' tautās, vai neiešu?
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

10592.

Saiminieka dēlu gribu,
Lai raženis, neraženis:
Lai ēdusi, cik ēdusi,
Ēnā laba gulēšana.
206 [Kuldīgas apriņķī].

10593.

Saimenieka meita biju,
Gāju gurnus grozīdama;
Kur ellē ciema puiši,
Ka tie mani neredzēja?
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

10594.

Saka mani bez maizītes,
Man maizīte arodā [azotē];
Saka mani bez arāja,
Man arājs tīrumā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

10595.

Saka mani traku traku,
Es bij' liela gudriniece:
Es izvilku puišam prātu
Pa matiņu galiņiem.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

10596.

Saka mani vecu vecu,
Vēl neiešu šoruden,
Vēl neiešu šoruden,
Ne uz citu vasariņu.
Dzīvodama nolūkošu,
Kuŗš godīgs tēva dēls,
Kuŗš godīgs tēva dēls,
Tam godīga valodiņa;
Pats sēdēja kumeļā,
Valodiņa istabā.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

10597.

Sokuos man' tāvs ar muoti
Sātā jimt oruojeņu.
Ved mežā, sīn' pi kūka,
Na pi muna augumeņa!
426 [Sakstagala pag. Rz].

10598.

Saki manim, tautu dēlis,
Daudz tev bēru kumeliņu?
Vai varēšu lepni braukt,
Kad būš' tava līgaviņa?
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

10599.

Sak' tiešām, tautu dēls,
Kur tu mani nolūkoji?
Vai druvā, vai pļavā,
Vai pie linu ērkuliņa?
- Ne druvā, ne pļavā,
Ne pie linu ērkuliņa:
Vienu svētu paukariņu,
Par plāniņu pārejot.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 403 -

1. Sakies jel, tautu dēls,
Kur tu mani nolūkoji?
Vai rijā, vai pļavā,
Vai pie tēva dzirnutiņas?
Ne rijā, ne pļavā,
Smalkā linu audeklā.
224 [Kabilē (Kld)].

2. Teic man ar, tautu dēls,
Kur tu mani nolūkoji?
Es negāju krogā dzert,
Ne tirgū rādīties.
- Ne tirgū, ne krogā,
Smalkāi linu audeklāi,
Smalkāi linu audeklāi,
Rudzu spailes galiņāi.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

3. Teic taisnību, tu tautieti,
Kur tu mani nolūkoji?
Vai krogū, vai tirgū,
Vai svētdienu baznīcā?
Ne krogū, ne tirgū,
Ne svētdienu baznīcā:
Bāleniņa druviņā
Rudzu bara galiņā.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

10599¹.

Salda bija avenīte,
Vēl saldāka zemenīte;
Mīļi bija pašu puiši,
Vēl jo mīļi ciema puiši.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

10600.

Saldāks alus krūziņāi
Ne ozola kanniņāi;
Mīļi vārdi tautiešam,
Ne īstam brālīšam.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)], 224 [Kabilē (Kld)].

1. Salda salda brūklenīte,
Vēl jo salda zemenīte;
Saldi saldi brāļa vārdi,
Vēl jo saldi tautu dēla.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

10601.

Sargies, linu cielaviņa,
No pelēka vanadziņa,
Kā es zinu sargāties
No dzērāja tēva dēla.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

10602.

Sargi, Dievs, mani jaunu
No trijām nelaimēm:
No vilciņa, no lācīša:
No dzērāja tēva dēla.
408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)], 412 [Unguros (Ungurmuižas pag. D)].

1. Sargi mani, mīļš Dieviņis,
No trijām nelaimēm:
No ūdeņa, no uguņa,
No dzērāja tēva dēla.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

10603.

Sarkanais dāboliņis
No saknītes izziedēja;
No sirsniņas iemīlēju
Sev slavenu tēva dēlu.
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

10604.

Sarkanbalta roze zied
Manu vaigu galiņā;
Dievs to zin, kas tas būs,
Tās rozītes rāvējiņš?
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Sārtas rozes vien ziedēja
Mana dārza maliņā;
Dievs to zina, kur tas auga,
Sārtu rožu rāvējiņš.
Tepat auga aiz kalniņa
Tuvējos nāburgos:
Dižens puisis, sārti vaigi,
Iedzelteni matu gali.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

10605.

Satikos tautu dēlu
Tai zaļāi bierztalāi.
Viņš meklēja arkla balsu [balstu?],
Es liepiņas pūra vāku.
Viņš man liepu parādīja,
Es viņam ozoliņu.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

10606.

Saulīt' sārta noiedama,
Man notika nelaime:
Man pārtrūka brunču skrote,
Ar puišiem trakojot.
581 [Rubenē (ķieģeļu pag. Vlm)].

10607.

Saulīt' sārta noiedama
Meža galus balsināja;
Es meitiņa uzaugdama
Puišiem sirdis kaitināju.
29 [Nurmižos (Vildogas pag. Rg)].

- 404 -

10608.

Šādas tādas griezas galvas,
Tās papriekšu izprecēja;
Es meitiņa kā rozīte,
Man's neviens neprecēja.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Ciema meitas, vērpelītes,
Aizvizina tautiņās;
Es meitiņa kā niedrīte,
Es palieku liekamo.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

10609.

Šādi tādi mani grib,
Es šos tādus negribēju.
Vai tēvami maizes trūka,
Vai Dievami labu ļaužu?
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

10610.

Šādi tādi man' gribēja,
Es to tādu negribēju;
Es gribēju tādu ļaužu,
Kādi mani bāleliņi.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

10611.

Šādi tādi man' gribēja,
Es to tādu negribēju;
Es gribēju viena laba
Smuidr' ozola dējējiņa.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10612.

Šādi tādi man's gribēja,
Es to tādu negribēju;
Labāk viena nodzīvoju
Kā rozīte dārziņā.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

10613.

Šādi tādi, nejājat,
Man kauniņa nedarāt,
Man kauniņa nedarāt,
Saimenieka meitiņai.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

10614.

Šādi tādi, nejājat,
Neslavītes nelaižat;
Jājat tādi kā es pate,
Tad jūs mani dabosit.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

10615.

Šādi tādi, nenākat,
Man kauniņu nedarāt;
Nākat, labi tēva dēli,
Ieš' pirmā nākumā.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

10616.

Šai priedītei zemi zari,
Gaŗām gāju raudādams:
Mājas puiši, bāleliņ',
Noņems manu vainadziņ'.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

10617.

Šaimal grāvja, viņmal grāvja
Es pārlēcu ganīdama.
Šaimal grāvja tautas jāja,
Viņmal grāvja bāleliņi.
Tautiņām knipi rādu,
Bāliņiem roku devu:
Bāleliņi vainag' deva,
Tautas manim nosti ņēma.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10618.

Šauras šauras man actiņas,
Es puisīti cauri redzu,
Es puisīti cauri redzu,
Cauri puiša padomiņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)], 191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)], 299 [Mežotnē un Švitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)].

10619.

Šauras šauras man actiņas,
Es puisīti cauri redzu
Vai tu tici, vai netici,
Tu kuls' savu līgaviņu.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

10620.

Šauras šauras man actiņas,
Cauri redzu tautu dēlu,
Kuŗš būs savai līgaviņai
Asariņu dzērējiņš.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

10621.

Še neauga ozoliņi
Rantainām lapiņām;
Še neauga tādi puiši,
Kas drīkst mani [meitu] bildināt.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 405 -

10622.

Še nebija [navaid] tāda zeme,
Kur varēja pūŗus sēti,
Še neauga tēva dēli
Pēc manam prātiņam.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

10623.

Še nebija tāda zeme,
Kur varēja pūŗus sēt;
Še nebija tāds puisītis,
Kas drīkst mani bildināt.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

10624.

Še nevaidi mans prātiņis
Uz nevienu tēva dēlu;
Pār novadu mans prātiņis,
Pārnovada arājiņis.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

10625.

Šī dieniņa, rītdieniņa
Līdz manam laiciņam;
Lai nāk cita mātes meita
Šo durtiņu virināt.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

10626.

Šī māmiņa, tā māmiņa,
Sakās mani maldināt;
Tā māmiņa maldināja,
Kuŗ' klusāmi klausījās.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

10627.

Šā novada es meitiņa,
Ne šo puišu līgaviņa;
Projām iešu dziedādama
Citu kungu novadā,
Lai paliek pašu puiši
Kā baloži gūgodami.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

10628.

Šī novada es meitiņa,
Ne šo puišu līgaviņa;
Šiem redzot es izaugu
Citam daiļa līgaviņa.
224 [Kabilē (Kld)].

10629.

Šī novada meita biju,
Ne šo puišu līgaviņa:
Es augdama saderēju
Pa novadu arājiņu.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

10630.

Šī novada meita biju,
Ne šo puišu līgaviņa:
Par novadu arājiņis
Kā ozolis līgojās.
171 [Tāšu Padurē (Kalvenes pag. Azp)].

10631.

Šī novada meita biju,
Ne šo puišu līgaviņa;
Pa novadu mans prātiņš,
Manas baltas villainītes.
171 [Tāšu Padurē (Kalvenes pag. Azp)].

10632.

Šī novada meita biju,
Ne šo puišu līgaviņa;
Par novadu tas puisītis,
Kam es būšu līgaviņa.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

10633.

Šī priedīte zemu dēta,
Tur pasēdu raudādama:
Šās priedītes dējējiņš,
Noņems manu vaiņadziņu.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

10634.

Šitie kalni nav tie kalni,
Kur saulīte nakti guļ;
Šitie puiši nav tie puiši,
Kas ņems manu vainadziņu.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

10635.

Šitie puiši gan domāja,
Ka es viņus lūkojos;
Uz viņiem nepagriezu
Ne vaiņaga cekuliņu.
35 [Rembatē (Rembates pag. Rg)].

1. Uz Kurzemi, uz Kurzemi
Mans vizuļu vaiņadziņš;
Uz Vidzemi nepagriezu
Ne vaiņaga cekuliņ'.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

10636.

Šitie puiši manis dēļ
Vai auguši, neauguši:
Man citā(i) maliņā
Kā pelēki vanadziņi.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)], 18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

1. Šitās meitas manis dēļ
Vai augušas, neaugušas:
Man citā maliņā
Kā sarkanas brūklenītes.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

- 406 -

10637.

Šitie puiši manis dēļ
Vai bijuši, nebijuši:
Man māmiņa saderēja
Aiz Daugavas arājiņu.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

10638.

Šitie puiši manis dēļ
Vai bijuši, nebijuši:
Man', precē Rīgas kungi,
Jaunjelgavas kaupmanīši.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

10639.

Šitie puiši nav tie puiši,
Kas ņems manu vaiņadziņu;
Man citā maliņā
Kā ozoli dārziņā.
274 [Zaļā muižā (Zaļenieku pag. Jg)].

10640.

Šito ceļu ir aizgājis
Manis linu arājiņis.
Vai būs manim to gaidīt,
Vai ar citu saderēt?
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

10641.

Šito celiņ' i aizgāja
Trīs dižani tēva dēli;
Divi bija man' bāliņi,
Tā trešā nepazinu,
Tā trešā nepazinu,
Sava miežu arājiņa.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

10642.

Šķērsām vilku zāģa
baļķi,
Pāri puisi lecināju.
Nepadari sev kaunīnu
Priekš citim puisīšim,
Priekš citim puisīšim,
Priekš jaunām meitīnām.
- Šķērsām vilku zāģa
baļķi,
Pāri meitu lecināju.
Nepadari sev kaunīnu
Priekš citām meitīnām,
Priekš citām meitīnām,
Priekš jauniem puisīšiem.
1191 [Ēveles draudzē].

10643.

Šķībi greizi tautu dēls
Uz maniem raudzījās;
Raugies šķībi, raugies greizi,
Nebūš' tava līgaviņa.
7 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

10644.

Sķūņa jumtu gan redzēju,
Paša šķūņa neredzēju;
Tautu dēlu gan redzēju,
Padomiņa nezināju.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)], 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 326 [Taurkalnē (Taurkalnes pag. B)].

1. Zinu purva purvmalītes,
Staigumiņa nezināju;
Acīm redzu tautu dēlu,
Padomiņa nezināju.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10645.

Šo āriņu meita biju,
Ne šo puišu līgaviņa;
Vainadziņu vien pakāru
Šo āriņu maliņā.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 314 [Kroņa Elkšņu pagastā (Elkšņu pag. Jk)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

10646.

Šo āriņu meita biju,
Ne šo puišu līgaviņa;
Cit' āriņu zeltenīte
Valkās manu vaiņadziņu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

10647.

Šo novadu bērniņš biju,
Ne šo puišu līgaviņa;
Citu puišu līgaviņa,
Tik es tevi kaitināju.
226 [Kandavā (Tl)].

10648.

Šo rudeni es neiešu,
Citu vairs nepalikšu,
Citu vairs nepalikšu,
Ne pie sola piesienama.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

10649.

Šo rudeni, to rudeni
Dzīrās mani tautas vest.
Tā aiziet daudz rudeni, -
Vai būs tautas nomirušas?
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

- 407 -

10650.

Šo vasaru man staigāt
Pēc meitīnas, pēc sievīnas:
Pēc sievīnas gālu pinu,
Pēc meitīnas kājas avu.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

10651.

Šogad brūte es nebūšu,
Vienu krumpu brunču liku [vilku];
Citu gadu brūte būšu,
Tad es krumpu krumpināšu.
44 [Turaidā (Turaidas pag. Rg)].

10652.

Šogad mani sārti vaigi
Zied kā rozes dārziņā;
Citu gadu šādu laiku
Asarāmi nobāluši.
135 [Smiltenē (Smiltenes pag. Vlk)].

10653.

Šogad mans vaiņadziņš
Līdz rozēm noziedēs;
Vējš nopūta rozēm ziedus,
Tautiets ņems vainadziņu.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

10654.

Šovasar spožas bēres
Manam zīļu vaiņagam;
Šī pēdēja vasariņa,
Vaiņadziņu valkājot.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

10655.

Šūn, bitīt, ver, bitīt,
Man vietiņu maliņā;
Tā tu šūn, tā tu ver,
Ka neraudu dzīvodama.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 121 [Gulbenē (Md)].

10656.

Šūt, rakstīt, tas man tika,
Cits darbiņis man netika;
Es būt' laba, es būt' laba
Skrīverīša līgaviņa.
203 [Usmā (Usmas pag. Vp)].

10657.

Šurpu turpu vēji loka
Purva bērza galotnīti;
Šurpu turpu tautas groza
Manu gudru padomiņu.
179 [Vecsieksātē (Sieksātes pag. Azp)].

10658.

Šurpu turpu vējiņš loka
Smalku linu tīrumiņu;
Šurpu turpu mans prātiņš,
Kad prātam vaļu ļauju.
224 [Kabilē (Kld)].

10659.

Zied', rozīte, uz akmeņa,
Šogad tevis vajadzēs;
Citu gadu, tad neziedi
Ne bāliņu dārziņā.
87 [Liepas muižā (Liepas pag. C)].

10660.

Sieri, sieri, balta maize,
Drīz tie mani audzināja;
Tautu dēla mīļi vārdi,
Drīz tie mani rūdināja.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

10661.

Sēd, svainīti, kamanās,
Es tavā klēpītī.
Tu paņēmi mūs' māsiņu,
Dod man savu bāleniņu.
224 [Kabilē (Kld)].

10662.

Sēd', tautieti, kamanās,
Es tavāi klēpītēi;
Gan brālītis vizināja,
Līdz tu mani nolūkoji.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

10663.

Sēj, tautieti, lielu lauku
Dzeltenām auziņām,
Ja gribēji znotu saukt
Manu baltu bāleliņu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10664.

Zem ozola nestāvēju,
Ozols mani lūkojās;
Pie liepiņas piestājos
Kā pie savas māmuliņas.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

10665.

Zem ozola nestāvēju,
Ozolam liela rasa;
Ar tautām nerunāju,
Tautām daudz valodiņu.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 78 [Kroņa Iršu muižā (Iršu pag. Md)].

- 408 -

1. Pie ozola nesēdēju,
Ozolami liela rasa;
Pie liepiņas gan sēdēju,
Liepiņai nava rasas.
Ar puišiem nerunāju,
Puišiem viltus valodiņas;
Ar meitām gan runāju,
Meitām taisnas valodiņas.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

2. Pie ozola nestāvēju,
Ar puisīti nerunāju:
Ozolami liela rasa,
Puisim vilta valodiņa.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

10666.

Zemu zemu saule tek,
Tik ar roku neaizsniedzu;
Zemu tautas lūkojās
Manu daiļu augumiņu.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

10667.

Zemu zemu saule tek,
Tik ar roku nekacēju;
Gribēj' mani dui netikļi,
Tik ar vienu nederēju.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Zemu zemu saule tek,
Cik ar roku nepasniedžu;
Kaimiņos arājiņš,
Cik rociņas nepadevu.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10668.

Sen lūko tautu dēls,
Nedrīkstēja bildināt:
Bīstas manus dižus radus,
Manus lepnus bāleliņus.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 214 [Zūrās (Zūru pag. Vp)], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10669.

Sen tautiņas manis dēļ
Vaŗa dzierņus liedināja;
Sadel tautu vaŗa dziernis,
Es vēl augu brālīšos.
224 [Kabilē (Kld)].

10670.

Sen tautit' glaudejās
Apkārt man' augamiņ'.
Skrej, tautit, pormalē,
Glaud' gar vilka drīcakļiem.
211 [Rindā (Ances pag. Vp)].

10671.

Zīle brēca ozolā,
Es zīlīti džīdžināju,
Es zīlīti džīdžinaju,
Lai teic manu arājiņu.
- Ko, meitiņa, džīdžināji,
Sētā tavis arājiņš.
224 [Kabilē (Kld)].

10672.

Sīva augu, pasīvāka,
Ne es pate neliedzos;
Kuŗš puisītis mani ņēma,
Lai vij gaŗu pātadziņu.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

10673.

Sīva biju, neliedzos,
Par visām(i) meitiņām;
Kuŗš grib sīvu līgaviņu,
Lai nāk mani bildināt.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

10674.

Sīva dzedra es uzaugu, -
Dod, māmiņa, bajāram,
Bajāram piederēja
Sīva dzedra līgaviņa.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

10675.

Sīvi kungi, sīva salna,
Nevar vairs izturēt.
Nu es ietu, kaut atgājis,
Jeb pie kāda tēva dēla.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

10676.

Sīvi mani žagi rāva,
Tāļu mani pieminēja:
Tautas dēls pieminēja,
Pats gultiņu taisīdams.
1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)].

10677.

Sīvu teica tautas dēlu,
Es aiziešu vēl jo sīva;
Viens bij sīvs, otris sīvs,
Kur saimīte mieru ņems?
216 [Ventspilī].

- 409 -

10678.

Simts apaļu dalderīšu
Nav vērts manu augumiņu;
Viens godīgs tēva dēls,
Tas vērts manu augumiņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

10679.

Zin Dievīnis, kālabade
Es nevaru līksma būte.
Vakar māte krogāi dzēre,
Vai būs mani padzērusi?
Vai būs mani padzērusi,
Vai tautāmis vēlējusi?
Liedzies, māte, neliedzies,
Tu jau būsi vēlējusi.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

1. Vai Dieviņi, ko darīšu,
Man galviņa gaužām sāp!
Vakar māte krogā bija,
Vai būs mani izdzērusi?
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

10680.

Zināj' dienu no dieniņas,
Vienu dienu nezināju:
To dieniņu nezināju,
Kad tautām rokas devu.
216 [Ventspilī].

10681.

Ziņģēt māku, dancot māku,
Siena pļaut vien nemāku;
Tādēļ mani, bālelīni,
It sliktam nedodat,
It sliktam nedodat,
Labam lēti nesolait.
1191 [Ēveles draudzē].

10682.

Zinu, zinu, bet neteikšu,
Kur aug manis arājiņš:
Aiz upītes kalniņā,
Tai mazāi sētiņā.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

1. Zinu, zinu, bet neteikšu,
Kur aug brāļa līgavīna:
Aiz kalnīna lējīnā,
Tai mazā sētīnā.
Tai sētīnai treji vārti,
Visi treji sudraboti.
Pa vieniem saule brauca,
Pa otriem mēnestīns,
Pa trešiesi Dievs iebrauca
Sešis bēris kumelīnis,
Sešis bēris kumelīnis,
četris kaltis ritentīnis.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

10683.

Zinu, zinu, bet neteikšu,
Kur aug manis arājiņis;
Muļķe būtu, kad es teiktu,
Kad es vārda neturētu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

10684.

Zinu, zinu, bet neteicu
Sav' maiziņas arājiņu:
Nu vēl māte kājas āva
Manam maizes arājam.
228 [Oktē (Vandzenes pag. Tl)].

10685.

Zinu, zinu, protu, protu,
Mieti būs šoruden:
Bālīns ņems ļaudavīn',
Manis dos tai vietā.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

1. Es gan zinu, māmuliņ,
Ko darīs bāleliņš:
Bāliņš ņems tautu meitu,
Man' dos tautu neveikļam.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

10686.

Sirmi zirgi, baltas krētes,
Sila smiltis putināja;
Aiz tā sila gabaliņa,
Tur aug mans arājiņš.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

10687.

Sirmi zirgi, balt' arāji
Viņā lauka galiņā.
Dod, Dieviņis, vēl', Laimiņa,
Man tur vien arājiņu!
43 [Tīnūžos (Ikšķiles pag. Rg)].

10688.

Sirmi zirgi, bēri zirgi
Viņā lauka galiņā.
Būt es to zinājuse
Kur tie mana mīļākā,
Es būt viņus sapinuse
Zaļiem zīda pinekliem.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

- 410 -

10689.

Sirmi zirgi bāliņam,
Balta māsa ecētāj'.
Staigā tautu nelietīts
Ežamalā raudādams.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

10690.

Sirmi zirgi, daiļ' arāji
Viņā lauka galiņā.
Kad man būtu tie sirmīši,
Tie daiļie arājiņi!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Dails zirdziņš, dails arājs
Viņā lauka maliņā.
Dod, Laimiņ, to zirdziņu,
To dailo arājiņu!
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

10691.

Sirms zirdziņis, daiļš arājš
Aŗ viņā kalniņā.
Tur vien bija mans prātiņis,
Pie tā daiļa arājiņa.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

10692.

Sirms zirdziņš, daiļš arājs
Tēva lauka galiņā.
Vai es būšu dzīvodama
Tā arāja līgaviņa?
209 [Piltenē].

10693.

Sirms zirdziņis, daiļš arājis
Viņā lauka galiņā.
Vai Dieviņ, kad es kļūtu
Pie tā daiļa arājiņa!
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Bērs kumeļš, daiļš arājs
Aŗ sudraba kalniņā.
Lūdz' Dieviņu, sauc Laimīti,
Ka varētu klāti kļūt.
Es tam dotu savu roku,
Savu zelta gredzentiņu;
Es tam šūtu smalku kreklu,
Līdz zemīti norakstītu.
259 [Līvbērzē (Līvbērzes pag. Jg)].

2. Tālu tālu es redzēju
Baltu zirgu, balt' arāju.
Dod, Dieviņi, man noiet
Pie tā balta arājiņa.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

10694.

Sirsniņ' mana, dvēselīte
Tautu dēla rociņā;
Kauli vien vazājās
Pa bāliņa pagalmiņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Citur bija viss prātiņš,
Citur viss padomiņš,
Tik vien bija šai vietā,
Kā kājiņu avumiņš;
Kauli vien vazājās
Pretī tēvam, māmiņai.
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)].

10695.

Sit man pliķi, bāleniņ,
Ja vārdiņa neklausīju,
Lai es jauna neielecu
Neveiklīša kamanās.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

10696.

Sitat, brāļi, vaŗa bungas,
Pūšat vaŗa trumpetēs,
Lai skan visas tautu sētas,
Lai jāj mani lūkoties.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

10697.

Skaista augu, bolta augu,
Na sovai mameņai:
Tauteņuom, rogonuom,
Reita muoļa mal'ējeņa.
435 [Latgalē].

10698.

Skaists bij manis vainadziņis,
Vēl skaistāku darināju;
Labs jau mani bildināja,
Vēl labāku lūkojos.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Skaists bij rožu vainadziņš,
Vēl magoņu darināju;
Jau man' labs bildināja,
Vēl labāka taujājos.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

10699.

Skaisti zied taut' āriņa
Dzeltāniem ziediņiem;
Iemīlēju viņu es,
Vienu rītu ganījot.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

- 411 -

1. Skaista zied tautu zeme
Dzelteniem ziediņiem;
Tur man iesamīlējās
Vienu rīta ganījumu.
Par to rīta ganījumu
Noņem manu vainaciņu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

10700.

Skaiti, skaiti, tautu dēls,
Cik zvaigznīšu debesīs;
Ja tu visas izskaitīsi,
Tad tu mani nolūkosi.
1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)].

1. Skaiti zvaigznes, tautu dēlis,
Vai tu visas izskaitīsi.
Ja tu visas izskaitīsi,
Tad tu mani nolūkosi;
Ja tu vienu pametīsi,
Tad tu mani nedabūsi.
224 [Kabilē (Kld)].

10701.

Skaties, mana māmuliņa,
Vai es liela pieauguse;
Ciema puiši, bāleliņi,
Aicin' mani saulītē.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10702.

Skrej, bitīte, ziediņos,
Kur aug mans arājiņš,
Nes viņam labas dienas
Savā spārnu galiņā.
347 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Skrien, zīlīt, tai zemē,
Kur aug manis arājiņis,
Aiznes manus mīļus vārdus
Jele spārnu galiņos.
Ja piekusa spārnu gali,
Laidies jūŗas līcīšos;
Tur paguli dienasvidu,
Tur noturi launadziņu.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)], 246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

2. Cīrulīti mazputniņ,
Tu gan zini to vietiņu,
Tu gan zini to vietiņu,
Kur ir meitu māmuļīte;
Kur ir meitu māmuļīte,
Tur aug mana līgaviņa.
Cīrulīti mazputniņ,
Aiznes manus mīļus vārdus,
Aiznes manus mīļus vārdus
Jele spārnu galiņāja.
Cīrulīti mazputniņ,
Tev spārniņi pieguruši,
Laidies jūŗas līkumāja,
Noguliesa dienasvidu.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

10703.

Slaucu kazu, sienu sieru,
Dodu Apses nabagim,
Lai tie man Dieva lūdza
Drīz dabū arājiņu.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

10704.

Slinka augu, bet jau balta
Upes taka maliņā;
Tikpat mani puiši ņēma,
Labu meitu dēvēdami.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

10705.

Slinki puiši tālu jāja
Lēnu meitu lūkoties.
Gan atrasi dzīvodamis
Manu lielu lēnumiņu,
Manu lielu lēnumiņu,
Apīnīša rūgtumiņu.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

10706.

Smiekla lieta, kauna lieta,
Būs puišam mutes dot;
Es nedevu māmiņai,
Kas man' lielu audzināja.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

10707.

Smiekla lieta, kauna lieta
Man pēc puiša daudz raudāt,
Kad neraudu tēv' ar māti,
Kas mazai maizi deva.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

10708.

Smuidra, daiļa es uzaugu
Novadiņa maliņā.
Novadnieki priecājās,
Še būs daiļa malējiņa.
188 [(?)].

10709.

Smuidrajam ozolam
Cauri vilku zelta šņori;
Labajam tēv' dēlam
Cauri laidu valodiņu.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

- 412 -

10710.

Smuidris auga ozoliņš
Brāleliņa ganībās;
Es izaugu smuidra, gaŗa,
Tautu dēla līgaviņa.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

10711.

Smuidru griežu bērza rīksti,
Kupl' atstāju virsūnīti,
Lai aug mans arājiņš
Sprogainiem matiņiem.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

10712.

Smuka augu, slinka augu
Novadiņa maliņāi;
Paņems mani novadnieki,
Smuku meitu dēvēdami.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

10713.

Smuks bērītis lauku pieri
Mans jājamis kumeliņis;
Smuks puisītis baltu muti
Mans maizītes arājiņš.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

10714.

Smuks puisīts, balts zirdziņš
Aŗ lielos tīrumos;
Par Laimiņas likumiņu
Tas būs mans arājiņš.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

10714¹.

Smuks puisītis baltu vaigu
Gul upītes maliņē.
Celies augšām, smuks puisīti,
Nāc man līdza sētiņē,
Būsi manis arājiņis,
Smalku linu sējējiņis,
Smalku linu sējējiņis,
Man maizītes devējiņis.
224 [Kabilē (Kld)].

10715.

Smuks puisīts, dails zirdziņš
Lielajā tīrumā.
Kau(t) man tiktu tas zirdziņš,
Tā zirdziņa arājiņš!
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

10716.

Smuks putniņis, zelta spārni,
Pret saulīti lidināja.
Tur aug mani mieži rudzi,
Mans maizītes arājiņš.
188 [(?)], 206 [Kuldīgas apriņķī].

10717.

Smuku rīkšu nemeklēju,
Kad tik bērza žagariņš;
Smuka puiša nemeklēju,
Kad tik linu arājiņš.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

10718.

Spīdēj' mana krūšu sakta
Kā uguns dzirkstelīte;
Tautiešam acis dega
Kā aklam vanagam.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

10719.

Spīd', saulīte, rītā agri,
Spīd' pa logu istabā,
Nu vēl māte kājas āva
Manam miežu arājam.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

10720.

Spoža lēca rīta zvaigzne,
Tumša tapa tecēdama;
Ražans bija tēva dēls,
Nelga tapa dzīvojot.
190 [Kuldīā].

10721.

Spoža saule noritēja,
Lietus gaisu dēvēdama;
Sīvas tautas, nejājat,
Nedos mani tēvs māmiņa.
190 [Kuldīā].

10722.

Spoža saule uzlecoti,
Ne tik spoža tecēdama;
Mīļš tautiets precēdams,
Ne tik mīļš dzīvādams.
218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

10723.

Stāvēdama maizīt' šāvu,
Lai skrien cepļa dibinā;
Staigādama mutes devu,
Lai darbiņu nekavē.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10724.

Staigāj' puišus vainodama,
Kā auziņas braucīdama;
Auziņai skaras bira,
Puišam gaužas asariņas.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

- 413 -

10725.

Staltukāja, kalpu puisi,
Ko tik augsti uzpūties?
Es kalpone, tu kalpiņis,
Abi dubļu bridējiņi.
226 [Kandavā (Tl)].

10726.

Steidzu, beidzu dīķi rakt
Alotiņa maliņā,
Ka var kalpus slīcināt,
Saimeniekus audzināt.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

10727.

Sūt', māmī, citus bērus [bērnus]
Uz nāburgu ugunī;
Es neiemu, man kaunīns,
Tur aug man arājīns.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

10728.

Sukāju galviņu,
Nepinu matiņus,
Redzēju netikli,
Lūkojam.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

10729.

Sukāj' galvu, nepiņ' matus,
Nerežani iznesos:
Dzird' nāburgu laisku puisi
Līgaviņu meklējot.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

10730.

Sukāj' galvu, nepin' matu,
Pagalam palaidos,
Kamēr redzu nelietīti
Ļaudavīnu ieņemam.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

10731.

Sunīšam maizi devu
Labu lielu gabaliņu,
Lai sunītis Dievu lūdza,
Ka es ietu tautiņās.
2071 [Ancē (Ances pag. Pg)].

10732.

Sunīts man labu dara,
Vistiņ' laba nedarīja:
Sunīts saka: tautas nāk,
Vistiņ' mēslus izkasīja.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

10733.

Sunīts manis kuplastīts,
Tas noslīka Daugavā;
Puisīts, manis smuks puisīts,
Tas aizgāja par Daugavu,
Tas aizgāja par Daugavu
Jaunu meitu lūkoties.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

10734.

Tā Dieva vien es lūdzu
Ka es būtu saimenica;
Kalpiem darbu pasacītu,
Gultiņā gulēdama.
328 [Valles muižā (Taurkalnes pag. B)].

10735.

Tā sacīja tis puisītis:
Tei meitiņa mani gaida!
Lai tev' gaida Veļa māte,
Es gan tevi negaidīju.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

10736.

Tā vien man, tā vien man
Šo rudeni, to rudeni:
Citas meitas dabūj' vīrus,
Es nekāda nedabūju.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

1. Tā vien man, tik vien man
Ik rudeņa gadījās:
Citi puiši dabū meitas,
Es nevienas nedabūju.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

10737.

Tādu sedzu villānīti,
Kas sēdēja mugurā;
Tādu ņēmu arājiņu,
Kas patika prātiņam.
190 [Kuldīā].

10738.

Tālu iešu aiz tāluma,
Nepalikšu tūlumā,
Nepalikšu tūlumā
Aiz māmiņas žēlabām.
1331 [Sikšņu pagastā (Gaujienas pag. Vlk)].

10739.

Tālu tālu dūmi kūpa,
Man atnāca siltumiņa!
Tālu tālu tautu dēls,
Man atnāca mīļi vārdi.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 414 -

10740.

Tālu tālu es redzēju
Ezeriņu līgojam.
Dievs dod man nolīgot
Tai ezera maliņā.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

10741.

Tāļu tāļu es redzēju
Ezeriņu viļņojot.
Dievs dod man tur aiziet,
Tā ezera maliņā!
Tur es kultu vīramāti,
Aiz matiem turēdama,
Aiz matiem turēdama,
Ezerā mērcēdama.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

10742.

Tāļu tāļu es redzēju
Ezeriņu viļņojot;
Tas nebija ezeriņš,
Tas bij rudzu tīrumiņš.
Dievs dod man aizlīgot
Uz to rudzu tīrumiņu.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

10743.

Tāļu tāļu es redzēju,
Kur zariņis līgojās.
Kaut būt' man Dievs vēlējis,
Ir es līdza līgotos,
Ir es līdza līgotos
Tai zariņa galiņā.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

10744.

Tāļu tāļu es redzēju
Rudzu lauku līgojot.
Dod, Dieviņi, tur aiziet,
To rudzīšu ritināt [=malt].
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)].

10745.

Tāļu tāļu es redzēju
Zaļu rudzu tīrumiņu.
Dod, Dieviņ, man noiet
Pie tā rudzu arājiņa!
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

10746.

Tāļu tāļu, nava tuvu,
Manis miežu arājiņš:
Ne dzird gaiļa e dziedam,
Ne redz paša staigājam.
121 [Gulbenē (Md)].

10747.

Tāļu tāļu, necik tāļu
Mans maizītes arājiņš:
Te jau redzu rītā agri,
Te jau vēlu vakarā.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

10748.

Tāļu tāļu noskanēja
Skaļa rīta saucieniņš;
Tāļu tāļu nolīgoja
Mans vizuļu vainadziņš.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

10749.

Tāļi tāļi, nosti nosti
Tu no manis, es no tevis!
Ne tu mans arājiņš,
Ne es tava malējiņa.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

10750.

Tāļu tāļu suņi rēja,
Vēl tāļāku gaiļi dzied,
Vēl tāļāku zirgi zviedz
Mana miežu arājiņa.
101 [Rankā (Rankas pag. C)].

10751.

Tāļi tāļi tā zemīte,
Kur aug mans arājiņš;
Ar bitīti vēsti laidu,
Ar kuģiem grāmatiņu.
216 [Ventspilī].

10752.

Tālu tālu tā zemīte,
Kur aug manis arājiņš;
Tur aug rozes, dillu koki,
Kur aug manis arājiņš.
282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)].

10753.

Tāļu tāļu tu, tautieti,
Tu no manis, es no tevis;
Ik rītiņa tev sūtīju
Ar vējiņu labasdienas.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

- 415 -

10754.

Tālu tālu tu, tautieti,
Tu no manis, es no tevis:
Tev zābaki, zelta pieši,
Man nobare villainīte.
295 [Grienvaldē (Zālītes pag. B)].

10755.

Tas man tika, alutīnis
Rudajāmi actīnām;
Tas man tika, arājīnis
Zemjotāmi kājīnām.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

10756.

Tas man tika, kumeliņis,
Kam bij sedli, iemauktiņi;
Tas man tika, arājiņis,
Kam bij namis, istabiņa.
171 [Tāšu Padurē (Kalvenes pag. Azp)].

10757.

Tas netiklis tēva dēls
Lūko mani trīs vasaras;
Kas bij tiklis, kas ražanis,
Līgst pirmā vasarā.
226 [Kandavā (Tl)].

10758.

Taujā, Dēkla, taujā, Laima,
Ja tu vari sataujāt
Labu zirgu, lab' arāju,
Labus, lielus tīrumiņus.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

10759.

Taupi, taupi, tautu dēls,
Savu bandas kumeliņu!
Gan es viņu lecināšu,
Sērst jādama brālīšos.
176 [Sakaslejā (Sakas pag. Azp)].

10760.

Tautas jāja izgudrēm
Manis jaunas lūkoties;
Es tīšām izkaisīju
Salmiem manu istabiņu.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

10761.

Tautas mani viltin vīla,
Saka naudu mežmalē.
Vai bij nauda, vai ne nauda,
Vai es pate tautu nauda?
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

10762.

Tautas manu balsu dzird,
Augumiņu neredzēja;
Brālītim zirgu sola,
Lai parāda augumiņu.
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)].

10763.

Tautas taisa niedru tiltu,
Gaida mani pārejam.
Sapūst tautu niedru tilts,
Nevar mani sagaidīt.
1311 [Apē (Vlk)].

10764.

Tautas taisa vaŗa tiltu
Līdz bāliņa namdurīm.
Taisāt zelta vai sudraba,
Es neiešu šorudeni.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

1. Tautu dēlis lielījāsi
Alva tiltu liedināt;
Ja tev tīk, lej sudraba,
Neieš' pāri šoruden.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

10765.

Tautas tura lielu naidu
Ar maniem bāliņiem.
Laidiet mani ar tautām,
Es to naidu saderēju.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

10766.

Tautiešam acis dega
Kā raibam vanagam,
Redzēj' mani bāliņos
Kā irbīti rotājam.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

10767.

Tautiešami acis dega
Kā raibam vanagam,
Redzēj' mani staigājam,
Vainadziņu valkājam.
232 [Talsos (Tl)].

10768.

Tautiešam acis dega
Kā uguns dzirkstelītes,
Redzēj' mani daiļ' augot,
Ar godiņu dzīvojot.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

10769.

Tautietam melns kumeļš,
Man bij melni lindraciņi;
Tautiets mani nolūkoja
Līdz ar savu kumeliņu.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

- 416 -

10770.

Tautiets Dievu nominēja
Neļaut mana vainadziņa.
Tu neļāvi, es negāju,
Ko tu man padarīsi?
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

10771.

Tautiets liels, es bij' maza,
Dzīrās mani sagaidīt;
Dzer ūdeni, grauz akmeni,
Tad tu mani sagaidīsi.
2 [Aderkašos (Taurupes pag. Rg)], 16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)], 19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)], 28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 34 [Plāterē (Plāteres pag. Rg)], 451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)], 66 [Aizkujā (pie Cesvaines Md)], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)],
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 77 [Gulberē (Liezeres pag. Md)], 93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)], 94 [Odzienā, Ļaudonas (Mētrienas pag. Md)], 97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)], 1253 [Kroņa laicenē], 293 [Gravendālē (Mežotnes pag. B)],
294 [Grantelē (Iecavas pag. B)], 342 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 388 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Sen gaidīja tautu meita
Mani lielu izaugot;
Dzer ūdeni, grauz ķieģeli,
Tad tu mani sagaidīsi.
331 [Augškurzemē (Il)].

10772.

Tautiets man gaŗām jāja,
Jāja bagāt's lūkoties;
Dievs dod jāt, nedabūt,
Nākt pie manis atpakaļ.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Tautas jāja man gaŗā(m),
Sidrabotas meklēdami.
Dievs dod jāt, nedabūt,
Paņems mani nesidraba.
205 [Ciecerē (Cieceres pag. Kld)].

2. Tautiets mani novainoja,
Tālu gāja lūkoties;
Aizgāj' tālu, nedabūja,
Jāj, pie manis atpakaļ.
Jāj projāmi, es neiešu,
Es meitiņa nonievāta,
Es meitiņa nonievāta,
Tevis dēļ netikuse.
226 [Kandavā (Tl)].

10773.

Tautiets man roku deva,
Skata manu augumiņu.
Kā, zēvēļu, tu skaties?
Nebūš' tava līgaviņa.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

10774.

Tautiets mani kaitināja,
Gribēj' manu vaiņadziņu.
Tu, tautieti, nedabūsi
Šogad mana vaiņadziņa;
Gaidi mani uzaugam,
Pilnu pūru pielokam.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

10775.

Tautiets mani māsu sauca,
Kumeļā sēdēdams;
Daudz purvā baltu bērzu,
Daudz man tādu bāleliņu.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 190 [Kuldīā], 322 [Saukā (Saukas pag. Jk)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē],
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

10776.

Tautiets mani mīļi lūdza:
Nāc, puķīte, šoruden!
Nelūdz mīļi, neraud gauži,
Es neiešu šoruden.
377 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10777.

Tautiets, mani precēdams,
Vaŗa pīcku kaldināja.
Tu, tautieti, man kaldini,
Tev kaļ mani bāleliņi.
421 [Taurupes pagastā (Rg)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

10778.

Tautu dēla sirde dreb
Kā sietā sijājot,
Redzēj' mani pie māmiņas
Kā cielavu tekājot.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

10779.

Tautu dēls bēdājās,
Kur būs ņemt līgaviņu.
Man bij žēl, es būt' gājse,
Kau(t) būt' mani bildinājis.
121 [Gulbenē (Md)].

10780.

Tautu dēls, dūņu vīrs,
Līdz manām kājiņām;
Ne tādam maldināt
Manu smuidru augumiņu!
106 [Viesienā (Viesienas pag. Md)].

10781.

Tautu dēls, dusmu pūķis [pūce],
Gaida man's lūdzamies.
Bitīt' vasku nešuvusi,
Ko nesīšu lūgdamās?
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

- 417 -

10782.

Tautu dēlis, dusmu pūķis,
Gaida mani lūdzoties;
Lūdzu Dieva, Laimes savas,
Lai lūdz tevi velna māte.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

10783.

Tautu dēls kā kurmīts
Zemajām kājiņām,
Nedrīkst mani bildināt,
Baltu putu gabaliņu.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

10784.

Tautu dēls lielījās,
Es būš' viņa līgaviņa;
Tev bij mani redzēt vien,
Ne mūžam nedabūt.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

10785.

Tautu dēlis lielījāsi,
Ka es viņa līgaviņa.
Nelieliesi, tu tautieti,
Nebūš' tava līgaviņa.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

10786.

Tautu dēlis lielījāsi,
Ka šis mani dabūšot.
Nelieliesi, tu tautieti,
Es citam apsolīta.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

10787.

Tautu dēls lielījās
Nelūgt manu māmuliņu.
Lūgs' māmiņu, dos' naudiņu,
Nedos mani māmuliņa.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

10788.

Tautu dēls lielījās
Pievilt manu augumiņu.
Pieviļ tevi sila priede,
Tu gan manis nepievilsi.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10789.

Tautu dēls lielījās:
Cerē mani, tautu meita.
Cerē tevi Veļa māte,
Es gan tevi necerēšu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

10789¹.

Tautas dēls manis dēļ
Ik vakara tauri pūta.
Vai tu pūti, vai nepūti,
Es neiešu šorudeni.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

10790.

Tautu dēlis manis dēļi
Lintēm kāra cepurīt',
Es ar savu vainadziņu
Ne galviņu nepagriezu.
226 [Kandavā (Tl)].

10790¹.

Tautu dēlis manis dēļ
Lintēm kāra cepurīti.
Ja tev tīk, kar ar zeltu,
Es neiešu šorudeni.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

10791.

Tautu dēlis manis dēļ
Simtu jūdžu naktī skrēja.
Ja tu gribi, skrej vēl simtu,
Šorudeni gan neiešu.
348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10792.

Tautu dēls, mans brālītis
Viens uz otru švaini sauca;
Vai tie bija padomājši
Māsiņām mītoties?
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

1. Tautu dēls ar brālīti
Viens otru svaini sauca.
Vai tapsim dzīvojot
Vienā tautu novadā?
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

10793.

Tautu dēls stāvu pieri
Man mūžam nepatika;
Tas puisīts man patika
Dzelteniem matiņiem,
Tam sirmīti paturēju,
Kad segloja kumeliņu.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

10794.

Te man nav tai mežā
Patīkama rīkšu zara;
Te man nav tai sētā
Patīkama arājiņa.
199 [Veczvārdē (Zvārdes pag. Kld)].

- 418 -

10795.

Tiesa tiesa, nava meli,
Es būš' kalpa līgaviņa:
Visi mani gredzentiņi
Kalpa puiša rociņā.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

1. Liedz, māmiņa, vai neliedz,
Kalpa būšu līgaviņa:
Abas rokas pilli pirksti
Kalpa dotu gredzentiņu.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

10796.

Tiešām saku, citu gadu
Še es vaira nedziedāšu:
Vai nomiršu, vai noiešu
Cit' āriņu maliņā.
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

10797.

Tieva gaŗa es uzaugu
Novadiņa maliņē;
Kā smildziņa locījos
Citē kunga novadē.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

10798.

Tieva gaŗa es izaugu
Treju kungu robežās;
Visu triju robežnieki
Uz manim lūkojās.
Vienam būšu, ne visiem,
Velti visi lūkojat.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

10799.

Tēvs ar māti to nezin,
Ko es zinu ar tautieti:
Tautu dēla brūni svārki
Mana pūra dibinā.
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

1. Tēvs ar māti nezināja,
Ko es zinu ar tautieti:
Tautieš' dota sīka nauda
Guļ man pūra dibinā;
Mani zelta gredzeniņi
Spīd tautieša pirkstiņā.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

2. To nezina tēvs māmiņa,
Ko es zinu ar tautieti:
Tautu dēla balta nauda
Mana pūra dibinā,
Mana pūra atslēdziņa
Tautu dēla kabatā.
197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].

10800.

Tēvs māte prasīja:
Grib', meitiņ, vīra?
Jūs veci cilvēki,
Kā jūs neziniet,
Kā nevar cilvēks
Cilvēka gribēt?
Putniņiem mežā,
Tiem savi draugi;
Zālītei laukā,
Tai savi ziedi.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

1. Tēvs māte vaicāja:
Grib', meitiņ, vīra?
Vai jūs traki
Vaicādami?
Cilvēks cilvēka
Negribēs?
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

10801.

Teic, brālīti, man' bagātu,
Vedīs mani šoruden;
Es tev došu cimdu pāri,
Botī pirktus apsējiņus.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

10802.

Teic man ļaudis, es neticu,
Ciemīnos arājīnu.
Neba man vecas kājas,
Āztecēšu apraudzīt.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

1. Teic man ļaudis, neklausīju,
Ciemiņos arājiņu;
Neklausīju ļaužu runas,
Gāju pate apraudzīt.
1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)].

10803.

Teic man ļaudis to dēliņu,
Es to šķelmi sen zināju:
Kroga žūpa, sievas bende,
Ne maizītes pelnītājs.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

10804.

Teic man ļaudis to puisīti,
Tā puisīša māmuliņu.
Sliņķis, gurķis tas puisītis,
Gaŗvalode māmuliņa.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

- 419 -

10805.

Teic man māršas, teic bāliņi
Aiz Daugavas ozoliņu;
Man pašai nepatika,
Nava kupla virsaunīte.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

10806.

Teic man tautas, liedz brālīši,
Vai būs ieta, vai neieta?
Iešu tautu teikumam,
Bāleniņu liegumam.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

10806¹.

Teic man viens teicējiņš,
Liedz man pieci liedzējiņi;
Klaus' to vienu teicējiņu,
Ne tos piecus liedzējiņus.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

10807.

Teic taisnību, tautu dēls,
Cik tev mazu bāleliņu,
Lai es zinu kreklu šūt,
Citu dižu, citu mazu.
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

10808.

Tepat būtu, tepat būtu
Kaimiņos arājiņš,
Kam es pate neredzētu
Snaužam vagas galiņā.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

10809.

Tev, alksnīti, trausla miza,
Tu lūkam nederēji;
Tev, puisīti, ātra daba,
Tu ar mani nerunā.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

10810.

Tev, elksnīt, trausla miza,
Tu lūkiem nederēji;
Tev, puisīt, lēta daba,
Tu ar mani nedzīvosi.
86 [Ļaudonā (Ļaudonas pag. Md)].

10811.

Tev, bērziņ, platas lapas,
Tu rasiņas turētājs;
Tev, puisīt, rudas acis,
Tu asaru dzērējiņš.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

10812.

Tev, liepiņa, plata lapa,
Apsedz mani migliņā;
Tev, tautiet, labs kumelis,
Ieņem mani kamanās!
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

10813.

Tev, liepiņa, platas lapas,
Apsedz mani migliņā(i);
Tev, māmiņa, daudz dēliņu,
Dod man vienu arājiņu!
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)], 170 [Lielnīkrācē (Nīkrāces pag. Azp)].

10814.

Tev, māsiņ, daudz bāliņu,
Dod man vienu arājiņu;
Es no tevis mīļi lūdzu
Vidajo bāleliņu.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Tav, māsiņa, daudz brālīšu,
Dod man vienu arājiņu;
Vidaviņu bāleliņu,
To es tev mīļi lūdzu.
Tam šķīrās, tam vedās
Visādā darbiņā;
Pats aiz vārtiem kumeļā,
Valodiņa istabā.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

10815.

Tev, puisīti, balta mute,
Tevim bija palša sirds;
Tu ar manim saderēji
Un ar citu lakstojies.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

10816.

Tec gaŗām, dūņupīte,
Tevī roku nemazgāšu;
Priekšā nāca ziedupīte,
Tur rociņas nomazgāšu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Tec gaŗām, dūņupīte,
Tevie roku nemazgāšu;
Priekšā nāca zvirgzdupīte,
Tai rociņas nomazgāšu.
Gaŗām jāj' kalponīt',
Tā nav mana līgaviņ';
Priekšā nāca mātes meita,
Tā būs mana līgaviņ'.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

- 420 -

2. Tec gaŗām, straujupīte,
Es rociņas nemazgāšu;
Jāj gaŗām, tautu dēls,
Es ar tevi nerunāšu.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

10817.

Tec gaŗām, kumeliņi,
Neskaties tai ciemā,
Tai ciemā slinki puiši,
Nejāj zirgus pieguļā.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

10818.

Tec gaŗām, kumeliņ,
Neskaties tās mājās:
Tās mājās slinki puiši,
Nesukāti kumeliņi.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

10819.

Tec, putniņ, meža malu
Ar mazo grāmatiņu,
Nes manam mīļajam
Simtu labu vakariņu.
24 [Lēdurgas draudzē], 134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

10820.

Tec, putniņ, upes malu
Ar mazo grāmatiņu,
Aiznes vēsti brūtgānam,
Brūte ļoti nevesela.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10821.

Tecēdama puķīt' rāvu
Šo āriņu maliņā;
Ja tautām puķu žēl,
Lai nāk paši pakaļā.
135 [Smiltenē (Smiltenes pag. Vlk)].

10822.

Tīru ļaužu bērniņš biju,
Tīru atkal tautājos,
Ne to burvju, ne raganu,
Ne to gausa skrējējiņu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

10823.

Tīrumēju, klajumēju
Tik aukstumu nenosalu;
Rocin' mani, mīļais Dievis,
Mežu ļaužu ēniņēju.
190 [Kuldīā].

10824.

Tīšām, augu pie māmiņas,
Sav' gāliņu nesukāju,
Lai man vaļas pie māmiņas
Jale šādu vasariņu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

10825.

Tīšām barga padzīvoju
Šovasaru bāliņos:
Dziržu tautas staigājot,
Lēnu ļaužu taujājot.
84 [Kusā (Kusas pag. Md)].

10826.

Tīšām iešu [gāju] pie kalpiņa,
Izguliņas gribēdama;
Saiminieka dēliņam
Izmuldējsi līgaviņa,
Snauž istabu slaucīdama,
Azaidiņu raudzīdama.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

10827.

Tīšām gāju melnu kreklu,
Sapelējšu vainadziņu,
Lai tie mani nelūkoja
Tai nabaga novadā.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

10828.

Tīšām gāju melnu kreklu,
Tīšām mutes nemazgāju,
Lai tie mani neprecēja,
Vidzemnieku lieldzērāji.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

10829.

Tīšām gāju neražena,
Tīšām acis nemazgāju;
Zināj', tautu netiklītis
Pēc manim lūkojās.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

1. Tīšām liela es neaugu,
Tīšām daiļa nestaigāju:
Zinājos, kaimiņos
Ka nelietis lūkojās.
282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)].

10830.

Tīšām gāju neraženi,
Tīšām acu nemazgāju,
Lai nemīl pašu puiši,
Lai es tiktu pārnovadis.
230 [Zentenē (Zentenes pag. Tl)].

10831.

Tīšām gāju neraženi,
Tīšām galvas nesukāju,
Lai šķiet mani netikušu,
Lai neveda kaimiņos.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

- 421 -

1. Tīšām augu nedižana,
Tīšām galvas nesukāju,
Lai neveda kaimiņos,
Niknu, bargu dēvēdami.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

10832.

Tīšām gāju pa namiņu,
Pagalītes mētādama,
Lai šķit' mani barg' esam,
Lai vārdiņa bijājās.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

10833.

Tīšām gāju pa namiņu,
Pagalītes spārdīdama,
Lai iet slava maliņā,
Ka es barga bāliņos.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

10834.

Tīšām gāju pa pagalmu,
Kā pagale sprēgādama,
Lai tie mani nepaņēma,
N-iešu lieldzērāji.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

1. Tīšām krēslu saspārdīju,
Ar dieveri bārdamās,
Lai tas mani nepaņēma,
Lielais kroga dzērājiņš.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

2. Tīšām skrēju par pagalmu,
Kā pagale dzirkstīdama:
Šitie puiši, gaŗvēdeŗi,
Neņems mana vainadziņa.
84 [Kusā (Kusas pag. Md)].

10835.

Tīšām tāda es uzaugu,
Ne par vienu nebēdāju;
Puišiem knipi parādīju,
Par plāniņu pāriedama.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

10836.

Tīšām tāda es uzaugu,
Ne par vienu nebēdāju;
Tīšām puišus kaitināju
Caur deviņi glāžu logi.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

10837.

Tīši daru tautiešam,
Gaŗām gāju dziedādama,
Kam viņš mani ķircināja,
Kumeliņus ganīdamis.
203 [Usmā (Usmas pag. Vp)].

10838.

Tīši tīši tautiešam
Salauzīju zobeniņu,
Kam tas mani kaitināja,
Villainītes puškodam.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

10839.

Tīšu tīšu kā varēju
Tautu dēlu kaitināju:
Tikām saucu arājīnu,
Līdz citam roku devu.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

10840.

Ciki es neiesēdu
Neveiklīša laiviņā:
Neveikļami skaista laiva,
Puķu ziedu piebiruse.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

10841.

Tik es sēdus neatkritu,
Pēc ābola skatoties;
Tik es veca nepaliku,
Amatnieka gaidīdama.
341 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Tik upē nenoslīku,
Pēc riekstiņa kacēdama;
Tik es veca nepaliku,
Pēc bajāra gaidīdama.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

10842.

Tik es tevi, tautu dēlis,
Kaitināti kaitināju;
Kad es kāpu kumeļāi,
Nāc tad šurpu, došu roku.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)], 226 [Kandavā (Tl)].

10843.

Cik upē neiekritu,
Sejiņā vērdamās;
Cik tautās neaizgāju,
Ļaužu mēles klausīdama.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10844.

Tikt man tīk tīrumā,
Tīk mežiņa maliņā:
Tīrumā rudzi mieži,
Mežā vaska ritenīts.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

- 422 -

10845.

Tirgū gāju alu dzert,
Arājiņu lūkoties.
Tirgū alu gan dabūju,
Arājiņu nedabūju.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

10846.

Tirgū gāju, aplokā,
Ne puišiem rādīties;
Gāju savu vilnātnīšu
Vējiņā vēcināt.
89 [Leimaņos (pie Vecpiebalgas C)].

10847.

Tirgā gāju, kazu vedu,
Atved' sev arājiņu.
Dod, Dieviņ, tādu laimi
Ar citām meitiņām!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

10847¹.

Tic puisīti visi velli,
Es puisīti neticēju!
Vellam tika tumšas naktis,
Puisim blēņu valodiņas.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

10848.

Tic tautieti visi velni,
Es tautieti neticēju:
Tautiets, mani precēdamis,
Ciemā citu lūkojās.
403 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10849.

Ticat, brāļi, neticat,
Būšu kalpa līgaviņa:
Kalpi vien bildināja
Manu tēvu, māmuļīti.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

10849¹.

Ticat mani, neticat,
Es bagāta mātes meita:
Sieciņš cimdu, sieciņš zeķu,
Sieciņš zelta biķerīšu.
39 [Skrīveŗos (Skrīveŗu pag. Rg)].

10850.

To es daudzi nebēdāju,
Ka bajāris nebildēja;
Situ knipi bajāram,
Iem' pie laba kalpa puiša.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10851.

To es daudzi nebēdāju,
Kad precēja ciema puiši:
Man pašai sētiņāi
Vēl jo jaunis arājiņis.
226 [Kandavā (Tl)].

10852.

Trīs bantītes matos pinu,
Visas trīs apzeltītas;
Trīs puisīši man' cerēja,
Vis' trīs labi saimenieki.
70 [Briežos (Skujenes pag. C)].

10853.

Trīs bantītes matos pinu,
Visas trīs sudrabotas;
Tai būs arī mātei būt,
Kas man savu dēlu dos.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10854.

Trīs dieniņas bez pusdienas
Ar puikāmi strīdējos.
Šis gribēja, tas gribēja
Mana daiļa augumiņa;
Vienam būšu, ne visiem,
Velti jūsu gaidījums.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

10855.

Trīs diženas samta puķes
Kalniņā noziedēja;
Trīs diženi tēva dēli
Gaida manis uzaugam.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

10856.

Trīs gadiņi savadāju
Puisi lūka galiņā,
Lūkodama, vaicādama,
Vai nav kroga dzērājiņš.
77 [Gulberē (Liezeres pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

10857.

Trīs gadiņi tautu dēlis
Mani labu labināja;
Ceturtā gadiņā
Atras manu labumiņu.
Tad es tavus gaŗus matus
Gar rociņu sitināšu;
Tad es tavu vecu māti
No krēsliņa lecināšu;
Tad es tavas slinkas māsas
Apkārt namu tecināšu,
Apkārt namu tecināšu,
Pa vārtiem izvadīšu.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 423 -

1. Trīs gadiņi tautu dēlis
Mani rāmu rāmināja.
Kad aiziešu, laidīs māte,
Tad tu rasi rāmulīti.
Es to tavu māmulīti
No krēsliņa lecināšu;
Es tās tavas īstas māsas
Apkārt namu tecināšu;
Es to tavu vecu tēvu
Aizkrāsnē iegrūdīšu;
Es tos tavus bāleliņus
Pa vārtiemi izvadīšu.
Tad es tavus krūzu matus
Gar rociņu sitināšu,
Vēl es tavu sīvu sirdi
Caur ābeles zariem raušu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10857¹.

Trīs gadiņi tautu dēls
Manis dēļ tauri pūš.
Kaut tu pūstu otru trīs,
Tu jau mani nedabūsi:
Man pašai līdza auga
Gobu zemes arājiņš.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

10858.

Trīs puķītes, zelta rozes,
Ziež man vaigu galiņā;
Tautu dēla acis dege
Kā tam vēja vanagam.
21 [Krimuldā (Krimuldas pag. Rg)].

10859.

Trīs rītiņi saule lēca
Caur ozola lapiņām;
Trīs gadiņi tautu dēls
Mani jaunu bildināja.
1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)].

10860.

Trīs tautieši spēlējās
Uz to manu augumiņu.
Krīt', spēlīte, šurpu turpu,
Lai netiku nevienam.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

10861.

Triju kungu valstis jāja
Mani vienu lūkoties;
To man dara daiļa rota,
Iznesīga valodiņa.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

10862.

Trim kārtām rozes zied
Manā rožu dārziņā;
Trim kārtām tautas jāja
Manu rotu lūkoties.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

10863.

Trim stariem upe tek,
Zelta zirni gūstīdama;
Trim ceļiem tautas jāja
Man' augumu lūkoties.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Trim stariem Gauja tek,
Vizulīšus vizodama,
Vizulīšus vizodama,
Zelta zirni gūstīdama;
Trim stūŗiem tautas jāja
Mani jaunu bildināt.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

10864.

čūru čūru goves slaucu,
Buku buku velējos;
Jau es pate gan zināju,
Nejems mani ciema puiši.
326 [Taurkalnē (Taurkalnes pag. B)].

10865.

Tu, bāliņi, darbos gāji,
Lūko manim arājiņu,
Kas ar tevi vienu vēršu
Līgst vienāja darbiņā.
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

10866.

Tu māsiņa, es māsiņa,
Vēl mēs abas bārsamies:
Tu domāji, es domāju
Uz tā viena tēva dēla.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

10867.

Tu, Jānīti, man patiki,
Es, Jānīti, tev patiku;
Lūgsim tēva, māmuliņas,
Lai mūs laiž vienuviet.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

- 424 -

10868.

Tu puisi, tu šķelmi,
Tu mani pievīli,
Tu teicies mani
Rudeni precēt.
Atnāce rudens,
Neņēmi visi.
Es tevi piesiešu
Pie sētas posma:
Novīsti, nokalsti,
Kā sētas posmis.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

10869.

Tu, puisīti, gan domāji,
Ka es tava līgaviņa;
Tik tev laba zirga braukt,
Cik es tava līgaviņa!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

10870.

Tu, tautieti, mani gribi,
Kur tu mani ievedīsi?
Vēl mežāi vējiņš loka
Tavu namu, istabiņu.
221 [Engurē (Engures pag. Tk)].

10871.

Tu var' darīt, ko tu gribi,
Tu jau vīra nedabūs'.
- Kad es vīra nedabūšu,
Ieš' pie savas mātes.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

10872.

Tukšas, puisi, tavas domas,
Ka es tava līgaviņa.
Ne te auga tā puķīte,
Kas manā vainagā;
Vāczemē tā puķīte,
Kas manāi vainagā,
Es meitiņa pate augu
Tālajāi Valmierā.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

10873.

Tukšgrabīti tu puisīti,
Sak' man pup's azotē;
Pupas auga lauciņā
Pelēkiem ziediņiem.
216 [Ventspilī].

10874.

Tumsā redzu dziļūdeni,
Dvēselīšu ņēmājiņu;
Acīm redzu tautu dēlu,
Asariņu dzērājiņu.
1311 [Apē (Vlk)].

1. Tecin teka straujupīte,
Dvēseliņu ņēmējiņa;
Jājam redzu tautu dēlu,
Asariņu dzērējiņu.
3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10875.

Tumša tumša tā priedīte,
Kur saulīte mājas ņem;
Tālu tālu tā māmiņa,
Kas sauks mani vedekliņu.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

10876.

Tumsiņā gaismas gaidu,
Gaismā saules uzlecot;
Māmiņ' gaida uzaugot,
Izaugušu tautas gaida;
Tautiņās nogājuse,
Gaidu savas māmuliņas.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

10877.

Tur dod mani, māmuliņa,
Kur deviņas ietaliņas:
Devītāja rītiņā
Ielīgoju maltuvē.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

10878.

Tur dod mani, māmuliņa,
Kur deviņas ietaliņas:
Devītā rītiņā
Guni kūru namiņā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

10879.

Tur dod mani, māmuliņa,
Kur dubļots pagalmiņš,
Kur dubļots pagalmiņš,
Tur telītes minējiņas.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1. Tur es iešu sievas ņemt,
Kur dubļains pagalmiņš:
Tur telītes minējiņas,
Tur meitiņas malējiņas.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

10880.

Tur dod mani, māmuliņa,
Kur pīšļota maltuvīte:
Kur pīšļota maltuvīte,
Tur maizītes dievsingan.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

- 425 -

10881.

Tur dodat, bāleliņi,
Kur jūs labi zinājāt,
Kur es savas villainītes
Par maizīti neizdevu.
188 [(?)], 194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)].

10882.

Tur dodati, bāleliņi,
Kur maizīte, kur darbiņis;
Es nebiju ieradusi
Bez maizītes, bez darbiņa.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

10883.

Tur es iešu vedeklās,
Kur viens dēls māmiņai,
Tur es būšu saiminiece,
Atslēdziņu nēsātāja.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

10884.

Tur, māmiņa, mani dod,
Kur upīte gaŗām tek,
Lai es varu nomazgāt
Savas gaudas asaras.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

10885.

Tuvu tuvu lidinās
Div' pelēki vanadziņi;
Tuvu tuvu, necik tāļu
Manu pūru derinās.
271 [Pienavā (Džūkstes pag. Jg)].

10886.

Tuvu tuvu, nava tāļu
Mans maizītes arājiņš;
Tik neēda vienu maizi,
Runā vienu valodiņu.
188 [(?)].

10887.

Tuvu tuvu, nava tālu
Manis miežu arājiņš:
Dzirdu gailīt' i dziedam,
Redzu pašu staigājam.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Tivu tivu, nava tālu
Manu miežu arājiņš:
Dzirdu gaili i dziedot,
Redzu pašu staigājot.
Ik dieniņas gan redzēju
Savu miežu arājiņu;
Ik dieniņas gan redzēju,
Ne ik dienas bildināju.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

10888.

Tumu tumu, ne tik tāļu,
Es aiziešu tautiņās;
Dzird' bāliņus ecējam,
Dzird' māsiņas runājam.
24 [Lēdurgas draudzē].

10889.

Tuju tuju, ne tik tālu
Mans maizītes arājiņš;
Ar rociņu nekacēju,
Šautu sviest nevarēju.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

10890.

Tuvu tuvu, ne tik tāļu
Manis miežu arājiņš;
Klātu vien nedagāju,
Sev kauniņa nedarīju.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

10891.

Tuvu tuvu, ne tik tuvu
Aug mans miežu arājiņš;
Ik dieniņas gan redzēju,
Ne ik dienas bildināju.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

10892.

Tuvu tuvu, necik tāļu
Manis miežu arājiņš;
Ik rītiņa gaidīdama
Brokastām ēdināju.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

10893.

Uz ežiņu kājas avu,
Novadiņu raudzīdama;
Gana labis novadiņis,
Netiklītis arājiņis.
190 [Kuldīā].

10894.

Uz Laimiņu pavaicāju,
Kāda būs dzīvošana?
Laime lika visu mūžu
Valkāt zīļu vainadziņu.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

10895.

Uz maniemi oši līka,
Uz maniemi ozoliņi;
Uz maniemi jauni puiši
Seglo savus kumeliņus.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)], 112 [Cirstos (Cirstu pag. C)].

- 426 -

10896.

Uz manim oši līka,
Uz manim ozoliņi;
Uz manim Laime grieza
Dižanos tēva dēlus.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

10896¹.

Uz manim puiši krita
Kā bitītes liepiņā;
Liepai bija saldi ziedi,
Man tā jauka valodiņa!
232 [Talsos (Tl)].

10897.

Uz manim puiši krita
Kā uz ogu vācelītes;
Vai es biju tik saldena
Kā tā ogu vācelīte?
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)], 1331 [Sikšņu pagastā (Gaujienas pag. Vlk)].

10898.

Uz manim puiši krita
Kā uz ogu vācelītes;
Vai māmiņa man mazai
Medū muti mazgājuse?
23 [Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)], 28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

10899.

Uz manim puiši krita
Kā uz saldas zemenītes.
Vai es vieni meita biju,
Vai man vieni vainadziņš?
Ir citai māmiņai
Aug meitiņas kā rozītes.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

1. Pie manim puišī nāca
Kā pie ogu grezelītes.
Vai es vien meita biju,
Vai man vien vaiņadziņš?
218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

2. Uz manim puiši krita
Kā bitītes amolā.
Vai es viena meitiņ' biju,
Vai man vienai vainaciņš?
29 [Nurmižos (Vildogas pag. Rg)].

10900.

Uz Palsmani es neiešu,
Rancenē nepalikšu;
Uz Rauseni ar neiešu
Vēžu kāju braukšenāt.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

10901.

Uz Kurzemi es neietu,
Vidzemē nepatīk;
Uz Vāczemi vizuļoja
Mans vizuļu vainadziņš.
23 [Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)].

10901¹.

Uz Viskali, uz Viskali
Mans vizuļu vainadziņš!
Pa Viskali es dziedāju,
Pa Viskali gavilēju.
20 [Krapē (Krapas pag. Rg)].

10902.

Iz rubeža gan'eidama,
Kreisu kuoju pakrateju;
Ka vezs veirs šuruden',
I lobū pakrateiš'.
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

10903.

Uz robeža ganīdama,
Raibus cimdus noadīju:
Šķitu savu arājiņu
Robežnieku puišķēniņu.
86 [Ļaudonā (Ļaudonas pag. Md)].

10904.

Uz siliņu, uz siliņu
Tīru rudzu ritināt;
Es neiešu uz Daugavu
Laivas galu klaudzināt.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

10905.

Uzaugušu tautas veda,
Izmācītu darbiņā;
Kam tautiņas tad neņēma,
Kad gulēju šūpulī?
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10906.

Uzaugusi meita biju,
Gudru puisi lūkojos,
Kas negāja krogū dzerti,
Netramdīja kumeliņu.
206 [Kuldīgas apriņķī].

10907.

Uzzasedzu bāliņos
Trejieloku villātnīti,
Saka tautas raudzīdamas:
Kas tai tādu darināja?
104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

- 427 -

10908.

Uztecēju kalniņā,
Pašā kalna galiņā,
Raugos tautu tīrumos,
Irieg daudz arājiņu.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

10909.

Utis, blusas mani rēja
Tanī salmu šķūnītī;
Būtu jauka gulēšana
Pie tautieša klētiņā.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

10910.

Vārna birzi nosēdēja,
Tautiets savu kumeliņu;
Vārna gaida silta laika.
Tautiets mani uzaugam.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)], 93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

1. Strazdiņš birzi nosēdēja,
Tautiets savu kumeliņu;
Strazdiņš gaida silta laika,
Tautiets mani uzaugot.
Gaidi, gaidi, tu tautieti,
Tu gaid' manis, es gaid' tevis:
Tu gaid' manis uzaugot,
Es gaid' tevis nomirstot.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

2. Vārna birzi nosēdēja,
Tautiets savu kumeliņu;
Vārna gaida silta laika,
Tautiets manis uzaugam.
Ņem, tautieti, mani mazu,
Līdz es liela neuzaugu;
Augšu liela, būšu gudra,
Es pie tevis vairs neiešu.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

10911.

Vai ar zāli, vai bez zāles,
Kad nav zaļa āboliņa;
Vai ar vīru, vai bez vīra,
Kad nav laba tēva dēla.
101 [Rankā (Rankas pag. C)].

10912.

Vai nebija augumiņa,
Vai nebija uzskatiņa,
Ka man bija nosēdēt
Visu laiku bāliņos?
338 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10912¹.

Vai no elles tu iznāci,
Tik diženis tēva dēls?
Cik es tev neizteicu
Sava gudra padomiņa.
20 [Krapē (Krapas pag. Rg)].

10913.

Vai sien' smalku zīdautiņu
Apkārt savu cepurīti,
Tēvs jau mani tev nedos,
Tādam krogus dzērājam,
Tādam krogus dzērājam,
Tādam zirgu mītniekam.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

10914.

Vai tie akli, ciema puiši,
Ka tie manis neredzēja:
Es sēdēju kalniņā
Kā lielā kriķu guba.
105 [Skujenē (Skujenes pag. C)].

10915.

Vai tie puiši akli bija,
Ka tie manis neprecēja?
Sadren mani smalki palgi,
Sadren baltas villainītes.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

10915¹.

Vai tie puiši akli bija.
Ka tie manis neredzēja?
Klētī grīda ielūzusi
Mana pūra vietiņā.
232 [Talsos (Tl)].

10916.

Vai tie puiši stulbi bija,
Ka tie mani neredzēja?
Es adīju raibus cimdus,
Kalniņā stāvēdama.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

10917.

Vai tie puiši stulbi bija,
Kad tie mani neredzēja?
Gan dziedāju kalniņāi.
Gan kalniņa maliņāi.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

10918.

Vai tie puiši stulbi bija,
Ka tie mani neredzēja?
Ik dieniņas ganos gāju,
Ik svētdienas baznīcā.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

- 428 -

10919.

Vai tie puiši stulbi bija,
Ka tie manis neredzēja?
Jau paliku pērnruden,
Vēl palikšu šoruden.
341 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10919¹.

Vai tie puiši stulbi bija,
Ka tie mani neredzēja?
Man pupiņi sudraboti,
Stāvu nesu vaiņadziņu.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

10920.

Vai tie puiši stulbi bija,
Ka tie mani neredzēja?
Visas savas goda drēbes
Šovasar novalkāju.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)], 199 [Veczvārdē (Zvārdes pag. Kld)], 348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10921.

Vai tie puiši tīri akli,
Kad tie manis neprecēja?
Divas tīnes vilnānīšu,
Trešā pilna cimdu zeķu,
Divas govis, viena kaza,
Cūk' ar desmit sivēniem.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

10922.

Vaļa man šovasar,
Vaļa citu vasariņu;
Vēl ij manas vilnānītes
Zied aitiņas mugurā.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

10923.

Vedīs mani, vedīs mani,
Dievs to zina, kad vedīs;
Vējiņš loka vērītē
Vedamās kamaniņas.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

10924.

Vedīs mani, vedīs mani,
Es nevesta nepalikšu;
Ja tautās nevedīs,
Vedīs smilšu kalniņā.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

10925.

Vedīs mani, vedīs mani,
Tak nevesta nepalikšu;
Vai vedīs Maškas Jurka,
Vai Migužu Dāvidiņš.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)].

10926.

Viegli mani žagas rāva,
Mīļais mani pieminēja,
Mīļais mani pieminēja,
Tāļu ceļu staigājot.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

1. Īkšķi [=īsi] man žagi rāva,
Kas varēja pieminēt?
Piemin manis arājiņis,
Svešu zemi staigājot.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

10927.

Viegli mani žegi rāva,
Tautās mani pieminēja;
Tas puisītis pieminēja,
Kas ar mani cerējās.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

10928.

Viena augu, gudra augu
Es savai māmiņai.
Kur būs gudris tēva dēls,
Kas nāks mani bildināt?
14 [Inčukalnā (Inčukalna pag. Rg)].

10929.

Viena mārša, otra mārša
Teic man savus bāleliņus.
Vai, māršiņas, manis dēļ
Jums bagāti bāleliņi?
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

10930.

Viena pate man sagšiņa,
Viena balta villainīte;
Tādēļ mani, bāleliņi,
It labam nesolāt,
It labam nesolāt,
It sliktam nedodat. -
Ja būs māte, sagšu segšu,
Ja pamāte, villainīti.
48 [Alojā un Lielsalacā (Alojas un Salacas pag. Vlm)].

10931.

Vēl man laika, vēl man laika
Puškot baltas villainītes:
Vēl manami arājami
Māmulīte kājas āva [ava].
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

10932.

Vēli, vēli, māmulīte,
Vēl' kuŗami vēlēdama:
Ja nevēli tautiņām,
Vēl' zaļāmi velēnām.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

- 429 -

1. Vēl', Laimiņa māmuliņa,
Ko katrai vēlēdama:
Vai pavēli tautiņām,
Vai zaļām velēnām.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

10932¹.

Velnam bite atvēlēja
Sarkano dāboliņu;
Es atvēlu tautu dēlu,
Kam ar godu nedzīvo.
310 [Dignājā (Dignājas pag. Jk)].

10933.

Velt', puisīti, lūkojies
Tu pēc mana vainadziņa;
Kur tu, tautu neveiklīti,
Tiks' pie mana vainadziņa?
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10934.

Velti velti tu, puisīti,
Uz manim lūkojies,
Vai nāc' matus glaudīdams,
Vai cepuri grozīdams.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10935.

Velti velti tu, tautieti,
Uz manim lūkojies;
Es nemāku vīžu pīt,
Ne vēl tavu kreklu šūt.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

10936.

Vaca muna Laimas muote,
Naspēj kuopt kal'neņā;
Dūd rūceņu, as izvezšu,
Līc man' ļaužu kuorteņā.
426 [Sakstagala pag. Rz].

1. Vaca muna Laimys muot'e,
Nasp'ēj kuopti kal'neņā.
Dūd rūceņu, as izvilkšu,
Līc man' ļaužu kuort'eņā.
Līc, Laim'eņ, da kuo lykdama,
Līc da loba oruojeņa,
Ka gal'veņis nadauz'eitu,
Ka maiz'eitis nažāluotu.
426 [Sakstagala pag. Rz].

10937.

Vecainē ganīdama,
Es bērziņa nelocīju;
Bāliņos dzīvodama,
Es tautiņu nemieloju.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10938.

Vecākāja man' māsiņa,
Ej papriekšu tautiņās;
Man vietiņa sen zināma,
Es aiz tevis nedrīkstēju.
35 [Rembatē (Rembates pag. Rg)].

10939.

Veci vīri, jauni puiši,
Palīdziet Dievu lūgt!
Šī devīta vasariņa,
Man nejāja precenieki.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

10940.

Vīra vīra, māmuliņa,
Es negribu veca vīra,
Gribu jauna knēvelīša,
Kas ar mani pameņģē.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Grib', grib' vīr',
Negrib' vec',
Grib' jaun' puiškan'
Izspēleties.
216 [Ventspilī].

10941.

Vīra vīra, māmuliņa,
Es nevaru vaira ciest;
Man pupīši azotē
Kā sarkani ābolīši.
104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

10942.

Vīra vīra, māmuliņa,
Šai pašāi rudenī!
Ja tu vīra man nedosi,
Kaņepītes noviļāšu.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

10943.

Vīzīgs auga ozoliņš
Vīzīgām lapiņām;
Vīzīgs auga tēva dēls,
Pret manim locījās.
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

10944.

Vīzīt' skaistu padarīju,
Nav aukliņu vijējiņa;
Atved, Dieviņ, labus ļaudis,
Lēkšu pati kamanās.
1311 [Apē (Vlk)].

- 430 -

10945.

Viju, viju, nenoviju
Lazdas ziedu vaiņadziņu;
Gāju, gāju, nedagāju,
Kalpa puiša precējama.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

10946.

Vilnānītes mani bāra,
Pūriņai gulēdamas,
Kam es viņas nevalkāju,
Kam nesedzu mugurā,
Kam nedevu tautiņām
Ar kājām saspārdīt.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

10947.

Villainiņas mani bāra,
Pūriņāi gulēdamas,
Kam taupīju, nevalkāju, -
Vai taupīju netikļam?
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

10948.

Villainītes mani rāja,
Pūriņāi gulēdamas:
Kam negāji tautiņās,
Kam nesedzi mugurāi?
1571 [Virgā (Virgas pag. Lp)], 267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

10949.

Viļņo tautu rudzu lauks
Kā pelēka vadmaliņa;
Ja būs man Dievs vēlējs,
Tur es tikšu saimeniece.
256 [Apguldē (Auru pag. Jg)].

10950.

Visapkārti tautas jāja,
Mani bargu dēvēdamas;
Griez apkārt, tu tautieti,
N'esu barga, n'esu spetna.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10951.

Visas acis izraudāju,
Vērie lopus ganīdama:
Citas meitas dabūj' vīra,
Vai es viena nedabūju?
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

1. Abas acis izraudāju,
Klibu govi ganīdama;
Visas meitas izvadāja,
Es paliku ik rudeņus.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

2. Dziedu, dziedu, raudu, raudu,
Purvā cūkas ganīdama;
Citas meitas dabū vīra,
Vai es viņa nedabūšu?
Skaista piere, daiļa mēle,
Kādēļ vīra nedabūšu?
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

10952.

Visas mazas meitenītes
Šorudeni izprecēja,
Tik es viena palikusi,
Kā lielā driķu druva.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

10953.

Visas meitas savu zin,
Es vien savu nezināju.
Kam adīšu raibus cimdus,
Kam rakstīšu nēzdaudziņu?
Laimei [Dēklei] adu raibus cimdus,
Laimei rakstu nēzdaudziņu.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

10954.

Visas meitas vīru gaida,
Visas gaida saiminieku;
Audzē, Dievs, priekš manim
Vienu labu kalpa vīru.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

10955.

Visas meitas vīra grib,
Visas grib saimenieka;
Es būš' ieti pie kalpiņa,
Ja man kalps gadījās.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

10956.

Visas meitas vīra grib,
Visas grib tēva dēla;
Es būš' iet ij pie kalpa,
Pirkt par naudu tēvazemi.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

10957.

Visas meitas vīra raud,
Visas raud tēva dēla;
Es grib ieti pie kalpiņa,
Lūgt Dieviņu palīgā.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10958.

Vis' arāji tīrumā,
Man' arāja vien nebij;
Mans arājs birztiņā
Līgo bērza galiņā.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

- 431 -

10959.

Vis' arāji tīrumā,
Man' arāja vien nebija;
Vai laimīte nojūgusi
Man' arāja kumeliņu?
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

1. Vis' arē laukā ar,
Mans arēs vien near;
Vai manam arejam
Vilks apēd' kumeliņ'?
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

10960.

Vis' arāji tīrumā,
Man' arāja vien nebija:
Vēlu kāra māmuliņa
Man' arāja šūpoliņu.
135 [Smiltenē (Smiltenes pag. Vlk)].

10961.

Vis' oruoji teirumā,
Mun' oruoja vin navā;
Leiguot man' kai bitei,
Taujuot sovu oruojeņu.
4271 [Rēzeknes apr.].

10962.

Vis' arāji tīrumā,
Man' arāja vien nevaid;
Vēl māmiņa kājas ava
Manam miežu arājam.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

10963.

Vis' orāji tīrumā,
Mun' orāja vien navaida;
Vilki, zvēri, apāduši
Munu miežu orājiņu.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

10964.

Visi ļaudis mani spieda
Iet pie laiska tēva dēla.
Ak ļautiņi, nespiedat,
Tā nav vienas dienas dzīve,
Tā nav vienas dienas dzīve,
Tā ir visa mūža dzīve.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

10965.

Visi lauza labas sēnes,
Kas tās lauza, baravikas?
Visi ņēma skaistas meitas,
Kas ņems mani neskaisto?
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10966.

Visi mani brūti sauca,
Kur tie mani brūtgāniņi?
Kur tās manas līgtas saktas,
Kur laulāti gredzentiņi?
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

10967.

Visi mani brūti sauca,
Kur tie mani brūtgāniņi?
N-iešu cūku gani,
Vai tie mani brūtgāniņi?
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

10967¹.

Visi mani brūti sauca, -
Kur tie mani brūtgāniņi?
Vai bij šķilti, vai perēti,
Vai palika vanckaros?
3011 [Pomušas un Ārdzes pagastos (Ceraukstes pag. B)].

10968.

Visi mani brūti sauc,
Kur tie mani brūtgāniņi?
Visi mani brūtgāniņi
Pa siliņu izklīduši.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

10969.

Visi mani gredzentiņi
Kalpa puiša rociņā:
Būšu kalpa līgaviņa,
Ne bargaja tēva dēla.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

10970.

Visi mani rožu koki
Caur žodziņu iztecējši;
Tā es pate iztecēšu
Sveša kunga novadā.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

10971.

Visi prec bagātās,
Kas prec mani nabadziņu?
Skroderīši, vēverīši,
Tie prec mani nabadziņu.
272 [Lielplatonē (Lielplatones pag. Jg)].

10972.

Visi soka, visi soka,
Ka as kolpa ļaudaviņa.
Kristu matu, Dīvu lyku,
Acim kolpa naredz'ēju.
4241 [Gaigalavas pag. Rz].

- 432 -

10973.

Visi saka, visi saka,
Ka es vīra nedabūšu;
Es dabūšu tādu vīru
Kā Vāczemes ozoliņu.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

10974.

Visi saka, visi saka,
Ka es vīra nedabūšu;
Lai tad es ne meita būtu,
Ja es vīra nedabūtu.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

10975.

Visi saka, visi saka,
Ka es vīra nedabūšu;
Skaista piere, daiļa mēle,
Kādēļ vīra nedabūšu?
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

10976.

Visi saka, visi saka,
Ne man zirga, ne arāja.
Pie Dieviņa zirgi mani,
Pie Laimiņas arājiņš.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

10976¹.

Visu laiku Dievu lūdzu,
Nu Dieviņu vairs nelūdzu,
Ka Dieviņš man nerada
Šai zemē arājiņu.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

10977.

Visus darbus es mācēju,
Vīžu pīt nemācēju;
Atved man, māmuliņa,
Jel vīzīšu pinējiņu!
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

10978.

Visus kokus vējš locīja,
Vienu koku līdz zemei;
Visi puiši mani mīl,
Viens mīlēja visu mūžu.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

1. Visus kokus vējš locīja,
Vienu lieca līdz zemīti;
Visus puišus es mīlēju,
Vienu mīlu mūžiņam.
158 (Tosmarē).

10979.

Visus ceļus es zināju,
Ceļam galu nezināju;
Visus puišus es zināju,
Sava vien nezināju.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

10980.

Caur ābeļu birzi jāju,
Uz kumeļa ziedi bira;
Caur tautām(i) cauri jāju,
Tautām bira asariņas.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)], 152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)], 169 [Nīgrandā (Nīgrandas pag. Azp)], 206 [Kuldīgas apriņķī], 218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)],
224 [Kabilē (Kld)], 226 [Kandavā (Tl)], 231 [Stendē (Stendes pag. Tl)], 240 [Bikstos (Bikstu pag. Tk)], 259 [Līvbērzē (Līvbērzes pag. Jg)], 289 [Bruknā (Bruknas pag. B)], 3011 [Pomušas un Ārdzes pagastos (Ceraukstes pag. B)].

1. Cauri jāju liepu birzi
Uz kumeļa ziedi bira;
Gaŗām jāju tautu ciemu,
Meitām bira asariņas.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

10981.

Cauri gāju bērzu birzi,
Ne lapiņas nenorāvu;
Būt' lapiņu norāvuse,
Visas birtu pakaļā.
Cauri gāju puišu pūli,
Ne vārdiņa nesacīju;
Būt' vārdiņu pasacījse,
Visi skrietu pakaļā.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1. Es izgāju bērza birzi,
Ne lapiņa nenobira;
Kad izgāju maliņā,
Visas bira skanēdamas.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

2. Cauri gāju zelta birzi,
Lapas raut nedrīkstēju:
Ka gribēju vienu raut,
Visas bira skanēdamas.
Cauri gāju meitu pulku,
Ņemt nevienas nedrīkstēju:
Ka gribēju vienu ņemt,
Visas līdzi taisījās.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

10981¹.

Cauri gāju bērzu birzi,
Ozoliņa meklēdama;
Gaŗām laidu kalpa puišus,
Uz saimnieka gaidīdama.
232 [Talsos (Tl)].

- 433 -

10982.

Cauri gāju bērzu birzi,
Sīkus zarus lasīdama;
Cauri gāju puišu rindu,
Sev arāja meklēdama.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

10983.

Cauri gāju Tirzas muižu,
Rokā nesu vainadziņu.
Nav neviena kupla koka,
Kur pakārt vainadziņu;
Nav neviena jauna puiša,
Kur naksniņu pārgulēt.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Cauri gāju bērzu birzi,
Rokā nesu vainadziņu;
Nav neviena ozoliņa,
Kur pakārti vainadziņu.
58 [Rozbeķos (Rozulas pag. C)].

10984.

Ciema sieva, māmulīte,
Audzin' manu arājiņu;
Audzin' sīvu, audzin' dzedru,
Neaudzini netikušu.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

10985.

Cieši situ pūra vāku,
Apkārt griezu villeniņu,
Lai es tieku [kad netiku?] tai vietā,
Kur augdama domājuse.
354 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10986.

Ceļa mala, kroga vieta, -
Nedod manis, māmuliņa:
Ik dieniņas viesi nāca,
Vajag baltu biķerīšu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

10987.

Ceļa pančka drīz pielija,
Drīzi atkali izsusēja;
Tā jau man sen zināma,
Kalpa puiša bagātība.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

10988.

Ceļat mani par Daugavu,
Atpakaļ vairs neiešu;
Vidzemēi melni koki
Dzeltenām lapiņām.
326 [Taurkalnē (Taurkalnes pag. B)], 327 [Taurkalnē un Jaunjelgavas apkārtnē (Taurkalnes pag. B un Jaunjelgavas Jk apkārtnē)].

10989.

Cerē mani, tautu dēls,
Es jau tevi sen cerēju;
Es jau tavu linu druvu
Ganīdama izravēju.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

10990.

Cerē mani, tautu dēls,
Tā ka citi nezināja:
Ne uz mani paraugies,
Ne uz mani vārdu saki.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

10991.

Cerēj' laimi izbēguse,
Es izbēgu nelaimiņu:
Es izbēgu pīpermani,
Brandevina dzērējiņu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

10992.

Cerēj' mani tautu dēls
No rudeņa da rudeņa.
Jis sakalta cerēdams,
Es kā roze noziedēju.
4281 [Balvos (Balvu pag. Abr.)].

10993.

Cīruļam skaista dziesma
Līdz pašam rudeņam;
Tautiešam mīļi vārdi
Līdz pašam rudeņam.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

10994.

Cik pelēku akmentiņu
Nepacēlu ganīdama;
Cik neliešu tēva dēlu
Pa vienami novainoju.
218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

10995.

Cik, puisīti, tev prātiņa,
Uz manim domājot:
Es tev devu cimdus, zeķes,
Vēl tu mani pašu gribi.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

10996.

Cinītē galvu bāžu,
Puišam mutes nedodama;
Lai es savu baltu muti
Dod' tādam smurguļam!

- 434 -

10997.

Ciska niez, vīra gribu,
Atzēlaiņi mieži auga;
Kasu cisku, ciešu vīru,
Līdz uzauga labi mieži.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

1. Iesa- gurns- niezējās,
Iesa- vīra- gribējās;
Kasu gurnu, ciešu vīra
Līdz citam rudeņam.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

10998.

Cita kunga māmuliņ,
Auklē manu arājiņu,
Munu dēļ Liezērē
Dēlu māte piekususi.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

10998¹.

Citas meitas aizveda
Taurēdami;
Vai mani Laimiņa
Aizmirsusi?
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

10999.

Citas meitas goda gaida,
Kāda goda es gaidīju?
Es gaidīju Veļu mātes,
Ar kurvīti atbraucot.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

11000.

Citas meitas lielījās,
Zināms maizes arājīns;
Es ne vārda nesacīju,
Man papriekšu gadījās.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

11001.

Citas meitas paņēmušas
Manu maizes arājiņu.
Vai tādēļ bez maizītes,
Vai bez maizes arājiņa?
190 [Kuldīā].

11002.

Citas meitas ruden gāja,
Smulē savas villainītes;
Es iziešu pavasari,
Siltajāi saulītē.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

11003.

Citas meitas zēnu raud,
Es nevaru atsakaut,
Pie manim zēni iet
Kā pie ogu vācelītes.
330 [Kaldabruņās (Rubenes pag. Il)].

11004.

Citas meitas vīrs aizveda,
Es paliku pakaļā;
Salasījse vecas vīzes,
Es par kalnu pakaļā.
121 [Gulbenē (Md)].

11005.

Cits man teica, cits vainoja
To nabaga kalpa puisi.
Tīk jums teikt, tīk vainot,
Man patika prātiņam.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

11006.

Cits man teica, cits vainoja
Ciemā vienu kalpa puisi.
Dievs, Laimiņa, tā zināja,
Es, memmiņa, nezināju.
226 [Kandavā (Tl)].

11007.

Cits nelietis mani grib, -
Kur tu mani ievedīsi?
Ne tev nama, ne istabas,
Ne tev tēva novadiņa;
Pārvedīsi, iebāzīsi
Saimenieka aizkrāsnē.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

11008.

Citu gadu šī laikā
Es meitiņa vairs nebūšu, -
Saimenieka līgaviņa,
Pie gultiņas šūpulīts.
224 [Kabilē (Kld)].

11009.

Citur iešu, citur iešu,
Cita kunga rociņā,
Jau man bija šitie kungi
Izaugoti pabāduši [=apnikuši].
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

11010.

Citur iešu, citur iešu
Citu puišu dīvelēt;
Lai palika bērzoniešu
Vērtes puiši saauguši.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

- 435 -

★

40611.

Aciem redzu krievu zemi,
Aciem krievu robežiņ';
Aciem redzu tautu dēlu,
Būs asaru dzērājiņš.
241 [Lubānas Md].

40612.

Aglynīšūs naītum,
Ka ar naudu maņ apbārtu,
Aglyunīšūs gleizda zeme,
Kai ļokoni oruojeņi.
466 [Vārkavas D].

40613.

Vai Dieviņi, blusas ēd
Brāļa salmu gubenī;
Uz tautieša zirgu staļļa,
Tur būs laba gulēšana.
115 [Galgauskas Md].

40614.

Vai Dieviņ, Dievam žēl,
Vienam grūta dzīvošana.
Lai tie darbi, ko tie darbi -
Vienam grūta gulēšana.
449 [Ungurmuižas D].

40615.

Aiz kalniņa smuidri bērzi
Pret vējiņu locījās,
Tā lokās tautu dēls
Pretīm manu augumiņu.
21 [Apriķu Azp].

40616.

Vai Dieviņ, salst man, salst man!
Kas var mani sasildīt?
Jauns puisīts, jauns kažoks,
Tie var mani sasildīt.
115 [Galgauskas Md].

40617.

Ai Jānīti, ai Jānīti,
Kā man tevis gauži žēl!
Citi puiši kā ozoli,
Tu kā rumba viļājies.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

40618.

Vai ļautiņi, ko darīšu,
Man deviņi brūtgāniņi:
Sīpelnieki, dobelnieki,
Mežu muižas vagarīši.
149 [Jaunpils Tk].

40619.

Ai mazās meitenītes,
Kam jūs lielas neaugāt?
Būt' jūs lielas izaugušas,
Būt' ar kāzas šorudeni.
449 [Ungurmuižas D].

40620.

Ai smuidrais ozoliņi,
Gludajām lapiņām!
Ai staltais tautu dēls,
Asariņu dzērājiņš!
36 [Balvu Abr].

40621.

Ai tētīti, ai māmeņi,
Es jyus ilgi nakolpuošu;
Jau vakari tautu dāls
Byldynuoti byldynuoja.
605 [Skolas].

40622.

Ai tu zēna knēvelīti,
Drīksti mani bildināt?
Tu aiz kalna cūkas gani,
Es sēž' rožu dārziņā;
Es sēž' rožu dārziņā,
Zaļajās palejās.
270 [Mežotnes B].

40623.

O puiseit, bruoļeļeņ,
Tu ļelajis viltinīks!
Es bej gūda jaunkundzeita,
Tu man gūdu nūgūdēji;
Munu mirtu vainadzeņu
Zam kuojeņu sameidēji.
143 [Jāsmuižas D].

40624.

Aiciņ mani aiz azara,
Voi byus īt, voi naīt;
Puori brist - dziļš yudeņš,
Apleik - lels leikumeņš.
143 [Jāsmuižas D].

40625.

Aiz azara mani sauca,
Vai bej īt, vai naīt;
Stīptum rūku, dūtum rūku,
Kab māmeņa naradzātu.
89 [Dricēnu Rz].

- 436 -

40626.

Aiz azaru, (aiz) azaru
Muns oruojiņš gavelej;
Dūtum rūku, svīstum kūku,
Kab māmiņa naradzāt.
389 [Silajāņu Rz].

40627.

Aiz azara malni meži,
Dzaltonimi zīdeņim;
Aiz azara skaisti puiši
Mani skaisti kairinova.
Dūtum rūku, sāstum laivā,
Ka māmeņa naradzātu.
170 [Kapiņu D].

40628.

Aiz azara muosu devu,
Aiz azara bruoļiļeņ'.
Vait' es beju raudiveite,
Pa azaru pleivynuot?
389 [Silajāņu Rz].

40629.

Aiz jyuriņu malnas egles,
Boltim zīdiņim zīdēja;
Aiz jyuriņu skaisti puiši,
Skaiški mani kairynuoja.
250 [Maltas (Rozentovas) Rz].

40630.

Aiz kalniņa maņa sauc -
Kas tur sauc, kas tur sauc?
Vai mīluoji maņa sauc,
Vai meitiņa muomuļiņas.
389 [Silajāņu Rz].

40631.

Aiz upītes stāvēdama,
Upē metu rūšu slotu;
Lai sarūs aizupieši
Kā šī mana rūšu slota.
24 [Asares Il].

40632.

Aiza- gūrnys- nīzējās,
Aiza- veira- gribējās.
Cīt, muosiņi, kai varēsi,
Šūgod mīži naizauga.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

40633.

Aizamirsa, aizamirsa,
Kas i man aizamirsa?
Aizamirsa brūtgānam
Labas dienas nesūtītas.
241 [Lubānas Md].

40634.

Ai laiskais tāva dāls,
Tu par veļti skatējīs;
Cytam dūšu sov' rūciņu,
Cytam snēgšu gredziņtiņu.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

40635.

Ok tu Dīviņ, žēleigs tāvs,
Kai tuos meitas bučuojās!
Es izaugu pi māmeņas,
Puišam mutes naīdevu.
465 [Varakļānu Rz].

40636.

Ak tu manu puiša šķelmi,
Kā es tevi piemānīju!
Nu tu vairs neprasīsi,
Lai es tevim mutes dodu.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

40637.

Ak tu manu sūru dienu,
Būs ar puišiem jāspēlē!
Vai es savu baltu muti
Došu puišiem smulināt.
378 [Seces Jk].

40638.

Ak tu šeļma, prūt tu kaunu,
Zyni tu tū, kas as asu?
Asmu gudra tāva mjaita,
As muocieju knipi sist.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

40639.

Ak tu šķelmi, tēva dēls,
Tu teicies mani ņemt;
Tu teicies mani ņemt,
Skaistu sagšu dāvināt.
378 [Seces Jk].

40640.

Ak tu veca māmuliņa,
Tavu jauku valodiņ'!
Viņa sola raibu govi,
Es ne galvas neatgriezu;
Viņa sola jaunu puisi,
Es aiz prieka nevar' rimt.
241 [Lubānas Md].

- 437 -

40641.

Alkšņi alkšņi, trausām [trausu] mizu,
Nu tīm navar loukus pļēst;
Puiši puiši, lātim pruotim,
Ar tīm navar pajūkāt.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

40642.

Elkšņi vien, elkšņi vien,
Nav neviena ozoliņa;
Puiši vien, puiši vien,
Nav neviena tēva dēla
Pa manam prātiņam.
72 [Cesvaines Md], 124.

40643.

Opoli muni gūrniņi,
Pluona lynu snuotnīte,
Īmu gūrnus grūzēidama,
Jaunus puišus muoneidama.
278 [Naujenes (Maļonovas) D].

40644.

Apautas man kājiņas,
Ir bez vīžu pinējiņa.
Saglaudīta man galviņa,
Ir bez svešas māmuliņas.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

40645.

Apkuort kolna saule tak
Garas dīnas grybādama;
Bruoļi muosu audzinuoja,
Lelas slaves grybādami.
170 [Kapiņu D].

40646.

Ar līkumu ceļu griezu
Lepnajam tēv' dēlam;
Nerādīju sav' tikumu,
Raženajo augumiņ'.
347 [Rendas Kld].

40647.

Arājs mani lūkojās,
Šī devīta vasariņa.
Es arāju nolūkoju
Pār istabu pāriedama;
Pār istabu pāriedama,
Viņam dzerti padodama.
270 [Mežotnes B].

40648.

Atkal gadiņš aiztecējis,
Brāļa durvis virinoti.
Vai Dieviņi, ko darīšu,
Kad man tautas neprecēs?
36 [Balvu Abr].

40649.

Atsasādu pi tautīša
Kai pi zaļa ūzuliņa;
Pyuš vējiņis kai mežā,
Munā cauņu capurē.
605 [Skolas].

40650.

Atsasādu uz akmiņa,
Akmiņs mani nūluodjā;
Akmiņs mani nūluodjā:
Myužam veira nadabuot.
143 [Jāsmuižas D].

40651.

Balta aitiņa, balta kaziņa,
Balta pati ganu meita;
Pilni krūmi tautu dēlu,
Es tā viena zeltenīte.
242 [Lubejas Md].

40652.

Boltis pučis rūžis zīd
Malnu jyuru dybynā.
Puiseit, tovi meili vuordi
Guļ munā sirsneņā.
466 [Vārkavas D].

40652¹.

Baltiem ziediem ievas zied,
Vēl baltākas ābelītes;
Mīlē manim bāleliņš,
Vēl vairāk tautu dēls.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

40653.

Balta skaista linu druva,
Kaut tā man piederējsi;
Es būt' skaista līgaviņa,
Kaut māmiņa man' devusi.
99 [Dzelzavas Md].

40654.

Bij man asai nātrai būt,
Ravētāju zaldināt!
Bij man vēli meitai būt,
Puišus, suņus, kairināt.
193 [Krapas Rg].

40655.

Bija, bija, tev tautieti,
Sudraboti matu gali;
Tur stāvēja mans prātiņš,
Tavos matu galiņos.
378 [Seces Jk].

- 438 -

40656.

Biju, biju vējaviete,
Atkal būšu vējaviete.
Tikmēr vien podzeniete,
Kamēr pūru piedarīju.
480 [Vējavas Md].

40657.

Bērza birzi izstaigāju,
Labas rīkstes nedabūju;
Tālus ciemus izbraukāju,
Laba puiša neredzēju.
545 [Krustpils D apr.].

40658.

Brālis manim namu dara,
Zeltus lika pamatā.
Vai liec zeltus, vai sudrabus,
Es pie tevis nedzīvošu,
Tautās iešu, tur dzīvošu,
Lai žagaru būdiņā.
355 [Rucavas Lp].

40659.

Bristin bridu puor upīti,
Nazabeidūs dziļumiņa.
Dzeivaj' godu vīnu, ūtru,
Nazabeidūs vacumiņa,
Nazabeidūs vacumiņa,
Jauna veira maklādama.
36 [Balvu Abr], 228.

40660.

Buŗ man burvji, zog man zagļi,
Nevar mani izpostīt;
Ja man Dieviņš palīdzēs,
Tad lustīgi padzīvošu.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

40661.

Cauri gāju bērzu birzi,
Ozoliņu meklēdama;
Ozoliņu meklēdama,
Rūzainām lapiņām.
378 [Seces Jk].

40662.

Cauri gāju bērza birzi,
Locīdama, braucīdama;
Cauri gāju novadiņ(u).
Ciema puišus vainādam(a).
104 [Ēdoles Vp].

40663.

Cauri gāju puišu baru,
Bet nevienu neaizkāru;
Būt' es kādu aizkāruse,
Būt' staigājse raudādama.
39 [Bārtas Lp].

40664.

Caur sakām zīle dzied,
Deguntiņu izkāruse.
Gudrai meitu māmuļai
Auklēt manu arājiņu.
373 [Sarkaņu Md].

40665.

Cerej mani bruoleleņš,
Nūpierk vara gredzinteņ';
Tautu dāls nacerēja,
Nūpierk zalta gredzentiņ'.
605 [Skolas].

40666.

Cerej mani pīci, seši,
Vēl deveņim juocerej;
Vīnam tikšu, na vysim,
Par Laimeņis lykumeņu.
174 [Kārsavas Ldz].

40667.

Cerē mani, tautu dēls,
Jau es sen tev' cerēju:
Baznīcā roku devu,
Ganos siera gabaliņu.
198 [Krustpils D].

40668.

Cerē mani, tautu dēls,
Lai ļautiņi nenoprot:
Ne pie manis roku liec.
Ne ar labu vārdu saki.
72 [Cesvaines Md].

40669.

Cerej mani tautu dāls
Jau devītu vasariņ',
Redz jis mani napyldūt,
Suoka mani nycynuot.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

40670.

Ciema puiši, bāleliņi,
Saldu dara alutiņu;
Gudra biju, nepiedzēru,
Lai tie mani nepievīla.
235 [Litenes Md].

- 439 -

40671.

Ciema puiši saskaitās,
Gaida mani lūdzoties;
Lai lūdzās sirmā cūka
Ar dagliem sivēniem.
378 [Seces Jk].

40672.

Ciemiņiemi smuks puisītis
Dzelteniemi matiņiem;
Tur gulēja mans prātiņš
Viņa matu galiņā.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

40673.

Caur siliņu es neiešu,
Nebaidīšu dvēselītes;
Mani jaunu tautiets gaida,
Ne jaunās dvēselītes.
273 [Mores Rg].

40674.

Ciet, meitiņa, kā ciezdama,
Līdz jauniem miezīšiem!
Lai cieš vells, kas var ciest,
Es nevaru vairs paciest.
236 [Līvānu D].

40675.

Cik ir manas pašas vainas,
Cik ir mana bāleliņa;
Brāļi labi devējiņi,
Es lāgana gājējiņ'.
241 [Lubānas Md].

40676.

Cik skaistuma īrubei,
Kamēr ūgas viersyunī;
Cik skaistuma tev, muoseņ.
Kamēr augi buoleņūs.
174 [Kārsavas Ldz].

40677.

Cimdus maucu rocīnā,
Ko atraikni sveicināt;
Atraikņam auksta roka,
Divreiz mīti gredzenīni.
341 [Raunas (Pils-Raunas) C].

40678.

Citas meitas govis slauca,
Es pa gultu valstījos;
Klipu klapu kaimiņ' Mikus
Ar tām koku tupelēm.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

40679.

Citām meitām puiši jāja,
Es par sētu grozījos;
Citas meitas govis slauca,
Es pa gultu vārtījos.
Ar dakšāmi gultu taisu,
Ar cimdiem govis slaucu.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

40680.

Cyts man teicja, cyts man pēle
Bierzē zaļu ūzuliņi;
Lānu kuoju naturēju,
Guoju pats pazavārtu.
35 [Baltinavas Abr].

40681.

Citur bija viss prātiņš,
Citur viss padomiņš;
Tik vien bija šai vietā,
Kā kājiņu āvumiņš.
Kauli vien vazājās
Pretī tēvam, māmiņai.
484 [Vestienas Md].

40682.

čirku čirku gūvi slauču,
Klougu klougu svīstu neju;
Kai darbeņu namuocēju,
Taidei mani veirs najēme.
559 [Rēzekne Rz apr.].

40683.

čuda čuda, breinums breinums,
Vuts nūkūdja oruojiņu;
Vēl leluoki breinumiņi:
Cyuka puisi nūgulēja.
250 [Maltas (Rozentovas) Rz].

40684.

Dabūt būs, dabūt būs,
Kādēļ būs nedabūt?
Daiļa mēle, skaista piere,
Kā būs vīra nedabūt?
48 [Bērzaunes Md].

40685.

Daiļa augu brāļa sētā,
Daiļi nesu vaiņadziņu;
Pie nelieša es neiešu,
Daiļu ņemšu tautu dēlu.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

40686.

Doncoj, Jākub, nadoncoj,
Šūgod kuozu tev nabyus;
Tāvam lyni nanūjauga,
Apeinīši nazīdāja.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

1. Doncoj, dēleņ, voi nadoncoj,
Šūgod kuozu tjav nabyus;
Tāvam lyni nanūjauga,
Reigā nauda naskaņāja.
50 [Vecatē (Vecates pag. Vlm)].

- 440 -

40687.

Doncoj kakis uz akmeņa,
Vess maņ tautas šūrudiņ,
Ka navess šūrudiņ,
Vess cytrudiņ pyrmudiņ.
326 [Preiļu D].

40688.

Danco, runci, uz akmeņa,
Lai jāj tautas šoruden.
Ja tu, runci, nedancosi,
Nejās tautas šoruden.
476 [Vecpiebalgas C].

40689.

Danco, runci, uz akmeņa,
Vedīs mani šoruden.
Ne man cimdu, ne man zeķu,
Ne pūriņš piedarīts.
378 [Seces Jk].

40690.

Dancaj, runci, uz akmeņa,
Vai vess mani šorudeni.
Ja dancāji apaliski,
Iekšā jāja precinieki;
Ja dancāji gareniski,
Gaŗām jāja precinieki.
46 [Beļavas Md].

40691.

Dar' meitiņa, kā tev tika,
Tu jau kungu nedabosi.
Ja es kungu nedabošu -
Ieš' pie savas mātes.
589 [Kuldīgas apr.].

40692.

Daža gurna niezējās,
Daža vīra gribējās.
Dar', ko gribi, māmuliņa,
Negaidīšu rudenīša.
Jau ka gribēs', sien pie piest',
Es ar piestu aizavelšu.
389 [Silajāņu Rz].

40693.

Daža laba tautu meita
Neprot darbus padarīt:
Ar cimdiem govis slauca,
Ar dakšām vietu taisa;
Viena zeķe pūriņāji,
Otra aitas mugurā.
175 [Karvas Vlk].

40694.

Dāram man še dzīduot,
Dāram šeni skandynuot,
Dāram šenis puiškinim
Ap manim lidinuot;
Sen apīti teirumiņi,
Sen zinoms tāva dāls.
143 [Jāsmuižas D].

40695.

Dēli auga kā ozoli
Augsta kalna galiņā;
Meitenītes lejiņā,
Kā niedrītes šūpojās.
127 [Grostonas Md].

40696.

Dēlu māte mani sauca;
Nāc šurp, mana vedekliņa.
Dieviņš zina, dēlu māte,
Kam es būšu vedekliņa;
Vēl vējiņš mežā loka
Vedamās kamaniņas.
306 [Patkules Md].

40697.

Dievs nedeva ar tautieti
Augt vienos ciemīnos;
Nogul manas villainītes,
Nomauc manus gredzentīnus.
39 [Bārtas Lp].

40698.

Dievs dod tev, tautu dēls,
Tikt manā rociņā;
Es būs tevi tā locīt
Kā pērno kumeliņu.
605 [Skolas].

40699.

Dīvs i zyna, kur es īšu,
Kam es byušu līgaviņa:
Vai kuorklam, vai elkšņam,
Vai kuplam ūzuleņam.
357 [Rudzētu D].

- 441 -

40700.

Die(v)s, nedoda grīslītima,
Zielus ziedus noziedēt!
Die(v)s, nedoda atraitnima,
Nojemt manu vainadzīn'!
355 [Rucavas Lp].

1. Dievs nedod zemītei,
Mēļu ziedus noziedēt!
Dievs nedod atraišam,
Noņemt manu vaiņadziņu!.
21 [Apriķu Azp].

40701.

Dievis zina, ļaudis zina,
Ī es pati nezināju,
Kuŗā [Kuru] malā [malu] nolīgoja
Mans smuidrais augumiņš.
306 [Patkules Md].

40702.

Dižens puisis, tautas dēls,
Daudz par tevi nebēdāj',
Pērc Rīgā zelta ķēdes,
Skrien ellē skanēdams.
378 [Seces Jk].

40703.

Dižens puisis, slaida roka,
Iznesīga valodiņa;
Pie tā ietu, tas man tika.
Kaut māmiņa tam devusi.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

40704.

Div' svecītes dedzināju,
Kuŗa man gaiši dega;
Div' tautiešus lūkojos,
Kuŗš patika prātiņam.
443 [Turlavas Kld].

40705.

Div' tautīši gatavējas
Ap tū munu augumeņu.
Dor', tētīt, stypru olu,
Cep, māmeņi, kukuleišus.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

40706.

Dod man, Dieviņ,
Dzeire vīr:
Vīrs ies kroge,
Jems man līdz.
445 [Ugāles Vp].

40707.

Dod, Dieviņ, ko dodams,
Dod man labu arājiņu,
Kas nedzēra, nežūpoja,
Kas galviņas nedauzīja.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

40708.

Dod, Dieviņi, ja dodamis,
Dod da labu arājiņu;
Nedod kroga dzērājiņa,
Ceļa malas gulētāj'.
241 [Lubānas Md].

40709.

Dūd, Dīveņ, kū dūdams,
Dūd maņ lobu oruojeņi;
Ni krūdzeņa dzāruojeņi,
Ni galveņas dauzētuoji.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

40710.

Do', Dieviņ, ko es lūdzu,
Do' maizītes arājiņ';
Do' maizītes arājiņ(u)
Līdz citam rudeņam.
546 [Kuldīga Kld apr.].

40711.

Dod, Dieviņ, ko dodams,
Dod man labu mūža draugu;
Nedod kaulu grauzējiņu,
Asariņu dzērājiņu.
350 [Ropažu Rg].

40712.

Dod, māmiņa, pie kalpiņa,
Pie kalpiņa laba dzīve:
Kalpiņš savu līgaviņu
Kā puķīti darināja.
Ne kalpiņš kungam dod,
Viņš dod savai līgavai.
192 [Kosas C].

40713.

Dod, māmiņa, es būš' ieti -
Es būš' kalpa līgaviņa:
I kalpiņu māmulīte
Rociņām auklējusi.
378 [Seces Jk].

40714.

Dod, māmiņa, kam dodama,
Nāburgos vien nedod:
Nāburgos slinki puiši,
Laiski zemes arājiņi.
116 [Garozas Jg].

- 442 -

40715.

Dod, māmiņa, kam dodama,
Nedod manis čigānam:
čigānam asa pātaga,
Sukās manu muguriņu.
605 [Skolas].

1. Dūd, māmeņ, kam dūdama,
Nadūd mani cyganam:
Cyganam plota pletne,
Pletnēs munu mugareņi.
278 [Naujenes (Maļonovas) D].

40716.

Dūd, māmiņa, kam dūdama,
Nadūd mani ryuktajam;
Es rauduošu, i gauduošu,
Tevi gauži ryudynuošu.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

40717.

Dod, māmiņa, stūrmaņam,
Stūrmanītis gudris vīrs:
Tas mācēja laivu grūst
Pret rītiņu, vakariņu,
Pretī savu ienaidnieku.
192 [Kosas C].

40718.

Dūd, māmeņi, kam dūdama,
Nadūd mani dzāruojam:
Dzāruojs munu pyuru dzjāra,
Mani gauži ryudynova.
143 [Jāsmuižas D].

40719.

Dūd, māmeņa, kam dūdama,
Nadūd maņa dzāruojam;
Jis puordziersi munu pyuru,
Munu zalta gredzeneņ'.
295 [Ozolmuižas Rz].

40720.

Dod, māmiņa, kam dodama,
Viendēlam vien nedod:
Viendēls viegli audzināts,
Grūši moka līgaviņu.
72 [Cesvaines Md].

40721.

Dod, māmīna, kam dodama,
Nedod mani kūrpniekam:
Kūrpniekami piķa smaka,
Piķa lāpa padusē.
39 [Bārtas Lp].

40722.

Dūd, māmeņ, kam dūdama,
Nadūd mani kalveišam:
Kalveits kola debesīs,
Ūglis byra Daugovā.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

40723.

Dod, māmiņa, kam dodama,
Pie dzērāja vien nedod:
Posta dzīve dzērājam,
Mazs ir viņa padomiņš.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

40724.

Dodat mani, kam dodami,
Nedodat dzērājam:
Pie dzērāja gŗūta dzīve,
Vairāk as'ru, nekā maizes.
378 [Seces Jk].

40725.

Dūd, māmiņ, kur dūdama,
Nadūd pi tuo natiklīša:
Pi tuo leluo natiklīša
Gryuta dzeive pasaulī,
Vysod gaužas osoras.
170 [Kapiņu D].

40726.

Dod, māmiņa, kur dodama,
Nedod purva maliņā:
Kur uzlēca rāva lāse,
Tur dzeltēja vilnainīte.
605 [Skolas].

40727.

Dūd, māmen, kur dūdama,
Nadūd mani zveinīkam:
Zveinīks laivu kustynuoja,
Mani gauži ryudynuoja.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

40727¹.

Dod, māsiņ, kam dodam',
Zvejniekam vien nedod:
Zvejnieks manus smalkus kreklus
Uz ūdeņa pludināja.
605 [Skolas].

40728.

Dūdit mani, kur dūdami,
Nadūdīt aiz azara:
Ni es muoku laivā īt,
Ni es plaudim puorplaudīšu.
18 [Andrupenes Rz].

- 443 -

40729.

Donat, mani bāleliņi,
Kur jūs labi zinājāt:
Kur darbiņis, kur maizīte,
Kā es savas villainītes
Par maizīti neatdevu.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

40730.

Dūc ap rozi sila bite,
Salda medus tīkodama;
Lenc ap mani tautas dēlis,
Pēc manimi tīkodams.
605 [Skolas].

40731.

Dod' māmiņa, es grib' iet,
Tik pie laba kalpa puiša;
Kas Dieviņis kalpu laida,
Kas bagātu saimenieku?
224 [Lielvārdes Rg].

40732.

Dzīžu, dzīžu ratatai,
Visi puiši prapadai:
Cyts nūmira, cyts nūspruoga,
Cyts nūguoja ubogūs.
143 [Jāsmuižas D].

40733.

Dzieržu ļaudis runājot,
Ka es veira nedabūšu;
Es nebiju ne meitiņa,
Ka es veira nedabūšu.
259 [Mazzalves (Ērberģes) Jk].

40734.

Dod, Dieviņi, dodams labu,
Dod jel sliktu neredzēti;
Labāk meita vaiņagā,
Ne netikla līgaviņa.
214 [Lažas Azp].

40735.

Eitja, maitys, opluotā,
Man opluota navajag;
Kam vajaga, tys atroda
Bruoļiļeņa sēteņā.
326 [Preiļu D].

40736.

Ej, boltuo muomuliņa,
Jau es cytu vasariņu
Tovu gūvu naganeišu;
Vysi smolki žagareņi
Maņi gauži nūrauduoja.
295 [Ozolmuižas Rz].

40737.

Ej, Laimiņi, tu pa prīšku,
Nalaid mana naceļūs,
Lai tī guoja tī ļautiņi,
Kuri tevi naatzina.
389 [Silajāņu Rz].

40738.

Ej, māsīna, tu pie kalpa
Ja kalpīnis gadījās:
Kalpīns brauca sirmu zirgu
Rakstītām kamanām,
Saiminieks a kumpu ķēvi,
Vienu slieci kamanīnu.
39 [Bārtas Lp].

40739.

Ej, muosiņa, tu pi veira,
Ka tev veira gribējuos,
Es dzeivuošu buoleņūs,
Kai sorkona bryuklineite.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

40740.

Ej, puisīti, knēvelīti,
Na as tava līgaviņa;
Cita māte maliņā
Gudri dālu audzināja.
241 [Lubānas Md].

40741.

Ej, tautīti, tu pa prīkšu,
Es lai tevi nūskotūs:
Nu kuojom gūdu radzu,
Na nu tovas capureites.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

40742.

Es apāvu baltas kājas
Pie melniem lindrakiem,
Pakaļ gāja jauni puiši,
Zobus vien klaudzināja.
48 [Bērzaunes Md].

40743.

Es apāvu baltas kājas,
Gāju tautu raudzīties;
Tautiešam melna mute,
Kā jaunam kuilēnam.
127 [Grostonas Md].

40744.

Es apvilku zaļu banti
Apkārt Grenču pagastam;
Lai no manis neizbēdza
Saderēts tēva dēls.
125 [Grenču Tk].

- 444 -

40745.

Es ar puisi narunuoju,
Zam kļaveņa stuovādama:
Kļaveņam plotis lopis,
Puišam palša volūdeņa.
Cik sītā yudins stuoveja,
Cik pi puiša praudis beja.
113 [Gaigalavas (Bikovas) Rz].

40746.

Es būt lab, es būt lab,
Mežsarg līgviņ,
Es māce maiz cept
No tiem bērž pumprem.
372 [Sarkanmuižas Vp].

40747.

Es būt' laba krieva sieva,
Būt' māmiņa man devusi:
Piedien man krieva cimdi,
Piedien krieva cepurīte,
Piedien mana valodiņa
Ar krieviem runājot.
56 [Birzgales (Lindes) Rg].

40748.

Ej, puisīti, tu pie joda,
Tu labākas nedabūsi;
Tu, labāku meklēdams,
Pats sev biksas izmazgāsi.
192 [Kosas C].

40749.

Es atradu ganīdama
Dzelten' zīda kamolīti;
Es dabūšu tautu dēlu,
Dzelteniem matiņiem.
476 [Vecpiebalgas C].

40750.

As atrodu vacuma [vacainē]
Vacu vara gabalinu,
Nadreikstēju rūkā jemt,
Kab man vacai napalikt.
174 [Kārsavas Ldz].

40751.

Es bij' maza meitenīte,
Man deviņi brūgāniņi;
Kādu gribu, tādu ņēmu,
No labākiem lasīdama.
15 [Alūksnes Vlk].

40752.

Es bij' maza meitenīte,
Man bij četri brūtgāniņi:
Pirmais ciemiņ' lunkankājis,
Otrais bērzu atstiepējs,
Trešais sklandu skroderītis,
Ceturtais tāds vēverītis.
477 [Vecpils Lp].

40753.

Es bij' meita, man bij vara,
Es varēju lielīties:
Nedrīkst puisis klātu nākt,
Nomaukt manu gredzentiņu.
605 [Skolas].

40754.

Es bij' meita, man bij vara,
Es ar varu lielījos:
Ņēmu puiku uz muguras,
Nešu škūņa dibanā.
242 [Lubejas Md].

40755.

Es bej' rasna muotes meita
Voi nu muola viļinuota;
Tīvys garis tautu dālys,
Tys pēc maņa lūkuojās.
389 [Silajāņu Rz].

40756.

Es beju skaista sīva,
Gūvu slaukt naveižuoju;
Meitas guoja gūvu slauktu,
Es ar veiru pologā.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

40757.

Es brālītim īsta māsa,
Raud', pelcē stāvēdama.
Brālis sauca tautu meitu:
Sirsniņ, mana dvēselīte!
Es brālim viena māsa,
Tādu vārdu nedzirdēju.
282 [Nīcas Lp].

40758.

Es būt' laba krieva sieva,
Es māk' cimdus noadīt;
Krievam rokas nosalušas,
Man cimdiņi azotē.
296 [Ozolnieku Jg].

40759.

Es cimdiņu noadīju,
Bez sarkana dzīpariņ';
Es maizītes paēduse,
I bez sava arājiņa.
241 [Lubānas Md].

- 445 -

40760.

Es domāju rīkus šūt,
Puišus jūgt ecēkšās:
Lielos puišus malā jūgšu.
Mazos puišus vidū jūgšu.
Lielos dzīšu kapādama,
Mazos dzīšu žēlodama.
127 [Grostonas Md].

40761.

Es dziesmīn(u) noklausīj(u),
Vienas reizes dzirdējum(u);
Es puisīti noskatīju,
Vienas reizes redzējumu.
192 [Kosas C].

40762.

Es dzīvoju itin droši,
Ķecēniešu nebēdāju;
Es jau pati sen zināju,
Ka nebūšu ķēcēniete.
193 [Krapas Rg].

40763.

Es iemetu zelta slotu
Tautu dēla tīrumā,
Lai spīdēja, lai vizēja,
Kā meitiņu tikumiņš.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

40764.

Es ir puika, kā ābols,
Man kāposta bālēniņš.
Ko līdz tavi sārti vaigi,
Kad nav lāga daiļumiņa?
Strupu ļipu, gaŗu bārdu,
Šķērētām austiņām.
148 [Jaunpiebalgas C].

40765.

Es izgāju zelta birzi,
Ne zariņa nenolauzu;
Es izgāju puiša [puišu] baru,
Ne vārdiņa nerunāj(u).
200 [Kuldīgas Kld].

40766.

Es izgāju ošu mežu,
Ne lapiņa nečabēja.
Es izgāju puišu rindu,
Neviens mani nepazina.
149 [Jaunpils Tk].

40767.

Es izvilku zīda diegu
Caur resno ozoliņu;
Es izvilku tautiešam
Caur krekliņu padomiņu.
306 [Patkules Md].

40768.

Es izvylku šolka dīgu
Par akmiņu videņam;
Puiša pruotu izzynovu
Pa vīnami vuordeņam.
143 [Jāsmuižas D].

40769.

Es izkūlu rudzu riju
Pa vienam salmiņam;
Es izvilku puišam prātu
Pa vienam vārdiņam.
378 [Seces Jk].

40770.

Es izvilku zelta šņoru
Caur greznoju ozoliņu;
Es izkrāpu tautietim
Pa vienami gudrus vārdus.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

40771.

Es izvilku zelta diegu
Caur sidraba ozoliņu;
Es izvilku puiša domas,
Svētu rītu ganīdama.
56 [Birzgales (Lindes) Rg].

40772.

Es jau poša nazynu(oju),
Dēļ kuo mani veirs nagrib;
Klikšu klikšu gūvs es slauču,
Klaugu klaugu svīstu neju.
174 [Kārsavas Ldz].

40773.

Es lustīga, es vēlīga
Par visām māsiņām;
Izlustēts, izvēlēts
Ielec kalpa kamanās.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

40774.

Es mātei viena meita,
Kā zīlīte ozolā;
Pakaļ man puiši skrēja,
Kājas rokas lauzīdami.
215 [Lēdmanes Rg].

40775.

Es maza meitiņa,
Man gluda galviņa;
Pate guļu krāsnē,
Galviņa ārā,
Kic kiz, puisīti,
Sadega nadziņi.
186 [Ķeipenes Rg].

- 446 -

40776.

Es maza meitiņa,
Mazs mans laiciņš,
Diezgan puišu,
Kas mani gaida.
Vienam tikšu, ne visiem,
Citiem velti gaidīšana.
279 [Naukšēnu Vlm].

40777.

Es māk' šūt un brudierēt,
Un par puišiem študierēt;
Būt' mācējse sienu pļaut,
Sen būt' vīru dabūjusi.
209 [Lauberes (Lauberes-Ozolu) Rg].

40778.

Es mātei viena meita,
Kā elija [līlija?] dārziņā;
Pie man' nāca sveši ļaudis,
Kā bitītes ziedu ņemt.
224 [Lielvārdes Rg].

40779.

Es māmīni viena meita,
Kā dzeltena linu sauja;
Puišeļiem aces deg
Kā raibiem suneļiem.
282 [Nīcas Lp].

40780.

Es māmiņai viena meita,
Kā dzeltena linu sauja;
Tautu dēls lūkojās,
Kā raibais vanadziņš.
94 [Dunikas Lp].

40781.

Es mātei viena meita,
Visa laba gribētāj(a);
Es mātei viena meita,
Visu darbu darītāj(a).
241 [Lubānas Md].

40782.

Es māmiņai viena meita,
Lētumā uzaugusi;
Kuŗš puisītis mani ņēma,
Lai jem līdzi kalponīti.
127 [Grostonas Md].

40783.

Es, meitiņa, puišu dēļ,
Ir pār sētu nepārkāp(u);
Kā puisītis manis dēļ,
Sviedrei savu kumeliņu.
605 [Skolas].

40784.

Es meitiņa kā liepiņa
Jaunus puišus kaitināju;
Puiši mani bildināja,
Bet es viņiem nesolos.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

40785.

Es meitiņa kā rozīte,
Kā Vāczemes magonīte;
Puiši, suņi, manis dēļ,
Jūdziem skrēja kājiņām.
356 [Rudbāržu Azp].

40786.

Es pa tiergim nastaiguoju,
Augumiņa naruodiju;
Kas gribēs, tys atrass
Munu smuidru augumiņu,
Munu gudrū padūmiņu.
18 [Andrupenes Rz].

40787.

Es pie puiša dasagulu
Siltumiņas gribēdam';
Man bij lieli brīnumiņi,
Viņu daudzi blusas ēd.
99 [Dzelzavas Md].

40788.

Es meitiņa pārtikus(i),
(I) bez viena naudas graš(a):
Pieci pirksti, mana mute,
Tie man maizi pelnītāj(i).
288 [Nurmuižas Tl].

40789.

Es meitine šmuka gleita,
Nasabeidus saules, leita;
Sauli, leitu puorgulēju
Ar puišimi škiuneitī.
143 [Jāsmuižas D].

40790.

Es meitiņa zama rasna,
Opolysku vēderiņu;
Da manim puiši skrēja,
Kai da Reigas mamzelei.
326 [Preiļu D].

- 447 -

40791.

Es neāvu baltas kājas
Vējaviešu puišu dēļ,
Gan zināju: vējavieši
Neņems manu vaiņadziņ(u).
Podzenieši, tie noņēma,
Tie cilvēka nezināja.
480 [Vējavas Md].

40792.

Es neāvu baltas kājas
Cempēniešu puišu dēļ.
Man sedlos lipsēnieši
Āboltainu kumeliņu.
439 [Trikātas Vlk].

40793.

Es neaušu baltas kājas
Gavieznieka [Gavieznieku] novadā:
Lai tie mani nelūkoja,
Gavieznieku slinki puiši.
121 [Gaviezes Lp].

40794.

Es nabeju mušys bārns,
Es pīnā nanūsleiku;
Es beju ļaužu bārns,
Es aiz ļaužu raudzējūs.
143 [Jāsmuižas D].

40795.

Es naīšu pi tuo veira,
Man tuo veira navajag;
Es gulēju ar māmiņu,
Saktā kuojas satynusi;
Saulītēji cālusēs,
Uz pologa kuojas aun'.
326 [Preiļu D].

40796.

Es naīšu pi tuo veira,
Man tuo veira navajaga;
Muna muosa gauži raud,
Pi tuo veira izgojusja.
143 [Jāsmuižas D].

40797.

As pazynu tū puiseiti,
Kam bej kuozas šūrudiņ;
Smuks puiseitis, malnu kraklu,
Dzaltonimi mateņimi,
Smuku dailu daguneņi,
Palākomi acteņom.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

40798.

Es neietu pie ganu puikas,
Kaut ar naudu man' apbērtu.
Ganu puika tā sacīja:
Tprrc kazele, laidarī.
72 [Cesvaines Md].

40799.

Es naītu timā cīmā,
Kur ūzuli teirumā:
Ūzulam bīzas lopas,
Muna vuord(a) nazinuoja.
89 [Dricēnu Rz].

40800.

Es neietu uz Lubeju,
Ne ar vindu vindājama:
Lubejāje veci puiši,
Griķu putras strēbājiņi,
Tādi vieni kaula pieres
Ar kupriemi deguniemi.
476 [Vecpiebalgas C].

40801.

Es neietu uz N.,
Ne ar vindu vindējama:
N. smilts zemīte,
Kā sprūdzeņi arājiņi.
48 [Bērzaunes Md].

40802.

Es negribu gaŗu vīru,
Gaŗu vīru vēji loka;
Ņemšu mazu, bet ražinu,
Kam vējiņi pāri pūta.
605 [Skolas].

40803.

Es nekāptu no laipiņas
Sausā koka laiviņā;
Es neietu mazbagāta
Pie bagāta tēva dēla;
Ik vārdiņa galiņā:
Mazbagāta līgaviņa.
48 [Bērzaunes Md].

40804.

Es nelauzu liepas zarus,
Ne ievīnas baltos ziedus;
Es uzaugu kā liepīna,
Kā ievīna ziedēdama.
192 [Kosas C].

40805.

Es nenieka nebēdāju,
Ka neņēma pašu puiši;
Vadīs mani novadnieki
Ābolainu kumeliņu,
Vainadziņu vien pacels
Novadiņa maliņā.
356 [Rudbāržu Azp].

- 448 -

40806.

Es nejemtu vecu vīru,
Ne savama sirdēstam.
Kauns man bija līdza jemt,
Žēl mājā paliekam.
Klētī slēgtu žurki ēda,
Aizkrāsnēja circenīši.
39 [Bārtas Lp].

40807.

Es to pati nezināju,
Kālab mani puiši mīl?
Jauni mīl muļķu dēļ,
Kādu vēju veci mīl?
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

40808.

Es tūs puiku naļūbeju,
Kuri boltom maniškeņom:
Tī ir līli, tī natikli,
Tī ir līli meitu muoni.
89 [Dricēnu Rz].

40809.

Es neticu puisīšam,
Kaut akmeni cauri līstu,
Puisīšam deviņi prāti,
(Trīs) deviņi padomiņi.
306 [Patkules Md].

40810.

Es nevaru šai birzei
Peic prātam rīksti griezt;
Man nevaid šai pulkai
Peic prātam arājiņš.
546 [Kuldīga Kld apr.].

40811.

Es nezinu, kas man vainas:
Es nevaru līksma būt.
Vai būs velns piekūlies,
Vai ar kāds tautu dēls?
605 [Skolas].

40812.

Es nezinu, kas man vainas,
Kādēļ puiši neprecē.
Laikam būšu piegulēta
No tiem ciema puisēniem.
90 [Drustu C].

40813.

Es nezinu, kas par vainu,
Kāpēc puiši man' nemīl:
Man bija zīlītes, man bija podziņas,
Man bij' sarkana matauklīt(e).
75 [Cirgaļu (Aumeisteru) Vlk].

40814.

Es par puisi nebēdāju,
Ne par lielu, ne par mazu;
Ņemu puisi aiz ausim,
Griežu ceļa maliņā.
48 [Bērzaunes Md].

40815.

Es par puisi nebēdāju,
Kā par purva cinatiņu;
Uz kalniņa pakāpos
Un apkārt lūkojos.
345 [Remtes Tk].

40816.

Es par spāku nabāduoju,
Lyku puisi mugurā;
(Lyku puisi mugurā),
Nešu pyunes dybynā.
170 [Kapiņu D].

40817.

Es par tevi, stalta meita,
Visai daudzi nebēdāju:
Es pie tava deguntiņa,
Zelta trepju nenesīšu;
Zelta trepju nenesīšu,
Mutes dot nekāpīšu.
91 [Druvienas C].

40818.

Es pazinu pura bērzu
Villainām lapīnām;
Es pazinu dzērājīnu
Dubļainām kājīnām.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

40819.

Es pazinu to puisīti,
Kuŗš būs mans arājiņš:
Reizē dzim', reizē aug',
Reizē ved' baznīcā.
546 [Kuldīga Kld apr.].

40820.

Es pazinu to puisīti,
Kuŗam kāzas šoruden:
Šķībi segli nosegloti,
Šķībi sēd jājējiņš.
605 [Skolas].

- 449 -

40821.

Es izaugu ar tautieti,
Eža vien robežā;
Tur vajaga gudru ļaužu,
Kas kopā savedīs.
192 [Kosas C].

40822.

Es pazinu to puisīti,
Kuŗš asaru dzērājiņš:
Piecas stundas kājas āva,
Sestā jūdza kumeliņ'.
378 [Seces Jk].

40823.

Es pazinu purveglīti,
Melnajām skujiņām;
Es pazinu tautu dēlu,
Gaudasaru dzērājiņ'.
3 [Adulienas Md].

40824.

Es vis daudzi nebēdāju,
Kad mans puiši neprecēja:
Pate jauna, dzīvs pūriņš,
Kur lustīgi padzīvoj'.
322 [Praulienas Md].

40825.

Es puorguoju zalta bierzi,
I sudobra vacainīti;
Vēl atrodu tautu dālu,
Kai syvānu midzinī.
143 [Jāsmuižas D].

40826.

Es piesarku kā brūklene,
Tautu dālu uzskatot;
Tas būs mans mīļākais,
Mans maizītes devējiņš.
146 [Jaungulbenes Md].

40827.

Es puisīšus mīļi turu,
Mīļi viņus audzināju:
Cik izcepu suņam maizi,
Tik es viņus pabaŗoju;
Cik vārīju teļam putru,
Tik es viņus padzirdīju.
378 [Seces Jk].

40828.

Es puisīt nolūke,
Caur isteb caur iedam:
Div stund kājs av,
Treše lik ceperīt.
445 [Ugāles Vp].

40829.

Es puisīša nesakaunos,
Puisīts manis kaunējās;
Dzēru pilnu biķerīti,
Puisītī skatīdamās.
241 [Lubānas Md].

40830.

Es redzēju ganīdama
Brīnum' čaklu tautas dēlu:
Divi stundas kājas āva,
Trešā lika cepurīti,
Jūdza - saule ritināja -
Līdz iejūdza kumeliņu.
378 [Seces Jk].

40831.

Es redzēju sovu meilu
Aiz azara ecējūt;
Dzeitum laivu, dūtum rūku,
Kab māmeņa nairaudzeitu,
Kab māmeņa nairaudzeitu,
Kab (jei) gauži nerauduotu.
29 [Aulejas (Grāveru) D].

40832.

Es izgāju puišu pulku,
Ne vārdiņa nesacīju,
Būt' vārdiņu sacījusi,
Visi skrietu pakaļā.
605 [Skolas].

40833.

Es dzirdēju kaimiņos
Ik rītiņa taurējam:
Kaimiņš savus slinkus puišus
Ik rītiņa uztaurēja.
284 [Nīkrāces (Briņķu) Azp].

40834.

Es redzēju tautu dēlu
Bez padoma dzīvojot;
Kauns ļautiņu, baist māmiņas,
(Es) piedotu padomiņa.
604 [Dažādi iesūtītāji].

40835.

Es tam tautu dēliņam
Sirdi vieni ēdināju;
Kur iedama, satikdama:
Es būš' tava līgaviņ(a).
239 [Lizuma C].

- 450 -

40836.

Es tautieti aicināju:
Nāc pie manis kristībās;
Es pie tevis malējiņa,
Tu pie manis ārājiņš.
605 [Skolas].

40837.

Es tās savas daiļas drēbes
Bāliņos savalkāju,
Sev arāja cerēdama
Tuvajos nāburgos.
14 [Alsviķa Vlk].

40838.

Es tev saku, saimeniece.
Raugi citu ganu meitu;
Citu gadu vairs nebūšu
Tava govju ganītāja.
589 [Kuldīgas apr.].

40839.

Es to pate nezināju,
Kādēļ mani puiši mīl.
Jauni mīl aiz muļķības,
Kādu vēju veci mīl?
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

40840.

Es šito puišu dēļ
Baltas kājas neapāvu,
Man bāliņis saderēj(a)
Aiz Daugavas arājiņu.
34 [Baldones Rg].

40841.

Es tūs puišu namīļuoju
Malnajim sertukim;
Tī ir zagļi, tī nalobi,
Tī meitiņu muonītuoji.
494 [Viļānu Rz].

40842.

Es uzkāpu kalniņā
Lūkot savu arājiņu:
Bij saulīte nogājusi,
Nevarēju nolūkot.
546 [Kuldīga Kld apr.].

40843.

Es vakar noraudzīju
Netikušu tēva dēlu:
Lēni gāja par pagalmu
Netikumu vadīdams.
241 [Lubānas Md].

40844.

Gonūs guoju, gaņa beju,
Vysi mani par gani saucja;
Tautūs guoju, bryute beju,
Vysi mani par bryuti saucja.
314 [Pildas Ldz].

40845.

Gan ar balta mazgājās,
Gan ar grezna pucējās;
Visiem acis degtin dega,
Bet neviens no sirds neprec.
589 [Kuldīgas apr.].

40846.

Gan pazinu to puisīti,
Kas bagātu sievu grib:
Uz acim cepur' nesa,
Pazemīgi lūkojās.
119 [Gaujienas Vlk].

40847.

Gonūs guoju, rīkstus ēžu,
Skaista augu natiklīte;
Kas gribēja skaistas sīvas,
Tys pajēma natikleiti.
182 [Kaunatas Rz].

40848.

Gonūs guoju, kanci grīžu,
Skaista augu natiklīte;
Kad sabrauca muotes dāli,
Aiz ceplīša globuojūs.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

40849.

Gonūs guoju, rīkstus ēžu,
Augu skaista natiklīte;
Kurs puisīts mani jēmja,
Audzej siermu kumeliņu;
Audzej siermu kumeliņu,
Iz opluota vyzynoj.
326 [Preiļu D].

40850.

Gāju ceļu dziedādama,
Kā cielava rakstīdama;
Gāju puišus brāķēdama,
Kā lāc's auzas braucīdama.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

40851.

Gauži raudāj māmulīte,
Darbos mani vadīdama.
Neraud gauži, māmulīte,
No darbiemi es pāriešu,
No darbiemi es pāriešu,
No tautāmi nepāriešu.
605 [Skolas].

- 451 -

40852.

Godīga meitiņa,
Palīdzi puišiem!
Es tāda bezgode,
Es nevarēju.
605 [Skolas].

1. Kaunīgā meitiņ,
Palīdzi puišam;
Es biju drosa,
Es nevarēju.
46 [Beļavas Md].

40853.

Gribiet, puiši, ņemiet mani,
Gribiet, mani atstājiet;
Tukša pūra nevediet,
Man kauniņa nedariet.
3 [Adulienas Md].

40854.

Gribat, puiši, jemit mani,
Gribat i najemit;
Es meitiņa na cik lela
Opolu i sejiņu.
182 [Kaunatas Rz].

40855.

Gribu, gribu puisīti,
Negribu vecu;
Gribu jaunu puisīti
Klāt gulēt.
104 [Ēdoles Vp].

40856.

Grib brālis rudeni
Sieviņu ņemt,
Kur liksi, brālīti,
Kam vajadzēja?
Ne tev ir novads,
Ne tēva zeme.
21 [Apriķu Azp].

40857.

Gudri mani māte māca,
Kaut varējse izdabāt:
Necērt cirvja akmenī,
Nemet spaini ūdenī.
373 [Sarkaņu Md].

40858.

Guļu, guļu, miegs nenāk
Apakš zaļa lazdu krūma.
Celšos augšā, ieš' uz krogu
Meklēt sevim arājiņu.
379 [Sējas Rg].

40859.

Gŗūti gāju kalniņā,
Viegli gāju lejiņā;
Gŗūti gāju pie atraikņa,
Viegli gāju pie arāja.
378 [Seces Jk].

40860.

Grūžu, grūžu, viervu, (viervu),
Jaunajim puiškiņim,
Jau jī grib par goldu ļākt
Maitiņom mutis dūt.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

40861.

Gryuts maņ beja kolnā kuopt,
Gryuts nu kolna lejiņā;
Gryuts maņ beja tautuos īt,
Gryuts tautuosi nūdzeivuot.
389 [Silajāņu Rz].

40862.

Ieraudzījse vien pazinu
Laiska puiša gājumiņ':
Iet solīšus skaitīdams,
Augumiņu mērīdams.
322 [Praulienas Md].

40863.

Ierbs ceļu norakste,
Uz ezar dzērt iedams;
Totiets zierg nojāde,
Man juon precdams.
372 [Sarkanmuižas Vp].

40864.

Iesim, meitas, raudzīties,
Vai būs jauna istabiņa;
Šūtin šūts, pītin pīts,
Vairāk zelts [zelta], ne sudraba.
335 [Puzes Vp].

40865.

Iešu es pie tēva dēla,
Kam sienīna nevajag;
Skrodeļam, kleberam,
Tam sienīna nevajag.
405 [Smiltenes Vlk].

- 452 -

40866.

Īšu, īšu, te nabīšu,
Te nav loba dzeivuošona:
Pušņa maize, skarbi ļaudis,
Navar mīli nūdzeivuot.
605 [Skolas].

40867.

Ieš' pie jauna delverīša,
Tur būs silta gulēšana;
Tur būs silta gulēšana,
Tur būs mīļa dzīvošana.
248 [Mālpils Rg].

40868.

Ik vakarus, pārvakarus,
Knauši mani kaitināj(a).
Dievs dod tādu vakariņ(u),
Kad dundurs man kaitinās.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

40869.

Itys puika, itys puika,
Jis sūlēja sovu dzeivi,
Sovu bāru kumeleņu,
Itys mani pīmuonēja.
605 [Skolas].

40870.

Izdur, Dieviņ, tam actiņas,
Kas aiz krūmiem raudzījās;
Tautu dēls raudzījās
Manu smuidru augumiņu.
378 [Seces Jk].

40871.

Izkūko, dzeguzīte,
Cik man ilgi jādzīvo:
Ja jāmirst, krīt zemē,
Jādzīvo - skrien projām.
321 [Pļaviņu (Stukmaņu) Rg].

40872.

Īzavēru tautu dālu
Pyrmajā nedeļā:
Kai jis sovys kuojis ova,
Kai aprauga kumeleņ'.
326 [Preiļu D].

40873.

Jau na ilgi, jau na ilgi
Bruoliņš mani vužynuos;
Vužynuos tautu dāls
Cytajuosi komonuos.
604 [Dažādi iesūtītāji].

40874.

Jau tuos munas malnas acs
Dažu puisi kairynuoja;
Īt puiseitsi šņaukuodamsi,
Kai luocs auzas brauceidams.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

40875.

Jauna būdam' ij negāju
Nij pie šāda, nij pie tāda;
Dzīvodama noraudzīju,
Kur godīgs tēva dēls.
322 [Praulienas Md].

40876.

Jauna meita ij būdama,
Uz akmeņa nesēdēju;
Akmens man novēlēja
Visu mūžu vainadziņu.
3 [Adulienas Md].

40877.

Jauna biju, traka biju,
Lazdā kāpu riekstu šķīt;
Lūza lazda brīkšķējās,
Plīsa bruņči virkšķējās.
166 [Kalsnavas Md].

40878.

Jauniem puišiem zīda biksas,
Mums pakula lindraciņš;
Zīda biksas trīcēt trīc
Uz pakula lindraciņa.
472 [Vecgulbenes Md].

40879.

Jauns bērziņš, plotas lopas,
Tis rosiņas turātuojs;
Jauni zāni, šaurom acim,
Tī osoru dzāruojiņi.
24 [Asares Il].

40880.

Jājat, tautas, kad jājat,
Sētā manis nerasiet:
Svētu rītu ganos gāju,
Darbu dienu druviņā.
184 [Ķēču Rg].

40881.

Jūs, māmiņ, veci ļaudis,
Jūs savādi runājiet.
Jūras putni pulkiem skrēja
Un pa pāriem pārojas,
Tā būs jauniem cilvēciņiem
Ar pa pāriem pāroties.
166 [Kalsnavas Md].

- 453 -

1. Jyus, māmeņ, vaci ļauds,
Kam tik glupi sūdējot?
Jyuru putny pulkim skraida,
Vys pa puorim puoruojas;
Mjas tik jauni ciļvēciņi
Rudiņ kuozys gūļovom.
18 [Andrupenes Rz].

40882.

Kad es beju jauna meita,
Es par puisi nabāduoju:
Lyku puisi mugurā,
Nešu pyunis cakulā.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

40883.

Kab maņ tyktu tys uobuļs,
Kur, ir pušys viersyuneitis;
Kab maņ tyktu tys puiškins,
Kas pa munam pruoteņam.
73 [Ciblas (Eversmuižas) Ldz].

1. Kab man tys zvierbuleits,
Kur pošāi viersyunī;
A kab man tys oruojeņš,
Kur manāi pruoteņā.
73 [Ciblas (Eversmuižas) Ldz].

40884.

Kad es biju nosarkuse,
Teica mani piedzērušu:
Es no sava jaunumiņa
Ikdieniņas nosarkuse.
443 [Turlavas Kld].

40885.

Kad es būtu zinājuse
Ciemmīnos arājīnu,
Es būt' čekli pastaigājse
Šo vasaras gabalīn'.
94 [Dunikas Lp].

40886.

Kad es maza rāpu gāju,
Puiši mani kājām spēra;
Nu es liela, nu dižena,
Puišiem nu gan mīlēja.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

40887.

Kad nav laba kumeliņa,
Tad nesēdu kamanās;
Kad nav laba tautu dēla,
Tad neeju tautiņās.
207 [Laidzes (Valdegales) Tl].

40888.

Kad zirnīši neziedēs,
Tad es puišu nemīlēšu;
Zirņiem skaisti ziedi zied,
Puisim jauka valodiņa.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

40889.

Kai gribēju, tai darēju,
Najems maņa rībenīši;
Vydsmuizīši maņi jems,
Tī ļautiņi nazynuoja.
414 [Stirnienes Rz].

40890.

Kai īraugu, tai pazynu
Borguokū tāva dālu;
Kurs dzaltonim motu golim,
Tys osoru dzāruojiņš.
89 [Dricēnu Rz].

40891.

Karināt karināju,
Ne es visus karināju.
To puisīti karināju,
Kam nav savas līgaviņas.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

40892.

Kaļ, kaļvīt, kū koldams,
Izkaļ man etslēdziņu,
Es saslēgšu puišim kuojas,
Lai uz meitom nastaigoj.
494 [Viļānu Rz].

40893.

Kalnā kāpu, jo kalnā,
Paša kalna galiņā;
Kalnā kāpu linu zemi,
Jo kalnā arājiņu.
605 [Skolas].

40894.

Kab maņ tyktu tys uobuļs.
Kurs pošā viersyunē;
Kab maņ tyktu tys puisīts,
Kurs munā pruotiņā.
295 [Ozolmuižas Rz].

40895.

Kam es tāda gājējiņa,
Kā tautietis vīlējiņis,
Sen es būtu atstājusi
Savu tēvu, māmuliņu.
241 [Lubānas Md].

- 454 -

40896.

Kam, liepiņa, skaisti ziedi,
Ka tik ātri noziedēji?
Kam, puisīti, man mīlēji,
Ka tik ātri izmīlēji?
228 [Liepnas (Lipnas) Abr], 36.

40897.

Kam, lietiņi, smalks noliji,
Kam rasiņu padarīji?
Kam, tautieti, slavīt' laidi,
Kad nenāci bildināt?
241 [Lubānas Md].

40898.

Kam man beja ūgu raut,
Ka es pati ūga beju?
Mani pošu tautas ruovja,
Kai es ūgu nu muotruoja.
174 [Kārsavas Ldz].

40899.

Kam maņ beja ūgu raut,
Ka es pate ūga beju;
Ka es pate ūga beju,
Buoleņūs dzeivuodama.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

40900.

Kam man beja ūgu raut,
Ka es poša ūga beju?
Kam man beja ūgas dēļ
Lūceit sovu augumeņu?
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

40901.

Kam man lietā miežus pļaut,
Man ir laiks saulītē?
Kam man jaunai tautās iet,
Man ir laiks mūžiņā?
605 [Skolas].

40902.

Kam tā māja aiz tā kalna,
Dēļu jumtu istabiņ'?
Es būt gājse tautiņās,
Kad nebūtu laiski puiši.
384 [Sēemūkšu C].

40903.

Kam varētu oša zaru
Zem ozola salocīt.
Kam varētu tautu dēlu
Pa prātam izmācīt.
241 [Lubānas Md].

40904.

Kas, bitīte, nezināja
Tava asa dzenoliņa?
Kas, puisīti, nezināja
Tavu viltu valodiņu?
545 [Krustpils D apr.].

40905.

Kas, bitīte, tev sacīj(a):
Birzī zaļi ozoliņ'?
Kas, tautieti, tev sacīj(a),
Kad es augu bāliņos.
241 [Lubānas Md].

40906.

Kas man dotu sviest' ar maizi
Jele vienu gabaliņu?
Kas man dotu jaunu puisi
Vien' naksniņu pārgulēt?,
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

40907.

Kas ozolam zarus cirta,
Lai cērt visu ozoliņu;
Kas mauc manu gradzentiņu,
Lai ņem manu augumiņu.
241 [Lubānas Md].

40908.

Kas puišos, kas puišos?
Skrandas vien, skrandas (vien)!
Meitiņās, māsiņās,
Bantes vien plivinājās.
335 [Puzes Vp].

40909.

Kas tic vilku lolojam [lelojam],
Kas puisīti runājam?
Vilkam tīk tumša nakts,
Puišam viltus valodiņ'.
452 [Užavas (Zīras) Vp].

40910.

Kas tī īti, kas tī tak
Par teirumu boltom kuojom?
Attak mani mīly vuordi
Nu tūs jaunu puiškineņu.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

40911.

Kas tos mūsu puisīšos,
Kas tos akas aizbāžos?
Te bij kājas, te deguns
Tik lielā vērša sirds.
480 [Vējavas Md].

- 455 -

40912.

Kuopu, kuopu kalniņā,
Pošā kolna cakulā;
Verūs tautu teirumā:
Seiki mozi oruojiņi.
73 [Ciblas (Eversmuižas) Ldz].

40913.

Kaut dēļ manis, tu buoleņ,
Kaut uz jumta orklu ceļ;
Muni mīži, muni rudzi
Leigoj tautu teirumā.
174 [Kārsavas Ldz].

40914.

Klip klap saimniek' meit'
Ar tām koka tupelēm.
Preci mani, preci mani,
Es būs laba saiminiec'.
605 [Skolas].

40915.

Klipat klapat vecais Juris
Ar tām koka tupelēm
Nāk nu manis bildināt.
Preci man', es būšu tava,
Tavas mantas krājējiņa.
55 [Bīriņu Rg].

40916.

Ko domāji, tautu dēls,
Man celiņa negriezdams?
Vai domāji sav' māsiņu,
Vai par savu līgaviņu?
241 [Lubānas Md].

40917.

Ko, bitīte, tu žužoji,
Saldu medu piedzērusi;
Ko, puisīti, tu domāji,
Lielu mani ieraugot?
273 [Mores Rg].

40918.

Ko jūs, puiši, skatāties,
Jūs jau mani neņemsiet.
Man atjāja no Pērnavas
Ābolainu kumeliņu.
46 [Beļavas Md].

40919.

Ko smejies, tu puisīti,
Labāk slauki asariņas;
Māte tevi vakar kūla
Apdegušu pagalīti.
261 [Mēdzūlas Md].

40920.

Kuo verīs, tu Juonīt,
Voi tu gribi mani jemt?
Grīzīs rotu skritulī,
Na pi muna augumiņa.
414 [Stirnienes Rz].

40921.

Koknesieši mani sauca:
Puķīt, mana līgaviņ(a)!
Sauciet mani, nesauciet,
Koknesiete nepalikšu.
190 [Kokneses Rg].

40922.

Ko, māmiņa, es darīšu
Ar netikli tēva dēlu?
Divi stundi kājas ava,
Trešo lika cepurīti.
214 [Lažas Azp].

40923.

Ko, Pīter, tu verīs,
Mož tu griv [gribi] mani jemt?
Vēl lovoki [lobuoki] cyukys goni
Muna tāva teirumā.
604 [Dažādi iesūtītāji].

1. Ko, Juoneiti, šur verīs,
Mož tu gribi mani jemt?
Muna tāva teirumā
Vēl lobuoki cevku goni.
357 [Rudzētu D].

40924.

Ko, puisīti, šur skaties,
Vai tu gribi mani ņemt?
Es uz tevi nepagriezu
Vaiņadziņa cekuliņa.
146 [Jaungulbenes Md].

40925.

Ko, puisīti, tu bēdāji
Par to manu augumiņu?
Es kā roze noziedēšu,
Tu kā kūla nokūlosi.
224 [Lielvārdes Rg].

40926.

Skaties, puis, nesaskat,
Tu jau mani nepaņems;
Es uz tev nepagriezu
Ni vaiņaga cakuliņa.
259 [Mazzalves (Ērberģes) Jk].

40927.

Ko skaties, tu puisīt,
Tu jau manis nedabūs'.
Kremt akmeni, dzer ūdeni,
Tad tu mani gan dabūsi.
515 [Ziemeŗu Vlk].

- 456 -

40928.

Tu puisīti, gan domāji,
Kad es tevi gauži gribu;
Es uz tevi nepagriežu
Vienu zieda vaiņadzīnu.
87 [Drabešu (Drabužu) C].

40929.

Ko verīsi, tu Juonīti,
Vai tu gribi mani jemt?
Vai tu gribi, vai nagribi,
Tu jau manis nadabuosi.
414 [Stirnienes Rz].

40930.

Ko, puisīši, jūs lielās
Ar to savu augumiņu?
Mēs, meitiņas, kā liepiņas.
Mēs kā liepas līgojās,
Jūs, puisīši, kā krupīši
Jūs kā krupji ķūņojās.
546 [Kuldīga Kld apr.].

40931.

Ko, puisīti, tu lielies
Ar tik daiļu augumiņu?
Es pie tava deguntiņa
Zelta trepju nenesīšu.
378 [Seces Jk].

40932.

Ko, puisīti, tu lielies,
Tev nav laba tikumiņ(a).
Visus krogus tu izdzēri,
Visus pelnus izložņāji.
235 [Litenes Md].

40933.

Ko, puisīt, raudzījies
Miglainām actiņām?
Vai tu biji mežā audzis,
Vai meitiņu neredzējis?
236 [Līvānu D].

40934.

Ko, prūsīti, tu lielies
Kalniņā stāvēdams?
Vai tev trūka siltumiņa,
Aizkrāsnē tupēdams?
378 [Seces Jk].

40935.

Kur tie lieli augsti kalni,
Tur tā dziļa Daugaviņa;
Kur tā sēta, lieli ļaudis,
Tur aug manis arājiņš.
224 [Lielvārdes Rg].

40936.

Ko tie puiši ziemu auga,
To vasaru sapelēja;
Ko tās meitas ziemu auga,
To vasaru noziedēja.
485 [Viesienas (Lautera-Viesienes) Md].

40937.

Kas tur nāk, kas tur nāk,
Kas tās niedres brikštinā?
Rauku mans Mārtiņš nāk
Ar tām pāvu actīnām.
200 [Kuldīgas Kld].

40938.

Kreit, skujeņ, kur kryzdama,
Nakreit dziļā iudinī.
Dūd, māmeņ, kur dūdama,
Nadūd borgā vīteņī.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

40939.

Krustā sviedu raibus cimdus
Sava pūra dibenā;
Nedod Dievs man aiziet
Pie dzērāja tēva dēla.
605 [Skolas].

40940.

Kupls auga, netrūdēja
Ceļmalā ozoliņš:
Dižens auga, bet neticis
Ciemiņos tēva dēls.
605 [Skolas].

40941.

Kuplis, kuplis bērziņš auga
Liela ceļa maliņā;
Kas var lapas izskaitīt,
Tas var mani bildināt.
14 [Alsviķa Vlk].

40942.

Kab as pyrmuok zynuojuse,
Kurīs muns oruojeņš;
Ai sīreņi baruotu,
Ai rīksteņa kūduleņi.
314 [Pildas Ldz].

- 457 -

40943.

Kur saulīte ziemu tek,
Tur vasar(u) mēnestiņš;
Kur, māsiņas, mēs augām,
Tur dzīvoja tautu meita.
166 [Kalsnavas Md].

40944.

Kur tu augi, tautu dēls,
Ka mas tevi naradzjom?
Vai drabiņu kubolā,
Vai (ar) cyuku klēviņā.
26 [Asūnes D].

40945.

Kur tu gāji, smukais puisīt,
Ka es tev(i) neredzēj(u)?
Es aizgāju to celiņ(u),
Gar pupām, (gar) zirņiem,
Gar gaŗām kaņepēm.
127 [Grostonas Md].

40946.

Kuŗa meita dancē viegla,
Tā ir laiska darbīnā.
Es jau pate dancē viegla,
Netikuse darbīnā.
192 [Kosas C].

40947.

Kuŗš puisītis mani jems,
Lai papriekšu brūzi taisa;
Lai papriekšu brūzi taisa,
Lai brandavu dedzinā(ja).
Es bij tāda plānmēlīte,
Brandavīna dzērējīna.
39 [Bārtas Lp].

40948.

Kurs puisītis mani jēmja,
Lai vej garu puotadziņ';
Lai vej garu puotadziņ(u),
Lai ruoj sovu līgaviņ'.
389 [Silajāņu Rz].

40949.

Kurs puisītis mani jems,
Lai vej garu puotadziņu,
Lai varātu padzonuot
Nu kambara kambarī;
Nu kambara kambarī,
Nu dryviņas dryviņā.
357 [Rudzētu D].

40950.

Kurs puisītis muotes klausa,
Tys klausīs i leigaveņas;
Kurs pret muoti rūku cēļa,
Tys kuļs sovu leigaveņu.
605 [Skolas].

40951.

Kuŗš puisītis zirgu kāva,
Tas kaus savu līgaviņu;
Tas kaus savu līgaviņu
Aiz austiņām turēdams.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

40952.

Koukaj, sila dzagūzīte,
Piec cik godim tautas vess?
Par gadiņu, par gadiņu
Atjuos maizes devējiņš.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

40953.

Kūtri zirgi netecēja,
Lepni puiši nerunāja;
Es iedzinu kūtram rikšus,
Lepnam daiļu valodiņu.
605 [Skolas].

40954.

Kvaku kvaku, rauduveiti,
Ai tū kaula daguntan'!
Tu kvakuoji sjav draudzen',
Es sev jauna oruojeņa.
314 [Pildas Ldz].

40955.

Laba tēva meita biju,
Zaļi svārki mugurā;
Gāju gurnus grozīdama,
Vilni metu pakaļā.
485 [Viesienas (Lautera-Viesienes) Md].

40956.

Lobojam kumeļam
Mīža gara navajaga;
Gudrojam tautu dālam
Ni vuordiņa nasacēju.
35 [Baltinavas Abr].

40957.

Lobuok as kuojom eju,
Na kaidā zyrgā braucu;
Lobuok as naguojusja,
Na pi kaida izguojusja.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

- 458 -

40958.

Lobuok eju pi atraiša,
Na pi jauna knēveliņa:
Atraišam svāta rūka,
Div lauluoti gredzintiņi.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

40959.

Labāk gāju cūku ganos,
Ne pie puiša klāt gulēt;
Reiz uz reizes mutes deva,
Rokas bāza azotē.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

40960.

Labāk gulu pie akmeņa,
Ne pie puiša dzērumā;
Ceļos, miega gulējuse,
Ne kaunīna redzējuse.
192 [Kosas C].

40961.

Labāk man kalnā kāpt,
Ne no kalna lejiņā:
Kalnā mani vēji pūta,
Lejā ļaužu valodiņas.
386 [Sidgundas (Rikteres) Rg].

40962.

Labāk manas baltas sagšas
Skujiņām nobirušas,
Nekā mani sārti vaigi
Asarām nomirkuši.
571 [Talsi Tl apr.].

40963.

Labāk mani bargu teica,
Nekā lēnu daudzināj(a);
Bargs ar darbu rāzējās,
Lēns ar miegu kavējās.
386 [Sidgundas (Rikteres) Rg].

40964.

Lobuok man vylks apēdja
Aizpārnējū kumeliņu,
Nakai mani šūrudiņ
Tautas dāli vyzynava.
143 [Jāsmuižas D].

40965.

Lobuok mešūs pi ceplīša,
Na pi sova dzāruojeņa:
Nu ceplīša syltumeņš,
Nu dzāruoja borgi vuordi.
174 [Kārsavas Ldz].

40966.

Labāk zīļu vainadziņu
Pret akmeni sadauzīju,
Nekā būtu palikusi
Šito puišu līgaviņa.
190 [Kokneses Rg].

40967.

Labāk mani Dievs, Laimiņa
Par puisīti radījusi;
Labāk artu tēva zemi,
Nekā ietu tautiņās.
115 [Galgauskas Md].

40968.

Lai bēdāja velns par puisi,
Es par puisi nebēdāju:
Lielajam pliķi cirtu,
Mazajam kāju spēru.
110 [Ērgļu C].

40969.

Lai bēdāja velns par bēdu,
Es par bēdu nebēdāju:
No akmeņa skaidu šķēlu,
Strautā kūru uguntiņ',
Lai sildāsi tie ļautiņi,
Kas nosala saulītē.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

40970.

Lai bēdāja velns par bēdu,
Es par bēdu nebēdāju;
Ņemu puisi aiz matiem,
Sviežu ceļa maliņā.
127 [Grostonas Md].

40971.

Lai man radi, kas man radi,
Vinķurmnieši tie man radi;
Vinķurmnieši tie man radi,
Rinķotiem kažokiem.
604 [Dažādi iesūtītāji].

40972.

Līdzi dzimu, līdzi augu
Ar tautieša tēva dēlu
Liks Laimiņa, vēlēs Dievs,
Līdz' ar' mūžu nodzīvošu.
192 [Kosas C].

40973.

Lai Dievs [Laid, Dieviņ] izputēt
Šīs vasaras brūgāniem;
Cūkas ceļu aizrakušas,
Kazas pūru sagrauzušas.
373 [Sarkaņu Md].

- 459 -

40974.

Laima Laima, māte māte,
Ko jūs divi domājat?
Domājat vienas domas,
Lieciet labu man mūžiņu.
241 [Lubānas Md].

40975.

Lepna meita, nebagāta,
Staigā ceļu taujādama.
Vīžu kurza mugurā,
Vēl sloksnītes darināja.
480 [Vējavas Md].

40976.

Lakstīgola tricynuoja,
Vysus puišus nycynuoja;
Meitom sīra gabaliņi,
Puišim bārza žagariņi.
194 [Krāslavas D].

40977.

Lēni gāju, gaŗi spēru,
Pār bāliņa pagalmiņ',
Lai tas tautu neveiklītis
Neņem manu vainadziņ'.
3 [Adulienas Md].

40978.

Liela gaŗa tautu meita
Bez darbiņa gov's ganīja;
Trīs vasaras vienu zeķi,
Kā mizot nomizoja.
378 [Seces Jk].

40979.

Lieli lieli meži bija,
Bija odu daudz;
Bij dižena mātes meita,
Bija puiku daudz.
373 [Sarkaņu Md].

40980.

Lielas meitas, mazas meitas,
Šoruden izprecē;
Viena pati es paliku,
Kā lielā driķu guba.
241 [Lubānas Md].

40981.

Leita dīna, muomuļiņa,
Laidi maņi opluotā,
Lai es savu augumiņu
Da ļaudim paruodītu.
143 [Jāsmuižas D].

40982.

Lieti līt nedrīkstēja,
Rasināt rasināja;
Tautas jāt nedrīkstēja,
Slavīt' laida bāliņos.
391 [Sinoles Vlk].

1. Leitiņš leit namuocēja,
Mirdzinuot mirdzinuoja;
Tautas juot namuocēja,
Lidinuot lidinēja.
389 [Silajāņu Rz].

40983.

Lietiņš līt gan gribēja,
Mirdzināt mirdzināja;
Tautiets meitu gan gribēja,
Bildināt nedrīkstēja.
209 [Lauberes (Lauberes-Ozolu) Rg].

40984.

Liel' mun tautas lielināja,
Liela darba gribēdamas;
Munas pašas bāleliņi,
Mazu vien mazināja.
290 [Ogres C].

40985.

Līču loču upe tek
Apkārt grantes kalniņam;
Ar līkumu ceļu griezu
Lepnajam tautiešam.
605 [Skolas].

40986.

Līkumaina upe tek
No kalniņa lejiņā,
Līkumiņu es staigāju
Gar dzērāja tēva dēlu.
605 [Skolas].

40987.

Lūkojies, tu tautiet,
Kā ļautiņi nenoprot;
Ni pie manis roku liec,
Ni ar laba vārda saki.
56 [Birzgales (Lindes) Rg].

40988.

Līgot manim kā bitītei,
Taujāt savu arājīnu,
Vai tas būs vienu dienu,
Vai visami mūžīnam.
301 [Palsmaņa Vlk].

40989.

Leigādama izstaigāju
Vidzemīti, Kuorzemīti,
Sapraulējšus tāva dālus
Nūst nu ceļa nuspārdīju.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

- 460 -

40990.

Līst lietiņis, kad līdam(i)s,
Mākuļot mākuļo;
Jāj, tautieti, kad jādam(i)s,
Slavināt slavinā.
241 [Lubānas Md].

40991.

Līstat, lieti, nelīstat,
Jel rasiņu padarāt!
Nāciet, tautas, nenāciet,
Jel slavīti padarāt!
304 [Pasienes (Posines) Ldz].

40992.

Līst, līst, lietiņ,
Lai aug meitas,
Lai puiši saŗūk
Kā zemes vēži.
546 [Kuldīga Kld apr.].

40993.

Lūk' lūkim upe tak,
Zor' zorim Daugaviņa;
Aiz tūs lūku, aiz tūs zoru
Nanuoc maņa sveši ļauds.
143 [Jāsmuižas D].

40994.

Lūdzin lūdzu brālīšam,
Lai vij asu pātadziņu;
Lai vij asu pātadziņu,
Ko likt pūra dibenā,
Lai es varu tautu dēlu
Ik rītiņus šmīkstināt.
246 [Madlienas (Lielais) Rg].

40995.

Ļaudis teica - es nezinu
Kaimiņos arājiņa;
Aušu kājas, iešu pate
Kaimiņos apraudzīt.
378 [Seces Jk].

40996.

Moltum dīnu, moltum nakti,
Ka rūceņas nasuopātu;
Dzeivuotum bruoleišūs,
Ka najuotu sveši ļaudis.
170 [Kapiņu D].

40997.

Man atsūta tautu dēls
Norakstītu grāmatiņu,
Lai lustīgi es dzīvoju,
Lai ar citu nederēju.
245 [Lutriņu Kld].

40998.

Man bij zelta atslēdziņa
Jostas pušķa galiņāi;
Es atslēdzu tautiešam
Vismīļaju valodiņu.
224 [Lielvārdes Rg].

40999.

Man māmiņa bārtin bāra,
Kad es puišu nemīlēju;
Es puisīti tā mīlēju,
Kā sirsniņu azotē.
72 [Cesvaines Md].

41000.

Man māmiņa pīsacīja:
Meitiņ, puiku nekairini,
Jo tu puikas kairinuosi,
Tev byus buorīns vokorā.
579 [Viļāni Rz apr.].

41001.

Man māmiņa piesacīja,
Lai es puiša nemīlot.
Ja tās pupas neziedētu,
Tad es puiša nemīlētu;
Pupu ziedi raibi ziedi,
Viltus puiša valodiņa.
187 [Ķempju Rg].

41002.

Man māmiņa pīsacēja
Ar puišimi narunuot,
Vysu laiku nūdzeivuoju,
Puiša runas nadzierdēju,
Jau šūkori dasaguoja
Kai teļami mutes dūt.
466 [Vārkavas D].

41003.

Man māmiņa tā pieteica,
Man tos puiku nemīļot.
Es tos puiku nemīļotu,
Ja tie pupi neziedētu.
358 [Rugāju Abr].

41004.

Man māmiņa tā sacīja:
Meitiņ, puišu gan negribi!
Es, māmiņ, negribētu,
Ja zirnīši neziedētu;
Zirņi zied skaistiem ziediem,
Puišiem skaista valodiņa.
3 [Adulienas Md].

- 461 -

41005.

Man māmeņa pīsacēja:
Tu, meitiņa, puišu namīļ!
Es māmeņai atsacēju:
Tu, māmeņ, nikuo naziņ!
Treis reizeites pabučuoju,
Pi sirsniņas damīgdama.
170 [Kapiņu D].

41006.

Man izgaisa šūvokor
Zeida dīgu komultiņš;
Izgaiss muns augumiņš
Šū gadeņu tautiņuos.
414 [Stirnienes Rz].

41007.

Man māmiņa piesacīja
Uz ecēšas nesēdēt:
Kad tu iesi tautiņās
Kā ecēša ecēsies.
198 [Krustpils D].

41008.

Man' māmīna rātin rāja,
Kad es puišus klētī laidu.
Kā, māmiņa, nelaidīšu -
Sol' man sieru, brandavīnu.
39 [Bārtas Lp].

41009.

Man muosiņa izsūlējās
Kuorzemītē buoleliņu:
Lilom acim, voskim motim,
Dzaltan bāru kumeliņ(u).
36 [Balvu Abr].

41010.

Man patika rudzu druva
Pelēkiem ziediņiem;
Man patika tautu dēls
Pelēkiem svārciņiem.
605 [Skolas].

41011.

Man patika tei zemīte,
Vīnas reizes ecējums;
Man patika tis puisītis,
Vīnas reizes redzējums.
143 [Jāsmuižas D].

41012.

Maņ ti puiši napateik,
Kurim strupi sertuceni;
Tī dzāruoji, tī zagleiši,
Tī mjaitiņu bruočeituoji.
89 [Dricēnu Rz].

41013.

Man vienai piederēja
Trīs novadu jaunu puišu:
Rokaižnieki man aŗami,
Rausdaugnieki ecētāji.
Lasemniekus es atstāšu
Sēklu vesti druviņai.
589 [Kuldīgas apr.].

41014.

Mani sauca zeltenīti,
Kaut es būtu dzeltenīte.
Dažu labu tautu dēlu
Ar dzelteni dzeltenāja.
192 [Kosas C].

41015.

Manis dēļ, ciema puiši,
Dzelza [Dzelzu] ķēdes nekaliet;
Visas ķēdes pušu raušu,
Nepalikšu šai vidā.
386 [Sidgundas (Rikteres) Rg].

41016.

Manis dēļi, jyus buoliņi,
Ni arit, ecējit!
Muni rudzi, muni mīži
Leigoj tautu teirumā.
494 [Viļānu Rz].

41017.

Manis dēļ Krotes puiši,
Vai bijuši, nebijuši;
Es iziešu pār novadu,
Kā ieviņa ziedēdama.
605 [Skolas].

41018.

Manis dēļi, tu puisīti,
Necel augstu deguntiņu;
Es pie tava deguntiņa
Zelta trepju netaisīšu.
485 [Viesienas (Lautera-Viesienes) Md].

41019.

Staigā lepni, staltais puisi,
Deguntiņu uzmeti(e)s;
Es pie tava deguntiņa
Zelta trepes nenesīšu.
515 [Ziemeŗu Vlk].

- 462 -

41020.

Manis dēļ, tu tautietis,
Krogā naudas netērē:
Es nedzeršu salda alus,
Ne ar salda brandaviņa.
605 [Skolas].

41021.

Maņa dēļ, tautu dāls,
Nasamauc zuobokūs;
Vīnu vīteņu augom,
Vīns ūtoru redzējom.
326 [Preiļu D].

41022.

Manis dēļ, odulnieši,
Visi koklu aplouziet;
Man atjāja piebaldzēni
Ar sirmiem kumeļiem.
3 [Adulienas Md].

41023.

Mans brālītis namu dara,
Zelta lika pamatīnus.
Ja tu gribi, liec sudraba,
Es pie tevis nedzīvošu;
Tautās iešu, tur dzīvošu,
Vai žagara būdiņā.
94 [Dunikas Lp].

41024.

Muns mīlais, muns jaukais
Par Daugavu nūleiguoja.
Kas man veizeiti nūpeis,
Pi kuojeņas miereidams?
170 [Kapiņu D].

41025.

Maza bēda galviņā,
Maza meita es būdama,
Nekam lieti nederēju.
Kad uzaugu, tad derēju
Ir pašam labajam.
605 [Skolas].

1. Moza maita as būdama,
Nakam līti naderēju,
Kod uzaugu, tad derēju
Ir pašam lobojam.
551 [Ludza Ldz apr.].

41026.

Moza beju, lela izaugu,
Muotei mutītis [mutis es] nadevu.
Šūvokori dasaguoja,
Kai teļami mutes dūt.
466 [Vārkavas D].

41027.

Moza beju, lel' izaugu,
Muotei mutītes [mutes es] nadevu.
Dasaguoja šūrudin
Šņergeļam mutes dūt.
143 [Jāsmuižas D].

1. Dzeivuodama pi māmiņas,
Muotei mutes naīdevu.
Šytaidami šmurguļ(eiš)am
Šūvokor juoīdūd.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

41028.

Moza beju, lela izaugu,
Muotei mutes i nadevu.
Jau šūkor dasaguoja
Neveikļam mutes dūt.
168 [Kalupes D].

41029.

Moza beju makanteņa,
Nikam lītas naderēju;
Ka izaugu, atsyutēja
Dancuotuoju kumeliņu.
89 [Dricēnu Rz].

41030.

Maza biju, rāpu gāju,
Puiši mani kājām spēra;
Kad puisīši nu redzētu,
Nu es liela izauguse.
552 [Madona Md apr.].

41031.

Manis dēļ šenes puiši,
Vai bejuši, nabejuši;
Seņ vītiņa maņ zynoma,
Seņ apīti teirumiņi.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

41032.

Mazgātu mēs baltu muti -
Būtu mutes devējiņi.
Klātu baltu paladziņu -
Būtu otrs gulētājs.
83 [Dignājas Jk].

41033.

Mans bāliņš gan gribēja
No Kurzemes līgaviņas,
Es, māsiņa, negribēju:
Siena pļaut nemācēja.
56 [Birzgales (Lindes) Rg].

- 463 -

41034.

Mans draudziņš atstellēja
Ik mēneša grāmatiņu,
Lai domāju vienu domu,
Lai uz cita nedomāju.
56 [Birzgales (Lindes) Rg].

41035.

Manis dēļ, tu tautieti,
Staigai zemes mellumiņu,
Kad man tiks, tad es iešu,
Tevi baltu balināšu.
56 [Birzgales (Lindes) Rg].

41036.

Mun māmiņa piesacīja
Mazai puišu nemīlot.
Iesa- man- mīlējās
Jauna puiša valodiņa.
293 [Oļu (Oļu-Apeltienas) Md].

41037.

Man māmiņa piesacīja:
Meitiņ, puišu nemīļo!
Kā es puišu nemīļošu?
Puiši sēd rindiņā.
Citam roka, citam mute,
Citam pate solījos.
99 [Dzelzavas Md].

41038.

Muote mani buortin buora:
Meitiņ, puišu naļūbej!
Tod es puišu naļūbēšu,
Ka ziernīši nazīdēs;
Ziernīšim skaisti zīdi,
Puišim jauka volūdiņa.
559 [Rēzekne Rz apr.].

41039.

Muote mani cīš lomuoja,
Ka ar puikim lab' runuoju.
Ka es puiku īraudzēju,
Palākdama mutes devu.
Aiz akmiņa sirds gulātu,
Ka es puika nacarātu.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

41040.

Māte man liegtin liedza,
Lai es puišu nekaitin(u).
Es mammāi [māmiņas] neklausos,
Es tos puišus kaitināj(u).
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

41041.

Māte mani mazināja,
Ciema puiši dižināja;
Māte sauca cūkganiņu,
Ciema puiši līgaviņu.
190 [Kokneses Rg].

41042.

Māte mani mazu skuķi
Kaimiņ' Jancim apsolīja.
Ja tu gribi, tad pagaidi
Gadus pāri, jeb vai trīs.
84 [Dikļu Vlm].

41043.

Māte mani rātin rāja,
Ka es puišus klētī laidu.
Ko, māmiņa, es darīšu,
Ka puišeļi gauži lūdzas?
Sola mani krogā vest,
Sola ballē dancināt.
282 [Nīcas Lp].

41044.

Māte māte, gādā vīru,
Es tev govju neganīšu;
Es redzēju sila malā
Skaistus puišus, zirgus ganot.
36 [Balvu Abr].

41045.

Māte māte, gādā vīru,
Es vairs cūkas neganīš';
Es māk' bērniņ's tīstīt,
vīstīt,
Un pie puišiem klāt gulēt.
381 [Sēļu Vlm].

41046.

Māte māte, gādā vīru,
Es vairs cūkas neganīšu;
Es redzēju ganīdama:
Putniņš putnu dzenājās;
Es māmiņai viena meita,
Neviens manis nedzenāj(a).
439 [Trikātas Vlk].

41047.

Māte māte, raugi ganu,
Es ganos vairs neieš':
Siliņš manas kājas bada,
Skujas bira vaiņagā.
104 [Ēdoles Vp].

41048.

Māte māte, raugi puķes,
Es puķ(īt)es vairs neliešu:
Sili manas kājas bada,
Skujas bira vaiņagā.
104 [Ēdoles Vp].

- 464 -

41049.

Manis dēļ, tu puisīti,
Griezies ratu ritenie!
Cik no kalna aizvējiņas,
Tik no tevis labumiņa.
179 [Katriņas C].

41050.

Māte meitas pabaroja
Ar tiem piena ziediņiem;
Māte puišus pabaroja
Ar tiem cūku biezumiem.
545 [Krustpils D apr.].

41051.

Muote ņēme smolku reiksti,
Ar kū mani pratynuot;
Kad māmeņa naredzēja,
Palākdama mutes devu.
174 [Kārsavas Ldz].

41052.

Muote tāvs, meklej gona,
Jau es vairs naganīšu:
Maņ vītiņa sen zynoma,
Tik pyuriņš nadarīts.
326 [Preiļu D].

41053.

Meitu dēļ dzaltas auga,
Meitu dēļ moraniņas;
Meitu dēļ jauni puiši
Zābaciņus šūdināja.
358 [Rugāju Abr].

41054.

Meitas riju nokūlušas,
Meitas riju piesērušas;
Puiši kunga grāmatā
Pie ceplīša sēdēdami.
241 [Lubānas Md].

41055.

Meitām sīra, meitām sīra,
Puišiem smolku žagariņu;
Puiši couku rokumūs,
Meitas leluos gruomotuos.
605 [Skolas].

1. Puišim sīra, puišim sīra,
Meitam smolku žagareņu;
Meitas couku rokumūs,
Puiši skaistuos gruomotuos.
605 [Skolas].

41056.

Tai tai ridatai,
Visi puiši prapadai!
Mjaitys Dīva gruomotā,
Puišy cepļa caurumā.
Mjaitys dzīd, mjaitys doncoj,
Puiši ruopu nūruopuos.
18 [Andrupenes Rz].

1. Rīda rīda ridadā,
Vysi puiši prapadā!
Puiši cepļa caurumā,
Meitas kunga gruomotā.
168 [Kalupes D].

41057.

Melna čūska diegu vilka
Caur ūdeni, caur akmeni;
Tautiets manu kaunu vilka
Līdz mūž(iņ)a galiņam.
24 [Asares Il].

41058.

Malna ūts [ūdze] dīgu vylka
Caur yudeni, caur akmeni;
Izviļc, Dīveņ, puišam pruotu,
Lai meitiņu namuonej.
174 [Kārsavas Ldz].

41059.

Malnas munas uzactiņas,
Puišus vīni kairinuot;
Kurs puiseitis pasavēra,
Tys nūguoja rauduodams.
278 [Naujenes (Maļonovas) D].

41060.

Malnas malnas maņ actiņas,
Cauri radzu jaunus puišus.
Radzu krūga dzāruojiņus,
Radzu meitu brāčītuojus.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

41061.

Minu, minu, ko es minu
Pa savām kājiņām?
Minu tautu netiklīti,
Bērzu bluķi domādama.
398 [Skrundas Kld].

41062.

Mēs, māsiņas, divas esam,
Kur mēs vīrus dabūsim?
Meklēsim tādu vietu,
Kur būs divi bāleliņi;
Būs tie brāļi ķelav(a)iņi -
Mēs māsiņas ietaļīnas.
605 [Skolas].

- 465 -

41063.

Mīļais mani mīļi lūdz,
Solīj' mani ziemu ņemt;
Iziet ziema, nāk vasara,
Mīļais mani vairs neņem.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

41064.

Mīlēt man mīlējās
Štam puišam mutes dot:
Balta mute, sārti vaigi,
Dzeltāniem matīniem.
75 [Cirgaļu (Aumeisteru) Vlk].

41065.

Nava man vylka baist,
Nava man luoča baist;
Tautu dāla vīn bej baist,
Ka ceļā nasatikt.
326 [Preiļu D].

41066.

Nāburgos puiši auga,
Tie aug mani bāleliņi;
Kas aug tālu tautiņās,
Tie maizītes devājiņi.
184 [Ķēču Rg].

41067.

Nākat, meitas, skatīties,
Kur iet četri brūtgāniņi:
Viens ciemiņu slunderkājis,
Otrs bērza atzibens,
Trešais skrandu skrodelīts,
Ceturtais plūsnu riverīts.
485 [Viesienas (Lautera-Viesienes) Md].

41068.

Ne es aru, ne ecēju
Vēja lauztu līdumiņu;
Ne es guļu, ne cerēju
Nelaulātu arājiņu.
72 [Cesvaines Md].

41069.

Ne mūžam es nebāžu
Siltas maizes azotē;
Ne mūžam es negāju
Jaunu puišu spēlītē.
241 [Lubānas Md].

41070.

Ne mūžam es neliktu
Siltu maizi tarbiņā;
Ne mūžam necerētu
No tālienes tautu dēla.
605 [Skolas].

41071.

Ne mūžam es neņemšu
Lielvārdieti arājiņu:
Atdzen vagu, aizdzen vagu,
No cepures utis lasa.
224 [Lielvārdes Rg].

41072.

Ne pie viena es neiešu,
Kamēr savu sagaidīšu;
Patīkamu tēva dēlu,
Labas zemes arājiņu.
48 [Bērzaunes Md].

41073.

Na tei muna ļaudaviņa,
Kur' ļautiņi slavynuoja;
Tei ir muna ļaudaviņa,
Kur' augdams naredzēju.
194 [Krāslavas D].

41074.

Na tik tei vīn sauļa speid,
Kū pa lūgu ustobā;
Na tik vīn tī oruojeņi
Apleik maņ kaimiņūs.
466 [Vārkavas D].

41075.

Na tū biju dūmuojuse,
Kū Laimiņa nūlikuse;
Kū dūmovu palpim nem [kalpiņim],
Tis man tika orains [oruojiņš].
605 [Skolas].

41076.

Nebaroji, bāleliņ,
Manis dēļ kumeliņu!
Man atjāja tautu dēls
Nobarotu, nosukātu.
605 [Skolas].

41077.

Nedod Dievs atraišam
Noņemt manu vainadziņu:
Jauni puiši vadzī kāra,
Atraits meta ūdenī.
378 [Seces Jk].

- 466 -

41078.

Nedod Dievs mun jaunai
Ar atraitni sadarāt;
Atraitņam ir salta roka,
Divraiz mīti gredzentiņ'.
242 [Lubejas Md].

41079.

Nedod, Dieviņ, lietum līt,
Rītā mana ganu diena;
Nedod, Dieviņ, dzērājam
Nojemt manu vainadziņu.
32 [Babītes (Piņķu) Rg].

41080.

Nadūd Dīvs augsta kolna,
Natiklīša oruojiņa.
Poša arkliņu [orklu es] uzvylku
Augstajā kaļniņā.
295 [Ozolmuižas Rz].

41081.

Nadreikstēja kumeleņš
Nīdru tiltiņu tjacjāt.
Nadūmovu dzāruojam
Atdūt sovu vainuceņ'.
326 [Preiļu D].

41082.

Nakas byutu olu dzert,
Ka gaļveņa nasuopātu;
Nakas byutu tautuos īt,
Ka varātu jauna byut.
605 [Skolas].

41083.

Nakas byutu zīda nest,
Ka īdūtu mada āst;
Nakas byutu tautuos īt,
Ka vysod jauna byutu.
113 [Gaigalavas (Bikovas) Rz].

41084.

Nelielies, tautu dēl,
Kumeliņu seglodams;
Kad es būšu solījsies
Tad varēsi lielīties.
263 [Mēmeles Jk].

41085.

Naturēju, naturēšu
Syltys maizis ozūtī;
Naļubēju, naļubēšu
Ai kupr(īt)i oruojeņa.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

41086.

Nepļaun miežus rasiņā,
Gan jau laika saulītē;
Neies jauna tautiņās,
Gan jau laika mūžiņā.
545 [Krustpils D apr.].

41087.

Nepatika, nepatika
Lielvārdietis tautu dēls:
Stīvs kā kraķis, melns kā krauklis,
Man raženis augumiņis.
224 [Lielvārdes Rg].

41088.

Neraud vis, māmulina,
Laba dzīve meitinai:
Diezgan rudzu, diezgan miežu,
Saldens alus pagrabā.
605 [Skolas].

41089.

Nepalikšu Daugasnē
Kārklu vīžu cīkstināt;
Uz Gulbeni, uz Gulbeni
Puszābakus klabināt.
115 [Galgauskas Md].

41090.

Naseņ suoku, labi muoku
Jaunus puišus kairinuot.
Pīmuonēju vacu, jaunu,
I pusmyuža cilvēciņu.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

41091.

Neskaties, tu puisīti,
Uz to manu gantumiņu.
Gan tu manu gantumiņu
Dzīvodams atradīsi.
378 [Seces Jk].

41092.

Netaisīju mīkstu cisu,
Nava otra gulētāja;
Nemazgāju baltu muti,
Nava mutes devējiņ(a).
241 [Lubānas Md].

41093.

Nateicit, nateicit
Mani jaunas tautiņuos:
Ni es beju saaugusi,
Ni pruotiņa sajāmusi.
143 [Jāsmuižas D].

- 467 -

41094.

Netiklītis tēvu [tēva] dēls
Grib ar mani ceļu iet.
Cirtu pliķi, plūcu matus,
Lai krīt ceļa maliņā.
546 [Kuldīga Kld apr.].

41095.

Nevar māte man aizliegt,
Ne vecāki bāleliņi:
Grib' - es eimu pie arāja,
Grib' - pie priežu dējējiņa.
391 [Sinoles Vlk].

41096.

Nedod mani, māmuliņa,
Putras Bungas dēlīnam;
Citi vīri sienu pļāva,
Mans kā bunga vazājās.
39 [Bārtas Lp].

41097.

Nevienam es neteiču,
Ka aiziešu šoruden;
Brālīšam gan pateiču,
Lei baŗo kumeliņ'.
242 [Lubejas Md].

41098.

Neviens mani neredzēja,
Kad es maza rāpu līdu;
Nu es liela izauguse,
Nu visiem platas acis.
605 [Skolas].

41099.

Neviens mani nezināja,
Kas manā pūrīnā.
Zirgam šūta pātedzīna
Gul manā pūrīnā,
Tautu dēla prīģelēta
No krodzīna mājīnā.
39 [Bārtas Lp].

41100.

Nevienai meitiņai
Nav tik gŗūti kā manim:
Ne man skalu plēsējiņa,
Ne man klāt gulētāja;
Manam skalu plēsējam
Nūle māte kājas āva.
56 [Birzgales (Lindes) Rg].

41101.

Nevijies, vītoliņ,
Ne pēc tevis tie zariņi;
Nelūko, tu puisīti,
Ne priekš tevis tā meitiņa.
245 [Lutriņu Kld].

41102.

Nītaurēnu puišu bēgu
Snātnē galvu satinuse;
Kad ieraugu ķēcēniešus,
Tie ir mani bāleliņi.
184 [Ķēču Rg].

41103.

No prātiņa neizgāja
Tā puisīša mīļi vārdi:
Dod mutīti, glauda mani,
Sauc par savu līgaviņ'.
605 [Skolas].

41104.

Noraudzīju tautu dēlu
Pirmajā vakarā:
Kā tas savas kājas āva,
Kā aprauga kumeliņu.
241 [Lubānas Md].

41105.

Nu Rikovas da Bikovai
Rūkā nešu vainadzeņi.
Navā maņ taidu lītu,
Kur pakuort vainadzeņi;
Navā taidu jaunu kungu,
Ar kū nakti puorgulēt.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

41106.

No tālienes es pazinu
Asariņu dzērājiņu:
Gaŗi soļi, dziļas pēdas,
Pusē gaužu asariņu.
345 [Remtes Tk].

41107.

No tālienes es pazinu
Kur aug mans arājiņš:
Pie vārtiem kupla liepa,
Sētā kupls ozoliņš.
546 [Kuldīga Kld apr.].

41108.

No zemītes izziedēja
Košsarkans āboliņš;
No sirsniņas iemīlēju
Neredzētu tēva dēlu.
205 [Kusas Md].

41109.

Nudie, māte, ij paties,
Es pie puiša negulēj';
Es gulēju gubenī,
Pie citām māsiņām.
14 [Alsviķa Vlk].

- 468 -

41110.

Nu dzeŗu, pivāju,
Vēl mana vaļa,
Kad tapšu vīrāi,
Vīrs vaļas nedos;
Vīrs vaļas nedos,
Bērs šūpulī.
355 [Rucavas Lp].

41111.

Nyu es beju tai izpalta,
Kai caur sītu izsejuota;
Vēļ cytā maliņā
Slovinuoji dzaltanīte.
389 [Silajāņu Rz].

1. Jau es biju aprunāta,
Kā caur sietu izsijāta,
Vēl citāi maliņā
Slavenāi dzeltenīte.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

41112.

Nyu maņ vaļa, nyu man vaļa
Sīkstom viersu lidinēt:
Tautiņom pavasars -
Navajaga malējiņas.
357 [Rudzētu D].

41113.

Nyu muoseņas, nyu mes jaunas,
Kai zeilītes vainagā:
Ni myus gūvu, ni myus aitu,
Ni zynamu oruojeņu.
605 [Skolas].

41114.

Ņemat mani, ciema puiši,
Man veicās roku darbs:
Divi tīnes labu drēbju,
Trešā smalku lupatiņu.
115 [Galgauskas Md].

41115.

Ņem, puisīti, mani pašu.
Es jau pate gana laba;
Es jau tevi sabarošu
Ar pelīšu austiņām.
198 [Krustpils D].

41116.

Jem, Jānīti, man' par sievu,
Tu labāku nedabosi.
Es tev došu lina kreklu,
Līdz zemītei izrakstītu;
Lūgsim tēvu, māmulīti,
Lai mums ļauj savienoties [precēties].
589 [Kuldīgas apr.].

41117.

Jemit mani, ciema zēni,
Es bagāta mātes meita,
Sieciņš man sīkas naudas,
Pūriņš rupju dalderīšu.
263 [Mēmeles Jk].

41118.

Jemit maņi, cīma puiši,
Es bej lela struoduotuoja:
Treis kyuleiši dīnu pļuovu,
Sādādama saiškys grīžu.
295 [Ozolmuižas Rz].

41119.

Nedod Dievs man jaunai
Baru vest tīrumā;
Nedod Dievs man jaunai
Tālu iet tautiņās.
261 [Mēdzūlas Md].

41120.

No ābeles ziedu rāvu
Puišiem ceļu kaisīdama:
Lai tie mani redzēdami
Sauc par savu līgaviņu.
487 [Vietalvas Md].

41121.

No saknītes griķis zied
Baltraibiemi ziediņiem;
No sirsniņas es mīlēju
Savu linu arājiņu.
344 [Rembates Rg].

41122.

Odiņš griezās čirkstēdamis,
Asiņtiņu gribēdams;
Tautiets griezās raudādamis,
Mani jaunu gribēdams.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

41123.

Pa vasaru novalkāju
Divi rindas vaiņadziņu;
Pa vasaru apmainīju
Divu kārtu puisēniņu.
378 [Seces Jk].

- 469 -

41124.

Paga paga, tautu dēls,
Tiec manā rokciņā!
Es tev' būšu tā dīdīt,
Kā pērnajo kumeliņu.
241 [Lubānas Md].

41125.

Paša veizeiti nūpynu,
Navā auklu vejējiņa.
Atsyut, Dīvs, lobus ļaudis,
Lāktum pate komonuos.
326 [Preiļu D].

41126.

Paldies saku Dieviņami,
Ka man deva padomiņu;
Es nelieti (tautu dēlu)
Caur pirkstiem izlocīju.
599 [Kurzeme].

41127.

Pateik maņ i krīva sveita,
Pateik krīva capurīte;
Lyugtu mes tāva ar muoti,
Lai myus divus saprecej.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

1. Pateik mani krīvu sveita,
Pateik krīvu capureitja,
Tiki vīni napatyka,
Ka jam daudzi ļaudaveņu.
143 [Jāsmuižas D].

41128.

Patīk man lieta diena,
Patīk sveša māmuliņa;
Saules diena nepatika,
Ne tā sava māmuliņa.
3 [Adulienas Md].

41129.

Patīk maņ tā eglīte,
Kuŗai [Kam] sarkana virsotnīte;
Patīk maņ tas puisītis,
Sarkaniem būdu galiem.
174 [Kārsavas Ldz].

41130.

Pateik maņ tys kalniņš,
Kur sorkonas ūgas aug;
Pateik maņ tys cīmiņš
Kur aug muns oruojiņš.
35 [Baltinavas Abr].

41131.

Pateik mani syla zeme,
Syla zemes orumiņa;
Pateik mani tys puiseitis,
Vīnas reizes redzējuma.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

41132.

Pateik maņ tys sileņš,
Kur aug ūgys bryuklineitis;
Pateik maņ tys puisīts,
Vīnys reizis redzējum'.
143 [Jāsmuižas D].

41133.

Patīk man tā meitiņa,
Ļaudis teica, nevēlēja.
Vai tie paši sev taupīja,
Vai man labu nevēlēja?
96 [Durbes Lp].

41134.

Patīk man tas rudzu lauks
Pelēkām vārpiņām;
Patīk man tas arājs
Dubļainām kājiņām.
Paceļ krēslu, noaun kājas
Savas [Savam] maizes arājam.
605 [Skolas].

41135.

Piūtit, vjēji, snidzit, snīgi,
Putinejit lylceleiti,
Lai molduos tys tautītis,
Kurijs mani apmuoņeja.
113 [Gaigalavas (Bikovas) Rz].

41136.

Pāri pāri par upīti,
Šai pusēi nepalikš':
Šai pusēi sīvi kungi,
Sapelējši tēvu dēl'.
546 [Kuldīga Kld apr.].

41137.

Puori puori par upīti,
Par tū pošu dziļumiņi;
Puori puori par tautom,
Par pašom borgejom.
35 [Baltinavas Abr].

41138.

Pār upīti smilgu metu,
Pāri gāju dancodama;
Tautu dēls nepārgāja
Pār resnaju ozoliņu.
46 [Beļavas Md].

41139.

Palākis munas acteņas,
Muok puiškinu kaitinuot;
Muok puiškinus kaitinuot,
Muok nu puišim sorguotīs.
Puiši kuopa kalniņā,
Es nu kolna lejiņā.
168 [Kalupes D].

- 470 -

41140.

Pēc riekstiņa sniegdamās,
Tik upē neiekritu;
Uz bagātu gaidīdama,
Tikko veca nepaliku.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

41141.

Par krekliņu nebēdāju,
Kad man tīra apkaklīte;
Par bāliņu nebēdāju,
Kad man dzīve tautiņās.
436 [Tirzas (Tirzas-Pils) Md].

41142.

Pirc, brālīt, kumeliņu,
Laid tu mani tautiņās,
Dievis zina, kā dzīvošu,
Kad aiziešu tautiņās.
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

41143.

Pie atraiša es neietu,
Kaut ar puisi nedabūt':
Atraišam smaga roka,
Div' laulāti gredzentiņ'.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

41144.

Pi buoliņa es izaugu
Kai tei bolta vyzulīt':
Zami nešu boltu seju,
Lai tautiņas naradzātu.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

41145.

Pi tuo puiša es naguoju:
Gari moti da dzaltoni;
Gari moti da dzaltoni,
Tys kungam karaveirs.
143 [Jāsmuižas D].

41146.

Pieci gadi veca biju,
Vēl gulēju šūpulī;
Pieci, seši tēvam dēli
Apkārt mani lūkojās;
Pieci, seši lūkojās,
Vēl deviņi lūrējās.
439 [Trikātas Vlk].

41147.

Pie tā puiša es neiešu,
Kad es vīra nedabūtu:
Tas saēda savas bandas
Sūrajā tabākā.
56 [Birzgales (Lindes) Rg].

41148.

Precējieti, ciema puiši,
Es bagāta mātes meita:
Divi kules vecu vīļu,
Divi vecu pastaliņ(u).
193 [Krapas Rg].

41149.

Precej't mani, ciema puiši,
Esmu čakla mātes meita:
Vienā kājā zeķi āvu,
Otrā dzērves zābaciņu.
605 [Skolas].

41150.

Precat mani, precat mani,
Es tikusi mātes meita:
Pieci stundi kājas āvu,
Sesto rokas dusināju.
443 [Turlavas Kld].

41151.

Precēj' mani ciema puiši,
Es bagāta mātes meita:
Cimdu pārs, zeķu pārs,
Ratu rumbas galiņā.
494 [Viļānu Rz].

41152.

Ņemat mani, ciema puiši.
Es bagāta mātes meita:
Divi tīnes labu drēbju,
Trešā vecu lupatiņu.
146 [Jaungulbenes Md].

41153.

Preciet, puiši, mūsu meitas.
Mūsu meitas (jo) bagātas:
Par trīs gadi vienu cimdu
Kā margot nomargoja.
515 [Ziemeŗu Vlk].

41154.

Preilīšūs naītum,
Ka ar naudu man apbārtu;
Preilīšūs gleizda zeme,
Kai lokoni oruojeņi.
170 [Kapiņu D].

- 471 -

41155.

Pret māmiņu krustu liku:
Māmiņ, puišu neļubīju;
Kad māmiņa neredzēja,
Palēkdama mutes devu.
503 [Višķu D].

41156.

Priekš meitām saule lēca,
Priekš meitām mēnestiņis;
Priekš puišiem neuzlēca,
Ne vakara ausēklītis.
605 [Skolas].

41157.

Projām iešu, nedzīvošu
Mēmeliešu pagastā:
Mēmelieši, piena puikas,
Smādē manu augumiņu.
263 [Mēmeles Jk].

41158.

Puikas, bungas, rāmi auga,
Gudru ņēma padomiņ(u).
Mēs, māsiņas, drīz augam,
Drīz tapām sirdēstos.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

41159.

Puisi puisi, lakataini,
Nelaid zirgu rudzzālē!
Kas man govju neganīt,
Kas māmiņas neklausīt?
48 [Bērzaunes Md].

41160.

Puišam kājas nodilušas,
Man pakaļ staigājot.
Deldē, puisi, deguntiņu,
I tad mani nedabūs(i).
241 [Lubānas Md].

41161.

Puišu korts uguntīš
Sprēgā vien, bet nedega;
Mani bērza žagariņi
Paši pūta, paši dega.
546 [Kuldīga Kld apr.].

41162.

Puiseit lelu, puiset mozu
Nastuov praula gabaleņa;
Meitiņ lelu, meitiņ mozu
Stuov i zalta gabaleņu.
170 [Kapiņu D].

41163.

Puiši manu mazu mīl
Kā dzeltenu vizbulīti.
Vai bij mani mazu māte
Vizbuļos audzināj'se?
398 [Skrundas Kld].

41164.

Puiši mani mīļu tur,
Es puisīšus vēl mīļākus:
Es pie puiša žužināju,
Kā pie zieda kamanīte.
236 [Līvānu D].

41165.

Puiši mani mīļu tura,
Cits puisītis vēl mīļāk;
Plānī sviedu cūku sili,
Kur puisītis pāri lēca.
335 [Puzes Vp].

41166.

Puiši man mutes prasa,
Kur bij man mutes ņemt?
Vai es savu balto muti
Puišiem šmurgāt došu?
192 [Kosas C].

41167.

Puiši man pupas prasa,
Kur būs man pupas ņemt?
Pupas ziede dārziņā
Pelēkiemi ziediņiemi.
548 [Liepāja Lp apr.].

41168.

Puisīt, mīļais, jem tu maņ,
Tu lobuokas nadabuosi!
Malnūs kraklus izmozguošu,
Boltūs myužam naruodīšu.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

41169.

Puiši puiši da meitom,
Zyrgi zyrgi da auzom!
Puišim devja bārzu zoru
Ar vysim pupurim;
Meitiņom rožu duorzu
Ar vysom rožiņom.
168 [Kalupes D].

41170.

Puiši puiši, nava labi,
Vārna ķērca ozolā!
Puišiem sprieda bērza rīksti
Ar visiem pumpuriem.
Meitām sprieda rožu dārzu
Ar visām rozītēm.
149 [Jaunpils Tk].

- 472 -

41171.

Puiši man sieru deva,
Krāpa mani peludēi.
Iešu gan, sieru ņemšu,
Bet pie puiša nepalikšu.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

41172.

Puiši puiši, krupji krupji,
Jūs kā krupji vazājties.
Mēs, meitiņas, kā liepiņas,
Kā Vāczemes magonītes.
605 [Skolas].

41173.

Puišim mutes, puišim mutes
No manim vajadzēj(a).
Es uzaugu pie māmiņas,
Mātei mutes nedevus(i).
119 [Gaujienas Vlk].

41174.

Puiši gāja caur novadu,
Pakaļ teku raudādama.
Gan es saucu, nesasaucu,
Gan tecēju, nepanācu.
467 [Vārmes Kld].

41175.

Puisīts manim cimdus prasa
Siltajā vasarā;
Ko, puisīti, tu darīsi
Aukstajā rudenī?
273 [Mores Rg].

41176.

Puķe puķe, roze roze,
Kam tu mani kaitināji?
Lai es gāju, kur iedams,
Tu ziedēji ceļmalā.
Sen tu manus svārkus turi,
Paiedama kustināji.
39 [Bārtas Lp].

41177.

Puiškini, puiškini,
Meža čačarāgi.
Meitenes, meitenes,
Dīva jumpraviņas.
Puiškini, puiškini,
čorta puorneiceņas.
278 [Naujenes (Maļonovas) D].

41178.

Prātiņ, tavu domājumu,
Uz diženu tēva dēlu!
Ko, prātiņ, tu domā,
Kad Laimiņa nevēlēja.
290 [Ogres C].

41179.

Puisīt šķelmi, tu bij' šķelmis,
Tev bij šķelmja valodiņa;
Kur tās tavas šūtas kurpes,
Kur solītie gredzentiņi?
241 [Lubānas Md].

41180.

Purvā bridu, nebēdāju
Par aso purva zāli,
Kad tik vien nesatiku
Negodīgu tēva dēlu.
281 [Neretas Jk].

41181.

Pūrā, goni, nagonit,
Purā man kuojis mierka;
Tautuos maņa nadūdit,
Tautuos borga sveša muote.
326 [Preiļu D].

41182.

Raibus cymdus (es) adēju,
Vēl raibuoki pyuriņā;
Meil puiseitis, kur gulēja,
Vēl meiļuok(s), kur dūmuoja.
143 [Jāsmuižas D].

41183.

Raibas vīn man telītes,
Jaunas vīn ganītuojas;
Tautīšam ac's izdaga,
Caur kryumin verūtīs.
466 [Vārkavas D].

41184.

Raidi, māte, kur raidīj'se,
Tālumā vien neraidi;
Tālumā sīvi ļaudis,
Netikuši tēva dēli.
605 [Skolas].

41185.

Raugi, māte, citu ganu,
Es ganos vairs nedzīš';
Es, gosniņas ganīdama,
Ar tautieti saderēj'.
21 [Apriķu Azp].

- 473 -

41186.

Raudādama vien staigāju
Šādu gaŗu vasariņu,
Ka pie kalpa neaizietu,
Ka par vergu nepalieku.
378 [Seces Jk].

41187.

Redz, kur puiku noskatīju
Pa savam prātiņam!
Tam es devu sav' rociņu,
Savu zelta gredzentiņ'.
146 [Jaungulbenes Md].

41188.

Radzu sovu meiļuliņu
Aiz azara ecējūt.
Dzeitu laivu, dūtu rūku,
Ka māmiņa naradzātu;
Ka māmiņa naradzātu,
Ka buoliņim nastuostītu.
29 [Aulejas (Grāveru) D].

41188.

I. Dzieržu sovu oruojiņu
Aiz azara runojūt;
Dzeitum laivu, dūtum rūku,
Kab māmjaņa naradzātu;
Kab māmjaņa naradzātu,
Kab jel gauži narauduotu.
29 [Aulejas (Grāveru) D].

41189.

Redzu savu mīļo draugu
Pa vārtiem iejājam.
Es būt' viņu runājus(i) -
Daudz ļautiņu redzētāj';
Lai tie redz, ja tie redz,
Man ar savu jārunā.
322 [Praulienas Md].

41190.

Raužu, raužu, kuo es raužu,
Raužu puišu cereibeņis;
Vīns pajims naveikleits,
Vaira cyti naceŗās.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

41191.

Reti reti tie siliņi,
Kas baltiem ziediem zied;
Neviens mani tā nemīl,
Kā tie ciema puisēniņi.
417 [Struteles Tk].

41192.

Redz, kur nāk, redz, kur nāk,
Manas pašas mīļākais!
Cepure galvā, niedra rokā,
Sarkans zīda nezdaudziņš.
56 [Birzgales (Lindes) Rg].

41193.

Reitu reitu, na šudiņ,
Uz azaru keišu kautu.
Cytu god, na šūgod,
Uz tautom rudzu pļautu.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

41194.

Rozes zied, rozes zied
Uz tām meitu galv(iņ)ām;
Dadži aug, dadži aug
Apakš puišu kāj(iņ)ām.
94 [Dunikas Lp].

41195.

Rudzetīšu meita biju,
Rudzetīšu dzeltānīte.
Rekur, saka rudzetīši,
Rekur mūsu dzeltānīte.
357 [Rudzētu D].

41196.

Sadarāta meita augu,
Šķībi liku vainadziņu,
Lai redzēja citi ļaudis,
Ka as augu sadarāta.
268 [Mētrienas (Ļaudonas-Odzienas) Md].

41197.

Saka ļaudis: laimei bēgu,
Es izbēgu nelaimei:
Es izbēgu plindermani,
Lielu alus dzērājiņu.
214 [Lažas Azp].

41198.

Soka puisis gulādams:
Guļ ar mani, jimš es tev'.
Na ar symtu es gulēju,
Na symtami ļaudaveņa.
389 [Silajāņu Rz].

41199.

Sakās tautiets šurpu jāti,
Noraut vienu magonīt',
I ziediņa nanorāve,
Ne vēl visu magoniņ'.
241 [Lubānas Md].

- 474 -

41200.

Salda salda avenīt(e),
Vēl jo salda zemenīt(e);
Saldi bija pašu puiši,
Vēl jo saldi ciema puiš(i).
141 [Ivandes Kld].

41201.

Sargāj mani māmuliņa,
No drūviņas pārnākot.
No drūviņas gan pārnācu,
No tautām nepārnācu.
56 [Birzgales (Lindes) Rg].

41202.

Saimenieka dēlu grib',
Lai bagāts, lai nabags;
Lai ēdus', cik ēdus',
Saulē laba gulēšan'.
200 [Kuldīgas Kld].

41203.

Sasakūru uguntiņu
Liela ceļa maliņā;
Kur tie mani naidenieki,
Lai nāk visi sildīties.
281 [Neretas Jk].

41204.

Sargi, Dievis, manu bērnu
No trijāmi nelaimēm:
No zagšanas, melošanas,
No dzērāja tēva dēl(a).
15 [Alūksnes Vlk].

41205.

Sargies, linu cielaviņa,
No tā peļu vanadziņa.
Kā es zinu sargāties
No dzērāja tēva dēla:
Apdzeŗ godu, apdzeŗ mantu,
Apdzey smuidro [smuidru] augumiņu.
241 [Lubānas Md].

41206.

Sorkonais duobūleņš,
Kam sorkons nazīdēji?
Slovenais tāva dāls,
Kam ar gūdu nadzeivovi?
170 [Kapiņu D].

41207.

Sausa egle locījās,
Zaļajā raudzījās;
Neveiklītis mani rāja,
Labajā raudzījās.
605 [Skolas].

41208.

Sausa malka tā nedeg,
Kā deg zaļa sprēgādama;
Tā nemīl veci puiši,
Kā mīl jauni mīlucīši.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

1. Sausa malka man nedega,
Zaļa dega sprēgādama;
Veci puiši man' neņēma,
Jauni ņēma kaudamies.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

41209.

Sen redzēju tautu namu.
Nama durvju nezināju;
Sen zināju tautu dēlu,
Padomiņa nezināju.
241 [Lubānas Md].

41210.

Sen dzirdēju, nu redzēju
Jaunās muižas lepnos [lepnus] puišus:
Sarkanbalti velves kakli,
Apaļiem vēderiem.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

41211.

Sen dzirdēju, nu redzēju
Slaveno tēva dēlu:
Pāva spalva, auzu skara
Aiz cepures plīvin(āj)a.
281 [Neretas Jk].

41212.

Sējit mīžus, kam vajaga,
Man mīzeišu navajaga:
Nyule muote kuojas aun
Munam mīžu oruojam.
465 [Varakļānu Rz].

41213.

Sētu minu, kārti lauzu,
Puisim kaunu padarīj(u);
Pār puisīša galvu lecu
Kā pār alkšņu stumburīt(i).
403 [Slokas Rg].

41214.

Sinpiņa, vībantiņa
Aug celiņa maliņe.
Bij man vēl nātrei būt,
Es tautieti zilinēt(u).
288 [Nurmuižas Tl].

41215.

Situ kājiņu pi(e) kājiņas
Par pagalmu tecēdama;
Redzu savu arājiņu,
Labā [Labu] zirgā [zirgu] atjājot.
503 [Višķu D].

- 475 -

41216.

Skaistu puisīti redzēju
Aiz upītes ecejūt;
Dūtum rūku, ka varātum
Maukt zemē gredzentiņu.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

41217.

Skaiški puiseiti dzierdēju
Aiz azara dziduojūt;
Puori tikt navarēju,
Apleik īt - lels leikums.
143 [Jāsmuižas D].

41218.

Šmuku puiseiti redzēju
Aiz iudiņa ecejūt;
Puori brist dziļš iudiņs,
Apleik lels leikumeņš.
170 [Kapiņu D].

1. Skaistu meitiņi redzēju
Aiz upītes velējūt;
Puori brist - dziļš yudins,
Apleik īt - lels leikums.
143 [Jāsmuižas D].

41219.

Smuks puisītis artu gāja,
Ābolainu kumeliņu;
Gaŗām gāju, Dievu lūdzu,
Lai būt' mans arājiņš.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

41220.

Skaistas pučes rūzes zīd
Malnas jyuras dybynā;
Puiškiņ, tovi meiļi vuordi
Guļ manā sirsneņā.
143 [Jāsmuižas D].

41221.

Slavīt muna paguojusi
Pa vysom maliņom;
Na slavīte pate guoja,
Nas bruolīša ļaudaviņa.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

41222.

Slinki slinki jauni puiši,
Art viņiem negribējās;
Kuŗu vagu izdzinuši,
Skatās uti cepurē.
485 [Viesienas (Lautera-Viesienes) Md].

41223.

Slinks un laiskis tēva dēls,
Sila malu vazājās;
Gan zināja zirņu druvu,
Gan rāceņu līdumiņ'.
14 [Alsviķa Vlk].

41224.

Šmuks puisētis, boltu muti,
Guļ celeņa maleņā;
Ītum kluotu, dūtum mutis,
Ka māmeņa naradzāt(u).
326 [Preiļu D].

41225.

Sieru, pienu, māmulīte,
Dod svētdienas rītiņā!
Lai es varu ciema puišus
Pār upīti kairināt.
192 [Kosas C].

41226.

Sniedziņš sniga, putināja,
Laukā sala kumeliņš.
Jem, tautieti, zvaigžņu deķi,
Apsedz manu kumeliņu;
Par to tevim galvā likšu
Savu zelta vaiņadziņu.
94 [Dunikas Lp].

41227.

Sper, pērkoni, avotā
Līdz pašam dibenam;
Tur noslīka jauni puiši
Ar visiem zābakiem.
242 [Lubejas Md].

41228.

Svilpoi, puika, dancoi, puika,
Tu jau manis nedabūsi;
Tu kai krauklis valkuojīs,
Es kai līpa lūcējūs.
358 [Rugāju Abr].

41229.

Spēlē gudri, tu puišeli,
Neplēš manu lindruciņ';
Kad māmiņa mani rās,
Tu nenāksi nožēlot.
141 [Ivandes Kld].

41230.

Spūdra saule reitā lēce,
Vēļ spūdruoka nūrītēja;
Skaisti muni buolileņi,
Vēļ skaistuoki tautu dāli.
605 [Skolas].

- 476 -

41231.

Sprikstēt sprikst zeilei ac's,
Uz kaņepu verūtīs;
Tai sprikstēja tautīšam
Uz manimi verūtīs.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

41232.

Sunīšam maizes devu
Dižen lielu gabaliņu,
Lai tas manim Dievu lūdza,
Lai es topu saimeniece.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

41233.

Šauras šauras maņ acteņas,
Cauri radzu jaunus puišus;
Radzu krūga dzāruojeņus,
Radzu meitu bruocātuojus.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

41234.

Še nav viena ozoliņa
Krūzētām lapiņām,
Še nav viena tēva dēla,
Kas pa manam prātiņam;
Kas pa manam prātiņam,
Pa manam tikumam.
193 [Krapas Rg].

41235.

Šitā sēta man patika,
Šitās sētas saimeniece;
Tikai vien nepatika
Šitās sētas jauni puiši:
Trīsas stundas kājas āva,
Piecas jūdza kumeliņu.
224 [Lielvārdes Rg].

41236.

Šitie puiši manis dēļ
Vai auguši, neauguši!
Man atjās no Vidzemes
Ar sirmiem kumeļiem.
241 [Lubānas Md].

41237.

Šitie puiši manis dēļ
Vai bijuši, nebijuši!
Man izauga pār robežu
Kā ozols arājiņš.
378 [Seces Jk].

41238.

Šitie zēni manis dēļ
Vai bijuši, nebijuši!
Man atnāca no Kandavas
Maza maza grāmatiņa.
378 [Seces Jk].

41239.

Šitie puiši priekš maniem
Vai bijuši, nebijuši:
Man citā maliņā,
Citu kungu robežā,
Cita kunga māmuliņa
Auklē manu arājiņu.
605 [Skolas].

41240.

Šitie puiši manis dēļi
Vai bijuši, nebijuši!
Man zīlēja čigāniete:
Pār robežu aizvedīs.
476 [Vecpiebalgas C].

41241.

Šitie zēni priekš manīm
Vai bijuši, nebijuši!
Tie nebija brunču vērts,
Ne tik manu [mana] augumiņu [augumina].
378 [Seces Jk].

41242.

Šitie puiši tā domāja,
Kad es viņus gaužām mīlu;
Viņu dēļ nepacēlu
Kreisās puses vainadzīn(u).
192 [Kosas C].

41243.

Šito celiņu [ceļu es] pārgāju,
Domādama, gādādama,
Vai es būšu, vai nebūšu
Šā celiņa gājējiņa.
605 [Skolas].

41244.

Šī māmiņa, tā māmiņa
Sakās mani maldināt;
Tā māmiņa maldināj(a),
Kuŗ' [Kas] klusām klausījās.
241 [Lubānas Md].

41245.

Šī pagasta es meitiņa,
Ne šo puišu līgaviņa;
Pār pagastu mans prātiņš,
Pār pagastu arājiņš.
597 [Valmieras apr.].

- 477 -

41246.

Škitu bīzu nīdru pūru,
Maliņā stuovādama;
Škitu gudru tautu dālu,
Augumā vārdamuos.
357 [Rudzētu D].

1. Redzēj' skaistu rudzu lauku,
Kalniņā stāvēdama;
Šķitu gudru tautu dēlu,
Redzēj' skaistu augumā.
241 [Lubānas Md].

41247.

Šai sētā nedancāju,
Akmens sētas vidusē;
Šito puišu nelūkāju,
Visi lieli dzērājiņi.
56 [Birzgales (Lindes) Rg].

41248.

Šogad brūte es nebiju,
Šogad guļu launadziņu;
Augšu liela, brūte būšu,
Tad launaga negulēš'.
192 [Kosas C].

41249.

Šogad brūte es nebūšu:
Trīs grunciņas pakaļā;
Citu gadu brūte būšu,
Grunku grunkas līdzināšu.
306 [Patkules Md].

41250.

Šogad tautās es neiešu,
Kad ar vindi vindējiet;
Citu gadu nepalikšu,
Kad pie sola piesieniet.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

41251.

Šyun man kūrpes, tautu dāls,
Pa munaji kuojiņai;
Es cimdiņus nūadīšu
Pa tovaji rūciņai.
604 [Dažādi iesūtītāji].

41252.

Tadaiķos, tur man tika,
Tur bagāti jauni puiši:
Pieci pirka - nenopirka
Vasaraudzi kumeliņu.
427 [Tadaiķu Lp].

41253.

Tas man tika, rudzu lauks i:
Gaŗajāmi vārpiņām;
Tas man tika, tautu dēls i:
Gaŗājāmi kājiņām.
200 [Kuldīgas Kld].

41254.

Tys man tyka, tys patyka -
Dzaltonimi matiņim.
Sumbairo, sumbairo, sumbairo ralalā.
Dzaltonimi matiņim,
Debess zylgon actiņom. Sumb. u.t.t.
Sorkonimi byudiņimi,
Sorkonimi lyupeņom. Sumb. u.t.t.
170 [Kapiņu D].

41255.

Tautu dēla rudzu lauks
Kā līgot līgojās.
Kad Die(v)s dotu, kad es būtu
Tās maizītes cepējiņ(a).
347 [Rendas Kld].

41256.

Tautu dēla dusmu pūķis
Gaida mīļi lūdzamies.
Lūgšu Dievu, savu Māru,
Lai velns tevi mīļi lūdz.
75 [Cirgaļu (Aumeisteru) Vlk].

41257.

Tautu dēls lielījāsi
Mani jaunu saderējis.
Ka tu, šelmi, lielīsiesi,
Atdoš' tavu gredzentīnu.
39 [Bārtas Lp].

41258.

Tautu dēls nakti guļ,
Man' auguma raudzīdams.
Es būt' tevi noraudzījse,
Par pagalmu tecēdama.
72 [Cesvaines Md].

41259.

Tautu dēls man' redzēja
Baltu muti staigājot.
Tautu dēlu es redzēju
Ap mājām vazāj'ties.
378 [Seces Jk].

41260.

Tautu dēls man solīja:
Pirkšot zelta gredzentiņu,
Mīļa mute gan solīja,
Tukšs maciņš neatļāva.
378 [Seces Jk].

- 478 -

41261.

Tautu dēl, tautu dēl,
Ne tev goda, ne kaunīna;
Es gribēju atsēsties,
Jau tam rokas azotē.
192 [Kosas C].

41262.

Tautiets gan priecājās,
Mani mazu ieraudzījs;
Augšu liela, būšu gudra,
Tad pie tevis gan neiešu.
3 [Adulienas Md].

41263.

Tautiets liels, es biju maza,
Solās mani sagaidīt.
Kad gaidīsi uzaugam,
Tad pūriņu piedarām.
378 [Seces Jk].

41264.

Tautiets man atsūtīja
Pār upīti labas dienas;
Patur' savas labas dienas,
Nāc pats mani apraudzīt.
358 [Rugāju Abr].

41265.

Tautiets mani mīļi lūdza -
Precēt sola šo rudeni.
Gaid' rudeni, vad' rudeni,
Tautiets mani neprecē.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

41266.

Tautiets mani mīļi lūdza,
Lai es klāt gulēt eju;
Lai es klāt gulēt eju,
Sauks par savu līgaviņu.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

41267.

Tautiets man ziņu deva,
Par trijiem novadiem;
Es neiešu pie tautieša,
Kad es pašu neredzēj'.
378 [Seces Jk].

41268.

Tautiets nāca klāt gulēt,
Man augumu noraudzīt;
Es būt' viņu noraudzījse,
Pa pagalmu tecēdam(a).
48 [Bērzaunes Md].

41269.

Tautiets rauga, es raudzīju,
Abi divi raudzījāmies [raugāmies];
Viņš raudzīja manu darbu,
Es raudzīju viņa padomiņu.
373 [Sarkaņu Md].

41270.

Tā dzird vilku lelējam,
Kā dzird puisi runājam;
Vilkam tika tumša nakts,
Puišam blēža valodiņ(a).
243 [Lubezeres Tl].

41271.

Tā sacīja šis puisītis:
Šitā mana līgaviņa.
Cik tu citas sataujāji,
Tik es tava līgaviņa.
241 [Lubānas Md].

41272.

Tā sacīja tas puisītis:
Šitā meita manis grib.
Cik tu citu satauļuoji,
Es jau tevis negribēju.
241 [Lubānas Md].

41273.

Tā sasēju zāļu nastu,
Ka zālīte neizbira.
Tā cerēju tautu dēlu,
Ka ļautiņi nerunāja.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

41274.

Tauļojīs, bruolileņ,
Sev tauļoj, man tauļoj;
Sev tauļoj kuplu līpu,
Man uorysku ūzuleņ(u).
326 [Preiļu D].

41275.

Tautas ļustes navarēja,
Mani mozu īraudzēja.
Dzer yudeni, grauz akmiņi,
Slavej manu augumiņi.
35 [Baltinavas Abr].

41276.

Tava vaina, māmulīte,
Kad man barga valodiņa.
Kam tie tavi bāleliņi
Paeglīšu līksti cirta?
605 [Skolas].

- 479 -

41277.

Tautiets mani tā cerēja.
Kā rokā turēdams;
Gan tu mani nocerēsi,
Kā nesētu tīrumīnu.
192 [Kosas C].

41278.

Tautiets manim jostu pirka
Slepen' tēva, māmuļiņas.
Kur, tautieti, es valkāšu,
Ka tēvs māte neredzēs?
Nes mežā, joz gar koku,
Ne gar manu augumiņ'.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

41279.

Tālu laidu zirņu sauju,
Tuvi tuvi atritēja;
Tālu laidu valodiņas,
Tuvu maizes arājiņš.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

41280.

Tuoļi radzu boltu zyrgu,
Tuoļi boltu oruojiņu.
Kab man tī i aizleigot
Aiz tuo bolta oruojeņa.
247 [Makašānu Rz].

41281.

Tautiets mani lūkojās,
Caur deviņi glāžu logi;
Es tautieti nelūkoju,
Ne caur savu sietaviņu.
290 [Ogres C].

41282.

Tuoļi tuoļi as redzēju
Zaļu zaļu bierztaleņi.
Kam i maņ i aizleiguoti,
Iz tū zaļū bierztaleņi.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

41283.

Tālu tālu, ne tik tuju
Mans maizītes arājiņis;
Sviedu šautru, pāri gāju,
Stiepu roku, nekacēju.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

41284.

Tāļu tāļu roze ziedi,
Man atnāca salda smak(a);
Tāļu tāļu tautiets auga,
Man atnāca mīļi vārd(i).
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

41285.

Tuoļi tuoļi ruožas zīd,
Soldons smuords maņ atīt;
Tuoļi runoj jauni puiši
Ap jaunomi meiteņom.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

41286.

Tuoļi tuoļi tys cīmeņš,
Kur aug muns oruojeņš,
Kab ļauteņi zynuojuši,
Byutu leli breinumeņi.
314 [Pildas Ldz].

41287.

Teicit mani, napeļojit,
Es beju loba pļuovējiņa:
Kai dīneņa, tai kerzulis,
Kai leiguot nūleiguoja.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

41288.

Tev, elksnīti, trausla miza,
Tu lūkiem nederēji;
Tev, tautieti, barga runa -
Pabērniem nederēji.
378 [Seces Jk].

41289.

Tēvs māmiņa man āzliedza
A puišiem runājam;
Es runāšu, man vajag(a)
Smalku linu arājiņ(a).
546 [Kuldīga Kld apr.].

41290.

Tēvs māte vaicāja:
Grib' meitiņ, vīru?
Grib', gribu vīriņu,
Nedrīkstu prasīt:
Sāltiņu, maizīti,
Tos drīkstu prasīt.
439 [Trikātas Vlk].

41291.

Tierem tierem [tīram, tīra, tīri]
. meitom sīra
Ar vysom kimenem;
Puišim bārza žagariņu(s)
Ar vysim pypurim.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

- 480 -

1. Tīra tīra meitom sīra,
Puišim smolku žagariņu,
Puišim smolku žagariņu
Ar vysim pyupurim.
414 [Stirnienes Rz].

41292.

Tievu gaŗu rīksti griežu,
Kuplu kuplu virsaunīti;
Lai aug manis arājiņis
Sprogainiem matiņiem.
241 [Lubānas Md].

41293.

Ticiet man, neticiet,
Man būs kāzas šoruden:
Es redzēju melnu kaķi
Uz akmeņa dancojot.
Ja nebūs šovasar,
Jemšu kaķi nositīšu.
198 [Krustpils D].

41294.

Ticit maņa, naticit,
Vaira gūvu naganīš(u).
Cik dīniņas tautas juoja
Ap munomi ganībom.
414 [Stirnienes Rz].

41295.

Taujājies, viendēliņ,
Vienmeitiņu līgaviņu;
Mēs mātei divi meitas,
Div pūriņu i vajag(a).
293 [Oļu (Oļu-Apeltienas) Md].

41296.

Tikušam priedi cirst,
Gudram zarus nodzenāt;
Tikušam mani ņemt,
Gudram mani bildināt.
398 [Skrundas Kld].

41297.

Tinu, tinu kamolīnu,
Ko satīšu nevērpuse [nevērpusi]?
Iešu, iešu tautiņās,
Ko saiešu nevedama?
94 [Dunikas Lp].

41298.

Teišam matiņus izlaižu
Iz sovom actiņom.
Ta sacīs sveši ļaudis:
Kas jū, krapi, zadinuos.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

41299.

To dadzīti kājām minu,
Kas aug taka maliņāi;
To puisīti kājām spēru,
Kas aug pašu sētiņāi.
15 [Alūksnes Vlk].

41300.

To dzirdēju, to redzēju,
Te bagāts saimenieks:
Māla zeme, līka ķēve,
Kā sprungulis arājiņš.
149 [Jaunpils Tk].

41301.

Traka traka tā meitiņa,
Kas puisīša vārda klausa:
Puisīts nesa piecus kaunus
Zem plānās cepurītes;
Es nevaru viena nest
Zem vizolu vainadziņa.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

41302.

Tū skaļeņu aizadedžu,
Kurys mani gaiši dag;
Tū bruoleņu zadynavu,
Kuram jauka volūdeņa.
326 [Preiļu D].

41303.

To puisīti es neticu,
Kam aiz acu cepurīte;
Tas bij dažai mātes meitai
Gaužu as'ru dzērājiņš.
94 [Dunikas Lp].

41304.

To puisīti es pazinu,
Kas bij meitu brāķērīts:
Gar zemīti kājas vilka,
Uz acīm cepurīte.
546 [Kuldīga Kld apr.].

41305.

Traidu ridu mans pūriņš,
Sarkans rožu vainaciņš;
Manas pašas vaina bija,
Kad ar godu nedzīvoju.
48 [Bērzaunes Md].

- 481 -

41306.

Traku traku mani sauca,
Es bij liela gudriniece:
Es izvilku puišu prātu
Pa matiņu galiņiem.
190 [Kokneses Rg].

41307.

Trīci, trīci, tautu meita,
Kas jel tevi trīcināja?
Kad aiziesi tautiņāsi,
Trīcināsi tautu dēls.
92 [Dunalkas Azp].

41308.

Treis gadeņi es cerēju
Gon boguotu tāva dālu;
Vel byut treis cerējuse,
Ka na kolpam gara mēle,
Kolpam, štervai, gara mēle,
Tys pateica māmeņai.
605 [Skolas].

41309.

Treis muoseņas, treis bijeitis,
Kū mes vysas dareisim?
Gūs slauksim, pīnu dzersim,
Jaunus puišus kairinuosim.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

41310.

Trīs sidraba saules lēca
Pār ozola galotnēm;
Trīs diženi tautu dēli
Uz maniemi lūkojās.
605 [Skolas].

41311.

Treis tautīši kolnā kuopja,
As nu kolna lejeņā;
As rūceņis jīm nadevu,
Kab jī maņa napīvaltu.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

41312.

Trīs vārpiņas es noplūcu
Kuplā rudzu tīrumāji,
Lai tie mani tautu dēli
Priekš maniem kuplojās.
605 [Skolas].

41313.

Trīskārt tinu zīda jostu
Ap to savu augumiņu;
Trīs vasaras tautu dēlu,
Kā vilciņu kaucināju.
486 [Viesītes (Eķengrāves) Jk].

41314.

Tu Juoneiti, man pateic,
Es Juoneiti, tev pateiku.
Lyugsim tāva, muomuleņis,
Lai palaiž myus vīnu vīt',
Es namuoku aust i sprēst,
Tu namuoc art, ecēt.
605 [Skolas].

1. Tu svuoteņ, maņa gribi,
Es, svuoteņ, tevja gribu;
Lyugsim tāva, muomuleņis,
Lai laiž mums vīnu vītu.
466 [Vārkavas D].

41315.

Tu puisīti, gan domāji,
Kad es tava līgaviņa;
Cik tev laba zirga braukt,
Tik es tava līgaviņ'.
56 [Birzgales (Lindes) Rg].

41316.

Tu Jānīti, smuks puisīti,
Precē mani, precē mani!
Augšu liela, būšu tava,
Tava darba darītāja.
378 [Seces Jk].

41317.

Tu puisīt, manis dēļ
Krogā naudu netērē,
Es nedzeršu salda ala,
Ne ar' sūra brandeviena.
605 [Skolas].

41318.

Tu puisīti, manis dēļi
Skreji, leci ūdenī;
Mazi bērni noraudās
Deguntiņus berzēdami.
604 [Dažādi iesūtītāji].

41319.

Tu puisīt, manis dēļ
Skruvē osas [ūsas], neskrūvē;
Zelta trepes netaisīšu,
Mutes dot ar' nekāpšu.
198 [Krustpils D].

41320.

Tu puisīti, putras bārda,
Tu meitiņu nepazīsti;
Tu nav manu brunču vērtes,
Kur vēl manu [mana] augumiņ(a).
127 [Grostonas Md].

- 482 -

41321.

Tu puisīti, nelietīti,
Tu jau manis nedabūs(i).
Kam tu dzēri krodziņā
Apeņotu alutiņ(u)?
Skurba bija tev galviņa,
Muļķa tava valodiņ(a).
413 [Stendes Tl].

41322.

Tu puisīti, zelta lieta,
Es par tevi nebēdāju;
Es meitiņa, sēnaliņa,
Vēl es tevim kājām spēru,
Vēl par žogu lecināju.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

41323.

Tu puišeli, knēvelīti,
Tik daudz mani nekaitini!
Kad es jemšu, sadragāšu
Tavu kāļu vēderīn(u).
94 [Dunikas Lp].

41324.

Tu puišeli, pļunduri,
Griez meitai ceļu!
Tu kā kŗupis vazājies,
Es kā liepa līgojos.
605 [Skolas].

41325.

Tu tautieti, mani ņemsi,
Kur tu mani ievedīsi?
Vēl mežāi vēji loka
Tavu nama [namu], istabiņu.
214 [Lažas Azp].

41326.

Tumšā naktī [Tumšu nakti] ceļu gaju
Ar laisko tēva dēlu;
Ja kājiņas šķērsu spēra,
Grūdīš' ceļa maliņā.
241 [Lubānas Md].

41327.

Tī dūt maņi, muomuleņa,
Kur grozņī suņi rej;
Kur grozņī suņi rej,
Tī boguoti saiminīki.
247 [Makašānu Rz].

41328.

Tī dūt maņi, muomuleņ,
Kur lelī teirumeņi,
Kur lelī teirumeņi,
Tī dziļī orūdeņi.
247 [Makašānu Rz].

41329.

Iz akmiņa nasasēsšu,
Akmiņam dziļas saknes;
Ai tauteņom narunuošu,
Tauteņom daudzi runu.
174 [Kārsavas Ldz].

41330.

Uz rūbeža ganīdama,
Kreisū kuoju kustynuoju;
Kurs puiseits mani jems,
Tys miers kuojas kratīdams.
29 [Aulejas (Grāveru) D].

41331.

Uzaugdama nolēkāju
Dažu labu akmentiņu;
Dzīvodama kaitināju
Dažu labu tēva dēlu.
70 [Cēres Tl].

41332.

Uzamāvu treju brunču,
Apsagriežu ritenī.
Veci puiši pakaļā
Zobus vien klabināj(a).
322 [Praulienas Md].

41333.

Voi ar sīnu, voi bez sīna,
Ka natiks uobuliņa;
Voi ar veiru, voi bez veira,
Ka natiks, kas patiks.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

41334.

Vai celiņu man nebija,
Ceļa malu staigājot?
Vai nebija man radiņu,
Svešus ļaudis cerējot.
36 [Balvu Abr].

1. Vai celiņa man nebija,
Ceļa malu staigājot?
Vai bāliņu man nebija,
Sveši ļaudis bildināja?
344 [Rembates Rg].

41335.

Vai Dieviņ, grūts dzīvot,
Bez savā i arājiņa!
Ne rociņas darba nesa,
Ne galviņa domāšanas.
241 [Lubānas Md].

- 483 -

41336.

Voi dzīduoj(u), voi runuoj(u),
Maņ valūda biertiņ bierst:
Mani māmiņa radējusi
Pošā sējas laiciņā.
326 [Preiļu D].

41337.

Vai manu koka sird(i),
Akmentiņa cietumiņ(u)!
Vakar bija div bāliņi,
Es māmiņas nevaicāju.
235 [Litenes Md].

41338.

Vai rozīte nezināja,
Bitīt, tavu dzēlumiņ(u)?
Vai, tautieti, nepazinu
Tavu viltus valodiņ(u)?
605 [Skolas].

41339.

Vai, tautieti, neredzēji,
Kad es augu netikusi?
Slābi jostiņ'i [jostu es] valkāju,
Uz pakauša vainadziņ(u).
241 [Lubānas Md].

41340.

Vai tādēļ purva zāle,
Kad aug purva maliņā?
Vai tādēļ līgaviņa,
Kad autiņus izmazgāja?
241 [Lubānas Md].

41341.

Vai tā manim pirmā reize
Puisīšam mutes dot?
Simtām reižu naksniņā -
Kad māmiņa neredzēja.
605 [Skolas].

41342.

Vai tu zini, tu puisīti,
Tu solījies mani ņemt?
Ozolam ir šautras lapas,
Puišam sķelmja valodiņ(a).
3 [Adulienas Md].

41343.

Vaļa vaļa bērzīnam
Ņemt lapīnas, mest zemē.
Kad man būtu tāda vaļa
Ar tautām spēlēties!
192 [Kosas C].

41344.

Vaļa vaļa tev, tautīt,
Ik svātdīņas krūgā dzert.
Tiks munuos rūciņuos,
Tuos vaļiņas vairs nabyus.
326 [Preiļu D].

41345.

Volūdeņu tyltu bridu
Zam sovom kuojiņom.
Ļaudis pacēļa volūdeņas,
Es pamynu kuojiņom.
314 [Pildas Ldz].

41346.

Vediet mani, nevediet,
Es nebūšu saiminiece:
No lipiņas aitu cirpu,
Kunkuļainu putru viru.
241 [Lubānas Md].

41347.

Vēl man bija šovasar
Savas pašas vaļai būt;
Vēl man bija dažu labu
Tautas dēlu kaitināt.
255 [Mārupes (Bieriņu) Rg].

41348.

Vēl' tu mani, māmuliņa,
Kam tu mani vēlēdama:
Vai tu vēl' tautiņām,
Vai zaļām velēnām.
281 [Neretas Jk].

41349.

Vienam būšu, ne visiem,
Velti jūsu gaidījums;
Vai nāc matus šķirstīdams,
Vai cepuri grozīdams.
230 [Liezeres Md].

41350.

Danco, puika, cik tu gribi,
Tu jau manis nedabūs(i);
Nāc tu matus šķirstīdams,
Nāc cepuri grozīdams.
187 [Ķempju Rg].

41351.

Viena pati es gulēju
Baltā puķu siliņā,
Augumiņu sargādama
No dzērāja tēva dēla.
239 [Lizuma C].

- 484 -

41352.

Viena pati mātei meita,
Piecas, sešas villainītes;
Pieci, seši tēvam dēl(i),
Viens tēvam kumeliņš.
48 [Bērzaunes Md].

41353.

Viju, viju, nenoviju,
No lazdāja ziediņiem;
Bēgu, bēgu, neizbēgu
No dzērāja tēva dēl(a).
215 [Lēdmanes Rg].

41354.

Viju, viju, nesaviju
Lazdu ziedu vainadziņu;
Gāju, gāju, nedagāju
Pie tā laiska tēva dēla.
241 [Lubānas Md].

41355.

Viļums mani vilinuoja
Nu kalniņa lejeņā;
Nu kalniņa lejeņā,
Patmaļnīka pļaviņā.
605 [Skolas].

41356.

Visus darbus es mācēju:
Māku šūt, māku adīt,
Pie puišiem klāt gulēt,
Kuŗu velnu pasacīju.
43 [Bebru Rg].

41357.

Visu dienu purvu bridu,
No nelieša bīdamies;
Līdz bij' purva maliņā,
Līdz nelieša rociņā.
416 [Strazdes (Tl)].

41358.

Vysu myužu Dīva lyudžu,
Kad byut lobs oruojiņš;
Kad maizītes nažāluotu,
Kab gaļveņas nadauzītu.
18 [Andrupenes Rz].

41359.

Vysu myužu Dīva lyudžu,
Kab maņ skaists oruojiņš;
Kad zynuotu, ka naskaists,
Kuoptu uz cepļa un raudotum [rauduodama].
18 [Andrupenes Rz].

41360.

Vysi pūri, ezereņi
Cēļa myglu vokorā;
Vysi jauni puiškineņi
Gaida maņi izaugūt.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

41361.

Vysi pūry vokorā
Myglu cēļa pasaulī;
Vysi muni puiškineņi
Gaida mani izaugūt.
Dzer iudeni, grauz akmeni,
Tad tu mani sagaideisi.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

41362.

Vysus putnus šaudeit var,
Medņa muotes vīn navar;
Vysus ļaudis mīļuot var,
Stierninīšu vīn navar.
465 [Varakļānu Rz].

41363.

Vysi soka, vysi soka,
Ka es veira nadabuošu.
Audzej, Dīveņ [Dīvs], rudzus mīžus,
Atīs pats i dzīduodams.
170 [Kapiņu D].

41364.

Vysim tī oruojeņi,
Vīni muna tī nava.
Juoskrīn man par biteiti,
Juovad sovs oruojeņš.
314 [Pildas Ldz].

41365.

Visiem skalu plēsājiņš,
Man nav skalu plēsājiņa;
Nulai māte kājas āva
Manam skalu plēsājam.
32 [Babītes (Piņķu) Rg].

41366.

Visus elkšņus izlocīju,
Ozoliņa meklēdama.
Iemu tautas šķirstīdama,
Viendēlīša meklēdama;
Es atradu viendēlīti
Liela ceļa maliņā.
503 [Višķu D].

41367.

Vīzīt' liecu, tā noplīsa,
To nometu sētmalā;
Tautu tēls, neveiklītis,
Tas visam mūžiņam.
605 [Skolas].

- 485 -

41368.

Vīns vīns muns bruolīts,
Kai azara keizarīts.
Tu īkuopi kalniņā,
Ļauds tevi ruovja lejiņā;
Dīviņš jēme pi rūciņas,
Vedja mani kalniņā.
278 [Naujenes (Maļonovas) D].

41369.

Viena pati pārgulēju
Priežu balķu sētiņā;
Labāk guļu pie priedītes,
Ne pie laiska tēva dēla.
223 [Lielstraupes C].

41370.

Vēl, Dieviņ, tu man lab,
Ļauds lab man nevēl.
Valka sav vaiņadziņ,
Visapkārt grozidam;
Cauris manis vaiņadziņš,
Caur bir ļauž valodas.
17 [Ances Vp].

41371.

Zem ozola nesēdēšu,
Ozolam ir šķeltas lapas;
Ozolam ir šķeltas lapas,
Puišiem šķelta valodiņa.
605 [Skolas].

41372.

As nastuoju ar atraiti
Zem ūzula runuotīs;
Ūzulam bīza myza,
Atraišam gryuta rūka.
143 [Jāsmuižas D].

41373.

Zem ozola nestāvēju,
Ar puisīti nerunāju;
Puisīšam griezti mati,
Trejdeviņi padomiņi.
158 [Jumpravas Rg].

41374.

Zem ozola nestāvēju,
Ar puišiem runādama;
Kā no koka skaidas lēca,
Tā no puiša mīļi vārdi.
246 [Madlienas (Lielais) Rg].

41375.

Uz akmens negulēšu,
Akmens mani nolādēs;
Zem ozola nestaigāšu,
Zem ozola liela rasa.
24 [Asares Il].

41376.

Zibi, zibi, uguntiņa,
Vītoliņa krūmiņā;
Tā zibēja puišu acis
Gaŗām manu augumiņu.
605 [Skolas].

41377.

Zynuot gribu, zinuot gribu,
Kurs ir muns oruojeņš,
Tys byus muns oruojeņš,
Kas maņi mīļi sveicynuoj.
357 [Rudzētu D].

41378.

Zinu purva purmalīnas,
Staigumīna nezināju;
Aciem redzu tautu dēlu,
Padomiņa neredzēju.
605 [Skolas].

41379.

Zinu, zinu, bet neteikšu,
Kāda vaina mūs' puišiem:
Pieci stundi kājas ava,
Sesto lika cepurīti.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

1. Zynu, zynu, bet neteikšu,
Kaide vaine šīm puišim:
Pīcas stundes kuojas āva,
Sastū rūkas pyutynuoj(a).
605 [Skolas].

41380.

Zinu, zinu ceļa dūksti -
Te pielēja [pielija], te izsīka;
Zinu puiša bagātību,
Te tam bija, te nevaid.
24 [Asares Il].

41381.

Zinu, zinu, redzu, redzu,
Kuŗš puisītis mani jems:
Ik svētdienas pie baznīcas
Apgriež manu kumeliņu;
Apgriež manu kumeliņu,
Nomauc manu gredzentiņu.
427 [Tadaiķu Lp].