HomeIntroductionBrowseImagesSearchLinks
Table of Contents |View Entire Work

b) Laima (Māra) rūpējas un gādā par meitu godu un tikumību

6618.

Ai Laimiņa, goda sieva,
Godā manu augumiņu;
Kā godāji maz' esošu,
Godā lielu uzaugušu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

6619.

Izauguse tā meitiņa,
Kā tā gaida, kā negaida?
No Laimiņas goda gaida,
No māmiņas villainītes.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

6620.

Ja Laimiņa godu slēpa,
Slēp, zemīte, augumiņu!
Ne ļaudīm jārunā,
Ne kungiem jātiesā.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

6621.

Krustu krustām puķes auga
Mīļas Māras dārziņā.
Kuŗa meita godu tura,
Tai pin puķu vaiņadziņu.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Kuŗa meita godu gaida,
Tai Laimiņa krēslu cēla;
Kuŗa goda negaidīja,
Tai pacēla dadža krēslu.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Tā meitiņa godu tura,
Tai Laimīte kroni pin,
Tai Laimīte kroni pin
Tīra zelta, sudrabiņa;
Divas saujas zelta lika,
Trešo sīka sudrabiņa.
Kuŗa godu neturēja,
Tai no ērkšķu pazarēm,
Tai no ērkšķu pazarēm
Divas saujas ērkšķu lika,
Un no dadžu lapiņām;
Trešo sīku dadžu lapu,
Lai ēršķoja, lai dadžoja
Līdz novīta vaiņagā.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

6622.

Laim' ar Laimi runājās:
Ko ar meitu darīsam?
Meita godu paslēpusi,
Vēl valkāja vainadziņu.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

6623.

Māra sauca, Māra brēca:
Kur meitiņa kroni lika?
Meita kroni saplēsuse,
Ar puišiem dancojot.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

6624.

Mīļa Māŗa man apjoza
Trim kārtāmi zelta jostu;
Apjozdama tā sacīja:
Audzi liela, stāv' godā.
221 [Engurē (Engures pag. Tk)].

6625.

Mīļa Māra man iedeva
Skudru austu nēzdodziņu.
Iedodama piesacīja:
Tur' godā valkādama,
Tur' godā valkādama,
Mazgā rīta rasiņā,
Mazgā rīta rasiņā,
Žauj sudraba bērziņā.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

6626.

Mīļa Māra meitu dēļ
Sēd lielāja sierdēstāi,
Kad tās visas sanesātu
Godā savus vaiņadziņus.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

6627.

Mīļa Māŗa meitu dēļ
Sēd lielā sirdēstā:
Cita meita tura godu,
Cita godu neturēja,
Cita godu saminuse
Pa savām kājiņām.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

- 452 -

6628.

Mīļa Māŗa rotā
Pa nama jumtu,
Meitiņu godiņu
Lūkodama:
Vai skaidras istabas,
Vai skaidri trauki.
Gan skaidras istabas,
Gan skaidri trauki.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

6629.

Sēdi, meita, gaidi godu,
Neba tava Laime sēd,
Laimei zirgi nosvīduši,
Tev vietiņas meklējot.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Piekusuši, nosvīduši
Manas Laimes kumeliņi,
Man vietiņu taujādami
Pa visām maliņām.
113 [Alūksnē].

2. Sēdi, sēdi, tu meitiņa,
Nesēd tava Dēkļa, Laime.
Ik dieniņas Dēkļa jāje,
Tev vietiņas meklēdama;
Ik vakarus nosedloja
Nosvīdušu kumeliņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

66291.

Sēdu ilgi, gaidu godu,
Līdz godiņu sagaidīšu;
Kad godiņu sagaidīšu,
Tad es iešu tautiņās.
224 [Kabilē (Kld)].

★

39364.

Ar gūdiņu dzīdit, meitas,
Ar gūdiņu runojit;
Ar gūdiņu nosojit
Sovu zeiļu vaiņuciņu.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

39365.

Pa godam es uzaugu,
Pa godam vien staigāj';
Pa godam novalkāju,
Savu zīļu vainadziņu.
396 [Skrīveŗu Rg].

39366.

Vai Dieviņi, vai tētīti,
Ko tu man padarīji?
Man pazuda vaiņadziņš
Ar puišiem staigājot.
605 [Skolas].

39367.

Ai kauniņis, ai gūdiņis,
Obi labi pīdarēja:
Kas kauniņa baidējuos,
Tys gūdiņu paturēja.
143 [Jāsmuižas D].

39368.

Ar gūdiņu, jaunas meitas,
Ne ar zaltu, sudrabiņu;
Zalt', sudrabu dabūsat,
Ir par vaŗa gabaliņ(u);
Gūda sova nadabūsat,
Ir par zaltu, sudrabiņ(u).
326 [Preiļu D].

39369.

Audz, ozol, līdzin' zarus,
Ja negribi darināms;
Audz ar godu, tautu dēls,
Ja negribi nicināms.
378 [Seces Jk].

39370.

Auga dēli, auga meitas
Man' auguma pēlājiņi;
Liec, Laimiņa, tai godā,
Kur liek manu augumiņu.
241 [Lubānas Md].

39371.

Augat, mani brūni mati,
Ap vaiņagu griezdamies,
Nekā mana zelta aube
Bez godiņa galviņā.
335 [Puzes Vp].

39372.

Brūte biju, brūtes sauca,
Brūtes goda nedabūju;
Brūtes gods aizpeldēja
Ienaidnieku dārziņā.
358 [Rugāju Abr].

39373.

Cauri gāju meitu sētu,
Meitu godu raudzīdams:
Ir i balta meitu māte,
Ir i tīra istabiņa.
241 [Lubānas Md].

- 453 -

39374.

Citas meitas goda gaida,
Kāda goda es gaidīju?
Es sav' godu nogodāju
Sava tēva pūnītē;
Sava tēva pūnītē
Ar jauniem puiškeniem.
389 [Silajāņu Rz].

39375.

Citas meitas goda gaida,
Kāda goda es gaidīšu?
Mans godiņš paglabāts
Ar vācieti gubenī.
552 [Madona Md apr.].

39376.

Citas meitas puķes lasa,
Man kronīša nevajaga;
Citas meitas kroņus pina,
Mans kronītis šūpulī.
552 [Madona Md apr.].

39377.

Cyuka dyuņi sajaukusja,
Syuta vepri mylduotīs;
Mārga gūdu apādusja,
Grib ar puisi ženeitīs.
143 [Jāsmuižas D].

39378.

Cyuka buzu sajaukuse,
Syuta vepri mylduotīs;
Mārga gūdu paslāpuse,
Īt pi muna buoleliņa.
503 [Višķu D].

39379.

Cyuka dyuni sajaukus(e),
Syuta vepri mylduotīs;
Anna gūda paslāpus(e),
Nosoj zeiļu vainadziņu.
466 [Vārkavas D].

39380.

Dziļa oka, malns yudins,
Zaļa zuoļa dybynā;
Slaids puisīts, boltu vaigu,
Uz acteņu capureite.
Tys meitiņom nūjāmuojs
Bez gūdeņa vainadzeņu.
466 [Vārkavas D].

39381.

Ej, godīga mātes meita,
Tu ar godu, as ar godu;
Lai palika nagodā
Mūs' valodiņas cālājiņi.
241 [Lubānas Md].

39382.

Ej, Laimiņa, goda sieva,
Godā manu augumiņu;
Vai tevimi mantas trūka,
Vai maizītes devējiņa?
241 [Lubānas Md].

39383.

Ej, bruoliņ, tu pēc manis,
Tu kauniņa naredzēsi:
Ar gūdiņu es iznesšu
Sovu zeiļu vaiņuciņu.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

39384.

Es pie puiša negulēju,
Ne puišam mutes devu;
Tīra mana dvēselīte,
Kā sudraba gabaliņš.
119 [Gaujienas Vlk].

39385.

Es to savu vainadziņu
Uz acīm pabīdīju,
Ieraudzīj'si goda puisi
Negodā paliekam.
545 [Krustpils D apr.].

39386.

Es šķitos gudra būt
Par visām māsiņām;
Man pievīle tautu dēls
Ar dzīpara gabaliņ'.
241 [Lubānas Md].

39387.

Glabāj' savu vainaciņu,
Kā sirsniņu azotē;
Labāk mana galva krita,
Nekā mans vainaciņš.
322 [Praulienas Md].

39388.

Gūdējūs (Gūdējīs), augumiņ(i),
Es tev byušu paleigam.
Tev gūdiņis, man slavīte
Pa vysomi maliņom.
326 [Preiļu D].

39389.

Godam aužu lina kreklu,
Godam lina paladziņu;
Godam manis augumiņš,
Kamēr tautu rociņā.
83 [Dignājas Jk].

- 454 -

39390.

Godam dzimu, godam augu,
Godam gribu padzīvot;
Godam gribu panēsāt
Savu zīļu vainadziņu.
545 [Krustpils D apr.].

39391.

Godam mana zīļu rota,
Godam zīļu vaiņadziņš;
Godam to izvalkāt,
Bāliņos dzīvojot.
605 [Skolas].

39392.

Godīgam tēva dēlam
Noņemt (manu) vainadziņ'.
Vai es biju negodīga,
Bāliņos dzīvodama?
127 [Grostonas Md].

39393.

Ja ar godu tad ar godu,
Godīgais tēva dēls!
Es neiešu bez godiņa
Lietāt savu vainadziņu.
224 [Lielvārdes Rg].

39394.

Ilgi sēdu, goda gaidu
No baltā bāleliņa;
Labs godiņa gaidījums,
Ne kauniņa redzējums.
241 [Lubānas Md].

39395.

Kab maņ sovu rūžu duorzu,
Ar sauleiti izravjāt;
Kab maņ sovu vaiņuceņu,
Ar gūdeņu nūnosuot.
89 [Dricēnu Rz].

39396.

Ko, puisīti, tu lielies,
Es jau tavu godu zinu:
Tu godiņu nodzīvoji
Aiz krodziņa kaņepēs.
242 [Lubejas Md].

39397.

Ka ar gūdu, to ar gūdu
Jemit būržu vainadzeņu;
Bez gūdeņa najemit,
Man kauneņa nadarit.
605 [Skolas].

39398.

Kas ar gūdu, tys ar gūdu,
Tautas, munu vainadziņu
Bez gūdiņa naraustot,
Bruoļim kaunu nadorot.
250 [Maltas (Rozentovas) Rz].

39399.

Ka ar gūdu, tad ar gūdu,
Pi gūdeiga tāva dāla;
Ka bez gūda, lai myužam
Nosuot miršu vaiņuceņ'.
465 [Varakļānu Rz].

39400.

Kas slavēja tū meitiņu,
Kura gūda napazyna;
Ni jūs kas i dancī vadja,
Ni tautiņas byldinuoja.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

39401.

Kas no smalka linu krekla,
Kad tā balta nevelēja?
Kas no smuidra augumiņa,
Kad tas godu nedzīvoja?
384 [Sērmūkšu C].

39402.

Ko līdz pāvam skaistas spalvas,
Kad tam melnas kājas (bija).
Ko līdz skaista jauna meita,
Kad ar godu nedzīvoja.
373 [Sarkaņu Md].

39403.

Ko līdz liepai platas lapas,
Ka tā ziemu nezaļoja;
Ko līdz meitai vainadzīnis,
Kad ar godu nenēsāja.
94 [Dunikas Lp].

39404.

Kur, māsiņa, tev palika,
Skaistumiņš, daiļumiņš?
Pie tautāmi aizceplī,
Mīkstajās cisiņās.
316 [Piltenes Vp].

39405.

Kuru kungu tej bierzīte,
Lapoj zalta lapiņom?
Kuru bruoļu muosa tei muosiņa,
Nas ar gūdu vainadziņu?
143 [Jāsmuižas D].

- 455 -

39406.

Kuŗa meita goda gaida,
Tai pin Laima vainadziņu;
( Tai pin Laima vainadziņu )
Sudrabzelta lapiņām;
Kuŗa goda negaidīja,
Tai no ēršķu pazarēm,
Un no ēršķu dzeloņiem.
3 [Adulienas Md].

39407.

Kurs puiseits uz ocu skaists,
Tys ar gūdu nadzeivoj;
Tys nūjēmja myus' muosiņai
Bez gūda vainadzeņu;
Bez gūda, bez ļauteņu,
Bez eistūs bruoleliņu.
170 [Kapiņu D].

39408.

Nakoļējams tys puiseits
Skaistu vaigu, gudru golvu;
Tys nūjāmja myus' muoseņai
Bez gūdeņa vainuceņu,
Bez eistūs bruoleliņu.
170 [Kapiņu D].

39409.

Skaists puisīts, šauras acis,
Tys osoru dzāruojiņš;
Tys nūjēmja meitiņom
Bez gūdiņa vainadziņu.
503 [Višķu D].

39410.

Kuŗa smilga gaŗa auga,
Tā rasiņas nepanesa;
Kuŗa meita daiļa auga,
Tā godiņa neturēja.
398 [Skrundas Kld].

39411.

Kurai upei malns yudens,
Tai gul dyuņes dybynā;
Kuram puišam skaistas acis,
Tys ar gūdu nadzeivuoja.
278 [Naujenes (Maļonovas) D].

39412.

Lai smejas, kas gribēj(a),
Man ar godu dzīvojot;
Man ar godu valkājot
Savu zīļu vainadziņ'.
127 [Grostonas Md].

39413.

Lai smejās, kas gribēja,
Man ar godu dzīvojot;
Piecu bērnu māte biju,
Vēl valkāju vaiņadziņu.
436 [Tirzas (Tirzas-Pils) Md].

39414.

Lai stāv mani sirmi mati
Zem vizuļu vaiņadziņa;
Labāk sirmi ar godiņu,
Nekā vaski bez godiņa.
358 [Rugāju Abr].

39415.

Manis dēļ, māmulīte,
Tu sirdēstu neturēji:
Es nekāršu šūpulīti
Tautiņās neaizgāj'se.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

39416.

Mārga mārga, nes ar gūdu
Sovu rūžu vaiņuceņ'!
Jo gribēji nūsēdēt
Gūda golda galeņā.
465 [Varakļānu Rz].

39417.

Meiļ dažam navīnam
Muns skaistais augumeņš.
Redz maņ skaistu nosojūt,
Dzierd ar gūdu dzeivojūt.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

39418.

Navā gūdīga tei meitiņa,
Kura īt ac's nūlaiduse;
Navā ar gūdu izdzeivuose
Sovu jaunu dzeivuošonu.
604 [Dažādi iesūtītāji].

39419.

Nezasmējos smīdināma,
Nedar' kauna bāliņam;
Noskumusi iztecēju
Caur tautiņu lielu pulku.
46 [Beļavas Md].

39420.

Pinu, pinu, viju, viju,
Sav' māsiņai vaiņadziņu;
Nei der vītis, nei der pītis,
Ka ar godu nevalkāja.
46 [Beļavas Md].

- 456 -

39421.

Puiši teica meitu godu,
Savu godu nezināja.
Puišu godu mellais runcis
Pabeņķēji spīdzināja.
39 [Bārtas Lp].

39422.

Netikuši puisēniņi,
Ko par mani runājiet?
Manu godu Māra nes
Trejdevīto vasariņ'.
273 [Mores Rg].

39423.

Reti reti tie siliņi,
Kas ar baltiem ziediem zied;
Reta reta tā meitiņa,
Kas nes goda vaiņadziņu.
605 [Skolas].

39424.

Riebt es riebu ļautiņiem,
Kā es riebu, kā neriebu?
Riebu labu valkādama,
Ar godiņu dzīvodama.
605 [Skolas].

39425.

Savu laiku ieva zied,
Savu laiku ābelīte;
Savu laiku mārga sēd,
Savu godu gaidīdama.
241 [Lubānas Md].

39426.

Sedz, meitiņa, pati goda,
Puis(s) par goda nebēdāja;
Samin tavu vainadziņu
Zem savām kājiņām.
259 [Mazzalves (Ērberģes) Jk].

39427.

Sēd' krēslā(ji) tu, māsiņa,
Tu godīga mātes meita:
Tu es' savu vaiņadziņu
Ar godiņu savalkāj's(i).
546 [Kuldīga Kld apr.].

39428.

Sēri dzimu, sēri augu,
Sēri nesu vainadziņ';
Sēri nesu vainadziņ(u),
Ar godiņ(u) novalkē.
243 [Lubezeres Tl].

39429.

Tā sacīja dēlu māte:
Tu, meit, manu dēlu gaidi;
Lai velns tavu dēlu gaida,
Es no Laimas godu gaidu.
45 [Bejas (Kolberga) Vlk].

39430.

Trīskārt Laime jostu joza
Apkārt manu augumiņu:
Augi diža, stāvi godā,
Valkā zīļu vainadziņu.
335 [Puzes Vp].

39431.

Trīs tautieša dvēselīte,
Kā sietā sijājama;
Redz man daiļu staigājot,
Ar godiņu dzīvojot.
259 [Mazzalves (Ērberģes) Jk].

39432.

Tu, puisīt(i), sieta mēla,
Meitu goda sijātājs;
Meitu godu sijādams,
Pats iekriti sēnalās.
449 [Ungurmuižas D].

39433.

Tautiešam acis svila,
Kā uguņa dzirkstelītes:
Redzēj' mani daiļ' augot,
Ar godiņu dzīvojot.
192 [Kosas C].

39434.

Zīle žubīt' pievīlusi
Ar kaņepu kodoliņu;
Man' tautiņas nepievīla,
Ne ar zelta gabaliņu.
545 [Krustpils D apr.].

39435.

Zīle žubi gan pievīla
Ar ozola zīlītēm:
Tautiets māti nepievīla,
Ne mīļiemi vārdiņiem.
286 [Nītaures Rg].

★
Table of Contents |View Entire Work