TIKUMI UN NETIKUMI, IEDZIMTĀ DABA

- 441 -

1. Meitu laba sadzīve sava starpā un ar citiem

6508.

Ai kaimiņu zeltenītes,
Mūs' mīlīgu dzīvošanu!
Viena pate roze zied,
Visas vija vainadziņus.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

6509.

Ai kaimiņu dzeltainīte,
Kā mēs mīļi dzīvojam:
Vien' uz otru tecējām
Ielociņu līdzināt.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

6510.

Ai nāburgu zeltenītes,
Kā mēs mīļi dzīvojam!
Ja ilgāki dzīvosim,
Dažam žēli darīsim.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

6511.

Bite bite, meita meita,
Tā nerieba nevienam:
Bite druvas nesliedēja,
Meita naida neturēja.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)] (Kliģenē), 134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)], 377 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Bitītei, meitiņai,
Tām dzīvot ciemiņā:
Bite druvu nenoēda,
Meita ežu nenomina.
216 [Ventspilī].

6512.

Ienaidiņa neturēju
Ar kaimiņu meitiņām:
Cita mana māsa bija,
Cita brāļa līgaviņa.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

6513.

Lai dreb lapa, kam dreb lapa,
Liepai lapa nedrebēja;
Lai tur naidu, kas tur naidu,
Meitas naida neturēja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)], 126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

6514.

Lai ceļ naidu, kas ceļ naidu,
Meitas, naidu neceliet.
Kur meitiņas naidu cēla,
Tur zemīte līktin līka.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

6515.

Mēs bijām ciema meitas,
Kā māsiņas turamies;
Cik dižs rieksta kodoliņš,
To mēs pušu dalījām.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)], 224 [Kabilē (Kld)].

6516.

Mēs māsiņas nebijām,
Kā māsiņas dzīvojam:
Vienu zīļu vainadziņu
Katra dienu valkājam,
Vienu rieksta kodoliņu
Ir to pašu dalījām.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

6517.

Mēs māsiņas nebijām,
Māsiņām saucamies;
Kas ļautiņi nezināja,
Šķiet mūs vienas māmulītes.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

- 442 -

6518.

Mēs māsiņas nebijām,
Māsiņām saucamies;
ļaudīm lieli brīnumiņi,
Ka mēs mīļi dzīvojam.
9 [Bilstiņos (Kokneses pag. Rg)], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)], 190 [Kuldīgā], 308 [Altenē (Seces pag. Jk)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

6519.

Mēs māsiņas nebijām,
Māsiņām(i) saucamies;
Mīl Dievam, žēl ļaudiem,
Ka mēs mīļi dzīvojam.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

6520.

Mēs māsiņas nebijām,
Mēs māsiņas saucamies.
Vai tādēļ saucamies,
Ka mēs mīļi dzīvojam?
17 [Ķēčos (Ķēču pag. Rg)].

6521.

Meitīnas māsīnas
Bitīšu draudze:
Kur viena nosmeta (=nometās),
Tur visas līdza.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)] (Nīcā).

6522.

No pēdām vien pazinu
Jaunu meitu gājumiņu:
Īsa pēda, īsi soļi,
Rindiņā staigājušas.
7 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

6523.

Pieci, seši sīļa bērni
Vienā koka zariņā;
Piecas, sešas mātes meitas
Aug vienā sētiņā.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

6524.

Tā dzīvot meitiņām
Kā baltām aitiņām:
Ne nīsties, ne bārties,
Ne turēt ienaidiņ'.
152 [Jērkulē (Krimuldas pag. Rg)], 34 [Plāterē (Plāteres pag. Rg)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 125.

6525.

Visapkārt rozes zied,
Vidū zaļa palejiņa;
Visapkārt meitas sēd,
Vidū meitu māmulīte.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

6526.

Vysys muoseņis bejuom,
Vysuom skaisti vaiņuceņi.
Cyta cytas nadevēm
Tauteņuom nycynuot.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

★

39339.

Ai meitiņas, ai māsiņas,
Ienaidiņu neturat;
Mīļa Laime brīnējās,
Meitām turot ienaidiņ(u).
127 [Grostonas Md].

39340.

Buoliliņi, munu (muni) buoliliņi,
Kai siliņa bolūdiņi!
Ļaudim leli breinumiņi,
Ka mes meiļi dzeivuojam.
314 [Pildas Ldz].

39341.

Kai es škīrūs ar bruoleņim,
Zeme leika osoruos;
Ļaudim leli breinumiņi,
Ka mes meili dzeivuojam.
579 [Viļāni Rz apr.].

39342.

Bite bite, muosa muosa,
Tu man ļauna nadarēji:
Bite pļovu naslīdēja,
Muosa veiru nadelēja.
174 [Kārsavas Ldz].

39343.

Bite bite, meita meita,
Abas vienu ceļu iet:
Bite ziedu sūcējiņa,
Meita naid(a) cēlējiņ'.
386 [Sidgundas (Rikteres) Rg].

39344.

Dusmu, meitas, neņemat,
Dusmas laba nedarīja:
Dusmas lika novalkāt
Visai vecu padomiņu.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

39345.

Dzīvojam mēs jau mīļi,
Treju kungu dzeltenītes:
Rauzēnietes, mērēnietes,
Un mēs pašas palsmanietes.
54 [Bilskas Vlk].

- 443 -

39346.

Drīzi braucu labu zirgu,
Nevar drīzi sabarot;
Drīzi cēlu ienaidiņu,
Nevar drīz(i) saderēt.
224 [Lielvārdes Rg].

39347.

Jauna biju, traka biju,
Ar sābriemi lamājos;
Nu lielāka, nu gudrāka,
Aiz kauniņa navarēju.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

39348.

Jauna meita i būdama
Ilgi dusmu neturēju:
Vienu vārdu ļaunu saku,
Otru labu atbildēju.
224 [Lielvārdes Rg].

39349.

Kaimineiši, vuorguleiši,
Kuo mes meiļi dzeivovom:
Vīnu rīkstu turējom,
Tū pa pusei dalējom.
466 [Vārkavas D].

1. Bejom bruoļi saauguši,
Tuopēc gudri dzeivuojam:
Mežā rīkstu atroduši,
Tu uz pusem dalējom.
389 [Silajāņu Rz].

39350.

Kas Dievam gaisu jauc,
Kas meitām naidu ceļ?
Sniegi, vēji gaisu jauc,
Puiši meitām naidu ceļ.
48 [Bērzaunes Md].

39351.

Lai drebēja, kas drebēja,
Liepas lapa nedrebēja;
Lai tur naidu, kas tur naidu,
Meitas naidu neturēja.
Apses lapa drebētāja,
Puiši naidu turētāji.
162 [Kacēnu (Kačanovas) Abr].

39352.

Lai ceļ naidu, kas ceļ naidu,
Meitas, naidu neceliet!
Trīs gadiņi zeme raud,
Meitu naida cēlumiņu.
241 [Lubānas Md].

39353.

Lai dreb lapa, kam dreb lapa,
Liepai lapas nedrebē;
Lai tur naidu, kas tur naidu,
Meitas naidu neturē;
Visu gadu zeme raud
Meitu naidu turējuma.
241 [Lubānas Md].

39354.

Meitiņām tā dzīvot,
Kā baltām aitiņām:
Ni kauties, ni bārties,
Ni turēt ienaidiņa.
Bāleniņi, naidenieki,
Tēva zemi dalīdami.
373 [Sarkaņu Md].

39355.

Meitiņom tai dzeivuot,
Kai boltomi vuškiņom;
Daudz dzierdēt, daudz redzēt,
Moz ūtram pasacīt.
326 [Preiļu D].

39356.

Mīli vīni dzeivuojam,
Mīlys runys runuojam.
Dīvam prīka, ļaudim žāļ,
Ka mjas mīli dzeivuojam.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

39357.

Mīļi mīļi es dzīvoju
Ar tām ciema meitiņām:
Pušu griezu riekstu kodolu,
Klēts priekšā stāvēdama.
198 [Krustpils D].

39358.

Kad bej sylta vasariņa,
Vysi zīdiņi zīdēja;
Vysi mani lobi beja,
Ka es paša loba beju.
326 [Preiļu D].

39359.

Visur man saule spīd,
Kad saulīte uzlēkuse;
Visur man labi ļaudis,
Kad es pate laba biju.
605 [Skolas].

39360.

Zeiļu eiliņu puorruovu
Ar bruolini kaitīdama;
Kab ar svešu puorruovuse,
It slavīte maliņā.
250 [Maltas (Rozentovas) Rz].

- 444 -

39361.

Zeida kuorteņu puorruovu
Ar buoleleņu kaiteidama;
Kam ar svešu kaitējuse,
Seņ slaveite maleņā.
89 [Dricēnu Rz].

39362.

Zūbyns kokla nanūcierta,
Ka nabeja ciertējeņa;
Mārga naida napacjāļa,
Ka nabeja cāluojeņa.
326 [Preiļu D].

39363.

Zūbyns kokla nanūcierta,
Kab nabyutu ciertējiņa;
Īnaidiņš i nasacaltu,
Kab nabyutu cāluniņa (cālumiņa?).
182 [Kaunatas Rz].

★

2. Meitu gods, tiklība

a) Meita tur godu, sarga vainagu; netur godu, zaudē vainagu

6527.

Ai aso zobeniņ,
Kam kaŗā nedienēji?
Ai smuidrais augumiņ,
Kam ar godu nedzīvoji?
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

6528.

Ai godīga mātes meita,
Glabā savu augumiņu!
- Ai godīgs tēva dēls,
Palīdz pats paglabāt.
- Ai godīga mātes meita,
Kā es tevim palīdzēšu?
- Ai godīgs tēva dēls,
Nenāc nakti klāt gulēt.
- Ai godīga mātes meita,
Kur bij manim tad gulēt?
- Tu gul' zirgu stallītī,
Es gotiņu laidarā.
Rītā agri cēlušies,
Tad mēs abi tiksimies,
Tu zirgiem auzas devi,
Es govīm āboliņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Ai daiļā mātes meita,
Sargi savu augumiņu.
- Ai daiļais tēva dēls,
Palīdz pats pasargāt.
- Ai daiļā mātes meita,
Nāc pie manis klāt gulēt.
- Ai daiļais tēva dēls,
Es pie tevis negulēšu;
Tu gul' zirgu stallītī,
Es telīšu laidarā;
Rītā mazu gaisumiņu,
Tad mēs abi tiksimies:
Es ieš' siena telītēm,
Tu barosi kumeliņu. -
Es piesienu siena nastu,
Viņš lūdz vietas uztaisīt.
Es uztaisu siena cisas,
Viņš lūdz baltu paladziņu.
Uzklāj' baltu paladziņu,
Viņš lūdz mani klāt gulēt.
Līdz ar viņu daguļos,
Kā lapiņa drebēdama.
Stundu laika negulēju,
Sāk ar mani knakstīties,
Sāk ar mani knakstīties,
Sāk ar naudu lielīties:
Še, meitiņa, zelta nauda,
Še vēl cita sidrabiņa!
Labāk redzu zelta naudu
Ziluguni sadegot,
Nekā savu augumiņu
Negodā noliekot.
105 [Skujenē (Skujenes pag. C)].

6529.

Ai lielaja brāļu māsa,
Kam godiņu neturēji?
Kam tu kāri šūpulīti,
Vaiņadziņu valkādama?
348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

6530.

Aiju manu vainadziņu,
Kur bij man tevi likt?
Kauns bij man galvā likt,
Žēl zemē nosviežot.
Kaut zemīte pāršķirtos,
Būt' ir pate iekrituse,
Lai neredz tie ļautiņi,
Kas apsmēja godu manu!
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

- 445 -

6531.

Ei skaistais vainadziņis,
Nekrīt salmu gubenēi,
Ej ar godu tautiņās,
Krīti tautu klētiņāi.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

6532.

Apgāzās vācelīte,
Iztecēja kamolītis;
Tā iztek meitu gods,
Kas ar godu nedzīvoja.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

6533.

Ar Dievu, ar Tēvu
Nu gribu dzīvot.
Gribu savu vaiņagu
Pa godam valkāt.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

6534.

Ar godiņu, ar godiņu,
Jauni puiši, jauni puiši!
Es negribu bez godiņa
Valkāt savu vainadziņu.
35 [Rembatē (Rembates pag. Rg)].

6535.

Ar godiņu, jaunas meitas,
Ne ar zeltu, sudrabiņu;
Zelt', sudrabu gan dabūs,
Goda vairs nedabūs.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

1. Jauni puiši, jaunas meitas,
Ar godiņu dzīvojat:
Ne ar zeltu, sudrabiņu
Jums godiņis nopirkams.
1331 [Sikšņu pagastā (Gaujienas pag. Vlk)].

6536.

Audz godā, man' māsiņa,
Valkā vaŗa vaiņadziņu;
Brāļi tevi mīļi gaida
Ar godiņu izaugam.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

6537.

Audz, māsiņa, ar godiņu,
Nes ar godu vaiņaciņu,
Lai met brāļi goda naudu
Tautu galda galiņā.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

6538.

Brālis mani lūdzen lūdza:
Māsiņ, kaunu man nedar'!
Es tev kauna nedarīšu,
Lūdz, brālīti, vai nelūdz.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

6539.

Būt' māmiņa to zinājsi,
Ka izaugu netiklīte,
Būt' māmiņa mani mazu
Ūdenī iemetusi.
216 [Ventspilī].

6540.

Dažu labu tumšu nakti
Bez miedziņa nosēdēju,
Savu smuidru augumiņu
No kauniņa vairīdama.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

6541.

Dižans puisis, daiļa rota,
Iznesīga valodiņa,
Tas noņēma meitiņām
Bez godiņa vainadziņu.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

6542.

Dzīvo, meita, ar godiņu,
Nes ar godu vaiņadziņu,
Lai tas tevim nenokrite,
Bāliņosi dzīvojot.
Ja nokrite, lai nokrite
Pie tautieša kājiņām.
101 [Rankā (Rankas pag. C)].

6543.

Es bij' viena goda meita,
Es pie goda turējos:
Es kronīti pazaudēju
Sava tēva gubenī.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

6544.

Es nedevu nevienam
Jābrauc savas kamaniņas;
Kas grib mani pašu ņemt,
Lai brauc manas kamaniņas.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

- 446 -

6545.

Gaidi, gaidi, bāleliņ,
Māsa goda negaidīja:
Māsa kāra šūpolīti
Bāleliņa istabā.
135 [Smiltenē (Smiltenes pag. Vlk)].

6546.

Gana kauna bāliņam,
Gan citām māsiņām:
Pedelīte nevalkāja
Ar godiņu vaiņadziņa.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

6547.

Glabāj' savu vaiņadziņu
Kā sirsniņu azotē,
Jau redzēju dažu labu
Bez godiņa noņemam.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

6548.

Glaužu savus sirmus matus,
Lieku ziedu vaiņadziņu;
Labāk veca ar godiņu,
Nekā jauna bez godiņa.
47 [Ārciemā (Pāles pag. Vlm)].

6549.

Goda ļaudis mani gaida
Negodā uzaugam.
Es, uzaudzis, top' godā,
Goda ļaudis negodā.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

6550.

Godā tēvs, godā māte,
Godā visi brāleliņi;
Es māsiņa negodniece,
Negodāi palikuse.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

6551.

Grib puisītis ar negodu
Nojemt manu vaiņadziņu.
Ja tev tika, jem ar godu,
Ar negodu nedabūsi.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

6552.

Izlīst reiz pilnais bļodiņš,
To mūžam nesasmels;
Pazūd reiz meitai godiņš,
To mūžam nedabūs.
225 [No Kaltenes līdz Kolkasragam gar jūrmalu (Tl, Vp)].

6553.

Jauni puiši, jaunas meitas,
Ar godiņu dzīvojiet;
Godam nāca goda viesi,
Slavēj' savi bāleliņi.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

6554.

Jauni puiši, jaunas meitas,
Ar godiņu dzīvojiet,
Ja gribiet pasēdēt
Goda galda galiņā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

6555.

Kālab, meitiņ, raudi tu,
Raudi tu tik gauži?
- Tālab, tālab raužu es,
Raužu es tik gauži:
Citas meitas krogū gāj',
Man tas bērniņš jāšūpo.
- Kālab, meitiņ, raudi tu,
Raudi tu tik gauži?
- Tālab, tālab raužu es,
Raužu es tik gauži:
Citas meitas tirgū gāj',
Man tas bērniņš jāšūpo.
- Kālab, meitiņ, raudi tu,
Raudi tu tik gauži?
- Tālab, tālab raužu es,
Raužu es tik gauži:
Citas meitas dancot gāj',
Man tas bērniņš jāšūpo.
- Kālab, meitiņ, raudi tu,
Raudi tu tik gauži?
Tālab, tālab raužu es,
Raužu es tik gauži:
Citas meitas puiši mīl,
Man' tie puiši vairs nemīl.
1881 [Ķērkliņos (Zvārdes pag. Kld)].

6556.

Kam, saulīte, spodra lēci,
Kad tik (tu) spodra netecēji?
Kam, meitiņa (māsiņa), skaista augi,
Kad ar godu nedzīvoji?
6 [Annas muižā (Ķēču pag. Rg)], 36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)], 353.

6557.

Kas godīga meitenīte,
Godam laida valodiņu;
Kas bij kāda negodīga,
Vārdi arī negodīgi.
1311 [Apē (Vlk)].

- 447 -

6558.

Kas nū dz'ērvis gara kokla,
Ka z'eil'eišu nanosuoja?
Kas nū mārgys skaistu ocu,
Ka ar gūdu nadz'eivuoja?
4241 [Gaigalavas pag. Rz].

6559.

Kas no manu skaistu acu,
No daiļā augumiņa,
Kad ar godu nevalkoju
Savu zīļu vainaciņu?
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

6560.

Kas par vaiņu kum'eļam,
Ka pa c'eļu nat'ec'eje?
Kas par vaiņu m'eitiņām,
Ka ar gūdu nadz'eivava?
422 [Līvānu pag. D].

6561.

Ko darīt tam puišam,
Kas meitiņu godu slēpj?
Gunī degt, nesadegt,
Ūdenī nenoslīkt.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

6562.

Ko, puisīti, tu domā,
Man celiņa negriezdams?
Grib' tu manu godu slēpt,
Darīt kaunu bāliņiem (bāliņam)?
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

6563.

Krīt zemē skanēdams,
Zelta lapu vainadziņ,
Kad ar godu nevalkāja
Lielu radu brāļu māsa.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

6564.

Kungi manu vainadziņu
Grib par dārgu naudu pirkt.
Nē, kundziņi, nepārdošu
Ne par simtu dālderīšu;
Pārdoš' miežu arājam
Par to vienu linautiņu.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)] (Plāterē).

6565.

Kur pietika man neiet,
Kur pie puiša negulēt,
Tikai vien neatstāju
Sava puķu vainadziņa.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

6566.

Labāk lecu ūdenī,
Ne radiem kaunu daru,
Labāk manu augumiņu
Lai sit vilnis maliņā.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

6567.

Labāk man sirmi mati
Zem vizuļu vainadziņa,
Nekā man zelta mice
Bez godiņa galviņā.
6 [Annas muižā (Ķēču pag. Rg)].

6568.

Labāk redzu zelta naudu
Ugunī sadegot,
Nekā savu augumiņu
Negodā paliekot.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

6569.

Lai sapuva oša laiva,
Kad nav laba īrējiņa;
Lai sapela tautu meita,
Kam godā nedzīvoja.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

6570.

Lai smejās, kas gribēja,
Man ar godu dzīvojot.
Glaužu savus sirmus matus,
Lieku zīļu vaiņadziņu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

6571.

Līksmojitīs, jius muos'eņis,
Es navaru līksmuotīs:
Man izgaisa zalta krūnis,
Vysys munys lust' dīn'eņis.
Dīvs lai redz t'ev, puis'ēt,
Par kaun'eņa darejumu:
Kam tu mani pīrunuovi,
Kam nūjēmi vainoc'eņu.
4190 [Jāsmuižas pag. D].

6572.

Manis dēļ(i), bāleliņi,
Zemu acis nenesiet;
Ar godiņu novalkāšu
Jūsu pirktu vainadziņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

- 448 -

1. Kālab mani brāļi nesa
Uz acīm cepurīti?
Vai es savu vaiņadziņu
Pa godam nevalkāju?
197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].

6573.

Manis dēļ, bāleliņi,
Zemu acis nenesiet!
Jums kauniņu nedarīju
Nevienā vietiņā.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

6574.

Manis dēļ, bāleliņi,
Zemu acu nenesiet:
Man godiņš zem vaiņaga,
Zem balto vilnānīšu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

6575.

Moza b'eju, b'et jau gudra,
Ņeš' ar gūdu vainac'eņu.
Pīveļ tautys gona gudru,
Nūjam z'eiļu vainac'eņu.
422 [Līvānu pag. D].

6576.

Meita godu paslēpuse
Zem bērziņa lapiņām.
Bērziņš lapas salapoja,
Meita goda nedabūja.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

6577.

Meitiņām māsiņām
Slidas kurpes kājiņā;
Slīd uz priekšu, aizslīd šķērsu,
Nevar vaira saturēt.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

6578.

Meitiņām māsiņām,
Tām ar godu jādzīvo;
Ja ar godu nedzīvos,
Valkās ilgi vainadziņu.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

6579.

Meitīnām tā dzīgot
Kā baltām aitīnām:
Svīnī aita baltu villu,
Svīnī meita vainadzīnu.
1191 [Ēveles draudzē].

6580.

Meitu godu tā valdīju
Kā uguni šaujiņā;
Kad es tiku sieviņā,
Tad palaidu vējiņā.
47 [Ārciemā (Pāles pag. Vlm)].

6581.

Nebēdāju cita bēdas,
Kad tik savas nobēdāju,
Kad tik savu vaiņadziņu
Ar godiņu savalkāju.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

6582.

Nes, māsiņa, ar godiņu
I mazo vainadziņu;
I lielais nepieder,
Bez godiņa valkājot.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

6583.

Pa vārtiem iztecēja
Negrožots kumeliņš;
Tā iztek meitu gods,
Kas ar godu nedzīvoja.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

6584.

Pieder man sirmi mati
Zem vizuļu vaiņadziņa;
I dzeltāni nepieder,
Kad ar godu nedzīvoja.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

6585.

Prot', meitiņa, pate kaunu,
Puiss par kaunu nebēdāja;
Puiss uzkāpa kumeļā,
Iznes savu augumiņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

6586.

Pūš vējiņis, grib nolauzt
Porāi bērza galoknīti;
Grib netiklis ar negodu
Noņemt manu vaiņadziņu.
Ja tev tīk, ņem ar godu,
Ar negodu nedabūsi.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

6587.

Puiši rauga meitu godu,
Sava goda nezināja;
Būt' zinājši savu godu,
Stāvu lēktu ūdenī.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

- 449 -

6588.

Puiši savu godu slēpa
Apakš platas cepurītes;
Kur, māsiņas, mēs slēpsim?
Šaurs bij zīļu vainadziņš.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

6589.

Puiši teica meitu godu,
Paši savu nezināja.
Raibs runcītis puišu godu
Aiz astītes spīdzināja.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

6590.

Puiši teica meitu godu,
Savu godu nezināja;
Savu godu saminuši
Ar savām kājiņām.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

6591.

Puiss puišam godu deva,
Nosaņēma cepurīti;
Meitas savu godu nesa
Zem balto vilnainīti.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

6592.

Puisīts nesa pieci kauni
Zem plānās cepurītes;
Meita nevar viena nest
Zem vizuļa vaiņadziņa.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

6593.

Ziemu cirsts lazdu krūms
Vasar' vairs nelapoja;
Meita godu pazaudējse,
Mūžam vaira nedabūja.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

6594.

Sēd', meitiņa, gaidi goda,
Gan panāksi sievas dienas,
Gan panāksi sievas dienas,
Gan tautieša rudzu klēti.
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

6595.

Sēd', meitiņ, gaidi godu
No baltā bāleliņa;
Labāk godu gaidījusi,
Ne kauniņu redzējusi.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

6596.

Smuka meitiņ, daiļa meitiņ,
Ar puišiem netinies:
Ar puišiem tīdamies,
Savu godu pazaudēsi;
Tu staigāsi raudādama,
Savas rokas žņaudzīdama,
Vecas mātes lūgdamās,
Pirtei malku meklēdama.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

6597.

Smukais puisis, dailais puisis
Vīla mani gubenī,
Solīj' manim vasku kurpes,
Solīj' zelta gredzentiņu,
Valkā savas vasku kurpes,
Savu zelta gredzentiņu,
Nekā mans vainadziņš
Paliek salmu gubenī.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

6598.

Solīj' man tautu dēls
Sieku sīka sudrabiņa.
Es nevaru godu pirkt
Ne par zelta vezumiņu.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

6599.

Tēvs māmiņa bēdājās,
Ka es ilgi vaiņagā.
Nebēdā, tēvs māmiņa,
Es jums kaunu nedarīšu,
Es nekāršu šūpolīti,
Vaiņadziņu valkādama.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

6600.

Tēvs māmiņa bēdājās,
Ka es zīļu vaiņagā.
Nebēdā, tēvs māmiņa,
Es jums kaunu nedarīšu:
Ar tautieti nerunāšu,
Kad māmiņa neredzēs.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

6601.

Tēvs māmiņa sirdēstos,
Ka es ilgi vaiņagā.
Nebēdā, tēvs māmiņa,
Es jums kaunu nedarīšu
Sardzīš savu augumiņu
Kā ugunis dzirkstelīti.
226 [Kandavā (Tl)].

- 450 -

6602.

Tēvs māmiņa sirdēstos,
Kamēr meita vaiņagā.
Nebēdājat, tēvs māmiņa,
Jums kauniņa nedarīšu,
Gan es savu vainadziņu
Ar godiņu novalkāšu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

6603.

To Dieviņu vien es lūdzu,
Guldamās, celdamās:
Dod, Dieviņi, novalkāt
Ar godiņu vainadziņu!
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)] (Meņģelē).

6604.

Tur', eglīte, skujas savas,
Tu vairs citas nedabūsi;
Tur', meitiņa, godu savu,
Tu vairs citu nedabūsi.
216 [Ventspilī].

6605.

Turat godu, bāleliņi,
Māsa godu neturēja:
Māsa kāra šūpulīti
Bāleliņa istabā.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

6606.

Vai tās visas meitas bija,
Kas nes zīļu vaiņadziņu?
Cita nesa pa godam,
Cita, godu atmetuse.
Citai laupa kundziņš godu,
Citai kunga sulainīts.
Kuŗai laupa kundziņš godu,
Tā atraitņa līgaviņa;
Kuŗai kunga sulainītis,
Tā ūdeņa nesējiņa.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

6607.

Vai (Ne) tie visi sēklas mieži,
Kas pret vēju izvētīti?
Vai (Ne) tās visas goda meitas,
Kas valkāja vaiņadziņu?
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

6608.

Viena pate man māsiņa
Kā zīlīte zariņā;
Kaut tā pate nesājuse
Ar godiņu vainadziņu!
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

6609.

Viju puķu, šuvu zīļu
Māsiņai vainadziņu;
Neder puķu, neder zīļu,
Kad ar godu nedzīvo.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

6610.

Cērt, bāliņ, man galviņu
Ar aso zobentiņu,
Ja es sava vaiņadziņa
Ar godiņu nevalkāju.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

6611.

Cērt, meitiņ, puisim pliķi,
Nedod savu villainīti;
Kad tu dosi villainīti,
Paspēlēsi vaiņadziņu.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

6612.

Citas meitas goda gaida,
Kāda goda es gaidīšu?
Es godiņu noturēju
Pakaļ kroga kaņepēs.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

6613.

Citas meitas goda gaida,
Kāda goda es gaidīju?
Mans godiņis paglabātis
Zem zaļo velēniņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

6614.

Citas meitas govis slauca,
Es ar puisi kaņepēs;
Citas meitas pienu nesa,
Es iznesu raudulīti.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

6615.

Citas meitas govis slauca,
Es nevaru locīties;
Vai būš' vellu piegulējse
Ar nelieša tēva dēlu?
119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)], 126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

6616.

Citas meitas lopus kopa,
Man tie lopi nemīlēja;
Tā bij mana lopu kūts,
Kad ar puisi apguļos.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

- 451 -

6617.

Citas meitas puķes lasa,
Man puķīšu nevajaga;
Citas meitas kroņus pina,
Man kronītis šūpulī.
142 [Aizterē (Aizteres pag. Lp)].

b) Laima (Māra) rūpējas un gādā par meitu godu un tikumību

6618.

Ai Laimiņa, goda sieva,
Godā manu augumiņu;
Kā godāji maz' esošu,
Godā lielu uzaugušu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

6619.

Izauguse tā meitiņa,
Kā tā gaida, kā negaida?
No Laimiņas goda gaida,
No māmiņas villainītes.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

6620.

Ja Laimiņa godu slēpa,
Slēp, zemīte, augumiņu!
Ne ļaudīm jārunā,
Ne kungiem jātiesā.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

6621.

Krustu krustām puķes auga
Mīļas Māras dārziņā.
Kuŗa meita godu tura,
Tai pin puķu vaiņadziņu.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Kuŗa meita godu gaida,
Tai Laimiņa krēslu cēla;
Kuŗa goda negaidīja,
Tai pacēla dadža krēslu.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Tā meitiņa godu tura,
Tai Laimīte kroni pin,
Tai Laimīte kroni pin
Tīra zelta, sudrabiņa;
Divas saujas zelta lika,
Trešo sīka sudrabiņa.
Kuŗa godu neturēja,
Tai no ērkšķu pazarēm,
Tai no ērkšķu pazarēm
Divas saujas ērkšķu lika,
Un no dadžu lapiņām;
Trešo sīku dadžu lapu,
Lai ēršķoja, lai dadžoja
Līdz novīta vaiņagā.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

6622.

Laim' ar Laimi runājās:
Ko ar meitu darīsam?
Meita godu paslēpusi,
Vēl valkāja vainadziņu.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

6623.

Māra sauca, Māra brēca:
Kur meitiņa kroni lika?
Meita kroni saplēsuse,
Ar puišiem dancojot.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

6624.

Mīļa Māŗa man apjoza
Trim kārtāmi zelta jostu;
Apjozdama tā sacīja:
Audzi liela, stāv' godā.
221 [Engurē (Engures pag. Tk)].

6625.

Mīļa Māra man iedeva
Skudru austu nēzdodziņu.
Iedodama piesacīja:
Tur' godā valkādama,
Tur' godā valkādama,
Mazgā rīta rasiņā,
Mazgā rīta rasiņā,
Žauj sudraba bērziņā.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

6626.

Mīļa Māra meitu dēļ
Sēd lielāja sierdēstāi,
Kad tās visas sanesātu
Godā savus vaiņadziņus.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

6627.

Mīļa Māŗa meitu dēļ
Sēd lielā sirdēstā:
Cita meita tura godu,
Cita godu neturēja,
Cita godu saminuse
Pa savām kājiņām.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

- 452 -

6628.

Mīļa Māŗa rotā
Pa nama jumtu,
Meitiņu godiņu
Lūkodama:
Vai skaidras istabas,
Vai skaidri trauki.
Gan skaidras istabas,
Gan skaidri trauki.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

6629.

Sēdi, meita, gaidi godu,
Neba tava Laime sēd,
Laimei zirgi nosvīduši,
Tev vietiņas meklējot.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Piekusuši, nosvīduši
Manas Laimes kumeliņi,
Man vietiņu taujādami
Pa visām maliņām.
113 [Alūksnē].

2. Sēdi, sēdi, tu meitiņa,
Nesēd tava Dēkļa, Laime.
Ik dieniņas Dēkļa jāje,
Tev vietiņas meklēdama;
Ik vakarus nosedloja
Nosvīdušu kumeliņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

6629¹.

Sēdu ilgi, gaidu godu,
Līdz godiņu sagaidīšu;
Kad godiņu sagaidīšu,
Tad es iešu tautiņās.
224 [Kabilē (Kld)].

★

39364.

Ar gūdiņu dzīdit, meitas,
Ar gūdiņu runojit;
Ar gūdiņu nosojit
Sovu zeiļu vaiņuciņu.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

39365.

Pa godam es uzaugu,
Pa godam vien staigāj';
Pa godam novalkāju,
Savu zīļu vainadziņu.
396 [Skrīveŗu Rg].

39366.

Vai Dieviņi, vai tētīti,
Ko tu man padarīji?
Man pazuda vaiņadziņš
Ar puišiem staigājot.
605 [Skolas].

39367.

Ai kauniņis, ai gūdiņis,
Obi labi pīdarēja:
Kas kauniņa baidējuos,
Tys gūdiņu paturēja.
143 [Jāsmuižas D].

39368.

Ar gūdiņu, jaunas meitas,
Ne ar zaltu, sudrabiņu;
Zalt', sudrabu dabūsat,
Ir par vaŗa gabaliņ(u);
Gūda sova nadabūsat,
Ir par zaltu, sudrabiņ(u).
326 [Preiļu D].

39369.

Audz, ozol, līdzin' zarus,
Ja negribi darināms;
Audz ar godu, tautu dēls,
Ja negribi nicināms.
378 [Seces Jk].

39370.

Auga dēli, auga meitas
Man' auguma pēlājiņi;
Liec, Laimiņa, tai godā,
Kur liek manu augumiņu.
241 [Lubānas Md].

39371.

Augat, mani brūni mati,
Ap vaiņagu griezdamies,
Nekā mana zelta aube
Bez godiņa galviņā.
335 [Puzes Vp].

39372.

Brūte biju, brūtes sauca,
Brūtes goda nedabūju;
Brūtes gods aizpeldēja
Ienaidnieku dārziņā.
358 [Rugāju Abr].

39373.

Cauri gāju meitu sētu,
Meitu godu raudzīdams:
Ir i balta meitu māte,
Ir i tīra istabiņa.
241 [Lubānas Md].

- 453 -

39374.

Citas meitas goda gaida,
Kāda goda es gaidīju?
Es sav' godu nogodāju
Sava tēva pūnītē;
Sava tēva pūnītē
Ar jauniem puiškeniem.
389 [Silajāņu Rz].

39375.

Citas meitas goda gaida,
Kāda goda es gaidīšu?
Mans godiņš paglabāts
Ar vācieti gubenī.
552 [Madona Md apr.].

39376.

Citas meitas puķes lasa,
Man kronīša nevajaga;
Citas meitas kroņus pina,
Mans kronītis šūpulī.
552 [Madona Md apr.].

39377.

Cyuka dyuņi sajaukusja,
Syuta vepri mylduotīs;
Mārga gūdu apādusja,
Grib ar puisi ženeitīs.
143 [Jāsmuižas D].

39378.

Cyuka buzu sajaukuse,
Syuta vepri mylduotīs;
Mārga gūdu paslāpuse,
Īt pi muna buoleliņa.
503 [Višķu D].

39379.

Cyuka dyuni sajaukus(e),
Syuta vepri mylduotīs;
Anna gūda paslāpus(e),
Nosoj zeiļu vainadziņu.
466 [Vārkavas D].

39380.

Dziļa oka, malns yudins,
Zaļa zuoļa dybynā;
Slaids puisīts, boltu vaigu,
Uz acteņu capureite.
Tys meitiņom nūjāmuojs
Bez gūdeņa vainadzeņu.
466 [Vārkavas D].

39381.

Ej, godīga mātes meita,
Tu ar godu, as ar godu;
Lai palika nagodā
Mūs' valodiņas cālājiņi.
241 [Lubānas Md].

39382.

Ej, Laimiņa, goda sieva,
Godā manu augumiņu;
Vai tevimi mantas trūka,
Vai maizītes devējiņa?
241 [Lubānas Md].

39383.

Ej, bruoliņ, tu pēc manis,
Tu kauniņa naredzēsi:
Ar gūdiņu es iznesšu
Sovu zeiļu vaiņuciņu.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

39384.

Es pie puiša negulēju,
Ne puišam mutes devu;
Tīra mana dvēselīte,
Kā sudraba gabaliņš.
119 [Gaujienas Vlk].

39385.

Es to savu vainadziņu
Uz acīm pabīdīju,
Ieraudzīj'si goda puisi
Negodā paliekam.
545 [Krustpils D apr.].

39386.

Es šķitos gudra būt
Par visām māsiņām;
Man pievīle tautu dēls
Ar dzīpara gabaliņ'.
241 [Lubānas Md].

39387.

Glabāj' savu vainaciņu,
Kā sirsniņu azotē;
Labāk mana galva krita,
Nekā mans vainaciņš.
322 [Praulienas Md].

39388.

Gūdējūs (Gūdējīs), augumiņ(i),
Es tev byušu paleigam.
Tev gūdiņis, man slavīte
Pa vysomi maliņom.
326 [Preiļu D].

39389.

Godam aužu lina kreklu,
Godam lina paladziņu;
Godam manis augumiņš,
Kamēr tautu rociņā.
83 [Dignājas Jk].

- 454 -

39390.

Godam dzimu, godam augu,
Godam gribu padzīvot;
Godam gribu panēsāt
Savu zīļu vainadziņu.
545 [Krustpils D apr.].

39391.

Godam mana zīļu rota,
Godam zīļu vaiņadziņš;
Godam to izvalkāt,
Bāliņos dzīvojot.
605 [Skolas].

39392.

Godīgam tēva dēlam
Noņemt (manu) vainadziņ'.
Vai es biju negodīga,
Bāliņos dzīvodama?
127 [Grostonas Md].

39393.

Ja ar godu tad ar godu,
Godīgais tēva dēls!
Es neiešu bez godiņa
Lietāt savu vainadziņu.
224 [Lielvārdes Rg].

39394.

Ilgi sēdu, goda gaidu
No baltā bāleliņa;
Labs godiņa gaidījums,
Ne kauniņa redzējums.
241 [Lubānas Md].

39395.

Kab maņ sovu rūžu duorzu,
Ar sauleiti izravjāt;
Kab maņ sovu vaiņuceņu,
Ar gūdeņu nūnosuot.
89 [Dricēnu Rz].

39396.

Ko, puisīti, tu lielies,
Es jau tavu godu zinu:
Tu godiņu nodzīvoji
Aiz krodziņa kaņepēs.
242 [Lubejas Md].

39397.

Ka ar gūdu, to ar gūdu
Jemit būržu vainadzeņu;
Bez gūdeņa najemit,
Man kauneņa nadarit.
605 [Skolas].

39398.

Kas ar gūdu, tys ar gūdu,
Tautas, munu vainadziņu
Bez gūdiņa naraustot,
Bruoļim kaunu nadorot.
250 [Maltas (Rozentovas) Rz].

39399.

Ka ar gūdu, tad ar gūdu,
Pi gūdeiga tāva dāla;
Ka bez gūda, lai myužam
Nosuot miršu vaiņuceņ'.
465 [Varakļānu Rz].

39400.

Kas slavēja tū meitiņu,
Kura gūda napazyna;
Ni jūs kas i dancī vadja,
Ni tautiņas byldinuoja.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

39401.

Kas no smalka linu krekla,
Kad tā balta nevelēja?
Kas no smuidra augumiņa,
Kad tas godu nedzīvoja?
384 [Sērmūkšu C].

39402.

Ko līdz pāvam skaistas spalvas,
Kad tam melnas kājas (bija).
Ko līdz skaista jauna meita,
Kad ar godu nedzīvoja.
373 [Sarkaņu Md].

39403.

Ko līdz liepai platas lapas,
Ka tā ziemu nezaļoja;
Ko līdz meitai vainadzīnis,
Kad ar godu nenēsāja.
94 [Dunikas Lp].

39404.

Kur, māsiņa, tev palika,
Skaistumiņš, daiļumiņš?
Pie tautāmi aizceplī,
Mīkstajās cisiņās.
316 [Piltenes Vp].

39405.

Kuru kungu tej bierzīte,
Lapoj zalta lapiņom?
Kuru bruoļu muosa tei muosiņa,
Nas ar gūdu vainadziņu?
143 [Jāsmuižas D].

- 455 -

39406.

Kuŗa meita goda gaida,
Tai pin Laima vainadziņu;
( Tai pin Laima vainadziņu )
Sudrabzelta lapiņām;
Kuŗa goda negaidīja,
Tai no ēršķu pazarēm,
Un no ēršķu dzeloņiem.
3 [Adulienas Md].

39407.

Kurs puiseits uz ocu skaists,
Tys ar gūdu nadzeivoj;
Tys nūjēmja myus' muosiņai
Bez gūda vainadzeņu;
Bez gūda, bez ļauteņu,
Bez eistūs bruoleliņu.
170 [Kapiņu D].

39408.

Nakoļējams tys puiseits
Skaistu vaigu, gudru golvu;
Tys nūjāmja myus' muoseņai
Bez gūdeņa vainuceņu,
Bez eistūs bruoleliņu.
170 [Kapiņu D].

39409.

Skaists puisīts, šauras acis,
Tys osoru dzāruojiņš;
Tys nūjēmja meitiņom
Bez gūdiņa vainadziņu.
503 [Višķu D].

39410.

Kuŗa smilga gaŗa auga,
Tā rasiņas nepanesa;
Kuŗa meita daiļa auga,
Tā godiņa neturēja.
398 [Skrundas Kld].

39411.

Kurai upei malns yudens,
Tai gul dyuņes dybynā;
Kuram puišam skaistas acis,
Tys ar gūdu nadzeivuoja.
278 [Naujenes (Maļonovas) D].

39412.

Lai smejas, kas gribēj(a),
Man ar godu dzīvojot;
Man ar godu valkājot
Savu zīļu vainadziņ'.
127 [Grostonas Md].

39413.

Lai smejās, kas gribēja,
Man ar godu dzīvojot;
Piecu bērnu māte biju,
Vēl valkāju vaiņadziņu.
436 [Tirzas (Tirzas-Pils) Md].

39414.

Lai stāv mani sirmi mati
Zem vizuļu vaiņadziņa;
Labāk sirmi ar godiņu,
Nekā vaski bez godiņa.
358 [Rugāju Abr].

39415.

Manis dēļ, māmulīte,
Tu sirdēstu neturēji:
Es nekāršu šūpulīti
Tautiņās neaizgāj'se.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

39416.

Mārga mārga, nes ar gūdu
Sovu rūžu vaiņuceņ'!
Jo gribēji nūsēdēt
Gūda golda galeņā.
465 [Varakļānu Rz].

39417.

Meiļ dažam navīnam
Muns skaistais augumeņš.
Redz maņ skaistu nosojūt,
Dzierd ar gūdu dzeivojūt.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

39418.

Navā gūdīga tei meitiņa,
Kura īt ac's nūlaiduse;
Navā ar gūdu izdzeivuose
Sovu jaunu dzeivuošonu.
604 [Dažādi iesūtītāji].

39419.

Nezasmējos smīdināma,
Nedar' kauna bāliņam;
Noskumusi iztecēju
Caur tautiņu lielu pulku.
46 [Beļavas Md].

39420.

Pinu, pinu, viju, viju,
Sav' māsiņai vaiņadziņu;
Nei der vītis, nei der pītis,
Ka ar godu nevalkāja.
46 [Beļavas Md].

- 456 -

39421.

Puiši teica meitu godu,
Savu godu nezināja.
Puišu godu mellais runcis
Pabeņķēji spīdzināja.
39 [Bārtas Lp].

39422.

Netikuši puisēniņi,
Ko par mani runājiet?
Manu godu Māra nes
Trejdevīto vasariņ'.
273 [Mores Rg].

39423.

Reti reti tie siliņi,
Kas ar baltiem ziediem zied;
Reta reta tā meitiņa,
Kas nes goda vaiņadziņu.
605 [Skolas].

39424.

Riebt es riebu ļautiņiem,
Kā es riebu, kā neriebu?
Riebu labu valkādama,
Ar godiņu dzīvodama.
605 [Skolas].

39425.

Savu laiku ieva zied,
Savu laiku ābelīte;
Savu laiku mārga sēd,
Savu godu gaidīdama.
241 [Lubānas Md].

39426.

Sedz, meitiņa, pati goda,
Puis(s) par goda nebēdāja;
Samin tavu vainadziņu
Zem savām kājiņām.
259 [Mazzalves (Ērberģes) Jk].

39427.

Sēd' krēslā(ji) tu, māsiņa,
Tu godīga mātes meita:
Tu es' savu vaiņadziņu
Ar godiņu savalkāj's(i).
546 [Kuldīga Kld apr.].

39428.

Sēri dzimu, sēri augu,
Sēri nesu vainadziņ';
Sēri nesu vainadziņ(u),
Ar godiņ(u) novalkē.
243 [Lubezeres Tl].

39429.

Tā sacīja dēlu māte:
Tu, meit, manu dēlu gaidi;
Lai velns tavu dēlu gaida,
Es no Laimas godu gaidu.
45 [Bejas (Kolberga) Vlk].

39430.

Trīskārt Laime jostu joza
Apkārt manu augumiņu:
Augi diža, stāvi godā,
Valkā zīļu vainadziņu.
335 [Puzes Vp].

39431.

Trīs tautieša dvēselīte,
Kā sietā sijājama;
Redz man daiļu staigājot,
Ar godiņu dzīvojot.
259 [Mazzalves (Ērberģes) Jk].

39432.

Tu, puisīt(i), sieta mēla,
Meitu goda sijātājs;
Meitu godu sijādams,
Pats iekriti sēnalās.
449 [Ungurmuižas D].

39433.

Tautiešam acis svila,
Kā uguņa dzirkstelītes:
Redzēj' mani daiļ' augot,
Ar godiņu dzīvojot.
192 [Kosas C].

39434.

Zīle žubīt' pievīlusi
Ar kaņepu kodoliņu;
Man' tautiņas nepievīla,
Ne ar zelta gabaliņu.
545 [Krustpils D apr.].

39435.

Zīle žubi gan pievīla
Ar ozola zīlītēm:
Tautiets māti nepievīla,
Ne mīļiemi vārdiņiem.
286 [Nītaures Rg].

★

- 457 -

3. Droša sirds, skarba daba

6630.

Ai (Vai) Dieviņi, kur palikšu,
Tikai barga uzauguse:
Kāju speŗu, zeme rīb,
Vārdu saku, meži skan.
17 [Ķēčos (Ķēču pag. Rg)], 74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 379.

1. Ai tu manu skaļu balsi,
Ai tu manu lielu sirdi:
Saku vārdu, meži skan,
Speŗu kāju, sili rīb.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

2. Saka mani lēnu, labu,
Ka es daudz nerunāju;
Saku vārdu, purvi skan,
Kāju speŗu, zeme dimd.
2 [Aderkašos (Taurupes pag. Rg)].

6631.

Ai lielā kunga rija,
Kāds velns tevi nokūlīs;
Ai lielā brāļu māsa,
Kāds velns tevi norājīs!
Kulies pati, kunga rija,
Tev nebija kūlējiņa;
Rājies pati, brāļa māsa,
Tev nebija rājējiņa.
114 [Biksejā (Blomes pag. Vlk)].

6632.

Ai lielo bargumiņu,
Kur man bija tevi likt?
Sviežu rīta rasiņā,
Par pagalmu staigājot.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

6633.

Es uzaugu sīva dzedra,
Kā nātrīte žogmalēi;
Dažu labu tēva dēlu
Kā nātrīte zeldināju.
171 [Tāšu Padurē (Kalvenes pag. Azp)].

6634.

Kur es viena barga augu,
Lēni mani bāleliņi?
Tā māmiņa man' auklēja,
Kas tos manus bāleliņus.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

1. Kur es viena lēna augu,
Droši mani bāleliņi?
Tāpat māte man' auklēja
Kā drošos bāleliņus.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

6635.

Droša tēva meita biju,
Droši gāju nāburgos,
Suņiem kokus mētādama,
Puišiem knipas rādīdama.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

6636.

Droša tēva meita biju,
Droši sevi turējos:
Pret kungiem, pret ļaudīm
Skaldīt skaldu valodiņu.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

6637.

Dzīrās mani tā locīt,
Kā vējiņis smilgu loka;
Es nebiju tā augusi
Kā smildziņa dzedziedā.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

6638.

Lēnu mani lēnināja
Par visām māsiņām.
Kad aiziešu tautiņās,
Rādīš' savu lēnumiņu:
Klētī grīdu izspārdīšu,
Ar tautieti rādamās.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

6639.

Miegs man nāca saulītē,
Ko darīšu vakarē?
Sīva augu brālīšos,
Ko darīšu tautiņās?
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

6640.

Ne upīte vien tek strauja,
Strauja tek Daugaviņa;
Ne es viena barga biju,
Bargi mani bāleliņi.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

6641.

Nebēdāju šo dieniņu,
Vēl i citu nebēdāju,
Vēl i tad nebēdāju,
Kad gulēju šūpolī.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

6642.

Nasab'eidu bīd'ejama,
Ni m'ežā, t'eirumā;
Dīvs man d'av'a drūšu pruotu,
Laima gudru podūm'eņu.
4261 [Ozolmuižas pag. Rz].

- 458 -

6643.

Nebijos biedējama,
Ne ceļā traucējama;
Es nebiju tik tramīga
Kā ezera raudavīte.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

6644.

Nebijosi biedējama,
Ne ceļāi traucējama,
Zināj' savu drošu sirdi
Kā asaju zobentiņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

6645.

No tālienes es pazinu,
Kuŗa stalta mātes meita:
Kad tā gāja, zeme rīb,
Akmens šķīla uguntiņu.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

6646.

Puisīšam man bij būt,
Ne meitiņ' dzeltainīt';
Es mācētu daiļi jāt,
Mīļi lūgt meitu māti.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

6647.

Sauca mani sinepīti,
Vēl man bija nātrai būt,
Vēl man bija zeldināt
Dažu labu tēva dēlu.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

6648.

Viena augu, droša augu
Baltajam bāliņam;
Dziedādama puķīt' rāvu
Taut' āriņu maliņā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

6649.

Visi mani lepnas sauce,
Kad es daudzi nerunāju:
Es aiz sava skarbumiņa
Runāt daudzi nevarēju.

★

39436.

Es par to nebēdāju,
Ka es maza meitenīte;
Soli spēru, zeme rīb,
Vārdu saku meži skan.
3 [Adulienas Md].

39437.

Skanēt skan muns balsiņš,
Speidēt speid vainudziņš;
Speru kuoji, zeme reib,
Soku vuordu, meži skan.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

39438.

Vysi runoj, vysi smejuos,
Ka es moza augumiņa;
Kai es guoju, zeme reibē,
Kai ruņuoju, meži skaņ.
170 [Kapiņu D].

39439.

Auga manim gaŗi mati,
Auga skarba valodiņa.
Kur likšosi, kur palikšu,
Tik skarba uzaugusi.
24 [Asares Il].

39440.

Ai, lūdzama vecā māsa,
Neaizcel vārtus jaunmāsām.
Kūko augsti, dzeguzīte,
Lai balstīnas pāri skan;
Dzīvo krietni, tautu meita,
Lai slavīna tāli iet.
282 [Nīcas Lp].

39441.

Ai tu meža dzeguzīte,
Tavu daiļu kūkošanu!
Ai kaimiņu zeltenīte,
Tavu daiļu tikumiņu!
353 [Rubas (Reņģu) Jg].

39442.

Bagāts tēvs laisku meitu
Sidrabā kaldināja;
Paņems mani tikušo,
I bez zelta sidrabiņa.
436 [Tirzas (Tirzas-Pils) Md].

39443.

Aun, meitiņ, baltas kājas,
Nebērž spoži vaiņadziņu:
Kas no tava vaiņadziņa,
Kad nav skaidris tikumiņš?
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

39444.

Aiz kū maņ loba slava,
Aiz kū mani tuoli zyna?
Radz maņ lobu mugorā,
Radz ar gūdu dzeivojūt.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

- 459 -

39445.

Baltas auga tās meitiņas,
Kas Ventiņas maliņā;
Ziepēs puiš(i) ziepējās,
Tad lai jāja lūkoties.
200 [Kuldīgas Kld].

39446.

Bēržat, meitas, baltus spa(i)ņus,
Mātei daudz(i) viesi nāk;
Mātei daudzi viesi nāk,
Daudz actiņu skatītāju.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

39447.

Bitīt, tavu dējumiņu
Baznīcā dedzināj';
Meitiņ, tavu tikumiņu
Tuvu tālu daudzināj'.
386 [Sidgundas (Rikteres) Rg].

39448.

Daiļš bij mans augumiņš,
Vēl daiļāks vainadziņš;
Daiļa mana valodiņa,
Vēl daiļāks tikumiņš.
605 [Skolas].

39449.

Dreiži guoju, dreiž' tecēju,
Dreiž' darbiņu padarēju;
Aiz tuo sova dreizumiņa
Jauna guoju tautiņuos.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

39450.

Dievs lai redz tēvu, māti,
Kas man tādu audzināja.
Nemācēju kājas aut,
Ne galviņas izsukāt.
605 [Skolas].

39451.

Darba ira, darba ira,
Kad tikšu galā?
Ne svēta vakara,
Ne svētdieniņas.
511 [Zebrenes (Reņģes) Tk].

39452.

Doubuleiga tej pļoviņa,
Kur(ā) lūpus nagaņāja;
Slovoneiga tej meitiņa,
Kuras tauta(s) nanycyna.
605 [Skolas].

39453.

Eim' kalnā, eim' lejā,
Tik kalnā, tik lejā:
Mana paša netikums
Visur līdzi vazājās.
192 [Kosas C], 546 [Kuldīga Kld apr.].

39454.

Es bij meita, man bij vara,
Es varēju lielīties:
Es pārspēju tumsas varu
Ar krietnaju tikumiņu.
605 [Skolas].

39455.

Es bij meita, man bij vara,
Es varēju lielīties:
Podu vilnas dienā vērpu,
Vēl apmetu audekliņu.
9 [Aizputes (Aizputes-Pils) Azp].

39456.

Gana lieli, grūti darbi,
Lustējās padarīt;
Lustējās padarīt,
Neatstāt nedarītu.
224 [Lielvārdes Rg].

39457.

Gonūs guoju, gaņa beju,
Gaņāt vēl i namuocēju;
Skaista augu natikleitja
Es darbiņa namuocēju.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

39458.

Kas gulbyti balynuoja,
Ka na dziļi ezeriņi?
Kas muoseņai slavi dora,
Ka na eisti bruoliliņi?
170 [Kapiņu D].

39459.

Kulies pati, kunga rija,
Kad nebija kūlējiņa;
Teicies pati, brāļa māsa,
Kad nebija teicējiņa.
166 [Kalsnavas Md].

39460.

Kur nu degs uguntīna,
Kad nav lāga kurājīna?
Kur mīlēs tautu dēls,
Kad nav lāga tikumīna?
192 [Kosas C].

- 460 -

39461.

Kur ir veikla māmuliņa,
Tur rasnīga mājas dzīve;
Kur jau kāda netiklīte -
Guļ darbiņi aizkrāsnē.
179 [Katriņas C].

39462.

Kūko augsti, dzeguzīte,
Lai balstiņis pāri skan;
Dzievā krietni, tautu meita,
Lai slavīna tāļu iet.
94 [Dunikas Lp].

39463.

Liela zāle, liela rasa
Apakš kupla ozola;
Diži slavē, mazs tikums
Bajāra meitiņām.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

39464.

Mana sieva vilnu vērpa,
Ratiņš tek atpakaļ;
Manas sievas tikumiņu
Ciema cūkas apēdušas.
552 [Madona Md apr.].

39465.

Mīļi sauču tēv' ar māti,
Lēni durvis virināju;
Galdu melnu neturēju,
Ne gružainu istabiņ'.
241 [Lubānas Md].

39466.

Miezītim balts miltiņš -
Ko līdz balts, sēnalots.
Ko līdz stalts tēva dēls,
Kad nav laba tikumiņa.
32 [Babītes (Piņķu) Rg].

39467.

Mudrajai meitiņai
Īt lelūs dīverūs;
Smolki sprēst, bolt' velēt,
Boltu gaļdiņu turēt.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

39468.

No rītiņa celdamās
Trīs darbiņi padarīju:
Gov's izsaucu, pien' izkāsu,
Kāstuvīti izmazgāju.
262 [Meirānu Md].

39469.

Netīk man dubļi brist,
Jaunas korpes kājiņē;
Netīk ļaunu slavu nest
Labam ļaužu bērniņam.
347 [Rendas Kld].

39470.

Pyut, vējiņ, mogonuos,
Lai lapiņas platejuos;
Dzeivoj, muosa, buoliņūs,
Lai slavīte slavejuos.
605 [Skolas].

39471.

Reta reta tā liepiņa,
Kam bij vienis taisnis zars;
Reta reta tā meitiņa,
Kam bij labs tikumiņš.
224 [Lielvārdes Rg].

39472.

Smalkas baltas villainītes,
Lielu pūru pielocīja;
To man dara avju stallis,
Manas pašas tikumiņš.
443 [Turlavas Kld].

39473.

Spūdra lēca rīta saule,
Kam tik spūdra narītēja;
Skaista augi tu, muoseņa,
Kam tik skaista nadzeivuoji?
357 [Rudzētu D].

39474.

Šitie puiši pūru rauga,
Neraug meitas daiļaugumu,
Ne ar' labu tikumiņu,
Ne darbiņa čaklumiņa.
213 [Lazdonas Md].

39475.

To tie mani brāļi saka,
To sacīja sveši ļaudis:
Saka mani netikušu,
Kad Dieviņis nelīdzēja.
214 [Lažas Azp].

39476.

Zirnēklītis tīklus vilka,
Lai būt' darbs māsīnām,
Lai māsīnas naškas bija,
Tautīnās aiziedamas.
192 [Kosas C].

- 461 -

39477.

Tautu dēls, knēvelīti,
Nesmej manu vainadziņu!
Vainadziņš mana rota,
Manis labis tikumiņis.
355 [Rucavas Lp].

39478.

Tautu meita, taut(u) meit(a),
Slauki tīru istabiņ';
Apakš galdu, pagaldēju,
Trīs sudraba drostalīš'.
146 [Jaungulbenes Md].

39479.

Tu, puisīt, knēvelīt,
Nesmej meitu tikumiņu;
Tāpat tavā dvēselē
Nav prātiņa, ne gudrības
198 [Krustpils D].

39480.

Vor pazeit tū Muorīti
Boguotū tāva meitu:
Lobos drēbes mugurā,
Loba slove slovēja.
174 [Kārsavas Ldz].

39481.

Vārna, aita, pūce, meita,
Tās ir viena dzimumiņa:
Visas brēca vienu vārdu
Par puisīšu tikumiņu.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

39482.

Volūdeņa lāna, daila,
Izteic pošu teicējeni:
Teicējeņa tykumeni,
Lobu ļaužu auklējumu.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

Table of Contents |

View Entire Work