LATVIEŠU TAUTAS DZIESMAS: Volume II

9. Lūkošanās, precības, kāzas un dzīve tautās

5074.

Ai bārene, bārenīte,
Tavu dārgu vainadziņu:
Tā man bija piektā reize
Kumeliņu seglojot.
3251 [Sunākstē, Neretā un Ērberģē (Sunākstes, Neretas un Mazzalves pag. Jk)].

5075.

Ai nabaga bārenīte,
Būt es tevi sen zinājis,
Es nebūtu pēc bagātas
Seglojs savu kumeliņu.
82 [Kļavkalnē (Kļavkalns, Kosas pag. C)].

- 221 -

5076.

Ak tu daiļa bārenīte,
Tavu dārgu augumiņu!
Trīsreiz sirmi nosvīdēju,
Gala vārda nedabūju.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

5077.

Apaļš tautu kumeliņis,
No krustiņa rasa bira;
Kā būs man, sērdienei,
Tam sēdēt mugurāi.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

5078.

Apkārt kalnu saule tek,
Gaŗas dienas gribēdama;
Ar līkumu tautas jāja
Man bāriņa bērniņam.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

5079.

Atstājies, tēva dēls,
No maniemi, bārenītes!
Tev bij pieši, tev zābaki,
Man pakulu snātenīte.
6 [Annas muižā (Ķēču pag. Rg)].

5080.

Bagātā brāļa māsa
Ilgi sēd vaiņagā;
Es nabaga bārenīte, -
Neļauj pūra piedarīt.
6 [Annas muižā (Ķēču pag. Rg)].

5081.

Bagātais tēva dēls
Tīšām ņēma bārenīti,
Lai varēja rūdināt,
Sudrabiņa prasīdams.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

5082.

Bagāts ņēma bagāto,
Bagātības gribēdams;
Es paņēmu bārenīti,
Darbiņā raudzīdams.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

5083.

Bagāts ņēma bagāto,
Bagātības gribēdams;
Es paņēmu bārenīti,
Dievs man deva bagātību.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

5084.

Buorineit, buorineit,
Jem buorini ļaudaveņu!
Laikam Dīvs paleidzēs
Ar buorini lab' dzeivuot.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

5085.

Bārenīte tā meitiņa,
Kājām tek baznīcā.
Saki tiesu, būsi mana,
Ņemš' savās kamanās.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

5086.

Bārenītis pats es biju,
Bāri ņēmu līgaviņu,
Lai nevar dzīvodami
Viens otraja nicināt.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

5087.

Bajāriņa div' dēliņi
Staigā matus krūzādami,
Staigā matus krūzādami,
Sērdienītes vainādami.
Sajuks tavi krūzu mati,
Tu staigāsi raudādams,
Tu staigāsi raudādams,
Sērdienītes lūgdamies.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

5088.

Balti bērzi puriņā,
Labi ļaudis istabā;
Viena pati bārenīte,
Tā bij mana līgaviņa.
330 [Kaldabruņās (Rubenes pag. Il)].

5089.

Dedz, skaliņi nomalīti,
Kad es tevi dedzināju;
Nāc, meitiņa bārainīte,
Kad es tevi bildināju.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

5090.

Dienu alkšņi pumpuroja,
Nakti bērzi vizuļoja;
Mātes meitu dienu ved,
Nakti ved bāreniņu.
226 [Kandavā (Tl)].

5091.

Diezgan lielu, diezgan mazu,
Nav manam prātiņam;
Viena pate bārenīte,
Tā manam prātiņam;
Tai es devu savu roku,
Savu zelta gredzentiņu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 222 -

5092.

Dievs dod lab' migl' rīt',
Kad pārved' sērdieniņ',
Lai tas tāl' neredzej'
Lai tas gauž' neraudej'.
211 [Rindā (Ances pag. Vp)].

5093.

Domā Dievs, gādā Dievs
Bāriņam labu ļaužu;
Kuŗam tēvs, māmuliņa,
Lai tam kāda gadījās.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

5094.

Dzied', zīlīte, zariņā,
Dzied' uz savas dvēselītes!
Jau es biju bārenīte,
Vēl tu dziedi pie atraitņa.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

5095.

Dumibēri, baltskariņi,
Tie teicami kumeliņi,
Tie izveda šorudeni
To nabagu sērdienīti.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

5096.

Ēd, gosniņa, zaļu zāli,
Nemeklē āboliņu;
Ņem, brālīti, sērdienīti,
Nemeklē mātes meitu.
215 [Ugālē (Ugāles pag. Vp)].

5096¹.

Ēdit', gūvs, zaļu zuol'i,
Naminit' kuojeņuom;
Jemit', tautys, buorin'ētis,
Naminit' kuojeņuom.
4190 [Jāsmuižas pag. D].

5097.

Ej, māmiņa, atcel vārtus,
Tev trijādi viesi nāce:
Nāk tautiņas, ved sērdieni,
Mīļš Dieviņš pakaļ nāce.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

5098.

Es bārenis tautas dēls,
Man bārene līgaviņa;
Lai Dieviņš palīdzēja
Bāreņiem dzīvojot.
215 [Ugālē (Ugāles pag. Vp)].

5099.

Es bij' stalts tēva dēls,
Man bij stalts kumeliņš,
Nezin kur atradīšu
Tādu staltu līgaviņu.
Aiz upītes kalniņāi
Stalta auga sērdienīte,
Stalta auga sērdienīte
Ar basām kājiņām.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

5100.

Es izvilku liepas koku
No rāvaiņa ūdentiņa;
Es izņēmu sērdienīti
No ļautiņu valodām.
190 [Kuldīgā].

5101.

Es mātei viena meita,
Es nabaga sērdienīte;
Bajārs man gaŗām gāja,
Ar kājiņu sveicināja.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

5102.

Es nabaga sērdienīte
Ganu ceļa maliņā.
Gaŗām jāja tautu dēlis,
Noņem manu vaiņadziņu,
Noņem manu vaiņadziņu,
Uzliek smilgas galiņā.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

5103.

Es neietu, sērdienīte,
Pie bajāra tēva dēla.
Ik rītiņus, vakariņus:
Man sērdiene līgaviņa.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

5104.

Es neietu to celiņu,
Kur bajāra dēliņš gāja;
Purvu bridu, niedres lauzu,
No bajāra vairījos.
Nebij' purvu pusbriduse,
Satikos bajāriņu.
Bajārs mani bildināja,
Birst man žēlas asariņas.
- Neraud' žēli, sērdienīte,
Neb' es tev mantas prasu,
Patīk man tavs darbiņš,
Tavs raženis augumiņš,
Tavs raženis augumiņš,
Tavs labais tikumiņš.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

- 223 -

5105.

Es nelēktu no laipiņas
Rakstītāi laiviņā;
Es neietu, sērdienīte,
Pie bajāra tēva dēla.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

1. Es nelēktu no laipiņas
Sidrabiņa laiviņā;
Es neietu, sērdienīte,
Pie bajāra tēva dēla.
Bajārami pūŗu klēte, -
Kur sērdienei sidrabiņš?
Ik vārdiņa galiņāi:
Man nabaga līgaviņa.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

5106.

Es neteicu tēva dēlu,
Nevainoju sērdienīti,
Es nezinu, kur man būs
Mans maizītes arājiņš.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

5107.

Es paņēmu bārenīti,
Darbiņā raudzīdams;
Man naudiņa, man mantība,
Man mīlīga dzīvošana.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

5108.

Ecējiet, ecējiet,
Linu zeme neecēta;
Precējiet, precējiet,
Bārenīte neprecēta.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)].

5109.

Gādā, Dievis, gādā, Laima,
Man nabaga bārenei
Labus zirgus, lab' arāju,
Labi lielus tīrumiņus.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5110.

Gaŗām gāju pūŗu lauku,
Rudzu lauku meklēdams;
Gaŗām gāju mātes meitu,
Sērdienīti lūkodams.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

5111.

Gaŗām jāja tautu dēls,
Neredz mani, sērdienīti.
Gan tu lūgsi Dievu pēc,
Kaut dabūtu sērdienīti.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

5112.

Gauži raud bārenīte,
Ar tautām noiedama.
Kādu tēvu, māmuliņu
Tu atstāji pakaļā?
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

5113.

Gauži raud bārenīte,
Pie vārtiem stāvēdama:
Tēvs māmiņa zem zemēm,
Brāļi goda nedarīja.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

5114.

Grib bāliņš sievu ņemt,
Nevar meitu sataujāt.
Ņem, bāliņ, bārenīti,
Netaujā mātes meitas:
Bārenīte uzaugdama
Visu darbu ieradusi,
Ieradusi riju kult
I vālīti ritināt.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5115.

Gŗūti pļauti kviešu maize,
Viegli nesti kabatā;
Gŗūti ņemti grūtdienīti,
Viegli celti kamanās.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

5116.

Grūti pūta sila priede,
Smalka lietus pielijuse;
Gauži raud tie bērniņi,
Redz pamāti atvedot.
14 [Inčukalnā (Inčukalna pag. Rg)].

5117.

Grūti pūta sila priede,
Smalka lietus pielijuse;
Žēli raud sērdienīte,
No bajāra bildināma.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

- 224 -

5118.

Gulot glaudu sav' galviņu
Pie pelēka akmentiņa;
Pāri pūta auksti vēji,
Gaŗām jāja lepnas tautas.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

5119.

Jāju dienu, jāju nakti,
Smukmeitiņu lūkoties.
Uzjāj' vienu avotiņu,
Smukmeitiņa mazgājās.
Labdien, labdien, smukmeitiņa,
Padzird' manu kumeliņu,
Padzird' manu kumeliņu,
Būsi mana līgaviņa.
- Vai Dieviņ, nava tiesa,
Kas ņems mani, bārainīti?
- Ja es tevim prātam tīku,
Sniedz rociņu, saderam.
- Ni man cimdu, ni man zeķu,
Ni man baltu villainīšu.
- Būs tev cimdi, būs tev zeķes,
Būs tev baltas villainītes.
- Ni man govju, ni man vēršu,
Ni man bēru kumeliņu.
- Būs tev govis, būs tev vērši,
Būs tev bēri kumeliņi. -
Līcin līca vaŗa tilti,
Kur bāraini pāri veda.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)], 290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

1. Jātnieciņa dēliņš biju,
Jāju dienu, jāju nakti,
Jāju dienu, jāju nakti,
Sev līgavas meklēdams.
Pulkiem redzu tautu meitu,
Bet prātam nipatīk.
Uzjāj' mazu avotiņu,
Smuks skuķītis mazgājās.
Labdien, ciema dzeltenīte,
Padzird' manu kumeliņu,
Padzird' manu kumeliņu
Tīr' avota ūdentiņu.
Saki, ciema dzeltenīte,
Kur tev tēvs, māmuliņa,
Kur tev tēvs, māmuliņa,
Kur īstais bāleliņš?
- Ni man tēva, ni māmiņas,
Ni īstā bāleliņa:
Tēvs māmiņa nomiruši,
Bāliņš tālu Vāczemē.
- Saki, ciema dzeltenīte,
Kas tev' daili derināja?
- Manas pašas padomiņis,
Mīļa Laima palīdzēja.
- Saki, ciema dzeltenīte,
Vai es tavam prātam tīku?
Ja es tavam prātam tīku,
Sniedz rociņu, saderam!
- Tu bagātis tēva dēls,
Es nabaga sērdienīte.
- Es niraugu mantas tavas,
Raugu tavu tikumiņu.
- Bergi tev tēvs, māmiņa,
Tie jau mani niecinās.
- Manis tēvs, māmuliņa,
Tie ar tevi nidzīvos;
Pats es tevi lūkojos,
Paši divi dzīvosim.
303 [Svitenē (Svitenes pag. B)].

5120.

Jau es slapja nomirkusi,
Vēl man' stumj ūdenī;
Jau es pati bārenīte,
Vēl atraitņa līgaviņa.
316 [Jēkabpilī].

5121.

Jo baltaja ieva ziede,
Jo melnajas ogas auga;
Jo es biju sērdienīte,
Jo man dailas tautas jāja.
348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5122.

Kā raženi noziedēja
Vējā lauzta ābelīte!
Kā Dieviņis godā cēla
To nabaga sērdienīti!
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

5123.

Kad tu biji ozoliņis,
Kam tu augi lejiņā?
Kad tu biji tēva dēls,
Kam tu ņēmi bārenīti?
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

5124.

Kāda koka tā laiviņa,
Tek a manu kumeliņu?
Kādu ļaužu tā meitiņa,
Sēd pie mana bāleliņa?
Oša koka tā laiviņa,
Sērdienīte tā meitiņa.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

- 225 -

5125.

Kāds tu biji, bāleliņi,
Tādu ņemi līgaviņu;
Ja tu biji pats sērdienis,
Ņem sērdieni līgaviņu.
224 [Kabilē (Kld)].

5126.

Kājām tautas atnākušas,
Bārenīti dēvēdamas,
Lai bārene, ja bārene,
Jūdziet labu kumeliņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

5127.

Kālabadi, kālabadi
Zālats auga ezerā?
Kālabadi sērdienīte
Aug bajāra līgaviņa?
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

5128.

Kalnā teku raudzīties,
Kā ved tautas bārenīti.
Tāpat ved bārenīti
Kā bagātu mātes meitu.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

5129.

Kam, Dieviņ, man noliki
Asarās nodzīvot?
Jau es biju bārenīte,
Vēl atraikņa līgaviņa,
Vēl atraikņa līgaviņa,
Pabērnīšu māmuliņa.
388 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5130.

Kam, tautieti, purvā bridi
Pakaļ man, bārenei?
Vai neredzi sausa ceļa,
Kur aizgāja mātes meita?
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

5131.

Kam tu augi, balta puķe,
Purvienā, rāvienā?
Kam tu gāji, sērdienīte,
Pie netikļa tēva dēla?
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

5132.

Kam tu augi, pura bērzs,
Āra bērza vietiņā?
Kam tu nāci, bārenīte,
Lielajos dieveŗos?
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

5133.

Kas iemauktus činčināja
Viņa meža maliņā?
Bajārs veda sērdienīti
Pa deviņi novadiņi.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

5134.

Kas cerēja sērdieņam
Tik lustīgus bāleliņus?
Ar zobeni vārtus vēra,
Stāvu dīda kumeliņu.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5135.

Ko, Dieviņi, tev sariebu,
Ka tu manim grūtdarīji?
Jau uzaugu pie pamātes,
Vēl ieveda pabērnos.
202 [Striķos un Saldū (Zvārdes un Saldus pag. Kld)].

5136.

Ko tie tautu melli zirgi
Pret kalniņu grūti velk?
Sērdieniņa vaiņadziņš
Pills ar ļaužu valodām.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

5137.

Ko, upīte, tu darīji?
Strautiņš tek dziedādams;
Ko darīji, mātes meita?
Sērdienīti tautās veda.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

5138.

Koši zied papuvīte
Dzelteniem ziediņiem;
Kā tā koši neziedēs,
Pāri vesta sērdienīte.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)], 353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5139.

Kuris Dievs bārenīti
Tik slavenu slavināja?
Tai sajāja treju tautu
Vienu vārtu vērumiņu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

- 226 -

5140.

Kuris Dievis bārenīti
Tik slavenu slavināja?
Tās tautiņas neaizjāja,
Citas loka kumeliņu.
3251 [Sunākstē, Neretā un Ērberģē (Sunākstes, Neretas un Mazzalves pag. Jk)].

5141.

Kuris Dievis bārenīti
Tik slavenu slavināja?
Treju tautu sajājuši,
Vēl deviņu dzīrušies.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

5142.

Labāk dzeŗu miežu alu
Nekā sūru brandaviņu;
Labāk ņemu bārenīti,
Ne bagātu mātes meitu:
Bārenīte iejūkuse
Grūtajam darbiņam,
Mātes meita iejūkuse
No kambaŗa kambarī.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

5143.

Labāk dzēru miežu alu
Nekā rudzu brandavīnu;
Labāk ņēmu bārenīti (kalponīti)
Nekā laisku mātes meitu.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

5144.

Labi labi Dieviņš dara,
No lāčauzas tīru maizi;
Labi labi Dieviņš dara,
No bāraines saiminieci.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

5145.

Labis manis kumeliņis,
Bez iemauktiem ceļu tek;
Gudra mana līgaviņa,
Bez māmiņas izaugusi.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5146.

Lai es biju bārenīte,
Lai man viena vilnainīte,
Ij tad vēl negribēju
Sliktu ļaužu bildinām'.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

5147.

Lai es biju bārenīte,
Lai man viena villainīte,
Ne no krēsla necēlos,
Sliktu ļaužu bildināma.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

5148.

Lai es biju (augu) bārenīte,
Lai man viena villainīte,
Vēl i tad, bāleliņi,
Kalpam manis nedodiet.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

5149.

Ļaudīm lieli brīnumiņi,
Liepa auga tīrumā;
Vēl lielāki brīnumiņi,
Bagāts bāri bildināja.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

5150.

Lieli vēji nolauzuši
Pura bērza galotnīti;
Lielas tautas noņēmušas
Bārenītes vaiņadziņu.
288 [Bornsmindē (Īslīces pag. B)].

5151.

Līdz zemei zīda pušķi
Bērajam kumeļam;
Lien ārā, bārenīt,
Tevi gāja raudzīties.
310 [Dignājā (Dignājas pag. Jk)].

5152.

Līgodamis vējš nolauza
Purva bērza galotnīti;
Mīlēdamis es pajēmu
To nabaga sērdienīti.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

5153.

Lūgšus lūdzu bāliņam,
Ņem bārīti līgaviņu;
Bārītei Dievs palīdz,
Laimi dod dzīvojot.
4 [Aijažos].

5154.

Man sajāja precenieki
Zaļiem zīda mēteļiem;
Kur bij man, bārenei,
Zaļa zīda veltes ņemt?
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

5155.

Mazai man tēvs nomira,
Mazai mira māmuliņa,
Nebij mani kas pamāca,
Kad es gāju tautiņās.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

- 227 -

5156.

Mīlēdama es piesēj'
To nabagu sērdieniņ';
Nebēdāju dārgus svārk's,
Ne dižaj's sudrabiņ's.
213 [Zlēkās (Zlēku pag. Vp)].

5157.

Nākat, ļaudis, skatīties,
Kur ved tautas bārenīti:
Līdz zemei zīda pušķi,
Drebēt dreb kumeliņš.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

5158.

Nebēdā, sērdienīte,
Ka brālīti nevēlēšu;
Mans brālītis grūtdienītis,
Grib sērdieni līgaviņu.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

5159.

Nedod, Dievs, staigna purva
Bridējam kumeļam;
Nedod, Dievs, sliktu ļaužu
Labajam bāreņam.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

5160.

Nedrebiesi, liela apse,
Maza vēja drebināma;
Nebīsties, sērdienīte,
Lepnu tautu bildināta.
218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

5161.

Nejājiet, lepnas tautas,
Es nabaga sērdienīte;
Kur es ņemšu kreklus segt
Deviņiem dieveŗiem.
224 [Kabilē (Kld)].

5162.

Ņem, bagāts, bagāto,
Liec naudiņu pie naudiņas,
Neņem manis, bārenītes,
Nedzer manu asariņu.
6 [Annas muižā (Ķēču pag. Rg)], 330 [Kaldabruņās (Rubenes pag. Il)].

5163.

Ņem, tautieti, drīz tu mani,
Neļauj ilgi man vārgot,
Svešs tētiņš, sveša māte
Kā zarota ābelīte.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

5164.

Ņemtin ņemšu līgaviņu,
Bet nezinu, kādu ņemt,
Vai ņemt gudru sērdienīti,
Vai bagātu mātes meitu.
Labāks gudru sērdienīti,
Ne bagātu mātes meitu:
Sirmiem zirgiem ceļā braucu,
Sētā gudra līgaviņa.
404 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5165.

Ņemtin ņemšu, ņemtin ņemšu
To meitiņu sērdienīti:
Žēl man tapa raugoties,
Ka tā dziļi dubļus brida.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

5166.

Neņem mani ciema puiši,
Sērdienīti dēvēdami.
Kad es iešu, tāpat būs
Kā bajāra meitiņām:
Krustim kāršu linu dvieļus,
Vizēs zīļu vainadziņš;
Vēl tautieša māsiņām
Sudrabotu sagšu segšu,
Sudrabotu sagšu segšu,
Zelta puškiem puškodama,
Lai māršiņas pieminēja,
Visu mūžu dzīvodamas.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

5167.

Nepieder auzu milti
Kviešu miltu pabārkšiem;
Nepieder bārenīte
Tēva dēla līgaviņa.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

5168.

Nepūšat, auksti vēji,
Es plānos palagos;
Nejājat, lepnas tautas,
Nav man tēva, māmulītes.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5169.

Nepūšat, auksti vēji,
Man pusnātna apsedziņi;
Nejājat, lepnas tautas,
Man pamāte, ne māmiņa.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

- 228 -

5170.

Nepūšat, auksti vēji,
Smalki lini kalniņā;
Nejājat, lepnas tautas,
Man pamāte māmulīte.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

5171.

Nepūšat, auksti vēji,
Smalki lini kalniņā;
Nejājat, lepnas tautas,
Šī meitiņa sērdienīte.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

5172.

Nepūšati, lieli vēji,
Man paldziņis apsegā;
Nejājati, lielas tautas,
Es ļaudīm niecināta.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

5173.

Nepūšat(i), lieli vēji,
Man paldziņis apsegā;
Nejājat(i), lepnas tautas,
Es nabaga sērdienīte.
121 [Gulbenē (Md)], 163 [Dzērvē (Dzērves pag. Azp)].

5174.

Netīšām es iejāju
Meitu mātes sētiņā.
Pavaicāju māmiņai,
Kas bij rijas kūlējiņš.
Māmiņ' man atbildēja:
Sērdienīte kūlējiņa.
Pavaicāju māmiņai:
Ko tās tavas meitas dara?
- Manas meitas pūru loka,
Puško baltas villainītes.
Pavaicāju māmiņai:
Kas sērdienes pūru loka?
- Sērdienīte pate loka,
Nakti miega negulēja.
- Nāc ārā, sērdienīte,
Sēd' manās kamanās.
257 [Apšupē (Džūkstes pag. Jg)].

5175.

Nū palaida bolkys vēžu,
Tuos bej lobys ustobai;
Buorineiti sīvu jēmu,
Tej bej loba saimineica.
426 [Sakstagala pag. Rz].

5176.

No tālienes jau pazinu,
Kur ved tautas bārenīti:
Blakām tek sirmi zirgi,
Zīda puški līdz zemei.
391 [Skultē (Skultes pag. Rg)].

5177.

No tālienes es pazinu,
Kur ved tautas sērdienīti:
Rāmi tek sirmi zirgi,
Noskumuši bāleliņi.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)], 206 [Kuldīgas apriņķī].

5178.

No tālienes jau pazinu
Sērdienītes vedējiņus:
Soļiem teka sirmi zirgi,
Sēri dzieda vedējiņi.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5179.

Pa kam var paz'eit avīšu kūku?
Bolti zīdēja, sorkonas ūgas.
Pa kam var paz'eit buorin'i muoseņu?
Lejā s'ēd'ēja, gauži rauduoja.
Naraudi, muos'eņ, nav tovas mām'eņas,
Tova mām'eņa aiz treju atslāgu.
Vīna atslāga zaļa zuol'eit'e,
Ūtra atslāga dzaltonas smilkt'eņis,
Treša atslāga ūzula gald'eņi.
Ūzula gald'eņim kaul'eņi samigti.
Izlyudzi, muos'eņ, nu Dīva v'ēja,
Kab tū zuol'eiti v'ējš rozpurynuotu,
Kab tuos smilkt'eņas v'ējš roznosuotu,
Ūzula gal'd'eņus kab rozškūv'eitu,
Tūlaik jej atīs, tova mam'eņa,
Uz tova gūd'eņa.
4261 [Ozolmuižas pag. Rz].

5180.

Pa kam var paz'eit avīkšu kūku?
Bolti zīd'eņi, sorkonas ūgas.
Pa kam var paz'eit buorin'i pulkā?
Z'emļi s'ēd'ēja, gauži rauduoja.
Gauži rauduoja sovas draudz'eit'es.
Nava man' tāva, kam gūda c'alt,
Nava man' muotes, kam pyura likt,
Nava man' muosas, kam golvas sukuot,
Nava man' bruoļa, kam l'eidza braukt.
Tovys t'āteit'a tuoļi tuoļumā,
Tuoļi tuoļumā, z'am'as dziļumā,
Z'am'as dziļumā, zam treju atslāgu.
Pyrmais atslāgs ūzula goldi.
Ūzula goldi placus samidz'a,
Placus samidz'a uz vysa myuža.
Ūtrais atslāgs zaļa zuol'eit'a.
Trešais atslāgs dzaltonas smil'kt'es.
Dzaltonas smil'kt'es acis samidz'a,
Acis samidz'a uz vysa myuža.
Tova mām'eņa tuoļi tuoļumā,
Tuoļi tuoļumā, z'am'as dziļumā,
Z'am'as dziļumā, zam treju atslāgu.
Pyrmais atslāgs ūzula goldi.
Ūzula goldi placus samidz'a,
Placus samidz'a uz vysa myuža.
Ūtrais atslāgs zaļa zuol'eit'a.
Trešais atslāgs dzaltonas smil'kt'es.
Dzaltonas smil'kt'es acis samidz'a,
Acis samidz'a uz vysa myuža.
Tova muos'eņa tautuos nūguoja,
Tautuos nūguoja osoru lītu;
Na uz dīn'eņas, na uz n'ed'eļas,
Tautuos nūguoja uz vysa myuža.
Tovys buol'eņis karā nūguoja,
Karā nūguoja osoru lītu,
Na uz dīn'eņas, na uz n'ed'eļas,
Zūbins uz kokla, bl'is'a uz placu.
431 [Pildas pag. Ldz].

- 229 -

5181.

Pabērniņi, pabērniņi,
Bēgat laiku pagultē:
Atvedīs svešu māti
Ar visiem žagariem.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

5182.

Pabērnīši priecājās,
Redz pamāti atvedot;
Pamātei skuju rīkste
Zem baltās vilnainītes.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)], 355 [skat. 407. (krustpils pag. D)].

5183.

Pāri, pāri, rīta gaisma
Par to zemes gabaliņu;
Cauri, cauri, sveši ļaudis,
Man pamāte ustabā.
308 [Altenē (Seces pag. Jk)].

5184.

Pāri pūta lieli vēji
Smalkajiem krūmiņiem;
Gaŗām jāja grezni tautas
Man nabaga bārīšam.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

5185.

Paklausies, bajāriņ,
Nu sērdiena meitu veda:
Aiz kalniņa raudiņš zviedz,
Lieknē pūta stabulītes.
216 [Ventspilī].

5186.

Pakuliņu man snātnīte,
Pakājiņu vilnānīte;
Ir tas būs tēva dēls,
Kas man' tādu bildināja.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

5187.

Pasaņēmu bārenīti,
Izzamešu vecainē;
Kad man Dievs palīdzēs,
Es otram maizi došu.
3251 [Sunākstē, Neretā un Ērberģē (Sunākstes, Neretas un Mazzalves pag. Jk)].

5188.

Pasaveri, tu māmeņ,
Koč par lūgu ustobā,
Kai tavam bērneņam
Sveši ļauds gūdu cēl'a,
Sveši ļauds gūdu cēl'a,
Sveši ļauds blagaslavēja.
4282 [Eversmuižā (Ciblas pag. Ldz)].

5189.

Pie pamātes es uzaugu,
Pabērniem mani veda;
Kā pamāte man darīja,
Tā darīšu pabērniem.
48 [Alojā un Lielsalacā (Alojas un Salacas pag. Vlm)].

5190.

Pie pamātes es uzaugu,
Pabēr(n)am mani ved;
Tā nedaru pabēr(n)im,
Kā pamāte man darīj':
Rītā ru(t)ki, vakarā,
Pusdienā skāba putra.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

5191.

Piecas šķilas alkšņa malkas,
Puspūr' auzu nevētītu,
To man deva sveša māte,
Kad es gāju tautiņās.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

- 230 -

5192.

Pilni purvi baltu bērzu,
Piln' istaba dzeltānīšu;
Viena pate bārenīte,
Tā būs mana līgaviņa.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

5193.

Pried' ar egli gauži rauda,
Ka paegle puškojās;
Tā raudāja mātes meita,
Redz sērdieni aizvedam.
226 [Kandavā (Tl)].

5194.

Pusrītiņa saule lēca
Pura bērza galiņā;
Pusvasaras tautas jāja
Sērdienītes lūkoties.
188 [(?)].

5195.

Puti, puti, Daugaviņa,
Sarkanām putiņām:
Vakar veda sērdienīti,
Sarkans rožu vaiņadziņš.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5196.

Redz, kā koši noziedēja
Papuvītes ābelīte;
Redz, kā koši novalkāja
Sērdienīte vaiņadziņu.
205 [Ciecerē (Cieceres pag. Kld)].

5197.

Redz, kā koši noziedēja
Ceļa malas āboliņš;
Redz, kā spoži tautas veda
Izvainotu sērdienīti.
201 [Snēpelē (Snēpeles pag. Kld)].

5198.

Redz kur spoži noziedēja
Vēja lauzta ābelīte;
Redz, kā Dievs godā cēla
To nabagu sērdieniņu.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

5199.

Redz kur saldis alutiņis
No pagāzas ūdentiņa;
Redz kur mīļa dzīvošana,
Abi bija sērdienīši.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

5200.

Redz kur silta gulēšana
Ar nobaras villānīti;
Redz kur mīļa dzīvošana,
Abi divi sērdienīši.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

5201.

Rieškavām zvaigznes meta
Sidrabiņu noriņā:
Tur aizveda bārenīti
Pusnaktī tautiņās.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

5202.

Rej sunīši, raud bērniņi,
Redz pamāti pārvedot.
Neraudieti, jūs bērniņi,
Neba mātes vaļa būs,
Būs tēvami pātadziņa,
Kas pamāti savaldīs.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

5203.

Reti reti tie siliņi,
Kas baltiem ziediem zied;
Reti reti tie puisīši,
Kas precēja bārenītes.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

5204.

Saimenieka meitiņām
Kājām gāja precenieki;
Es nabaga kalponīte,
Man jāj kaltu kumeliņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

5205.

Saimenieka paša meita
Guļ ar runci aizkrāsnē;
Es nabaga sērdienīte
Ar puišiem pelūdē.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

5206.

Sak' saulīti netekam
Miglojāi rītiņāi;
Sak' tautiņas nejājam,
Kad es augu sērdienīte.
Tek saulīte vizēdama,
Jāj tautiņas dziedādamas.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

5207.

Saka tautas uz tautām:
Precēsim bārenīti,
Bārenīte ieradusi
Grūtajiemi darbiņiem.
19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)].

- 231 -

5207¹.

Žēl man bija, žēli tika,
Vēl man žēli padarīja:
Man nomira tēvs māmiņa,
Vēl nocēla vaiņadziņu.
121 [Gulbenē (Md)].

5208.

Škiritēs, pūri, meži,
Dolitēs, teirumeņi,
Tautas vede buorineiti
Nu gaudūs asareņu.
409 [Līksnas pag. D].

5209.

Šodien veda sērdienīti
Ar jaunām pastalām:
Tai nebija tēva, mātes,
Kas kurpītes pataisīja.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

5210.

Ziedi koši, rāvas puķe,
Appuškošu cepurīti.
Audz tikuse, sērdienīte,
Būsi mana līgaviņa.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

5211.

Sēju auzas līdumā,
Vai tās auga, vai neauga;
Bārenīti bildināju,
Vai tā nāca, vai nenāca.
135 [Smiltenē (Smiltenes pag. Vlk)].

5212.

Sēju rudzus, sēju miežus
Līdz citam rudenim.
Aug man rudzi, aug man mieži, -
Nu nezinu, kuŗu ņemt:
Vai ņemt gudru bārenīti,
Vai bagātu mātes meitu.
Labāk ņēmu bārenīti,
Lai paliek bagātā.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

5213.

Sērdienīte, man' māsiņa,
Tev Laimiņa gadījās:
Div' tautiņas pārnovadus,
Trešais pašu novadā.
226 [Kandavā (Tl)].

5214.

Sērdienīte tā māsiņa,
Jāsim, brāļi, panākstos,
Metīsim dālderīšus,
Cits citam tītīdami.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

5215.

Sērdienīte tā māsiņa,
Jāsim, brāļi, panākstos,
Dzersim tādu uzdzīriņu,
Ka māsiņa pieminēs.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

5215¹.

Sērdienīte tā meitiņa,
Luste man tevi ņemt;
Tā tecēs, kur sūtāma,
Klausīs manu māmuļīti.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

5216.

Sērdienīte tā meitiņa,
To es ņemšu mīlēdams;
Ne tai vaid pirktu svārku,
Ne lielā sudrabiņa.
224 [Kabilē (Kld)].

5217.

Sērdienītis gaudojās,
Kur būs ņemti līgaviņu.
Ņem, sērdieni, sērdienīti,
Ne bagātu mātes meitu.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

5218.

Sērdiens auga tautu dēls,
Ne tam tēva, ne māmiņas;
Viņa sedlu villainīte
Ar diedziņu appuškota.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

5219.

Zemenei visa zeme,
Dzērvenei sūneklīts;
Mātes meitai visi puiši,
Kalponei arājiņš
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

5220.

Sila zeme man aŗama,
Kalponīte precējama;
Kas man deva līča zemi,
Kas bagātu mātes meitu!
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

- 232 -

5221.

Simtu jūdzu tautas jāja,
Bārenītes meklēdami:
Ne tai tēva, ne māmiņas,
To var droši maldināt.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

5222.

Zirgs zirgā, loks lokā
Tālīnām tautiņām,
Bārenīti vadājot
No tām ļaužu valodām.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

5223.

Sirmi bēri kumeliņi,
Tie teicami kumeliņi;
Sērdienītes, kalponītes,
Tās teicamas līgaviņas.
190 [Kuldīgā], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5224.

Skatāties, bagātie,
Kur ved tautas bārenīti:
Līdz zemei zīda pušķi
Bērajam kumeļam.
7 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

5225.

Sniga sniegi, lija lieti (lietus),
Man ejot tautiņās;
Kā nesniga, kā nelija,
Bārenīte audzināta.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

5226.

Spīdi gaiši, mēnestiņi,
Par visām(i) atmatām;
Nakti veda sērdienīti,
Tai nebija sudrabiņa.
206 [Kuldīgas apriņķī], 226 [Kandavā (Tl)], 345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Spīdi gaiši, mēnestiņi,
Nakti vedu līgaviņu,
Nakti vedu līgaviņu,
Tai nebija sudrabiņa.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)], 149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

5227.

Stuov'et, tauteņi, aiz vuort'eņ',
Nava vītes pogolmā;
Buorin'eit'e jūstes aud'e
Trejd'eveņ' dzeipur'eņ'.
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

5228.

Sudrabota zīle dzieda
Vārtu staba galīnā,
Redz sērdieni ievedama
Bajārīna sētīnā.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

5229.

Sveša muote mani pēle,
Pi vuortiņu stuovādama;
Juoja tautas, naraudzīja
Svešas muotes pālumiņu.
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

5230.

Svīda zirgi, lūza rati
Tālajām tautiņām,
Kaļš izveda bārenīti
No gaudām asarām.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

5231.

Tā sacīja sveši ļaudis,
Kumeliņu seglodami:
Bārenīte tā meitiņa,
Tās mēs lēti dabūsim.
104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5232.

Tāpat tek sirmi zirgi
Kā bērie kumeliņi;
Tāpat ved bārenīti
Kā bagātu mātes meitu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

5233.

Tautas veda bārenīti,
Visus mežus puškodami:
Priedei sagša, eglei sagša,
Paeglītei vilnānīte.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

5234.

Tēvs māmiņa man vēlēja
Sērdienīti lūkoties:
Sērdienei košs darbiņš,
Koša, rāma valodiņa.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

5235.

Tēvs māmiņa man neļāva
Sērdienītes bildināt.
Sērdienei košs darbiņš,
Rāma, jauka valodiņa.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

5236.

Tēvs māmiņa nevēlēja,
Sērdienīti man pārvest.
Pasraugies, tēvs māmiņa,
Kāds darbiņš sērdienei.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

- 233 -

5237.

Tekat, bērni, vārtus vērt,
Tēvam veda līgaviņu,
Tēvam veda līgaviņu,
Bērniem gaužas asariņas.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

5238.

Tec ārā, bārenīte,
Tev sajāja precenieki:
Zīda deķi, zelta segli,
Sudrabiņa iemauktiņi.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

5239.

Teci gaiši, mēnestiņi,
Nakti veda sērdienīti;
Sērdienītes villainīte
Ar diegiem izpuškota.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

5240.

Tec, upīte, nesgriezies
Niedoliņa krūmiņā;
Ej, māsiņa, nesliedzies,
Sērdienīts tautu dēls.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

5241.

Tīši tautas sajūguši
Melnus vien kumeliņus,
Šķita mani, bārenīti,
Melna suņa vilnainīti.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

5241¹.

To kumeļu, to es pirkšu,
Kas ēd upes līcītī;
To meitiņu, to es ņemšu,
Tai nav tēva, māmuliņas.
232 [Talsos (Tl)].

5242.

Traucu raut magonīti,
Lai rozīte noziedēja;
Traucu ņemt sērdienīti,
Lai pagaida mātes meita.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

5243.

Trīci, trīci, apšu lapa,
Tai mazā vējiņā;
Tā trīcēja sērdienīte,
No bajāra bildināta.
168 [Meženiekos (Asītes pag. Lp)].

5244.

Tu, tautieti, liela rada,
Es nabaga bārenīte;
Tu var' mani raudināt,
Kuŗu dienu gribēdams.
19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)], 931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 104.

5245.

Upē laipu nemetat,
Ne dziļā ezerā;
Bāŗabērnu nevedat
Lielajos dieveŗos:
Kur bārītis kreklus ņems
Dot lieliem dieveŗiem?
58 [Rozbeķos (Rozulas pag. C)].

5246.

Vadāties nu, māsiņas,
Cita citu tautiņās,
Ne jums tēva, ne māmiņas,
Ne jums īsta bāleliņa.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

5247.

Vai pats Dievs izslavēja
Tik slavenu bārenīti:
Šitā pate piektā reize
Kumeliņu seglojam.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

5248.

Vai tādēļ augstu (=zemu?) saule,
Kad aiz zaļa ozoliņa?
Vai tādēļ kalpa sieva,
Kad palika bārenīte?
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5249.

Vedat, tautas, sērdienīti,
Bet jūs viņu godājat:
Paceļat zīda krēslu,
Noņemat vaiņadziņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

5250.

Visas tautu ceļmalītes
Zied sudraba ziediņiem:
Šodien veda sērdienīti
Pie maizītes arājiņa.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 234 -

5251.

Visas upes klusu teka,
Strautiņš teka dziedādams;
Visas meitas klusu veda,
Sērdienīti raudādamu.
226 [Kandavā (Tl)].

5252.

Visi lasa bērzlapītes,
Kas to raus, rudmiesīti?
Visi ņēma mātes meitas,
Kas ņems mani, sērdienīti?
348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5253.

Visi mani bālelīni
Ņem bagātas līgavīnas;
Es apņēmu sērdienīti,
Lai Dievīnis man līdzēja.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

5254.

Visi mani bāleliņi
Ņem vāciešu līgaviņas;
Ir es arī tās māmiņas,
Es apņēmu kalpa meitu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

5255.

Visi cēla mātes meitu,
Kas cels mani, sērdienīti?
Dieviņš mani pats iecēla
Bajāriņa kamanās.
226 [Kandavā (Tl)].

5256.

Ciemā daiļa sērdienīte,
Ne pie viena tā negāja.
Eim' stallī, sedloj' bēri,
Jāš' tīšām apraudzīt,
Jāš' tīšām apraudzīt,
Vai tā nāca, vai nenāca.
Ne pie vārtu nepiejāju,
Nāk meitiņa raudādama,
Nāk meitiņa raudādama,
Asariņas slaucīdama.
Vienu roku vārtus cēla,
Otru slauka asariņas.
- Ko, meitiņa, tu raudāji,
Ko slaucīji asariņas?
- Kā, puisīti, neraudāšu,
Ne man tēva, ne māmiņas,
Ne man tēva, ne māmiņas,
Ne īstaju bāleliņu.
- Nāc, meitiņa, tu pie manis,
Man ir tēvs māmulīte,
Man ir tēvs, māmulīte,
Man bagāti bāleliņi,
Man bagāti bāleliņi,
Zelta sprādžu kaldītāji.
- Jāj projām, tu puisīti,
Pie tevis es neiešu:
Sīvi tavi tēvs māmiņa,
Lepni tavi bāleliņi.
Es gaidīšu sērdienīti
Pie sevim atjājam;
Kad atjās sērdienītis,
Tad es iešu dziedādama,
Tad es iešu dziedādama,
Raibus cimdus adīdama.
Tad mēs mīļi dzīvosim,
Abi divi sērdienīši.
("Latv. Av." 1880, 2. nr.).

5257.

Cieši, tautas, sajūdzati
Bārenītes kumeliņu:
Bārenīte smagi vest,
Pilna gaudu asariņu.
33 [Pēteŗupē (pie Saulkrastiem Rg)].

5258.

Cieti, brāļi, sedlojat
Sērdienītes kumeliņu:
Sērdienītes kumeliņis
Dziļ' asaru peļķi brida.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

5259.

Cēlēs muoseņa svātdīnes reitā,
Lyudze jei Dīveņa, prasēja māmeņas,
Ka jū svēteitu uz jauna myuža.
Rāda byut' cel'tīs dēļ sova bārna,
Bolti gal'deņi samidze kaulus,
Dzaltonas smilkteņas acis aizbēra,
Zaļa zuol'eite caur kriutim izauga.
435 [Latgalē].

- 235 -

★

38471.

Ai diženais tēva dēls,
Ņem nabaga bārenīti,
Bagātāji tēva meita
Slinka darba darītāja.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

38472.

Ai, ai bārenīte,
Tautas ņems vainadziņu!
Vai Laimiņa, licējiņa,
Ko tautiņas man iedos?
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

38473.

Ai naboga buorinīte,
Byut' es tevi sen zynuojis!
Es nabyutu pēc boguotas,
Sadluoj's sova kumeliņa.
389 [Silajāņu Rz].

38474.

Ai nabaga bārenīte,
Būt' es tevi sen zinājis!
Es tev gribu palīdzēt,
Visu mūžu dzīvojot.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

38475.

Ap kaļneņu tautys braucja
Iz boguotu bruoļu muosu;
Apbraukuši ap kaļneņu,
Brauc iz manim, buorineiti.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

38476.

Apkārt kalnam saule tek,
Gaŗas dienas gribēdama;
Apkārt kalnam tautas jāj
Uz bagātu tēva sētu;
Apkārt kalnam apjājuši,
Jāj pie manis bārenītes.
410 [Stāmerienas Md].

38477.

Sērdienīte tā meitiņa,
Sēru nesa vainadziņu.
Tautu dels, nesērdainis,
Noņem sēru vainadziņu.
453 [Vadakstes Jg].

38478.

Buorineitja, buorineitja
Bet pi Laimes nabuorineita:
Trejis tauteņu sabraucja
Vīnā reitiņā.
170 [Kapiņu D].

38479.

Bārene biju augdama,
Ne bārene dzīvodama:
Sīca man avju kūts,
Skanē govju laidarīts.
198 [Krustpils D].

38480.

Bārainīte gauži raud,
Tautu dēla saderēta:
Nemācēšu grīdu mīt,
Glāžu durvis virināt.
42 [Bauskas B].

38481.

Buorinītes gūdeņī
Vysi riugti dzērinīši;
Vysi riugti dzērinīši,
Asariņu(s) lacyinuot(i).
314 [Pildas Ldz].

38482.

Buorinītes gūdeņā
Treis bičeres uz gaļdeņa:
Vīnā ols, ūtrā mads,
Trešā gaudas asareņas.
174 [Kārsavas Ldz].

38483.

Bēri bēri, rauži rauži
Tie tikuši kumelīn(i);
Sērdienītes, kalponītes,
Tās tikušas līgavīn(a)s.
94 [Dunikas Lp].

38484.

Cieši, tautas, seglojiet
Bārenīša kumeliņu;
Bārenītis slapjis bija,
Asariņās nomircis.
241 [Lubānas Md].

- 236 -

38485.

Drūši juoju tū upīti,
Kur akmeņi dybynā;
Drūši jēmu tū meitiņu,
Kura beja buorinīte.
466 [Vārkavas D].

38486.

Ej, buoriņi, tautiņuosi,
Tautiņuos tev vīgluok byus:
Navaidzēs tev rosā mierkt,
Bez saulītes vokorā.
604 [Dažādi iesūtītāji].

38487.

Ej, Dīviņ, ej, Laimiņ,
Buorinītes gūdiņā;
Buorinītes gūdiņā
Puse gaudu asariņu.
358 [Rugāju Abr].

38488.

Es izkūlu kunga riju
Ar vītola sprigulīti;
Es paņēmu bārenīti,
Svešiem ļaudim nezinot.
235 [Litenes Md].

38489.

Es neiešu purā dzert,
Purā sīki kukainīši;
Es neiešu pie atraikņa
Bārenīšu maldināt.
46 [Beļavas Md].

38490.

Es nolauzu, līgodams,
Pašu bērza galotnīti;
Es apņēmu, mīlēdams,
To nabaga sērdienīti.
452 [Užavas (Zīras) Vp].

38491.

Gauži raud pabērneiši,
Redz pamuoti atvadūt.
Kuo jyus raudit, pabērneiši?
Sveša muotja ustobā,
Skuju slūta rūceņā.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

38492.

Gauži raud bārenīte,
Kļevainē ganīdama.
Atšķir lopus, bārenīt,
Lai es teve lūkojos.
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

38493.

Gauži raud bārenīte,
Pļevainē ganīdama,
Neraud gauži, bārenīte,
Niba tevi tālu veda.
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

38494.

Gauži raud tie bērniņi,
Kam nav tēva, māmuliņas;
Vēl gaužāk tautiets raud,
Kam nav savas līgaviņas.
119 [Gaujienas Vlk].

38495.

Gryuti pyutja syla prīdja,
Smolka leita pīlejusja;
Gryuti vest buorineiti,
Osoruos pīmierkuse.
143 [Jāsmuižas D].

38496.

Jau man gana žēli bija,
Vēl žēlāki padarīja:
Jau nomira tēvs māmiņa,
Vēl nocēla vainadziņu.
146 [Jaungulbenes Md].

38497.

Jauns es biju, nezināju,
Kādu ņemt līgaviņu:
Vai ņemt gudru bārenīti,
Vai bagātu mātes meitu.
45 [Bejas (Kolberga) Vlk].

38498.

Kad man tiktu, es piekrautu
No smildziņas vezumiņu;
Kad man tiktu, es paņemtu
Sērdienīti līgaviņu.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

38499.

Kas iemauktus skanināja
Mūsu staļ(ļ)a pakaļā?
Bāliņš veda sērdienīti,
Sudrabiņa kamanām.
306 [Patkules Md].

38500.

Ko tie tēva suņi rēja,
Pavārtā sasēduši?
Tur atbrauca Rīgas kungi,
Sērdienai precinieki.
443 [Turlavas Kld].

- 237 -

38501.

Labs bij manis kumeliņš,
Bez auzām nobarots;
Vēl labāka līgaviņa,
Bez māmiņas uzaugusi.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

38502.

Laime pina pineklīnu,
Manu mūžu zīlēdama;
Sapin mani, sērdienīti,
Ar diženu tēva dēlu.
192 [Kosas C].

38503.

Lobuok mani tāvs nūmyra,
Nakai eista muomuliņa;
Buorine beju augdama,
Na buorine dzeivuodama:
Dīvs man deve skaistu dzeivi,
Bruoleņūsi dzeivojūt.
389 [Silajāņu Rz].

38504.

Labāk ņemšu bārenīti,
Ne bagātu mātes meitu:
Bārenīte pūru dara,
Naktī miega negulēja.
Mātes meita, luteklīte,
Spilvenos žāvājās.
84 [Dikļu Vlm].

38505.

Liela pļava, reta zāle
Liela ceļa maliņā;
Lielas ciltis bāleliņi,
Kur būs ņemti ļaudaveņu?
Tur būs ņemt ļaudavenu,
Kur nav tēva, māmuliņas.
194 [Krāslavas D].

38506.

Nuoc, Dīviņi, nuoc, Laimiņa,
Buorinītes gūdiņā,
Irā tāvs, nav māmiņas,
Nav māmiņas gūdētīs.
389 [Silajāņu Rz].

38507.

Nadūd, Dīvs, naveikļam
Pajemt maņi ļaudaviņu:
Ūzuls tāvs, līpa muote,
Veitūleņi buoleliņi.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

38508.

Nejājat, lepnas tautas,
Es nabaga sērdienīte;
Kur es ņemšu baltas segas
Deviņiem dieveriem?
378 [Seces Jk].

38509.

Nejājati, lepnas tautas,
Es nabaga sērdienīte;
Ne man tēva, ne mammiņas,
Kas man lepnu audzināja?
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

38510.

Ņem, bāliņ, bārenīti,
Bārenīte lielu radu:
Ne tai tēva, ne māmiņas,
Ne īstā bāleliņa.
242 [Lubejas Md].

38511.

Ņemtin ņemšu līgavīnu,
Bet nezinu, kādu ņemt.
Vai man ņemt bārenīti, skaistu,
Vai bagātu mātes meitu, laisku?
Labāk ņemšu bārenīti, skaistu,
Ne bagātu mātes meitu, laisku.
192 [Kosas C].

38512.

Nu man vaļa, nu man vaļa
Siekstu virsu lidināt:
Nu nenāca sveši ļaudis
Bārenītes dēvēdami.
241 [Lubānas Md].

38513.

Pabērni, pabērni,
Pie malas, pie malas!
Pamāte nāca istabā,
Rīkšu šauja padusē.
192 [Kosas C].

38514.

Pasaverīs tu, māmiņ,
Koč par lūgu ustobā!
Kai tētīts gūdu cēļa,
Kai sveši ļaudis gūdynuoja.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

38515.

Pasakāma bārenīte -
Nav tik lēti dabūjama:
Svīda zirgi, lūza rati,
Kaļš dabūja bārenīti;
Kaļš dabūja bārenīti
No svešās māmuliņas.
263 [Mēmeles Jk].

- 238 -

38516.

Pasavēru pa lūdziņu,
Kas šūdiņi ustobā:
Buorinīši gauži raud,
Tāvs brauc jaunas ļaudaviņas.
389 [Silajāņu Rz].

38517.

Pazaveries, mātes meita,
Kā aizveda bārenīti:
Puiši, vīri zābakos,
Kumeliņi iemautos.
72 [Cesvaines Md].

38518.

Pyuces klīdz, suņi rej,
Muotes meitu tautās vad.
Kad aizvedja buorinīti,
Laksteigola nūpūguoja;
Laksteigola nūpūguoja,
Kuplu laimi vēlēdama.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

38519.

Puri, puri, apses lapa,
Palēnā vējiņā.
Tā purēja sērdienīte
No tautieša bildināta.
605 [Skolas].

38520.

Puri, puri, bērza lapa,
Vējiņš tevi purināja,
Tā purēja sērdienīte,
Bajāros bildināta.
605 [Skolas].

38521.

Trīcēt trīc apšu lapa
Tai lēnā vējiņā;
Tā trīcēja tautu dēls,
Sērdienīti bildinot.
427 [Tadaiķu Lp].

38522.

Nadūd, Dīvs, tadias dzeives,
Kaida dzeive buoriņam:
Gonūs īt bez maizītes,
Tauteņuos bez pyriņa.
18 [Andrupenes Rz].

38523.

Simtu jūdzu tautas gāja,
Bārenīti meklēdamas:
Bārenīte ieradusi
Grūtajami darbiņam.
241 [Lubānas Md].

38524.

Skaista biju (bija) mātes meita,
Vēl skaistāka sēdienīte;
Labāk ņēmu sērdienīti,
Ne bagātu mātes meit'.
605 [Skolas].

38525.

Smuka smuka mātes meita,
Vēl smukāka sērdienīte;
Ņemsim, brālīt, sērdienīti,
Lai paliek mātes meita.
200 [Kuldīgas Kld].

38526.

Tautuos mani nadūdit,
Tautuos borga sveša muote;
Sveša muot(e) maņ augūt,
Sveša muot(e) dzeivojūt.
466 [Vārkavas D].

38527.

Tec uorā, buorineite,
Atjuoj tavi precinīki:
Da zemei zeižu deki,
Bāri jim (bārojim?) kumeliņi
. (kumeļim?).
170 [Kapiņu D].

38528.

To zirdzīnu, to es pirkšu,
Kas ēd upes līcītī;
To meitīnu, to es jemšu,
Kam nav tēva, māmulītes.
94 [Dunikas Lp].

38529.

Vēja lauzta tā priedīte,
Tās skaliņis gaiši dega;
Sērdienīte tā meitiņa,
Tā būs mana līgaviņa.
604 [Dažādi iesūtītāji].

38530.

Vējš nolauza līgodams
Purvā bērza galotnīt'.
Es apņēmu sērdienīti,
Kam nav tēva, māmuliņ'.
200 [Kuldīgas Kld].

- 239 -

38531.

Visu ceļu malas zied
Zeltītiem ziediņiem;
Vakar veda sērdienīti
Pie bagāta tēva dēla.
443 [Turlavas Kld].

38532.

Ziedi, ziedi, papuvīte,
Tev raženi ziedi zied;
Puškojiesi, sērdienīte,
Tev raženas tautas jāj.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

38533.

Zyrgi zvīdza, roti lyuza,
Buorineiti izvadūt;
Buorineitja gryuta beja,
Osoruos īmierkusja.
29 [Aulejas (Grāveru) D].

★

- 240 -

Table of Contents |

View Entire Work