- 13 -

ĢIMENES LOCEKĻI UN VIŅU SADZĪVE

1. VECĀKI UN BĒRNI ĢIMENES DZĪVĒ

1. Vecāku dzīve - bērniem priekšzīme. Tēva laiki un padoms. Vēl tēva paspārnē

3088.

Dievs dod man tā dzīvot,
Kā dzīvoja veci ļaudis:
Pusdienā pierti kūra,
Ar saulīti nopērās.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

3089.

Dievs dod man tā dzīvot,
Kā dzīvoja veci ļaudis:
Vecu rudzu maizi ēst,
Jaunai klāstu pataisīt.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

3090.

Dod, Dieviņi, tā nomirt,
Kā nomira tēvs māmiņa:
Tēvs klonā kuldams mira,
Māte maizi mīcīdama.
272 [Lielplatonē (Lielplatones pag. Jg)].

3091.

Dod, Dieviņ, tādu laimi
Kā tiem mūsu vecākiem:
Pilna klēts rudzu miežu,
Stallī bēri kumeliņi.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

3092.

Dzelza mans tēvis bija,
Tēraudiņa māmuliņa;
Mēs, bērniņi, salasīti
No veciem pakaviem.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

3093.

Es darīju savu namu
Tēva nama galiņāi;
Kad kundziņis tiesu prasa,
Parādīju tēva namu.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

3094.

Kas kait man nedzīvot,
Tēvs baroja kumeliņu:
Dievis zina, kā tad būs,
Kad būs pašam jābaro.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

3095.

Kas kaitēja dēliņam
Pie tēviņa nedzīvot?
Salocītu grožu ņēma,
Nosukātu kumeliņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

3095v1.

Labi bija, labi bija,
Tēva laiku dzīvojot;
Salocītus grožus ņēma,
Pabarotu kumeliņu.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)], 23 [Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)].

3095v2.

Nava vaira, nava vaira
Kā citkārt mātes laiku:
Sieru ēžu, pienu dzēru,
Suliņās mazgājos.

3096.

Laba tēva dēliņš biju,
Laba vien gribējās:
Labu jūgt, labu braukt,
Labu, skaistu vizināt.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

3097.

Laiko man tēva svārki,
Laiko tēva kažociņš;
Sēstos tēva krēsliņā,
Nava tēva padomiņa.
86 [Ļaudonā (Ļaudonas pag. Md)].

- 014 -

3098.

Nauda nauda tev, dēliņ,
Ne naudiņas vien vajaga:
Vajag rudzu, vajag miežu,
Vajag laba kumeliņa.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

3099.

Nava man, nava man,
Kā man bija tēva laiku:
Nedzied vairs āboliņš
Uz pelēka akmentiņa.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

3100.

Sēdu tēva krēsliņā,
Liku tēva cepurīti;
Liela tēva cepurīte,
Trūkst man tēva padomiņa.
19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)].

3101.

Tētīt, manu tēvainīti,
Sēsim lielu rudzu lauku;
Tev izaugs tīri rudzi,
Man būs jauna līgaviņa.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)], 41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

3102.

Tēva pirktu kumeliņu
Rudzzālē ēdināju;
Mātes austas villainītes
Saulītē balināju.
6 [Annas muižā (Ķēču pag. Rg)].

3103.

Tēva, tēva es meitiņa,
Kamēr ziemu maizi deva;
Kad nāks jauna vasariņa,
Būšu tēva, vai nebūšu?
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

1. Tēva, tēva es meitiņa,
Kad par ziemu istabā;
Nāk vasara, silta saule,
Vairs par tēvu nebēdāju.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

3104.

Tēva, tēva es meitiņa,
Līdz Mārām, Miķeļiem;
Atnāks Māras, Miķelīši,
Būšu tēva, vai nebūšu?
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

3105.

Tēva, tēva es meitiņa,
Līdz pūriņu pielocīšu;
Kad pūriņu pielocīšu,
Būšu tēva, vai nebūšu?
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

3106.

Tēva, tēva es meitiņa,
Līdz ziemiņu izmitīšu;
Kad ziemiņu izmitīšu,
Būšu tēva, vai nebūšu?
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)], 224 [Kabilē (Kld)].

3107.

Tēva, tēva es meitiņa
No mazām dieniņām;
Kad uzaugu, tad iedeva
Tautietim niecināt.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

3108.

Tēva tēvu es redzēju,
Sava tēva neredzēju;
Es gribēju naudu sēt,
Naudai sēklas nedabūju.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3109.

Tēva tēvu es redzēju,
Sava tēva neredzēju;
Kau' redzējis savu tēvu,
Bērtu naudu gubiņā.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

3110.

Tēva tēvu es redzēju,
Sava tēva neredzēju.
Tēva tēvs dzīvodams
Naudu bēre avotā,
Lai gul nauda zibsnīdama
Avotiņa dibenā.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

3111.

Velku tēva kažociņu,
Nav manāi mēriņā;
Sēžu tēva krēsliņā,
Nav man tēva padomiņa.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

3112.

Vecajami tētiņam
Veci rudzi klētiņā;
Vai tādēļ veci rudzi,
Ka iet agri tīrumā?
305 [Vīkstenē (Stelpes (?) pag. B)].

★

- 015 -

37584.

Beja man, beja man
Treju tāvu boguoteiba:
Beja man ostra sadli,
Šolka veita puotadzeņa.
326 [Preiļu D].

37585.

Dīvs dūd man tai dzeivuot,
Kai dzeivuoja tāvs māmeņa:
Natryuka jīm maizes,
Kai yudiņa olūtam.
551 [Ludza Ldz apr.].

37586.

Dzīvo, mana māmuliņa,
Ka tu mani lietā liec;
Gana laika tev gulēti,
Zem zaļajāmi velēnām.
241 [Lubānas Md].

37587.

Es tēvam viens dēliņš,
Visa laba gribētājs:
Labu jūgt, labu braukt,
Labu, skaistu vizināt.
605 [Skolas].

37588.

Gudra mana māmuļiņa,
Gudri mani audzējuse.
Gudru ņemšu līgaviņu,
Savas mājas kopējiņu;
Savas mājas kopējiņu,
Atslēdziņu glabātāju.
345 [Remtes Tk].

37589.

Jou Tekleite ļela ļela,
Jou jai muotes navajag.
Daīs taidas dīņaņas,
Lyugs māmjaņas rauduodama,
Muteiti glaudeidama.
194 [Krāslavas D].

37590.

Kas kait mane nedzīvoti
Apaļā kalniņā?
Pūš vējiņis kas pudamis. (kur pūzdamis),
Pūš manāji sētiņāji.
548 [Liepāja Lp apr.].

37591.

Kas man kait to dieniņu,
Tēvs baroja kumeliņu;
Grožus vien kustināja (-u)
Kamanās sēdēdams.
605 [Skolas].

37592.

Ko, meitiņ, tu darītu,
Ja es agri neceltos?
Es tev durvju vērējiņ(a),
Padomiņu devējiņ'.
198 [Krustpils D].

37593.

Laba mana māte bija,
Labi mani audzināja:
Maigu miedziņu negulēt,
Gatavo nenēsāt.
281 [Neretas Jk].

37594.

Labi man šim brīžam,
Kaut visam mūžiņam!
Tēva kalpi kājas āva,
Tie nojūdza kumeliņu;
Salocītu grožu ņēmu,
Nosukātu kumeliņ'.
119 [Gaujienas Vlk].

37595.

Muote muote, pījem bārnu,
Nadūd gaužy nūrauduot,
Pījāmuse sov' bērnēņi,
Īdūd gudru padūmeņi.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

37596.

Nevienam tā nevaid,
Kā manam bāliņam;
Zirgi zviedza stal(l)ītī,
Gaiļi dzied bēniņos.
230 [Liezeres Md].

37597.

Redz, kur puika, kam ir vara,
Kas varēja lielīties!
Pašam bēris kumeliņš,
Pašam tēva padomiņš.
72 [Cesvaines Md].

37598.

Tai dorit jyus, bērneņi,
Kai darēja vacī ļauds:
Vacī mīži, vacī rudzi,
Guļ orūda dybynā.
182 [Kaunatas Rz].

37599.

Viss ir labi, viss ir labi
Mana tēva tīrumā:
Tīri rudzi, skaistas meitas,
Stalti, bēri kumeliņ'.
3 [Adulienas Md].

- 016 -

37600.

Vysim lab', vysim lab'
Muna tāva teirumā:
Začam lab' auzis āst,
Kačam lab' pelis geut;
Puišim lab' meitis veļt
Nu kaļneņa lejeņā.
182 [Kaunatas Rz].

★

2. Dēls nerātns, vieglprātīgs, tēva mantas šķērdētājs, delveris, brammanis

3113.

Ai Dieviņ, ai Dieviņ,
Kā ar tēvu saderēšu?
Man nolūza cirvjam kāts,
Kaņupīti dzenājot.
121 [Gulbenē (Md)].

1. Es nolauzu tēvam cirvi,
Nedrīkstēju mājās iet;
Kad es būtu meža kaķis,
Es gulētu mežiņā.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

3114.

Vai Dieviņ, vai Dieviņ,
Nu kuls tēvs, māmuliņa:
Es izmiju tēva zirgu,
Mātes vestu līgaviņu.
17 [Ķēčos (Ķēču pag. Rg)].

3115.

Vai māmiņa, vai māmiņa,
Ziņģu trallis tavs dēliņš!
Lai būt' ziņģis, lai būt' trallis,
Būt' nebijis dzērājiņš,
Būt' nebijis dzērājiņš,
Krogā kāršu spēlmanīts.
47 [Ārciemā (Pāles pag. Vlm)].

3116.

Vai māmī, vai māmī,
Ziņģis, trallis tavs dēliņš!
Piedzēr's miega negulēja,
Nedzēr's darba nestrādāja.
24 [Lēdurgas draudzē].

3117.

Vai māmiņa, vai māmiņa,
Vāciets auga tavs dēliņš.
Kur, māmiņa, mēs ņemsim
Vāciešam līgaviņu?
190 [Kuldīgā].

1. Ei (Ai) baltā māmuliņa,
Kundziņš auga tavs dēliņš;
Kur viņam dabūsim
Jumpraviņu līgaviņu?
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

3118.

Braucu, braucu, nežēloju
Tēva pirktu kumelīn';
Došu naudu, pirkšu pats,
Tad braucīšu žēlodams.
1191 [Ēveles draudzē].

3119.

Es māmiņai viens dēliņš,
Visu ļaužu vaidinieks,
Es nokalu zobeniņu
No bitītes dzeloniņas.
360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3120.

Iztērēju tēva naudu
Pa vienam vērdiņam:
Pirku zirgu, zobentiņu,
Pirku rudzu malējiņu.
408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)], 412 [Unguros (Ungurmuižas pag. D)].

3121.

Jājam, brāļi, bracājam
Tēv' audzētus kumeliņus;
Zin Dieviņis, kā jāsim,
Kad mēs paši audzēsim.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

3122.

Kas tev teica, māmuļīte,
Ka es māku lielīties?
Ūdens laivu lecināja,
Es lecinu kumeliņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

3123.

Māte, māte, rāj dēliņu,
Dēliņš grib savas vaļas:
Tiltā loka kumeliņu,
Ceļā kuļ ļaudeviņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Tēvis, tēvis, rāji dēlu,
Tiltā loka kumeliņu,
Tiltā loka kumeliņu,
Ceļā rāja līgaviņu.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

- 017 -

3124.

Māte, māte, rāj dēliņu,
Tavs dēliņis nebēdnieks:
Tiltā groza kumeliņu,
Vārtos lauza zobentiņu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3125.

Māte, māte, rāj dēliņu,
Tiltā lauza kumeliņu;
Ja dēliņa nenorāsi,
Pieciet laba kumeliņa.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

3126.

Māte, māte, rāj tu dēlu,
Rāj tu dēla valodiņu;
Tava dēla valodiņa
Stāv līdz asu zobentiņu.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

3127.

Māte, māte, rāj tu dēlu,
Tiltā dīda kumeliņu;
Tur salauza treju važu,
Treju kaļvu (=kalvju) kalumiņu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

3128.

Māte, māte, valdi dēlu,
Tavs dēliņis delverītis,
Salauzīja tilta kokus,
Kumeliņu tramdīdams.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

3129.

Māte, māte, valdi dēlu,
Ņem dēlam līgaviņu:
Tavs dēliņš medinieks,
Ik naksniņas medīt gāja.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

3130.

Māte, māte, valdi dēlu,
Tavs dēliņš delverīts:
Pušu rāva dzelzu ķēdes,
Tek uz ciemu meitiņām.
197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].

3131.

Māte, māte, valdi dēlu,
Ved dēlam(i) līgaviņu,
Lai tas vairs nevalkā (nevalkāja)
Ciema meitu gredzeniņu.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)].

1. Valdi, māte, savu dēlu,
Ved dēlam līgaviņu,
Lai tas vairs neraustīja
Ciema meitu vainadziņa.
48 [Alojā un Lielsalacā (Alojas un Salacas pag. Vlm)].

3132.

Māte, māte, vaļo dēlu,
Tavs dēliņš vaļojams:
Izdzen govis, pārdzen zirgus,
Pie meitām pelūdē.
216 [Ventspilī].

3133.

Māte mani lūgtin lūdza,
Lai es meitu nemīlēju;
Tur man tīk, tur man tīk,
Tur man dzīvot neapnīk.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

3134.

Paldies sila zaķīšam,
Kas man tēvu nobungoja,
Nu es varu krogā dzert
Un ar meitām padancot.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

3135.

Pate ēdu, otram devu,
Tēva maizi netaupīju,
Tēvs man savas rudzu klētis
Nedos līdzi tautiņās.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

3136.

Pieci, seši tēvam dēli,
Skujas ēda kumeliņi;
Es mātei viena meita,
Govis ganu ābolā.
408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

3137.

Pieci, seši tēvam dēli,
Viens tēvam(i) kumeliņš,
Tam pašami staļļa durvis
Vakarēju vērumiņu.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)], 73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)], 379.

1. Piecas, sešas mātei meitas,
Viens mātei ratenīts,
Ir tas pats aizkrāsnē
Aizpērno iecēlumu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3138.

Pieci, seši tēvam dēli,
Viens tēvam kumeliņš,
I tā paša nebaroja,
Cits uz citu raudzījās.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

- 018 -

3139.

Pieci, seši tēva dēli,
Viens pats tēva kumeliņš;
Visi pieci piekusuši,
Vienu pašu barodami.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

3140.

Šaut, māmiņa, ja tev tīk,
Trīs reizītes dieniņā:
Uz meitām mans prātiņš,
Uz labo kumeliņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Kul, māmiņa, ja tu gribi,
Trīsreiz mani dieniņā:
Uz puišiem man prātiņš,
Uz baltām vilnainēm.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

3141.

Skalam ģeld tā priedīte,
Ne istabas pamatam;
Spēlmanīši tie dēliņi,
Ne maizītes arājiņi.
216 [Ventspilī].

3142.

Tēva, tēva tu dēliņ,
Nav tev tēva padomiņa;
Iztērēji tēva naudu,
Pārdev' tēva kumeliņu.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)], 26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)], 28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 87 [Liepas muižā (Liepas pag. C)], 116.

3143.

Tēva, tēva tu dēliņis,
Tev nav tēva padomiņa,
Tev nav tēva padomiņa,
Pašaudzēta kumeliņa.
101 [Rankā (Rankas pag. C)].

3144.

Tēva, tēva tu dēliņ,
Ne tev tēva padomiņš;
Tēviņš gāja sila malu,
Dzeinīt' nesa mugurā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

3145.

Tēvīna, tēvīna, snauž tavi dēli,
Kam mazus ar rīksti nebudināji;
Būt' jēmis rīkstīti, būt' budinājis.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

3146.

Citu reizi, tēva laiku,
Naudu bēru avotā;
Kaut man būtu tā naudiņa,
Nu es bērtu maciņā;
Es nopirktu Rīgas pili
Ar visiem vāciešiem.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

1. Citu reizi, tēva laiku,
Naudu bēru zābakā;
Nu būt' bēris kabatā,
Nav ne saujas ielejā.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

★

37601.

Bāliņos dzīvodama,
Ēdu pate, dev' otram;
Kad būš' pate devējiņa
Drusku druskas galiņā.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

37602.

Nežēloju brāļa maizes,
Ēdu pate, devu otram;
Kad nogāju tautiņās,
Tad no rokām raudzījos.
241 [Lubānas Md].

37603.

Guli, guli, tāva dāls,
Saule speid kuojgalī;
Tai stāvēja lynu dryva
Treis vasareņas naacāta.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

37604.

Kūla mani tēvs māmiņa,
Kūla mani līgaviņa;
Kā nekuls līgaviņa -
Kumeliņš nebaŗots.
192 [Kosas C].

37605.

Māte, māte, valdi dēlu,
Ved dēlam līgaviņu:
Lai tas vairi nevalkāja
Ciema meitu gredzentiņu.
Ciema meitas gauži raud
Sava zelta gredzentiņa.
386 [Sidgundas (Rikteres) Rg].

37606.

Pieci, seši tēvam dēli,
Skujas ēda kumeliņi;
Brauca, brauca, nežēloja
Tēva pirktus kumeliņus.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

- 019 -

37607.

Tu, puisīti, tēva dēlsi (-is),
Daudz bij tēva padomiņa:
Zirgu brauca, nebaroja,
Sievu ņēma, nemīlēja.
476 [Vecpiebalgas C].

37608.

Paldies saku Dieviņam,
Kas pieņēme tēv' ar māti:
Nu es varu tirgos braukt
Un pa krogiem plenderēt.
241 [Lubānas Md].

37609.

Paldies Dievu Dieviņam,
Kam man tēvu nokūlāj':
Nu varēšu meitās iet
Un pa siliem lenderēt.
119 [Gaujienas Vlk].

37610.

Raud, māmiņa viena gauži,
Raud ar otru runādama:
Diezgan bērnu auklējusi,
Nav solīša gājējiņa.
483 [Veselavas (Veselauskas) C].

37611.

Tāva, tāva tys dēliņš,
Navā tāva padūmiņa;
Vysu naudaņu puordzēre
Krūga golda galiņā.
170 [Kapiņu D].

37612.

Vīnai muotei desmit bārnu,
Vysim pylni vēderiņi;
Par tū loba darīšonu
Desmit kupru mugorā.
73 [Ciblas (Eversmuižas) Ldz].

★

3. Māte un bērni, sevišķi meitas

a) Māte - ģimenes sirds un dvēsele

3147.

Ai vecā vecainīte,
Auga tevī rudzi mieži:
Ai vecā māmuliņa,
Gudra biji padomam.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

3148.

Ai vecā vecainīte,
Aug tev daiļis dāboliņš;
Ai vecā māmulīte,
Aug tev daiļas malējiņas.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

3149.

Ai caunīte, vāverīte,
Steidzies egles galiņā;
Vecums nāca, māmuliņ,
Kas bērniņus lietā liks?
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

3150.

Aiz ko mana māmuliņa
Rociņām nevarēja?
Izauklējsi savus bērnus,
Nu auklēja dēla bērnus.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

3151.

Aiz upītes saule lēca,
Aiz kalniņa norietēja;
Pie māmiņas meitas auga,
Pie arāja novecēja.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3152.

Atsapūti, māmaļiņ,
Nu meitiņas malējiņas;
Gan tu būsi vedeklām
Rīta māļu malējiņa.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

3153.

Atsēdies, atpūties,
Mana veca māmuliņa,
Gan tu biji piekususi,
Manu mazu auklēdama.
381 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3154.

Augsti, saulīt, i līgo,
Augsti tev jālīgo;
Ilgi, māmiņ, tu dzīvo,
Ilgi tev jādzīvo.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

3155.

Bērziņ, tavu kuplumiņu
Līdz pašai zemītei!
Māmiņ, tavu labumiņu
Līdz mūžiņa galiņam!
871 [Liepkalnes apk. (Liepkalnes pag. Md)].

- 020 -

3156.

Bij man gaŗa tā dieniņa,
Kad saulīti neredzēju;
Vēl gaŗāka tā dieniņa,
Kad māmiņas neredzēju.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3157.

Darba, darba tai mātei
Ar dēliem, ar meitām:
Meitas prasa lielu pūru,
Dēli lielu novadiņu.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

3158.

Darbos gāju, grūtredzēju,
Bet neteicu māmiņai,
Lai tā visu nezināja,
Lai tā žēli neraudāja.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

3159.

Daudz dzirdēju, daudz redzēju,
Maz sacīju māmiņai,
Maz sacīju māmiņai,
Lai neceļ ienaidiņa.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

3160.

Degu skalu, degu sveci,
Tumša mana istabiņa;
Ienāk mana māmuliņa,
Tūdaļ gaiša istabiņa.
279 [Skursteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

3161.

Domādama vien staigāju
Šādu gaŗu vasariņu:
Kā atstāšu sav' māmiņu,
Kā klausīšu svešu māti.
135 [Smiltenē (Smiltenes pag. Vlk)].

3162.

Domiņās vien turēju
Savu vecu māmuliņu,
Kur iedama, atiedama,
Māmuliņu ieraudzīju.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

3163.

Dzērve kliedz, meita raud
Tīrelīša maliņā:
Dzērve kliedz, kājas sala,
Meita raud māmuliņas.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

3164.

Dzird māmiņa dziedot mani,
Nevar man's sagaidīt:
Tāļu druva bāliņam,
Nakti guļu celiņā.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

3165.

Iet saulīte zemumā,
Iet māmiņa vecumā,
Vēl es teku tecēdama
Pie māmiņas padomiņa.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

3166.

Ietiņ iešu tautiņās,
Neieš' tāli no māmiņ's,
Kur es savas māmulītes
Ganīdama apraudzej'.
213 [Zlēkās (Zlēku pag. Vp)].

1. Iešu, iešu tautiņās,
Neieš' tālu no mājiņas,
Ka es varu ganīdama
Māmuliņu apraudzīt.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

3167.

Ēna laba, ēna laba,
Kas ēnāi maizi dos?
Māte laba, māte laba,
Kas mūžam māti dos?
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

3168.

Ej druvā, druvaļiņa,
Es paliku sētiņā,
Es paliku sētiņā
Māmuliņas aptecēt.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

3169.

Ej druvā, druvaliņ,
Nerotā sētiņā,
Lai rotā māmuliņa,
Tai pieder rotājot.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

3169¹.

Ej pie miera, vēja māte,
Negrabini mājas durvis;
Iekšā guļ man' māmiņa
Parasto palaunadzi.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

3170.

Es mātei viena meita,
Ciemā nakti negulēju;
Kas mātei kājas āva,
Kas gultiņu pataisīja?
353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 021 -

1. Es māmiņai viena meita,
Ciemā nakti negulēju;
Kas māmiņai gultu taisa,
Kas sarausa uguntiņu?
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)], 197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].

3170¹.

Es nad'evu l'eigavai
Muotis m'eit kuojeņuom:
Man' mām'eņa moz' auklēje,
Pi mut'ētis dalykdama.
422 [Līvānu pag. D].

3171.

Es neiešu tautiņās,
Līdz brālītis sievu ņems,
Lai netrūkst māmiņai
Mūžam jaunas audējiņas.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

3171¹.

Es neiešu tautiņās,
Ikām brālis sievu ņēma:
Neatstāšu māmiņai
Uz rokām grūtu dzirnu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

3172.

Es neiešu tautiņās,
Žēl man tēva, māmuļiņas;
Rīgā pirku sirmus zirgus,
Mājā vežu arājiņu.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

3173.

Es savai māmiņai
Atslēdziņu glabātāja;
Situ roku pie skoteles,
Lai skanēja atslēdziņas.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

3174.

Es savai māmiņai
Liepu lapu tiltu grīžu;
Ka(d) pietrūka liepu lapu,
Klāju baltu villainīti.
6 [Annas muižā (Ķēču pag. Rg)].

3175.

Es savai māmiņai
Magoniņu vietu taisu,
Magoniņu vietu taisu,
Rožu klāju paladziņu.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

3176.

Gaidīdama māmuliņa
Tās dieniņas sagaidīja:
No dēliņa arājiņa,
No meitiņas malējiņas.
6 [Annas muižā (Ķēču pag. Rg)].

3177.

Gauži raud māmuļiņa,
Darbos mani vadīdama.
Neraud' gauži, māmuļiņa,
No darbiem es pāriešu,
No darbiem es pāriešu,
No tautām nepāriešu.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3178.

Guldi mani, māmuliņa,
Savā gultas maliņā,
Nav vairs tāļu tā dieniņa,
Kad tu gauži noraudāsi.
1311 [Apē (Vlk)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Guldi mani, māmuliņa,
Savā gultas maliņā:
Nav vairs tālu tā dieniņa,
Kad es tevi atstājīšu.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

3179.

Ik vakara lakstīgala
Sit bērziņa krūmiņā;
Ik vakara māmuļiņa
Gaida mani atejot.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

3180.

Ik vakara lakstīgala
Sit purviņa maliņā;
Ik vakara māmuliņa
Mani gauži noraudāja.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

3181.

Kad dzirdētu sav' māmiņu
Caur sieniņu runājam,
Es satītu valodiņu
Baltajā vilnainē.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

3182.

Kad varētu ganīdama
Ar māmiņas satikties,
Tad mums būtu īsa diena,
Būt' mums jaukas valodiņas.
226 [Kandavā (Tl)].

- 022 -

3183.

Kādēļ mana māmuliņa
Bez varītes palikusi?
Ikkatram bērniņam
Savu daļu iedevusi.
3251 [Sunākstē, Neretā un Ērberģē (Sunākstes, Neretas un Mazzalves pag. Jk)].

3184.

Kādēļ mana māmuliņa
Nedižana palikusi?
Atdevusi bērniņiem
Visu savu diženumu.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

3185.

Kādi bija tie ļautiņi,
Vergam tura māmuliņu;
Es to savu māmuliņu
Padomam vien turēju.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)], 3901 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3186.

Kam derēja veca zeme,
Kam vecā māmuliņa?
Griķam der veca zeme,
Padomam māmuliņa.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

3186¹.

Kas jūriņu cietu taisa,
Ne ziemeļa aukstumiņš?
Kas māmiņu vecu taisa?
Sirdēstiņi, ļauna diena.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

3187.

Kas, māmiņa, tev sacīja
Mani gauži raudājušu?
Vai zīlīte dziedājuse,
Vai ļautiņi runājuši?
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

3188.

Kas, māmiņ, tev pateica,
Ka es gāju raudādama?
Kuŗi vēji tev atpūta
Manas gaužas asariņas?
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3189.

Kas var baltu izvelēt
Pelēko villainīti?
Kas var jaunu padarīt
Manu vecu māmuliņu?
381 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3190.

Kaut ieviņa vēl ziedējse,
Vecābele zarojuse!
Kaut tā mana māmuliņa
Otru mūžu dzīvojuse!
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].

3191.

Kaut tā mana māmuļiņa
Otru mūžu dzīvojuse,
Es tai kārtu šūpulīti
No liepiņu lapiņām.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

3192.

Ko, māmiņa, tu redzēji,
Istabā sēdēdama?
- Es redzēju dažu labu
Gaŗu ceļu staigājot.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

3193.

Kur, puisīti, tu būt' ņēmis
Savu gudru padomiņu,
Ja nebūtu māmuliņa
Tevi gudri audzējuse?
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

3194.

Kur veiklīga māmuliņa,
Tur ir laba mājas dzīve;
Kur jau kāda neveiklīte,
Guļ darbiņi aizkrāsnī.
1311 [Apē (Vlk)].

3195.

Labi mani māte māca,
Kā pašai izdarīt:
Ciemā ilgi nedzīvot,
Sētā bargi nerunāt.
89 [Leimaņos (pie Vecpiebalgas C)].

3196.

Lai bagāta, kas bagāta,
Tā māmiņa, tā bagāta:
Seši dēli arājiņi,
Septīt' meita malējiņa.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

3197.

Lai baŗās, kas baŗās,
Es ar māti nesabaŗu,
Es ar māti nesabaŗu,
Man jāiet tautiņās.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

- 023 -

3198.

Laikā man mātes svārki,
Laikā mātes villainītes;
Mātes darbu nemācēju
Nevienā vietiņā.
71 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

3199.

Lēni lēni bērziņš auga,
Lēni lapas darināja;
Lēni augu pie māmiņas,
Gudru ņēmu padomiņu.
2 [Aderkašos (Taurupes pag. Rg)], 17 [Ķēčos (Ķēču pag. Rg)], 19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)], 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)], 85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 293 [Gravendālē (Mežotnes pag. B)], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)], 412 [Unguros (Ungurmuižas pag. D)].

3200.

Lēni lēni ozols auga,
Lēni lapas darināja:
Grūti augu pie māmiņas,
Lēni lasu padomiņu.
408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

1. Ozolam bieza miza,
Lēni lapas darināja;
Es izaugu pie māmiņas,
Lēni laidu (laižu) valodiņu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

3201.

Lēņi lēņi dūmi kāpj
Pār namiņa jumta galu;
Veca mana māmuliņa,
Azaidiņa vārītāja.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3202.

Ļaudīm veca māmulīte
Panikuse barojama;
Kaut man būtu māmulīte
Jel padoma devējiņa.
384 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3203.

Māmiņai labu daru,
Visu mūžu dzīvojot:
Viņa mani mazu kopa,
Viņa mazu audzināja.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3204.

Māte, mana māmuliņa,
Ne tā mana mūža māte;
Tā būs mana mūža māte,
Kas auklēja arājiņu.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3205.

Maldan' mani, māmulīte,
Cik ilg' pate gribēdama;
Diezgan laika tautiņām
Visu mūžu maldināti.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

3206.

Man māmiņa piesacīja
Ciemā daudzi nerunāt,
Ciemā daudzi nerunāt,
Valodiņas nebārstīt.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Nerunāju, nerunāju,
Māte lika nerunāt,
Māte lika nerunāt,
Nebārstīt valodiņas.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3207.

Mana balta māmuliņa,
Kā es tevi klusināšu?
Ne tu rimsti azotēi,
Ne klēpī auklējama.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

3208.

Mīl kungam (kungiem) zelta nauda,
Mīl akmeņa istabiņa;
Tā mīlēja meitiņām
Sava veca māmuliņa.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

3209.

Mīlu, mīlu znotiņam,
Vēl tik mīļi nemīlēju;
Meitiņai, tai mīlēju
Kā sirsniņa azotē.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

3210.

Mirku, mirku rasiņāi,
Vēl iekritu ūdenēi;
Būt' māmiņa redzējuse,
Asarāmi nevarēja.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

3211.

Ne dzīvot nedzīvē,
Ja ražen nedzīvē:
Negrib mana māmelit
Neražen dzīvojam.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

- 024 -

3212.

Ne visām liepiņām
Līdz zemei lapas auga;
Ne visām māmiņām
Ir vienāds padomiņš.
102 [Saikavā (Saikavas pag. Md)], 182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

3213.

Nelaiž mani māmuļīte
Ne ganiņu pavadīt:
Teica mani tievu, smalku
Smildziņās pazūdam.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

3214.

Nevienam es nesaku
Savu lielu žēlabiņu,
Māmiņai, tai pasaku,
Tā nesaka nevienam.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

3215.

Neviens putnis tā nedzied,
Kā kūkoja dzeguzīte;
Neviens man tā nemīl,
Kā mīl sava māmuliņa.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

1. Niviens putnis tā nidūc,
Kā dūc meža balodīts;
Niviens mani tā nimīl,
Kā mīl mani tēvs māmiņa.
292 [Gliebavā (Lietuvā)].

3216.

No saknītes lazdiņš zied
Sarkaniem ziediņiem;
No sirsniņas es mīlēju
Savu baltu māmuliņu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3217.

Nošņaucosi tabaciņu,
Kad nevaid alutiņa;
Norunāju ar māmiņu,
Kad nevaid līgaviņas.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

3218.

Padomam vien turēju
Savu vecu māmuļiņu;
Ja nebija cita laba,
Jel padoma devējiņa.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

3219.

Padomam vien turēju
Savu vecu māmuliņu;
Kad pietrūka padomiņa,
No māmiņas pavaicāju.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

3220.

Padomam vien turēju
Savu vecu māmuliņu;
Kur iedama, tecēdama,
Padomiņa paprasīju.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

3221.

Padomam vien turēju
Savu vecu māmuliņu;
Lai darīju, ko darīju,
Tai prasīju padomiņa.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

3222.

Pie kauliņa garda gaļa,
Pie māmiņas viegla dzīve.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].

3223.

Pie māmiņas es uzaugu
Kā rozīte ziedēdam',
Ar puķīti rotājos,
Saulītē sildījos.
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

3224.

Piekūst irbe tecēdama,
Rauduvīte peldēdama;
Kā māmiņa nepiekuse
Vien' iedama druviņā?
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

1. Nokūst irbe laizdamās,
Raudavīte tecēdama;
Nokūst mana māmuliņa,
Grūtu mūžu dzīvojot.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

3225.

Piekūst irbe tecēdama,
Rauduvīte peldēdama;
Piekūst mana māmuliņa,
Dēlus, meitas lolojot.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

3225¹.

Pieņem mani, māmuliņa,
Jel vietiņas maliņā!
Diezgan bija to naksniņu,
Kad pie tevis negulēju.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 025 -

3226.

Pin, māmiņa, zīļu krēslu,
Cel vasaru saulītēi;
Tur tu pate apsēdīsi,
Ar znotim runādama.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

3227.

Raudāt raudu ik dieniņas,
Kuŗu dienu neraudāju!
To dieniņu neraudāju,
Kad aizgāju pie māmiņas.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3228.

Redz' saulīti noietam,
Redz' no rītu uzlecam,
Neredz' savas māmulītes,
Kā tā gul, kā cēlās.
213 [Zlēkās (Zlēku pag. Vp)].

3229.

Ro, māmiņ, kam tu raud,
Kam tu sēd durniņē?
Tētiš ari vis redz,
Viš ni asar ninolaid.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

3230.

Sagaid' mani, māmulīte,
Šovakar sētiņāi,
Pacel krēslu, lai es sēdu,
Nojem manas villainītes.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

3231.

Sak' ozolu cietu koku,
Vējiņš loka virsaunīti;
Man patiesi cieta sirds,
Es piecietu māmaliņas.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

3232.

Saulīt', mana māmuļīte,
Abas vienu baltumiņu;
Paskatos saulītēi,
Raugu savu māmuļīti.
206 [Kuldīgas apriņķī].

3233.

Saulīt', mana māmuļīte,
Abas vienu labumiņu:
Saulīt' mana sildītāja,
Māmiņ' mana žēlotāja.
224 [Kabilē (Kld)].

3234.

Saulīt' silta, māmiņ' jauka,
Abas vienu labumiņu:
No saulītes silti rīti,
No māmiņas mīļi vārdi.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 381 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3235.

Saulīt' silta, māmiņ' jauka,
Abas vienu mīļumiņu:
Saulīt' silta sildīties,
Māmiņ' jauka parunāt.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 404².

1. Mīl saulīte, mīl māmiņa,
Abas divas mīlēt mīl:
Saulītē sildījos,
Ar māmiņu runājos.
1311 [Apē (Vlk)].

3236.

Saulīt' silta, māmiņ' mīļa,
Kaut mūžame pietikuse!
No saulītes siltumiņis,
No māmiņas mīļi vārdi.
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

3237.

Saulīt' silta, saulīt' spoža,
Nav tik mīļa kā māmiņa;
Saulītē sildījos,
Pie māmiņas remdējos.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

3238.

Sauca mani āz upītes,
Vai sauc mana māmuļīte?
Kad zinātu māmuļīti,
Peldu laistu kumeliņu.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

3239.

Saucin sauca āz upītes,
Vai sauc mani māmulīte?
Kaut zinātu māmulīti,
Bristu cauri, nebēdātu,
Bristu cauri, nebēdātu,
Caur to pašu dziļumiņu;
Kaut zinātu svešu māti,
Iet' apkārt laipodama.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

3240.

Šķitu zīlīt' i dziedot
Istabiņas dibenā:
Mana pati māmuliņa
Ar jauko valodiņu.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

- 026 -

3241.

Sēdies, mana māmuliņa,
Zemajā krēsliņā:
Zema tava sēdēšana,
Augsta tava valodiņa.
1311 [Apē (Vlk)].

3242.

Silta brāļa istabiņa,
Ij kurēta, nekurēta;
Jauka mātes valodiņa,
Ij runāta, nerunāta.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

3243.

Silta, jauka istabiņa,
Bērza malku kurināta;
Vēl siltāka, vēl jaukāka,
Kad māmiņa istabā.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)], 45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 116 [Bormaņu muižā (Trapenes pag. Vlk)], 121 [Gulbenē (Md)], 322 [Saukā (Saukas pag. Jk)], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3243¹.

Silta mātes istabiņa,
Liepas malku kurināta;
Vēl jo silta valodiņa,
Ar māmiņu runājot.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

3244.

Silti laiki, salti laiki
Ar māmiņas vilnānīt';
Īsi ceļi, gaŗi ceļi
Ar nasko kumeliņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Īsa mana gaŗa diena
Ar maizītes gabaliņu;
Silta mana salta diena
Ar māmiņas villānīti.
424 [Barkavas pag. Rz].

3245.

Situ koku uz kociņa,
Lai tek saule vakarā;
Ceļu krēslu uz krēsliņa,
Lai sēž mana māmulīte.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)], 302 [Rundālē (Rundāles pag. B)], 347 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ceļu krēslu pie krēsliņa,
Lai sēd mana māmuliņa:
Mātei kājas piekusušas,
Visu dienu tekājot.
199 [Veczvārdē (Zvārdes pag. Kld)].

3246.

Skrien, bitīte, tai zemē,
Kur mans tēvs, māmuliņa,
Atnes man mīļu vārdu,
Zem spārniņa pasitusi.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

3247.

Skrej, putniņ, mežu malu
Ar mazo grāmatiņ',
Aiznes manai māmiņai
Simtu labu vakariņ'.
133 [Palsmanē (Palsmaņa pag. Vlk)].

3248.

Smilgā rasa tā nestāv,
Kā stāvēja ābolā;
Tēvam bērni tā nemīl,
Kā mīlēja māmiņai.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

3249.

Spīdi spoži, mēnestiņi,
Par atmatu atmatām,
Ik vakara es tecēju
Pie tās savas māmulītes.
199 [Veczvārdē (Zvārdes pag. Kld)].

3250.

Tam pašam vecam būt,
Kas māmiņu vecu sauc:
Mātei galva apputējse,
Driķu miltus sijājot.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

3251.

Tautās iešu, līdza vešu
Savu vecu māmulīti,
Neatstāšu brālīšos
Māršiņām niecināt.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

3252.

Te saulīte rītā tek,
Te atkan vakarā;
Atkan mana māmuliņa
Ik dieniņas vecumā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Situ koku pie kociņa,
Lai tek saule vakarā;
Tā tek mana māmulīte
No jaunuma vecumā.
327 [Taurkalnē un Jaunjelgavas apkārtnē (Taurkalnes pag. B un Jaunjelgavas Jk apkārtnē)].

3253.

Tek saulīte vakarā,
Iet māmiņa vecumā;
Steidziet, bērni, jautājiet
No māmiņas padomiņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

- 027 -

3254.

Tek upīte viču viču,
Manis līdza aicināja;
Tec, upīte, viena pate,
Manis rauda māmuļīte.
179 [Vecsieksātē (Sieksātes pag. Azp)].

3255.

Tec, saulīte, nebrien dubļu,
Gana dubļu bridējiņu;
Neej, māmiņ, neej maltu,
Gana meitu malējiņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Kā saulīte dubļus brida?
Gana dubļu bridējiņu;
Kā māmiņa malti gāja?
Gana meitu malējiņu.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

3256.

To celiņu rītā gāju,
To celiņu vakarā;
Tās māmiņas rītā saucu,
Tās atkal vakarā.
119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)].

3257.

Vai domā, māmuliņa,
Ka man tevis žēl nebija?
Cik es tevi iedomāju,
Tik es gauži noraudāju.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

3258.

Vēl', māmiņa, tu man labu,
Ļaudis labu nevēlēja,
Ļaudis labu nevēlēja, -
Nātras krūmu mežmalā.
71 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

3259.

Viegli minu rītiņā,
Lēni durvis virināju,
Lai gul mana māmuļīte
Vakarēju gulumiņu.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

3260.

Velē baltu, ko velē,
Mātes kreklu izvelē:
Māte viesu mielotāja,
Pie galdiņa sēdētāja.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

3261.

Vērpu vilnas kodeliņu,
Ar māmiņu runādama;
Mīksta vilnas kodeliņa,
Jauka mātes valodiņa.
412 [Unguros (Ungurmuižas pag. D)].

3262.

Veca mana māmuļīte,
Bet raženi turējās:
Brūvē alu, cep maizīti,
Slauka namu, istabiņu.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

3263.

Veca mana māmuliņa
Kā veca ragainīte,
Sēd galviņu nodūruse
Kā ruden(i) miežu vārpa.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 226 [Kandavā (Tl)].

3264.

Veca mana māmaļiņa
Kā vecā vecainīte;
Vecainē rudzi auga,
Kas no manas māmaļiņas?
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

3265.

Veca mana māmulīte,
Laiks tai bija vecai būt:
Dēlu dēli arājiņi,
Meitu meitas malējiņas.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

3266.

Veca mana māmuliņa,
Nespēj ganu pavadīt;
Vēl tu būsi vedeklai
Rīta māļa malējiņa.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3267.

Veca mana māmuliņa,
Smiltīs pēdu nepazina;
Mauriņā vien pazina
Rīta rasas birumiņu.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

3268.

Visu celiņ' i nogāju,
Ar māmiņu runādama,
Tad i vēl nesacīju
Visa sava ļaunumiņa.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

- 028 -

3269.

Celies, mana māmuliņa,
Necelies vaidēdama,
Ne es tevi malti cēlu,
Pasprēd' tievu dzīpariņu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3270.

Citi ļaudis to vien teica,
Ka man vāja māmulīte;
Es meitiņa kā liepiņa,
Kopju vāju māmulīti.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

3271.

Cits ar naudu lielījās,
Cits ar savu māmuliņu;
Kam naudiņa, tas bagāts,
Kam māmiņa, tam slavīte.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

b) Māte daždien arī sīva, barga, bērnus mācīdama, rādama. Meita žēlojas par māti

3272.

Bari mani, māmuliņa,
Bari mani maliņā,
Bari mani maliņā,
Kur ļautiņi nedzirdēja.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

1. Nebar mani, māmuliņa,
Pagalmā stāvēdama;
Bar labāk ustabā,
Lai ļautiņi nedzirdēja.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

3273.

Es mātei viena meita,
Es lielā, es mazā:
Es lielā darbiņā,
Es mazā ustabā.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

3274.

Dod, Dieviņi, tautām jāt,
Lai es varu līdzi jāt:
Es nevaru vairs iztapt
Priekš tās vecas māmulītes.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

3275.

Gŗūta mana dzīvošana,
Dieviņš žēlo nomirušus:
Tētiņš mani nemīlēja,
Māmuliņa nicināja.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

3276.

Kāda Dieva es nelūdzu,
Kāda Dieva palīdziņa,
Mana paša māmuliņa
Mūžam laba nevēlēja.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

3277.

Kam, lietiņis, smalks noliji,
Kam rasiņu padarīji?
Kam, māmiņa, mani rāji,
Kam kauniņu padarīji?
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

3278.

Kam, māmiņa, man' auklēji,
Kad es lieti nederēju?
Būt' metusi jūriņāi,
Es būt' jūras gaigaliņa.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

3279.

Kam, māmiņa, man' auklēji,
Kad es tev nemīlēju?
Kam ar kāju nenospēri,
Neiemeti ūdenī?
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

3280.

Kam, māmiņa, ta(d) nerāji,
Kad es biju rāšanā?
Ko, māmiņa, nu darīsi,
Nu rīkstīti pušu laužu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

3281.

Kur, māmiņa, mani liksi,
Kad es lieti nederēju?
Uzvelc man baltu kreklu,
Cel aiz loga saulītē,
Lai saņem tie ļautiņi,
Kam vajaga cūkganiņa.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

3282.

Kur sīva bitīte, salds medutiņis;
Kur dzedra māmiņa, tikušas meitas.
220 [Dursupē (Zentenes pag. Tl)], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 029 -

3283.

Laimei sūdzu raudādama,
Ka man barga māmuliņa;
Man Laimiņa atbildēja:
Vēl bargāka sveša māte.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

3284.

Ļaužu ļaužu es bērniņš
Par māmiņas rājumiņu;
Būtu ļaužu, vai nebūtu,
Būt' māmiņa nerājuse?
6 [Annas muižā (Ķēču pag. Rg)].

3285.

Lietā būšu es, māmiņa,
Ja tu mani lietā liksi:
Apvilkusi baltu kreklu,
Izcel mani saulītē.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

3285¹.

Māmuliņa mani sauca:
Meitiņ mana, nelietīte!
Lieta būšu, māmuliņa,
Kad Laimiņa lietā liks.
421 [Taurupes pagastā (Rg)], 138 [Trikātā (Trikātas pag. Vlk)].

3286.

Māmulīte mani sauca:
Meitiņ mana, nelietīte!
Pagaid', mana māmulīte,
Būšu lieta, kad uzaugšu.
3011 [Pomušas un Ārdzes pagastos (Ceraukstes pag. B)].

3287.

Māte mani auklēdama
Vēl vārnām, žagatām;
Es uzaugu kundziņam
Atslēdziņu nēsātāja.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

3288.

Māte mani gauži rāja,
Izrājusi, niecināja.
Kam, māmiņa, gauži rāji,
Kad gribēji niecināt?
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)], 189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

3288¹.

Mana paša māmuļiņa,
Paša ļauna, paša laba:
Pate mani sabārusi,
Pat' ar labu labināja.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

3289.

Man' māmiņa izauklēja,
Nelietīti domādama;
Es izaugu māmiņai
Pats maizītes devējiņš.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

3290.

Man' nerāja māmuliņa,
Vienu meitu dēvēdama;
Rāj, māmiņ, neraug' vienas,
Māc' labam darbiņam.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3291.

Nerāj mani, māmulīt,
Es nav tava norājama;
Ņem dēlam līgaviņu,
Rāj apkārt staigādama.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

3292.

Nerāj mani, māmuliņa,
Lai es augu nenorāta;
Gan būs man tautiņās
Diži, mazi rājējiņi.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

3293.

Nerāj mani, māmuliņa,
Lai es augu nenorāta;
Tu jau mani tāpat dosi
Līgaviņas kūlējam.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

3294.

Nevar vaira laivas irt,
Izsīkusi Daugaviņa;
Nevar vaira tautas rāt
Par māmiņas rājumiņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

3295.

Neviens putnis tā nedūc,
Kā dūc meža balodītis;
Neviens mani tā nerāj,
Kā rāj mani māmulīte.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

3296.

Nīdēj' mani tēvs māmiņa,
Nīd bāliņa līgaviņa;
Nīdēdama es iekāpšu
Tautu dēla kamanās.
135 [Smiltenē (Smiltenes pag. Vlk)].

- 030 -

3297.

Nīdi, nīdi, māmulīte,
Gan tu mani iznīdēsi,
Gan tu mani iznīdēsi,
Pate gauži noraudāsi.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

3298.

Pūta, pūta rīta vējš,
Nu padeva ziemeļam;
Rāja, rāja tēvs māmiņa,
Nu padeva tautiņām.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

3299.

Rāj, māmiņa, bar, māmiņa,
Gan tu mani nožēlāsi:
Ne tev cita meita bija,
Ne atvedi vedekliņas.
317 [Lindē (Birzgales pag. Rg)].

3300.

Rāj, māmiņ, vai nerāj,
Nebūs tava rājumiņa;
Rās tautiņas otru kārtu
Pa savam prātiņam.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

3301.

Rāj, māmiņa, citas meitas,
Lai es augu nerājama,
Lai es augu nerājama
Rātam tēva dēliņam.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

1. Nerāj mani, māmuliņa,
Lai es augu nerātnīte,
Lai es augu nerātnīte
Nerātnīša dēliņam.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

3302.

Saule, saule, nebrien dubļus,
Diezgan dubļu bridējiņu;
Māte, māte, nerāj meitas,
Diezgan meitu rājējiņu.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

1. Nepūtiet, ziemas vēji,
Gana vēju pūtējiņu;
Nerājiet, bāleliņi,
Gana tautu rājējiņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

3303.

Šorīt agri saule lēca
Pa visim rītiņim;
Šorīt sīva māmuļīte
Pa visām reiziņām.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

3304.

Tec, saulīte, nebrien dubļu,
Gan ir dubļu bridējiņu;
Ai māmiņa, nevēl' ļauna,
Gan ir ļauna vēlētāju.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

c) Māte bērnus paviegli audzina, sevišķi lutina vienīgo meitu. Meitas netikušas, slinkas

3305.

Vai māmiņa, tavas meitas
Vakarēju gulējumu:
Krēsli, beņķi necelēti,
Istabiņa neslaucīta,
Istabiņa neslaucīta,
Mēslu čupa pabeņķē.
235 [Abavas muižā (Grenču pag. Tk)].

3306.

Drīzi mani drīzināja
Savis tēvis, māmuliņa;
Viņi drīzi drīzināja,
Es izlēņi darinājos.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

3307.

Es māmiņai viena meita,
Krējumiņa laizītāja;
Kuŗš puisītis mani ņems,
Lai kaŗ ķērni vadzītī.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)], 1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

3308.

Es māmiņai viena meita,
Lētumā uzaugusi,
Kuŗš puisītis mani jēma,
Lai jem līdza kalponīti.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

3309.

Es mātei viena meita,
Pavaļā uzauguse;
Kuŗš puisītis mani ņēma,
Lai vij gaŗu pātadziņu.
216 [Ventspilī].

3310.

Es māmiņai viena meita,
Es darīju, ko gribēju:
Pienu ēžu, pienu dzēru,
Pienā muti nomazgāju.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

- 031 -

3311.

Es māmiņai viena meita,
Visa laba gribētāja:
Ik rītiņus pien' ar maizi,
Uz palaga kājas āvu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

3312.

Es redzēju tai ciemā
Māti jaunu, meitu vecu:
Māte ganu vadītāja,
Meita viesu mielotāja.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3313.

Kur, māmiņa, tavas meitas,
Pate slauki istabiņu?
- Manas meitas kambarī,
Raksta zīda nēzdodziņu.
- Nava tiesa, tavas meitas
Vakarēju gulumiņu.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

3314.

Laiska mana māte bija,
Laisk' es meita pakaļā;
Dod, Dieviņ, man atrast
Vēl laiskāku vīramāti.
17 [Ķēčos (Ķēču pag. Rg)].

3315.

Māmiņai piecas meitas,
Visas piecas ceplī gul;
Jau tā paša diženā
Pašā cepļa dibenā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

3315¹.

Māte mani mīļi tura
Par visām meitiņām:
Ik vakara sviest' ar maizi,
Jauns puisītis klātgulēt.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

3316.

Māte meitu audzināja
Kā gosniņu laidarā;
Kuŗš puisītis tādu ņems,
Lai vij ašu pātadziņu.
231 [Stendē (Stendes pag. Tl)].

3317.

Māte savu meitu sauc,
Kā vistiņa tekādama;
Meita gāja kā runcītis
Vecas mātes aizkrāsnē.
188 [(?)].

3317¹.

Palaid mani, māmuliņa,
Kā jau biji palaidusi:
Trīs reizītes kreklu vilku
Vienu pašu mazgājumu.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

3318.

Pērnvasaru māmiņai
Spītēdama vien dzīvoju;
Māmiņai spītēdama,
Pats sevim saspītēju.
226 [Kandavā (Tl)].

3319.

Pilns stallīts man aitiņu,
Vilku laižu tīrumā;
Piln' ustaba man meitiņu,
Pate slauku ustabiņu.
410 [skat. 3301. (Pilskalnes pag. Il)].

3320.

Še meitas vecākas, ne pate māte:
Še māte meitām krēsliņu cēla.
198 [Saldū].

3321.

Tā māmiņas vaina bija,
Ka es augu netikuse:
Kam tā ņēma kalponīti,
Mani lēti audzināja.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

3322.

Tā, māmiņa, tava vaina,
Ka es slinka, maģtikuse:
Kam tu pate dubļus bridi,
Mani slinku audzināji.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

3323.

Tā puķīte dūņu smaku,
Kas aug viena ezerā;
Tā meitiņa netikuse,
Kas aug viena māmiņai.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

3324.

Viena pate mātes meita,
Laba vien gribētāja:
Baltas putras ēdājiņa,
Runkainīšu nesātāja.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

★

- 032 -

37613.

Ok Dīvaņi, kai tam lab',
Kas pi sovas muomuliņas:
Kas dīņaņas gluda golva,
Kas svādīņas bazneicā.
194 [Krāslavas D].

37614.

Ak tu mana māmulīte,
Kad es tevis aizmirsīšu:
Vieglas bija tavas rokas,
Mani mazu auklējot.
Tad es tevis aizmirsīšu,
Kad es tevis neredzēšu.
443 [Turlavas Kld].

37615.

Auklej mani, muomuliņa,
Pi mutītes pīlykuse;
Ka pošai navajag,
Byus svešim maldynuot.
357 [Rudzētu D].

37616.

Augsti kolni, gari meži
Da munai māmiņai;
Pūrus brydu pa ceļim
Da sovai māmeņai;
Da svešai naguojuse
Ni sausom kuojiņom.
18 [Andrupenes Rz].

37617.

Bolta kaļča, bolts snīdziņš,
Mīls tāvs, muomuļiņa;
( Mīls tāvs, muomuļiņa,)
Obi vīnu mīlumiņ'.
389 [Silajāņu Rz].

37618.

Baŗo mani tēvs māmiņa,
Baŗo pieci bāleliņi;
I tad vēl nevarēja
Bez tautieša pabaŗot.
358 [Rugāju Abr].

37619.

Bija man četri dēli,
Būs man četras vedekliņas:
Ančam Grieta, Lauram Kača,
Jēkabam Madaliņa.
241 [Lubānas Md].

37620.

Bitīt, tavu vieglumiņu
Baznīcāji dedzināja;
Māmiņ, tavu labumiņu
Līdz mūžiņa galiņam.
147 [Jaunlaicenes Vlk].

37621.

Bitīt, tavu šuvumiņu,
Skaisto vaska gabaliņu;
Māmiņ, tavu auklējumu,
Skaisti balti bāleniņi.
241 [Lubānas Md].

37622.

Ceļu gāju, gŗūt' redzēju,
Nesacīju māmiņai,
Lai tā mani neraudāja,
Nežēloja kumeliņu.
200 [Kuldīgas Kld].

37623.

Darbos gāju gŗūt' redzēju,
Bet neteicu māmuļīti,
Lai tā, mani žēlodama,
Nedo jaunu tautīnās.
39 [Bārtas Lp].

37624.

Cik putņeņam dzīduošonas,
Kai nu poša pavasara;
Cik mjaiteņai dzeivuošonas,
Nu ganeņu da tauteņu.
182 [Kaunatas Rz].

37625.

Da ceļimi pūru bridu,
Da sovaji māmeņai;
Da svešaji naītum
Sausajomi kuojeņom.
143 [Jāsmuižas D].

37626.

Dēlu māte ziņu sūta,
Nevar dēlu savaldīt:
Šovasar saraustījis
Treju stangu iemauktiņus.
282 [Nīcas Lp].

37627.

Dzieržu sovu muomuliņu
Aiz puriņa, aiz mežiņa runojūt.
Navarēju dativēt:
Par puriņu dziļš iudens,
Apleik lels leikumeņš.
605 [Skolas].

37628.

Dzeivojīt, bruoleliņi,
Globojīt muomuliņu;
Es aizīšu tautiņuos,
Tur man cyta muomuliņa.
389 [Silajāņu Rz].

- 033 -

37629.

Es māmiņas mīļi lyudzu
Ap mutīti glaudeidama:
Ka jei mani izaudzēja,
Pi mutītes dalykus'.
326 [Preiļu D].

37630.

As sovai māmiņai
Nikā loba nadarīju:
Karotītes nomazgāj'se,
Pieri vien balināju.
268 [Mētrienas (Ļaudonas-Odzienas) Md].

37631.

As izaugu pi māmeņas,
Kai sorkona bryuklineitja;
Tautas nuocja, tautas braucja,
Mani saucja bryuklineiti.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

37631¹.

Es izaugu pi māmeņas,
Kuo ūdzeņa bryukluojā;
Es izaugu kuo līpeņa,
Nūzīdēju kuo īveņa.
315 [Pilskalnes Il].

37632.

Es mātei pirmā meita,
Pirmā māļa malējiņa:
Man pieder mātes pūrs,
Mātes baltas vilnānītes.
290 [Ogres C].

37633.

Es māmiņai vīna meita,
Etslēdziņu nosuotuoja;
Etslēdziņu nosuotuoja,
Reita mīga gulātuoja.
466 [Vārkavas D].

37634.

Es mātei viena meita,
Visu gadu ganos gāju;
Pie puišiem gulētāja,
Baltas putras ēdājiņa.
545 [Krustpils D apr.].

37635.

Es mātei viena meita,
Visa laba gribētāja:
Labu ēst, labu dzert,
Labu vilkt mugurā.
605 [Skolas].

37636.

Es mātei viena meita,
Visu labu gribētāja:
Sviestu, pienu ēdājiņa,
Kunkulīšu strēbējiņa.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

37637.

Es puoršķēļu adateņu,
Kurynavu ustubeņu,
Ka muomeņa nasasoltu,
Vacys dīnys dzeivuodama.
143 [Jāsmuižas D].

37638.

Es redzēju tai ciemā
Māti jaunu, meitu vecu:
Māte ganu vadītāja,
Meita viesu mielotāja.
75 [Cirgaļu (Aumeisteru) Vlk].

37639.

Es savai māmiņai
Viena pate meita biju;
( Viena pate meita biju,)
Kā jumprava vien staigāju.
605 [Skolas].

37640.

Es uzaugu pie māmiņas,
Ciemā nakti negulēj'ša.
Kas māmiņai vietu taisīs,
Kas aprausīs uguntiņ'?
Es māmiņai vietu taisu,
Es aprausu uguntiņ'.
94 [Dunikas Lp].

37641.

Gona dzīžu, gona raužu,
Nadzierd muna muomuleņa.
Kab dzierdātu muomuleņa,
Byutu lelys žālobeņis.
593 [Rēzeknes apr.].

37642.

Glaudies gludi, Rozulīte,
Liecies zīļu vainadziņu:
Cielaviņa ligzdu dara
Tavā matu galiņā.
605 [Skolas].

37643.

Globoj, bērniņ, tuo mani,
Kuo globuoju tevi mozu:
Īteidama, izteidama
Boltejūs polagūs.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

- 034 -

37644.

Ira kvīšu, ira mīžu,
Auzu pylni orūdeņi;
Ir maņ tāvs muomuliņa,
Pylnas acis asariņu.
389 [Silajāņu Rz].

37645.

Ik reiteņa laksteigola,
Syt pūreņa maleņā;
Ik boguota tautu meita,
Raud galdeņa galiņā.
89 [Dricēnu Rz].

37646.

Ik vokora laksteigola,
Sit pureņa maleņā;
Ik vokora mun' māmeņa
Manis gauži nūrauduoja,
Dzierdēj mani dzīdojūt,
Nasagaida atejūt.
465 [Varakļānu Rz].

37647.

Iz vacainis sylta sauļa,
Kab ilguoki ganējusja;
Pi mameņas loba dzeive,
Kab ilguoki dzeivuojusi.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

37648.

Īt saulīte, īt māmiņa
Par pogolmu runuodama;
Nu tuolīnes nepazynu,
Kura muna muomuliņa.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

37649.

Kā kokiem lapas birst,
Tā māmiņai asariņas;
Kā kokiem skaidas lec,
Tā māmiņai valodiņas.
197 [Krotes Lp].

37650.

Ka man byutu putna spuorni,
Tuos bitītes vīglumeņš,
Es aizskrītu tū maliņu,
Kur ir muni tāvs māmiņa.
466 [Vārkavas D].

37651.

Ka satyktu sovu muoti
Ūlneiceņas galeņā,
Es atstuotu jaunu sīvu,
Vastu muoti ustobā.
174 [Kārsavas Ldz].

37652.

Kab, sauleit, tu tī izlāktu,
Kur vakar nūrīteji;
Kab tej muna muomuleņa
Šūdīn jaunu pīdzymus'.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

37653.

Kam maņ taida ļaudaviņa,
Kai muna i muomuliņa;
Uobuliņa skaistumiņu,
Kai bitītes vīglumiņu.
604 [Dažādi iesūtītāji].

37654.

Kod par lūgu pasavēru,
(Tod) saulīti īraudzeju;
Kod māmiņu īdūmuoju,
Tod (es) gauži nūrauduoju.
18 [Andrupenes Rz].

37655.

Kam, māmiņ, audzināj',
Bērzu birzi sētiņā?
Meitu dēļi audzināj',
Kur gulēt dienasvidu.
197 [Krotes Lp].

37656.

Kam, māmiņ, man' auklēji,
Kad tev pašai nevajag?
Svešai mātei viegla diena -
Ne šūpoj'se, ne auklēj'se.
358 [Rugāju Abr].

37657.

Kas bērziņam no lapiņām?
Tikai zemi trūdināja;
Kas māmiņai no meitiņas?
Svešai mātei viegla diena.
36 [Balvu Abr].

37658.

Kas kaitēja man dzeivuot
Pi eistuos muomuliņas?
Bites saņ duorziņā,
Tautas zvona pogolmā.
466 [Vārkavas D].

- 035 -

37659.

Kas sliņķim kājas āva,
Kas sedloja kumeliņu?
Māte sliņķam kājas āva,
Tēvs sedloja kumeliņu.
355 [Rucavas Lp].

37660.

Kaut tā mana māmuliņa
Otrreiz jauna piedzimusi,
Satītum valodiņu
Mīkstajās villainēs.
198 [Krustpils D].

37661.

Klausīšu māmeņas patacādama,
Poša tecēš' nomā, poša ustobā,
Taidi gūdi nomā, taidi ustobā.
143 [Jāsmuižas D].

37662.

Ko rājies, māmulīte,
Kas tev vecu nobāra?
Lai bāra tie bērniņi,
Kas paliks pakaļā.
281 [Neretas Jk].

37663.

Kumeļā, dēliņā -
Tur mātei lieli prieki:
Zviedz kumeļš, dzied dēliņš,
Māte prieku nevarēj'.
378 [Seces Jk].

37664.

Kaimiņiem redzējums,
Māmiņai audzējums;
Tālejam tautiešam
Būs dižena malējiņa.
146 [Jaungulbenes Md].

37665.

Ai kūceņ, tovu zaļū skaistumeņu,
Ai māmiņ, tovu meilumeņ!
Nu kūciņa skaists zareņš,
Nu māmeņas meils vuordeņš.
389 [Silajāņu Rz].

37666.

Loba beja māmiņa,
Lobas man vajadzēja,
Ēžu pīnu, ēžu gaļu,
Soldovinka pasadzēru.
314 [Pildas Ldz].

37667.

Lobuok kab maņi māmeņa,
Par laipeņi īmatusja,
Kod byut pati puorguojusja
Sausajom kuojeņom.
174 [Kārsavas Ldz].

37668.

Lobuok byutu es numyrus(e)
Nakai muna muomuleņa;
Nabyut mani sveši ļauds
Ik reiteņu ryudynuojuš'.
143 [Jāsmuižas D].

37669.

Lai bij skaista, kas bij skaista,
Man' māmiņa, tā bij skaista.
Kad es viņu ieraudzīju,
Tad pārgāja man' bēdiņa.
172 [Kārķu Vlk].

37670.

Ļaužu māt, ļaužu māt,
Ej, apraugi mūsu māti!
Mūsu māte atsagula
Vakariņu neēdusi.
241 [Lubānas Md].

37671.

Muojuos eju, muojuos eju -
Kos gon mani muojuos gaida?
Mana eistuo muomuliņa,
Tei mani muojuos vīnmār gaida.
503 [Višķu D].

37672.

Māmeņ muna, mīļvuordeitja,
Mīļi mani auklējus':
Iz celeišu izlykdama,
Pi muteitis dalykdama.
326 [Preiļu D].

37673.

Māmiņ, muna mīlīguo,
Tev mīlīga volūdiņa:
Tev mīlīgi runojūt,
Bierst maņ gaudas asariņas.
326 [Preiļu D].

37674.

Māmiņ' mani tā sargāja,
Kā sirsniņu azotēji:
Ne naksniņu negulēja,
Ne kājiņas neapāva.
183 [Kazdnagas Azp].

37675.

Māmeņai vīna meita,
I tej poša natikļeitja:
Reiteņā cālusīs,
Uz pologa kuojis ova.
143 [Jāsmuižas D].

- 036 -

37676.

Mana balta māmuļiņa
Mani mīļi audzināja:
Ir rītiņa klāt tecēja,
Mani mīļi modināj(a).
127 [Grostonas Md].

37677.

Mana mīļa māmuliņa
Mani labi audzināj':
Pate manim svārkus šuva,
I krekliņus balināj'.
439 [Trikātas Vlk].

37678.

Mana balta māmulīte,
Tev nebija mani rāt;
Kad es augšu, tevi rāšu,
Tu staigāsi raudādama.
378 [Seces Jk].

37679.

Mana balta villainīte,
Vai es tevis nevelēju?
Mana mīļa māmuliņa,
Vai es tevis nemīlēju?
184 [Ķēču Rg].

37680.

Mana veca māmuļīte,
Kā es tevi aizmirsīšu?
Neredzēšu staigājam,
Nedzirdēšu runājam.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

37681.

Man māmiņa maz' esot,
Zābaciņus šūdināja;
Mīl šūdin, māmuliņa,
Mīl es liela izauguse.
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

37682.

Māte dēliņu auklēja,
Kā saulīte zirņu ziedu;
Dēliņš sirdi audzināja,
Kā aso zobeniņu.
281 [Neretas Jk].

37683.

Māte mani audzināja,
Kā liepiņu dārziņā:
Lai es augu smuka, daiļa,
Kā rozīte dārziņā.
39 [Bārtas Lp].

37684.

Mana mīļa māmulīte,
Mani mīļi audzinā(ja);
Izšūpoja, izauklēja,
Atdod tautām rūdināt.
56 [Birzgales (Lindes) Rg].

37685.

Māt, māt, es tovs dēls,
Kā tu man nepazin?
Es mazes Jaraniš,
Kas dzīve kārklane.
445 [Ugāles Vp].

37686.

Muote, muna muomuliņa,
Na tei muna myuža muot(e);
Tei bej muna myuža muote,
Kur dēliņu audzinuoja;
Kur dēliņu audzējuse
Pa munam pruotiņam.
358 [Rugāju Abr].

37687.

Māte māte, man ar maizes,
Es ar biju tavs bērnīns,
Tāpat tev skaidas lasu
Apār tev ružināju.
470 [Vecates Vlm].

37688.

Maņ māmiņa moz' auklēja,
Kai saulīte zierņu zīdu:
Izteidama, īteidama
Boltajuos vylnainēs.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

37689.

Mīļi mani māt' audzēja,
Skaišķi mani darināja;
Lai ar mīļi audzināja,
Šķitās pati maldināta.
545 [Krustpils D apr.].

37690.

Mīļi māmeņa auklēja,
Mīļi kuoŗa šyupuleiti;
Svešai muotei vīgla dīna,
Ni šyupuoja, ni auklēja.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

37691.

Mīli, māmeņ, mani auklēji,
Mīli kuori šyupeleiti;
Aiz mīluos auklēšonas
Mīlu vuordu nadzierdēju.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

- 037 -

37692.

Māmiņ' mani izauklēj'se,
Kā saulīte zirņu ziedu;
Izauklēj'se, izglabāj'se,
Lietā vien nelikuse.
Liks lietā sveša māte,
Būs tai daži ļauni vārdi.
209 [Lauberes (Lauberes-Ozolu) Rg].

37693.

Ne naksniņas nedrīkstēju
Ciemiņos pārgulēt;
Kas mātei vietu taisīs,
Kas tēvami kājas aus?
355 [Rucavas Lp].

37694.

Nav saulīte nogājusi -
Rasa zāles galiņā;
Nav māmiņa nomirusi -
Pilnas acis asariņu.
378 [Seces Jk].

37695.

Neaugši saule i līgoj',
Ar rociņu nepasniedzu;
Ne tāl' ir man' māmiņa,
Nevarēju klātu tikt.
241 [Lubānas Md].

37696.

Nemirst', mana māmuliņa,
Izved mani tautiņās,
Lai man nāca no tautām,
Vēlēj' kādu vēlēdama.
452 [Užavas (Zīras) Vp].

37697.

Nerāji, māmiņa,
Meitu vakarā:
No rīta celdamies,
Nerasi meitu.
214 [Lažas Azp].

37698.

Nivīns putniņš tai nav mīļš,
Kai ir mīļš ceirulīts;
Nivīnam nāsu es tik mīļa,
Kai es asu māmeņai.
551 [Ludza Ldz apr.].

37699.

Nu saknītes lozda zīd,
Na nu lozdas viersyunītes;
Nu sirsninas es i mīlu
Sovu tāvu, muomuļiņu.
143 [Jāsmuižas D].

37700.

Paldies saku tev, māsiņa,
Pa to vieglu lolojumu;
Uz akmeni nesēdēja,
Mani mazu lolodama.
398 [Skrundas Kld].

37701.

Par māmiņu vien domāju,
Kā par sēni mežmalā;
Kad pietrūka padomiņa,
No māmiņas pavaicāju.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

37702.

Man patyka tāva sāta,
Dzymtuo dyumu ustobeņa;
Dūd, Dīveņ, man myužeņu
Šai sātā i nūdzeivuot.
35 [Baltinavas Abr].

37703.

Kas kaitēja atvasei,
Pie bērziņa šūpojot;
Kas kaitēja meitiņai,
Pie māmiņas dzīvojot.
79 [Daudzeses Jk].

37704.

Raudāt raud tā meitiņa,
Trīcēt trīc villainīte;
Sēd galviņu nokārusi
Kā rudeni miežu vārpa.
82 [Demenes Il].

37705.

Saņem mani, māmuliņa,
Kad es nācu piekusus';
Pacel krēslu, nesēdēš(u),
Saņem jauku valodiņ'.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

37706.

Saulīt sylta, māmiņ mīla,
Kab vysam myužiņam!
Napītryuktu mīlu vuordu,
Ni gotovu gabaļiņu.
174 [Kārsavas Ldz].

37707.

Solts lūkim upeits tak,
Caur zariņim Daugaviņa.
Dzeitum laivu, dūtum rūku,
Kab māmiņa naradzātu;
Kab māmiņa naradzātu,
Kab jei gauži narauduotu.
170 [Kapiņu D].

- 038 -

37708.

Skaistu dēleņu auklēju,
Dzīduodama, šyupuodama;
Ka izauga šys dēleņš,
Gauž' māmeņu ryudynuoja.
143 [Jāsmuižas D].

37709.

Skaista saulīte uzlēce,
Bet na vysam myužiņam.
Meila beji tu, māmiņa,
Bet na vysam myužiņam.
Skaists bej muns augumiņš,
Bet na vysam myužiņam.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

37710.

Skrien, bitīte, uz to malu,
Kur ir mana māmuļiņa,
Atnes man mīļus vārdus
No īstās māmuļiņas.
194 [Krāslavas D].

37711.

Skrīņ, biteit, uz tū pusi,
Kur guļ muns tāvs ai muoti,
Aiznes munam tāvam, muotei
Simtu lobu vakareņi.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

37712.

Smylga auga otvorā,
Es izaugu pi māmeņas;
Smylga rosas napanesja,
Es māmeņas meilu vuordu.
465 [Varakļānu Rz].

37713.

Svešai muotei svešs bērniņš,
Kai zaraiņa uobelīte;
Sov' māmiņai sovs bērniņš,
Kai sirsniņa ozūtē.
389 [Silajāņu Rz].

37714.

Šauj (=šaut), māmiņa, rāj tu mani,
Kamēr tava rājamā;
Kad rīkstītu pušu lauzīš',
Nebūs tava rājamā.
306 [Patkules Md].

37715.

Šaut, māmiņa, rāj, māmiņa,
Nedod man savas vaļas,
Lai kaunā nepalika
Mans mazais augumiņš.
241 [Lubānas Md].

37716.

Tik upītes straujumiņ(a),
Kā ruden(i), pavasar';
Tik māsiņ(i) labas dzīves,
Kā pie savas māmuliņas.
545 [Krustpils D apr.].

37717.

Vai, upīte, tevis dēļ
Naīt muņa muomuliņa?
Puori brist - dziļš yudins,
Apkuort, leli leikumiņi.
326 [Preiļu D].

37718.

Vaļa man beja vaļuotīs
Pi tuos sovys muomulenis:
Var mīdzeņus izguļēt,
Var darbeņus pastruoduot.
314 [Pildas Ldz].

37719.

Vysu celeņu nūguoju
Ar māmeņu runuodama,
Vēl es puses naizrunuoju
Jau sirsniņa pušu pleist;
Ka byut vysu izrunuojus',
Byut i poša nūmyrus'.
170 [Kapiņu D].

37720.

Visi kakti tukši, salti,
Nav māmiņas istabā;
Visi silti, visi jauki,
Kad māmiņa istabā.
358 [Rugāju Abr].

37721.

Vīgli guoju, vīgli spēru,
Vīgli duras vyrynuoju,
Lai tei muna muomuliņa
Nu mīdziņa nazacaltu.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

37722.

Viena biju, viena pate,
Es savai māmiņai;
Es kā viena magonīte,
Bāleliņu sētiņā.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

- 039 -

37723.

Vīna poša māmeņai,
Vysa loba gribātuoja:
Pīnu ēžu, pīnu dzēru,
Suleņuos mozgovūs.
326 [Preiļu D].

37724.

Viena pate es meitiņa,
Kā rozīte dārziņā;
Durvīm klinģi nodiluši,
No tautieša virinot.
605 [Skolas].

37725.

Viena pati man māsiņa -
Kam to dot, kam nedot:
Vai sudraba kalējam,
Vai zemītes arājam?
Labāk dot arājam,
Ne sudraba kalējam.
605 [Skolas].

37726.

Viena pate zemenīte
Stāv kalnīna galīnā;
Viena pate mātes meita
Aug māmīnas kambarē.
192 [Kosas C].

37727.

Zaļa prīde, zaļa egle,
Obas vīnu zaļumiņ';
Mīļa muote, mīļa saule,
Obas vīnu mīļumiņ.
389 [Silajāņu Rz].

37728.

Žēlumos es nevaru
Caur māmiņas sētu iet:
Rej sunīšī, dzied gailīšī,
Raud māmiņa malt iedama;
Raud māmiņa malt iedama,
Ar maģāma māsiņām.
39 [Bārtas Lp].

37729.

Žēlumā nevarēju
Gar māmiņas sētu iet:
Rej sunīši, dzied gailīši,
Raud māmiņa maltuvē,
Dzirnu milnu noķēruse.
94 [Dunikas Lp].

★

4. Vecāki pie bērniem novārtā

3325.

Ej, tētiņ, baro zirgus,
Dēli veci, piekusuši,
Dēli veci, piekusuši,
Tēvu mazu barodami.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

3326.

Es ar savu bāleliņu
Ne runāt nerunāju:
Kam tas ņēma bargu sievu,
Kam māmiņu raudināja.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

3327.

Es pats savu māmuliņu
No durvīm nobīdīju;
Man izauga kapiņā
Krūtīs zaļš ozoliņis.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

3328.

Es tev saku, bāleliņ,
Rāj tu savu līgaviņu!
Aiz ko mana māmuliņa
Ik vakara gauži raud?
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

3329.

Es tev saku, man' bāliņ,
Valdi savu līgaviņu;
Nevēl savu māmulīti
Ērķelēs sēdināt,
Ērķelēs sēdināt,
Asarām mircināt.
2071 [Ancē (Ances pag. Pg)].

3330.

Kas no brieža liela raga,
Ka nedzird taurējot;
Kas no mātes auklējuma,
Ka neredz vieglas dienas.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

3331.

Kas, tēviņi, tev kaitēja,
Tev dēliņi kalējiņi?
Dreijādami zārku taisa,
Zelta krustu liedināja.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

3332.

Kulti, malti es negāju,
Tēvu, māti turēdams;
Sūtīš' tēvu piedarbā,
Māmuliņu maltuvā.
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)].

- 040 -

1. Es negāju rijas kult,
Ni maltuves ritināt;
Sūtu tēvu piedarbā,
Māmuliņu maltuvē.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

3333.

Māte dēlu audzināja
Kā ziloji balodīti;
Izaudzēja mellu kraukli,
Kas actiņas izknābāja.
288 [Bornsmindē (Īslīces pag. B)].

3334.

Māte, dēlu auklēdama,
Šķitās pili mūrējot;
Dēliņš sirdi audzināja
Kā aso zobentiņu.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3335.

Māte dēliņ' i auklēja,
Pie mutītes pielikdama;
Raudādama maizes prasa
No dēliņa līgaviņas.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

3336.

Māte, dēlu lolodama,
Šķita pili būvējot;
Kad pārveda līgaviņu,
Prač par kalnu māmuliņa!
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

1. Māte, dēlu audzēdama,
Šķita pili būvējam;
Paaug dēls, pārved sievu,
Izdzen māti eglienā.
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

3337.

Mātei ķeša noplīsusi,
Bērniem maizi glabājot;
Bērniem ķeša noplīsusi,
Atslēdziņas glabājot.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

3338.

Maza maza man galviņa,
Pilna gudra padomiņa:
Ārā dzinu tēv' ar māti,
Mājās ņēmu arājiņu.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

1. Es gan zinu, ko darīšu,
Es pūriņa nedarīšu,
Dzīš' ārā bāleliņu,
Ņemš' iekšā arājiņu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3339.

Piecu dēlu māmuliņa
Pirtī ēda launadziņu;
Viendēliņa māmuliņa
Pie galdiņa istabā.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

3340.

Reti reti tā sētiņa,
Kam pie vārtu vītoliņš;
Reti reti tā meitiņa,
Kas mātei vietu taisa.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

3341.

Reti reti tie kociņi,
Kas aug ceļa maliņā;
Reti reti tie dēliņi,
Kas mātei maizi deva.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

3342.

Savu tēvu, māmuliņu
Silītē vizināju,
Kam tie mani nemācīja
Ragaviņas pataisīt.
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)].

3343.

Savu vecu māmiņu
Ganos raidīšu.
Došu vilnas ērkulīti,
Lai vērpj stāvu stāvēdama.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

3343¹.

Šūpo, māte, meitas bērnu,
Met dēliņu ūdenī:
Dos dēliņš dzedrus vārdus,
Dos dēliņa līgaviņa.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

3344.

Uica, man ir divi dēli,
Būs man divi vedekliņas;
Viena lamās, otra lādēs,
Dēliņš matus plucinās.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

3345.

Vecais tēvs avis gana,
Čab lapiņas staigājot.
Ārte, ārte, vecais tēvis,
Ne lapiņas čabināt.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

- 041 -

5. Dažādas dziesmas par vecāku un bērnu satiksmi

3346.

Ai bērniņi, ai bērniņi,
Glabāj't tēvu, māmuliņu!
Jūs Laimiņa izkaisīja,
Tēvs māmiņa salasīja.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

3347.

Ai Dieviņ, ai Dieviņ,
Vaidēt vaid māmuliņa:
Viena meita šūpulī,
Otra ļaužu valodās.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

3348.

Vai Dieviņu, nepieder
Ar māmiņu rājoties;
Šķir, Dieviņis, zaļu mauri,
Glabāj' manu augumiņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

3349.

Aiju manu cietu sirdi,
Vai bij koka, vai akmeņa:
Vakar bija div' bāliņi,
Es māmiņas nevaicāju.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

1. Ai tu manu sīvumiņu,
Ai otraju lepnumiņu:
Satikos div' brālīšus,
Nevienam nevaicāju,
Nevienam nevaicāju,
Ko dar' mana māmulīte.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

3350.

Apdzisa man guntiņa,
Atsagula māmuliņa.
Pirma guntiņu iepūtu,
Tad piecēlu māmuliņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

3351.

Auklējam mēs māsiņas,
Ko katrai Dieviņš deva:
Cita dēlu, cita meitu,
Cita savu bāleliņu.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

3352.

Dzeržu sovu muomuļeņu
Aiz upeitis runuojūt;
Puori bryst lels iudins,
Apleik īt lels leikums.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

3353.

Gŗūti šņāca tā priedīte,
Kam nav jauni atvasiņi;
Gauži raud tā māmiņa,
Kam nav dēli arājiņi.
232 [Talsos (Tl)].

3354.

Eisa man' gara dīna
Ar maiz'eitis' gabal'eņu;
Sylta man' solta dīna
Ar mām'eņis vylnuon'eiti.
4271 [Rēzeknes apr.].

3355.

Kab t'ej muna muomuļeņa
Sauļis myužu dz'eivuojus'e,
Napītryuktu mīlu vuordu,
Ni gotovu gabal'eņu.
4301 [Michailovā (Mērdzenes pag. Ldz)].

3356.

Kāds no siera aizlejiņš,
Kāds no znota mīļš vārdiņš?
No sviestiņa aizlejiņš,
No dēliņa mīļš vārdiņš.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

3357.

Kāpēc mani māte kūla,
Kāpēc mani raudināja?
Vai kājīnas tai neāvu,
Vai vietīnas netaisīju?
Vai tā bija nodomājsi
Projām dzīt tautīnās?
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

3358.

Kas gul'b'eiti balynuoja,
Ka na jyuris yudis'n'eņš?
Kas b'ērn'eņu lītā lyka,
Ka na tāvs, muomuļeņa?
424 [Barkavas pag. Rz].

3359.

Kas man' beja nadzeivuot
Pi eistuos muomuļeņis:
Kas dīnas gluda golva,
Kas svātdīnis bazneicā.
4221 [Asūnes pag. D].

- 042 -

3360.

Ko kliedziet, gulbēniņi,
Gan ir dziļi ezeriņi;
Ko raudiet, jūs bērniņi,
Dzīvs ir tēvs, māmuliņa.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

3361.

Kur skriedami, odu putni,
Bez saulītes vakarā?
Traucē, Dievs, modē, Dievs,
Maza bērna māmoļiņu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Es redzēju melnu odzi
Vidū gaisu zvērojam.
Sargi, Dievs, vairi, Dievs,
Mazu bērnu māmulīti.
224 [Kabilē (Kld)].

3362.

Līka liepa, līks ozolis,
Tie bij labi šūpoties;
Vecs tēviņis, māmuļīte,
Tie bij labi padomnieki.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

3363.

Māte, māte, rāj dēliņu,
Dēliņš grib savas vaļas:
Dēliņš grib ciema meitas,
Ciema meitas gredzentiņa.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

3364.

Māte mani mazu sauca:
Runga, runga, rezgalīte!
Es uzaugu liela meita
Kā Vāczemes magonīte.
348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3365.

Man' muomiņa izaukl'ēje
Uz c'el'iņa mātuodama;
Es' izaugu tuods v'eiriņš,
Kas ar kungu suonim s'ēd'.
422 [Līvānu pag. D].

3366.

Mozi bārni, moza bāda,
L'eli bārni, l'ela bāda:
Mozi bārni maizis prosa,
L'eli bārni sudabreņa.
426 [Sakstagala pag. Rz].

3367.

Pati māte līksti cirta,
Pati kāra šūpolīti;
Kad izaugu diža meita,
Tēvs tautām vēlētājs.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

3368.

Pīci, seši tāvam dāli,
Vīnys tāvam kumel'eņis,
Un tū pošu prodzāruši
Krūga golda gal'eņā.
426 [Sakstagala pag. Rz].

3369.

Priedes, egles tai mežā,
Nav neviena ozoliņa;
Tai mātei meitas vien,
Nava maizes arājiņa.
405 [skat. 363. (Dzirciema pag. Tk. Tiņķerē u.c. Kurzemē)].

3370.

Saul'eit sylta, pal'eigoi
Poš (koč) vokora cēlīneiti;
Mām'eņ, mīli parunoi
Poš (koč) myužeņa gal'eņā.
4271 [Rēzeknes apr.].

3371.

Šudin, muot'e, l'eita dīna,
S'edz palāku vylnuon'eiti;
Vai t'ev man'i žāl nab'eja,
Ka as' guoju rauduodama.
422 [Līvānu pag. D].

3372.

Skaista augu, bolta augu,
Na sovai mām'eņai:
Taut'eņuom rogonuom
Reita muoļa mal'ējeņa.
427 [Varakļānu pag. Rz].

1. Smuka, gara es izaugu,
Na savai māmeņai;
Ka sovai māmeņai,
Vēl smukuoka, vēl garuoka.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

3373.

Tāva, tāva tu d'ēl'eņ,
Nav t'ev tāva padūmeņa:
M'eitys juoja pīguļā,
Kum'el'eņus lūc'eidamys.
4261 [Ozolmuižas pag. Rz].

3374.

Tēva tēvu es redzēju,
Sava tēva neredzēju.
Es gribēju naudu sēt,
Viņš sacīja nedīgstot.
104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

- 043 -

3375.

Tu, māmiņ, nezināj',
Kur dēlam guļas viet':
Vai mēŗāi, vai kaŗāi,
Vai dziļāi ūdenēi.
213 [Zlēkās (Zlēku pag. Vp)].

3376.

Viendēlīts, viendēlīts,
Kas viendēļa nezināja?
Tēvs bij auklu vijējiņš,
Māte vīžu pinējiņa.
6 [Annas muižā (Ķēču pag. Rg)].

3376⁴.

Cīši jūst'eņu i apjūžu,
Pīdar skaiški nosuojūt';
M'eiļi saucu tāv' ar muoti,
Pīdar m'eiļi pasaucūt'.
422 [Līvānu pag. D].

2. BRĀĻI UN MĀSAS

1. Bez brāļa

3377.

Ai Dieviņ, ai Laimiņ,
Kur man citi bāleliņi?
Nela manis vienas dēļ
Māte kāra šūpolīti.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

3378.

Ai māmiņa, ai māmiņa,
Kur man citi bāleniņi?
Vai līkstīte tev nolūza,
Mani vienu šūpojot?
116 [Bormaņu muižā (Trapenes pag. Vlk)].

3379.

Es diedziņu šķeterēju,
Man nebija dzīpariņa (dzīpariņu);
Es puškoju tautu dēlu,
Man nebija bāleliņa (bāleliņu).
17 [Ķēčos (Ķēču pag. Rg)], 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 135 [Smiltenē (Smiltenes pag. Vlk)], 174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)], 189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)], 241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)], 348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 364 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 399 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Es mīlēju tautu dēlu,
Man nebija bāleliņa;
Es mīlēju svešu māti,
Man nav savas māmuliņas.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

3380.

Gauži dziedu dziedādama,
Gauži raudu raudādama,
Kam Laimiņa nelikusi
Viena īsta bāleliņa.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

3381.

Īstu brāļu man nebija,
Nozarīši necerēja.
Cerējiet, nozarīši,
Lai slavīte nepazuda.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3382.

Kad Dieviņis man būt' devis
Jele vienu bāleliņu!
Kad es iešu tautiņāsi,
Kas cels mani kumeļā?
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

3383.

Kaut man būtu āra siena
Jele viena gabaniņa;
Kaut man būtu īsta brāļa
Kā adatas lielumiņ'.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

3384.

Ko, Dieviņ, man darīt,
Ne man brāļa, ne māsiņas?
Vai Dieviņš pavēlējis
Tautu dēlu vien mīlēt?
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

3385.

Mirst mērā, kauj kaŗā
Manus baltus bāleliņus.
Viena pate palikuse,
Kā eglīte izdzenīta.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

- 044 -

3386.

Oši, kļavi, ozoliņi
Krūmiņiem saauguši;
Man' Laimiņa audzējuse
Bez neviena bāleliņa.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

3387.

Tās var lielas lielīties,
Kam ir lieli bāleliņi;
Es nevaru lielīties,
Ne man lielu, ne man mazu.
1311 [Apē (Vlk)].

3388.

Ceļa malas āboliņš
Deviņām lapiņām;
Kuŗa Laime mani laida
Bez neviena bāleliņa?
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

★

37730.

Oi Dīveņi, kū daŗāt
Bez eisto buoleleņa?
Kas ai mani pošu īs,
Kas ai pyuru pakalī?
605 [Skolas].

37731.

Dūd, Dīveņ, kū dūdams,
Nadūd vīna buoleliņa;
Ka nadevi pīcu, sešu,
Navajag vīna buoleliņa.
174 [Kārsavas Ldz].

37731¹.

Dūd, Dīvjaņ, kū dūdams,
Dūd da vīnu buoliļaņi;
Kam atvjast vaiņucjaņi
Nu tautjaņu māmjaņai.
605 [Skolas].

37732.

Es pušķoju sav' māsīcu
Savā rožu dārziņā;
Man nav māsas, zeltainītes,
Ko pušķot bāliņos.
605 [Skolas].

37733.

Es to savu bāleliņu,
Kā gulbīti balsinātu,
Kam Laimiņa nelikusi
Tautu dēlu balsināt.
14 [Alsviķa Vlk].

37734.

Es iesviežu vaŗa tauri
Tekošā upītē;
Kam neauga man' māsiņa,
Kam neņēma panākšos.
418 [Sunākstes Jk].

37735.

Kam es jaunu loku liekšu,
Nava jauna kumeliņa;
Kam es jaunu māršu vesšu,
Nava jauna bāleliņa.
241 [Lubānas Md].

37736.

Kur, bitīte, madu ņimsi,
Nuotres vīni sātmalē;
Kur, muosine, cīmā īsi,
Ka nav sovu buoleliņu.
35 [Baltinavas Abr].

37737.

Kū darītu, nadarīt
Ar tū vīnu buoleliņu?
Tys ļaudim, tys kungim,
Tys sovai māmeņai.
18 [Andrupenes Rz].

37738.

Nedod Dievs vienam dzimt
Pie baltās māmuļiņas!
Visi sita, visi kāva,
Vientulīti dēvēdam(i).
241 [Lubānas Md].

37739.

Necik daudz to priedīšu
Dzeltenām skujiņām;
Necik daudz to meitiņu,
Kam deviņi bāleliņ'.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

37740.

Nepieder raibi raksti,
Bez sarkana dzīpariņa;
Nepieder brāļu sēta,
Bez sīkām māsiņām.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

37741.

Skaņāt skaņ lynu krakly,
Uz azara velējūt.
Kur tī muni buoleleņi,
Boltu lynu devējiņi?
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

- 045 -

37742.

Smuidra auga lauka liepa
Bez nevienu pazarīti.
Man Laimiņa i likusi
Bez neviena bāleliņa.
306 [Patkules Md].

37743.

Egles vien, egles vien,
Nav neviena ozoliņa.
Māsas vien, māsas vien,
Nav neviena bāleliņa.
427 [Tadaiķu Lp].

37744.

Šūpo, mamin (māte), auklē, mamin (māte),
Man da vienu bāleliņu,
Kas ar mani līdzi brauks,
Kas ar pūru pakaļē.
605 [Skolas].

37745.

Tai leicī ūši auga,
Kur nivīna ūzuliņa;
Tai muosai tāvu zeme,
Kur nivīna bruolileņa.
414 [Stirnienes Rz].

37745¹.

Tymsi tymsi, tī sileņi,
Kur nav ūšu, ūzuleņu,
Nūskumīgas tuos mjaitiņas,
Ka nav sova buoleleņa.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

37746.

Tās var līlas līlīties,
Kam ir līli buoleliņi;
As navaru līlīties,
Na man līlu, na man mozu.
551 [Ludza Ldz apr.].

37747.

Vīna beju, vīna pate
As savai muomiņai:
Vīnai man muotes pūrs,
Vīnai tāva nūvadiņš.
551 [Ludza Ldz apr.].

37748.

Vīna pati magonīte
Kliņģerīšu duorziņā;
Vīna pati as muosiņa
Buolenīšu sētiņā.
551 [Ludza Ldz apr.].

37749.

Viena roze dārziņā -
Viena meita māmiņai.
Kas, rozīte, tev to teica,
Ka es viena māmiņai?
259 [Mazzalves (Ērberģes) Jk].

37750.

Viens pats man bāleliņš,
Kā tas rīta auseklīts;
Izdzirdusi runājam,
Stāvu lēcu gulējuse.
48 [Bērzaunes Md].

37751.

Vysi kūki lapeņūs,
Vysa zemja zīdeņūs;
Mani vīņ i muomuleņa
Bez buoleņu izaudzēja.
174 [Kārsavas Ldz].

1. Vyss mežeņs lapeņom,
Vysa pļova zīdeņīm;
Mani vīn i muomuliņa
Bez buoleņu izaudzēja.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

37752.

Visiem kokiem zari ira -
Stiebrīšam vien nevaid,
Visām meitām brāļi ira -
NN (=vārds) vien nevaid.
194 [Krāslavas D].

2. Brāļi vēl mazi

3389.

Mazi mani bāleliņi
Kā tie sila ciekuriņi.
Sapūst sila ciekuriņi,
Izaug mani bāleliņi.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

3390.

Mazi mani bāleliņi,
Lai tie visi lieli auga!
Būs dažam vainagam
Gulēt pūra dibinā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

3391.

Mazu manu bāleliņu,
Kur es tevi mazu likšu?
Kad es iešu tautiņās,
Uz pūriņu sēdināšu.
303 [Svitenē (Svitenes pag. B)].

- 046 -

3392.

Pilli staļļi sirmu zirgu,
Pilli vadži iemauktiņu,
Pilla tēva istabiņa
Sīku mazu bāleliņu.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

3393.

Silta mana istabiņa,
Liepu malku kurināta;
Maģi mani bāleliņi,
Liepu malkas vedējiņi.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

3. Daudz brāļu (bāleliņu)

3394.

Deviņ' oši, deviņ' kļavi,
Deviņ' brāļi cirtējiņi,
Es desmita brāļu māsa,
Žagariņu lasītāja.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

3395.

Es izkāpu kalniņā,
Izskaitīju bērzam zarus.
Tik bērzam sīku zaru,
Tik i manu bāleliņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

3396.

Kupla kupla tā sētiņa,
Kam pie vārtiem ozoliņš;
Tā slavena mātes meita,
Kam ir daudz brāleliņu.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

3396¹.

Man bija, man bija deviņi brāļi,
Visi deviņi amata brāļi.
Trīs sita bungas, trīs stabulēja,
Trīs laida vilnīti Daugavas malā.
7 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

3397.

Man deviņi rožu dārzi,
Devītā saule lēce;
Man deviņi bāleliņi,
Devīts kunga kaŗavīrs.
398 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3398.

Ne pa(r) vienu nebēdāju,
Ne pa(r) naga mellumīn':
Man deviņi bālelīni,
Būs maizītes devējīn'.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

3399.

Ozols auga uz akmiņa
Deviņiem žuburiem;
Es uzaugu pie māmiņas
Deviņiem bāliņiem.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

3400.

Pieci simti, seši simti, -
Simtiņš manu bāleliņu.
Tūkstošam atsacīju,
Simtiņā stāvēdama.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

3401.

Tecēj' tautu kumeliņi
Deviņiem celiņiem:
Viena pati es māsiņa,
Man deviņi bāleliņi.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

★

37753.

Ai Dīveņi, kū darīšu,
Mozi muni buolileņi;
Ni jimt sātā īguotnīša,
Ni īt pošai tauteņuos.
605 [Skolas].

37754.

Vai Dieviņ, ko darīšu
Ar mazo bāleliņu?
Viņš gulēja šūpulī,
Man jāiet tautiņās.
605 [Skolas].

37755.

Ar Dieviņu, ar Dieviņu,
Man māsiņas kā auziņas;
Es apsēju, vēl atlika,
Treju kungu novadiņu.
200 [Kuldīgas Kld].

37756.

Apsamola dziernaveņas
I ar mozu malējeņu;
Apsakolu sudobrā
I ar vīnu bruoleliņu.
143 [Jāsmuižas D].

- 047 -

37757.

Daudz skareņu auzeņai,
Daudz okūtu mīzeišam;
Daudz buoleņu tai muosai,
Kurai rūžu vainadzeņš.
605 [Skolas].

37758.

Es bruoļim vīna muosa,
Man deviņi buoleliņi;
Ik reitiņa samoluse
Pa pyuram teiru rudzu.
18 [Andrupenes Rz].

37759.

Ietin iešu sētiņā,
Sētā mani gaidīt gaida;
Sētā mani māte gaida,
Mani mazi bāleliņi.
246 [Madlienas (Lielais) Rg].

37760.

Gudri muni buoļoliņi,
Gudri lely, gudri mozi;
Pats mozīsi buoļoļiņš
Nīdru stalli iztaisēja.
Pyuš vējiņš, nīdres skan,
Doncoj stallē kumeliņ'.
35 [Baltinavas Abr].

37761.

Kaut man būtu bāleliņš,
Jel stradiņa lielumiņu,
To saņemtu, pavadītu
Ar jauko valodiņu.
48 [Bērzaunes Md].

37762.

Ko es iešu tautiņās,
Mazi mani bāleliņ',
Kā dzenīši klikšķenāj(a)
Tautu galda galiņā.
186 [Ķeipenes Rg].

37763.

Lai bij žēl, ko bij žēl,
Žēl mazāji bāleliņ':
Man jāieti tautiņās,
Tas gulēja šūpulī.
605 [Skolas].

37764.

Mani balti bāleliņi,
Kam jūs lieli neaugat?
Kungi jūsu zemi ara,
Tautas dēje ozola (ozoliņu).
241 [Lubānas Md].

37765.

Mes bejom pīci bruoļi,
Vysi pīci rutku zagļi;
Ka atguoja svātas dīnas,
Vysim cauņu capurītes.
465 [Varakļānu Rz].

37766.

Ūzuls auga uz akmeņa,
Deviņim zariņim,
Es izaugu pie māmiņas,
Deviņim buoliņim.
358 [Rugāju Abr].

37767.

Pilna sāta man muoseņu,
Kai auzeņu teirumā;
Kurai pierku pa burdei,
Kurai zeiļu vainudzeņu.
170 [Kapiņu D].

37768.

Pīcu bruoļu muosa beju,
Cik reitiņa moltu guoju;
Cik reitiņu teiru rudzu
Pa sauvīteji rytynuoju.
604 [Dažādi iesūtītāji].

37769.

Sjavkuram lineņam
Zalta pūga galveņā;
Sjavkurai muoseņai
Pa eistam bruoleņam.
170 [Kapiņu D].

37770.

Sīkas mazas man māsiņas,
Kā auziņas tīrumā;
Apsēdušas tautu galdu,
Kā bitītes vīvināja.
290 [Ogres C].

37771.

Smieklam, ļaudis, nelieciet,
Ka man mazi bāleliņi!
I šodien audzin auga,
Kronis kala zobentiņu.
241 [Lubānas Md].

37772.

Vacuokajais buoleliņ,
Byutu maņ par tāvu bejis;
Byutu maņ par tāvu bejis,
Dūtu lobu padūmiņu.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

- 048 -

37773.

Vacuokuoja mun' muosiņa,
Byutu muna muote bejsja;
Byutu muna muote bejsja,
Pīdūt mani padūmiņa.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

37774.

Viens ir mans bāleniņš
Zirņu ziedu skaistumiņu:
Zirņu ziedu skaistumiņu,
Zobeniņu (zobentiņa) asumiņu.
198 [Krustpils D].

37775.

Viena pati krūšu poga
Zied kā kunga rožu dārzs;
Viena pati mūs' māsiņa,
Mēs deviņi bāleniņi.
195 [Kraukļu Md].

4. Vecais un jaunais brālis

3402.

Ai veco bāleliņ,
Tev bij man tēvam būt:
Tev bij man pūru kalt,
Tev aizvest tautiņās.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

3403.

Ai vecais bāleliņ,
Tev bij man tēvam būt:
Tev bij man zirgu pirkt,
Tev atvest līgaviņu.
6 [Annas muižā (Ķēču pag. Rg)], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 95.

3404.

Ai veco bāleniņ,
Tev bij man tēvam būt:
Tev bij mani appuškot,
Tautiņās izvadīt,
Tautiņās izvadīt,
Sēdēt galda galiņā.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

3405.

Ei vecais bāleliņi,
Tev bij man tēvam būt:
Tev bij mani tautām dot,
Tev tautām atbildēt.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

3406.

Ai vecaji bālelīni,
Tev bij manam tēvam būt:
Tev bij mani uzaudzēta,
Izraidīta tautīnās.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

3407.

Ai vecais bāleliņi,
Tev bij mani tēvam būt:
Tev bij pūru kaldināt,
Māršai pūru piedarīt.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3408.

Ai vecaju bāleliņu,
Tev bij manam tēvam būt:
Tev bij rāt, tev žēlot,
Tev piedot padomiņa.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

3408¹.

Es vecaju bāleniņu
Kā tēviņu kaunējos;
Tas man bija tautiņās
Pirmais vārtu vērējiņis.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

3409.

Kaŗavīrs, kaŗavīrs
No jaunā(i) bāleliņa:
Ne tas grieza otram ceļu,
Ne vārdiņu atsacīja.
190 [Kuldīgā].

1. Kaŗavīrs, kaŗavīrs
Mans jaunais bāleliņš:
Nemācēja kājas aut,
Jau zobenu vēcināja.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

2. Kaŗavīrs, kaŗavīrs
No jaunā bāleliņa:
Strupus svārkus šūdināja,
Gaŗus matus audzināja.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

3410.

Klaus', māsiņ, manu vārdu,
Mūžam kauna neredzēsi:
Pacel krēslu, noaun kājas
Vecajam bāliņam.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

3411.

Ko var kungi man darīt,
Ko vecais bāleliņš?
Savu birzi es nolīdu,
Sav' aizjūdzu kumeliņu.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

- 049 -

3412.

Mazajam liniņam,
Tam ir sīksta pakuliņa;
Mazajam bāliņam,
Tam ir gudris padomiņš.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

3413.

Neliekat, jauni brāļi,
Vecu brāli novārtā:
Ņems kundziņis grāmatiņu,
Sauks vecaju bāleniņu.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

3414.

Pie vecā bāleliņa
Kā pie tēva turējos:
Vecajam bāliņam
Tēva dots padomiņš.
6 [Annas muižā (Ķēču pag. Rg)], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

3414¹.

Sidrabiņa sētu pinu
Baltābeļu kalniņam.
Svētdien's rītā ielaidīšu
Jaunā brāļa kumeliņu;
Vecā brāļa nelaidīšu,
Kam tas mani kaitināja,
Kam tas mani apsolīja
Pirmo reizi tautiņām.
1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)].

3415.

Vecais brālis, mežu ložņa,
Nocērt zaļu ozoliņu;
Jaunais brālis kā kundziņis
Sēd kumeļa mugurā.
226 [Kandavā (Tl)].

3416.

Vecais brālis sievu kūla,
Es rādīju uguntiņu:
Ir es arī mācījos
Vecā brāļa amatā.
190 [Kuldīgā], 246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)], 282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)].

3417.

Vecajam bāliņam
Veci rudzi klētiņā;
Kas jaunam rudzus dos?
Nūla līda līdumiņus.
317 [Lindē (Birzgales pag. Rg)].

1. Vecajam bāliņam
Veca nauda pūriņā.
Kas jaunam naudu deva?
Nūla pūru kaldināja.
317 [Lindē (Birzgales pag. Rg)].

3418.

Vecajami bāliņami
Veci rudzi, veci mieži.
Vai tādēļ veci bija,
Kad jūdz agri kumeliņu?
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

3419.

Vecākā brāļa klausu,
Vecākās vedekliņas;
Jaunajam bāliņam
Pašam jauna līgaviņa.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3420.

Vecākie bāleliņi
Izdēj zaļos ozoliņus,
A pastaram man atstāj
Sauskaulīšus klaudzināt.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

5. Brāļi bagāti, stalti, slaveni

3421.

Apapa, tilili!
Man bagāti bāleliņi:
Divas klētis rudzu miežu,
Trešā tīra sudrabiņa.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)], 302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

3421¹.

Apstājies, bāleliņ!
Vai naudiņa tevi dīda?
Vai naudiņa tevi dīda,
Vai bērais kumeliņš?
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

3422.

Bāliņ, bāliņ, netec kājām,
Kumeļš stallī baltām kājām,
Zobins klētī sidraba ragā,
Cepure vadzī pieciem puškiem.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3423.

Bij manam bāliņam,
Bij naudiņa, bij gražiņa;
Ko ar gražu nogražoja,
To ar naudu nomaksāja.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

- 050 -

1. Vaļa man, liela vaļa, -
Ko ar vaļu nedarīju!
Ko ar vaļu padarīju,
To ar naudu aizmaksāju.
6 [Annas muižā (Ķēču pag. Rg)], 120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

3424.

Dievam devu to slavīti,
Man bagāti bāleliņi:
Maizītē bagātība,
Ne zeltā, sudrabā.
99 [skat. 68. (Bērzaunes pag. Md)].

3425.

Ekur vīri, ko padara
Mani balti bāleliņi:
Izdēj greizu ozoliņu,
Kumeļāi sēdēdami.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

3426.

Es pazinu sav' brālīti,
I timsā atjājot:
Skanējās zelta pieši,
No kumeļa nolecot.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

1. Es pazinu sav' bāliņu,
Nakts vidū atjājot:
Stundu pieši noskanēja,
No kumeļa nolecot.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

3427.

Gana man, gana man,
Kā jau man gana nav?
Gana man tīru rudzu,
Gan māsiņu malējiņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

3428.

Gudri mani bāleliņi,
Gudri lieli, gudri mazi;
Pats mazais vēl gudrāks,
No ābola dzeini vija.
190 [Kuldīgā].

1. Gudri mani bāleliņi,
Gudri lieli, gudri mazi.
Jo mazāki, jo gudrāki,
Smildziņā dores dēj.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

3429.

Jaunajam brālītim
Sudraboti matu gali;
Nedrīkst kungi vārdā saukt,
Ne vagares bildināt.
216 [Ventspilī].

3429¹.

Kādu kungu vēl vajaga,
Kādi mani bāleliņi?
Stundu skan zelta pieši,
No kumeļa nolecot.
20 [Krapē (Krapas pag. Rg)].

3429².

Kādu ziergu kundziņš jāja,
Tādu mani bāleliņi:
Stāvu lēca, nozviedzās
Pie kundziņa lievenēm.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

3430.

Kādu skalu man vajaga?
Sveces vien dedzināju;
Kādu kungu man vajaga?
Kungi mani bāleliņi.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

3431.

Kas varēja zaļāks būt
Par rudzzāles zaļumiņu!
Kas varēja lielāks būt
Par māsiņas bāleliņu!
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

3432.

Lai bij lepni, kas bij lepni,
Lepni mani bāleliņi:
Ar cimdiemi roku sniedza,
Ar zobenu vārtus cēla.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

3433.

Lieli kungi tā nebrauca,
Kā brauc mani brāleliņi;
Sirmi zirgi vērzelēs,
Dzens kamanu galiņā.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

3434.

Mans brālītis kā kundziņis,
Dzeltainiemi matiņiem,
Tas nejāja svētu rītu
Bez tērauda zobentiņa.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

3435.

Mans brālītis lepni jāja
Pa visāme tautiņāme;
Dažai tautu meitiņai
Sāp sirsniņa, birst asaras.
193 [Lutriņos (Lutriņu pag. Kld)].

- 051 -

3436.

Man uzauga div' brālīši,
Simtai tādu nedabūsi, -
Uz jāšanu, uz braukšanu,
Uz kumeļa baŗošanu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

3437.

Muižas kungi, dravinīki
Taida zyrga naturē,
Muni bolti buol'el'eņi
Pupu zīdu zyrgu tur',
Pupu zīdu zyrgu tur',
Vad iz dal'der' dancynuotu.
4271 [Rēzeknes apr.].

3438.

Nedod Dievs tādu kungu,
Kādi mani bāleliņi:
Kumeļā sēdēdami,
Cilpu meta ozolā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Ekur vīri, ko padara
Mani balti bāleliņi:
Kumeļā sēdēdami,
Dzeni laida ozolā.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3439.

Nevienai māsiņai
Nava tādu bāleliņu:
Tādi mani bāleliņi
Kā Vāczemes ozoliņi.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3439¹.

Pureniņ, pureniņ,
Tavu skaistu dzeltumiņ':
Ak tu manu brāleliņ,
Tavu skaistu augumiņ'!
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3440.

Sēd krēslā, bāleliņ,
Kas tev liedz nesēdēt?
Vai nebij rudzi mieži,
Labi stalti kumeliņi?
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

3441.

Skali deg sveču vīz',
Sveču vis nevajag;
Kungi mani bāleliņi,
Kungu vis nevajag.
6 [Annas muižā (Ķēču pag. Rg)], 41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

3442.

Tādi mani bāleliņi
Kā mēreni muiženieki;
Nedrīkst kung' vārdu saukt,
Ne vagar' bildināt.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

3443.

Tādu zirgu kundziņš jāja,
Tādu mani bāleliņi;
Zobeniņu vien nejoza,
Kungam kaunu nedarīja.
206 [Kuldīgas apriņķī], 226 [Kandavā (Tl)].

3444.

Tik kungam zelta naudas,
Cik akmiņu istabā;
Tik manam bāliņam
Tēva bēru kumeliņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

3445.

Ūdri, bebri Daugavā
Ledu vien brukšķināja;
Mans jaunais bāleliņš
Saujā naudu zvadzināja.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

3446.

Viens pats man bāleliņš
Kā Vāczemes ozoliņš;
Citai pieci, citai seši,
Mana viena nepanāk.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

3447.

Citas meitas lielījās
Ar deviņi bāleliņi;
Man bij viens, bet dižens
Kā Vāczemes ozoliņš.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

★

37776.

Ai Dievī, ai Dievī,
Man trīs daiļi bāleliņi;
Tie negāja svētu rītu,
Bez tērauda zobentiņa.
605 [Skolas].

37777.

Augsti kolny, klajas lejas,
Tī ir loba ganeibeņa;
Jauņi bruoļi, mozas muosas,
Tī ir loba dzeivuošana.
247 [Makašānu Rz].

- 052 -

37778.

Bejam bruoļi saauguši,
Bet jau gudri dzeivuojam,
Vīns taisējam jaunus rotus,
Ūtrs vacus luopējam.
358 [Rugāju Abr].

37779.

Bruoļi, muni buoleļiņi,
Cyti leli, cyti mozi;
Kuri leli, lilējās,
Kuri mozi, gauži raud.
358 [Rugāju Abr].

37780.

Brāļi mani kā ozoli,
Māsas manas kā liepiņas;
Es jau paša brāļa māsa,
Kā rozīte dārziņā.
184 [Ķēču Rg].

37781.

Brāļi mani, brākaliņi,
Zābakos vien staigāja;
Māsas manas, dūmaliņas,
Melnajos lindrakos.
241 [Lubānas Md].

37782.

Duobuleiga tei pļaviņa,
Kur ganeņi naganēja;
Sudrabeiga tei muosiņa,
Kurai daudzi buoleliņu.
314 [Pildas Ldz].

37783.

Dailys ūzuls upes molā
Vēļ dailuoks bierstalī;
Daili veiri tauteņuos,
Vēļ dailuoki buoleleņi.
143 [Jāsmuižas D].

37784.

Es pazinu to celiņu,
Kur jāj mani bāleliņi:
Visi dubļi sudraboti
No kumeļa pakaviem.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

37785.

Es uzaugu skaista meita
Pie brāļiem nezināma:
Ik dieniņas ganos gāju,
Ik svētdienas baznīcā.
198 [Krustpils D].

37786.

Gana man šā auguma,
Šā gudrā padomiņa;
Apkalt savu bāleliņu
Ar sīko sudrabiņu.
241 [Lubānas Md].

37787.

Jaunajam brālītim
Sudraboti matu gali.
Nedrīkst kungi vārdā saukt,
Ne vagāris bildināt.
Saucat, kungi, vārdiņā,
Bildināt vagārīši.
282 [Nīcas Lp].

37788.

Kaidu kungu vēl vajaga,
Kungi muni bruoleleņi;
Kaidas drēbes kungi nese,
Taidas muni bruoleleņi.
414 [Stirnienes Rz].

37789.

Ko tie man labu dara
Div' bagāti bāleliņi?
Es māsiņa, nabadzīte,
Gaŗām gāju raudādama,
Nedrīkstēju iekšā iet.
197 [Krotes Lp].

37790.

Lai bij liels, kas bij liels,
Mans bāliņš, tas bij liels;
Kad ienāca istabā,
Visa grīda nodrebēja.
172 [Kārķu Vlk].

37791.

Lieli brāļi saauguši,
Tā jau gudri dzīvojam:
Viens taisījām jaunus ratus,
Otris vecus taupījām,
Lai stāv mūsu tēva zeme
Visu mūžu nedalīta.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

37792.

Liepas, kļavi, ozoliņi,
Deviņiemi zariņiem;
Tautu meitas, zeltenītes,
Deviņiemi bāliņiem.
147 [Jaunlaicenes Vlk].

37793.

Lineņi, muni lineņi,
Zalta zīdeņš galeņā;
Buoļeņi, munu buoļeņi,
Zeida krakļi mugorā.
247 [Makašānu Rz].

- 053 -

37794.

Mes bejom pīci bruoļi,
Visi pīci medinīki,
Kad atguoja rudins laiks,
Visim cauņu capureitis.
326 [Preiļu D].

37795.

Mēs māsiņas piecas, sešas,
Viens pats mūsu bāleliņš;
Uz tā viena skatāmies,
Kā uz zaļa ozoliņa;
Kur tu savu cepur' kāri,
Tur mēs savus vainaciņus.
99 [Dzelzavas Md].

37796.

Nava kauna tev, māmiņa,
Tādu dēlu auklējot:
Dazasēda pie kundziņiem,
Piezajuoza zuobentiņu.
241 [Lubānas Md].

37797.

Nava myusu radiņūs
Vīna luoga cilvēciņa;
Taidi bruoļi, taidas muosas,
Kai ūzuli saauguši.
605 [Skolas].

37798.

Tā nebrauca lieli kungi,
Kā brauc mani bāleliņi:
Priežu rumbas ritenīši,
Sasprādzēti kumeliņi.
215 [Lēdmanes Rg].

37799.

Tei upīte stalši guoja,
Kurai zvirgzdi dibunā;
Tei meitiņ(a) stalši guoja,
Kurai boguoti buoleniņi.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

37800.

Tautiešami gaŗi svārki,
Brāliņam vēl gaŗāki;
Kad man būtu tāds arājs,
Kāds bij mans brāleliņš.
605 [Skolas].

37801.

Tālu spīd, tālu spīd
Māsu kopts bālenīns;
Būs pašam kopējīna,
Vairs tik tālu nespīdēs.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C], 15 [Alūksnes Vlk].

37802.

Voi celiņu man nabej(a),
Ceļa molas staigojūt.
Voi buoleņu man nabej(a),
Svešus ļouds cerejūt.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

37803.

Vanadziņi, vanadziņi,
Mani balti bāleliņi;
Vai tādēļi vanadziņi,
Kad tiem balti mētelīši?
46 [Beļavas Md].

37804.

Vysur zīd lynu dryva
Zylajim zīdiņim.
Vysi muni bruoleliņi
Dzaltuonimi matiņim.
466 [Vārkavas D].

6. Brāļi saderīgi

3448.

Allaž, brāļi, dzīvojam,
Lai palika, kam palika,
Voi palika kundziņam,
Voi vecajam brālīšam.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

3449.

Balti bērzi, melni elkšņi
Cits pret citu locījās;
Mani balti bāleliņi
Cits pret citu klanījās.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

3450.

Buol'el'eņi, buol'el'eņi
Kai tī syla bolūdeiši;
Ļaudim l'eli breinumeņi,
Ka mes mīļi dzeivuojam.
434 [Ludzas un Abrenes apr.], 4282 [Eversmuižā (Ciblas pag. Ldz)].

3451.

Divi vien mēs bāliņi,
Abi vienu lielumiņu.
Pirksim vienus brūnus svārkus,
Abi līdzi valkāsim.
121 [Gulbenē (Md)].

- 054 -

3452.

Divi vien mēs bāliņi,
Abi vienu lielumiņu.
Velkam vienus brūnus svārkus,
Jožam vienu zobeniņu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

3453.

Dzīvojiet paši skaiški,
Mani balti bāleliņi;
Lai dzīvoja kā gribēja
Savadātas tautu meitas.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Dzīvojam pašas mīļi,
Salasītas ietaliņas;
Lai kaunās, lai baŗās
Vienas mātes auklējums.
121 [Gulbenē (Md)].

3454.

Dzīvosimi mēs, brālīti,
Kā tie ciema balodīši.
Vēl' man labu, es tev arī,
Tad būs mīļa dzīvošan'.
Ko mēs abi dabūsim,
Kad mēs ļaunu vēlēsim?
226 [Kandavā (Tl)].

3455.

Mēs bijām div' bāliņi,
Abi vienu lielumiņu,
Vienu ceļu staigājam,
Vienas domas domājam.
265 [Emburgā (Salgales pag. Jg)].

3456.

Mēs bijām div' brāliņi,
Abi vienu lielumiņu.
Vilksim abi brūnus svārkus,
Iesim pāri Daugavai.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

3457.

Mēs bijām div' brālīši,
Bet mēs mīļi dzīvojam:
Liekam vienu cepurīti
Katris reizi galviņāi,
Maucam vienus zābaciņus
Katris reizi kājiņāi.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

3458.

Mēs bijām dui brālīši,
Turam vienu kumeliņu;
Jāsim katris svētu rītu
Līgaviņas lūkoties.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

3459.

Tā, brālīši, dzīvojam,
Tā raženi piederēja:
Pieci, seši druvā gāja,
Viens kungam tiesu deva.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

3460.

Tā jau mēs dzīvojam,
Div' baltie bāleliņi:
Tava sieva vietu taisa,
Mana klāja paladziņu.
6 [Annas muižā (Ķēču pag. Rg)].

7. Brāļi naidā

3461.

Eit', meitiņas, ielaižat,
Kas aiz duru baldurē.
- Tas, māmiņa, tavs dēliņis,
Kas aiz duru baldurē;
Kājas, rokas asenaiņas,
Vaigu gali asaroti.
- Ai dēliņis, mīļš dēliņis,
Kādu grēku tu darīji?
- Ai māmiņa, mīļa balta,
Es nokāvu sav' brālīti.
- Ai dēliņis, mīļš dēliņis,
Kur nu iesi, kur paliksi?
- Māte, mana mīļa māte,
Es noiešu Vāczemē.
- Dēliņš, manis mīļš dēliņis,
Kad pārnāksi apraudzīt?
- Kad sētā mieti plauks,
Kad zaļos akmentiņi.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

3462.

Ej, d'ēl'eņ, t'ec, d'ēl'eņ,
Da Dīveņa noma duru.
- Es nūguoju, dat'ec'ēju
Da Dīveņa noma duru.
- Ok tu munu mīlu bārnu,
Kam tu duru natais'ēji?
- Ok tu munu mīlu muot,
Man rūc'eņas samasteitas.
- Ok tu munu mīlu bārnu,
Kaidu grāku padarēji?
- Es nūc'ertu eistu bruol'i
Ar osoju zūbin'eņu.
- Ok tu munu mīlu bārnu,
T'ev nabyut šai z'em'ēi,
T'ev īgrymt dziļumā,
Kur spal'v'eņa grimti gryma.
4271 [Rēzeknes apr.].

- 055 -

3463.

Es nocirstu bāleniņu
Ar aso zobentiņu,
Ciku vien iegādāju,
Kas māmiņai maizes dos.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

3464.

Koza kazeņu nūdoure
Kuopusteņu darzeņā;
Bruols buol'eņu nūcierta
Ar osū zūbeniņu.
331 [Augškurzemē (Il)].

1. Koza kaz'eņu nūdyur'e
Par v'eitūla žagareņu;
Puiškins puiškinu nūsyta
Par skaistū m'eitin'eiti.
4301 [Michailovā (Mērdzenes pag. Ldz)].

3465.

Nekaiš nieka nevienam
Brāļu starpas līdzināt.
Brāļi paši bārušies,
Paši labi saderēja.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

3466.

Pieci, seši strazda bērni
Gul vienā(i) ligzdiņā;
Mēs bijām dui brālīši,
Katram sava istabiņa.
224 [Kabilē (Kld)].

3467.

Suņi rēja, vilki kauca:
Bārās mani bāleliņi.
Tādi suņi, tādi vilki,
Tādi mani bāleliņi.
6 [Annas muižā (Ķēču pag. Rg)].

3467¹.

Cērtietēs, kaunietēs,
Vecākie bāleliņi;
Man mazam uzmetiet
Pa vienam belzienam.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

8. Laba satiksme starp brāli un māsu; māsas dzīve bāliņos

3468.

Ak tu manu bāleliņu,
Tavu jauku valodiņu!
Dzirdu tevi runājam,
Trūkstos, miegu gulējusi.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

3469.

Apkārt kalnu saule tek,
Sudrabiņu sijādama;
Brāļi man namu dara
Zelta kalna galiņā.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

3470.

Bāleniņš tiltu taisa
No ozola ziediņiem;
Dievis zina, bāleniņ,
Kuŗu ceļu es aiziešu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

3471.

Barojam mēs māsiņas
Brāleliņa kumeliņu,
Lai tas daili vizināja
Iz baznīcu, tautiņās.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

3472.

Brālīts man klēti dara
Baltābola kalniņā;
Citas meitas dubļus brida,
Es brien' baltu āboliņu.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

3473.

Bāliņš mani kultu cēla,
Mārša maltu aicināja;
Labāk kulti nekā malti,
Nesariebšu bāliņam.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

3474.

Brālīts taisa augstu klēti,
Vēl augstāku pažobeli:
Tur staigāja mūs' māsiņa
Žuburainu vaiņadziņu.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

3475.

Daila meita laivu ira
Par ezeru dzie(dā)dama:
Sajutusi sav' bāliņu,
Sav' maizītes arājiņu.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

- 056 -

3476.

Divi ceļi, bāleliņ,
Kuŗu iet, kuŗ' atstāt?
Ej, māsiņ, to celiņu,
Kas no kalna lejiņā.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

3477.

Divi ceļi, bāleliņ,
Kuŗu ceļu man bij iet?
Ej, māsiņa, to celiņu,
Kur rasiņa nobiruse.
110 [Cēsīs], 1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

3478.

Dzeniet agri, ciema gani,
Notrauciet rīta rasu,
Lai jāj manis bāleliņš,
Lai kājiņas nesamirka.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

3479.

Iesim, brāļ', mēs pa priekš',
Rīt' ras' slaucidam',
La nākdams mūs' māsiņ's
Rīt' ras' niredzēt'.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

3480.

Ej gulēt, bāleliņ,
Es barošu kumeliņu;
Kundziņš dzina, tev jāiet,
Vai dieniņa, vai naksniņa.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

3481.

Es ar savu bāleliņu
Ilgi naida neturēju:
Namiņā sasabāru,
Istabāi saderēju.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3482.

Es bāliņa nenicinu,
Ūdens malku dzērusēs:
Bāliņš man maizes deva,
Bāliņš lielu audzināja.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

3483.

Es brālīša kumeliņu
Rokā vedu pieguļā;
Kur baltais ābolinis,
Pavadā ēdināju.
190 [Kuldīgā].

3484.

Es brālīša kumeliņu
Uz raibīti ēdināju;
Par raibīti nebēdāju,
Ražens brāļa kumeliņš.
348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3485.

Es brālīša kumeliņu
Vez raibīti ēdināju:
Man brālītis jo mīļākis
Ne raibītes pūriņā.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

3486.

Es brālīša valdītāja,
Līdz brālītis sievu jēma;
Es neļāvu krogāi iet,
Brammēt savu kumeliņu.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

3487.

Es neietu no bāliņa,
Ar valdziņu novedama;
Egles durvis, glāžu logi,
Tie bij viegli virināt.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

3488.

Es savai māsiņai
Liepas koka milnu taisu,
Lai rociņas nisagrauza,
Lai nidila gredzeniņi.
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

1. Es savai māsiņai
Tēraudiņa dzirnus kalu;
Liepu koka milnu liku,
Lai nedila gredzentiņš,
Sudrabiņa gredzentiņš
Dimantiņa actiņām.
279 [Skursteņu muižā (Sesavas pag. Jg)], 362 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3489.

Es savai māsiņai
Zāģu dēļu klēti taisu,
Lai vējiņš cauri pūta,
Lai pūriņš nepelēja.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 228 [Oktē (Vandzenes pag. Tl)], 246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)], 279¹.

1. Es savām māsiņām
No niedrīšu klēti daru,
Lai vējiņš cauri pūta,
Lai pūriņi nepelēja.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

- 057 -

2. Bāliņš manim klēti dara
Baltābola kalniņā,
Lai vējiņš cauri pūta,
Lai pūriņš nepelēja.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

3490.

Es savam bāliņam
Dābuliņa vietu taisu,
Dābuliņa vietu taisu,
Rožu klāju paladziņu.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

3491.

Es savam bāliņam
Pusciemata turētāja:
Otarnīca, darbenīca,
Kunga rijas kūlējiņa.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

3492.

Es savos bāliņosi
Ilgas dusmas neturēju:
Vienu vārdu ļaunu teicu,
Otru labu atbildēju.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

3493.

Es sacīju bāliņiem:
Brūnu svārku nenesat,
Nesat gaŗu naudas maku,
Braucat resnu kumeliņu.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

3494.

Gana balti liepas galdi,
Vēl es baltus balināju:
Gan es augu gan slavena,
Vēl bāliņi slavenāja.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Jo baltāki brāļi gāja,
Jo baltākus balināju;
Jo slavena es uzaugu,
Jo bāliņi uzslavēja.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

3495.

Ir brāļam laba māsa
Par visām māsiņām:
Man pie vārtu aiztecēja,
Man nojūdza kumeliņu.
86 [Ļaudonā (Ļaudonas pag. Md)].

3496.

Izza-liela-lielījos,
Izza-prāva-prāvījos
Sava brāļa istabā,
Kā lielā ērbēģī.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3497.

Kad man būtu līgaviņa
Kā māsiņa zeltānīte,
Kas tecētu nakstvidū
Iz avotu ūdentiņa.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

3498.

Ka man tāda līgaviņa
Kā māsiņa dzeltānīte!
Man bij tādi kājas auti
Kā ļaudīm goda krekli.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

3499.

Kad man tāda līgaviņa
Kā māsiņa dzeltānīte,
Ne es vilku melna krekla,
Ne dubļainu kāju autu.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

3499¹.

Kaut man tāda līgaviņa
Kā māsiņa zeltenīte:
Izkūlusi, malti gāja,
Samalusi, druviņā.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3500.

Ka man tāds arājiņš
Kā jaunais bāleliņš,
Es neriestu mūžiņā
Vienas gaužas asariņas.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

3501.

Kam, bāliņi, audzināji
Zaļu birzi sētmalī?
Māsiņām audzināju,
Kur gulēt dienvidiņu.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

3502.

Kas godiņu godinātu,
Kas slavīti sludinātu,
Kam māsiņas neaugušas
Baltajam bāliņam.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 058 -

3503.

Kaut man tāds arājiņš
Kā jaunais bāleliņš,
Ik dieniņas es valkātu
Smalku, baltu linu kreklu.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].

3504.

Klaus', māsiņ, mana vārda,
Ej manā druviņā,
Es tev būšu līdzināt
Tautu galda galiņā.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

3505.

Klausi mani, tu māsiņa,
Klausi manu līgaviņu;
Savu tiesu es tev došu,
Savu mana līgaviņa:
Es tev došu kaltus ratus,
Divi bēri kumeliņi,
Dos tev mana līgaviņa
Divu bēru vezumiņu.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

3506.

Lai māsiņa gana liela,
Kaunies maza bāleniņa:
Bāliņš līda istabā,
Celies, krēslu sēdējusi.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

1. Es māsiņa vecākā
Kaunos jauna bāleliņa:
Ceļos, krēslā sēdēdama,
Atsēdinu bāleliņu.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

3507.

Lai smejas, kas gribēja,
Es ar svešu nerunāju;
Es runāju ar bāliņu,
Ar bāliņa līgaviņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

3508.

Līdz es tapu pie žodziņa,
Tūlīn manim ēna bija;
Līdz satapu bāleliņu,
Tūlīn jauka valodiņa.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

3509.

Lietiņš māsiņ' i nolija
Lielajā līdumā;
Žēl palika brāliņam,
Kam nejūdza kumeliņu.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

3510.

Māsa viena, māsa otra,
Kuŗai devu ļaunu vārdu?
Abas krekliņ' i velēja,
Abas sauca bāleliņu.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3511.

Māsiņ manu daiļaudzīti,
Kur bij man tevi likt?
Žēl otram atdodot,
Žēl pašam maldinot.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Viena pate man māsiņa
Kā zīlīte zariņā;
Žēl man dot tautiņās,
Žēl pašam maldināt.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

3512.

Māsiņai zirgu devu,
Pats tecēju kājiņām:
Labāk manas kājas mirka,
Ne māsiņas ielociņi.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

3513.

Mēnesīts zvaigznes skaita,
Vai ir visas vakarā;
Māsiņ' skaita bāleliņus,
Vai ir visi vakarā.
48 [Alojā un Lielsalacā (Alojas un Salacas pag. Vlm)].

3514.

Mēs bijām div' māsiņas,
Divi mūsu bāleliņi;
Kad atnāca svēta diena,
Katra savu puškojam.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3515.

Mīļi mani bāleniņi
Mīļi mani audzināja:
Nezināju kunga riju,
Kunga govju laidariņu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

3516.

Mirdzēt mirdz ezeriņš
Sīkajām raudiņām;
Tā mirdzēja brāļa sēta
Mazajām māsiņām.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

- 059 -

3517.

Mirdzēt mirdz jūriņā
Simtu mazu raudaviņu;
Tā mirdzēja brāļa sēta,
Māsiņām staigājot.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

3518.

Ne ar vienu nevedās
Mana jauka valodiņa;
Ar bāliņu vien vedās,
Ar bāliņa līgaviņu.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

3519.

Nepūtieti, ziemas vēji,
Gana vēju pūtējiņu;
Nerājati, bāleliņi,
Gana tautu rājējiņu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

3520.

No saknītes lazda zied
Līdz pašai virsonei;
No sirsniņas māsa mīl
Baltajam bāliņam.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

1. Sarkanajis āboliņis
No kātiņa vien ziedēja;
Māsa savus bāleliņus
No sirsniņas vien mīlēja.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

3521.

Ozoliņš zīļu raud,
Kas ozola paša raud?
Māsa raud bāleliņa,
Kas māsiņas pašas raud?
17 [Ķēčos (Ķēču pag. Rg)], 42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)], 407.

3522.

Par poriem, par mežiem
Uz saviem brāliņiem;
Uz tautām es neietu
Ne pa liepu lapiņām.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3523.

Palīdzēju māsiņai (māsiņām),
Ko varēju palīdzēt:
Devu savu kumeliņu
Rožu dārzu noecēt.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)], 1181 [Dūres pagastā (Vlk)], 190 [Kuldīgā], 264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

3524.

Piecas egles, piecas priedes,
Visas vienu gaŗumiņu;
Pieci brāļi, piecas māsas,
Visiem viens padomiņš.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

3525.

Piecas, sešas mēs māsiņas,
Viens pats mūsu bāleliņš;
Uz tā paša skatāmies
Kā uz zaļa ozoliņa.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].

3526.

Pušu kožu kodoliņu,
Pusi devu brāliņam;
Man brāliņis pusi deva
No tā liela tīrumiņa.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

3527.

Raudādama nostāvēju
Liela ceļa maliņā:
Redzu savu brāleliņu
Gaŗu ceļu aizejot.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

1. Aiz upītes balta migla,
Kas to miglu samigloja?
Rauda mazas māsiņas,
Brālīts iet svešumā.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3528.

Redz, kur koši piederēja,
Brālīts māsu vizināja;
Piebrauc vienu ievas krūmu,
Appuškoja kumeliņu.
226 [Kandavā (Tl)].

1. Neviens mīļi tā nebrauca,
Kā brauc brālis ar māsiņu:
Kur redzēja ievu krūmus,
Tur piegrieza kumeliņu,
Tur piegrieza kumeliņu,
Lai māsiņa puškojās,
Lai māsiņa puškojās
Baltiem ievu ziediņiem.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

3529.

Saucin sauca aiz upītes,
Vai sauc mani bāleliņi:
Pāri brist dziļš ūdens,
Apkārt liels līkumiņš.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

- 060 -

3530.

Saucin sauca aiz upītes,
Vai sauc tautas, vai bāliņi?
Ja sauc tautas, celšu laivu,
Ja bāliņi, kumeliņu.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3531.

Žēl bitīt' to ziediņ',
Ko nonese kamenīts;
Žēl māsiņ' tā bāliņ',
Kur uzauge vienā viet'.
133 [Palsmanē (Palsmaņa pag. Vlk)].

3532.

Šogad līksma, citu gadu
Baltajos bāliņos;
Tai trešā gadiņā
Še es līksmu neturēšu.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3533.

Sēd, māsiņa, kamanās,
Es tev, viegli vizināšu;
Ka paņemu tautu meitu,
Tad es gauži noraudāju.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

3534.

Zirgu zviedzošu pazinu,
Bāleniņu runājot;
Kā man bija nepazīt
Vienas mātes auklējuma?
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

3535.

Spodra saulīt' i lēkdama,
Jo spodrāka rietēdama;
Līksma māsiņ' i augdama,
Jo līksmāka dzīvodama.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

3536.

Strauja strauja upe tek,
Jo tā strauja, jo olaiņa;
Maza maza man māsiņa,
Lai tā maza, bet tikuse.
170 [Lielnīkrācē (Nīkrāces pag. Azp)].

3537.

Tec, upīte, gana strauji,
Sit putiņas maliņā;
Audz, māsiņa, gana liela,
Kaunies maza bāleliņa.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

3538.

To skaliņu dedzināju,
Kuris man gaiši deg;
To bāliņu zadināju,
Kuŗam jauka valodiņa.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

3539.

Trīs gadiņus es puškoju
Sava brāļa istabiņu:
Vienu gadu ar skujām,
Otru gadu ar kalvām,
Tai trešā gadiņā
Ar rozēm, magonēm.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

3540.

Trīs māsiņas dzeini nesa
Ap resno ozoliņu,
Ir tad vēl nepanāca
Viena maza bāleliņa.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

3541.

Tu, bāliņ, gan domāji,
Ka man tevis žēl nevaid;
Cik es tevi iedomāju,
Tik es gauži noraudāju.
424 [Barkavas pag. Rz].

3542.

Tu, māsiņ, rakstītāja,
Norakst' manu nēzdodziņu,
Kur es acis noslaucīšu,
Pēc tevim raudādams.
216 [Ventspilī].

3543.

Uz bāliņa raudzījosi
Kā uz zaļa ozoliņa,
Kur tas savu kāju spēra,
Kādu laida valodiņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

3544.

Viena pate magonīte
Kliņģerīšu dārziņā;
Viena pate es māsiņa
Bāleliņu sētiņā.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

3545.

Viens pats man bāleliņš
Kā tas rīta auseklīts;
To saņēmu, to pavadu
Ar jauko valodiņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 424 [Barkavas pag. Rz].

- 061 -

3546.

Visi mazi avotiņi
Ik vakara miglu meta;
Visi mazi bāleliņi
Mīļu tura sav' māsiņu.
197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].

3547.

Cerē bite ozoliņu
I purviņa maliņā;
Cerē māsa bāleliņu,
I tautās aizgājuse.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

★

37805.

Adu cimdus, adu zeķes,
Gaidu sava bāleliņa;
Nu ir cauri cimdi, zeķes,
Bāleliņa nesagaidu.
147 [Jaunlaicenes Vlk].

37806.

Aizsūtītu brālēliņam
Divi pāri skaistu zeķu;
Divi pāri skaistu zeķu,
Pieci pāri mīkstu cimdu.
605 [Skolas].

37807.

Aiz kalniņa ezeriņš,
Aiz azara muomuliņ',
Brystum puori - dziļš yudins,
Apleik lels leikumiņš.
143 [Jāsmuižas D].

37808.

Atsasādu, kur gribēju,
Bruoļeļiņa ustobā
Vai sūlāi, vai krāslā
Vai galdiņa galiņā.
466 [Vārkavas D].

37809.

Bruolīši, muni bruolīši,
Pīdūdit maņ padūmiņa;
Pi jyusu muna māmiņa,
Padūmiņa devējiņa.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

37810.

Bērziņš auga pie bērziņa,
Cērpiņš bērzu starpiņā;
Brālīts auga pie brālīti
Māsiņ' brāļu starpiņā.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

37811.

Cērpiņš auga pie cērpiņa,
Grezna puķe starpiņā;
Brālīts auga pie brālīša,
Māsa brāļu starpiņā.
183 [Kazdnagas Azp].

1. Cērpiņš auga pie cērpiņa,
Vidū auga grazna puķe;
Stāv tautietis ar brālīti,
Vidū manis vaiņadziņis.
214 [Lažas Azp].

37812.

Bruoleliņi, bruoleliņi,
Kai tī syla bolūdīši;
Ļaudim leli breinumiņi,
Ko mes mīli dzeivuojom.
579 [Viļāni Rz apr.].

37813.

Brālīts man klēti dora
Boltābola kalniņā,
Lai es bolta vien staigāju
Kā boltais āboliņš.
3 [Adulienas Md].

37814.

Brālis mani mīļi tura,
Es brālīti vēl mīļāki;
Brāli sūtu mieraugos (vietraugos),
Līdzi jemšu panākstos.
39 [Bārtas Lp].

37815.

Brāļi manim brakutaiņi,
Māsas manas kā liepiņas;
Es īstā brāļu māsa,
Kā rozīte dārziņā.
184 [Ķēču Rg].

37816.

Cyukys silis naizēdja,
Ka ar kuoju naīspēŗa;
Bruoļi ols naizdzēŗa,
Kad muosiņas naprasēja.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

37817.

Da zemienei lazda zied
Sarkaniem ziediņiem;
Da sirdei māsa mīl
Baltajam bāliņam.
241 [Lubānas Md].

- 062 -

37818.

Divi man bāleniņi,
Ne vienu labumiņu:
Uz jauno ciemā gāju,
Uz veco padomā.
373 [Sarkaņu Md].

37819.

Dod, Dieviņi, man spēciņu
Līdz citami rītiņam;
Es savāmi māsiņāmi
Tēraudiņa dzirnus kalu;
Tēraudiņa dzirnus kalu,
Lai nedila gredzentiņis.
599 [Kurzeme].

37820.

Ej, bruoliņi, tu pec maņa,
Tu jau ļauna nadzierdēsi;
Es tev vēļu vysu lobu,
Vyslobuoku tāva meitu.
143 [Jāsmuižas D].

37821.

Ekur skaista driķu druva,
Kaut tā manim piederētu;
Ekur skaista līgaviņa,
Kaut māsiņa nebijusi.
146 [Jaungulbenes Md].

37822.

Es grib' sovu buoļiļeņu
Ilgi redzēt napracātu:
Ik vokoru vītu taisu,
Boltus kluoju paladzeņus,
Lai nasoka buoļiļeņš,
Ka nav vītas taisītuojas.
605 [Skolas].

37823.

Es mīl' savu bāleliņu,
Tā kā rožu pumpuriņu;
Man' bāliņš tā mīlēja,
Kā to ciema zeltainīt'.
378 [Seces Jk].

37824.

Es neiešu rugājā,
Rugājā kājas bada;
Es neiešu tautiņās,
Laba dzīve bāliņos.
605 [Skolas].

37825.

Es savam bāliņam
Visu labu novēlēšu:
Pilnu pūru zelta naudas,
Līgaviņu piedavām.
605 [Skolas].

37826.

Es savam brāliņam
Labu vien tam vēlēju,
Viņš man labu ar vēlēja
Aiziedams tautiņās.
605 [Skolas].

37827.

Es uzaugu bāliņosi,
Kā vienosi ozolosi:
Savas dienas es uzaugu,
Ļauna vārda nedzirdēju.
355 [Rucavas Lp].

37828.

As izaugu pi bruoleiša
Zylačeišu videņāi;
Kad izaugu lela mjaita,
Tautys saucja: zylaceit!
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

37829.

I derēt piederēja
Div' māsiņas bāliņos:
Viena līdzi druviņā,
Otra nesa launadziņu.
545 [Krustpils D apr.].

1. Piederēt piederēja
Trīs māsiņas bāliņos:
Divas gāja druviņā,
Trešā nesa launadziņ(u).
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

37830.

Ikur koši piederēja,
Brālīts māsu vizināja;
Brāļam zīle uz kumeļa
Māsai roze rociņā.
605 [Skolas].

37831.

Juoneiti, bruoleiti,
Es tava muoseņa.
Tu muns bruoleits,
Tu muna muoseņa.
Juosim obi tauteņuos,
Juosim obi pīguļā.
170 [Kapiņu D].

37832.

Ka man byutu taids tautīts,
Kaids man beja buolileņš;
Pats aizguoja kultu, moltu,
Maņi atstuoja paguļēt.
605 [Skolas].

- 063 -

37833.

Kab man taida ļaudoviņa,
Kai muosiņa, dzaltonīte;
A ni vīnam naatdūtum,
Ni par zalta gabaliņu.
605 [Skolas].

37834.

Kam man ieti tautiņās,
Kas man trūka bāliņos?
Šūnām māršas maizi cepa,
Mediem brāļi alu dara.
215 [Lēdmanes Rg].

37835.

Kas varēja malnys jyurys
Bez dybyna saredzēt?
Kas varēja maņ atškiert
Nu boltūs bruoleleņu.
143 [Jāsmuižas D].

37836.

Kas kait manim nelaipot -
Līka liepa, līks ozolis;
Kas kait manim nedzīvot -
Mīļa māsa, mīļš brālīts.
605 [Skolas].

37837.

Līdz ceļiem dubļus bridu,
Brāļa darbus darīdama;
Tautu dēļ es neietu
I sausāmi kājiņām.
241 [Lubānas Md].

37838.

Da ceļim pūru brydu
Leidz sovim buoleņim:
Es atrodu buoleņus
Staigna pūra vidiņā.
357 [Rudzētu D].

37839.

Māsiņ, mana jaunākā,
Tu staigāji raudādama:
Tev kājiņas nosalušas,
Rīta rasu bradājot.
605 [Skolas].

37840.

Muosenis, munys laseitis,
Pakaļāi palykuš(a)s;
Taidu laseišu narodu,
Ni cytā maleņā.
247 [Makašānu Rz].

37841.

Māsiņ, tavu labu dzīvi
Baltajos bāliņos:
Nedzirdēju ļaunu vārdu,
Ne darbiņa niecinot.
239 [Lizuma C].

37842.

Muosiņ' vīna aiz yudiņa,
Utra yudins maliņā;
Da vīnaji laivu dzynu,
Da ūtraji kumeliņu,
Da trešaji tautu dālu
Rakstītomi komonom.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

37843.

Māte mīļa, māsa mīļa,
Abas vienu mīļumiņu;
Mātei pirku zelta brilli,
Māsai zelta vaiņadziņu.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

37844.

Mes esam augušas
Ko vīnas zeilītes:
Uz vīna kūciņa,
Uz vīna zariņa.
36 [Balvu Abr], 228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

37845.

Mīļš manis bāleliņis,
Mīļas mātes auklējums;
Mīļi mani uzrunāja,
Mīļ' aizveda tautiņās.
48 [Bērzaunes Md].

37846.

Mīli, mīli tēvu, māti,
Vēl mīļāki brāli, māsu.
Brālis mīļš, kad tautās neiet,
Māsiņa visu cauru mūžu.
605 [Skolas].

37847.

Neviens daiļi tā nebrauc,
Kā brauc brālis ar māsiņu:
Seši sirmi vērzeļoti,
Trīs kamanu turētāji.
605 [Skolas].

37848.

Neviens man's tā nemīl,
Kā mīl mani bāleliņi;
Tautiešiem platas acis,
Tie jau mani nemīlēja.
127 [Grostonas Md].

- 064 -

37849.

Paleidzēju muosiņom,
Kū varēju paleidzēt:
Paleidzēju rūzes sēt,
I mogyunes izrevēt.
35 [Baltinavas Abr].

37850.

Palīdzēju bāliņam,
Ko varēju palīdzēt:
Devu labu padomiņu,
Līgaviņu meklējot.
241 [Lubānas Md].

37851.

Paši brāļi sav' māsiņu
Mazu cēla lielumā:
Ielikuši vīzītē,
Pa sētsvidu vizināja.
281 [Neretas Jk].

37852.

Pie krūmiņa es tecēju,
Krūmiņš mana paēnīte;
Pie brālīša galvu glaudu,
Brālīts tautu rājējiņš.
378 [Seces Jk].

37853.

Puķīt, tavu baltu ziedu,
Māla kalna galīnā;
Meitīn, tavu mīļu sirdi,
Baltajos bālīnos.
192 [Kosas C].

37854.

Pyut, vējeņi, kai mežā
Munā cauna capurī;
Sēdi, muoseņa, pi maņa,
Kai pi zaļa ūzuleņa.
326 [Preiļu D].

37855.

Sav' brālīti mīļi turu,
Kā baltaju linu sauju;
Kad tautiņas pūru pras(a),
Parādīšu bāleliņ(u).
546 [Kuldīga Kld apr.].

37856.

Silta, silta saulīte
Kambara galā;
Nāc, mana māsiņa,
Sildīties.
42 [Bauskas B].

37857.

Siermi zyrgi buoļeņam,
Vēļ siermuoki tautīšam;
Loba dzeive pi buoļeņa,
Vēļ lobuoka tauteņuos.
605 [Skolas].

37858.

Skaista augu meitenīte
Ne, puisīti, tevis dēļ;
Skaista augu maizītē
Pie labā bāleliņa.
545 [Krustpils D apr.].

37859.

Sprēžu vylnas kūdeļiņu,
Gaidu sova bruoleliņa;
Ni sasprēžu kūdeļiņas,
Ni sagaidu bruoleliņa.
605 [Skolas].

37860.

Tas mans brālītis,
Kas mani ballo.
Par tevi trīs gadi
Dieviņu lūgšu:
Lai to vējiņš nekūcināja,
Lai to saulīte nebalināj'!
546 [Kuldīga Kld apr.].

37861.

Tik siliņa garumiņa,
Tik siliņa plotumiņa;
Tik vīn man lobas dzeives,
Kai sovūs bruoliņūs.
446 [Ukru Jg].

37862.

Trīs kociņi vien nolūza
Dižā vēja brāzienā;
Trīs māsiņas vien raudāja
Sava īsta bāleliņa.
202 [Kurmāles Kld].

37863.

Vai, baltais āboliņš,
Pāraugs tevi purva zāle;
Vai jaunais bāleliņ,
Norās tevi tautu meita.
605 [Skolas].

37864.

Vai tautās tāda dzīve,
Kā līgavas brālīšos?
Vai alksnim tāda lapa,
Kā jaunam bērziņam?
605 [Skolas].

- 065 -

37865.

Vārna kliedza ozolā,
Otru vārnu gaidīdama;
Māsa cepa plācenīti,
Otru māsu gaidīdama.
545 [Krustpils D apr.].

37866.

Viena pati man māsiņa,
Zirņu ziedu greznumiņu;
To es dodu tautiņās,
Pats palikšu sētiņā.
443 [Turlavas Kld].

37867.

Visi mani bāleliņi
Pār novadu aizgājuši;
Svelpju reizi, svelpju otru,
Nu ir visi atpakaļ.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

★

9. Savstarpēji pārmetumi

a) Māsa žēlojas par brāļa skopumu

3548.

Ai bāliņi, ai bāliņi,
Vai es tava kalponīte?
Nosvērdams linus devi,
Gadiem pirki villainīti.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

3549.

Ai bāliņi, ai bāliņi,
Vai es tava kalponīte?
Tu man devi linu podu,
Ūdenī mērcēdams.
19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)], 34 [Plāterē (Plāteres pag. Rg)], 41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 77 [Gulberē (Liezeres pag. Md)], 101 [Rankā (Rankas pag. C)], 107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 121 [Gulbenē (Md)], 125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)], 1253 [Kroņa Laicenē], 137.

3550.

Aizzamirsa, aizzamirsa
Brāļ' autiņš nevelēts;
Aizzamirsa bāliņam
Rīgā mēļu villainīte.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

3551.

Brāļi mani bajāriņi,
Es māsiņa nabadzīte:
Brāļi manim kronu kala
No tērauda pakaviņa.
201 [Snēpelē (Snēpeles pag. Kld)].

3552.

Brāļi, manu linu podu
Ar svariem nesveriet;
Gribu labu pavalkāt,
Labu likt pūriņā.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

3553.

Brālis man galvu glauda:
Neej, māsa, šoruden!
Ietin iešu, nepalikšu,
Brālītim spītēdama,
Kādēļ brālis man nepirka
Baltu zīļu vainadziņu,
Baltu zīļu vainadziņu,
Pāri zelta gredzentiņu.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

3554.

Brālis mani māsu sauca,
Voi ļaudīm piedzirdot;
Nev' manā rociņā
Brāļa pirkta gredzeniņa.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

3555.

Brālīš' man, mazajam,
Ķēžu jostu kaldināja;
Būt' brālīši nokaluši,
Nu pieder valkājam.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

3556.

Druvā man saule lēca,
Druvā saule norietēja,
I tad vēl bāliņam
Dārga mēļu villainīte.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

3557.

Es savam bāliņam
Lielu kaunu padarīju:
Es aizsēdu aiz galdiņa
Ar vītola vainadziņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

3558.

Es savam brāliņam
Pate kaunu padarīju:
Stiebru jostu apsajožu,
Mētru liku vainadziņu.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

- 066 -

3559.

Es vidū, es vidū
Ar vītola vainadziņu,
Visapkārti bāleliņi
Caunotām cepurēm.
Protiet kaunu, bāleliņi,
Pērkat rožu vainadziņu.
206 [Kuldīgas apriņķī].

3560.

Es vīzītes nodarīju,
Bāliņš auklas nenovija;
Tas nebija mans kauniņš,
Tas bij mana bāleliņa.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3561.

Es vīzītes nosapinu,
Brāļi auklu nenovija;
Pāriet manim šo āriņu
Basajām kājiņām.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

3562.

Gana gāju, gan tecēju,
Gan klausīju bāleliņu,
Tāpat sedzu raudādama
Nelocītas villānītes.
1311 [Apē (Vlk)].

3563.

Kādu skauģu vēl vajaga,
Kā to manu bāleliņu:
Tēvs man deva linu zemi,
Viņš apsēja auziņām.
224 [Kabilē (Kld)].

1. Labi, labi, bālelīni,
Kad jūs man tā darāt:
Tēvs man deva linu zemi,
Jūs sējāt auzīnām;
Kad auzīnas vairs neauga:
Še, māsīna, linu zeme.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

3564.

Ko jūs mun iedevāt,
Bagātie bāleniņi?
Baltu vistu iedevāt,
To apēda vanadziņš.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

3565.

Laba biju bāliņam,
Kad iedama druviņā;
Kad prasīju gājumiņu,
Tad paliku naidenīca.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

3566.

Labāk mana vīze plīsa,
Nekā mana aukla trūka:
Pate vīzes i nopinu,
Brāļi auklas nenovija.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

3567.

Man bāliņš linus deva,
Linu šķiedras skaitīdams;
Kam, bāliņ, neskaitīji,
Cik solīšu vasarā?
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

3568.

Piemiņām, pasakām
Māsa auga bāliņos:
No tāsīm kreklu šuva,
No astriem cimdus ada.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

3569.

Pieci, seši bāleliņi,
Māsai pliks vēderiņis!
Metam naudu, bāleliņi,
Ģērbsim māsas vēderiņu.
190 [Kuldīgā].

3570.

Zābakoti, zābakoti
Mani balti bāleliņi;
Es vidūi, es vidūi
Ar tām kārkla vīzītēm.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

3571.

Saka mani bāliņos
Cala jostiņ' valkājot;
Diega jostiņ' i valkāju,
Žagariņu vainadziņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

3572.

Šo vasaru bāliņami
Par patenci vien dzīvoju;
Citu gadu nedzīvošu
Ne par zeltu, sudrabiņu.
226 [Kandavā (Tl)].

3573.

Tēva lini, mātes lini,
Kur, bāliņi, mani lini?
- Tur, māsiņa, tavi lini,
Tautu dēla tīrumā.
279 [Skursteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

- 067 -

1. Tēvam lini, mātei lini,
Kur, bāliņi, mani lini?
- Māsiņ, tavi linu lauki
Tautu dēla tīrumā. -
Tēvam kreklis, mātei kreklis,
Kur, māsiņa, man būs kreklis?
- Bāliņ, tavi linu krekli
Tautu meitas pūriņā.
303 [Svitenē (Svitenes pag. B)].

3574.

Trīs gadiņi bāliņam
Kā par velti kalpojuse:
Viņš man deve linu podu,
Ūdenī mērcēdams.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

3575.

Vidū brāļu vien stāvēju
Ar vītola vainadziņu;
Protat godu, bāleliņi,
Liedināt sudrabiņa.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

b) Māsa gaužas par dažādām pārestībām no brāļa puses un solās atspītēt

3576.

Ak tu manu bāleliņ,
Kam tu manim tā darīji?
Rikšus laidi kumeliņu,
Pamet' mani celiņā.
216 [Ventspilī].

3577.

Asarīti, bāleliņu,
Nedzer manu asariņu,
Gan ir man tautiņās
Asariņu dzērējiņi.
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

3578.

Brāļi māsu maisā bāza,
Sliktu māsu dēvēdami;
Bāziet, brāļi, ja gribat,
Galvu ārā atstājat.
70 [Briežos (Skujenes pag. C)].

3579.

Brāļi, maizes neliedziet
Tai vienai māsiņai.
- Māsai maize birzīs (birzē) auga,
Tautās maizes arājiņš.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

3580.

Brālis liels, es mazāka,
Es par brāli nebēdāju;
Ne man brālis maizi deva,
Ne, mazāku, audzināja.
186 [Gaiķos (Gaiķu pag. Kld)].

3581.

Bālīts maizes man nedeva,
Saka, art neejot.
Gan redzēsi, bāleliņ,
Cik ars tava līgaviņa.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

3582.

Bāliņš saka uz māsiņu:
Ko māsiņa labu dara?
Gan, bāliņi, atradīsi,
Ko būs laba darījusi.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Bāliņš saka uz māsiņu:
Ko māsiņa laba dara?
Gan, bāliņi, atradīsi,
Ko būs laba darījuse:
Atradīsi rīta māli
Vakarēju likumiņu.
17 [Ķēčos (Ķēču pag. Rg)].

3583.

Darbos vien, darbos vien,
Kas manā gājumā?
Brālim labi, māršai labi,
Man tas dubļu bridumiņš.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

3584.

Dari, dari, bāleliņi,
Gan es tev atdarīšu:
Aiz vārtiem krēslu celšu,
Tur es tevi sēdināšu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 318 [Lindes Birzgalē (Birzgales pag. Rg)].

3585.

Dari, dari, bāleliņ,
Gan es tevim atdarīšu:
Atstāš' tavu līgaviņu
Vienu pašu druviņāi.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

3586.

Dari, dari, bāleliņ,
Gan es tev atdarīšu:
Es aiziešu tautiņās
Pašā darba laiciņā;
Ņemš' telīti, ņemš' aitiņu,
Ņemš' māsiņu ganītāju.
100 [Rāmuļos (Rāmuļu pag. C)].

- 068 -

3587.

Dari, dari, bāleliņi,
Gan es tevim atdarīšu,
Gan es tavu kumeliņu
Pie baznīcas palaidīšu.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

3588.

Dari, dari, bāleliņi,
Gan es tev atdarīšu,
Gan es tev atdarīšu
Tautu galda galiņā:
Citiem kāršu linu dvieli,
Tev pakulu skārtelīti.
216 [Ventspilī].

3589.

Dari, dari, bālelīnu,
Gan es tev atdarīšu:
Saticīšu celīnā,
Grūdīš' ceļa malīnā.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

3590.

Dari, dari, bāleliņ,
Gan es tevim atdarīšu:
Tev krekliņa nevelēšu,
Kumeliņa nesedlošu.
1311 [Apē (Vlk)].

3591.

Dari, dari, brāleliņ,
Pacietīšu, ko darīji,
Pacietīšu, ko darīji,
Atdarīšu dzīvodama.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

3592.

Delverīt(i), bāleliņ,
Nevar' tevi novaldīt.
Nedod Dievs mūdiņā
Tāda mana arājiņa.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3593.

Dod, Dieviņ, man zirdziņu,
Dod, Laimiņ, arājiņu;
Es būt' badu nomiruse
No bāliņa arumiņa.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

3594.

Ēdu pate, dev' otram,
Brāļa maizes netaupīju:
Tikpat mani bāleliņi
Pa vārtiem pavadīja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

3595.

Eita, brāļi, lūkojiet,
Kur jūs tādu dabūsiet,
Kas neēda, kas nedzēra,
Kas miedziņa negulēja.
Vējš neēda, vējš nedzēra,
Ūdens miega negulēja.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

3596.

Es negribu to darīt
Nei krievam, nei leišam,
Ko man dara brāleliņi,
Īstajai māsiņai.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

3597.

Es nevaru, bāleliņi,
Tavu prātu izdarīt;
Tu var' ņemt līgaviņu,
Lai es iemu tautiņās.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

3598.

Es nevaru to darīt,
Ko bāliņa līgaviņa;
Kaut es gan piekususe,
Es vārdiņu atsacīju.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3599.

Es savam bāliņam
Vienas dienas saimeniece:
Ēžu pate, dev' otram,
Vēl iebāžu skotelē.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

3600.

Gan ūdeņa tā purā,
Nožu(v)uši kārklu gali;
Gan bagāti tie brālīši,
Pavārgusi tā māsiņa.
190 [Kuldīgā].

3601.

Kā bij manim vairāk iet,
Kā klausīt bāliņam?
Druvāi manim saule lēca,
Druvāi saule nolīgoja.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

3602.

Kas, akmini, tevi kala
Sīkajā sudrabā?
Kas, māsiņa, tevi teica?
Paši brāļi niecināja.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

- 069 -

1. Kas, māsiņa, tevi teica?
Brāļi tevi niecināja,
Brāļi tevi niecināja,
Mūžu vergu gribēdami.
176 [Sakaslejā (Sakas pag. Azp)].

3603.

Kas nu rudzu garumeņa,
Ka navaida brīdumeņa?
Kas nu bruoļu l'eluos slavas,
Ka muoseņas nacerēja?
4191 [Kalupes pag. D].

3604.

Ko tu raudi visai gauži,
Māsa mana jaunākā?
Ko, brāli, neraudāšu,
Mazam rasa man jābrien.
133 [Palsmanē (Palsmaņa pag. Vlk)].

3605.

Kulies pate, kunga rija,
Ja nevaid kūlējiņu;
Teicies pate, brāļu māsa,
Ja nevaid teicējiņa.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Iries pate, oša laiva,
Ja nevaid īrējiņa;
Teicies pate, brāļa māsa,
Ja nevaid teicējiņa.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3606.

Kungam vaļa vīru rāt,
Vīram savu līgaviņu;
Tās vaļiņas vien nebij,
Bāliņam māsu rāt.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)], 379.

3607.

Kur bij man nu noiet,
Kur dieniņu pakavēt?
Viens pats man bāleliņš,
Tam bij barga valodiņa.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

3608.

Laba biju labināma,
Niecināma nederēju,
Niecināma nederēju
Ne īstam brālītim.
224 [Kabilē (Kld)].

3609.

Mūžam sila papardīte
Skaistu ziedu neziedēja;
Mūžam māsa no bāliņa
Laba vārda nedzirdēja.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

3610.

Nežēloju brāļa maizes,
Ēžu pati, devu otram:
Pūru vedu tautiņās,
Ne bāliņa rudzu klēti.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

1. Pate ēdu, otram devu,
Tēva maizes netaupīju:
Kad es iešu tautiņās,
Nedos līdz rudzu klēts.
384 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3611.

Nīdi, nīdi, tu bāliņi,
Gan tu mani iznīdēsi.
Iesi pats, ņems' kalponi,
Nebūs mana gājumiņa.
297 [Lepšukalnā pie Bauskas (Bauskas pag. B)].

1. Nīdi, nīdi, māmulīte,
Gan tu mani iznīdēsi;
Gan tu mani pieminēsi,
Ar kalponi rādamās.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

3611¹.

Nīdi, nīdi, tu bāliņi,
Gan tu mani iznīdēsi,
Gan tu mani iznīdēsi
Līdz citam rudeņam.
3011 [Pomušas un Ārdzes pagastos (Ceraukstes pag. B)].

3612.

Paēdu pupiņas pie bāleliņa;
Gribēju maizītes, nedrīkstu prasīt.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

3612¹.

Paga, paga, bāleliņ,
Gan es tevis iegādāšu,
Ka tu mani maz' esošu
Pie matiem plucināji.
1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)].

3613.

Reti reti tie siliņi,
Kas ar baltiem ziediem zied;
Reti reti tie brālīši,
Kas māsiņas mīļi tur.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)], 246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

3614.

Svešs svešam tā nedara,
Kā bālīns man darīja:
Svešs svešam laipu met,
Bālīns grūda ūdenī.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

- 070 -

3614¹.

Tiešām tautas tā nedara,
Kā dar' mani bāleliņi:
Tautiets meta taisnu laipu,
Pats stāv laipas galiņā;
Bāliņš meta greizu laipu,
Lai krīt māsa ūdenī.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

3615.

Timsā gāju, neredzēju,
Kājām ceļu taukstīdama,
Tomēr saka bāleliņi,
Nekā laba nedarot.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

3616.

Vai dēļ kunga grūta darba
Man bēdīgi jādzīvo?
Vai dēļ barga bāleliņa
Jauna gāju tautiņās?
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)].

3617.

Viens bāliņš, div' bāliņi,
Vairāk, māmiņ, nevajaga;
Ir to pašu Dievs un gan,
Kau(t) ar godu dzīvojuši.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

3618.

Citi brāļi māsu teica,
Kādi brāļi mani teica?
Mani teica darbi mani,
Man' ērdava valodiņa.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

c) Brāļa pārmetumi māsai

3619.

Gulbīts skrien par ezaru
Ar baltiem svārciņiem;
Man māsiņu pilna sēta,
Man krekliņi nemazgāti.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

3620.

Kālab manis kumeliņis
Vakarēju jūgumiņu?
Netikušas man māsiņas,
Nenojūdza kumeliņu.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

3621.

Kliba bija mūs' māsīna
Visu gaŗu vasarīnu;
Klibodama izkliboja
Baltābola pļāvumīnu.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

3622.

Velc, bāliņ, baltu kreklu,
Met melno ezerā,
Ja māsiņa nevelēja,
Lai velēja raudevīte.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

★

37868.

Ai Dīveņi, kū darīšu,
Borgi muni buolileņi;
Jimšu sovu vainadzeņu,
Īšu tautuos rauduodama.
605 [Skolas].

37869.

Ai Dieveņi, pašķir zemi,
Paslēp manu augumiņu!
Sasabāru ar māmiņu
Kā ar otru ietaļiņu.
241 [Lubānas Md].

37870.

Aiz ko man(i) brāļi pēra
Dobē pīcku mērcēdami?
Krāsnie man saule lēca,
Aizkrāsnē norietēja.
605 [Skolas].

37871.

Aiz kū mani muotja pjāŗa
Treis raizeitis dīneņā?
Man pruoteņis iz mjaiteņu,
Iz lobūs kumeleņ'.
326 [Preiļu D].

37872.

Aiz lopiem gan ganīt(u),
Aiz cūkām nevarēj(u);
Aiz brāļiem gan dzīvotu,
Aiz māsām nevarēj(u).
373 [Sarkaņu Md].

37873.

Ar Dieviņu paliekati,
Ar godiņu dzīvojiet;
Ar Dieviņu es atradu
Itin lapnus bāleniņus.
548 [Liepāja Lp apr.].

- 071 -

37874.

Atnes, Dieviņ, labas tautas,
Lēkšu pati kamanās;
Jau es pati gan(a) zinu:
Barga maize bāliņos.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

37875.

Aizguojusja pūra molā,
Aizaklīdžu kai dzierveitja;
Ni tī mani Dīvs īrauga,
Nī tī muni buoleliņi.
605 [Skolas].

37876.

Bāliņš man maizes deva,
Ik dieniņas piemezdams;
Ak, Dieviņ(i), atmet tautas,
Lēkšu pate kamanās.
261 [Mēdzūlas Md].

37877.

Brālīši mani iemīlēja,
Brāļa bērni nemīlēja;
Brāļa bērni nemīlēja
Aiz māršiņas stāvēdami.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

37877¹.

Pyureņis maņi meilēja,
Pyura vuoks nameilēja;
Muoseņis maņi meilēja,
Muosas bērni nameilēja.
18 [Andrupenes Rz].

37878.

Buoļaļiņis pīkusis,
Skaista myuža galiņā.
Muosiņa napīkususe,
Skaistu myužu dzeivojūt.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

37879.

Bej man vīna muosiciņa,
Zierņa zīdu skaistumiņ';
Zierņa zīda skaistumiņ(u),
Zūbentiņa osumiņ'.
Pupas zīda skaistumiņ(u),
Izkaptiņ(as) osumiņ'.
358 [Rugāju Abr].

37880.

Bruoļi, bruoļi,
Na as jyusu kolpyuneitja;
Kur jyus maņ bandis sjājat -
Muoluotā kalneņā.
170 [Kapiņu D].

37881.

Ar valīti, ar valīti
Vysa myusu tāva zeme:
Vaci zyrgi naklausēja,
Jauni bruoļi namuocēja.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

1. Ai vaļiņi, ai vaļiņi
Vysa muna tāva zeme:
Jauni bruoļi naklausēja,
Vaci zirgi naveižova.
35 [Baltinavas Abr].

37882.

Brālis man linus sēja,
Kur auziņas vairs neauga;
Kad es iešu tautiņās,
Trīs būs pūra vedējiņi.
605 [Skolas].

37883.

Brālis man linus sēja
Mālainā zemītē;
Kad es eju tautiņās,
Grib brālītis godājams.
605 [Skolas].

37884.

Brālīts mani māsu sauca,
Ļautiņiem vien dzirdot;
Man nevaida no brālīša
Pirkstāi vaŗa gredzentiņ'.
427 [Tadaiķu Lp].

37885.

Bruolīts maņa muosas sauce,
Nikuo loba naīdevja.
Kur, bruolīt, munas kūrpes,
Kur muns zalta gredzintiņš.
389 [Silajāņu Rz].

37886.

Brāļi mani māsu sauce,
Vai ļaudim vien dzirdot.
Nav manāja rociņā
Brāļa pirkta gredzentiņa.
39 [Bārtas Lp].

37887.

Brāļi mani necerēja,
Vāju māsu dāvādami;
Tai vājai māsiņai
Par arodiem rudzi bira.
143 [Jāsmuižas D].

37888.

Taku, taku pa celiņu,
Atsavēru atpakaļ:
Ni redz tāva, ni redz muotes,
Ni redz eistūs bruoliliņu.
170 [Kapiņu D].

- 072 -

37889.

Bruoļa muosa bādājuos:
Bruolim tymsa ustubiņa.
Ej, muosiņ, tautiņuos,
Caur pakšim saule speid.
174 [Kārsavas Ldz].

37890.

Brāls brāļam zirgu liedze,
Mās' māsai sedzenīti;
Tēva pirkti kumeliņi,
Mātes austas sedzenītes.
241 [Lubānas Md].

37891.

Cauri ītu bruoļa sātu,
Kab na eistu kristabārnu;
Iztecēja bruoļa bārni,
I eistī kristabārni.
174 [Kārsavas Ldz].

37892.

Zynu es sābra sātu,
Zynu bruoļa ustobeņu.
Cauri guoju sābra sātai,
Cauri bruoļa ustobeņai.
Sābram beja grozni suņi,
Bruoļam grozna ļaudaveņa.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

37893.

Cimdiņā muti slauku,
Nedod māsa šņudauciņa;
Māsa savu šņudauciņu
Glabā tautu nāvēkļam (neveikļam).
235 [Litenes Md].

37894.

Cimdiņā muti slauku,
Nedod māsa šņudauciņa.
Taupi, mās, šņudauciņu,
Man taupīja tautu meita
Linu austu šņudauciņu.
46 [Beļavas Md].

37895.

Celeņi mani voduoja,
Ceļa molas navaduoja;
Muoseņas mani nūmīļuoja,
Muosas bārni namīļuoja.
182 [Kaunatas Rz].

37896.

Drabēt drab apses lopa,
Vējiņš tevi drabinoj;
Raudi, raudi, dālu muote,
Dāli tevi ryudynoj.
358 [Rugāju Abr].

37897.

Dari, dari, bāleliņ,
Gan es tevim atdarīšu,
Pašā darba laiciņā,
Rudzu spailes galiņā.
356 [Rudbāržu Azp].

37898.

Es izaugu smuidra, gaŗa,
Brāļam kaunu darīdama:
Viens solīts, div' solīši
Pa bāliņa pagalmiņu.
236 [Līvānu D].

37899.

Es izgāju zaļu mežu,
Neredzēju dzeguzīti.
Es deviņu brāļu māsa,
Nedzirdēju māsas vārdu.
39 [Bārtas Lp].

37900.

Es izkuopu augstu kolnu,
Vysu mīgu pazaudēju;
Vysu mīgu pazaudēju,
Bruolilina naredzēju.
326 [Preiļu D].

37901.

Es savai māmiņai
I telīšu neganīju;
Tautiņās tāda slava,
Kad es māļa malējiņa.
545 [Krustpils D apr.].

37902.

Es puorguoju zalta bierzi,
Div' sudobra vacaineites,
Ni tykūs, ni panuoču
Sovu boltu buolileņu.
143 [Jāsmuižas D].

37903.

Gana man šā auguma,
Šā gudrā padomiņa;
Apkārt iet bāleliņš
Ar sīko sudrabiņu.
373 [Sarkaņu Md].

- 073 -

37904.

Guoju, guoju pa celeņi,
Sēžūs ceļa maleņā.
Ni tī mani Dīvs radz,
Ni tī muni buoleleņi.
Vai Dīveņ, vai tu redzi?
Naradz muni buoleleņi.
605 [Skolas].

37905.

Griezies šur, tautu dēls,
Še tev siera gabaliņš;
Īstajam bāliņam
Ar akmeni mugurā.
72 [Cesvaines Md].

37906.

Gul(u), gul(u), miegs nenāca,
Aiz tā kupla lagzda krūma.
Kā lai manim miegs nāca,
Bāli(ņ)š mani kaitināja?
443 [Turlavas Kld].

37907.

Izmirkusi, sasalusi,
Paklausīju bāliņam;
Vēl i tad bāliņam
Dārg' ir mēļu vilnainīt'.
241 [Lubānas Md].

37908.

Jau muoseņa lela, lela,
Jau bruoleņa navajag.
Byus, muoseņa, tuos dīneņis,
Lyugs' bruoleņa rauduodama.
326 [Preiļu D].

37909.

Jaunākā man' māsiņa,
Nemin manis kājiņām!
Ja šķīrēs, ja vedēs,
Ej papriekšu tautiņās;
Es tev došu savu pūru,
Savas baltas villainītes.
391 [Sinoles Vlk].

37910.

Jyus, bērneņi, nadzenīt
Tāva ar muoti paceplē;
Īs gasteņi ejamū,
Vaicuos tāva, muomuleņis.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

37911.

Ietin iešu tautiņās,
Par bāliņu nebēdāš'.
Kam bāliņš tā sacīja:
Vellam māsa lēti der.
241 [Lubānas Md].

37912.

Kas nu dzērves gara kokla,
Ka zeileišu nanosuoja?
Kas nu bruoļu boguoteibas,
Ka muosiņas nacerēja?
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

37913.

Kū es beju sarībuse
Sovim eistim buoleņim?
Tautas vuortu naatvēŗa,
Jam (=jau?) jī mani pasūlēja.
174 [Kārsavas Ldz].

37914.

Krūkli ciertu, lozda lūza,
Ūzuleņis leidzi leika;
Meit' buorās, muote raud,
Bruoļi lūka kumjeliņu.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

37915.

Kas zynuotu stroda bārnus,
Kab na stroda garas mēles;
Kas zynuotu bruoļu sātu,
Kab na bruoļu dzāruojeņu.
73 [Ciblas (Eversmuižas) Ldz].

37916.

Kur, māsiņa, rungu liki,
Ar ko kūli savus brāļus?
Vai ieliki pūriņā,
Ar ko kult pabērnīšus?
146 [Jaungulbenes Md].

37917.

Kas gulbīti balynava,
Ka na dziļi ezeriņi?
Kas muosiņu ryudynava,
Ka na eisti bruoliliņi?
326 [Preiļu D].

37918.

Labāk dziedu kājas aunot,
Ne galviņu sukādama;
Labāk mani tautas rāja,
Nekā savi bāleliņi.
198 [Krustpils D].

37919.

Līgot man kā bitītei,
Taujāt sev arājiņu;
Bāliņam dārga maize,
Māršai bārga valodiņa.
286 [Nītaures Rg].

- 074 -

37920.

Labāk man viens tautiets,
Ne deviņi bālēniņi;
Viens tautiets maizi deva,
Ko deviņi bālēniņi?
9 [Aizputes (Aizputes-Pils) Azp].

37921.

Manis dēļ, brāleliņi,
Ni tais' ratu, kamaniņu:
Varu savu nedēļiņu,
Kājiņām atstāvēt.
281 [Neretas Jk].

37922.

Man māsīca galvu glauda,
Melnu cūkas suseklīti;
Es māsīcai cimdus devu,
Melnas aitas pavēderes.
3 [Adulienas Md].

37923.

Māmiņ, tavi malda krēsli
Negir mani mazgājami;
Ne tu biji sēdējusi,
Ne vedeklas mazgājušas.
241 [Lubānas Md].

37924.

Māsa brāli gan mīlēja,
Brālīts māsu nemīlēja.
Gan, brālīti, atradīsi,
Ko māsiņa darījusi:
Līdīs birzi neizšķītu,
Linu druvu neravētu.
605 [Skolas].

37925.

Māsiņa brālim
Patekas nesa,
Tautai taupīja
Saldu alutiņu.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

37926.

Māsas dēļ vien turēju
Stallī labu kumeliņu;
Māsas prātu nezināju
Ni ruden', pavasar'.
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

37927.

Muoseņ, vīnas muomuleņas,
Kai mes borgi dzeivuojam!
Tu cyluoji muotes pyuru,
Es stuovēju rauduodama.
605 [Skolas].

37928.

Muote dēliņu auklēja
Padūmiņa nazynuoja;
Padūmiņu puordzāruse
Krūga golda galiņā.
389 [Silajāņu Rz].

37929.

Māte mani agri cēla,
Miega dēļ es raudāju.
Nu celtosa, neraudātu,
Nu māmīna vai' necēla;
Nu māmīna vai' necēla,
Gaida pašu ceļamos.
39 [Bārtas Lp].

37930.

Māte mīl, bāleniņi
Vēl tik labi namīlēj.
Ols muciņa kambarī,
Mani sūta sētiņā;
Nulēt muns bāleniņš
Nesa madu, olutiņu.
241 [Lubānas Md].

37931.

Mīļa (Mīļis) bija man(s) bāliņ(š),
Kad nebija līgaviņa;
Apņēma līgaviņu,
Dzedrus vārdus runādams.
93 [Dundagas Vp].

37932.

Nava putnam aizvējiņa,
Nu sausuo žagariņa;
Nava maņ mīlu vuordu,
Nu eistūs buoleliņu.
35 [Baltinavas Abr].

37933.

Nedod Dievs vītolam
Baltiem ziediem noziedēt;
Nedod, Dievs, māsiņai,
Pie bāliņa nodzīvot.
545 [Krustpils D apr.].

37934.

Nadzeivuošu, nadzeivuošu
Jas pi tevja, bruolileņ.
Moža vjāl dzeivuotum,
Borga tova ļaudaveņ'.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

- 075 -

37935.

Nīdi, nīdi, māmuļiņa,
Gan tu manis iznīdēsi;
Būs dēlam līgaviņa,
Nebūs tāda kā meitiņa;
Nebūs savas kājas autas,
Ne gultiņa pataisīta.
21 [Apriķu Azp].

37936.

Nikuri mani nūīti,
Ni dīniņas nūkovēt:
Vīns ir eists bruoliliņš,
Tam ir borga līgoviņa.
389 [Silajāņu Rz].

37937.

Nosalusi, izmirkusi,
Nevienam nemīlēju;
Nemīlēju tēvam, mātei,
Ne saviem bāliņiem.
3 [Adulienas Md].

37938.

Netikuse tā meitiņa,
Kas aug viena māmiņai:
Ieraduse trullināt,
Atslēdziņas šķindināt.
15 [Alūksnes Vlk].

37939.

Na upīts strauja tak,
Strauja tak dalgaviņa (Daugoviņa);
Na muosiņa borga bija,
Borga bruoļu ļaudaviņa.
466 [Vārkavas D].

37940.

Nūstu nūstu, rutku bļūda,
Maņ ir sova pīna bļūda!
Nūstu nūstu, tāvs ar muoti,
Maņ ir sova līgaveņa.
465 [Varakļānu Rz].

37941.

Oši oši, kļavas kļavas
Mani balti bāleliņi;
Ne tie oši, ne tie kļavas,
Ne tie mani bāleliņ'.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

1. Oši oši, kļavi kļavi
Visu koku pakaļā;
Ni tie oši, ni tie kļavi,
Ni tie mani bāleniņi.
584 [Daugavpils apr.].

37942.

Purvu bridu, rāvu bridu,
Brāļa govis ganīdama;
Brālis manim neiedeva
Ir ne vaŗa gredzentiņa.
344 [Rembates Rg].

37943.

Pieci seši sīļam bērni
Viena koka zariņā;
Mēs bijām div' bāliņi,
Katram sava istabiņa.
162 [Kacēnu (Kačanovas) Abr].

37944.

Paga paga, bāleliņ,
Gan es tevi iegādāš'!
Tīrumāji kājas āvu,
Birzē sedzos vilnānīt'.
241 [Lubānas Md].

37945.

Paga paga, buolileņ,
Gon as tevi pīminēšu!
As prasēju lynu zemis,
Tu apsēji auzeņom.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

37946.

Pag(a) pag(a), bāleniņ,
Gan es tevi iedomāšu!
Tur man devi linu podu,
Ūdenie mērcēdams.
373 [Sarkaņu Md].

37947.

Paga paga, buoleliņ,
Mani mozu moltu cēli;
Mani mozu moltu cēli,
Vēli mani guldynuoji.
247 [Makašānu Rz].

37948.

Peļ man' mārša, peļ bāliņi,
Savu vārgu gribēdami;
Ni, māršiņ, jūsu vārgu,
Ni bāliņa kalpūnīte.
293 [Oļu (Oļu-Apeltienas) Md].

37949.

Suņi, ūdra nedzeniet,
Ūdram dziļa istabiņa;
Brāļi, māsas nenīstat,
Diezgan tautu rājējiņu.
56 [Birzgales (Lindes) Rg].

- 076 -

37950.

Pīcys mjaitys māmeņai,
Pīci kausi brandiveņa;
Pīci dāli māmeņai,
Pīci pīši mugurā.
326 [Preiļu D].

37951.

Vysi kūki taišņi auga,
Pēgļa auga leikumūs;
Vysom muosiņom loba beju,
Muosīcai slykta beju.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

37952.

Piekususe es māsiņa,
Brāļa darbus darīdama;
Ai Dieviņi, atved tautas,
Iešu galvu satinuse.
373 [Sarkaņu Md].

37953.

Piekususi ceļu gāju,
Pakaļ brāļiem dzīdamās;
Ne Dieviņš man' redzēja,
Ne tie mani bāleliņi.
Klēpi nesa (klēpī nesu) vaska kurpes,
Rokā puķu vainadziņ'.
72 [Cesvaines Md].

37954.

Pūta, pūta rīta vēji,
Vēl padeva ziemeļam;
Rāja, rāja brāļi māsu,
Vēl padeva tautiņām.
439 [Trikātas Vlk].

37955.

Raibu cimdu adītāja,
Nāc pie mana bāleliņ':
Es adīju diezgan raibus,
Bāliņam nepatiku.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

37956.

Sylti vējeni, atgrīzit,
Nu dziļūsi azareņu;
Meili vuordeni, atnuocit,
Nu eistimi buolelenim.
73 [Ciblas (Eversmuižas) Ldz].

37957.

Sadar mīži ar apeinim
Lelajā kubulā;
Nasadar muotes meitas,
Pi māmiņas dzeivuodamas.
174 [Kārsavas Ldz].

37958.

Saimnieks savu vienu dēlu
Steliņgē audzināj':
Līkas kājas, bolas acis,
Tā kā sakas kumeļam.
447 [Ulmāles (Ulmales-Labragas) Azp].

37959.

Sajukušas upes tek,
Sajukuši ezeriņi;
Sajukusi brāļu dzīve,
Nediženi dzīvojot.
358 [Rugāju Abr].

37960.

Saulīt balta, tu redzēji,
Gaisa vidū līgodama,
Ko man dara māsiņai
Savi īsti bāleliņi.
605 [Skolas].

37961.

Skanēt skan oša benķis
Ar māmiņu runājot;
Dievs to zina, kā skanēs
Ar to dēla māmuļiņu?
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

37962.

Sola maņ rūkys, kuojis,
Kas nasola soltumā?
Kova mani tāvs ai muoti,
Ka nakova trokumā.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

37963.

Stāvu vieni nostāvēju,
Kā niedrīte ezarā;
Neceļ krēsla īstās māsas,
Ne īstie bāleliņi.
241 [Lubānas Md].

37964.

Še, māsiņa, trīs grodiņi(?)
Ar visām drusciņām;
Ne tu manim kājas āvi,
Ne autiņus izskaloj'.
241 [Lubānas Md].

37965.

Tētiņam maizes trūka,
Brālim linu tīrumiņ',
Padomiņu vaicādama,
Vai būs ieti tautiņās.
378 [Seces Jk].

- 077 -

37966.

Tēva lini, mātes lini,
Kur, bāliņi, mani lini?
Tur, māsiņa, tavi lini,
Tautas dēla tīrumā.
599 [Kurzeme].

37967.

Tiešām tautas to nedara,
Ko dar' mani bālelīni:
Līka koka laipu meta,
Gribēj' mani slīcināti.
192 [Kosas C].

37968.

Tīra tek Daugaviņa,
Daži gruži dibenā;
Skaista auga man māsiņa,
Daža vaina dzīvojot.
386 [Sidgundas (Rikteres) Rg].

37969.

Trīsreiz māte dēla rauga,
Rudzu bēriņu (boru) īpļaudama;
Māte guļ visu dienu,
Dēliņš mātes neaprauga.
449 [Ungurmuižas D].

37970.

Tu, brālīt, palaidnieks,
Pa visiem brālīšiem;
Ne tev pieši pie zābaku,
Ne iemaukti kumeļam.
398 [Skrundas Kld].

37971.

Vai bāliņ, tavu sirdi,
Vai bij koka, vai akmeņa?
Tu ar mani nerunāji,
Žēlabiņas vien darīji.
358 [Rugāju Abr].

37972.

Vai Dieviņ, nu sariebu,
Nekam vairs nemīlēju;
Nemīlēju tēvam, mātei,
Nemīlēju bāliņiem.
3 [Adulienas Md].

37973.

Vylkam devu tū suneiti,
Kurs sētiņas nasorguoja;
Tautom sūlu tū muoseņi,
Kura bruoļu naklausēja.
174 [Kārsavas Ldz].

37974.

Vīna puče, treis lapeņis,
Deveiņim zīdeņim;
Vīnys muotis tī bērneņi,
Na vīnā pruoteņā.
89 [Dricēnu Rz].

37975.

Vysas dīnas bruoleņam,
Kura dīna muna beja?
Tēv, muosiņ, svātdīnīte,
Dorba dīnas dīndusīts.
466 [Vārkavas D].

37976.

Vysi mani lobi beja,
Ka es poša loba bej';
Ka dzeivuoju, tad sarību
Boltajam buoleņam.
Ka nūmyru, tad gulēju
Leidz ar kūka gabaliņ'.
357 [Rudzētu D].

37977.

Žēlo, Dievs, zirgu manu,
Žēlo manu arājiņu;
Maz maizītes man pieauga
No bāliņa arumiņa.
115 [Galgauskas Md].

37978.

Zynu, zynu, kuo vajaga
Tāvūčami, muoteicai:
Skruča vajag tāvūčami
Muoteicai pažagaru.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

★

10. Māsu satiksme savā starpā

3623.

Ai māsiņ, ai māsiņ,
Vēl mēs divi bārsamies,
Kam tu viena paturēji
Mātes austas villainītes.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].

1. Es izjēmu māsiņai
No pūriņa villainīti;
Vai tev vien piederēja
Mātes austas villainītes?
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

- 078 -

3624.

Barga biju, neliedzos,
Pret citām māsiņām:
Es citām māsiņām
Villānīšu nodevēja.
1311 [Apē (Vlk)].

3625.

Div' upītes blakām tek,
Viena otru laistījās;
Div' māsiņas kopā auga,
Viena otru puškojās.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

3626.

Divas vien mēs māsiņas,
Abas vienu lielumiņu.
Mums bij viena brūna kleita,
To mēs abas valkājām.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

1. Divas vien mēs māsiņas,
Abas vienu gaŗumiņu.
Pirksim vienus brūnus svārkus,
Abas vienus valkāsim.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

3627.

Divas vien mēs māsiņas,
Kur mēs mīļi dzīvojam!
Krustiem auga zelta zāle,
Kur mēs abas staigājām.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

3628.

Divas vien mēs māsiņas,
Mums trešās nevajaga,
Mums trešās nevajaga,
Ienaidiņa cēlējiņas.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)], 126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

3629.

Driču dryva bolta zīd'
Aiz vysuom driviņuom;
Pastareit'e ju gudruoka
Aiz vysuom muosiņuom.
422 [Līvānu pag. D].

3630.

Ej iedama, vecā māsa,
Ko tik ilgi tūļojies?
Es nevaru tevis dēļ
Sevis daiļi darināt.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

3631.

Māsiņ mana jaunākā,
Nemin mani kājiņām!
Ja šķīrās, ja veicās,
Ej papriekšu tautiņās.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

3632.

Mēs bijām div' māsiņas,
Abas vienu augumiņu,
Abas divas valkājam
Vienu zīļu vainadziņu.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

3633.

Mēs bijām div' māsiņas,
Abas vienu gaŗumiņu.
Vilkām abas brūnus svārkus,
Sedzām mēļas villainītes.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

3634.

Mēs bijām div' māsiņas,
Bet mēs gauži rājamies:
Viena grib, otra grib
Mātes austas villainītes.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

3635.

Mēs bijāmi dui māsiņas,
Bet mēs mīļi dzīvojām,
Sedzām vienas villainītes,
Likām vienus vainadziņus.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

3636.

Mēs bijām div' māsiņas,
Vienu reizi rājamies.
Tev jo daudz, man jo maz
Mātes baltu villainīšu;
Tev lādīte vāku spēra,
Man mazajā pusītē.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

3637.

Mēs bijām trīs māsiņas,
Tās dui mani neieredz;
Mēs gājām par laipiņu,
Iegrūž mani upītēi.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

3638.

Mēs bijām trīs māsiņas,
Trīs laipiņas laipojām.
Vidējai māsiņai
Laipa grima dibenā.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

3639.

Saderam mēs māsiņas,
Mūsu lopi nesader:
Mūsu zirgi, mūsu govis
Kājiņām mīdījās.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 079 -

3640.

Stāv ar Dievu, vai ar velnu
Vecā māsa bāliņos!
Kaut izgājse pērnruden,
Es izietu šoruden.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

3641.

Tu māsiņa dižākā,
Nerāj mani, mazāko,
Tu dzīvoji dižu darbu,
Es mātei kājas āvu.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

11. Dažādas dziesmas par brāli un māsu

3642.

Bisenieki, medenieki
Mani balti bāleliņi:
Putras katlu izbisēja,
Biezumiņu meklēdami.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

3643.

Brāļi mani, brālīši, es brāļu māsa;
Kā liepa līgoju brālīšu vidūi.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)], 1571 [Virgā (Virgas pag. Lp)], 172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

3644.

Brāļi man ir lieli vīri,
Es māsiņa mazākā;
Cel, Laimīt, augstu krēslu,
Lai es sēž' līdz bāluliņ'.
54 [Limbažos (Limbažu pag. Vlm)].

3645.

Iesim abi, bāleliņ,
Lietas koku mežiņā:
Tev vajag arklam balsta,
Man pūram dibeniņa.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

3646.

Eit', māsiņas, kur iedamas,
Kur jūs mani atrasit?
Baltāi rožu kalniņāi,
Apakš rožu lapiņām.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

3647.

Es piekusu, vairs nevaru
Savu brāli meklēdama;
Rokā nesu ķēžu jostu,
Rokā vaŗa vainadziņu.
226 [Kandavā (Tl)].

3648.

Gana man šā auguma,
Gana šāi padomiņa,
Lai aug man citi brāļi
Jo lielāki, jo gudrāki.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

3649.

Godam sedzu sudrabiņu,
Ne savam siltumam;
Godam mani bāleliņi,
Ne maizītes devējiņi.
187 [Graudupē (Rendas pag. Kld)], 224 [Kabilē (Kld)].

3650.

Kāp kalnā, brāļu māsa,
Kalnā tavi bāleliņi,
Kalnā tavi bāleliņi
Vaŗa vārtus virināja.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

3651.

Kas tur brida par upīti,
Kas tās niedras kustināja?
Tas jau bija mans brālītis
Ar tām pāva actiņām.
224 [Kabilē (Kld)].

3652.

Ko, bāliņ, bēdājies
Tu par mantas mazumiņu?
Pras' māsiņu, pasacīs,
Kur bij ņemti padomiņu.
12 [Gaŗkalnē (Ropažu pag. Rg)].

3653.

Ko darām, pieci brāļi,
Šādu gaŗu vasariņu?
Uzcērtam dēļu klēti,
Piebeŗam miežu rudzu.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

3654.

Kur es iešu, kur palikšu,
Tik neveikla uzauguse!
Ne es mīlu tautiņām,
Ne saviem bāliņiem.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

- 080 -

3655.

Kur ošiem lapas bira,
Tur aug kupli ķimeniņi;
Kur slaveni brāleliņi,
Tur māsiņas slinkas auga.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

3656.

Liepas vien tai mežā,
Nav neviena ozoliņa;
Māsas vien tai ciemā,
Nav neviena bāleliņa.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

3657.

Leiti, leiti, leitiņā,
Manu baltu brāleliņ!
Vai tādēļ leitis bija,
Ka tam leišu cepurīte?
410 [skat. 3301. (Pilskalnes pag. Il)].

3658.

Lūdzu Dievu dziedādama,
Lai bagāts bāleliņš;
Dieviņš manim palīdzēja
Bez bagāta bāleliņa.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

3659.

Muoseņ' muna aiz iudiņa,
Ūtr' iudiņa mal'eņā;
Da vīnai laivu dzynu,
Da ūtrai kumel'eņu.
409 [Līksnas pag. D].

3660.

Maza maza man galviņa,
Bet jo gudris padomiņš:
Vecākais bāleliņš
Man prasīja padomiņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

3661.

Maza maza man' māsiņa
Kā tā lauka cielaviņa;
Nav gaismiņa izauguse,
Tek pa lauku dziedādama.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

3662.

Mīl kungam zelta nauda,
Mīl akmeņa istabiņa;
Mīl manam bāliņam
Tīras maizes gabaliņš.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

3662¹.

Nāc, brālīti, darba dienu,
Apar manu rožu dārzu;
Kad atnāksi svētu rītu,
Nopuškošu cepurīti.
1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)].

3663.

Ne upīte vien tek strauji,
Strauji tek i ezeriņš;
Ne māsiņa vien dzied skaisti,
Skaisti dzied i bāleliņš.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

3664.

Nelielies, bāleniņ,
Otra vīra matu plūkt;
Lieli savu līgaviņu
Tīru rudzu maldināt.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

3665.

Pušku dēļ, bāleliņi,
Neir laivu ezarā,
Skaisti tev piederēja
Nepuškota cepurīte.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3666.

Tec, upīt, neviļņo,
Lai viļņo ezarīc;
Ej, māsiņ, nerunā,
Lai runā bāliulīc.
110 [Cēsīs].

3667.

Tu muoseņ', es muoseņ',
Tev gūteņa, man' gūteņa;
Puordūsim mes gūteņes,
Pērksim zeiļu vainuceņ'.
Tu bruol'eits, es bruol'eits,
Tev' zirdzeņš, man' zirdzeņš;
Puordūsim mes zirdzeņ',
Pērksim caunu capureiš'.
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

3668.

Tveŗat, brāļi, gaidāt, brāļi!
Māsa skrēja ezerā:
Ezers ziede zilu ziedu,
Šķiet māsiņa linu lauku.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

3669.

Vai, ļautiņi, redzējāt
Man' bāliņu celiņā?
Sirmi zirgi, brūni svārki,
Zirņu ziedu cepurīte.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 081 -

3670.

Vai tas manis bāleliņis
Ar to gludu valodiņu?
Rīgā dzimis, Rīgā audzis,
Rīgas svārki mugurā.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. No valodas vien pazinu,
Kas nav manis bāleliņš:
Pieci vārdi gludi gāja,
Sestais nāca skabargains.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3671.

Vai tik vien saule spīd,
Kā pa logu istabā?
Vai tik vien labu ļaužu,
Kā mēs divi bāleliņi?
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Tik vien bija labu ļaužu,
Kā mēs četri cilvēciņi:
Tava sieva, mana sieva,
Paši divi brāleliņi.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

3672.

Vai celiņa man nebija,
Ceļmaliņu ij ejot?
Vai bāliņu man nebija,
Svešus ļaudis bildinot?
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3673.

Viena bija vienenāma,
Viena daudzi nebēdāju:
Vienu vārdu izsacīju,
Maksā pieci bāleliņi.
6 [Annas muižā (Ķēču pag. Rg)].

3674.

Viena pati man māsiņa,
Reti brauca baznīcā.
Sīlis bēra mugurā,
Dzenis važu pakaļā.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

3675.

Viena pate man māsiņa,
Rīgā brauca baznīcā.
Rīgā zviedza kumeliņis,
Kurzemē atskanēja.
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)], 195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)], 200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)], 224.

3676.

Caur sētiņu upe teki
Zaļajāmi zīlītēm.
Ej, brālīti, salasīt
Mazajē māsiņē.
224 [Kabilē (Kld)].

★

37979.

Aud, māmiņa, vylnainītes,
Aud lyluos, aud mozuos;
Es, māmiņ, vīna meita,
Tei lyluo, tei mozuo.
35 [Baltinavas Abr].

37980.

Audzi kuplis, ozoliņ,
Mana tēva tīrumā,
Lai birst tavas zelta zīles
Bāleliņa tīrumā.
335 [Puzes Vp].

37981.

Cimdus, zeķes adīdama,
Aizadīju aizadiņas;
Tēv' ar māti klausīdama,
Paklausīju bāleliņus.
281 [Neretas Jk].

37982.

Divas vien mēs māsīnas,
Abas vienu lielumīnu;
Iesim abas tautīnās,
Būsam lielu vīru sievas.
192 [Kosas C].

37983.

Domāju, domāju,
Kur ņemti ratus,
Kā var māsiņa
Iekšā sēdēt.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

37984.

Gūdējīs, augumiņ,
I es gribu paleidzēt.
Tev gūdiņš, man slaveite
Nū boltā bāleliņa.
375 [Saukas Jk].

37985.

Gudra gudra vuoverīte -
Nu zariņa zariņā;
Gudra gudra muotes meita -
Nu kambara kambarī.
389 [Silajāņu Rz].

- 082 -

37986.

Ko, bitīte, tu dabūji,
Degošā siliņā?
Ko, meitiņa, tu pelnīji,
Pie bāliņa dzīvodama.
380 [Sēlpils Jk].

37987.

Kūp dūmiņi namiņā,
Vai ar manu kūrumiņu?
Dzīvo mani bāleliņi,
Vai ar manu dzīvojumu?
235 [Litenes Md].

37988.

Kvīss ar rudzi sazastuo,
Obi vīnu gryutumeņu;
Muos' ar muosu sazastuo,
Obi vīnu lylumeņu.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

37989.

Pyut, vējeņ, rūžu duorzu,
Lai mogona platējuos;
Dzeivoj, muosa, buoleņūs,
Lai vīteņa taujuojās.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

37990.

Skaisti zīd driču derva
Aiz vysom derveņom;
Skaista aug maņ muosiņa,
Aiz vysom muosiņom.
73 [Ciblas (Eversmuižas) Ldz].

37991.

Šķiraties, lieli meži,
Lai es varu cauri kļūt:
Man māsiņa kamanās,
Kankaraiņi kumeliņi.
605 [Skolas].

★

- 083 -

MANTOJUMA TIESĪBAS

Prof. A. Švābe

Introduction pages not keyed

- 084 -

Introduction pages not keyed

- 085 -

Introduction pages not keyed

Table of Contents |

View Entire Work