HomeIntroductionBrowseImagesSearchLinks
Table of Contents |View Entire Work

- 105 -

DZIEDĀŠANA GODOS, DZĪRĀS, TALKĀ UN MUIŽAS DARBOS

1. Pie pilna kausa piederas jautra dziesma.

763.

Aiz ko ļaudis nedziedāja,
Paēduši, padzēruši?
Kā dziedāja malējiņa,
Neēduse, nedzēruse?
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

764.

Alutiņu brūvēdama,
Biti bāzu kabatā,
Lai dzied alus dzērājiņi
Kā bitītes stropiņā.
190 [Kuldīā].

765.

Apīnītis grozgalvītis
Kokā kāpa olu dēt,
Kokā kāpa olu dēt,
Kubulā izperēja,
Istabā izvadīja
Ar dziesmām, valodām.
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)].

7651.

Būs lietiņš, būs lietiņš,
Pērkonītis ducinē;
Būs dzeršana, dziedāšana,
Kaimiņš dara alutiņu.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

7652.

Dodat man, dodat man
Guļamo biķerīti!
Tā nebija biķerīte,
Tā bij dziesmu vācelīte.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

766.

Dziediet, mani lūgti viesi,
Pa visiem kaktiņiem!
Citam devu sāli, maizi,
Citam jauku valodiņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

767.

Dziedat, meitas, ko gaidāti,
Vai gaidāti rakstītāja?
Jūsu dziesmu rakstītājs
Sen aizgājis Vāczemē.
60 [Salacā (Salacas pag. Vlm)].

768.

Dziediet visi vienu dziesmu,
Kas vienā ustabā,
Kā mūs visus pamieloja
Viena veca māmuliņa.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

769.

Dzerdami, ļautiņi, i man dodiet,
Jau mana rīklīte dārdēt dārd.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

7691.

Dzersim alutiņu, dziedāsim,
Neb' visu mūžu tā dzīvosim.
188 [(?)].

7692.

Es bij' liela dzērājiņa,
Skaistu dziesmu dziedātāja.
No rītiņa paģirām
Skaistu dziesmiņ' nodziedāju.
86 [Ļaudonā (Ļaudonas pag. Md)].

7693.

Es dailuok izbrauktum,
Ka man lobys kumeļiņis;
Es skaiškuok dzīduotum,
Ka man dūtu brandiviņa.
422 [Līvānu pag. D].

- 106 -

770.

Es savām māsiņām
Saldu daru alutiņu,
Lai tās man skaisti dzied,
Soliņā sēdēdamas.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Vecajām māmiņām
Saldu daru alutiņu,
Tās man skaiški padziedāja,
Aizceplē sēdēdamas.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

771.

Kādu godu mēs dzērām,
Tādas dziesmas dziedājām:
Kāzu (bēŗu etc.) godu mēs zērām,
Kāzu (bēru) dziesmas dziedājām.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

772.

Kālabad tie ļautiņi
Klusi dzēra alutiņu?
Ai, es savu iesaliņu
Dziedādama vien samalu,
Dziedādama vien samalu,
Saujiņām mērīdama.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

773.

Kālabad tie ļautiņi
Klusu dzēra alutiņu?
Malējiņu vaina bija,
Klusu mala iesaliņu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)], 196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

774.

Kam tās manas šūtas kurpes,
Ka neplīsa dancojot?
Kam tās mana brāļa kāzas,
Ka nedzēru dziedādama.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

775.

Kas par zirgu, neēd auzu,
Tek pa ceļu dancodams;
Kas par vīru, nedzeŗ alus,
Sēd pie galda dziedādams.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)], 106 [Viesienā (Viesienas pag. Md)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)], 412 [Unguros (Ungurmuižas pag. D)].

776.

Kaut devuši brandaviņa,
Es būt' skaisti dziedājuse;
Kad nedeva brandaviņa,
Atsasēdu soliņā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

777.

Klusa visa istabiņa,
Kad es viena nedziedāju.
Kur es viena piedziedāšu
Tādu lielu istabiņu!
261 [Blankenfeldē (Vilces pag. Jg)].

1. Vai es viena piedziedāšu
Liela kunga novadiņu?
Vajag piecu, vajag sešu,
Kas novadu piedziedāja.
162 [Dēselē (Nīkrāces pag. Azp)].

778.

Ko dziedāju, - tukša kanna,
Atnes pilnu, tad dziedāšu;
Ko runāju, - māte vien,
Atved meitu, tad runāšu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

779.

Ko, dunduri, tu dziedāji,
Zirga asins vēderā! -
Dziedāsim mēs māsiņas,
Salda alus piedzērušas.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

780.

Ko jūs, meitas, dūzojiet,
Ka jūs skaļi nedziediet?
Ne jūs kungi kaŗā sūta,
Ne kaŗ zaļus zobentiņus.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

781.

Ko vētīšu, kad nav vēja,
Ko dziedāšu nedzēruse?
Kad būs vējš, tad vētīšu,
Kad piedzeršu, tad dziedāšu.
226 [Kandavā (Tl)].

7811.

Kur bij labs alutiņš,
Ikviens savu dziesmu dzied;
Kur kaut kāds pizulītis,
Vienu pašu vītuŗoja.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

782.

Labāk manu iesaliņu
Ciema cūkas apēdušas,
Nekā manu alutiņu
Bez dziesmām apdzēruši.
263 [Dobelē], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 339 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

783.

Lei stāv mieži nepļaujami,
Ja vārpiņu nelasīja;
Lei stāv alus nedzeŗams,
Ja dziesmīšu nedziedāja.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

- 107 -

1. Kam tos miežus pļāvin pļāva,
Ka vārpiņu nelasīja;
Kam to alu dzertin dzēra,
Ka dziesmiņu nedziedāja.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

7831.

Luste manim alu dzert,
Luste skaisti padziedāt;
Tā bij man trešā luste,
Ar meitām pameņģēt.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

784.

Nedziedāšu, nedziedāšu,
Nestaigāja zilkaklīte.
Nu dziedāsu, nu redzēju,
Nu staigāja zilkaklīte (=pudele).
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

785.

Noskumusi talka mana,
Ne tā dzied, ne lustēja.
Ņemšu grozu, sētuvīti,
Lekšu bišu dārziņā.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

786.

Nulai gribu labi dzert,
Nulai koši padziedāju:
Bālelīnis man ienesa
Putojošu alus kannu.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

787.

Redz', kur koši meitas dzied
Jaunā priežu kambarī;
Tur bitīte medu nes
Ozoliņa kanniņā.
190 [Kuldīā], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

788.

Saka mani dzērājiņu,
Saka lielu dziedātāju;
Vai tādēļ dzērājiņa,
Ka es liela dziedātāja?
330 [Kaldabruņās (Rubenes pag. Il)].

789.

Sēd pie galda, nodzied' dziesmu,
Tas Dievam piederas;
Aizjūdz skaisti, pabrauc skaisti,
Tas ļaudīm patīkas.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

790.

Talka nāk dziedādama,
Gribas salda brandevīna.
Nāc ārāi, talkas māte,
Iznes salda brandevīna.
303 [Svitnē (Svitenes pag. B)].

791.

Tur bij luste alu dzert,
Kur lustīgi saimenieki:
Kā strazdiņi vīterē
Savā galda galiņā.
210 [Popē (Popes pag. Vp)].

1. Tur man luste talkā iet,
Kur lustīga talkas māte:
Kā bitīte vīvaļāja
Ap savām plūcējām.
239 [Vecaucē (Vecauces pag. Jg)].

7911.

Tur man prieks talkā iet,
Kur priecīga talkas māte,
Kas bij veiklu valodiņu,
Dziesmu, danču sācējiņa.
272 [Lielplatonē (Lielplatones pag. Jg)].

792.

Tur man tika alu dzerta,
Kur lustīga saiminiece:
Ik kanniņu iznesdama,
Ik dziesmiņu padziedāja.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

7921.

Tur man tika miežus sēt,
Kur miezītis krūmu ņēma;
Tur man tika alu dzert,
Kur lustīgi saimenieki.
193 [Lutriņos (Lutriņu pag. Kld)].

793.

Vai es vien alu dzēru?
Vai es vien vīvināju?
Vis' istaba alu dzēra,
Visi māk vīvināt.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

794.

Vai kalpam kāzas dzēra?
Klusa visa istabiņa:
Saimenieka kāzas dzēra,
Lai skan visa istabiņa.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

- 108 -

795.

Visapkārt manas māsas,
Palīdziet man dziedāt!
Es jums dodu visapkārt
Ar balto biķerīti.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

796.

Vis' istaba klusu stāv,
Manas dziesmas klausīdama;
Mana dziesma zviedru dziesma,
Gan es pati atdziedāšu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

36320.

Oi, sadzīžu, oi, sadzīžu,
Bruoļa ola padzārusja;
Voi dzārusja, nadzārusja,
Es ļusteigi padzīduoju.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

36321.

Ols kan(n)eņa, bičerīte-
Sauc man lelu dzāruojiņu.
Vai tuodēl es dzāruojiņš,
Ka es lels dzīduotuojs!
465 [Varakļānu Rz].

36322.

Skait' man lelu dzāruojiņu,
Kad es lela dzīduotuoja;
Man pašai luste beja
Ar savim radiņim.
358 [Rugāju Abr].

36323.

Apeineitis tai sacēja,
Īkuopdams kubulā:
Meitom dzīduot, meitom doncuot,
Puišim ruopu nūruopūt.
365 [Sakstagalas Rz].

36324.

Bičareiti izmozuoju
Draudzineišu gaideidama,
Tuos atguoja dzīduodamas,
Kai biteitis saneidamys.
579 [Viļāni Rz apr.].

36325.

Dzīdit, vysi muni gosti,
Kas munāi sēteņā!
Naba poša nadzīduoju,
Olūteņa dareidama?
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

36326.

Dzīdit, meitas, dzīdit, meitas,
Gūdā dzīsmes pīdarēja:
Buoliņam kuozu dīna,
Lai skaņ juo muoju vīta.
35 [Baltinavas Abr].

36327.

Dziedate, sieviņas,
Es vaire nevaru:
Dziedādama es piekusu,
Man nedeva alutiņ'.
141 [Ivandes Kld].

36328.

Dzīduosimi, dzīduosim,
Kas myus dūs nadzīžūt?
Atness mums saiminīks
Putuojūša olutiņa.
466 [Vārkavas D].

363281.

Dzīduosim, dzīduosim,
Kas mums dūs nadzīdūt;
Kas mums dūs nadzīdūt
Soldonū olutiņu.
466 [Vārkavas D].

36329.

Gosti muni nadzīduoja,
Buca muna natecēja;
Dzīdit, gosti, lustējat,
Tāvs īsuoks jaunu bucu.
414 [Stirnienes Rz].

36330.

Ej, gluozeit, tu da maņi,
As nu tevja ni nūst (?)
Juo es dzēru, juo dzīduoju,
Juo meitiņas kairinuoju.
256 [Matkules Tk].

36331.

Es dzeršu, dziedāšu
Līdz gaiļa laiku:
Zināmis celiņis,
Labs kumeliņis.
548 [Liepāja Lp apr.].

36332.

Es savām māsiņām
Salden' daru alutiņ',
Lai tās visas danci veda
Istabiņas vidiņā.
373 [Sarkaņu Md].

- 109 -

36333.

Es var' dzert un uzdziedāt,
Kamēr zila gaisma aust.
Ko tu dzersi, plenderīti,
Tu ar kungu parādā?
242 [Lubejas Md].

36334.

Es var' dzert un uzdziedāt,
Kāmēr zila gaisma aust,
Es var nakti pārgulēt,
Piecas markas aizmaksāt.
Ko jūs dzersit, plikas dīdas,
Jūs ar meitām parādā.
148 [Jaunpiebalgas C].

36335.

Es dziedāju, delverēju,
Neņems mani šitie puiši;
Paņems mani kurzemnieki,
Tie, cilvēki, nezināja.
545 [Krustpils D apr.].

36336.

Es var' dzjart, pjanstavuot,
Najems maņa šanis puiši;
Pajems mani svešinīki,
Tī, ļauteņi, nazynova.
324 [Priekules Lp].

36337.

Kur tu brauksi, apīnīti,
Ar to kārkla kumeliņu?
Braukš' uz ciemu alu dzert,
Ar meitām padziedāt.
358 [Rugāju Abr].

36338.

Kādu godu i godāja,
Tādu dziesmu i dziedāja:
Kad bij kāzu - kāzu dziesmu,
Kad krustabu - krustabiņu.
389 [Silajāņu Rz].

36339.

Ko dziedāšu, tukša kanna,
Kad būs pilna, tad dziedāšu;
Ne es gāju krogā dzert,
Ne tirgū lielīties.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

36340.

Lobu olu padarēju
Nu tūs bārza pupureišu;
Muni gosti ryuciņ ryucja,
Loba ola padzāruši.
170 [Kapiņu D].

36341.

Lab' tacātu skritulīši,
Ka jī byutu pasmērēti;
Lab' skanātu muns kakliņš,
Vēl mes skaistuok padzīduotu,
Jo mums dūtu ols padzert.
194 [Krāslavas D].

36342.

Luste bija padziedātu,
Vēl jo luste brandavīn';
Luste bija padziedāta
Ar jaunāmi meitiņām.
94 [Dunikas Lp].

36343.

Mazajā ciemiņā,
Tur bij labi alu dzert;
Dzied meitenes istabā,
Es pa logu dārziņā.
605 [Skolas].

36344.

Mīļais tētiņ,
Mot jel drīzi,
Ko mēs dziedam
šo lielu laiku?
Jau mūsu rīklīte
Dārdēt dārd.
72 [Cesvaines Md].

36345.

Buca dzīd, buca dzīd,
Dzāruojiņi nadzīduoja;
Moža beja nadzīduoj'ši
Īsaleņa malējiņi.
89 [Dricēnu Rz].

36346.

Muca tek ziņģādama,
Nu tik dzēršu dziedādams;
Tīrirī rararā,
Nu tik dzeršudziedādams.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

36347.

Nāc šurp, glāziņ,
Manā rociņā,
Es tevi izdzeršu
Dziedādama.
443 [Turlavas Kld].

36348.

Pintaliņa, pimpaliņa,
Tā bij mana tēva dziesma,
To dziedāja mans tēviņis,
No krodziņa pāriedams.
74 [Cīravas Azp].

- 110 -

36349.

Puiši, alus nedzeŗati,
Ja dziesmiņu nedziedati;
Meitas, miežus nepļaujati,
Ja vārpiņu nelasāti.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

36350.

Puiši kai troni
Sadzjāŗa olu,
Syvis kai bitis
Saveivynova.
326 [Preiļu D].

36351.

Redz, kur stalti meitas dzied
Priežu, egļu kambarē;
Bitīt nesa saldu medu
Ar ozola kannīnām.
192 [Kosas C].

36352.

Saka mani piedzērušu,
Ka es liela dziedātāja;
Es varēju tā dziedāt,
Vai dzērusi, nedzērusi.
211 [Ļaudonas Md].

36353.

Saka mani padzērušu,
Kad es tāda dziedātāja;
Ko bij manim tam darīt,
Lustīgami prātiņam.
46 [Beļavas Md].

36354.

Sasatyku uz seikola -
Kur tu teci bruoļu muosa?
Bruolīt, taku olu dzērt,
Kai trejkola tricinuot.
357 [Rudzētu D].

36355.

Sīkas, mazas man māsiņas,
Kā auziņas saaugušas;
Apsēdušas tautu galdu,
Kā bitītes vīvināja.
286 [Nītaures Rg].

36356.

Sirms zirdziņš tek pa ceļu,
Nei ēd auzu, nei ābola;
Jauns puisīts sēd pie galda,
Nei dzeŗ alus, brandavīna.
286 [Nītaures Rg].

36357.

Skaiški dzīd, olu dzer
Mozajā cīmiņā;
Kai tik skaiški nadzīduot,
Apeiņs golvu sadauzjāja.
365 [Sakstagalas Rz].

36358.

Skaisti dzīd jauni puiši,
Nu krūdziņa atīdami;
Veins īsuocja, ols atjēmja,
Brandiveins darinuoja.
494 [Viļānu Rz].

36359.

šķir, Dievīni, ko šķirdams,
Piešķir vīru dzērējīnu!
Dzers vīrīnis, dos i man,
Būsim abi piedzēruši.
94 [Dunikas Lp].

36360.

Teišam konnu pastatēju,
Voi runeigs tys Juonīts.
Gon runeigs tys Juonīts,
Gon lūkona volūdiņa;
Pus dīniņas atstuostēja
Sovu vuorgu griutumiņu.
466 [Vārkavas D].

36361.

Tī bej labi olu dzerti,
Kur ļusteigi saiminīki:
Pats izdzēre, citim deve,
Sova loba nažāluoja.
389 [Silajāņu Rz].

36362.

Vasar ziņģ, vasar ziņģ,
Cūkas cenksle kabatā;
Kad tā ziņģe izziņģāta,
Tad tā cenksle nosūkāta.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

36363.

Vecam cirvis, siena dakšas
Un tie sūdu sakumiņi;
Jaunajam al's jādara,
Ar meitām vīvināj'.
373 [Sarkaņu Md].

36364.

Vacim ļaudim syura rutka
Un tuo pykta seipūliņa.
Jaunim ļaudim veins ar madu
Un tys spēļu kambarīts.
466 [Vārkavas D].

- 111 -

36365.

Veci vīri rijas kult,
Tie māk labi būkšķināt;
Jauni puiši alus dzert,
Tie māk labi vīvināt.
373 [Sarkaņu Md].

36366.

Jauni puiši ola dzērt,
Tīm dzīsmīte saderēja;
Vaci veiri rejas kuļt,
Tīm sader byukuojūt.
357 [Rudzētu D].

36367.

Vysi muni gosti beja,
Kas munā ustobā.
Cytam devu suoļa maizi,
Cytam jauku volūdeņu;
Cyts pajāma suoļ' ar maizi,
Cyts jaukū volūdeņu.
89 [Dricēnu Rz].

2. Meitu bars dzied kopā.

a) Meitas skubinās dziedāt. Citi vēlas, meitu dziesmās klausīties.

797.

Dziedat, meitas, dziedat, meitas!
Āzi kaušu vakarā.
Nebēdā tu, āzīti,
Es meitiņas lustināju.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Plūciet linus, plūcējiņi,
Kazu kaušu vakarā.
Nebīsties vis, kaziņa,
Es plūcējus pamānīju.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

7971.

Dzīdit, munas muoseņas,
Kuo, muoseņas, nadzīdit?
Kuras biteites nūnese
Jyusu jaukū volūdeņu?
4271 [Rēzeknes apr.].

798.

Dziedat, meitas, koši gāja,
Man bij luste klausīties;
Nei man miega, nei darbiņa,
Dziesmās vien klausījos.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

b) Labrāk dziedāt, nekā niekus runāt.

799.

Padziedam satikušas,
Trejas kunga darbenīcas:
Otarnīca, modernīca,
Kunga rijas kūlājiņa.
100 [Rāmuļos (Rāmuļu pag. C)].

800.

Kam, brālīši, runājat
Tādas blēņu valodiņas?
Labāk dziesmu padziedat,
Nekā blēņas runājat.
206 [Kuldīgas apriņķī].

8001.

Labāk gāju dziedādama,
Ne ap otru runādama.
Kad dziedāju, prieks man bij,
Kad runāju, bēdas nāce.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

801.

Labāk gāju dziedādama,
Ne ap otru runādama:
Ne man kauna priekšā bija,
Ne valodu pakaļā.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

802.

Labāk gāju dziedādama,
Ne ar puisi runādama:
Puisim bija viltus vārdi,
Pievils manu vainadziņu.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

803.

Labāk grazni padziedāju,
Nekā niekus daudz runāju;
Dievam tika graznas dziesmas,
Ļaudīm nieku valodiņas.
216 [Ventspilī].

804.

Labāk koši padziedāju,
Nekā otru aprunāju:
Dziesmas tīka Dieviņam,
Valodiņas ļaunu cēla.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

805.

Labāk, meitas, padziedam,
Nekā niekus runājam!
Smiesies ļaudis, meklēs kungi
Pēc tām nieku valodām.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

- 112 -

806.

Labāk, meitas, padziedat,
Nekā blēņas runājat!
Dziesmai ļaudis nesasmēja
Kā tai blēņu valodai.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

807.

Labāk, meitas, padziediet,
Nekā blēņas runājiet!
Gadās māte vaicājot
Vakarēju valodiņu.
328 [Valles muižā (Taurkalnes pag. B)].

808.

Labāk, meitas, padziedat (padziedam),
Nekā blēņas runājat (runājam)!
Kur dziedāts, tur palika,
Valodiņa(s) tāli gāja.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

8081.

Labāk, meitas, padziedat,
Nekā niekus runājat;
Niekus, blēņas runādamas,
Top ļaudīm valodās.
224 [Kabilē (Kld)].

809.

Labāk nieku dziesmu dziedu,
Nekā nieku valodiņ':
Dziesmiņai pasmējās,
Valodai ienaidā.
224 [Kabilē (Kld)].

810.

Labāk skaisti padziedam,
Nekā blēņas runājam!
Dziesma(s) kauna nedarīja,
Kā dar' blēņu valodiņa(s).
77 [Gulberē (Liezeres pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Dziesma mana izdziedāta,
Tā man kauna nedarīja;
Daža laba valodiņa
Lielu kaunu padarīja.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)].

811.

Veci vīri sajājuši,
Runā blēņu valodiņas;
Labāk, brāļi, padziedam,
Nekā blēņas runājam.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

c) Nedziedātāju nedziedāšanas vainas.

812.

Apskaistās tā meitiņ',
Ne tā dzied, ne runē.
Voi virs man' apskaistās?
Voi virs man' bāleliņ'?
Voi virs man' bāleliņ',
Ka nejēm' šoruden?
211 [Rindā (Ances pag. Vp)].

8121.

Dziedat, mazas meitenītes,
Jau lielās nedziedava,
Jau lielās nedziedava,
Svešu ļaužu zadināmas.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

813.

Dziedu droši, nebēdāju,
še nav mana arājiņa;
še nav mana arājiņa,
Kas pēc manis klausījās.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

8131.

Dziedu, dziedu, delverēju,
Ne par vienu nebēdāju:
Es jau zinu, še nevai
Mana miežu arājiņa.
101 [Rankā (Rankas pag. C)].

8132.

Dziedu, dziedu, ko es dziedu,
Ko es viena piedziedāšu?
Visas manas dziedātājas
Pie miedziņa lavījās.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

814.

Dziedu, nieka nebēdāju,
še nav mana arājiņa;
Cita kunga novadā
Kā ozolis līgojās.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

1. Dziedu koši, nebēdāju,
še nav manis arājiņis;
Arājs, manis arājiņis
Aug citāi novadā.
Tur citāi novadā
Kā vanagis lidināja,
Kā vanagis lidināja
Dzeltenām kājiņām,
Dzeltenām kājiņām,
Pelēkiem spārniņiem.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

- 113 -

815.

Es droši dziedāju par visu pulku,
Es gan zināju, še mana nava,
Ne šī sētā, ne novadā.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

1. Droši dziedu, gavilēju,
Es gan zinu, še nav mana,
Es gan zinu, še nav mana,
Ne tai iļģu novadā.
Man atbrauca no leišiem
Sešiem bēriem kumeļiem,
Sešiem bēriem kumeļiem,
četriem baltiem riteņiem.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

8151.

Es dziedāju, delverēju,
Neņems mani šitie puiši;
Paņems mani sveši ļaudis,
Tie jau mani nepazina.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

816.

Es var' dzert un dziedāt,
Kamērt balta gaisma aust:
Nav nevienas šai vietā,
Kas pēc manis lūkojās.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

1. Bij man dzerti un dziedāti,
Kamēr zila gaisma ausa:
Man nav savas līgaviņas,
Kas godiņu nolūkoja.
377 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

817.

Gan pazinu to meitiņu,
Kuŗa brūte šoruden:
Ne tā dzied, ne runā,
Domādama vien staigā.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)], 107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Gan pazinu to meitiņu,
Kuŗa brūte šoruden:
Ne tā dzied, ne runā,
Domādama vien staigā.
Domādama vien staigāja,
Vai ir visi gabaliņi:
Tēvam kreklis, mātei sagša,
Māsīcām villainītes.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

818.

Gan pazinu to meitiņu,
Kuŗa lepna, kuŗa stalta:
Kuŗa lepna, nerunāja,
Kuŗa stalta, nedziedāja.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

819.

Kālabada tās meitiņas
Visas līdza nedziedāja?
Vai tās bija apdomājšas
Cita citu nicināt?
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

820.

Kas, meitiņa, tev' norāja?
Nei tu dziedi, nei runā:
Vai tev puiši piesacīja,
Vai pašai nelustās?
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

821.

Kas tai mūsu meitiņai?
Nei tā dzied, nei runā.
Vai tā bija sajutuse
Sav' brūtgānu neveselu?
Dzied', meitiņ, i lustēj',
Vesels tavs brūtgāniņš:
Es vakar sasatiku
Skuju tilta galiņā.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

822.

Kas tam mūsu tautietim?
Ni tas dzied, ni runā.
Vai tam ira sievas bēdas,
Vai līgavas žēlabiņas?
138 [Trikātā (Trikātas pag. Vlk)], 139 [Juanvālē (Jaunvāles pag. Vlm)].

823.

Ko līdz man še dziedāt,
Kas pēc manis klausījās?
Cita kunga novadā
Man' balsiņu klausījās.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

1. Ko līdz manim še dziedāt,
še nav manis arājiņš,
še nav manis arājiņš,
Kas pēc manis klausījās.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

824.

Kur, pie velna, jaunas meitas?
Vecas sievas dziedātājas!
Sievām došu cimdus, zeķes,
Meitām pigu parādīšu;
Meitām pigu parādīšu
Par pelūdes gulējumu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

825.

Kuŗa upe netecēja?
Kuŗa meita nedziedāja?
Rāvu upe netecēja,
Lepna meita nedziedāja.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

- 114 -

826.

Lēna, lēna tā meitiņa,
Ne dziedāja, ne runāja.
Aiz lepnības nedziedāja,
Aiz barguma nerunāja.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Bieza, bieza bērzu birze,
No biezuma nelapoja;
Lepna, lepna tā meitiņa,
No lepnuma nerunāja.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

827.

Lepna, lepna tā meitiņa,
Ne tā dzied, ne runā;
Ar to lielo lepnumiņu
Mūžam tēva cūkganiņš.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)], 348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 364 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

828.

Lepna, lepna tā meitiņa,
Ne tā dzied, ne runā.
Lai redzētu šoruden,
Kādi kungi to vedīs:
Vai vedīs zābakaiņi,
Vai ar kārkla vīzītēm.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

829.

Lepna, lepna tā meitiņa,
Ne tā dzied, ne runā.
Tā ar savu lepnumiņu
Sēdēs ilgi vaiņagā.
403 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

830.

Lepna, lepna tā meitiņa,
Ne tā dzied, ne tā runā.
Tā ar savu lepnumu
Taps ļautiņu valodās.
224 [Kabilē (Kld)].

831.

Lepnas, lepnas tās meitiņas,
Ne tās dziedi, ne runā;
Aiz tā liela lepnumiņa
Mūžam vīra nedabūs.
Ja ar kāds gadīsies:
Greizu roku, līku kāju,
Greizu roku, līku kāju
Sapuvušu cepurīti.
108 [Veismaņu pagastā (Vaives pag. C)].

8311.

Lepna meita ceļu gāja,
Ne dziedāja, ne runāja.
Ej ar Dievu, lepnā meita,
Meklē lepna tēva dēla.
1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)].

832.

Lepnas meitas nedziedāja,
Kūtri zirgi netecēja;
Lepnam lepna dziedāšana,
Kūtram kūtra tecēšana.
4 [Aijažos].

1. Kūtri zirgi netecēja,
Skaistas meitas nedziedāja.
Tik kūtrami tecēšana
Kā no kalna lejiņā;
Tik skaistami dziedāšana,
Kad puisīti ieraudzīja.
46 [Carnikavā (Rg)].

833.

Lepnas meitas nedziedāja,
Lepnu puišu gaidīdamas;
Es dziedāju, es lustēju,
Man atnāce pats lepnais.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

834.

Lepnas meitas sagājušas
Cit' uz citas raudzījās,
Ne katra nevarēja
Savu dziesmu nodziedāt.
313 [Ēķengrāvē (Viesītes pag. Jk)].

835.

Lepni, lepni ciemu gani,
Ne tie dzied, ne runā;
Vai tie bija daudz bagāti,
Vai pārlieku nabadziņi.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

836.

Padziedam mazākās,
Ka nedzied lielākās;
Lielākās nedziedāja,
Jaunu puišu kaunējās.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

837.

Padziedami mēs, māsiņas,
Peļamajas dzeltainītes,
Lai tās ļaužu teicamajas
Pa vienaji vazājās.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

- 115 -

838.

Padziedam mēs, māsiņas,
Vai mēs kādas naidenieces?
Lai naidojas bāleliņi,
Tiem jādala tēva zeme.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

8381.

Padziedam mēs, māsiņas,
Vai mēs kādas naidenieces?
Lai naidoja tie ļautiņi,
Kas mums laba nevēlēja.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

839.

Padziedam, vecas sievas,
Jaunas meitas nedziedāja;
Jaunas meitas nedziedāja
Aiz tām gūžu nelaimēm.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

840.

Sadziediet, mazas meitas,
Lielas meitas nedziedāja;
Lielas meitas nedziedāja
Arājiņa žēlabās.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

841.

šī pusīte dziedāt dzied,
Viņa puse raudāt raud;
šī pusīte alu dzēra,
Viņa - pura ūdentiņu.
23 [Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)], 290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

842.

šī pusīte skaisti dzied;
Ko darīja viņa puse?
Viņa puse striķus vija,
Ka var iet zirgu zagt.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Dziedat paši, kāzu viesi,
Kad nedzied panāksnieki;
Panāksnieki valgus vij,
Lai varētu kazu ķert.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

8421.

šitij puse dziedāt dzied.
Ko darīja viņa puse?
Viņa puse vairs neēd
Silta cepta plācenīša.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

843.

Svēta, svēta tā meitiņa,
Ne tā dzied, ne runā.
Tā ar savu svētumiņu
Vellam kurpes šūdināja.
Kad pašuva vellam kurpes,
Brauc ellē grabēdama.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

844.

Tā meitiņa nedziedāja,
Kam še auga arājiņš;
Es dziedāju, delverēju,
Man citā maliņā.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

845.

Tās meitiņas nedziedāja,
Kuŗas veda šoruden;
Es dziedāju, es lustēju,
Es paliku bāliņos.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

846.

Tīra goda tā meitiņa,
Ne tā dzied, ne runā.
Aiz tā liela tīra goda
Pēc negods pakaļā.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

847.

Velt' man savu skaņu balsi
šī ciemā skandināt:
Tālu manis arājīnis,
Tas jau mani nedzierdēja.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

848.

Vecas mātes, gaspažiņas,
Palīdziet man dziedāt;
Jaunas meitas, jumpraviņas,
Aiz puišiem nedrīkstēja.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

849.

Visi dzied, visi dzied,
Talkas māte nedziedāja;
Talkas māte nedziedāja:
Beņķam kāju nolauzuši.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

850.

Citas meitas nedziedāja
Aiz arāja bēdiņām;
Es dziedāju, delverēju,
Man arāja bāleliņš.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)].

- 116 -

36368.

Ak tu, ciema zeltenīte,
Kam ar mani nerunā?
Kā no dzelža skaidas cērt,
Tā no tevis valodiņu.
443 [Turlavas Kld].

36369.

Dziediet, visi circenīši,
Nū ir silta istabiņa;
Rīt būs salta istabiņa,
Tad dziesmiņa aizamirsa.
605 [Skolas].

1. Dzīdi, dzīdi, ciercinīti,
Nyu ir sylta ustabiņa;
Reitā solta ustabiņa,
Tod dzīsmiņa sajukuse.
389 [Silajāņu Rz].

36370.

Dzied, māsiņa, neklausies,
Vai iet labi, vai nelabi;
Puiši, melši, klausījās,
Ne tie tavi bāleliņi.
511 [Zebrenes (Reņķes) Tk].

36371.

Dziedat jel, dižas meitas,
Es mazā nedrīkstēju;
Es mazā nedrīkstēju,
Ka pa snuķi nedabonu.
39 [Bārtas Lp].

36372.

Dzīdit, mozuos meitenītes,
Ka leluos nadzīduoja;
Leluos beja nūskumušas,
Svešu ļaužu zadynuotas.
168 [Kalupes D].

1. Dzīduosim, mozuokuos,
Ka nadzīd leluokuos:
Leluokuos nūskumušys
Vess juos tautys šūrudiņ.
593 [Rēzeknes apr.].

363721.

Dzīžat, mozys meitineitis,
Jau leluos nadzīduos;
Jau leluos nadzīduos,
Ļelus pyurus lādēdamas;
Ļelus pyurus lādēdamas,
Svešu tautu gaidēdamas.
425 [Šķaunes (Landskoronas) Ldz].

36373.

No rītiem gan dziedātu,
Kad galviņa nesāpētu;
Ar tautām gan runātu,
Ja neliegtu bāleliņš.
190 [Kokneses Rg].

36374.

Dzīduotu reitā agri,
Ka galviņa nasuopātu;
Zadzynuotu, ka varātu,
Tautas munus buoleliņus.
357 [Rudzētu D].

36375.

Dziesmas pēc, sveši ļaudis,
Ienaidiņa neturat.
Dziesma paliek, kur dziedāta,
Valodiņa, kur runāta.
235 [Litenes Md].

36376.

Dziesmu dēļ, sveši ļaudis,
Ienaidiņa neceļieti:
Dziesmu dziedu, kāda bija,
Ne tā mana sacerēta.
Gāj' pie puiša, kāds man ņēma,
Ne es puisi audzināju.
12 [Allažu Rg].

36377.

Dziesmiņ' mana, kā dziedāta,
Ne tā mana sarakstīta;
Bij kundziņi, kas rakstīja,
Ne es dziesmu rakstītāja.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

36378.

Dzīsma muna, kai dzīduota,
Na tei muna parakstīta;
Beja kungi, kas rakstēja,
Lelajuos gruomotuos.
414 [Stirnienes Rz], 489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

36379.

Dzīdīt, muni gasteņi,
Doncuojit, kumeleņi;
Pats lusteigs es dzeivuoju,
Capureiti pacaldams.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

36380.

Nākat, meitas, padziedāsim,
Nekā niekus runāsim:
Dziesma mana kā dziedāta,
Tā man kauna nedarīja.
Tādas ļaužu valodiņas,
Tās man dara lielu kaunu.
197 [Krotes Lp].

- 117 -

36381.

Kam, saulīte, koši lēci,
Kad tu koši netecēji?
Kam, meitiņa, daiļa augi,
Kad tu koši nedziedāji?
335 [Puzes Vp].

36382.

Kā, puisīti, nu nedzied(i),
Kā dziedāji pērnruden?
Kā dziedāji pērnruden(i),
Uz manim domādams?
335 [Puzes Vp].

36383.

Ko es viena piedziedāšu
šo lielo gravas kanti?
Ko es viena pievaldīšu
Lieldzērāja tēva dēlu?
223 [Lielstraupes C].

36384.

Ko mēs, meitas, darīsim,
Visas kopā sanākušas?
Labāk dziesmas padziedam,
Nekā blēņas runājam.
281 [Neretas Jk].

36385.

Kuŗš puisītis ragā pūta,
Tam būs kāzas šorudeni;
Mani brāļi stabulēja,
Tiem būs citu vasariņu.
39 [Bārtas Lp].

36386.

Labāk, brāļi, iedzersim,
Nekā niekus runāsim:
Ku iedzeŗ tur paliek,
Valodiņa tālu gāja.
175 [Karvas Vlk].

36387.

Lai dzīduot kū dzīdovu,
A rauduot naraudovu:
Začs nūspjāŗa munu sīvu,
Ar pakaļas kuojeņom.
170 [Kapiņu D].

36388.

Lielās meitas nedziedāja,
Mēs mazās nedrīkstam:
Atnākušas lielas meitas,
Sametīs upītē.
378 [Seces Jk].

36389.

Meitu puse dzīduot dzīd,
Puišu puse nadzīduoja:
Puišu puse apkrituse
Ar tuom meitu nalaimēm.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

36390.

Nadzīduošu, nadzīduošu,
Muote lyka nadzīduot;
Muote lyka nadzīduot,
Bez vaiņuga nastaiguot.
Kad nabeja cytu puču,
Vej kad bārza žagariņu.
358 [Rugāju Abr].

36391.

Nadzīduoju, nadzīduošu,
Muote lyka nadzīduot;
Muote lyka nadzīduot,
Volūdeņas namaituot.
174 [Kārsavas Ldz].

36392.

Nez', ko mūsu balta roze
Ne ziedēja, ne lapoja.
Nez', ko mūsu staltas meitas
Ne runāja, ne dziedāja.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

36393.

Sadzīdit, stroļa bārni,
Ka nadzīd nokumāni:
Nokumāni aizmyguši
Kokar' īlas moliņā.
465 [Varakļānu Rz].

36394.

Samisuse upe tek,
Samisuse Daugavīn',
Samisušas tās meitīnas,
Kas vedamas šoruden.
Es lustīga, es vēlīga
Līdz citam rudenim.
94 [Dunikas Lp].

36395.

šīpusei linus mīsta,
Viņai salmus čabināj';
šīpusei alu dzeŗ,
Viņai rāvu ūdentiņ'.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

36396.

Kas tie tādi panāksnieki,
čūras vien, čūras vien.
šai pusē vīnu dzēra,
Tai pusē rāvas ūdentiņ'.
96 [Durbes Lp].

- 118 -

3. Dziesmu kaŗš. Aizdziedāšanās un apdziedāšana.

a) Liela savu, peļ pretinieku dziedāšanu.

851.

A Dieviņi, a Dieviņi,
Es tos viņus uzvinnēju,
Es tos viņus uzvinnēju,
Es to roku izturēju.
202 [Striķos un Saldū (Zvārdes un Saldus pag. Kld)].

852.

Brāļa dziesmīt' i atņēmu
Otrāpus istabiņas;
Svešu ļaužu neatņēmu,
še pat klātu stāvēdama.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

853.

Dziedat, puiši, lustējat,
Nu dzied jūsu lakstīgala:
žagatīte, gaŗastīte,
Tā ir jūsu lakstīgala.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

854.

Dziedi, dziedi, dziedātāja,
Tu jau mani nevinnēsi:
Man ir dziesmu vācelīte
Raibā rožu krūmiņā.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

855.

Dziedi, dziedi, dziedātāja,
Cik tu mani aizdziedāsi?
Cik tu manu bāleliņu
Pie kundziņa aizrunāsi?
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

856.

Dziedi, dziedi, tu meitiņa,
Tu jau mani nevinnēsi;
Es deviņas izdziedāju,
Tu vēl vienu tuntulē.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

857.

Dzied', māsiņa, dzied', māsiņa,
Kau' kā vien, kau' kā vien;
Gan tu pate labi zini,
Kau' kas tevi aizvedīs.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1. Dziedi, dziedi, tautu meita,
Kaut ko vien, kaut kā vien;
Gan rudeni aizvedīs
Arājiņa dēliņam.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

858.

Dziesmu dziede sveši ļaudis,
Dziesmu dziede bāleliņi.
Tā dziesmiņa man patika,
Ko dziedāja bāleliņi;
Ko dziedāja sveši ļaudis,
To saminu kājiņām.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

859.

Ekur nāk meitu bars,
Kā ērģeles spēlēdami;
Ekur nāk puišu bars,
Kā kaupiņi kurkstēdami.
112 [Cirstos (Cirstu pag. C)].

1. Ekur gāja meitu pulka,
Kā bitītes vīvināja;
Ekur nāca puišu pulka,
Kā vardītes kurkstēdami.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

860.

Es būt' laba dancotāja,
Ja būt gūžu turētāja;
Es būt' laba dziedātāja,
Ja būt' dziesmu turētāja.
101 [Rankā (Rankas pag. C)].

1. Es būt' laba malējiņa,
Būt' man dzirnu vilcējiņa;
Es būt laba dziedātāja,
Būt' man dziesmu saucējiņa.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

861.

Es dzirdēju mellu bulli
No rītiņa maurojot:
Tā nebija buļļa dziesma,
Tā bij veca puiša dziesma.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

862.

Es neteicu tās meitiņas,
Kas dzied lūpas knaibīdama:
Tā bārās ar māmiņu,
Visu muti plātīdama.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

8621.

Kad es dziedu, tad es dziedu,
Visu muti plātīdama,
Es nebiju vācu bērns,
Es lūpiņas neknaibīju.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

- 119 -

863.

Ja tev tīk, tu puisīti,
Nāc ar mani dziedāties;
Ja tu mani uzvinnēsi,
Es tev došu sav' māsiņu.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

8631.

Kas tā tāda dziedātāja?
Kā no viena kubla gāza;
Aija, manu skaņu balsu,
Ērģelēt ērģelēju.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

864.

Kas tā tāda dziedātāja
Viņā meža maliņā?
Tā nebija dziedātāja,
Tā bij zirgu dīrātāja.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

865.

Kas tu tāda dziedātāja,
Kad tu labi nemācēji!
Nāc pie mana raibā buļļa,
Tas tev' labi pamācīs.
403 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

866.

Kas tu tāda dziedātāja,
Tev nav lāga dvēselīte:
Alkšņa koka tā taisīta,
Suņa dota dvēselīte.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

867.

Klausies, meitu māmulīte,
Kur meitiņas daiļi dzied;
Lai klausās dēlu māte,
Krogā dēli kavušies.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

868.

Kļava lapa lielījās
Vīru nest par Daugavu;
Tautu dēls lielījās
Tautu meitu aizdziedāt.
Kur tu traka, kļava lapa,
Vai tu vīru panesīsi?
Kur tu, nieka tautu dēls,
Tautu meitu aizdziedāsi.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

8681.

Ko dziedē tu, meitiņ,
Tu jau mani nevinnēsi
Ne vārdēs, ne darbēs,
Ne saldēs valodēs.
2291.

8682.

Ko, meitiņa, tu dziedēji,
Tev jau skaņi niskanēja;
Lai padzieda dundurīts,
Tas mācēja trīcināt.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

869.

Ko tu dziedi, bezdvēsele,
Tev jau lāgi neskanēja;
Ļauj man vaļu, lai es dziedu
Ar savām māsiņām.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

870.

Ko tu dziedi, bezdvēsele,
Tev jau lāga nevedās;
Es dziedāšu, man vedās,
Man ir dziesmu dvēselīte.
24 [Lēdurgas draudzē].

871.

Ko tu dziedi, bezdvēsele,
Tev nebija dvēselītes;
Ellē tava dvēselīte
Diedziņā karājās.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

872.

Ko tu dziedi, dziedātāja,
Mana brāļa gribētāja,
Mans brālītis zābakos,
Neņems tādu dāra rīkli.
403 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Dziedi, dziedi, dāŗa rīkle,
Mana brāļa gribēdama;
Vai tu dziedi, vai nedziedi,
Tu jau viņu nedabūsi.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

873.

Ko tu dziedi, ko nedziedi,
Tu jau lāga nemācēji;
Es mācēju, es dziedāju,
Es tev kaunu padarīju.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

874.

Ko tu dziedi, rumbas gals,
Tev jau lāga neskanēja;
Es dziedāju, man skanēja,
Man ir skaņa valodiņa.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

- 120 -

875.

Ko tu dziedi, rumbas kaklis,
Tev jau labi neskanēja;
Es dziedāju, man skanēja,
Puri, vēŗi atskanēja.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

1. Ko tu rūci, ratu rumba,
Tev jau lāga neskanēja;
Kad es laidu savu balsi,
Purvu purvi atskanēja.
121 [Gulbenē (Md)].

876.

Ko tu dziedi, rumbas kaklis,
Tev jau labi neveicās;
Es dziedāju, man skanēja
Caur debešu debešiem.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

877.

Ko tu dziedi, rumbas kaklis,
Tev jau lāga neveicās;
Man dziesmiņa izdziedāta,
Tu vēl lūpas kustināji.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

878.

Ko, vecais, tu dziedāji,
Tev nav labas veselības;
čīkst tev kauli staigājot,
Klab tev zobi runājot.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

879.

Kur tie rūca, dundurīši,
Vai tie rūca dadzīšos?
Tie nebija dundurīši,
Tie bij sveši puisēnīši.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

1. Rūca, rūca dundurīši, -
Kur tie rūca, kur nerūca?
Tie nebija dundurīši,
Tās panākstu meitenītes.
273 [skat. 152. (Durbes pag. Lp)].

880.

Lai lielās, ko lielās,
Ko tā mazā pedelīte!
Tā māsāmi kaunu dara,
Lāgā dziesmas nemācēja.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

881.

Lielas meitas, mazas meitas,
Visas manim līdzi dīca;
Kā tām nebij līdzi dīkt,
Pašas dziesmas nemācēja.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

882.

Meitas, meitas, ko dziediet,
Jums dziedāt neveicās:
Jums mēlīte izkaltuse,
Ar puišiem runājot.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

883.

Ēdolnieku meitas dzieda,
Kā ar vāli velējās;
Pilsātnieku meitas dzieda,
Kā līgoti nolīgoja.
190 [Kuldīā].

884.

Turkalniešu dziedāšanu
Aiz sieniņas nedzirdēju;
Lielvārdiešu zeltenītes
Kā bitītes vīvināja.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

885.

Pašņākdama es dziedāju,
Pašņākdama gavilēju:
Man pasita dēlu māte
Ar mieturi deguniņu.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

886.

šī puse viņu pusi uzvaļāja;
šī puse dzelzu, viņ' puse mālu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

887.

Sīvi dzied tā meitiņa,
Tai sarkani vaigu gali;
Dievs žēlo to māmiņu,
Kam tā top jaunavīte.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

888.

Skaišķi dziedi ciemu gaiļi
Vārtu staba galiņā:
Tie nebija ciema gaiļi,
Tie bij ciema puisēniņi.
33 [Pēteŗupē (pie Saulkrastiem Rg)].

889.

Suņi rēja, vilki kauca:
Veci puiši gavilēja,
Veci puiši gavilēja
Uz jaunām meitiņām.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

890.

Tā dziedāja sveši ļaudis,
Kā dunduri dundurava;
Es ar savu brāleliņu
Kā bitīte vīvināju.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

- 121 -

891.

Užu, užu, panāksniece,
Nedrīkstēja, nemācēja!
Kad es būtu panāksniece,
Es drīkstētu, es mācētu,
Es drīkstētu, es mācētu
Tautu galdu trīcināt.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

892.

Uzvarēju, uzvarēju,
Dieviņš manim palīdzēja!
Tu kā tupa, es kā kaudze,
Ko tu manim padarīsi?
202 [Striķos un Saldū (Zvārdes un Saldus pag. Kld)].

1. Ciema meitas man' gribēja
Ar dziesmām uzvārēt.
Kur tu mani uzvārēsi,
Es kā kaudze, tu kā tupa.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

893.

Uzvinnēju, uzvinnēju
Viņpus upes dziedātājus:
Ne ar darbiem līdzu tika,
Ne ar skaistu dziedāšanu.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)].

1. Lai nāk piecas melnavietes
Pret man' vienu radavieti
Ar darbiem, runāšanu,
Ar daiļo dziedāšanu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

894.

Vai bitīte nezināja,
Kur ziediņi upmalā?
Vai dziesmiņu kāds dziedāja,
Ko bāliņi nezināja?
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

895.

Viņpus upes tā dziedāja,
Kā tie veļu suņi rēja;
šaipus upes tā dziedāja,
Kā bitītes vīvināja.
89 [Leimaņos (pie Vecpiebalgas C)].

896.

Ciema meita tā dziedāja,
Kā lielā jūŗa kŗāc;
Mūs' meitiņas tā dziedāja,
Kā bitītes ābulā.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

897.

Celiet mani uz akmini,
El lielā dziedātāja!
Nu man vaļas, nu man vaļas
Ar puišiem kapāties;
Puišiem bija blusu āda,
Man bij vaŗa pātadziņa.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

b) Dziesmas turamas godā.

898.

Atņemiet dziesmīt' manu,
Nelieciet novārtā!
Tas bij man lielis kauns,
Liek dziesmīti novārtā.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

899.

Es nedevu nevienami
Savu dziesmu sarežģīt:
Kuŗu dziesmu nodziedāju,
To satinu kamolā.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Kad es iešu tautiņās,
Dziesmas tīšu kamolā;
Neatstāšu puisēniem
Savu dziesmu nežģelēt.
396 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

900.

Gana skaisti es dziedāju,
Puiši mani izmēdīja;
Dieviņš zina, kā dziedās
Puišu pašu līgaviņa.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

901.

Ko dziedāšu, ko runāšu,
Svešu zemi staigādama?
Dziedāš' pate savu dziesmu,
Runāš' savu valodiņu.
157 [Vecpilī (Vecpils pag. Lp)].

9011.

Mēdi, mēdi, mēdeklīti,
Ne tu mani nomēdīsi:
Puns tavā pierītē,
Pūte mēles galiņā.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

902.

Nesmejiet jūs, ļautiņi,
Ne smiekliem es atnācu:
Es atnācu dziesmiņām,
Jaukajām valodām.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

- 122 -

903.

Smēja ļaudis man dziedot(i),
Smēja manim runājot;
Es ļaužiemi nepasmēju,
Tik netikli dzīvojot.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

9031.

Smejās ļaudis dzīsmei munai,
Smejās munai volūdai;
Es ļaudīm nasasmēju
Ni dzīsmei, volūdai.
428 [Beržūs(?)], 430 [Malnavā (Kārsavas pag. Ldz)].

904.

Smējās ļaudis dziesmai mane,
Smejās mane valodā.
Ko ļautiņi tad darītu,
Kad darbiņu nemācētu?
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

905.

Smējās man visi ļaudis, -
Kas smiekliem nesmējās? -
Smējās man dziesmiņām,
Smējās man valodai;
Darbiņam nesmējās,
Redz ražani dzīvojam.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

906.

Smejat, ļaudis, dziesmiņai,
Nesmejat valodai:
Dziesmiņ' man izdomāta,
Valodiņa Dieva dota.
23 [Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)].

1. Smejat, ļaudis, dziesmu manu,
Valodiņas nesmejat:
Dziesmu dziedu, kādu gribu,
Valodiņa Dieva dota.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

907.

Tā dziedāju, tā runāju,
Kā bij' maza ieraduse;
Es nebiju lakstīgala,
Locīt savu valodiņu.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)], 353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Daža laba lakstīgala
Groza savu valodiņu;
Es nebiju lakstīgala,
Es negrozu valodiņu.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

c) Dziesma aiņemta, aizmirsta, sajukusi; dziesma bez otras puses; dziesmu pietrūkst.

908.

Ai meitiņa, lišķes mēle,
Kam paņēmi man' dziesmiņu?
Tā paņēma citas meitas
Tavu miežu arājiņu.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

909.

Aizmirsās man dziesmiņa,
Nojūdzās kumeliņis;
Pats attapu sav' dziesmiņu,
Pats iejūdzu kumeliņu.
184 [Dūrē (Vārmes pag. Kld)].

1. Aizzamirsa man dziesmiņa,
Nosajūdza kumeliņš;
Pasakiet man dziesmiņu,
Pats aizjūgšu kumeliņu.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

910.

Aši, aši, knaši, knaši
Pie sudraba kalējiņa:
Pašam dziesmu pūriņam
Atslēdziņa nolūzuse.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

911.

Bij' man dziesmu, kad nedziedu,
Kad dziedāju, nav nevienas;
Bij' man puišu, kad es augu,
Kad uzaugu, nav neviena.
224 [Kabilē (Kld)].

912.

Bij' man dziesmu vācelīte
Sīku lagzdu krūmiņā;
Kad gribēju padziedāt,
Nevieniņas neatradu.
224 [Kabilē (Kld)].

913.

Divas vien man dziesmiņas,
Abas divas nabadzītes:
Vienu tinu lakatā,
Otru zīžu nēzdogā.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

914.

Dziedāja, dziedāja,
Palika klusu:
Pietrūka dziesmiņu,
Sadila mēlīte.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 123 -

915.

Dziedat, meitas, ko gaidāt, -
Vai jums dziesmas pietrūkušas?
Es dziedāju cauru dienu,
Man dziesmiņas atlikās.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

916.

Dziedat, meitas, ko gaidāt, -
Vai jums dziesmas pietrūkušas?
Ja jums dziesmas pietrūkušas,
Nāk pie manim tapināt:
Man ir dziesmu vācelīte
Sīkā kārklu krūmiņā.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

917.

Dzied', meitiņa, dzied', meitiņa,
Es tev iešu palīgā;
Tev pietrūka, man atlika,
Es tev varu palienēt.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

918.

Dziesma būtu, dziesma būtu,
Kaut bijuse otra puse;
Būt' man skaista līgaviņa,
Kaut māsiņa nebijuse.
421 [Taurupes pagastā (Rg)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

919.

Dziesma būtu, dziesma būtu,
Kau(t) dziesmai otra puse;
Mārša būtu, mārša būtu,
Kau(t) lielāki bāleliņi.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

920.

Dziesma būtu, dziesma būtu,
Kaut dziesmai otra puse;
Meita būtu, meita būtu,
Kaut māmiņa man devuse.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

921.

Dziesmiņ' mana laba dziesma,
Kad tai būtu otra puse;
Sieviņ' mana laba sieva,
Kad tai būtu mīlestība.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

922.

Dziesmiņai nabadzei
Otra puse pazuduse.
Jūgsim bēru kumeliņu,
Meklēsim otru pusi.
4 [Aijažos].

1. Dziesma būtu, dziesma būtu,
Kam dziesmai otra puse.
Jūgsim biti kamanās,
Meklēsim otras puses.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

2. Dziesmiņai nabadzei
Otra puse pazuduse.
Meklēsim otru pusi
Rudzu salmu galiņā.
224 [Kabilē (Kld)].

923.

Dziesmiņ, mana nabadzīte,
Otra puse pazuduse!
Kas tā tāda laipstu mēle
Manu dziesmu paņēmuse?
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

9231.

Kam, muoseņ, dzīsmu suoci,
Ka tu vysys nazynuovi?
Sacēs tautys namuokušu
Vysuodam darbeņam.
422 [Līvānu pag. D].

924.

Kas tā tāda laiska mēle,
Manu dziesmu dziedātāja?
Kad tu būtu dziedātāja,
Kam papriekšu nedziedāji?
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)], 348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

925.

Kas tā tāda laiska mēle,
Manu dziesmu smādētāja?
Tai bij jāt koka zirgu,
Velnu nest mugurā.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

Kas tā tāda laipstas mēle,
Kas parāva manas dziesmas?
Vai tu, laipsta, nezināji
Kaķes:. pabeņķēi?
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

926.

Kas tā tāda lišķu mēle
Manu dziesmu nolišķēja?
Ej mājē, laizi lizi, -
Saimeniece raušus cep.
226 [Kandavā (Tl)].

927.

Ko, meitiņa, tu dziedāji,
Kad tu labi nemācēji?
Ja tev dziesmas pietrūkušas,
Nāc pie manis tapināt.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

- 124 -

928.

Man bij dziesmu vācelīte
Mēslainē glabājama.
Atskrējušas ciema cūkas,
Izrakušas, apēdušas.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

929.

Ne visām dziesmiņām
Es zināju otru pusi,
Ne visām meitiņām
Es zināju tikumiņu.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

930.

Ne visām(i) dziesmiņām
Es zināju otru pusi;
Ne visām(i) meitiņām
Mātes austas villainītes.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

931.

Ne visām dziesmiņām
Es zināju otru pusi;
Ne visām tautiņām
Patīk manis augumiņš.
206 [Kuldīgas apriņķī], 256 [Apguldē (Auru pag. Jg)].

Ne visām dziesmiņām
Patīkama otra puse;
Ne visiem ļautiņiem
Patīk manis augumiņis.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

932.

Ne visām dziesmiņām
Es zināju otru pusi;
Ne visiem ļautiņiem
Visas vainas izzināju.
275 [Zemgales novados].

933.

Ne visām dziesmiņām
Otras puses dabūjām;
Ne visiem ļautiņiem
Uz manim labs prātiņš.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

934.

Nebēdāji tu, māsiņa,
Kad dziesmiņa tev sajuka;
Ne tev juka sīki raksti,
Ne ar tava valodiņa.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

935.

Nebēdāju, nebēdāju,
Kad dziesmiņa man sajuka:
Neba dziesma cimdu raksts,
Ko ieliku pūriņā.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

936.

Tik dziedāju, tik dziedāju,
Kamēr dziesmu padziedāju.
Nu es braukšu uz Jelgavu
Dziesmiņai ielāpiņa.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

937.

Trūkst jums dziesmu, sveši ļaudis,
Es jums piecas tapināšu.
Citu gadu atdodat,
Otras piecas pieliekat.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

938.

Vienu pusi dziesmas zinu,
Otru pusi nezināju:
Kad zinātu otru pusi,
Būtu liela dziedātāja.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

939.

Vienu pusi dziesmas zinu,
Otru pusi nezināju:
Otru pusi Vāczemē
Kungi raksta grāmatā.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

940.

Caura, caura tā dziesmiņa,
Kur ņemsam ielāpiņu?
Jaunu puišu kažokā
Ielāpiņu griezīsam.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

d) Ne dziedāt vien jāmāk, jādara arī darbs.

941.

Aiziet meitas dziedādamas,
Zaļu birzi locīdamas.
Nelokāt zaļu birzi,
Lokāt mēļu villainītes.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

9411.

Dziedāt māku, adīt māku,
Siena pļauti nemācēju:
Adīt maza mācījos,
Sienu pļauti nevarēju.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

- 125 -

942.

Dziedāt māku, dancot māku,
Audakl' austi vien nemāku:
Līdz iekāpu audaklā,
Dzijas rauju čokurā.
23 [Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)].

1. Māk meitiņas riņķus griezt,
Māk līkumus līkumot;
Audekliņu nemācēja,
Tas tecēja čokarā.
226 [Kandavā (Tl)].

9421.

Dziedāt māku, dancot māku,
Lauku darbu vien nemāku.
Lauku darbu kauns mācīs,
Tautiņās dzīvojot.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

943.

Dziedāt māku, dancot māku,
Siena pļaut nemācēju.
Es jūs lūdzu, bāleliņi,
Dodiet mani spēlmanim.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Dziedātāja tā meitiņa,
Ne darbiņa dzīvotāja;
To bij ņemti spēlmaņam,
Ne manami bāliņam.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

9431.

Dziedāt māku, dancāt māku,
Siena pļaut nemācēju.
Kurs puisītis mani ņēma,
Lai vijās pātadziņu.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

944.

Dziedāt māku, dancot māku,
Siena pļaut(i) vien nemāku;
Būt' mācējsi sienu pļaut,
Sen būt' puiša līgaviņa.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

945.

Dziedāt māku, dancot māku,
Siena pļaut vien nemāku;
Izstrīķēju izkaptiņu,
Stāvu klāt raudādama.
47 [Ārciemā (Pāles pag. Vlm)].

946.

Ziņģēt māku, dancot māku,
Rijas kulti vien nemāku;
Kad jāieti rija kult,
Raud' galviņu saņēmuse.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

947.

Ziņģēt māku, dancot māku,
Siena pļaut vien nemāku.
Ieš' pie tāda tēva dēla,
Kam sieniņa nevajaga.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

9471.

Ziņģēt māku, dancot māku,
Siena pļaut vien nemāku.
Mani balti bāleliņi,
Mācait mani sienu pļaut.
1311 [Apē (Vlk)].

948.

Ziņģēt māku, dancot māku,
Siena pļaut vien nemāku.
Ved, māmiņa, tādu vīru,
Kas māc' mani sienu pļaut.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Dziedāt māku, dieti māku,
Siena pļaut nemācēju.
Ieš' pie tāda tēva dēla,
Kas mācīja sienu pļaut.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

949.

šķīrās man, veicās man
Aiz visāmi māsiņām
Dziesmītē, valodā, -
Lei darbam kā veicās.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

e) Meitām jādzied godīgi. KKāzās atļautas negoda dziesmas.

950.

Kāzās dziedāju negoda dziesmas;
Pāriešu mājās, turēšu godu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Ar kaunu biju, ar kaunu būšu,
Nu bija tas laiks, kad kauna nav.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

2. Kāzās iedama bezgode biju,
Pametu godiņu pie mātes mājā;
Pāriešu mājās, turēšu godu.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

3. Kāzās iedama bezkauņa biju;
Pāriešu mājās, turēšu godu,
Turēšu godu, kā citas meitas.
202 [Striķos un Saldū (Zvārdes un Saldus pag. Kld)], 241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

- 126 -

951.

Meita, meita, mārga, mārga,
Pelnī godu dzīvodama:
Ni smejies dziedādama,
Ni ar otru runādama.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

952.

Pa godam dziediet, meitas,
Pa godam runājiet,
Ja gribiet pasēdēt
Goda galda galiņā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

953.

Pa godam dziedit, meitas,
Pa godam runājat,
Pa godam valkājat
Savu zīļu vaiņaciņu.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

1. Nekauniski dziedat, meitas,
Nekauniski runājat,
Ar godiņu valkājiet
Savus zīļu vainaciņus.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

954.

Pa godam dziedat, meitas,
Pa godam runājat:
šai pulkā tas puisītis,
Kas meitiņu lūkojās.
226 [Kandavā (Tl)].

1. Dziediet, meitas, ar godiņu,
Ar godiņu runājat:
Tivu, tivu, nava tāļu,
Kas godiņu klausījās.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

955.

Tas nebija mans kauniņš,
Kad es dziedu bezkaunīgi:
Tā brālīša vaina bija,
Kam tas ņēma līgaviņu;
Kam tas ņēma līgaviņu,
Mani ņēma dziedātāju.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

f) Apdziedātie neņem ļaunā. Apmierinās, izlīgst, sader.

956.

Ap seviem vien dziedāju,
Ap saviem brāliņiem,
Neaiztiku svešu ļaužu
Ni pa vārda galiņam.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

957.

Dziesmas dēļ, labi (sveši) ļaudis,
Ienaidiņa neceliet!
Dziesmu dziedu, kāda bija,
Ne tā mana padarīta.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Dziesmas dēļ, sveši ļaudis,
Ienaidiņa neturiet!
Dziesma mana padziedāta,
Neba mana darināta;
Vecu ļaužu darināta,
Manis jauna padziedāta.
275 [Zemgales novados], 333 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

958.

Dziesmu dēļ, jauni kungi,
Neturiet ienaidiņu!
Ne tā mana uzcelšana (izsmiešana),
Tā senēja veca tiesa.
224 [Kabilē (Kld)].

959.

Dziesmu dēļ jūs ļautiņi,
Neturat ienaidiņu!
Es ar savu jaunumiņu
Daždažādi izdziedāju.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

Dziesmu dēļ, sveši ļaudis,
Ilgi dusmu neturat:
Es savā dzērumā
Daždažādi izdziedāju.
1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)].

960.

Dziesmu dēļ, labi ļaudis,
Mani jel nepeļat!
Pieder pieši pie zābaka,
Pie meitām dziedāšana.
263 [Dobelē].

961.

Dziesmu dēļ, sveši ļaudis,
Neturat ienaidiņu:
Ik dziesmiņu izdziedājis,
Sēž savā kumeļā.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

962.

Gana man žēl palika,
Sav' māsiņu apdziedot.
Kam tu nāci tai vietā,
Kur man bija jāapdzied.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

- 127 -

963.

Labi bija tie ļautiņi,
Panes ļaunu, panes labu;
Mūs' brālīši nepanesa
Maza bērna valodiņu.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)], 404 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Labi, labi tie ļautiņi,
Panes labu, panes ļaunu;
Ir es pate nepanestu
Tādu ķēmu valodiņu.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

964.

Lūdzami, ļautiņi, neturat dusmas!
Man vaļas dziedāt par savu māsu.
177 [Sakaslejā-Apriķos (Apriķu pag. Azp)].

1. Lūdzami, ļautiņi, neskaistaties!
Mums tiesa dalāma, jums klausāmies:
Mums tiesa dalāma pa' brālīti.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

965.

Meitas manu cepurīti
Kā bitītes aplipušas.
Labāk mani meitas lipa,
Nekā vīri vaidinieki:
Meitas lipa dziesmiņāmi,
Vīr' asajis zobentiņis.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

966.

Meitas manu cepurīti
Kā bitītes aplipušas.
Vai tā mana cepurīte
Saldu medu apmedota?
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 224 [Kabilē (Kld)].

967.

Nekaiš nieka tev, meitiņa,
Mana blēņu valodiņa;
Valkā pati ar godiņu
Savu zīļu vaiņadziņu.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

968.

Pus' dziesmiņas brāļiem dziedu,
Pusi dziedu māršiņām,
Ne vienam iztapdams,
Ne otrami sariebdamis.
177 [Sakaslejā-Apriķos (Apriķu pag. Azp)].

969.

Saderami mēs, tautiņas,
Saderami, saderami!
Neba mēs visu mūžu
Ienaidiņu turēsim.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

970.

Saderam, mūs'(?) māsiņas,
Mūs' zemīte saderēta;
Krievi, leiši savas bruņas
Lemešos izkaluši.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

36397.

Ai Dieviņ, ai Dieviņ,
Liela skāde notikuse:
Cūka dziesmas apgāzuse,
Apenīšos rakādama.
498 [Virānes (Bučauskas) Md].

36398.

Adieviņ, adieniņ,
Nu mēs viņas vinnējām:
Nu ellē iegrūdām
Līdz pašam dibenam.
605 [Skolas].

36399.

Ai, līciešu raibas vistas,
Ko tik daudzi kladzināt?
Vai bijāt aptukušas,
Kad laktā neleciet?
480 [Vējavas Md].

36400.

Cieti, cieti, droši, droši,
Pašas meitas, turaties,
Lai tie paši jauni puiši
Kā zirnāji staipījās;
Kā zirnāji staipījās,
Kā pakulas vīstījās.
72 [Cesvaines Md].

36401.

Cīma meitas tai dzīdo(j),
Kai leluo jyura krāce;
Myusu meitas tai dzīdo(j),
Kai biteite uobulā.
358 [Rugāju Abr].

36402.

Dziedi, dziedi, tautu meita,
Tu jau mani nevinnēsi;
Man dziesmiņu pieci pūri,
Divi mazas vācelītes.
283 [Nīgrandas Azp].

36403.

Dzīdīt, meitas, pa gūdam,
Pa gūdam i runojīt;
Pa gūdam i nosojīt
Sovu puču vainudziņu.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

- 128 -

36404.

Dzīd puiseitis ar meitom,
Tik meitom nasasmej.
Vēl tu pats nazynuoji,
Kura tova ļaudaveņa.
326 [Preiļu D].

36405.

Dziedātājas, šurp nākdamas,
Sēja šķidrus priekšautiņus;
Vējiņš širces purināja,
Noplīsuši lindraciņi.
378 [Seces Jk].

36406.

Gan aba, gan aba
šim vakarami:
Gan biju dziedājsi,
Gan gavilējse,
Gan šādu netikli
Pakaitinājse.
141 [Ivandes Kld].

36407.

Gana man žēli bija
Sav' māsiņu apdziedāt.
Kam tu gāji tai vietā,
Kur es tevi apdziedāju.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

36408.

Kuo jyus, meitas, tosnojīt,
Ka dzīsmeišu nadzīdīt?
Kuras biteitjas nūnesja
Jyusu jauku volūdeņi?
Volūdeņi izlūcēju,
Kai vīņ pati gribādama.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

36409.

Gana meita, dziedātāja,
Aiz galdiņa stāvētāj'.
Galdiņš deja, galdiņš lēca,
Aizpērnoji mazgājum'.
119 [Gaujienas Vlk].

36410.

Kaimiņ' puiši lielījās:
Esot lieli dziedātāji;
Es dzirdēju ganīdama:
Vardei līdzi nedziedāja.
605 [Skolas].

36411.

Kamanās ķēve zviedza,
Lāča balss atskanēja;
Ak tu, liela ērzelnīca,
Tavu lielu rēkumiņu.
335 [Puzes Vp].

36412.

Kas dziesmiņu nedziedāja,
Tas slinkuma lāpītājs;
Kurs puisītis čakli gāja,
Tas bij liels dziedātājs.
127 [Grostonas Md].

36413.

Kam, puisīt, muti pluoti,
Ka tev dzīduot napīdar?
Tu dzīduoji, pyuces brēcja,
Suņi kaucja pasūlē.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

36414.

Kas tev dos, leļa bērns,
Lakstīgalu aizdziedāt?
Leļa bērns purvā dzied,
Lakstīgala āriņā.
358 [Rugāju Abr].

36415.

Kas nu dzjārvis gara kokla,
Ka zeileišu nanasoj?
Kas nu puišu smuidru garu,
Ka dzīsmeišu nadzīdoj?
174 [Kārsavas Ldz].

36416.

Kas tī dzīd? tramba dzīd
Lela puora maleņā,
Bīzas putras paēduse,
Kozas pīnā mārcādama.
194 [Krāslavas D].

36417.

Kas tur dzied, kas tur dzied?
čuras dzied, čuras dzied,
Kas čurām nedziedāt,
Rudzu putra vēdarā.
127 [Grostonas Md].

36418.

Kaunies, meita, kur kaunies,
Dziesmiņā nekaunies;
Dziesmas dēļ bez godiņa
Necels tava vaiņadziņa.
46 [Beļavas Md].

- 129 -

36419.

Klausāties, Roļu meitas,
Kā dziedāja Buku meitas:
Tievi sauca, gaŗi vilka,
Kā līgota nolīgoja.
94 [Dunikas Lp].

36420.

Ko dziedat, vēžu ļipas,
Neiet koši, ne raženi.
Padziedāsim mēs, māsiņas,
Mums iet koši, mums raženi.
477 [Vecpils Lp].

364201.

Ko jūs, meitas, trikšiniet,
Ka jūs skaisti nedziediet?
Es dziedāju, man skanēja,
Ar savām māsiņām.
436 [Tirzas (Tirzas-Pils) Md].

36421.

Ko jūs, dūdas, dūdojiet,
Jūs jau vīrus nedabosiet.
Adāt, dūdas, cimdus, zeķes,
Tad jūs vīrus dabosiet.
15 [Alūksnes Vlk].

36422.

Koši dzied jaunas meitas
Apaļā kalniņā;
Žēli raud veci puiši,
Staģenē gulēdami.
183 [Kazdnagas Azp].

36423.

Ko tu čīksti, ko tu pīksti,
Viņas puses dziedātāja?
Tev rīklīte izsviluse
Zilajām zēvelēm.
192 [Kosas C].

36424.

Kuo tu dzīdi, lēļa bārns,
Lai es dzīžu, laksteigola.
Ni tev maņa aizdzīduot,
Ni tev maņa aizrunuot:
Muns vuordeņš i viersā guļ
Kai azara laičineitja.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

36425.

Kū tu dzīdi, lēļa bārns,
Ni tev kaulu, ni dvēseles.
Man ir kauli, man dvēsele,
Man jaukuo volūdiņa.
605 [Skolas].

36426.

Ko tu nāci, ģenģergaili,
Jaunu meitu pulciņā?
Ne tev dziesmu, ne valodas,
Rokām vien plātījies.
605 [Skolas].

36427.

Kur pie joda, ciema meitas,
Kad nedzird dziedājam?
Vai būs žurkas apēdušas,
Ievilkušas midzenī?
447 [Ulmāles (Ulmales-Labragas) Azp].

36428.

Kuŗa meita nedzied,
Tā grib vīru;
Trīne nedzied,
Tā grib vīru.
546 [Kuldīga Kld apr.].

36429.

Kur tās vakarējās
Dziedātājas?
Nogājšas pirtīj
Tabāku bāzt.
427 [Tadaiķu Lp].

36430.

Ķuķīts koši gavilēj(a),
Uz cērpiņa tupēdams;
Atskrej pauķis melniem svārkiem -
Iegrūž Ķūķi ūdenī.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

36431.

Lobuok, puiši, padzīdit,
Nakai blēņas runojat.
Blēņas vīņ runojūt,
Dažu lobu ryudynuoja.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

36432.

Lai dziedāju, ko dziedāju,
Apdziedāju kumeliņu.
Lai runāju, ko runāju,
Aprunāju līgaviņu.
241 [Lubānas Md].

36433.

Ļautiņi mīļi,
Par ļaunu neņemiet!
Mums būs dziedāt,
Jums būs saņemti.
46 [Beļavas Md].

- 130 -

36434.

Lūdzami, ļautiņi,
Par ļaunu neņemat!
Man brīvi dziedāt,
Jūs klausīties.
246 [Madlienas (Lielais) Rg].

36435.

Lepnas meitas nedziedāja,
Lepnus puišus gaidīdamas.
Es dziedāju, es lustēju,
Man atnāca vislepnie.
246 [Madlienas (Lielais) Rg].

36436.

Līksmojieti, citas kūmas,
Diža kūma nelīksmoja;
Dižā kūma piedzērusi,
Abas ausis nokārusi.
39 [Bārtas Lp].

36437.

Ļaunu liku zem akmeņa,
Pāri gāju dziedādams;
šī būtu dziesma, laba dziesma,
Kad vēl būtu otra puse.
605 [Skolas].

36438.

Matvairot tev, dzīsmeit,
Ka tu man aizamiersi!
Matvairot tev, puiseit,
Ka tu maņš naprecēji.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

36439.

Matvoi uozīt tev, dzīsmīte,
Ka tu man aizamiersi!
Man izauga cyta dzīsme
Mīža solma galiņā.
358 [Rugāju Abr].

36440.

Mārgas dzīd kalniņā,
Pusmārgas lejiņā;
Pusmārdzīšu vainadziņi
Kai austriņa vizuļo.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

36441.

Mellas aitas, balti ragi,
Skrien pa ceļu brēkādamas;
Tās nebija mellas aitas,
Tās dzied meitas nemākules.
245 [Lutriņu Kld].

36442.

Melli vērši, balti ragi,
Iet pa ceļu baurodami;
Tie nebija melli vērši,
Tā dzied puiši nemākuļi.
398 [Skrundas Kld].

36443.

Mūsu meitas skaisti dzied,
Viņas sētas vien nedzied.
Kā tās skaisti padziedās,
Piepēm kakli aizauguš'?
286 [Nītaures Rg].

36444.

Nedziedi, meitīna,
Tev nepiedera:
Tev mēle kā liza,
Lūpas kā kuņķis.
94 [Dunikas Lp].

36445.

Nesak', mās', tās dziesmiņas,
Kuŗai pusi vien zināji.
Teiks tev ļaudis tautiņās:
Visu darbu nemākot.
605 [Skolas].

36446.

Kam, māsiņ, dziesmu stāsti,
Kad par lāgu nezināji?
Sacīs tevi tautiņās
Visu darbu nemākot.
605 [Skolas].

36447.

No rudeņa da rudeņa
Pušiem zirgu locīšana;
No svētdienas da svētdienas
Meitām skaista dziedāšana.
241 [Lubānas Md].

36448.

Pa gūdiņam dzīdit, meitas,
Pa gūdiņam runojit.
Ni rassit prīškā kauna,
Ni volūdu pakaļā.
389 [Silajāņu Rz].

36449.

Pasokit maņ dzīsmeņu,
Izajiudzja kumeleņš.
Pats aizjiudžu, pats nūjiudžu
Sovu bāru kumeleņu;
Pats muoseņis vyzynuoju
Nu tierdzeņa da tierdzeņam.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

- 131 -

36450.

Ruci, ruci, dundureit,
Kas nu tova ryukumeņa,
Biteite seika, moza,
Ritin mudra ritynuoja.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

36451.

Sakolsti, milīt,
Kai muna mēļa;
Kai muna mēļa,
Tev apdzīžama.
389 [Silajāņu Rz].

36452.

Kuŗas meitas nedziedāja,
Tām še auga arājiņi.
Es dziedāju, delverēju,
Man svešā maliņā;
Man svešā maliņā
Kā vanagsi lidināja.
146 [Jaungulbenes Md].

36453.

šitā puse dziedāt dzied,
Ko tā vēju viņa dara?
Viņa puse apkritusi
Ar tām gūžu nelaimēm.
241 [Lubānas Md].

36454.

Skaisti dzied ciema gaiļi,
Uz vārtiem stāvēdami;
Tie nebija ciema gaiļi,
Tie bij mūsu jauni puiši.
605 [Skolas].

36455.

Skolas bērni savas dziesmas
Kamolos satinuši;
Kamolos satinuši,
Salikuši šūplādēs.
378 [Seces Jk].

36456.

Smejuos ļauds dzīsmei munai,
Smejuos munai volūdinei;
Voi bej mani muomuline
Smīkla dēļi auklējuse.
35 [Baltinavas Abr].

36457.

Sveši ļaudis, dzīsmu dēļ
Īnaidiņa naceļat.
šūdīn, rītdīn
Bezkauna dīnas:
Ne kauna lelam,
Ne kauna mozam.
147 [Jaunlaicenes Vlk].

36458.

šuksta, boksta sveši ļaudis,
Ni jī prota, ni muocēja.
Es ītum tū celiņu,
Es prostum i muocātum.
143 [Jāsmuižas D].

36459.

Tur i tur sveši ļaudis,
Ni tī prota, (ni) muocāja,
Es prostum i muocātum,
Tū celeņ' staiguotum.
389 [Silajāņu Rz].

36460.

Te būtu dziesma, te dziedātu,
Ja tai būtu otra puse.
Otru pusi Vāczemē
Kungi raksta grāmatā.
281 [Neretas Jk].

36461.

Vai tu dziedi, vai nedziedi,
Tu jau manis nevinnēs'.
Vinnēš' tevi rītā agri,
Vinnēš' vēlu vakarā.
398 [Skrundas Kld].

36462.

Var pazeit An(n)īti
Nagudru ļaužu:
Kū mes dzīžam,
Tū jei smejas.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

36463.

Nabeja Jezups
Lūpiņa bārns;
Kur meitas dzīd,
Tur jis i veras.
466 [Vārkavas D].

36464.

Vedējīša lielījās:
šī dziesmiņu daudz zinot;
Ka nov bija jāpadzied,
Muti vien noplātīja.
499 [Virbu (Jaunpagasta) Tl].

36465.

Velns sadzina divas sievas
šitamos panākšņos;
Kā tā viena apdziedāja,
Tā tā otra klausījās.
378 [Seces Jk].

- 132 -

36466.

Vidzemnieku vecas meitas
Zviedzin zviedza revēdamas;
Kurzemnieku zeltenītes
Ik rudeni ritināja.
245 [Lutriņu Kld].

36467.

Viena pati skaista dziesma,
I tā pati kliba kāja;
Gani kāju atlauzuši,
Pa krūmiem vazājot.
418 [Sunākstes Jk].

36468.

Visi putni skaisti dzied,
činka čanka nedziedāja;
Kad dziedās činka čanka,
Tad būs silta vasariņa.
235 [Litenes Md].

36469.

Zosu spalva tā eglīte,
Ka tā daiļi neskanēja;
Ka tā būtu gaiļa spalva,
Tad dziedātu kā gailītis.
605 [Skolas].

4. Maksa par dziedāšanu.

971.

Auzu, auzu kumeļam
Par to jūdžu tecējumu;
Mutes, mutes līgavai
Par to skaistu dziedāšanu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

972.

Brokastiņu, māmuliņa,
Par šā rīta dziedājumu!
Ja nedosi brokastiņu,
Citu rītu nedziedāšu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

1. Azaidiņu, māmuliņa,
Par šī rīta bridumiņu!
Ja nedosi azaidiņu,
Citu rītu nebridīšu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

973.

Ko jūs mani maksāsiet,
Es nedēļu izdziedāšu?
Pirma diena, otra diena,
Te trešdiena, ceturtdiena,
Te piektdiena, te sestdiena,
Te nedēļa pagalam.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

Maksājiet, sveši ļaudis,
Es nedēļu izdziedāju.
Pirmo dien' rijas kult,
Otru dien' māļu malt;
Trešdienā lietiņš lija,
Tad pie drēbju būķēšanas;
Cetortdien silta saule,
Tad pie siena grābstīšanas;
Piektdienā maizi cepu,
Sestdienā sviestu taisu;
Svētdien gāju baznīcā,
Dieva vārdus klausīties.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

9731.

Kū jeus man moksuosit
Par tū skaistu dzīduošonu?
Moksuos peuru teiru rudzu,
Ūtru peuru teiru mīžu;
Vīnu peuru teiru kvīšu,
Nu kuo cept peiradzeņus;
Veļ puspeura driču dūs,
Nu kuo virt bīzu putru,
Nu kuo virt bīzu putru,
Vēdereņus sutynuot.
422 [Līvānu pag. D].

9732.

Lakstīgala maksas prasa
Par vasaras dziedājumu:
Sieku rudzu, sieku miežu,
Sieku smalku magonīšu.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

974.

Maksājiet, maksājiet
Manu skaistu dziedājumu!
Jums bij labi klausīties,
Man mēlīte deldējama.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

1. Maksājiet, sveši ļaudis,
Manu skaistu dziedāšanu!
Vai es biju lakstīgala,
Sav' mēlīti locīdama.
115 [Jaunbilskā (Bilskas pag. Vlk)].

9741.

Maksājat nu, ļautiņi,
Manu skaistu dziedāšen',
Vai a vīnu, vai a medu,
Vai a maizes gabalīn'.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

- 133 -

975.

Maksājat, sveši ļaudis,
Manu skaistu dziedāšanu!
Dodat ēst, dodat dzert,
Dodat puisi klātgulēt.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

976.

Maksājat, sveši ļaudis,
Manu skaistu dziedāšanu!
Mana skaista dziedāšana
Kā Dieviņa pielūgšana.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

977.

Mielo, māmiņa, aizkrāšņa bērnus,
Aizkrāšņa bērniņi, tie grazni dzied (dziedāja).
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

978.

Visu nakti dziedāju, kā malku cirtu;
Kas mana maksāja par dziedājumu?
Puisēni maksātu, ne pašiem nava,
Pašiem puisēniem pliks vēderīnis.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

979.

Visu rītu es dziedāju,
Brokastiņu pelnīdama.
Visiem līdzi brokastiņš
Par to manu dziedājumu.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

36470.

Ai, cik liela dziedātāja,
Liela sila maliņā.
Ko mēs viņai maksāsim
Par tik jauku dziedāšanu?
Sieciņ' rudzu, sieciņ' miežu,
Sieciņ' smalku putraimiņu.
605 [Skolas].

36471.

Aizmoksuojat, jyus ļautiņi,
Par mun' skaistu dzīduojum',
Nu tuo suoļs, nu tuos maizes,
Nu tuo bārni juobaroj.
389 [Silajāņu Rz].

36472.

Aizmoksuojit, svešiļaud's,
Munu skaistu dzīduošanu;
Kab na munas dzīduošanas
Kai piertī i sādātuļu.
591 [Ludzas apr.].

36473.

Brauc vedēji, brauc vedēji,
Kādu dziesmu dziedāsim?
Zirgam sakas, somaukstaukla,
Kamaniņas pakaļā.
391 [Sinoles Vlk].

36474.

Dūd, Dīveņ, tai Mareitei
Trejdeveņi ponuoksnīni,
Jei mums labi aizmoksuoja
Ka jai skaisti padzīduojam.
576 [Varakļāni Rz apr.].

36475.

Dzīdi, dzīdi, dzīdaliņa,
Es maksāšu dzīdājumu:
Slastiņš rudzu, slastiņš mīžu,
Pus slastiņa kaņepeišu.
358 [Rugāju Abr].

36476.

Dziedat, meitiņas,
Maksāsim!
Es došu sīpolu
Ar visu kātu.
605 [Skolas].

36477.

Dziedati, zēnīni,
Mēs maksāsim:
Mēs dosim šišņaka
Ar visis laišķis.
Ja labi dziedāsit,
I piecus, sešus.
355 [Rucavas Lp].

36478.

Lai Dievs dod Jānīšam
Nebraukt vairs vedējos;
Ka tas man nemaksāja
šā vakara dziedājuma.
241 [Lubānas Md].

- 134 -
Table of Contents |View Entire Work