LATVIEŠU TAUTAS DZIESMAS: Volume I

- 277 -

BĒRNU AUDZINĀŠANA, KOPŠANA UN MĀCĪBA. AUKĻU UN BĒRNU DZIESMAS.

1. LOLOJAMĀS JEB ŠŪPUĻA DZIESMAS

2044.

Ai caunīte, vāverīte,
Kas tev kāra šūpulīti?
- Priede, egle man pakāra,
Vēja māte šūpotāja.
37 [Saliešos (Salas pag. Rg)], 264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)], 298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)], 347 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2045.

Aija, aija, kaniķīt,
Rītā pārnāks vāveršnipis(?),
Kungam pili uztaisījs,
Pusnovada nopelnījs.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

2046.

Aija, aija, lāča bērns,
Kārklī kāra šūpolītes,
Atnāks lapsa, paņems bērnu
Ar visām šūpolēm.
229 [Rideļu pagastā (Engures pag. Tk)].

2047.

Eija, eija, mazbē(r)niņš,
Kas, Dieviņ, tev kaitēja!
Tev vār' māte piena putru,
Man tie melni kāpostiņi.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

2048.

Aija, aija, pāvuliņi,
Mačiņš gāja pagrabā;
Tur būs pieniņš, tur būs mediņš,
Tur būs jauka valodiņa.
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

2049.

Aija, bērniņ, pūpās,
Kas tev' rītā šūpos?
Atskries aitiņ' baltām kājām,
Tā tev' rītā šūpos.
297 [Lepšukalnā pie Bauskas (Bauskas pag. B)].

2050.

Eijā, kušā, mazie bērni, -
Lai lielie kājām iet;
Lai lielie kājām iet
Un vecie braukšus brauc.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

2051.

Aijā, kušu, mazi bērni,
Kaķi putru apēduši.
Tā nebija kaķa vaina,
Tā bij paša aukļa vaina.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)], 97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)], 108 [Veismaņu pagastā (Vaives pag. C)], 116 [Bormaņu muižā (Trapenes pag. Vlk)].

2052.

Aija, mani mazi bērni,
Kad jūs lieli uzaugsiet?
Kad jūs cūkas ganīsiet?
Kad jūs tēva klausīsiet?
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

2053.

Aižu, aižu, tu bērniņ,
Kas tev' rītā šūpos?
Miega māmiņ' šūpos
Manu mazu eņģelīt'.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

2054.

Atvelc(i), pelīte, bērnam(i) miedziņu
Caur klēti, caur namu, caur istabiņu,
Ielieci bērnam šūpuļa galā.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

2055.

Atvelc, pelīte, bērnam miedziņu
Caur klēti, caur namu, caur istabiņu,
Caur krāsns caurumu, ka kaķis neredz,
Klusiņi, klusiņi, viegliņi, viegliņi,
Pakuliņās ietinusi,
Ieliec majiņai šūpuļa galā.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 278 -

2056.

Atvelc, pelīte, bērnam miedziņu
Caur lodziņu, caur istabu,
Caur šūpuļa galdiņiem,
Caur šūpuļa galdiņiem,
Jānīšam actiņās.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

2057.

Atvelc, pelīte, dēliņam miedziņu
Pa to celiņu, kur incīts neredz;
Kad incīts redzēs, nokodīs galviņu.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].

2058.

Buč, aitiņ, šķic, kaziņ,
Tav ganiņ' nevajdzē;
Tavs ganiņš šūplē gul
Basiņām kājiņām.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

2059.

Eicā, maza vālodzīte,
Kam kāri pūpiņas eglienā?
Va' tav kārtītes mājā nebija?
Va' tavi bērniņi nenosala?
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

2059¹.

Ej gulēt, vēja māte,
Neklabini nama durvis,
Mans mazais kunkulītis,
Apgūlās launadziņu.
2791 [Jaunsvirlaukā (Jaunsvirlaukas pag. Jg)].

2060.

Gudra bija vālodzīte,
Bērzā kāra šūpulīti,
Lai šūpoja, lai auklēja
Vēja māte pieiedama.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

2061.

Guli, guli, bāliņ, maigo miedziņ'!
Es tev adīšu raibos cimdiņus.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

2062.

Guli, guli, mazbērniņ,
Līdz pašam vakaram;
Tēvs ar māti Kuldīgā,
Lielie bērni cūkganos.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

2063.

Ī, ī, matiņ' lec, -
Kas tos matus lecināj'?
Tas dižais šūpļa vējš,
Tas tos matus lecināj'.
2101 [Puzeniekos (Puzes pag. Vp)].

2064.

Incīti, kaķīti, atvelc miedziņu,
Ieliec šupuļa galiņāi.
370 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2065.

Incīt, pincīt, atvelc miedziņu
Caur klēti, caur namu, caur istabiņu,
Uz mazā bērniņa šūpolīti.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2066.

Jau tas miega ērmanīts
Ap Ancīti diņģējās.
Spiedies cieti, ērmanīti,
Mēs Ancīti atdosim.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

2067.

Kas vilkam(i), kas lačam(i)
Mežā kāra šūpulīti?
Priedes zari, egles zari,
Vēja māte šūpotāja.
318 [Lindes Birzgalē (Birzgales pag. Rg)].

2068.

Kuši, guli, mazais bērniņ,
Atnāks māte vakarā;
Ja nenāks vakarā,
Atnāks rītu saulītē.
121 [Gulbenē (Md)].

2069.

Miedziņš bērnu kaitināja,
Uz slieksnīša tupēdams;
Ņem, māmiņa, bērza rīksti,
Dzen miedziņu šūplītī.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

2070.

Migu, migu vien' actiņa,
Aizmigs otra pakaļā;
Kad aizmigs abas divas,
Tad gulēsi saldu miegu.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

2071.

Migu, migu vien' actiņa,
Līdz aizmiga abas divas;
Viena gauži miega pilna,
Otra pilna asariņu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

- 279 -

2072.

Migu, migu vien' actiņa,
Migu otra arīdzan;
Vien' actiņa miega grib,
Otra baltas villainītes.
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

2073.

Nāc mājā, māmulīt,
Visi bērni tevi gaida;
Cits raudāja šūpulī,
Cits aiz vārtiem mauriņā.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

2074.

Nevienam tā nevaid
Kā vālodzes bērniņam:
Kuŗi vēji papūzdami,
Pašūpoja šūpulīti.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Nevienami tā nebija
Kā vālodzes bērniņam:
Cik vējiņis eglē pūta,
Tik eglīte šūpojās.
275 [Zemgales novados].

2075.

Pele brauca, vāģi čīkst,
Ar to miega vezumiņu;
Brauc, pelīte, šai sētā,
še ir pulka mazu bērnu.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

2076.

Pelīt' brauc, vāģi čīkst,
Ar to miega vezumiņ';
Brauc, pelīte, istabā,
Liec šūpuļa galiņā.
1311 [Apē (Vlk)].

2077.

Pele brauca, rati čīkst,
Ar to miega vezumiņu;
šim saujiņa, tam saujiņa,
Bērniņam riekšaviņa.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

2077¹.

Pele brauc, rati čīkst,
Lielu maisu miega ved.
Atvilkusi, piekususi,
Liek šūpuļa pagalvī.
270 [Ozolu muižā (Ozolnieku pag. Jg)].

2077².

Pele brauc, vāģi cīkst,
Nes bērnam saldu miegu.
Kaķe, mait', satikuse,
Pelei bērnus noēduse.
401 [Slokas pagastā Rg (Antiņciemā, Bigauņciemā, Kaugurciemā, Lapmežciemā)].

2078.

Pele čīkst, pele raud,
Pelei rati saplīsuši,
Pelei rati saplīsuši,
Bērniem miegu vazājot.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

2079.

šūpo, eglīte, vāveres bērnu,
Es pate šūpoju sav' bāleliņu.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

2080.

šūpājam, auklējam
Tos mazos bālelīn's.
Kad tie lieli uzaudzīs,
Tad būs kunga darbniecīni.
1191 [Ēveles draudzē].

2081.

šūpoju bērniņu, pelnīju maizīti;
Kas dos maizīti nepelnījam'.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].

2082.

šūpāj' bērnu, dzenāj' mušas,
Pie šūpuļa sēdēdams;
Neģ tas tēvs tev maizes dos,
Kam tas bērnis piederēja.
317 [Lindē (Birzgales pag. Rg)].

2083.

šūpoju, līgoju baloža bērniņu:
Es pats balodis zariņa galā.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)], 268 [Lustēs (Sīpeles pag. Jg)], 278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)], 279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)], 288 [Bornsmindē (Īslīces pag. B)], 290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)], 297 [Lepšukalnā pie Bauskas (Bauskas pag. B)].

2084.

žūžu, meitiņ, baltā kreklā;
Ciemmeit's slink's, melnā kreklā.
2101 [Puzeniekos (Puzes pag. Vp)].

2085.

žū, žū, lāča lelle,
Basajām kājiņām,
Ne tev tēvs auklas vij,
Ne māmiņa vīzes pin.
353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2086.

žužū, maģs bērns, kas tev kait,
Tev vāra biezputru, kas man dos,
Man būs katliņa padubenītes.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

- 280 -

2087.

žužu, žužu, lāča lelle,
Kas tev kāra šūpulīti?
Man uzkāra tēvs, māmiņa
Priežu balku istabā.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

2088.

žužu, žužu, mazi bērni,
Kad jūs lieli izaugsiet?
Noģirst manas kājas, rokas,
Dien' un nakti šūpojot.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

2089.

Ziedi, ziedi, man' meitiņa,
Audzi, audzi, dēluliņ,
Būs mums siena grābējiņa,
Būs druviņas arājiņš.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

2090.

Sešas peles miegu vilka
Mazajam bērniņam,
Trīs ievilka šūplītī,
Trīs gultiņas maliņā.
240 [Bikstos (Bikstu pag. Tk)].

2091.

Zīlīte, čubīte, kur tavi bērniņ'?
Kas viņus šūpo, kas viņus auklē?
Vējmāte šūpo, vējmāte auklē.
19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)].

2092.

Zīlīte, žubīte, kur tavi bērniņi?
- Viņpus Daugavas ozola zarā.
Kas viņus šūpo, kas viņus auklē?
- Vēja māte šūpo, vēja māte auklē.
190 [Kuldīā].

2093.

Zīlīta, žubīta, kur tavi bērniņi?
- Viņpus Daugavas ozola zarā.
Kas viņus šūpos, kas viņus auklēs?
- Vējmāte šūpos, vējmāte auklēs.
Gadās vējmātei aizmiegot.
- Ko dar' rīksta, neceldama?
Gadās rīkstei salūstot.
- Ko dar' nazis, nedarinādams?
Gadās nazim salūstot.
- Ko dar' kalējs, nekaldams?
Gadās kalējam nomirstot.
- Ko dar' pasaule, neradīdama.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

1. Zīlīte, žubīte, kur tevi bērniņi?
- Viņpus Daugavas ozola zarā.
Kas tos šūpoja, kas tos auklēja?
- Vēja māte šūpoja, vēja māte
Auklēja.
Gadās vēja mātei aizmiegot.
- Ko dara žagari, nešūpojši?
Gadās žagariem nokalstot.
- Ko dara nazīts, nedarinājs?
Gadās nazīšam nolūstot.
- Ko dara kumeliņi, nevizinājši?
Gadās kumeliņiem piekūstot.
- Ko dara auziņas, nebarojšas?
Gadās uziņām nobirstot.
- Ko dara meitiņas, nepļāvušas?
Gadās meitiņas lielas aizvedot,
Mazās vien pametot.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

2094.

Steidzies, mana māmuliņa,
No druviņas sētiņā,
Tavs dēliņš, mans brālītis
Gauži raud šūpulī.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

2095.

Tā sacīja vālodzīte,
Par kalniņu pārskriedama:
Pūt, vējiņ(i), nelauz zaru,
Man bērniņi šūpolī.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Vālodzīte Dievu lūdza,
Par kalniņu lidodama:
Dod vējam nelauzt zaru,
Man bērniņi šūpulī.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

2096.

Tēte, tēte, nāc mājā,
Nes bērnam kreņģelīt';
Memme, memme, nāc mājā,
Nes bērnam kukulīt'.
297 [Lepšukalnā pie Bauskas (Bauskas pag. B)].

2097.

čī, čī, zīlīte, kur tavi bērniņi?
- Augstā kalnā, liepiņas galā.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2098.

čučat, gulat, lāča bērni
Basajām kājiņām;
Ne jums tēvs auklas vija,
Ne māmiņa vīzes pina.
224 [Kabilē (Kld)].

- 281 -

2099.

čučiet, guliet, lāča bērni,
Kad jūs lieli izaugsiet?
Kad jūs lieli izaugsiet,
Kad kājāmi staigāsiet?
- Pavasari, pavasari
Siltā Jāņu saulītē,
Tad mēs lieli izaugsim,
Tad kājāmi staigāsim.
270 [Ozolu muižā (Ozolnieku pag. Jg)].

2100.

čučiet, guliet, mazi bērni,
Kalēt lieli izaugsiet;
Gan jūs lieli izaugsiet
Gaŗajā dieniņā,
Gaŗajā dieniņā,
Siltajā saulītē.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

2101.

čučiet, guliet, mazie bērni,
Kamēr lieli izaugsiet;
Kad jūs lieli izaugsiet,
Tecēsiet kājiņām.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

2102.

čučat, guļat, mazie bērniņi,
Lai tek lielie kājiņām.
Kad tie lielie uzauguši,
Tie būs miežu arājiņi.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2103.

čučiet, guliet, mazi bērni,
Lai tek lieli kājiņām,
Lieliem kājas nepiekusa
Kā maziemi bērniņiem.
262 [Brambergā (Glūdas pag. Jg)], 274 [Zaļā muižā (Zaļenieku pag. Jg)].

2104.

čučat, gulat, mazie bērni,
Lai tek lielie kājiņām!
Cūciņas ganīt, sprungulīšus lasīt,
Maziem bērniņiem putriņas vārīt.
4 [Aijažos].

2104¹.

čuči, guli, lāča bērns,
Plakanām kājiņām;
Ja tu labi negulēsi,
Lācīts tevi aiznesīs.
300 [Kroņa Misas pagastā (Misas pag. B)].

2105.

čuči, guli, lāča bērns,
Plakanām kājiņām!
Tēvs aizgāja medus kopt,
Māte ogu palasīt.
360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. čuči, guli, lāča bērns,
Plakanām kājiņām!
Tēvs aizgāja bišu kāpt,
Māte auzu žubināt;
Tēvs atnesa saldu medu,
Māte auzu vācelīti.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

2106.

čuči, guli, mazbērniņ,
Es tecēšu puķītēs;
Es tev puķes salasīšu,
šūpulīti appuškošu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)], 208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

2107.

čuči, guli, mazais bērniņ!
Kas tev' rītu pašūpos?
Puiši kūla rudzu riju,
Meitas gāja maltuvē.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].

1. Zūzū, ķintiņ, zūzū!
Kas tev' rītā auklēs?
Māte putru vāra,
Gailis cirta malku,
Vistiņ' nesa kukiņā;
Meitas māli mala,
Puiši riju kūla,
Tēvs dod zirgiem ēsti!
Vecais tēvs uz krāsnes sēž,
Savas dienas gaidīdams.
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

2108.

čuči, guli, mazbērniņ!
Pārnāks māte vakarā;
Pārnākdama atnesīs
Baltas maizes kukulīti.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

2109.

Vēja māte skraidelēja
Gar mūsēju namdurīm.
Ko, vējiņ, tu meklē
Gar mūsēju namdurīm?
Tu grib' zagti bērnam miegu,
Viņa acis pakavēt.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

- 282 -

2110.

Velc, pelīte, bērnam miegu,
Ka incītis neredzēja,
Caur namiņu, caur istabu,
Caur šūpuļa pagalviņu.
Ja tu cieti nesavilksi,
Iedos tevi incītim;
Incīts tavus smalkus kaulus
Pa vienami kripšķinās.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

2111.

Velc, pelīte, bērnam miegu,
Kā incītis neredzēja,
Caur ceplīti, caur namiņu,
Caur šūpuļa pagalviņu.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2112.

Velc, pelīte, bērnam miegu,
Kur pincītis neredzēja,
Caur pakšķiem, caur šķirbām,
Cauri durvju pamatiem.
Savilkuse, sanesuse,
Ieliek bērnam pagalvī;
Ieliek bērnam pagalvī,
Ietek pate aliņā.
268 [Lustēs (Sīpeles pag. Jg)].

2113.

Velc, pelīte, saldu miegu
Mazajam(i) bērniņam;
Atvilkuse, atnesuse,
Liec šūpuļa pagalvī.
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)], 272 [Lielplatonē (Lielplatones pag. Jg)], 297 [Lepšukalnā pie Bauskas (Bauskas pag. B)].

2114.

Velc, pelīte, saldu miegu
Mazajam bērniņam;
Atvilkuse, atnesuse,
Liec šūpuļa galiņā.
Tinies pate pakulās,
Lai kaķīte neierauga.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

2115.

Velc, pelīte, saldu miegu
Mazajam bērniņam,
Liec šūpuļa pagalvē,
Lai incītis nedabū.
224 [Kabilē (Kld)].

2116.

Velc, pelīte, saldu miegu
Mazajam bērniņam;
Savilkusi saldu miegu,
Guli pati pagalvī.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Pele brauca, rati čīksta,
Ved miedziņu vezmiņā.
Ved, pelīte, saldu miegu
Mazajami bērniņam;
Atveduse, atvilkuse,
Liec miedziņu pagalvē,
Liec miedziņu pagalvē,
Ielien pate kājgalī.
347 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2117.

Velc, pelīte, saldu miegu
Mazajami bērniņam;
Savilkuse, sanesuse,
Liec šūplīša pagalvī.
Ielien pate aliņā,
Lai kaķītis nedabūja;
Kad kaķītis ieraudzīs,
Novilks tavu kažociņu.
280 [Kroņa Udzē (Bērzes pag. Jg)].

2118.

Velc, pelīte, saldu miegu
Mazajam bērniņam,
Caur rijiņu, caur klētiņu,
Caur lodziņa šķirbiņām,
Klusītēm, lēnītēm,
Lai kaķīts nesadzird;
Kad kaķīts sadzirdēs,
Tad galviņu nokodīs.
71 [Drustos (Drustu pag. C)].

2119.

Velc, pelīte, saldu miegu
Mazajami bērniņam,
Caur slieksnīti, caur istabu,
Ieliec šūpļu pagalvē.
Atnesuse, atvilkuse,
Ielikuse pagalvē.
229 [Rideļu pagastā (Engures pag. Tk)].

2120.

Velc, pelīte, saldu miegu
Mazajam(i) bērniņam,
Caur ceplīti, caur krāsnīti,
Caur šūpuļa pagalvīti.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)], 1571 [Virgā (Virgas pag. Lp)].

2121.

Vīļu, vāļu, vālodzīte
Kārklā kāra šūpolīti;
Citi putni slinki bija,
Savus bērnus brēcināja.
240 [Bikstos (Bikstu pag. Tk)].

- 283 -

2122.

Vilu, valu, vālodzīte,
Kārklā kāru šūpolīti:
Ja es pate nevarēju,
Lai šūpoja vēja māte.
257 [Apšupē (Džūkstes pag. Jg)].

2123.

Viļu, viļu, vālodzīte,
Kas tev kāra šūpulīti?
Pati viju, pati kāru,
Vēja māte šūpotāja.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

2124.

Vīļu, vāļu, vālodzīte,
Kas tev kāra šūpolīti?
- Priede, egle, tā pakāra,
Vēja māte pašūpoja.
224 [Kabilē (Kld)], 262 [Brambergā (Glūdas pag. Jg)].

2125.

Viļu, vaļu, vālodzīte,
Kur pakāri šūpulīti?
- Aiz kalniņa lejiņā,
Kuplajā liepiņā.
121 [Gulbenē (Md)].

1. Balodīti, balodīti,
Kur tu kāri šūpolīti?
Kalniņāi, vējiņā,
Kuplajā bērziņā:
Kad es pats nepatapu,
Lai šūpoja vēja māte.
224 [Kabilē (Kld)].

2126.

Cielava, pelēķe, pē(r)nē spalvē;
Eijā, bērniņš, baltē kreklē.
224 [Kabilē (Kld)].

2127.

Citi putni savus bērnus
Pa zemīti brēcināja;
Vālodzīte, gudra sieva,
Tā pakāra šūpulīti.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

2128.

Citi putni savus bērnus
Cintiņāsi perināja;
Vālodzīte, gudra sieva,
Tā pakāra šūpulīti.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

2129.

Aijā, bērniņš, ganos dabūts!
Kauns mājā nesot, grēks zemē metot.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

2130.

Aijā, bērniņš, ganos dabūts,
Lielceļa malā, akmeņu čupā.
Kad būtu jēriņš, tad kautu zemē,
Cilvēka bērniņš, jānes mājā.
4 [Aijažos].

2131.

Eiju, bērniņš, mežā pacelts,
Lūku krekliņš mugurā,
Lūku krekliņš mugurā,
Tāšu micīt' galviņā.
190 [Kuldīā], 281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

2132.

Aijā, bērniņš, mežā dabūts,
Ne tam krekliņa, ne paladziņa.
Lai aug liepiņas kuplām lapām,
Tur šūsim krekliņu, tur paladziņu.
169 [Nīgrandā (Nīgrandas pag. Azp)].

1. Aijā, bērniņš, mežā dabūts,
Ne tam krekliņš, ne paladziņš.
Dievs dos dadžam platas lapas,
Tur būs krekliņš, tur paladziņš.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

★

36867.

Aiju, lulu, mazi bērni,
Atnāks māte vakarā;
Atnāks māte vakarā,
Auklēs rītā saulītē.
45 [Bejas (Kolberga) Vlk].

36872.

Atņas, kačeit, mīdzjaņu
Caur acaplis(-ļas) lūdzjaņu,
Kai peleitja naīraudzeitu,
I mīdzjaņa naatjimtu.
425 [Šķaunes (Landskoronas) Ldz].

36873.

Atnes, peleit, mīdzeņi,
Caur pacepleites lūdzeņi,
Ka kakeits nadzierdātu,
Ka visteņa naradzātu,
Ka gaileits naaizdzīduotu.
278 [Naujenes (Maļonovas) D].

- 284 -

36898.

čuči, guli, lāču lelle,
Plakanāmi kājiņāmi!
Atnāks lācis, paņemslelli,
Ka auklīte neredzēs.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

36899.

čuči, guli, lāča lelle,
Baltā liepu šūpulī.
Kas briežame, kas lāčame
Mežā kāra šūpulīti?
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

36900.

čučat, gulat,
Mazie bērniņi,
Lai tie lielie
Darbiņus dara.
48 [Bērzaunes Md].

36906.

Eija, eija, mazais bērns,
Kas tev' rītu pašūpos?
Puiši gāja rijas kult,
Meitas māļa ritināt.
146 [Jaungulbenes Md].

36939.

Izkrita brālītis
šūpājot,
Izkrita brālīša
Baltā sagša.
427 [Tadaiķu Lp].

36940.

Jau tys mīga mičulīts
Grib ar mani ženītīs;
Pagaid, mīga mičulīt,
Lai satyma vakariņš.
326 [Preiļu D].

36941.

Jau tys mīga ārmanīts
Uz manim precējuos;
Pagaid, mīga ārmanīt,
Lai paādu vakariņas.
414 [Stirnienes Rz].

36942.

Atīt mīga mikilīts
Grib ar mani ženētīs,
Pagaid, mīga mikilīt,
Koļš paēsšu vakariņu.
163 [Kalētu Lp].

36951.

Kas iesēda šūpulī,
Ielīgot ielīgoja?
Svina muca, draņķa baļļa,
Ielīgot ielīgoja.
5 [Aisteres (Lieķu-Aizteres) Lp].

36964.

Kuč reij, bīb (?) nāc,
Kur mēs bērn glābses?
Pabeņķē bluss reij
Aizkrāsnē ciercenīš.
445 [Ugāles Vp].

37019.

Miedziņš bērnu kaitināja,
Aiz durvīmi stāvēdams.
Nekaitini mazu bērnu,
Nāc labāki istabā.
371 [Salgales (Emburgas) Jg].

37020.

Miedziņš jāja ap istabu
Dābulainu kumeliņu.
Jāj, miedziņ,istabā,
Dos memmiņa snaudulīti.
259 [Mazzalves (Ērberģes) Jk].

37021.

Miedziņš tupi aiz lodziņa,
Snaudaliņas meklēdams.
Nāc, miedziņ, istabā,
Te ir tava snaudaliņa.
378 [Seces Jk].

37026.

Nāc, tu miega ārmanīti,
Ko ap manim lūrējies?
239 [Lizuma C].

37045.

Pele brauca, rati čīkst,
Miegu veda vezumā;
šim saujiņu, tam saujiņu,
Jānītim riekužiņu.
Jānītim riekužiņu,
Tam ir vaļas izgulēt.
200 [Kuldīgas Kld].

37046.

Pele brauca, ratiņš cīkst,
Ar tiem skalu vāģīšiem.
Brauc, pelīte, atnes miegu
Mazajami bērniņam.
346 [Rencēny Vlm].

- 285 -

37047.

Pele brauca, rati čīkst,
Ar to miega vezumiņu.
Velc, pelīte, mūsmājā,
Mums miedziņa vajadzēja.
Atvilkusi saldu miegu,
Guli pati pagalvī.
383 [Sērenes Jk].

37057.

Svina muca, draņķa muca,
Ievēlās šūpulī.
Velies ārā, svina muca,
Lai nāk viegla vērpelīte.
443 [Turlavas Kld].

37088.

Tēvoci, tēvoci,
Ved bērnus mājā,
Visi tavi bērniņi
Gulēta prasa.
94 [Dunikas Lp].

37089.

Tēvuci, vilkaci,
Ved bērnus gulēt,
Jau tavi bērnīni
Gulēta griba.
39 [Bārtas Lp].

37090.

Trīs pelītes miegu vilka
Mazajam bērniņam;
Liek gultiņā, liek šūpulī,
Liek šūpuļa galiņā.
146 [Jaungulbenes Md].

37103.

Velc, pelīte, saldu miegu,
Mazajami bērniņami.
Trīs ievilka šūpulī,
Trīs gultiņas maliņā.
605 [Skolas].

★

2. ROTAĻU, LĪDZĪBU, MĪKLU, JOKU, TENKU, PASACIŅU, DABAS UN CITAS BĒRNU DZIESMAS.

1. Dažāda satura dziesmas bērnus auklējot.

2133.

Ai, mazās meitenītes,
Kam jūs lielas neaugat?
Vai jūs mazas varēsiet
Tautu dzirnas ritināt?
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2134.

Ai, mazie puisēniņi,
Kam jūs lieli neaugat?
Vai jūs tādi drīkstēsiet
Meitu māti bildināt?
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

2135.

Brāļu bērni, māsu bērni
Sēd vienā soliņā;
Kas ļautiņi nezināja,
šķita vienas māmuliņas.
1251 [Veclaicenē (Veclaicenes pag. Vlk)], 132 [Apkalnā (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

2136.

Braucu, braucu pie krustmātes sērst;
Trīs dieniņas braucu, nedēļu sērsu.
2101 [Puzeniekos (Puzes pag. Vp)].

2137.

Dievs nolaida bumbul' zemē,
Bumbuls negrib zemē augt;
Dievs nolaida cilvēk' zemē,
Cilvēks negrib bumbuļ' raut;
Dievs nolaida spieķīt' zemē,
Spieķīts negrib cilvēk' sist;
Dievs nolaida ugun' zemē,
Uguns negrib spieķīt' degt;
Dievs nolaida ūden' zemē,
Ūdens negrib guni dzēst;
Dievs nolaida vērsi zemē,
Vērsis negrib ūden' dzert;
Dievs nolaida slakter' zemē,
Slakters negrib vērsi kaut;
Dievs nolaida nāvi zemē,
Nāve grib to slakter' kaut,
Slakters grib to vērsi kaut,
Vērsis grib to ūden' dzert,
Ūdens grib to ugun' dzēst,
Uguns grib to spieķīt' degt,
Spieķīts grib to cilvēk' sist,
Cilvēks grib to bumbul' raut,
Nu grib bumbuls zemē augt.
265 [Emburgā (Salgales pag. Jg)].

1. Mātem pasprūk āziš.
Sol meitiņam sviestmaiz,
La dzen āziņ mājē.
Meitiš nu auņ kājs,
Iet dzīt āziņ mājē.
Satiek mežē rung.
"Rundziņ, sasit āziņ! "
Rundziš āziņ nisit,
Āziš stallē niiet,
Meitiš sviestmaiz nidabo.
Meitiš tek vien tāļak,
Satiek mežē udžiņ.
"Udžiņ, rundziņ sadedzin! "
"Udžiš rundziņ nidedzin! "
Rundziš āziņ nisit, etc.
Meitiš tek vien tāļak,
Satiek mežē upiņ.
"Upiņ, nodzēš udžiņ! "
Upiš udžiņ nidzēš,
Udžiš rundziņ nidedzin, etc.
Meitiš tek vien tāļak,
Satiek mežē vērsiņ.
"Vērsiņ, izdzer upiņ! "
Vērsiš upiņ nidzeŗ,
Upis udžiņ nidzēš etc.
Meitiš tek vien tāļak,
Satiek mežē striķiņ.
"Striķiņ, sasien vērsiņ! "
Striķiš vērsiņ nisien,
Vērsiš upiņ nidzeŗ, etc.
Meitiš tek vien tāļak,
Satiek mežē peliņ.
"Peliņ, sakož striķiņ! "
Peliš striķiņ nikož,
Striķiš vērsiņ nisien, etc.
Meitiš tek vien tāļak,
Satiek mežē kaķiņ.
"Kaķiņ, noķer peliņ! "
Kaķiš grib ķert peliņ.
Kaķiš nu ķeŗ peliņ,
Peliš nu kož striķiņ,
Striķiš nu sien vērsiņ,
Vērsiš nu dzeŗ upiņ,
Upis nu dzēš udžiņ,
Udž's nu dedzin rundziņ,
Rundziš nu sit āziņ,
Āziš nu skrej stallē,
Meitiš dabo sviestmaiz. (Rudzciemā.)

- 286 -

2138.

Domājami, gādājami,
Kā puisīti (meitiņu) smīdināt:
Pakārsimi rācenīti
Deguniņa galiņā.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)], 190 [Kuldīā], 282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)].

1. Kā mēs Jurīti iesmīdināsim?
Kausami mušiņas, dēsami desiņas,
Kārsami Jurīšam deguna galā;
Jurīts ēdīs (smiesies), ņir, ņir, ņir.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)], 344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2139.

Dop, dop, Rīgā!
Pā(r)dop mājā.
Siļķu muca mugurā,
Sāls pods padusē.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

2140.

Iesēju driķīšus upītes malā,
Tos man noēda tatāri.
Aizgāju tatārus ar cirvi cirst,
Aizskrēja tatāri par gaŗu mežu,
Iekrita cirvītis upītē,
Ne man cirvīša, ne tatāri,
Pats gāju mājās raudādams.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

2141.

Es grib' vienu mici šūt,
Iem' pie vistas lūgtos:
Vistiņ mīļā, ko liec klāt?
"Es liek' savu snīpi klāt."
Vistas snīpis, snīp, snīp, snīp!
Tā būs viena ērma mice.
Es grib' vienu mici šūt,
Iem' pie gaiļa lūgtos:
Gailīt mīļais, ko liec klāt?
"Es liek' savu greznu klāt."
Gaiļa greznis, vistas snīpis,
Snīp, snīp, snīp!
Tā būs viena ērma mice.
Es grib' vienu mici šūt,
Iem' pie pīles lūgtos:
Pīlīt mīļā, ko liec klāt?
"Es liek' savu plēznu klāt."
Pīles plēzna, gaiļa greznis, etc.
Es grib vienu mici šūt,
Iem' pie zaķa lūgtos:
Mīļo zaķīt, ko liec klāt?
"Es liek' savu lēcen' klāt."
Zaķa lēcens, pīles plēzna, etc.
Es grib' vienu mici šūt,
Iem' pie lapsas lūgtos:
Lapsīt mīļā, ko liec klāt?
"Es liek savu asti klāt."
Lapsas aste, zaķa lēcens, etc.
Es grib' vienu mici šūt,
Iem' pie vilka lūgtos:
Mīļo vilcīt, ko liec klāt?
"Es liek savus zobus klāt."
Vilka zobi, lapsas aste, etc.
Es grib' vienu mici šūt,
Iem' pie lūsa lūgtos:
Mīļo lūsiņ, ko liec klāt?
"Es liek' savu spalvu klāt."
Lūsa spalva, vilka zobi, etc.
Es grib' vienu mici šūt,
Iem' pie medņa lūgtos:
Mīļais mednīt, ko liec klāt?
"Es liek' savu dziesmu klāt."
Medņa dziesma, lūsa spalva, etc.
Es grib' vienu mici šūt,
Iem' pie lāča lūgtos:
Lācīt, mīļais, ko liec klāt?
"Es liek' savus nagus klāt."
Lāča nagi, medņa dziesma, etc.
Es grib' vienu mici šūt,
Iem' pie brieža lūgtos:
Mīļais briedīt, ko liec klāt?
"Es liek' savus ragus klāt."
Brieža ragi, lāča nagi, etc.
Es grib' vienu mici šūt,
Iem' pie kalēj' lūgtos:
Kalējs mīļais, ko liec klāt?
"Es liek' savu ēmur' klāt."
Kalēj' ēmurs, brieža ragi, etc.
Es grib' vienu mici šūt,
Iem' pie āža lūgtos:
Āzīt mīļais, ko liec klāt?
"Es liek' savu ļipu klāt."
Āža ļipa, kalēj' ēmurs, etc.
Es grib' vienu mici šūt,
Iem' pie skrodeļ' lūgtos:
Skrodel mīļais, ko liec klāt?
Es liek' savas šķēres klāt."
Skrodeļ' šķēres, āža ļipa,
Kalēj' ēmurs, brieža ragi,
Lāča nagi, medņa dziesma,
Lūsa spalva, vilka zobi,
Lapsas aste, zaķa lēcens,
Pīles plēzna, gaiļa greznis,
Vistas snīpis, -
Snīp, snīp, snīp!
Tā būs viena ērma mice.
57 [Rencenē (Rencēnu pag. Vlm)].

- 287 -

2142.

Es maza meitiņa, es māku rotāt,
šurpu, turpu, pie tēva, pie mātes.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

2142¹.

Es moza meitiņa, maņ loba laimeņa:
Aug maņi jēreņi, aug kozuļeņi,
Ir munai visteņai divpadsmit cuoleišu.
Divi devu kungam, divi vonogam,
Vēl maņi pošai ostoņi palyka.
435 [Latgalē].

2143.

Es maza meitiņa, pelnos tupēju,
Man nāca ciempuiši pupiņ's raudzīt;
Ķizu, ķizu, puisīt, sadedza nadziņi!
216 [Ventspilī].

1. Es, maza meitiņa, sēdēju kuldā,
Man nāca ciempuiši pupiņus raudzīt;
Es ņēmu pagali, situ par nagiem.
Ķizu, ķizu, puisīti, nodedza nadziņi.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

2144.

Es pie kungiem kalpoju
Pirmo gadu,
Man iedeva vistiņu,
Vienu vistiņu.
Vistiņ' manim pautus dēja,
Smukus, daiļus,
Vistiņas un gaiļus.
Es pie kungiem kalpoju
Otru gadu;
Man iedeva gailīti,
Vienu gailīti.
Gailīts manu vistiņ' kopa,
Vistiņ' man pautus dēja, etc.
Es pie kungiem kalpoju
Trešo gadu;
Man iedeva zostiņu,
Vienu zostiņu.
Zostiņ' man guļu gulēj',
Gailīts manu vistiņ' kopa, etc.
Es pie kungiem kalpoju
Ceturt' gadu;
Man iedeva aitiņu,
Vienu aitiņu.
Aitiņ' mana saiminiece,
Zostiņ' man guļu gulēj', etc.
Es pie kungiem kalpoju
Piekto gadu;
Man iedeva tītaru,
Vienu tītaru.
Tītars man bārzdu dzina,
Aitiņ' mana saiminiece, etc.
Es pie kungiem kalpoju
Sesto gadu;
Man iedeva āzīti,
Vienu āzīti.
Āzīts man ragus nesa,
Tītars man bārzdu dzina,
Aitiņ' mana saiminiece,
Zostiņ' manim guļu gulēj',
Gailīts manu vistiņ' kopa,
Vistiņ' man pautus dēja,
Smukus, daiļus,
Vistiņas un gaiļus.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

- 288 -

2145.

Jāju, jāju, rāceņus zagt
Uz to muižas pagrabiņu;
Satiek' muižas vagariņu, -
Slipad, slipad, atpakaļ.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

2146.

Kaimiņiem lielas meitas,
Braukšus brauca baznīcā;
Mūsējiem mazmaziņas,
Kājiņām tīpuļoja.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

2147.

Kalpu bērni, irbēniņi,
Agri tek migliņā;
Saimenieka svētelīši
Ilgi tup ligzdiņā.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

2148.

Kam māmiņa tā auklēja,
Vienu lielu, otru mazu?
Lielākais mazākam
Ūdentiņa nepadeva.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

2149.

Kam tā meitiņa dzelteniem matiņiem?
Māmiņas meitiņa, brālīša māsiņa.
Liepiņas lapiņ' tiltiņu grīda,
Tur brauca, tur jāja simts brāleliņu,
Pulks jāja puisīšu, pulks cepurīšu,
Pulks gāja meitiņu, pulks vaiņadziņu.
Es pati stāvēju kalēja smēdē,
Kaļš kalējs nokala pūr' atslēdziņu.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

2150.

Kas metīs manā maciņā,
Tas sēdēs zelta krēsliņā,
Kas nemetīs man maciņā,
Tas sēdēs mēslu čupiņā.
272 [Lielplatonē (Lielplatones pag. Jg)].

2151.

Ķipīts ķērni nobadīja,
Ieliek ķipi cietumā;
Saka ķipja līgaviņa,
Lai tik gauži neraudāja.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

2152.

Ķipurs danco raibām biksēm
Sava kunga celiņā;
Piķiers lēkā raibā mežā
Savam kungam pakaļā.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

2153.

Knipele, kauliņi tiltiņu taisa,
Tur brauca kundziņš, tur madāmiņas.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

2154.

Krustamāte, krustamāte,
Kam tu mani aicināji?
Es, pie tevis tecēdama,
Ietecēju upītē.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)], 202 [Striķos un Saldū (Zvārdes un Saldus pag. Kld)].

2155.

Kukažiņa ciemā gāja,
Līkažiņa pavadīja.
"Es tev lūdzu, kukažiņ,
Atnes man kukulīša"
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

2156.

Kundziņš mani kaŗā sūta,
Treša gada puisēniņu.
Es kungam atsacīju:
Vai es vien kaŗavīrs?
Aug citā maliņā
Vēl ir citi tēva dēli.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1. Kundziņš mani karā sūta,
Sesta gada puisēniņu.
Nevarēju bruņas nest,
Ne tērauda zobeniņu.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

- 289 -

2157.

Lai runāja lielas meitas
Par puišiem, brūtgāniem;
Mēs, mazie skuķēniņi,
Par jēriem, kazlēniem,
Par jēriem, kazlēniem,
Par cimdiem, zeķītēm.
21 [Krimuldā (Krimuldas pag. Rg)], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Lielas meitas, saiedamas,
Par puišiem vien runāja;
Mēs, mazās zeltenītes,
Par cimdiem, paķelēm.
71 [Drustos (Drustu pag. C)].

2158.

Lielas māsas, mazas māsas,
Iesim jūras puķes plūkt.
Jūras puķes skaistas puķes,
Dzeltāniemi ziediņiem,
Dzeltāniemi ziediņiem,
Sarkaniem vidiņiem.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

2159.

Lieli brāļi, mazi brāļi,
Iesim jūras putnus šaut.
Jūras putni varen daiļi
Dzeltenāmi kājiņām,
Sudrabiņa nadziņiem;
Sudrabiņa nadziņiem,
Zeltītiem spārniņiem;
Zeltītiem spārniņiem,
Dimantiņa cekuliem.
271 [Pienavā (Džūkstes pag. Jg)].

2160.

Lieli vilki, mazi vilki, ī, ī!
Lieki vilki ī!
Mazi vilki ņigu, ņegu, ņigu, ņegu!
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

2161.

Līzīt' šēž kamanās,
Es kamanu pakaļā;
Līzīt' grožus kustināja,
Es pātagu vīcināju.
272 [Lielplatonē (Lielplatones pag. Jg)].

2162.

Lustējam, līksmojam
Mēs, mazajas zeltenītes!
Lielajām liela bēda:
Maz pūriņa dibinā.
45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)].

2163.

Māte gāj' uz klēti,
Es tecēju pakaļ;
Māt' iedeva pakulu kodaļu,
Es atdevu vējam;
Vējš noauda zīda kleitu
Sudrabiņa lapīnām.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

2164.

Māte mani izsvieda caur pirtes logu;
Vējš mani šūpoja, balodis loloja.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

2164¹.

Maļu, maļu, peliņ,
Vienu rudzu graudiņ'.
Samalusi vienu graudiņ',
Tek uz aku ūdentiņa;
Ieraudzījsi ciema suņus,
Aliņā, aliņā.
1881 [Ķērkliņos (Zvārdes pag. Kld)].

2165.

Man maza ķēvīte, Ķēvīte bija,
Ar to ķēvīti žagaros braucu,
No tiem žagariem sētiņu pinu,
Sētiņu apkārt dārziņu taisu,
Es taī dārziņā rozītes sēju,
No tām rozītēm kronīti viju,
Ar to kronīti baznīcā gāju,
Es tanī baznīcā Dieviņu lūdzu.
269 [Naudītē (Naudītes pag. Jg)].

2166.

Mans tēvs Dubur-Dāvus,
Mana māte Dubur-Līze,
Es pats mazs putniņš
Spicu, stāvu deguntiņu.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

2167.

Maza, maza meitenīte,
Kā putriņas vērpelīte:
Kad piesita, tad skanēja
Par visāmi maliņāmi.
224 [Kabilē (Kld)].

2168.

Maza, maza meitenīte
Tek pa silu raudādama.
Jauni puiši bandenieki,
Ņemat zirga mugurā.
110 [Cēsīs], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 290 -

2169.

Maza, maza meitenīte
Tek pa silu raudādama.
Ņem, bāliņ(i), kamanās,
Būs telīšu ganītāja.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)], 72 [skat. 1180. (Druvienas pag. C)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

2169¹.

Moza, moza meitiņeite
Tak pa ceļu dzīduodama.
Satykuši cīma puiši,
Nūmauc zalta gredziņiņu.
422 [Līvānu pag. D].

2170.

Maza, maza meitiņa audeklu meta,
Mazs, mazs puisītis lūkojās.
1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)], 173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)], 189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)], 200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)], 226 [Kandavā (Tl)].

1. Mazs, mazs meitēns audekli meta,
Mazs, mazs puisīts nolūkoja;
Atskrēja vālodze, samudžināja.
190 [Kuldīā].

2170¹.

Maza, maza meitiņa istabu slauka,
Zeltīts kātiņš, sudraba slotiņa.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

2171.

Maza meita es būdama,
Nekam lieti nederēju;
Kad uzaugu, tad derēju
Ir pašam labajam.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

2172.

Mazajām(i) meitiņām(i)
Riekstu čaulu dzirnaviņas;
Lielajām(i), resnajām(i)
No pelēka akmentiņa.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2173.

Mazajām meitiņām
Vējiņš matus plivināja,
Vai tādēļ plivināja,
Maza bēda galviņā?
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

2174.

Mazs, mazs vīriņš, pavāja Ķēvīte, -
Vai tu tādu niredzēji?
Redzēju gan,
Iebrauca mežā žagaros.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

2175.

Mūsu tēvs viņpus cēs',
Vadžus tēš, siekstus plēš,
Pelnī bērniem dienišku maizīti.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1. Vecais tēvs sēd pie krāsnes,
Auna galva katlā vira,
Ledus dega ugunē, -
Vadžus teš, siekstus plēš.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

2176.

Ne muižiņas bērniņš biju,
Nenoslīku pieniņā;
Lielu ļaužu, gudra tēva,
No godīgas māmuļiņas.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

2177.

Nopirku māmiņai kliņģeŗus, veģus.
Atrašu gardus, apēšu pats.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)], 73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

2178.

Pie bāliņa sērsti gāju,
Vīzītē raušus cepu.
Sķic, incīt, līkastīt,
Apēd manu ceļa maizi.
215 [Ugālē (Ugāles pag. Vp)].

2179.

Pērngad es pazaudēju
Savu zīļu vaiņadziņu;
šogad to ieraudzīju
Pa istabu rāpajot.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

2180.

Pilu, pilu, dūciņas, ragutiņas spēlē,
Ķipars danco raibām biksām.
152 [Jērkulē (Krimuldas pag. Rg)].

2181.

Saimenieka bērniņiem
Visiem līkas muguriņas:
Kalpu bērni pārsituši,
Garoziņas prasīdami.
71 [Drustos (Drustu pag. C)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2182.

Saimenieka bērniņiem
Visiem pliki vēderiņi:
Kalpu bērni noplēsuši,
Pavaldziņa prasīdami.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

- 291 -

2183.

Saimenieka bērniņiem
Visiem pliki vēderiņi:
Kalpa bērni noplēsuši,
Savas daļas prasīdami.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

2184.

Ziedi, ziedi, ziedu pļava,
Dzelteniemi ziediņiem;
Audzi, audzi, brāļa māsa,
Dzelteniemi matiņiem.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)], 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

2185.

Zili melni dūmi kūp
Aiz tā meža gabaliņa;
Maza, maza meita raud
Aiz tā meža gabaliņa.
291 [Garozā (Mežotnes pag. B)].

2186.

Sitam, kaunam mazos ežus,
Metam podā, vārījam;
Tēvam gaļa, mātei gaļa,
Bērniem sula bļodiņā,
Kaķam ciskas aizkrāsnē,
Kučam kauli pagaldē;
Peic, pavāram par pieri!
Peic, pavāram par pieri!
100 [Rāmuļos (Rāmuļu pag. C)].

1. Pau, pau, ezīti, metam katlā!
Kaķam dūmi, suņam kaulīns,
Gaiļam lēveres, tēvam biezumi,
Bērnim sulīna.
Kas ar sulīnu nepietiek,
Tam ar kausīnu (karauti) pauc pierē!
(D. L. etn. piel. 1893. g. 26. lpp.)

2. Sytam plaukstienis,
Capam dasienis,
Gostim papienia.
Bārnim sulenia,
Tāvam ar muoti kauleni
Ar ku pastubulāt.
416 [skat. 4270. (Viļēnu pag. Rz)].

2187.

Sitami plaukstiņas, dos māma cicīša;
Ja nedos cicīša, tad dos putriņu;
Ja nedos putriņas, tad dos žagariņu
Pa uokstiņu, pač, pač, pač!
(D. L. etn. piel. 1892.g.43. lpp.)

2188.

Suns sita bungas,
Kaŗavīri spēlēja,
Ķipars dancoja
Raibām biksām.
262 [Brambergā (Glūdas pag. Jg)], 326 [Taurkalnē (Taurkalnes pag. B)].

1. Suņi sita bungas, pele piģelēja,
Sunītis, kaķīte plānā dancoja.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

2189.

Tā jāj kungi, tā vagares,
Tā jāj paši darbenieki,
Auzu maizes pieēduši,
Teļa putras piestrēbuši.
272 [Lielplatonē (Lielplatones pag. Jg)].

2190.

Tēte Rīgā, memme Bauskā,
Es pats mājās, biksas kājās.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

2191.

Tētiņ, memmiņ, kad būšu liela?
Rociņas, kājiņas kā bērza pūpiņas.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

2192.

Tēvs ar māti aiz ūdeņa,
Bērni kalna galiņā;
Ziņģē tēvs, ziņģē māte,
Ziņģē bērni pakaļā.
371 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2193.

Tēvs mūs', māte mūs'
Visi mazi bērni mūs';
Lielais Ansis, tas nav mūs',
Tam pašam siev' un bērni.
244 [Īlē (Īles pag. Jg)].

2194.

Trinu, trinu tuteniņu,
Lāčam kaklis jānogriež.
Tēvam gaļa, mātei zupa,
Kungam āda kažokam.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

2195.

čij, čij, zīlīte, kur tavi bērniņi?
- Viņpus Daugavas ozola zarā.
Kas viņus šūpo, kas viņus auklē?
- Vēja māte šūpo, vēja māte auklē,
Juk, juk, juk, juk.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

- 292 -

2196.

Tūlu, tūlu, tallalā,
Rītu braukšu Dobelē,
Rītu braukšu Dobelē,
Pirkšu smukas pūra lādes;
Pirkšu lielas, pirkšu mazas,
Izdalīšu meitiņām.
Kas būs liela, tai došu mazu,
Kas būs maza, tai došu lielu.
272 [Lielplatonē (Lielplatones pag. Jg)].

2197.

Tur ziedēja zelta ziedi,
Viņā lazda krūmiņā;
Ej, bāliņ, pārnes vienu
Mazajai māsiņai.
226 [Kandavā (Tl)].

2198.

Vienami tēvami deviņi dēli,
Tie visi deviņi amata brāļi:
Trīs sita bungas, trīs stabulēja,
Trīs vilka tīkliņu gar jūras malu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2199.

Viešiņa nāce, kukuli nese;
Atrada gardu, apēda pati.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

2200.

Vecais tēvs iet uz mežu,
Pamet bērnus pakaļā.
Kuš, kuš, bērniņi, neraudiet,
Dievs dos rudzīšus, cepsim maizīti;
Cūciņa mūsu arājiņš,
Cīrulītis ecētājs.
275 [Zemgales novados].

2201.

Vecais tēvs bullu(?) bārdu
Nelaiž bērnu baznīcā;
Cik iet bērnu baznīcā,
Tik ar bullu mugurā.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)], 71 [Drustos (Drustu pag. C)].

2202.

Vecais tēvs, buļļa bārzda,
Nelaiž bērnu baznīcā;
Kamēr vecais pupas bradā,
Tikmēr bērni baznīcā.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

1. Vecais tēvs buļļa bārdu
Sīka bērza galiņā,
Pupu kule mugurā,
Aizliedz iet baznīcā;
Kamēr vecais pupas kaisa,
Tikmēr bērni baznīcā.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

2203.

Vecais tēvs sirmu bārzdu
Nelaiž bērnus baznīcā;
Jaunais tēvs, tam nav bārzdas,
Tas laiž bērnus baznīcā.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

2204.

Vecais tēvs sirmu bārzdu
Nelaiž bērnu baznīcā,
Ka pātaru nemācēja,
Lai grēkos neiekrita.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2205.

Vecais tēvs sirmu bārzdu
Nelaiž bērnu baznīcā;
Piesienam veco tēvu,
Eima, bērni, baznīcā.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

1. Vecais tēvs kaula bārzdu
Nelaiž bērnu baznīcā;
Piesiesim veco tēvu
Pie lielā skudru pūļa.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

2206.

Vecais tēvs uz aku sēž,
Pupu kūlis mugurā;
Es prasīju saujiņu,
Viņš iedeva riekužiņu.
270 [Ozolu muižā (Ozolnieku pag. Jg)].

1. Mūsu tēvs līkā bērzā,
Pupu kule mugurā;
Es prasīju saujiņu,
Viņš iedeva riekužiņu;
Es tās pupas cūkai devu,
Cūka man taukus deva;
Es tos taukus kurpniekam,
Kurpnieks man kurpes šuva;
Es tās kurpes brūtītei,
Brūte man mutes deva;
Es to muti sunīšam,
Sunīts man zaķ' atnesa;
Es to zaķi ķēniņam,
Ķēniņš man pil' atdeva
Ar visim zaldātim.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

- 293 -

2. Kad tu, māte, maizi cep,
Izcep man kukulīti.
Kukul' devu rijniekam,
Rijnieks man salmus deva,
Es tos salmus telītei,
Telīt' man pienu deva,
Es to pienu sivēnam,
Sivēns man šĶiņķi deva,
Es to šķiņķi ozolam,
Ozols man lapas deva,
Es tās lapas aitiņām,
Aitiņ' man vilnu deva,
Es to vilnu brūtei devu,
Brūte man prievitiņus,
Prievitiņus akai devu,
Aka man ūden' deva,
Es to ūden' brūveŗam,
Brūvers man misas deva,
Es to misu nabagam,
Lai nabags Dievu lūdz.
1311 [Apē (Vlk)].

2207.

Visi mani bērniņi vāciski mācēja:
Maizīte brotīte, karotīte lepelīte.
271 [Mangaļos (Mangaļu pag. Rg)].

1. Visi mani bērniņi vāciski runā:
Maizīte brūtīte, karotīte leperīte,
Nazītis meserītis, purt, suni, ārā!
272 [Lielplatonē (Lielplatones pag. Jg)].

2208.

Cepu, cepu kukuli, ko braukt ciemā;
Atradu gardu, apēdu pats.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

1. Cep, cep kukeļ, krustmātē nest;
Atrad gārd, apēd pats
Ņem, ņem, ņem!
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

2209.

Cepu, cepu kukulīti, izcepu gardu,
Izcepu gardu, apēdu mīkstumu,
Nonesu krusttēvam garozu vien.
Krusttēvs mani izvadīja
Ar degošu pagalīti.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

2210.

Cepu, cepu kukulīti,
Citu dižu, citu mazu;
Tas dižajis dižajam,
Tas mazajis mazajam.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

2211.

Cepu, cepu kukulīti,
Citu lielu, citu mazu:
Atnāks mani bāleliņi,
Citi lieli, citi mazi.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

2212.

Cepu, cepu kukuļus, citus lielus, citus mazus.
Brauksim brāļos, dosim bērniem,
Kuŗš mazāks, tam mazāku,
Kuŗš lielāks, tam lielāku.
Ja tie bērni neēdīs, ēdīsim paši -
Ņem, ņem, ņem!
224 [Kabilē (Kld)].

2213.

Cepu, cepu sīļa gaļu;
Vai es tevi viens ēdīšu?
Došu kunga sulaiņam,
Došu govju moderei.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

2214.

Cibu, cibu, kājiņas, ciemā tekot;
Vintaru, vantaru, mājās nākot.
274 [Zaļā muižā (Zaļenieku pag. Jg)].

1. Cip, cip, kājiņas, ciemiņā;
Lampata, lampata, sētiņā.
347 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2215.

Citi bērni manu bērnu
Celiņā satikuši,
Labu nazi izvīluši,
Tutenīti iedevuši.
272 [Lielplatonē (Lielplatones pag. Jg)].

2216.

Vienaļiņa, otraļiņa, tēraudiņa,
Sapatiņa,
Vigaļa, vagaļa, decku, kuko,
Deinik, desmit.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

1. Venzga, duiga, treiga, veiga,
Sītiņ, sātiņ, Ķedele, vedele,
Stilum, stipts.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

2. Viebil, dībil, trigum, tragum,
Sastik, mastik, kūlik, vēlik,
šķebero, vebero, tilab, tipts.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

- 294 -

Kā skaita nedēļas dienas.

2217.

Pirmo dienu rudzus kūla,
Otru dienu bīdelēja,
Trešdien maizīt' žūrēja,
Ceturtdien beķerēja,
Piektdien cepli kurināja,
Sestdien cepli iestellēja,
Svētdien bērni baznīcā,
Silta maize kulītē.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

1. Sastdiņ guoju cīmeņā,
Svātdiņ labi cīmuotīs;
Pyrmūdiņ korsta sauļe,
Buoļeņim sīna kostu;
Ūtardiņ ļeita dīna,
Maņ drābeites juovelej;
Trešdiņ tāvs olu dora,
Es iudiņa nesējeņa;
Catūrtdiņ, catūrtdiņ
Ar Laimeņu juorunoj;
Pīktdiņ agri uz mīsteņu
Vaiņukami zeiļu pērktu;
Sastdiņ muote pyuru lyka,
Es stuovēju rauduodama,
Es stuovēju rauduodama,
Slauktiveiti puškuodama;
Svātdiņ agri uz bazneicu
Ar vysuom muoseņuom,
Ar vysuom muoseņuom,
Ar vysim buoleņim.
Pyrmūdiņ, pyrmūdiņ
Nūjims munu vaiņuceņu,
Nūjims munu vaiņuceņu,
Apsīs maņ boltauteņu.
435 [Latgalē].

Blēņu baušļi.

Pirmais bauslis: Kaltiņš kulē; 2. Kazai divi ragi; 3. Ratiņam trīs kājas; 4. Govij četri pupi; 5. Rokai pieci pirksti; 6. Zirga pakavam sešas naglas; 7. Debess sietiņam septiņas zvaigznes; 8. Ritenim astoņi spieķi; 9. Rīgā zvana ar deviņiem pulksteņiem; 10. Ar desmit pirkstiem maize jāpelna. 200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

★

37105.

Auklej, muot, šyupoj, muot,
Namet maņa iudinī:
Augšu lels, byušu gudrys,
Luočam ceļa nagrīzeišu.
263 [Mēmeles Jk].

37106.

Audzi, muoseņa, ružona,
Naizaudzi naružona!
Jo izaugsi naružona,
Darīs' kaunu bruoleišim.
389 [Silajāņu Rz].

37107.

Aveniņš pili dara,
Spriņģēdams;
Kaza vilka akmentiņus,
Raudādama.
545 [Krustpils D apr.].

37108.

Āzīti, bucīti,
Kur liki bārdiņu?
Pārdevu krievam
Par septiņi mārki.
270 [Mežotnes B].

37109.

Dievs dod bullīti
Satikties,
Nu būs atkal
Pādītes.
94 [Dunikas Lp].

37110.

Es atradu putna spalvu
Apakš daiļu ābelīt';
Tā nebija putna spalva,
Tā bij daiļa meitenīt'.
72 [Cesvaines Md].

37111.

Es izaugu pie māmiņas,
Tā kā viena memzelīte:
Tievu, spicu deguntiņu,
Spalvainām kājiņām.
378 [Seces Jk].

37112.

Es moziņš muižinīks,
Man deviņi darbinīki:
Treis cyuciņas oruojiņas,
Sešas vystas acātuojas.
389 [Silajāņu Rz].

37113.

Es nemītu lielu malku,
Sīkajiem žagariem:
Sīki, mazi žagariņi,
Paši pūta, paši dega.
378 [Seces Jk].

- 295 -

37114.

Es sacīju tev, muosiņa,
Nastuod' duorzā ruduciņa:
Atvess tevi vedekliņu
Leidz ruduka ryugtumiņa.
182 [Kaunatas Rz].

37115.

Ir manā galviņā
Trīs tērauda drupaniņas;
Kad es gribu, apsalaižu
Da pašai zemienei.
241 [Lubānas Md].

37116.

Jūgsim cūciņu silītē,
Brauksim Rīgas pilītē;
Rīgas kungi brīnīsies:
Eku lepnis kumeliņš!
386 [Sidgundas (Rikteres) Rg].

37117.

Jurīt, tava pastaliņa,
Visa darba darītāja:
Ziemā tevi vizināja,
Vasarā dancināja.
236 [Līvānu D].

37118.

Kas tam korņa sormuļam
Ūpis molā nadzeivuot;
(Ūpis molā nadzeivuot,)
Samtja bikšu nanosuot.
Ūpis molā dzeivuodams,
Samtja biksis nosuodams.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

37119.

Muna bruoļa vysi rodi
I atbraucja, i atguoja;
Mun' bruolīša tāvs ar muoti
Ni atbraucja, ni atguoja.
Voi ir zirgi pīkusuši,
Voi ir roti salyuzuši?
466 [Vārkavas D].

37120.

Mēs bijām daudz māsiņas,
Daudz darbiņa redzējām:
Ne runcītis negulēja
Bez baltā paladziņa.
605 [Skolas].

37121.

Maza, maza (es maza) meitiņa,
Gluda, gluda (man gluda) galviņa;
Pate guļ ceplē (guļukrāsnī),
Galviņa ārā.
248 [Mālpils Rg], 246 [Madlienas (Lielais) Rg].

37122.

Muoseņi, tu muoseņi,
Boltu putu gabaleņi!
Nak tī tevi muomuleņa
Ir pīnāi mozguojusi?
314 [Pildas Ldz].

37123.

Paldies Dievam, labi gadi,
Bērniem treknas mugurīnas.
192 [Kosas C].

37124.

Paldies saku Augustam,
Kad auniņu (Anniņu) kustināja;
Tas mums deva šovakar
Saldu alu nodzerties.
389 [Silajāņu Rz].

37125.

Puisi, puisi, pundurīti,
Nelaid cūku druviņā;
Kad es iešu griķu pļauti,
Nocirtīšu deguntiņ'.
605 [Skolas].

37126.

Rupucs kun(n)u dancināja,
Siksniņā turēdams.
109 [Ērķemes Vlk].

37127.

Es kurmīti dirsināju,
Siksniņā turēdama:
Kam tas man pļavas raka,
Kam druviņas rušināja.
605 [Skolas].

37128.

Rūca, ŗūca dundurīši -
Kur tie ŗūca, kur neŗūca?
Vai tie ŗūca žogmalī,
Vai sīvāsa nātrītēs?
Tie neŗūca žogmalī,
Tie ŗūc meitu istubā.
39 [Bārtas Lp].

37129.

Seši mazi kovārniņi
Uz akmeņa sakāpuši,
Tie būs mani cūku gani,
Meitām pupu spaidītāji.
46 [Beļavas Md].

- 296 -

37130.

Skudra mana iekoda
Kreisāji gurnā,
Pārgāju mājā,
Pateicu tēvam.
Tēvs mana šūdina
Tērauda bikses.
197 [Krotes Lp].

37131.

Smejatēs smīkliņam,
Smīklam beja juozasmej.
Kurs smīklam nazasmej,
Tys smīkla nastuovēja.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

37132.

Syurineitis, syurineitis,
Ko augati duorzeņā?
Saimineica, saimineica,
Jai duorzā syurineitis.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

37133.

Tētiņ, manu spicbārzdiņ(u),
Tievu, gaŗu cepurīti;
Māmiņai smiekli nāca,
Uz tētiņu skatoties.
378 [Seces Jk].

37134.

Tēva radi, diži radi,
Tram, tram, tram;
Mātes radi, mazi radi,
čim, čim, čim.
472 [Vecgulbenes Md].

37135.

Tīli tupi, tēvainīt,
Mātei mazi krikainīši,
Tie būs cūku ganītāji,
Meitām pupu knaibītāji.
223 [Lielstraupes C].

37136.

Tilli, tilli, tēvainīti,
Mātei mazi pogainīši;
Uz cintiņas salēkuši,
Ausis vien šķurināja.
241 [Lubānas Md].

37137.

Vacūmuot, vacūmuot,
Syvans tovu peipi grauze,
Kam tu mani mazu kyuli
Ar putreņas makšerīti.
605 [Skolas].

37138.

Vacais tāvs siermu buordu
Cyukas gona sileņā;
Tric buordeņa gaulojūt,
čaukst lapeņas staigojūt.
414 [Stirnienes Rz].

37139.

Vacais tāvs, sierma buorzda,
Kozas gona sileņā;
Skan sileņis, tric buorzdeņa
Uz kazeņu barūtīs.
247 [Makašānu Rz].

37140.

Vecais tēvs ogas lasa
Siliņā, mauriņā;
Trīc tam bārda gauļojot,
Dreb kažoks tekājot.
605 [Skolas].

37141.

Visapkārti gaiļi dzied,
Spreņa gailis nedziedāja;
Spreņa gailis iespiedies
Stora meitu klētsdurvīs.
439 [Trikātas Vlk].

37142.

Vysi soka, vysi soka
Kaņepeju muižinīks,
Voi tuodeļ muižinīks,
Ka maņ seikas kaņepeites?
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

37143.

Vucyn, byryn,
Kurin' piert',
Vuškeņ, muoseņ,
Ej uz piert'.
389 [Silajāņu Rz].

37144.

Vucynam, birinam,
Dzelža roti juovolkoj;
Vuškeņai tīvys kuojis,
Tai vīgluokys kamaneņis.
143 [Jāsmuižas D].

37145.

Zili melli dūmi kūpa
Pa to nama šķores galu:
Pašai mūsu māmiņai
Skotelīte sadegusi.
72 [Cesvaines Md].

- 297 -

37146.

Zierņus sēju kalneņā,
Zierņi tak lejeņā;
Sauču sovu krystabārnu,
Satak vysi svešinīki.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

★

2. Par māju lopiem un meža zvēriem.

2218.

Āzīti, āzīti, kur liki bārzdu?
- Pārdevu krievam, nopirku izkapti.
Ko tā izkapte tev laba dara?
- Man tā izkapte sieniņa pļāvēja.
Ko tas sieniņš tev laba dara?
- Man tas sieniņš gotiņām dot.
Ko tās gotiņas tev laba dara?
- Man tās gotiņas pieniņu dod.
Ko tas pieniņš tev laba dara?
- Viņš man vaidziņus baltus taisa.
360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2219.

Āzīti, bucīti, kur liki bārdiņu?
- Pārdevu krievam par piecu mārku.
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)].

2220.

Āzīti, Miķelīti,
Kur tu ņēmi bārdiņu?
- Krievs iedeva bārdiņu.
Ko tev laba bārda dara?
- Bārda man zemi slauka,
Āboltiņu graužot.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2221.

Bucīti, āzīti, ku' liki bārdiņu?
- Izdevu krievam izkapšu kalt.
Kam to izkapšu tev vajadzēja?
- Izkapšu vajaga sieniņa pļaut.
Kam tā sieniņa tev vajadzēja?
- Sieniņa vajaga gosniņām dot.
Kam to gosniņu tev vajadzēja?
- Gosniņu vajaga pieniņu slaukt.
Kam tā pieniņa tev vajadzēja?
- Pieniņa vajaga bērniem dot.
Kam to bērnu tev vajadzēja?
- Bērnu vajaga cūciņu ganīt.
Kam to cūciņu tev vajadzēja?
- Cūciņu vajaga kalniņu rakt.
Kam tā kalniņa tev vajadzēja?
- Kalniņa vajaga miezīšu sēt.
Kam to miezīšu tev vajadzēja?
- Miezīšu vajaga alutiņu brūvēt.
Kam tā alutiņa tev vajadzēja?
- Alutiņa vajaga brāļiem dzert.
Kam to brāļu tev vajadzēja?
- Brāļu vajaga kaŗā raidīt.
Ko tie brāļi tev pārnesa,
No tā kaŗa pārnākdami?
- Divi zelta adatiņas,
Trešo zelta kniepadatu.
Kur palika adatiņas?
- Tās iedūra liepu celmā.
Kur palika liepu celmis?
- Tas sadedza smalkis pelnis.
Kur palika smalki pelni?
- Tie izlija lielis lietis.
Kur palika lieli lieti?
- Satecēja upītē.
Kur palika tā upīte?
- To izdzēra Dieva vērši.
Kur palika Dieva vērši?
- Tie aizgāja gaŗu ceļu.
Kur palika gaŗis ceļis?
- Tas apauga zaļu mauru.
Kur palika zaļis mauris?
- To noēda Dieva zosis.
Kur palika Dieva zosis?
- Tās aizskrēja augstu mežu.
Kur palika augstis mežis?
- To nocirta Dieva dēli.
Kur palika Dieva dēli?
- Tie uzkāpa debesīs.
Tur tie ēda, tur tie dzēra,
Biķerīšus mētādami.
Es tupēju pagaldē,
Drupatiņas lasīdams.
Es prasīju vienu graudu,
Man iedeva divi graudi.
Es prasīju divi graudi,
Man iedeva trīs graudi;
Es prasīju trīs graudi,
Man iesvieda visu maišeli -
Blīc, pierē!
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

1. Man bij viena raiba govs
Pašā kūts dibenā.
- Kur palika raibā govs?
To pārdevu naudiņā.
- Kur palika tā naudiņa?
Tā sabira upītē.
- Kur palika tā upīte?
To izdzēra melni vērši.
- Kur palika melni vērši?
Tie aizgāja gaŗu ceļu.
- Kur palika gaŗais ceļš?
Tas aizauga madarām.
- Kur palika tās madaras?
Tās noplūca jaunas meitas.
- Kur palika jaunas meitas?
Tās aizveda jauni puiši.
- Kur palika jauni puiši?
Aiz kalniņa muižiņā.
- Kur palika tā muižiņa?
Tā sadega zil' uguni,
Tā sadega zil' uguni,
Tā sagruva pelniņos.
- Kur palika tie pelniņi?
Tos izkasa melna (balta) vista.
- Kur palika melna (balta) vista?
To nospēra vanadziņš.
- Kur palika vanadziņš?
Tas aizskrēja zaļu birzi.
- Kur palika zaļa birzs?
To nolīda Dieva dēli.
- Kur palika Dieva dēli?
Tie uzkāpa debesīs,
Ar stīgām stīgodami,
Ar bungām bungodami.
- Ko tie dara debesīs?
Sēd pie galda rakstīdami,
Kam būs mirt, kam dzīvot
šai baltā saulītē.
86 [Ļaudonā (Ļaudonas pag. Md)], 98 [Dvietas Il], 379 [Sējas Rg].

- 298 -

2222.

Aveniņ, aveniņ, kā tev klājas?
Tu zin', Dieviņ, kā man klājas:
Ziemu sieniņš, vasaru zālīte,
Pavasar siltais ūdentiņš.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

2223.

Aveniņš pili dara
Strumpēdams;
Kaza vilka akmentiņus
Raudādama.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

2224.

Ku' ta tu biji, āzīti mans?
- Sudmalās, sudmalās, kundziņi mans.
Ko tu tur darīji, āzīti mans?
- Kviešus, rudzus bīdelēju, kundziņi mans.
A' ko tu slaucīji, āzīti mans?
- A' bārzdiņu, a' bārzdiņu, kundziņi mans.
A' ko tu mēroji, āzīti mans?
- A' radziņu, a' radziņu, kundziņi mans.
A' ko tu strīķēji, āzīti mans?
- A' kājiņu, a' kājiņu, kundziņi mans.
Vai ta tu nezagi, āzīti mans?
- Zagu kviešus, zagu rudzus, kundziņi mans.
Vai ta tevi neķēra, āzīti mans?
- ķēra gan, ķēra gan, kundziņi mans.
Vai ta tevi nepēra, āzīti mans?
- Pēra gan, pēra gan, kundziņi mans.
A' ko tevi pēra, āzīti mans?
- A' pagali, a' pagali, kundziņi mans.
Va' ta tu nebļāvi, āzīti mans?
- Bļāvu gan, bļāvu gan, kundziņi mans.
Kā ta tu bļāvi, āzīti mans?
- Buku bē, buku bē! kundziņi mans.
263 [Dobelē], 416 [skat. 4270. (Viļēnu pag. Rz)].

1. Kur to tu beji, uozeiti munu?
- Patmaļuos, patmaļuos, kundzeņu munu.
Kū to tu tī dareji, uozeiti munu?
- Kvīšus, mīžus beideļeju, kundzeņu munu.
Ar kū tu mērēji, uozeiti munu?
- Ar radzeņu, ar radzeņu, kundzeņu munu.
Ar kū tu stŗeičēji, uozeiti munu?
- Ar kuojeņu, ar kuojeņu, kundzeņu munu.
Ar kū tu slaucēji, uozeiti munu?
- Ar buordeņu, ar buordeņu, kundzeņu munu.
Kū to tu tī iedi, uozeiti munu?
- Captys vystys, captys peilis, kundzeņu munu.
Kū to tu tī dzēri, uozeiti munu?
- Olu, madu, olu, madu, kundzeņu munu.
Kur to tu tī guļēji, uozeiti munu?
- Pi jumprovys kambarī, kundzeņu munu.
Ar kū to tu apsasedzi, uozeiti munu?
- Ar skusteņu, ar skusteņu, kundzeņu munu.
Kai to teve nasyta, uozeiti munu?
- Syta, syta, kai nasyta, kundzeņu munu.
Ar kū to tevi syta, uozeiti munu?
- Ar pagaļi pa pakaļi, kundzeņu munu.
Kai to tu nakļīdzi, uozeiti munu?
- Kļīdžu, kļīdžu, kai nakļīdžu, kundzeņu munu.
Kai to tu klīdzi, uozeiti munu?
- Muka mē, muka mē, kundzeņu munu,
Kai to tu kļīdzi, uozeiti munu?
- Bāgu, bāgu, kai nabāgu, kundzeņu munu.
Kai to tu tī naizbāgi, uozeiti munu?
- Ploti rogi, šauri vuorti, kundzeņu munu.
Kai to tu naļēci, uozeiti munu?
- Ļēču, lēču, kai naļēču, kundzeņu munu.
Kai to tu tī ļēci, uozeiti munu?
- Augšuok ļipa na sēteņa, kundzeņu munu.
426 [Sakstagala pag. Rz].

- 299 -

2225.

Briedis nakti pārgulēja
žagatiņas ligzdiņā.
Bij tādam bajāram
Pie nabaga mājas ņemt!
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)], 224 [Kabilē (Kld)].

2226.

Briedis pūta vaŗa tauri
Diža meža maliņā.
Kā briedītis nepūtīs,
Viņam bērni Vāczemē.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

2227.

Trīs jaunas meitiņas buku veda dancot.
Viena ragus turēja, otra ļipu skrūvēja,
Trešā kāpa mugurā, bukam, bukam mugurā.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

2228.

Ezīšam, ezīšam, -
Ežam bērni nosaluši;
Sametam pa grašam,
Nopirksam ezēniņus.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

2229.

Man bij viena raiba govs,
Tā man daudz piena deva,
Es to pienu beķeŗam,
Beķers man veģi deva,
Es to veģi kurpniekam,
Kurpnieks man kurpes deva,
Es tās kurpes brūtītei,
Brūte man mutes deva,
Es to muti sunīšam,
Sunīts man zaķi deva,
Es to zaķi pilniekam,
Pilnieks man pili deva
Ar visiem zaldātiem.
33 [Pēteŗupē (pie Saulkrastiem Rg)], 141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

2230.

A, b, c, d,
Kaķis kala smēdē,
Suns ieskrēja pa lodziņu
Un norāva astīti.
Ņau, ņau! atdod manu astīti.
272 [Lielplatonē (Lielplatones pag. Jg)].

2231.

A, b, c, d,
Kaķis lece smēdē,
Sviesta maize zobos;
Bērni skrēja nopakaļ, -
Ne drupač' nedabūj'.
152 [Jērkulē (Krimuldas pag. Rg)].

2232.

A, b, c, d,
Kaķis skrien pa sniegu,
Pele tam pakaļ.
Tec, kaķīt, atpakaļ,
Ķer to pelīt' rokā:
Tev būs gaļa brokastiem,
Man būs āda zābakiem.
19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)].

2233.

Apskaitās mans runcītis,
Piejozās zobentiņu;
Kreima ķērna aizkrāsnē,
To gribēja pušu cirst.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

- 300 -

1. Mans runcītis sasaskaitis,
Apsajozis zobeniņu;
Uz māmiņu sasaskaitis,
Kam ķērniņai vāku vāze.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

2234.

Brauc, kaķīti, rīdziņā
Ar to peļu vezumiņu;
Atved man divi siļķes,
Baltas maizes kukulīti.
421 [Taurupes pagastā (Rg)], 92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2235.

Es pārvedu runcīšam
No Torlavas līgaviņu,
Visa Dieva zeme rīb,
Runcīšam dancojot.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

2236.

Inčam, runčam pelēki audi,
Zīlei, žubei rakstītas zeķes.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

2237.

Incīšam kaķīšam
Pilna peļu vācelīte;
Jaunajām (mazajām) meitiņām,
Pilns pūriņš dzīpariņu.
24 [Lēdurgas draudzē], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

2238.

Incītei, kaķītei
Atjāj pieci precinieki.
Nu, nu, inci, pa, pa, inci,
Vai būs pieci skārtelīši?
216 [Ventspilī].

2238¹.

Inci, runci, aunies kājas,
Brauksam abi ciemiņā;
Nu ir labi silti laiki,
Nu neķīkst kamaniņas.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

2239.

Incīti, kaķīti, aunies kājiņas,
Rītu būs salniņa, brauksim mežā.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

2239¹.

Incīti, kaķīti, kur tad tu plencēji?
Krodziņā plencēju, alutiņa dzertu.
Satiku vilciņu tiltiņa galā,
Ieplencēju ozolā.
328 [Valles muižā (Taurkalnes pag. B)].

2240.

Incīti, kaķīti, pīsim vīzītes,
Pīsim vīzītes, ausim kājiņas:
Rītu būs svētdiena, brauksim ciemā.
Tu iesi namā, es istabā;
Tevi suņi saries, mani brāļi saņems.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

2241.

Inciņ, kaķīt, pīsam vīzītes,
Rīt būs svētdiena, iesam ciemā.
Tu iesi klētē, es istabā;
Tu ķersi pelītes, es jaunas meitiņas.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Kaķīti, runcīti, eima abi ciemā!
Tu līdi klētī, es maltuvē;
Tu ķēri pelīti, es malējiņu.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

2242.

Incīti, kaķīti, pirc kumeliņu,
Neiesi kājām, pelīšu Ķert.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

2243.

Incīti, kaķīti, plucini vilniņu,
Rītu būs salniņa, sals tev kājiņas.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

2244.

Incīti, kaķīti, tec peļu medīt,
šūsim bērniem peļu kažociņus.
224 [Kabilē (Kld)].

2245.

Kaķīts brauca baznīcā,
Platu galvu, basu kāju.
Kas kaķam kājas āva,
Kas galviņu izsukāja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

2246.

Kaķīts kurmi dancināja,
Aukliņā turēdams:
Vai būs silta vasariņa?
Vai būs labi rudzi, mieži?
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

2247.

Kaķīts kurmi dancināja,
Siksniņā turēdams.
Kad zinātu kurmja radi,
Kaķim labi neklātos.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)], 28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

- 301 -

2248.

Kaķīts kurmi dancināja,
Siksniņā turēdams.
Paga, paga tu, kaķīti,
Lai paauga kurmja bērni.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

2249.

Kaķīts kurmi dancināja,
Siksniņāi turēdams,
Kam kurmīts vagu dzina
Par lielo tīrumiņu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2250.

Kaķis kurmi nosukāja,
Pats aizbēga Vāczemē.
Vai tie kungi nemeklēja
Veca zemes arājiņa?
50 [Vecatē (Vecates pag. Vlm)].

2251.

Kaķīts, peļu junkuriņš,
Brauc uz Rīgu sievas ņemt;
Nu ir vaļa pelītēm
Astes griezt gredzenā.
3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2252.

Kaķīts raud, kaķīts burkš,
Uz pakaļas sēdēdams:
Vien' pelīti tas norēja,
No tās kungi tiesas prasa.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2253.

Kaķīts skaņi gavilēja,
Kaņipēs tupēdams:
Ne vienā dieniņā
Tādi meži saauguši.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

2254.

Kaķis tup pelnos, pātaga rokā,
Sūt' mazus bērniņus skaidiņas lasīt.
Incīti, mīļo, kur mēs iesim
Plikiem stilbiem, basām kājām.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

2255.

Kaķītis vilniņu plucināja,
Cimdiņu, zeķīšu gribēdams.
370 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2256.

Kaķīts vilnu plucināja,
Aizkrāsnē tupēdams;
Kaķīšam piecas meitas
Piecu sagšu vajadzēja.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2257.

Kaķīšam daudz naudiņas,
Tas nopirka jumpraviņu.
Jumpraviņa malti gāja,
Pats sēdēja aizkrāsnē.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

2258.

Kaķīšam div' bērniņi,
Abi divi nomiruši.
Visi meži aizplūduši
Ar kaķīša asarām.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

1. Visi kalni miglu meta
Ar kaķīša asarām;
Kā kaķīts neraudāja, -
Kaķam bērni nomiruši.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

2259.

Kic, kaķi, peļot, negaidi vakara!
Tavs tēvs nomira, pelītes Ķerdams.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2260.

Kic, kaķīti, peļu ķert,
Iesim paši vāveŗot!
Kaķis nesa divas peles,
Mēs pustrešas vāverītes.
112 [Cirstos (Cirstu pag. C)].

2261.

Ko, runcīti, tu domāji,
Uz akmeņa tupēdams?
- Es domāju Rīgā braukt,
Peles kraut vezumā.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

2262.

Ko tie manim laba dara,
Pieci kaķi, kaķēniņi?
Skalus vien grabināja,
Aizkrāsnē gulēdami.
105 [Skujenē (Skujenes pag. C)].

2263.

Kur, kaķīti, kavējies?
Ceturtdien darbos brauci.
- Nebaries, stārastiņ,
Kurmīšam kāzas dzēru.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

- 302 -

2264.

Kur, runcīti, vakar biji,
Kad darbos neatnāci?
- Manu mīļu vagarīti,
Vakar māte raušus cepa:
Man izgāja vakardiena
Garoziņas kripšinot.
142 [Aizterē (Aizteres pag. Lp)].

2265.

Navienam tā naerīb,
Kā koķam doncojot:
Koķam cirvs, koķam kaeplis,
Koķam nouda mugurā.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

2266.

Nevienam tā nerīb,
Kā kaķam dancojot:
Kaķīšam zelta pieši,
Sidrabiņa zābaciņi.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Nevienam tā nerīb,
Kā runčam dancojot:
Kaula pieši kājiņā,
Samta svārki mugurā.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2267.

Ņurru, ņurru, sakodu peles,
Sakrāvu vezmē, novedu Rīgē.
Būs kungiem gārda gaļa,
Būs tiem mīksti cepetīši;
No tām peļu ādiņām
Preilenēm kažociņi.
224 [Kabilē (Kld)].

2268.

Runčiņ, bunčiņ, mazgā kājas,
Rītu kaķei kāzas būs;
Ja tu kājas nemazgāsi,
Tad kāzās tu netiksi.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

2269.

Runci, runci, kaķi, kaķi,
Iesim abi peļu ķert.
Pašūsim bērniņiem
Peļu ādas kažociņu.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

2270.

Runci, runci, lādē plinti!
Peles bērni Ķīvējās.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

2271.

Runci, runci, vāri putru,
Pārbrauks tavi mežinieki
Nolijuši, nosaluši,
Nosvīduši kumeliņi.
216 [Ventspilī].

2272.

Runci, runci, vāri putru,
Pārnāks tavi darbinieki.
Nebūs putra izvārīta,
Sukās tavu muguriņu.
240 [Bikstos (Bikstu pag. Tk)].

2273.

šam naudiņa, tam naudiņa,
Kaķam naudas zutenīte:
Skanējās, zvadzējās
No ceplīša nolecot.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

2274.

šķic, runcīti, puc, runcīti,
Ār' no manas istabiņas!
Pēc tu lūgsi raudādams:
Nāc, runcīti, atpakaļ.
2071 [Ancē (Ances pag. Pg)].

2275.

šļūcati, vērpjati, kaķīšu meitiņas,
Lai neguļ runcīši bez paladziņa.
19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)], 272 [Lielplatonē (Lielplatones pag. Jg)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2276.

šļūcu, šļūcu, vērpu, vērpu
Kaķīšam paladziņu:
Kaķīts bija liela rada,
Bez palaga negulēja.
71 [Drustos (Drustu pag. C)].

2277.

Suns ar kaķi aizkrāsnē
Lieli, ilgi strīdējās:
Kaķīts saka: man mūriņš,
Sunīts saka: aizdurvīte.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

2278.

Auču, auču, viču, viču!
Man deviņi kumeliņi;
Trīs es jāju, trīs es braucu,
Trīs pakaļ tecināju.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

- 303 -

2279.

Jāju, jāju kunga zirgu,
Kad tas kritīs, kungs dos citu,
Lielu, bēru, strupu asti.
272 [Lielplatonē (Lielplatones pag. Jg)].

2280.

Jūdziet manim zelta loku,
Jūdziet sirmu kumeliņu,
Lai es braucu par Daugavu
Pie citiem lielmaņiem.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

2281.

Tprū, tprū, Ķēvīte, arklē jūdzama!
Būs bērniem čīčas, pupas,
Būs apaļi rācentiņi.
224 [Kabilē (Kld)].

1. Tprū, tprū, Ķēvīte, arklā jūdzama!
Arsim čīčiņas, arsim pupiņas.
274 [Zaļā muižā (Zaļenieku pag. Jg)].

2282.

čīku, čīku, grabu, grabu, -
Kas pa mežu brikšķināja?
Raiba kuņa ragus taisa,
Savus bērnus vizināt.
262 [Brambergā (Glūdas pag. Jg)].

2283.

Ai lācīti, platkājīti,
Vai tev vien mežs pieder?
Augs kuņai kucēniņi,
Uz pusēmi dalīsam.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

2284.

Lāci, lāci, Ķeterkāji,
Kam meloji vakarāi?
Mūs' brālīši strēlenieki,
Novilks tavu kažocīnu.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

2285.

Lāci, lāci, Ķeterkāji,
Kam tu nāci mūs' mežāi?
Mums bij tādis egļu mežis,
Piebierst tavis kažocīnis.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

2286.

Lācis kāpa ozolāi,
Bite dūra vēderāi;
No tā viena dūrumiņa,
Lācim pumpa vēderiņš.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

2287.

Lācis kāpa ozolā,
Bite koda kājiņā.
Vai, bitīte, nepazini
Sava veca dravenieka?
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

2287¹.

Lācīts kāpa ozolā,
Bite koda papēdī:
Lācīts kāpa ozolā,
Salda medus meklēdams.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

2287².

Luoceits kuope ūzulā,
Bite kūde vādarā.
Oi luoceit, oi luoceit,
Mes div' ļeli naidinīki!
409 [Līksnas pag. D].

2288.

Lācis kāpa ozolā,
Bite koda vēderā;
Jo tas lācis augstu kāpj,
Jo tā bite sīvi kož.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

2289.

Lācīts kāpa ozolā,
Sakās kunga dravenieks.
Kur tev dzeins, kur vācela,
Kur, lācīti, medu liksi?
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

2290.

Lācīts ēda manas auzas,
Savas auzas dēvēdams.
Iesim, lāci, pie kundziņa,
Katram auzas piederēs?
101 [Rankā (Rankas pag. C)].

1. Lācīts manas auzas ēda,
Vīgriezīšus dāvādams.
Nāc, lācīti, sētiņā,
Dabūs' pilnu muguriņu.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

2291.

Vilciņš saka uz lācīša:
Kur, lācīt, medu ņēmi?
- Es uzkāpu ozolā,
Jaunu puišu dējumā.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 304 -

2292.

Vilkam liels brīnumiņš,
Lapsai zīžu kažociņš.
- Kas tev kaiš, jēru zagli?
Tas man mātes nopelnīts!
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)], 122 [Jaungulbenē (Jaungulbenes pag. Md)], 1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Vāverīte brīnījās,
Lapsai vaŗa priekšautiņš.
Ak tu tāda vistu zagle,
Kur tu tādu nopelnīji?
52 [Burtniekos (Burtnieku pag. Vlm)].

2293.

Pūt, pele, uguni, lec pate pelnos,
Lai saka māmiņa meitiņu pūšam.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2294.

Dega sili, dega meži,
Sadeg sila vāverīši.
Zaķīšam, nabagam,
Kamzolīši sadeguši.
Tie bij zīda, kas sadega,
Vēl liek semta šūdināt,
Vēl liek semta šūdināt
Zaļiem zīda atlokiem.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

2295.

Dūmi kūp kārkliņos, -
Kas tos dūmus kūpināja?
Zaķīts dara alutiņu,
Grib dēlam sievu ņemt.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

2296.

Es būt' gauži raudājuse,
Aiz smiekliem nevarēju:
Sila zaķis nobadīja
Manu mazu brūtgāniņu.
Ai zaķīti, rakarīti,
Nobadīti brūtgāniņu!
Paga, paga, tu zaķīti,
Es tev' skaisti apdziedāšu:
Kas dzirdēja, kas redzēja,
Zaķam sirmu kumeliņu?
Rībēt vien ierībēja
Mana tēva līdumā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

2297.

Es iejūdzu raibu zaķi
Rakstītās kamanās;
Lec zaķītis cilpu, calpu,
Kamaniņas knipu, knapu.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

2298.

Es aizjūdzu raibu zaķi
Rakstītās kamanās;
Rīgā man gaisma ausa,
Vāczemē saule lēca.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

1. Es iejūdzu raibu zaķi
Rakstītās kamanās;
Rīgā manim gaisma ausa,
Vāczemē saule lēca,
Uz tām Prūšu robežām,
Meitu māte vārtus vēra.
Meitu māte brīnījās,
Kuŗas zemes tas puisītis!
Kuŗas zemes tas puisītis
Ar tik daiļu kumeliņu!
- Stalts man auga kumeliņš,
Rīta rasu dzirdināts,
Miežu asniem ēdināts,
Egles skujām noslaucīts.
116 [Bormaņu muižā (Trapenes pag. Vlk)].

2299.

Es iejūdzu raibu zaķi
Rakstītāsi kamanās.
Rīgas kungi man vaicāja:
Cik tas zaķis tev maksāja?
- Pieci sieki sīkas naudas,
Sesto zelta gabaliņu.
268 [Lustēs (Sīpeles pag. Jg)].

2300.

Es nopirku stulbu zaķi,
Brauc' uz Rīgu ziņģēdams.
Rīges kungi brīnījās:
Kur tu tādu zirgu ņēmi?
- Rīgē pirku, naudu devu,
Vāczemēja kaldināju.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

2301.

Grozi acis, gaŗausīti,
Mana tēva kulītē,
Kam tu gāji asnu ēst
Mana tēva druviņā.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

- 305 -

2302.

Kāpēc raudi, maziņais?
Zaķīts tevi sabadīja.
Nāks, nāks medinieks,
šaus, šaus zaķīti,
šaus, šaus zaķīti
Par bērniņa badīšanu!
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

2303.

Kas to teica, kas redzēja
Zaķim bērus kumeliņus?
- Es to teicu, es redzēju,
Es atradu sedlojam.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

2304.

Ko tu, zaķi, pukājies
Mana tēva tīrumā?
Iznāks mana tēva suņi,
Novilks tavu kažociņu.
300 [Kroņa Misas pagastā (Misas pag. B)].

2305.

Jānīts gāja zaķi Ķert
Uz to lielu bērzu birzi.
Pārnāk Jānīts raudādams,
Zaķīts pieri izbadījis.
263 [Dobelē].

2306.

Zaķīšam, nabagam
Treji bērni vasarā:
Pirmie sērsņi, otrie kūla,
Tie trešie rudza ziedi.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

2307.

Zaķīšam trīs dēliņi,
Visi trīs amatnieki:
Pieterīts kalējiņš,
Jānīts ogļu dedzējiņš,
Jēkabiņš, trešais dēls,
Gaŗas laivas stūrmanīts.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

2308.

Zaķīt, zaķīt, baltļipīt,
Tādu tavu melošanu!
Tev lūpiņas pārsprāgušas,
Melu ziņas nēsajot.
3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2309.

Zaķīts ara līdumā,
žagatiņa brīnījās.
- Ko brīnies, žagatiņa?
Tā vīram jāstrādā!
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)], 203 [Usmā (Usmas pag. Vp)].

1. Zaķis ara taurēdams,
žagatiņa pasmējās.
- Ko smejies, žagatiņa,
Kad vīram Dievs līdzēja.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

2310.

Zaķīts gāja sūdzēties
Uz Dieviņu tētīti,
Sak', Dieviņ tētīti,
Kāda zaķam dzīvīte, -
Auzas braukt, pasiles grauzt!
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2311.

Zaķīts kliedza, zaķīts brēca,
Zaķam muiža nodegusi:
Zaķīšam sadegusi
Smalku kārklu istabiņa.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2312.

Zaķīts kliedza, zaķīts brēca,
Zaķam muiža nodeguse:
Zaķīšam sadeguši
Paši goda kamzolīši.
40 [Slokā (Rg)].

1. Dūmi kūp, meži deg,
Zaķīts gāja raudādams;
Zaķīšam sadegušas
Tēvu tēvu pastaliņas.
112 [Cirstos (Cirstu pag. C)].

2. Visi meži svila, dega,
Zaķīts skrēja purkšķēdams;
Zaķīšam sadeguši
Lecamie kamzolīši.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

2313.

Zaķīts lēca par tīrumu
Septiņiem gabaliem:
Divi ausis, četras kājas,
Septīt' ļipa pakaļā.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

1. Sunīšam, lācīšam,
Tam septiņi gabaliņi:
Divas ausis, četras kājas,
Septīt' aste pakaļā.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

2314.

Zaķīts līda līdumiņu
Visgarēm Daugaviņu;
Ir vēzītis pukšķināja,
Sav' arklīti taisīdams.
23 [Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)].

- 306 -

2315.

Zaķīts raud raudādams,
Kur būs ņemt līgaviņu.
Ņem, zaķīti, līgaviņu
No vāveres meitiņām.
54 [Limbažos (Limbažu pag. Vlm)].

2316.

Zaķīts sauca vāverīti
Pie krūmiņa riekstus malt,
Pie krūmiņa riekstus malt,
Uz čiekura atsēsties.
54 [Limbažos (Limbažu pag. Vlm)].

2317.

Zinu, zinu, bet neteikšu,
Kur baltais zaķis gul:
Aiz upītes kalniņā,
Sīkā kārklu krūmiņā.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

2318.

Tauri, lauri, litaurīti,
Kam gulēji saulītē?
Saule lēca, rasa bira,
Suņi pēdu nepazina.
380 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2319.

Teters ņēma irbes meitu,
Zaķīts jāja panāksnos,
Zaķīts jāja panāksnos
Ar sidraba sedliņiem.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

2320.

Tup', zaķīti, tīrumā
Uz pelēka akmentiņa,
Sagaidīsi vilku pulku,
Vilki tevi saplēsīs.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

2321.

Vilciņš zaķi aicināja
Sava dēla krustībās.
- Iet', vilciņi, neliegtos,
Nav man goda kamzolīša.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

1. Dūmi kūpa, meži dega,
Zaķīts lēca raudādams:
Zaķītime nabagame
Sadeg goda kamzolīši. -
Vilciņš zaķi aicināja
Sava dēla krustubās.
- Labprāt ietu, nelepotu,
Nav man goda kamzolīšu.
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

2322.

Cilpu, cilpu, zaķīts skrēja,
Negrib cirst līdumiņu.
Kaut tu manu ļipu cērt,
Ne zariņa nepacelšu.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2323.

Aiz kalniņa dūmi kūp, -
Kas tos dūmus kūpināja?
Seskis dara alutiņu,
Tas tos dūmus kūpināja.
121 [Gulbenē (Md)].

2324.

Aiz kalniņa dūmi kūp,
Seskis dara alutiņu;
Piecas mucas stipra alus,
Zeija krāca krācamā.
224 [Kabilē (Kld)].

2325.

Aiz kalniņa dūmi kūp,
Seskis dara alutiņu.
Pieci graudi, sešas mucas,
Kas par brangu alutiņu!
169 [Nīgrandā (Nīgrandas pag. Azp)].

2326.

Lai bij nauda, kam bij nauda,
Seskam nauda vēl vairāk;
Seskis gāja par laipiņu,
Nauda vieni žvakšķējās.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

2327.

Seskam meskam, ko nes' kulē?
Es to nerād', tas kož rokās.
Silē dzimis, silē audzis,
Pa siekstamis lēkādamis
Kleinām kājām.
224 [Kabilē (Kld)].

2328.

Seskis alu tecināja,
Caur zemīti dūmi kūp;
Salts kā ledus, gards kā medus,
Ak tu Dieva dāvaniņa!
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

- 307 -

2329.

Seskīts brūvē miežu alu,
Cauri zemi dūmi kūp;
Krupīts nesa ūdentiņu
Sakumpušu muguriņu.
Krupīts prasa: vai diezgan?
Seskīts atbild: vēl vajag!
220 [Dursupē (Zentenes pag. Tl)].

1. Zaķis dara saldu alu,
Uz celmiņa baļļu lika,
Uz celmiņa baļļu lika,
Caur saknēm tecināja.
Krupis nesa ūdentiņu
Sakumpušu muguriņu.
Salds kā medus, auksts kā ledus,
Ak tu Dieva dāvaniņa!
257 [Apšupē (Džūkstes pag. Jg)].

2330.

Sesciņam laba dzīve,
Kā vienami kundziņam:
Zemītē alu dara,
Caur zemīti dūmi kūp.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

2331.

Au, ču, ču, sila vāverīte!
Kas tevi no sila izlecināja?
Mani brāļi medenieki izlecināja.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

1. Ai, ču, ču, sila vāverīte!
Tu sila vidū, es sila malā;
Es tevi no sila izlecināšu.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

2332.

Ej gulēt, vāverīte,
Nesnaudusi vakarā;
Rītā agri cēlusies,
Notek sila gabaliņu.
190 [Kuldīā].

2333.

Es aizjūdzu vāverīti
Rakstītās kamanās,
Aizgrožoju zelta grožu,
Lai neskrēja eglainē.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Ko nedaru, jauns būdams,
Lielu vaļu turēdams:
Nosapinu vaska važas,
Iesajūdzu vāverīti,
Atgrožoju zelta grožu,
Lai neskrēja eglienā.
1571 [Virgā (Virgas pag. Lp)].

2. Brāļam braucu sievu ņemt,
Zaķi jūdzu kamanās,
Aizgrožoju zelta grožus,
Lai neskrēja eglajā.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

3. Citi puiši zirgus jūdza,
Es aizjūdzu sermuliņu;
Aizgrožoju zelta grožu,
Tas ieskrēja eglītēs.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

2334.

Gudra bija vāverīte,
Gudri bērnus audzināja:
Pati brida dziļus dubļus,
Bērnus laipu laipināja.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

2335.

Gudra bija vāverīte,
Gudri bērnus audzināja:
Pate (pati) guļ siliņā,
Bērni sila maliņā.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)], 97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Gudra sila vāverīte,
Gudri bērnus audzināja:
Bērni gula siliņā,
Pati sila maliņā!
Gudra meitu māmuliņa,
Gudri meitas audzināja:
Pati gula istabā,
Meitas slēdza klētiņā.
300 [Kroņa Misas pagastā (Misas pag. B)].

2336.

Gudra sila vāverīte,
Gudri bērnus audzināja:
Pate (pati) ēda ciekuriņus,
Bērni alkšņa pumpuriņus.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

2337.

Gudra bija vāverīte,
Gudri bērnus audzināja:
Starp priedītes, starp eglītes,
Lai caunītis neredzēja.
216 [Ventspilī].

2338.

Lieli kungi jakti tura
Ar sidraba sunīšiem;
Apzeltīta vāverīte
Par celiņu pārtecēja.
35 [Rembatē (Rembates pag. Rg)].

- 308 -

1. Krustām, šķērsām vāverīte
Pār celiņu pārtecēja;
Pakaļ skrēja medenieki
Ar sudraba sunīšiem.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

2339.

Maza bija, bet ražena
Diža meža vāverīte.
Asti viene parādīja
Medinieka sunīšiem.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

2340.

Mudīga, mudīga sila vāverīte,
Ne suņi panāca, ne medenieki.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

2341.

Pieci pirksti vāverei,
Pieci zelta gredzentiņi;
Lec zariņu no zariņa,
Kaitin' manu bāleliņu.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2342.

Skopa, skopa vāverīte,
Otras māsas nemieloja;
Pūriņā sapelēja
Kodoliņu plācenīts.
79 [Jumurdā (Jumurdas pag. C)], 85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

2343.

Tec pa ceļu, vāverīte,
Nava pēdu dzinējiņu,
Rītu snigs balti sniegi,
Tad būs pēdu dzinējiņi.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

2344.

Trīs kundziņi, trīs sulaiņi
šāva vienu vāverīti;
Vēl tā pate uzkliboja
šmīdras egles galiņā.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

2345.

čabu, čabu vāverīte
Ar meitām kambarī;
Jauni puiši aiz durvīm
Zābaciņus klabināja.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1. Viču, vaču vāludzīte
Ar meitām istabā;
Jauni puiši, vanadziņi,
Aiz lodziņa klausījās.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2346.

Vāverei pieci pirksti,
Pieci zelta gredzentiņi;
Lec priedē, lec eglē,
Zeltu vien birdināja.
224 [Kabilē (Kld)].

2347.

Vāverīte kuplastīte,
Ar meitām danci veda;
Ar puišiem vien neveda,
Kam tie auga strēlenieki.
224 [Kabilē (Kld)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. čibu, čabu, vāverīte
Ar meitām istabā;
Ar puišien ienaidā,
Kam tie auga medinieki.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

2348.

Vāverīte kuplastīte,
Jaunus puišus kaitināja:
Lec priedē, lec eglē,
Lec kuplāi ozolā.
239 [Vecaucē (Vecauces pag. Jg)].

2349.

Vāverīte malti gāja,
Sesku sūta druviņā;
Samaluse, izcepuse,
Panāk sesku celiņā.
79 [Jumurdā (Jumurdas pag. C)].

2350.

Vāverīte noderēja
Ar caunīti skrieties iet.
Vāverīte sētā skrēja,
Caunīt' sila biezumā.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

2351.

Vāverīte purvu brida
Sarkanāmi kājiņām;
Es nevaru purva brist,
Baltas zeķes kājiņā.
393 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2352.

Vāverīte sukā vilnu
Sausas egles galiņā;
šim sprodziņa, tam sprodziņa,
Man ar visu kodeļiņu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

- 309 -

2353.

Vāverīte trakšķināja
Ar meitām maltuvē;
Ieraudzījsi medinieku,
Skrien pa logu siliņā.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2354.

Vakars nāce, vāverīt,
Kad tu tiksi siliņā?
Vai gribēji šo naktiņ'
Uz cintiņas pārgulēt?
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

2355.

Vakars nāca, vāverīte,
Steidzies egles galiņā!
Gaŗa būs šī naksniņa
Zem eglītes pārgulēt.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)], 28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

2356.

Vakars nāca, vāverīte,
Steidzies egles galiņā;
Ja nevari pasteigties,
Gul eglītes zariņā.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

2357.

Vakars nāca, vāverīte,
Steidzies egles galiņā!
- Laba būs šī naksniņa
Pie celmiņa pārgulēt.
19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)].

2358.

Cipu, capu, vāverīte
Ar ezīti riņķi grieza;
Kamēr ezis riņķi grieza,
Vāver' koka galiņā.
272 [Lielplatonē (Lielplatones pag. Jg)].

2359.

Citi jūdza sirmus bērus,
Es aizjūdzu vāverīti,
Es aizjūdzu vāverīti
Rakstītās kamanās.
326 [Taurkalnē (Taurkalnes pag. B)], 327 [Taurkalnē un Jaunjelgavas apkārtnē (Taurkalnes pag. B un Jaunjelgavas Jk apkārtnē)].

2360.

Adāt, meitas, ko adāt,
Vilkam zeķes noadāt!
Vilkam kājas nosalušas,
Sila malu tekājot.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)], 106 [Viesienā (Viesienas pag. Md)], 1191 [Ēveles draudzē], 121 [Gulbenē (Md)], 1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

2361.

Ai, ai, aijajā,
Es braucīšu siliņā!
Es redzēju vilkam ragus,
Zaķam zaļu cepurīt'.
108 [Veismaņu pagastā (Vaives pag. C)].

2362.

Vai Dieviņi, vai Dieviņi,
Vilkam liela tēva zeme:
Visi krūmi, pļavas stūŗi,
Vis' vilkam piederēja.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

2363.

Ai vilciņ, ai vilciņ,
Tu bij' Dieva darbenieks;
Ni tev māte kulē lika,
Ni ielika cibiņā.
110 [Cēsīs].

1. Vilkam labi, vilkam labi,
Ni tam vāģu, ni ragavu;
Ni tam māte klaipu cepa,
Ni tam lika kulītē.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

2364.

Oi vilciņ, oi vilciņ,
Tu izaugi nerājams!
Dienu ganus klīdzināji,
Nakti suņus kaucināji.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

2365.

Vai vilciņi, vai vilciņi,
Tu jau biji nekristīts,
Kuŗš vien tevi ieraudzīja,
Visi tevi ulināja.
1311 [Apē (Vlk)].

2366.

Ar vilciņu artu gāju
Celmainā līdumā.
Velc, vilciņi, raudādams,
Kam nokodi kumeliņu.
1311 [Apē (Vlk)].

2367.

Ar vilciņu mežā braucu,
Lielu krāvu vezumiņu.
Velc, vilciņ, raudādams,
Kam apēdi kumeliņu.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

- 310 -

2368.

Ar vilciņu Rīgā braucu,
Ar pelēci pavados.
Velc, vilciņ, raudādams,
Kam apēdi pelēcīti.
1311 [Apē (Vlk)].

2369.

Ar vilciņu Rīgā braucu
Tēvam pirkti tabaciņas.
Nopirk' siļķes, nopirk' sāli,
Nopirk' tēvam tabaciņu.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

2370.

Ar vilciņu Rīgā braucu
Tēvam pirkt tabaciņu.
Nosprāgst vilks, salūst ragus,
Izput tēva tabaciņš.
216 [Ventspilī].

2371.

Ar vilciņu Rīgā braucu
Tēvam pirkti tabaciņu.
Tēvam pirku tabaciņu,
Mātei saldu cukuriņu,
Ēd, māmiņa, cukuriņu,
Tētiņam tītīdama.
262 [Brambergā (Glūdas pag. Jg)].

2372.

Ar vilciņu Rīgā braucu,
Tēvam pirkt tabaciņu,
Vilciņš kauca, vilciņš brēca:
Kaut pārtrūktu dzeņaukstīte.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

2373.

Ar vilciņu Rīgā braucu,
Tēvam vedu tabaciņu.
Velc, vilciņi, raudādams,
Kam apēdi kumeliņu.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)], 297 [Lepšukalnā pie Bauskas (Bauskas pag. B)], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2374.

Kas vilkam miežus sēja,
Kas stādīja apenīšus?
Ik vakarus gavilēja
Smalkā priežu siliņā.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)].

2375.

Gani kliedza, gani brēca:
Vilks noslīka Daugavā!
Nekliedziet, nebrēciet,
Gana tādu jēru zagļu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

2376.

Kur, vilcīni, krapšināsi
Ar tiem kaula zābakiem?
Uz lejniekis krapšināšu,
Lejniekiem gobas ņemt:
Citiem jērus, kazlēnīnus,
Citiem mazus kucēnīnus.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

2377.

Kur, vilciņi, čunčināji,
Kaulu pieši kājiņā?
- Uz rumbiņu, uz rumbiņu,
Pie tiem rumbas zvejniekiem.
190 [Kuldīā].

2378.

Kur, vilciņi, tu tecēji,
Kaula pieši kājiņās?
- Uz jūrmalu, uz jūrmalu,
Zvejniekiem tiesas spriest:
Trīs zvejnieki saplēsās
Uz to vienu reņģes galvu.
108 [Veismaņu pagastā (Vaives pag. C)].

2379.

Kur, vilciņ, tu tecēsi
Ar tiem kaula nadziņiem?
- Tek' uz Rīgu sūdzēties,
Suņi manu ādu plēsa.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

2380.

Meitiņas, māsiņas, aunietasi kājiņas,
Būs jums šovakar lēcienīši:
Vilciņš aizveda lapsiņas meitiņu,
Sila malas trīcēja dancojot.
Gan bija koklīšu, gan stabulīšu,
Gan bija meitiņu dancotāju.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2381.

Pieci vilki danci veda
Ap to lielu siena kaudzi;
Citam aste kā kodeļa,
Citam ausis kā lemeši.
56 [Pociemā (Pociema pag. Vlm)].

1. Septiņ' vilki traļļus sita
Apkārt brāļa siena kaudzi;
Citam acis kā skriemeļi,
Citam ausis kā lemeši.
56 [Pociemā (Pociema pag. Vlm)], 65 [Valtenbergā (Mazsalacas pag. Vlm)].

- 311 -

2382.

Pieci vilki danci veda
Ap to lielu siena kaudzi;
Kaut būt' kungi zinājuši,
Tur būt' laba muižas vieta.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

2383.

Pieci vilki vilku vilka,
Otri pieci brīnējās,
Otri pieci brīnējās,
Ka tie pieci stīvējās!
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

2384.

Pieci vilki vilku vilka
Pa slidenu ezariņu;
Divi kalti, trīs nekalti,
Visi līdza stīvējās.
39 [Skrīveŗos (Skrīveŗu pag. Rg)].

2385.

Pieci vilki vilku vilka
Pa sludenu ezariņu;
Visi pieci nepavilka,
Astes vien kustināja.
11 [Jaundubultos (Rīgas Jūrmulā)].

2386.

Pieci vilki vilku vilka
Pa slidenu ledutiņu;
Visi pieci piekusuši,
Visi astes atšāvuši.
23 [Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)], 290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

2387.

Pieci vilki vilku vilka
Pa slidošu ledutiņu;
Visi pieci vienis prātis,
Visi astes kustināja.
1311 [Apē (Vlk)].

2388.

Skaiti, vilks, pātarus!
- Es, tēvs, nemāku.
Kazuļi, jēruļi,
Tie mani pātari.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2389.

Vilka māte gauži raud,
Nemāk bērni stabulēt;
Lācīšam div' dēliņi,
Abi labi dravinieki.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

2390.

Vilka māte, nabadzīte,
Božītiesi božījās:
Izstellējse savus bērnus
Bez cimdiņu medībā.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

2391.

Vilkam labi, vilkam labi,
Vilkam liela tēva zeme,
Zaķīšam(i), nabagam,
Ar uguni nosviluse.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2392.

Vilks ar lapsu strīdējās
Augsta kalna galiņā:
Vilkam kaula kažociņš,
Lapsai zīda zalubīte.
280 [Kroņa Udzē (Bērzes pag. Jg)].

2393.

Vilciņš alu padarīja,
Lapsa dedza brandavīnu:
Tie gribēja šoruden
Savus bērnus godināt.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

2394.

Vilciņš alu padarīja,
Savu radu gaidīdams;
Visas purvu purvmalītes,
šļaukstēt vien šļaukstējās.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

2395.

Vilciņš būdu darināja
Biezajā eglājā;
Kad atnāks miglas rīts,
Jēriem braukt ormaņos.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

2396.

Vilciņš dancoja, sila mala trīcēja:
Vilciņš paņēmis lapsiņas meitu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

2397.

Vilciņš kāzas sataisīja
Pašā siena laiciņā.
Vilks aiz galda, lāc's aiz galda,
Ziemels galda galiņā.
380 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Vilciņam kāzas bija
Pašē lapu laiciņē;
Pieci vilki panākstē,
Lācis galda galiņē.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

- 312 -

2398.

Vilciņš kliedze, vilciņš brēce,
Vilkam bērni nosaluši.
Kur nu būs jēru zagli,
Aitu bērnu rājējiņi?
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

2399.

Vilciņš misas pasmeķējis,
Visus purvus izdancojis;
Kaut dabūtu alutiņu,
Kokiem saknes izspārdītu.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

2400.

Torķis (=vilks) sēd aiz vārtiem,
Gaida drilli (=kazu) izeitam;
Pavaicāja sētlaipim (=kaķim),
Kur gulēja aldermaņi (=suņi).
224 [Kabilē (Kld)].

1. Stoķis (=vilks) tup aiz vārtiem,
Gaida kramausi (=cūku) izietam;
Pavaicāja sētložņam (=kaķim),
Vai lodurs (=suns) ir mājās.
222 [Garlenē (Vandzenes pag. Tl)].

2401.

Vilks dara alu niedrājā,
Aicina kaziņu dancīša vest.
- Neiešu, neiešu dancīša vest,
Kam manus bērniņus aiznesavi.
330 [Kaldabruņās (Rubenes pag. Il)].

2402.

Gudra caunīt' i bijusi,
Gudri bērnus audzējusi:
Kad kājiņas apāvusi,
Tad ielaida siliņā.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

2403.

Caune auda audekliņu
Zaļajāi priedītē,
Zīda nīts, zelta šķiets,
Sudrabiņa atspolīte.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2404.

Caune auda audekliņu
Sausas egles galiņā;
Atskrej vēja vanadziņš,
Sajauc caunes audekliņu.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

2405.

Caune guļ kārkliņos,
Zelta kurpes kājiņās;
Jauni puiši bandenieki,
Nava tādu zābaciņu.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2406.

Caune mežu izdevuse,
Vāverīte nopierkuse;
Izdzierduse lūšu māte,
Sit plaukstīnu plaukstīnāi.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

2407.

Caune mete audekliņ'
Gaŗas egles galiņā:
Atjāj Dieva div' dēliņi,
Sajauc caunes audekliņ'.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

2408.

Cauna meta audekliņu
Pa sīkāmi priedītēm;
Sajāj caunas medinieki,
Sajauc caunas audekliņu.
206 [Kuldīgas apriņķī].

2409.

Caune meta audekliņu
Sausas egles galiņā;
Skrien bitīte, sit spārniņus,
Sajauc caunes audekliņu.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

2410.

Caune meta audekliņu
Sausas egles galiņā;
Vāverīte uzgājusi,
Sajauc caunes audekliņu.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 115 [Jaunbilskā (Bilskas pag. Vlk)], 224 [Kabilē (Kld)].

2411.

Caune meta audekliņu
Staiga purva maliņā;
Kas godīgs tēva dēls,
Saņem caunes audekliņu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

2412.

Caune silu pārdevuse,
Vāverīte atpirkuse;
I šodien caunes bērni
Ar vāveri ienaidā.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

- 313 -

2413.

Caune silu pārdevuse,
Vāverīte atpirkuse.
šodien tek caunes bērni
Sila malu raudādami.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 381 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2414.

Caune vilka audekliņu
Visgaŗām sila malu;
Liela pulka irbju nāca,
Sajauc caunes audekliņu.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2415.

Cauna vilka audeklīti
Visgaŗām sila malai.
Velc, caunīt, manu tiesu
Jel celmiņa galiņā.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

2416.

Caunītei pieci pirksti,
Pieci zelta gredzeniņi;
Tie nobira skanēdami
Pa zariņu zariņiem.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

2417.

Caunītei pieci pirksti,
Pieci zelta gredzeniņi;
Tie skanēja, tie zvadzēja
Pa zariņu zariņiem.
190 [Kuldīā], 282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)].

1. Pieci pirksti caunītei,
Pieci zelta gredzentiņi;
Visi pieci noskanēja,
Eglītē uzlecot.
102 [Saikavā (Saikavas pag. Md)].

2418.

Jūgsim cūcīnu silītē,
Brauksim Rīgas pilītē.
Rīgas kungi brīnēsies,
Kādi viesi še atbrauca.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

2419.

Cūk' ar vepri kaudzi meta
Viņā lauka galiņā;
Suns ar kaķi sviestu dara,
Viens otram nedodami.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

2420.

Cūka taisa čabuliņas,
Jākāpj zīļu ozolā;
Ikām cūka čabas taisa,
Jau zīlītes nobirušas.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

2421.

Cūka cepe kukulīti,
Sakās braukt ciemiņā.
- Kādu velnu viešņa nāk
Ar tik gaŗu deguniņu!
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

2422.

Cūciņa ceļu tek,
Sivēniņi ceļa malu,
Austiņas kustināja,
Kājiņas čabināja.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

2423.

Cūku man seglojiet,
Jūdziet kazu kamanās,
Lai es braucu uz Maskavu,
Uz citiem lielmaņiem.
398 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

★

37147.

Ar kaķīti Rīgā braucu,
Pieci zirņi vezumā;
Kaķīts vilka raudādams,
Es turos atspēries.
281 [Neretas Jk].

37148.

Ai kačeiti Reigā brauču, kaļado, kaļado,
Na ai bāru kumeleņi, kaļado, kaļado,
Reigas kungi breinuojās, kaļado, kaļado,
Kaidi leišūs kumeleņi, kaļado, kaļado.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

37149.

Aurū rū rūru,
Mūs kaķei bērni!
Kas tos ģeleroja?
Sudmaļā runcis.
605 [Skolas].

37150.

Brauc, runcīti, rīdziņā,
Ar to peļu vezumiņ'!
Būs kungiem garda gaļa,
Peļu ādu kažociņ'.
286 [Nītaures Rg].

- 314 -

37151.

Ilzīte pie galda,
Bildīte rokā;
Kačiņa pie krāsnes,
Kaķīte rokā.
94 [Dunikas Lp].

37152.

Incīt, kaķīt,
Lec ozolē,
Met man zīlīt's
Pa vienam zemē,
Man mazs rociņ',
Es var lasīt.
445 [Ugāles Vp].

37153.

Incīt, kaķīt, pīsim vīzīt,
Rīt būs salniņa, brauksim Rīgā,
Atvedīsim bērniņam
Pilnu maisu kliņģerīš'.
373 [Sarkaņu Md].

37154.

Incīts, kaķīts Rīgā brauca
Ar to peļu vezumiņu.
Rīgas kungi brīnījās,
Kas kaķīšam vezumā.
Kaķīšam peles čīkst
Pa to lielo vezumiņu.
146 [Jaungulbenes Md].

37155.

Kaķam sieva, kaķam bērni,
Kaķam nauda maciņā;
Nei man sievas, nei man bērnu,
Nei man naudas maciņā.
46 [Beļavas Md].

37156.

Kaķis brauca sievas ņemt,
Circens māju apsargā.
Nu ir laiks pelītēm,
Astes griezti gredzelē.
147 [Jaunlaicenes Vlk].

37157.

Kačeits būrkš, kačeits ņaud,
Iz pagaļas sādādams.
Vīnu pjaleiti nūgiva,
Nu tuos kungi daļis prosa.
247 [Makašānu Rz].

37158.

Kaķīts raud(a), kaķīts ņauda,
Uz pagales tupēdams;
Kaķīšam, nabagam,
Liela pele pasprukuse.
241 [Lubānas Md].

37159.

Kaķīts gauži noraudāja,
Uz akmeņa tupēdams.
Ar astīti noslaucīja,
Savas gaudas asariņas.
410 [Stāmerienas Md].

37160.

Kačīts kurmi dancynuoja,
Sikstiņā turādams.
Voi tu, okls, naredzēji,
Ka es zemes oruojiņš?
326 [Preiļu D].

37161.

Kačeit(s) kūrmu dancynuoja,
Siksniņā turādams.
Tys jam tyka, tuo vajag,
Vysu zīmu leidējam.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

37162.

Kačīti, brincīti,
Ama obi kuozuos;
Tev gaļas gūrniņš,
Man ola stūpiņš.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

37162¹.

Kačeiti, brindzeiti,
Juosim kuozuos;
Tu turēsi skolu,
As dzeršu olu.
425 [Šķaunes (Landskoronas) Ldz].

37163.

Kačeit, brencīt,
Pastabulej;
Lai meitas doncoj,
Lai puiši veŗas.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

37164.

Kaķis ķērni sadauzīja,
Krējumiņa meklēdams.
Turēsim lielu tiesu,
Liksim kaķi cietumā.
605 [Skolas].

37165.

Kaķīts muns labs draudziņš,
Apēd's ciema plācenīšus;
Es gribēju rītā iet
Ar puisīti laulāties.
Kad nu cepšu, kad nu iešu,
Kad nu iešu laulāties?
179 [Katriņas C].

- 315 -

1. Kaķīts manis labs draudziņis,
Apēd piena plācenīti;
Es paliku negājusi
Ar puisīti laulāties.
605 [Skolas].

37166.

Vai, kačeit, lapaceit,
Kam apiedi pluoceneiti?
As dūmuoju cīmā īt,
Nūnest mozim bierneņim.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

37167.

Kaķīts, peļu junkurīts,
Brauc uz Rīgu sievu ņemt,
Runci, runci, lādē plinti,
Peles bērni Ķīvējās!
147 [Jaunlaicenes Vlk].

37167¹.

Runcīts, peļu junkuriņš,
Brauc uz Rīgu sievas ņemt.
Nu tik prasa, vai ir biezs
Sievas tēva naudas maks?
184 [Ķēču Rg].

37168.

Kaķīts, peļu junkurītis,
Par pelēm valdinieks.
Peles kraun vezumā,
Brauc uz Rīgu sievas ņemt.
147 [Jaunlaicenes Vlk].

37169.

Kur, runcīti, tu tecēsi
Ar basāmi kājiņām?
Teku ciema puišus celt,
Zirgi astes noēduši.
443 [Turlavas Kld].

37170.

Kačeišam treis bērnīši,
Vysi treis stoļereiši:
Pīters nažu kalējiņš,
Seimans ūgļu dzēsējiņš,
Pats mozais Jākupeņš
Sudobreņa bērējiņš.
174 [Kārsavas Ldz].

37171.

Ko jele, Ilzīte,
Uz krāsnes skaties?
Kaķe ausis rubināja,
Uz krāsnītes tupēdam'.
94 [Dunikas Lp].

37172.

Nikam tai naskanēja,
Kai kačeišam doncojūt.
Kačeišam četras kuojas,
četri zalta pakaveni.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

37173.

Nikam tai nareibēja,
Kai kakīšam doncojūt.
Dzelža pīši, kaula nogi,
Pazeltīti spolvu goli,
Tai skanēja, tai zvuordzēja,
Iz cepļa izlācūt.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

37174.

Nuocit, bārni, skatītīs,
Kaidi ārmi teirumā:
Pīci uoži orklu vylka,
Runceits ceļa maleņā.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

37175.

Pieci kaķi arklu vilka,
Jānīts ara raudādams.
Ko tu raudi, Jānīti,
Gan tev zirgu nopirksim.
605 [Skolas].

37176.

Runceišam malns daguns,
Kai tis malnais trūbeņš:
Pīci žīdi slaucīt guoja,
Nūslaucīt navarēja.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

37177.

Ejat, ļaudis, skatītīs,
Kaidi jūki aizkruosnē:
Pele kaki pīšmaukuse,
Pat' aizskrēja peikstādam'.
389 [Silajāņu Rz].

37178.

Kaļada, kaļada,
Tec, peleite, zierņu zogtu, kaļada, kaļada,
Atnes maņ, pīzoguse, kaļada, kaļada,
Kaiže tevi nasagiva? kaļada, kaļada,
Es ībāgu aliņā, kaļada, kaļada.
26 [Asūnes D].

37179.

Kur tu teci, ruda pele?
Mežā teku lubas plēst.
Lubas tevi nositīs,
Kur ta tu glabāsies?
104 [Ēdoles Vp].

- 316 -

37180.

Muni bruoļi, nabadzeņi,
Peles vede vazumā;
Garom braucūt kaču krūgam,
Kači peles izvolkuoja.
605 [Skolas].

37181.

Pelīt' grūda, pelīt' mala
Sevim baltu plācenīti;
Sagrūduse, samaluse,
Iebēg pate aliņā.
599 [Kurzeme].

37182.

Pelīt' peld pa Daugavu
Pelēkām austiņām.
Puisīts sauca "šigu, šigu",
Cerē savu kumeliņ'.
546 [Kuldīga Kld apr.].

37183.

Tā, pelīte, gan atteci,
Kā kaķīts tev's neredz;
Kad kaķīts ieraudzīs,
Tad viņš tevi apēdīs.
373 [Sarkaņu Md].

37184.

Tec, pelīte, zierņu zogtu,
Atnes bārnim, pīzoguse;
Atnes bārnim, pīzoguse,
Pylnas obu azūtītes.
593 [Rēzeknes apr.].

37185.

Opsasā, trallalā,
Suņam raibi kamzolīši!
Es māmiņai viena meit(a),
Man nav raibu kamzolīš'.
119 [Gaujienas Vlk].

37186.

Sprēdit, meitas, audit (meitas).
Boltu linu paladziņu;
Muns sunīts nagulēja
Bez boltuo i paladziņa.
466 [Vārkavas D].

37187.

Suns suņam kurpes šuj,
Kas nabaga kaķīšam?
61 [Brenguļu (Vecbrenguļu) Vlm].

37188.

Suņi, suņi, konkoruoti,
Kači, kači, vaiņukuoti;
Suņim trīc konkoreiši,
Kačim zeiļu vaiņuciņi.
389 [Silajāņu Rz].

37189.

Vērpu, vērpu, pampaļājos,
Sunim bikses, kaķim vamzis.
149 [Jaunpils Tk].

37190.

Ai lapsiņa, gudriniece,
Trejād' tu amatniece:
Māki zagt, māki vilkt,
Māki citus pajokot.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

37191.

Dzjārv' or lopsu pīdzārušys,
Gul kuojenis kratjeidamys,
Vylks nūcīst navarēje,
Smējēs, zūbus kleperēje.
606 [Vitebskas guberņa].

37192.

Lapsa koda riekstu čaulu
Liela ceļa maliņā;
Pārkož lapsa rieksta čaulu,
Es pārlauzu pamažiņu.
89 [Dricēnu Rz].

37193.

Oi luocīti, oi luocīti,
Mes div' leli naudinīki:
Tev bij mežā treis muižiņas,
Man buoliņu etslēdziņi.
605 [Skolas].

37193¹.

Ai lācīti, platkājīti,
Samīsam biksītēm;
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Dzersam bikšu līkapus (līkaupiņus).
358 [Rugāju Abr].

37194.

Lācis savu sievu pēra,
Pavadā vadīdams.
Ai lācīti, ko tu dari,
Tevis sieva nemīlēs!
605 [Skolas].

37195.

Apsedloju biržu sesku,
Jāju sievu lūkoties.
Vienāi taures pūtienāi
Sešas jūdzes caur zemīti;
Prūšu zeme, liela zeme,
To uz dienu cauri jāju.
427 [Tadaiķu Lp].

- 317 -

37196.

Apsegloju bēru sesku,
Jāju prūšu zemītē.
Prūšiem kungi brīnījās,
Kāds Kurzemē kumeliņš.
378 [Seces Jk].

37197.

Apsedloju melnu sesku,
Jāju sievas lūkoties.
Prūšu zeme, liela zeme,
Uz deviņu cauri jāju;
Nojāj Prūšu muiželē,
Tad sviedriņus noslaucīju.
605 [Skolas].

37198.

Seskis brūvē alutiņu,
Pa zemīti dūmi kūp;
Kas kait seskam nebrūvēt,
Pašam mieži, pašamrudzi.
149 [Jaunpils Tk].

37199.

Seskis ecēj' atmatā,
Pieci zēni sagrābis;
Vāvērīte stabulēja,
Seska teļus ganīdama.
32 [Babītes (Piņķu) Rg].

37200.

Aiz kaļneņa dyumi riuga,
Kas tūs dyumus kiupynova?
Vuovereite pierti kiura,
Sovus bārnus piertī vedja.
170 [Kapiņu D].

37201.

Aizadaga stuovaušam
Žagariņu ustabiņa,
Sasytuos vuoverīte
Obejomi plaukstiņom.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

37202.

Žīdiņš kūla vāverīti,
Aiz ļipiņas turēdams;
Ak tu tavu traku žīdu,
Kam tik skaistu putnu kul?
192 [Kosas C].

37203.

Gudra, gudra vouverīte,
Nu zariņa zariņā.
ša bej tavs gudrumeņš,
Muna bruoļa rūceņā.
143 [Jāsmuižas D].

37204.

Laba dzīve, laba dzīve,
Vāverītes bērnīniem:
Ne tās koda vilki, lapsas,
Ne ar ciema puisēnīni.
192 [Kosas C].

37205.

Nevienam tāda dzīve,
Kā tai meža vāverei:
Ir tai sēnes, ir tai rieksti,
Ir tai brūns kamzoliņš.
192 [Kosas C].

37206.

švyku, švaku vuoverīte
Pa apsītes lapiņom,
Rīkstu čaulas kūdiedama,
Kūduliņus svaidiedama.
314 [Pildas Ldz].

37207.

šūpo, eglīte,
Vāveres bērnus;
Es pate šūpoju
Bāliņam.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

37208.

Vakars nāca, vāverīte,
šaujies egles galiņā;
Rudens nāca, tautu dēl(s),
Taisies ņemt līgaviņu!
443 [Turlavas Kld].

37209.

Vaļa mana, liela vaļa,
Ko ar vaļu nedarīt;
Izlej vaska kamaniņas,
Iejūdz sila vāverīti.
443 [Turlavas Kld].

37210.

Vuovereite gauži raud,
Sovu bārnu gaidīdama.
Raudi, raudi, vai naraudi,
Tovi bārni nūsleikuši.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

- 318 -

37211.

Vāverīte gudra sieva,
Gudri bērnus audzināja:
Augšā egles galotnē,
Lai vējiņis žužinā(ja).
605 [Skolas].

1. Vāverīte gudra sieva,
Gudri bērnus audzināja:
Pate sēd kalniņā,
Bērni tup lejiņā.
605 [Skolas].

37212.

Vecais gaida izaplēties,
Kas no meža iztecēs.
Iztek ezis šņukstēdams,
Vāverīte šņaukādama.
39 [Bārtas Lp].

37213.

Doncojam, dzīdojam
Vilciņa kuozuos;
Navede vilceņš
Lopseņas meitu.
466 [Vārkavas D].

37214.

Gauži raud vilka māte,
Bērni nemāk jēru Ķert;
Lapsiņai ir piecas meitas,
Visas māk zaķus ķert.
241 [Lubānas Md].

37215.

Kas kaitēja nedzīvoti
Diža meža maliņāi:
Pieci vilki vilku vilka,
Seši jūdza kumeliņu.
605 [Skolas].

37216.

Kas tev bēdas, jēru zagli,
Ko var sieva nopelnīt?
Priekšautiņu, lakatiņu,
To var sieva nopelnīt.
48 [Bērzaunes Md].

37217.

Klusit, bārni, naraudit,
Vylks aiz lūga klausējuos;
Vylks aiz lūga klausējuos
Bosajomi kuojiņomi.
143 [Jāsmuižas D].

37218.

Kur mēs, divi ubadziņi,
Tebēciņu globuosim?
Vylks apēde aviniņu
Ar vysimi radziņim.
414 [Stirnienes Rz].

37219.

Maņ bej taidis vuciniņš
Pazelteitim radziņim;
Es atdevu vilciņami
Par rasnūi volūdiņu.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

37220.

Pīci vylki vylku vylka,
Muna vylka napavylka.
Luoceits savu muomuleņ(u)
Kai leiguot nūleigava.
326 [Preiļu D].

37221.

Pieci vilki kuili vilka
Pār paldo ezeriņu;
Lai tie vilka ar velniem,
Tas pamātes kuilīts bij.
235 [Litenes Md].

37222.

Pieci vilki vilku vilka
Pa ābola līdumiņu;
Lai tie vilka ar velniem,
Tas bij tautu netiklīts.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

37223.

Skauģis (vilks) tup sētmalā
Gnīdaušus (cūkas) skaitīdams;
Pavaicā sātlapam (kaķim),
(Vai) baldūns (suns)istabā?
239 [Lizuma C].

37224.

Vylkam cepu kukulīti,
Sānoluos mārcādama;
Lai sacēja tys viļceņš:
Itī beja boda godi.
605 [Skolas].

37225.

Vilciņš kauca, vilciņš brēca,
Vilkam kājas nosalušas,
Meža malu tekājot.
7 [Aizkraukles Rg].

37226.

Viļciņš klīdza, viļciņš brācja,
Začam muiža sadag(use);
Vēl sadaga začīšam
Puorīts zalta zuobaciņ'.
326 [Preiļu D].

- 319 -

37227.

Vilciņš gauži nūrauduoja,
Uz akmeņa tupādams;
Ar asteiti nūslaucēja
Sovas gaudas asareņas.
358 [Rugāju Abr].

37228.

Vilkam labi, vilkam labi,
Navalk ratu, ni ragavu;
Āžam radziņu norāvs,
Skrej pa silu taurēdams.
605 [Skolas].

37229.

Vylkam labi, vylkam labi,
Ni jam rotu, ni rogovu;
Sovu tāvu, muomuleņu,
Sileitē vyzynuoja.
465 [Varakļānu Rz].

37230.

Viļciņš kuozas sataisīja
Patī sīna laiciņā:
Sulu buca, guoršu kotls,
Sausa stībra stabulīte.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

37231.

Ai zakīti, buorenīti,
Kur gulēji šū naksniņu?
Aiz upītes leiceitī,
Boltajā duobulā.
170 [Kapiņu D].

37232.

Ai začīt, buorenīt,
Kur tu beji šūvosor?
Aiz upītes sīnu pļuovu,
Uobuliņa leicītī.
326 [Preiļu D].

37233.

Ai zaķīti gaŗausīti,
Tu to melu nenesāi;
Atnāks manis bāleliņis,
Saķers tevi rociņāsi.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

37234.

Aiz kalniņa lejiņā
Zaķīts kūla līgaviņu;
Aiz kauniņa nedrīkstēju
Uz to pusi pavērties.
99 [Dzelzavas Md].

37235.

Dīvs paleoiz tev, zakeit,
Salcavica piertiņā,
Lobus dorbus darējūt.
170 [Kapiņu D].

37236.

Es iejūdzu raibu zaķi
Rakstītāse kamanās;
Tas derēja tumsā braukt,
Līdz uzlēca mēnestiņis.
94 [Dunikas Lp].

37237.

Es aizjūdzu raibu zaķi
Rakstītāsi kamanās;
Velc, zaķīti, atspēries,
Kam man zirgu nobadīji.
192 [Kosas C].

37238.

Es nošāvu aklu zaķi,
Ved' uz Rīgu dancināt.
Rīgas kungi brīnījās,
Kā var aklis tā dancot?
Izdur, Dieviņ, kungam aci,
I kundziņis tā dancos.
235 [Litenes Md].

37239.

Man bij viena raiba kuņa, raiba kuņ',
Samedīju aklu zaķi, aklu zaķ',
Ved uz Rīgu dancināti, dancināt.
Rīgas kungi brīnējās, brīnējās,
Kā var aklis tā dancot, tā dancot.
75 [Cirgaļu (Aumeisteru) Vlk].

37240.

Kas tur beja, kas nabeja
Kiumas lopsas kristobuos?
Zakeits nabags iztecēja
Saplūseitu kažūciņu.
143 [Jāsmuižas D].

37241.

Kuo, zakeit, tu tuloj
Munas šņūres ruguojūs?
Atskrīs muni tāva suņi,
Nūviļks tovu kažūceņu.
143 [Jāsmuižas D].

37242.

Labi beja maņ dzeivuot
Manajā siliņā:
Zakīts munys cylys ora,
Paipaliņa apecēja.
605 [Skolas].

- 320 -

37243.

Ļiku, ļaku, zaķēnī,
No kalnīna lejīnā;
Ieraudzīs ciema suņi,
Noķers tevi, apēdīs.
192 [Kosas C].

37244.

Meitai pupi, kazai ragi,
Zaķam ļipa pakaļā.
61 [Brenguļu (Vecbrenguļu) Vlm].

37245.

Nākat, bērni, skatīties,
Kādi ērmi tīrumā:
Zaķīts kūla kankālīšus
Ar pakaļa kājiņām.
605 [Skolas].

37246.

Navarēju, navarēju
Be suneiša nūdzeivuot;
Duorzi meža maleņā,
Zači jādja kuopusteņš.
324 [Priekules Lp].

37247.

Reibēt vīn i nūreibēja
Pa ziernīšu leidumiņu;
Tī doncuoja zaķa zyrgs,
Auziņom pabaruots.
605 [Skolas].

37248.

Sniegi, sniegi, vējputeņi,
Meža putni kāzas dzeŗ:
Vilks paņēma lapsas meitu,
Zaķīts sila vāverīti.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

37249.

štik, štik, začeits lēce
Uz mīzeiša meiteņom;
Mīzeišam bej skaistas meitas,
Tur var nakti puorgulēt.
579 [Viļāni Rz apr.].

37250.

Tu, zaķīt, gaŗausīt,
Tu man skādi padarīji;
Rudziem asnus nokodīji,
Āboltiņu izlēkāji.
443 [Turlavas Kld].

37251.

Vysa trīc syla mola,
Ar začīti doncojūt:
Začeišam zalta kūrpes,
Man sudobra zuobaceņi.
326 [Preiļu D].

37252.

Zaķīts dara gardu alu,
Caur zemīti dūmi kūp;
Kuŗš puisītis nodzērās,
Visas biksas nodrebēja.
398 [Skrundas Kld].

37253.

Zaķīts dara alutiņu
No kaķīša pēdiņām;
Sanākuši, sabraukuši
Salda alus dzērājiņ'.
410 [Stāmerienas Md].

37254.

Zaķīts saldu alu dara
Kumelīna pēdīnā;
Trīs graudīni, sešas mucas,
Kas par saldu alutīnu!
94 [Dunikas Lp].

37255.

Zaķītis, gaŗausīts,
Neb' es tavu augumiņ';
Labāk mans tikumiņš
Nekā tavs augumiņš.
473 [Veclaicenes Vlk].

37256.

Zakeits klīdzja, zakeits brēcja,
Zakeišami muiža dag.
Zakeišami sadaguši
Lacamī i kamzuleņi.
Vēļ zakeišam sadaguši
Puoreits zalta zuobaceņu.
143 [Jāsmuižas D].

37257.

Zaķīts kūrmu pydynova,
Siksniņā turādams;
Voi tu okls, naredzieji,
Ka es zemes oruojiņš?
170 [Kapiņu D].

37258.

Zaķīts kūla kankalīšus,
Uz mūrīša tupēdams;
Žagatiņa, balta māsa,
Tā bij galda klājējiņ(a).
130 [Iecavas (Lieliecavas) B].

37259.

Zaķīšam nabagam
Treji svārki vasarā:
Pirmie sēršņi, otrie kūlas,
Tie trešie rudzu ziedu.
605 [Skolas].

- 321 -

37260.

Zaķītim nabagam
Sadeg goda kamzolīši.
Tie bij zīda, kas sadega,
Nu lai samta šūdināja.
270 [Mežotnes B].

37261.

Zaķīšam pelēčam,
Tam māmīna nomiruse.
Meža strazdi apkārt lec,
Asarīnas slaucīdami.
192 [Kosas C].

37262.

Zynu, zynu, bet nateikšu,
Kur boltais zaķīts guļ.
Aiz upītes kalniņā,
Seiku kryumu maliņā.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

37263.

Zī, zī, zīlīte,
Zīle cepa kukuli.
Atskrēja zaķītis,
Sarkanu bārzdiņu;
Sarkanu bārzdiņu,
Kaņepju pieši.
398 [Skrundas Kld].

★

3. Par putniem.

2424.

Apgāzās baložam
Dīķī kviešu vezumiņš;
Trīs birkavi, seši podi,
Tas baloža vezumiņš.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

2425.

Balodītis ūzu prasa,
Ozolā tupēdams;
Kur es ņemšu, balodīt,
Man nav ūzu nesātāja.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

2426.

Dūku, dūku, balodīti,
Kas tavā kuzniņā?
čīčas, pupas, kaņupējas,
Sarkanāsi vabolītes.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

1. Rullu, rullu, cīrulīti,
Kas tavā guziņā?
Tīri mieži, kaņupītes,
Dzeltenais dāboliņš.
300 [Kroņa Misas pagastā (Misas pag. B)].

2427.

Dūku, dūku, balodīti,
Manā griķu druviņā;
Kad es iešu griķu pļaut,
Nocirtīšu deguntiņu.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)], 271 [Pienavā (Džūkstes pag. Jg)], 3011 [Pomušas un Ārdzes pagastos (Ceraukstes pag. B)].

2428.

Izpucēju balodīti,
Kam celiņa nerādīja;
Man satrūka zelta groži,
Apkārt Bausku važojot.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

2429.

Kur tu brauksi, balodīti,
Ar tiem vaska spārniņiem?
Braukš' uz Rīgu, pārdoš' linus,
Pirkšu zelta gredzeniņu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2430.

Mana tēva ozolā
Pieci simti balodīšu.
Lādēj' plinti līdz galam,
Nošauj' visus balodīšus.
Uz tā viena šāvieniņa
Trīs dieniņas birtin bira,
Trīs dieniņas birtin bira,
Līdz nobira balodīši.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

2431.

Pūru, puspūru olu dēj
Mana sieva, balodīte!
- Vai tu rūc, vai nerūc,
Driķos tevi nelaidīšu.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

2432.

Pūti, pūti, balodīti,
Ne tu manu bēdu pūti:
Pats tu pūti savu bēdu,
Savus bērnus barodams.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

- 322 -

2433.

Pūti, pūti, balodīti,
Tava sieva nevesela,
Kam tā gāja zirņu zagt
Otra vīra druviņā.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Sīlis kliedza, sīlis brēca,
Sīļam sieva nomiruse.
Kam, sīlīti, miežus ēdi
Bandenieka tīrumā?
221 [Engurē (Engures pag. Tk)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

2434.

čuči, zelta balodīti,
Cukuriņa būdiņā!
Citi putni savus bērnus
Pa krūmiem izkaisījši.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

2435.

Ļaudis muļķi, kaisa zierņus,
Es bij' gudra, salasīju
Sarkanajā kulītē.
224 [Kabilē (Kld)].

2435¹.

Bezdelīga, bezdelīga,
Tavu greznu darījumu!
Tāi dzīvotu mūs' kundzīnis,
Kā vīšķītis satinies.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

2436.

Kamēr māte viesi vada,
Tikmēr bērni gaļu cep!
Iztek tauki ugunī,
Vidžu, vidžu, čirrks!
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

2437.

Kuko augsti, dzeguzīte,
Laid balstiņu līdz zemei!
Augšā tevi Dieviņš dzird,
Zemē mani bālenīši.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

2438.

Kūko birzē, dzeguzīte,
Neba ilgi tu kūkosi:
Atnāks Jānīts, Pēterītis,
Ies' projāmi kūkodama.
259 [Līvbērzē (Līvbērzes pag. Jg)].

2439.

Kuko, kuko, dzeguzīte,
Tu kuko, es lello;
Tu zaļā birzītē,
Es brālīša laukmalā.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

2440.

Kuko, manu dzeguzīti,
Es pretī atkukošu,
Es pretī atkukošu,
Kā savai māsiņai.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

2441.

Kuko, mana dzeguzīte,
Ziedošā ābelē,
Lai zied tavi spārnu gali
Kā ābeles balti ziedi.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)], 182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

2442.

Kuko, mana dzeguzīte,
Zelta laipu laipodama;
Kad pārlūza zelta laipa,
Kuko niedres galiņā.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2443.

Kūko, zelta dzeguzīte,
Nekūkosi rītvakar:
Nošaus tevi rītvakar
Jūras malas zvejnieciņi.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

2444.

Kūko, zelta dzeguzīte,
Sudrabiņa ozolā,
Kam atstāji zaļu birzi
Daugaviņas maliņā?
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

2445.

Kūkodama dzeguzīte
Pras' ganam kukulīša.
Vai tu traka, dzeguzīte,
Tā ganam pašam nav.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

2446.

Kūkodama dzeguzīte
Prasa man kukulīša.
Kur es ņemšu kukulīti,
Man vēl nava arājiņa;
Vēl manam arājam
Māmuliņa kājas āva.
405 [skat. 363. (Dzirciema pag. Tk. Tiņķerē u.c. Kurzemē)].

- 323 -

2447.

Nekūko, dzeguzīte,
Aŗamā zemītē!
Ganiņš tev šautru svieda,
Arājiņš velēniņu.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

2448.

Nekūko, dzeguzīte,
Aŗamā zemītē!
Kūko purva maliņā,
Kur neara bāleliņi.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

2448¹.

Nekūko, dzeguzīt,
Aŗamā zemītē.
Kūko sila priedītē,
Tur tev skaisti atskanēs.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

2449.

Nekuko, dzeguzīte,
Mana tēva ozolā;
Skrej pār jūru kukodama,
Kuko niedres galiņā.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

2450.

Nekuko, dzeguzīte,
Ziedošā ābelē;
Ja tev nava cita koka,
Kuko niedres galiņā.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

2451.

Ko, dzērvīte, tu klaigā,
Tīru puru bradādama?
- Man nokrita zelta piesis,
Ar ķīvīti dancojot.
226 [Kandavā (Tl)].

2452.

Dzenīšam raibi svārki,
Tam skrodeŗa nevajag;
Dzērvītei gaŗas kājas,
Tai tiltiņa nevajaga.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

2453.

Visi putni skaisti dzied,
Dzenis vien nedziedāja;
Kādu Jodu tas dziedās,
Prauli vien vēderā.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

2454.

Vai, ezera gaigaliņa,
Tavu skaistu cekuliņu!
Kur tu ņēmi, kas tev deva,
Ūdens virsu līgojot.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

2455.

Atskrien jūras gaigaliņa,
Apzeltīti spārnu gali;
Iesameta Daugavā,
Aizsadega Daugaviņa.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

2456.

Ko dara, ko dara gaigalu bērni?
Cits sēd zeltā, cits sudrabā,
Cits rauda basām kājiņām.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

1. Ko, jauna būdama, es nedarīju!
Ielēcu gaigaļa laiviņē.
- Ko dara, ko dara gaigaļa bērni?
Cits sēd zeltē, cits sudrabē,
Cits sēd basām kājiņām.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

2457.

Ar gailīti Rīgā braucu,
Div' auziņas vezumā;
Rīgas kungi brīnījās:
Tāds zirdzīnis, tads vezumis.
224 [Kabilē (Kld)].

1. Ar kaķīti Rīgā braucu,
Trīs irbītes vezumā.
Kāds kumeļš, tāds vezums,
Tāds es pats braucējiņš.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

2458.

Ar gailīti Rīgā braucu
Div' zirdziņu vezumiņu.
Ar to smagu vezumiņu
Ne radiņi nepazina.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2458¹.

A gailīti Rīgā braucu,
Trīs zirnīši vezmīnā,
Divi šķiņķi oda gaļas,
Puskukuļa baltas maizes.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

2459.

Ar gailīti Rīgā braucu,
Trīs zirnīši vezumā.
Kamēr pats māju prasu,
Apēd zirgs vezumiņu.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

- 324 -

1. Ar gailīti Rīgā braucu,
Trīs zirnīši vezumā.
Pāts iegāju krodziņā,
Zirgs apēda vezumiņu.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē], 326 [Taurkalnē (Taurkalnes pag. B)], 327 [Taurkalnē un Jaunjelgavas apkārtnē (Taurkalnes pag. B un Jaunjelgavas Jk apkārtnē)].

2460.

Ar gailīti Rīgā braucu,
Trīs zirnīši vezumā;
Rīgas kungi brīnījās,
Kas par lielu vezumiņu!
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

2461.

Ar gailīti Rīgā braucu,
Trīs zirnīši vezumā.
Rīgas kungi man vaicāja,
Kur es tādu zirgu ņēmu.
Rīgā pirku, naudu devu,
Vidzemēi audzināju.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)], 28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Ar gailīti Rīgā braucu,
Trīs zirnīši vezumā.
Rīgas kungi brīnējās,
Kur es tādu zirgu ņēmu.
Rīgā pirku, naudu devu,
Vāczemē kaldināju;
Zīda aste, zelta krēpes,
Sudrabiņa pakaviņi.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

2462.

Ar gailīti Rīgā brauču,
Trīs zirnīši vezumā.
Rīgas kungi priekšā nāce,
Siekiem naudu merīdami.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2463.

Ar gailīti Rīgā braucu,
Trīs zirnīši vezumā;
Tāpat arī mājās tiku,
Kā tie citi ceļa vīri.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

2464.

Ar gailīti Rīgā braucu,
Trīs zirnīši vezumā;
Tāpat mani māte gaida,
Kā ir citu ceļa vīru.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

2465.

Dziedi, dziedi tu, gailīti,
Ar to kaula deguniņu!
Dziedādams nopelnīji
Kaņepīšu vācelīti.
86 [Ļaudonā (Ļaudonas pag. Md)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

2466.

Gailis vistu mīļi tur'
Par visim putniņim;
Dabon miezi mēslienāi,
Sauc vistiņu raudādams.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

2467.

Gailīts brauca kaņepēs
Ar sudraba vāģīšiem,
Vista sēd vāģīšos,
Cekuliņu grozīdama.
388 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2468.

Gailīts gāja ar vistiņu
Sev vietiņas meklēties;
Vista nesa paladziņu,
Gailīts vārtu atslēdziņu.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

2469.

Gailīts saka uz vistiņu:
Brauksim miežu tīrumā;
Divi sirmi kumeliņi,
četri vaska skritulīši,
Zelta groži, vaŗa pīcka,
Sudrabiņa iemauktiņi.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Put, vistiņa, put, gailīt,
Brauksim miežu dārziņā;
četri kalti ritenīši,
Pieci sirmi kumeliņi.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

2470.

Gailīts saka uz vistiņas:
Kur mēs abi gulēsim?
Dziļa ziema, īsas kājas,
Tāļu salmu gubenīts.
1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

2471.

Gailīts saka uz vistiņas:
Līdīsim kaņepēs;
Rītu būs lietus diena,
Nevar tālu vazāties.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

- 325 -

2472.

Gailīts tek pa priekšiņu,
Kaņepītes bārstīdams;
Vistiņ' tek no pakaļas,
Kaņepītes lasīdama.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

2473.

Kas kait gaiļam nedziedāti,
Rītā auzas, vakarā,
Kas nabaga teteŗam,
Sīki bērza pumpurīši.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

2474.

Kur tecēji tu, gailīti,
Spalvaiņām kājiņām?
- Es tecēju ciemiņos,
Sav' māsiņu apraudzīt.
224 [Kabilē (Kld)].

2475.

Vista, vista, adi cimdus,
Gailīts taisa ragaviņas;
Rītu būs dziļš sniedziņš,
Tad brauksim Liepājā.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2476.

Vistiņa, gāgiņa, palīdzi dziedāt.
Es tev līdzēšu pautiņus dēt.
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

2477.

Cibu, cabu, cābulīti,
Ielaid mani istabā,
Es tev došu baltu vistu,
Ar visiem cālīšiem.
262 [Brambergā (Glūdas pag. Jg)], 274 [Zaļā muižā (Zaļenieku pag. Jg)].

2478.

Cibu, cabu, cābulīti,
Ielaid mani istabā,
Es tev vērpšu tavus linus,
Tavu linu pakuliņas.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

2479.

Cibu, cabu, cābulīti
Ko tu vedi vezumā?
- Sievu vedu, bērnus vedu,
Pats tecēju kājīnām.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

2480.

Grieza grieza rudzīšos,
Paipaliņa kārkliņos:
Griezai rudzi piederēja,
Paipalai smalki kārkli.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

2481.

Grieza grieza rudzīšos,
Paipaliņa maliņā;
Grieza griez': briestiet, rudzi!
Paipaliņa: pūt(?), pelavas!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

2482.

Grieze griež rudzīšos,
Paipaliņa papardēs;
Grieze griež tīrus rudzus,
Paipaliņa papardītes.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

1. Grieze grieza rudzu lauku,
Paipaliņa ābuliņu.
Griez, griezīte, tīrus rudzus,
Paipaliņa ābuliņu.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

2483.

Grieze grieza rudzīšos,
Paipaliņa pļaviņā:
Grieze grieza maizes klaipu,
Paipaliņa siena vālu.
282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)].

2484.

Grieze grieza rudzīšos,
Paipaliņa pļaviņā.
Aiziet grieze no rudziem,
Paipaliņa no pļaviņas.
274 [Zaļā muižā (Zaļenieku pag. Jg)].

2485.

Bijus' ir, bijus' ir
Gulbīšam māmuliņa:
šūpulīti vien atradu
Ezeriņa maliņā.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

2486.

Kas gulbīti baltu taisa,
Ka ne jūras ūdentiņš?
Kas bērniņus lietā lika,
Ka ne tēvs, māmuliņa.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

2487.

Irbe tek lejiņā
Zeltainām kājiņām.
Ko tai bij notecēt,
Zelta kārkli lejiņā.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

- 326 -

2488.

Piederēt piederēja
Irbes meita teteŗam:
Tā mācēja maizi cept
No bērziņa pumpuriem.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Tam tēvam seši dēli,
Tam būs sešas vedekliņas:
Kristaps ņēma dores meitu,
Ievaldīts cēsolieti,
Jāņam Līze, Lauŗam Kača,
Pēteŗam Madaliņa;
Jēkabam, pastaram,
Tam iedevu irbes meitu,
Tā mācēja maizi cept
No bērziņa pumpuriem.
87 [Liepas muižā (Liepas pag. C)].

2489.

Kaij' sauc, kaij' brēc,
Kaijei bērni pazuduši.
Nebrēc, kaij', nesauc, kaij',
Tavi bērni jūrmalā.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

2490.

Ķīvīts mani kaitināja
Aiz upītes līciņā;
Kad es skriešu, tad noņemšu
Ķīvīšam cepurīti.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

2491.

Ķikotam gaŗas kājas,
Apkārt tek ezariņu;
Man piekusa div' bērīši,
Pēc ķikota dzenoties.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

2492.

Ķikutiņš alu dara
Kumeliņa pēdiņā;
Krupīts nesa ūdentiņu
Salīkušu muguriņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

2493.

Apkaustīju kraukļam kājas,
Aizstellēju Vāczemē;
Vāczemnieki brīnījās,
Kam tas tāds kumeliņš?
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)], 403 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Es apkalu kraukļam kājas
Tēraudiņa pakaviem.
Es aizjāju Vāczemē
Līdz saulītes lēkumam.
Vāczemnieki brīnējās:
Tavu melnu kumeliņu!
Tavu melnu kumeliņu,
Tavu staltu jājējiņu!
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

2494.

Ak tu krupju lakstīgala,
Tavu jauku dziedāšanu!
Man māmiņa maizes deva,
Es tik grazni nevarēju.
190 [Kuldīā].

2495.

Ak tu krupja lakstīgala,
Tavu jauku dziedāšanu!
Man pazuda raibulīte,
Tavu dziesmu klausoties.
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)].

2496.

Ak tu zelta lakstīgala,
Nelaidies rāvienā,
Visi tavi spārnu gali
Zeltītām lāsītēm.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)], 345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Sudrabiņa lakstīgala
Nolaidāsi rasiņā;
Visi viņas spārnu gali
Sudrabiņa lāsītēs.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

2497.

Es pazinu to putniņu,
Kas dzied vēlu vakarā:
Tā daiļā lakstīgala
Dzelteniemi spārniņiem.
Ai, mīļā lakstīgala,
Dziedi visu vasariņu!
Kas tev kaiti nedziedāti
Zaļajāi birzītē.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)].

2498.

Kur dziedāji, lakstīgala,
Kad es tevi neredzēju?
- Kuplajāi bērziņāi,
Zemajāi zariņāi.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

- 327 -

2499.

Lakstīgala ciemāi brauca,
Strazdiņš vārtu vērējiņš;
Strazdiņš vārtus neatvēra,
Atveŗ lauka cīrulīts.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

2500.

Visi putni skaisti dzied,
Lakstīgala nedziedāja;
Lakstīgala aizmiguse
Smalkā lazdu krūmiņā.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

Lakstīgalas dziesma.

2501.

Kur bi, kur bi? - tirgū, tirgū.
Ko pirk', ko pirk'? - zirgu, zirgu.
Cik nodev', cik nodev'? - ort', ort', ort'.
Kāds bi, kāds bi? - klibs, klibs, klibs.
258 [Bērzmuižā (Bērzes pag. Jg)].

2502.

Kur brauksiet, medņa bērni,
Vāģīšos sasēduši?
- Brauksim priežu siliņā,
Smalkajās priedītēs.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Kur brauksiet, sīļa bērni,
Važiņās sasēduši?
Uz lielā priedulāja
Smalkajos ciekuržos.
270 [Ozolu muižā (Ozolnieku pag. Jg)].

2502¹.

Medisņeica Dīva lyudze.
Kab lapseņu suņs nūrītu:
Tej apēde medņīņei
Vysu pulku medisnānu.
435 [Latgalē].

2503.

Visi ļaudis to zināja,
Ka mednītis burināja;
Cielaviņa, lakstīgala,
Tās bij dziesmu dziedātājas.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

2504.

Duju, duju, paipaliņa,
Smalku kārklu krūmiņā;
Ko tai bija nedujāt,
Pilna māga kukainīšu.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

1. Ruļļu, ruļļu, cīrulīti,
Papardīšu krūmiņā;
Kas kaitēja neruļļot,
Pilna guza vabolīšu.
272 [Lielplatonē (Lielplatones pag. Jg)].

2505.

Kuko pūce, lello megnis
Mana tēva ozolā;
Dievs dod man vīram tapt,
Tu noskriesi putēdama.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

2506.

Kur, pūcīt, trikšķināsi
Ar tiem skalu vāģīšiem?
- Braukš' uz Rīgu tiesāties,
Zēni mani plucināja.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

2507.

Pūce brauca Vāczemēi
Ar baloža māmulīti.
Kur jemsim citu pūci,
Kur baloža māmulīti?
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

2508.

Pūce, pūce, pelēķīte,
Citus putnus nicināja;
Pate Dieva sodījama,
Platu galvu vazājās.
121 [Gulbenē (Md)].

2509.

Tu, pūcīte, platactiņa,
Ko tie tavi bērni dara?
- Mani bērni kājas aun
Jāt cāļiem panākstos.
216 [Ventspilī].

2510.

Pupucīte pupu prasa,
Ozolā tupēdama.
Kur es ņemšu, pupucīt,
Man nav pupu arājiņa.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

2511.

Ai, skaistaja raudavīte,
Kam tu bridi rāvājāi;
Kā nu nāksi kalniņāi
Rāvaināmi kājiņām.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

- 328 -

2512.

Daugavā dūmi kūp, -
Kas tos dūmus kūpināj'?
Rauduvīte pirti kūra,
Savus bērnus pērdināj'.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2513.

Dūmi kūp ezerā, -
Kas tos dūmus kūpināja?
Raudavīte pirti kūra
Gaigalīša dēliņam.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)], 98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

1. Ik vakara dūmi kūp
Zaļajā priedājā:
Raudavīte pirti kūra
Baltajām gaigalām.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

2514.

Pārpeldēja par Daugavu
Pelēkā raudaviņa,
Ne tai mirka zelta spārni,
Ne sudraba cekuliņš.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

2515.

Raudevīte zilgavīte,
Vij ūdeņa vainadziņu;
Zila bija tava galva,
Zils ūdeņa vainadziņš.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

2516.

žagatiņa kāzas dzēra
Vidū jūras uz akmiņa;
Es gribēju kāzās iet,
Vilks apēda kažociņu.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

2517.

žagatiņa pirti kūra,
Savu vīru gaidīdama;
Zīda kreklis padusē,
Zelta slota rociņā.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

2518.

žagatiņa putru vāra,
Pelīt' nesa ūdentiņu.
Teci pate, žagatiņa,
Pelīt' ceļa nezināja,
Pelīt' ceļa nezināja,
Kur aciņa lejiņā.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

2519.

Sī, sī, zīlīte, kur tavs tēvs?
Kur tavs tēvs, kur tava māte?
- Skambinu kapos, apakš līka bērza.
272 [Lielplatonē (Lielplatones pag. Jg)].

2520.

Zī, zī, zīlīte raušus cepa, -
Kādus viesus tu gaidīji?
- Atjās zaķītis sarkanu bārzdiņu
Manu meitiņu lūkoties.
333 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Zīle, žube raušus cepa,
Lepnus viesus gaidīdama:
Atjāj zaķis, sarkanbārdis,
Sila segli mugurā.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

2521.

Sī, sī, zīlīt! zīle cepa pīrāg',
Ar sarkan' bārzdiņ' izskrēja zaķītis,
Ar kaulu sedlīt' un lūku piešiem;
Kaņepju kauliņus par iemauktiņu;
Vistiņas spārniņus par mētelīt'
Kaķīša astiņa par zobiniņ'.
33 [Pēteŗupē (pie Saulkrastiem Rg)].

1. ķī, ķī, zīlīte raušus cepa.
Atskrēja zaķītis sarkanu krūti,
Kriju sedli mugurā,
Kaņupkaulu iemauktiņi,
Vistas kāja pātegā,
Runča aste zobenā.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

2521¹.

Zī, zī, zīlīte, vanags tevi kodīs;
Vējam spalviņa, vanagam kauliņš.
401 [Slokas pagastā Rg (Antiņciemā, Bigauņciemā, Kaugurciemā, Lapmežciemā)].

2522.

Zīl' ar strazdu mācījās
Sausas egles galiņā;
Zīle strazdu izmācīja
Igauniski trallināt.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2523.

Zīle saka: ķī, Ķī, Ķī!
Valodzīte: vāluvil!
Zīle saka: tautas jās;
Vālodzīte: bāleliņi!
190 [Kuldīā].

- 329 -

2524.

Zīle mani aicināja
Kaņepēs šūpoties.
Ai zīlīte, ai žubīte,
Pušu lūza kaņepīte.
40 [Slokā (Rg)].

2525.

Zīle žubi aicināja
Kaņepīšu dārziņā.
Ej tu viena, es neiešu,
Man vakar šautri svieda.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

2526.

Zīle žubi aicināja
Pār Daugavu riekstu šķīt.
Atskrien žube raudādama,
Jau riekstiņi nobiruši.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

2527.

Zīlīte, žubīte audeklu meta,
Atskrēja vanags, samudžināja.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

2528.

Zīlīte, žubīte, tā mana māsiņa,
Tā skaisti dziedāja upītes malā.
10 [Dolē (Doles pag. Rg)].

2529.

Zīlītei, žubītei,
Melnums astes galiņā.
Nesmejat, citi putni,
Ka jums ar tā nenotiek.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

2530.

čī, čī, zīlīte, kur tavi bērniņi?
- Tīruma galā, akmeņu krastā.
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

2530¹.

Cī, cī, zīlīte! zīle kala kronīti;
Cūka mans arājiņš,
Cīrulītis ecētājs.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

2531.

Sniedze kliedza, sniedze švilpa,
Pura gailis kladzenāja;
Pura gailis kladzenāja,
Sniedzei meitu noņemdams.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

2532.

Dod, māmiņa, kam dodama,
Nedod zosu ganiņam;
Zosis kliedza ezerā,
Es raudāju maliņā.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

2533.

Guž, guž, tēvaini, tēvs tevi kaus;
Man būs kājiņa par ganījumu.
224 [Kabilē (Kld)].

2534.

Sargies, tēviņi, nu tevi dors!
Visi mazi bērniņi puļķīšus drāza;
Dors tevi no priekšas, no pakaļiņas.
171 [Tāšu Padurē (Kalvenes pag. Azp)], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2535.

Apapā, trallalā!
Strazdam daiļa līgaviņa:
Strazdiņš ņēma dzeņa meitu
Dēļ tā raiba kažociņa.
272 [Lielplatonē (Lielplatones pag. Jg)].

2536.

Dziediet nu, strazda bērni,
Nu nedzied lakstīgala;
Lakstīgala nedziedāja,
Sējas laika gaidīdama.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2537.

Igauniski strazdiņš dzied
Rīgas torņa galiņā;
I es gribu mācīties
Igaunisku valodiņu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

2538.

Melni strazdi, puspelēki,
Kur jūs nakti gulējāt?
- Purviņā uz cintiņas
Zem bērziņa žagariņa.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].

2539.

Melni strazdi, puspelēki,
Kur šo nakti gulēsat?
- šaī ciemā smalka birzs,
Tur šo nakti gulēsim.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

2540.

Opu, opu, pāvuleņ,
Strazdenč jēme līgaveņ';
Visa zeme zīdiņūs,
Visi kūki lapeņuos.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)], 331 [Augškurzemē (Il)].

- 330 -

2541.

Padziediet, strazda bērni,
Nu nedzied lakstīgala;
Lakstīgala aizmiguse
Smalkā lazdu krūmiņā.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2542.

Pūtin pūta, dūcin dūca
Melnais strazds ar balodi;
Sapūtuši, sadūkuši
Lielu vēju, aukstu laiku.
65 [Valtenbergā (Mazsalacas pag. Vlm)].

2543.

Strazdiņš jāja pieguļā
Ar pelēku mētelīti;
Ne pa vārtiem neizjāja,
Iejāj zelta ozolā.
71 [Drustos (Drustu pag. C)].

Strazda dziesma.

2544.

Viņ' ļauds ēd olas,
Viņ' ļauds ēd gaļu,
Kas man dos, kas man dos!
Ni katla kār's,
Ni guns kūr's,
Pietic's, pietic's kā citi vīri.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2545.

Ai, ai zvirbuli, kad jemsi sievu?
Rudeni, rudeni, pa miežu laiku.
171 [Tāšu Padurē (Kalvenes pag. Azp)].

2546.

Ai, ai zvirbuli, kad ņemsi sievu?
Rudeni, rudeni par miežu laiku. -
Visus putniņus kāzās aicina,
Pūcīte palika neaicināta.
Pūcīte aizgāja neaicināta,
Pūcīte apsēdās galdiņa galā. -
Zvirbulis paņēma pūcīti dancot;
Pūcīte nomina zvirbulim kāju,
Zvirbulis izknāba pūcītei acis.
Pūcīte aizgāja pie kunga sūdzēt.
To sprieda kundziņš, to gaspažiņa:
Pūcītei vajaga pēriena dabūt.
272 [Lielplatonē (Lielplatones pag. Jg)].

2547.

Zvirbuls kāzas sataisīja
Un daudz gastu saprasīja.
Visi putni saskrēja,
Strada vien nebija.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2548.

Kas tur čaukst, kas tur čaukst
Aiz tā miežu līdumiņa?
Teterītis vīzes pina,
Vedīs irbi baznīcā.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

2549.

Rubenīts bungas sita
Zaļa bērza virsūnē,
Pumpurīšus kaisīdams
Sīkajiem putniņiem.
871 [Liepkalnes apk. (Liepkalnes pag. Md)].

2550.

Rubenīts bungas sita
Zaļa bērza virsūnē,
Sīkus putnus traucēdams,
Lai neēda pupuriņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Rubenīts rubenēja
Zaļa bērza virsūnē,
Pumpurīšu nedodams
Sīkajiem putniņiem.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

2551.

Rubenītis rubināja
Pura bērza galiņā:
Aicināja savus radus
Pie bērziņa pumpuriem.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2552.

Rubi, rubi, rubenīti,
Purva bērza galiņā;
Gan tu rītu rubināsi
Mana tēva tarbiņā.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

2553.

Rubu, rubu, teterīti,
Tava sieva nomiruse.
Nava tiesa, nava tiesa,
Vakar ēda pumpurīšus.
82 [Kļavkalnē (Kļavkalns, Kosas pag. C)].

- 331 -

1. Dūku, dūku, balodīti,
Tava sieva nomiruse.
Nava tiesa, nava tiesa,
Pār lauciņu pārtecēja.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

2554.

Rubu, rubu, teterīti,
Tava sieva nomirusi.
Ņemsi citu, nebūs tāda,
Pakaļ bērni netecēs.
224 [Kabilē (Kld)].

2555.

Teterīti, rubenīti,
Glabā savu līgaviņu!
Es redzēju strēlenieku
Gar mežmalu staigājam.
121 [Gulbenē (Md)].

2556.

Visi putni skaiški dzied,
Ūbelīte rūcin rūca,
Ūbelīte rūcin rūca,
Tij dziedāt nemācēja.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

2557.

Visi putni šai zemē,
Vālodzītes vien nevaid;
Tad vēl nāca vālodzīte,
Kad lapoja ozoliņi.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2558.

Palaid mani, vārnīna,
Paskaitīšu pātarīnus:
Zilis tavis kuzulīnis,
Pelēks tavis mētelītis.
Kas var tādu nopelnīt,
Tas var tādu nesāt.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

2559.

Vārna sauca, vārna bļāva,
Vārnai pauti izzuduši;
Ganu bērni izņēmuši,
Palaunadzi turēdami.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

2560.

Es apkalu vanadziņu,
Aizsūtīju Vāczemē;
Vāczemnieki brīnojās,
Vidzem's putni bruņas nes.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

2561.

Stalti brauca vanadziņš
Sniedzes meitas kamanās;
Apsagāza kamaniņas,
Sīļa dēls tīrumā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

2562.

Trīcēt trīc tas kociņš, -
Kas kociņa galiņā?
Sudrabots vanadziņš
Tīmerēt tīmerēja.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

2563.

Atskrien vēja vanaģels,
Sapliķē balodīti;
To vajaga bezkauņam,
Kam arāja sēklu lasa!
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

2564.

Paldies saku vanagam,
Kas balodi izpucēja,
Kam tas manus zierņus lasa,
Manu druvu retu taisa.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

2565.

čuči, guli, balodīti,
čukuriņa būdiņā;
Visu dienu vanadziņis
Apkārt tevi lidināja.
224 [Kabilē (Kld)].

2566.

čuči, guli, balodīti,
Cukuriņa būdiņā;
Atskrej rītu vanadziņš,
Nokož manu balodīti.
218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

2567.

Ai vanagi, vanadziņ,
Kam tik augstu lidināj'?
Irbju māte paslēpās
Smalkajā krūmiņā.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

- 332 -

2568.

Es redzēju irbju pulku
Aiz kalniņa rotājam;
Dod, Dieviņ, miglas rītu,
Uzlaidīšu vanadziņu.
226 [Kandavā (Tl)].

2569.

Nosakliedza vanadziņis
Dziļa meža maliņā,
Izbaidīja irbju pulku
No brālīša rudzu lauka.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

2570.

Nosakliedz vanadziņš
Staiga purva maliņā;
Sasatrūka irbju draudze,
Aiz kalniņa gulējuse.
102 [Saikavā (Saikavas pag. Md)].

2571.

Redz, kur skaisti piedienēja,
Irbes meita vanagam:
Irbes meita kurpītēs,
Vanadziņis zābakos.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

2572.

Trīs irbītes purināja
Avotiņa maliņā;
Purin', irbe, nepurini,
Viena būsi vanagam.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

2573.

Vanags jēma pūces meitu,
Lūdza ierbi panākstos.
Neiet ierbe, nelaiž meitu,
Ar vanagu ienaidāi:
Kam vanagis miglas rītu
Ierbes bērnus kliedināja.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

2574.

Pūce liela mediniece,
Nava svārku mugurā:
Vanagami pieci dēli,
Visiem lūša kažociņi.
56 [Pociemā (Pociema pag. Vlm)].

2575.

Pūce, pūce, lielcekule,
Pacel krēslu vanagam:
Vanagami gaŗi spārni,
Piekūst dienu lidinot.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

1. Pūces meita, lielcekule,
Taisi gultu vanagami,
Vanagami nabagami
Vaska spārni piekusuši,
Vaska spārni piekusuši,
Gaŗu dienu lidinot.
272 [Lielplatonē (Lielplatones pag. Jg)].

2576.

Pūce, pūce, platacīte,
Pacel krēslu vanagam;
Ja tu krēslu nepacelsi,
Noplūks tavu cekuliņu.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

2577.

Pūce, pūce, platu galvu,
Pacel krēslu vanagam,
Lai apsēde vanadziņis
Ar saviem bērniņiem.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

2578.

Pūce, pūce, platu galvu,
Pacel krēslu vanagam;
Vanags tevi palīdzēs
Grūtajās dieniņās.
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

2579.

Vanadziņš brīnījās,
Pūcei auga skaisti bērni.
- Kas tev bēdas, vistu zagli,
Kāda māte, tādi bērni!
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

1. Vanags prasa zīlītei:
Kur tu tādus bērnus ņēmi?
- Pate šķīlu, pat' perēju,
Pat' godīgi izvadāju.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

2580.

žagatiņa žadzināja,
Grib vanaga sieva būt;
Īsi spārni, gaŗa aste,
Nevar līdzi lidināt.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2581.

Zīle liela paregone,
Savas nāves neparedz:
Spalvas vien noputēja,
Vanagam nospeŗama.
399 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 333 -

2582.

Skaisti dzied zaļa zīle
Sausas egles galiņā;
Vai tu dziedi, vai nedziedi,
Noknāps tevi vanadziņš.
52 [Burtniekos (Burtnieku pag. Vlm)].

2583.

Ai vanag, vanadziņ,
Kam tik augstu lidināji?
Kam tu skrēji pār upīti
Uz manām vistiņām?
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

2584.

Eita, bērni, skatīties,
Ko tās vistas kladzināja.
Vanags sēd ozolā (vītolā)
Dzelteniem zābakiem.
45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)].

2585.

Gailīts brauca kaņepēs
Ar sidraba vāģīšiem;
Vanags sēd ozolā,
Zaļas acis grozīdams.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

2586.

Ik kuŗam, ik kuŗam
Ira savs rājējiņš:
Baltajām vistiņām
Pelēkais vanadziņš.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

2587.

Vanadziņš lidināja,
Baltu vistu gribēdams;
Gudras bija baltas vistas,
Ietecēja kaņepēs.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2587¹.

Vacais tāvs vystys gona
Ļela syla maļeņā;
čaukst lapeņis staiguojūt,
Trīc buorzdeņa gavylūt.
Gavil, vacais, nagavil,
Vīna vysta vonogam.
Tej visteņa vonogam,
Kura boltu cakuļeņu.
Vonogs sēd veitūlā
Voskavuotīm zuobokīm.
409 [Līksnas pag. D].

2588.

Dzeltānā cielaviņa,
Netup' ceļa maliņā;
Vanagam asi nagi,
Noraus tevim cekuliņu.
3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2589.

Lai bij nagi, kam bij nagi,
Vanagam asi nagi:
Tas noķēra cielaviņu
Vidū gaisa lidojot.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

2590.

Sargies, lauka cielaviņa,
šaus tev' zviedru vanadziņš,
šaus tev' zviedru vanadziņš
Ar tiem vaska cimdiņiem.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

2591.

Trīs dzeltenas cielaviņas
Patiltē peldējās;
Trīs pelēki vanadziņi
Tilta viersā lidinās.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

1. Cielaviņa gludgalvīte,
Zem tiltiņa rotājās;
Trīs pelēki vanadziņi
Ap to vienu lidināja.
86 [Ļaudonā (Ļaudonas pag. Md)].

2592.

Dzeltenā cielaviņa
Uz ezera velējās:
Zīda krekli, zelta vāle,
Sudrabiņa velētava.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

2593.

Cielava, balgāle, daudz tavu bērniņu?
- Divi gul, divi kuļ, divi brauc mežā.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2594.

Cielaviņa gudra sieva,
Gudri bērnus audzināja:
Apakš tilta, virs ūdeņa,
Lai ganiņi nedabū.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)], 216 [Ventspilī].

- 334 -

2595.

Cielaviņa kāzas dzēra
Vidū jūras saliņā.
Es ar būtu kāzās gājis,
Kaut būt tādas kamaniņas.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

2596.

Cielaviņa ligzdu taisa
Brāļa staļļa galiņā.
Taisi, taisi, cielaviņa,
Samīs brāļa kumeliņi.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

2597.

Augši dzied cīrulītis
Aiz visiem putniņiem;
Dievam gudris padomiņis
Aiz šo visu pasaulīt'.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Cīrulītis augsti dzied
Par visiem putniņiem;
Dievam gudris padomiņš
Par visiem ļautiņiem.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

2598.

Augstu dzied cīrulītis
Pār visiem putniņiem;
Augsta Dieva valdīšana
Pār visiem Ķēniņiem.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

2598¹.

Augstāk dzied cīrulītis
Par visiem putniņiem;
Gudrāks Laimes lēmumiņš
Par visiem padomiem.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

2599.

Guli, guli, cīrulīt,
Papārdītes krūmiņā,
Lai saulīte neredzēja
Tavu daiļu cekulīti.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

2600.

Izdzirdu cīruli pavasar dziedot;
Izdevu kažoku, tik nenosalu.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Izdzirdu cīruli, negoda putnu;
Izdevu kažoku, tik nenosalu.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)], 224 [Kabilē (Kld)], 226 [Kandavā (Tl)].

2601.

Kā tur bija, tā tur bija
Cīrulīša kāziņās:
Cīrulītis alu dara
Kumeliņa pēdiņā.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

2602.

Kā tur dzēra, kā tur dzēra
Cīrulīša kāziņās:
Cits ar cibu, cits ar vāku,
Cits ar savu cepurīti.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē]

2603.

Kas kaitēja cīrulim,
Ka galviņu šķībi nesa?
Vakar dzēra, šodien dzēra
Cielaviņas kāziņās.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

2604.

Kas tur bija, kas nebija
Cielaviņas kāziņās?
Cīrulītis iztecēja
Saplūkātu cekuliņu.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

2605.

Ķizu, ķizu cīruļam,
Porāi dzert nedabūja:
Citi putni aku raka,
Tu staigāji lellodams.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

1. Kizu, kizu ķiveļam,
Strautā dzert nedrīkstēja:
Citi putni aku raka,
Tu staigāji zābakos.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

2606.

Kur tu dzēri, cīrulīt,
Ka tik skaisti gavilē?
- šodien dzēru, vakar dzēru
žagatiņas krodziņā;
Vakar dzēru rudzu sieku,
šodien cirvi paģirām.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

2607.

Kur tu dzēri, cīrulīt,
Ka tik skaņi gavilē?
- Aiz upītes līcītī,
Pašā Dieva dārziņā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

- 335 -

2608.

Kur tu dzēri, cīrulīt,
Ka tik skaņi gavilēji?
- Cielaviņas kāziņās
Ar sudraba biķerīti.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

2609.

Kur tu dzēri, cīrulīt,
Ka tik skaņi gavilēji?
- Vakar dzēru, šodien dzēru
Cielaviņas godībās.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

2610.

Kur tu dzēri, cīrulīti,
Ka tik skaņi gavilēji?
- Vakar dzēru, šodien reiba,
Cielaviņas kāziņās.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

2611.

Cīruli, vīruli, kad ņemsi sievu?
- Pavasar(i), pavasar(i), cielavas meitu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)], 195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)], 360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

1. Cīrulīti, vurvulīti,
Kad tu ņemsi līgaviņu?
- Pavasari, pavasari
Cielaviņas meitu ņemšu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

2612.

Cīruli, vīruli, kad ņemsi sievu?
- Rudeni, rudeni par miežu laiku,
Cielavas meitu ar gludu galvu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

2613.

Cīruli, cīruli, kad ņemsi sievu?
- Rudeni, rudeni, cielavas meitu.
Cielava nedeva, raudādama:
"Kam manu meitiņu melnaci sauci"
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2613¹.

Ceiruļi veiruļi, ņes maņi kolnā,
Tev garas kuojas, teva suņi narīs.
429 [Kārsavas pag. (Ldz)].

2614.

Cīrulis gribēja alutiņu brūvēt,
Divi miezīši kumeļa pēdā.
Atskrej runcis, noķeŗ cīruli,
Paliek alutiņš nebrūvēts.
169 [Nīgrandā (Nīgrandas pag. Azp)].

2615.

Cīrulīti, mazputniņ,
Ko redzēji debesīs?
- Es redzēju debesīs
Dul' un bērus kumeliņus;
Dul' un bērus kumeliņus, -
Uz akmini auzas ēda.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

2616.

Cīrulīti, mazputniņi,
Ko redzēji debesīs?
- Redzēj' Dievu spēlējot,
Eņģelīšus dancojot.
318 [Lindes Birzgalē (Birzgales pag. Rg)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

2617.

Cīruliņ, mazputniņ,
Ko redzēji debesīs?
- Redzēj' pili nodegam,
Redzēj' citu uztaisām.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2618.

Cīrulīti, mazputniņi,
Neej strazdu pulciņā,
Strazdiņami pulks bērniņu,
Noplūks tavu cekulīti.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

2619.

Cīrulīti, mazputniņi,
Negul' ceļa maliņā,
Gaŗām brauce lieli kungi,
Traucē tavu perēklīti.
Laidies upes līcītī,
Aiz purviem, tīreļiem,
Ne tur tilta, ne tur ceļa,
Ne tur brauca lieli kungi,
Ne tur brauca lieli kungi
Traucēt tavu perēklīti.
308 [Altenē (Seces pag. Jk)].

2620.

Cīrulīti, mazputniņ,
Negul' ceļa maliņā;
Rītu brauks lieli kungi,
Samīs tevi kājiņām.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

2621.

Cīrulīti, mazputniņi,
Negul' ceļa maliņā;
Tur brauc kungi, tur stārastas,
Tevi līdzi aizvedīs.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

- 336 -

2622.

Cīrulīti, mazputniņi,
Negul' ceļa maliņā;
Tur jāj kungi, tur stārasti,
Sūtīs tevi malkas cirst.
871 [Liepkalnes apk. (Liepkalnes pag. Md)].

2623.

Cīrulīti, mazputniņi,
Netup' ceļa maliņā;
Rītā brauks lieli kungi,
Ieņems tevi karītē.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2624.

Cīrulīti, mazputniņ(i),
Negul' ceļa maliņā;
Rītu brauks lieli kungi,
Ieņems tevi karītē,
Ieņems tevi karītē,
Aizvedīs Vāczemē.
Tur tev liks malku cirst,
Tur tev krāsni kurināt.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2625.

Cīrulīti, mazputnīti,
Nedzied' ceļa maliņā;
Rītu brauksi lieli kungi,
Ieņems tevi karītē;
Novedīs Vāczemē,
Tur liks tevim malku cirst;
Nemācēsi malku cirst,
Liks tev krāsnes kurināt:
Nemācēsi krāšņu kurt,
Tad liks tev iesmus drāzt;
Nemācēsi iesmu drāzt,
Bāzīs pašu iesmiņā,
Izceps tevi cepetī,
Apēdīs maltītē.
113 [Alūksnē].

2626.

Cīrulīti, mazputniņ,
Negul' ceļa maliņā;
Rītu brauks lieli kungi,
Ieņems tevi karītē;
Ieņems tevi karītē,
Aizvedīs uz Vāczemi;
Tur tev liks pupas malt,
Vaŗa bungas mugurā.
262 [Brambergā (Glūdas pag. Jg)].

2627.

Cīrulīti, mazputniņ,
Negul' ceļa maliņā;
Rītā brauks lieli kungi,
Ieņems tevi karietē;
Ieņems tevi karietē,
Aizvedīs uz Vāczemi.
Tur tev dos pupas malt,
Vaŗa bungas rībināt;
Nei tu māki pupu malt,
Nei to bungu rībināt.
- Vai, Dieviņ, mīļ' Dieviņ,
Kad nu kļūtu atpakaļ,
Kad nu kļūtu atpakaļ
Savā tēvu zemītē!
Tēvam auga rudzi, mieži,
Stallē daiļi kumeliņi,
Stallē daiļi kumeliņi,
Ciemā daiļa līgaviņa.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

2628.

Cīrulīti, mazputniņi,
Netup' ceļa maliņā,
Tur jās kungi, tur stārastas,
Saņems tevi rociņā;
Saņēmuši rociņā,
Ieliks tevi cietumā,
Ielikuši cietumā,
Tad liks tevim malku cirst;
Kad tu malku izcirtīsi,
Tad liks tevim ogles dzēst;
Kad tu ogles izdzēsīsi,
Tad liks tevim bruņas kalt;
Kad tu bruņas izkalīsi,
Tad liks tevim kaŗā iet.
Tur tu iesi, tur paliksi
Pa zobiņa galiņam.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

2629.

Cīrulīt, mazputniņ,
Netup' ceļa maliņā,
Rītā brauks lieli kungi,
Ieņems tevi karītē,
Novedīs Vāczemē.
Tur tev liks malku cirst;
Kad tu malku sacirtīsi,
Tad tev liks krāsni kurt;
Kad tu krāsni izkūrīsi
Tad tev liks ogļus dzēst;
Kad tu ogļus sadzēsīsi,
Tad tev liks bruņas kalt;
Kad tu bruņas nokalīsi,
Tad tev liks kaŗā iet;
Kad tu kaŗā izdienēsi,
Tad tev liks mājās nākt.
Kaŗa kungi tev iedos
Divi zeltas (=zelta?) adatiņas.
Kur tu tās paglabāsi?
- Liepas celma galiņā.
Kur palike liepas celmiņš?
- Tas sadega smalkos pelnos.
Kur palike smalks pelniņš?
- Tas izlije smalku lietu.
Kur palike smalks lietus?
- Tas ieskrēja upītē.
Kur palike tā upīte?
- To izdzēre melli vērši.
Kur palike melli vērši?
- Tie aizgāje gaŗu ceļu,
Kur palike gaŗs ceļš?
- Tas apauge zaļu mauru.
Kur palike zaļa maure?
- To noēde Dieva zoses.
Kur palike Dieva zoses?
- Tās aizskrēje augstu mežu.
Kur palike augsts mežs?
- To nocirte Dieva dēli.
Kur palike Dieva dēli?
- Tie uzkāpe debesīs.
Tie tur ēde, tie tur dzēre
Mīļas Māŗas kambarī,
Biķerīšiem spēlēdami,
Kauliņiem mētādami.
21 [Krimuldā (Krimuldas pag. Rg)], 57 [Rencenē (Rencēnu pag. Vlm)].

- 337 -

1. Cīrulīti, mazputnīti,
Negul' ceļa maliņā,
Lieli kungi gaŗām brauks,
Ieņems tevi karietē;
Ieņems tevi karietē,
Aizvedīs Vāczemē.
Aizvedīs Vāczemē,
Tur liks tevim malku cirst,
Kad tu malku sacirtīsi,
Tad liks tevim mājā vest;
Kad tu mājā atvedīsi,
Tad liks tevim krāsni kurt;
Kad tu krāsni sakurīsi,
Tad liks tevim ogles dzēst;
Kad tu ogles nodzēsīsi,
Tad tev liks pie kalēj' iet;
Kad pie kalēj' tu noiesi,
Tur liks tevim bruņas kalt,
Kad tu bruņas nokalīsi,
Tad liks tevim kaŗā jāt.
Kad no kaŗa mājā nāksi,
Ko tu manim atnesīsi?
Divas kniepu adatiņas,
Tās tu manim atnesīsi.
Kur mēs viņas glabāsim?
Lejā, liepu celmiņā.
Kur palika liepas celms?
Tas nodedza zil' uguni.
Kur palika zilais guns?
To nodzēsa smalkais liets.
Kur palika smalkais liets?
Ietecēja upītē.
Kur palika tā upīte?
To izdzēra melli vērši.
Kur palika melli vērši?
Tie aizgāja gaŗu ceļu.
Kur palika gaŗais ceļš?
Tas apauga zaļu mauru.
Kur palika zaļais maurs?
To noēda Dieva zosis.
Kur palike Dieva zosis?
Tās aizgāja augstu mežu.
Kur palika augstais mežs?
To nocirta Dieva dēli.
Kur palika Dieva dēli?
Tie aizgāja Vāczemē.
Tur viņ' ēda, tur viņ' dzēra,
Biķerīšus spēlēdami.
47 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2630.

Cīrulīti, cīrulīti,
Pavasara dziedātājs!
Vai tu lado neiesali,
Cinie ziemu gulādams?
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

2631.

Cīrulītis alu dara, -
Kādus viesus tas gaidīja?
Gaida savu bālenīšus,
Appogātus vanadziņus.
216 [Ventspilī].

- 338 -

2632.

Cīrulītis alu dara
Kumeliņa pēdiņā;
Es tecēju misas dzert,
Viņš ar kausu mugurā.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)], 69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)], 110 [Cēsīs], 1181 [Dūres pagastā (Vlk)], 126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)], 308 [Altenē (Seces pag. Jk)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Namiņš kūp, namiņš kūp,
Bāliņš dara alutiņu;
Es tecēju misas dzertu,
Dabūj' kausu mugurā.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

2633.

Cīrulītis alu dara
Kumeliņa pēdiņā;
Es tecēju misas dzerti,
Viņš ar kausu mugurā.
Cīrulītis malku cirta
Liepas celma galiņā;
Es tecēju skaidas nesti,
Viņš ar cirvi mugurā.
Cīrulītis ogles nesa
Zobentiņa kalējam;
Es tecēju plēšas pūsti,
Viņš ar stieni mugurā.
Cīrulītis kaŗā gāja
Ar asaju zobeniņu;
Es tecēju mieru līgti,
Viņš ar naidu mugurā.
Cīrulītis iekaŗoja
Divas kniepa adatiņas;
Es tecēju lūkotiesi,
Viņš paslēpa celmiņā.
Cīrulītis lūkot gāja
Celmā savas adatiņas;
Es tecēju parādīti,
Viņš pielaida uguntiņu.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2634.

Cīrulītis alu dara
Kumeliņa pēdiņā.
Lieli kungi brīnējāsi,
Kā var tādu padarīt?
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

2635.

Cīrulītis alu dara
Kumeliņa pēdiņā;
Līdz cīrulis rauga tek,
Tikām zīle izdzēruse.
190 [Kuldīā].

2636.

Cīrulītis alu dara
Kumeliņa pēdiņā;
No pustreša miežu grauda
Pusdevītas alus mucas.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

2637.

Cīrulītis alu dara
Kumeliņa pēdiņā;
Trīs miezīši, sešas mucas
Salda, garda alutiņa.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)], 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 403 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2638.

Cīrulītis alu dara
Kumeliņa pēdiņā;
Pieci mieži, div' apeņi, -
Kas par saldu alutiņu!
Sadzērās trīs kundziņi,
Treju kungu sulainīši.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

2639.

Cīrulītis alu dara
Kumeliņa pēdiņā;
Trīs kundziņi piedzēruši,
Rokā nese cepurītes.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2640.

Cīrulītis alu dara
Kumeliņa pēdiņā;
Tur dzeŗ kungi, tur bajāri,
Zeme rīb dancojot.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

2641.

Cīrulītis alu dara
Kumeliņa pēdiņā,
Vienu graudu iesalam,
Trīs muciņas darināja.
Vienu malku nodzērās,
Cekuliņis notrīcēja;
Nodzērās otru malku,
Sāka spārnus plivināt,
Augsti skrēja dziedādamis
Pār arāja tīrumiņu.
("Balt. zemk." 1879.g. Nr. 34).

2642.

Cīrulītis alu dara
Kumeliņa pēdiņā;
Visi putni piedzēruši
No cīruļa alutiņa.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 339 -

2643.

Cīrulītis alu dara
Ogu pora maliņē;
Atskrēj bite strēliniece,
Sasit alus ķīvenīti.
224 [Kabilē (Kld)].

2643¹.

Ceiruļeits olu dara
Uz tuo mīta gola -
Vēļ na tai, vēļ na tai,
Suoksim vēļ nu gola.
4261 [Ozolmuižas pag. Rz].

2644.

Cīrulītis, mazputniņš,
Augstu lēca dziedādams,
Ieraudzījis cielavai
Div' cicīši azotē.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

1. Cīrulītis, mazputniņš,
Ceļ gāliņu, liek pie zemes:
Ieraudzīja cielavai
Div' pupiņus azotē.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

2645.

Cīrulītis, mazputniņš,
Augstu skrēja dziedādams,
Augstu skrēja dziedādams,
Zemē sveikdams vasariņu.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

2646.

Cīrulītis, mazputniņš,
Augsti skrēja dziedādams:
Dievam nesa grāmatiņu,
Lai dod siltu vasariņu.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

2647.

Cīrulītis, mazputniņš,
Pret saulīti lidinās:
Dievam nesa grāmatiņu,
Saules meita nomiruse.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

2648.

Cīrulītis, mazputniņš,
Tas miedziņa negulēja;
Tas cēlēs rītā agri,
Tas lustīgi padziedāja.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

2649.

Cīrulītis rītā agri
Ar sieviņu druviņā;
Zvirbulītis ar sieviņu
Pa paspārni čubinās.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2649¹.

Cīrulis dzied aukstā pavasarī:

1. Arāj, arāj, paklāj kažoku,
Tagadīt, tagadīt nokritīs!
1881 [Ķērkliņos (Zvārdes pag. Kld)].

2. Tagadīt, tagadīt kritīš', tagadīt kritīš'!
(augstu un ātri plivinādamies).
Klāj kažok', klāj kažok'!
(zemāk un gausāki plivinādamies).
1881 [Ķērkliņos (Zvārdes pag. Kld)].

4. Par mežu, meža māti, putnu kāzām un dažādiem zvēriem un putniem kopā.

2650.

Dancoja irbīte, divi pieši kājās;
Gaigales dēlam zābaki kājās.
213 [Zlēkās (Zlēku pag. Vp)].

2651.

Dieviņš skaita grāmatā,
Vai bij visi meža putni.
Ūpis bija, āpšis bija,
Sarkankrūša vien nebija,
Sarkankrūša vien nebija,
Baltvēderes vāverītes.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

2652.

Diža putna bērnīns biju,
Dižas manas kājas, rokas:
Pats gulēju silīnāi,
Kājas sila malīnāi.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

1. Maza putna bērniņš biju,
Gaŗas kājas audzināju:
Pats gulēju ligzdiņāi,
Kājas ligzda maliņā.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

2653.

Dziedi, dziedi, puteniņi,
Nāci, nāci tīrumā;
Kad neiesi tīrumā,
Nebūs silta vasariņa.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

- 340 -

2654.

Dziedi, dziedi, puteniņi,
Nāci, nāci, vasariņa!
Jau ziemiņa kājas āva
Uz pelēka akmentiņa.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2655.

Ekur, skaiški čakins dzied
Ar to sila māmuliņu;
čakiņami raibi svārki,
Slokai zīda vainadzīns.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

2656.

Es redzēju jūriņā
Svešus putnus lidojam:
Zelta spārni, zelta knābis,
Sudrabots cekuliņš.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

2657.

Gan zināja meža māte,
Kas katram piederēja:
Lāčam sieksta, briežam blīgzna,
Zaķam sīki žagariņi.
33 [Pēteŗupē (pie Saulkrastiem Rg)].

2658.

Gulbīts pūta, dzērve kliedza
Dziļezara maliņā.
Gulbīts pūta dziļezara,
Dzērve siltu vasariņu.
326 [Taurkalnē (Taurkalnes pag. B)], 327 [Taurkalnē un Jaunjelgavas apkārtnē (Taurkalnes pag. B un Jaunjelgavas Jk apkārtnē)].

2659.

Ik vakaru, ik vakaru
Savu kuŗš žūžināja:
Irbe savu irbēniņu,
Sloka savu slocēniņu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ikkuŗš savu, ikkuŗš savu
Ik vakara žūžināja:
Irbe savu, sloka savu,
Bāliņš savu līgaviņ'.
388 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2660.

Irbe, sloka, rauduvīte
Nosaplūca matiņiem:
Viena grib klajumiņa,
Otra dziļa ezeriņa.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

2661.

Kas kait man nedzīvot
Diža meža maliņā:
Pieci brieži man aŗami,
Sešas stirnas ecējamas.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

2662.

Kas kait manim nedzīvot
Diža meža maliņā;
Pieci brieži man arāji,
Sešas stirnas ecētājas;
Par nedēļu sieka vietu
Purināt purināju.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

2663.

Kas kait manim nedzīvot
Diža meža maliņā;
Pieci brieži man aŗami,
Sešas lapsas ecējamas;
Lai stāv tēva kumeliņš
Sēklu vest tīrumā.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

2664.

Kas kait man nedzīvot
Liela meža maliņā:
Pieci brieži man aŗot,
Sešas stirnas ecējot;
Lieli pulki sīku putnu,
Tie plosīja velēniņas.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

1. Brieži, lāči man aŗami,
Stirnas buki ecējami;
Pieci simti sīku putnu
Kankālīšu kūlējiņi.
206 [Kuldīgas apriņķī].

2665.

Kas kait manim nedzīvot
Liela meža maliņā:
Pieci brieži man aŗami,
Sešas stirnas ecējamas;
Vilciņš vagu vagotājs,
Lapsa vagu metējiņa,
Zaķis kūla kankālīšus,
Asariņas slaucīdams.
71 [Drustos (Drustu pag. C)], 149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)], 181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Pieci brieži man aŗami,
Sešas stirnas ecējamas.
Ar stirnām noecēju,
Ar lācīti izvagāju.
Ai lapsīte, gaŗastīte,
Tā kankāļu kūlējiņa.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

- 341 -

2666.

Kas kaitēja man dzīvot
Diža meža maliņāi:
Pieci brieži man aŗami,
Sešas stirnas ecējamas.
Ar vilciņu vagu dzinu,
Lapsa vagu metējiņa;
Zaķis kūla kankālīšus
Ar pakaļas kājiņām;
Vārna tāda puspelēka,
Tā bij mana moderīte;
Cielaviņa baltu kaklu,
Tā galdiņa klājējiņa;
Cīrulītis ziergu puisis
Ar pelēku paltraciņu;
žagatiņa gaŗu asti,
Tā bij ziņas devējiņa.
142 [Aizterē (Aizteres pag. Lp)].

2667.

Kas kait man nedzīvot
Diž' mež' maliņēi:
Zaķīts man skrīverīts,
Laps grāmat' nesejiņ'.
221 [Engurē (Engures pag. Tk)].

1. Es maziņis muižnieciņš,
Man deviņi darbnieciņi:
Trīs cūciņas arājiņas,
Sešas vistas ecētājas.
54 [Limbažos (Limbažu pag. Vlm)].

2668.

Kas kait man nedzīvot
Diža meža maliņā:
Pieci brieži man aŗami,
četras stirnas ecējamas,
Sesku raidu celiņā,
Vāverīti sudmalās.
206 [Kuldīgas apriņķī].

2668¹.

Kas man bādys nadzeivuot
Lyla syla maleņā:
Zaķeits maņ cylys ora,
Rubisņeica nūecēja.
423 [Daugavpils apr.].

2669.

Klusiņām klausījos,
Ko solīja meža māte:
Priedei sagšu, eglei sagšu,
Paeglei villainīti.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

2670.

Klusi, klusi meži šņāca,
Nedzird putnu čirkstinām;
Vai tik maz dziedātāju?
Vai dieniņu nesaprot?
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

2671.

Kur braucat, sīki putni,
Vāģīšos sasēduši?
Mēs brauksim tai zemē,
Kur būs silta vasariņa.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

2672.

Kuŗš putniņš agri ceļas,
Agri slauka deguntiņu;
Kuŗš putniņš sebu ceļas,
Tas astīti rubināja.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

2673.

Labrīt, labrīt, meža māte,
Ko tie tavi putni dara?
- Zaķis līda līdumiņu,
Lapsa pirti kurenāja,
Dzenis kala tipu tapu,
Raibi svārki mugurā.
71 [Drustos (Drustu pag. C)].

1. Zaķīts līda līdumiņu,
Irbe lasa žagariņus,
Māk ezītis pukšināt,
Arkla raugas saistīdams.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

2673¹.

Luocs aizguoja bišu kuoptu,
Lopsa zūsu pagaņeitu.
Lopsai zūsis izgaisušys,
Luoci bites sakūdušys.
435 [Latgalē].

2674.

Lieli putni, mazi putni,
Visi brauca žagaros;
Mazajam putniņam
Apsagāza vezumiņš.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

- 342 -

1. Lielie puiši, mazie puiši
Mežā brauca žagaros.
Mazajam puisīšam
Apsagāzās vezumiņš,
Lielie puiši, pieceliet
Mazajam vezumiņu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

2674¹.

Muni poši sātys lūpi,
Tī man labi padzīduo:
Vērseits bū-ū, kačeits ņaū-ū,
Gaiļeits kikirikū-ū,
Zirdzeņš zvīdze, suņeits rēje,
Vuciņeņš miē-ē-ē.
435 [Latgalē].

2675.

Meža māte putnus sauca,
Kalniņā stāvēdama:
Irbe Grieta, sloka Maija,
Teterīga Madaliņa.
Meža tēvs savus sauca,
Lielu tauri taurēdams:
Sīlis Pieča, dzenis Jurka,
Sikspārnītis Bērtulīts.

1. Meža māte putnus skaita,
Zem eglītes sēdēdama:
Irbe Grieta, mednis Toms,
Rubenītis Bērtulīts.
871 [Liepkalnes apk. (Liepkalnes pag. Md)].

2676.

Nāciet, visi sīki putni,
Kad es ņemšu līgaviņu;
Strazda vien nelaidiet,
Tas dauzīja biķerītes.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

1. Sīki putni kāzas dzēra
Sīkā kārkļu krūmiņā;
Strazda vien nepieņēma,
Tas dauzīja biķerīšus.
1571 [Virgā (Virgas pag. Lp)].

2677.

Padziedi, putniņ, pavīteŗo;
Ielec krūmā, tā tava muiža.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. čim, čim, putniņ, čim, putna
Bērniņš!
Ielēca krūmā, tā viņa muiža;
Nobira lapiņa, tā viņa sagša.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

2678.

Padziedi, putnīni, pavīteŗo,
Viss tav lolojums manāji rokā.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

2679.

Puteniņš piena prasa,
Pa laipiņu tecēdams.
Ko darīji, puteniņ,
Savu govju neganījs?
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

2680.

Putniņš raudāja, galviņa sāpēja.
Kam gāji, putniņ, apiņu dārzā
Apiņu ziediņus nolasīt?
Vāvere raudāja, vēders sāpēja.
Kam ēdi, vāverīt, čiekuru daudz?
113 [Alūksnē].

1. Kas nu dziedās apiņu dārzā?
Apiņu putniņam galviņa sāp.
- Pateikšu tēvam, pateikšu mātei,
Ko dara bērniņi apiņu dārzā;
Uguni kūra apiņu dārzā,
Apiņu maikstītes nodedzināja.
274 [Zaļā muižā (Zaļenieku pag. Jg)].

2681.

Putniņš sēdi zariņā,
Zara kanna rociņā:
šogad laba vasariņa
Aiz visām vasarām.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

2682.

Sanāciet, lauku putni,
Meža putnu viesībās:
Dzeņam alus, dzilnai medus,
Strazdam sūrs brandaviņš.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

2683.

žagatiņa gaŗastīte,
Tā celiņa slaucītāja;
Cielaviņa, mātes meita,
Tā tiltiņa taisītāja.
65 [Valtenbergā (Mazsalacas pag. Vlm)].

2684.

šo rītiņu miglu rīts,
Meža putni kāzas dzēra:
Cielaviņas meitu vedu
žagatiņas dēliņam.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

- 343 -

2685.

šodien sniga balts sniedziņš,
šodien putni kāzas dzēra:
šodien veda lūses meitu
Cauņu kunga dēliņam.
Tur bij lūgti brieži, lāči
Lūses meitas panakstos.
Ko jūs labu dabūjāt
Lūses meitas panakstos.
Dabūjām skārda dvieļus,
Svina lietas pirkstānītes.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

1. Sniedziņš sniga, putināja,
Meža putni kāzas dzēra.
Tur sajāja brieži, lāči
Lūsas meitas panākstos.
Ko dabūja brieži, lāči
Lūsas meitas panākstos?
Tur dabūja krusta dvieli,
Alvas lietas pirkstainītes.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)], 206 [Kuldīgas apriņķī].

2686.

Sīki putni kāzas dzēra,
Strazdiņš tek raudādams,
Strazdiņš tek raudādams,
Ko būs ņemt vedējos.
Zaķītim līkas kājas,
Tas celiņa taisītājs;
Lūsītim asi nagi,
Tas kamanu turētājs;
Cielaviņa žigla sieva,
Tā viesīšu saņēmēja;
žagatiņa gaŗastīte,
Tā istabas slaucītāja;
Vārnas bērni puspelēči,
Tie būs gaļas kapātāji.
3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Sniedze dara saldu alu, -
Kādu viesi viņa gaida?
Gaida vēja vanaģeli,
Savas meitas brūtgāniņu.
Pati sniedze bēdājās,
Kas būs viesu saņēmēja?
Lapsiņai mīksta mēle,
Tā būs viesu saņēmēja.
Pati sniedze beqdājās,
Kas būs dūdu pūtējiņš?
Vilciņam laba temme,
Tas būs dūdu pūtējiņš.
Pati sniedze bēdājās,
Kas būs galvas glaudītājs?
Lācīšam laba ķetna,
Tas būs galvas glaudītājs.
Pati sniedze bēdājās,
Kas būs brūtes vedājiņš?
Strazdiņam īsi svārki,
Tas būs brūtes vedājiņš.
Pati sniedze bēdājās,
Kas būs brūtes izcēlājs?
Zaķīšam vieglas kājas,
Tas būs brūtes izcēlājs.
Pati sniedze bēdājās,
Kas būs brūtes mičotāja?
Cielaviņa daiļa sieva,
Tā būs brūtes mičotāja.
Pati sniedze bēdājās,
Kas būs brūtes mielotāja?
Lakstīgala trejvalode,
Tā būs brūtes mielotāja.
Pati sniedze bēdājās,
Kas būs galda slaucītāja?
žagatiņa gaŗastīte,
Tā būs galda slaucītāja.
Pati sniedze bēdājās
Kur ņemsim rīka sievu?
Vārna tāda puspelēka,
Tā būs laba rīka sieva.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

2. Strazdam sieva saderēta
Biezajā eglainē.
Domājam, gādājam,
Ko sūtām vešanās.
Lakstīgala, lielvalode,
To sūtām vešanās.
Dzenīšam raibi svārki,
Tas par brūtes vedējiņu.
Ķikutam gaŗas kājas,
Tas kamanu turētājs.
Irbe laba svelpējiņa,
Tā kumeļa dzinējiņa.
Zvirbulītis, zirgu puisis,
Tam skotele pakaklē.
Lācīšam plata ķelva (ķepa),
Tas plāceņu plājējiņš.
Cīrulītis, cekulītis,
Tas aliņa brūvētājs.
Krauklīšam gaŗa knāba,
Tas pie gaļas kapāšanas.
Bezdelīga, čurkstētāja,
Tā gaļiņas cepējiņa.
Vārniņai melni brunči,
Tā pie trauku mazgāšanas.
žagatiņa, gaŗastīte,
Tā istabas slaucītāja.
Vāverei kupla aste,
Tā zābaku pucētāja.
Vālodzīte viegla sieva,
Tā būs viesu saņēmēja,
Cielaviņa, gludgalvīte,
Tā viesiņu mielotāja.
Vilciņam liela taure,
Tas stabuļu pūtējiņš.
Lapsiņai vieglas kājas,
Tā dancīšu vedējiņa.
Zaķīšam bailīgs prāts,
Tas pie vārtu stāvētājs.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)], 295 [Grienvaldē (Zālītes pag. B)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

- 344 -

2687.

Sīli, sīli, būs tev tiesa,
Kam siliņu dedzināji:
Rubenīša gaspažai
Vaska kurpes sadegušas.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 380 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Sīli, sīli, nebūs labi,
Kam siliņu dedzināji:
Tur sadega zelta kurpes
Rubenīšu māmiņai.
112 [Cirstos (Cirstu pag. C)].

2688.

Pēterīti, bāleliņi,
Kam siliņu dedzināji?
Kur odziņas lasīsim,
Kur telītes ganīsim?
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)], 98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)], 104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

2689.

Simt mazi putniņi jūrmalē.
Ko tie tur dara jūrmalē?
Citi grazni dziedāja, citi gavilēja,
Citi gauži raudāja kalniņa malā.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

2690.

Sloka dzina paipaliņu
Gaŗām visu pura malu.
Ak tu traka gaŗdegune,
Sējas putnu dzenādama!
3251 [Sunākstē, Neretā un Ērberķē (Sunākstes, Neretas un Mazzalves pag. Jk)].

2690¹.

Vaicuoja rube uz ērbeiti,
Voi lab' dzeivuot pūreņa molā?
- Nacīš lab' pūreņūs dzeivuot:
Atguoja soltums, apsola zīdi,
Atskrēja putni, apēde ūgys.
427 [Varakļānu pag. Rz].

2691.

Vakar bija balta diena,
šodien putni kāzojās:
Teters ņēma irbes meitu,
Zaķīts lēca panāksnos.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

1. Vakar sniga balti sniegi,
šodien putni kāzas dzeŗ:
Teters ņēma irbes meitu,
Es aizjāju panākstos.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2692.

Viens gans nomira, citi gani raudāja.
Cūka raka dobīti augstā kalnā;
Dzeguze zvanīja līkā bērzā;
Dzenis kala krustu sausā eglē;
Sīki, mazi putniņi pātarus skaitīja;
Lielais dunduris sprediķi sacīja.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē]
Zīle nesa vēsti tēvam, mātei;
Kaza kāpa debesīs Dievam sūdzēt.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Viens gans nomira silāres malā,
Citi gani raudāja silāres malā.
Zīle nesa vēsti tēvam, mātei;
Kaza kāpa debesīs Dievam sūdzēt;
Cuka raka kapu augstā kalnā;
Dzens kala krustu sausā priedē;
žagata zvanīja līkā bērzā;
Visi mazi putniņi pātarus skaitīja.
Vārdiņi ņudzēja smalkajos zariņos.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

- 345 -

2693.

Visas manas goda drēbes
Meža putnu mugurā:
Sīlim sagša, dzenim raibe,
žagatai mēlenīte.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

1. Visa mana daiļa rota
Meža putnu rociņā:
Dzenīšam raibi svārki,
Dzilnai zaļa villainīte.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

2694.

Visi putni kāzas dzēra
Pavasara laicīnāi;
Pavasari sulas tek,
Nevajaga alutīna.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

2695.

Cielaviņa kāzas dzēra
Daugaviņas maliņā;
Citi putni saskrējuši,
Biķerīti apgāzuši.
71 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

2696.

Cīrulīši meitu veda
Lakstīgalas dēliņam.
žagatiņa gauži raud
Ka neņēma vedējos.
Vai tā kāda vedējiņa
Mazajiem putniņiem!
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

5. Par putnu dziesmām un valodu.

2697.

Tīšām gāju mežmalā
Putnu dziesmas klausīties:
Zīle dzied, žube vilka,
Lakstīgala vizināja.
283 [Kroņa Vircavā (Vircavas pag. Jg)].

1. Trīs putniņi skaisti dzied
Vienā lazdu krūmiņā:
Zīle dzied, žube velk,
Lakstīgala darināja.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

2. Mežmalā vien staigāju,
Skaistu dziesmu klausītos:
Oši dzied, kļava velk,
Ozoliņš darināja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

3. Klausāties, ceļa vīri,
Kā dzied ērgļu krodzinieki:
Vimba dzied, liburs velk,
Kaķarags darināja.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

2698.

Trīs putniņi koši dzied
Zaļā meža galiņāi:
Raibais dzenis, balodītis,
Mana sirds kā magonīte.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

2699.

Trīs putniņi skaisti dzied
Ķeizar' dārza maliņā:
Viena zīle, otra žube,
Trešā pati ķeizariene (lakstīgala).
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)].

2700.

Trīs putniņi sīki čirkst
Smalkā lagzdu krūmiņā;
Trīs meitiņas sīki dzied
Skaistā bērzu birztiņā.
282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)].

2701.

Trīs putniņi grazni dzied
Viņā lauku maliņē;
Tie dui gāja pannu, pannu,
Tas trešais rebu, rebu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

2702.

Trīs putniņi skaisti dzied
Smalkā lazdu krūmiņā;
Divi saka: ņemsim sievas!
Trešais saka: lai paliek!
Trešais saka: lai paliek
Līdz citam rudeņam.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)], 403 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

★

37264.

čī, čī, putniņ,
Pa laipiņu staiguodams,
Nu tu pīna nadabuosi,
Kam gūteņu naganēji.
89 [Dricēnu Rz].

37265.

Dzīdi, dzīdi tu, putniņi,
Velci gaŗu vasariņ':
Rudzīšim, mīzīšim,
Mozajim bērniņim.
389 [Silajāņu Rz].

- 346 -

37266.

Dzīdi skaiški, putineņi,
Zaļajā mežiņā!
Jo tu skaiški nadzīduosi,
Nusaus muni buoleliņi.
358 [Rugāju Abr].

37267.

Kaidi putņi jyuriņā,
Taidi jyuru saleņā:
Dzaltoņimi daguņim,
Palākimi spuorneņim.
247 [Makašānu Rz].

37268.

Kuodēļ maņ nadzeivuot
Zaļa meža maleņā?
Sauļa lāc, putni dzīd,
Kyukoj vuoru zagūzeitja;
Vējeņš bārzus kustynoj,
Maņ galveņi gludynoj.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

37269.

Lab', lab', kā Dievs dar',
Silt', jauk' vasariņ':
Dzied putniņ', dzied ganiņ',
Piegaļnīk' gavile.
445 [Ugāles Vp].

37270.

Lai ir jauki, kur ir jauki,
Mežā jauki vasarā:
Žube velk, dūja dūc,
Sēri zvana dzegūzīte.
605 [Skolas].

37271.

Muns mīlais, muns jaukais,
Naguļ ceļa maleņā:
Reit brauks leli kungi,
Sameis tevi kumeleņi.
365 [Sakstagalas Rz].

37272.

Putņeņ, putņeņ, kur tu skrīsi
Ar tū kaula daguneņu?
Īšu, skrīšu aiz upītes
Olūteņa yudens dzartu.
Izdzer vīnu, izdzer ūtru,
Ka gaļveņa nanūreibtu.
605 [Skolas].

37273.

Putniņ, tauriņ,
Mācies peldēt;
Tavs tēvs namu dara
Ūdeņa vidū.
186 [Ķeipenes Rg], 21 [Apriķu Azp].

37274.

Tīšām gāju mežmalāji
Putnu dziesmas klausīties;
Tur redzēju tēva dēlu
Vagas galā aizmigušu.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

37275.

Teišom guoju syla molā
Putnu dzīsmu klausētīs:
Pylni muni zuobaciņi
Syla zīdu pībyruši.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

37276.

Treis dīniņas leits leja,
Meža putni tīsuojās;
Ūdam kuojas nūdagušas
Pārnejā gunkurī.
605 [Skolas].

37277.

Apgāžāsi baložami
Dūkstī kviešu vezumiņš:
Simtu pūru trīsdesmiti,
Tāds baloža vezumiņš.
241 [Lubānas Md].

37277¹.

Divi zili bolūdeiši
Dzēre soltu yudesniņu;
Padzāruši, padzāruši,
Syt kuojeņas pi zemeites.
18 [Andrupenes Rz].

37278.

Aiz kalniņa lejiņāji
Ciema meitas velējās;
Cīrulītis, mazs putniņš,
Augstu skrēja dziedādams.
195 [Kraukļu Md].

37279.

Aiz upītes piedzēries
Cīrulītis alutiņa;
Augsti skrēja dziedādams
Par arāja tīrumiņu.
99 [Dzelzavas Md].

- 347 -

37280.

Ak tu, ciema cīrulīti,
Tavu skaistu dziedāšanu!
Cīrulītis atnesīs
Pār Daugavu vasariņ'.
99 [Dzelzavas Md].

37281.

Cīrulītis alu dara
Kumeliņa pēdiņā.
Kur, cīruli, alu ņēmi,
Ne manā līdumā?
17 [Ances Vp].

37282.

Ceiruļs olu padarēja
Kumeliņa pēdiņā;
Vysus gostus saprasēja,
Stroda, šeļmas, naprasēj'.
Stroda šeļma otguojis,
Vysus gostus izvojuoja.
605 [Skolas].

37283.

Ceiruls olu padarēja,
Vysu putnu saprasēja,
Strodiņa vīn naprasēja,
Kam bikereiti sadauzēja.
143 [Jāsmuižas D].

37283¹.

Ceiruleits i olu dora,
Vysu gostu saprasjā;
Vīna stroda vīn nabeja,
Poša leluo dzīduotuoja.
314 [Pildas Ldz].

37284.

Ceiruleits olu dora
Olūteņa maleņā;
Solts kai lads, gords kai mads,
Navarēju atsadzert.
326 [Preiļu D].

37285.

Cīrulītis alu dara
Kumeliņa pēdiņā,
Salts kā leds, salds kā meds,
Nevar vaira nodzerties.
143 [Jāsmuižas D].

37286.

Aiz kalniņa dyumi kyup,
Kas tūs dyumus kyupynuoja?
Ceirulīts olu dora
Kumeliņa pēdiņā;
Solts kai lads, gords kai mads,
Navarēja atsadzert.
389 [Silajāņu Rz].

37287.

Snīdze olu padarēja
Ceirulīša kuoziņom;
Solts kai lads, gords kai mads,
Navar veikt atsadzert.
466 [Vārkavas D].

37288.

Kūrmuleits olu dora
Apakš zemis kambarī;
Solts kai lads, gords kai mads,
Navarēju atsadzert.
365 [Sakstagalas Rz].

37289.

Aiz kalneņa dyumi kyup,
Sormuleits olu dora;
Solts kai lads, gords kai mads,
Navarēju atsadzert.
174 [Kārsavas Ldz].

37290.

Dyumi kyup, dyumi kyup,
Kas tūs dyumus kyupinoj?
Sormuleņš, bruoleleņš,
Olu dora lejiņā.
414 [Stirnienes Rz].

37291.

Cīrulis dzied,
Vasara nāca;
Nu būs mūsu meitiņām
Dubultdancis vasarā.
605 [Skolas].

37292.

Cīrulītis iekaŗoja(?)
Divas kniepu adatīnas;
Es tecēju lūkoties,
Viņš paslēpa celmīnā.
384 [Sēemūkšu C].

37293.

Ceirulīts, mozs putniņš,
Lelu leiču pļuovējiņš;
Atsagula dīnasvydā
Tamā lelā leicītī.
466 [Vārkavas D].

37294.

Ceirulīts, mozs putniņš,
Nadzīd' ceļa maliņā;
Reit atbrauks sveši kungi,
Nūvess tevi svešu molu
Molkai cierst, ūglem dzēst.
168 [Kalupes D].

- 348 -

37295.

Ceiruleiti, mozputneņu,
Naguļ ceļa maliņā;
Tev kuojiņas pīkusušas,
Tev spuorneņi nūmierkuši.
Skrīņ leidz munai līgaviņai,
Tī guļ muns gredzentiņš.
170 [Kapiņu D].

37296.

Cīrulītis alu dara
Kumelīna pēdīnā;
Cik pacēla deguntīnu,
Tik mutīti slapināj'.
192 [Kosas C].

37297.

Ceiruleit, mozputneņ,
Puorņas mani par jyurom!
Pīkuss tovi spuornu goly,
Metīs jyuru saleņī.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

37298.

Ceiruleit, ceiruleit,
Brauksim obi kuozeņuos;
Es sēdeišu aiz galdeņa,
Tu galdeņi trycynuosi.
551 [Ludza Ldz apr.].

37299.

Ceirulīts, mozs putniņš,
Sēd eglītes viersyunē;
Sasatryuka siermi zyrgi,
Saraustīja zalta grūžus.
326 [Preiļu D].

37300.

Ceiruleits, mozs putneņš,
Tu zynuoji daudz vīteņu;
Tu zynuoji tū vīteņu,
Kur aug muna ļaudaveņa.
143 [Jāsmuižas D].

37301.

Ceiruleits, mozputneņš,
Uz kolņom (kuojom?) nanūstuov.
Ceiruleiša gudra muote,
Svīstu neja veitūlā.
326 [Preiļu D].

37302.

Ceirulītis reitā ogri
Ar sīviņu druviņā;
Lēlulītis ar sīviņu
Pa kūkikmi trakškinoj.
551 [Ludza Ldz apr.].

37303.

Ciriļū, viriļū,
Asti grīžu gradzynā;
Tī pamešu pupas, zierņš,
Te apēdja plykvēderi.
168 [Kalupes D].

37304.

Ceiruļ, veiruļ,
Kreit uz zemes;
Lopsiņa tovus bērniņus
Roznosuoja.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

37305.

Cīrulīti, zilgalvīti,
Kas auklēja tev bērniņu?
Vēja māte man auklēja
Kupla koka galiņā.
184 [Ķēču Rg].

37306.

čī, čī, cīrulīt,
Tava sieva mamzelīte:
Divi simti lādītē,
Rozā kleita mugurā.
48 [Bērzaunes Md].

37307.

čuč gāliņu, cīrulīti,
Papardītes krūmiņā,
Lai ganiņi neredzēj(a)
Tavu greznu cekuliņ'.
200 [Kuldīgas Kld].

37308.

Lai tur būtu kā būdams,
Cīrulīša kāziņās:
Stārste, mauka, sadauzī'se
Sudrabiņa biķerīt'.
148 [Jaunpiebalgas C].

37309.

Cielaviņa dīķēi brida
Zeltītāme kurpītēm.
Es atradu ganīdama
Cīrulīša vainadziņu;
Nedrīkstēju galvāi likte,
Sauca mani cīrulīti.
15 [Alūksnes Vlk].

- 349 -

37310.

Cīlaviņa, gludgalviņa,
Gludu galviņu nosuoja;
Gon es sovu gludynuoju,
Muna gluda nastuovēja.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

37311.

Cīloveņa, gludgalveņa,
Gludu galveņi nasuoja;
Gon as glaužu, gon sukuoju,
Muna gluda nastuovēja.
Sveši ļauds ai volūdys
Munus motus bužinuoja.
314 [Pildas Ldz].

37312.

Cielaviņa, gludgalvīte,
Tiltiem baļķus skaitīdama,
Skaitīdama, lēkādama,
Ielec pati jūriņā.
42 [Bauskas B].

37313.

Cīlaveņ, gludgalveņ,
Kur pakārt vaiņuceņu?
Augstajā kaļneņā,
Smolkā lozdu kryumeņā.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

37314.

Cīloviņa, gludgalviņa,
Tyltā kuoju nūlauzuse.
Kuo tecēji tylta vydā,
Kuo pa laipu nalaipuoji?
389 [Silajāņu Rz].

37315.

Cīlaveņa, gludgaļveitja,
Tyltā kuoji nūlauzusja.
Voi tu, okla, naredzēji,
Ka apleik naapskrēji?
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

37316.

Cielaviņa tiltu taisa
Manā govju laidarā.
Dari, dari, cielaviņ,
Būs man koša staigāšana.
572 [Tukums Tk apr.].

37317.

Cielaviņa, kuplastīte,
Gudri bērnus audzināja:
Zem priedītes, zem eglītes,
Lai caunīte neredzētu.
147 [Jaunlaicenes Vlk].

37318.

Cīlaviņai skaisti bārni
Sasukuotom galviņom;
Sasukuotom galviņom,
Osojom i gņāzītem.
389 [Silajāņu Rz].

37319.

Cielaviņa velējās
Ezeriņa maliņā:
Zīda kreklis, zelta vāle,
Sidrabiņa velētava.
127 [Grostonas Md].

37320.

Div' dzaltonas cīloveņas
Zam tilteņi mozguojās;
Div' palāki vanadzeņi
Ap juom tai i lidinej.
Tai lidinej jauni puiši
Ap jaunuomi maitiņom.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

37321.

Kas nūtyka, kas nūtyka
Cīloveņas gūdeņā?
Stārsta konu sadauzēja,
Div' sudobra bikereišus.
18 [Andrupenes Rz].

37322.

Zagyuzīte, raibkuojiņa,
Dziļus mežus skandynuoja;
Dziļus mežus skandynuoja,
Mun' muosiņi ryudynova.
35 [Baltinavas Abr].

37323.

Dzeguzīte kūkodama
Prasa ganam kukulīti.
Vai tu traka, dzeguzīte,
Druskas vien kulītē.
377 [Sāvienas Md].

37323¹.

Dzaguzeiti, dzaguzeiti,
Kū tu dzīdi īveņā?
Tovi bārni tevi gaida,
Kad tu jūs apraudzeisi?
466 [Vārkavas D].

37324.

Ko kūkoji, dzeguzīte,
Tumšajā eglainē?
Vai gribēji aizkūkot
Mūs' māsiņu pazemē.
184 [Ķēču Rg].

- 350 -

37325.

Kyukoj, uoru dzagyuzeite,
Munā rūžu duorzeņā!
Kad nabeja cyta kūka,
Kyukoj nīdras galeņā.
174 [Kārsavas Ldz].

1. Aizkyukoj, zagyuzīte,
Muna tāva leidumā!
Ka nabeja cyta kūka,
Kod nīdrītes viersyunē.
35 [Baltinavas Abr].

37326.

Domājam, gādājam,
Ko sūtām vedējos,
Dzenīšam raibi svārki,
To sūtām vedējos.
241 [Lubānas Md].

37326¹.

Dzenīšam ir raibi svuorki,
Tam skrodeŗa navajag,
Dzērvītei gaŗas kuojas,
Tai tiltiņa navajag.
358 [Rugāju Abr].

37327.

Kas tik grazni gavilēja
Viņā kalna galiņā?
Dzenīts kaula ragu dara,
Igauniski dziedādams.
605 [Skolas].

37328.

Dzylnu radzu dzylnājūt,
I dzenīti dzenējūt;
I naradzu buoleliņu
Ni arūt, ecējūt.
18 [Andrupenes Rz].

37329.

Es nocirtu melnai dzilni
Līdz acīm deguntīnu;
Kam tā manu ozolīnu
Ik vakaru trīcināja.
94 [Dunikas Lp].

37330.

Agri mani gaiļi dzied,
Bet es agri necēlos;
Es ceļos saulītē,
Gaigalām salujot.
281 [Neretas Jk].

37331.

Dūmi kūp ezerā,
Kas tos dūmus kūpināja?
Raudavīte pirti kūra
Baltajām gaigalām.
146 [Jaungulbenes Md].

37332.

Gaigols klīdzja, gaigols saucja,
Tymā pusē Daugavas.
Gaigolam kuojas daga
Pīguļnīku gunkurī.
170 [Kapiņu D].

37333.

Laba dzīve, laba dzīve,
Ezeriņa maliņā:
Ik rītiņu gaiļi dzied,
Ik vakarus gaigaliņi.
605 [Skolas].

37334.

Ar gailīti Rīgā braucu,
Trīs zirnīši vezumā;
Rīgas kungus izbaroju,
Pie pilsvārtiem stāvēdams.
306 [Patkules Md].

37335.

čiku, čiku, putineņi,
Gaileits sēd lakteņā,
ša, gaileiti, kvīšu maize,
Lēc nu loktas zemeitē.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

37336.

Dzīdi, dzīdi tu, gailīti,
Ar tū kaula daguniņi,
Ar tū tauku vēderiņu.
Es pacēļu cīma meitas
Bosojomi kuojiņom.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

37337.

Ik rītiņus gaisma ausa
Aiz upītes kalniņā;
Ik rītiņus gailīts dzieda
Mana tēva sētiņā.
92 [Dunalkas Azp].

37338.

Gailīts vistiņu pasaucja:
Īsim obi kaņepēs;
Mani buoŗa sveša muote,
Tevi stota nūsēdēt.
326 [Preiļu D].

37339.

Ķiķirigi, tu gaileit,
Ar tū kaula daguneņu;
Šūdiņ dzīdi lakteņā,
Reitu virsi pūdeņā.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

- 351 -

37340.

Kikirigu, tu gaileit,
Madajomi kuojeņom;
šūdiņ munā lakteņā,
Reitu munā katleņā.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

37341.

Nivīnam tai naskan,
Kai skan gaiļam doncuojūt:
Zalta pīši, kaula nogi,
Pazeltēti spolvu goli.
358 [Rugāju Abr].

37342.

Tiš tiš, tiš tiš,
Ciemīnu gaiļi,
Ciemīni birzē
Pumpuru lasīt!
39 [Bārtas Lp].

37343.

Vistas saka uz gailīti:
Mums visām kailas kājas.
Gailīts saka: kur es ņemšu
Jums visāme pastalīn's?
575 [Valmiera Vlm apr.].

37344.

Grieza grieza rudzīšos,
Paipaliņa kārkliņos;
Grieza grieza tīrus rudzus,
Paipaliņa sīkus kārklus;
Grieza grieza maizes klaipu,
Paipaliņa siena vālu.
241 [Lubānas Md].

37345.

Grieze grieza rudzīšos,
Paipaliņa kārkliņos;
Grieze grieza maizītē,
Paipaliņa akmenē.
193 [Krapas Rg].

37346.

Grīze grīzja teiru maizi,
Putpalāda baroluotu;
Grīze soka: teira maize,
Putpalāda: baroluota.
170 [Kapiņu D].

37347.

Grieznis grieza rudzus, miežus,
Skujas vien vēderā;
Cīrulītis, staļļa puisis,
Tam pelēki paltraciņi.
84 [Dikļu Vlm].

37348.

Griezīt' grieza visu nakti,
Gaida vāles griezējiņu.
476 [Vecpiebalgas C].

37349.

Bij man irbe audzējama
Sīkajos krūmiņos;
Kur iedams, tur pamešu
Dzeltēno linsēkliņu.
48 [Bērzaunes Md].

37350.

Divi pulki irbju skrēja,
Div' pelēki vanadziņi;
Teters ņēma irbes meitu,
Zaķīts gājapanāksnos.
439 [Trikātas Vlk].

37351.

Gon maņ, gon maņ,
Vēl man goņ i nabeja,
Ir ierbīte pyuriņā,
Vēl i ūtras vajadzēja.
357 [Rudzētu D].

37352.

Nosakliedza klujāniņš
Skaidra kalna galiņā;
Izatrūka tā irbīte,
Aiz kalniņa gulējusi.
7 [Aizkraukles Rg].

37353.

Sudrabota irbe skrēja
Pār kundziņa tīrumiņu;
Pate irbe sudrabota,
Spārnu gali apzeltīti.
46 [Beļavas Md].

37354.

Bāda, bāda lakstīgolai-
Nava syltas vasariņas;
Ni zam jumta jai dzīduot,
Ni uz akmiņa teirumā.
326 [Preiļu D].

37355.

Jūs, māsiņas, nezināti, nezināti,
Kādi koki aiz upītes, aiz upītes.
Sīki bērzi, melni alkšņi, melni alkšņi,
Lakstīgala trīcināj', trīcināj'.
255 [Mārupes (Bieriņu) Rg].

- 352 -

37356.

Kas tū devja lēļa bārnam
Lakstīgolu īraudzēt:
Lēlīts dzīd pūreņā,
Laksteigola uoreņos.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

37357.

Klausījos, klausījos,
Kur pogāja lakstīgala;
Mazajā bērzīnā,
Zemajā zarīnā.
192 [Kosas C].

37358.

Kur dzīduoji, laksteigola,
Ka es tevis naredzēju?
Kuplajā bērziņā,
Zamajā zariņā.
170 [Kapiņu D].

37359.

Lagzdiņš zied paēnā
Dzelteniem ziediņiem;
Lakstīgala pazarē
Skaistu dziesmu skandināj'.
353 [Rubas (Reņģu) Jg].

37360.

Lakstīgola gudra buoba,
Kuorklūs kuoŗa šyupulīti.
174 [Kārsavas Ldz].

37361.

Lakstīgala, lakstīgala,
Kam tu dziedi alksnājā?
Vai tev dziesmas neskanēja
Ievu ziedu lejiņā?
223 [Lielstraupes C].

37362.

Lakstīgala, vālodzīte,
šuj man skuju paladziņu;
Vakar mani saderēja
Ar bargajo tēva dēlu.
338 [Rankas C].

37363.

Lakstīgal', valodzīt',
Auž man skuj' paladziņ'!
Tev būs lab' ziem's guļ',
Man vasar' piegļē.
445 [Ugāles Vp].

37364.

Ni kur taidu kūku nav,
Kaidu kūku barīšūs:
Pa zorim dzeņi kaļ,
Pa viersyunam lakstīgolas.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

37365.

Vysi putniņi dzīduoja,
Lakstīgola nadzīduoja;
Lakstīgola tod dzīduosi,
Ka byus sylta vasariņa.
389 [Silajāņu Rz].

37366.

Vysi kūceņi lopuoja,
Ūsīts viņ i nalopuoja;
Ūsīts tikai tad lopuoja,
Kad dzīduoja lakstīgola.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

37367.

Pyuceitja breinuojās:
Kuo tī taidi skaisti bārni?
Vai, pyuceitja, tova daļa,
Kaida muotja, taidi bārni!
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

37368.

Tu, pūcīte, platactiņa,
Neapsmej ļaužu bērnus:
Tev pašai bērni auga
Platajāmi actiņāmi.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

37369.

Div' putniņi skaņi dzied
Vienā meža maliņā;
Viens tā saka: puru, puru,
Otrs saka: rubu, rubu.
Kas tā teica: puru, puru,
Tas tas lielais rubītājs.
433 [Tērvetes (Kalnamuižas) Jg].

37370.

Kura pura tī rubiņi,
Sagrīztom astītem?
Kuras muotes tī bērniņi,
Dzaltonim matiņim?
143 [Jāsmuižas D].

37371.

Medinīks mežā guoja
Putnam vuorda nazynuoja;
Slūka, ierba dzārdamaja (ģārda, Maija?)
Paipaliņa Madaliņa.
389 [Silajāņu Rz].

- 353 -

37372.

Sloka cepa plācenīti,
Sakās iet ciemiņā.
Kas tī tā viešņa bija,
Ar tik gaŗu deguniņu.
605 [Skolas].

37373.

Apkārt liepas, ievas zied,
Kalnā māja ozoliņa;
Ik katrā zariņā
Strazdiņš dzied galiņā.
356 [Rudbāržu Azp].

37374.

Ik katrā ozolā
Strazdiņš dzied galotnē,
Ik katrā pazarē
Laktīgala triķšināja.
7 [Aizkraukles Rg].

37375.

Leitiņš lej, saule speid,
Meža putni kuozas dzer.
Vysu gostu saprasēja,
Stroda, šeļmas, naprasēja;
Stroda, šeļmas, naprasēja,
Kam syleņa dadzynuoja.
576 [Varakļāni Rz apr.].

37376.

Smolki putni kuozas dzēra
Smolkajūs kuorkliņūs;
Tī skanēja, tī zvuordzēja,
Stroda, šķilva, napījēmja,
Stroda, šķilva, napījēmja,
Kam bikeri sadauzēja.
503 [Višķu D].

37377.

Apapā, trallalā,
Strazdam daiļa līgaviņa!
Strazdiņš ņēma dzeņa meitu
Dēļ tā raiba kažociņa.
215 [Lēdmanes Rg].

37378.

Drid, drid, čap, čap,
Strazdam jauna līgaviņa.
Ne rudeni, pavasari,
Pašā zieda laiciņā.
605 [Skolas].

37379.

Pūtin pūta, dūcin dūca
Melnais strazds ar balodi;
Sapūtuši, sadūkuši
Lielu vēju, aukstu lietu.
215 [Lēdmanes Rg].

37380.

Strodam, šeļmam, strodam, blādzam,
Tam daiļuoka ļaudaviņa;
Tei muocēja maizi cept
Nu tūs bārza pumpurīšu.
174 [Kārsavas Ldz].

37381.

Strodi, rodi ūlas dēja
Smolkojūs kuorkleņūs.
Vindēļs ūlas izperēja,
Jurgelāns izbaruoja,
Pūdāns strodus izvoduoja,
Vaikulāns tūs apēdja.
170 [Kapiņu D].

37382.

Stradiņš zyrgu sadluotuojs,
Tam caunītes capurīte;
Babra dēliņš, jyurmalīts,
Tam palāks mētelīts.
605 [Skolas].

37383.

Strazdiņš mani aizdziedāja,
Biržu kalnu ecējot;
Tā, māmiņ, tava vaina,
Kam nenesi brokastiņa.
286 [Nītaures Rg].

37384.

Uz akmiņa līpa auga
Pazeltītu viersyunīti;
Pylni zori seiku putnu,
Stradiņš sēd viersyunē.
174 [Kārsavas Ldz].

37385.

Augstu, augstu lidināja
Baltu vistu vanadziņš;
Ne tas augstu lidināja,
Gan tam zemu gadījās.
235 [Litenes Md].

37386.

Ai vonogi, vanadziņi,
Kam tu augši lidinej;
Kam tu augši lidinej
Da munai muosiņai?
Radzu sovu eistu muosu
Tautiņuos aizejūt.
174 [Kārsavas Ldz].

- 354 -

37387.

Ai vonogi, vanadziņi,
Kam tu lēci par upīti;
Kam tu lēci par upīti
Da munai muosiņai?
35 [Baltinavas Abr].

37388.

Kas tev bēdas, vanadziņi,
Par maniem cālēniem?
Lai ēd mani cālēniņi
Pa manāmi kaņepēm.
166 [Kalsnavas Md].

37389.

Kur tu skrīsi, vanadzeņ,
Ar tīm voska spuorneņim?
Skrīš, skrīšu par Daugovu
Sovu bārnu apsavārtu:
Cyts sjādjāja kūzulā,
Cyts kūzula maleņā.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

37390.

Soka vuolyudzja skrīdama
Par lelū teirumu:
Pyut, vējeņ, nalauz kūka,
Man bērneņi šeupulī.
326 [Preiļu D].

37391.

Vārna kliedza, vārna brēca,
Vārnai bērni izzuduši:
Ciema puiši izņēmuši,
Izcepuši cepetie.
605 [Skolas].

37392.

Vuornys krāc, vuornys krāc,
Kas tuos vuornys rozdzonuo(j')?
Vylks tuos vuornys rozdzonuo(ja),
Vuornu bārnu maklādams.
Kab maņ vuornys rodņa byutu,
Es tū vylku dancynoitu.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

37393.

čī, čī, zīlīte, kur tavi bērniņi?
Kas tos šūpoja, kas tos auklēja?
Priežu zari, egļu zari,
Vēja māte šūpotāja.
575 [Valmiera Vlm apr.].

37394.

Dzēruse zīlīte upītes malā,
Dzēruse māsīna brālīšos.
39 [Bārtas Lp].

37395.

Kačam, runčam
Palākas bikses;
Zeiļītei, žubītei
Rakstīta snuotiņa.
389 [Silajāņu Rz].

37396.

Pazeltīte zeile dzīd
Reigas tūrņa galeņā;
Lēc zemē, pazeltītuo,
Īsim obi Vuoczemē.
605 [Skolas].

37397.

Skaiški dzīd treis putniņi
čeizar upes maliņā:
Zeile suocja, žube atjāmja,
Lakstīgola darynuoja.
494 [Viļānu Rz].

37398.

Skaisti dzīd tī putneņi
Smolkū lozdu kryumeņī:
Zeile suocja, žūbe vylka,
Kai leiguoti nūleiguoja.
174 [Kārsavas Ldz].

37399.

Sudobruota zeiļe čīcja
Reigas tūrņa galiņā.
čīc, zeilīt, (voi) načīc,
Īsim obi uorzemē.
605 [Skolas].

37400.

Zeil' ar strozdu muocījās
Sousas egles goliņā;
Zeile strozdu nūmuocēja
Nū eglītes lejiņā.
551 [Ludza Ldz apr.].

37401.

Zīle brauce par Daugavu
Rakstītām kamanām;
Zīle zirga mugurā,
Dzenis kamanu galiņā.
605 [Skolas].

37402.

Zīle cepa pīrādziņu
Ar sarkanu pakaklīti.
296 [Ozolnieku Jg].

37403.

Zeileite, žubeite, kur tovi bērneņi?
Smolku lozdu kryumeņā,
škin rīksteņus,
Daryna kūduleņus.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

- 355 -

37404.

Ai zvierbulīti, mozputniņi,
Kod jimsi sīvu?
Rudiņi, rudiņi,
Par mīžu laiku.
Dajīt mēness, paīt divi,
Zvierbuls mīžūs vīns un vīns.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

37405.

Tara, tara, kur tu brauks(i)
Ar tīm tara rateņim?
Braukšu uz Reigu sudeitūs:
Zvierbuls sīvu sasita.
357 [Rudzētu D].

37406.

Zvierbuls braucja žogorūs,
Blusa lēcja panuokšņūs.
Es byut' taidu doglu cyuku
Uz skriviņas atvadus(e).
503 [Višķu D].

37407.

Zvirbuls danco pa olnīcu,
Meklē kviešu putraimiņu.
Kur nolikti, tur dabūji,
Tev pašami gadījās.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

37408.

Zvierbuls doncova
Ūlneicas golā.
Naīšu, naīšu
Danceiša vast,
Nūmyra, nūmyra
Muna līgaveņa.
466 [Vārkavas D].

37409.

Zvierbuls kuozys sataisēja,
Vysu gostu saprasēja;
Stroda, blāzma, naprasēja,
Kam bičeri sadauzēja.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

37410.

Es vakar aizadzēru
Žagatiņas krūdziņā,
Reit es byušu apsyudzāts
Kraukļu muižas junkuram.
170 [Kapiņu D].

37411.

Ko tas krauklis krandžināj(a),
Ko žagata čerināj'?
Krauklīts manis vīratēvs,
Žagatiņa māmulīte.
546 [Kuldīga Kld apr.].

37412.

Sazakova div' kraukleiši
Ap tū maizis gabaleni:
Kai jīm beja nazakaut,
Obi art namuocēja.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

37413.

Žagatiņa putru vāra,
Pelīt' nesa ūdentiņu;
Pelīt' akas nezināja,
Žagatiņa parādīja:
še celiņš, tur aciņa,
Tur aliņa lejiņā.
438 [Trapenes Vlk].

37414.

Žagatiņa žadzināja,
Sausa bērza galiņā,
Jauni puiši ieraudzījuš':
Ekur Dieva putniņš dzied!
15 [Alūksnes Vlk].

★

6. Par zivīm.

2703.

Ķīsis brauca pa Daugavu
Rakstītām kamanām;
Kas to ķīsi nepazina,
Cerēj' lielu muižinieku.
224 [Kabilē (Kld)].

2704.

Ķīsīts brauca par ezaru
Rakstītām kamanām;
Asarītis zirgu dzina,
Raudiņ' tura kamaniņas.
33 [Pēteŗupē (pie Saulkrastiem Rg)], 42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)], 190 [Kuldīā].

2705.

Ķīsīts brauca pār ezeru
Rakstītām kamanām;
Rakstāt, bērni, kaŗotītes,
Sagaidāt - ķīselīti.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 356 -

2706.

Ķīsīts sauca, Ķīsīts brēca,
Daugavāje gulēdams;
Aužam, brāļi, Ķīšu tīklu,
Velkam ķīsi maliņā.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

2707.

Ķīsīts sauca, Ķīsīts brēca,
Ezerā gulēdams.
Kā nesauca, kā nebrēca:
Ķīsam sieva noslīkuse.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

2708.

Rītā agri, rītā agri
Uz ezeru ķīšu kaut!
Ja nāk vēzis, dod par ļipu,
Lai skrien upes dibenā.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

2709.

Guli, guli, līdaciņa,
Ezeriņa maliņā,
Ikām mani bāleliņi
žebērkliņu kaldināja.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

2710.

Lielais vēzis mazo kūla,
Kam sajauca ūdentiņu;
Lielā paša vaina bija,
Kam ļipiņu kustināja.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

2711.

Simtiņš aiz kalna sīkaju putnu
Norēja vēzīti upītes malā.
Ķizi, ķizi, vēzīti, to vajaga,
Kam to upīti dūņām jauci.
224 [Kabilē (Kld)].

2712.

Trīsdesmit seši putni
Knābāj' vēzi jūrmalā;
Gan vēzītis pūkšķināja,
Āmuriņu kaldināja.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

2713.

Trīsdesmit seši putni
Vēzi kūla jūrmalā;
Ikkuŗam putniņam
Vaŗa pīcka rociņā.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2714.

Trīsdesmit seši putni
Vēzi kūla jūrmalā:
Kam tas ļipu kustināja,
Kam sajauca ūdentiņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

2715.

Vēzi, vēzi, sukā galvu,
Sargi savu cekuliņu!
Jau vakar līdaciņa
Ledu vien brikšināja.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

2716.

Vēzi, vēzi, sukā galvu,
Liec kronīti galviņā!
Līdaciņas kumeliņi
Iemauktiņus zvadzināja.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1. Vēzi, vēzi, sukā galvu,
Atjās tev precinieki:
Līdaciņa, gludgalvīte,
Zelta grožu kustināja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

2717.

Vēzis ņēma līgaviņu,
Asarim saderētu.
Es vēzime atspītēšu,
Es tam upi izlaidīšu.
- Ja tu upi izlaidīsi,
Es tev svārkus sagriezīšu.
Ja tu svārkus sagriezīsi,
Es tev šķēres salauzīšu.
166 [Gramzdā un Smaižos (Gramzdas un Aizviķu pag. Lp)].

7. Par dažādiem sīkiem kustoņiem, mušām un kukaiņiem.

2718.

Maza, maza bambalīte,
Mēļi svārki mugurā;
Man bij tēvis, māmulīte,
Man nebija mēļu svārku.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

2719.

Blusa kūla circenīti,
Pa pelniem vārtīdama.
Būs tādam gānekļam
Tādu putnu vārdzināt!
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

- 357 -

2720.

Blusa kūla circenīti,
Pie matiem turēdama:
Blusa, sieva, maltu gāja,
Circens bērnu neauklēja.
375 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2721.

Blusiņ' kūla circenīti,
Pie cepures turēdama,
Kam circenis sakapē
Blusai zīda mētelīti.
222 [Garlenē (Vandzenes pag. Tl)].

2722.

Dziedi, dziedi, circenīti,
Nu ir silta istabiņa;
Rītā salta istabiņa,
Tad dziesmīte sajukuse.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

2723.

Eita, bērni, skatīties,
Kādi joki aizkrāsnī:
Blusa kūla circenīti,
Aiz cekula turēdama!
101 [Rankā (Rankas pag. C)].

1. Palīdzat jūs, ļautiņi,
Brīnumiem brīnīties:
Blusa kūla circenīti,
Aiz matiem vazādama.
216 [Ventspilī].

2. šķiļ uguni, pūš uguni!
Kas pa plānu čabināja?
Blusa kūla circenīti,
Pie ausīm turēdama.
190 [Kuldīā].

2724.

Es redzēju div' ražanus
Par plāniņu dancājam:
Circeņam vaŗa pieši,
Blusai mella villainīte.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Es redzēju Aizputē
Trīs raženi dancojam:
Circens kaula zābakiem,
Blusa zīda lindrukā,
Prūsīšam, brālīšam,
Vaŗa svārki mugurā.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

2725.

Kas dziedāja aizkrāsnē?
Kas dzied durvju stenderē?
Circens dzied aizkrāsnē,
Blusa durvju stenderē.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Circens dzied aizkrāsnē,
Blusa durvju stenderē.
Circeņam brūni svārki,
Blusai melna sedzenīte.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

2726.

Kas tur spīd, kas tur viz
Istabiņas dibinā?
Blusa zīda mētelī,
Circens kaula zābakos.
190 [Kuldīā].

2727.

Nāciet, bērni, skatīties,
Kādi ērmi aizkrāsnē:
Circens veda vedekliņu,
Blusa lēca panākšņos.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

2728.

Nāciet, bērni, skatīties,
Kādi ērmi aizkrāsnē:
Circens veda vedekliņu,
Blusa lēca panākšņos;
Circeņam brūni svārki,
Blusai melna villainīte.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

2729.

Circenim kāzas dzēra,
Blusa lēca vedībās.
Circenītis augstu lēca
Viksētiem zābakiem,
Blusa lēca vēl augstāku
Melna zīda salubīti.
71 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

2730.

Circenīša vedekliņa
Aizkrāsnāi jostas auž.
Ai, circeņa vedekliņa,
Tavu skaistu dzīpuriņu!
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

2731.

Circenīši skaisti dzied,
Krāsnē galvas sadūruši;
Kaķenīce lāvījās,
Kā var vienu saņukāt.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 358 -

2732.

Circenītis kāzas dzēra,
Blusa lēca parādos;
Lec uz loga, lec uz vadža,
Lec atkal aizkrāsnē.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

2733.

Circenītis sievu veda
No aizkrāsnes kambarī;
Blusa jāja panākstos,
Līdz griestiem lēkādama.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

2734.

Circenītis sievu ved
No pirtiņas istabā;
Blusa lēca panākstos:
Būs man cimdi, būs zeķītes.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2735.

Circens dziedāja stab' galiņā,
Atskrēja mušiņa ar zobeniņu,
Sacirta circeni trīs gabaliem.
187 [Graudupē (Rendas pag. Kld)].

2736.

Circens ņēma līgaviņu,
Blusa lēca panākstos.
Ak tu traka meža kaza,
Tavu vieglu dancošanu!
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

2737.

Circens veda vedekliņu,
Blusa lēca panāksņos;
Atlec blusa raudādama,
Circens kleiti sakapājis.
326 [Taurkalnē (Taurkalnes pag. B)], 327 [Taurkalnē un Jaunjelgavas apkārtnē (Taurkalnes pag. B un Jaunjelgavas Jk apkārtnē)].

2738.

Circens veda vedakliņu,
Blusa lēca panāksņos;
Ij es būtu līdzi lēcis,
Man lindraki sadeguši.
871 [Liepkalnes apk. (Liepkalnes pag. Md)].

2739.

Circens veda vedakliņu,
Blusa lēca panākšņos.
Cikko blusa nenorija
Circenīša vedakliņu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

2740.

Circens veda vedekliņu
No istabas kambarī;
Blusa lēca panāksnos
Melnajiem lindrakiem.
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)].

1. Istabiņas circenītis
No pirtiņas sievu veda;
Blusa lēca panākstos
Mellajām biksītēm.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

2741.

Rūci, ŗūci, dundurīti. -
Kur tas ŗūca, kur neŗūca?
Voi tas ŗūca cinītī,
Voi ozola saknītē?
190 [Kuldīā].

2742.

Kukaini, ragaini, tev grezni svārki,
Ne tādi kungam, ne Ķēniņam.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

2743.

Ubadziņi bizenēja
Pavasaŗa saulītē,
Kulītiņas sakāruši
Ozoliņa zariņos. (Lapsenes)
46 [Carnikavā (Rg)].

2744.

Kas mežā klaudzējās?
Kas tik dikti dimdējās?
Ods no koka nosakrita
Uz ozola saknītēm.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

1. Ods nokrita no ozola
Uz ozola saknītēm;
No tā oda kritumiņa
Visa zeme norībēja.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

2745.

Kas tur kliedza, kas tur sauca
Viņu pusi Daugavai?
Odam kāja nodegusi
Pieguļnieku guntiņā.
9 [Bilstiņos (Kokneses pag. Rg)].

2746.

Nosavēru ganīdama,
Kas kavās patiltē:
Dundurs sita savu tēvu,
Odiņš savu māmuliņu.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

- 359 -

2747.

Odiņš sita savu tēvu,
Dundurs savu māmuliņu;
Man būt' gauži noraudāt,
Aiz smiekliem nevarēju!
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

2748.

Odiņš kūla masaliņu,
Pie kociņa piesiedams.
Apdomā, grēcenieks,
Cik tā visa nesējiņa!
86 [Ļaudonā (Ļaudonas pag. Md)].

1. Odiņš kūla masaliņu,
Aiz matiem turēdams.
Ak tu liels grēcinieks,
Cik viņai muguriņas!
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

2749.

Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Meža putni tiesājās:
Ods nosita savu tēvu,
Dundurs savu māmuliņu.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

1. Trīs dieniņas lietus lija,
Meža putni tiesājās:
Oda dēli nokoduši
Spāram tēvu, māmuliņu.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)], 73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

2750.

Visas pļavas aiz upītes
Pilnas zīda pavedienu:
Zirneklītis sagšas auda
Mūsiņām, māsiņām.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

2751.

Dziedi, dziedi, sisainīti,
Ne tev tēva, ne māmiņas:
Zirgs nospēra tavu tēvu,
Zoses māte māmulīti.
216 [Ventspilī].

2752.

Kas tur spīd, kas tur viz
Viņā meža maliņā?
Tārpiņš vērpa zīda diegu
Zeltītā ratiņā.
224 [Kabilē (Kld)], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2753.

Putniņ, tariņ, mācies peldēt,
Tavs tēvs namu dara ūdeņa vidū.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

★

37415.

Ak tu, mozais ciercinīts,
Kuo tu skaļi bolsu laid?
Vai tev nava tāva, muotes,
Un vēļ mozūs buoleliņu?
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

37416.

Blusa dzīd paceplī,
Ciercens duru stenderē;
Blusa spīde paceplī,
Ciercens duru stenderē.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

37417.

Circenīšam brūni svārki,
Blusai melna villainīte.
Ak tu, blusas nelietīte,
Tavu vieglu dancošan',
Man pārtrūka ūzām šņore,
Blusas danci dancojot.
439 [Trikātas Vlk].

37418.

Circeņam pieci bērni,
Visiem kaula kažociņi.
119 [Gaujienas Vlk].

37419.

Circenītis sievu veda,
Blusa jāja panākstos;
Div' lēcieni pa plāniņu,
Trešais bija aizkrāsnē.
605 [Skolas].

37420.

Nāciet, bērni, veŗaties,
Kādi joki aizkrāsnē:
Brusaks veda vedekliņu
No durvīm aizkrāsnē;
Circens lēca panākstos
Ar sīkiem tarakiem.
3 [Adulienas Md].

- 360 -

37421.

šķil ugen, met ugen,
Kas par dump istabē?
Cierceņam kāzs dzēr,
Blus leic panstēs;
Ciercens veda līgviņ
No aizkrāss istabē.
17 [Ances Vp].

37422.

Pasaklausīt, mīļi ļauds,
Pastuostīšu breinumiņu:
Cierciņs vedja vedekliņu,
Blusa lēcja ponuokšņūs.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

37423.

Ciercins vedja vedekleņu
Pa garū syla molu;
Vylks ar strumpi aizstrumpova,
Blusa lēcja ponuošnūs.
466 [Vārkavas D].

37424.

Ciercens veda vedekliņu,
Blusa lēca panākšņos;
Atlec blusa raudādama,
Sakapātu mētelīti.
263 [Mēmeles Jk].

37425.

Circenītis kāzas dzēra,
Blusa lēca vedībās,
Suns sita bungas,
Kamenīte stabulēja.
405 [Smiltenes Vlk].

37426.

Kas tur spīd, kas tur viz
Istabiņas dibinā?
Blusa zīda mētelī,
Circens kaula zābakos.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

37427.

Salmi čaukst, salmi čaukst,
Kas tos salmus čaukstināja?
Blusa kūla circenīti,
Aiz ūsām turēdama.
475 [Vecmuižas B].

37427¹.

Skali grab, skali grab,
Kas tos skalus grabināja?
Tā meitiņa grabināja,
Circenīšus ganīdama.
246 [Madlienas (Lielais) Rg].

37428.

Vysas syunas izplyukuoja,
Ciercineiša vaicuodams;
Ka atroda ciercineiti,
Tū atdevja Tekleitei.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

37429.

Eitja, ļaudis, verītēs,
Kaidi štuki aizceplē:
Ciercinīts jūstas audja,
Aizceplē sādādams.
326 [Preiļu D].

37430.

Dunduram tāvs nūmyra,
Bitei myra muomuleņa;
Vysi seiki putineņi
Treis dīneņis atrauduoja.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

37431.

Ar bitīti Rīgā braucu,
Div' zirnīši vezumā;
Lieli kungi ceļu grieza,
Redz man smagu vezumiņu.
378 [Seces Jk].

37432.

Līdaciņa velējās
Zaļas niedras galiņā:
Zīda krekls, zelta vāle,
Sudrabiņa velētava.
605 [Skolas].

37433.

Ūdeņam nabogam
Griuta dzeive pasaulī:
Kad speidēja spūdra saule,
Tad jam taukus izkausēja;
Kad atguoja leita laiks,
Zeida svuorkus izkausēja.
605 [Skolas].

37434.

Odīc krita no ozola,
Uz ozola saknītēm;
No tā oda kritumīna
Visa Rīga nodimdēja.
192 [Kosas C].

37435.

Ūdeņš sita sovu tāvu,
Pī celmiņa pīzpīzdams;
Masaliņa, muomuliņa,
Vysapleik lidinēja.
576 [Varakļāni Rz apr.].

- 361 -

37436.

Ūdeņš syta masaleņu,
Vysu cauru vasareņu.
Ak tu, valna bekis kuoja,
Taidu putni samaituoja.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

37437.

Ūdeņš syta masaleņu,
Aiz mateņu volkuodams.
Vai tu, šeļma, nabādoj,
Taidu putni samaituoji!
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

37438.

Reitu, reitu, ne šudiņ,
Beus muižā lela tīsa:
Ūds nūsyta sovu tāvu,
Dundurs sovu muomuliņu.
263 [Mēmeles Jk].

37439.

Mošļa ūds nu kūka krita,
Mošļa kroutis sadauzīja;
Mousa mūsa pīstaigusi,
Mošļam krouts palaitīja.
14 [Alsviķa Vlk].

37440.

Dižezera rauduvīte,
Nelaižies peklītē;
Kur tu savas dižas spuras
Peklītē izplātīsi?
443 [Turlavas Kld].

1. Dižezera raudavīt,
Nelaidies pelcītē;
Ku tu savus dižus spārnus
Pelcītē pledinās'?
546 [Kuldīga Kld apr.].

37441.

Gauži raud rauduvīte
Ezeriņa maliņā;
Kā tā gauži neraudās,
Vilnīts bērnu i nonesa.
241 [Lubānas Md].

37442.

Irbīt' šauru ceļu tek,
Raudiņ' rasu birdināja;
Nevarēju pāri tikt,
Ne apkārt aptecēt.
270 [Mežotnes B].

37443.

Kvaku, kvaku, raudiveitja,
Ai tū kaula daguneņi;
Tu kvakuoji azarā,
As azara maleņī;
Tu kvakuoji sjav draudzeitis,
As sjav jaunys ļaudaveņis.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

37444.

Kvaku, kvaku, raudiveite,
Ar tū kaula daguneņi;
Tu kvakuoji vyds azara,
Es azara maleņā.
174 [Kārsavas Ldz].

37445.

Ūdris bebru izlamāja
Kleinajām kājiņām.
Abiem bija kleinas kājas,
Abiem kupris mugurā.
605 [Skolas].

37446.

Eudris babru uzlomava
Klaivajom kuojiņom.
Ka tu beji tyk taisnis,
Kam pa laipom nalaipuoji?
466 [Vārkavas D].

37447.

Maza, maza vabolīte,
Zaļi svārki mugurā;
Es bagāta mātes meita,
Man nav labi lindraciņ'.
96 [Durbes Lp].

37448.

Maģa, maģa bambālīt,
Mēļi svārki mugurē;
Kad es būtu bambālīt,
Man ar būtu mēļi svārki.
546 [Kuldīga Kld apr.].

37449.

Ar vēzīti Rīgā braucu,
Ar vēzīti baznīcā;
Ceļu ceļus izstaigāju,
Pēc iemetu katliņā.
306 [Patkules Md].

37450.

Ar vēzīti vagu dzinu
Sava tēva tīrumā;
Vēzīts velk atspēries,
Es turos izstiepies.
147 [Jaunlaicenes Vlk].

★

- 362 -

8. Par kokiem.

2754.

Ābelītei zelta ziedi,
Ziedēj' purva lejiņā.
Kad tev bija zelta ziedi,
Kam neziedi kalniņā?
168 [Meženiekos (Asītes pag. Lp)].

2755.

Pūt, ziemeli, nelaid salnas,
Laid ābelei noziedēti,
Laid ābelei noziedēti,
Līdz baltaju āboltiņu.
166 [Gramzdā un Smaižos (Gramzdas un Aizviķu pag. Lp)].

2756.

Ziedi, balta ābelīte,
Es paklāju villainītes,
Lai birst tavi balti ziedi
Uz manām villainēm.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

2757.

Ziedi, ziedi, ābelīte,
Kas kaiš tevim neziedēt;
Nekait tevim rīta salnas,
Ne ziemeļa auksti vēji.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

2758.

Viņpus upes melni alkšņi
Sudrabiņa lapiņām.
Ej, brālīti, nolauziesi,
Nes mazai māsiņai.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

2759.

Drebi, drebi, apšu lapa,
Kas jel tevi drebināja?
Vēja māte drebināja,
Apakš tevi stāvēdama.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

1. Drebi, drebi, apšu lapa,
Ne vējiņš drebenāja:
Mīļa Māra drebenāja,
Apukšā stāvēdama.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

2760.

Aijo, aijo, bērzu birz',
Tavu dailu augumiņ'!
Pirmāk zaļa, pēc dzeltāna
Kā viens vaska ritenis.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Zaļa, zaļa bierztaliņa,
Pirmāk zaļa, pēc dzeltena,
Pirmāk zaļa, pēc dzeltena,
Kā viens vasku rituliņis.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

2761.

Ai zaļaja ataudziņa,
Kā es tevi sen taupīju!
Ne rīkstītes nenogriežu,
Brāļam govis ganīdama.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

2762.

Ai zaļaja birztaliņa,
Ko uz mani žēli raudi?
Zaru vien nolauzos,
Svētu rītu ganīdama.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

2763.

Bērziņš mani aicināja:
Nāc, meitiņa, slotu griezt;
Griez, meitiņa, zaru zarus,
Negriez pašu virsūnīti.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1. Bērziņš lūdza ganu meitu:
Griez rīkstīti, kur griezdama,
Griez rīkstīti, kur griezdama,
Galotnītes vien negriez.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

2764.

Bērziņš mani aicināja:
Nāc, meitiņa, slotas griezt;
Griez, meitiņa, zarus manus,
Galotnīti vien negriez,
Lai palika galotnīte
Vējiņam vēdināt.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

2765.

Bērziņš meitas aicināja:
Nākat, meitas, slotas griezt;
Griežat, meitas, pazarītes,
Negriežat galotnītes,
Lai paliek galotnīte,
Kur putnam uzmesties.
24 [Lēdurgas draudzē].

2766.

Bērziņš meitu aicināja:
Nāc, meitiņa, zaru griezt;
Griez, meitiņa, ko griezdama,
Nenogriez galotnītes,
Lai paliek galotnīte,
Dieva dēlam puškoties.
359 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 363 -

2767.

Es atradu ganu meitu
Ar bērziņu baŗamies.
Bērziņš lika zaru lauzt,
Viņa lauza virsūnīti.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

2768.

Es izgāju zaļu birzi,
Ne lapiņas nenorāvu;
Vējš norāva vienu lapu,
Saulīt' gauži noraudāja.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

2769.

Kas, bērziņi, tev apsedza
Tādu zaļu villainīti?
- Man apsedza silta saule,
Pavasaras lietutiņš.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

1. Kas, bērziņi, tev apsedza
Tādu zaļu villainīti?
- Man apsedza mīļa Māra,
Raibulītes ganīdama.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

2770.

Kas, bērziņ, tev' audzēja,
Kas tik kuplu darināja?
- Zeme resnu audzināja,
Dieviņš kuplu darināja.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

2771.

Lauz, māsiņa, ko lauzdama,
Nelauz bērza galotnīti;
Bērziņam daudz zariņi,
Visi raud galotnītes.
224 [Kabilē (Kld)].

2772.

Tievu, tievu rīksti griežu,
Kuplu, kuplu cekuliņu,
Lei aug muns augumiņš
Krūzotiem matiņiem.
103 [Sausnējā, Vietalvā (Sausnējas un Vietalvas pag. Md)].

2773.

Dzīrās ieva ar ābeli
Ziedēt vienu baltumiņu;
Jau ievai balti ziedi,
Ābelīte pumpuros.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

2774.

Iev' ar lazdu lielījās
Abas baltas noziedēt;
Ieva balta noziedēja,
Lazdai kaunu padarīja.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)], 4042 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2774¹.

Īv' ar lozdu līlējuos,
Obi ļeļys saaugušas:
Īveņai bolti zīdi,
Lozdai kuplys atlasētis.
4190 [Jāsmuižas pag. D].

2775.

Ieva zied ar ābeli
Vienā dārza stūrītī;
Ievai bija balti ziedi,
Ābelei sudrabiņa.
190 [Kuldīā].

2776.

Lazd' ar ievu noziedēja
Daugaviņas maliņā:
Lazda vaŗa pakaŗiem,
Ieva zelta vizuļiem.
299 [Mežotnē un Švitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)].

1. Zied ieviņa, zied lazdiņa
Daugaviņas maliņā;
No ieviņas ziedi bira,
No lazdiņas vizulīši.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2776¹.

Zīd īveņa, zīd lazdeņa
Lela ceļa maļeņā.
Īva lozdu salomuo,
Kam tik skaiški nazīdē.
426 [Sakstagala pag. Rz].

2777.

Trīs puķītes skaisti zied
Ķezberīšu dārziņā:
Viena ieva, otr' ābele,
Trešā pate ķezberīte.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

2778.

Visi kociņ' i sacīja:
Atiet ieva līkažiņa.
Jūs bijāt taisni koki,
Kam jūs balti neziedat?
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

- 364 -

2779.

Jūs, māsiņas, neziniet,
Kad lazdiņas pārziedēja:
Lazdas zied gavēnī
Sarkaniem ziediņiem.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

2780.

Ne zīlīte, ne žubīte
Lazdu lieca krūmiņā:
Pate lazdiņ' i nolīka
Sīkajiemi riekstiņiem.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

2781.

Ozoliņis apsasmēja
Lazdai lielu līkumiņu.
Jūs bijāt taisni koki,
Kādēļ krūmu nerietāt?
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

2782.

šādi ziedi, tādi ziedi,
Lazda ziedu nevinnēja:
Lazdiņš zieda gavēnī,
Saltajā mēnesī.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

1. Zied ieviņa, ābelīte,
Lazdas zieda nepanāca:
Lazda zied gavēnī,
Cietajā mēnesī.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2783.

Visi koki taisni auga,
Lagzdiņš auga līkumaiņš:
Lagzdiņam daudz bērniņi,
Visiem kaula kažociņi.
224 [Kabilē (Kld)].

2784.

Es nelaužu liepas zaru,
Ne ieviņas baltu ziedu:
Lai uzaugu kā liepiņa,
Kā ieviņa noziedēju.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

2785.

Liepa zied, liepa zied
Baltajiem ziediņiem;
Stādīsim liepu mežu
Apkārt mūsu pagalmiņu.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

2786.

Ai kuplaji ozoliņi,
Labi tevim šī vasara:
Zīlītēm, lapiņām
Nevar zaru kustināt.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

2787.

Ai ozoli, ozoliņi,
Tavu lielu resnumiņu!
Trīs dieniņas irbe teka,
Nevarēja aptecēti.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

2788.

Ai, resnais ozoliņš,
Kā es tevi piecietīšu!
Kad saulīte, pakrēsliņš,
Kad vējiņš, aizvējiņš.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2789.

Brīdin', puisi, ko brīdin',
Ozoliņa nebrīdini,
Ozolam bieza miza,
Trim kārtām zelta josta.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)], 470 [Vecates Vlm].

2790.

Liela vētra lielījās
Ozolam zarus lauzt.
Stāvi stili, ozoliņ,
Laid vējiņu caur zariem.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

2791.

Ozoliņi zemzarīti,
Kam tu augi lejiņā?
Meitas tavus zarus lauza,
Kalniņā stāvēdamas.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

1. Liepa auga kalniņā,
Ozoliņš lejiņā;
Meitas tev zarus lauza,
Kalniņā stāvēdamas,
Puiši tevim doņus cirta
Pašā vidū, viducī.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

2792.

Ozolīti zemzarīti,
Kam tu augi lejiņā?
Meitas tavus zarus lauza,
Cūkas tavas saknes raka.
271 [Mangaļos (Mangaļu pag. Rg)].

1. Ozolīnu zemzarīti,
Kam aug' cūku lejīnā?
Cūkas tavu sakni raka,
Bēri tavus zarus lauž.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

- 365 -

2793.

Ozolīti zemzarīti,
Kam tu augi lejiņā?
Puiši tavas kājas mina,
Meitas tavus zarus lauza.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

2794.

Ozoliņi zemzarīti,
Kam tu augi lejiņā?
Visi mazi cūku bērni
Tavus zarus plucināja.
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)].

2795.

Ozoliņu zemzarīti,
Kam tu augi pakalnāi?
Cūkas, zīles lasīdamas,
Tev saknītes izrakušas.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

2796.

Ozoliņi zemzarīti,
Kam tu augi lejiņā?
Pāri tevim bites skrēja,
Gaŗām jāja dravinieki.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1. Vai, šmīdrais ozoliņ,
Kam tu augi rāvienāi?
Tev bitītes pāri skrēja,
Gaŗām jāja dravenieki.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

2797.

Ozoliņi zemzarīti,
Kam tu augi lejiņā?
Pāri tevim bites skrēja,
Gaŗām jāja dravenieki;
Vēl meitiņas zarus lauza,
Kalniņā stāvēdamas.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2798.

Ozoliņ zemzarīt,
Kam tu augi ceļmalā?
Ritens tavas saknes grauž,
Saule zarus vītina.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

2799.

Ozoliņis lielījās
Saulei saknes nerādīt;
Vētra lauza ozoliņu,
Saule sakni balināja.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

2800.

Ozoliņš zīļu raud,
Zīles bira upītē;
Tā ozola paša vaina,
Kam aug upes maliņā.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)], 1181 [Dūres pagastā (Vlk)], 1271 [Litenē (Litenes pag. Md)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)], 141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

2801.

Vēja māte lielījās
Ozolam galu lauzt;
Ozoliņis gudris vīrs,
Līdz zemīti locījās.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2802.

Visi koki salapoja,
Ozoliņis nelapoja;
Tad ozola lapas plauka,
Kad atnāce lagzdīgala.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

2803.

Aiz upītes kalniņā
Rindām auga ozoliņi;
Pretim auga liepu rinda,
Kas ozolus kaitināja.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)], 166 [Gramzdā un Smaižos (Gramzdas un Aizviķu pag. Lp)], 169 [Nīgrandā (Nīgrandas pag. Azp)], 191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)], 224 [Kabilē (Kld)], 226 [Kandavā (Tl)], 229 [Rideļu pagastā (Engures pag. Tk)], 276 [Sesavā (Sesavas pag. Jg)], 305 [Vīkstenē (Stelpes (?) pag. B)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 394 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Viņas puses ozoliņi
Rindiņā saauguši;
šai pusē liepas auga,
Kas ozolus kairināja.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

2. Rindā auga ozoliņi
Pie bāliņa namdurvīm;
Pretim smaida liepu leja,
Ozoliņus kairināja.
1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)].

2804.

Dižens auga ozoliņš
Mālaiņā kalniņā;
Pretim auga kupla liepa,
Kas ozolu kaitināja.
305 [Vīkstenē (Stelpes (?) pag. B)].

2805.

Ozoliņš ar egliņu
Aug vienē rindiņē;
Pretim auga liepu rinda,
Kas ozolu kaitenēja.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

- 366 -

2806.

Vīzīgs auga ozoliņš
Vīzīgā kalniņā;
Jo vīzīga liepa auga,
Kas ozolu kaitināja.
359 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2807.

Vīzīgs auga ozoliņš
Vīzīgām lapiņām;
Jo vīzīga liepa auga,
Kas ozolu kaitināja.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)], 299 [Mežotnē un Švitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)].

2808.

Osi, osi, ko tu gaidi?
Citi koki salapoja,
Citi koki salapoja
Sudrabiņa lapiņām.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

2809.

Vai priedīte, vai eglīte,
Tavu daiļu augumiņu!
Man māmiņa lolotāja,
Es tik daiļa neuzaugu.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

1. Daila auga sila priede,
Ni ēduse, ni dzēruse;
Man māmiņa maizi deva,
Es tik daila neizaugu.
318 [Lindes Birzgalē (Birzgales pag. Rg)].

2810.

Ai priedīte, ai eglīte,
Tavu daiļu augumiņu!
Vai bij ziema, vai vasara,
Zaļi svārki mugurā.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)], 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

2811.

Vai priedīte, vai eglīte,
Tavu labu labumiņu!
Vai bij ziema, vai vasara,
Zaļi svārki mugurā.
303 [Svitnē (Svitenes pag. B)].

2812.

Ai priedīte, ai eglīte,
Tavu lielu lepnumiņu!
Vai bij ziema, vai vasara,
Zaļi svārki mugurā.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

2813.

Ai priedīte, ai priedīte,
Kur tik skaistu rotu ņēmi?
Vai bij ziema, vai vasara,
Zaļi svārki mugurā.
23 [Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)].

2814.

Lai bagāta, kas bagāta,
Priede, egle, tā bagāta:
Lai bij ziema, lai vasara,
Zaļi svārki mugurā.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)], 207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)], 216 [Ventspilī], 224 [Kabilē (Kld)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 399 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2815.

Lai lielās, kas lielās,
Priede, egle, tā lielās:
Lai bagāta, kas bagāta,
Es bagāta mātes meita,
Vai ziemiņa, vai vasara,
Zaļi svārki mugurā.
71 [Drustos (Drustu pag. C)].

2816.

Priede, priede, egle, egle,
Sen tu mani kaitināji:
Vai bij ziema, vai vasara,
Zaļi svārki mugurā.
326 [Taurkalnē (Taurkalnes pag. B)], 327 [Taurkalnē un Jaunjelgavas apkārtnē (Taurkalnes pag. B un Jaunjelgavas Jk apkārtnē)].

2817.

Priede, priede, egle, egle,
Vai tev tāda skola bija?
Vai bij ziema, vai vasara,
Zaļi svārki mugurāi.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

2818.

Priedes koks, egles koks,
Abi vienu daiļumiņu:
Ziemu skujas nenosala,
Vasarāi nenokalta.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

2819.

Sila priede gauži raud,
Kumeliņis saknes brida.
Tā priedītes pašas vaina,
Kam aug ceļa maliņā.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

2819¹.

Syla prīde, syla prīde,
Kuoda tava dzeivuošona!
Smiļktis grauze tavys sakņis,
Vējeņš lūka viersyuņeitis.
4190 [Jāsmuižas pag. D].

- 367 -

2820.

Visi koki žēli raud,
Vasariņi noejot;
Priede, egle vien neraud,
Tai palika zaļi svārki.
166 [Gramzdā un Smaižos (Gramzdas un Aizviķu pag. Lp)].

1. Visi mazi krūmi raud,
Vasariņu vadīdami;
Priedes, egles, tās neraud,
Tās mūžam zaļas stāv,
Tās mūžam zaļas stāv,
Lai ir ziema, lai vasara.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

2821.

Visi koki nomu deva,
Priede, egle vien nedeva;
Priede, egle, tā bagāta,
Tā nodeva pavasarā.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 51 [Budenbrokā (Dikļu pag. Vlm)], 224 [Kabilē (Kld)].

1. Vis kok gauž raud,
Rudiņ gob nodevuš;
Egel, pried, bāleliņ,
Tie pausar gob dev.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

2822.

Visi tiesas nodevuši,
Divi vien nedevuši:
Pried' ar egli neatdeva,
Tām skujiņas nenobira.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

2823.

Bērziņam balti svārki,
Ošam zaļas vadmaliņas,
Ozolam, zemzaŗam,
Trim kārtām zīda josta.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Ošam bija brūni svārki,
Kļavam caunas cepurīte,
Resnajami ozolami
Trim kārtām zīžu josta.
86 [Ļaudonā (Ļaudonas pag. Md)].

2824.

Ošiņam brūni svārki,
Bērzam balti kamzoliņi,
Paegļam skujas bira,
Gaujas malu dancojot.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2825.

Ozoliņš gan gribēja
Sīku zaru, platu lapu;
Bērziņam sīki zari,
Kļaviņam platas lapas.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

2826.

Pried' ar egli lielījāsi,
Abas kāpti kalniņāi;
Paeglīti, nabadzīti,
To nogrūda lejiņāi.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

2827.

Es uzkāpu kalniņā
Meža balsis klausīties:
Oši, kļavi gavilēja,
Vītoliņi čivināja.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

2827¹.

Runāj' priede, runāj' egle,
Ozoliņš atrunāja,
Ozoliņš atrunāja
Aiz visiem kociņiem.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

★

37451.

Ai elksnīti, ai brālīti,
Tu nekam nederēji:
Ne no tevis lūkus plēsa,
Ne vaiņagus darināja.
319 [Plāteres Rg].

37452.

Es negriezu elkšņu rīkstes,
Kad es bērza nedabūju;
Es pieliecu purva bērzu,
Platu lapu gribēdams.
383 [Sērenes Jk].

37453.

Viņpus upes malni alkšņi,
Sidrabiņa lapiņom;
Aj, buoliņ, nūsalauzi,
Nas mozai muosiņai.
551 [Ludza Ldz apr.].

37454.

Ai, zaļā bērzu birze,
Tavu skaistu vainadziņu!
Ak tu, meža ābelīte,
Tavu skaistu āboliņu!
72 [Cesvaines Md].

- 368 -

37455.

Ei, bruoleņi, tais sodeņu,
Stuodinuosim uobelītes;
Ka mēs byusim izauguši,
Byus kur abim pastaiguot;
Byus kur abim pastaiguot,
Uobeleišus palaseit.
389 [Silajāņu Rz].

37456.

Ļaudim leli breinumeņi;
Veituls auga pogolmā;
Man izauga uobulneica
Dziernaviņu galiņā.
263 [Mēmeles Jk].

37457.

Ziedi, ziedi, ābeltiņa,
Mana ceļa maliņā;
Kad es iešu uz brālīti,
Tad es raušu āboliņu.
15 [Alūksnes Vlk].

37458.

Ai birztiņ, bērzu birze,
Tavu skaistu vaiņadziņ'!
Pirka manim pieci brāļi,
Tad vēl tāda nenopirka.
46 [Beļavas Md].

37459.

Vai Dieviņi, purva bērzu,
Tavu grūtu dzīvošanu!
Vispēdīgi tu izplauki,
Vispirmais nodzeltēji.
192 [Kosas C].

37460.

Bērziņš auga uz bērziņa,
Lazda bērza virsaunē;
Lazda bērza virsaunē,
Zelta poga galiņā.
605 [Skolas].

37461.

Bērziņš auga purvmalē
Deviņām galotnēm,
Iesim abas mēs, māsiņas,
Bērziņā šūpoties.
424 [Svitenes (Švitenes) B].

37462.

Bērziņš mani aicynuoja:
Nuoc, meitiņa, slūtu grīzt.
Ni zariņa nanūgrīžu,
Suok bērziņš leiguotīs.
326 [Preiļu D].

37463.

Bērzans maņi aicynuoja
Pi sevis i slūtu grīzt:
Grīz zoru, grīz ūtru,
Nagrīz pošas viersyuneites.
Ka grīzsi pošu viersyuneiti,
Byusi atraiša ļaudaviņa.
170 [Kapiņu D].

37464.

Bērziņš mani aicināja:
Nāc, meitiņa, slotas griezt!
Mīksti mani zari bija,
Kā putāmi nopērsies!
184 [Ķēču Rg].

37465.

Kam tie bērzi, kam tie bērzi,
Kas tur auga līkumā?
Līkumaiņi bērzi auga
Raukuļainām lapiņām.
195 [Kraukļu Md].

37466.

Kas, bērziņ, tev apsedza
Zaļu lapu villainīti?
Mīļš Dieviņš tev apsedza,
Zaļu birzi gribēdams.
141 [Ivandes Kld].

37467.

Kas, bērziņi, tev pakāra
Zaļa vaŗa pakariņu?
Kas, māsiņa, tev pakāra
Zaļa zieda vainadziņu?
236 [Līvānu D].

37468.

Manis dēļ tu, bērziņ,
Ni tu audz, ni lopoj!
Tētīts mani pērt sūluos
Ar tovim zareņim.
494 [Viļānu Rz].

37469.

Zilacīte gauži raud,
Bērza birzi staigādam':
Kā būs šķīti atvasītes
Mīkstajām rociņām.
605 [Skolas].

37470.

Pasaverīs tu, muoseņ,
Kas eglītes viersyunī?
Kas eglītes viersyunī,
Tys tovā cakulā.
174 [Kārsavas Ldz].

- 369 -

37471.

Kuŗš kociņis ziemuzied,
Tas vasaru neziedēja;
Priede, egle, tā zied ziemu,
Tā vasaru neziedēja.
197 [Krotes Lp].

37472.

Būs lustīte, būs lustīte,
Lai nāk jauna vasariņa:
Ievas zied, meitas dzied,
Pieguļnieki gavilē.
198 [Krustpils D].

37473.

Ieva ziedēj' ar ābeli,
Katra kalna galiņā;
Balti ziedi ābelei,
Vēl baltāki ieviņai.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

37474.

Ieviņ, liepiņ,
Tav augamiņ!
Gan zied balt,
Gan zaļs laps.
445 [Ugāles Vp].

37475.

Proauga īveņa
Caur klētas jumtu;
Pabira zīdeņi
Taut' pagalmiņā.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

37476.

Kas man kait nedzīvot
Ozoliņa mežiņā:
Visapkārti ievas zied,
Vidū stalti ozoliņi.
344 [Rembates Rg].

37477.

Kas man kait nedzīvot
Melnā meža maliņā:
Visapkārt ievas zied,
Vidū skaista ābelīt'.
605 [Skolas].

37478.

Moza, moza man muižiņa,
Visapkuort īvas zīd;
Visapkuort īvas zīd,
Vidā bolta uobeļnīca.
35 [Baltinavas Abr].

37479.

Nikur nava taidas dzeives,
Kaida dzeive Šļakatovā:
Pa sodym īvas zīd,
Apleik solys upeits tak.
26 [Asūnes D].

37480.

Projām gāja zili ledi,
Nu būs silta vasariņa;
Būs ievām balti ziedi,
Būs kokiem zaļas lapas.
378 [Seces Jk].

37481.

Strautiņš, ātri ritēdams,
Sakuļ baltu ūdentiņu.
Balta ieva strauta malā
Savus ziedus birdināja.
378 [Seces Jk].

37482.

Kuri kūciņi zīdēja
Vysapyrma pavasar?
Vysapyrma lozda zīd
Sorkonimi zīdiņim.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

37483.

Lazda, lazda, rieksti, rieksti,
Ai, ābele, ābolīni!
Lazdai bija daudz bērnīnu,
Visiem kaulu kažocīni.
39 [Bārtas Lp].

37484.

Lagzdiņam rieksti aug,
Ābelēm ābolīš(i);
Man aug mazi bālelīši
Riekst', ābolu ēdējiņi.
200 [Kuldīgas Kld].

37485.

Visi ziedi izziedēja,
Lazdas vien neziedēja;
Lazda zied gavēnī
Sarkaniem ziediņiem.
48 [Bērzaunes Md].

37486.

Es kā sila apenītis
Liepai riņķī apvijos;
Birst liepiņai balti ziedi,
Birst ir sila apenim.
43 [Bebru Rg].

- 370 -

37487.

Kas kait man nedzīvot
Diža meža maliņā:
Visapkārt liepas aug,
Dzelteniem ziediņiem.
545 [Krustpils D apr.].

37488.

Maza, maza liepiņa,
Zeltītām lapiņām;
Vējiņš izpūt(a),
Izvizināja.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

37489.

Ūseits prosa nu kļaveiša:
Pus vīn lopu plotumeņš.
Munys losa dzaltaņeitis,
Kas lasēja tovys lopys?
326 [Preiļu D].

37490.

Dīvs dūd tevi, ūzulam,
Symtu godu nalopuot;
Symtu godu nalopuot,
Ūtru symtu nazeiļuot.
89 [Dricēnu Rz].

37491.

Es izgāju ganīdama
Varen daiļu ozoliņu,
Sudrabiņa lapiņām;
Tur tecēja jaunas meitas
Vainadziņu darināt.
259 [Mazzalves (Ērberģes) Jk].

37492.

Kļavi, oši, ozoliņi,
Ko jūs kopā runājiet?
Par meitām, par puišiem,
Par saviem ziediņiem.
213 [Lazdonas Md].

37493.

Ko tā snaudi, ozoliņ,
Kāpēc svārkus nešuj sev?
Citiem kokiem lapas zaļas,
Tev vēl nava pumpuriņi.
378 [Seces Jk].

37494.

Liektin liecu gaŗu liepu,
Liecu gaŗu ozoliņu;
Nepieliecu viena zara,
Ne tik visu ozoliņu.
24 [Asares Il].

37495.

Liepa gāja pa celiņu,
Zari vien locījās;
Ozoliņš ceļu grieza
Ar visām bitītēm.
290 [Ogres C].

37496.

Iestādīju, aplaistīju
Birzē skaistu ozoliņu;
Dievs man deva krustdēliņu,
Man līkstiņa sen zināma.
268 [Mētrienas (Ļaudonas-Odzienas) Md].

37497.

Ūzulīti, zamzarīti,
Kam tu augi lejiņā?
Voi tu, okls, naredzēji:
Līpa auga kalniņā?
579 [Viļāni Rz apr.].

37498.

Ūzuleņi, zamzareņi,
Kam tu augi lejiņā?
Tur brauc kungi cārādami,
Ūzuleņus dzanādami.
143 [Jāsmuižas D].

37498¹.

Ozolīti zemzarīti,
Kam tu augi lejiņā?
Vējš kalnā stāvēdams
Lauza tavu galoknīti.
283 [Nīgrandas Azp].

37499.

Ozolīt zemzarīt,
Kam tu augi lejiņā?
Te atskrēja lakstīgala,
Nolauž pašu galotnīti.
Tā nebija lakstīgala,
Tā bij puiša līgaviņ'.
127 [Grostonas Md].

37500.

Ūzulam, bemberam,
Voska cymdi rūceņā;
Smolkajam kārkleņam
Zalta grīzti gredzenteņi.
143 [Jāsmuižas D].

37501.

Ūzuls līpu izmēdīja:
šķeibajami greizajam.
Ka tu esi taisnys kūks,
Kam naplēsja lyuciņūs?
389 [Silajāņu Rz].

- 371 -

37502.

Vaji, vaji, syla prīdje,
Tavu gryutu dzjeivuošonu!
Smilktis tovys kuojis grauzja,
Vjājeņš lūka viersyuņeiti.
263 [Mēmeles Jk].

37503.

Ai priedīte, ai eglīte,
Vai tev ari skujas bira?
Bira, bira, kā nebira,
Lielu vēju vēcināmas.
46 [Beļavas Md].

37504.

Ai priedīte, ai priedīte,
Tavu smuidru augumiņu;
Apbrīnoja vāczemnieki,
Kam tik smuidra izaugusi.
605 [Skolas].

37505.

Egleitja i prīdeitja,
Aug kaļneņa galeņā.
Lodzgryudeitja (?), paegleitja,
Tuos kalneņa malenī.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

37506.

As dyžuoju, as rauduoju,
Syla molu staigojūt;
Syla molu staiguodama,
Boltas pučes lasīdama.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

37507.

Krupi, krupi, depi, depi,
Kam siliņu dedzināji?
Man sadega siliņāi
Divi zelta gredzeniņi.
15 [Alūksnes Vlk].

37508.

Kur jyus brauksat, stroda bārni,
Vuogīšūs sasāduši?
Brauksjam prīžu siliņā
Smolkejuos prīdītēs.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

37509.

Mežini, muni mežini,
Tovu kuplu vainudziņu!
Man bej tāvs, muomuliņa,
Es cik kupla nanosovu.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

★

9. Par stādiem un augļiem.

2828.

Zirnīts, pupiņa, tā laba labība;
Kaņepe, ragana, tā saka mātei.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Zirnīts labs, pupa laba,
Kaņepīte grēceniece:
Tā pasaka māmiņai
Tumšajāi naksniņā.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

2829.

Es aizgāju odziņās
Ar mazo bāleliņu;
Kuŗ' odziņu ieraudzīju,
To rādīju bāliņam.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

2830.

Gana riekstu lazdienā,
Gan' āboļu ābelē;
Gan' ir manu bāleliņu
Riekst', āboļu šķinējiņu.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

2831.

Nākat, mani mīļi bērni,
Man āboļi kabatā;
Atnāk mani mīļi bērni,
Man āboļi izkrituši.
2071 [Ancē (Ances pag. Pg)].

2832.

šķinu riekstus, lasu ogas,
Dod' mazam bāliņam,
Lai tas mani pieminēja
Līdz devītai vasariņai.
121 [Gulbenē (Md)].

2833.

Zinu, zinu, kas tur gaida
Aiz upītes pakalnē:
Sarkanājas lasītājas,
Neskaitāmas zemenītes.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 72 [skat. 1180. (Druvienas pag. C)].

2834.

Iesim, meitas, sēnes lasīt!
Redz, še visi radi kopā:
Saiminiece - baravika,
Vilniņi - saiminieki,
Bērzlapiņas jumpraviņas,
Bisītes - vecas mātes,
Daiļas meitas - rozenes,
Jauni puiši - gailenes,
Lāčapurni - vagarīši,
Meža sargi mušmieŗi,
Es pate - veca peka,
Un tu - kunga pūpēdis.
269 [Naudītē (Naudītes pag. Jg)].

- 372 -

2835.

Es izgāju sēņu bierzi
Ar kaķītes korpītēm,
Nolūkoju sēņu meitu
Peku kunga dēlīnam.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

2836.

Kad bij man lielai augt,
Kad pūriņu piedarīt?
Piektdien dzimu, sestdien augu,
Svētdien jāja precenieki.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Piektdien dzimu, sestdien augu,
Svētdien jāja precenieki.
Vai jūs traki, ciema puiši,
Ļaujat pūru piedarīt.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

2837.

Kāda vīra sieva biju,
Kāda bērnu māmuliņa?
Piektdien dzimu, sestdien augu,
Svētdien jāja precenieki.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

2838.

Kāda vīra sieva būšu,
Kāda māļa malējiņa?
Piektdien dzimu, sestdien augu,
Svētdien jāja precinieki.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

2839.

Kas kait sēņu māmiņai,
Tai meitiņas drīz uzauga:
Piektdien dzima, pussvēt auga,
Svētdien jāja precinieki.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

1. Laime, Laime tai mātei,
Tai meitiņas ātri auga:
Piektdien dzima, sestdien auga,
Svētdien jāja precinieki.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

2839¹.

Vacu mani vacynuoja,
Kod maņ beja vacai byut?
Pīktdiņ dzymu, sastdiņ augu,
Svātdiņ guoju tauteņuos.
435 [Latgalē].

2840.

Peka gāja gulēt;
Vilne raudāja,
Kā būs gulēt
Pie tādas gubenes.
272 [Lielplatonē (Lielplatones pag. Jg)].

2841.

To jums saku, bekotāji,
Rītos ilgi neguļat:
Vāverīte agri ceļas,
Tā tās bekas nolasīs.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

2842.

Vilnīts kundziņš,
Bērzlapa gaspažiņa,
Rudmiesēte
Kalponīte.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

2843.

Ai, baltajis āboltiņis,
Neaudz ceļa maliņā!
Jās gaŗāmi bajāriņi,
Ar pātagu izkapās.
348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2844.

Sarkanais ābuliņis
Trejus svārkus šūdināja:
Vieni zili, otri zaļi,
Trešie tādi iedzelteni.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

2845.

Ceļa malas dāboliņš
Kājiņāmi saminams:
Tur tek dienu, tur tek nakti,
Dzelžiem kalti kumeliņi.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2846.

Ceļa malas āboliņ,
Kam ziediņu nedarini?
Ko bij man darināt,
Visi mina kājiņām.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

- 373 -

2847.

Kaņepīte, gaŗaudzīte,
Gaŗa auga vasarā;
I es augu dažu dienu,
Es tik gaŗa neizaugu.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

2848.

Kaņepīte, gaŗaudzīte,
Tā izauga vasarā;
Man' (mūs') māsiņa neizauga
Par deviņas vasariņas.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)], 69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 89 [Leimaņos (pie Vecpiebalgas C)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)], 97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Kaņupīte, lētdabīte,
Aug vienē vasarē;
Man māmiņa maizi deva,
Es tik gaŗa neizaugu.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

★

37510.

Āmja, āmja, bruoleliņi,
Ūdziņu lasītu.
Es naīšu, es naīšu,
Es paliku kuojinīks.
389 [Silajāņu Rz].

37511.

Ej, meitīna, lasi ogas,
Pelnī sevim launadzīnu.
Ja odzīnu nelasīsi,
Launadzīna nedabūsi.
192 [Kosas C].

37512.

Kas spīdēja, kas zvēroja
Dižā meža maliņā?
Mūs māsiņa ogas lasa
Sidrabiņa vācelē.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

37513.

Mazas, mazas meitenītes
Ogas lasa silītē:
Pupu ziedu lindraciņi,
Zirņa zieda kamzolīši.
383 [Sērenes Jk].

37514.

Moza, moza meitiņa
Sileņā ūgas losa:
Boltys zečis, malnys kurpis,
Sorkons rūžu vaiņuceņš.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

37515.

Ūgas, ūgas, rīksti, rīksti,
Lela ceļa maliņā;
Kas ūdziņas nanūruove,
Kas rīksteņu nanūškina.
89 [Dricēnu Rz].

37516.

šī dieniņa, tā dieniņa
Jaunajām meitiņām:
Pa ogām, pa riekstiem,
Pa skābiem āboļiem.
545 [Krustpils D apr.].

37517.

šovasar mežā gāju
Rītā agri zemenēs.
Kad pārnāku sētiņā,
Saulīt' lielā gabalā.
72 [Cesvaines Md].

37518.

Trīs māsiņas iegājušas
Melnajās smarodenēs;
Divas ogas pielasīj'šas,
Trešā mežā nobludīj'se.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

37520.

Baraviki, makaviki,
Vysu sēņu valdinīki;
Rudmisīte, bārzlapīte,
Baravyka ļaudaviņa.
326 [Preiļu D].

37521.

Es aizgāju beku lauzt
Ar sakārņu kurpītēm;
Man gribēja beku kungi
Par gaspažu noturēt.
378 [Seces Jk].

37522.

Es aizgāju sēņu lauzt,
Bet sēnīšu nedabūju;
Es atradu sēņu māti
Pašu badu nomirušu.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

37523.

Kas kaitēja tev, māsiņa,
Tev meitiņu jaunu veda:
Vakar dzima, šodien auga,
Rītu vedīs tautiņās.
477 [Vecpils Lp].

- 374 -

37523¹.

Piektdien dzimu, sestdien augu,
Svētdien gāju tautīnās.
Kāda sieva es tur būšu,
Kāda darba dzieviniece?
Gan mācēju saimi rāt,
Maizi slēgti kambarī.
39 [Bārtas Lp].

37524.

Leters ļurbu zadynova
Lela syla maleņā:
Leteram sēņu sveita,
Ļurbai sēņu vylnonīte.
466 [Vārkavas D].

37525.

Nu tik rātni, mani bērni,
Manus svārkus nesaplēšat:
Mani svārki - dārgi svārki,
beka(-u?) ādas darināti.
374 [Sātiņu Kld].

37526.

Pitku, pitku, patmaļitku,
Pilni purvi baraviku;
Ej, meitiņa, atnes man
No tā purva baravik'.
605 [Skolas].

37527.

Pēters, Pēters, Meņģa dēls
Iet pie beku bābas.
Pēterim baltas bikses,
Bābai baltas villainīt's.
477 [Vecpils Lp].

37528.

Sēņu, sēņu, ogu, ogu,
Nav neviena lasītāja;
Kad sanāca lasītāji,
Tārpi sēnes noēduši.
296 [Ozolnieku Jg].

★

10. Par lietu, sniegu, miglu, vēju, ūdeni un unguni; par gada laikiem.

2849.

Aizeji, lietiņi, rūkdamis, kaukdamis,
Atnāci, saulīte, līgodama!
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

2850.

Aizej, lietiņ, rūkdams, kaukdams,
Atnāc, saulīte, spiguļodama!
Viņpus jūras melni ļaudis,
Ūdens glāzīte vērdiņu maksā,
Rāvā kreklus izmazgāja,
Rāvā muti nomazgāja.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

2851.

Aizej, lietiņ, rūkdams, kaukdams,
Uz tiem melniem igauņiem;
Atnāc, saulīt, līgodama,
Uz tiem baltiem latviešiem.
Igauņiem melnas drēbes,
Tiem lietiņa vajadzēja;
Latviešiem baltas drēbes,
Tiem lietiņa nevajaga.
1251 [Veclaicenē (Veclaicenes pag. Vlk)].

2852.

Līstiet, lieti, labi lieti,
Lai es augu laba liela;
Lai es tieku māmiņai
Simtu govju barotāja.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

2853.

Lij, lietiņ, lij, lietiņ,
Lai es drīzi liela augu:
Būs manai māmiņai
Da drīzāk viegla diena.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

2854.

Līsti, lietus, līsti, lietus, lai augu balta,
Lai augu tik balta, kā linu sauja.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

2855.

Liji, liji, lietutiņis,
Lai es arī balta augu,
Lai es arī balta augu
Kā mērena muižiniece.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

2856.

Līsti, līsti, lietutiņi,
Lai es arī balta augu
Lai es arī balta augu
Līdz citām māsiņām.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

- 375 -

2857.

Līsti, līsti, lietutiņi,
Lai es labi balta augu;
Bajāriņi savas meitas
Ar sudrabu baltināja.
169 [Nīgrandā (Nīgrandas pag. Azp)].

2858.

Līsti, līsti, lietutiņi,
Lai es labi balta augu;
Lai es labi balta augu,
Ciema puišus kaitināt.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

2859.

Līsti, līsti, lietutiņ,
Lai es ātri liela augu,
Lai es ātri liela augu,
Bandinieka līgaviņa.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

2860.

Līsti, līsti, lietutiņi,
Lai es augu tieva, gaŗa,
Lai es augu tieva, gaŗa,
Amatnieka līgaviņa.
226 [Kandavā (Tl)].

2861.

Liji, liji, lietutiņ, lai augu liela,
Lai mani māmiņa pie vīra pieved.
77 [Gulberē (Liezeres pag. Md)].

2862.

Sudrabiņa lietus lija
Zemes bērza kalniņā,
Lai izauga lielas lapas,
Lai varēja slotas griezt.
224 [Kabilē (Kld)].

2863.

Sniega māte, sniega māte,
Purin' savus spilveniņus,
Lai nāk sniegi virs zemītes,
Ka bāliņi mežā brauc.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

2864.

Miglas māte dambi dara
Līdz ozola galiņam:
Līgojiesi, ozoliņi,
Lai netapa galiņā.
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

2865.

Visi purvi vakarāja
Miglu laida pasaulē;
Lec, saulīte, šorīt agri,
Noņem migli vaiņadziņu.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

2866.

Ej gulēt, vēja māte,
Sausas egles galiņā!
Vai tev galva nesāpēja,
Dien' un nakti aurodam?
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2867.

Pūti, pūti, vēja māte,
Remdējies vakarā!
Jau tu pūti visu dienu,
Visus mežus (kokus) locīdama.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

2868.

čuči, čuči, uguntiņa,
Netec ciemā!
Suns tevi ries,
Kaķis tevi plēsīs,
Gailis tevi aizdziedās.
Lai nāk rītu ciema meitas,
Vēderiņus kasīdamas,
Cimdu pāŗus nēsādamas,
Tad dabūs uguntiņu.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)], 290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

2869.

Uguntiņas dzirkstelīte
Saujiņā glabājama:
Kad palaidu vējiņā,
Dažu labu raudināja.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

2870.

Kam tu nāci, ziemelīti,
Ar vasaru cīnīties!
Kaut mēs būtu redzējuši,
Mēs' būt' tevi aizdzinuši,
Mēs būt' tevi aizdzinuši
Ar rozīšu ziediņiem,
Ar rozīšu ziediņiem,
Ar zaļām lapiņām.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)], 1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

2871.

Koši, koši, jauki, jauki,
Kad Dievs deva vasariņu:
Dzied putniņi, dzied ganiņi,
Daiļi jāja pieguļnieki.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

- 376 -

2872.

Nāc nākdama, vasariņa,
Kur tik ilgi kavējies?
Tevis gaida atnākot,
Manis lielu uzaugot.
305 [Vīkstenē (Stelpes (?) pag. B)].

2873.

Nāci, nāci, vasariņa,
Jau ziemiņa kājas aun,
Jau ziemiņa kājas aun,
Uz akmeņa sēdēdama.
410 [skat. 3301. (Pilskalnes pag. Il)].

2874.

Ziema nāk, ne vasara,
Nezied vaira purenīši.
Ziema kāva vasariņu
Ar sudraba zobeniņu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

2875.

Ziema nāca raudādama,
Cimdu, zeķu prasīdama.
Nāc nākdama, vasariņa,
Visi bērni tevi gaida.
224 [Kabilē (Kld)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2876.

Ziema nāce raudādama,
Cimdu, zeķu gribēdama;
Nāc, vasara, smaidīdama,
Zaļu sagšu uzseguse.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

2877.

Ziema nāce raudādama,
Vasariņa dziedādama.
Ziemas vārti aizzavēra,
Vasariņas atzavēra.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

2878.

Ziemu sniga sniedziņš,
Vasaru lietiņš,
Rudeni aukstais
Vējiņš pūš.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

2879.

Sniegi nāca griezdamies,
Putni projām aizsteidzās:
Pavasaru sniegs nokusa,
Putni nāca dziedādami.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

2880.

Tekat, bērni, lūkoties,
Vasariņa ziemu kaun.
Ziemai vārtus aizveŗat,
Vasarai atveŗat.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

1. Nāciet, bērni, skatīties,
Ziema kāva vasariņu;
Ziema vārtus atdarīja,
Vasariņa aizdarīja.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

★

36893.

Ai bērneņi, ai bērneņi,
Nabikstiti uguņteņis:
Uguntiņa, muomuleņa,
Sadadzynois paspuorneitis.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

37082.

Tecit, bārni, verītēs,
Kaidi jūki teirumā:
Zīma kova vasariņu
Ar sudobra zūbentiņi.
389 [Silajāņu Rz].

37529.

Liji, liji, lietutiņi,
Lai es arī balta augu;
Citas meitas baltas auga,
Es kā mella bambalīt'.
197 [Krotes Lp].

37530.

Līsti, (līsti), lietutiņ,
Lai man lieli mati aug;
Lai man lieli mati auga
Līdz pašai zemītei.
282 [Nīcas Lp].

3. DZIESMAS BĒRNUS KOPJOT

1. Ēdienu gatavojot, bērnu nepacietību klusinot, bērnus ēdinot.

a) Bērni izsalkuši. Maizes trūkums.

2881.

Vai Dievī, galva sāp,
Vai Dievī, vēderīts!
Galva sāp: gulēt gribu;
Vēders sāp: ēst gribēju.
119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)].

- 377 -

2882.

Atdodiet, citi bērni,
Manu tiesu vakariņu,
Es vakar apsagulu,
Vakariņu neēduse.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

2883.

Bērni raud asarām,
Ko ēdīs vakarā:
Tēvs ar māti bārdamies
Piena spanni apgāzuši.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

2884.

Bērniņi, bērniņi, mirsim badu:
Tēvs gul ceplī kā rudzu maiss,
Māte dzeŗ krogā, micīti kuldama.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

2885.

Dod, māmiņa, azaidiņu,
Negribēšu launadziņu;
Dod, māmiņa, launadziņu,
Negribēšu vakariņas;
Dod, māmiņa, vakariņas,
Negulēšu neēduse.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

2886.

Dod, māmiņa, suvēnam,
Dod savām meitiņām:
Suvēnam garda gaļa,
Meita daila audējiņa.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

2887.

Dod, māmiņa, suvēnam,
Ne savam dēliņam;
Dos dēliņis, dos jauņuve,
Dos tev abi ļaunus vārdus.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

1. Nedod, māte, dēlam gaļu,
Dod labāk sivēnam:
No sivēna garda gaļa,
Kas no puiša, dienas zagļa?
Lūciņos sasienamis,
Dūmiņos pakaŗamis,
Sumpurņiem izdalāmis
Par sausām reņģītēm.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

2888.

Ēdat, bērni, knapojat,
Paša tēva domas būs:
Pārdos vecu kažociņu,
Nopirks rudzu puspūrīti.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

2889.

Ēdat, bērni, šņakājat,
Tēvs pārdeva kažociņu,
Tēvs pārdeva kažociņu,
Māte baltu villānīti.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

2890.

Ēdiet, bērni, šņakājiet,
Tēvs pārdeva kažociņu:
Tēvam nauda maciņā,
Rīgā rudzi spīķerī.
112 [Cirstos (Cirstu pag. C)].

2891.

Ēdiet, bērni, šņapājiet,
Tēvs pārdeva kažociņu;
Ja Dieviņš palīdzēs,
Par nedēļu nošņapās.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

2892.

Ēstu grib, dzertu grib
Mans mazais vēderiņš;
Vai ar dziesmu piedziedāšu
Savu mazu vēderiņu?
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

2893.

Ēsti man gribējās,
Māte maizes man nedeva;
Tā sacīja nedodama:
Ko, bērniņi, darījāt?
Vai bijāt rijas kult,
Vai mālīšu ritināt.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

2894.

Ēsti man gribējās,
Māte maizes man nedeva;
Tā sacīja nedodama:
Mazi brāļi arājiņi.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

2895.

Ēsti man gribējās,
Māte maizes man nedeva;
Tā sacīja nedodama:
Meklē pate arājiņ'!
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

- 378 -

1. Ēsti man gribējās,
Māte maizes man nedeva;
Tā sacīja nedodama:
Meklē pate arājiņ'!
Kur es ņemšu, kas man dos,
Tik mazai (jaunai) arājiņu?
398 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2896.

Ēsti man gribējās,
Māte maizes man nedeva;
Tā sacīja nedodama:
Zaļi rudzi tīrumā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

2897.

Eit' gulēt, mazi bērni,
Vakariņas neēduši,
Zīle, žube aiznesuse
Kambarīša atslēdziņu.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

1. Ej gulēti, vāverīte,
Vakarēju ēdumiņu,
Zīle, kuņa, pametuse
Pagrabiņa atslēdziņu.
110 [Cēsīs].

2. Ej gulēt, mans vīriņ,
I neēdis vakariņu,
Zīle, žube aiznesuse
Pagrabiņa atslēdziņu.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

2898.

Izvāri, māmiņa, kunkuļu putru,
Bērniņi apsirga vēdera sērgā.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

2899.

Kapu, kapu, kāpostiņi,
Bērni raud neēduši;
Cita saime paēdusi,
Aizgājusi druviņā.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

2900.

Ko, bērniņi, ēdīsim,
Rītā agri cēlušies?
Tēva sētas kaņepītes
Zvirbulīši noēduši.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

2901.

Nu lustīgi, mani bērni,
Jēcis ņēma līgaviņu;
Bērniem sula, bērniem gaļa,
Jēcim jauna līgaviņa.
48 [Alojā un Lielsalacā (Alojas un Salacas pag. Vlm)].

2902.

Opapā, trallalā,
Nu ir maiz' pagalam!
Pārnāks tēvs no darbiem,
Pārnesīs skritel' maiz's.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

2903.

Raudāj' tēvs, raudāj' māte,
Raudāj' bērni pakaļā:
Ko bij tiem neraudāt,
Kad mājā maizes nav.
14 [Inčukalnā (Inčukalna pag. Rg)].

2904.

Sakermenč divi reizes!
Būs bērniem badu mirt?
Rīgā rudzi spīķerī,
Sētā ceplis puškurē.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

2905.

Sieva raud, bērni kauc,
Bez putraimu kāpostiņi;
Neraud', sieva, nekauc, bērni,
Rīgā pilni spīķerīši.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

2906.

Sieva raud, bērni kauc,
Bez putraimu kāpostiņi;
Vīriņš skaisti gavilēja
Kroga galda galiņā.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2907.

Sen vajdzēja launadziņa,
Kaut būt' laba devējiņa,
Jau saulīte patecēse
Launadziņa laiciņā.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

2908.

Sīki, mazi man bērniņi
Kā tam purva strazdiņam;
Skrienu dienu, skrienu nakti,
Nevar bērnu pabaŗot.
106 [Viesienā (Viesienas pag. Md)].

2909.

Tēt, maizes! memme, pupa!
Kā es tavas cūkas ganu.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

1. Maizes, maizes, māmulīte,
Kā es tavas cūkas ganu;
Ja maizītes man nedosi,
Lai iet cūkas druviņā.
239 [Vecaucē (Vecauces pag. Jg)].

- 379 -

2910.

Tekam lieli, tekam mazi,
Māte sauca launagā;
Laižam vēršus niedrājā,
Kumeliņus ābolā.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2911.

Vēders sāp, vēders sāp,
Vēderzāļu gribēdams;
Dod, māmiņa, sviest' ar maizi,
Tad vēders nesāpēs.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)], 321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

2912.

Visi saka, visi saka:
Taisiet cisas, eit' gulēt!
Tā vārdiņa nesacīja:
Ēdiet, bērni, vakariņas!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

b) Maize rauši, kliņģeŗi, veģi; piens un sviests; putra, Ķīselis; tupeņi un kāposti.

2913.

Aijā, bērni, rītā svētki!
šodien cepsim baltu maizi.
274 [Zaļā muižā (Zaļenieku pag. Jg)].

2914.

Atej, tēta, kliņģeŗiem,
Memma siltiem pīrāgiem!
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

2915.

Bagāta maizīte glauž manu galviņu;
Māmiņa gan glaud', vējš purināja.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

2916.

Kumelītis, pedelītis,
Apgāž veģu vezumiņu;
Eita, bērni, ņemat veģus,
Cik jūs paši gribēdami!
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

2917.

Maizīt' mana bagātība,
Plācenītis pelnu rušķis:
Maize bērnu baŗotāja,
Plācens viesu mielotājs.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2918.

Maizīt manu bagāto,
Plācenīti nabadziņ!
Maizīt' ēžu ik dieniņas,
Plācenīti svētdienām.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

2919.

Plācenīts raudājās,
Ar plaukstām plaukstājams;
Kā maizīte neraudāja,
Ar dūrēm dūrējama.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

2920.

Sargiesi, maizīte, nu tevi griezīs,
Izvilka māmiņa gaŗo tutenu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

2921.

Smuks, apalš kukuliš,
Vien vain vidiņē:
Virsē pūŗ, ap(ak)šē pūŗ,
Vidē auz sēnaliņ.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

2922.

Stiepies gaŗa, plēties plata,
Mana kriķu karašiņa,
Lai es varu pamielot
Ūzainīti, biksainīti.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

2923.

Cep, māmiņa, kukulīti,
Citu lielu, citu mazu:
Zēni gāja uz meitām,
Citi lieli, citi mazi.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

2924.

Baro mani, māmuliņa,
Ar tiem piena ziediņiem;
Augšu liela, būšu stipra,
Puišiem ceļa negriezīšu.
9 [Bilstiņos (Kokneses pag. Rg)], 93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

2925.

Do, māmiņa, man mazai,
Pienu ēst, pienu dzert,
Lai es augu balta meita
Līdz to pienu kungulīt'.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

- 380 -

2926.

Ej, māmiņ, govju slaukt,
Dod man pienu nodzerties,
Lai es augu balta meita,
Par brīnumu ļautiņiem.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

2927.

Mana balta māmuliņa,
Ielej pienu bļodiņā,
Es tev iešu kultu, maltu,
I telīšu paganītu.
1311 [Apē (Vlk)].

2928.

Mana mīļa māmulīte,
Ielej pienu bļodiņā,
Lai es augu sarkanbalta
Vagarīša dēliņam.
190 [Kuldīā].

2929.

Mana balta māmulīte,
Mani baltu audzināja:
Pienu ēdu, pienu dzēru,
Pienā muti nomazgāju.
521 [Dikļos (Dikļu pag. Vlm)].

2930.

Meitu dēļ, māmuliņ,
Kāpostiņu nevārīj',
Ielej pienu bļodiņā,
Lai meitiņas skaistas aug.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

2931.

Rieti, rieti, rietaļiņa,
Dod man pilnu slauktuvīti,
Mazi mani bāleliņi,
Baltas putras ēdājiņi.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

2932.

Tu, māmiņ, nezināji,
Kā meitiņas baltas aug:
Lej pieniņu bļodiņā,
Tad meitiņas baltas aug.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

2933.

Bērni, bērni, kur karotes?
Ķērni nesa istabā;
Kad to ķērni kustinās,
Būs i sviesta, i paniju.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2934.

Dod, māmiņa, ko dodama,
Sviesta nuciņ' i dod man;
Es tev būšu labs dēliņš,
Tev maizītes devējiņš.

2935.

Kop, kop, sviestiņ!
Siltmaizīte krāsnī,
Siltmaizīte krāsnī,
Tā tevi gaidīja.
216 [Ventspilī].

1. Kopā, sviestiņ, kopā,
Kā zemes zālīte,
Kā liepas lapiņa -
Tādās pītēs - augstiem mūŗiem
To sieriņu samūrēja.
232 [Talsos (Tl)].

2936.

Kup, kup, sviestiņ,
Kaudzīte galā!
Rīt nāks māmiņa
Mieloties.
47 [Ārciemā (Pāles pag. Vlm)].

1. Kuļu, kuļu sviestiņu,
Mieloju Dieviņu -
Pakaŗu velliņu vadzītē.
232 [Talsos (Tl)].

2937.

Miltiņi, miltiņi, zirnīši, zirnīši,
Pupiņas, pupiņas, tupulīši, tupulīši,
Pa lielam gabalam, gabalam!
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

2938.

Baro mani, māmuliņa,
Ar tiem putras biezumiem;
Augšu liela, būšu stipra,
Puišiem ceļa negriezīšu.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)], 98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

2939.

Baro mani, māmuliņa,
Ar tiem putras biezumiem,
Lai es augu zema, resna,
Kā varēju puišus veikt.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2940.

Bieza putra bērnus dīda,
Auzas dīda kumeliņu;
Kumeļš stāvu slaistījās,
Bērni rāpu vazājās.
19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

- 381 -

2941.

Biezu putru bērniem vāru,
Auzas devu kumeļam:
Bieza putra bērnus dīda,
Auzas dīda kumeliņu.
216 [Ventspilī].

2942.

Bieza putra, pļepenīca,
Māca bērnus lamāties.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

2943.

Bieza putra, pļepenīca,
Nāc ar mani kapāties,
Vai es tevi apēdīšu,
Vai tu mani pārvarēsi?
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

2944.

Bērni, bērni, aunat kājas,
Taisāt līkas kaŗotītes:
Māte putru izvārījse,
Ielej liepas dobumā.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

2945.

Bērniņ', mani kokālīši,
Ar plikiem vēderiem,
Rudzu putru sastrēbuši,
Uz ceplīša satupuši.
190 [Kuldīā].

2946.

Būs putriņa bērniņiem,
Vai būs šķīsta, vai būs bieza:
Es dzirdēju māmuliņu
Namā katlu skandinot.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Lai būs putra, kāda putra,
Putra būs vakarā:
Es redzēju, māmiņai
Dūmi kūp namiņā.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

2947.

Māte savas meitas kūla,
Pa pelniem vazādama:
Kam tās ēda bērna putru,
Kam puišiem mutes deva.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

2948.

Man bij viena zila kaza,
Tā man deva pulka piena,
Tā man deva pulka piena,
Ik vakaru pusslaucenes;
Dod, māmiņa, smalku miltu,
Lai es kazas putru vāru.
272 [Lielplatonē (Lielplatones pag. Jg)].

2949.

Nāciet, bērni, klausāties,
Kā dzied putra kambarī:
Pieniņš dzied, šķīstums velk,
Putraimiņi trikšināja.

2950.

Pēter, brāli, pugavica,
Padod mātei pavārnīcu,
Ja nedosi pavārnīcu,
Baltu putru nedabūsi.
110 [Cēsīs].

2951.

Putra, kājas apāvusi,
Pie bērniem sērstu iet;
Pagaid', putra, pagaid', putra,
Bērni tevi apēdīs.
60 [Salacā (Salacas pag. Vlm)].

2952.

Putra mani radīja, kāposti pestīja,
Gaļa mani iecēla lielā godā.
3011 [Pomušas un Ārdzes pagastos (Ceraukstes pag. B)].

2953.

Putru vira māmuliņa
Ij rītā, vakarā.
Gana pilns vēderiņš,
Sakaltuse muguriņa.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

2954.

Riku, riku, ķīseli, ar nazi griežamu,
Ar nazi griežamu, ar cirvi cērtamu,
Ar kaltu kumeļu pa virsu jājamu!
272 [Lielplatonē (Lielplatones pag. Jg)].

2955.

Salda mana skābputriņa
Kā kaimiņa medutiņš,
Kā vīns, kā medus,
Kā zemeņu oga!
3011 [Pomušas un Ārdzes pagastos (Ceraukstes pag. B)].

- 382 -

2956.

Salu, salu, man' putriņ,
Kā kaimiņa medutiņš!
Kaimiņš gāja bišu lauzt,
Es putriņu salināt.
47 [Ārciemā (Pāles pag. Vlm)].

1. Salda, salda man maizīte,
Kā kaimiņa medutiņš!
Kaimiņš medu tecināja,
Es maizīti salināju.
239 [Vecaucē (Vecauces pag. Jg)].

2957.

Ziņģē, ziņģē, griķu putra,
Tai vajag kazu piena;
Kuŗš bērniņš nevesels,
Vesels tika pastrēbdams.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

2958.

Tēvs ar māti sabārās,
Es pie putras kambarī;
Lai tā putra, kur tā putra,
Kur tie piena kunkulīši!
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 342 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2958¹.

Tu, sīveņ, pakuŗ guni,
Es atņešu iudisņeņu,
Vuoreisem bīzu putru,
Ar kū bārnus pabaruot.
435 [Latgalē].

2959.

Vār', memmiņa, biezu putru,
Lai man auga biezas krūtis,
Lai es varu čīnīties
Ar resnaju ozoliņu.
226 [Kandavā (Tl)].

2960.

Vāri, māte, biezu putru,
Lai man biezi pupi aug,
Lai varēju ciema puišus,
Ar pupim nobadīt.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

2961.

Vār', māmiņa, piena putru,
Lai meitiņas baltas aug;
Puisēniem, rezgaļiem,
Vāri pura ūdenī.
377 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2962.

Vāri, māte, piena putru,
Lai meitiņas baltas aug;
Puisēniem apsildāt
Vakarējus kāpostiņus.
108 [Veismaņu pagastā (Vaives pag. C)].

2963.

Vār', māmiņa, piena putru,
Lai meitiņas daiļas aug;
Puišiem vāri kāpostiņus,
Lai tie auga gaŗi, resni.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Piena, siera meitiņām,
Lai meitiņas baltas aug,
Kāpostiņus puisēniem,
Lai tie auga zemi, resni.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

2964.

Vāri, māte, teļa putru,
Dod man teļa biezumiņus;
Kad es augšu, vīris būšu,
Lācim ceļu negriezīšu.
404 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2965.

Vāru, vāru putru,
Pieci milti katlā.
Ko došu kalpam,
Ko kalpa bērniem?
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

1. Viru, viru, putriņa,
Trīs milti katlā!
Ko devu kalpam,
Ko kalpa bērnam?
Ko pate ēdīšu,
Par vārījumu?
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2966.

Vir, vir, putriņa,
Izvir gardi!
Nedošu kalpam,
Ne kalpa bērnam.
Izcepšu cepīti (=reņģi, =siļķi)
Skalgana galā,
To došu kalpam,
To kalpa bērnam.
216 [Ventspilī].

- 383 -

2967.

Viru, viru, putriņa,
Trīs milti katlā;
Nedošu kalpam,
Ne kalpa bērnam.
Atnāks vecais
Trimzaru zobiem,
Tam došu putriņu
Pasmeķēt.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

2968.

Visi mani bāleliņi
Putriņā noslīkuši;
Mani vienu atstājuši
Putras baļļas maliņā.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

2969.

Ai, klučkas biezas,
Bet piedegušas!
Kamēr māte govis slauca,
Tikām klučkas Ķempītē.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

2970.

Kartupīt, kartupīt,
Kā mēs tevi ēdīsim?
Pie ceplīša gozēsim,
Ar sviestiņu ēdīsim.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

2971.

Kas grieznī, kas grieznī,
Spures vien, spures vien;
Tupulī, brālīti,
Tur gardais kumosiņš.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

2972.

Man māmiņa izvārīja
Launagāi rācentiņus;
Kazu pienu pielējusi
Pie launaga rāceņiem.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

2973.

Tupenīša meitu veda
Kāpostiņa dēliņam;
Visi mazi tupenīši
Iet māsai panākšņos.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

1. Kāpostiņa meitu veda
Rutkālīša dēliņam;
Visi mazi kāpostiņi
Lēc māsai panākstēs.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

2974.

Tupenīši rācenīši
Ievēlās Daugavā;
Mazi bērni noraudāja,
Vēderiņus kasīdami.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

2975.

Tupenīt, tupenīt,
Kā līdīsi vēderā?
Ne tev škura nomizota,
Ne ķildiņas iztīrītas.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2976.

Tupi, tupi, tupenīt, -
Kas tev' tupu tupināja?
Kas tev' tupu tupināja,
Tas ij tevi apēdīs.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

c) Pateicība Dievam pēc ēšanas.

2977.

Paēduši, padzēruši,
Pateiciet Dieviņam
Par pieniņu, par sviestiņu,
Par baltoi saules maiz'.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2978.

Paldies Dievu Dieviņam,
Nu piebrieda vēderiņš!
65 [Valtenbergā (Mazsalacas pag. Vlm)].

2979.

Paldies saku Dieviņam,
Nu apēdu brokastiņu!
Lai Dievs līdz rociņām
Launadziņu nopelnīt.
216 [Ventspilī].

1. Paldies Dievu Dieviņam,
Nu paēdu launadziņu!
Dievs dod citu nopelnīt
Līdz vakaru reiziņai.
45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)].

★

36897.

Ceplīts manis tēvis bija,
Obra mana māmuliņa:
Ceplīts mani sasildīja,
Obra mani pabaroja.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

- 384 -

36901.

Dodiet ēst, dodiet dzert,
Vakarējas vakariņas;
Es vakar apsagulu
Vakariņas naādusi.
373 [Sarkaņu Md].

36927.

Ēsti man gribējās,
Māte maizes man nedeva:
Lai es augu tieva, gaŗa,
Kaŗavīra līgaviņa.
146 [Jaungulbenes Md].

36956.

Klusiņām nosaņēmu
Ciema cepļa pakaļā;
Nepasaki, tu ceplīt(i),
Tevim cepšu kukulīt(i).
605 [Skolas].

37531.

Ach, tu, vacuo muomuleņa,
Tovu jauku volūdeņu!
Ach, ptrru ambaleņa
Suns pi putras kambarī!
Lai tei putra, kū tei putra,
Kū tī pīna kunkuleiši!
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

37532.

Uci, ļuļi, mozi bārni,
Kuo jyus leli naaugat?
Augsim leli saulītē,
Kai pupeņas duorzeņā.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

37533.

Atej, māmiņ, saulītē
Putriņas vārīt,
Gotiņu slaukt,
Mazā bērniņa pabaŗot.
604 [Dažādi iesūtītāji].

37534.

Ai vecais tēvainīt,
Kam tu mani nebaroji?
Tu sakalti kā āzīts,
Es kā siena gabaniņa.
485 [Viesienas (Lautera-Viesienes) Md].

37535.

Baroj mani, muomuliņa,
Koleidz nazīd vyzbūlīši;
Kad pazīss vyzbūlīši,
Tad es pate baruošūs.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

37536.

Bolti muni bruoliliņi,
Vēļ boltuokus balynuoju:
Pīna gariņu palēju,
Līpa(s) slūtiņu sasēju.
326 [Preiļu D].

37537.

Bārni muni, škūrstolāni,
Vysim plyki vēdereņi;
Reitu cepsim blinčikeišu,
Vysim kluosim vēdereņu(s).
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

37539.

Dasa skrēja par ustobu,
Putruomeņus mātuodama.
Bārni skrēja pakaļī,
Ni druponas nadabuoja.
605 [Skolas].

37539¹.

Dasa skrēja par pogolmu,
Putruomeņus svaidēdama.
Bārni skrēja pakalī,
Putruomeņus laseidami.
551 [Ludza Ldz apr.].

37539².

Dasa skrāja par pogolmu,
Putruomeņus svaideidama.
Apsasvīd tu, Muoreņ,
Salaseisi putruomeņus.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

37540.

Dīveņ, dūd pobulam
Mozu, mozu mozuleņ';
Ka vuoreis bīzu putru,
Kam katleņa izkaseit.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

37541.

Dod, māmiņa, man pieniņu,
Dod tos piena kunkulīšus:
Lai es augu tik balta,
Kā tie piena kunkulīši.
281 [Neretas Jk].

37542.

Dzird', māmiņa, tu teliņu,
Dod man teļa biezumiņus:
Lai es augu tāds puisīts,
Kā vērsīts ragainīts.
496 [Vilzēnu Vlm].

- 385 -

37543.

Eglīte lielāka,
Es pati mazāka;
Dod, māmiņ, maizītes,
Lai augu lielāka.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

37544.

Ei vecīt, ei vecīt,
Neper bērnu vakarā;
Per rītā, saulītē,
Kad ar putru pabarosi.
241 [Lubānas Md].

37546.

Ēdiet, bērni, šņākājat,
Tēvs nokāva ciema āzi;
Zem kubula gaļu gāza,
Pirtī ādu sutināja.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

37546¹.

Zinu, zinu, bet neteikšu,
Tēvs nokāva kazulēnu;
Rijā āda apakš baļļas,
Gaļa mūsu vēderā.
443 [Turlavas Kld].

37547.

Ēdat, bērni, snapājiet,
Tēvs pārdeva kažociņu:
Sieciņš rudzu, sieciņš miežu,
Pussieciņa kaņepīšu.
515 [Ziemeŗu Vlk].

37548.

Ēsti man tā gribējās,
Māte maizes man nedeva;
Tā sacīja nedodama:
Kam laid' cūkas miezīšos.
15 [Alūksnes Vlk].

37548¹.

Ēsti man gribējās,
Muote maizītes nadeve;
Muote maizītes nadeve,
Ka juos beja tryukumiņš.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

37549.

Gulēdama ieraudzīju
Plauktā gardu kumosiņu;
Ejiet, rokas, paņemiet,
Mute gardi apēdīs.
605 [Skolas].

37550.

čuči, guli, mazais bērns.
Kaķi putru apēduši;
Kaķi putru apēduši
Un podīnu saplēsuši.
Tā nebija kaķa vaina,
Tā bij paša aukļa vaina.
307 [Pāvītes (Briņģu) C].

37551.

čučiet, guliet, mazi bērni,
Kaķi putru izēduši;
Tā nebija kaķu vaina,
Tā bij pašu bērnu vaina.
241 [Lubānas Md].

37552.

Juŗa sieva nemācēja
Ķīsēlīša virināt;
Meklēsim Andriev' sievas,
Tā mācēja virināt.
241 [Lubānas Md].

37553.

Gara, gara tei dīniņa,
Kad saulītes naredzēju;
Vēl garuoka, vēl slyktuoka,
Kad maizītes napajēmu.
182 [Kaunatas Rz].

37554.

Kumelīte, perdelīte,
Apgāž veģu vezumiņu;
Teciet, bērni, veģu pirkt,
Cik naudiņas turēdami.
56 [Birzgales (Lindes) Rg].

37555.

Kur tie bērni palikuši
Ar tiem putras vēderiem?
Visu gaļu izēduši,
Man tos kaulus pametuši.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

37557.

Ķiķa guoja guorsuos,
Ķiķalāni pakaļ skrēja;
Ķiķa lēja bļūdā,
Ķiķalāni vādarā.
170 [Kapiņu D].

37558.

Lai būs putra, kādaputra,
Putra būs vakarā:
Es redzēju namiņā
Putra vira katliņā.
386 [Sidgundas (Rikteres) Rg].

- 386 -

37559.

Lai pietrūka, kā pietrūka,
Kad maizītes nepietrūka;
Lai pietrūka sidrabiņa
I sidraba kalējiņa.
386 [Sidgundas (Rikteres) Rg].

37560.

Launadziņš launagā,
Pusdieniņa pusdienā;
Būt' māmiņa tā devuse,
Nebūt' liela uzauguse.
82 [Demenes Il].

37561.

Luocjeits vylka mjedzis pūdu
Apkuort munu ustabjeņu;
Vjalc, luocjeit, kambarī:
Mjaitys mola ķeisjēleiti.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

37562.

Moza beju meitineite,
Muoku puišus kairinuot;
Muote cepa kukuleiti,
As mērcēju madeņā.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

37563.

Māmuliņ, māmuliņ,
Launadziņu, launadziņu!
Jau saulīte vizināja
Launadziņa laiciņā.
281 [Neretas Jk].

37564.

Māmiņ, putru vuorīdama,
Īlej pīnu bļūdiņā,
Lai es augu skruošņa, rasna,
Opolym byudeņim.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

37565.

Muoreņa, buorineite,
Asareiti palnūs cepja;
Poša ādja meikstumeņu,
Bārnim svīdja asaceņas.
170 [Kapiņu D].

37566.

Muoreņa, lupoteņa,
Vystu cepja palnūs;
Poša ādja meikstumeņu,
Vystom devja kauleņus.
170 [Kapiņu D].

37567.

Māte mani izbaroja
Ar tiem teļa biezumiem;
Kad izaugu liela meita,
Knipām puišus noknipēju.
261 [Mēdzūlas Md].

37568.

Māte, vāri piena putru,
Lai puisēni balti aug.
Meiteņiem, vellēniem,
Vāri pura ūdenī.
Puisēniem ir grūta dzīve,
Jāiet kaŗa dienestā.
575 [Valmiera Vlm apr.].

37569.

Maza, maza meitenīte
Tek pa silu raudādama,
Jauni puiši, bandenieki,
Ņemat zirga mugurā!
Būs jums ēsti vārītāja,
Būs krekliņu mazgātāja.
605 [Skolas].

1. Maza, maza meitenīte
Iet pa ceļu dziedādama
Jauni puiši, bandenieki,
Ņeņem mani kamanās.
198 [Krustpils D].

37570.

Pīpi, pīpi Puovuleņi,
Kū mes reitu vuorīsim?
Keiša golvu, raudas asti,
Vuovjareitis pakauseiti.
89 [Dricēnu Rz].

1. Tili, tili, puovulin,
Kū vuorīsim vokorā?
Keiša golvu, raudas asti,
Asarīša vyducīti.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

37571.

Ragači, bagači,
Kas tovā vādarā?
Pupiņa, ziernīts,
Ruociņa škēlīte.
551 [Ludza Ldz apr.].

37572.

Putra, kājas apāvusi,
Pie bērniem sērstu iet.
Necel krēslu, nesēdēšu,
Uz ienaidu sērstu brauc'.

- 387 -

37573.

Putra kājas apāvusi,
Uz bērniem sērsti gāja.
Piesacīja bērniņiem
Mazgāt baltas kaŗotītes.
48 [Bērzaunes Md].

37574.

Putra, putra,
Kam tei putra,
Kam tī škeistī
Kuopusteņi.
89 [Dricēnu Rz].

37575.

Sacijuos man' mamiņa
Sutynuota pīna dūt;
Jau saulīte pušdīnī,
Ni maņ taida, ni maņ šaida.
194 [Krāslavas D].

37576.

Tēte, tēte, pyupaliņa,
Mama, mama, maganiņa!
Tēte devja boltas maizes,
Mama devja boltas putras.
389 [Silajāņu Rz].

37577.

Tēvs ar māti strīdējās
Sēņu spaini saspārdīj'ši;
Es uz mūŗa lūrējos,
Tikām tiku palīgos.
373 [Sarkaņu Md].

37578.

Tupu, tupu, tupulīt,
Karu, karu, karulīt;
Tāpat bija tupuļam
Karulīša jālūdzas. (Kaķis un gaļa).
445 [Ugāles Vp].

37579.

Vuorej, muote, bīzu putru,
Lej pīneņi bļūdeņī;
Lai es augu skaista, bolta,
Opolim ciceišim.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

37580.

Tec, pelīte, zierņu zogtu,
Atnes maņ i pīzoguse;
I pupjaņu, i ziernīšu,
I cyucjaņis smecerīti.
425 [Šķaunes (Landskoronas) Ldz].

37581.

Vaļa maņ, vaļa maņ,
Vaļā muotes kambarīts:
Svīkstu ēžu, sīru kūžu,
Soldonuo pazadzēru.
174 [Kārsavas Ldz].

37582.

Veco vīriņ, veco vīriņ,
Ko dos' puišam launagā?
Ķīšu putru, roņu taukus,
Sasmak's rungu pa mugur'.
šķēd's alus, Valgals med's,
Laidž (Laidze) meitas klāt gulēt.
207 [Laidzes (Valdegales) Tl].

37583.

Zirņus sēju kalniņā,
Satecēja lejiņā;
Vienu saucu - brāļa bērnu,
Visi līdzi satecēja.
115 [Galgauskas Md].

★

2. Bērniem galvu sukājot, muti mazgājot, bērnus tīot.

2980.

Gludan' bij tam galviņ',
Kam māmiņ' glaudantiņ';
Sapurās' tam galviņ',
Kam nebija glaudantiņ'.
211 [Rindā (Ances pag. Vp)].

2981.

Dievs lai redz tēvu, māti,
Kas man' tādu audzināja:
Ni mācēju kāju aut,
Ni galviņas izsukāt.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

2982.

Kauna, kauna tev, meitiņ,
Nesukāti tev matiņi!
Ir irbīte ceļu tek,
Izsukājse cekuliņu.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

2983.

Kaunies, kaunies tu, meitiņa,
Tev galviņa nesukāta!
Kā saglauda cielaviņa
Savu gludu cekuliņu.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

- 388 -

2984.

Sukā, māte, man galviņu,
Met matiņus ugunī,
Lai putniņi neievilka (neievelk)
čīkstošā kociņā.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)], 13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)], 28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 317 [Lindē (Birzgales pag. Rg)].

1. Sukā, māte, man galviņu,
Met matiņus ugunī,
Lai putniņis neienesa
Cīkstošā kociņā:
Lai galviņa nesāpēja
Visu mūžu dzīvojot.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

2985.

Visas bija man māsiņas
Gluženim matiņim,
Viena pate izpūruse, -
To vedīšu brammaņam.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

2986.

Cielaviņa galvu glauda
Ezeriņa maliņā;
Man saglauda māmuliņa
Istabiņas dibinā.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2987.

Jauni oši, ozoliņi
Zilim ziedim noziedēja;
Māte mani nomazgāja
Tekošāi upītēi.
224 [Kabilē (Kld)].

2988.

Mana balta māmuliņa,
Lej man pienu muldiņā:
Lai man auga balta bārzda,
Lai sauc meitas muižinieku.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2989.

Mani mīļa māmuliņa
Mazgā piena muldiņā,
Lai es augu sarkanbalta,
Kā puķīte dārziņā.
166 [Gramzdā un Smaižos (Gramzdas un Aizviķu pag. Lp)].

2990.

Musti, musti, mazgā muti,
Bieza putra vācelē;
Ja tu mutes nemazgāsi,
Biezas putras nedabūsi.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

2991.

Roka roku mazgājās, -
Kas mutīti nomazgāja?
Tām pašām rociņām
I mutīte jāmazgā.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

2992.

Maza, maza meitiņa Rīgā brauca;
Piemīza kurpītes, sasala kājiņas,
Pārbrauca mājā raudādama.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

2993.

Pirža pirti kurināja,
Mīža gāja žāvēties;
Dod, mīžiņa, cimdu pāri,
Tad laidīšu žāvēties.
272 [Lielplatonē (Lielplatones pag. Jg)].

★

37538.

Cīlaviņa, gludgalviņa,
Gludu galviņu nasuoj';
Es saglaužu sovu gludu,
Muna gluda nastuovēj'.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

★

3. Bērnus ģērbjot, pušķojot.

2994.

Vai, bērniņi, man' bērniņi,
Visiem kaili vēderiņi;
Pavasara saulītē
Kā strazdiņi vičenāja.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

2995.

Apauniet man kājiņas,
Ielaidiet celiņā,
Tad sakiet manu vainu,
Ja maizītes nedabūju.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

2996.

Bērni, mani kovārnīši,
Visiem pliki vēderiņi;
Kad atnāca svēta diena,
Visiem cauņu cepurītes.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 389 -

2997.

Bērni mani kozalāni,
Visiem pliki vēderiņi;
Paldies ciema ļautiņiem;
Ka tie man nesasmēja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

2998.

Bērni mani, kosvārnīši,
Visiem pliki vēderiņi;
Kad atlēks priedes, egles,
Visiem šūšu kažociņus.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2999.

Es māmiņa kā liepiņa,
Man bērniņi kā mušiņas,
Man bērniņi kā mušiņas,
Visiem pliki vēderiņi.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

3000.

Es maza meitiņa, man arī banda:
Pušpūra prievitu, vērpele gradzenu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

3001.

Es maza meitīna, man zili svārki,
Sudraba saktīna kā mēnestīnis.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

3002.

Es piedzimu goda bērns
No veciem ļautiņiem;
šūniet man goda kreklu
No veciem maisiņiem.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

Es uzaugu goda puisis
No veciem kankariem:
Man pašuva goda kreklus
No veciem lindrakiem.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

3003.

Es uzaugu pie māmīnas,
Kā mazā preilenīt':
Baltās diegu zeķītēs,
Sarkanās kurpītēs.
1191 [Ēveles draudzē].

3004.

Kālabadi tav, māsiņa,
Bērniem pliki vēderiņi?
Vai liniņi tav neauga,
Vai vārpstīte netecēja?
224 [Kabilē (Kld)].

3005.

Mana balta māmuļīte
Mani balti audzināja:
Apvilkusi baltu kreklu,
Pacēlusi saulītē.
348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3006.

Maģa, maģa liepiņa, zeltītas lapas;
Maģa, maģa meitiņa, balta villainīte.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

3007.

Maza, maza meitenīte
Sēž ābeļu dārziņā;
Melnas kurpes, baltas zeķes,
Sarkans rožu vainadziņš.
87 [Liepas muižā (Liepas pag. C)].

3008.

Maza, maza meitenīte
Tek pa ceļu dziedādama;
Pupas ziedu lindraciņi,
Auzu skaru villainīte.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3009.

Maza, maza meitenīte
Tek pa ceļu dziedādama;
Skaista balta villainīte,
Sarkans rožu vainadziņš.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

3010.

Mazajai māsiņai
Divi zelta gredzentiņi:
Viens bij zelta lapiņām,
Otrs dimanta burbuļiem.
403 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3011.

Mazajai māsiņai
Riņķī grieztis vainadziņis;
Lielajāmi kaldināju
No sīkaja sudrabiņa.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

3012.

Mazajām māsiņām
Skaisti, šauri vainadziņi;
Lielajām lieli, plati,
Kā micītes galviņā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

3013.

Pirmajam dēliņam
Slēžu kreklu šūdināju;
Jau otram, trešajam
No pakulām rubināju.
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

- 390 -

3014.

Ubags mans tētis bija,
Ubadzīte māmuliņa;
Dievs dod man, bērniņam,
Zelta jostu e apjozt!
121 [Gulbenē (Md)].

3015.

Upapā, trallalā!
Mūs' māsiņa zābakos;
Atnāks tautas, pajems viņu,
Paliks man tie zābaciņi.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

3016.

Cib, cib, vistiņ, kaņipju dārzā,
Nu māte man deva kaņipju kreklu.
224 [Kabilē (Kld)].

4. Mātes mīļa, rūpīga kopšana.

3017.

Bija man, bija man
Trīs lietiņas glabājamas:
I guntiņa, atslēdziņa,
I bērniņš šūpulī.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

3018.

Dievs, dodi kungam to dienu redzēt,
Ko māte redzēja, auklēdama:
Sietiņš nogāja, auseklis uzlēca,
Vēl māte sēdēja, man' auklēdama.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3019.

Es savai māmiņai,
Kā sirsniņa azotē,
Kā sirsniņa azotē,
Kā puķīte dārziņā.
216 [Ventspilī].

3020.

Es to savu bāleliņu
Trīs gadiņi klēpī nesu;
šodien dzima kumeliņš,
Tūliņ tek kājiņām.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

1. Kumeliņis kājām tek
Pirmajā dieniņā;
Arājiņis, nabadziņis,
Gadu rāpu vazājās.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

3021.

Es to savu viendēlīti
Uz rociņu vien auklēju,
Lai tā mana vedekliņa
Skārdiem sagšu darināja.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

3022.

Es uzaugu pie māmiņas
Kā mazā mamzelīt',
Dūju spalvu ķisiņos,
Drellī austos palagos.
119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)].

3022⁴.

Kas varēje izglobuot
Moza bārna dvēseļeiti, -
Globoj, Dīvs, globoj Laime,
Globoj poša muomuļeņa.
422 [Līvānu pag. D].

3023.

Māmiņ' mani tā auklēja
Kā baltaju linu šauju,
Ietīdama, iztīdama
Smalkos linu lakatos.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

3024.

Māte mani maz' auklēja,
Raibi klāja šūpulī;
Kaut zinājsi neveikļam,
Ne snātnītes neieklātu.
378 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3025.

Mana mīļa māmuļiņa
Mani mīļi audzināja:
Pate māte dubļus brida,
Mani nesa rociņā.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Mana veca māmuliņa
Grūti mani audzināja:
Kalnu kāpa, nastu nesa,
Mani nesa padusē.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3026.

Mīl kungiem zelta nauda,
Mīl akmiņa istabiņa;
Tā mīlēja māmiņai
Katrai savs auklējums.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

- 391 -

3027.

Palīdz man tu, Dieviņ,
Maza bērna paglabāt
No guntiņas, no ūdeņa,
No dūmojas istabiņas.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

3028.

Smalki pūta sila priede,
Smalku lietu gaidīdama;
Smalka mana māmuliņa,
Smalki mani audzināja.
232 [Talsos (Tl)].

4. MĀCĪBA.

1. Rātnības, pieklājības u. c. mācības; nerātnība un rīkste; grāmata un skola.

3029.

Aust gaismiņa, lec saulīte,
Tas pirmais gaišumiņš;
Labrītiņ! Dievs palīdz!
Tā pirmā valodiņa.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)], 241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

3030.

Dievam devu labu rītu,
Dievam labu vakariņu;
Dieviņam pa prātam,
Ka mēs viņu daudzinām.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

3031.

Dievam devu labu rītu,
Dievam labu vakariņu;
Dievpalīgu i gribēju,
Kur iedamis, tecēdamis.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

3032.

Rītiņā celdamās,
Pirmā Dievu pieminēju;
Dieviņš man palīdzēja
šāi visā dieniņā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

3033.

Bērniņ, tavu trakumiņu,
No celmiņa gremzdu gaida,
No celmiņa gremzdu gaida,
No dzedziedas rācenīšu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

3034.

Laba mana māmuliņa,
Labi mani mācījusi:
Ne sunīša kājām spert,
Ne guntiņas pagalītes.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

1. Ne sunīša es nespēru,
Ne uguns pagalītes:
I sunīts Dieva laists,
I uguns pagalīte.
45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)].

3035.

Mākulīti Dieviņš māca,
Nemākuli māmuliņa;
Nemākuli nevarēja
I māmiņa izmācīt.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3036.

Ai nu tāi nu, vaļiņa,
Nu neredzi batuškiņa (matuškiņa)!
Kad redzētu batuškiņa (matuškiņa),
Tad neļautu tās vaļiņas.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Atsapirdu pakaļiņu,
Nu nedzird tēvs, māmiņa;
Dzirdēs tēvs, māmuliņa,
Tad nelika tās vaļiņas.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

3037.

Tiš, vistiņa appirdās
Ar gailīti dancodama!
Tiš, vistiņa, žagaros,
Tu man kaunu padarīji.
272 [Lielplatonē (Lielplatones pag. Jg)].

3038.

Bērni mani, bērni mani,
Es bērniem māmuliņa;
Suņi mani, suņi mani,
Es suņiem saiminīce.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

3039.

Iegādāju, atgādāju,
Aiz ko mani māte kūla:
Cālīšam ac' izdūru,
Lai neredz putraimiņa.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 392 -

3040.

Kādēļ, tēvaini, kur lauzi rīksti?
Sudraba birzē, bērziņa galā.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3041.

Kāpēc mani māmuļīna
Nepatiesi ienīdēj'?
Citi bērni klaipu plēsa,
Mani kūla nepaties'.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

3042.

Māte gāja bērnus pērt, -
Bērni nāca raudādami;
Ļaunu dienu pamanījši,
Satecēja aizkrāsnē.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

3043.

Nošauš mani māmuļīte,
Iesviež nātres krūmiņā;
Kad izaugu liela meita,
Kā nātrīte dzilināju.
216 [Ventspilī].

3044.

Paldies saku nadziņam,
Mutei gardi kumosiņi;
Nedod, Dievs, kad pienāktu,
Tad muguru oderētu.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

3044¹.

Par kū moņi muote kuova,
Aiz mateņu volkuodama?
Muotis vuorda naklauseju,
Maizes skreiņu aplauzeju.
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

3045.

šaut, māmiņa, mani mazu
Ar vītola žagariņu,
Lai es augu tik lokana
Kā vītola žagariņš.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

3046.

šaut, māmiņa, pirmo dēlu
Ar ērcešu rīkstītēm,
Tad drīkstēsi redzināt
Pirmā dēla līgaviņu.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

3047.

Zinu, zinu, kas nu bija
Tanī bērzu birzītē:
Tēvis bija slotu griezti,
Māte sauju žagariņu.
Zinu, zinu, kas nu bija
Tas pēriena pelnītājs:
Sunis, kaulu grauzējiņš,
Kaķis, kreima laizītājs.
I tie mūsu mazi bērni
No acīmi vien zināja,
Vai kuls suni grauzējiņu,
Vai kaķīti laizītāju.
Kas bij grēku padarījis,
Sargā savu muguriņu;
Kas no ļauna nezināja,
Tas dziesmiņu trallināja.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3048.

Tēviņš mani kult gribēja,
Pātadziņu mudžināja;
Dievs, remdē tēva dusmas,
Kar pātagu vadzītī.
216 [Ventspilī].

3049.

Vecā māt, vecā māt,
Sivēns tavu pīpi grauž,
Kam tu mani mazu kūli
Ar to sila čakārnīti.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)], 27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

3050.

Gauži raud skolas bērni,
Grāmatā vērdamies:
Grāmatā smalki raksti,
Nevar drīzi izlasīt.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

3051.

Grāmatiņa, grāmatiņa,
Ko tu man laba dari?
Ne tu devi baltas putras,
Ne maizītes man paēst.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

3052.

Grāmatiņa, grāmatiņa,
Skrien tu elles dibenā!
Tevis dēļ mani kūla,
I rītosi, vakaros.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

- 393 -

2. Godbijība un paklausība vecākiem.

3053.

Ai bērniņi, ai bērniņi,
Glabājiet tēvu savu!
I bitītes savu tēvu
Vilcin vilka ozolā.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

3054.

Vai bērniņi, vai bērniņi,
Kam tēviņa neklausāt!
Tētiņš brēca, tētiņš sauca,
Kā putniņš lidināja.
371 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3055.

Ai bērniņi, ai bērniņi,
Klausāt tēvu, māmuliņu!
Mūžam saule debesīs,
Ne mūžam tēvs, māmiņa.
275 [Zemgales novados].

3056.

Vai bērniņi, grēcinieki,
Klausait tēva, māmuliņas!
Vai no Dieva grēki nāca, -
Nāk no tēva, māmuliņas(?).
1253 [Kroņa laicenē], 410 [skat. 3301. (Pilskalnes pag. Il)].

3057.

Ai bērniņi, nebāziet,
Māmuļiņas pasolē!
Nāk viestiņi nākamo,
Vaicā jūsu māmuļiņas.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ai bērniņi, ai bērniņi,
Glabājiet māmuliņu!
Nāks tautiņas nākamo,
Prasīs jūsu māmuliņas.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

3058.

A kauniņis, a godiņis,
Abi līdza piederēja:
Kas kauniņu bijājās,
Tas godiņu paturēja.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

1. Vai kauniņis ar godiņu
Abi līdza piedzimuši?
Kas kauniņu kaunējās,
Tas godiņu paturēja.
206 [Kuldīgas apriņķī].

3059.

Aizmirsās, aizmirsās,
Mātei roka nebučota;
Kuŗu dienu māt' aizmirsa,
Man' klēpī neņēmuse?
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

1. Aizgājuši, aizmirsuši,
Mātei rokas nedevuši;
Kā māmiņa neaizmirsa,
šūpodama, auklēdama.
119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)].

3060.

Bij man biju bijāties,
Bij kauniņa kaunēties:
Savas mātes bijāties,
Svešas mātes kaunēties.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

3061.

Bij odziņas, kas ziedēja,
Kad jālasa, tad nevaid;
Bij bērniņi, kad auklēja,
Kad jāsūta, tad nevaid.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

3062.

Dēli, meitas, jauņavītes,
Klausāt vecu māmuļīti;
Neiet labi tāi sētēi,
Kur vecākus neklausīja.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

3063.

Drīz es gāju, drīz tecēju,
Kur māmiņa man' raidīja,
Kā māmiņa tad tecēja,
Kad raudāju šūpulī!
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

3064.

Dzied, gailīti, vienu reizi,
Gana reizes dziedājuma;
Sauc, māmiņa, vienu reizi,
Gana reizes saukumiņa.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

3065.

Es meitiņa, jaun' būdama,
Klausu jaunu, klausu vecu;
Jaunu, vecu klausīdama,
Topu pate sūtītāja.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)], 194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)], 346 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Bāliņos dzīvodama,
Jauna, veca paklausīju;
Jauna, veca klausīdama,
Tiku pati rīkotāja.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

- 394 -

3066.

Es meitiņa, jau' būdama,
Neklausīju māmuļīti;
Nula tik atjēdzos,
Kad māmiņas vairs nebija:
Kā paliku, tā atradu
Sav' adīkļa vācelīti.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

3067.

Gan pazinu to meitiņu,
Kuŗa tēva klausījusi:
Līdz zemei brūni svārki,
Līdz jostai sudrabiņis.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3068.

Ir pie Dieva tāds kociņš,
Kas zied zelta ziediņiem;
Ir pie mātes tāds bērniņš,
Kas klausīja viena vārda.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

3069.

Kāda koka tā laiviņa,
Tā iet visu neiŗama?
Kādu ļaužu tas bērniņš,
Tas iet visu nesūtāms?
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1. Kāda koka tas bērziņš,
Lapo zelta lapiņām?
Kuŗas maizes tas bērniņš,
Kas iet visur nesūtāms.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

3070.

Kas vecā vārda klausa,
Pilnu cepli maizes cepa;
Kas vecā neklausīja,
Pa pelniem rušināja.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

3071.

Kaunam bija kaunēties,
Māmaliņas bijāties:
Kaunam laista šī saulīte,
Bijāšanai māmaliņa.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1. Kaunam laista šī zemīte,
Vārdam tēvs, māmulīte:
Bij kauniņa kaunēties,
Bij vārdiņa bijāties.
113 [Alūksnē].

3072.

Kūla mani meža putni,
Kūla lauka cielaviņa;
Vai tādēļ putni kūla,
Ka es tēva neklausīju?
19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)], 30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

3073.

Kuŗa meita māti klausa,
Tai māmiņa pūru dara;
Kuŗa māti neklausīja,
Lai dar' pate raudādama.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

3074.

Kuŗa meita māti klausa,
Tai māmiņa pūru dara;
Kuŗa māti neklausīja,
Tai iesēja pauniņā.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

3075.

Kuŗa meita tēvu klausa,
Pillas krūtis sudrabiņa;
Kuŗa klausa ciema puišus,
Pillas acis asariņu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

3076.

Kuŗa meita tēva klausa,
Pilni pirksti gredzentiņu;
Kuŗa meita neklausīja,
Piln' mugura žagariņu.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

3077.

Kuŗš putniņis agri skrēja,
Agri slauka deguntiņu;
Kuŗš bērniņis mātei klausa,
Agri ēda brokastiņu.
224 [Kabilē (Kld)].

3078.

Labi, labi tam puišam,
Kas māmiņas prātu dar':
Tam nebūs jāmeklē
Siev' svešē novadē.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

3079.

Māte mani labi māca,
Kaut es mātes klausījuse;
Es atrastu mātes vārdus,
Kā vilnaines pūriņā.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

3080.

Māte mani mīļi sauca,
Es likos nedzirdot;
Būt' māmiņa nu saukusi,
Es būt' mīļi atbildējsi.
46 [Carnikavā (Rg)].

- 395 -

3081.

Ne visiem bērniņiem
Tēva laipu izlaipot;
Tam laipot tēva laipu,
Kas tēviņa vārdu klausa.
33 [Pēteŗupē (pie Saulkrastiem Rg)].

3082.

Pa vārtiem iztecēj'
Negrožātis kumeliņis;
Tā izgāja meitas slava,
Ka māmiņas neklausīja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

3083.

Raud māmiņa viena gauži,
Raud ar otru runādama:
Diezgan bērnu auklējusi,
Nav solīša gājejiņa.
312 [Ērberķē (Mazzalves pag. Jk)].

3084.

Tēviņš mane vārdu teica,
Es tēviņu neklausīju;
Nu atronu tēva vārdus
Kā cierīti vadzītēi.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

3085.

Tēva tēva laipas mestas,
Bērnu bērni laipojās:
Tie bērniņi laipojās,
Kas klaus' tēva, māmuliņas.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

3086.

Tēvu tēvu laipas mestas,
Bērnu bērni laipotāji;
Tā, bērniņi, laipojiet,
Ka pietika mūžiņam.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3087.

To puisīti suņi rēja,
Kas tēviņu neklausīja;
To meitiņu tautas mīl,
Kas klausīja māmuļīti.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

★

36874.

Audzādama man' māmiņa
Gudru deve padūmiņu:
Boguotam ceļa grīzt,
Nameit vuoju kuojiņom.
326 [Preiļu D].

36886.

Bērni, blēņu nedariet,
Augstu kokā nekāpiet.
241 [Lubānas Md].

36987.

Muna loba muomuliņa,
Labi mani muocējuse:
Ilgi cīmā napalikt,
Sātā borgi narunuot.
414 [Stirnienes Rz].

37083.

Tec, upīte, gana strauja,
Nemet lielu līkumiņ';
Audz, māsiņa, gana skaista,
Nemin' citu kājiņām.
270 [Mežotnes B].

37092.

Tū puisīti suņi rēja,
Kas tētiņa naklausēja;
Tū meitiņu tautas mīl,
Kas klausēja muomulīti.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

37093.

Ūzula vāza da dorba vuica,
A bārza slūteņa agri ceļ.
551 [Ludza Ldz apr.].

37545.

Es domāju, es gādāju,
Aiz ko mani māte kūle:
Cālīšam ac' izdūru,
Lai neredz putrāmiņu;
Lai neredz putrāmiņu,
Pa pagalmu staigādams.
241 [Lubānas Md].

37556.

Kuŗš puisīts mātes klausa -
Pilnu cepli maizes cep;
Kuŗš māmiņas neklausīs -
Zaķa ādas pastaliņas.
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

- 396 -

Table of Contents |

View Entire Work