5. Pupa - debess kāpnes

34035.

1. Man bij viena balta pupa,
Nezināju, kur stādīt.
Stādu smilšu kalniņā,
Pašā kalna galiņā.
Man uzauga tāda pupa -
Līdz pašām debesīm.
Es uzkāpu debesīs
Pa pupiņas lapiņām.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

2. Man bij viena turku pupa,
Nezināju, kur stādīt.
Stādu rožu dārziņā
Apakš rožu saknītēm.
Man izauga turku pupa
Deviņiem žuburiem,
Deviņiem žuburiem
Līdz pašām debesīm.
Es uzkāpu debesīs
Pa pupiņas žuburiem.
270 [Ozolu muižā (Ozolnieku pag. Jg)].

3. Man uzauga divas pupas
Līdz pašām debesīm;
Es uzkāpu debesīs
Pa pupiņu lapiņām.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

34036.

1. Bij man viena balta pupa,
Kur es viņu iestādīju?
Baltu smilšu kalniņā,
Liela ceļa maliņā.
Tā uzauga kupla, gaŗa,
Da pašiem debešiem.
Es uzkāpu pie Dieviņa
Pa pupiņas zariņiem.
Tur atradu Dieva dēlu
Kumeliņu seglojot.
Labrītiņ, Dievs palīdz!
Kumeliņu seglojot.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

34037.

34038.

34039.

1. Dieva dēli, Saules meitas
Vāczemē kāzas dzēra.
Pate Saule pūru veda,
Meža galus veltīdama:
Ozolam raibi cimdi,
Liepai baltas villānītes,
Mazajam kārkliņam
Apzeltīti prievitiņi.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

2. Kam tie tādi kumeliņi
Sudrabiņa podziņām?
Dieva dēla kumeliņi,
Saules meita vedamā.
Pate Saule pūru veda,
Visus mežus veltīdama:
Ozolam raibi cimdi,
Liepai mēļu vilainīte,
Smalkajam kārkliņam
Apzeltīti prievietiņi.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

3. Man bij viena balta pupa,
Es nezinu, kur stādīt, -
Stādu rožu dārziņā,
Stādu smilkšu kalniņā?
Tā uzauga liela gaŗa,
Līdz pašām debesīm.
Es uzkāpu debesīs
Pa tiem pupas zariņiem.
Es redzēju Dieva dēlu
Kumeliņu sedlojam.
Saule veda vedekliņu
No Vāczemes šai zemē.
Dieva dēlis līdza jāja,
Mežiem galus puškodams:
Liepai lika zelta zarus,
Ozolam sudrabiņa,
Mazajam bērziņam
Zaļa vaŗa vainadziņu,
Sīkajam kārklīšam
Uzmauc zelta gredzentiņu.
216 [Ventspilī].

4. Man bij viena raiba roze,
To dārzā iestādīju.
Tā uzauga kupla, gaŗa,
Līdz pašām debesīm.
Es uzkāpu debesīs
Pa tām rožu lapiņām.
Tur redzēju Dieva dēlu
Kumeliņu sedlojot.
Labdien labdien, Dieva dēls!
Vai redzēji tēv' un māti?
- Tēvs un māte Vāczemē
Saules meitai kāzas dzeŗ.
Pati saule pūru veda
Pa tiem mežu galiņiem:
Priedei cimdi, eglei zeķes,
Bērzam baltas villānītes,
Pašam pura kārklīšam
Divi zelta gredzeniņi.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

5. Mēness ņēma Saules meitu,
Pērkon' lūdza panāksnos.
Pērkons gāja panāksņos(?),
Visu zemi puškodams:
Kalniņiemi zīda zāli,
Ozoliemi zelta lapas,
Mazajiemi kārkliņiem
Sudrabiņa gredzentiņus.
71 [Drustos (Drustu pag. C)].

6. Pērkons brauca par jūriņu
Aiz jūriņas sievas ņemt.
Saul' ar pūru pakaļ brauca,
Visus mežus veltīdama:
Ozolam zelta jostu,
Kļavam zelta pirkstainīšus,
Sīkajiem kārkliņiem
Zelta grieztus gredzeniņus.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

7. Pērkons veda vedekliņu
No Vāczemes šai zemē;
Dieva dēli pūru veda,
Visus mežus veltīdami:
Liepai lika zelta kroni,
Ozolami sudrabiņa,
Sīkajiem kārkliņiem
Uzmauc zelta gredzeniņus.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

8. Pērkons veda vedekliņu
No Vāczemes šai zemē;
Saule gāja panākšņos,
Mežu mežus puškodama:
Ozolam kreklu deva,
Liepai mēļu villainīti,
Sīkajiemi kociņiem
Pa dzīpara galiņam.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

9. Pērkons veda vedeklīti
No Vāczemes šai zemē;
Saulīt' veda velšu pūru,
Meža galus puškodama:
Ozolami raibi cimdi,
Ošam balti pirkstainie,
Kļaviņai zīdautiņš
Rakstītām maliņām,
Sīkajiemi kārkliņiem
Visiem vaŗa gredzeniņi.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

10. Pērkons veda vedekliņu
No Vāczemes šai zemē;
Saule veda velšu pūru,
Visus mežus puškodama:
Ošiņam brūni svārki,
Bērzam balta vilnānīte,
Sīkajam kārkliņam
Zaļa vaŗa pakariņi.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

11. Pērkons veda vedekliņu
No Vāczemes šai zemē;
Saule veda velšu pūru,
Visu mežu puškodama:
Ozolam vaska cimdi,
Liepai mēļu villainīte,
Sīkajam kārkliņam
Zaļa vaŗa pakariņi.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

12. Parkiun's' v'ed'e v'ed'ekl'eņu,
Vysu m'ežu ducynuoja;
Saul'is m'eita pakaļ guoja,
Vysu m'ežu puškuodama.
4222 [Vārkavas pag. D].

13. Saule savu meitu deva
Par ūdeni Vāczemēi;
Dieva dēli pūru veda,
Meža galus kārstīdami.
Priedei kāre zelta dvieli,
Eglei zaļu villainīti;
Tiem maziem bērziņiem
Zelta griezti gredzeniņi.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

14. Saule nesa zelta ziedus,
Meža galus veltīdama.
Eglei deva zelta cimdus,
Priedei zelta pirkstainīšus,
Mazajiem krūmiņiem
Visiem zelta vizulīšus.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

15. Saule veda vedekliņu
No Vāczemes šai zemē;
Mēnesnīca pūru veda,
Visus mežus veltīdama;
Ozolam raibi cimdi,
Liepai balta vilnānīte,
Melno elkšņu krūmiņam
Apzeltīti prievietiņi.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

16. Saule veda vedekliņu,
Meža galus veltīdama:
Priedei cimdi, eglei zeķes,
Bērzam balta villainīte;
Resnajam ozolam
Trim kārtām zelta josta;
Mazajam kārkliņam
Uzmauc zelta gredzentiņu.
116 [Bormaņu muižā (Trapenes pag. Vlk)].

17. Saules meita pūru veda,
Visus kokus veltīdama:
Ozolam kreklu deva,
Liepai baltu villainīti,
Mazajam kārkliņam
Apzeltītus prievitiņus.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

34040.

34041.

34042.

34043.

1. Iestādīju baltu rozi
Baltā smilšu kalniņā;
Tā uzauga tieva gaŗa,
Līdz pašāmi debesīm.
Es uzkāpu debesīs
Pa tiem rožu zariņiem.
Tur redzēju Dieva dēlu
Bišu stropu smērējam.
Es izkalu zobentiņu
No tiem bišu dzeloņiem;
Es nocirtu Vellam galvu
Ar to bišu zobentiņu.
Nošķīst mani brūni svārki
Ar tām Vella asinīm.
Kur es viņus izmazgāšu?
Deviņosi ezaros.
Kur es viņus izskalošu?
Deviņos avotos.
Kur es viņus izžaudēšu?
Deviņos kambaŗos.
Kur viņus novalkāšu?
Deviņosi panastos.
48 [Alojā un Lielsalacā (Alojas un Salacas pag. Vlm)].

2. Es izkalu zobentiņu
Deviņiem tēraudiem;
Es sacirtu Jodam galvu
Deviņiem šķederniem.
Man apskrēja brūni svārki
Ar tā Joda asinīm.
Teku šurp, teku turp,
Kur es viņus izmazgāšu?
- Meklē, puisi, tādu upi,
Kur deviņas straumes tek!
- Teku šurp, teku turp,
Kur es viņus izkaltēšu?
- Meklē, puisi, tādas vietas,
Kur deviņas saules spīd!
- Teku šurp, teku turp,
Kur es viņus sarullēšu?
- Meklē, puisi, tādu rulli,
Kur deviņas rullētājas!
- Teku šurp, teku turp,
Kur es viņus paglabāšu?
- Meklē, puisi, tādu klēti,
Kur deviņas atslēdziņas,
Kur deviņas atslēdziņas,
Kur deviņas slēdzējiņas!
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

3. Es neietu gar jūrmali
Bez tērauda zobentiņa.
Es nodūru mellu lāci
Ar tērauda zobentiņu.
Satek mani brūni svārki
Ar tiem lāča aseniem.
Sakāt, kungi, sakāt, ļaudis,
Kur es viņus izmazgāšu?
- Meklē tādu lielu upi,
Kur deviņas straumes tek!
- Sakāt, kungi, sakāt, ļaudis,
Kur es viņus izžāvēšu?
- Meklē tādu lielu liepu,
Kam deviņas pazarītes!
- Sakāt, kungi, sakāt, ļaudis,
Kur es viņus sarullēšu?
- Meklē tādu oša rulli,
Kam deviņi mangalīši!
- Sakāt, kungi, sakāt, ļaudis,
Kur es viņus paglabāšu?
- Meklē tādu oša lādi,
Kam deviņas bīlādītes,
Kam deviņas bīlādītes,
Kam deviņas atslēdziņas!
119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)].

4. Es nomešu baltu pupu
Daugaviņas maliņā;
Tā uzauga liela gaŗa,
Deviņiem žuburiem.
Es uzkāpu debesīs
Pa tiem pupas žuburiem.
Man iedeva Dieva dēls
Trim kantēm zobeniņu.
Es pārciršu Velnam galvu
Deviņiemi gabaliem;
Man apskrēja brūni svārki
Ar tām Velna asinīm.
Ai Laimiņa, svēta Māra,
Kur mēs viņus mazgāsim?
- Tai vietā mazgāsim,
Kur deviņas upes tek.
- Ai Laimiņa, svēta Māra,
Kur mēs viņus kaltēsim?
- Tai liepā kaltēsim,
Kur deviņas saules spīd.
- Ai Laimiņa, svēta Māra,
Kur mēs viņus sakulsim?
- Tai namā sakulsim,
Kur deviņas vāles stāv.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)].

5. Es nocirtu Vellam kaklu
Pašu svētu vakariņu;
Apšļāc manus brūnus svārkus
Ar tām Vella asinīm.
Lūdzu Māŗu raudādams:
Kur es viņus izmazgāšu?
Mīļa Māŗa atbildēja:
Avotiņa lejiņā.
Lūdzu Māŗu raudādams:
Kur es viņus izžāvēšu?
Māŗa pati parādīja
Zelta kārti dārziņā.
Lūdzu Māŗu raudādams:
Kur es viņus uzrullēšu?
Māŗa pati parādīja
Zelta rulli klētītē.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

6. Ka man' b'eja bolta puk'e,
Kur es viņu sādynuošu?
Augstajā kal'n'eņā,
Boltajā sm'el't'eit'ē.
Man' izauga bolta puk'e
Da pošīm d'eb'esīm.
Es izkuopu d'eb'esīs
Pa tuos puk'is zareņīm;
Tī atrodu Dīva dālu
Kum'ēl'eņu sadluojūt'.
Lobreiteņ, Dīvs pal'eidz,
Kum'ēl'eņu sadluojūt'!
Dīv' dēl'eņi, bruol'el'eņi,
Vai redzēji tāv' ar muoti?
- Tovs t'ēt'eits ar mām'eņu
Jiurmalī kuozys dz'er.
- Nūsakolu zūbin'eņu
Nu biteišu dzanyugl'eņu;
Izrūcēju tāv' ar muoti
Nu d'ev'eiņu etsl'ēdz'eņu;
Sakopuovu Jiuru muoti
D'ev'eiņīm gobolīm;
Sasatrein'a malni svuorki
Jiuru muotis asn'eit'ē.
Oi t'ēt'eit', oi mām'eņ,
Kur byus jūs izmozguot'?
- Tī, d'ēl'eņ, izmozguosi,
Kur d'ev'eiņis upis tak.
- Oi t'ēt'eit', oi mām'eņ,
Kur byus jūs izkal't'ēt'?
- Tī, d'ēl'eņ, izkal't'ēsi
Obul' zīdu duorz'enā.
- Oi t'ēt'eit', oi mām'eņ,
Kur byus jūs sarul'l'ēt'?
- Tī, d'ēl'eņ, sarul'l'ēsi
Zalta rul'l'is kambarī,
Tī b'ej divi jumprav'eņis,
Rul'l'is vīni vuokinoi.
409 [Līksnas pag. D].

7. Kalējs kala debesīs,
Ogles bira Daugavā;
Es paklāju vilnainīti,
Man iebira sidrabiņš.
Es nokalu zobeniņu,
Deviņiem zariņiem,
Es pārsitu Velnam galvu
Uz deviņi gabaliem.
Man nošķīda brūni svārki
Ar tām Velna asinīm.
Pavaicāju māmiņai,
Kur būs tos izmazgāt.
- Meklē tādu attaciņu
Ar deviņi avotiem!
- Pavaicāju māmiņai,
Kur būs tos izkaltēt.
- Meklē tādu krāsnutiņu
Ar deviņi speltītēm!
- Pavaicāju māmiņai,
Kur būs tos noglabāt.
Dieva dēla klētiņā,
Saules meitas pūriņā.
87 [Liepas muižā (Liepas pag. C)].

8. Kalējs kala debesīs,
Saules meitai saktu kala,
Saules meitai saktu kala
Zeltītiem burbuļiem.
Dievīns ņēma Saules meitu,
Pērkons jāja panāčos.
Pa vārtim iejādams,
Nospeŗ zaļu ozolīnu;
Nošķiež manus zīžu svārkus
Ar ozola asinim.
Vai Dievīnu, vai Dievīnu,
Kur mēs viņus mazgāsim?
- Mazgā Māras upītē,
Kur deviņi avotīni!
- Vai Dievīnu, vai Dievīnu,
Kur mēs viņus žāvēsim?
- Žāvē Māras dārzīnā,
Kur deviņas saules spīd!
- Vai Dievīnu, vai Dievīnu,
Kur mēs viņus rullēsim?
- Rullē Māras rullītī,
Kur deviņas mangalītes!
- Vai Dievīnu, vai Dievīnu,
Kur mēs viņus glabāsim?
- Glabā Māras šķirstīnā,
Kur deviņas atslēdzīnas!
- Vai Dievīnu, vai Dievīnu,
Kur mēs viņus valkāsim?
Valkā Māras panāčos,
Kur deviņi panācnieki!
375 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9. Man bij viena balta pupa,
Kur es to iestādīju?
Iestādīju dārzīnā,
Baltā smilšu kalnīnā.
Tā uzauga liela gaŗa,
Līdz pašām debesim.
Es uzkāpu debesīs
Pa tiem pupas zarīnim;
Es redzēju Dieva dēlu
Siekim bites mērījot.
Es nokalu zobintīnu
No tiem bišu dzelonim;
Es nodūru Vella māti
Ar to bišu zobintīnu,
Man nošķīda brūni svārki
Ar tām Vella asinim.
Mīļai Mārai pavaicāju,
Kur es viņus izmazgāšu?
- Mazgā, puisīt, tai upē,
Kur deviņas straumes skrien!
- Mīļai Mārai pavaicāju,
Kur es tos izžāvēšu,
- Žāvē, puisīt, tai dārzā,
Kur deviņas saules spīd!
- Mīļai Mārai pavaicāju,
Kur es viņus sarullēšu.
- Rullē, puisīt, tai rullī,
Kur deviņas ruļļu meitas!
- Mīļai Mārai pavaicāju,
Kur es viņus novalkāšu.
- Valkā, puisīt, tai dienā,
Kad deviņas saules spīd!
1191 [Ēveles draudzē].

10. Man bij viena balta pupa,
Kur es viņu iestādīju?
Iestādīju dārziņā,
Baltā smilšu kalniņā.
Tā izauga liela gaŗa,
Līdz pašām debesīm.
Es uzkāpu debesīs
Pa pupiņas zariņiem;
Tur atradu Dieva dēlu
Kumeliņu seglojot.
Labrītiņ, Dieva dēls,
Kur man tēvs, māmuliņa?
- Tavis tēvs, māmuliņa
Vāczemē kāzas dzeŗ.
- Labrītiņ, tēvs māmiņa,
Kur jūs mani atstājāt?
- Tev', dēliņ, atstājām
Mīļas Māŗas šūpulī.
Nebēdā, tu dēliņ,
Gan Dieviņš palīdzēs!
Saņem drošu padomiņu,
Nosakali zobeniņu,
Nosakali zobeniņu
No bitites dzeloniņa. -
- Es sacirtu Jodu māti
Deviņiem gabaliem.
Man bij vieni balti svārki,
Tie apskrēja asiņiem.
Labrītiņ, Dieva dēls,
Kur es viņus izmazgāšu?
- Mazgā, brāli, tai upē,
Kur deviņas satecēja!
- Labrītiņ, Dieva dēls,
Kur es viņus izkaltēšu?
- Kaltē, brāli, tai liepā
Kur deviņi stuburiņi!
- Labrītiņ, Dieva dēls,
Kur es viņus sarullēšu?
- Rullē, brāli, tais rullēs,
Kur deviņi rullētāji!
- Labrītiņ, Dieva dēls,
Kur es viņus paglabāšu?
- Glabā, brāli, tai lādē,
Kur deviņas atlēdziņas!
- Labrītiņ, Dieva dēls,
Kā es viņus novalkāšu?
- Valkā, brāli, tai dienā,
Kad tu ņemsi līgaviņu!
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11. Man bij viena turku pupa,
Kur es viņu iedēstīšu?
Augsta kalna galiņā,
Tur es viņu iedēstīšu.
Man izauga turku pupa
Līdz pašām debesīm.
Es uzkāpu debesīs
Pa pupiņas zariņiem.
Es atradu Dieva dēlus
Kumeliņu seglojot.
Es tev lūdzu, Dieva dēls,
Seglo cieti kumeliņu,
Seglo cieti kumeliņu,
Kaldin' asu zobeniņu,
Lai es jāju par jūriņu
Jūdu māti sakapāt! -
Sakapāju Jūdu [Joda] māti
Deviņos gabalos;
Man noskrēja brūni svārki
Jūdu mātes asinīm.
Es tev lūdzu, Dieva dēls
Kur es viņus izmazgāšu?
- Tai upē izmazgāsi,
Kur deviņas straumes tek.
- Es tev lūdzu, Dieva dēls,
Kur es viņus izžāvēšu?
- Tai dārzā izžāvēsi,
Kur deviņas saules spīd.
- Es tev lūdzu, Dieva dēls,
Kur es viņas sarullēšu?
- Tai rullī sarullēsi,
Kur deviņas rullētājas.
- Es tev lūdzu, Dieva dēls,
Kur es viņus paglabāšu?
- Tai skapī paglabāsi,
Kur deviņas atslēdziņas,
Kur deviņas atslēdziņas,
Kur deviņas slēdzējiņas.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

12. Mēness ņēma Saules meitu,
Pērkons jāja panāksnos [precībās].
Pa vārtiem iejādams,
Nospeŗ zelta ozoliņu;
Apšķīst mani brūni svārki
Ar ozola asinīm.
Saki man, mīļā Māŗa,
Kur es viņus izmazgāšu?
Devītā straumītē,
Tur tu viņus izmazgāsi.
- Saki man, mīļā Māŗa,
Kur es viņus izžāvēšu?
- Žāvē, puisi, tai dārzā,
Kur deviņas saules spīd!
Saki man, mīļā Māŗa,
Kur es viņus paglabāšu?
- Glabā, puisi, tai šķirstā,
Kam deviņas atslēdziņas!
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13. Mēnestiņis nakti brauca,
Es mēneša ormanītis.
Mēnestiņis man iedeva
Savu zvaigžņu mētelīti,
Savu zvaigžņu mētelīti,
Sešu zaru zobentiņu.
Sakapāju Jodu māti
Deviņos gabalos;
Nošļāc manus brūnus svārkus
Jodu mātes aseņiem.
Lūdzu Dievu raudādams,
Kur es viņus izmazgāšu?
- Meklē tādu avotiņu,
Kur deviņas upes tek!
- Lūdzu Dievu raudādams,
Kur es viņus izžāvēšu?
- Meklē tādu ozoliņu,
Kam deviņi pazarīši!
- Lūdzu Dievu raudādams,
Kur es viņus sarullēšu?
- Meklē tādu māmulīti,
Kam deviņas rullētājas!
- Lūdzu Dievu raudādams,
Kur es viņus paglabāšu?
Meklē tādu glāza skapi,
Kam deviņas atslēdziņas!
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

14. Ņemsim, brāļi, drošu sirdi,
Kaldināsim zobentiņus,
Iesim tad uz Jūdu [=Jodu] zemi,
Jūdu dēlus kapādami.
Jūdu dēlus kapājot,
Apšķīst mani bŗuni svārki,
Apšķīst mani brūni svārki
Ar tām Jūdu [Jodu] asinīm.
Vai Dieviņ, vai Dieviņ,
Kur es viņus izmazgāšu?
Pate Laime parādīja
Ziepupīti lejiņā.
Vai Dieviņ, vai Dieviņ,
Kur es viņu(s) sarullēšu?
Pate Laime parādīja
Zelta šņori dārziņā.
Vai Dieviņ, vai Dieviņ,
Kur es viņu sarullēšu?
Pate Laime parādīja
Zelta rulli kambarī.
Vai Dieviņ, vai Dieviņ,
Kur es viņus paglabāšu?
Pate Laime parādīja
Zelta skapi klētiņā.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

15. Sakapāju vecu Vellu
Deviņosi gabalos;
Noskrien mani brūni svārki
Veca Vella asinīm.
Saki jel, mīļa Laime,
Kur es viņus izmazgāšu?
- Meklē tādu strauju upi,
Kur deviņas straumes tek!
- Saki jel, mīļa Laime,
Kur es viņus izžāvēšu?
- Meklē tādu rožu dārzu,
Kur deviņas saules spīd!
- Saki jel, mīlā Laime,
Kur es viņus sarullēšu?
Meklē tādu ruļļu koku,
Kam deviņas vangalītes!
- Saki jel, mīļa Laime,
Kur es viņus paglabāšu?
- Meklē tādu mātes meitu,
Kam deviņi pūri bij.
Kam deviņi pūri bij
Deviņām atslēgām!
270 [Ozolu muižā (Ozolnieku pag. Jg)].

16. Saule meitu audzināja,
Solīj' Dieva dēliņam;
Kad uzauga, tad nedeva,
Tad iedeva mēnešam.
Mēnešam iedodama,
Lūdz Pērkoni panākstos.
Spēre Pērkons izjādamis,
Nospeŗ zaļu ozoliņu;
Apbierst Māŗas villainīte
Ar ozola zīlītēm.
Tu, Pērkons, gudris vīris,
Kur būs man to izmazgāt?
- Mazgā, Māŗa, tei upēi,
Kur deviņas atteciņas!
- Tu, Pērkons, gudris vīris,
Kur būs man to izžaudēt?
- Izžaud', Māŗa, tai liepāi,
Kur deviņi atvasīši!
- Tu, Pērkons, gudris vīris,
Kur būs man to sarullēt?
- Rullē, Māŗa, tei rullēi,
Kur deviņi rulles koki!
213 [Zlēkās (Zlēku pag. Vp)].

17. Saule, meitu izdevusi,
Lūdz Pērkoni panākstos.
Pērkoniņis, izjādamis,
Nospeŗ zaļu ozoliņu;
Apšķīst manas villainītes
Ar ozola asinīm.
Zini, Dievis, mīļa Māŗa,
Kur es baltas izmazgāšu.
- Meklē tādu avotiņu [ezeriņu]
Deviņām attekām!
Devītā attekā,
Tur tu baltas izmazgāsi.
- Zini, Dievis, mīļa Māŗa,
Kur es sausas izžaudēšu.
- Meklē tādu ābelīti
Deviņiem pazaŗiem!
Devītā pazarī,
Tur tās sausas izžaudēsi.
- Zini, Dievis, mīļa Māŗa,
Kur es gludas sarullēšu.
- Meklē tādu liepas rulli [galdu]
Deviņiem vangaļiem!
Devītā vangalī,
Tur tu gludas sarullēsi.
- Zini, Dievis, mīļa Māŗa,
Kur tās baltas paglabāšu.
- Meklē tādu liepas lādi
Deviņām atslēgām!
Apš devītas atslēdziņas,
Tur tu baltas paglabāsi.
224 [Kabilē (Kld)].

18. Zirgi zviedz, Jodi brauc
Tumšajā naksniņā;
Upe tek dzirkstīdama,
Es stāvēju maliņā,
Es stāvēju maliņā
Ar aso zobentiņu,
Jodu mātes gaidīdams.
Es sacirtu Jodu māti
Deviņiemi gabaliem;
Man apskrēja brūni svārki
Ar tām Jodu asinīm.
Es tev lūdzu, mīļā Laime,
Kur es viņus izskalošu?
- Meklē tādu ezeriņu
Deviņāmi iztekām!
- Es tev lūdzu, mīļā Laime,
Kur es viņus izkaltēšu?
- Meklē tādu ozoloiņu
Deviņiemi žuburiem!
- Es tev lūdzu, mīļā Laime,
Kur es viņus sarul(l)ēšu?
- Meklē tādu ruļļa koku
Deviņiemi vilcējiem!
- Es tev lūdzu, mīļā Laime,
Kur es viņus paglabāšu?
- Meklē tādu šķirsta vāku
Deviņāmi atslēgām!
138 [Trikātā (Trikātas pag. Vlk)].

19. Zirgi zviedza, Velni brauca,
Straujupīte dzirkstelēja;
Dieviņš stāvi pie upītes,
Apjozies zobeniņu.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

20. Zirgi zviedza, Velni brauca,
Upīt' tecēj' čurkstēdama;
Es stāvēju maliņā
Zobiniņu rociņā.
Es sacirtu Velnam galvu
Deviņos gabalos;
Man nošķīda brūni svārki
Ar tām Velna asinīm.
Mīļa Māra, mīļa Laime,
Kur es viņus izmazgāšu?
- Ej, puisīti, tur mazgāt,
Kur deviņas upes tek!
- Mīļā Māra, mīļa Laime,
Kur es viņus izžāvēšu?
- Ej, puisīti, tur žāvēt,
Kur deviņas saules spīd!
- Mīļa Māra, mīļa Laime,
Kur es viņus noglabāšu?
- Ej, puisīti, tur glabāt,
Aiz deviņām atslēgām!
- Mīļa Māra, mīļa Laime,
Kur es viņus novalkāšu?
Ej, puisīti, kariņā,
Tur tu viņus novalkāsi,
Tur tu viņus novalkāsi.
Tālus [Gaŗus] ceļus staigādams,
Tālus [Gaŗus] ceļus staigādams,
Grūtus darbus strādādams.
291 [Garozā (Mežotnes pag. B)].

21. Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Dieviņam kāzas dzēra.
Pērkoniņis, izjādamis,
Saspeŗ zaļu ozoliņu;
Apšķiež manu villainīti
Ar ozola asinīm.
Vai Dieviņ, mīļa Māŗa,
Kur es baltu izmazgāšu?
- Meklē tādu avotiņu
Deviņām attekām!
- Vai Dieviņ, mīļa Māŗa,
Kur es sausu izžaudēšu?
- Meklē tādu ozoliņu
Deviņiem pazariem!
187 [Graudupē (Rendas pag. Kld)].

22. Tupu tupu, rāpu rāpu
Par bāliņa pupu dārzu:
Stādīj' vienu baltu pupu
Pašā kalna galiņā.
Tā uzauga tieva gaŗa,
Līdz pašām debesīm.
Es uzkāpu debesīs
Pa tiem pupu žuburiem;
Es redzēju Dieva dēlu
Kumeliņu seglojam.
Labrīt labrīt, Dieva dēls,
Vai redzēji tēv' ar māti?
Tēvs ar māti Vāczemē
Saules meitai kāzas dzeŗ.
Dieviņš ņēma Saules meitu,
Pērkons jāja panākšņos;
Pa vārtiem iejādams,
Nospeŗ zelta ozoliņu.
Trīs gadiņi Saule raud,
Zelta zarus lasīdama.
Aptek mani zīžu svārki
Ar ozola asinīm.
Vai Dieviņ, vai Dieviņ,
Kur es tos izmazgāšu?
- Mazgā Māras upītē,
Kur deviņi avotiņi!
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

23. Velni brauca par jūriņu,
Ņiedres vien šķorstījās;
Es stāvēju maliņā
Ar aso zobentiņu.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

34044.

34045.

1. Man bij viena turku pupa,
Nezināju, kur stādīt;
Stādu rožu dārziņā
Apakš rožu saknītēm.
Man uzauga turku pupa
Līdz pašāmi debesīm;
Es uzkāpu debesīs
Pa pupiņas pākstītēm.
Es redzēju jūriņāi
Dieva dēlu zvejojot:
Zīda tīklis, zelta laiva,
Sudrabota zēģelīte.
270 [Ozolu muižā (Ozolnieku pag. Jg)].

34046.

34047.

1. Mēness ņēma Saules meitu,
Pērkons jāja panāksnos;
Pie vārtiem dajādams,
Nospeŗ zelta ozoliņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

2. Mēness ņēma Saules meitu,
Pērkons jāja panākšos;
Nojādams, atjādams
Nospeŗ zelta ozoliņu.
Sērdienīte gauži raud,
Zelta zarus lasīdama;
Salasījse zelta zarus,
Nopin zelta vainadziņu.
Visi kungi brīnējās:
Kur tu tādu kaldināji?
Rīgā pirku, naudu devu,
Vāczemēi kaldināju.
Visi kungi brīnējās:
Kā tu tiki Vāczemēi?
Aizajūdzu Saules zirgus
Zaļa vaŗa kamanās;
Piekūst mani Saules zirgi,
Sadilst vaŗa kamaniņas.
394 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3. Mēness ņēma Saules meitu,
Pērkons jāja panākstos.
Pa vārtiemi iejājoti,
Nospeŗ zelta ābelīti.
Trīs gadiņi Saule raud,
Zelta zarus lasīdama.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

4. Mēness savas zvaigznes skaita,
Vai ir visas vakarā.
Ira visas vakarā,
Auseklīša vien nebija.
Auseklītis aiztecēja
Pār jūriņu Vāczemē,
Pār jūriņu Vāczemē
Saules meitas lūkoties. -
Saule, meitu izdevuse,
Lūdz Pērkoni vedējos.
Pērkoniņš, aiziedams,
Saspeŗ zelta ozoliņu.
Trīs gadiņus Saule raud,
Zelta zarus lasīdama.
Visus zarus salasīja,
Galotnītes vien nevaid.
Ceturtā gadiņā
Atrod pašu galotnīti,
Atrod pašu galotnīti
Aiz kalniņa lejiņā.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

5. Mēnesītis zvaigznes skaita,
Vai ir visas vakarā.
Visas bija vakarā,
Auseklīša vien nebij.
Auseklītis aiztecēja
Saules meitas kāzas dzert.
Dieviņš ņēma Saules meitu,
Pērkons jāja vedībās.
Pa vārtiemi iejājoti,
Nospeŗ zelta ābelīti.
Trīs gadiņi Saule rauda,
Zelta ziedus lasīdama.
37 [Saliešos (Salas pag. Rg)].

6. Pērkonam trekni ziergi,
Tas var jāti vedībās.
Izjādamis, pārjādamis
Saspeŗ zelta ozoliņu,
Saspeŗ zelta ozoliņu
Deviņos gabalos.
Saulīt' lasa raudādama
Zeltozola šķēpelītes.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

7. Pērkons brauca pār debesi,
Bargus vārdus runādams,
Bargus vārdus runādams,
Dzelžu rīksti cilādams.
Pie vārtiem piebraukdams,
Nospeŗ zelta ozoliņu.
Trīs gadiņus bārenīte
Raud, zariņus lasīdama.
Neraud' gauži, bārenīte!
Es tev gribu palīdzēt,
Es tev gribu palīdzēt
Zelta zarus salasīt.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

8. Pērkons jāja ar zibeni
Saules meitas precībās.
Aizjādams, pārjādams
Saspeŗ zelta ozoliņu.
Sērdienīte gauži raud,
Zelta zarus lasīdama.
Salasījse zelta zarus,
Nopin zelta vainadziņu;
Nopinuse vainadziņu,
Uzliek sev galviņā;
Uzlikuse galviņā,
Tā aizgāja Vāczemē.
Visi kungi brīnījās:
Kur tu tādu kroni ņēmi?
Rīgā pirku, naudu devu,
Vāczemē kaldināju.
216 [Ventspilī].

9. Saule, meitu izdodama,
Lūdz Pērkonu panākstos.
Pērkoniņis izjādamis
Saspeŗ zelta ozoliņu.
Trīs gadiņi saule raud,
Zelta zarus lasīdama.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

10. Saule, meitu izdevuse,
Lūdz Pērkoni panākstos.
Pērkons nāca bārdamies,
Kam dod meitu Ausekļam.
Aizjādams viņš nospēra
Divi zelta ozoliņi.
Trīs gadiņi Saule rauda,
Zelta zarus lasīdama.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

11. Visas zvaigznes izskaitīju,
Auseklīša vien nevaida.
Auseklīts aiztecēja
Saules meitas lūkoties.
Pērkons brauca pa debesīm,
Ar Saulīti bārdamies:
Saule viņu neklausīja,
Izdev' meitu Ausekļam.
Pērkons, Saulei tītīdams,
Nospeŗ zelta ozoliņu.
Saules meita gauži raud,
Zelta zarus lasīdama.
Visus zarus salasīja,
Galotnītes vien nevaida.
Ceturtā gadiņā
Dabūj' pašu galotnīti.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].