SākumlapaIevadsSatursLapasMeklētSaites
Satura rādītājs |Skati visu grāmatu

2. Pērkons

33699.

Ei Pērkon, vecais tēvs,
Ko tās tavas meitas dara?
- Manas meitas pakaļ gāja,
Smalku lietu sijādamas.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

33700.

Dieviņš rūc, Dieviņš rūc,
Zibšņus met ozolā;
Labāk met ozolā,
Ne bāliņa sētmalie.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

33701.

Ko, Pērkon, tu domāji,
Uz zobena atspiedies?
Vai tu gribi pekles tumsu,
Vai zemīti saskaldīt?
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

33702.

Lēni lēni Pērkonīts,
Aiz Daugavas ducināja.
Saņemiet, Rīgas meitas,
Savus baltus paladziņus!
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

33703.

Pērkoņa mātei
Deviņi dēli:
Trīs sita bungas,
Trīs stabulēja,
Trīs laida migliņu
Avota lejā.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

33704.

Pērkoņa tēvam
Deviņi dēli:
Trīs spēra, trīs rūca,
Trīs zibināja.
216 [Ventspilī], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Pērkoņa tēvami
Deviņi dēli,
Tie visi deviņi
Amatinieki:
Cits spēra, cits rūca,
Cits zibinēja,
Cits laida migliņu
Avota malā.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

2. Pērkonam pieci dēli,
Visi pieci amatnieki:
Divi rūca, divi spēra,
Piektais šķīla uguntiņu.
3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3. Pērkoņam seši dēli,
Visi seši amatnieki:
Divi grauda, divi spēra,
Divi gāja zibsnīdami.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

4. Pērkontēvam pieci dēli,
Visi pieci rīkojās:
Divi šķīla, divi kūra,
Piektais svieda [meta] zibentiņu.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

33705.

Pērkonami melni zirgi,
Ar akmeni nobaroti,
Dzeŗ sudraba ūdentiņu
Tēraudiņa silītē.
1571 [Virgā (Virgas pag. Lp)].

33706.

Pērkoniņš doris dēja
Smalkā priežu siliņā:
Smilgu dzeinis, vaŗa kaplis,
Sudrabiņa līcāniņš.
(=Līcenis = līks nazis.)
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

33707.

Pērkonīša vedekliņa
Augstu vien ducināja;
Ne tai mirka zelta puški,
Ne sudraba ielociņi.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Pārkeun'eiša v'ed'ekl'eņa
Augši vīn ducin'ēje;
Ni tai m'ērka zalta sagša,
Ni sudobra s'edzin'eņi.
422 [Līvānu pag. D].

33708.

Pērkonīši, pieci brāļi,
Ko tā jūsu māte dara?
- Mūsu māte sietus pina,
Smalki lieti jāsijā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

33709.

Pērkonīši pieci brāļi,
Visi pieci Vāczemē.
Lūdziet Dievu, arājiņi,
Lai nāk viens šai zemē!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

- 355 -

1. Pērkonam pieci dēli,
Visi pieci Vāczemē.
Es tev lūdzu, pērkonīt,
Atved vienu šai zemē,
Lai tas man palīdzēja
Šo āriņu tricināt!
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

2. Pērkonam seši dēli,
Visi seši Vāczemē.
Lūdziet Dievu, arājiņi,
Lai nāk viens šai zemē,
Lai nāk viens šai zemē
Šīs zemītes trīcināt,
Šīs zemītes trīcināt,
Šo asniņu līdzināt!
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33710.

Pērkonīti Pērkonīti,
Ej gaŗām šai vietai,
Nedar' skādes mājiņai,
Ne manai druviņai!
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

33711.

Pērkons brauca pa jūriņu,
Lietiņš lija jūriņā.
Arājs lūdza Pērkonīti:
Brauc, Pērkoni, šai zemē,
Brauc, Pērkoni, šai zemē -
Miežiem asni novītuši!
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

1. Pērkons brauca pa jūŗiņu
Putošā laiviņā.
Brauc, Pērkon, Vidzemē
Apraudzīt vidzemītes:
Vidzemnieki gauži lūdz -
Miežiem asni novītuši.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33712.

Pērkons jāja svina ķēvi,
Gar jūrmalu ģeiŗodams.
Jūrmalāi dzelzu stabi,
Tur tu vari kapāties!
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

33713.

Pērkons spēra ozolā
Deviņiem zibeņiem:
Trīs zibeņi celmu skalda,
Seši skalda galotnīti.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

33714.

Pērkons vede vedekliņu,
No Vāczemes pāriedams.
Ved, Pērkon, šai zemē,
Še ir labi klajumiņi!
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

33715.

Saskaitās Pērkoniņis,
Saspārdīja ozoliņu.
Es tās šķembas salasīju,
Sasabāzu skotelē.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Sasakaits' Pārkeun'eits,
Sadauz'ēja ūzul'eņu.
Salas'ēju šk'emb'el'eitis,
Izakolu zūbin'eņu.
422 [Līvānu pag. D].

33716.

Sper, Pērkoni sausu koku,
Ķīlē zaļu ozoliņu,
Uzķīlēji Rīgas vārtus,
Izlaiž naudas kalējiņu!
226 [Kandavā (Tl)].

33717.

Sper, Pārkiun', sausu kūku,
L'īc' zaļam salopuot;
Sūdei, Dīvs, ļaunus ļaud's,
L'īc' lobīm padz'eivuot!
428 [Beržūs(?)].

33718.

Tāļu tāļu vecais tēvs
Aiz Daugavas dūcināja;
Rīgas meitas velējās
Ar sudraba vālītēm.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 226 [Kandavā (Tl)].

33719.

Tāļu tāļu vecais tēvs
Aiz Daugavas ducināja.
Saņemiet, Rīgas meitas,
Savus zīda paladziņus!
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

1. Tālu tālu aiz Daugavas
Vecais tēvs ducināja,
Lai sanāk Rīgas meitas,
Lai saņem zīda deķus!
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

2. Tālu tālu aiz jūriņas
Pērkoniņis ducināja.
Saņemieta, Saules meitas,
Savus baltus paladziņus!
288 [Bornsmindē (Īslīces pag. B)].

- 356 -

33720.

Tālu tālu vecais tēvs
Aiz Daugavas ducināja;
Vēl tālāku zirgi zviedz
Manam miežu arājam.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

★

54867.

Dzeriet alu, kam bij vaļa,
Man bij liela nevaliņa:
Man jāiet pār Daugavu
Pērkoņam ložu vilkt.
83 [Dignājas Jk].

1. Dzerīt alu, kam ir vaļa,
Man ir liela darīšana:
Man jāiet pār Daugavu
Pērkūņami lažu vilkt.
236 [Līvānu D].

54868.

Kalējs kala debesīs,
Ogles bira Daugavā.
Kal, kalēj, ko kaldams,
Nokal divus ritentiņus!
605 [Skolas].

54869.

Kalveits kola debesīs,
Ūgles byra Daugovā;
Es pakluoju villainīti,
Maņ pībyra sudabreņa.
Es par tū sudabreņu
Pierku sev vaiņudzeņi.
551 [Ludza Ldz apr.].

1. Kal, kal, kalveit,
Izkal vara kamaniņas!
Kalviets kola debesīs,
Ūgles bira Daugovā;
Es pakluoju paladzeņu,
Man pībira sudabriņš.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

54870.

Man izgāja šī vasara,
Ar Pērkoni baroties:
Viņš man' sauca zemes kurmi,
Es: debešu graudējiņš.
241 [Lubānas Md].

54871.

Man izguoja šūvosor,
Ar Pārkyuni borūtīs:
Pīcas kozas man aramas,
Seši vylki ecejami.
414 [Stirnienes Rz].

54872.

Pērkons brauca zvirgzda tiltu
Ar zvaigžņotu kumeliņu;
Speŗ Pērkonis, rīb tiltiņš,
Zviedz zvaigžņotais kumeliņš.
378 [Seces Jk].

54873.

Pērkonam četri dēli,
Visi četri amatnieki:
Divi sita vaŗa bungas,
Divi šķīla uguntiņu.
2 [Ādažu Rg].

54874.

Pērkonam pieci dēli,
Visi pieci amatai:
Pirmais rūca, otrais spēra,
Trešais sita zibentiņu,
Cetūrtais lodes lēja,
Piektais šķīla uguntiņu.
605 [Skolas].

54875.

Pērkoņam visa zeme,
Man deviņi bāleniņi.
Šķir, Dieviņ, lietus tūci
Deviņiem gabaliem!
241 [Lubānas Md].

54876.

Pērkons jāja pieguļā
Ar deviņi kumeliņi.
Tā maliņa dūnet dūn,
Kur pērkoņa pieguļnieki.
236 [Līvānu D].

54877.

Pērkons spēra ozolā,
Ne lapiņas nedrebēja;
Zīle cirta akmenī,
Akmens lēca dzirkstīdams.
38 [Barkavas Rz].

54878.

Pērkonam traka daba,
Saspārdīja ozoliņu;
Saspārdīja miltu sieku,
Triju rītu malumiņu.
242 [Lubejas Md].

- 357 -

54879.

Pārkyuns vedja vedekliņu
Nu aiz deveņu teirumeņu;
Smolkais leits pakaļ braucja,
Sausu sīnu marcadams.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

54880.

Pērkonītis ducināja
Oša, kļava līkumā.
Dieviņ, tavu pādomiņu,
Ka zemē nenokrita!
236 [Līvānu D].

54881.

Parkyuns veda vedekļiņu
Nu deviņu zemes golu;
Pylni ceļi lūpu dzina,
Pazeltītu pyuru veda.
Saule goja pakaļī,
Meža virsu puškuodama.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

54882.

Pārkyuns vedja vedekleņu,
Pa augšdīni [augšīni?] rucynuoja;
Cīlaveņa, gludgalveņa,
Tei Pārkyuņa vedekleņa.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

54883.

Rīgas meitas, saņemiet
Savus driļļu paladziņus:
Aiz Daugavas Pērkūnītis
Zemu zemu dudzināj'.
605 [Skolas].

54884.

Sper, Pērkon, ko sperdams,
Baznīckungu vien nesper!
Paliks bērni nekrustīti,
Jauni ļaudis nelaulāti.
245 [Lutriņu Kld].

★
Satura rādītājs |Skati visu grāmatu