e) Gaŗākas dziesmas jeb ziņģes

33609.

33610.

33610v1.

33611.

33612.

1. Īšu, īšu, t'e nabyušu,
Te naloba dz'eiv'e,
Griuti vorgi, sv'eši ļauds
Komoj munu sirdi.
Malnuo maiz'e, tuos nab'eja,
Tuos d'eļ manis žāloj'.
Īšu, īšu uz t'āteiti,
Uz mīlū mam'eņu.
Puorsagrīzšu par dzagūzi,
Skrīš' uz tāva sātu,
Aizkiukuošu tāva sātu,
Ar žēl'eigu bolsu,
Moža mani tāvs izdz'ērs',
Moltyvē moldams.
Tāvs mul'eiti samola,
Manis naizdz'ērda.
Aizkiukuoju ūtru reizi
Ar žēl'eigu bolsu,
Moža mani muot' izdz'ērs',
Vylnuon'eit'es auzdama.
Muot'e vylnuon'es izauda,
Manis naizdz'ērda.
Aizkiukuošu trešu reizi
Ar žēl'eigu bolsu,
Moža mani muosa izdz'ērs',
Ruozas stateidama.
Muosa ruozas pastatēja,
Manis naizdz'ērda.
Aizkiukuošu tāva sātā
Ar žēl'eigu bolsu,
Moža mani bruol's izdz'ērs',
Pa duorzu staiguodams,
Pa duorzu staiguodams,
Obuļus āzdams.
Bruol'eits' mani izdz'ērda,
Pa duorzu staiguodams.
"Ka tu esi muna muosa,
Skrīn' uz munu sātu;
Ka tu m'eža dzagūz'eite,
Skrīn'uz m'ežu cauri! "
Rauduoju, rauduošu
Par vysu myužu,
Kol'eņ mani atšk'ērs
Dīvs žel'eigs nu jiusu.
Kad es' skrēju par jiureņas,
Jiuras rozal'ēja;
Kad es' skrēju par m'ežīm,
M'eži pazaļuoja.
431 [Pildas pag. Ldz].

33613.

33614.

33615.

33616.

1. Redz kur jāja dui bajāri,
Zīda puški zemi slauka,
Jāja dienu, jāja nakti
Skaistu meitu lūkoties.
Uzjāj vienu augstu kalnu,
Tai kalnā kupla liepa,
Apakš liepas avotīns,
Dui meitīnas velējās.
Labdien labdien, smukā meitīn!
Pirmoreiz uz precībām.
- Paldies paldies, smuks puisīti!
Es nevaru vēlēties,
Es nevaru vēlēties,
Nav mājāsi tēvs māmīna;
Atjāj rītu pēc pusdienas,
Tad būs mājās tēvs māmīna.
- Labdien labdien, smukā meitīn!
Otru reiz uz precībām.
- Paldies paldies, smuks puisīti!
Es nevaru vēlēties,
Es nevaru vēlēties,
Nav mājāsi jau(n) brālīša;
Atjāj rītu priekš pusdienas,
Būs mājāsi jau(n) brālītis. -
- Labdien labdien, smukā meitīn!
Ko sacīja jau(n) brālītis?
- Jaunbrālītis to sacīja:
Ej ar Dievu, mūs' māsīna! -
- Lielas kāzas turēsim,
Vāksim desmit mūzikantus,
Vāksim desmit mūzikantus,
Divpadesmit stabulniekus, -
Pirmo danci dancojot,
Nokrīt zelta vainadzīns;
Pēc vainaga sniedzoties,
Noģībst mana līgavīna.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].
(=Tālāk teksts līdzīgs pirmās)
(=dziesmas tekstam.)

2. Tēvs baŗoja kumeliņu,
Māte puško cepuriņ'.
Pavaicāju māmulītei,
Kādu ņemtu līgaviņ'.
Māmiņ' manim atbildēja:
Ņem, kas kalna galiņā!
Pirmā dienā es nojāju
Gar kalniņu lūkoties.
Labrīt labrīt, smukā meitiņ,
Es atjāju pēc tevim!
- Jāj ar Dievu, atjāj rītu,
Būs es brāļa sētiņā. -
- Svētdien svētdien pats atvežu
Savu jaunu līgaviņ'
Ar tiem sešiem sirmiem zirgiem,
Ar tām vaŗa kamanām.
Divpadsmit bungu sita,
Sešas pūta stebulītes.
Pirmā danca galiņā
Noģībst mana līgaviņ'.
Paliek visi kāzenieki
Noskumuši, nedancoš'.
Dancejiet, kāzenieki,
Gan Dieviņš palīdzēs!
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Auklē savu līgaviņu,
Cetortā naksniņā
Nomirst mana līgaviņ'.
Pavaicāju māmiņai,
Kādus svārkus viņai vilkš'.
Māmiņ' manim atbildēja:
Velc viņai zīda svārkus!
Pavaicāju māmiņai,
Kādu drānu viņai siešu.
Māmiņ' manim atbildēja:
Sien viņai zīda drānu!
Pavaicāju māmiņai,
Kādas zeķes viņai vilkšu.
Māmiņ' manim atbildēja :
Velc viņai zīda zeķes!
Pavaicāju māmiņai,
Kādas kurpes viņai vilkšu.
Māmiņ' manim atbildēja:
Velc viņai zīda kurpes,
Velc viņai zīda kurpes
Sudrabiņa sprādzītēm!
Trīs gadiņus ik dieniņas
Apzvan' savu līgaviņu.
214 [Zūrās (Zūru pag. Vp)].

33617.

33618.

1. Dzēru, dzēru krodziņā,
Jāju, jāju sētiņā,
Pavaicāju māmiņai,
Kur būs mana līgaviņa.
Māmiņ' manim pasacīja:
Baltā rožu dārziņā.
Jāju, jāju raudādams
Uz balto rožu dārzu.
Skaisti ziež baltas rozes,
Te nav manas līgaviņas.
Dzēru, dzēru krodziņā,
Jāju, jāju sētiņā,
Pavaicāju bāliņam,
Kur būs mana līgaviņa.
Bāliņš manim pasacīja:
Raibā rožu dārziņā.
Jāju, jāju raudādams
Uz raibo rožu dārzu.
Skaisti ziež raibas rozes,
Te nav manas līgaviņas.
Dzēru, dzēru krodziņā,
Jāju, jāju sētiņā,
Pavaicāju māsiņai,
Kur būs mana līgaviņa.
Māsiņ' manim pasacīja:
Sārtā rožu dārziņā.
Jāju, jāju raudādams
Uz sārto rožu dārzu.
Skaisti ziež sārtas rozes,
Vidū mana līgaviņa.
Dārzā lēcu, mutes devu,
Bet šī manim pliķi cirte.
"Kam tu, šķelmi, krogā dzēri,
Kam mietoji kumeliņ'!"
Nāc man līdz, līgaviņ,
Nedzerš' vairs krodziņā,
Nedzerš' vairs krodziņā,
Nemietošu kumeliņ'!
21 [Krimuldā (Krimuldas pag. Rg)].

2. Dzēru, dzēru krodziņā
Līdz vakaru vakariem,
Līdz vakaru vakariem,
Līdz kājiņas vairs nenesa.
Kad kājiņas vairs nenesa,
Sēd' savā kumeļā;
Sēd'sava kumeļā,
Jāj' mājās dziedādams;
Jāj' mājās dziedādamis
Pie tās vecas māmuļītes,
Pie tās vecas māmuļītes,
Pie jaunās līgaviņas.
Es māmiņu gan atradu,
Līgaviņas neatradu.
Es vaicāju māmiņai,
Kur ir mana līgaviņa.
Māmiņ' man atbildēja:
"Sarkan' rožu dārziņā,
Sarkan' rožu dārziņā
Ravē rozes magonītes."
Sēd' savā kumeļā,
Jāj' apkārt rožu dārzu.
Koši zied sarkanrozes,
Nevaid manas līgaviņas.
Sēd' savā kumeļā,
Jāj' mājās raudādams,
Jāj' mājās raudādamis
Pie tās vecas māmuļītes.
Pavaicāju māmiņai,
Kur ir mana līgaviņa.
Māmiņ' man atbildēja:
"Raibāi rožu dārziņā,
Raibāi rožudārziņā
Ravē rozes, magonītes."
Sēd' savā kumeļā,
Jāj' apkārt rožu dārzu.
Koši zied raibas rozes,
Nevaid manas līgaviņas.
Sēd' savā kumeļā,
Jāj' mājās raudādams,
Jāj' mājās raudādamis
Pie tās vecas māmuļītes.
Pavaicāju māmiņai,
Kur ir mana līgaviņa.
Māmiņ' man atbildēja:
"Baltāi rožu dārziņā,
Baltāi rožu dārziņā
Ravē rozes, magonītes."
Sēd' savā kumeļā,
Jāj' apkārt rožu dārzu.
Koši zied baltas rozes,
Vidū mana līgaviņa.
Stāvu lēcu no kumeļa,
Apkampdams nobučoju.
Ak tu mana līgaviņa,
Kam tik ilgi raudināji?
"Tālab ilgi raudināju,
Kam dzer ilgi krodziņā,
Kam dzer ilgi krodziņā,
Kam tramdīji kumeliņu."
Vai es vienis krogā dzēru,
Viens tramdīju kumeliņu?
Dažs vīriņis krogā dzēra,
Dažs tramdīja kumeliņu.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

3. Vakarā apgulos
Pie jaunajas līgaviņas;
Ap pusnakti uzmostos,
Nav vairs manas līgaviņas.
Stāvu lēcu no gultiņas,
Segloj' savu kumeliņu,
Jāju ceļu raudādams,
Līgaviņas meklēdams.
Satiek' savu īsto tēvu
Liela ceļa maliņā.
Labdien labdien, īstais tēvs,
Redzēj' manu līgaviņu?
"Dēliņ, tava līgaviņa
Zaļo rožu dārziņā."
Jāju ceļu dziedādams
Uz zaļo rožu dārzu.
Zaļas rozes skaisti zied,
Nava manas līgaviņas.
Jāju ceļu raudādams,
Līgaviņas meklēdams.
Satiek' savu īsto māti
Liela ceļa maliņā.
Labdien labdien, īstā māte,
Redzēj' manu līgaviņu?
"Dēliņ, tava līgaviņa
Brūno rožu dārziņā."
Jāju ceļu dziedādams
Uz brūno rožu dārzu.
Brūnas rozes skaisti zied,
Nava manas līgaviņas.
Jāju ceļu raudādams,
Līgaviņas meklēdams.
Satiek' savu īsto brāli
Liela ceļa maliņā.
Labdien labdien, īstais brāli,
Redzēj' manu līgaviņu?
"Brālīt, tava līgaviņa
Sarkan' rožu dārziņā."
Jāju ceļu dziedādams
Uz sarkano rožu dārzu.
Sarkanrozes skaisti zied,
Nava manas līgaviņas.
Jāju ceļu raudādams,
Līgaviņas meklēdams.
Satiek' savu īsto māsu
Liela ceļa maliņā.
Labdien labdien, īstā māsa,
Rēdzēj' manu līgaviņu?
"Bāliņ, tava līgaviņa
Balto rožu dārziņā."
Jāju ceļu dziedādams
Uz balto rožu dārzu.
Baltās rozes skaisti zied,
Vidū mana līgaviņa.
Stāvu lēcu no kumeļa,
Ķēru savu līgaviņu.
Ai jaunā līgaviņa,
Kam no manis projām bēdzi?
Vai tev trūka sāls, maizītes,
Vai es mīļi nedzīvoju?
"Man netrūka sāls, maizītes,
Tu pats mīļi nedzīvoji."
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

33619.

33620.

33620v1.

2. Es uzkāpu kalniņēju
Kažociņu salāpīt;
Atskrej viena raiba kaķe,
Paķeŗ manu ielāpiņ'.
Raibu kaķi meklēdam,
Ieraug' vienu raibu muiž',
Tai raibāi muižiņāi
Pavāriņš zupi vār'.
Es tev lūdzu, pavāriņ,
Dod man zupi pasmeķēt!
Tas bezgoža pavāriņš
Nedod zupi pasmeķēt.
Pavārs ņēm' ugiņ' šķetu,
Sit pa manu vēdariņ'.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

3. Kāpu, kāpu kalnīnāi,
Lāpu savu kažocīnu.
Atskrej viena raiba kaķe,
Parauj manu ielāpīnu.
Eimu muižu no muizīnas,
Ielāpīna meklēdams.
Uzeim' vienu raibu muižu,
Nav nevienas raibas kaķes.
Iznāk raibis pavārīnis,
Prasu zupas pasmeķēt;
Nedod zupas pasmeķēt,
Dod ar kausu pa mugaru.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

4. Ņemu pauni pār plecēm,
Sāku silu lenderēt;
Uziem' vienu augstu kalnu
Pašā sila viducī.
Metu pauni uz to kalnu,
Lāpu savu kažociņu.
Vells uznese lāču māti,
Nolauž manu adatiņ'.
Atkal pauni pār plecēm,
Sāku silā lenderēt;
Uziem' vienu zaļu muiž',
Zaļas muižas pavāriņ'.
Pavāriņ, labs draudziņš,
Dod man sulu pasmeķēt!
Pavārs ņēme uguns pagal',
Iesit manpar vēderu.
Piec' mārciņu ziepju pirku,
Trīs dieniņu pirti kūru,
Asi malku kurināju;
To es pēru , to mazgāju,
Nevarēju izmazgāt.
Kas dos izmazgāt
Paša Dieva devumiņ'!
Melns tur bija, melns palika,
Melns būs visā mūžiņā.
57 [Rencenē (Rencēnu pag. Vlm)].

33621.

33622.

1. Es dziedāju, gavilēju
Diža meža maliņā;
Smuks puisītis baltu muti
Iztek meža maliņā.
Vai puisīti, vai brālīti,
Ko nāc meža maliņā?
- Tautu meita, ne māsiņa,
Vai redzēji kumeliņu?
- Tautu dēli, ne brālīti,
Kāds bij tavs kumeliņš?
- Mazs bērītis, cietas krētes,
Zelta iemaukts galviņā.
- Tautu dēli, ne brālīti,
Tāds bij tēva stalliņā.
Man noēda rožu dārzu,
Tēvs ielika stalliņā.
- Maksāš' tavu rožu dārzu,
Ņemšu tevi klātgulēt.
- Es negribu tavu maksu,
Ne ar tevi klātgulēt.
Sēšu citu rožu dārzu,
Neņemš' tevi mūžiņā,
Lai es varu savu mūžu
Rozītēs puškoties.
224 [Kabilē (Kld)].

2. Ko es teicu [lūdzu], tas notika
Staltam tēva dēliņam:
Zirgs aizskrēja meža ceļu,
Zars norāva cepurīti.
Iet pa ceļu raudādams,
Kumeliņu meklēdams.
Pretī nāca tautu meita
Pa celiņu dziedādama,
Pa celiņu dziedādama,
Raibus cimdus adīdama.
- Labdien, tautu zeltenīte,
Redzēj' manu kumeliņu?
- Paldies, tautu bālenīti,
Kāds bij tavs kumeliņš?
- Tumši bērs, aši kalts,
Sudrabiņa iemauktiem.
Ak tu tautu bālenīti,
Tas manā rociņā,
Tas manā rociņā,
Manā rožu dārziņā.
Tas tos manus rožu kokus
Krustkrustiem salauzīja.
Ak tu tautu bālenīti,
Kā tu rozes aizmaksāsi?
Jūgšu bēri kamanās,
Vedīš' tevi baznīcā,
No baznīcas krodziņā,
No krodziņa sētiņā.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

3. Ko es teicu, tas notika
Visiem kroga dzērējiem:
Zirgs aizskrēja meža ceļu,
Zars norāva cepurīti. -
Nezināju zirgu ķert,
Ne celt savu cepurīti.
Labāk ķeršu kumeliņu,
Nekā savu cepurīti,
Cepurīte šim brīžam,
Kumeliņis visu mūžu.
Pretim nāca tautu meita,
Raibus cimdus adīdama.
Labdien, tautu zeltainīte,
Redzēj' manu kumeliņu?
- Vai puisīti, vai brālīti,
Kāds bij tavis kumelinis?
- Dumjis bēris, aši kaltis,
Zelt' iemaukti gāliņāi.
- Vai puisīti, vai brālīti,
Tas manāi rociņāi,
Tas manāi rociņāi,
Mana tēva stallītēi.
Vai puisīti, vai brālīti,
Kā rozītes aizmaksāsi?
Visus manus rožu kokus
Kā lagzdiņus nolocījis.
- Gan es jau to zināju,
Kārozītes aizmaksāšu:
Ņemšu nakti klātgulēt,
Tā rozītes aizmaksāšu;
Neba ņemšu vienu nakti,
Ņemš' visam mūžiņam.
224 [Kabilē (Kld)].

4. Kuo, puis'eit, tu m'ekl'ēji
Nu reit'eņa reit'eņā?
- Sova bāra kum'ēl'eņa
Ar tīm zalta sadl'eņīm.
- Tovys bāra kum'ēl'eņis.
Munā lūpu stal'l'eitī.
- Soki tīsu, tu m'ait'eņ,
Kaidu skuodi padarā?
- Man' rūz'eit'es izm'eid'ēja,
Lilijeņu salauz'ēja.
- Soki tīsu, tu m'ait'eņ,
Cik tuos puk'es v'ērtas b'eja?
- Par rūz'eit'es treis simt'eņi,
Lilijeņu div' simt'eņi,
Par tū mozu samtain'eiti
Disgon b'eja vīna symta.
Dūd, puis'eit, s'ešus symtus,
Brauc uz sātu dzīduodams!
Ka nadūsi s'ešu symtu,
To nūīsi rauduodams.
431 [Pildas pag. Ldz].

5. Kuo tu, puika, mekl'ei
Šaidu garu reitu?
Man izgaisa kum'el'eņš
Sudabreņa īmavīm.
- Puika, zyrga nam'ekl'ei, -
Muna tāva stal'l'eitī.
- Sok' tu, cīma dzaltuoneit'e,
Kū jis kriudas t'ev darē?
- Ruožu duorzu izlūc'ēja,
Mogun'eņis apkūd'ēja.
- Sok' tu', cīma dzaltuon'eit'e,
Cik t'ev duorgas puk'es stuov?
Ruoža stuov divi simti,
Mogun'eņa četri simti;
T'ei mozuo samtal'eņa,
T'ei stuovēja s'eši simti.
- Muos'eņ, puk'es izmoksuovu,
Moksoi munu kum'ēl'eņu:
Sadli stuov divi simti,
Īmav'eņi četri simti;
Pats bēreit'e kum'ēl'eņš,
Tys stuov'ēja šeši simti.
Jo navari samoksuot,
Ej ar mani poša l'eidz!
409 [Līksnas pag. D].

6. Man pazuda kumeliņš
Pavasaru migliņā.
Kumeliņu meklēdams,
Satikos tautu meitu.
Ai lūdzama tautu meita,
Redzēj' manu kumeliņu?
- Vai puisīti, vai brālīti,
Kāds bij tavis kumelinis?
- Dulumbēris kumelinis,
Zelta segli mugurā,
Zelta segli mugurā,
Demantiņu iemauktiņi.
- Vai puisīti, vai brālīti,
Tas manā stallītī.
Tas man skādi padarīja,
Ielēc' rožu dārziņā.
- Vai meitiņa, vai māsiņa,
Atdod manu kumeliņu,
Atdod manu kumeliņu,
Būsi mana līgaviņa!
Es tev došu sav' rociņu,
Sav sudraba gredzeniņu,
Sav' sudraba gredzeniņu,
Savas klēts atslēdziņu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)], 400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

7. Man pazuda kumeliņis
Celmaināi līdumā.
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Sastaigāju meklēdams.
Ceturtāi dieniņāi
Atron' savu kumeliņu,
Atron' savu kumeliņu
Tautu meitas laidarā.
Ai lūdzama tautu meita,
Atdod manu kumeliņu!
Neatdošu kumeliņu,
Lielu skādi nodarīja:
Man izmina rožu dārzu,
Brālītim auzu lauku.
Brālīts auzas gan paciestu,
Es rozītes necietīšu.
Apsolies mani ņemt,
Tad rozītes piecietīšu,
Tad rozītes piecietīšu,
Tad atdošu kumeliņu.
- Kā lai varu tevi ņemt,
Kad prātam nepatīk!
Tā nevaida villainīte,
Uzsedzama, nosedzama;
Tā nevaida viena diena, -
Viss mūžiņis dzīvojams.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

8. Migla migla, rīta rasa,
Tā man labi nedarīja:
Ziergs aizkrēja meža ceļu,
Krūms norāva cepurīti.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

9. Reitā agri, reitiņā
Man izgaisa kum'eliņš.
Taku, taku pa c'eliņu,
Sat'eik cīma dzaltan'eit.
Labreit labreit, dzaltan'eit,
Vai redz'ēji kum'eliņu?
- Kum'eliņis stalleitī,
Īmaviņi vadz'eitī,
- Sok' patīši, tautu m'eita,
Kuodu škuodi padarēja?
- Rūzis munys izm'eid'ēja,
Maganiņis izlauz'ēja;
Poš' mozū samtain'eiti,
Ir tū pošu nūkūd'ēja.
- Sok' patīši, tautu m'eita,
Cik par škuodi juomoksoi?
- Rūzis moksoi četri simti,
Maganiņis pīci simti;
Poš' mozuo samtain'eite,
T'ei moksoi d'esmit symtu.
Sok' patīši, tautu dāls,
Cik moksoi tavys b'ēris?
- Sagli moksoi četri simti,
Īmaviņi pīci simti;
Pots b'ēreitis kum'eliņis,
Tys moksoi d'esmit symtu.
422 [Līvānu pag. D].

10. Zirgs aizkrēja meža ceļu,
Zars norāva cepurīti;
Trīs dieniņas sastaigāju,
Kumeliņu meklēdams.
Ceturtā dieniņā
Pretim nāca tautu meita.
Labdien labdien, smukmeitiņa,
Redzēj' manu kumeliņu?
- Ak tu šķelmi ciema puika,
Kāds bij tavs kumeliņš?
- Bērs zirdziņš, lauku pieri,
Dzeltenām krēpītēm.
- Tu tā sava kumeliņa
Bez naudiņas nedabūsi:
Visus manus rožu kokus
Krustkrustēm salauzījis.
Par rozīti trīs simtiņi,
Par magoni divi simti,
Par mazo samteniti
Maksā simtu dālderīšu!
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

11. Zirgs aizskrēja meža ceļu,
Zars norāva cepurīti;
Cepurīti gan saķēru,
Kumeliņu nevarēju.
Piecas dienas sastaigāju,
Kumeliņu meklēdams;
Sestajā dieniņā
Satikos tautu meitu.
Ai godīga tautu meita,
Vai redzēji kumeliņu?
- Ai godīgs tēva dēls,
Kāds bij tavs kumeliņš?
- Dzidri bērs, aši kalts,
Tāds bij mans kumeliņš.
- Nebēdāji, tautu dēls,
Dzīvs ir tavs kumeliņš:
To saņēmu, to piesēju
Tēva lauka galiņā,
Tēva lauka galiņā
Apakš kupla ozoliņa.
- Ai godīga tautu meita,
Atdod manu kumeliņu!
Būsi mana līgaviņa,
Tā kumeļa braucējiņa.
225 [No Kaltenes līdz Kolkasragam gar jūrmalu (Tl, Vp)].

12. Tā vajaga, tas notika
Visiem kroga dzērājiem:
Zirgs aizskrēja malkas ceļu,
Zars norāve cepurīt'.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

13. To es lūdzu [teicu], tas notika
Lielam kroga dzērājam
( Staltam tēva dēliņam:)
Zirgs aizskrēja meža ceļu,
Zars norāva cepurīti.
Cepurīti gan dabūja,
Kumeliņu nesaķēra.
Trīs dieniņas sastaigāja,
Kumeliņu meklēdams;
Ceturtā dieniņā
Satiek vienu tautu meitu,
Nāk pa ceļu dziedādama,
Pirkstainiekus adīdama.
- Vai meitiņa, vai māsiņa,
Vai redzēji kumeliņu ?
- Vai puisīti, vai brālīti,
Kāds bij tavis kumeliņš?
- Spoži bērs, aši kalts,
Zelt' iemaukti galviņā.
- Vai puisīti, vai brālīti,
Tāds manā rociņā,
Tāds manā rociņā,
Manā rožu dārziņā.
- Vai meitiņa, vai māsiņa,
Atdod manu kumeliņu!
- Vai puisīti, vai brālīti,
Ne par naudu nedabūsi:
Visi mani rožu koki
Kā lazdiņi nolocīti.
- Ai meitiņa, ai māsiņa,
Gan es rozes aizmaksāšu:
Audzi liela, staigā balta,
Būsi mana līgaviņa!
- Augšu liela, staigāš' balta,
Nebūš' tava līgaviņa;
Es nebūšu līgaviņa
Tādam kroga dzērājam.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

33623.

1. Ko mēs, meitas, darīsim -
Puiši dziŗas projām bēgt.
Liksim vaktis uz ceļiem
Līdz pat Prūšu robežiem,
Līdz pat Prūšu robežiem
Vaktēsim tos puisīšus.
Velns tos puišus gudrus deva,
Tie aizgāja ūdens ceļu,
Tie aizgāja ūdens ceļu
Ar kuģiem uz Vāczemi.
Tie domāja Vāczemē
Spilvenos vien gulēt.
Tiem tur lika pupas malt,
Vaŗa bungas mugurā.
Tā runāja tie puisīši:
Kaut mēs kļūtu atpakaļ,
Kaut mēs kļūtu atpakaļ
Pie Kurzemes meitiņām!
Kurzemē laba dzīva,
Pašas meitas gultu taisa;
Pašas meitas gultu taisa,
Pašas klāja paladziņu;
Pašas klāja paladziņu,
Pašas nāca klātgulēt;
Pašas nāca klātgulēt,
Pašas mīļi apķērās.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

2. Ko, māsiņas, darīsim -
Dzīrās puiši projām iet.
Taisām slastus pa ceļiem,
Lai tie projām neaiziet.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

3. Ko mēs, puiši, darīsim -
Solās meitas projām bēgt.
Liksam vaktis uz ceļiem
Līdz pat Prūšu robežām.
Meitas lielas gudrenieces,
Ūdens ceļu aizgājušas,
Ūdens ceļu aizgājušas
Ar kuģiem Vāczemē.
Tās domāja Vāczemē
Zīda drēbes vien valkāt,
Zīda drēbes vien valkāt,
Spilvenos vien gulēt.
Tur tām lika pupas malt,
Vaŗa bungas rībināt.
Ko mēs, māsas, darīsam -
Steigsimies atpakaļ,
Steigsimies atpakaļ
Savā tēvu zemītē;
Vēl tēvam tīri rudzi,
Nāburgos skaisti puiši.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

4. Mūsu puiši lielījās
Projām iet, nedzīvot.
Ko mēs, meitas, darīsam?
Liksam vaktes uz ceļiem,
Liksam vaktes uz ceļiem
Līdz pat Prūšu robežām.
Velns tos puišus gudrus deva,
Tie aizgāja ūdens ceļu,
Tie aizgāja ūdens ceļu
Ar kuģiem uz Vāczemi.
Tie domāja Vāczemē
Vieglas dienas vien redzēt.
Tur tiem lika pupas malt,
Vaŗa bungas rībināt.
Sāk tie kopā runāties:
Ko mēs, puiši, darīsam?
Iesim atkal atpakaļ
Savā tēvu zemītē!
Pielūgsam tēv' un māti,
Meitas mīļi bučosam.
Tēvam auga mieži rudzi,
Stallī bēri kumeliņi,
Stallī bēri kumeliņi,
Ciemā skaistas zeltenītes.
3531 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33624.

33625.

1. Kam tā jūŗa agri šņāca
Miglotāi rītiņāi?
Eit', brālīši, skatīties,
Vai ir visas mūs' māsiņas!
Bij gan visas, bij gan visas,
Pastarītes vien nevaid.
Pastarīte aiztecēja
Gar Daugavu dziedādama,
Gar Daugavu dziedādama,
Vaiņadziņu puškodama.
Vaiņadziņu puškojot,
Nokrīt zelta gredzentiņš.
Gredzentiņu meklēdama,
Iekrīt pate Daugavāi.
Daugav's viļņi nepanesa,
Ieviļņoja jūriņāi;
Jūŗas viļņi nepanesa,
Izviļņoja maliņāi.
Tur uzauga kupla liepa
Deviņām galoknēm.
Pa deviņi gadiņim
Cērt brālīši kokļu koku.
Sak' brālīši koklēdami:
Koši skan tās koklītes!
Sak' māmiņa raudādama:
Tā dzied mana pastarīte,
Tā dzied mana pastarīte,
Kas noslīka Daugavāi.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

2. Kuplis auga ozoliņš
Brāļa staļļa pakaļā,
Pilli zari sīku putnu,
Strazdiņš dzied galotnē.
Strazdiņš saka dziedādams:
Kur tās mūsu brāļa māsas?
Visas ira brāļa māsas,
Pastarītes vien nevaid.
Pastarīte aiztecēja
Gar jūrmali dziedādama,
Gar jūrmali dziedādama,
Baltas rokas mazgādama.
Baltas rokas mazgājot,
Nokrīt zelta gredzeniņš;
Gredzeniņu meklējot,
Nokrīt zīļu vainadziņš;
Vainadziņu uzņemot,
Nokrīt mēļu villainīte;
Pēc villaines sniedzoties,
Iekrīt pate jūriņā.
Ai jūs jūras zvejnieciņi,
Izvelcieti maliņā;
Izvilkuši maliņā,
Uzvelciet linu kreklu;
Uzvilkušilinu kreklu;
Apjoziet zīda jostu;
Apjozuši zīda jostu;
Rociet smilšu kalniņā;
Tur uzauga kupla liepa
Deviņiemi žuburiem,
Ikkatrāi žuburā
Zelta poga galiņā.
Tur jāj šādi, tur jāj tādi,
Nedrīkstēja zara lauzt.
Jāj gaŗām dievadēli,
Nolauž pašu virsūnīti.
Nolauzuši virsūnīti,
Puško savas cepurītes;
Appuškojši cepurītes,
Ieiet Māras baznīcā.
Māra saka vērdamās:
Kādu puķu tie ziediņi?
Tie nevaid puķu ziedi, -
Tā cilvēka dzēselīte,
Tā cilvēka dvēselīte,
Jūriņā noslīkuse,
Jūriņā noslīkuse
Miglojāi rītiņā.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3. Kur, priedīte, tavi zari?
Celmi vien līdumā;
Kur, māmiņa, tavas meitas?
Krēsli vien istabā.
Sasauc visas savas meitas,
Sasauc lielas, sasuc mazas!
Visas meitas sanākušas,
Pastarīte nav nākuse.
Pastarīte aizgājuse,
Gar Daugavu sierēdama,
Gar Daugavu sierēdama,
Ievas ziedus braucīdama.
Pēc ziediem sniedzoties,
Nokrīt zīļu vainadziņš;
Pēc vainaga sniegdamās,
Iekrīt pate Daugavā.
Zvejnieciņi, bāleliņi,
Izvelcieti maliņā;
Izvelcieti maliņāji,
Uzkaisieti baltas smiltis;
Uzkaisieti baltas smiltis
Uz pastares dvēselītes!
Tur izauga kupla roze
Zeltītiemi ziediņiem,
Tur tecēja jaunas meitas
Ik svētdienas kroņus pīt.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

4. Māte gāja slotas griezt
Ar piecām meitiņām.
Pastarīte pakaļ tek,
Tā noslīka paltiņā.
Tur izauga kupla liepa
Deviņiem žuburiem.
Devītā žuburā
Brāleliņi kokles šķēla.
Saka brāļi koklēdami:
Tās koklītes gauži skan!
Saka māte raudādama:
Tā dzied mana pastarīte,
Tā dzied mana pastarīte,
Mana kāju āvējiņa,
Mana kāju āvējiņa,
Man' autiņu mazgātāja,
Man' autiņu mazgātāja,
Mana govju ganītāja,
Mana govju ganītāja
Pa zaļo dābuliņu.
310 [Dignājā (Dignājas pag. Jk)].

5. Māte gāja slotiņās
Ar piecām meitiņām.
Bārenīte pakaļ tek,
To iegrūda upītē.
Upīt' viņu nepanesa,
Tā ienesa Daugavā;
Daugaviņa nepanesa,
Tā ienesa jūriņā;
I jūriņa nepanesa,
Tā izmeta maliņā.
Tur izauga kupla liepa
Deviņiemi žuburiem,
Tur jāj kungi, tur stārastas,
Nedrīkstēja zaru lauzt;
Atjāj divi Dieva dēli,
Nolauž pašu virsūnīti.
Nolauzuši virsūnīti,
Aizpuškoja cepurītes;
Aizpuškojši cepurītes,
Ieiet Māras baznīcā.
Māra saka vērdamās:
Tie navā liepas ziedi,
Tie navā liepas ziedi,
Tā ir dārga dvēselīte.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

6. Muot'e guoja slūtu grīztu
Ar pīcuom m'eit'eņuom,
Tū pīktū, mozuokū
Ras'eņā sl'eicynuova.
Nas ras'eņa, napanas,
Īmat jū up'eit'ē;
Nas up'eit'ē;
Nas up'eit'e, napanas,
Īmat jū Daugavā;
Nas Daugava, napanas,
Īmat jū jiureņuos.
Nas jiureņis, napanas,
Izsyt vil'n's mal'eņā,
Izsyt vil'n's mal'eņā
Boltu putu gobolā.
Tī izauga kupla l'īpa
Juos kuojeņu gal'eņā.
Jau pazīda t'ej l'īpeņa
Sudabreņa zīd'eņīm.
Īt i kungi, īt i ļaudis,
Ni zareņa nanūlauž.
Atjuoj divi Dīva dāli,
Nūlauž pošu v'ērsyun'ēti;
Nūlauž pošu v'ērsyun'ēti,
Aizasprauž aiz capuris;
Aizasprauž aiz capuris,
Īīt Laimis kambarī
( Muorys bazn'eicā.)
Soka ļaudis vārdamīs:
Kaida kūka tī zīd'eņi?
Soka Laim'e [Muora] vārdamuos:
Tī nab'eja kūka zīdi,
Tī nab'eja kūka zīdi,
T'ej ir duorga dv'ēs'el'eit'e,
T'ej ir duorga dv'ēs'el'eit'e,
Ras'eņā sl'eicynuota,
Ras'eņā sl'eicynuota,
Pīc' iudiņu mozguojama [izskoluota].
4222 [Vārkavas pag. D].

7. Māte raida savas meitas
Svētu rītu baznīcā.
Pārnāk lielas, pārnāk mazas,
Pastarītes vien nevaid.
Pastarīte aiztecēja
Gar upīti dziedādama,
Gar upīti dziedādama,
Baltas puķes plūkādama.
Pēc puķītes sniedzoties,
Nokrīt zelta gredzentiņš;
Pēc gredzena sniedzoties,
Nokrīt zīļu vainadziņš;
Pēc vaiņaga sniegdamies,
Iekrīt pate upītē.
Upes viļņi nepanesa,
Tie iemeta Daugavā;
Daugav's viļņi nepanesa,
Tie iemeta jūriņā;
Jūras viļņi nepanesa,
Tie izmeta maliņā.
Tur uzauga kupla liepa
Deviņāmi galotnēm;
Tur sēdēja Dieva dēlis,
Zelta kokles koklēdams.
269 [Naudītē (Naudītes pag. Jg)].

8. Māte savas meitas raida
Svētā rītā baznīcā.
Pāriet mātei visas meitas,
Pastarīte neatgāj'.
Pastarīte aiztecēja,
Ievu ziedus lasīdam'.
Ievu ziedus lasīdamai
Nokrīt zelta vaiņadziņš;
Vaiņadziņu meklēdama,
Iekrīt pate upītē.
Upīt' viņu nepanese,
Ienes viņu jūrītē;
Jūrīt' viņu nepanese,
Izmet kāpu maliņā.
Tur uzauga zelta liepa
Deviņiem zariņiem.
Par deviņiem gadiņiem
Tur bāliņš kokles cirte.
Saka bāliņš koklēdams:
Tie kokliņi gaiši skan!
Sak' māmiņa raudādama:
Tā dzied mana pastarīt'.
19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)].

9. Māte savas meitas sauce,
Sētiņā stāvēdama.
Pārtek viena, pārtek otra,
Pastarīte nepārtek.
Pastarīte notecēja
Gar Daugavu dziedādama,
Gar Daugavu dziedādama,
Mēļu ziedus lasīdama,
Mēļu ziedus lasījot,
Nokrīt meļu villainīte;
Villainītes meklējot,
Nokrīt zīļu vaiņaciņš;
Vaiņaciņa meklējot,
Nokrīt zelta gredzeniņš;
Gredzeniņa meklējot,
Iekrīt pati Daugavā.
Daugaviņa nepanese,
Aizpļundina jūriņā;
Ne jūriņa nepanese,
Izmet viņu maliņā.
Aiziet divi jaunbrālīši,
Iznes viņu kalniņā;
Iznesuši kalniņā,
Satin zīda nēzdaugā;
Satinuši nēzdaugā,
Nones Māŗas baznīcā;
No baznīcas paņēmuši,
Parok viņu zemītē
( Ieliek smilšu bedrītē.)
Tur izauga kupla liepa
Deviņām pazarēm.
Devītā gadiņā
Nāk brālīši kokļu cirst.
Saka brāļi koklēdami:
Tās koklītes žēli skan;
Saka māte raudādama:
Tā dziedāja pastarīte,
Tā dziedāja pastarīte,
Kas noslīka Daugavā,
Kas noslīka Daugavā,
Mēļu ziedus lasīdama.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

10. Māte savas meitas skaita,
Vai ir visas vakarā.
Visas bija vakarā,
Pastarītes vien nebij.
Pastarīte aiztecējsi
Gar upīti dziedādama,
Gar upīti dziedādama,
Ievu ziedus meklēdama.
Ievu ziedus meklējot,
Sastop tautas celiņā,
Sastop tautas tautas celiņā,
Iegrūž viņu upītē.
Tek upīte līku loku,
Iznes viņu maliņā,
Iznes viņu maliņā.
Brāļu lauka galiņā.
Tur uzauga kupla liepa
Deviņiem žuburiem;
Devītā žuburā
Bāleliņš kokles grieza.
Sak' brālītis koklēdams:
Tās koklītes skaņi skan!
Sak' māmiņa raudādama:
Tā pastares dvēselīte,
Tā pastares dvēselīte,
Kas noslīka upītē.
1311 [Apē (Vlk)].

11. Māte skaita savas meitas
Svētu rītu istabā;
Visas meitas istabāi,
Pastarīte vien nebij.
Pastarīte aiztecēja
Gar upīti dziedādama,
Gar upīti dziedādama,
Ievas ziedus braucīdama.
Ievas ziedus braucīdama,
Pamet zelta gredzeniņu.,
Gredzeniņu meklēdama,
Iekrīt pate upītē.
Nes upīte, nepanes,
Ielīgoja jūriņā;
Nes jūriņa, nepanes,
Sit vilnītis maliņā.
Tur uzauga kupla liepa
Deviņiem žuburiem;
Devītāi žuburī
Zelta puķe galiņā.
Jāja kungi, stārastiņi,
Ne lapiņas nenorāva;
Aizjāj pats Dieva dēlis,
Norauj pašu zelta puķi,
Norauj pašu zelta puķi,
Appuško cepurīti,
Appuško cepurīti,
Ieiet Māras baznīcā.
Saka Māra vērdamās:
Tā nebija zelta puķe,
Tā nebija zelta puķe,
Tā meitiņas dvēselīte.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12. Mēs bijām trīs māsiņas,
Nogājām odziņās.
Kas papriekšu pielasīja?
Pastarīte pielasīja.
Nokaunam pastarīti
Dēļ tāsogu vācelītes;
Nokavuši, pabāžam
Zem tās ogu vācelītes.
Tur izauga kupla liepa
Deviņiem žuburiem;
Devītā žuburā
Brāleliņi kokles šķēla.
Saka brāļi koklēdami:
Gauži skan tās koklītes!
Atsacīja māmulīte:
Tai bij dārga dvēselīte.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

13. Zynu, zynu bruoļa sātu,
Navajag vad'eituoju:
Pi vuortim ūzuliņš
M'eist'eitim(?) zariņim.
Pilni zori s'eiku putnu,
Stradiņš s'ēd v'ērsyun'ē,
Stradiņš s'ēd v'ērsyun'ē,
Lakst'eigola pazar'ē.
Stradiņš soka dzīduodams:
Kas tur brauc, z'em'e reib?
Atbrauc meusu tāva muosa
Par d'ev'eņis vasariņis,
Par d'ev'eņis vasariņis
Ar d'ev'eņi kum'ēliņi.
Īl'eiguova tāva muosa
Kuo saul'eit'e ustobā,
Sat'ec'ēje bruoļa bārni
Kuo gaigolys rūkys dūt'.
Še ir visi bruoļa bārni,
Pastareitis vīn navā.
Pastareit'e aizt'ec'ēje
Upis molu rauduodama,
Upis molu rauduodama,
Īvys zīdus brauc'eidama.
Īvys zīdus brauc'ejūt',
Nūkreit rūžu vaiņuceņš;
Vaiņuciņa mekl'ējūt',
Nūkreit zalta gredziniņš;
Gredziniņa maklādama,
Īkreit poša up'eit'ē.
T'ej upeit'e napan'es'e,
T'ej īn'es'e Daugovā;
Daugaviņa napan'es'e,
T'ej īn'es'e jeuriņā;
T'ej jeuriņa nepan'es'e,
T'ej izn'es'e maliņā.
Tur izauga kupla l'īpa
D'ev'eņīm zariņīm.
D'ev'eitā zariņā
Poši bruoļi kūkl'is šk'ēl'e.
Soka bruoļi kūklādami:
Gauži skan' tuos kūkl'eitis!
Tuo raud meusu pastareit'e,
Sv'ešu z'emi staiguodama.
422 [Līvānu pag. D], 4271 [Rēzeknes apr.].

14. Tēvs mani nošāva,
Pamāte izcepa;
Māsiņa žēlīga,
Tā mani žēlo.
Tā manus kauliņus
Salasīja,
Ietina baltā
Nēzdogā,
Ielika baloža
Ligzdiņā.
Balods mani izperēja,
Savus bērnus domādams;
Pavasari iztecēju
Kā dzeltena cielaviņa.
Ieraug' mani ciema bērni,
Tie jau mani negribēja,
Tie jau mani negribēja,
Iemet' skudru pulītī;
Skudras mani negribēja,
Iemet mani upītē;
Upīt' mani negribēja,
Izmet' mani maliņā.
Tā upīte iztecēja
Deviņām iztekām:
Devītā iztekā,
Tur uzauga kupla liepa,
Tur uzauga kupla liepa
Deviņiem žuburiem.
Devītā gadiņā
Iet brālītis kokles cirst.
Sak' brālītis koklēdams:
Tās koklītes gauži skan!
Sak' māmiņa dzirdēdama:
Tā raud manis pastariņš,
Tā raud manis pastariņis,
Skudrītēm ēdināts,
Skudrītēm ēdināts,
Upītē slīcināts.
299 [Mežotnē un Švitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)].

15. Teku, teku pie upītes
Baltas rokas nomazgāt.
Baltas rokas mazgājot,
Iekrīt zelta gredzeniņš;
Gredzeniņu liekdamās,
Iekrīt zīļu vainadziņš;
Vainadziņu liekdamās,
Iekrīt' pate upītē.
Upe mani nepanesa,
Tā iemeta Daugavā;
Daugaviņa nepanesa,
Tā izmeta maliņā.
Tur izauga kupla liepa
Deviņiemi zariņiem.
Devītāi zariņā,
Tur brālītis kokles cirta.
Sak' brālītis koklēdams:
Tās koklītes grazni skan!
Sak' māmiņa raudādama:
Tā dziedāja pastarīte,
Man kājiņu āvējiņa,
Man vietiņas taisītāja.
1821 [Allažās (Raņķu pag. Kld)].

16. Trīs liepiņas upītē,
Visas vienā kuplumiņā;
Trīs meitiņas pāri gāje
Pār tiem liepas žuburiem.
Divi pāri pārlaipoja,
Pastariņa nevarēj',
Tā iekrita upītē.
Upe viņu neturēja,
Tā iedzine gaujiņā;
Gauje viņu neturēja,
(Tā iedzine Daugavā;
Daugav' viņu neturēja,)
Tā iedzine jūrītē;
Jūra viņu neturēja,
Tā piedzine maliņā.
Tur uzauge kupla liepa
Deviņiem žuburiem.
Iet bāliņš, kokles taisa
No tiem liepas žuburiem.
Sak' bāliņš koklēdams:
Skaisti skan liepas kokle!
Sak' māriņ' raudādama:
Tā jau neva liepas kokle,
Tā māsiņas dvēselīt',
Caur ūdeni peldējusi.
57 [Rencenē (Rencēnu pag. Vlm)].

17. Trīs meitiņas lielījās
Pār jūriņu pārpeldēt;
Divas vieni pārpeldēja,
Trešā grima dibenā.
Kur trešā iegrimuse,
Tur uzauga kupla liepa,
Tur uzauga kupla liepa
Deviņiemi žuburiem.
Jāja šādi, jāja tādi,
Nedrīkst zaru kustināt;
Pēc atjāja Dieva dēli,
Tie nolauza cekuliņu.
Nolauzuši cekuliņu,
Appuškoja cepurītes;
Appuškojši cepurītes,
Ieiet Māres baznīcā,
Ieiet Māres baznīcā
Saules meitu lūkoties.
Saules meitas gudras bija,
Zem altāŗa patecēja.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

33625v18.

33626.

33627.

1. Aiz upītes melni meži
Zeltītāma lapīnām.
Brien, brālīti, pār upīti,
Nolauz vienu pazarīti,
Nolauz vienu pazarīti,
Pin māsai vainadzīnu!
Brīnās kungi, vaicā ļaudis:
Kur, meitīna, tādu ņēmi?
Rīgā pirku, naudu devu,
Vāczemē kaldināju.
Tur man kala trīs gadīni
Trīs dimanta kalējīni.
Priekšāi man zeltu lika,
Pakaļāi sudrabīnu;
Priekšāi man saule lēca,
Pakaļāi mēnestīnis.
Priekšā man tēva [kunga] dēli
Nosajēma cepurīti,
Pakaļāi kalpa puiši [dēli]
Kā tārpīni locījās.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

2. Kur tu iesi, bāleliņi,
Baltas kājas audamies?
Ieš', māsiņa, par Daugavu,
Zeltozolu darināt.
Es tev lūdzu, bāleliņi,
Atnes vienu droztaliņu!
No tās vienas droztaliņas
Trīs pušķīši darināju.
Vienu devu Dieviņam,
Otru Dieva dēliņam,
Trešo pate paturēju
Vainadziņa pušķīšam.
18 (Meņģelē).

3. Kur tu iesi, bāleliņ,
Baltas kājas audamies?
- Ieš', māsiņa, pār Daugavu,
Zeltozolu darināt.
- Es tev lūdzu, bāleliņ,
Atnes vienu pazarīti!
No tās vienas pazarītes
Savijos vainadziņu.
Vaicā kungi, vaicā ļaudis:
Kur, meitiņa, tādu ņēmi?
Rīgā pirku, naudu devu,
Vāczemē kaldināju.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4. Kur tu iesi, bāleliņ(i),
Baltas kājas audamies?
- Ieš', māsiņa, par Daugavu,
Zeltozolu darināt.
- Es tev lūdzu, bāleliņ(i),
Atnes vienu pazariņu!
Es novīšu vainadziņu
No tā viena pazariņa.
Svētdien iešu baznīcā,
Tad es likšu galviņā.
Brīnās kungi, brīnās ļaudis:
Kur meitiņa tādu ņēma?
Rīgā pirku, naudu devu,
Vāczemē kaldināju.
Rīgā man tēvs māmiņa,
Vāczemē bāleliņi;
Tēvs māmiņa atsūtīja,
Bāleliņi kaldināja.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

5. Kur tu iesi, bāleliņ,
Baltas kājas audamies?
- Ieš', māsiņa, pār Daugavu
[jūriņu]
Zeltozolu darināt.
- Es tev lūdzu, bāleliņ,
Atnes vienu skabardziņu!
No tās vienas skabardziņas
Nosaviju vainadziņu,
Nosaviju vainadziņu,
Gāju Māras baznīcā.
Vaicā mani kungi, ļaudis:
Kur, meitiņa, tādu ņēmi?
Rīgā pirku, naudu devu,
Pusdāldeŗa puķītē.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

6. Kur tu iesi, bāleliņi,
Vakarā kājas avi?
- Ej, māsiņa, nevaicājsi,
Atnes manu zobeniņu!
Man jāiet dziriņā
Zeltozola droztalāt.
- Vai lūdzami, bāleliņi,
Pārnes vienu droztaliņu!
No tās vienas droztaliņas
Pataisīšu vainadziņu.
Vaicā kungi, vaicā ļaudis,
Kur es ņēmu tik ražanu.
Rīgā pirku, naudu devu,
Vāczemē darināju.
224 [Kabilē (Kld)].

7. Kur tu lēksi, vanadziņ,
Sudrabotiem spār(n) galiem?
- Lēkšu liepas apraudzīt,
Vai būs diža uzaugusi.
Ir gan diža, ir gan kupla,
Zari mirka Daugavā.
- Brien, brālīti, pār Daugavu,
Nolauz vienu pazarīti!
No tās vienas pazarītes
Es izpinu vainaciņu.
Vaicā kungi, vaicā ļaudis:
Kur, meitiņa, to dabūji?
Rīgā pirku, naudu devu,
Klaipēdā kaldināju.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

8. Sērd(i)enīte nopinusi
Zelta zaru vainadziņu.
Visi kungi brīnījās:
Kur tu tādu kaldināji?
Rīgā pirku, naudu devu,
Vāczemē kaldināju.
Es iejūdzu saules zirgu
Visi kungi brīnījās:
Kā tu kļu(v)i Vāczemē?
Es iejūdzu saules zirgu
Zaļa vaŗa kamanās;
Piekūst mani zirmi zirgi,
Sadeļ vaŗa kamaniņas.
3421 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9. Vējiņš pūta, vētra kŗāca,
Nolauž zelta ozoliņu.
Tekat visi, bāleliņi,
Zeltozoli droztalāt!
Ai jaunaju bāleliņu,
Pārnes vienu droztaliņu;
No tās vienas droztaliņas
Izkaldini vaiņadziņu!
Citas meitas man vaicāja,
Kur es tādu kaldināju.
Rīgā pirku, naudu devu,
Vāczemē kaldināju.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

10. Vidzemītes bērniņš biju,
Vakar biju Vidzemē;
Vidzemītes ziedus rāvu,
Nopinosi vainadziņu.
Spīdēj' manis vainadziņis
Kā tas rītas auseklītis.
Rīgas kungi pirkt gribēja,
Nedrīkstēja bildināt.
Viņi prasa, cik es gribu:
Simtu gribu zelta naudas.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

11. Vīšu rozes vainagā,
Iešu Māras baznīcā.
Māras ļaudis man prasīja,
Kur tik skaistu kroni ņēmu:
Rīgā pirku, naudu devu,
Pieci mārki gabalā.
152 [Jērkulē (Krimuldas pag. Rg)].

33628.

1. Kur tu skriesi, vanadziņi,
Ar tiem vaska spārniņiem?
Skriešu liepas apraudzīt,
Vai ir kulpas, vai ir lielas.
Ira kuplas, ira lielas,
Zari mirka Daugavā.
Es nolauzu vienu zaru,
To iemetu Daugavā;
Tas aizgāja pa Daugavu,
Burbulīšus mētādams.
Satiek jūras zvejnieciņi,
Ieņem viņu laiviņā;
Ieņem viņu laiviņā,
Ietin zīda nēzdaugā;
Ietin zīda nēzdaugā,
Ienes Māras baznīcā.
Šūpo Māre, auklē Māre,
Uzaug daiļa jumpraviņa
Dzeltainiem matiņiem,
Sarkanbaltiem vaidziņiem.
360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Kur tu skriesi, vanadziņi,
Ar tiem vaska spārniņiem?
Skriešu liepu apraudzīt,
Vai ir liela, vai ir kupla.
Ira liela, ira kupla,
Zari līka Daugavā.
Tēvs ar māti apguluši
Daugaviņas maliņā,
Daugaviņas maliņā
Apakš liepas zariņiem;
Nolauzuši vienu zaru,
Palikuši pagalvī;
No rītiņa celdamies,
Iesviež zaru Daugavā.
Tas aizgāja pa Daugavu,
Burbulīšus mētādams.
Satikuši zvejnieciņi,
Ieņem viņu laiviņā;
Ieņēmuši laiviņā,
Ietin linu palagā;
Ietinuši palagā,
Ienes Māras baznīcā,
Ienes Māras baznīcā,
Ieliek Dieva altārī.
Tur piedzima trīs jumpravas
Zeltītiem matiņiem;
Tur jāj trīs Dieva dēli
Tās jumpravas lūkoties.
270 [Ozolu muižā (Ozolnieku pag. Jg)].

3. Kur tu skrieni, vanadziņi,
Ar tiem vasku cimdiņiem?
- Skrieņu liepas apraudzīt,
Vai ir kupla uzauguse.
Gana kupla, gana resna,
Zari līka Daugavā.
Noraunam vienu zaru,
Iesviežam Daugavā.
Tas aizgāja par Daugavas,
Burbuliņus mētādams.
Satiek jūras zvejnieciņi,
Ieņem ziedu laiviņā;
Ieņem ziedu laiviņā,
Satin zīdu nēzdaugā,
Ienes Māras baznīcā;
Ienes Māras baznīcā,
Ieliek Māras [zelta] šūpulī;
Ieliek Māras [zelta] šūpulī,
Sauc eņģeli klāt šūpot.
Šūpojot, lolojot,
Ronas daiļa jumpraviņa.
Atjāj divi Dieva dēli
Tās jumpravas lūkoties.
Lūkodami, zīmēdami,
Atron savu īstu mās'.
- Ak tu mana mīļa māsa,
Kur tu biji šiem gadiem ?
- Ak jūs mani mīļi brāļi,
Biju judu zemītē.
- Ak tu mana mīļa māsa
Ko tur judu zemītē?
- Ak jūs mani mīļi brāļi,
Judu bērnus es auklēju.
- Ak tu mana mīļ' māsiņa,
Ko pelnīji auklēdama?
- Nopelnīju slēžu kreklu,
Divi zelta gredzeniņus.
- Ak tu mana mīļa māsa,
Kad atiesi ciemoties?
- Es aiziešu to dieniņu,
Kad stāv akmins uz ūdiņ',
Kad stāv akmins uz ūdiņ',
Spalva grime dibinā.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

4. Kur tu skrīsi, vanadzeņ,
Voska cymdus maukdamīs?
- Skrīšu l'īpys apsavārtu, -
Soka, lela izauguse,
Soka, lela izauguse,
Zori l'eika jyureņuos. -
Atskrīn palāks vanadzeņš,
Nūlauž pošu vērsyuneiti,
Nūlauž pošu vēryuneiti,
Svīž jyureņu videņā.
Zvejoi jyuru zvejnīceņi,
Īceļ jū laiveņā,
Īceļ jū laiveņā,
Satin' zeižu pologā.
Šyupuojūt, auklējūt,
Izaug skaista ļaudaveņa.
421 [Krūgerūs(?)].

5. Lidu lidu, vanadziņi,
Ar tiem vaska spārniņiem,
Lidu augstu, lidu zemu,
Lidu liepas apraudzīt,
Lidu liepas apraudzīt,
Vai tā liela izaugusi.
Gana liela, gana kupla,
Zari mirka Daugavā.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

33629.

1. Kur tu skrīsi, vanadz'eņ,
Ar tīm voska spuorn'eņīm?
Skrīšu l'īpas apsavārtu,
V'eļik l'ela izaugus'e.
L'ela l'ela, kupla kupla,
Zori l'eika Daugovā.
Dziļa dziļa daugav'eņa,
Cyta vīta sakla b'eja.
Pa sakluom vīt'eņuom
Tī aug zalta purin'eņi.
Nu tūs zalta purin'eņu
Es nūpynu vaiņudz'eņu.
Saguojuši cīma puiši,
Nūraun munu vaiņudz'eņu!
Da, lyudzami, atdūdit
Munu duorgu vaiņudz'eņu.
Lyugdamuos, pras'eidama,
Pasūl'ēju cymdu puoru.
- Nagrybam cymdu puora,
Grybam pošas ad'eituojas.
- Da, lyudzami, pagaidit
Da cytam rudiņam,
Cikuom pyuru pīlād'eišu,
I t'el'eišu pīaudz'eišu!
430 [Malnavā (Kārsavas pag. Ldz)].

2. Puort'ec'ēju ez'ereņu [Daugav'eņu]
I solušu, nasolušu.
Kura vīta nasolus'e,
Tī aug zalta purin'eņi.
Nūsaruovu purin'eņu,
Nūsav'eju vaiņuc'eņu,
Nūsav'eju vaiņuc'eņu,
Izsalyku galv'eņā.
Saguojuši cīma puiši,
Atjam munu vaiņuc'eņu.
Es jūs lyudzu, es jūs prosu,
Atdūdit vaiņuc'eņu!
Lyugdamuos, pras'eidama,
Pasūl'ēju cymdu puori.
- Navajaga cymdu puora,
Vajag pošas ad'eituojas.
- Pagaidit, cīma puiši,
Da cytam rudiņam,
Koļs pyureņu pīdareišu,
Koļs t'el'eitis paaudz'eišu!
4261 [Ozolmuižas pag. Rz].

33630.

33631.

33632.

33633.

33634.

1. Pyrmūdin', pyrmūdin'
Kūkl'es škēl'u m'ežeņā;
Ūtardin', ūtardin'
Kūkl'es n'ešu s'ēt'eņā;
Jau trešdin', jau trešdin'
Kūkl'ei muna ļaudav'eņa;
Caturtdin', caturtdin'
Nūm'ērst muna ļaudav'eņa;
Jau pīktdin', jau pīktdin'
Boltejūs gal'd'eņūs;
Jau sastdin', jau sastdin'
Dzaltonuos smilkt'eņuos.
Jau svātdin', jau svātdin'
Jau es pats' krūdz'eņā,
Jau es pats' krūdz'eņā,
Krūga golda gal'eņā.
Kū dareit, nadareit. -
Man nūmyra ļaudav'eņa;
Voi dzīduot, voi rauduot,
Voi jimt jaunu ļaudav'eņu?
Lubuok dzīžu, nakai raužu,
Jemu jaunu ļaudav'eņu.
4241 [Gaigalavas pag. Rz], 431 [Pildas pag. Ldz].

33635.

33636.

33637.

33638.

1. Ar tautieti dancāt gāju,
Pirkstā zelta gredzentiņis.
Ar tautieti dancājot,
Nokrīt zelta gredzentiņis.
Tautiets saka uzjemdamis:
Tas būs manas līgaviņas.
Lūgšus lūdzu, neatdeva,
Sol' ar naudu aizmaksāt.
- Atnāc, meitiņ, rītā agri,
Dabūs' savu gredzentiņu!
- Es noeimu no rītiņa,
Liek man gultiņ' uztaisīt,
Liek man gultiņ' uztaisīt,
Mazu brīdi klātgulēt.
Mazu brītiņ' pagulēju,
Sāk ar naudu lielīties.
Labāk redzu zelta naudu
Zil' uguni sadegam,
Nekā savu augumiņu
Negodā paliekam.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

2. Es neguļu pie tā puiša,
Kur gulēju viņu nakti:
Es atradu gulēdama
Viņam suņa amatiņu.
Nav ne stundu pagulējis,
Sāk ar naudu lielīties:
Še, meitiņa, zelta nauda
Un vēl sīka sudrabīņa!
Es negribu zelta naudas,
Ne ar sīka sudrabiņa;
Es grib' savu vaiņadziņu
Ar godiņu novalkāt.
1311 [Apē (Vlk)].

3. Labāk redzu zelta naudu
Ugunī sadegam,
Nekā savu augumiņu
Negodā paliekam.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

4. Puisīts lūdza tautu meitu,
Kur naksniņu pavadīt,
Kur naksniņu pavadīt,
Kur miedziņu pārgulēt.
- Gul' tu zirgu stallītī,
Es telīšu laiderī!
Kad rītā gaisma nāks,
Gan mēs abi tiksimies:
Es ieš' siena telītēm
Tavā zirgu stallītī. -
Savā zirgu stallītī
Lūdz viņš vietu pataisīt.
Es pataisu siena vietu,
Lūdz viņš baltu paladziņ'.
Es uzklāju paladziņu,
Lūdz viņš zilas villenītes.
Es uzklāju villenīti,
Lūdz man' pašu klātgulēt.
Es pie viņa piegulos,
Kā lapiņa drebēdama.
Tas nebija stundas laika -
Sāk ar naudu lielīties:
Še, māsiņ, zelta nauda,
Še tīrais sudrabiņš!
Labāk redzu zelta naudu
Ugunī sadegot,
Nekā savu vainadziņu
Bez godiņa novalkāju.
1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)].

5. Sēd aiz golda jauns puiškins,
Aicyn' mani kluot sādātu.
Es pi juo atsasādu,
Sūl'ei man' vīna gluozi.
Es tuo vīna pasadzēru
Pa vīnai drusceņai,
Syuta vītu pataisēt.
Es vītiņu pataisēju,
Jis paprīšku atsagula,
Aicyn' mani puorgulēt.
Stundes laika nagulēju,
Suoka mani mūdynuot,
Suoka mani mūdynuot,
Suok ar naudu līl'ētīs.
Valns pajem tovu naudu,
Tovu skaistu augumeņu!
Dažu vīnu tymsu nakti
Rauduodama atstaiguoju,
Nu kauneņa sorguodama
Sovu skaistu augumeņu.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

6. Smuks puisītis attecēja
Guļamēju laiciņēju.
Maģu brīdi pagulēja,
Sāk ar naudu lielīties.
Sadeg tava zelta nauda
Zilajami uguņami!
190 [Kuldīā].

7. Uzarītis man vaicāja,
Kuŗa bija zeļļu meita.
Šī bij lopu , tā bij lopu,
Es bij' pati zeļļu meita.
Pataisīju zeļļam gultu,
Gāju pati klātgulēt.
Tas nebija ilgu laiku,
Sāk ar naudu lielīties:
Še tev, meitiņ, zelta nauda,
Še tev tīra sudrabiņ'!
Sviedu zemē zelta naudu,
Sviedu tīru sudrabiņ'.
Iznīkst labāk tava nauda
Nekā manis augumiņš!
Es neļaušu savu glītum'
Smiekliem, ļaužu valodām.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

33639.

1. Bij man vienas ogas dēļ
Locīt savu muguriņu;
Bij man vienas meitas dēļ
Sviedrot savu kumeliņu?
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

2. Bij man viena rieksta dēļ
Tādu lielu lagzdu liekt;
Bij man vienas meitas dēļ
Tādu gaŗu ceļu jāt!
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

3. Ko man viena rieksta dēļ
Tiki lielu lazdu liekt;
Ko man vienas meitas dēļ
Tiki gaŗu ceļu jāt,
Tiki gaŗu ceļu jāt,
Svīdēt savu kumeliņu,
Svīdēt savu kumeliņu,
Raudāt gaužas asariņas!
Ņemu linu paseglīti,
Slauku sviedrus kumeļam;
Ņemu zīda nēzdaudziņu,
Slauku savas asariņas.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

4. L'elu s'ēju rūžu duorzu,
Ar kū daiļi puškuotīs;
Nu tuo l'ela s'ējum'eņa
Vīna poša izaugus'e.
D'eļ tuos vīnas skaistas rūžas
B'ej man' augstu sadu p'eit;
De'ļ tuos vīnas tautu meitas
B'ej man' garu c'eļu juot,
Svīdrēt [Sv'eidēt] sovu
kum'ēl'eņu.
Kum'eļam svīdri byra,
B'ērst man' gaudas asareņas.
Jamu sovu zyrga d'eči,
Slauku svīdrus kum'eļam;
Jamu sovu šolka [z'eida] skustu,
Slauku gaudas asareņas.
Da pusc'eļa nadajuoju,
Dz'ēržu ļaudis runuojūt,
Dz'ēržu ļaudis runuojūt,
Ļaudav'eņa atsokūt.
Naklaus'eišu ļaužu m'ēļu,
Juošu pots pasavārtu.
Da vuort'eņu vīn dajuoju,
Redzu sovu dzaltuon'eiti,
Redzu sovu dzaltuon'eiti
Par pogolmu puortakūt,
Boltas rūkas lauz'ējūt
[vādynūt].
Stīp rūc'eņu, grīz mut'eiti,
Byusi muna ļaudav'eņa!
Jej rūc'eņu gon pastīp'e,
Bet mut'eit'es napagrīz'e.
Nacīš es nūsab'eidu,
Ka tu taida lapna m'eita;
Zynu c'eļu, varu juot
V'el' cytā cīm'eņā,
V'el' cytā cīm'eņā,
Kur aug skaistas dzaltuon'eit'es,
Kur mam'eņa d'ev'ējeņa,
Kur m'eit'eņa guojējeņa.
- Juoj uz sātu, gan tu cyukas
Tova tāva t'eirumā!
Man' atjuos v'el' lobuoks
Ar sukuotu [baruotu] kum'ēl'eņu.
4271 [Rēzeknes apr.].

5. Sēju lielu rožu dārzu,
Ko sev' daiļi puškoties;
No tā liela sējumiņa
Viena pate roze auga.
Bij man vienas rozes dēļ
Tādu augstu žogu pīt;
Bij man vienas meitas dēļ
Tādu gaŗu ceļu jāt!
Dziržu ļaudis runājam
Līgaviņu atsakot.
Sirds nerima, prāts necieta,
Jāju viņas apraudzīt.
Es piejāju pie vārtiem,
Viņa stāv uz durvīm,
Viņa stāv uz dirvīm,
Raksta zīda nēzdodziņu.
Labdien labdien, sirdspuķīte,
Sniedz rociņu, dod mutīti!
Šī man roku vairs nesniedza,
Šī man mutes vairs nedeva.
Vai domā, vīzdegune,
Ka es tevis izbīšos?
Zinu ceļu, māku jāt
Ar baŗotu kumeliņu.
Tā būs māte, kas dos meitu,
Kas māk meitu audzināt;
Nāks meitiņa dziedādama,
Kā rozīte ziedēdama.
237 [Jaunaucē (Jaunauces pag. Jg)].

33640.

1. Seši jauni oruojeņi
Brauc pa ceļu dzīduodami.
Vysim sēšim sērmi zyrgi,
Vysim cauņu capureites.
Vysi seši apstuojuši
Ap tū munu rūžu duorzu.
Sēžu rūžu duorzeņā,
Veju rūžu vaiņuceņu.
Pyrmī divi tai sacēja:
Te byus muna ļaudaveņa!
Ūtri divi atsacēja:
Nabyus tova ļaudaveņa!
Treši divi lāc nu zyrga,
Sūl'ej zalta gredzineņu:
Ša, muoseņ, gredzineņš,
Nosoi skaiški dzeivuodama,
Nosoi skaiški dzeivuodama,
Gaidi manis atbraucūt!
Byušu pats, voi nabyušu, -
Byus muns bāris kumel'eņš,
Byus muns bāris kumel'eņš,
Vocuokuojis buol'el'eņš.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

2. Seši jauni stabul'nīki
Juoj pa c'eļu spālādami,
Visim s'ešim s'ērmi zyrgi,
Visim cauņu capureites.
Vysi s'eši sajuojuši
Ap tū munu rūžu duorzu.
Sēžu rūžu duorz'eņā,
V'eju rūžu vaiņuc'eņu.
Divi soka: byusi muna!
Ūtri divi: nabyus tova!
Treši divi lāc nu zyrga,
Dūd man' zalta gredzin'eņu.
Īdavuši, pasac'ēja:
Nosoi gudri, tautu m'eita!
Ka vaicuos tāvs ar muoti,
Sok', buol'eņi īdavuši;
Ka buol'eņi pavaicuos,
Sok', z'em'ē pacālus'e,
Sok', z'em'ē pacālus'e,
Rūžu duorzu ravādama.
4271 [Rēzeknes apr.].

3. Seši mazi bandenieki
Jāj pa ceļu bungodami,
Visiem sešiem sirmi zirgi,
Visiem cauņu cepurītes,
Visiem dziedi lakstīgalas
Zobeniņa galiņā.
Visi seši sajājuši
Ap to manu rožu dārzu.
Divi saka: tā ir mana!
Otri divi: tas nav tiesa!
Treši divi klāt aicina
Un man' līdzi vedināja.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

4. Seši mazi bundzenieki
Jāj pa ceļu bungodami,
Visiem sešiem sirmi zirgi,
Galvā cauņa cepurīte.
Visi seši sajājuši
Istabiņas galiņā.
Divi teica: esi mana!
Divi liedza: tas nav tiesa!
Divi, mani saķēruši,
Zelta rotu dāvināja.
Kur es likšu zelta rotu,
Tāda maza meitenīte?
Pārnāks tēvs, prasīs man:
Kur tu ņēmi , kas tev deva?
- Sak': man deva ciema zēni,
Mani mazu mīlēdami,
Mani mazu mīlēdami,
Sevim lielu audzēdami.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

33641.

33642.

1. Div' putniņi daiļi dzied
Vienā lazda krūmiņā;
Div' māsiņas rakstus raksta,
Pie lodziņa sēdēdamas.
Viena raksta sīkus rakstus,
Otra zīdu nēzdaudziņu.
Suņi rēja, vārti čīksta,
Es pa logu raudzījos:
Redzu savu arājiņu
Pa vārtiem iejājot
Lielu bēru kumeliņu,
Kuplu caunu cepurīti.
Es gribēju bildināt,
Daudz ļautiņu redzētāju.
Vai redz ļaudis, vai neredz,
Brīv man savu bildināt.
Pavaicāju arājam:
Kur gulēji šo naksniņ'?
Vai pie priedes, vai pie egles,
Vai pie labas mātes meitas?
- Ne pie priedes, ne pie egles,
Ne pie labas mātes meitas:
Tēva lauka galiņā
Pie zaļā ozoliņa,
Pie zaļā ozoliņa,
Pie bērā kumeliņa.
Seglus liku pagalvī,
Ar pasegli apsedzos.
- Kad es būtu zinājusi,
Es būt' mīļi nosūtījsi
Pāri dūnu spilveniņu,
Raibu deķi apsegties.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

2. Es piesārku kā brūklene,
Pa durīm ieiedam',
Es redzēju savu sirsniņ'
Sēžam galda galiņā.
Es dzīros klātu kļūt,
Viņš ārā pa durīm.
Es dzīros pavaicāt,
Kur gulēja šo naktiņ',
Vai gulēj' pie māmiņ',
Vai pie citas mātes meitas.
Pie eglītes es gulēju,
Skujām klāju paladziņ'.
- Vai tu traks, mans mīļākais,
Kam tu man nesacīji?
Es tev būtu nostellējs'
Pāru linu paladziņ',
Pāru linu paladziņ',
Pāru baltu villainīšu,
Pāru mutes nēzdotiņu,
Pāru smalku linu micu.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

3. Mans mīļais, mans jaukais,
Kur gulēji šo naksniņu?
Vai Rīgā, Jelgavā,
Vai pie citas mātes meitas?
- Ni Rīgā, Jelgavā,
Ni pie citas mātes meitas:
Zem priedītes, zem eglītes
Pašā sila vidiņā,
Skujas laužu pagalvī,
Ar skujām apsasedzu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

4. Mans mīļais, mans labais,
Kur gulēji šo naksniņu?
Vai pie priedes, vai pie egles,
Vai pie labas mātes meitas?
- Ne pie priedes, ne pie egles,
Ne pie labas mātes meitas:
Vidū lauka, apakš liepas,
Pie bērā kumeliņa.
- Ko tu klāji, ko tu sedzi,
Ko tu liki pagalvī?
- Liepu lapas klāju, sedzu,
Seglus liku pagalvī.
- Būtu es to zinājse,
Es būt' pate aiztecējse,
Es būt' pate aiztecējse,
Tev vietiņu pataisījse:
Es tev būtu paklājuse
Smalku linu paladziņu,
Pagalvī palikuse
Mīkstu dūnu spilveniņu;
Es būt' tevi apseguse
Biezu, siltu villainīti;
Būtu tevi guldījuse,
Pate gājse klātgulēt.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5. Suņi rej, vārti čīkst,
Es pa logu lūkojos.
Nu atjāja mans mīļais
Ar brūno kumelīnu.
Labrīt labrīt, mans mīļais,
Kur gulēji viņu nakti?
Vai pie priedes, vai pie egles,
Vai pie baltas mātes meitas?
- Ne pie priedes, ne pie egles,
Ne pie baltas mātes meitas:
Zaļajā līcītī
Pie brūnā kumelīna.
- Ko tu klāji, ko tu sedzi,
Ko tu liki pagalvē?
- Svārkim klāju, svārkim sedzu,
Sedlus liku pagalvē.
375 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

6. Suņi rēja, vārti čīkst,
Es pa logu skatījos,
Ieraudzīju sav' sirsniņu
Pa vārtiem iejājot
Tumši bēru kumeliņu,
Melnu caunu cepurīti.
Viņš pacēla cepurīti,
Man nobira asariņa.
Visapkārt sveši ļaudis,
Nedrīkstēju bildināt.
Lai redz ļaudis, vai neredz,
Brīv man savu bildināt.
Draugu, manu mīļu draugu,
Kur gulēji šo naksniņu?
Vai Rīgā, Jelgavā,
Vai pie laiskas mātes meitas?
- Ne Rīgā, Jelgavā,
Ne pie kādas mātes meitas:
Siliņā siliņā,
Pašā sila vidiņā.
- Draugu, manu mīļu draugu,
Ko tu klāji, ko tu sedzi?
Ko tu klāji, ko tu sedzi,
Ko paliki pagalvī?
- Skuju klāju paladziņu,
Skuju sedzu villainīti;
Sīku, smalku paeglīti,
To paliku pagalvī.
Kaut es būtu zinājuse,
Kur gul mans mīļākais,
Ar gulbīti aizstellētu
Pāri baltu paladziņu,
Pāri baltu paladziņu,
Pāri mīkstu spilventiņu,
Pāri mīkstu spilventiņu,
Baltu sagšu apsegam.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

7. Suņi rēja, vārti čīkst,
Tek' pie loga raudzīties,
Tek' pie loga raudzīties,
Kas iejāja sētiņā.
Tur atjāja mans mīļais
Lielu bēru kumeliņu,
Lielu bēru kumeliņu,
Turku zvēru cepurīti.
Mans mīļais, mans jaukais,
Kur gulēji šo naksniņu?
Vai pie priedes, vai pie egles,
Vai pie daiļas mātes meitas?
Ne pie priedes, ne pie egles,
Ne pie daiļas mātes meitas:
Apakš kupla ozoliņa
Tēva lauka galiņā.
- Ai tu manu mīļu draugu,
Būtu man ziņu devis,
Es tev būtu aiznesuse
Pāri baltu paladziņu,
Pāri baltu paladziņu,
Pāri dūju spilventiņu,
Pāri dūju spilventiņu,
Raibu sagšu apsegam.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

8. Trīs putniņi skaisti dzied
Smalkā lazdu krūmiņā;
Trīs meitiņas istabā [kambarī]
Sēd pie loga rakstīdamas,
Sēd pie loga rakstīdamas,
Gaida tautu atjājam.
Viena raksta sīkus rakstus,
Otra ada raibus cimdus.
Es savam mīļajam
Mīļu šuvu nēzdodziņu,
Visapkārt mīļus vārdus,
Vidū liku sav' sirsniņu.
Suņi rēja, vārti čīkst,
Es pa logu lūkojos:
Iejāj mans mīļais draugs
Lielu bēru kumeliņu,
Lielu bēru kumeliņu,
Lielu lūša kažociņu,
Lielu lūša kažociņu,
Turku zvēra cepurīti.
Redz actiņas, sāp sirsniņa,
Nedrīkstēju bildināt,
Nedrīkstēju bildināt,
Pilna sēta svešu ļaužu.
Par ļaudīm nebēdāju,
Man ar savu jārunā,
Man ar savu jārunā,
Vai redz ļaudis, vai neredz.
Aija manu mīļu draugu,
Kur gulēji viņu nakti?
Vai pie priedes, vai pie egles,
Vai pie labas mātes meitas?
- Ne pie priedes, ne pie egles,
Ne pie labas mātes meitas:
Starp priedīti, starp eglīti,
Apakš kupla ozoliņa,
Apakš kupla ozoliņa,
Pie bēraja kumeliņa;
Seglus liku paglavī,
Ar pasegli apsedzos.
- Aija manu mīļu draugu,
Būtu es to zinājse,
Es tev būtu sūtījuse
Pāri dreļļu paladziņu,
Pāri dreļļu paladziņu,
Mīkstu dūnu spilventiņu,
Mīkstu dūnu spilventiņu,
Raibu sagšu apsegam.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33643.

1. Ietum sērstu brāliņos,
Ceļa labi nezināju.
Zīle mani ceļu veda,
Raudavīte rasu trauca.
Piegāju pie ziedupītes,
Nevarēju pāri tikt.
Pasaplūcu ziedu šauju,
Teciņ's pāri pārtecēju.
Ietum sērstu brāliņos,
Ceļa labi nezināju.
Zīle mani ceļu veda,
Raudavīte rasu trauca.
Piegāju pie zeltupītes,
Nevarēju pāri tikt.
Pasagrābu zelta šauju,
Teciņ's pāri pārtecēju.
Ietum sērstu brāliņos,
Ceļa labi nezināju.
Zīle mani ceļu veda,
Raudavīte rasu trauca.
Piegāju pie saules kalna,
Nevarēju pāri tikt.
Paņēm' es saules meitu,
Teciņ's pāri pārtecēju.
Pirmais brālis vārtus vēra,
Tam iedevu ziedu šauju;
Otrais brālis zirgu jūdza.
Tam iedevu zelta šauju;
Trešais brālis krēslu cēla,
Tam iedevu Saules meitu,
Tam iedevu Saules meitu,
Smalku kreklu audējiņu.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

2. Tautiets mani padzināsi
Silāi mazu gabaliņu;
Es tautieša dzinumiņu
Tek' ar vienu tecējumu.
Tecēdama uztecēju
Ziedupīti lejiņā.
Es, norāvis ziedu sauju,
Tek' ar vienu tecējumu.
Tecēdama uztecēju
Zeltābeli kalniņā.
Es, norāvis zeltāboli,
Tek' ar vienu tecējumu.
Tecēdama uztecēju
Brāļa sētu kalniņā.
Māršai devu ziedu sauju,
Brāļam zelta āboliņu.
Mārša ziedus noziedēja,
Brālīts zeltu novizēja.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

3. Teku, teku pa celiņu,
Dabulo dabulo!
Datecēju ziedupīti,
Dabulo dabulo!
Pasajēmu ziedu šauju,
Dabulo dabulo!
Tecins pāri pārtecēju,
Dabulo dabulo!
Teku, teku pa celiņu,
Datecēju zeltupīti;
Pasajēmu zelta šauju,
Tecins pāri pārtecēju.
Teku, teku pa celiņu,
Datecēju saules muižu.
Iztek saules jumpraviņa,
Jēmu saules jumpraviņu.
Teku, teku pa celiņu,
Datecēju brāļa sētu.
Pirmais brālis vārtus vēre,
Tam iedevu ziedu šauju;
Otris brālis durvis vēre,
Tam iedevu zelta šauju;
Pastarītis krēslu cēla,
Tam tā saules jumpraviņa.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33644.

33645.

33646.

1. Tymsa tymsa tei egl'eite,
Kur cauneite nakti guļ;
Tuoļi tuoļi tys cīmeņš,
Kur aug muna līgaveņa.
Juoju, juoju vīnu dīnu,
Nikuo loba nadajuoju;
Juoju, juoju ūtru dīnu,
To dajuoju cīma sātu.
Izskrīn divi malni suņi,
Iztak divi dzaltuoneites;
Zyrgu vede stalleitē,
Pati vede ustobā.
Taisat man' meikstu vītu
Tymsajā kakteņā,
Lai es guļu, lai verūs,
Kū darēs cīma meitas.
Vīna sprēde, ūtra aude,
Treša roksta zeižauteņu.
Dūd, mameņ, tū meiteņu,
Kura roksta ziežauteņu!
- Tū, puiseit, es nadūšu,
Tei man vysujaunuokuo.
- Jius, mameņ, vaci ļaud's,
Kam tik glupi runuojit?
Simtim skrēja jiuru putni,
Pa puorim puoruojuos;
Tuo jaunim cylvākim
Pa puorim jādzeivuo.
409 [Līksnas pag. D].