SākumlapaIevadsSatursLapasMeklētSaites
Satura rādītājs |Skati visu grāmatu

d) Senāko, tagad aizmirsto rotaļu dziesmas

33554.

Ai lieli meži,
Zaļi atvasīši!
Izviļ mani māmuliņa
Uz šiemzaļiem laukiem;
Izvīluse, pasolīja
čigāna dēlam.
Ne es tur iešu
Ne man tur tika:
čigānam veca māja,
Karbača rokā.
Ai lieli meži,
Zaļi atvasīši,
Izviļ mani māmuliņa
Uz šiem zaļiem laukiem;
Izvīluse, pasolīja
Mūrnieka dēlam.
Ne es tur iešu,
Ne man tur tika:
Mūrniekam veca māja,
Ķelvīte rokā.
Ai lieli meži, etc.
Zvejnieka dēlam.
Ne es tur iešu,
Ne man tur tika:
Zvejniekam veca māja,
Irklīte rokā.
Ai lieli meži, etc.
Skrodeŗa dēlam.
Ne es tur iešu,
Ne man tur tika:
Skrodeŗam veca māja,
Adata rokā.
Ai lieli meži, etc.
Kurpnieka dēlam.
Ne es tur iešu,
Ne man tur tika:
Kurpniekam veca māja,
Īlenis rokā.
Ai lieli meži, etc.
Stārasta dēlam.
Ne es tur iešu,
Ne man tur tika:
Stārastam veca māja,
Spieķītis rokā.
Ai lieli meži, etc.
Stražiņa dēlam.
Ne es tur iešu,
Ne man tur tika:
Stražiņam veca māja,
Atslēgas rokā.
Ai lieli meži, etc.
Skrīveŗa dēlam.
Ne es tur iešu,
Ne man tur tika:
Skrīveŗam veca māja,
Spalviņa rokā.
Ai lieli meži ,
Zaļi atvasīši!
Izviļ mani māmuliņa
Uz šiem zaļiem laukiem;
Izvīluse, pasolīja
Arāja dēlam.
Ai, nu man tika:
Arājam ir jauna māja,
Maizes klaips rokā.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 262 -

1. Ai zaļi meži,
Zaļas atlasiņas!
Izlaid mani, māmulīte,
No tā rožu dārza!
Izlaizdama iesolīja
Kurpenieka dēliņam.
Ne es iešu, ne man tika:
Kurpenieka dēliņam
Īlens rokā.
Ai zaļi meži, etc.
Skroderīša dēliņam.
Ne es iešu,
Ne man tika:
Skroderim visa maize
Atdatiņas galiņā.
Ai zaļi meži, etc.
Mūrenieka dēliņam.
Ne es iešu,
Ne man tika:
Mūrenieka dēliņam
Ķellīte rokā.
Ai zaļi meži, etc.
Skrīverīša dēliņam.
Ne es iešu,
Ne man tika:
Skrīverīša dēliņam
Spalviņa rokā.
Ai zaļi meži, etc.
Spēlmanīša delīnam.
Nu es iešu,
Nu man tika:
Laukāi bungas, namāi dūdas,
Istabāi pijolītes.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

- 263 -

2. Grib mana meitiņa
Muižkunga vīru.
To es, māmiņa,
Nevēlēju:
Visi ļaudis saukāja
Muižkunga sievu,
Muižkunga papīru
Nēsātāju.
Grib mana meitiņa
Sudmaļa vīru.
To es, māmiņa,
Nevēlēju:
Visi ļaudis saukāja
Meldeŗa sievu,
Meldeŗa maišeļu
Lāpītāju.
Grib mana meitiņa
Sulaiņa vīru.
To es, māmiņa,
Nevēlēju:
Visi ļaudis saukāja
Sulaiņa sievu,
Sulaiņa šķīvīšu
Mazgātāju.
Grib mana meitiņa
Kučieŗa vīru.
To es, māmiņa,
Pavēlēju:
Kučieŗa zēnam
četri kumeliņi,
Pilns maks sīkaju
Dukātiņu.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

3. Pa zaļis pļavys
Bolti duobūl'eņi.
Uļavuova treis muos'eņis,
Sīn'eņu kosdamys.
- Ej, muoseņ, sātā,
Jau tu byusi jauna [=bryute]!
- Naīšu sātā
Nabyušu jauna,
Zyna gon kungs i tāvs
čygon'eņa dorbu:
Kančuks aiz jūstys,
Puotoga rūkā,
čyguonam branga džala
Syt par munu ryukstamū;
Zyna gon kungs i tāvs
čyguon'eņa dorbu.
Kas man b'eja nadz'ert',
Kas naūļavuot',
B'eja man šūvokor
Brangys vakareņis.
Pa zaļis pļavys etc.
- Naīšu sātā,
Nabyušu jauna,
Zyna gon kungs i tāvs
Sauc'ēša dorbu:
Eil'ins rūkuos,
Skurlupi zūbūs;
Zyna gon kungs i tāvs
Sauc'ēša dorbu.
Kas man b'eja nadz'ert, etc.
Pa zaļis pļavys etc.
- Naīšu sātā,
Nabyušu jauna.
Zyna gon kungs i tāvs
Skrauc'ēša dorbu:
Pirsčuks iz p'ērsta,
Odota rūkā;
Zyna gon kungs i tāvs
Skrauc'ēša dorbu.
Kas man b'eja nadz'ert', etc.
Pa zaļis pļavys etc.
- Naīšu sātā,
Nabyušu jauna,
Zyna gon kungs i tāvs
Šļekt'ētis dorbu:
Papirosi zūbūs,
Rūc'eņis kuldās;
Zyna gon kungs i tāvs
Šļekt'ētis dorbu.
Kas man b'eja nadz'ert', etc.
Pa zaļis pļavys etc.
- Nāīšu sātā,
Nabyušu jauna,
Zyna gon kungs i tāvs
Oruojeņa dorbu:
Arkl'eņš rūkā,
Gorūza zūbūs;
Zyna gon kungs i tāvs
Oruojeņa dorbu.
Kas man b'eja nadz'ert', etc:
4223 [Višķu pag. D].

33555.

Ai manu sūru
Grūtu dieniņu,
Tēvs māte mani
Gauži rūdināja ;
Tēvs māte mani
Gauži rūdināja,
Ka man nava
Savas līgaviņas.
Nu jūdzu, jūdzu,
Nu braucu, braucu
Uz blieķu dārzu
Pie blieķētājām.
Tur ira ira
Gan daiļas meitas,
Bet nava nava
Manas līgaviņas.
Ai manu sūru etc.
Nu jūdzu, jūdzu,
Nu braucu, braucu
Uz zaļu pļavu
Pie grābējām.
Tur ira ira
Gan daiļas meitas,
Bet nava nava
Manas līgaviņas.
Ai manu sūru etc.
Nu jūdzu, jūdzu,
Nu braucu, braucu
Uz rudzu lauku
Pie sējējām.
Tur ira ira
Gan daiļas meitas,
Bet nava nava
Manas līgaviņas.
Ai manu sūru etc.
Nu jūdzu , jūdzu,
Nu braucu, braucu
Uz linu lauku
Pie plūcējām.
Tur ira ira
Gan daiļas meitas,
Bet nava nava
Manas līgaviņas.
Ai manu sūru etc.
Nu jūdzu, jūdzu,
Nu braucu, braucu
Uz laidariņu
Pie slaucējām.
Tur ira ira
Gan daiļas meitas,
Bet nava nava
Manas līgaviņas.
Ai manu sūru etc.
Nu jūdzu, jūdzu,
Nu braucu, braucu
Uz maltuvīti
Pie malējām.
Tur ira ira
Mana līgaviņa.
Sudraba dzirniņas,
Tērauda milniņa.
Griez apkārt, griez apkārt,
Mana līgaviņa!
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

- 264 -

33556.

Ai meitenīte,
Ai zeltenīte,
Kur sķini sarkanrozes,
Kur pini vaiņadziņu?
- Astravā šķinu,
Maskavā pinu,
Danskavā novalkāju
Sav' rožu vaiņadziņu.
- Ai meitenīte,
Ai zeltenīte,
Vai tu pazīsti
Savu īsto tēvu?
- Gan es pazinu
Savu īsto tēvu,
Savu īsto tētiņu
Par simtiem arājiem:
Dimanta arklis,
Bērs kumeliņis, -
Tas ir mans īstais tēvs,
Tas ir mans arājiņš.
Ai meitenīte,
Ai zeltenīte,
Kur šķini sarkanrozes,
Kur pini vaiņadziņu?
- Astravā šķinu,
Maskavā pinu,
Danskavā novalkāju
Sav' rožu vaiņadziņu.
- Ai meitenīte,
Ai zeltenīte,
Vai tu pazīsti
Savu īsto māti?
- Gan es pazinu
Savu īsto māti,
Savu īsto māmiņu
Par simtām vērpējām:
Sudraba ratiņš,
Dimanta spole, -
Tā mana īstā māte,
Tā mana vērpējiņa.
Ai meitenīte etc.
Vai tu pazīsti
Savu īsto brāli?
- Gan es pazinu
Savu īsto brāli,
Savu īsto brālīti
Simtiem jājējiem:
Sudraba sedli,
Dimanta kāpšļi, -
Tas ir mans īstais brālis,
Tas ir mans jājējiņš.
Ai meitenīte etc.
Vai tu pazīsti
Savu īsto māsu?
- Gan es pazinu
Savu īsto māsu,
Savu īsto māsiņu
Par simtām audējām:
Sudraba stelles,
Dimanta ķemme, -
Tā mana īstā māsa,
Tā mana audējiņa.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 265 -

1. Ai meitenīte,
Ai zeltenīte,
Kur šķini, kur pini,
Sarkanās rozes?
- Maskavā šķinu,
Raiskavā pinu,
Taut's lejā valkāju
Sav' vainadziņu.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

33557.

Eim' pašas, māsiņas,
Dancīti vest!
Ciempuiši slinki,
Brālīši mazi.
Es mācēju danci vest
Līkumiņu līkumiem;
Audekliņa nemācēju,
Tas tecēja čokarā.
Lai tecēja, ja tecēja,
Gan es pate noaudīšu.
Man māmiņa noauduse
Dancojamu rinduciņu:
Zīda, zelta apmetuse,
Sudrabiņa ieauduse.
Paldies saku māmiņai
Par to kuplu rinduciņu:
Es varēju tautu dēlu
Sterbelēs sitināt.
Jūdz zemē, jūdz zemē,
Jau piekusa, jau piekusa,
Simtu jūdzu ritināja
Tai vienā jūgumā.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

33558.

Es mācēju danci vest,
Man spēlmaņa nevajaga:
Ar kājām bungas situ,
Ar mutīti stebulēju.
Krustīm dejam,
Krustīm lecam,
Krustīm darīta
Tā istabiņa.
Ko, jauna būdama,
Es nedarīju:
Ozolu stādīju
Istabas vidū,
čabēja lapiņas
Dancojot.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

33559.

Es pasviedu bērza rīksti
Pa meitiņu kājiņām.
Viena nāca, pāri kāpa,
Otra apkārt aptecēja;
Trešā nāca, tā pacēla,
Tā būs mana līgaviņa.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Es palaižu gredzineņu
Jaunu meitu pogolmā.
Vīna guoja, puoti spēra,
Ūtra apl'eik aptecēja;
Trešuo guoja, tai pacēl'e
Munu zalta gredzineņu.
Audzi l'ela, staigai bolta,
Byusi muna ļaudaveņa!
4271 [Rēzeknes apr.].

- 266 -

2. Es'pasvīžu zalta ņīdri
Zam m'eit'eņu kuojeņuom.
Vīna guoje, t'ej puorguoje,
Vīna apl'eik apt'ec'ēje;
Treša guoje, t'ei pac'pac'ēl'e,
T'ej b'ej muna l'eigav'eņa.
Pacālus'e, dat'ec'ēje
Pi mam'eņis rauduodama.
Napeut gryuši, naraud' gauži,
Šudin' l'eidz nav'ed'eišu!
Div' n'ed'eļis, trešejā
Atsyut'eišu jaunū bruol'i;
Atsyut'eišu jaunū bruol'i,
Tāv' ar muoti pacīmuot';
Tāv' ar muoti pacīmuot',
Muosu lyugt ponuoksnūs.
422 [Līvānu pag. D].

3. Es pasviedu bērza rīksti
Pa meitiņu kājiņām.
Viena nāca, pāri lēca,
Otra apkārt aptecēja;
Trešā nāca, tā pacēla,
Tā būs mana līgaviņa.
Kas apkārti aptecēja,
To vedīšu brālītim;
Kas tā pāri lēcējiņa,
Tā nelieša līgaviņa.
224 [Kabilē (Kld)].

4. Es pasviedu zelta niedri
Pa meitiņu kājiņām.
Pirmā nāca, pāri kāpa,
To vēlēju dzērājam;
Otra apkārt aptecēja,
To vēlēju bāliņam;
Trešā nāca, tā uzņēma,
Tā būs mana līgaviņa.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5. Jaunas meitas danci veda
Kā to vaska ritentiņu;
Es pametu zelta niedru
Zem meitiņu kājiņām.
Pirmā nāca, pāri lēca,
Otra apkārt aptecēja;
Trešā nāca, tā uzņēma,
Tā būs mana līgaviņa.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

33560.

Gāju, Gāju soļiem,
Palaižu teciņus
Pār augstu kalnu
Caur zaļu birzi.
Atradu tētiņu
Aliņu darot.
Labrīt, tētiņ!
Es palīdzēšu.
- Ej nost, meitiņ,
Nelaisti misas!
Es tev sitīšu
Ar alus kannu.
Gāju, Gāju soļiem, etc.
Atradu māmiņu
Maizītes cepot.
Labrīt, māmiņa!
Es palīdzēšu.
- Ej nost meitiņa,
Nekaisi miltus!
Es tev sitīšu
Ar maizes lizi.
Gāju, Gāju soļiem, etc.
Atradu bāliņu
Naudiņu skaitot.
Labrīt, bāliņi!
Es palīdzēšu.
- Ej nost, māsiņa,
Nekaisi naudas!
Es tev sitīšu
Ar naudas maku.
Gāju, Gāju soļiem, etc.
Atradu māsiņu
Prievītes aužot.
Labrīt, māsiņa!
Es palīdzēšu.
- Ej nost, māsiņa,
Nerausti dzīpuru!
Es tev sitīšu
Ar austavīti.
- Gāju, Gāju soļiem,
Palaižu teciņus
Pār augstu kalnu,
Caur zaļu birzi,
Atradu tautieti
Līdumu līžam.
Labdieni, tautieti!
Es palīdzēšu.
- Nāc, nāci, sirsniņa,
Sen tevi gaidīju!
Es tevi saņemšu
Ar abi rokas.
871 [Liepkalnes apk. (Liepkalnes pag. Md)].

- 267 -

1. Gāju, Gāju lēnām,
Palaidu teciņus
Par augstu kalnu
Uz zaļu birzi.
Ieraugu tētiņu
Līdumu līžot.
Labdien, tētīt!
Grib' palīdziņu?
- Ej nost, ej nost,
Negribu, negribu!
Es tevi sitīšu
Ar pātadziņu.
Gāju, gāju lēnām, etc.
Ieraugu memmiņu
Maizīti cepot.
Labdien, memmiņa!
Grib' palīdziņu?
Ej nost, ej nost,
Negribu, negribu!
Es tevi sitīšu
Ar lizes kātu.
Gāju, gāju lēnām, etc.
Ieraugu bāliņu
Kumeļus ganot.
Labdien, bāliņ!
Grib' palīdziņu?
- Ej nost, ej nost,
Negribu, negribu!
Es tevi sitīšu
Ar pineklīti.
Gāju, gāju lēnām, etc.
Ieraugu māsiņu
Telītes ganot.
Labdien, māsiņu
Telītes ganot.
Labdien, māsiņa!
Grib' palīdziņa?
- Ej nost, ej nost,
Negribu, negribu!
Es tevi sitīšu
Ar gana rīksti.
Gāju, gāju lēnām,
Palaidu teciņus
Par augstu kalnu
Uz zaļu birzi.
Ieraugu tautieti
Liniņus sējot.
Labdien, tautieti!
Grib' palīdziņu?
- Paldies paldies,
Grib' gan, grib' gan!
Būs' man liniņu
Plūcējiņa.
21 [Krimuldā (Krimuldas pag. Rg)].

2. Meklēti darbu
Ik dienas gāju
Pār jau kalniem,
Pār jau lejām.
Satiku tētiņu
Ragutiņas taisoti.
Labu dienu, tētīti!
Vai vajag palīga?
- Mūc, mūc, meitiņa!
Es tevi sitīšu,
Es tevi sitīšu
Ar ragu sliecīti.
Atkal teku, teku.
Pār jau kalniem,
Pār jau kalniem,
Pār jau lejām.
Satiku brālīti
Grāmatiņu lasoti.
Labu dienu, brālīti!
Vai vajag palīga?
- Mūc, mūc, māsiņa!
Es tevi sitīšu,
Es tevi sitīšu
Ar grāmatiņu.
Atkal teku, teku etc.
Satiku māmiņu
Zeķītes adoti.
Labu dienu, māmiņa!
Vai vajag palīga?
- Mūc, mūc, meitiņa!
Es tevi sitīšu,
Es tevi sitīšu
Ar adāmu adatu.
Atkal teku, teku etc.
Satiku ganiņu
Aitiņas ganoti.
Labu dienu, ganiņi!
Vai vajag palīga?
- Mūc, mūc, meitiņa!
Es tevi sitīšu,
Es tevi sitīšu
Ar savu pātagu.
(=Šī dziesma esot bijusi ļoti gaŗa.)
(=Meita gājusi pie dažādiem )
(=strādniekiem darbu lūgdamās, bet visi )
(=viņu atraidījuši. Beidzot:)
Atkal teku, teku
Pār jau kalniem,
Pār jau kalniem,
Pār jau lejām.
Satiku saulīti
Bārīšus sildoti.
Labu dienu, saulīte!
Vai vajag palīga?
- Nāc, nāc, meitiņa!
Es tevi sildīšu,
Es tevi sildīšu.
Birzītes malā.
40-1 (Lapmežc.).

- 268 -

33561.

Gan jāju jāšus,
Gan braucu braukšus
Par augstu kalnu
Uz miežu lauku.
Ak mieži mieži,
Še ir labi mieži,
Še nav manas
Mīļas līgaviņas.
Gan jāju jāšus,
Gan braucu braukšus
Par augstu kalnu
Uz griķu lauku.
Ak griķi griķi,
Še ir labi griķi,
Še nav manas
Mīļas līgaviņas.
Gan jāju jāšus,
Ganbraucu braukšus
Par augstu kalnu,
Uz auzu lauku.
Ak auzas auzas,
Še ir labas auzas,
Še nav manas
Mīļas līgaviņas.
Gan jāju jāšus,
Gan braucu braukšus
Par augstu kalnu
Uz rudzu lauku.
Ak rudzi rudzi,
Še ir labi rudzi,
Še nav manas
Mīļas līgaviņas.
Gan jāju jāšus,
Gan braucu braukšus
Par augstu kalnu
Uz rožu lauku.
Ak rozes rozes!
Še ir skaistas rozes,
Vidū mana
Mīļa līgaviņa.
21 [Krimuldā (Krimuldas pag. Rg)], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ai iešu, iešu
Uz zaļu pļavu,
Uz zaļu pļavu
Pie grābējām.
Ak tai ridi!
Trīs grābējiņas,
Bet nav nav nav
Manas līgaviņas.
Ai iešu, iešu
Uz blieķu dārzu,
Uz blieķu dārzu
Pie velētājām.
Ak tai ridi!
Trīs velētājas,
Bet nav nav nav
Manas līgaviņas.
Ai iešu, iešu
Uz ruļļa klēti,
Uz ruļļa klēti
Pie rullētājām.
Ak tai ridi!
Trīs rullētājas,
Bet nav nav nav
Manas līgaviņas.
Ai iešu, iešu
Uz rožu dārzu,
Uz rožu dārzu
Pie ravētājām.
Ak tai ridi!
Trīs ravētājas,
Bet nav nav nav
Manas līgaviņas.
Ai iešu, iešu
Uz istabiņu,
Uz istabiņu
Pie vērpējām.
Ak tai ridi!
Trīs vērpējiņas,
Bet nav nav nav
Manas līgaviņas.
Ai iešu, iešu
Uz kamburīti,
Uz kamburīti
Pie malējām.
Ak tai ridi!
Trīs malējiņas,
Nu ir ir ir
Mana līgaviņa.
Sudraba dziernas,
Zeltīta milna,
Griez apkārt, griez apkārt,
Mana līgaviņa!
142 [Aizterē (Aizteres pag. Lp)].

- 269 -

2. Nu iešu, iešu
Uz zilu dīķi,
Uz zilu dīķi
Pie velētāju.
Tur velē, velē
Trīs velētājas,
Bet neva neva
Manas līgavīnas.
Nu iešu, iešu
Uz zaļu pļavu,
Uz zaļu pļavu
Pie grābējīnu.
Tur grāba, grāba
Trīs grābējīnas,
Bet neva neva
Manas mīļākās.
Nu iešu, iešu
Uz sakņu dārzu,
Uz sakņu dārzu
Pie ravētāju.
Tur ravē, ravē
Trīs ravētājas,
Bet neva neva
Manas mīļākās.
Nu iešu, iešu
Uz laidarīti,
Uz laidarīti
Pie kopējīnu.
Tur kopa, kopa
Trīs kopējīnas,
Bet neva neva
Manas līgavīnas.
Nu iešu, iešu
Uz maltuvīti,
Uzmaltuvīti
Pie malējīnu.
Tur mala, mala
Trīs malējīnas,
Bet neva neva
Manas līgavīnas.
Nu iešu, iešu
Uz istabīnu,
Uz istabīnu
Pie audējīnu.
Tur auda, auda
Trīs audējīnas,
Bet neva neva
Manas mīļākās.
Nu iešu, iešu
Uz baltu klēti,
Uz baltu klēti
Pie gulētāju.
Tur guļa, guļa
Trīs gulētājas,
Tur bija bija
Mana līgavīna.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

3. Nu jūdzin jūdzu,
Nu braucin braucu
Pa lielu ceļu
Uz zaļu pļavu.
Tur ira ira
Daudz grābējiņu,
Tur nava nava
Manas līgaviņas.
Nu jūdzin jūdzu,
Nu braucin braucu
Pa lielu ceļu
Uz linu lauku.
Tur ira ira
Daudz plūcējiņu,
Tur nava nava
Manas līgaviņas.
Nu jūdzin jūdzu,
Nu braucin braucu
Pa lielu ceļu
Uz maltuvīti.
Tur ira ira
Daudz malējiņu,
Tur ira ira
Mana līgaviņa.
Balts slēšu krekliņš,
Vadmalas bruncīši,
Rakstītas zeķītes,
Kurpītes kājā;
Sudraba milniņš,
Zeltītas dzirniņas,
Griez apkārt, griez apkārt,
Manalīgaviņa!
300 [Kroņa Misas pagastā (Misas pag. B)].

- 270 -

33562.

Gulu, gulu, miegs nenāca,
Apakš kupla lagzdu krūma.
Atnāk mans mīļais tēvs:
Celies dēliņ, nāc man līdz!
Es tev došu piecas muižas,
Visas piecas dzimtas muižas.
- Ne celšos, ne es iešu,
Man galviņa gauži sāp.
Gulu, gulu, miegs nenāca,
Apakš kupla lagzdu krūma.
Atnāk mana mīļā māte:
Celies, dēliņ, nāc man līdz!
Es tev došu piecas govis,
Visas piecas raibas govis.
- Ne celšos, ne es iešu,
Man galviņa gauži sāp.
Gulu, gulu, miegs nenāca,
Apakš kupla lagzdu krūma.
Atnāk mans mīļais brālis:
Celies, brālīt, nāc man līdz!
Es tev došu piecus zirgus,
Visus piecus sirmus zirgus.
- Ne es celšos, ne es iešu,
Man galviņa gauži sāp.
Gulu, gulu, miegs nenāca,
Apakš mana mīļā māsa:
Celies, brālīt, nāc man līdz!
Es tev došu piecus kreklus,
Visus piecus izrakstītus.
- Ne es celšos, ne es iešu,
Man galviņa gauži sāp.
Gulu, gulu, miegs nenāca,
Apakš kupla lagzdu krūma.
Atnāk mana mīļā brūte:
Celies, brūtgān, nāc ar mani!
Es tev došu piecas mutes,
Visas piecas medus saldas.
- Nu es celšos, nu es iešu,
Man galviņa vairs nesāp.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

1. Es apgulu gulamaju
Zem lielaja lazdu krūma.
Atnāk manis īstais tēvis:
Ko tu guli, nelietīt?
Nāc, nelieti, sētiņāi,
Doš' tev lielu gobu zemi.
- Ne es iešu, ne es gribu
Tavu lielu gobu zemi.
Atkal gulu gulamaju
Zem lielaja lazdu krūma.
Atnāk mana īstā māte:
Ko tu guli, nelietīt?
Nāc, dēliņ, sēiņai,
Doš' tev govi raibuliņu.
- Ne es iešu, ne es gribu
Tavu govi raibuliņu.
Atkal gulu gulamaju
Zem lielaja lazdu krūma.
Atnāk manis īstais brālis:
Ko, brālīti, tu gulēji?
Nāc, brālīti, sētiņāi,
Doš' tev bēru kumeliņu.
- Ne es iešu, ne es gribu
Tavu bēru kumeliņu.
Atkal gulu gulamaju
Zem lielaja lazdu krūma.
Atnāk mana īstā māsa:
Ko, brālīti, tu gulēji?
Nāc, brālīti, sētiņāi,
Doš' tev baltas villainītes.
- Ne es iešu, ne es gribu
Tavas baltas villainītes.
Atkal gulu gulamaju
Zem lielaja lazdu krūma.
Atnāk viena tautu meita,
Raibas govis ganīdama,
Raibas govis ganīdama,
Raibus cimdus adīdama.
Stāvu lēcu, mutes devu,
Tā būs mana līgaviņa!
Nu es iešu sētiņāi,
Nu man sava līgaviņa,
Nu man sava līgaviņa,
Raibu cimdu adītāja.
Dodiet nu, dodiet nu,
Ko bijāt solījuši:
Īstais tēvs gobu zemi,
Māte govi raibuliņu;
Māte govi raibuliņu,
Brālīts bēru kumeliņu;
Brālīts bēru kumeliņu,
Māsiņ' baltas villainītes.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 271 -

33563.

Izjāja ciempuiši
Līgavu lūkot.
Liks vaļu, ļaus vaļu,
Kur viņi jās?
Še viņi atjāja
Pie mūsu meitām.
Lūko, puisīt,
Kuŗa tev patīk!
- Šī šī, tā tā,
Tā man patīk,
Tai došu sav' roku
Sav' gredzentiņu;
Tai došu mutītes,
Sav' nēzdodziņu.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

33564.

Istabu slaucīju,
Dabūju vērdiņu.
Tēvs brauca Rīgā,
Es braucu līdza.
Par to vērdiņu
Nopirku magones.
Nu iešu dārzā
Magones sēt.
Nu iešu magones
Apraudzīti.
Apauga magones
Ar zaļu mauriņu.
Kam tās magones
Pieder ravēt?
Lībiņai, māsiņai,
Pieder ravēt.
Tā daiļa meitiņa,
Tā daiļi ravēja:
Ar sakni nerāva,
Par sētu nesvieda.
Uz jauniem puišiem
Neskatījās,
Uz jauniem puišiem
Neskatījās.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

33565.

Ķemmē, meitiņ, brūnus matus,
Mazgā savus rožu vaigus!
Divi jāj ar bēriem zirgiem,
Redzēs, kur tie griezīsies.
Paši stulbi, zirgi klibi,
Tie aizjāja citu ceļu.
Tie neredz, kur Laime mīt,
Meitiņa kā roze zied.
Ķemmē, meitiņ, brūnus matus,
Mazgā savus rožu vaigus!
Divi jāj ar sirmiem zirgiem,
Redzēs, kur tie griezīsies.
Paši stalti, zirgi kalti, -
Šurpu grieza kumeliņus,
Šurpu grieza kumeliņus,
Tie iejāja mūs' sētā.
Divi kupli ozoliņi
Pie bāliņa staļļa durvju,
Tur piesēja tautu dēli
Savus sirmus kumeliņus.
Paši gāja istabā
Tautu meitu lūkoties.
Redz, meitiņa kā rozīte,
Kā Vāczemes magonīte!
"Ak tu tautu zeltenīte,
Būsi mana līgaviņa?
Es tev došu savu roku,
Savu zelta gredzentiņu!"
1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)], 243 [Grenčos, Irlavā, Kūķos, Pētertālē (Grenču, Irlavas, Struteles pag. Tk)].

33566.

Nauda nauda, atkal nauda,
Atkal dzēru krodzīnā,
Tradi ridi rallalla!
Atkal dzēru krodzīnā.
Kumelītis baltkājīts
Man kaunīnu padarīja,
Tradi ridi rallalla!
Man kaunīnu padarīja:
Tam kājīna paslīdēja,
Man nokrita cepurīte,
Tradi etc.
Man nokrita cepurīte
Jaunu meitu pulcīnā,
Tradi etc.
Kas godīga mātes meita,
Tā pacēla cepurīti,
Tradi etc.
Kas bij tāda vīzdegune
Ne ar kāju nepaspēra,
Tradi ridi rallalla!
Ne ar kāju nepaspēra.
119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)].

- 272 -

33567.

Visu dienu bites dzinu
Gar gaŗo sila malu;
Te sadzinu, te saņēmu
Nn muižas ozolā.
Še , kundziņ, bites tavas,
Dod man vienu zeltenīti!
- Ej, puisīti, kambarī,
Ņem no pulka lasīdams!
To es ņemšu, tā man tika,
Dzelteniemi matiņiem,
Dzelteniemi matiņiem,
Sarkaniemi vaidziņiem.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 48 [Alojā un Lielsalacā (Alojas un Salacas pag. Vlm)], 65 [Valtenbergā (Mazsalacas pag. Vlm)], 69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 691 [Biržu pagastā (Madonā Md)], 92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)],
112 [Cirstos (Cirstu pag. C)], 120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)], 125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

1. Visu dienu bites dzinu
Gar gaŗo sila malu;
Tur sadzinu, tur saņēmu
Gaujas krauja ozolā.
Še, kundziņ, tavas bites,
Dod man vienu dzeltainīti!
- Ej, puisīti, istabā,
Ņem no pulkas lasīdams!
Diezgan lielu, diezgan mazu,
Nav manam prātiņam;
Viena pati bārenīte,
Tā manam prātiņam.
Tai es došu savu roku,
Savu zelta gredzeniņu,
Tai es došu savu klēti,
Savas klēts atslēdziņu.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

2. Visu dienu biti dzinu
Gaŗa sila maliņā.
Tur panācu, tur satvēru
Kalna muižas galiņā.
Še, kundziņ, tev bitīte,
Do(d) man vienu dzeltānīti!
- Ej, puisīti, istabā,
Ņem no pulkas lasīdams!
To es ņēmu, tā man tika
Pa manam prātiņam:
Sarkaniem vaidziņiem,
Dzeltāniem matiņiem.
Pāri purvu tiltu grīdu
Ar apīņa stīdziņām,
Lai brauc mana līgaviņa,
Kā lapiņa drebēdama,
Kā lapiņa drebēdama,
Kā saulīte vizēdama.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

33568.

Celies, māsīna,
Celies augšām!
Jau tavs brālītis
Uzcēlies.
Lai viņš ceļās,
Lai viņš riedās, -
Vēl mana galvīna
Gulēt grib.
Celies, māsīna,
Celies augšām!
Jau tavs brālītis
Kājīnas aun.
Lai viņš aunās,
Lai viņš riedās, -
Vēl mana galvīna
Gulēt grib.
Celies, māsīna,
Celies augšām!
Jau tavs brālītis
Mutīti mazgā.
Lai viņš mazgā,
Lai viņš riedās, -
Vēl mana galvīna
Gulēt grib.
Celies, māsīna,
Celies augšām!
Jau tavs brālītis
Galviņu sukā.
Lai viņš sukā,
Lai viņš riedās, -
Vēl mana galvīna
Gulēt grib.
Celies, māsīna,
Celies augšām!
Jau tavs brālītis
Kumelīnu baŗo.
Lai viņš baŗo,
Lai viņš riedās, -
Vēl mana galvīna
Gulēt grib.
Celies, māsīna,
Celies augšām!
Jau tavs brālītis
Kumelīnu sedlo.
Lai viņš sedlo,
Lai viņš riedās, -
Vēl mana galvīna
Gulēt grib.
Celies, māsīna,
Celies augšām!
Jau tavs brālītis
Kaŗā jās.
Nu es celšos,
Nu es iešu
Sav' mīļu brālīti
Izvadīt.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

- 273 -

33569.

Aši aši z'eil'e dzīd
Osā mīta gal'eņā.
L'ec, z'eil'eit, tu z'em'ē,
Īsim obi Vuocz'em'ē!
Greisim tyltu par Daugovu
Nu vacīm dal'd'erīm.
Jaunys m'eitys puori guoja,
Vysuom rūžu vaiņuc'eņi;
Jauni puiši puori guoja,
Visīm s'ērmi kum'ēl'eņi,
Visīm s'ērmi kum'ēl'eņi,
Visīm cauņu capureitis.
Soka m'eitys uz puišīm:
Kuod'eļ sīvu najamat?
Pārn sacējuot, mīžu vain'a,
Kaida vain'a šūvosor?
Šūvosor taida vain'a,
Ka ap'eiņi nazīd'ēje.
Kū, muos'eņis, dareisim,
Sokuos puiši prūju īt?
Liksim vakti uz c'eļīm
Uz tīm krīvu rūb'ežīm.
Puiši b'eja tiki gudri,
Tī nūguoja yudin's c'eļu.
427 [Varakļānu pag. Rz].

33570.

Aun, meitiņa, baltas kājas,
Nāc ar mani tecēties!
Ja tu mani notecēsi,
Būsi mana līgaviņa;
Ja tu mani nenoskriesi,
Būs man cita mātes meita,
Būs man cita mātes meita,
Vēl daiļāka, vēl skaistāka.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Jumpraviete sarkanvaidze,
Nāc ar mani tecēties!
Ja tu mani notecēsi,
Tad dabūsi bāleniņa.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

2. Ruzenbiksi ruzenbiksi,
Nāc ar mani tecēties!
Ja tu mani notecēsi,
Es tev došu sav' māsiņu.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

3. Sarkankrūti vācu zelli,
Nāc ar mani tecēties!
Ja tu mani notecēsi,
Būsi maizes arājinis.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

33571.

Brālīti brālīti,
Es tava māsiņa,
Pirc man vizuļu
Vainadziņu!
Kuŗi vēji pūta,
Tie skandināja;
Kuŗas tautas jāja,
Tās bildināja.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

1. Es pati lielā
Lielmaņu meita,
Man pašai lielā
Sudraba sakta.
Kuŗš vējiņš pūta,
Tas skandināja;
Kuŗš tautiets jāja,
Tas bildināja.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

2. Māmiņa mīļā,
Es tava meitiņa,
Pirc man vizuļu
Vainaciņu!
Spīd mana pierīte,
Spīd vizulīši,
Zēniņam actiņas
Dedzīdami.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

- 274 -

3. Saglaužu galviņu
Kā cielaviņa,
Uzliku vizuļu
Vainadziņu.
Kuŗi vēji pūta,
Tie skandināja;
Kuŗas tautas jāja,
Tās bildināja.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

4. Uzkāpu augstā
Kalniņāi,
Uzliku vizuļu
Vainadziņu.
Kuŗi vēji pūta,
Tie skandināja;
Kuŗas tautas jāja,
Tie bildināja.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

33572.

Deviņas liepiņas
Plāniņāi auga,
Deviņi cierīša
Kaldītāji,
Deviņi brālīši
Ciertējiņi,
Deviņas māsiņas
Krāvējiņas,
Deviņi kumeļi
Vilcējiņi.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

33573.

Dzīdit, muoseņes,
As pal'eidzēju.
Stuov' mun'i kumel'eņi
Zam veitul'eņa,
Auzeņes āzdami,
Smolk' duobul'eņ'.
Pots taku nomā,
Pots ustobā,
Tū rodu nomā,
Tū ustobā:
Raud tāvis, raud muot'e,
Raud bruol'el'eņ'.
Es vadu merdzeņu
Dzīduodamis,
Pavadej' mameņ'
Puor ustobeņ',
Lai voda vadaklis
Puor pagalmeņ',
Eisti bruol'eņi
Da tauteņuom.
Labreit, muoseņ,
Labvakareņ!
Vel (tev) patika
Taut' ustobeņ'?
Jou tev patika,
Man napatika.
Ej, muose, uorā,
Sēst' kamarūsi(?),
Lai leudze tautis [tauteņis]
Rauduodamis.
Juo tevi pīleudze,
Man' napīleudz',
Es beju kā zoris
Bruol'el'eņis,
Man visa vaļeņa
L'īl'ētīs
Par peuru, par pošu,
Par teleit'ēm.
čeikst manis zuobokis
Staiguojūt,
Klab muni zūbeņi
Runuojūt,
Aug mun'i mateņi
Caur capureņi.
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

33574.

Es biju irbīte,
Es māku rotāt
No viena kalniņa
Uz otra, treša.
Uzteku trešā,
Ieraugu tautas:
Deviņi vāģīši,
Simts kumeliņu.
Māmiņa mīļā,
Klēts atslēdziņas,
Lai teku klētē
Rotāties!
Uzvilku smalko
Rakstaino kreklu,
Apvilku kuplos
Zīdainos brunčus,
Apjozu samta
Rakstīto jostu,
Uzliku ziedaino
Vaiņadziņu. -
Nokrita vaiņags,
Izbira ziediņi,
Izbira ziediņi
Caur klēts grīdu.
Izauga liepiņa
Caur klēts jumtu,
Izplauka ziediņi
Saulītes pusē.
Atjāja tautietis
Cepures puškot.
Rauj, rauj, tautieti,
Ne velti rausi:
Cik ziedu rausi,
Tik simtu dāldeŗu.
Tautiņas skaitīja
Uz galda dāldeŗus.
Ripo dāldeŗi
Pa galda virsu,
No galda galiņa
Māmiņas klēpī.
Māmiņa mīļā,
Saņemi naudiņu,
Tā tavas meitiņas
Šūpuļa nauda!
Māmiņa saņēma
Raudādama.
- Ej nu, meitiņa,
Tautiņām līdza!
Es jau tev sen teicu,
Kam daiļa nesies:
Ik dienas balts kreklis,
Melni lindraciņi,
Rakstītas zeķītes,
Kurpītes kājā.
Ej, mana meitiņa,
Ej raudādama!
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

- 275 -

1. Es biju irbīte,
Es māku dancāt
No vienu cērpiņu
Uz oteru.
Trešajā lēkdama,
Ieraugu tautas.
Pagubu pagubu
Mēliņu dārzā,
No mēļu dārza
Māmiņas klētī.
Izkāru pušciņus
Caur klētes jumtu,
Atnāce tautietis,
Norāva vienu.
Rauj, rauj, tautieti,
Nebūs velti,
Būs tav maksāt
Mūs' māmiņai:
Tēvam čaunu cepurīti
Par šūpuļa kārumiņu,
Māmiņai zilas kurpes
Par meitiņas audzēšanu,
Ikvienai māsiņai
Par sudraba gredzeniņu,
Ikvienam bāliņam
Par apaļu dālderīti.
214 [Zūrās (Zūru pag. Vp)].

33575.

Es biju irbīte,
Es māku rotāt
No viena kalniņa
Uz otra kalniņa.
Uzteku trešo,
Ieraugu tautas,
Pulkiem jājot,
Pulkiem braucot,
Deviņi vāģīši,
Simts kumeliņu.
Pārteku sētā,
Plaukstām kuldama,
Ieraugu bāliņu
Pie vārtiem stāvot.
Mīļais bāliņ,
Cel vārtus vaļā!
- Neceļu, neceļu,
Kam bargi dzīvoji.
- Cel, cel, bāliņ,
Nu šķirsimies!
Ieraugu māršiņu
Pie klēts stāvam.
Mīļā māršiņa,
Slēdz klēti vaļā!
- Neslēdzu, neslēdzu,
Kam bargi dzīvoji.
- Slēdz, slēdz, māršiņa,
Nu šķirsimies!
Ieraugu māmiņu
Pie pūra stāvot.
Mīļā māmiņa,
Slēdz pūru vaļā!
- Neslēdzu, neslēdzu,
Kam bargi dzīvoji.
- Slēdz, slēdz, māmiņa,
Nu šķirsimies.
Atslēdza māmiņa
Pūriņu vaļā.
Apvilku māmiņas
Lin' ziedu krekliņu,
Apsedzos mēļa
Villainīti,
Uzliku lielo
Vizuļu vainaku.
Izbira ziediņi
Caur klēts grīdu,
Izauga liepa
Caur klēts jumtu
Sidraba lapām,
Dimanta ziediem,
Nokārās ziediņi
Saulītē.
Kuŗi vēji pūta,
Tie skandināja;
Kuŗas tautas jāja,
Tās bildināja.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

- 276 -

1. Es biju irbīte,
Es māku lēkāt
No viena kalniņa
Uz otra, treša.
Uz trešu uzlēkus',
Ieraugu tautiet',
Deviņi ratiņi,
Simts kumeliņi.
Pagumu pagumu
Līdz brāļa vārtiem.
Brālīti mīļais,
Cel vārtus vaļā!
Pagumu pagumu
Līdz māsas klētei.
Māsiņa mīļā,
Slēdz klēti vaļā!
Pagumu pagumu
Līdz mātes pūram.
Slēdz, mīļā māmiņa,
Pūriņu vaļā,
Lai es ģērbjos
Trejādā rotā:
Div' rotas zelta,
Treš' sudrabiņa.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

33576.

Es biju irbīte,
Es māku lēkāt
No viena kalniņa
Uz otraju.
Trešajā lēkdama,
Ieraugu tautieti.
Pagūbu pagūbu
Bāliņa klētī,
Ģērbos smalkajos
Niedalu svārkos. -
Sēdēja blakām
Bāliņa māsai,
Runāja ausīs
Tai mīļus vārdus,
Solīja rudeni
Vedināt tautās.
3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33577.

Es beju meiteņa
Kai irubeite,
Muocēju tauteņas
Kairinuot.
Pačitu pačitu
Par pagal'meņu,
Ītaku klēteņā
Pi maršeņas.
Maršeņ, mīluo,
Glaud' munu gal'veņu!
- Naglauzšu, naglauzšu,
Kam borgi dzeivoi.
- Pačitu pačitu
Par pagal'meņu,
Ītaku kl'eteņā
Pi mameņas,
Mameņi mīlū,
Glaud' munu gal'veņu!
Saglaude gal'veņu,
Sapyna bizeiti.
Vaicuoja mameņa
Pi meitineitis:
Meiteņi mīlū,
Voi lobs kartnīks?
- Māmeņi mīluo,
Nalobs nalobs,
Dīnu nakti dzer krūgā,
Uz sātu neatīt;
Kad atīt uz sātu,
Syt munu gal'veņu.
- Ka jis i dzartu,
Ka aizsareitu,
Ka jis i kartuotu,
Ka prosamastu,
Ka jis ītu uz sātu,
Ka neatītu!
- Māmeņi mīluo,
Naluodi, naluodi!
Tu šudin te esi,
Reitā nabyusi;
Man' sovs kartnīks
Vysam myužam,
Vysam myužam,
Vysuomi dīnuom.
Ka jis i dzartu,
Ka neaizsareitu;
Ka jis i kartuotu,
Ka naprosamastu;
Ka ītu uz sātu,
Ka atītu.
Vaicuoja meiteņa
Pi irubeites:
Irubeit, muoseņ,
Voi labi pūrā?
- Meitineit mīluo,
Nalobi, nalobi,
Atīti rudin's,
Merkst munas kurpētes,
Merkst munas kurpētes,
Salst munas kuojeņas;
Atskreja putneņi,
Izlosa ūdzeņas.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

- 277 -

33578.

Es, jauna būdama,
Ko nedarīju!
No puķu ziediem
Tiltiņu grīžu.
Tur jāja kundziņi,
Tur kaŗavīri,
Tur mani brālīši
Māršiņas veda.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

33579.

Es maza meitiņa,
Man laba laime:
Trīs reizes dienā
Jāj precinīki.
71 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)], 206 [Kuldīgas apriņķī].

33580.

Es maza meitiņa,
Man laba laime:
Trīs reizes dienā
Jāj precinieki.
Jem mani, tautieti,
Neraugi mazu:
Lai es maza, bet tikuse,
Gan es tevi appuškošu.
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

1. Es maza meitiņa,
Man laba laime,
Man jāja precnieki
Trīs reizes dienā.
Nebēdā, tu tautieti,
Ka es tāda maza esmu:
Aušu kurpes, likš' vaiņagu,
Ir es tev līdzi būšu.
261 [Blankenfeldē (Vilces pag. Jg)].

33581.

Es maza meitiņa,
Man laba laime:
Trīs reizi dienā
Precenieki nāca.
Es teku namā
Mutīti mazgāt,
Ieraugu Laimīti
Pie spaiņa stāvot.
"Vēl neej, meitiņa,
Vēl nava laika! "
Nu iemu iekšā
Darbiņu dzīvot.
404 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33582.

Es maza meitiņa,
Man laba laime:
Trīs reizes dienā
Jāj precinieki.
Izteku namā
Mutīti mazgāt,
Ieteku iekšā,
Pie dvieļa slaukos,
Pie dvieļa slaukos,
Pa logu raugos;
Ieraugu tautieti [precniekus]
Pa lauku [ceļu] jājot,
Pa lauku [ceļu] jājot
Uz bēra zirga.
Velns tavā sirdī!
Aizjāja gaŗām.
Par mazu brītiņu
Jāj atpakaļ
Pie manis pašas.
- Labdien, māmiņa,
Vai dosi meitiņu?
- Griez apkārt kumeļu,
Jāj projām, tautieti!
Nav mana meitiņa
Priekš tevis augusi,
Mana daiļa meitiņa
Priekš labiem ļaudīm.
Tu kāršu spēlmans,
Liels naudas tērmans,
Liels krogus dzērājs,
Liels zirgu mītnieks.
- Es jāšu projām,
Ar Dievu neteikšu,
Ar Dievu neteikšu,
Roku nebučošu.
Tu, dailā meitiņa,
Nāc, atcel vārtus!
Šī, vārtus celdama,
Sāk gauži raudāt.
Neraudi, meitiņa,
Nav tava [mana] vaina:
Māmiņas vaina,
Kam nesolīja.
Gaid' vienu gadiņu,
Tad māte vēlēs,
Tad būsi mana
Daiļa līgaviņa.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 278 -

33583.

Es maza meitiņa,
Man lieli pupi,
Man' puiši dzenāja
Ap lagzdu krūmu.
263 [Dobelē].

1. Strupi mani lindraki,
Apaļi gurni,
Puiši mani trenkāja
Ap lazda krūmu.
358 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33584.

Es maza meitiņa,
Man' puiši lūko,
Man kuplas piedorknes,
Dzelteni mati.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

33585.

Izauga liepiņa
Klēts pakaļāi,
Es pate zīlīte
Lēkātāja.
No viena zariņa
Uz otru lēcu;
Uz trešu lēkdama,
Ieraugu tautas,
Deviņi ratiņi,
Simts kumeliņu,
Pusotra simtiņa
Jājējiņu.
- Mūc, mūc, māsiņa,
Priedola [dzīparu] klētēi,
Lai sedza māmiņa
Ziedainu sagšu!
Māmiņa nesedza,
Tā žēli raud;
Lai sedza māsiņa,
Tā neraudāja.
Māsiņa nesedza,
Tā žēli raud;
Lai sedza māršiņa,
Tā neraudāja.
Māršiņa nesedza,
Kam bargi [ķītri] dzīvoji.
- Sedz, sedz, māršiņa,
Nu šķirsimies,
Nu mūsu zemīte
Jau izdalīta.
Vecaju tēviņu,
Atceli vārtus!
Tēviņis necēla,
Tas žēli raud.
Lai cēla brālītis,
Tas neraudāja;
Brālītis necēla,
Tas žēli raud.
Lai cēla svainītis,
Tas neraudāja;
Svainīts atcēla,
Jo raudādams.
- Ar Dievu, tēviņis,
Ar, māmulīte!
Dievs, devi tautās
Labvakariņu!
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

- 279 -

1. Izauga liepiņas
Klētiņas priekšā,
Es pate irbīte
Lēkātāja;
Ielēcu vienā,
Ielēcu otrā,
Trešā lēkdama,
Ieraugu tautas,
Deviņu kamanu,
Simts kumeliņu,
Cits tek karšķos,
Citsiemavos,
Tā paša starša
Ķēdītēs.
Teciņus aizteku
Līdz namiņam,
Atrodu memmiņu
Namiņāji.
Memmiņa mīļā,
Ej vārtu vērt!
Memmiņa negāja,
Žēlodama.
Teciņus aizteku
Līdz rijiņaji,
Atronu tētiņu
Rijiņāji.
Tētiņu mīļais,
Ej vārtu vērt!
Tētiņis negāja,
Žēlodams.
Teciņus aizteku
Līdz ustubai ---
(=beigu trūkst.)
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

33586.

Uzauga ieviņa
Taciņa malā,
Ne īsti kalnā,
Ne lejiņā.
Ik gāju ūdeņa,
Ik aplaistīju;
Jo labi laistīju,
Jo kupla auga;
Jo kupla auga,
Jo zaļas lapas;
Jo zaļas lapas,
Jo balti ziedi;
Jo balti ziedi,
Jo mellas ogas;
Jo mellas ogas,
Jo tautas precē;
Jo tautas precē,
Jo brāļi liedza.
Paldies brāļiem
Par liegumiņu!
Klausīšu māmiņu
Patecēdama,
Locīšu pūriņu
Parakstīdama.
224 [Kabilē (Kld)].

1. Zied balta ieviņa,
Aug melnas ogas;
Prec mani tautiņas,
Liedz bāleliņis.
Paldies brāļam
Par liegumiņu.
Klausīšu māmiņu
Patecēdama,
Locīšu pūriņu
Izrakstīdama.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

2. Stādīju liepiņu
Teciņa malā,
Trīs reizes dienā
Laistīt gāju.
Jo stipri laistīju,
Jo kupla auga;
Jo kupla auga,
Jo balti ziedi;
Jo balti ziedi,
Jo melnas ogas;
Jo melnas ogas,
Jo tautas jāja;
Jo tautas jāja,
Jo brāļi liedza.
Ak, es jau sen zinu
Šo puišu godu:
Kad viņi puiši,
Tad viņi mīļo;
Kad viņi vīri,
Kā suņi rej,
Vai vaina, ne vaina,
Pātagu rād'.
237 [Jaunaucē (Jaunauces pag. Jg)].

- 280 -

33587.

Izauga liepiņa
Taciņa malāi,
Ik gāju ūdeņa,
Ik aplaistīju.
Jo aplaistīju,
Jo zaļi auga;
Jo zaļi auga,
Jo balti ziedi;
Jo balti ziedi,
Jo mellas ogas.
Jo daila māmiņa,
Jo dailas meitas;
Jo dailas meitas,
Ja daili znoti.
Jo brāļi
142 [Aizterē (Aizteres pag. Lp)].

1. Jo ieva balti zied,
Jo tai mellas ogas aug;
Jo meitiņa sīva auga,
Jo ražanas tautas jāja.
176 [Sakaslejā (Sakas pag. Azp)].

2. Jo tā balta ieva zied,
Jo tai melnas ogas aug;
Jo es augu niecināma,
Jo man daiļas tautas jāja.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

3. Siliņā auga
Kuplaja ieva,
Kuplaja ieva
Zemajiem zariem,
Zemajiem zariem,
Baltajiem ziediem,
Baltajiem ziediem,
Mellajām ogām.
Kur balti ziedi,
Tur mellas ogas;
Kur daiļa māmiņa,
Tur daiļas meitas;
Kur daiļas meitas,
Tur jāja tautas.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

33588.

Izauga liepiņa
Caur klētes jumtu,
Izkāra ziediņus
Saulītes pusē.
Atjāja tautietis
Ziediņu rauti.
Rauj, rauj, tautieti,
Nerausi velti:
Viens pats ziediņš
Dālderi maksā,
Tā pate liepiņa
Simts dālderīšu.
157 [Vecpilī (Vecpils pag. Lp)], 267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

1. Izauga liepiņa
Caur klētes jumtu;
Atgājis netiklis,
Nolauza zaru.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

2. Izauga liepīna
Caur klētes jumtu,
Nokāra ziedīnus
Saulītes pusē.
Es pati zīlīte
Dziedādama
No viena zarīna
Uz otru lēcu;
Uz trešo lēkdama,
Ieraugu tautas,
Deviņi ratīni,
Simts kumelīnu.
Sajāja tautas
Ziedīnus lauzt.
Nelaužat, tautīnas,
Tie dārgi ziedīni:
Viens pats ziedīnis
Dālderi maksā,
Tā pati liepīna
Simts dālderīšus.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

3. Stādīju liepiņu
Klētiņas vidū,
Izauga liepiņa
Klētiņas vidū,
Izkāra ziediņus
Caur pažobeli.
Sajāja tautiņas
Ziediņu raut.
Rauj, rauj, tautieti,
Atdošas būs:
Būs tava māsiņa
Mana brāļa rokā.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

4. Uzauga liepiņa
Bāliņa klētī,
Izkāra ziediņus
Caur klētes jumtu.
Atjāja tautietis
Tur puškotiesi,
Div' ziedu mēļu,
Treš' maranātu.
Rauj, rauj, tautieti,
Nedošu velti:
Viens pats ziedinis
Dālderi maksā,
Liepiņa pate
Trīs simti dāldeŗu.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)], 229 [Rideļu pagastā (Engures pag. Tk)].

- 281 -

33589.

Izauga liepiņa
Caur klētes jumtu,
Sakāra ziediņus
Saulītes pusē.
Atnākuši sveši ļaudis,
Norāvuši liepas ziedus.
Ko nāciet, sveši ļaudis,
Mūs' pusēi ziedu raut,
Vai jūs' pašu pusītēi
Tādi ziedi neziedēja?
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

33590.

Iznīka tautiņas
Kā rīta salna,
Palika māsiņa
Bez arājiņa.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

33591.

Kal, kal, kalvīt,
Vaŗa kamaniņas!
Aizveda māsiņu
Akmiņu zemē.
Ko ēda māsiņa
Akmiņu zemē?
Sīko zvirgzdiņu
Putriņu vārīja,
Bērziņu pupuru
Maizīti cepa.
Redz nu, māsiņ,
Ko es tev sacīju,
Kam augi tik daila
Pie bāleliņa:
Ik dienas balts kreklis,
Pelēki lindraki,
Rakstītas zeķītes,
Kurpītes kājā.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

33592.

Kam šī meitiņa
Dzeltāniem matiem?
Steidzies, puisīti,
Tā būs tava!
- Es tāda puisīša
Daudz nebēdāju,
Man pašai stallī
Bērs kumeliņis,
To brauču, to jāju,
To dancināju,
Tam bēru auziņas
Pasijādama,
Tam bēru auziņas
Pasijādama,
Tam devu ābolu
Palasīdama.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

1. Kam tā meitiņa
Dzeltānīm matīm?
Šķilteŗa, stārasta,
Vagara meitiņa.
Steidzies, puisīt,
Tā būs tava!
- Man pašai stallī
Bērs kumeliņš,
To jūdzu, to braucu,
To dancināju,
Tam bēru auziņas
Pasijādama. -
Taisīju tiltiņu
No rožu lapām.
Tur brauca kungi,
Tur kaŗavīri,
Tur mani bāliņi
Māršiņas veda,
Tur manu pūriņu
Pāri vedīs.
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)], 3551 [skat. 407. (krustpils pag. D)].

2. Kuo t'ej m'eit'eņa
Dzaltonīm motīm?
Vagara m'eit'eņa
Dzaltonīm motīm.
Steidzīs, puis'eit,
Byus jej tova!
- Man taida puis'eiša
Vot i navajaga,
Man' pošai stal'l'eitī
Sērms kum'el'eņš,
Tū jiudžu, tū brauču,
Tū dancynuoju,
Tam d'evu auz'eņu
Pas'ejuodama,
Tam d'evu obula
Palas'eidama,
Tam nešu iudiņa
Solt' olūt'eņa.
Tam taisu til't'eņu
Nu rūžu lopu,
Tī brauc'a kundz'eņi,
Tī stuorosteņi,
Tī muni buol'eņi
Maršeņas v'ed'a,
Tur meta cimd'eņus,
Tur n'ēzdauc'eņus.
4271 [Rēzeknes apr.].

- 282 -

33593.

Kam tā meitiņa
Gludenu galviņu,
Gludenu galviņu,
Sarkaniem vaigiem?
Tās mātes meitiņa,
Kas daiļi darina,
Kas daiļi darina
No mazu dienu.
Audz, meitiņ, tikuse,
Tu būsi mana;
Ja kāda netikle,
Paliec, kā auguse!
291 [Garozā (Mežotnes pag. B)].

1. Kam tā meitiņa
Dzelteniem matiem,
Dzelteniem matiem,
Sarkaniem vaigiem;
Ik dienas balts kreklis,
Raibs lindraciņis,
Rakstītas zeķītes,
Kurpītes kājā.
Audz, meitiņ, tikusi,
Tu būsi mana,
Tu būsi mana
Daiļa līgaviņa!
- Par tādu puisēnu
Daudz nebēdāju:
Man pašai stallī
Bērs kumeliņis,
To jūdzu, to braucu,
To dancināju,
Tam devu auziņas
Izsijādama,
Tam devu ābolu
Izlasīdama,
Tam nesu ūdeni
No avotiņa.
270 [Ozolu muižā (Ozolnieku pag. Jg)].

33594.

Ko jauna būdama,
Es nedarīju!
Stādīju rozītes
Augstā kalnā.
Par gadu aizgāju
Rozīšu raudzīt-
Jau manas rozītes
Par silu zied.
Nopinu sīkrožu
Vaiņadziņu,
Tecēju svētrītu
Baznīciņā.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Iesēju rozītes
Kalniņa malā;
Nu iešu rozīšu
Apraudzīt.
Atradu rozītes
Izziedējušas,
Saviju rozīšu
Vainadziņu,
Nu iešu svētdien
Baznīcā.
Satiku kundziņu
Celiņā.
- Ai daiļa meitiņa,
Daiļš vainadziņš,
Vai pati pirki,
Vai bāleliņš?
- Ne pati pirku,
Ne bāleliņš,
Pašai izauga
Kalniņa malā.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

2. Ko jauna būdama,
Es nedarīju!
Sasēju [Stādīju] rozītes
Kalniņēju.
Pa gadu aizgāju
Rozītes raudzīt.
Pagulu, pagulu,
Rozītes auga.
Norāvu rozītes,
Nopinu kroni,
Aizgāju mīļ' Māŗas
Baznīcēju.
190 [Kuldīā].

- 283 -

33595.

Kur tu nu jāsi,
Smuks puisīti?
Kur šo naksniņu
Pārgulēsi?
- Pie jaunām, pie daiļām
Meitiņām
Tai jaunā, tai augstā
Klētiņā.
- Vai , tur jādamis,
Smuks puisīti,
Vai kādu ņemsi
Līgaviņu?
Vai ņemsi atraitni,
Vai mīlēsi,
Vai dosi maizes
Atraitnes bērniem?
- Neņemšu atraitnes,
Nemīlēšu,
Nedošu maizes
Atraitnes bērniem.
Atraitnes gultiņa
Izgulēta,
Vis' mīļi vārdiņi
Izrunāti,
Un mīļas domiņas
Izdomātas,
Un sārtas lūpiņas
Izbučotas.
- Vai ņemsi meitiņu,
Vai mīlēsi,
Vai meitas vaiņagu
Paglabāsi?
- Meitiņu ņemšu,
To mīlēšu,
Meitiņas vaiņagu
Paglabāšu.
Meitiņas gultiņa
Negulēta,
Mīļie vārdiņi
Nerunāti,
Mīļas domiņas
Nedomātas,
Sārtās lupiņas
Nebučotas. -
Māmiņa mīļā,
Dedz divas svecītes,
Lai redzu meitiņu
No vaidziņa,
Vai balti vaidziņi,
Vai sarkani,
Vai greznas drēbītes,
Vai bagāta.
Vai Dieviņ, vai Dieviņ,
Ko padarīju,
Šī meitenīte
Prātam netīk!
Nav balti vaidziņi,
Nav sarkani,
Nav greznas drēbītes.
Nav bagāta.
Vai Dieviņ, vai Dieviņ,
Ko padarīju!
Sav, sirmo zirdziņu
Nojādīju,
Sav' sirmo zirdziņu
Nojādīju,
Savas smalkas drēbītes
Novalkāju,
Savas smalkas drēbītes
Novalkāju,
Savu baltu naudiņu
Iztērēju!
Vai Dieviņ, vai Dieviņ,
Ko padarīju!
Savas prieka dieniņas
Pavadīju,
Savas prieka dieniņas
Pavadīju:
Paņēmu meitiņu
Netīkamu!
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Kur iesi, puisīti,
Kur tecēsi,
Kur šādu naksniņu
Pārgulēsi ?
Vai jemsi atraitni,
Vai mīlēsi,
Vai dosi maizīti
Atraitnes bērniem?
- Nejemšu atraitni,
Nei mīlēšu,
Nei došu maizīti
Atraitnes bērniem.
Atraitnes vietīna
Sagulēta,
Un mīļi vārdīni
Izrunāti.
- Kur iesi, puisīti,
Kur tecēsi,
Kur šādu naksnīnu
Pārgulēsi?
Vai jemsi meičīnu
Vai mīlēsi,
Vai meičas vaiņaku
Godā celsi?
- Ir jemšu meičīnu,
Ir mīlēšu,
Ir meičas vaiņaku
Godā celšu.
Meičīnas vietīna
Uztaisīta,
Ir mīļi vārdīni
Nerunāti. -
Iesēju linīnus
Līdumāi,
Pārvežu meičīnu
Sētienāja.
Iededz, māmīna,
Dui svecītes,
Lai redzu meičīnu
No vaidzīna,
Vai baltu vaidzīnu,
Vai sarkana,
Vai košas drānīnas,
Vai bagāta.
Nei baltu vaidzīnu,
Nei sarkana,
Nei košas drānīnas,
Nei bagāta.
Vai manu dienīnu,
Ko darīšu!
Sava jaunas dienīnas
Paspēlēju,
Sava sirmu zirdzīnu
Noskraidīju,
Sava sirmu zirdzīnu
Noskraidīju,
Sava baltu naudīnu
Iztērāju.
Sava baltu naudīnu
Iztērāju
Dēļ vienas naksnīnas
Gulējuma,
Dēļ vienas naksnīnas
Gulējuma,
Dēļ pāru vārdīnu
Runājamu.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

- 284 -

2. Uzaugu puišelis
Dižens un dails;
Nu gribu sievīnas
No visa prāta.
Ielipa māmīna
Div' vaska sveces,
Lai skata puišelis
Ab' actīnām,
Vai balti vaidzīni,
Vai sarkani,
Vai greznas drānīnas,
Vai bagāta.
Ne balti vaidzīni,
Ne sarkani,
Ne greznas drānīnas,
Ne bagāta, -
Tik tāda meitīna,
Kas prātam tika,
Ko mana sirsnīna
Sen tura mīļu.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

33596.

Meitas guļ ābolā,
Puiš' ābola maliņā;
Jau uz pašu rīta pusi
Puiš' pie meitām lavījās.
Meitas āva baltas kājas,
Iet uz muižu sūdzēties;
Puiši āva melnas vīzes,
Iet uz muižu klausīties.
Meitām sprieda rožu dārzu
Ar visām rozītēm;
Puišiem bērza žagariņus
Ar visiem pumpuriem.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Iesim, puiši, klausīties,
Kādu tiesu meitām sprieda:
Meitām sprieda linu lauku
Ar visiem liniņiem.
- Iesim, meitas, klausīties,
Kādu tiesu puišiem sprieda:
Puišiem sprieda bērus zirgus
Ar visiem iemauktiem.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 285 -

2. Es, no rīta celdamies,
Atrodos pie meitām.
- Celies, puika, aunies kājas,
Nāc uz muižu sūdzēties!
- Augsti kungi, lepna tiesa
Puisim nieka nedarīja;
Meitai sola bērza rīkstes,
Kam pie puiša negulēja.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

3. Liepa auga mežiņā,
Ozoliņis maliņā;
Meita guļ gultiņā,
Puisis gultas maliņā.
Meitas āva baltas kājas,
Iet uz muižu padziedāt;
Puiši āva zābaciņus,
Iet uz muižu klausīties.
Nāciet, ļaudis, klausīties.
Kādu tiesu Laima sprieda!
Meitām sprieda rožu dārzu
Ar visiem ziediņiem;
Puišiem sprieda bērza zarus
Nobraucītām lapiņām.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

4. Meitas guli ābolāi,
Es ābola maliņā;
No rītiņa agri agri
Atradosi ābolā.
- Celies, puika, aunies kājas,
Liecies cauņu cepurīti,
Liecies cauņu cepurīti,
Nāc uz muižu sūdzēties!
Nākat, meitas, klausīties,
Kādu tiesu puišiem spriež:
Puišiem sprieda auzu lauku,
Ābolainus kumeliņus,
Lai tie sēja, lai tie pļāva,
Lai baroja kumeliņus,
Lai baroja kumeliņus
Līgaviņas vizināt.
Nākat, puiši, klausītiesi,
Kādu tiesu meitām spriež:
Meitām sprieda rožu dārzu
Ar visāmi rozītēm,
Lai tās lēja, lai ravēja,
Lai tās daili puškojās,
Lai tās daiļi puškojās
Pret jauniem puisīšiem.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

5. Puiši puiši, nebūs labi,
Vārna krāca ozolā:
Puišiem sprieda bērza rīkstes
Ar visiem pumpuriem;
Meitām sprieda rožu dārzu
Ar visām rozītēm.
102 [Saikavā (Saikavas pag. Md)].

6. Puiši, puiši viņpus upes,
Meitas, meitas šimpus' upes.
Zirgi zvīdze aiz upeitis,
Jauni puiši gaviļoi:
Zyrgi zvīdze uz auzuom,
Jauni puiši uz meituom.
Cikuom puiši pi meituom,
Zyrgi auzas nūāduši.
Reitā meitas, cālušīs,
Īt uz kungu žālūtūs
[tīsuotūs].
Tīsoi, kungs, kū tīsoi,
Tīsoi tīsu pa pusei.
Meituom sūl'ei rūžu duorzu
Ar vysuom rūžeņuom;
Puišīm bārza žagareņus
Ar vysīm pupurīm.
428 [Beržūs(?)], 434 [Ludzas un Abrenes apr.].

33597.

Nāk rudentīnis,
Nāk auksti laiki,
Grib mūsu brālītis
Ligāvu ņemta.
Ne tev ir muiža,
Ne tev ir māja,
Kur liksi līgavu,
Jauns pārvedis?
- Taisīšu laivu
Straujupes malā,
Laidīšu meitīnu
Svešajā zemē. -
Kuko dzeguze,
Dzied lakstīgala,
Raud mana meitīna
Svešajā malā.
Neraudi gauži,
Nežēlojies:
Par gadu, otru
Ir es aiziešu.
Pāriešu mājā,
Prasīs māte,
Ko dara meitīna
Svešajā zemē:
Uguni kūra,
Rāciņus cepa,
Apīņu vītītes
Nodedzināja.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

- 286 -

1. Kur likšu sieviņu,
Jauns puika būdams?
Taisīšu laiviņu
Straujupes malā,
Vedīšu sieviņu
Svešajā zemē.
Kukoja dzeguze,
Dzied lakstīgala,
Raud mana sieviņa
Svešajā zemē.
Taisīšu laiviņu
Straujupes malā,
Vedīšu sieviņu
Sava paša zemē.
46 [Carnikavā (Rg)].

2. Pascēšu tāvam,
Pascēšu muotei,
Kū dora muoseņa
Apeiņu duorzā:
Maiksteņis lauze,
Gunteņu kiura,
Apeiņu maiksteņis
Sadadzynuoja.
Taisēšu laiveņu
Straujupes molā,
Syutēšu muoseņu
Uz svešu pusi.
Kiukuoja dzaguze,
Dzīd laksteigola,
Raud muna muoseņa
Svešajā molā.
Naraudi gauži,
Napyuti griuši!
Par divi godi
Es tī byušu.
Taisēšu tilteņu
Nu ruožu lopu,
Nu ruožu lopu,
Apeiņu steigu.
Tī juoja kungi,
Tī stuorosteņis,
Tī muna muoseņa
Pyureņu vede.
Stuorostas meita
Dzaltonīm motīm-
Steidzīsi, puiškin,
Tei tova byus!
- Nagribu, navajag
Taida puiškina;
Ir man stallī
Bārs kumeleņš,
Tū jiudzu, tū brauču,
Tū dancynuoju,
Tam devu auzeņu
Pasejuodama,
Tam devu dobulu
Palaseidama.
434 [Ludzas un Abrenes apr.], 435 [Latgalē].

3. Solta zīm'eņa,
Solts rudisn'eņš,
Līk man' mām'eņa [buol'eņi]
Sīv'eņu jimt.
Kū es dareišu,
Tik jaunas pajēms?
Ni man' tāva,
Ni tāva sātys.
Taiseišu laiv'eņu
Straujupis molā,
Laideišu sīv'eņu
Sv'ešā molā [pus'ē].
Kiukoj dzagūz'e,
Syt lakst'eigola,
Raud muna sīv'eņa
Sv'ešā molā [pus'ē].
Naraudi gauži,
Napyuti griuši!
Par godu, par ūtru
Es pats nūīšu.
- Navajag man t'ev'a,
Taida puiškina!
Ir man' sātā
Jauns buol'el'eņš,
Ir munam buol'eņam
Sērms kum'eleņš,
Tū jiudzu, tū brauču,
Tū dancynuoju,
Tam b'ēru auzeņu
Pasejuodama,
Tam d'evu dobulu
Palas'eidama,
Tam n'ešu yudini
Nu olūta,
Tam grīžu til't'eņu
Ap'eiņu st'eigu.
4242 [Tiskados (Ružinas pag. Rz)].

- 287 -

4. Sūdzēšu tēvam,
Sūdzēšu mātei,
Ko dara meitiņas
Ābeļu dārzā:
Vilniņu sukāja,
Sagšiņas auda,
Ābeļu malciņu
Guntiņu kūra.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

5. Taisīsim tiltu
Par platu jūŗu,
Laidīsim māsiņu
Svešajā zemē.
Kūkoja dzeguzes,
Dzied lakstīgalas,
Raud mūsu māsiņa
Svešajā zemē.
Neraudi, māsiņa,
Svešajā zemē!
Par gadu brauksim
Apraudzīt.
Pāriešu mājās,
Pateikšu mātei
Ko dara meitiņa
Svešajā zemē:
Rozītes šķina,
Vaiņagu pina,
Rozīšu kociņus
Sadedzināja.
214 [Zūrās (Zūru pag. Vp)].

33598.

Par tautu dēliņu
Daudz nebēdāju:
Man pašai stallī
Bērs kumeliņis,
To jūdzu, to braucu,
To dancināju,
Tam bēru auziņas
Pasijādama.
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

1. Es tautu dēliņu
Daudz nebēdāju:
Man pašai stallī
Bērs kumeliņš,
Klētē pie vadža
Sudraba segli [sega],
Zeltīti iemaukti
Pūr' dubenā.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

33599.

Puķīte meitiņa
Par lauku tek.
Tec, tec, brālīti,
Ķer viņu rokā,
Ķer viņu rokā,
Būs līgaviņa!
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Pumpiņa meitiņa
Pa lauku tecēja.
Tec, tec, bāliņi,
Ķer viņu rokā;
Noķēris rokā,
Slēdz maltuvē, -
Būs tev rītā
Malējiņa.
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

33600.

Pumpiņa meitiņa,
Kas tevi ņems?
Mušiņa norēja
Vagares dēliņu.
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

1. Bum bum, meitiņ,
Kas tevi ņēmīs?
Mušiņa nokoda
Vagara dēliņu.
- Gan būs puisīts,
Kas mani ņēmīs,
Lūšādas kažoku
Sidraba pogām,
Trijstūŗu cepuri,
Zābaki kājā.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

2. Pump pump, meitiņa
Kas tevi precēs?
Mušiņa nokoda
Vagares dēliņu.
Nokavu mušiņu,
Padaru desiņu,
Lai varu meitiņu
Iesmīdināt.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

- 288 -

33601.

Sajāja brammaņi
Augstā kalnā,
Sasēja kumeļus
Pie svēta koka.
Svētam kokam
Deviņi zari,
Ik zara galāi
Deviņas lapas;
Ik lapas galāi
Deviņi ziedi;
Ik zieda galāi
Deviņas ogas.
224 [Kabilē (Kld)].

1. Sajāja bajāri
Augstā kalnā,
Sakāra zobenus
Sausā(?) kokā.
Sausajam kokam
Trīs vien zari,
Trīs vien zariņi,
Deviņas lapiņas.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

2. Sajāja vedēji
Augstā kalnā,
Sakāra zobiņus
Svētā kokā.
Svētam kokam
Deviņi zari,
Ik zaru galā
Deviņas lapas;
Ik lapu galā
Deviņi ziedi;
Ik ziedu galā
Deviņas ogas.
Atnāca bitīte,
Atņēma vienu,
Aiznesa mīļ' Māŗas
Baznīcā.
Vai mīļa Māriņa,
Tev jauka dzīve:
Glāžu tavs namiņš,
Glāž' istabiņa,
Sudraba slotiņu
Istabu slauka,
Zeltītu sieku
Mēsliņus nesa.
No tīra demanta
Šūpuli kāra,
Ielika kundziņu
Gulētāju,
Pielika sulaini
Šūpātāju.
Guli, guli, kundziņi,
Sulainis šūpe!
Kur ņemšu kungam
Ac' ūdentiņu?
Sudraba kalnā
Zelt' avotā.
Kur ņemšu kungam
Sluaukāmu dvieli?
Mīļas Māŗas klētī
Rakstīti dvieļi.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

33602.

Sajāja tautiņas
Miglotu rītu,
Skrūzaini mati,
Bruņoti svārki,
Sudraba vītols
Aiz cepurītes.
Iebēdza māsiņa
Rozīšu dārzā,
No rožu dārziņa
Dzīpuru klētē.
Atslēdza bāliņš
Ar zobentiņu.
Ej, mana māsiņa,
Raudādama!
Es tev sacīju,
Kam augi skaista, -
Ik dienas balts kreklis,
Balt' snātenīte,
Kurpītes, zeķītes
Kājiņā.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

33603.

Sasēda meitiņas
Liela gaŗa rinda,
Tur vedu brālīti
Līgavas lūkot:
Lūkoji, brālīti,
Kuŗa tev tika!
- Ko, māsa, lūkošu -
Izlasas vien.
- Ņem to pašu
Bajāra slaistu;
Bajāra slaistam
Dižs sudrabinis.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

- 289 -

1. Sasēda meitiņu
Dižena rinda;
Ievedu brālīti
Lūkoties.
Ņem, mans brālīti,
Kuŗa tev patīk!
- Ko ņemšu, māsiņa, -
Izlasas vien.
- Ņem jel to pašu
Bajāra slaistu:
Bajāra slaistam
Daudz sudrabiņa.
- Kur likšu sudrabu,
Kad nava tikuma?

2. Sasēda meitiņas
Rindiņā.
Atveda bāliņu
Lūkoties.
Lūkojies, bāliņ,
Kuŗa tev patīk!
- Ko ņemšu, māsiņa, -
Izlasas vien.
- Jāj, manu bāliņu,
Zītara zemē
Zītara meitiņu
Lūkoties!
3011 [Pomušas un Ārdzes pagastos (Ceraukstes pag. B)].

33604.

Silta silta saulīte
Kambaŗa galā.
Nāc, mana māsiņa,
Sildīties,
Nāc, mana māsiņa,
Sildīties,
Es došu krēsliņu
Apsēsties!
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

33605.

Tētele, memmele,
Ved kazu Rīgā,
Pirc man lielo
Sudraba saktu!
Uzkāpšu kalnā,
Iesegšu krūtīs,
Lai mani ierauga
Vagares dēli.
Vagares dēliem
Lieli zirgi,
Neiešu kājām
Baznīcā.
262 [Brambergā (Glūdas pag. Jg)].

1. Es biju lielā
Lielmaņu meita,
Man bija liela
Sudraba sakta.
Uzkāpu kalnā,
Atgriežu priekšu,
Lai nu skatās
Stārasta dēli.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

2. Es savai mātei
Vienīga meita,
Man māte iedeva
Melno vērsīti.
Pārdevu lielo
Melno vērsīti,
Nopirku lielo
Sudraba saktu.
Iespraudu krūtīs
Sudraba saktu,
Uzkāpu kalnā,
Lai puiši ierauga.
263 [Dobelē].

3. Es tēva meitiņa,
Man zili svārki;
Uzkāpu kalnā,
Lai spiguļoja,
Lai nāca lūkoti
Vagares dēli.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

4. Izdevu gosniņu
Baltmugurīti,
Nopirku vizuļa
Villainīti,
Uzkāpu kalnā
Grozīties,
Lai mani ierauga
Vagares dēli.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

5. Sukā, māmiņa,
Gludenu gālu!
Tēvs brauks tiergū,
Jems mani līdze,
Pierks man mēleni,
Sudraba sakti.
Tad iešu kalnē
Grozīties,
Lai mani ierauga
Saimnieka dēli.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

- 290 -

6. Tēvs brauks Rīgāi,
Ņems mani līdza,
Pirks man zīļotu
Sudraba saktu.
Uzkāpu kalnāi,
Lai spiguļo,
Lai mani lūko
Vagares dēli.
Vagares dēliem
Pulks kumeliņu,
Neiešu kājām
Baznīcāi.
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

7. Uzkāpu kalniņā
Atgriezu krūtes,
Lai mani redzēja
Leimaņa dēli.
Leimaņa dēliem
Labs kumelis,
Neiešu kājām
Baznīcā.
21 [Krimuldā (Krimuldas pag. Rg)].

33606.

Tīšām ieviņu
Ceļā dēstīju,
Lai auga kupla,
Lai ziedi balta.
Tautās iedama,
Nolauzu zaru,
Pasitu zem baltu
Vilnānīti,
Tad gāju tautiņu
Istabāi.
Pabira tautiņu
Istabiņa
Skaistiemi baltiemi
Ziediņiemi.
Vaicāja tautiņas,
Kas bēra ziediņus, -
Es pate ziediņu
Bērājiņa.
Gan grib tautiņas
Salasīt.
Ne tā, tautiņas,
Kā gribējāt!
No kuŗa ziediņa
Pa dāldeŗam,
No pašas nesējas
Simt' dālderīšu.
Met, met, tautieti,
Pa dāldeŗam;
Tec, teci, dālderi,
Pa galda galam,
Pa galda galam
Māmiņas klēpī!
Tas tev, māmiņa,
Par auklējumu,
Par mana šūpoļa
Kārumiņu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1. Brāļos augdama,
Ābeli stādīju
Ne labi kalnā,
Ne lejiņā,
Tādā mazā
Pakalniņā.
Ik rītus, vakarus
Raudzīt tecēju,
Vai auga kupla,
Vai ziedēj' balta.
Gan auga kupla,
Gan ziedēj' balta.
Tautās iedama
Puškiņus rāvu,
Pieliku pie baltas
Villainītes.
Tā ziedēj' mana
Villainīte,
Tā es ziedēšu
Pietautu dēla.
2101 [Puzeniekos (Puzes pag. Vp)].

2. Pīsēju kumeli
Pi veitul'eņa,
Pabēru auzu
Kumeļam,
Īlyku sīneņa
Radeļuos,
Ītaku nomā,
Ustobā.
Tuods gūds nomā,
Tuods ustobā:
Raud tāvs, raud muote,
Raud buol'el'eņi.
Iztaku uorā
Rauduodama,
Īlācu komonuos
Dzīduodama,
Puorbrauču buol'eņu
Teirumeņu.
Pastuotu(?) īveņu
Sil'eņa golā,
Lai aug kupla,
Lai zīd bolta.
Īdama tautuos,
Nūlaužu zoru,
Pasytu zam boltu
Vylnuoneiti.
Īguoju tauteņu
Ustobā,
Pabēru zīdeņu
Zylu i zaļu.
Niu suoka tauteņis
Vaicuotīs:
Kas tūs, kas tūs
Zīdeņus bēra?
Navaicoi, tauteņis,
Es pate bēru.
Paga paga, tauteņis,
Na breivu byus!
Nu kura zīdeņa
Pa symtam muorku,
Pa symtam muorku,
Pa dalderam
Par muna vaiņuga
Nūjimšonu,
Par muna kauneņa
Redzēšonu.
430 [Malnavā (Kārsavas pag. Ldz)].

- 291 -

33607.

Trīs meitas dziedāja
Ābola kalnā [Ābeļu dārzā],
Visām trijām
Vaiņaki galvā.
Ņem, brālīt, vienu,
Es ņemšu otru,
Lai tā trešā
Māmiņu klausa;
Lai kalusa māmiņu
Patecēdama,
Lai loka pūriņu
Izrakstīdama
Līdz citam gadam,
Līdz rudeņam.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33608.

Trīs jaunas meitiņas
Sēd rožu dārzā.
Jem, bāliņ, vienu,
Es jemšu otru,
Tā treša maza,
Lai aug vēl liela,
Lai aug vēl liela,
Lai gaida tautu.
Ai mazā meitiņa,
Tev laba laime,
Tev jāja dienā
Trīs reizes tautas.
- Labdien, tēvs māte!
Kur jūsu meita?
- Jāj, jāj tu projām,
Nedošu meitas!
- Jāš', jāšu projām,
Ar Dievu neteikšu,
Ar Dievu neteikšu,
Rokas nebučošu.
Ej, smukā meitiņa,
Atver man vārtus!
Tā, vārtus veŗot,
Sāk gauži raudāt.
Neraudi, meitiņa,
Nav tava vaina, -
Vecāko vaina,
Kam tevi nedeva.
365 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Trīs meitas sēdēja
Ābeļu dārzā.
Ņem, bāliņ, vienu,
Es ņemšu otru,
Tā trešā , mazā
Lai paliek mātei,
Lai paliek mātei,
Lai dara pūru, -
Ķemmēju galvu,
Mazgāju muti,
Skatos pa logu,
Vai kāds nejāj.
Ak laime laime,
Jāj precenieki!
- Tec, meitiņ, klētī,
Ģērbies kleitē;
Ģērbies kleitē,
Aun kurpes kājā;
Aun kurpes kājā,
Mauc gredzentiņu;
Mauc gredzentiņu,
Liec vaiņadziņu!
Tec, meitiņ, žigli,
Atdari vārtus.
Atdari vārtus,
Laid preceniekus!
- Labdien, māmiņa,
Tev smuka meitiņa.
- Man' smuka meitiņa
Priekš tev' nav auguse.
- Meitiņa dzirdēja,
Sāk gauži raudāt.
Neraudi, meitiņa,
Nav tava vaina!
45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)].

- 292 -

Satura rādītājs |Skati visu grāmatu