LATVIEŠU TAUTAS DZIESMAS: VOLUME XI (electronic resource) Anonymous Švābe, A. and Straubergs, K. Creation of machine-readable version: Maruta Ray Conversion to TEI.2-conformant markup: University of Virginia Library Electronic Text Center. ca. xxx kilobytes University of Virginia Library Charlottesville, Virginia Latvian, Latvia

University of Virginia users only

URL: http://etext.lib.virginia.edu/modeng/LatvianL.browse.html

2001

Latvian Dainas XI

LATVIEŠU TAUTAS DZIESMAS: VOLUME XI Anonymous Švābe, A. and Straubergs, K.

431pp Imanta Kopenhāgenā 1952 Source copy consulted: Private Copy

Prepared for the University of Virginia Library Electronic Text Center.

Some keywords in the header are a local Electronic Text Center scheme to aid in establishing analytical groupings.

Library of Congress Subject Headings Latvian nonfiction poetry masculine LCSH 6/15/04 corrector John Ivor Carlson Added XML encoding.

LATVIEŠU TAUTAS DZIESMAS

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

LATVIEŠU GADA SVĒTKI

Prof. K. Straubergs

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

GADA SVĒTKI UN SVINAMAS DIENAS

- 31 -

1. Metenis

32209.

Ap Meteni slaiži laižu,
Lai liniņi gaŗi aug;
Ap Lieldienu šūpojos,
Lai telītes barojās.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

1. Pelnu dienu krogā dzēru,
Lai liniņi gaŗi aug;
Lieldien gāju šūpoties,
Lai telītes ganījās.
330 [Kaldabruņās (Rubenes pag. Il)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Slaidi laidos Metenī,
Lai liniņi gaŗi aug;
Lieldienā olas viru,
Lai telītes barojās.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

32210.

Audziet man gaŗi lini,
Mirkstiet balti ezerā!
Es māsiņas vizināju
Metenīša vakarā.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

32211.

Dietu dietu, saimeniece,
Metenīša vakarā,
Lai linīši gaŗi auga,
Lai telītes barojās.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

32212.

Ej ar Dievu, Metenīt,
Nu mēs tevi pavadām;
Nāc atkal citu gadu,
Tad mēs tevi saņemsim!
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

32213.

Ej projām, Metenīt,
Ar to miežu plācenīt'!
Man atnāks Lieldieniņa
Ar baltām(i) oliņām.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

1. Bēdz projām, Vastalāvi,
Ar saviem pīrāgiem!
Man atnāca Lieldieniņas
Ar baltām oliņam.
23 [Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)].

2. Ej ar Dievu, Metenīti,
Ar to savu slokātnīti!
Atnāks mūsu Lieldieniņa
Ar balto piena rausi.
104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

3. Ej pa ceļu, gavēnīt,
Ar saviem vīkstekņiem!
Atnāks man Lieladiena
Ar baltām oliņām.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

4. Ej projāmi, pelnu dienu,
Ar savāmi karašām!
Atnāks mums Lieladiena
Ar raibāmi oliņām.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

5. Skrien gaŗām, Metenīt,
Ar kaņepju plācenīt'!
Man atnāca Lieldieniņas
Ar baltām oliņām,
Ar baltām oliņām,
Ar ziedotu plācenīt'.
871 [Liepkalnes apk. (Liepkalnes pag. Md)].

32214.

Miesmetis, mellacis,
Apēda gaļu;
Lieldiena, Mārģieta,
Tā taupa bērniem.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

- 32 -

32215.

Meteņami pieci dēli,
Visi pieci arājiņi;
Meteņami piecas meitas,
Visas meitas malējiņas.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

32216.

Meteņam putru viru
Deviņiem miezīšiem:
Man deviņi bāleniņi
Miežu putras ēdājiņi.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

32217.

Meteņam vīzes pinu,
Meteņam auklas viju;
Lai Lieldiena vazājās
Basajām kājiņām.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32218.

Meteni Meteni,
Kur liki pīrāgu?
- Klētī plauktā,
Krustiņš virsū.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Meteni Meteni,
Kur liki ausi?
- Klētie skapie,
Tutens virsū.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

2. Zinu gan, zinu gan,
Kur gaļa stāv:
Kambarī plauktā,
Krustiņš virsū,
Krustiņš virsū,
Dunčelis sienā.
269 [Naudītē (Naudītes pag. Jg)].

3. Zinu, kur saimniece
Gaļu glabā:
Kambarī plauktā,
Krustiņš virsū.
198 [Saldū].

32219.

Metenīša vakarā
Tāļu braucu pīrāgos;
Iedzēruse, līgojos,
Lai telītes raibas auga.
408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)], 412 [Unguros (Ungurmuižas pag. D)].

32220.

Metens brauca par Daugavu,
Cūkas ausis kulītē.
Brauc, Meteni, Vidzemē,
Dabūs' pilnu kamaniņu!
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32221.

Metens kaktā sukājās,
Pelnu dienas gaidīdams.
Atpakaļ, pelnu diena,
Ar visiem kumeļiem!
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

32222.

Metens kaktā sukājās,
Pelnu dienas gaidīdams.
Ej, Meteni, pa durvīm,
Gaidīsim Lieldieniņas!
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

32223.

Metens kaktā sukājās,
Pelnu dienas gaidīdams.
Nu atnāca pelnu diena, -
Bēdz, Meteni, aizkrāsnē!
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

32224.

Metens nāca pār kalniņu,
Galvas puse padusē.
Kas bijāt saiminieces,
Kuŗat guni namiņā!
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

32225.

Metens sola saltas dienas,
Solās visu sasaldēt.
Krausim malku vezumā,
Vedīsimi Meteņam,
Lai sakuŗ lielu guni,
Lai sasilda pasaulīti.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

32226.

Nāc, māsiņa, cik nākdama,
Nāc Meteņa vakarā!
Pelnu dienu pārtecēsi,
Plācenīšu paēduse.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Atej nu, man' māsiņa,
Metenīša vakarā!
Pelnu dien' pārtecēsi,
Taukotnīša paēdusi.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

32227.

Padanco, saimeniece,
Metenīša vakarā,
Lai danco govis vērši
Pavasar tīrumā!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

- 33 -

1. Dietu dietu, saimenīce,
Mārtenīša rītiņā,
Lai telītes dietu gāja
Pavasaŗa rītiņā!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

32228.

Tik dabūju grūdenīša
Kā Meteņa vakarā;
Tik dabūju priecāties
Kā rudeni kāziņās.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

1. Tik dabūju grūdenīša
Kā svētkos, Meteņos;
Tik dabūju jaunu puišu
Kā kāzās, krustabās.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

32229.

čura čura, vira vira
Metenīša vakarā;
Kad aizgāja Metenītis,
Ni tad čura, ni tad vira.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

32230.

čuža čuža, uža uža
Metenīša vokorā.
Kā na čuža, kā na uža,
Suins aepēda golvas puisu!
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

32231.

čužu čužu, važu važu
Metenīša vakarā;
Kas ne čužu, kas ne važu,
Tam neauga gaŗi lini.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

1. Kužu kužu, važu važu
Metenīša vakarā;
Kas ne kužu, kas ne važu,
Tam lineļi kā struņķēni.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)].

32232.

Viza viza kamaniņas
Metenīša vakarā;
Tā vizēja liniņam
Zelta poga galiņā.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

32233.

Vizi vizi Metenīt(i),
Cūkas kāja kulītē;
Cik no kalna nolaidos,
Tik no kājas nokodos.
71 [Drustos (Drustu pag. C)].

1. Tillu tillu, Vastalāvi,
Cūkas kāja kulītē,
Cūkas kāja kulītē,
Pīrādziņi azotē;
Cik noskrēju no kalniņa,
Tik nokodu kumosiņu.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

32234.

Visu gadu naudu krāju,
Metenīša gaidīdams;
Nu atnāca Metenīts,
Nu naudiņa jātērē.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

1. Visu gadu naudu krāju
Vastalāju vakaram;
Nu atnāca Vastalāji,
Nu naudiņu tērēsim.
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

32235.

Visu gadu naudu krāju
Metenīša vakaram;
Es māsiņas vizināšu
Metenīša vakarā.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

★

53097.

Dzied, dzied, Vaslaviņ,
Cūks cenkl kabate!
Ik pagāj gabaliņ,
Ik nokod kumasiņ.
445 [Ugāles Vp].

53098.

Ķēniņš brauc pa jūŗu,
Es pa jūŗas malu.
Metens brauc par Daugavu,
Cūkas auss kamanās.
476 [Vecpiebalgas C].

53099.

Ļū ļū Vastalājis,
Cūkas kāja kulītē;
Cūkas kāja kulītē,
Desas līkums rociņā.
203 [Kurmenes B].

1. Rīdu rīdu, Vastalāvis,
Desu riņķis kulītē.
574 [Valka Vlk apr.].

- 34 -

53100.

Ziņģu ziņģu, Vastalāju,
Cūkas kājas kulītē.
Tās būsim apēduši,
Brauksim, citas meklēdami.
69 [Ceraukstes B].

53101.

Gaŗi laidu kumeliņu
Meteņdienu vakarā,
Lai aug lini tievi, gaŗi,
Mana tēva tīrumā.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

53102.

Ko, meitiņ, lielījies
Ar to miežu karašu?
Es gaidīšu Lieldienas
Ar baltām oliņām.
72 [Cesvaines Md].

1. Ļū ļū Vastalājis
Ar tām piena karašām,
Mums atnāca Lielādiena
Ar tām baltām oliņām.
203 [Kurmenes B].

53103.

Lidu lidu ragaviņas,
Nu kaļniņa lejiņā.
Myusu tāvam gari lyni,
Zalta pūgas golā aug;
Cytim puišim pakaliņas,
Pelu syudiņs galiņā.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

53104.

Vizu vizu, Metenīti,
No kalniņa lejiņā, urā!
Manam tēvam gaŗi lini,
Viņu tēvam plauki [spaļi], pakulas.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

53105.

Metens kaktā sukājās,
Pelnu dienas gaidīdams,
Kad atnāca pelnu diena,
Cūkas kāja [auss] kulītē.
. [Cūkas kāju skribināja.]
91 [Druvienas C].

53106.

Metens kaktā pliķējās,
Kaņepplāceņa gaidīdams.
Atnāks mūsu Metenītis
Ar kaņepju plācenīti;
Atnāks mūsu Lieldieniņa
Ar skaistām oliņām.
6 [Aiviekstes D].

53107.

Metens brauca pār Daugavu,
Cūkas auss kulītē;
Brauc, Meteni, mūs' mājās,
Mūsu berni gaidītāji.
192 [Kosas C].

53108.

Metens nāca par kalniņu,
Cūkas auss padusē.
Nāc, Meteni, mūs' mājā,
Būs bērniem vakarā.
261 [Mēdzūlas Md].

53109.

Metens brauca pa Daugavu
Cūkas galvu padusē.
Brauc, Meteni, sētiņā,
Dod to mūsu namamātei.
263 [Mēmeles Jk].

53110.

Metens nāca par kalniņu,
Cūkas auss padusē;
Kas godīga saimenīca,
Kuran' guni namiņā.
242 [Lubejas Md].

53111.

Metens ēda smecerīti,
Aiz ausim turēdams.
Cūka kaklu nolauzusi,
No kalniņa laizdamās.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

53112.

Metens veda pelnu dienu
Ar šķībām ragavām
Sasašķieba, sasašķieba,
Nosavēla lejiņā
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

53113.

Miesmesi, melnaci,
Kam nāci agri?
Pīragi necepti,
Nebeķerēti.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

53114.

Nāc, māsiņa, brāļos sērsti
Metenīša vakarā,
Pelnudien pārtecēsi,
Taukotnīša pievīkstīj'se.
436 [Tirzas (Tirzas-Pils) Md].

- 35 -

53115.

Puiši puiši, pelnudienu
Braucat maikšķu eglienē,
Cērtat koku, kas priekšā,
Lagzdu vien necērtate:
Lagzdiņaje pulks dēliņi,
Visiem kaula kažociņi.
200 [Kuldīgas Kld].

53116.

Strop manu jēriņu,
Strop kazleniņu.
Es pate stropoju
Miesmeša vakaru.
40 [Basu (Bases) Azp].

53117.

Tik dabūju zīdenīša,
Kā Meteņa vakarā;
Tik dabūju jaunu meitu,
Kā rudeni kulšanā.
436 [Tirzas (Tirzas-Pils) Md].

53118.

Uz brāļiem, uz brāļiem
Metinīša vakarā!
Dos man pupas, dos man zirņus,
Dos man cūkas smecerīti.
46 [Beļavas Md].

2. Jurģi

53119.

Jurīti gaidīdama,
Siltu kūru istabiņu,
Lai burvji, lai ragaņi
Pa sviedriem mazgājās.
545 [Krustpils D apr.].

53120.

Jūrgeišam jūstu vylku
Traideveņim dzeipureņim;
Jūrgeits munis vuškis gona
Šaidu garu vasareņu.
466 [Vārkavas D].

★

3. Lieldiena

32236.

Vai vai Lieldiena,
Tavu gaŗu gavēņu!
Apēdu māmiņai
Trīs pūri kaņepju,
Trīs pūri kaņepju,
Deviņus pīragus,
Šos gaŗus gavēņus
Gavēdama.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

32237.

Ai odiņi, masalīši,
Neēdiet šovasar:
Jau es gan šupojos
Visas trīs Lieldieniņas.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Ai odīti migulīti,
Nekod mani šovasar:
Jau es gan šūpojos
Visas trīs Lielasdienas:
Pirmu dienu, vidus dienu,
Pēdējdienas vakariņu.
1311 [Apē (Vlk)].

32238.

Atīt Leldīn'e
Par augstu kal'n'eņu,
Zalta ūlys
Mātuodama;
Aizīt Leldīn'e
Par augstu kal'n'eņu,
Zalta ūlys
Las'eidama.
422 [Līvānu pag. D].

32239.

Augsti mani bāleliņi,
Augsti kāra šūpotnītes;
Tautu meita neiekāpa,
Ikām lūdza cēlējiņa.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Augsti mani bāleniņi,
Augsti kāra šūpulīti;
Tautu meita zema resna,
Tai vajaga palēceknes.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

2. Mazi mani bāleliņi,
Augsti kāra šūpulītes;
Tautu meita neiekāpa,
Bīliņģīšu vajadzēja.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32240.

Brāļi brāļi, Lieladiena,
Kur kārsim šūpulīti?
- Aiz upītes kalniņāi
Div' sudraba ozoliņi.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

- 36 -

32241.

Brāļi brāļi, Lieladiena,
Kur kārsim šūpulīti?
- Kārsim liepas galiņāi,
Lai māsiņas līgojās.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

32242.

Dēj, mana vistiņa,
Div' pauti dienā!
Atnāks māsiņa
Ar mazu bērniņu.
293 [Gravendālē (Mežotnes pag. B)].

32243.

Došu olu brāliņam
Par šūpoļu kārumiņu:
Man vistiņas dētin dēja,
Kladzināt kladzināja.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32244.

Iešūpāja, ielīgoja, -
Kas iekāpa šūpulī?
Greizu ratu taisītājs,
Tas iekāpa sūpulī.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

32245.

Iešūpāja, ielīgoja. -
Kas iekāpa sūpulī?
Šķību vagu dzinējiņis,
Tas iekāpa šūpulī.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

32246.

Iešūpāja, ielīgoja, -
Kas iekāpa šūpulī?
Sīku rakstu rakstītāja,
Tā iekāpa šūpulī.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

1. Šūpājati, līgājati!
Kas iesēda šūpulē?
Mūs' māsiņa iesēduse,
Sīku rakstu rakstītāja,
Sīku rakstu rakstītāja,
Raibu cimdu adītāja.
158 (Nīcā).

32247.

Iešūpāja, ielīgoja, -
Kas iekāpa šūpulī?
Svina muca, draņķamuca,
Tā iekāpa šūpulī.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

32248.

Iešūpāja, ielīgoja, -
Kas iekāpa šūpulī?
Tautu dēlis, mūs' brālītis,
Tie iekāpa šūpulī.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

32249.

Ej ar Dievu, Lieladiena,
Mēs tev' skaisti vadīsim;
Nāc atkal citugadu,
Mēs tev' skaisti saņemsim!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

32250.

Eit' projām, Lieldieniņas,
Ar baltāmi oliņām!
Es gaidīšu Jurģa dienas
Ar zaļo rudzzālīti.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

32251.

Es ar savu mīļāko
Lieldienās šūpojos;
Viņš ievēra zelta viervu,
Es sudraba gredzeniņu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

32252.

Es neiešu ne ar vienu
Šūpolēs šūpoties;
Ieš' ar savu brāleliņu,
Tas man' viegli pašūpos.
330 [Kaldabruņās (Rubenes pag. Il)].

32253.

Gudri mani bāleliņi,
Šķūnī kāra šūpulītes,
Lai māsai nesamirka
Vizulīša vainadziņš.
354 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Gudri mani bāleliņi,
Šķūnī kāra šūpulītes,
Lai vējiņis neappūta
Dzeltāno vizuliņu.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

32254.

Jau es biju gana viegla,
Vēl man' vieglu vieglināja,
Vēl pakāra brāleliņi
Niedres kaulu šūpulīti.
308 [Altenē (Seces pag. Jk)].

- 37 -

32255.

Kāp, kāp, Anniņa, -
Kas tevi šūpās?
Še nava tava,
Kas tevi šūpās.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

32256.

Kālab Mariņa
Tik smagi sviest?
Ko deva govēm,
Apēda pate.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

32257.

Kar, brālīti, šo Lieldienu
Māsiņai šūpulītes!
Kārsi citu Lieludienu
Savai jaunai līgavai.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

32258.

Kar, bāliņi, šūpulīti,
Nekar jūras maliņā:
Trūkst virvīte dārdēdama,
Krīt māsiņa jūriņā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Nekaŗat, bāleliņi
Uz Daugavas šūpulīti:
Trūks šnorīte šķindēdama,
Slīks māsiņa raudādama.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

32259.

Kar, bāliņi, šūpoklītes,
Nikar upes maliņā:
Samirkst manas baltas zeķes,
Nokrīt zīļu vaiņadziņš.
288 [Bornsmindē (Īslīces pag. B)].

32260.

Kaŗat, brāļi, šūpulītes
Augsta kalna galiņā,
Lai redzēja tā māsiņa,
Kas tautiņu lejiņā!
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

32261.

Kaŗat, brāļi, šūpulītes
Ozoliņa kārtiņām:
Nāks māsiņa šūpoties
Visas trejas Lieldieniņas.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

32262.

Kas tādus svaru maisus
Iekustinās?
Vajaga brālīšu
Iekustināt.
226 [Kandavā (Tl)].

32263.

Kas to Lieldienu
Iešūpoja,
Tam auga liniņi,
Tam kaņupītes.
226 [Kandavā (Tl)].

32264.

Ko es došu bāliņam
Par šūpoļa kārumiņu?
Vista olu nedējusi,
Māte raušu necepusi.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Ko es došu, ko es došu
Šūpulīša kārājiem?
Nij vistiņas olu dēja,
Nij māmiņa sieru sēja.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32265.

Ko es došu, ko es došu
Šūpolīša kārējam?
Došu cimdus, došu zeķes,
Līdz zemītei linu kreklu.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

32266.

Ko es došu metējam
Ko šūpuļu kārējam?
Olu došu metējam,
Olas čaulu kārējam.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

32267.

Ko Lieldiena man atnesa
Par gadskārtas gaidījumu?
Vienu pašu zīdautiņu
Vējiņam vīcināt.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

32268.

Ko tās šūpules
Tik gauži raudāja [raud]?
Vecu vīru kārtas,
Ne jaunu puišu.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)], 354 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32269.

Liela bija Lieladiena,
Man bij maza villainīte;
Ko apsegšu Lieludienu
Ar to mazu villainīti?
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

- 38 -

32270.

Liela bija Lieladiena,
Mazas manas villainītes;
Pavadīju Lieludienu
Ar mazām villainēm.
1800 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

32271.

Lieldien gāju šūpoties,
Lai liniņi gaŗi aug;
Pīrāgos čušināt,
Lai telītes raibas aug.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

1. Leldin' guoju šyupuotīs [šyupuotūs],
Lai t'el'eitis gaņejuos:
Aizgav'eni šļiukuotīs,
Lai liniņi gari aug.
422 [Līvānu pag. D].

32272.

Lieldiena vaicā,
Kur kāra šūpoles:
Alota malā
Ozola zarā.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

32273.

Lieldiena vaicāja,
Kur kārs šūpules:
Avota kalnā
Siltajā saulē.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

32274.

Lieldiena vaicāja,
Kur kārs šūpules:
Avota kalnā
Sudraba stulpos.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

32275.

Lieldiena vaicāja,
Kur kārs šūpules:
Tīruma vidū
Akmeņu starpā.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

32276.

Lieldiena vaicāja ,
Kur kārsim šūpules:
Uz augsta kalna
Lielceļa malā.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

32277.

Lieldienas rītā
Sarkana saule;
Māršiņas villānei
Sarkanas bārstis.
354 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32278.

Lieldieniņa liela sieva,
Tā atnāca tukšu roku;
Miķelīts mazs vīriņš,
Tas atnāca pilnu roku.
67 [Auļukalnā (pie Drustiem C)].

32279.

Liniņu labad
Līgot gāju,
Lai mani liniņi
Līdzeni aug.
192 [Lipaiķps (Turlavas pag. Kld)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Liniņu labada
Šūpuli kāra,
Lai auga liniņi
Kā šupulītis.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

32280.

Man bāliņi pakāruši
Niedru kaulu šūpolīti.
Saberzīšu saujiņā,
Palaidīšu vējiņā.
408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

32281.

Man pakāra bāleliņi
Vizuļotu šūpāklīti;
Ni man bija šūpāties,
Ni vizuļu lūkoties.
288 [Bornsmindē (Īslīces pag. B)].

32282.

Man pakāre brāleliņi
Vizulīšu šūpolītes;
Skan podziņas, skan zīlītes,
Skan vizuļu šūpolītes.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

32283.

Met mani, Jēcīt,
Neraustīdamis!
Es tev solīšu
Diženu brūti,
Es tev solīšu
Riekstuļu Minni;
Ja tās negribi,
Dabūsi citu.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

- 39 -

32284.

Metat mani, metējiņi,
Līdz mēnešam nemetat:
Mēnešami asi ragi,
Noraus manu vaiņadziņu.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

32285.

Metat mani, metējiņi,
Pa zariņu galiņiem:
Cielaviņas meita biju,
Zaru galu laipotāja.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

32286.

Metiet mani, veci vīri,
Nava jaunu metējiņu:
Jauni puiši krogā dzēra
Vakarēju gājumiņu.
354 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32287.

Nāc, māsiņa, kad nākdama,
Nāc Lieldien uz brāļiem;
Lieldien brāļi alu dara,
Lieldien kāra šupulītes.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)], 354 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32288.

Nāc nākdama, Lieladiena,
Visi bērni tevi gaida,
Visi bērni tevi gaida,
Aiz vārtiem sasēduši.
226 [Kandavā (Tl)].

32289.

Nekāru šūpuli
Labā zemē:
Balandes vien auga,
Ne mieži rudzi.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

1. Nekaŗat šūpulīti
Aŗamā zemītē:
Tur neauga mieži rudzi,
Balandītes vien ziedēja.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

32290.

Nekaŗat šūpulīti
Aŗamāi zemītēi;
Aŗamāi zemītēi
Zelta nauda apakšāi.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

32291.

Nosalieču līgotnīti
Sav' āriņa maliņā:
Noliecosi div' bērziņi,
Trešo āra ozoliņu.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

32292.

Pavadu Lieldienu
Par augstu kalnu,
Par augstu kalnu,
Caur zaļu birzi,
Caur zaļu birzi
Upītes malā.
Guli nu, Lieldiena,
Līdz citam gadam,
Līdz citam gadam
Upītes malā!
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

32293.

Pervēsim, māsiņas,
Raibas oliņas,
Šķiņķosim bāliņam
Lieldienas rītā!
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

32294.

Šūpojies, karājies,
Pats šūpuļa kārājiņš,
Kam tu kāri šūpulītes
Dziļas upes maliņā!
354 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32295.

Spīdi nu, saulīte,
Ābeļu dārzā,
Tur mūsu bāliņi
Šūpoles kāra!
354 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32296.

Svina muca, draņķa baļļa
Ielīgoja šūpulī.
Ej ārā, svina muca,
Lai nāk brāļa līgaviņa!
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

32297.

Tā gaidu Lieldienu
Kā bāleliņu;
Aizgāja gaŗām
Kā rīta rasa.
354 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32298.

Trīs gadi pazinu
Šūpoļa vietu:
Neauga mauriņš,
Ne dāboliņš.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

- 40 -

32299.

Trūkst, trūkst virvīte,
Netrūkst gredzens:
Jauns jauns bāliņš
Virvīšu vijējs;
Vecs vecs tēviņš
Gredzenu griezis.
1311 [Apē (Vlk)].

32300.

Trīs dieniņas Lieldieniņas,
Trīs dieniņas Ziemassvētki,
Tām sešām dieniņām
Darāt, brāļi, alutiņu!
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

1. četras māsas Lieldieniņas,
četri brāļi Ziemassvētki;
Astoņām dieniņām
Darām saldu alutiņu.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32301.

čīkstēt čīkst egles kārt's,
Kā tās čīkst, kā
nečīkst?
Kā tām bija nečīkstēt, -
Raudādami pakāruši.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

32302.

čīkstēt čīkst, tipēt tip
Ievas griezti gredzentiņi;
Kaut griezuši ozoliņa,
Nečīkstētu, netipētu.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

32303.

čīkstēt čīkst, tipēt tip
Ievas griezti gredzeniņi.
Lai tā čīkst jauni puiši,
Ka negrieza ozoliņa!
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

1. čīksti, čīksti, stiepies, stiepies,
Ievas griezts gredzeniņš!
Lai tā čīkst , lai stiepjas
Jaunu puišu augumiņš.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

32304.

Cērtat, brāļi, oša kārtis,
Vītējiet saulītē;
Kad atnāks Lieladiena,
Pakariet šūpolītes!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

32305.

Cērtiet, brāļi, oša kārtis,
Vītējiet saulītē:
Še teicās tautu meita
Lieldien nākt šūpoties.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

1. Cērtiet, brāļi, oša kārtis,
Vītējiet saulītē:
Nāks māsiņa šūpoties
Visas trejas Lielasdienas.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

★

53121.

Ak tu svātu Leldīnīt,
Tavu garū gavēnīt:
Muote maņ izboruoja
Treis dūbītes ruduciņu.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

53122.

Apšaudīju, apšaudīju,
Kā kuŗam redzēdams.
Ka tie visi sasacēla,
Vis' istaba līgojās.
241 [Lubānas Md].

53123.

Atguoja Leldīņa
Par kalnim, par lejom
Ar meikstim peirāgim,
Ai čosnom ūlom.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

53124.

čeikstēt čeikst, dordzēt dordz
Kolpa kuorti šyupuliņi;
Ka buoliņi pakuoruši,
Ni čeikstītu, ni dordzētu.
551 [Ludza Ldz apr.].

1. čeikstēt čeikst, peikstēt peikst,
Ka pakuorti šyupelīši;
Ka pakuora muns buoleņš,
Ni čeikstēja, ni peikstjā.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

53125.

Es olīnu appuškoju
Ar sarkanu dzīparīnu,
Lei nebrieda rudzi mieži,
Lei nezviedza kumelīni.
341 [Raunas (Pils-Raunas) C].

- 41 -

53126.

Gauši nāca, drīz pagāja
Tā bagāta Lieladiena:
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Iet pār kalnu dziedādama.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

53127.

Gauši nāca, drīz pagāja
Tie bagāti Ziemassvētki,
Tā nabaga Lieladiena
Nāk pakaļ vaidēdama.
141 [Ivandes Kld], 188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

53128.

Kā pazinu Lieludienu,
Ka pakāra šūpulīti;
Kā pazinu Vasarsvētkus,
Ka neveda ērcienēje?
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

53129.

Kas kuora šyupelīti,
Tam devu ūlu;
Kas vyna vainadziņu,
Tam ūlas čaulu.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

53130.

Kū dūsim šyupeļam,
Kū šyupeļa kuorējam?
Šyupeļam ūlu dūsim,
Kuorējam ūlas čaulu.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

53131.

Klausījosi, brīnījosi,
Kas aiz kalna gavilēja:
Lieldieniņa braukšus brauca,
Asnus veda [vede] vezumāi.
286 [Nītaures Rg].

53132.

Kur mēs Lieldienas šūpli kārsim?
Siltā saulē, zaļā zālē,
Tur neauga zaļa zāle,
Ne baltais āboliņš.
562 [Rūjiena Vlm apr.].

53133.

Lieldiene vaicā,
Kas kāra šūpules?
Jānīts, Peters,
Tie brālēliņi.
263 [Mēmeles Jk].

1. Lildine vaicā
Kas kāra šūpules?
Jānīts, Pricīts,
Tie šūpuļu kārēji;
Tie cēlās rītā agri
Virvei lūku darināt.
263 [Mēmeles Jk].

53134.

Lieladiena, māmulīte,
Kur kārsime šūpulīti?
Āz kalniņa lejiņēje,
Tai ābola sētiņēje.
129 [Gudenieku Azp].

53135.

Lieldiena, māmulīt,
Kur kārsim šūpulīt?
Kār priedei, kār eglei,
Kār mazai bērziņai.
443 [Turlavas Kld].

53136.

Lieladiena, Vasarsvētki,
Tie zeltā pušķojami;
Lieladiena līgojama,
Vasarsvētki pušķojami.
520 [Zvārdes Kld].

53137.

Lūdzin lūdzu bāleliņu:
Nekar niedru šūpulīti-
Trūks virvītes dārdēdamas,
Iekritīšu jūriņā.
378 [Seces Jk].

53138.

No niedras pakārts
Tas šūpulīts.
Sabērzu saule,
Palaidu vēje.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

53139.

Mozi muni buoleliņi,
Augstas kuora šyupelītes;
Tautas meitas nadasnēdzja
Zamejuo aplīcīņa.
314 [Pildas Ldz].

53140.

Mozi muni buoleliņi,
Augstus kuore šyupelīšus;
Augstus kuore šyupelīšus,
Kab kuojiņas nasamierktu;
Kab kuojiņas nasamierktu,
Nanūrautu vainadzeņa.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

- 42 -

53141.

Nuoc nuokdama, Lieldīneite,
Kainivīn pa dreižuok,
Jau sakoltu, jau saveitu
Kai azara leidaciņa,
Nu tova garo gavēnīša.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

53142.

Nakarit, buoleliņi,
Syla molā šyupeleišu;
Smilkšuos gryma boltas kuojas,
Skujas byra vainadziņā.
314 [Pildas Ldz].

53143.

Nakarit, bruoļi, šyupelīšu
Kalņiņāji, lejiņā;
Kolnā mani ūdi ēdja,
Lejā smolki kustuneiši.
314 [Pildas Ldz].

53144.

Padutu, padutu(?)
Lieldiena,
Tik liela, tik kupla
Tā kā tā slota.
94 [Dunikas Lp].

53145.

Pašyupoji, buoleleņi,
Dūšu ūlu, dūšu sīra;
Na aiz tovu šyupuošonu,
Aiz šyupeļa kuorumeņu.
62 [Brigu (Janopoles) Ldz].

53146.

Pašyupuojat, buoleleņi,
Muote mozas našyupuoja;
Kur īdam', naidam',
Svīdja tikai šyupelī.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

53147.

Sagaidējom šuos Leudīnis,
Ka byus cytys sagaidēt?
Dīvs dūs mīru, veseleibu,
I cytys sagaidēsim.
425 [Šķaunes (Landskoronas) Ldz].

53148.

Svīdit mani, kur svīdit,
Nasvīdit mēnešam:
Mēnešam osi rogi,
Nūraus munu vainadziņu.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

53149.

Svīde mani sveši ļaudis,
Naīsvīde saulītē,
Bej man sovi buoleliņi,
Tī īsvīde saulītē.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

53150.

Šūpā bēn, šūpā bēn,
Saiminiece maksās:
Kukul maiz, blodiņ gaļ,
Trīs vērdiņ naudā.
449 [Ungurmuižas D].

53151.

Troukst, troukst virvīt
No gredzeniņa,
Treis mani brāliņi
Vījejiņi.
263 [Mēmeles Jk].

53152.

Tryukstīt, viervītes,
Na gredzineņi,
Nav man buoleņu
Kalējiņu;
Vysi muni buoleņi
Vinējiņi.
314 [Pildas Ldz].

★

4. Jāņi

a) Rīkojas un pošas Jāņu vakaram

1) Dara alu, cep raušus, sien sieru

32306.

Ei Jānīti, Pēterīti,
Ka nāciet vienu vietu!
Kad bij man sieru siet,
Kad uzlūgt Jāņa bērnus?
121 [Gulbenē (Md)].

32307.

Ai Jānīti, Pēterīti,
Kam nākat vienu vietu!
Nav vienam siers sasiets,
Otram alus padarīts.
3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 43 -

32308.

Ai Jānīti, pundurīti,
Ko tā tava sieva dara?
Pienu silda, sieru sēja,
Pa namiņu tekādama.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

32309.

Dar', bāliņ, miežu alu,
Dod Jāņam padzerties!
Šogad mieži trekni auga,
Alus rūga putodams.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32310.

Daudz govis Jāņu rītu
Ālavas māva,
Kam sieru nesēju
Jāņu vakariņu.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

32311.

Devu, devu Jānīšam,
Ko es biju solījusi:
Cepli maizes, mucu alus,
Nobarotu sivēniņu.
18 (Kliģenē).

1. Ko solīju Jānīšam,
To atdevu Jānīšam:
Mucu alus, pūru kviešu,
Nobarotu sivēniņu.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

32312.

Es sasēju lielu sieru,
Jāņu dienas gaidīdama;
Jāņu dienu izdalīju
Pa maziemi gabaliem.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

32313.

Jāņa māte, sien man sieru,
Tevi sauca sējējiņu!
Mana māte nevīžoja
Ne akmiņa pacilāt.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

32314.

Jāņa [Jāņu] māte sieru sēja
Deviņiem(i) stūrīšiem;
Šim stūrītis, tam stūrītis,
Man pašam viducītis.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)], 1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Jāņa māte sieru sēja
Deviņiem stūrīšiem;
Šim stūrītis, tam stūrītis,
Man pašai viducītis,
Man pašai viducītis
Par akmeņa cēlumiņu.
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)].

32315.

Jānīšam alu daru
No sējiņas paliekiem;
Darīš' alu Miķeļam
No jauniem miezīšiem.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

32316.

Jānītim klaipu cepu
Triju rītu malumiņu,
Ne deviņi nevarēja
Smaga klaipa kustināt.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

32316¹.

Juŗu dien' gaili kāva,
Jāņu dien' aveniņu,
Jāņu dien' aveniņu
Pelēkiem radziņiem.
20 [Krapē (Krapas pag. Rg)].

32317.

Mana balta māmulīte
Mazu sieru sasējuse.
Ko tu dosi ganiņam,
Ko zālīšu nesējam?
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

32318.

Par gadiņu Jānīts nāca,
Kā mēs Jāni mielosim?
Sildām pienu, cepam raušus,
Tā mēs Jāni mielosim.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

1. Jānīts nāca, Jānīts nāca,
Ko mēs Jāni mielosim?
Nokausim purva dzērvi,
Upē zaļu līdaciņu.
353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32319.

Sasien sieru, māmuliņa,
Svētdieniņas rītiņam,
Lai es varu ciema zēnus
Caur ataugu kairināt!
313 [Ēķengrāvē (Viesītes pag. Jk)].

1. Siera siera, māmuliņa,
Jel svētdienas rītiņam,
Lai es varu ciema puišus
Par upīti karināt!
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

★

- 44 -

53153.

Aiz kalniņa miežus sēju,
Lai vārniņas nenoēd;
Es (uz?) Jāņiem alu daru
Kumeliņa pēdiņā.
378 [Seces Jk].

53154.

Brēkdams gailis laktā lēca,
Nu būs miežu vasariņa;
Nu dzers alu Jāņu bērni,
Snīpus krūzā mērcēdami.
604 [Dažādi iesūtītāji].

53155.

Celsim Juoneiti
Lelāji gūdā;
Lelāji gūdā,
Lelāji slavā.
62 [Brigu (Janopoles) Ldz].

53156.

Ejat, meitas, lūkoties,
Ko dar' Jānis dārziņā.
Pītin pina, vītin vija
Meitām govju slaucenītes;
Tur meitiņas govis slauks,
Jāņu māte sieru sies.
184 [Ķēču Rg].

53157.

Es savām gotiņāmi
Par gadskārtu godu daru:
Cepu maizi, daru alu,
Lai gotiņas barojās.
373 [Sarkaņu Md].

53158.

Jānīts brauca Jāņu nakti
Šķindēdamis, žvārkstēdamis;
Jānīts sita liepu galdu
Meitiņām sierus likt.
398 [Skrundas Kld].

53159.

Juoņa dīna atīdama, leigū,
Atnas sīra gabaliņu, leigū!
465 [Varakļānu Rz].

53160.

Jāņa diena, Jāņa diena,
Kā mēs tevi sagaidām?
Pinam kroņus, cērtam zarus,
Puškojam laidarīnus;
Sienam sierus, cepam maizi,
Darām saldu alutīnu.
192 [Kosas C].

53161.

Jāņa māte sieru sēja
Pašā Jāņu vakarā;
Jānīts cēla akmentiņu
Vaidēdams, raudādams.
127 [Grostonas Md].

53162.

Jāņa māte sieru sēja
Aiz pirtīnas elksnīšos;
Nebij lāga izdevies,
Viena pate apēduse.
192 [Kosas C].

53163.

Jāņu māte sieru sēja
Deviņiem žuburiem;
Pirmais stūris pašai mātei,
Otris mūsu Jānīšam.
211 [Ļaudonas Md].

53164.

Jāņu māte sieru sēja,
Aiz namīna krūminā;
Jāņu meitas govis slauca,
Laidarāji tupēdamas;
Pienīc gāja šņību šņābu,
Kaņepīte knipu knapu.
275 [Mērmuizas (Mžru) Vlm].

53165.

Jāņu māte sieru sēja
Pašā Jāņu vakarā;
Pašā Jāņu vakarā,
Visi pakši notrīcēj'.
112 [Ezeres Kld].

53166.

Jāņa māte sieru sēja,
Cūku mēslus vidū lika;
Puikām deva cūku mēslus,
Meitām siera gabaliņu.
253 [Mārkalnes (Lāzberģa) Vlk].

53167.

Jāņu māte sieru sēja
Deviņieme stūrīšieme;
Jāņu tēvis miežus sēja
Celmaināje līdumāje.
40 [Basu (Bases) Azp].

53168.

Jāņu māte sieru sēja
Deviņiem žuburiem;
Šim žuburis, tam žuburis,
Pašam paliek viduklīts.
Pats Jānītis govi slauca,
Pauti mirka slaucenē.
372 [Sarkanmuižas Vp].

- 45 -

1. Jāņa māte bēdājāsi,
Mazu sieru sasējusi;
Šim stūrītis, tam stūrītis,
Pašai paliek viduklītis.
347 [Rendas Kld].

2. Šodien manim iraid labi
Par visiemi šādiem tādiem:
Jāņa māte sieru sēja
Deviņiem stūrīšiem;
Šim stūrītis, tam stūrītis,
Man pats siera viducītis.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

53169.

Juoņa muote sīru sēja
Juoņa dīnas reitiņā;
Juoņa bārni skatījuos,
Maliņā stuovādami.
357 [Rudzētu D].

53170.

Jāņa tēvam saldens alus,
Caur čakārni tecenāts;
Jāņa mātei sūrais siers,
Apenīšos noglabāts.
192 [Kosas C].

53171.

Juonīnai raibas gūs,
Sīru sēja pologā,
Svīstu neja kubulā,
Rūtuo rūtuo!
182 [Kaunatas Rz].

53172.

Jāņa tēvs alu dara
No līduma miezīšiemi;
Pēterīts raugu lika
No trīs ošu lapiņām.
211 [Ļaudonas Md].

53173.

Kas darīja Jāņam alu,
Lai aug mieži griezdamies;
Kas nedara Jāņam alu,
Zāles vien nolīgoja.
289 [Odzienas (Vietalvas-Odzienas) Md].

53174.

Lai bij slinkas, kas bij slinkas,
Stendes meitas tās bij slinkas:
Jāņu rauši sadeguši,
Rudzu maize atlēkusi.
413 [Stendes Tl].

53175.

Laimīt' kliedza, Laimīt' brēca,
Zem ozola stāvēdama:
Redzēj' svētkus sagaidām,
Alutiņu netaisām.
512 [Zeltiņu Vlk].

53176.

Pašā Jāņa rītiņā
Man notika nelaimīte:
Sieru sēju, tas pārplīsa,
Suns apēda plācenīti.
261 [Mēdzūlas Md].

53177.

Pirmo reizi Jāns atnāca-
Ko mēs viņu mielosim?
Siesim sierus, dosim alu,
Vedīsim sētiņā.
40 [Basu (Bases) Azp].

53178.

Puiši gāja govju slaukt
Trīs spainīšiem mugurā;
Nepieslauca pilnus spaiņus,
Nedabūja Jāņa siera.
230 [Liezeres Md].

53179.

Sen slavēja Jāņu tēvu
Saldu alu brūvējot;
Kad atnāca līgotāji,
Nu griež ūsas špicerē.
391 [Sinoles Vlk].

53180.

Svētu rītu ganīdama,
Jāņa bērniem sieru sēju;
Jāņa bērni sanākuši,
Div' dieniņas neēduši.
127 [Grostonas Md].

53181.

Šādi Jāņi, tādi Jāņi,
Mūs' Jānīti nepanāca;
Mūs' Jānītis alu dara,
Deviņ' tautas dzirdināja.
405 [Smiltenes Vlk].

53182.

Tēvs bij alu izdarījis
No tiem sēklas palikiem;
Māte sieru sasējusi
No jaunāmi telītēm.
211 [Ļaudonas Md].

- 46 -

1. Tētiņš olu padarēja
No sākliņa paliekām;
Māte sieru sasējusa
No jaunām teleitām.
198 [Krustpils D].

53183.

Zaķīšam bērns piedzima
Pašā Jāņa vakarā;
Cepat kūkas, darāt alu
Uz zaķīša kristībām.
476 [Vecpiebalgas C].

★

2) Pin no puķēm un mētrām vainagus, pušķo māju meijām

32320.

Ai Jānīša vakariņš,
Ozuliņa tērētājs!
Grib dārziņi, tīrumiņi,
Grib meitiņas vainaciņu.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

32321.

Dzirnaviņas raudājās,
Ka nelika vaiņadziņa.
Neraudiet, dzirnaviņas,
Likšu Jāņa vakarā!
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32322.

Dzirnaviņas raudājāsi,
Nav ozola vainadziņa.
Tepat auga ozoliņš
Maltuvītes pakaļā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

32323.

Es iespraudu ozoliņu
Pagalmiņa viducī;
Jānīts kāra cepurīti,
Es pakāru vaiņadziņu.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

32324.

Es Jānīša istabiņu
Ar ābulu izkaisīju:
Šovakar izkaisīju
Ar sarkanu ābuliņu;
No rītiņa, tad kaisīšu
Ar balto ābuliņu.
186 [Gaiķos (Gaiķu pag. Kld)].

32325.

Es jums saku, Jāņa bērni,
Metat kokus no celiņa:
Jās Dieviņš, brauks Laimīte,
Kritīs Laimes kumeliņš.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

1. Jauni puiši, jaunas meitas,
Tīrījiet ceļmaliņas:
Dieviņš brauce, Laime jāja,
Pakrīt Laimes kumeliņš.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

32326.

Es jums saku, jauni puiši,
Puškojieti klētes jumtu!
Tad Dieviņis jūs puškos
Ar miežiem, ar rudziem.
226 [Kandavā (Tl)].

1. Slinki slinki saimenieki,
Klētes jumtu nepuškoja.
Kā Dieviņis jūs puškoja
Ar miežiem, ar rudziem.
40-1 (Bigauņc.).

2. Vīri, puiši, ko gaidāt?
Puškojati rijas jumtu!
Tad Dieviņis jūs puškos
Ar rudziem, ar miežiem.
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

32327.

Es nopinu vaiņadziņu
Visādām lapiņām;
Ziedēj' mans vaiņadziņš
Visādiem ziediņiem.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

32328.

Es noviju vainadziņu
No visām puķītēm;
Es uzliku vainadziņu
Pašā Jāņu vakarā,
Jānīts manim roku sniedza
Pašā Jāņu vakarā.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

32329.

Gan pazinu to sētiņu,
Kur bij daudz jaunu puišu [meitu]:
Liela ēka, maza ēka,
Vis' ar pušķi galiņā.
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

- 47 -

32330.

Gauži raud dzirnaviņas,
Jāņa rītu nepuškotas.
Ko darīja snaudulīte,
Jāņa rītu ganīdama?
101 [Rankā (Rankas pag. C)].

32331.

Jāņa māte izpuškoja
Ar apsēm istabiņu.
Vai tev trūka bērzu, kļavu,
Vai kuplaja ozoliņa?
40-1 (Bigauņc.).

32332.

Jānīšam daudzi puķu,
Savij man vainadziņu,
Citas zied dārziņā,
Citas dārza maliņā.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

32333.

Jaunas meitas, ko gaidāt?
Puškojati klētes jumtu!
Tā Dieviņis jūs puškos
Ar slaikiem brūtgāniem.
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

32334.

Ko tie dara mūsu puiši,
Nepļāvuši dābuliņa?
Ko ēdīs Jāņa zirgi,
Gaŗu ceļu tecējuši?
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

32335.

Kur, Jānīti, meijas cirti,
Kad meijāji lievenītes?
Dieva dēla rājumā
Smuidrajos ozolos.
294 [Grantelē (Iecavas pag. B)].

32336.

Zāļu dienas vakarā
Jaunas meitas kroņus pin;
Ziemassvētku vakarā,
Tad vēl viņus galvā liek.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

32337.

Zāļu dienu pirti kūru
Ar ozola zariņiem,
Lai peŗās tie ļautiņi,
Kam bij kaula kažociņš.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)], 1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

32338.

Viju Jāņa vakarā
Dārza puķu vainaciņu
No rozēm, magonēm,
Vaskajām kleņgerēm.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

3) Tērpjas paši svētku rotā

32339.

Jānīšam jostu aužu
Deviņiem dzīpariem:
Jānīts manas aitas gana
Šo gaŗo vasariņu.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

1. Jānīšam jostu aužu
Deviņiem dzīpariem,
Lai tas mani palīdzēja
Brāļa govis paganīt.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

32340.

Mazs Kabiles novadiņš,
Bet ražani turējās:
Sunītim zelta kronis,
Kaķei vaŗa vaiņadziņš.
224 [Kabilē (Kld)].

32341.

Meitiņ, tava skaista rota
Jāņa nakti jāgodē;
Izgodējse Jāņa nakti,
Liec pūriņa dibenā!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

32342.

Piecus gadus ganos gāju,
Katru gadu kažociņš;
Nu atnāca Jāņa vakars,
Visi pieci mugurā.
40-1 (Antiņc.).

32343.

Puškojies, brāleliņi,
Ar ozola lapiņām,
Kam nīdies dzīvodams
Ar kaimiņu meitiņām!
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

32344.

Šuj man kurpes, kurpenieks,
Zeltītām lapiņām,
Lai es varu Jāņa nakti
Ciema puišus kaitināt!
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

- 48 -

32345.

Skotelītes balināju,
Jāņu dienas gaidīdama;
Kad atnāca Jāņa diena,
Kā gulbītis plevināju.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

32346.

Trīs dieniņas velējos,
Jāņa nakti gaidīdama;
Kad atnāca Jāņa nakte,
Balts krekliņis mugurā.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

b) Gaida un ielīgo Jāņus

32347.

Gaida gani, gaida govis
Jāņa dienas atnākam;
Gani gaida siera, piena,
Govis bērza vainadziņa.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

32348.

Līgojati, līgojati,
Nav vairs tāļu Jāņa diena:
Šī dieniņa,
Parīt pati Jāņa diena.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)].

32349.

Meitas gaida Jāņa dienas,
Puiši vis negaidīja.
Kar dūmos, šaut skujām,
Lai gaidīja Jāņa dienas!
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32350.

Nāc nākdama, Jāņa diena,
Tev ir pulka gaidītāju:
Govis gaida zaļu kroņu,
Meitas skaistas līgošanas.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

32351.

Visu gadu Jāni gaidu,
Nevarēju sagaidīt;
Nu es viņu sagaidīju
Pašā Jāņu vakarā.
197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].

32352.

Celies, brālīti [Nn],
Aunies kājas!
Iesim Jānīti
Ielīgot.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

32353.

Kas tos Jāņus ielīgoja?
Mūsu pašu ciema ļaudis:
Pirmie gani,
Pēc arāji,
Visupēc(i) jaunas meitas.
40-1 (Antiņc.), 76,
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)], 104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)], 130 [Mālu muižā (Lejasciema pag. Vlk)], 141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)], 1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)], 264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)],
269 [Naudītē (Naudītes pag. Jg)], 270 [Ozolu muižā (Ozolnieku pag. Jg)], 274 [Zaļā muižā (Zaļenieku pag. Jg)], 279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)], 302 [Rundālē (Rundāles pag. B)], 364 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē],
403 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Kas Jānīti ielīgoja
Visupirmu vakarā?
Gani Jāni ielīgoja,
Tad arāji, ecētāji;
Tad vēl pati saiminiece
Pašā Jāņu vakarā,
Pašā Jāņu vakarā,
Jāņu zāles lasīdama.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Kas Jānīti ielīgoja
Visupirmu vasarā?
Govju gani ielīgoja,
Tad arāji, ecētāji,
Tad i mūsu māmuliņa,
Azaidiņu vārīdama.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

3. Kas Jānīti ielīgoja
Visupirmis vasarāi?
Pirmie gani ielīgoja,
Tad arāji, ecētāji;
Tad tās pašas saiminieces
Pie sieriņa gabaliņa;
Tad tie paši saininieki
Pie jēriņa, kazlēniņa;
Visupēci jaunas meitas
Iet, ziediņus lasīdamas.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

4. Kas to Jānīti
Pirmo ielīgoja?
Visupirms ganiņi,
Tad arājiņi,
Visupēc māmiņa
Ar savām meitām.
224 [Kabilē (Kld)].

5. Kas tos Jāņus ielīgoja?
Govju gani ielīgoja,
Tad arāji, ecētāji,
Tad vēl siena pļāvējiņi;
Tad vēl paši saimenieki,
Pie galdiņa sēdēdami.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

- 49 -

32354.

Laužat skalus, pūšat guni,
Laižat Jāni istabā!
Jānīts stāv aiz durvīm
Nosvīdušu kumeliņu.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32355.

Šodien Jāni sagaidām,
Rītā Jāni pavadām
Līdz Nn muižiņai,
Līdz pašai Rīdziņai.
45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)].

★

53184.

Atslēdziņa nolūzusa
Manam dziesmu pūriņam,
Lai dziesmiņas pataupās
Līdz Jānīša vakaram.
127 [Grostonas Md].

53185.

Auniet, puiši, meitas, kājas,
Rītā būs Jāņu diena,
Tad iesim līgodami,
Jāņu bērnus meklēdami.
378 [Seces Jk].

53186.

Brauc, Jānīt, nu no Rīgas,
Nu mēs tevi sagaidām:
Savus vārtus puškojam
Ar ozola lapiņām.
127 [Grostonas Md].

53187.

Brauc, Jānīti, kurp braukdamis,
Mūsmājās nakti guli;
Mūsmājās žigli puiši,
Saņems tavu kumeliņu;
Mūsmājās žiglas meitas,
Taisīs gultu Jānītim.
443 [Turlavas Kld].

53188.

Jānīts brauc katru gadu,
Atved ziedu vezumiņu;
Še saujiņa, te saujiņa,
Lai dzird visa pasaulīte.
476 [Vecpiebalgas C].

53189.

Jānis brauc, zeme rīb,
Nelaulātu meitu ved.
Brauc, Jānīti, šai mājā,
Še mēs tevi sagaidām.
127 [Grostonas Md].

53190.

Jānīts jāja visu gad',
Atjāj Jāņu vakarā;
Atjāj Jāņu vakarā
Savus bērnus apraudzīt,
Vai ēduši, vai dzēruši,
Vai nav badu nomiruš'.
220 [Lībagu Tl].

1. Jānīts nāca par gadiņu
Sav bērniņu aplūkot,
Vai ēduši, vai dzēruši,
Vai ir badā aizmiruši.
Paēduši, padzēruši,
Ir Jānīti gaidījuši,
Vecu miežu alu dzēra,
Jaunu rudzu maizi ēda.
15 [Alūksnes Vlk].

2. Jānīts nāca pa gadskārtu
Savus bērnus apraudzīt,
Ko tie ēda, ko tie dzēra,
Ko tie sēja zemītē,
Vecu rudzu maizi ēda,
Vecu miežu alu dzēra,
Vecu miežu alu dzēra,
Vecu miežu zemīt' sēja.
560 [Rīga ].

53191.

Par gadiņu Jānīts nāca
Savu bērnu aplūkot,
Vai ēduši, vai dzēruši,
Vai no Dieva veselība?
I ēduši, i dzēruši,
I no Dieva veselība.
436 [Tirzas (Tirzas-Pils) Md].

53192.

Ko tie ēda, ko tie dzēra,
Vai Jānīti daudzināja?
Kaņ'pes ēda sņiku šņaku,
Pupas strēba šļipu šļepu.
341 [Raunas (Pils-Raunas) C].

53193.

Jānīts nāca pa gadskārtu
Savus bērnus apraudzīti,
Vai Jānīti gaidījuši,
Vai tam vārtus puškojuši.
270 [Mežotnes B].

- 50 -

1. Jānīts nāca par gadiņu
Sav' bērniņu apraudzīt.
Nāc, Jānīti, vai nenāc,
Nu vairs visu neredzēsi:
Cits ir krievos, cits ir leišos,
Cits ir smilšu kalniņā.
Kas krievos, kas leišos,
Tas par gadiem sērstu nāca,
Kas ir smilšu kalniņā,
To mūžam neredzēsi.
15 [Alūksnes Vlk].

53194.

Jānīts brauca visu gadu,
Pārbrauc Jāņa vakarā;
Meitas taisa Jāņam guļu
No liepiņu lapiņām.
141 [Ivandes Kld].

53195.

Jau Janītis aizvakar
No Vāczemes izreizoja.
Jāņam govis, Jāņam vērši,
Jāņam sirmi kumeliņi;
Jāņam bēri kumeliņi;
Dzelzu kalti ritenīši.
72 [Cesvaines Md].

53196.

Šovakar Jāņa bērni
No Vāczemes sajājuši;
Simtiņš bēru kumeliņu,
Divi simti jājējiņ'.
322 [Praulienas Md].

53197.

Jānīts guļ upītē,
Samta svārki mugurā.
Sanākat, Jāņa bērni,
Velkat Jāni maliņā!
192 [Kosas C].

53198.

Jānīts kāpa ozolā,
Jāņa bērni pazarēs.
Kāp, Jānīti, lejiņā,
Nāc(i) mūsu pagalmā!
381 [Sēļu Vlm].

53199.

Jānīc sēd ozolā,
Zelta kokles rociņā.
Nāc, Jānīti, sētiņā
Pašā Jāņu vakarā!
127 [Grostonas Md].

53200.

Kas šķindēja, kas žvadzēja
Jāņa nakti kalniņā?
Jānīts brauca no kalniņa,
Iemauktiņus žvadzinot,
Lai dzirdēja Jāņa bērni
Jāņa tēvu atbraukušu.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

53201.

Kā tos Jāņus sagaidīja,
Kā tos Jāņus pavadīja?
Līgodami sagaidīja,
Līgodami pavadīja.
378 [Seces Jk].

53202.

Kas Jānīti ielīgoja
Paši pirmie vasarā?
Pirmie gani, pieguļnieki,
Pēc arāji, ecētāji;
Visupēc jaunas meitas,
Pagalmiņu slaucīdamas.
211 [Ļaudonas Md].

1. Kas tos Jāņus ielīgoja
Visupirms vasarā?
Pirmie gani, pieguļnieki,
Tad arāji, ecētāji;
Visu pēc jaunas meitas
Vaiņadziņus darīdamas.
436 [Tirzas (Tirzas-Pils) Md].

2. Kas Jānīti ielīgoja?
Pirmie gani, pēc arāji,
Pirmie gani ganīdami,
Pēc arāji ecēdami.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

53203.

Koši koši, jauki jauki,
Kad Dievs deva Jāņa dienu;
Dzied putniņi, dzied ganiņi,
Daiļi līgo Jāņa bērni.
103 [Džūkstes (Džūkstes-Pienavas) Jg].

53204.

Kristomuoti, pištjaleit,
Atdūd munu susekleiti!
Reitu byus Juoņa dīna,
Maņ galveņa nasukota.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

- 51 -

1. Kristamuote, pištaļneica,
Atdūd munu grebineiti!
Reitu byus Muoras dīna,
Meitom golvas nasukuotas.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

2. Ak tu trakais laivinieks,
Nozadzis meitai suseklīti!
Rītu atnāk Jāņu diena,
Meitai mati nesukāti.
41 [Bauņu Vlm].

53205.

Kur, Jānīti, tu gulēji
Pašā ziedu laiciņā?
Nu ienāci mūs' mājā
Pašā Jāņu vakarā.
127 [Grostonas Md].

53206.

Līgodama vien staigāju
Šo gaŗo vasariņu,
Būs visiem pieminēt
Manu skaistu līgojumu.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

53207.

Meitas Jāni daudzināja
Jau vakar, aizvakar;
Puiši, šķelmji, nedaudzina
Ne Jānīša vakarā.
192 [Kosas C].

53208.

Puiši gaida Juoņu nakti,
Meitas vīni nagaidēja;
Rūžu duorzi naravāti,
Ar ņuotrēmi aizauguši.
236 [Līvānu D].

53209.

Nāc, Jānīti, nākamā,
Tevis gaida gaidamā:
Govis gaida zaļa kroņa,
Meitas skaistas līgošanas.
99 [Dzelzavas Md].

53210.

Nāc nākdama, Jāņu diena,
Daudzi tevis gaidītāju:
Gaida govis, gaida gani,
Gaida paši saiminieki.
241 [Lubānas Md].

53211.

Nāc nākdama, Jāņu diena,
Ku tik ilgi kavējies?
Novīst mani puķu kroņi,
Puķu dobes izravētas.
605 [Skolas].

53212.

Pērn bij Jāņi, šogad Jāņi,
Citā gadā ar būs Jāņi.
Nu, ļautiņi, priecājties,
Nav vairs tālu Jāņa diena:
Noies saule, uzlēks saule,
Tad būs pati Jāņu diena.
464 [Vānes Tk].

53213.

Priekš Jānīša gan līgoju,
Pēc Jānīša nelīgoju.
Priekš Jānīša ziedi zied,
Pēc Jānīša neziedēja.
480 [Vējavas Md].

53214.

Šodien pati zāļu diena,
Šodien Janīts zābakos;
Rīt būs pati Jāņa diena,
Tad būs kārklu vīzītes.
72 [Cesvaines Md].

53215.

Veci puiši guļ gar sētu,
Gaidīdami Jāņa dienu.
Ņem aiz kājām, sper pār sētu:
Še tev laba Jāņa diena!
127 [Grostonas Md].

53216.

Visi gaida Jāņu dienas,
Jauni puiši negaidīja.
Dūmos kāru, nātrēm pēru,
Lai gaidīja Jāņu dienas.
127 [Grostonas Md].

53217.

Visi gaida Jāņa dienu,
Puiši gaida, meitas gaida;
Puišiem alu, puišiem sieru,
Meitām zāļu vainadziņus.
457 [Vaives (Veismaņu) C].

1. Vysi gaida Juoņa dīnu, leigū leigū,
Meitas gaida, puiši gaida, leigū leigū,
Puišim sīru, puišim olu,
Meitom (zuoļu?) vainadzeņu.
593 [Rēzeknes apr.].

53218.

Visi putni priecājāsi,
Jāņu dienu gaidīdami;
Kad atnāca Jāņa diena,
Visi spārnus plivināja.
560 [Rīga ].

- 52 -

53219.

Visu gadu dziesmas krāju,
Jāņu dienas gaidīdama;
Nu atnāca Jāņu diena,
Nu dziesmiņas jāizdzied.
6 [Aiviekstes D].

1. Visu gadu dziesmas krāju,
Jāņu nakti gaidīdam';
Nu atnāca Jāņu nakte,
Nu dziesmiņas padziedamas.
452 [Užavas (Zīras) Vp].

2. Visu gadu sķeterēju
Savu dziesmu kamoliņu;
Kad atnāca Jāņu diena,
Pa vienai ritināju.
604 [Dažādi iesūtītāji].

3. Pieci gadi ganos gāju,
Jāņa dienu gaidīdams;
Nu atnāca Jāņa diena,
Nu dziesmīnas jāšķetina.
192 [Kosas C].

4. Vysas dzīsmes saturēju,
Juoņa dīnas gaidēdama;
Kai daguoja Juoņa dīna,
Tai maņ vysas juodzīdoj.
551 [Ludza Ldz apr.].

53220.

Visu gadu dziesmas krāja
Puiši, Jāņus gaidīdami;
Kad atnāca Jāņu diena,
Ne vārdiņa nezināja.
224 [Lielvārdes Rg].

53221.

Visu gadu naudu krāju,
Jāņa dienas gaidīdams;
Nu atnāca Jāņa diena,
Nu naudiņa jātērē;
Nu naudiņa jātērē,
Nav ne plikas kapeiciņas.
476 [Vecpiebalgas C].

53222.

Augšāmpēdus vien gulēju,
Jāņu dienas gaidīdam(s);
Kad atnāca Jāņa diena,
Par kapeiku brandavīn'!
316 [Piltenes Vp].

53223.

Visu gadu Jāņu gaidu,
Šovakar sagaidīju;
Atnāk-zeme norībēja,
Aiziet-zeme nodindēja.
349 [Rites (Susējas-Kroņa) Jk].

53224.

Visu gadu Jānis brauca,
Nu atbrauca šovakaru;
Nu atbrauca šovakaru,
Par divpadsmit mēnešiem.
282 [Nīcas Lp].

53225.

Visu gadu Jānis jāja,
Nu atjāja šovakar;
Tas atnesa kokiem lapas,
Zemītei zaļu zāl'.
21 [Apriķu Azp].

53226.

Visu gadu Jānīts brauca,
Nu atbrauca šovakar:
Zeme dimd, rati rīb;
Kā nu zeme nedimdēs-
Alus muca vezumā?
275 [Mērmuizas (Mžru) Vlm].

53227.

Kas tur rīb, kas tur šķind
Viņā kalna galiņā?
Jānīts jāja par gadskārtu
Savus bērnus apraudzīt:
Rībēj' zeme nolecot,
Šķindēj' pieši atjājot.
245 [Lutriņu Kld].

1. Jānīts jāja gadapkārt,
Atjāj Jāņu vakarā;
Atjāj Jāņu vakarā,
Visa zeme norībēja.
560 [Rīga ].

2. Visu gadu Jānīts jāja,
Nu atjāja šovakar;
Zelta spieši noskanēja,
No kumeļa nolecot.
396 [Skrīveŗu Rg].

53228.

Visu gadu Jānīts nāca,
Nu atnāca šovakar.
Celiet vārtus, taisiet durvis,
Laidiet Jāni sētiņā.
270 [Mežotnes B].

- 53 -

53229.

Jānīts brauca niedras tiltu
Ar dīženu kumeliņu;
Grab tiltiņš, skan iemaukti,
Skan tērauda pakaviņi.
344 [Rembates Rg].

★

c) Jāņu diena piemirsta, negaidot pienākusi

32356.

Atpakaļi, Jāņa diena,
Kam atnāci nezināma!
Ne māmiņa sieru sējse,
Ne karašu plikšinājse.
130 [Mālu muižā (Lejasciema pag. Vlk)].

32357.

Aizzamirsa, aizzamirsa
Jāņa diena nelīgota!
Siesim sieru palagos,
Līgosim Pēterdienu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

32358.

Aizzamirsa, aizzamirsa
Jāņa diena neturēta!
Siesim sieru palagā,
Turēsim Jāņa dienu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

1. Vai Dieviņ, nezinot
Jāņa diena danākusi!
Siesam sieru palagos,
Turēsam Jāņa dienu.
54 [Limbažos (Limbažu pag. Vlm)].

32359.

Man atnāca Jāņa diena
Nezināma, negaidāma;
Ne man bija rozes sētas,
Ne vēl vīti vainadziņi;
Nu vēl gāju rožu sēt,
Nu vēl viju vainadziņus.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

32360.

Man atnāca Jāņu diena
Nizināma, nigaidāma;
Ni man bija sieri sieti,
Ni skotele balināta.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

1. Jāņa diena danākusi
Nejūtama, nedzirdama;
Ne man bija sieri sieti,
Ne palagi balināti.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

32361.

Man atnāca Jāņa diena
Nezināma, negaidāma;
Ne man bija sieri sieti,
Ne vainagi darināti.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

1. Atpakaļ, Jāņa diena,
Kam uznāci nezināma!
Ni man bija sieri sieti,
Ni kronīši darināti.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

32362.

Man atnāca Jāņu diena
Pavisami negaidot;
Ne man bija kroņi pīti,
Ne Jānītis daudzināts.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

32363.

Man atnāca Jāņu diena
Visai manim negaidāma;
Ne man bija kroņi pīti,
Ne vaiņagi darināti.
364 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Atkal jauna Jāņu diena
Nezināma atnākuse;
Ni man vīti vainadziņi,
Ni cekuli darināti.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32364.

Man atnāca Jāņa diena
Visu manu nezināmu;
Ne man vītis vainaciņš,
Ne snātnīte balināta.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Atnākuse Jāņu nakte
Visa mana nezināma;
Ne man šūti linu krekli,
Ne snātnītes balinātas.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

2. Man atnāca Jāņu diena
Nezināma, negaidāma;
Ne man kurpes šūdinātas,
Ne skotele balināta.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

★

53230.

Ej, Jānīti, Pēterīt,
Kam nācāt vienuviet?
Kad bij man kroni pīt,
Kad snātnīti balināt?
99 [Dzelzavas Md].

- 54 -

53231.

Man pienāca Jāņa diena,
Ne vēl bija rozes sētas,
Ne vēl pīti vainadziņi.
Nu vēl gribu rozes sēti,
Nu vēl pīti vainadziņus.
184 [Ķēču Rg].

53232.

Ej, Jānīti, ej, Pēteri,
Ka nācāti vienu viet'?
Ne man siets Jāņa siers,
Ne aizlūgti Jāņa viesi.
99 [Dzelzavas Md].

53233.

Atnāk manim Jāņu diena
Nezināma, nedzirdama;
Ne man siets Jāņa siers,
Ne salūgti Jāņa bērni.
99 [Dzelzavas Md].

53234.

Atiet mana Jāņu diena,
Atiet manim jaunas bites;
Ne man Jāņu daudzināt,
Ne man bišu slacināt.
24 [Asares Il].

53235.

Nāburg' puiši brīnījās:
Ciema meitas vārtus pin.
Vai zināt, ciema puiši,
Rītu būs Jāņu diena.
192 [Kosas C].

53236.

Nenāc, nenāc, Jāņa diena,
Vēl es tevis negaidīju:
Mana sieva nosalusi,
Trīs kažoki valkādama.
12 [Allažu Rg].

53237.

Nezinot, nemanot
Man atnāca Jāņa diena.
Siesim sieru palagos,
Gaidīsim Jāņa bērnus.
205 [Kusas Md].

53238.

Reiz par gadu Jānīts jāja
Savus bērnus aplūkot.
Nu atjāja šovakar
Negaidīts, nezināms.
286 [Nītaures Rg].

53239.

Tautu dēls man vaicāja:
Kad būs Jāņa vakariņš?
Vai tu, ačka, nezināji:
Šis pats Jāņa vakariņš.
341 [Raunas (Pils-Raunas) C].

★

d) Jāņu zāles. Paparde

32365.

Vai baltais āboliņš,
Neaudz ceļa maliņā;
Ies gaŗām Jāņa bērni,
Tie jau tevi izplūkās.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

32366.

Ak, pasaki, Jāņa māte,
Kāda bija Jāņa zāle?
- Zilgalvītes, repējumi,
Buldurītes pastarpēm.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

32367.

Āboltiņš, dedestiņš
Jaunu meitu Jāņu zāles;
Suņuburkši, pupurlakši
Jaunu puišu Jāņu zales.
101 [Rankā (Rankas pag. C)].

1. No tālienes es redzēju,
Kuŗas puišu Jāņu zāles:
Sīvi dadži, asas nātres,
Tās bij puišu Jāņu zāles.
197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].

2. Nu es iešu skatīties,
Kuŗas meitu Jāņu zāles:
Sīkas rozes, magonītes,
Tās ir meitu Jāņu zāles.
197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].

3. Santenītes, baltrozītes
Jaunu meitu Jāņu zāles;
Zirgu stobri, purva grīslis
Jaunu puišu Jāņu zāles.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

4. Santenītes, magonītes
Jaunu meitu Jāņa zāles;
Asi dadži, sīkas nātres
Jaunu zēnu Jāņa zāles;
Papardītes, vībotnītes
Vecu ļaužu Jāņa zāles.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

- 55 -

5. Suņuburkšķi, pupulakšķi
Jaunu puišu Jāņu zāles;
Biškrēsliņi, dievkociņi
Jaunu meitu Jāņu zāles.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

32368.

Dievkociņi, biškrēsliņi
Jaunu meitu Jāņu zāles;
Puišiem oši, puišiem kļavi,
Puišiem zaļi ozoliņi.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32369.

Ieiedama istabāi,
Stāvu metu ābuliņu,
Lai tas auga, lai ziedēja
Līdz citiem Jānīšiem.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

32370.

Iemetam Jāņu zāles
Jauna puiša gultiņā.
Dievs dod tam citu gadu
Otru jaunu gulētāju!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Iemetam smalkas nātres
Modernieka gultiņā;
Dievs dod mūsu moderniekam
Ruden otru gulētāju:
Jēkabdiena atnākdama
Atved otru gulētāju.
; 407-55.

2. Es iesviežu Jāņu zāles
Pašā Jāņa gultiņā,
Lai Dievs dod Jānīšam
Citgad otru gulētāju.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

32371.

Eite, meitas, kudeiluos,
Dzīdit skaistys Juoņa dzīsmys!
Reitu byus Juoņa dīna,
Skaista saul'eite l'eiguos.
430 [Malnavā (Kārsavas pag. Ldz)].

32372.

Es aizgāju zālītēs,
Es zālīšu nedabūju.
Man iedeva mīļa Māra,
Avotā pieplūkusi;
Tā sacīja iedodama:
Dod savām telītēm!
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

32373.

Es atnesu Jāņu mātei
Dižan raibas Jāņu zāles.
Audzē, Dievs, māmiņai
Baltgalvīšus telēniņus!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32374.

Es domāju, es gādāju,
Kas pļaviņu nosliedēja:
Jāņa bērni nosliedēja,
Jāņa zāles lasīdami.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Domājam, gādājam,
Kas pļaviņu nosliedēja:
Puiši pļavu nosliedēja,
Uz meitām staigādami.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

2. Es domāju, es prasīju,
Kas pļaviņu izsliedēja:
Jāņa bērni izsliedēja,
Tumšu nakti staigājot.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

3. Kas tos takus notekāja
Tādē zāļu vietiņē?
Jāņa bērni notekāja,
Jāņa zāles lasīdami.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

32375.

Es meitām pasacīju,
Kāda puķe dārzā aug:
Lapas saujas platumā,
Sarkaniem ziediņiem.
403 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32376.

Izstaigāju grāvju grāvjus,
Buldurjāņa meklēdama;
Nu atradu buldurjāni
Pašā dārza maliņāi.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1. Es izgāju grāvju grāvjus,
Buldurjāņa meklēdama;
Kad atradu buldurjāni,
Tad saviju vainaciņu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

32377.

Izstaigāju meža mežus,
Burbuļjāņa meklēdama;
Burbuļjāns pasaslēpa
Zem sudraba sakarnīša.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 56 -

32378.

Jāņa bērni, Jāņa bērni,
Darāt savu vecu tiesu:
Dodat zāles māmiņai,
Lai gotiņas lielas aug!
40-1 (Lapmežc.).

32379.

Jāņa bērni nezināja,
Kādas īstas Jāņa zāles:
Pumpatenes, rūpatenes-
Tās īstās Jāņa zāles.
218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

32380.

Jāņa bērni zāles lasa
Baltābola kalniņā.
Saplūkuši Jāņa zāles,
Nesat govju laidarā,
Nesat govju laidarā,
Dodat mūsu telītēm!
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

32381.

Jānis sēd kalniņāi,
Jāņu zāle rociņāi.
Tu, Jānīti zilzobīti,
Nāc manāi sētiņai!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

32382.

Jaunas meitas, jaunas sievas,
Negulati Jāņa nakti,
Plūcat rozes, magonītes,
Puškojati Jāņa māti!
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

32383.

Kas spīdēja, kas vizēja
Viņē lauka galiņē?
Viena pate Jāņa zāle,
Tā spīdēja, tā vizēja.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

32384.

Kodeil'es, munas kodeil'es,
Cīši greuši salaseitos,
Cita pleukta jeureņuos,
Cita jeuras maleņā.
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

32385.

Lai bij slinka, kas bij slinka,
Jāņa sieva tā bij slinka:
Citas sievas zāles plūca,
Pate gul spilvenos.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

32386.

Lai puķītes, kam puķītes,
Līgo, līgo!
Man bij skaisti staipeknīši,
Līgo, līgo!
56 [Pociemā (Pociema pag. Vlm)].

32387.

Līdzat, meitas, man dziedāt,
Es ievešu puķītes:
Viena puķe, trīs lapiņas,
Trejdeviņi ziedi zied.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

1. Nāc, māsiņa, nāc, māsiņa,
Ievedīšu puķītēs:
Viens kociņš, trīs zariņi,
Deviņiem ziediņiem.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

2. Nāc, māsiņa, nāc, māsiņa,
Manā rožu dārziņā:
Viens kociņš, trim zariem,
Deviņāmi lapiņām.
101 [Rankā (Rankas pag. C)].

32388.

Līst', lietiņ, kad līdams,
Nelīst' Jāņu vakarā:
Salijīs Jāņa zāles,
Salīs Jāņa papardītes.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32389.

Meitas gāja Jānīšos,
Jāņa zāles nepazina;
Ka māmiņa mani laistu,
Es pazītu Jāņa zāles.
218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

32390.

Ne tās visas Jāņa zāles,
Ko rauj Jāņa vakarā:
Rubatenes, buldurenes,
Tās īstās Jāņa zāles.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

32391.

Nebēdā, Jāņu māte,
Nava sliktas Jāņu zāles:
Trīsdeviņas kaudžu lāvas,
četru lapu ābulīc.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

- 57 -

32392.

Papardīte, lēdzirknīte,
Tā ir lielā Jāņa zāle.
1881 [Ķērkliņos (Zvārdes pag. Kld)].

32393.

Pavaicāju Jānītim,
Kuŗu zāli pirmo raut.
- Rauj papriekšu buldurjāni,
Pēc sarkanu āboliņu!
270 [Ozolu muižā (Ozolnieku pag. Jg)].

1. Es jautāju Jānītim,
Kuŗu raut pirmo zāli.
- Vīderksnīti, papardīti,
Sarkano āboliņu.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

2. Jānīšam pavaicāju,
Kādas plūkt Jāņa zāles.
- Plūc papriekšu pundra zāles,
Tad plūc kādas gribēdams!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

32394.

Plūc, māsiņa, ko plūkdama,
Saplūc raibus puķu pušķus,
Zilus, baltus, iedzeltenus,
Kas Jāņos uzziedēja!
166 [Gramzdā un Smaižos (Gramzdas un Aizviķu pag. Lp)].

32395.

Plūcat, bērni, zilgalvītes,
Tās pirmās Jāņa zāles;
Saplūkuši zilgalvītes,
Eit' pa ceļu dziedādami!
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

32396.

Zālēs māsiņ' i aizgāja,
Nejūt vaira atejam;
Vai bitīte paturējse
Dravenieka dēliņam?
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

32397.

Trīs kalniņi noziedēja
Sarkanā āboliņa.
Eita, meitas, noraujat
Jele Jāņu vakarā!
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

32398.

Vai tās vien Jāņa zāles,
Ko plūc Jāņa vakarā?
Ij tās bijajāņa zāles,
Ko plūc Jāņa pusdienā.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

32399.

Vai tās visas Jāņu zāles,
Ko plūc Jāņu vakarā?
Cita bija Jāņu zāle,
Cita Māŗas papardiņa.
226 [Kandavā (Tl)].

32400.

Viena pate Jāņa zāle
Deviņiem žuburiem;
Devītā žuburā
Zelta poga galiņā.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

32401.

Visa bija Jāņa zāle,
Ko plūc Jāņa vakarā;
Ko plūc rīta saulītē,
Tā vairs lieti nederēja.
270 [Ozolu muižā (Ozolnieku pag. Jg)].

32402.

Visa laba Jāņa zāle,
Ko rauj Jāņa vakarā:
Vībotnīte, papardīte,
Sarkanajis āboliņš.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1. Visas bija Jāņu [Jāņa] zāles,
Ko plūc [rauj] Jāņu [Jāņa]
vakarā,
Vai bij gušņas, vai bij nātras,
Vai pelēkas balandiņas.
46 [Carnikavā (Rg)], im-11.

2. Visas bija Jāņa zāles,
Ko plūc Jāņa vakarā,
Cita nātre, cita ušņa,
Cita Māras papardīte.
326 [Taurkalnē (Taurkalnes pag. B)].

32403.

Visas bija Jāņu zāles,
Ko plūc Jāņu vakarā.
Plūc' papriekšu buldurjāni,
Tad balto dāboliņu.
Grāvju grāvju izstaigāju,
Buldurjāņa meklēdama;
Trešā grāvja galiņā,
Tur atradu buldurjāni.
326 [Taurkalnē (Taurkalnes pag. B)].

32404.

Visas bija Jāņu [Jāņa] zāles,
Ko plūc Jāņu [Jāņa] vakarā;
Sīvas nātres, sīvie dadži,
Tās labās Jāņu [Jāņa]
zāles.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

- 58 -

1. Visa laba Jāņa zāle,
Ko plūc Jāņa vakarā;
Nolauž bērza žagariņu-
Pat' labā Jāņa zāle.
101 [Rankā (Rankas pag. C)].

32405.

Visas puķes vasarā,
Visas viju vainagā;
Ābelsziedu vien neviju,
Tie raud gauži valkājot.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

32406.

Visu nakti nostaigāju,
Buldurjāņa meklēdams;
Gudris bija buldurjāns,
Tas mācēja glabāties.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

32407.

Visus visus ziedus rāvu,
Ievas ziedu vien nerāvu,
Ievas ziedu vien nerāvu,
Lai galviņa nesāpēja.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

32408.

Ei svētā papardīte,
Kā raudāji Jāņu nakti?
- Kā man bija neraudāt:
Veļānieši ziedu rāve.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

32409.

Sīkas puķes, lielas puķes
Ziedēj' visu vasariņu;
Papardīte, gudreniece,
Tā ziedēja Jāņa nakti.
274 [Zaļā muižā (Zaļenieku pag. Jg)].

32410.

Visa bija Jāņa zāle,
Ko rauj Jāņa vakarā;
Papardīte, tā nebija
Tai ziediņi neziedēja.
29 [Nurmižos (Vildogas pag. Rg)].

32411.

Visas lauku puķes zied,
Papardīte, tā nezied;
Tā zied Jāņu naksniņā,
Kad ļautiņi neredzēja.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

32412.

Visas puķes noziedēja,
Papardīte vien nezied;
Papardīte Jāņa zāle,
Tā zied Jāņa vakarā.
224 [Kabilē (Kld)], 226 [Kandavā (Tl)].

1. Vis' Jāņ' zāl' zied,
Papardiši vien nezied.
Papardiši Jāņ' zāl',
Tā zied Jāņ' naksniņē,
Tā zied Jāņ' naksniņē,
Pašē nakts vidiņē.
211 [Rindā (Ances pag. Vp)].

32413.

Visas puķes noziedēja,
Papardīte vien nezied;
Parpardīte noziedēja
Pašā Jāņa vakarā.
116 [Bormaņu muižā (Trapenes pag. Vlk)], 169 [Nīgrandā (Nīgrandas pag. Azp)].

32414.

Visas puķes noziedēja,
Papardīte vien nezied;
Tā ziedēja Jāņa nakti,
Zelta miglu miglodama.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

32415.

Visas puķes noziedējšas,
Papardīte neziedējse;
Tā ziedēja Jāņa nakti
Sudrabiņa ziediņiem.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

1. Visa zāle noziedēja,
Papardīte neziedēja;
Tā ziedēja Jāņa nakti
Dimantiņa ziediņiem.
270 [Ozolu muižā (Ozolnieku pag. Jg)].

2. Visa zemes zāle zied,
Papardīte vien nezied;
Tā ziedēja Jāņa nakti
Zeltītiem ziedīniem.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

3. Visi koki noziedēja,
Papardīte vien nezied;
Tā ziedēja Jāņa nakti
Zilajiem ziediņiem.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

★

53240.

Vai Jānīti, skrandulīti,
Kam tu stāvi aizkrāsnē?
Nāc, Jānīti, klajumā,
Lai mēs tevi puškojam.
108 [Engures Tk].

- 59 -

53241.

Ai sīkās madariņas,
Sargiet savus cekuliņus:
Liela pulka meitu nāca,
Visiem kapļi mugurā.
48 [Bērzaunes Md].

53242.

Appušķoju Jāņa tēvu
Ar ozola vaiņadziņ',
Lai tam auga tādi dēli,
Zemi resni kā ozoli.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

53243.

Appuškoju Jāņu tēvu
Ar ozola lapiņām,
Lai zaļoja Jāņu tēvs
Kā zaļais ozoliņš.
99 [Dzelzavas Md].

53244.

Appuškoju Jāņa māti
Ar ozola vaiņadziņu;
Cik lapiņas vaiņagam,
Tik gosniņas laidarā.
245 [Lutriņu Kld].

53245.

Apsaovu līpu veizes
Juoņa dīnas vokorā,
Lai īkrita papardzīds,
Juoņa nakti staigojūt.
279 [Naukšēnu Vlm].

53246.

Atiet mana Jāņu diena
Ar skaistām puķītēm.
241 [Lubānas Md].

53247.

Audz, bērziņ, zelta zariem,
Sudrabiņa lapiņām;
Kad es iešu tautiņās,
No tev's vīšu vainadziņu.
3 [Adulienas Md].

53248.

Augsti metu Jāņu zāles,
Lai telītes lielas aug;
Tās manai māsiņai,
Tautiņās aizejot.
316 [Piltenes Vp].

53249.

Citas zāles, lauka zāles,
Nezied Jāņu vakarā;
Papardīte Jāņu zāle,
Tā zied Jāņu vakarā.
94 [Dunikas Lp].

53250.

Ciema meitas puškojās
Liepu lapu vainagiem;
Liepu lapu vainagiem,
Jāņu dēlus gaidīdamas.
Vējš nopūta liepu lapu,
Vells parāva Jāņu dēlus.
112 [Ezeres Kld].

53251.

Daudzi nāca Jāņa bērnu,
Daudzi nesa Jāņa zāļu;
Es atnāču, es atnešu,
Trīs birkavi sviesta zāļu.
552 [Madona Md apr.].

53252.

Dievkocīna kroni pinu,
Salda alus gribēdams.
341 [Raunas (Pils-Raunas) C].

53253.

Dodat, meitas, Jānīšam,
Ko bijāt solījušas:
Rozēm vītu vainadziņu,
Izpuškotu istabiņu.
192 [Kosas C].

53254.

Eita, meitas, zālītēs,
Vediet mani, mazāko;
Jūs zālīšu plūcējiņas,
Es rasiņas bridējiņa.
72 [Cesvaines Md].

53255.

Ejat, meitas, kuodeiļuos,
Jemit mani, mozuokū;
Es mozuoka, es gudruoka,
Es kuodeiļu pazinēja.
174 [Kārsavas Ldz].

1. Aitja, meitis, kodeiļuosi,
Vadat mani pamozuoku;
As kodeiļu laseituoja,
Vysu zīdu pazinēja.
425 [Šķaunes (Landskoronas) Ldz].

2. Eite, meitys, kuodeiļuosi,
Vedit mani moziņū;
Es kuodeiļu pazinēja,
Lelu nostu nesējiņa.
26 [Asūnes D].

- 60 -

53256.

Maitas guo modarūs,
Es juom leidzi izalaižu;
Maitas kasē madareņas,
Es lasēju duobūleņus.
44 [Bebrenes Il].

53257.

Iem, māsiņas, lūkotiesi
Jāņu nakti papardītes;
Jāņu nakti papardītes
Zied trijiem ziediņiem.
337 [Rāmuļu C].

53258.

Es noviju vainadziņu
Savam labam arājam;
Tas uzlika galviņā
Pašā Jāņu vakarā.
605 [Skolas].

53259.

Es nopinu vainadziņu
Pašā ziedu laiciņā;
Pašā ziedu laiciņā,
Pašā Jāņu vakarā.
545 [Krustpils D apr.].

53260.

Es nopinu Jāņu nakti
Rudzu puķu vainadziņu,
Gribēdama tīru vīru,
Tīru rudzu maizi ēst.
560 [Rīga ].

53261.

Es saviju vainadziņu
No zemeņu ziediņiem,
To uzlikšu galviņā,
Jāņu nakti līgodama.
127 [Grostonas Md].

53262.

Es nopinu vaiņadziņu
No tiem pura vaivariem,
To uzliku Jānīšam,
Lai tas reibtu nepiedzēris.
150 [Jaunraunas C].

53263.

Es noviju rožu kroni
Pašā zāļu vakarā;
To uzliku Jāņa mātei
Par Jānīša audzējumu.
148 [Jaunpiebalgas C].

53264.

Es tev lyudzu, daiļa meita, leigū leigū,
Pin ūzula vainadzeņu, leigū leigū.
Peitin peitu, nav ūzulu, leigū leigū,
Muna tāva sēteņai, leigū leigū.
Vysus zaļūs ūzuleņus, leigū
leigū,
Juoņa bārni izlauzuši, leigū leigū.
236 [Līvānu D].

53265.

Es tev lūdzu, bāleliņi,
Piepļauj zaļa āboliņa!
Ko ēdīs Jāņa zirgi,
Gaŗu ceļu tecēdami?
387 [Siguldas Rg].

53266.

Es tev lūdzu, tautu meita,
Piepļaun zaļa āboliņa!
Sieru deva Jāņa bērniem,
Āboliņu kumeliņiem.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

53267.

Es to savu istabiņu
Lapiņām izkaisīju;
Lapiņām izkaisīju,
Rozītēm izspraudīju.
604 [Dažādi iesūtītāji].

53268.

Es uzliku dzirnavām
Ozolzaru vainaciņu,
Lai tās man viegli tek
Līdz citam Jānīšam.
48 [Bērzaunes Md].

53269.

Es pārbridu ziedu pļavu,
Samta kurpes kājiņā;
Pilnas manas samta kurpes
Zelta ziedu piebirušas.
166 [Kalsnavas Md].

53270.

Es puišam vasarā
Dažu kaunu padarīj':
Ar ozola lapiņām
Aizpušķoju cepurīt'.
604 [Dažādi iesūtītāji].

- 61 -

53271.

Es redzēju sav' bāliņu
Kaŗlaukā nokrītam,
Tā nokrita gaŗa zāle
Pašā Jāņu vakarā.
337 [Rāmuļu C].

53272.

Es savam Jānīšam
Skaistu kroni darināju:
Dadžus liku ap malām,
Rozes viju cekulā(?).
211 [Ļaudonas Md].

53273.

Es uzliku Jāņa mātei
Raibu puķu vainadziņu,
Lai aug govis raibaliņas,
Lai aug baltas avitiņas.
103 [Džūkstes (Džūkstes-Pienavas) Jg].

53274.

Es atnesu Jāņu mātei
Baltas puķes, pieplūkuse.
Audzē, Dievs, Jāņu mātei
Baltu galvu telēniņu.
373 [Sarkaņu Md].

53275.

Uzliekam Jānīšam
Ozoliņa vainadziņu,
Lai Jānītis visu mūžu
Ka ozolis nolapoja.
289 [Odzienas (Vietalvas-Odzienas) Md].

53276.

Es uzlikšu Jāņa mātei
Sīku ziedu vainadziņu,
Cik ziediņi, tik bitītes
Jāņa mātes dārziņā.
464 [Vānes Tk].

53277.

Es atnesu Jānīšam
Āboliņa vainadziņu
Audzē Dievs Jānīšam
Ābolainus kumeliņus.
373 [Sarkaņu Md].

53278.

Uzliksim Jāņu tēvam
Liepu ziedu vainadziņu;
Ap tētiņu bites rūca
Kā ap liepu sētiņā.
127 [Grostonas Md].

53279.

Es uzliku Jānīšami
Zaļozola vaiņadziņ(u),
Lai metāsi jaunas bites
Zaļozola vaiņagā.
344 [Rembates Rg].

53280.

Es uzgāju sev priekšā
Ziedu pļavu nenoplūktu;
Nivarēju pāri kļūt,
Ni apkārt aptecēt.
Kad pieplūcu ziedu sauju,
Tad varēju pāri kļūt.
270 [Mežotnes B].

53281.

Grāvju grāvjus izbradāju,
Buldurjāņus meklēdam(a);
Buldurjān's kalniņā
Sudrabiņa ziediņiem.
363 [Saikavas Md].

1. Grāvju grāvjus izstaigāju,
Buldurjāņa meklēdama;
Buldurjānis siliņā
Ar meitām kroņus pin.
211 [Ļaudonas Md].

53282.

Izkaisīju nama plānu
Zaļajām zālītēm:
Sper kājiņu, kur sperdams,
Rit zālītes ritēdamas.
605 [Skolas].

53283.

Izpušķoju bišu dārzu
Ar trejiem ziediņiem:
Ar rozēm, magonēm,
Ar ozola lapiņām.
72 [Cesvaines Md].

53284.

Jau atnāca Jāņa diena,
Jāņu zāles lasīdam',
Salasīse Jāņu zāles,
Pin vaiņagu sērdienei.
270 [Mežotnes B].

53285.

Jaunas meitas nezināj',
Ko dar' Jānis ābolā:
Pītin pina, vītin vija
Meitām puķu vainadziņu.
72 [Cesvaines Md].

- 62 -

53286.

Jānis brauca Jāņ' vakar'
Šķindēdams, ļordzēdams.
Ai Jānīti, Dieva dēls,
Kas tave vezume?
Jāņa zāles, papārdītes,
Tās mane vezume.
160 [Jūŗkalnes (Pilsbergas) Azp].

53287.

Jānīšam, brālīšam,
Treju puķu rociņā.
Vītēm vija, pītēm pina
Meitām govju slauktuvīt'.
112 [Ezeres Kld].

53288.

Jānīšam istabiņa
Puķēm, rozēm izpušķota;
Jaunas meitas izpušķoja,
Jāņu nakti līgojot.
184 [Ķēču Rg].

53289.

Jānītim daudzi puķu,
Savij man vaiņadziņ';
Citas zied dārziņā,
Citas dārza maliņā.
72 [Cesvaines Md].

53290.

Jānīšam zili svārki,
Zilu ziedu vainadziņš.
56 [Birzgales (Lindes) Rg].

53291.

Jānīts nāca visu gadu,
Nu atnāca šovakar,
Nu atnesa zelta rasu,
Ko papardes izpuškot.
604 [Dažādi iesūtītāji].

53292.

Jānīts plēsa Jāņa zāles,
Pa paleju staigādams;
Jāņa sieva, Līzbetīte,
Tā vaiņagu darināja.
241 [Lubānas Md].

53293.

Jānīts brēca, Jānīts sauca,
Jānim bērni pazuduši;
Jānim bērni pazuduši
Lielajās papardēs.
Nebrēc, Jāni, nesauc, Jāni,
Tavi bērni sētiņā.
127 [Grostonas Md].

53294.

Jānīts sēd kalniņā,
Zāļu nasta mugurā.
Nāc, Jānīti, sētiņā
[lejiņā],
Dod manām telītēm;
Došu sieru, došu pienu,
Došu govi raibuļiņu.
604 [Dažādi iesūtītāji].

1. Jānīts sēd kalniņā,
Zāļu nasta mugurā.
Nāc, Jānīti, sētiņā,
Dos manāmi gosniņāmi;
Es tev došu piena spaini,
Baltas maizes kukulīti.
141 [Ivandes Kld].

2. Jānīts gāja pa celiņu,
Zāļu nasta mugurā.
Nāc, Jānīt, sētiņā,
Dod manai raibaļai;
Es tev došu pienu spanni,
Baltas maizs kukulīt'.
17 [Ances Vp].

3. Jānīts nāca pa kalniņu,
Zāļu nasta mugurā.
Nāc, Jānīti, no kalniņa,
Dod manām telītēm;
Es tev došu siera nuku
Par telīšu baŗošanu.
103 [Džūkstes (Džūkstes-Pienavas) Jg].

53295.

Jānīts kāpa kalniņāji,
Zāļu kronis galviņāji.
Kāp, Jānīti, lejiņāji,
Dod manāmi telītēmi,
Lai tās visas lielas augtu,
Lai tās pulka piena dotu.
130 [Iecavas (Lieliecavas) B].

53296.

Jānīts nāca aplūkoti,
Vai druviņas
Izravētas;
Jānīts nāca aplūkoti,
Vai vārtiņi appuškoti.
294 [Omuļu Vlk].

53297.

Jānīts jāja melnu zirgu,
Jumtu galus lūkodams,
Vai ir labi izpuškoti
Ar ozolu lapiņām.
241 [Lubānas Md].

- 63 -

53298.

Jāņa bērni bēdājās,
Kur būs ņemt Jāņa zāles.
Vai jūs, akli, neredziet,
Pupas zied dārziņā.
241 [Lubānas Md].

53299.

Jāņu bērni nosaluši,
Jāņu zāles lasīdami.
Sildīsim pienīti,
Tā mēs Jāni mielosim.
93 [Dundagas Vp].

53300.

Jāņu dienas vakarā
Āboliņa pļavu pļāvu;
Ziemassvētku vakarā
Āboliņa cisas liku.
290 [Ogres C].

53301.

Jāņu mātes istabiņa
Ar bērziem izpuškota.
Vai pietrūka oša lapas,
Vai ar kupli ozoliņi?
413 [Stendes Tl].

53302.

Jāņu nakti nezināju,
Kuŗa sieva, kuŗa meita:
Saulītei noejot
Visām vaiņags galviņā.
338 [Rankas C].

53303.

Jāņiem kroņus Rīgā vedu
Ar deviņi melni zirgi,
Pretim nāca Rīgas kungi,
Siekiem naudu mērodami.
604 [Dažādi iesūtītāji].

53304.

Jūs, sieviņas, atnākdami
Izpuškoj lielu kungu,
Lielkungam ozolkroni,
Lielmātei liepu lik.
Jaunkungami, preilenami,
No puķem pataise.
93 [Dundagas Vp].

53305.

Kad es iešu kalniņā.
Tad lauzīšu ozoliņ';
Tad lauzīšu ozoliņu,
Kaisīš savu sētas placi.
40 [Basu (Bases) Azp].

53306.

Kam tas tāda puķu pļava,
Kur tie meitas pāri iet?
Tas manai māsiņai
Baltābolu noziedēj.
93 [Dundagas Vp].

53307.

Kas redzēja Jāņu nakti
Papardīti uzziedam,
Tas līgoja cauru gadu
Kā Jānīts vakarā.
337 [Rāmuļu C].

53308.

Kas slīdjāja, naslīdjāja,
Bitja pļovys naslīdjā;
Rūtoituoji gon slīdjāja,
Kuodeileņus laseidami.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

53309.

Kas tur mirdz, kas tur spīd
Viņā lauka galiņā?
Jānīšam cepurīte
Zelta pušķi galiņā.
205 [Kusas Md].

53310.

Kas tur spīd, kas tur viz
Jāņu dienas naksnīnā?
Tur ziedēja papardītes
Zeltītiem ziedīniem.
87 [Drabešu (Drabužu) C].

53311.

Kādas zāles vēl vajaga
Bandenieka sētiņā?
Retējiņa, raskretiņa,
Sarkanais dāboliņš.
344 [Rembates Rg].

53312.

Ko, Jānīti, tu domāji,
Kalnīnā apstājies?
Vai tev smaga Zāļu nasta,
Vai žēloji bāru bērnus?
192 [Kosas C].

53313.

Kuo, Juoneiti, tu dūmuoji, rūtu rūtu,
Sovys dinys vokorai? rūtu rūtu.
Vai tjav puču napītyka, rūtu rūtu,
Vai vaiņuka nanūveja? rūtu rūtu.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

- 64 -

53314.

Kodeiļas, munas kodeiļas,
Tik gryuši salasētas:
Cyta jemta ceļeņā,
Cyta ceļa maleņā.
466 [Vārkavas D].

53315.

Ko līdz liepai platas lapas,
Kad tā ziemu neziedēja;
Ko līdz meitai vaiņadzinis,
Kad tā ziemu nenasāja?
604 [Dažādi iesūtītāji].

53316.

Kur, priedīte, tavas skujas-
Zari vien līgojās?
Ar zariem tautas meita
Puško savu istabiņu.
356 [Rudbāržu Azp].

53317.

Lai puškoja, ko puškoja,
Cūku kūts jāpuško;
Citu gadu šādu laiku
Sivēniņu vajadzēs.
48 [Bērzaunes Md].

53318.

Līgotāji sanākuši,
Purva zāles sanesuši;
Ja es būtu līgotāja,
Es atnestu āboliņu.
307 [Pāvītes (Briņģu) C].

53319.

Lietiņš lija zāļu dienu
Lija Jāņu vakarā;
Jāņa bērni samirkuši,
Jāņu zāles lasīdami.
282 [Nīcas Lp].

53320.

Mani mīļi bāleliņi
Jāņu nakti negulēja;
Jāņu nakti tie aizgāja
Papardītes lūkoties.
337 [Rāmuļu C].

53321.

Nav nivīnas vainudziņš
Leidzīgs Monis vainukam;
Jau Monītes vainudziņš
Lībuovā(?) madu dzēra.
389 [Silajāņu Rz].

53322.

Nāc, Jānīt, dod rociņu,
Ko es tevīm dāvināšu:
Es nopinu puķu kroni
Tavā vārda dieniņā.
127 [Grostonas Md].

53323.

Nāc skaties, Jāņa māte,
Kur man smukas Jāņa zāles:
Sudrabiņa lapiņām,
Zeltītiem ziediņiem.
125 [Grenču Tk].

53324.

Noiet saule vakarā,
Meža galus zeltīdama;
Sanāk pulkiem Jāņa bērni,
Jāņa zāles lasīdami.
32 [Babītes (Piņķu) Rg].

53325.

Ņem, Jānīti, vaŗa tauri,
Taurē savus Jāņa bērnus;
Jāņa bērni nosaluši,
Jāņa zāles lasīdami.
93 [Dundagas Vp].

53326.

Ozolītis, zemzarītis,
Gauži raud Jāņu nakti:
Visi zari aplauzīti,
Jāņiem kroņus darinoti.
604 [Dažādi iesūtītāji].

53327.

Papardīte lielījās
Jāņu nakti uzziedēt;
Jāņu nakti uzziedēt
Zeltītiem ziediņiem.
20 [Annenieku (Annasmuižas) Tk].

53328.

Papardīte izziedēja
Pašā Jāņu naksniņā;
No tālienes puiši nāca
Papardītes lūkoties.
337 [Rāmuļu C].

53329.

Pēri pinu miršu kroni,
Šogad balta āboltīna;
Uz citam rudeņam,
Ne baltā āboltīna.
54 [Bilskas Vlk].

- 65 -

53330.

Pillu maisu liepu lapu
Jānīts nesa raudādams.
54 [Bilskas Vlk].

53331.

Piniet, meitas, vijiet, meitas,
Ozoliņa vainadziņu;
Savijušas vainadziņu,
Lieciet Jāņa galviņā.
127 [Grostonas Md].

53332.

Plūcat, bērni, āboliņu,
Nesat Jāņa istabā;
Jāņu māte Jāņu nakti
Bez ābola negulēja,
Baltu lika pagalvī,
Ar sārkanu apsedzās.
514 [Zentenes Tl].

53333.

Puķes zied ezerā,
Dzelteniem ziediņiem;
Jāņa bērni gaŗām gāja,
Aizsprauž puķi aiz cepures
378 [Seces Jk].

53334.

Puķīt' rāvu, kronīt' viju
Otra kunga tiesiņā;
Ja tie dzina, lai panāca,
Rokā manis nedabūs.
436 [Tirzas (Tirzas-Pils) Md].

53335.

Puškosim mēs Jānīti
Ar asiem dadzīšiem,
Kam bāries dzīvodams
Ar kaimiņu meitiņām.
344 [Rembates Rg].

53336.

Šad bij Jāņi, tad bij Jāņi,
Šovakar Jāņi bija:
Nu Jānīts puškojās
Ar ozola lapiņām.
281 [Neretas Jk].

53337.

Raibas vien man telītes,
Kas tās raibas izraiboja?
Jāņu nakti izraiboju,
Jāņu zāles lasīdama.
192 [Kosas C].

53338.

Rekur lieli brīnumiņi,
Jāņu diena atnākusi:
Vībotnītes zābaciņiem,
Papardītes kājiņām.
405 [Smiltenes Vlk].

53339.

Sit, Jānīti, oša vadzi
Istabiņas galiņā,
Tur salika Jāņa bērni
Savus lapu vainadziņus.
104 [Ēdoles Vp].

53340.

Suņu burkšķi, pupulēkši,
Tās ir puišu Jāņu zāles;
Meitāmauga pļaviņā
Sarkanais āboliņš.
498 [Virānes (Bučauskas) Md].

53341.

Svētu rītu ganos gāju,
Govis slaucu, sieru sēju;
Jāņa bērnus gaidīdama,
Pinu rožu vainadziņu.
127 [Grostonas Md].

53342.

Še nevaida tādu zāļu,
Kādas mūsu zemītē:
Trejdeviņu kaudžu vietu
Sarkanā āboliņa.
Lai Dievs dod Jāņu mātei
Dižen raibus telēniņus.
373 [Sarkaņu Md].

53343.

Šķūņa durvis gan redzēju,
Paša puiša neredzēju.
Kau' man bīse tā puķīte,
Kas aiz Jāņa cepurītes.
261 [Mēdzūlas Md].

53344.

Tev, Jānīti, daudz puķītes,
Nopin man vainadziņu,
Liec rozītes, liec lapiņas,
Liec balto āboliņu.
224 [Lielvārdes Rg].

53345.

Tu Jānīti, Dieva dēls,
Kam tu kāpi kalniņā?
Kam tu kāpi kalniņā,
Zāļu nasta mugurā?
353 [Rubas (Reņģu) Jg].

- 66 -

53346.

Tu nezini, Jāņa māte,
Kādas skaistas Jāņu zāles:
Zīda kāti, zelta ziedi,
Sudrabiņa lapiņāmi.
139 [Īslīces (Bornsmindes) B].

53347.

Upes malu vien staigāju,
Buldurjāni meklēdama;
Es atradu buldurjāni
Bāleniņa namgalā.
373 [Sarkaņu Md].

53348.

Vai tās vīni Juoņu zuoles, leigū
leigū,
Kas pļavai leiguojāsi? leigū leigū;
I tuos beja Juoņu zuoles, leigū leigū,
Kas peipei izkyupēja, leigū leigū.
236 [Līvānu D].

53349.

Vakar gāja liela vētra
Par ziediņu galiņiem;
Tādēļ Jāņa vakarā
Jāņam galva nerotāta.
572 [Tukums Tk apr.].

53350.

Veci puiši priecājās,
Meitas gāja Jāņu zālēs.
Nu tie sēda, nu tie gaida,
Kad nāks meitas atpakaļ.
Te atnāca baltas kazas,
Astes gaisā uzcēlušas.
211 [Ļaudonas Md].

53351.

Veda mani zālītēs,
Es zālīšu nepazinu:
Es noplūcu driķu druvu,
Par ābolu domādama.
72 [Cesvaines Md].

53352.

Veŗat durvis līdz galam,
Lai nelauž Jāņu ziedus.
413 [Stendes Tl].

53353.

Viju, viju, pinu, pinu
Zem ozola stāvēdama,
Sudrabīna pītēm pinu,
Sev [Savu?] zelta vainadzīnu.
192 [Kosas C].

53354.

Vijiet man, vijiet man
Vītoliņa vainadziņu;
Vijiet man tā vītola,
Kas aug jūŗas maliņā.
198 [Krustpils D].

53355.

Visa Jāņa istabiņa
Ar zariem izpuškota;
Stradziņš dzied zariņā,
Lakstīgala galotnē.
604 [Dažādi iesūtītāji].

53356.

Visi kalni noziedēja,
Pakalnīte neziedēja.
261 [Mēdzūlas Md].

53357.

Visa laba Jāņa zāle,
Ko plūc Jāņu vakarā;
Jāņu nakti zelta rasa
Katrā zāles galiņā.
91 [Druvienas C].

53358.

Visas labas Jāņu zāles,
Ko plūc Jāņu vakarā:
Elkšņu lapas, dadžu lapas,
Silā rautas papardītes.
560 [Rīga ].

53359.

Visi labi Jāņa bērni,
Kam ir zāles rocīnā;
Kam nav zāles rocīnā,
Tie nav lāga Jāņa bērni.
192 [Kosas C].

53360.

Visiem vārti appušķoti,
Kaimiņos nepušķoti;
Kaimiņos akli puiši,
Tie bērziņus nepazina.
520 [Zvārdes Kld].

53361.

Visi ziedi izziedēja,
Paparkliņa neziedēja;
Tā ziedēja Jāņu nakti
Sudrabiņa ziediņiem.
Kur nu mani sārti vaigi,
Sarkans rožu vainadziņš?
605 [Skolas].

- 67 -

53362.

Jāņu diena, Jāņu nakte,
Nu pats Jāņu vakariņis.
Visas puķes noziedēja,
Papardīte neziedēja;
Papardīte noziedēja
Paše Jāņu vakarēje.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

53363.

Vysys pļavys izšlūkāvu,
Petra zuolis maklādama;
Petra zuoli jas atrodu
Leluo pūra maliņā.
Petra zuoļa plotom lopom,
Kopuotomi maliņom.
(=Šī zāle esot laba pret kāsu.)
194 [Krāslavas D].

53364.

Visu nakti sastaigāju,
Bulderjāni meklēdams.
Te atnācu, te atradu
Sēžam galda galiņā;
Sēžam galda galiņā,
Alus kannarociņā.
9 [Aizputes (Aizputes-Pils) Azp].

53365.

Viena pati Jāņu zāle
Ne ziedēja, ne lapoja;
Kad atnāca Jāņu diena,
Tad ziedēja, tad lapoja.
378 [Seces Jk].

53366.

Viena pate Jāņu zāle
Deviņiemi žuburiem;
Viena pate brāļa māsa
Iet pa ceļu līgodama.
439 [Trikātas Vlk].

53367.

Viena pati Jāņu zāle
Mīļas Māras dārziņā;
Ko es plūkšu, ko atstāšu
Mīļas Māras telītēm?
211 [Ļaudonas Md].

53368.

Viena pati Jāņu zāle,
I tā pati klibu kāju:
Jaunas meitas nolauzušas,
Jāņu zāles lasīdamas.
605 [Skolas].

53369.

Viena pati Jāņu zāle
Deviņiem žuburiem;
Devītā žuburā
Zelta poga galiņā.
72 [Cesvaines Md].

53370.

Ziedi, ziedi, vizbulīti,
Kamēr vēl ziedēt var;
Atnāks meitas, noplūks tevi,
Piespraudīs pie vaiņadziņa.
; 452-67.

53371.

Ziedi, ziedi, silpuķīte,
Strauja strauta maliņā;
Nāks jaunava, noplūks tevi,
Sevīm kroni darinās.
378 [Seces Jk].

★

e) Gani pārdzen lopus mājā, ielaiž laidarā, apkopj un aplīgo

32416.

Ak tu govju Māršaliņa,
Lielas govis audzējusi:
Kūtī ragi neietilpa,
Dārzā rūmes nedabūja.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

1. Jāņa māte man iedeve
Raibu govi platim ragim,
Durvīs ragi neiegāja,
Kūtī rūmes tai nebija;
Vež' ābeļu dārziņā
Zem kuplās ābelītes.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

2. Mīļa Māra man iedeva
Raibu govi platiem ragiem;
Kūtī ragi neiegāja,
Ķipī pienu nesaslaucu.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

3. Mīļa Māŗa man iedeva
Raibu gavi platim ragim;
Ne tā ziemu stallī tilpa,
Ne vasaru laidarā.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

32417.

Appuškoju raibu govi
Ar bērziņa žagariem.
Puško, Dievs, citu gadu
Ar raibām telītēm!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

- 68 -

32418.

Augstu metu [sviežu] Jāņa zāles,
Lai telītes lielas aug,
Lai telītes lielas aug
Jāņu mātes laidarā,
Jāņu mātes laidarā ,
Ar baltām galviņām.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

32419.

Augstu metu Jāņu zāles,
Lai telītes lielas auga,
Lai telītes lielas auga,
Lai tās pulka piena deva.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

1. Augsti sviedu Jāņa zāles
Jāņa mātes istabā,
Lai aug lieli telēniņi,
Govis daudz piena dod.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

32420.

Iesim, meitas, skatīties,
Kādas govis laidarā:
Citas zilas, citas melnas,
Citas baltu muguriņu.
271 [Pienavā (Džūkstes pag. Jg)].

32421.

Eita, bērni, lūkoties,
Ko dar' Jānis aplokā:
Pītin pina, vītin vija
Meitām govju slauktuvīti.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

1. Eite, m'eitys, apraugot,
Kū dor' Juonis oplūkā:
Peitin' pyna, v'eitin' v'eja
M'eituom gūvu slauktiv'eitis,
M'eituom gūvu slauktiv'eitis,
Puišim cauņu capureitis.
422 [Līvānu pag. D].

2. Jūs, māsiņas, neziniet,
Ko dar' Māra laidarā:
Pītin pina, vītin vija
Zaļa vaŗa slauktuvīti.
; 323-68.

3. Ko, Jānīti, tu darīji
Visu dienu aplokā?
- Šūtin šuvu, pītin pinu
Divas zelta slaucenītes.
49; 252-68.

4. Visu gadu Jānis pina
Manā teļu aplokā;
Šūt nošuva, pīt nopina
Divi teļu slaucenītes,
Divi teļu slaucenītes
Zeltītāma stīpiņāma.
197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].

32422.

Es savām telītēm
Šovakar vārdu devu:
Kuŗa raiba - raibulīte,
Kuŗa melna - vabolīte.
394 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Kuodu vuordu Krist'ējuom
Šuos vosorys t'el'eit'ēm?
Kura deuma - deumaļiņa,
Kura raiba - raibaļiņa.
422 [Līvānu pag. D].

2. Ko, Jānīti, vārdu liksi
Šās vasaras telītēm?
Kuŗa melna - vabulīte,
Kuŗa raiba - ziedaliņa.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

3. Krustdienā vārdu liku
Pērnajām telītēm:
Kuŗa raiba - raibaliņa,
Kuŗa melna - vabulīte.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4. Māmiņai pavaicāju,
Ko telītēm vārdā likt.
- Kas bij raiba - raibaliņa,
Kas sarkana - māraliņa.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

5. Nāc, Laimiņa, liec vārdiņu
Pērnajām telītēm:
Kuŗa raiba - raibaliņa,
Kuŗa melna - vabulīte.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

6. Pavaicāju mīļai Māŗai,
Kā būs saukt raibu govi:
Kuŗa raiba - raibalīte,
Kuŗa melna - vabulīte.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

32423.

Gāju govju dārziņā,
Radu prieku Jāņu rītu:
Radu vērsīt' piedzimušu
Sudrabiņa radziņiem.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

- 69 -

32424.

Gāju telīš' i raudzīt,
Ko darīja dārziņā:
Cita citu laizījās,
Ar ragiem kasījās.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

32425.

Gani dzina sētiņā,
Kupla liepa vārtus vēra;
Tā nebija kupla liepa,
Tā bij Jāņa māmuliņa.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

32426.

Gosniņ, mana raibuļiņa,
Kas tev' raibu norakstīja?
Mīļa Māra norakstīja,
Svētu rītu ganīdama.
224 [Kabilē (Kld)].

32427.

Gotiņ' manu raibuliņu
Vakarā ēdināju;
No druviņas pāriedama,
Rokā nesu dāboliņu.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

32428.

Jāņa māte nezināja,
Kādas govis laidarā:
Tumši brūnas, gaiši brūnas,
Zeltītiem radzīniem.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)], 218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

1. Jūs, meitiņas, nezināt,
Kādas govis laidarā:
Raibas govis, brūnas teles,
Baltas kazas kaktiņā.
403 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32429.

Jāņa nakti apģērbos
Puse balta, puse melna,
Lai aug mani telēniņi
Puse balti, puse melni.
81 [Katriņā (Katriņas pag. C)].

1. Es nogāju Pēterī
Puse balta, puse melna,
Lai aug man raibas govis
Puse baltas, puse melnas.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32430.

Jānis gāja gar vārtiem,
Stīpu bunte mugurā.
Nāc, Jānīti, sētiņā,
Stīpo manus piena spaņņus!
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

32431.

Jānīts sēd kalniņā,
Zāļu nasta mugurā.
Nāc, Jānīti, lejiņā,
Dod manām telītēm!
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)], 1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

1. Jānīts sēdēj' ozolāi,
Jāņa zāles rociņā.
Nes, Jānīti, Jāņa zāles,
Dod manām gostiņām,
Lai dod pienu, lai dod sieru
Jāņu bērnus pamielot!
54 [Limbažos (Limbažu pag. Vlm)].

32432.

Jānīts sēd kalniņā,
Zāļu nasta mugurā.
Nāc, Jānīti, lejiņā,
Dod manām telītēm!
Es tev došu sieru ēst
Dižan lielu gabaliņu.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

1. Jānīts tupi kalniņā,
Zelta kurpes kājiņā.
Nāc, Jānīti, sētiņā,
Došu siera gabaliņu!
77 [Gulberē (Liezeres pag. Md)].

32433.

Jānīts sēda kalniņā
Zāļu nastu mugurā;
Cik zālīšu nastiņā,
Tik telīšu kūtiņā.
285 [Baldonē (Baldones pag. Rg)].

32434.

Jānīts sēdi kalniņā,
Zāļu nastu mugurā;
Cik zālīšu nastiņā,
Tik tev siera gabaliņu.
308 [Altenē (Seces pag. Jk)].

1. Jānīts nāca par kalniņu,
Zāļu nasta mugurā;
Cik zālīšu, tik telīšu,
Tik tev siera gabaliņu.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

32435.

Jāņu rītu govis ganu
Zaļābula lauciņā;
Jāņa māte atnākusi,
Siera nuki kabatā.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

- 70 -

32436.

Kas iemeta raibu koku
Manā govju laidarā?
Mīļa Laime iemetusi,
Raibu govi gribēdama.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

32437.

Kas iemeta zelta laipu
Manā govju laidarā!
Jāņa bērni iemetuši,
Jāņa nakti līgojot.
40-1 (Bigauņc.).

32438.

Kas iemeta zelta pušķi
Manā govju laidarā?
Mīļa Māra iemetusi,
Maz telīšu atradusi.
116 [Bormaņu muižā (Trapenes pag. Vlk)], 1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

32439.

Kupla liepa uzauguse
Jāņa mātes laidarā;
Tur pakāra Jāņa meitas
Savas baltas slaucenītes.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

32440.

Kupla liepa uzauguse
Manā govju dārziņā;
Kad es iemu govis slaukt,
Tur pakāru vainadziņu.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

1. Kupla liepa, zelta zari,
Manā govju laidarā;
Cik es gāju goves slaukt,
Tur pakāru vainadziņu,
Lai viz mans vainadziņš
Kā saulīt' un mēnestiņš.
285 [Baldonē (Baldones pag. Rg)].

32441.

Labvakar, Jāņa māete,
As tev laimi pasecīšu:
Tev piedzima raibas guoev's
Sudrebiņa redziņiem.
103 [Sausnējā, Vietalvā (Sausnējas un Vietalvas pag. Md)].

32442.

Lēni gāju par pagalmu,
Lēni vēru klāva durvis,
Lei tij govu Māršaviņa
Nesatrūka, gulējuse.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

32443.

Līgo saule meža galus,
Vakarāi noiedama;
Līgo pate māmuliņa
Ganiņam vārtu celt.
403 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32444.

Līgo saule vakarā,
Līgo gani sētiņā,
Līgo pati mīļa Māra
Telītēm vārtu vērt.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

32445.

Līgojam mēs, bitīte, -
Tev siliņi, man āriņi;
Tev siliņi ziedu ņemt,
Man āriņi paganīt.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32446.

Melna odze ietecēja
Manā govju laidarā;
Tā nebija melna odze,
Tā bij govju Māršaviņa.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

1. Balta vista ietecēja
Manā govju laidarā;
Tā nebija balta vista,
Tā bij mana govju Laime.
2521 [Strutelē (Struteles pag. Tk)].

2. Balta vista platījās,
Manā govju dārziņā;
Tā nebija balta vista,
Tā bij govju Māršaliņa.
310 [Dignājā (Dignājas pag. Jk)].

3. Mella čūska ietecēja
Manā bišu dārziņā;
Tā nebija mella čūska,
Tā bij bišu māmuliņa.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

32447.

Mella vista purināja
Manā govju dārziņā;
Sev purina pillu pērkli,
Man telīšu pillu dārzu.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

- 71 -

32448.

Metam zāles laidarā,
Lai telītes vaislojās;
Cik zālīšu, tik telīšu
Jāņa mātes laidarā.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

1. Metam zāles laidarā,
Lai aug govis raibuliņas;
Cik zālītes es iemetu,
Tik gosniņu raibuliņu.
271 [Pienavā (Džūkstes pag. Jg)].

2. Plūcat, meitas, baltābolu,
Metat govju laidarā!
Cik ābolu saujiņā,
Tik gosniņu laidarā.
40-1 (Lapmežc.).

32449.

Nāc ārā, Jāņu māte
[saimeniece]
Es tev teikšu govju laimi:
Laidarā apakš sliekšņa,
Tur gul tava govju Laime.
232 [Talsos (Tl)].

1. Ai tu govju Māršaviņa,
Kur gulēji Jāņu nakti?
Stallītī, paslieksnē,
Kā melnā vabolīte.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

2. Jāņa māte nezināja,
Kur gosniņu Laime gul:
Kūtī gul, paslieksnē,
Kā melnā vabolīte.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

3. Jaunas meitas nezināja,
Kur guļ govju Māršaviņa:
Stallie guļ zem silītes,
Sudrabiņa spilvenā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

32450.

Nava laika, nava laika
Ganiem dzīt sētiņā,
Nūle mūsu māmuliņa
Vij dābula vainadziņu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

32451.

Piecas vien man gosniņas,
Visas melnas kā vamboles;
Lai Dievs dod citas piecas
Līdz citiemi Jānīšiem.
40-1 (Lapmežc.).

32452.

Sit, Jānīti, zelta vadzi
Savas kūts dibinā!
Tur pakāra mīļa Māra
Savu baltu slaucenīti.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

32453.

Trim kārtām jostu jožu,
Govju kūti daiedama.
Audzē, Dievis, mīļa Māre,
Trim kārtām laidarā!
18 (Kliģenē).

1. Trim kārtām jostu jožu
Ap to savu augumiņu;
Trim kārtām raibas govis
Ap to manu laidariņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

2. Trim kārtām jostu jožu,
Uz kūtiņu tecēdama.
Dod, Dieviņ, man telītes
Trim, četrām kārtiņām!
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

32454.

Aitiņ mana bērbaliņa,
Puško manu augumiņu!
Es puškoju tavu kūti
Jāņa dienas vakarā.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

32455.

Kas grib baltu villainīšu,
Lai dzin aitas pieguļā:
Jāņa [Jāņu] nakti zelta rasa,
Tad aitiņas mazgājās.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

1. Es izdzinu Jāņu nakti
Savas aitas pieguļā:
Jāņa nakti zelta rasa,
Lai tās baltas mazgājās.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

2. Kas grib baltas villainītes,
Lai dzin aitas pieguļā:
Jāņa [Jāņu] nakti zeltarasa,
Tad aitiņas mazgājās.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

3. Kas gribēja baltas aitas,
Lai dzen aitas pieguļā,
Lai aitiņas mazgājās
Baltābula rasiņā.
183 [Bruzilās (Kursīšu pag. Kld)].

- 72 -

4. Tīk tev balta villainīte,
Gani aitas Jāņu nakti:
Jāņu rasa balināja
Baltas tavas avitiņas.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)], 1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)], 189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32456.

Liela migla, liela rasa
Liela meža maliņā,
Tur es dzīšu sav' aitiņu
Pašā Jāņa vakarā.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

★

53372.

Agatītes pogolmā
Bolta vysta ūlas dēj;
Sēv pyryna pylnu pērkli,
Maņ teleišu pylnu klāvu.
143 [Jāsmuižas D].

53373.

Agatīte savu sīru
Drupynuoti drupynuoja.
Tik tev gūvu, tik tev vēršu,
Cik tūs sīra drupaniņ'.
143 [Jāsmuižas D].

53374.

Eita, meitas, skatāties,
Ko dar' govis dārziņā:
Cita citu laizījās,
Radziņiem mērījās.
545 [Krustpils D apr.].

53375.

Es atnesu Jāņu mātei
Raibas puķes pieplūkuse.
Audzē, Dievs, Jāņu mātei
Raibas govis stallītie.
373 [Sarkaņu Md].

53376.

Uzliksim saimniecei
Baltu ziedu vainadziņu,
Lai aug viņas raibaliņas
Baltajiem ziediņiem.
166 [Kalsnavas Md].

53377.

Es iemetu zelta pušķi
Savā govju laidarā;
Cik zālītes, tik telīšu,
Manā govju laidarā.
521 [Zvārtavas Vlk].

53378.

Es savām telītēm
Āboliņa valgu vīju,
Lai tās manim pašas nāca
Jāņu rītu sētiņā.
261 [Mēdzūlas Md].

53379.

Es savām telītēm
Āboliņa valgu vīju,
Lai tās manim pienu deva
Līdz pašam rudeņam.
261 [Mēdzūlas Md].

53380.

Es savai telītei
Baltābola saitu vīju,
Lai aug manas raibas teles
Ziedainām kājiņām.
605 [Skolas].

53381.

Ganu avis Jāņu nakti,
Sedzu baltas villainītes;
Jāņu rasa balināja
Baltumbaltas villainītes.
40 [Basu (Bases) Azp].

53382.

Gosniņ, mana raibaliņa,
Kas tev raibu norakstīja?
Svēta Māra Jāņu nakti,
Raibus cimdus adīdama.
427 [Tadaiķu Lp].

53383.

Grieziet ceļu, rūmējati, līgo
līgo,
Jāņu tēvam Laime nāca, līgo:
Viens simts nāca raibas govis, līgo līgo,
Otrs simts bēru kumeliņu, līgo.
169 [Kandavas Tl].

53384.

Jānīts gana raibas govis
Lielajā ābolā;
Jāņu govis piekusušas,
Pa ābolu staigājot.
127 [Grostonas Md].

53385.

Juonīts guoja par kaļneņi,
Zuoļu nosta mugurā.
Aj, Juonīti, uz munu sātu,
Baroj munu raibaleiti;
Es tev dūšu sīra kanci
Par raibaļas boruošonu.
73 [Ciblas (Eversmuižas) Ldz].

- 73 -

53386.

Jānīts sēd kalniņā,
Zelta svārki mugurā.
Nāc, Jānīti, lejiņā
Pie manām gosniņām.
374 [Sātiņu Kld].

53387.

Jāņu mātei kroni pinu
Ar ozola zīlītēm,
Lai tai auga raibas govis
Ziedaiņām kājiņām.
263 [Mēmeles Jk].

53388.

Jāņa māte man iedeva
Raibu govi platim ragim;
Kūtī ragi neiegāja,
To piesējam laidarā,
Sudrabīna ķēdītem.
341 [Raunas (Pils-Raunas) C].

53389.

Jāņu mātei tādas govs
Ka lielās briežu mātes:
Kūtie ragi tām nelīda,
Dārzā rūmes tām nebija.
373 [Sarkaņu Md].

1. Jāņa mātei lielas govis,
Kā lielās lāču mātes;
Kūtī ragineielīda,
Dārzā rūmes ar nebij.
552 [Madona Md apr.].

53390.

Šādas govis, tādas govis
Jāņu mātes laidarā;
Viena govs ar platiem ragiem,
Ragi kūtī neiegāja.
439 [Trikātas Vlk].

53391.

Man piedzima Jāņu nakti
Raibai govij telēniņš;
Lai der vietu [Laidervietas?] tam nebija,
Kūtī ragi neiegāja.
90 [Drustu C].

53392.

Juoņa muotei lelas gūvis,
Ko leluos brīža muotes:
Nu gūtiņas spaņi slouca,
Nu telītes slauktuvīti.
357 [Rudzētu D].

53393.

Jāņu rītu slaukti gāju
Ar sidraba slauktuvīti:
Ar sidraba slauktuvīti
Dimantiņa rasiņā.
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

53394.

Es vaicāju mīļai Mārai,
Kā es saukšu savas govis.
Kuŗa bija zila gove-
Tā zilā zilgalvīte.
604 [Dažādi iesūtītāji].

53395.

Kas atstāja zelta rīksti
Manā govju laidarā?
Svētā Māra atstājusi,
Raibaļiņas skaitīdama.
571 [Talsi Tl apr.].

53396.

Kas spīdēja, kas vizēja
Jāņa mātes laidarā?
Jāņa mātei raibas govis
Zeltītiem radziņiem.
245 [Lutriņu Kld].

53397.

Lai bij labi, kam bij labi, līgā
līgā,
Jāņu mātei tai bij labi: līgā
līgā,
Pilna kūte raibu govju,
Pilns spainītis salda piena.
433 [Tērvetes (Kalnamuižas) Jg].

53398.

Lai pļauj sienu, kam vajaga,
Man sieniņa nevajaga:
Manu kazu vilks aizveda
Pašā Jāņu vakarā.
560 [Rīga ].

53399.

Līgo, Māra, manā kūtī,
Kā līgoju tavu nakti.
318 [Plāņu Vlk].

53400.

Līgo saule meža galus,
Vakarā noiedama;
Līgo gani sētiņā,
Līgo meitas laidarā,
Līgo pate Jāņu māte,
Jāņu bērnus gaidīdama.
127 [Grostonas Md].

- 74 -

53401.

Līgojiet, Jāņa bērni,
Metat zāles laiderie!
Cik zālīšu, tik telīšu
Jāņa mātes laiderie.
261 [Mēdzūlas Md].

53402.

Liela diža ganu meita
Bez darbiņa ganos gāja,
Govēm ragus izrotājse
Ar zaļām lapiņām.
605 [Skolas].

53403.

Man bij pulka raibu govju,
Kas tās raibas izraiboja?
Mīļā Māra izraiboja,
Jāņa nakti ganīdama.
Dod, kundziņ, savu dēlu,
Nevar vienis noganīt.
261 [Mēdzūlas Md].

53404.

Mīļā mŗa govis skaita,
Vītolēje sēdēdama.
Dod, Māriņa, to gosniņu,
Kas no simta atlikuse;
Man jāvāra svētu rītu
Tautiešame azaidiņis.
129 [Gudenieku Azp].

53405.

Nāc laukā, Jāņa tēvs,
Es tev teikšu ziergu laimi:
Ber auzītes silītē,
Kadiķīšus sakapā.
245 [Lutriņu Kld].

53406.

Jem, saimniec, mellus brunčus,
Apej savus laidariņs,
Lai neguļ Jāņa nakt(i)
Manas govis laidarā.
180 [Katvaru Vlm].

53407.

Pagaid', govju Māršaliņi,
Man ar tevi jārunā.
Kādēļ manas raibas govis
Polatiesi polojās? [paļajās, sirga]
486 [Viesītes (Eķengrāves) Jk].

1. Svēta Māre Madaliņa,
Ak tu govju Māršaviņa,
Nāc ar mani parunāt!
Kādēļ manas raibas govis
Paļāties paļājās?
604 [Dažādi iesūtītāji].

53408.

Pavaicāju mīļu Māru,
Kam gosniņas man neauga?
Kam gosniņu kājām spēri,
Siti piena slauktuvīti?
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

53409.

Pi Juonines raibas gūvs,
Plotim ragim, garim cičym;
Sīru sēja pologā,
Svīstu neja kubolā.
278 [Naujenes (Maļonovas) D].

53410.

Ptru gūteņi raibaleiti,
Kas tev (raibu?) raibinuoja?
Svāta Muora raibinuoja,
Iz yudiņa stuovādama.
Iz yudiņa stuovādama,
Ar ūgleiti raksteidama.
389 [Silajāņu Rz].

53411.

Raibas vien man telītes,
Citas lielas, citas mazas;
Vai ir pati mīļā Laima
Agrā rītā rakstījusi?
605 [Skolas].

53412.

Reibas vīn maņ telītes,
Jaunas vīn ganītuojas;
Skaudējam aces dag,
Caur kryumim verūtīs.
326 [Preiļu D].

53413.

Rindā nāca raibas govis,
Pulkiem bēri kumeliņi;
Visi pulki satecēja
Jāņa mātes laidarā.
36 [Balvu Abr].

53414.

Šorīt agri piecēlos,
Lielu darbu padarīju:
Sev matiņus izķemmēju,
Buļļam ragus appuškoju;
Buļļam ragus appuškoju
Ar ozola zariņiem.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

- 75 -

53415.

Trīsreiz gadu pūtināju
Savas raibas rabuliņas:
Vasarsvētkos, Jāņu rītu,
Pirmo dienu pusdienā.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

53416.

Sviežu vecu izaviņu
Savā govju dārziņā,
Lai telītes vazājās
Ka vecās izaviņas.
604 [Dažādi iesūtītāji].

1. Visas vecas izaviņas
Metu govju dārziņā,
Lai telītes valkājās
Kā vecās izaviņas.
48 [Bērzaunes Md].

★

f) Saimniece pacienā ganus ar sieru un pienu

32457.

Siera, piena ganiņam,
Piena sulas arājam,
Kam apara papuvīti
Melnajām velēnām.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

32458.

Siera, piena ganiņiem,
Arājiem piena sulas,
Par ko pēra ganu meitas,
Pa krūmiem valkādami.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

32459.

Siera, piena, Jāņa māte
[māmuliņa],
Par telīšu ganījumu!
Ja nedosi siera, piena,
Paliks teles ālavīcas.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Dodi sieru, Jāņu māte,
Jāņu zāļu plūcējam!
Ja sieriņa man nedosi,
Paliks govis ālavītes.
23 [Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)].

2. Sieru sieru, Jāņa māte,
Labas govis laidarā;
Ja tu siera man nedosi,
Paliks govis ālavē.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

32460.

Siera, piena, māmuliņa,
Par telīšu ganījumu!
Ja nedosi siera, piena,
Nedzīš' govis ābolā.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32461.

Sieru, pienu, māmuliņ,
Par telīšu puškojumu!
Ja nedosi siera, piena,
Nepuškošu citu gadu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Siera, piena, māmuliņa,
Par vainaka vijumiņu!
Ja nedosi siera, piena,
Tad vainaku es nevīšu.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

32462.

Siera, piena māmuliņa,
Savam govju ganiņam;
Arājam piena sulas,
Sutinātu ievas kūju!
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

32463.

Siera, piena man, māmiņ!
Es bij' tava govju gane,
Es telītes pieganīju
Pa zaļo dāboliņu.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

32464.

Sieru sieru, Jāņa māte,
Dižan lielu gabaliņu!
Es iekritu rāvienā,
Tavas govis ganīdama.
104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32465.

Siera siera, māmuļīte,
Es gotiņu ganītāja;
Ja tu siera man nedosi,
Lai stāv govis laidarā.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)], 299 [Mežotnē un Švitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)].

32466.

Siera siera, māmuļiņa,
Man lielāku gabaliņu,
Man lielāku gabaliņu
Par telīšu ganījumu!
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

- 76 -

★

53417.

Dod, māmiņa, sier' ar pienu
Par telīšu pušķošanu!
Vēl tev vīšu vainadziņu
Visvisādiem zemes ziediem.
15 [Alūksnes Vlk].

53418.

Jas redzēju saimineicai, rūtuo rūtuo,
Pīcus sīrus nārteņā; rūtuo
rūtuo;
Ka nadūsi sīra, pīna, rūtuo
rūtuo,
Paliks gūvis vuolaveidzas, rūtuo rūtuo.
18 [Andrupenes Rz].

53419.

Īdevja Līzīte taukoju sīru,
Īdevja Līzīte taukoju sīru,
Taucej, Dīviņ, tovas telītes,
Taucej, Dīviņ, tovas telītes!
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

1. Īdeve Madeļa taukojū sīru,
Taucej, Dīven, taleitis tovys.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

53420.

Māte māte, sieru, pienu,
Lai aug govis raibaļiņas!
Kad nedosi sieru, pienu,
Tad augs tādas dūmaļiņas.
72 [Cesvaines Md].

53421.

Māte māte, sieru sieru,
Nu ir Jāņu vakariņis.
Kam ganīja raibas govis
Visu gadu ābolēje.
129 [Gudenieku Azp].

53422.

Krystamuote, saimnīceņa,
Pati sīra sējējiņa,
Kai īdusi, tai īdusi
Pa lelami gobolam.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

53423.

Pasild' man, Jāņa māt,
Siltu pienu podiņā!
Es atnācu nosalusi,
Tavas govis ganīdama.
211 [Ļaudonas Md].

53424.

Saimnieks stāv istabā,
Alus kanna rociņā;
Saiminiece sieru grieza
Visapkārt riecienam.
255 [Mārupes (Bieriņu) Rg].

53425.

Sen šos Jāņus gaidījām,
Šito pašu vakarīnu.
Siers, plācenis ganīniem,
Bērzu vaiņags gotīnām.
192 [Kosas C].

53426.

Siera, piena ganiņam,
Arājam siera sulu!
Kam tas manas raibas govis
Velēnām nomētāj(a).
119 [Gaujienas Vlk].

53427.

Sieru sieru, Jāņa māte,
Tev ir govis laidarā!
Ja nedosi sieru, pienu,
Guldīš' govis kalnīnā.
75 [Cirgaļu (Aumeisteru) Vlk].

53428.

Sieru sieru, Jāņu māte,
Tev ir govis laidarā!
Ja nedosi sieru ēsti,
Govim ragus aplauzīšu.
184 [Ķēču Rg].

53429.

Jā nedosi mīkstu sieru,
Govim ragus nolauzīšu;
Jā nedosi siltu alu,
Visus miešus izbradāšu.
33 [Baižkalna C].

53430.

Sieru sieru, Jāņu māte,
Tev ir govis laidarā
Tumši brūnas, gaiši brūnas,
Zeltītiem radziņiem.
464 [Vānes Tk].

53431.

Sieru sieru, Jāņu māte,
Tev gotiņas raibaļiņas!
Nazīts, manis baltspalītis,
Jāņu siera dalāmais.
270 [Mežotnes B].

- 77 -

53432.

Siera, piena, Jāņa māte,
Es atnesu Jāņa zāles!
Jāns atnesa purva zāli,
Ielej sulu bļodiņā.
241 [Lubānas Md].

★

g) Līdzekļi pret raganām, burvjiem, skauģiem, kas Jāņu nakti sevišķi darbīgi

32467.

Ai meitas meitas,
Glabājat govis!
Ragana krūmos,
Slaucene rokā.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)], 278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

1. Grieta sēž krūmos,
Slaucene rokā.
Pasakiet meitām,
Lai glabā govis!
224 [Kabilē (Kld)].

2. Meitas meitas, sargāt govis:
Jāņa māte krūmos tup,
Jāņa māte krūmos tup,
Slaucenīte rociņā.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

32468.

Buŗ man buŗi, skauž man skauģi,
Nevar manis izpostīt:
Dieviņš taisa dzelžu sētu
Apkārt manu mājvietu.
116 [Bormaņu muižā (Trapenes pag. Vlk)].

32469.

Iestādīju ērkšķu krūmu
Savē govju laidarē:
Jāņa nakti ragan' mātes
Pulcēties pulcējās.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

32470.

Iestatīju asu dadzi
Tīrumā
Burvjiem, raganām
Plēvāties.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)], 229 [Rideļu pagastā (Engures pag. Tk)].

1. Iestatu ābeli
Tīruma vidū,
Kur burvjiem, raganām
Žāpstīties.
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

32471.

Iestatu dadzīti
Laidara vidū
Raganai, maukai,
Žāpstīties.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

1. Iestādīju ābeltiņu
Laidariņa vidiņāi
Raganām žāpstīties,
Jāņu nakti staigājot.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

2. Meijot meijoju
Laidara vārtus
Ābelēm, vilku ābelēm,
Krūklēm un apsēm
Laumām, raganām
Žāpstīties.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

32472.

Es iemetu asu dadzi
Savā govju laidarā,
Lai ragana [raganas] padūrās,
Jāņa nakti staigājot.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32472v1.

Appuškoju laidariņu
Ar ābeļu zariņiem,
Lai izbada Lauma acis,
Jāņa nakti staigājot.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

2. Asu dadzi es ieliku
Savā govju laidarā,
Lai ragana neiegāja
Pie manām gosniņām.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

3. Aizpuškoju govju kūti
Ar asiem dadzīšiem,
Lai ragana pasadūra,
Jāņa nakti staigādama.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

4. Iestādīju ērkšķu krūmu
Laidariņa vidiņā,
Lai ragana nodūrasi,
Jāņu nakti skraidīdama.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

5. Iestādīju cūkābeli
Pašā Jāņa vakarā,
Lai nodūrās Jāņa nakti
Visas vecas raganiņas.
226 [Kandavā (Tl)].

6. Es iemetu ašu dadzi
Savā govju laidarā,
Lai izbaksta skauģis acis,
Kas man laba nevēlēja.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

- 78 -

7. Es iestādu vilkābeli
Savā govju laidarī,
Lai tās laumas, raganiņas
Jāņu nakti bakstījās.
401 [Slokas pagastā Rg (Antiņciemā, Bigauņciemā, Kaugurciemā, Lapmežciemā)].

8. Uzspraudu dadzīti
Uz vārtu staba
Burvjiem, raganām
Uzdurties.
360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32473.

Es iemetu asu dadzi
Savā govju laidarā,
Lai tie buŗi nenobuŗ,
Lai skauģīši nenoskauž.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

32474.

Es iespraudu izkaptiņu
Savā govju laidarā,
Lai ragana nosagrieza
Ātrajā skrējienā.
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

32475.

Es jums lūdzu, saimenieki,
Jāņa nakti neguliet:
Skauģīts kūrauguntiņu
Jūsu lauka galiņā.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

32476.

Es savāmi telītēmi
Adatāmi jumtu jumu,
Lai skauģītis nenoskauda,
Lai burītis nenobūra.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

32477.

Es savām(i) telītēm(i)
Adatiņu stalli taisu,
Lai raganas nodūrās,
Jāņu nakti skraidīdamas.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

1. Es savam(i) laidaram
Adatiņu jumtu jumu,
Lai raganas noduŗās,
Jāņu nakti skraidīdamas.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

2. Es savām telītēm
Adatiņu klēvu daru,
Adatiņu klēvu daru,
Izkaptiņu jumtu jūmu,
Lai dūrās, lai šķērdēs
Manu govju skaudējiņa.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

32478.

Es savām telītēm
Ar nātrēm ceļu kaisu,
Lai duŗas raganiņas,
Tumšu nakti staigādamas.
115 [Jaunbilskā (Bilskas pag. Vlk)].

32479.

Izaplēte dadžu krūms
Manā govju dārziņā;
Kad es gāju govju slaukt,
Tad pakāru slaucenīti.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

32480.

Jāņu nakti negulēju,
Sav' telīti sargādama:
Jāņu nakti raganiņas
Pulcēties(i) pulcējās.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1. Slēdz, māmiņ, govju klēvu
Deviņām atslēgām:
Jāņu nakti raganiņas
Pulcētiesi pulcējās.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

32481.

Jāņi Jāņi šovakar,
Kam tie Jāņi piederēja?
Moderēm, raganām,
Tām tie Jāņi piederēja.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

32482.

Jāņos govju neslauciet,
Ganos agri nedzeniet:
Sēd ragana krūmiņos
Ar sudraba slauktuvīti.
3251 [Sunākstē, Neretā un Ērberķē (Sunākstes, Neretas un Mazzalves pag. Jk)].

32483.

Lec, Jānīti, kur lekdams,
Lec lopiņu laidārzā,
Min rupucus, min raganas,
Tīrī manu laidārziņu!
1311 [Apē (Vlk)].

32484.

Nelaid skauģu, mīļā Māre,
Jāņu mātes laiderī,
Cērt ar dzelzu zobenīti,
Sit ar vaŗa trumulīti!
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

- 79 -

32485.

Ņem, Jānīti, melnu zirgu,
Apjāj savus tīrumiņus,
Lai burītis nenobūra,
Lai sakuģītis nenoskauda!
23 [Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)].

1. Ņem, Jānīti, melnu zirgu,
Apjāj kūti, laidārziņu,
Lai ne skauģi, ne raganas
Nebuŗ manus govis vēršus.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

32486.

Nu ir laiks raganām
Beku lauzt siliņā:
Visi četri pērkoniņi
Jūrmalāi kāzas dzēra.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

32487.

Piniet, meitas, ērkšķu kroni,
Metiet govju laidarāji,
Lai ragana acis bada,
Jāņu nakti skraidīdama!
288 [Bornsmindē (Īslīces pag. B)].

1. Plūciet nātres, dzeltenītes,
Metiet govju laidarē,
Lai ragana atsadūrās,
Jāņa nakti skraidīdama!
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

32488.

Šķību greizu tiltu taisu
Raganām pāri skriet,
Lai tās savu kaklu lauza
Pirmajā skrējienā.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. No tiem sila greiziem kokiem
Raganām tiltu taisu,
Lai tās savu kaklu lauza,
Jāņa nakti staigādamas.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

2. Šķību greizu koku liku
Sava tilta vidiņā,
Lai ragana kaklu lauza,
Tumšu nakti skraidīdama.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

3. Šķību greizu tiltu taisu
Savā lopu laidarā,
Lai ragana kaklu lauza
Pirmajā skrējienā.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

32489.

Silē dūru adatiņu
Savā govju laidarā,
Lai ragana noduŗās,
Jāņa nakti staigādama.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

32490.

Skrien, ragana, šķērsu gaisu,
Ne manā sētiņā:
Mana sēta dzelžiem kalta,
Adatām jumti jumti.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

1. Skrien, ragana, šķērsu gaisu,
Manu sētu neieskriesi:
Mana sēta dzelžiem kalta,
Izkaptiemi spāres celtas,
Izkaptiemi spāres celtas,
Adatāmi jumti jumti-
Izkaptiem nosagriezti,
Adatāmi nosadorti.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

32491.

Sviesta, piena upe teka
Manāi govju laidarāi;
Tur nolauza skauģis kaklu,
Tur deviņas raganiņas,
Tur noslīka laumes meita
Bez saulītes vakarāi.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

32492.

Tiesa tiesa, ne meliņi
Vecu ļaužu valodiņa:
Jāņa nakti meitas gāja
Raganās, vilkacēs.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32493.

Telīt mana platradzīte,
Stāv' laidara vidiņā;
Ja nāk laumas, raganiņas,
Sper tās visas maliņā!
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

32494.

Trīs gadiņi audzināju
Laidarā ēršķu krūmu;
Tur ragana nodūrāsi,
Jāņu nakti skraidīdama.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

★

- 80 -

53433.

Ai tu gaisa raganiņa,
Manas sētas nepārskrien:
Es iespraužu asu dadzi,
Savā govu laiderie.
Ar dadžiem sabadīju,
Ar nātrēm tevi pēršu.
289 [Odzienas (Vietalvas-Odzienas) Md].

53434.

Eit gaŗām, raganiņas,
Nenākat Buliņos!
Buliņiem dzelza sētas
Ar asām adatām;
Tur jau jūs dursities,
Jāņa nakti staigādamas.
90 [Drustu C].

53435.

Es nevedu kumeliņu
Jāņu nakti pieguļā,
Tad staigāja ļaunie gari,
Tad burvīši, raganiņas.
386 [Sidgundas (Rikteres) Rg].

53436.

Es savami kumeļami
No adatām stalli taisu,
Lai tas mans skaudējiņš
Uz adatas nozaduŗas.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

53437.

Es sovom telīšom
Adateņu klāvu taisu,
Kab rogona naīlaktu,
Munu teļu natrokuotu.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

53438.

Es savam sunīšam
Cimdus, zeķes noadīju,
Lai viņš manu sētu sargā,
Nelaiž skauģi sētiņā.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

53439.

Es savāmi telītēm
Adatiņu tiltu griezu,
Lai dūrās, lai vērās
Manu govju skaudējiņi.
241 [Lubānas Md].

53440.

Es savām telītēm
Pīlādžkūju kūtī liku,
Lai raganas nenobuŗ,
Jāņu nakti staigādamas.
514 [Zentenes Tl].

53441.

Iemetam dzelzu nātras
Savā govju laidarā,
Lai raganas badījās
Ap tām dzelzu nātriņām.
560 [Rīga ].

53442.

Iestādīju asu dadzi
Tīrumiņa maliņā,
Lai tie burvji, raganiņas
Uz dadžiem plēvājās.
369 [Saldus Kld].

53443.

Iestādīju pucenīti
Savā govju laidarā;
Ik rītiņus skauģa māte
Gaŗām gāja šņaukādama.
141 [Ivandes Kld].

53444.

Jaunas meitas, Jāņu nakti
Nātrēm kūti pakaisāt,
Lai apdzeļas raganiņas,
Jāņu nakti staigādamas.
90 [Drustu C].

53445.

Jāņos govju neslauciet,
Ganos agri nedzeniet:
Raganiņa krūmiņos,
Slaucenīte rociņā.
263 [Mēmeles Jk].

53446.

Krustu ceļu es pārgāju
Krustu metu skauģenei,
Lai Laimīte pāri tiek,
Mana ceļa rādītāja.
374 [Sātiņu Kld].

53447.

Kupla liepa gudolmoja(?)
Munā govju dārziņā;
Tur bej lebi golvu lauzt
Deviņām rogonām.
605 [Skolas].

53448.

Labvakaru, Jāņa māte,
Ņemi nu to melno banti,
Apvelc savu laidariņu,
Izravē to nikno dadzi,
Iemet vidū laidarā,
Lai tie skauģi atdurās.
234 [Limbažu Vlm].

- 81 -

53449.

Melna vista, cekulaina,
Ielēc govju laidarā;
Tā nebija melna vista,
Tā bij govju raganiņa.
83 [Dignājas Jk].

53450.

Ņem, Jānīti, mellu zirgu,
Apjāj manus tīrumīnus,
Lai skauģītis nenoskauda,
Manus mazus tīrumīnus.
75 [Cirgaļu (Aumeisteru) Vlk].

53451.

Pirmo zāli dadzi rāvu,
Raganai acis graizu,
Lai tā stulba vazājās
Gaŗam manu laidariņ'.
372 [Sarkanmuižas Vp], 577 [Ventspils Vp apr.].

1. Pirmo zāli dadzi rāvu,
Raganai acis dūru,
Lai tā mani neredzēja
Manā govju laidarā.
572 [Tukums Tk apr.].

53452.

Sējat, kungi, asus dadžus
Gar saviem laidariem,
Lai raganas noduŗas,
Gar pakšiem lodādamas.
464 [Vānes Tk].

53453.

Skauģis jāja raudzīties
Kāds bij mans rudzu lauks.
Slēpies, mans rudzu lauks;
Kad nevar pasaslēpt,
Apsameties migliņā!
263 [Mēmeles Jk].

53454.

Skrej, bitīte, kur skriedama,
Skrej manā sētiņā!
Man sētiņa dzelžu kalta,
Sudraboti vītoliņi.
112 [Ezeres Kld].

53455.

Līka koka, taisna koka
Raganām tiltu taisa.
Skrien, ragana, kur skriedama,
Šitai mājai cauri skrien;
Šitā māja dzelžiem kalta.
Adatiņu jumti jumti.
261 [Mēdzūlas Md].

53456.

Visas bija Jāņu zāles,
Ko plūc Jāņu vakarā;
Pirmo zāli dadzi rāvu,
Raganai acīs durt.
416 [Strazdes (Tl)].

★

h) Apkopj stallī zirgus un aplīgo

32495.

Danco kunga stiliņģī
Ābolaini kumeliņi;
Cierē paši jājējiņi,
Zelta pieši kājiņā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Bij tai kunga stallītī
Dāldeŗaini kumeliņi;
Bij pašam jājējam
Zelta pieši kājiņā.
316 [Jēkabpilī].

2. Sirmi zirgi jūru peld,
Zelta segli mugurā;
Staigā paši staļļa puiši,
Zelta pieši kājiņās.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

32496.

Div' ierbītes ceļu tek
Nosukātu cekulīti.
Kā nav kauna jānītim-
Nesukāts kumeliņš!
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

32497.

Jānīšam divi staļļi
Pārdodamu kumeliņu.
Pirciet, mani bāleliņi,
Jel ar vienu ceļa zirgu!
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32498.

Jānīšami sirmi zirgi,
Māsas jāja pieguļā;
Tautiņāmi acis dega,
Caur krūmiem raugoties.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

- 82 -

32499.

Jauni puiši nezināja,
Kur gul zirgu māmulīte:
Vidū staļļa apakš grīdas
Zaļā zīda nēzdogā.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

1. Jauni puiši nezināja,
Kur gul ziedu māmulīte:
Vidū stallī, apakš grīdas,
Zaļā zīdu deķītē.
224 [Kabilē (Kld)].

32500.

Man piedzima Jāņa nakti
Baltai ķēvei kumeliņš;
Ja zirdziņš- tētiņam,
Ja ķēvīte- māmiņai.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

32501.

Nāc ārā, Jāņa tēvs
[saimenieks],
Es tev teikšu zirgu Laimi:
Zirgu stallī apakš sliekša,
Tur ir tava zirgu Laime.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

i) Pieguļā nejāj (jāj)

32502.

Ai puiši puiši,
Glabājiet zirgus!
Jānītis krūmos,
Iemaukti rokā.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)], 299 [Mežotnē un Švitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)].

1. Es jums saku, jauni puiši,
Jāņa nakti neguļat:
Jānis sēda krūmiņos,
Iemauktiņi rociņā.
226 [Kandavā (Tl)].

2. Jauni puiši, bāleliņi,
Glabājiet kumeliņus:
Jānīts gāja visu nakti,
Iemauktiņi rociņā.
299 [Mežotnē un Švitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)].

3. Pieguļnieki, bāleliņi,
Glabājieti kumeliņus:
Jānīts stāv kalniņā,
Iemauktiņi rociņā.
294 [Grantelē (Iecavas pag. B)].

32503.

Aiz upītes zaļa zāle,
Zelta rasa galiņā;
Tur jās mani bāleliņi
Jāņu nakti pieguļā.
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

1. Aiz Daugavas dzelzu zāle
Zied ar zelta ziediņiem:
Tur jāj mani bāleliņi
Jāņu nakti pieguļā.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

2. Aiz upītes melni meži
Dzeltainiemi zariņiem;
Tur jāj mani brāleliņi
Ik vakarus pieguļā.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

3. Aiz upītes zaļa zāle,
Zelta rasa galiņā;
Tur jāj mani bāleliņi
Ik vakarus pieguļā.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32504.

Es jums saku, jauni puiši,
Nejājati pieguļā:
Pats Jānītis kumeliņu
Pavadāi ēdināja.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

32505.

Es nejātu Jāņu nakti
Kumeliņu pieguļā;
Jāņu nakts vīstu nakts,
Novīst manis kumeliņš.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

32506.

Es nejātu kumeliņu
Jāņu nakti pieguļā:
Jāņu nakti jaunas meitas
Meklē manu kumeliņu.
401 [Slokas pagastā Rg (Antiņciemā, Bigauņciemā, Kaugurciemā, Lapmežciemā)], (Bigauņc.), 185.

1. Savu laiku es negāju
Jāņa nakti pieguļā:
Jaunas meitas Jāņu nakti
Nozog manu kumeliņu.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

32507.

Jājat, puiši, pieguļā
Vilkābeļu līdumā!
Tur tie visi grēcinieki
Jāņa nakti līksmojās.
226 [Kandavā (Tl)].

32508.

Jāņu nakti, bāleliņi,
Nejājiet pieguļā:
Meža māte suņus sauca,
Rīdīs jūsu kumeliņus.
3251 [Sunākstē, Neretā un Ērberķē (Sunākstes, Neretas un Mazzalves pag. Jk)].

- 83 -

32509.

Jānīts zirgu nojādīja,
Pieguļnieku meklēdams;
Gudri mani brāleliņi,
Tie nejāja pieguļā.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1. Jānīts jāja visu nakti,
Pieguļniekus meklēdams:
Pieguļnieki gudri vīri,
Visi guļ sētiņā.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

32510.

Jānīts jāja visu nakti,
Pieguļniekus meklēdams:
Pieguļnieki gudri bija,
Neguļ ceļa maliņā;
Tie guļ upes līcīšos,
Smalkajos kārkliņos;
Niedru kaulu guni kūra,
Lai dūmiņi nekūpēja,
Lai dūmiņi nekūpēja,
Lai Jānītis neredzēja.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

32510v1.

Apkārt kalnu saule tek,
Pieguļnieku meklēdama;
Pieguļnieki gudri vīri,
Neguļ kalna galiņā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 123 [skat. 1410. (Jaunrozes pag. Vlk)], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Jānīts zirgu nojādīja,
Ganu meitu meklēdams;
Ganu meitas gudras bija,
Gana sila vidiņā,
Gana sila vidiņā,
Negan' ceļa maliņā.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

3. Jānīts zirgu nojādīja,
Pieguļnieku meklēdams.
Gudri bija pieguļnieki,
Neguļ ceļa maliņā,
Guļ upītes līcītī,
Pašā Dieva dārziņā.
330 [Kaldabruņās (Rubenes pag. Il)].

4. Meitas kazu nojājušas,
Pieguļnieku meklēdamas.
Pieguļnieki gudri puikas,
Iejāj jūras līkumā,
Iejāj jūras līkumā,
Guļ jūriņas kārkliņos;
Ņiedru kaulu guni kūra,
Lai dūmiņi nekūpēja,
Lai dūmiņi nekūpēja,
Lai meitiņas neredzēja.
77 [Gulberē (Liezeres pag. Md)].

32511.

Kas spīdēja, kas vizēja
Viņā meža maliņā?
Veci puiši zirgus gana,
Veca spalva mugurā.
226 [Kandavā (Tl)].

32512.

Jāņu nakti, bāleliņi,
Pieguļā nejājat:
Jānīts jūsu kumeliņus
Dzelza zāli ēdinās.
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)].

1. Jāņu nakti, bāleliņi,
Pieguļā nejājat:
Jānīts jūsu kumeliņus
Dzelza zāli ēdinās,
Dzelza zāli ēdīnās,
Sapīs vaŗa pineklos.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

2. Jauni puiši, bandinieki,
Jāņa nakti neguliet:
Skauģīts jūsu kumeliņu
Dzelzu zāli ēdināja.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

32513.

No Jurģiem līdz Jāņiem
Puiši jāja pieguļā;
Pašā zāļu vakarā
Ielīduši aizkrāsnē.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

1. No Jurģiem līdz Miķeļiem
Puiši jāja pieguļā;
Pašā jāņavakarā
Sazagāze aizkrāsnē.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

2. No Ūsiņa jauni puiši
Neguļ vairs istabā;
Pašā zāļu vakarā
Sasavēlās aizkrāsnī.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

★

53457.

Apleik kolnim saule tak,
Garas dīnas gribādama;
Apleik kolnim muote tak,
Pīguļnīku vaicuodama.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

- 84 -

53458.

Es redzēju šorītiņ'
Strupu, īsu tautu meitu;
Ēdolnieki šķeterēja
Jāņu nakti pieguļā.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

53459.

Juonīts pļovas izbroduoja
Pīguļnīkus vaicuodams.
Gudri beja pīguļnīki,
Naguļ ceļa maleņā;
Guļ Dīveņa klētiņā,
Aiz deviņu atslēdziņu.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

53460.

Jānīts manu kumeliņu
Dzelzu zāli ēdināja;
Dzelzu zāli ēdināja;
Rāv' ūdeni dzirdināja.
15 [Alūksnes Vlk].

53461.

Jānīts sēd kalniņā.
Gana rīkste rociņā.
Kas grib baltas villainītes,
Lai dzen aitas pieguļā.
169 [Kandavas Tl].

53462.

Jāņam zirgi pazuduši
Jāņa nakti pieguļā;
Dieva dēli saņēmuši
Savā auzu tīrumā.
33 [Baižkalna C].

53463.

Jānīts kliedza, Jānīts brēca
Kalniņāji stāvēdams;
Jānīšami, brālīšami,
Kumeliņi pazuduši.
282 [Nīcas Lp].

53464.

Jānīšami, brālīšami,
Liela skāde notikusi:
Pašā Jāņu vakarā
Kumelīni pazuduši.
604 [Dažādi iesūtītāji].

53465.

Kas grib baltas villainītes,
Lai gan' aitas Jāņu nakti;
Jāņu nakti zaļa zāle,
Zelta rasa galiņēje.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

53466.

Kas grib baltu villainīti,
Lai dzen aitas pieguļe;
Kas grib bērus kumeliņus,
Lai dzen ziergus pieguļe.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

53467.

Jāņu nakti lietiņš lija
Sudrabiņa lāsītēm;
Kas gribēja baltas aitas,
Lai dzen aitas pieguļā.
139 [Īslīces (Bornsmindes) B].

53468.

Kālabad tev, Jānīti,
Pluskutaini kumeliņi?
Vai tu neesi auzas devis,
Vai nejājis pieguļā?
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

53469.

Pats izdzinu sav' gosniņu
Jāņu nakti pieguļe;
Neraidīju tautu bērnu
Pa vārtieme grūzdināt.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

53470.

Pošatiesi, Jāņa bērni,
Meklējiet kumeliņus!
Jāņu nakti kumeliņi
Zaļā līcī ganījāsi.
282 [Nīcas Lp].

53471.

Puiši jāja pieguļā
Pašā Jāņu vakarā;
Katris savu līgaviņu
Trīs kažokos guldināja.
510 [Zaubes (Jaunpils) Rg].

53472.

Puiši puiši, ko nu gaidāt,
Ka nejājat pieguļā,
Vilkābeļu līdumā?
Tur tie visi grēcinieki
Jāņu nakti līksmojās.
560 [Rīga ], 572 [Tukums Tk apr.].

- 85 -

53473.

Tu pādīte, tieva gaŗa,
Kas tav' tādu šķeterēj'?
Jauni puiši šķeterēja
Jāņu nakti pieguļe.
452 [Užavas (Zīras) Vp].

★

j) Māju ļaudis aplīgo savus dārzus, laukus, pļavas

32514.

Ai pupiņa melnacīte,
Tavu košu vainadziņu!
Es bij' meita, man nebija
Tik dižana vainadziņa.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

1. Ai pupiņa melnacīte,
Tavu daiļu augumiņu!
Es meitiņa kā liepiņa,
Nav man tāda augumiņa.
104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

2. Tu pupiņa melnacīte,
Tu ziedēji daiļu ziedu;
Es bij' meita, man nebija
Tik dižena augumiņa.
279 [Aderkašos (Taurupes pag. Rg)].

32515.

Aplīgoju savu Kranci,
Savu lielu rožu dārzu,
Lai Krancīša vilks nenesa,
Lai rozītes nenosala.
121 [Gulbenē (Md)].

32516.

Es redzēju melnu ogli
Pie debess zvērojam.
Krīt' zemē, melnā ogle,
Krīt' apīņu dārziņā!
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Es redzēju melnu vistu
Vidū gaisa lidinot.
Krīt' zemē, melnā vista,
Krīt' apeņu dārziņā!
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

32517.

Jānīts savu kumeliņu
Iejāj bišu dārziņā
Medainām kājiņām,
Vaskainiem iemauktiem.
40-1 (Bigauņc.).

32518.

Kādi ziedi pupiņai?
Raibi ziedi pupiņai.
Tie nebija pupu ziedi,
Tie bij Dieva pakariņi.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)], 279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

1. Kādi ziedi pupiņai?
Raibi ziedi pupiņai;
Tie Dieviņa pakariņi,
Mīļas Māras vizulīši.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

2. Pupiņām raibi ziedi,
Tur bij labi cimdu raksti;
Tie nebija pupu ziedi,
Tie bij Dieva cimdu raksti.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

32519.

Kāpostiņi dārziņā,
Kur tā pate stādītāja?
Stādītāja klētiņā
Loka baltas villainītes.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)], 126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

1. Kāpost' auga dārziņā,
Kur kāpostu ravētāja?
Ravētāja istabā
Sēd sidraba krēsliņā.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

2. Skaistas rozes dārziņā,
Kur tā pati dēstītāja?
Dēstītāja klētiņā
Loka baltas villainītes.
305 [Vīkstenē (Stelpes (?) pag. B)].

32520.

Kam tās tādas lielas mājas,
Kam tie kupli koku dārzi?
Tās Jānīša lielas mājas,
Tie Jānīša koku dārzi.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

32521.

Ko, dārznieks, tu lielies
Ar saviem sīpoliem?
Saulē luksti novītuši,
Tārpi saknes nograuzuši.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

32522.

Kur bij čaklas mātes meitas,
Tur dārziņi noravēti;
Kur laiskaji tēva dēli,
Papuvītes neapartas.
305 [Vīkstenē (Stelpes (?) pag. B)].

- 86 -

32523.

Lec, Jānīti, kur lēkdams,
Lec kāpostu dārziņā,
Izmin gušņas, izmin nātres,
Lai aug tīri kāpostiņi!
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

1. Ņem, Jānīti, melnu zirgu,
Apjāj manu sakņu dārzu,
Izmin nātres, izmin zāles,
Lai aug tīri kāpostiņi!
40-1 (Antiņc.).

32524.

Lec, Jānīti, kur lēkdams,
Lec kāpostu dārziņā,
Lai aug tādi kāpostiņi
Kā Jānīša cepurīte!
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)], 401 [Slokas pagastā Rg (Antiņciemā, Bigauņciemā, Kaugurciemā, Lapmežciemā)],
188-0. (Bigauņc.).

1. Ai Ķikuti, ķikutiņ,
Nāc kāpostu dārziņā,
Lai aug balti kāpostiņi
Kā ķikuta pavēdere!
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

2. Ei Jānīti platgalvīti,
Lec kāpostu vidiņā,
Lai kāposti plātījās
Kā Jānīša cepurīte!
; 111-86.

3. Lec, Jānīti, dārziņā,
Izmin dadžus, izmin smilgas,
Lai aug tādi kāpostiņi
Kā Jānīša cepurīte!
250 [Slampē (Slampes pag. Tk)].

4. Līgojieti Jāņa nakti,
Lai aug mūsu kāpostiņi,
Lai aug mūsu kāpostiņi
Kā Jānīša cepurīte!
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32525.

Tiesa tiesa, ne meliņi
Vecu ļaužu valodiņa:
Zirnīts auga kāsītī,
Kaņepīte cekulā.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)], 100 [Rāmuļos (Rāmuļu pag. C)], 108 [Veismaņu pagastā (Vaives pag. C)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē],
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Klausās visa istabīna,
Kad es stāstu pasacīnu:
Zirnīts auga pākstītē,
Kaņepīte cekulā.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

32526.

Ai brālīti, ai brālīti,
Tavu lielu rudzu lauku!
Visu nakti salīgoju,
Laukam galu neatradu.
226 [Kandavā (Tl)].

32527.

Ak tu pūra kogulīti,
Tavu daiļu augumiņu!
Rīgas kungi tevis dēļ
Zelta naudu liedināja.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

32528.

Aplīgoju rudzu lauku,
Kādiem ziediem rudzi zied:
Pelēkiemi ziediņiem.
Aplīgoju kviešu lauku,
Kādiem ziediem kvieši zied:
Dzelteniemi ziediņiem.
Aplīgoju miežu lauku,
Kādiem ziediem mieži zied:
Dzelteniemi ziediņiem.
Aplīgoju auzu lauku,
Kādiem ziediem auzas zied:
Baltiem ziediem auzas zied.
Aplīgoju zirņu lauku,
Kādiem ziediem zirņi zied:
Raibiem ziediem zirņi zied.
Aplīgoju linu lauku,
Kādiem ziediem lini zied:
Ziliem ziediem lini zied.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

1. Kādi ziedi rudzīšam?
Rudzīšam pelēk' ziedi.
Tie nebija rudzu ziedi,
Tie bij Dieva pakariņi.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

2. Kādi ziedi tupeļam?
Zili ziedi, balti ziedi,
Zili ziedi, balti ziedi,
Zaļa vaŗa pakariņi.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

3. Līgo Jānīti,
Kādi ziedi rudziem?
Pelēki ziediņi
Līgot līgo.
346 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32529.

Audz, miezīti, ņem krūmiņu,
Šorudeni daudz vajaga:
Man māsiņa izvedama,
Brālim sieva pārvedama.
190 [Kuldīā].

- 87 -

1. Audz, miezīti, ņem krūmiņu,
Rudens nāca, daudz vajaga:
Brālim kāzas, man derības
Tai vienāi rudenī.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)], 180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

32530.

Audz, rudzīt, riet krūmiņu
Lielajā tīrumā;
Aizmaksā zirga varu,
Arājiņa gājumiņu!
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

1. Riet, rudzīti, lielu krūmu
Lielajā tīrumā;
Maksā zirga vilkumiņu,
Arājiņa gājumiņu!
71 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)], 289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

32531.

Audzin' Dievis, brālītim
Labus miežus, labus rudzus!
Lepnajiem, skopajiem
Ar lopiem izganīšu.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

32532.

Dieviņš brida rudzu lauku
Ar pelēku mētelīti.
Brien, Dieviņi, pacelies,
Nenobrauki rudziem ziedus!
263 [Dobelē].

1. Jānīts jāja rudzu lauku
Ar pelēku mētelīti.
Uzņem, Jāni, mētelīti,
Lai nebrauka rudzu ziedus!
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

2. Saule brida rudzu lauku
Pelēkiem lindrakiem.
Pacel, saule, lindraciņus,
Lai ziediņi nenobira!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

32533.

Dieviņš brida rudzu lauku
Ar pelēku mētelīti;
Kad izbrida, tad apsedza
Pelēkām(i) vārpiņām.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)], 2541 [Vīnšeņķos (Struteles pag. Tk)].

32534.

Dieviņš jāja rudzu lauku
Ar pelēku mētelīti;
Pretim jāja mīļa Māŗa, -
Šei būs laime pļāvējam.
176 [Sakaslejā (Sakas pag. Azp)].

32535.

Dieviņš jāja rudzu lauku
Ar pelēku mētelīti;
Redzēj' manu rudzu lauku
Zelta vilni vilnījot.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

32536.

Dieviņš sēja sudrabiņu
Visu gaŗu Jaņu nakti.
Sēj, Dieviņi, manu tiesu
Jele vienu birzumiņu!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

32537.

Iesim, meitas, skatīties,
Kādi ziedi rudziem zied:
Rudziem zied zelta ziedi
Sudrabiņa pakariem.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

1. Iesim, meitas, skatītiesi,
Kādi ziedi liniem zied.
Liniem zied zili ziedi
Zeltītiem pakariem.
263 [Dobelē], 271 [Pienavā (Džūkstes pag. Jg)].

2. Iesim, meitas, skatīties(i),
Kādi ziedi miezīšiem:
Miezīšiem zelta ziedi,
Rudziem vaŗa pakariņi.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

32538.

Es nominu vien' rudzīti
Pašā Jāņu vakarāi.
Celies, rudzi, riet krūmiņu,
Zied' sudraba ziediņiem!
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1. Vienu rudzīt' i nominu,
Jāņa nakti līgodama.
Celies, rudzi, riet krūmiņu,
Zied' sudraba ziediņiem!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

32539.

Es šķitos Jāņa nakti
Apiet brāļa rudzu lauku;
Izsvīst gaisma, uzlec saule,
Ne līdz pusi nenogāju.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

32540.

Jāņu māte man vaicāja,
Kādi ziedi rāciņiem;
Es viņai atbildēju:
Rāciņiem balti ziedi.
226 [Kandavā (Tl)].

- 88 -

32541.

Jāņu māete rudzuos brida,
Geri svāerki mugurā.
Kuir' ruidzīti tā nuomina-
Zalta graudi vāerpiņā.
103 [Sausnējā, Vietalvā (Sausnējas un Vietalvas pag. Md)].

32542.

Jāņu māte rudzus brida,
Samta svārkus paceldama;
Kad nolaida samta svārkus,
Tad nolīka rudzu vārpas.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

1. Dieviņš jāja rudzu lauku,
Mētelī satinies;
Kur nolaida mētelīti,
Tur nolīka rudzu vārpa.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Saule brida rudzu lauku,
Pacēlusi mētelīti;
Kur palaida mētelīti,
Tur noslīka rudzu lauks.
871 [Liepkalnes apk. (Liepkalnes pag. Md)].

32543.

Jāņa māte rudzus brida,
Samta svārkus pacēluse;
Kur nolūza vien' vārpiņa,
Tur uzauga div' vārpiņas.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

32544.

Jāņa māte rudzus brida,
Samta svārkus pacēluse;
Kuŗu rudzi tā nolauza,
Tas uzauga zarodams.
23 [Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)].

32545.

Jāņa māte rudzus brida,
Samta svārkus sacēluse;
Kad pārbrida rudzu lauku,
Tad nolaida samta svārkus.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

1. Saule brida rudzu lauku,
Zīda svārkus paceldama;
Izbridusi rudzu lauku,
Nolaiž savus zīda svārkus.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

32546.

Jānīts jāja rudzu lauku
Ar pelēku metelīti,
Lai zied mana rudzu druva
Pelēkiem ziediņiem.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

32547.

Kas apjoza zelta jostu
Apkārt manu rudzu lauku?
Mīļa Māra apjozuse,
Jānu nakti staigājot.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32548.

Kas to zeltu izlaistīja
Pa Jānīša rudzu lauku?
Dieviņš zeltu izlaistīja,
Tīru maizi gribēdams.
353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32549.

Kas tos rudzus novārtīja
Pašā Jāņu vakarā?
Jāņa bērni novārtījši,
Pašu Jāni meklēdami.
197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].

32550.

Kuŗa laba saimeniece,
Apiet savu rudzu lauku;
Kuŗa kāda palaistuve,
Ne ap dārzu neapgāja.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)].

32551.

Kuŗa laba saimeniece,
Apiet savu rudzu lauku;
Kuŗa kāda netikuse,
Gul kā cūka midzenī.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

1. Kas godīga saimeniece,
Tā apgāja savu dārzu;
Kas bij kāda miega mice,
Tā ielīda midzenī.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Kas mudīga saimeniece,
Aplīgoja linu lauku;
Kuŗa kāda netikuse,
Gul ar vīru klētiņā.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

32552.

Labvakar, Jāņu tēvs,
Sedlo savu sirmu zirgu;
Apjāj rudzus, apjāj miežus,
Apjāj visus tīrumiņus,
Lai aug rudzi, lai aug mieži,
Lai aug visa labībiņa!
43 [Tīnūžos (Ikšķiles pag. Rg)].

- 89 -

32553.

Labvakaru, rudzu lauki,
Kā Dieviņis tev līdzēja?
Kā Dieviņis tev līdzēja
Pelēk's ziedus noziedēt?
Labvakaru, miežu lauki,
Kā Dieviņis tev līdzēja?
Kā Dieviņis tev līdzēja
Dzelt'nus ziedus noziedēt?
Labvakaru, linu lauki,
Kā Dieviņis tev līdzēja?
Kā Dieviņis tev līdzēja
Zilus ziedus noziedēt?
Labvakaru, zirņu lauki,
Kā Dieviņis tev līdzēja?
Kā dieviņistev līdzēja
Sark'nus ziedus noziedēt?
Labvakaru, rāciņ' lauki,
Kā Dieviņis tev līdzēja?
Kā Dieviņis tev līdzēja
Baltus ziedus noziedēt?
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

32554.

Labvakar(i), rudzu lauks,
Kā Dieviņis tev līdzēja?
Vakar gāja liela vētra
Pa vārpiņu galiņiem.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

1. Labvakari, rudzu lauks,
Kā Dieviņis tev līdzējis?
Kā dieviņistev līdzējis
Jāņ' vakaru sagaidīt?
Vakar gāja liela vētra
Par rudzīšu ziediņiem;
Šodien bērni nobradāja,
Jānim puķes lasīdami.
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

2. Labvakari, rudzu [kviešu, miežu, auzu] druva,
Kā tev Dievis palīdzēja?
Vakar bija liela vētra,
Līdz zemei locījās.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

32554¹.

Laime brida rudzu lauku,
Zīda svārkus pacēluse;
Kad nolaida zīda svārkus,
Apklāj' visu rudzu lauku.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

32555.

Laima gāja auzu lauku
Auzu skaru mētelīti;
Dieviņš gāja rudzu lauku
Rudzu rogu cepurīti.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 299 [Mežotnē un Švitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32556.

Linītimi zili ziedi,
Misiņoti kukuriņi;
Auziņāmi kuplas vārpas,
Lielas auga gaŗumā.
40-1 (Antiņc.).

32557.

Ne kārkļi vien auga
Rundāles laukā:
Aug rudzi, aug kvieši,
Veldrē krizdami.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

32558.

Jem, Dīveņ, s'ermu zirgu,
Apjuoj munu teirumeņ'!
Cik sūl'eiš', cik pēdeņ',
Tik gubeņ' teirumā.
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

32559.

Ņem, Jānīti, augstu zirgu,
Apjāj manu tīrumiņu,
Cel asniņu augstumā,
Min zālīti zemumā!
1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)].

1. Atjāj Jānītis
Pa rudzu lauku,
Asniņus celdams,
Zālīti mīdams.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

2. Dievs gāja pa lauku,
Pa ežu ežām,
Zālīti mīdams,
Rudzīšus celdams.
226 [Kandavā (Tl)].

3. Kāp, Jānīti, augstu zirgu,
Apjāj manus tīrumiņus,
Celdams asnus, mīdams zāles,
Labībiņu ravēdams!
121; 11-89

- 90 -

32560.

Ņem, Jānīti, melnu zirgu,
Apjāj manus tīrumiņus,
Izmin usnes, izmin zāles,
Lai aug tīra labībiņa!
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Dieviņš brida rudzu lauku
Ar pelēku mētelīti,
Izbrien lāčus, izbrien smilgas,
Lai aug mani tīri rudzi.
269 [Naudītē (Naudītes pag. Jg)].

2. Ņem, Jānīti, bēru zirgu,
Apjāj manu rudzu lauku,
Izmin smilgas, izmin lāčus,
Lai aug mani tīri rudzi!
Ņem, Jānīti, dulu zirgu,
Apjāj manu miežu lauku,
Izmin smilgas, izmin gušņas,
Lai aug mani tīri mieži!
Lai aug mani tīri mieži!
Ņem, Jānīti, dzelten' zirgu,
Apjāj manu auzu lauku,
Izmin smilgas, izmin puķes,
Lai aug mani tīras auzas!
Ņem, Jānīti, seķa zirgu,
Apjāj manu zirņu lauku,
Izmin smilgas, izmin gušņas,
Lai aug mani tīri zirņi,
Lai aug mani tīri zirņi
Zarotāma pākstītēma!
Ņem, Jānīti, zilu zirgu,
Apjāj manu linu lauku,
Izmin gaurus, izmin akļus,
Lai aug mani tīri lini!
197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].

3. Ņem, Jānīti, bēru zirgu,
Izjāj manu rudzu lauku,
Izmin smilgas, izmin lāčus,
Lai aug mani tīri rudzi!
Kad iejāsi citu gadu,
Doš' tev skaidru maizi ēst,
Doš' tev skaidru maizi ēst,
Doš' tev brūnu alu dzert.
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

4. Ņem, Jānīti, mellu zirgu,
Apjāj manu linu lauku,
Izmin smilgas, izmin judras,
Lai aug tīri mani lini!
Kad atjāsi citu gadu,
Došu smalku linu kreklu.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

5. Ņem, Jānīti, mellu zirgu,
Apjāj manu miežu lauku!
Kad atjāsi citu gadu,
Došu saldu miežu alu.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

32561.

Tev, Dieviņ, labs zirdziņš,
Apjāj manu rudzu lauku;
Tev, Laimiņ, plata sagša,
Apsedz manu govju dārzu!
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 394 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32562.

Vajadzēja, vajadzēja
I miežam, apīņam;
Apīņam gaŗa mieta,
Miežam sūdu vezumiņa.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

32563.

Visi rudzi noziedēja,
Kalpa rudzi neziedēja;
Tie ziedēja Jāņu nakti
Sudrabiņa ziediņiem.
331 [Augškurzemē (Il)].

1. Visi ziedi noziedēja,
Bandu rudzi neziedēja;
Bandu rudzi noziedēja
Pašā Jāņu vakarā,
Pašā Jāņu vakarā
Sudrabiņa ziediņiem.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

32564.

Es iebridu Jāņa nakti
Bandenieka pļaviņā;
Trīs gadiņi tā pļaviņa
Zelta miglu nomigloja.
153 [skat. 2671. (Kalnciema pag. Jg)].

32565.

Kam tā tāda puķu pļava,
Kur māsiņas pāri gāja?
Tā brālīša puķu pļava,
Ko pļaun Jāņu vakarā.
226 [Kandavā (Tl)].

32566.

Līgo saule, līgo bite
Pa lielo tīrumiņu;
Saule sienu kaltēdama,
Bite ziedus lasīdama.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 91 -

32567.

Pļavas dziesmu nodziedāju,
Par pļaviņu pāriedama;
Man piebirapilnas kurpes
Zilu ziedu, zelta rasas.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 401 [Slokas pagastā Rg (Antiņciemā, Bigauņciemā, Kaugurciemā, Lapmežciemā)].

★

53474.

Ai kāpusti, kāpustiņi,
Kādēļ lieli neaugāt?
Vai tādēļ neaugāt,
Kad bij veca dēstītāja?
Audziet lieli, kāpostiņi,
Būs jums jauna ravētāja!
604 [Dažādi iesūtītāji].

53475.

Ai rudzīti, rogainīti,
Tev galvīna gauži sāp;
Vakar bija liela vētra,
Tev galvīnu sadauzīj'.
192 [Kosas C].

53476.

Vāji vāji mūsu puiši, līgo līgo,
Rudzu rogas nekustina, līgo!
15 [Alūksnes Vlk].

53477.

Aplīgoju tīrumiņus,
Na jou sovus aplīgoju;
Kad iziešu tautiņās,
Tad es sovus aplīgošu.
358 [Rugāju Abr].

53478.

Es nūguoju rudzu molu,
Rudzim zīdu vādamuos;
Cyts bej bolts, cyts palāks,
Vysi zīdi aileņā.
170 [Kapiņu D].

1. Rudzu maleņu nūguoju,
Rudzim zīdu vārdamuos;
Cyts zīd malns, cyts palāks,
Vysi vīnā eileņā.
389 [Silajāņu Rz].

53478v2.

Apleigavu teirumeņu
Rudza zīda vādamuos;
Cyts zīd bolts, cyts palāks,
Vysi zīdi eileņā.
466 [Vārkavas D].

3. Es apguoju teirumiņu,
Rudzim zīdu vārdamuos;
Cits zīd baltis, cits palākis,
Visim zīdi eiļiņā,
Byus maizīte klētiņā.
326 [Preiļu D].

53479.

Jāj, jāj, Jānīti,
Pa kāpostu dārzu,
Virziņu mīdams,
Kāpostus celdams!
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

53480.

Jānīts brauca visu gadu,
Nu atbrauca mūs' mājās.
Brauc, Jānīti, pagalmā,
Griez riņķīti viducē,
Lai aug mūsu rudzu lauki,
Vērpelēs griezdamies.
184 [Ķēču Rg].

53481.

Jāņu māte rudzus brida,
Samta brunčus apvilkuse;
Kuŗus rudzusizbridusi,
Tur aug rudzi griezdamies.
268 [Mētrienas (Ļaudonas-Odzienas) Md].

53482.

Jāņu māte rudzus brida,
Zīdu kleitu pacēluse,
Gribēdama divas vārpas
Viena stiebra galīnā.
192 [Kosas C].

53483.

Kas apvilka zaļu zīdu
Apkārt manu rudzu lauku?
Dieva dēli apvilkuši,
Jāņu nakti staigādami.
133 [Īles Jg].

53484.

Kas kaitēja mūs' kungam
Zelta jostu nevalkāt:
Veldrē kvieši, veldrē lini,
Abē pusē lielceļam;
Nāks no Rīgas kaupmanīši,
Siekiem naudu mērīdami.
605 [Skolas].

53485.

Līgo druvas, līgo meži,
Līgo Jāņu vakarā;
Tā līgoja labībiņa
Mana tēva druviņā.
94 [Dunikas Lp].

- 92 -

53486.

Līgot iešu-kur līgošu-
Ap miežiem, ap rudziem,
Ap bāliņa tīrumiem.
3 [Adulienas Md].

53487.

Jem, Jānīti, mellu ziergu,
Apjāj manu linu lauku,
Lai zied manis linu laukse,
Zilājieme ziediņieme.
129 [Gudenieku Azp].

53488.

Ņem, Jānīti, melnu zirgu,
Apjāj savus tīrumiņus!
Ielaid savu kumeliņu
Sarkanai ābolai.
215 [Lēdmanes Rg].

53489.

Kāp, Jānīti, kalniņā
Augstam zirgam mugurā!
Apjāj savus tīrumiņus,
Lai aug tīra labībiņa
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

53490.

Jem, Jānīti, mellu zirgu,
Apjāj manu rudzu lauku!
Izmin smilgas, izmin lāčus,
Lai aug mani skaidri rudzi!
Ne pelīte smilgas ēda,
Ne līgava lācauzīnas.
604 [Dažādi iesūtītāji].

53491.

Ņem, Jānīti, melnu zirgu,
Apjāj manu sakņu dārzu!
Izmin nātres, izmin zāles,
Lai aug tīri kāpostiņi!
195 [Kraukļu Md].

53492.

Ņem, Jānīti, melnu zirgu,
Apjāj savus tīrumiņus!
Visi tavi tīrumiņi
Novītuši, nokaltuši.
289 [Odzienas (Vietalvas-Odzienas) Md].

53493.

Augsti zirgi Jānīšami,
Vēl augstāki Pēterīšam.
Ņem, Jānīti, melnus zirgus,
Apjāj savus tīrumiņus!
Izmin usnas, izmin zāles,
Lai aug tīra labībiņa!
72 [Cesvaines Md].

53494.

Ņem, Jānīti, sirmu zirgu,
Apjāj savus tīrumiņus!
Zaķi miežus apēduši,
Stupes vien palikušas.
289 [Odzienas (Vietalvas-Odzienas) Md].

53495.

Ņem, bāliņ, baltu zirgu,
Izjāj manu rožu dārzu!
Uzsedz savam kumeļam
Skaistu rožu deķi.
263 [Mēmeles Jk].

53496.

Pūt, mazāju balodīt,
Pašā Jāņu vakarā!
Pūt mežā smilgas, lāčus,
Tīrus rudzus tīrumā!
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

53497.

Visas druvas izravētas,
Apenīši neravēti;
Tos ravēja Jāņa bērni,
Jāņa naktī līgojot.
248 [Mālpils Rg].

53498.

Raibs ziediņš pupiņai,
Kas to raibu darināja?
Pats Dieviņš izrakstīja,
Kalniņā sēdēdams.
344 [Rembates Rg].

53499.

Rudzus sēju, mīži auga,
Apeinīši izzīdēja;
Nakts mīga nagulēju,
Tū teirumu carādams.
358 [Rugāju Abr].

53500.

Slēpies, mans rudzu lauks,
Nu nāk daudzi līgotāji!
Apsameti mellu miglu,
Lai tie tevis neredzēj'.(?)
112 [Ezeres Kld].

53501.

Stiku stiku, stikuteņ,
Lēc kuopustu duorzeņā!
Plēs zuolīti duorzeņā,
Svīd zuolīti maleņā!
18 [Andrupenes Rz].

- 93 -

53502.

Svēta Māra ciemā brauca,
Satiek pupas revējot:
Dievspalīdz, revētājas,
Sviediet zāles maliņā!
Atnāks jums Jāņu māte,
Vaicās jūsu revējumu.
263 [Mēmeles Jk].

53503.

Šķitu viešņu iesēdušu
Kāpostiņu dārziņā;
Kāpostiņu galvenīcas
Baltas sēd galviņās.
604 [Dažādi iesūtītāji].

53504.

Šogad salta Jāņu diena,
Tupeņlaksti nosaluši;
Dievs to zina, citu gadu
Vai nesals kāpostiņi.
48 [Bērzaunes Md].

53505.

Atkal jauna Jāņu diena,
Tupeņlaksti nosaluši,
Meitām ciči nosutuši.
72 [Cesvaines Md].

53506.

Ubadziņ, nabadziņ,
Kam tu nāci mūsmājās?
Kam tu nāci mūsmājā
Pašā Jāņu vakarā;
Pašā Jāņu vakarā,
Pašā ziedu laiciņā.
110 [Ērgļu C].

53507.

Vēl es pate nezināju,
Ko man Dievis dāvināja:
Divi auga kāpostiņi
Pie tā viena kecēniņa.
604 [Dažādi iesūtītāji].

53508.

Visa Dieva radībiņa,
Saulītēi līgojāsi:
Rudzu vārpas, puķu ziedi,
Dižu mežu koku gali,
Veci ļaudis, mazi bērni,
Jauni puiši, jaunas meitas.
24 [Asares Il].

★

h) Aplīgo dažādās vietas un lietas

32568.

Ai ustuba, ustubiņa,
Tavu skaistu cekuliņu!
Jānīšam sieva nāca
Cekulā raudzīties.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

32569.

Ej, māmiņa, klausīties,
Kas dzied piena kambarī:
Pieniņš dzied, sieriņš velk,
Sulu ķērne darināja.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32570.

Jāņa mātes pagalmā
Trīs sidraba avotiņi.
Vienā dzēra raibas govis,
Otrā sirmi kumeliņi,
Trešajā avotā
Jāņa māte mazgājās.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

1. Jāņa mātes pagalmā
Trīs sudraba avotiņi.
Vienā dzēra raibas govis,
Otrā bēri kumeliņi,
Trešā pate Jāņa māte
Zīdautiņu balināja.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

2. Jānīšam, brālīšam,
Trim stūŗiem ezariņš.
Vienā dzēra melni vērši,
Otrā sirmi kumeliņi,
Trešajā stūrītī
Mērc māsiņa vainadziņu.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

3. Manā lopu laidarā
Trīs sudraba avotiņi.
Vienā dzēra raibas govis,
Otrā bēri kumeliņi,
Tai trešā avotā
Mīļa Māre mazgājās.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4. Mana tēva laidarī
Trīs zeltīti avotīni,
Vienā dzēra raibas goves,
Otrā bēri kumelīni,
Trešajā avotā
Trīs meitīnas velējās.
Viena bija mana māsa,
Otra brāļa līgavīna,
Tā trešaja itin sveša,
Tā būs mana līgavīna.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

- 94 -

5. Nevienam tāda dārza,
Kā tam mūsu Jānīšam:
Zelta sēta, vaŗa vārti,
Sidrabiņa atslēdziņa;
Pašā dārza vidiņā
Trīs sidraba avotiņi.
Vienā dzēra raibas govis,
Otrā bēri kumeliņi,
Trešajā avotā
Mīļa Laima mazgājās.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

6. Trīs sudraba upes tek
Caur brālīša pagalmiņu.
Vienā dzēra raibas govis,
Otrā bēri kumeliņi,
Trešajā upītē
Māsa vaiņag' izmazgāja.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

32571.

Jānīts vāģus kaldināja
Deviņiem skrituļiem,
Ar ko miežus, ar ko rudzus
Klētiņā ritināt.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

1. Jānīts vāģus kaldināja
No ozola dēlīšiem,
Ka varēja ritināt
Rudzus miežus klētiņā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

32572.

Kam tā sēta kalniņā,
Astriem jumta istabiņa?
Tur saulīte mirdzināja
Miglainā rītiņā.
23 [Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)].

32573.

Kas apvilka zelta stīgu
Gar Jānīša istabiņu?
Jāņa bērni apvilkuši,
Jāņa nakti līgojot.
40-1 (Lapmežc.).

32574.

Kas piesēja melnu zirgu
Pie Jānīša klētsdurvīm?
Dieva dēli piesējuši,
Miežus rudzus mērodami.
40-1 (Antiņc.).

32575.

Kas piesēja melnu zirgu
Pie Jānīša nama durvju?
Jāņa bērni piesējuši,
Jāņa nakti līgodami.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

32576.

Labvakar, jūs vabiņas,
Kā labi jūs stāvat?
Vakar bija liela vētra,
Kā jūs visas nenolauza!
40-1 (Lapmežc.).

32577.

Šuv, bitīt, vaska krēslu
Zem zaļā ozoliņa,
Tur sēdēja Jāņa māte,
Jāņa bērnu gaidīdama.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

★

53509.

Appušķoju baltu zirgu
Ar sarkanu dāboliņ(u):
Zirdziņam nosazied(?),
Druviņām noplēnēt.
56 [Birzgales (Lindes) Rg].

53510.

Bārtinieku mazs ciemiņš,
Bet raženi turējās:
Visi mazi kadiģīši
Zelta ziedis noziedēja;
Visi žoga piemietiņi
Sudrabiņa nolaistīti.
39 [Bārtas Lp].

1. Buku ciems mazs ciemīnis,
Bet raženi turējās:
Visi veci žogu posmi
Sudrabīnu laistījās;
Visi gravas kadiģīši
Zelta ziedus noziedēja.
94 [Dunikas Lp].

2. Otaņķīte mazs ciemiņš,
Bet raženi turējās:
Visi mazi kadeģīši
Zelta ziedis noziedēja;
Visas mazas meitenītes
Staigā zīļu vaiņagos;
Visi mazi puišelīši
Staigā caunu cepurēs.
282 [Nīcas Lp].

- 95 -

3. Nīcas ciems mazs ciemīns,
Bet raženi turējās:
Visi mazi puišelīši
Staigā melnos zābakos;
Visas mazas meitenītes
Staigā zīļu vaiņagos.
282 [Nīcas Lp].

53511.

Sald(i)nieku krūmi zied
Ar baltiem ziediņiem.
Te sanāca ravētāji
No pagastu pagastiem.
369 [Saldus Kld].

53512.

Beru meitas lielījās
Jāņu nakti puišos iet;
Jāņu nakts tumša bija,
Kad atnāca dienas gaisma,
Tad redzēju jaunu meitu
Kuiļa sānos aizmigušu.
428 [Taurenes (Nēķenes) C].

53513.

Ciema puiši, ciema puiši,
Neejat tais meitās!
Šitās meitas laiskas meitas,
Nevar dārzus izravēt;
Nevar dārzus [zāles?] izravēt,
Savam rožu dārziņam.
192 [Kosas C].

53514.

Cauri gāju nāburgiem,
Lāga puķu neredzēj(u):
Kliņģerītes, magonītes,
Dzeltenās pīpenītes.
192 [Kosas C].

53515.

Circenītis sievu veda
Pašā Jāņu vakarā;
Blusa lēca panākstos
Vaŗa kaltiem zābakiem.
405 [Smiltenes Vlk].

53516.

Ciema puišiem reti zobi-
Dodat matus izķemmēt!
Man matiņi pieputējši,
Jāņu nakti dancojot.
245 [Lutriņu Kld].

53517.

Ciema puiši piedzēruši,
Sagūluši grāvmalā;
Mūsu meitas gaŗām gāja,
Virsū svieda Jāņu zāles.
192 [Kosas C].

53518.

Cūka meitu nogulēja
Pašā Jāņu vakarā.
Tā nebija cūkas vaina,
Tā bij meitas pašas vaina;
Tā bij meitas pašas vaina,
Kā līž cūkas midzenī.
246 [Madlienas (Lielais) Rg].

1. Cūka puisi nogulēj'si
Jāņa dienas vakarā;
Tā bij puiša paša vaina,
Kam gāj' cūkas midziņā.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

53519.

čīkstēdama, vaidēdama
Kīvītiņa gaisā skrēja;
Tā čikstēja mūsu puiši,
Jāņu dziesmas nezinot.
301 [Palsmaņa Vlk].

53520.

Da kam itis celiņš
Sudrabeņa palaistīts?
Da Juonīti tis celiņš
Sudobreņu palaistīts.
182 [Kaunatas Rz].

53521.

Es gulēju Jāņu nakti
Apakš zaļa ozoliņa;
Cik zīlīšu ozolā,
Tik vizuļu vaiņagā.
32 [Babītes (Piņķu) Rg].

53522.

Es pārsviežu zelta zirni
Pār sidraba ozoliņu:
Tas nogāja skanēdams
Pa zariņu zariņiem;
Tā skanēja meitu dziesmas
Pa maliņu maliņām.
377 [Sāvienas Md].

- 96 -

1. Es pametu zelta zirni
Par ozola lapiņām;
Prieks man bija klausīties:
Zemē lēca grabēdams.
38 [Barkavas Rz].

53523.

Pāri sviedu zelta zierni
Pār sudraba ezeriņ';
Nošķindē zelta ziernis
Tautu dēlu klētiņā.
40 [Basu (Bases) Azp].

53524.

Es pārsviedu zelta zierni
Pār sudraba ozoliņ';
Aug ziernītis ziedēdams
Līdz ozola zariņiem.
40 [Basu (Bases) Azp].

53525.

Es savāmi mājiņāmi
Labu devu vakariņu,
Ja nedzirda namamāte,
Lai saņem svētā Māŗa.
39 [Bārtas Lp].

53526.

Gaŗi mati, īss padoms
Mūsu ciema meitiņām:
Kaķi cepa, vistu slauca
Pašā Jāņu vakarā.
184 [Ķēču Rg].

53527.

Jānīšam slinķi puiši,
Tam papuves neapartas;
Līnītei mudras meitas,
Tai pupiņas izravētas.
349 [Rites (Susējas-Kroņa) Jk].

53528.

Jānīšam viens pats zirgs
Nij tis ēd's, nij tis dzēr's,
Kumeļš ļipu nograuz's,
Jāņu nakti stāvēdams.
127 [Grostonas Md].

53529.

Jānīts savu kumeliņu
Grūža zāli ēdināja;
Cik gribēja stalti jāt,
Tik attupa ļipiņā.
261 [Mēdzūlas Md].

53530.

Jāņu māt, Jāņu māt,
Tev grūžots pagalmiņš!
Vai nebija tev slotiņu,
Vai meitiņu slaucītāju?
322 [Praulienas Md].

53531.

Jāņa mātes pagalmiņā
Trīs sidraba avotiņi.
Pie vienai govis dzirda,
Pie otrai pieguļnieki,
Pie trešā avotiņa
Jāņu bērni salasījšies.
148 [Jaunpiebalgas C].

1. Stuov munāji pogolmā
Treis sudobra ezereņi.
Vīnā dzēŗa raibas gūvis,
Ūtrā siermi kumeleņi;
Trešā poša saimineica
Slauktiveites balynuoja.
232 [Līksnas D].

2. Oi Dīveņ, oi Laimeņ,
Treis olūti pogolmā!
Vīnu dzēra raibas gūvis,
Ūtru bāri kumeleņi;
Da trešam poša taku
Bičereišu balynuotu.
365 [Sakstagalas Rz].

53532.

Jāņu nakti nepazinu,
Kuŗa sieva, kuŗa meita:
Ne sievai galvā mice,
Ne meitai vainadziņš.
296 [Ozolnieku Jg].

1. Jāņu nakt nepazin,
Vai bi siev, vai meitiņ,
Galvā ozola vainadziņš,
Es vaiņaga valkātājs,
No vaiņaga vien dziedāj.
17 [Ances Vp].

53533.

Jāņa tēvs bažījās,
Kur būs ņemti alus mucu,
Mūsu Andžam liels vēders,
Tur būs laba alus muca.
227 [Liepkalnes (Liepkalnes-Ozolu) Md].

1. Jāņa tēvs bažījās,
Kur būs ņemti apīņmietus.
Pēteŗam gaŗas kājas,
Tur bus labi apīņmieti.
227 [Liepkalnes (Liepkalnes-Ozolu) Md].

- 97 -

53534.

Jāņa tēvis lielījās,
Stāvu koku māju cēlis.
Kad nogāju apraudzīt,
Asakām atstutēta.
298 [Pabažu Rg].

53535.

Kam šie kalni, kam šās lejas,
Kam lielieji rudzu lauki?
Dievam kalni, Laimai lejas,
Jānīšami rudzu lauki.
486 [Viesītes (Eķengrāves) Jk].

1. Kam tie kalni, kam tās lejas,
Kam tie skaistie ozoliņi?
Jāņa kalni, Jāņa lejas,
Jāņa skaistie ozoliņi.
439 [Trikātas Vlk].

2. Kam tie rudzi, kam tie mieži,
Kam tas daiļais āboliņš?
Jānim rudzi, Jānim mieži,
Jānim daiļais āboliņš.
192 [Kosas C].

53536.

Kas tur kliedza, kas tur brēca
Jāņa mātes pagalmā?
Ods nosita savu sievu,
Dundurs savu līgaviņu.
192 [Kosas C].

53537.

Kas tur kliedza, kas tur brēca
Viņā pusei Daugavai?
Zaķim lūpa pārsprāgusi
Kāpostiņu dārziņā.
378 [Seces Jk].

53538.

Kas tur spīd, kas tur mirdz
Jāņa kalna galīnā?
Spīd Jānīša vācelīte
Sidrabīna sloksnītēm.
301 [Palsmaņa Vlk].

53539.

Ķipis ķērni saspārdīja,
Pašā Jāņu vakarā.
Klus, ķipīti, nesak' niekus,
Būs i rītā liela ķērne!
Krauklīts vārnu piegulēja,
Žagatēnus izperēja.
275 [Mērmuizas (Mžru) Vlm].

1. Ķipis ķērnu sabadīja
Paše Jāņu vakarēje.
Kuš ķipīti, neteic niekus,
Tad tev būs liela ķeza!
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

2. Ķipīts ķērni saspārdīja
Pašā Jāņu vakarā;
Ķernītei, nabadzei,
Abas ausis nolūzušas.
246 [Madlienas (Lielais) Rg].

3. Ķipīts ķērni saspārdīja
līgā līgā!
Pašā Jāņu vakarāji, līgā!
Stīpas vieni staipījāsi, līgā
līgā!
Stīpas vieni kaisījāsi, līgā!
429 [Taurkalna (Valles) B].

53540.

Ķipīts ķērni nobadīja,
Ieliek ķipi cietumā.
Saka ķipja līgaviņa,
Lai tik kauži neraudot.
119 [Gaujienas Vlk].

53541.

Lai bij slinki, kas bij slinki,
Braģam puiši tie bij slinki:
Papuviņas neecētas
Pašā Jāņu vakarā.
514 [Zentenes Tl].

53542.

Līgo bite, līgo saule,
Līgo mana līgaviņa.
Saule sienu kaltēdama,
Bite ziedu lasīdama;
A tā mana līgaviņa,
Raibas govis ganīdama.
117 [Gārsenes Il].

53543.

Leigoj bite, leigoj saule
Pa lelūji teirumiņu.
Saule sīnu kolteidama,
Bite zīdus laseidama;
Saule sīnu izkaltēja,
Bite zīdus izlasēja.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

1. Rūtoj bite, rūtoj saule, rūtuo rūtuo,
Pa tū garū syla molu, rūtuo rūtuo.
Bite zīdu lasēdama, rūtuo rūtuo;
Saule sīnu kaļtēdama, rūtuo
rūtuo,
Bite zīdu pīlasjā, rūtuo rūtuo.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

2. Leigoj bite, leigoj saule
Pa lelū teirumiņu.
Bite zīdus lasīdama,
Saule sīnu kaltādama;
Saule sīnu izkaltēja,
Bite zīdu naizlasīja.
326 [Preiļu D].

- 98 -

3. Leiguo bite, leiguo saule
Pa leluo teirumiņu.
Bite uobulu nasalosa,
Saule sīnu sakaltēja.
38 [Barkavas Rz].

53544.

Bite bite, saule saule,
Tā nerieba nevienam;
Bite ziedus lasīdama,
Saule ziedus kaltēdama.
141 [Ivandes Kld], 605 [Skolas].

53545.

Rūtoj saule, rūtoj bite, rūtuo rūtuo!
Saule rūtoj nūīdama, rūtuo
rūtuo!
Bite madu atnasdama, rūtuo rūtuo.
182 [Kaunatas Rz].

53546.

Leigoj bite, leigoj saule,
Leigoj vysu vasareņu;
Kur nūkryta asareņa,
Tur pavērtja sudrobeņu.
170 [Kapiņu D].

53547.

Leigoj prīde, leigoj agle, rūtuo rūtuo!
Leigoj bārza golūtneite, leiguo leiguo!
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

53548.

Līgojies, ozoliņ,
Es ar tevi nelīgošu;
Es līgošu kalniņā,
Zelta vārpas druviņā.
192 [Kosas C].

53549.

Meitām rīkles aizsalušas
Pašā Jāņu vakarā:
Nevarēja palīgot,
Ne dziesmiņu padziedāt.
114 [Gaiķu Kld].

53550.

Nabadziņi bizināja
Pašā Jāņu vakarā,
Pakāruši ķeselītes
Ozoliņa zariņā.
378 [Seces Jk].

53551.

No tālienes es pazinu,
Kur bagāta saiminiece:
Trīs enģeļi kokli sita
Pašā jumta galiņā.
112 [Ezeres Kld].

53552.

Ņem, bāliņ, baltu zirgu,
Izjāj manu rožu dārzu,
Uzliec savam kumeļam
Rožu deķi mugurā.
263 [Mēmeles Jk].

53553.

Palīgosim nu, meitiņas,
Mums puķītes izravētas,
Lai kaunās mūsu puiši,
Tiem papuve neuzarta;
Papuvīte noziedēja
Dzelteniem ziediņiem.
211 [Ļaudonas Md].

53554.

Pie vārtiem vien pazinu,
Kur bagāti saiminieki:
Visi vārtu stumburiņi
Ar sūnām noauguši.
337 [Rāmuļu C].

53555.

Provda provda, nava mala
Vacu ļaužu volūdeņa:
Kū pasēju dierveņē,
Tis izauga vārpeņē.
182 [Kaunatas Rz].

53556.

Pucenīte Jāņu koks
Tieva, gaŗa izaugus';
Tādu jemšu līgaviņ(u),
Pucenītes gaŗumiņ'.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

53557.

Rītu rītu, šovakar,
Meitu godu redzēsim:
Jāņa diena atnākuse,
Govīm kūla mugurā.
358 [Rugāju Abr].

53558.

Saimnieks kliedza, saimnieks brēca,
Saimniek' puiši pazuduši;
Nu atrada Jāņu nakti
Rijas krāsnes kults bedrē.
223 [Lielstraupes C].

- 99 -

53559.

Sen slavēja Jāņa tēvam
Sētā zaļu ozoliņu.
Nu atnācu, nu atradu
Tiešām skaistu ozoliņu:
Zīda miza, zelta zari,
Sudrabiņa lapiņām.
241 [Lubānas Md].

53560.

Slinki slinki mūsu puiši,
Papuvītes neapaŗa;
Tās līgoja Jāņu nakti
Zeltainiem ziediņiem.
224 [Lielvārdes Rg].

53561.

Myusu puiši natiklīši,
Popivītes naaporuši;
Popiveitja sazuoluse
Boltajom pukeitjom.
604 [Dažādi iesūtītāji].

53562.

Tai sētā slinkas meitas,
Visi dārzi neravēti;
Tai sētā slinki puiši,
Visi jumti nepuškoti.
93 [Dundagas Vp].

53563.

Kaimiņ' mājas slinkas meitas,
Visas malas nepuškotas;
Visas malas izpuškotas,
Mūsu majas čaklas meitas.
17 [Ances Vp].

53564.

Kaimiņiem slinki puiši,
Tiem papuve neuzarta;
Tiem papuve neuzarta,
Tiem mēsliņi neizvesti.
42 [Bauskas B].

53565.

Es pazinu to sētiņu,
Kur bij slinkas mātes meitas:
Ne istaba izslaucīta,
Ne durvtiņas nopuškotas.
200 [Kuldīgas Kld].

53566.

Nāborgimi laiskas meitas,
I pupiņas neravātas,
I ustoba naslaucīta,
I pagalmiņši naslaucīts.
15 [Alūksnes Vlk].

53567.

Cīma meitys natikleitis,
Vēļ pupeņas naravātas;
Vysu cīma dzaltonem
Kanepeitis izrevātys.
174 [Kārsavas Ldz].

53568.

Nāburgos slinki puiši,
Staļļa durvis nokvēpušas;
Mūsu meitas noslaucīja
Pašā Jāņu vakarā.
192 [Kosas C].

53569.

Šeit mudīga namamāte,
Visi tak noslaucēt;
Visi tak noslaucēt,
Visas dobs izravēts.
17 [Ances Vp].

53570.

Visiem dārzi izravēti,
Nāburgam ir neravēti,
Nāburgam ir laiskas meitas:
Nātras auga par kāpostiem.
81 [Dauguļu Vlm].

53571.

Šyun mums kūrpis, kūrpnīceņi,
Osajim purneņimi,
Lai varami leiguodami,
Vardes dūrti purveņai.
236 [Līvānu D].

53572.

Visa Dieva radībiņa
Saulītei līgojāsi:
Graudu vārpas, puķu ziedi,
Diža meža koku gali.
136 [Ipiķu Vlm].

53573.

Visapkārt zirgi zviedz,
Pulekšos vien nezviedz;
Pulekšos laiski puiši,
Savus zirgus nebaroja.
510 [Zaubes (Jaunpils) Rg].

53574.

Visapkārt gaiļi dzied,
Kaimiņos nedziedāja;
Kā dziedās kaimiņos,
Putraimiņu nedabūši?
90 [Drustu C].

- 100 -

53575.

Visiem gaiļi nodziedāja,
Mans gailītis nedziedāja:
Tas dziedāja Jāņu nakti,
Jāņu bērnus modināja.
378 [Seces Jk].

53576.

Visi koki salapoja,
Ošis vien nelapoja;
Kad atnāca Jāņa diena,
Tad redzēja ošim lapas.
282 [Nīcas Lp].

★

l) Jāņu bērni iet ciemā

1) Aicinājums

32578.

Kur mēs, Jāņa bērni,
Noleksim?
Pie tētiņa alus dzert,
Pie māmiņas raušu ēst.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

32579.

Celies, saimniece,
Aunies kājas:
Jau tevi kaimiņiene
Jāņos aicina.
Nebūsi, saimniece,
Jāņos gājuse,
Paliks tavas gotiņas
Ālavītes.
303 [Svitnē (Svitenes pag. B)].

2) Ceļā; mājām gaŗām ejot, kur Jāņa bērnus negaida, neuzņem

32580.

Ai kaimiņu māmulīte,
Kam guleji Jāņu nakti!
Nule tavas cūkas raka
Pērnajā midzenē.
299 [Mežotnē un Švitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)].

32581.

Es neiešu tai ciemā,
Kur mēs pērn līgojam:
Tur man deva skābu pienu,
Kaņepīšu plācenīti.
Es, tā piena strēbusies,
Brizdu brazdu kaņepēs.
Sāka mani suņi riet,
Lāča māti dāvādami.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1. Es neietu tai ciemā,
Kur mēs pērn līgojām:
Sapuvušu pienu deva
Melnā ganu cibiņā.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Šitai sētai gaŗām gāju,
Kur mēs pērn līgojām:
Tur man deva šķīstu pienu,
Kaņepīšu plācenīti.
Pieniņš gāja šļiku šļaku,
Kaņepītes ņiku ņaku.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

32582.

Guli, guli, Jāņa māte,
Bez sietavu istabā!
Dzeltīs tevi Jāņa bērni
Smalkajām nātrītēm.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Guli, guli, Jāņa māte,
Bez brunčiem gultiņā!
Atnāks tavi Jāņa bērni,
Nopērs tevi dzeltenēm.
871 [Liepkalnes apk. (Liepkalnes pag. Md)].

2. Liela, resna Jāņa māte
Gul kā rumba ustabā.
Dzeldīs tevi Jāņa bērni
Ar asām dzeltenēm!
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32583.

Guli, guli, Jāņa [Jāņu] māte,
Tavi darbi padarīti:
Cūka pupas izravēja,
Kaza šķina kāpostiņus.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Guli, guli, saimeniece,
Tavi darbi padarīti:
Sarkans vepris maizi mīca,
Raiba kuce sviestu nij.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Guli, guli, sameniece!
Visa tava saime guļ;
Suķēntiņi izravējši
Visus tavus burkāntiņus.
232 [Talsos (Tl)].

3. Guli, guli saimeniece,
Visi darbi padarīti:
Gailis lokus izravēja,
Kaķis kreimu izķērnēja,
Kaza šķina kāpostiņus,
Cūka vāra azaidiņu;
Žagatiņa gaŗastīte,
Tā istabu izslaucīja;
Cielaviņa, viegla sieva,
Tā galdiņu noslaucīja;
Krancim bija gaŗa mēle,
Tas karotes nomazgāja.
280 [Kroņa Udzē (Bērzes pag. Jg)].

- 101 -

4. Guli, guli, saimeniece,
Visi darbi padarīti:
Vista lokus noravēja,
Sivēniņi burkāniņus;
Kaķīts sviestu saķērnēja,
Sunīts traukus nomazgāja;
Dižais vepris kaudzi meta
Viņā lauka galiņā.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

32584.

Jāņa māte apgulusi
Mīkstos dūnu spilvenos;
Ne tā gaida Jāņa bērnus,
Ne svin Jāņa vakariņu.
40-1 (Lapmežc.).

32585.

Jāņa māte, grūž cūka,
Jāņa vārtus aizslēguse;
Jāņa bērni gaŗām gāja,
Asariņas slaucīdami.
421 [Taurupes pagastā (Rg)], 81 [Katriņā (Katriņas pag. C)].

32586.

Kas bij laba Jāņu māte,
Saņem savus Jāņu bērnus;
Kas bij kāda skopuliņa,
Tā iebēdze istabā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

32587.

Kas godīga Jāņa māte,
Atveŗ logu gaidīdama;
Kas jau kāda netiklīte,
Cisiņās čužināja.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

32588.

Kas godīga Jāņu māte,
Sajem savus Jāņa bērnus;
Kas bij kāda grūžu cūka,
Guļ savā midzenie.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1. Kas godīga Jāņa māte,
Saņem savus Jāņa bērnus;
Kas jau kāda cūcenīte,
Guļ ar vīru gubenē.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)], 36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

32588¹.

Kas godīga Jāņa māte,
Saņem savus Jāņa bērnus;
Kas bij kāda grūžu cūka,
Ne vārtiņu neatvēra.
112 [Cirstos (Cirstu pag. C)].

1. Kas godīga Jāņa māte,
Tā saņēma Jāņa bērnus;
Kas bij kāda snaudulīte,
Tā vārtiņu neatvēra.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

32589.

Kas godīga Jāņa māte,
Saņem savus Jāņa bērnus;
Kas jau kāda netiklīte,
Tā ir galvas nepacēle.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

32590.

Kas godīga Jāņa māte,
Tā gaidīja Jāņa bērnus;
Kas bij kāda miega cūka,
Tā ielīda midzenī.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

32591.

Klusu klusu tās mājiņas,
Te meitiņas apgūlušas,
Dienu maļus izmalušas,
Nakti rijas izkūlušas.
270 [Ozolu muižā (Ozolnieku pag. Jg)].

32592.

Klusi klusi tie ļautiņi,
Klusi bija ieraduši,
Ne zināja Jāņa dienas,
Ne Jānīša vakariņa.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

32593.

Kur palika Jāņa māte,
Ka neredz staigājam?
Jāņa māte, miega cūka,
Ielīduse midzenī.
218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

- 102 -

32594.

Kur tā mūsu Jāņa māte,
Ka nejuta staigājot?
Vai pelītes norējušas,
Ievilkušas midzenī?
871 [Liepkalnes apk. (Liepkalnes pag. Md)].

32595.

Kur tā mūsu Jāņa māte,
Ka neredz staigājot?
Krūmiņos krūmiņos
No brunčiem blusas lasa.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

32596.

Kur tā mūsu Jāņu māte,
Ka neredz staigājot?
Vai tā bija aizmiguse
Smalkos linu palagos,
Smalkos linu palagos,
Mīkstos dūju spilvenos?
87 [Liepas muižā (Liepas pag. C)].

1. Kur tā mūsu Jāņa māte,
Ka neredz staigājot?
Vai tā bija aizmigusi
Tumšajā kambarī
Smalkos linu palagos,
Mīkstos dūnu spilvenos?
Nāc ārā, Jāņa māte,
Saņem savus Jāņa bērnus!
Jāņa bērni nosaluši,
Jāņa ziedus lasīdami.
108; 11-102

32597.

Mēs varim Jāņos iet,
Mums dārziņi noravēti;
Lai kaunās ciema puiši,
Kam papuves neuzartas.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

1. Es lustīga, es vēlīga,
Man apausti audekliņi,
Man apausti audekliņi,
Es aizgāju Jānīšos;
Lai kaunās ciema puiši-
Nav apartas papuvītes.
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

32597¹.

Pūt, bāliņu, gaŗu tauri,
Kalniņā stāvēdams,
Lai ceļās tās meitiņas,
Kas gulēt aizgājušas!
216 [Ventspilī].

32597².

Puš, bāliņi, vaŗa tauri,
Kalniņā stāvēdams,
Lai ceļās tās meitiņas,
Ko celdams nepiecēla!
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

32598.

To celiņu gan pazinu,
Kur bij gājši Jāņa bērni:
Tas celiņš nokaisīts
Dzelteniem ziediņiem.
153 [skat. 2671. (Kalnciema pag. Jg)].

32599.

Tumša tumša tā istaba,
Nav svecītes dedzināt;
Nu vēl Jānis sveces lēja
Viņā kalna galiņā.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

32600.

Vakar mūsu Jāņu māte
Jāņu bērnus aicināja;
Kad atnāca Jāņu bērni,
Pate bēdza aizkrāsnēi.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

32601.

Visapkārt suņi rēja,
Nāburgos vien nerēja:
Nāburgos laiskas meitas,
Savu suņu nebaroja.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

32602.

Visiem pupas izravētas,
Nāburgam neravētas:
Nāburgam laiskas meitas,
Savas pupas neravēja.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

32603.

Visiem vārti appuškoti,
Nāburgam nepuškoti:
Nāburgam laiski puiši,
Savu vārtu nepuškoja.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

1. Ciemiņam slinki puiši,
Vārtu gali nepuškoti;
Ciemiņam slinkasmeitas,
Visas dobes neravētas.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

- 103 -

3) Jāņu bērni pie nodomātā ciema vārtiem un pagalmā

32604.

Atcel vārtus, Jāņa māte,
Nu nes zāles Jāņa bērni!
Jāņa bērni nokusuši,
Jāņa zāles lasīdami.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

32605.

Es tev lūdzu, Jāņa māte,
Atver man vaŗa vārtus,
Atver man vaŗa vārtus
Līdz pašami ziemeļam!
40-1 (Bigauņc.).

32606.

Jāņa bērni danci veda
Apkārt kuplu ozoliņu
Es tev lūdzu, Jāņa māte,
Ieved danci istabā!
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

32607.

Gaidi, gaidi, māmulīte,
Nu nāk tavi Jāņa bērni,
Nu nāk tavi Jāņa bērni,
Jāņa zāles kaisīdami.
1881 [Ķērkliņos (Zvārdes pag. Kld)].

32608.

Ja gaidiet Jāņa bērnu,
Tad vārtiņus atveriet;
Ja jau viņu negaidiet,
Tad ciešāki aizveriet!
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32609.

Jāņa bērni sakāpuši
Vārtu staba galiņā.
Pūt, Jānīti, vaŗa tauri,
Lai nāk visi istabā!
271 [Pienavā (Džūkstes pag. Jg)].

32610.

Jāņu māte pielējuse
Lielu dobi paslieksnē;
Jāņa bērni samirkuši
Ar visām zālītēm.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

32611.

Jānīts sēd ozolā,
Jāņa bērni pazarēs.
Kāp, Jānīti, no ozola,
Vedi bērnus istabā!
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

32612.

Kas palēja sudrabiņu
Pie Jānīša nama duru?
Jāņa bērni palējuši,
Jāņa nakti staigādami.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

32613.

Kas palēja sudrabiņu
Pie Jānīša nama durvju?
Jāņa māte palējusi,
Jāņa bērnus gaidīdama.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

1. Kas tur spīd, kas tur mirdz
Jāņa tēva durpriekšā?
Jānīts lēja sudrabiņu,
Jāņa bērnus gaidīdams.
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

32614.

Kas tā tāda liela pile
Tai celiņa maliņā?
Tai pilei triji vārti,
Visi triji sudrabiņa;
Pa vieniemi Dievs iebrauca,
Pa otriemi mīļā Māra,
Pa trešiemi Jānīts brauca
Div' dzelteni kumeliņi.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

1. Protu, protu, redzu, redzu,
Tais mājās treji vārti.
Pa vieniem Laimīt' nāca,
Pa otriem Dievs iebrauca,
Pa trešiem saulīt' brauca
Seši bēri kumeliņi.
235 [Abavas muižā (Grenču pag. Tk)].

32615.

Kas to namiņu
Sudraba pielēja?
Māmiņa pielēja,
Sieriņu siedama.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

1. Kas to celiņu
Apsudraboja?
Māmiņa aplēja,
Sieriņu siedama.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

- 104 -

32616.

Kas to celiņu
Sudrabiem nolēja?
Jānīša līgava,
Ūdeni nesdama.
299 [Mežotnē un Švitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)].

32617.

Ko tā dara, Jāņu māte,
Ka neredz Jāņu bērnu?
Jāņu bērni nomirkuši,
Jāņa zāles lasīdami.
330 [Kaldabruņās (Rubenes pag. Il)].

32618.

Kupla liepa locījās
Jāņa mātes pagalmā;
Tā nebija kupla liepa,
Tā bij pate Jāņa māte.
129 [Luteros (Zvārtavas pag. Vlk)].

1. Kas tas tāds kupls ozols
Nn mājas pagalmā?
Tas nebija kupls ozols,
Tas bij mājas saimenieks.
115 [Jaunbilskā (Bilskas pag. Vlk)].

32619.

Labvakar, Dievs palīdz!
Tā pirmaja valodiņa;
Vai gaidieti Jāņa bērnus
Līgodamus atnākam?
226 [Kandavā (Tl)].

32620.

Labvakar, Jāņa māte,
Ieved bērnus istabā!
Jāņa bērni nosaluši
Ar basām kājiņām,
Ar basām kājiņām
Jāņa zāles lasīdami.
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

32621.

Labvakar, Jāņu māte,
Vai gaidīji Jāņa bērnu?
Ja gaidīji ,
Atver vārtus,
Ja negaidi, aizver vārtus!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

32622.

Labvakar, Jāņa māte,
Vai gaidīji Jāņa bērnus?
Ja gaidīji Jāņa bērnus,
Atver logu , atver durvis;
Ja negaidi, tad atsaki,
Iesim projām līgodami!
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)], 274 [Zaļā muižā (Zaļenieku pag. Jg)].

32623.

Labvakar, Jāņa māte,
Vai gaidīji Jāņa bērnus?
Ja gaidīji Jāņa bērnus,
Atver durvis, laid iekšā!
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

32624.

Labvakar, Jāņa māte,
Vai gaidīji Jāņa bērnus?
Ja gaidīji Jāņa bērnus,
Atver vārtus līdz galam;
Ja negaidi Jāņa bērnus,
Aizsit vārtus ar naglām!
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

32625.

Labvakar(i), Jāņa māte,
Vai gaidīji Jāņa bērnus?
Ja gaidīji Jāņa bērnus,
Sūt' meitiņu atvērt vārtus;
Ja negaidi Jāņa bērnus,
Sūt' kalponi aizvērt vārtus!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

32626.

Labvakar(i), Jāņa māte,
Vai gaidīji Jāņa bērnus?
Ja gaidīji Jāņa bērnus,
Tad atveri vaŗa vārtus!
40-1 (Bigauņc.).

32627.

Labvakar, Jāņa māte,
Vai gaidīji Jāņa bērnus?
Jāņa berni nosaluši,
Jāņa zāles lasīdami.
199 [Veczvārdē (Zvārdes pag. Kld)].

1. Kas godīga Jāņa māte,
Saņem savus Jāņa bērnus;
Jāņa bērni samirkuši,
Jāņa ziedus lasīdami.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

32628.

Labvakar(i), Jāņa māte,
Vai gaidīji Jāņa bērnu?
Vai būs' savu istabiņu
Ziediņiem kaisījuse?
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

- 105 -

1. Es redzēšu , malejiņa,
Būsi manis gaidījusi,
Būsi savas dzirnaviņas
Puķītēm kaisījuse.
317 [Pabažos (Pabažu pag. Rg)].

32629.

Melna odze iztecēja
No nāburga istabiņas;
Tā nebija melna odze,
Tā bij pati Jāņu māte.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

1. Balta pele pārtecēja
Par kaimiņa sētasvidu;
Tā nebija balta pele,
Tā bij mājas saimeniece.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

32630.

Nāc ārā, Jāņu māte,
Ko es tevim parādīšu:
Tavi bērni iztecēja,
Sagaidīja svešu ļaužu.
299 [Mežotnē un Švitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)].

32631.

Nāc ārāji, Jāņu māte,
Ko es tevim parādīšu:
Tev sadzina Jāņa bērni
Lielu pulku raibu govju.
288 [Bornsmindē (Īslīces pag. B)].

32632.

Nāc ārā, Jāņa tēv,
Ko es tevim parādīšu:
Jāņa tēva pagalmā
Div' Laimiņas meņģējās,
Viena bija raibu govju,
Otra bēru kumeliņu.
112 [Cirstos (Cirstu pag. C)].

32633.

Netikušas šitās meitas,
Pagalmiņa neslaucījšas;
Sazapina Jāņa bērni
Kā vistiņas pakulās.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

1. Protu, protu, redzu, redzu,
Tās mājāsi slinkas meitas,
Tās mājāsi slinkas meitas,
Te istaba neslaucīta:
Jāņa bērni sapinās
Kā cālēni pakulās.
226 [Kandavā (Tl)].

32634.

Piecelies, saimeniece,
Uzvelcies brūnus svārkus,
Redz' Jānīti Dieva dēlu
Zelta tauri rociņā.
271 [Pienavā (Džūkstes pag. Jg)].

32635.

Protu, protu, redzu, redzu,
Te būs laba Jāņu māte:
Te gailītis iztecēja
Medaiņām kājiņām.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

32636.

Pūt, Jānīti, vaŗa tauri
Vārtu staba galiņā,
Lai ceļās(i) Jāņa māte
No mīkstiem spilveniem!
218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

1. Jānīts kāpa uz vārtiem,
Zelta tauri iepūtās,
Lai ceļās saimeniece
No mīkstiem spilveniem.
271 [Pienavā (Džūkstes pag. Jg)].

2. Jānīts pūta vaŗa tauri
Vārtu staba galiņā,
Lai ceļās Jāņa māte
No mīkstiemi spilveniemi,
No mīkstiemi spilveniemi,
No baltiemi palagiem.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

3. Ņem, Jānīti, vaŗa strumpi,
Sit pie durvju stenderītes,
Lai ceļāsi Jāņa māte
No mīkstiem spilveniem!
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

4. Sit, Jānīti, vaŗa bungas
Vārtu staba galiņā,
Lai ceļās saiminieki
No tiem dūnu spilveniem!
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

32637.

Sit, Jānīti, vaŗa bungas
Pašā vārtu stabiņā,
Lai satrūka Jāņa māte
Bez sietavu ustabā!
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

32638.

Sit, Jānīti, vaŗa bungas
Vārtu staba galiņā,
Lai ceļās jāņamāte,
Lai saņēma Jāņa bērnus!
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

- 106 -

1. Ņem, Jānīti, vaŗa bungas,
Sit pie vārtu stuburiņa,
Lai trūkāsjāņa māte,
Lai saņem Jāņa bērnus:
Jāņa bērni nomirkuši,
Jāņa zāles lasīdami.
81 [Katriņā (Katriņas pag. C)].

32638¹.

Skaņa skaņa bērzu birze,
Kas to skaņu skandināja?
Jāņa tēvs skandināja,
Jāņa bērnus gaidīdamis.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

32639.

Tā, māmiņa, tu nedari,
Kā darīji pērno gadu:
Es iegāju līgodama,
Tu iebēgi kaņepēs.
101 [Rankā (Rankas pag. C)].

32640.

Vecas vecas tās mājiņas,
Vārtu stabi nosūnojši;
Daži labi Jāņa bērni
Te ēduši, te dzēruši.
226 [Kandavā (Tl)].

32641.

Celies, saimniek,
Velc bikses kājā!
Atjāja Jānītis
Zirgiem mainīt.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

1. Celies, Jānīti,
Uzvelc biksas!
Pēteris atjāja
Zirgiem mainīt.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

4) Jāņa bērnus laipni saņem un aicina istabā

32642.

Kauniņš bija Jānīšam,
Mazi nāca Jāņa bērni,
Cits penteris, cits tenteris,
Cits līkām kājiņām.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

32643.

Labvakari, Jāņa bērni,
Nāciet droši sētiņāi:
Netrūkst siera, netrūkst sviesta,
Netrūkst salda alutiņa.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

32644.

Nākat droši, Jāņa bērni,
Nenākati bīdamies:
Jau vakari, aizvakari
Gaidīj' mana māmuliņa.
226 [Kandavā (Tl)].

32645.

Nāciet šurp, Jāņa bērni,
Gaŗām vis neejiet:
Es jums došu, kas man būs,
Alu dzert, sieru ēst.
81 [Katriņā (Katriņas pag. C)].

32646.

Nākat šurpu, Jāņa bērni,
Nākat lieli, nākat mazi!
Lieliem došu alu dzerti,
Maziem siera gabaliņu.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

32647.

Nākat šurpu, Jāņa bērni,
Nenākat bīdamies!
Te dzied pate Jāņa māte,
Alus kanna rociņā.
2541 [Vīnšeņķos (Struteles pag. Tk)].

32648.

Nākat šurp, Jāņa bērni!
Še bagāta saimeniece,
Še gailītis iztecēja
Medainām kājiņām.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

32649.

Visas bija Jāņa zāles,
Ko plūc Jāņu vakarā;
Visi bija Jāņa bērni,
Kas atnāca līgodami.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

32650.

Visas bija Jāņa zāles,
Ko plūc Jāņa vakarā;
Visi bija Jāņa bērni,
Kas Jānīti daudzināja.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5) Jāņu bērni apsveicina Jāņu māti istabā

32651.

Atver duris, Jāņa māte,
Lai es eimu istabā,
Lai es eimu istabā,
Vai tā smuka izpuškota.
Ira smuka, ira smuka,
Vairāk zelta ne sudraba.
186 [Gaiķos (Gaiķu pag. Kld)].

- 107 -

32652.

Ieš' iekšā apraudzīti,
Kāda Jāņa istabiņa:
Grumbulaina šī grīdiņa,
Jāņa bērni līdzinās.
40-1 (Bigauņc.).

1. Kalnaina, lejaina
Tā istabiņa;
Gan mēs, Jāņa bērni,
Nolīdzināsim.
226 [Kandavā (Tl)].

32653.

Iesim, bērni, apraudzīt,
Kāda Jāņa istabiņa:
Šūtin šūta, pītin pīta,
Kā rakstīt izrakstīta.
216 [Ventspilī].

32654.

Iesim, bērni, skatīties,
Kāda Jāņa istabiņa:
Šūtin šūta, pītin pīta,
Vairāk zelta ne sudraba.
271 [Pienavā (Džūkstes pag. Jg)].

32655.

Iesim, bērni, skatīties,
Kāda jāna istabiņa:
Visapkārt vaska sveces,
Vidū liepa līgojās.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

32656.

Iesim iekšā apraudzīt,
Vai būs silta istabiņa:
Jāņu bērni nosaluši,
Visu nakti līgojot.
216 [Ventspilī].

32657.

Ja būs laba Jāņa māte,
Ar ziediem kaisīsam;
Ja būs slikta, ja būs barga,
Ar dadžiem badīsam.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

32658.

Jāņa bērni sanākuši,
Nav krēsliņa, kur sēdēt;
Nu vēl Jānis krēslu pine
Viņa kalna galiņā.
226 [Kandavā (Tl)].

32659.

Kas to teica, tas meloja,
Jāņa māte Jelgavā:
Jāņa māte kambarī
Nu vēl vilka zīda svārkus,
Nu vēl vilka zīda svārkus
Sudrabiņu pastotiņu.
226 [Kandavā (Tl)].

1. Tevi teica, Jāņu māte,
Jelgavā nobraukušu:
Tepat vilka zīda kleitus,
Līdz pusīti sudrabiņu.
224 [Kabilē (Kld)].

32660.

Kas tur spīd, kas tur viz
Istabiņas dibenāi?
Jāņa mātes istabiņa
Šūtin šūta, izrakstīta.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

32661.

Kur palika Jāņa māte,
Ka neredz staigājam?
Jāņa māte kambarī
Siera nukas darināja.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

32662.

Labvakar, Jāņa māte,
Kur tās jūsu meitas guļ?
Mēs vedam savus puišus
Jūsu meitu lūkoties.
- Mūsu meitas dārzā guļ
Baltos linu palagos,
Baltos linu palagos,
Smalkos dūju spilvenos.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

32663.

Labvakar, Jāņa māte,
Vai gaidīji Jāņa bērnus?
Ja gaidīji Jāņa bērnus,
Stiep galdiņu pār istabu!
305 [Vīkstenē (Stelpes (?) pag. B)].

32664.

Labvakar, Jāņa māte,
Vai gaidīji Jāņa bērnus?
Vai ir silta istabiņa,
Mīksta gulta pataisīta?
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

- 108 -

32665.

Labvakari, Jāņa māte,
Vai gaidīji Jāņa bērnus?
Vai tev sieri, vai tev rauši,
Vai tev alus pagrabā?
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

32665¹.

Labvakar, Jāņu māte,
Vai ir silta istabiņa?
Ira silta, ira silta,
Liepas malku kurināta.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

32666.

Labvakari, Jāņu māte,
Var ir silta istabiņa?
Ja būs silta istabiņa,
Tad būs jauka valodiņa.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

32667.

Labvakar(i), Jāņa māte,
Vai ir silta istabiņa?
Jāņa bērni nosaluši,
Jāņa zāles lasīdami.
104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

1. Cērt, Jānīt, bērza malku,
Kurin' siltu istabiņu:
Nu sanāca Jāņa bērni
Samirkuši, nosaluši.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

32668.

Labvakar(i), Jāņa māte,
Vai tu mūsu gaidījuse,
Mīkstu sieru sasējuse,
Saldu alu darījuse?
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)], 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1. Labvakari, Jāņu māte,
Vai gaidīji Jāņu bērnus?
Vai sasēji lielu sieru,
Vai ir silta istabiņa?
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

32669.

Labvakaru, Jāņa tēvis,
Vai tu dosi alus dzert?
Ja nedosi alus dzert,
Izbradāšu miežu lauku.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

32670.

Labvakar labvakar,
Krodziņa mamma!
Vai mīksti pīragi,
Vai sieri gatavi?
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

32671.

Labvakar labvakar
Šai vietā!
Vai visi veseli
Pērno gājumu?
265 [Emburgā (Salgales pag. Jg)], 302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

32672.

Lūkājies, Jāņa māte,
Kādi tavi Jāņa bērni:
Zili svārki, baltas bikses,
Pogas vien laistījās.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

32673.

Nāburgam čaklas meitas,
Istabiņa izpuškota,
Istabiņa izpuškota,
Vārtu stabi apmeijoti.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

32674.

Naigas naigas tās meitiņas,
Istabiņa izpuškota
Ar ozola lapiņām,
Ar dimanta pakariem.
40-1 (Lapmežc.).

32675.

Pacel krēslu, Jāņu māte,
Lai sēžās Jāņu bērni:
Jāņu bērni piekusuši,
Jāņu zāles lasīdami.
199 [Veczvārdē (Zvārdes pag. Kld)].

32676.

Skaisti gāju līgodama
Jāņa mātes istabā
Par sieriņu, par pieniņu,
Jāņa mātes telītēm.
81 [Katriņā (Katriņas pag. C)].

32677.

Smuka bija Jāņa māte,
Smuka Jāņa istabiņa:
Gar griestiem kuplas rozes,
Pa plāniņu magonītes.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

32678.

Tā Jānīša istabiņa
Ar alkšņiem izpuškota.
Vai tam trūka ošu, bērzu,
Vai ar kuplu ozoliņu?
252 [Spirgū (Slampes pag. Tk)].

- 109 -

32679.

Visu nakti Jāni dzinu
Pa to rudzu tīrumiņu;
Te sadzinu, te panācu
Jāņu mātes kambarie.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

6) Noliek Jāņu zāles

32680.

Atpakaļ, Jāņa bērni,
Jums nav lāga Jāņu zāļu
Suņaburkši, pupurlakši,
Tās ir jūsu Jāņu zāles.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

32681.

Es savai Jāņa mātei
Došu skaistas Jāņa zāles;
Viņa man siera dos
Pa lieliem gabaliem.
81 [Katriņā (Katriņas pag. C)].

32682.

Labvakaru, Jāņa māte,
Saņem savus Jāņa bērnus,
Saņem savus Jāņa bērnus
Ar nastāmi mugurāi!
40-1 (Antiņc.).

32683.

Labvakar, Jāņa māte,
Vai gaidīji Jāņa bērnus?
Jāņa bērni atnesuši
Trejdeviņas Jāņa zāles.
163 [Dzērvē (Dzērves pag. Azp)].

32684.

Labvakari, Jāņa māte,
Vai gaidīji Jāņa bērnus?
Manas rokas nogurušas,
Jāņa zāles nesājot.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

32685.

Metam zāles istabā,
Lai nesnauda vērpējiņas,
Lai nesnauda vērpējiņas,
Lai snauž tēva arājiņi.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

32686.

Nāc, skaties, Jāņa māte,
Man trejādas Jāņa zāles:
Viena piena, otra kreima,
Trešā tīru sūkaliņu.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

32687.

Ņemat zāles, ja ņemat,
Dodat sieru, ja dodat,
Lai es teku tekamo
Cita siera pelnīties!
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

1. Duoediet siera, naduoediet,
Jāņa zāeles atņemiet,
Lai as taku takuimiņu
Pa citiemi ciemiņiem!
103 [Sausnējā, Vietalvā (Sausnējas un Vietalvas pag. Md)].

32688.

Neskaties, Jāņa māte,
Kādas manas Jāņa zāles:
Dadži manas Jāņa zāles,
Klajumā dzīvojot.
250 [Slampē (Slampes pag. Tk)], 264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

32689.

Parādi, krodzniece,
Kur likšu zālītes:
Vai likšu krogā,
Vai kroga kaktā?
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

32690.

Visi nāca, visi nesa,
Tādu zāļu neatnesa;
Es atnācu, es atnešu
Piena zāles, sviesta zāles.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

7) Godina un daudzina Jāņu tēvu un māti

32691.

Dancoja, dancoja
Ozolu kronis
Jāņu mātes galviņā;
Dancoja, dancoja
Govju sieris
Pa manām rociņām.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

32692.

Es nopinu raibu kroni
Pašā Jāņa vakarā;
To es došu Jāņa mātei,
Lai aug raibi telēniņi.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

- 110 -

32693.

Es savai Jāņa mātei
Došu ziedu vainadziņu,
Lai tai aug labas govis
Ziedainām kājiņām.
81 [Katriņā (Katriņas pag. C)].

32694.

Es savam Jāņa tēvam
Likš' ozola vaiņadziņu,
Lai aug viņa kumeliņi
Zemi resni kā ozoli.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

1. Es uzliku saimniekam
Ozoliņa vainadziņu,
Lai tam auga tādi zirgi
Kā kuplie ozoliņi.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

32695.

Es uzliku Jāņa mātei
Baltu puķu vainadziņu,
Lai Dievs dod Jāņa mātei
Baltgalvīšus talēniņus.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

32696.

Es uzliku Jāņa mātei
Dābultiņa vainaciņu;
Dievs dod mūsu Jāņa mātei
Labas goves dābulā.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

32697.

Es uzliku Jānīšam
Zaļ' ozola vaiņaciņu:
Lai Dievs dod Jānīšam
Labas bites ozolā.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)], 330 [Kaldabruņās (Rubenes pag. Il)].

1. Es uzliku bitīiēm
Ozoliņa vainadziņu,
Lai Dievs dod citu gadu
Jaunas bites dārziņā.
326 [Taurkalnē (Taurkalnes pag. B)], 327 [Taurkalnē un Jaunjelgavas apkārtnē (Taurkalnes pag. B un Jaunjelgavas Jk apkārtnē)].

2. Es uzliku tētiņam
Ozoliņa vainaciņu.
Iecel, Dievs, tētiņam
Jaunas bites dārziņā!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

32698.

Es uzliku Jāņa tēvam
Zaļ' ozola vainadziņu,
Lai zaļo Jāņa tēvs
Kā zaļais ozoliņš.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

32699.

Es uzliku māmiņai
Zaļu ziedu vainadziņu.
Ieved, Dievus, māmiņai
Jaunas govis dārziņā!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

32700.

Nāc, Jānīti, dod rociņu,
Ko es tev dāvināšu:
Es nopinu puķu kroni
Tavā vārda dieniņā.
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

32701.

Puškosimi mēs Jānīti
Ar ozola lapiņām,
Ar ozola lapiņām,
Ar rozēm, magonēm.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

32702.

Sēd', Jānīti krēsliņā
Zaļozola lapiņās,
Zaļozola lapiņās,
Āboliņa ziediņos!
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32703.

Uzliekam tētiņam
Ozoliņa vainadziņu,
Lai bitīte uzsameta
Cekuliņa galiņā.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

32704.

Ap tētiņu bites rūca
Kā ap zaļu ozoliņu;
Ap māmiņu govis māva
Kā ap zaļu āboliņu.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

32705.

Ausa! maza, bet bagāta
Jāņu māte šovakar,
Savu zeltu, sudrabiņu
Ar kājiņu rušināja.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

32706.

Bagāta bagāta
Tā Jāņu māte:
Pilni pirksti zelta riņķu,
Pilnas kules zelta naudas';
Kur stāvēja, tur mirdzēja,
Kur staigāja, tur skanēja.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

- 111 -

32707.

Bagāts bija šo Jānītis,
Ar trīs zelta kulītēm;
Mūsējais bagātāks,
Ar piecām kulītēm.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

32708.

Jāņa māte Jāņa nakti
Bez ābolu negulēja:
Balto lika pagalvē,
Sarkano apsedzās.
226 [Kandavā (Tl)].

32709.

Jāņa mātei zīda brunči
Lādītē glabājami;
Tos uzvilka Jāņa nakti,
Jāņa bērnus gaidīdama.
81 [Katriņā (Katriņas pag. C)].

1. Sapelējši Jāņa mātei
Brūni svārki lādītē;
Nu apvilka mugurā,
Jāņa bērnu gaidīdama.
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

32710.

Jāņa tēvu gan pazinu,
Jāņa mātes nepazinu;
Jāņa tēvs zābakos,
Jāņa māte raibenos.
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

32711.

Kas spīdēja, kas mirdzēja
Jāņa mātes kambarī?
Jāņa māte zelta svārkus
Jāņa nakti vēsināja.
40-1 (Bigauņc.).

32712.

Kas spīdēja, kas mirdzēja
Lielakunga kambaŗos?
Lielakunga kambaŗos
Zelta nauda plēvojās.
360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Kas spīdēja, kas vizēja
Lielakunga kambarī?
Lielakunga kambarī
Vētī zeltu, sudrabiņu.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

32713.

Kas spīdēja, kas mirdzēja
Saimenieces pagultē?
Lūku vīzes, liepu šnelles,
Tās spīdēja, tās mirdzēja.
40-1 (Antiņc.).

32714.

Kas spīdēja, kas mirdzēja
Vīdreksnīšu krūmiņā?
Mūs' bāliņu zelta nauda
Jāņu nakti žāvējās.
265 [Emburgā (Salgales pag. Jg)].

32715.

Kas spīdēja, kas vizēja
Jāņa mātes istabā?
Jāņa mātes zelta kronis
Sudrabiņa lapiņām.
224 [Kabilē (Kld)].

32716.

Kas spīdēja, kas vizēja
Jāņa mātes istabā?
Jāņa mātes zelta rota,
Tā spīdēja, tā vizēja.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

32717.

Kas spīdēja, kas vizēja
Jāņa mātes istabā?
Jāņa mātes zīda kleite,
Tā spīdēja, tā vizēja.
226 [Kandavā (Tl)].

32718.

Kas spīdēja, kas vizēja
Jāņa mātes kambarī?
Jāņa mātes brūtes svārki,
Tie spīdēja, tie vizēja.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

32719.

Kas spīdēja, kas vizēja
Jāņa mātes kambarī?
Jāņa mātes zelta gulta
Ar dimanta kājiņām.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

32720.

Kas spīdēja kas vizēja
Jāņa mātes pagultē?
Jāņa mātes zelta kurpes,
Tās spīdēja, tās vizēja.
226 [Kandavā (Tl)], 250 [Slampē (Slampes pag. Tk)].

- 112 -

32721.

Kas spīdēja, kas vizēja
Jāņa tēva istabā?
Jāņa tēva zelta josta,
Tā spīdēja, tā vizēja.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

1. Kas spīdēja, kas vizēja
Mūsu tēva kambarī?
Tēvam spīd zelta josta,
Māmiņai sidrabiņa.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32722.

Kas spīdēja, kas vizēja
Pie Jānīša nama durvju?
Jānītim div' meitiņas,
Zelta kroņus vēdināja.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

32723.

Kas tik kupli grozījās
Jāņa tēva istabē?
Jāņa tēvs naudu skaita,
Vairāk zelta ne sudraba.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

32724.

Kas tur spīd, kas tur mirdz
Jāņu mātes istabā?
Jāņu mātes gultas deķi,
Tie spīdēja, tie mirdzēja.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

32725.

Kas tur spīd, kas tur mirdz
Jāņa tēva kambarī?
Jāņa tēva cepurīte,
Tā tur spīd, tā tur mirdz.
45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)].

32726.

Kas tur spīd, kas tur mirdz
Jāņu tēva istabā?
Jāņu tēva zelta pīpe
Zelta vadža galiņā.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Kas tur spīdi, kas tur vizi
Jāņ' istabas dibinā?
Jāņa tēva zelta pīpe,
Jāņa mātes zelta aube.
104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

32727.

Kas tur spīd, kas tur viz
Jāņa mātes kambarī?
Jāņa māte grozījās,
Zīda kleita mugurā.
71 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

32728.

Kas tur spīd, kas tur viz
Jāņa mātes kambarī?
Jāņa mātes zelta aube,
Tā spīdēja, tā vizēja.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

1. Kas spīdēja, kas vizēja
Jāņu mātes istabā?
Zelta aube, tā spīdēja
Sudrabiņa vadzītī.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

32729.

Kas tur spīd, kas tur viz
Jāņa mātes kambarī?
Tur spīdēja, tur mirdzēja
Jāņa mātes priekšautiņš.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

32730.

Kas tur spīd, kas tur viz
Jāņa tēva kambarī?
Jāņa tēva samta svārki,
Tie spīdēja, tie vizēja.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

32731.

Nevienam tā nebija,
Kā tam mūsu Jānīšam:
No kājām ziedi bira,
No rokām sudrabiņš.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

32732.

Nevienam tā nebija,
Kā tam mūsu Jānīšam:
Zirgi zviedza stiliņģos,
Gaiļi dzied bēniņos.
18 (Kliģenē).

1. Nevienam tā nebija
Kā manam bāliņam:
Zirgi zviedz stallītī,
Govis bļauj laidarā.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

32733.

Nevienam tā nevaid
Kā manam bāliņam:
Pilna klēts rudzu miežu,
Strīķētana bērnu lāva.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

- 113 -

32734.

Nevienam tā nevaid [nebij]
Kā tam mūsu kundziņam:
Caur istabu upe tek,
Ūdrīts guļ dibinā.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

32735.

Nevienam tāda dzīve,
Kā tam mūsu Jānīšam:
Visapkārt bērzu birze,
Vidu saule laistījās.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

32736.

Nevienami tāda vaļa,
Kā tam mūsu Jānīšam:
Tas saviemi kumeļiemi
No ozola stalli cirta,
Vaŗa grīdu darināja,
Zelta siles kaldināja.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

32737.

Nevienam tādas laimes,
Kāda laime Jānīšam:
Tam izauga piecas vārpas
Viena stobra galiņā.
Tam ar bija jābaro
Pieci bēri kumeliņi;
Tam ar bija jāuztur
Piecas brūtes Jelgavā,
Piecas brūtes Jelgavā,
Vēl deviņas Vidzemē.
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

32738.

Šādi kungi, tādi kungi
Mūsu kunga nepanāca:
Mūsu kunga cepurīte
Lietavā medu dzēra
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

32739.

Šādi kungi, tādi kungi
Mūsu kunga nepanāca:
Mūsu kunga cepurīte
Tīru zeltu vizināja.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

1. Šādi tēvi, tādi tēvi
Jāņa tēva nepanāk:
Jāņa tēva cepurē
Vairāk zelta ne sudraba.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

32740.

Šāedi kungi, tāedi kungi
Mūsu kunga napanāeca:
Mūs' kungam zalta pieši,
Sudraebiņa mētelīts.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

32741.

Skatāmies, raugāmies,
Kas tur viz jūrmalāi:
Mūsu Jāņa līgaviņa
Zelta naudu rēķināja,
Zelta naudu rēķināja,
Stikla durvis virināja.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

32742.

Tur man tika Jāņos iet,
Kur lustīga Jāņa māte:
Kur lustīga Jāņa māte,
Tur lustīga dzīvošana.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

32743.

Tur man tika Jāņos iet,
Kur lustīga saimeniece,
Tur gailītis iztecēja
Medaiņām kājiņām.
199 [Veczvārdē (Zvārdes pag. Kld)], 241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

32744.

Cienīgtēva cepurīte
Visu pili izlīgoja;
Cienīgtēva padomīc
Visu muižu apgādāja.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

8) Jāņa bērnus pacienā

32745.

Alu alu, Jāņa tēvs!
Tavus miežus izravēju;
Ja nedosi alus dzert,
Ar puišiem izviļāšu.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

32746.

Alu alu, Jāņu tēvis!
Tev aug mieži tīrumā;
Ja nedosi alutiņa,
Iešu, miežus noviļāšu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1. Labvakar, Jāņa tēvs,
Dosi man alus dzert?
Ja nedosi alus dzert,
Noviļāšu miežu lauku,
Noviļāšu miežu lauku,
Nošķinīšu apīnīšus.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

- 114 -

32747.

Alu alu, saimenieks!
Labi mieži sūdājā;
Ja nedosi alu dzert,
Paliks mieži melnplaukaini.
40 [Slokā (Rg)].

32748.

Dodi ēst, Jāņa māte,
Svešas zemes putniņiem!
Tie atnāce no Vāczemes,
Ne rasiņu nebaudīja.
226 [Kandavā (Tl)].

32749.

Dod, māmiņa, sieru, pienu
Pašā Jāņa vakarā,
Lai aug govis raibaļiņas,
Lai aug baltas avitiņas.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

32750.

Dod, māmiņa, to pieniņu,
Kuŗu liki drēbītē!
Es neēžu tā pieniņa,
Kuŗu liki bļodiņā.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

32751.

Dod man, māmiņa,
Barota brandava!
Es tavas telītes
Pabaroju,
No galvas paņēmu,
Pie ļipas pieliku,
Pie ļipas pieliku
Gaŗos salmus.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

32752.

Duoediet man als padzart
Jāņa dienas vakarā!
Kāpuoestiņus aplauzīšu,
Ja māemiņa nemieluos.
103 [Sausnējā, Vietalvā (Sausnējas un Vietalvas pag. Md)].

32753.

Dodiet man siera, piena
Pašā Jāņa vakarā!
Nedosiet siera, piena,
Iešu, pļavas izvāļāšu,
Iešu, pļavas izvāļāšu,
Akmentiņu piesvaidīšu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

32754.

Dodiet man visu sieru,
Siera mazga nedodiet:
Siera mazgis piederēja
Pašai siera sējējai.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

32755.

Dodiet sieru, kad dodami,
Atsakiet sacīdami,
Lai es eju līgodama
Pa citiemi ciemiņiem!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

32756.

Es tev lūdzu, Jāņa māte,
Sild' man siltus kāpostiņus:
Kad tiesilti, tad tie labi,
Kad tie auksti, nesmeķē.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

32757.

Galdam kājas nolīkušas,
Ne no zelta , sudrabiņa:
No ēdiena dzērieniņa,
Jāņa bērnus mielojot.
226 [Kandavā (Tl)].

32758.

Ja, māmiņa, ēst nedosi,
Noviļāšu kāpostiņus;
Ja, tētiņi, dzert nedosi,
Nobraucīšu apentiņus.
101 [Rankā (Rankas pag. C)].

32759.

Jāņa bērni alu prasa;
Kur bij manim alu ņemt?
Nu vēl Jānis raugu lika,
Vasku cimdi rociņā.
226 [Kandavā (Tl)].

32760.

Jāņa [Jāņu] bērni gaļas
prasa;
Kur mēs gaļu dabūsim?
Man kaziņu vilks aiznesa
Pašā Jāņa [Jāņu] vakarā.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)], 1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)], 310 [Dignājā (Dignājas pag. Jk)], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 115 -

32761.

Jāņa bērni sanākuši,
Man vēl alus kocenē.
Jāj, Jānīti, apkārt kalnu,
Līdz izkāsu alutiņu!
218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

32762.

Jāņa bērni sieru prasa;
Kur mēs sieru dabūsim?
Mums gosniņa raibaļiņa
Trīs gadiņi ālavē.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

1. Jāņa bērni sieru prasa;
Kur bij man sieru ņemt?
Kur bij man sieru ņemt,
Man gosniņas ālavē?
Vai, lūdzami, Jāņa bērni,
Atvedati bullēniņu,
Atvedati bullēniņu,
Kad nākat citu gadu!
226 [Kandavā (Tl)].

32763.

Jāņa māte baidījās,
Pulks sanāca Jāņu bērnu.
Nebaidies, Jāņa māte,
Neba tevis izpostīs!
226 [Kandavā (Tl)].

32764.

Jāņa māte bēdājās,
Atslēdziņa nozudusi.
Atrauj piķis atslēdziņu,
Dod tik saldu brandevīnu!
40-1 (Lapmežc.).

32765.

Jāņa māte bēdājās,
Atslēdziņa pazudusi.
Vells tev rāva atslēdziņu
Pašā Jāņa vakarā!
40-1 (Bigauņc.).

1. Jāņa māte žēlojas,
Atslēdziņa nozudusi.
Velns tev rāva atslēdziņu
Pašā Jāņa vakarā-
Žēl bij sviesta, žēl bij piena,
Žēl bij siera gabaliņa!
250 [Slampē (Slampes pag. Tk)].

32766.

Jāņa [Jāņu] māte
bēdājās,
Daudzi nāce Jāņa bērnu.
Nebēdā, Jāņa māt,
Gan tos visus pamielosi,
Gan tos visus pamielosi,
Saujiņā turēdama!
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32766v1.

Apsabija Jāņu māte,
Daudzi nāce Jāņa bērnu;
Atsacīja gausu māte:
Gan es visus pamielošu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

32767.

Jāņa māte bēdājās,
Daudzi nāca Jāņu bērnu.
Nebēdā, Jāņu māte,
Nava daudzi Jāņu bērnu:
Pieci puiši, sešas meitas,
Divas vecas māmuliņas.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

32768.

Jāņa māte bēdājās(i),
Daudzi nāca Jāņa bērnu.
Nebēdā, Jāņa māte,
Visi nāca paēduši!
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Jāņa māte bēdājās(i),
Daudzi nāca Jāņa bērnu.
Nebēdā, Jāņa māte,
Visi nāca paēduši,
Visi nāca paēduši,
Salda ala padzēruši.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

2. Jāņa māte bēdājās,
Liela pulka līgotāju.
Nebēdā, Jāņa māte:
Paēduši, padzēruši,
Paēduši, padzēruši,
Līgot vien atnācām.
81 [Katriņā (Katriņas pag. C)].

32769.

Jāņa māte bēdājāsi,
Jāņa bērni sanākuši.
Nebēdājies, Jāņa māte:
Pašiem siera, pašiem piena,
Pašiem siera, pašiem piena, -
Dod tik puišus klātgulēt!
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

32770.

Jāņa māte bēdājās,
Mazu sieru sasējuse.
Nebēdā, Jāņa māte,
Dosi mazus gabaliņus!
81 [Katriņā (Katriņas pag. C)].

- 116 -

32771.

Jāņa māte bēdājās,
Mazu sieru sasējusi.
Nebēdā, Jāņa māte,
Gan Dieviņš gausinās.
Šim stūrītis, tam stūrītis,
Tev pašai viducītis.
108 [Veismaņu pagastā (Vaives pag. C)].

32772.

Jāņa māte sieru deva,
Lai aug slaidi telēniņi;
Jāņa tēvs dzerti deva,
Lai aug bēri kumeliņi.
121 [Gulbenē (Md)].

32773.

Jāņa mātei lielas govis
Kā lielās briežu mātes;
Tā sasējalielu sieru,
Jāņa bērnu gaidīdama.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32774.

Jāņa mātes priekšautiņš
Pilnis siera līgojās;
Vajadzēja vajadzēja
Jāņa bērnus pamielot.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

32775.

Jāņu nakti līgot gāju,
Brandaviņa gribēdams;
Ja nedos brandaviņu,
Kāpostiņus izraustīšu,
Kāpostiņus izraustīšu,
Kaņepītes aplauzīšu.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

32776.

Jāņa tēvs bēdājās,
Zaķi miežus noēduši.
Nu paldies, tā vajag,
Kad Jāņiem al's nedara!
313 [Ēķengrāvē (Viesītes pag. Jk)].

32777.

Jānim auga mieži rudzi,
Tas man deva maizi ēst;
Marijai govis, aitas,
Tā man deva sieru ēst.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

32778.

Kādu godu mēs dzeŗam,
Tādu dziesmu nodziedam:
Jāņu godu nu dzeŗam,
Jāņu dziesmu nodziedam.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

32779.

Kāra kāra Jāņa māte,
Pate sieru apēduse,
Druskas vien sabēruse
Jāņa bērnu trauciņā.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

32780.

Kas dos siera, tam būs piena,
Līgo, līgo!
Kas nedos, tam nebūs,
Līgo līgo!
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Kas dos sieru, tam būs piens,
Kas nedos, tam nebūs;
Kas dos saldu alutiņu,
Tam aug mieži griezdamies;
Kas dos sūru brandavīnu,
Tam augs rudzi griezdamies.
308 [Altenē (Seces pag. Jk)].

32781.

Kas tur spīd, kas tur mirdz
Jāņa galda galiņā?
Jāņa mātes lieli sieri,
Tie tur spīd, tie tur mirdz.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32781¹.

Kur palika Jāņa tēvs,
Ka neredz staigājam?
- Jāņa tēvs pagrabā
Uzvelk vīna enkurīti.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

32782.

Kuŗa māte sieru deva,
Tai aug slaiki telēniņi;
Kuŗa sieru man nedeva,
Lai aug sīki, sakrupuši.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

1. Kas man deva piena, siera,
Lai aug slaiki telēniņi;
Kas nedeva piena, siera,
Lai kā krupji vazājās.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

- 117 -

32783.

Laba diena Jāņa diena,
Ti dod siera, ti dod piena,
Ti dod siera, ti dod piena,
Ti saldana alotiņa.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

32784.

Laba laba Jāņa māte,
Gārdus raušus izcepusi:
Kviešu milti pa apakšu,
Krējumiņis pa virsiņu.
226 [Kandavā (Tl)].

32785.

Laba laba Jāņa māte,
Labi bērnus pamieloja:
Sēņu zupi stribināja
Sudrabiņa karotēm.
71 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

1. Paldies saku māmiņai
Par to labu mielastiņu:
Deva, deva gaļu ēst,
Sēņu zupu strēbināja.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

32786.

Laba laba Jāņa māte,
Tā man' labi pamieloja:
Deva ēsti, deva dzerti,
Deva siera gabaliņu.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

32787.

Laba laba Jāņa māte,
Vēl labāks Jāņa tēvs:
Jāņa māte sieru deva,
Jāņa tēvs alutiņu.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)], 36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)], 421 [Taurupes pagastā (Rg)], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32788.

Labi labi pamieloja
Tai mazāi sētiņā:
Vīnu medu dzirdināja
Ar sudraba biķeŗiem.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

32789.

Māte māte, siera, piena,
Lai aug govis raibaļiņas!
Ja nedosi siera, piena
Tad augs tādas dūmaļiņas.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 1881 [Ķērkliņos (Zvārdes pag. Kld)].

32790.

Man iedeva Jāņa māte
Raibu siera gabaliņu.
Audzē, Dievs, Jāņa mātei
Raibus vien telēniņus!
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

32791.

Maza maza Jāņa māte,
Kā bitīte ritājās,
Drīz priekšā, pakaļā,
Mielodama Jāņa bērnus.
71 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

32792.

Mazajā ciemiņā,
Tur man' skaisti pamieloja:
Tur man deva šķīstu pienu
Ar sudraba karotiņu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

32793.

Mēs Jānīti piesējām
Pie ozola vārtu staba,
Kam Jānītis mums nedeva
Pērno miežu alutiņa.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

32794.

Ne es ēstu, dzertu nācu
Šai lielā līkumā:
Nācu ļaužu apraudzīt,
Kā dzīvoja maliņā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

32795.

Nebēdā, saimenīca,
Ka daudz mūsu viesu gāje;
Velc galdiņu par istabu,
Sēdi pati galiņā!
331 [Augškurzemē (Il)].

32796.

Nenācēm ēst un dzert,
Nācēm ļaužu aplūkot,
Nācēm ļaužu aplūkot,
Vai tie Jāni gaidījuši.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

32797.

No tālienes jau pazinu,
Kuŗa bija Jāņa māte:
Slēšu kreklis mugurā,
Balta kanna rociņā.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

- 118 -

32798.

Protu, protu, redzu, redzu,
Mielos mani Jāņa māte:
Ira raušus sacepusi,
Raģelīti nokavusi.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

32799.

Protu, protu, redzu, redzu,
Mielos mani Jāņa māte,
Mielos mani Jāņa mate
Ar tiem pūŗu rausīšiem.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

32800.

Še ēdam, še dzeŗam,
Še Dievs rod rodamo,
Še Dieviņš nakti gul,
Še dusēja launadziņu.
216 [Ventspilī].

32801.

Še nāksim citu gadu,
Še līksmīga Jāņu māte,
Kā bitīte vīvināja,
Savus bērnus mielodama.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

32802.

Sieru, pienu, mamzelīte,
Par gosniņu ganīšanu,
Kā kundzinis alu deva
Par vārpinu lasīšanu.
375 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32803.

Siera siera, biezapiena,
Šķīsta piena nedodiet:
Tas klaudzēja vēderā,
Jāņa nakti līgojot.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

32804.

Sieru sieru, Jāņa māte,
Tev bij govis laidarā;
Alu alu, Jāņa tēv(i)s,
Tev bij mieži tīrumā!
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)], 188-0364-1.

1. Gaļu gaļu, saimeniece,
Tev vepriņi aizgaldā;
Alu alu, saimes tēvis,
Tev miezīši apcirknī!
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

32805.

Sieru sieru, Jāņa māte,
Tev bij govis laidarā!
Ja tu sieru man nedosi,
Ņemšu vienu raibuļiņu.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

32806.

Siera siera, māmuliņa,
Man lielāku gabaliņu!
Ne es ēdu, ne pārdevu,
Puišus vieni kairināju.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

1. Dod, māmiņa, kazu sieru
Jele vienu gabaliņu,
Lai puisīši pakaļ skrēja,
Kā āzīši brēkādami.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

32807.

Sieru sieru, mums, māmiņa!
Mēs puišiemi nedosami,
Mēs puišiemi nedosami,
Puiši govju neganīja.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

32808.

Sieru sieru, saiminiece!
Mēs gosniņas mielojam,
Mēs gosniņas mielojam
Ar baltaju āboliņu.
40-1 (Lapmežc.).

32809.

Skatātiesi, Jāņa bērni:
Jāņa māte sieru griež,
Zelta nazis, zelta šķīvis,
Sudrabiņa gapelīte.
40-1 (Bigauņc.).

32810.

Tā bij laba Jāņa māte,
Kur es biju šovakar,
Tā man deva sieru ēsta,
Saldu alu nodzertiesa.
197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].

32811.

Tēva gods, tēva gods,
Kur tās pašas mātes gods?
Tēvis alu padarījis,
Māte siera nesējuse.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

- 119 -

32812.

Uz māmiņu līgot nāču ,
Lai man deva sieru, sviestu;
Uz tētiņulīgot gāju,
Lai dod sūru brandiviņu.
313 [Ēķengrāvē (Viesītes pag. Jk)].

32813.

Visapkārt vasku sveces,
Vidū klāts liepas galds:
Dieviņš sveces dedzināja,
Laimīt' galdu apklājuse.
40-1 (Lapmežc.).

32814.

Vīni, medi vien smirdēja
Mūs' kundziņa dārziņā;
Citu kungu dārziņā
Nesmird vecas pateciņas.
237 [Jaunaucē (Jaunauces pag. Jg)].

32815.

Celies, mūsu Jāņa māte,
No tiem dūņu spilveņiem,
Iznes alus nodzerties,
Siera nuku kabatāja!
197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].

9) Jāņa bērni pateicas par mielojumu un novēl laimes Jāņa tēvam un mātei

32816.

Audzē, Dievs, tai māmiņai
Melnas govis baltu galvu:
Tā mums deva siera ēsti
Jāņu dienas vakarā.
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

32817.

Audzē, Dievs, tam tēvam
Miežus rudzus tīrumā:
Tas man deva alu dzert,
Jāņu dienu līgojot.
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

1. Lai aug mieži kupli, tauki
Jāņa tēva tīrumā:
Tas man deva alu dzert
Jāņa dienas vakarā.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

2. Lai Dievs dod tam tēvam
Miežiem augt tīrumā,
Kas mums deva alu dzert
Jāņa dienas vakarā;
Kas nedeva alus dzert,
Lai aug usnes tīrumā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

32818.

Dievs dod mūsu Jāņa mātei
Labu vien piedzīvot:
Piecas cūkas , sešus kuiļus,
Septiņsimti suvēniņu.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

32819.

Dievs dod mūsu Jāņa mātei
Pilnu kūti raibu govju,
Pilnu kūti raibu govju,
Pilnu stalli kumeliņu.
108 [Veismaņu pagastā (Vaives pag. C)].

32820.

Dievs dod mūsu Jāņa tēvam
Labu laimi dzīvojot,
Ar kājiņu pabīdīt
Naudas lādi pagultē.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

1. Dievs dod mūsu Jānīšam
Ilg' dzīvot, lab' redzēt,
Naudas lādi pagultē
Ar kājiņu kustināt.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

32821.

Dievs dod mūsu kundziņam
Simtu gadu nodzīvot,
Dievs dod zeltu, sudrabiņu
Ar kājiņu rušināt.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Dievs dod mūsu kundziņam
Ilg' dzīvot lab' redzēt,
Zeltu nest galviņā,
Mīt sudrabu kājiņām.
299 [Mežotnē un Švitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)].

2. Lai Dievs dod Jāņa tēvam
Ilgi dzīvot, labu redzēt,
Zeltu nest mugurā,
Sudrabiņu rociņā.
313 [Ēķengrāvē (Viesītes pag. Jk)].

32822.

Dievs dod mūsu kundziņam
Simtu gadu še dzīvot:
Meitai pliķi neiesita
Bez saulītes vakarā.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

32823.

Dievs dod mūsu kundziņam
Sirmu galvu nodzīvot:
Tas dod mūsu meitiņām
Noputējšu alu dzert.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

- 120 -

32824.

Dievs dod mūsu kundziņam
Viļņot rudzus tīrumā,
Viļņot rudzus tīrumā,
Ar lastēm sadzīt klētiņā.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

32825.

Dievs dod mūsu lielamkungam
Simtu gadu še dzīvot,
Samta svārkus šūdināt,
Zīdu likt oderē.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Lai Dievs dod Jāņa tēvam
Simtu gadu nodzīvot,
Samta svārkus šūdināt,
Zīdu likt oderē.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

32826.

Dievs dod mūsu NN - nam
Sirmu mūžu nodzīvot!
Līgo, līgo, līgo!
399 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32827.

Dievs dod mūsu saimniekam
Pilnu kūti govju vēršu,
Stallī bērus kumeliņus,
Pagultēi naudas lādi.
108 [Veismaņu pagastā (Vaives pag. C)].

32828.

Dievs dod mūsu saimniekami
Zelta kroni galviņāi,
Sudrabiņu rociņāi,
Liepu vīzes kājiņāi.
40-1 (Antiņc.).

32829.

Dievs dod mūsu saimniekam
Simtu gadu še dzīvot,
Simtiem govju, simtiem vēršu,
Simtiem bēru kumeliņu.
421 [Taurupes pagastā (Rg)], 344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32830.

Dod, Dieviņ, devējam,
Ne kādam skaudējam,
Pilnu klēti rudzu miežu,
Stallī labu kumeliņu.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 424 [Barkavas pag. Rz].

32831.

Dod, Dieviņ, miežiem augt
Jāņa tēva tīrumā:
Tas mums deva alu dzert,
Jāņa nakti līgojot.
7 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

32832.

Dod, Dieviņi, tam tēvam
Nezināmu veselību,
Kas man deva šodieniņu
Tikai līksmi padzīvot!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

32833.

Dūd, Dīveņ, vasel'ību
Meusu muižas saimenīcai!
Džīduodamos meitos īt
Kai iz eistu muomul'eņu.
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

32834.

Es uzgāju pillu vietu,
Citu gadu vēl pillāku,
Ar vēršiem, ar govīm,
Ar sīko sudrabiņu.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32835.

Golit', aitiņ', cūciņ', gūžiņ'
stallī;
Rudziš', pūriš', mieziš', auziš' klētē!
214 [Zūrās (Zūru pag. Vp)].

32836.

Kas man deva alus dzert,
Lai aug mieži griezdamies;
Kas nedeva alus dzert,
Lai kokāļi noziedēja.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Kas man dos alus dzert,
Tam augs mieži griezdamies;
Kas nedos alus dzert,
Tam veldē sakritīs.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

32837.

Ko mēs labu vēlēsim
Jāņu mātei šovakar?
Ilgu mūžu, labu laimi,
No Dieviņa veselību.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

32838.

Ko mēs laba vēlēsim
Mūsu Jāņu tētiņam?
Pilnu klēti rudzu miežu,
Stallī labus kumeliņus,
Zirgiem zviegt, govīm maut,
Arājam gavilēt.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

- 121 -

32839.

Ko mēs laba vēlēsim
Mūs' labam Jāņu tēvam?
Simtiem govju, simtiem vēršu,
Simtiem bēru kumeliņu.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

1. Ko mēs laba vēlēsim
Mūs' labam Jāņa tēvam?
Divas kūtis raibu govju,
Trešo bēru kumeliņu.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

32840.

Ko mēs laba vēlēsim
Tai labai Jāņa mātei?
Simtiem goves raibaliņas,
Labu biezu krējumiņu.
2991 [Mežotnē un Švitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)].

32841.

Lai paldies, kam paldies,
Mūs' kungam, tam paldies:
Tas mums deva ēsti, dzerti,
Lai ražani padziedam.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

32842.

Paldies, man šai vietā
Deva ēst, deva dzert;
Ja dzīvošu, nenomiršu,
Vēl atnākšu citu gadu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Paldies saku Jāņa mātei,
Deva ēsti, deva dzerti,
Deva ēsti, deva dzerti,
Deva siera gabaliņu.
Nākš' atkal citu gadu
Šito durvju klabināt.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

32843.

Paldies saku Dieviņam
Par ēdumu, dzērumiņu;
Jāņa mātei ar paldies
Par to labu uzņēmumu.
226 [Kandavā (Tl)].

32844.

Paldies saku Jānīšam
Par ēdumu, par dzērumu.
Nu ar Dievu, Jāņu māte,
Līdz citam Jānīšam!
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

32845.

Paldievs saku Jāņu tēvam,
Ka turēja Jāņa bērnus;
Kas netura Jāņa bērnu-
Veldē rudzi, veldē mieži.
10 [Dolē (Doles pag. Rg)].

32846.

Paldies saku māmiņai,
Kas mūs labi pacienāja:
Deva sieru, deva pienu,
Deva saldu medutiņu.
271 [Pienavā (Džūkstes pag. Jg)].

32847.

Paldies saku māmiņai
Par ēdumu, par dzērumu;
Tik vien varu vainas dot-
Nedod puisi klātgulēt.
40-1 (Lapmežc.).

32848.

Pildi, Dievs, to vietiņu,
Kur ēdām, kur dzērām,
Kā piepildi dziļas upes,
Kā dziļos ezeriņus.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Pildi, Dievs, to vietiņu,
Kur ēdām, kur dzērām,
Kā pildīji pavasar
Pilnas upes, ezeriņus.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32849.

Pildi, Dievs, to vietiņu,
Kur ēdām, kur dzērām,
Kur ēdām, kur dzērām,
Kur naksniņu kavējām.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

32850.

Pilla pilla tā vietiņa,
Citu gadu vēl pillāka!
Šeit mieloja namamāte
Sieru, sviestu Jāņu bērnus.
272 [Lielplatonē (Lielplatones pag. Jg)].

32851.

Pilla pilla tā vietiņa,
Citu gadu vēl pillāka,
Citu gadu vēl pillāka
Ar sīkaju sudrabiņu!
40-1 (Bigauņc.).

- 122 -

1. Tukša tukša tā vietiņa,
Citu gadu vēl tukšāka!
153 [skat. 2671. (Kalnciema pag. Jg)].

32852.

Sasagrieza Jāņa bērni
Jāņa tēva pagalmā:
Sagriez, Dievs, rudzus miežus
Jāņa tēva tīrumā!
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32853.

Zaķi, miežu neēdiet
Jāņa tēva tīrumā:
Tas mums deva alus dzert
Pašā Jāņa vakarā.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32854.

Šogad bija nn-os
Pilnas klētes miežu rudzu;
Lai Dievs dod citu gadu
Pilnas baltu dālderīšu!
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

32855.

Sīļam devu riekstu sauju,
Lai nospēra Jāņu tēvu,
Kam tas alu nebrūvēja,
Nemieloja līgotājus.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

32856.

Svētī, Dievs, to vietiņu,
Kur ēdām, kur dzērām;
Audzē, Dievs, div' vārpiņas
Viena salma galiņā!
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

1. Nu ēdām, nu dzērām,
Nu Laimīte jāvēlē:
Lai Dievs dod divas vārpas
Viena salma galiņā!
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

32857.

Ozols nāca pa Daugavu
Ar visām bitītēm;
Dievs dod mūsu Jānīšam
Simtu bišu kozuliņu!
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

10) Atvadās aiziet

32858.

Iet projāmi, Jāņa bērni,
Negaidieti skubinām!
Gaidīsiet skubinām,
Dabūsiet lielu kaunu.
226 [Kandavā (Tl)].

32859.

Ar Dieviņu sanācām,
Ar Dieviņu šķiŗamies,
Ar Dieviņu lai palika
Šī svētīta istabiņa.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)], 326 [Taurkalnē (Taurkalnes pag. B)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32860.

Iestādīju ozoliņu
Jāņa tēva pagalmā,
Lai tas auga, lai zaļoja
Līdz citiem(i) Jānīšiem.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32861.

Laba laba, ne tik laba
Tās sētiņas saimeniece:
Deva ēst, deva dzert,
Pavadīt vien nenāca.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

32862.

Nu ar Dievu, Jāņa māte,
Līdz citiem Jānīšiem!
Citu gadu, tad es nākšu,
Nesīš labu zāļu nastu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

32863.

Te staigājši Jāņa bērni,
Te zālītes kaisījuši.
Nāc, Jānīti, sētiņā,
Pa zālēmi laipodams!
2541 [Vīnšeņķos (Struteles pag. Tk)].

★

53577.

A Dieviņ, a Dieviņ,
Nu nāk nama saiminieks!
Alus kanna rociņē,
Butelīte kabatē.
546 [Kuldīga Kld apr.].

53578.

Ai godīga Jāņu māte,
Atver savas nama durvis!
Atver savas nama durvis,
Mazgā savu liepu galdu;
Jānīts nāca šovakar
Tavu godu lūkoties.
604 [Dažādi iesūtītāji].

- 123 -

53579.

Ai Jānīti, ai Jānīti,
Mielo savus Jāņa bērnus!
Jāņa bērni piekusuši,
Jāņa zāles lasīdami.
127 [Grostonas Md].

53580.

Ai Jānīti, ai Jānīti,
Kam tik ilgi nogulēji?
Jāņa bērni aizgājuši
Neēduši, nedzēruši.
127 [Grostonas Md].

53581.

Ai kaimiņu saiminiece,
Kam nenāci Jānīšos?
Tāpēc tavas cūkas raka
Pērnājā midziņā.
270 [Mežotnes B].

53582.

Vai lielie Jāņa bērni,
Pagaidāt mani mazu!
Liela rasa, gaŗi svārki,
Nevarēju patecēt.
513 [Zemītes Tk].

53583.

Voi lelī Juoņa bārni, leigū
leigū!
Naspaiditi mozuokūsi, leigū leigū!
I visimi vītys beja, leigū leigū!
Juoņa muotes ustobāi, leigū, leigū.
236 [Līvānu D].

53584.

Alu alu, Jāņa tēvs,
Tev aug mieži tīrumā!
Ja nedosi alu dzerti,
Es tev miežus izviļāšu;
Es tev miežus izviļāšu
Deviņiem viļākņiem.
91 [Druvienas C].

1. Alu alu, Jāņa tēvs,
Tev bij mieži tīrumā!
Ja nedosi Jāņu alu,
Tavi mieži nodzeltēs.
224 [Lielvārdes Rg].

2. Alu alu, Jāņa tēvs,
Labi mieži tīrumā!
Ja tu alus man nedosi,
Zaķīts miežus nobadīs.
514 [Zentenes Tl].

53585.

Jāņu tēvs, Jāņu tēvs,
Brandaviņu, brandaviņ'!
Ja nedosi brandaviņa,
Iešu rudzus izvaļāšu;
Iešu rudzus izvaļāšu,
Kāpostiņus izbradāšu.
480 [Vējavas Md].

53586.

Jāņu nakti līgot gāju, līgo
līgo!
Brandavīna gribēdams, līgo!
Ja nedosi brandavīna, līgo līgo!
Izvārtīšu kaņepītes, līgo!
Izvārtīšu kaņepītes, līgo
līgo!
Ar nagiem izkasīšu, līgo!
248 [Mālpils Rg].

53587.

Alu alu, Jāņa tēvs,
Tev aug mieži tīrumā!
Ja tu alu mums nedosi,
Mēs tev skādi darīsim:
Iesim mežā, lūgsim zaķus,
Lai nāk miežus nobradāt.
464 [Vānes Tk].

53588.

Šņabi šņabi, Jāņa tēvs,
Es nevaru als piedzert!
Jaunu puišu, jaunu puišu,
Es nevaru vien' gulēt.
127 [Grostonas Md].

53589.

Jā, tētiņi, dzert nedosi,
Nobraucīšu apīnīņus;
Ja, māmiņa, ēst nedosi,
Nolauzīšu kāpostiņus.
127 [Grostonas Md].

53590.

Saiminīks saiminīks,
Namet mani leikumā!
Jo nadūsi tu man ols,
Taišam mīžus izvoļuošu.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

53591.

Brandavīnu, Jāņa tēvs,
Par vaiņaga devumiņ'!
Ja nedosi brandavīnu,
Izvārtīšu kaņepītes;
Rudzu druvu izsliedēšu,
Linu lauku nogulēšu.
350 [Ropažu Rg].

- 124 -

53592.

Brandaviņa brandaviņa,
Es nevaru al's piedzert!
Tas klunkšķēja vēderā,
Jāņa nakti staigājot.
261 [Mēdzūlas Md].

53593.

Lieliem saldu alutiņu,
Maziem siera gabaliņu!
Ja nedosi Jāņa sieru,
Visas govis vecpienītes.
103 [Džūkstes (Džūkstes-Pienavas) Jg].

53594.

Aneitei i
Pīci sīri harteņā.
Atdūd maņ i da pīktū
Par šuos dīnas leigavumu!
143 [Jāsmuižas D].

53595.

Atpakaļ, Jāņu bērni,
Man notika nelaimīte
Sieru sēju, tas pārtrūka,
Als kā putra saskābusi.
192 [Kosas C].

53596.

Atpakaļ, Jāņa bērni,
Suns izēda putras katlu!
Nāciet rītu saulītē,
Tad mēs jaunu vārīsim.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

53597.

Liela, gaŗa Jāņa sieva
Par citām sieviņām.
Nenāciet, Jāņa bērni,
Suns izēda putras katlu!
345 [Remtes Tk].

53598.

Atveŗat platas duris,
Vedat bērnus istabā!
Jāņa bērni nosaluši,
Jāņu zāles lasīdami.
245 [Lutriņu Kld].

53599.

Audziet, mūsu linu lauki,
Zilajiem ziediņiem,
Lai staigāja Jāņa tēvs
Zilās samta biksītēs.
211 [Ļaudonas Md].

53600.

Bagātam Jāņa tēvam
Treji vārti appuškoti:
Pa vieniemi gani dzina,
Pa otriemi pieguļnieki,
Pa trešiem Jāņa bērni
Jāņa dziesmas skandināja.
281 [Neretas Jk].

53601.

Caur ābeļu birzi jāju,
Uz kumeļa ziedi bira.
Jāņu rītu es izjāju
Caur tautiņu sētiņai;
Tautu meitas bēdājāsi.
Slauka gaužas asariņas.
604 [Dažādi iesūtītāji].

53602.

Celies, Jānīt, noslaukies,
Saņem savus Jāņa bērnus!
Jāņa bērni nosaluši,
Jāņa zāles lasīdami.
440 [Tūjas (Vecmuižas) Vlm].

53603.

Celīs vīgla saiminīca, rūtuo
rūtuo,
Īdūd sīra gabaleņi!
Ko īdusi, ta īdūd;
Ka nadūsi, ta atsoki,
Myusus gaida cytā vītā, rūtuo
rūtuo,
Rūtuo rūtuo!
314 [Pildas Ldz].

53604.

Dedz, Jānīti, vaska sveci,
Nu nāk tava līgaviņa!
Balta kleite, rūzā bante,
Pilli pirksti gredzentiņu.
604 [Dažādi iesūtītāji].

53605.

Dievs dod mūsu Jāņa tēvam,
Sirmu mūžu nodzīvoti;
Sirmu mūžu nodzīvoti,
Zelta jostu novalkāti.
130 [Iecavas (Lieliecavas) B].

- 125 -

53606.

Dievs dod mūsu Jāņa tēvam
Simtu gadu nodzīvot,
Simtu cūku, simtu govju,
Simtu bēru kumeliņu.
261 [Mēdzūlas Md].

53607.

Dievs dod mūsu Jāņa mātei
Zīda kleiti mugurā.
341 [Raunas (Pils-Raunas) C].

53608.

Dievs dod mūsu Jāņu tēvam
Labi kuplu vasariņu:
Cūku slaukt, kazu cirpt,
Sivēniņu svilināt.
192 [Kosas C].

53609.

Dievs dod mūsu Jāņu mātei
Labus laikus piedzīvot:
Divi cūkas, trešo kuili,
Trīssimts mazus sivēniņus.
560 [Rīga ].

1. Dievs dod mūsu Jāņu mātei
Visu labu dzīvojot:
Piecas cūkas, sešus kuiļus,
Septiņsimti sivēniņus.
139 [Īslīces (Bornsmindes) B].

53610.

Dievs dod mūsu saimniecei
Pulku mazu sivēniņu:
Citu melnu, citu baltu,
Citu tādu svībelētu.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

53611.

Dievs dod mūsu Jāņu mātei
Simtiem raibu telēniņu:
Cits ar lipu, cits bez lipas,
Cits ar visu koklenieku(?).
483 [Veselavas (Veselauskas) C].

53612.

Dievs dod mūsu Jāņa tēvam
Kuplu kuplu vasariņu:
Kartupeļus tā kā kāļus,
Kāļus tā kā vāģu ratus.
148 [Jaunpiebalgas C].

53613.

Pilnas akas medus smakas
Jāņu dienas vakarā:
Audzē, Dieviņ, kartupeļus
Lielus apaļus kā teļus.
572 [Tukums Tk apr.].

53614.

Laba laba, Jāņa māte,
Nāksim visi citu gadu.
Dievs dod mūsu Jāņa mātei
Zelta laikus piedzīvoti:
Kartupeļus tā kā kāļus,
Kāļus rata lielumā.
476 [Vecpiebalgas C].

53615.

Dievs dod mūsu Jānīšami
Pilnu stalli kumeliņu!
Dievs dod vilkam veselību
Pa vienam nolasīt.
454 [Vaidavas Vlm].

53616.

Dievs dod mūsu kaimiņam
Ilgi dzīvot, labi redzēt;
Zirgiem z(v)iegt, govim maut,
Arājiņam gavilēt.
378 [Seces Jk].

53617.

Dīs jer gona, Dīs jer gona
Loba veira sēteņā:
Pylny klāvy gūvu, vušku,
Pylns suodeņs i bišu trūpu.
62 [Brigu (Janopoles) Ldz].

53618.

Dīvs ir gon, Dīvs ir gon
Lobuo veira sētiņā:
Ols ar gluozi, mads ar gleitu bičereiti.
551 [Ludza Ldz apr.].

53619.

Dīs ir gon, Dīs ir gon
Laba veira sietiņā:
Gona rudzu, gona mīžu,
Gona bāru kumeliņu.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

53620.

Dīs ir gona, Dīs ir gona
Loba veira sētiņā:
Pylna klēts rudzu, mižu,
Stalī lobi kumeliņi.
174 [Kārsavas Ldz].

53621.

Dīvs ir gona, Dīvs ir gona
Loba veira sētiņā:
Pats es sēžu aiz galdeņa,
Volūdeņa pa ustobu.
73 [Ciblas (Eversmuižas) Ldz].

- 126 -

53622.

Dūd, Dīveņi, sātejam,
Na tam ļauna skaudējam,
Lobus mīžus teirumā,
Lobus zyrgus klēviņā!
73 [Ciblas (Eversmuižas) Ldz].

53623.

Dūd, Dīveņ, Pīteram
Lobus mīžus teirumā;
Meikulam, nabogam,
Kyukuļim nuzīdeit.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

1. Dīveņ, dūd i Puovulami
Lobus mīžus teirumāi;
Skūpejami Augustami
Kyukuļemi nūzīdjāt.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

2. Jezupam, bruoleņam,
Dod, Dīveņ, kvīšim augt teirumā;
Skūpjam Alpuoņam
Keukuļim nūzīdāt.
326 [Preiļu D].

3. Dūd, Dīviņ, Juonīšam
Lobus mīžus teirumā;
Ontonam, bruolīšam,
Rudzu pukēm nūzīdēt.
35 [Baltinavas Abr].

53624.

Dūd, Dīveņ, Tanclovam
Lobus mīžus teirumā;
Ka jis myusim aizmoksuoja
Šuos dīneņis dzīduojumu.
604 [Dažādi iesūtītāji].

53625.

Dula dula, kas pi kula
Juoņa dīnas vokorā?
Jaunas meitas, jauni puiši
Īt nu kula dzīduodami.
143 [Jāsmuižas D].

53626.

Dūd, māmiņ, sīra, pīna
Juoņa dīnas vokorā!
Ja nadūsi sīra, pīna,
Vyss pļaveņis izkacuošu.
425 [Šķaunes (Landskoronas) Ldz].

53627.

Dod, māmiņa, to sieriņu,
Kuŗ' karājas klētiņā!
Kuŗ' karājas klētiņā
Sudrabiņa diedziņā.
241 [Lubānas Md].

53628.

Dodiet sieru, kam ir piens,
Ij es dotu, kaut man būtu;
Man palika šovasar
Visas govs ālavīcas.
289 [Odzienas (Vietalvas-Odzienas) Md].

53629.

Eita gaŗām, Jāņu bērni,
Neejiet tai sētā!
Vilciņš guļ pie durvim,
Lācīts vārtu galiņā.
373 [Sarkaņu Md].

53630.

Eite, vysi ejamī,
Gon mamiņa pamīluos!
Bolta maize teinītē,
Olūtiņs buceņā.
466 [Vārkavas D].

53631.

Ejat prom, Jāņu bērni,
Jums nav labu Jāņu zāļu!
Elkšņu lapas, dadžu lapas,
Tās ir jūsu Jāņu zāles.
192 [Kosas C].

53632.

Es aizgāju šovakar
Pie bagāta saiminieka;
Tas man deva klača putru,
Kaņepīti uzēdām;
Es to putru, šļirbu šļerbu,
Kaņepīti šņiku šņeku.
605 [Skolas].

1. Es atnācu līgodama
Pie bagāta Jāņa tēva;
Tas man deva rudzu putru,
Kaņepīti zakuskām.
344 [Rembates Rg].

2. Jāņu nakti līgot gāju
Pie bagātas Jāņu mātes;
Tā man devamiltu putru,
Kaņepīti pavalgam;
Es tu putru šļiru šļeru,
Kaņepīti knipu knapu.
209 [Lauberes (Lauberes-Ozolu) Rg].

- 127 -

3. Es nogāju līgodama
Pie bagāta namatēva;
Viņš man deva stoka ēst,
Sūkaliņas nodzerties;
Kaņepīte - šņiku šņaku,
Sūkaliņas - šļiku šļaku.
281 [Neretas Jk].

4. Līgot gāju - kur līgot -
Pie bagātas Jāņu mātes;
Tā man deva rudzu putru,
Kaņepītes uzkodām;
Putriņ' strēbu šļirbu šļerbu,
Kaņupītes snipu snapu.
387 [Siguldas Rg].

5. Visu nakti līgot gāju
Pie bagātas Jāņu mātes.
Ko tā mums ēsti deva?
Šķīstu putru, kaņepītes;
Putru strēbu šļirbu šļarbu,
Kaņepītes kniku knaku.
226 [Liepas (Liepasmuižas) C].

6. Jāņa māte man' mieloja
Saldu pienu, kaņepēm;
Pieniņš gāja šļiku šļaku,
Kaņepītes šņiku šņiku.
290 [Ogres C].

7. Kur es biju tai ciemā,
Tur man deva šķīstu pienu;
Es to pienu piestrēbosi -
Brizgu brazgu kaņepēs;
Tur man' sāka suņi riet
Kā lielo lāču māti.
378 [Seces Jk].

8. Šitām mājām gaŗām gāju,
Tur man deva šķīstu pienu,
Kaņepīšu plācenīti.
Pieniņš gāja šļiku šļaku,
Kaņepītes šņiku šņaku.
148 [Jaunpiebalgas C].

9. Paldies saku tai mātei
Kaņepīti, šķīstu putru,
To dev' Jāņu vakarā.
Es to putru šļirbu šļerbu,
Kaņepīti briku breku.
510 [Zaubes (Jaunpils) Rg].

53633.

Jāņu nakti līgot gāju
Pie bagāta saimenieka;
Viņš man deva cūkas kāju,
Saziedeijšu baltumaizi.
419 [Suntažu Rg].

53634.

Ēdiet putru, kad ēzdami,
Jāņu nakti neēdiet!
Tī klankšķēja vēderā,
Jāņu nakti staigājot.
127 [Grostonas Md].

53635.

Es atnācu Jāņu nakti
Uz kaimiņu līgoties.
Jānis [Ja viņš?] manis neuzņēma,
Izviļāšu kaņepītes.
166 [Kalsnavas Md].

53636.

Es redzēju Marēnai
Pīci sīri nārtiņā.
Dūd myusim pīna, sīra,
Nabyus gūvs vuolaveicas;
Ka nadūsi pīna, sīra,
Tad byus gūvis vuolaveicas.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

53637.

Es savam Jāņtēvam
Labu vien novēlēju:
Dievs dod viņam naudas lādi
Ar kājiņu pabīdīt.
510 [Zaubes (Jaunpils) Rg].

53638.

Es jums lūdzu, Jāņa māte,
Laižat mani istabā!
Neizzags kniepadatas,
Ne šujamu adatiņu,
Suseklīti, to es zagšu
Jāņu māti nosukāt.
514 [Zentenes Tl].

53639.

Es uzkāp dzierkšļ(?) kaln,
Man bi dzierkšļ zābaciņ;
Pretim nāc dzierkšļ meits,
Apaļš porņ vaiņadziš.
445 [Ugāles Vp].

53640.

Ēdat sieru, Jāņa bērni,
Siera mazgu atdodat;
Ar pirdienu appirdos,
Sierakmeni cilādama.
146 [Jaungulbenes Md].

53641.

Galdam kājas nolīkušas
Ne no zelta, ne sudraba:
No ēdiena, no dzēriena,
Jāņu bērnus mielojot.
337 [Rāmuļu C].

- 128 -

53642.

Gan pazinu to sētiņu,
Kur sirdīga Jāņa māte:
Visas sētas apaugušas
Ar asiem dadzīšiem.
224 [Lielvārdes Rg].

53643.

Gaŗām gāju tam ciemam,
Kur mēs pērn līgojam,
Tur mums deva šķīstu sieru,
Nevarēja ķešā bāzt.
262 [Meirānu Md].

53644.

Grumbulaina grumbulaina-
Tāda Jāņa istabiņa;
Mēs nācāmi, Jāņa bērni,
Grumbuliņus līdzināt.
220 [Lībagu Tl].

53645.

Izdzersim ols pa gluozei,
I gluozeitis apguozsim;
Zīčeisim saimnīkam
Ilgu myužu dzeivojūt.
143 [Jāsmuižas D].

53646.

Iesim, bērni, apraudzīt,
Te tur Jāņa vakariņ':
Te gailītis iztecēja
Medaināmi kājiņām.
572 [Tukums Tk apr.].

53647.

Iesim, bērni, raudzīties,
Kāda Jāņu izstab(iņ)a:
Vai būs labi izpuškota
Bērziņiem, ozoliem.
70 [Cēres Tl].

53648.

Iesim, meitas, apraudzīt,
Kāda Jāņa istabiņa:
Ar doņiem tā izpīta,
Ar puķēm izpuškota;
Šūtin šūta, pītin pīta,
Kā rakstenis izrakstīta.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

1. Iesim iekša apskatīties,
Kāda Jāņa istabīna:
Ir gan smuka, ir gan skaista,
Visapkārt izpuškota.
341 [Raunas (Pils-Raunas) C].

53649.

Iešu, iešu Jāņa nakti
Pie bāliņa alus dzert.
Ja nedosi alus dzert,
Nobradāšu miežu lauku.
3 [Adulienas Md].

1. Īšu, īšu - kai naīšu -
Da bruoļim olys dzart;
Ka nadūs olys dzart,
Kriššu, mīžus izviļuošu.
326 [Preiļu D].

53650.

Ies projām, Jāņa bērni,
Negaidiet kruķējam;
Te nevaid tāda koka,
Kur var kruķus uztaisīt.
70 [Cēres Tl].

53651.

Juonīšam treju vuortu, leigū leigū!
Vysus trejus vyrynuoja: leigū leigū!
Pa vīnim Juonīts guoja, leigū leigū!
Pa ūtrim Juoņa bārni, leigū
leigū!
Pa trešim svāta Muora, leigū leigū!
Ar visim engelīšim, leigū, leigū!
605 [Skolas].

53652.

Šai sētā laba dzīve,
Šai sētā treju vārtu:
Pa vieniem gani dzina,
Pa otriem pieguļnieki,
Pa trešiem Jāņa bērni,
Jāņu zāles lasīdami.
604 [Dažādi iesūtītāji].

53653.

Mūs' mājās treji vārti,
Visi treji appuškoti:
Pa pirmiem gani nāca,
Pa otriem Jāņa bērni,
Pa trešiem Jāņa māte
Sierus nesa palagā.
245 [Lutriņu Kld].

53654.

Jānīts mani Jāņos veda
Aukstu rasu bridināt;
Aukstu rasu bridināja
Ar basāmi kājiņām.
355 [Rucavas Lp].

- 129 -

53655.

Jānīšami gaŗi svārki,
Zālei rasu noslaucīja,
Lai neslapa Jāņu bērni,
Jāņu nakti līgojot.
282 [Nīcas Lp].

53656.

Jānīts prieka nevarēja, līgo
līgo!
Savus bērnus skatīdamsi, līgo!
Tie tam nesa alu, sieru, līgo līgo!
Tie ozola vaiņadziņu, līgo!
270 [Mežotnes B].

53657.

Jānīts sita vaŗa bungas,
Lai sanāca Jāņu bērni;
Lai sanāca Jāņu bērni,
Lai dziedāja Jāņu dziesmas.
604 [Dažādi iesūtītāji].

53658.

Jānīts stāv kalniņā,
Samti vamži mugurā.
Nac, Jānīti, lejiņā,
Vedi bērnus istabā.
93 [Dundagas Vp].

53659.

Jānīts stāvē kalnīnā,
Zelta kurpes kājīnā;
Nāc, Jānīti, lejīnā,
Saņem savus Jāņa bērnus.
33 [Baižkalna C].

53660.

Jānīts sēdi kaļneņā,
Jāņa bērni lejeņā.
Jāņa tāvsi, Jāņa māte,
Saņem sovus Jāņa bārnus!
170 [Kapiņu D].

53661.

Jāņa bērni gaļu prasa-
Kur mēs gaļu dabūsim?
Vienu pašu kuņu kava,
To sūcin apsūkāja.
452 [Užavas (Zīras) Vp].

53662.

Jāņu bērni gaļas prasa-
Kur mēs gaļas dabūsam?
Gubenie balta ķēve,
Trīs gadiņi kad nosprāga.
Galvu, kājas suņi grauza,
Jāņu bērni rumpi grauza.
195 [Kraukļu Md].

53663.

Jāņa bērni gaļu prasa-
Kur mēs gaļu dabūsim?
Man kaziņu vilks aiznesa
Pašā Jāņu vakarā.
Es izrāvu vilkam asti
Pašā Jāņu vakarā.
279 [Naukšēnu Vlm].

53664.

Jāņu bērni man vaicāja,
Ko ēd Jāņu vakarā.
Jāņu bērni sieru ēda
Pašā Jāņu vakarā.
42 [Bauskas B].

53665.

Jāņu bērni sanākuši, līgo
līgo!
No maliņu maliņām, līgo!
Nāc arāji, Jāņu tēv, līgo
līgo!
Saņem savus Jāņu bērnus, līgo!
Dod mums alu, dod šnabīti, līgo līgo!
Tev miezīši, tev rudzīši, līgo!
270 [Mežotnes B].

53666.

Jāņa bērni sanākuši
Basajām kājiņām.
Steidz, Jānīti, kur' krāsniņu,
Sildi savus Jāņa bērnus!
127 [Grostonas Md].

53667.

Jāņa bērni sanākuši,
Suņi mēles izkoduši.
Ja nebūtu izkoduši,
Tad jau būtu līgojuši.
14 [Alsviķa Vlk], 399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

53668.

Jāņu bērni sētā nāca,
Dižens ozols vārtus vēra;
Tas nebija dižens ozols,
Tas bij mūsu Jāņu tēvs.
127 [Grostonas Md].

53669.

Jāņa māte, Jāņa māte,
Atver plati vaŗa vārtus!
Atver plati vaŗa vārtus,
Lai sanāca Jāņu bērni.
398 [Skrundas Kld].

53670.

Jāņu māte rudzos brida,
Samta svārkus pacēlusi.
Jāņu māte sieru deva,
Alu prasiet Jānīšami.
224 [Lielvārdes Rg].

- 130 -

53671.

Jāņu māte siļķi cepe,
Stenēdama, vaidēdama.
Kuo nu steni, kuo nu vaidi,
Tur vajaga gaļas klāt!
179 [Katriņas C].

53672.

Jāņa māte cisku kasa,
Negribēja gaļas dot.
Vai tu kas', vai nekas',
Tev jau man jāmaksā.
605 [Skolas].

53673.

Jāņu tēvs bārzdu brauka,
Jāņu bērnus ieraudzījis.
Vai tu brauki, vai nebrauki,
Saldis alus jādod būs.
127 [Grostonas Md].

53674.

Jāņu māte, dumja cūka,
Paslieksnē piemīzusi.
Pāri gāja Jāņa bērni,
Asariņas slaucīdami.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

53675.

Jāņu māte galdu klāja
Pašā Jāņu vakarā.
Tur sanāca Jāņa bērni,
Liepu zarus darināja.
104 [Ēdoles Vp].

53676.

Jāņa māte apguluse
Mīkstos dūņu spilvenos.
Celies augšā, Jāņa māte,
No tiem dūņu spilveniem!
Jāņa bērni sanākuši,
Visi sieru prasīdam'.
594 [Talsu apr.].

53677.

Jāņa māte, gružu cūka,
Jāņa vārtus aizslēgusi, līgo!
Jāņa bērni gaŗām gāja,
Asariņas slaucīdami, līgo līgo!
Rūgsti, pūsti, Jāņa māte,
Lai tev govis ālavnīcas, līgo!
Kam nedevi Jāņa bērniem
Nevien' siera gabaliņu, līgo līgo!
136 [Ipiķu Vlm].

53678.

Jāņa māte, gružu cūka,
Gul ar vīru aizkrāsnē,
Nāc ārā, gružu cūka,
Saņem savus Jāņa bērnus.
290 [Ogres C].

53679.

Jāņu māte lūgšus lūdza:
Nākat, bērni, istabā;
Nākat, bērni, istabā,
Došu siltas vakariņas.
288 [Nurmuižas Tl].

53680.

Jāņa māte man iedeva
Raibu siera gabalīnu;
Lai Dievs dod citu gadu
Govim raibus telēnīnus.
341 [Raunas (Pils-Raunas) C].

53681.

Jāņa māte sieru nesa
Melnajā priekšautā.
Lai būt' melns, lai būt' melns,
Kad nebūtu salāpīts
Lāča ādas ielāpiem.
306 [Patkules Md].

53682.

Jāņu tēti, pekainīti,
Nes meitām alutiņu!
Meitas tevim šūdinās
Peļu ādu kažociņu.
127 [Grostonas Md].

53683.

Jāņvakaru līgot gāju,
Vīru vedu valdziņā.
Nākat, brāļi, skatāties,
Kāds man maizes devējiņš:
Kupla galva, platām acim,
Kā tam purvu vanagam.
440 [Tūjas (Vecmuižas) Vlm].

53684.

Jāņu nakti līgot gāju,
Kažok' vilku mugurā;
Kad samīzu, tad smirdēja,
Kad sakalta, tad grabēja
15 [Alūksnes Vlk].

- 131 -

53685.

Kaimiņ' mājās slinks saimnieks
Nesagaida Jāņu bērnus.
Ne tev ališ, ne tev raušiņ,
Nav ne Jāņu vaiņadziņš.
17 [Ances Vp].

53686.

Kalnā kāpu gavilēt,
Lai balsiņis tāļu skan,
Lai dzirdēja Jāņu māte,
Kur dziedāja Jāņu bērni.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

53687.

Kas bīj laba Jāņu māte,
Atceļ vārtus līgodama;
Kas jau kāda netiklīte,
Guļ ar vīru aizkrāsnē.
56 [Birzgales (Lindes) Rg].

53688.

Kas dos saldu alutiņu,
Tam aug mieži griezdamies;
Kas nedeva alutiņu,
Tam palika pelnplaukaini.
127 [Grostonas Md].

1. Kas dos sūru brandavīnu,
Tam augs rudzi griezdamies;
Kas nedeva brandavīna,
Tam uzauga lāčauzaini.
127 [Grostonas Md].

53689.

Kas godīga Jāņa māte,
Tā dod sieru vakarā;
Kas jau kāda pelnu rušķe,
Tā dod Jāņa rītiņā.
90 [Drustu C].

53690.

Kas godīga Jāņa māte,
Saņem savus Jāņa bērnus;
Kas bij kāda negodnīte,
Tā ar skruķi pavadīja.
72 [Cesvaines Md].

53691.

Kas gribēja Jāņa bērnu,
Atveŗ vārtus vērumā;
Kas negrib Jāņa bērnu,
Aizceļ vārtus vērumā.
261 [Mēdzūlas Md].

53692.

Kas tā tāda melne odze
Kaņepēs plātījās?
Tā bij pate Jāņu māte,
Jāņu bērniem bārdamās.
184 [Ķēču Rg].

53693.

Kas to ceļu notekāja
Ar basām kājiņām?
Jāņu bērni notecēja,
Jāņu nakti līgodami.
413 [Stendes Tl].

53694.

Kas tur dimd, kas skanēja.
Tautu dēla sētiņā?
Tur sajāja Jāņa bērni
Jāņu dienu sagaidīt.
378 [Seces Jk].

53695.

Kas tur gāja, kas tur gāja, līgo
līgo!
Vai tie bija Jāņu bērni? līgo
līgo!
Tās bij kaimiņu laiskās meitas,
Gāja, galvas nokārušas.
433 [Tērvetes (Kalnamuižas) Jg].

53696.

Kas tur kliedza, kas tur dimdi
Jāņa mātes pagalmā?
Krievs ar tačku dzen to mačku,
Redz, kur jauka Jāņu diena!
192 [Kosas C].

53697.

Kaunaties, Jāņa bērni,
Savu nieka valodiņu!
Vai maniem kumeļiem
Pērnā spalva mugurā?
Vai jums devu cūkas kāju
Ar visiem nadziņiem?
384 [Sēemūkšu C].

53698.

Klusa klusa tā sētiņa,
Ku nav pašas līgotājas(?)
Ku bij paša līgotāja,
Kā ērģeles ērģelēja.
398 [Skrundas Kld].

53699.

Ko mēs labu vēlēsim
Šovakar Jānīšam?
Pilnu kūti raibu govju,
Stallī bērus kumelīnus,
Cūkai mazus sivēnīnus
Kaķam mazus kaķēnīnus.
341 [Raunas (Pils-Raunas) C].

- 132 -

53700.

Ko mēs labu novēlēsim
Šim jaunam saimniekam?
Gultā jaunu līgaviņu,
Pie gultiņu šūpulīt(i).
93 [Dundagas Vp].

53701.

Kupla kupla šij sētiņa
Ar apīņiem noauguse.
Citu gadu vēl kuplāka
Ar miežiem, ar rudziem.
146 [Jaungulbenes Md].

53702.

Kur tā mūsu Jāņa māte,
Kad neredz staigājam?
Durvis vaļā, Jānis iekšā,
Jāņa māte pagultē.
48 [Bērzaunes Md].

53703.

Ku', pie vella, Jāņu māt',
Ka neredz staigājam?
Jāņu māte apgulusi
Ar visām tupelēm.
Pacelies, Jāņu māt,
Novelc savas tupelītes!
546 [Kuldīga Kld apr.].

53704.

Kur tā pate Jāņa māte,
Kad neredz staigājam?
Jāņa māte ielīduse
Raiba vepŗa midzenī.
369 [Saldus Kld].

1. Kur ellē Jāņa māte,
Ka neredz staigājot?
Jāņa māte iemiguse
Melnas cūkas midzenē.
350 [Ropažu Rg].

53705.

Kur tā mūsu Jāņu māte,
līgo!
Ka neredz staigājoti? līgo!
Gubenī gubenī, līgo!
Guļ ar veci gubenītī, līgo!
457 [Vaives (Veismaņu) C].

53706.

Kur palika saiminiece,
Ka neredz staigājam?
Vai tā būs iegājuse
Rakstāmā kambarī?
Ja rakstāmā kambarī,
Lai tā raksta, lai tā šuj,
Līdz nākamiem Jānīšiem.
Ja tā cūku midzenī,
Lai tā guļ, lai tā pūst
Līdz citiem Jānīšiem.
255 [Mārupes (Bieriņu) Rg].

53707.

Kur tā mūsu Jāņu māte,
Kad neredz staigājam?
Vai tā bij apgulusi
Zem baltiem palagiem?
141 [Ivandes Kld].

53708.

Kur palika Jāņa māte,
Ka neredz staigājam?
Jāņa māte aplokā
Bluso savu rinduciņu.
112 [Ezeres Kld].

53709.

Kur tā mūsu Jāņa māte,
Ka neredz staigājot?
Jāņa māte aizkrāsnē
No kažoka utes lasa.
192 [Kosas C].

53710.

Kur nu ellē Jāņu māte,
Kad neredz staigājot?
Vai tā šķirbā ielīdusi,
Vai ar žurkas apēdušas?
275 [Mērmuizas (Mžru) Vlm].

53711.

Kur tā mūsu Jāņa māte,
Nesaņēma jānu bērnus?
Vai būs žurkas nokodušas,
Vai pelītes aizvīlušas [aizvilkušas?].
254 [Mārsnēnu C].

53712.

Kur palika Jāņa māte,
Kad neredzēj' staigājot?
Žurkas, midzē ievilkušas,
Kaulīnus vien skribināja.
341 [Raunas (Pils-Raunas) C].

53713.

Kur tei myusu Juoņu muote,
Kur tei myusu Juoņu muote,
Ka naradzūt staiguojūt,
Sorkonolu nasajūt?
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

- 133 -

53714.

Kur palika Jāņu māte,
Ka neredz staigājot?
Vai tā bija iemūrēta
Pašā cepļa dibinā?
604 [Dažādi iesūtītāji].

53715.

Ko tā Jāņa māte dara,
Kad neredz staigājam?
Pirtī sēd palāvē,
Snātenīti lāpīdama.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

53716.

Kur palika Jāņa tēvs,
Ka neredz staigājam?
Jāņa tēvs aizkrāsnē
Lāpa savu kažociņu:
Ķērķis vēra adatiņu,
Prūsis rāda uguntiņu.
112 [Ezeres Kld].

53717.

Kur palika Jāņa māte,
Ka neredz staigājot?
Pats Jānīts govis slauca,
Pauti mirka slaucenē.
464 [Vānes Tk].

53718.

Kur palika Jāņu tēvs,
Ka neredz staigājam?
Jāņu tēvs raibenēsi [=ogās],
Zāļu nasta mugurā.
413 [Stendes Tl].

53719.

Kuŗei loba saimineica,
Stuov pi vuortim, vīsu gaida;
Kurei kaida palnuruška,
Tei guļ cepļa dybynā.
194 [Krāslavas D].

53720.

Kura loba saimineica,
Tei dūd pīna, tei dūd sīra;
Kura keida natikleite,
Tei guļ cepļa dybynā.
278 [Naujenes (Maļonovas) D].

53721.

Laba mūsu namamāte,
Labi mūs pamieloj':
Deva pienu, deva medu,
Deva alu nodzerties.
513 [Zemītes Tk].

53722.

Laba zeme, labi ļaudis,
Labi mani uzņēmuši:
Liepu lapu galdu klāja,
Sēņu zupu strubināja
Ar kadiķa kaŗautēm.
355 [Rucavas Lp].

53723.

Laba laba Jāņu māte,
Pamielo Jāņu bērnus;
Ik gadiņu Jāņos nāca
Kā pie tēva, māmuliņas.
108 [Engures Tk].

53724.

Labi ēdām, labi dzērām,
Labi mūs pamieloja:
Saldu alu mēs dzērām,
Labu gaļu mēs ēdām,
Deva puisi klātgulēt.
70 [Cēres Tl].

53725.

Labvakar istabā
Līdz pašam dibenam!
Istabiņas dibenā
Sēd Jānīša māmuliņ'.
418 [Sunākstes Jk].

53726.

Labvakaru, Jāņa māt,
Vai gaidīji Jāņa bērnus?
Ja gaidīji Jāņa bērnus,
Atver durvis, atver logus;
Ja negaidi Jāņa bērnus,
Aizver savus vaŗa vārtus.
220 [Lībagu Tl].

1. Labvakari Jāņa māte,
Vai gaidīji Jāņa bērnus?
Ja gaidīji Jāņa bērnus,
Atver duris, atver vārtus;
Atver duris, atver vārtus,
Lai sanāca Jāņa bērni.
103 [Džūkstes (Džūkstes-Pienavas) Jg].

53727.

Labvakar, Jāņa māte,
Atver durvis gaidīdam'!
Atver durvis, atver logus,
Ielaižati Jāņa bērnus!
234 [Limbažu Vlm].

- 134 -

53728.

Labvakar, Jāņa māte,
Būsi mūsu gaidījusi?
Būsi savus pagalmiņus
Ar slotiņu slaucījusi?
Ar slotiņu slaucījusi,
Ziediņiem kaisījusi?
90 [Drustu C].

53729.

Labvakar, Jāņu tēv,
Vai gaidīji Jāņu bērnus?
Mūsu rokas nogurušas,
Jāņu zāles nēsājot.
127 [Grostonas Md].

53730.

Kur palika Jāņu māte,
Ka neredz staigājam?
Man rociņas nogurušas,
Jāņu zāles nesādamas.
347 [Rendas Kld].

53731.

Labvakar, Jāņu māte,
Vai gaidīji Jāņu bērnus?
Jāņu bērni piekusuši,
Jāņu nakti staigājot.
372 [Sarkanmuižas Vp].

53732.

Labvakar, Jāņa māte,
Vai pērnāja veselīb(a)?
Ja pērnāja veselība,
Saņem savus Jāņa bērnus!
Jāņa bērni nosaluši,
Jāņa zāles lasīdami.
93 [Dundagas Vp].

53733.

Labvakar, Jāņa māte,
Vai vesela, nevesela?
Vai vesela, nevesela
Ar pērno līgojumu?
90 [Drustu C].

53734.

Labvakar, Jāņu tēti,
Mēs tev labu novēlam:
Lai tev aug miezim vārpu,
Cik zālīšu nastiņā.
127 [Grostonas Md].

53735.

Labvakari, Jāņu tēvs,
Saldu alu izbrūvējis!
Labvakari, Jāņu (māte),
Mīkstu sieru sasējus(i)!
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

53736.

Labvakar, Jāņa māte,
Vai tu sieru sasējusi?
Labvakar, Jāņu tēvi,
Saldu alu darināja?
346 [Rencēny Vlm].

53737.

Labvakar, Jāņu māte,
Ar ko mūs pamielosi?
Puišiem alus, brandavīns,
Meitām siers, medutīš.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

53738.

Labvakar, Jāņu tēvs,
Ko tu saviem bērniem dosi?
Meitām došu raibas govis,
Puišiem sirmus kumeliņus.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

53739.

Labvakar sētiņā,
Dievspalīdz visapkārt!
Veriet durvis, celiet krēslu,
Laidiet Jāni istabā!
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

53740.

Lai Jāņam tādas bites
Kā pērnie telēniņi:
Ar vindiņu uzvindēja,
Ar cirvīti medu cirta,
Ar riteni ritenēja.
48 [Bērzaunes Md].

53741.

Liela resna Jāņa māte, līgo
līgo!
Guļ kā rumba istabāji, līgo
līgo!
Guļ kā rumba istabāji, līgo!
Uz smalkiem žagariemi, līgo!
239 [Lizuma C].

53742.

Liela ciema maliņā
Ozoliņi saauguši;
Jāņu nakti caurejot,
Zars norāva vainadziņu.
192 [Kosas C].

53743.

Man bāliņi raudādami
Jāņu nakti kājas auj;
Lai bij žēl, kam bij žēl,
Vismazākam Jānīšam.
439 [Trikātas Vlk].

- 135 -

53744.

Melna mūsu saimenīca,
Melnu deve brendeviņu;
Lai Dievs dod citu gadu
Vēl melnāku sataisīt.
289 [Odzienas (Vietalvas-Odzienas) Md].

53745.

Mums bagāta Jāņa māte,
Bagātāka citu gadu:
Divi sieki linu pelas,
Kliba kaza laidarā.
464 [Vānes Tk].

53746.

Jāņa māte apgulusi
Ar visām tupelēm.
464 [Vānes Tk].

53747.

Nāc ārā, Jāņa māte,
Navā daudzi līgotāju!
Saņem savus līgotājus,
Viena paša ciema ļaudis.
15 [Alūksnes Vlk].

53748.

Nāc ārā, Jāņa māte,
līgo!
Saņem savus Jāņa bērnus!
Jāņa bērniem zelta kroņi
Sidrabiņa lapiņām.
405 [Smiltenes Vlk].

53749.

Nāc ārā, Jāņu māte,
Lai var tevi apskatīt!
Visapkārt linu kreklis
Ar pakulu piedurknēm.
149 [Jaunpils Tk].

53750.

Nāc ārā, Jāņu māte,
Lai es tevi apskatos!
Vai tev ragi pierē bija,
Vai ļipiņa pakaļā?
345 [Remtes Tk].

53751.

Nāc ārā, Jāņu māte,
No mīkstiem spilveniem!
99 [Dzelzavas Md].

53752.

Jāņa māte kambarī
Ar puišiem ciskas mij.
Nāc ārā, Jāņa māte,
Nāc, sajem Jāņa bērnus!
Jāņa bērni nosaluši,
Jāņu zāles lasīdami.
464 [Vānes Tk].

53753.

Nāc ārāji, Jāņa tēvis,
Tevis gaida Jāņa bērni,
Izsalkuši, izslāpuši,
Tavu sētu meklēdami(?).
405 [Smiltenes Vlk].

53754.

Jāņa māte bēdājās,
Nu nāk pulka līgotāju,
Nebēdājies, Jāņa māte,
Esam visi paēduši.
Mēs nenācām ēst, ne dzert,
Nācām Jāņus apraudzīt.
341 [Raunas (Pils-Raunas) C].

53755.

Jāņa māte bēdājās:
Nāca pulka līgotāju,
Nebēdājies, Jāņa māte,
Visi nāca paēduši:
Citam kluči, citam klimpas,
Citam putra vēderā.
254 [Mārsnēnu C].

53756.

Jāņu māte bēdājās,
Mazu sieru sasējusi.
Nebēdā, Jāņu māte,
Gan Dieviņš gausinās;
Gan Dieviņš gausinās
Ar to pašu mazumiņu.
184 [Ķēču Rg].

53757.

Jāņu māte bēdājāsi:
Daudz sanāca Jāņu bērnu;
Daudz apēda, daudz apdzēra,
Maz darbiņa padarīja.
396 [Skrīveŗu Rg].

53758.

Mūsu dēļ, Jāņu māte,
Kaktā vien nebēdziet!
Nenācām ēsti, dzerti,
Tikai lusti paturēt.
301 [Palsmaņa Vlk].

- 136 -

53759.

Nebēdājies, Jāņa māte, līgo
līgo!
Nava daudzi līgotāju:
Vīrs ar sievu, bērns ar aukli,
Ķēv' ar mazu kumeliņu.
253 [Mārkalnes (Lāzberģa) Vlk].

53760.

Nebīsties, saimniece,
Ka tev daudz viesu gāja!
Ne tie tev ēsti prasa,
Visi gāja paēduši.
190 [Kokneses Rg].

53761.

Nebīsties, Jāņu māte,
Vēl mēs pašas paēdušas:
Siltus raušus, jēra gaļu
Ar smalkiem sīpoliem.
70 [Cēres Tl].

53762.

Nākat, bērni, istabā,
Es jūs labi pamielošu!
Ja būs klēpis Jāņa Zāļu,
Došu glāzi brandavīna.
464 [Vānes Tk].

53763.

Nedrīkst iet, nedrīkst iet
Lepna tēva sētiņā:
Stikla durvis, vaŗa vārti,
Paši veŗas neveŗami.
46 [Beļavas Md].

53764.

Nešķobies, negories
Pašā Jāņu vakarā!
Sūti puisi vai meitenu,
Lai atnesa brandeviņu!
255 [Mārupes (Bieriņu) Rg].

53765.

No sierīna es pazinu
Tautas meitas tikumīnu:
Aizmiguse goves slauca,
Suņi laka slauktuvīti.
282 [Nīcas Lp].

53766.

No tālienes es pazinu
Meitu mātes istabiņu:
Tīrs bij sētas pagalmiņš,
Izpuškota istabiņa.
48 [Bērzaunes Md].

53767.

Nu ar Dievu, Jāņu māte,
Līdz citiemi Jānīšiem;
Citu gadu šādu laiku
Nākšu tevis aplūkot.
510 [Zaubes (Jaunpils) Rg].

53768.

Nu ar Dievu, Jāņu māte,
Līdz citiemi Jānīšiem!
Še bij laba Jāņu māte,
Še mēs nāksim citu gadu.
76 [Cirstu (Cirstu-Vāckalna) C].

53769.

Nu atspīda visa sēta,
Visas sētas sētmalīši;
Nu sēd jauna saimenīca
Istabiņas dibenā.
235 [Litenes Md].

53770.

Nu tik cēlās saimeniece
No jauniemi spilveniemi;
Nu tik vilka zīda kleiti,
Pa pusei sidrabotu.
70 [Cēres Tl].

53771.

Ņem Jānīti, zelta tauri,
Sasauc savus Jāņa bērnus!
Jāņa bērni izklīduši
Pa maliņu maliņām.
192 [Kosas C].

53772.

Pagaidāt, citi bērni,
Mani, mazo Jānelīti:
Viena vīze noplīsuse,
Otrai auklas aptrūkušas.
572 [Tukums Tk apr.].

53773.

Paldies paldies, Jāņu tēvs,
Par to saldo alutiņu!
Paldies paldies, Jāņu māte,
Par to siera rituliņu!
371 [Salgales (Emburgas) Jg].

53774.

Paldies saku tai mātei:
Deva sieru, deva pienu;
Lai Dievs dod citu gadu
Visas teles slaucamās.
241 [Lubānas Md].

- 137 -

53775.

Paldies saku, Jāņa māte,
Tu man devi baltu sieru.
Dod, Dieviņ, tev telītes
Baltajām galviņām!
476 [Vecpiebalgas C].

53776.

Paldies saku Jāņu tēvam
Par to saldu brandavīnu;
Vienu malku nodzēros,
Visas ciskas nodrebēja.
416 [Strazdes (Tl)].

53777.

Pateicos Jāņa mātei,
Tā man deva sieru ēst;
Pateicos Jāņa tēvam,
Tas man deva alu dzert.
Vienu malku nodzēros,
Visa galva notrīcēja.
125 [Grenču Tk].

53778.

Paldievs saku Jāņa tēvam, līgo!
Kas turēja Jāņa bērnu, līgo. '
kas netur Jāņa bērnus,
Veldē rudzi, veldē mieži;
Veldē rudzi, veldē mieži,
Veldē visa labībiņa.
234 [Limbažu Vlm].

53779.

Paļdīs sok Juonīšam,
Juonīša biksītēm;
Jis mums devja šū dīniņu
Soldonū olūtiņu.
326 [Preiļu D].

53780.

Paldies saku Jāņa mātei:
Labi bērnus pamieloja.
Sieru, pienu ēdināja,
Vīn' ar medu dzirdināja!
Tik varēja vainu dot,
Nedev' puisi klātgulēt.
108 [Engures Tk].

53781.

Paldies teicu māmiņai
Par to gārdu ēdieniņu:
Deva pienu, deva sviestu,
Deva alu nodzerties.
Vienu varu vainas rasti-
Nedev'meitas klātgulēt.
513 [Zemītes Tk].

53782.

Paldies saku Jāņa tēvam
Par to saldu cienāšanu:
Deva ēsti, deva dzerti,
Tik nav puišu klātgulēt.
112 [Ezeres Kld].

53783.

Paldies saku Jāņa tēvam
Par to saldu alutiņu;
Paldies saku Jāņu mātei
Par to siera gabaliņu.
Tad uz citu Jāņa dienu
Nāksim atkal palīgot.
476 [Vecpiebalgas C].

53784.

Paldies saku Jāņu mātei,
Labi bērnus pacienāja;
Ja dod puisi klātgulēt,
Tad vēl nāktu citugad.
514 [Zentenes Tl].

53785.

Paldies saku namamātei,
Labi mani pamieloja:
Deva alu, deva gaļu,
Deva puisi klātgulēt.
464 [Vānes Tk].

53786.

Paldīs soku šai muotjai:
Djavja jāst, djavja dzjart;
Djavja jāst, djavja dzjart,
Djavja nakti puorguļāt.
326 [Preiļu D].

53787.

Paldies, paldies, Jāņu māte,
Par sierīna sējējumu:
Lūza zobinokožot,
Bira sviedri gremojot.
226 [Liepas (Liepasmuižas) C].

53788.

Paldies saku Jāņa mātei, līgo
līgo!
Par to siera gabaliņu, līgo!
Paldies saku Jāņa tēvam
Par to saldu alutiņu.
Šogad pilla šī vietiņa,
Citu gadu vēl pillāka.
148 [Jaunpiebalgas C].

53789.

Pildi, Dievs, to vietiņu,
Kur ēdām, kur dzērām,
Ar govīm, ar vēršiem,
Ar sīko sudrabiņu.
476 [Vecpiebalgas C].

- 138 -

53790.

Pilna pilna tā vietiņa,
Te mums deva glāzēm dzert;
Citu gadu vēl pilnāka,
Tad mums deva kannām dzert.
119 [Gaujienas Vlk].

53791.

Pie Jānīša līgot gāju,
Brandavīnu gribēdams.
Ja nedosi brandavīna,
Kāpostiņus izraustīšu;
Kāpostiņus izraustīšu,
Kaņepītes aplauzīšu.
127 [Grostonas Md].

53792.

Pulkiem nāca Jāņa bērni
Uz bagātu Jāņa māti;
Dod tiem sieru,
Dod tiem alu nodzerties.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

53793.

Pušķojami Jāņu māti
Ar zaļāmi zālītēmi,
Lai pušķoja vasariņa
Ar rudziemi, ar miežiem.
241 [Lubānas Md].

53794.

Pūt, Jānīti, vaŗa tauri
Vārtu staba galiņā;
Tev sanāca Jāņu bērni
Papardīšu krūmiņiem.
520 [Zvārdes Kld].

53795.

Rozēm kaisu istabiņu,
Jāņa bērnu gaidīdama;
Kad aizgāja Jāņa bērni,
Slauku rozes pagaldē.
261 [Mēdzūlas Md].

53796.

Rūgsti, pūsti, Jāņa māte,
Lai tev govis ālavicas!
Kam nedevi Jāņa bērniem
Ne sierīna gabalīna.
405 [Smiltenes Vlk].

53797.

Saiminīks i saimineica,
Atnes ols i poruodā!
Ko nanessi poruodāji,
Nabyus mīžu orūdā.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

53798.

Sanāciet, Jāņa bērni,
Te ir laba līgošana;
Mums ziedēja dāboliņš
Deviņām lapiņām.
378 [Seces Jk].

53799.

Sasytom treikoleņus, rūtuo rūtuo!
Pī vuorteņu daīdami, rūtuo
rūtuo!
Celīs vīgli, saimineica, rūtuo rūtuo!
Nakts mīdzeņi gulējusja, rūtuo
rūtuo!
18 [Andrupenes Rz].

53800.

Sit, Jānīti vaŗa bungas,
Vārtu staba galiņāji!
Tur iejāja Jāņu māte,
Jāņu bērnus lasīdama.
215 [Lēdmanes Rg].

53801.

Sit, Jānīti, vaŗa bungas
Vārtu staba galiņā!
Lai skan visa pasaulīte,
Lai sanāca Jāņu bērni.
211 [Ļaudonas Md].

53802.

Sitit, bārni, vara bungas,
Pīcelīt Juoņa muoti!
Naradzūt muotes staigojūt,
Laikam žurkas sagrābušas,
Midziņā īvalkušas.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

53803.

Sīra, pīna, muomuliņa,
Par šuos dīnas dzīduojumu!
Ka nadūsi sīra, pīna,
Cytu godu nadzīduošu.
326 [Preiļu D].

53804.

Sieru sieru, Jāņu māte,
Tev gotiņas raibaliņas;
Nāc kalnā, Jāņu māte,
Jāņu sieru izdalīt.
270 [Mežotnes B].

- 139 -

53805.

Siera siera, baltasmaizes
Tām ciemīna meitīnām!
Nāks rudinis, gaŗas naktes,
Lai neliedza villānīti.
39 [Bārtas Lp].

53806.

Sieru sieru, Jāņu māte,
Kur mēs sieru dabūsim?
Man gosniņa, raibulīte,
Ta palika ālavā;
Ta palika ālavā
Pašā Jāņu vakarā.
416 [Strazdes (Tl)].

53807.

Sieru sieru, Jāņa māte,
Alu alu, Jāņa tēvsi!
Jānīšam mieži auga,
Jāņa mātei raibas govis.
341 [Raunas (Pils-Raunas) C].

53808.

Siera siera, Jāņu māte,
Alus alus Jāņu tēvs!
Ka nedosi alutiņa,
Neganīšu šķimelīšus.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

53809.

Skaisti gāju līgodama
Jāņu mātes sētiņā:
Par sieriņu, par pieniņu,
Jāņu mātes telītēm.
127 [Grostonas Md].

53810.

Šādi veči, tādi veči
Šito veču nepanāks;
Šito veču cepurītes
Dažas speltes izložās.
15 [Alūksnes Vlk].

53811.

Šādi kungi, tādi kungi
Mūsu kunga nepanāca;
Mūsu kunga kumeliņš
čaklajām kājiņām.
268 [Mētrienas (Ļaudonas-Odzienas) Md].

53812.

Tādi kungi, šādi kungi
Mūsu kungi nemaksāja;
Mūsu kungiem tīras auzas,
Skaistas auga jumpraviņas.
605 [Skolas].

53813.

Daudz ir kungu, daudz ir kungu,
Kas nu tūs kungu ir?
Myusu kunga capureite
Leišzemē madu dzēŗa.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

53814.

Viņa gola vysa družba
Myusu svuota nastuovēja;
Myusu svuota capureitja
Līpuojā madu dzāra.
143 [Jāsmuižas D].

53815.

Šam vosora, tam vosora, leigū leigū!
Juoneišami vasareņa, leigū leigū!
Juoneits savu vasareņu, leigū leigū!
Rateņūsi vužinuoja, leigū leigū!
466 [Vārkavas D].

53816.

Te es nākšu citu gadu,
Te lustīga saimenīca:
Kā bitīte vīvināja,
Savus viesus mielojot.
480 [Vējavas Md].

53816¹.

Tur man tīk līgot iet,
Kur lustīga Jāņu māte;
Kā bitīte vidžināja,
Savus bērnus saņemdama.
192 [Kosas C].

53817.

Te mūs laipni sagaidīja,
Te mūs laipni pavadīja.
Lai aug te raibas govis,
Lai rūsaini kumeliņi.
604 [Dažādi iesūtītāji].

53818.

Tik vien bija labu ļaužu
Jāņa mātes istabā:
Pirmā pate Jāņa māte,
Otrā daiļa dziedātāja;
Bet tie citi kraukļa bērni,
Tie ciekura lasītāji.
604 [Dažādi iesūtītāji].

53819.

Tīra tīra puišim sīra,
Maitom smolku žagareņu!
113 [Gaigalavas (Bikovas) Rz].

- 140 -

53820.

Trīs junkuri kalnā kāpj,
Visiem bikses pārplīsušas;
Jāņu māte, ņem tās nātres,
Dzen tos velnus atpakaļ!
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

53821.

Tu, Vereite, saiminīca,
Poša sīra sējējiņa,
Ka īduot, to īduot
Pa lelami gobolom;
Ka naidūsi, to atsoki,
To mes tjavi nadzīduosim.
593 [Rēzeknes apr.].

1. Zuzan' pati saiminica
Vakar siru saškaļdjā;
Ka jei dūs, to īdūs
Pa lelami gobolam.
605 [Skolas].

53822.

Tī ir lobi olu dzērt
Pi boguota saiminīka;
Poši dzēra, cytim deva,
Sovu mīžu olutiņu.
174 [Kārsavas Ldz].

53823.

Tukša tukša šī vietiņa,
Citu gadu vēl tukšāka;
Ne tai govis laidarā,
Ne miezīši tīrumā.
15 [Alūksnes Vlk].

53824.

Tur iesim citu gadu,
Tur bij līksma dzīvošana;
Tur gailītis pretīm nāca
Medainām kājiņām.
192 [Kosas C].

53825.

Uz nāburgu līgot gāju,
Vai saņēma, nesaņēma.
Dodiet sieru, nedodiet,
Jāņa zāles saņemiet!
242 [Lubejas Md].

53826.

Myšan, Mora, tova muote
Ni kazeņas naturēja,
Ka tu myusim naīdevi
Ni sīreņa gabaleņa.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

53827.

Vaļā logus, vaļā durvis,
Lai nāk iekšā alus kanna!
Jāņu bērni noslāpuši,
Jāņu zāles lasīdami.
192 [Kosas C].

53828.

Ved mūs pašus istabā,
Sēdin niedras krēsliņos,
Izceļ baltu liepas galdu.
476 [Vecpiebalgas C].

53829.

Veriet durvis, veriet logus,
Vediet iekšā Jāņa bērnus!
Iesim iekša apskatīt,
Kāda Jāņa istabiņa:
Vītim vīta, izrakstīta,
Grīda puķēm izkaisīta.
103 [Džūkstes (Džūkstes-Pienavas) Jg].

53830.

Visapkārt oši, kļavi,
Vidū kuplis ozoliņš;
Visapkārt Jāņu bērni,
Vidū pati Jāņu māte.
108 [Engures Tk].

53831.

Visiem ciemiem gaŗām gāju,
Šai ciemā iekšā iešu;
Šai ciemā saldins alus,
Daiļa pate Jāņa māte.
48 [Bērzaunes Md].

1. Visim ciemim garēm gāju,
Šai ciemā iekšā gāj;
Šai ciemā dzeltāns siers,
Daiļa pati Jāņu māte.
483 [Veselavas (Veselauskas) C].

2. Visiem ciemiem garām gāju,
Šitai ciemā iekšā iešu;
Šitai ciemā Jāņu māte
Daiļu Jāni audzina.
384 [Sēemūkšu C].

53832.

Visiem ciemiem gaŗām gāju,
Šai ciemā vidū iešu;
Te bij laba saimeniece,
Kā vīvēt vīvināja,
Savus viesus mielodama.
190 [Kokneses Rg].

- 141 -

53833.

Visskaistāku dziesmu dziedu,
Pie vārtiem pieiedams,
Lai klausās saiminiece,
Pavārnīcu laizīdam(a).
119 [Gaujienas Vlk].

53834.

Vīn' ar medu, vīn' ar medu,
Sīrapotu brandavīnu!
Mēs bijām tās māsiņas,
Kas Jānīti daudzināja.
132 [Ikšķiles Rg].

53835.

Viena pati Jāņu zāle
Deviņiem žuburiem;
Viena pati brāļu māsa
Iet pa ceļu līgodama.
604 [Dažādi iesūtītāji].

53836.

Zema resna Jāņa māte, līgo līgo!
Guļ kā rumba istabā, līgo!
Nāc ārā, Jāņa māte,
Saņem savus Jāņa bērnus!
75 [Cirgaļu (Aumeisteru) Vlk].

53837.

Zynu, zynu Juoņa sātu,
Navajaga vadītuoju!
Leidzkū dīniņa atguoja,
Es uz tīni aizasteidžu.
579 [Viļāni Rz apr.].

★

m) Apkaimes Jāņu ļaudis pulcējas kopā, dzied Jāņu dziesmas un dedzina Jāņu ugunis

32864.

Vai lielie Jāņu bērni,
Pagaidāt mazākos!
Citam vīzes saplīsušas,
Citam auklas satrūkušas.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

32865.

Jānīts danci dancināja
Liela meža maliņā.
Sien, māmiņa, man jostiņu,
Lai es teku palīgā!
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

1. Jānīts danci dancināja
Liela meža maliņā;
Tur tecēja ciema puiši
Lielu danču ritināte.
301 [Paskavā(?)].

2. Pulkā dzied ciema meitas
Gludenām galviņām.
Glaud', māmiņa, man galviņu,
Lai es teku pulciņā!
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

3. Saule danci ritināja
Liela meža maliņā.
Joz, māmiņa, zelta jostu,
Lai es teku raudzīties!
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

4. Saules bērni danci veda
Sudrabiņa kalniņā.
Joz, māmiņa, zelta jostu,
Lai es teku pulciņā!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

32866.

Jānīts Jāņu vakarā
Jāņu bērnus sataurēja;
Kad pagāja Jāņu diena,
Ar bungām aizraidīja.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

32867.

Jaunas meitas līgot gāja, -
Kur tās vecas vecenītes?
Tās vecajas sētiņā
Saldu alu nodzērās.
226 [Kandavā (Tl)].

32868.

Jauni puiši, jaunas meitas,
Līgojieta Jāņu nakti!
Jānīts sēja zelta naudu
Jāņu nakti tīrumā.
288 [Bornsmindē (Īslīces pag. B)].

32869.

Kas tie tādi Jāņa bērni,
Pa kaktiemi salīduši!
Pa laukiem, pa laukiem,
Pa lieliem tīrumiem!
40-1 (Bigauņc.).

32870.

Kas tur spīd, kas tur viz
Paeglīšu kalniņā?
Meitām spīd zīļu rota,
Puišiem cauņu cepurītes.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

- 142 -

32871.

Kopā kopā,
Kaimiņu meitas!
Iesim Jānīti
Padaudzināt.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)], 279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)], 362 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Kopā kopā,
Kaimiņu meitas,
Lai varam Jānīšus
Ielīgot!
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32872.

Laid, māmiņa, Jānīšos,
Ne ik dienas Jāņi bija:
Pērn bij Jāņi, šogad Jāņi,
Citu gadu atkal Jāņi.
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

32873.

Līgojam divi vien,
Līdz trešo dabūsim;
Bridīsim pār upīti,
Tur trešo dabūsim,
Vai būs polis, vai būs leitis,
Vai dižens tēva dēls.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

1. Eima divi, eima divi,
Līdz trešo dabūjam;
Pārkāpuši Daugaviņu,
Ņemsim trešo Dieva dēlu.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

32874.

Līgojam divi vien,
Neiet šurpu, neiet turpu;
Kad sanāca liela pulka,
Tad jel jauki atskanēja.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

32875.

Līgot kāpu ozolā
Daugaviņas maliņā;
Bij bitīte līgotāja,
Bij deviņi bāleliņi,
Es desmita brāļu māsa
Sīkajā sudrabā,
Pati sēdu sudrabā,
Vainaks zelta lapiņām.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

32876.

Mana mīļa māmulīte,
Laid jel mani Jānīšos,
Lai es savus pūra kreklus
Jāņa nakti vēdināju!
265 [Emburgā (Salgales pag. Jg)].

32877.

Nākat šurpu, nākat šurpu,
Viņas puses līgotāji!
Ja jūs šurpu nenāksiet,
Mēs jau turpu neiesim.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

32878.

Nāc pretim, kaimenīša,
Samīsimi zālītēm:
Tev ābolis, man dadzis,
Nāc tu pate piedevām!
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

32879.

Nāciet šurpu, sudraboti!
Mēs, zeltītas, neiesim,
Mēs, zeltītas, neiesim
Savu zeltu birdināt.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

1. Nāciet šurpu, sudrabotas!
Mēs, zeltītas, neiesim,
Neiesim savu zeltu
Pret sudrabu mirdzināt.
263 [Dobelē].

32880.

Nu dziedam, mēs māsiņas,
Nu vienā pulciņā!
To zin Dievs, kur mēs katra
Citu gadu līgosim:
Cita smilšu kalniņā,
Cita tālu tautiņās.
2541 [Vīnšeņķos (Struteles pag. Tk)].

32881.

Padziedam, līgojam,
Triju kungu zeltenītes:
Augulietes, gulbenietes,
Beļaviešu zeltenītes.
1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)].

32882.

Pūt, Jānīti, vaŗa tauri,
Kalniņā stāvēdams,
Lai klausās tautu meitas,
Lejiņā stāvēdamas!
310 [Dignājā (Dignājas pag. Jk)].

32883.

Pūt, Jānīti, vaŗa tauri,
Kalniņā stāvēdams,
Lai ceļās Jāņa bērni
No maliņu maliņām!
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

- 143 -

1. Pūt, Jānīti, vaŗa tauri,
Kalniņā stāvēdams,
Lai ceļās Jāņa bērni,
Kur tie bija saguluši,
Kur tie bija saguluši
Pa lieviņu lieviņiem.
46 [Carnikavā (Rg)].

32884.

Pūt, Jānīti, vaŗa tauri,
Sasauc savus Jāņa bērnus:
Jāņa bērni izklīduši,
Jāņa zāles lasīdami.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

1. Jānīts pūta vaŗa tauri,
Siliņā stāvēdams:
Jāņa nakti Jāņa bērni
Siliņā paklīduši,
Siliņā paklīduši,
Jāņa zāles lasīdami.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

32885.

Sagājās Jāņa bērni,
Sadevās rociņām,
Sadevās rociņām,
Saskan zelta gredzentiņi.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

32886.

Jānīts kliedza, Jānīts brēca
Dziļūdeņa dibinā.
Sanāciet, Jāņa bērni,
Velciet Jāni maliņā!
305 [Vīkstenē (Stelpes (?) pag. B)].

1. Jānīts kliedza, Jānīts brēca
Pašā dīķa viducī.
Skrienat, puiši, skrienat, meitas,
Velkat Jāni maliņā!
Izvilkuši maliņā,
Svētīsam Jāņa dienu.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

32887.

Jauni puiši , jaunas meitas
Uz ezera līgot gāja,
Izlīgoja zelta galdu
Ar sudraba skrāģīšiem.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Ejam, puiši, ejam, meitas,
Uz Daugavu palīgot,
Izviļam zelta galdu
Sudrabiņa krāģīšiem.
Tur sēdēja saules meita,
Zelta kroni rakstīdama.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

32888.

Līgojam uz ezara,
Ne ezara pievilsam.
Izvīlām ezaram
Div' sudraba biķerītes,
Div' sudraba biķerītes,
I to pašu mazgātāju.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

32889.

Aiz kalniņa dūmi kūp,
Kas tos dūmus kūpināja?
Jāņa bērni kūpināja,
Jāņa zāles lasīdami.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

32890.

Es jums lūdzu, jaunas meitas,
Jāņu nakti neguliet,
Visas gušņas izraujiet,
Sviežiet Jāņu ugunī!
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

32891.

Īsa īsa Jāņu nakts
Par visām naksniņām:
Te satumsa, te izausa
Pie Jānīša uguntiņas.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

32892.

Jāņa bērni nosaluši,
Jāņa nakti līgojot.
Salaužam vībotnītes,
Pakuŗam uguntiņu,
Lai sildās Jāņa bērni,
Jāņa nakti līgojot.
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

32893.

Jāņa nakti muca dega
Augsta kalna galiņā;
Ciema puiši sanākuši
Jāņa nakti priecāties.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

32894.

Jānīts sēda ozolā,
Vaska sveces rociņā;
Tās dedzina Jāņa nakti,
Lai redz ceļu Jāņa bērni.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

- 144 -

32895.

Kas mirdzēja, kas vizēja
Viņā lauka galiņā?
Jānīts kūra uguntiņu,
Savus bērnus gaidīdams.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

32896.

Kas tur spīd, kas tur mirdz
Viņā birzes galiņā?
Mūsu puiši līgodami
Dedzin' jāna uguntiņu.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

32897.

Kuriet lielu jāņuguni
Pašā Jāņa vakarā!
Jāņa bērni nosaluši,
Jāņa zāles lasīdami.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

32898.

Nes māsiņa vaska sveci
Bāliņš zelta lukturīti,
Lai Jānītis gaiši redz
Seglot savu kumeliņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

32899.

Sit, Jānīti, vaŗa bungas,
Sakur Jāņu uguntiņu,
Lai sanāk Jāņa bērni
Jāņa svētkus nosvinēt!
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

32900.

Vysas molas atsp'eid'ēja
Juoņa bārnu gunt'eņuom,
Kolni, Lejas atskan'ēja
Dzaltuon'eišu dzīsm'eņuom.
4271 [Rēzeknes apr.].

★

53838.

Aizdedzini darvas mucu,
Lai spīd mūsu pūdelīte!
Jāņu bērni pretim nāca,
Jāņu dziesmas dziedādami.
70 [Cēres Tl].

53839.

Aizdedziet(?) vaŗa taures,
Modiniet Jāņu bērnus,
Lai taurējavaŗa taures,
Lai dziedāja Jāņu dziesmas.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

53840.

Dedz, muoseņ, gaišu sveci,
Bruolēt, zalta lukturī,
Lai Juonēc gaiši redz
Juoņa dīnas vokorā.
44 [Bebrenes Il].

53841.

Es sakūru uguntiņu,
Paše Jāņu vakarēje.
Ai, lūdzami, ciema puiši,
Atnākate sildītiese.
40 [Basu (Bases) Azp].

53842.

Jāņa bērni danci veda
Apkārt kuplu ozoliņu;
Jānīts kāpa ozolā,
Bitīt koda pautiņā.
169 [Kandavas Tl].

53843.

Jāņa bērni satecēja
Zaļas birzes maliņā.
Te uguņi, tur uguņi,
Jāņa taure atskanēja.
70 [Cēres Tl].

53844.

Jāņu diena, Jāņu nakte,
Nu pats Jāņu vakariņš;
Nu pats Jāņu vakariņš
Pūdelīti dedzināt.
129 [Gudenieku Azp].

53845.

Jo daiļāki Jāņu nakti
Zaļo mūsu ozoliņi,
Kā lai daiļi nezaļoja,
Jāņu sveces apkārt deg!
436 [Tirzas (Tirzas-Pils) Md].

53846.

Kam tecēji, tu māsiņa,
Jāņu nakti kalniņā?
Tur redzēji pūdelīti
Ar gaŗiem zābakiem.
214 [Lažas Azp].

53847.

Kas spīdēja, kas mirdzēja
Gatartiešu novadā?
Gatartieši Jāņu nakti
Turka pili dedzināja.
118 [Gatartas C].

- 145 -

53848.

Kas tur kūra uguntiņu
Viņā lauka galiņā?
Tur sakūra Jāņu Jāņu bērni,
Jāņa dēlu gaidīdami.
203 [Kurmenes B].

53849.

Kur godīgs Jāņa tēvs,
Sakuŗ guni pagalmā;
Jāņa bērni izmirkuši,
Jāņa zāles lasīdami.
241 [Lubānas Md].

53850.

Kuriet gaišu uguntiņu
Pie zaļās prieduliņas,
Tur nāk bars Jāņa bērnu
Ar jaukām dziesmiņām.
103 [Džūkstes (Džūkstes-Pienavas) Jg].

53851.

Lej, Jānīti, vaŗa sveci,
Liec kārtiņas galiņā,
Lai redzēja Jāņu bērni,
Jāņu nakti līgojot.
184 [Ķēču Rg].

53852.

Sakur guni, māmuliņ,
Sava nama vidiņā!
Satecēja Jāņu bērni
Izmirkuši, sasaluši.
241 [Lubānas Md].

53853.

Sanāciet, Jāņu bērni,
Sagaidiet Jāņu dienu!
Jāņu diena lepni nāca,
Ugunīs vizēdama.
387 [Siguldas Rg], 604 [Dažādi iesūtītāji].

53854.

Te staigājši Jāņa bērni,
Te kūruši uguntiņu;
Te Dieviņš sildījies,
Te palicis mētelītis.
103 [Džūkstes (Džūkstes-Pienavas) Jg].

53855.

Uguns puisis Jāņu nakti,
Kurin' gaišu uguntiņu!
Došu tevim raibus cimdus,
Norakstītu nēzdodziņu.
510 [Zaubes (Jaunpils) Rg].

53856.

Visiem zirgi viegli tek,
Jānīšami smagi tek;
Kā tam smagi netecēt-
Darvas mucas vezumā?
282 [Nīcas Lp].

★

n) Daudzina Jāni dažādos svētku brīžos

32901.

Ai Jānīti, ai Jānīti,
Ko tu laba mums atnesi?
Puišiem tukšas alus kannas,
Meitām ziedu vainadziņus.
360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32902.

Ai Jānīti, Dieva dēls,
Ko tu vedi vezumā?
Meitām vedu zīļu rotu,
Puišiem cauņu cepurītes.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)], 322 [Saukā (Saukas pag. Jk)], 326 [Taurkalnē (Taurkalnes pag. B)].

1. Jānīts brauca Jāņa nakti
Šķindēdamis, žvadzēdams.
Ai Jānīti, Dieva dēls,
Kas tavē vezmiņē?
Puišiem caunas cepurītes,
Meitām spangu vaiņaciņi.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

2. Tu Jānīti, Dieva dēls,
Ko tu vedi vezumā?
- Meitām vedu zelta kroņus,
Puišiem caunu cepurītes.
166 [Gramzdā un Smaižos (Gramzdas un Aizviķu pag. Lp)], 170 [Lielnīkrācē (Nīkrāces pag. Azp)], 200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

32903.

Ai Jānīti, Dieva dēli,
Ko tu vedi vezumā?
- Meitām vedu zīžu rotu,
Ko Jānīti izpuškot.
10 [Dolē (Doles pag. Rg)].

32904.

Vai Jānīti, Dieva dēls,
Tavu augstu kumeliņu!
Gana augsti mežu gali,
Vēl cepure pāri stāv.
2541 [Vīnšeņķos (Struteles pag. Tk)].

- 146 -

1. Vai Jānīti, Dieva dēls,
Tavu gaŗu augumiņu!
Gana gaŗi tie mežiņi,
Vēl galviņa pāri stāv.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

32905.

Ai Jānīti, Dieva dēls,
Tavu augstu kumeliņu!
Caur mežiem pieši spīd,
Meža galos cepurīte.
116 [Bormaņu muižā (Trapenes pag. Vlk)], 1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

32906.

Ai Jānīti, Dieva dēls,
Tavu daiļu kumeliņu!
Zīdes deķis, zelta segli,
Sudrabiņa iemauktiņi.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

32907.

Vai Jānīti, Dieva dēls,
Tavu kuplu cepurīti!
Apakš tavas cepurītes
Auga mani mieži rudzi.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

32908.

Vai Jānīti, Dieva dēls,
Tavu kuplu cepurīti!
Visi meži ēnejāsi
Apukš tavu cepurīti.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

32909.

Vai Jānīti, Dieva dēls,
Tavu platu cepurīti!
Visa plata pasaulīte
Apakš tavas cepurītes.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)], 199 [Veczvārdē (Zvārdes pag. Kld)].

32910.

Atīt Juon'eits par kal'n'eņu
Boltu zīdu vaiņukā,
Boltu zīdu vaiņukā,
Tur sīreņu t'eikl'eņā.
Kas Juon'eiti pal'eiguos,
Tam īdūs sīra, pīna.
4270 [Viļēnu pag. Rz].

32911.

Atjāj Dievis vakarā, -
Kur likš' Dieva kumeliņu?
Liksim rožu dārziņā,
Siesim ķēžu pavadā.
187 [Graudupē (Rendas pag. Kld)].

1. Dievs atjāja vakarā, -
Kur liks Dieva kumeliņu?
Siesim vaŗa vadelēs,
Laisim rožu dārziņā.
225 [No Kaltenes līdz Kolkasragam gar jūrmalu (Tl, Vp)].

2. Dievs atjāja vakarā,
Kur es Dieva zirgu likšu?
Siešu šķēžupavadē,
Vedīš mēļu dārziņē.
224 [Kabilē (Kld)].

3. Tumsiņāi Dievs atjāja,
Kur liks Dieva kumeliņu?
Izjāj, māsa pieguļāi,
Laid ābeļu dārziņāi!
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

32912.

Atjāj Jānis Jāņu nakti
Appuškotu kumeliņu.
Tec, māsiņa, atcel vārtus,
Lai jāj Jānis sētiņā!
197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].

1. Deviņš stāv aiz vārtiem
Apseglotu kumeliņu.
Tec, māsiņ, atver vārtus,
Laid Dieviņu sētiņā!
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

2. Tec, māsiņa, atcel vārtus,
Lai jāj Jānis sētiņā,
Lai jāj Jānis sētiņā
Appuškotu kumeliņu!
Nu iejāja sētiņā
Appuškotu kumeliņu.
Puškojat visas malas,
Vedat Jāni istabā!
197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].

32913.

Dieviņš gāja pa celiņu
Pašā Jāņa vakarā,
Balts spieķītis rociņā,
Balti svārki mugurā.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

32914.

Domājām, gādājām,
Kur mēs Jāni guldīsam:
Klētī odi, namā dūmi,
Kambarī pienu kāsa.
Stallī Jāni guldīsam
Pie bēriem kumelīem,
Pie bēriem kumeļiem
Āboliņa cisiņās.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

- 147 -

1. Dūmuojam, guoduojam,
Kur Juon'eiti gul'deisim:
Kl'ētī ūdi, nomā deumi,
Ustobā blusys kūd'e.
Gul'deisim pakl'ētī,
Tur Juon'eits maigi guļ,
Tur Juon'eits maigi guļ
Ar jaunū l'eigav'eņu.
422 [Līvānu pag. D].

2. Domājati, gādājati,
Kur Jānīti glabāsim:
Pirtī dūmi, namā odi, -
Klēts priekšāi, lieviņā.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

3. Kur Jānīti guldīsim
Jāņa dienas vakarā?
Rijā dūmi, kūtī mēsli,
Pagalmā auksti vēji.
Klētī Jāni guldīsim
Āboliņa cisiņās.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

32915.

Eita, ļaudis , skataities,
Kādi ērmi laukā bij:
Tur Jānītis bungas sit
Vārtu staba galiņā.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

32916.

Es redzēju Jāņa tēvu
Pa ozolu rotājot,
Pa ozolu rotājot,
Jāņa bērnus lūkojot.
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

32917.

Gana klusu Jānīts nāca,
Tik pat klusu nevarēja:
No kumeļa nolecot,
Visi pieši noskanēja.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

32918.

Jāņa diena, Jāņa diena,
Šis pats Jāņa vakariņš,
Pats Jānītis danci veda
Apkārt kuplu ozoliņu.
216 [Ventspilī].

32919.

Jāņu diena svēta diena
Aiz visām dieniņām:
Jāņu dienu Dieva dēls
Saules meitu sveicināja.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

32920.

Jānīšam labi zirgi,
Tas mācēja radzināt,
Tas mācēja radzināt
Ar sudraba ganeklīti.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

32921.

Jānīšam treju vārtu,
Visi treji aizpuškoti.
Pa vieniem gani dzina,
Pa otriem pieguļnieki,
Pa trešiem Jāņa bērni,
Jāņa zāles lasīdami.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

32922.

Jānītim treji vārti,
Visi treji appuškoti.
Pa vieniem gani nāca,
Pa otriem pieguļnieki,
Pa trešiem Jāņu bērni
No maliņu maliņām.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

32923.

Jānīšam treju vartu,
Visi treji appuškoti.
Pa vieniem gani dzina,
Pa otriem pieguļnieki,
Pa trešiem Jānīts nāca
Ar saviem bērniņiem.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

32924.

Jānīts alu padarīja
Saldu saldu, gardu gardu.
Pats Jānītis apsadzēra
Sava salda alutiņa.
Kur Jānīti guldīsim,
Alutiņa piedzērušu?
Apīnīšu dārziņā,
Zem apīņu lapiņām.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

1. Kur Jānīti guldīsem,
Salda alus piedzērušu?
Guldām rožu dārziņā
Zem rozīšu lapiņām;
Kliņgerītes, dievkociņus,
Tos liksem pagalvē.
23 [Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)].

- 148 -

32925.

Jānis brēca, Jānis sauca,
Jāņa bērni izklīduši.
Pūt, Jānīti, vaŗa tauri,
Sasauc savus Jāņa bērnus!
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

32926.

Jānis brēca, Jānis sauca,
Jānim bērni pazuduši,
Jānim bērni pazuduši
Lielajās papardēs.
Nebrēc, Jāni, nesauc, Jāni,
Tavi bērni sētiņā!
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

32927.

Jānīts gāja sienu pļaut,
Trīs kažoki mugurē;
Nenopļāva gaiļam nastu,
Ne kazai kumosiņu.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

32928.

Jānīts jāja gad' apkārti,
Nu atjāja šovakar,
Nu atjāja šovakar
Noplīsušu mētelīti.
Ņemat, meitas, rožu ziedus,
Lāpāt Jāņa mētelīti,
Lāpāt Jāņa mētelīti,
Puškojat cepurīti!
271 [Pienavā (Džūkstes pag. Jg)].

1. Jānīts jāja gad' apkārt,
Atjāj Jāņa vakarā,
Atjāj Jāņa vakarā
Noplīsušu mētelīti.
Plūcat, meitas, dadžu lapas,
Lāpāt Jāņa mētelīti!
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

32929.

Jānīts jāja melnu zirgu
Ar sudraba lāsītēm,
Ar sudraba lāsītēm,
Zeltotiem iemauktiem.
238 [Lielaucē (Lielauces pag. Jg)].

32930.

Jānīts jāja mellu zirgu
Ar sudraba lāsītēm.
Vai Jānīša paša bija,
Vai no Dieva tapināts?
226 [Kandavā (Tl)].

32931.

Jānīts jāja zvirgzdu tiltu
Ar spangaiņu kumeliņu;
Rīb tiltiņis, skan iemaukti,
Dreb Jānīša kumeliņš.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

1. Dieviņš brauca niedres tiltu
Ābolainu kumeliņu;
Trīc tiltiņš, šķind iemaukti,
Dreb Dieviņa kumeliņš.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)], 188 [(?)], 267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

2. Dieviņš brauce par tiltiņu
Ar spangaiņu kumeliņu;
Speŗ pērkonis, rīb tiltiņis,
Drebē Dieva kumeliņis.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3. Dieviņš jāja zvirgzdu tiltu
Ar spangainu kumeliņu.
Sper, pērkon, zvirgzdu tiltu,
Drauvē Dieva kumeliņu!
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

32932.

Jānīts jāja visu gadu,
Atjāj Jāņu vakarā,
Atjāj Jāņu vakarā,
Pašā zāļu laiciņā.
216 [Ventspilī].

32933.

Jānis jāja visu gadu
Ķenkaraiņu kumeliņu;
Atjāj Jāņa vakarā
Nosukātu, noglaudītu.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

1. Visu gadu Jānīts jāja
Ar pinkainu kumeliņu;
Nu atjāja šovakaru
Ar barotu kumeliņu,
Dunēj' zeme atjājot,
Skanēj' pieši nolecot.
292 [Gliebavā (Lietuvā)].

32934.

Jānīts kannu sadauzīja,
Uz akmiņa sēdēdams;
Dieva dēls sastīpoja
Sudrabiņa stīpiņām.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

1. Jānīts kannu sadauzīja,
Alutiņa pasadzērs;
Pēterīts salasīja
Pa vienam gabalam,
Pēterīts sastīpāja
Ar ozola stīpiņām.
3251 [Sunākstē, Neretā un Ērberķē (Sunākstes, Neretas un Mazzalves pag. Jk)].

- 149 -

2. Jānīts kannu sadauzīja
Pašā Jāņa vakarā;
Pēterītis gudris vīrs,
Tas mācēja sastīpot
Ar sudraba stīpiņām,
Ar dimanta nagliņām.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

32935.

Jānīts nāca par gadiņu
Savu bērnu aplūkot,
Ir ēduši, ir dzēruši,
Ir no Dieva veselība.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

32936.

Jānīts nāca par gadiņu
Savus bērnus apraudzīt,
Ko tie ēda, ko tie dzēra,
Ko iesēja druviņā.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

1. Reiz par gadu Jānīts nāca
Savus bērnus aplūkot,
Ko tie ēda, ko tie dzēra,
Ko tie sēja tīrumā.
Maizi ēda, alu dzēra,
Kviešus sēja tīrumā.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

32937.

Jānīts nāca par gadskārtu
Savu bērnu apraudzīt,
Ko tie ēda , ko tie dzēra
Pašā Jāņa vakarā.
Vecu rudzu maizi ēda,
Vecu miežu alu dzēra.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)].

1. Trīsdeviņas valstis jāja
Jānīts Jāņu vakarā
Jāņa bērnus aplūkot,
Vai tiem ēsti vai tiem dzerti,
Vai tiem ēsti, vai tiem dzerti
Jāņa dienas vakarā.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

32938.

Jānīts nāca par gadskārtu
Savu bērnu apraudzīt,
Vai tie ēda, vai tie dzēra,
Vai Jānīti daudzināja.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 424 [Barkavas pag. Rz].

1. Jānīts nāca par gadskārtu
Savu bērnu apraudzīt,
Vai tie ēda, vai tie dzēra,
Vai Jānīti daudzināja.
I tie ēda, i tie dzēra,
I Jānīti daudzināja.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

32939.

Jānīts savu kumeliņu
Jūriņāi peldināja,
Pats sēdēja kalniņā,
Zelta groži rociņā.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

32940.

Jānīts sēd ozolā,
Zelta kokles koklēdams.
Kāp, Jānīti, no ozola,
Nāc manā sētiņā,
Nāc manā sētiņā,
Koklē savas zelta kokles!
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

32941.

Jānīts tiltu uztaisīja
No veciem dāldeŗiem;
Jāņa bērni pāri gāja,
Naudai rakstus skaitīdami.
226 [Kandavā (Tl)].

32942.

Jau vakar Jāņu diena
No Vāczemes izlīgoja,
Simtiņš bēru kumeliņu,
Divi simti jājējiņu.
Uz tiltiņa sajājuši,
Tiltam grīdu ielauzuši.
Jānīšami apmirkuši
Sudrabiņa kamzoliņi.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

1. Es tev lūdzu, bāleliņ,
Piepļaun zaļa āboliņa,
Ko ēdīs Jāņa zirgi,
Gaŗu ceļu tecēdami!
Rīgā ēda brokastiņas,
Koknesēi launadziņu,
Bērzonē vakariņas,
Še naksniņu pārgulēja,
Še locīja kumeliņus
Pa Bērzones tīrumiem.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 150 -

2. Jau vakar Jāņa bērni
No Vāczemes izlīgoja,
Simtiņš bēru kumeliņu,
Divi simti jājējiņu.
Rīgā nakti pārgulējši,
Cēsīs tura brokastiņas;
Vestienā iejājuši,
Kumeliņus ēdināja;
Bērzonē tirgu tura,
Sajājuši uz tiltiņa,
Ielauzuši tiltam grīdu.
Tur dancina kumeliņus,
Tur apmirka Jānīšam
Sudrabiņa kamzoliņi,
Sudrabiņa kamzoliņi
Raibajiemi ielokiem.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32943.

Jauni puiši, bandinieki,
Netur skaistu zābuciņu;
Jānīts sēdi kalniņā,
Tam ir skaisti zābuciņi.
330 [Kaldabruņās (Rubenes pag. Il)].

32944.

Kad es būtu tik bagāta
Kā Jānītis šovakar:
Līdz zemei brūni svārki,
Līdz ceļiem sudrabiņš.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

32945.

Kam tā muiža kalniņā,
Kam tie vārti lejiņā?
Jāņam muiža kalniņā,
Laimei vārti lejiņā.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

32946.

Kas mirdzēja, kas vizēja
Viņā lauka galiņāi?
Jānīts savus zelta svārkus
Vējiņāi vēsināja.
40-1 (Antiņc.).

32947.

Kas spīdēja, kas mirdzēja
Augsta kalna galiņāji?
Jānīts kala kumeliņu
Ar sudraba pakaviem.
288 [Bornsmindē (Īslīces pag. B)].

32948.

Kas tik dikti buldurēja
Jāņa kalna galiņā?
Jānīts cēla Jāņa galdu,
Jāņa sierus sakapāja.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

32949.

Klausies, Jānīti,
Kur tevi daudzina:
Ozolu mežā,
Tur tevi daudzina,
Tur tevi daudzina,
Kronīšus pinot.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

32950.

Klausies, Jānīti,
Kur tevi daudzina
Pa ežu ežām,
Pa ceļu ceļiem.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

32951.

Ko, Jānīti, tu darīji
Visu dienu aplokā?
Meitām pinu zīļu kroņus,
Puišiem cauņu cepurītes.
2521 [Strutelē (Struteles pag. Tk)], 2541 [Vīnšeņķos (Struteles pag. Tk)].

32952.

Kupla liepa uzauguse
Jāņa kalna galiņā,
Tur Jānītis apsegloja
Ābulainu kumeliņu.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

32953.

Lēni lēni Dieviņš brauca
No kalniņa lejiņā,
Lai vējiņš nenorāva
Zaļa zīda mētelīti.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

32954.

Lēnu lēnu Dieviņš brauca
No kalniņa lejiņāi,
Netraucēja ievas ziedu,
Ne arāja kumeliņa.
70 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

32955.

Līgo Dievis ar pērkoni,
Es ar savu bāleliņu.
Tev, Dieviņ, visa zeme,
Man tas viens bāleliņš.
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)].

- 151 -

32956.

Līgo, Jāni, atdod ķēvi
Ar visiem iemauktiem,
Lai es jāju precībās
Pēteŗ mātes dēliņam.
18 (Kliģenē).

32957.

Līgo, Jānīti,
Zilgalvīti!
Zila tava galviņa
Kā rudzu puķīte.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

32958.

Par gadiņu Jānīts nāca, -
Kur Jānīti guldīsim?
Pieklētī, lievenī,
Tur mēs viņu guldīsim.
Āboliņa cisas nesu,
Rožu klāju paladziņu,
Rožu klāju paladziņu,
Magoniņu sagšu sedžu.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

1. Ai Jānīti, Dieva dēls,
Kur mēs tevi guldīsim?
Klētspriekšā, pabērzē,
Sudrabiņa šūpulī.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

2. Jānīšam cisas taisu
No visām zālītēm:
Paparkstiņas, madariņas,
Āboliņa, dedestiņa;
Vēl smildziņa kalniņā,
To paliku pagalvī,
Pāva spalvu spilventiņu,
Linu ziedu paladziņu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

3. Jānīts nāca, Jānīts nāca,
Kur Jānīti guldīsam?
Vedīsam klētiņāi
Uz tiem dreļļu palagiem.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

32959.

Piesēja Jānīti
Pie zaļa ozola
Deviņas olektis
Sarkanas bantes.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)], 303 [Svitnē (Svitenes pag. B)].

1. Piesēju Jāni
Pie zaļa ozola
Deviņas olektis
Sarkanu banti.
Sanāciet, Jāņu bērni,
Atsieniet Jāni,
Atsieniet Jāni
No zaļaozola!
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

32960.

Plūcam zāles , raujam zāles,
Taisām vietu Jānīšam:
Jānīšami galva sāp,
Visu nakti līgojot.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32961.

Plūciet, meitas, mīkstas zāles,
Taisiet vietu Jānīšam:
Jānīšam galva sāp,
Uz akmeņa nogulēta.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

1. Plūciet zāles, raujiet zāles,
Taisiet gultu Jānīšam:
Jānīšam galvu spieda,
Uz akmeņa gulēdam.
301 [Paskavā(?)].

32962.

Sagriežam Jāņam galvu
Ar ozola klūdziņām,
Ka tas alu nedarīja,
Savu dienu gaidīdams.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

32963.

Zāļu dienas vakarā
Pērkons Jāni stipri rāja,
Kam tas nāca tautiņās
Nepuškotu cepurīti.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

32964.

Sak' Jānīti pazudušu,
Mēs Jānīti atradām,
Mēs Jānīti atradām
Paparkstīšu krūmiņā.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

1. Sak' Jānīti pazudušu,
Mēs Jānīti dabūjām,
Mēs Jānīti dabūjām,
Pagalmiņu slaucīdami,
Pagalmiņu slaucīdami,
Ozoliņa krūmiņāi.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

- 152 -

32965.

Še jāj, Jānīti,
Še guli nakti,
Neguli Rīgā,
Ne Jelgavā!
Rīgā bija zagļu ļaudis,
Jelgavā krāpenieki,
Nozags tavu kumeliņu,
Izvilks tavu mētelīti.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

1. Kur gulēji, Jānīti,
Atjādams?
Vai gulēji Rīgā,
Vai Jelgavā?
Rīgā tādi zirgu zagļi,
Nozags tavu kumeliņu;
Jelgavā drānu zagļi,
Nozags tavu mētelīti.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

32966.

Še jāj, Jānīti,
Še guli nakti!
Pakāršu mēteli
Pie vārtu staba.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

32967.

Tu Jānīti, Dieva dēls,
Ko pa mežu buldurēji?
- Meitām taisu liepu galdu
Jāņu nakti sieru kult.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

1. Ko, Jānīti, klauvējies
Viņā meža maliņā?
- Meitām taisu liepu galdu
Jāņu nakti sieru siet.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32968.

Visu gadu Jānis jāja,
Atjāj Jāņu vakariņu,
Atjāj Jāņa vakariņu
Ābulaiņu kumeliņu.
197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].

1. Visu gadu Jānis brauca,
Nu atbrauca šovakar,
Nu atbrauca šovakar
Dzeltenbaltu kumeliņu.
206 [Kuldīgas apriņķī].

32969.

Visu gadu Jānis jāja,
Atjāj Jāņa vakarā.
Ne meijiņas apstādītas,
Ne dobītes izravētas.
226 [Kandavā (Tl)].

32970.

Visu gadu Jānīts jāja,
Nu atjāja šovakar,
Rībēj' zeme atjājot,
Skanēj' pieši nolecot.
10 [Dolē (Doles pag. Rg)], 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)], 3031 [Tomē (Tomes pag. Rg)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Visu gadu Jānis brauca,
Nu atbrauca šovakar,
Nu atbrauca šovakar
Šķindēdams, žvākstēdams.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

32971.

Visu gadu Jānīts nāca,
Nu atnāca šovakar,
Nu atnāca šovakar,
Kad Jānīti daudzināja.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

★

53857.

Ai Jānīti, ai Jānīti,
Nuv tu būsi nabagā:
Nuv mēs tavas santa bikses
Sloksniņām dalīsam.
289 [Odzienas (Vietalvas-Odzienas) Md].

53858.

Ai Juoneiti zīdaineiti, leigū leigū!
Šūgod agras zemeneites, leigū,
Moksoj vīna skuoba ūga, leigū leigū!
Dyvu dīnu struoduojumu, leigū leigū!
Pagaidīti, kuorumlaižas, leigū leigū !
Lai nuok ūgys soldumāji, leigū leigū!
236 [Līvānu D].

53859.

Atjāj Jānis vakarā
Ābolainu kumeliņu;
Nelaiž māsas pieguļā,
Laiž ābolu dārziņā.
270 [Mežotnes B].

53860.

Atnesam Jāņa tēvam
Dižen raibas Jāņu zāles:
Trejdeviņi kaudžu vietas
Sarkanā āboliņa.
110 [Ērgļu C].

- 153 -

53861.

Citi vīri klusu nāca,
Jānīts nāca grabēdams;
Jāņa māte man stāstīja:
Jāņam tāsu vēderiņš.
246 [Madlienas (Lielais) Rg].

53862.

Diedziņiem šķeterēju,
Man nebija dzīpariņa.
Es ieaužu suņuburkšus
Pašā Jāņa vakarā;
Raibi visi Jāņa galdi,
Raibas visas Jāņa gultas.
230 [Liezeres Md].

53863.

Dieviņš gāja pa celiņu
Pašā Jāņu vakarā.
Balti svārki mugurā,
Zelta niedra rociņā.
546 [Kuldīga Kld apr.].

53864.

Domājām, gudrojām,
Kur Jānīti guldīsim:
Namā dūmi, klētī odi,
Ustubā masaliņas.
Paklēti guldīsam
Sudrabiņa spilvenos.
211 [Ļaudonas Md].

53865.

Domājām, gādājām,
Kur mēs Jāni guldīsam:
Sētmalā dadžu krūms,
Tur mēs viņu guldīsam.
466 [Vārkavas D].

53866.

Eita, ļaudis, skatīties
Kādi ērmi laukā bija:
Tur Jānītis bungas sita
Vārtu staba galiņā.
103 [Džūkstes (Džūkstes-Pienavas) Jg].

53867.

Es aizdzinu Jāņa rītu
Tālajās ganībās;
Es atradu zobentiņu,
Kur Jānītis jostu joza.
261 [Mēdzūlas Md].

53868.

Es atradu Jāņa nakti
Laukā skaistu kumeliņu;
Tas nebija kumeliņš,
Tas bij mans bāleliņš(?).
358 [Rugāju Abr].

53869.

Es pazinu īsto Jāni
Lielā tautu pulciņā:
Ozolkronis galviņā,
Siera ripa padusē;
Siera ripa padusē,
Alus kanna rociņā.
605 [Skolas].

53870.

Es redzēju Jāņu tēvu
Trīs stūŗiem cepurīti:
Tai vienā suņi rēja,
Tai otrā zaķi skrēja,
Tai trešajā stūrītī
Medinieki briežus šāva.
108 [Engures Tk].

53871.

Es redzēju klibo vilku, līgo,
Gar pakalnu klibojot;
Tas nebija klibais vilks,
Tas bij mūsu Jāņu tēvs.
405 [Smiltenes Vlk].

53872.

Es skatos, es raugos,
Kur palika Jāņa tēvs;
Jāņa tēvs kambarī,
Samta bikses mugurā.
416 [Strazdes (Tl)].

1. Es skatos, es raugos,
Kur palika Jāņu māte;
Jāņu māte pavidzēja,
Samta kleite mugurā.
416 [Strazdes (Tl)].

53873.

Gana klusi Jānīts nāca,
Tikpat klusi nevarēj';
No kumeļa nolecot,
Pieši vien noskanēj'.
344 [Rembates Rg].

53874.

Gulēt gāju, čučēt gāju
Zem resnā ozoliņa,
Lai aug mani dēli, meitas
Kā resnie ozoliņi.
235 [Litenes Md].

- 154 -

53875.

Iestādiju ozoliņu
Jāņu tēva pagalmā;
Kad es nākšu citu gadu,
Tur es kāršu vainadziņu.
373 [Sarkaņu Md].

53876.

Jānis kāpa ozolā,
Jāņa berni pazarē;
Jāņa bērni pazarē,
Jāņa tēvu godināja.
464 [Vānes Tk].

53877.

Jānis nāca pa vārtiemi
Noplīsušu mantelīt'.
Plūcat, meitas, dadžu lapas,
Lāpāt Jānim mantelīt'.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

53878.

Jānis sauca, Jānis brēca,
Jānim svārki noplīsuš'.
Metat, meitas, sīku naudu,
Jānim svārkus nopērkat.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

53879.

Jānis sauca, Jānis brēca:
Kalējam smēde deg.
Nesauc, Jāni, nebrēc, Jāni,
Kalējs šķīla uguntiņu.
398 [Skrundas Kld].

53880.

Jānis pūta vara tauri, līgo
Jānīts!
Vārtu staba galiņā, līgo līgo!
Kas tur spīde, kas zvidzēja, līgo
Jānīts!
Viņa meža maliņā? līgo!
Tur spīdēja tur zvidzēja, ligo
Jānīti!
Vecas meitas dvēselīt(e), līgo līgo!
23 [Ārlavas Tl].

53881.

Jānīšam, brālīšam,
Piecas skādes vasarā,
Pirmo bērnu vilks aiznesa,
Otro zaķis nospārdīja,
Sievu ņēmu, tā nomira,
Ķēvi pirku, tā nosprāga.
Pirti kūru, tā nodega
Pašā Jāņu vakarā.
3 [Adulienas Md].

1. Jānīšam, brālīšam
Sešas bēdas vasarā:
Pirti kūra, tā nodega,
Zirgu pirka, tas nosprāga,
Sienu pļāva, tas sapuva,
Sievu ņēma, tā nomira,
Pirmo bērnu vilks apēda,
Otro pats nogulēja.
241 [Lubānas Md].

53882.

Jānīšam, brālīšam,
četras bēdas vasarā:
Zirgu pirka, tas nosprāga,
Sievu ņēma, tā nenāca,
Bodē pirkti kamzolīši,
Tie sadega pieguļāji.
Pašā Jāņu vakarā
Zaķi auzas apēduši.
Kaimiņos vaļniekam
Smuki brūni kuceniņi,
Tur varēs izaudzēti
Sevim bēru kumeliņu.
čiganam, Kristapam,
Smuka maza meitenīti,
Tur varēs izaudzēt
Sevim daiļu līgaviņu.
296 [Ozolnieku Jg].

53883.

Jānīšami, brālīšami, līgo
līgo!
Liela skāde notikusi: līgo !
Pašā Jāņu vakarā līgo līgo!
Cūka bikses saplēsusi, līgo!
248 [Mālpils Rg].

53884.

Jānīšam, brālīšam,
Liela skāde notikusi
Pašā Zāļu vakarā
Jāņam āzi vilks aiznesa.
241 [Lubānas Md].

53885.

Jānīšam, brālīšam,
Liela skāde notikusi:
Vilciņš kazu saplosījis
Pašā Jāņu vakarā.
15 [Alūksnes Vlk].

53886.

Juonēšam, bruolēšam,
Lela skuode nūtikus':
Coukas sīnu apāduš,
Teļi pļavu izrokuš.
44 [Bebrenes Il].

- 155 -

53887.

Jānīšam, brālīšam,
Trīs celiņi galvā šķirti:
Vienā daļā gani gana,
Otrā daļā pieguļnieki,
Trešajā stariņā,
Tur Jānīša malku cērt.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

53888.

Jānīšam zelta josta,
Sudrabiņa zobentiņš;
Mirdz jostiņa, spīd zobenis'
Pa vārtiemi iejājot.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

53889.

Juineišami bolta mute, leigū leigū!
Kas tū boltu balynuoja. leigū leigū!
Juoņa muote balyunuoja, leigū leigū!
Juoņa dīnys vokorāji, leigū
leigū!
236 [Līvānu D].

53890.

Jānīts kliedz, Jānīts brēca
Dziļas upes dibenāji,
Eita, puiši, eita, meitas,
Velciet Jāni maliņāji;
Izvilkuši maliņāji,
Kaltējiet saulītē;
Izkaltējiet saulīte,
Dodiet siera gabaliņu.
605 [Skolas].

53891.

Jānīt, brālīt, netec kājām,
Kumeļš stallī baltām kājām;
Zobens klētī sudraba vadzī.
605 [Skolas].

53892.

Jānīt, tavu skaistumiņu,
Pašā Jāņu vakarā:
Zīda svārki, samta bikses
Līdz pašam vecumam.
510 [Zaubes (Jaunpils) Rg].

53893.

Jānītim bij vaŗa taure,
Man bij dziesmu vācelīte;
Jānīts pūta vaŗa tauri,
Es dziesmiņu nodziedāju.
417 [Struteles Tk].

53894.

Juoneits beja, Juoneits beja,
Kas Juoneiša nazynova?
Juoneišam sēņu sveita,
Baraviku capureitja.
143 [Jāsmuižas D].

53895.

Jānīts kala kumeliņu
Zeltītiem pakaviem;
Tis varēja timsā jāt,
Kā pie dienas saulītē.
127 [Grostonas Md].

53896.

Jānīts savu kumeliņu
Uz akmeņa kaldināja;
Lai nedzēra rāvūdeni,
Lai nerūsa pakaviņi.
572 [Tukums Tk apr.].

53897.

Jāņam zirgi nokusuši, līgo!
Gaŗu ceļu tecēdami; līgo!
Rīge ēde brokastiņu, līgo!
Pilsbergaje vakariņas, līgo!
160 [Jūŗkalnes (Pilsbergas) Azp].

53898.

Jānis kāpa sausā lazdā
Smalku riekstu lūkoties;
Lūza lazda, krita Jānis,
Biksas plīsa plirkšēdamas.
52 [Bikstu Tk].

53899.

Juoņi, bruoli, ūzuleņ,
Kū tei tova muotja dora?
Zam ūzula krāslu roksta,
Nu Dīveņa gosta gaida.
143 [Jāsmuižas D].

53900.

Jāni Jāni, ko tu skumsti,
Pašā Jāņu vakarā?
Ne tu dziedi, ne runā,
Domādams vien staigā.
241 [Lubānas Md].

53901.

Jāni Jāni, kur tu brauksi?
Kazīnām žagariņus.
Pārved mani misturīti
Biezu putru dunkurēt.
282 [Nīcas Lp].

- 156 -

53902.

Jānīšami jostu mestu
Deviņiemi dzīpariem;
Jānīts manas vista gana
Jāņu nakti pieguļā.
605 [Skolas].

53903.

Juonīšam taidi znūti,
Kai lasīti salasīti:
Ščukalāns, Ņukalāns,
Mežgaliņu ūzuliņš.
465 [Varakļānu Rz].

53904.

Jānīts bija piedzēries
Pašā Jāņu vakarā.
Ņemšu bērza pagalīti,
Pārmācīšu es Jānīti.
378 [Seces Jk].

53905.

Juoneits guoja gūvu slauktu,
I spaneiti sadauzēja;
Svāta Muora pakaļ guoja,
Solasēja pa vīnami galdiņam,
Dīva dālsi apsteipuoja
Ai sudobra steipjanisi.
425 [Šķaunes (Landskoronas) Ldz].

53906.

Juoneits kuopja kalneņā,
Bite kūdja kuojeņā;
Juoneits kuopja ūzulā,
Bite kūdja puponā.
278 [Naujenes (Maļonovas) D].

53907.

Juonīts kuopja ūzulā, leigū!
Bite kūde puponā, trala la la!
Juonīts guļ kalniņā,
Juoņa bārni lejiņā, leigū!
170 [Kapiņu D].

53908.

Juoneits sēd kalneņā, leigū
leigū!
Juoņa bārni lejeņā, leigū!
Juoneits kolnu sataisēja, leigū leigū!
Juoņa bārni rušynova, leigū!
143 [Jāsmuižas D].

53909.

Juoneits sēd kalniņā, rūtū
rūtū!
Juoņa bārni lejiņā; rūtū
rūtū!
Juoneits sēd zuobokūs, rūtū
rūtū!
Juoņa bārni kadakūs, rūtū
rūtū!
143 [Jāsmuižas D].

1. Juoneits sjād kaļnenā,
Juoņa bārni lejeņā;
Pats Juoneits zuobokūs,
Juoņa bārni kūrpeitjās.
466 [Vārkavas D].

53910.

Jānīts kliedza aiz kalniņa,
Pakalnītē stāvēdams;
Vienā rokā alus kanna,
Otrā zelta biķerīts.
405 [Smiltenes Vlk].

53911.

Jānīts kliedza, Jānīts brēca,
Kalninā stāvēdams;
Jānīšam, brālīšam,
Kumeliņi pazuduši.
604 [Dažādi iesūtītāji].

53912.

Jānīšam, brālīšam,
Trejai svārku mugurā:
Vieni zaļi, otri raibi,
Trešie lietus pelēkuma.
219 [Lestenes Tk].

53913.

Juonīts lobs, Juonīts lobs,
Vinciniņš vēl lobuoks;
Juonits lobs pagulēt,
Vinciniņš lobs parunuot.
168 [Kalupes D].

53914.

Jānīšam raibi svārki, līgo līgo!
Appuškota cepurīte.
109 [Ērķemes Vlk].

53915.

Jānīts pūta vaŗa tauri,
Kalniņā stāvēdams;
Kad nebija vaŗa taures,
Pūš vecā zābakā.
192 [Kosas C].

53916.

Jānīts sita vaŗa bungu
Vārtu stabu galīnā,
Lai sanāca Jāņa bērni,
Lai atnesa Jāņu zāles;
Lai atnesa Jāņu zāles,
Lai Jānīti daudzināja.
604 [Dažādi iesūtītāji].

- 157 -

53917.

Jānīts savus Jāņa bērnus
Ābolā saguldīja;
Izaust gaisma, uzlec saule,
Ceļas visi līgodami.
127 [Grostonas Md].

53918.

Jānīts stāvi kalniņāji -
līgo!
Greiži acis bolīdams - līgo!
605 [Skolas].

53919.

Jānīts sēd kalnīnā,
Zelta pieši kājīnā;
Nāc, Jānīti, lejīnā
Ar sirmo kumelīnu.
254 [Mārsnēnu C].

53920.

Jānīts sēž ozolā,
Jāņa bērni pazarēs;
Nāc, Jānīti, no ozola,
Svētīsim Jāņu dienu!
192 [Kosas C].

53921.

Jāņa bērni danci veda
Apkārt kuplu ozoliņu;
Jānīts sēdēj'ozolā,
Jāņa bērni pazaros.
416 [Strazdes (Tl)].

53922.

Jāņa māte bēdājās,
Kur glabāt sav' dēliņu.
Klētī lika, žurkas krimta,
Skapī lika, sapelēja.
341 [Raunas (Pils-Raunas) C].

53923.

Jānīts nāca, Jānīts nāca,
Kur Jānīti guldīsim?
Klētiņāji guldīsim,
Mīkstās liepu lapiņās;
Mīkstās liepu lapiņās,
Smalkos linu palagos.
344 [Rembates Rg].

53924.

Jāņa māte bēdājās,
Kur Jānīti guldīšot.
Klētī odi, rijā dūmi,
Pirtē meitai bērns nomiris.
605 [Skolas].

53925.

Juoņa Sāta izpuškuota
Zylajom pučeitem;
Juoņa bārni sameidēja
Dubļajom kuojeņom.
326 [Preiļu D].

53926.

Jāņu tēvam gaŗa bārda
Kā aitai villainīte;
Jāņu māte saskaitās,
Teicās veci plucināt.
184 [Ķēču Rg].

53927.

Jāņa tēvs bēdājāsi:
Kur būs ņemt pelu mais'?
Jāņu meitām lieli pupi,
Tie būs labi pelu maisi.
347 [Rendas Kld].

53928.

Jāņa tēvs tūļājās
Bez biksēm kambarī;
Bezkaunīgi Jāņa bērni
Zilās bikses nozaguši.
108 [Engures Tk].

53929.

Jāņu tēvs lielījās:
Stallī bēri kumelīni.
Es redzēju aizvakar
Kazu ar cūku ecēšās.
Cūka kvieca, kaza brēca,
Pats ar līdzi murkšķināj(a).
192 [Kosas C].

53930.

Jāņa tēvis lielījās: līgo
līgo!
Pieci bēri kumeliņi.
Kad nogāju apraudzīt:
Piecas utis pakausī.
298 [Pabažu Rg].

53931.

Kalējš kala pūra lādi
Pašu Jāņu vakariņu.
Kal, kalējis, ko kaldams,
Apkal brūtei pūra lādi!
Viņa dosi tos cimdiņus,
Kas pūriņa dibenā.
604 [Dažādi iesūtītāji].

53932.

Kas to teica, tas meloja:
Jāņa nakte silta bija.
Man nosala deguniņis,
Līgavai vaiga gali.
15 [Alūksnes Vlk].

- 158 -

53933.

Kas to teica, tas meloja:
Untenam nabadzība.
Pūdel' dega, vīnu dzēra
Rakstītēje biķerēje.
40 [Basu (Bases) Azp].

53934.

Kas iemauktus šķindināj(a)
Niedoliņa krūmiņe?
Jānis sēd krūmiņe,
Iemauktiņus šķindina.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

53935.

Kas apvilka zalta steigu
Ap Juonēša ustubeņu?
Juoņa bārni apvilkuš(i),
Visu nakti leiguodami.
44 [Bebrenes Il].

53936.

Kas kalniņus, kas mežiņus
Jāņu nakti šķindināja?
Jāņa bērni šķindināja,
Jāņa tēvu gaidīdami.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

53937¹.

Kas tumšā vakarā
Plāvas, mežus skandenāja?
Jāņu bērni skandenāja,
Jāņu tēvu slavēdami.
192 [Kosas C].

53938.

Kas tur spīd, kas tur viz
Jāņa tēva kambarī?
Jāņa tēva sidraba pogas,
Goda kārtes kamzolī.
341 [Raunas (Pils-Raunas) C].

53939.

Kas tur spīd, kas tur mirdz
Jāņa kalna galiņā?
Jāņa tēva vācelīte
Zeltītām sloksnītēm.
512 [Zeltiņu Vlk].

53940.

Kas tur spīd, kas tur viz
Liela kunga kamburē?
Tur spīd viņa zvaigžņu deķis,
Ar sidrabu izrotāts.
413 [Stendes Tl].

53941.

Kas tur spīd, kas tur mirdz
Jūŗiņas maliņā?
Jānīts savu kumeliņu
Jūŗiņā peldināja,
Zelta grožas rociņā.
15 [Alūksnes Vlk].

53942.

Kau' man būtu zili svārki,
Es darītu knipa knapa;
Jānīšam zili svārki,
Jānīts dara knipa knapa.
72 [Cesvaines Md].

53943.

Kaunīts kaunīts, Jāņa bērni,
Paši kliedza, paši brēca:
Paši kliedza, paši brēca,
Citus talkā neielūdza.
510 [Zaubes (Jaunpils) Rg].

53944.

Klusāt veci, klusāt jauni,
Dievs ienāca istabā;
Dievs ienāca istabā,
Pašā Jāņa vakarā.
70 [Cēres Tl].

53945.

Kuo, Juoneiti, šur atskrēji,
Kuo tev šur vajadzēja?
Bryuverūs silču buca,
Tur (ir) tav mīļuokuo.
357 [Rudzētu D].

53946.

Kur, Jānīti, tu dzīvoji
Līdz šitam Jānīšam?
Vārtu staba maliņā,
Zem pelēka kamentiņa [akmentiņa?]
485 [Viesienas (Lautera-Viesienes) Md].

53947.

Lai bij skāde, kam bij skāde,
Jāņu tēvam, tam bij skāde:
Mieži laukā izvāļāti,
Apīns mietu pazaudējis.
604 [Dažādi iesūtītāji].

53948.

Lai cik gaŗa Jāņu nakte,
Man dziesmiņu nepietrūka;
Man uzklāja Laimes māte
Dziesmu segu mugurā.
604 [Dažādi iesūtītāji].

- 159 -

53949.

Lai jāj Jānis, kur jādams,
Šai vietā nakti guļ.
Šai vietā tīra maize,
Sudrabota saiminiece.
604 [Dažādi iesūtītāji].

53950.

Līgo, Jāni, atdod ķēvi
Ar visām ecēšām;
Ar visām ecēšam,
Ar visiem iemauktiem.
286 [Nītaures Rg].

53951.

Līgo, Jānīti, atdod ķēvīti,
Ar visām ecēšām;
Jāņam goves, Jāņam aitas,
Jāņam bēri kumelīni.
192 [Kosas C].

53952.

Līgo, Jānīt, zilacīti,
Tavi bērni mellacīši!
604 [Dažādi iesūtītāji].

53953.

Līgo, saule, līgo bite, līgo!
Visu cauru vasariņu, līgo!
Man bij gaŗa šī dieniņa, līgo!
Kur vēl visa vasariņa, līgo!
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

53954.

Līgojat, līgotāji,
Nav vairs velna šai zemē
Mēs vakar launagā
Pašu velnu apēdām.
192 [Kosas C].

53955.

Leikas kuojas Juoneišam
Kai tam myusu byļukam.
Es soku: bvļa, uz klāvu,
Jis aiz golda myudīdams.
182 [Kaunatas Rz].

53956.

Lietiņš lija Jāņu nakti,
Lietiņš Jāņu vakarā;
Lietiņš (lija) Jāņu dienu
Sudrabiņa lāsītēm.
192 [Kosas C].

53957.

Muote Juoņam pīsacēja
Nakti nakuopt ūzulā;
Juonīts kuopa ūzulā,
Dundurs kūda pakaļā.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

53958.

Nāburg' Jānis linus skulsta,
Kreiso kāju kustināj(a).
Kustin', Jancīt, labo kāju,
Tad tev labāk izdosies.
109 [Ērķemes Vlk].

53959.

Nesēd' vis, Jāņa tēv,
Bez zābaku istabā!
Šautīs tevi Jāņa bērni
Ar nātrām, dzeltenēm.
476 [Vecpiebalgas C].

53960.

No Jurģiem es atšķīru
Savu vīru vezumā,
Meitām vežu zīļu rotas,
Puišiem cauņu cepurītes.
48 [Bērzaunes Md].

53961.

Paldies saku māmiņai,
Ka Jānīti vārdu lika;
Jāņam svin vakariņu,
Kas nabaga Pēteram.
112 [Ezeres Kld].

53962.

Paldies saku tai māmiņai,
Kas Jānīti vārdā lika;
Nākš' atkal citu gadu
Tavu Jāni daudzināt.
99 [Dzelzavas Md].

53963.

Parādāt, sveši ļaudis,
Kuŗš īstais Jāņa tēvs?
Tas īstaisjāņa tēvs,
Sež galdiņa galiņā:
Linu kreklis mugurā
Ar pakula piedurknēm.
114 [Gaiķu Kld].

53964.

Visi ļaudis to teica:
Kaimiņ' saimnieks Jelgavā.
Vai tas nava kaimiņ' saimnieks,
Kas sēž galda galiņā?
Zīdu kreklis mugurā
Ar pakula piedurknēm.
70 [Cēres Tl].

- 160 -

53965.

Vaj tas bija Jāņa tēvs,
Kas sēž galda galiņā?
Slēžu kreklu mugurā
Pakuliņa piedurknēm.
70 [Cēres Tl].

53966.

Es redzēju Jāņa tēvu
Sēžam galda galiņā:
Lina kreklis mugurāji
Ar pakula piedurknēm.
112 [Ezeres Kld].

53967.

Es nopinu ozol' kroni
Pašā Jāņu vakarā;
To es došu Jāņu tēvam,
Lai aug mieži tīrumā.
560 [Rīga ].

53968.

Pērn bij Jāņi, šogad Jāņi,
Citu gadu vēl būs Jāņi;
Citu gadu mēs Jānīti
Līgodami līgosim.
132 [Ikšķiles Rg].

53969.

Pēr bij Jāņi, šogad Jāņi,
Citu gadu atkal Jāņi;
Tēvs bij Jānis, dēls bij Jānis,
Manam dēlam atkal Jānis.
270 [Mežotnes B].

53970.

Piķīts(?) sēd liepiņā,
Pelēkāmi austiņām.
Sit, piķīti, vaŗa bungas,
Lai skan visa pasaulīte.
241 [Lubānas Md].

53971.

Pieci kaķi arklu vilka, līgo!
Jānīts ara raudādamsi;
Ko tu raudi, mūs' Jānīti,
Mēs tev zirgu nopirksimi.
405 [Smiltenes Vlk].

53972.

Pūt, Jānīti, vaŗa tauri,
Pie vartiem stāvēdams,
Lai sajāj tautu dēli
No maliņu maliņām.
603 [Lietuva].

53973.

Pūt, Jānīti, vaŗa tauri,
Kalniņā stāvēdams!
Jā tev nav vaŗa taures,
Pūt vecā zābakā!
150 [Jaunraunas C].

53974.

Rakstiet, meitas, rakstiet, meitas,
Jāņam zīļu karodziņu!
Izrakstījušas, izšuvušas,
Atdodiet Jānīšam!
127 [Grostonas Md].

53975.

Rūtu rūtu, Juoņa dīna,
Juoņam krakli bez pīrūtu!
Juoneits sēd kalneņā,
Juoņa bārni lejeņā.
Juoņs apguozja pupu garci,
Juoņa bārni salosēja.
170 [Kapiņu D].

53976.

Saule grieza zelta riņķi
Jāņu tēva pagalmā;
Jānīts danci ritināja
Zem kuplā ozoliņa.
127 [Grostonas Md].

53977.

Sit, Jānīti, vaŗa bungas
Vārtu staba galiņā;
No stabiņa nokrizdams,
Pats sasita savas bungas.
463 [Vandzenes Tl].

53978.

Sit, Jānīti, vaŗa bungas,
Sētas staba galiņā,
Lai trīc visa tautu zeme,
Lai dzird mani bāleniņi.422 [Svētciema (Sveiciema-Jaunsalacas) Vlm]
Tas Jānītis šovakar
Tek pie logu, tek pie duru:
Vai tie ēda, vai tie dzēra,
Vai Jānīti pieminēja.
281 [Neretas Jk].

53980.

Tu, Juoneit, čorta bārns,
Tev tārauda dvēseleite;
Tu izruovi tū Aneiti
Caur šaurom durovom.
494 [Viļānu Rz].

- 161 -

53981.

Veriet vaļā logus, duris,
Laidiet Jāni istabā!
77 [Codes B].

53982.

Vysys dzīsmis izdzīdoitys,
Kaļaduo kaļaduo!
Juoņa dzīsmja nadzīdoita,
Kaļaduo kaļaduo!
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

53983.

Visu gadu Jānīts guļ
Tīrumīna vidīnā;
Tīrumīna vidīnā
Zem pelēka akmentīna.
483 [Veselavas (Veselauskas) C].

53984.

Visu nakti Jānīts jāja,
Savus bērnus skaitīdams;
Izaust gaisma, uzlec saule,
Savu bērnu neizskaita.
127 [Grostonas Md].

53985.

Zelta zvaigzne atspīdēja
Nn, muižas pagalmā;
Tā nebija zelta zvaigzne,
Tā bij pati cienīgmāte.
605 [Skolas].

53986.

Aiz kalniņa dūmi kūp,
Kas tos dūmus kūpināja?
Jāņa māte vīzes pina,
Nodariņas dedzināja.
212 [Launkalnes (Brantu) C].

★

o) Jāņa sieva, dēli, meitas

32972.

Ai Jāni Jāni,
Tavu resnu sievu!
Ar vindu vindāja
Ābeļu dārzā.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

32973.

Es redzēju Jāņu nakti
Laimes [Jāņa] māti staigājot,
Zīda kleite mugurā,
Zelta kurpes kājiņā.
40-1 (Lapmežc.).

32974.

Jāņu diena, Jāņu diena,
Nu pats Jāņu vakariņš;
Pats Jānīts zābakos,
Jāņa sieva kurpītēs.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

32975.

Jāņa sieva kroni vija,
Kalniņā sēdēdama;
Pats Jānītis ziedus lasa,
Pa maliņu staigādams.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

32976.

Jāņa sieva sagšas auda
Pašā Jāņu vakarāi;
Pats Jānītis saivas tina
Smalkā lazdu krūmiņā.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1. Jāņa sieva jostu aude,
Zelta krēslā sēdēdam';
Pats jānītissaivas tin,
Sudrabā sēdēdams.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

2. Kas uguni spīdināja
Niedoliņa krūmiņā?
Jāņa sieva sagšas auda,
Pats Jānītis saives tina.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

32977.

Jāņa sieva sagšas auda
Pašā Jāņa vakarā,
Zelta šķiets, vaŗa nītis,
Sudrabiņa sistaviņas.
102 [Saikavā (Saikavas pag. Md)].

1. Jāņa māte sagšas auda
Pašā Jāņu vakarā,
Apzeltīta mustaviņa,
Sudrabiņa saudeklīte.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

32978.

Jāņa sievai liela sakta
Izgaist Jāņa vakarā;
Noriet saule meklējot,
Uzlec saule atrodot.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Liela gaŗa Jāņam sieva
Pazūd Jāņu vakarā;
Noriet saule meklējot,
Uzlec saule dabūjot.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

- 162 -

32979.

Jāņa sievai zīda svārki
Nomirkst Jāņa vakarā,
Nomirkst Jāņa vakarā,
Jāņa bērnus mielojot.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Jāņa sievai zili brunči
Stāv pūrā salocīti;
Tie samirka Jāņu nakti,
Jāņa bērnus mielojot.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

32980.

Jāņam sieva izgaisuse
Pašā Jāņa vakarā;
Pēteŗdienu atradām,
Pēters vairs neatdeva.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

32981.

Jāņam sieva izgaisusi
Pašā Jāņu vakarā;
Pēteŗos atsarada
Zālītē gulējusi.
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

1. Jāņam sieva izgaisuse
Pašā Jāņu vakarāi:
Pēteŗdienā atradām
Grīslainēi gulējušu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

32982.

Jānim sieva pazuduse,
Auzu lauku staigājot;
Tāda sieva Jānim bija
Kā auziņas atzaliņa.
394 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32983.

Jānim sieva pazudusi,
Jāņu nakti līgojot;
Jāņu bērni uzgājuši,
Jāņu zāles lasīdami.
216 [Ventspilī].

1. Pēteŗami bērni zuda
Pašā Jāņa vakarā;
Jāņa bērni uzgājuši,
Jāņa ziedus lasīdami.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

32984.

Jāņam sieva pazuduse,
Jāņa nakti līgojot;
Pēteŗdienu atradām
Papardīšu krūmiņā.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)].

1. Vai Jānīti, vai Jānīti,
Tev šonakti lielas bēdas:
Tev pazuda līgaviņa
Jāņa nakti papardās.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

2. Jānīšam sieva zuda
Pašā Jāņu vakarā;
Pēteŗdienu dabūjam
Vērmelīšu krūmiņā.
46 [Carnikavā (Rg)].

32985.

Jāņam sieva pazudusi,
Jāņa nakti līgojot;
Pēteŗdienu atradām
Zem tiltiņa pakritušu.
130 [Mālu muižā (Lejasciema pag. Vlk)].

1. Jāņam bēga līgaviņa
Pašā Jāņu vakarā;
Kad atnāca Pēteŗdiena,
Tad atrada zem tiltiņa.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

2. Jānim sieva pazuduse
Pašā Jāņu vakarā;
Pēc Jāņiem atradās
Patiltē sakaltuse.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

32986.

Jāņam sieva pazuduse,
Jāņa nakti līgojot;
Pēteŗdien dabūjām
Pētersīļu dārziņā.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

32987.

Jāņam sieva pazuduse,
Jāņu nakti līgojot;
Pēteŗdienu dabūjām
Zem Pēteŗa lapiņām.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

32988.

Jānim sieva pazuduse
Pašā Jāņu vakarā.
Ej, Jānīti, Pēteŗos,
Tur dabūsi sievu savu!
199 [Veczvārdē (Zvārdes pag. Kld)].

32989.

Jāņam sieva pazuduse
Pašāi Jāņu vakarāi.
Kas, ļautiņi, dabūjuši,
Pasakiet, atdodiet!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

- 163 -

32990.

Jāņam sieva pazudusi
Pašā Jāņa vakarā;
Pēteŗ' māte dabūjusi,
Pēteŗzāles lasīdama.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

32991.

Jānīšam dēls piedzima
Pašā Jāņa vakarā;
Jau rītā ganos gāja
Apautām kājiņām.
103 [Sausnējā, Vietalvā (Sausnējas un Vietalvas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

32992.

Jānīšam div' meitiņas,
Viena liela, otra maza;
Tā lielā zeltu nesa,
Tā mazā sudrabiņu.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)], 219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

1. Jānītim dui meitiņas,
Abas labi sudrabotas:
Vienai bija zelta kronis,
Otrai sīka sudrabiņa.
186 [Gaiķos (Gaiķu pag. Kld)].

2. Jānīšam div' meitiņas,
Viena liela, otra maza;
Lielākā zeltu nesa,
Mazākā sudrabiņu.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

32993.

Jānīšam maza sieva,
Nātrītēs pazuduse.
Ņem, Jānīti, grābeklīti,
Meklē savu līgaviņu!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Maza maza Jāņam sieva,
Nozūd Jāņa cisiņās;
Rīgā pirku grābeklīti
Jāņam sievas jāmeklē.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

32994.

Jānīšam pavaicāju,
Kur Jānīša līgaviņa.
- Baltābola kalniņā
Zeltītāi krēsliņā.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

32995.

Jānītim resna sieva,
Vaŗa stīpām sastīpota;
Apakš tilta palīduse,
Sāk stīpiņas sprūdzināt.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

32996.

Jānīšam sieva mira
Pašā Jāņa vakara.
Jāņits sievu apraudāja,
Uz mūriņa tupēdams.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

32997.

Jānīšam sievu vedu
Pašā Jāņa vakarā,
Āboliņa cisas liku,
Rožu klāju paladziņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Es ievežu Jāņam sievu
Pašā Jāņa vakarā,
Āboliņa cisas liku,
Kumelītes pagalvē,
Rožu klāju paladziņu,
Magoniņu sagšu sedžu.
358 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32998.

Jānīšam sievu veda
Pašā Jāņu vakarā.
Kur mēs Jāni guldīsim-
Pirtē odi, namā dūmi?
Klētē Jāni guldīsim
Dreijātā gultiņā,
Dreijātā gultiņā,
Smalkā linu palagā.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

1. Jānīšam sievu veda
Pašā Jāņu vakarā.
Domājam, gādājam,
Kur mēs Jāni guldīsim-
Klētī odi , namā dūmi,
Istabā blusas koda.
Guldām zirgu stallītī
Āboliņa cisiņās,
Rožu klājam paladziņu,
Liepu lapu apsedziņu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

32999.

Jānīšam sievu veda
Pašā Jāņu vakarā;
Jānīts pats zābakos,
Jāņa sieva raibītē.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33000.

Jānīšam skaista sieva
Par visām sieviņām;
Sieru ēda, pienu dzēra,
Suliņās mazgājās.
403 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 164 -

33001.

Jānītimi smuka sieva
Par visām(i) sieviņām:
Dzīparota, maranota
Visām zemes puķītēm.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)], 2541 [Vīnšeņķos (Struteles pag. Tk)].

33002.

Jānīts brauca Jāņa nakti
Šķindēdams, švarkstēdams;
Jānītim pieši šķind,
Jāņa sievai sudrabiņš.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

33003.

Jānis brauca Jāņu nakti
Šķindēdamis, žvārkstēdamis;
Pats Jānītis zābakotis
Jāņa sieva sudrabota.
224 [Kabilē (Kld)].

33004.

Jānīts brēca, Jānīts sauca,
Jānim sieva pazuduse,
Jānim sieva pazuduse,
Jāņa zāles lasīdama,
Jāņa zāles lasīdama
Pa sīkiem krūmiņiem.
; 188-164.

33005.

Jānīts brēca, Jānīts sauca,
Jāņam sieva pazuduse.
Nebrēc gauži, nesauc dikti,
Gan mēs viņu dabūsim!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Jānis brēca, Jānis sauca,
Jānim sieva pazuduse.
Nāc, Jānīti, sētiņā,
Mēs sieviņu dabūjām!
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

2. Jānis brēca , Jānis sauca,
Jānim sieva pazudusi.
Nebrēc, Jāni, nesauc, Jāni!
Mēs sieviņu dabūsim,
Mēs sieviņu dabūsim
Papardīšu krūmiņos.
1881 [Ķērkliņos (Zvārdes pag. Kld)].

33006.

Jānis brēca, Jānis sauca,
Jānim sieva pazuduse.
Nebrēc gauži, nesauc dikti,
Tava sieva Jānīšos!
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

33007.

Jānīts kūla savu sievu,
Kam nesēja liela siera,
Kam nesēja liela siera,
Kam maziņus plikšināja.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

33008.

Jānis pūta vaŗa tauri
Vārtu staba galiņā:
Jānim sieva pazuduse,
Jāņa nakti lelojot.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

33009.

Kas spīdēja, kas vizēja
Papardīšu krūmiņā?
Jāņa sievas zelta sakta,
Tā spīdēja , tā vizēja.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

1. Kas tur spīd, kas zvēro
Sīku kārklu krūmiņā?
Saules meitas diža sakte,
Vairāk zelta, ne sudraba.
216 [Ventspilī].

33010.

Kas spīdēja, kas vizēja
Papardīšu krūmiņos?
Jāņa sieva sudrabota,
Tā spīdēja, tā vizēja.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)], 1881 [Ķērkliņos (Zvārdes pag. Kld)].

33011.

Kas tur mirdz, kas vizēja
Vīdreksnīšu krūmiņā?
Jāņa māte sagšas auda
Deviņiem dzīpariem.
3011 [Pomušas un Ārdzes pagastos (Ceraukstes pag. B)].

1. Kas zvadzēja, kas čaukstēja
Zem svētās paparkstītes?
Jāņu māte jostas aude
No Rīdziņas dzīpariem.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33012.

Kas tur spīd, kas tur viz
Papardīšu krūmiņā?
Jāņa sieva zāles lasa,
Pillas kūtis [krūtis?] sudrabiņa.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

- 165 -

33013.

Kas tur spīda, kas tur viza
Viņā lauka galiņā?
Tā bij pate Jāņa māte
Dzīparota, maranāta.
197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].

33014.

Liela, resna Jāņa māte
Ar stīpām sastīpāta;
Trūka stīpa, lūza nagla,
Tad pabira Jāņa bērni.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

33015.

Liela, resna Jāņa māte
Lielu rūmi aizņēmusi:
Pūra vietu gulēdama,
Sieka vietu stāvēdama.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

33016.

Liela, resna Jāņa māte
Vaŗa stīpām sastīpāta;
Jāņu bērnus bīdamies,
Zem tiltiņa palīduse.
46 [Carnikavā (Rg)].

33017.

Liela, resna Jāņa māte
Vaŗa stīpu sastīpāta.
Trūka stīpa, lūza nagla,
Krita pate brīkšķēdama.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)], 1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

33018.

Resna resna Jāņa māte
Par visām sieviņām;
Pieci dēli gultu nesa,
Sesta meita paladziņu.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

33019.

Vai, Jānīti, viens atnāci,
Vai ar savu līgaviņu?
- Līdzi vedu līgaviņu,
Kas cepuri paglabāja.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)], 1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

33020.

Visu nakti Jānis jāja,
Savu sievu meklēdams;
Jāņa sieva pazuduse
Papardīšu krūmiņā.
198 [Saldū].

★

53987.

Div' svecītes jūŗā dega
Divos zelta luktuŗos;
Jāņa māte klāt sēdēja,
Raksta zīda nāznaudziņu.
373 [Sarkaņu Md].

53988.

Dieviņš dod Jāņam sievu,
Sievai mazu mazuliņu;
Vārīs putru mazuļam,
Dos podiņu izlaizīt.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

53989.

Jānīts brauca, Jānīts jāja
Visa zema norībēj';
Pats Jānīts zābakots,
Jāņa sieva sudrabota.
10 [Aizupes Tk].

53990.

Jānīšam čaklas meitas
Kā bitīte(s) stropiņā;
Visu dienu strādājušas,
Nāk mājā dziedādamas.
184 [Ķēču Rg].

53991.

Jānīšam, brālīšam,
Trīs nelaimes gadījās:
Pirmo sievu suns nokoda,
Otru zaķis nobadīja,
Trešo pats nogulēja,
Jāņa nakti gulēdams(?).
341 [Raunas (Pils-Raunas) C].

53992.

Jānīšam, brālīšam,
četras [divas?] skādes vakarā:
Pirti kūra, tā nodega,
Sievu ņēma, tā nomira.
115 [Galgauskas Md].

53993.

Jānīts kliedza, Jānīts brēca,
līgo līgo!
Liela skāde notikuse:
Sieva pirtī noslāpusi,
Ar tiem pieciem bērniņiemi.
Lai tā sieva, kur tā sieva,
Kur tā piecas dvēselītes!
396 [Skrīveŗu Rg].

53994.

Jānīts kliedza, Jānīts brēca,
Jāņam liela nelaimīte
Vakar veda līgaviņu,
Šonakt puiši nogulēj'.
246 [Madlienas (Lielais) Rg].

- 166 -

53995.

Juoneišam daudzi dālu,
Vysim pliki vēderiņi;
Kad atnuoke Juoņu dīna,
Vysim suknes mugurā.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

53996.

Jānīšam dēls piedzima
Pašā Zāļu vakarā;
Otrā rītā ganos gāja,
Svārki, kažoks mugurā,
Balta mice galviņā.
195 [Kraukļu Md].

53997.

Jānīšam dēls piedzima
Pašā Jāņu vakarā;
Laime tam piešus kala,
Sudrabiņā mērcēdama.
306 [Patkules Md].

53998.

Jānīšam dēls nomira
Pašā Jāņu vakarā;
Visi meži miglu meta
No Jānīša asarām.
373 [Sarkaņu Md].

53999.

Jānīšam, nabagam,
Līgaviņa pazudusi.
Tekam lieli, tekam mazi
Meklēt Jāņa līgaviņu!
193 [Krapas Rg].

54000.

Jānīšam sievu vedu,
Pēteram saderēju;
Jānīšam gaŗa sieva
Pazūd Jāņa vakarā;
Noiet saule meklējot,
Uzlēc saule dabūjot.
46 [Beļavas Md].

54001.

Jāņam sieva pazuduse
Pašā Jāņu vakarā,
Noriet saule meklējot,
Uzlec saule atrodot,
Zem tiltiņa palīduse
Ar balto villainīti.
3 [Adulienas Md].

54002.

Jānis brēca, Jānis sauca,
Jānim sieva pazudus',
Jānim sieva pazuduse
Sīkajos paparžos.
Šķirstīsim paparznīšus,
Meklēsim Jānim sievu!
112 [Ezeres Kld].

1. Jānīts sauca, Jānīts brēca,
Jānim sieva pazudusi;
Jānim sieva pazudusi
Papardīšu krūmiņos.
520 [Zvārdes Kld].

2. Jānis brēca, Jānis sauca,
Jānim sieva pazudus'.
Nebrēc, Jāni, nesauc, Jāni,
Gan mēs sievu dabūsim!
Tava sieva ieguluse
Sīkajos paparžos.
353 [Rubas (Reņģu) Jg].

3. Jānīts brēca, Jānīts sauca,
Jānim sieva pazudusi.
Nebrēc, Jānīt, nesauc, Jānīt,
Gan sieviņa gadīsies!
Nākamosi Pēteŗosi,
Tad sieviņa gadīsies.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

54002¹.

Jānīts kliedza, Jānīts brēca,
Jānim sieva pazudusi.
Kaimiņš, cūku meklēdams,
Atron Jāņa līgaviņ'.
372 [Sarkanmuižas Vp].

54003.

Juoneišami sīva zuda
Juoņa dīnys vokorā;
Pīterdīnys vokorā
Atrūn rudzūs guļejut.
314 [Pildas Ldz].

54004.

Jānīts kliedza, Jānīts brēca,
Jānim sieva pazuduse;
Jānim sieva pazuduse
Jāņu bērnu pulciņā.
Ņem, Jānīti, grābeklīti,
Meklē savu līgaviņu!
245 [Lutriņu Kld].

54005.

Jānīšam maza sieva,
Nozūd Jāņu vakarā;
Brauc uz Rīgu grābeklīša,
Ar ko cisas izmeklēt.
3 [Adulienas Md].

- 167 -

54006.

Jāņam sieva pazudusi, līgo!
Pašā Jāņa vakarā;
Ņem, Jānīti, grābeklīti,
Meklē savu līgaviņu.
Kaimiņgani atraduši
Paeglīšu krūmiņā.
359 [Rūjienas Vlm].

54007.

Man pazuda līgaviņa
Pašu Jāņu vakariņu.
Ņem, māmiņa, uguntiņu,
Meklē manu līgaviņu!
58 [Blīdenes (Blīdenes un Stūŗu-Dūres) Tk].

54008.

Joneits p(ļ)ovys izbroduoja,
Jonīneitis vaicuodams.
Atsaroda Jonīneita
Pīguļnīku videņā.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

54009.

Liela, gaŗa Jāņa sieva
Nozūd Jāņu vakarā;
Noriet saule meklējot,
Uzlec saule dabūjot.
Zem tiltiņa palīdusi,
Ēda sieru, dzēra pienu.
76 [Cirstu (Cirstu-Vāckalna) C].

54010.

Liela, gaŗa Jāņa sieva
Izput Jāņu vakarā;
Noriet saule meklējot,
Uzlec saule dabūjot.
Zem tiltiņa palīdusi
Dziļajā pacerē.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

1. Liela, gaŗa Jāņa sieva
Nozūd zāļu vakarāji;
Zem tiltiņa palīduse
Lielā dziļā pecerei.
24 [Asares Il].

2. Liela, gaŗa Jāņu māte
Nozūd Jāņu vakarā;
Noriet saule meklējot,
Uzlec saule dabūjot.
Zem tiltiņa palīduse
Ar pelēku villainīti.
436 [Tirzas (Tirzas-Pils) Md].

54011.

Jāņam sieva pazudusi,
Jāņu naktī līgojot;
Zem tiltiņa palīdusi,
Rokas, kājas nolauzusi.
162 [Kacēnu (Kačanovas) Abr].

54012.

Janim sieva pazuduse
Pašā Jāņu vakarā;
Pēc Jāņiem atradās
Sakaltuse patiltē.
245 [Lutriņu Kld].

54013.

Jānīšami, nabagami,
Liela skāde notikuse:
Līgaviņa pazudusi
Pašā Jāņu vakarāji.
255 [Mārupes (Bieriņu) Rg].

54014.

Jānīts kliedza, Jānīts brēca,
Jāņam sieva pazudusi;
Jāņam sieva kārklu krūmā
Jānīšami biksas lāpa.
416 [Strazdes (Tl)].

54015.

Jānīšam resna sieva,
Vaŗa stīpu sastīpota;
Zem tiltiņa palīduse,
Jāņa bērnu bīdamās.
102 [Dzirciema Tk].

54016.

Jānīšami skaista sieva
Aiz visāmi sieviņām;
Pienu dzera, medu ēda,
Zeltu nesa rociņā.
396 [Skrīveŗu Rg].

54017.

Zema, resna Jāņa māte,
Tā kā siena gubežiņa;
Sieru ēda, pienu dzēra,
Suliņās mazgājās.
345 [Remtes Tk].

54018.

Jānīšam skaista sieva
Ar sieriem nobarota;
Sieru ēda, pienu dzēra,
Suliņās mazgājās.
246 [Madlienas (Lielais) Rg].

- 168 -

1. Smuka, skaista Jāņa māte,
Labi bija pārtikuse:
Sieru ēda, pienu dzēra,
Suliņās mazgājās.
261 [Mēdzūlas Md].

54019.

Jāņa māte, Jāņa māte,
Ko tās tavas meitas dara?
Guļ pļavīnas malīnā,
Ciema puišus gaidīdamas.
192 [Kosas C].

54020.

Jānīšam resna sieva
Jāņu nakti pazudusi:
Siena gubā ielīdusi,
Melnu kuili apkampusi.
72 [Cesvaines Md].

54021.

Jānīšam bij resna sieva,
Vaŗa stīpām sastīpota;
Kad atnāca Jāņa bērni,
Sievu stūma patiltē.
341 [Raunas (Pils-Raunas) C].

54022.

Juonīts sovu Jonīnīti, rūtū
rūtū!
Ap ustobu dancynova; rūtū rūtū!
Juoņīts skrēja rikšiņā,
rūtū rūtū!
Jonīnīte opčukā, rūtū
rūtū!
143 [Jāsmuižas D].

54023.

Jānīts savu līgaviņu
Baltu zīdu šūdināja;
Baltu zīdu šūdināja,
Tīru zeltu kaldināja.
604 [Dažādi iesūtītāji].

54024.

Jānīts savu līgaviņu,
Nezināja kur glabāt;
Klētī lika, žurkas grauza,
Skapī lika, sapelēja.
339 [Raņķu Kld].

1. Jāņu māte nezināja,
Kur glabāti sav' Jānīti:
Klētī lika, žurkas krimta,
Pagrabā sapelēja.
275 [Mērmuizas (Mžru) Vlm].

2. Resna resna Jāņu māte,
Nava rūmes, kur to likt:
Klētī lika, žurkas grauza,
Pagrabā sapelēj'.
211 [Ļaudonas Md].

54025.

Jānīts sievu izgulēja
Jāņa dienas vakarā;
Jāņa dienas vakarā
Lielajā dābolā.
503 [Višķu D].

54026.

Jānīts sievu nogulēja
Ar pieciem bērniņiem.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

54027.

Jānīts sievu tirgū veda,
Vai izmīt, vai pārdot.
Nepārdeva, neizmija,
Ved uz mājām raudādams.
68 [Cieceres Kld].

54028.

Jāņa māte, zemaļīna,
Zemu nesa vēderīnu;
Vai tādēļ zemu nesa,
Kad sulīnu piedzēruse?
192 [Kosas C].

54029.

Jāņa tēvam balta bārda,
Kā sidraba pielijusi;
Jāņa mātei villainītes
Zelta rasā balinātas.
510 [Zaubes (Jaunpils) Rg].

54030.

Jāņa mātei divas meitas,
Abas divas amatos:
Viena bērnu ķērājīša,
Otra nabas griezējīša.
192 [Kosas C].

54031.

Jāņa māte pacēlāsi,
Zelta kleitu vizināj';
Nāc ārā, Jāņa māte,
Nevelc zeltu, sudrabiņ'.
594 [Talsu apr.].

54032.

Jāņa māte putru deva
Pašā Jāņa vakarā;
Jānītim bij gaŗa mēle,
Tas karotes aplaizīja.
33 [Baižkalna C].

54033.

Jāņa māte sagšas auda
Ledus kalna galiņā.
Noaudusi, savelējsi
Dod savām meitiņām.
141 [Ivandes Kld].

- 169 -

54034.

Jāņa mātes zīda kleite, līgo
līgo!
Lādītē salocīta, līgo!
Kad atnāca Jāņu diena, līgo
līgo!
Tad vilkās mugurā, līgo!
Kad pagāja Jāņu diena, līgo
līgo!
Lādītē salocīja, līgo!
428 [Taurenes (Nēķenes) C].

54035.

Jāņa sieva zīdu aude,
Paparksnēs sēdēdama;
Pats Jānītis saivas tina,
Zelta krēslā sēdēdams.
349 [Rites (Susējas-Kroņa) Jk].

54036.

Kas gan ēda sausu maizi
Jāņa dienas vakarā?
Kas gan pēla Jāņa māti
Jāņa dienas vakarā?
192 [Kosas C].

54037.

Kas tā tāda melna odze
Kaņupēs plātījās?
Tā bij pati Jāņu māte,
Jāņu bērniem rādamās.
184 [Ķēču Rg].

54038.

Kas palēja sudrabiņu
Viņā meža maliņā?
Jāņu māte palējuse,
Jāņu nakti līgodama.
413 [Stendes Tl].

54039.

Kas mirdzēja, kas spīdēja
Jāņa lauka galiņā?
Jāņa tēvs sienu kŗāva
Ar sudraba trīzuļiem;
Jāņa māte piegrābstīja
Ar zeltītu grābeklīti.
604 [Dažādi iesūtītāji].

54040.

Kas spīdēj', kas mirdzēj'
Janu mātes pagultē?
Janu māte pabēruse
Sav' sīko sudrabiņ'.
70 [Cēres Tl].

54041.

Kas spīdēja, kas vizēja
Jāņa mātes kambarē?
Jāņu māte sēž uz krēsl',
Zelta matus plivināj'.
220 [Lībagu Tl].

54042.

Kas mirdzēja, kas spīdēja
Jāņa tēva istabā?
Mātei mirdz zelta aube,
Tēvam cauņu cepurīte.
179 [Katriņas C].

54043.

Kas tur spīd, kas tur viz
Jāņu mātes kambarī?
Jāņu māte naudu skaita,
Zelta kurpes kajiņā.
108 [Engures Tk].

54044.

Kas tur spīd, kas tur mirdz,
Jāņa kalna galīnā?
Jāņa sievai skaistas pogas,
Tās spīdēja, tās mirdzēja.
54 [Bilskas Vlk].

54045.

Kas spīdēja, kas vizēja
Saimenieces pagultē?
Saimenieces kurpes spīd,
Vairāk zelta, ne sudraba.
369 [Saldus Kld].

54046.

Kas spīdēja, kas vizēja
Saiminieces kambarē?
Saimeniecei glāžu skapis,
Ar dimanta atslēdziņu.
604 [Dažādi iesūtītāji].

54047.

Kas vizēja, kas spīdēja
Papardītes krūmiņos?
Jāņa sievai sakta spīd
Div' zeltīti gradzentiņi.
520 [Zvārdes Kld].

54048.

Kas tur spīd, kas tur viz
Pēterīša istabā?
Pēteram stikla logi,
Sievai zīļu vainadziņš.
211 [Ļaudonas Md].

- 170 -

54049.

Kas tur spīdēj', kas tur mirdzēj',
Viņa tīrum' galiņā?
Jānīts savu sievu kūla,
Pie ausīmi turēdams.
95 [Duntes Vlm].

54050.

Kupla kupla liepa auga
Gana ceļa maliņā;
Vēl kuplāka Jāņa māte
Pagalmiņā grozījās.
248 [Mālpils Rg].

54051.

Kur, Jānīti, tu dabūji
Sev tik daiļu līgaviņu?
Zelta mati, rožu vaigi,
Šķiltin šķīla valodiņu.
72 [Cesvaines Md].

54052.

Kur palika Jāņa māte,
Ka neredza staigājam?
Nāc ārā, Jāņa māte,
Saņem manas Jāņa zāles!
Man rociņas nosalušas,
Visu nakti nesājot.
572 [Tukums Tk apr.].

54053.

Lai bij skaista, kas bij skaista,
Jāņam skaista līgaviņa:
Zilām acīm, tumšiem matiem,
Sarkaniem, baltiem vaidziņiem.
476 [Vecpiebalgas C].

54054.

Lija lietus visu dienu,
Lija Jāņu vakariņu;
Pats Jānītis danci veda
Apakš kupla ozoliņa.
Pats Jānītis zābakos,
Jāna sieva kurpītēs.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

54055.

Liela, resna Jāņa māte,
Sēd kā rumba galda galā.
254 [Mārsnēnu C].

54056.

Gaŗa gaŗa Jāņu māte,
Dzelza stīpa pa vēderu;
Kad tā stīpa pušu gāja,
Tad izbira sivēniņi.
347 [Rendas Kld].

54057.

Plata plata dadžam lapa,
Vēl tā plata plātījās;
Gana liela Jāņu māte,
Vēl tā liela lielījās.
99 [Dzelzavas Md].

54058.

Mums izgaisa Jāņa māte
Pašā Jāņu vakarā.
Paņemsim grābeklīt',
Meklēsim Jāņa māti.
Vai tā mūsu Jāņa māte,
Guļ kūtī paslieksnī?
190 [Kokneses Rg].

54059.

Nikam nav taidas sīvas,
Kaida sīva Juoneišam:
Zamorskuom lyupeņuom.
(Ar?) Pītera daguneņi.
551 [Ludza Ldz apr.].

54060.

No tālienes es pazinu;.
Kuŗa bija Jāņu māte:
Līdz zemīti mēļi svārki,
Zeltītāme maliņāme.
129 [Gudenieku Azp].

54061.

Resna resna Jāņam sieva,
Dzelzu stīpām sastīpāta;
Lūza nagla, trūka stīpa,
Nu ir sieva augšupēdu;
Nu, Jānīt, tava vaļa,
Nu tavā rociņā!
211 [Ļaudonas Md].

54062.

Sidrabiņa saule lēca
Pašā Jāņu vakarā,
Jāņu māte naudu skaita,
Uz akmeņa sēdēdama.
184 [Ķēču Rg].

54063.

Tūļa tūļa ne māršiņa
Mana brāļa līgaviņa:
Kā tūļiņa tūļājās
Pašā Jāņa vakarā.
350 [Ropažu Rg].

- 171 -

54064.

Visi saka, visi saka:
Jāņu māte, Jāņu māte!
Vai tādēļ Jāņu māte,
Kad man kupla brunču priekša?
485 [Viesienas (Lautera-Viesienes) Md].

★

p) Jāni salīdzina ar Pēteri, Jēkabu, Miķeli u. c. kalendāra svētajiem

33021.

Ai Jānīti, Dieva dēls,
Lec zirgam mugurā,
Lec zirgam mugurā,
Jāj pirmais sētiņā,
Jāj pirmais sētiņā,
Jās Pēteris pakaļā!
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

33022.

Ai Jānīti ziedainīti,
Ai Pēteri lapainīti!
Aiz Jānīša ziediņiem
Pēteŗ' lapu neredzēja.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

1. Jānīts nāca ziediņiem,
Pēterītis lapiņām;
Aiz Pēteŗa lapiņām
Jāņa ziedu neredzēja.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

33023.

Ai Jānīti ziedainīti,
Pēterīti lapainīti!
Jānīts nāca ziediņiem,
Pēterītis lapiņām.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

33024.

Vai Jānīti ziedainīti,
Pēterīti lapainīti!
Jēkaupiņš bagāts vīrs,
Atved miežus, atved rudzus.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

33025.

Ai Jānīti ziedainīti,
Pēterīti lapainīti!
Laidainīte, ubadzīte,
Visu ziedu lasītāja.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

33026.

Ai Jānīti ziedainīti,
Pēterīti lapainīti!
Ziediem Jāņa nepabridu,
Pēterīša lapiņām.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

33027.

Ai Jānīti ziedainīti,
Pēterīti lapainīti!
Ziediem Jāņa neredzēja,
Pēterīša lapiņām.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33028.

Ai Jānīti ziedainīti,
Pēterīti lapainīti!
Ziediem Jāni puškojam,
Pēterīti lapiņām.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33029.

Ai Jānīti ziedainīti,
Pēterīti puškainīti!
Jānīts ziedus izkaisīja,
Pēterītis salasīja.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)], 294 [Grantelē (Iecavas pag. B)], 299 [Mežotnē un Švitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)], 302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

1. Ziedu ziedu Jānīts nāca,
Pušku pušku Pēterītis;
Jānīts ziedus izkaisīja,
Pēterītis salasīja.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)], 327 [Taurkalnē un Jaunjelgavas apkārtnē (Taurkalnes pag. B un Jaunjelgavas Jk apkārtnē)].

33030.

Ai Jānīti, zirgu tavu
Augstajām kājiņām!
Vēl nebija Pēteŗam
Tāda dēla jājējiņa.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

1. Vakar Jānis sasegloja
Trīsdesmit kumeliņu;
Lai lūkoja Pēterīts
Trīsdesmit jājējiņu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

33031.

Badu badu Jānīts nāca,
Vēl badāku Pēterīts;
Jēkapiņš, labs vīriņš,
Tas ar savu maizīt' nāca.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

33032.

Boguots boguots Juon'eits b'eja,
V'el' boguotuoks pīt'ereņš:
Juon'eits n'es'a sīra kul'i,
Pīt'ers zuoļu vazum'eņu;
Jākub'eņš v'el' boguotuoks,
Tys vad maizis vazum'eņu.
4270 [Viļēnu pag. Rz].

- 172 -

33033.

Es Jāņam kroni pinu,
Kas pīs kroni Pēteŗam?
Pēteŗam svēta Māra
No sarkana āboliņa.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

33034.

Es Jānim sieru devu
Pa lielam gabalam;
Pēterim, tam ielaidu
Ar akmini mugurā.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

33035.

I Jānīts, Pēterīts,
Abi divi blēņu bērni:
Jānīts govju slaucējiņš,
Pēters ragu turētājs.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)], 311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)], 3251 [Sunākstē, Neretā un Ērberķē (Sunākstes, Neretas un Mazzalves pag. Jk)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

33036.

Jāņam sievu atvedam,
Pēteŗami saderami;
Jāņa sieva ziediņiemi,
Pēteŗami lapiņām.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

33037.

Jāņam zirgus nojūdzam,
Pēteŗami aizjūdzam;
Jāņam zirgi piekusuši,
Gaŗu ceļu tecēdami.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

33038.

Jānīšam augsti zirgi,
Vēl augstāki Pēteŗam:
Jānīts jāja pusē koka,
Pēters koka virsaunē.
424 [Barkavas pag. Rz].

1. Jānīšam augsti zirgi,
Pēteŗam vēl augstāki:
Jāņits jāja pusgaisā,
Pēterītis visu gaisu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

33039.

Jānīšam balta sieva,
Ar sieriem nobarota;
Pēteŗam zila melna,
Pusē badu nomērdēta.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

1. Jānīšam balta sieva,
Ar sieriem nobarota;
Pēteŗami zila mella,
Pusei bada aizmiruse;
Jākabam zema resna,
Jaunu rudzu paēduse.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

2. Jānītim balta sieva,
Tā pienāi mazgājās;
Jēkabam zema resna,
Tā maizītes paēduse;
Pēterim zila melna
Aiz tā sava skopumiņa.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

33040.

Jānītim bērns piedzima,
Pēterītis nokrustīja,
Anniņ' bija auklētāja,
Jēkabs maizes devējiņš.
40-1 (Lapmežc.).

33041.

Jānītim maza sieva,
Dzīparota , maranota;
Pēterim liela gaŗa,
Pluskataiņa, kankaraiņa.
226 [Kandavā (Tl)].

33042.

Jānītim maza sieva
Sīkajā sudrabā;
Pēterim liela gaŗa,
Dzīparota, maranota.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

33043.

Jānīšam mēslu guba,
Pēteŗam siena kaudze,
Jēkabam rudzu guba
Lielajā tīrumā.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

33044.

Jānīšam zaļi svārki,
Pēteŗam puspelēki;
Jānīts savus zaļus svārkus
Pakaŗ zāles galiņā,
Pēters savus puspelēkus
Iebāž salmu gubenī.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 173 -

33045.

Jānīšam zaļi svārki,
Pēteŗami puspelēki;
Jēkabam rudzu lauki
Briedušāmi vārpiņām;
Miķelītis nosaucās
Auzu kaudzes galiņāi.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

33046.

Jānīšam sievu vedu
Pašā Jāņa vakarāi,
Pēteŗami sarunāju
Līdz citami rudeņam.
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

33047.

Jānīšami zili svārki,
Pēteŗami puspelēki;
Jānīsam Rīgā pirkti,
Pēteŗami mātes austi.
308 [Altenē (Seces pag. Jk)].

33048.

Jānīšam skaista sieva,
Pēteŗam vēl skaistāka:
Jānīšam ziediņos,
Pēteŗam sudrabā.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33049.

Jāņišami skaista sieva,
Pieteŗami vēl skaistāka;
Jēkapiņam gadījāsi
Tīri tāda čigāniete.
104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

33050.

Jānīšam skaisti zirgi,
Pieteŗam vēl skaistāki;
Pieterīša kumeliņš
Staļļa durvis dindināja.
103 [Sausnējā, Vietalvā (Sausnējas un Vietalvas pag. Md)].

33051.

Jānīts dzina Pēterīti
Pa šauriemi vārtiņiem,
Pēterītis Jēkaupiņu
Pa to rudzu tīrumiņu.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

33052.

Jānīts jāja Jānīšosi
Pluskutainu kumeliņu;
Jāj Pēteris Pēteŗosi,
Jāj gludeni noglaudītu.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)], 362 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33053.

Jānīts kūla Pēterīti
Avotiņa lejiņā:
Jānīts svina svētu dienu,
Pēterītis nesvinēja.
226 [Kandavā (Tl)].

33054.

Jānīts kūla Pēterīti
Avotiņa lejiņā;
Tā Pēteŗa vaina bija,
Kam Jānīti kaitināja:
Jānīts ziedus salasīja,
Pēterītis izkaisīja.
2521 [Strutelē (Struteles pag. Tk)].

33055.

Jānīts nāca ar ziediem,
Pēterīts ar lapām;
Jēkabiņš maizes vīrs,
Tas atnesa tīru maizi.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

1. Ziedu ziedu Jānīts nesa,
Lapu lapu Pēterīts;
Jēkabiņš labs vīriņš,
Tas atnāce maizītē.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

33056.

Jānīts Pēterim
Lieveni taisa,
Ozola mežā
Meijiņas cirta.
299 [Mežotnē un Švitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)].

33057.

Jānis, Pieters, Jākabiņš,
Tie bij Dieva sulainīši:
Jānis, Pieters zirgus kope,
Jākabs putras vārītājs.
103 [Sausnējā, Vietalvā (Sausnējas un Vietalvas pag. Md)].

33058.

Juoneits pļovys izslīdēja,
Mārgiteņis vaicuodams.
Atsasauc', Mārgiteņ,
Kot teiruma gal'eņā!
430 [Malnavā (Kārsavas pag. Ldz)].

33059.

Jānis sēd ar Jēkopu
Kalniņā runādami;
Jānis siena pļāvējiņš,
Jēkops maizes devējiņš.
226 [Kandavā (Tl)].

- 174 -

33060.

Jānis [Jānīts] sēd kalniņā,
Ar Jēkabu runādams.
Jānis [Jānīts] teica siena kaudzi,
Jēkabs savu rudzu kaudzi;
Miķelītis nosaucās
Auzu kaudzes galiņā.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 166 [Gramzdā un Smaižos (Gramzdas un Aizviķu pag. Lp)], 207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)], 2071 [Ancē (Ances pag. Pg)], 216 [Ventspilī], 2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)],
276 [Sesavā (Sesavas pag. Jg)], 321 [Zasā (Zasas pag. Jk)], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Jānīts dienu sasēdēja,
Ar Jēkobu runādams.
Jānīts skaita siena kaudzes,
Jēkobs savas rudzu kaudzes;
Miķelītis nokliedzās
Auzu kaudzes galiņē.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

2. Jānīts, Pēters, Jēkabiņš
Kalniņā runājās,
Miķelītis klausījās
Auzu gubas galiņā.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

33061.

Jurģīts jāja Jurģu nakti
Ar pelēku kumeliņu;
Jānīts jāja Jāņu nakti
Ābolainu kumeliņu.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

33062.

Jurgīts jāja Jurģu nakti
Pinkulaiņu kumeliņu;
Jānīts jāja Jāņu nakti
Spožu bēru kumeliņu.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)], 299 [Mežotnē un Švitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)].

1. Jurīts jāja Juŗa nakti
Ar pinkainu kumeliņu;
Jānīts jāja Jāņa nakti
Ar ziediem apbirušu.
23 [Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)].

2. Jorģīts jāja pieguļā
Žvanguļainu kumeliņu;
Jānīts jāja Jāņu nakti
Sasukātu, saglaudītu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

33063.

Ko Jānītis lielījās
Ar ozola lapiņām, -
Lai lielās Jēkapiņš,
Kam bij mieži, kam bij rudzi.
216 [Ventspilī].

33064.

Labi zirgi Jānīšam,
Vēl labāki Pēteŗam,
Jēkabiņa kumeliņi
Lauzīs staļļa aizgaldiņas.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

33065.

Līgo, Jāni, līgo, Jāni,
Nu tā tava diena bija;
Kad atnāk Pieteŗ' diena,
Tad līgos Pieterīts.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

33066.

Piesēju Jānīti
Pie vārtu staba;
Atnāca peteris,
Palaida vaļā.
249 [Reņķu muižā (Zebrenes pag. Tk)], 274 [Zaļā muižā (Zaļenieku pag. Jg)].

33067.

Pēters, Jānis, Jēkapiņš,
Tie bij Dieva zvejnieciņi:
Jūrā tīklus salaiduši,
Paš' pie Dieva nogājuši.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

33068.

Pēters, Jān(i)s, Jēkapiņš,
Tie bij Dieva zvejnieciņi:
Pēters, Jānis laiviņā,
Jēkaps laivas galiņā.
101 [Rankā (Rankas pag. C)].

1. Jānis, Pēters, Jēkabiņš,
Tie bij Dieva zvejnieciņi:
Jāns, Pēters laivu dzina,
Jēkabs tura zēgelīti.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

33069.

Pēters, Jānis, Jēkapiņš,
Tie trīs Dieva zvejnieciņi:
Pēterimjauna laiva,
Jānim jaunas zēgelītes,
Tam trešam, Jēkapam,
Sudraboti irklu gali.
216 [Ventspilī].

33070.

Pēters, Jāns, Jāpaciņš,
Tie trīs Diev' zvejnieciņ':
Pēteŗam zīd' tīkl',
Jāpagam sudrabīt',
Tam trešam zvejniekam
Caur' laiv' bez irkliem.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 175 -

33071.

Pēters, Jānis, Jēkaupiņš,
Tie trīs Dieva zvejnieciņi:
Pēters tīkla metējiņš,
Jēkaups laivas īrējiņš,
Tas Jānītis, Dieva dēls,
Tas gul laivas dibenā.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

33072.

Rītu pat Pēterīts
Ar Jānīti tiesāsies:
Jāņa bērni nobradājši
Pēteŗam ziedu pļavu.
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

33073.

Samaisīju iemauktiņus,
Metu ceļa maliņā,
Lai Jānītis kavējās,
Lai panāca Pēterītis.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

33074.

Ziedu ziedu Jānīts nāca,
Lapu lapu Pēterīts.
Aiz Pēteŗa lapiņām
Neredz Jāņa kumeliņu.
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

33075.

Zviedza Jāņa kumeliņis
Ziedošā ielejā;
Pēteŗ' ķēve atzviedzās
Zītariņa kalniņā.
398 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33076.

Visi tek skatīties,
Kur atbrauca Jāņu māte.
Ko tur iešu skatīties
No tā plika cilēciņa:
Veci praki mugurē,
Kārkla vīzes kājiņē.
Tad es iešu skatīties,
Kad atbrauks Miķelene:
Tai vizēs sudrabiņi
Par visām atmatām,
Tā atveda miežus rudzus,
Trīs kārtām gausībiņu.
224 [Kabilē (Kld)].

33077.

Celies, Jānīti,
Pacel Pēteri!
Pēteris aizmidzis
Aiz smilšu kalniem.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)], 362 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

★

54065.

Ai Jānīti, neslauc govis,
Pēters tevi žagarēs;
Pēters tevi žagarēs
Ar sidraba žagariem.
391 [Sinoles Vlk].

54066.

Ai Jānīt, lapainīt,
Lapām tevi kaisījām!
Ai Pēter, ziedainīt,
Ziediem tevi bārstījām!
Jakapiņš bagāts vīrs,
Tas ar jauniem tupeņiem.
127 [Grostonas Md].

54067.

Ai Juonīt, Pīterīt,
Obi divi buora bārni:
Juonīts gūvu slaucējiņš,
Pīters kuoju turātuojs.
143 [Jāsmuižas D].

54068.

Ap Jānīti bites dzied
Kā ap zaļu ozoliņu;
Ap Pēteri cūkas raka
Kā ap zaļu velēniņu.
449 [Ungurmuižas D].

54069.

Atīt Juonīts, atīt Pīters,
Nikuo loba naatnas;
Atīt svāta Jākubdīna
Ar rudzim, ar mīžim.
279 [Naukšēnu Vlm].

1. Atīt Juonis, atīt Pīters,
Nikuo loba naatnas;
Atīt mazais Jākupeņš,
Atnas maizes kukuleiti.
466 [Vārkavas D].

2. Atīt Juoņi, atīt Petri,
Nikuo loba nāatnas;
Ka atīt Jākapiņš,
Tis atnas jaunu maizi.
24 [Asares Il].

3. Atīt Juoneits, atīt Petreits,
Nikuo loba naatnas;
Atīt Muora Madaļeitja [Madaļaņa].
Tei atnas rudzus, mīžus.
194 [Krāslavas D].

- 176 -

54070.

Bogotami Juonīšami
Zalta myužu pīdzeivuot!
Skūpajami Pīterami
Cyukas vīni nūganīt.
414 [Stirnienes Rz].

54071.

Bēdz, Jānīti, Pēters dzenas,
Bēdz, Pēter, Jēkabs dzenas!
Būs tā vieta, kur panāks,
Dos ar klaipu mugurā.
6 [Aiviekstes D].

54072.

Bēdz, Jānīti, bēdz, Jānīti,
Pēters dzenas pakaļā!
Pēters dzenas pakaļā
Pa piecām dieniņām.
192 [Kosas C].

54073.

Celies, Jānīti,
Velc bikses kājās,
Atjāja Pēterīts
Zirgiem mainītu.
603 [Lietuva].

54074.

Dārga dārga Jāņa zāle,
Vēl dārgāka Pēterīša;
Jānīts plūca pļaviņāji,
Pēterīts ežmalā.
235 [Litenes Md].

54075.

Ejat, bārni, skotītīs,
Kas pa duorzu klaiguoja!
Pīters syta Juoneiti,
Aiz motim turādams.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

54076.

Jānim sieva, Jānim bērni,
Jānim bēri kumeliņi;
Pēterim, nabagam,
Circens mājas pārvaldīja.
114 [Gaiķu Kld].

54077.

Jānīšam līksti cirt,
Pēteram darināt,
Miķeļam auklas vīt,
Tam aug gaŗi kaņepāji.
192 [Kosas C].

54078.

Jānīts jāja Pēteram
Dūkanbēru kumeliņu.
Vai nebija Pēteram
Tāda dēla, jājējiņa?
203 [Kurmenes B].

54079.

Augsti zirgi Jānīšam,
Jo augstāki Pēteram;
Lai lūkoja Laidainīte
Ala [Tāda] augsta jājējiņa.
240 [Lodes Vlm].

54080.

Jānīts kūla Miķelīti,
Siksniņā turēdams;
Kam tas ēda zagtus rutkus,
Lielkungam neprasījis.
224 [Lielvārdes Rg].

54081.

Juonīts Muoru vyzynuoja, leigū leigū!
Nu kalniņa lejiņāji, leigū!
Roti čeikst, Muora peikst, leigū leigū!
Juons aiz smīkla nevarēja, leigū!
465 [Varakļānu Rz].

54082.

Jānim zviedza kumeliņš
Baltābola kalniņā;
Pēteŗ' ķēve atzviedzās
Zītariņa krūmiņos.
245 [Lutriņu Kld].

54083.

Jāņu bērni, nabadziņi,
Brauc ar skala vāģīšiem;
Jēkopam bagātnieki [bagātniekam]
Vārpām vīti vainadziņi.
84 [Dikļu Vlm].

54084.

Jāņa bērni sanākuši,
Tilta grīdu salauzuši;
Pieteram, bāleniņam,
Tam tiltiņš jāsataisa.
373 [Sarkaņu Md].

54085.

Juoņa dīna, Muoras dīna,
Obas sīna laiciņā.
Ni Juoneišam sīna pļaut,
Ni ar Muoru patrokuot.
89 [Dricēnu Rz].

- 177 -

54086.

Juoņa dīna, Muoras dīna,
Obas vīna lelumiņa:
Juoņa dīna - zuoļu dīna.
Muoras dīna - maizis dīna.
551 [Ludza Ldz apr.].

54087.

Jāņa tēvam gaŗi līni,
Zelta pogas galiņā;
Petertēvam īsi lini,
Vaŗa pogas galiņā.
439 [Trikātas Vlk].

54088.

Jāņam vārtus aizveŗami,
Pēteram atveŗami;
Jāņam sievu atvedam,
Pēteram saderam.
378 [Seces Jk].

54089.

Jāņi vien, Jāņi vien
Uz manim raudzījās;
Es tos Jāņus negribēju,
Es gribēju Pēterīti.
377 [Sāvienas Md].

54090.

Juoņs ar Pīteri sasalyka,
Kaidu darbeņi darēt:
Juoņits naudas kalējiņš,
Petrits jyuras zvejnīceņš.
279 [Naukšēnu Vlm].

54091.

Jānīts sevim sievu ņēma
Pašā Jāņu vakarā;
Pēterīšam žēli bija,
Tas pa priekšu grozījās.
405 [Smiltenes Vlk].

54092.

Jānīšam zili svārki,
Pēteram puspelēki;
Pēteram māte auda,
Jānīšam līgaviņ(a).
211 [Ļaudonas Md].

54093.

Jānīšam sūdu guba,
Pēteram siena kaudze;
Miķelīts lāga vīrs,
Tam ir stati tīrumā.
306 [Patkules Md].

54094.

Jānītim, Pēterim,
Abiem daiļas līgaviņas:
Jānītim dzīparota,
Pēterim marorota [=maronota].
149 [Jaunpils Tk].

54095.

Liela gaŗa Jāņa sieva
Par citām sieviņām.
Jānītim skaista sieva,
Pēteram vēl skaistāka;
Jānītim ziediņos,
Pēteram sudrabiņ(a).
195 [Kraukļu Md].

54096.

Jānīšam, Reinīšam,
Tiem ir skaistas līgaviņas;
Pieterīšam gadījās
Pulierēta čigāniete.
48 [Bērzaunes Md].

54097.

Jāņišam skaista sieva,
Ziediņiem nobirusi;
Pēteram zema resna,
Vaŗa stīpu sastīpota.
Trūka stīpa, plīsa pati,
Bira raibi kucēniņi.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

54098.

Jāņam skaista līgaviņa,
Siera, sviesta paēduse,
Salda piena padzēruse;
Pēteram zila melna,
Rudzu rogu paēduse,
Zilu sulu padzēruse.
99 [Dzelzavas Md].

54099.

Jāņišam laba sieva,
Šuva skaistus kamzolīšus;
Pēteŗam skopa sieva,
Tā nešuva it nekā.
378 [Seces Jk].

54100.

Jāņišam skaista sieva,
Tas ved līdzi panākšņos;
Pēteram, tam neskaista,
Tas pameta sētiņai.
605 [Skolas].

- 178 -

54101.

Jānītim maza sieva,
Pus bij zelta, puspelēka;
Pēterītim ruda sieva,
Pus bij ruda, puspelēka.
108 [Engures Tk].

54102.

Jānītim gaŗa sieva,
Līdz pašām debesīm;
Pēteram maza, resna,
Pluskataina, kankaraina.
546 [Kuldīga Kld apr.].

54103.

Jānīts bērnu sameklēja,
Pēterīts nokrustīja;
Jēkapiņš maizi deva,
Anne bērna glabātāja.
246 [Madlienas (Lielais) Rg].

54104.

Jānīts bērnu pataisīja,
Pēterīts nokrustīja;
Jēkabiņš labs vīriņš,
Tas bērniņa barotājs.
15 [Alūksnes Vlk].

54105.

Juonīts guoja gūvu slauktu,
Pītrets nesja slauktivīti;
Juonīšam gūvs īspēra,
Pītrets kuojas nūkratēja.
168 [Kalupes D].

54106.

Juoneits guoja gūvu slauktu, leigū leigū!
Pītereits pasorguoja, leigū!
Ka Pīters nasorguoja, leigū leigū!
Juons par kuojom atvonskuoja, leigū!
465 [Varakļānu Rz].

54107.

Jānīts nāca ar ziediem,
Pēterīts ar lapiņām;
Jēkabiņš bāleniņš,
Ar maizītes gabaliņu.
476 [Vecpiebalgas C].

54108.

Jānīts nāca, nabadziņis,
Ogu sauja rociņā;
Jēkabiņš bagāts vīrs,
Tas atnesa maizes klaipu.
15 [Alūksnes Vlk].

54109.

Jānis prasa Jēkaupam:
Daudz tev mazu sivēniņu?
Pieci vepŗi, sešas cūkas,
Simtiņš mazu sivēniņu.
374 [Sātiņu Kld].

54110.

Jēkaups, Jānis runu tur
Rudzu lauka galiņā.
Jānis rāda siena kaudzi,
Jēkaups savu rudzu lauku;
Miķēlītis nosaucās
Auzu kaudzes galiņā.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

1. Jānīts, Jēkops, Miķēlīts,
Visi trīs strīdējās.
Jānīts saka: siena kaudze,
Jēkopiņš: rudzu kaudze,
Miķels pēc atbildēja:
Visu pēc auzu kaudze.
127 [Grostonas Md].

2. Jānīts gāja svilpodams,
Jēkapītis ziņģēdams,
Miķelītis trallināja.
Jānīts dara siena kaudzi,
Jēkapītis rudzu kaudzi;
Miķelītis nokliecās [nokliedzās]
Auzu kaudzes galiņē.
200 [Kuldīgas Kld].

3. Pieters, Jānis, Jēkapiņš
Kalniņā strīdējās.
Jānīšam sūdu gubas,
Pieterīšam siena kaudzes;
Jēkapiņam, brālīšam,
Lielu lielā miežu guba.
48 [Bērzaunes Md].

54111.

Jānītimi siena kaudze, līgo līgo!
Jēkabami rudzu guba lī-ī-go!
Pēterītis, rogainītis,
Rogām vītis vaiņadziņis;
Miķelītis nokliedzāse
Auz' kaudzes galiņāji;
Mārtiņisi labs vīrītis,
Zosu nesa rociņāsi;
Mīļā Māra labu laužu,
Otram ļauna nevēlēja;
Jorenītis jauns puisītis,
Ceļa spieķis rociņāji.
Tā mēs gadu cauri gājām,
Pie Jānīšam nonācāmi.
202 [Kurmāles Kld].

- 179 -

54112.

Jānis, Jēkabs zvejnieciņi,
Anna Maija, Mārietiņa,
Tās bij govju slaucējiņas.
604 [Dažādi iesūtītāji].

54113.

Jānī gāju lūkoties,
Pieterī rādīties,
Laidenē iesalaiž(os)
Vestenieš(u) puiškinos.
127 [Grostonas Md].

54114.

Jānīts ēda, Jānīts dzēra,
Gaŗas lūpas staipīdams;
Lai drusciņas nenokrita,
Lai Pēteris nedabūja.
358 [Rugāju Abr].

54115.

Jānīts ka(n)nu sadauzīja
Tīrumiņa vidiņā,
Lai Pieteritis salasīja
Pa vienam galdiņam.
373 [Sarkaņu Md].

1. Juoneits sēd kalneņā, leigū!
Juoņa bārni lejiņā, leigū!
Juoneits kolnu [kannu?] sadauzēja, leigū!
Juoņa bārni salasēja, leigū!
170 [Kapiņu D].

54116.

Jānīts kūla Pēterīti
Aiz kalniņa lejiņā;
Pēterīša pašavaina,
Ka Jānīti kairināj(a).
Jānīts kannu sadauzīja,
Pēters suķes salasīja.
378 [Seces Jk].

54117.

Jānīts sita Pēterīti
Ar sudraba sakārnīti,
Kam tas ēda cūkas gaļu,
Krējumāji mērcēdams.
344 [Rembates Rg].

54118.

Jānīts kūla Pēterīti
Ar sudraba sakārnīti;
Tā, Jānīti, tava vaina,
Kam ziediņus izkaisīji.
3 [Adulienas Md].

54119.

Jānīts mani gan gribēja,
Es Jānīša negribēju;
Es gribēju Pieterīti
Dzelteniem matiņiem.
604 [Dažādi iesūtītāji].

54120.

Jānīts savu līgaviņu
Ar sieriem vien baroja;
Pēteram, badmiram,
Pusē badu pamiruse;
Jēkapiņam zema, resna,
Tā bagāta maizītē.
192 [Kosas C].

54121.

Skaista, bolta Juoņa muote, leigū leigū!
Sīra, pīna Pīterīne, leigū
leigū!
Oklu bodu nuspruoguse, leigū!
Zama, rasna Jākupīne, leigū leigū!
Jaunas maizes pīāduse, leigū!
465 [Varakļānu Rz].

54122.

Skaista sieva Jānīšam,
Vēl skaistāka Pēteram:
Jānīšam ziediem sieva,
Pēteram sudrabota.
290 [Ogres C].

54123.

Jānīts sēd kalniņā,
Pēterītis lejiņā;
Jānīts svieda Pēteŗam
Ar sieriņa gabaliņ'.
378 [Seces Jk].

54124.

Jānīts rudzus ziedināja,
Pēterītis briedināja;
Jēkabiņš labs vīriņš,
Klētiņā ritināja.
72 [Cesvaines Md].

- 180 -

54125.

Jānīts ņēma sevim sievu
Pašā Jāņu vakarā;
Pēterim žēli bija,
Tas pa priekšu grozījās.
369 [Saldus Kld].

54126.

Jānīts teica sav' meitiņu,
Pēterīša dēliņam;
Kas tai Jāņa meitiņai-
Viena zieda vilnānīte?
241 [Lubānas Md].

54127.

Jānīšam vīzes pinu,
Jānīšam auklas viju,
Lei Pēteris vazājās
Basajām kājiņām.
246 [Madlienas (Lielais) Rg].

54128.

Jānīšam ziedu kronis,
Pēteram lapu kronis;
Vairāk ziedu Jānīšam
Nekā lapu Pēteram.
119 [Gaujienas Vlk].

54129.

Jēkopīts labs vīriņis,
Pats ar savu maizi nāca;
Kalniņāji sēdēdams,
Kviešu kaudzes skaitīdams.
97 [Dūres Vlk].

54130.

Jēkapiņš labs vīriņš,
Tas atnesa mums maizīti;
Miķelīts labs brālīts,
Tas dos alu, brandeviņu.
46 [Beļavas Md].

54131.

Kam adīšu raibus cimdus,
Kam rakstīšu grāmatiņ(u)?
Jāņam adu raibus cimdus,
Pēterim grāmatiņu.
129 [Gudenieku Azp].

54132.

Ko lielies, tu Jānīti,
Ar savām puķītēm?
Kad atnāks Jēkabiņš,
Tad būs rudzi, tad būs mieži.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

54133.

Juoņa ķāvi izjyudzjam,
Pīterīša aizjyugsim, leigū leigū!
73 [Ciblas (Eversmuižas) Ldz].

54134.

Kas tur spīd, kas tur viz
Viņa lauka galiņā?
Jāņam spīd stikla logi,
Pēteram sudrabiņa.
259 [Mazzalves (Ērberģes) Jk].

54135.

Lai bagāts, kas bagāts,
Jēkabiņš tas bagāts:
Tam rudzīši, tam miezīši,
Tam bij stalti kumeliņi.
378 [Seces Jk].

54136.

Lūdzam, māmiņ,
Souc sovs dēls:
Jānits leje
Sieniņ pļāv,
Jēkuops louke
Rudzīšs pļāv,
Labrencs dārze
Rāceņs roug,
Bētmajs louke
Rudzīšs sēj,
Mikels dārze
Rāceņs ružen.
104 [Ēdoles Vp].

54137.

Pakaļ Jāņam Pēters nāca
Pa piecām dienīnām;
Jāņu ziedu neredzēja
Aiz Pētera lapīnām.
192 [Kosas C].

54138.

Pēters nāca, Pēters nāca,
Ar zaļiemi vaiņagiemi;
Aiz Pētera lapiņām
Jāņa ziedu neredzēja.
148 [Jaunpiebalgas C].

54139.

Pēterīts ar Jēkaupiņu
Abi brīvā negulēja;
Pēters rudzus briedināja,
Jēkaups krāva kaudzītē.
605 [Skolas].

- 181 -

54140.

Pēterim bij smuka sieva,
Dzīparaina magonīte;
Jānim bija tieva, gaŗa,
Pinkataina, ķenkataina.
374 [Sātiņu Kld].

54141.

Pēters, Jānis, Jākabiņš,
Tie trīs Dieva zvejnieciņi:
Pēters laivas irējiņš,
Jānis tīkla metējiņš;
Jēkabiņš, gudris vīrs,
Tas sēd laivas radziņā.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

54142.

Rītu rītu, ne šodien,
Būs muižā liela tiesa:
Jāņa bērni nosliedēja
Pieterīša ziedu pļavu.
3 [Adulienas Md].

1. Jau vakar, aizvakar
Jāns, Pēteris strīdējās:
Jāņa bērni nosēdējši
Pēteram ziedu pļavu.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

54143.

Rītu pat Pēterītis
Ar Jānīti tiesāsies:
Jāns Pētera pļaviņā
Visus ziedus izlasījis.
436 [Tirzas (Tirzas-Pils) Md].

54144.

Saglabāju Jāņa sieru
Līdz pašiem Pēteŗiem;
Ne tas puva, ne pelēja,
Pēterīša gaidīdams.
322 [Praulienas Md].

54145.

Tukšs un nabags Jānis nāca,
Vēl tukšāks Pēterītis.
Jēkopišs, tas bagāts,
Tam miezīši, tam rudzīši:
Sešas kaudzes tīrumā,
Sešas maukas Jelgavā.
464 [Vānes Tk].

54146.

Ūja jods, ūja jods,
Trīs uz viena kumeliņa!
Juris jāja, Jānis jāja,
Vēl mazais Pēterītis.
605 [Skolas].

54147.

Ziedu ziedu, tu Jānīti,
Lapu lapu, Pēterīti!
Vairāk ziedu Jānīšam
Nekā lapu Pēteram.
119 [Gaujienas Vlk].

54148.

Ziediem Jāni kaisījāmi, līgo
līgo!
Pēterīti lapiņām;
Jēkabiņu kaisīsimi
Ar tām rudzu vārpiņāmi.
449 [Ungurmuižas D].

★

r) Mīlestības Dievs ņem dalību svētkos un izšauj dažu bultu

33078.

Ai bagāta Jāņa diena,
Atved man arājiņu;
Ja ved jaunu, tad ved skaistu,
Ja ved vecu, tad bagātu!
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

33079.

Augstu puiši gulēt kāpa
Jāņa dienas vakarā,
Lai varēja kalausīties,
Kur dzied ciema dzeltānītes.
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

33080.

Dievs dod man lielai augt,
Es grib' Jāni vīru ņemt:
Kad atnācajāņa diena,
Visi Jāni daudzināja.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33081.

Div' pulciņu meitas gāja
Pašā Jāņu vakarā;
Ne katrā pulciņā
Nava manas līgaviņas.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

33082.

Dziedat, meitas, dziedat, meitas,
Mēs ar Jāni dancosam;
Jānītim samta bikses,
Man sudraba lindraciņi.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

- 182 -

33083.

Es atradu siera kampu,
Mātei vietu taisīdama;
Ne to ēdu, ne pārdevu,
Puišus vien karināju.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

33084.

Es atradu siera nuku,
Mātei gultu taisīdama;
Es pievilšu jāņanakti
Visražanu tēva dēlu.
226 [Kandavā (Tl)].

33085.

Es atradu siera stūri,
Mātei gultu taisīdama;
Es dabūju arājiņu,
Mātes vārdu klausīdama.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

33086.

Es bij' maza, es bij' gudra,
Es pievīlu arājiņu:
Parādīju raibus cimdus,
Aiz upītes stāvēdama.
3031 [Tomē (Tomes pag. Rg)].

33087.

Es jums saku, jauni puiši,
Nenākat šo naksniņu:
Jānis sēd kalniņā,
Pātedziņa rociņā.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

33088.

Es pievīlu Jāņu nakti
Diženo tēva dēlu:
Nolaupīju rācenīti,
Dod' par siera gabaliņu.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

33089.

Es pievīlu Jāņa [Jāņu] nakti
Diženo tēva dēlu:
Parādīju balt' akmeni,
Šķiet viņš siera gabaliņu.
104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

1. Es pievīlu dēlu māti
Pašā Jāņu vakarā:
Sviedu baltu akmentiņu,
Šķita siera gabaliņu.
1253 [Kroņa laicenē], 264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

2. Viltiniece tautu meita,
Pieviļ manu bāleliņu:
Sieru svieda par upīti,
Balt' akmeni dāvādama.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

3. Ciema meitas viltinieces,
Man' pievīla migliņā:
Sviež par upi balt' akmini,
Šķiet man siera gabaliņš.
275 [Zemgales novados].

33090.

Es savam bāliņam
Mētru viju vītenīti;
Tautu meitas attecēja,
Mētru smaku saodušas.
294 [Grantelē (Iecavas pag. B)].

33091.

Es svinēju Jāņa dienu,
Man Jānīts bāleniņš;
Ja būs man Dievs vēlējis,
Būs Jānītis arājiņš.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

33092.

Es vietiņu pataisīju
četru lapu ābolā,
Es izkrāpu tautu dēlu
Jāņu nakti pieguļāi.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

33093.

Griezies šurp, bāleliņ,
Še tev siera gabaliņš!
Tautiešam ielaidīšu
Ar akmeni mugurā.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

33094.

Ik vakara dziedāt gāju
Avotiņa lejiņā;
Izgāj' Jāņu vakariņu, -
Tur palika gredzentiņš.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

33095.

Jāņa nakti divi zvaigznes
Vidū gaisa zvērojās;
Zvēro puišu dvēselīte
Jaunu meitu pulciņā.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

33096.

Jāņu nakti, meitiņ, sargi
Savu puķu vainadziņu!
Nakts ir silta, galva karsta,
Novīst puķu vainadziņš.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

- 183 -

1. Meitiņ jauna, Jāņu nakti
Puķu kroni nenesā:
Silta bija Jāņa nakte,
Drīz puķītes novītīs.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

33097.

Jāņa nakti salocīju
Villainīti pūriņā;
Vai tādēļ gadījās
Jānīts miežu arājiņš?
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Pēteŗdienu salocīju
Savas baltas villainītes;
Vai tādēļ gadījās
Pēters miežu arājiņš?
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

33098.

Jāņu rītu saulīt' lēca,
Meža galus puškodama;
Tā māmiņa man' puškos,
Tautiņās vadīdama.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

33099.

Jāņi vien, Jāņi vien,
Kas uz mani raudzījās;
Es tos Jāņus negribēju,
Es gribēju Pēterīti.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

33100.

Jāņam govis, Jāņam vērši,
Jāņam sirmi kumeliņi.
Dievs dod man lielai augt,
Es būš Jāņa līgaviņa.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)], 125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)], 141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)], 400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33101.

Jānīts mans, Jānīts mans,
Es Jānīša līgaviņa:
Jānīšam samta bikses,
Man sudraba lindraciņi.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33102.

Jānīts mans, Jānīts mans,
Es Jānīša līgaviņa;
Jānīšam sirmi zirgi,
Man telītes raibaliņas.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)], 28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

33103.

Jānīts mans, Jānīts mans,
Es Jānīša līgaviņa;
Jānīts manas govis gana,
Es Jānīša kumeliņus.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

33104.

Jānīts man(i)s, Jānīts man(i)s,
Es Jānīša līgaviņa;
Tam taisīju mīkstu vietu,
Klāju baltu paladziņu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

33105.

Jāņos gāja mūs' māsiņa,
Tur tā gāja, tur palika:
Jānīšam pieci dēli, -
Paturēja vedeklām.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

33106.

Jānos gāju, Pēteŗos
Sev arāja lūkoties.
Kad Jāņos nedabūju,
Tad dabūšu Pēteŗos.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

1. Gāj' Jāņosi, Pēteŗosi
Arājiņa lūkoties.
Ja Jānīša nedabūšu,
Tad dabūšu Pēterīti.
Ja Pēteŗa nedabūšu,
Tad dabūšu Jēkabiņu;
Ja Jēkaba nedabūšu,
Tad dabūšu Labrencīti;
Ja Labrenča nedabūšu,
Tad dabūšu Bērtulīti;
Ja Bērtuļa nedabūšu,
Tad dabūšu Miķelīti;
Ja Miķeļa nedabūšu,
Tad dabūšu Andrejiņu;
Ja Andreja nedabūšu, -
Tad man vairs nevajaga.
23 [Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)].

33107.

Jāņos gāju, Pēteŗos
Savas vērtes lūkoties.
Ko Jāņos nedabūju,
To dabūju Pēteŗos:
Es dabūju melnu zirgu,
Jaunu puisi braucējiņu.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

- 184 -

1. Es aizgāju Jāņa nakti
Sev draudziņu lūkoties.
Ko Jāņos nidabūju,
To dabūju Pēteŗos:
Dabūj' zirgu, dabūj' sedlus,
Dabūj' puisi jājējiņu.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

33108.

Jāņos gāju, Pēteŗos
Savas vērtes lūkoties.
Nav neviena manis vērtes,
Tādi vien buļļa pieres.
224 [Kabilē (Kld)].

33109.

Jāņos gāju puišus pirkt,
Jāņos puiši lēti bij:
Kas jaunāks, mārku devu,
Kas vecāks- puskapeiku.
29 [Nurmižos (Vildogas pag. Rg)].

1. Jāņos gāju puišus pirkt,
Pēteŗos aizmaksāju:
Kuŗš bij dižs, par marku,
Kuŗš mažs, par vērdiņu.
232 [Talsos (Tl)].

33110.

Jāņos gāju puišu pirkt,
Pēteŗos izmainīt.
270 [Ozolu muižā (Ozolnieku pag. Jg)], 403 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33111.

Jānī gāju rādīties,
Laidenē solīties,
Labrencī ēst un dzert,
Pārdot savu vainadziņu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

1. Jānē gāju raudzīties,
Pēterē dzirdīties,
Laidanē palaižos
Neveiklīša rociņā.
89 [Leimaņos (pie Vecpiebalgas C)].

2. Laid, māmiņa, man' tirgā
I Mārē, Miķelī:
Mārē gāju raudzīties,
Miķelī dzirdīties.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

3. Laid, māmiņa, man' uz tirgu,
Laid Jāņos, Pēteŗos:
Jāņos gāju raudzīties,
Pēteŗos dzirdīties,
Laidainē ielaižos
Ar visām telītēm.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

33112.

Kad man būtu Jāņu siera
Jele viens gabaliņš,
Es pieviltu Pēteŗos
Diženo tēva dēlu.
313 [Ēķengrāvē (Viesītes pag. Jk)].

1. Būt' māmiņa man devusi
Vienu siera kumosiņu,
Es pieviltu Jāņa nakti
Diženo tēva dēlu.
226 [Kandavā (Tl)].

33113.

Kas tie tādi līgotāji,
Sila peku lauzējiņi!
Nav neviena lāga puiša,
Kas ar mani parunātu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

33114.

Kas tur spīd, kas tur mirdz
Viņā lauka galiņā?
Jānīts pina zelta kroni
Priekš jaunām meitiņām.
Pin, jāņiti, dod man vienu,
Man vajdzēs šoruden!
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

33115.

Kur tik saldas ogas auga
Kā tai Jāņu kalniņā;
Tā sētiņa mīļa man,
Kur aug mana līgaviņa.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

33116.

Lec, Jānīti, kur lekdams.
Lec uz stalli pie meitām:
Pie meitām silta guļa,
Laba pupu raudzīšana.
226 [Kandavā (Tl)].

1. Lec, Jānīti, kur lēkdams,
Lec uz stalli pie meitām;
Tur būs laba silta guļa,
Laba salda bučošana.
40-1 (Lapmežc.).

33117.

Līgodama vien staigāju,
Jāņu dienu gaidīdama;
Vai tādēļ gadījās
Jānīts miežu arājīc?
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

- 185 -

33118.

Līgodama vien staigāju
Šo gaŗo vasariņu.
Salīgoju brāļam sievu,
Sev dižanu arājiņu.
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

1. Ko es laba salīgoju
Šo gaŗo vasariņu?
Brāļam sievu, māsai vīru,
Sev diženu arājiņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

33119.

Līgājiet, līgātāji,
Es vairāk nelīgāšu:
Man noņēma vainaciņu
Pašā Jāņa vakarāi.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

33120.

Man izkrita zelta sakta,
Jāņa nakti līgojot;
Jauni puiši, pacēluši,
Pabučojši atdodiet!
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

33121.

Meitas sēž kalniņāi,
Zīda kleites, zelta kurpes.
Maucat, puiši, baltus cimdus,
Vedat meitas sētiņā!
40-1 (Lapmežc.).

33122.

Ne mūžam nedabūju,
Ko dabūju Jāņa nakti:
Es dabūju meitas vārdu,
Meitas vītu vainadziņu.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

1. Ne mūžam nedabūju,
Ko dabūju šovakar:
Es dabūju saldas mutes,
Meitas pītu vainadziņu.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

33123.

Ne mūžā nedabūju,
Kas pazuda Jāņa nakti:
Pazūd mans meitu gods,
Pazūd zīļu vainadziņš.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

33124.

Nedod Dievs Jāņu nakti
Ar puišiem satikties:
Zāles manas izkaisīja,
Mani pašu salauzīja.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

33125.

Negulēšu Jāņa nakti,
Nerausīšu uguntiņu,
Līdz izvilkšu zelta šnori
Caur sudraba ozoliņu.
206 [Kuldīgas apriņķī].

1. Es izvēru zelta šņoru
Caur sudraba ozoliņu;
Es izvīlu no tautieša
Pa vienam gudrus vārdus.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

2. Es izvilku zelta šnori
Caur resno ozoliņu;
Tā izvilku tautiešam
Caur krekliņu padomiņu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

3. Es izvilku zelta stīgu
Caur sudraba ozoliņu;
Es izvīlu tautiešam
Visgudro padomiņu.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4. Es izvilku zīda diegu
No pelēka akmentiņa;
Tā izvilku puišam domas
Pa matiņu galiņiem.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)].

5. Es izvilku zilu ziedu
No pelēka akmentiņa;
Es izvilku puišam prātu,
Jāņa nakti līgojot.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

6. Negulēšu šo naksniņu,
Nerausīšu uguntiņu,
Līdz izvilkšu zelta stīgu
Caur sudraba ozoliņu.
Tā izvilkšu dzīvodama
Tautu dēla padomiņu.
226 [Kandavā (Tl)].

33126.

Nevienam es neteikšu,
Ko dabūju Jāņu nakti,
Ko dabūju Jāņu nakti
Liepu birzes galiņā:
Sirmus zirgus, kaltus ratus,
Jaunu pašu arājiņu.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

1. Es atradu atradnīti,
Jāņu nakti līgojot:
Es dabūju sirmu zirgu,
Sirma zirga jājējiņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

- 186 -

33127.

Ozoliņa kroni pinu,
Jāņu nakti līgojot;
Dievs dod man šoruden
Dabūt pašu ozoliņu.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

1. Ozoliņa zaru laužu,
Jāņa nakti līgodama;
Dievs dod man citu gadu
Nolauzt pašu ozoliņu.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

33128.

Puiši puiši, Jāņa diena,
Jāsim meitu raudzīties!
Kuŗš tālāku aizjāsim,
Tas skaistākas dabūsim.
121 [Gulbenē (Md)].

33129.

Šogad Jāni ielīgoju
I ar zīļu vainaciņu;
Dieviņš zina, citu gadu
Vai būs zīļu, vai nebūs.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

33130.

Šos Jānīšus pavadīju
Ar vizuļu vainadziņu;
Dievs dod man citus Jāņus
Ar aubīti sagaidīt.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Pērn es pinu rožu kroni,
Šogad balta āboliņa;
Citu gadu vairs nepīšu,
Skaistu aubi šūdināšu.
4 [Aijažos].

33131.

Viņpus upes kupla liepa,
Šai pusē ozoliņš;
Viņas puses kupla liepa
Aplīgoja ozoliņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

33132.

Visas mājas izpuškotas,
Būtnar' mājas nepuškotas;
Visas meitas izprecētas,
Būtnar' meitas neprecētas.
197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].

33133.

Viss bij velti, viss bij velti,
Ko cerēju Jāņu nakti:
Jāņa nakti pieci, seši,
Nāk rudenis - nav neviena.
104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

33134.

Visu nakti es dziedāju,
Trallināt trallināju;
Satrallinu brālim sievu,
Pillas krūtis sudrabiņa.
224 [Kabilē (Kld)].

★

54149.

Ai Jānīti, Dieva dēliņ,
Tavu staltu augumiņu!
Dievs dod man lielai augt,
Es būš' tava līgaviņa!
521 [Zvārtavas Vlk].

54150.

Ai Jānīti, Dieva dēls,
Ko tu vedi vezumā?
Meitām vedu jaunus puišus,
Jauniem (puišiem jaunas) meitas, līgo!
127 [Grostonas Md].

54151.

Aplīgoju ap Jānīti
Savu puķu vainadziņ';
Dieviņš zina, citu gadu
Būs puķīšu vai nebūs.
72 [Cesvaines Md].

1. Līgot man ap šo Jāni,
Ar šo zīļu vainadziņ;
Dievs to zin, citu gadu,
Vai būs zīļu vai nebūs.
Vai būs caunu cepurīt(e)
Pretī zīļu vainagam?
211 [Ļaudonas Md].

2. Salīgoju ap šo Jāni,
Ap šo zīļu vainadziņu;
Dievs zina, citu gadu,
Vai būs zīļu, vai nebūs.
Vai būs caunu cepurīte
Pretī zīļu vainadziņ'?
127 [Grostonas Md].

3. Šitos Jāņus salīgoju
Ar ozola vainadziņu;
Dievis zina, citu gadu
Būs ozola vai nebūs.
Vai būs caunu cepurīte
Pret ozola vainadziņu?
480 [Vējavas Md].

- 187 -

54152.

Atkan jauna Jāņu diena,
Tupeņlaksti nosaluši;
Tā nosala puiša sāni
Pie meitām gultiņā.
198 [Krustpils D].

54153.

Cik laimīga es paliku
Jāņu nakti līgojot;
Et atradu mellu kleit'
Ar apaļu vēderiņ'.
413 [Stendes Tl].

54154.

Citas meitas līgot gāja,
Es gulēju aizkrāsnī;
Citas meitas savu zin,
Es vēl savu nezināju.
129 [Gudenieku Azp].

54155.

čigānam Kristapam
Šodien meita piedzimusi;
Šodien meita piedzimusi,
Tur būs Jāņam līgaviņa.
150 [Jaunraunas C].

54156.

Dievs dod manim lielai augt,
Es būš' Jāņa līgaviņa!
Kad atnāksi Jāņa diena,
Tad mēs abi līgosim.
378 [Seces Jk].

54157.

Dievs dod mūsu Jāņa tēvam
Jaunu skaistu līgaviņu;
Jaunu skaistu līgaviņu,
Gultas malā šūpulīti.
192 [Kosas C].

54158.

Dod, māmiņa, kam dodama,
Nedod mani Jānītim:
Jānīts mani Jāņos veda,
Dziļu rasu bridināja.
282 [Nīcas Lp].

54159.

Et apsitu ozoliņu
Ar sidraba nagliņām;
Kad atjās tautu dēls,
Piesies savu kumeliņu.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

54160.

Es atradu Jāņu nakti
Baltu diega kamoliņu;
Dod, Dieviņi, šoruden
Atrast miežu arājiņu.
223 [Lielstraupes C].

54161.

Es dabūšu to puišeli,
Kur meitiņas dalījās:
Svētu dienu pie baznīcas,
Jāņu nakti pieguļā.
282 [Nīcas Lp].

54162.

Es izvilku zelta ķēdi
Caur sidraba ozoliņu;
Es izvilku puiša domas,
Jāņu nakti līgodama.
56 [Birzgales (Lindes) Rg].

54163.

Et izslaucu baltu kazu
Melnā kriju vācelē;
Es sasēju kazas sieru
Mazu mazu gabaliņu;
Ne es ēdu, ne kur liku,
Puišus vien karināju.
184 [Ķēču Rg].

54164.

Et sasēju kazu sieru
Deviņiem stūrīšiem;
Es pievīlu Jāņu nakti
Sev dižanu tēva dēlu.
378 [Seces Jk].

54165.

Es atradu siera knauci [kanci?],
Mātei vietu taisīdam(a);
Es piekrāpu jaunus puišus
Jāņu nakti pieguļe.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

54166.

Dod, māmīna, aitas sieru
Mazu mazu gabalīnu,
Es pievilšu Jāņu nakti
Diženo tēva dēlu.
192 [Kosas C].

54167.

Dod man siera dabūties
Viena maza gabaliņa!
Es pievilšu jaunu puisi
Jāņa rītā ganīdama.
90 [Drustu C].

- 188 -

54168.

Kaut man bijis svētku siers
Jele viens gabaliņš,
Es pielūgtu jaunu puisi,
Jāņu nakti dancodama.
124 [Grašu Md].

54169.

Es Jānīti dancot vedu
Pašā Jāņu vakarā;
Jāņišam bij santa bikses,
Man sidraba lindraciņi;
No Jānīša santi put,
No maniem sidrabiņš.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

54170.

Jas dūmovu kaimiņūs
Oruojeņu nūtauļuot:
Par ūlneicu sīru svīžu,
Bolt' akmini duovuodama.
326 [Preiļu D].

54171.

Es piedzimu māmiņai
Pašā Jāņu vakarā.
Dievs dod manim lielai augt,
Es būš Jāņa līgaviņa.
344 [Rembates Rg].

54172.

Es tecēju Jāņu nakti
Pie avota lūkoties,
Vai iekšā neredzēšu
Sav' maizītes arājiņu.
Pretim nāca jauni puiši
Dzelteniem matiņiem;
Dzelteniem matiņiem,
Sarkaniem vaidziņiem.
443 [Turlavas Kld].

54173.

Es uzliku Jāņu mātei
Lielu, skaistu puķu kroni;
Jāņu māte bēdājās,
Puķu kroni saņēmusi.
Nebēdājies, Jāņa māte,
Būšu laba vadekliņa!
605 [Skolas].

54174.

Jāņa māte bēdājās,
Puķu kroni saņēmuse.
Nebēdā, Jāņa māte,
Būšu laba vedekliņa:
Es tev došu mīkstu deķi,
Baltu linu paladziņu;
Ik svētdienas rītiņā
Tevi mīļi nobučošu.
253 [Mārkalnes (Lāzberģa) Vlk].

54175.

Es iedevu Jāņu mātei
Raibu zīļu vainadzīn'.
Jāņu mate bēdājās,
Būšot dārgi jāmaksā.
Sieru sieru, alu alu,
Jāni pašu mūža biedri!
192 [Kosas C].

54176.

Par to manu puķu kroni
Būs tev dārgi jāmaksā:
Sieru sieru, alu alu,
Jāni, miežu arājiņu.
253 [Mārkalnes (Lāzberģa) Vlk].

54177.

Gan pazinu to puisīti,
Kuŗš ņems sievu šoruden:
Visu cauru Jāņu nakti
Griezās meitu pulciņā.
439 [Trikātas Vlk].

54178.

Ganos gāju, sieru sēju,
Sieru sēju, puišiem devu;
Sieru sēju, puišiem devu,
Lai ap maniem kanakstījās.
127 [Grostonas Md].

1. Sien, māmiņa, kazas sieru,
Sasien lielu gabaliņ'!
Lai es varu puišiem dot,
Lai ap mani kanakstījās.
211 [Ļaudonas Md].

54179.

Izčibēja, izgrabēja,
Ko runāja Jāņu nakti:
Jāņu nakti pieci, seši,
Atnāk rudens, nav neviena.
177 [Kastrānes Rg].

54180.

Jānīts mani mīļu tura,
Es Jānīti vēl mīļāk:
Jānīts runā mīļus vārdus,
Es uz Jānīt' vēl mīļāk(u)s.
560 [Rīga ].

- 189 -

54181.

Jānīts vaid, Jānīts raud
Pašā Jāņu vakarā:
čigāns zirgu nozadzis,
Nevar braukt precībās.
439 [Trikātas Vlk], 605 [Skolas].

54182.

Jānītim brūnas bikses
Vadzītē sapelējš(as).
Dievs nu deva Jānīšam
Brūnu bikšu valkātāju.
337 [Rāmuļu C].

54183.

Jānīšam, nabagam,
Trīs nelaimes vasarā:
Zirgu pirka, tas nosprāga,
Sievu ņēma, tā nomira;
Pirmo dēlu vilks nesa [aiznesa?]
Pašā Jāņu vakarā.
192 [Kosas C].

54184.

Jāņišam, brālīšam,
Trīs bēdiņas gadiņā:
Pirmo brūti vilks apēda,
Otru zaķis nobadīja;
Trešā pati pakārās
Baltos Rīgas skursteņos.
572 [Tukums Tk apr.].

54185.

Juoneišam, bruoleišam,
Treis bēdeņis ozotī:
Vīna bāda - maizis nav,
Ūtra bāda - zyrga nav;
Treša bād' vjāļ leluoka -
Mozi bārni sēteņā.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

54186.

Jānītim, nabagam,
Lielā skāde notikusi:
Mīļākā Vāczemē
Uz smildziņas nodūrās.
211 [Ļaudonas Md].

54187.

Janīts pina pinekliņ'
Siena kaudzes galiņā;
Sapin' labu tēva dēl'
Ar nelieša mātes meit'.
220 [Lībagu Tl].

54188.

Jānīts mans, Jānīts mans,
Es Jānīša līgaviņa;
Es Jānīšam biksas šuvu
No saviem lindrakiem.
487 [Vietalvas Md].

54189.

Jancīts mans, Jancīts mans,
Es Jancīša līgaviņ(a);
Kur Jancītis bikses kāra,
Tur Anniņa lindrakus.
Dzīsmai gols, dzīsmai gols,
Saiminīkam rūkā ols.
24 [Asares Il].

54190.

Jānīts manis, Jānīts manis,
Es Jānīša līgaviņa:
Jānīts manas govis gana,
Es jāņiša līgaviņ',
Jānīts mani vizināja
Ik svētdinas baznīcā.
20 [Annenieku (Annasmuižas) Tk].

54191.

Jānīts mans, Jānīts mans,
Es Jānīša līgaviņa;
Jānīts manas aitas gana,
Es Jānīšam cimdus adu.
(=nesalasāms).

54192.

Jānīts mans, Jānīts mans
Es Jānīša līgaviņa
Es viņam jostu pinu
Deviņiem dzīpariem.
(=nesalasāms).

54193.

Es ar Jāni dancot gāju
Pašā Jāņu vakarā;
Jānīšam samta bikses,
Man sudraba lindraciņi.
99 [Dzelzavas Md].

54194.

Juoneišam siermi zirgi,
Juoneits vīgli vyzynuoja;
Juoneišam skaistys muojis,
Es Juoneiša līgaveņa.
326 [Preiļu D].

- 190 -

54195.

Jānīts mani mīļi lūdza:
Nāc, meitiņa, šovakar!
Nelūdz, Jānīt, nelūdzies,
Negājuse nepalikšu!
439 [Trikātas Vlk].

54196.

Jānīts manu vainadziņu
Koku galā vicināja;
Es Jānīša kumeliņu
Ēršķu krūmā dancināju.
206 [Lādes Vlm].

54197.

Jānīts savu līgaviņu
Alutiņu dzirdināja,
Lai maigāki pieglaudās(?),
Jāņu nakti līgojot.
282 [Nīcas Lp].

54198.

Jāņos gāju puišu pirkt,
Jāņos puiši lēti bija:
Kuŗš jaunāks - mārku devu,
Kuŗš vecāks - puskapeiku.
Jāņos gāju puišus pirkt,
Pēteŗos pārdot vedu.
263 [Mēmeles Jk].

1. Jāņos gāju puišu pirkt,
Jāņu nakti lēti puiši:
Mārku devu, puisi pirku,
Pieci mārki - jaunu kungu.
231 [Līgatnes (Paltmales) Rg].

54199.

Jāņu diena, strupausīte,
Atved skaistu brūtgāniņu!
Ja ved jaunu, tad ved skaistu,
Ja ved vecu, tad bagātu!
Labāk jaunu nekā vecu,
Dievs dos mantu dzīvojot.
3 [Adulienas Md].

1. Jāņa diena atnākusi -
Gad' jel kādu gadīdama!
Ja gad' jaunu, tad diženu,
Ja gad' vecu, tad bagātu!
476 [Vecpiebalgas C].

2. Liec, Laimiņa, ko likdama,
Liec man labu mūža draug(u)!
Ja liec vecu, tad bagāt(u),
Ja liec jaunu, tad mīlīgu!
358 [Rugāju Abr].

3. Eitiņ iešu šoruden,
Lai pie jauna, lai pie veca:
Ja pie jauna, pie ražena,
Ja pie veca, pie bagāta.
605 [Skolas].

54200.

Ko mēs labu vēlēsim
Citu gadu Jānīšam
Citu gadu šādu laiku
Citu mīļu gulētāju.
Ja gan jaunu, tad gan skaistu,
Un ja vecu, tad bagātu.
341 [Raunas (Pils-Raunas) C].

54201.

Jāņu dienu es aizgāju
Tautu meitas bildināt;
Kad es ņēmu, tad nenāca,
Nu pēc manis bēdājās.
604 [Dažādi iesūtītāji].

54202.

Jāņu dienu ganos gāju
Raibas govis paganīt;
Ganīdama es dabūju
Zīda diega kamoliņu;
Es nopirku tautu dēlu
Ar visiem tīrumiem.
604 [Dažādi iesūtītāji].

54203.

Jāņu dienu salocīju
Savas baltas vilnānītes.
Vai tādēļ gadījās
Jānīts man arājiņš?
307 [Pāvītes (Briņģu) C].

54204.

Jāņu nakti meitiņāmi
Visām pulku brūtgāniņu;
Kad pagāja Jāņu nakte,
Nav neviena brūtgāniņa.
192 [Kosas C].

54205.

Jāņu nakti rudzos gāju,
Līgaviņu meklēdams,
Tikai rudzus nobradāju,
Līgaviņu neatradu.
560 [Rīga ].

54206.

Jāņu nakti līgot gāju,
Arājiņu lūkoties;
Nolūkoju arājiņu
Pašā Jāņu vakarā.
129 [Gudenieku Azp].

- 191 -

54207.

Jāņa nakti līgodama,
Dabūj' diegu kamoliņ';
Dievs dod man šoruden
Dabūt miežu arājiņu.
328 [Pociema Vlm].

54208.

Jāņa nakti raudzījos,
Kur vakara zvaigzne lēc;
Kur vakara zvaigzne lēc,
Tur aug mana līgaviņa.
378 [Seces Jk].

54209.

Jāņu nakti tautu dēls
Zelta ķēdes kaldināja.
Pušu rāvu zelta ķēdes,
Pāri gāju robežās.
604 [Dažādi iesūtītāji].

54210.

Kas to teica, tas meloja,
Ka pie kaula gārda gaļa;
Ka pie kaula gārda gaļa,
Ka pie puiša silta guļa.
Es gulēju Jāņu nakti,
Man atsala deguntiņš.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

1. Visi ļaudis to vien teica:
Pie puišiem silta guļa.
Es gulēju Jāņu nakti,
Man nosala kājas rokas.
104 [Ēdoles Vp].

54211.

Ko tu lieni, junkurīti,
Pie mums Jāņu vakarāi;
Vai tev trūka mīļu vārdu,
Vai tev klāti gulētājas?
224 [Lielvārdes Rg].

54212.

Labvakar, Jāņa māte,
Kur gulēja jusu puiši?
Es atvedu savas meitas
Uz puišiem meņģēties.
253 [Mārkalnes (Lāzberģa) Vlk].

54213.

Līgo bite, līgo meita
Ziedu kalna galiņā:
Bite, ziedus lasīdama,
Meita, puišus gaidīdama.
149 [Jaunpils Tk].

54214.

Līgo, Dievs, ar saulīti,
Es ar miežu arājiņu;
Tev pieder lieli pulki,
Man tik miežu arājiņš.
514 [Zentenes Tl].

54215.

Līgodama vien staigāju
Šo gaŗo vasariņ';
Brāļam sievu salīgoju,
Sev diženu arājiņ'.
Brālīts sievu nicināja,
Es arāju nenicinu.
211 [Ļaudonas Md].

54216.

Līgot gāju Jāņu nakti
Ar ozola vainadziņu;
Dievs dod man uz rudeni
Dabūt pašu ozoliņu.
350 [Ropažu Rg].

54217.

Līgot man kā bitei
Šādu gaŗu vasariņu;
Līgodama ielīgoju
Bandenieka klētiņā.
281 [Neretas Jk].

54218.

Līgotāji mani veda
Pie rauduļa Jāņa dēla.
Cik gribēju palīgot,
Jānīts gauži raudināja.
439 [Trikātas Vlk].

54219.

Man atjāja tautu dēls
Pašā Jāņu vakarā;
Pašā Jāņu vakarā
Ābolainu kumeliņu.
Nelaidīšu pieguļā,
Laiž' ābeļu dārziņā.
604 [Dažādi iesūtītāji].

54220.

Man deviņi Jāņi bija-
Kur tie visi palikuši?
Pašā Jāņu vakarā
Tikai vienu ieraudzīju.
378 [Seces Jk].

- 192 -

54221.

Mazs bij mans augumiņš,
Gudris mans tikumiņš.
Es pievīlu lielu puisi
Pašā Jāņu vakarā:
Nomizoju rācentiņu,
Dev' par siera gabaliņu.
325 [Priekuļu C].

1. As jauniņa meitineitja
Pruovu puisi pīmuonēju:
Kaļneņī stuovādama,
Lejī laižu ruoceneiti;
Lejī laižu ruoceneiti:
Ša tjav sīra gabaleņš!
174 [Kārsavas Ldz].

2. Moza beju meituškeņa,
Lelu puisi apmuonēju;
Aplaupēju ruocineiti:
Ša tjav sīra gabaleņš!
Jis pajēme ruocineiti,
Soka: sīra gabaleņš.
73 [Ciblas (Eversmuižas) Ldz].

3. Puiši, meitu naticit,
Juos ir lelas vilt(i)nīcas:
Aplaupītus ruocinīšus
Dūd par sīra gabaliņu.
605 [Skolas].

54222.

Es jaunāka meitenīte,
Lielu puisi piemānīju:
Kalniņā stāvēdama,
Lejā laižu rācenīti;
Lejā laižu rācenīti:
Še tev siera gabaliņš!
132 [Ikšķiles Rg].

54223.

Es piekrāpu vecu puisi
Pašā Jāņu vakarā;
Pasviež baltu akmentiņu:
Še tev siera gabaliņš!
Vecais puisis upē lēca
Meklēt siera gabaliņu.
520 [Zvārdes Kld].

54224.

Moza moza meitineite
Lelu puisi podmuonēja:
Īt paprīšku doncuodama,
Raibis cymdus adeidama.
73 [Ciblas (Eversmuižas) Ldz].

54225.

Moziņš moziņš puiškiniņš
Pīveļ skaistu līgaviņ(u):
Aplaupījis rīkstam čaulu,
Dūd par zalta gredzintiņ'.
326 [Preiļu D].

54226.

Meitas Jāni nogulēj'šas
Pašā Jāņu vakarā.
Dievs atlaida meitām grēkus,
Kam lien meitu vidiņā.
301 [Palsmaņa Vlk].

54227.

Metat, meitas, Jāņu nakti
Upē savus vaiņadzīnus:
Kam ar straumi aizpeldēja,
Vedīs tautās šorudeni;
Kam nogrima dibenāji,
Taibez vīra nodzīvoti.
604 [Dažādi iesūtītāji].

54228.

Mīļi lūdzu Laimes mātes:
Dod man Jāni arājiņu!
Jānim vērši, Jānim govis,
Jānim bēri kumeliņi;
Kad atnāca Jāņa diena,
Visi Jāni daudzināja.
6 [Aiviekstes D].

54229.

Mūs' Jānītis klēti taisa,
Grib rudeni sievu ņemt.
Ne jumtiņa, tik spārītes,
Jau gultiņa apakšā.
384 [Sēemūkšu C].

54230.

Nevienam es neteikšu,
Ko dabūju Jāņu nakti:
Melnu zirgu, kaltus ratus,
Jaunu puisi ormanīti.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

54231.

Nu mēs Jāni puškojam
Ar ozola lapiņām,
Citu gadu vedīsim
Jāņam jaunu līgaviņu.
246 [Madlienas (Lielais) Rg].

1. Nu mēs Jāni puškojam
Ar ozola lapiņām,
Citu gadu nesīsim
Bērn' ar visu šūpulīti.
246 [Madlienas (Lielais) Rg].

- 193 -

54232.

Ņem, Jānīti, man' par sievu,
Tu labāka nedabūsi.
Es tev došu linu kreklu
Kaņepāja piedurknēm;
Kaņepāja piedurknēm,
Visgaŗām norakstītu.
192 [Kosas C].

1. Ņem, Jānīti, mani sievu,
Tu labākas nedabūsi.
Es tev došu linu kreklu
Ar pakulu piedurknēm.
436 [Tirzas (Tirzas-Pils) Md].

54233.

Par kapeiku puisi pirku,
Ko gulēt Jāņu nakti.
341 [Raunas (Pils-Raunas) C].

54234.

Pērn bij Jāņi, šogad Jāņi,
Citu gadu atkal Jāņi;
Pērn bij meita, šogad sieva,
Citu gadu māmuliņa.
508 [Zantes Tk], 604 [Dažādi iesūtītāji].

54235.

Pērn Jāņos sadzēros
Norūgušu alutiņu.
Vai tādēļ visu gadu
Rūga manis vēderiņis?
604 [Dažādi iesūtītāji].

54236.

Pēters pūta āža ragu,
Kalniņā tupēdams;
Vai nu pūti, vai nepūti,
Ance Jānim saderēta.
417 [Struteles Tk].

54237.

Tautu dēlis manis dēļi, līgo
līgo!
Ik vakaru tauri pūta.
Vai tu pūti, vai nepūti,
Tu jau manis nedabūsi.
604 [Dažādi iesūtītāji].

54238.

Pūt, brālīti, vaŗa tauri,
Kalniņāi, stāvēdams,
Lai klausās tautu meitas,
Spilvenosi gulēdamas.
355 [Rucavas Lp].

1. Pūš, bāliņ, var taur,
Kalniņe stāvdams,
Le dzierd tov līgviņ,
Gultiņe guldam.
445 [Ugāles Vp].

54239.

Reti reti tie krūmiņi,
Kas zied Jāņu vakariņu;
Kas zied Jāņu vakariņu
Zilajiemi ziediņiemi;
Reti reti tie puisīši,
Kas apsolās un paņēma.
604 [Dažādi iesūtītāji].

54240.

Spoža žvaigzne ieritēja
Saimenieka kambarī,
Saimnieks dabūs šoruden
Sevim otru gulētāju.
464 [Vānes Tk].

54241.

Ticat mani, neticat,
Es būš Jāņa līgaviņa:
Es jau vienu gredzentiņu
Jāņa dotu novalkāju.
12 [Allažu Rg].

54242.

Trīs reizītes vien nogāju
Ar māmiņu baznīcā;
Lapu dien', Māras dien' gadījās.
241 [Lubānas Md].

54243.

Veldē rudzi, veldē mieži,
Veldē visa labībiņa;
Veldē puiši ar meitām
Pašā Jāņu vakarā.
476 [Vecpiebalgas C].

54244.

Visi mazi avotiņi
Jāņu nakti miglu laida;
Visi mazi puisēniņi
Ruden sievu ņēmējiņi.
108 [Engures Tk].

54245.

Vysim labi, vysim labi,
Juoneišami vjāļ lobuok;
Juoneišami vjāļ lobuok:
Rādā sēd ļaudaveņa.
62 [Brigu (Janopoles) Ldz].

- 194 -

54246.

Visu gaŗ' vasariņu
Pēteŗose ganos gāju:
Ja Jānīti nedabošu,
Tad dabošu Pēterīti.
40 [Basu (Bases) Azp].

54247.

Visu gaŗu vasariņu
Gaidīt gaidu arājiņu.
Nu atnāca negaidīts
Paše Jāņu vakare.
129 [Gudenieku Azp].

54248.

Visu mūžu nožēloju,
Kas pazuda Jāņu nakti:
Paspēlēju zelta kroni,
Div sudraba gredzentiņus.
398 [Skrundas Kld].

54249.

Visu mūžu pieminēju,
Ko dabūju Jāņu nakti:
Dabūj' vīru, dabūj' bērnu,
Dabūj' dūri mugurā.
477 [Vecpils Lp].

1. Visu mūžu pieminēšu
Ko dabūju Jāņu nakti:
Smuku puisi, bēru zirgu,
Mazu mazu enkurīti;
Dabūj' vīru, dabūj' bērnu,
Dabūj' duku mugurā.
464 [Vānes Tk].

★

s) Dažādas Jāņu dziesmas

33135.

Ai bagāta Jāņu diena,
Kā mēs tevi vadīsim?
Kalpi kliedza piedzēruši,
Zirgi zviedza neēduši.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

33136.

Ai bagāta Jāņu diena!
Zirgi tauki, kalpi liesi;
Zirgam pilna sēka sile,
Kalpam tukša gaļas bļoda.
18 (Klīģenē).

33137.

Vai Jānīti, tavi bērni
Pluskataiņi, kankaraiņi.
Vai liniņi tev neauga,
Vai aitiņas neviesās?
40-1 (Bigauņc.).

33138.

Eita, puiši, Jāņa nakti
Vilkābeļu līdumā!
Tur tie visi grēcinieki
Jāņa nakti līksmojās.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

33139.

Es aizgāju Jāņu nakti
Kaimiņosi puķu plūkt;
Man iezēla sīkas nātres,
Kur domāju rozes plūkt.
Kaimiņosi laiskas meitas,
Puķu dobes neravētas.
272 [Lielplatonē (Lielplatones pag. Jg)].

33140.

Es atradu atradnīti
Jāņa rītu ganīdama:
Kur Jānītis jostu joza,
Tur palika zobintiņš.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

33141.

Es atradu siera kampu,
Mātes gultu taisīdama;
Kad taisīju tēva gultu,
Vēl atradu otru kampu.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

1. Es dabūju siera kampu,
Tēva gultu taisīdama;
Es dabūju divi kampi,
Mātes gultu taisīdama.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

33142.

Es pārsviedu zelta zirni
Par sudraba ozoliņu,
Lai tas krita skanēdams
Uz Jānīša cepurīti.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

33143.

Is pārsviedu zelta zirni
Par sudraba ozoliņu;
Tas pārskrēja skanēdams
Par [Pa] zariņu zariņiem.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

- 195 -

1. Es izlaidu zelta lodi
Caur sudraba ozoliņu;
Tā izgāja dimdēdama,
Sauszarīšus lauzīdama.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

2. Es izvēru zelta šnori
Caur sudraba ozoliņu,
Ka tā gāja skanēdama
Par visiemi zariņiem.
232 [Talsos (Tl)].

3. Es pārsviedu zelta zīli
Par sudraba ozoliņu,
Ka tā gāja šķindēdama
Pa [Par] zariņu zariņiem.
215 [Ugālē (Ugāles pag. Vp)].

4. Es pārsviedu zelta zirni
Par ozola zariņiem,
Lai tas krita šķindēdams
Sudrabiņa laiviņā.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

5. Es pārsviedu zelta zirni
Par sudraba ezeriņu;
Tas aizskrēja skanēdams
Līdz bāliņa pilsdurvīm.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

6. Es pārsviežu zelta zirni
Par ozola zariņiem;
Tis aizgāja skanēdams
Pa jūriņu tālumā.
314 [Kroņa Elkšņu pagastā (Elkšņu pag. Jk)].

7. Es pakāru zelta jostu
Ozoliņa zariņā,
Kad tā krite skanēdam'
Pa zariņu zariņiem.
133 [Palsmanē (Palsmaņa pag. Vlk)].

8. Es uzkāpu kalniņā,
Pašā kalna galiņā.
Es pārsviedu zelta ripu
Par ozola zariņiem,
Man nogāja zelta ripa
Pa zariem skanēdama.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

9. Vakar sviežu zeltāboli
Par zudraba ozoliņu;
Šodien krita skanēdams
Pa zariņu zariņiem.
871 [Liepkalnes apk. (Liepkalnes pag. Md)].

33144.

Gail's uz vistu vaicājās:
Kur turēsim Jāņa dienu?
Līsim abikaņepēs,
Turēsim Jāņa dienu.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33145.

Jāņa bērni sasēduši
Tā kā pekas birzmalē.
Dod, Dieviņ, lielu vēju,
Lai tās pekas cilājās!
250 [Slampē (Slampes pag. Tk)].

33146.

Jāņa māte man iedeva
Zaļa zīda nēzdodziņu;
Šķiņķodama piesacīja:
Mazgā rīta rasiņā,
Mazgā rīta rasiņā,
Rullē zelta rullītī!
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

33147.

Jāņu nakti jālīgo,
Vai iet labi, vai iet slikti;
Tautiņās jādzīvo,
Vai ir labi, vai ir slikti.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

33148.

Jāņu nakti nepazinu,
Kuŗa sieva, kuŗa meita:
I sievām(i), i meitām(i)
Zaļš ozola vainadziņš.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

33149.

Kas tās manas raibas govis
Vakarā sētā dzīs?
Man jāiet Jāņa tirgu
Ubagiem siera dot.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

33150.

Lakstīgala lielījās
Dziedāt visu vasariņu;
Nevarēja nevarēja sadziedāt
Ne līdz Jāņa vakaram.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

33151.

Lietiņš lija Jāņu dienu,
Lietiņš Jāņu vakarā,
Salij' mana Jāņu rota,
Jāņu vīti vainadziņi.
3251 [Sunākstē, Neretā un Ērberķē (Sunākstes, Neretas un Mazzalves pag. Jk)].

- 196 -

33152.

Lietiņš lija Jāņa nakti,
Lietiņš Jāņa vakarā,
Nomirkuši Jāņa bērni,
Jāņa zāles lasīdami.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Līstat, lieti, kad līdami,
Jāņa nakti nelīstat,
Lai bērniņi nesamirka,
Jāņa zāles lasīdami!
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

33153.

Lietiņš lija Jāņa nakti,
Lietiņš Jāņa vakarā;
Tā Jānīša paša vaina,
Kam tas alus nedarīja.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

33154.

Lietiņš lija visu nakti,
Plāna mana vilnainīte.
Lij, lietiņ, zelta rasu,
Lai vēlās vilnainīte!
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

33155.

Lietus vien, lietus vien
Visu gaŗu vasariņu!
Dod, Dieviņ, saules gaisu
Jel rudeņa galiņā!
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

33156.

Lija lietus Jāņu dienu,
Lija Jāņu vakariņu.
Ai Jānīti, Dieva dēli,
Kam tiltiņu nedarīji!
353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33157.

Lija lietus Jāņa dienu,
Lija Jāņa vakarā;
Man salija brūni svārki,
Sievai santa cepurīte.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

33158.

Lija lietus Jāņa dienu,
Lija Jāņa vakariņu;
Nu bij miežu sējējam
Rokā nest cepurīti.
226 [Kandavā (Tl)].

33159.

Lija lietus visu dienu,
Lija visu vasariņu;
Ni nolija bitei spārnu,
Ni māsai sedzeniņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

33160.

Lija, lija lietutiņis,
Trīs lāsītes vien nolija:
Viena miežu,
Otra rudzu,
Treša sīka sudrabiņa.
179 [Vecsieksātē (Sieksātes pag. Azp)].

33161.

Mijam, māsas, vainakiem,
Mijam mēļu vilnānēm,
Kā bāliņi zirgiem mija
Ar visiem iemauktiem.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

33162.

Mūsu puiši bažījās,
Zaķi miežus noēduši.
A, paldies, tā vajdzēja,
Kam Jāņiem al's nedara!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

33163.

Paldies saku māmiņai,
Ka Jānīti vārdu lika:
Kad atnāca Jāņa diena,
Visi mani daudzināja.
270 [Ozolu muižā (Ozolnieku pag. Jg)].

33164.

Slinkas slinkas
Kaimiņu meitas:
Istabiņa neslaucīta,
Puķu dārzi neravēti.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

1. Slinkas slinkas
Kaimiņu meitas [sievas]:
Pērnie mēsli
Istabas kaktā.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

33165.

Slinkas slinkas tās meitiņas,
Liela piesa laidarā;
Nu atnāca Jāņa bērni,
Nu iesvieda zelta laipu.
40-1 (Lapmežc.).

33166.

Slinki slinki kaimiņ' puiši,
Tiem papuve neuzarta;
Papuvīte noziedēja
Dzelteniemi ziediņiem.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

- 197 -

1. Skinki slinki
Kaimiņu puiši:
Papuve pilna
Dzeltenu ziedu.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

33167.

Slinki slinki saimenieki,
Visi jumti nobiruši.
Nāks rudenis, paaugs rudzi,
Tad nojums staļļiem jumtus.
40-1 (Lapmežc.).

33168.

Slinki slinki saimniekdēli,
Nav ābola zirdziņiem;
Pašiem glāze, pašiem kanna,
Zirgam tukša redelīte.
40-1 (Lapmežc.).

33169.

Slinki slinki tēva dēli,
Nav ozolu istabā;
Pašiem bija tāda pļava,
Kur aug kļavas, ozoliņi.
40-1 (Lapmežc.).

33170.

Sper, pērkon, kad sperdams,
Nesper Jāņu vakarā!
Tev pieder vissgadiņš,
Man tas Jāņu vakariņš.
232 [Talsos (Tl)].

33171.

Tev, liepiņa, plata lapa,
Apsedz manu vainadziņu:
Jāņu nakti lietus lija
Ar sudraba lāsītēm.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

33172.

Uz avotu līgot gāju
Jāņu dienas vakarā,
Izlīgoju zelta kroni
Ar visām pazarēm.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

33173.

Vai tās visas meitas bija,
Kas līgoja Jāņa nakti?
Vecas sievas, muteriņas,
Tās bij visas līgotājas.
228 [Oktē (Vandzenes pag. Tl)].

33174.

Visi gaida Jāņa dienas,
Puiši vien negaidīja:
Tos mēs kārsim skurstenī,
Skujiņām badīsim.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

33175.

Visu dienu lietus lija,
Vēl līst Jāņu vakarā.
Kā Jānītis nenolija,
Kumeliņus ganīdams?
224 [Kabilē (Kld)].

33176.

Visu gadu naudu krāju,
Jāņa dienas gaidīdams;
Kad atnāca Jāņa diena,
Par kapeiku brandaviņu.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

1. Visu gadu naudu krāju
Priekš tā viena vakariņa;
Kad atnāca Annas vakars,
Par kapeiku brandaviņa,
Par kapeiku brandaviņa, -
Dzeŗ', zemīti laistīdams.
272 [Lielplatonē (Lielplatones pag. Jg)].

33177.

Visu gadu naudu krāju,
Jāņu dienas gaidīdams;
Nu atnāca Jāņu diena,
Nu naudiņa jātērē.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

33178.

Ciema māte savas meitas
Padzirnēi pabāzuse,
Lai rūsēja, lai pelēja
Līdz citiem Jānīšiem.
263 [Dobelē].

t) Jāņu nakti neguļ

33179.

Ai jūs puiši, ai jūs meitas,
Jāņu nakti neguļat!
Kas gulēja Jāņu nakti,
Visu gadu snauduļoja.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

33180.

Es jums saku, jaunas meitas,
Jāņa nakti neguliet:
Gulēsiet Jāņa nakti,
Būs veldrē linu bars.
272 [Lielplatonē (Lielplatones pag. Jg)].

- 198 -

1. Lieli puiši, mazi puiši,
Jāņa nakti neguliet:
Kuŗš gulēja Jāņa nakti,
Tam veldrē rudzu bars.
272 [Lielplatonē (Lielplatones pag. Jg)].

33181.

Es jums saku, jaunas meitas,
Jāņa nakti negulat:
Kas gulēs Jāņa nakti,
Mūžam vīra nedabūs.
Es negulu Jāņa nakti,
Es būš brūte šoruden.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Kas gulēja Jāņu nakti,
Mūšam sievas nedabūs;
Kas negul Jāņu nakti,
Tas dabūs šoruden.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

33182.

Es jums saku, jauni puiši,
Jāņu nakti neguliet:
Kas gulēs Jāņu nakti,
Mūžam sievu nedabūs.
2071 [Ancē (Ances pag. Pg)].

33183.

Es jums saku, jauni puiši,
Jāņu nakti negulat!
Kas gulēs Jāņu nakti,
Tas dabūs vecu sievu,
Tas dabūs vecu sievu,
Biezu putru ēdināmu.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Es jums saku, jauni puiši,
Jāņu nakti neguļat!
Ja gulēsiet Jāņu nakti,
Tad dabūsiet vecu sievu,
Tad dabūsiet vecu sievu,
Ar kūķiem ēdināmu,
Ar kūķiem ēdināmu,
Vecāi vīzēi vizināmu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

2. Kas gulēja Jāņa nakti,
Lai tam sievas nedabūt!
Ja dabūt, tad dabūt
Vecu vecu grabažiņu,
Vecu vecu grabažiņu,
Aizkrāsnē gulētāju.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3. Kas gulēs Jāņu nakti,
Tas dabūs vecu sievu,
Muldiņāi vizināmu,
Ar pirkstiem barojamu.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

33184.

Jauni puiši, jaunas meitas,
Jāņu nakti neguļat:
Kas gulēja Jāņu nakti.
Tas mūžiņu nogulēja.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

1. Kas esat jaunas meitas,
Jāņa nakti neguļat:
Kas gulēja Jāņa nakti,
Tas guļ visu vasariņu.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

2. Kas gulēja Jāņa nakti,
Gulēs visu vasariņu;
Kas līgoja Jāņa nakti,
Līgos visu vasariņu.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

33185.

Kas gulēja Jāņu nakti,
Iznes gultu, apgāz cisas,
Lai tas vairs negulēja
Līdz citiem Jānīšiem.
79 [Jumurdā (Jumurdas pag. C)].

33186.

Kas gulēja Jāņu nakti,
Lauzt tam kāju, lauzt tam roku,
Lauzt tam kāju, lauzt tam roku,
Lauzt tam pašu muguriņu!
326 [Taurkalnē (Taurkalnes pag. B)].

33187.

Kas guljaunis Jāņu nakti,
Lauzt tam kāju, lauzt tam roku!
Tēvs māmiņa, tie bij veci,
Tie varēja pagulēt.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

1. Kas gulēja Jāņu nakti,
Lauz tam kāju, otru roku!
Dievs pasargi tēvu māti,
Tie gulēja Jāņu nakti.
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

33188.

Kas gulēja Jāņu nakti,
Sasien kājas, sasien rokas,
Sasien kājas, sasien rokas,
Iemet nātru krūmiņā!
216 [Ventspilī].

- 199 -

33189.

Kas gulēja Jāņu nakti,
Tas uz labu negulēja,
Tam veldē mieži rudzi,
Veldē paša [jauna] līgaviņa.
32 [Paltmalē (Līgatnes pag. Rg)].

33190.

Kas gulēja Jāņa nakti-
Veldē rudzi, veldē mieži;
Es neguļu Jāņa nakti,
Man rozītes stāvu zied.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)], 85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

1. Kas gulēja Jāņu nakti,
Tam rozītes veldē krīt;
Es neguļu Jāņu nakti,
Man rozītes stāvu zied,
Man rozītes stāvu zied
Līdz pašiem Miķeļiem.
Miķelīšu rītiņāi
Puškoš' tautas kumeliņu.
271 [Mangaļos (Mangaļu pag. Rg)].

33191.

Kas gulēja Jāņa nakti-
Veldē rudzi, vēlde mieži;
Kas līgoja Jāņa nakti-
Stāvus mieži, stāvus rudzi.
40-1 (Bigauņc.).

33192.

Kas gulēja Jāņa nakti-
Veldē rudzi, veldē mieži,
Veldē rudzi, veldē mieži,
Veldē goves laidarā,
Veldē goves laidarā,
Veldē bēri kumeliņi.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

33193.

Kas gulēja Jāņu nakti-
Veldrē rudzi, veldrē mieži,
Veldrē rudzi, veldrē mieži,
Veldrē paši pļāvējiņi.
40-1 (Kaugurc.), 270, 403.

33194.

Kas gulēja Jāņu nakti-
Veldē rudzi, veldē mieži,
Veldē rudzi, veldē mieži,
Veldē visa labībiņa.
40-1 (Bigauņc.), 108, 216.

33195.

Negulēju Jāņa nakti,
Lai dod Laime veselību;
Kas gulēja Jāņa nakti,
Tas gulēja vaidēdams.
(?).

33196.

Negulu, negulu
Jānīša nakti,
Lai mani rudzīši
Vilnī nekrīt.
Negulu, negulu
Jāņīša nakti,
Lai mani pūrīši
Vilnī nekrīt.
Negulu, negulu
Jānīša nakti,
Lai mani miežiņi
Vilnī nekrīt.
Negulu, negulu
Jānīša nakti,
Lai manas auziņas
Vilnī nekrīt.
Negulu, negulu
Jānīša nakti,
Lai mani zirniņi
Vilnī nekrīt.
Negulu, negulu
Jānīša nakti,
Lai mani liniņi
Vilnī nekrīt.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

33197.

Skāde tautu dēliņam,
Sakrīt mieži līdumā:
Kam gulēji ar meitām
Pašā Jāņa vakarā!
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

u) Jāņu nakts īsāka par visām naksniņām

33198.

Dziedat, meitas, Jāņu nakti,
Neba gaŗa Jāņu nakts:
Vienu malu saul' aizgāja,
Otru ausa gaisumiņa.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

- 200 -

33199.

Eima eima, nestāvam,
Nava gaŗa Jāņu nakts:
Te satumsa, te uzausa
Tīrumiņa galiņā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

33200.

Īsa īsa Jāņu nakts
Par visām naksniņām:
Te satumsa, te izausa,
Te saulīte gabalā.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Īsa īsa Jāņu nakts
Par visām naksniņām:
Te satumsa, te izausa
Vakarēja gaisumiņa.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

2. Tā sacīja, tā bij tiesa-
Īsa bija Jāņu nakts,
Īsa bija Jāņu nakts,
Te satimsa, te izausa,
Vienā pusē timsa timsa,
Otrā zaļa gaisumiņa.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

33201.

Īsa īsa Jāņa [Jāņu] nakts
Par visām naksniņām:
Vienā malā saule gāja,
Otrā saule uzlīgoja.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Īsa īsa Jāņu nakts,
Te satumsa, te izausa:
Viena puse tumša tumša,
Otra puse gaiša gaiša.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

33202.

Īsa īsa Jāņa nakts,
Te satumsa, te izausa;
Nepaguvu aplīgot
Savu lielu tīrumiņu.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

33203.

Īsa īsa Jāņa nakts,
Te satimsa, te izausa;
Nepaspēju bāliņam
Jaunas sievas salīgot.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

33204.

Īsa īsa Jāņa nakts,
Te satimsa, te izausa;
Nevarēju tāļu iet,
Pelnīt siera gabaliņu.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)], 69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

33205.

Nava gaŗa Jāņa [Jāņu] nakte,
Gan var stāvu pastāvēt,
Viena mala tumsen tumsa,
Otrā ausa gaisumiņa.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

33206.

Saka gaŗu Jāņa nakti,
Ne ir gaŗa Jāņa nakts:
Te satimsa, te izausa
Pie bāliņa bišu dārza.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Cik gaŗa, cik gaŗa
Jānīša naksniņa, -
Te tumsa tumsiņa,
Te ausa gaismiņa!
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)], 362 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

★

54250.

Ciema meitas solījās
Jāņu nakti negulēt.
Es aizgāju, es atradu:
Guļ kā siļķes muciņā.
239 [Lizuma C].

54251.

Divi divi- kas tie divi-
Zāļu nakti negulēja:
Kalna Jānis, Lejas Māra,
Tie miedziņa negulēja.
439 [Trikātas Vlk], 534 [Grīva Il apr.].

54252.

Es jums saku, jaunas meitas,
Jāņu nakti neguļiet!
Kas gulēja Jāņu nakti,
Tas godiņu paspēlēja.
112 [Ezeres Kld].

54253.

To jums saku, jauni ļaudis,
Jāņu nakti neguļieti!
Kas gulēja Jāņu nakti,
Sasien kājas, sasien rokas;
Sasien kājas, sasien rokas,
Iesviež nātru krūmiņāji.
282 [Nīcas Lp].

- 201 -

54254.

Es neguļu Jāņu nakti,
Man rozītes stāvu aug;
Man rozītes stāvu zied,
Līdz pašiem Miķeļiem.
Miķelīša rītiņā
Puško tautas kumeliņ'.
350 [Ropažu Rg].

54255.

Jauni puiši, jaunas meitas,
Neguļat Jāņu nakti;
Lasat puķes, papārdītes,
Puškojat Jāņu kalnu!
183 [Kazdnagas Azp].

54256.

Jauni puiši, jaunas meitas
Jāņu nakti negulēj'.
Tos mieloja Jāņu māte,
Tos dzirdīja Jāņu tēvs.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

54257.

Jauni puiši, jaunas meitas
Jāņa nakti negulēj':
Puiši dzied kelniņā,
Meitas upes meliņā.
242 [Lubejas Md].

54258.

Jauni puiši, jaunas meitas,
Jāņu nakti negulēja:
Tie taurēja vaŗa taures,
Tie dziedāja Jāņu dziesmas.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

54259.

Kas neguļ Jāņu nakti,
Kas dzied Jāņu vakarā?
Jauni puiši, jaunas meitas,
Tie neguļ Jāņu nakti,
Tie dzied Jāņu vakarāi.
270 [Mežotnes B].

54260.

Jauni puiši, jaunas meitas,
Jāņu nakti negulat:
Jāņu nakti zelta rasa,
Tad aitiņas mazgājas;
Tad aitiņas mazgājas,
Tad saulīte rotājas.
229 [Liepupes (Perniģeles) Vlm].

54261.

Kas gulēja Jāņu nakti,
Tas par velti negulēja:
Pirmo bērnu vilks aiznesa,
Otru paši nogulēja(?).
33 [Baižkalna C].

54262.

Kas gulēja Jāņu nakti,
Mūžam sievas nedabūja;
Kad i kādu dobijās,
Naba lietu dobijās:
Pa laipiņu vadājamu,
Ar pirstiņu barojamu.
604 [Dažādi iesūtītāji].

54263.

Kas gulēja Juoņa nakti, leigū!
Tys sev sīvas nadabova, leigū!
Iz veizeitis vužinova;
Bīzu putru sutynova, leigū!
Ar piersteņi pabarova, leigū!
26 [Asūnes D].

54264.

Kas esat jaunas meitas,
Jāņa nakti neguļat!
Kas gulēja Jāņa nakti,
Tas guļ visu vasariņu;
Tā dabūja vecu vīru
Tā kā praula gabaliņu.
119 [Gaujienas Vlk].

54265.

Kas gulēja Juoņa nakti,
Leigū, a leigū!
Pylna luova blusu beja,
Leigū, a leigū!
278 [Naujenes (Maļonovas) D].

54266.

Jāņa tēvi, Jāņa māte,
Neguļati Jāņa nakti!
Ka gulēsit Jāņa nakti,
Būs liniņi lažiņā.
93 [Dundagas Vp].

1. Kas gulēja Jāņu nakti,
Tam aug lini lažiņā.
93 [Dundagas Vp].

54267.

Kas gulēja Jāņa nakti,
Tam neauga gaŗi lini;
Kas līgoja Jāņa nakti,
Tam izauga gaŗi lini.
119 [Gaujienas Vlk].

- 202 -

54268.

Kas gulēj Jāņ nakt,
Mūžam lin laže krit.
Linu dēļ vien es gāj
Jāņ nakt līgoties.
17 [Ances Vp].

54269.

Kas guļ visu Jāņu nakti,
Tas guļ visu vasariņu;
Ar lielo gulēšanu
Visi lini nogulēti.
180 [Katvaru Vlm].

54270.

Kas gulēja Jāņu nakti,
Tam jānes liela strāpe:
Smalkas nātres kājgalei,
Asi dadži pagalvie.
179 [Katriņas C].

54271.

Kas gulēja Jāņa nakti,
Tas pa nakti negulēja:
Kas gulēja Jāņa nakti,
Tas gulēs visu gadu.
200 [Kuldīgas Kld].

54272.

Kas gulēja Jāņu nakti,
Tas par velti negulēja;
Tas par velti negulēja,
Dabūs miega traucētāju.
530 [Cēsis C apr.].

54273.

Slinki puiši, slinkas meitas,
Neguļat Jāņu nakti!
Kas gulēsa Jāņu nakti,
Gulēs visu vasarīnu.
94 [Dunikas Lp].

54274.

Kas gulēja Jāņu nakti,
Sasien kājas, sasien rokas;
Sasien kājas, sasien rokas,
Iesviež nātru pudurī.
245 [Lutriņu Kld].

54275.

Īsa īsa Jāņu nakts,
Še satumsa, še izausa:
Še satumsa vakarā,
Še izausa rītiņā.
472 [Vecgulbenes Md].

54276.

Īsa īsa Jāņu nakts,
Te satumsa, te uzausa;
Nepaguvu kroņus vīt,
Ne Jānīti aplīgot.
3 [Adulienas Md].

54277.

Tas meloja, kas tā saka,
Ka ir gaŗa Jāņu nakts:
Man gaismiņa pienākusi,
Ar puisīti runājot.
605 [Skolas].

54278.

Tas ir meli, kas to saka,
Kad ir gaŗa Jāņu nakts;
Stāvus vien sastāvēju
Ar tautieti klētiņā.
184 [Ķēču Rg].

54279.

Tā sacīja, tā bij tiesa:
Īsa bija Jāņa nakts;
Viena puse timsa timsa,
Otra zaļa gaisumiņa.
604 [Dažādi iesūtītāji].

★

v) Saule lec, rotājas

33207.

Es redzēju Jāņu [Jāņa] nakti
Trīs saulītes uzlecam:
Viena rudzu, otra miežu,
Trešā tīra sudrabiņa.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

33208.

Es redzēju Jāņa rītu,
Kur saulīte medīt gāja:
Divi zelta kucentiņi
Apzeltītu irbi dzina.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

33209.

Jauni puiši, jaunas meitas,
Jāņa [Jāņu] nakti neguliet,
Tad rītā redzēsiet,
Kā saulīte rotājās!
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)], 23 [Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)], 125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)],
226 [Kandavā (Tl)], 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

- 203 -

33210.

Līgojam, līgojam,
Neguļam, neguļam,
Redzēsam, redzēsam,
Kur saulīte rotājās!
327 [Taurkalnē un Jaunjelgavas apkārtnē (Taurkalnes pag. B un Jaunjelgavas Jk apkārtnē)].

1. Līgojati, līgotāji,
Līdz pašai gaismiņai!
Rītiņāje mīļš Jānītis
Ar saulīti rotāsies.
386 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33211.

Man māmiņa rotu liedza
Jāņa dienas vakarā;
Ir saulīte rotājās
Jāņa dienas rītiņā.
40-1 (Antiņc.), 125,
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

33212.

Svīst gaismiņa, lec saulīte,
Drīz Jānītis projām brauks,
Seši simti melnu zirgu,
Simts karīšu turētāju.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

★

54280.

Jāņa rītu pirmie viesi:
Gaisma ausa, saule lēc.
Labrītiņ, Dievs palīdz,
Tā pirmā valodiņa.
321 [Pļaviņu (Stukmaņu) Rg].

54281.

Jauni puiši, jaunas meitas,
Jāņu nakti neguļieti,
Tad redzēsit Jāņu rītu,
Kā saulīte rotājās:
Brīžam zila, brīžam zaļabrīžam
Tīra sudrabiņa.
419 [Suntažu Rg].

1. Jaunas meitas, jauni puiši,
Jāņu nakti neguļat,
Tad rītā redzēsit,
Kā saulīte rotājas:
Brīžam zila, brīžam zaļa,
Brīžam tāda iesarkana.
510 [Zaubes (Jaunpils) Rg].

54282.

Jāņu rītā zelta rasa,
Tad saulīte rotājas:
Brīžiem zila, brīžiem zaļa,
Brīžiem saulīte atspīdēja.
193 [Krapas Rg].

54283.

Juoņa dīnā saule rūtoj, rūtuo
rūtuo!
Ar vysomi zvaigzneišom, rūtuo rūtuo!
Saule rūtoj dzīduodama, rūtuo rūtuo!
Svaigznes doncoj pakaļī, rūtuo rūtuo!
182 [Kaunatas Rz].

54284.

Jāņu rītā gaisma ausa,
Sudrabota saule lēca.
Zaļi svārki brālīšami,
Sudrabota audējiņa.
604 [Dažādi iesūtītāji].

54285.

Rotājies, tu saulīt,
Tu rotāji, es rotāju:
Tu rotāji zelta rotas,
Es jauno arājiņu.
604 [Dažādi iesūtītāji].

★

z) Jāņa svētkus beidz

33213.

Ar Dieviņu, tu Jānīti!
Šovakar pavadām.
Citu gadu tu atjāsi
Ar deviņi kumeliņi.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

33214.

Bēdz, Jānīti, bēdz, Jānīti,
Jēkabs dzenas, Jēkabs dzenas!
Kad panāks, neizbēgsi,
Dos ar klaipu mugurāi.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

33215.

Bēdz, Jānīti, bēdz, Jānīti,
Panāks tevi Pieterīts;
Bēdz, Pieteri, bēdz, Pieteri,
Panāks tevi Jēkabiņš!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

33216.

Bēdz, Jānīti, bēdz, Jānīti,
Pēters dzina pakaļā,
Pēters dzina pakaļā,
Zaļa meija rociņā!
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

- 204 -

33217.

Bēdz, Jānīt, bēdz, jāņit,
Pēters nāk, Pēters nāk!
Jāņa ziedu neredzēju
Aiz Pēteŗa lapiņām.
18 (Kliģenē).

33218.

Bēdz, Jānīti, bēdz Jānīti,
Pieters nāca, Pieters nāca
Pa liepiņu lapiņām,
Pa žagaru žagariem!
101 [Rankā (Rankas pag. C)].

33219.

Brauc, Jānīti, nu uz Rīgu,
Nu mēs tevi pavadām;
Nāc atkal citu gadu,
Tad mēs tevi gaidīsim!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33220.

Ej, Jānīti, lauz galviņu,
Man vairs tevis nevajaga;
Man atjās Pēterītis
Ābolainu kumeliņu.
360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Jāj, Jānīti, lauz galviņu,
Es par tevi nebēdāju:
Man atjās Pēterītis
Svētdien kaltu kumeliņu.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

33221.

Ej projām, Jāņa diena,
Ar mīkstiem sieriņiem!
Man atnāks Pēteŗ' diena
Ar mīkstiem plāceņiem.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

33222.

Es Jānīti pavadīju
Līdz viņam kalniņam,
Tā sacīju vadīdama:
Nāc, Jānīti, citu gadu!
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

33223.

Gauši nāca, drīz aizgāja
Tā lielaja Jāņa nakts:
Ne bij dienu, ne nedēļu,
Vienu pašu vakariņu.
226 [Kandavā (Tl)].

1. Ilgi gaidu Jāņa dienas,
Gaidu visu pavasaru.
Es domāju, ilgi būs,
Būs jel kādu nedēliņu;
Ne dieniņas nepalika,
Vienu pašu vakariņu.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

33224.

Jāņa diena sagaidīta,
Jāņa diena pavadīta;
Ar Dieviņu sanācām,
Ar Dieviņu šķirsimies.
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

33225.

Ko, bērniņi, darīsim,
Jānīts iet lejiņā?
Tekam, lieli, tekam , mazi,
Velkam Jāni kalniņā!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

33226.

Mēs Jānīti pakārām
Ozoliņa zariņos,
Lai tas tur karājās
Līdz citiem Jānīšiem.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

33227.

Mēs Jānīti pavadām,
Pēterīti sagaidām;
Jāņam zirgus aizjūdzam,
Pēteŗam nojūdzam.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

33228.

Mēs Jānīti vadījām
Līdz pašai Jelgavai,
Jelgav's meitas līdz Rīgai,
Rīgas meitas Vāczemē.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

33229.

Pavadām Jāņa dienu
Līdz viņam kalniņam,
Lai pavada Rīgas meitas
Līdz pašai jūriņai.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

33230.

Pēters Jāni pavadīja
Līdz viņam kalniņam;
Tā sacīja vadīdams:
Nāc atkal citu gadu,
Nāc atkal citu gadu,
Tad mēs tevi gaidīsim!
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

- 205 -

33231.

Šo Jānīti pavadām, -
Kas tā cita sagaidīja?
Dievs dos mieru, veselību, -
I ta cita sagaidīja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

33232.

Vakar Jāni saņēmām
Ar puškiem, ar ziediem,
Šodieniņu līgojām
Pie saldena alutiņa,
Šovakari pavadām
Ar Pēteŗa lapiņām.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

★

54286.

Brauc, Jānīti, nu ar Dievu,
Ar puķīšu vezumīnu!
Lai pavada ciema meitas
Līdz pašai jūrīnai(?).
192 [Kosas C].

54287.

Dienu, nakti Jānīt' dzinu,
Nu aizdzinu uz Rīdziņu:
Ej projām nu, Jānīti,
Nu mēs tevi negribam;
Nāc atkal citu gadu,
Tad mēs tevi gaidīsim.
184 [Ķēču Rg].

54288.

Ej ar Dievu, Jāņa diena,
Mēs tev' skaisti pavadāmi!
Nāc atkal citu gadu,
Vēl skaistāki saņemsimi;
Vēl skaistāki saņemsimi
Ar siltiem kukuļiemi!
605 [Skolas].

1. Brauc ar Dievu, tu Jānīti,
Ar to ziedu vezumiņu!
Brauc atkal citu gadu,
Mēs tev' skaisti saņemsim.
275 [Mērmuizas (Mžru) Vlm].

54289.

Es Jānīti pavadīju
Līdz jūriņas robežai;
Citu gadu tad gaidīšu
Ar ozola vainadziņu.
347 [Rendas Kld].

54290.

Pavadam Jāņu dienu
Līdz viņam kalnīnam.
Nāc atkal citu gadu,
Gan mēs tevi saņemsam:
Būs maizīte, būs gaļīna,
Būs saldais alutīc.
192 [Kosas C].

54291.

Nu ar Dievu, Jāņa diena,
Līdz citiem Jānīšiem,
Tad mēs tevi gaidīsim
Ar visiemi ziediņiem.
192 [Kosas C].

54292.

Nu ar Dievu, Jāņa diena,
Līdz citam gadiņam!
Ies dieniņas, nāks dieniņas,
Kamēr tevi redzēsim.
68 [Cieceres Kld].

54293.

Ilgi gaidu Jāņu dienu,
Gaidu visu vasariņ';
Te atnāca, te aizgāja,
Žēlabas vien padarīja.
483 [Veselavas (Veselauskas) C].

54294.

Visu gadu es gaidīju
Jāņu nakti atnākam;
Gausi nāca, drīz aizgāja
Tā lielā Jāņu nakts.
541 [Kandava Tl apr.].

54295.

Cauri gāju priežu silu,
Dāboliņu dēstīdama;
Pašā sila maliņā
Iestādīju ozoliņu,
Lai tas auga, lai zaļoja
Līdz citiem Jānīšiem.
56 [Birzgales (Lindes) Rg].

54296.

Vakar Jāņus saņēmām,
Šodien Jāņus vadīsim;
Vakar nāca dziedādami,
Nu iet projām raudādami.
90 [Drustu C].

54297.

Ej projām, Jāņu diena,
Ar mīkstiem sieriņiem;
Nu atnāks jekaupiņš
Jaunu rudzu maizītēm.
184 [Ķēču Rg].

- 206 -

54298.

Jauni puiši, jaunas meitas,
Jāņu nakti neguļati!
Pavadāti Jāņa dienu,
Līdz viņami kalniņami;
Līdz viņami kalniņami,
Līdz pat jūŗas maliņaji.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

54299.

Kā tos Jāņus ielīgoja, līgo
līgo!
Kā tos Jāņus pavadīja?
Līgodami sagaidīja,
Līgodami pavadīja.
255 [Mārupes (Bieriņu) Rg].

54300.

Mēs Jānīti pavadām
Līdz viņam kalniņam,
Lai vadīja ciema meitas
Līdz citiem Jānīšiem.
386 [Sidgundas (Rikteres) Rg].

54301.

Nyu ar Dīvu, lobi ļaudis, leigū
leigū!
Leidz citimi Juoneišimi; leigū leigū!
Jo Laimeņa paleidzēs, leigū leigū!
Otkon kūpā leiguosimi, leigū leigū!
236 [Līvānu D].

54302.

Sen tos Jāņus gaidījām,
Nu tos Jāņus pavadām;
Nu tos Jāņus pavadām
No kalniņa lejiņā.
344 [Rembates Rg].

54303.

Vakar bija Jāņa diena,
Šodie' Jāņa atsvētīte;
Vakar māte sieru deve,
Šodie' siera palieciņu.
90 [Drustu C].

54304.

Vakar beja Juoņa dīna,
Šudiņ pašas Juonīnītes;
Vakar Juonis zuobokūs,
Šudiņ paša kūrpītēs.
466 [Vārkavas D].

★

5. Miķeļi

33233.

Ak tu sila Miķelīti,
Tavu saldu alutiņu:
Vienu malku nodzēros,
Visas krūtis nodimdēja.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

33234.

Ak tu sila Miķelīti,
Tavu saldu alutiņu!
Trīs graudiņi, sešas mucas,
Caur saknēm tecināts.
127 [Lizumā (Lizuma pag. C)].

33235.

Brālīt, tavu drošu sirdi,
Tavu drošu padomiņu:
Miķelī arti gāji, -
Atrod' zemi sasalušu.
Sildiet alu Miķeļam,
Lai zemīte atsalaižas!
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

1. Grieta, Grieta, sildi pienu!
Bērtuls gāja zemes art.
Atiet Bērtuls raudādams,
Atron zemi sasalušu.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

33236.

Miķeļam gaili kavu
Deviņiemi cekuliem,
Lai tas man jaunu gadu
Rudzus miežus audzināja.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

33237.

Miķelītis arti gāja
Ar dzeltenu kumeliņu;
Līze nesa launadziņu
Šņaukādama, raudādama.
2521 [Strutelē (Struteles pag. Tk)].

33238.

Mīkalīts Dievu lūdza,
Es pielūdzu Mīkalīti;
Mīkalīts man atnesa
Putojošu alus kannu.
1311 [Apē (Vlk)].

33239.

Miķelītis cāļus kava,
Gar uguni tekādams.
Es tev lūdzu, Miķelīti,
Atstāj vienu dziedātāju,
Atstāj vienu dziedātāju,
Otru pautu dējējiņu!
216 [Ventspilī].

- 207 -

33240.

Nāc Miķeli, istabā,
Dzer glāzīti uz glāzītes,
Ēd plāceni uz plāceņa,
Tad būs visi svētki pilni!
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33241.

čudi rudi, Miķelīti,
Vakar kāvu sivēniņu;
Paldies saku Miķeļam
Par to tauku sivēniņu.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

6. Mārtiņš un Katrīna

33242.

Atbrauca Mārtiņš,
Atrībināja,
Pakāra mēteli
Vārtu stuburā.
Aizbrauca Mārtiņš,
Norībēja,
Aiznesa mēteli
Zobena galā.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

1. Atnāca Katrīna,
Atritināja,
Uzklāja villāni
Uz vārtu staba.
Aizgāja Katrīna,
Aizritināja,
Noņēma villāni
No vārtu staba.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

33243.

Dedzi, dedzi, uguntiņa,
Tu nezini, ko es došu:
Es tev došu baltu vistu
Ar visiem cālīšiem.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

33244.

Ej, Mārtiņ, nu uz Rīgu,
Nu mēs tevi pavadām;
Nāc atkal citu gadu,
Tad mēs tevi gaidīsim!
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

33245.

Mārtiņam vīzes pinu,
Mārtiņam auklas viju;
Lai Katriņa vazājās
Ij basām kājiņām.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

33246.

Mārtiņš labs vīrs,
Vērsi kaun rijā;
Katrīna mīžniņa,
Vistu cepa pelnos.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

★

54305.

Es izcepu kukulīti,
Vidū dūru caurumiņu;
Es mielošu Miķelīti
Caurumainu kukulīti.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

54306.

Kas tur spīdēj' kas tur mirdzēj'
Mana staļļa pakaļā?
Mīkālīts zirgu dīda
Ar sidraba iemauktiem.
490 [Vijciema Vlk].

54307.

Laid, māmiņa, tirgū mani,
Lai(d) (M)ārā, Miķielī!
Māra gājaraudzīties,
Miķielīts dzirdīties.
72 [Cesvaines Md].

54308.

Meitas gaida Miķeļdienas
Kā saulītes uzlēcot;
Kādu vellu nu gaidīs-
Miķeļdiena pagājusi?
90 [Drustu C].

54309.

Mīkālīts bagāts vīrs,
Tas atnāca zābakos;
Šādi tādi laikgadīni
Nāca kārklu vīzītēs.
490 [Vijciema Vlk].

- 208 -

54310.

Miķelītis cāļus kava,
Gar uguni tekādams;
Tec, Līzīte, ienes malku,
Dabūs' gardu kumosiņu.
431 [Tāšu (Talsu) Lp].

54311.

Miķelim gaili kāvu
Sarkanām kājiņām,
Lai redzēju kumeliņu
Bez guntiņas pabarot.
166 [Kalsnavas Md].

54312.

Miķelīt, tēvbrālīt,
Brauksim abi Dobelē;
Dobelē lētas bulkas-
Par vērdiņu kukulītis.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

54313.

No Bērtuļa bitīt' maza
Paliek zieda galīnā;
No Miķēļa tautu meita
Paliek ļaužu valodā.
75 [Cirgaļu (Aumeisteru) Vlk], 301 [Palsmaņa Vlk].

54314.

Sildi pienu, māmulīt,
Miķielītis arti gāja,
Miķielītis arti gāja,
Atrod zemi sasalušu.
373 [Sarkaņu Md].

1. Karusiņka, Marusiņka,
Sildi pīnu Mikeļam:
Mikeļs guoja zemes ortu,
Zeme beja sasoluse.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

54314¹.

Miķelītis arti gāja
Ar dzeltēnu kumeliņu;
Līze nesa brokastiņu
Šņaukādama, raudādam'.
605 [Skolas].

54315.

Miķelītis labs vīriņš,
Tam svārciņi tumšpelēki;
Labāk svārki tumšpelēki
Nekā balta cepurīte.
192 [Kosas C].

54316.

Trīs Miķeļi bungas sita
Vārtu staba galiņā;
Nākat, meitas, skatīties,
Kur sitās maizes tēvi.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

54317.

Andrievs tiltu uztaisīja,
Nāks Kačiņa, noārdīs.
261 [Mēdzūlas Md].

54318.

Danci, mani jērīni,
Sivēnīni, kazlēnīni;
Es pati dancoju
Tenīša dienā.
338 [Rankas C].

54319.

Dietu, dietu, saimenīca,
Martinīša vakarā,
Lai telītes dietu veda
Par vasaru tīrumā.
146 [Jaungulbenes Md].

54320.

Es Mārtiņu sagaidīju
Ar gailīša sekstītēm;
Atkal nāca Ziemassvētki
Ar sivēna šmecerīti.
560 [Rīga ].

54321.

Ja būs labs Mārtiņtēvs,
Tad būs labi Mārtiņbērni.
67 [Burtnieku (Burtnieku-Pils) Vlm].

54322.

Labvakar, Mārtiņtēvs,
Vai saņemsi Mārtiņbērnus?
Mārtiņbērni nosaluši,
Aiz durvīm stāvēdami.
440 [Tūjas (Vecmuižas) Vlm].

54323.

Labvakar, mājas māte,
Ielaižat Mārtiņbērnus!
Mārtiņbērni nosaluši,
Tēvam cūkas ganīdami;
Tēvam cūkas ganīdami,
Miežu vārpas lasīdami.
381 [Sēļu Vlm].

54324.

Laižat iekšā Mārtiņbēns,
Mārtiņbēn nosaluš.
Ja jūs iekšā nelaidīs,
Lielu skādi padarīs:
Cūkam kuil izrāmīs,
Ak ar spaļiem piebērīs.
234 [Limbažu Vlm].

- 209 -

1. Labvakar, mājas māte,
Vai gaidīji Mārtiņbērnus?
Mārtiņbērni nosaluši.
Ja jūs iekšā nelaidīsiet,
Cūku kuili izrāmīs,
Spaļus akā iebērīs.
605 [Skolas].

54325.

Mārtiņiem gaili kāvu
Deviņiem cekuliem.
Gailīt, manu rakarīt,
Skaisti dzied' vakarā.
263 [Mēmeles Jk].

54326.

Mārtiņš augsti lielījās:
Pieci vērši baroklē;
Visus piecus patērē,
Ziemassvētku gaidīdams.
546 [Kuldīga Kld apr.].

1. Mārtiš augst lieljās:
Seš vērš barekle;
Viss sešs notērē,
Ziemssvētks gaiddam.
445 [Ugāles Vp].

54327.

Martiņš bagāts vīrs,
Zosi kava vakarā;
Katriņa nabadzīte,
Tā nokava vistiņu.
482 [Vērgaļu Lp].

54327¹.

Mārtiņš bija bagāts vīrs,
Vērsi kava vakarā;
Jurģis tāds nabadziņš,
Ne gailīti nenokava.
433 [Tērvetes (Kalnamuižas) Jg].

54328.

Mārtiņš bija nabadziņš,
Atjāj baltu kumeliņu;
Atjāj baltu kumeliņu,
Cietu zemi kapādams.
108 [Engures Tk].

54329.

Mārtiņš atjāja
Ar baltu zirgu;
Katriņa atskrēja,
Apčurināja.
482 [Vērgaļu Lp].

54330.

Ejiet, bērni, skatīties
Kas ārā rībināja?
Katre savu kumeliņu
Pa sētsvidu dancināja.
79 [Daudzeses Jk].

54331.

Min, min Mārtiņ,
Kad būs Katriņ?
Rītā rītā
Pēc div nedēļ.
604 [Dažādi iesūtītāji].

54332.

Tuni Tuni, Bašķi Bašķi,
Nāc pie mums ikdieniņas;
Tad māmiņa gaļu vāra,
Cik rokās turēdama.
605 [Skolas].

★

7. Ziemassvētki

a) Ziemassvētku dziesmas sevišķi

33247.

Ai bagāti Ziemassvētki,
Apaviņa pūdētāji:
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Man kājiņas nenoautas.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Kas tie tādi Ziemassvētki,
Pastaliņu plēsējiņi:
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Pastaliņas kājiņā.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33248.

Ai bagāti Ziemassvētki,
Lejiņā nogājuši!
Tekam veci, tekam jauni,
Velkam svētkus kalniņā!
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

33249.

Vai lielie Ziemassvētki,
Ilgi nāca, drīz aizgāja,
Ilgi nāca, drīz aizgāja,
Ne nedēļas negaidīja.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)], 191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)], 199 [Veczvārdē (Zvārdes pag. Kld)].

- 210 -

33250.

Vai lielie Ziemassvētki,
Pastaliņu plēsējiņi!
Pieci pāŗi jau noplēsu,
Vēl kurpītes iznesāju.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

33251.

Atīdami, Zīmassvātki
Atnes lelu dasu kuli.
Puišim dasu nadūsim,
Puiši vepru nabaruo.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

33252.

Atīdami, Zīmassvātki,
Kū jī loba atnasuši?
Klāvā raibu raibal'eņu,
Stallī lobu kumel'eņu.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

33253.

Bagāti Ziemassvētki
No Rīgas nāca:
Trīs simti sulaiņi
Bruņoti līdz.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

33254.

Dedziniet gaišu guni,
Laidiet Dievu istabā:
Dieviņš brauca par kalniņu
Sudrabotu mētelīti.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

33255.

Dieviņš līda istabā
Lielu platu mētelīti.
Nāc, Dieviņ, saņemies,
Šauras manas duraviņas!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

33256.

Eimu bišu klausīties
Ziemassvētku vakarā:
Ja bitītes daili dzieda,
Tad būs silta vasariņa.
301 [Paskavā(?)].

33257.

Eita, bērni, klausīties,
Kas pa namu rībināja:
Kūķu katlis, galvas puse,
Tie pa namu rībināja.
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

33258.

Eita, bērni, skatīties,
Kas pa namu buldurē:
Ziemassvētki namu slauka,
Visus traukus cilādami.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

33259.

Eit' projām, Ziemassvētki,
Ar savāmi karašām!
Es gaidīšu Lieldieniņu
Ar baltāmi oliņām.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

1. Eit' projām, Ziemassvētki,
Ar kaņepju pīrāgiem!
Atnāks mums Lieladiena
Ar skaistām oliņām.
330 [Kaldabruņās (Rubenes pag. Il)].

33260.

Eit' projām, Ziemassvētki,
Ar visām karašām!
Es gaidīšu Lieldieniņas
Ar zaļo rudzzālīti.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

33261.

Gauši nāca, drīz aizgāja
Tie bagāti Ziemassvētki:
Trīs dieniņas, trīs naksniņas-
Iet par kalnu dziedādami.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

33262.

Jaunas meitas kaķi svēra
Ziemassvētku vakarā;
Ja svērs kaķis puspodiņa,
Tad ves meitas šoruden.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

33263.

Kā zinātu Ziemassvētkus,
Kad nediltu kamaniņas;
Kā zinātu Lieldieniņu,
Kad nekārtu šūpulīti?
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

33264.

Kādu dziesmu dziedāsam
Ziemassvētku vakarā?
Pīrāgam, nabagam,
Abi gali nodeguši.
320 [Mazzalvē (Mazzalves pag. Jk)].

33265.

Kaķīšam bērs nomira
Ziemassvētku vakarā;
Visi lauki aptecēja
Ar kaķīša asarām.
3011 [Pomušas un Ārdzes pagastos (Ceraukstes pag. B)].

- 211 -

33266.

Kam tie svēti svētki nāca,
Kam tā liela Lieladiena?
Svētki nāca svētīties,
Lieladiena lielīties.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

33267.

Kam tie tādi melli zirgi
Pie manāmi rijas durvīm?
Ziemassvētku kumeliņi
Veda rudzus klētiņā.
226 [Kandavā (Tl)].

1. Kas piesēja melnu zirgu
Pie to manu riju durvju?
Svēta Māŗa piesējusi
Miežus rudzus klēti vest.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

2. Kas piesēja melnu zirgu
Pie to manu klēšu duru?
Dieva dēli piesējuši
Rudzus vest klētiņa .
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

33268.

Kas pie Rīgas dumpējās
Apakš ledus Daugavā?
Ziemassvētki dumpējās,
Šurp nākdami Kurzemē.
Eit', bērniņi, sagaidieti
Ar basāmi kājiņām!
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)], 362 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33269.

Kas tur buldurē
Pa nama augšu [Istabas augšā]?
Ziemassvētki buldurē
Ar savu sulaini.
1881 [Ķērkliņos (Zvārdes pag. Kld)].

33270.

Kas tur rībina
Uz istabiņu?
Ziemassvētki dancina
Savu kumeliņu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1. Kas tur rībina
Uz istabīnu?
Ķekatas dancina
Savus kumelīnus,
Līdz zemi krētītes,
Apkaltas kājas.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

2. Kas tur rībina
Uz istabīnu?
Cūkīna rībina
Ar sivēnīnu.
158 (Nīcā).

3. Ziemsvētki dancina
Sav' kumeliņu
Gaŗām krētēm,
Dreijāti zābaki.
224 [Kabilē (Kld)].

33271.

Klusat, jauni, klusat, veci:
Dievs ienāca istabā;
Dievs ienāca istabā,
Vaicā nama saimenieku.
Tas bij nama saimenieks,
Kas sēd galda galiņā,
Kas sēd galda galiņā
Baltā linu krekliņā.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

33272.

Kur bijāt, Ziemassvētki,
Kur naksniņu gulējāt?
- Pie zirgu stallīša
Pažobelē.
Kur bijāt, Ziemassvētki,
Kur naksniņu gulējāt?
- Pie govju stallīša
Pažobelē.
Kur bijāt, Ziemassvētki,
Kur naksniņu gulējāt?
- Pie cūku stallīša
Pažobelē.
Kur bijāt, Ziemassvētki,
Kur naksniņu gulējāt?
- Pie rijas dortiņu
Pažobelē.
Kur bijāt, Ziemassvētki,
Kur naksniņu gulējāt?
- Pie nama dortiņu
Pažobelē.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

33273.

Kur gul Ziemassvētki
Atiedami?
- Zirdziņu stallī
Pažobelē.
190 [Kuldīā].

- 212 -

1. Kur gul ziemsvētki
Atnākdami?
- Gosniņu stallī
Palodē.
224 [Kabilē (Kld)].

33274.

Kur gul Ziemassvētki
Atnākdami?
- Miežu rudzu klētī
Apcirknī.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)], 345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33275.

Lauziet skalus, pūtiet guni,
Laidiet Dievu istabā!
Dieviņš stāv aiz vārtiem
Nosvīdušu kumeliņu.
9 [Bilstiņos (Kokneses pag. Rg)].

33276.

Man atnāca sievas māte
Ziemassvētku vakarā,
Gaiļam dūre pakaklī,
Sivēnam smecerī.
110 [Cēsīs].

33277.

Mērc, sieviņa, iesaliņu,
Iemērc manu bradas tiesu:
Grib mutīte, grib kanniņa,
Grib bradiņa savas tiesas.
249 [Reņķu muižā (Zebrenes pag. Tk)].

33278.

Nāc, māsiņ, ciemoties
Ziemassvētku vakarā:
Būs pupiņas, būs zirnīši,
Būs cūciņas šņukurīts.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33279.

Negulu, negulu
Ziemassvētku nakti,
Lai mani liniņi
Veldē nekrīt.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)], 169 [Nīgrandā (Nīgrandas pag. Azp)].

1. Es tā stāvu, es tā stāvu
Ziemassvētku vakarā,
Lai veldītē nesakrita
Man daiļajis linu lauks.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33280.

Pasadzied, bāleliņ,
Ar savām māsiņām!
I bitīte padziedāja
Ziemassvētku vakarā.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

33281.

Paldies saku Dieviņam,
Nu atnāca Ziemassvētki;
Dievs lai dod veselību
Lieldieniņu sagaidīt.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

33282.

Pūti, pūti, ziemelīti,
Ziemassvētku vakarā,
Klētī pūti miežus rudzus,
Stallī bērus kumeliņus!
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

1. Pūt, maģaju balodīti,
Ziemassvētku vakarāi,
Pūt klētēi miežus rudzus,
Stallēi bērus kumeliņus!
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

33283.

Pūti, pūti, ziemelīti,
Ziemassvētku vakariņu,
Pūt laukā tīrus rudzus,
Mežā smilgas, lācenītes!
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

33284.

Saimeniek, svētki nāk,
Sēsties galda galiņā,
Dod kalpam kalpa tiesu,
Kalponei kalponītes!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Nu, tētiņ, Ziemassvētki,
Sēsties galda galiņā,
Dod kalpiem kalpa loni,
Meitām baltas villānītes!
320 [Mazzalvē (Mazzalves pag. Jk)].

2. Saiminieks, svētki nāk,
Sēsties galda galiņā:
Kalpi tevim svārku prasa,
Kalponītes villānīšu.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

33285.

Saimes bērni, maizes bērni,
Kā jūs gauži raudājāt?
Es būš' jūsu gājumiņu
Ar naudiņu līdzināt.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

33286.

Sanākat, jaunas meitas,
Šovakar laimes liet!
Man iedeva vecais tēvs
Bikšu pogu riekšaviņu.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 213 -

33287.

Ziemassvētki atbrauca
Pa rudzu lauku,
Zālīti mīdami,
Asniņus celdami.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

33288.

Ziemassvētki atbraukuši
Rakstītām kamanām.
Eit' laukā, saimenieki,
Saņemat Ziemassvētkus!
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

33289.

Ziemassvētki sabraukuši
Rakstītām kamanām.
Tekat, bērni, saņemat
Basajām kājiņām!
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)], 206 [Kuldīgas apriņķī], 241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

1. Ziemassvētki atbraukuši
Rakstītāmi kamanām,
Gaŗ zemīti krētes vilka,
Basajāmi kājiņām.
Tekat, bērni, saņemati
Ziemassvētku kumeliņus!
226 [Kandavā (Tl)].

33290.

Ziemassvētki, atiedami,
Ko jūs labu atnesat?
Lieldienīte, atiedama,
Atnes zaļu rudzzālīti.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

33291.

Ziemassvētki atnākdami,
Ko jūs laba atnesat?
- Kūķu katlu, galvas pusi,
To mēs labu atnesām.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

33292.

Ziemassvētki, Lieladiena,
Tie Dievam dārgi laiki;
Ziemassvētki bluķi vilka,
Lieladiena šūpli kāra.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

1. Ziemassvētki, Lieladiena,
Tie Dievam diži radi;
Ziemassvētki bukiem lēca,
Lieldien' kāra šūpulīti.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

33293.

Ziemassvētki, Lieladiena,
Tie Dievam dārgi laiki;
Ziemassvētki vizināja,
Lieladiena šūpli kāra.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ziemassvētki, Lieladiena,
Tie Dievam lieli svētki;
Ziemassvētki vizināmi,
Lieladiena šūpojama.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

33294.

Ziemassvētki, Lieladiena,
Tie Dievam dārgi laiki:
Ziemassvētkos Jēzus dzima,
Lieludienu pakrustīja.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

1. Svētki gāja svētīties,
Lieladiena lielīties:
Svētkos svētais Dieviņš dzima,
Lieludienu nokristīja.
330 [Kaldabruņās (Rubenes pag. Il)].

33295.

Ziemassvētki, Lieladiena,
Tie Dievam lieli svētki:
Ziemsvētkos Dievs piedzima,
Lieldienā šūpli kāra.
231 [Stendē (Stendes pag. Tl)].

33296.

Ziemassvētki naudu skaita
Ledus kalna galiņā;
Es gribēju klāti tikt
Ar nekaltu kumeliņu.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

33297.

Ziemassvētku trīs bāliņi,
Darīsim alutiņu:
Īsas dienas, gaŗas naktes,
Nevarēja sagulēt.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

33298.

Zīmassvātku reiteņā
Aptecēju gūvu klāvu;
Redzu gūteņu dzymušu
Zelteitīm radzeņīm,
Zelteitīm radzeņīm,
Sudabreņa nadzeņīm.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

33299.

Ziemassvētku vakarāi
Ēdam dzīvu labībiņu:
Jaunas meitas netikušas,
Vecas sievas nevīžoja.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 214 -

1. Divi vien mēs bāliņi,
Abiem slinkas līgaviņas:
Pašā svētku vakarā
Ēdam dzīvu labībiņu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

2. Ziemassvētku vakariņu
Ēdam dzīvu labībiņu:
Māte veca, sieva jauna,
Nevarēja malti iet.
202 [Striķos un Saldū (Zvārdes un Saldus pag. Kld)].

33300.

Ziemassvētku vakarā
Ēdam dzīvu labībiņu;
Sakāpjam cits uz cita,
Tad mēs Rīgu redzēsim.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

33301.

Ziemassvētkus gaidīdamis,
Lastu daru alutiņa:
Gan zināju, Ziemassvētki
Trīs dieniņas svētījami.
305 [Vīkstenē (Stelpes (?) pag. B)].

1. Ziemassvētkus gaidīdamis,
Lastēm daru alutiņu:
Ziemassvētku trīs naksniņas
Visas grib līksmoties.
190 [Kuldīā].

33302.

Sen dzirdēju, nu redzēju
Ziemassvētku kumeliņu:
Līdz zemīti krētes vilka,
Ar basām kājiņām.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

33303.

Sen gaidīju, nu atnāca
Tie bagāti Ziemassvētki;
Ziemassvētki atbraukuši
Rakstītām kamanām.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

33304.

Simtu cepu kukulīšu,
Ziemassvētku gaidīdama:
Simtiņš nāca danča bērnu
Ziemassvētku vakarā.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

33305.

Sudrabiņa lietiņš lija
Ziemassvētku vakarā,
Visi sīki žagariņi
Sudrabiņu vizināja.
288 [Bornsmindē (Īslīces pag. B)].

33306.

Svētkos sedzu lielu saktu,
Vairāk zelta, ne sudraba;
Lieldien jozu lielu jostu,
Vairāk diega, ne dzīparu.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

33307.

Visu gadu kazas ganu,
Kazas gaļas nedabūj';
Ziemassvētku vakarā,
Ta dabūju kazas gaļ'.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

33308.

Cepu, cepu kukulīti,
Citu lielu, citu mazu:
Simtiņš nāce danča bērnu,
Cits bij liels, cits bij mazs.
1881 [Ķērkliņos (Zvārdes pag. Kld)].

★

54333.

Ai bagāti Ziemassvētki,
Gad' jel kādu gaidīdami:
Ja gad' jaunu, tad gad' skaistu,
Ja gad' vecu, tad bagātu.
90 [Drustu C].

54334.

Zīmassvātki atnuokdami, kaļado!
Kū jī loba atnasdami?
Atnas pupas, atnas zierņus,
Atnas cyukas smecerīti.
35 [Baltinavas Abr].

1. Svētki nāk, svētki nāk -
Ko tie svētki atnesīs?
Cūkas ausi, miežu karšu.
72 [Cesvaines Md].

54335.

Zīmassvātki, Zīmassvātki,
Kū ji loba mums atneze?
Dasu kuli mugurā,
Zīmassvātki i atneze.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

1. Atīdami Zīmassvātki,
Kaļāduo kaļāduo!
Kū jī lobu atnazuši?
Dasu kuli atnazuši.
174 [Kārsavas Ldz].

54335¹.

Atnākuši Ziemassvētki,
Visa muna nezināma:
Ni man kurpes šūdinātas,
Ni snātina balināta.
281 [Neretas Jk].

- 215 -

54336.

Atnas man, māmuliņ,
Ziemassvētka alutiņ'!
Tad es grazni padziedāšu,
Alutiņu padzērus(i).
40 [Basu (Bases) Azp].

54337.

Ausū rullā,
Putraimu desa!
To man iedeva
Ciemiņu Juris.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

54338.

četri kokti ustobā,
četri svāti eņgelīši;
četri bruoļi Zīmassvātki,
četras meitas māmiņai.
35 [Baltinavas Abr].

54339.

Eita, bērni, klausāties,
Kas pa namu rībināja!
Ziemassvētki aludara,
Tie pa namu rībināja.
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

54340.

Eita, visas lielas dienas,
Cit' uz citas ciemoties!
Ziemassvētki trīs brāliņi,
Lieldenītes trīs māsiņas.
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

1. Lieldenīte mūs' māsiņa,
Ziemassvētki trīs brāliņi.
Aita, visas lielas dienas,
Cit' uz citu ciemoties!
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

2. Ziemassvētki treis brāliņi,
Lieldenīt's treis māsiņas.
Eita, visas lielas dienas,
Cita uz citas ciemoties!
263 [Mēmeles Jk].

54341.

Es tupus tupēju
Ziemassvētku nakti,
Lai mani kāposti
Tup' auga dārze.

54342.

Guoja Dīveņš ustobā,
Vaicoj sātys saiminīka.
Tys bej sātys (saiminīks),
Kurs sēd golda galiņā:
Zalta skrūze rūciņā,
Pazelteita bičereite.
604 [Dažādi iesūtītāji].

54343.

Kas tur rībina
Par istabiņu?
Ziemassvētki dancāja
Ar raibām biksēm.
74 [Cīravas Azp].

54344.

Kas tur putin
Aiz viņa kalna?
Ziemsvētki putin
Atiedam(i).
40 [Basu (Bases) Azp].

54345.

Kas tur skan, kas tur žvadz?
Ziemassvētki tie tur žvadz.
Ziemassvētki atskanēja
Ar sudraba kamaniņām.
Eita, bērni, skatīties,
Ziemassvētkiem atnākot.
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

54346.

Ko, māmiņa, tu vārīji
Svētu rītu brokastī?
Putra rītā, vakarā,
Launagā bieza putra.
204 [Kursīšu Kld].

54347.

Kū, muoseņ, niu darēsem,
Svātki nuok lejeņā;
Eime vaci, eime jauni,
Valkam svātkus kalneņā.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

1. Ai, muosiņas, kū darēsim,
Svātki īt lejiņā;
Īsim pošas lejiņā,
Vilksim svātkus kalniņā.
605 [Skolas].

54348.

Gana lieli Ziemassvētki,
Noslīdēja lejiņā;
Iesim veci, iesim jauni,
Timbāsim kalniņā.
281 [Neretas Jk].

- 216 -

54349.

Kur gul Ziemsvētk atiedam?
Gulēj ai(t)staļ pažuobele.
Kur gul Ziemsvētk uotro nakt?
Gulēj gojstaļ pažuobele.
Kur gul Ziemsvētk āziedam?
Gulēj ziergstaļ pažuobele.
104 [Ēdoles Vp].

54350.

Lieli nāca Ziemassvētki,
Mazas manas villainītes;
I saņēmu, pavadīju
Ar mazām villainēm.
90 [Drustu C].

54351.

Man atnāca Ziemassvētki,
Visi darbi nedarīti:
Ne krekliņi man mazgāti,
Ne nāteles balinātas.
139 [Īslīces (Bornsmindes) B].

54352.

Muna cauņu capurīte, kālude kālude!
Zīmassvātku vokarā, kālude
kālude!
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

54353.

Nākat iekšā, Ziemassvētki,
Nu mēs jūs gaidīsim:
Namamāte durvis vēra,
Rokā gaiša uguntiņa.
520 [Zvārdes Kld].

54354.

Plēsit skolus, kurit guni, kaļaduo
Kaļaduo!
Laidit Dīvu ustobāji, kaļaduo
kaļaduo!
Dīvam kuojys nūsolušys, kaļaduo
Kaļaduo!
Aiz lūdzeņa klausūtīs, kaļaduo
Kaļaduo!
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

54355.

Pīragami, nabagami,
Abi gali nodeguši;
Abi gali nodeguši,
Kaķi vidu izgrauzuši.
423 [Svētes Jg].

54356.

Pīradziņam vakarā
Nelaimīte notikusi:
Pīrāgam, plāceņam
Abi gali nodeguši.
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

54357.

Sprēdi, sprēdi, sprēslenīca,
Ziemassvētku vakarā!
Ko bij vellu darījuši
Šādu ziemas gabaliņ'?
Garēm beņķi, garēm krāsni
Savus sānus sutināja.
560 [Rīga ].

54357v1.

Spraudu, spraudu sprauduliņu
Ziemassvētku vakarā.
Ko darīji nespraudusi
Šādu ziemas gabaliņu?
263 [Mēmeles Jk].

54358.

Svātki atīt, svātki atīt-
Kū tī loba mums atnesja?
Apāduši suoļ ar maizi,
Aizīt, kuojas vuortīdami.
414 [Stirnienes Rz].

54359.

Trīs dienas sēdēju
Avota malā,
Ķekata dieniņu gaidīdam',
Ķekat' dieniņu ačaparam.
282 [Nīcas Lp].

1. Trīs gadi sēdēju
Avota malā,
Ķēkatu dienīnu
Gaidīdama,
Rasi tomēr sagaidītu.
282 [Nīcas Lp].

54360.

Visi koki līdumā,
Ozoliņi vien nebija;
Visi ļaudis istabā,
Saimenieka vien nebija.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

54361.

Visu gadu druve gāju,
Ziemassvētkus gaidīdama.
Atnes manim saimeniece
Ziemassvētku alutiņu.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

- 217 -

54362.

Zīmassvātku treis dīniņas,
kaļadū kaļadū!
Darīsim oluteņu, kaļadū
kaļadū!
Nyu ir laikis vilciņam, kaļadū
kaļadū!
Kozu gyut duorziņā, kaļadū
kaļadū!
143 [Jāsmuižas D].

54363.

Ziemassvētki četri brāļi
Pastaliņu pūdātāji;
Kad noplīsa pastaliņas,
Tad ar kārklu vīzītēm.
99 [Dzelzavas Md].

54364.

Zīmassvētki četri bruoļi
kaļadū,
Sakreit upes maleņā, kaļadū
kaļadū!
As gribēju ratavuot, kaļadū
kaļadū!
Aiz smīkla nevarēju, kaļadū
kaļadū!
247 [Makašānu Rz].

54365.

Zīmassvātki četri bruoļi,
kaļaduo
Kaļaduo!
Vysi četri Dīva dāli, kaļaduo!
Dūd, Dīviņi, man jaunai, kaļaduo
kaļaduo!
Kaut ar vīnu kuozas dzert, kaļaduo!
35 [Baltinavas Abr].

54366.

Ziemassvētku gaidīdama,
Piecas kules šūdināju;
Citā bāžu rudzus miežus,
Citā gaļas bagaliņu [gabaliņu].
545 [Krustpils D apr.].

54367.

Ziemassvētki mums vaicāja:
Kur mēs viņus guldīsim?
Istabā, pabeņķē,
Smaržīgā sieniņā.
520 [Zvārdes Kld].

54368.

Ziemassvētki sabraukuši
Rakstītām kamanām;
Zirņi, pupas, rācenīši
Ziemassvētku kamanās.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

1. Ziemassvētki sabraukuši
Rakstītām kamanām;
Eita, bērni, sagaidāt
Basajām kājiņām!
Ziemassvētku kamanās
Zirņi, pupas, rācentiņi.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

2. Tekat, bērni, skatāties,
Kur brauc jauni Ziemassvētki!
Ziemassvētki sabraukuši
Rakstītāmi kamanām.
112 [Ezeres Kld].

54369.

Ziemassvētki atbraukuši
Rakstītām kamanām;
Atveduši pīradziņus,
Izcepušus puisēniņus [sivēniņus?].
13 [Alojas (Ungurpils) Vlm].

54370.

Zīmassvātki proguojušy, koļoduo
Koļoduo!
Kodmes cytu sagaidēsim, koļoduo koļoduo!
Dīvs dūs mīru, veseleibu, koļoduo
Koļoduo!
To mes cytu sagaidēsim, koļoduo koļoduo!
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

1. Prolaizdami Zīmassvātkus,
Kaļāduo kaļāduo!
Kas jūs cytu sagaidēs?
Dīvs dūs mīru, veselību,
Mes i poši sagaidīsim.
174 [Kārsavas Ldz].

54371.

Palaizdami Zīmassvātkus, kaļodū
kaļodū!
Da citam kalneņam, kaļodū
kaļodū!
Aizjyugsim vēja zyrgus, kaļodū
kaļodū!
Jyugsim kaula kamaneņas, kaļodū
kaļodū!
Ni pīkuss vēja zyrgi, kaļodū
kaļodū!
Ni tuos kaula kamaneņas, kaļodū
kaļodū!
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

54372.

Zīmassvātkus es sajemu
Dzīduodama, doncuodama,
Lai tai veļās jaunais gods,
Jauna goda kūdeļiņas.
143 [Jāsmuižas D].

- 218 -

54373.

Jaunas meitas kaķi svēra
Veca gada vakarā;
Svērs kaķītis puspodiņu,
Tad vedīs šoruden.
76 [Cirstu (Cirstu-Vāckalna) C].

54374.

Vacu godu palaižam
Ar ūzola kaneņom;
Jaunu godu sajamam
Ar sudobra bičerem.
170 [Kapiņu D].

54375.

Kas tur rībina
Pa jumta virsu?
Jauns gads dancāja
Ar sulainīti.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

★

b) Budēļu, Ķekatu, čigānu dziesmas

1) Sataisās iet budēļos

33309.

Dievs dod rītu labu laiku,
Tad es iešu sigānos;
Ziņģāt māku, Dieva lūgt
Par maizītes gabaliņu.
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

33310.

Iesim mēs uz tām mājām,
Kur zilie dūmi kūp,
Tur mums dos sēņu zupi
Ar sudraba kaŗotēm.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

33311.

Iesim, puiši, tais mājās,
Kur tie zilie dūmi kūp,
Tur meitiņas adītājas,
Baltas vilnas vērpējiņas;
Tās dos cimdus, tās dos zeķes,
Tās dos baltas vilnānītes.
9 [Bilstiņos (Kokneses pag. Rg)].

1. Iesim, brāļi, uz to ciemu,
Kur tie zilie dūmi kūp,
Tur būs meitas rakstītājas,
Raibu cimdu adītājas,
Citam cimdi, citam zeķes,
Citam jauna līgaviņa.
240 [Bikstos (Bikstu pag. Tk)].

2. Nākat, ļaudis, skatīties,
Kur aizies budēlīši!
Tur aizies budēlīši,
Kur tie zilie dūmi kūp:
Tur svilina vecus puišus
Ar zilām ugunīm.
250 [Slampē (Slampes pag. Tk)].

33312.

Eima, bērni, čigānos,
čigānos laba dzīve:
Brīvi ēsti, brīvi dzerti,
Brīv pie meitas pagulēt.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

1. Iesam, bērni, čigānos,
Ziemassvētku vakarā!
Dod mums ēst, dod mums dzert,
Dod naksniņu pārgulēt .
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

33313.

Eima, bērni, čigānos,
čigānos laba dzīve:
čigāns ēda baltu maizi,
Pa pasauli staigādams.
1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)].

33314.

Eima, bērni, čigānos,
čigānos laba dzīve:
čigāns ēda tauku gaļu,
Krējumā mērcēdams.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

1. Lai bij dzīve, kam bij dzīve,
čigānam laba dzīve:
čigāns ēda baltu maizi,
Krējumā mērcēdams.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

33315.

Man māmiņa noauduse
Cigaunīšu villainīti;
Kad Dievs dotu rītu salnu,
Rītu ietu cigānos.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

33316.

Mana balta māmulīte,
Man jāiet čigānos:
Nemācēju raibu cimdu,
Ne trinīta audekliņa.
186 [Gaiķos (Gaiķu pag. Kld)].

33316¹.

Nu es iešu tais mājās,
Tais mājās labi ļaudis:
Kristiņš man maizi deva,
Vecā Trīne kāpostiņus,
Vecā Grieta aprikšoja
Lielu šķēli cūkas gaļas.
224 [Kabilē (Kld)].

- 219 -

33317.

Rīs mergas, seši pupi,
Kur deviņi važosim?
Diegu zeķes, vasku kurpes,
Kaņepēju lindraciņi.
Važosim lubu plēst,
Iesim Šauļu baznīcā;
Kad pārnāksim mājā,
Kuguļu krāsni krausim,
Sieru grīdu sitīsim,
Sieru grīdu sitīsim,
Pēperkoku jumtu jumsim,
Siļķu mietus dursim,
Desu sētu locīsim.
272 [Lielplatonē (Lielplatones pag. Jg)].

1. Kukuļ' mūŗus mūrēsim,
Desas sētas taisīsim,
Suņus, kaķus nošausim,
Lai neēda desu sētas.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

33318.

čigānos laizdamās,
Vilku biezu kažociņu:
Citur deva ēsti, dzerti,
Citur vēzdu par muguru.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33319.

čigānos laizdamās,
Vilku gaŗu kažociņu:
Jau es pate gan zināju,
Kādas dienas čigānos.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

33320.

čigānos laizdamies,
Vilku gaŗu kažociņu:
Lai pīckāja, ko pīckāja,
Pīckā munu kažociņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

33321.

čigānos laizdamās,
Vilku kaula kažociņu:
Jau es pate gan zināju,
Kuls man' citi čigāniņi.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

33322.

čigānos čigānos
Ziemassvētku vakarā!
Kad nedeve kūķu ēst,
Deve cūkas smecerīti.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

★

54376.

Ar Dieviņu, tēvs māmiņa,
Nu es iešu čigānos:
Ne es māku cimdu rakstu,
Ne trīnīta audekliņ'.
141 [Ivandes Kld].

1. Mana balta māmuliņa,
Man jāiet ir zirganos [čigānos?]:
Ne es māku raibus cimdus,
Ne trīnīta audekliņa;
Dancāt māku, Dievu lūgt
Par maizītes gabaliņu.
335 [Puzes Vp].

54377.

čigānos čigānos
Tev, meitiņa, jāaiziet:
Ne tu māki dziju vērpt,
Ne liniņus balināt.
605 [Skolas].

54378.

čigānīca, pogānīca,
Mani veda čigānos;
Pār kalniņu nepārveda,
Sāk ar sniegu mētāties.
236 [Līvānu D].

1. čiguoneica, poguoneica, taldarū taldarū!
Tuoli vede čyguonūs, taldarū taldarū!
Aizvaduse aiz kalneņa, taldarū taldarū!
Suok ar snīgu svaideitīs, taldarū,
taldarū!
236 [Līvānu D].

54379.

čigānosi laizdamās,
Aizaklāju kazas ādu;
Jau es pate gan zināju:
Badīs citi čigāniņi.
418 [Sunākstes Jk].

54380.

čigānos laizdamās,
Vilku gaŗu kažociņu;
Ka māmiņa gaļu deva,
Aizabāžu aiz kažoka.
545 [Krustpils D apr.].

- 220 -

54381.

čigānos laizdamās,
Vilku gaŗu kažociņu.
Kaŗu plecos lielu kuli,
Kulē buožu kozas golvu.
Ja nedos saimenīca,
Grauzšu sovu kazas golvu.
236 [Līvānu D].

54382.

čigānos laizdamās,
Gaŗu kuli šūdināju;
Bāžu bļodu, bāžu kausu,
Vēl nelīda pavārnīca.
241 [Lubānas Md].

54383.

čyguonūs laizdamīs,
Treis kulītes leidzā jēmu:
Vīnā dasas, ūtrā lyni,
Trešā cyukas smecerēte.
Dūdit gaļu, dūdit myltu
Molnai čygonkai.
466 [Vārkavas D].

1. čygonūs laizdamīs, taldarū
taldarū!
Treis kuleites leidz jēmu, taldarū,
taldarū!
Vīnā pupys, ūtrā zierņi,
taldarū, taldarū!
Trešā zuoļu buteleite, taldarū
taldarū!
236 [Līvānu D].

2. Tēvainīc, budulīc,
Buduļos laizdamies,
Trīs kulītes apsakāra:
Vienā putru, vienā maizi,
Vienā gaļas kumosiņu.
127 [Grostonas Md].

3. čigānos taisījos,
Trīs kulītes salāpīju;
Divās lēju zupu, gaļu,
Trešā liku suseklīti;
Trešā liku suseklīti,
Ar ko kūsi izsukāt.
115 [Galgauskas Md].

54384.

Ejat, meitas, čiguonūs,
čiguonūs loba peļņa:
Puoris kurpu, seši rubļi,
Pīci zalta gredzineņi.
236 [Līvānu D].

54385.

Kas duc, kas reib
Ap ustabiņu?
Kūčinas, kaļadas
Nu Reigas braucja
Ar cyukas kuojiņom,
Ar smecerītem.
465 [Varakļānu Rz].

54386.

Nākat, ļaudis, skatīties,
Kādu ceļu mēs iesim!
Mēs iesim tādu ceļu,
Kur tie zili dūmi kūp;
Tur būs alus, brandavīns,
Jaunas meitas klātgulēt.
513 [Zemītes Tk].

54387.

Tur es iešu nakts gulētu,
Kur tā gaiša uguntiņa;
Tur taisīja mīkstas vietas,
Tur dod meitas klātgulēt.
337 [Rāmuļu C].

54388.

Tur man tika tais mājās,
Kur tie zilie dūmi kūp;
Tur man deva sēņu zupu
Ar sudraba karotēm.
112 [Ezeres Kld].

54389.

Iesim tais mājās,
Kur tie zili dūmi kūp;
Tur mūs cienās saiminiece
Ar to skaisto sēņu zupu.
417 [Struteles Tk].

54390.

Kur tie kuplie dūmi kūp,
Tur vār' mīksti kāpostiņi;
Kur tieniknie suņi rēja,
Tur aug daiļas mātesmeitas.
386 [Sidgundas (Rikteres) Rg].

54391.

Tālu gāju čigānos
Ziemassvētku vakarā,
Lai liniņi gaŗi auga
Mālotā kalniņā.
236 [Līvānu D].

54392.

čygonūs laizdamīs,
Garu vylku kažuciņu,
Lai aug mani gari lini
Muolutā kaļninā.
604 [Dažādi iesūtītāji].

- 221 -

54393.

Tuoļi tuoļi čiguonūsī, taldaruo,
taldaruo!
Zīmassvātku vokorai, taldaruo taldaruo!
Deveņ' kalni, deveņ lejas, taldaruo, taldaruo!
Da čiguonu muojeņomi, taldaruo taldaruo!
236 [Līvānu D].

54394.

Narejit, cīma suņi, taldaru taldaru!
Natuolejī čiguoniņi, taldaru taldaru!
Deviņ' kolnu, deviņ' leju, taldaru taldaru!
Da čiguonu muojiņom, taldaru taldaru!
357 [Rudzētu D].

★

2) Budēļi nonāk pie ciemiņu mājām

33323.

Ai nama māmīna,
Dari durvetīnas!
Ķekatas atbrauca
Ar vezumīnu:
Ar rudzis, ar miežis,
Ar kumelīnu.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

33324.

Budēlīti, tēvainīti,
Nāc manēju sētiņēju,
Lai aug manim kāpostiņi
Kā budēļa cepurīte!
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

33325.

Kur godīga saiminiece,
Saucin sauca cigāniņus;
Kur bij kāda miega cūka,
Gul kā cūka midzenī.
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

33326.

Labvakari, namamāte,
Vai gaidīji budēlīšus?
Ja gaidīji budēlīšus,
Atver durvis līdz galam!
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)], 250 [Slampē (Slampes pag. Tk)].

33327.

Laid iekšā, saimeniece,
Man kājiņas nosalušas,
Man kājiņas nosalušas,
Tumšu nakti staigājot.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

33328.

Lūdzama, māmiņa,
Laid bērnus iekšā:
Ķekatu bērniem
Kājiņas salst.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)], 208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

33329.

Lūdzama, māmiņa,
Laid mani iekšā!
Ne zagšu adatu,
Ne īleniņu.
Susekli zagšu,
Tā man vajaga:
Ķekatas bērniem
Pinkaiņas galvas.
301 [Paskavā(?)].

33330.

Nākat, ļaudis, skatītiesi,
Kādi brauca budēlīši:
Vienu sliecikamaniņas,
Trim kājām kumeliņš.
250 [Slampē (Slampes pag. Tk)], 264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

33331.

Sajemat danča bērnus,
Neba mēs daudz bijām:
Bijām pieci, bijām seši,
Līdz trešam desmitam.
249 [Reņķu muižā (Zebrenes pag. Tk)].

★

54395.

Ai barinka barinka,
Suska leca kambarī!
Gaide sviestu, gaide gaļu,
Gaide goda zābaciņus.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

54396.

Ai Dieviņ, ai Dieviņ,
Nu sabrauca mežinieki!
Kāpostiņi saskābuši,
Miltu putra nevārīta.
48 [Bērzaunes Md].

- 222 -

54397.

Budēlītis iekrācās,
Aiz lodziņa stāvēdams.
Smuka meitiņa sabijās,
Raibus cimdus adīdama.
374 [Sātiņu Kld].

1. Budelītis ierūcās,
Aiz lodziņa tupēdams.
Jauna meita sabijās,
Raibu šalli adīdama.
20 [Annenieku (Annasmuižas) Tk].

54398.

Ei saiminīk, i pasakot,
Kas tovāji pogolmā!
Kolopīši sabraukuši,
Vāzdas vīn saklabēja.
168 [Kalupes D].

54399.

Eita, bērni, veraties,
Ko tie mūsu suņi rej!
Pagalmā kules klaudz,
Eita, gasti, istabā;
Eita, gasti, istabā,
Būsiet svārti, radinieki!
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

54400.

Es jūs lūdzu, saimeniece,
Laižiet mani istabā!
Budulīši nosaluši
Ar tām glāžu tupelēm.
604 [Dažādi iesūtītāji].

54401.

Īlaidit, lobi ļaudis, taldaru taldaru!
Kot rūciņu apsiļdīt, taldaru taldaru!
Mans rūciņas nūsolušas, taldaru taldaru!
Upes molu važojūt, taldaru taldaru!
357 [Rudzētu D].

54402.

Kas tura rībina
Aiz nama durvju?
Ķekatas rībina,
Grib nākt iekšā;
Grib nākt iekšā,
Grib padancāt.
604 [Dažādi iesūtītāji].

54403.

Memmiņa mīļā,
Budēļi sētā!
Meitiņa mīļā,
Laid viņus iekšā!
Memmiņa mīļā,
Ko viņus cienās?
Div cepti cāļi,
Div baltas maizes.
125 [Grenču Tk].

54404.

No tālienes es pazinu,
Kur bij laba saiminiece:
Trīs eņģeļi kokles sita
Nama jumta galiņā.
540 [Jelgava Jg apr.].

★

3) Budēļi istabā; apsveic namamāti un namatēvu

33332.

Ai nama māmīna,
Tavu jaukumīnu!
Glāžu tavs namīns,
Glāžu istabīna;
Sudraba slotīnu
Istabu slauka;
Dimanta sietīnā
Mēslīnus nesa.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

1. Vai māmiņ, vai māmiņ,
Tavu daiļumiņu:
Glāžu tavi lodziņi,
Glāžu istabiņa,
Sudraba slotiņa
Istabiņu slaucīt,
Zeltīts groziņš
Gruzīšus nēsāt.
Te nāks Dieviņš
Naksniņu gulēt.
Gul', gul', Dieviņ,
Rītā agri cēlies!
Nāks tevi lūkāt
Pa vis' platu pasauli
Cits jāšus, cits braukšus,
Cits kājām nāca.
40-1 (Bigauņc.).

2. Ai nama māmīna,
Tavu jaukumīnu:
Glāzu tavis namīnis,
Glāzu istabīna;
Vēl tēvs dēstīja
Ābeļu dārzu.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

- 223 -

33333.

Budēlīši nosaluši,
Visu nakti maldījās
Pa krūmiem, pa mežiem,
Kamēr tika istabā.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

33334.

Budēlīši, tēvainīši,
Ko jūs še meklējat?
Še nevaid jaunu meitu,
Nedz ar gaļas kumosiņa.
240 [Bikstos (Bikstu pag. Tk)].

33335.

Budēlīti, skarainīti,
Kam tu nāci istabā?
Visas tavas skaras dreb,
Ar meitām runājot.
2521 [Strutelē (Struteles pag. Tk)].

33336.

Budēlīti, tēvainīti,
Nenāc meitu istabā!
Meitas drēbes noplēsīs,
Sev pūriņu darīdamas.
2521 [Strutelē (Struteles pag. Tk)].

33337.

Divām mājām gaŗām gāju,
Trešajās iegriezos:
Tur bij jauna saimeniece,
Tur bij jauna istabiņa,
Dzelzu duris, vaŗa grīda,
Sudrabiņa stenderītes.
240 [Bikstos (Bikstu pag. Tk)].

33338.

Labs vīrs iegāja
Laba vīra sētāi,
Izsita stenderi
Ar naudas kuli.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

33339.

Labvakar, labvakar
Šai vietā, tai vietā!
Vai bagāti, vai raženi
Kā pērnaji palikuši?
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

1. Labvakar, labvakar,
Lab' saimeniecu!
Vai iru veseli
Kā pēri palika?
- Tāpati veseli
Ka pēri palika,
Katriņas vakaru
Gaidedam'.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

33340.

Labvakar, labvakar,
Šī nama māte!
Vai tev sadzija
Pērnais dūrums?
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

33341.

Labvakar, namamāte,
Vai būs silta istabiņa?
Ja būs silta istabiņa,
Tad būs jauka valodiņa.
3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33342.

Labvakar, saimeniek!
Kā jums Dievs palīdzēja?
Rūga jūsu maizes mulda,
Rūga jūsu cepējiņa?
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

33343.

Labvakar, saimeniece,
Kā klājās sētiņā?
Rūgst tev labi maizes mulda,
Klausa tevi drauga saime?
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

1. Laba laba tā māmiņa,
Kam maizīte labi rūgst;
Rūgst tai pilna maizes mulda,
Klausa labi drauga saime.
1410 [Kāģeriešos (Kaagjärve, Igaunijā)].

33344.

Labvakar, saiminiece,
Vai čigānu gaidījāt?
Vai čigānu gaidījāt,
Vai kāpostus vārījāt?
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

33345.

Liek man sēdēt, -
Neiešu sēdēt,
Li man gaspaža
Sēdekli cēla.
216 [Ventspilī].

- 224 -

33346.

Nebīsties, saiminiece,
Ka tev daudz viesu nāca:
Šauni galdu pār istabu,
Sēdies galda galiņā!
330 [Kaldabruņās (Rubenes pag. Il)].

33347.

Sasabija māmuļiņa,
Ka sabrauca čigāniņi.
Nebīsties, māmuļiņa-
Paēduši čigāniņi!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

33348.

Še liels namiņš
Kā liela muiža,
Še var ķekatas
Līkumus mest.
216 [Ventspilī].

33349.

Vakar teicu meitiņām,
Lai izslauka istabiņu;
Istabiņa izslaucīta,
Pabeņķītes neslaucītas.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

33350.

Vakar teicu meitiņām,
Lai izslauka istabiņu:
Rītā brauks Rīgas kungi
Šķērētām cepurēm,
Šķērētām cepurēm,
Štulpētiem zābakiem.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

1. Sen sacīju meitiņām:
Slaukāt namu istabiņu!
Rītu nāks jaunikungi
Slīpētiem zābakiem.
403 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33351.

Veŗu durvis, speŗu kāju
Tiešām meitu istabā;
Istab's vidus izslaucīts,
Pabeņķītes neslaucītas.
403 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

★

54405.

Ai namamāmīna,
Tavu greznumīnu!
Sudraba slotīnu
Istubu slauka,
Dimantu sietīnu
Muižlīšus nes.
Man kājīna pasklīdēja,
Kad atlēcu ķekatās.
282 [Nīcas Lp].

1. Ai namamāmīna,
Tavu jaukumīnu!
Glāžu tavas sienīnas,
Glāžu istabīna.
Slīd manas kājīnas,
Ķekatas lēcot.
94 [Dunikas Lp].

2. Ai namamāmiņa,
Tavu jaukumiņu!
Sudraba laistīta
Tā istabiņa.
Sklid manas kājiņas,
Ķekatas lecot.
282 [Nīcas Lp].

3. Sklid mana kājiņa,
Ķekatas lecot.
Sudraba slotiņu
Muižlīšus slauka.
282 [Nīcas Lp].

54406.

Gana spēru, gan dancāju,
Nerībēja, nerībēja;
Kuta jeli rībēsi-
Māli viena apakšā?
604 [Dažādi iesūtītāji].

54406¹.

Gana spēru, gan dancāju,
Nesklidēja, nesklidēj';
Varējāti šovakaru
Sudrabiņu izlaistīt.
604 [Dažādi iesūtītāji].

54407.

Ai namamāmiņa,
Tavu jaukumiņu:
Visi tavi vārtu stabi
Sudrabiņa uzvijām,
Visi tavi nama sliekšņi
Sudrabiņu nolaistīt'.
604 [Dažādi iesūtītāji].

54408.

Ai Dieva zemīte,
Tav' jaukumiņu:
Zied pupas, zied zirņi
Pelēkis ziedis.
604 [Dažādi iesūtītāji].

- 225 -

54409.

Ciemiņ mātei mundras meitas
Sagaidījšas ķekatīnas;
Sagaidījšas ķekatīnas,
Izslaucījšas istabīnu.
282 [Nīcas Lp].

54410.

Es iegāju nevilšā
Bajāriņa sētiņā,
Tur gailītis iztecēja
Medainām kājiņām.
9 [Aizputes (Aizputes-Pils) Azp].

1. Dievsigan dievsigan
Laba vīra sētiņā:
Nule nesa no pagraba
Vecu miežu alutiņu;
I gailītis iztecēja
Medaiņām kājiņām.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

2. No tālienes es redzēju,
Kur bij laba namamāte:
Melns gailītis iztecēja
Medainām kājiņām.
Tas nebija melns gailītis,
Tā bij puišu lakstīgala.
20 [Annenieku (Annasmuižas) Tk].

3. Protu, protu, redzu, redzu,
Te bagāti saimenieki:
Melns gailītis iztecēja
Medainām kājiņām.
513 [Zemītes Tk].

4. Ekur skaiški pīdaŗāja
Mozajā cimeņāji!
Gailītis iztecēja
Madojom kuojiņom.
559 [Rēzekne Rz apr.].

54411.

Iesim iekšā, budulīši,
Raudzīs, kāda istabiņa:
Vai ir silta kurināta,
Vai ir tīra izslaucīta?
Ir gan silta kurināta-
Priežu mizas plānvidē.
70 [Cēres Tl].

54411¹.

Iekalnis, ielejis
Tā istabiņa:
Sanāca danča bērni
Nolīdzināta.
353 [Rubas (Reņģu) Jg].

54412.

Kur palika, nepalika
Šās mājiņas dzīvotāj(i)?
Neredz pašus staigājam,
Ne gailīšus uzdziedam.
127 [Grostonas Md].

54413.

Kūču kūču, saiminīca,
Vai gaidēji čiguoniņu?
čiguoniņu lela draudze,
Kur šūnakt gulējāt?
Cyts zam prīdes, cyts zam egles,
Cyts uz sova vazumiņa.
465 [Varakļānu Rz].

54413¹.

Labvakari, namamāte,
Vai gaidīji budēlīšus?
Ja būs silta istabiņa,
Tad būs jautra valodiņa.
464 [Vānes Tk].

54414.

Labvakari labvakari, namamāte,
Vai gaidīji budēlīti?
Visu gadu gulēju, pasakarnīju,
Nu mans vakars, nu atnācu.
221 [Lielauces Jg].

54415.

Labvakar, saiminiece,
Vai izcepi pīrādziņu?
Ja nebūs pīradziņi,
Stulbs tavs jēriņš, stulbs
kazlēniņis.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

54416.

Labdieniņ, meitu māte,
Es atjāju jumalās!
Man vajaga saimenieci,
Puišiem putras vārītāju.
398 [Skrundas Kld].

54417.

Labvakar, dievspalīdz,
Diža tautu istabiņa,
Jo bagāti, jo raženi
Namatēvs un māmulīt'!
282 [Nīcas Lp].

54418.

Nu debesim Dīva dāli
Par čiganim atnuokuši.
Esit gudri, zemes bārni,
Uzņemt labi čiganiņus!
35 [Baltinavas Abr].

- 226 -

54419.

No tālienes es pazinu,
Kur bagāta saimeniec(e):
Trīs eņģeļi kokles sita
Pašā jumta galiņā. Bū!
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

54420.

Pūš uguni, šķiļ uguni,
Nav vairs goda istabā!
Mans gailītis apgulies
Iejaviņas abriņā.
513 [Zemītes Tk].

54421.

Pūš uguni, šķiļ uguni,
Nava goda istabā!
Aizkrāsnē skalus plēsa,
Pagalvē dedzināj'.
513 [Zemītes Tk].

54422.

Pūš uguni, šķiļ uguni,
Nav vairs goda istabā!
Mātei kājas nosalušas,
Uguntiņu meklējot.
513 [Zemītes Tk].

54423.

Pūš uguni, šķiļ uguni,
Nav vairs goda istabā!
Sveši ļaudis sanākuši,
Tie uguni nezināja.
513 [Zemītes Tk].

54424.

Saimenieks vaicāja:
Kādas zemes buduļi?
No Rīgas, no Rīgas,
Kazaku dēli.
382 [Sēmes Tk].

54425.

Vakar teicu meitiņām,
Lai slauk' nama istabiņu;
Rītā būs budulīši
Viksētiem zābakiem.
572 [Tukums Tk apr.].

★

4) Budēļa rikste

33352.

Budēli, tēvaini,
Kur lauzi rīksti?
- Zītara kalnā
Sudraba birzē.
240 [Bikstos (Bikstu pag. Tk)].

33353.

Budēlim, tēvainim,
Smuka smalka bērza rīkste:
Pate rīkste tīra zelta,
Pumpuriņi dimantiņa.
240 [Bikstos (Bikstu pag. Tk)].

33354.

Budēlim, tēvainim,
Dzīparota pātadziņa,
Meitu šūta, meitu pīta,
Mīļas Māras norakstīna.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

33355.

Budēlīti, tēvainīti,
Izkul manu vedekliņu!
Es tev došu cimdu pāri
Par vedeklas izkūlumu.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)], 243 [Grenčos, Irlavā, Kūķos, Pētertālē (Grenču, Irlavas, Struteles pag. Tk)], 264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

1. Budēlīti, tēvainīti,
Izkul manu vedeklīti!
Es tev došu cūkas kāju
Ar visiem nadziņiem.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

33356.

Budēlīti, tēvainīti,
Izper manu vedekliņu:
Slinka mana vedekliņa,
Nevērpj linu pakuliņas.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33357.

Kas spīdēja, kas vizēja
Rīgas kalna galiņā?
Budēls pēra Rīgas meitas
Ar sudraba rīkstītēm.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

33358.

Kur, māmiņa, tavas meitas,
Ka neredz staigājam?
- Manas meitas iebēgušas
Dzīpariņu kambarī.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

33359.

Kur, māmiņa, tavas meitas,
Ka neredz staigājam?
Vai tu būsi paglabājse,
No budēļa bīdamās,
No budēļa bīdamās,
Vecā cūku aizgaldā?
2521 [Strutelē (Struteles pag. Tk)].

- 227 -

1. Māte meitas paglabājse,
No budēļa bīdamies,
No budēļa bīdamies,
Kūtī cūku midzenī,
Kuiļa pauti pagalvī,
Cūkas ausis apsegā.
269 [Naudītē (Naudītes pag. Jg)].

33360.

Kur, saimnieks, tavi puiši,
Ka neredzu staigājam?
Vai tu būsi paglabājis
Vecā cūku aizgaldā,
Lai tur suta, lai tur puva
Līdz citiem budēļiem?
250 [Slampē (Slampes pag. Tk)].

33361.

Kur, saimniece, tavas meitas,
Ka neredz staigājam?
Vai tu būsi glabājusi
Rakstāmāja istabā,
Lai tur šuva, lai rakstīja
Līdz citiem budēļiem?
250 [Slampē (Slampes pag. Tk)].

33362.

Kur tās meitas palikušas,
Kad nerauga uguntiņu?
Vai būs čurkas nograuzušas,
Vai pamatā ievilkušas?
Vai būs māte paglabājsi
Baltā cūkas aizgaldā? -
Bērzu klucis pagalvēi,
Egļu miza apsegami.
226 [Kandavā (Tl)].

33363.

Kur tie bērni palikuši
Ar tiem tauku vēderiem?
Visu gaļu apēduši,
Kauli vien palikuši.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)], 403 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33364.

Nebēdā, māmulīte,
Ka budēlis meitu kūla:
Silta pirte, mīksta slota,
Tad būs labi klātgulēt.
2521 [Strutelē (Struteles pag. Tk)].

★

54426.

Budēlīti, tēvainīti,
Izper manu vedekliņu;
Izper manu vedekliņu
Dzīpariņa pātedziņu!
Es tev došu cimdu pāri
Par vedeklas kūlumiņu.
520 [Zvārdes Kld].

1. Budelīti, tēvainīti,
Izkul manu vedekliņu,
Es tev došu baltu vistu
Ar visiem cālīšiem.
103 [Džūkstes (Džūkstes-Pienavas) Jg].

54427.

čigāns savu čigānīcu
Ik vakara nosukāja;
Kam krējuma neprasīja
Mazajiem bērniņiem.
57 [Biržu Jk].

★

5) Lācis, kaza, dažādas citas maskas

33365.

Danco, lāci, danco, lāci,
Saimeniece maksās:
Šķiņķi gaļas, klaipu maizes,
Trīs pimbeŗi naudas.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

1. Danco, lāci, danco, lāci,
Saimenīca aizmaksās:
Pieci šĶiņķi kaķa gaļas,
Trīs kukuļi grūstas maizes.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

2. Danco, lāci, danco, lāci,
Saimnieks solās maksāt
Šķiņķi gaļas, kukul' maizes,
Divi sieki naudas.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

33366.

Jūs trīs, mēs trīs
Sagrūžam čumuriņu!
Ak tu tavu daiļumiņu,
Tavu daiļu čumuriņu:
Vienam nagi, otram ragi,
Trešam ļipa pakaļā.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

33367.

Lācis kūla, lācis mala,
Lācim stopu putraimiņu!
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

- 228 -

33368.

Lācis savu sievu pēra,
Pavadā vadīdams.
Ai lācīti, ko tu dari,
Tevis sieva nemīlēs!
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33369.

Meitas mani jādināja
Uz pelēku ķēvenīti;
Ja tā ķēve netecēja,
Dūru piešus vēderā.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

33370.

Meitas mani vizināja
Ar tiem skārda ratiņiem;
čīkstēj' rati, lūza ass,
Es uz priekšu kaklu lauzu.
3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33371.

Nākat, ļaudis, skatīties,
Kādi ērmi aizdurvē:
Brūna kaza, vaŗa ragi,
Visas četras kājas kaltas;
To varēs ik svētdienas
Puiši jāti baznīcā.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

1. Brūna kaza, vaŗa ragi,
Visas četras kājas kaltas;
To varēja puiši jāt
Ik svētdienas baznīcā,
Ik svētdienas baznīcā,
Ik vakara krodziņā.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

2. Zaļa kaza, vaŗa ragi,
Visas četras kājas kaltas;
To varēja buciņš jāt
Svētu rītu baznīcā.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

3. Puiši, muļķi, nezināja,
Kas namā aizdurvē:
Brūna kaza, vaŗa ragi,
Sudrabiņa iemauktiņi.
To varēja puiši jāt
Ik svētdienas baznīcā,
Ik svētdienas baznīcā
Un pie ciema meitiņām.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

4. Zila kaza, vaŗa ragi,
Bukata bukata!
Tā būs laba skroderim
Svētu rītu krogū jāt.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

6) Apdziedāšana; katrs dabū savu tiesu

33372.

Ai bagāti Ziemassvētki,
Kalpi kliedza, zirgi zviedza:
Kalpi kliedza piedzēruši,
Zirgi zviedza neēduši.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

33373.

Ai bagāti Ziemassvētki,
Kalpi tauki, zirgi liesi;
Kalpam pilna gaļas bļoda,
Zirgam tukšas redelītes.
18 (Kliģeņē).

33374.

Ai bagāti Ziemassvētki,
Kalpi tauki, zirgi liesi;
Kalpi tauki, nobaroti,
Zirgi liesi, nebaroti.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

33375.

Ai bagāti [dārgie] Ziemassvētki,
Ko jūs labu atnesiet?
Puišus treknus, zirgus liesus,
To jūs labu atnesiet.
305 [Vīkstenē (Stelpes (?) pag. B)].

1. Ziemassvētki, Ziemassvētki,
Ko jūs labu atnesāt?
Kalpi tauki, zirgi liesi, -
To jūs labu atnesāt;
Kalpi tauki-alu dzēre,
Zirgi liesi-nebaroti.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

33376.

Vai lielie Ziemassvētki,
Puiši trekni, zirgi liesi:
Iemetuši zirgiem salmus,
Paši rikšus istabā.
Pašiem alus, brandavīns,
Zirgiem tukšas redelītes.
1881 [Ķērkliņos (Zvārdes pag. Kld)].

33377.

Ieraudzījis vien, pazinu
Savu vecu saimenieku.
Visi stabu stumburīši
Ar sūnām apauguši.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

- 229 -

33378.

Ir Dievam žēli bija
Jaunu puišu dzīvošana:
Lai tā zirgu barošana,
Kur tā solu gulēšana!
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

33379.

Kas tā tāda saiminiece,
Tai ne lāgas meitas nav!
Viena pate cūku meita
Aizkrāsnē ielīduse.
250 [Slampē (Slampes pag. Tk)].

33380.

Kas tur kūra uguntiņu
Viņā kalna galiņā?
Miķelītis, tas tur kūra,
Savu brūti gaidīdams.
Izkūrās, izgaidās,
Nevar brūti sagaidīt;
Tek uz mājām raudādams,
Bikšelītes raustīdams.
2521 [Strutelē (Struteles pag. Tk)].

33381.

Kas tur čab, kas tur grab
Saiminieces pagultē?
Lielais runcis žurku koda,
Zobi vien šņakstējās.
240 [Bikstos (Bikstu pag. Tk)].

33382.

Ko tu gaidi, vecais puisi,
Ka šogad neprecies?
Tās ir visas tavas brūtes,
Kas atnāca budēļos.
240 [Bikstos (Bikstu pag. Tk)].

33383.

Lai bij kāri, kas bij kāri,
Tais mājās kāri puiši:
Raibu kuņu pakāruši,
Kauņas desas gribēdami.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

33384.

Lūdziet, puiši, par man' Dievu,
Ka es būtu saimeniece:
Es jums dotu rudzus malt,
Ūdenī mērcēdama.
297 [Lepšukalnā pie Bauskas (Bauskas pag. B)].

33385.

Maza maza saiminiece
Kā kamolis valstījās.
Kā lai maza nevalstās, -
No meitām nodurēta(?).
205 [Ciecerē (Cieceres pag. Kld)].

33386.

Mīļa Māra rotā
Pa nama jumtu,
Sievu, meitu godiņu
Raudzīdama,
Vai šķīsts namiņš,
Vai balti trauciņi,
Vai jaunas sieviņas
Linautiņos,
Vai jaunas meitiņas
Vaŗa vaiņakos.
216 [Ventspilī].

1. Cielava rotāja
Pa nama jumtu,
Siev', meitu godiņu
Raudzīdama,
Vai balti trauciņi,
Vai šķīstis plāniņš.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

33387.

Muižā bija slinkas meitas,
Suni raida govis slaukt;
Suns, iegājis laidarā,
Asti vien kustināja.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)], 403 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33388.

Nav liniņu druviņā,
Jau bij kangas istabā;
Nav audekli audināti,
Jau krekliņi šūdināti.
216 [Ventspilī].

33388¹.

Protu, protu, redzu, redzu,
Tās mājās slinkas meitas:
Galdi, beņķi nomazgāti,
Galda kājas nemazgātas.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

33389.

Protu, protu, redzu, redzu,
Tais mājās slinkas meitas:
Logi, soli nemazgāti,
Mēslu čupa pagultē.
250 [Slampē (Slampes pag. Tk)].

1. Redzu, redzu, protu protu,
Tais mājās slinkas meitas:
Istabiņas izslaucītas,
Pabeņķītes neslaucītas,
Mēslu čupa kaktiņā,
Vecā māte virsū tup.
240 [Bikstos (Bikstu pag. Tk)].

- 230 -

33389¹.

Protu, protu, redzu, redzu,
Tās mājās slinki puiši:
Sētā ragus neapgāztas,
Zirgiem astis neuzsietas.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

33390.

Protu, protu, redzu, redzu,
Tais mājās slinki puiši:
Zirgi sēku noēduši,
Cits citam asti grauž.
250 [Slampē (Slampes pag. Tk)].

33391.

Puiši mani skaisti puiši,
Es to puišu saiminiece.
Viens man vietu pataisīja,
Otru ņēmu klātgulēt.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

33392.

Puiši puiši, Ziemassvētki,
Suņi trekni, zirgi liesi:
Suņiem kauli, garoziņas,
Zirgiem tukšas redelītes.
1611 [Basos (Basu pag. Azp)], 226 [Kandavā (Tl)], 267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

33393.

Saimniekam pieci puiši,
Visi pieci cepļa guļas;
Jānis, visu raženajis [skaistākais],
Pašā cepļa dibenā.
Nāc ārāi, cepļa guļa!
Vai tev acis nomazgātas,
Vai tev acis nomazgātas,
Vai galviņa izsukāta?
250 [Slampē (Slampes pag. Tk)].

33394.

Zirgi liesi, puiši tauki
Ziemassvētku vakarā:
Zirgi liesisalmus ēda,
Puiši tauki-taukus ēda.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

33395.

Sit uguni, pūt uguni,
Nava labi istabā:
Melnais lācis iegulies
Jaunas meitas pagultē.
240 [Bikstos (Bikstu pag. Tk)].

33396.

Skali grab, skali grab,
Kas tos skalus grabināja?
Vecā Grieta aizkrāsnē,
Tā tos skalus grabināja.
250 [Slampē (Slampes pag. Tk)].

33397.

Tā bij māte, tai bij meitas,
Tā māk meitas audzināt:
Piektdiendzima, sestdien auga,
Svētdien jāja precenieki.
("Dien. lapa" 1887.g. 104.nr.).

33398.

Tā bij māte, tai bij meitas,
Tā māk meitas audzināt:
Pienu ēda, pienu dzēra,
Pienā muti nomazgāja.
("Dien. lapa" 1887.g. 104.nr.).

33399.

Tā bij māte, tai bij meitas,
Tā māk meitas audzināt:
Pieci vīri, seši zirgi
Nevar gūžas kustināt.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

33400.

Tai mājā divas meitas,
Abas labas medinieces,
Izslauķēja kreima ķērni,
Tad tik gāja govju slaukt.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

33401.

Tev, saimnieks, tādi puiši
Kā tie kverpja sivēniņi:
Krūkļa zupi sastrēbuši,
Iet pa silu kverkšķēdami.
250 [Slampē (Slampes pag. Tk)].

33402.

Tev, saimnieks, tīra maize,
Tavi puiši panīkuši:
Nevar meitas nobučot,
Ne kumeļa apsedlot.
250 [Slampē (Slampes pag. Tk)].

33403.

Troka buoba pīdzārus'e,
Syuta suni lyuku plāstu.
Īt suneits rauduodams,
Asareņis slauc'eidams.
4271 [Rēzeknes apr.].

- 231 -

33404.

Traka traka saimeniece,
Suni sūta lūku plēst!
Silta saule, karsta liepa,
Sunīšam zobi deg.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

33405.

Traka traka saimeniece,
Suni sūta lūku plēst;
Suns iegāja Liepājā,
Asti vien kustināja.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

33406.

Visi ļaudis to vien teica-
Tais mājās čaklas meitas;
Nu atnācu, nu redzēju
Tencinātas mātes meitas:
Viena pati karotīte,
Tā pat' melna, nemazgāta;
Raiba kuņa kuplu asti,
Tā bij trauku mazgātāja.
250 [Slampē (Slampes pag. Tk)].

★

54428.

Budulītis, puisēnīc,
Buduļos aiziedams,
Tu novilki kazai ragu
Par meitiņas gredzentiņu.
127 [Grostonas Md].

54429.

Budēli, tēvaini,
Tev gaŗš deguns:
Visu gaļu sakāri
Deguna galā.
58 [Blīdenes (Blīdenes un Stūŗu-Dūres) Tk].

54430.

Budelīti, tēvainīti,
Tev gaŗa bārda,
Dod manām meitām
Istabu slaucīt.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

54431.

Budelim, tēvainim,
Dzīparota pautu kule;
Kuŗa meita ieraudzīja,
Tā dzīparu piesējusi.
464 [Vānes Tk].

54432.

Anniņai, māsiņai,
Bubulaiņi lindraciņi;
Apakš katra bubulīša
Simtiem utu, simtiem blusu.
149 [Jaunpils Tk].

54433.

Budēļu tēvam
Kraupaiņš vēders:
Pie kuŗa pakša piegāja,
Briku brīku, brāku brāku!
149 [Jaunpils Tk].

1. Budēļu mātei
Kraupains vēders,
Pie kuŗa pakša piegāja,
Brīskā brāskā!
58 [Blīdenes (Blīdenes un Stūŗu-Dūres) Tk].

54433¹.

Budēļu mātei
Kraupaiņš vēders;
Gar pakšķi bērza
Žvīkā žvārkā!
520 [Zvārdes Kld].

54434.

Buduļu mātei
Bij tāds vēders:
Pie katra stimbāna
Atmetās.
149 [Jaunpils Tk].

54435.

Budulīša līgaviņa
Skaista bija, betikuse;
Budulītis žanžilāja
Ar deviņām žanželām.
127 [Grostonas Md].

54436.

čigānam, nabagam,
Liela skāde notikusi:
Polder' bikses sadegušas,
Lecamie kamzolīši.
119 [Gaujienas Vlk].

54437.

čigāniņi bēdājās:
Nava krēsla būdiņā;
Lepnām meitām platas lūpas,
Tur būs laba sēdēšana.
75 [Cirgaļu (Aumeisteru) Vlk].

54438.

čigāniņu māmuliņa
Pasacēla ērzeļos,
Pārskrējusi pār Daugavu
Skangaliņa laiviņā.
263 [Mēmeles Jk].

- 232 -

54439.

čigāniņu māmuliņa
Uz akmeņa zosi mina,
Kuŗu bērnu paraudzīja,
To iebāza upītē.
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

54440.

čygonam bej malna geimja,
Pagai dumbyr, dumbyr ja!
čygons tū malnū geimi
Ar džyndžalu džyndžaluoja, pagai, u. t. t.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

54441.

čigoni leli būri, taldaru taldaru!
Vysas cyukas apbūruši, taldarutaldaru!
Pats lobais sivēniņš, taldaru taldaru!
Staigoj austiņas aplaids, taldaru taldaru!
357 [Rudzētu D].

54442.

čigān' māte bērnus sauca:
Vai ir visi čigāniņi,
Visi bija čigāniņi,
Buļļa raga vien nebija;
Buļļa rags pūnītī
Ar meitām salmus mina.
198 [Krustpils D].

54443.

čyguons prosa, čyguons prosa,
Taldaro taldaro!
Es nazinu, kuo jis prosa, taldaro taldaro!
Sīna skaudzes, pļavas staura, taldaro, taldaro!
Tys man beja, tuo nadevu, taldaro taldaro!
Tuo vajdzēja man pošai, taldaro taldaro!
236 [Līvānu D].

54444.

čiguons prosa, čiguons prosa,
Valns jū zyna, kuo jis prosa.
čiguons prosa sīna veikša
I auziņu kumeļam.
(=Pēc katras rindiņas "taldaru t.")
357 [Rudzētu D].

54445.

čiguons pēŗa čiguonīcu, taldaru,
taldaru!
Ar garū teteriņu, taldaru taldaru!
Kam tei agri nasacēļa, taldaru taldaru!
Kam kulīšu naluopīja, taldaru taldaru!
357 [Rudzētu D].

54446.

Diezgan daiļa bērzu birze,
Nav neviena ratu loka;
Diezgan daiļisaimenieki,
Nav neviena jauna puiša.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

54447.

Duji duji, meladā,
Jau čigaņi paspirā.
Jau čigaņu grāmatiņa
Pa vārtim iztecēja.
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

54448.

Guli, guli, gulavīca,
Mysa tova saime guļ!
Ni čeikst tovi kula vuorti,
Ni ryuc tovas (d)ziernaviņas.
Sorkons vepris maizi meica,
Raiba kuce svīkstu neja.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

54449.

Guli, guli, saiminiece,
Tavi darbi padarīti:
Buks ar kazu kāpostos,
Sivēnīni burkānos;
Suns ar kaķi sviestu taisa,
Viens otram nedodams.
39 [Bārtas Lp].

54450.

Guli, guli, miega cūka,
Tavi darbi nedarīti:
Govis guļ laidarā,
Istabiņa neslaucīta.
378 [Seces Jk].

54451.

Guli, guli, saimeniece,
Visi darbi padarīti:
Cūka dobi noravēja,
Kaķis ķērnu izlaizīj(a).
467 [Vārmes Kld].

- 233 -

54452.

Guļat, guļat, miega cūkas,
Līdz citiem buduļiem!
Kad atnākšu citu gadu,
Tad es atkal modināšu.
70 [Cēres Tl].

1. Guli, guli, miega cūka,
Līdz citiemi buduļiem!
Kad atnāks citu gadu,
Tad es tevi svilināš'.
70 [Cēres Tl].

54453.

Ir tā bāba piedzērusi,
Sūta vilku suni plēst;
Iet tas sunīts raudādams,
To bābiņu lādēdams.
194 [Krāslavas D].

54454.

Izvārīju kunkulīšus
No smalkiem miltiņiem.
Ak tu mani vecie tēvi,
Kā tie strēba stenēdami!
Ak tu manas vecās mātes,
Kā tās strēba pukstēdamas!
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

54455.

Ja būs laba dēla māte,
Tad uz pēli guldināšu;
Ja nebūs dēla māte,
Tad gŗāvī slīcināšu.
464 [Vānes Tk].

54456.

Jaunā māsa bažījās:
Nava zīda priekšautiņa.
Nebēdā, jaunā māsa,
Tevi likšu čigānos!
545 [Krustpils D apr.].

54457.

Kaļaduška īkrituse
Ruocineišu dūbeitē.
Cik gribēju uorā vilkt,
Aiz smīkliņa navarēju.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

54458.

Kaļadnīca nūsleikuse
Ruocenīšu dūbītē.
Ejet visi, leli, mozi,
Izvelceit kaļadnīcu!
174 [Kārsavas Ldz].

54459.

Kas kūpēja, kas gruzdēja
Viņā lauka galiņā?
Puiši vilnu nocirpuši,
Uzkūruši uguntiņu.
464 [Vānes Tk].

54460.

Ko, meitiņ, tu lielies,
Kas gan tevi nezināja?
Vakar tevi čigāns kāva,
Pa nātriem vazādams.
513 [Zemītes Tk].

54461.

Ko tas melnais krauklīts ķērca,
Uz žodzīnu stāvēdams?
Cigānmāte nosprāguse,
Baltus jēriņus pieēzdama;
Baltus jēriņus pieēzdama,
Vilnainītes nozagdama.
282 [Nīcas Lp].

54462.

Kur godīga saimeniece,
Tā saņēma čigāniņus;
Kuŗa kāda miega cūka,
Lien kā cūka midzenī.
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

54462¹.

Kur veiklīga muomuliņa,
Tur ir veikla muojas dzeive;
Kur jou kāda naveiklīte,
Guļ dorbiņi aizkrāsnē.
551 [Ludza Ldz apr.].

54463.

Ķekatīna, maza sieva,
Pazuduse kupenē;
Ņem sudraba šķipelīti,
Meklē mazu ķekatīnu.
282 [Nīcas Lp].

54464.

Ķekatu naktī liela salna,
Visa zeme nosārmojse;
Tā nebija sala sārma,
Tie bij puiša netikumi.
282 [Nīcas Lp].

54465.

Lēni lēni er klausos,
Kas aiz durvim velējās.
čigāns sita savu sievu,
Aiz ausim turēdams.
560 [Rīga ].

- 234 -

54466.

Lepna lepna saimeniece
Kuņu brauca baznīcā;
Kamēr pate Dievu lūdz,
Kuņa širas saēdusi.
103 [Džūkstes (Džūkstes-Pienavas) Jg].

54467.

Man' budēļa vecajam
Ceļa reize uznākusi;
Uz akmeņa bērnu raugu,
Strautā slotas sutināju.
464 [Vānes Tk].

54468.

Meitiņām, māsiņām,
Auzu maize vācelē;
Auzu maize vācelē,
Kuņas kāja pavalgā.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

54469.

Mūs' kaimiņa istabiņa
Trīs gadiņi neslaucīta:
Budelīši sapinās
Kā cālīši pakulās.
513 [Zemītes Tk].

54470.

Nuokat, ļaudis, skotatēs
Ituos sātas ustobā:
Malli sūli, malli lūgi,
Malla pate saiminīca.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

54471.

Oša koka čiganiņš
Ar ozola kājiņām,
Egļu zaru ļipukiņš
Ar ābeļu kulītiņu.
545 [Krustpils D apr.].

54472.

Padzāruse muosiciņa,
Padzāruse vedekliņa;
Obas divi nazynuoja,
Kur palyka etslēdziņa.
Zeiles varde nūnasuse
Kambarīša etslēdziņu.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

54473.

Puisīšam platas acis,
Nevar tāli ieraudzīt;
Pieved lāci, nobučo:
Ak, cik gārda meitu mute!
513 [Zemītes Tk].

54474.

Redz kur šmuki čigoneņi,
Šņūrkū šņūrkū!
čakavuoti, maļavuoti,
Šņūrkū šņūrkū!
Sudobreņa prasavuoti,
Šņūrkū šņūrkū!
466 [Vārkavas D].

54475.

Saimeniece saimeniece,
Kur ir tavas raibuliņas?
Ragi vien noklabēja,
Ciema ļaužu vēderā.
114 [Gaiķu Kld].

54476.

Saimnieks savus slinkus puišus
Pa grāvjiem izmētājis;
Citi puiši pāri gāja,
Domādami tilta kokus.
464 [Vānes Tk].

54477.

Sen dzirdēju, nu redzēju
Es lielo buduļ' tēvu:
Svina piere, linuaste,
Tēraudiņa pakaviņi.
604 [Dažādi iesūtītāji].

54478.

Slinki puiši loni prasa,
Gaŗu beņķi gulēdami.
Piecas dienas, piecas naktis,
Kumeliņi neēduši.
513 [Zemītes Tk].

54479.

Tās mājās slinki puiši,
Stallī zirgi neēduši;
Zirgi astes noēduši,
Visas sienas izspārdījši.
464 [Vānes Tk].

54480.

Tēvu manu, vecu tēvu
Sila zaķis nobadīja;
Sila zaķis nobadīja
Ar pakulu radziņiem.
350 [Ropažu Rg].

1. Manu brūti ods nospēra
Ar pakaļas kājiņām;
Es gribēju paraudāt,
Aiz smiekliemi nevarēj'.
89 [Dricēnu Rz].

- 235 -

2. čudi, leli breinumiņi,
Začs nūspēŗa munu veiru;
Začs nūspēŗa munu veiru
Ar pakaļas kuojiņom,
Es gribēju parauduot,
Aiz smīkliņa navarēju.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

3. Nākat, ļaudis, skatītiesa
Kādi ērmi tīrumāja:
Zaķis savu tēvu kūle
Ar pakaļas kājināma;
Es būt' gauži noraudājis,
Aiz smiekliema nevarēju.
39 [Bārtas Lp].

4. Zaķīts spēra manu Jāni
Ar pakaļas kājīnām;
Es to būtu izglābusi,
Bet man' zaķīts nobadīja.
405 [Smiltenes Vlk].

5. Pasaverit jyus, ļauteņi,
Kaids breinums teirumā:
Zači puišus apspārdēja
Ar pakaļis kuojeņom.
365 [Sakstagalas Rz].

6. Ei, jel manu vecu tēvu
Silā zaķi norējuši;
Es būt' viņu pats paglābis,
Smiekliem vien nevarēju.
Es meičām mutes devu
Par naksniņas gulējumu.
94 [Dunikas Lp].

54481.

Aizvakar sila zaķis
Manu tēvu nobiedēja:
Pagaid', sila rakarīti,
Būs aukliņa kakliņā.
236 [Līvānu D].

54482.

Zaķis manu tēvu spēra
Ar pakaļas kājiņam.
Kad es, zaķi, tevi speršu,
Zili dūmi nokūpēs;
Panāks tevi svina lode,
Dui tērauda pederītes.
431 [Tāšu (Talsu) Lp].

54483.

Tavu joku, kas nu bija,
Zaķis puisi nobadīja!
Puisis pārnāk raudādams,
Zaķis aizskrien kāpostos.
605 [Skolas].

54484.

Sveinīt, munu kukainīt,
Tu nūsleiki keiselī;
As gribēju ratavuot,
Aiz smīkleņa navarēju.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

54485.

Troka buoba pīdzāruse,
Kozu jyudzja komonuos;
Jo tej koza koza uotri skrēja,
Šei veļ grūžus kustynuoja.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

54486.

Trīs veci čigāni
Kūmās stāvēja,
Visiem trijiem
Džindžalas rokās.
74 [Cīravas Azp].

54487.

Tu puisīt, ķekainīt,
Tu jau manis nedabūs'!
Tu dabūs' čigaiņ Dori
Ar visiem vērzakiem.
70 [Cēres Tl].

54488.

Veŗat dures, veŗat dures,
Sveša smaka istabā!
Suņa plūčis Ķēķē vira
Uz uguni kastrolē.
355 [Rucavas Lp].

★

7) Mielasts

33407.

Desa tek pa celiņu,
Līkumiņus mētādama;
čigāns tek pakaļā,
Aizbariņus lasīdams.
121 [Gulbenē (Md)].

33408.

Dod gaļas, dod gaļas,
Man gaŗš deguns,
Trīs gadi gulēju
Paseknī.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

33409.

Ēd pate, māmiņa,
Savu ceptu maizīti,
Kam lēci pār abru
Mīcīdama!
216 [Ventspilī].

- 236 -

33410.

Ēdat, bērni, sāl' ar maizi,
Man gaļiņas vairs nevaid;
Trīs dieniņas kazu kavu,
Vēl tā lipu kustiņāja.
224 [Kabilē (Kld)].

33411.

Es bulli iedzīšu
Tai sētiņā:
Te bij sviestiņš
Sadarīts.
216 [Ventspilī].

1. Mēs bulli nedzīsim
Šī sētiņā,
Kam raušus necepa
Ķekatu vakaru.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

33412.

Es jau zinu saimniece,
Kur gaļa stāv:
Kambarī plauktā
Krustiņš virsū.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Gan zinu, gan zinu,
Kur gaļa stāvi:
Klētē tīnē,
Vāciņš virsū.
226 [Kandavā (Tl)].

2. Ķekata ķekata,
Pīrāgu pīrāgu!
Pīrāgs klētī,
Krustiņš virsū.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

33413.

Es nebiju kazas gaļas
Visu gadu dabūjuse,
Nu dabūju kazas gaļu
Ziemassvētku vakarā.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

33414.

Es čigānam rada biju,
Man tie plaušņi nemīlēja;
Man mīlēja cūkas gaļa,
Liela lopa cepetiņš.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

33415.

Gaļas gribu, gaļas gribu,
Man gaŗš deguns,
Visu gaļu sakāru
Deguna galā.
403 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33416.

Gaļu gaļu, saiminiece,
Tev vepriņi aizgaldā;
Alu alu saimes tēv,
Tev miezīši apcirknī!
250 [Slampē (Slampes pag. Tk)].

33416¹.

Budēlīši gaļu prasa,
Kur bij man gaļu ņemt?
Bērni gaļu izēduši,
Kauli katla dibenā.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

33417.

Izcepu kukuli
četriem stūŗiem:
Tas bij ķekatu
Mielastiņš.
216 [Ventspilī].

33418.

Kal, kalēj, ko kaldams,
Uzkal man īleniņu:
Sīksta bija kazas gaļa,
Pilni zobi pielīduši.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

33419.

Kas deva gaļu,
Tam auga cūkas
Glumām spalvām,
Treknām miesām.
Kas deva siļķi,
Tam auga kaķi,
Tam auga kaķi
Izsprāgušām acīm.
2521 [Strutelē (Struteles pag. Tk)].

1. Kas mums deva siļķes ēst,
Tam lai visi kaķi sprāgst;
Kas mumsdeva gaļu ēst,
Tam lai lieli vepŗi aug.
250 [Slampē (Slampes pag. Tk)].

33420.

Kas man koču i nedeva
Ziemassvētku vakarā,
Lai tam zirgs mežā skrēja
Ar visiem lemešiem.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 237 -

33421.

Kas mūsu plāniņā
Sudrabu palēja?
Māmiņa palēja,
Vakariņas nesdama.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

33422.

Kas čigānam alu deva,
Lai aug mieži tīrumā;
Kas čigānam gaļu deva,
Lai aug balti sivēniņi!
1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)].

33423.

Kulksnīši grabēja
Katla dibenā.
Nu būs bērniem
Taukoti vēdari.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

33424.

Kur sētiņa laipi mesta,
Tur maizītes dievsungan;
Kur sētiņa zaļu mauru,
Tur maizītes vairs navaid.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

33425.

Kučā kaļadā,
Riteņa desa,
Riteņa desa,
Puscūkas galva!
301 [Paskavā(?)].

33426.

Māmiņa māmiņa,
Dal' vecu tiesu:
Kukuli maizes,
Kann' alutiņa!
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

33427.

Māmiņa māmiņa,
Pīrāgi pīrāgi!
- Pīrāgi necepti,
Nevangalēti.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

33428.

Ne gaļas labada
Ķekatas lēca:
Linīnu labada,
Balt' avetīnu.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

33429.

Nedomā, saimeniece,
Ka es nācu gaļas dēļ:
Es iznācu lustes dēļ
Savus bērnus izvadāt.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

33430.

Nesmejiet, sveši ļaudis,
Kāda mana barībiņa:
Buka gaļa, rutku lapas,
Ar dūmiem apkvēpušas.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

33431.

Saimeniece siļķi cepa
Pukstēdama, stenēdama.
Vai tu puksti, vai tu steni,
Drusciņ gaļas ar vajaga!
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

33432.

Saimeniece cisku kasa,
Negribēja gaļas dot.
Vai tu kasi, vai nekasi,
Tāpat gaļa jāpiedod!
251 [Smukās (Remtes pag. Tk)], 269 [Naudītē (Naudītes pag. Jg)].

33433.

Zini pate, saimeniece,
Ko vajaga budēlim:
Ceptas gaļas, baltas maizes,
Jaunas meitas klātgulēt.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

33434.

Zini, zini, saimeniece,
Ko vajaga budēlim:
Sūti zēnu, vai meitēnu,
Lai pārnesa brandavīnu!
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

33435.

Zinu, zinu, nesacīšu,
Tēvs nokava kazlēniņu,
Rijā āda apakš baļļas,
Klētī gaļa spannītī.
240 [Bikstos (Bikstu pag. Tk)].

33436.

čigānam, nabagam,
Nopelnim [Nopelnīta] garoziņ':
Visi ciemi jāstaigā,
Visi suņi jālādin'.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

- 238 -

1. čigānam, tatāram
Bij pelnīta garoziņa:
Citā vietā suņi rēja,
Cits ar skruķi pavadīja.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

33437.

čigāniete māmuliņa
Vakar kava sivēniņu;
Šodien mani pamieloja
Ar sivēna kājiņām.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

33438.

čigānos laizdamās,
Iesabāžu teļa galvu:
Kad nedeva ēsti, dzerti,
Graužu savu teļa galvu.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33439.

čigānos laizdamās,
Trinu asu tuteniņu;
Kur māmiņa gaļu grieza,
Es ar savu tuteniņu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

33440.

Vecāmāte, vecāmāte,
Glabā sviestu radziņā:
Pavasari griķu maize,
Vajag sviesta pavalgam.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

1. Ai vecā māmuliņa,
Glabā sviestu cibiņā:
Pilni plaukti kriķu maizes,
Tai vajaga pavaldziņa.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

★

54489.

Cygoniņu lela draudze: kaļadū
kaļadū!
Dūd, saiminīc, mums desiņu,
kaļadū, kaļadū!
Ka nadūsi mums desiņu, kaļadū
kaļadū!
Bāzsim cyuku kuleitī, kaļadū
kaļadū!
143 [Jāsmuižas D].

54490.

Oi des, oi des,
Kam gāj ciema?
Kur tev satik,
Tur tev apeid.
329 [Popes Vp].

54491.

čigānbērni priecājās,
Vakarā būs deseles.
604 [Dažādi iesūtītāji].

54492.

čigāns lēca, čigāns deja
Krējumtiņa prasīdams.
Nāc, čigān, uz pavasari,
Kad katenes vadāsies.
436 [Tirzas (Tirzas-Pils) Md].

54493.

čigāns nesa maiz' un gaļu,
čigāniete kāpostiņ's;
Lai tā gaļa, ku' tā gaļa,
Kad tie mīksti kāpostiņ'!
413 [Stendes Tl].

54494.

čigāns saka čigānam:
Gaļas gribu, gaļas gribu.
Vai tu, aklis, neredzēji:
Balta ķēve linaitā.
604 [Dažādi iesūtītāji].

54495.

Es atguoju, kaļadneica:
Dūdit maņ kaļadiņu! kaļaduo
kaļaduo!
Dūdit zierņu, dūdit pupu, kaļaduo,
kaļaduo!
Dūdit cyukas smecerīti, kaļaduo
kaļaduo!
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

54496.

Es atguoju, kaļadnīca: kaļadū
kaļadū!
Dūdit manim pupu, zierņu; kaļadū
kaļadū!
Dūdit vysas labībiņas, kaļadū
kaļadū!
Dūdit cyukas smecerīti! kaļadū
kaļadū!
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

54497.

Es čigāna roda biju, totara totara!
Man tie plauši nasmeķēja; totara totara!
Man vajaga zosu, gaļas, totara totara!
Krāsnī ceptas vērša gaļas! totara
totara!
358 [Rugāju Abr].

1. Es čigāna rada biju,
Man tie plauši nesmeķēja;
Liela lopa dzīslu gali,
Tie man labi gan smeķēja.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

- 239 -

54498.

Es bij' gaŗa čigāniete
Aiz visām čigānietēm;
Es pasniedzu kraškā gaļu,
I zemēji stāvēdama.
418 [Sunākstes Jk].

1. Es gaŗāka čigāniete
Aiz visiem čigāņiem;
Es pasniedzu klētī gaļu,
I zemē stāvēdama.
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

2. Es garāka čiganice
Aiz visiem čigāniem;
Es pasniedzu kukņā gaļu,
Kājiņās stāvēdama.
259 [Mazzalves (Ērberģes) Jk].

54499.

Gaļas gribu, gaļas gribu,
Garš mans deguns.
Septiņi gadi gulēju
čakārņu bedrē,
Un pārnācu mājā
Ar tām līkām kājām.
572 [Tukums Tk apr.].

54500.

Pieci gadi sagulēju
Karpeļu bedrē;
Gaļas gribu, gaļas gribu,
Man tukšs vēdars.
605 [Skolas].

54501.

Jau aizguoja, jau aizguoja, taldaruo taldaruo!
Atneseisi, atneseisi: taldaruo taldaruo!
Zierņu sīku, pupu sīku, taldaruo taldaruo!
Kaņipeišu vuoceleiti, taldaruo taldaruo!
236 [Līvānu D].

54502.

Kas tur mirdz, kas tur zvirn
Meitu mātes istabā?
Meitu māte alu dara,
Ķekatīnas gaidīdama.
282 [Nīcas Lp].

54503.

Kur tie bērni palikuši
Ar tiem tauku vēderiem?
Visu gaļu apēduši-
Kauli katlu dibenē.
Gaļu gribu, gaļu gribu,
Cūkslīšus cūkslīšus.
382 [Sēmes Tk].

54504.

Kur to cūku vārīsim?
Lību mātes Ķēķītī.
Lību mātes īstais dēls
Pirmais zupas lūkotājs.
72 [Cesvaines Md].

1. Pauškam cūku nozaguši-
Kur to cūku vārīsim?
Polvarkkroga Ķēķītei,
Polvarkkroga krodzenīca
Pirmā zupas lūkotāja.
72 [Cesvaines Md].

54505.

Labi ļaudis, labi ļaudis,
Labi mani pamieloja:
Stribināja sēņu zupu
Ar sidraba kaŗotēm.
Lai tā zupa, kā tā zupa,
Kur tās labas kaŗotītes.
94 [Dunikas Lp].

54506.

Labi mani pamieloja
Mazajā ciemiņā:
Izcep manim oda šķinķi,
Circenīša sānkaulīti.
46 [Beļavas Md].

54507.

Labi mani pamieloja
Tai mazā ciemiņā:
Zirgam desas, suņam auzas,
Pašam vecus kažociņus.
159 [Jumurdas C].

54508.

Labi mozi čiguoneņi, taldaruo taldaruo!
Berit miltus skūtelē! taldaruo taldaruo!
Puorguojuši Ūdzes kolnu, taldaruo taldaruo!
Vuoreisimi bīzputreņu, taldaruo taldaruo!
236 [Līvānu D].

54509.

Lustējiet, mani bērni,
Šodien gaļu vārīsim!
Vakar vilku dīrājām
Liela meža maliņā.
146 [Jaungulbenes Md].

- 240 -

54510.

Māmīna māmīna,
Sierīna sierīna,
Salda brandavīna!
Ja neva saldā,
Tā paša sīvā.
604 [Dažādi iesūtītāji].

54511.

Mēs mājās neiesim,
Biezas putras neēduši;
Augsti kalni, dziļas Lejas,
Klaudzēs mūsu vēderiņi.
380 [Sēlpils Jk].

54512.

Mielo, māmiņa,
Ķekatu bērnus!
Ķekatu bērniņi
Tie grezni dzieda.
141 [Ivandes Kld].

54513.

Mūkat, bērni, ķekas nāk,
Ko jūs ķekas pamielosat?
Klētī kvieši, stallī auni,
Nav ķekām galdā celt.
398 [Skrundas Kld].

54514.

Namamāte nezināja,
Ko vajaga budēlim:
Prišu gaļu, saldu alu,
Jaunu puisi klātgulēt.
464 [Vānes Tk].

54515.

Nu būs laime, nu būs laime,
Nu satiku saimenieci;
Saimeniece gaļu dos,
Saimenieks brandavīnu.
Sūtīs zēnu vai meiteni,
Lai pārnesa brandavīnu.
572 [Tukums Tk apr.].

54516.

Pēc maniemi, kaimiņien,
Atsasēst' skaidienā,
Dod man ēst, dod man dzert,
Es par tevi nebēdāj'!
259 [Mazzalves (Ērberģes) Jk].

54517.

Saimnieksa lielijāsa,
Piecas cūkas barojot;
Nogāja ķekatas,
Nebija šķipatas,
Meitas gaļu noēdušas,
Kauli viena atlikuši.
282 [Nīcas Lp].

1. Saimeniece lielījās:
Pieci vepŗi uz istabu;
Kad atlecu ķekatās:
Pate gaļu saēduse,
Kauli vien atlikuši.
604 [Dažādi iesūtītāji].

2. Namamāte lielījāsa,
Pieci vepŗi uz istabu;
Znoti gaļu noēduši,
Kauli vien atlikuši.
282 [Nīcas Lp].

3. Ciemiņmāte lielījas,
Kada daudza gaļas ir;
Puiši gaļu apēduši,
Meitas kaulus grabināja.
604 [Dažādi iesūtītāji].

54518.

Saimeniece, siļķu ciska,
Negrib labu gaļu dot.
Kas dod speķi, tam aug suķi,
Kas dod siļķi, tam sprāgst kaķi.
70 [Cēres Tl].

54519.

Sētu gāju no sētiņas-
Pupām vieni ēdināja;
Tā vārdiņa nesacīja:
Pacepsim cūkas gaļu.
214 [Lažas Azp].

54520.

Stalga māte, stalga meita,
Visu gaļu apēdušas;
Kad atnāca ķekatīnas,
Nav neviena kumosīna.
94 [Dunikas Lp].

54520¹.

N. n. māte lielījās,
Pieci šķiņķi uz istabu;
Stalga māte, stalga meita,
Visu gaļu apēdušas.
Atlekušas ķekatīnas,
Nav neviena kumosīna.
282 [Nīcas Lp].

54521.

Stalga māte, stalga meita,
Visu gaļu apēduši;
Kauli vien tik karājas,
Nav ko znotu pamielot.
282 [Nīcas Lp].

- 241 -

54522.

Sīvasmuote mani baroj
Ar tu zača zaļu gaļu.
Dud, Dīveņ, sīvasmuotei
Kai začam nūlakstīt.
605 [Skolas].

54523.

Sūtat puiku vai meiteni,
Lai pārnesa brandavīnu!
Saimeniece goda sieva,
Tā iedeva brandavīnu;
Saimenieks stirbiksītis,
Tas nedeva brandavīnu.
245 [Lutriņu Kld].

1. Saimenieks šķībelbiksis,
Mums nedeva brandavīn';
Saimeniece laba sieva,
Tā dod alu nodzerties.
540 [Jelgava Jg apr.].

54524.

Svuoča svuoču mielojās,
Pelnos desas sutināj';
Apkārt silts, vidū salts,
Ekur laba mielošana!
241 [Lubānas Md].

54525.

Še, sunīti, mīksta maize,
Vakar cepta vecas bābas,
Vecas bābas līkiem pirkstiem.
46 [Beļavas Md].

54526.

Škitu olis napīdzert
Mozajā cīmiņā,
Kai atrodu soldon' olu,
Treis naksniņas puorgulēju.
358 [Rugāju Abr].

54527.

Trīs trīs kazu kājas,
četri plunču gabaliņ':
Pieliksim pētersīli,
Tad būs vācu barībiņ'.
104 [Ēdoles Vp].

54528.

Uz bruoļim gostūs guoju,
Ņēmu leidza uoža golvu;
Ka maņ bruoļi āst nadeva,
Graužu sovu uoža golvu.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

54529.

Vinceit, duška, mozgoj kotlu,
Maņ ir taida myltu druska,
Vuoŗāsim steivineicu.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

54530.

Zinu, zinu, nesacīšu,
Ko mēs ēdām launagā:
Tēvs nokāva ciema kazu,
To mēs ēdām launagā;
Zem kubula gaļu lika,
Pirtī ādu sutināja.
358 [Rugāju Abr].

54531.

Zinu, zinu nesacīšu:
Tēvs nokāva ciemāzīti;
Cita gaļa gaļa podā vārās,
Cita rijā kubulā.
391 [Sinoles Vlk].

54532.

Žēlo, žēlo, budulīš',
Es jūs labi pamieloš':
Došu alus, cūkas šķiņķi,
Baltas maizes kukulīti.
70 [Cēres Tl].

★

8) Izlūdzas vai nozog gan ēdamas lietas, gan drēbju gabalus

33441.

Apakš cieta akmentiņa,
Tur gul skopu dzēselītes,
Diedziņā karājās,
Uz oglēm zvērojās.
Apakš mīkstas villainītes,
Turgul naudas devējiņš
Mīkstos dūju spilvenos,
Rakstītos palagos.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33442.

Dodat, meitas, cimdus, zeķes
Tam budēļu vecajam:
Kad nedos cimdus, zeķes,
Augs jēriem īsa vilna.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

- 242 -

33443.

Es bij' gaŗa čigānīce,
Man bij labi zagti iet:
Es pasniedžu kraškā gaļu,
I kājās stāvēdama.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

1. Gaŗajam čigānam,
Tam bij labi zagti iet:
Tas pasniece skorbē(?) gaļu,
Ir zemē stāvēdams.
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

33444.

Kas manu ērkuli
Apziedaneja,
Lai Dievs ziedana
Tam linu druviņu,
Tam linu druviņu,
Tam avju stallīti.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

1. Kas manu ērkuliņ'
Apziedan,
Lai Dievs ziedan
Tam linu druvu,
Tam linu druviņu,
Tam aitu stalliņu.
Kas manu ērkuliņ'
Nosvilan,
Lai aug kušķīts
Muguras vidū!
216 [Ventspilī].

33445.

Kavājat īlenus,
Kavājat susekļus!
Ķekatu pulkā
Rāvēji ļaudis.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

33446.

Ko tie mani cāļi lasa,
Pa pagalmu tecēdami?
čigāniņu māmiņai
Putraimiņi pabiruši.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

33447.

Mēroju, mēroju
Pagaŗus kreklus:
Nākošu gadiņu
Tik gaŗi lini!
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

33448.

Neraudiet, mani bērni,
Man ir milti kulītē;
Aizbraukuši aiz kalniņa,
Vārīsam biezuputru.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

1. Neraudiet, man' bērniņi,
Man ir milti kulītē;
Kur krogā ieiesim,
Tur mēs gricku vārīsim.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

2. Ai ai čigāniņi,
Kur putriņu vārīsim?
Aiz kalniņa krūmmalā,
Tur zemnieki neredzēja.
23 [Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)].

33449.

Nu lustīgi, mani bērni!
Rītā gaļu vārīsim,
Vakar vilku dīrājām
Liela purva maliņā.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

33450.

Saguojušas kaladneicas,
Prosa boltu vylnuoneišu.
Man pošai muosys auga
Vylnuoneišu nosuotuojis.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

33451.

Saimeniece saimeniece,
Glabā savu suseklīti:
Nu sanāca budelīši,
Susekliņa zadzējīni;
Rītu būs svēta diena,
Visiem mati jāsukā
[jāķērsē].
40-1 (Lapmežc.).

33452.

Trīs cūkas, četras kazas,
Divi kuņģa gabaliņi;
Pieliksimi pētersīles,
Būs mums labs cepetīts.
272 [Lielplatonē (Lielplatones pag. Jg)].

33453.

čigāniņi, mani bērni,
Nezodziet suseklīšu;
Īleniņus vien zodziet
Māsiņai pūru šūt!
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

- 243 -

1. Cigānēni, mani bērni,
Nezodziet sīpoliņus;
Zodziet linus, īleniņus,
Ar ko kurpes šūdināt!
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

33454.

čigānos laizdamās,
Trīs kulītes apsakāru:
Vienā rudzi, otrā mieži,
Trešā gaļas gabaliņš.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

★

54533.

Ai svešās ķekatiņas,
Negriež manu audekliņu!
Man ir gŗūti jāstrādā
Linu vērptu audekliņu.
282 [Nīcas Lp].

54534.

Dodat, meitas, cimdus, zeķes,
Tam budēļu vecajam!
Augs jums aitām gaŗa villa
Līdz pat kāju nadziņiem.
149 [Jaunpils Tk].

1. Dodat, meitas, gaŗu villu
Vecajami nabagam!
Lai aug aitām gaŗa villa
Līdz nadziņu galiņiem.
604 [Dažādi iesūtītāji].

2. Dodat, meitas, cimdu pāri
Tam budēļu vecajam!
Tad augs jēri, kazlēniņi
Pa ciņiem i lēkādam'.
513 [Zemītes Tk].

54535.

Kavājat susekļus, kavājat īlenus,
Ķekatu lecēji rāvēju ļaudis.
Ku nu duršu, ku nu duršu,
Nev neviena krāsnes poda?
Ronas puika plānīnā,
Tam iedūru vēderā.
604 [Dažādi iesūtītāji].

1. Kavait īlenus,
Susekļa kātus,
Ķekatu dienā
Rāvēji ļaudis.
282 [Nīcas Lp].

2. Kavājat susekļus, kavājat īlenus,
Ķekatu ļaudis, tie lieli zagļi.
Ķekatu tēvam trīs labas lietas,
Tā pate dīsele no veca praula.
282 [Nīcas Lp].

54535¹.

Vec tēs, vec tēs,
Sārg savu īlan:
Vis mūsu draudzibu
Īlanu zagļi.
79 [Daudzeses Jk].

54536.

Necerēju, nedomāju
To Anniņu zagļa bērnu:
Nokrita no roves
Ar desu maisu.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

54537.

Saguojušas kaļādnīcas,
Kaļāduo kaļāduo!
Prosa boltu vylnonīšu.
Man pošam muosas auga,
Vylnonīšu nosuotuojas.
174 [Kārsavas Ldz].

54538.

Tu, Juonīt, vystu zaglis,
Kam tu munu vystu zogi?
Es tev svīžu armylynu,
Tu nūskrēji par kilynu.
143 [Jāsmuižas D].

1. Es sacēju tev, staseiti:
Munu vystu nadzanoj!
Es tev svīžu ar mylynu,
Tu noskrēji par kilynu.
168 [Kalupes D].

54539.

Tu puisīti, lobs cilvāks,
Kom tu guoji miltu zogt?
As tev situ ar miliņu,
Tu nūskrēji par kiliņu.
559 [Rēzekne Rz apr.].

★

9) Budēļi atnes sekmes saimniecībā

33455.

Es pielēcu zirgstallim,
Dievs dev' bērus kumeliņus;
Es pielēcu govstallim,
Dievs dev' raibas raibelītes;
Es pielēcu aitstallim,
Dievs dev' mazus sprogainīšus;
Es pielēcu cūkstallim,
Strīpains, deglains midzīt' vilka;
Es pielēcu zosstallim,
Dievs dev' mazus klēgātājus.
216 [Ventspilī].

- 244 -

1. Es pielēcu cūku stalli,
Dievs dev' mazus strīpainīšus;
Es pielēcu avju stalli,
Dievs dev' mazus sprogainīšus.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

2. Kučā kaļadā!
Aitai pāris aveniņu;
Kučā kaļadā!
Kazai pāris kazlēniņu;
Kučā kaļadā!
Cūkai desmit sivēniņu;
Kučā kaļadā!
Pilli staļļi bēru zirgu;
Kučā kaļadā!
Pillas kūtis raibu govju.
301 [Paskavā(?)].

33456.

Esi laba, meitu māte,
Māci savas meitas labi,
Cel no rīta labi agri,
Lai iet lopu apraudzīt,
Vai ir jēri, vai kazlēni,
Vai mazie tprutulēni.
2521 [Strutelē (Struteles pag. Tk)].

33457.

Ķekatā lēkatā!
Lēksim kāļu dārzīnā,
Lai aug kāļi, kāpostīni
Apaļām galvīnām,
Apaļām galvīnām,
Rūtainām lapīnām.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

33458.

Ķekatas ielēca
Dūm' istabēju:
Dievs deva miglaiņu
Vasariņu.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

33459.

Ķikota ielēca
Kāpostu dārzā,
Noēda baltos
Kāpostiņus.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

33460.

Lec, ķekata, kur lēkdams,
Lec kāpostu dārziņā,
Nomin visas sīkas nātres,
Lai aug balti kāpostiņi!
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)], 216 [Ventspilī].

1. Ķiku Ķiku ķikuliņ,
Lec kāpostu dārziņā,
Min zālīti kājiņām,
Cel augšām kāpostiņu!
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

33461.

Meitiņām, māsiņām,
Lielu prieku pasacīju:
Divi laivas jēru nāca,
Trešā sīku kazlēniņu.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

33462.

Parādi, tētīni,
Kur linu druva,
Lai var ķekatas
Zālīti izmīt:
Linīni druvā,
Zālīte ežā!
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

1. Parādi, tēvīni
Kur linu zeme!
Zālīti izmīšu,
Linīnus iemīšu.
158 (Nīcā).

33463.

Puiši, sliņķi, negulat,
Eit', raugāti zirgu stalli:
Ķekatīnas ielaidušas
Stallī bērus kumelīnus.
Meitas, sliņķes, negulat,
Eit', raugāti aitu stalli:
Ķekatīnas ielaidušas
Stallī baltas avitīnas.
Sievas, sliņķes, negulat,
Eit', raugāti govju stalli:
Ķekatīnas ielaidušas
Stallī raibas raibulīnas.
158 (Nīcā).

33464.

Sasagrieza čigāniņi
Īstabiņas dibinā:
Sagriez, Dievs, rudzus miežus
Lielajā tīrumā!
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 245 -

33465.

Saiminiece man prasīja,
Cik kazai kazlēniņu.
Vilki velni viņus zina,
Es gar kazām nepinos!
250 [Slampē (Slampes pag. Tk)].

1. Moderīte man vaicāja,
Kad būs kāzas kazlēniem.
Vilki zvēri viņus zina,
Es ar zvēriem nepinos!
Cilvēkiem gan zināju,
Kas meitām piederēja:
Kupli gurni piederēja
Pie ikkatras mātesmeitas.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

33466.

Strump mani jēriņi,
Strump kazlēniņi,
Es pate strumpāju
Budēļu vakaru.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

33466v1.

Spriņģu, mani jēriņi,
Spriņģu, kazuliņi!
Es pats spriņģoju
Pīrāgu vakarā.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

33467.

Tā bij māte, tai bij meitas,
Tā māk meitas audzināt:
No rītiņa agri cēla,
Lai iet lopus apraudzīt.
Govīm teļi, aitām jēri,
Cūkām mazi sivēniņi.
403 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33468.

Tais mājās slinkas meitas,
Neiet lopus apraudzīt:
Kūtī mazi jēri brēca,
Laukā mazi kazlēniņi.
9 [Bilstiņos (Kokneses pag. Rg)].

33469.

Tik smīdra, tik gaŗa
Miezīšu vārpa!
Smīdrā vārpā
Brieduši graudi.
216 [Ventspilī].

★

54540.

Ai nama māmīna,
Rādi linu druvu!
Ķekatas sajāja
Zālīti mīdīt.
94 [Dunikas Lp].

1. Parādi, māmīna, ku' linu druva,
Lai var ķekatas zālīti mīt;
Lai auga linīni lins lina galā,
Audīsim skāteŗus skāteŗa
galā.
282 [Nīcas Lp].

54541.

Tēvainīti, budulīti,
Lec kāpostu dārziņā!
Lai aug tādi kāpostiņi
Kā buduļa cepurīte.
112 [Ezeres Kld].

1. Lec, budēli, dārziņā,
Lai aug labi kāpostiņi;
Lai aug mani kāpostiņi
Kā budēļa cepurīte.
464 [Vānes Tk].

54542.

Ķekatā, ļekatā,
Lēksim kāļu dārziņā!
Lai aug kāļi, kāpostiņi
Rūtainām lapiņām.
94 [Dunikas Lp].

54543.

Ķekatā, ļekatā,
Lēksim kāļu dārziņā!
Pašai cūkai šūtas kurpes,
Suvēnīņiem zābaciņi.
94 [Dunikas Lp].

54544.

Cipu capu, cabulīti,
Palaid mani istabā!
Augs tev raibi dūrainīši
Uz aitiņu mugurām.
572 [Tukums Tk apr.].

54545.

Cibu čabu, bolūdeit,
Īlaid mani ustobā!
Es tev dūšu boltu vystu
Ar vysim cuoleišimi.
182 [Kaunatas Rz].

54546.

Cienā labi budulīšus
Ar sausiem ziriņiem,
Cik ziriņu buduļam,
Tik jēriņu aizgaldā.
572 [Tukums Tk apr.].

- 246 -

54547.

Kas dūs dasis, tam beus ceukas, taldaruo taldaruo
Kas nadūsi, tam nabeusi, taldaruo taldaruo!
Ni vīna okla sivēneņa, taldaruo taldaruo!
236 [Līvānu D].

54548.

Kuča, kuļada,
Laidiet mani istabā!
Pilna kūte raibu govju,
Stallis bēru kumeliņu.
Kuča, kuļada.
Kuča, kuļada,
Laidiet mani istabā!
Cūkai desmit sivēntiņu,
Aitai pāris aveniņu,
Kuča, kuļada.
Kuča kuļada,
Laidiet mani istabā!
Es nezagšu ne īlena, ne adatu,
Kuča, kuļada.
Kuča, kuļada,
Laidiet mani istabā!
Suseklīti, to es zagšu,
To manim vajag,
Kaimiņu bērniem
Pinkainas galvas,
Kuča, kuļada!
540 [Jelgava Jg apr.].

54549.

Kupāt kupāja
Auniņa villa,
Tā lai kupāja
Nama saimeniece.
604 [Dažādi iesūtītāji].

54550.

Nebada ķekatas
Gaļas labad lēca,
Liniņu labad,
Baltu avitiņu;
Sieniņa labad,
Salda brandaviņa.
282 [Nīcas Lp].

1. ķekats nelēca
Gaļīnas labad;
Sierīna labada,
Salda brandavīna.
282 [Nīcas Lp].

54551.

Neguļat, slinkas mātes,
Eit raugāt cūku stalli!
Ķekatīnas ielaidušas
Stallī baltus sivēniņus.
282 [Nīcas Lp].

54552.

Ko tu guli, saimeniece,
Ej tak lopus apraudzīt:
Govīm teļi, aitām jēri,
Cūkām siventiņi.
520 [Zvārdes Kld].

54553.

Paklausiesa, mana māte,
Ko vēl teva ķekatiņas:
Stallī bērus kumeliņus,
Klētis pilnas miežu, rudzu.
282 [Nīcas Lp].

54554.

Sildi, pildi menskas kūti,
Lai aug jēri, kazulēni;
Lai aug jēri, kazulēni,
Lai aug sirmi kumelīni.
318 [Plāņu Vlk].

54555.

Še auga trusītis,
Še pupalkšķītis,
Še pats pļukšītis
Saderināts.
604 [Dažādi iesūtītāji].

54556.

Trusuliti, reseliti,
Lec pa logu istabā!
Es jums došu ēst un dzert,
Tu man sirmus kumeliņus.
289 [Odzienas (Vietalvas-Odzienas) Md].

54557.

Zaķi, miežus neēdat
Nāburga saimnieka tīrumā!
Tārpi, kāpostus negraužat
Nāburga saimnieces dārziņā!
192 [Kosas C].

★

- 247 -

10) Dažādas budēļu dziesmas

33470.

Ei mani smalkie
Lin' lindraciņi!
Aizmirsis, nevilku
Ķekatu vakaru.
Cit' gadu, cit' gadu,
Tad vilkšu deviņus.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

33471.

Ai čigānu māmuliņa,
Tavus daiļus čigāniņus!
Puiši gaŗos zābakos,
Meitas zīda lakatos.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Redz kur skaisti čigāniņi
Ziemassvētku vakarā;
Puiši, vīri zābakos,
Meitas, sievas pastalās.
330 [Kaldabruņās (Rubenes pag. Il)].

2. Še čigāni bagātāki
Par visiem čigāniem:
Jaunikungi zābakos,
Jumpraviņas kurpītēs.
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

33472.

Aiz ko man gribējās
Svētkos iet čigānos?
čigāns bija mans tētiņš,
čigāniete māmuliņa.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

33473.

Ar kauniņu vakar biju,
Ar kauniņu rītā būšu,
Bez kauniņa vien tik biju
Ziemassvētku vakarāi.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

33474.

Brisku brasku jaunikungi
Par tiem liepu zariņiem;
čibu čabu mamzelītes
Par tām liepu lapiņām.
403 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33475.

Budēli, tēvaini,
Audzini bērnus!
Kad bērni izaugs,
Tad pašu pakārs.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

33476.

Budēlim, tēvainim,
Izkrituse sēņu kule;
Jaunas meitas pacēlušas,
Ieliek pūra dibinā.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

33477.

Budēlīšu mātītēm
Ceļā tika radībiņas;
Uz akmiņa pirti kūra,
Strautā slotu sutināja.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)], 246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

1. čigānam, nabagam,
Ceļā tika nelaimīte;
Uz cintiņas guni kūra,
Micē silda ūdentiņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

33478.

Dīv'aņč brauc'a por azaru,
Boltus ladus lauz'eidams;
Pec Dīv'eņa svuota Muora,
Līpa lopas kluosteidama.
414 [Krāslavas apkārtnē], 415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

33479.

Duido duido šo naksniņu,
Citu vairs neduidošu,
Citu vairs neduidošu
Jaunu puišu kažokāi.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

33480.

Es acis nerādu
Šo vakariņu,
Lai skauģis neredz
Manu augumiņu.
216 [Ventspilī].

33481.

Es no Rīgas budēlītis
Ar tām glāžu tupelēm;
Līdz iegāju, līdz saplīsa
Tupeles gabalu gabalos.
Ņem, māmiņa, saru slotu,
Slauki savu istabiņu!
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

1. Budēlītis es no Rīgas
Ar tiem glāžu zābakiem;
Dancot gāju, man saplīsa
Mani glāžu zābaciņi.
403 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33482.

Es čigāna meita biju,
Jauna kunga līgaviņ';
Jauni kungi nepazine,
Ka čigāna meita bij'.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

- 248 -

33483.

Es čigāna meita biju,
Kā jumprava vien staigāju:
Kurpes kājā, niedre rokā,
Galvā zīļu vainadziņš.
220 [Dursupē (Zentenes pag. Tl)].

1. čigāns bija mans tēvīnis,
čigānīte māmulīna,
Es čigāna meita biju,
Kā preilene vien staigāju,
Klumpas kājās, pīpe zobos,
Galvā salmu cepurīte.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

33484.

Es čigāna meita biju,
Kā jumprava vien staigāju.
čigāns sētā zirgus mija,
Es pa logu skatījos,
Es pa logu skatījos,
Lai čigānu nenokrāpj.
čigāns priežu prasītājs,
Es tā priežu vāķējiņa.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

33485.

Es čigāna meita biju,
čigāns bija mans vīriņš.
čigāns laukā zirgus mija,
Es pa logu skatījos.
Mij, vīriņi, labus zirgus,
Man braucamu kumeliņu,
Man braucamu kumelīnu,
Sev jājamu ērzelīti!
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)].

33486.

Es čigāna sieva biju,
Kā jumprava vien staigāju,
Kurpes kājā, niedre rokā,
Sēd' galdiņa galiņā.
Pa lodziņu raudzījos,
Kur vīriņi zirgiem mija.
Mans vīriņis labs vīriņis,
Tas mācēja zirgiem mīt,
Tas iemija lielus zirgus,
Jēme lielus piedaviņus:
Zirņu sieku, pupu sieku,
Kaņepīšu pasijāni.
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

33487.

Es pa logu skatījos,
Redz', kur mana čube nāk:
Kurpes kājās, niedre rokā,
Sarkans zīdes nēzdodziņš.
272 [Lielplatonē (Lielplatones pag. Jg)].

33488.

Igaunītis mans vīriņš,
Es igauņa līgaviņa;
Igauns mani izmācīja
Kuratāt, peratāt.
50 [Vecatē (Vecates pag. Vlm)].

33489.

Jūs, ļautiņi, nezināt,
No kurienes budēlīši:
No Rīgas nākuši
Namnieka dēli.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

1. Saiminiece man vaicāja,
No kurienes budēlīši:
No Rīgas, no Rīgas
Kazāku dēli
Dzīparu pītām
Pātadziņām.
240 [Bikstos (Bikstu pag. Tk)].

33490.

Kad es biju jauna meita,
Es dažādi lepojos:
Es pašuvu tādu jaku,
Piecas ļipas pakaļā.
Cik es gāju baznīcā,
To es vilku mugurā;
Visi Rīgas jaunikungi
Uz manim lūkojās.
269 [Naudītē (Naudītes pag. Jg)].

33491.

Ķekatā ļekatā!
Melni krekli mugurā.
Kā būs mumis, nabagiem,
Lielasdienas sagaidīt!
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

33492.

Ķekatnieki, mani bērni,
Kur jūs visi saiesiet?
Pie madītes, malējiņas,
Pie jurģīša, arājiņa.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

33493.

Ķekatu tēvam
Tērauda bikses,
Ķekatu māmīnai
Vaŗa lindracīns.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

- 249 -

33494.

Kur to teci, doru pele?
Kolidū kolidū!
- Tek' uz zārdu zirņus ēst.
Kolidū kolidū!
Ka tev' tur nenosita? K. k.!
-Es iebēgu aliņā. K. k.!
Kā tu tur nenosali? K. k.!
-Sasakūru kaula guni. K. k.!
Kā tu tur nesadegi? K. k.!
-Sasapraužu adatās. K. k.!
Kā tev tas nesāpēja? K. k.!
-Sasmērēju vecu sviestu. K. k.!
Kur tu jēmi vecu sviestu? K. k.!
-Vecasmātes tīnītē. K. k.!
Kur tā jēme, vecamāte? K. k.!
-Raibas govs cicītī. K. k.!
Kur tā jēme, raiba govs? K. k.!
-Zaļas zāles galiņā. K. k.!
Kur palika zaļa zāle? K. k.!
-To noēda Dieva zirgi. K. k.!
Kur palika Dieva zirgi? K. k.!
-Tos aizjāja Dieva dēli. K. k.!
Kur palika Dieva dēli? K. k.!
-Tie uzkāpa debesīs. K. k.!
Tie uzkāpa debesīs
Pa sudraba trepītēm.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Kur tu teci, moza pel'a? Koladu koladu!
- Da orūda zērņu zogtu.
Kai ti tevi nasagiva?
- Es ībāgu al'eņā.
Kai tu tī nanūsoli?
- Sasakiuru kaula guni.
Kai tu tī nasadagi?
- Sasaspraužu odotuos.
Kai tev asnis natecēja?
- Sasasīžu vacu svīkstu.
Kur tu jēmi vacu svīkstu?
- Vacuosmuotis pyureņā.
Kur tei jēme, vacuomuote?
- Raibas gūvis ciceitī.
Kur tei jēme, raiba gūvs?
- Zaļis zuol'es gal'eņā.
Kur palyka zaļa zuol'a?
- Dīva vērši nūāduši.
Kur palyka Dīva vērši?
- Dīva dāli [kolpi] nūdzynuši.
Kur palyka Dīva dāli [kolpi]?
- Uz kal'neņa pili taisa.
Kur palyka tei pileite?
- Zyluom gunim sadaguse.
Kur palyka tuos pl'ēnteņis?
- Dīva vystas izkosušas.
Kur palyka Dīva vystas?
- Līpeņā salākušas.
Kur palyka tei līpeņa?
- Dīva dāli nūcārtuši,
Dīva dāli nūcārtuši
Ar osīm zūbinīm.
Kur palyka tuos skaideņas?
- Jiureņuos salakstēja.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

2. Kur tecēsi, tu pelīte? līgo!
- Es tecēšu meža ceļu. līgo!
Kā tev' koki nenosita?
- Es palīdu pasaknē.
Ko tu ēdi pasaknē?
- Zaļas egles pumpurīšus.
Vai tev vēdars nesāpēja?
- Sasmērēju saldu kreimu.
Kur tu ņēmi saldu kreimu?
- Tur atdzina sveši gani,
Tur atdzina sveši gani,
Es izslaucu raibulīti.
(=Ik rindas galā piedzied: Līgo!)
169 [Nīgrandā (Nīgrandas pag. Azp)].

3. Kur tu teci, sila pele? rutadi rutadi!
- Uz siliņu galdu šķelt. rutadi rutadi!
Nosis tevi lieli koki.
- Es pabēgšu zem eglītes.
Ko tu ēsi zem eglītes?
- Zaļas egles čiekuriņus.
Sāpēs tavs vēdariņš.
- Es smērēšu vasku sviestu.
Kur tu ņemsi vasku sviestu?
- Mīļas Māras kambarī.
Kur to ņēma mīļa Māra?
- Raibas govs cicīšos.
Kur to ņēma raiba govs?
- Rīta zāles rasiņāi.
Kur ta ņēma rīta rasa?
- No debeša lietiņš lija.
Kur ta ņēma debess lietu?
- No ezera riksna [=varavīksne] dzēra.
Kur ta ņēma ezeriņš?
- No avota iztecēja.
(=Ik rindiņas galā piedzied: Rutadi rutadi!)
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

- 250 -

4. Kur tecēsi, tu pelīte? Līgo līgo!
- Teku pirti kurinātu. Līgo līgo!
- Teku pirti kurinātu. Līgo līgo!
Kā tu dūmos nenoslāpi?
- Es palīdu pa zemīti.
Ko tu ēdi pa zemīti?
- Sīkus olu akmentiņus.
Kā tev sirdi nenospieda?
- Es uzdzēru saldu pienu.
Kur dabūji saldu pienu?
- Svētas Māras laidarā,
Svētas Māras laidarā,
Raibas goves pupiņā.
(=Ik rindiņas galā: Līgo līgo!)
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

5. Kur tu teci, rudzu pele? Līgo līgo!
Pirtē teku pirti kurt. Līgo līgo!
Kā tu dūmos nenoslāpi?
- Patecēju palāvē.
Ko tu ēdi, ko tu dzēri?
- Skujas ēdu, dūņas dzēru.
Kā tev muti nebakstīja?
- Apsvaidīju ar sviestiņu.
Kur tu ņēmi to sviestiņu?
- Vecasmātes podiņā.
Kur tā vecamāte ņēma?
Raibas goves pupiņos.
Kur tā raiba gove ņēma?
- Zaļas zāles rasiņā,
Zaļas zāles rasiņā,
Baltābola kalniņā.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

33495.

Mazi mazi čigāniņi,
Bet jo daiļi kumeliņi.
Ja tev tīk, saimeniek,
Mij ar mani kumeļiem!
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

33496.

Nedod Dievs tādu dienu,
Kādas dienas čigānam:
Tumsa nakts, suņi rej,
Desu kule mugurā.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

33497.

Nedod Dievs tādu dienu,
Kādas dienas čigāniem:
Citā vietā suņi rēja,
Cits ar skruķi pavadīja.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

33498.

Žīdīns savu žīdenīti
Uz muldīnu vizināja.
Ak tu muļķis žīdelītis,
Nemāk ratus pataisīt!
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

33499.

Šķil uguni, pūt uguni,
Nava goda istabā:
Blusa dīda circenīti,
Pie cekula turēdama.
2521 [Strutelē (Struteles pag. Tk)].

33500.

Šovakar šovakar
Mūs' kalpam kāzas.
Suns vāra mencīti,
Kaķis klāja galdu;
Tie blusi, tie prūši,
Tie panāksnieki,
Dancedami izlēca
Pa logu laukē.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

33501.

Sieviņ mana grabažiņa,
Kam tu muti neturēji?
Es tev' būtu uzturējis
Ar zagšanu, melošanu.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

33502.

Seskis dara alutiņu,
Caur zemīti dūmi kūp.
Kas kait seskam nebrūvēt,
Pašam mieži, pašam rudzi!
Kamēr seskis raugu gāja,
Tamēr Līze izmaisīja.
2521 [Strutelē (Struteles pag. Tk)].

33503.

Skali grab, skali grab,
Kas tos skalus grabināja?
Ķēkatnieki grabināja,
Pīrādziņu meklēdami.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

- 251 -

33504.

Skali grab, skali grab,
Kas tos skalus grabināja?
čigāns skalus grabināja,
čigānietes meklēdams.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)], 126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

33505.

Tā vien mēs dzīvojam,
Kā tai kūķu vakarā:
Labus zirgus barojam,
Muižas meitas precējam.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

1. Tā vien mēs dzīvojam
Ataudziņas maliņā:
Sirmus zirgus audzējam,
Jaunas meitas precējam.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

33506.

Tas bij traks cilvēciņš,
Kas čigāna meitu ņēma:
čigān' meita iejukusi
Gardi ēst, gardi dzērt.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

33507.

Tēviņam spica bārda,
Tieva gaŗa cepurīte;
Māmiņai smiekli nāca,
Uz tēviņu raugoties.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

1. Žīdiņam melna bārzda,
Skaista cauņu cepurīte;
Žīdienei smiekli nāca,
Uz tā žīda skatoties.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

33508.

Tēviņu tēviņu,
Īlanu īlanu!
Pastala pārplīsa,
Par sētu lēkdam.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

33509.

Tēvs man bija igaunīts,
Māte mana čigāniete;
Es meitiņa kā liepiņa,
Man deviņi brūtgāniņi.
71 [Drustos (Drustu pag. C)].

33510.

Tēvu, manu vecu tēvu
Sila zaķis nobadīja;
Es būt' gauži noraudājis,
Aiz smiekliem(i) nevarēju.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)], 28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 71 [Drustos (Drustu pag. C)], 97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)], 322 [Saukā (Saukas pag. Jk)], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Aija manu vecu tēvu,
Sila zaķis nobadīja;
Es gribēju glābti ieti,
Aiz smiekliem(i) nevarēju.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

2. Manu mīļu brūtgāniņu
Sila zaķis nobadīja;
Es būt' gauži raudājuse,
Aiz smiekliem nevarēju.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

3. Zaķīts manu tēvu spēra
Ar pakaļas kājiņām;
Es gribēju glābti iet, -
Smiekli nāca, nevarēju.
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

4. Sila zaķis nobadīja
Manu lielu vīramāti;
Es būt' skrējis, es būt glābis, -
Aiz smiekliem nevarēju.
280 [Kroņa Udzē (Bērzes pag. Jg)].

33511.

čigānam daudz bērniņu,
Pilni kārkli šūpolīšu;
Citu bērnu suņi rēja,
Citu zaķi spīdzināja.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

33512.

čigānam laba dzīve,
Kas čigāna kumeļam?
Kumeļš kārti klaudzināja
Vakarēju sējumiņu.
121 [Gulbenē (Md)].

33513.

čigānam, nabagam,
Nelaimīte notikuse:
Vilks apēdis aunelīti
Ar visiem radziņiem.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

33514.

čigānam pieci dēli,
Visi pieci postā gāja:
Div' noslīka, div' aizbēga,
Viens Rīgā cietumā.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

- 252 -

33515.

čigānam skaista sieva
Kā skaistaja mamzelīte:
Baltas zeķes, melnas kurpes,
Sarkans zīžu šņudaudziņš.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

33516.

čigānam skaista sieva
Tā kā viena mamzelīte:
Kurpes kājā, gredzens pirkstā,
Sēd žagaru būrītī.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

33517.

čigāni čigāni,
Pa vienas vietas,
Lai krūma žagarus [žagari?]
Neplucināja.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

33518.

čigāniņi, mani bērni,
Kur šo nakti gulēsim?
Cits priedē, cits eglē,
Cits celiņa maliņā.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1. čigāniņi, pagāniņi,
Kur šonakt gulējāt?
Cits priedē, cits eglē,
Cits bunduļu krodziņā.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

2. Ūjā manu jaunkundziņu,
Kur gulēji viņunakt'?
Vai zem priedes, vai zem egles,
Vai pie kādas mātes meitas?
1253 [Kroņa laicenē].

33519.

čigāniņu māmiņai
Dzērves kliedz vēderā;
Kur pagrieza deguniņu,
Tur paknāba caurumiņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

33520.

čiguon'eica Dīva lyudz'e,
Lai dūd meitys kuortys m'est;
Kur' atnas šņaba kvartu,
Tai izmat lobu kuortu.
436 [Tirzas (Tirzas-Pils) Md].

33521.

čyguonūs laizdamīs,
Uodys lamžys apsavylku;
Suņi lamžys apāduši,
Pūgys vīn pamatuši.
422 [Līvānu pag. D].

33522.

čigāns bija mans tēviņis,
čigāniete māmuļīte;
čigāns mane maizi deve,
čigānīte kāpostiņus.
165 [Embūtē (Embūtes pag. Lp)].

33523.

čigāns brauca labu zirgu,
Pa pasauli staigādams;
I es būtu labu braucis,
Kad varētu nopelnīt.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

33524.

čigāns kāpe uz čigāna,
Gribēj' Rīgu ieraudzīt.
Lai vēl kāptu otrutik,
Tādēļ Rīgas neredzēs!
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

33525.

čigāns mani iemācīja
Savu lētu amatiņu:
Zirgus zagt, ļaudis krāpt,
Pa krūmiem jērus ķert.
274 [Zaļā muižā (Zaļenieku pag. Jg)].

1. čigāns mani iemācija
Divi darbi, amatiņi:
Pa mārkiem linus zagt,
Pa krūmiem jērus ķert.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

2. čigāns mani iemācīja
Mazu mazu amatiņu:
Zirgus zagt, ļaudis krāpt,
Jaunas meitas krūmos vest.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

33526.

čigains mans tēvs bija,
Es čigaina meita biju;
čigains vāra jēra gaļu,
Man tā zupe nesmeķēj'.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

33527.

čigāns manis tēvis bija,
Igauniete māmuliņa;
Es meitiņa kā jumprava
Vaskajiemi matiņiem.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

- 253 -

1. Tēvs man bija igaunīts,
Māte bija čigāniete;
Es, dēliņš, kākundziņš
Sarkaniem matiņiem.
63 [Sprēstiņos (Dauguļu pag. Vlm)].

33528.

čigāns mans tēvis bija,
čigānīca māmuliņa;
Es meitiņa jumpraviņa,
Dēļu virsu staigātāja.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

33529.

čigāns manis tēvis bija,
čigāniete māmuliņa;
Es meitiņa jumpraviņa,
Kunga dēla līgaviņa.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

1. Tēvs man bija igaunītis,
Māte čista čigāniete,
Es meitiņa mamzelīte,
Man vajaga jaunkundziņa;
Man vajaga jaunkundziņa,
Jaunkundziņa kambarīša;
Jaunkundziņa kambarīša,
Jaunkundziņa spilvenīša;
Jaunkundziņa spilvenīša,
Jaunkundziņa klātgulēt.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

33530.

čigāns mans tēvis bija,
čigāniete māmaļiņa;
Es meitiņa kā rozīte,
Kā Vāczemes magonīte.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

33531.

čigāns mans tēvis bija,
čigāniete māmuliņa;
čigāns mani padomāja,
Pa pasauli klejodams.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

33532.

čigāns savu čigānieti
Ar džendžalu džendžalāja;
Žīdiņš savu žīdietīti
Ar muldiņu vizināja.
101 [Rankā (Rankas pag. C)].

1. Žīdiņš savu žīdenīti
Uz muldiņas vizināja;
Zigāns(?) savu māmulīti
Ar kārbaču džindžalāja.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

2. Žīdiņš savu žīdenīti
Uz muldiņu vizināja;
čigāns savu čigānieti
Ar dandalu dandaloja;
Vāciets savu gaspažiņu
Ar ābolu kaitināja;
Nabags savu nabadzīti
Ar maizītes garoziņu.
274 [Zaļā muižā (Zaļenieku pag. Jg)].

33533.

čigāns savu čigānieti
Ar džendžalu karbačoja,
Kam tā agri nesacēle,
Kam kulīšu nelāpīja.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33534.

čigāns savu čigānieti
Pa kārkliem plūderēja;
Tā sacīja dīdīdams:
Pelni naudu, pelni maizi!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

33535.

čigān' tēvs, čigān' tēvs,
Saskait' savus čigāniņus!
- Še ir visi čigāniņi,
Buļļaraga vien nevaid.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

33536.

čigi čigi čigāniņi,
Vienu vietu, vienu vietu!
Lai tie citi čigāniņi
Kā zirnāji staipījās,
Kā zirnāji staipījās,
Kā pupāji kaisījās.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

33537.

Vienami tēvami
Deviņi dēli,
Tie visi deviņi
Amatinieki:
Trīs sita bungas,
Trīs stebulēja,
Trīs vilka tīkliņu
Gar jūras malu.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

33538.

Vecais čigāns zirgu mija,
Es pa logu skatījos:
Viņš iemija stīvu zirgu,
Ņēm' sudraba piedaviņu.
220 [Dursupē (Zentenes pag. Tl)].

- 254 -

33539.

Vecajam budēlim
Dzelzu stīpa gar vēderu;
Kad tā stīpa pušu trūks,
Izbirs mazi budēlīši.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

1. Vecajam budēlim
Liela skāde notikuse:
Pārsprāguse dzelzu stīpa,
Izbiruši budēlīši.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

2. Vecajam budēlim
Lietu kule izkrituse;
Skārdu Grieta pacēluse,
Tā bez maksas neatdeva.
218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

33540.

Vīze gāja ar pastalu
Pa celiņu rādamies:
Ko tā vīze norakstīja,
To pastala līdzināja.
216 [Ventspilī].

1. Vīzīte rājās
Ar pastaliņu:
Kam gāji celiņu
Nerakstīdama!
224 [Kabilē (Kld)].

33541.

Viņās mājās to vien teica:
Tais mājās suņu nav.
Tais mājas ļauni suņi,
Iekož man papēdī.
240 [Bikstos (Bikstu pag. Tk)].

33542.

Visu gadu gulēju
Paseknī;
Nu mans vakars,
Nu līdu laukā.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

★

54558.

Budēlim, tēvainim,
Liela skāde notikusi:
Pa krūmiem staigājot,
Naudas kule izkritusi.
58 [Blīdenes (Blīdenes un Stūŗu-Dūres) Tk].

54559.

Budelīts, nabadziņš,
Tek pa ceļu spudēdams,
Satiek Ķiļķēnu :
Kur tu iesi?
Uz pirmo muižu.
125 [Grenču Tk].

54560.

čigānam, tatāram,
Pelnītam garoziņa;
Citu vietu suņi rēja,
Citu skruķi pavadīja.
72 [Cesvaines Md].

54561.

čigānam sieva zuda,
Visu nakti staigājot.
Rītā agri atraduši:
Tiltiņā iekritusi.
560 [Rīga ].

54562.

čigāniete donco,
Kuleites krotās;
Atpakaļ skotās,
Kā tās labi krotās.
236 [Līvānu D].

54563.

čigāniņi čigāniņi,
Vienu vietu, vienu vietu!
Kur skādīte lēkusies,
Pasasauca čigāniņus.
604 [Dažādi iesūtītāji].

54564.

čigāniņi čigāniņi,
Vienu vietu, vienu vietu!
Še ir daudz jaunu kungu,
Ka jums kādas nenozog.
259 [Mazzalves (Ērberģes) Jk].

54565.

čigāniņi, poganiņi,
Kur jūs nakti gulāsiet?
Cits kūtī, cits klātī,
Cits siltā ustabā.
377 [Sāvienas Md].

54566.

Cyts prīdē, cyts eglē, taldarū
taldarū!
Cyts celeņa maleņai; taldarū taldarū!
Kurs celeņa maleņai, taldarū taldarū!
Beus vylkami kumeuseņš, taldarū taldarū!
236 [Līvānu D].

- 255 -

54567.

čigāns manis tēvis bija,
čigāniete māmuliņ',
Ē illili, ī dadā,
Daka dallā dallalā!
čigāns mani pataisīja,
Pa pasauli staigādams.
Es čigāna meita biju,
Pa istabu vien staigāju;
Pa istabu vien staigāju,
Pa lodziņu skatījos,
Pa lodziņu skatījos;
Kā čigāni zirgus mij:
Iemij klibus, iemij aklus,
Pieņem zeltu piedevām.
čigāns man i maizi deva,
čigāniete kāpostiņ',
Lai tā maize, kur tā maize,
Kur tie gardi kāpostiņ',
Kur tie gardi kāpostiņ',
Jēra ciskā sutināt'.
560 [Rīga ].

1. čygans munsi tāvys beja,
čyganīte muomuleņa.
čygans mani iztaisēja,
Pa pasauli braukuodams;
Pa pasauli braukuodams,
Nu vacomi lupotom.
437 [Tomes Rg].

2. čigāns mans tēvs bija,
čigāniete māmuliņa.
čigāns mani iztaisīja
No kažoka lacaniem;
Pa pasauli braukādams,
Maizes rikas lasīdams.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

54568.

čigāns bija mans tēviņis,
čigāniete māmuļīte.
Kad čigāni zirgus mija,
Es pa logu skatījos;
Es pa logu skatījos,
Lai čigānus nenokrāpj.
197 [Krotes Lp].

54569.

čigāns mans tēvs bija,
čigānīca māmuļiņa,
Mes čigāna bērni bijām
Kā kundziņi zābakos.
198 [Krustpils D].

54570.

čigāns mani iemācīja
Lētajāji amatā:
Krogū dzerti, zirgus mīti,
Meitas vesti krūmiņosi.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

54571.

čygons cylvāk' iztaisīja
Nu kažuka lupotom,
(= Piedz: Trom trādrī, trom trādrī,)
(= Piedz: nu kažuka lupatom!)
Zyrgim meit, kēves plēst,
Vacus vačus kryumūs vest,
(= Piedz: Trom trādrī, trom trādrī,)
(= Piedz: vacus vačus krymūs vest!)
578 [Viesīte Jk apr.].

54572.

Es čigāna meita biju,
Kā jumprova vien staigāju.
čigāns mans tēvs bija,
čigānīca māmulīna;
Es meitī(na), jumprovīna,
Ogles ēdu, naud(u) spļāvu.
605 [Skolas].

54573.

Es, čigāna līgaviņa,
Kā jumprava vien staigāju;
Kurpes kājā, gredzens rokā,
Adīt' jaka mugurā.
213 [Lazdonas Md].

54574.

čigons bārnu iztaisēja
Nu vysaidim kuciņim.
Trad jemšu, trad jemšu,
Trad jemšu līgaviņu!
Ūša rūkas, bārza kuojas,
Buka kūka puponiņa,
Trad jemšu, trad jemšu,
Trad jemšu līgaviņu.
168 [Kalupes D].

54575.

čigāns gāja par pasauli,
Krēslu nesa mugurā;
Kuŗā ciemā ieiedams,
Atsasēdas krēsliņā.
213 [Lazdonas Md].

54576.

čigāns mani aicināja
Sava bērna godībās.
Mana paša jēra kāja
Pie čigāna gunskuriņa.
72 [Cesvaines Md].

- 256 -

54577.

čigān' māte bažījās,
Ka mēs mazi čigāniņi.
Lai bij mazi, bet diženi,
Visiem stalti kumeliņi.
545 [Krustpils D apr.].

54578.

Es atguoju, kaļadneica, kaļaduo kaļaduo!
Mani pīstā sādynova, kaļaduo
kaļaduo!
Oi Dīven, raksni gurni, kaļaduo kaļaduo!
Navarēju apsagrīzt, kaļaduo kaļaduo!
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

54579.

Es neietu čigāņos,
Ka māmiņa negājusi;
Es neviltu saimeniču,
Ka māmiņa nevīlusi.
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

54580.

Govs nospēra vellu
Pašā budēļu vakarā,
Kur mēs ņemsim dunčus,
Ko to vellu dīrāt?
Iesim mēs uz Rīgu
Uz tām Krievu rinkām,
Tur mēs pirksim dunčus,
Ko tos vellus dīrāt.
595 [Tukuma apr.].

54581.

Jūs, meitiņas, nezināt,
Kāda muiža budulim:
Budulim zelta muiža
Ar sudraba skursteņiem.
604 [Dažādi iesūtītāji].

54582.

Jūs neviens nezināt,
Kādas dienas budulim:
Slapjas kājas, mikla piere,
Sīksprogainis kažociņš.
604 [Dažādi iesūtītāji].

54583.

Klibī, klibī, kumeliņi,
Tibī, tibī, man gailīti;
Patipdamis, paklībdamis
No kalniņa lejiņā.
141 [Ivandes Kld].

54583¹.

Kur duršu, tur duršu,
Ķekatu vakaru;
Ja nav kur durt,
Dur krāsnes podā!
282 [Nīcas Lp].

54584.

Kur tu teci, tu pelīte?
Es tecēšu pirti kurt.
Vai tev dūmi nekūpēs?
Es līdīšu caur zemīti.
Ko tu ēdi caur zemīti?
Sīkus mazus kukainīšus.
604 [Dažādi iesūtītāji].

1. Kur, pelit, tu tece? līgo līgo!
Pierte tek malk nest, līgo līgo!
Kā dūmos nenoslāp?
Palāve patece.
Ko tu eid, ko to dzeir?
Skujs eid, duņs dzeir.
Kā mute nadūras?
Ar sviestiņ apsvaide.
Kur tu, pel, sviest jēm?
Vecs māts spanite.
Kur tā veca māt jēm?
Raibes govs titiņas.
Kur tā raibe gov jēm?
Zaļas zāls galiņe.
Kur tā zaļe zāl jēm?
No rītiņ rasiņe.
Kur tā rītras jēm?
No Dieviņ tapine.
445 [Ugāles Vp].

2. Kur tu teci, tu pelīte? rietū rietū!
Tek' uz mežu dēļus plēst, rietū!
Vai tev dēlis nenosita? rietū rietū!
Es palīduzem eglītes, rietū!
Ko tu ēdi apakš egles?
Priedes, egles pumpuriņus.
Vai tev vēders nesāpēja?
Es padūru ar adatu.
Vai tev pūžņi netecēja?
Zaļu sviestu apsmērēju.
Kur tu ņēmi zaļu sviestu?
Vecas mātes budulī.
Kur tad ņēma veca māte?
Jaunas toles radziņā.
Kur tad ņēma jauna tole?
Viss bij Dieva devumiņš.
14 [Alsviķa Vlk].

- 257 -

3. Kur tu skrēji, maz' pelīte?
Rigdai rīdi rallallā,
Mm:. mm:. dididik,
Rigdai rīdi rallallā!
Vai tad runci nesatiki?
Kā ta šo nu nesatiku.
Kur tad tu nu paslēpies?
Veca koka pasaknē.
Ko ta tu tur grauzi?
Saknes grauzu, skanes grauzu.
Vai t' tev vēders nesāpēja?
Kā ta šis nu nesāpēja.
Ar ko ta tu sasmērēji?
Saldu sviestu, saldu sviestu.
Kur tu ņēmi saldu sviestu?
Vecas mātes budžulē.
75 [Cirgaļu (Aumeisteru) Vlk].

4. Kur tu skrīni, durna pele?
Kaļadū kaļadu!
Da žegiņam zierņuzogtu,
Kaļadū kaļadu!
Kai tev tī nanūsyta?
Es ībāgu aliņā.
Kai tu tī nasasoli?
Sasakyuru skala guni.
Kai tu tī nasadagi?
Apsaspraužu ar odotas.
Kai tevi tī nasabadē?
Apsvīžu ar svīstiņi.
Kur tu jēmi tū svīstiņi?
Vecas muotes teinītē?
Es pagraužu dybynu
Vecas muotes teineitei.
Svīstiņi pajēmusi,
Aižbāgu es aļiņā.
Kur tū jieme, vacuo muote?
Nu sorkonuos roguleitis.
Kur tei jieme sorkonuo rogūleite?
Zaļis zuolis pīādūse,
Olūtiņā pīdzāruse,
Iz mauriņa pagulējus.
Vaca muote pīslaukuse,
Svīstiņi sanejusi,
Teinītē īlykuse.
194 [Krāslavas D].

5. Kaļadu kaļadu,
Tec, pelīte, zierņu zogtu, kaļadu
kaļadu!
Atnes maņ pīzaguse, kaļadu kaļadu!
Vīnu pupu, ūtru zierņu, kaļadu
kaļadu!
Trešu seika sudrabiņa, kaļadu kaļadu!
Kai tevi tī nasagiva? kaļadu kaļadu!
Es ībāgu aliņā, kaļadu
kaļadu!
Kai tu tī nasasoli? kaļadu kaļadu!
Es izamazuoju ar vacū svīstu, kaļadu,
kaļadu!
Kur tu jēmi vacu svīstu, kaļadu
kaļadu!
Vacuos muotes teinītē, kaļadu kaļadu!
Kur tei jēmja vacuo muote? kaļadu kaļadu!
Raibas gūves zaļuos zuoles pīaduse,
kaļadu, ka
Kur tei jēmes zaļa zuole? kaļadu
kaļadu!
Smolki leiti pīlejuši, kaļadu kaļadu!
Kur palyka smolki leiti? kaļadu kaļadu!
Satecēja upītēs, kaļadu kaļadu!
Kur palyka tuos upītes? kaļadu kaļadu!
Dīva vērši izdzāruši, kaļadu
kaļadu!
Uz Dīviņi nūguojuši, kaļadu
kaļadu!
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

6. Ej, pelīte, zierņu zogtu, kaļāduo
kaļāduo!
Atnes maņi pīzogusja, kaļāduo
kaļāduo!
Vīnu pupu, ūtru zierņu, kaļāduo
kaļāduo!
Trešu seikas labeibeņas, kaļāduo kaļāduo!
522 [Zvirgzdienes Ldz].

7. Tec, peleite, zierņa zogtu kaļaduo
kaļaduo!
Atnas man i pīzoguša, kaļaduo kaļaduo!
I pupjaņu, i zierneišu, kaļaduo kaļaduo!
I cyucjaņis smjacjareiti, kaļaduo kaļaduo!
425 [Šķaunes (Landskoronas) Ldz].

- 258 -

8. Ej, peleite, zierņu zogtu,
Atnes man, pīzoguse!
Tu pīzogi, es apēžu,
Tevis sauce zierņu zagle.
559 [Rēzekne Rz apr.].

54585.

Kur tecēsi, dūra pele,
Smilkstātomi [Smilkatinomi?] acteņom,
Voi tu munas myuža dzeives
Smilkstīnī apraudzei?
605 [Skolas].

54586.

Ķekatā ļekatā,
Stallī bērs kumeliņš!
Nākat, bērni, skatāties,
Kā šie divi mīlējās!
282 [Nīcas Lp].

54587.

Ķekatām nevajag
Ugunis šķilt,
Ķekatas pašas sev
Ugunis šķiļ.
604 [Dažādi iesūtītāji].

1. ķekatām nevaig
Šķiltavas rādīt,
Viņām pašām
Ugunis līdz.
282 [Nīcas Lp].

54588.

Ķekatu tēviņam
Trīs labas lietas:
Pīpīte, kulīte,
Tabāka maciņš.
282 [Nīcas Lp].

54589.

Lai brauc viesi, kur braukdami,
Sila krogū nakti guļ:
Sila krogū tīra maize,
Sudraboti galda stūŗ(i). Bū!
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

54590.

Muns buoleņs tai sacēja:
Kaļeduo kaļeduo!
Miužam lopsis naredzēt, kaļeduo!
487 [Vietalvas Md].

54591.

Mammiņ mīļā, nebaidies,
Kad es drusku iedzēries!
Jā tev nava sīkas naudas,
Ieber pelnus kulītē.
72 [Cesvaines Md].

54592.

Maza pulka čigāniņi,
Bet (ir) daiļi čigāniņi:
Ar zobenu vārtus vēra,
Stāvu dīda kumeliņu.
259 [Mazzalves (Ērberģes) Jk].

54593.

Mēs bijām čigāni,
Mēs krūmos dzīvojām;
Mēs krūmos dzīvojām,
Mēs zirgus mainījām:
Klibus uz veseliem,
Stulbus uz redzīgiem.
427 [Tadaiķu Lp].

54594.

Skali čab, skali čab,
Kas tos skalus čabināja?
Saimeniece čabināja,
Atslēdziņas meklēdama.
Atslēgas vadzī,
Kriņģeles klētī.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

54595.

Skali brikš, skali brikš,
Kas tos skalus brikšķināja?
čigāns meklē čigānieti,
Tas tos skalus brikšķināja.
72 [Cesvaines Md].

54596.

čigāns skalus grabināja,
čigānietes meklēdams.
Skali vien nograbēja,
čigāniete atradās.
560 [Rīga ].

54597.

Pele gāja zirņu zagt, kaļaduo!
Ziemassvētku vakarā; kaļaduo kaļaduo!
Piezagusi zirņu cibu, kaļaduo kaļaduo!
Ēd par visu svētku dienu, kaļaduo!
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

- 259 -

54598.

Tŗancja mani čiguons
Ap ustobeņu,
Trankdams ītŗancja
Ruociņu dūbī.
Taidi dāli, daidys mjaitineitis
Kai ruocineiši!
466 [Vārkavas D].

54599.

Velns kur rāva uradņiku,
Man' ierāva zirnājos,
Kāda dzīve zirnājos?
Sāl' ar maizi es ieēdu;
Sāl' ar maizi es ieēdu,
Ūdentiņu padzēros.
198 [Krustpils D].

★

11) Budēļus raida projām; budēļi pateicas par pacienājumu un aiziet

33543.

Eit' projām, budēlīši,
Negaidāt kruķējam!
- Tais mājās tādi puiši,
Nemāk kruķi uztaisīt.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

33544.

Eit' mazie čigāniņi,
Barojiet kumeliņus,
Ka varam rītā braukt
Uz citiem čigāniem!
330 [Kaldabruņās (Rubenes pag. Il)].

33545.

Es ārā neiziešu,
Ka es skādes nedarīšu:
Apgriezīšu gailim kaklu,
Saplēsīšu dzirnutiņas.
2521 [Strutelē (Struteles pag. Tk)].

33546.

Nu ar Dievu, nu ar Dievu,
Šī vakara saiminiece!
Rītu būs jauna diena,
Būs mums jauna saiminiece.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)], 250 [Slampē (Slampes pag. Tk)].

33547.

Paldiesu, māmiņa,
Par jūsu godiņu!
Gan deva ēsti,
Gan deva dzerti,
Nēzdogu nedeva
Mutīti slaucīt.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

33548.

Paldiesu, māmiņ,
Par jūsu god'!
Citgad vēl atnākšu
Tai sētiņē.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

33549.

Paldies saku māmiņai,
Tā man' labi pamieloja,
Tā man deva cūkas gaļas,
Salda alus nodzerties.
403 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33550.

Tā bij laba namamāte,
Tā man' labi pamieloja,
Deva ēst, deva dzert,
Deva saldu brandaviņu.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33551.

Tā bij laba saiminiece,
Tā man' labi pacienāja:
Saēdos cūkas gaļas
Ar tērauda gapelēm,
Sastrēbos sēņu putras
Ar sudraba kaŗotēm.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

33552.

Dievsungan dievsungan
Laba vīra sētiņā,
I gailītis iztecēja
Medainām kājiņām.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē], 1271 [Litenē (Litenes pag. Md)], 134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

1. Kas kaitēja nedzīvot
Bajāriņa sētiņā?
Ir gailītis iztecēja
Medaiņāmi kājiņām.
170 [Lielnīkrācē (Nīkrāces pag. Azp)].

2. No sētiņas es pazinu,
Kur bagāti saimenieki:
Melns gailītis iztecēja
Medaiņām kājiņām.
271 [Pienavā (Džūkstes pag. Jg)].

33553.

čigu čigu zaķīts lēca
No krūmiņa krūmīnā;
Tā čigava čigāniņi
No ciemiņa ciemiņā.
330 [Kaldabruņās (Rubenes pag. Il)].

- 260 -

33553¹.

Lustīgs tēvs, māmuliņa:
Es noķēru cielaviņu,
Es noķēru cielaviņu
Siena vāla galiņā.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

★

54600.

Iesim ārā, budēlīši,
Negaidīsim kruķējam;
Šais mājās navlaba kruķa,
Kas mūs var izkruķēt.
133 [Īles Jg].

54601.

Iesim projām, budēlīši,
Ko mēs te darīsimi?
Te nebija lāga puišu,
Nemāk kruķu uztaisīt.
520 [Zvārdes Kld].

54602.

Kad es būtu to zinājsi,
Kad te tāda laba vieta,
Es būt' vīru līdzņēmusi
Ar visiem bērniņiem.
282 [Nīcas Lp].

1. Ka mēs būtu zinājušas,
Ka te tāda laba vieta;
Ka te tāda laba vieta,
Ka te dos brandavīnu;
Mēs būt' vīrus līdzjēmušas
A visiem bērnīniem.
282 [Nīcas Lp].

54603.

Kājiņas kājiņas,
Zēte zēte!
Zēte kāposti
A kazas pienu.
200 [Kuldīgas Kld].

54604.

Laba zeme, labi ļaudis,
Labi mani mitināja:
Sēņu zupu stribināja
Ar sidraba kaŗotēm.
Lai tā zupa, kur tā zupa,
Kur tās daiļās kaŗotītes!
94 [Dunikas Lp].

54605.

Lai aug vepŗi kā tie lāči,
Kas mums deva gaļu ēst;
Lai tam sprāga kaķi, suņi,
Kas ar siļķi pamieloj'.
560 [Rīga ], 572 [Tukums Tk apr.].

54606.

Projām iešu nepalikšu,
Še nav mani rudzi sēti;
Še nav mani rudzi sēti,
Še nav manis arājiņis.
282 [Nīcas Lp].

54607.

Skaiški jauki pagūļuoju
Mozajā cīmeņā:
Skaiški jauki pījam mani,
Pījam munu kumeliņu;
Pošam devja ēsti, dzjārt,
Kumeļami auzu sili.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

54608.

Skaišķi mani pamieloja
Mazajā ciemiņā;
Nogājuse sētiņā.
Pasacīšu māmiņai.
373 [Sarkaņu Md].

Dažādi citi svētki

54609.

Atnāca Jēkabi,
Atrībināja,
Atnesa mēteli,
Zobena galā;
Aizgāja Jēkabi,
Aizrībināja,
Pakāra mēteli
Vārtu stabā.
373 [Sarkaņu Md].

54610.

Madaleņa, skradaleņa,
Vystu cepe palnūs;
Poša ēde meikstū,
Veiram deve seikstū.
326 [Preiļu D].

1. Muoraņa, lupotaņa,
Vystu cepja palnūs;
Poša ēdja meikstumeņu,
Veiram devja kauleņus.
605 [Skolas].

- 261 -

2. Lupotas lupotava,
Vystas cepja palnūs;
Pats ēdja meikstumiņu,
Pašai devja kaulus grauzt.
503 [Višķu D].

54611.

čupateņa, Madaleņa,
Vystu cepe palnūs;
Ni poša ēde,
Ni cytam deve.
18 [Andrupenes Rz].

54612.

Duorteitja, plukšeņa,
Vystu cjapja palnūs;
Jas padevu Dīvpaleigu,
Jei ar vystu mugurā.
326 [Preiļu D].

54613.

Svētu dienu svinēdamis,
Uztaisīju lamatiņas;
Tur noķeru brūnu cauni,
Sudrabotu vāverīti.
520 [Zvārdes Kld].

54613¹.

Nu ardievu, vecais gads,
Man pēc maizes nebij bads:
Krustiem kules mugurā,
Boze katrā rociņā.
112 [Ezeres Kld].

54614.

Dievs lai līdz, Dievs lai līdz
Vasarsvētkus sagaidīt,
Tad stāvēšu ar tautieti
Pliku gālu baznīcei.
40 [Basu (Bases) Azp].

54615.

Vasarsvētku pirmo rītu
Es par grēku nebēdāju:
Maisā bāzu mūsu puišus
Un ar ādas siksnu gāzu.
58 [Blīdenes (Blīdenes un Stūŗu-Dūres) Tk].

54616.

Laidenīte atnākuse,
Izalaida rudzus miežus;
Izlaidusi rudzus miežus,
Izlaid meitas tautiņās!
211 [Ļaudonas Md].

54617.

Rit, rit, mārin,
Silt maiz krāsnī,
Bērnin raudāj,
Garauzin šauvā.
157 [Jēŗu Vlm].

54618.

Jaunas meitas, jaunas sievas,
Svinat labu Māras dienu!
Kas svinēja Māras dienu,
Tai Māriņa basa tek.
416 [Strazdes (Tl)].

54619.

Svēt Māru roteju
Pa namas jumta,
Lūdzami jaunvīru,
Lai laiža zemē.
79 [Daudzeses Jk].

54620.

Jezeņš tak pa celeņu.
Reikšu sauļe rūceņā;
O Jezu Jezu,
Reikšu sauļe rūceņā.
O jezeņ, o kristeņ,
Kū tu šaussi ar reikstem?
O Jezu Jezu,
Kū tu šaussi ar reikstem?
Gribu šausteit šū pasauli,
Kam gavēņu negavēja;
O Jezu Jezu,
Kam gavēņu nagavēja;
Kam svādiņu nasvētēja,
Kam naguoja bazneicā,
Dīva vuordu naklausēja;
O Jezu Jezu,
Dīva vuordu naklausēja.
357 [Rudzētu D].

★

d) Senāko, tagad aizmirsto rotaļu dziesmas

33554.

Ai lieli meži,
Zaļi atvasīši!
Izviļ mani māmuliņa
Uz šiemzaļiem laukiem;
Izvīluse, pasolīja
čigāna dēlam.
Ne es tur iešu
Ne man tur tika:
čigānam veca māja,
Karbača rokā.
Ai lieli meži,
Zaļi atvasīši,
Izviļ mani māmuliņa
Uz šiem zaļiem laukiem;
Izvīluse, pasolīja
Mūrnieka dēlam.
Ne es tur iešu,
Ne man tur tika:
Mūrniekam veca māja,
Ķelvīte rokā.
Ai lieli meži, etc.
Zvejnieka dēlam.
Ne es tur iešu,
Ne man tur tika:
Zvejniekam veca māja,
Irklīte rokā.
Ai lieli meži, etc.
Skrodeŗa dēlam.
Ne es tur iešu,
Ne man tur tika:
Skrodeŗam veca māja,
Adata rokā.
Ai lieli meži, etc.
Kurpnieka dēlam.
Ne es tur iešu,
Ne man tur tika:
Kurpniekam veca māja,
Īlenis rokā.
Ai lieli meži, etc.
Stārasta dēlam.
Ne es tur iešu,
Ne man tur tika:
Stārastam veca māja,
Spieķītis rokā.
Ai lieli meži, etc.
Stražiņa dēlam.
Ne es tur iešu,
Ne man tur tika:
Stražiņam veca māja,
Atslēgas rokā.
Ai lieli meži, etc.
Skrīveŗa dēlam.
Ne es tur iešu,
Ne man tur tika:
Skrīveŗam veca māja,
Spalviņa rokā.
Ai lieli meži ,
Zaļi atvasīši!
Izviļ mani māmuliņa
Uz šiem zaļiem laukiem;
Izvīluse, pasolīja
Arāja dēlam.
Ai, nu man tika:
Arājam ir jauna māja,
Maizes klaips rokā.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 262 -

1. Ai zaļi meži,
Zaļas atlasiņas!
Izlaid mani, māmulīte,
No tā rožu dārza!
Izlaizdama iesolīja
Kurpenieka dēliņam.
Ne es iešu, ne man tika:
Kurpenieka dēliņam
Īlens rokā.
Ai zaļi meži, etc.
Skroderīša dēliņam.
Ne es iešu,
Ne man tika:
Skroderim visa maize
Atdatiņas galiņā.
Ai zaļi meži, etc.
Mūrenieka dēliņam.
Ne es iešu,
Ne man tika:
Mūrenieka dēliņam
Ķellīte rokā.
Ai zaļi meži, etc.
Skrīverīša dēliņam.
Ne es iešu,
Ne man tika:
Skrīverīša dēliņam
Spalviņa rokā.
Ai zaļi meži, etc.
Spēlmanīša delīnam.
Nu es iešu,
Nu man tika:
Laukāi bungas, namāi dūdas,
Istabāi pijolītes.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

- 263 -

2. Grib mana meitiņa
Muižkunga vīru.
To es, māmiņa,
Nevēlēju:
Visi ļaudis saukāja
Muižkunga sievu,
Muižkunga papīru
Nēsātāju.
Grib mana meitiņa
Sudmaļa vīru.
To es, māmiņa,
Nevēlēju:
Visi ļaudis saukāja
Meldeŗa sievu,
Meldeŗa maišeļu
Lāpītāju.
Grib mana meitiņa
Sulaiņa vīru.
To es, māmiņa,
Nevēlēju:
Visi ļaudis saukāja
Sulaiņa sievu,
Sulaiņa šķīvīšu
Mazgātāju.
Grib mana meitiņa
Kučieŗa vīru.
To es, māmiņa,
Pavēlēju:
Kučieŗa zēnam
četri kumeliņi,
Pilns maks sīkaju
Dukātiņu.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

3. Pa zaļis pļavys
Bolti duobūl'eņi.
Uļavuova treis muos'eņis,
Sīn'eņu kosdamys.
- Ej, muoseņ, sātā,
Jau tu byusi jauna [=bryute]!
- Naīšu sātā
Nabyušu jauna,
Zyna gon kungs i tāvs
čygon'eņa dorbu:
Kančuks aiz jūstys,
Puotoga rūkā,
čyguonam branga džala
Syt par munu ryukstamū;
Zyna gon kungs i tāvs
čyguon'eņa dorbu.
Kas man b'eja nadz'ert',
Kas naūļavuot',
B'eja man šūvokor
Brangys vakareņis.
Pa zaļis pļavys etc.
- Naīšu sātā,
Nabyušu jauna,
Zyna gon kungs i tāvs
Sauc'ēša dorbu:
Eil'ins rūkuos,
Skurlupi zūbūs;
Zyna gon kungs i tāvs
Sauc'ēša dorbu.
Kas man b'eja nadz'ert, etc.
Pa zaļis pļavys etc.
- Naīšu sātā,
Nabyušu jauna.
Zyna gon kungs i tāvs
Skrauc'ēša dorbu:
Pirsčuks iz p'ērsta,
Odota rūkā;
Zyna gon kungs i tāvs
Skrauc'ēša dorbu.
Kas man b'eja nadz'ert', etc.
Pa zaļis pļavys etc.
- Naīšu sātā,
Nabyušu jauna,
Zyna gon kungs i tāvs
Šļekt'ētis dorbu:
Papirosi zūbūs,
Rūc'eņis kuldās;
Zyna gon kungs i tāvs
Šļekt'ētis dorbu.
Kas man b'eja nadz'ert', etc.
Pa zaļis pļavys etc.
- Nāīšu sātā,
Nabyušu jauna,
Zyna gon kungs i tāvs
Oruojeņa dorbu:
Arkl'eņš rūkā,
Gorūza zūbūs;
Zyna gon kungs i tāvs
Oruojeņa dorbu.
Kas man b'eja nadz'ert', etc:
4223 [Višķu pag. D].

33555.

Ai manu sūru
Grūtu dieniņu,
Tēvs māte mani
Gauži rūdināja ;
Tēvs māte mani
Gauži rūdināja,
Ka man nava
Savas līgaviņas.
Nu jūdzu, jūdzu,
Nu braucu, braucu
Uz blieķu dārzu
Pie blieķētājām.
Tur ira ira
Gan daiļas meitas,
Bet nava nava
Manas līgaviņas.
Ai manu sūru etc.
Nu jūdzu, jūdzu,
Nu braucu, braucu
Uz zaļu pļavu
Pie grābējām.
Tur ira ira
Gan daiļas meitas,
Bet nava nava
Manas līgaviņas.
Ai manu sūru etc.
Nu jūdzu, jūdzu,
Nu braucu, braucu
Uz rudzu lauku
Pie sējējām.
Tur ira ira
Gan daiļas meitas,
Bet nava nava
Manas līgaviņas.
Ai manu sūru etc.
Nu jūdzu , jūdzu,
Nu braucu, braucu
Uz linu lauku
Pie plūcējām.
Tur ira ira
Gan daiļas meitas,
Bet nava nava
Manas līgaviņas.
Ai manu sūru etc.
Nu jūdzu, jūdzu,
Nu braucu, braucu
Uz laidariņu
Pie slaucējām.
Tur ira ira
Gan daiļas meitas,
Bet nava nava
Manas līgaviņas.
Ai manu sūru etc.
Nu jūdzu, jūdzu,
Nu braucu, braucu
Uz maltuvīti
Pie malējām.
Tur ira ira
Mana līgaviņa.
Sudraba dzirniņas,
Tērauda milniņa.
Griez apkārt, griez apkārt,
Mana līgaviņa!
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

- 264 -

33556.

Ai meitenīte,
Ai zeltenīte,
Kur sķini sarkanrozes,
Kur pini vaiņadziņu?
- Astravā šķinu,
Maskavā pinu,
Danskavā novalkāju
Sav' rožu vaiņadziņu.
- Ai meitenīte,
Ai zeltenīte,
Vai tu pazīsti
Savu īsto tēvu?
- Gan es pazinu
Savu īsto tēvu,
Savu īsto tētiņu
Par simtiem arājiem:
Dimanta arklis,
Bērs kumeliņis, -
Tas ir mans īstais tēvs,
Tas ir mans arājiņš.
Ai meitenīte,
Ai zeltenīte,
Kur šķini sarkanrozes,
Kur pini vaiņadziņu?
- Astravā šķinu,
Maskavā pinu,
Danskavā novalkāju
Sav' rožu vaiņadziņu.
- Ai meitenīte,
Ai zeltenīte,
Vai tu pazīsti
Savu īsto māti?
- Gan es pazinu
Savu īsto māti,
Savu īsto māmiņu
Par simtām vērpējām:
Sudraba ratiņš,
Dimanta spole, -
Tā mana īstā māte,
Tā mana vērpējiņa.
Ai meitenīte etc.
Vai tu pazīsti
Savu īsto brāli?
- Gan es pazinu
Savu īsto brāli,
Savu īsto brālīti
Simtiem jājējiem:
Sudraba sedli,
Dimanta kāpšļi, -
Tas ir mans īstais brālis,
Tas ir mans jājējiņš.
Ai meitenīte etc.
Vai tu pazīsti
Savu īsto māsu?
- Gan es pazinu
Savu īsto māsu,
Savu īsto māsiņu
Par simtām audējām:
Sudraba stelles,
Dimanta ķemme, -
Tā mana īstā māsa,
Tā mana audējiņa.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 265 -

1. Ai meitenīte,
Ai zeltenīte,
Kur šķini, kur pini,
Sarkanās rozes?
- Maskavā šķinu,
Raiskavā pinu,
Taut's lejā valkāju
Sav' vainadziņu.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

33557.

Eim' pašas, māsiņas,
Dancīti vest!
Ciempuiši slinki,
Brālīši mazi.
Es mācēju danci vest
Līkumiņu līkumiem;
Audekliņa nemācēju,
Tas tecēja čokarā.
Lai tecēja, ja tecēja,
Gan es pate noaudīšu.
Man māmiņa noauduse
Dancojamu rinduciņu:
Zīda, zelta apmetuse,
Sudrabiņa ieauduse.
Paldies saku māmiņai
Par to kuplu rinduciņu:
Es varēju tautu dēlu
Sterbelēs sitināt.
Jūdz zemē, jūdz zemē,
Jau piekusa, jau piekusa,
Simtu jūdzu ritināja
Tai vienā jūgumā.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

33558.

Es mācēju danci vest,
Man spēlmaņa nevajaga:
Ar kājām bungas situ,
Ar mutīti stebulēju.
Krustīm dejam,
Krustīm lecam,
Krustīm darīta
Tā istabiņa.
Ko, jauna būdama,
Es nedarīju:
Ozolu stādīju
Istabas vidū,
čabēja lapiņas
Dancojot.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

33559.

Es pasviedu bērza rīksti
Pa meitiņu kājiņām.
Viena nāca, pāri kāpa,
Otra apkārt aptecēja;
Trešā nāca, tā pacēla,
Tā būs mana līgaviņa.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Es palaižu gredzineņu
Jaunu meitu pogolmā.
Vīna guoja, puoti spēra,
Ūtra apl'eik aptecēja;
Trešuo guoja, tai pacēl'e
Munu zalta gredzineņu.
Audzi l'ela, staigai bolta,
Byusi muna ļaudaveņa!
4271 [Rēzeknes apr.].

- 266 -

2. Es'pasvīžu zalta ņīdri
Zam m'eit'eņu kuojeņuom.
Vīna guoje, t'ej puorguoje,
Vīna apl'eik apt'ec'ēje;
Treša guoje, t'ei pac'pac'ēl'e,
T'ej b'ej muna l'eigav'eņa.
Pacālus'e, dat'ec'ēje
Pi mam'eņis rauduodama.
Napeut gryuši, naraud' gauži,
Šudin' l'eidz nav'ed'eišu!
Div' n'ed'eļis, trešejā
Atsyut'eišu jaunū bruol'i;
Atsyut'eišu jaunū bruol'i,
Tāv' ar muoti pacīmuot';
Tāv' ar muoti pacīmuot',
Muosu lyugt ponuoksnūs.
422 [Līvānu pag. D].

3. Es pasviedu bērza rīksti
Pa meitiņu kājiņām.
Viena nāca, pāri lēca,
Otra apkārt aptecēja;
Trešā nāca, tā pacēla,
Tā būs mana līgaviņa.
Kas apkārti aptecēja,
To vedīšu brālītim;
Kas tā pāri lēcējiņa,
Tā nelieša līgaviņa.
224 [Kabilē (Kld)].

4. Es pasviedu zelta niedri
Pa meitiņu kājiņām.
Pirmā nāca, pāri kāpa,
To vēlēju dzērājam;
Otra apkārt aptecēja,
To vēlēju bāliņam;
Trešā nāca, tā uzņēma,
Tā būs mana līgaviņa.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5. Jaunas meitas danci veda
Kā to vaska ritentiņu;
Es pametu zelta niedru
Zem meitiņu kājiņām.
Pirmā nāca, pāri lēca,
Otra apkārt aptecēja;
Trešā nāca, tā uzņēma,
Tā būs mana līgaviņa.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

33560.

Gāju, Gāju soļiem,
Palaižu teciņus
Pār augstu kalnu
Caur zaļu birzi.
Atradu tētiņu
Aliņu darot.
Labrīt, tētiņ!
Es palīdzēšu.
- Ej nost, meitiņ,
Nelaisti misas!
Es tev sitīšu
Ar alus kannu.
Gāju, Gāju soļiem, etc.
Atradu māmiņu
Maizītes cepot.
Labrīt, māmiņa!
Es palīdzēšu.
- Ej nost meitiņa,
Nekaisi miltus!
Es tev sitīšu
Ar maizes lizi.
Gāju, Gāju soļiem, etc.
Atradu bāliņu
Naudiņu skaitot.
Labrīt, bāliņi!
Es palīdzēšu.
- Ej nost, māsiņa,
Nekaisi naudas!
Es tev sitīšu
Ar naudas maku.
Gāju, Gāju soļiem, etc.
Atradu māsiņu
Prievītes aužot.
Labrīt, māsiņa!
Es palīdzēšu.
- Ej nost, māsiņa,
Nerausti dzīpuru!
Es tev sitīšu
Ar austavīti.
- Gāju, Gāju soļiem,
Palaižu teciņus
Pār augstu kalnu,
Caur zaļu birzi,
Atradu tautieti
Līdumu līžam.
Labdieni, tautieti!
Es palīdzēšu.
- Nāc, nāci, sirsniņa,
Sen tevi gaidīju!
Es tevi saņemšu
Ar abi rokas.
871 [Liepkalnes apk. (Liepkalnes pag. Md)].

- 267 -

1. Gāju, Gāju lēnām,
Palaidu teciņus
Par augstu kalnu
Uz zaļu birzi.
Ieraugu tētiņu
Līdumu līžot.
Labdien, tētīt!
Grib' palīdziņu?
- Ej nost, ej nost,
Negribu, negribu!
Es tevi sitīšu
Ar pātadziņu.
Gāju, gāju lēnām, etc.
Ieraugu memmiņu
Maizīti cepot.
Labdien, memmiņa!
Grib' palīdziņu?
Ej nost, ej nost,
Negribu, negribu!
Es tevi sitīšu
Ar lizes kātu.
Gāju, gāju lēnām, etc.
Ieraugu bāliņu
Kumeļus ganot.
Labdien, bāliņ!
Grib' palīdziņu?
- Ej nost, ej nost,
Negribu, negribu!
Es tevi sitīšu
Ar pineklīti.
Gāju, gāju lēnām, etc.
Ieraugu māsiņu
Telītes ganot.
Labdien, māsiņu
Telītes ganot.
Labdien, māsiņa!
Grib' palīdziņa?
- Ej nost, ej nost,
Negribu, negribu!
Es tevi sitīšu
Ar gana rīksti.
Gāju, gāju lēnām,
Palaidu teciņus
Par augstu kalnu
Uz zaļu birzi.
Ieraugu tautieti
Liniņus sējot.
Labdien, tautieti!
Grib' palīdziņu?
- Paldies paldies,
Grib' gan, grib' gan!
Būs' man liniņu
Plūcējiņa.
21 [Krimuldā (Krimuldas pag. Rg)].

2. Meklēti darbu
Ik dienas gāju
Pār jau kalniem,
Pār jau lejām.
Satiku tētiņu
Ragutiņas taisoti.
Labu dienu, tētīti!
Vai vajag palīga?
- Mūc, mūc, meitiņa!
Es tevi sitīšu,
Es tevi sitīšu
Ar ragu sliecīti.
Atkal teku, teku.
Pār jau kalniem,
Pār jau kalniem,
Pār jau lejām.
Satiku brālīti
Grāmatiņu lasoti.
Labu dienu, brālīti!
Vai vajag palīga?
- Mūc, mūc, māsiņa!
Es tevi sitīšu,
Es tevi sitīšu
Ar grāmatiņu.
Atkal teku, teku etc.
Satiku māmiņu
Zeķītes adoti.
Labu dienu, māmiņa!
Vai vajag palīga?
- Mūc, mūc, meitiņa!
Es tevi sitīšu,
Es tevi sitīšu
Ar adāmu adatu.
Atkal teku, teku etc.
Satiku ganiņu
Aitiņas ganoti.
Labu dienu, ganiņi!
Vai vajag palīga?
- Mūc, mūc, meitiņa!
Es tevi sitīšu,
Es tevi sitīšu
Ar savu pātagu.
(=Šī dziesma esot bijusi ļoti gaŗa.)
(=Meita gājusi pie dažādiem )
(=strādniekiem darbu lūgdamās, bet visi )
(=viņu atraidījuši. Beidzot:)
Atkal teku, teku
Pār jau kalniem,
Pār jau kalniem,
Pār jau lejām.
Satiku saulīti
Bārīšus sildoti.
Labu dienu, saulīte!
Vai vajag palīga?
- Nāc, nāc, meitiņa!
Es tevi sildīšu,
Es tevi sildīšu.
Birzītes malā.
40-1 (Lapmežc.).

- 268 -

33561.

Gan jāju jāšus,
Gan braucu braukšus
Par augstu kalnu
Uz miežu lauku.
Ak mieži mieži,
Še ir labi mieži,
Še nav manas
Mīļas līgaviņas.
Gan jāju jāšus,
Gan braucu braukšus
Par augstu kalnu
Uz griķu lauku.
Ak griķi griķi,
Še ir labi griķi,
Še nav manas
Mīļas līgaviņas.
Gan jāju jāšus,
Ganbraucu braukšus
Par augstu kalnu,
Uz auzu lauku.
Ak auzas auzas,
Še ir labas auzas,
Še nav manas
Mīļas līgaviņas.
Gan jāju jāšus,
Gan braucu braukšus
Par augstu kalnu
Uz rudzu lauku.
Ak rudzi rudzi,
Še ir labi rudzi,
Še nav manas
Mīļas līgaviņas.
Gan jāju jāšus,
Gan braucu braukšus
Par augstu kalnu
Uz rožu lauku.
Ak rozes rozes!
Še ir skaistas rozes,
Vidū mana
Mīļa līgaviņa.
21 [Krimuldā (Krimuldas pag. Rg)], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ai iešu, iešu
Uz zaļu pļavu,
Uz zaļu pļavu
Pie grābējām.
Ak tai ridi!
Trīs grābējiņas,
Bet nav nav nav
Manas līgaviņas.
Ai iešu, iešu
Uz blieķu dārzu,
Uz blieķu dārzu
Pie velētājām.
Ak tai ridi!
Trīs velētājas,
Bet nav nav nav
Manas līgaviņas.
Ai iešu, iešu
Uz ruļļa klēti,
Uz ruļļa klēti
Pie rullētājām.
Ak tai ridi!
Trīs rullētājas,
Bet nav nav nav
Manas līgaviņas.
Ai iešu, iešu
Uz rožu dārzu,
Uz rožu dārzu
Pie ravētājām.
Ak tai ridi!
Trīs ravētājas,
Bet nav nav nav
Manas līgaviņas.
Ai iešu, iešu
Uz istabiņu,
Uz istabiņu
Pie vērpējām.
Ak tai ridi!
Trīs vērpējiņas,
Bet nav nav nav
Manas līgaviņas.
Ai iešu, iešu
Uz kamburīti,
Uz kamburīti
Pie malējām.
Ak tai ridi!
Trīs malējiņas,
Nu ir ir ir
Mana līgaviņa.
Sudraba dziernas,
Zeltīta milna,
Griez apkārt, griez apkārt,
Mana līgaviņa!
142 [Aizterē (Aizteres pag. Lp)].

- 269 -

2. Nu iešu, iešu
Uz zilu dīķi,
Uz zilu dīķi
Pie velētāju.
Tur velē, velē
Trīs velētājas,
Bet neva neva
Manas līgavīnas.
Nu iešu, iešu
Uz zaļu pļavu,
Uz zaļu pļavu
Pie grābējīnu.
Tur grāba, grāba
Trīs grābējīnas,
Bet neva neva
Manas mīļākās.
Nu iešu, iešu
Uz sakņu dārzu,
Uz sakņu dārzu
Pie ravētāju.
Tur ravē, ravē
Trīs ravētājas,
Bet neva neva
Manas mīļākās.
Nu iešu, iešu
Uz laidarīti,
Uz laidarīti
Pie kopējīnu.
Tur kopa, kopa
Trīs kopējīnas,
Bet neva neva
Manas līgavīnas.
Nu iešu, iešu
Uz maltuvīti,
Uzmaltuvīti
Pie malējīnu.
Tur mala, mala
Trīs malējīnas,
Bet neva neva
Manas līgavīnas.
Nu iešu, iešu
Uz istabīnu,
Uz istabīnu
Pie audējīnu.
Tur auda, auda
Trīs audējīnas,
Bet neva neva
Manas mīļākās.
Nu iešu, iešu
Uz baltu klēti,
Uz baltu klēti
Pie gulētāju.
Tur guļa, guļa
Trīs gulētājas,
Tur bija bija
Mana līgavīna.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

3. Nu jūdzin jūdzu,
Nu braucin braucu
Pa lielu ceļu
Uz zaļu pļavu.
Tur ira ira
Daudz grābējiņu,
Tur nava nava
Manas līgaviņas.
Nu jūdzin jūdzu,
Nu braucin braucu
Pa lielu ceļu
Uz linu lauku.
Tur ira ira
Daudz plūcējiņu,
Tur nava nava
Manas līgaviņas.
Nu jūdzin jūdzu,
Nu braucin braucu
Pa lielu ceļu
Uz maltuvīti.
Tur ira ira
Daudz malējiņu,
Tur ira ira
Mana līgaviņa.
Balts slēšu krekliņš,
Vadmalas bruncīši,
Rakstītas zeķītes,
Kurpītes kājā;
Sudraba milniņš,
Zeltītas dzirniņas,
Griez apkārt, griez apkārt,
Manalīgaviņa!
300 [Kroņa Misas pagastā (Misas pag. B)].

- 270 -

33562.

Gulu, gulu, miegs nenāca,
Apakš kupla lagzdu krūma.
Atnāk mans mīļais tēvs:
Celies dēliņ, nāc man līdz!
Es tev došu piecas muižas,
Visas piecas dzimtas muižas.
- Ne celšos, ne es iešu,
Man galviņa gauži sāp.
Gulu, gulu, miegs nenāca,
Apakš kupla lagzdu krūma.
Atnāk mana mīļā māte:
Celies, dēliņ, nāc man līdz!
Es tev došu piecas govis,
Visas piecas raibas govis.
- Ne celšos, ne es iešu,
Man galviņa gauži sāp.
Gulu, gulu, miegs nenāca,
Apakš kupla lagzdu krūma.
Atnāk mans mīļais brālis:
Celies, brālīt, nāc man līdz!
Es tev došu piecus zirgus,
Visus piecus sirmus zirgus.
- Ne es celšos, ne es iešu,
Man galviņa gauži sāp.
Gulu, gulu, miegs nenāca,
Apakš mana mīļā māsa:
Celies, brālīt, nāc man līdz!
Es tev došu piecus kreklus,
Visus piecus izrakstītus.
- Ne es celšos, ne es iešu,
Man galviņa gauži sāp.
Gulu, gulu, miegs nenāca,
Apakš kupla lagzdu krūma.
Atnāk mana mīļā brūte:
Celies, brūtgān, nāc ar mani!
Es tev došu piecas mutes,
Visas piecas medus saldas.
- Nu es celšos, nu es iešu,
Man galviņa vairs nesāp.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

1. Es apgulu gulamaju
Zem lielaja lazdu krūma.
Atnāk manis īstais tēvis:
Ko tu guli, nelietīt?
Nāc, nelieti, sētiņāi,
Doš' tev lielu gobu zemi.
- Ne es iešu, ne es gribu
Tavu lielu gobu zemi.
Atkal gulu gulamaju
Zem lielaja lazdu krūma.
Atnāk mana īstā māte:
Ko tu guli, nelietīt?
Nāc, dēliņ, sēiņai,
Doš' tev govi raibuliņu.
- Ne es iešu, ne es gribu
Tavu govi raibuliņu.
Atkal gulu gulamaju
Zem lielaja lazdu krūma.
Atnāk manis īstais brālis:
Ko, brālīti, tu gulēji?
Nāc, brālīti, sētiņāi,
Doš' tev bēru kumeliņu.
- Ne es iešu, ne es gribu
Tavu bēru kumeliņu.
Atkal gulu gulamaju
Zem lielaja lazdu krūma.
Atnāk mana īstā māsa:
Ko, brālīti, tu gulēji?
Nāc, brālīti, sētiņāi,
Doš' tev baltas villainītes.
- Ne es iešu, ne es gribu
Tavas baltas villainītes.
Atkal gulu gulamaju
Zem lielaja lazdu krūma.
Atnāk viena tautu meita,
Raibas govis ganīdama,
Raibas govis ganīdama,
Raibus cimdus adīdama.
Stāvu lēcu, mutes devu,
Tā būs mana līgaviņa!
Nu es iešu sētiņāi,
Nu man sava līgaviņa,
Nu man sava līgaviņa,
Raibu cimdu adītāja.
Dodiet nu, dodiet nu,
Ko bijāt solījuši:
Īstais tēvs gobu zemi,
Māte govi raibuliņu;
Māte govi raibuliņu,
Brālīts bēru kumeliņu;
Brālīts bēru kumeliņu,
Māsiņ' baltas villainītes.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 271 -

33563.

Izjāja ciempuiši
Līgavu lūkot.
Liks vaļu, ļaus vaļu,
Kur viņi jās?
Še viņi atjāja
Pie mūsu meitām.
Lūko, puisīt,
Kuŗa tev patīk!
- Šī šī, tā tā,
Tā man patīk,
Tai došu sav' roku
Sav' gredzentiņu;
Tai došu mutītes,
Sav' nēzdodziņu.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

33564.

Istabu slaucīju,
Dabūju vērdiņu.
Tēvs brauca Rīgā,
Es braucu līdza.
Par to vērdiņu
Nopirku magones.
Nu iešu dārzā
Magones sēt.
Nu iešu magones
Apraudzīti.
Apauga magones
Ar zaļu mauriņu.
Kam tās magones
Pieder ravēt?
Lībiņai, māsiņai,
Pieder ravēt.
Tā daiļa meitiņa,
Tā daiļi ravēja:
Ar sakni nerāva,
Par sētu nesvieda.
Uz jauniem puišiem
Neskatījās,
Uz jauniem puišiem
Neskatījās.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

33565.

Ķemmē, meitiņ, brūnus matus,
Mazgā savus rožu vaigus!
Divi jāj ar bēriem zirgiem,
Redzēs, kur tie griezīsies.
Paši stulbi, zirgi klibi,
Tie aizjāja citu ceļu.
Tie neredz, kur Laime mīt,
Meitiņa kā roze zied.
Ķemmē, meitiņ, brūnus matus,
Mazgā savus rožu vaigus!
Divi jāj ar sirmiem zirgiem,
Redzēs, kur tie griezīsies.
Paši stalti, zirgi kalti, -
Šurpu grieza kumeliņus,
Šurpu grieza kumeliņus,
Tie iejāja mūs' sētā.
Divi kupli ozoliņi
Pie bāliņa staļļa durvju,
Tur piesēja tautu dēli
Savus sirmus kumeliņus.
Paši gāja istabā
Tautu meitu lūkoties.
Redz, meitiņa kā rozīte,
Kā Vāczemes magonīte!
"Ak tu tautu zeltenīte,
Būsi mana līgaviņa?
Es tev došu savu roku,
Savu zelta gredzentiņu!"
1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)], 243 [Grenčos, Irlavā, Kūķos, Pētertālē (Grenču, Irlavas, Struteles pag. Tk)].

33566.

Nauda nauda, atkal nauda,
Atkal dzēru krodzīnā,
Tradi ridi rallalla!
Atkal dzēru krodzīnā.
Kumelītis baltkājīts
Man kaunīnu padarīja,
Tradi ridi rallalla!
Man kaunīnu padarīja:
Tam kājīna paslīdēja,
Man nokrita cepurīte,
Tradi etc.
Man nokrita cepurīte
Jaunu meitu pulcīnā,
Tradi etc.
Kas godīga mātes meita,
Tā pacēla cepurīti,
Tradi etc.
Kas bij tāda vīzdegune
Ne ar kāju nepaspēra,
Tradi ridi rallalla!
Ne ar kāju nepaspēra.
119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)].

- 272 -

33567.

Visu dienu bites dzinu
Gar gaŗo sila malu;
Te sadzinu, te saņēmu
Nn muižas ozolā.
Še , kundziņ, bites tavas,
Dod man vienu zeltenīti!
- Ej, puisīti, kambarī,
Ņem no pulka lasīdams!
To es ņemšu, tā man tika,
Dzelteniemi matiņiem,
Dzelteniemi matiņiem,
Sarkaniemi vaidziņiem.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 48 [Alojā un Lielsalacā (Alojas un Salacas pag. Vlm)], 65 [Valtenbergā (Mazsalacas pag. Vlm)], 69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 691 [Biržu pagastā (Madonā Md)], 92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)],
112 [Cirstos (Cirstu pag. C)], 120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)], 125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

1. Visu dienu bites dzinu
Gar gaŗo sila malu;
Tur sadzinu, tur saņēmu
Gaujas krauja ozolā.
Še, kundziņ, tavas bites,
Dod man vienu dzeltainīti!
- Ej, puisīti, istabā,
Ņem no pulkas lasīdams!
Diezgan lielu, diezgan mazu,
Nav manam prātiņam;
Viena pati bārenīte,
Tā manam prātiņam.
Tai es došu savu roku,
Savu zelta gredzeniņu,
Tai es došu savu klēti,
Savas klēts atslēdziņu.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

2. Visu dienu biti dzinu
Gaŗa sila maliņā.
Tur panācu, tur satvēru
Kalna muižas galiņā.
Še, kundziņ, tev bitīte,
Do(d) man vienu dzeltānīti!
- Ej, puisīti, istabā,
Ņem no pulkas lasīdams!
To es ņēmu, tā man tika
Pa manam prātiņam:
Sarkaniem vaidziņiem,
Dzeltāniem matiņiem.
Pāri purvu tiltu grīdu
Ar apīņa stīdziņām,
Lai brauc mana līgaviņa,
Kā lapiņa drebēdama,
Kā lapiņa drebēdama,
Kā saulīte vizēdama.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

33568.

Celies, māsīna,
Celies augšām!
Jau tavs brālītis
Uzcēlies.
Lai viņš ceļās,
Lai viņš riedās, -
Vēl mana galvīna
Gulēt grib.
Celies, māsīna,
Celies augšām!
Jau tavs brālītis
Kājīnas aun.
Lai viņš aunās,
Lai viņš riedās, -
Vēl mana galvīna
Gulēt grib.
Celies, māsīna,
Celies augšām!
Jau tavs brālītis
Mutīti mazgā.
Lai viņš mazgā,
Lai viņš riedās, -
Vēl mana galvīna
Gulēt grib.
Celies, māsīna,
Celies augšām!
Jau tavs brālītis
Galviņu sukā.
Lai viņš sukā,
Lai viņš riedās, -
Vēl mana galvīna
Gulēt grib.
Celies, māsīna,
Celies augšām!
Jau tavs brālītis
Kumelīnu baŗo.
Lai viņš baŗo,
Lai viņš riedās, -
Vēl mana galvīna
Gulēt grib.
Celies, māsīna,
Celies augšām!
Jau tavs brālītis
Kumelīnu sedlo.
Lai viņš sedlo,
Lai viņš riedās, -
Vēl mana galvīna
Gulēt grib.
Celies, māsīna,
Celies augšām!
Jau tavs brālītis
Kaŗā jās.
Nu es celšos,
Nu es iešu
Sav' mīļu brālīti
Izvadīt.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

- 273 -

33569.

Aši aši z'eil'e dzīd
Osā mīta gal'eņā.
L'ec, z'eil'eit, tu z'em'ē,
Īsim obi Vuocz'em'ē!
Greisim tyltu par Daugovu
Nu vacīm dal'd'erīm.
Jaunys m'eitys puori guoja,
Vysuom rūžu vaiņuc'eņi;
Jauni puiši puori guoja,
Visīm s'ērmi kum'ēl'eņi,
Visīm s'ērmi kum'ēl'eņi,
Visīm cauņu capureitis.
Soka m'eitys uz puišīm:
Kuod'eļ sīvu najamat?
Pārn sacējuot, mīžu vain'a,
Kaida vain'a šūvosor?
Šūvosor taida vain'a,
Ka ap'eiņi nazīd'ēje.
Kū, muos'eņis, dareisim,
Sokuos puiši prūju īt?
Liksim vakti uz c'eļīm
Uz tīm krīvu rūb'ežīm.
Puiši b'eja tiki gudri,
Tī nūguoja yudin's c'eļu.
427 [Varakļānu pag. Rz].

33570.

Aun, meitiņa, baltas kājas,
Nāc ar mani tecēties!
Ja tu mani notecēsi,
Būsi mana līgaviņa;
Ja tu mani nenoskriesi,
Būs man cita mātes meita,
Būs man cita mātes meita,
Vēl daiļāka, vēl skaistāka.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Jumpraviete sarkanvaidze,
Nāc ar mani tecēties!
Ja tu mani notecēsi,
Tad dabūsi bāleniņa.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

2. Ruzenbiksi ruzenbiksi,
Nāc ar mani tecēties!
Ja tu mani notecēsi,
Es tev došu sav' māsiņu.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

3. Sarkankrūti vācu zelli,
Nāc ar mani tecēties!
Ja tu mani notecēsi,
Būsi maizes arājinis.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

33571.

Brālīti brālīti,
Es tava māsiņa,
Pirc man vizuļu
Vainadziņu!
Kuŗi vēji pūta,
Tie skandināja;
Kuŗas tautas jāja,
Tās bildināja.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

1. Es pati lielā
Lielmaņu meita,
Man pašai lielā
Sudraba sakta.
Kuŗš vējiņš pūta,
Tas skandināja;
Kuŗš tautiets jāja,
Tas bildināja.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

2. Māmiņa mīļā,
Es tava meitiņa,
Pirc man vizuļu
Vainaciņu!
Spīd mana pierīte,
Spīd vizulīši,
Zēniņam actiņas
Dedzīdami.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

- 274 -

3. Saglaužu galviņu
Kā cielaviņa,
Uzliku vizuļu
Vainadziņu.
Kuŗi vēji pūta,
Tie skandināja;
Kuŗas tautas jāja,
Tās bildināja.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

4. Uzkāpu augstā
Kalniņāi,
Uzliku vizuļu
Vainadziņu.
Kuŗi vēji pūta,
Tie skandināja;
Kuŗas tautas jāja,
Tie bildināja.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

33572.

Deviņas liepiņas
Plāniņāi auga,
Deviņi cierīša
Kaldītāji,
Deviņi brālīši
Ciertējiņi,
Deviņas māsiņas
Krāvējiņas,
Deviņi kumeļi
Vilcējiņi.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

33573.

Dzīdit, muoseņes,
As pal'eidzēju.
Stuov' mun'i kumel'eņi
Zam veitul'eņa,
Auzeņes āzdami,
Smolk' duobul'eņ'.
Pots taku nomā,
Pots ustobā,
Tū rodu nomā,
Tū ustobā:
Raud tāvis, raud muot'e,
Raud bruol'el'eņ'.
Es vadu merdzeņu
Dzīduodamis,
Pavadej' mameņ'
Puor ustobeņ',
Lai voda vadaklis
Puor pagalmeņ',
Eisti bruol'eņi
Da tauteņuom.
Labreit, muoseņ,
Labvakareņ!
Vel (tev) patika
Taut' ustobeņ'?
Jou tev patika,
Man napatika.
Ej, muose, uorā,
Sēst' kamarūsi(?),
Lai leudze tautis [tauteņis]
Rauduodamis.
Juo tevi pīleudze,
Man' napīleudz',
Es beju kā zoris
Bruol'el'eņis,
Man visa vaļeņa
L'īl'ētīs
Par peuru, par pošu,
Par teleit'ēm.
čeikst manis zuobokis
Staiguojūt,
Klab muni zūbeņi
Runuojūt,
Aug mun'i mateņi
Caur capureņi.
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

33574.

Es biju irbīte,
Es māku rotāt
No viena kalniņa
Uz otra, treša.
Uzteku trešā,
Ieraugu tautas:
Deviņi vāģīši,
Simts kumeliņu.
Māmiņa mīļā,
Klēts atslēdziņas,
Lai teku klētē
Rotāties!
Uzvilku smalko
Rakstaino kreklu,
Apvilku kuplos
Zīdainos brunčus,
Apjozu samta
Rakstīto jostu,
Uzliku ziedaino
Vaiņadziņu. -
Nokrita vaiņags,
Izbira ziediņi,
Izbira ziediņi
Caur klēts grīdu.
Izauga liepiņa
Caur klēts jumtu,
Izplauka ziediņi
Saulītes pusē.
Atjāja tautietis
Cepures puškot.
Rauj, rauj, tautieti,
Ne velti rausi:
Cik ziedu rausi,
Tik simtu dāldeŗu.
Tautiņas skaitīja
Uz galda dāldeŗus.
Ripo dāldeŗi
Pa galda virsu,
No galda galiņa
Māmiņas klēpī.
Māmiņa mīļā,
Saņemi naudiņu,
Tā tavas meitiņas
Šūpuļa nauda!
Māmiņa saņēma
Raudādama.
- Ej nu, meitiņa,
Tautiņām līdza!
Es jau tev sen teicu,
Kam daiļa nesies:
Ik dienas balts kreklis,
Melni lindraciņi,
Rakstītas zeķītes,
Kurpītes kājā.
Ej, mana meitiņa,
Ej raudādama!
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

- 275 -

1. Es biju irbīte,
Es māku dancāt
No vienu cērpiņu
Uz oteru.
Trešajā lēkdama,
Ieraugu tautas.
Pagubu pagubu
Mēliņu dārzā,
No mēļu dārza
Māmiņas klētī.
Izkāru pušciņus
Caur klētes jumtu,
Atnāce tautietis,
Norāva vienu.
Rauj, rauj, tautieti,
Nebūs velti,
Būs tav maksāt
Mūs' māmiņai:
Tēvam čaunu cepurīti
Par šūpuļa kārumiņu,
Māmiņai zilas kurpes
Par meitiņas audzēšanu,
Ikvienai māsiņai
Par sudraba gredzeniņu,
Ikvienam bāliņam
Par apaļu dālderīti.
214 [Zūrās (Zūru pag. Vp)].

33575.

Es biju irbīte,
Es māku rotāt
No viena kalniņa
Uz otra kalniņa.
Uzteku trešo,
Ieraugu tautas,
Pulkiem jājot,
Pulkiem braucot,
Deviņi vāģīši,
Simts kumeliņu.
Pārteku sētā,
Plaukstām kuldama,
Ieraugu bāliņu
Pie vārtiem stāvot.
Mīļais bāliņ,
Cel vārtus vaļā!
- Neceļu, neceļu,
Kam bargi dzīvoji.
- Cel, cel, bāliņ,
Nu šķirsimies!
Ieraugu māršiņu
Pie klēts stāvam.
Mīļā māršiņa,
Slēdz klēti vaļā!
- Neslēdzu, neslēdzu,
Kam bargi dzīvoji.
- Slēdz, slēdz, māršiņa,
Nu šķirsimies!
Ieraugu māmiņu
Pie pūra stāvot.
Mīļā māmiņa,
Slēdz pūru vaļā!
- Neslēdzu, neslēdzu,
Kam bargi dzīvoji.
- Slēdz, slēdz, māmiņa,
Nu šķirsimies.
Atslēdza māmiņa
Pūriņu vaļā.
Apvilku māmiņas
Lin' ziedu krekliņu,
Apsedzos mēļa
Villainīti,
Uzliku lielo
Vizuļu vainaku.
Izbira ziediņi
Caur klēts grīdu,
Izauga liepa
Caur klēts jumtu
Sidraba lapām,
Dimanta ziediem,
Nokārās ziediņi
Saulītē.
Kuŗi vēji pūta,
Tie skandināja;
Kuŗas tautas jāja,
Tās bildināja.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

- 276 -

1. Es biju irbīte,
Es māku lēkāt
No viena kalniņa
Uz otra, treša.
Uz trešu uzlēkus',
Ieraugu tautiet',
Deviņi ratiņi,
Simts kumeliņi.
Pagumu pagumu
Līdz brāļa vārtiem.
Brālīti mīļais,
Cel vārtus vaļā!
Pagumu pagumu
Līdz māsas klētei.
Māsiņa mīļā,
Slēdz klēti vaļā!
Pagumu pagumu
Līdz mātes pūram.
Slēdz, mīļā māmiņa,
Pūriņu vaļā,
Lai es ģērbjos
Trejādā rotā:
Div' rotas zelta,
Treš' sudrabiņa.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

33576.

Es biju irbīte,
Es māku lēkāt
No viena kalniņa
Uz otraju.
Trešajā lēkdama,
Ieraugu tautieti.
Pagūbu pagūbu
Bāliņa klētī,
Ģērbos smalkajos
Niedalu svārkos. -
Sēdēja blakām
Bāliņa māsai,
Runāja ausīs
Tai mīļus vārdus,
Solīja rudeni
Vedināt tautās.
3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33577.

Es beju meiteņa
Kai irubeite,
Muocēju tauteņas
Kairinuot.
Pačitu pačitu
Par pagal'meņu,
Ītaku klēteņā
Pi maršeņas.
Maršeņ, mīluo,
Glaud' munu gal'veņu!
- Naglauzšu, naglauzšu,
Kam borgi dzeivoi.
- Pačitu pačitu
Par pagal'meņu,
Ītaku kl'eteņā
Pi mameņas,
Mameņi mīlū,
Glaud' munu gal'veņu!
Saglaude gal'veņu,
Sapyna bizeiti.
Vaicuoja mameņa
Pi meitineitis:
Meiteņi mīlū,
Voi lobs kartnīks?
- Māmeņi mīluo,
Nalobs nalobs,
Dīnu nakti dzer krūgā,
Uz sātu neatīt;
Kad atīt uz sātu,
Syt munu gal'veņu.
- Ka jis i dzartu,
Ka aizsareitu,
Ka jis i kartuotu,
Ka prosamastu,
Ka jis ītu uz sātu,
Ka neatītu!
- Māmeņi mīluo,
Naluodi, naluodi!
Tu šudin te esi,
Reitā nabyusi;
Man' sovs kartnīks
Vysam myužam,
Vysam myužam,
Vysuomi dīnuom.
Ka jis i dzartu,
Ka neaizsareitu;
Ka jis i kartuotu,
Ka naprosamastu;
Ka ītu uz sātu,
Ka atītu.
Vaicuoja meiteņa
Pi irubeites:
Irubeit, muoseņ,
Voi labi pūrā?
- Meitineit mīluo,
Nalobi, nalobi,
Atīti rudin's,
Merkst munas kurpētes,
Merkst munas kurpētes,
Salst munas kuojeņas;
Atskreja putneņi,
Izlosa ūdzeņas.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

- 277 -

33578.

Es, jauna būdama,
Ko nedarīju!
No puķu ziediem
Tiltiņu grīžu.
Tur jāja kundziņi,
Tur kaŗavīri,
Tur mani brālīši
Māršiņas veda.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

33579.

Es maza meitiņa,
Man laba laime:
Trīs reizes dienā
Jāj precinīki.
71 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)], 206 [Kuldīgas apriņķī].

33580.

Es maza meitiņa,
Man laba laime:
Trīs reizes dienā
Jāj precinieki.
Jem mani, tautieti,
Neraugi mazu:
Lai es maza, bet tikuse,
Gan es tevi appuškošu.
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

1. Es maza meitiņa,
Man laba laime,
Man jāja precnieki
Trīs reizes dienā.
Nebēdā, tu tautieti,
Ka es tāda maza esmu:
Aušu kurpes, likš' vaiņagu,
Ir es tev līdzi būšu.
261 [Blankenfeldē (Vilces pag. Jg)].

33581.

Es maza meitiņa,
Man laba laime:
Trīs reizi dienā
Precenieki nāca.
Es teku namā
Mutīti mazgāt,
Ieraugu Laimīti
Pie spaiņa stāvot.
"Vēl neej, meitiņa,
Vēl nava laika! "
Nu iemu iekšā
Darbiņu dzīvot.
404 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33582.

Es maza meitiņa,
Man laba laime:
Trīs reizes dienā
Jāj precinieki.
Izteku namā
Mutīti mazgāt,
Ieteku iekšā,
Pie dvieļa slaukos,
Pie dvieļa slaukos,
Pa logu raugos;
Ieraugu tautieti [precniekus]
Pa lauku [ceļu] jājot,
Pa lauku [ceļu] jājot
Uz bēra zirga.
Velns tavā sirdī!
Aizjāja gaŗām.
Par mazu brītiņu
Jāj atpakaļ
Pie manis pašas.
- Labdien, māmiņa,
Vai dosi meitiņu?
- Griez apkārt kumeļu,
Jāj projām, tautieti!
Nav mana meitiņa
Priekš tevis augusi,
Mana daiļa meitiņa
Priekš labiem ļaudīm.
Tu kāršu spēlmans,
Liels naudas tērmans,
Liels krogus dzērājs,
Liels zirgu mītnieks.
- Es jāšu projām,
Ar Dievu neteikšu,
Ar Dievu neteikšu,
Roku nebučošu.
Tu, dailā meitiņa,
Nāc, atcel vārtus!
Šī, vārtus celdama,
Sāk gauži raudāt.
Neraudi, meitiņa,
Nav tava [mana] vaina:
Māmiņas vaina,
Kam nesolīja.
Gaid' vienu gadiņu,
Tad māte vēlēs,
Tad būsi mana
Daiļa līgaviņa.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 278 -

33583.

Es maza meitiņa,
Man lieli pupi,
Man' puiši dzenāja
Ap lagzdu krūmu.
263 [Dobelē].

1. Strupi mani lindraki,
Apaļi gurni,
Puiši mani trenkāja
Ap lazda krūmu.
358 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33584.

Es maza meitiņa,
Man' puiši lūko,
Man kuplas piedorknes,
Dzelteni mati.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

33585.

Izauga liepiņa
Klēts pakaļāi,
Es pate zīlīte
Lēkātāja.
No viena zariņa
Uz otru lēcu;
Uz trešu lēkdama,
Ieraugu tautas,
Deviņi ratiņi,
Simts kumeliņu,
Pusotra simtiņa
Jājējiņu.
- Mūc, mūc, māsiņa,
Priedola [dzīparu] klētēi,
Lai sedza māmiņa
Ziedainu sagšu!
Māmiņa nesedza,
Tā žēli raud;
Lai sedza māsiņa,
Tā neraudāja.
Māsiņa nesedza,
Tā žēli raud;
Lai sedza māršiņa,
Tā neraudāja.
Māršiņa nesedza,
Kam bargi [ķītri] dzīvoji.
- Sedz, sedz, māršiņa,
Nu šķirsimies,
Nu mūsu zemīte
Jau izdalīta.
Vecaju tēviņu,
Atceli vārtus!
Tēviņis necēla,
Tas žēli raud.
Lai cēla brālītis,
Tas neraudāja;
Brālītis necēla,
Tas žēli raud.
Lai cēla svainītis,
Tas neraudāja;
Svainīts atcēla,
Jo raudādams.
- Ar Dievu, tēviņis,
Ar, māmulīte!
Dievs, devi tautās
Labvakariņu!
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

- 279 -

1. Izauga liepiņas
Klētiņas priekšā,
Es pate irbīte
Lēkātāja;
Ielēcu vienā,
Ielēcu otrā,
Trešā lēkdama,
Ieraugu tautas,
Deviņu kamanu,
Simts kumeliņu,
Cits tek karšķos,
Citsiemavos,
Tā paša starša
Ķēdītēs.
Teciņus aizteku
Līdz namiņam,
Atrodu memmiņu
Namiņāji.
Memmiņa mīļā,
Ej vārtu vērt!
Memmiņa negāja,
Žēlodama.
Teciņus aizteku
Līdz rijiņaji,
Atronu tētiņu
Rijiņāji.
Tētiņu mīļais,
Ej vārtu vērt!
Tētiņis negāja,
Žēlodams.
Teciņus aizteku
Līdz ustubai ---
(=beigu trūkst.)
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

33586.

Uzauga ieviņa
Taciņa malā,
Ne īsti kalnā,
Ne lejiņā.
Ik gāju ūdeņa,
Ik aplaistīju;
Jo labi laistīju,
Jo kupla auga;
Jo kupla auga,
Jo zaļas lapas;
Jo zaļas lapas,
Jo balti ziedi;
Jo balti ziedi,
Jo mellas ogas;
Jo mellas ogas,
Jo tautas precē;
Jo tautas precē,
Jo brāļi liedza.
Paldies brāļiem
Par liegumiņu!
Klausīšu māmiņu
Patecēdama,
Locīšu pūriņu
Parakstīdama.
224 [Kabilē (Kld)].

1. Zied balta ieviņa,
Aug melnas ogas;
Prec mani tautiņas,
Liedz bāleliņis.
Paldies brāļam
Par liegumiņu.
Klausīšu māmiņu
Patecēdama,
Locīšu pūriņu
Izrakstīdama.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

2. Stādīju liepiņu
Teciņa malā,
Trīs reizes dienā
Laistīt gāju.
Jo stipri laistīju,
Jo kupla auga;
Jo kupla auga,
Jo balti ziedi;
Jo balti ziedi,
Jo melnas ogas;
Jo melnas ogas,
Jo tautas jāja;
Jo tautas jāja,
Jo brāļi liedza.
Ak, es jau sen zinu
Šo puišu godu:
Kad viņi puiši,
Tad viņi mīļo;
Kad viņi vīri,
Kā suņi rej,
Vai vaina, ne vaina,
Pātagu rād'.
237 [Jaunaucē (Jaunauces pag. Jg)].

- 280 -

33587.

Izauga liepiņa
Taciņa malāi,
Ik gāju ūdeņa,
Ik aplaistīju.
Jo aplaistīju,
Jo zaļi auga;
Jo zaļi auga,
Jo balti ziedi;
Jo balti ziedi,
Jo mellas ogas.
Jo daila māmiņa,
Jo dailas meitas;
Jo dailas meitas,
Ja daili znoti.
Jo brāļi
142 [Aizterē (Aizteres pag. Lp)].

1. Jo ieva balti zied,
Jo tai mellas ogas aug;
Jo meitiņa sīva auga,
Jo ražanas tautas jāja.
176 [Sakaslejā (Sakas pag. Azp)].

2. Jo tā balta ieva zied,
Jo tai melnas ogas aug;
Jo es augu niecināma,
Jo man daiļas tautas jāja.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

3. Siliņā auga
Kuplaja ieva,
Kuplaja ieva
Zemajiem zariem,
Zemajiem zariem,
Baltajiem ziediem,
Baltajiem ziediem,
Mellajām ogām.
Kur balti ziedi,
Tur mellas ogas;
Kur daiļa māmiņa,
Tur daiļas meitas;
Kur daiļas meitas,
Tur jāja tautas.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

33588.

Izauga liepiņa
Caur klētes jumtu,
Izkāra ziediņus
Saulītes pusē.
Atjāja tautietis
Ziediņu rauti.
Rauj, rauj, tautieti,
Nerausi velti:
Viens pats ziediņš
Dālderi maksā,
Tā pate liepiņa
Simts dālderīšu.
157 [Vecpilī (Vecpils pag. Lp)], 267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

1. Izauga liepiņa
Caur klētes jumtu;
Atgājis netiklis,
Nolauza zaru.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

2. Izauga liepīna
Caur klētes jumtu,
Nokāra ziedīnus
Saulītes pusē.
Es pati zīlīte
Dziedādama
No viena zarīna
Uz otru lēcu;
Uz trešo lēkdama,
Ieraugu tautas,
Deviņi ratīni,
Simts kumelīnu.
Sajāja tautas
Ziedīnus lauzt.
Nelaužat, tautīnas,
Tie dārgi ziedīni:
Viens pats ziedīnis
Dālderi maksā,
Tā pati liepīna
Simts dālderīšus.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

3. Stādīju liepiņu
Klētiņas vidū,
Izauga liepiņa
Klētiņas vidū,
Izkāra ziediņus
Caur pažobeli.
Sajāja tautiņas
Ziediņu raut.
Rauj, rauj, tautieti,
Atdošas būs:
Būs tava māsiņa
Mana brāļa rokā.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

4. Uzauga liepiņa
Bāliņa klētī,
Izkāra ziediņus
Caur klētes jumtu.
Atjāja tautietis
Tur puškotiesi,
Div' ziedu mēļu,
Treš' maranātu.
Rauj, rauj, tautieti,
Nedošu velti:
Viens pats ziedinis
Dālderi maksā,
Liepiņa pate
Trīs simti dāldeŗu.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)], 229 [Rideļu pagastā (Engures pag. Tk)].

- 281 -

33589.

Izauga liepiņa
Caur klētes jumtu,
Sakāra ziediņus
Saulītes pusē.
Atnākuši sveši ļaudis,
Norāvuši liepas ziedus.
Ko nāciet, sveši ļaudis,
Mūs' pusēi ziedu raut,
Vai jūs' pašu pusītēi
Tādi ziedi neziedēja?
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

33590.

Iznīka tautiņas
Kā rīta salna,
Palika māsiņa
Bez arājiņa.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

33591.

Kal, kal, kalvīt,
Vaŗa kamaniņas!
Aizveda māsiņu
Akmiņu zemē.
Ko ēda māsiņa
Akmiņu zemē?
Sīko zvirgzdiņu
Putriņu vārīja,
Bērziņu pupuru
Maizīti cepa.
Redz nu, māsiņ,
Ko es tev sacīju,
Kam augi tik daila
Pie bāleliņa:
Ik dienas balts kreklis,
Pelēki lindraki,
Rakstītas zeķītes,
Kurpītes kājā.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

33592.

Kam šī meitiņa
Dzeltāniem matiem?
Steidzies, puisīti,
Tā būs tava!
- Es tāda puisīša
Daudz nebēdāju,
Man pašai stallī
Bērs kumeliņis,
To brauču, to jāju,
To dancināju,
Tam bēru auziņas
Pasijādama,
Tam bēru auziņas
Pasijādama,
Tam devu ābolu
Palasīdama.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

1. Kam tā meitiņa
Dzeltānīm matīm?
Šķilteŗa, stārasta,
Vagara meitiņa.
Steidzies, puisīt,
Tā būs tava!
- Man pašai stallī
Bērs kumeliņš,
To jūdzu, to braucu,
To dancināju,
Tam bēru auziņas
Pasijādama. -
Taisīju tiltiņu
No rožu lapām.
Tur brauca kungi,
Tur kaŗavīri,
Tur mani bāliņi
Māršiņas veda,
Tur manu pūriņu
Pāri vedīs.
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)], 3551 [skat. 407. (krustpils pag. D)].

2. Kuo t'ej m'eit'eņa
Dzaltonīm motīm?
Vagara m'eit'eņa
Dzaltonīm motīm.
Steidzīs, puis'eit,
Byus jej tova!
- Man taida puis'eiša
Vot i navajaga,
Man' pošai stal'l'eitī
Sērms kum'el'eņš,
Tū jiudžu, tū brauču,
Tū dancynuoju,
Tam d'evu auz'eņu
Pas'ejuodama,
Tam d'evu obula
Palas'eidama,
Tam nešu iudiņa
Solt' olūt'eņa.
Tam taisu til't'eņu
Nu rūžu lopu,
Tī brauc'a kundz'eņi,
Tī stuorosteņi,
Tī muni buol'eņi
Maršeņas v'ed'a,
Tur meta cimd'eņus,
Tur n'ēzdauc'eņus.
4271 [Rēzeknes apr.].

- 282 -

33593.

Kam tā meitiņa
Gludenu galviņu,
Gludenu galviņu,
Sarkaniem vaigiem?
Tās mātes meitiņa,
Kas daiļi darina,
Kas daiļi darina
No mazu dienu.
Audz, meitiņ, tikuse,
Tu būsi mana;
Ja kāda netikle,
Paliec, kā auguse!
291 [Garozā (Mežotnes pag. B)].

1. Kam tā meitiņa
Dzelteniem matiem,
Dzelteniem matiem,
Sarkaniem vaigiem;
Ik dienas balts kreklis,
Raibs lindraciņis,
Rakstītas zeķītes,
Kurpītes kājā.
Audz, meitiņ, tikusi,
Tu būsi mana,
Tu būsi mana
Daiļa līgaviņa!
- Par tādu puisēnu
Daudz nebēdāju:
Man pašai stallī
Bērs kumeliņis,
To jūdzu, to braucu,
To dancināju,
Tam devu auziņas
Izsijādama,
Tam devu ābolu
Izlasīdama,
Tam nesu ūdeni
No avotiņa.
270 [Ozolu muižā (Ozolnieku pag. Jg)].

33594.

Ko jauna būdama,
Es nedarīju!
Stādīju rozītes
Augstā kalnā.
Par gadu aizgāju
Rozīšu raudzīt-
Jau manas rozītes
Par silu zied.
Nopinu sīkrožu
Vaiņadziņu,
Tecēju svētrītu
Baznīciņā.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Iesēju rozītes
Kalniņa malā;
Nu iešu rozīšu
Apraudzīt.
Atradu rozītes
Izziedējušas,
Saviju rozīšu
Vainadziņu,
Nu iešu svētdien
Baznīcā.
Satiku kundziņu
Celiņā.
- Ai daiļa meitiņa,
Daiļš vainadziņš,
Vai pati pirki,
Vai bāleliņš?
- Ne pati pirku,
Ne bāleliņš,
Pašai izauga
Kalniņa malā.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

2. Ko jauna būdama,
Es nedarīju!
Sasēju [Stādīju] rozītes
Kalniņēju.
Pa gadu aizgāju
Rozītes raudzīt.
Pagulu, pagulu,
Rozītes auga.
Norāvu rozītes,
Nopinu kroni,
Aizgāju mīļ' Māŗas
Baznīcēju.
190 [Kuldīā].

- 283 -

33595.

Kur tu nu jāsi,
Smuks puisīti?
Kur šo naksniņu
Pārgulēsi?
- Pie jaunām, pie daiļām
Meitiņām
Tai jaunā, tai augstā
Klētiņā.
- Vai , tur jādamis,
Smuks puisīti,
Vai kādu ņemsi
Līgaviņu?
Vai ņemsi atraitni,
Vai mīlēsi,
Vai dosi maizes
Atraitnes bērniem?
- Neņemšu atraitnes,
Nemīlēšu,
Nedošu maizes
Atraitnes bērniem.
Atraitnes gultiņa
Izgulēta,
Vis' mīļi vārdiņi
Izrunāti,
Un mīļas domiņas
Izdomātas,
Un sārtas lūpiņas
Izbučotas.
- Vai ņemsi meitiņu,
Vai mīlēsi,
Vai meitas vaiņagu
Paglabāsi?
- Meitiņu ņemšu,
To mīlēšu,
Meitiņas vaiņagu
Paglabāšu.
Meitiņas gultiņa
Negulēta,
Mīļie vārdiņi
Nerunāti,
Mīļas domiņas
Nedomātas,
Sārtās lupiņas
Nebučotas. -
Māmiņa mīļā,
Dedz divas svecītes,
Lai redzu meitiņu
No vaidziņa,
Vai balti vaidziņi,
Vai sarkani,
Vai greznas drēbītes,
Vai bagāta.
Vai Dieviņ, vai Dieviņ,
Ko padarīju,
Šī meitenīte
Prātam netīk!
Nav balti vaidziņi,
Nav sarkani,
Nav greznas drēbītes.
Nav bagāta.
Vai Dieviņ, vai Dieviņ,
Ko padarīju!
Sav, sirmo zirdziņu
Nojādīju,
Sav' sirmo zirdziņu
Nojādīju,
Savas smalkas drēbītes
Novalkāju,
Savas smalkas drēbītes
Novalkāju,
Savu baltu naudiņu
Iztērēju!
Vai Dieviņ, vai Dieviņ,
Ko padarīju!
Savas prieka dieniņas
Pavadīju,
Savas prieka dieniņas
Pavadīju:
Paņēmu meitiņu
Netīkamu!
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Kur iesi, puisīti,
Kur tecēsi,
Kur šādu naksniņu
Pārgulēsi ?
Vai jemsi atraitni,
Vai mīlēsi,
Vai dosi maizīti
Atraitnes bērniem?
- Nejemšu atraitni,
Nei mīlēšu,
Nei došu maizīti
Atraitnes bērniem.
Atraitnes vietīna
Sagulēta,
Un mīļi vārdīni
Izrunāti.
- Kur iesi, puisīti,
Kur tecēsi,
Kur šādu naksnīnu
Pārgulēsi?
Vai jemsi meičīnu
Vai mīlēsi,
Vai meičas vaiņaku
Godā celsi?
- Ir jemšu meičīnu,
Ir mīlēšu,
Ir meičas vaiņaku
Godā celšu.
Meičīnas vietīna
Uztaisīta,
Ir mīļi vārdīni
Nerunāti. -
Iesēju linīnus
Līdumāi,
Pārvežu meičīnu
Sētienāja.
Iededz, māmīna,
Dui svecītes,
Lai redzu meičīnu
No vaidzīna,
Vai baltu vaidzīnu,
Vai sarkana,
Vai košas drānīnas,
Vai bagāta.
Nei baltu vaidzīnu,
Nei sarkana,
Nei košas drānīnas,
Nei bagāta.
Vai manu dienīnu,
Ko darīšu!
Sava jaunas dienīnas
Paspēlēju,
Sava sirmu zirdzīnu
Noskraidīju,
Sava sirmu zirdzīnu
Noskraidīju,
Sava baltu naudīnu
Iztērāju.
Sava baltu naudīnu
Iztērāju
Dēļ vienas naksnīnas
Gulējuma,
Dēļ vienas naksnīnas
Gulējuma,
Dēļ pāru vārdīnu
Runājamu.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

- 284 -

2. Uzaugu puišelis
Dižens un dails;
Nu gribu sievīnas
No visa prāta.
Ielipa māmīna
Div' vaska sveces,
Lai skata puišelis
Ab' actīnām,
Vai balti vaidzīni,
Vai sarkani,
Vai greznas drānīnas,
Vai bagāta.
Ne balti vaidzīni,
Ne sarkani,
Ne greznas drānīnas,
Ne bagāta, -
Tik tāda meitīna,
Kas prātam tika,
Ko mana sirsnīna
Sen tura mīļu.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

33596.

Meitas guļ ābolā,
Puiš' ābola maliņā;
Jau uz pašu rīta pusi
Puiš' pie meitām lavījās.
Meitas āva baltas kājas,
Iet uz muižu sūdzēties;
Puiši āva melnas vīzes,
Iet uz muižu klausīties.
Meitām sprieda rožu dārzu
Ar visām rozītēm;
Puišiem bērza žagariņus
Ar visiem pumpuriem.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Iesim, puiši, klausīties,
Kādu tiesu meitām sprieda:
Meitām sprieda linu lauku
Ar visiem liniņiem.
- Iesim, meitas, klausīties,
Kādu tiesu puišiem sprieda:
Puišiem sprieda bērus zirgus
Ar visiem iemauktiem.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 285 -

2. Es, no rīta celdamies,
Atrodos pie meitām.
- Celies, puika, aunies kājas,
Nāc uz muižu sūdzēties!
- Augsti kungi, lepna tiesa
Puisim nieka nedarīja;
Meitai sola bērza rīkstes,
Kam pie puiša negulēja.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

3. Liepa auga mežiņā,
Ozoliņis maliņā;
Meita guļ gultiņā,
Puisis gultas maliņā.
Meitas āva baltas kājas,
Iet uz muižu padziedāt;
Puiši āva zābaciņus,
Iet uz muižu klausīties.
Nāciet, ļaudis, klausīties.
Kādu tiesu Laima sprieda!
Meitām sprieda rožu dārzu
Ar visiem ziediņiem;
Puišiem sprieda bērza zarus
Nobraucītām lapiņām.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

4. Meitas guli ābolāi,
Es ābola maliņā;
No rītiņa agri agri
Atradosi ābolā.
- Celies, puika, aunies kājas,
Liecies cauņu cepurīti,
Liecies cauņu cepurīti,
Nāc uz muižu sūdzēties!
Nākat, meitas, klausīties,
Kādu tiesu puišiem spriež:
Puišiem sprieda auzu lauku,
Ābolainus kumeliņus,
Lai tie sēja, lai tie pļāva,
Lai baroja kumeliņus,
Lai baroja kumeliņus
Līgaviņas vizināt.
Nākat, puiši, klausītiesi,
Kādu tiesu meitām spriež:
Meitām sprieda rožu dārzu
Ar visāmi rozītēm,
Lai tās lēja, lai ravēja,
Lai tās daili puškojās,
Lai tās daiļi puškojās
Pret jauniem puisīšiem.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

5. Puiši puiši, nebūs labi,
Vārna krāca ozolā:
Puišiem sprieda bērza rīkstes
Ar visiem pumpuriem;
Meitām sprieda rožu dārzu
Ar visām rozītēm.
102 [Saikavā (Saikavas pag. Md)].

6. Puiši, puiši viņpus upes,
Meitas, meitas šimpus' upes.
Zirgi zvīdze aiz upeitis,
Jauni puiši gaviļoi:
Zyrgi zvīdze uz auzuom,
Jauni puiši uz meituom.
Cikuom puiši pi meituom,
Zyrgi auzas nūāduši.
Reitā meitas, cālušīs,
Īt uz kungu žālūtūs
[tīsuotūs].
Tīsoi, kungs, kū tīsoi,
Tīsoi tīsu pa pusei.
Meituom sūl'ei rūžu duorzu
Ar vysuom rūžeņuom;
Puišīm bārza žagareņus
Ar vysīm pupurīm.
428 [Beržūs(?)], 434 [Ludzas un Abrenes apr.].

33597.

Nāk rudentīnis,
Nāk auksti laiki,
Grib mūsu brālītis
Ligāvu ņemta.
Ne tev ir muiža,
Ne tev ir māja,
Kur liksi līgavu,
Jauns pārvedis?
- Taisīšu laivu
Straujupes malā,
Laidīšu meitīnu
Svešajā zemē. -
Kuko dzeguze,
Dzied lakstīgala,
Raud mana meitīna
Svešajā malā.
Neraudi gauži,
Nežēlojies:
Par gadu, otru
Ir es aiziešu.
Pāriešu mājā,
Prasīs māte,
Ko dara meitīna
Svešajā zemē:
Uguni kūra,
Rāciņus cepa,
Apīņu vītītes
Nodedzināja.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

- 286 -

1. Kur likšu sieviņu,
Jauns puika būdams?
Taisīšu laiviņu
Straujupes malā,
Vedīšu sieviņu
Svešajā zemē.
Kukoja dzeguze,
Dzied lakstīgala,
Raud mana sieviņa
Svešajā zemē.
Taisīšu laiviņu
Straujupes malā,
Vedīšu sieviņu
Sava paša zemē.
46 [Carnikavā (Rg)].

2. Pascēšu tāvam,
Pascēšu muotei,
Kū dora muoseņa
Apeiņu duorzā:
Maiksteņis lauze,
Gunteņu kiura,
Apeiņu maiksteņis
Sadadzynuoja.
Taisēšu laiveņu
Straujupes molā,
Syutēšu muoseņu
Uz svešu pusi.
Kiukuoja dzaguze,
Dzīd laksteigola,
Raud muna muoseņa
Svešajā molā.
Naraudi gauži,
Napyuti griuši!
Par divi godi
Es tī byušu.
Taisēšu tilteņu
Nu ruožu lopu,
Nu ruožu lopu,
Apeiņu steigu.
Tī juoja kungi,
Tī stuorosteņis,
Tī muna muoseņa
Pyureņu vede.
Stuorostas meita
Dzaltonīm motīm-
Steidzīsi, puiškin,
Tei tova byus!
- Nagribu, navajag
Taida puiškina;
Ir man stallī
Bārs kumeleņš,
Tū jiudzu, tū brauču,
Tū dancynuoju,
Tam devu auzeņu
Pasejuodama,
Tam devu dobulu
Palaseidama.
434 [Ludzas un Abrenes apr.], 435 [Latgalē].

3. Solta zīm'eņa,
Solts rudisn'eņš,
Līk man' mām'eņa [buol'eņi]
Sīv'eņu jimt.
Kū es dareišu,
Tik jaunas pajēms?
Ni man' tāva,
Ni tāva sātys.
Taiseišu laiv'eņu
Straujupis molā,
Laideišu sīv'eņu
Sv'ešā molā [pus'ē].
Kiukoj dzagūz'e,
Syt lakst'eigola,
Raud muna sīv'eņa
Sv'ešā molā [pus'ē].
Naraudi gauži,
Napyuti griuši!
Par godu, par ūtru
Es pats nūīšu.
- Navajag man t'ev'a,
Taida puiškina!
Ir man' sātā
Jauns buol'el'eņš,
Ir munam buol'eņam
Sērms kum'eleņš,
Tū jiudzu, tū brauču,
Tū dancynuoju,
Tam b'ēru auzeņu
Pasejuodama,
Tam d'evu dobulu
Palas'eidama,
Tam n'ešu yudini
Nu olūta,
Tam grīžu til't'eņu
Ap'eiņu st'eigu.
4242 [Tiskados (Ružinas pag. Rz)].

- 287 -

4. Sūdzēšu tēvam,
Sūdzēšu mātei,
Ko dara meitiņas
Ābeļu dārzā:
Vilniņu sukāja,
Sagšiņas auda,
Ābeļu malciņu
Guntiņu kūra.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

5. Taisīsim tiltu
Par platu jūŗu,
Laidīsim māsiņu
Svešajā zemē.
Kūkoja dzeguzes,
Dzied lakstīgalas,
Raud mūsu māsiņa
Svešajā zemē.
Neraudi, māsiņa,
Svešajā zemē!
Par gadu brauksim
Apraudzīt.
Pāriešu mājās,
Pateikšu mātei
Ko dara meitiņa
Svešajā zemē:
Rozītes šķina,
Vaiņagu pina,
Rozīšu kociņus
Sadedzināja.
214 [Zūrās (Zūru pag. Vp)].

33598.

Par tautu dēliņu
Daudz nebēdāju:
Man pašai stallī
Bērs kumeliņis,
To jūdzu, to braucu,
To dancināju,
Tam bēru auziņas
Pasijādama.
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

1. Es tautu dēliņu
Daudz nebēdāju:
Man pašai stallī
Bērs kumeliņš,
Klētē pie vadža
Sudraba segli [sega],
Zeltīti iemaukti
Pūr' dubenā.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

33599.

Puķīte meitiņa
Par lauku tek.
Tec, tec, brālīti,
Ķer viņu rokā,
Ķer viņu rokā,
Būs līgaviņa!
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Pumpiņa meitiņa
Pa lauku tecēja.
Tec, tec, bāliņi,
Ķer viņu rokā;
Noķēris rokā,
Slēdz maltuvē, -
Būs tev rītā
Malējiņa.
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

33600.

Pumpiņa meitiņa,
Kas tevi ņems?
Mušiņa norēja
Vagares dēliņu.
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

1. Bum bum, meitiņ,
Kas tevi ņēmīs?
Mušiņa nokoda
Vagara dēliņu.
- Gan būs puisīts,
Kas mani ņēmīs,
Lūšādas kažoku
Sidraba pogām,
Trijstūŗu cepuri,
Zābaki kājā.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

2. Pump pump, meitiņa
Kas tevi precēs?
Mušiņa nokoda
Vagares dēliņu.
Nokavu mušiņu,
Padaru desiņu,
Lai varu meitiņu
Iesmīdināt.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

- 288 -

33601.

Sajāja brammaņi
Augstā kalnā,
Sasēja kumeļus
Pie svēta koka.
Svētam kokam
Deviņi zari,
Ik zara galāi
Deviņas lapas;
Ik lapas galāi
Deviņi ziedi;
Ik zieda galāi
Deviņas ogas.
224 [Kabilē (Kld)].

1. Sajāja bajāri
Augstā kalnā,
Sakāra zobenus
Sausā(?) kokā.
Sausajam kokam
Trīs vien zari,
Trīs vien zariņi,
Deviņas lapiņas.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

2. Sajāja vedēji
Augstā kalnā,
Sakāra zobiņus
Svētā kokā.
Svētam kokam
Deviņi zari,
Ik zaru galā
Deviņas lapas;
Ik lapu galā
Deviņi ziedi;
Ik ziedu galā
Deviņas ogas.
Atnāca bitīte,
Atņēma vienu,
Aiznesa mīļ' Māŗas
Baznīcā.
Vai mīļa Māriņa,
Tev jauka dzīve:
Glāžu tavs namiņš,
Glāž' istabiņa,
Sudraba slotiņu
Istabu slauka,
Zeltītu sieku
Mēsliņus nesa.
No tīra demanta
Šūpuli kāra,
Ielika kundziņu
Gulētāju,
Pielika sulaini
Šūpātāju.
Guli, guli, kundziņi,
Sulainis šūpe!
Kur ņemšu kungam
Ac' ūdentiņu?
Sudraba kalnā
Zelt' avotā.
Kur ņemšu kungam
Sluaukāmu dvieli?
Mīļas Māŗas klētī
Rakstīti dvieļi.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

33602.

Sajāja tautiņas
Miglotu rītu,
Skrūzaini mati,
Bruņoti svārki,
Sudraba vītols
Aiz cepurītes.
Iebēdza māsiņa
Rozīšu dārzā,
No rožu dārziņa
Dzīpuru klētē.
Atslēdza bāliņš
Ar zobentiņu.
Ej, mana māsiņa,
Raudādama!
Es tev sacīju,
Kam augi skaista, -
Ik dienas balts kreklis,
Balt' snātenīte,
Kurpītes, zeķītes
Kājiņā.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

33603.

Sasēda meitiņas
Liela gaŗa rinda,
Tur vedu brālīti
Līgavas lūkot:
Lūkoji, brālīti,
Kuŗa tev tika!
- Ko, māsa, lūkošu -
Izlasas vien.
- Ņem to pašu
Bajāra slaistu;
Bajāra slaistam
Dižs sudrabinis.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

- 289 -

1. Sasēda meitiņu
Dižena rinda;
Ievedu brālīti
Lūkoties.
Ņem, mans brālīti,
Kuŗa tev patīk!
- Ko ņemšu, māsiņa, -
Izlasas vien.
- Ņem jel to pašu
Bajāra slaistu:
Bajāra slaistam
Daudz sudrabiņa.
- Kur likšu sudrabu,
Kad nava tikuma?

2. Sasēda meitiņas
Rindiņā.
Atveda bāliņu
Lūkoties.
Lūkojies, bāliņ,
Kuŗa tev patīk!
- Ko ņemšu, māsiņa, -
Izlasas vien.
- Jāj, manu bāliņu,
Zītara zemē
Zītara meitiņu
Lūkoties!
3011 [Pomušas un Ārdzes pagastos (Ceraukstes pag. B)].

33604.

Silta silta saulīte
Kambaŗa galā.
Nāc, mana māsiņa,
Sildīties,
Nāc, mana māsiņa,
Sildīties,
Es došu krēsliņu
Apsēsties!
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

33605.

Tētele, memmele,
Ved kazu Rīgā,
Pirc man lielo
Sudraba saktu!
Uzkāpšu kalnā,
Iesegšu krūtīs,
Lai mani ierauga
Vagares dēli.
Vagares dēliem
Lieli zirgi,
Neiešu kājām
Baznīcā.
262 [Brambergā (Glūdas pag. Jg)].

1. Es biju lielā
Lielmaņu meita,
Man bija liela
Sudraba sakta.
Uzkāpu kalnā,
Atgriežu priekšu,
Lai nu skatās
Stārasta dēli.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

2. Es savai mātei
Vienīga meita,
Man māte iedeva
Melno vērsīti.
Pārdevu lielo
Melno vērsīti,
Nopirku lielo
Sudraba saktu.
Iespraudu krūtīs
Sudraba saktu,
Uzkāpu kalnā,
Lai puiši ierauga.
263 [Dobelē].

3. Es tēva meitiņa,
Man zili svārki;
Uzkāpu kalnā,
Lai spiguļoja,
Lai nāca lūkoti
Vagares dēli.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

4. Izdevu gosniņu
Baltmugurīti,
Nopirku vizuļa
Villainīti,
Uzkāpu kalnā
Grozīties,
Lai mani ierauga
Vagares dēli.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

5. Sukā, māmiņa,
Gludenu gālu!
Tēvs brauks tiergū,
Jems mani līdze,
Pierks man mēleni,
Sudraba sakti.
Tad iešu kalnē
Grozīties,
Lai mani ierauga
Saimnieka dēli.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

- 290 -

6. Tēvs brauks Rīgāi,
Ņems mani līdza,
Pirks man zīļotu
Sudraba saktu.
Uzkāpu kalnāi,
Lai spiguļo,
Lai mani lūko
Vagares dēli.
Vagares dēliem
Pulks kumeliņu,
Neiešu kājām
Baznīcāi.
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

7. Uzkāpu kalniņā
Atgriezu krūtes,
Lai mani redzēja
Leimaņa dēli.
Leimaņa dēliem
Labs kumelis,
Neiešu kājām
Baznīcā.
21 [Krimuldā (Krimuldas pag. Rg)].

33606.

Tīšām ieviņu
Ceļā dēstīju,
Lai auga kupla,
Lai ziedi balta.
Tautās iedama,
Nolauzu zaru,
Pasitu zem baltu
Vilnānīti,
Tad gāju tautiņu
Istabāi.
Pabira tautiņu
Istabiņa
Skaistiemi baltiemi
Ziediņiemi.
Vaicāja tautiņas,
Kas bēra ziediņus, -
Es pate ziediņu
Bērājiņa.
Gan grib tautiņas
Salasīt.
Ne tā, tautiņas,
Kā gribējāt!
No kuŗa ziediņa
Pa dāldeŗam,
No pašas nesējas
Simt' dālderīšu.
Met, met, tautieti,
Pa dāldeŗam;
Tec, teci, dālderi,
Pa galda galam,
Pa galda galam
Māmiņas klēpī!
Tas tev, māmiņa,
Par auklējumu,
Par mana šūpoļa
Kārumiņu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1. Brāļos augdama,
Ābeli stādīju
Ne labi kalnā,
Ne lejiņā,
Tādā mazā
Pakalniņā.
Ik rītus, vakarus
Raudzīt tecēju,
Vai auga kupla,
Vai ziedēj' balta.
Gan auga kupla,
Gan ziedēj' balta.
Tautās iedama
Puškiņus rāvu,
Pieliku pie baltas
Villainītes.
Tā ziedēj' mana
Villainīte,
Tā es ziedēšu
Pietautu dēla.
2101 [Puzeniekos (Puzes pag. Vp)].

2. Pīsēju kumeli
Pi veitul'eņa,
Pabēru auzu
Kumeļam,
Īlyku sīneņa
Radeļuos,
Ītaku nomā,
Ustobā.
Tuods gūds nomā,
Tuods ustobā:
Raud tāvs, raud muote,
Raud buol'el'eņi.
Iztaku uorā
Rauduodama,
Īlācu komonuos
Dzīduodama,
Puorbrauču buol'eņu
Teirumeņu.
Pastuotu(?) īveņu
Sil'eņa golā,
Lai aug kupla,
Lai zīd bolta.
Īdama tautuos,
Nūlaužu zoru,
Pasytu zam boltu
Vylnuoneiti.
Īguoju tauteņu
Ustobā,
Pabēru zīdeņu
Zylu i zaļu.
Niu suoka tauteņis
Vaicuotīs:
Kas tūs, kas tūs
Zīdeņus bēra?
Navaicoi, tauteņis,
Es pate bēru.
Paga paga, tauteņis,
Na breivu byus!
Nu kura zīdeņa
Pa symtam muorku,
Pa symtam muorku,
Pa dalderam
Par muna vaiņuga
Nūjimšonu,
Par muna kauneņa
Redzēšonu.
430 [Malnavā (Kārsavas pag. Ldz)].

- 291 -

33607.

Trīs meitas dziedāja
Ābola kalnā [Ābeļu dārzā],
Visām trijām
Vaiņaki galvā.
Ņem, brālīt, vienu,
Es ņemšu otru,
Lai tā trešā
Māmiņu klausa;
Lai kalusa māmiņu
Patecēdama,
Lai loka pūriņu
Izrakstīdama
Līdz citam gadam,
Līdz rudeņam.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33608.

Trīs jaunas meitiņas
Sēd rožu dārzā.
Jem, bāliņ, vienu,
Es jemšu otru,
Tā treša maza,
Lai aug vēl liela,
Lai aug vēl liela,
Lai gaida tautu.
Ai mazā meitiņa,
Tev laba laime,
Tev jāja dienā
Trīs reizes tautas.
- Labdien, tēvs māte!
Kur jūsu meita?
- Jāj, jāj tu projām,
Nedošu meitas!
- Jāš', jāšu projām,
Ar Dievu neteikšu,
Ar Dievu neteikšu,
Rokas nebučošu.
Ej, smukā meitiņa,
Atver man vārtus!
Tā, vārtus veŗot,
Sāk gauži raudāt.
Neraudi, meitiņa,
Nav tava vaina, -
Vecāko vaina,
Kam tevi nedeva.
365 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Trīs meitas sēdēja
Ābeļu dārzā.
Ņem, bāliņ, vienu,
Es ņemšu otru,
Tā trešā , mazā
Lai paliek mātei,
Lai paliek mātei,
Lai dara pūru, -
Ķemmēju galvu,
Mazgāju muti,
Skatos pa logu,
Vai kāds nejāj.
Ak laime laime,
Jāj precenieki!
- Tec, meitiņ, klētī,
Ģērbies kleitē;
Ģērbies kleitē,
Aun kurpes kājā;
Aun kurpes kājā,
Mauc gredzentiņu;
Mauc gredzentiņu,
Liec vaiņadziņu!
Tec, meitiņ, žigli,
Atdari vārtus.
Atdari vārtus,
Laid preceniekus!
- Labdien, māmiņa,
Tev smuka meitiņa.
- Man' smuka meitiņa
Priekš tev' nav auguse.
- Meitiņa dzirdēja,
Sāk gauži raudāt.
Neraudi, meitiņa,
Nav tava vaina!
45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)].

- 292 -

e) Gaŗākas dziesmas jeb ziņģes

33609.

Aiz tiem kalniem, aiz tām lejām,
Tur sarkanas ogas aug;
Daiļa daiļa tā meitiņa,
Kas tās ogas lasa.
Tā ziedēja rožu ziedu,
Magonīšu skaistumiņu;
Pilli pirksti gredzeniņu,
Zirņu ziedu vaiņadziņš.
Tur atjāja kungu dēli [jauni kungi],
Grib tai maukt gredzeniņus.
- Nost, vāciešu lupatiņas,
Lai es savas ogas lasu!
Lai es savas ogas lasu,
Klausu tēva, māmuliņas,
Klausu tēva, māmuliņas,
Gaidu īsta tēva dēla.
Neņems mani kungu dēli,
Nesauks mani gaspažiņu;
Ņems man' miežu arājiņis,
Sauks arāja līgaviņu.
Tā man tika, miežu druva
Dzeltenām vārpiņām;
Tas man tika, arājiņis
Dubļaināmi kājiņām.
288 [Bornsmindē (Īslīces pag. B)].

33610.

Apsedloju biržu sesku,
Jāju kungu pagastāi.
Sanāk visi lieli kungi,
Grib ar mani zirgus mīt.
Izved bērus , izved raudus,
Neviens līdzi nerikšoja.
Jūs, kundzīni, nezināt,
Cik naudīnas man pielikt!
Sola kungi tirgus placi
Ar naudīnu noskaitīt.
Līdz kundzīni naudu skaita,
Es ar sesku gabalāi.
Sasauc kurtus, sasauc kvekšus,
Gribēj' mani uzmedīt -
Vienāi taures pūtienāi
Sešas jūdzes caur zemīti!
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

33610v1.

Apsedloju biržu sesku,
Jāju sievas lūkoties.
Es nojāju uz Kandavu
Norasojšu kumeliņu.
Tur sanāca jauni kungi,
Grib ar mani zirgiem mīt.
Izved raudus, izved bērus,
Neviens līdza nestāvēja.
Sola kungi tirgus placi
Dāldeŗiem noskaitīt.
Līdz kundziņi naudu skaita,
Es ar sesku aliņā.
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

33611.

Apsegloju melnu kuili
Un aizjāju uz Dobeli:
Dobel's meitas man' gribēja
Par kundziņu paturēt.
Pats es tur nepaliku,
Ka tur grūta dzīvošan':
Sīkas olas maisā bēra,
Pret kalniņu ritināja.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

33612.

Aivīkšys, upinis
Boltys zīd'ēje,
Boltys zīd'ēje,
Sorkonys kuorsa.
Mani tāvs mām'eņa
Jaunu tautuos atd'ev'e;
Pīsac'eja atdūdami
Cīmā nastaiguot',
Cīmā nastaiguot',
Kuoju nalauz'eit'.
Dz'eivuoju gad'eņu,
Dz'eivuoju ūtru;
Iz treša gad'eņa
Sajēmu pruotu,
Pasam'ešu par dzagūzi,
Skrīš' iz tāva sātu.
Aizkiukuoju tāva sātā
Ar žēl'eigu bolsu,
Laikam mani tāvs izdz'ērs',
Pa pogolmu staiguodams.
Pa pogolmu puorstaiguoja,
Man'a nadz'ērd'ēje.
Aizkiukuoju tāva sātā
Ar žēl'eigu bolsu,
Laikam mani muot' izdz'ērs',
Brūkastis' vuoreidama.
Muot'e brūkasts' izvuorēja,
Man'a nadz'ērdēje.
Aizkiukuoju tāva sātā
Ar žēl'eigu bolsu,
Laikam mani muos' izdz'ērs',
Sin'cis' slauc'eidama.
Muosa sin'cis izslauc'ēja,
Man'a naizdz'ērda.
Aizkiukuoju tāva sātu
Ar žēl'eigu bolsu,
Laikam mani vacys bruol's'
Izdz'ērs', izkapti kuldams.
Bruol's' izkapti izkiula,
Man'a naizdz'ērda.
Aizkiukuoju tāva sātā
Ar žēl'eigu bolsu,
Laikam mani jaunais bruol'eņš
Izdz'ērs', zyrgu sadluodams.
Bruol'eņš zyrgu apsadluoja,
Mani izdz'ērda.
Pavaicuoja vacū bruol'i,
Voi saut' itū dzagūzeiti.
"Nasaun', bruol'eit, pagaid', bruol'eit,
Voi nav myusu muosa!
Jo tu esi myusu muosa,
Ej uz myusim cīmā
( Ej pi myusu ustobā;)
Jo eistuo dzagūz'eit'e,
Skrīn pa zaļu m'ežu! "
Ka skrēju pa m'ežu,
Visi kūki l'eika;
Ka skrēju pa t'eirumu,
Vyss t'eirums zaļš palyka;
Ka skrēju pa lukstīm,
Luksti pilni osoru.
Patim lobam kūkam
Dīvs lopu nad'ev'e;
Taipat' man', buoryn'ei,
Dīvs dz'eivis nad'ev'e.
427 [Varakļānu pag. Rz].

- 293 -

1. Īšu, īšu, t'e nabyušu,
Te naloba dz'eiv'e,
Griuti vorgi, sv'eši ļauds
Komoj munu sirdi.
Malnuo maiz'e, tuos nab'eja,
Tuos d'eļ manis žāloj'.
Īšu, īšu uz t'āteiti,
Uz mīlū mam'eņu.
Puorsagrīzšu par dzagūzi,
Skrīš' uz tāva sātu,
Aizkiukuošu tāva sātu,
Ar žēl'eigu bolsu,
Moža mani tāvs izdz'ērs',
Moltyvē moldams.
Tāvs mul'eiti samola,
Manis naizdz'ērda.
Aizkiukuoju ūtru reizi
Ar žēl'eigu bolsu,
Moža mani muot' izdz'ērs',
Vylnuon'eit'es auzdama.
Muot'e vylnuon'es izauda,
Manis naizdz'ērda.
Aizkiukuošu trešu reizi
Ar žēl'eigu bolsu,
Moža mani muosa izdz'ērs',
Ruozas stateidama.
Muosa ruozas pastatēja,
Manis naizdz'ērda.
Aizkiukuošu tāva sātā
Ar žēl'eigu bolsu,
Moža mani bruol's izdz'ērs',
Pa duorzu staiguodams,
Pa duorzu staiguodams,
Obuļus āzdams.
Bruol'eits' mani izdz'ērda,
Pa duorzu staiguodams.
"Ka tu esi muna muosa,
Skrīn' uz munu sātu;
Ka tu m'eža dzagūz'eite,
Skrīn'uz m'ežu cauri! "
Rauduoju, rauduošu
Par vysu myužu,
Kol'eņ mani atšk'ērs
Dīvs žel'eigs nu jiusu.
Kad es' skrēju par jiureņas,
Jiuras rozal'ēja;
Kad es' skrēju par m'ežīm,
M'eži pazaļuoja.
431 [Pildas pag. Ldz].

- 294 -

33613.

Aunu, aunu balti kājas,
Lecu dārzīnā;
Iegājuse dārzīnāja,
Plūcu baltas rozes.
Saplūkuse baltas rozes,
Pinu vaiņacīnu;
Nopinuse vaiņacīnu,
Lieku galvīnāja.
Uzlikuse galvīnāja,
Teku gar jūrmali;
Teku teku gar jūrmali,
Vaiņaks galvīnā.
Iesipūte rītvējīnis,
Nopūš vaiņacīnu,
Nopūš manu vaiņacīnu
Jūŗas dziļumā.
Teku, teku gar jūrmali,
Vaiņaks jūrīnā;
Tecēdama sasitiku
Divi jājējīnus.
Viens ar mani parunāja
Jauku valodīnu;
Otrais saka: še, meičīna,
Patur' kumelīnu!
Patur' manu kumelīnu
Zelta iemautīnus,
Lai es peldu jūrīnāja
Pakaļ vaiņacīnu!
Peldžu, peldžu par jūrīnu,
Vaiņaks rocīnāja;
Izpeldējis no jūrīnas:
Še, meič, vaiņacīnis!
Še meičīna, vaiņacīnis,
Liec to galvīnā;
Nesak' savai māmulīti,
Kur bij vaiņacīnis!
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

33614.

Brālīts mani dancot veda,
Pirka zelta gredzentīnu;
Ar brālīti dancojot,
Nokrīt manis gredzentīnis.
Tautas saka uzņemdamas:
Tā būs mana līgavīna!
Atnāc, meitiņ, rītā agri,
Dabūs' savu gredzentīnu!
Es nogāju rītā agri,
Sauc viņš mani klātsēdēt;
Es pie viņa piesasēdu,
Kā rozīte ziedēdama.
Tas nebija ilgu laiku ,
Sauc viņš mani klātgulēt;
Es pie viņa piesagulu,
Kā lapīna drebēdama.
Tas nebija ilgu laiku,
Sāk ar naudu lielīties.
Man pašaja zelta nauda,
Ir vēl tīra sidrabīna.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

33615.

Brūte, mana mīļa brūte,
Vai tev ir pēc manim žēl?
Ja tev ir pēc manim žēl,
Nāc, apsēd uz manu gultu;
Nāc apsēd uz manugultu,
Noslauk' žēlas asariņas,
Un kad es jau miris būšu,
Appuško tu manu kapu;
Appuško tu manu kapu
Ar baltām rozītēm,
Ik uz stūri vītoliņu,
Vidūi baltu āboliņu!
Dziedās koši lakstīgala
Vītoliņa galiņāi,
Skries bitītes ziedu jemt
No baltaja āboliņa.
Tur sanāks svētu rītu
Jaunas meitas puškoties,
Jaunas meitas puškoties
Ar baltām rozītēm.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

- 295 -

33616.

Daiļa roze dārzā auga,
Kas to rozi iestādīja?
Māmiņai viena meita,
Tā rozīti iestādīja.
Jūdziet, brāļi, sešus meļņus,
Brauksim viņai precībās.
Labdien labdien, smukmeitiņa !
Mēs braucām precībās.
- Paldies paldies, smukpuisīti,
Es nevaru solīties,
Es nevaru solīties,
Nav mājā tēvs māmiņa.
Brauciet rītu, vai parītu,
Tad būs mājā tēvs māmiņa.
- Jūdziet, brāļi, sešus meļņus,
Brauksim otrreiz precībās!
Labdien labdien, smukmeitiņa,
Otrreiz braucam precībās.
- Paldies paldies, smukpuisīti,
Nu es varu solīties,
Nu es varu solīties,
Nu mājā tēvs māmiņa.
Jūdziet, brāļi, sešus meļņus,
Vedam brūti sētiņā!
Sētiņāi ievedot,
Saņem mūs mūzikanti,
Piecpadsmit ar vijolēm
Sešpadsmit ar bazūnēm.
Pirmo danci dancojot,
Noģībs mana līgaviņa,
Nesu viņu kambarī,
Lieku viņu gultiņā,
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Uz rokām saauklēju.
Saki, mana līgaviņa,
Vai negribi ēst, vai dzert?
Vai negribi ēst, vai dzert,
Vai saldena āboltiņa?
- Ne es gribu ēst, ne dzert,
Ne saldena āboltiņa.
- Saki, mana līgaviņa,
Kādās drēbēs tevi ģērbt?
- Šķidri austos svārciņos
Sarkanrožu lintītēm.
- Saki , mana līgaviņa,
Kādā zārkā tevi likt?
- Tumši zilā, brūnām puķēm,
Sudrabiņa lapiņām.
- Saki, mana līgaviņa,
Kādiem zirgiem tevi vest?
- Tiem pašiem sešiem meļņiem,
Kuŗiem mani brūti veda.
- Saki, mana līgaviņa,
Kādām smiltīm tev' apbērt?
- Tām pašām smiltiņām,
Kuŗām citus paglabā.
- Saki, mana līgaviņa,
Kā es tevi piecietīšu?
- Liec trīs gadus baznīcā
Ik svētdienas nozvanīt.
- Brīnās kungi, brīnās ļaudis,
Kas tā tāda nomiruse,
Kas tā tāda nomiruse,
Pirmo danci dancojot,
Pirmo danci dancojot,
Brūtes kroni noņemot.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

1. Redz kur jāja dui bajāri,
Zīda puški zemi slauka,
Jāja dienu, jāja nakti
Skaistu meitu lūkoties.
Uzjāj vienu augstu kalnu,
Tai kalnā kupla liepa,
Apakš liepas avotīns,
Dui meitīnas velējās.
Labdien labdien, smukā meitīn!
Pirmoreiz uz precībām.
- Paldies paldies, smuks puisīti!
Es nevaru vēlēties,
Es nevaru vēlēties,
Nav mājāsi tēvs māmīna;
Atjāj rītu pēc pusdienas,
Tad būs mājās tēvs māmīna.
- Labdien labdien, smukā meitīn!
Otru reiz uz precībām.
- Paldies paldies, smuks puisīti!
Es nevaru vēlēties,
Es nevaru vēlēties,
Nav mājāsi jau(n) brālīša;
Atjāj rītu priekš pusdienas,
Būs mājāsi jau(n) brālītis. -
- Labdien labdien, smukā meitīn!
Ko sacīja jau(n) brālītis?
- Jaunbrālītis to sacīja:
Ej ar Dievu, mūs' māsīna! -
- Lielas kāzas turēsim,
Vāksim desmit mūzikantus,
Vāksim desmit mūzikantus,
Divpadesmit stabulniekus, -
Pirmo danci dancojot,
Nokrīt zelta vainadzīns;
Pēc vainaga sniedzoties,
Noģībst mana līgavīna.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].
(=Tālāk teksts līdzīgs pirmās)
(=dziesmas tekstam.)

- 296 -

2. Tēvs baŗoja kumeliņu,
Māte puško cepuriņ'.
Pavaicāju māmulītei,
Kādu ņemtu līgaviņ'.
Māmiņ' manim atbildēja:
Ņem, kas kalna galiņā!
Pirmā dienā es nojāju
Gar kalniņu lūkoties.
Labrīt labrīt, smukā meitiņ,
Es atjāju pēc tevim!
- Jāj ar Dievu, atjāj rītu,
Būs es brāļa sētiņā. -
- Svētdien svētdien pats atvežu
Savu jaunu līgaviņ'
Ar tiem sešiem sirmiem zirgiem,
Ar tām vaŗa kamanām.
Divpadsmit bungu sita,
Sešas pūta stebulītes.
Pirmā danca galiņā
Noģībst mana līgaviņ'.
Paliek visi kāzenieki
Noskumuši, nedancoš'.
Dancejiet, kāzenieki,
Gan Dieviņš palīdzēs!
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Auklē savu līgaviņu,
Cetortā naksniņā
Nomirst mana līgaviņ'.
Pavaicāju māmiņai,
Kādus svārkus viņai vilkš'.
Māmiņ' manim atbildēja:
Velc viņai zīda svārkus!
Pavaicāju māmiņai,
Kādu drānu viņai siešu.
Māmiņ' manim atbildēja:
Sien viņai zīda drānu!
Pavaicāju māmiņai,
Kādas zeķes viņai vilkšu.
Māmiņ' manim atbildēja :
Velc viņai zīda zeķes!
Pavaicāju māmiņai,
Kādas kurpes viņai vilkšu.
Māmiņ' manim atbildēja:
Velc viņai zīda kurpes,
Velc viņai zīda kurpes
Sudrabiņa sprādzītēm!
Trīs gadiņus ik dieniņas
Apzvan' savu līgaviņu.
214 [Zūrās (Zūru pag. Vp)].

33617.

Dieviņš jāje zvirgzdu tiltā
Ābultaiņu kumeliņu.
Tam Dieviņa kumeļam
Naudas segli mugurā.
Tas aizskrēja gar jūrmali,
Nauda vien noskanēj'.
Gar jūrmali aiztecējis,
Uztek' vienu straujupīti.
Straujupītes maliņā
Trīs jumpravas velējās.
Vienai bija zelta vāle,
Otrai zelta velētava,
Tai trešai itin koša
Aiz visām vālītēm.
Tās upītes maliņā
Iedēstīju ozoliņu.
Tur uzauga ozoliņš,
Tur uzvilku pulcēniņu,
Tur uzvilku pulcēniņu,
Tur ielīde man bitītes.
Man bitītes ievilkušas
Lielu vaska riteniņ'.
Ar to vaska riteniņu
Iekūlos naudiņā,
Iekūlos naudiņā,
Nopirkos sev kumeliņu.
Nopircies sev kumeliņu,
Sēju rudzus, sēju miežus.
Uzaug rudzi, uzaug mieži,
Pataisīju iesaliņu;
Pataisījis iesaliņu,
Pabrūvēju alutiņu;
Pabrūvējis alutiņu
Aicin' brāļus alu dzērt.
Brāļi nāce alu dzērt,
Atved manu līgaviņu.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

- 297 -

33618.

Es ar savu līgaviņu
Vakarā apgulos.
Uz pusnakti pamodos,
Navaid vaira līgaviņas.
Stāvu lēcu no gultiņas,
Segloj' savu kumeliņu,
Jāj' uz meitu māmaliņu
Meklēt savas līgaviņas.
Jāj' pa ceļu raudādams,
Līgaviņas meklēdams;
Satiek' savu mīļu Laimi
Sava ceļa maliņā.
Ai Laimiņ, ai māmiņ,
Redzēj' manu līgaviņu?
- Ai puisīt, ai dēliņ,
Kāda tava līgaviņa?
Dzeltāniem matiņiem,
Sarkaniem vaidziņiem.
- Ai puisīt, ai dēliņ,
Sarkanrožu dārziņā.
Jāj' pa ceļu dziedādams
Uz sarkanu rožu dārzu.
Dižandaili rozes zied,
Navaid manas līgaviņas.
Jāj' pa ceļu raudādams,
Līgaviņas meklēdams,
Satiek'savu mīļu Laimi
Sava ceļa maliņā.
Ai Laimiņ, ai māmiņ,
Redzēj' manu līgaviņu?
- Ai puisīt, ai dēliņ,
Kāda tava līgaviņa?
Dzeltāniem matiņiem,
Sarkaniem vaidziņiem.
- Ai puisīt, ai dēliņ,
Sirmu rožu dārziņā.
Jāj' pa ceļu dziedādams
Uz sirmo rožu dārzu.
Dižandaili rozes zied,
Navaid manas līgaviņas.
Jāj' pa ceļu raudādams,
Līgaviņas meklēdams,
Satiek' savu mīļu Laimi
Sava ceļa maliņā.
Ai Laimiņ, ai māmiņ,
Redzēj' manu līgaviņu?
- Ai puisīt, ai dēliņ,
Kāda tava līgaviņa?
Dzeltāniem matiņiem,
Sarkaniem vaidziņiem.
- Ai puisīt, ai dēliņ,
Baltu rožu dārziņā.
Jāj' pa ceļu dziedādams
Uz balto rožu dārzu.
Dižandaili rozes zied,
Vidū mana līgaviņa.
Viegli lēču no kumeļa,
Apkamp' savu līgaviņu;
Pliķi cirtu mācīdams,
Mutes devu mīlēdams.
Ai tu mana līgaviņa,
Kam man' gauži raudināji?
- Tādēļ tevi raudināju,
Ka tu dzēri krodziņā,
Ka tu dzēri krodziņā,
Ka mocīji kumeliņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Dzēru, dzēru krodziņā,
Jāju, jāju sētiņā,
Pavaicāju māmiņai,
Kur būs mana līgaviņa.
Māmiņ' manim pasacīja:
Baltā rožu dārziņā.
Jāju, jāju raudādams
Uz balto rožu dārzu.
Skaisti ziež baltas rozes,
Te nav manas līgaviņas.
Dzēru, dzēru krodziņā,
Jāju, jāju sētiņā,
Pavaicāju bāliņam,
Kur būs mana līgaviņa.
Bāliņš manim pasacīja:
Raibā rožu dārziņā.
Jāju, jāju raudādams
Uz raibo rožu dārzu.
Skaisti ziež raibas rozes,
Te nav manas līgaviņas.
Dzēru, dzēru krodziņā,
Jāju, jāju sētiņā,
Pavaicāju māsiņai,
Kur būs mana līgaviņa.
Māsiņ' manim pasacīja:
Sārtā rožu dārziņā.
Jāju, jāju raudādams
Uz sārto rožu dārzu.
Skaisti ziež sārtas rozes,
Vidū mana līgaviņa.
Dārzā lēcu, mutes devu,
Bet šī manim pliķi cirte.
"Kam tu, šķelmi, krogā dzēri,
Kam mietoji kumeliņ'!"
Nāc man līdz, līgaviņ,
Nedzerš' vairs krodziņā,
Nedzerš' vairs krodziņā,
Nemietošu kumeliņ'!
21 [Krimuldā (Krimuldas pag. Rg)].

- 298 -

2. Dzēru, dzēru krodziņā
Līdz vakaru vakariem,
Līdz vakaru vakariem,
Līdz kājiņas vairs nenesa.
Kad kājiņas vairs nenesa,
Sēd' savā kumeļā;
Sēd'sava kumeļā,
Jāj' mājās dziedādams;
Jāj' mājās dziedādamis
Pie tās vecas māmuļītes,
Pie tās vecas māmuļītes,
Pie jaunās līgaviņas.
Es māmiņu gan atradu,
Līgaviņas neatradu.
Es vaicāju māmiņai,
Kur ir mana līgaviņa.
Māmiņ' man atbildēja:
"Sarkan' rožu dārziņā,
Sarkan' rožu dārziņā
Ravē rozes magonītes."
Sēd' savā kumeļā,
Jāj' apkārt rožu dārzu.
Koši zied sarkanrozes,
Nevaid manas līgaviņas.
Sēd' savā kumeļā,
Jāj' mājās raudādams,
Jāj' mājās raudādamis
Pie tās vecas māmuļītes.
Pavaicāju māmiņai,
Kur ir mana līgaviņa.
Māmiņ' man atbildēja:
"Raibāi rožu dārziņā,
Raibāi rožudārziņā
Ravē rozes, magonītes."
Sēd' savā kumeļā,
Jāj' apkārt rožu dārzu.
Koši zied raibas rozes,
Nevaid manas līgaviņas.
Sēd' savā kumeļā,
Jāj' mājās raudādams,
Jāj' mājās raudādamis
Pie tās vecas māmuļītes.
Pavaicāju māmiņai,
Kur ir mana līgaviņa.
Māmiņ' man atbildēja:
"Baltāi rožu dārziņā,
Baltāi rožu dārziņā
Ravē rozes, magonītes."
Sēd' savā kumeļā,
Jāj' apkārt rožu dārzu.
Koši zied baltas rozes,
Vidū mana līgaviņa.
Stāvu lēcu no kumeļa,
Apkampdams nobučoju.
Ak tu mana līgaviņa,
Kam tik ilgi raudināji?
"Tālab ilgi raudināju,
Kam dzer ilgi krodziņā,
Kam dzer ilgi krodziņā,
Kam tramdīji kumeliņu."
Vai es vienis krogā dzēru,
Viens tramdīju kumeliņu?
Dažs vīriņis krogā dzēra,
Dažs tramdīja kumeliņu.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

3. Vakarā apgulos
Pie jaunajas līgaviņas;
Ap pusnakti uzmostos,
Nav vairs manas līgaviņas.
Stāvu lēcu no gultiņas,
Segloj' savu kumeliņu,
Jāju ceļu raudādams,
Līgaviņas meklēdams.
Satiek' savu īsto tēvu
Liela ceļa maliņā.
Labdien labdien, īstais tēvs,
Redzēj' manu līgaviņu?
"Dēliņ, tava līgaviņa
Zaļo rožu dārziņā."
Jāju ceļu dziedādams
Uz zaļo rožu dārzu.
Zaļas rozes skaisti zied,
Nava manas līgaviņas.
Jāju ceļu raudādams,
Līgaviņas meklēdams.
Satiek' savu īsto māti
Liela ceļa maliņā.
Labdien labdien, īstā māte,
Redzēj' manu līgaviņu?
"Dēliņ, tava līgaviņa
Brūno rožu dārziņā."
Jāju ceļu dziedādams
Uz brūno rožu dārzu.
Brūnas rozes skaisti zied,
Nava manas līgaviņas.
Jāju ceļu raudādams,
Līgaviņas meklēdams.
Satiek' savu īsto brāli
Liela ceļa maliņā.
Labdien labdien, īstais brāli,
Redzēj' manu līgaviņu?
"Brālīt, tava līgaviņa
Sarkan' rožu dārziņā."
Jāju ceļu dziedādams
Uz sarkano rožu dārzu.
Sarkanrozes skaisti zied,
Nava manas līgaviņas.
Jāju ceļu raudādams,
Līgaviņas meklēdams.
Satiek' savu īsto māsu
Liela ceļa maliņā.
Labdien labdien, īstā māsa,
Rēdzēj' manu līgaviņu?
"Bāliņ, tava līgaviņa
Balto rožu dārziņā."
Jāju ceļu dziedādams
Uz balto rožu dārzu.
Baltās rozes skaisti zied,
Vidū mana līgaviņa.
Stāvu lēcu no kumeļa,
Ķēru savu līgaviņu.
Ai jaunā līgaviņa,
Kam no manis projām bēdzi?
Vai tev trūka sāls, maizītes,
Vai es mīļi nedzīvoju?
"Man netrūka sāls, maizītes,
Tu pats mīļi nedzīvoji."
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

- 299 -

33619.

Es nūguoju uz olūtu,
Nūsaveju vaiņuceņu;
Radzu divi muižas puišus
Sērmīm zyrgīm atjuojūt.
Dojuoj kluot, pīsīn zyrgus,
Nūraun munu vaiņuceņu.
Es rauduot, es žāluot
Sova skaista viaņuceņa.
- Naraud gauži, nažāluoji,
Es tev dūšu pusi muižas!
- Es nagribu pusi muižas,
Atdūd munu vaiņuceņu!
Es rauduot, es žāluot
Sova skaista vaiņuceņa.
- Naraud gauži, nažāluoji,
Es tev dūšu vysu muižu!
- Es nagribu vysas muižas,
Atdūd munu vaiņuceņu!
Es rauduot, es žāluot
Sova skaista vaiņuceņa.
- Naraud gauži, nažāluoji,
Byusi muna ļaudaveņa!
- Narauduošu, nažāluošu,
Byušu tova ļaudaveņa.
4191 [Kalupes pag. D].

33620.

Es vācieša bērniņš bij',
Nabags kļu(v)u dzīvodams:
Pirti kūru - tā nodeg',
Ganos gāju - govs nosprāg'.
Uziem' vienu augstu kaln',
Lāpīj' savu kažociņ'.
Datek viena melna laps',
Nozog manu adatiņ'.
Adatiņu meklēdams,
Uziem' vienu pavāriņ'.
Es tev lūdzu, pavāriņ',
Dod man gaļas pasmeķēt!
Pavārs ņēme uguns pagal',
Sit man pašā nevietā.
Piecu mārku ziepju pirku,
Piecas dienas samazgāj', -
Melns tur bija, melns palike,
Melns tur paliks mūžīgi.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

33620v1.

Apsēdos kalniņā,
Lāpu savu kažociņu.
Daskrien viena melna kuce,
Norauj manu ielāpiņ'.
Es nogāju lejiņāi,
Ielāpiņa meklēdams.
Tur atradu jaunas meitas
Kovārnīšus vārījot.
Es jūs lūdzu, jaunas meitas,
Dodiet zupas pasmeķēt!
Meitas ņēma pavārnīcu,
Dod par lūpām švimbu švambu!
871 [Liepkalnes apk. (Liepkalnes pag. Md)], 344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 300 -

2. Es uzkāpu kalniņēju
Kažociņu salāpīt;
Atskrej viena raiba kaķe,
Paķeŗ manu ielāpiņ'.
Raibu kaķi meklēdam,
Ieraug' vienu raibu muiž',
Tai raibāi muižiņāi
Pavāriņš zupi vār'.
Es tev lūdzu, pavāriņ,
Dod man zupi pasmeķēt!
Tas bezgoža pavāriņš
Nedod zupi pasmeķēt.
Pavārs ņēm' ugiņ' šķetu,
Sit pa manu vēdariņ'.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

3. Kāpu, kāpu kalnīnāi,
Lāpu savu kažocīnu.
Atskrej viena raiba kaķe,
Parauj manu ielāpīnu.
Eimu muižu no muizīnas,
Ielāpīna meklēdams.
Uzeim' vienu raibu muižu,
Nav nevienas raibas kaķes.
Iznāk raibis pavārīnis,
Prasu zupas pasmeķēt;
Nedod zupas pasmeķēt,
Dod ar kausu pa mugaru.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

4. Ņemu pauni pār plecēm,
Sāku silu lenderēt;
Uziem' vienu augstu kalnu
Pašā sila viducī.
Metu pauni uz to kalnu,
Lāpu savu kažociņu.
Vells uznese lāču māti,
Nolauž manu adatiņ'.
Atkal pauni pār plecēm,
Sāku silā lenderēt;
Uziem' vienu zaļu muiž',
Zaļas muižas pavāriņ'.
Pavāriņ, labs draudziņš,
Dod man sulu pasmeķēt!
Pavārs ņēme uguns pagal',
Iesit manpar vēderu.
Piec' mārciņu ziepju pirku,
Trīs dieniņu pirti kūru,
Asi malku kurināju;
To es pēru , to mazgāju,
Nevarēju izmazgāt.
Kas dos izmazgāt
Paša Dieva devumiņ'!
Melns tur bija, melns palika,
Melns būs visā mūžiņā.
57 [Rencenē (Rencēnu pag. Vlm)].

33621.

Guoja m'eita iz olūta
Pēc solta jiudisn'eņi;
Puiškins klīdza pakaļā:
Ak tu m'eitiņ, pagaid' mani!
Ak tu puika puiškin'eņ,
Glupu tovu podūm'eņ!
Naklīdz vysā gal'v'eņā:
Tāvs stuov aiz vuort'eņu,
Sauc'a man' iz duorz'eņa
Magan'eņu paravātu.
4270 [Viļēnu pag. Rz].

33622.

Ko vēlēju, tas notika
Lielam kroga dzērājam:
Zirgs aizskrēja meža ceļu,
Zars norāva cepurīti.
Nezināja zirgu ķert,
Ne no zara cepurīti.
Labāk ķēra cepurīti,
Lai tek bēris kumeliņš:
Daudz ļautiņu kājām gāja,
Neviens gāja bez cepures.
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Sastaigāja raudādams,
Sastaigāja raudādams,
Kumeliņu meklēdams.
Ceturtā dieniņā
Pretī nāca tautu meita,
Pretī nāca tautu meita,
Raibus cimdus adīdama.
- Tautu meita, zeltenīte,
Vai redzēji kumeliņu?
- Ak tu tautu delverīti,
Kāds bij tavs kumeliņš?
- Spoži bērs, asi kalts
Tēraudiņa pakaviem.
- To noķēru, to piesēju
Tēva lauka galiņā,
Tēva lauka galiņā
Pie zaļā ozoliņa,
Pie zaļā ozoliņa
Zaļa vaŗa pavadā;
Zīda deķi apdeķoju
Līdz pat kāju galiņam.
Tav' kumeļu saķeŗot,
Man notika liela skāde:
Zars norāva vaiņadziņu,
Tam nobira vizulīši.
- Nebēdā, tautu meita,
Vaiņadziņu aizmaksāšu;
Še rociņa, tic' vārdiņu,
Būsi mana līgaviņa,
Būsi mana līgaviņa,
Man' kumeļa braucējiņa!
Gaidi rītu, vai parītu,
Aizsūtīšu preceniekus.
- Gaidu rītu, gaid' parītu,
Blēdim blēža valodiņa!
Ceturtā rītiņā
Sarej tēva kucēniņi,
Sarej tēva kucēniņi,
Zviedz kumeļi pie vārtiem.
Ej, brālīti, skatīties,
Ko rej tēva kucēniņi!
- Bēdz, māsiņa, kambarī.
Tev sajāja precenieki!
- Ko es bēgšu kambarī,
Es jau biju saderēta.
- Kur, māsiņa, tu derēji,
Ka es tevi neredzēju?
Vai klētī, vai druvā,
Vai savā maltuvē?
- Ne klētī, ne druvā,
Ne savā maltuvē:
Tēva lauka galiņā
Apakš kupla ozoliņa,
Apakš kupla ozoliņa
Pie bērā kumeliņa,
Tur rociņas sadevām,
Gredzeniņus samijām.
- Māsiņ mana jaunākā,
Kam prasīji padomiņu?
Vai tēvam, vai mātei,
Vai vecākam brālītim?
- Ne tēvam, ne mātei,
Ne vecākam brālītim:
Laimīt' mums rokas šķīra,
Dievs piedeva padomiņu,
Dievs piedeva padomiņu,
Visu mūžu dzīvojot.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 301 -

1. Es dziedāju, gavilēju
Diža meža maliņā;
Smuks puisītis baltu muti
Iztek meža maliņā.
Vai puisīti, vai brālīti,
Ko nāc meža maliņā?
- Tautu meita, ne māsiņa,
Vai redzēji kumeliņu?
- Tautu dēli, ne brālīti,
Kāds bij tavs kumeliņš?
- Mazs bērītis, cietas krētes,
Zelta iemaukts galviņā.
- Tautu dēli, ne brālīti,
Tāds bij tēva stalliņā.
Man noēda rožu dārzu,
Tēvs ielika stalliņā.
- Maksāš' tavu rožu dārzu,
Ņemšu tevi klātgulēt.
- Es negribu tavu maksu,
Ne ar tevi klātgulēt.
Sēšu citu rožu dārzu,
Neņemš' tevi mūžiņā,
Lai es varu savu mūžu
Rozītēs puškoties.
224 [Kabilē (Kld)].

2. Ko es teicu [lūdzu], tas notika
Staltam tēva dēliņam:
Zirgs aizskrēja meža ceļu,
Zars norāva cepurīti.
Iet pa ceļu raudādams,
Kumeliņu meklēdams.
Pretī nāca tautu meita
Pa celiņu dziedādama,
Pa celiņu dziedādama,
Raibus cimdus adīdama.
- Labdien, tautu zeltenīte,
Redzēj' manu kumeliņu?
- Paldies, tautu bālenīti,
Kāds bij tavs kumeliņš?
- Tumši bērs, aši kalts,
Sudrabiņa iemauktiem.
Ak tu tautu bālenīti,
Tas manā rociņā,
Tas manā rociņā,
Manā rožu dārziņā.
Tas tos manus rožu kokus
Krustkrustiem salauzīja.
Ak tu tautu bālenīti,
Kā tu rozes aizmaksāsi?
Jūgšu bēri kamanās,
Vedīš' tevi baznīcā,
No baznīcas krodziņā,
No krodziņa sētiņā.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

- 302 -

3. Ko es teicu, tas notika
Visiem kroga dzērējiem:
Zirgs aizskrēja meža ceļu,
Zars norāva cepurīti. -
Nezināju zirgu ķert,
Ne celt savu cepurīti.
Labāk ķeršu kumeliņu,
Nekā savu cepurīti,
Cepurīte šim brīžam,
Kumeliņis visu mūžu.
Pretim nāca tautu meita,
Raibus cimdus adīdama.
Labdien, tautu zeltainīte,
Redzēj' manu kumeliņu?
- Vai puisīti, vai brālīti,
Kāds bij tavis kumelinis?
- Dumjis bēris, aši kaltis,
Zelt' iemaukti gāliņāi.
- Vai puisīti, vai brālīti,
Tas manāi rociņāi,
Tas manāi rociņāi,
Mana tēva stallītēi.
Vai puisīti, vai brālīti,
Kā rozītes aizmaksāsi?
Visus manus rožu kokus
Kā lagzdiņus nolocījis.
- Gan es jau to zināju,
Kārozītes aizmaksāšu:
Ņemšu nakti klātgulēt,
Tā rozītes aizmaksāšu;
Neba ņemšu vienu nakti,
Ņemš' visam mūžiņam.
224 [Kabilē (Kld)].

4. Kuo, puis'eit, tu m'ekl'ēji
Nu reit'eņa reit'eņā?
- Sova bāra kum'ēl'eņa
Ar tīm zalta sadl'eņīm.
- Tovys bāra kum'ēl'eņis.
Munā lūpu stal'l'eitī.
- Soki tīsu, tu m'ait'eņ,
Kaidu skuodi padarā?
- Man' rūz'eit'es izm'eid'ēja,
Lilijeņu salauz'ēja.
- Soki tīsu, tu m'ait'eņ,
Cik tuos puk'es v'ērtas b'eja?
- Par rūz'eit'es treis simt'eņi,
Lilijeņu div' simt'eņi,
Par tū mozu samtain'eiti
Disgon b'eja vīna symta.
Dūd, puis'eit, s'ešus symtus,
Brauc uz sātu dzīduodams!
Ka nadūsi s'ešu symtu,
To nūīsi rauduodams.
431 [Pildas pag. Ldz].

5. Kuo tu, puika, mekl'ei
Šaidu garu reitu?
Man izgaisa kum'el'eņš
Sudabreņa īmavīm.
- Puika, zyrga nam'ekl'ei, -
Muna tāva stal'l'eitī.
- Sok' tu, cīma dzaltuoneit'e,
Kū jis kriudas t'ev darē?
- Ruožu duorzu izlūc'ēja,
Mogun'eņis apkūd'ēja.
- Sok' tu', cīma dzaltuon'eit'e,
Cik t'ev duorgas puk'es stuov?
Ruoža stuov divi simti,
Mogun'eņa četri simti;
T'ei mozuo samtal'eņa,
T'ei stuovēja s'eši simti.
- Muos'eņ, puk'es izmoksuovu,
Moksoi munu kum'ēl'eņu:
Sadli stuov divi simti,
Īmav'eņi četri simti;
Pats bēreit'e kum'ēl'eņš,
Tys stuov'ēja šeši simti.
Jo navari samoksuot,
Ej ar mani poša l'eidz!
409 [Līksnas pag. D].

6. Man pazuda kumeliņš
Pavasaru migliņā.
Kumeliņu meklēdams,
Satikos tautu meitu.
Ai lūdzama tautu meita,
Redzēj' manu kumeliņu?
- Vai puisīti, vai brālīti,
Kāds bij tavis kumelinis?
- Dulumbēris kumelinis,
Zelta segli mugurā,
Zelta segli mugurā,
Demantiņu iemauktiņi.
- Vai puisīti, vai brālīti,
Tas manā stallītī.
Tas man skādi padarīja,
Ielēc' rožu dārziņā.
- Vai meitiņa, vai māsiņa,
Atdod manu kumeliņu,
Atdod manu kumeliņu,
Būsi mana līgaviņa!
Es tev došu sav' rociņu,
Sav sudraba gredzeniņu,
Sav' sudraba gredzeniņu,
Savas klēts atslēdziņu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)], 400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 303 -

7. Man pazuda kumeliņis
Celmaināi līdumā.
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Sastaigāju meklēdams.
Ceturtāi dieniņāi
Atron' savu kumeliņu,
Atron' savu kumeliņu
Tautu meitas laidarā.
Ai lūdzama tautu meita,
Atdod manu kumeliņu!
Neatdošu kumeliņu,
Lielu skādi nodarīja:
Man izmina rožu dārzu,
Brālītim auzu lauku.
Brālīts auzas gan paciestu,
Es rozītes necietīšu.
Apsolies mani ņemt,
Tad rozītes piecietīšu,
Tad rozītes piecietīšu,
Tad atdošu kumeliņu.
- Kā lai varu tevi ņemt,
Kad prātam nepatīk!
Tā nevaida villainīte,
Uzsedzama, nosedzama;
Tā nevaida viena diena, -
Viss mūžiņis dzīvojams.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

8. Migla migla, rīta rasa,
Tā man labi nedarīja:
Ziergs aizkrēja meža ceļu,
Krūms norāva cepurīti.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

9. Reitā agri, reitiņā
Man izgaisa kum'eliņš.
Taku, taku pa c'eliņu,
Sat'eik cīma dzaltan'eit.
Labreit labreit, dzaltan'eit,
Vai redz'ēji kum'eliņu?
- Kum'eliņis stalleitī,
Īmaviņi vadz'eitī,
- Sok' patīši, tautu m'eita,
Kuodu škuodi padarēja?
- Rūzis munys izm'eid'ēja,
Maganiņis izlauz'ēja;
Poš' mozū samtain'eiti,
Ir tū pošu nūkūd'ēja.
- Sok' patīši, tautu m'eita,
Cik par škuodi juomoksoi?
- Rūzis moksoi četri simti,
Maganiņis pīci simti;
Poš' mozuo samtain'eite,
T'ei moksoi d'esmit symtu.
Sok' patīši, tautu dāls,
Cik moksoi tavys b'ēris?
- Sagli moksoi četri simti,
Īmaviņi pīci simti;
Pots b'ēreitis kum'eliņis,
Tys moksoi d'esmit symtu.
422 [Līvānu pag. D].

10. Zirgs aizkrēja meža ceļu,
Zars norāva cepurīti;
Trīs dieniņas sastaigāju,
Kumeliņu meklēdams.
Ceturtā dieniņā
Pretim nāca tautu meita.
Labdien labdien, smukmeitiņa,
Redzēj' manu kumeliņu?
- Ak tu šķelmi ciema puika,
Kāds bij tavs kumeliņš?
- Bērs zirdziņš, lauku pieri,
Dzeltenām krēpītēm.
- Tu tā sava kumeliņa
Bez naudiņas nedabūsi:
Visus manus rožu kokus
Krustkrustēm salauzījis.
Par rozīti trīs simtiņi,
Par magoni divi simti,
Par mazo samteniti
Maksā simtu dālderīšu!
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

- 304 -

11. Zirgs aizskrēja meža ceļu,
Zars norāva cepurīti;
Cepurīti gan saķēru,
Kumeliņu nevarēju.
Piecas dienas sastaigāju,
Kumeliņu meklēdams;
Sestajā dieniņā
Satikos tautu meitu.
Ai godīga tautu meita,
Vai redzēji kumeliņu?
- Ai godīgs tēva dēls,
Kāds bij tavs kumeliņš?
- Dzidri bērs, aši kalts,
Tāds bij mans kumeliņš.
- Nebēdāji, tautu dēls,
Dzīvs ir tavs kumeliņš:
To saņēmu, to piesēju
Tēva lauka galiņā,
Tēva lauka galiņā
Apakš kupla ozoliņa.
- Ai godīga tautu meita,
Atdod manu kumeliņu!
Būsi mana līgaviņa,
Tā kumeļa braucējiņa.
225 [No Kaltenes līdz Kolkasragam gar jūrmalu (Tl, Vp)].

12. Tā vajaga, tas notika
Visiem kroga dzērājiem:
Zirgs aizskrēja malkas ceļu,
Zars norāve cepurīt'.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

13. To es lūdzu [teicu], tas notika
Lielam kroga dzērājam
( Staltam tēva dēliņam:)
Zirgs aizskrēja meža ceļu,
Zars norāva cepurīti.
Cepurīti gan dabūja,
Kumeliņu nesaķēra.
Trīs dieniņas sastaigāja,
Kumeliņu meklēdams;
Ceturtā dieniņā
Satiek vienu tautu meitu,
Nāk pa ceļu dziedādama,
Pirkstainiekus adīdama.
- Vai meitiņa, vai māsiņa,
Vai redzēji kumeliņu ?
- Vai puisīti, vai brālīti,
Kāds bij tavis kumeliņš?
- Spoži bērs, aši kalts,
Zelt' iemaukti galviņā.
- Vai puisīti, vai brālīti,
Tāds manā rociņā,
Tāds manā rociņā,
Manā rožu dārziņā.
- Vai meitiņa, vai māsiņa,
Atdod manu kumeliņu!
- Vai puisīti, vai brālīti,
Ne par naudu nedabūsi:
Visi mani rožu koki
Kā lazdiņi nolocīti.
- Ai meitiņa, ai māsiņa,
Gan es rozes aizmaksāšu:
Audzi liela, staigā balta,
Būsi mana līgaviņa!
- Augšu liela, staigāš' balta,
Nebūš' tava līgaviņa;
Es nebūšu līgaviņa
Tādam kroga dzērājam.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

33623.

Ko mēs, brāļi, darīsim -
Solās māsas bēgšus bēgt.
Liksim, brāļi, stipru vakti
Vez visim celiņim,
Vez visim celiņim
Līdz pat Prūšu robežām.
Dievs tās meitas gudras deva,
Tās nogāja ūdens ceļu,
Tās nogāja ūdens ceļu
Ar kuģim Vāczemēi.
Tur cerēja lētu dzīvi,
Medu ēst, vīnu dzert.
Tur tām lika zaļus pūŗus
Pa pūram maldināt.
- Iesim, māsas, atpakaļ
Savāi tēvu zemītēi!
Mūs' brāļim lieli lauki,
Visi pilni linu sēti,
Tos vērpsim, audīsim
Priekš savim brālīšim.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

1. Ko mēs, meitas, darīsim -
Puiši dziŗas projām bēgt.
Liksim vaktis uz ceļiem
Līdz pat Prūšu robežiem,
Līdz pat Prūšu robežiem
Vaktēsim tos puisīšus.
Velns tos puišus gudrus deva,
Tie aizgāja ūdens ceļu,
Tie aizgāja ūdens ceļu
Ar kuģiem uz Vāczemi.
Tie domāja Vāczemē
Spilvenos vien gulēt.
Tiem tur lika pupas malt,
Vaŗa bungas mugurā.
Tā runāja tie puisīši:
Kaut mēs kļūtu atpakaļ,
Kaut mēs kļūtu atpakaļ
Pie Kurzemes meitiņām!
Kurzemē laba dzīva,
Pašas meitas gultu taisa;
Pašas meitas gultu taisa,
Pašas klāja paladziņu;
Pašas klāja paladziņu,
Pašas nāca klātgulēt;
Pašas nāca klātgulēt,
Pašas mīļi apķērās.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

- 305 -

2. Ko, māsiņas, darīsim -
Dzīrās puiši projām iet.
Taisām slastus pa ceļiem,
Lai tie projām neaiziet.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

3. Ko mēs, puiši, darīsim -
Solās meitas projām bēgt.
Liksam vaktis uz ceļiem
Līdz pat Prūšu robežām.
Meitas lielas gudrenieces,
Ūdens ceļu aizgājušas,
Ūdens ceļu aizgājušas
Ar kuģiem Vāczemē.
Tās domāja Vāczemē
Zīda drēbes vien valkāt,
Zīda drēbes vien valkāt,
Spilvenos vien gulēt.
Tur tām lika pupas malt,
Vaŗa bungas rībināt.
Ko mēs, māsas, darīsam -
Steigsimies atpakaļ,
Steigsimies atpakaļ
Savā tēvu zemītē;
Vēl tēvam tīri rudzi,
Nāburgos skaisti puiši.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

4. Mūsu puiši lielījās
Projām iet, nedzīvot.
Ko mēs, meitas, darīsam?
Liksam vaktes uz ceļiem,
Liksam vaktes uz ceļiem
Līdz pat Prūšu robežām.
Velns tos puišus gudrus deva,
Tie aizgāja ūdens ceļu,
Tie aizgāja ūdens ceļu
Ar kuģiem uz Vāczemi.
Tie domāja Vāczemē
Vieglas dienas vien redzēt.
Tur tiem lika pupas malt,
Vaŗa bungas rībināt.
Sāk tie kopā runāties:
Ko mēs, puiši, darīsam?
Iesim atkal atpakaļ
Savā tēvu zemītē!
Pielūgsam tēv' un māti,
Meitas mīļi bučosam.
Tēvam auga mieži rudzi,
Stallī bēri kumeliņi,
Stallī bēri kumeliņi,
Ciemā skaistas zeltenītes.
3531 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33624.

Ko sēžati, ko gaidāti,
Mūsu jaunas mamzelītes?
Vai gaidāti poļu kungus
No pilsāta izjājam?
Izjāj poļu muižniecinis
Mellajāmi drēbītēmi.
- Ko jūs sēžat, ko gaidāti,
Smukas jaunas mamzelītes?
Man pašami pilsētāi
Simtu jaunas mamzelītes.
Vienu ņemšu, to mīlēšu,
Tā būs mana līgaviņa.
224 [Kabilē (Kld)].

33625.

Kur, priedīte, tavi zari?
Celmi vien līdumā;
Kur, māmiņa, tavas meitas?
Krēsli vien istabā.
Sauc, māmiņa, savas meitas,
Sauc lielās, sauc mazās!
Attek lielas, attek mazas,
Pastarīte neattek.
Pastarīte aiztecēja
Gar upīti dziedādama,
Gar upīti dziedādama,
Zilus ziedus lasīdama.
Pie ziediņa sniedzoties,
Nokrīt zelta gredzentiņš;
Gredzentiņu meklējot,
Nokrīt zīļu vaiņadziņš;
Pēc vaiņaga sniegdamās,
Iekrīt pate upītē.
Upe viņu nepanesa [neturēja],
Tā iemeta Daugavā;
Daugaviņa nepanesa [neturēja],
Tā iemeta jūriņā;
Jūŗa viņu nepanesa [neturēja],
Tā izmeta maliņā,
Tā izmeta maliņā
Baltā smilšu kalniņā.
Tur izauga kupla liepa
Deviņām galotnēm.
Devītā gadiņā
Iet brālītis kokles cirst.
Sak' brālītis koklēdams:
Tās koklītes gauži skan!
Sak' māmiņa raudādama:
Tā dzied mana pastarīte,
Tā dzied mana pastarīte,
Gar upīti tecēdama,
Gar upīti tecēdama,
Zelta ziedus lasīdama.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

- 306 -

1. Kam tā jūŗa agri šņāca
Miglotāi rītiņāi?
Eit', brālīši, skatīties,
Vai ir visas mūs' māsiņas!
Bij gan visas, bij gan visas,
Pastarītes vien nevaid.
Pastarīte aiztecēja
Gar Daugavu dziedādama,
Gar Daugavu dziedādama,
Vaiņadziņu puškodama.
Vaiņadziņu puškojot,
Nokrīt zelta gredzentiņš.
Gredzentiņu meklēdama,
Iekrīt pate Daugavāi.
Daugav's viļņi nepanesa,
Ieviļņoja jūriņāi;
Jūŗas viļņi nepanesa,
Izviļņoja maliņāi.
Tur uzauga kupla liepa
Deviņām galoknēm.
Pa deviņi gadiņim
Cērt brālīši kokļu koku.
Sak' brālīši koklēdami:
Koši skan tās koklītes!
Sak' māmiņa raudādama:
Tā dzied mana pastarīte,
Tā dzied mana pastarīte,
Kas noslīka Daugavāi.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

2. Kuplis auga ozoliņš
Brāļa staļļa pakaļā,
Pilli zari sīku putnu,
Strazdiņš dzied galotnē.
Strazdiņš saka dziedādams:
Kur tās mūsu brāļa māsas?
Visas ira brāļa māsas,
Pastarītes vien nevaid.
Pastarīte aiztecēja
Gar jūrmali dziedādama,
Gar jūrmali dziedādama,
Baltas rokas mazgādama.
Baltas rokas mazgājot,
Nokrīt zelta gredzeniņš;
Gredzeniņu meklējot,
Nokrīt zīļu vainadziņš;
Vainadziņu uzņemot,
Nokrīt mēļu villainīte;
Pēc villaines sniedzoties,
Iekrīt pate jūriņā.
Ai jūs jūras zvejnieciņi,
Izvelcieti maliņā;
Izvilkuši maliņā,
Uzvelciet linu kreklu;
Uzvilkušilinu kreklu;
Apjoziet zīda jostu;
Apjozuši zīda jostu;
Rociet smilšu kalniņā;
Tur uzauga kupla liepa
Deviņiemi žuburiem,
Ikkatrāi žuburā
Zelta poga galiņā.
Tur jāj šādi, tur jāj tādi,
Nedrīkstēja zara lauzt.
Jāj gaŗām dievadēli,
Nolauž pašu virsūnīti.
Nolauzuši virsūnīti,
Puško savas cepurītes;
Appuškojši cepurītes,
Ieiet Māras baznīcā.
Māra saka vērdamās:
Kādu puķu tie ziediņi?
Tie nevaid puķu ziedi, -
Tā cilvēka dzēselīte,
Tā cilvēka dvēselīte,
Jūriņā noslīkuse,
Jūriņā noslīkuse
Miglojāi rītiņā.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 307 -

3. Kur, priedīte, tavi zari?
Celmi vien līdumā;
Kur, māmiņa, tavas meitas?
Krēsli vien istabā.
Sasauc visas savas meitas,
Sasauc lielas, sasuc mazas!
Visas meitas sanākušas,
Pastarīte nav nākuse.
Pastarīte aizgājuse,
Gar Daugavu sierēdama,
Gar Daugavu sierēdama,
Ievas ziedus braucīdama.
Pēc ziediem sniedzoties,
Nokrīt zīļu vainadziņš;
Pēc vainaga sniegdamās,
Iekrīt pate Daugavā.
Zvejnieciņi, bāleliņi,
Izvelcieti maliņā;
Izvelcieti maliņāji,
Uzkaisieti baltas smiltis;
Uzkaisieti baltas smiltis
Uz pastares dvēselītes!
Tur izauga kupla roze
Zeltītiemi ziediņiem,
Tur tecēja jaunas meitas
Ik svētdienas kroņus pīt.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

4. Māte gāja slotas griezt
Ar piecām meitiņām.
Pastarīte pakaļ tek,
Tā noslīka paltiņā.
Tur izauga kupla liepa
Deviņiem žuburiem.
Devītā žuburā
Brāleliņi kokles šķēla.
Saka brāļi koklēdami:
Tās koklītes gauži skan!
Saka māte raudādama:
Tā dzied mana pastarīte,
Tā dzied mana pastarīte,
Mana kāju āvējiņa,
Mana kāju āvējiņa,
Man' autiņu mazgātāja,
Man' autiņu mazgātāja,
Mana govju ganītāja,
Mana govju ganītāja
Pa zaļo dābuliņu.
310 [Dignājā (Dignājas pag. Jk)].

5. Māte gāja slotiņās
Ar piecām meitiņām.
Bārenīte pakaļ tek,
To iegrūda upītē.
Upīt' viņu nepanesa,
Tā ienesa Daugavā;
Daugaviņa nepanesa,
Tā ienesa jūriņā;
I jūriņa nepanesa,
Tā izmeta maliņā.
Tur izauga kupla liepa
Deviņiemi žuburiem,
Tur jāj kungi, tur stārastas,
Nedrīkstēja zaru lauzt;
Atjāj divi Dieva dēli,
Nolauž pašu virsūnīti.
Nolauzuši virsūnīti,
Aizpuškoja cepurītes;
Aizpuškojši cepurītes,
Ieiet Māras baznīcā.
Māra saka vērdamās:
Tie navā liepas ziedi,
Tie navā liepas ziedi,
Tā ir dārga dvēselīte.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

6. Muot'e guoja slūtu grīztu
Ar pīcuom m'eit'eņuom,
Tū pīktū, mozuokū
Ras'eņā sl'eicynuova.
Nas ras'eņa, napanas,
Īmat jū up'eit'ē;
Nas up'eit'ē;
Nas up'eit'e, napanas,
Īmat jū Daugavā;
Nas Daugava, napanas,
Īmat jū jiureņuos.
Nas jiureņis, napanas,
Izsyt vil'n's mal'eņā,
Izsyt vil'n's mal'eņā
Boltu putu gobolā.
Tī izauga kupla l'īpa
Juos kuojeņu gal'eņā.
Jau pazīda t'ej l'īpeņa
Sudabreņa zīd'eņīm.
Īt i kungi, īt i ļaudis,
Ni zareņa nanūlauž.
Atjuoj divi Dīva dāli,
Nūlauž pošu v'ērsyun'ēti;
Nūlauž pošu v'ērsyun'ēti,
Aizasprauž aiz capuris;
Aizasprauž aiz capuris,
Īīt Laimis kambarī
( Muorys bazn'eicā.)
Soka ļaudis vārdamīs:
Kaida kūka tī zīd'eņi?
Soka Laim'e [Muora] vārdamuos:
Tī nab'eja kūka zīdi,
Tī nab'eja kūka zīdi,
T'ej ir duorga dv'ēs'el'eit'e,
T'ej ir duorga dv'ēs'el'eit'e,
Ras'eņā sl'eicynuota,
Ras'eņā sl'eicynuota,
Pīc' iudiņu mozguojama [izskoluota].
4222 [Vārkavas pag. D].

- 308 -

7. Māte raida savas meitas
Svētu rītu baznīcā.
Pārnāk lielas, pārnāk mazas,
Pastarītes vien nevaid.
Pastarīte aiztecēja
Gar upīti dziedādama,
Gar upīti dziedādama,
Baltas puķes plūkādama.
Pēc puķītes sniedzoties,
Nokrīt zelta gredzentiņš;
Pēc gredzena sniedzoties,
Nokrīt zīļu vainadziņš;
Pēc vaiņaga sniegdamies,
Iekrīt pate upītē.
Upes viļņi nepanesa,
Tie iemeta Daugavā;
Daugav's viļņi nepanesa,
Tie iemeta jūriņā;
Jūras viļņi nepanesa,
Tie izmeta maliņā.
Tur uzauga kupla liepa
Deviņāmi galotnēm;
Tur sēdēja Dieva dēlis,
Zelta kokles koklēdams.
269 [Naudītē (Naudītes pag. Jg)].

8. Māte savas meitas raida
Svētā rītā baznīcā.
Pāriet mātei visas meitas,
Pastarīte neatgāj'.
Pastarīte aiztecēja,
Ievu ziedus lasīdam'.
Ievu ziedus lasīdamai
Nokrīt zelta vaiņadziņš;
Vaiņadziņu meklēdama,
Iekrīt pate upītē.
Upīt' viņu nepanese,
Ienes viņu jūrītē;
Jūrīt' viņu nepanese,
Izmet kāpu maliņā.
Tur uzauga zelta liepa
Deviņiem zariņiem.
Par deviņiem gadiņiem
Tur bāliņš kokles cirte.
Saka bāliņš koklēdams:
Tie kokliņi gaiši skan!
Sak' māmiņa raudādama:
Tā dzied mana pastarīt'.
19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)].

9. Māte savas meitas sauce,
Sētiņā stāvēdama.
Pārtek viena, pārtek otra,
Pastarīte nepārtek.
Pastarīte notecēja
Gar Daugavu dziedādama,
Gar Daugavu dziedādama,
Mēļu ziedus lasīdama,
Mēļu ziedus lasījot,
Nokrīt meļu villainīte;
Villainītes meklējot,
Nokrīt zīļu vaiņaciņš;
Vaiņaciņa meklējot,
Nokrīt zelta gredzeniņš;
Gredzeniņa meklējot,
Iekrīt pati Daugavā.
Daugaviņa nepanese,
Aizpļundina jūriņā;
Ne jūriņa nepanese,
Izmet viņu maliņā.
Aiziet divi jaunbrālīši,
Iznes viņu kalniņā;
Iznesuši kalniņā,
Satin zīda nēzdaugā;
Satinuši nēzdaugā,
Nones Māŗas baznīcā;
No baznīcas paņēmuši,
Parok viņu zemītē
( Ieliek smilšu bedrītē.)
Tur izauga kupla liepa
Deviņām pazarēm.
Devītā gadiņā
Nāk brālīši kokļu cirst.
Saka brāļi koklēdami:
Tās koklītes žēli skan;
Saka māte raudādama:
Tā dziedāja pastarīte,
Tā dziedāja pastarīte,
Kas noslīka Daugavā,
Kas noslīka Daugavā,
Mēļu ziedus lasīdama.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

- 309 -

10. Māte savas meitas skaita,
Vai ir visas vakarā.
Visas bija vakarā,
Pastarītes vien nebij.
Pastarīte aiztecējsi
Gar upīti dziedādama,
Gar upīti dziedādama,
Ievu ziedus meklēdama.
Ievu ziedus meklējot,
Sastop tautas celiņā,
Sastop tautas tautas celiņā,
Iegrūž viņu upītē.
Tek upīte līku loku,
Iznes viņu maliņā,
Iznes viņu maliņā.
Brāļu lauka galiņā.
Tur uzauga kupla liepa
Deviņiem žuburiem;
Devītā žuburā
Bāleliņš kokles grieza.
Sak' brālītis koklēdams:
Tās koklītes skaņi skan!
Sak' māmiņa raudādama:
Tā pastares dvēselīte,
Tā pastares dvēselīte,
Kas noslīka upītē.
1311 [Apē (Vlk)].

11. Māte skaita savas meitas
Svētu rītu istabā;
Visas meitas istabāi,
Pastarīte vien nebij.
Pastarīte aiztecēja
Gar upīti dziedādama,
Gar upīti dziedādama,
Ievas ziedus braucīdama.
Ievas ziedus braucīdama,
Pamet zelta gredzeniņu.,
Gredzeniņu meklēdama,
Iekrīt pate upītē.
Nes upīte, nepanes,
Ielīgoja jūriņā;
Nes jūriņa, nepanes,
Sit vilnītis maliņā.
Tur uzauga kupla liepa
Deviņiem žuburiem;
Devītāi žuburī
Zelta puķe galiņā.
Jāja kungi, stārastiņi,
Ne lapiņas nenorāva;
Aizjāj pats Dieva dēlis,
Norauj pašu zelta puķi,
Norauj pašu zelta puķi,
Appuško cepurīti,
Appuško cepurīti,
Ieiet Māras baznīcā.
Saka Māra vērdamās:
Tā nebija zelta puķe,
Tā nebija zelta puķe,
Tā meitiņas dvēselīte.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12. Mēs bijām trīs māsiņas,
Nogājām odziņās.
Kas papriekšu pielasīja?
Pastarīte pielasīja.
Nokaunam pastarīti
Dēļ tāsogu vācelītes;
Nokavuši, pabāžam
Zem tās ogu vācelītes.
Tur izauga kupla liepa
Deviņiem žuburiem;
Devītā žuburā
Brāleliņi kokles šķēla.
Saka brāļi koklēdami:
Gauži skan tās koklītes!
Atsacīja māmulīte:
Tai bij dārga dvēselīte.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

13. Zynu, zynu bruoļa sātu,
Navajag vad'eituoju:
Pi vuortim ūzuliņš
M'eist'eitim(?) zariņim.
Pilni zori s'eiku putnu,
Stradiņš s'ēd v'ērsyun'ē,
Stradiņš s'ēd v'ērsyun'ē,
Lakst'eigola pazar'ē.
Stradiņš soka dzīduodams:
Kas tur brauc, z'em'e reib?
Atbrauc meusu tāva muosa
Par d'ev'eņis vasariņis,
Par d'ev'eņis vasariņis
Ar d'ev'eņi kum'ēliņi.
Īl'eiguova tāva muosa
Kuo saul'eit'e ustobā,
Sat'ec'ēje bruoļa bārni
Kuo gaigolys rūkys dūt'.
Še ir visi bruoļa bārni,
Pastareitis vīn navā.
Pastareit'e aizt'ec'ēje
Upis molu rauduodama,
Upis molu rauduodama,
Īvys zīdus brauc'eidama.
Īvys zīdus brauc'ejūt',
Nūkreit rūžu vaiņuceņš;
Vaiņuciņa mekl'ējūt',
Nūkreit zalta gredziniņš;
Gredziniņa maklādama,
Īkreit poša up'eit'ē.
T'ej upeit'e napan'es'e,
T'ej īn'es'e Daugovā;
Daugaviņa napan'es'e,
T'ej īn'es'e jeuriņā;
T'ej jeuriņa nepan'es'e,
T'ej izn'es'e maliņā.
Tur izauga kupla l'īpa
D'ev'eņīm zariņīm.
D'ev'eitā zariņā
Poši bruoļi kūkl'is šk'ēl'e.
Soka bruoļi kūklādami:
Gauži skan' tuos kūkl'eitis!
Tuo raud meusu pastareit'e,
Sv'ešu z'emi staiguodama.
422 [Līvānu pag. D], 4271 [Rēzeknes apr.].

- 310 -

14. Tēvs mani nošāva,
Pamāte izcepa;
Māsiņa žēlīga,
Tā mani žēlo.
Tā manus kauliņus
Salasīja,
Ietina baltā
Nēzdogā,
Ielika baloža
Ligzdiņā.
Balods mani izperēja,
Savus bērnus domādams;
Pavasari iztecēju
Kā dzeltena cielaviņa.
Ieraug' mani ciema bērni,
Tie jau mani negribēja,
Tie jau mani negribēja,
Iemet' skudru pulītī;
Skudras mani negribēja,
Iemet mani upītē;
Upīt' mani negribēja,
Izmet' mani maliņā.
Tā upīte iztecēja
Deviņām iztekām:
Devītā iztekā,
Tur uzauga kupla liepa,
Tur uzauga kupla liepa
Deviņiem žuburiem.
Devītā gadiņā
Iet brālītis kokles cirst.
Sak' brālītis koklēdams:
Tās koklītes gauži skan!
Sak' māmiņa dzirdēdama:
Tā raud manis pastariņš,
Tā raud manis pastariņis,
Skudrītēm ēdināts,
Skudrītēm ēdināts,
Upītē slīcināts.
299 [Mežotnē un Švitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)].

15. Teku, teku pie upītes
Baltas rokas nomazgāt.
Baltas rokas mazgājot,
Iekrīt zelta gredzeniņš;
Gredzeniņu liekdamās,
Iekrīt zīļu vainadziņš;
Vainadziņu liekdamās,
Iekrīt' pate upītē.
Upe mani nepanesa,
Tā iemeta Daugavā;
Daugaviņa nepanesa,
Tā izmeta maliņā.
Tur izauga kupla liepa
Deviņiemi zariņiem.
Devītāi zariņā,
Tur brālītis kokles cirta.
Sak' brālītis koklēdams:
Tās koklītes grazni skan!
Sak' māmiņa raudādama:
Tā dziedāja pastarīte,
Man kājiņu āvējiņa,
Man vietiņas taisītāja.
1821 [Allažās (Raņķu pag. Kld)].

- 311 -

16. Trīs liepiņas upītē,
Visas vienā kuplumiņā;
Trīs meitiņas pāri gāje
Pār tiem liepas žuburiem.
Divi pāri pārlaipoja,
Pastariņa nevarēj',
Tā iekrita upītē.
Upe viņu neturēja,
Tā iedzine gaujiņā;
Gauje viņu neturēja,
(Tā iedzine Daugavā;
Daugav' viņu neturēja,)
Tā iedzine jūrītē;
Jūra viņu neturēja,
Tā piedzine maliņā.
Tur uzauge kupla liepa
Deviņiem žuburiem.
Iet bāliņš, kokles taisa
No tiem liepas žuburiem.
Sak' bāliņš koklēdams:
Skaisti skan liepas kokle!
Sak' māriņ' raudādama:
Tā jau neva liepas kokle,
Tā māsiņas dvēselīt',
Caur ūdeni peldējusi.
57 [Rencenē (Rencēnu pag. Vlm)].

17. Trīs meitiņas lielījās
Pār jūriņu pārpeldēt;
Divas vieni pārpeldēja,
Trešā grima dibenā.
Kur trešā iegrimuse,
Tur uzauga kupla liepa,
Tur uzauga kupla liepa
Deviņiemi žuburiem.
Jāja šādi, jāja tādi,
Nedrīkst zaru kustināt;
Pēc atjāja Dieva dēli,
Tie nolauza cekuliņu.
Nolauzuši cekuliņu,
Appuškoja cepurītes;
Appuškojši cepurītes,
Ieiet Māres baznīcā,
Ieiet Māres baznīcā
Saules meitu lūkoties.
Saules meitas gudras bija,
Zem altāŗa patecēja.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

33625v18.

Upmalā ievas zied,
Pastarīte ziedus lauž.
Pēc ziediem sniedzoties,
Nokrīt zīļu vainadziņš;
Pēc vaiņaga sniedzoties,
Iekrīt pate upītē.
Upe viņu nepanesa,
Tā iemeta jūriņā;
Jūra viņu nepanesa,
Tā izmeta kalniņā.
Tur uzauga kupla liepa
Deviņiem zariņiem;
Tur atnāca bāleliņš
Liepas zaros kokli cirst.
Sak' bāliņš koklēdamis:
Liepas kokle daiļi skan!
Sak' māmiņa raudādama:
Tā nav vis liepas kokle,
Tā ir māsas dvēselīte,
Par ūdeni atnākuse.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)].

33626.

Kur tecēsi, tautu meita,
Kam nesīsi launadziņu?
Nes manam bāliņam,
Tam nevaid nesējiņas!
- Sirms zirdziņš, daiļš arājs
Tēva lauka galiņā,
Tur es iešu, tur tecēšu,
Tam nesīšu launadziņu.
Tam es došu sav' rociņu,
Savu zelta gredzentiņu;
Tam es došu sav' pūriņu,
Sava pūra atslēdziņu;
Tam es šūšu linu kreklu,
Līdz zemīti rakstīdama;
Tam adīšu raibus cimdus,
Pie rociņas mērīdama.
291 [Garozā (Mežotnes pag. B)].

33627.

Kur tu iesi, bāleliņ(i),
Baltas kājas audamies?
- Ieš', māsiņa, pār Daugavu,
Zeltozolu darināt.
- Es tev lūdzu, bāleliņ(i),
Atnes vienu skabardziņu!
No tās vienas skabardziņas
Es izkalšu vainadziņu.
104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

- 312 -

1. Aiz upītes melni meži
Zeltītāma lapīnām.
Brien, brālīti, pār upīti,
Nolauz vienu pazarīti,
Nolauz vienu pazarīti,
Pin māsai vainadzīnu!
Brīnās kungi, vaicā ļaudis:
Kur, meitīna, tādu ņēmi?
Rīgā pirku, naudu devu,
Vāczemē kaldināju.
Tur man kala trīs gadīni
Trīs dimanta kalējīni.
Priekšāi man zeltu lika,
Pakaļāi sudrabīnu;
Priekšāi man saule lēca,
Pakaļāi mēnestīnis.
Priekšā man tēva [kunga] dēli
Nosajēma cepurīti,
Pakaļāi kalpa puiši [dēli]
Kā tārpīni locījās.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

2. Kur tu iesi, bāleliņi,
Baltas kājas audamies?
Ieš', māsiņa, par Daugavu,
Zeltozolu darināt.
Es tev lūdzu, bāleliņi,
Atnes vienu droztaliņu!
No tās vienas droztaliņas
Trīs pušķīši darināju.
Vienu devu Dieviņam,
Otru Dieva dēliņam,
Trešo pate paturēju
Vainadziņa pušķīšam.
18 (Meņģelē).

3. Kur tu iesi, bāleliņ,
Baltas kājas audamies?
- Ieš', māsiņa, pār Daugavu,
Zeltozolu darināt.
- Es tev lūdzu, bāleliņ,
Atnes vienu pazarīti!
No tās vienas pazarītes
Savijos vainadziņu.
Vaicā kungi, vaicā ļaudis:
Kur, meitiņa, tādu ņēmi?
Rīgā pirku, naudu devu,
Vāczemē kaldināju.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4. Kur tu iesi, bāleliņ(i),
Baltas kājas audamies?
- Ieš', māsiņa, par Daugavu,
Zeltozolu darināt.
- Es tev lūdzu, bāleliņ(i),
Atnes vienu pazariņu!
Es novīšu vainadziņu
No tā viena pazariņa.
Svētdien iešu baznīcā,
Tad es likšu galviņā.
Brīnās kungi, brīnās ļaudis:
Kur meitiņa tādu ņēma?
Rīgā pirku, naudu devu,
Vāczemē kaldināju.
Rīgā man tēvs māmiņa,
Vāczemē bāleliņi;
Tēvs māmiņa atsūtīja,
Bāleliņi kaldināja.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

5. Kur tu iesi, bāleliņ,
Baltas kājas audamies?
- Ieš', māsiņa, pār Daugavu
[jūriņu]
Zeltozolu darināt.
- Es tev lūdzu, bāleliņ,
Atnes vienu skabardziņu!
No tās vienas skabardziņas
Nosaviju vainadziņu,
Nosaviju vainadziņu,
Gāju Māras baznīcā.
Vaicā mani kungi, ļaudis:
Kur, meitiņa, tādu ņēmi?
Rīgā pirku, naudu devu,
Pusdāldeŗa puķītē.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

6. Kur tu iesi, bāleliņi,
Vakarā kājas avi?
- Ej, māsiņa, nevaicājsi,
Atnes manu zobeniņu!
Man jāiet dziriņā
Zeltozola droztalāt.
- Vai lūdzami, bāleliņi,
Pārnes vienu droztaliņu!
No tās vienas droztaliņas
Pataisīšu vainadziņu.
Vaicā kungi, vaicā ļaudis,
Kur es ņēmu tik ražanu.
Rīgā pirku, naudu devu,
Vāczemē darināju.
224 [Kabilē (Kld)].

- 313 -

7. Kur tu lēksi, vanadziņ,
Sudrabotiem spār(n) galiem?
- Lēkšu liepas apraudzīt,
Vai būs diža uzaugusi.
Ir gan diža, ir gan kupla,
Zari mirka Daugavā.
- Brien, brālīti, pār Daugavu,
Nolauz vienu pazarīti!
No tās vienas pazarītes
Es izpinu vainaciņu.
Vaicā kungi, vaicā ļaudis:
Kur, meitiņa, to dabūji?
Rīgā pirku, naudu devu,
Klaipēdā kaldināju.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

8. Sērd(i)enīte nopinusi
Zelta zaru vainadziņu.
Visi kungi brīnījās:
Kur tu tādu kaldināji?
Rīgā pirku, naudu devu,
Vāczemē kaldināju.
Es iejūdzu saules zirgu
Visi kungi brīnījās:
Kā tu kļu(v)i Vāczemē?
Es iejūdzu saules zirgu
Zaļa vaŗa kamanās;
Piekūst mani zirmi zirgi,
Sadeļ vaŗa kamaniņas.
3421 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9. Vējiņš pūta, vētra kŗāca,
Nolauž zelta ozoliņu.
Tekat visi, bāleliņi,
Zeltozoli droztalāt!
Ai jaunaju bāleliņu,
Pārnes vienu droztaliņu;
No tās vienas droztaliņas
Izkaldini vaiņadziņu!
Citas meitas man vaicāja,
Kur es tādu kaldināju.
Rīgā pirku, naudu devu,
Vāczemē kaldināju.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

10. Vidzemītes bērniņš biju,
Vakar biju Vidzemē;
Vidzemītes ziedus rāvu,
Nopinosi vainadziņu.
Spīdēj' manis vainadziņis
Kā tas rītas auseklītis.
Rīgas kungi pirkt gribēja,
Nedrīkstēja bildināt.
Viņi prasa, cik es gribu:
Simtu gribu zelta naudas.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

11. Vīšu rozes vainagā,
Iešu Māras baznīcā.
Māras ļaudis man prasīja,
Kur tik skaistu kroni ņēmu:
Rīgā pirku, naudu devu,
Pieci mārki gabalā.
152 [Jērkulē (Krimuldas pag. Rg)].

33628.

Kur tu skriesi [skreji], vanadziņi,
Ar tiem vasku spārniņiem?
- Skriešu [skreju] lipas apraudzīt,
Vai ir liela izauguse.
Gana liela, gana kupla,
Zari mirka Daugavā.
Tēvs ar māti mīļi gul
Daugaviņas maliņā;
Vakarā guldamies,
Liepai zaru nolauzuši,
Liepai zaru nolauzuši,
Palikuši pagalvī;
No rītiņa celdamies,
Iemetuši Daugavā.
Tas aizjāja par Daugavu
Spīdēdams, vizēdams,
Spīdēdams, vizēdams,
Burbulīšus mētādams.
Satiek jūŗas [Dieva] zvejnieciņi,
Ieņem viņu laiviņā;
Ieņem viņu laiviņā,
Ietin zīda nēzdogā;
Ietin zīda nēzdogā,
Novizina Vāczemē;
Novizina Vaczemē,
Ienes Māŗas baznīcā;
Ienes Māŗas baznīcā,
Noliek Dieva altārī.
Vāczemnieki brīnējās,
Kāda koka tie ziediņi.
Saka Māŗa raudādama:
Tie nevaid koka ziedi,
Tie nevaid koka ziedi,
Tā puisīša [meitiņas] dvēselīte,
Tā puisīša [meitiņas] dvēselīte,
Daugavā slīcināta
Bēdiņās nomiruse
. [Žēlabās nomiruša].
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 314 -

1. Kur tu skriesi, vanadziņi,
Ar tiem vaska spārniņiem?
Skriešu liepas apraudzīt,
Vai ir kulpas, vai ir lielas.
Ira kuplas, ira lielas,
Zari mirka Daugavā.
Es nolauzu vienu zaru,
To iemetu Daugavā;
Tas aizgāja pa Daugavu,
Burbulīšus mētādams.
Satiek jūras zvejnieciņi,
Ieņem viņu laiviņā;
Ieņem viņu laiviņā,
Ietin zīda nēzdaugā;
Ietin zīda nēzdaugā,
Ienes Māras baznīcā.
Šūpo Māre, auklē Māre,
Uzaug daiļa jumpraviņa
Dzeltainiem matiņiem,
Sarkanbaltiem vaidziņiem.
360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Kur tu skriesi, vanadziņi,
Ar tiem vaska spārniņiem?
Skriešu liepu apraudzīt,
Vai ir liela, vai ir kupla.
Ira liela, ira kupla,
Zari līka Daugavā.
Tēvs ar māti apguluši
Daugaviņas maliņā,
Daugaviņas maliņā
Apakš liepas zariņiem;
Nolauzuši vienu zaru,
Palikuši pagalvī;
No rītiņa celdamies,
Iesviež zaru Daugavā.
Tas aizgāja pa Daugavu,
Burbulīšus mētādams.
Satikuši zvejnieciņi,
Ieņem viņu laiviņā;
Ieņēmuši laiviņā,
Ietin linu palagā;
Ietinuši palagā,
Ienes Māras baznīcā,
Ienes Māras baznīcā,
Ieliek Dieva altārī.
Tur piedzima trīs jumpravas
Zeltītiem matiņiem;
Tur jāj trīs Dieva dēli
Tās jumpravas lūkoties.
270 [Ozolu muižā (Ozolnieku pag. Jg)].

3. Kur tu skrieni, vanadziņi,
Ar tiem vasku cimdiņiem?
- Skrieņu liepas apraudzīt,
Vai ir kupla uzauguse.
Gana kupla, gana resna,
Zari līka Daugavā.
Noraunam vienu zaru,
Iesviežam Daugavā.
Tas aizgāja par Daugavas,
Burbuliņus mētādams.
Satiek jūras zvejnieciņi,
Ieņem ziedu laiviņā;
Ieņem ziedu laiviņā,
Satin zīdu nēzdaugā,
Ienes Māras baznīcā;
Ienes Māras baznīcā,
Ieliek Māras [zelta] šūpulī;
Ieliek Māras [zelta] šūpulī,
Sauc eņģeli klāt šūpot.
Šūpojot, lolojot,
Ronas daiļa jumpraviņa.
Atjāj divi Dieva dēli
Tās jumpravas lūkoties.
Lūkodami, zīmēdami,
Atron savu īstu mās'.
- Ak tu mana mīļa māsa,
Kur tu biji šiem gadiem ?
- Ak jūs mani mīļi brāļi,
Biju judu zemītē.
- Ak tu mana mīļa māsa
Ko tur judu zemītē?
- Ak jūs mani mīļi brāļi,
Judu bērnus es auklēju.
- Ak tu mana mīļ' māsiņa,
Ko pelnīji auklēdama?
- Nopelnīju slēžu kreklu,
Divi zelta gredzeniņus.
- Ak tu mana mīļa māsa,
Kad atiesi ciemoties?
- Es aiziešu to dieniņu,
Kad stāv akmins uz ūdiņ',
Kad stāv akmins uz ūdiņ',
Spalva grime dibinā.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

- 315 -

4. Kur tu skrīsi, vanadzeņ,
Voska cymdus maukdamīs?
- Skrīšu l'īpys apsavārtu, -
Soka, lela izauguse,
Soka, lela izauguse,
Zori l'eika jyureņuos. -
Atskrīn palāks vanadzeņš,
Nūlauž pošu vērsyuneiti,
Nūlauž pošu vēryuneiti,
Svīž jyureņu videņā.
Zvejoi jyuru zvejnīceņi,
Īceļ jū laiveņā,
Īceļ jū laiveņā,
Satin' zeižu pologā.
Šyupuojūt, auklējūt,
Izaug skaista ļaudaveņa.
421 [Krūgerūs(?)].

5. Lidu lidu, vanadziņi,
Ar tiem vaska spārniņiem,
Lidu augstu, lidu zemu,
Lidu liepas apraudzīt,
Lidu liepas apraudzīt,
Vai tā liela izaugusi.
Gana liela, gana kupla,
Zari mirka Daugavā.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

33629.

Kur tu skrīsi, vanadz'eņ,
Ar tīm voska spuorn'eņīm?
- Skrīšu l'īpas apsavārtu
V'eļik l'ela izaugus'e. -
L'ela, kupla izaugus'e,
Zori l'eika Daugovā.
Es nūlaužu vīnu zoru,
Svīžu jiuru dziļumā.
Tī izauga zalta puče
Dev'eņīm zareņīm.
Es nūlaužu vīnu zoru,
Nūsav'eju vaiņuceņu.
Guoju, guoju pa c'el'eņu
Kai pučeit'e zīdādama.
Sasatyku puišu pulku,
Prosa muna vaiņuc'eņa.
Lobuok dūmu cymdu puori,
Nakai sovu vaiņuc'eņu.
- Lobuok jaunu ad'eituoju,
Nakai tovu cymdu puori!
426 [Sakstagala pag. Rz].

1. Kur tu skrīsi, vanadz'eņ,
Ar tīm voska spuorn'eņīm?
Skrīšu l'īpas apsavārtu,
V'eļik l'ela izaugus'e.
L'ela l'ela, kupla kupla,
Zori l'eika Daugovā.
Dziļa dziļa daugav'eņa,
Cyta vīta sakla b'eja.
Pa sakluom vīt'eņuom
Tī aug zalta purin'eņi.
Nu tūs zalta purin'eņu
Es nūpynu vaiņudz'eņu.
Saguojuši cīma puiši,
Nūraun munu vaiņudz'eņu!
Da, lyudzami, atdūdit
Munu duorgu vaiņudz'eņu.
Lyugdamuos, pras'eidama,
Pasūl'ēju cymdu puoru.
- Nagrybam cymdu puora,
Grybam pošas ad'eituojas.
- Da, lyudzami, pagaidit
Da cytam rudiņam,
Cikuom pyuru pīlād'eišu,
I t'el'eišu pīaudz'eišu!
430 [Malnavā (Kārsavas pag. Ldz)].

2. Puort'ec'ēju ez'ereņu [Daugav'eņu]
I solušu, nasolušu.
Kura vīta nasolus'e,
Tī aug zalta purin'eņi.
Nūsaruovu purin'eņu,
Nūsav'eju vaiņuc'eņu,
Nūsav'eju vaiņuc'eņu,
Izsalyku galv'eņā.
Saguojuši cīma puiši,
Atjam munu vaiņuc'eņu.
Es jūs lyudzu, es jūs prosu,
Atdūdit vaiņuc'eņu!
Lyugdamuos, pras'eidama,
Pasūl'ēju cymdu puori.
- Navajaga cymdu puora,
Vajag pošas ad'eituojas.
- Pagaidit, cīma puiši,
Da cytam rudiņam,
Koļs pyureņu pīdareišu,
Koļs t'el'eitis paaudz'eišu!
4261 [Ozolmuižas pag. Rz].

- 316 -

33630.

Lai es braucu kur braukdamis,
Irbes gul ceļmalā;
Irbes gul ceļmalā,
Baida manu kumeliņu;
Baida manu kumeliņu,
Dauza manas kamaniņas;
Dauza manas kamaniņas,
Mētā manu līgaviņu.
Jūs, irbītes, nezināt,
Cik maksāja kumeliņš:
Pieci simti dālderīšu
Maksā manis kumeliņš.
Jūs, irbītes, nezināt,
Cik maksāja kamaniņas:
Seši simti dālderīšu
Maksā, manas kamaniņas.
Jūs, irbītes, nezināt,
Cik maksāja līgaviņa:
Tā naudiņa neskaitāma,
Cik maksāja līgaviņa.
Kumeliņu jaunu pirkšu,
Kur es ņemšu līgaviņu!
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

33631.

Līdacīna zaļspurīte,
Nāč ar mani spēlēties,
Tu dziļā jūrīnā
Es ozola laivīnā!
Jūŗa prasa smalku tīklu,
Laiva baltu zēģelīšu.
Uzliek baltu zēģelīti,
Iet laivīna mirdzēdama,
Iet laivīna mirdzēdama
Līdz tautieša nama duru.
Tautiets mana laipu lika
Zāģētāme dēlītēm.
Labāk tēva dubļus bridu,
Ne tautieša laipas gāju:
Tēva dubļi sudraboti,
Tautu laipas asarotas.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

33632.

Man bij daiļis arājiņis
Par visiem arājiem:
Zilas acis, sārti vaigi,
Iedzeltāni matu gali,
Tam bij divi melni zirgi,
Tas trešais itin balts.
Vienu deva kungam jāt,
Otru kunga sulaiņam,
To trešo pats tas jāja
Kungam līdz Vāczemē.
- Nu ar Dievu, līgaviņa,
Ilgi tevis neredzēšu!
Lai gan tevis neredzēšu,
Allaž tevi pieminēšu.
Pa trīs gadi ceturtā
Nākšu tevi apraudzīt.
- Gāju rožu dārziņā,
Pinu rožu vainadziņu,
Gaidīj' savu arājiņu
Pēc trīs gadi pārnākam.
Trīs gadiņi pagājuši,
Vēl nav mana arājiņa,
Vēl nav mana arājiņa,
Balta zirga jājējiņa.
Ceturtā gadiņā
Nu atjāja pie lodziņa.
- Labvakar labvakar,
Mana jauna līgaviņa!
- Labvakar labvakar!
Kā nu iet, arājiņ?
Kā nu iet, arājiņ,
Balta zirga jājējiņ?
- Gan jau labi, līgaviņa,
Bet man citis kumeliņis.
- Ja tev citis kumeliņis,
Tad tev cita līgaviņa.
Es jau tev tūlīn teicu,
Ka tu mani aizmirsīsi,
Ka tu mani aizmirsīsi,
Tāļus ceļus staigādams.
- Aiztais', meitiņ, savu logu,
Ar tev' vairs nerunāšu.
Nu es jāšu citu ceļu,
Kur aug citas mātes meitas,
Kur aug citas mātes meitas,
Vēl skaistākas, vēl daiļākas.
- Es iegāju raudādama
Savā rožu dārziņā,
Saplosīju vainadziņu,
Slaucīj' gaužas asariņas.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33633.

No rītīna agri agri
Es izgāju bierzītēi,
Es izgāju bierzītēi,
Apsedloju raibu zaķi.
Es nojāju līdz Kuldīgu,
Vēl rasīna nenogāja.
Pavaicāju lielkungim,
Kur likš' savu kumelīnu.
Ieliek manu kumelīnu
Zaļāi vaŗa stallītēi,
Zaļāi vaŗa stallītēi
Sudrabīna redelēm.
Sēdu, sēdu, apsaskatu,
Ko ēd manis kumelīnis:
Saulēi pļautu ābolīnu,
To ēd manis kumelīnis.
Sēdu, sēdu, apsaskatu,
Ko dzeŗ manis kumelīnis:
Skaidr' avota ūdentīnu,
To dzeŗ manis kumelīnis.
Sēdu, sēdu, apsaskatu,
Sajāj visi lieli kungi,
Grib no manis ziergu pierkt.
Neizdošu kumelīnu,
Man sievīna nelūkota.
Sēdu, sēdu, ap(sa)skatu,
Pietek viena zeltainīte.
Tai es došu savu roku,
Savas rokas gredzentīnu;
Tai es došu savus lopus,
Savu lopu laidarīnu.
Manāi lopu laidarāi
Dui zeltīti avotīni,
Vienāi dzēra raibas goves,
Otrāi bēri kumelīni.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

- 317 -

33634.

Pirmodien, otrudien
Sapliķēju līgaviņu;
Jau trešdien, ceturtdien
Guļ kaktā vaidēdama;
Jau piektdien, jau piektdien
Nomirst mana līgaviņa;
Jau sestdien, jau sestdien
Aizbriņģēju kalniņā;
Jau svētdien krodziņā
Ar jaunām meitiņām.
Pirmdienā, mandagā
Būs man jauna līgaviņa.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

1. Pyrmūdin', pyrmūdin'
Kūkl'es škēl'u m'ežeņā;
Ūtardin', ūtardin'
Kūkl'es n'ešu s'ēt'eņā;
Jau trešdin', jau trešdin'
Kūkl'ei muna ļaudav'eņa;
Caturtdin', caturtdin'
Nūm'ērst muna ļaudav'eņa;
Jau pīktdin', jau pīktdin'
Boltejūs gal'd'eņūs;
Jau sastdin', jau sastdin'
Dzaltonuos smilkt'eņuos.
Jau svātdin', jau svātdin'
Jau es pats' krūdz'eņā,
Jau es pats' krūdz'eņā,
Krūga golda gal'eņā.
Kū dareit, nadareit. -
Man nūmyra ļaudav'eņa;
Voi dzīduot, voi rauduot,
Voi jimt jaunu ļaudav'eņu?
Lubuok dzīžu, nakai raužu,
Jemu jaunu ļaudav'eņu.
4241 [Gaigalavas pag. Rz], 431 [Pildas pag. Ldz].

33635.

Šodien iešu baznīcā,
Koši, daili greznošos,
Vilkšu svārkus līdz zemei,
Segšu baltu villainīti.
Ieš' krodziņu no krodziņa,
Tautu dēlu meklēdama.
Iemu krogus stedelē,
Redzu tautu kumeliņu,
Redzu tautu kumeliņu
Apseglotu, apdeķotu.
Iemu krogus istabā,
Redzu pašu tautas dēlu,
Redzu pašu tautas dēlu
Sēžam galda galiņā,
Sēžam galda galiņā,
Alus kanna rociņā.
Pulka bija svešu ļaužu,
Nedrīkstēju bildināt.
Lai būt' ļaužu cik būdamu,
Man ar savu jārunā.
Es, ar savu runādama,
Ieraug' īstu bāleliņu.
Bāleliņš man vaicāja:
Ko, māsiņa, tu runā?
Es, brālīti, to runāju -
Atstāt tēvu, māmuliņu,
Atstāt tēvu, māmuliņu,
Atstāt savus bāleliņus.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

- 318 -

33636.

Sēž' pie loga dziedādama,
Zīžautiņu rakstīdama,
Gaidu savu mīļākaju
Pie manim atnākam.
Tur viņš nāk, tur viņš nāk,
Re cik daiļi viņš tur nāk:
Kurpes kājā, niedre rokā,
Pirkstā zelta gredzentiņš. -
Nu staigāju raudādama,
Gaidu savu dzērājiņu,
Gaidu savu dzērājiņu
No krodziņa pārnākam.
Re kur nāk, re kur nāk,
Re kur žūpa vazājās:
Vīzes kājā, runga rokā,
Lūku nasta mugurā.
Tam mutīte nemazgāta
Visu cauru nedēliņu,
Tam galviņa nesukāta
Visu gaŗu vasariņu.
375 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33637.

Sedloj' savu sirmu zirgu,
Jāj' uz baltu rožu dārzu.
Tur bij viena veca māte,
Tai mātei trīs meitiņas.
Viena auda, otra vērpa,
Trešā zīdu šķetināja.
Dod, māmiņa, man to meitu,
Kas to zīdu šķetināja!
Jo nedosi to meitiņu,
Es nomiršu žēlabās.
Kur jūs mani glabāsiet,
Žēlabās nomirušu?
Rociet rožu dārziņā,
Apakš rožu saknītēm!
Tur izauga zelta roze
Manā galvas galiņā.
Ik svētdienas meitas nāca
Dārziņā puškoties.
Ienāk viena, ienāk otra,
Zelta rozi neaiztiek;
Ienāk mana īsta brūte,
Tā norāva zelta rozi;
Norāvuse zelta rozi,
Ietin zīžu nēzdogā,
Ietin zīžu nēzdogā,
Aiznes Māras baznīcā,
Aiznes Māras baznīcā,
Ieliek zelta šūpulī!
Šūpo, Māra, to šūplīti!
Te gul puiša dvēselīte,
Te gul puiša dvēselīte,
Žēlabāsi nomiruša.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

33638.

Smuks puisītis sēž aiz galda,
Aicin' mani klātsēdēt.
Es pie viņa piesēdos,
Kā rozīte ziedēdama.
Viņš man deva alu dzert
No sudraba biķerīša.
Es tā alus nodzēros
Pa mazām malciņām.
Necik ilgi nesēdēju,
Lūdz viņš gultu pataisīt.
Es tam gultu uztaisīju,
Klāju baltu paladziņu,
Klāju baltu paladziņu,
Sedzu raibu villainīti.
Viņš papriekšu iegulās,
Aiciņ' mani kaļtgulēt.
Es pie viņa piegulos,
Kā lapiņa drebēdama.
Ne stundiņu negulēju,
Sāk viņš mani modināt,
Sāk viņš mani modināt,
Sāk ar naudu lielīties:
Še, meitiņa, zelta nauda,
Še vēl sīka sudrabiņa!
Es domāju lielu domu,
Ko tā nauda labu dara:
Vai tā nauda aizmaksāja
Manu skaistu augumiņu,
Manu skaistu augumiņu,
Manu žīļu vainadziņu?
Labāk redzu zelta naudu
Ziluguni sadegam,
Nekā savu vainadziņu
Bez godiņa noņemam.
4 [Aijažos].

- 319 -

1. Ar tautieti dancāt gāju,
Pirkstā zelta gredzentiņis.
Ar tautieti dancājot,
Nokrīt zelta gredzentiņis.
Tautiets saka uzjemdamis:
Tas būs manas līgaviņas.
Lūgšus lūdzu, neatdeva,
Sol' ar naudu aizmaksāt.
- Atnāc, meitiņ, rītā agri,
Dabūs' savu gredzentiņu!
- Es noeimu no rītiņa,
Liek man gultiņ' uztaisīt,
Liek man gultiņ' uztaisīt,
Mazu brīdi klātgulēt.
Mazu brītiņ' pagulēju,
Sāk ar naudu lielīties.
Labāk redzu zelta naudu
Zil' uguni sadegam,
Nekā savu augumiņu
Negodā paliekam.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

2. Es neguļu pie tā puiša,
Kur gulēju viņu nakti:
Es atradu gulēdama
Viņam suņa amatiņu.
Nav ne stundu pagulējis,
Sāk ar naudu lielīties:
Še, meitiņa, zelta nauda
Un vēl sīka sudrabīņa!
Es negribu zelta naudas,
Ne ar sīka sudrabiņa;
Es grib' savu vaiņadziņu
Ar godiņu novalkāt.
1311 [Apē (Vlk)].

3. Labāk redzu zelta naudu
Ugunī sadegam,
Nekā savu augumiņu
Negodā paliekam.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

4. Puisīts lūdza tautu meitu,
Kur naksniņu pavadīt,
Kur naksniņu pavadīt,
Kur miedziņu pārgulēt.
- Gul' tu zirgu stallītī,
Es telīšu laiderī!
Kad rītā gaisma nāks,
Gan mēs abi tiksimies:
Es ieš' siena telītēm
Tavā zirgu stallītī. -
Savā zirgu stallītī
Lūdz viņš vietu pataisīt.
Es pataisu siena vietu,
Lūdz viņš baltu paladziņ'.
Es uzklāju paladziņu,
Lūdz viņš zilas villenītes.
Es uzklāju villenīti,
Lūdz man' pašu klātgulēt.
Es pie viņa piegulos,
Kā lapiņa drebēdama.
Tas nebija stundas laika -
Sāk ar naudu lielīties:
Še, māsiņ, zelta nauda,
Še tīrais sudrabiņš!
Labāk redzu zelta naudu
Ugunī sadegot,
Nekā savu vainadziņu
Bez godiņa novalkāju.
1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)].

5. Sēd aiz golda jauns puiškins,
Aicyn' mani kluot sādātu.
Es pi juo atsasādu,
Sūl'ei man' vīna gluozi.
Es tuo vīna pasadzēru
Pa vīnai drusceņai,
Syuta vītu pataisēt.
Es vītiņu pataisēju,
Jis paprīšku atsagula,
Aicyn' mani puorgulēt.
Stundes laika nagulēju,
Suoka mani mūdynuot,
Suoka mani mūdynuot,
Suok ar naudu līl'ētīs.
Valns pajem tovu naudu,
Tovu skaistu augumeņu!
Dažu vīnu tymsu nakti
Rauduodama atstaiguoju,
Nu kauneņa sorguodama
Sovu skaistu augumeņu.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

6. Smuks puisītis attecēja
Guļamēju laiciņēju.
Maģu brīdi pagulēja,
Sāk ar naudu lielīties.
Sadeg tava zelta nauda
Zilajami uguņami!
190 [Kuldīā].

7. Uzarītis man vaicāja,
Kuŗa bija zeļļu meita.
Šī bij lopu , tā bij lopu,
Es bij' pati zeļļu meita.
Pataisīju zeļļam gultu,
Gāju pati klātgulēt.
Tas nebija ilgu laiku,
Sāk ar naudu lielīties:
Še tev, meitiņ, zelta nauda,
Še tev tīra sudrabiņ'!
Sviedu zemē zelta naudu,
Sviedu tīru sudrabiņ'.
Iznīkst labāk tava nauda
Nekā manis augumiņš!
Es neļaušu savu glītum'
Smiekliem, ļaužu valodām.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

- 320 -

33639.

Sēju lielu rožu dārzu [lauku],
Ko sev' daiļi puškoties.
No tā liela sējumiņa
Viena pate roze zied [aug].
Bij man vienas rozes dēļ
Tādu augstu sētu pīt?
Bij man vienas meitas dēļ
Tādu gaŗu ceļu jāt,
Tādu gaŗu ceļu jāt,
Sviedrēt savu kumeliņu?
Sviedri lija kumeļami,
Birst man gaužas asariņas.
Ņemu savu zvaigžņu deķi,
Slauku sviedrus kumeļam;
Ņemu zīda nēzdodziņu,
Slauku gaužas asariņas.
261 [Blankenfeldē (Vilces pag. Jg)].

1. Bij man vienas ogas dēļ
Locīt savu muguriņu;
Bij man vienas meitas dēļ
Sviedrot savu kumeliņu?
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

2. Bij man viena rieksta dēļ
Tādu lielu lagzdu liekt;
Bij man vienas meitas dēļ
Tādu gaŗu ceļu jāt!
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

3. Ko man viena rieksta dēļ
Tiki lielu lazdu liekt;
Ko man vienas meitas dēļ
Tiki gaŗu ceļu jāt,
Tiki gaŗu ceļu jāt,
Svīdēt savu kumeliņu,
Svīdēt savu kumeliņu,
Raudāt gaužas asariņas!
Ņemu linu paseglīti,
Slauku sviedrus kumeļam;
Ņemu zīda nēzdaudziņu,
Slauku savas asariņas.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

4. L'elu s'ēju rūžu duorzu,
Ar kū daiļi puškuotīs;
Nu tuo l'ela s'ējum'eņa
Vīna poša izaugus'e.
D'eļ tuos vīnas skaistas rūžas
B'ej man' augstu sadu p'eit;
De'ļ tuos vīnas tautu meitas
B'ej man' garu c'eļu juot,
Svīdrēt [Sv'eidēt] sovu
kum'ēl'eņu.
Kum'eļam svīdri byra,
B'ērst man' gaudas asareņas.
Jamu sovu zyrga d'eči,
Slauku svīdrus kum'eļam;
Jamu sovu šolka [z'eida] skustu,
Slauku gaudas asareņas.
Da pusc'eļa nadajuoju,
Dz'ēržu ļaudis runuojūt,
Dz'ēržu ļaudis runuojūt,
Ļaudav'eņa atsokūt.
Naklaus'eišu ļaužu m'ēļu,
Juošu pots pasavārtu.
Da vuort'eņu vīn dajuoju,
Redzu sovu dzaltuon'eiti,
Redzu sovu dzaltuon'eiti
Par pogolmu puortakūt,
Boltas rūkas lauz'ējūt
[vādynūt].
Stīp rūc'eņu, grīz mut'eiti,
Byusi muna ļaudav'eņa!
Jej rūc'eņu gon pastīp'e,
Bet mut'eit'es napagrīz'e.
Nacīš es nūsab'eidu,
Ka tu taida lapna m'eita;
Zynu c'eļu, varu juot
V'el' cytā cīm'eņā,
V'el' cytā cīm'eņā,
Kur aug skaistas dzaltuon'eit'es,
Kur mam'eņa d'ev'ējeņa,
Kur m'eit'eņa guojējeņa.
- Juoj uz sātu, gan tu cyukas
Tova tāva t'eirumā!
Man' atjuos v'el' lobuoks
Ar sukuotu [baruotu] kum'ēl'eņu.
4271 [Rēzeknes apr.].

- 321 -

5. Sēju lielu rožu dārzu,
Ko sev' daiļi puškoties;
No tā liela sējumiņa
Viena pate roze auga.
Bij man vienas rozes dēļ
Tādu augstu žogu pīt;
Bij man vienas meitas dēļ
Tādu gaŗu ceļu jāt!
Dziržu ļaudis runājam
Līgaviņu atsakot.
Sirds nerima, prāts necieta,
Jāju viņas apraudzīt.
Es piejāju pie vārtiem,
Viņa stāv uz durvīm,
Viņa stāv uz dirvīm,
Raksta zīda nēzdodziņu.
Labdien labdien, sirdspuķīte,
Sniedz rociņu, dod mutīti!
Šī man roku vairs nesniedza,
Šī man mutes vairs nedeva.
Vai domā, vīzdegune,
Ka es tevis izbīšos?
Zinu ceļu, māku jāt
Ar baŗotu kumeliņu.
Tā būs māte, kas dos meitu,
Kas māk meitu audzināt;
Nāks meitiņa dziedādama,
Kā rozīte ziedēdama.
237 [Jaunaucē (Jaunauces pag. Jg)].

33640.

Seši jauni bandenieki
Jāj pa ceļu ziņģādami,
Visim bija siermi ziergi,
Visim caunu cepurītes,
Visim caunu cepurītes,
Visim lūšu kažociņi.
Visi seši apstājās
Mana bara galiņāi.
Divi teica: būsi mana!
Otri divi: nebūs tiesa!
Treši divi lec no zirga,
Apkārt mani aptecēja.
Izvilkuši baltas krelles:
Še, meitiņa, liec ap kaklu;
Izvilkuši gradzentiņu:
Mauc pirkstāi gradzentiņu!
Es nelikšu baltas krelles,
Es nemaukšu gredzentiņu,
Vaicās mani tēvs māmiņa:
Kur tu jēmi, kas tev deva?
- Kad vaicāja tēvs māmiņa,
Sak': man deva ciema puiši,
Sak': man deva ciema puiši,
Mani jaunu mīlēdami,
Mani jaunu mīlēdami,
Sev par draugu domādami.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

1. Seši jauni oruojeņi
Brauc pa ceļu dzīduodami.
Vysim sēšim sērmi zyrgi,
Vysim cauņu capureites.
Vysi seši apstuojuši
Ap tū munu rūžu duorzu.
Sēžu rūžu duorzeņā,
Veju rūžu vaiņuceņu.
Pyrmī divi tai sacēja:
Te byus muna ļaudaveņa!
Ūtri divi atsacēja:
Nabyus tova ļaudaveņa!
Treši divi lāc nu zyrga,
Sūl'ej zalta gredzineņu:
Ša, muoseņ, gredzineņš,
Nosoi skaiški dzeivuodama,
Nosoi skaiški dzeivuodama,
Gaidi manis atbraucūt!
Byušu pats, voi nabyušu, -
Byus muns bāris kumel'eņš,
Byus muns bāris kumel'eņš,
Vocuokuojis buol'el'eņš.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

2. Seši jauni stabul'nīki
Juoj pa c'eļu spālādami,
Visim s'ešim s'ērmi zyrgi,
Visim cauņu capureites.
Vysi s'eši sajuojuši
Ap tū munu rūžu duorzu.
Sēžu rūžu duorz'eņā,
V'eju rūžu vaiņuc'eņu.
Divi soka: byusi muna!
Ūtri divi: nabyus tova!
Treši divi lāc nu zyrga,
Dūd man' zalta gredzin'eņu.
Īdavuši, pasac'ēja:
Nosoi gudri, tautu m'eita!
Ka vaicuos tāvs ar muoti,
Sok', buol'eņi īdavuši;
Ka buol'eņi pavaicuos,
Sok', z'em'ē pacālus'e,
Sok', z'em'ē pacālus'e,
Rūžu duorzu ravādama.
4271 [Rēzeknes apr.].

- 322 -

3. Seši mazi bandenieki
Jāj pa ceļu bungodami,
Visiem sešiem sirmi zirgi,
Visiem cauņu cepurītes,
Visiem dziedi lakstīgalas
Zobeniņa galiņā.
Visi seši sajājuši
Ap to manu rožu dārzu.
Divi saka: tā ir mana!
Otri divi: tas nav tiesa!
Treši divi klāt aicina
Un man' līdzi vedināja.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

4. Seši mazi bundzenieki
Jāj pa ceļu bungodami,
Visiem sešiem sirmi zirgi,
Galvā cauņa cepurīte.
Visi seši sajājuši
Istabiņas galiņā.
Divi teica: esi mana!
Divi liedza: tas nav tiesa!
Divi, mani saķēruši,
Zelta rotu dāvināja.
Kur es likšu zelta rotu,
Tāda maza meitenīte?
Pārnāks tēvs, prasīs man:
Kur tu ņēmi , kas tev deva?
- Sak': man deva ciema zēni,
Mani mazu mīlēdami,
Mani mazu mīlēdami,
Sevim lielu audzēdami.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

33641.

Simtā tādu nedabūja,
Kā mēs divi jau(n) brālīši
Pie jāšanas, pie braukšanas,
Pie kumeļa baŗošanas.
Citi vīri krogā dzēra,
Es baŗavu kumelīnu;
Citi vīri nūjas grieza,
Es grožīnu kustinavu.
Kumelīna ripainīti,
Tev tecēta, man sēdēta,
Tev būs manu bruņu nesta,
Manu skaidru augumīnu!
Nedzeŗ manis kumelīnis
Neziedotu ūdentīnu.
Metu mārku upītē,
Lai dzeŗ manis kumelīnis.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

33642.

Suņi rēja, vārti čīkst,
Es pa logu raudzījos:
Redzu savu mīļu draugu
Pa vārtiem iejājam,
Pa vārtiem iejājam
Lielu bēru kumeliņu,
Lielu bēru kumeliņu,
Kuplu cauņu cepurīti.
Mans mīļais, mans jaukais,
Kur gulēji šo naksniņu?
Vai pie priedes, vai pie egles,
Vai pie citas mātes meitas?
- Ne pie priedes, ne pie egles,
Ne pie citas mātes meitas:
Baltābola kalniņāi
Apakš kupla ozoliņa,
Apakš kupla ozoliņa,
Pie bēraja kumeliņa;
Seglus liku pagalvī,
Paseglīti apsedzos.
- Mans mīļais, mans jaukais,
Kaut es būtu zinājuse,
Es tev būtu aizsūtījse
Baltu linu paladziņu,
Baltu linu paladziņu,
Mīkstu dūnu spilveniņu,
Mīkstu dūnu spilveniņu,
Raibu deķi apsegam.
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

1. Div' putniņi daiļi dzied
Vienā lazda krūmiņā;
Div' māsiņas rakstus raksta,
Pie lodziņa sēdēdamas.
Viena raksta sīkus rakstus,
Otra zīdu nēzdaudziņu.
Suņi rēja, vārti čīksta,
Es pa logu raudzījos:
Redzu savu arājiņu
Pa vārtiem iejājot
Lielu bēru kumeliņu,
Kuplu caunu cepurīti.
Es gribēju bildināt,
Daudz ļautiņu redzētāju.
Vai redz ļaudis, vai neredz,
Brīv man savu bildināt.
Pavaicāju arājam:
Kur gulēji šo naksniņ'?
Vai pie priedes, vai pie egles,
Vai pie labas mātes meitas?
- Ne pie priedes, ne pie egles,
Ne pie labas mātes meitas:
Tēva lauka galiņā
Pie zaļā ozoliņa,
Pie zaļā ozoliņa,
Pie bērā kumeliņa.
Seglus liku pagalvī,
Ar pasegli apsedzos.
- Kad es būtu zinājusi,
Es būt' mīļi nosūtījsi
Pāri dūnu spilveniņu,
Raibu deķi apsegties.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

- 323 -

2. Es piesārku kā brūklene,
Pa durīm ieiedam',
Es redzēju savu sirsniņ'
Sēžam galda galiņā.
Es dzīros klātu kļūt,
Viņš ārā pa durīm.
Es dzīros pavaicāt,
Kur gulēja šo naktiņ',
Vai gulēj' pie māmiņ',
Vai pie citas mātes meitas.
Pie eglītes es gulēju,
Skujām klāju paladziņ'.
- Vai tu traks, mans mīļākais,
Kam tu man nesacīji?
Es tev būtu nostellējs'
Pāru linu paladziņ',
Pāru linu paladziņ',
Pāru baltu villainīšu,
Pāru mutes nēzdotiņu,
Pāru smalku linu micu.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

3. Mans mīļais, mans jaukais,
Kur gulēji šo naksniņu?
Vai Rīgā, Jelgavā,
Vai pie citas mātes meitas?
- Ni Rīgā, Jelgavā,
Ni pie citas mātes meitas:
Zem priedītes, zem eglītes
Pašā sila vidiņā,
Skujas laužu pagalvī,
Ar skujām apsasedzu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

4. Mans mīļais, mans labais,
Kur gulēji šo naksniņu?
Vai pie priedes, vai pie egles,
Vai pie labas mātes meitas?
- Ne pie priedes, ne pie egles,
Ne pie labas mātes meitas:
Vidū lauka, apakš liepas,
Pie bērā kumeliņa.
- Ko tu klāji, ko tu sedzi,
Ko tu liki pagalvī?
- Liepu lapas klāju, sedzu,
Seglus liku pagalvī.
- Būtu es to zinājse,
Es būt' pate aiztecējse,
Es būt' pate aiztecējse,
Tev vietiņu pataisījse:
Es tev būtu paklājuse
Smalku linu paladziņu,
Pagalvī palikuse
Mīkstu dūnu spilveniņu;
Es būt' tevi apseguse
Biezu, siltu villainīti;
Būtu tevi guldījuse,
Pate gājse klātgulēt.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5. Suņi rej, vārti čīkst,
Es pa logu lūkojos.
Nu atjāja mans mīļais
Ar brūno kumelīnu.
Labrīt labrīt, mans mīļais,
Kur gulēji viņu nakti?
Vai pie priedes, vai pie egles,
Vai pie baltas mātes meitas?
- Ne pie priedes, ne pie egles,
Ne pie baltas mātes meitas:
Zaļajā līcītī
Pie brūnā kumelīna.
- Ko tu klāji, ko tu sedzi,
Ko tu liki pagalvē?
- Svārkim klāju, svārkim sedzu,
Sedlus liku pagalvē.
375 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 324 -

6. Suņi rēja, vārti čīkst,
Es pa logu skatījos,
Ieraudzīju sav' sirsniņu
Pa vārtiem iejājot
Tumši bēru kumeliņu,
Melnu caunu cepurīti.
Viņš pacēla cepurīti,
Man nobira asariņa.
Visapkārt sveši ļaudis,
Nedrīkstēju bildināt.
Lai redz ļaudis, vai neredz,
Brīv man savu bildināt.
Draugu, manu mīļu draugu,
Kur gulēji šo naksniņu?
Vai Rīgā, Jelgavā,
Vai pie laiskas mātes meitas?
- Ne Rīgā, Jelgavā,
Ne pie kādas mātes meitas:
Siliņā siliņā,
Pašā sila vidiņā.
- Draugu, manu mīļu draugu,
Ko tu klāji, ko tu sedzi?
Ko tu klāji, ko tu sedzi,
Ko paliki pagalvī?
- Skuju klāju paladziņu,
Skuju sedzu villainīti;
Sīku, smalku paeglīti,
To paliku pagalvī.
Kaut es būtu zinājuse,
Kur gul mans mīļākais,
Ar gulbīti aizstellētu
Pāri baltu paladziņu,
Pāri baltu paladziņu,
Pāri mīkstu spilventiņu,
Pāri mīkstu spilventiņu,
Baltu sagšu apsegam.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

7. Suņi rēja, vārti čīkst,
Tek' pie loga raudzīties,
Tek' pie loga raudzīties,
Kas iejāja sētiņā.
Tur atjāja mans mīļais
Lielu bēru kumeliņu,
Lielu bēru kumeliņu,
Turku zvēru cepurīti.
Mans mīļais, mans jaukais,
Kur gulēji šo naksniņu?
Vai pie priedes, vai pie egles,
Vai pie daiļas mātes meitas?
Ne pie priedes, ne pie egles,
Ne pie daiļas mātes meitas:
Apakš kupla ozoliņa
Tēva lauka galiņā.
- Ai tu manu mīļu draugu,
Būtu man ziņu devis,
Es tev būtu aiznesuse
Pāri baltu paladziņu,
Pāri baltu paladziņu,
Pāri dūju spilventiņu,
Pāri dūju spilventiņu,
Raibu sagšu apsegam.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

8. Trīs putniņi skaisti dzied
Smalkā lazdu krūmiņā;
Trīs meitiņas istabā [kambarī]
Sēd pie loga rakstīdamas,
Sēd pie loga rakstīdamas,
Gaida tautu atjājam.
Viena raksta sīkus rakstus,
Otra ada raibus cimdus.
Es savam mīļajam
Mīļu šuvu nēzdodziņu,
Visapkārt mīļus vārdus,
Vidū liku sav' sirsniņu.
Suņi rēja, vārti čīkst,
Es pa logu lūkojos:
Iejāj mans mīļais draugs
Lielu bēru kumeliņu,
Lielu bēru kumeliņu,
Lielu lūša kažociņu,
Lielu lūša kažociņu,
Turku zvēra cepurīti.
Redz actiņas, sāp sirsniņa,
Nedrīkstēju bildināt,
Nedrīkstēju bildināt,
Pilna sēta svešu ļaužu.
Par ļaudīm nebēdāju,
Man ar savu jārunā,
Man ar savu jārunā,
Vai redz ļaudis, vai neredz.
Aija manu mīļu draugu,
Kur gulēji viņu nakti?
Vai pie priedes, vai pie egles,
Vai pie labas mātes meitas?
- Ne pie priedes, ne pie egles,
Ne pie labas mātes meitas:
Starp priedīti, starp eglīti,
Apakš kupla ozoliņa,
Apakš kupla ozoliņa,
Pie bēraja kumeliņa;
Seglus liku paglavī,
Ar pasegli apsedzos.
- Aija manu mīļu draugu,
Būtu es to zinājse,
Es tev būtu sūtījuse
Pāri dreļļu paladziņu,
Pāri dreļļu paladziņu,
Mīkstu dūnu spilventiņu,
Mīkstu dūnu spilventiņu,
Raibu sagšu apsegam.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 325 -

33643.

Teku, teku pa celiņu,
Uztecēju ziedupīti,
Uztecēju ziedupīti,
Nevarēju pāri tikt.
Ņemu ziedu pilnu sauju,
Tad varēju pāri tikt.
Teku, teku pa celiņu,
Uztecēju zeltupīti,
Uztecēju zeltupīti,
Nevarēju pāri tikt.
Ņemu zelta pilnu sauju,
Tad varēju pāri tikt.
Teku, teku pa celiņu
Uztecēju Saules muižu,
Uztecēju Saules muižu,
Nevarēju gaŗām tikt.
Teku, teku pa celiņu,
Uztecēju brāļu sētu,
Uztecēju brāļu sētu,
Nevarēju iekšā tikt.
Pirmais brālis vārtus vēra,
Tam iedevu ziedu sauju;
Vidējais durvis vēra,
Tam iedevu zelta sauju;
Pastarītis krēslu cēla,
Tam iedevu Saules meitu,
Tam iedevu Saules meitu
Visu mūžu līgaviņu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

1. Ietum sērstu brāliņos,
Ceļa labi nezināju.
Zīle mani ceļu veda,
Raudavīte rasu trauca.
Piegāju pie ziedupītes,
Nevarēju pāri tikt.
Pasaplūcu ziedu šauju,
Teciņ's pāri pārtecēju.
Ietum sērstu brāliņos,
Ceļa labi nezināju.
Zīle mani ceļu veda,
Raudavīte rasu trauca.
Piegāju pie zeltupītes,
Nevarēju pāri tikt.
Pasagrābu zelta šauju,
Teciņ's pāri pārtecēju.
Ietum sērstu brāliņos,
Ceļa labi nezināju.
Zīle mani ceļu veda,
Raudavīte rasu trauca.
Piegāju pie saules kalna,
Nevarēju pāri tikt.
Paņēm' es saules meitu,
Teciņ's pāri pārtecēju.
Pirmais brālis vārtus vēra,
Tam iedevu ziedu šauju;
Otrais brālis zirgu jūdza.
Tam iedevu zelta šauju;
Trešais brālis krēslu cēla,
Tam iedevu Saules meitu,
Tam iedevu Saules meitu,
Smalku kreklu audējiņu.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

2. Tautiets mani padzināsi
Silāi mazu gabaliņu;
Es tautieša dzinumiņu
Tek' ar vienu tecējumu.
Tecēdama uztecēju
Ziedupīti lejiņā.
Es, norāvis ziedu sauju,
Tek' ar vienu tecējumu.
Tecēdama uztecēju
Zeltābeli kalniņā.
Es, norāvis zeltāboli,
Tek' ar vienu tecējumu.
Tecēdama uztecēju
Brāļa sētu kalniņā.
Māršai devu ziedu sauju,
Brāļam zelta āboliņu.
Mārša ziedus noziedēja,
Brālīts zeltu novizēja.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

- 326 -

3. Teku, teku pa celiņu,
Dabulo dabulo!
Datecēju ziedupīti,
Dabulo dabulo!
Pasajēmu ziedu šauju,
Dabulo dabulo!
Tecins pāri pārtecēju,
Dabulo dabulo!
Teku, teku pa celiņu,
Datecēju zeltupīti;
Pasajēmu zelta šauju,
Tecins pāri pārtecēju.
Teku, teku pa celiņu,
Datecēju saules muižu.
Iztek saules jumpraviņa,
Jēmu saules jumpraviņu.
Teku, teku pa celiņu,
Datecēju brāļa sētu.
Pirmais brālis vārtus vēre,
Tam iedevu ziedu šauju;
Otris brālis durvis vēre,
Tam iedevu zelta šauju;
Pastarītis krēslu cēla,
Tam tā saules jumpraviņa.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33644.

Trīs priedītes silēi auga,
Visas trīs vien' gaŗum';
Vienu cirte, otra lūza,
Trešā līdzi locījās,
To pametu siliņēi,
To pametu siliņēi
Vējiņam vēsināt.
Trīs meitiņas ciemāi auga,
Vis's trīs viena daiļumiņ';
Vienu ņēma, otra daiļumiņ';
Vienu ņēma, otra nāce,
Trešā līdzi taisījās.
To, kas līdzi taisījās,
To pametu brālīšos,
To pametu brālīšos
Māršiņām niecināt.
224 [Kabilē (Kld)].

33645.

Treis vosoras sabaruoju
Stallī lobu kum'el'eņu;
Caturtāi vosorā
Lyku sadlus mugorā,
Lyku sadlus mugorā,
Bēru rīkstus karmynā,
Bēru rīkstus karmynā,
Juoju m'eitu cīm'eņā.
Vīnu sauvi m'eituom d'evu,
Ūtru m'eitu mam'eņai,
Trešū sauvi pakais'ēju [pabuorst'ēju]
Pa m'eit'eņu pagalm'eņu.
Cikuom m'eitas rīkstus losa,
Jau saul'eit'e vokorā;
Cikuom rīkstus salas'ēja,
Jau saul'eit'e nūrīt'ēja.
- Kur tu juosi, cīma puisi,
Kur gul'ēsi šū naksn'eņu?
Gul' t'epat, cīma puisi!
Es vīt'eņu patais'ēšu,
Es vīt'eņu patais'ēšu,
Kluošu boltu paladz'eņu.
Gulāsim vīnu vītu,
Runuosim vīnu runu.
V'el' nav runa izrunuota,
Jau mam'eņa stuovu ceļ.
Vaicoi mani muomul'eņa:
Kuo, m'eit'eņa, nūskum'eiga?
Tu, mam'eņ, nazynuoji,
Kaida muna nūskumšona:
Nu tuo rīkstu kūdūl'eņu
[las'ējumu]
Myužam tautu rūceņā.
4261 [Ozolmuižas pag. Rz].

33646.

Tumša tumša tā eglīte,
Kur caunīte nakti guļ;
Tālu tālu tā zemīte,
Kur aug mana līgaviņa.
- Ko kurienes tu, puisīti,
Ar tik jauku valodiņu?
- Es , māmiņa, no Vāczemes,
Nāku savas vajadzības:
Gribu jūsu meitiņ' precēt,
To, lūdzami, neliedziet !
- Velti velti tu, puisīti,
Pēc meitiņas tīkojies:
Viena pate man meitiņa,
Tā par mazu, tā par jaunu,
Tai vēl mātes rīkstes bīties,
Ne pēc jauniem puišiem dzīties.
- Jūs, māmiņa, veci ļaudis,
Vai jūs to nezināt:
Pa pāŗami rieksti auga,
Pa pāŗami āboliņi,
Jūras putni, gaigaliņi,
Pa pāŗami pārojās;
Tā jauniemi cilvēkiem
Pa pāŗami pāroties,
Pa pāŗiemi pāroties
Ik svētdienas baznīcā.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

- 327 -

1. Tymsa tymsa tei egl'eite,
Kur cauneite nakti guļ;
Tuoļi tuoļi tys cīmeņš,
Kur aug muna līgaveņa.
Juoju, juoju vīnu dīnu,
Nikuo loba nadajuoju;
Juoju, juoju ūtru dīnu,
To dajuoju cīma sātu.
Izskrīn divi malni suņi,
Iztak divi dzaltuoneites;
Zyrgu vede stalleitē,
Pati vede ustobā.
Taisat man' meikstu vītu
Tymsajā kakteņā,
Lai es guļu, lai verūs,
Kū darēs cīma meitas.
Vīna sprēde, ūtra aude,
Treša roksta zeižauteņu.
Dūd, mameņ, tū meiteņu,
Kura roksta ziežauteņu!
- Tū, puiseit, es nadūšu,
Tei man vysujaunuokuo.
- Jius, mameņ, vaci ļaud's,
Kam tik glupi runuojit?
Simtim skrēja jiuru putni,
Pa puorim puoruojuos;
Tuo jaunim cylvākim
Pa puorim jādzeivuo.
409 [Līksnas pag. D].

MĪTISKAS DZIESMAS. DEBESS DRAUDZE. DABAS PRIEKŠMETU UN DABAS PARĀDĪBU PERSONIFIKĀCIJA UN DIEVINĀŠANA

- 329 -

1. Dievs, Laima, Māra

33647.

Aiz Daugavas siliņā
Divi melni suņi rēja;
Tie nebija melni suņi,
Tie bij Dieva kumeliņi.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

33648.

Augstāk dzied cīrulīts
Aiz visiem putniņiem;
Dievam gudris padomiņš
Par šo visu pasaulīt'.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Cīrulīts augsti dzied
Aiz visiem putniņiem;
Dievam gudris padomiņš
Aiz visiem ļautiņiem.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

33649.

Augsti dzied cīrulīts
Par visiem putniņiem;
Augsta Dieva valdīšana
Par visiem kundziņiem.
55 [Mūŗa muižā (Mūrmuižas pag. Vlm)].

33650.

Augstāk dzied cīrulītis
Par visiem putniņiem;
Gudrāks Laimes lēmumiņš
Par visiem padomiem.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

33651.

Dieviņam zaļa roka,
Man bij zaļa ķeselīte;
Ko Dieviņš man iedeva,
To iebāžu ķeselē.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

1. Dieviņami zaļa roka,
Man ir zaļa ķeselīte;
Kas Dieviņa rociņā,
Tas manā ķeselē.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

33652.

Dievīns bija mazs vīrīnis,
Gudris viņa padomīnis,
Viņš varēja priedi vērpt,
Ozolīnu šķeterēt.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

33653.

Dieviņš brauca, Laime jāja,
Pakrīt Laimes kumeliņš.
Ai Dieviņ glābējiņ,
Pacel Laimes kumeliņu!
7 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

33654.

Dieviņš brauca niedru tiltu
Ābolainu kumeliņu;
Lūst niedrītes pārbraucot,
Dreb Dieviņa kumeliņis.
1821 [Allažās (Raņķu pag. Kld)].

1. Dieviņš jāja niedru tiltu
Sasprandzētu kumeliņu;
Rībēj' tilts, dreb kumeļis,
Skan sudraba iemauktiņi.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

33655.

Dieviņš jāja zvirgzdu tiltu
Dābulainu kumeliņu;
Tam Dieviņa kumeļami
Zvaigžņu deķis mugurā.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 330 -

33656.

Dieviņš kāpe kumeļā,
Es kāpsliņus paturēju;
Man Dieviņš zemi deva
Par to kāpšļu turējum'.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

33657.

Dieviņš līda līdumiņu,
Ne visiem līdzi līda:
Citiem līda šovasar,
Citiem citu vasariņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

33658.

Dieviņš mani aicināja
Trīs gadiņi dienastā.
Es Dievam pavaicāju:
Ko solīji loniņā?
- Es tev došu zelta kroni
Ar visiem vizuļiem.
- Dieviņam pavaicāju:
Kur es būšu paglabāt?
- Vakaros guldamies,
Liec savā pagalvī;
Rītos agri celdamies,
Mazgā zelta rasiņā;
Nomazgājse rasiņā;
Liec savā galviņā!
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

33659.

Dieviņš mani lūgtin lūdza
Trīs gadiņi dienastā;
Es Dievam paprasīju
Pilnu pūru zelta naudas,
Ka var' pirkt kumeliņu,
Ievest sev līgaviņu.
1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)].

33660.

Dieviņš savu kumeliņu
Uz akmiņa dusināja,
Lai nerūsa pakaviņi
Aŗamā zemītē.
328 [Valles muižā (Taurkalnes pag. B)].

33661.

Dieviņš sēja sudrabiņu
Visgaŗām jūrmalai.
Sēj, Dieviņ(i), manu daļu
Jele vienu birzumiņu!
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

1. Dieviņš sēja sudrabiņu
Celmaināi līdumā.
Sēj, Dieviņi, man' tiesiņu
Vienas birzes platumā!
232 [Talsos (Tl)].

2. Laimiņ' sēja sudrabiņu
Visapkārt jūriņai.
Sēj, Laimiņ, manu daļu
Vienu mazu gabaliņu!
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

3. Saule sēja sudrabiņu
Celmojā līdumā.
Sēj, saulīt, manu tiesu
Jele vienu birzumiņu!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

33662.

Dievs ar Laimi sasatika
Viena ceļa galiņā;
Dievs Laimei pasacīja
Zīda aust nēzdodziņu.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

33663.

Es atradu uz celiņa
Dieva jātu kumeliņu,
Nosvīdušu, piekusušu,
Zelta rasu norasojšu.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

33664.

Es atradu uz celiņa
Dieva jātu kumeliņu:
Zelta segli mugurā,
Sudrabiņa iemauktiņi.
188 [(?)].

1. Ieraudzījsi vien, pazinu
Laimes jātu kumeliņu:
Zīda sega, zelta segli,
Sudrabiņa iemauktiņi.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

2. Es atradu aiz kalniņa
Diev' kumeļu sedlojam:
Lūka kāpšļi, zelta sedli,
Dimantiņa iemauktiņi.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3. Es atradu uz celiņa
Dieva jātu kumeliņu:
Caur segliem saule lēca,
Caur iemauktu mēnestiņš,
Pavadiņas galiņā
Auseklītis ritināja.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

- 331 -

4. No tālienes jau pazinu
Dieva jātus kumeliņus:
Zelta segli mugurā,
Sudrabiņa iemauktiņi;
Pie segliem saule lēca,
Iemauktos mēnestiņš,
Pavadiņas galiņā
Zelta zvaigzne ritināja.
317 [Lindē (Birzgales pag. Rg)].

33665.

Es būt' arī ceļu gājis,
Kad Dieviņis līdzi nāktu:
Ne kājiņa slapja taptu,
Ne nosvīstu kumeliņis.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33666.

Es Dieviņu pieminēju
I rītā, vakarā;
Še ceļos, še guļos
Zem Dieviņa kājiņām.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

33667.

Es nesaku tā vārdiņa:
Tev ir daudz, man ir maz!
Gana Dieva rociņā,
Kas visiemi līdzi dara.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33668.

Gana agri es cēlos,
Mīļš Dieviņš vēl jo agri.
Ko, Dieviņi, tu cēlies,
Kā tev agri vajadzēja?
- Ko, meitiņa, tu darītu,
Kad es agri neceltos?
Es tev durvju vērējiņis,
Es padoma devējiņis.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33669.

Grib Dieviņš šo zemīti
Ar ūdeni slīcināt;
Mīļa Māra Dievu lūdza,
Ap galviņu glāsīdama.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

33670.

Jaunas meitas, jauni puiši,
Metat kokus no celiņa:
Dieviņš brauca, mīļa Māra
Svētu rītu baznīcā.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

33671.

Kam tie kalni, kam ielejas,
Kam zaļie ozoliņi?
Dievam kalni, Laimei lejas,
Bitei zaļi ozoliņi.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Kam der kalni, kam der lejas,
Kam der zaļi ozoliņi?
Dievam kalni, Laimei lejas,
Bitēm zaļi ozoliņi.
Kam der puķes, kam der rozes,
Kam der bēri kumeliņi?
Meitām puķes, meitām rozes,
Puišiem bēri kumeliņi.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

2. Kam tie kalni, kam tās lejas,
Kam lielie tīrumiņi?
Dieva kalni, Dieva lejas,
Dieva lieli tīrumiņi.
119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)].

3. Kam tie kalni, kam tie leji
Kam tie zaļi ozoliņi?
Dievam kalni, Dievam leji,
Bitei zaļi ozoliņi.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

4. Kam tie kļavi, kam tie oši,
Kam tie zaļi ozoliņi?
Dievam kļavi, kungam oši,
Bitēm zaļi ozoliņi.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)].

33672.

Kas tur zvidz, kas tur viz
Viņā lauka galiņā?
Dieviņš jāj zvirgžu tiltu
Ābolainu kumeliņu.
217 [Ārlavā (Ārlavas pag. Tl)].

33673.

Ko tie kraukļi kradzināja,
Ko žagata zvadzināja?
Dievs pakāra velna bērnu
Ozoliņa galiņā.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

33674.

Kur, Dieviņi, tu paliksi,
Kad mēs visi nomirsim,
Kad mēs visi gulēsim
Zem zaļām velēnām?
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

- 332 -

33675.

Kur, Dievīni, tu paliksi,
Kad mēs visi nomirsim?
Kas ēdīs tavu maizi,
Kas jel tevi pieminēs?
190 [Kuldīā].

33676.

Kur, Dieviņ, tu paliksi,
Kad mēs visi nomirsim?
Kas maizīti tev ēdīs,
Kas darbiņu padarīs?
354 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33677.

Kur, Dieviņ, tu paliksi,
Kad mēs visi nomirsim?
Kas maizīti tev pelnīs,
Kas zemīti rušinās?
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

33678.

Kur, Dieviņ, tu paliksi,
Kad mēs visi nomirsim?
Ne tev sievas, ne tev bērnu,
Kas tev vecam maizes dos?
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

33679.

Kur, Dieviņi, tu paliksi,
Kad mēs visi nomirsim?
Ne tev tēva, ne māmiņas,
Ne tev savas līgaviņas.
308 [Altenē (Seces pag. Jk)].

33680.

Lād man' ļaudis, buŗ man' ļaudis,
Nevar mani izpostīt:
Dieviņš taisa zelta sētu
Apkārt manu augumiņu.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

33681.

Lēni lēni Dieviņš brauca
No kalniņa lejiņā;
Dieviņam lēni zirgi,
Lēni kaltas kamaniņas.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Rāmi rāmi Dieviņš brauca
No kalniņa lejiņā;
Dieviņam rāmi zirgi,
Rāmas kaltas kamaniņas.
190 [Kuldīā], 376 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33682.

Lēni lēni Dieviņš brauca
No kalniņa lejiņā,
Lai vējiņis nenopūta
Sudrabiņa mētelīti.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

1. Lāni lāni Dīviņš juoja
Nu kal'niņa lajiņā,
Lai vējiņš navaduoj'
Sudabriņa m'āt'el'eiša.
422 [Līvānu pag. D].

2. Lēņi lēņi Dieviņš brauce
No kalniņa lejiņā,
Neļaudams vējiņam
Savu matu purināt.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

3. Lēņi lēņi Dieviņš jāja
Ābolainu kumeliņu:
Negribēja vējam dot
Sava zīda mētelīša.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

4. Lēni lēni Dieviņš jāja
Pa lielo tīrumiņu,
Lai vējiņis nenopūta
Zaļa zīda mētelīša.
121 [Gulbenē (Md)].

5. Lēņi lēņi Dieviņš jāja
Par atraitnes tīrumiņu:
Negribēja vējiņā
Santa svārku vēdināt.
328 [Valles muižā (Taurkalnes pag. B)].

6. Rāmi rāmi Dieviņš gāja
Par tiem lauku tīrumiem,
Lai vējiņis nevēcina
Dievam zīda mētelīti.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

33683.

Lēni lēni Dieviņš brauca
No kalniņa lejiņā,
Netraucēja ievas ziedu,
Ne arāja kumeliņ'.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1. Lēni lēni Dieviņš brauca
No kalniņa lejiņā.
Dieviņam lēni zirgi,
Pats ir lēns braucējiņš,
Netraucēja rudzu ziedu,
Ne arāja kumeliņu.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

2. Lēni lēni Dieviņš brauca
No kalniņa lejiņā.
Lēni lēni Dieva zirgi,
Lēnas Dieva kamaniņas,
Ni traucēja ievas ziedu,
Ni arāja kumeliņa.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

- 333 -

3. Lēni lēni Dieviņš brauca
No kalniņa lejiņā,
Netraucēja ievas ziedu,
Ne arāja gājumiņa.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

4. Lēni lēni Dieviņš nāca
No Vāczemes Vidzemē,
Nemaitāja ievas ziedus,
Ne arāja gājumiņu.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

5. Līgo viegli, vasariņa,
No kalniņa lejiņā,
Nemaitā ievu ziedu,
Ne arāja sējumiņa!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

6. Rāmi rāmi, patapdamis,
Nāk no jūras pērkoniņis,
Nemaitāja ievas ziedus,
Ne arāja gājumiņu.
216 [Ventspilī].

7. Pāri pāri lietus gāja
Par tiem lauku tīrumiem,
Nemaitāja ievas ziedus,
Ne arāja gājumiņu.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

33684.

Lēni lēni Dieviņš jāja
No kalniņa lejiņā;
Saules meita vārtus vēra,
Zvaigžņu cimdus rociņā.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

33685.

Mārietīna, dievmeitīna,
Dievgaldīna slaucītāj',
Par istabu pārtecēja,
Zelta grīste šauvīnā.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

33686.

Op op, mīļš Dieviņš,
Tu augšā, es lejā!
Tu man devi miežus rudzus,
Tu bēros kumeliņus.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

33686v1.

Opačā, mīļs Dieviņš,
Tu augšām, es zemē!
Tu man devi miežus rudzus,
Es baroju kumeliņu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

33687.

Opačā, mīļš Dieviņš,
Tu augšām, es zemē,
Tu augšām debesīs,
Es zemē skaidienā!
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

33688.

Pi Dīv'eņa lab' dz'eivuot':
Treis olūti pogolmā.
Vīnā dz'ēre raibys gūv's,
Ūtrā s'ērmi kum'ēl'eņi,
Trešejā saul'is m'eita
Bičereitis balynuoja.
426 [Sakstagala pag. Rz].

33689.

Rāmi rāmi Dieviņš brauca
No kalniņa lejiņā,
Niedres tiltis līgojās,
Zviedz Dieviņa kumeliņi.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

33690.

Sasamete melni kraukļi
Lielajā rudzzālē;
Tie nebija melni kraukļi,
Tie bij Dieva kumeliņi.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33691.

Sasatyka Dīvs ar valnu
Lelojūs t'eirumūs;
Šk'ēl'e Dīvs sāra guni,
Suoka valns bizin'ēt.
409 [Līksnas pag. D].

33692.

Sasatika Dievs ar velnu
Vidū jūras uz akmiņa;
Kažociņi briku kraku,
Zobentiņi šmigu šmagu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

33693.

Sasatrūka Dieva zirgi
No pelēka akmentiņa,
Saraustīja zelta grožus,
Sasit' vaŗa kamaniņas.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)], 321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

1. Sasatrūka kumeliņis
No pelēka akmentiņa,
Saraustīja zelta grožus,
Sudrabiņa iemautiņus.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

33694.

Sen dzirdēju, nu ieraugu:
Dievam sirmi kumeliņi,
Dievam sirmi kumeliņi
Sudrabiņa lāsītēm.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

- 334 -

33695.

Tici Dievu, līgaviņa,
Ej ozolu baznīcā!
Visi ļaudis tevi teica
Bez Dieviņa dzīvojot.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33696.

Tu, Māriņa, viegla sieva,
Dod man savu vieglumiņu;
Tu, Dieviņi, bagāts vīris,
Dod man savu bagātību!
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

33697.

Tumsū gāju, vakarā,
Kas jel man biedram nāca?
Dieviņš man biedram nāca,
Mēnestiņis gaišumam.
205 [Ciecerē (Cieceres pag. Kld)].

1. Tumsa tumsa, kas par tumsu,
Es par tumsu nebēdāju!
Dieviņš manim biedram nāca
Mēnestiņa gaišumāi.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

2. Tumsiņā, vakarā
Nedrīkstēju viena iet;
Dieviņš man biedram nāca,
Mēnestiņis gaišumam.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)], 200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

33698.

Tumss laukā, tumss laukā,
Kur bij ņemt ceļa draugu?
Dievs bij man ceļa draugs,
Laime ceļa rādītāja.
121 [Gulbenē (Md)].

★

- 335 -

- 336 -

54621.

Aoi Dieviņi aoi Dieviņi,
Bez Dieviņa nevarēj',
Nei bez Dieva palīdziņa.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

54622.

Voi Dīviņ, voi Laimiņ,
Kur tī muni sirmī zyrgi?
Kur tī muni sirmī zyrgi,
Kur rakstītos komonas?
Pi Dīviņa sirmī zyrgi,
Pi Laimiņas komonas.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

54623.

Ai Dieviņi, kam radīji
Citu lielu, citu mazu?
Liels mazajam nevēlēja,
Kalnā kāpt raudzīties.
147 [Jaunlaicenes Vlk].

- 337 -

54624.

Vai Dieviņ, ko darīšu?
Man Dieviņis nelīdzēja:
Sausa malka man nedega,
Zaļa birze nelapoja.
398 [Skrundas Kld].

54625.

Aizskrējusja pūra molā,
Aizakļīdžu kai dzjārveitja.
Ni tī mani Dīvs izdzierda,
Ni tī muni buoleleņi.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

54626.

Andrīv bruoļ, ūzuleņ,
Kū tei tova muote dora?
Zam ūzula krāslus roksta,
Nu Dīveņa gostu gaida.
170 [Kapiņu D].

54627.

Atved, Dievis, siltu lītu
Jele vienu debestiņu!
Vis(i) asni novītuši,
Noskumuši arājiņi.
604 [Dažādi iesūtītāji].

54628.

Atveriet man vārtiņus,
I istabas duraviņas!
Dieviņš vārtus man atvēra,
Laimiņ' istab's duraviņas.
241 [Lubānas Md].

54629.

Auŗu auŗu nosasaucu,
Redzu Dievu nelīdzamu;
Redzu savu gājumiņu
Pakaļāja paliekamu.
39 [Bārtas Lp].

54630.

Boguotais līļejuos:
Daudzi rudzu, daudz ir mīžu.
Vairuok Dīva saiveņā,
Na boguota klētiņā.
605 [Skolas].

54631.

Brāļi savas māsas cēla,
Kas cels mani, sērdienīti?
Dieviņš cēla sērdienīti
Bandenieka kumeļā.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

54632.

Ceruleic, mozs putneņč,
Dīvam nasa vēstuleņ(?).
Dzeneišam raibi svuorki,
Tam skrūdera navajag.
326 [Preiļu D].

54633.

Cīrulīti, mazputniņi,
Ko tu redzēj' debesīs?
Redzēj' Dievu spēlējot,
Enģelīšus dancajot;
Pērkonīša vedekliņa
Augsti gaisā ducināj.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

54634.

Dar', Dieviņ, ko tu zini,
Nepalikšu, kur augusi;
Ja kājiņas nenesīs,
Vedīs tautu kumeliņš.
14 [Alsviķa Vlk].

54635.

Dar', Dieviņ, kā tev tīk,
Es tove rociņe.
Tur es guļ, tur es ceļes,
Pie tovem kājiņem.
243 [Lubezeres Tl].

54636.

Dīvam byut Dīviņam,
Dīvam gudrs padūmiņš;
Dievs kūkim lopas devja,
Dīvs vuorpiņas teirumā.
605 [Skolas].

1. Dīvs beja, Dīvs palyka,
Dīvs deva padūmeņu:
Kūkim Dīvs deva lapeņas,
Rudzim greutas vuorpeņas.
466 [Vārkavas D].

54637.

Dievam sūdzu vāju druvu,
Dievam vāju kumeliņ';
Vai no Dieva, ne no Dieva,
Dievam sūdzu raudādam'.
241 [Lubānas Md].

1. Dīvam devu vuoju drivu,
Dīvam vuoju kumeliņu;
Vai nu Dīva, vai nu Dīva,
Vysu Dīvam atvēlēju.
326 [Preiļu D].

- 338 -

54638.

Dīveņ, dūd tev, muoseņ,
Dīvu topt celeņā;
Dīvu topt celeņā,
Laimu ceļa meleņā.
314 [Pildas Ldz].

54639.

Dīviņš olu padarīja
Nu tūs bārza pupuriņu;
Svārta Muora raugu lyka,
Madā rūkas mārcādama.
326 [Preiļu D].

54640.

Dīviņš olu padarīja
Sudabriņa kubulā;
Svāta Muora dzartu guoja
Ar sudobra bičerīt'.
326 [Preiļu D].

54641.

Dieviņš brauca oļu kalnu
Deviņiem kumeļiem;
Ne tie svīda, ne tie kusa,
Ne ceļā ēdināmi.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

54642.

Dieviņš brauca, zeme rīb,
Akmins šķīla uguntiņu;
Mūc, bērniņi, šūpulī,
Nestāv' plāna vidiņā!
104 [Ēdoles Vp].

54643.

Dīveņč brauca vēja zirgus,
Suņa kaula kamaniņas;
Ni puori skrēja vēja zirgi,
Ni saliuza kamaniņis.
326 [Preiļu D].

54644.

Dīviņš brauca nīdru tyltu
Sudrabotu kumeliņu.
Pyut, vējiņ, čaukst lapiņas,
Traucās Dīva kumeliņš.
182 [Kaunatas Rz].

54645.

Dieviņš brida rudzu lauku
Ar pelēku mētelīti.
Cel, Dieviņi, vēl augstāk,
Lai aug rudzi vēl gaŗāki.
52 [Bikstu Tk].

54646.

Dieviņš brida rudzu lauku
Ar pelēku mētelīti.
Brien, Dieviņ, rudzu lauku,
Lai aug labi kupli rudzi;
Lai aug labi kupli rudzi,
Ko mēs ziemu ēdīsim.
20 [Annenieku (Annasmuižas) Tk].

54647.

Dieviņš brida rudzu lauku
Ar pelēku mētelīti;
Mīļā Māra pakaļ gāja,
Zelta ziedus kaisīdama.
114 [Gaiķu Kld].

54648.

Dieviņš jāja rudzu lauku
Ar pelēku kumeliņu;
Pelēks bij rudzu lauks,
Pelēks Dieva kumeliņš.
263 [Mēmeles Jk].

54649.

Svāta Muora bierzī guoja,
Zalta kūrpes kuojiņā;
Dīviņš guoja rudzu sēt
Ar sudabra vuocelīti.
170 [Kapiņu D].

54650.

Dīveņš bej mozs veireņč,
Gudris viņa padūmeņč:
Viņš varēja prīdi vērpt,
Ūzuliņu šķeterēt.
113 [Gaigalavas (Bikovas) Rz].

54651.

Dīviņš braucja ar Laimiņu,
Nakaustīti kumeliņi;
Sasatryuka Dīva zirgi,
Pakreit Laimes kumeliņi.
326 [Preiļu D].

54652.

Dieviņš brauca oļu kalnu
Dui dzelteni kumeliņi:
Ne tie svīda, ne tie kusa,
Ne ceļāja dusināja.
92 [Dunalkas Azp].

54653.

Dieviņš deva labus linus,
Liniem labas pakuliņas;
Dieviņš deva gudru vīru,
Vīram gudru padomiņu.
335 [Puzes Vp].

- 339 -

54654.

Dieviņš ēda, Dieviņš dzēra,
Es ar nabags pievelkos;
Dieviņš prasa pātarus skaitīt,
Nemāku, tētīt, pātarus skaitīt.
192 [Kosas C].

54655.

Dīviņš guoja rudzu sātu
Ar sudobra sātivīt';
Es pakluoju vylnuonīti,
Man pībyra sudabriņš.
326 [Preiļu D].

54656.

Dīveņš guoja bišu sātu
Ar sudobra sātiveiti;
Kam saujeņu, kam ūtrū,
Kam ar vysu vuoceleiti.
365 [Sakstagalas Rz].

54657.

Dīviņš guoja medībuos
Ar sudobra suneišim;
Atīt Dīvs vokorā,
Atnas zalta vuovereiti.
Kur, Dīveņ, zelta grūži,
Kur sudobra īmaukteņi?
Jyugsim syla vuovereiti,
Brauksjam Dīva bazneicā.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

54658.

Dīviņš guoja medībā, rūtū
rūtū!
Ar sudobra sunīšim, rūtū rūtū!
I sunīši piekusuši, rūtū rūtū!
Cabalītes nūpleisuš', rūtū
rūtū!
143 [Jāsmuižas D].

54659.

Dīveņš jyudzja kumēleņi,
Ar kū braukti bazneicā.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

54660.

Dīviņš kuopa debesīs
Pa līpeņas lapeņom.
Kai uzkuopa ļaunais gors,
Tai nūlyuza lapeņa.
168 [Kalupes D].

54661.

Dieviņš prieka nevarēja,
Pa pagalmu staigādams;
Kulā dzied kūlējiņi,
Maltuvē malējiņi.
605 [Skolas].

54662.

Dieviņš sēd kalniņā,
Zobentiņš rociņā;
Svētā Marija zāles lasa
Zobentiņa galiņā.
417 [Struteles Tk].

54663.

Dīveņš stuovēj' aiz vuortim
Nūsveidušu kumeleņu.
Vakar meja zalta kristu,
Šudin zalta gredzinteņu.
326 [Preiļu D].

54664.

Dīveņš tak pa ceļeņi
Ašņajom kuojeņom;
Svāta Muora pakaļī,
Ašņa lases lasēdama.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

1. Jezeņš tak pa ceļeņu
Ašņuotom kuojeņom,
O Jezu Jezu,
Ašņuotom kuojeņom.
Svāta Muora pakaļ tak,
Ašņa lases laseidama;
Sasīn zeida pologā,
Īnas Dīva bazneicā;
Īnas Dīva bazneicā,
Īlīk Dīva šiupulī.
357 [Rudzētu D].

54665.

Dieviņš veda dvēselīti
Paradīzes dārziņā,
Sēdināja pie galdiņa,
Pie citām dvēselēm.(?)
338 [Rankas C].

54666.

Dievs aizsūta labvakaru
Manam maizes arājam;
Jau es pati neattapu,
Jo celiņa nezināju.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

54667.

Dievs atjāja vakarā,
Kur liks Dieva kumeliņ(u)?
Dzīsim vaŗa vadalās,
Laizsim rožu dārziņā.
605 [Skolas].

54668.

Dīvs ar dālu stulpu roka,
Pi tuo stulpa kristu slēja;
Pi tuo krista daīdami,
Vysus svātus pīminēja.
466 [Vārkavas D].

- 340 -

54669.

Dievs ar velnu sasatika
Bikaunieku tīrumā,
Skēla guni debesies,
Plīsa zeme gabaliem.
236 [Līvānu D].

54670.

Dievs man deve, Dievs man deve,
Rociņā neiedeve;
Dievs man deve tīrumā
Pa vadziņas galiņam.
241 [Lubānas Md].

1. Dievs man deva, Dievs man deva,
Dievs rokā neiedeva;
Dievs man deva pa soļam,
Pa solīša galiņam.
306 [Patkules Md].

54671.

Dievs zina, Laima zina,
As jau pate nezināj';
Dievs zina zemīt' munu,
Laima zina arājiņ'.
373 [Sarkaņu Md].

54672.

Dod, Dieviņ, labi vien,
Es jau slikti negribēju;
Dod, Dieviņ, lab' atrast,
Lab' atstāt pakaļā.
373 [Sarkaņu Md].

54673.

Dod, Dieviņ, siltu sauli,
Nedod jele lietutiņu;
Šodien vilkšu baltu svārku
Ar zaļām puķītēm.
Baltais svārks paliks melns,
Zaļās puķes nobālēs.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

54674.

Dzērājs dzēra visu dienu,
Dievs dzērāja daļu deva;
Arājs ara visu dienu,
Skauģis vagas galiņā.
263 [Mēmeles Jk].

54675.

Dzieržu Dīveņu leižūt,
Dīva dālu dzenejūt.
Patja Dīva naredzieju
Aiz deveņu duraveņu;
Aiz deveņu duraveņu,
Aiz deveņu atslēdzeņ'.
326 [Preiļu D].

54676.

Dzipsnī, Dievs, uguntiņu,
Sildi visu pasaulīti;
Man' saģērba māmuļiņa
Nātenā rotiņā.
322 [Praulienas Md].

54677.

Ej, muoseņ, baznīcā,
Kreit ceļūs rauduodama,
Lyudz nu Dīva veselības,
Nu Laimeņis lobas laimes.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

54678.

Ej, māsiņ, taisnu ceļu,
Runaj taisnu valūdiņu,
Tad Dieviņis palīdzēs
Taisnu mūžu nodzīvot.
224 [Lielvārdes Rg].

54679.

Es apsedžu sav' gaļdeņu
Ar boltū paladzeņu;
Apsedz, Dīvs, munu sātu
Ar sudobra mēteleiti!
143 [Jāsmuižas D].

1. Tovu gaļdiņu apsedžu
Ar tū lynu paladziņu;
Apsedz, Dīvs, muojas munas
Ar sudobra mētelīti!
357 [Rudzētu D].

54680.

Es Dievam tā darīju,
Kā Dieviņš man darīja:
Tīšām kāru cepurīti
Pie Dieviņa namdurīm.
Es Dievam tā darīju,
Kādieviņš man darīja:
Kā Dieviņš man noņēma
Cepurītes valkātāju.
290 [Ogres C].

1. Es pakāru cepurīti
Pie Dieviņa nama duru:
Kam Dieviņis man akēma [atjēma]
Tik jaunai arājiņu.
92 [Dunalkas Azp].

- 341 -

54681.

Es gribēju naudu sēt
Vienu mazu tīrumīnu;
Dieviņš vaļas man neļāva,
Sak': naudīna neaugot.
192 [Kosas C].

1. Es gribēju naudu sēt
Tīrumiņa maliņā;
Brālīts vaļas man nedeva,
Teica: nauda nedīgšot.
56 [Birzgales (Lindes) Rg].

54682.

Es piedzimu pie māmiņas
Bez prātiņa, bez krekliņa;
Dievs man deva gudru prātu,
Māte baltu kreklu vilka.
241 [Lubānas Md].

1. Es piedzimu pie māmiņas
Bez prātiņa, bez krekliņa;
Māmiņ' manim kreklu šuva,
Laima gudru padomiņ'.
241 [Lubānas Md].

54683.

Es redzēju Dieviņam
Dulumbēru kumeliņu;
Tie bij labi mūs' māsai
Jāt brālim vedībās.
356 [Rudbāržu Azp].

54684.

Gad kārtu izgulēju
Pie māmiņas mīļu sirdi;
Mīļš dieviņšman jautāja,
Vai bij viegla gulēšana?
Bij man viegla gulēšana,
Grūt' manai māmiņai.
355 [Rucavas Lp].

54685.

Godīgi godīgi
Tie sveši ļaudis:
Godīgi Dievam
Slavīti deva.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

54686.

Gudrejīs bruolileņ,
Pretim Dīvu naizgudrēs'.
Še byus tova gudreibeņa
Jeza krysta rūceņā.
326 [Preiļu D].

54687.

Gudri veiri, stypri veiri,
Kū Dīvam lab' dorit?
Bite beja moza sīva,
Dīvam dora gaišumiņ'.
389 [Silajāņu Rz].

1. Leli ļauds, boguotī,
Kū Dīvam lab' dorot?
Biteit' beja moza sīva,
Dīvam dora gaisumīnu.
466 [Vārkavas D].

54688.

Guli, guli, nelietīte,
Cauras liepas ēniņā;
Es gulēšu, es smiešos
Diev' ozolu pavēnī.
273 [Mores Rg].

54689.

Guļ ozoli līdumai,
Zarus plēta upītē;
Guļ puisīši kalniņai,
Dieviņš puišu vidiņā.(?)
87 [Drabešu (Drabužu) C].

54690.

Ik reitiņa Dīva lyudzu:
Nasker mani nu dzimtenes;
Nasker mani nu dzimtenes,
Nu mīļim ļautiņim.
35 [Baltinavas Abr].

54691.

Ir pie Dieva tāds kociņis,
Kas zied zelta ziediņiem;
Ir pie mātes tāds bērniņis,
Kas klausīja vienu vārdu.
241 [Lubānas Md].

54692.

Īsalaižu laižamuo
Pa labim ļauteņim;
Zyna Dīvs muojis munys,
Zyna munu dzeivuošon'.
326 [Preiļu D].

54693.

Īsim Dīva duorzeņā
Sava mīdziņa gulātu!
Lyugsim Dīva, svātys muorys,
Lai pi myusu kluotyn stuov,
Lai tei mīsa klusom guļ,
Lai dvēselis natraucej.
466 [Vārkavas D].

54694.

Jānīšam treji vārti,
Tam trejādi viesi nāca:
Pa vieniem Dieviņš nāca,
Pa otriem mīļa Māra,
Pa trešiem eņģelīši,
Koklītes koklēdami.
211 [Ļaudonas Md].

- 342 -

54695.

Šorīt agri piecēlosi,
Trejus vārtus atdarīju:
Pa vieniem Dievs iebrauca,
Pa otriem mīļā Māra,
Pa trešiemi pād' iebrauca,
Savu bēri dancināj'.
40 [Basu (Bases) Azp].

1. Kalniņā treji vārti,
Visi treji atveŗami:
Pa vieniem dievīš brauc,
Pa otrim mīļa Māŗa,
Pa trešim pāde brauca
Pādi vest baznīcai.
40 [Basu (Bases) Azp].

54696.

Treji vārti kalniņēje,
Visi treji sudraboti:
Pa to vienu Dieviņš brauca,
Pa to otru eņģelītis,
Pa trešoje es izvedu
Sav' māsiņu pie laulības.
129 [Gudenieku Azp].

54696¹.

Kas tā tāda liela sēta,
Tai sētā treji vārtu?
Pa pirmiem Dieviņš brauca,
Pa otriem mīļa Māŗa,
Pa trešiem saulīt' brauca
Div dzeltēni kumeliņi.
572 [Tukums Tk apr.].

54697.

Kam, Dieviņ, tā darīji,
Citam labu, citam ļaunu?
Citam devi zelta naudu,
Citam spieķi rociņā.
149 [Jaunpils Tk].

54698.

Kam tie zirgi, kam tie rati,
Pie Dieviņa namdurēm?
Dieva zirgi, Dieva rati,
Gaid' saulīti iesēdam.
604 [Dažādi iesūtītāji].

54699.

Kas māsiņai roku šķīra,
Kas piedeva padomiņu?
Laima manu roku šķīra,
Dievs piedeva padomiņu.
263 [Mēmeles Jk].

1. Kur, brālīti, tu derēji,
Kas piedeva padomiņu?
Dēkļu Laima roku šķīra,
Dievs piedeva padomiņu.
589 [Kuldīgas apr.].

54700.

Kam Dieviņš devis,
Kam māŗ' audzināja?
Memiņ' manim piesolīja
Gosniņ' melactiņ'.
23 [Ārlavas Tl].

54701.

Kam tie kalni, kam tās lejas,
Kam tie lielie tīrumi?
Dieva kalni, Dieva lejas
Dievam lielie tīrumiņi.
109 [Ērķemes Vlk].

54702.

Kuo tī zyrgi, kuo tī roti,
Kuo tī poši juojējeņi?
Dīva zyrgi, Laimes sagli,
Engeļi poši juojējeņi.
182 [Kaunatas Rz].

54703.

Kas tik agri reitā
Pa siņcem staiguo?
Verite staigoj,
Ar Dīvu runoj:
Prosomi, Dīviņ,
Uz kuozom atej!
389 [Silajāņu Rz].

54704.

Kādi ziedi rudzīšam?
Pelēkiem ziediņiem.
Tie nebija rudzu ziedi,
Tie Dieviņa pakariņi.
3 [Adulienas Md].

1. Ziedi, ziedi, rudzu vārpa,
Pelēkiemi ziediņiem!
Tie nebija rudzu ziedi,
Tas bij Dieva pakariņš.
241 [Lubānas Md].

- 343 -

54705.

Ko man deva māmuliņa,
To es sēju nastiņā;
Ko man deva mīļš Dieviņis,
Simtiem krāvu vezumā.
282 [Nīcas Lp].

54706.

Ko, Dieviņ, tu cēliesi,
Ko tev agri vajadzēja?
Es meitiņa ik rītiņu
Pirmā durvju vērējiņa;
Pirmā durvju vērējiņa,
Labu rītu devējiņa:
Dievspalīdz, labrītiņ,
Tā pirmā valodiņ';
Aust dieniņa, aust gaismiņa,
Tas pirmais gaišumiņš.
589 [Kuldīgas apr.].

54707.

Ko, meitiņ, nopūšies,
Kam Dieviņu kaitināj'?
Priekše vēl tās dieniņas,
Vēl gŗūtāks nopūtiens.
546 [Kuldīga Kld apr.].

1. Ko, meitiņ, nopūtas,
Ko Dieviņ kaitne?
Priekše nāks grūts dienas,
Visgrūtes nopūtiņs.
445 [Ugāles Vp].

54708.

Krita priede, krita egle,
Ko tas ķirps grauzdin grauž.
Nedod Dievs cilvēkam
Koka mūžu nodzīvot!
198 [Krustpils D].

54709.

Kul, māmiņa, kā kuldama,
Ar ievas rīksti man nekul!
Pieies mana dvēselīte
Pie Dieviņa smirdēdama.
306 [Patkules Md].

54710.

Kur, māmiņ, tovas meitas -
Krāsli vīn ustobā?
Zam ūzula krāslus roksta,
Nu Dīviņa vīsus gaida.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

54711.

Kur tu biji, vīru Dievs,
Kad tu mani neredzēji?
Ne man laba kumeliņa,
Ne man labas līgaviņas.
604 [Dažādi iesūtītāji].

54712.

Kur tu iesi, mīļš Dieviņu,
Ar sudraba sētuvīti?
Ieš' atraitnes druviņā, -
Tai neviena sējējiņa.
604 [Dažādi iesūtītāji].

54713.

Kuŗs Dieviņš zirgu deva,
Tas dos zirga jājējiņ';
Kuŗa Laimiņ' izlaidusi,
Tā par mani gādājusi.
241 [Lubānas Md].

54714.

Lobreitiņ reitiņā,
Lobvokor vokorā:
Dīvam devu lobu reitu,
Laimei lobu vakariņu.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

54715.

Lakstīgola, mozs putniņš,
Izvuic' mani spuornūs skrīt!
Ni augstuok, ni zamuok,
Tikai Dīvu īraudzēt.
35 [Baltinavas Abr].

54716.

Lauzit skolus, pyutit guni,
Laidit Dīvu ustobā!
Dīveņš stuov aiz vuortim
Nūsveidušu kumeliņu,
Div siermīši, div bērīši,
četri ūša skritulīši.
89 [Dricēnu Rz].

54717.

Lēni lēni Dieviņš brauca
No kalniņa lejiņā,
Netraucēja ievas ziedu,
Ne arāja kumeliņu.
Lēni zirgi Dieviņam,
Lēni paši braucējiņi.
192 [Kosas C].

54718.

Lēņi lēņi Dīveņš brauca
Nū kalneņa lejiņā;
četrim voska skrituleišim,
Pīcim siermim kumeliņim.
18 [Andrupenes Rz].

- 344 -

54719.

Līdzin, Dieviņ, i līdzi,
Zemes virsu staigādams!
Citiem dod sāli, maizi,
Citiem jauku valodiņu.
605 [Skolas].

54720.

Lūdz, bāliņ, savu Dievu,
Nosaņēmis cepurīti;
Ietin gāja tavs Dieviņis
Miglājā rītiņā.
241 [Lubānas Md].

54721.

Lūdzu Dieva augsta zirga,
Lai kājiņas neapmirka;
No Laimiņas labu mūžu,
Lai man labi padzīvot.
241 [Lubānas Md].

54722.

Lūdzu Dievu, lūdzu Laimas,
Abus lūdzu raudādama:
No Dieviņa labu [ilgu] mūžu,
No Laimiņas arājiņu.
281 [Neretas Jk].

54723.

Lyudžu Dīva, lyudžu Laimis,
Celiņūs mazdamās:
Nu Dīviņa častis, daļis,
Nu Laimiņis vīgla myuža,
Lai naraužu dzeivuodama.
194 [Krāslavas D].

54724.

Lūdz vienu, lūdz otru,
Lai dod mārki, es atdoš';
Es pielūdzu mīļu Dievu,
Tas atdeva bez:.
546 [Kuldīga Kld apr.].

54725.

Lyugsim Dīva, bruoleliņu,
Lai aug siermi kumeliņi;
Ka Dīveņa nalyugsim,
Ni augs siermi, ni palāki.
170 [Kapiņu D].

54726.

Laudis brauca baznīcā,
Es leloju eglienā;
Tikpat man' Dievs redzēja
Kā ļautiņus baznīcā.
163 [Kalētu Lp].

54727.

Ļaudis man nevēlēja
Peļķē smeltu ūdentiņu;
Dieviņš man novēlēja
Kalnā zelta avotiņu.
96 [Durbes Lp].

54728.

Mammiņ' man nagus grieza,
Visus svieda azotē;
Kad Dieviņš tev prasīs,
Te ir viņi azotē.
540 [Jelgava Jg apr.].

54729.

Man noplīsa sietaviņa,
Sietaliņu barojot;
Dod, Dieviņ, da satīt
Da deviņas iešņaviņas.
241 [Lubānas Md].

54730.

Man vīzītes noplīsušas,
Atsasēdu kalniņā;
Ak Dieviņ, tu pats redzi
Manu vīžu plīsumiņu.
241 [Lubānas Md].

54731.

Man vaiņagu valkājot,
Ļaudis kāra šūpulīti.
Kar, Dieviņ, laužu mēles
Dziļā elles dibenā!
350 [Ropažu Rg].

54732.

Maza maza uguntiņa
Spīd manā maltuvē;
Māŗa rādīj' uguntiņu,
Dieviņš kala dzirnaviņ'.
513 [Zemītes Tk].

54733.

Mozs (bej) muns augumiņš,
Škir, Dīviņ, daļu lelu!
Ka tī manis pruovi ļaudis
Nasameitu kuojiņom.
357 [Rudzētu D].

54734.

Maza maza istabiņa,
Jauka jauka dzīvošana:
Dieviņš ēda launadziņu
Baltajos šķīvīšos.
605 [Skolas].

- 345 -

54735.

Mazputniņš, zelta spārni
Pret saulīti lidinās.
Mans maizītes arājiņš
Dusin' savu kumeliņu.
Cel, Dieviņ, zelta trepes,
Lai es nesu launadziņu.
605 [Skolas].

54736.

Met manā maciņā,
Sēdēs' Dieva krēsliņā!
Ka nemetīs' maciņā,
Sēdēs' vella pagultē.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

1. Kas metīs manā pūrīnā,
Tas zēdēs zelta krēslīnā;
Kas nemetīs man pūrīnā,
Tas sēdēs sūdu daņačkā.
(Raunā).

54737.

Mīlēt man sav' radiņu,
Vai bagāts vai nabags;
Kas radiņu nemīlēs,
Tam Dieviņš nelīdzēs.
241 [Lubānas Md].

54738.

Nava man Dieviņš tālu,
Kā man tālu bāleliņi;
Te gulstosi, te ceļosi,
Zem Dieviņa kājiņām.
241 [Lubānas Md].

54739.

Nāc, Dieviņ, uz manīm
Šovakar vakarēt:
Balti mani liepas galdi,
Tīra mana istabiņa.
205 [Kusas Md].

54740.

Ej, Dīviņ, šūvokor
Pi manim vakarēt:
Pi maņ' beja soldons ols,
Vac' ūzula ceļmiņā.
357 [Rudzētu D].

54741.

Ej, Dīviņ, šūvokor,
Uz manimi vakarāt:
Sveces daga, na skaliņi,
Nava dyumu ustobā.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

54742.

Nadūd Dīvs taidas laimes,
Kaida laime muna ir;
Navēlēju taidas laimes
Patim meža takuļam.
365 [Sakstagalas Rz].

54743.

Nūmozgoj, tu Dīveņ,
Vysas munas nalaimītes!
Škilta guns maciņā,
Gailīts dzīd padusē.
89 [Dricēnu Rz].

54744.

Nūsapierku nu Dīveņa
Garkuojeiti kumeleņ(u).
Tys bej lobs sāklu vest
Calmuotā leidumā.
326 [Preiļu D].

54745.

Pa celeņu, pa celeņu,
Pa lelū, pa mozū:
Pa lelū Dīvs ībraucja,
Pa mozū svāta Muora.
170 [Kapiņu D].

54746.

Paļdīs devu Dīveņam,
Paļdīs Dīva dēliņam,
Kad jis mani ir paleidzējis
Šuos dīnas darbeņam.
182 [Kaunatas Rz].

54747.

Palsmalieši, vella bērni,
Vellam ceļu parādījši;
Gaujenieši, Dieva bērni,
Dievam krēslu pacēluši.
99 [Dzelzavas Md].

54748.

Pilla sēta vītoliņu
Sidrabiņa lapiņām.
Vai te bija Dievs dzīvojis,
Vai tie mani bāleliņi?
604 [Dažādi iesūtītāji].

54749.

Pie Dieviņa es nogāju,
Pie Dieviņa es paliku;
Pie Dieviņa tīra maize,
Ne grūžama, ne maļama.
24 [Asares Il].

- 346 -

54750.

Pie Dieviņa sūdzēt gāju,
Ron' Dieviņu apgulušu.
Piecelies, mīļš Dieviņ,
Pieņem mani, nabadziņu!
74 [Cīravas Azp].

54751.

Putuojušu konnu nešu,
Mygluojušu vuocelēti;
Dīvens dzēra kanneņā,
Svārta Muora vuocelē.
466 [Vārkavas D].

54752.

Pūtiet skalu, dedziet skalu,
Laidiet Dievu istabā!
Istabā četri kakti,
četri svēti eņģelīši.
139 [Īslīces (Bornsmindes) B].

54753.

Pyuteit guni, lauzīt skolus,
Laidīt Dīvu ustobā!
Laidīt Dīvu ustobā,
Vedīt golda gaļeņā.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

54754.

Es guņtiņas dedzējiņa,
Es dzīsmiņu suocējiņa.
Laužat skolus, dedzit guni,
Laidit Dīvu ustobā!
Dīviņš stuov aiz vuortiņu
Nūsveidušu kumeliņu.
170 [Kapiņu D].

54755.

Speŗu kāju veŗu durvis,
Klusu lieli, klusu mazi;
Klusu lieli, klusu mazi,
Dievs ienāca istabā.
Labvakari, dievspalīdz,
Tā pirmā valodiņa.
416 [Strazdes (Tl)].

54756.

Rauduoju, rauduošu
Vysu sovu myužu,
Cikam mani, cikam mani
Dīvs vysu žēlīgais
Napamess, napamess
Nu jums atšaškiert.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

54757.

Sen dzirdēju, nu redzēju
Dievam raibu kumeliņ'.
604 [Dažādi iesūtītāji].

54758.

Skudra gauda Dieviņam,
Kā ganiņš maizi kaisa.
Dievs skudrai atbildēj(a):
Kas ganam galdu klāj.
546 [Kuldīga Kld apr.].

54759.

Spēlē, tētīt žēlīgais,
Meitām Dievīc aizkrāsnē!
318 [Plāņu Vlk].

54760.

Šonakt Dieviņis
Caur sētu brauca.
96 [Durbes Lp].

54761.

Tei rasiņa nanūveita,
Cytu Dīvs rasynuoja;
Tuos tautiņas nanūguoja,
Cytas juoja pogolmā.
389 [Silajāņu Rz].

54762.

Tāli tāli man' zemīte,
Tāli Dieva nodalīta;
Ni māmiņa mani juta,
Ni es jutu māmuliņas.
241 [Lubānas Md].

54763.

Teku, teku no kalniņa,
Ieteku Dieva namiņā.
Balta balta kanniņa
Ir uz Dieva galdiņa.
192 [Kosas C].

54764.

Tīšām dzinu svētu rītu
Diža ceļa maliņāja:
Dieviņš jāja, Māŗa brauca,
Abi deva dievpalīgu.
92 [Dunalkas Azp].

54765.

To celiņu rītā minu,
To celiņu vakarā.
Dievs dod manām kājiņām
Viegli mūžu notaigāt.
338 [Rankas C].

- 347 -

54766.

Treis jumprovas mozguojās
Pi tuo Dīva olūteņa:
Vīnai beja bryuni svuorki,
Ūtrai zaļi zaļinuoti,
Trešajai jumprovai:.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

54767.

Treis pukeites olūtā,
Treis olūta meleņā.
Divi devu Dīveņam,
Div' Dīveņa dēliņam,
Divi sev aizturēju,
Ar kū tautas kairynuot.
170 [Kapiņu D].

54768.

Trīs upītes, trīs māsiņas
Straujas tek vakarā;
Met, Dieviņ, zelta krustu,
Ne lasīte netecēs.
241 [Lubānas Md].

54769.

Tumsiņš ārā, vakariņš,
Es par tumsu nebēdāju:
Dievs man bija ceļa draugs,
Laima vārtu vērājiņ.
36 [Balvu Abr], 228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

54770.

Tymsā sežu vokorā,
Dzieržu Dīvu atbraucūt.
Laužu skolu, dadzu guni,
Laižu Dīvu ustubā.
326 [Preiļu D].

54771.

Tymsa nakts, zāla zuole,
Laukā laižu kumeliņu.
Sīņ', Dīviņ, sovu suni
Zaļa vara povodā!
326 [Preiļu D].

54772.

Uz ezera guni kūru,
Sīkus ledus dedzināju;
Caur Mēnesi diegu vilku,
Cauri Dieva kumeliņi.
306 [Patkules Md].

54773.

Vai tik vien tiesas vīru,
Kā tie mani bālēliņi?
Spriež't patiesi, bālēliņ',
Dod Dievam dvēselīti.
343 [Rāvas Lp].

54774.

Vuoja vuoja tei sēteņa,
Tuos sēteņis saiminīks.
Tai vuojai sēteņai
Diviņš vyra aizaideņ'.
326 [Preiļu D].

54775.

Ved, Dīveņ, kū vazdams,
Ved palāku ustobā;
Kad palākais ustobā,
Vysi kakteņi živēja.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

54776.

Velns ar Dievu cīkstējās
Viņa meža maliņā;
Gana grūda, gana rāva
Dieviņš velnu lejiņā.
13 [Alojas (Ungurpils) Vlm].

54777.

Visas dzīslas Dievam tika,
Viena dzīsla vien netika:
Veca vīra sirma bārzda
Par ābeli pārbūrusi [pārkārusi].
39 [Bārtas Lp].

54778.

Visi ceļi jumtiem jumti,
Visi slēgti atslēgām;
Es grib' iet visiem cauri,
Lūgt Dieviņu palīgā.
132 [Ikšķiles Rg].

54779.

Vys uz maņa, vys uz maņa,
Vys uz munim buoleņim!
Ej, Dīveņi, pa manim,
Pa munim buoleņim.
605 [Skolas].

54780.

Visi gani ganos dzina,
Bet es viena neganīju:
Dieviņš man ganos dzina,
Mīļa māte paganīja.
545 [Krustpils D apr.].

54781.

Visi mani bāleliņi
Dievam kalpot aizgājuši,
Mani vienu atstājuši,
Asariņu dzērājiņu.
373 [Sarkaņu Md].

- 348 -

54782.

Vysi soka, vysi soka:
Itam loba naredzēt.
Augši Dīvs, zemi Laima,
Muna loba vālātuoji.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

54783.

Zirgi zvīdzja, zvani skaņ,
Dīviņš juoja pīguļī.
Vuškas brāc un gūvs mauroj,
Svāta Muora guonūs dzan.
170 [Kapiņu D].

54784.

Zyrgi zvīdz, važys skaņ,
Tī jau Dīva pīguļnīki;
Vuškys vjekš, gū(v)s mauroj,
Tī gaņēja Dīva goni.
365 [Sakstagalas Rz].

54785.

Zirgi zvīdz, zvoni skaņ,
Dīveņš juoja pīguļā;
Dīveņš juoja pīguļā
Sešim bārim kumeliņim.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

54786.

Zirgi zviedza, velni brauca,
Straujupīte dzirkstelēja.
Dieviņš stāv pie upītes,
Apjozies zobentiņus.
146 [Jaungulbenes Md].

54787.

Zog man zagļi, buŗ man buŗi,
Nevar vien izpostīt;
Dieviņš ņēma aiz rociņas,
Uzved mani kalniņā.
184 [Ķēču Rg].

54788.

Lād man' ļaudis, buŗ man' (buŗi),
Nevar mani izpostīt;
Dieviņš taisa augstu sētu
Apkārt manu augumiņu.
605 [Skolas].

54789.

Būra buris, skauda skauģis,
Tie jau mani nenoburs;
Dieva roka, žēlīga tēvs
Glabaj manu augumiņu.
344 [Rembates Rg].

54790.

Bur man buri, zūg man zagļi,
Navar mani izpūsteit;
Jo man Dīveņš paleidzēs,
Jo lusteigi padzeivuošu.
358 [Rugāju Abr].

54791.

Zodz, zaglīti, ko zagdams,
Bišu manu nenozodz!
Dieviņš tavu dvēselīti
Svecītēm dedzinās.
24 [Asares Il].

1. Zūdz, zagleit, kū zogdams,
Bišu munu nanūzūdz!
Dīveņš tavu dvēselīti
Svecītē dadzynova.
113 [Gaigalavas (Bikovas) Rz].

54792.

Agri agri Saule lac,
Boltu rosu nūtraukdama;
Agri agri, Laime, nuoc,
Ļaudim myužu nūlykdama.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

54793.

Ai Laimiņa, goda sieva,
Godā manu augumiņu!
Iemet manu pēlājiņu
Dziļā dūņu purviņā.
205 [Kusas Md].

54794.

Ai Laimiņa, licējiņa,
Kam tu mani mazu liki?
Visi mani matu gali
Rasiņā nomirkuši.
605 [Skolas].

54795.

Aiju manu grūtu mūžu,
Akmentiņa cietumiņu!
Vai bij Laima, vai māmiņa
Uz akmeņa sēdējuse?
77 [Codes B].

54796.

Ieraudzījusi vien pazinu
Laimes jātu kumeliņu:
Zīda sega, zelta sega,
Sudrabiņa iemauktiņi.
192 [Kosas C].

- 349 -

54797.

Īt Laimeņa laimuodama,
Zaļu bierzi lūcēdama;
Tī bij labi slūtys grīzt,
Laimotāji biersteņī.
73 [Ciblas (Eversmuižas) Ldz].

54798.

Ej, bruoliņi, atsāsēst
Augsta kolna maliņā!
Īs Laimiņa, apžāluos
Ar māmiņas mīļu vuord'.
389 [Silajāņu Rz].

54799.

Jai, Laimeņi, atsasēsti,
Jas tjav gribu žāluotīs:
Zaļš ir muns pagaļmeņš,
Moz teleišu minējeņu.
326 [Preiļu D].

54800.

Ej, Laimiņa, kur iedama,
Nāc jel mani apraudzīt;
Nāc jel mani apraudzīt,
Kāda mana dzīvošana.
604 [Dažādi iesūtītāji].

54801.

Ej, Laimiņa, tu pa priekšu,
Es tavās pēdiņās!
Kur tu kārsi šūpulīti,
Tur es savu vaiņadziņu.
245 [Lutriņu Kld].

54802.

Ej, māsiņa, aiz vārtiņu,
Atiet tev trīs gašķenes:
Viena Laima kāju auti,
Otra Māra galdu segti,
Trešā Saulīte līgo,
Kumeliņu sedlodama.
604 [Dažādi iesūtītāji].

54803.

Es sovai Laimiņai
Akmistiņu nostu lyku:
Kam jei maņ tai naļuovja
Kai cytom muosiņom.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

54804.

Kab man sovu Laimi rast
Kod celeņa galiņā,
Es jai lyktu gryutu nostu
Par munom osorom.
605 [Skolas].

54805.

Es sovai Laimeņai
Pūr' yudiņa dzert nadevu;
Lai dzer olu, lai dzer madu
Muna myuža licējeņa.
174 [Kārsavas Ldz].

1. As sovai Laimeņai
Teira yudiņa nadevu,
Lai dzer pura yudisneņi
Por munomi osorom.
605 [Skolas].

54806.

As sovai Laimeņai
Rauduodama žāluojūs,
Kam jei mani icik jaunu
Iz volūdu palaiduse.
605 [Skolas].

54807.

Gana man Dieviņš deva,
Gana man palīdzēj',
Kaut tik man nekaitetu
Ļaunu ļaužu valodiņ'.
241 [Lubānas Md].

54808.

Īt māmiņa ar Laimiņu
Par pogolmu runuodamas.
Lyudz, māmiņ, nu Laimiņas
Meitiņaji lobas dzeives!
Kū izlyugsi šai dīnai,
Tū i vysam myužiņam.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

1. Īt mameņa ai Laimeņi
Pa ustobu runuodama.
Lyudz, mameņ, nu Laimeņis
Bērneņam lobys dzeives.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

2. Īt Laimeņa un māmeņa
Par pogolmu runuodamas,
Lyudz, meiteņ, nu Laimeņis
Māmeņai gaŗa myuža.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

54809.

Īt Laimeņa ai Laimeņi
Par pogovmu runuodama:
Vai liksim, naliksim
Buoriņam ūtru myužu?
522 [Zvirgzdienes Ldz].

54810.

Gaŗām zelta Laime gāja
Velēt - vāles rociņā;(?)
Nāc, Laimiņa, šinī sētā,
Še ir jauna veletāja.
604 [Dažādi iesūtītāji].

- 350 -

54811.

Ik rītiņa Dieviņš jāja
Ābolainu kumeliņu;
Nojādams, atjādams,
Laiž ābola dārziņā.
373 [Sarkaņu Md].

54812.

Kas domā, kas gādā
Šai vietā alu dzērt?
Laimiņ' bija domājusi,
Laimiņ' bija gādājusi.
418 [Sunākstes Jk].

54813.

Kas vizēja, kas mirdzēja
Prāmniek' lauka galiņā?
Mīļā Laim' pūrus sēja
Ar sudraba sētaviņ'.
413 [Stendes Tl].

54814.

Kuo tī taidi vēja zirgi
Pi bazneicas duraveņu?
Vēja zirgi, Laimes roti,
Myus' muoseņas vedējiņi.
170 [Kapiņu D].

54815.

Kā tu zini manu laimi,
Ka es tavas nezināju?
Kad bij mana Laime
Ar tevim runājusi?
241 [Lubānas Md].

54816.

Kādu Laima mūžu lika,
Tāds bij manim jādzīvo;
Es nevaru pāri kāpti
Par Laimiņas likumiņu.
239 [Lizuma C].

54817.

Kur tu, muoseņ, slaucēsīs,
Ka tu brauksi uz bazneicu?
Laima ručniku aiznes
Ulneiceņas galeņā.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

54818.

Laima guoja laimuodama,
Zaļu bierzi lūceidama.
Kai man beja slūtas grīzt
Nūlaimuotus žagariņus!
174 [Kārsavas Ldz].

54819.

Laime sēd kalniņā,
Zelta kurpes kājiņā.
Nāc, Laimīte, lejiņā.
Ved man' augstu kalniņā!
605 [Skolas].

54820.

Laimeņ, myuža licējeņa,
Kaidu myužeņi nulyki?
Osoruos maņ dzeivuot
Kai azara raudiveitei;
Rūkas dorba napuornas,
Augums ļaužu volūdeņas.
605 [Skolas].

1. Laimiņ, myuža licējiņa,
Kaidu myužu maņ nūlyki?
Myužam osoruos mauduotīs
Kai azara raudivītei.
605 [Skolas].

2. Laimiņ, myuža licējiņ,
Kaidu myužu maņ nūlyki?
Asariņu palti bridu
Kai osoru raudivīt'.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

54821.

Mošeņ saulīte naļācja,
Ka Laimeņa myužu lyka;
Rūkys dorbu napuorņasja,
Augums ļaužu volūdas.
605 [Skolas].

54822.

Lai es gāju, kur es gāju,
Laima man līdzi gāja:
No eglītes jēriņš dzima,
No priedītes kazlēniņš.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

54823.

Lēni lēni Laima braucja
Gar munomi durovom;
As pakluoju vylnaneiti,
Laimeņ' pībjar sudabreņ'.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

54824.

Lietā, Laima, ja tu vari
Mani vēl izlietāt!
Es jau biju tā nopelta,
Ka vairs lieti nederēju.
564 [Salacgrīva Vlm apr.].

- 351 -

54825.

Man iedeva Laimes māte
Divus sirmus kumeliņus,
Es iedevu Laimes mātei
Divus zemes gabaliņus.
344 [Rembates Rg], 604 [Dažādi iesūtītāji].

54826.

Myna ļaudis mynamū
Dubļainomi kuojeņomi.
Cel, Laimeņa, ceļamū
Boltajom rūceņom.
236 [Līvānu D].

54827.

Necel, Laime, to krēsliņu,
Kur sēdēju bāliņos;
Šūn man jaunu rakstīdama,
Cel citāji vietiņā.
241 [Lubānas Md].

54828.

Netiklam lin aug,
Netiklam balts aits,
Būt Laimiņ man vēles,
Es zināt puškoties.
605 [Skolas].

54829.

Pagalmā ozols auga
Apaļām lapiņām;
Apakšā avotiņš
Ar sudraba ūdentiņ'.
Laime sauca jaunu meitu
Ik svētdienas mazgāties.
127 [Grostonas Md].

54830.

Pasēdi, muna Laimiņa,
Uz dagūšas pagalītes!
Kab lykusja lobu myužu,
Pacaltumi zalta krāslu.
182 [Kaunatas Rz].

54831.

Poša Laimja vuortus vēra
Pyrmajam bierneņam;
Ūtrajam, trešajam,
Taisa Laimis kolpyuneitja.
143 [Jāsmuižas D].

54832.

Patecēju zam līpiņas,
Laima siež līpiņā.
Soka Laima sādādama:
Ne tu munu zīdu rausi.
182 [Kaunatas Rz].

54833.

Pavaicuoju nu Laimiņas:
Kuru myužu lab' dzeivuot?
Meitiņom, muosiņom,
Nosuot zeižu vaiņuciņu.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

54834.

Trīs Laimiņas sagājušas,
Mana mūža licējiņas.
Viena saka: ugun' degti,
Otra: slīkti ūdenī;
Vēl trešāji pasacīja:
Lai par mūžu bārenīte.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

1. Satecēja, treis Laimiņas,
Muna myuža licējiņas:
Vīna soka, lai jei myra,
Ūtra soka, lai jei dzeivoj,
Tei trešuoji pasacēja,
Lai ir myužu buorinīte.
389 [Silajāņu Rz].

54835.

Slīku, slīku, grimu, grimu,
Dziļajā ezerā;
Nenoslīku, nenogrimu, -
Pa Laimītes likumam.
241 [Lubānas Md].

54836.

Stāvu metu ābuliņu,
Istabā ieiedama,
Lai Laimīte pakaļ nāk,
Pa ābulu laipodama.
245 [Lutriņu Kld].

54837.

Tās rūzeites skaisti zīd,
Kuras sātas maliņā.
Tai meitiņai loba laime,
Kura ļaužu volūdās.
375 [Saukas Jk].

54838.

Tec, Laimīte, tu pa priekšu,
Es tavāsi pēdiņāsi;
Es tavāsi pēdiņāsi
Līdz kapiņa maliņai.
173 [Kārļu C].

- 352 -

54839.

Trim lapām bērziņš auga
Rīgas ceļa maliņā.
Vienā saule norietēja,
Otrā saule uzlēca,
Trešajā lapiņā
Laima vija vainadziņu.
72 [Cesvaines Md].

54840.

Visi soka, visi soka,
Ka es lela buorineite.
Man Laimeņa krāslu cēla,
Veļu muote ceļu slauka.
326 [Preiļu D].

54841.

Zāles, smilgas, skarenītes
Zelta rasu birdināja;
Man' Laimiņa kalniņāji
Sidrabiņu vēdināja.
211 [Ļaudonas Md].

54842.

Aiz kalniņa dūmi kūp,
Kas tos dūmus kūpināj'?
Mīļā Māŗa kūpināja,
Dieva dēlus gaidīdama.
345 [Remtes Tk].

54843.

Es redzieju zalta krāslu
Gaisa vydu lejgojūt;
Tur sjād poša Muora,
Jezu Kristu auklādama.
236 [Līvānu D].

54844.

Es savam ciemīnam
Labu devu vakarīnu;
Ja ciemīnis nesaņēma,
Lai saņēma svētā Māra.
282 [Nīcas Lp].

54845.

Jezeņš kuopja kalniņā,
Kristu nese rūceņā,
Pārkyuneitis ducynava,
Svātys Muorys sorguodams.
466 [Vārkavas D].

54846.

Kas dimde, kas rībe
Gar istabīnu?
Svētā Māŗa rībēja
Gar istabīnu.
355 [Rucavas Lp].

54847.

Kas tur spīd, kas tur mirdz,
Viņa lauka galiņā?
Tur stāvēja mīļa Māra
Pilnu sauju sidrabiņa.
301 [Palsmaņa Vlk].

54848.

Ko, meitiņas, rājaties,
Kādu zemi jūs dalāt?
Mīļa Māra jums zemīti
Pa tautām izdalīs.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

54849.

Ko mēs mīļ' Māru
Mielosim?
Dosim to pašu
Tīrrudzu maizi,
Dosim to pašu
Miežalutiņu.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

54850.

Kur tecēs, mīļa Mār,
Ar sudrab vācelit?
Ezerē, ezerē
Zvejot mazs sapāliš.
200 [Kuldīgas Kld].

54851.

Lai byus jezus gūdynuots
Leidz pošam dybynam!
Svāta Muora atjāmuoja
Ar sovim bērniņim.
326 [Preiļu D].

1. Lai byus Jezu gūdynuots
Da pošam dybynam!
Svārtuo Muora atjaunuoja
Ar svātim engeļim.
604 [Dažādi iesūtītāji].

2. Lai byus jezus gūdynuots,
Svāta Muora puorjāmuoja;
Svāta Muora puorjāmuoja,
Ar svātim engeļim.
503 [Višķu D].

54852.

Māra gāja baznīcā
Ar divām jumpravām.
Viena nesa zelta krēslu,
Otra Māras grāmatiņu.
605 [Skolas].

54853.

Māŗa tek uz baznīciņu,
Grāmatiņa padusē,
Spruka stīpas, spruka naglas,
Spruka Jēzus debesīs.
520 [Zvārdes Kld].

- 353 -

54854.

Nazabeist, cilvēceņ,
Vysa zeme puorsvēteita:
Vysu zemi jezus guoja
Kristeidams, svēteidams;
Svātuo Māra guni nese
Kristeitā sveceitē.
236 [Līvānu D].

54855.

Nu kauliņu tyltu taisa,
Nu matiņim žūgu pyn;
Svāta Muora puori braucja
Ar pīcim kumēļinim:
Kaula tylts brakšēt brakš,
Skaņ matiņu sātmalīts.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

54856.

Pulkā dzimu, pulkā augu,
Pulkā gāju tautiņās;
Pulkā mani ieraudzīja
Mīļas Māres dārziņā.
211 [Ļaudonas Md].

54857.

Pupiņai raibi ziedi,
Kas tos raibus darināja?
Mīļā Māra darināja,
Debesīs sēdēdama.
87 [Drabešu (Drabužu) C].

54858.

Pūt, vējiņ, rāmi rāmi:
Māra nāca pa Daugavu;
Māra nāca pa Daugavu,
Pilna laiva sērdienīšu.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

54859.

Sit sprinķi kopā,
Ved Māru dancot!
Ko Māra dancos?
Mār' Jezus klēpē.
23 [Ārlavas Tl].

54860.

Svēt' Māra staigāja
Gar istabiņu.
Lūgšus lūdzu: svēta Māra,
Ienāc manā istabā!
283 [Nīgrandas Azp].

54861.

Svētā Māra, apsēdies
Manā rožu krēsliņā;
Manā rožu krēsliņā,
Manā govju laidarā.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

54862.

Svēta Māra vilnu cirpa
No pelēka akmestiņa;
Dieva dēls grožus vij(a)
No siltā ūdesniņa.
78 [Dagdas D].

1. Svāta Muora vylnu cierpa
Nu palāka akmentiņ(a);
Dīva dāļi grūžus veja
Nu takūša yudesniņ(a).
18 [Andrupenes Rz].

54863.

Svāta Muora vuškys cierpa
Muna Klāva dybynā;
Es padevu dīvpaleigu,
Maņ apsedzja vylnoneiti.
326 [Preiļu D].

54864.

Svāta Muora cīmā guoja,
Mani leidza vadinuoja;
Pati apjūza zalta jūstu,
Man īdava sudobreņa.
605 [Skolas].

54865.

Svētās Māŗas bērniņš
guļ
Baltā liepas šūpulī;
Svētās Māŗas istabiņa
Pilna sīku šūpulīšu;
Līdz es vienu palīgoju,
Visi līdz līgojās.
605 [Skolas].

1. Šūpojāmi, līgojāmi,
Kas iegūla šūpolī?
Svētās Māras bērniņš gula
Baltā liepas šūpulī.
605 [Skolas].

54866.

Šodien agri celdamās
Trīs vārdiņus vien sacīju:
Dieva dēls, mīļā Māŗa,
Nāc manim palīgā!
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

★

- 354 -

2. Pērkons

33699.

Ei Pērkon, vecais tēvs,
Ko tās tavas meitas dara?
- Manas meitas pakaļ gāja,
Smalku lietu sijādamas.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

33700.

Dieviņš rūc, Dieviņš rūc,
Zibšņus met ozolā;
Labāk met ozolā,
Ne bāliņa sētmalie.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

33701.

Ko, Pērkon, tu domāji,
Uz zobena atspiedies?
Vai tu gribi pekles tumsu,
Vai zemīti saskaldīt?
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

33702.

Lēni lēni Pērkonīts,
Aiz Daugavas ducināja.
Saņemiet, Rīgas meitas,
Savus baltus paladziņus!
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

33703.

Pērkoņa mātei
Deviņi dēli:
Trīs sita bungas,
Trīs stabulēja,
Trīs laida migliņu
Avota lejā.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

33704.

Pērkoņa tēvam
Deviņi dēli:
Trīs spēra, trīs rūca,
Trīs zibināja.
216 [Ventspilī], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Pērkoņa tēvami
Deviņi dēli,
Tie visi deviņi
Amatinieki:
Cits spēra, cits rūca,
Cits zibinēja,
Cits laida migliņu
Avota malā.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

2. Pērkonam pieci dēli,
Visi pieci amatnieki:
Divi rūca, divi spēra,
Piektais šķīla uguntiņu.
3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3. Pērkoņam seši dēli,
Visi seši amatnieki:
Divi grauda, divi spēra,
Divi gāja zibsnīdami.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

4. Pērkontēvam pieci dēli,
Visi pieci rīkojās:
Divi šķīla, divi kūra,
Piektais svieda [meta] zibentiņu.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

33705.

Pērkonami melni zirgi,
Ar akmeni nobaroti,
Dzeŗ sudraba ūdentiņu
Tēraudiņa silītē.
1571 [Virgā (Virgas pag. Lp)].

33706.

Pērkoniņš doris dēja
Smalkā priežu siliņā:
Smilgu dzeinis, vaŗa kaplis,
Sudrabiņa līcāniņš.
(=Līcenis = līks nazis.)
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

33707.

Pērkonīša vedekliņa
Augstu vien ducināja;
Ne tai mirka zelta puški,
Ne sudraba ielociņi.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Pārkeun'eiša v'ed'ekl'eņa
Augši vīn ducin'ēje;
Ni tai m'ērka zalta sagša,
Ni sudobra s'edzin'eņi.
422 [Līvānu pag. D].

33708.

Pērkonīši, pieci brāļi,
Ko tā jūsu māte dara?
- Mūsu māte sietus pina,
Smalki lieti jāsijā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

33709.

Pērkonīši pieci brāļi,
Visi pieci Vāczemē.
Lūdziet Dievu, arājiņi,
Lai nāk viens šai zemē!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

- 355 -

1. Pērkonam pieci dēli,
Visi pieci Vāczemē.
Es tev lūdzu, pērkonīt,
Atved vienu šai zemē,
Lai tas man palīdzēja
Šo āriņu tricināt!
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

2. Pērkonam seši dēli,
Visi seši Vāczemē.
Lūdziet Dievu, arājiņi,
Lai nāk viens šai zemē,
Lai nāk viens šai zemē
Šīs zemītes trīcināt,
Šīs zemītes trīcināt,
Šo asniņu līdzināt!
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33710.

Pērkonīti Pērkonīti,
Ej gaŗām šai vietai,
Nedar' skādes mājiņai,
Ne manai druviņai!
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

33711.

Pērkons brauca pa jūriņu,
Lietiņš lija jūriņā.
Arājs lūdza Pērkonīti:
Brauc, Pērkoni, šai zemē,
Brauc, Pērkoni, šai zemē -
Miežiem asni novītuši!
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

1. Pērkons brauca pa jūŗiņu
Putošā laiviņā.
Brauc, Pērkon, Vidzemē
Apraudzīt vidzemītes:
Vidzemnieki gauži lūdz -
Miežiem asni novītuši.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33712.

Pērkons jāja svina ķēvi,
Gar jūrmalu ģeiŗodams.
Jūrmalāi dzelzu stabi,
Tur tu vari kapāties!
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

33713.

Pērkons spēra ozolā
Deviņiem zibeņiem:
Trīs zibeņi celmu skalda,
Seši skalda galotnīti.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

33714.

Pērkons vede vedekliņu,
No Vāczemes pāriedams.
Ved, Pērkon, šai zemē,
Še ir labi klajumiņi!
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

33715.

Saskaitās Pērkoniņis,
Saspārdīja ozoliņu.
Es tās šķembas salasīju,
Sasabāzu skotelē.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Sasakaits' Pārkeun'eits,
Sadauz'ēja ūzul'eņu.
Salas'ēju šk'emb'el'eitis,
Izakolu zūbin'eņu.
422 [Līvānu pag. D].

33716.

Sper, Pērkoni sausu koku,
Ķīlē zaļu ozoliņu,
Uzķīlēji Rīgas vārtus,
Izlaiž naudas kalējiņu!
226 [Kandavā (Tl)].

33717.

Sper, Pārkiun', sausu kūku,
L'īc' zaļam salopuot;
Sūdei, Dīvs, ļaunus ļaud's,
L'īc' lobīm padz'eivuot!
428 [Beržūs(?)].

33718.

Tāļu tāļu vecais tēvs
Aiz Daugavas dūcināja;
Rīgas meitas velējās
Ar sudraba vālītēm.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 226 [Kandavā (Tl)].

33719.

Tāļu tāļu vecais tēvs
Aiz Daugavas ducināja.
Saņemiet, Rīgas meitas,
Savus zīda paladziņus!
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

1. Tālu tālu aiz Daugavas
Vecais tēvs ducināja,
Lai sanāk Rīgas meitas,
Lai saņem zīda deķus!
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

2. Tālu tālu aiz jūriņas
Pērkoniņis ducināja.
Saņemieta, Saules meitas,
Savus baltus paladziņus!
288 [Bornsmindē (Īslīces pag. B)].

- 356 -

33720.

Tālu tālu vecais tēvs
Aiz Daugavas ducināja;
Vēl tālāku zirgi zviedz
Manam miežu arājam.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

★

54867.

Dzeriet alu, kam bij vaļa,
Man bij liela nevaliņa:
Man jāiet pār Daugavu
Pērkoņam ložu vilkt.
83 [Dignājas Jk].

1. Dzerīt alu, kam ir vaļa,
Man ir liela darīšana:
Man jāiet pār Daugavu
Pērkūņami lažu vilkt.
236 [Līvānu D].

54868.

Kalējs kala debesīs,
Ogles bira Daugavā.
Kal, kalēj, ko kaldams,
Nokal divus ritentiņus!
605 [Skolas].

54869.

Kalveits kola debesīs,
Ūgles byra Daugovā;
Es pakluoju villainīti,
Maņ pībyra sudabreņa.
Es par tū sudabreņu
Pierku sev vaiņudzeņi.
551 [Ludza Ldz apr.].

1. Kal, kal, kalveit,
Izkal vara kamaniņas!
Kalviets kola debesīs,
Ūgles bira Daugovā;
Es pakluoju paladzeņu,
Man pībira sudabriņš.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

54870.

Man izgāja šī vasara,
Ar Pērkoni baroties:
Viņš man' sauca zemes kurmi,
Es: debešu graudējiņš.
241 [Lubānas Md].

54871.

Man izguoja šūvosor,
Ar Pārkyuni borūtīs:
Pīcas kozas man aramas,
Seši vylki ecejami.
414 [Stirnienes Rz].

54872.

Pērkons brauca zvirgzda tiltu
Ar zvaigžņotu kumeliņu;
Speŗ Pērkonis, rīb tiltiņš,
Zviedz zvaigžņotais kumeliņš.
378 [Seces Jk].

54873.

Pērkonam četri dēli,
Visi četri amatnieki:
Divi sita vaŗa bungas,
Divi šķīla uguntiņu.
2 [Ādažu Rg].

54874.

Pērkonam pieci dēli,
Visi pieci amatai:
Pirmais rūca, otrais spēra,
Trešais sita zibentiņu,
Cetūrtais lodes lēja,
Piektais šķīla uguntiņu.
605 [Skolas].

54875.

Pērkoņam visa zeme,
Man deviņi bāleniņi.
Šķir, Dieviņ, lietus tūci
Deviņiem gabaliem!
241 [Lubānas Md].

54876.

Pērkons jāja pieguļā
Ar deviņi kumeliņi.
Tā maliņa dūnet dūn,
Kur pērkoņa pieguļnieki.
236 [Līvānu D].

54877.

Pērkons spēra ozolā,
Ne lapiņas nedrebēja;
Zīle cirta akmenī,
Akmens lēca dzirkstīdams.
38 [Barkavas Rz].

54878.

Pērkonam traka daba,
Saspārdīja ozoliņu;
Saspārdīja miltu sieku,
Triju rītu malumiņu.
242 [Lubejas Md].

- 357 -

54879.

Pārkyuns vedja vedekliņu
Nu aiz deveņu teirumeņu;
Smolkais leits pakaļ braucja,
Sausu sīnu marcadams.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

54880.

Pērkonītis ducināja
Oša, kļava līkumā.
Dieviņ, tavu pādomiņu,
Ka zemē nenokrita!
236 [Līvānu D].

54881.

Parkyuns veda vedekļiņu
Nu deviņu zemes golu;
Pylni ceļi lūpu dzina,
Pazeltītu pyuru veda.
Saule goja pakaļī,
Meža virsu puškuodama.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

54882.

Pārkyuns vedja vedekleņu,
Pa augšdīni [augšīni?] rucynuoja;
Cīlaveņa, gludgalveņa,
Tei Pārkyuņa vedekleņa.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

54883.

Rīgas meitas, saņemiet
Savus driļļu paladziņus:
Aiz Daugavas Pērkūnītis
Zemu zemu dudzināj'.
605 [Skolas].

54884.

Sper, Pērkon, ko sperdams,
Baznīckungu vien nesper!
Paliks bērni nekrustīti,
Jauni ļaudis nelaulāti.
245 [Lutriņu Kld].

★

3. Debess kalējs

33721.

Kalējs kala debesīs,
Daugavā oglis bira:
Saule lika meitiņai
Pūra vāku zeltā kalt.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

33722.

Kalējs kala debesīs,
Dzirkstas sprāga Daugavā:
Tai māsai kroni kala,
Kam deviņi bāleliņi.
190 [Kuldīā].

33723.

Kalējs kala debesīs,
Ko tas kala, ko nekala?
Dieva dēla jostu kala,
Saules meitas vaiņadziņu.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33724.

Kalējs kala debesīs,
Ogles bira Daugavā;
Es paklāju villainīti,
Man piebira sudrabiņa.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)], 311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

1. Kalējs kala debesīs,
Plēnes bira Daugavā;
Es paklāju villānīti,
Man piebira sudrabiņš.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

2. Kalvīts kala debesīs,
Ogles bira Daugavā.
Klāj, māsiņ, paladziņu,
Piebirs tev sidrabiņš!
226 [Kandavā (Tl)].

3. Vāczemē malku cirta,
Šai zemē skaidas krita;
Es paklāju villānīti,
Man iebira sudrabiņš.
394 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33725.

Kalējs kala debesīs,
Oglis bira Daugavā:
Dieva dēlam piešus kala,
Saules meitai gredzeniņ'.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Kas skanēja, kas dārdzēja,
Ogles bira Daugavā?
Dieva dēliem spiešus kala,
Saules meitai gredzeniņu.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

2. Kas tur kūra uguntiņu
Viņā lauka galiņā?
Kalējs kala debesīs,
Ogles bira Daugavā:
Dieva dēlam piešus kale,
Saules meitai gredzentiņ'.
Vai tik liela Saules meita
Kā tas mazais gredzentiņš?
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 358 -

33726.

Kalējs kala debesīs,
Ogles bira Daugavā:
Dieva dēlis Saules meitai
Zelta jostu kaldināja.
184 [Dūrē (Vārmes pag. Kld)].

33727.

Kalējs kala debesīs,
Ogles bira Daugavā.
Kalējs kala, smēde dedza,
Melna vārna ogles dzēsa;
Tā nebija melna vārna,
Tā kalēja līgaviņa.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

33728.

Kalējs kala debesīs,
Ogles bira Daugavā:
Saules meitas saktu kala,
Dieva dēla zobentiņu.
60 [Salacā (Salacas pag. Vlm)].

33729.

Kalējs kala debesīs,
Ogles sprāga jūrmalā.
Kas tas tāds kalējiņš,
Kam tik tāļu ogles sprāga?
Tā jau mūsu silta Saule,
Savus starus mētādama.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

33730.

Kalējs kala jūriņā,
Gaisā lēca dzirkstelītes:
Dieva dēli kaldināja
Saules meitas vainadziņu.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

1. Kalējs kala jūriņā,
Dzirkstelītes gaisā lēca:
Pieci braļi vieni māsi
Vaiņaciņu kaldināja.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

33731.

Kalējs kala jūrmalī,
Dzirkstel's sprāga debesīs.
Salasīju dzirkstelītes,
Nokalos zobentiņu,
Es nocirtu jodam kaklu
Ar dzirksteļu zobentiņu.
216 [Ventspilī].

4. Saule, Mēness, Auseklis, zvaigznes. Dieva dēli un Saules meitas

33732.

Ābelkoka laivu daru,
Abi gali pazelīti;
Dieva dēli jīrējiņi,
Saules meitu vizina.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

33733.

Ai Saulīte bridaļiņa.
Brida dienu, brida nakti:
Dienu brida dziļu jūru,
Nakti dziļu ezeriņu.
1821 [Allažās (Raņķu pag. Kld)].

1. Saules meita bridelīte
Brida dienu, brida nakti;
Izbrien piecus niedru porus,
Trīs sudraba ezeriņus.
216 [Ventspilī].

33734.

Ai Saulīte, māmuļiņa,
Ko tie tavi kalpi dara? -
Zīda pļavas nenopļautas,
Zelta kalni neecēti.
381 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ei Saulīt, māmuliņ,
Ko tie tavi kalpi dara? -
Zelta kalni neaŗami,
Ziedu pļavas nepļaujamas.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Dieviņam četri dēli,
Es visiem vārdus zinu:
Mikužiņi, Andružiņi,
Pēterīši, Pāvulīši.
Dieviņam četri dēli,
Ko tie tam labu dara? -
Zīda pļavas nepļaunamas,
Zelta kalni neaŗami.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

3. Saule Saule, Mēnestiņ,
Ko tie jūsu kalpi dara? -
Zīda pļavas nenopļautas,
Zelta kalni neecēti.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

4. Saul'e savus kolpus kova
Ar ēršk'ēžu žagareņu:
Zalta kolni naacāti,
Šolka pļovys naizpļautys.
429 [Kārsavas pag. (Ldz)].

- 359 -

5. Tev, Dievī, divi kalpi,
Ko tie abi laba dar'? -
Zīža plāva tev nepļauta,
Zelta kalni neecēti.
1191 [Ēveles draudzē].

33735.

Ei Saulīt, Mēnestiņ,
Kā jūs skaisti mijaties:
Kur Saulīte ziemu tek,
Tur vasaru Mēnesnīca.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

33736.

Ai Saulīt spodraliņ,
Kur pārkāpi jūriņai?
Nij redzēju tiltu grīstu,
Nij laipiņu laipojam.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

33737.

Aiz Daugavas augsti kalni,
Tur sarkanas ogas aug.
Tās Saulīte nolasīja
Tecēdama, rietēdama.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

1. Aiz Daugavas augsti kalni,
Tur sarkanas ogas aug;
Saules meitas lasītājas
Ar sudraba kanniņām.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

33738.

Aiz Daugavas augsti kalni,
Tur sarkanas ogas aug(a):
Tur Saulīte raudājuse,
Tur birušas asariņas.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)], 69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1. Aiz Daugavas melni meži
Sarkanām odziņām;
Tās nebija zemes ogas,
Tās Saulītes asariņas.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

2. Aiz upītes kalniņāi,
Tur sarkanas ogas auga.
Tās nebija zemes ogas,
Tās Saulītes asariņas.
Tur Saulīte raudājuse,
Mēnestiņu puškodama.
Saulīt' teka plikis lielis,
Mēnestinis zābakotis.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

3. Jaunas meitas nezināja,
Kur sarkanas ogas aug:
Aiz Daugavas augsti kalni,
Tur sarkanas ogas aug.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

4. Jūrmalē augsti kalni,
Tur sarkanas ogas aug,
Tur Saulīte daudz raudājsi,
Daudz ritējšas asariņas.
213 [Zlēkās (Zlēku pag. Vp)].

5. Vidū jūras uz akmeņa
Div' sarkani ziedi auga:
Tur Laimiņa sēdējuse,
Tur ziediņi nobiruši.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

6. Vidū jūras uz akmeņa
Trīs sarkanas ogas aug(a):
Tur Saulīte raudājusi,
Tur birušas asariņas.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)], 1181 [Dūres pagastā (Vlk)], 134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

7. Vidū jūras uz akmiņa,
Tur sarkanas ogas aug:
Tur bāliņis kājas āva,
Tur birušas asariņas.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

33739.

Aiz Daugavas vaŗa dārzs
Baltā smilšu kalniņā;
Tur ziedēja zelta rozes,
Sudrabiņa magoniņas.
Dieva dēli, bāleliņi,
Puškoj' savas cepurītes;
Saules meitas, jumpraviņas,
Darināja vainadziņus.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

1. Aiz Daugavys augsti kolni
Mozim smilkšu kal'n'eņīm,
Tur zīdēje zalta rūz'e,
Sudabreņa magan'eņa.
Dīva dāli, bruol'el'eņi,
Saguojuši puškuotīs;
Saul'is m'eitys, jumprav'eņis,
Saguojušys zīdu rautu.
Es, nabogs cilv'ec'eņš,
Mal'eņā nūsav'ēru.
Es redz'ēju s'ērmu zyrgu
Jeureņā p'el'dejūt',
T'eira vara kaman'eņis
Izpuškuotu kamand'eči.
Man patim breuni svuorki,
Turku jāru capureit'e.
Saul'is m'eitys, magan'eņis,
Izvad jū mal'eņā,
Šk'iņkoj man zalta saglus,
I sudobra pasegl'eiti:
Es var'ēju Saul'is m'eitys
Par jeureņu vyzynuot'.
422 [Līvānu pag. D].

- 360 -

33740.

Aiz azara dyumi kiup,
Kas tūs dyumus kiupynoj?
Raudiv'ēit'e p'ērti kiura,
Saul'es m'eita pārtūs guoja,
Saul'es m'eita pārtūs guoja
Ar vysuom jumprovuom.
Mēn'esnīks goru m'et'e,
Zuobokūs stuovādams.
M'et pamozam, m'ēn'esnīk,
Lai Saul'eit'e nanūsv'eida;
Lai Saul'eit'e nanūsv'eida,
Lai nabyra zalta svīdri;
Lai nabyra zalta svīdri,
Lai nalosa Dīva dāls;
Lai nalosa Dīva dāls,
Lai nakaļ īmav'eņu!
4271 [Rēzeknes apr.].

33741.

Aiz kalniņa dūmi kūp,
Kas tos dūmus kūpināja?
Mīļa Māŗa pirti kūra,
Dieva dēlus gaidīdama.
Atjāj divi Dieva dēli
Nosvīdušus kumeliņus;
Nosvīdušus nosedlojši,
Ielaiž rožu dārziņā;
Ielaizdami piesacīja,
Lai nelauza zelta rozi.
170 [Lielnīkrācē (Nīkrāces pag. Azp)].

33742.

Aiz kalniņa ezeriņš,
Aiz ezera ozoliņš;
Dieva dēls jostu kāra,
Saules meita vaiņadziņu.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Aiz kalniņa ezariņš,
Aiz ezara ozoliņš;
Saule kāra vainadziņu,
Pērkons savu zobentiņu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

2. Zeltīts auga ozoliņš
Jūras kāpu maliņā;
Dieva dēli jostu kāra,
Saules meitas vainadziņu.
216 [Ventspilī].

33743.

Aiz kalniņa ezeriņš,
Aiz ezera ozoliņš;
Tur Saulīte savas meitas
Sudrabāi kaldināja.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Aiz kalniņa ezeriņis,
Aiz ezera ozoliņš;
Tur Saulīte kaldināja
Meitiņāmi vainadziņu.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

2. Aiz kalniņa ezeriņš,
Aiz ezera ozoliņš;
Tur Saulīte savai meitai
Zelta kroni darināja.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

33744.

Atsavēru Saules logu,
Pazavēru Saulītē:
Ne ilgs ir mans mūdiņš
Šī Saulē jādzīvo.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

33745.

Auseklītis agri lēca,
Saules meitas gribēdams.
Lec, Saulīte, pate agri,
Nedod meitas ausekļam!
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 121 [Gulbenē (Md)], 321 [Zasā (Zasas pag. Jk)], 344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 388 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Mēnesīts agri lēca,
Saules meitu gribēdams.
Lec, Saulīte, pati agri,
Nedod meitu Mēnešam!
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

2. Sidrabotis gailis dzied
Zeltupītes maliņā.
Auseklītis agri lēca,
Saules meitas gribēdams.
Lec, Saulīte, pate agri,
Nedod meitas ausekļam!
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

33746.

Auseklītis mētājās
Dimantiņa zvaigznītēm;
Saulīt', laiku kavēdama,
Stariņām laimes lēja.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 361 -

33747.

Baltu puķu ceriņš auga
Vidū jūras uz akmeņa;
Tur Saulīte danci veda,
Ik vakara rietēdama.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33748.

Bērziņš auga trim lapām
Liela ceļa maliņā.
Pirmajā Saule lēca,
Otrajā norietēja,
Trešajā lapiņā
Laime lēja sudrabiņu.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 190 [Kuldīā], 282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)], 345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Bērziņš auge purmalē
Deviņām galotēm;
Devītē galotē
Dieviņš lēja sudrabiņ'.
226 [Kandavā (Tl)].

2. Bērziņš auga ceļmalā
Trejādām lapiņām:
Pirmajā Saule lēca,
Otrā Saule norietēja,
Trešajā lapiņā
Zelts, sidrabis laistījās.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

3. Bērziņš auga ceļmalā
Trejādāmi lapiņām,
Tai trešāi lapiņā
Saule lēja sudrabiņu.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)], 353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4. Bērziņš auga ceļmalā,
Trīs lapiņas galotnē.
Pa to vienu Saule lēca,
Pa to otru norietēja,
Trešajā lapiņā
Dieviņš lēja sidrabiņu.
45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)].

33749.

Bērziņš auga trim lapām
Saules taka maliņā.
Tai vienāi diena ausa,
Tai otrāi Mēnestiņš,
Tai trešāi lapiņāi
Lec Saulīte vizēdama.
224 [Kabilē (Kld)].

33750.

Bērziņš auga trim lapām
Liela ceļa maliņā;
Tur Saulīte jostu kāra,
Saules meita vaiņadziņu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

1. Bērziņš auga ceļmalā
Sudrabiņa lapiņām;
Tur Saulīte jostu kāra,
Saules meita vaiņadziņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 81 [Katriņā (Katriņas pag. C)].

2. Pirtes takas maliņā
Sudrabota liepa auga;
Tur Saulīte noiedama
Pakaŗ savu vainadziņu,
Mazajam kārklītim
Uzmauc zelta gredzentiņu.
169 [Nīgrandā (Nīgrandas pag. Azp)].

33751.

Bērziņš auga ceļmalā,
Trīs lapiņas galiņā.
Tai vienā lietiņš lija,
Tai otrā Saule spīd,
Tai trešā lapiņā
Dieviņš lēja sudrabiņu.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

33752.

Brīkš mežāi, brīkš mežāi,
Kas mežāi brīkšināja?
Dieva dēli brīkšināja,
Kumeliņus ganīdami.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33753.

Dieva dēli alu dara
Vizulīšu kanniņā;
Saules meita guni kūra,
Vaska cimdi rociņā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

33754.

Dieva dēli klēti cirta,
Zelta spāres spārēdami;
Saules meita cauri gāja,
Kā lapiņa drebēdama.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)], 41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Bāliņš cirta zelta klēti
Sudrabiņa spārītēm;
Bārenīte cauri gāja,
Kā lapiņa drebēdama.
23 [Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)].

2. Dieva dēli klēti cirta,
Zelta spāres spārēdami;
Saules meitascauri gāja
Kā lapiņas drebēdamas.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

- 362 -

3. Dieva dēli namu dara,
Zelta spāres spārēdami;
Saules meita cauri gāja,
Kā lapiņa drebēdama.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

4. Dieva dēli namu taisa,
Zelta spāres galiņā;
Saules meitas cauri teka
Ar vizuļu vainadziņu.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

33755.

Dieva dēli medīt gāja
Miglainā rītiņā,
Sudrabotu irbi dzina
Zeltītām kājiņām.
871 [Liepkalnes apk. (Liepkalnes pag. Md)].

1. Aiz upītes kalniņā
Dzird' Dieviņu medījam:
Sudrabotu irbi dzina
Ar apkaltu vanadziņu.
226 [Kandavā (Tl)].

2. Dieva dēli medīt gāja
Ar sudraba sunīšiem;
Suns izdzina zelta zaķi,
Sudrabotu vāverīti.
211 [Rindā (Ances pag. Vp)].

3. Es redzēju svētu rītu
Dieva dēlu medījam;
Dui misiņu kucēniņi
Sudrabiņa ierbes dzina.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

4. Rītā agri es redzēju,
Ka Saulīte medīt gāja:
Div' sudraba kucēniņi
Apzeltītu briedi dzina.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

33756.

Dieva dēli sarājās
Ar pērkona vagarīti:
Zīda kalni neecēti,
Zelta pļavas nenopļautas.
255 [Cirolē (Bēnes pag. Jg)].

33757.

Dieva dēlis, Saules meita
Par Daugavu rokas deva;
Tik tie zelta gredzentiņi
Nesabira Daugavā.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

33758.

Dieva dēli, Saules meitas
Rotaļām spēlējās,
Rotaļām spēlējās
Pa rociņu rociņām.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33759.

Dieva dēli tiltu taisa,
Vairāk zelta ne sudraba;
Saules meita pāri gāja,
Kā lapiņa drebēdama,
Kā lapiņa drebēdama,
Kā ieviņa ziedēdama.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

33760.

Dieva dēls ganos gāja,
Zelta rīkste rociņā;
Svēta Māŗa pavadīja
Ar sudraba slauktuvīt'.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33761.

Dieva dēlis kaldināja
Saules meitas vaiņadziņu;
Priekšā lika tīru zeltu,
Pakaļāi sudrabiņu,
Gar abām pusītēm
Tīru spožu dimantiņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

33762.

Dieva dēlis medīt gāja
Ar sudraba kucēniņu.
Aizjādamis, pārjādamis
Nošauj zelta lakstīgalu.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

1. Dīvenč guoja medēbā
Ar sudobra sun'ēšīm;
Atīdams vokorā,
Atnas zalta vuover'ēti.
409 [Līksnas pag. D].

33763.

Dieva dēli, Saules meitas
Vidū gaisa kāzas dzēra;
Mēnestiņš, tecēdams,
Tas pārmija gredzeniņus.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

- 363 -

33764.

Dieva dēlis sienu pļāva,
Spailes gali Daugavāi;
Saules meita grābt tecēja
Sudrabiņa grābeklīti.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33765.

Dieviņ, tavu likumiņu -
Gaiša diena, gaiša nakts:
Dienu gaiša Saule spīd,
Nakti gaiša Mēnesnīca.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33766.

Dievīnam dui dēlīni,
Saules meitas precinieki;
Saule pate, meitu māte,
Puško meitu kamburīti,
Ik rītiņa uzlēkdama,
Puķu ziedus kaisīdama.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

33767.

Dieviņš zina, Laime zina,
Ka Saulīte gauži raud;
Pilni meži piebiruši
Saules gaužu asariņu.
121 [Gulbenē (Md)].

33768.

Dieviņš smalki sadauzīja
Sudrabiņa alus kannu;
Saules meitas salasīja
Pa vienam gabalam,
Dieva dēli sastīpāja
Sudrabiņa stīpiņām.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

33769.

Divi bēri kumeliņi
Uz akmeņa auzas ēda:
Dieva dēla kumeliņi,
Saules meitas precinieka.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Kam tie tādi sirmi zirgi
Uz akmiņa auzas ēda?
Dieva dēla sirmi zirgi,
Saules meitu precinieku.
86 [Ļaudonā (Ļaudonas pag. Md)].

33770.

Divi dienas mežā gāju
It nenieka neredzēju;
Kad es gāju trešā dienā,
Ieraug' zelta ozoliņ'.
Pie tā zelta ozoliņa
Sudrabiņa upe tek;
Tās upītes maliņā
Dieva dēli pirti taisa.
Tur Saulīte pērties gāja
Ar visām jumpravām;
Dieva dēli garu lēja [meta],
Zābakos stāvēdami.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

33771.

Divi sirmi kumeliņi
No jūriņas izpeldēja;
Vienam bija zelta segli,
Otram zelta iemauktiņi.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Divi sērmi kumel'eņi
Tak pa polvu ezereņu;
Vīnam beja zalta krāpes,
Ūtram putu īmaveņi.
430 [Malnavā (Kārsavas pag. Ldz)].

2. No jūriņas izpeldēja
Divi sirmi kumeliņi;
Vienam bija zvaigžņu deķis,
Otram zelta iemauktiņi.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

3. Nu jiureņu izt'ecēje
Divi s'ērmi kum'ēl'eņi;
Vīnam beja zvaigžņu d'eč's,
Ūtram Saul'e mugorā.
422 [Līvānu pag. D].

33772.

Divi sirmi kumeliņi
No jūriņas izpeldēja;
Vienam bija zelta segli,
Otram zelta iemauktiņi.
Kuŗam bija zelta segli,
Tam es kāpu mugurā;
Kuŗam zelta iemauktiņi,
To pie rokas dancināju.
270 [Ozolu muižā (Ozolnieku pag. Jg)].

1. Div' dzelteni kumeliņi
No Daugavas izpeldēja;
Vienam bija zīda deķis,
Otram stangu iemauktiņi.
To es ņemšu, to es jāšu,
Kam tas zīda deķis bija;
To pie rokas tecināšu,
Kam tie stangu iemauktiņi.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

- 364 -

2. Dui dzelteni kumelīni
Par jūrīnu pārpeldēja.
Es ne pate nezināju,
Kam sēdēti mugurā:
Vienam bija zīda sedli,
Otram zelta iemauktīni.
Tam sēdēšu mugurā,
Kam tie zīda sedli bija;
To šķiņķāšu brālītim,
Kam tie zelta iemauktīni.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

3. Pieci bēri kumeliņi
Pa aploku spēlējās;
Tā es pate nezināju,
Kuŗam kāpšu mugurā.
Tam es kāpšu mugurā,
Kam tie zelta sedli bij;
To pie rokas dancināšu,
Kam sudraba iemautiņi.
358 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33773.

Divi sirmi kumeliņi
No Daugavas izpeldēja;
Vienam bija Saules segli,
Otram zelta iemauktiņi.
Tiem vajaga zelta siles,
Sidrabiņa redelītes,
Tīru auzu silītē,
Amoliņa redelēs.
21 [Krimuldā (Krimuldas pag. Rg)].

1. Divi sirmi kumeliņi
No jūriņas iztecēja;
Vienam bija zvaigžņu deķis,
Otram zelta iemaviņi.
Ne tie ēde purva zāles,
Ne dzeŗ purva ūdentiņ';
Tiem vajdzēja līču zāles,
Tīr' avota ūdentiņ';
Tiem vajdzēja zelta staļļa,
Dimantiņa redelīšu,
Jaunu puišu barotāju,
Vecu vīru sukātāju.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

2. Ko tie tēva suņi rēja,
Uz ezera lūkodami?
Divi sirmi kumeliņi
No ezera izpeldēja;
Vienam bija zelta sedli,
Otram Saules iemauktiņi.
Kam tie zelta sedli bija,
Tam es kāpu mugurā;
Kam tie Saules iemauktiņi,
To pie rokas pavadāju.
Tie neēda pura zāles,
Nedzēr' pura ūdentiņa;
Tiem vajdzēja tīru auzu,
Saulē pļauta āboliņa,
Saulē pļauta āboliņa,
Aukst' avota ūdentiņa.
Tautu meitas, atnesat
Saulē pļautu āboliņu,
Saulē pļautu āboliņu,
Tīr' avota ūdentiņu!
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)].

33774.

Div' svecītes jūrē deg,
Abām zelta lukturiņi;
Div' meitiņas māmiņei,
Abām zelta vaiņadziņi.
228 [Oktē (Vandzenes pag. Tl)].

33775.

Div' svecītes jūrā deg,
Div' sudraba luktuŗos;
Saules meita klāt sēdēja,
Vaiņadziņu puškodama.
305 [Vīkstenē (Stelpes (?) pag. B)].

1. Div' svecītes jūrā dega,
Div' sudraba lukturīši;
Saules meitaklāt sēdēja,
Zelta kroni puškodama.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Divi sveces jūrā dega,
Div' sudraba lukturīši;
Saules meita klāt sēdēja,
Zīdautiņu rakstīdama.
86 [Ļaudonā (Ļaudonas pag. Md)].

3. Div' svecītes jūrā dega
Div' sudraba luktuŗos;
Saules meita klāt sēdēja,
Vaiņadziņu puškodama.
Puško, Saule, dod man vienu,
Man jāiet tautiņās!
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

- 365 -

33776.

Div' svecītes jūrā dega
Sudrabiņa luktuŗos;
Tās dedzina Dieva dēli,
Saules meitu gaidīdami.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

33777.

Dzirdu Dievu izcērtot,
Dieva dēlu dzenājot;
Pate Dievu neredzēju
Aiz deviņām kļavas lapām.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 394 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33778.

Iebrauca Saulīte
Ābeļu dārzā,
Deviņi ratiņi,
Simts kumeliņu.
Neguli, Saulīte,
Ābeļu dārzā,
Tur tevi ziediņi
Apbirdinās!
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

1. Saulīte iebrauca
Ābeļu dārzā,
Deviņi riteņi,
Simts kumeliņu,
Sidraba groža,
Linu pātedziņa.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

2. Saulīte iebrauca
Ābeļu dārzāi,
Duiriteņu rati,
Simts kumelīnu.
Guli, guli, Saulīte,
Ābeļu dārzāi,
Pillas tavas actīnas
Ābeļu ziedim!
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

33779.

Ej, Saulīte, drīz pie Dieva,
Nelīdzini meža galus!
Lai līdzina Dieva dēli
Ar aso zobeniņu.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

33780.

Es redzēju zelta krustu
Vidū gaisa grozāmies.
Dieviņ, tavu padomiņu,
Ka zemē nenokrita!
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

1. Es redzēju zvaigžņu sietu
Gaisa vidu līgojot.
Dieviņ, tavu likumiņu,
Ka zemēi nenokrita!
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

33780v2.

Spožais, gaišais Mēnestiņš
Vez ūdeņa līgojās.
Dieviņ, tavu padomiņu,
Ka nekrita dubenāi!
201 [Snēpelē (Snēpeles pag. Kld)].

33781.

Gauži raud Saulīte
Ābeļu dārzā:
Ābelei nokrita
Zelt' ābolītis.
Neraudi, Saulīte!
Dievs dara citu
No zelta, no vaŗa,
No sudrabiņa.
19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)].

1. Ko tā Saulīte
Tik gauži raud?
Jūŗāi noslīka
Sudraba laiviņ'.
Neraudi, Saulīte!
Dievs dara citu
No zelta, no vaŗa,
No sudrabiņa.
224 [Kabilē (Kld)].

2. Ko tā Saulīte
Tik gauži raudāja?
Rīgā pazuda
Dimanta rati.
Neraudi, Saulīte!
Dievs dos citus
No zelta, sudraba,
No dimantiņa.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

3. Žēli rauda Saulīte
Kalnīna galā:
Ābelei nokrituši
Zelta ābolīni.
Neraudi, Saulīte!
Dievs dara citus
No vaŗa, no zelta,
No sidrabīna.
119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)].

33782.

Gauži raud Saulīte
Kalniņa galā.
Kā gauži neraud -
Žēl bija meitas,
Žēl bija meitas,
Žēl meitas pūra:
Zelta kalts pūriņš,
Sudraba dāvanas.
224 [Kabilē (Kld)].

- 366 -

1. Gauži raud māmiņa
Žēl bij meitas,
Žēl bij meitas,
Žēl meitas pūra:
Zelta kalts pūriņš,
Sudraba dāvanas.
224 [Kabilē (Kld)].

2. Saulīt' deva sav' meitiņu
Par deviņu ezeriņu;
Pārlaiduse sav' meitiņu,
Stāv malāi raudādama.
Piejāj divi Dieva dēli,
Pras': Saulīte, kam tu raudi?
- Žēl meitiņas, žēl pūriņa,
Žēl ir zelta gredzentiņa.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

3. Saule meitu aizdevuse
Par deviņi ezeriņi;
Pate Saule gauži raud,
Šai malāi stāvēdama.
Dajāj divi Dieva dēli:
Ko, Saulīte, tu raudāji?
- Kā bij man neraudāt -
Žēl meitiņas, žēl pūriņa:
Sidrabots pūriņš bija,
Apzeltītas dāvaniņas.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

4. Saule meitu izdevuse
Par ūdeni Vāczemē;
Saule gauži noraudāja
Daugaviņas maliņā.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

5. Šodien Saule, šodien Saule,
Šodien Saules meitu veda;
Šodien Saule noraudāja
Meitas greznas dāvaniņas.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

33783.

Ģērbies, Saule, sudrabota,
Nu jāj tavi precenieki!
Viņpus Rīgas jātin jāja,
Zviedzin zviedza kumeliņi.
3251 [Sunākstē, Neretā un Ērberķē (Sunākstes, Neretas un Mazzalves pag. Jk)].

33784.

Ģērbies, Saule, sudrabā,
Nu nāk tavi vedējiņi!
Ūdens zirgi, akmens vāģi,
Sidrabiņa kamaniņas.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

33785.

Ik rītiņa Saule ģērba
Stūrmanīša līgaviņu;
Tā sacīja saģērbdama:
Tec pa priekšu, tu jaunāka!
Es, vecaja, nevarēju
Aiz lielā sudrabiņa.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

33786.

Ik rītiņa Saule lēca
Sarkanāi kociņā;
Jauni kungi veci tapa,
To kociņu meklēdami.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ik rītīna Saule lēca
Sarkanāi kocīnāi;
Ik rītīna kundzīns jāja,
To kocīnu meklēdams.
Nomierst veci, piedzimst jauni,
To kocīnu neatron.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

2. Noiet Saule vakarā
Sarkanā kociņā;
Jauni puiši veci tapa,
To kociņu meklēdami.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

3. Trīs gadiņi Saule lēca
Sarkanāi kociņāi;
Trīs gadiņi kungi jāja,
To kociņu meklēdami.
Izjāj jauni, pārjāj veci,
To kociņu neatrada;
Es atradu to kociņu,
Svētu rītu ganīdama.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

4. Trīs rītiņi Saule lēca
Sarkanāja kociņā;
Meklē kungi, stārastiņas,
Tā kociņa neatrada.
Es atradu ganīdama
To kociņu lapojot:
Zelta zari, vaŗa saknes,
Sudrabiņa lapiņām.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

- 367 -

33787.

Jau Saulīte aizzalaida
Aiz dziļā ezeriņa;
Saskanēja zelta irkli,
Laiviņā iemetot.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Jau Saulīte aizlaidēs
Aiz deviņi ezeriņi;
Vera ķēdes noskanēja,
Jūriņā laižoties.
103 [Sausnējā, Vietalvā (Sausnējas un Vietalvas pag. Md)].

2. Jau Saul'eit'e aizalaid'e
Dziļu jiuru mal'eņa';
Saskan'ēje zalta ērkli
Sudabreņa laiv'eņā.
409 [Līksnas pag. D], 4222 [Vārkavas pag. D], 423 [Daugavpils apr.].

3. Jau Saulīte pārkāpuse
Viņā pusē Daugavai;
Skanējās, kad iemeta
Zelta aires laiviņā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

33788.

Jauni puiši nezināja,
Kur Saulīte nakti gul:
Jūŗas vidu uz akmini,
Zaļas niedres galiņā.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

1. Jūs, ļautiņi, nezināt,
Kur Saulīte nakti gul:
Vidūj jūras līkumē,
Zelta niedres galiņē.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

2. Zin Dieviņis, zin Laimiņa,
Kur Saulīte nakti guļ:
Vidū jūras saliņā,
Sausas ņiedres galiņā.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

33789.

Jūra šņāca, jūra krāca, -
Ko tā bija ierijuse?
Saules meita mazgājās,
Ierit zelta gredzentiņš.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

33790.

Jūras meitas sagšas auda,
Uz vilnīša sēdēdamas.
Izaudušas, izrakstīja
Zeltītiemi dzīpariem.
Vienu deva Saulītei,
Otru Saules meitiņai;
To trešo paturēja,
Ko apsegti māmuliņu.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

33791.

Kālabad ik vakara
Gaisa gali atsārkuši?
Saule savus zīda svārkus
Ik vakara vēdināja.
293 [Gravendālē (Mežotnes pag. B)].

1. Noiet Saule vakarā,
Mežiem gali atsārkuši:
Saulīt' savus zīda svārkus
Uz jūriņu vizināja.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

33792.

Kālabad šorītiņ
Asarota Saule lēca?
Kā nelēca asarota -
Pilla zeme grēcenieku.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

33793.

Kālabad šo rītiņu
Tik sarkana Saule lēce?
Vai tā bija rājusies
Ar Dieviņa māmuļīti?
224 [Kabilē (Kld)].

1. Šorīt lēca sīva Saule
Par visiema rītiņiem.
Vai tā bija bārusēs
Ar Māriņas māmulīti?
158 (Rāva).

33794.

Kālabad šo vasaru
Zili gaisi, dūmakaiņi?
Dieva dēli noņēmuši
Saules meiti vainadziņu.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

1. Kālab gaisi šovakari
Dūmonaiņi, mākonaiņi?
Dieva dēli Saules meitām
Noņēmuši vainadziņu.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

33795.

Kam, Saulīte, zirgu pirki
Dzeltenām krēpītēm?
Vēl nevaid Ausekļam
Tāda dēla jājējiņa.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

- 368 -

1. Auseklītis zirgu pirka
Dzelteniem skariņiem;
Vēl nevaida ausekļam
Tāda dēla jājējiņa.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

33796.

Kam tās vaska dzie(r)nutiņas
Skaidr' ozola galiņā?
Dieva dēla dzie(r)nutiņas,
Saules meita malējiņa.
190 [Kuldīā].

33797.

Kam tie zirgi, kam tie rati,
Kas tā pate vedamā?
Dieva zirgi, Laimes rati,
Saules meita vedamā.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

33798.

Kam tie zirgi, kam tie rati,
Kam tie tādi sabraukuši?
Vēja zirgi, vēja rati,
Saules meitas precinieki.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

33799.

Kam tie zirgi, kam tie rati
Pie Dieviņa namdurēm?
Dieva zirgi, Dieva rati,
Gaid' Saulīti iesēdam.
213 [Zlēkās (Zlēku pag. Vp)].

33800.

Kam tie zirgi, kam tie rati
Pie Dieviņa nama durīm?
Dieva zirgi, Laimes rati,
Saules meitas braucējiņas.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

33801.

Kam tie zirgi, kam tie rati
Pie Saulītes nama durvim?
Dieva zirgi, Laimes rati,
Saules meitas precinieki.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

1. Kam tie zirgi, kam tie rati
Pie Saulītes nama durvīm?
Dieva zirgi , Māŗas rati,
Saules meitas precinieki.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

2. Kam tie sirmi zirgi stāv
Pie Saulītes nama durīm?
Dieva dēla sirmi zirgi,
Saules meitas precenieka.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

33802.

Kam tie zirgi, kam tie rati
Pie Saulītes nama duru?
Dieva zirgi, Laimas rati,
Saules meitas precenieki.
Saules meita aiziedama
Lūdz pērkoni panākstos.
Pērkonītis aiziedams
Nospeŗ zelta ozoliņu.
Pieci gadi Saules meita
Sastaigāja raudādama,
Sastaigāja raudādama,
Zelta zarus lasīdama.
Gan tā dēsta, gan tā laista,
Ne tie auga, ne zaļoja.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

1. Kam tie zirgi, kam tie rati
Pie Saulītes nama duru?
Dieva zirgi, Laimas rati,
Saules meitas precenieki.
Saule, meitu izdevuse,
Lūdz pērkonu panākstos.
Aizbraukdamis, pērkonītis
Nospeŗ zelta ozoliņu.
Trīs gadiņi Saule rauda,
Zelta zarus lasīdama.
Zelta zarus salasījse,
Saule dala dāvaniņas:
Liepai kāra zelta dvieli,
Ozolami dimantiņa;
Mazajami bērziņami,
Tam uzkāra sudrabiņa;
Sīkajiemi kārkliņiem
Pa pārim paķelīšu.
292 [Gliebavā (Lietuvā)].

33803.

Kam tie sirmi kumelīši
Pie Dieviņa nama durīm?
Tie Mēneša kumelīši,
Saules meitas precenieka.
Šodien Saules, šodien Saules,
Šodien Saules meitu veda;
Šodien Saule apsedlo
Simtu bērus kumelīšus.
Dod tu, Dieviņ, Mēnešam
Simts dēliņus jājējiņus!
213 [Zlēkās (Zlēku pag. Vp)].

- 369 -

33804.

Kam tie tādi kumeliņi
Sudrabiņa podziņām?
Dieva dēlu kumeliņi,
Saules meita vedamā.
Pate Saule pūru veda,
Visus mežus veltīdama:
Ozolam raibi cimdi,
Liepai velšu villainīte,
Smalkajam kārkliņam
Apzeltīti prievetiņi.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Kam tie ziergi, kam tie rati
Pie Saulītes nama dorēm?
Dieva ziergi, Laimes rati,
Saules meitas precinieki,
Saules meitas precinieki
Ausekliņa dēliņam.
Dieva dēli pūru veda,
Meža galus puškodami:
Priedei sagša , eglei sagša,
Ābelei villainīte,
Sīkajam bērziņam
Zelta griezti gredzentiņi.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

2. Kam tie ziergi, kam tie rati
Pie Saulītes namdorēm?
Dieva ziergi, Māŗas rati,
Saules dēli pūru veda,
Meža galus kārstīdami:
Liepai kāra zelta ziedus,
Priedei mēļu villainīti,
Mazajim bērziņim
Zelta grieztus gredzentiņus.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

33805.

Kas gryb skaistos ļaudav'eņes',
Lai juoj jyuru mal'eņā:
Tī Saul'eitis div' meit'eņes',
Treša skaista kolpyun'eit'e.
414 [Krāslavas apkārtnē].

33806.

Kas jūrā kustināja
Pelēkos akmentiņus?
Dieva dēli kustināja,
Zelta naudas meklēdami.
871 [Liepkalnes apk. (Liepkalnes pag. Md)], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 394 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33807.

Kas tā tāda diža sēta
Aiz kalniņa lejiņā?
Tai sētai treji vārti,
Visi treji sudraboti.
Par vienim Dievs iebrauca,
Par otrim mīļa Māŗa,
Par trešiem Saule brauca
Div' dzelteni kumeliņi.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

33808.

Kas to teica, kas redzēja,
Ka jūrāi miežus sēja?
- Tad jūrāi miežus sēja,
Kad Saulīte meita bija.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)], 181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

33809.

Kas to teica, kas redzēja,
Ka Saulīte meita bija?
- Es to teicu, es redzēju,
Aiz kalnīna sienu grāba,
Aiz kalnīna sienu grāba
Ar sudraba grābeklīti.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

33810.

Kas to teica, kas redzēja,
Kad Saulīte meita bija?
Mēnestiņis, tas redzēja,
Tas nojēma vaiņadziņu.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

33811.

Kas to teica, tas meloja,
Ka Saulīte kājām tek:
Par siliņu ratiņos,
Par jūriņu laiviņā.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 394 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ni šodien, ni vakar
Netek saule kājiņām:
Par siliņu ratiņos,
Par jūriņu laiviņā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

33812.

Kas to teica, tas meloja,
Ka Saulīte nakti guļ:
Dienu loka zaļas birzes,
Nakti jūras ūdentiņu.
11 [Jaundubultos (Rīgas Jūrmulā)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1. Kas to teica, kas redzēja,
Ka Saulīte nakti gul?
Dienu brida zaļu birzi,
Naktī jūŗas ūdentiņ'.
224 [Kabilē (Kld)].

- 370 -

33813.

Kas to teica, tas meloja,
Ka Saulīte nakti guļ:
Vai Saulīte tur uzlēca,
Kur vakar norietēja?
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

33814.

Kas tur kvit, kas tur zib
Viņā lauka galiņā?
Dieva dēli kvitināja
Saules meitas vaiņadziņu.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)], 2071 [Ancē (Ances pag. Pg)].

33815.

Kas tur kvit, kas tur zib
Viņē meža maliņē?
Dieva deļi kvitina
Zeltāboli mētādami.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

33816.

Kas tur spīd, kas tur zvēro
Viņā lauka galiņā?
Saules meita sienu grāba
Ar sudraba grābeklīti.
216 [Ventspilī].

1. Vidzu vidz, kas tur vidz
Viņē pļav's maliņē?
Saules meitas sienu grāba
Ar sudraba grābekļiem.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

33817.

Kas tur spīde, kas tur vize
Viņā lauka galiņā?
Saules meita sukājās
Sudrabiņa suseklīti.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

33818.

Kas varēja grožus vīt
No straujā ūdentiņa?
Kas varēja vilnu cirpt
No pelēka akmintiņa?
Dieva dēli grožus vija
No straujā ūdentiņa;
Saules meitas vilnu cirpa
No pelēka akmintiņa.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Kas varēja osi sprēst,
Kas ozolu šķeterēt?
Kas varēja dzeini vīt
No tekoša ūdentiņa?
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

33819.

Kas varēja to darīt -
Jūras vidū kaudzi mest?
To darīja Dieva dēls,
Saules meitu precēdams.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

33820.

Ko Saulīte gauži raud,
Ik vakarus noiedama?
Zelta josta iekrituse
Dziļas jūras dibinā.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

33821.

Ko, Saulīte, tu redzēji,
Gaisa vidu tecēdama?
Redzēj' Dieva spēlējam,
Eņģelīšus dancojam.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

33822.

Ko tie Rīgas suņi rēja,
Jūriņā vērdamies?
Saules meita noslīkuse,
Zelta kannas mazgājot.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

33823.

Ko tie ciema suņi rēja,
Pie vārtiem satupuši?
Saule brauca miglas dzēst
Uz sudraba ezeriņu.
305 [Vīkstenē (Stelpes (?) pag. B)].

33824.

Krustiem auga ceļam saknes,
Krustiem zvaigznes debesies;
Sāniem jāja Dieva dēli,
Krustiem tek kumeliņi.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

33825.

Krustiem kalta vāverīte
Par celiņu pārtecēja;
Dieva dēli dzinējiņi
Ar sudrab sunīšiem.
409 [Līksnas pag. D].

1. Dieviņš medīt i azgāja
Ar sudraba sunīšiem;
Divi zelta vāverītes
Pa kalniņu pārtecēja.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

33826.

Kupla liepa, zelta zari,
Jūrmalē smiltienē;
Galā sēd Saules meita,
Pate Saule pazaros.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

- 371 -

1. Kupla auga ābelīte
Pie brālīša namdurvīm.
Pati Saule zaros sēd,
Saules meita pazaros;
Pati Saule zīdu vērpa,
Saules meita šķeterēja.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

33827.

Kupla liepa uzauguse
Saules taka maliņā;
Tur Saulīte jostu kāra,
Ik vakarus noiedama.
2101 [Puzeniekos (Puzes pag. Vp)].

1. Aiz upītes bērziņš auga
Sudrabiņa lapiņām;
Tur Saulīte jostu kāra,
Ik vakara noiedama.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

2. Ozolami zelta lapas,
Zelta rasa galiņā;
Tur Saulīte noiedama
Ik vakarus jostu kāra.
232 [Talsos (Tl)].

3. Ozols auga Daugavā
Skrūzainām lapiņām;
Tur Saulīte jostu kāra,
Ik vakaru noiedama.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

4. Sudrabiņa bērziņš auga
Saules taka maliņā;
Tur Saulīte jostu kāra,
Ik vakara noiedama.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

5. Sudrabiņa liepa auga
Diža ceļa maliņā.
Tur Saulīte noiedama
Ik vakara jostu joza;
Ik rītiņa uzlēkdama
Sijā sīku sudrabiņu.
1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)], 182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

33828.

Kur, bērniņi, jūs iesit,
Bez vecāku palikuši?
Jemsim Saules atspiediņu,
Atspiesim vecākajus.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

33829.

Kur, Saulīte, mājas ņēmi,
Vakarā noiedama?
- Vidū jūras uz ūdeņa,
Zelta niedres galiņā.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

1. Jūs ļautiņi, neziniet,
Kur Dieviņš nakti guļ:
Vidū jūras pie akmiņa,
Baltajāsi putiņās.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

2. Labi zinu, bet netieku,
Kur Saulīte nakti guļ:
Pašā jūras dibinā
Uz pelēka akmentiņa.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

3. Mēnestiņ' nezinē,
Kur Saulit' nakt' gul:
Vidē jūr' virs akmiņ',
Zelt' niedaru galiņē.
211 [Rindā (Ances pag. Vp)].

4. Saulīt mana māmuliņa,
Kur gulēji šo naksniņu?
- Vidē jūrē uz akmeni,
Zelta niedres galiņē.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

5. Zinu, zinu, bet neteikšu,
Kur Saulīte nakti guļ:
Jūriņā, saliņā,
Zelta niedres galiņā.
166 [Gramzdā un Smaižos (Gramzdas un Aizviķu pag. Lp)].

33830.

Kur, Saulīte, tu redzēji
Trīsdesmit arājiņu?
- Viņpus Rīgas, šaipus jūras,
Sudrabiņa kalniņā.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

33831.

Kur tas rīta ausekliņš,
Ka neredz uzlecot?
- Ausekliņš Vāczemē
Samta svārkus šūdināja.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Treis' reit'eņi naredz'ēju
Aus'ekl'eņa izlacūt':
Aus'ekl'eņis vuocz'em'ē
Saul'ei kūrpis šyudynava.
422 [Līvānu pag. D].

33832.

Kur tecēji, Mēnestiņ,
Ar zvaigžņotu mētelīti?
- Tiem ļaudīm palīgā,
Ko bez Saules strādināja.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

- 372 -

33833.

Kur tecēsi, Mēnestiņi,
Ar to zvaigžņu pudurīti?
- Kaŗā eimu, kaŗā teku
Jaunu puišu palīgā.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

33834.

Kur tecēsi, Mēnesīti,
Ar to vasku mētelīti?
Tek' Saulītes aplūkāt,
Dzird' meitiņu izdodot,
Dzird' meitiņu izdodot
Pērkoniša dēliņam.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

33835.

Kur tu teci, Mēnesniņi,
Ar to zvaigžņu pudurīti?
- Mēs tekam tai zemē,
Kur tā silta vasariņa.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

33836.

Kur tu teci, Saules meita,
Ar sudraba grābeklīti?
- Uz Daugavas siena kast
Pret to rīta auseklīti.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

33837.

Kur tu teci, Saules meita,
Ar to zelta grābeķīt?
- Es tecēju siena grābt(i)
Dieva dēla kumeļam.
1191 [Ēveles draudzē].

33838.

Lec, Saulīte, lec Saulīte,
Spīd' ar mūsu sētiņā!
Ir mums tava gaišumiņa
Vajadzēt vajadzēja.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

33839.

Lec, Saulīte, rītā agri,
Lec ar Dieva palīdziņu;
Vakarā, rietēdama,
Nones blēņu valodiņu!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

33840.

Lec, Saulīte, rītā agri,
Noej laiku vakarā,
No rītiņa sildīdama,
Vakarā žēlodama!
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

33841.

Līsti, Dieva lietutiņi,
Lai aug Māŗas āboliņi:
Dieva dēla kumeliņi
Stallī zviedza neēduši.
190 [Kuldīā].

33842.

Mārietīna, Māras meita
Trīs cekulu pinējīna:
Vienu deva Dievīnam,
Otru Dieva dēlīnam,
Trešu pati paturēja
Saules dēlu kaitināt.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

1. Mārg'ietiņa, Māres meita
Trīs pušķīšus darināja:
Vienu deve Dieviņam,
Otru Dieva dēliņam,
Trešo pate novalkāja
Vainadziņa cekulā.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

33843.

Māte, mani audzēdama,
Sola Dieva dēliņam;
Kad uzaugu, tad nedeva,
Tad iedeva Mēnesim.
Ko, māmiņa, es darīšu,
Pie Mēneša aizgājusi?
Mēnestiņis grozījāsi
Brīžam jaunis, brīžam vecs.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33844.

Man māmiņa šautru svieda,
Es iebēgu lejiņā;
Tur atradu lejiņā
Zelta pirti kuŗoties.
Dieva dēli kūrējiņi,
Saules meitas pērējiņas;
Auseklītis garu lēja
Ar sudraba biķerīti.
Es tev lūdzu, auseklīti,
Lej gariņu pamazām,
Lai tā man neizkusa
Zelta slota peŗoties;
Lai pārnesu māmiņai
Jel ar vienu žagariņu,
Jel ar vienu žagariņu
Par šautriņa sviedumiņu!
342 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 373 -

1. Dieva dēli pirti dara
No sīkiem olīšiem;
Saules meitas pērties gāja,
Zelta slotas padusē;
Auseklītis garu lēja
Ar sudraba biķerīti.
Leji, leji, auseklīti,
Izpatapu siltumiņu!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

2. Dieva dēls pirti kūra
Ar sudraba oliņām;
Saules meita pērties nāca,
Zelta slota rociņā,
Zelta slota rociņā,
Zīžu kreklis padusē.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

3. Kam tie dūmi, kas tur kūp
Viņā meža malīnā?
Saules meita pirti kūra,
Dieva dēlu gaidīdama.
Dieva dēls attecēja,
Zīžu kreklis padusē,
Zīžu kreklis padusē,
Zelta slota rocīnā.
1191 [Ēveles draudzē].

4. Māte mani kult gribēja,
Es noteku lejiņā,
Es noteku lejiņā
Pie kuplaja ozoliņa.
Gar kuplaju ozoliņu
Sudrabiņa upe tek,
Sudrabiņa upe tek
Deviņām(i) attekām.
Devītā attekā
Dieva dēls pirti dara [taisa],
Dieva dēls pirti dara [taisa],
Zelta spāres spārēdams,
Zelta spāres spārēdams,
Zelta sūnas sūnodams.
Saules meita pirtī gāja,
Zelta slota padusē,
Zelta slota padusē,
Zīda kreklis azotē.
Zvaigznes nesa ūdentiņu
Ar dimanta kausiņiem;
Mēnestiņš garu meta
Ar sudraba biķerīti,
Salda piena garu meta,
Vīnā slotu slapināja.
Met, Mēnesi, pamazām,
Lai nekūst zelta zari,
Lai nekūst zelta zari,
Lai dabū Dieva dēls(?)!
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

5. Man māmiņa šautru meta,
Es iebēgu lejiņā,
Es iebēgu lejiņā,
Ziedupītes maliņā.
Ziedupītes maliņā
Zelta pirts kurējās;
Zelta pirts kurējās,
Dieva dēli kūrējiņi;
Dieva dēli kūrējiņi,
Saules meita pērājiņa;
Saules meita pērājiņa,
Auseklītis garu lēja,
Auseklītis garu lēja
Ar sudraba biķerīti.
Es tev lūdzu, auseklīti,
Lej pazaru(?) siltumiņu,
Lai tā man neizkusa
Zelta slota vēcanot!
18 (Kliģenē).

6. Man' māmiņa ūdens sūta
Ar diviem katliņiem:
"Ej, meitiņa, tec, meitiņa,
Uz to Lejas avotiņu!"
pie tā Lejas avotiņa
Dieva dēli pirti kūra,
Saules meita pērties gāja,
Saules meita pērties gāja,
Zelta slota rociņā,
Mēnestiņš garu lēja
Ar sudraba biķerīti.
Lej patapu, Mēnestiņi,
Lai slotiņa neizkūst,
Lai palika māmiņai
Jele viens žagariņš!
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

33845.

Maza maza man mājiņa,
Divtrejādi vaŗa vārti:
Par vieniem Saule lēca ,
Par otriem Mēnestiņš,
Pa trešiem Māra jāja
Ar pelēku kumeliņu.
228 [Oktē (Vandzenes pag. Tl)].

- 374 -

33845¹.

Mēness ņēma Saules meitu,
Pērkons jāja vedībās;
Visi dievi brīnījās,
Kur viņš tādu zirgu ņēmis.
- Rīgā pirku, naudu devu,
Vāczemē kaldināju,
Vāczemē kaldināju
Ar sudraba pakaviem,
Ar sudraba pakaviem,
Zeltītām nagliņām;
Tas saskalda ledus kalnus
Deviņos gabalos.
226 [Kandavā (Tl)].

33846.

Mēnestiņ(i) vecais tēvs,
Kam tu dienu netecēji?
Kam tu savu augumiņu
Nakti vien maldināji?
18 (Odzienā), 68, 69, 80, 95,
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Saule bāra Mēnestiņu,
Kam tas dienu nespīdēja,
Kam tas savu augumiņu
Nakti vien maldināja.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

33847.

Mēnestiņš gauži raud
Alotiņa maliņā:
Saules meita noslīkuse,
Zelta kannas mazgādama.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

33848.

Mēnestiņis gudris vīrs,
Tas nejāja pieguļā,
Nosegloja kumeliņu,
Laiž ābeļu dārziņā.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Mēnestiņš slinks vīriņš,
Nejāj zirgus pieguļā.
Kāp, Saulīte, mugurā,
Jāj āboļu dārziņā!
216 [Ventspilī].

33849.

Mēnestiņš kaŗavīrs,
Dienu nakti laiviņā;
Saules meita pastarīte,
Zēģelīšu audējiņa.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

33850.

Mēnesītis, kaŗavīris,
Tecēj' dienu, tecēj nakti:
Dienu tek tīrus laukus,
Nakti rijas kuldināt.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

33851.

Mēnestiņis, kaŗavīrs,
Uz ūdeņa līgojās.
Dieviņ, tavu likumiņu,
Ka negrima dibinā!
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

33852.

Mēnestiņis nakti brauca,
Es Mēneša ormanīts;
Man iedeva Mēnestiņis
Savu zvaigžņu mētelīti.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Mēnestiņš nakti brauca,
Es Mēneša ormaniņš;
Mēness ģērba zelta svārkus,
Man iedeva sudrabiņa.
394 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Mēnestiņš nakti brauca,
Mani ņēma ormanim;
Man uzsedza mugurā
Sīku zvaigžņu mētelīti.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

33853.

Mēnestiņis nakti brauca,
Mani ņēma ormanīti.
Mēnestiņis man iedeva
Savu zvaigžņu mētelīti,
Savu zvaigšņu mētelīti,
Sešu zaru zobentiņu.
Ik no zara kaldināju
Māsiņai vainadziņu.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)], 36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

1. Mēnestīnis nakti brauca,
Es Mēneša ormanīts.
Mēnestīnis man iedeva
Triju kanšu zobentīnu;
Ik no kantes izkaldīju
Māsīnāmi vaiņadzīnus.
158 (Nīca).

2. Mēnestiņis nakti brauca,
Mani ņēma ormanim.
Es redzēšu, Mēnestiņi,
Ko tu manim lones dosi!
Mēnestiņis man iedeva
Savu zvaigžņu mētelīti,
Savu zvaigžņu mētelīti,
Sešu staru zobentiņu.
Ik no zara izkaldinu
Māsiņaje vainadziņu.
Brīnās kungi, vagarītis,
Kur to tādu kaldināju.
Rīgā pirku, naudu devu,
Vāczemēje liedināja.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

- 375 -

33854.

Mēnesītis nakti brauca,
Zvaigžņu deķis mugurā;
Rīta zvaigzne, vakarāja,
Tie Mēneša kumeliņi.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

33855.

Mēnesnīce zvaigznes skaita,
Irīg visas vakarā.
Visas ira, visas ira,
Auseklīša vien nebij;
Auseklītis jūriņā
Baltā putu gabalā.
121 [Gulbenē (Md)].

33856.

Mēnesnīca zvaigznes skaita,
Vai ir visas vakarā.
Iraid visas, iraid visas,
Auseklīša vien nevaid;
Auseklītis Vāczemē
Zelta naudu kaldināja.
3531 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33857.

Mēnestiņis zvaigznes skaita,
Vai ir visas vakarā.
Ira visas vakarā,
Auseklīša vien nevaid;
Auseklītis aiztecēja
Saules meitas lūkoties.
362 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Skaiti zvaigznes, Mēnestiņi,
Vai ir visas vakarā!
Ir gan visas, ir gan visas,
Auseklīša vien nevaid;
Auseklītis aiztecēja
Gar Daugavu dziedādamis,
Gar Daugavu dziedādamis
Saules meitu lūkoties.
Dod, Saulīte, kam dodama,
Auseklim vien nedod!
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

33858.

Mēnesītis zvaigznes skaita,
Vai ir visas vakarā.
Visas zvaigznes vakarā,
Auseklīša vien nebij;
Auseklītis Vāczemē
Zelta svārkus šūdināja.
46 [Carnikavā (Rg)].

1. Visas zvaigznes vakarā,
Auseklīša vien nevaid;
Auseklīts jūrmalā
Brūnus svārkus šūdināja.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

33859.

Mēnesniņis zvaigznes skaita,
Vai ir visas vakarā.
Visas zvaigznes vakarā,
Ausekliņa vien nevaid;
Ausekliņš Vāczemē
Saulītei svārkus šuva,
Vienu strīpi zelta lika,
Otru tīra sudrabiņa.
224 [Kabilē (Kld)].

33860.

Mēnestiņis tā vaicāja:
Kur, Saulīte, nakti guli?
Sak' Saulīte raudādama:
Vai es arī nakti gulu?
Dienu teku zaļu birzi,
Nakti zelta laiviņā.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

33861.

Mēs bijām div' bāliņi,
Ne katrami līgaviņas.
Jūgsim bēŗus kamanās,
Brauksim Dieva zemītē,
Viens ņemsim Saules meitu,
Otris Dieva kalponīti;
Redzēsim dzīvodami,
Kā katram Dievs palīdz.
Vienam Dievs palīdzēja,
Otram Saule vizināja.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Man bij divi bāleliņi
Zirņa zieda skaistumiņu;
Vienam ņēmu Saules meitu,
Otram Saules kalponīti.
45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)].

- 376 -

2. Mēs bijāmi trīs brālīši
Zirņu ziedu daiļumiņu.
Viens apņēma Saules meitu,
Otris Dieva kalponīti;
Tas trešajis, tas apņēma
Svešas zemes cilvēciņu.
166 [Gramzdā un Smaižos (Gramzdas un Aizviķu pag. Lp)].

33862.

Melni vērši, balti ragi,
Daugavā niedres ēda.
Tie nebija melni vērši,
Tie bij Dieva kumeliņi.
376 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Balta kaza jūrā brida
Zeltītiem radziņiem;
Tā nebija balta kaza,
Tā bij Dieva kumeliņš.
251 [Smukās (Remtes pag. Tk)].

2. Es redzej' mell' buļļ'
Vidēi jūr' peldejam.
Tie nebij mell' buļļ',
Tie bij Diev' kumeliņ'
tie bij Diev' kumeliņ',
Ar baltiem radziņiem;
Tie nebij balt' rag',
Tie bij zelt' iemauktiņ'.
211 [Rindā (Ances pag. Vp)].

3. Melni vērši, balti ragi,
Peld pa jūru maurodami.
Tie nebija melni vērši,
Tie bāliņa kumeliņi;
Tie nebija balti ragi,
Tie sudraba iemauktiņi.
Es domāju, ko domāju,
Nevarēju izdomāt,
Nevarēju izdomāt,
Kuŗam kāpti mugurā,
Kuŗam kāpti mugurā,
Kuŗu vest rociņā.
Tam es kāpšu mugurā,
Kam tie zelta segli bij;
To vedīšu pie rociņas,
Kam sudraba iemauktiņi;
To nedošu kalpam jāti,
Ne kalpam apseglot,
To es došu māsiņai
Pūru vest tautiņās.
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

4. Melns vērsītis, balti ragi,
Jūrmalā niedres ēda.
Tas nebija melns vērsītis,
Tas Dieviņa kumeliņš;
Tie nebija balti ragi,
Tie sudraba iemauktiņi.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

33863.

Melni vērši, zelta ragi,
Nāk par jūru baurodami;
Lūkosim, raudzīsim,
Kur nāk pati ganu meita,
Zelta rīkste rociņā,
Zelta valgi padusē.
58 [Rozbeķos (Rozulas pag. C)].

33864.

Melns gailītis kuplastīti
Par jūriņu diegu vilka;
Saules meita bēdājās,
Nevar diega salocīt.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

33865.

Migla migla, liela rasa,
Pazūd manis kumeliņš.
Nokrīt migla, nokrīt rasa,
Atrod' savu kumeliņu,
Atrod' savu kumeliņu
Pie Mēneša nama durvju.
Mēness ņēma Saules meitu,
Lūdza mani vedībās.
Kā es iešu vedībās,
Nav seglota kumeliņa?
Saule deva zelta seglus,
Mēness sudrab' iemauktiņus;
Nu varēju droši jāt
Dieva dēlu pulciņā.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

33866.

Mūc, mūc, Saulīte,
Mēnesis dzenas!
Saulīteje zīda svārki,
čabēt čabe staigājot;
Mēnesime div' kažoki,
Atpakaļu viļņojās.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

33867.

Nāc ārā, nāc ārā,
Kas mežā brikšķināja!
Dieva dēli brikšķināja,
Kumeliņus ganīdami.
305 [Vīkstenē (Stelpes (?) pag. B)].

- 377 -

33868.

Ne tā zvaigzne visu nakti,
Kas uzlēca vakarā;
Ap pusnakti ielīgoja
Dvēselīšu namiņā.
47 [Ārciemā (Pāles pag. Vlm)], 376 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33869.

Ne vakar tā dieniņa,
Kad Saulīte brūte bij;
Tad Saulīte brūte bij,
Kad zemīte radījās.
342 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33870.

Nelij vairs līta diena,
Jau Saulīte gauži raud;
Pilni meži piebiruši
Saules gaudu asariņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

33871.

Nelij vaira, lietus diena,
Jau Saulīte gauži raud;
Es atradu ganīdama
Divas Saules asariņas.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

33872.

Nelij vaire, lietus diena,
Jau Saulīte gauži raud;
Saulītei salijuši
Divi zīda paladziņi.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

33873.

No jūriņas izpeldēja
Div' dzelteni kumeliņi;
Vienam bija zeltasegli,
Otram zelta iemauktiņi.
Pavaicāju brālītim,
Kuŗam sēst mugurā.
- Sēd', māsiņa, tam zirgam,
Kam tie zelta iemauktiņi!
1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)].

1. No Daugavas izpeldēja
Dui dzeltāni kumeliņi;
Vienam bija zelta sedli,
Otram balta villānīte.
Pavaicāju brālītim,
Kuŗamsēžu mugurā.
- Sēd', māsiņa, tai zirgā,
Kam tā balta villānīte!
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

33874.

No jūriņas izpeldēja
Divi sirmi kumeliņi;
Vienam bija zvaigžņu deķis,
Otram zvaigžņu iemaviņi.
Tie zināja zemei galu,
Tie jūriņas dibeniņu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

33875.

No jūriņas izpeldēja
Seši bēri kumeliņi;
Trīs bij kalti, trīs nekalti,
Visi līdzi darināja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

33876.

No jūriņas iztecēja
Divi bēri kumeliņi;
Vienam bija zelta segli,
Otram zelta iemauktiņi;
Smuidri paši jājējiņi,
Zelta pieši kājiņā.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

33877.

Noiet Saule, tumšs paliek,
Man par tumsu nevaid bail:
Bij manami kumeļami
Zvaigžņu deķis apsegam.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

33878.

Noiet Saule vakarā,
Iekrīt zelta laiviņā;
Uzlec Saule no rītiņa,
Paliek laiva līgojot.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)], 146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)], 1821 [Allažās (Raņķu pag. Kld)], 216 [Ventspilī], 224 [Kabilē (Kld)], 239 [Vecaucē (Vecauces pag. Jg)],
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)], 293 [Gravendālē (Mežotnes pag. B)], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Saulīt' vēlu vakarā
Sēžas zelta laiviņā;
Rītā agri, uzlēkdama,
Atstāj laivu līgojot.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)].

33879.

Noiet Saule vakarā,
Meža galus puškodama:
Liepai lika zelta kroni,
Ozolami sudrabiņa;
Mazajam kārkliņam
Uzmauc zelta gredzentiņu.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)], 181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)], 241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)], 293 [Gravendālē (Mežotnes pag. B)].

- 378 -

1. Aiziet Saule vakarā,
Meža virsu puškodama:
Priedei sagša, eglei sagša,
Paeglei villānīte,
Sīkajiemi kārkliņiem
Zelta griezti gredzeniņi.
190 [Kuldīā].

2. Noiet Saule vakarā,
Visus kokus veltīdama:
Ozolam zelta josta,
Liepai mēļu villainīte,
Priedei cimdi, eglei zeķes,
Paeglei paladziņš;
Sīkajiem kārkliņiem,
Tiem tie pīti apsējiņi;
Mazajiem alksnīšiem
Zelta griezti gredzentiņi.
270 [Ozolu muižā (Ozolnieku pag. Jg)].

3. Noiet Saule vakarā,
Visus mežus [kokus] veltīdama:
Priedei cimdi, eglei zeķes,
Bērzam skaisti prievitiņi,
Resnajam ozolam
Trim kārtām zīžu josta.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

4. Noiet Saule vakarā,
Visus kokus veltīdama:
Ošiņiem, kļaviņiem -
Vieism zelta pirkstānieki,
Sīkajiem kārkliņiem
Visiem zelta gredzeniņi.
30(Ogrē).

5. Saule tak vokorā,
Vysu m'ežu puškuodama:
Prīd'ei sagša, egl'ei sagša,
Bārzam bolta vylnuon'eit'e;
Smolkojam kuorkl'eņam
Zaļa vara pakareņi;
Smuidrojam ūzulam
Apmauc zalta gredzin'eņu.
422 [Līvānu pag. D].

6. Saulīt' gāja šovakar,
Koku galus puškodama:
Liepai lika zelta kroni,
Ozolami sudrabiņa,
Sīkajiem alksnīšiem
Pa pāŗam pumpurīšu.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

7. Tek Saulīte vakarā,
Atspīdēja meža gali:
Liepiņai zeltu lika,
Ozolam sudrabiņu,
Ikvienam kociņam
Pa sudraba gredzenam.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

33880.

Noiet Saule vakarāi,
Zelta miglu miglodama.
Lec, Saulīte, rītāi agri,
Nojem miglas vaiņadziņu!
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

33881.

Noiet Saule vakarā,
Zeltābolu mētādama;
No rītiņa uzlēkdama,
Sijā tīru sudrabiņu.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

1. Noiet Saule mirdzēdama,
Dieva dēlu vadīdama;
Uzlec zeltu sijādama,
Sidrabiņu vētīdama.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

33882.

Noiet Saule vakarā
Trīcēdama, mirdzēdama,
Noiet zeltu sijādama,
Sudrabiņu vētīdama.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

1. Noiet Saule vakarē,
Mežiem galus puškodama;
Noiet zeltu sijādama,
Sudrabiņu vētīdama.
226 [Kandavā (Tl)].

33883.

Noņēmies cepurīti,
Nost migliņu vēcināju.
Pārnāk Saule zvērodama,
Rīgai gobu nobēruse;
Pārnāk zeltu sijādama,
Sudrabiņu vētīdama.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

33884.

Oša celms mežā brauce
Miglājā rītiņā;
Tas nebija oša celms,
Tas bij Saules sulainīts.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 379 -

33885.

Ozols auga Daugavā
Ledainām lapiņām;
Tur Saulīte miglu meta,
Vai bij ziema, vai vasara.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Baltu puķu ceriņš auga
Bāleliņa pagalmā;
Tur Saulīte miglu meta,
Vai bij ziema, vai vasara.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

33886.

Ozols auga jūrmalā
Ledainām lapiņām;
Tur Saulīte miglu meta
Uzlēkdama, rietēdama.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Ozols auga Daugavā
Sudrabiņa lapiņām;
Kur Saulīte miglu meta,
Ik vakara noiedama.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33887.

Ozols auga jūriņā
Sudrabiņa lapiņām;
Tur Saulīte savas meitas
Sudrabā kaldināja.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

33888.

Par jūriņu, par Daugavu
Saulītei roku devu;
Man piebira pilni pirksti
Dimantiņa gredzentiņu.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

33889.

Pate Saule meitu deva,
Pate gauži noraudāja,
Pate cēla zelta pūru
Vizuliņa kamanās.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33890.

Pērkoņam trīs meitiņas,
Visas trīs saderētas:
Viena Dieva dēliņam,
Otra rīta ausekļam,
Tā trešā, pastarīte,
Pašam Saules stūrmaņam.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

33891.

Pērkons jāja precībās,
Saule gāja vedējos;
Saules meitas apsedzās
Ar sudraba vilnainīti.
9 [Bilstiņos (Kokneses pag. Rg)].

33892.

Pērkons veda vedekliņu
No Vāczemes šai zemē,
Saule brauca vešanās,
Auseklītis vakaros.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

33893.

Purva putnis sienu pļāva,
Abēj' pušu vāle krita;
Saules meita kasītāja
Ar sidraba grābeklīti.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

33894.

Rauda brauca par ezeru
Rakstītām kamanām;
Dieva dēli pavadīja
Puškotām cepurēm.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

33895.

Riet', Saulīte, rietēdama,
Nelīdzini koku galus!
Jau piekusa govju gani,
Jau arāju kumeliņi.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

33896.

Rit', riti, Mēnestiņ,
Vārtiņus vērti!
Nu nāk Saulei
Trejādi viesi:
Nāk tēvs, nāk māte,
Nāk bāleliņi,
Nāk mazas māsiņas
Kā magonītes.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

1. Šodien Sauleje
Trejādi viesi:
Nāk tēvis, nāk māte,
Nāk bāleliņi,
Nāk mazas māsiņas
Kā magonītes;
Nāk mazi brālīši
Kā ozoliņi.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

- 380 -

33897.

Rudzus sēju, mīž' izauga,
Apeinēš nūzīdē;
Olu doru, mads nūriuga,
Dīva dāli dzāruojeņi.
423 [Daugavpils apr.].

33898.

Saka ļaudis, Mēnešam
Nevaid sava kumeliņa:
Rīta zvaigzne ar vakara,
Tie Mēneša kumeliņi.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Saka ļaudis: Mēnešam
Nevajaga līgaviņas!
Rīta zvaigzne, vakar' zvaigzne,
Tā Mēneša līgaviņa.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

33899.

Sak' Saulīte noiedama:
Nav līdzeni meža gali.
Ņem, Dieviņi, zelta šķēres,
Nolīdzini meža galus!
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

1. Aiz Daugavas melni meži,
Nelīdzenas virsūnītes.
Ņem, Dieviņ, zelta šķēres,
Līdzin' mežu virsūnītes!
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

2. Kālabade šovakar
Nelīdzeni mežu gali?
Dod, brālīti, vaŗa ķēdi,
Es tos iešu līdzināt!
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

3. Lieli meži, mazi meži,
Nelīdzenas virsotnītes.
Ņem, Dieviņ(i), zelta šķēres,
Nolīdzini virsotnītes!
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

4. Visi meži līdzi bija ,
Pried' ar egli nelīdzeni.
Ņem, Dieviņ, zelta šķēres,
Līdzin' mežu virsaunītes!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

33900.

Sak' Saulīte noiedama:
Rītu mani neredzēs,
Rītu būšu mākoņosi
Līdz pašami vakaram.
203 [Usmā (Usmas pag. Vp)].

33901.

Sak' Saulīte noiedama:
Nevaid laba Vāczemēi;
Ne tur ara, ne ecēja,
Ne kukoja dzeguzīte.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

33902.

Sak', Saulīte, noiedama,
Kāda būs rītdieniņa?
Vai būs lietus, vai būs Saule,
Vai migliņu nomiglos?
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

33903.

Zaļa zaļa papuvīte,
Zelta rasa galiņā;
Tur tecēja Dieva dēls
Ik rītiņa mazgāties.
313 [Ēķengrāvē (Viesītes pag. Jk)].

33904.

Sanākuši Dieva dēli,
Aparuši, apsējuši;
Sanesuši zelta arklus,
Sudrabiņa sētavītes.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

33905.

Sargāties, Dieva dēli,
Šorīt Saule barga lēca,
Kam vakar nomaucāt
Saules meitas gredzeniņu!
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

1. Bīstaties, Dieva dēli,
Skabargota Saule lēca,
Kam vakar nomaucāt
Saules meitas gredzeniņus!
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

2. Dieva dēli bēdājās,
Asinaina Saule lec.
Kam vakar novilkāt
Saules meitai gredzeniņu?
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

33906.

Saul'ar Dievu ienaidā
Pusdienā, pusnaktī:
Dieviņš meta Saulītei
Ar sudraba akmentiņu.
3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

- 381 -

33907.

Saule auda audekliņu
Daugaviņas maliņā;
Zelta šķiets, varas(?) nītes,
Sudrabiņa šaudeklīte.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Nākat, ļaudis, skatīties,
Brīnumiem brīnīties,
Brīnumiem brīnīties:
Venta auda audekliņu,
Niedres šķieti, putu nītes,
Saules meita audējiņa.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

33908.

Saulīt' bāla noiedama,
Atstāj laivu uz ūdeņa;
Rītā, sārta uzlēkdama,
Pārved laivu maliņā.
52 [Burtniekos (Burtnieku pag. Vlm)].

33909.

Saule bāra Mēnestiņu,
Kam tas dienu nespīdēja.
Mēnestiņis atbildēja:
Tev dieniņa, man naksniņa.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)], 191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

1. Saule bāra Mēnesnieku,
Ka tas spodri netecēja.
Mēnesnieks atbildēja:
Tev dieniņa, man naksniņa.
1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)].

2. Saule bāra Mēnesnīci:
Kam tu gaiši netecēji?
- Tu, Saulīte, dienu teci,
Man jātek tumšu nakti.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

3. Saule rāja Mēnestiņu,
Kam tas gaiši nespīdēja.
Mēnestiņis atbildēja:
Tev dieniņa, man naksniņa;
Tev dieniņa ar ļaudīm,
Man naksniņa ar zvaigznēm.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

33910.

Saulīt' balta noiedama
Guļas zelta laiviņā;
No rītiņa celdamās
Apģērbjās sudrabā.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33911.

Saule brauca augstu kalnu,
Apgāzās kamaniņas.
Kur, Saulīte, jungi tavi,
Kur kamanu turētāji?
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

33912.

Saule brauca gar kalniņu,
Apkrīt Saules kamaniņas;
Pakaļ nāca Dieva dēlis,
Paceļ Saules kamaniņas.
224 [Kabilē (Kld)].

33913.

Saule brauca gar debesi,
Trīs dzelteni kumeliņi.
Ai Saulīte mīļa balta,
Dod man vienu kumeliņu:
Man jāiet tautiņās,
Nav dzeltena kumeliņa.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

33914.

Saule brauca olu kalnu,
Div' dzelteni kumeliņi;
Ne tie svīda, ne tie kusa,
Ne ceļāi dusināmi.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

1. Saule brauce gar kalniņu,
Div' dzelteni kumelīši;
Ne tie svīda, ne tie gura,
Ne tos ceļā dusināja.
- Gana svīda, gana gura,
Nebij vaļas dusināt.
213 [Zlēkās (Zlēku pag. Vp)].

33915.

Saule brauca gar debesi,
Div' dzelteni kumeliņi.
Ai Saulīte mīļa balta,
Vai tie tev nepiekusa?
- Lai tie kusa, lai nekusa,
Man nav vaļas dusināt.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

33916.

Saule brauca pār Daugavu,
Laša kaula kamaniņas;
Asarītis zirgu dzina,
Rauda tura kamaniņas.
342 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33917.

Saule brauca par ezeru
Spīdēdama, vizēdama,
Zelta kronis galviņā,
Vaska kurpes kājiņā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 382 -

33918.

Saule brauca vedībās,
Es ar līdza taisījos;
Saule der Dieva dēlu,
Es Dieviņa kalponīti.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

1. Saule gāja līdzībās,
Es Saulīti līdza gāju;
Saule līga Dieva dēlu,
Es maizītes arājiņu.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

33919.

Saule brauca vīna dzert
Uz sudraba ezeriņu,
Zīda groži, zelta loks,
Sudrabiņa kamaniņas.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33920.

Saulīt' gāja spēlēties
Ar to jūras ūdentiņu;
Saulīt' meta zīdautiņu,
Jūra putu gabaliņu.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)], 125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

33921.

Saule gula dienasvidu
Ezeriņa maliņā,
Āboliņa vietu taisa,
Rožu klāja paladziņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Jūriņā, saliņā
Saule guļ dienasvidu;
Balta puķe vietu taisa,
Roze klāja paladziņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

33922.

Saule gulēt i nogāja
Aiz deviņi ezeriņi;
Bite krēsliņ' i aiznesa,
Zem spārniņu pasitusi.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

33923.

Saule kalnu pārkāpuse,
Apmetuse lēģerīti;
Skanējās zelta irkli,
Laiviņā sametot.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

33924.

Saule kokles skandināja,
Austriņāi sēdēdama;
Dieva dēli danci veda
Ūdŗa, bebra kažokos.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

33925.

Saule kūla Mēnestiņu
Ar sudraba čakarnīti.
- Ai Saulīte, nekul mani,
Tev dieniņa, man naksniņa!
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

33926.

Saule kūla Mēnestīnu
Ar sudraba čakarnīnu;
Dieva dēli lūkojāsi
Caur magoņu lapīnām.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

33927.

Saule kūla Mēnesnīcu
Ar sudraba čakarniņu:
Saule sēja rožu dārzu,
Mēnesnīca nosaldēja.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

33928.

Saule laida Mēnešam
Ar sudraba čakarnīti,
Kam tas gaiši nespīdēja
Tumšajā naksniņā.
45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)].

33929.

Saule leca, Mēness leca,
Spīd Saulīte, spīd Mēness;
Tik pie mums nespīdēja
Aiz lieliem led's kalniem.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

33930.

Saulīt', mana krustamāte,
Par Daugavu pārtecēja;
Ne tai mirka zelta kurpes,
Ne sudraba ielociņi.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

33931.

Saulīt, mana krustamāte,
Par Daugavu roku sniedza;
Ne tai mirka zelta puški,
Ne sudraba ielociņi.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

33932.

Saulīt', mana krustamāte,
Par upīti roku deva;
Pilni pirksti abas rokas
Zelta grieztu gredzentiņu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 383 -

33933.

Saulīt', mana krustamāte,
Par upīti roku deva;
Pilni pirksti gredzeniņu,
Tie sabira upītē.
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)].

33934.

Saulīt', mana krustamāte,
Par upīti roku sniedza;
Zelta sagša, sudrabota,
Padusē salocīta.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

33935.

Saulīt', mana krustamāte,
Rīgā brauca baznīcā,
četri vaska riteniņi,
Pieci bēri kumeliņi.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

33936.

Saulīt', mana krustamāte,
Rīgā nāca baznīcā;
Zelta sagšas ielociņi,
Tie pa zemi plīvināja.
330 [Kaldabruņās (Rubenes pag. Il)].

33937.

Saulīt', mana krustamāte,
Tā man' daiļu izrotāja:
Zīda josta, zelta sagša
Sudrabiņa lociņiem.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

33938.

Saulīt' mazu gabaliņu,
Tik ar roku neaizsniedzu;
Kad būt' roku aizsnieguse,
Būt' Saulītes rokasmeita.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

33939.

Saule meitu audzināja
Zelta kārklu krūmiņā;
Dieva dēls nolūkoja
Caur magoņu mētelīti.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

33940.

Saulīt' meitu pārdevuse
Pār deviņi novadiņi;
Meitu veda pār jūriņu,
Pati raudi jūrmalē.
40-1 (Bigauņc.).

33941.

Saule meta audekliņu,
Vidū gaisa stāvēdama;
Mēnestiņis tekādams
Sajauc Saules audekliņu.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

33942.

Saulīt' pina vaiņadziņu,
Vītolā sēdēdama.
Pin, Saulīte, dod man vienu,
Man jāiet tautiņās!
193 [Lutriņos (Lutriņu pag. Kld)].

33943.

Saule savas meitas rāja,
Vidū gaisa stāvēdama:
Viena plānu neslaucīja,
Otra galdu nemazgāja;
Tā trešā, tā mudīga,
Tā lodziņus nomazgāja.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33944.

Saule [Saulīt'] savus kumeliņus
Jūriņā peldināja;
Pate sēd kalniņā,
Zelta groži rociņā.
9 [Bilstiņos (Kokneses pag. Rg)], 18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)], 23 [Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)], 29 [Nurmižos (Vildogas pag. Rg)], 41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)],
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)], 246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)], 316 [Jēkabpilī], 3251 [Sunākstē, Neretā un Ērberķē (Sunākstes, Neretas un Mazzalves pag. Jk)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Saules meita peldināja
Jūrā savus kumeliņus;
Dieva dēlis grožus tura,
Maliņāi stāvēdams.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

33945.

Saule savu kumeliņu
Jūriņā peldināja,
Rītos agri uzlēkdama,
Vakaros noiedama.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

33946.

Saule savu meitu deva
Ausekliņa dēliņam;
Pate cēla zelta pūru
Sudrabiņa kamanās.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

- 384 -

1. Saule savu meitu deva
Par jūriņu tautiņās;
Pat' ievēla zelta pūru
Sudrabiņa laiviņā.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

33947.

Saule savu meitu deva
Pa Vāczemi tautiņās;
Pēc Saulīte žēlojāsi:
Meitai dārgas dāvaniņas.
[Kabilē (Kld)]224.

33948.

Saule savu meitu ģērba
Zaļā kārkla krūmiņē:
Zaļu zīda kleiti vilka
Ar sudraba stērbeliņ'.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

33949.

Saule savu meitu kūla
Pie Dieviņa lievenēm:
Tā jau bija rājusēs
Ar Dieviņa māmulīti.
205 [Ciecerē (Cieceres pag. Kld)].

33950.

Saul' sacirta Mēnestiņu
Ar aso zobentiņu,
Kam atņēma Ausekļam
Saderētu līgaviņu.
305 [Vīkstenē (Stelpes (?) pag. B)].

1. Saul' ielaida Mēnesim
Ar sudraba čakarniņu,
Kam noņēma Ausekļam
Saderētu līgaviņu.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

2. Saule kūle Mēnesīti
Ar sudrab' pātadziņ',
Kam paņēme Ausekļam
Saderētu mātes meit'.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33951.

Saule sēd lazdiņā,
Zelta kurpes kājiņā;
Dieva dēli bandenieki,
Nava tādu zābaciņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

33952.

Saule sēje sudrabiņu
Visapkārti Tārgaliņu,
Lai tur grezni puškojāsi
Tārgalnieku jaunas meitas.
226 [Kandavā (Tl)].

33953.

Saule sēja sudrabiņu
Visgaŗāms jūras malu;
Es tev lūdzu, Saules meita,
Dod man vienu pasijānu!
121 [Gulbenē (Md)].

33954.

Saule sēja sudrabiņu
Celmainā līdumā;
Dieva dēli ecētāji
Ar sudraba grābekļiem.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

33955.

Saule sēja sudrabiņu
Celmaināji līdumā.
Kam, Saulīte, reši sēji,
Ka nevaru salasīt?
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

33956.

Saule sēja sudrabiņu
Celmainā līdumā.
Sēj, Saulīte, manu tiesu
Jel celmiņa galiņā!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Dieviņš sēja sudrabiņu
Celmotā līdumā.
Sēj, Dieviņ(i), manu tiesu
Uz tiem celmu galiņiem!
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

2. Kur tu iesi, mīļš Dieviņi,
Ar sudraba sētuvīti?
- Iešu sēt sudrabiņu
Celmotā līdumā.
- Sēj, Dieviņi, manu tiesu
Jele celma galiņā!
179 [Vecsieksātē (Sieksātes pag. Azp)].

3. Laime sēja sudrabiņu
Celmaināi līdumā.
Sēj, Laimiņa, manu tiesu
Jele celma galiņā!
179 [Vecsieksātē (Sieksātes pag. Azp)].

4. Saule sēja sudrabiņu
Celmaiņāi līdumā.
Sēj, Saulīte, manu tiesu,
Man jāieti tautiņās!
280 [Kroņa Udzē (Bērzes pag. Jg)].

- 385 -

5. Caune vilka audeklīti
Visgaŗām sila malu.
Velc, caunīte, manu tiesu
Jel celmiņa galiņā!
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

6. Celies agri, mīļš Dieviņ,
Iesim sēt sudrabiņu;
Sēj, Dieviņi, manu tiesu
Jele celma galiņā!
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

33957.

Saule vede vedekliņu
No Vāczemes šai zemē.
Simtiem dzina govis vēršus,
Simtiem bērus kumeliņus.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 394 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33958.

Saule meta dārgas veltes,
Savu meitu izdodama:
Vienam šo, otram to,
Man to miežu arājiņu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

33959.

Saules meitas danci veda
Zaļas birzis pakrēslī;
Dieva dēli lūkojās
Caur ozola lapiņām.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

33960.

Saules meita dvieļus aude
Augsta kalna galiņā;
Es nevaru klātu kļūt
Ar nekaltu kumeliņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

33961.

Saules meita jostas auda,
Mēnesī sēdēdama;
Dieva dēli klāt sēdēja
Ar sudraba luktuŗiem.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

33962.

Saules meita jostas auda,
Mēnesnīcā sēdēdama;
Dieva dēli precinieki,
Ābolaini kumeliņi.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

33963.

Saules meita jostu pina
Mēnestiņa gaišumā;
Es prasīju dzīpariņu,
Man iedeva zelta jostu.
71 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

33964.

Saules meita jūru brida,
Matu galu neredzēja;
Dieva dēli kroni nesa
Zobeniņa galiņā.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)], 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

33965.

Saules meita jūru brida,
Ne matiņus neredzēja;
Dieva dēli gan redzēja,
Kur met jūra burbulīšus.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

33966.

Saules meita jūru brida,
Zelta kurpes kājiņā;
Cauri spīd zelta kurpes
Caur sudraba ūdentiņu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

33967.

Saules meita jūŗā brida
Zeltītām kurpītēm;
Žēli raud Dieva dēlis,
Maliņā stāvēdams;
Zelta krustu vēsināja,
Lai negrima dubenā.
193 [Lutriņos (Lutriņu pag. Kld)].

33968.

Saules meita jūru brida,
Vainadziņu vien redzēja;
Dieva dēli maliņā
Zelta krustu vēcināja.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Saules meita jūru brida,
Matu galu neredzēja;
Dieva dēls [dēli] zelta kroni
Rokā vien vēcināja.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

2. Saules meita jūru brida,
Zelta kurpes kājiņā;
Kalnā stāv Dieva dēlis,
Zelta krustu vēdina.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

3. Saules meita jūru brida,
Vainadziņu vien redzēja;
Dieva dēlis zelta krustu
Priekšā vien vēcināja.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

- 386 -

33969.

Saules meita jūru brida,
Vainadziņu vien redzēja.
Iriet laivu, Dieva dēli,
Glābiet Saules dvēselīti!
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

33970.

Saules meita jūŗā brida,
Vaiņadziņu vien redzēja;
Visi ļaudis brīnījās,
Ka negrima dibinā.
Izbriduse maliņā,
Mētā savu vaiņadziņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

33971.

Saules meita, jumpraviņa,
Mitosim vaiņadziņus!
Tev bij zelta lapiņām,
Man sudraba pumpiņām.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1. Saul'is m'eit Buorbal'eņ,
Sam'ejam vaiņukīm!
Tovs bej zalta lap'eņuom,
Muns sudobra zeil'eit'ēm;
Obi vīnu skaistum'eņu,
Obi divi pīdarēja.
427 [Varakļānu pag. Rz].

2. Saul'es m'eita, jumprav'eņa,
Meisim'ēs vaiņukīm!
Tovs b'ej zalta lap'eņuom,
Muns sudobra zareņīm.
435 [Latgalē].

3. Saules meita, saules meita,
Mitosim vainadziņus!
Tev ar zelta burbuļiem,
Man sudraba lapiņām.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

4. Saulīt, zelta jumpraviņa,
Mitosim sudrabiņus!
Tav bij zelta pumpainīte,
Man sudraba zīlenīte.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

33972.

Saules meitas kroņus pina
Sarkanrožu dārziņā;
Dieva dēli lūkojās
Caur magoņu lapiņām.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)], 112 [Cirstos (Cirstu pag. C)].

1. Saules meita puškojās
Pētersīļa dārziņā;
Dieva dēli raudzījās
Caur Pēteŗa lapiņām.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

33973.

Saules meita mazgājās
Zelta kārklu krūmiņā;
Dieva dēli lūkojās
Ar pelēku mētelīti.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33974.

Saules meita mazgājās
Straujupītes līkumā;
Dieva dēls lūkojās
Zelta kārklu krūmiņā.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

33975.

Saules meita mazgājās
Sudrabiņa vanniņā;
Auseklīte garu lēja
Ar sudraba biķerīti.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

33976.

Saules meita pirti kūra,
Dieva dēlu gaidīdama.
Atjāj divi Dieva dēli
Nosvīdušus kumeliņus;
Nosvīdušus, nodeķotus
Ielaiž zelta aplokā.
270 [Ozolu muižā (Ozolnieku pag. Jg)].

33977.

Saules meita rozes sēja
Sudrabiņa dārziņā;
Ik rītiņus Dieva dēli
Jāja saules [rožu?] lūkoties.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

33978.

Saules meita sagšas auda,
Vidū gaisa stāvēdama:
Divi lāses tīra zelta,
Treša tīra sudrabiņa.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

33979.

Saules meitas sienu grāba
Ar sidraba grābekļiem;
Dieva dēli lūkojās
Caur magoņu lapiņām.
24 [Lēdurgas draudzē].

33980.

Saules meita sudrabota,
Pūriņš zelta lapiņām,
Zīda cimdi, zīda zeķes,
Zīda visi prievitiņi.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

- 387 -

33981.

Saules meita sukājās
Zelta lazdu krūmiņā;
Dieva dēli lūkojās
Caur magoņu lapiņām.
3011 [Pomušas un Ārdzes pagastos (Ceraukstes pag. B)].

1. Saules meit' ģērbejās
Dzēr-kārkļes krūmiņēi;
Diev' dēl' lūkejās
Caur sudrab' meital'.
211 [Rindā (Ances pag. Vp)].

2. Saules meita sukājās
Pētersīļu dārziņā;
Dieva dēli lūkojās
Caur šķērdeļu lapiņām.
121 [Gulbenē (Md)].

3. Saules meita rotājāsi
Zelta kārklu krūmiņā;
Dieva dēlis lūkojāsi
Caur sidraba spieģelīti.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

4. Saules meita sukājās
Zelta lazdu krūmiņā;
Dieva dēli raudzījās
Caur magoņu mētelīti.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

33982.

Saules meita vietu taisa
Āboliņa kalniņā,
Āboliņa cisas klāja,
Rožu klāja paladziņu.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

33983.

Saules meita, vēja dēls
Jūrā gāja mazgāties.
Tur būt' abi noslīkuši,
Kaut tos Laime neglābuse.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

33984.

Saules meita velējās
Vidū jūras, saliņā:
Zīžu kreklis, zelta vāle,
Sidrabiņa velēteve.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

33985.

Saules meita ceļu slauka,
Ka var zeltu ritināt,
Ka var zeltu ritināt
Sudrabiņa dēliņam.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 293 [Gravendālē (Mežotnes pag. B)], 319 [Neretā (Neretas pag. Jk)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Slauki ceļu, vēja māte,
Lai var zeltu ritināta:
Dimantiņa dēliņam
Pārved zelta līgaviņu.
197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].

33986.

Saules meita cimdus ada,
Vītolā sēdēdama;
Ada raibus pirkstainiekus
No tērauda dzīpariem.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].

33987.

Saules pītu vainadziņu
Atspīd tautu istabiņa.
Vaicā tautas, kur es jēmu,
Kur es tādu kaldināju.
Rīgā pirku, naudu devu,
Jelgavā kaldināju.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

33988.

Saulīte bagāta,
Div' mucas naudas.
Es tava meitiņa,
Dod man vienu!
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1. Saulīte bagāta,
Trīs mucas naudas;
Es būšu māsiņa,
Man dos vienu.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

33989.

Saulīt balta jumpraviņa,
Tavu zemu kumeliņu!
Visi tavi zīda pušķi
Rasiņāi nomirkuši.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

1. Saules meita, jumpraviņa,
Tavu zemu kumeliņu!
Ik rītiņa zīdu svārki
Rasiņā nomirkuši.
216 [Ventspilī].

2. Saulīt, zelta jumpraviņa,
Tavu mazu kamaniņu!
Rītā agri rasiņā
Samirks tavi zīdu kleiti.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

- 388 -

33990.

Saulīt balta rietēdama,
Nenes līdzi atslēdziņas,
Daža laba mātes meita
Grūtajā dieniņā.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Riet, saulīte, rietēdama,
Nenes līdzi atslēdziņu:
Daža laba mātes meita
Vakarā kājas ava.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

2. Saulīt balta rietēdama,
Nenes līdzi atslēdziņu,
Dažai labai mātes meitai
Grūtas kurpes kājiņā.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33991.

Saulīt balta, tu redzēji,
Gaisa vidū līgodama,
Kas manam augumam
Žēlabiņas padarīja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

33992.

Saulīte dancoja
Sudraba kalnā,
Zeltītas kurpītes
Kājiņāi.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

33993.

Saulīte māmiņa,
Ko dari klētī?
- Sijāju sudrabu
Pūriņā bērt.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

33994.

Šķērsu dienu saule tek,
Nakti šķērsu mēnesniņš;
Šķērsu tek Dievam zirgi
Ni ēduši, ni dzēruši.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

33995.

Šodien saule, šodien saule,
Šodien saules meitu veda,
Šodien saules meitu veda
Mēnesniņa dēliņam,
Bites spārnu villainītes,
Glāzu korpes kājiņē.
224 [Kabilē (Kld)].

33996.

Šodien Saule silti tek
Par visām dieniņām;
Šodien saules meitu ved
No Daugavas Vāczemē.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

33997.

Šorīt Saule tumši lēca
No lielām bēdiņām
Vakar zuda Dieviņam
Zaļis zīžu nēzdodziņš.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

33998.

Zelta zvaigzne atspīdēja,
Pa celiņu man ejot.
Es iegāju ustabā,
Zelta zvaigzne aiz durvīm;
Es izgāju no istabas
Zelta zvaigznes skatīties.
Zelta svaigzne noskanēja,
Pie Dieviņa uziedama.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

33999.

Zemu zemu Saule tek,
Tik ar roku neaizsniedzu.
Dieviņ, tavu likumiņu,
Ka zemē nenokrita!
224 [Kabilē (Kld)].

34000.

Sirmi zirgi, kalti rati
Pie Saulītes nama durvju:
Saules māte meitu deve,
Aicin' mani panākšņos.
Kā es iešu panākšņos-
Nav man daiļa kumeliņ'.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

34001.

Smalku rožu cisas taisu,
Magoniņu paladziņu;
Saules meita gulētāja
Ar to rīta auseklīti.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

34002.

Sper, Pērkon(i), avotā
Līdz pašam(i) dibinam:
Tur noslīka Saules meita,
Zelta kannas mazgādama.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)], 931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Pērkons spēra avotā
Līdz pašam dibenam;
Tur nospēra Saules meitu
Zelta kannu mazgājot.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

- 389 -

34002v2.

Sper, Pērkoni, avotāi,
Līdz pašami dibinam!
Tur atrasi Joda meitu
Zelta kannas mazgājot.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

34002v3.

Sper, Pērkon, avotā
Līdz pašam dibenam!
Vakar slīka Saules meita,
Zelta kannu mazgādama.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

34002v4.

Sper Pērkoni, kur sperdamis,
Sper jūriņas dibināji,
Tad nospersi Saules meitas
Zelta kannas mazgājot!
288 [Bornsmindē (Īslīces pag. B)].

34003.

Spīdi gaiši, Mēnesniņi,
Par visām atmatām:
Nakti veda sērdienīti,
Tai nebija sudrabiņa.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

34004.

Spodra zvaigzne debesīs,
Tā iekrita jūriņā;
Trīs dieniņas gaisu jauca,
Ikām tika maliņā.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

34005.

Steidz mazgāt, svēt' Mār',
Rīt' agr' sauv' galdiņ':
Rīt' agr' Diev' dēl'
Atjās tev preceties.
211 [Rindā (Ances pag. Vp)].

34006.

Sidrabiņa gaiļi dzied
Zeltupītes lejiņā,
Lai cēlās Saules meita
Zelta dzirnu ritināt.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1. Viņpus upes, aiz Daugavas
Sudraboti gaiļi dzied,
Lai ceļās Saules meita,
Lai vārīja azaidiņu.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

34007.

Sudrabiņa gailis dzied
Zeltupītes maliņā,
Lai ceļās Saules meita
Zīda diegu šķeterēt.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

1. Zelta gailis padziedāja
Daugaviņas maliņā,
Lai ceļās Saules meitas
Zīda diegu šķeterēt.
190 [Kuldīā].

2. Sudrabiņa gailis dzied
Dzintariņa kalniņā,
Lai ceļās Saules meita
Zīda diegu šķeterēt.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

3. Sudraboti gaiļi dzied
Zelta kalna galiņā.
Ceļaties, Saules meitas,
Zīda diegus šķeterēt!
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

34008.

Sudrabiņa gaiļi dzied
Zeltupītes maliņā;
Tie piecēla Dieva dēlus,
Saules meitas preciniekus.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1. Sudrabiņa gailis dzied
Dzintariņa kalniņā,
Lai ceļās Dieva dēlis
Saules meitas lūkoties.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

34009.

Sudrabiņa gailīts dzied
Zeltupītes maliņā.
Celies agri, Saules meita,
Ausekliņa vedekliņa!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

34010.

Sudrabotis gailis dzied
Straujupītes maliņā;
Saules meita noslīkusi,
Zelta kannu mazgādama.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

34011.

Svīde, svīde, duse, duse
Dieva dēla kumeliņš;
Kā nesvīde, kā neduse, -
Saules meita kamanās.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

34012.

Tekam abi, mēs māsiņas,
Uz avotu ūdentiņa.
Tur noslīka Saules meita,
Zelta kannu mazgādama.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 390 -

34013.

Teci gaiši, Mēnestiņ,
Gar to manu glāzu logu:
Nav man skalu plēsējiņa,
Nav ugunes rādītāja.
193 [Lutriņos (Lutriņu pag. Kld)].

34014.

Tec, Saulīte, sudrabota,
Nu jāj tavi precenieki:
Viņpus jūras jātin jāja,
Še atskan iemauktiņi.
342 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Viņu pusi raitu juoja,
Se skan'ēje īmav'eņi.
Tec', Saul'ēt, vuortu vārtu,
Tavys maitys precinīki!
422 [Līvānu pag. D].

34015.

Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Dievs ar Laimi ienaidā:
Dievs Laimei saslaucīja
Godājamu nēzdautiņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

34016.

Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Dievs ar Sauli ienaidā:
Saule laida mēnešam
Ar sudraba akmentiņu.
152 [Jērkulē (Krimuldas pag. Rg)], 305 [Vīkstenē (Stelpes (?) pag. B)].

34017.

Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Saul' ar Dievu ienaidā:
Dieva dēli nomaukuši
Saules meitas gredzeniņu.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 342 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

34018.

Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Saul' ar Dievu ienaidā:
Dieva dēli salauzuši
Saules meitas vainadziņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

34019.

Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Saul' ar Dievu ienaidā:
Saules meita pārlauzuse
Dieva dēla zobeniņu.
326 [Taurkalnē (Taurkalnes pag. B)], 327 [Taurkalnē un Jaunjelgavas apkārtnē (Taurkalnes pag. B un Jaunjelgavas Jk apkārtnē)].

34020.

Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Saul' ar Dievu ķīvējās:
Dieva dēli apgāzuši
Saules meitas kamaniņas.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)].

34021.

Trīs gadiņi Saule lēce
Caur lozbeŗu lapiņām;
Saules meita kroņus vija
No lozbeŗu lapiņām.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

34022.

Trīs rītiņi neredzēja
Auseklīša uzlecam:
Saules meita ieslēguse
Ozoliņa kambarī.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

1. Trīs rītiņus neredzēju
Ausekliņu uzlecot.
Saules meita pazuduse
Ozoliņu cibiņā.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

34023.

Tumsa tumsa, vakars nāk,
Kas ar manim līdza nāks?
Ņemšu Dieva div' dēliņus,
Svētas Māŗas jumpraviņas.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

34024.

Vakar bija spoža Saule,
Šodien tāda mākulaiņa:
Vakar spīda pati Saule,
Šodien Saules kalponīte.
3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Kad Saulīte pate lēca,
Spieģelēt spieģelē;
Kad Saulītes kalponīte,
Mākuļot mākuļo.
394 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

34025.

Vakar Saule samērkuse
Divi simti villānīšu;
Šodien spodra netecēja,
Villānītes velēdama.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

1. Vakar Saul'e samārkuse
Trejdeveņu vylnuoneišu;
Šudin' spūdra nūl'eiguoja,
Vylnuoneites mozguodama.
428 [Beržūs(?)].

34026.

Vakar Saule sasegloja
Trīsdesmit kumeliņu.
Vai būs jel Ausekļam
Trīsdesmit jājējiņu?
3251 [Sunākstē, Neretā un Ērberķē (Sunākstes, Neretas un Mazzalves pag. Jk)].

- 391 -

34027.

Velk Saulīte zīda kleitu,
Liek sudraba vainadziņu,
Liek sudraba vainadziņu
Zeltītām lapiņām.
1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)].

34028.

Velc, Saulīte, baltu kreklu,
Met melno jūriņā,
Lai velēja jūras meitas
Ar sudraba vālītēm!
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

34028v1.

Spiguļo, Saulīte,
Spiguļo, spiguļo!
Met melnu kreklu zemē,
Velc baltu mugurā.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

2. Valc, Saulīt, baltu kraklu,
Mat malnuoi jūriņā,
Lai velē Rīgas meitas
Sudrebiņa vāelītēm!
103 [Sausnējā, Vietalvā (Sausnējas un Vietalvas pag. Md)].

34029.

Visu nakti sveces deg
Sudrabiņa luktuŗos:
Mēnestiņš ceļu rāda
Saules meitu vedējiem.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

34030.

Celies agri, Saules meita,
Mazgā baltu liepas galdu:
Ik rītiņa Dieva dēli
Kā vanagi lidināja.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

34031.

Celies agri, Saules meita,
Mazgā baltu liepas galdu:
Rītu nāks Dieva dēli
Zeltābolu ritināt.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Kur, gailīti, tu tecēji
No rītiņa rasiņē?
- Ciemē teku meitas celt,
Mazgāt baltu liepas galdu:
Rītē jās Dieva dēls
Zeltābolu kvitināt [mētādams].
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

2. Celies agri, tautu meita,
Mazgā baltu liepu galdu:
Šorīt jāja vedējiņi
Liepu galdu rībināt.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

34032.

Celies agri, Saules meita,
Mazgā baltu liepas galdu:
Rītu nāks Dieva dēli
Tavu godu lūkoties.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

1. Es tev saku, Saules meita,
Berz tu baltu liepas galdu:
Rītā jās mans bāliņš
Tavu godu nolūkot.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

34033.

Celies agri, Saules meita,
Mazgā baltus liepas galdus:
Še šķitās Dieva dēli
Kumeliņus dusināt.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

34034.

Celies agri, Saules meita,
Sukā savus gaŗus matus:
Aiz Daugavas suņi rej, -
Brauks no Rīgas precinieki.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

★

54885.

Ei solit, jumpraviņ,
To zem kumliņ!
Viss man zīd svārk
Rasiņe nomierkas.
372 [Sarkanmuižas Vp].

54886.

Ai Saulīte, nenogursti,
Daudz darbiņu strādājot;
Aiznes manai sirdspuķitei
Simtu simtu labunakt!
241 [Lubānas Md].

54887.

Ai zaļa zaļa egleitja,
Kuo zaļuoka nazaļuoja?
Kai maņ beja zaļai zaļuot,
Par viersyunem leits ar vēju.
Caur sakneitjom upe tak,
Caur zareņim saule spīd.
143 [Jāsmuižas D].

- 392 -

54888.

Aiz azara guni kiuru,
Par azaru dyumi guoja;
Caur dyumim dīgu vylku,
Caur sauli balynuoju.
170 [Kapiņu D].

54889.

Aiz ko saule bāla tek,
Aiz ko bāla norietēja?
Vakar slīka oša laiva,
Simts noslīka dzeltānīšu.
604 [Dažādi iesūtītāji].

54890.

Ar saulīti saderēju
Reizē tikt pi mamines;
Jau saulīte zemi zemi,
Vēl mamine tuoļi tuoļi.
35 [Baltinavas Abr].

54891.

Atstavēru vara lūgu,
Pasavēru sauleitī:
Muosai speid zeiļu rūta,
Bruoļam cauņu capureitja.
326 [Preiļu D].

54892.

Augsti kolni, zaļas bierzes,
Tī sorkonas ūgas aug;
Tī sauleite, kas vokora
Rītēdama leigojas.
35 [Baltinavas Abr].

54893.

Augši, saulīt, tu leigoj,
Vēl augšuok juoleigoj,
Kūkim goli juoleidzina.
Caur kūkim saule lēca,
Caur morgom nūrītēja.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

54894.

Es redzēju jūriņā
Dui sarkani ogu krūmi;
Tie nebija ogu krūmi,
Tās bij saules asariņas.
282 [Nīcas Lp].

1. Div cērpiņi jūriņai
Kā sarkano ogu pūļi(?).
Tie nebija ogu pūļi,
Tās saulītes asariņas;
Tās saulīte saraudāja,
Ik vakara noiedama.
271 [Milzkalnes (Šlokenbekas, Cērkstes) Tk].

54895.

Buorinīte kuojas ova
Tymsajā kaktiņā.
Es pavaicuoju nu saulītes,
Kū dor muna muomuļiņa.
Tova muomuļiņa guļ
Zam zaļuo velēniņa.
605 [Skolas].

54896.

Bērziņš auga trim lapām
Rīgā ielas maliņā;
Tur saulīte norietēja,
Tur uzkāra vainadziņu.
378 [Seces Jk].

54897.

Bite zīdu lasītuoja,
Saule sīna kaltētuoja;
Bite zīdus naizlasēja,
Saule sīnu izkaltēja.
326 [Preiļu D].

54898.

Celīs agri reitiņā,
Uz saulīti pasaskoti,
Kur tei saule, kur tī reiti,
Kur dzīduojam pulciņā.(?)
170 [Kapiņu D].

54899.

Celies, manu bāleliņ,
Māsa tevi modināja;
Citu rītu modinās
Mīļa saule uzlēkdama.
480 [Vējavas Md].

54900.

Dieniņu vien gaidu
Izaustamu,
Saulīti vien gaidu
Uzlecamu.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

54901.

Ej, saulīte, drīz zemēji,
Dod man svētu vakariņu!
Noiet saule sķindēdama,
Sudrabiņu sijādama.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

54902.

Ej, saulīte, drīz zemē,
Ko tik ilgi kavējies?
Ganiņš tev šautru svieda,
Arājs zaļu velēniņu.
104 [Ēdoles Vp].

- 393 -

54903.

Ejam obi, bruolileņ,
Kū kuram Dīvis devja.
Saule pušku pakuoruse
Teirumiņa galiņā.
143 [Jāsmuižas D].

54904.

Es ar Sauli saderēju,
Kuŗš ātrāk Vāczemē.
Nav Saulīte launagā,
Es jau jūŗas līkumā.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

1. Es ar Sauli saderēju
Reizā tikti Vāczemē.
Vēl Saulīte pusceļā,
Es jau biju Vāczemē.
513 [Zemītes Tk].

54905.

Es atvēru vara lūgu,
Pasavēru saulītē.
Jou nailgi juodzeivoj
Boltejūs buoleņūs:
Šei dīniņa, reitdīniņa,
Pareitdīna toutiņuos.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

1. Atvēru vara lūgu,
Pasavēru saulītē;
Nagars muns myužens
Buoleņūs dzeivuot.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

54906.

Es atvēru vara lūgu,
Pasavēru saulītē,
Uz kuru pusi saule lēca,
Tī ir muni buoleliņi.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

54907.

Es izgāju zaļu birzi,
Ne lapiņas nenorāvu;
Vējš norāva vienu lapu,
Saulīte gauži noraudāja.
605 [Skolas].

54908.

Es neiešu tai ciemā,
Kur ozoli tīrumā;
Ozolam kupli zari,
Neredz saules uzlecot.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

54909.

Es redzēju jūriņā
Zelta krustu līgojam;
Ne tas grima dibinā,
Nedz ar nāca maliņā,
Kad to vilka maliņā,
Tad tas nāca maliņā.
403 [Slokas Rg].

54910.

Es seide saulite,
Ar puķit spēldams.
Puķit man līgaviņ,
Saulit man mamuliņ.
445 [Ugāles Vp].

54911.

Goni, gonat, kur gonat,
Nagonat stykluojī!
Tī saulīte naudu skaita
Sudabriņa bļūdiņā.
18 [Andrupenes Rz].

54912.

Gaida goni ganeidami,
Naredz saules izlācūt;
Aiz ūzula plotūs lopu
Naredz saules izlācūt.
143 [Jāsmuižas D].

54913.

Galdeņam četri styuri,
Visi četri vajadzeigi:
Iz pirmuo saule lēce,
Uz ūtruo nūrītē,
Iz trešuo Laima sēd,
Iz catūrtuo svāta Muora.
559 [Rēzekne Rz apr.].

1. Galdeņam četri stiuri,
Vusi četri pīdarē:
Iz tuo vīna saule lēce,
Iz tuo utruo nūrītjē,
Iz trešuo, catūrtuo
Ausekleņč vyzuļuo.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

2. Galdeņami četri styuri,
Vysi četri lītu dora:
Iz tuo vīna sauļa ļācja,
Iz ūtruo mēnesnīks,
Iz trešuo ausekleņs,
Iz catūrtū nūrītē.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

- 394 -

54914.

Gar Daugavu aiztecēju,
Baltas puķes lasīdama;
Saulīt' mazu gabaliņu,
Sēdos zelta laiviņā.
443 [Turlavas Kld].

54915.

I saulīte, i mēnesniņš,
Jāj uz viena kumeliņa;
Jau saulīte nosegloja,
Mēnesniņš apsegloja.
143 [Jāsmuižas D].

54916.

Ik vakaris skatījos,
Kā saulīte norietēja;
Kā saulīte norietēja
Zeltītā laiviņā.
282 [Nīcas Lp].

54917.

Jau saulīte aizalaidja
Aiz jyuriņu vakarātu;
Dīva dāli krāslu cēla,
Svāta Muora kūdeliņu.
326 [Preiļu D].

54918.

Jau saulīte nolaižās
Zelta niedru krūmiņā;
Rītā lēni uzlēkdama,
Silda manu bāleliņu.
246 [Madlienas (Lielais) Rg].

54919.

Jau saulīte zemu zemu,
Jau mammiņa tālu tālu;
Saucu, saucu, māj' ar roku:
Nāc, mammiņa, atpakaļ!
72 [Cesvaines Md].

54920.

Jou sauleitja zami zam',
Jou mameitja tuoļi tuoļ';
Jou sauleitja aiz mežaņu,
Jou mameitja aiz jyuŗaņu.
142 [Izvalta (Užvaldas) D].

54921.

Jūdz man daiļu, iten daiļu,
Es bij daiļa braucējiņa;
Man mājiņa tālu tālu,
Saulīt' mazu gabaliņu.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

54922.

Kam, saulīt, agri lēci,
Kam ganiņus mūdynuoji?
Goni beja pīkusuši,
Par dīniņu staigojūt.
389 [Silajāņu Rz].

54923.

Kas tai beja saulītei,
Ka jei lēca rauduodama?
Vai jai krīvi, skūbrainīši,
Beja puori darējuši.
35 [Baltinavas Abr].

54924.

Kas tur spīd, kas tur viz
Viņā lauka galiņā?
Saule sēja sudrabiņu
Celmaiņā līdumā.
353 [Rubas (Reņģu) Jg].

54925.

Ko, saulīte, tu redzēji,
Augsto lauku tecēdama?
Divi daļas labu ļaužu,
Trešā ļaunu grēcinieku.
132 [Ikšķiles Rg].

54926.

Ko tie ciema suņi rēja,
Pie vārtiem sasēduši?
Saule brauca pa debesi,
Trīs dzelteni kumeliņi;
Saule brauca miglu dzīt,
Uz sudraba ezeriņa.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

54927.

Krustiem kalta tā mājiņa,
Mergām sists pagalmiņš.
Pār krustiem saule lēca,
Pār mergām mēnesītsi.
387 [Siguldas Rg].

54928.

Kur, māmiņ, tu mazgāji
Manas baltas vilnainītes?
Visapkārt ziedi zied,
Vidū saule vizināja.
373 [Sarkaņu Md].

1. Kuŗu dienu, māmuliņ,
Man velēji villānīt(i)?
Visapkārt ziedi zied,
Vidū saule vizināj(a).
241 [Lubānas Md].

- 395 -

54929.

Kur, saulīt, mozgojīs,
Reitā agri izlākdama?
Aiz upītes leicītī,
Sudrabiņa bļūdiņā.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

54930.

Kur, saulīte, tu tecēsi,
Kur tu kārsi vaiņadziņ'?
Tur tu kārsi vaiņadziņ',
Kur deviņas upes tek.
269 [Mežmuižas Jg].

54931.

Lai staroja, kas staroja,
Saules stari tie staroja:
Vai tiem ziema, vai vasara,
Spodri svārki mugurā.
377 [Sāvienas Md].

54932.

Man saulīte norietēj'
Aiz dziļā ezeriņ';
Zelta irkļi noskanēj',
Priekšā nāca bālēliņ'.
378 [Seces Jk].

1. Aizalaida man saulīte
Aiz deveiņu ezeriņu:
Saskanēja zalta ierkļi
Sudrabiņa laiviņā.
Dzeitum laivu, dūtum rūku,
Ka mamiņa naradzātu.
170 [Kapiņu D].

2. Aizalaide zalta saule
Aiz sudobra ezeriņa;
Saskanēja zalta ierkļi
Sudobriņa gubiņā.
466 [Vārkavas D].

54933.

Mājās iemu, mājās teku,
Kas mājāse mani gaida?
Saule gaida sētiņāje,
Mēnestiņis pavārtē.
Saule vēra vaļā vārtus,
Mēnestiņis nama dures.
355 [Rucavas Lp].

54934.

Mārša guļ klētiņā,
Saule durvis virināja;
Māsīciņa govis gana
Lielajā tīrumā.
241 [Lubānas Md].

54935.

Meits māte smuk sēt,
Visapkārt lieps aug;
Visapkārt lieps aug,
Vide balts magonits;
Vide balts magonits,
Vide saul ritne.
445 [Ugāles Vp].

54936.

Metat mīru, jaunas meitas,
Jau saulīte mīru meta;
Jau saulīte atsasāda
Sudobriņa krēsliņā.
358 [Rugāju Abr].

54937.

Nāk saulīte spēlēties
Ar to jūras ūdentiņu:
Saule meta zīdautiņu,
Jūŗa putu gabaliņ(u).
115 [Galgauskas Md].

54938.

Ne sunīti kājām spēru,
Ne degošu pagalīti.
Šai saulē gana labi,
Viņu sauli nezināj'.
350 [Ropažu Rg].

54939.

Noiet saule vakare,
Mežim gali nelīdzen'.
Dod, māmiņa, vaŗa šķēres,
Nu tik iešu līdzināt.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp], 160 [Jūŗkalnes (Pilsbergas) Azp].

1. Gan izauga bērzu birze,
Gana smuidra bērz' atauga,
Nelīdzena virsaunīte.
Ņem, Dieviņ, zelta šķēres,
Līdzin' bērza virsaunītes!
449 [Ungurmuižas D].

54940.

Noriet saule vakare,
Mežu galus zeltīdam'.
No rītiņa uzlēkdama
Atsārkuse kociņos.
160 [Jūŗkalnes (Pilsbergas) Azp].

1. Noiet saule vakare,
Mežim galus zeltīdam'.
No rītiņa uzlec saule -
Mežim gali atsārkuš'.
452 [Užavas (Zīras) Vp].

- 396 -

54941.

Noriet saule vakare,
Mežim galus zeltīdam'.
Saule savus zīda svārkus
Pret mežime izklājus'.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

54942.

Noiet saule vakarā,
Mežiem galus puškodam';
Kad es iešu tautiņās,
Tad puškošu bāleliņus.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

54943.

Saulīt', spoža noiedama,
Meža galus appuškoja:
Eglei cimdus, priedei zeķes,
Ozolam dvieli kāra.
427 [Tadaiķu Lp].

1. Saule brauca pa Daugavu
Mežu galus dāvināt:
Priedei sagša, eglei sagša,
Mazajiem bērziņiem
Pa pārim prievītiņ'.
520 [Zvārdes Kld].

2. Kad aizgāju tautiņās,
Katram savu ziedu devu:
Priedei cimdu, eglei zeķes,
Mazajam kārkliņam
Par pārim prievītiņu.
184 [Ķēču Rg].

3. Priedei zeķes, eglei cimdi,
Bērzei smalki pravieši [prievītiņi?];
Visu resnam ozolam
Trīs kārtīga zelta jost';
Visiem sīkiem krūmiņiem
Katram zelta gredzentiņš.
17 [Ances Vp].

4. Veļšu pyuru saule vedja,
Vysu mežu puškuodama:
Lelajim kūciņim
Pa dzeipura galeņam;
Mozajim kūciņim
Pa sudobra saiveņei.
18 [Andrupenes Rz].

5. Skaista skaista saule rīt,
Kūku golus pušķuodama:
Prīdei cimdi, eglei zečis,
Bārzam zaļi dzejpariņi;
Zaļajam ūzulam
Div sudraba gredzentiņi;
Mozajīm jēriņim
Pa sudobra cicīšam.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

6. Prīdei sagša, eglei sagša,
Bārzam boltas vilnonītes,
Apsītei, muoseņai,
Atsteņom paladziņš.
605 [Skolas].

7. Cierciņs vede vedekliņ(u),
Vysu mežu puškuodams;
Prīdei segša, eglei segša,
Bērzam boltas vylnuonītes;
Smolkajim kūceņim
Pa dzeipura galiņam.
389 [Silajāņu Rz].

8. Prīdei sagša, eglei sagša,
Bārzam bolta vylnuoneite;
Ceļmeņamvoska cimdi
Par celeņa ruodējumu.
605 [Skolas].

54944.

Šodien lija silts lietiņš,
Saules meitei kāzas dzēŗa;
Priedei cimdi, eglei zeķes,
Bērzam zīda nēzdaudziņš.
378 [Seces Jk].

54945.

Rīt, sauleit, rītēdama,
Mežu viersu puškuodama
Ar zaļīmi dzeipurim.
358 [Rugāju Abr].

54946.

Pie celmiņa guni kūru,
Lāča saules gaidīdams.
Kad uzlēca lāča saule,
Tad segloju kumeliņ'.
184 [Ķēču Rg].

54947.

Pirms gaismiņas, pirms saulītes
Trīs ziediņi noziedēja;
Kur, saulīte, ziedu ņēmi
Jaunas meitas vainagā?
241 [Lubānas Md].

54948.

Redzējāt, jūs ļautiņi,
Kas spīd gaisa vidiņā?
Zelta puķe laistījās
Pašā saules vidiņā.
241 [Lubānas Md].

- 397 -

54949.

Rīgas ceļa maliņā
Trim lapām bērziņš auga;
Vienā lapā saule lēca,
Otrā saule norietēja,
Trešajā lapiņā
Laime kāra vainadziņu.
373 [Sarkaņu Md].

54950.

Rīti, saulīt, rītīdama,
Zalta zorus lūcīdama,
Pamet munam myužiņam,
Ar kū maņ pušķuotīs
Leidz pašami vacumam.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

54951.

Rudens nāca, lapas bira,
Saule gāja zudumā.
377 [Sāvienas Md].

54952.

Sak' saulīte uzlēkdama:
Vai samali, malējiņa?
Tec, saulīte, nesamalu,
Nava asu dzirnaviņu.
241 [Lubānas Md].

54953.

Saule brauca līdzībās,
Es saulei līdzi braucu;
Nav saulīte pusdienā,
Es jūriņas līkumā.
604 [Dažādi iesūtītāji].

54954.

Saule brauca miglu dzīt
Uz sudraba kalniņiemi;
Uz sudraba kalniņiemi,
Uz dimanta ezeriemi.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

54955.

Saule pierti kurinuo,
Leiteņš guoja kalteitīs;
Sauleitei grozni suņi,
Leitam biksis saplyukuo.
559 [Rēzekne Rz apr.].

54956.

Saulīt, bolta laizdamuos,
Nūnes vysas nūpyutiņas;
Reitā agri uzlākdama,
Atnes symtu Dīvpaleigu!
466 [Vārkavas D].

54957.

Saulītei laižūtīs
Zalta zori zorojās.
605 [Skolas].

54958.

Pupu zīda maņ zirdzeņš,
Zalta putu īmoveņi.
Dīvam juot tū zirdzeņu
Apkuort munu teirumeņu;
Caur krēpem saule lēce,
Caur īmovim nūrītēja.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

54959.

Saules māte zeltu sēja
Celmainā līdumā.
Sēj, saulīte, savu zeltu,
Es tur pļaušu labībiņu(?).
378 [Seces Jk].

54960.

Saule pirka kumeliņu
Aloskainām(?) kājiņām.
Kam, saulīte, zirgu pirki?
Vēl nevaida ausēkļam
Tāda dēla jājējiņa.
99 [Dzelzavas Md].

54961.

Saules muote meitu devja,
Lyudzja mani ponuokšņūs.
Es aizjyudžu vuoverīti
Zaļa vara komonuos.
605 [Skolas].

54962.

Saulīte iebrauca
Ābeļu dārzā,
Deviņi riteņi,
Simts kumeliņu,
Sudraba groža,
Vaŗa pātedziņa.
477 [Vecpils Lp].

54963.

Saulīt, balta māmuliņ,
Puķīt, man(a) līgaviņ!
Ar puķīti kavējos,
Saulītēji sēdēdams.
605 [Skolas].

1. Puķīt, mana līgaviņa,
Saulīt' mana māmuliņa;
Puķītē ietinies,
Saulītē sildījos.
146 [Jaungulbenes Md].

- 398 -

54964.

Saulīt' silta āriņos,
Puķīt' skaista ceļmalā;
Tie bij man tēvs māmiņa,
Svešu zemi staigājot.
241 [Lubānas Md].

54965.

Saulīt' balta noiedam'
Gul sudraba šūpulē,
Lai gule liets gais'
Mellā jūr's dibenē.
413 [Stendes Tl].

54966.

Saulīt balta, tu redzēji,
Gaisa vidū līgodam(a),
Kas manā tīrumā
Biezas putras bļodu lika(?).
373 [Sarkaņu Md].

54967.

Saulīt', mana māmuliņa,
Silda mani no rītiņa;
Mēnestiņis, mans tētiņis,
Rāda gaismu naksniņā.
476 [Vecpiebalgas C].

54968.

Sauleit, munu rūtaliņu,
Tu rūtovi, es rūtovu;
To rūtovi gaisa vydu,
Es sovūsi bruoleņūs.
143 [Jāsmuižas D].

54969.

Saulīte, māmītja,
Vjalē boltu kraklu,
Svīd malnū jyurā!
Jyuru muote izvjaļās
Iz palāko akmintjaņa
Ai zalta vuoleiti.
425 [Šķaunes (Landskoronas) Ldz].

1. Saulīte, māmīte,
Dūd boltu krekliņu,
Svīd malnu jyurēs
Uz palāka akmestiņa!
Uz palāka akmestiņa
Ar vuolīti nu viersiņa.
425 [Šķaunes (Landskoronas) Ldz].

54970.

Saulītei, māmiņai
Tai ir gŗūši jādzīvo:
Pate tek vakarā,
Pate rīta rasiņā.
241 [Lubānas Md].

54971.

Saulīt', mana brīdaliņa,
Brida dienu, brida nakti;
Brida dienu zaļu mauru,
Nakti jūŗas ūdentiņ'.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

54972.

Saulītei, māmiņai,
Pylni piersti gredzintiņu;
Nūskanēja, nūžuordzēja
Nu kūceņa kūceņā.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

54973.

Saulīt, spodra noiedama,
Nenes līdzi etslēdziņu!
Atstāj pūra etslēdziņu,
Rīt es iešu tautiņās.
604 [Dažādi iesūtītāji].

54974.

Saule pina vaiņadziņ',
Vītolā sēdēdama.
Pin, saulīte, dod man vienu,
Man jāiet tautiņās!
Noiet tautu sētiņā,
Atspīd tautu istabā.
Nosabija dēla māte
Un aizmuka aizkrāsnē.
Nebīsties, dēlu māt,
Dui būs tādas panākstuves
Saules pītis vaiņadziņis.
282 [Nīcas Lp].

1. Saulīt sēdēj' kalniņā,
Pina zelta vainadziņu.
Pin saulīte, dod man vienu,
Man jāiet tautiņās!
141 [Ivandes Kld].

2. Saulīt' šuva vaiņadziņu,
Ēniņā sēdēdama.
Šuj, saulīte, man pa priekšu,
Man jāiet tautiņās!
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

3. Mīļa Māra kroņus pina,
Vītolai sēdēdama.
Ai lūdzama, mīļā Māra,
Vij man vienu šoruden!
40 [Basu (Bases) Azp].

- 399 -

4. Māra sēd vītolā,
Pina zīļu vaiņadziņu.
Dod, Māriņa, manim vienu,
Man jāiet tautiņās!
546 [Kuldīga Kld apr.].

54975.

Saules meita grožus pina,
Sudrabā mērcēdama.
Pin, saulīte, dod man vienus,
Man jābrauc vedībās!
378 [Seces Jk].

54976.

Saule rasu apzeltīja,
Jau stāvēju tīrumā;
Kad saulīte jūŗā brida,
Es darbiņu nodziedāju [nodzievāju?].
604 [Dažādi iesūtītāji].

54977.

Sēd, saulīt, sudrabā,
Nu jāj tavi precinieki(?).
Paši jāja viņpus Rīgas,
Še skanēja iemauktiņi.
211 [Ļaudonas Md].

54978.

Sētā eimu, sētā teku,
Kas jel mani sētā gaida?
Saule mani sētā gaida,
Mēnestiņis pavārtē.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

54979.

Sidrabiņa bērziņš auga
Pirtes taka maliņā;
Tur saulīte noiedama
Savu jostu iekāruse,
Zīda svārkus vēdina.
605 [Skolas].

54980.

Sudrabota gaisma ausa
Pa bāliem mākoņiem;
Sarkanbrūna saule lēca
Pa ziliem debešiem.
540 [Jelgava Jg apr.].

54981.

Sudrabota saule lēca
Purva bērza galiņā;
Mūs' māsiņai tautas jāja,
Sudraboti jājējiņi.
198 [Krustpils D].

54982.

Sildi mani, saulīte,
Tu mana māmiņa,
Kad agri cēlos,
Nesala kājas.
476 [Vecpiebalgas C].

54983.

Sit kociņu pie kociņa,
Lai rit saule vakarā;
Lai rit saule vakarā
Aiz deviņām jūriņām.
93 [Dundagas Vp].

54984.

Sit kūciņu pi kūciņa,
Lai tak saule vokorā.
Tec, saulīte, tacādama,
Nastuov' kūka galiņā!
604 [Dažādi iesūtītāji].

54985.

Sit kūceņu pī kūceņa,
Lai tak sauļa vokorā;
Zalta vuogi sazvozdzēja
Sudobreņa laiveņā.
182 [Kaunatas Rz].

54986.

Sitat koku pie kociņa,
Lai iet saule vakarā;
Lai iet saule vakarā,
Trīcēdama, mirdzēdama;
Trīcēdama, mirdzēdama,
Zelta starus laistīdama.
604 [Dažādi iesūtītāji].

54987.

Spīd', saulīte, spīd', saulīte,
Segšu baltu villainīti;
Ja tu skaisti nespīdēsi,
Segšu vecu izaviņu.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

54988.

Svētījāj [Svētījiet?], jaunas
meitas,
Kamēr saule norietēja;
Kamēr saule nosapēra
Sudrabīna pirtīnā.
604 [Dažādi iesūtītāji].

54989.

Šorīt agri saule lēca
Sarkanēje kociņēje.
Jaunas meitas gudras bija,
To kociņu paglabāja;
Jauni puiši veci tapa,
To kociņu meklēdami.
40 [Basu (Bases) Azp].

- 400 -

54990.

Taisot, bruoļi, ustobiņu,
Taisot triju duraviņ'!
Pa vīnom saule lēcja,
Pa ūtrom nūrītēja,
Pa trešom es izguoju
Sorkon' rūžu vainuciņ'.
389 [Silajāņu Rz].

54991.

Tautietima treji vārti,
Visi treji sudraboti:
Pa vieniemi saule lēca,
Pa otriemi mēnestīnis,
Pa tiem trešiem es iejāju
Apsedlotu kumelīnu.
39 [Bārtas Lp].

54992.

Tai mazai sētiņai
Treji vārti atveŗami:
Pa vieniem saule lec,
Pa otriem mēnestiņis,
Pa trešiem tautas dzina
Savus bēŗus pieguļā.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

54993.

Trim lapām bērziņš auga
Liela ceļa maliņā.
Pa to vienu saulīt' tek,
Pa otro sudrabiņš,
Tai trešā lapiņā
Saulīt' zeltu mirdzināja.
246 [Madlienas (Lielais) Rg].

54994.

Trīs žuburu bērziņš auga
Saules taku maliņā.
Tai vienai saule lēca,
Tai otrai mēnestiņis,
Tai trešā zariņā
Auseklītis ritināja.
9 [Aizputes (Aizputes-Pils) Azp].

54995.

Trīs gadiņi saule lēca
Purva bērza galiņā;
Trīs gadiņi tautas nāca
Mani jaunu lūkoties.
94 [Dunikas Lp].

54996.

Uzlēca saulīte
Ezermaļa laukā,
Todaižu mēnesis
Noritināja.
546 [Kuldīga Kld apr.].

1. Uzlēca saulīte
Pitkenes lauke,
Lecentēs mēnesis
Norietināja.
129 [Gudenieku Azp].

54997.

Voi sauleitja, voi māmeņa
Par kaļneņi puortjacjāja?
Sauču, sauču, naizdzierda,
Taku pakaļ rauduodama.
18 [Andrupenes Rz].

54998.

Varbyut sauleitis nabeja,
Kad es dzymu mameņai.
Par tū man vyss myužens
Kai pa myglu juodzeivoj.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

54999.

Velc, saulīte, baltu kreklu,
Kūli minat kājiņām!
Zaļa zāle gauži raud,
Kūle gauži neraudāja;
Lai velēja jūŗas meitas
Sidrabiņa vālītēm.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

55000.

Velē, saulīte, baltu kreklu
Pirmās dienas vakarā(?):
Tu tecēsi spoža, balta
Visu gaŗu nedēļiņu(?).
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

55001.

Visa Dieva radībiņa
Saulītei līgojusi:
Graudi, vārpas, puķu ziedi,
Diža meža koku gali.
424 [Svitenes (Švitenes) B].

55002.

Noiet saule vakarai
Kā uguņa dzierkstelīt';
No rītiņa uzlēkusi,
Zied kā bāla magonīt'.
546 [Kuldīga Kld apr.].

- 401 -

55003.

Zaļa prīdja, zaļa egļa,
Zaļa vysa vasareņa;
Kas tū munu vainuceņu
Zaļu zīdu darynova
Mēnesneicas gaismiņā.
182 [Kaunatas Rz].

55004.

Zor' zorim dīna ausa,
Skoborsnaina sauļa ļācja;
Vysi muni skaudējeņi
Dzeivi ļācja yudinī.
326 [Preiļu D].

55005.

Zinu, zinu, bet neteikšu,
Kas ozola galiņā:
Saule pina zelta kroni
Jaunajām māsiņām.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

55006.

Zinu, zinu, bet neteikšu,
Kas ozola dobumā:
Saule ada vaska cimdus
Dravinieka dēliņam.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

55007.

Zīļota, zaļota
Dieniņa ausa,
Sudraba zeltīta
Saulīte lēca.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

55008.

Teic saulīte noiedama,
Kur ir mani tēvs māmiņa;
Kur ir mani tēvs māmiņa,
Kur ir mani bāleliņi?
380 [Sēlpils Jk].

55009.

Es ielaidu mēnesim
Ar sidraba čakārnīt',
Kam viņš spoži netecēja
Gaŗām manu glāžu logu.
72 [Cesvaines Md].

55010.

Juoneišam jūstu aužu,
Mēnesīji vārdamuos,
Kaidi roksti mēnesī,
Taidi roksti jūsteņā.
326 [Preiļu D].

55011.

Kupla kupla liepa auga
Pašā brāļa sētiņā.
Ik vakaru mēnestiņis
Liepā kāpa šūpoties.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

55012.

Kur guļ mēnesis
Atnākdamis?
Auz-rudzu klētī,
Apcirknī.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

55013.

Kur, Mēnes, kavējies,
Vakare seb lēc?
Viss zvaigznes isskaitī,
Va bij viss ūztecējšs,
Ouseklitis vien nebij:
Ouseklitis āztecējs
Soules meit lūkoties.
Lec, soulit, rīte āgr,
Neduo meit ousekļam.
104 [Ēdoles Vp].

55014.

Lai tā tumsa, kam tā tumsa,
Es par tumsu nebēdāju:
Spīd manam kumeļam
Zvaigžņu deķis mugurā.
Ja nokrita zvaigžņu deķis,
Uzlec gaiša mēnesnīca,
Mēnesītis pavadīja
Līdz saulītes lecumam.
14 [Alsviķa Vlk].

55015.

Man bij viens sirms kumeļš,
Zvaigžņu deķis mugurā,
Ar to jāju tumšu nakti,
Kamēr lēca mēnesnīca.
192 [Kosas C].

55016.

Mēnestiņi mēnestiņi,
Tavu zvaigžņu pudurīti;
Tavu zvaigžņu pudurīti,
Tavu gaišu uguntiņu!
605 [Skolas].

55017.

Mēnestiņš agri lēca
Par visām zvaigznītēm;
Tas gribēja saules meitu,
Auseklīti vedējos.
273 [Mores Rg].

- 402 -

55018.

Mēnestiņš birzi tek,
Sidrabiņu kaisīdams;
Pakaļ tek bārenīte,
Sidrabiņu lasīdam'.
Es paņemšu bārenīti,
Būs mēneša sidrabiņš.
159 [Jumurdas C].

55019.

Mēnestiņš kulti gāja
Ar sidraba sprigulīti;
Saules meita līdzi gāja
Zvaigžņotiem vaiņagiem.
224 [Lielvārdes Rg].

55020.

Mēnestiš slinks vīrs,
Nejā zirgs piegļe;
Kāp solit mugre,
Dzen ābeļ dārze.
605 [Skolas].

55021.

Mēnesnīca zvaigznes skaita,
Vai ir visas vakarā.
Visas zvaigznes vakarā,
Pasterītes vien nebij;
Pasterīte aiztecēja
Saules meitas vedībās.
373 [Sarkaņu Md].

55022.

Pie logiem oši auga,
Zari līda istabā;
Caur mēnesi upe tek,
Tur zied zelta pureniņi.
241 [Lubānas Md].

55023.

Spīdi, spīdi, mēnestiņ,
Spīd' pa logu istabā;
Spīd' pa logu istabā,
Mazajā šūpulītī!
358 [Rugāju Abr].

55024.

Treis reitjeņi naredzieju
Ausjekleņa izlacūt;
Ausjekleņis Vuoczemjā
Saulei kūrpis šyudava.
236 [Līvānu D].

55025.

Vakariņu pavadēju
Ar buoliņu runojūt;
Radzu reita ausekliņi
Caur mežiņi leigojūt.
35 [Baltinavas Abr].

55026.

Sietīns grozās pie debess,
Daudzajām zvaigznītēm.
Griezies, sietī, griezies tu,
Nu jau laiks tev projām iet(?).
604 [Dažādi iesūtītāji].

55027.

Spūdra zvaigzneite nūkryta
Reigys myura maleņī;
Sazatryuka Reigys kungi,
Sasadluoja kumeleņus.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

55028.

Apzeltīta vāverīte
Pār celiņu pārtecēja;
Dieva dēli dzinējiņi
Ar sidraba sunīšiem.
605 [Skolas].

55029.

Balti bija kungu dēli,
Man varītes vilcējiņi;
Vēl jo balti Dieva dēli,(?)
Man varītes devējiņi.
604 [Dažādi iesūtītāji].

55030.

Bārenīte gauži raud,
Bira zelta asariņas;
Dieva dēli salasījši,
Nokaluši zobeniņ'.
125 [Grenču Tk].

55031.

Bērziņš meitu aicināja:
Nāc, meitiņ, zaru griezt!
Griez, meitiņ, ko griezdama,
Nenogriez galotnītes!
Lai palika galotnīte
Dieva dēliem puškoties.
146 [Jaungulbenes Md].

1. Bērziņš meitas aicināja:
Nākat, meitas, slotas griezt,
Galotnītes atstājat!
Rītā brauks Dieva dēli,
Tie lauzīs galotnītes(?).
184 [Ķēču Rg].

- 403 -

55032.

Dieva dēlis alu dara
Kumeliņa pēdiņā;
Tur dzeŗ kungi, tur bajāri,
Tur tie mani bāleliņ'.
241 [Lubānas Md].

55033.

Dieva dēli ganos gāja,
Zelta rīkstes rociņā;
Dieva dēli sienu pļāva,
Spailes gali Daugavā.
279 [Naukšēnu Vlm].

55034.

Dīva dāli izaudzēja
Jyurmolā ūzuliņu;
Caur zorim saule lēce,
Caur saknem nūrītēja.
326 [Preiļu D].

55035.

Dieva dēli tiltu taisa,
Vaŗa grodus pāri liek;
Pāri brauc bāleliņis
Kā mēnesis žvirdzēdams.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

55036.

Dīveņam divi dāli,
Obim zeme nadaleita;
Nyuļa vylka zalta važas
Par sudobra teirumeņ'.
465 [Varakļānu Rz].

55037.

Drikim sēju tū driviņu,
Mogūnom nūzīdēja;
Olu doru, veins palyka,
Dīva dāli dzāruojiņi.
168 [Kalupes D].

55038.

Es redzēju Dieva dēlu
Migliņā zvejojot;
Zīda tīklis, vaŗa laiva,
Sudrabiņa zēģelīt's.
241 [Lubānas Md].

55039.

Jēzum zirgi pazuduši
Jāņa nakti pieguļā;
Dieva bērni saņēmuši
Savā miežu tīrumā.
Atdodiet Jēzum zirgus,
Gan jūs maksu dabūsiet!
341 [Raunas (Pils-Raunas) C].

55040.

Kas piesēja mellu zirgu
Pie manām rijdurvīm?
Dieva dēli piesējuši
Rudzus vest klētiņā.
148 [Jaunpiebalgas C].

55041.

Kas tur brauc, zeme rīb,
Tautas veda bārenīti.
Dieviņš brauca, Laime jāja,
Dieva dēli panākšņos.
48 [Bērzaunes Md].

55042.

Kas varēja to darīt,
Jūras vidū kaudzi mest?
To darīja Dieva dēls,
Saules meitu precēdams.
146 [Jaungulbenes Md].

55043.

Kur palyka Dīva dāli,
Saules meitas pracādami?
Saules meitas nagribēja,
Aizaspīdja kambarī;
Dīva dāli naļaudami
Puorlauž zalta etslēdziņas.
326 [Preiļu D].

55044.

Kur byjuši Dīva dāli,
Nūsveiduši kumēliņi?
Pa kolnymi, pa lejomi,
Pa zaļimi ūzulymi.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

55045.

Malna yudre sīnu pļuovja,
Obuos pusēs vuola krita;
Saules meitas kasējiņas,
Sudrabiņa gruobekļim;
Dīva dāli metējiņi,
Pazeltītim dakšu golim.
465 [Varakļānu Rz].

55046.

Pūt, enģeli, vaŗa tauri,
Lai skan visa pasaulīte!
Rītu nāks Dieva dēli
Saules meitai precībās.
427 [Tadaiķu Lp].

55047.

Rīt, sauleit, padreižuok,
Namērej kūkim golu!
Apmērēs Dīva dāls
Ar sudroba zūbentiņu.
605 [Skolas].

- 404 -

1. Rīt, saulīte, padreižuok,
Zalta sorim zoruodama!
Aplauzīs Dīva dāls
Ar tu zalta zūbentiņu.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

55048.

Saules meitas rozes sēja
Sidrabiņa dārziņā;
Dieva dēli gaŗām gāja,
Zelta rasu birdināja.
520 [Zvārdes Kld].

55049.

Saules meitas vylnu cierpa
Nū palāka akmestiņa;
Dieva dāli grūžus vjeja
Nū takūša iudeņa.
182 [Kaunatas Rz].

1. Svēta Muora villu cirpa
No pelēka akmestiņa;
Dīva dēli grūžus vija
No tekūša ūdestiņa.
182 [Kaunatas Rz].

55050.

Sidrabupes maliņā
Dieva dēli pirti taisa;
Tur Saulīte pērties gāja
Ar visām jumpravām;
Dieva dēli garu lēja,
Zābakos stāvēdami.
279 [Naukšēnu Vlm].

55051.

Smilga auga kalniņā,
Zelta rasa galiņā;
Ik rītiņu Dieva dēli
Kumeliņus peldināja.
545 [Krustpils D apr.].

55052.

Smylga ceļa maliņā,
Zalta rosa galiņā;
Tī buorine mozguojuos,
Nūīdama tautiņuos.
Mozgoj rūkas, mozgoj kuojas,
Mozgoj zalta gredzintiņ';
389 [Silajāņu Rz].

55053.

Spīd, saulīt, spīd, saulīt,
Segšu baltu villainīt';
Segšu baltu villainīti
Ar kupliem ielokiem.
241 [Lubānas Md].

55054.

Svīda, svīda, dusa, dusa
Dieva dēla kumeliņi.
Kā nesvīda, kā nedusa,
Saules meita kamanās?
268 [Mētrienas (Ļaudonas-Odzienas) Md].

55055.

Tur staigā Dieva dēli,
Dvēselītes lasīdami;
Atraduši dvēselīti,
Ietin baltā villainītē,
Ienes svētā paēnā,
Guldin' Dieva šūpulī.
605 [Skolas].

1. Tur staigāja Dieva dēli,
Dvēselītes lasīdami,
Ai ai aijajā,
Dvēselītes lasīdam'.
378 [Seces Jk].

55056.

Tumsa, tumsa, vakars nāca,
Kas ar mani līdzi nāks?
Jemšu Dieva div' dēliņus,
Svētās Māras jumpraviņas.
163 [Kalētu Lp].

55057.

Velns, tu puika, turi muti,
Tu ar mani nerunā!
Vai tu zini, kas es ešu,
Kas ir mani bālēliņi?
Dievs tēvs, Laima māte,
Dieva dēli bālēliņ'.
373 [Sarkaņu Md].

55058.

Zaķits dar sold al
Liele ceļ maliņe;
Atjāj Diev div deiliņ,
Izdzer viņ alutiņ,
Izdzer viņ alutiņ,
Ieliek viņ cietme,
Tur tam lik malk cierst,
Tur krāsniņ kurināt.
445 [Ugāles Vp].

55059.

Zaļa zāle papuvē,
Zelta rasa galiņā;
Tur tecēja Dieva dēli
Ik rītiņus mazgāties.
418 [Sunākstes Jk].

- 405 -

55060.

Zied puķīte trejis ziedis,
Deviņāmi lapiņām;
Devītāja lapiņā
Dieva dēli naudu skaita.

55061.

Ai ai ai ai Saules meita,
Tavu dārgu precinieku:
Caur mežiņu saule spīd,
Meža galā cepurīte.
134 [Ilzenes Vlk].

55062.

Aiz kalniņa dūmi kūp,
Kas tos dūms kūpanāj'?
Raudavīte pirti kūra,
Mēnesnīca pērties gāja;
Saules meita goru lēja,
Zābakos stāvēdama.
236 [Līvānu D].

55063.

Austra mete audakliņu
Pa garū syla molu;
Saules meitas audējiņas
Ar sudobra colonkom.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

55064.

Cep, māmeņi, kvīšu maizi,
Izcep monim kukuleiti!
Reit as braukšu lauluotīs
Ar tū Saules jumpraveņu.
182 [Kaunatas Rz].

55065.

Datecēju Saulis muižu,
Navar puorīt par muižiņu;
Es pajēmu Saules meitu,
Par muižiņu puortecēju.
605 [Skolas].

55066.

Datecēju da upeitis,
Navar puori puorleiguot;
Pasūlēju Saules meitu,
Navar puori puorleiguot.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

55067.

Div buciņi peld pa jūŗu,
Zeltītiem radziņiem;
Saules meitas precinieki
Jūriņe noslīkuši.
129 [Gudenieku Azp].

55068.

Div svecītes jūŗe dega
Zeltītos luktuŗos;
Saules meitas precinieki
Jūriņe noslīkuši.
129 [Gudenieku Azp].

55069.

No jūriņas izpeldēja
Div dzelteni kumeliņi;
Saules meitas precinieki
Jūriņe noslīkuši.
129 [Gudenieku Azp].

55070.

Es redzēju Saules meitu
Uz ezera velējot:
Zīda kreklis, zelta vāle,
Sudrabiņa velētava.
498 [Virānes (Bučauskas) Md].

55071.

Jūras meitas sagšas auda,
Uz vilnīša sēdēdamas;
Saules meita pāri gāja,
Kā lapiņa drebēdama.
211 [Ļaudonas Md].

55072.

Kas tī sēd, kas tī speid,
Tymā prīžu kalniņā?
Saules meita sukojāsy
Ar sudobra grebineiti.
194 [Krāslavas D].

55073.

Kas tur speid, kas tur viz
Olūteņa dybynā?
Saules meita nūsleikuse,
Vara traukus mozguodama.
247 [Makašānu Rz].

55074.

Kū tī Reigas suņi rej,
Daugovā vārdamīs?
Saules meita nūsleikuse,
Zeida kraklus valādama.
358 [Rugāju Abr].

- 406 -

55075.

Kiukoj zalta dzaguzeite,
Iz olūta tupādama;
Tī nūsleika Saulis meita,
Zalta konu mozguodama.
170 [Kapiņu D].

55076.

Kupla kupla liepa auga,
Jūŗas ceļa maliņā.
Tur saulīte jostu kāra,
Saules meitas vainadziņu.
209 [Lauberes (Lauberes-Ozolu) Rg].

55077.

Lēni lēni Dieviņš brauca
No kalniņa lejiņā.
Saules meitas vārtus vēra,
Raibi cimdi rociņā.
355 [Rucavas Lp].

55078.

Līgodama saule lēca
Bērzu birzu galiņā,
Kamēr veda Saules meitu
Mēneš' dēli vizināt.
286 [Nītaures Rg].

55079.

Saskaldīju ledus kalnu
Deviņās gabalās,
Tad novedu Saules meitu
Ar visām villainēm.
281 [Neretas Jk].

55080.

Saules meita jūŗā brida,
Zelta kurpes kājiņā;
Atspīdēja zelta kurpes
Sidrabiņa ūdenī.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

55081.

Saules meitas jūrā brida,
Vainadziņu vien redzē;
Ņem, bāliņ, ošu laivu,
Brauc pēc mana vainadziņa!
Ošu laiva smagi peld,
Nepanāk vainadziņu.
335 [Puzes Vp].

55082.

Saules meitas jyuras muovja,
Motu golu naredzēja;
Dīva dāli nūsavēŗa
Caur sudobra mētelīti.
250 [Maltas (Rozentovas) Rz].

55083.

Dieva dēli lūkojās
Caur magoņu lapiņām,
Kur iebrida Saules meita
Zeltītā jūriņā.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

55084.

Saules meitai kāzas dzēra,
Mēness jāja vedējos;
Dieva dēlis lūkojās
Caur magoņu lapiņām.
46 [Beļavas Md].

55085.

Saules meitas jyuru muovja,
Motu golus naredzēja;
Ej, bruolīt, met laipiņu,
Byus tev skaista ļaudaviņa!
250 [Maltas (Rozentovas) Rz].

55086.

Saules meita, jumpraviņa,
Mitosim gredzentiņus;
Tev bij zelta, man sudraba,
Man jādod piedevas.
74 [Cīravas Azp].

1. Saules meita, buorbaliņ,
Mejamīs vaiņugim!
Tavs bej zalta, muns sudobra,
Obi vīna skaistumeņ(a):
Tavs bij zalta lapiņom,
Muns sudobra pūdziņom.
35 [Baltinavas Abr].

2. Sudobreigi gaiļi dzīd,
Saules meitas agri ceļas.
Saules meitas, jumpraviņas,
Mejamīs vainadziņim!
Muns bej zalta lapiņom,
Tovs sudobra pūdziņom.
174 [Kārsavas Ldz].

55087.

Saules meitas kolpus pēŗa
Ai meikstū līpas slūtu,
Kam naora zalta kolnu,
Kam napļuovja šolka pļovu.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

55088.

Saules meita pirti kūra,
Dieva dēla gaidīdama,
Zelta slota padusē,
Zīžu kreklis rociņā.
Dieva dēls neatnāca,
Peries pate raudādama,
Peries pate raudādama,
Asariņas slaucīdama!
15 [Alūksnes Vlk].

- 407 -

55089.

Saulis meita pučis sēja,
Pa pyurmali tacādama;
Vysa jyureņa pazylga
Dzaltonimi zīdeņim.
579 [Viļāni Rz apr.].

55090.

Saules meita sagšas auda
Jūŗas kalna galiņe;
Zīd ar zeltu apmetus',
Sudrabiņu iekše aud'.
160 [Jūŗkalnes (Pilsbergas) Azp].

55091.

Saulītei div meiteņas,
Obas divas izpracātas:
Vīnu jēme Dīva dāls,
Ūtru reita Auseklīts.
605 [Skolas].

55092.

Smalku rožu cisas taisu,
Magoniņu paladziņu;
Saules meita gulētāja
Ar to rīta Auseklīti.
604 [Dažādi iesūtītāji].

55093.

Te ganiņi ganījuši,
Te kūruši uguntiņu;
Te Dieviņš sildījies,
Te palicis zobentiņš.
Saules meita paņēmusi,
Dieva dēla gribēdama.
32 [Babītes (Piņķu) Rg].

55094.

Trim zariem bērziņš auga
Rīgas ceļa maliņā,
Tur saulīte jostu kāra,
Saules meitas vaiņadziņ'.
605 [Skolas].

55095.

Visu nakti sveces deg
Sudrabiņa luktuŗos:
Mēnestiņš ceļu rāda,
Saules meitas vedējiņas.
13 [Alojas (Ungurpils) Vlm].

★

5. Pupa - debess kāpnes

34035.

Dabūj' vienu baltu pupu,
Stādīj' kalna galiņā.
Tā izauga liela gaŗa,
Līdz pašām debesīm.
Es uzkāpu debesīs
Pa tiem pupas zariņiem.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

1. Man bij viena balta pupa,
Nezināju, kur stādīt.
Stādu smilšu kalniņā,
Pašā kalna galiņā.
Man uzauga tāda pupa -
Līdz pašām debesīm.
Es uzkāpu debesīs
Pa pupiņas lapiņām.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

2. Man bij viena turku pupa,
Nezināju, kur stādīt.
Stādu rožu dārziņā
Apakš rožu saknītēm.
Man izauga turku pupa
Deviņiem žuburiem,
Deviņiem žuburiem
Līdz pašām debesīm.
Es uzkāpu debesīs
Pa pupiņas žuburiem.
270 [Ozolu muižā (Ozolnieku pag. Jg)].

3. Man uzauga divas pupas
Līdz pašām debesīm;
Es uzkāpu debesīs
Pa pupiņu lapiņām.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

34036.

Dabuj' vienu baltu pupu, -
Kur es viņu iestādīšu?
Stādīj' smilšu kalniņā,
Pašā kalna galiņā,
Lai tā auga, lai lapoja
Līdz pašām debesīm.
Es uzkāpu debesīs
Pa pupiņas lapiņām,
Es redzēju Dieva dēlu
Kumeliņu seglojot.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

1. Bij man viena balta pupa,
Kur es viņu iestādīju?
Baltu smilšu kalniņā,
Liela ceļa maliņā.
Tā uzauga kupla, gaŗa,
Da pašiem debešiem.
Es uzkāpu pie Dieviņa
Pa pupiņas zariņiem.
Tur atradu Dieva dēlu
Kumeliņu seglojot.
Labrītiņ, Dievs palīdz!
Kumeliņu seglojot.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 408 -

34037.

Dabūj' vienu baltu pupu,
Nezināju, kur stādīt.
Es aizgāju jūrmalā,
Stādīj' smilšu kalniņā.
Tā izauga tieva gaŗa,
Līdz pašām debesīm.
Es uzkāpu debesīs
Pa pupiņas lapiņām.
Tur redzēju Dieva dēlus
Pa debesīm staigājam:
Zīžu zeķes, glāžu kurpes,
Sudrabiņa nēzdaudziņi.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

34038.

Dabūj' vienu baltu pupu,
Stādīj' kalna galīnā.
Tā uzauga liela gaŗa,
Līdz pašām debesīm.
Es uzkāpu debesīs
Pa tiem pupas zarīnim.
Redzēj' divi Dieva dēli
Kumelīnu sedlojam.
Labrīt labrīt, Dieva dēli!
Redzēj't manu tēv' ar māti?
- Tēvs ar māti Vāczemē
Krustdēlam kāzas dzeŗ.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

34039.

Dabūj' vienu baltu pupu,
Stādīj' kalna galiņā.
Tā izauga liela gaŗa,
Līdz pašām debesīm.
Es uzkāpu debesīs
Pa tiem pupas zariņiem.
Tur redzēju Dieva dēlu
Kumeliņu sedlojam.
Labdien labdien, Dieva dēls!
Kur aizgāja tēvs ar māt'?
- Tēvs ar māti Vāczemē
Saules meitai kāzas dzeŗ.
Saule pate pūru vede,
Mežiem galus veltīdama:
Ozolam raibus cimdus,
Liepai zaļu villānīti,
Mazajam kārkliņam
Apzeltītu prievitiņu.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

1. Dieva dēli, Saules meitas
Vāczemē kāzas dzēra.
Pate Saule pūru veda,
Meža galus veltīdama:
Ozolam raibi cimdi,
Liepai baltas villānītes,
Mazajam kārkliņam
Apzeltīti prievitiņi.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

2. Kam tie tādi kumeliņi
Sudrabiņa podziņām?
Dieva dēla kumeliņi,
Saules meita vedamā.
Pate Saule pūru veda,
Visus mežus veltīdama:
Ozolam raibi cimdi,
Liepai mēļu vilainīte,
Smalkajam kārkliņam
Apzeltīti prievietiņi.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

3. Man bij viena balta pupa,
Es nezinu, kur stādīt, -
Stādu rožu dārziņā,
Stādu smilkšu kalniņā?
Tā uzauga liela gaŗa,
Līdz pašām debesīm.
Es uzkāpu debesīs
Pa tiem pupas zariņiem.
Es redzēju Dieva dēlu
Kumeliņu sedlojam.
Saule veda vedekliņu
No Vāczemes šai zemē.
Dieva dēlis līdza jāja,
Mežiem galus puškodams:
Liepai lika zelta zarus,
Ozolam sudrabiņa,
Mazajam bērziņam
Zaļa vaŗa vainadziņu,
Sīkajam kārklīšam
Uzmauc zelta gredzentiņu.
216 [Ventspilī].

- 409 -

4. Man bij viena raiba roze,
To dārzā iestādīju.
Tā uzauga kupla, gaŗa,
Līdz pašām debesīm.
Es uzkāpu debesīs
Pa tām rožu lapiņām.
Tur redzēju Dieva dēlu
Kumeliņu sedlojot.
Labdien labdien, Dieva dēls!
Vai redzēji tēv' un māti?
- Tēvs un māte Vāczemē
Saules meitai kāzas dzeŗ.
Pati saule pūru veda
Pa tiem mežu galiņiem:
Priedei cimdi, eglei zeķes,
Bērzam baltas villānītes,
Pašam pura kārklīšam
Divi zelta gredzeniņi.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

5. Mēness ņēma Saules meitu,
Pērkon' lūdza panāksnos.
Pērkons gāja panāksņos(?),
Visu zemi puškodams:
Kalniņiemi zīda zāli,
Ozoliemi zelta lapas,
Mazajiemi kārkliņiem
Sudrabiņa gredzentiņus.
71 [Drustos (Drustu pag. C)].

6. Pērkons brauca par jūriņu
Aiz jūriņas sievas ņemt.
Saul' ar pūru pakaļ brauca,
Visus mežus veltīdama:
Ozolam zelta jostu,
Kļavam zelta pirkstainīšus,
Sīkajiem kārkliņiem
Zelta grieztus gredzeniņus.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

7. Pērkons veda vedekliņu
No Vāczemes šai zemē;
Dieva dēli pūru veda,
Visus mežus veltīdami:
Liepai lika zelta kroni,
Ozolami sudrabiņa,
Sīkajiem kārkliņiem
Uzmauc zelta gredzeniņus.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

8. Pērkons veda vedekliņu
No Vāczemes šai zemē;
Saule gāja panākšņos,
Mežu mežus puškodama:
Ozolam kreklu deva,
Liepai mēļu villainīti,
Sīkajiemi kociņiem
Pa dzīpara galiņam.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

9. Pērkons veda vedeklīti
No Vāczemes šai zemē;
Saulīt' veda velšu pūru,
Meža galus puškodama:
Ozolami raibi cimdi,
Ošam balti pirkstainie,
Kļaviņai zīdautiņš
Rakstītām maliņām,
Sīkajiemi kārkliņiem
Visiem vaŗa gredzeniņi.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

10. Pērkons veda vedekliņu
No Vāczemes šai zemē;
Saule veda velšu pūru,
Visus mežus puškodama:
Ošiņam brūni svārki,
Bērzam balta vilnānīte,
Sīkajam kārkliņam
Zaļa vaŗa pakariņi.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

11. Pērkons veda vedekliņu
No Vāczemes šai zemē;
Saule veda velšu pūru,
Visu mežu puškodama:
Ozolam vaska cimdi,
Liepai mēļu villainīte,
Sīkajam kārkliņam
Zaļa vaŗa pakariņi.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

12. Parkiun's' v'ed'e v'ed'ekl'eņu,
Vysu m'ežu ducynuoja;
Saul'is m'eita pakaļ guoja,
Vysu m'ežu puškuodama.
4222 [Vārkavas pag. D].

13. Saule savu meitu deva
Par ūdeni Vāczemēi;
Dieva dēli pūru veda,
Meža galus kārstīdami.
Priedei kāre zelta dvieli,
Eglei zaļu villainīti;
Tiem maziem bērziņiem
Zelta griezti gredzeniņi.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

14. Saule nesa zelta ziedus,
Meža galus veltīdama.
Eglei deva zelta cimdus,
Priedei zelta pirkstainīšus,
Mazajiem krūmiņiem
Visiem zelta vizulīšus.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

- 410 -

15. Saule veda vedekliņu
No Vāczemes šai zemē;
Mēnesnīca pūru veda,
Visus mežus veltīdama;
Ozolam raibi cimdi,
Liepai balta vilnānīte,
Melno elkšņu krūmiņam
Apzeltīti prievietiņi.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

16. Saule veda vedekliņu,
Meža galus veltīdama:
Priedei cimdi, eglei zeķes,
Bērzam balta villainīte;
Resnajam ozolam
Trim kārtām zelta josta;
Mazajam kārkliņam
Uzmauc zelta gredzentiņu.
116 [Bormaņu muižā (Trapenes pag. Vlk)].

17. Saules meita pūru veda,
Visus kokus veltīdama:
Ozolam kreklu deva,
Liepai baltu villainīti,
Mazajam kārkliņam
Apzeltītus prievitiņus.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

34040.

Dabūj' vienu brūnu pupu,
Iestādīju kalniņā,
Iestādīju kalniņā,
Pašā kalna galiņā.
Tā izauga liela gaŗa.
Līdz pašām debesīm.
Es uzkāpu debesīs
Pa tiem pupas zariņiem.
Tur satiku Dieva dēlu
Kumeliņu seglojam.
Labrīt labrīt, Dieva dēls!
Vai redzēji tēv' ar māti?
- Tēvs ar māti Vāczemē
Dēliņam kāzas dzeŗ.
- Labrīt labrīt, tēvs ar māti!
Kam man' mazu atstājiet?
- Ņem, dēliņ, gudru galvu,
Veca vīra padomiņu,
Kaldin' asu zobeniņu
Deviņiem žuburiem!
- Kur tas tāds kalējiņš,
Kas to tādu kaldinās?
Rīgā pirku, naudu devu,
Vāczemē kaldināju.
Es nocirtu prūšam galvu
Ar to asu zobeniņu;
Prūšu meitas gauži raud,
Galviņā lūkodamas:
"Še guļ manis arājiņis,
Mans maizītes devējiņš!"
65 [Valtenbergā (Mazsalacas pag. Vlm)].

34041.

Iestādīju baltu rozi
Baltā smilšu kalniņā;
Tā izauga liela gaŗa,
Līdz pašām debesīm.
Es uzkāpu debesīs
Pa tiem rožu zariņiem;
Tur satiku Dieva dēlu
Sirmu zirgu seglojam.
Labdien labdien, Dieva dēls!
Vai redzēji tēv' ar māti?
- Tēvs ar māti Vāczemē
Bāliņam kāzas dzeŗ.
- Es apkalu kraukļam kājas,
Ielaižos Vāczemē.
Vāczemnieki brīnījās:
Kas par melnu kumeliņu!
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

34042.

Iestādīju baltu rozi
Baltāi smilkšu kalniņāi;
Tā izauga žuburota
Līdz pašām debesīm.
Pa rozīti es uzkāpu
Pie Dieviņa debesīs.
Es redēju, peld pa jūru
Melli buļļi, balti ragi.
Melli buļļi, balti ragi,
Tie tās jūras niedres lauza.
Tie nebija melli buļļi,
Tie Dieviņa kumeliņi;
Tie nebija baltiragi,
Tie sudraba iemauktiņi.
Dieviņš savus puišus rāja,
Kam tie agri necēlās,
Kam tie agri necēlās,
Kam nekopa kumeliņus.
Dieviņš savus kalpus rāja,
Kam tie ilgi launagoja:
Zīda pļavas nenopļautas,
Zelta kalni neecēti.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

- 411 -

34043.

Iestādīju zilu [baltu] pupu
Savā rožu dārziņā;
Tā izauga liela gaŗa,
Līdz pašām debesīm.
Es uzkāpu debesīs
Pa pupiņas zariņiem;
Tur satiku Dieva dēlu
Kumeliņu sedlojot.
Labrīt labrīt, Dieva dēlis!
Vai redzēji tēv' ar māti?
- Tēvs ar māti jūrmalāi
Saules meitai kāzas dzeŗ.
- Ej, dēliņi, atpakaļ,
Kaldin' asu zobentiņu
Kaldin' asu zobentiņu
Deviņiemi asmiņiem!
- Es nokalu zobentiņu
Deviņiemi asmiņiem,
Es sacirtu Joda [Velna] māti
Deviņiemi gabaliem.
Apskrien mani brūni svārki
Joda [Velna] mātes asinīm.
Vai Dieviņ, mīļa Māre,
Kur bij man izmazgāt?
- Meklē tādu ezeriņu,
Kur deviņas upes tek!
- Vai Dieviņ, mīļa Māre,
Kur bij man izkaltēt?
- Meklē tādu blieķa dārzu,
Kur deviņas saules spīd!
- Vai Dieviņ, mīļa Māre,
Kur bij man sarullēt?
- Meklē tādu ruļļa namu,
Kur deviņi ruļļi tek!
- Vai Dieviņ, mīļa Māre,
Kur bij man paglabāt?
- Meklē tādu šķirsta lādi,
Kam deviņas atslēdziņas!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Iestādīju baltu rozi
Baltā smilšu kalniņā;
Tā uzauga tieva gaŗa,
Līdz pašāmi debesīm.
Es uzkāpu debesīs
Pa tiem rožu zariņiem.
Tur redzēju Dieva dēlu
Bišu stropu smērējam.
Es izkalu zobentiņu
No tiem bišu dzeloņiem;
Es nocirtu Vellam galvu
Ar to bišu zobentiņu.
Nošķīst mani brūni svārki
Ar tām Vella asinīm.
Kur es viņus izmazgāšu?
Deviņosi ezaros.
Kur es viņus izskalošu?
Deviņos avotos.
Kur es viņus izžaudēšu?
Deviņos kambaŗos.
Kur viņus novalkāšu?
Deviņosi panastos.
48 [Alojā un Lielsalacā (Alojas un Salacas pag. Vlm)].

2. Es izkalu zobentiņu
Deviņiem tēraudiem;
Es sacirtu Jodam galvu
Deviņiem šķederniem.
Man apskrēja brūni svārki
Ar tā Joda asinīm.
Teku šurp, teku turp,
Kur es viņus izmazgāšu?
- Meklē, puisi, tādu upi,
Kur deviņas straumes tek!
- Teku šurp, teku turp,
Kur es viņus izkaltēšu?
- Meklē, puisi, tādas vietas,
Kur deviņas saules spīd!
- Teku šurp, teku turp,
Kur es viņus sarullēšu?
- Meklē, puisi, tādu rulli,
Kur deviņas rullētājas!
- Teku šurp, teku turp,
Kur es viņus paglabāšu?
- Meklē, puisi, tādu klēti,
Kur deviņas atslēdziņas,
Kur deviņas atslēdziņas,
Kur deviņas slēdzējiņas!
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

3. Es neietu gar jūrmali
Bez tērauda zobentiņa.
Es nodūru mellu lāci
Ar tērauda zobentiņu.
Satek mani brūni svārki
Ar tiem lāča aseniem.
Sakāt, kungi, sakāt, ļaudis,
Kur es viņus izmazgāšu?
- Meklē tādu lielu upi,
Kur deviņas straumes tek!
- Sakāt, kungi, sakāt, ļaudis,
Kur es viņus izžāvēšu?
- Meklē tādu lielu liepu,
Kam deviņas pazarītes!
- Sakāt, kungi, sakāt, ļaudis,
Kur es viņus sarullēšu?
- Meklē tādu oša rulli,
Kam deviņi mangalīši!
- Sakāt, kungi, sakāt, ļaudis,
Kur es viņus paglabāšu?
- Meklē tādu oša lādi,
Kam deviņas bīlādītes,
Kam deviņas bīlādītes,
Kam deviņas atslēdziņas!
119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)].

- 412 -

4. Es nomešu baltu pupu
Daugaviņas maliņā;
Tā uzauga liela gaŗa,
Deviņiem žuburiem.
Es uzkāpu debesīs
Pa tiem pupas žuburiem.
Man iedeva Dieva dēls
Trim kantēm zobeniņu.
Es pārciršu Velnam galvu
Deviņiemi gabaliem;
Man apskrēja brūni svārki
Ar tām Velna asinīm.
Ai Laimiņa, svēta Māra,
Kur mēs viņus mazgāsim?
- Tai vietā mazgāsim,
Kur deviņas upes tek.
- Ai Laimiņa, svēta Māra,
Kur mēs viņus kaltēsim?
- Tai liepā kaltēsim,
Kur deviņas saules spīd.
- Ai Laimiņa, svēta Māra,
Kur mēs viņus sakulsim?
- Tai namā sakulsim,
Kur deviņas vāles stāv.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)].

5. Es nocirtu Vellam kaklu
Pašu svētu vakariņu;
Apšļāc manus brūnus svārkus
Ar tām Vella asinīm.
Lūdzu Māŗu raudādams:
Kur es viņus izmazgāšu?
Mīļa Māŗa atbildēja:
Avotiņa lejiņā.
Lūdzu Māŗu raudādams:
Kur es viņus izžāvēšu?
Māŗa pati parādīja
Zelta kārti dārziņā.
Lūdzu Māŗu raudādams:
Kur es viņus uzrullēšu?
Māŗa pati parādīja
Zelta rulli klētītē.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

6. Ka man' b'eja bolta puk'e,
Kur es viņu sādynuošu?
Augstajā kal'n'eņā,
Boltajā sm'el't'eit'ē.
Man' izauga bolta puk'e
Da pošīm d'eb'esīm.
Es izkuopu d'eb'esīs
Pa tuos puk'is zareņīm;
Tī atrodu Dīva dālu
Kum'ēl'eņu sadluojūt'.
Lobreiteņ, Dīvs pal'eidz,
Kum'ēl'eņu sadluojūt'!
Dīv' dēl'eņi, bruol'el'eņi,
Vai redzēji tāv' ar muoti?
- Tovs t'ēt'eits ar mām'eņu
Jiurmalī kuozys dz'er.
- Nūsakolu zūbin'eņu
Nu biteišu dzanyugl'eņu;
Izrūcēju tāv' ar muoti
Nu d'ev'eiņu etsl'ēdz'eņu;
Sakopuovu Jiuru muoti
D'ev'eiņīm gobolīm;
Sasatrein'a malni svuorki
Jiuru muotis asn'eit'ē.
Oi t'ēt'eit', oi mām'eņ,
Kur byus jūs izmozguot'?
- Tī, d'ēl'eņ, izmozguosi,
Kur d'ev'eiņis upis tak.
- Oi t'ēt'eit', oi mām'eņ,
Kur byus jūs izkal't'ēt'?
- Tī, d'ēl'eņ, izkal't'ēsi
Obul' zīdu duorz'enā.
- Oi t'ēt'eit', oi mām'eņ,
Kur byus jūs sarul'l'ēt'?
- Tī, d'ēl'eņ, sarul'l'ēsi
Zalta rul'l'is kambarī,
Tī b'ej divi jumprav'eņis,
Rul'l'is vīni vuokinoi.
409 [Līksnas pag. D].

- 413 -

7. Kalējs kala debesīs,
Ogles bira Daugavā;
Es paklāju vilnainīti,
Man iebira sidrabiņš.
Es nokalu zobeniņu,
Deviņiem zariņiem,
Es pārsitu Velnam galvu
Uz deviņi gabaliem.
Man nošķīda brūni svārki
Ar tām Velna asinīm.
Pavaicāju māmiņai,
Kur būs tos izmazgāt.
- Meklē tādu attaciņu
Ar deviņi avotiem!
- Pavaicāju māmiņai,
Kur būs tos izkaltēt.
- Meklē tādu krāsnutiņu
Ar deviņi speltītēm!
- Pavaicāju māmiņai,
Kur būs tos noglabāt.
Dieva dēla klētiņā,
Saules meitas pūriņā.
87 [Liepas muižā (Liepas pag. C)].

8. Kalējs kala debesīs,
Saules meitai saktu kala,
Saules meitai saktu kala
Zeltītiem burbuļiem.
Dievīns ņēma Saules meitu,
Pērkons jāja panāčos.
Pa vārtim iejādams,
Nospeŗ zaļu ozolīnu;
Nošķiež manus zīžu svārkus
Ar ozola asinim.
Vai Dievīnu, vai Dievīnu,
Kur mēs viņus mazgāsim?
- Mazgā Māras upītē,
Kur deviņi avotīni!
- Vai Dievīnu, vai Dievīnu,
Kur mēs viņus žāvēsim?
- Žāvē Māras dārzīnā,
Kur deviņas saules spīd!
- Vai Dievīnu, vai Dievīnu,
Kur mēs viņus rullēsim?
- Rullē Māras rullītī,
Kur deviņas mangalītes!
- Vai Dievīnu, vai Dievīnu,
Kur mēs viņus glabāsim?
- Glabā Māras šķirstīnā,
Kur deviņas atslēdzīnas!
- Vai Dievīnu, vai Dievīnu,
Kur mēs viņus valkāsim?
Valkā Māras panāčos,
Kur deviņi panācnieki!
375 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9. Man bij viena balta pupa,
Kur es to iestādīju?
Iestādīju dārzīnā,
Baltā smilšu kalnīnā.
Tā uzauga liela gaŗa,
Līdz pašām debesim.
Es uzkāpu debesīs
Pa tiem pupas zarīnim;
Es redzēju Dieva dēlu
Siekim bites mērījot.
Es nokalu zobintīnu
No tiem bišu dzelonim;
Es nodūru Vella māti
Ar to bišu zobintīnu,
Man nošķīda brūni svārki
Ar tām Vella asinim.
Mīļai Mārai pavaicāju,
Kur es viņus izmazgāšu?
- Mazgā, puisīt, tai upē,
Kur deviņas straumes skrien!
- Mīļai Mārai pavaicāju,
Kur es tos izžāvēšu,
- Žāvē, puisīt, tai dārzā,
Kur deviņas saules spīd!
- Mīļai Mārai pavaicāju,
Kur es viņus sarullēšu.
- Rullē, puisīt, tai rullī,
Kur deviņas ruļļu meitas!
- Mīļai Mārai pavaicāju,
Kur es viņus novalkāšu.
- Valkā, puisīt, tai dienā,
Kad deviņas saules spīd!
1191 [Ēveles draudzē].

10. Man bij viena balta pupa,
Kur es viņu iestādīju?
Iestādīju dārziņā,
Baltā smilšu kalniņā.
Tā izauga liela gaŗa,
Līdz pašām debesīm.
Es uzkāpu debesīs
Pa pupiņas zariņiem;
Tur atradu Dieva dēlu
Kumeliņu seglojot.
Labrītiņ, Dieva dēls,
Kur man tēvs, māmuliņa?
- Tavis tēvs, māmuliņa
Vāczemē kāzas dzeŗ.
- Labrītiņ, tēvs māmiņa,
Kur jūs mani atstājāt?
- Tev', dēliņ, atstājām
Mīļas Māŗas šūpulī.
Nebēdā, tu dēliņ,
Gan Dieviņš palīdzēs!
Saņem drošu padomiņu,
Nosakali zobeniņu,
Nosakali zobeniņu
No bitites dzeloniņa. -
- Es sacirtu Jodu māti
Deviņiem gabaliem.
Man bij vieni balti svārki,
Tie apskrēja asiņiem.
Labrītiņ, Dieva dēls,
Kur es viņus izmazgāšu?
- Mazgā, brāli, tai upē,
Kur deviņas satecēja!
- Labrītiņ, Dieva dēls,
Kur es viņus izkaltēšu?
- Kaltē, brāli, tai liepā
Kur deviņi stuburiņi!
- Labrītiņ, Dieva dēls,
Kur es viņus sarullēšu?
- Rullē, brāli, tais rullēs,
Kur deviņi rullētāji!
- Labrītiņ, Dieva dēls,
Kur es viņus paglabāšu?
- Glabā, brāli, tai lādē,
Kur deviņas atlēdziņas!
- Labrītiņ, Dieva dēls,
Kā es viņus novalkāšu?
- Valkā, brāli, tai dienā,
Kad tu ņemsi līgaviņu!
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 414 -

11. Man bij viena turku pupa,
Kur es viņu iedēstīšu?
Augsta kalna galiņā,
Tur es viņu iedēstīšu.
Man izauga turku pupa
Līdz pašām debesīm.
Es uzkāpu debesīs
Pa pupiņas zariņiem.
Es atradu Dieva dēlus
Kumeliņu seglojot.
Es tev lūdzu, Dieva dēls,
Seglo cieti kumeliņu,
Seglo cieti kumeliņu,
Kaldin' asu zobeniņu,
Lai es jāju par jūriņu
Jūdu māti sakapāt! -
Sakapāju Jūdu [Joda] māti
Deviņos gabalos;
Man noskrēja brūni svārki
Jūdu mātes asinīm.
Es tev lūdzu, Dieva dēls
Kur es viņus izmazgāšu?
- Tai upē izmazgāsi,
Kur deviņas straumes tek.
- Es tev lūdzu, Dieva dēls,
Kur es viņus izžāvēšu?
- Tai dārzā izžāvēsi,
Kur deviņas saules spīd.
- Es tev lūdzu, Dieva dēls,
Kur es viņas sarullēšu?
- Tai rullī sarullēsi,
Kur deviņas rullētājas.
- Es tev lūdzu, Dieva dēls,
Kur es viņus paglabāšu?
- Tai skapī paglabāsi,
Kur deviņas atslēdziņas,
Kur deviņas atslēdziņas,
Kur deviņas slēdzējiņas.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

12. Mēness ņēma Saules meitu,
Pērkons jāja panāksnos [precībās].
Pa vārtiem iejādams,
Nospeŗ zelta ozoliņu;
Apšķīst mani brūni svārki
Ar ozola asinīm.
Saki man, mīļā Māŗa,
Kur es viņus izmazgāšu?
Devītā straumītē,
Tur tu viņus izmazgāsi.
- Saki man, mīļā Māŗa,
Kur es viņus izžāvēšu?
- Žāvē, puisi, tai dārzā,
Kur deviņas saules spīd!
Saki man, mīļā Māŗa,
Kur es viņus paglabāšu?
- Glabā, puisi, tai šķirstā,
Kam deviņas atslēdziņas!
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 415 -

13. Mēnestiņis nakti brauca,
Es mēneša ormanītis.
Mēnestiņis man iedeva
Savu zvaigžņu mētelīti,
Savu zvaigžņu mētelīti,
Sešu zaru zobentiņu.
Sakapāju Jodu māti
Deviņos gabalos;
Nošļāc manus brūnus svārkus
Jodu mātes aseņiem.
Lūdzu Dievu raudādams,
Kur es viņus izmazgāšu?
- Meklē tādu avotiņu,
Kur deviņas upes tek!
- Lūdzu Dievu raudādams,
Kur es viņus izžāvēšu?
- Meklē tādu ozoliņu,
Kam deviņi pazarīši!
- Lūdzu Dievu raudādams,
Kur es viņus sarullēšu?
- Meklē tādu māmulīti,
Kam deviņas rullētājas!
- Lūdzu Dievu raudādams,
Kur es viņus paglabāšu?
Meklē tādu glāza skapi,
Kam deviņas atslēdziņas!
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

14. Ņemsim, brāļi, drošu sirdi,
Kaldināsim zobentiņus,
Iesim tad uz Jūdu [=Jodu] zemi,
Jūdu dēlus kapādami.
Jūdu dēlus kapājot,
Apšķīst mani bŗuni svārki,
Apšķīst mani brūni svārki
Ar tām Jūdu [Jodu] asinīm.
Vai Dieviņ, vai Dieviņ,
Kur es viņus izmazgāšu?
Pate Laime parādīja
Ziepupīti lejiņā.
Vai Dieviņ, vai Dieviņ,
Kur es viņu(s) sarullēšu?
Pate Laime parādīja
Zelta šņori dārziņā.
Vai Dieviņ, vai Dieviņ,
Kur es viņu sarullēšu?
Pate Laime parādīja
Zelta rulli kambarī.
Vai Dieviņ, vai Dieviņ,
Kur es viņus paglabāšu?
Pate Laime parādīja
Zelta skapi klētiņā.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

15. Sakapāju vecu Vellu
Deviņosi gabalos;
Noskrien mani brūni svārki
Veca Vella asinīm.
Saki jel, mīļa Laime,
Kur es viņus izmazgāšu?
- Meklē tādu strauju upi,
Kur deviņas straumes tek!
- Saki jel, mīļa Laime,
Kur es viņus izžāvēšu?
- Meklē tādu rožu dārzu,
Kur deviņas saules spīd!
- Saki jel, mīlā Laime,
Kur es viņus sarullēšu?
Meklē tādu ruļļu koku,
Kam deviņas vangalītes!
- Saki jel, mīļa Laime,
Kur es viņus paglabāšu?
- Meklē tādu mātes meitu,
Kam deviņi pūri bij.
Kam deviņi pūri bij
Deviņām atslēgām!
270 [Ozolu muižā (Ozolnieku pag. Jg)].

16. Saule meitu audzināja,
Solīj' Dieva dēliņam;
Kad uzauga, tad nedeva,
Tad iedeva mēnešam.
Mēnešam iedodama,
Lūdz Pērkoni panākstos.
Spēre Pērkons izjādamis,
Nospeŗ zaļu ozoliņu;
Apbierst Māŗas villainīte
Ar ozola zīlītēm.
Tu, Pērkons, gudris vīris,
Kur būs man to izmazgāt?
- Mazgā, Māŗa, tei upēi,
Kur deviņas atteciņas!
- Tu, Pērkons, gudris vīris,
Kur būs man to izžaudēt?
- Izžaud', Māŗa, tai liepāi,
Kur deviņi atvasīši!
- Tu, Pērkons, gudris vīris,
Kur būs man to sarullēt?
- Rullē, Māŗa, tei rullēi,
Kur deviņi rulles koki!
213 [Zlēkās (Zlēku pag. Vp)].

- 416 -

17. Saule, meitu izdevusi,
Lūdz Pērkoni panākstos.
Pērkoniņis, izjādamis,
Nospeŗ zaļu ozoliņu;
Apšķīst manas villainītes
Ar ozola asinīm.
Zini, Dievis, mīļa Māŗa,
Kur es baltas izmazgāšu.
- Meklē tādu avotiņu [ezeriņu]
Deviņām attekām!
Devītā attekā,
Tur tu baltas izmazgāsi.
- Zini, Dievis, mīļa Māŗa,
Kur es sausas izžaudēšu.
- Meklē tādu ābelīti
Deviņiem pazaŗiem!
Devītā pazarī,
Tur tās sausas izžaudēsi.
- Zini, Dievis, mīļa Māŗa,
Kur es gludas sarullēšu.
- Meklē tādu liepas rulli [galdu]
Deviņiem vangaļiem!
Devītā vangalī,
Tur tu gludas sarullēsi.
- Zini, Dievis, mīļa Māŗa,
Kur tās baltas paglabāšu.
- Meklē tādu liepas lādi
Deviņām atslēgām!
Apš devītas atslēdziņas,
Tur tu baltas paglabāsi.
224 [Kabilē (Kld)].

18. Zirgi zviedz, Jodi brauc
Tumšajā naksniņā;
Upe tek dzirkstīdama,
Es stāvēju maliņā,
Es stāvēju maliņā
Ar aso zobentiņu,
Jodu mātes gaidīdams.
Es sacirtu Jodu māti
Deviņiemi gabaliem;
Man apskrēja brūni svārki
Ar tām Jodu asinīm.
Es tev lūdzu, mīļā Laime,
Kur es viņus izskalošu?
- Meklē tādu ezeriņu
Deviņāmi iztekām!
- Es tev lūdzu, mīļā Laime,
Kur es viņus izkaltēšu?
- Meklē tādu ozoloiņu
Deviņiemi žuburiem!
- Es tev lūdzu, mīļā Laime,
Kur es viņus sarul(l)ēšu?
- Meklē tādu ruļļa koku
Deviņiemi vilcējiem!
- Es tev lūdzu, mīļā Laime,
Kur es viņus paglabāšu?
- Meklē tādu šķirsta vāku
Deviņāmi atslēgām!
138 [Trikātā (Trikātas pag. Vlk)].

19. Zirgi zviedza, Velni brauca,
Straujupīte dzirkstelēja;
Dieviņš stāvi pie upītes,
Apjozies zobeniņu.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

20. Zirgi zviedza, Velni brauca,
Upīt' tecēj' čurkstēdama;
Es stāvēju maliņā
Zobiniņu rociņā.
Es sacirtu Velnam galvu
Deviņos gabalos;
Man nošķīda brūni svārki
Ar tām Velna asinīm.
Mīļa Māra, mīļa Laime,
Kur es viņus izmazgāšu?
- Ej, puisīti, tur mazgāt,
Kur deviņas upes tek!
- Mīļā Māra, mīļa Laime,
Kur es viņus izžāvēšu?
- Ej, puisīti, tur žāvēt,
Kur deviņas saules spīd!
- Mīļa Māra, mīļa Laime,
Kur es viņus noglabāšu?
- Ej, puisīti, tur glabāt,
Aiz deviņām atslēgām!
- Mīļa Māra, mīļa Laime,
Kur es viņus novalkāšu?
Ej, puisīti, kariņā,
Tur tu viņus novalkāsi,
Tur tu viņus novalkāsi.
Tālus [Gaŗus] ceļus staigādams,
Tālus [Gaŗus] ceļus staigādams,
Grūtus darbus strādādams.
291 [Garozā (Mežotnes pag. B)].

- 417 -

21. Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Dieviņam kāzas dzēra.
Pērkoniņis, izjādamis,
Saspeŗ zaļu ozoliņu;
Apšķiež manu villainīti
Ar ozola asinīm.
Vai Dieviņ, mīļa Māŗa,
Kur es baltu izmazgāšu?
- Meklē tādu avotiņu
Deviņām attekām!
- Vai Dieviņ, mīļa Māŗa,
Kur es sausu izžaudēšu?
- Meklē tādu ozoliņu
Deviņiem pazariem!
187 [Graudupē (Rendas pag. Kld)].

22. Tupu tupu, rāpu rāpu
Par bāliņa pupu dārzu:
Stādīj' vienu baltu pupu
Pašā kalna galiņā.
Tā uzauga tieva gaŗa,
Līdz pašām debesīm.
Es uzkāpu debesīs
Pa tiem pupu žuburiem;
Es redzēju Dieva dēlu
Kumeliņu seglojam.
Labrīt labrīt, Dieva dēls,
Vai redzēji tēv' ar māti?
Tēvs ar māti Vāczemē
Saules meitai kāzas dzeŗ.
Dieviņš ņēma Saules meitu,
Pērkons jāja panākšņos;
Pa vārtiem iejādams,
Nospeŗ zelta ozoliņu.
Trīs gadiņi Saule raud,
Zelta zarus lasīdama.
Aptek mani zīžu svārki
Ar ozola asinīm.
Vai Dieviņ, vai Dieviņ,
Kur es tos izmazgāšu?
- Mazgā Māras upītē,
Kur deviņi avotiņi!
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

23. Velni brauca par jūriņu,
Ņiedres vien šķorstījās;
Es stāvēju maliņā
Ar aso zobentiņu.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

34044.

Es atradu turku pupu,
Mātes gultu taisīdama;
Es iesēju turku pupu
Baltajā smiltszemē.
Tā uzauga tiev' un gaŗa,
Līdz pašāmi debesīm.
Es uzkāpu debesīs
Pa pupiņas zariņiem;
Es redzēju Dieva dēlu,
Segloj' bēru kumeliņu:
Dieva dēls medīt gāja
Sudrabiņa sunīšiem.
263 [Dobelē].

34045.

Man bij viena balta pupa,
Nezināju, kur stādīt.
Stādīš' rožudārziņāi
Apakš rožu lapiņām.
Man izauga liela pupa
Līdz pašāmi debesīmi.
Es uzkāpu debesīse
Par pupiņas zariņiemi.
Es redzēju Dieva dēlu
Miglienāja zvejojami:
Vaŗa laiva, zelta tīklis,
Dimantiņa zēģelīte.
224; 1-417.

1. Man bij viena turku pupa,
Nezināju, kur stādīt;
Stādu rožu dārziņā
Apakš rožu saknītēm.
Man uzauga turku pupa
Līdz pašāmi debesīm;
Es uzkāpu debesīs
Pa pupiņas pākstītēm.
Es redzēju jūriņāi
Dieva dēlu zvejojot:
Zīda tīklis, zelta laiva,
Sudrabota zēģelīte.
270 [Ozolu muižā (Ozolnieku pag. Jg)].

34046.

Man bij viena balta [turku] pupa,
Kur es viņu iestādīšu?
Stādīj' rožu dārziņāi,
Baltajāi smiltiņā.
Tā uzauga kupla, gaŗa,
Līdz pašāmi debesīm.
Es uzkāpu debesīs
Pa pupiņas zariņiem;
Es redzēju Dieva dēlus
Kumeliņus seglojot.
Kur tu jāsi, Dieva dēls,
Kumeliņu apseglojis?
- Jāšu sievas lūkoties,
Saules meitas precībās.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

- 418 -

34047.

Man bij viena balta roze,
Nezināju, kur stādīt.
To stādīju jūrmalēi,
Jūŗas smilkšu kalniņāi.
Tā uzauga liela gaŗa,
Līdz pašiem debešiem.
Es uzkāpu debesīs
Pa tiem rožu zariņim;
Es redzēju Dieva dēlu
Mellu ziergu sedlojam,
Mellu ziergu sedlojam,
Jājam sievas lūkoties.
Izjādamis, pārjādamis
Saspeŗ zelta ozoliņu.
Trīs gadiņi Saule raud,
Zelta zarus lasīdama;
Cetortāi gadiņāi
Uzjem pašu galoknīti.
142 [Aizterē (Aizteres pag. Lp)].

1. Mēness ņēma Saules meitu,
Pērkons jāja panāksnos;
Pie vārtiem dajādams,
Nospeŗ zelta ozoliņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

2. Mēness ņēma Saules meitu,
Pērkons jāja panākšos;
Nojādams, atjādams
Nospeŗ zelta ozoliņu.
Sērdienīte gauži raud,
Zelta zarus lasīdama;
Salasījse zelta zarus,
Nopin zelta vainadziņu.
Visi kungi brīnējās:
Kur tu tādu kaldināji?
Rīgā pirku, naudu devu,
Vāczemēi kaldināju.
Visi kungi brīnējās:
Kā tu tiki Vāczemēi?
Aizajūdzu Saules zirgus
Zaļa vaŗa kamanās;
Piekūst mani Saules zirgi,
Sadilst vaŗa kamaniņas.
394 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3. Mēness ņēma Saules meitu,
Pērkons jāja panākstos.
Pa vārtiemi iejājoti,
Nospeŗ zelta ābelīti.
Trīs gadiņi Saule raud,
Zelta zarus lasīdama.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

4. Mēness savas zvaigznes skaita,
Vai ir visas vakarā.
Ira visas vakarā,
Auseklīša vien nebija.
Auseklītis aiztecēja
Pār jūriņu Vāczemē,
Pār jūriņu Vāczemē
Saules meitas lūkoties. -
Saule, meitu izdevuse,
Lūdz Pērkoni vedējos.
Pērkoniņš, aiziedams,
Saspeŗ zelta ozoliņu.
Trīs gadiņus Saule raud,
Zelta zarus lasīdama.
Visus zarus salasīja,
Galotnītes vien nevaid.
Ceturtā gadiņā
Atrod pašu galotnīti,
Atrod pašu galotnīti
Aiz kalniņa lejiņā.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

5. Mēnesītis zvaigznes skaita,
Vai ir visas vakarā.
Visas bija vakarā,
Auseklīša vien nebij.
Auseklītis aiztecēja
Saules meitas kāzas dzert.
Dieviņš ņēma Saules meitu,
Pērkons jāja vedībās.
Pa vārtiemi iejājoti,
Nospeŗ zelta ābelīti.
Trīs gadiņi Saule rauda,
Zelta ziedus lasīdama.
37 [Saliešos (Salas pag. Rg)].

6. Pērkonam trekni ziergi,
Tas var jāti vedībās.
Izjādamis, pārjādamis
Saspeŗ zelta ozoliņu,
Saspeŗ zelta ozoliņu
Deviņos gabalos.
Saulīt' lasa raudādama
Zeltozola šķēpelītes.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

- 419 -

7. Pērkons brauca pār debesi,
Bargus vārdus runādams,
Bargus vārdus runādams,
Dzelžu rīksti cilādams.
Pie vārtiem piebraukdams,
Nospeŗ zelta ozoliņu.
Trīs gadiņus bārenīte
Raud, zariņus lasīdama.
Neraud' gauži, bārenīte!
Es tev gribu palīdzēt,
Es tev gribu palīdzēt
Zelta zarus salasīt.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

8. Pērkons jāja ar zibeni
Saules meitas precībās.
Aizjādams, pārjādams
Saspeŗ zelta ozoliņu.
Sērdienīte gauži raud,
Zelta zarus lasīdama.
Salasījse zelta zarus,
Nopin zelta vainadziņu;
Nopinuse vainadziņu,
Uzliek sev galviņā;
Uzlikuse galviņā,
Tā aizgāja Vāczemē.
Visi kungi brīnījās:
Kur tu tādu kroni ņēmi?
Rīgā pirku, naudu devu,
Vāczemē kaldināju.
216 [Ventspilī].

9. Saule, meitu izdodama,
Lūdz Pērkonu panākstos.
Pērkoniņis izjādamis
Saspeŗ zelta ozoliņu.
Trīs gadiņi saule raud,
Zelta zarus lasīdama.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

10. Saule, meitu izdevuse,
Lūdz Pērkoni panākstos.
Pērkons nāca bārdamies,
Kam dod meitu Ausekļam.
Aizjādams viņš nospēra
Divi zelta ozoliņi.
Trīs gadiņi Saule rauda,
Zelta zarus lasīdama.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

11. Visas zvaigznes izskaitīju,
Auseklīša vien nevaida.
Auseklīts aiztecēja
Saules meitas lūkoties.
Pērkons brauca pa debesīm,
Ar Saulīti bārdamies:
Saule viņu neklausīja,
Izdev' meitu Ausekļam.
Pērkons, Saulei tītīdams,
Nospeŗ zelta ozoliņu.
Saules meita gauži raud,
Zelta zarus lasīdama.
Visus zarus salasīja,
Galotnītes vien nevaida.
Ceturtā gadiņā
Dabūj' pašu galotnīti.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

6. Mātes: Meža māte, Vēja māte, Velna māte, Ceļa māte u. t. t.

34048.

Krūmu māte, Mežu māte,
Gani manas avetiņas:
Kad es iešu tautiņās,
Ik pie krūma ziedu metu.
224 [Kabilē (Kld)].

34049.

Apsagrieza Vēja māte
I vienādi, i otrādi,
Dieva namu slaucīdama,
Mēnestiņa istabiņu.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

34050.

Ej gulēt, Vēja māte,
Neklabini nama durvis:
Mana veca māmulīte
Namā gul launadziņu.
3011 [Pomušas un Ārdzes pagastos (Ceraukstes pag. B)].

34051.

Ej gulātu, Vēju muote,
Napyut ilgi vokorā;
Cālusēs reiteņā,
Slauki Dīva pagalmeņu!
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

34052.

Vēja māte, Vēja māte,
Aiztais' savas nama durvis.
Lai nedzird sētiņāje
Tavus dēlus baŗamies!
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

- 420 -

34053.

Vēja māte, Vēja māte,
Vai galviņa tev nesāp?
Vai galviņa tev nesāp,
Visu mūžu vējojot?
224 [Kabilē (Kld)].

34054.

Es atradu Velna māti
Dieva māti kaudamos;
Es nocirtu Velna māti
Ar aso zobeniņ'.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 394 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

34055.

Es redzēju Velna māti
Ozolā kūkojam:
Pieci pirksti, pieci nagi,
Visi pieci guni šķīla.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Es redzēju Vella māti
Ābelē koklēdamu:
Pieci pirksti, pieci nagi,
Pieci uguns dzirkstelītes.
57 [Rencenē (Rencēnu pag. Vlm)].

34056.

Lai bēdāja Velns par Velnu,
Es par Velnu nebēdāju,
Es saminu Velna māti
Zem kumeļa kājiņām.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

34057.

Nu var ieti tumšu nakti,
Nu nav Velnu šai zemē:
Vēja māte apēduse
Velna māti launagā.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

34058.

Lai bagāta, kas bagāta,
Ceļa māte, tā bagāta:
Tur tecēja dien' un nakti
Dzelžu kalti ritentiņi,
Dzelžu kalti ritentiņi,
Pakavoti kumeliņi.
45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)].

1. Lai bagāta, kas bagāta,
Ceļa māte, tā bagāta:
Tur tecēja dien' un nakti
Dzelzīm kalti kumeliņi.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)], 27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

2. Lai bagāta, kas bagāta,
Ceļa mala, tā bagāta:
Ceļmalā baltābuls,
Sirmi, bēri kumeliņi.
228 [Oktē (Vandzenes pag. Tl)].

3. Lai bagāta, kas bagāta,
Ceļa mala, tā bagāta:
Tur tecēja dienu nakti
Dzelzēm kalti ritentiņi,
Dzelzēm kalti ritentiņi,
Sasprendzēti kumeliņi.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

4. Šis bagāts, tis bagāts,
Ceļa māte jo bagāta:
Tur tecēja dienu nakti
Dzelziem kalti kumeliņi.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

- 421 -

★

55096.

Alutiņis, brūverītis,
Ar melnima zābakim.
Uz vakaru Raugu māte
Ar baltāme villainēm.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

55097.

Augstlēcīte, zemlēcīte,
Nāc pa logu istabā;
Sēdies meldru krēsliņā,
Velies vilnas groziņā!
386 [Sidgundas (Rikteres) Rg].

55098.

Augsttecīte, zemtecīte,
Sēdies meldru krēsliņā!
Tu man devi rudzus miežus,
Sirmus bērus kumeliņus.
485 [Viesienas (Lautera-Viesienes) Md].

55099.

Auga man bolti zierņi,
Auga bolti buoleleņi.
Solna apēde boltus zierņus,
Mēru muote buoleļiņus.
Mēru muot, Mēru muot,
Apēd munu veiramuoti!
559 [Rēzekne Rz apr.].

55100.

Mēru muote, Kopu muote,
Pījim munu veiramuoti,
Lai jei vairuok nanosoj
Vysu klēšu etslēdzeņis!
Lai palīk muna vaļa
Etslēdzeņus skandynuot.
341 [Raunas (Pils-Raunas) C].

1. Mēru muot, Mēru muot,
Nūkaun munu veiramuot!
Lai palīk muna vaļa
Skapa durvis vyrynuot;
Skapa durvis vyrynuot,
Etsledzeņas skandynuot.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

55101.

Bišu māte, bišu māte,
Nāc manā dārziņā!
Manā rožu dārziņā
Mīksti rožu spilventiņi.
439 [Trikātas Vlk].

55102.

Es redzēju Gausa muoti
Ap ustobu staigojūt;
Es tev' lyudzu, Gausa muot,
Līņ munā ustobā!
357 [Rudzētu D].

55103.

Gausiņ', Gausa, miežus, rudzus,
Sāli vien negausini!
Pašas nāca sāles laivas,
Miežus, rudzus meklēdamas.
604 [Dažādi iesūtītāji].

55104.

Mīļi lūdzu Gausas māti,
Malt iedama, sijādama:
Gausin', Gausa, man maļot,
Gausin', Dievis, sijājot!
96 [Durbes Lp].

- 422 -

55105.

Dievspalīdz, Lazdu māt,
Ceļa malā lazdojot,
Lielu krūmu ieriešot,
Platas lapas lapojot!
241 [Lubānas Md].

55106.

Es dzirdēju Jūŗas māti
Pret ziemeli šņakājot.
Šņakā, šņakā, Jūŗas
māte,
Tavu meitu es paņemšu.(?)
439 [Trikātas Vlk].

55107.

Es redzēju Jūŗas māti
Trīs cepures galviņā.
Es tev lūdzu, Jūŗas māte,
Dod man vienu cepurīt'!
403 [Slokas Rg].

55108.

Upe saka tecēdama:
Es bagāta mātes meita,
Kā neiešu netecēšu?
Jūŗa mana tēvs māmiņa.
Jūŗai kāru šūpulīti
Triju bangu starpiņā.
Jūras māti treji vārti,
Trejdeviņi stenderīši;
Ik pie katra stenderīša
Pa buntam atslēdziņu.
Iznāk viena zveju laiva,
Norink visas atslēdziņas;
Norink visas atslēdziņas,
Izved krasta maliņā.
355 [Rucavas Lp].

55109.

Es redzēju Jūdu māti,
Ābelē pūpojot;
Pieci pirksti, pieci nagi,
Piecas guns ģirkstelītes.
378 [Seces Jk].

55110.

Es redzēju Velna māti,
Ābelē šūpojās;
Pieci pirksti, seši nagi,
Ar visiem guni šķīla.
528 [Balvi Abr apr.].

55111.

Kū tī myusu suņi rēja
Lela ceļa maleņā?
Tī tei braucja Valna muotja
Ar tām egles čakārnim.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

55112.

Kupl aug pucentiņ
Zierg staļļ galiņe;
Ik rītiņs Vell māt
Garam skrej šņaukdam.
445 [Ugāles Vp].

55113.

Menestiņis man iedeva
Seši zara zobentiņu,
Sakapāja Velnu māti
Deviņos gabalos.
447 [Ulmāles (Ulmales-Labragas) Azp].

55114.

Tu Juoneiti, lobs cylvāks,
Tev tārauda dvēseleite;
Tu izruovi Valna muoti
Pa šaurom durovom.
465 [Varakļānu Rz].

55115.

Velna māte lielījās
Dzelza piestu piestājot,
Puišiem pirkstus klapējot,
Meitām vilnu plūkājot.
273 [Mores Rg].

55116.

Gāju, gāju visu rītu,
Neviens mani neredzēja;
Naudas māte, tā redzēja,
To saminu kājiņām.
282 [Nīcas Lp].

55117.

Man uzauga pucenītis
Zirgu staļu galiņā;
Ikvakarus Laumas māte
Gaŗām skrēja raudādama.
93 [Dundagas Vp].

55118.

Lai byus Jezus gūdynuots, kaļaduo,
kaļaduo!
Nu durovu da dybynam, kaļaduo kaļaduo!
Ka naatjēmja saiminīca, kaļaduo
kaļaduo!
Atjems poša Dīva muote, kaļaduo kaļaduo!
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

- 423 -

55119.

Ej gulēti, vēja māte,
Vai gāliņa tev nesāp?
Jau vakar, aizvakar
Silā lauzi ozoliņus.
200 [Kuldīgas Kld].

55120.

Ej gulātu, Vēja muote,
Sausas egles galeņā!
Lai meitiņa soldi dus
Muomuleņas guļteņā.
113 [Gaigalavas (Bikovas) Rz].

55121.

Pūti, pūti, Vēja māte,
Remdējies vakarā!
Jau šodien izlocīji
Visas koku virsonītes.
378 [Seces Jk].

1. Pūti, pūti, Vēja māte,
Meti vēlu vakarā!
Gan tu biji locījusi
Visas bērzu virsaunītes.
198 [Krustpils D].

55122.

Atsapyut, Vēju muote,
Sausu zuoļu viersyunē!
Jau tu beji pīkususe,
Zaļu bierzi lūceidama.
170 [Kapiņu D].

55123.

Ka tu taida dzīduotuoja,
Nūlauz golvu sātmalī!
Kai nūlauzja Vēja muote
Sausas egles viersyunē.
170 [Kapiņu D].

55124.

Meža muot, Meža muot,
Tu maņ bolsa namaitoj!
Es nyu bārns trokumā,
Es dzīduoju vokorā.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

1. Meža muot, Meža muot,
Tu maņ bolsu nemaitoj!
Ar pošā trokumā
Vovuluot vovuluoju.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

55125.

Kas tā tāda grozījās
Pa namiņa cekuliņu?
Rauga māte grozījās
Ar apīņa vainadziņu.
241 [Lubānas Md].

55126.

Rauga māte savu meitu
Dod apīņa dēliņam;
Pēc tam gauži noraudāja:
Ģeķam meitu atdevusi.
604 [Dažādi iesūtītāji].

55127.

Tabaciņa, Gausu māte,
Brauc ar sešiem sirmiem zirgiem.
Visi seši apkusuši
Daugaviņas lejiņā.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

55128.

Tebēcīna, Rauga māte,
Brauc ar seši sirmi zirgi;
Pretī nāca Rīgas kungi,
Siekim naudu mērīdami.
(Raunā).

55129.

Veļu mātes kārtiņa
Līcin līka,
Manu baltu rotiņu [kauliņus]
Kaltējoti.(?)
604 [Dažādi iesūtītāji].

55130.

Zalta meitiņu atvešu
Sudabreņa dēleņam;
Vēja muote ceļu slauka,
Pa kū zaltu vyzunuot.
247 [Makašānu Rz].

1. Atvadam Reigys meitu
Ar tū vysu sudabreņu.
Vēj a muotja, slauk' celeņu,
Pa kū zaltu rityunot!
326 [Preiļu D].

55131.

Ai, cik labi, ai, cik labi
Tai pēdēji stundiņā:
Es redzēju Veļu māti
Ar Dieviņu strīdamies;
Ar Dieviņu strīdamies
Dēļ to manu dvēselīti.
Dieviņš man roku jēma,
Veļu māte atbalstīja;
Veļu māte atbalstīja,
Ieved mani saulītē.
604 [Dažādi iesūtītāji].

- 424 -

55132.

Ne visiem Laima taisa
Labu vietu maliņā:
Citam Dievs, Laima taisa,
Citam taisa Veļu māte.
146 [Jaungulbenes Md].

55133.

Rūšu māte, Veļu māte,
Ved bariņu galiņā!
Drīz gulēt man jāiet,
Baltā smilšu kalniņā.
119 [Gaujienas Vlk].

★

7. Dažādas dziesmas par garīgām un pārdabiskām lietām

34059.

Bērziņš auga uz akmiņa
Sudrabiņa lapiņām;
Es gribēju vienu raut,
Visas bira skanēdamas.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

34060.

Brauc projām, Laumes meita,
Tev iejūgts kumeliņš:
Vella vīta tev grožiņa,
Zelkša pīta pātedziņa.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

1. Brauc projam, Lom's meit',
Tauv' kumeļ' sen iejūgt':
Mells krauklits kumeliņ',
Zalkš' pīt' vadale.
211 [Rindā (Ances pag. Vp)].

34061.

Dievs, piedod meitai grēkus,
Meita liela grēceniece:
Ne tā svin svētas dienas,
Ne ar piektus vakariņus.
3491 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

34062.

Drebi, drebi, apšu lap',
Kas jel tevi drebanē?,
Svēt' Mār' drebanē,
Kam nedev' naktes māj'.
211 [Rindā (Ances pag. Vp)].

34063.

Es nocirtu melnu čūsku
Ar sudraba zobentiņu;
Nu uzkāpu kalniņā
Zobentiņa spodrināt.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

34064.

Es pārsviedu zelta zirni
Par sudraba ozoliņu,
Ka tas gāja skanēdams
Pa zariņu zariņiem.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

1. Es iemetu zelta riekstu
Sudrabiņa ozolā;
Tas nokrita skanēdams
Pa zariņu zariņiem.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

34065.

Es uzgāju ganīdama
Birzē zaļu ozoliņu:
Zelta zari, zīžu lapas,
Vidū saule laistījās.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)].

1. Es uzgāju ganīdams
Birzē kuplu ozoliņu:
Vidū saule laistījās
Sidrabiņa stariņiem,
Pazarīši karājās
Zeltītiem vizuļiem.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

34066.

Es uzgāju ganīdama
Brīnum skaistu ozoliņu:
Zīda saknes, zelta zari
Sudrabiņa lapiņām.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 318 [Lindes Birzgalē (Birzgales pag. Rg)].

1. Bērziņš auga uz akmeņa
Liela ceļa maliņā:
Zīda saknes, zelta zari
Sudrabiņa lapiņām.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

2. Bij dzirdēts, neredzēts
Tik vendīgs ozoliņš:
Zīda miza, zelta zari
Sudrabiņa lapiņām.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

3. Bej' guojuse, naizguoju
Tik uoriska uozuoliņa:
Dzelža saknes, vara zori
Ruobainām lapiņām.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

- 425 -

4. Es nebiju atraduse
Tik dižana ozoliņa:
Vaŗa saknes, zelta zari
Sudrabiņa lapiņām.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

5. Es redzēju bērzu birzi
Uz ezera līgojot:
Vaŗa saknes, zelta zari
Sidrabiņa lapiņām.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

6. Jūs, meitiņas, nezināt,
Kāda puķe dārzā aug:
Zīda saknes, zelta zari
Sudrabiņa lapiņām.
216 [Ventspilī].

7. Nekur bija tādi koki,
Kādi bija Vāczemē:
Zīda saknes, zelta zari
Sudrabiņa lapiņām.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

8. Ozols auga kalniņā
Kā mērenis muiženieks:
Vaŗa saknes, zelta zari
Sudrabiņa lapiņām.
206 [Kuldīgas apriņķī].

9. Sen slavēja, nu ieraugu
Rīgā zaļu ozoliņu:
Zīda miza, zelta zari
Sudrabiņa lapiņām.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)], 104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

10. Tāļi gāju, neredzēju
Tik āriska ozoliņa:
Zīda miza, zelta saknes,
Dimantiņa lapiņām.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

11. Uz Daugavas daudzināja
Brīnum skaistu ozoliņu:
Zīda miza, zelta zari
Sudrabiņa lapiņām.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 190 [Kuldīā].

12. Vendīgs auga ozoliņš
Vendīgā kalniņā:
Vaŗa saknes, zelta zari,
Sudrabiņa lapiņām.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

34067.

Kas tas bija, kas atjāja
Ar dūmainu kumeliņ'?
Tas atnesa kokiem lapas,
Zemei zaļu dāboliņ'.
326 [Taurkalnē (Taurkalnes pag. B)].

1. Akmentiņa vīriņš jāja
Sudrabiņa zirdziņā,
Kokiem lapas skaitīdams,
Augumiņus mērīdams.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

2. Atjāj viens bruņots vīrs
Par lielo tīrumiņu:
Tas atnesa kokiem lapas,
Zemei zaļu dābuliņu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

3. Atjuoj vīns sabruņuots
Par lelū teirum'eņu;
Tys atnes'e kūkam lopys,
Tys vuorp'eņu t'eirumā.
422 [Līvānu pag. D].

4. Kas tas bija, kas atjāja
Ar akmeņa kumeliņu?
Tas atnesa kokiem lapas,
Tīrumiem zaļumiņu.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

5. Kas tas bija, kas atnāca
Ar pelēku mētelīti?
Tas atnesa kokiem lapas,
Zemei zaļu āboliņu.
190 [Kuldīā].

6. Pa zālīti Dieviņš brauca
Akmenoju kumeliņu;
Tas atveda kokiem lapas,
Zemei zaļu āboliņu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

7. Tei atjāja bruņots vīris
Akmeņotu kumeliņu;
Tas atnesa kokiem lapas,
Zemītei zaļu zāli.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

8. Viens atjāja sirmu zirgu,
Akmins segli mugurā;
Tas atnesa kokiem lapas,
Visai zemei zaļu zāli.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

34068.

Kas tie tādi vīri bija,
Jūŗā meta siena kaudzi,
Ar tām dzelžu cepurēm,
Ar akmeņa kamzoļiem?
198 [Saldū].

1. Kas tie tādi vīri bija,
Kas jūrē sienu pļāva,
Ar tiem dzelzukamzoļiem,
Ar akmeņa cepurēm?
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

- 426 -

34069.

Lom's meit' zilzeķiņ'
Piekrāp' man' bāleliņ',
Piekrāp' man' bāleliņ'
Ar jaukām valodām;
Cerē man' bāleliņ'
Ar sevim līdzē skriet,
Ar sevim līdzē skriet
Pa pasaul's maliņām.
211 [Rindā (Ances pag. Vp)].

34070.

Lom's meit', vienradziņ',
Skauģ' mūž' dzīvedams,
Skauģ' mūž' dzīvedams,
Ar ļaudams ienaidē.
211 [Rindā (Ances pag. Vp)].

34071.

Maļu, maļu tebeciņu,
Pūķīts milna galiņā.
Nei tam sāta, nei tam gausa,
Nei tam Dieva palīdziņa.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

34072.

Maļu, maļu tabaciņu,
Pūķīts milna galiņā.
Šņūcu pats, dod' otram,
Pūķīts velk velkamo.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

1. Malu, malu tabacīnas,
Kūķīts milnas galīnā.
Es dziedāju dziedamo,
Kūķīts vilka velkamo.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

34073.

Man bij melnis kumeliņis,
Es par Velnu nebēdē;
Laižu savu kumeliņu,
Velns paliek raugoties.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

34074.

Pūķis vilka rudzu sieku
Par bāliņa pagalmiņu.
Ņem, brālīti, krusta koku,
Dzen to pūķi atpakaļ!
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

34075.

Sajāja brammaņi
Augstajā kalnā,
Sakāra zobenus
Svetajā kokā.
Svētajam kokam
Deviņi zari,
Ik zara galā
Deviņi ziedi,
Ik zieda galā
Deviņas ogas.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

34076.

Zelta gailis purvā dzied
Sudrabiņa laktiņā;
Sērdienīte purvā vērpj,
Niedru skalus dedzināja.
Pate sēd līdz mežam,
Vaiņags meža galiņā.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

34077.

Sirdīgam cilvēkam
Ellē laba dzīvošana:
Tur dziedāja zelta gaiļi,
Rej sidraba kucēniņi.
375 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Bagātam saimniekam
Ellē laba dzīgošan':
Tur dziedāja melli gaiļi
Ar sidraba kājīnām.
1191 [Ēveles draudzē].

34078.

Tumsenīca, Mēnesnīca(?),
Kas tev daļas ar maniem?
Bij manam kumeļam
Zvaigžņu sega mugurā.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

34079.

Tumsaunīca, Naksnenīca,
Kas tev darba ar manim?
Jūrmalā sausa egle,
Tā bij tava naidenīca.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

34080.

Timsenīce, Naksnenīce,
Labu vīru nemaitā,
Labu vīru nemaitāji,
Laba vīra kumeliņu!
121 [Gulbenē (Md)].

- 427 -

34081.

Tumsaliņa, Naktaliņa
Traucē manu kumeliņu.
Sauseglīte ceļmalā
Traucē pašu Naktaliņu.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

1. Tumsnenīca, Naksnenīca
Traucē manu kumeliņu;
Kupla liepa ceļmalā,
Tā traucēja Naksnenīcu.
331 [Augškurzemē (Il)].

34082.

Velns par mani gan bēdāja,
Es par Velnu nebēdāju:
Es sasitu Velnam galvu
Deviņos gabalos.
138 [Trikātā (Trikātas pag. Vlk)].

★

55134.

Ai elle, ai elle,
Ka tev trūka grēcinieku?
Ai, darba, ai, darba
Pakulu kodeļā!
Visi mazi pinkulīši
Grib jo daiļi darināmi.
263 [Mēmeles Jk].

55135.

Aizamiersa, man palyka
Div darbeņi nadareiti:
Jyuras ūgas nalaseitas,
Zīdu cymdi naadeiti.
143 [Jāsmuižas D].

55136.

Aiz gudruma tautu dāls
Tik jyurā nanūsleika;
Sādādams guni škeiļa
Zaļis nīdris galeņā.
326 [Preiļu D].

55137.

Ar podūmu, buoleliņi,
Bez podūma nastaigoj!
Zam svuorkim nīdrinese,
Nīdres golā zūbentiņu.
Bolta puke guni kyure
Zaļas nīdres viersiunīte.
605 [Skolas].

55138.

Ontons muns, Ontons muns,
Es Ontona ļaudaviņa;
Valns aizkyurai kunga reju,
Veitej mūnu ontoniņu.
466 [Vārkavas D].

55139.

Atjāj zaķītis sarkanu bārzdu,
Kaņepu kauliņa iemauktiņi;
Ozols dega, dūmi kūp,
Gailis dzied galotnē.
94 [Dunikas Lp].

55140.

Ābolkoka guni kūru
Jūras vidū uz akmeņ'.
Visi kungi brīnējāsi:
Jūra deg dzirkstēdam'.
241 [Lubānas Md].

55141.

Balta bārzda eņģeļam,
Tumši-brūni sulaiņam;
Pašam vārtu saimniekam
Sudraboti matu gali.
378 [Seces Jk].

55142.

Balta bārda eņģeļam,
Melna velna kučeram.
41 [Bauņu Vlm], 75 [Cirgaļu (Aumeisteru) Vlk].

55143.

Balta puķe guni šķīla
Zaļas niedras galiņā;
Tautu dēla dvēselīte
Kā guntiņa kvēlojās.
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

55144.

Balts buciņš jūŗā brida,
Sudrabiņa radziņiem;
Dievs dod viņam izpeldēt,
Būs mums miežu vasariņa!
378 [Seces Jk].

55145.

Bēdu manu lielu bēdu,
Es par bēdu nebēdāju:
Sviedu bēdu velliņam,
Lai tas sviež ellītē.
405 [Smiltenes Vlk].

55146.

Bērziš aug uz akmeņ,
Sudrabiņ lapiņam;
Kad vējiš iepūtas,
Ta lapiņs nošķinde.
445 [Ugāles Vp].

- 428 -

55147.

Bur man būri, zūg man zagļi,
Navar mans izpūstēt.
Tys vīn mani izpūstīs,
Kas nu purva pupas škeis;
Kas nu purva pupas škeis,
Nu akmeņa vilnu cirps.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

55148.

Citas sievas ellē brauca,
Mana brauca debesīs;
Mana brauca debesīs
Ar krējuma kamanām.
48 [Bērzaunes Md], 241 [Lubānas Md].

55149.

čigu čigu ratenīt,
Puisīt' vilku poriņā!
Velnam devu pupu sieku
Par puisīša pajēmumu.
259 [Mazzalves (Ērberģes) Jk].

55150.

Jaunim puišim dzelža roti,
Tī byus lobi aļnī braukt.
čortam devu dryču sīku,
Lai puiškinus apduovej.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

55151.

Lēļu Muora eļnē braucja
Ar tīm dzelža ratiņim.
Valnam devu driču sīku,
Lai jis Muoru nūduovej.
Valns apēdja driču sīku,
Reitā Muoru nūduovēs.
89 [Dricēnu Rz].

55152.

Dar', bāliņu, stīgu sētu
Visapkārte jūrmalai,
Lai nevar laumas meita
Kurzemē zēģelēt.
598 [Ventspils apr.].

55153.

Deveņi veiri nūguoja
Akmiņam sirdis raut.
Atsagrīzja atpakaļ:
Nava osa zūbineņa.
143 [Jāsmuižas D].

55154.

Trejdeviņi nu nogāja
Akmeņam sirdi kalt,
Ar cirīti, ar kaplīti,
Ar gudro padomiņu.
604 [Dažādi iesūtītāji].

55155.

Divi balti balodīši
Pa debesi lidināja;
Tie nebija balodīši, -
Jaunu puišu dvēselītes.
306 [Patkules Md].

55156.

Dzegūzīte, pareģone,
Vectētiņu aizkūkoja;
Žagatiņa nāves ziņu
Sētas mietā pavēstīja.
604 [Dažādi iesūtītāji].

55157.

Dūd, Dīveņ, maņ putna spuornus,
Skrīšu muosas apsavārt;
Skrīšu muosas apsavārt
Symtu jyudžu tuoļumā.
466 [Vārkavas D].

55158.

Dzelža pirksti, vaŗa nagi,
Matu gali dzirkstes meta;
Zemi meži, platas lapas,
Koku gali sarmu meta.
241 [Lubānas Md].

55159.

Dzirdēts bija, neredzēts,
Dižendailis ozoliņš:
Zīda miza, zelta zari,
Sidrabiņa lapiņām.
418 [Sunākstes Jk].

55160.

Es apkalu kraukļam kājas
Ar sudraba pakaviem,
Lai tas augstu lidināja
Līdz pašām debesim.
378 [Seces Jk].

55161.

Es apkalu krauklim kājas
Tīru zeltu, sudrabiņu.
Kad viņš skrēja par gaisiem,
Visi gaisi vizuļoj';
Kad viņš skrēja pār eglēm,
Visas egles atspīdēj'.
604 [Dažādi iesūtītāji].

- 429 -

55162.

Es, Prūšos aizjādams,
Kraukļam kājas kaldināj':
Vienu kāju zelta kalu,
Otru skaidra sudrabiņa.
Kad tas skrēja pa gaisiņu,
Visi gaisi vizuļoja.
141 [Ivandes Kld].

55163.

Es ar velnu sakāvos,
Tā kā vilna izputēja;
Citu vilnu cūkas ēda,
Citu peles midzī vilka.
Tie mazie velnēniņi
Tai vilnā sapinās.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

55164.

Es nositu melnu čūsku,
Kamanāsi sēdēdam(a).
Melna samta man matiņi,
Zaļa zīda matpīniņa.
605 [Skolas].

55165.

Es atrodu zūbintiņu
Deviņim esmiņim;
Sakopavu ūdam muoti
Deveņim gobolim.
Pi deveita gabaliņa
Slauku savu zaļu zūbintiņu.
326 [Preiļu D].

55166.

Es satiku pašu velnu
Augsta kalna galiņā;
Es nokāvu pašu velnu
Ar to savu zobentiņu.
100 [Dzērbenes (Pils-Dzērbenes) C].

55167.

Jodi jāja, zirgi zviedza,
Es stāvēju kalniņā;
Kalniņā stāvēdams,
Zobentiņu asināju.
532 [Dobele Jg apr.].

55168.

Es nalela meitineita,
Maņ tārauda dvāseleita;
Es izvylku puiša pruotu
Caur deveņom durovom.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

55169.

Es ozola vīriņš biju
Ar ābeļu kājiņām;
Krūklis tēvs, bērziņš māte,
Skuja mana līgaviņa.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

55170.

Es redzēju vydyn gaisa
Šyupelītes šyupojūt,
Pats eņgeļs šyupovuos
Vairuok zalta, na sudobra.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

55171.

Gudri veiri gudrējuos,
Pa pogolmu staiguodami;
Kai izjims sudrabiņu
Nu sorkona duobuliņa.
143 [Jāsmuižas D].

55172.

Jyudzit man vēja zirgus
Suņa kaula komonuos!
Ni pīkusa vēja zirgi,
Ni dilst kaula kamaneņas.
358 [Rugāju Abr].

55173.

Es iejūdzu vēju zirgu
Viesulīša kamanās.
Rīgā manim diena ausa,
Vāczemē saule lēca.
546 [Kuldīga Kld apr.].

55174.

Kas bijāt darba ļaudis,
Es jums darbu parādīšu:
Izariet dziļezerus,
Sīkakmeņus ecējiet!
224 [Lielvārdes Rg].

55175.

Kas tur pūš, kas tur šņāc
Viņa sila maliņā?
Raganiņas, Dieva meitas,
Velnam zagtas līgaviņas.
286 [Nītaures Rg].

55176.

Kas tur gauži noraudāja
Dūņezera dibenā?
Raganiņas, Dieva meitas,
Velnam zagtas līgaviņas.
286 [Nītaures Rg].

- 430 -

55177.

Kas varēja priedi vērpt,
Ar ozolu šķetināt?
Kas varēja svina lodi
Caur tēraudu cauri laist?
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp], 605 [Skolas].

55178.

Kas varēja to darīt,
Ko varēju es darīt?
Mella buka gaļu vāru
Ledus dega apakšā.
443 [Turlavas Kld].

1. Kas varēja to darīt,
Ko varēj' es darīt?
Balta buka gaļu vāru,
Ledus kūra apakše.
Kas varēja man aizliegt
Patīkamu tēva dēl'?
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

2. Kas varēj' to darīt,
Ko varēj' es darīt:
Es vārīju brieža gaļu,
Ledu liku apakše.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

55179.

Kizi koza raganiņa,
Tu nūdyuri byoleliņu!
Ni maņ veižu pinējiņa,
Ni maņ auklu vejējiņa.
247 [Makašānu Rz].

55180.

Ko tie kraukļi kradzināja,
Ko žagatas žadzināja?
Dievs pakāra velna bērnu
Ozoliņa galiņā.
119 [Gaujienas Vlk].

55181.

Kuo tuos vystys kacynuo,
Žagateņis čačynuo?
Valns iznesja vakaraini
Sausa kūka viersyunē.
494 [Viļānu Rz].

55182.

Ko var velnis man darīt,
Ko manami kumeļam?
Dzelza zirgs, dzelza arklis,
Tēraudiņa arājiņš.
241 [Lubānas Md].

55183.

Ko var velni man darīt,
Ko manam kumeļam?
Es var' velnu samīdīt
Zem kumeļa kājiņām.
72 [Cesvaines Md].

55184.

Kur, puisīt, tu izaugi
Ar tik jauku valodiņu?
Es izaugu jūriņā
Zem niedrīšu saknītēm.
605 [Skolas].

55185.

Kur skrīsat, kū giusat,
Div palāki vanadzeņi?
Skrīsim jyuras maleņā,
Gyusim jyuras dzaltoneiti.
247 [Makašānu Rz].

55186.

Kur tu teci, zelta vepri,
Ar sudraba smecerīti?
Teku vīra izrocītu
No deviņām atslēgām.
241 [Lubānas Md].

1. Kur tu iesi, dzelza vepris,
Ar sudraba svecerīti?
Iešu vīra ratavota
No deviņu atslēdziņu.
241 [Lubānas Md].

55187.

Kur tu teci, elles kursni,
Ar tiem dzelzu šņukuriem?
Teku vienu sievu glābt
Deviņiem spēciņiem.
17 [Ances Vp].

55188.

Leigo muna dvēselīte
Dīdziņā karinēja,
Tryuks dīdziņš, tryuks dīdziņš,
Dveselīte byus elles dybynā.
389 [Silajāņu Rz].

55189.

Ļaunas dienas, gŗūtas dienas,
Tās es kalu akmenī.
Paiet gadi, paiet dienas,
Tāpat lasu akmenī.
245 [Lutriņu Kld].

55190.

Mana tēva dārziņai
Bērziņš auga uz akmeņa;
Bērziņš auga uz akmeņa
Zeltītām lapiņām.
112 [Ezeres Kld].

- 431 -

55191.

Uz akmeņa liepa auga
Pazeltītu virsotnīti;
Pilni zari sīku putnu,
Strazdiņš sēd virsotnē.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

55192.

Muni muotja tuoļi devja,
Pīs'cē cīmā nastaiguot.
Apsamešu pardzaguzi,
Atskrēju tāva duorzeņā.
29 [Aulejas (Grāveru) D].

55193.

Es atradu ganīdama
Bunti zelta atslēdziņu;
Es atslēdzu tautiešam
Visas mīļas valodiņas.
605 [Skolas].

55194.

Es atradu tīrumā
Gaŗas vagas galiņā
Zaļu zīda vaiņadziņu;
Ar to sēju meitai prātu
Pie zaļā ozoliņa.
75 [Cirgaļu (Aumeisteru) Vlk].

55195.

Māte mani rātin rāja,
Ka es rakstu nemācēju.
Izadīju sīļa spārnu,
Tas uzskrēja ozolā;
Noadīju ritentiņu,
To nobrauca Liepājā.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

55196.

Melna čūska locījās
Zem kumeļa kājiņām.
Tā nebija melna čūska,
Tā bij meitas dvēselīte.
9 [Aizputes (Aizputes-Pils) Azp].

55197.

Melna čūska miltus mala
Vidū jūrā uz akmeņa;
Tos būs ēst tiem ļaudīm,
Kas man ļaunu novēlēja.
15 [Alūksnes Vlk].

55198.

Melns gaileits plotu asti
Par jyurom dīgu vylka;
Jyuras vilnis apsabeida,
Ka navar dīgu kustinuot.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

55199.

Melnais gailis diegu vilka
Par plašo Daugaviņu;
Rīgas kungi pakaļ brauca,
Nevar diegu salocīt.
241 [Lubānas Md].

55200.

Nāc, Dieviņi, pats apraugi,
Kāda mana dzievošana:
Silā mane bišu dārzis,
Purvai govju laidarins.
Uz akmeņa malku cirtu,
Ledus dega ugunē.
355 [Rucavas Lp].

55201.

Netrūkstiesi, kumeliņ,
Netraucēj jājējiņ'!
Skandiņ savas sīkas važas,
Lai bēg ceļa raganiņš!
241 [Lubānas Md].

55202.

Nivīnā azarā
Taida puke nazīdēja,
Kaida zīd Roguocī
Uz palāka akmentiņa.
170 [Kapiņu D].

55203.

Nākat, ļaudis, skatīties,
Kādi ērmi pasaulē:
Ozols auga, zari dega,
Gailis dzied galiņā;
Cūka raka žogmalē,
Gaiļa pieši kājiņā.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

55204.

Ozols auga, zari dega,
Gailis dzied galiņā;
Gailis dzied galiņā,
Lakstīgala pazaros.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

55205.

Ozols auga, zari dega,
Gailis dzied galiņā.
Es nezinu, kālabad
Māmiņ' mani neredzēja;
Es ozola galiņā
Biju rožu dārziņā.
546 [Kuldīga Kld apr.].

- 432 -

55206.

Nu es braukšu tai zemē,
Kur ūdeni veltin vēla;
Kur ūdeni veltin vēla,
Ar vadžiem pupas šķēla.
605 [Skolas].

55207.

Nu var iet visu nakti,
Nav vairs vellu šai zemē:
Mēs vakar launagā
Pašu lielo apēdām.
14 [Alsviķa Vlk].

55208.

Oša celmi mežā brauce
Miglajā rītiņā;
Dzelža pirksti, vaŗa nagi,
Matu gali guni met.
241 [Lubānas Md].

55209.

Paradzeņa [Pareģe] radējuos
Nu boltuo akminteņa.
Celīs, poša paradzeņa,
Celīs vysi myrušī.
143 [Jāsmuižas D].

55210.

Pats es nest nevīžoju,
Nevaid dēla nesējiņa;
Sausa smilga vecainē,
Zelta rasiņa galiņā.
146 [Jaungulbenes Md].

55211.

Pelēkais akmentiņš,
Kur tu ņēmi to rotiņu?
Ne tur līda svina lode,
Ne tērauda zobentiņš.
605 [Skolas].

55212.

Pieci velni arklu vilka,
Sestais kūla kumeliņ's;
Sepītais, tas mazais velns,
Cūkas gana tīrumā.
189 [Kokmuižas (Koku) Vlm].

55213.

Puķe auga ceļmalā,
Elles pūķis gaŗām skrēja;
Norauj zaru no puķītes,
Aiznes saviem ciemīniem.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

55214.

Puķu, ziedu man kumeļš,
Gaujas putu iemaviņš;
Caur sedliem saule lēca,
Svešu zemi staigājot.
14 [Alsviķa Vlk].

55215.

Pūķītim slikti gāja,
Tam par nakti jāstaigā,
Par klētīm, tīrumiem,
Par nāburgu laidariem.
369 [Saldus Kld].

55216.

Pūt, eņģeli, vaŗa tauri,
Pie vārtiem stāvēdams,
Lai trīcēja visas zemes
Līdz pat prūšu robežām.
273 [Mores Rg].

55217.

Pūt, enģeli, vaŗa tauri,
Lai skan visa pasaulīte,
Lai dzird mana māmuļiņa,
Smiltainē gulēdama.
48 [Bērzaunes Md].

55218.

Saskanēja zelta ierkļi
Sudrabiņa laiviņā.
Kas tur taids vydā sēd
Dymant' pērļu vainadziņu?
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

55219.

Sausa smilga vecainē,
Zelta rasa galiņā;
Kas kaŗā kāvušies,
Lai iet rokas nomazgāt.
198 [Krustpils D].

55220.

Smildziņš auga ceļmalā,
Zelta rasa galiņā;
Tā laimīga mātes meita,
Kas tur acis nomazgāj'.
23 [Ārlavas Tl].

55221.

Sita mani, kava mani
Leiša bērnu dēvēdami;
Man bij divi dzelzu krekli,
Tēraudiņa dvēselīt'.
112 [Ezeres Kld].

- 433 -

55222.

Skauģis brauc, zeme rīb,
Akmens rit pakaļai;
Vēji krāca, meži lūza,
Mieži rudzi līgojās.
74 [Cīravas Azp].

55223.

Skrej uz elli, skrej uz raki,
Skrej uz velna kartavām!
126 [Grobiņas Lp].

55224.

Skutans raud, Skutans raud.
Neraud tu, Skutaneņ,
Dīvs tevi najems,
Valns tevi naraus!
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

55225.

Smalki zelta lietus lija
Aiz zaļās birstaliņ's.
Tec, māsiņa, tu pārnes
Vienu zelta drostaliņ'!
Es nokalšu zobentiņu
No tās zelta drostaliņ's.(?)
353 [Rubas (Reņģu) Jg].

55226.

Smolki maliti samolu,
Sejejūt izputēja.
Vai jyus, svāti enģelīši,
Paleidzit salasīt!
Lai tei sveša muote
Uz mani nasobor.
314 [Pildas Ldz].

55227.

Spriksta, spriksta mus katiņa(?)
Zaļajā rudzzālē;
Es nošāvu raganiņu
Ar visiem bērniņiem.
143 [Jāsmuižas D].

55228.

Septiņ' gadi jūŗā braucu
Meklēt dimant' akmentiņu.
Kad atradu akmentiņu,
Atradīšu līgaviņu.
Tā dzied kuģa matrozītis,
Uz mastiņa sēdēdams.
560 [Rīga ].

55229.

Straumeitē guni kouru
Iz palāka akmintiņa.
Kur tī muni puoluojiņi,
Lai tī nuok sildeitīs!
375 [Saukas Jk].

55230.

Saškaļdēju adatiņu,
Izsildēju ustabiņu:
Vysi muni naidiniki,
Saguojuši, sildījās.
605 [Skolas].

55231.

Še neauga tādi koki,
Kādi auga Vāczemē:
Ozols auga ceļmalā,
Bērzs ozola galiņā.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

55232.

To brīnumu neatminu,
Kad nebiju radzējuse:
Akmens stāv uz akmeņa,
Smilga grima dibenā.
344 [Rembates Rg].

55233.

Tas nav tiesa, tas ir meli,
Kad nav piena vasarā:
Piena upe cauritek
Caur laideru čurkstēdam';
No sieriem jumtu jumu,
Sviestu metu kaudzītē.
476 [Vecpiebalgas C].

55234.

Šī ragana, tā ragana,
Es patiesi raganiņa:
Sviestu metu kaudzītē,
Baltu pienu gabanā.
263 [Mēmeles Jk].

55235.

Visi ļaudis mani teica:
Es bāriņa, raganiņa:
Es sviestiņu kaudzē metu,
Ar sieriņu atstutēju.
245 [Lutriņu Kld].

1. Šei rogona, tei rogona,
Es tā lielā roganiņa:
Sviestu mešu kaudzītē,
Baltu pienu gabanā.
281 [Neretas Jk].

- 434 -

55236.

Bij man viena balta kaza,
Uz dakšām cilājam';
Sviestu mešu kaudzītē,
Baltu pienu gubās lik'.
241 [Lubānas Md].

55237.

Loba Dīva izlyuguse
Moza gūvu slaucējiņa:
Nu svīstiņa cepli sist,
Nu sīriņa kruosni kraut.
326 [Preiļu D].

55238.

Teica mani tie ļautīni,
Kad es liela zavitniece:
Uz akmīna malku cirtu,
Strautā kūru uguntīnu.
39 [Bārtas Lp].

55239.

Tautu dēls lielījās,
Esot liels stiprinieks;
Nomirdams izastiepās;
Velns aiznesa dvēselīti.
115 [Galgauskas Md].

55240.

Tautu dēli, vella bērni,
Piekrāp' manu augumiņu.
Vells krāps tavu dvēselīti
Dziļā elles dubenā.
183 [Kazdnagas Azp].

55241.

Taidu kūku es atrodu
Iz akmeņa izaugušu:
Vara saknes, zalta lopas,
Sudrabiņa viersyunītis.
29 [Aulejas (Grāveru) D].

55242.

Trīs meitiņas māmiņai,
Visas trīs amatnieces:
Viena meita sālī pūta,
Otra skrēja raganām;
Jau tā mūsu vedamāji
Rudzus lauza tīrumā.
605 [Skolas].

55243.

Trīs sarkanas saņta rozes
Kalniņā noziedēj';
Trīs diženas mātes meitas
Rasiņā mazgājās.
484 [Vestienas Md].

55244.

Timsinieca, naksninieca
Saka mani samaitāt.
Izlauz celmus Daugavā,
Izskait' zvaigznes debesīs!
Tad tu mani samaitāsi,
Tad tu manu kaumeliņ'.
143 [Jāsmuižas D].

55245.

Tumša nakts, tumša nakts,
Kas to tumšu pataisīja?
Velns nočiepa mēnestiņu,
Iesvied' elles dibenāji.
273 [Mores Rg].

55246.

Tu, puišeli, vella sēkla,
Nekrāp meitu dvēselīt'!
Vells krāps tavu dvēselīti
Dziļā elles dubenā.
94 [Dunikas Lp].

55247.

Tumsiņā es aptumsu
Tautu lauka galiņā;
Paņēmos bites spārnus,
Ielaidos sētiņā.
148 [Jaunpiebalgas C].

55248.

Tumsā nakti celiņ' gāju,
Lazdiņ' nesu rociņā;
Kad tumsiņa man satumsa,
Lazdiņ' rāda gaišumiņu.
290 [Ogres C].

55249.

Vēji pūta, koki lūza,
Zeme saiet gabalos;
Pāri iešu, nebēdāšu,
Ļaužu runas neklausīšu.
605 [Skolas].

55250.

Vai redzējat šādus laikus:
Akmiņami kājas, rokas;
Vistai pupi, cūkai ragi,
Aunam segli mugurā;
Ramēniešu [Raunēniešu?] krodziņā
Divas smukas mamzelītes.
301 [Palsmaņa Vlk].

55251.

Vakar leja zalta leits
Sudobreņa laseitjom,
As kurinova pierti
Zalta skaideņom.
170 [Kapiņu D].

- 435 -

55252.

Vakardīn man palyka
Treis darbeņi nadareiti:
Jyuras ūgas nalaseitas,
Gaisā zvaigznes naskaiteitas.
326 [Preiļu D].

55253.

Vuorna soka: grāks grāks,
Paša grāku padarējus':
Dīvam driķus nūpļuovus',
Maizes riku apādus'.
168 [Kalupes D].

55254.

Vecļauž' dvēselīt'
Brauc ar āzi debesīs;
Dievs tur viņus nepieņēma,
Stum pēc ragiem atpakaļ.
366 [Salacas (Vecsalaces) Vlm].

55255.

Vaca puiša dvēseleite
Brauc ar uozi debesīs.
Nadūd Dīvys rogim tryukt,
Pazyud elnes dybynā.
326 [Preiļu D].

55256.

Vells kārklos lūkus plēsa,
Dzīrās mani sasaistīt.
Sasien pats savu sievu,
Savu tēvu, māmuliņu!
90 [Drustu C].

55257.

Velns purā kārklus plēsa,
Gribēj' mani cieti siet.
Sasien, velns, savus bērnus,
Vai tu mani cieti siesi?
192 [Kosas C].

55258.

Vējš pūta, vējš pūta,
Salmiņš gāja dancāt;
Jūŗas cūka bizenēt,
Baltās kājas dūku pūta.
546 [Kuldīga Kld apr.].

55259.

Vysu nakti suņi rēja,
Vysu nakti vylki gaudoj';
Cauru nakti valni braucja
Krystobuos uz dziļu ezeriņu.
326 [Preiļu D].

55260.

Vuļi, vuļi, kukulīt,
Nu kaļniņa lejiņā!
Brouļu muosa zyrgus gona,
Raganiņa pilī sēd.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

1. Vuli, vuli, kukulīt,
Nu kaļniņa lejiņā!
Bruoļi muosas zyrgus gona,
Raganiņa pilī sād,
Vīnu, madu lasīdama,
Bikerītes guozīdama.
365 [Sakstagalas Rz].

55261.

Zirgi zviedza, jodi brauca,
Tek upīte čirkstēdama.
Tādi jodi, tādi velni,
Tādi mani bālēlīni.
192 [Kosas C].

55262.

Žīds ar vīli, velns ar zāģi,
Abi divi vīlējās.
Žīdam vīle nolūzusi,
Vellam zāģis nekožot.
560 [Rīga ].

55263.

Uz ezera guni kūru,
Kunga zirgus ganīdams;
Tēraudiņa guni šķīļu,
Dzelza malku dedzināju.
289 [Odzienas (Vietalvas-Odzienas) Md].

55264.

Brauc projam, laums meit,
Tev iejūgts kumeliņš!
Meln zalkš grož lik,
Glodentiņ iemauktiņ.
445 [Ugāles Vp].

55265.

Kristīm ouga bārzam sakne,
Kristīm zvaigznes dabasūs;
Kristīm skrēja Dīva zirgi
Ni važuoti, ni gražuoti.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

55266.

Na vysim tū zynuot,
Kur caunīte nakti guļ;
Jyuras vydā uz akmiņa,
Zaļas nīdres galiņā.
466 [Vārkavas D].

★

IERAŽAS UN MĀŅI

- 436 -

1. Zīmes, zīmlemšana, zīlēšana

34083.

Ai Dieviņ, ai Dieviņ,
Vaidi būs šai zemē:
Vaidu bitīt' ij atnāca,
Spārnu galus locīdama.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

34084.

Bizmaniņa bizmaniņa,
Kuŗu pusi mani vesi,
Vai uz kalnu, vai uz leju,
Vai uz kroga pakalnīti [=kapsētu]?
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

1. Margrieta margrieta,
Kur tu mani vedīsi,
Vai kalnā, vai lejā,
Vai žīdu kapos?
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

34085.

Liegi mani žagas rāva,
Kas jel mani pieminēja?
Vai piemin tautu dēls,
Vai tautieša māmulīte?
224 [Kabilē (Kld)].

34086.

Lēni mani žagi rāva,
Tāli mani pieminēja:
Piemin māsa, malt iedama
Bargu tautu maltuvē.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)].

34087.

Mīksti mani žagi rāva,
Kas gan mani daudzināja?
Tā māsiņa daudzināja,
Kas citā maliņā.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

34088.

Mīksti mani žagi rāva,
Kas gan mani pieminēja?
Piemin mārša, malt iedama,
Māte, vietu taisīdama.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Mīksti mani žegi rāva,
Kas tik mīļi pieminēja?
Piemin mani māmulīte,
Azaidiņu vārīdama.
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

2. Mīksti mani žagi rāva,
Tālu mani daudzināja;
Daudzin' mārša, malt iedama:
"Kur māsīca malējiņa?"
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

3. Mīksti mani žagi rāva,
Tālu mani pieminēja:
Piemin māršas, malt iedamas,
Māte, ganus vadīdama.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

4. Žagi mani rītā rāva,
Žagi rāva vakarā:
Piemin mārša, malt iedama,
Māte, cisas [vietu] taisīdama.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

5. Viegli mani žegus rāva,
Tālu mani pieminēja:
Piemin mārša, malt iedama,
Māte, putru vārīdama.
1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)].

- 437 -

6. Vīgļi mani žogs nūruov'e,
Tuoļi mani pīmin'ēje:
Pīmin muosa, molt' īdama,
Muot', ustubu slauc'eidama.
422 [Līvānu pag. D].

34089.

Mīksti mani žagi rāva,
Kas jel mani pieminēja?
Tā māsiņa pieminēja,
Kuŗa tāļu tautiņās.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

34090.

Mīški mani žagi rāva,
Tāli mani pieminēja:
Tās māsiņas pieminēja,
Kas augām vienu viet'.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Viegļi maeni žogi rāeva,
Tāeli maeni pieminēja:
Tās māesiņas, tie brāelīši,
Kur ougām vienu viet'.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

34091.

Mīksti mani žagi rāva,
Tālu mani pieminēja:
Tālu mana māmulīte,
Tālu mani bāleliņi.
23 [Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)].

34092.

Rauj man žags, vaicā tautas:
Kas tev', svešu, pieminēja?
Vai man' vaire nepiemin
Mani balti brāleliņi?
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

34093.

Viegli mani žagus rāva,
Kas lai manis pieminēja?
Tie tālie bāleniņi
Gaida sērst aizietam.
216 [Ventspilī].

34094.

Viegli mani džagi rāva,
Tālu mani pieminēja:
Rīgā man lieli radi,
Austrumāje bāleliņi.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

34095.

Nedod Dievs tā redzēt,
Ko redzēju sapinā:
Es galviņu izsukāju,
Ūdenī stāvēdama.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

34096.

Žagatiņa džidžināja,
Dzirdēs jaunu valodiņu:
Dzirdēs vecu nomirstam,
Dzirdēs jaunu piedzemam.
224 [Kabilē (Kld)].

34097.

Žagatiņa zvardzināja,
Dzirdēs kādas valodiņas:
Tautiešam nomiruse
Saderēta līgaviņa.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

34098.

Šķībi kaza ragus nese:
Vai uz sniegu, vai uz lietu;
Augši kaķis laizījās:
No tālienes viesi nāks.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

34099.

Zinu, zinu, protu, protu,
Brūte būšu šoruden:
Sidrabota roze zied
Magonīšu viducī.
116 [Bormaņu muižā (Trapenes pag. Vlk)].

34100.

Trīs māsiņas linus rāva,
Cielaviņa baru veda;
Atskrej vēja vanadziņis,
Parauj bara vedējiņu.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

34101.

Vakar kaza velējās
Dziļupītes maliņā:
Vai būs lietus, vai būs sniegs
Vai salniņa pakaļā.
57 [Rencenē (Rencēnu pag. Vlm)].

★

- 438 -

55267.

Atpakaļ šķeterēju
Vacuos muotes dzeipureņu;
Atpakaļ, Dīva suņi,
Par tuos munas gonu dīnas!
143 [Jāsmuižas D].

55268.

Apsjadz mani, muomuleņ,
Ostoņneišu paladzeņ(u),
Lai atbraucja tautu dāls
Ostoņdanci kumeleņ(u).
326 [Preiļu D].

55269.

Augsti kaķis laizījās,
No tālienes viesi būs:
Še atbrauca no Vāczemes
Mātes meitas rādīties.
236 [Līvānu D].

55270.

Augstu augstu zīle lēca,
Uz akmeņa dancodama;
Būs tam mūsu sirmausim
Šogad atkal liela laime. (?)
190 [Kokneses Rg].

55271.

Brauču dīnu, brauču nakti,
Skuju reiksti rūciņā.
Kas var skujas saskaitīt,
Tys var mani samaituot;
Ni var skuju izskaitīt,
Ni var mani samaituot.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

55272.

Buram būrt, zagļam zagt,
Obim loba naturēt!
Buram būrt pūra syunas,
Zagļam juot kūka zyrgu!
143 [Jāsmuižas D].

55273.

Cērt, cērt, bāliņ,
Zoben krust!
Cērt vell, cērt skauģ,
Trīs gabalos!
17 [Ances Vp].

55274.

čučēt gāju, gulēt gāju
Zem resnaja ozoliņa,
Lai aug mani dēli, meitas
Kā resnie ozoliņi.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

- 439 -

55275.

Es ītinu puiša pruotu
Boltā dīgu komulā,
Lai jam mani naizdevās
Pjēc juo pruota dancinuot.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

55276.

Es mūžai apjēmos
Tumsai suni nerīdīt;
Tumsai suni rīdīdama,
Norīdīju bāleniņu.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

55277.

Es redzeju sapinīs,
Vilks aiznesa baltaitiņ';
Vai būs rītu, vai parīt
Mūs' meitām precinieki?
257 [Mazsalacas (Valtenbergas) Vlm].

55278.

Es tās savas maizes krās(n)s
Gluži tukšas neatstāj(u);
Ja ar' citu nevarēju,
Iemet' malkas gabalīn(u),
Lai tas mans arājīns
Bez maizītes nedzīvot(u).
476 [Vecpiebalgas C].

55279.

Jau es pērn, jau aizpērn
Es redzēju sapinā:
Iesažāva tas puisīts
Tai pakalnes liepiņā.
198 [Krustpils D].

55280.

Ka es guoju tautiņuos,
Lozdas vāza pazaņēme;
Lozda beja svātīs kūks,
Lozda bļēņu nagribēja.
35 [Baltinavas Abr].

55281.

Kas man dotu to meitiņu,
Ko redzēju sapenī?
Balta seja, sārti vaigi,
Zelta kronis galviņā.
119 [Gaujienas Vlk].

55282.

Ko, zīlīte, tu čīkstēji
Mana ceļa maliņā?
Vai tu man prieku stāsti,
Vai bēdīgu vēsti nesi?
119 [Gaujienas Vlk].

55283.

Kūko, sila dzeguzīte,
Sausā priedē tupēdama!
Cik reizītes tu kūkosi,
Tik gadiņus nodzīvošu.
460 [Valkas Vlk].

55284.

Kūko, mana dzeguzīte,
Cik gadiņus es dzīvošu!
Izkūkoja vienus piecus,
Vēl kūkoja otrus piecus.
Ai Dieviņ, gaŗš mūžiņš,
Īlgus gadus jādzīvo!
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

55285.

Lādat mani, lādētājas,
Man nenieka nekaitēs!
Gluds akmens, dziļš ūdens,
Nogrims pašas lādētājas.
398 [Skrundas Kld].

55286.

Met kristu, bruolīt,
Garā ceļā laizdamīs!
Garā ceļā daudz upīšu,
Cyta loba, cyta ļauna.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

55287.

Mute niez, mute niez,
Kas kukuli atnesīs?
Smuks puisītis gaŗām tek,
Balts kukulis padusē.
129 [Gudenieku Azp].

55288.

Nededzi skaliņu
Skaliņa galā!
Nekāsi vilniņas
Veļu vakarā(?)!
605 [Skolas].

55289.

Paldies saku, tev māmiņa,
Par to vieglu dvēselīti!
Uz akmeņa nesēdēji,
Mani mazu lolodama.
245 [Lutriņu Kld].

55290.

Posoki tu man, Laimeņ,
Kas tev beja par sapynu!
Byus tev borgs oruojiņš,
Līsi gaudas asariņas.
168 [Kalupes D].

- 440 -

55291.

Pasoki tu, mun' muoseņ,
Kū redzieji sapynā!
Cyukai rogi, gaiļam ciči,
Kozai mozi sivieneņi.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

55292.

Saki, saki, sakulīti,
Ko redzēji sapenā!
Es redzēju sapenā:
Zivs ar zivi bučojās.
605 [Skolas].

55293.

Nadūd Dīvs tuo redzēt,
Kū redzēju sapynā:
Klybu vylku atlācūt,
Siermu kēvi aizvadūt.
89 [Dricēnu Rz].

55294.

Puti, puti, pelnu bedre,
Nu pārvedu līgavīnu;
Ja tu labi izputēsi,
Būs man laba līgavīna;
Ja tu labi neputēsi,
Būs man slikta līgavīna.
66 [Bunkas (Bunkas-Ordangas) Lp].

55295.

Sliktu sapini redzēju,
Šo naksniņu gulēdama:
Sev galviņu izsukāju
Līdz pusei ūdenī.
281 [Neretas Jk].

55296.

Šonaksniņu negulēšu,
Uguntiņu nerausīšu,
Līdz izvilkšu zelta šņori
Caur sudraba ozoliņu.
245 [Lutriņu Kld].

55297.

Tāvs ar dālu stulpu roksta,
Pī to stulpa kristu syta,
Pī to krista daīdami,
Vysus svātus pīminēja.
35 [Baltinavas Abr].

55298.

Vīgļi mani žogi ruovja,
Tuoļi maņi pīmiņāja;
Pīmīāja tei māmiņa,
Kura mozu izaudzēja.
314 [Pildas Ldz].

1. Vīgļi mani žogi ruova,
Tuoļi mani daudzinuoja;
Tei māmiņa daudzinuoja,
Kur' dēliņu auklējuse.
358 [Rugāju Abr].

2. Tuoļi mani žogi ruove,
Tuoļi mani pīmiņāja;
Pīmiņ mani tys cīmeņš,
Kur aug muns oruojeņš.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

55299.

Vīgli mani žogs nūruova,
Tuoļi mani pīminēja;
Sveša muote pīminēja,
Dālam vītu taisīdoma.
89 [Dricēnu Rz].

55300.

Žagi mani rītā rāve,
Žagi rāve vakarā;
Tā māsiņa daudzināja,
Kas svešā maliņā.
391 [Sinoles Vlk].

55301.

Sebu man žagus rāva,
Kas tik sebu pieminēja?
Piemin mārša malt iedama,
Māt' azaidu vārīdama:
Nav uguņa kūrējiņas,
Nav ūdeņa nesējiņas.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

55302.

Mīksti mani žagi rāva,
Kas jau mani pieminēj'?
Piemin tautas vīkšdamies,
Svešinieki paļādam.
476 [Vecpiebalgas C].

55303.

Gaŗi mani žagi rāva,
Tālu mani pieminēja;
Tālu mani pieminēja,
Tālainie brāleliņi.
263 [Mēmeles Jk].

55304.

Sīvi mani žagas rāva,
Tāļu mani pieminēja;
Piemin mani tautu dēls,
Pats gultiņu taisīdams;
Pats gultiņu taisīdams;
Pats maliņu sildīdams.
21 [Apriķu Azp].

★

- 441 -

2. Vectēvu gudrības, simpatētiski līdzekļi, buŗamie un pūšamie vārdi

34102.

Abas labu ieraugiet,
Abas ļaunu izbēdziet,
Abas dubļus izminiet,
Abas līdza noplīstiet!
(=Šo pantiņu skaita, jaunas pastalas
pirmoreiz kājās aunot).
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

34103.

Ai Dieviņ, ai Dieviņ,
Nu es būšu ālavīca:
Es pārlēcu par sētiņu
Kā pērnais kazlēniņš.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

34104.

Aizsmok priede, aizsmok egle,
Aizsmok mana valodiņa.
Ābolnīca, Dieva koks,
Ārdi manu valodiņu!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

34105.

Akmeņ' zirgi, akmeņ' rati,
Akmeņ' vīris braucējis;
Glodainiņu grožu vija,
Raibu salkšu loku lieca.
214 [Zūrās (Zūru pag. Vp)].

1. Zaļa zuša grožas viju,
Melnas čūkas pātadziņu;
Ūdens zirgi, putu segli,
Akmens paši jājējiņi.
121 [Gulbenē (Md)].

34106.

Apkārt teku, cauri līžu
Sīkam lagzdu krūmiņam,
Gribēdama jautra miega,
Lakstīgalas gudrībiņu(?).
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

34107.

Appuškoju baltu gaili
Ar sarkanu dzīpariņu,
Lai neaug mieži rudzi,
Lai zirdziņi nopliukšķēja.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

34107v1.

Appuškoju baltu gaili
Ar sarkanu dzīpuriņu,
Lai izdēn tij druviņa
Kā sarkans dzīpuriņš.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

2. Es atjāju baltu zirgu
Sarkaniem iemaviem,
Lai nozviedza, lai norēca
Pats labais kumeliņš.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

3. Es oliņu appuškoju
Ar sarkanu dzīpariņu,
Lai nebrieda rudzi mieži,
Lai nezviedze kumeliņi.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

4. Neaudz, rudzi, neaudz, mieži,
Neaudz, bēri kumeliņi!
Es atjāju baltu zirgu
Sarkaniem iemauktiem.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

5. Sapinām baltu gaili
Ar sarkanu dzīpariņu,
Lai neauga rudzi mieži
Kalpa vīra tīrumā.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

34108.

Asinsupe strauji tek,
Līkumiņus mētādama.
Mīļa Laima, pasteidzies
Asinsupi apturēt!
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

1. Sarkanmelna upe tek,
Burbulīšus mētādama;
Tur sarkana jumpraviņa
Brien pa vidu domādama.
Brien malā, aizliec spieķi,
Lai upīte vairs netek!
(=Asins apturēšanas vārdi.)
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

34109.

Avotā guni kūru,
Caur akmeni dūmi kūp;
Caur mēnesi diegu vēru,
Tur zied zelta pureniņi.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

34110.

Balta kaza sāli grūda,
Uz akmiņa tupēdama;
Dieviņš brauca uz kalniņa,
Odžu grožus rociņā.
Dzīsti, dzīsti, repi, repi,
Sarkans kucēns augstā kalnā.
(=Pūšamie vārdi.)
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

- 442 -

34111.

Dzelzīm dzimu, dzelzīm augu,
Dzelzīm savas kājas āvu.
Manas miesas, mani kauli,
Tinaties pakulās,
Lai nelien svina lode,
Ne tērauda zobentiņš.
Dieva dotu ciri cirtu
Pelēkā akmenī;
No akmeņa taukus ņēmu,
Smērēj' savu augumiņu.
Dzelzu pirti kurināju
Tēraudiņa skaidiņām,
Dzelzu slotu sutināju,
Lai peŗās tas puisīts,
Kam tērauda kažocīc.
Man kažoka nav.
(=Vārdi, lai kaŗā nenokauj,)
(=trīsreiz atkārtojami.)
(Inciemā).

34112.

Dzer, puisīt, alu,
Dzer, cik tev tīk!
Tīk mani ņemt?
Ja tu mani neņemsi,
Tu pieminēsi:
Es tevi piesiešu
Pie sētas mieta.
Nodilsti, nonīksti
Kā sētas mietiņš!
Mūžam paliksi
Bez līgaviņas.
21 [Krimuldā (Krimuldas pag. Rg)].

34113.

Dzīrās mani samaitāt,
Dzīrās manu kumeliņu.
Izskait' zvaigznes debesīs,
Izlauz celmus ceļmalā,
Tad tu mani samaitāsi,
Tad tu manu kumeliņu!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

34114.

Es aizkūru dzelzu pirti
Ar ozola dēlīšiem;
Tas lai iet tai pirtī,
Kam tērauda kažociņš.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

34115.

Es izvilku zīda diegu
Caur greizaju ozoliņu.
Iesim, meitas, skatīties,
Kas zīdiņa galiņāi!
Jauni puiši dančus veda
Tai zīdiņa galiņāi.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

34116.

Es nošāvu šāvienī
Pieci pāŗi žagatiņu;
Es izgrūžu velna māti
Pa mazām durvtiņām.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

34117.

Es nocirtu melnu čūsku,
Kumeļā sēdēdams;
čūskai bija samta svārki,
Man sudraba zobeniņš.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

34118.

Es pārjāju akmens tiltu
Ar tērauda kumeliņu;
Priekšā guns, pakaļā,
Vidū manis augumiņš.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

34119.

Es par velnu nebēdāju,
Es velnam vārdu zinu:
Velna tēvis Indriķītis,
Velna māte Margrietiņa.
104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

1. Es par mēri nebēdāju,
Mēŗam vārdu i zināju:
Pats mērīts Indriķīts,
Mēŗa māte Madaļiņa.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

34120.

Es piedzimu dzelža vīrs
No tērauda māmuliņas,
Es izdzinu velnamāti
Pa mazām durtiņām.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Es bij' dzelza cilvēciņš,
Man tērauda dvēselīte,
Es iztriekšu velna māti
Pa mazām durtiņām.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

2. Es piedzimu dzelža bērns
No tērauda māmuliņas;
Es apģērbu dzelža svīti,
Es aizgāju uz tīreli
Ar ziemeli spēlēties;
Lieli kungi, mazi kungi
Pa malām noglūnēja.
Es izdzinu velna māti
Pa mazām dortiņām.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

- 443 -

34121.

Es piesaku tev, māsiņa,
Netin spoles vakarā,
Netin spoles vakarā,
Nededz skalam abi gali:
Tad tu slima negulēsi,
Nekad drudzis nekratīs.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

34122.

Es saminu velnam galvu
Zem kumeļa kājiņām;
Velna galva, mana roka,
Mans tērauda zobentiņš!
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

34123.

Kāpu, kāpu kalniņā,
Kāja slīd lejiņā;
Visu mūžu nagus griezu,
Zemē metu, neglabāju.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

34124.

Kauj kaŗā, mirst mērī,
Es palieku liekamo;
Man galviņa dzelžiem kalta,
Tēraudiņu oderēta.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

34125.

Ko Jodis man padara?
Es pats Jod' meisteris.
Es nošāv' Jod' bērn'
Trej' celm' starpiņēi.
211 [Rindā (Ances pag. Vp)].

34126.

Krustām situ vaŗa pīcku
Uz pelēku akmentiņu,
Lai tā rūc tautu dēls
Kā pelēks akmentiņš.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

34127.

Kuplis auga ozoliņš
Dieva nama galiņē;
Speŗ pērkons, rīb zemiņ',
Ne lapiņa nedrebēja.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

34128.

Kuries, mans uguntiņš,
Es tev došu baltu vistu,
Es tev došu baltu vistu
Ar visiem cālīšiem!
216 [Ventspilī].

34129.

Labāk lauzu alkšņa rīksti,
Nekā bērza galoksniņu:
Alkšņa rīkste man nekait,
Bērzgaliņš māmiņai.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

34130.

Lai bij laikis kāds būdamis,
Es kadega ēniņāi:
Kadegam, sērmokšļam
Krustiņš ogas galiņā.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

34131.

Lai bij vārdi, kam bij vārdi,
Man pašam stipri vārdi:
Daugaviņu noturēju,
Mietu dūru vidiņā.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Šam bij vārdi, tam bij vārdi,
Man patiesu stipri vārdi:
Dūru mietu Daugavā,
Apturēju ūdentiņu.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

34132.

Līku loku upe tek
No kalniņa lejiņā;
Aiztecēja mīļa Māra,
Saturēja straujupīti.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

34133.

Maļu, maļu, ko es maļu?
Sava vīra bikses maļu,
Lai griežās mans vīriņš
Kā auziņu sēnuliņa.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

34134.

Maļu maļu, ko es maļu?
Sava vīra bikses maļu,
Lai vīriņis atsagrieze
Kā saulīte debesīs.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

- 444 -

34135.

Mana māte citas sievas
Vībotnēm izārstēja;
Treji pieci vakariņi
Vībotnītes sutināja.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

34136.

Melni kraukļi gaisā skrēja,
Melnas asnis laistīdami;
Tēvs aizslēdza vaŗa vārtus,
Man pilīte neizkrita.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

1. Malni kraukļi gaisu skrā,
Malnu asni laisteidami.
Saveram vara vuort's,
Lai laseite naīkreit.
428 [Beržūs(?)].

34137.

Melns krauklīts gaisā skrēja,
Asentiņu upe tek;
Te atnāca svēta Māra,
Asiņ' upi noturēja.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

1. Melnais krauklis gaisā skrēja,
Asentiņas pilināja.
Ņem, Māriņa, liepas slotu,
Saslauk' kraukl'a asinis!
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

34138.

Muļķe bija, muļķe bija
Vecā brāļa līgaviņa:
Noslaucīja maizei gausu
Pa galdiņa galiņu.
216 [Ventspilī].

34139.

Nenāc, mērīt,
Pie munu vārtu:
Div' melni suņi,
Div' melni kaķi,
Tie tevi ēdīs,
Tie tevi plēsīs,
Tie tevi dzīs pa
Dziniena galam.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

34140.

Nesukāju piektdien galvu,
Ne bez saules vakarā;
Es nespēru kājām suni,
Ne degošu pagalīti.
224 [Kabilē (Kld)].

34141.

No Dieviņa izlūdzos
Ķenkaraiņu kucēniņu,
Norīdīju mēŗa māti
Ar dujiem bērniņiem.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

34142.

No Dieviņa ratus ņēmu
Tumsā braukt sētiņāi.
Klusu tek Dieva rati,
Nedzird joda kucēniņi.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)], 181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. No Dieviņa ratus ņēmu,
Tumsā braucu sētiņā.
Klusu tek Dieva rati,
Lai nedzird ļauni ļaudis.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Tumsā braucu vakarā,
No Dieviņa ratus pirku;
Dieva rati nečīkstēja,
Joda suņi nedzirdēja.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

34143.

Paldies paldies
Pirtiņas būvmaņam,
Krāsniņas mūrniekam!
Paldies paldies
Malciņas cirtējam,
Krāsniņas kūrējam!
Paldies paldies
Ūdentiņ' nesējam,
Slotiņas sējējam!
Paldies paldies
Kausiņa drāzējam,
Siltuma metējam!
Paldies paldies!
Lai viņu skauģis
Aiz purviem, aiz mežiem,
Aiz greizām apsēm
Pie vilkiem, pie lāčiem,
Pie sila bubuļiem
Trīsdeviņus gadus
Slotas lāvas neredzētu!
Paldies paldies!
(Smiltenē).

34144.

Par kaķīti adatiņu,
Par sunīti sāls saujiņu,
Tā dziedāja veci ļaudis,
Tā ir mana līgaviņa.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)].

- 445 -

34145.

Piektdien matus nesukāju,
Ne bez saules vakarā:
Piektdien Māra sukājās,
Noiet saule, noiet mati.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

34146.

Peries, Laimiņa,
Pirtiņā
Zelta slotām
Sudraba lapām!
(=Šo pantiņu skaita pirtīžās,)
(=vai "sarus peŗot".)
(Liepkalnē).

34147.

Sausi koki, zaļi koki,
Visi trūka gabalos;
Pušu plīsa smilkšu kalni,
Akmiņiem dancojot.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

34148.

Šāva mani, dūra mani,
Bet es nieka nebēdāju:
Izput tavi šāvumiņi,
Nolūst tavi duŗamie.
171 [Tāšu Padurē (Kalvenes pag. Azp)].

34149.

Šo vecami tēvainim
Pērkon' lode azotē,
Tas varēja sāpes dzēsti,
Dievvārdiņus runādams.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

34150.

Šo vecami tēvainim, tam pērkona
Dzenamais,
Tas varēja skauģus dzīti
Pašā pekles dibinā.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

34151.

Sit ausīs spindzele,
Sauc mani veļās [veļos].
Ej pati veļās [veļos],
Man basas kājiņas.
Kreisā, labā,
Labā, kreisā!
(=Kad ausīs skan, tad trīsreiz)
(=jāsaka šis pantiņš, lai skanēšana)
(=apstātos.)
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

34152.

Sita man, dūra man
Kā ozola bluķītim.
Mana miesa, mani kauli,
Tinaties pakulās!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

34153.

Sita mani, dūra mani
Kā ozola bluķēniņu;
Neiesita, neiedūra,
Kā tērauda gabalā.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

34154.

Sita mani, kava mani
Kā ozolu ceļmalā;
Bija man koka sirds,
Tēraudiņa dvēselīte.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

34155.

Strauja tek Daugaviņa,
Ka nevar noturēt.
Stiepu zaļu dzīpuriņu,
Noturēju Daugaviņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

34156.

Sūrums ārā,
Saldums iekšā!
Pats sēž vietā,
Pātaga rokā.
(=Pirtī garu metot un peŗoties.)
1191 [Ēveles draudzē].

34157.

Taisni koki, līki koki,
Taisātiesi, ragaviņas!
Lai nokalta tā druviņa,
Tās druviņas arājiņš!
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

34158.

Trim kārtām jostu jozu
Ap resnaju ozoliņu;
Cirta čūska, dzēla bite,
Ne lapiņa nedrebēja.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

34159.

Trim kārtām zelta josta
Ap resno ozoliņu;
Ne tam līda svina lode,
Ne tērauda zobeniņis.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 446 -

1. Trim kārtām zīda juosta
Ap tuo munu bāeleliņu;
Nij tur līda svina luoede,
Nij tārauda zuoebeninč.
103 [Sausnējā, Vietalvā (Sausnējas un Vietalvas pag. Md)].

34160.

Vakar vežu baltu kazu
Ap zaļo priedulāju;
Šodien sniga balti sniegi
Kā baltās gaigaliņas.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

34161.

Velns kārklosi lūkus plēsa,
Dzīrās mani sasaistīt.
Sasien, velns, savu sievu,
Savu tēvu, māmuliņu!
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

34162.

Vecais tēvs namā sēd,
Dzelzu ķūze rociņā;
Aven' galva katlā vire,
Lediem kūre uguntiņu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

34163.

Visi meži guni dega,
Visi ceļi atslēgām;
Ar Dieviņa palīdzību
Visiem gribu cauri tikt.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

1. To zin Dievis, debess tēvis,
Kā pā(r)iešu sētiņā!
Vizē zeme adatām,
Mežu gali ugunēm.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

2. Visi meži jumtiem jumti,
Visi slēgti atslēgām.
Kad Dieviņis palīdzēs,
Es visiem cauri tikšu.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)].

34164.

Ciema meitas , zeltenītes,
Matu galus svilināja,
Matu galus svilināja,
Tupelīšus lasīdamas.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

★

- 447 -

55305.

Ai bagāta veļu māte,
Tavas šauras kamaniņas!
Kur tu viņu pašu liksi,
Kur liks' viņa grabažiņas?
Atļauj viņam vēl laiciņu
Šai zemē padzīvot,
Lai viņš redz savus bērnus
Lielus, stiprus uzaugam.
159 [Jumurdas C], 604 [Dažādi iesūtītāji].

55306.

Aizej, lietiņ, rūkdams, kaukdams,
Kur tie melnie ļautiņ' dzīvo!
Dūņās viņi mazgājās,
Vircē viņi skalojās.
(=Pret lietu.)
378 [Seces Jk].

55307.

Ak tu Dievs, es ieraugu
Dievam jaunu kaŗavīr'!
Šķirmi, veiksmi darbiņam,
Sāti, gausu maizītei!
Visas sāpes akmenī,
Manī visa veselīb'!
(=Jaunu mēnesi pirmo reizi ieraugot,)
(=lai viss labi izdotos.)
574 [Valka Vlk apr.].

1. Ak tu Dievs, es redzēju,
Dievam jaunu kaera vīru!
Sāeti, gausi maizītei,
Šķirmi, veiksmi daerbiņam!
179 [Katriņas C].

55308.

Appušķoju baltu gaili
Sarkaniem dzīpariem.
Nobālēt druviņai,
Izputēt zirdziņam!
(=Druvas nobuŗot.)
195 [Kraukļu Md].

55308v1.

Appušķoju baltu zirgu
Ar sarkanu dzīpuriņu.
Drūviņām noplēnot,
Zirdziņiem nesazviegt!
(=Zīmeja olu kā burvja nešļavu.)
158 [Jumpravas Rg].

2. Es atjāju baltu zirgu,
Sarkaniem iemaviem;
Nij lej auga mieži rudzi,
Nij lej zviedze kumeliņi;
Mun lej auga mieži rudzi,
Mun lej zviedze kumeliņi!
604 [Dažādi iesūtītāji].

3. Neaudz, rudzi, neaudz, miezi,
Neaudz, bēri kumeliņi!
Es atstāju baltu zirgu
Sarkaniem iemauktiem.
605 [Skolas].

- 448 -

55309.

Es sapinu baltu gaili,
Ar sudraba pineklīti;
Lai aug mani rudzi mieži,
Lai dancoja kumeliņi.
378 [Seces Jk].

55310.

Lai zaļo purvi, meži,
Lai dzeltē tīrumiņi!
604 [Dažādi iesūtītāji].

55311.

Balta sieva pirti kūra
Ar abiem dēliņiem;
Liepu lapu slotu sēja,
Jēlu pienu brucināja.
(=Ģēles vārdi.)
604 [Dažādi iesūtītāji].

55312.

Jēls ēd mani, es ēd' jēlu,
Jēlam kauli braukšēt braukš;
Sildu pienu, mīļoj Dievu,
Braucu kunga karītē.
(=Ģēles vārdi.)
515 [Ziemeŗu Vlk].

55313.

Džēls ēda mani,
Es ēdu džēli;
Ka tu taids ēduojs,
Ēd munu nalaimi!
(=Ģēles vārdi.)
600 [Latgale].

55314.

Gēļs mani āda,
Es gēļa bārns;
Ģeļs vyra kotlā,
Es kļava lopā.
(=Ģēles vārdi.)
425 [Šķaunes (Landskoronas) Ldz].

55315.

Atsagriez, atsagriez,
Mana vīra dvēselīte!
Kā es tavas bikses griežu,
Uz dzirnava uzlikuse.
281 [Neretas Jk].

55316.

Ap galviņu vāli griežu,
Puiša bikses valādama,
Acagriezies, tu puisīti,
Kā as tavas bikses griežu!
436 [Tirzas (Tirzas-Pils) Md].

55317.

Malu, malu - ko es malu -
Miķēlīša bikses malu.
Kopā miesa, kopā kauli,
Kopā dārga dvēselīte!
39 [Bārtas Lp].

55318.

Dari, dari, sviestiņi,
Metiesi kaudzē!
Kā buļļa piere,
Kā māla mīdekls.
(=Sviestu kuļot.)
129 [Gudenieku Azp].

55319.

Daries, sviestiņ,
Meties kaudzei!
Tur būs žīdam
Māla vezumiņš.
21 [Apriķu Azp].

55320.

Ej, manu sviestiņ,
Kaunkuļu kunkuliem;
Man brūte Rīgā
Bez pavaldziņa.
46 [Beļavas Md].

55321.

Kuļu. kuļu sviestiņu,
Mieloju Dieviņu;
Pakaŗu skauģīti
Ēglītē.
58 [Blīdenes (Blīdenes un Stūŗu-Dūres) Tk].

55322.

Sviestā sviestā,
Mālos mālos,
Ja ne sviestā -
Cūkām rokā!
87 [Drabešu (Drabužu) C].

55323.

Kopā, sviestiņ, kopā,
Kā zemes zālīte,
Kā liepas lapiņa!
Tādās pītēs, augstiem
mūŗiem,
To sieriņu samūrēja.
604 [Dažādi iesūtītāji].

55324.

Atbrauc sviesta māmuļiņa
Ar to mālu vezumiņu;
Ar to mālu vezumiņu,
Ar dzeltenu kumeliņu.
241 [Lubānas Md].

55325.

Vacais veceits molku cierta,
Treju godu vērsi cepa;
Izavēļa tysvērseits
Zaļa vara gunteņā.
Tev, vērseit, sova krosa,
Tev, Juoneit, sova krosa.
(=Uguns vārdi.)
465 [Varakļānu Rz].

- 449 -

55326.

Dzelzu vīrs namā stāv,
Dzelzu nūja rociņā;
Ledus malka ugunī,
Auna galva katlā vira.
Plauks mugurā - vesels vesels!
(=Uguns vārdi.)
575 [Valmiera Vlm apr.].

55327.

Dzelzu vīrs mežā brauc
Deviņām kamanām.
Auna galva grāpī bija,
Ledus bija pagrāpī.
(=Truma vārdi.)
604 [Dažādi iesūtītāji].

55328.

Vardivīte guņi kiuŗe
Uz palāka akmisteņa;
Kļova lopa nūdzāsuse,
Ni pļēņīte
napļēņēja.
(=Uguns vārdi.)
604 [Dažādi iesūtītāji].

1. Vardivete guņi šķēle,
Uz akmeņa tupādama;
Kļova lopa apslaucēja,
Lai plēntēne(?) nanūkreit.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

55329.

Veca bāba kalnā kāpa,
Oša pīpi pīpēdama.
Melni kraukļi ogles dzēsa,
Vārna plēšas kustināja.
(=Uguns vārdi.)
575 [Valmiera Vlm apr.].

55330.

čuči, manu uguntiņ,
Bez kājiņu midzienā!
Lai atnāca ciema meitas
Pie (tās) manas uguntiņas.
(=Uguns vārdi.)
221 [Lielauces Jg].

55331.

čuči, guli, uguntiņa,
Līdz citam rītiņam!
Lai nāk rītā Dāma Anna,
Kasīdamās pakaļā.
(=Dāmis mājas v., cēlies no Toma.)
439 [Trikātas Vlk].

1. čuči, guli, uguntiņa,
Rītā nāks jaunas meitas
Ar kūziņu kašināt.
192 [Kosas C].

55332.

Kuries, mana uguntiņa,
Ledus kalna starpiņā!
Div' akmeņus apkārt liku,
Divi ledus gabaliņus.
Neaun kājiņas,
Necel spārniņus!
(=Uguns vārdi.)
575 [Valmiera Vlm apr.], 605 [Skolas].

55333.

Guli, manu uguntiņ,
Kā pelīte midzenī!
čuči, manu uguntiņ,
Kā putniņis zariņā!
Necel spārniņus,
Necel kājiņas!
67 [Burtnieku (Burtnieku-Pils) Vlm].

1. čuči, mana uguntiņa,
Kā pelīte midzenī!
Neaun kājiņas,
Necel spārniņus!
560 [Rīga ], 575 [Valmiera Vlm apr.].

55334.

Namiņš kūp, namiņš kūp,
Kas kūpina namiņā?
Kāsīts(?) kūp namiņā,
Uguntiņa rociņā.
532 [Dobele Jg apr.].

55335.

Dieva dēli klēti cirta,
Zelta spāres spārodam(i);
Es aizslēdzu vaŗa vārtus,
Ne lasīte netecēs.
Āmen, deviņas reizes Āmen.
(=Asins vārdi.)
221 [Lielauces Jg].

1. Dieva dēls klēti cirta,
Zelta spāres spārēdams;
Es izcirtu vaŗa vārtus,
Ne pilīte netecēja.
301 [Palsmaņa Vlk].

- 450 -

2. (Dieva) dēls klēti cirta,
Zelta spāres spārēdams;
Es aizlikšu vaŗa vārtus,
Lai tur pile netecētu.
604 [Dažādi iesūtītāji].

55336.

Krauklis, krauklis nocirtāsi,
Asins tek Daugavā;
Aizveŗam vaŗa vārtus,
Lai netek Daugavā.
(=Asins vārdi.)
241 [Lubānas Md].

55337.

Sacērtam ošus, kļavus,
Sametam upītē!
Tā upīte netecēja,
Ne pilīte nepilēja.
378 [Seces Jk].

55338.

Melni kraukļi gaisā skraida,
Melnas asinis laistīdami;
Sametietdzelzu krampjus,
Lai pilīte nepilēja.
Amen, Amen, Amen!
(=Asins vārdi.)
90 [Drustu C].

1. Melns krauklis gaisā skraidīja,
Melnas asins laistīdams;
Pametieti dzelžu krustu,
Lai pilīte nepilēja!
Amen, Amen!
184 [Ķēču Rg].

2. Malni kraukļi gaisā skraida,
Malnuos asins laistīdami;
Saņemit dzeļža krampūs,
Tās pile lai napilātu!
Amen!
604 [Dažādi iesūtītāji].

55339.

Melns krauklīts skrej pa jūŗu,
Asintiņas pilināj.
Tur atnāca Dieva dēlsi,
Tas aizslēdza vaŗa vārtus.
Kribic!
200 [Kuldīgas Kld].

55340.

Asiņupe strauji skrēja,
Līkumiņus mētādama;
Aiztecēja mīļā Laima,
Apturēja asiņupi.
Krauklis skrēja silienā,
Veselība knābiņā.
(=Asins vārdi.)
91 [Druvienas C].

1. Caur kalniem upe tek,
Līkumiņus mētādama;
Aiztecēja mīļa Māre,
Noturēja straujupīti.
604 [Dažādi iesūtītāji].

55341.

Starp kalniem straume tek,
Līkumiņus mētādama.
Aizveŗam vaŗa vārtus,
Lai straumīte neiztek.
Dievs tēvs ...
(=Asins vārdi.)
605 [Skolas].

55342.

Sasacirta pieci cirvji
Vien' ozola zariņā.
Asnīts tek par jūriņu
Svētas Māras klēpītī;
Jeziņš tek par kalniņu,
Sausa niedre rociņā.
(=Asins vārdi.)
143 [Jāsmuižas D].

55343.

Dieviņš sēd kalniņā,
Zobentiņš rociņā;
Svētā Marija zāles lasa
Zobentiņa galiņā.
(=Asins vārdi.)
417 [Struteles Tk].

55344.

Es nopinu pātadziņu
No sarkana dzīpariņa,
Lai netek asentiņš.
Tri di ridi rallā lā,
Nostās, nostās, netecēs!
378 [Seces Jk].

55345.

Engels konu sadauzīja,
Uz akmiņa stuovādams;
Dīva dāli sasteipuoja
Ar sudobra steipiņom;
Saules meitas apmozguoja
Ar sudobra putiņom.
(=Daudzuma vārdi.)
389 [Silajāņu Rz].

1. Engeļs kungu sadauzēja,
Iz akmiņa stuovādams.
326 [Preiļu D].

- 451 -

55346.

Dieviņš kannu sadauzīja
Pa vienam gabalam;
Mīļā Māra sastīpoja
Ar sudraba stīpiņām.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

55347.

Saulīte šurp,
Mēnestiņš turp,
Griezies, nabiņa,
Vecajā vietā!
(=Saraustīšanās vārdi.)
604 [Dažādi iesūtītāji].

1. Griezies, saulīte,
Griezies, mēness,
Griezies, nabiņa,
Vecā vietā!
85 [Dobeles Jg].

55348.

Caurējs brauc cauriem ratiem
Trīsreiz apkārt piedarbam.
Iebrauc vidū, nostājās,
Dzīvs uz mieta noduŗās.
(=Dūrēju vārdi.)
374 [Sātiņu Kld].

1. Dūrējs brauc ar cauriem ratiem
Trīs reiz apkārt piedarbam.
Iebrauc vidū,
Noduŗas.
31 [Auru Jg].

55349.

Melnā čūska purvā brida,
Vaŗa segli mugurā.
Bīsties pate, Joda māte,
No saviem biedēkļiem!
(=Naktspamašu, izbaiļu vārdi.)
145 [Jaunburtnieku Vlm].

55350.

Melna cūka brien pa purvu,
Vaŗa sedli mugurā.
Ruksti, ŗuksti, cūciņa,
Sargi manu Ernestiņu,
Dieva, tēva, tā svēta gara
vārdā!
260 [Medzes (Medus) Lp].

55351.

Nelabais rīkstīti lauž,
Es raudāju ceļmalā.
Šaut priedīti,
Šaut eglīti,
Nešaut NN (=vārds),
Dieva dots!
(=Nakstpamašu vārdi.)
249 [Mālupes Vlk].

55352.

Mans vilciņš rūc, mans vilciņš dūc,
Mans vilks ar melnu kāju,
Tas dziedinās man' vāju,
Kas neticēs, tas piedzīvos.
(=Augoņu vārdi.)
504 [Vitrupes (ķirbižu) Vlm].

1. Mans vilciņš rūc, mans vilciņš dūc,
Mans vilks ar baltu kāju,
Kas ārstēs tevi vāju.
Tomēr tu vilku nesmādē,
Ja nelīdzēs, tad neskādēs.
211 [Ļaudonas Md].

2. Trīs reizes saki: bīc un bāc!
Mans vilciņš melnu kāju,
Tas dziedinās tev' vāju.
Tādēļ tu vilka nesmādēs',
Ja nelīdz, tad ar neskādēs.
604 [Dažādi iesūtītāji].

55353.

Lec, lec, kociņ,
Vilkam kouliņ,
Man tā ādiņ,
Kurpniekzeļļam zābaciņs!
(=Stabules taisot.)
605 [Skolas].

55354.

Dievspalīdz, gosniņas,
Vai gaidāt kērstiņas
Ar oša vālīti,
Ar liepas slotiņ'?
(=Raganu v. govis nobuŗot.)
604 [Dažādi iesūtītāji].

55355.

Ak tu spožais zobentiņi,
Ko tu nāci šai zemē?
Tev pieder purvi, meži,
Man tie lauki, tīrumi.
(=čusku vārdi.)
605 [Skolas].

55356.

Kūleni, kur tu teci,
Manā Māras zemītē?
Tev pieder purvi, meži,
Mana Māras zemīte.
(=čusku vārdi.)
181 [Kauguru Vlm].

- 452 -

55357.

čuči, guli, kaulainīte,
Tev pieder tie puri, meži,
Man tie lauki, tīrumiņi.
Saritinājies kā sētas rīkste
Deviņos boznicos(?). Amen!
196 [Krimuldas Rg].

55358.

čuči, guli, lokanīte,
Deviņiem līkumiem!
Tev pieder puri, meži,
Man klajie tīrumiņi.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

1. čuči, guli, suņu loža,
Tev pieder puri, meži,
Man tie lauka tīrumiņi.
181 [Kauguru Vlm].

55359.

Guli, guli sētmalī,
Negul' ceļa maliņā!
Tev būs gulēt sētmalī
Kā sagrieztai sētas rīkstei!
Trīsdeviņi baznīcā,
Divpadesmit āmeņos.
(=Trīs reiz viss jāatkārto.)
195 [Kraukļu Md].

55360.

Tup, tup, odzīte,
Celmiņu galā!
Atnāks gaŗkājīts,
Pa gaisu šūpos.
(=čūsku vārdi.)
274 [Mujānu (Imantas) Vlm].

55361.

Svāta Muora sīnu pļuove
Ap dziļū apareņi;
Ni redz vuolas gulumeņa,
Ni izkapts ciertumeņa.
Cjārt, tuorp, akmenī!
(=čūsku vārdi.)
182 [Kaunatas Rz].

55362.

Dižas čūskas, mazas čūskas,
Gulat kārklu krūmiņā,
Nekožatlopiņiem,
Ne maziem bērniņiem!
Kožat rudam akmenim,
Ne tam auga, ne tam pumpa,
Ne tam puva.
(=čūsku vārdi.)
347 [Rendas Kld].

55363.

Lielas odzes, mazas odzes,
Visas kārklu krūmiņā;
Dievs kungs, Kristus vārdā,
Visas kārklu krūmiņā!
(=čūsku vārdi.)
237 [Līvbērzes Jg].

55364.

Es nociršu melnu tārpu
Ar zaļaju zobentiņu;
Es uzkāpu kalniņā
Zobentiņu kaldināt.
(=čūsku vārdi.)
246 [Madlienas (Lielais) Rg].

1. Es nocirtu raibu tārpu
Ar tērauda zobentiņu;
Iztecēju kalniņā,
Noslaucīju zobentiņu.
378 [Seces Jk].

55365.

Tuorps tuorpeņu nūsacierta
Vīnā lozdu kreumeņā,
Vīnam tak bolts asneits,
Ūtram zalts, sudobreņč.
(=čūsku vārdi.)
326 [Preiļu D].

55366.

Mella čūska diegu vērpa,
Mella čūska šķeterēja,
Savald' sava kunga dusmas
Pašā durvju stenderē!
Samin visas sausas kārtes
Ar lieliem zābakiem!
(=Kungu vārdi.)
301 [Palsmaņa Vlk].

55367.

Tuorpiņš muovja par azaru,
Zuoli nesja muteitī.
Ka maņ byutu tei zuolīte,
Stodeitum kunga dusmi.
(=Kungu vārdi.)
605 [Skolas].

1. Tuorpiņ' muovja par upīti,
Zaļa zāle mutītī.
Kab maņ byutu tei zālīte,
Kur tuorpiņim mutītī,
Nūstādātam kunga dusmes
Aiz deveņu dureveņu.
142 [Izvalta (Užvaldas) D].

- 453 -

55368.

Dzaltons tuorpiņš jyuris muove,
Zaļa zuole muteitī.
Ka man byutu tei zuoleite,
Kas tuorpiņam muteitī.
170 [Kapiņu D].

55369.

Sešas priedes, sešas egles,
Seši mazi kadiķīši;
Cūkas speķis, tabāka lapa,
Kreisās kājas kapzeķīte.
(=Vēdera sāpju vārdi.)
605 [Skolas].

55370.

Piecas priedes, sešas egles,
Deviņ' jauni ozoliņi;
Durvju eņģes, vārtu stabi,
Tie tie stiprie rožu vārdi.
(=Rozes vārdi.)
32 [Babītes (Piņķu) Rg].

55371.

Piecas priedes, piecas egles,
Pieci jauni ozoliņi;
Vārtu stabs, durvju eņģes,
Tie ir mani sāpju vārdi.
Ai jūs manas mīļās miesas,
Pārvēršaties pakulās!
Lai tu siti, lai tu duri
Kā pakulu kodaļā.
(=V. lai nesāpētu vagaŗa sitieni.)
347 [Rendas Kld].

1. Ai jūs manas mīļas miesas,
Pārvēršaties pakulās:
Lai tur sita, lai tur dūra,
Kā pakulu kodaļā!
(=Dzelzu vārdi.)
347 [Rendas Kld].

55372.

Piecas priedes, piecas egles,
Pieci zaļi ozoliņi;
Vārtu stabi, durvju eņģes,
Tie bij mani sāpju vārdi.
Kur indeve bijusi, lai paliek tpu, tpu!
Vecas vīzes, vecas pastalas,
Kunga bauze, jēra puce, tpu, tpu, tpu!
347 [Rendas Kld].

55373.

Sarkanroze ceļu skrien.
Sarkanrozes kuceniņi.
Es saņēmu sarkanrozi,
Sarkanrozes kuceniņus.
195 [Kraukļu Md].

55374.

Paldies paldies
Siltumiņas metējam,
Ūdens nesējam,
Malciņas cirtējam,
Pirts būvētājam,
Krāsnes mūrētājam,
Slotiņas griezējam;
Cik slotai lapiņas,
Tik laimes dienu,
Kā pa karsto pirti
Lai tie peŗas arvienu.
(=Vārdi, pirtī peŗoties.)
297 [Ozolu Vlm].

1. Paldies paldies
Pirtiņas kūrējam,
Malciņas cirtējam,
Gariņālējējam.
Tik kūti govju vēršu,
Cik slotu lapiņu.
166 [Kalsnavas Md].

2. Paldies pirts kūrējam,
Paldies ūdn nesējam,
Paldies slots sējējam,
Paldies mugur pērējam.
605 [Skolas].

55375.

Vierbu vierbu,
Vierba syta nasyta,
Meikstī pluociņi,
Skaistuos ūlas,
Veseleiba īškā,
Naveseleiba uorā!
(=Ar pūpoliem peŗot.)
604 [Dažādi iesūtītāji].

55376.

Irbe irbe,
Kas tev' pēra?
Pūpols pēra,
Pūpols pēra.
Apals kā pūpols,
Apals kā pupols;
Viegls kā lapa,
Viegls kā lapa!
(=Ar pūpoliem peŗot.)
203 [Kurmenes B].

- 454 -

55377.

Svētais Andrej, atminies,
Ko es šonakt vēlējos:
Redzēt savu mīļāko,
Dieva paša vēlēto.
(=Lai sapnī redzētu mīļāko.)
211 [Ļaudonas Md].

1. Mīļais Andrej, atminies,
Ko es šonakt vēlējos:
Dod man redzēt mīļāko,
Paša Dieva redzēto!
23 [Ārlavas Tl].

55378.

Svētā Māre, atsēdies
Savā ziedu krēsliņā;
Savā ziedu krēsliņā,
Manā govju kūtiņā,
Caurs Māriņas ziedu krēslis,
Tur pieniņš cauri tek;
Tur pieniņš cauri tek,
Burbulīšus mētādams.
Es tev lūdzu, svētā Māre:
Dod man vienu burbulīti;
Dod man vienu burbulīti,
Došu savām telītēm;
Došu savām telītēm,
Lai pieniņš cauri tek;
Lai pieniņš cauri tek,
Burbulīšus mētādams.
(=Piena vārdi, kūtī skaitāmi.)
604 [Dažādi iesūtītāji].

55379.

Sāle sāle, jūŗa pūta,
Balta kaza jūŗu brida,
Otra stāv raugājos,
Kājas atspērusi - matfei!
(=Piena vārdi.)
200 [Kuldīgas Kld].

55380.

Koks nolūst, celms paliek,
Ne tā ar mums cilvēkiem.
Cilvēks mirst, paliek bērni-
nīkulīši.
Dod, Dieviņi, ko dodams,
Dod manai māmiņai;
Dod manai māmiņai
Labu mīļu veselību.
(=Mātes kaitei.)
378 [Seces Jk].

55381.

Bebris peld pa jūŗu,
Bebris brien pa upi,
Bebris iet pa ceļu,
Bebris skrien pa mežu.
Visi bebŗi savus bērnus
Dižus, stiprus izaudzē;
Tā mums būtu cilvēkiem
Savi bērni jāticina!
Dod, Laimiņa, ceļa vēju,
Dod, Laimiņa, ceļa vēju,
Lai laiviņa mudri peld.
(=Laivinieka vārdi.)
539 [Jēkabpils Jk apr.].

55382.

Ai, lūdzama mīļa Laime,
Nolem manim bebŗa laimi!
Bebris mīt ūdenī,
Dažu reizi ataugā.
Ne tas nīkst, ne tas slīkst,
Savus bērnus izbaro.
Bebris taisa stipru ēku
Pašā ūdens dibenā.
Liec, Laimiņa, man taisīt
Virs ūdeņa stipru plostu:
Lai neplīst, lai negrimst,
Lai pa upi viegli tek.
(=Plostnieka vārdi.)
378 [Seces Jk].

55383.

Jūŗas kuiļi, mālu trauki,
Kas tās putas riņķī griež;
Dzelza vīri ceļu brauca,
Akmeņam mājas prasa;
Akmens mājas nedeva,
Pras' smalkam tēraudam.
Ūdens gāja ar akmeni
Svētu rītu kapāties:
Ūdens cirta akmeņam,
Akmens galvu purināja.
159 [Jumurdas C].

55384.

Nākat, putnu dzinējiņi, šūvo
šūvo!
Par sētmaļu sētmaļieme, šūvo
šūvo!
Nākat, putnu dzinējiņi,
Pa krūmiņu krūmiņiem;
Aizjemate sīkus putnus
Pa zariņu zariņiem!
(=Putnu dzīšana Lielajā piektdienā.)
598 [Ventspils apr.].

- 455 -

55385.

Vilki, lāči Vāczemē, šāva
šāva!
Sīki putni Kurzemē, līgo līgo!
Mēs putniņus nodzinuši,
Vilki, lāči Vāczemē!
Dar', bāliņu, stīgu sētu
Visapkārte jūrmalai,
Lai nevar laumas meita
Kurzemē zēģelēt!
(=Putnu dzīšana.)
604 [Dažādi iesūtītāji].

55386.

Maģas meitas putnus dzina, šūvo šūvo,
Dižās guļ midzenāje, šūvo šūvo,
Mēs zvēri pakār'(?)
Avota lejā,
Lai mūsu lopiņi
Veseli auga.
589 [Kuldīgas apr.].

55387.

Mēs skauģa rīklīti
Aizzabinājam,
Lai mūsu lopiņi
Bez gana auga.
598 [Ventspils apr.].

55388.

Zilu, zaļu dzīpariņu
Atpakaļ šķeterēju;
Atpakaļ, vilka acis,
Mana jēra neredzēt!
391 [Sinoles Vlk].

55389.

Plīstat, manas pastaliņas,
Abas reizē taisītas;
Abas ļaunu pavadāt,
Abas labu sagaidāt!
(=Jaunas pastalas kājās velkot.)
67 [Burtnieku (Burtnieku-Pils) Vlm].

55390.

Velies, mana vadmaliņa,
Deviņāmi kārtiņām!
Būs kas tevi novalkās,
Uz deviņi kauliņiem.
(=Vadmalu veļot.)
342 [Rauzas Vlk].

55391.

Mēŗa Indriķi, nenāc manās
mājās,
Man ir divi melni suņi,
Divi melni kaķi,
Tie tevi ēdīs,
Tie tevi plēsīs,
Tie tavus kauliņus
Skrubinās.
(=Mēŗa vārdi?)
560 [Rīga ], 604 [Dažādi iesūtītāji].

55392.

Treknās lestes mūsu jūŗā,
Vājās lestes citā jūŗā;
Labie zvēri mūsu mežā,
Vilki, lāči citā mežā.
čīr čor putniņi,
Nu ir laiks uzcelties!
(=Putnu dzīšana?)
93 [Dundagas Vp].

55393.

Sarkans zaķis, sarkans kaķis,
Sarkans māla ūdentiņš;
Sviesta spainīts, maizes donīts,
Tas to vainīt' sadziedēs.
Sunim sāp, kaķim sāp,
Manam bērnam vesels!
(=Pūšamie vārdi.)
605 [Skolas].

55394.

Mudzīts četrkāj' kustonīts
Klīst pa pasauli.
Lai iznīkst tavi ceļi,
Lai iznīkst tava gaita.
(=Pūšamie vārdi.?)
560 [Rīga ].

55395.

Izar ežiņ', noecē,
Sakrauj cimbuļ's bānītē,
Atnāk rītā aplūkā,
Danco visi vesel'.
Skalu groziņš, lūku saitīt',
Sēņu tarbiņ' līdz pat zemi.
(=Pūšamie vārdi.)
560 [Rīga ].

55396.

Kristīts zaķīts, kristīts
kaķīts,
Kristīts māla ūdentiņš;
Šitai dobē pasmelsim,
Būsi vesels, būsi vesels!
(=Pūšamie vārdi.)
378 [Seces Jk].

55397.

Slēdzat manu dzelza bomu
Dižai ceļa maliņā;
Manai pašam dzelza krūtis,
Kumeļam tērauda.
Mans kumeļis pāri lēca,
Es pats bomu salauzīju.
(=Dzelza vārdi?)
355 [Rucavas Lp].

- 456 -

55398.

Kas tur tek, kas tur tek?
Upe tek, upe tek;
Kas tur krīt, kas tur krīt?
Ledus krīt, ledus krīt.
(=Kungu vārdi.)
246 [Madlienas (Lielais) Rg].

55399.

Kas tur kūp, kas tur kūp,
Pirte kūp, pirte kūp;
Kas tur peŗās, kas tur peŗās,
Kungs peŗās, kungs peŗās.
(=Kungu vārdi.)
246 [Madlienas (Lielais) Rg].

55400.

Ulu ulu akmentiņ,
No tām kapa durtiņām!
Ne tie ēde, ne tie dzēra,
Ne tie Jēzu pieminēja.
(=Dažādām kaitēm.)
604 [Dažādi iesūtītāji].

55401.

Vilks ar lāci lielījās:
Abi esot ņipri vīri.
Nāc, Laimīte, lem, Laimīte,
Sēsties manās kamanās(?).
(=Ceļā dodoties.)
405 [Smiltenes Vlk].

55402.

čuč, guli, mozais bārns,
Jeza, Christa šyupulī!
Engeleiši šyupuotuoji,
Sveša [Svāta?] Muora dzīduotouja.
(=Mazu bērnu šūpojot.)
143 [Jāsmuižas D].

★

- 457 -

ŠIS UN TAS

34165.

Vai Dieviņ, galva sāp,
Spiež man plāna cepurīte.
Kā nespieda kumeļami
Treju stangu iemauktiņi?
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

34166.

Vai Dieviņ, ko darīšu,
Saule kāpj mugurā!
Gan sēdētu ēniņā, -
Kas ēnā maizi dos?
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

34167.

Ai Dieviņi, redz tu mani
Tik patiesi dzīvojot:
Es otram žēl nedaru
Nevienā vietiņā.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

34168.

Ai melīti, nemelo!
Es dzirdēju, tu meloji:
Tu sacīji, raudavīte
Ar četrām kājiņām.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

34169.

Ai žīdīn mellbārdīti,
Tavu saldu tabacīnu!
Vienu reizi nosašņaucu,
Visas bikses notrīcēja.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

1. Žīdiņ žīdiņ, melbārzdīti,
Tava salda tabaciņa!
Divi reizas nošņaucos,
Visi plauši noskanēja.
224 [Kabilē (Kld)].

34170.

Ai žīdiņi, žagariņi,
Kur tā tava dvēselīte?
Dvēselīte žagaros
Pie citiem žīdiņiem.
216 [Ventspilī].

34171.

Ak tu veca raganiņa,
Kam tu kāpi ābelē?
Ābelei asi zari,
Pārplēš tavu rinduciņu.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

34172.

Ei vecais, ei vecais,
Tava kule izkratīta:
Seši bija kukulīši,
Pieci vien palikuši.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

34173.

Ai vacais tāvain'eit',
T'ev naudiņa, man maciņš.
Kur naudiņis dabūdams,
M'et' munā maciņā!
422 [Līvānu pag. D].

34174.

Aiz jūriņas lieli kalni,
Tur sarkanas ogas aug;
Mēs bāliņi, bandinieki,
Pirksim vienu gabaliņu.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

34175.

Aisa rallā,
Trīs diķi makā!
Tos man iedeva
Vecais žāģeris,
Es viņam līdzēju
Trīs dienas zāgāt.
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

34176.

Alkšņa koka mucu taisu,
Tā nekalta saulītē;
Ozoliņa namu daru,
Tas neskan klauvējot.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

- 458 -

34177.

Apodziņas villu kasa
Sausas egles virsaunē [galiņā];
Šam sprodziņa, tam sprodziņa,
Man ar visu vācelīti.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

34178.

Atsēžosi zemītē
Pie labiem ļautiņiem:
Kozin man dalipīs
Labu ļaužu labumiņš.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

1. Atsasēdu zemītē
Pie labiem ļautiņiem:
Koz i man piederēja
Labu ļaužu valodiņa.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].

34179.

Bija man, bija man,
Nu nevaid, nu nevaid;
Atkal būs, atkal būs,
Kad no Dieva nopelnīšu!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

34180.

Bikses, manas ādas bikses,
Vēl man trejas mājās.
- Kad tev trejas mājās,
Kam tev manas kājās!
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

34181.

Dar', bāliņ, ļautiņiem
Kā saulīte, visiem līdz;
Līdzi šam, līdzi tam,
Līdz' savam naidniekam.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

34182.

Dievs dod man drīz uzaugt,
Es būt' žīda līgaviņa:
Žīdam cimdi, žīdam zeķes,
Žīdam grazni nēzdaudziņi.
171 [Tāšu Padurē (Kalvenes pag. Azp)].

34183.

Dižu manu dižumiņu,
Lepnu manu lepnumiņu!
Man siersniņa nenesās
Ar mazāku parunāt.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

34184.

Dui cielavas satikās,
Viena otru mēdījās;
Dui māmiņas sagājšās,
Viena otru uzteicās.
224 [Kabilē (Kld)].

34185.

Dod, Dieviņi, dodamo!
Es saņemšu ņemamo,
Es saņemšu ņemamo
Ar abām rociņām.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

34186.

Dod, Dieviņi, dod, Dieviņi,
Tu negribi atdodam;
Man' brālīši gan bagāti,
Tie gribēja atdodam.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

34187.

Drīzi braucu ātru zirgu,
Nevar drīzi sabarot;
Drīz sacēla ienaidiņu,
Nevar drīzi saderēt.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

34188.

Dzērve kliedze, dzērve brēce,
Dzērvei kājas nosalušas;
Vilks ēd manu kumeliņu,
Kol pie dzērves lavījos.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

34189.

Dzenīts kala visu mūžu
Tēvu tēvu dārziņā;
Man nolūza tēva cirvis,
Sausu egli dzenājot.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

34190.

Dzīvojat, labi ļaudis,
Kā bitītes stropiņā,
Neturat ienaidiņa,
Viena kunga klausītāji!
386 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

34191.

Dzīvoš' ilgi, ne tik ilgi,
Saules mūžu nedzīvošu;
Ūdentiņis, akmentiņis,
Tie dzīvos saules mūžu.
108 [Veismaņu pagastā (Vaives pag. C)].

- 459 -

34192.

Dūmi dūmi, tie man tika,
Sakaltuse garoziņa;
Bieza putra, tauka gaļa,
Tā māc manu dvēselīti.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 262 [Brambergā (Glūdas pag. Jg)], 274 [Zaļā muižā (Zaļenieku pag. Jg)].

1. Bieza putra, tauka gaļa,
Tā māc manu dvēselīti;
Dūmi dūmi, puteklīši
Pa manam prātiņam.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)], 1311 [Apē (Vlk)].

2. Dūmi dūmi, siltuimiņa,
Tij māc munu dvēselīti;
Bieza putra, touka goļa,
Tij mun tika prāetiņam.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

3. Dūmi dūmi, siltumiņa
Tīk manam prātiņam;
Bieza putra, tauka gaļa,
Tā māc manu dvēselīti.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

4. Dūmi dūmi, tie man labi,
Tie man' vieglu vieglināja;
Bieza putra, tauka gaļa,
Tā māc manu dvēselīti.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

5. Sūri dūmi, tie man tīk,
Tie dar' vieglu dvēselīti;
Bieza putra, tauka gaļa,
Tā māc manu dvēselīti.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

6. Tie dūmiņi Dieva doti,
Tie man ļauna nedarīja;
Griķu putra, piena virta,
Tā māc manu dvēselīti.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

34193.

Iegāju pupās, piepupāju,
Iegāju zirņos, piezirņoju,
Iegāju lēcās, pielēcāju, -
Tur man lēcās lēcējiens.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

34194.

Ielejota tā zemīte,
Vai tā mana iestāvēta?
Ziemu sniega iegulēta,
Pavasari ūdentiņa.
166 [Gramzdā un Smaižos (Gramzdas un Aizviķu pag. Lp)].

34195.

Īsuoksim, īsuoksim
Cytu jauku volūd'eņu;
Pam'esim, pam'esim
Šū vecū, runuojuši.
422 [Līvānu pag. D].

34196.

Iesim, māsiņ's, upi smelt,
Kuŗš mēs ātrāk izsmelsim!
Es izsmēl' zelta galdu
Ar visām lēniņām.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

34197.

Ieva sieva, mazgā katlu,
Man rubeņi kulītē!
- Kuŗa purva tie rubeņi
Skrūvainām astītēm?
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

34198.

Eita, nagi, jūs papriekšu,
Jūs papriekšu grābājiet!
Jūsu dēļ man' ieslēdza
Sikšņu muižas pagrabāi.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

34199.

Ej, bāliņ, taisnu ceļu,
Runā taisnu valodiņu!
Tad ij Dievs palīdzēs
Taisnu ceļu nostaigāt.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

34200.

As but' solt nuosoluisa,
Ja trīsāt namācātu:
Trīsu paeta, klab zuoebiņi,
Syldās muns ouguimiņš.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

34201.

Es būt' salti nosalusi,
Kaut trīsēt nemācējsi;
Paldies saku māmiņai,
Kas trīsēt(i) iemācīja.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Es būt' sen nosalusi,
Kad trīsēt nemācētu.
Paldies saku, Laimes māt,
Ka trīsēt pamācīji.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

34202.

Es gribēju naudu sēt,
Atrod' naudu nedīgstot;
Es gribēju gudru vilt,
Gudris mani pašu vīla.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

- 460 -

34203.

Es mūrnieka zellis biju,
Kādu rīku man nebija?
Man bij ķelle, āmurīts
Un sudraba pinzelīte.
1311 [Apē (Vlk)].

34204.

Es nezinu, kālabad
Es nevaru saliekties;
Vakar dzēru pie upītes,
Vai iedzēru kukainīti?
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

34205.

Es noplēsu bērzam tāsi,
Guļu ceļa maliņā;
Vilciņš saka cauriedams:
Še dižena kaza guļ.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

34206.

Es savai blusiņai
Ļaunu vārdu nevēlēju:
Kad es biju aizmiguse,
Blusa mani modināja.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

34207.

Gaŗām gāju dreiju sētu,
Nedzirdēju dreijājam;
Iztecēja mazs sunītis
Dreijātām kājiņām.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

34208.

Gaŗām sētu, gaŗām sētu,
Ka tie mani neredzētu,
Ka tie mani neredzētu,
Ka vidā neievestu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

34209.

Gudra galva, traka galva,
Kur tā mani aizvedīs!
Ciekai manis neapēda
Meža kuņas kucēniņi.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1. Ai galviņa, ai galviņa,
Kā tu mani novadāsi?
Cikai mani neapēda
Meža kuņas kucēniņi.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

34210.

Gudrajam dēliņam
Sabirst nauda upītē;
Es dagāju, neveiklītis,
Salasīju straumītē.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

34211.

Gudrajam(i) dēliņam(i)
Sabirst nauda upītē;
Pēc naudiņas sniegdamies,
Cikko pats neiekrita.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

1. Gudrajam dēliņam
Sabirst nauda upītē;
Pēc naudiņas sniegdamies,
Zaudēj' savu augumiņ'.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

34212.

Gudri vīri gudri prasa,
Suģeķam nesaprast;
Saprast mani, suģeķam,
Gudru vīru valodiņ'!
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

34213.

Gulēdamis ieraudzīju
Plauktā gardu kumosiņu.
Ejat, rokas, paņemati,
Mute gardi saēdīs!
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

34214.

Istabiņa goda sieva,
No manim goda prasa.
Audzē, Dievs, rudzus miežus, -
Es tev godu parādīšu!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

34215.

Ja, Dieviņ, mantu dodi,
Dodi gudru padomiņu:
Manta vien maz der lieti,
Ja nav gudra padomiņa.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

34216.

Jauna gāju tautiņās,
Veca gāju krodziņē;
Tautās gāju priecāties,
Krogē gāju alu dzērt.
224 [Kabilē (Kld)].

34217.

Kā saulīte spīdējusi,
Tā spīdēs dažu dien';
Kur upīte tecējusi,
Tur tecēs vēl arvien.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

- 461 -

34218.

Kā skudrītes siliņā
Lielu pūzni savilkušas,
Tā bāliņi pulciņā
Lielu darbu padarījši.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

34219.

Kad es biju jauns puisītis,
Daždažādi iznesos [izvedos]:
Limbažos linus sēju,
Straupē pirku rāvējīn',
Pats sēdēju ādažos
Pašā torņa galīnā.
1191 [Ēveles draudzē].

34220.

Kad es biju jauns puisītis,
četri ragi kulītē;
Kuŗu gribu, to papūšu
Uz četriem meldiņiem.
408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

34221.

Kad es biju maziņa,
Bij man balta kaziņa;
Nu es esmu liela,
Nu man aita liela.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

34222.

Kas es biju maziņa,
Man bij balta kaziņa;
Nu uzaugu lieliņa,
Nu puišam sieviņa.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

34223.

Kaķīts ķērni sadauzīja,
Krējumiņa meklēdams;
Ja kungs tiesas nespriedīs,
Liksim kaķi cietumā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

34224.

Kolnā kuopu raudz'eitūs,
Kaidu kūku up'e nas:
Sudobruotu līpu n'es'e,
Paz'el't'eitu ūzuleņu.
426 [Sakstagala pag. Rz], 435 [Latgalē].

34225.

Kam, sunīti, bekas ēdi,
Vai maizītes tev nebij?
Tīri rudzi klētiņā,
Vēl gubiņas tīrumā.
119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)].

34226.

Kas varēja sila zaķi
Skrīvelīti izmācīt?
Kas varēja melnu ogli
Baltu krītu izkrītāt?
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

34227.

Kas varēja svārkus šūt
No ezera lapiņām?
Kas varēja cilas art
Aizpērno kumeliņu?
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

34228.

Kauns bij man kājām iet
Dubļainiem zābakiem;
Žēl naudiņas izdodot
Par labo kumeliņu.
131 [Mēŗa muižā (Mēŗa pag. Vlk)].

34229.

Kigirigi, tu gail'eit,
Ar tū kaula dagun'eņu,
Šūnakt dzīdi lakteņā,
Reit munā katl'eņā!
4271 [Rēzeknes apr.].

34230.

Ķīseli, brālīti,
Vij man aukliņas;
Putriņa, māsiņa,
Liec man vīzītes!
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

34231.

Ķīvē mani celiņā,
Ķīvē ceļa maliņā;
Vai bij mani tēvs māmiņa
Ķīves dēļ audzējuši?
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

34232.

Ķipīts ķērni saspārdīja
[saspardīja],
Spainīt' liek cietumāi.
70 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

34233.

Klipa klapa karašiņa,
Pavasar pie magaziņa.
56 [Pociemā (Pociema pag. Vlm)].

34234.

Krāši dziedēj' ropažnieki
Zaķuraga krodziņā;
Melnas ogles vezmiņā,
Balta nauda maciņā.
54 [Limbažos (Limbažu pag. Vlm)].

- 462 -

1. Ropalnieka līgaviņa
Baltu naudu rēķenēja;
Melnas ogles vezumā,
Balta nauda maciņā.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

34235.

Kūtri zirgi man aŗami,
Lepni ļaudis runājami;
Kūtram rikšņus es izvilku,
Lepnam lēnu valodiņu.
1311 [Apē (Vlk)].

34236.

Kumpiķis kumpam
Launagu nesa
Sakumpis, salīcis
Gar žoga malu,
Lai suņi nerej,
Lai ļaudis neredz.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

34237.

Kur mani cimdiņi,
Kur cepurīte?
Man jātek cīruļa
Kāziņās.
224 [Kabilē (Kld)].

34238.

Kur mēs abi [divi] nabadziņi
Tabaciņu glabāsim?
Klētiņā, aizdurvē,
Baltas kazas radziņā.
262 [Brambergā (Glūdas pag. Jg)].

34239.

Kur mēs abi nabadziņi
Tabaciņu glabāsim?
Citu liksim maciņā,
Citu āža radziņā.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

34240.

Kur mēs divi nabadziņi
Tabaciņu glabāsim?
Vilks apēda [aiznesa] aveniņu
Ar visiem radziņiem.
101 [Rankā (Rankas pag. C)].

1. Tabaciņ, nabadziņ,
Kur mēs tevi glabāsim?
Vilks apēda aveniņu
Ar visiem radziņiem.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

34240v2.

Ubadziņi ubadziņi,
Kur glabāsim tabaciņu?
Vilks aiznesa aveniņu
Ar visiemi radziņiem.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

34241.

Kur tie zili dūmi kūpe,
Tur vār' treknus kāpostiņus;
Kur tie sīvi suņi rēje,
Tur bagāti saimenieki.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

34242.

Kuce kuce tautu meita,
Suņam deve garoziņas.
Būtu pati apēdusi,
Ūdenī mērcēdama.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

34243.

Kviešu maize, griķu maize,
Tā pa ciemu lenderēja;
Rudzu maize, miežu maize,
Tā saimītes turētāja.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

34244.

Labajam diena gaisa,
Otra laba taujājot.
Aiziet diena, aiziet otra,
Nevar laba sataujāt.
121 [Gulbenē (Md)].

34245.

Labrītiņ! rītam devu,
Labvakar! vakaram;
Labrītiņ! saulei devu,
Labvakar! mēnešam.
216 [Ventspilī].

1. Labrītiņ! rītiņā,
Labvakar! vakarā,
Labrītiņ! - saule lec,
Labvakar! - mēnestiņš.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

34246.

Lobs gon alteņš,
Koč nu auzeņu;
Loba gon radne beja,
Koč nu buol'eņu.
435 [Latgalē].

34247.

Lai byus Jēzus gūdynuots!
Tej pyrmuo volūdeņa;
Pyrma Dīvu pīmineišu,
Tod palaizšu volūdeņu.
4282 [Eversmuižā (Ciblas pag. Ldz)].

- 463 -

34248.

Lai darīja, kas varēja,
Es nevaru izdarīt:
Liek ar dūri malku cirst,
Ar zobiem skalus plēst.
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

34249.

Lai to dara, kas to dara,
Es nevaru to darīt:
Uz ezera guni kurt,
Sīkus ledus dedzināt.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

34250.

Lai to dara, kas to var,
Es nevaru to darīt:
Es nevaru tumšu nakti
Sīku zvaigzņu izskaitīt.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

34251.

Liela kāršu spēlēšana,
Tā man laba nedarīja:
Izspēlēju savu bandu
Pa vienam graudiņam;
Vēl pietrūka, izspēlēju
Savu vecu kažociņu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

34252.

Lieli ļaudis, gudri ļaudis,
Tie vis daudzi nerunāja,
Tie izvēla valodiņu
Kā no rieksta kodoliņu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

34253.

Liels a mazu nesatika,
Ciets a mīkstu nesalipa:
Liels mazo ienīdēja,
Ciets mīksto saspaidīja.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

34254.

Līdz', Dieviņu, līdz', Dieviņu,
Man, mazam vīriņam,
Līdz', Dieviņ, man dzīvot,
Skaidr' ūdeņa maliņā!
216 [Ventspilī].

34255.

Māršiņ, brāļa līgaviņa,
Sildi siltus kāpostiņus!
Kad būssilti, tad būs labi,
Kad būs auksti, tad nelabi.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

34256.

Muocēja muna mēl'eite
Krīviskū, latviskū;
Niu jei grib vuicētīs
Igauniskū volūdeņu.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

34257.

Malu, malu tabaciņu,
Neb' es tevi viena šņaukšu:
Šņauks plostiene, krausurbiene,
Šņauks resnā mesteriene.
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

34258.

Maza biju, gudra biju,
Tinos kļava lapiņās;
Lielajam gudrajam
Diena gāja meklējot.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

34259.

Moza sīna kapaneņa,
Pylna bolta dobul'eņa;
Moza tautīšam gal'veņa,
Pylna gudra podūmeņa.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

34260.

Mielojiet, sveši ļaudis,
Es jums būšu atmielot:
I man bija rudzi sēti
Abi pusi lielceļam.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Mielo mani, bāleliņi,
Gan es tevi atmielošu:
I man bija mieži sēti
Abu pušu Rīgas vārtu.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].

34261.

Mīļa Māŗa Madaliņa,
Uzjūdz manu kumeliņu,
Lai man braukt dienu nakti,
Nieka ļauna neredzēt!
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

34262.

Mīļa Māŗa mani grib
Raibu govju ganītāju;
Kas mani māmīnai
Ganīs mellas dūmalīnas?
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

- 464 -

34263.

Mūsu tēvs Cēsīs,
Vells tevi plēsīs,
Ņems aiz matiem,
Sies pie ratiem,
Vedīs uz upi
Slīcināt.
3011 [Pomušas un Ārdzes pagastos (Ceraukstes pag. B)].

34264.

Velāniešu māmuliņa,
Kā par purvu pārbridīšu?
- Cel, meitiņa, lindraciņus,
Bried basām kājiņām!
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

34265.

Pičpēteris mežā brauca,
Raiba kuņa pakaļ tek.
Es tev lūdzu, pičpēteri,
Cel to kuņu kamanās!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

34266.

Rubens sēd ozolā,
Govs ar jēru padusē.
Dod, ozol, govei ēst!
Rubens jēru pats ēdīs.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

34267.

Ne nabaga bērniņš biju,
Ne caur roku klausījos(?):
Pate klaipu griezējiņa,
Citam rikas devējiņa.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

34268.

Neba lielas lietas dēļ
Es aizbēgu Vāczemē [Kurzemē]:
Cālīšam ac' izdūru,
Lai neredz putraimiņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

34269.

Nidarīju mazam pāri,
Ni vecam cilvēkam:
Grūt' mazam bērniņam,
Grūt' vecam cilvēkam.
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

34270.

Nedod Dievs tā dzīvoti
Kā kaimiņu Pēterim:
Uz akmiņa malku cirst,
Strautā kurti uguntiņu.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

34271.

Neskaisties, tu galdiņ,
Ka tevī atspiežos,
Ka tevī atspiežos,
Sāli, maizi valkādams!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

34272.

Nesmejiet, jūs ļautiņi,
Ne smieklam es atnācu:
Es atnācu uguntiņu
Ar basām kājiņām.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

34273.

Netīšām es iegāju
Spaļubrenču istabā.
Tur sēdēja pieci puiši
Trim stūŗiem cepurēm;
Tur sēdēja piecas meitas
Spožiem vaŗa vaiņagiem.
214 [Zūrās (Zūru pag. Vp)].

34274.

No akmeņa lūku plēšu,
Nevar' gala izdabūt;
Uz ūdeņa rakstu rakstu,
Nevar' raksta uzrakstīt.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

34275.

Nosašņaucu tabaciņu
No radziņa uz nadziņu;
Kam būs man niekudēļ
Uz dūrīti putināt?
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

34276.

Pa ezaru gāju,
Pīpu kurināju;
Izkrita ugune,
Sadega ezars.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

34277.

Palīdzat, sveši ļaudis,
Brīnumiem brīnīties:
Telēniņi pļavu raka,
Cūkas ēda siena kaudzi.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

- 465 -

34278.

Pamazām es dzīvoju,
Pamazām Dievs palīdz;
Pamazām bite nesa
Pa vienam ziediņam.
19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

34279.

Pamazām es dzīvoju,
Pamazām Dievs palīdz;
Pamazām es grozīju
Lielas naudas kumeliņ'.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

34280.

Pamazām vien dzīvoju,
Pamazām Dievs līdzēja;
Pamazām dzīvodamis
Iekūlos maizītē.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

1. Pamazām es dzīvoju,
Pamazām Dievs palīdz;
Pamazām iesakūlu
Pelēkā naudiņā.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

34281.

Piedod, Dievs, manus grēkus,
Es bij' liels grēcinieks:
Netīšām apskavos
Otra vīra līgaviņu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

34282.

Pīpīn' mana jo mīļāka
Nekā mana līgavīna:
Lai es gāju, lai es braucu,
Pīpu bāzu kabatāi.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

34283.

Pīpīt' mana kaļķa pīpe
Ar sidraba čubukiem;
Rīgā pirku roņa maku,
Pērnavā tebeciņu.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

34284.

Pīpiņ' mana kaļķu pīpa,
Zaļu skuju tabaciņa;
Maciņš manis roņa makis,
Zīda diegu šūdināts.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

34285.

Pīpīt' mana trubačkiņa
Iekrīt cūku silītē.
Cūciņ mana rukašiņa,
Neapēd trubačkiņu!
115 [Jaunbilskā (Bilskas pag. Vlk)].

34286.

Pīpīt' traidu, pīpīt' traidu
Līdz pašam vecumam;
Maciņ', tavu sakrupumu
No jaunām dieniņām!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

34287.

Pulciņā pulciņā,
Bāleliņi, pulciņā!
I bitītes medu nes,
Pulciņā strādādamas.
316 [Jēkabpilī].

34288.

Putra putra, karašīnas
Badu dara sētīnā;
Kad atnāca pavasaris,
Balta kule mugarā.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

34289.

Putru vāra, man nedeva,
Gaida mani nomirstam.
Tik ilgam es nemiršu,
Līdz putriņu sastrēbšos.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

34290.

Putru vira, nemieloja
Tai lielā ciemiņā.
Dzīva būšu, nenomiršu,
Jūsu putras neēduse.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Putru vāra, nemielo,
Gaida man's aizejot.
Ieš' projām, nenomieršu,
Par siliņu tecēdama.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

34291.

Rītā agri nesacēlu,
Zinu vecu padomiņu:
Kviešu maize plauktiņā,
Reibulītis muciņā.
121 [Gulbenē (Md)].

34292.

Sāpēt sāp man galviņa,
Ko tā sāp, ko nesāp?
Sāp, otram nedodot,
Sāp, no otra gribēdama.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

- 466 -

34293.

Sazakūru tādu guni,
Ka varēju sildīties;
Sazaņēmu tādu prātu,
Ka neviena klāt nelaist.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

34294.

Salīkusi novadniece
Ar vagares līgaviņu;
Nu cērt roku virs rociņu,
Lai šķind vaŗa gredzeniņi.
190 [Kuldīā].

1. Saztikās novadniece
Ar vagares līgaviņu,
Vien' otrai rokas deva,
Šķind sudraba gredzeniņi.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

34295.

Saskaities vien staigāju,
Apjozies zobentiņu.
Kas ar manim naidu tura,
Lai iet laikus maliņā.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

34296.

Sasatyka dodzu kreums
Ar osū zūbin'eņu,
Dodzu kreums plotumā,
Zūbin'eņš osumā.
422 [Līvānu pag. D].

34297.

Saulīt' mazu gabaliņu,
Man notika nelaimīte:
Man nojūdza Leišu meita
Aiz Daugavas kumeliņu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

34298.

Saulīt' mazu gabaliņu,
Man notika nelaimīte:
Man nolūza adatiņa,
Zīda deķi vīlējot.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

34299.

Sausu pupu noēdos,
Uzdzēr' skābu dzeresīt'.
Ak tu Dieva dāvanīna,
Kā piebrieda vēderīns!
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

34300.

Žīda meita gauži raud,
Ka žīdam liela bārzda.
Neraud' gauži, žīdenīte,
Pucēsim žīdam bārzdu!
272 [Lielplatonē (Lielplatones pag. Jg)].

34301.

Žīdiņš rutku iestādījis
Savā rožu dārziņā;
Atnāk krievs, izrauj rutku,
Žīdam skādi padarīja.
303 [Svitnē (Svitenes pag. B)].

34302.

Šķitu piešus pie zābaka, -
Vīzei aukla notrūkuse;
Šķit' zobinu pie sāniem, -
Svārkiem vīle noplīsuse.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Šķitu kurpi kājiņā, -
Vīzei aukla pārtrūkuse;
Šķitu zaļu zobentiņu, -
Svārkiem vīle noplīsuse.
408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

34303.

Zelta nauda ar sudraba
Kabatāi dumpi dar':
Grib dalderis zīda maku,
Dukāts baltu papīrīt'.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

34304.

Sildi mani, silta saule,
Man nebija sildītāja:
Man nosala sildītājs
Jāņu nakti aizkrāsnē.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

34305.

Ziņā būšu, lietā būšu
Ar šo pašu vasariņu:
Nu uzgāju trīs vārpiņas
Viena salma galiņā.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

34306.

Sitat mani kur sizdami,
Par galviņu nesitat:
Galvā man viss prātiņis,
Viss gudrais padomiņš.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

34307.

Sitat mani kur sizdami,
Par galviņu nesitat:
Vēl manā galviņā
Trīs graudiņi tēraudiņa.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

- 467 -

34308.

Sitiet mani, kur sitiet,
Par galviņu nesitiet:
Iztek mani asentiņi,
Nava gudra padomiņa.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

34309.

Sitiet mani, kur sitiet,
Par galviņu nesitiet;
Lieciet mani kur likdami,
Ūdenī nelieciet!
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

34310.

Sit' kociņu uz kociņa,
Lai iet diena vakarā,
Lai iet diena vakarā
Un mūžiņš vecumā.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

34311.

Skāde skāde, liela skāde,
Desmit bābu pagalam!
Piecas badu nomirušas,
Mīklā rokas sadūrušas,
Otras piecas nosalušas,
Pirtī garu salējušas.
373 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

34312.

Slaucīju istabu,
Dabūju eiduku,
Uzkāpu kuilim,
Noskrēju Rīgā,
Pārvedu dui veģus,
Dui kumelīšus.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

34313.

Smalki lija zelta lietus
Tai zaļā birztalā.
Eit', māsiņas, pā(r)nesat
Jele vienu dzirkstelīti!
Es nokalu zobeniņu
No tās vienas dzirkstelītes.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

1. Sīksti lija zelta lietus
Aiz zaļās birztelītes.
Tec, māsiņa, jole sīki,
Pā(r)nes vienu dzirkstelīti!
No tās vienas dzirkstelītes
Nokaļ brālis zobentiņu.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

34314.

Sodiet mani, citi ļaudis,
Kad es ļaunu padarīju!
Es sodīt nemācēju,
Ne ar esmu mācījies.
221 [Engurē (Engures pag. Tk)].

34315.

Sodi, Dievs, tēvu māti,
Kas man' lielu audzināja,
Kas man' lielu audzināja
Šinī vārgu zemītē!
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

34316.

Zog man zagļi, buŗ man burvji,
Nevar mani izpostīt;
Uguntiņas dzirkstelīte,
Tā man visu izpostīja.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

34317.

Spēlenieki, lāga brāli
Dažu dienu badu mira,
Dažu dienu paspēlēja,
Launadziņa neēduši.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

34318.

Stāv' kalnā, stāv' lejā,
Tā kalnā, kā lejā,
Tik tas joda netikums
Līdzi vien vazājās.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

34319.

Stikaniņ, gaŗkājiņ,
Patais' man kamaniņas,
Es tev došu auzu sieku
Ar visām sēnulām!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

34320.

Stiprais pēra vārgulīti,
Gudrais muļķi izzoboja,
Bagāts moka nabadziņu,
Sliņķis čaklu niecināja.
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

34321.

Svāta Muora madaļeņa,
Sorgoi sova jakup'eņa,
Ka pi z'emis napakrystu,
Ka kuojeņis nanūsystu!
427 [Varakļānu pag. Rz], 435 [Latgalē].

- 468 -

34322.

Sviķiem priede nezaļoja,
Skujiņām nelapoja;
Sīkstais liels neuzauga,
Bargs sieviņas nedabūja.
551 [Naukšēnos (Naukšēnu pag. Vlm)].

34323.

Tā nebrauca lieli kungi,
Kā brauc sūra tabaciņa:
Tabaciņa rauga māte
Brauc ar seši brūni zirgi.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

34324.

Tuo vajag vacujam,
Tuo mozam b'ērn'eņam:
Vajag syltys ustubeņis,
Vajag gorda kumeus'eņa.
422 [Līvānu pag. D].

34325.

Tabak', manu tebeciņi,
Maksā govi ālavīcu;
Daža māte gurnu grieza
Pie tā mana tebeciņa.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Tabaciņa rauga māte
Brauc ar baltu kumeliņu;
Daža māte gurnus grieza
Pie tā tava tabaciņa.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

34326.

Tabaciņas pīpmaņam
Mūžam mantas netrūcīs:
Ja nebija citas mantas,
Tak bij pīpis tabaciņas.
1311 [Apē (Vlk)].

34327.

Tabaciņa pīpmaņam
Šai saulē laba dzīve;
Jau viņā saulītē
Paparkstiņas jāpīpē.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

34328.

Tabaciņa pīpmaņam
Zili dūmi nokūpēja;
Brandaviņa dzērājam
Ellē kājas karājās.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

34329.

Tabaciņa pīpmaņam
Zili dūmi nokūpēja;
Brandaviņa dzērājam
Visi ceļi līkumoti.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

34330.

Tabaciņa ragu māte
Brauc ar seši kumeliņi;
Jauni zēni, veci vīri
Tek pakaļ raudādami.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

34331.

Tebeciņa rauga māte
Brauc ar pieci sirmi zirgi;
Dzīpariņu krāšātāja
Brauc ar vienu līku ķēvi.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

1. Dzīpariņa māmuļiņa
Brauc ar seši sirmi zirgi;
Tabaciņa rauga mačs
Tik ar vienu kleberēja.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

2. Tabaciņa raugu māte
Brauc ar seši sirmi zirgi;
Es ar vienu līku ķēvi
Klūģerēt klūģerēju.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

34332.

Tabacīna rauga māte
Brauc ar seši sirmi zirgi;
Ka nebūs tabacīn',
Nebūs vecas līkas ķēv's.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

34333.

Tabaciņa rauga māte
Brauc ar seši sirmi zirgi.
Kas tabaku pīpējiet,
Saņemiet kumeliņus!
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

34334.

Tabaciņa rauga māte
Brauc ar seši sirmi zirgi;
Kas tabaku smēķētāji,
Lai noņēma cepurīti.
50 [Vecatē (Vecates pag. Vlm)].

34335.

Tabaciņa rauga māte
Brauc ar seši sirmi zirgi;
Trīs bij kalti, trīs nekalti,
Tek zemīti kapādami.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

- 469 -

34336.

Tabaciņa rauga māte
Brauc ar seši sirmi zirgi;
Visi Rīgas lielikungi
Cepurītes noņēmās.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

1. Tabaciņa rauga māte
Brauc ar seši sirmi zirgi;
Jauni kungi priekšā tek,
Cepurītes noņēmuši.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)].

34337.

Tabaciņa rauga māte
Brauc ar seši sirmi zirgi;
Visi seši sagrožoti
Tabaciņa grožiņiem.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

34338.

Tabaciņu turēdama [turēdamis],
Netecēju kājiņām:
Kam iedevu tabaciņu,
Tas gabalu vizināja.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

1. Tabaciņa sievu ņēmu,
Kājiņāmi nestaigāju:
Šim tabaka, tam tabaka,
Kas gabalu vizināja.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

2. Tabaciņu turēdama,
Kājām ceļu netecēju:
Šim snaucienu, tam snaucienu,
Kas gabalu vizināja.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

3. Tabaciņu turēdams,
Kājiņām netecēju;
Ik pabraucu gabaliņu:
Še, znotiņ, tabaciņa!
216 [Ventspilī].

4. Tebeciņu turēdama [turēdams],
Netecēju kājiņām:
Dev' otram tebeciņu,
Lai ņem zirga pakaļā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

5. Tabaciņu turēdamis,
Netecēju kājiņām:
Šim pīpīna, tam pīpīna,
Kas gabalu vizināja.
158 (Nīca).

34339.

Tāds ar tādu sasatika,
Tāds ar tādu vazavās;
Labajam diena gaisa,
Otra laba meklējot.
3302 [Susējā (Susējas pag. Il)].

34340.

Tāļu metu āboliņu,
Atpakaļ atritēja;
Tāļu laidu valodiņu,
Atpakaļ atskanēja.
1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)].

1. Tālu metu akmentīnu,
Atpakaļu atritēja;
Tālu laidu valodīnu,
Atpakaļu atskanēja.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

34341.

Tas tas ritins,
Tas tas ratins,
Tā tā debess
Dīstelīt'.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

34342.

Tiesas dēļ vīrs piedzima,
Naudas dēļ kumeliņis;
Ne tiesai vīrs derēja,
Ne naudai kumeliņis.
216 [Ventspilī].

1. Tiesai vīris, tiesai vīris,
Naudai labis kumeliņis!
Tiesai vīris nepazuda,
Naudai labis kumeliņis.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

34343.

Tei nevaid tādi koki,
Kādi koki Vāczemē:
Bērziņš auga uz akmeni,
Riekstiņš bērza galiņā.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

34344.

Tik vien labu cileciņu,
Kā mēs divi cileciņi:
Kalna Kača, lejas Ģērda,
Tik vien labu cileciņu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

34345.

Tiltā pēdu nepazina,
Akminī cirtumiņa;
Smilgā vīra nepiesēja,
Gudra vīra netiesāja.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

- 470 -

34346.

Tirgū iemu, tirgū teku,
Tirgū mani aicināja;
Tirgus māte man iedeve
Melnu govi ar ragiem.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

34347.

Tu, brāl, es, brāl,
Iesim abi malkas cirst,
Tu ar dunci, es ar cirvi;
Tu, brāl, es, brāl,
Iesim abi lūku plēst,
Tu ar zobiem, es ar nazi!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

34348.

Tu, māsiņ, braukšu brauci,
Sunīts tek kājiņām;
Kam, māsiņ, netaisīji
Sunīšam kamaniņas?
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

34349.

Tu puiškins, lobs cylvāks,
Eim'e obi t'eļu zogtu;
Tu nūzogi, as apēžu,
T'ev'a sauc'e t'eļa zagļa.
422 [Līvānu pag. D].

34350.

Tumšu nakti ceļu gāju,
Lazdu nesu rociņā.
Šķir, Dieviņ, man celiņu,
Ārdi manu valodiņu!
52 [Burtniekos (Burtnieku pag. Vlm)].

34351.

Tumšu nakti ceļu gāju
Lazda zaru rociņā;
Visi koki ļaunu vēl,
Lazdiņš ļauna nevēlēja.
398 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Juoj, buol'eņ, garu ceļu,
Jem lazdeņu rūceņā:
Vysi kūki bl'ēņas dora,
Lozda bl'ēņu nadarēja.
4282 [Eversmuižā (Ciblas pag. Ldz)].

34352.

Timšu nakti ceļu gāju,
Lazda vēza rociņā;
Citi koki vella bēga,
Lazdiņš vella nebēdāja.
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

34353.

Tumšu nakti ceļu gāju,
Lazdiņ' nesu rociņā;
Tumša nakts ļaunu dara,
Lazdiņš ļauna nedarīja.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

34354.

Iz Daugavys dūri d'āju,
Īkreit vadga Daugavā;
Vacumā sīnu pļuovu,
Vylks apēd'e kažuc'eņu.
422 [Līvānu pag. D].

34355.

Uz ūdens dalders stāv,
Uz daldera kumeliņš,
Uz kumeļa vīriņš sēd,
Uz vīriņa cepurīte.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

34356.

Vāriet putru, nevāriet,
Es tās putras neēdīšu;
Lai ēd putru veci vīri,
Kas ar ķēvēm mežā brauc.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

34357.

Vaidulītis, bēdulītis
Liela ceļa maliņāi;
Nevaidulis, nebēdulis,
Nāc pie manis sētiņā!
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

34358.

Vai gan tīra labībiņa
Aug visās druviņās?
Vai tie visi labi ļaud's,
Kas cilvēka vārdu nes?
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

34359.

Voi īv'eņa, voi lazd'eņa,
Zīd c'el'eņa mal'eņā;
Voi muos'eņa, voi svain'eit'e,
Patur' munu kum'ēl'eņu.
422 [Līvānu pag. D].

34360.

Vai tev tīk zems zirdziņš,
Vai dubļaiņi zābaciņi?
- Labāk ņemu zemu zirgu,
Ne dubļaiņus zābaciņus.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

- 471 -

34361.

Vakarā guldamās,
Maizi liku pagalvī;
Rītiņā celdamās,
Zinu vecu padomiņu.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

34362.

Vecīts ara ceļmalā,
Micu kāra priedītē;
Jaunas meitas gaŗām gāja:
Redz, kur puķe karājās!
65 [Valtenbergā (Mazsalacas pag. Vlm)].

34363.

Vīri vīri, kam kumeļi,
Jūdzat visi kamanās,
Braucat visi jūriņāi,
Kŗaujat putu vezumiņus;
Braucat visi kalniņāi,
Pinat putu aplociņus!
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

34364.

Vīze vīze, šūba šūba,
Tij maizītes pelnītāja;
Melni svārki, zābaciņi,
Tie gatava tērētāji.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

34365.

Vīzīte rājās
Ar pastaliņu,
Kam gāja celiņu
Nerakstīdama.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

34366.

Vilcen vilka tēvs ar māti,
Ko tie vilka, ko nevilka?
Vai tie vilka klētei baļķus,
Vai istabai pamatiņus?
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

34367.

Virsū stāv laižņu lapa
Iz tekoša ūdentiņa;
Virsū stāv mans vārdiņš
Iz visiem vārdiņiem.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

34368.

Visi ļaudis to vien teice,
Bez Dieviņa es dzīvo;
Man Dievinis aizkrāsnē
Pelēkām austiņām.
190 [Kuldīā].

1. Kas kait meitām nedzīvot,
Meitām Dieviņš aizkrāsnē
Strupu asti, puspelēks,
Pelēkām austiņām.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

2. Kas to teica, kas meloja,
Ka puišiem Dieva nav?
Puišu Dievs aizkrāsnē
Pelēkām austiņām.
3011 [Pomušas un Ārdzes pagastos (Ceraukstes pag. B)].

34369.

Visi saka vienus vārdus:
Taisies gultu, ej gulēt!
Kur bij man gulēt iet, -
Visi kakti piegulēti;
Viens kaktiņš negulēts,
Tur guļ mana mīļa Laima.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

1. Gulēt iešu, kur gulēšu?
Visi kakti pieguluši.
Viens ir visu negulēts,
Tur guļ pati mīļa Māra.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

2. Gulēt iešu, kur gulēšu?
Visi kakti pieguluši,
Visi kakti pieguluši
Manu baltu bāleliņu.
Viens kaktiņš, tas bij tukšs,
Tur guļ veca māmulīte.
328 [Valles muižā (Taurkalnes pag. B)].

34370.

Caur kuorklim up'e tak,
Tur d'ev'ēņi akminst'eņi;
D'ev'eitā akminī
Dz'eiva v'eira dv'ēs'el'eit'e.
424 [Barkavas pag. Rz], 4271 [Rēzeknes apr.].

34371.

Cērtu cirvi akmenī,
Cērtu purva sūniņā;
Vairāk līda akmenī
Nekā purva sūniņā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Cērtu cirvi akmenī,
Cērtu vārtu stuburā;
Vairāk līda akmenī
Nekā vārtu stuburā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

34372.

Ceļat rāti, rājatiesi,
Kam galviņa nesāpēja!
Es nevaru rāti celte,
Man galviņa gaužām sāp.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

- 472 -

34373.

Celies agri neceļama,
Lāpi kules neliekama, -
Būsi maizes paēdusi,
Gŗūta darba nedzievusi.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

34374.

Celies, guba [meita], gaiba [gaisma] nāk,
Ņem to vamb' [katlu], liec uz vimb' [kāsi]!
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

1. Celies, guig, gaig nāk,
Liec to Ķing uz to ķeng!
216 [Ventspilī].

34375.

Celies, mana muguriņa,
Skaiti rīta pātariņus!
Kad aiziesi pie Dieviņa,
Ko Dievam atbildēsi?
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

34376.

Cepur' mana cepurīt',
Kā putniņš aizlidoja.
Lai cepure, kur cepure,
Kur tās piecas adatiņas!
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

34377.

Cirtu, cirtu akmintiņ',
Uz ūdeni ugun' kūru;
Ne pazinu cirtumiņ',
Ne uguns kūrumiņ'.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

34378.

Citi brāļi zirgiem mija,
Ko, brāliņi, mēs mīsim?
Mīsim, brāļi, biksītēm,
Dzersim bikšu līkopiņus.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

★

55403.

Aizkrien gaigala,
Atskrien gaigala,
Aizsalst ezers
Dimdēdams. (=Audekls.)
261 [Mēdzūlas Md].

55404.

Pārskrēja stirniņa,
Atskrēja stirniņa,
Upīte aizsala
Timkšēdama. (=Audekls.)
604 [Dažādi iesūtītāji].

55405.

Apsasedza man māsiņa
Simtiem baltu vilainīš',
Tāpat vējis cauri pūš. (=Vista.)
268 [Mētrienas (Ļaudonas-Odzienas) Md].

55406.

Atmini manu mīklu,
Kas aug saules neredzēj's?
Serde koka viducī,
Tā aug saules neredzēj'se.
391 [Sinoles Vlk].

55407.

Atminiet, mazi bērni,
Kas brauc pāri Daugavai?
Ķīsels brauc pār Daugavu
Rakstītām kamanām.
560 [Rīga ].

55408.

Atminiet, sveši ļaudis,
Kas aug gaŗi vasarā?
Kaņepīte, gaŗaudzīte,
Tā aug gaŗa vasarā.
144 [Jaunauces Jg].

55409.

Dejo pa istabu
Ar savu darbu;
Jo vairāk griežas,
Jo biezāks top. (=Tītavas.)
445 [Ugāles Vp].

55410.

Bērziņš līgo,
Krikšķītis krikšķ,
Visiem dzirdot,
Viens to saprot. (=Šūpulis un bērns.)
604 [Dažādi iesūtītāji].

55411.

Susurīts gauduja,
Līpiņa leiguja;
Vīnam bous dzīdāt,
Visīm klausīt. (=Šūpulis un bērns.)
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

- 473 -

55412.

Griež ar nazi,
Nevar sagriezt;
Cērt ar cirvi,
Nevar sacirst. (=Ūdens.)
581 [Aizputes apr.].

55413.

Koka štiks,
Kaula riks,
Kust'ni gūžas,
Tad būs gards. (=Rieksts.)
545 [Krustpils D apr.].

55414.

Kas guļ zīda mētelī,
Kaula kažoks mugurā? (=Rieksts.)
32 [Babītes (Piņķu) Rg].

55415.

Žigurīti, žagurīti,
Zelta skura mugurā! (=Rieksts.)
263 [Mēmeles Jk].

55416.

Nūīt uz mežu
Bez cira, bez kapļa;
Atnas teineiti
Ar visu vuoceņu. (=Rieksts.)
466 [Vārkavas D].

55417.

Piedzimis, uzaudzis
Spurainā mājiņā;
Kad nāk vecāks,
Tad bēg laukā. (=Rieksts.)
605 [Skolas].

55418.

Paplēšu liniņu,
Atrodu vilniņu;
Paplēšu vilniņu,
Atrodu bērniņu. (=Auti, zeķe, kāja.)
326 [Preiļu D].

1. Pacārtu vilniņu,
Atrūnu lineņu;
Pacārtu lineņu,
Atrūnu bērneņu.
389 [Silajāņu Rz].

55419.

Mazā Līzīte
Trakādā vīzē:
Citiem kalpo,
Sevi postās. (=Siļķe: moderna mīkla.)
369 [Saldus Kld].

55420.

Maza maza mājiņa,
Simtiem lodziņu;
Kas iet iekšā,
Ārā netiek. (=Tīkls.)
560 [Rīga ].

55421.

Maza maza meitiņa
Tīreļa malā,
Kas iet gaŗām,
Tam dod kukuli. (=Dadzis.)
261 [Mēdzūlas Md], 604 [Dažādi iesūtītāji].

55422.

Mazs mazs vīriņš,
Deviņas ādiņas;
Kas to dīrās,
Tas gauži raudās (=Sīpols.)
261 [Mēdzūlas Md].

1. Brūte sēž kaktā
Deviņām saktām.
Kas viņu bildina,
Tas gauži raud.
394 [Skaistkalnes (Šēnberģes) B].

55423.

Kārtu kārtām
Roņu tauki,
Raudāt raud
Dīrātāji. (=Sīpols.)
430 [Taurupes (Aderkašu) Rg].

55424.

Vērsīt, bulīt,
Kas tevi deiroj?
Kas tevi deiruos,
Tys gauži rauduos. (=Sīpols.)
89 [Dricēnu Rz].

55425.

Mazs vīriņš brūniem svārciņiem,
Ar zaļu bārzdiņu;
Tas puško mūsu dārziņu
Ar dažiem jaukumiem.
Kas gribēs viņu nomaitāt,
Tas grauži noraudās.
(=Sīpols: moderna mīkla.)
132 [Ikšķiles Rg].

55426.

Dārzā topu audzināts,
Ādu ādām es apklāts;
Kas tās ādas noplēsīs,
Tas ar raudas palaidīs.
(=Sīpols: moderna mīkla.)
436 [Tirzas (Tirzas-Pils) Md].

- 474 -

55427.

Viju, viju vijām,
Pa staru starām;
Še pate linga,
Še lingas aste. (=Apīnis.)
505 [Zālītes (Grienvaldes) B].

55428.

Te tere tere,
Te vija vija,
Te meta mutuli
Vijatas galā. (=Apīnis.)
231 [Līgatnes (Paltmales) Rg].

1. Tetere tetere,
Te vija, te vija,
Te sila mutuls
Vijetes galā.
72 [Cesvaines Md].

2. Tētere tētere,
Te vija, te vija,
Te sastop muškuli
Vijas galā.
485 [Viesienas (Lautera-Viesienes) Md].

3. Te sita, te sita,
Te vija, te vija,
Te sitam mutuli,
Te vijas galā.
13 [Alojas (Ungurpils) Vlm].

4. Te viju, viju,
Te teterēju,
Te maucu mīstekni
Mieta galā.
436 [Tirzas (Tirzas-Pils) Md].

5. Saviju, viju,
Saderum deru,
Uzauga putenis
Vitenas galā.
560 [Rīga ].

6. Suviju, suviju,
Sutekum, suteku,
Izmet vitanu
Kucāna galā.
263 [Mēmeles Jk].

7. Tenteru tenteri,
Tunterum tunteri,
Beidzot izmeta
Burbuli galā.
165 [Kalncempju (Kalnciema) Vlk].

55429.

Satinās tinās,
Savijās vijās,
Uzkāpa kokā,
Sapumpurojās. (=Apīnis.)
452 [Užavas (Zīras) Vp], 560 [Rīga ], 575 [Valmiera Vlm apr.].

1. Tinu, tinu,
Viju, viju,
Uziet augšā,
Sapumpurojas.
148 [Jaunpiebalgas C], 239 [Lizuma C], 436 [Tirzas (Tirzas-Pils) Md], 605 [Skolas].

2. Saviju viju,
Sapinu pinu,
Uzkāpu kokā,
Sačunčeroju.
560 [Rīga ].

55430.

Taisns tēvs,
Līka māte,
Plakans auklis,
Sprogaini bērni. (=Apīnis.)
204 [Kursīšu Kld], 360 [Rundāles B], 445 [Ugāles Vp], 536 [Gulbene Md apr.].

1. Taisns tēvs,
Līka māte,
Plakanas meitas,
Apali dēli.
436 [Tirzas (Tirzas-Pils) Md].

2. Taisns tēvs,
Riņkene māte,
Plakana meita,
Apaļš un lustīgs dēls.
575 [Valmiera Vlm apr.].

55431.

Tieva, gaŗa māte,
Riņķī griezts tē(v)s,
Apali puišeļi,
Plakanas meitenes. (=Apīnis.)
149 [Jaunpils Tk].

1. Tievs gaŗš tēvs,
Riņķī griezta māte,
Apaļi puisēni,
Plakanas meitenes.
560 [Rīga ].

55432.

Kukužeņa, leikažeņa
Kūkā kuopja ūlu dēt;
Kubulā izperēja,
Pa ustobu izvodova. (=Apīnis.)
326 [Preiļu D].

1. Vīvuliņa,
Vāvuliņa
Augšā tek
Olas dēt.
193 [Krapas Rg].

- 475 -

55433.

Vīkuliņ, vākuliņ,
Koka galā putnis dēj;
Izdēj pautus, izšķiļ cāļus,
Ieliek vīra galviņā. (=Apīnis.)
255 [Mārupes (Bieriņu) Rg].

55434.

Tīva gara jumproviņa,
Vysapkuort treikuliņi. (=Apīnis.)
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

55435.

Zaļš ziemu,
Zaļš vasaru;
Ne zari zaro,
Ne lapas lapo. (=Apīnis.)
130 [Iecavas (Lieliecavas) B].

55436.

Tu turi turiķi,
Es minu miniķi;
Gan pēc turiķis
Miniķi lūgsies. (=Klēts un rija.)
130 [Iecavas (Lieliecavas) B].

1. Man, min, miniķi,
Tur', tur', tureķi!
Vēl tam miniķim
Tureķu vajag.
604 [Dažādi iesūtītāji].

55437.

Tupu, tupu, tupulīti,
Karu, karu, karulīti!
Tāpat bija tupuļam
Karulīša jalūdzās. (=Kaķis un
gaļa.)
575 [Valmiera Vlm apr.].

1. Tup, tup, tupekli,
Kar, kar, karekli!
Grib tas tupeklis
Karekli baudīt.
200 [Kuldīgas Kld].

55438.

Tupiķis tupēja,
Karelis karājās;
Dievs dod tupiķim
Kareli baudīt. (=Kaķis un gaļa.)
398 [Skrundas Kld].

55439.

Staņķis tup kalniņā,
Bridulīti gaidīdams;
Pavaicāju laipniekam,
Vai stārasts istabā?
(=Vilks, kaza, kaķis, suns.)
193 [Krapas Rg].

55440.

Susārītis tek pa ceļu,
Prekutīte mugurā;
Uz prekutis ozols auga,
Uz ozola peka auga. (=Zirgs, jātnieks,)
(=jātnieka galva un cepure.)
144 [Jaunauces Jg].

55441.

Viena kāja nabagam,
Liela galva vīriņam:
Nocērt kāju nabagam,
Sagriez galvu vīriņam. (=Kāposts.)
282 [Nīcas Lp].

1. Liela galva nabagam,
Viena kāja saimniekam;
Nocērt kāju saimniekam,
Sagriež galvu nabagam.
605 [Skolas].

55442.

Adatiņa maza sieva,
Liela darba darītāja.
Triks triks adatiņa,
Gan es lielu darbu padarīšu,
Gan es sašūšu viesam [vīram?] svārkus,
Vecam tēvam kažociņu.
236 [Līvānu D].

55443.

Tinks tinks āmurīt,
Kalsim tēvam kamaniņas!
Tad būs viegli vizināt
No kalniņa lejiņā.
236 [Līvānu D].

55444.

Dzirnaviņas labas sievas,
Baltu miltu malējiņas:
Džirgs džirgs džirgs!
Spriguliņš labs brāliņš,
Visu mūsu barotājs:
Trika tika tak!
236 [Līvānu D].

55445.

Ratenītis, brāleliņš,
Smalkas dzijas vērpējiņš:
Tar tar!
236 [Līvānu D].

55446.

Vaju vaju tu muosiņ,
Tovu gudru padūmeņi!
Kū actiņes īraudzēja,
Tū rūceņas padarēja.
605 [Skolas].

- 476 -

55447.

Ailu ailu pirtes sile,
Kam gulēji lāviņā?
Pārnāk mani bāleniņi
Nepuškoti, neloloti.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

55448.

Ai bērziņ, tavu kuplumiņu,
Tu visiem noderēji;
Māte gāja rīkstes griezt
Priekš lieliem palaidņiem.
423 [Svētes Jg].

55449.

Ai billīte, mana pāde,
Pasniedz manu nezdaudziņu!
Paēdusi, padzērusi,
Vajag mutes noslaucīt.
96 [Durbes Lp].

1. Kūma, kūma, es tev saku,
Atdod manu nezdaudziņu!
Nu paēdis, nu padzēris,
Vajag muti noslaucīt.
40 [Basu (Bases) Azp].

55450.

Ai ciemiņu, koka piere,
Vai redzēji lopu manu?
Zila kaza lauku pieri,
Visas četras kājas kaltas.
39 [Bārtas Lp].

55451.

Ai Dieviņi, ai Dieviņi,
Kaut savāji zemītē,
Lai tie ēstu, ja tie ēstu,
Savas zemes kukainīši.
211 [Ļaudonas Md].

55452.

Ai dzīvīte, ai dzīvīte,
Pie dzīvītes vajadzēja:
Vieglu roku, vieglu kāju,
Laba, gudra padomiņa.
244 [Lugažu Vlk].

55453.

Ai galviņa, ai galviņa,
Pilna prāta, padomiņa!
Ja kājiņas galvu nesa,
Galva gudru padomiņu.
211 [Ļaudonas Md].

55454.

Ai Jānīti, ai Jānīti,
Nu tu iesi nabagos:
Kārlis kāpa debesīs
Par tavām trepītēm.
90 [Drustu C].

55455.

Ai Jānīti, tu Krancīti,
Kam tu zagi kukulīti?
Māte tevi žagarēja,
Pa ņātrēm viļādama.
99 [Dzelzavas Md].

55456.

Vai kājiņas, man' kājiņas,
Vai jūs manas nesējiņas?
Vai jūs manas nesējiņas,
Vai es jūsu nasta biju?
Ne es jūsu nasta biju,
Ne jūs manas nesējiņas.
386 [Sidgundas (Rikteres) Rg].

55457.

Vai man' sudraba
Ormanīti,
Es pati zelta
Nesējiņa!
546 [Kuldīga Kld apr.].

55458.

Ai muns mīlīs bolūdeits,
Kur (tei) tova mīluokuo?
Muna mīluo jau aizguoja
Uz cīmeņu vystu zogtu.
113 [Gaigalavas (Bikovas) Rz].

55459.

Oi puisīt, blēņdarbīt,
Nadori daudz nadarbiņu!
Mežā daudz dzierdātuoju,
Teirumā radzātuoju.
120 [Gauru Abr].

55460.

Ai tingal tangal taival Ješka,
Svētdien brauca baznīcā;
Svētdien brauca baznīcā
Dieva vārdus klausīties.
473 [Veclaicenes Vlk].

55461.

Vai nu, manu skaņu balsi,
Ļaunu ļaužu samaitāt(u)!
Vai balstiņu vien maitāja?
Maitā visu augumiņ(u).
373 [Sarkaņu Md].

- 477 -

55462.

Voi vokora Ausekliņš,
Bolsu munu namaitoj!
Es bērniņš trokumā
Vovulēt vovulēju.
35 [Baltinavas Abr].

55463.

Aijā bērniņš, mežā dabūts,
Ne tam krekla, ne lakata!
Dievs dos dadžiem platas lapas,
Tur būs krekli, lakatiņi;
No tiem dadža stilbukiem
Mazi mazi zābaciņi.
133 [Īles Jg].

55464.

Ai žīds, ai žīds,
Ko dosi meitai līdz?
Pūru miežu, pūru rudzu,
Pūru raibu sivēnīn(u).
483 [Veselavas (Veselauskas) C].

55465.

Aizamiersa, aizamiersa
Div darbeņi nadareiti:
Duorzā pukis naravātys,
Sylā ūgys nalaseitys.
326 [Preiļu D].

55466.

Aiz kalneņa zaļa muiža
Aizadaga vosorā.
Aitja, puiši, muižas dzāstu,
Nesit kūka jyudisneņi!
Cik nu kūka jyudisneņa,
Cik nu puišu praudas ir.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

55467.

Aiz kalneņa zaļa muiža,
Tymā muižā siermi zyrgi.
Ai kaputim zjami syt
Da boltam akmiņam;
Ta akmiņam gunis nav,
Jaunom meitom praudys nav.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

55468.

Aiz upītes liepa auga,
Apakš liepas zaļa zāl'.
Ē ē ē ē ē !
Apakš liepas zaļa zāl'.
513 [Zemītes Tk].

55469.

Aiz kū man i leikas kuojas,
Aiz kū kupris mugorā?
Es redzēju sovu tāvu,
Sova tāva vacu tāvu.
247 [Makašānu Rz].

55470.

Aizamācja malns debess
Aiz dziļās jūriņu.
Voi byus snīgi, voi byus leiti,
Voi byus gaudas asariņas?
Byus i snīgi, byus i leiti,
Byus i gaudas asariņas.
143 [Jāsmuižas D].

55471.

Ak tēs, vec māt,
Tov smuku putniņ!
Nes gabal, liek zeme,
Apraug to putniņ!
93 [Dundagas Vp].

55472.

Ak tu munu baznīciņ,
Tovu skaistu cakuleņ'!
Treis dīneņas pūru brydu,
Cakulā vārdamuos.
466 [Vārkavas D].

55473.

Allaž māte, allaž meita,
Allaž baltas villainītes;
Allaž bēris kumeliņis
Velk villaiņu vezumiņu.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

55474.

Andrieviņ Andrieviņ,
Es mācēju līkumiņus!
Kalna Kača iemācīja,
Dzedziedā ganīdama.
605 [Skolas].

55475.

Apsavylku, nūsakrotu
Malnu jāru kažukā.
Laidit mani, laidit mani
Ar Jezupu spākuotīs!
604 [Dažādi iesūtītāji].

55476.

Apsavalku, nūsakrotu
Malnu vušku tulupā;
Tulups soka: šviku šviku,
Vacīs nūryuc: švaku švaku!
358 [Rugāju Abr].

- 478 -

55477.

Apsavylku, nūsakrotu
Malnu jāru kažukā;
Vysi muni skaudzējeņi
Dzeivi lāca yudinī.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

55478.

Ar laiviņu, ar jirkliņu
Ieš' māmiņas apraudzīt.
Lūza jirkla, plīsa laiva,
Ar Dieviņu, māmuliņ!
Riešu vēsti māmuliņai,
Lai tā gauži neraudāj'.
241 [Lubānas Md].

55479.

Ar pučīti laivu dzynu
Pretim sovu leigaviņ(u).
Lyuza ierkla, pleisa laiva,
Nyu ar Dīvu, leigaviņa!
358 [Rugāju Abr].

55480.

Ar priekšiņu tāvu raudu,
Ar pakaļu māmuļiņs;
Sava draudziņ' ar raudāju
Ar visām steģerēm.
211 [Ļaudonas Md].

55481.

Atbrauc žīdiņš sarkan' bārdiņu,
Atved saldu tabaciņ';
Izvelk radziņ', nošņauc tabak',
Tūliņ dusmas remdējās.
374 [Sātiņu Kld].

55482.

Atdev mani māmeņa
Aiz dyuņuojuo ezereņa;
Sajuka muna galveņa
Kai dyuņuojais ezereņš.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

55483.

Atīt dyumi kyupādami
Par Asniņu teirumiņu.
Ikaunīku torku maize
Šur atguoja kyupādama.
494 [Viļānu Rz].

55484.

Atjuoja, atjuoja
Rotūsi, rotūs;
Atvedja, atvedja
Lopuosi, lopuos.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

55485.

Atsasādu uz akmina,
Akmins mani nūlādeja:
Laiva laiva, brāga brāga,
Myužam veira nadabās!
605 [Skolas].

55486.

Es sādātu uz ceļmeņa,
Ka ceļmeņš naluodātu.
Ceļmeņš mani nūluodēja:
Ilgi sēdēt buoleņūs.
605 [Skolas].

55487.

Atsasādu uz akmiņa,
Akmens gryuši nūsapyute.
Tai sacēja pyusdamīs:
Byus tev gryuši juodzeivoj.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

55488.

Atsasādu iz kalneņa,
Iz palāka akmisteņa.
Akmins gryuši nūsapyutja:
Gryuts munami myužeņam,
Da puseji zemē guļu,
Da puseji saule ād.
73 [Ciblas (Eversmuižas) Ldz].

1. Atsasjād iz akmiņa,
Akmiņs gryuši nūsapyute.
Gryuts manami myužiņam
Zam zemīti gulejūt.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

55489.

Atsasādu uz akmiņa,
Akmins gryuši nāsapyute.
Kai jam beja nazapyust -
Da pusei zemītē?
73 [Ciblas (Eversmuižas) Ldz].

55490.

Atsasādu iz akmiņa,
Akmiņs gryuši nūzapyutja.
Tai sacēja nūzapyuts:
Gryuši munam myužeņam;
Gryuši munam myužeņam,
Bez māmeņas dzeivojūt.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

1. Guoju, guoju pa celeņi,
Atsasādūs uz akmiņa,
Akmiņs gryuši nūzapyutja.
Tai sacjāja nūzapyuts:
Gryuts munam myužeņam.
73 [Ciblas (Eversmuižas) Ldz].

- 479 -

55491.

Atsasādu uz akmiņa,
Akmiņs gryuši nūzapyutja.
Akmiņam dziļas saknes,
Dziļi vylka volūdeņi.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

55492.

Liedza mana māmuliņa
Uz akmeņa nesēdēt,
Lai sēd manis arājiņš,
Tabāciņu pīpēdams.
192 [Kosas C].

55493.

Atsasādu pīkususe,
Nava kuoju avējiņa:
Muni kuoju avējiņi
Guļ zam zaļu velēneņu.
44 [Bebrenes Il].

55494.

Atstāj nost, ļauna diena,
Ko gar mani darbojies?
Sijā smiltis, vētī olas,
Tev darbiņu diezgan bija.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

55495.

Aucu aucu, vīcu vīcu,
Man devīņas villainītes:
Trīs paklāju, trīs apsedzu,
Trīs paliku pagalvī.
39 [Bārtas Lp].

55496.

Augsti kalni, zemas lejas -
Kā tas var būt?
Un augsti kalni, zemas lejas -
Tas gan var notikt.
23 [Ārlavas Tl].

55497.

Aunt, meits, balt kājs,
Pinat matus, sienat lents!
Redz kur brauc sirmiem zirgiem,
Diezin ku šie griezīsies;
Paši pilni, zirgi klīst,
Tie izgāja garu ceļ.
282 [Nīcas Lp].

55498.

Āriskam bērziņam,
Tam sīkāki žagariņi;
Jaunajam bāliņam,
Tam gudrāks padomiņš.
82 [Demenes Il].

55499.

Bugači, ragači,
Kas tovā vādarā?
Pupeņa, ziernīts,
Ruociņa škēlīte.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

55500.

Bolta mute, gluda golva,
Sēd aiz goda [golda?] kei paskuda.
Gūdspa ceļu, gūds pa ceļu,
Nagūds ceļa maliņā!
358 [Rugāju Abr].

55501.

Bārzdiņ manu, i bārzdiņ,
Pa prātam izaugusi:
Iet pie kunga, pieglaužās,
Nāk mājā, izbožās.
560 [Rīga ].

55502.

Bebrīts leca, deja
Pirts pakaļā;
Lec, bebrīt, kalnā
Pakulu vērpt!
56 [Birzgales (Lindes) Rg].

55503.

Bēda man, liela bēda,
Uz tās bēdas atkal bēda:
Bērns nomira, sieva slima,
Kuņai raibi kucēniņi.
605 [Skolas].

55504.

Bēdeiga bēdeiga
Muoriņas meita:
Nasusi jyudini,
Tys rozalējis;
Kūrusi pierti,
Tei sadagusi.
314 [Pildas Ldz].

55505.

Bēdīga Muoriņa,
Muoriņas meita:
Ikyuŗa piertiņi,
Tei piertiņa nūdaga.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

55506.

Bēdīga bēdīga
Mārai dzeivuošona:
Dīvs deva bērneņu,
Tū īmetja yudinī.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

- 480 -

55507.

Bēdz, bēdz, Aņīt mīļā,
Ūzas dzenās pakaļā!
Na tā bija ūza baile,
Kā to ūzu upucānu(?).
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

55508.

Bērzeņš ceļa maleņā,
Treis lapeņis zareņā,
Trešajā lapeņā
Zalta rosa galeņā.
89 [Dricēnu Rz].

55509.

Bijām meitas uzaugušas,
Bet mēs gudras nebijām:
Peles, žurkas klētī nāca,
Mēs skrējām pagalmā.
530 [Cēsis C apr.].

55510.

Biku beku man' maizīte,
Salda, jēla, atlēkusi;
Abi gali sacepuši,
Vidū gāja kle-kle-kle!
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

55511.

Bitīte, mozs putniņš,
Sēd eglītes vieryunē;
Sasatryuka siermi zyrgi,
Saraustēja zalta grūžus,
Sidobra īmaviņus.
113 [Gaigalavas (Bikovas) Rz].

55512.

Bij manā galviņā
Trīsdeviņi padomiņi;
Visu manim vajadzēja,
Ilgu mūžu dzīvojot.
241 [Lubānas Md].

55513.

Bej peipīte, bej maciņš,
čybuciņa vīn navā.
Palaid mani, muomuļiņ,
Par upīti čybukūs!
389 [Silajāņu Rz].

55514.

Bijušā vietiņā
Ik rītiņus dzirnas rūca;
Vienā rītā maizi maļam,
Otrā maļam iesaliņu.
358 [Rugāju Abr].

55515.

Biņģelis pārdeva
Savu vecu vistu,
Tā vairs nespēja
Laktā lēkt.
163 [Kalētu Lp].

55516.

Bīza putra, tauka gaļe,
Tei muoc munu dvēseleiti;
Kuopustiņi, kacēniņi
Spierdzinoj dvēseleiti.
24 [Asares Il].

1. Dyumeņi, muni dyumeņi,
Na pa munam pruotiņam.
Svīksts ai maizi, bīza putra,
Tī pa munam pruotiņam.
35 [Baltinavas Abr].

2. Tie dūmiņi Dieva doti,
Tie man ļauna nedarīs;
Pienā vārīt' griķu putra,
Tā māc manu dvēselīt'.
540 [Jelgava Jg apr.].

55517.

Bieza putra pļepenīca
Iet ar mani mēdīties;
Vai mēdies, nemēdies,
Gan es tevi apēdīšu!
605 [Skolas].

55518.

Bruoļu vydū es stuovēju
Ar veitūla vaiņudzeņi;
Veitūls augapogolmā,
Es veitūla pakrēslī.
174 [Kārsavas Ldz].

55519.

Blusa kūdja, uts tecēja,
Šļachta mani zamynuoja.
Ni ar blusu vojuotīs,
Ni ar šļachtu runuotīs.
143 [Jāsmuižas D].

55520.

Bricu bāba ar Reinīti
Kazu kāva namiņā,
Šķitās kazu nokāvuši,
Nokaun savu vedekliņu.
90 [Drustu C].

55521.

Briņģē māmiņa,
Briņģēt briņģē:
Brinģē auniņu
Ar visu villu,
Briņģē suvēnu
Pusplucinātu.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

- 481 -

1. Briņģa māmiņa
Pēc prāta maltīti:
Briņģa sivēnu
Pusplucinātu.
129 [Gudenieku Azp].

55522.

Briedīts kāpa, ledus lūza,
Bambalīt' naudu skait'.
Nekāp, briedi, nelauz ledus,
Nāks naudiņ' maliņā!
200 [Kuldīgas Kld].

55523.

Bučā roku, tautu meita,
Atdoš' tavu seģenīt';
Ja tu roku nebučos',
Nedoš' tavu seģenīt'.
546 [Kuldīga Kld apr.].

55524.

Caunītei sakaista āda,
Skaista ādas cepurīte;
Es savam brāliņam
Tādu skaistu darināju.
605 [Skolas].

55525.

Cauri cimdi, cauras zeķes,
Vecas manas tupelītes!
Kad tu, vīriņ, mežā brauc,
Pīpīt' mājās neatstāj!
Kad tev uziet lielas bēdas,
Tad tu vari uzpīpēt.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

55526.

Caur sudobra bierzi guoju,
Ni zareņa nanūlaužu.
Ka byut es zynuojuse,
Kur nūkrita osoreņa.
170 [Kapiņu D].

55527.

Caura tautu istabiņa
Līdz pašam čukuram;
Skaidra mana valodiņa
Līdz pašam vakaram.
589 [Kuldīgas apr.].

55528.

Cepi, cepi, sīļa gaļa,
Vai es tevi viens ēdīšu!
Došu kungam, gaspažai
Un tai lopu moderei.
391 [Sinoles Vlk].

55529.

Cepu, cepu, kukuli,
Citu lielu, citu mazu,
Citu pašā laikā;
Kas lielais - lielajam,
Kas mazais - mazajam,
Padūkš, krāsnī iekšā!
506 [Zaļenieku Jg].

55530.

Cepur' mana luckenīca,
Svārki mani kankariņi;
Kur tā lucka pagriezās,
Tur kankari pakaļā.
358 [Rugāju Abr].

55531.

Cērtu, cērtu, ko es cērtu,
Es uzcērtu piecpadsmit.
Ja netici, nāc, skaties,
Vai nav visi piecpadsmit.
133 [Īles Jg].

1. Cērtu, cērtu, ko es cērtu,
Es uzcērtu piecpadsmit.
Ja kas netic, lei nāk lūkāt,
Še var atrast piecpadsmit.
(=Katrreiz balsi uzsveŗot, iecērt,)
(=tad arī iznāk piecpadsmit robiņu.)
(Raunā).

55532.

Cik izcepu mīkstu maizi,
Tik nonesu abrakasi;
Cik trauciņu nomazgāju,
Tik nonesu samazdziņu.
20 [Annenieku (Annasmuižas) Tk].

55533.

Cimds uz riķiem
Kambaŗa galā,
Kas to sitīs,
Tam kas kritīs.
112 [Ezeres Kld].

55534.

Cipu capu cabuliņ,
Sarkan baltu magoniņ!
Tu bij' pikts, es bij' pikts,
Nu mums abiem jāšķiŗas.
605 [Skolas].

- 482 -

55535.

Cyti ļauds čorta beistās,
Jezups čorta nazabeida:
Leiti leja, parkyuns spēŗa,
Jis ar dasu kristējās.
591 [Ludzas apr.].

55536.

Citi ļaudis manim sauca:
Tev nav Dieva, tev nav Dieva!
Man Dieviņš aizkrāsnē
Pelēkām austiņām.
540 [Jelgava Jg apr.].

55537.

Kas kait meitām nedzīvot?
Meitām Dieviņš aizkrāsnē:
Strīpains, rankains, platu asti,
Ķebulainām kājiņām.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

55538.

Žīdiņš brēca, žīdiņš brēca,
Žīdam Dieviņš aizkrāsnē :
Strupu asti, puspelēks,
Pelēkām austiņām.
219 [Lestenes Tk].

1. Žīdiņš spēlē, žīdiņš danco,
Žīdam Dieviņš aizkrāsnē :
Strupu asti, puspelēks,
Ar mazām austiņām.
192 [Kosas C].

55539.

Citu gadu šādu laiku
Še es vaira nedzīvošu:
Vai noiešu, vai nomiršu
Cit' āriņa maliņā.
235 [Litenes Md].

55540.

Cyti žīdi gavilej,
Meņdeļs buordu grabynoj;
Cytim žīdim pīna rogs,
Icuks skrīn taipat kai troks.
579 [Viļāni Rz apr.].

55541.

Cyuka žīdu saplāsusja
Lela ceļa maleņā;
Kurpinīki, saučiniki,
Eite žīda nūdeiruot!
143 [Jāsmuižas D].

55542.

četri Petri reju kyule,
Pīters putru dzysynova;
Atskrīn vuornas, izād putru,
Palīk Petri rauduodami.
35 [Baltinavas Abr].

55543.

čīgu čīgu ragavīnas,
Vilksim tēvu purīnā;
čīgu čīgu atpakaļ,
Vilksim tēvu mājīnā!
90 [Drustu C].

55544.

čīkst, čīkst, kas tur čīkst
Dambenieka kambarē?
Piža vērša ādu mina,
Bokults šuva zābaciņus,
Sumaķītis pieklapēja,
Lai tā zole neatlec.
96 [Durbes Lp].

55545.

čigu-rigu-rīgu!
Pilla Rīga žīdu:
Citim žīdim mellas bārdas,
Citim žīdim baltas bārdas,
Utu gnīdu pillas.
439 [Trikātas Vlk].

55546.

Daugavieti, radzes galva,
Tavu skaistu važošanu!
Kad (tie) zirgi rikšu tek,
Tad tie rati džendžerisku.
326 [Preiļu D].

55547.

Depe cepja kukulīt',
Luoča bārna gaidīdama;
Luocs ar depem kuop pa trepem
Pēc tuo depes kukulīša.
326 [Preiļu D].

55548.

Div celiņi, bāleliņi,
Kuru īt, kur' naīt?
Aj, muosiņa, tū celiņu,
Kur rasiņa nūbiruse.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

55549.

Divi ceļi cilvēkam,
Tie ar godu jāstaigā;
Ja ar godu nestaigāsi,
Ellē galvu nolauzīsi.
99 [Dzelzavas Md].

- 483 -

55550.

Div' rociņas, div' kājiņas
Lielu darbu nejaudāja;
Daudz rociņas, daudz kājiņas,
Tās darbiņus veicināja(?).
604 [Dažādi iesūtītāji].

55551.

Divi sirmi kumeliņi
Aiz aploka spēlējās;
Vienam bija zvaigžņu segli,
Otram zelta iemauktiņi.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

55552.

Divi vien, divi vien,
Kas dzīvoja saules mūžu:
Akmins augstu kalniņā,
Ūdens zemu lejiņā.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

55553.

Divi žīdi, trešā Trīna,
E ka jauka dancošana:
Divi žīdi stabulēja,
Trešais grozu grabināja.
439 [Trikātas Vlk].

55554.

Diž gar rindiņ
Māmiņs meit,
Diž gar kaikal
Tēviņ dēl.
518 [Zlēku Vp].

55555.

Dižajām, lielajām
Aiziet diena lokoties;
Mans mazais augumiņš
Gar zemīti ritinās.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

55556.

Diži kungi, mazi kungi
Nāk runcim tiesu spriest;
Runcis sēž aizkrāsnē,
Asti vien kustināj'.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

55557.

Dievkocīna kroni pinu,
Vēderzāles gribēdama.
Kad iedzēru līkorūnu [=ēteri],
Visa naba nobrakšķēja.
154 [Jaunvāles Vlm].

55558.

Dievs dod krūmu pļaviņā,
Akmentiņu druviņā:
Aiz krūmiņa aizstājos,
Uz akmeņa apsēžos.
604 [Dažādi iesūtītāji].

55559.

Dīvs ir gona, Dīvs ir gona
Logājom dīneņom;
Kai atīt slyma dīna,
Nava eistūs buolileņu.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

55560.

Dievs nedod tādu ļaužu,
Kādi mani tēvs ar māti:
Pusdienā pirti kūra,
Ar saulīti nosapēra.
604 [Dažādi iesūtītāji].

55561.

Dižtabaku šņaucējami
Liela skāde notikusi:
Sasit ragu kaudamiesi,
Izputēja tabaciņis.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

55562.

Dod, Dieviņ, man uzaugt
Ar gudroji padomiņ'!
Prieka būtu māmiņai,
Jole prieka līgavai.
241 [Lubānas Md].

55563.

Dodat man sudrabīnu,
Zeltīts man nepiedien!
Lai velk zelta gredzenīnus
Asarīnu dzērājīni.
148 [Jaunpiebalgas C].

55564.

Dundurjānis dunduroja
Stāvā kalna galiņā;
Aiz upītes čistu Juris
Pūta resnu āža ragu.
275 [Mērmuizas (Mžru) Vlm].

55565.

Durna, traka man galviņa,
Kur tā mani izvadāja!
Tikko mani nenokoda
Meža kuņas kucēniņi.
90 [Drustu C].

- 484 -

55566.

Dzeguzīte brīnījās
Sausas egles galīnā;
Ko brīnies, dzeguzīte,
Tā strādāja darba ļaudis.
Tā strādāja darba ļaudis
Celmainā līdumā:
Velc, vērsīt, atspēries,
Es turēšu izplēties!
148 [Jaunpiebalgas C].

55567.

Dzeiveit lela, dzeiveit moza,
Dzeivei vysa vajaga:
Vajag suņa, vajag kača,
Vajag gaiļa dzīduotuoja.
593 [Rēzeknes apr.].

55568.

Dzīdat nu, strozda bārni,
Nu nadzīd lakstīgola;
Lakstīgola nadzīduoja,
Sējas loika goidīdoma.
551 [Ludza Ldz apr.].

55569.

Es aizjūdzu kumeliņu
Laimīgā brītiņā;
Vezumiņu piedarīju,
Ne zariņu nepacēlu.
479 [Vecvirlaukas Jg].

55570.

Es aizjyudžu siermu kozu,
Braukš' uz Reigu sīvas jimt;
Jau tei koza rikšu rikšu,
Jau tī rati brakši brakš.
389 [Silajāņu Rz].

55571.

Es apgulu meža malā
Rakstītām biksītēm.
Satecēja ciema meitas,
Bikšu rakstu raudzīties;
Kam patika bikšu raksti,
Tā būs mana līgaviņa.
74 [Cīravas Azp].

55572.

Es apklāju liepu galdu
Zīda šūtu galdautiņu;
Es uzliku liepu zaru
Deviņiem žuburiem;
Kad sanāca tautu dēli,
Tie pakāra cepurītes.
478 [Vecsaules B].

55573.

Es biju diža
Bramaņa meita:
Sedz' sagšu uz sagšu,
Jož' platu jostu;
Iejož' savu padomiņu
Septītā rantiņā.
605 [Skolas].

55574.

Es bij' laba tēva meita,
Labu darbu darītāj';
Slauku namu, istabiņu,
Brokastiņu vārīdama.
546 [Kuldīga Kld apr.].

55575.

Es bij' maza meitenīte,
Es mācēju maizi cept:
No tiem alkšņu pumpuriem,
No ābeļu lapiņām.
476 [Vecpiebalgas C].

55576.

Es būt' laba sijātāja,
Kaut man zīda plavierīt's;
Kaut man zīda plavierītes,
Mītenīšu pastaliņ's.
605 [Skolas].

55577.

Es dūmuoju tai dzeivuot,
Myužam bādas naredzēt.
Vēļ es guļu šyupelī,
Bāda kuopu galeņā.
18 [Andrupenes Rz].

55578.

Es dziedāt nedziedāju,
Saku vienu pasaciņu;
Saku vienu pasaciņu
Mazajām māsiņām.
378 [Seces Jk].

55579.

Es gan redzēju,
Ko viņš darīja:
Izdūra īlēnu
Caur klēts jumtu.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

- 485 -

55580.

Es garuoka, es šmuidruoka
Aiz vysom muosiņom;
Dūdīt maņ zalta škēres,
Lai es mežu leidzynuoju!
389 [Silajāņu Rz].

55581.

Es izjāju mežam cauri,
Nedzirdēju dzeguzīt';
Man deviņas jaunaviņas,
Nedzirdēju mīļu vārdu.
546 [Kuldīga Kld apr.].

55582.

Es izgāju vakarā
Auniņam sienu zagt;
Ieraudzīju saiminieku,
Metu maisu krūmiņos;
Metu maisu krūmiņos,
Auna riksi palēcos.
149 [Jaunpils Tk].

55583.

Es iegāju kambarī,
Loku savus gaŗus matus;
Loku savus gaŗus matus,
Slauku gaužas asariņas.
Brālīts mani mīļi sauca,
Nāc, māsiņa, sēd' pie galda!
478 [Vecsaules B].

55584.

Es iekūru jaunu guni
Uz vecāji gunkuriņa;
Es pieliku jaunas kājas
Pie vecāsi pakaļiņas.
604 [Dažādi iesūtītāji].

55585.

Es maizītes paēdusi
Ir bez maizes arājīna;
Man svārcīni zemes slauka
Ir bez Rīgas vadmalīnas.
39 [Bārtas Lp].

55586.

Es maza meitiņa,
Es māku rotāt:
Pabuvu, pabuvu
Brālīša sētā.
Lūdzamo brālīti,
Laid mani iekšā!
464 [Vānes Tk].

55587.

Es, māmiņa, netrakoju,
Es, māmiņa, neģeķoju;
Jau man bija gana žēl,
Kur ģeķoju, jauns būdams.
241 [Lubānas Md].

55588.

Jas nabeju tik i lapna,
Kai tuos cytys muotis mjaitys:
Jas naguoja caur oruoju,
Dīvpaleiga nadavus'.
326 [Preiļu D].

55589.

Es nedzeršu, tu nedzersi,
Kas to ciemīn' alu dzers?
Es neņemšu, tu neņemsi,
Kas tās ciemīn' meitas jems?
282 [Nīcas Lp].

55590.

Es neņemtu apses malku
Uz tiem bērza žagariem:
Paši pūta, paši dega
Mani bērza žagariņi.
343 [Rāvas Lp].

1. Es neņemtu dižu malku
Pretim mazu žagariņu:
Mani mazi žagariņi
Paši pūta, paši dega.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

55591.

Es nazyn, bruoļiļeņ,
Kaidu ļaužu tev vajag!
Kur' naēdja, kur' nadzjāŗa,
Kur' nakt' mīga nagulēja.
Vējeņš naēdja, nadzjāŗa,
Jeudisneņš mīga nagulēja.
326 [Preiļu D].

55592.

Es nu boltu lynu
Grūžus nūveju,
Es nu dziļu jyuru
Upeiti nūlaižu.
247 [Makašānu Rz].

55593.

Es pašuvu raibu kleitu,
Piecas ļipas pakaļā;
Svētdien gāju baznīcā
Savas ļipas izrādīt.
Mācītājs ar ķester'kungu
Manas ļipas apbrīnoja.(?)
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

- 486 -

1. Svētdien iešu baznīcāje,
Sev' es daiļi puškošos.
Tradiridiri ral lalla,
Sav' es daiļi puškošos.
23 [Ārlavas Tl].

55594.

Es pīpētu tabāciņu,
Kaut lietiņas samantotas.
Pīpīt, manu roņa pīpīt,
Kaparšmites rociņā!
48 [Bērzaunes Md].

55595.

Es redzēju savu tēvu,
I to savu tēvatēvu;
Tik vien labi neredzēju,
Kur mans tēvs sievu ņēma.
358 [Rugāju Abr].

55596.

Es savā mūžīnā
Nekad žēli neraudāju,
Ne žēlās asarīnas
Man atnesa labumīnu.
192 [Kosas C].

55597.

Es uzaugu pie bāliņa
Kā pie brāķa muižnieka:
Kriķu logi, glāžu duris,
Paši teki neveŗami.
119 [Gaujienas Vlk].

55598.

Es pazinu īsto brāli
Starp simtiem dzērāj(iņ)u:
Zelta glāzes, sudraba kanna,
Tas ir īstais bāleliņš.
15 [Alūksnes Vlk].

55599.

Es pazinu savu tēvu
Starp simtiem jājējiem:
Zelta kāpšļi, sudrab' sedli,
Tas ir mans īstens tēvs.
15 [Alūksnes Vlk].

55600.

Es pazinu savu māti
Starp simtām audējām:
Zelta stelles, sudrab' dzijas,
Tā ir mana māmuliņa.
15 [Alūksnes Vlk].

55601.

Es pazinu savu māsu
Starp simtām vērpējām:
Zelta spole, sudrab' ratiņš,
Tā ir mana īsta māsa.
15 [Alūksnes Vlk].

55602.

Es nedzēru nemedota,
Nevalkāju nerakstīta;
Kājautiņa neapāvu,
Kad nebija izrakstīts.
72 [Cesvaines Md].

55603.

Es neteicu tā vārdiņa:
Man ir grūt', es nevaru!
Kas sacīja to vārdiņu,
Tam darbiņis gauži dara.
604 [Dažādi iesūtītāji].

55604.

Es uzgāju ganīdama
Silā mazu Pēterīti:
Sūnu zeķes kājiņā,
Galvā liepu cepurīte.
149 [Jaunpils Tk].

55605.

Ej ārā, circniņ,
Te nav tav istbiņ,
Ej meža skuj būda,
Tur tav istbiņ!
329 [Popes Vp].

55606.

Ajtja, jauni, ajtja, vaci,
Klāvam škodis nadorit!
Klēvjeņš bieja gūda vjeirs,
Vysu gūdu gūdeituojs.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

55607.

Gaida, gaida, nesagaida,
Īt gulātu rauduodams.
Raudi, raudi, buoleliņi,
Nikuo loba naizrauduosi!
522 [Zvirgzdienes Ldz].

55608.

Gaļveņa, muna gudruo,
Vodoj sovu podūmeņ'!
Nu kungim, nu ļaudim,
Nu oplomys volūdeņis.
326 [Preiļu D].

- 487 -

55609.

Gaŗa priede, gaŗa egle,
Gaŗa visa vasariņ';
Gaŗš mūžiņis bāliņam,
Visu mūžu dzīvojot.
546 [Kuldīga Kld apr.].

55610.

Garais Jezups vystis gona
Lela ceļa maleņā.
Vai tu goņ, voi nagoņ,
Vīna vysta vonogam!
Tej vysteņa vonogam,
Kur' dzaltonu capureiti.
170 [Kapiņu D].

55611.

Gaŗām gāju bērzu birzi,
Asariņas slaucīdama;
Tā dzelt' mani sārti vaigi
Kā dzeltena bērzu birzs.
119 [Gaujienas Vlk].

55612.

Gaŗām gāju ķīļa sētu,
Nedzirdēju ķīlējam.
Ķīļa meitasapgulušas,
Uguntiņu izdzēsušas.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

55613.

Gaŗām gāju ķīļu sētu,
Nedzirdēju ķīlējam.
Vai tie ēda launadziņu,
Vai gulēja dienisvidu?
200 [Kuldīgas Kld].

55614.

Gatavs nāca istabā,
I ārā neejot.
Dieva galds - mīļa Māre -
Mūsu pašu pelnījums.
198 [Krustpils D].

55615.

Gāja meita uz baznīcu,
Gāja meita kājām;
Atnāk meita no baznīcas:
Dievs dod jaunus dēlus.
476 [Vecpiebalgas C].

55616.

Gibuļ Jūl guģējās,
Ko ēdīs vakarē;
Jeinart Fricis atbildē:
Silt putr vakarē.
413 [Stendes Tl].

55617.

Gluda mana istabiņa,
Vai svētdiena, vai darbdiena;
Es galviņas neglaudīju,
Es slaucīju istabiņu.
418 [Sunākstes Jk].

55618.

Godam dzimu, godam augu,
Godam gribu padzīvot;
Vai es liela, vai es maza,
Godam gribu padzīvot.
211 [Ļaudonas Md].

55619.

Gūdējīsi, zalta slūta,
Gūdej munu augumiņu!
Ka gūdēji, moza asūt,
Gūdej lela izaugūt.
18 [Andrupenes Rz].

55620.

Gŗūt bij man kalnā kāpt,
Viegli lejā noejot;
Gŗūt bij man pašai iet,
Viegli otru pasūtīt.
476 [Vecpiebalgas C].

55621.

Gŗūti man, gŗūti man,
Virs zemītes staigājot.
Kā zemītei gŗūt nebija
Zem manām kājiņām?
359 [Rūjienas Vlm].

55622.

Gudra gudra ābelīte,
Nelaiž ziedu migliņā;
Gudra meitu māmuliņa,
Nelaiž meitu ciemiņā.
358 [Rugāju Abr].

55623.

Gudri ļaudis, prāvi ļaudis,
Tie vis daudzi nerunāja:
Glabā savu valodiņu
Kā riekstiņa kodoliņu.
476 [Vecpiebalgas C].

55624.

Gulbīts skrīn uz viļaku,
Augstu kolnu raudzītūs;
Naraug', gulbīt, augstu kolnu,
Raug' yudiņa dziļumiņa!
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

- 488 -

55625.

Guļat, mīļi suteklīši,
Vēl jums laika nosnausties!
Saulīte jums zobus silda,
Circenīši dziesmas dzied.
605 [Skolas].

55626.

Gūžins kūla, gūžins kūla,
Gailis gā [gāja] bērt,
Vistēna, nabadzēna,
Sudmalās brauca.
355 [Rucavas Lp].

55627.

Ik piektdienas Rīgā braucu,
Ik sestdienas Valmierā;
Ik svētdienas baznīcā,
Skaistas meitas lūkoties.
257 [Mazsalacas (Valtenbergas) Vlm].

55628.

Ikkatrami to glabāti,
Kas katrami rociņā:
Citam kūtris kumeliņis,
Citam kūtra līgaviņa.
604 [Dažādi iesūtītāji].

55629.

Īšu uz svātu bazneiceņi,
Dīva lyugšu rauduodams.
Kai es lyudžu, tai nūtyka:
Muna bryutja atpakaļ.
182 [Kaunatas Rz].

55630.

Ieva zied līcītī,
Velē māte vilnainīti;
Es paklāju paladziņu,
Man piebira sudrabiņš.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

55631.

Jauns būdams, nepīpēju-
Sūra mute, sūras lūpas:
Nevarēju mutes dot
Jaunām ciema meitenēm.
46 [Beļavas Md].

55632.

Jauni puiši, bandinieki,
Pirksim kopā lakstīgalu,
Lai tā skaisti padziedātu
Zobentiņa galiņā.
146 [Jaungulbenes Md], 605 [Skolas].

1. Jauni puiši, bandenieki,
Pirksam kopā lakstīgalu!
Lakstīgala skaisti padziedās
Brāļa nama galīnā.
192 [Kosas C].

55633.

Jauni puiši Dievu lūdza,
Ellē kājas sakāruši;
Sitiet, velni, vaŗa bungas,
Lai krīt elles dibenā!
605 [Skolas].

55634.

Jaunu puišu dvēselītes
Padebešos lidinās.
Sitiet, velni, vaŗa bungas,
Lai krīt elles dibenā!
Tur tās varēs rūkt un dūkt,
Mūžam meitu neredzēs.
110 [Ērgļu C].

55635.

Jaunu puišu dvēselītes
Padebešos karājās;
Ne tās ņēma elles velns,
Ne ar rijas kūlējiņi.
476 [Vecpiebalgas C].

55636.

Nāc, siliņa veca meita,
Ko es tevim parādīšu!
Redz kur tava dvēselīte
Pie priedītes karājās!
439 [Trikātas Vlk].

1. Nāc ārā, tu Jānīti,
Ko es tevim parādīšu!
Tavas Līzes dvēselīte
Rasas galā plivinās.
89 [Dricēnu Rz].

55637.

Izej uorā, tu Juonīt,
Kū es tevi paruodīšu!
Anulītes dvēselīte
Pušu gaisa lidinej,
Dīdziņāji karinej.
494 [Viļānu Rz].

55638.

Jānīts brauca par tiltiņu,
Iesagāza vezumiņš.
Nāciet, bērni, palīgā
Uzcelt manu vezumiņu!
211 [Ļaudonas Md].

- 489 -

55639.

Jezus Kristus kolnā kuopja
Reikšu sauja rūciņā.
494 [Viļānu Rz].

55640.

Jēzus Kristus pavēlēja
Kristītam ceļu iet;
Pats Jēziņis kristījās,
Katru rītu celdamies.
241 [Lubānas Md].

55641.

Jumprova svāta,
Kur tova sāta?
Azara golā,
Akmiņu solā.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

55642.

Jūdz, bāliņi, raibu zaķi
Rakstītās kamanās!
Es tev došu raibus cimdus,
Norakstītu nēzdaudziņu.
224 [Lielvārdes Rg].

55643.

Jyuru vydū uz akmeņa
Treis sorkonas ūgas zīd.
Muosiņai nūbyruš(as)
Treis gauduos asariņas.
143 [Jāsmuižas D].

55644.

Jyuru vidū uz akmeņa
Leigoj putu gabaleņš.
Dūd, Dīveņ, lelu vēji,
Sit puteņas maleņā!
143 [Jāsmuižas D].

55645.

Ka es beju jauna meita,
Bez tabaka nastaiguoju;
Kai palyku vaca meita,
Vysim devu paūšņuot.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

55646.

Ka tī mani leli ļaudis
Kuojeņom nanūmeitu!
Ir munā galveņā
Treis sudobra gabaleņi.
466 [Vārkavas D].

55647.

Kab, muoseņ, tovs tāvs
Kuo aiz sīnas aizrunuojs!
Sajimtuļi volūdeņi
Boltyjā skusteņī.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

55648.

Kad es guoju gūvu slaukt,
Tad pakuoru vainadziņu;
čuru čuru gūvis slauču,
Klabu klabu svīstu neju.
503 [Višķu D].

55649.

Kad noiešu pie Dieviņa
Trīcēdama, drebēdama,
Vaicās Dieva enģelīši:
Kā tu trīci, kā tu drebi?
Kā netrīcu, kā nedrebu,
Mana sirds ir grēku pilna.
Ej pie Dieva, lūdzies Dieva,
Viņš tev's grēkos neatstās.
Pasak', mīļā dvēselīte,
Ko bij' Jēzum solījus'!
Gana nauda(s), gana mantas,
Neko līdzi nepaņem.
Pieci mēri linu autu,
Seši galdi gaŗa koka,
Viena ass melnas zemes,
Tad ir mums dievsungan.
235 [Litenes Md].

55650.

Kaimineiši, vuorguleiši,
Raksim dziļu ezeraņu!
Mjakļāsim tuo vēzeiša,
Kurs sudobra kuojaņom.
170 [Kapiņu D].

55651.

Kal, kalēj, ko, kalēj [kaldams?],
Izkal dzelza villainīti!
Es paklāju villainīti,
Man piebira sudrabiņš.
76 [Cirstu (Cirstu-Vāckalna) C].

55652.

Kam tu nāci, ziemelīte,
Ar vasaru cīnīties?
Kaut mēs būtu redzējuši,
Mēs būt' tevi aizdzinuši
Ar rozīšu ziedīniem;
Ar rozīšu ziedīniem,
Ar zaļām lapīnām.
604 [Dažādi iesūtītāji].

- 490 -

55653.

Kartupel kartupel,
Tāds bij pērn, tāds šogad:
Pērn bij balts, šogad balts,
Citu gadu vēl baltāks.
605 [Skolas].

55654.

Kas guntiņas nasakūrt
Vacajā gunkurī,
Kas dzeivītes nadzeivuot
Dzeivuotā vītiņā.
89 [Dricēnu Rz].

55655.

Kas kait manīm nedzīvot
Spožiem zelta dukātiem?
Siekiem bēra zelta naudu,
Pūriem vecus daldeŗus.
413 [Stendes Tl].

55656.

Kas kait zierga zaglīšam?
Ik reiziņas jaunu jūgs.
Kas kait krampja lauzējam?
Ik dieniņas zelta nauda.
160 [Jūŗkalnes (Pilsbergas) Azp].

55657.

Kas kaitēja nūburgam,
Tam pavalga līdzi gāja!
Gulmeļam, nabagam,
Tam par naudu jāmeklē.
281 [Neretas Jk].

55658.

Kas, kaziņa, mežiņā,
Liepu lapu rubina?
Tikai, kaziņ,
Pasargies
No tā vilka junkuriņa!
85 [Dobeles Jg].

55659.

Kas te beja, kas nabeja,
Vysa kuļa muna iztukšuota;
Pīci beja kukuleiši,
Seši vīn palyka.
576 [Varakļāni Rz apr.].

55660.

Kas, meitiņ, tev mācīja
Pret ziemeli kājas aut?
Vai gaidīji tautu dēlu
No Ziemeļa atjājam?
374 [Sātiņu Kld].

55661.

Kur iesiet, puisēniņi,
Kažokos ģērbušies?
Ziemelim viena meita,
Tās iesim raudzīties.
209 [Lauberes (Lauberes-Ozolu) Rg].

55662.

Kas tī juoj, zeme reib?
Atbrauc myusu eistuo muosa
Ar deviņi kumeliņi,
četri voska skrytulīši.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

55663.

Kas tur mirdz, kas tur skan
Aiz Daugavas siliņā?
Zirneklīts sagšas auda
Mazajām māsiņām.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

55664.

Kas tur tind, kas tur reib
Aiz pūrīm, aiz mežīm?
Pleisa kolli, šķeirās zeme,
Lūza šķeirās nū zūzapa.
36 [Balvu Abr].

55665.

Kaza man sētiņā,
Kaza kunga tīrumā.
Tā, māmiņa, tava vaina,
Kam kāv' kazu kristabās.
46 [Beļavas Md].

55666.

Kai nūgāju as uz tiergu,
Dzēru brandaņu da olu.
Lobuok tiergā dubļus mīt,
Na baznīcā Dīvu liugt.
174 [Kārsavas Ldz].

55667.

Kā degs mana sausa malka,
Kad nav labs kūrējiņš?
Kā lapos bērzu birze,
Kad nav lietus vasariņ'?
452 [Užavas (Zīras) Vp].

55668.

Kuo tei Sāta uz kalniņa
Kai austreņa vizuļuo?
Tūs puisīšu tei sēteņa,
Kas dīnvida nagulēja.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

- 491 -

55669.

Kā varēju badu mirt -
Divi rokas, divi kājas?
Kā gailītis nenomira
Ar divām kājiņām?
241 [Lubānas Md].

55670.

Kaila laiska meitenīte,
Kaila kalpa ganiklīte.
Mūsu kunga mežmalā
Vēl kailāki koki auga;
Sīki mazi žagariņi,
Visi rīkstēs izgraizīti.
604 [Dažādi iesūtītāji].

55671.

Kas buoreneiti boltu taisa,
Jo na saules speidumiņš?
Kas gulbeiti boltu taisa,
Jo na jyuras yudiņtiņš?
170 [Kapiņu D].

1. Kas gulbīti balynuoja,
Ka na jyuras jyudisniņš?
Kas buorini ryudynuoja,
Ka nav sovys muomuliņas?
182 [Kaunatas Rz].

55672.

Kas kaitēja man dzīvot
Diža sila maliņā:
Ne tur pūta auksti vēji,
Salnas kājas nesaldēja.
275 [Mērmuizas (Mžru) Vlm].

55673.

Kas tie, velns, par kungiem bij
Ar ragiem, ar nagiem?
Ej ellē mālu mīt,
Tu man' līdzi nadabūsi!
211 [Ļaudonas Md].

55674.

Kas tur speid, kas tur viz
Aiz upītes leicītī?
Caunītai pīci piersti,
Pīci zalta gredzentiņi.
29 [Aulejas (Grāveru) D].

55675.

Kādus ērmus es redzēju,
Svešu zemi staigājot:
Lielais putnis mazo trenca,
Mazais ļipu tirināj'.
112 [Ezeres Kld].

55676.

Kizi, koza, raganeņa,
Kam nūdyuri buoleliņu!
Ni man veižu pinējiņa,
Ni aukliņu vejējiņa.
465 [Varakļānu Rz].

55677.

Klyba muna rūciņa,
Klyba muna kuojiņa,
Es beju ruduku bedējiņa.
Īvom, lozdom sazīdēja,
Apiņu steigom sasteiguoja.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

55678.

Klypu klapu kaļneņī
Ai tuom kūka tupeļom!
Saimineica žydu syta,
Žyds ai vysu kuli kryta.
605 [Skolas].

55679.

Kleiva kliedza, Kleiva brēca,
Kleivam namiņš aizadedzs;
Krūkas Reins dzēsti skrēja,
Ūdens krūka padusē.
166 [Kalsnavas Md].

55680.

Ko nu manām māsiņam,
Tām slavīte nepazuda!
Vecu ļaužu valodiņa,
Tā pazuda zudumā.
241 [Lubānas Md].

55681.

Ko, puisīt, tu domā,
Zobenā acis spied [atspiedies?]?
Sausa malka man nedeg,
Zaļa birze nelapoj'.
211 [Ļaudonas Md].

55682.

Ko bij man tad darīt
Bēdīgam cilvēkam?
Pirti kūru, tā nodega,
Ganos gāju, govs pazuda.
72 [Cesvaines Md].

55683.

Ko tie mani suņi rēja
No rītiņa agri agri?
Tā Marija attecēja
Pie manim lindruciņu.
129 [Gudenieku Azp].

- 492 -

55684.

Ko tī kovuos malni kraukļi
Ap tū maizes gabaliņi?
Kai jim beja nazakaut-
Nivīns art namuocēja?
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

55685.

Koņiciņa, moņiciņa,
Rikšnim skrāja kalniņā,
Vylka gaļas paādusja
Ar boltim kopusteņim.
89 [Dricēnu Rz].

55686.

Krapē bije gudre ļaude,
Vai mane vai,
Daudz bij gudre padomiņe,
Vai mane vai!
Mīļa māte, gudra māte,
Ātre raugē maize cepe.
560 [Rīga ].

1. Krapē bije gudre ļaude,
Daudz bij gudre padomine,
Mizi māte, gudre māte,
Āde rauge maize cepe.
396 [Skrīveŗu Rg].

55687.

Kukainītis, ragainītis,
Katram sava grabažiņa.
Es kā koka gabaliņš
Cauru mūžu vazājos.
254 [Mārsnēnu C].

55688.

Kukuļ' mūŗus mūrēsim,
Desas sētas taisīsim,
Suņus, kaķus nošausim,
Lai neēda desu sētas.
116 [Garozas Jg].

55689.

Kupla liepa, zemi zari,
Cauri līdu raudādama;
Nav vairs mana bāleliņa,
Kas zariņus līdzināja.
344 [Rembates Rg].

55690.

Kupru puiši guni kūra,
Pieču puiši plucināja;
Kauļu puiši gudri bija,
Pirmie zupas smeķētāji.
242 [Lubejas Md].

55691.

Kupla, grezna mātes meita
Sēd manāsi kamanāsi.
Kāp ārēju, mātes meita,
No manāmi kamanāmi!
23 [Ārlavas Tl].

55692.

Kuplis auga ozoliņis
Zeltītām lapiņām;
Sidrabota vaverīte
Tīmurēt tīmurēja.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

55693.

Kur biji, Līzīte,
Slotiņu roke?
Vecam čigānam
Muguru pērt.
129 [Gudenieku Azp].

55694.

Kur diženas samta rozes
Kalniņā noziedēja?
Kur diženi tēvu dēli
Rasiņā mazgājās?
290 [Ogres C].

55695.

Kur as īšu, tī dzeivuošu,
Kur nūkrisšu, tī guleišu:
Voi picepļa, voi zam cepļa,
Voi pi vaca palaunīka.
604 [Dažādi iesūtītāji].

55696.

Kur, gailīti, tu tecēsi
Pa atmatu dziedādams?
Es tecēšu šorītiņ'
Uz dzeltenu miežu lauku;
Dzeltenai vistiņai
Divpadsmit cālēnīši.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

55697.

Kur iesi, kur diesi,
Smuks puisītis?
Vai iesi sētā
Vai ciemiņā?
560 [Rīga ].

55698.

Kur liksim, jaunas meitas,
Zalta naudu, sakrājuš's?
Lai taupīja jauni puiši,
Tiem jāpērka līgavīn'.
94 [Dunikas Lp].

- 493 -

55699.

Kur, puisīti, būtu ņēmis
Savu gudru padomiņ',
Ja nebūtu māmuliņa
Tevi gudru audzināsi?
54 [Bilskas Vlk].

55700.

Kur tu brauksi, rauga muca,
Ar tiem sešiem sirmiem zirgiem?
Uzbraukusi kalniņā,
Šņaukā savu tabaciņu.
46 [Beļavas Md].

55701.

Kur upīte tecējusja,
Tī tecēja dažu dīnu;
Kur slavīte slavējusja,
Tī slavēja visu myužu.
358 [Rugāju Abr].

55702.

Kurai muotei pīcas meitas,
Pīcas gluozes brandvīnīša;
Kurai muotei pīci dāli,
Pīcas vāzdas mugurā.
170 [Kapiņu D].

55703.

Kuŗš kociņš vējiņā
Neliec savu muguriņu?
Kuŗš bāliņš dzīvītē(?)
Neliec savu augumiņu?
87 [Drabešu (Drabužu) C].

55704.

Kustit, gūrni, kustit, placi,
Gyuža vaira nakustēja;
Gyuža vaira nakustēja,
Vai spēceņa naturēja?
465 [Varakļānu Rz].

55705.

Lab tā maizīt,
Lab tā putriņ,
Indev gogam
Istabs dubne.
519 [Zūru Vp].

55706.

Lobu gostu gaideidama,
Boltus sūlus nūmozguoju;
Koleņ gostu sagaidēju,
Bārni sūlus nūmeidjāja.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

55707.

Labvakar, lagzda krūms,
Dosi māju, vai nedosi?
Es jau esmu piekususe,
Sav' brālīti meklēdama.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

55708.

Labvakar, vakaršņepi,
Ko tu ēdi vakarā?
Zivju zupu, reņģu maiz',
Teteriņa pakausīti.
141 [Ivandes Kld].

55709.

Lai bij laime, kam bij laime,
Jēkopama tam bij laime:
Tam uzauga sētsvide
Neprapēta ābelit'.
452 [Užavas (Zīras) Vp].

55710.

Lai dod tiesu, kam dod tiesu,
Kas mātei maizi dos?
Lai tai dodi tie bērniņi,
Ko tā mīļi audzināj'.
104 [Ēdoles Vp].

55711.

Lai dzeivuošu, cik dzeivuošu,
Saules moužu nadzeivuošu.
Ūdentiņš, akmentiņš,
Tis dzeivuos saules moužu;
Akmens kalna galiņā,
Ūdens purva avotā.
605 [Skolas].

55712.

Lai man žēli, kas man žēli,
Žēl man savas kaitināt.
513 [Zemītes Tk].

55713.

Lai nūmyra vysi kungi,
Lai dzeivoj bazneickungi;
Lai dzeivoj bazneickungi,
Kas mozūs nūkristēja,
Kas jaunūs salauluoja,
Kas vacūs paglobuoja.
466 [Vārkavas D].

1. Mērdej, Dīvs, kū mērdej,
Bazneickunga namērdej!
Kas myusus i nūkristēs,
Kas myusus i salauluos?
326 [Preiļu D].

- 494 -

55714.

Lai notiktu, kas notiktu,
Kad tik slikti nenotiktu!
Lai sapūtu man cepure,
Abas auss cepurei.
605 [Skolas].

55715.

Lai sariebu, kam sariebu,
Sieviņām nesariebu:
Lai jāj tautas, kur jādami,
Sievām prasa padomiņa.
119 [Gaujienas Vlk].

55716.

Lai vinnēja ko vinnēja,
Mūsu brāļu nevinnēja:
Rudziem sēti tīrumiņi,
Dēļiem griezta istabiņa.
236 [Līvānu D].

55717.

Lapu Jānis klēti taisa,
Ai kūkū!
Zelta spāres, vaŗa latas,
Šīnelis lai zied!
Dīkļu Anne cauri gāja,
Kā lapiņa drebēdama.
Vai tu drebi, vai nedrebi,
Būsi Jāņa saimeniece.
355 [Rucavas Lp].

55718.

Luoci luoci, brīdi brīdi,
Iztais' maņ kamaneņas!
Es atdūš' sov, muosiņ(u)
Par komonu taisējumu.
466 [Vārkavas D].

55719.

Lācīts bija, lācīts bija,
Kas lācīša nezināja:
Lācīšam tīri rudzi,
Zelta nauda kabatā.
418 [Sunākstes Jk].

55720.

Leiši leiši mani brāļi,
Gaŗām manu sētu brauca.
Mūžam leiši paliekat,
Ja iekšā nenākat;
Ja iekšā nenākat,
Labvakaru nedodat!
39 [Bārtas Lp].

55721.

Leiti kāra ozolā,
Leišu bērnus pazarē;
Pate leite guģināja [vaimanāja],
Gar ozolu staigādama.
604 [Dažādi iesūtītāji].

55722.

Lipš kōc, Lipš brēc,
Pēc saviem riteņiem:
Lipš kalt ritniš
Steiguļ ups dubane.
372 [Sarkanmuižas Vp].

55723.

Līka lapsa tauri pūta,
Kalniņāja stāvēdam';
Vilka strunķis klausījās,
Cepurīti nosaņēmis.
355 [Rucavas Lp].

55724.

Līka liepiņa,
Taisnis lūciņš;
Vīzīte kā kurpīte
Kājiņā.
119 [Gaujienas Vlk].

55725.

Lej, leiten, leitovuos,
Nalej munūs buoleņūs!
Lai munūs buoleņūs
Silta rosa rasinoj.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

55726.

Līsti, līsti, lietutiņ,
Lai aug mana ābelīte!
Tur piesiešu svaiņa zirgu,
Tur brālīša kumeliņu.
282 [Nīcas Lp].

55727.

Līteņs lej, sauļa speid,
Raudaucīši(?) kuozas dzer,
Ubadzeņi bizinej.
466 [Vārkavas D].

55728.

Liec vaļu, liec vaļu
Nabagajam [Tam nabaga?] bērniņam!
Lai viņš gāja pret kalniņu,
Vai no kalna lejiņā.
236 [Līvānu D].

- 495 -

55729.

Lieli melni dūmi kūp
Liela meža viducē,
Tur deg zēnu dvēselītes,
Kas meitiņas rūdina.
259 [Mazzalves (Ērberģes) Jk].

55730.

Lyudzit Dīvu, bruoleliņi,
Lai aug siermi kumeliņi;
Ka Dīveņu jyus nalyugsit,
Ni augs siermi, ni palāki.
466 [Vārkavas D].

55731.

Lūdz Dieviņu, līgaviņ,
Ej svētdienas baznīcā:
Nesauks tevi sveši ļaudis
Par Dieviņa zaimotāj'.
380 [Sēlpils Jk].

55732.

Lūkoj prīde, lūkoj egļe,
Lūkoj bārza viersyunīte!
Pa kanavom zuoļe aug,
Pa beregim maize aug.
605 [Skolas].

55733.

Ļaudis soka: naudas navā,
Es par naudu nabāduoj':
Man bej pyukis aizkruosnē,
Kas tū naudu kaldynuoja.
389 [Silajāņu Rz].

55734.

Maļu, maļu tebeciņu,
Puķīt' miļļa galiņā;
Ja man laba tebeciņa,
Tad (man) meitas mutes dos.
119 [Gaujienas Vlk].

55735.

Maļu, maļu tebēciņu,
Pūķis dzirnu akmenī;
Malies, mana tebēciņa,
Vai es tevi viens šņaucīšu?
Došu lopu moderei,
Liela kunga sulaiņiem.
3 [Adulienas Md].

55736.

Man bij viena balta pupa,
Kur es viņu iestādīšu?
Šaipus jūŗas, viņpus Rīgas,
Tur es viņu iestādīšu.
166 [Kalsnavas Md].

55737.

Man pazuda brūdeļos
Rakstāmā spravažņica,
Lai spekteri neatrada
Rakstāmo spravažņicu.
520 [Zvārdes Kld].

55738.

Man sirsniņa visai cieta,
Vai no koka, vai akmeņa;
Ar brālīti parunāju,
No māsiņas nevaicāju.
443 [Turlavas Kld].

55739.

Man skaliņu nevajag,
Es svecītes dadzynuoju;
Ni man skolu mēslenē,
A ni dyumu ustobā.
358 [Rugāju Abr].

55740.

Mans tēvs, tavs tēvs,
Abi gāja pupu zagt;
Manam tēvam pupu kule,
Tavam tēvam utu kule.
242 [Lubejas Md].

55741.

Matīss Matīss,
Velns tev' kratīs
Ābeļ' darzā
Jostā piesies!
138 [Iršu (Iršsu-Kolonijas) Md].

55742.

Maza maza meitiņa
Istabu slauka,
Sudraba slotiņa
Zeltītu kātu.
15 [Alūksnes Vlk].

55743.

Maza maza man zemīte,
Bet ražena labībiņa;
Mazs manis augumiņis,
Liela darba darītājs.
72 [Cesvaines Md].

55744.

Mās' ar brāli spēlējas
Ar sarkanu āboliņ':
Sviež kalnā, krīt lejā,
Ņem par zelta gabaliņ'.
257 [Mazsalacas (Valtenbergas) Vlm].

- 496 -

55745.

Maziņš maziņš tas ciemiņis,
Visapkārt ievas zied;
Visapkārt ievas zied,
Vidū zelta ābelīte.
386 [Sidgundas (Rikteres) Rg].

55746.

Mozs muns teirumeņš,
Pylns rudzu kapaneņu;
Moza muna galveņa,
Pylna gudro padūmeņa.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

55747.

Mīlamies, īstenieki,
Neba mēs daudz bijām;
Neba mēs daudz bijām:
Trīs trešā desmītē.
282 [Nīcas Lp].

55748.

Mute mute, acis acis,
Ko jūs laba gribējāt?
Mute grib ēst un dzert,
Acis labu cilvēciņu.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

55749.

Mūs' tēvs klētī,
Pelēka šūba;
Griķu maize plauktā,
Sviestiņš bundulā.
269 [Mežmuižas Jg].

55750.

Eita, bērni, skatīties,
Kādi ērmi pagrabā:
Kaķis kurmi spīdzināja,
Siksniņā turēdams.
99 [Dzelzavas Md].

1. Kas nav jokus redzējuši,
Nākat jokus skatīties!
Ezis kurmi dirsināja,
Siksniņāsi turēdams.
605 [Skolas].

55751.

Eita, bērni, skatīties,
Kādi ērmi pagrabā:
Ķipis spaini saspārdīja,
Kērn' ielika cietumā.
99 [Dzelzavas Md].

55752.

Nāc, Trīnīt, sasildies,
Vai tu nēs nosalus;
Vai tu nēs nosalus,
Priekš māmins tecēdam?
200 [Kuldīgas Kld].

55753.

Nav naudiņa liela manta,
Nav nomelis labs skaliņš:
Naudu veda [ēda?] ne cūciņas,
Nomelītis tumši deg.
202 [Kurmāles Kld].

55754.

Necērt ciri akmenī,
Nemet meitu ūdenī!
Met meitiņu uz kalniņu,
Tai sausāja vietiņā;
Cērt cirīti lipiņāji,
Tai mīkstāja kociņā!
359 [Rūjienas Vlm].

55755.

Ne es kāsa kāsētāja,
Ne ar klepa klepotāja;
Rīgā kāsa kāsētāja;
Vāczemē klepotāja.
241 [Lubānas Md].

55756.

Ne es labi nezināju,
Kas dzīvoja šai sētā;
Vai Dieviņš še dzīvoja,
Vai bagāti bālēliņi?
Visi mieti pie mietiņa,
Sudrabiņa lapiņām.
269 [Mežmuižas Jg].

55757.

Na māmeņa golvu glaudja,
Na muoseņa bizi pyna;
Leli vēji golvu glaudja,
Zvaigžņa maņ i bizi pyna.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

55758.

Na tjāteitja prosvuotuo,
Na māmeņa bāslavjā;
Sauļa mani bāslavjā,
Mēness mani prosvuotuo.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

55759.

Namuocēju, namuocēju
Ragaviņu pataisīt;
Sovu tāvu, muomuliņu
Veizītē vyzynuoju.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

- 497 -

55760.

Neraudi, kaķīte,
Ne tālu vedīšu!
Kam laki pieniņu,
Kam plēsi podiņu!
112 [Ezeres Kld].

55761.

Neroci, kurmīti,
Ābeļu dārzā!
Nomīšu purniņu
Ar kurpes papēdi.
603 [Lietuva].

55762.

Ni gunteņa nazakiura,
(Ja) nav loba kiurējeņa;
Dzeiveite nazadzeivoj,
Ka nav loba voduotuoja.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

55763.

Nasabeist, pupu zagļis,
Meitas vīn ustobā;
Valc kažukam vylnas pusi,
Lai pupiņas naskrabēja.
143 [Jāsmuižas D].

55764.

Nasabeist, tu muosiņa,
Tova doļa dzeiva byus:
Jims Ontons puotodzeņi,
Lūcēs tovu mugoreņi.
314 [Pildas Ldz].

55765.

Netin spoles vakarā,
Nededz skalam abi gali;
Dieviņš tevi neuzjems,
Laima durvis neatvērs.
478 [Vecsaules B].

55766.

Nazasmejit, jūs ļauteņi,
Ka maņ mēle mitejas!
Zirgam beja četras kuojas,
To kuojiņa pasleidēja.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

1. Nazasyrdit, sveši ļauds,
Kai maņ mjāļa misējuos!
Zirdzeņami četrys kuojis,
To kuojeņa pasleidjā.
314 [Pildas Ldz].

55767.

Nesāpi, man' galviņa,
Vēl nevaida sāpēšana!
Lai sāpēja akmeņam,
Vecajam zemniekam.
241 [Lubānas Md].

55768.

Nazynuoji, Puovuleņ,
Keidi kūki Vuoczjamjā:
Zori cybuka rasnumā,
Lopas peipis plotumā.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

55769.

Nikur nav tai labi,
Kai ir labi Rudzīšūs:
Tyuļi meži, tyuļi upes,
Pa kryumim skaistas ūgas;
Tyuļi meži, tyuļi krūgi,
Tyuļi svāta bazneiceņa.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

55770.

No celmiņa bungas taisu,
No zariņa stabulīt(i).
Jo tās bungas dobji rūca,
Spilgši spiedza stabulīt(e).
604 [Dažādi iesūtītāji].

55771.

No zīlītes es pazinu,
Kuŗš bij dravas ozoliņš;
No maizītes es pazinu,
Kuŗa laba cepējiņa.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

55772.

Nobaroju klibu zaķi,
Vecu tēvu gaidīdams.
Ak tu vecu tēvulīti,
Ka tas ēda stenēdams!
74 [Cīravas Azp].

55773.

Nu ardievu, vasariņa,
Neiešu vairs zaļumos,
Neiešu vairs savā vaļā
Saulē pauri cepināt.(?)
605 [Skolas].

55774.

Nabādoj, līgaviņ,
Ka es ārt namuocēju,
Sēsama cūku badamūs,
Augs mīzīši grīzdamīs.
605 [Skolas].

- 498 -

55775.

Najem ļauna, tu galdiņ,
Ka uz teva apsaspīžu;
Ka paēžu, atsadzēru,
Tod uz teva atsaspīžu.
466 [Vārkavas D].

55776.

Nīdras kaula klēti taisu,
Daldereišu jumtu lyku.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

55777.

Nu tik stūs, nu tik stūs(?),
Rītu vairāk nedabūs;
Rītu nāks annenieki
Ar tām koka tupelēm.
133 [Īles Jg].

55778.

O marga marga,
Dūd pazidzert!
Nadūšu, nadūšu,
Nav teirs yudins:
Īkrita vydā
Sausais kūciņš.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

55779.

Ūdeņš syta sovu tāvu,
Dundurs sovu muomuleņi.
Maņ bej gauži nūrauduot,
Aiz smīkleņa navarēju.
182 [Kaunatas Rz].

55780.

Oša bārda Rīgā brauca,
Nosirmoj'se, novecoj'se;
Kaula pirksti, dzelzu nagi,
Galvā mati dzirksti meta.
110 [Ērgļu C].

55781.

Oši, kļavas, ozoliņi,
Tie bij mani bāleliņi;
Kad tautāmi roku devi,
Tad prasīju padomiņu.
193 [Krapas Rg].

55782.

Ūtram eju, ūtram taku,
Ūtram muna gryuta vara;
Kai īsuoku pats dēļ seve,
Jau varīte mozumā.
358 [Rugāju Abr].

55783.

Ak tu veca māmuļīte,
Kam tu lipi ābelē?
Ābelīti asi zari,
Pārplēš tavu lindrucīnu.
39 [Bārtas Lp].

55784.

Vai Dieviņi, vai Dieviņi,
Kas nu būs, kas nu būs!
Es redzēju meža miku
Noplīsušu cepurīti.
141 [Ivandes Kld].

55785.

Ai kauneņš, ai gūdeņš,
Obi leidza saderēja:
Kas kauneņu baidejās,
Tys gūdeņu paturēja.
503 [Višķu D].

55786.

Vai Jezup, vai bruoleit,
Par kū tevi Šļomka syta?
Par tū tevi Šļomka syta,
Tu nūžogi siļču bucu;
Tu nūzogi, es apēžu,
Tevi Šļomka plucynuoja.
551 [Ludza Ldz apr.].

55787.

Pakapaj, vedekleņ,
Pagarenus kāpostiņus!
Neba tālu bērzu birzs,
Patecēšu sekumiņu.
281 [Neretas Jk].

55788.

Paldies saku tētiņami
Par pirtiņas kūrumiņu:
Nu es varu šonaksniņu
Saldu miegu nogulēt.
215 [Lēdmanes Rg].

55789.

Pastaliņa pastaliņa,
Griez tu ceļu zābakam!
Zābaks cieta visu gadu,
Tu ne pusi vasariņas.
418 [Sunākstes Jk].

55790.

Pār Daugavu tiltu taisu
No veciem daldeŗiem;
Pāri gāja tautu meitas,
Visām rožu vainadziņ';
Pāri gāja tautu dēli,
Visiem caunu cepurīt's.
132 [Ikšķiles Rg].

- 499 -

55791.

Pavasars pavasars,
Na vysim pavasars!
Tautiņom pavasars,
Na munim buoliņim.
357 [Rudzētu D].

55792.

Pavasars pavasars,
Na maņ vīnam pavasars!
Poti lelajam bagātyram
Guorsu kuļa mugurā.
194 [Krāslavas D].

1. Pavasars pavasars,
Na man vīnai pavasars!
Pošam tam boguotajam
Guorsu kuļa mugorā;
Guorsu kuļa mugorā,
Gūvis grauļa ozutī(?).
29 [Aulejas (Grāveru) D].

55793.

Pazakavej, tu buoleņ,
Kod galdeņa styureitī!
As redzēju tovu [tautu] muoti
Por kaļneņi atejūt.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

55794.

Pazasmēju smiekliņam,
Kas smiekliņam nepasmiet;
Kas smieklam nezasmēja,
Tas der [ar?] lieti nederēja.
306 [Patkules Md].

1. Smejitēs smīkleņam,
Smīkleņam ir juozasmej!
Kas smīkleņam nazasmē,
Pats smīkleņa nastuovēja.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

55795.

Puori puori par upeiti,
Par tū pošu dziļumeņi;
Kur atrodu kuplu līpu,
Tī naksneņi puorgulēju.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

55796.

Pārnāk manis raibais runcis,
Krustim asti mētādams;
Rīgā pili noārdījis,
Jelgavā uzbūvējis.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

55797.

Pāvuls gāja sēņu raut,
Pāvuls sēņu nedabuja;
Gāja pate Pāvuline,
Tā sarāva sēņu sēnes.
604 [Dažādi iesūtītāji].

55798.

Pelav' maizes garoziņu
Bāzu rijas paspārnē;
Rītā agri piecēlos,
To maizīti domādams.
605 [Skolas].

55799.

Pēterīt, tu brālīti,
Kam tu gāji rutku zagt?
Tavas bikses palikušas
Manā rutku gabalā.
159 [Jumurdas C].

55800.

Piku piku Pēterīt,
Dzīvo Renģu muižiņā!
Tev pašuva Renģu māte
Peļu ādu kažociņ'.
605 [Skolas].

55801.

Pilna pilna bazneiceņa,
Treis vīn cilvēceņi:
Mundur' Īva, Bukšu sīva,
Pejūlišku Mārgateņa.
236 [Līvānu D].

55802.

Piņat vīzs, jauns sievs,
Salas sovs nodariņs!
Le Māriņ nepiņas,
Gar tevem tekdam.
445 [Ugāles Vp].

55803.

Pirmodien suni kāvu,
Otardien nodīrāju,
Trešdien maizi žūrēju,
Piektdien cepli kurināju,
Sestdienā silta maize,
Svētdien gāju baznīcā.
48 [Bērzaunes Md].

1. Pirmdien kazu kāvu,
Otrdien dīrāju,
Trešdien vārīju,
Ceturtdien ēdu,
Piektdien pirti kūru,
Sestdien pēros,
Svētu rītu kreklu vilku.
296 [Ozolnieku Jg].

- 500 -

55804.

Pirmdien, otrdien,
Tā meitām puķu diena:
Pirmdien rozes sēju,
Otrdien magoniņas.
Trešdien bija lietu diena,
Man drēbītes jāvelej.
Ceturdien karsta diena,
Man sieniņis jākaltej.
Piektdien tēvs alu dara,
Man ūdens jādanes.
Sestdien māte sviestu neja,
Es ap ķērni laizījos.
Svētdien jāja precenieki,
Man jāiet ganiņos.
Māte māte, meklej ganu,
Jau es vairs neganīšu:
Ik dieniņas tautas jāja,
Aptek manu ganībiņu.
605 [Skolas].

1. Pirmodiena, otrudiena,
Tās meitām rožu dienas:
Pirmodienu rozes sēja,
Otru dienu magonītes.
Trešdienāji silta saule,
Meitām jāiet sienu kast.
Ceturtdienu lietiņš lija,
Meitām veša jāmazgā.
Piektdien tēvis alu dara,
Meitām ūdens jāpienes.
Sestdien māte sviestu taisa,
Meitām trauki jāmazgā.
Svētdien sabrauc augsti viesi,
Meitām viegli jātekā.
605 [Skolas].

2. Pirmā diena, otrā diena,
Tās bij manim vaļas dienas;
Jau trešdien lietiņš lija,
Tad man drēbes jāvelē;
Ceturtdien silta saule;
Tad jātek siena kast;
Piektdien tēvs alu dara,
Tad jānes ir ūdentiņis;
Sestdien māte maizi cepa,
Tad man Ķērne jāķērnei.
241 [Lubānas Md].

3. Pirmodien, otrodien
Vaļas dienas meitiņām.
Trešdien sāka lietus līt,
Meitām veša jāmazgā.
Ceturtdien saule spīd,
Meitām jāiet siena grābt.
Piektdien tētiņš alu dara,
Meitām ūdens jānes bij.
Sestdien māte sviestu taisa,
Meitām ķērnes jāmazgā.
Svētdien mātei gasti nāca,
Meitām ganos jāiet bij.
Visiem labi, visiem labi
Mana tēva tīrumā:
Zaķim labi stiķi lēkt,
Puišiem labi meitas ķert.
605 [Skolas].

4. Svētdien gāju ciemiņā,
Svētdien laba ciemošana.
Pirmdien silta saule spīd,
Es sieniņa kaltētāja.
Otarņiku liets nolija,
Māte drēbes izvelēja.
Trešdien tēvs alu dara,
Es ūdeņa nesējiņa.
Ceturtdien visu dienu
Ar Laimiņu runavos.
Piektdien agri nolīgavu
Vaiņagam rožu pirkt.
Sestdien māte pūru lika,
Es stāvēju raudādama,
Vaiņadziņu puskodam'.
Svētdien agri nosabraucu
Ar brāleņu da baznīcu.
Pirmodien atsēdos
Tautu galda galiņā.
Otrodienu es paliku
Svešu ļaužu pulciņā.
503 [Višķu D].

5. Sasdīn labi cīmā īt,
Svātdīn labi cīmuotīs.
Pyrmūdīn sylta sauļa,
Buoleņam sīna kostu.
Ūtordīn leita dīna,
Mjaitom drābis juovelej.
Trešdīn tāvs olu dora,
As yudiņa nesējiņa.
Caturdīn vjējs papyutja,
Man pogovms juonūslauka.
Pīkdīn brauču uz gorodu
Vaiņugam zeiļu pierktu.
Sasdīn muotja pyuru lyka,
As stuovjēju rauduodama,
Vaiņudzeņi puškuodama.
Svātdīn lyku galveņī
Un aizguoju tauteņuos.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

- 501 -

55805.

Pirmudina, ūtruodina,
Tuos meitom puču dīnas:
Pirmudin rūzes sēju,
Ūtrudin maganiņes.
Trešdin beja leita dīna,
Meitom drēbes juovelej.
Caturdin silta saule,
Uz uoriņas sīna kost.
Pīktdin tāvs olu dora,
Es yudiņa nesējiņa.
Sastdin muote pyuru lika,
Es stuovēja rauduodama.
Svātdin juoja precinīki,
Man ustoba napuškuota.
Aizpuškuoju ustobiņu,
Nuslaucīju pagalmiņ';
Sajuoj tautas pogolmā,
Sīn pi vuortu kumeļinus,
Pīsējuši kumeļinus,
Saīt poši ustabā;
Saguojuši ustobā,
Padavuši lobureit.
Tyulit muote uz klētiņu,
Atnas boltu paladziņ';
Atnasuse paladziņu,
Apsagus' sav' galdiņu;
Apsaguse sav' galdiņu,
Īt uorā raudādama;
Ak tu munu durnū pruot,
Kū es nyu padarīj!
Poša sovu vīglū dīn'
Pa vuortim pavadīju.
326 [Preiļu D].

55806.

Pīrmūdiņ, ūtardiņ
Kiuļu sovu leigaveņu,
Jau trešdiņ, catūrdiņ,
Sadarēju ar leigaveņu.
Jau pīkdiņ, jau sasdiņ
Sarunuoju mīlus vuordus.
Jau svādinis reiteņā
Jyudžu sovu kumēleņu;
Jyudžu sovu kumēleņu,
Vyzynuoju leigaveņu.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

55807.

Pīpējam, paši brāļi,
Savu sūru tabaciņ(u)!
Nedosim meitiņām
Par mutītes devumiņ(u).
159 [Jumurdas C].

55808.

Pieci graši kulītē
Kā dzenīši kledzanāja.
No tiem pirku sievai kurpes,
Sev zābakus šūdanāju.
148 [Jaunpiebalgas C].

55809.

Piepūties vien staigāju,
Piejozies zobentiņu;
Kas no mana pūtumiņa -
Neviens manis nebīstās.
358 [Rugāju Abr].

1. Pīzapyutīs vīn staigoju,
Pazagūzis vēderiņu;
Kas nu muna pyutumiņa -
Cyuka ceļa napagrīze.
358 [Rugāju Abr].

55810.

Sapīkusja vīn staiguoju,
I zjameitis naredzēj(u);
Kas nu muna pīkumeņa -
Cyuka ceļa naatgrīzja.
143 [Jāsmuižas D].

55811.

Saskaitiesi vien staigāja,
Cirvi aiz jostas aizbāzies:
Nāburg' tēvi nocirtuši
Senaudzēto ķērnes koku.
605 [Skolas].

55812.

Pie Ruņģiem saule lēca,
Pie Jērēm atspīdēja;
Vecais ķebris, tas sacīja:
Tur būs laba dzīvošana.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

- 502 -

55813.

Zvejniekos saule lēca,
Šmitīnos mēnesnīca;
Krieviņam, nabagam,
Ķipīts koras galiņā.
192 [Kosas C].

1. Zvejniekam saule lēca,
Mazpoļam mēnesniņš;
Ziņģīšam, nabagam,
Ķipīts koras galiņā.
605 [Skolas].

55814.

Uz Populi saule lēca,
Uz Greijalu gozējās,
Kančam bija smilgu rudzi,
Smuikam asas dzirnaviņ's.
Maz-Seskupam rauga abra,
Liel-Seskupam poda krānc [krāsns],
Kumpam bija balts galdiņis,
Tur tos viesus ēdināj',
Vastleņģam bij balta kanna,
Tur tos viesus dzirdināj',
Košķelam bij daiļas meitas,
Tur tos viesus guldināj'.
Runča rati, Muižniek' kurvis,
Pabērža vecais laukais zirgs;
Tie tos viesus aizvadīja
Pašā elles dibenā.
346 [Rencēny Vlm].

1. Aiz Putrānu saule lēce,
Aiz Ruduku nūrītē;
Rudukūs lobi rudzi,
Lozduos osis dziernaveņis.
559 [Rēzekne Rz apr.].

2. Rullī spoži saule lēca,
Daikā laba gozēšan',
Auckiņam rudzi mieži,
Uķīts tupu dzirnus kala.
(=Uzskaitīti māju vārdi.)
381 [Sēļu Vlm].

55815.

Uz Kaln-Zīli saule lēca
Uz Lej's-Zīli gozējās,
Tir lill lī, jun gai rī,
Uz lej's-Zīli gozējās.
Briežam bija smilgas rudzi,
Stierei asas dzirnaviņas,
Māram bija raugu abra,
Spaļam laba maizes krāsne,
Lāčkalnam bija baltas kannas,
Tur tos viesus dzirdināja,
Šalderam bija liela zāle,
Tur tos viesus dancināja.
Kazuļa kurvis, Dibena rati,
Karīš' jaunais drābļa loks,
Arinka saka(s), Strazda groži,
Krieviņa jaunie iemauktiņi,
Oldiņa Bembers, tas tas kučieris,
Brukšu brūnais kumeliņš.
Jaunā mājā cauri gāju,
Lāgas puišu neredzēju:
Citi līki, citi greizi,
Citiem kumpas mugurā.
Tas tos viesus ievadīja
Kires pura dibenā;
Tur viņi rūca, tur viņi dūca,
Mūžam saules neredzēja.
172 [Kārķu Vlk].

1. Dukurā saule lēca,
Ergatē gozējās;
Tumsis vāra kriķu putru,
Naugod' Jēcis laizījās;
Ziluž' vāģi, Stendes rati,
Damba Skujas kumeliņš.
145 [Jaunburtnieku Vlm].

55816.

Uz Pogām saule lēca,
Puntēs koša dzīvošana;
Kāužās amatnieki,
Upšās arī rabatnieki.
Abačās trīs meitiņas,
Tā kā lauka cielaviņas,
Visus mūŗus izknābāšas,
Circenīšus meklēdamas.
Puntēs saule lēca,
Pogās laba dzīvošana;
Kāužene bada stakle,
Nedod maizes nabagam.
čūreika, Nāreika
Tauri pūta patiltē;
Vecais ķīsis pāri brauca,
Klausās, kas tur spēlē.
(=Dziesmā minētās mājas atrodas )
(=Tērvetes pagastā.)
433 [Tērvetes (Kalnamuižas) Jg].

55817.

Krūziņās saule lēca,
Vilkos jauka dzīvošana,
Ratenieki smukas mājas,
Visapkārt ievas zied,
Vidū vecais bumbierītis
Nokaltušiem zariņiem.
čakši kalna galiņā
Visi vēji purināja.
Jēcis stūma, Svite vilka,
Mucinieku vizināja;
Mucinieku vizināja
Purva elles dibinā.
Kalna Kuncis labs vīriņš,
Tam aug birze sētsvidū,
Lejas Kunčam labi zirgi,
Bet tam slinki kopējiņi.
245 [Lutriņu Kld].

- 503 -

55818.

Tas Alfrids kā sietiņš
Visapkārt aptecēja;
Kalneišos saule lēca,
Leitanos norietēja.
319 [Plāteres Rg].

55819.

Piestrēbos šķidru putru,
Paguļos silmalē;
Paguļos silmalē,
Šķietu meitu klāt guļot.
Paceļos, paskatos:
Mana paša vēderiņš.
90(?).

1. Piesastrēbu miltenīcas,
Iesaguļu gultiņā,
Šķitu otru klātguļam, -
Manas pašas vēderiņš.
293 [Oļu (Oļu-Apeltienas) Md].

2. Kam tu liji, lietutiņi,
Kam rasiņa rasināja?
Izvārīju biezputriņu,
Cerē puisi klātgulēt;
Cerē puisi klātgulēt:
Manis pašas vēderiņš.
104 [Ēdoles Vp].

55820.

Pīši muni, zuobaciņi,
Na par tīsu geļdejīt;
Skripu skrapu, zuobaciņi,
Zam munom kuojiņom.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

55821.

Pīpāju pīpiņu,
Jūdzu kumeliņu,
Lai mana sieviņa
Nerājas.
605 [Skolas].

55822.

Peipējam tebēceņu,
Cikom zaļi dyumi kyup;
Ruosjam tāvu, muomuleņu,
Cikom mums sīvys jims.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

55823.

Pīpiņ' man jo mīļāka
Par visām lietiņām:
Jūdzi teku kājiņām,
Pīpiņ' nesu rociņā.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

1. Pīpiņ' man vēl mīļāka
Nekā mana līgaviņa:
Sintu jūdžu kājām gāju,
Pīpiņ' nesu rociņā.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

55824.

Pīsādu, pīploku
Pi lobu ļaužu;
Mož mani pīlips
Tis lobumeņš.
44 [Bebrenes Il].

55825.

Plata upe, šaura laipa,
Kā tas var būt?
Aiz tās upes zaļa zāle,
Tas gan var notikt.
110 [Ērgļu C].

55826.

Pratušam, mākušam,
Tam turēt tēva zemi!
Kas neprata, nemācēja,
Ne dieniņas nedzīvoja.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

55827.

Prototiemi, mākotiemi,
Tiem dzīvot šai zemē!
Kas neprata, nemācēja,
Ne dieniņas nedzīvoja.
241 [Lubānas Md].

55828.

Prīde segša, i egļa segša,
Bārzam bolta kalniņā,
Paeglīte lejiņā;
Prīd' ar egļi muosas beja,
Paeglīte ļaudaviņa.
170 [Kapiņu D].

- 504 -

55829.

Puiši meitas apsūdzēja
Supardentam Jelgavā,
Tur tām lika zirņus malt,
Dzirnu puse mugurā.
193 [Krapas Rg].

55830.

Putneņš tak upis molu,
Gruomoteņu rūceņā;
Ņas munam znūteņam,
Lai cerej sīvasmuoti.
326 [Preiļu D].

55831.

Nas, putnīn, mīļus vuordus
Da patimi galiņam!
Kai pīkusa spuornu goli,
Matīs jyuras maleņā!
170 [Kapiņu D].

55832.

Putra jāja, putra brauca,
Es tecēju kājiņām;
Es putriņu sadzēros
Pašā spaiņa dibenā.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

55833.

Putra putra, kāpostiņi,
Tie bij mani vadītāji:
Kāpostdienā es piedzimu,
Putras dienā es nomiru.
262 [Meirānu Md].

55834.

Pūce brauca Vāczemē
Ar baloža māmuļīt';
Kur mums būs cita pūce,
Kur baloža māmuļīt'?
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

55835.

Pūce Pūce, Vanadziņi,
Tie bij mani nāburdziņi:
Uz Pūcīti raugā gāju,
Uz Vanagu ugunī.
257 [Mazsalacas (Valtenbergas) Vlm].

55836.

Pūrinīte pūrā brīn,
Mani leidza aicynoj.
Brīn tu poša, pūrinīt,
Es na pūra bridējiņa!
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

55837.

Pūt, ziemeli, nelaid salnas,
Laid ābelei noziedēti;
Laid ābelei noziedēti
Ar balto āboliņu(?)!
148 [Jaunpiebalgas C].

55838.

Pūšat tauri, bāleliņ,
Māsiņ' krīt dumbrājā!
Ne māsiņa viena krīt,
Krita visi bāleliņi.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

55839.

Pyut, buoliņ, vara taurē,
Augsta kolna galiņā!
Lai izdzierda tei muosiņa,
Kura krīvu nūmalē.
35 [Baltinavas Abr].

55840.

Rankaļam, nabagam,
Upe trepes aiznesusi;
Jau Mičouns pie Dieviņa
Ar Rankaļa trepītēm.
263 [Mēmeles Jk].

55841.

Re kur nāk, re kur nāk,
Tas jau ir tas mūrenieks:
Ķelle roke, āmarīš,
Pindzelite sakume.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

55842.

Redz kur jāja div bajāri,
Zīda pušķi zemi slauka!
Uzjāj vienu lielu ciemu,
Paskandina iemauktiņs.
511 [Zebrenes (Reņķes) Tk].

55843.

Redz acteņis uz galdeņa
Gordajū i kimuseņi.
Kas, muteitja, tev īdūs,
Ka rūceņis napajims?
73 [Ciblas (Eversmuižas) Ldz].

55844.

Rīb tiltiņš pārejot,
Rīb i visa zemīte;
Tā zemīte tik nerīb,
Kā rīb mana dvēselīte.
195 [Kraukļu Md].

- 505 -

55845.

Rīgā mans tēvs māmiņa,
Vidzemē līgaviņa;
Rīgā man pirti kūra,
Vidzemē slotu lauza;
Rīgā mani nomazgāja,
Vidzemē nožāvēja.
90 [Drustu C].

55846.

Rīgas gaiļi agri ceļas,
Agri savu dziesmu dzied;
Tra lala la,
Agri savu dziesmu dzied.
110 [Ērgļu C].

55847.

Rītā braukšu uz Dobeli
Triju podu dzelzi pirkti;
Pie stangāmi dzelzi likšu,
Pie pakavas tēraudiņ'.
451 [Usmas Vp].

55848.

Runci runci, vāri putru,
Pāvils aizgāj' sēnes raut!
Runcis putru izvārīja,
Pāvils sēnes nepārnesa.
96 [Durbes Lp].

55849.

Saka mani niknu, bargu,
Bērtin bēru valodiņu.
Tas ir nikns, tas ir bargs,
Kas ar otru nerunāja.
241 [Lubānas Md].

55850.

Saki, saki, sakuliņ,
Ko redzēji Lietavā?
Sirmu zirgu jātenieku,
Jaunu meitu precenieku.
373 [Sarkaņu Md].

55851.

Soļts iudinis olūt(ā),
Soļts olūta maleņā;
Treis pučeites olūtā,
Treis olūta maleņā.
605 [Skolas].

55852.

Sanāciet, bāleliņi,
Māsiņai kāju aut!
Māsiņai jaunas kurpes,
Bez ziediņa neauniet!
203 [Kurmenes B].

55853.

Sargies, maizīt,
Nu tevi griezīs,
Izvilk' māmiņ',
Lielo dūcīt'.
316 [Piltenes Vp].

55854.

Sasaskaita kaituleits,
Svīda pinkas aizceplī;
Es, ustobu slaucīdama,
Vysas pinkas salasēju.
27 [Atašienes Rz].

55855.

Sasodīta Kārļa māte,
Kas Kārlīti vārdu lika!
Visas vārnas gaisā skrēja,
Visas kliedza: Kārli Kārli!
72 [Cesvaines Md].

55856.

Saule spīd, lietus līst,
Ķesteŗu nabagi bizenē;
Ķesteŗu nabagi bizenē
Pa Kromkuļu birsteleli.
112 [Ezeres Kld].

55857.

Saules myužu nūdzeivuoju,
Breinumiņa naredzēju;
Šūvosor īraudzēju
Vīnu brīdi teirumā.
605 [Skolas].

55858.

Saulīt' mazā gabalīnā,
Man notika nelaimīte:
Man nolūza zelta dūcis,
Āžam lipu skrūvējot.
405 [Smiltenes Vlk].

55859.

Saulīt' mazu gabaliņu,
Man notika nelaimīte:
Man nokrita zelta roze
No rožota kumeliņa.
374 [Sātiņu Kld].

- 506 -

55860.

Saulīt' mazu gabaliņ',
Man notika nelaimīt':
Man pazuda kumeliņš,
Vaŗa kalti iemauktiņ'.
540 [Jelgava Jg apr.].

55861.

Sāmu zemi izstaigāju,
Smilgām šūti zābaciņi;
Sāma meitas brīnījās,
Kā tās kājas nenosala.
110 [Ērgļu C].

55862.

Suopaceņi, bašmaceņi,
Tī dzeiveitis pūsteituoji;
Kuorkla veizis, vituškeņis,
Tī dzeiveitis pruveituoji.
73 [Ciblas (Eversmuižas) Ldz].

55863.

Sēžam kopā,
Amata bērni,
Tavs tēvs burvis,
Mana māte ragana.
605 [Skolas].

55864.

Sidrabs cāļu lasītājs,
Mincis bērnu krustītājs.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

55865.

Sirsniņ', man' drostaliņa,
Kur bij man tevi likt?
Ne tu stāvi azotē,
Ne klēpī auklējot.
72 [Cesvaines Md].

55866.

Sirsniņ mana, mužiņ, mana,
Kur gulēji šonaksniņ'?
Starp priedīti, starp eglīti,
Zem zaļo ozoliņu.
119 [Gaujienas Vlk].

55867.

Sit rakstā, sprigulīti,
Maizes tēva piedarbā!
Ja rakstā nesitīsi,
Rudzu maizi neēdīsi.
350 [Ropažu Rg].

55868.

Sitiet mani, kur sizdami,
Par galviņu nesitiet!
Par galviņu iesitot,
Notek karsti asintiņi.
115 [Galgauskas Md].

55869.

Sitiet, meitas, tripaciņu,
Nažālojit bašmaciņu!
Kod būs lobi tripaciņi,
Tod būs lobi bašmaciņi.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

55870.

Sitit, meitys, drapaku,
Nažālojit bociku!
Byus sirsņeņa, byus mīļais,
Byus bociku šyvējeņš.
143 [Jāsmuižas D].

55871.

Sīkajam liniņam,
Tam sīkāka pakaliņa;
Jaunijam bāliņam,
Tam gudrāks padomiņš.
605 [Skolas].

55872.

Sīksta liepa lūku plēsta,
Gudra veca māmuliņa;
Pierunāju vecu māti,
Noplēš' lūku liepiņai.
605 [Skolas].

55873.

Skaista augu, ganos gāju,
Dažam sirdi ēdināju:
Vecam ceļu parādīju,
Jaun' ar suni parīdīju.
286 [Nītaures Rg].

55874.

Skroderim visa maize
Adatiņas galiņā;
Kad nolūza adatiņa,
Tad maizītes ar pietrūka.
282 [Nīcas Lp].

55875.

Skroderīši, vēverīši,
Eita žīdu dīrājiet!
Cūka žīdu norējusi
Liela ceļa maliņā.
241 [Lubānas Md].

55876.

Skudra vija vainadziņu,
Pūlenī gulēdama.
Ej, skudrīte, dod manvienu,
Man jāiet tautiņās!
236 [Līvānu D].

- 507 -

55877.

Skutans Pīteri doncynuoja,
Ar vāzu dauzeidams;
Juo Pīters augstu lāktu,
Es ar vāzu nūdauzeitu.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

55878.

Slinkum, laiskum,
Laid man' vaļā!
Kad tev' pērīs,
Tad man sāpēs.
262 [Meirānu Md].

55879.

Smuka meitiņ', brūnu kleitu,
Tā staigāja raudādama;
Tā staigāja raudādama,
Pirtij malku lasīdama.
358 [Rugāju Abr].

55880.

Smuks puisītis žēli raud
Apkritušu vezumiņu;
Iesim, meitas, pacelsim,
Būs mums maizes arājiņš.
282 [Nīcas Lp].

55881.

Spēlmanīši mani brāļi
Dažu dienu badu mira.
Ne naksniņas gulējuši,
Ar kaimiņu spēlēdami.
604 [Dažādi iesūtītāji].

55882.

Speiguleitja, vyzbaleitja,
Pyrmuo pučja pavasari!
Cytam vjāļi lopu navā,
Jau jei skaiški rozzīdjāja.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

55883.

Stopānmeitas [nāburgmeitas etc.]
. ikrītiņa
Pienā muti balināja;
Man nav tīra ūdentiņa
I svētdienas rītiņā.
239 [Lizuma C].

55884.

Stārķi stārķi,
gaŗkājīti,
Kam tu stāvi uz vienas kājas?
Vai tu sievu pazaudēji,
Vai mājiņa izpostīta?
605 [Skolas].

55885.

Stradi, rodi, olas dēj,
Rubesnīca perinā,
Raudivīte izvadāja
Pa ezera maliņām.
236 [Līvānu D].

55886.

Strādājiet paši mīļi,
Ka jums Dieviņš palīdzēs,
Izariet straujupīti,
Ecējiet ezeriņu!
224 [Lielvārdes Rg].

55887.

Sunīšam maizi devu
Dižu lielu gabaliņu,
Lai tas manu sētu sargā
Tumšu nakti, gaišu dienu;
Tumšu nakti, gaišu dienu,
Nelaiž skauģi sētiņā.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

55888.

Sunīts man labu dara,
Vistiņ' laba nedarīja:
Sunīts rej, tautas nāk,
Vistiņ' mēslus izkašņāja.
219 [Lestenes Tk].

55889.

Suņc i rāja ubadzeņi,
Muna bruoļa pogolmāji:
Lela kuļa mugorāji,
Zoru runga rūceņī.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

55890.

Suta ķeta, Ledaunieks,
Sūnu Jānis, Gaterēns,
Vīles vāciets, Dankas Marcīts,
Koča Palis, Spārnīn' Ādams,
Pilips, Mulda, Kainaizīts,
Bērzīc, Kublīc, Ozolīc.
(=Uzskaitīti cilvēku vārdi.)
341 [Raunas (Pils-Raunas) C].

55891.

Lielais Sēlis, mazais Sēlis,
Peļņa Sēdiņš nopakaļas;
Vecais klibais uzzopāja:
Rata beņķis astes galā.
(=Dziedāta par Peļņu un Sēļu m. saimn.)
273 [Mores Rg].

- 508 -

55892.

Vīksnas Anna, Bumbas Ģēda,
Ai Katrīna, pupu sula,
Ķieņu Juris, Mizu Jānis,
Āboliņu Pēterītis.
39 [Bārtas Lp].

55893.

Šķūrnieks, mūrnieks sviestu kūla,
Gruzne lēja zābakā;
Kamēr Mazgails sālī brauca,
Tikmēr Priede izklebēja.
605 [Skolas].

55894.

Svētdien iešu baznīcā,
Vai līs lietus, vai snigs sniegs,
Netaupīšu dārgu drēbju,
Mieloš' savu dvēselīti.
132 [Ikšķiles Rg].

55895.

Svētī, Dievs, man maizīti,
Tāli mana cepējiņa;
Beidzamo klaipu griezu
Daugaviņas maliņā.
281 [Neretas Jk].

55896.

Šķelmīts manis bāleniņis,
Mana vārda neklausīja;
Es zināju, es redzēju,
Kāda kuŗa zeltenīte.
241 [Lubānas Md].

55897.

Šmuka muna radinīte,
Koč naboguota.
Es jyus lyudzu, radinīte,
Nadzerit šalabaikas!
604 [Dažādi iesūtītāji].

55898.

Šo domāja, to domāja,
Sveši ļaudis daudz domāja;
To vis līdznedomā,
Ko domā sveši ļaudis.
192 [Kosas C].

55899.

Sudrabiņa gailis dzieda
Baltābola kalniņā;
Balta linu cielaviņa
Tek gailīti lūkoties.
127 [Grostonas Md].

55900.

Sukoj' sovus mateņus
Smolu grebentiņu,
Palaižu sovus mateņus
Pa dziļu jyuru,
Pluovuo muni mateņi
Pa dziļu jyuru.
605 [Skolas].

55901.

Sunīšam maizi devu
Pa lielam gobolam,
Lai jis mani naaiztiktu,
Kod es zogtu eju.
170 [Kapiņu D].

55902.

Suns iztrieca vecu meitu
Salāpītu pavēderi;
Es dev' suņam zaķu kāju,
Lai dzen meitu atpakaļ.
605 [Skolas].

55903.

Šaucs ar krauci līļejuos,
Ka šī lely gudrinīki:
Šaucjeits - poks, kraucjeits - švaks,
Redz kur smolki amatnīki!
606 [Vitebskas guberņa].

55904.

Še meitas vecākas,
Ne pate māte:
Še māte meitām
Krēsliņu cēla.
269 [Mežmuižas Jg].

55905.

Šei Zosīte šūvosor
Klyba vīn volkuojuos,
Kai Pīteri īsavēra,
Stuovu vīni statējuos.
143 [Jāsmuižas D].

55906.

Šķērsām koki, gaŗām koki,
Cauraugušas atvasītes.
Vakar šāvu, šodien krita
Silā raiba žagatiņa.
Asi malkas dedzināju,
Pusmuc' tauku tecināju.
358 [Rugāju Abr].

- 509 -

55907.

Šodien dien apdulus,
Nu vairs saul neredzēs;
Nu es jāj taut dēļ,
Nu vairs viņu nedabūs.
329 [Popes Vp].

55908.

Tā, māmiņa, tava vaina,
Ka es sīva, ka es pikta:
Kālab mani sīku, mazu
Sinepēmi ēdināji;
Sinepēmi ēdināji,
Nātrienā guldināji.
112 [Ezeres Kld].

55909.

Tabak, munu soldom zuoli,
Kur cik augi kuļs gars(?)?
Tabaciņa šņaukuotuojam
Nikod kuojas natecēj(a).
Kam īdevu snircinīti,
Tys pavedja gabaliņu.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

55910.

Tebēceņ, soldon zuole,
Moksoj gūvi uolaveicu.
Kai peipēji, dyumi kyup,
Asariņas slaucīdams.
576 [Varakļāni Rz apr.].

55911.

Tebēciņš, soldonzuole,
Voi es tevi vīns volkuoju?
Šņauce Janka, šņauce Pīters,
Šņauce vacuo krūdzinīca.
414 [Stirnienes Rz].

55912.

Tebēceņ, tebēceņ,
Kas nūzoga tebēceņu?
Eudru meita, bebru meita,
Viņas puses sasku meita.
236 [Līvānu D].

55913.

Tebečnīča, raugu māte,
Brauc ar vienu līku ķēvi;
Man pašaibāleliņi
Brauc ar seši sirmi zirgi.
525 [Alūksne Vlk apr.].

55914.

Tam šelmami, tam blāznam,
Tam dīveiga ļaudaveņa:
Samolusja treis gryudeņi,
Izcap seši kukuleiši.
143 [Jāsmuižas D].

55915.

Tys Zigmans šūvosor
Nu pakrēšļa pakrēslīs.
Lūšņuodams tai sacēja:
Īmess man pogostā.
113 [Gaigalavas (Bikovas) Rz].

55916.

Toujas Leize, mamzelīte,
Tai īkrita upitē.
Šermaks, suns ar mallu muti,
Tis puornesa vaiņadziņu.
14 [Alsviķa Vlk].

55917.

Tautas dēla dārziņā
Apaļš dzirnu akmentiņš;
Stāsti, jele, akmentiņ,
Savu dzīves gājumiņ'(?).
604 [Dažādi iesūtītāji].

55918.

Tavu stipru Pēteŗzāli!
Visi gurni nodrebēja.
Tā bij laba vēderzāle,
Visi gurni nodrebēja.
530 [Cēsis C apr.].

55919.

Tova vylna, muna vylna,
Byus muorceņa pylna;
Gona byus deļ cymdu zeču,
Vēļ paliks deļ gūda deča.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

55920.

Tei Margita gonūs guoja,
Muolu lyka ozotī;
Atsasāda pi veilītes,
Taisa dzeivus ciļvēciņus.
Ka tu, Jezup, gudrs puiss,
Īlīc dzeivu dvēselīti!
170 [Kapiņu D].

55921.

Tā nebija villainīte
Uzsedzama, nosedzama;
Tā nebija viena diena, -
Visu mūžu jādzīvo.
447 [Ulmāles (Ulmales-Labragas) Azp].

- 510 -

55922.

Tādu ērmu neredzēju,
Kā tai velna Vidzemē:
Ar vadžiem pupas šķēla,
Velšus vēla Daugavā.
378 [Seces Jk].

55923.

Tec teciņu, steidzies drīz,
Sīku olu skroderīt;
Pašuj manim riekstu kreklu,
Sīku olu kažociņu!
94 [Dunikas Lp].

55924.

Teciet viegli, kalti rati,
Pokaļ laba kumeliņa!
Dzīvo labi, tautu meita,
Pakaļ vecas māmuļiņas!
436 [Tirzas (Tirzas-Pils) Md].

55925.

Teikšu, teikšu tētiņam,
Teikšu savai māmiņai:
Meitas dārzā guni kūra,
Rācenīšus cepināja.
261 [Mēdzūlas Md].

55926.

Teku dienu, teku nakti,
Sav' bāliņu meklēdama;
Tecēdama ietecēju
Tautu dēlu sētiņā.
231 [Līgatnes (Paltmales) Rg].

55927.

Tētīt, manu tēvainīti,
Māmiņ, mana māmuliņa,
Cik tu man tās mantas dosi?
Divi veci kažociņi
Un pusotru kamzoliņu.
Tētīt, manu tēvainīti,
Cik tu man tās naudas dosi?
Trīsdesmit sīkas naudas,
Sešdesmit veselās.
241 [Lubānas Md].

55928.

Tāvučam, ragaņam,
Kaņepuoju kraklu šivu,
Muoteicai, rogonai,
Cyuku saru vylnuonīti.
314 [Pildas Ldz].

55929.

Tidi-ri-di-ri-tam
Kas kait citam,
Klambaru puikam
Misēna taurīt'.
39 [Bārtas Lp].

55930.

Tradi radi ritam vecais nāk,
Vecā pakaļ, ko tik māk;
Jo tas vecais rikšu skrēja,
Jo tā vecā aulekšiem.
236 [Līvānu D].

55931.

Tilu talu stabulīte,
Ko redzēji ganīdam'?
Tiltā šāva, ezerā lādēj',
Kipars dancoja raibām biksām.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

55932.

Tīlu tīlu, rambu rambu,
Es mācēju kurpes šūt:
Ar pirkstiem drāti vilku,
Ar āmuru pieklapēju.
605 [Skolas].

55933.

Tirzas tirgā biju,
Tirgā zirgu pirku;
Tirgā zirgu pirku,
Ar čiganu miju,
Plinti ņēmu piedavām.
358 [Rugāju Abr].

55934.

Tiergā gāju, baznīcā
Ar to kazas kažociņu:
Man pašai kazas mājās,
Div sunīši ģērmanīši.
398 [Skrundas Kld].

55935.

Tīšām minu to dadzīti,
Kas celiņa maliņā:
Tas kājiņu badītājs,
Ne labuma darītājs.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

55936.

Tīra vaŗa kamaniņas,
Izpušķots kamandeķis;
Man pašam brūni svārki,
Turku jēra cepurīte.
Es varēju prūšu meitas
Pār jūriņu vizināt.
236 [Līvānu D].

- 511 -

55937.

Trakam naža nedodiet.
Tas staigāja graizīdams;
Gudram prāta nedodiet,
Tas staigāja domādams.
241 [Lubānas Md].

55938.

Traks putru vārīja,
Traks dzisināja,
Traks trakam iedeva
Mieturi laizīt.
605 [Skolas].

55939.

Trika traka šī naksniņa,
Citu nakti netrikāšu,
Citu nakti Cēsu meitas
Atjūgs manu kumeliņu;
Atjūgs manu kumeliņu,
Aicinās man' klātgulēt.
148 [Jaunpiebalgas C].

55940.

Trim kārtām diena ausa,
Trim kārtām saule lēca;
Trim kārtām cēdru josta
Apkārt manu augumiņu.
281 [Neretas Jk].

55941.

Trim kārtām zelta josta
Ap resno ozoliņu;
Tas pieder tam puišam,
Kas neguļ dienasvidu.
242 [Lubejas Md].

55942.

Trīna žīdu pārbaidīja,
Žīds ielēca sīpolos.
Tikmēr tikmēr sīpolos,
Kamēr pāri burkānos.
318 [Plāņu Vlk].

55943.

Trīs bērziņi kalniņā
Sudrabiņa lapiņām;
Tur segloja jauni puiši
Trijdeviņi kumeliņi.
241 [Lubānas Md].

55944.

Treis gadiņi kultu guoju,
Treis vērdiņi nūpelnēju;
Par tū vīnu zyrgu pierku,
Par tū ūtru ļaudaviņu,
Par tū trešu laivu pierku,
Obi goli pazeltīti.
143 [Jāsmuižas D].

55945.

Treis gadeņi bērzeņš auga,
Ni gadeņa nazīdēja;
Caturtā gadeņā
Zalta zīdim nūzīdēja.
As tūs zīdus salasēju,
Lyku pyura dybynā.
170 [Kapiņu D].

55946.

Trīs merģels sešam pupam,
Kur jūs daiļ vazjas?
Lūkus plēst, vieri vīt,
Lāci vest pagaste.
445 [Ugāles Vp].

55947.

Trīs trīs, kas tie trīs,
Kas par lauku skrieties gāja:
Putras Jānis, tauku Jēcis,
Vidzemnieku Krišjānītis,
Tas ar būtu līdzi jājis, -
Ķēvei mazs kumeliņš.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

55948.

Trīs žīdiņi, nabadziņi,
Cūciņu kava raudādami;
Kad tā cūciņa iekviecās,
Tad tie žīdiņi atlecās.
112 [Ezeres Kld].

55949.

Tu Juoneit, lobs cylvāks,
Atnes Bronei yudisneņu;
Man ir myltu drupaneņe,
Iztaisīsim pluocineiti.
326 [Preiļu D].

55950.

Tu lelais boguotnīk,
Amja ar naudu skaitītūs!
Tev sāboki seikas naudas,
Maņ kurpītes sudobriņa.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

- 512 -

1. Tu Juoneit, bagaturs,
Ame(?) ar naudu skaitētīs!
Man vairuok sudrabiņa,
Na pi tevis seikas naudas.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

55951.

Tu Ignat, pupu zagļis,
Nadreikst' vilkt kažuciņa;
Kažuciņš aizskrabeis,
Pupas zūgūt atradīs!
503 [Višķu D].

55952.

Tu Jezup, lobs cylvāks,
Kam to guoji myltu zogtu?
As tjav sytu aimylynu,
Tu nūskrieji par kilynu.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

55953.

Tu Alberti, lobs cilvāks,
Īsim obi teļu zogtu!
Ka tev dūs ai mylynu,
Tu aizskrīsi kilunē.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

55954.

Nasaliedzi tu, pranceit,
Ka Reigā vistu nadzonovi!
Tur iesita ar milinu,
Te atskreij par kalinu.
326 [Preiļu D].

55955.

Jezups mani aicynuoja
Uz kaimiņi ūlu zogt.
Tu nūzogi, es apēžu,
Tevi sauce ūlu zagli.
357 [Rudzētu D].

55956.

Tiul rudinis, kūki dzjelt,
Nūkreit lopys grīzdamuos;
Ajzguoj munys vīglys dīnys,
Bierst man gaudys asareņis.
606 [Vitebskas guberņa].

55957.

Tymsys dīnys, naspjeid saule,
Rudiņs myus' tyvojās;
Nazeļ miežy, nazjeļ pļovys,
Nadzīd skaļi tautys meitys.
606 [Vitebskas guberņa].

55958.

Tumsiņā, vakarā
Nedrīkstēju viena iet;
Vai bij dzilna, vai žagata,
Kas mežā kladzināja?
Nebij dzilna, ne žagata,
Tā bij tautu māmulīte.
605 [Skolas].

55959.

Tupu tupu, rāpu rāpu
Ierāpoju namiņā,
Tur atradu jaunas meitas,
Caunes gaļu vārījot.
Dodiet man, jaunas meitas,
Da zupiņas pasmeķēt!
Šās, zupiņas nedodamas,
Dod ar kausu par muguru.
241 [Lubānas Md].

55960.

Tupen rušen, tupen rušen,
Vai ir mīksti izcepuš?
Ja ir mīksti izcepuš',
Tad mēs abi ēdīsim.
211 [Ļaudonas Md].

55961.

Tupus tupi, tupenīti,
Gan es tevi tupenāšu;
Gan es tevi tupenāšu
Savā zoba galīnā.
192 [Kosas C].

55962.

Tupi, tupi, tupenīti,
Kas to tupi tupināja?
Kas to tupi tupināja,
Tas to arī lupināja.
212 [Launkalnes (Brantu) C].

55963.

Turi, turi, vot vot vot,
Sovu lobū kumeleņi!
Ka navari satuŗāti,
Pajam mani paleigā!
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

55964.

Ubags, nabags,
Kur tu mani nesīsi?
Par sila kalniņu,
Par atmatiem.
112 [Ezeres Kld].

- 513 -

55965.

Uguns puisi, uguns puisi,
Rādi gaišu uguntiņu;
Ja tu gaiši nerādīsi,
Nokavēšu baznīcīnu.
148 [Jaunpiebalgas C].

55966.

Uguntiņa, atslēdziņa,
Abi cieti glabājami.
146 [Jaungulbenes Md].

55967.

Iz kalniņa pili taisu,
Zam kalniņa duroviņas;
Mani māmiņa muocēja
Ai smildziņu varunuot(?).
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

55968.

Upes Karla pirti kūra,
Krusta Kārli pērdināja:
Peries, manu Karlulīti,
Nu ir laba siltumīna!
439 [Trikātas Vlk].

55969.

Utes kož, galva niez,
Nav galviņas ieskātājas;
Māsiņ' galvas ieskātāja,
To nodeva tautiņās.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

55970.

Uzauga ozoliņš
Pie Rīgas vārtiem,
Nobira lapņas
Liepajā tiesa [Liepājas tiesā?].
Sajāja dižbajār',
Lielgabalnieki,
Sasēja zirgus
Pie dzelža vadžiem.
288 [Nurmuižas Tl].

55971.

Ūdentiņš, akmentiņš,
Tie dzīvoja saules mūžu,
Ūdens zemes lejiņā,
Akmens kalna galotnē.
198 [Krustpils D].

55972.

Ūdentiņš, akmentiņš,
Tie dzīvoja saules mūžu;
Mans bāliņis, gaisgrābslītis,
Ne pusmūža nedzīvoja.
97 [Dūres Vlk].

55973.

Ūzs nāc, ūzs nāc,
Ne tas ūzs viens nāc;
Bolderbratks līdz nāc,
Tas tas ūzs kustne.
445 [Ugāles Vp].

1. Mūkat, bērn, mūkat, bērn,
Ūzs nāk, ūzs nāk!
Ne tās ūzs viens nāc,
Mūs bāliš līdz nāc.
445 [Ugāles Vp].

55974.

Meitas, bāgam, meitas, bāgam,
Yuzas dzanas pakaļī!
Na tai maņyuzu bais,
Kai jo yuzu saiminīka.
174 [Kārsavas Ldz].

55975.

Voi īveņa, voi līpeņa,
Zīd celeņa maleņā!
Voi svaineite, voi māršeņa.
Patur munu kumeleņu!
Ni svaineite, ni māršeņa, -
Natureišu kumeleņu.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

1. Voi īveņa, voi lazdeņa,
Zīd celeņa maleņā!
Voi muoseņa, na muoseņa,
Patur munu kumeliņu!
Turādama, glaudeidama,
Sestīs poša komonuos!
170 [Kapiņu D].

55976.

Voi jau troka viņu muotja,
Sovu suni pakuorusja;
Pajāmusja palku rūkā,
Syt kai saldats barabanu.
606 [Vitebskas guberņa].

55977.

Vai egleit egleit,
Kam na zaļa zaļoi?
Kai man zaļai zaļuot,
Saule zorus kolta,
Upe caur saknēm tak.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

55978.

Oi aglona bazneicaņa,
Tovu skaistu cakulaņu!
Dzīd kundzans, vārdamīs
Uz tuo skaistuo cakulaņa.
170 [Kapiņu D].

- 514 -

1. Ai Oglyunas bazneiceņa,
Tavu skaistu cakuleņu!
Treis kundzeņi nūsēdēja,
Cakuleņus glaudeidami.
170 [Kapiņu D].

55979.

Ai suni, bezgodi,
Turi savu godu!
Kam gāji Dievam
Grāpeļu zagt.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

55980.

Es tū sovu buoleleņu
Nu tuolīnes vīņ pazynu:
Siermi zyrgi sabaruoti,
Kamaneņas nūraksteitas.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

55981.

Krita Anceitja
Ruociņu dūbī;
Pīters skrīn apleik
Zvīgdams un rākdams.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

55982.

Kristamuote, ķeselēte,
Nasaceļ lelumā!
Ka tev beja zalts, sudobris,
Nasoj poša dzeivuodama!
44 [Bebrenes Il].

55983.

Kū es beju sarībusi
Tik jauna i Laimiņai:
Ni man gūvu slaucamūs,
Ni kumeļu braucamūs.
503 [Višķu D].

55984.

Nerunāt nerunāju,
Kad man [nav?] laba valodiņa;
Kad nebija mīļi vārdi,
Kad man [Tad nav?] gudris padomiņš.
7 [Aizkraukles Rg].

55985.

Pipēt, tavu daiļumeņu
Da patim vacumam!
Bruņu svuorki mugurā,
Baravika capurēte.
44 [Bebrenes Il].

55986.

Pīci suņi, sasta kuce,
Kur šudiņ skraidijot?
Pa pūrim, pa mežim,
Myus' muoseņas meklejūt.
503 [Višķu D].

55987.

Skaisti saule reitā lēce,
Skaisti saule nūrītēj';
Skaisti dzymu, skaisti augu,
Skaisti myužu nūdzeivuoj'.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

55987¹.

Godam turu labu zirgu,
Godam labu saiminieci;
Godam gāju, godam braucu,
Godam mani daudzināja.
423 [Svētes Jg].

55988.

Skaiti, meita, pātarus,
Kādi tavi pātari;
Stīpa lūza, nagla sprāga,
Pat' iesprāga aizkrāsnī.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

55989.

Vai tādēļ leitis būšu,
Kad man leiša valodīna,
Kad man leiša valodīna,
Leiša svārki mugurā?
535 [Grobiņa Lp apr.].

55990.

Vaicā kungi, vaicā kalpi:
Kam tā nauda lieti der?
Der tā nauda ēsti, dzerti,
Apģērbt daiļu augumiņu.
163 [Kalētu Lp].

55991.

Vaļa man vest ūdeni,
Vaļa tēva zemītei!
Kas vaļiņas man nedeva
Spējušam, mākušam?
271 [Milzkalnes (Šlokenbekas, Cērkstes) Tk].

55992.

Var apaut taidas kūrpes,
Kad es īšu, brakšēt brakš;
Var apīļkt taidus svuorkus,
Kad es īšu, čaukstēt čaukstēs.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

- 515 -

55993.

Vāri, vāri, līka Ģēda,
Klāviņam biezu putru!
Klāviņs tevim pataisīs
Mazu mazu mieturīti.
453 [Vadakstes Jg].

55994.

Vārij, māte, biezu putru
Melnajā katliņā,
Pie tās putras vēl tur damet
Pa tiem gaļas kumosiem!
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

55995.

Vuorna soka: krā krā,
Žydam zyrgu nūzoguse;
Žydam zyrgu nūzoguse,
Zam akmiņa nūlykuse.
389 [Silajāņu Rz].

55996.

Vecam Nēzam dzelzu zobi,
Gribēj' mani saplosīt.
Es uzkāpu eglītē,
Nēzam zobi noklabēja.
287 [Nogales Tl].

55997.

Vacuo muote, čabaruoja,
Ej ar maņi tacātūs!
Jo tu maņi aiztecēsi,
Pajem munu tāva zemi.
389 [Silajāņu Rz].

55998.

Vecai mātei zili zobi,
Gribēj' mani iekamšēt.
Manim bija gaŗas kājas,
Es par sētu kaņepēs.
460 [Valkas Vlk].

55999.

Vecais Rūna, gaŗvēders,
Rukus sēja vīdū Rūjas;
Uzaug lieli, bija sūri,
Ēda lūpas staipīdams.
(=Rūnas: mājas Sēļu pag.)
381 [Sēļu Vlm].

56000.

Vacais tāv, vacais tāv,
Stuosti bārnim posaceņu!
Par maizīti, par naudiņu,
Par kuņdzeņa dvēselīti.
605 [Skolas].

56001.

Vacīs tā(v)s, siermu buordu,
Cyukys gona uobulā.
Kū tu goni, vacīs tā(v)s,
Tjav nivīna rukuleiša!
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

56002.

Vacais tāvs cyukas gona
Boltajā uobulā;
Pats gulēja uz akmiņa,
Cyukas buordu rušinuoja.
358 [Rugāju Abr].

56003.

Vacys tāvs, sierma buorzda,
Pa siļaņi kozys gona.
Apjād vylks vysys kozis,
As ganeišu kumeļaņus!
26 [Asūnes D].

56004.

Veci vien, veci vien,
Ko mēs veci darīsim?
Naktī kopā gulēsim,
Dienā kopā strādāsim.
236 [Līvānu D].

56005.

Velns to zin par tumšo nakti,
Kas to skādi padarīj'?
Tā dziedāja zvārtavieši
Vecā plutu krodziņā.
Gaujenieši tā dziedāja
Kā vācieši baznīcā.
99 [Dzelzavas Md].

56006.

Vēl nav audzis tāds kociņš,
Uguns liesmu nesaēsts;
Vēl nav audzis tāds dēliņš,
Daiļu skuķu nepārspēts.
275 [Mērmuizas (Mžru) Vlm].

56007.

Vēzis ņēma līgaviņu
Asarami saderētu.
Es vēžam atspītēš',
Es tam upi izlaidīšu.
Ja tu upi izlaidīsi,
Es tev svārkus sagrauzīšu.
Ja tu svārkus sagrauzīsi,
Es tev šķēres saulauzīšu.
189 [Kokmuižas (Koku) Vlm].

- 516 -

56008.

Vilkam labi, vilkam labi,
Ne tam vāģu, ne ragavu,
Ne tam māte klaipu cepe,
Ne ielika kulītē.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

56009.

Vysas pļovas aiz upītes
Pylnas zeida pavadīnu:
Ziernīts auga kaļneņā
Raibūs zīdeņu pylns.
113 [Gaigalavas (Bikovas) Rz].

56010.

Visi gaiļi nodziedāja,
Mūsu gailis nedziedāja;
Mūsu gailis ieķēries
Nāburg' tēva biksītēs.
246 [Madlienas (Lielais) Rg].

56011.

Visi koki līdume,
Ozoliņa vien navaid;
Visi brāļi istabe,
Pēterīša vien navaid.
452 [Užavas (Zīras) Vp].

56012.

Visi ļaudis brīnījāsi
Gar to manu vezumiņu;
Neviens labi nezināja,
Kas manai vezumai.
Pieci podi roņa tauku,
Pieci mārki mārciņai.
40 [Basu (Bases) Azp].

56013.

Vysi mozi akmenstiņi
Dauza munus zuobociņus;
Vysas mozas meitenītes
Paleidzēja maņ dzeivuot.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

56014.

Visi saka, visi saka:
Palīdz' man, palīdz' man!
Vai es biju kumeliņš,
Ka es visiem palīdzēšu?
15 [Alūksnes Vlk].

56015.

Vysi sveši, vysi sveši,
Nav nivīna pazeistama;
Vysi muni pazeistami
Gul zam zaļom valanom.
358 [Rugāju Abr].

56016.

Vusu dīnu šlendereju,
Tukšī kouli mugurā;
Geida sīva, geida bārni
Zaļuos acs grūzēdami.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

56017.

Vīvuļo vāvuļo,
Kur tā vaina cēlusies?
Vai pirtī palāvē,
Vai kalnā istabā?
41 [Bauņu Vlm].

56018.

Viena zeme, viena saule,
Nevienāda pasaulīte:
Citam zelts, sudrabiņš,
Citam gaužas asariņs.
422 [Svētciema (Sveiciema-Jaunsalacas) Vlm].

56019.

Viesēt biju aicināta,
Viesēdama godu kopu:
Neizdzēru visu sava,
Neapgāzu biķerīti.
355 [Rucavas Lp].

56020.

Vysu zemi apstaiguoju,
Taidas štukas naredzēju:
Gaiļam rogi, vuornai ciči,
Keiļam seši syvāneņi.
605 [Skolas].

1. Skatatiesi, veŗaties,
Kādi štuki tīrumā:
Gaiļam ragi, vistai ciči,
Vepram pieci sivēniņ'.
262 [Meirānu Md].

2. Ļaudīs lely breinumeņi
Par deveini teirumeņi:
Gaiļam zūbi, cyukai rogi,
Vepram seši sivieneņi.
605 [Skolas].

3. Pazaverit, jūs ļautjeņi,
Kaida laimje acieplī;
Gaiļam sadly, cyukai rogi,
Vepram seši siveniņi.
605 [Skolas].

4. Moza beju, lēl' izaugu,
Tuodu čudu naredzēju:
Vystai ciči, coukai rogi,
Akmiņam rūkas kuojas.
44 [Bebrenes Il].

- 517 -

56021.

Klausīs, muna ustabiņa,
Es stuosteišu posaciņu!
Gaiļam ciči, cyukai rogi,
Vuškai seši sivēniņi.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

56022.

Tādu ērmu neredzēju,
Kā augstā kalniņā:
Vistai ragi, cūkai sekste,
Kazai sieksts mugurā.
378 [Seces Jk].

56023.

Nedod Dievs tādas bēdas,
Kāda bēda kaimiņam:
Piecas cūkas alavnīcas,
Kuiļam četri sivēniņi.
236 [Līvānu D].

56024.

Vīriņ, manu labulīt,
Ielaid mani sētiņā;
Es tev sprēžu, es tev roču [=sprēžu]
Aizpērnējās pakaliņas.
545 [Krustpils D apr.].

56025.

Vucin, kucin,
Kurin pierti!
Vuškeņ, sīveņ,
Piertī ej!
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

56026.

Zagļi zagļi Barisoņi,
Greconīši vēl leluoki;
Barisoņi zvanu zagļi,
Greconīši mārgu zagļi.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

56027.

Zajigraju, muzykant,
Šūgod sīvas nadabuosi;
Reigā lini kabakā,
Sātā lini nasukuoti.
503 [Višķu D].

56028.

Ko, Anneņ, prīcuojīs,
Šūgod kuozu tev nabyus!
Ni izauga rudzi mīži,
Ni apeiņi duorzeņā.
605 [Skolas].

56029.

Zaļa puķe, bolti zīdi,
Mošeņ jai kolers taids;
Jauns meita, runoj gudri,
Mošeņ jai parads taids.
604 [Dažādi iesūtītāji].

56030.

Zaļa zāle smuidra zāle,
Vēl smuidrāks maurēnītis;
Leišu dēls smuidris dēls,
Vēl smuidrāks Krievu dēls.
604 [Dažādi iesūtītāji].

56031.

Zalta gailītis padzīda
Reigas turņa galeņā.
Lēc, gaileiti, tu zemē,
Īsim obi Vuoczemē!
389 [Silajāņu Rz].

56032.

Zili, melli dūmi kūpa
Viņā meža maliņā;
Kā tie zili nekūpēs,
Nātru kaulus dedzināja?
296 [Ozolnieku Jg].

56033.

Zinu, zinu, bet neteikšu,
Kur palika tēvs ar māt':
Tēvs ar māti āzi kauj,
Gaļu sāla toverī.
273 [Mores Rg].

56034.

Zinu, zinu, kas tur bija,
Zaļā bērza birzītē:
Pate māte rīkstes grieza,
Zaķīts kūla kankalīšus;
Zaķīts kūla kankalīšus
Ar pakaļas kājiņām.
439 [Trikātas Vlk].

56035.

Zynu, zynu, nasacīju,
Muoku, muoku, nadarīju;
Lai muocēja, lai darīja
Pa sovam pruotiņam.
389 [Silajāņu Rz].

56036.

Zīd īveņa, zīd lazdeņa
Lela ceļa maleņā,
Kab es marga nyu bejuse,
Byut' vainugu nūvejuse.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

- 518 -

56037.

Zīdu laiva apsaguozja
Pošā jyuru vidiņā.
Soka laiva: brakšu brakšu,
Zūbiniņi: šņakšu šņakš.
605 [Skolas].

56038.

Ziemu sniga sniedziņš,
Vasaru zālīte,
Rudeni aukstais
Ūdentiņš.
112 [Ezeres Kld], 302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

56039.

Zeile čīcja driviņā,
Kolpa dryvas maliņā,
čīci, zeilīt, i načīci,
Es na kolpa ļaudaviņa.
494 [Viļānu Rz].

56040.

Zīlītēm, žubītēm
Pa saujai kaņepīšu;
Jaunajām meitiņām
Pa saujai sudrabiņa.
211 [Ļaudonas Md].

56041.

Žeidiņam malna buorzda,
Skaista caunu capureit';
Žeidīnei smīkli guoja,
Uz tuo žeida verūtīs.
168 [Kalupes D].

56042.

Žīdiņi žīdiņi, žagariņi,
Tavu gārdu tabāciņ';
Ik es šņaucu, ik es pirdu,
Ik es tevi pieminēju.
96 [Durbes Lp].

Dažas jaunlaiku dziesmas un aizguvumi

56043.

Agruok laiku jaunas meitas
Dīvu vīn pīminēja;
Nav vēļ gods atpakaļ,
Suoka puikas kairinuot.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

56044.

Audzi kupla, tautu meita,
Kā liepiņa līgojies!
Nāk bitīte, ņem ziediņu,
Aiznesdama tautiņās.
604 [Dažādi iesūtītāji].

56045.

Brauču, brauču tiergā,
Grīžu, grīžu skripkā;
Atsavieru atpakaļ,
Navā sīvas komonuos.
Dui dui pakaļī,
Stabulīte lupatuos.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

56046.

Dzīd, Dīveņ,
Skaņ balseņ,
Tei ir grāku pelnīšona,
Na myužeiga dzeivuošona.
Dzīd, Dīveņ, skaņ balseņ!
170 [Kapiņu D].

56047.

Gŗūti gŗūti vēji pūta,
No ziemeļiem atnākdami;
Vēl gŗūtāki bālēliņi,
Gŗūtu dienu dzīvodami.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

56048.

Kas dzīvāja gaisu dzīvi,
Tam nenāca melna nāve,
Tam atnāca balta nāve,
Lai aizveda dvēselīti.
548 [Liepāja Lp apr.].

56049.

Ko ar tādu darīsim,
Kas kuļ savu līgaviņu?
Liksim dziesmu grāmatā,
Lai sludina baznīcā.
358 [Rugāju Abr].

56050.

Kristamāmeņ, dzjadzuliņ,
Kai pa poļsku havaric!
čuda čuda, dzīva dzīva,
Ja pa poļsku havarila:
Sivyi koņ, jasna griva,
Pakausteiti kumeliņi.
78 [Dagdas D].

56051.

Ku pasamiegā,
Tu bajoreli,
Muni, varga merģeli;
Tu bajorelis,
Es naudienele,
Keip muiduj suderiesim.
(=Leišu.)
355 [Rucavas Lp].

- 519 -

56052.

Ķepu ķepu, zero zero
Lībā vata gaviņlī;
Ne nav ķepu, ne nav zero,
Tipa staskai tesmā tamei.
(=Sagrozītā valodā: puķe puķe,)
(=roze roze.)
185 [Ķieģeļu Vlm].

56053.

Pirc, bāliņ, zīda zeķes
Lakotām kurpītēm;
Lakotām kurpītēm,
Zeltītām sprādzītēm.
127 [Grostonas Md].

56054.

Seņuok beja taidi laiki;
Es staiguoju bosom kuojom;
Tagad vysi cyuku goni
Kalašūs da kamašūs.
466 [Vārkavas D].

56055.

Smuka, kupla tā eglīte,
Kur svecītes spīguļo;
Trādi-rādi-rādi-rādi
Kur svecītes spīguļo.
Pēters, Jānis, Spricis, Kārlis,
Tie ar bulkām mielojās.
Ņem, māsiņa, kliņģerīti,
Es tos saldos kampatiņus!
91 [Druvienas C].

56056.

Smuks i dails latvju dāls
Zīmu dzyma zīmeņā;
Zyls i malns krīvalāns
Koč i auga vosorā.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

56057.

Stāvi, stāvi, tu, merķel(?),
Es to Ķirku nepaķel,
Ka tu mani izbungāji,
Pa polonku(?) važodams.
443 [Turlavas Kld].

56058.

Žamojtelis jāja
Uz to žilnojeli.
Vīri, apsastojat,
Koja teķenē.
(=Leišu.)
39 [Bārtas Lp].

56059.

Svuotiņami lobas drēbes,
Dakazaļi [=Pierādīja] naudas daudz;
Syp, syp, niželei [=Ber, ber, nežēlo],
Dvacyc pīcu [=divdesmitpieci] nažāloj!
Man pīkusa rūkas kuojas,
Vašu kašu [=Jūsu putru] vuorējūt.
466 [Vārkavas D].

1. Andrivam bruoleišam
Dakazaļi naudas daudz;
Sip pa boļše, sip pa boļše, nažeļej!
Vašim, kašu vuorejūt,
Perednīks izgarel.
113 [Gaigalavas (Bikovas) Rz].

56060.

Vai vai jūdu ļauds,
Kam to mūsu Jēzuliņu
Tikai gŗūti mocījāt?
Sējiet rokas, sitiet naglas,
Laidiet Jēzus vaļā.
Jēzus uzskat' mīļo Māru,
Ietin zīda palagā,
Ieliek zelta šūpulī,
Sauc eņģeļa pašūpot.
Sak, eņģelis šūpodams,
Aiju pu Jēzuliņ,
Nebūt', Jēziņ, tu piedzimis,
Mēs būt' visi pazuduši.
235 [Litenes Md].

56061.

Cauri gāju Dieva namam
Trīsēdama, drebēdama.
Eņģelīši man vaicāja:
Ko tu trīsi, ko tu drebi?
Kā netrīsu, kā nedrebu,
Grēki moka dvēselīti.
Ej pie Dieva, krīt pie kājām,
Tad viņš tavus grēkus piedos.
235 [Litenes Md].

APPENDIX

ROTAĻAS (SPĒLĪTES)

- 520 -

Appendix pages not keyed

- 521 -

Appendix pages not keyed

- 522 -

Appendix pages not keyed

- 523 -

Appendix pages not keyed

- 524 -

Appendix pages not keyed

- 525 -

Appendix pages not keyed

- 526 -

Appendix pages not keyed

- 527 -

Appendix pages not keyed

- 528 -

Appendix pages not keyed

- 529 -

Appendix pages not keyed

- 530 -

Appendix pages not keyed

- 531 -

Appendix pages not keyed

- 532 -

Appendix pages not keyed

- 533 -

Appendix pages not keyed

- 534 -

Appendix pages not keyed

- 535 -

Appendix pages not keyed

- 536 -

Appendix pages not keyed

- 537 -

Appendix pages not keyed

- 538 -

Appendix pages not keyed

- 539 -

Appendix pages not keyed

- 540 -

Appendix pages not keyed

- 541 -

Appendix pages not keyed

- 542 -

Appendix pages not keyed

- 543 -

Appendix pages not keyed

- 544 -

Appendix pages not keyed

- 545 -

Appendix pages not keyed

- 546 -

Appendix pages not keyed

- 547 -

Appendix pages not keyed

- 548 -

Appendix pages not keyed

- 549 -

Appendix pages not keyed

- 550 -

Appendix pages not keyed

- 551 -

Appendix pages not keyed

- 552 -

Appendix pages not keyed

- 553 -

Appendix pages not keyed

- 554 -

Appendix pages not keyed

- 555 -

Appendix pages not keyed

- 556 -

Appendix pages not keyed

SENLATVIEŠU MĪTOLOĢIJA

L. Adamovičs

- 557 -

Appendix pages not keyed

- 558 -

Appendix pages not keyed

- 559 -

Appendix pages not keyed

- 560 -

Appendix pages not keyed

- 561 -

Appendix pages not keyed

- 562 -

Appendix pages not keyed

- 563 -

Appendix pages not keyed

- 564 -

Appendix pages not keyed

- 565 -

Appendix pages not keyed

- 566 -

Appendix pages not keyed

- 567 -

Appendix pages not keyed

- 568 -

Appendix pages not keyed

- 569 -

Appendix pages not keyed

- 570 -

Appendix pages not keyed

- 571 -

Appendix pages not keyed

- 572 -

Appendix pages not keyed

- 573 -

Appendix pages not keyed

- 574 -

Appendix pages not keyed

- 575 -

Appendix pages not keyed

- 576 -

Appendix pages not keyed

LATVJU TAUTAS MELODIJU VEIDI UN ĪPATNĪBAS

Volfgangs Dārziņš

- 577 -

Appendix pages not keyed

- 578 -

Appendix pages not keyed

- 579 -

Appendix pages not keyed

- 580 -

Appendix pages not keyed

- 581 -

Appendix pages not keyed

- 582 -

Appendix pages not keyed

- 583 -

Appendix pages not keyed

- 584 -

Appendix pages not keyed

- 585 -

Appendix pages not keyed

- 586 -

Appendix pages not keyed

- 587 -

Appendix pages not keyed

- 588 -

Appendix pages not keyed

- 589 -

Appendix pages not keyed

- 590 -

Appendix pages not keyed

- 591 -

Appendix pages not keyed

- 592 -

Appendix pages not keyed

- 593 -

Appendix pages not keyed

- 594 -

Appendix pages not keyed

- 595 -

Appendix pages not keyed

- 596 -

Appendix pages not keyed

- 597 -

Appendix pages not keyed

- 598 -

Appendix pages not keyed

- 599 -

Appendix pages not keyed

- 600 -

Appendix pages not keyed

- 601 -

Appendix pages not keyed

- 602 -

Appendix pages not keyed

- 603 -

Appendix pages not keyed

- 604 -

Appendix pages not keyed

- 605 -

Appendix pages not keyed

- 606 -

Appendix pages not keyed

- 607 -

Appendix pages not keyed

- 608 -

Appendix pages not keyed

- 609 -

Appendix pages not keyed

- 610 -

Appendix pages not keyed

- 611 -

Appendix pages not keyed

- 612 -

Appendix pages not keyed

- 613 -

Appendix pages not keyed

TAUTASDZIESMU VALODAS JAUTĀJUMI

E. Hauzenberga-Šturma

- 614 -

Appendix pages not keyed

- 615 -

Appendix pages not keyed

- 616 -

Appendix pages not keyed

- 617 -

Appendix pages not keyed

- 618 -

Appendix pages not keyed

- 619 -

Appendix pages not keyed

- 620 -

Appendix pages not keyed

- 621 -

Appendix pages not keyed

- 622 -

Appendix pages not keyed

- 623 -

Appendix pages not keyed

- 624 -

Appendix pages not keyed

- 625 -

Appendix pages not keyed

KĻŪDU, LABOJUMU, PAPIIDINĀJUMU UN PASKAIDROJUMU SARAKSTS

- 626 -

Appendix pages not keyed

- 627 -

Appendix pages not keyed

- 628 -

Appendix pages not keyed

- 629 -

Appendix pages not keyed

SATURA RĀDĪTĀJS

- 630 -

Appendix pages not keyed

- 631 -

Appendix pages not keyed

- 632 -

Appendix pages not keyed

TOPOGRAFISKAIS RĀDĪTĀJS

TAUTAS DZIESMĀM NO NR. 1-35789

1. Ādažos (Ādažu pag. Rg)

2. Aderkašos (Taurupes pag. Rg)

3. Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)

4. Aijažos

5. Allažos (Allažu pag. Rg)

6. Annas muižā (ķēču pag. Rg)

7. Jaunbebros (Bebru pag. Rg)

8. Bērzu muižā (Zaubes pag. Rg)

9. Bilstiņos (Kokneses pag. Rg)

10. Dolē (Doles pag. Rg)

11. Jaundubultos (Rīgas Jūrmulā)

12. Gaŗkalnē (Ropažu pag. Rg)

13. Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)

14. Inčukalnā (Inčukalna pag. Rg)

15. Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)

15¹. Lieljumpravā (Jumpravas pag. Rg)

15². Jērkulē (Krimuldas pag. Rg)

15³. skat. 2671. (Kalnciema pag. Jg)

16. Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)

17. Ķēčos (ķēču pag. Rg)

18. Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)

19. Koknesē (Kokneses pag. Rg)

20. Krapē (Krapas pag. Rg)

21. Krimuldā (Krimuldas pag. Rg)

22. Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)

23. Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)

24. Lēdurgas draudzē

25. Līgatnē (Līgatnes pag. Rg)

26. Madlienā (Madlienas pag. Rg)

27. Mālpilī (Mālpils pag. Rg)

27¹. Mangaļos (Mangaļu pag. Rg)

28. Nītaurē (Nītaures pag. Rg)

28¹. Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)

29. Nurmižos (Vildogas pag. Rg)

30. Ozolu muižā, Suntažu draudzē

31. Pabažos (Pabažu pag. Rg)

32. Paltmalē (Līgatnes pag. Rg)

33. Pēteŗupē (pie Saulkrastiem Rg)

34. Plāterē (Plāteres pag. Rg)

35. Rembatē (Rembates pag. Rg)

36. Rikterē (Sidgundas pag. Rg)

37. Saliešos (Salas pag. Rg)

38. Siguldā (Siguldas pag. Rg)

39. Skrīveŗos (Skrīveŗu pag. Rg)

39¹. Skultē (Skultes pag. Rg)

40. Slokā (Rg)

40¹. Slokas pagastā Rg (Antiņciemā, Bigauņciemā, Kaugurciemā, Lapmežciemā)

41. Stukmaņos (Pļaviņās Rg)

42. Suntažos (Suntažu pag. Rg)

42¹. Taurupes pagastā (Rg)

43. Tīnūžos (Ikšķiles pag. Rg)

44. Turaidā (Turaidas pag. Rg)

45. Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)

45¹. Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)

46. Carnikavā (Rg)

47. Ārciemā (Pāles pag. Vlm)

48. Alojā un Lielsalacā (Alojas un Salacas pag. Vlm)

49. Jaunatē (Vecates pag. Vlm)

50. Vecatē (Vecates pag. Vlm)

51. Budenbrokā (Dikļu pag. Vlm)

52. Burtniekos (Burtnieku pag. Vlm)

52⁰. Dīķerē (ķoņu pag. Vlm)

52¹. Dikļos (Dikļu pag. Vlm)

52². Ēriņiešos (pie Rūjienas Vlm)

53. Košķelē (pie Burtnieku ezera Vlm)

54. Limbažos (Limbažu pag. Vlm)

55. Mūŗa muižā (Mūrmuižas pag. Vlm)

55¹. Naukšēnos (Naukšēnu pag. Vlm)

55². Ozolu muižā (Ozolu pag. Vlm)

56. Pociemā (Pociema pag. Vlm)

57. Rencenē (Rencēnu pag. Vlm)

58. Rozbeķos (Rozulas pag. C)

58¹. Rubenē (ķieģeļu pag. Vlm)

59. Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)

60. Salacā (Salacas pag. Vlm)

61. Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)

62. Skulberģos (Skaņkalnes pag. Vlm)

63. Sprēstiņos (Dauguļu pag. Vlm)

64. Valmierā (Valmieras pag. Vlm)

65. Valtenbergā (Mazsalacas pag. Vlm)

66. Aizkujā (pie Cesvaines Md)

67. Auļukalnā (pie Drustiem C)

68. Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)

69. Bikserē (Patkules pag. Md)

69¹. Biržu pagastā (Madonā Md)

70. Briežos (Skujenes pag. C)

71. Drustos (Drustu pag. C)

72. skat. 1180. (Druvienas pag. C)

73. Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)

74. Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)

75. Ērgļos (Ērgļu pag. C)

76. Gatartā (Gatartes pag. C)

77. Gulberē (Liezeres pag. Md)

78. Kroņa Iršu muižā (Iršu pag. Md)

79. Jumurdā (Jumurdas pag. C)

80. Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)

81. Katriņā (Katriņas pag. C)

82. Kļavkalnē (Kļavkalns, Kosas pag. C)

83. Kosā (Kosas pag. C)

84. Kusā (Kusas pag. Md)

85. Lazdonā (Lazdonas pag. Md)

86. Ļaudonā (Ļaudonas pag. Md)

87. Liepas muižā (Liepas pag. C)

87¹. Liepkalnes apk. (Liepkalnes pag. Md)

88. Liezerē (Liezeres pag. Md)

89. Leimaņos (pie Vecpiebalgas C)

90. Lodē (Kusas pag. Md)

91. Lubānā (Lubānas pag. Md)

92. Mārcienā (Mārcienas pag. Md)

93. Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)

93¹. Meirānos (Meirānu pag. Md)

94. Odzienā, Ļaudonas (Mētrienas pag. Md)

95. Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)

96. Ogrē (Ogres pag. C)

96⁰. Oļos (Oļu pag. Md)

96¹. Jaunpiebalgā (Jaunpiebalgas pag. C)

97. Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)

98. Praulienā (Praulienas pag. Md)

99. skat. 68. (Bērzaunes pag. Md)

100. Rāmuļos (Rāmuļu pag. C)

101. Rankā (Rankas pag. C)

102. Saikavā (Saikavas pag. Md)

103. Sausnējā, Vietalvā (Sausnējas un Vietalvas pag. Md)

104. Zelgavā (Grostonas pag. Md)

105. Skujenē (Skujenes pag. C)

106. Viesienā (Viesienas pag. Md)

107. Vietalvā (Vietalvas pag. Md)

108. Veismaņu pagastā (Vaives pag. C)

108¹. Veļķos (Veļķu pag. C)

109. Vestienā (Vestienas pag. Md)

110. Cēsīs

111. Cesvainē (Cesvaines pag. Md)

112. Cirstos (Cirstu pag. C)

113. Alūksnē

113¹. Beļavā (Beļavas pag. Md)

114. Biksejā (Blomes pag. Vlk)

115. Jaunbilskā (Bilskas pag. Vlk)

116. Bormaņu muižā (Trapenes pag. Vlk)

117. Jaunbrenguļos (Brenguļu pag. Vlm)

118. Burgā (Lugažu pag. Vlk)

118⁰. Druvienā (Druvienas pag. C)

118¹. Dūres pagastā (Vlk)

119. Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)

119¹. Ēveles draudzē

120. Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)

120¹. Galgauskā (Galgauskas pag. Md)

121. Gulbenē (Md)

122. Jaungulbenē (Jaungulbenes pag. Md)

123. skat. 1410. (Jaunrozes pag. Vlk)

123¹. Karvā (Karvas pag. Vlk)

124. Lāzberģi (Mārkalnes pag. Vlk)

125. Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)

125¹. Veclaicenē (Veclaicenes pag. Vlk)

125². Mazlaicenē

125³. Kroņa laicenē

126. Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)

127. Lizumā (Lizuma pag. C)

127¹. Litenē (Litenes pag. Md)

128. Lugažos (Lugažu pag. Vlk)

129. Luteros (Zvārtavas pag. Vlk)

130. Mālu muižā (Lejasciema pag. Vlk)

131. Mēŗa muižā (Mēŗa pag. Vlk)

131¹. Apē (Vlk)

132. Apkalnā (Jaunlaicenes pag. Vlk)

133. Palsmanē (Palsmaņa pag. Vlk)

133¹. Sikšņu pagastā (Gaujienas pag. Vlk)

134. Sinolē (Sinoles pag. Vlk)

135. Smiltenē (Smiltenes pag. Vlk)

136. Zvārtavā (Zvārtavas pag. Vlk)

137. Tirzā (Tirzas pag. Md)

138. Trikātā (Trikātas pag. Vlk)

139. Juanvālē (Jaunvāles pag. Vlm)

140. Valkā

141. Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)

141⁰. Kāģeriešos (Kaagjärve, Igaunijā)

141¹. Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)

141². Vecrozē (Vana-Roosa, Igaunijā)

142. Aizterē (Aizteres pag. Lp)

143. Bārtā (Bārtas pag. Lp)

144. Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)

145. Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)

146. Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)

147. Lieģos (Aizteres pag. Lp)

148. Liepājā

149. Nīcā (Nīcas pag. Lp)

150. Paplakā un Joguļos (Virgas pag. Lp)

151. Priekulē (Priekules pag. Lp)

152. Raibeniekos (Durbes pag. Lp)

153. Rucavā (Rucavas pag. Lp)

154. Stroķos (Vecpils pag. Lp)

155. Tāšos (Tāšu pag. Lp)

156. Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)

157. Vecpilī (Vecpils pag. Lp)

157¹. Virgā (Virgas pag. Lp)

158. Nīcā Tosmarē uc. (Lp)

159. Aizputē (Aizputes pag. Azp)

160. Almālē (Alšvangas pag. Azp)

161. Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)

161¹. Basos (Basu pag. Azp)

162. Dēselē (Nīkrāces pag. Azp)

163. Dzērvē (Dzērves pag. Azp)

164. Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)

165. Embūtē (Embūtes pag. Lp)

166. Gramzdā un Smaižos (Gramzdas un Aizviķu pag. Lp)

167. Kazdangā (Kazdangas pag. Azp)

168. Meženiekos (Asītes pag. Lp)

169. Nīgrandā (Nīgrandas pag. Azp)

170. Lielnīkrācē (Nīkrāces pag. Azp)

171. Tāšu Padurē (Kalvenes pag. Azp)

172. Rāvā (Rāvas pag. Lp)

173. Rokaišos (pie Aizputes Azp)

174. Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)

175. Sakā (Sakas pag. Azp)

176. Sakaslejā (Sakas pag. Azp)

177. Sakaslejā-Apriķos (Apriķu pag. Azp)

178. Salienā (Saliena, Apriķu pag. Azp)

179. Vecsieksātē (Sieksātes pag. Azp)

180. Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)

181. Cīravā (Cīravas pag. Azp)

182. Aizputes un Kuldīgas apriņķos)

182¹. Allažās (Raņķu pag. Kld)

183. Bruzilās (Kursīšu pag. Kld)

184. Dūrē (Vārmes pag. Kld)

185. Lielezerē (Ezeres pag. Kld)

186. Gaiķos (Gaiķu pag. Kld)

187. Graudupē (Rendas pag. Kld)

188. (?)

188⁰. Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)

188¹. Ķērkliņos (Zvārdes pag. Kld)

189. Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)

190. Kuldīā

191. Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)

192. Lipaiķps (Turlavas pag. Kld)

193. Lutriņos (Lutriņu pag. Kld)

194. Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)

194¹. Pliķu ciemā (Turlavas pag. Kld)

195. Raņķos (Raņķu pag. Kld)

196. Rendā (Rendas pag. Kld)

197. Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)

198. Saldū

199. Veczvārdē (Zvārdes pag. Kld)

200. Skrundā (Skrundas pag. Kld)

201. Snēpelē (Snēpeles pag. Kld)

202. Striķos un Saldū (Zvārdes un Saldus pag. Kld)

203. Usmā (Usmas pag. Vp)

204. Vārmē (Vārmes pag. Kld)

205. Ciecerē (Cieceres pag. Kld)

206. Kuldīgas apriņķī

207¹. Ancē (Ances pag. Pg)

207. Dundagā (Dundagas pag. Vp)

208. Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)

209. Piltenē

210. Popē (Popes pag. Vp)

210¹. Puzeniekos (Puzes pag. Vp)

211. Rindā (Ances pag. Vp)

212. Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)

213. Zlēkās (Zlēku pag. Vp)

214. Zūrās (Zūru pag. Vp)

215. Ugālē (Ugāles pag. Vp)

216. Ventspilī

217. Ārlavā (Ārlavas pag. Tl)

218. Aizupē (Aizupes pag. Tk)

219. Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)

220. Dursupē (Zentenes pag. Tl)

221. Engurē (Engures pag. Tk)

221¹. Engures un Dzirciema apkaimē (Engures un Dzirciema pag. Tk)

222. Garlenē (Vandzenes pag. Tl)

223. Iķenē (Vandzenes pag. Tl)

224. Kabilē (Kld)

225. No Kaltenes līdz Kolkasragam gar jūrmalu (Tl, Vp)

226. Kandavā (Tl)

227. Nurmuižā (Nurmuižas pag. Tl)

228. Oktē (Vandzenes pag. Tl)

229. Rideļu pagastā (Engures pag. Tk)

229¹. Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)

230. Zentenē (Zentenes pag. Tl)

231. Stendē (Stendes pag. Tl)

232. Talsos (Tl)

233. Vandzenē (Vandzemes pag. Tl)

234. Talsu apriņķī

235. Abavas muižā (Grenču pag. Tk)

236. Annas muižā (Annenieku pag. Tk)

237. Jaunaucē (Jaunauces pag. Jg)

238. Lielaucē (Lielauces pag. Jg)

239. Vecaucē (Vecauces pag. Jg)

240. Bikstos (Bikstu pag. Tk)

241. Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)

242. Grenčos (Grenču pag. Tk)

243. Grenčos, Irlavā, Kūķos, Pētertālē (Grenču, Irlavas, Struteles pag. Tk)

244. Īlē (Īles pag. Jg)

245. Jaunpilī (Jaunpils pag. Tk)

246. Lestenē (Lestenes pag. Tk)

247. Pētertālē (Struteles pag. Tk)

248. Praviņos (Praviņu pag. Tk)

249. Reņķu muižā (Zebrenes pag. Tk)

250. Slampē (Slampes pag. Tk)

251. Smukās (Remtes pag. Tk)

252. Spirgū (Slampes pag. Tk)

252¹. Strutelē (Struteles pag. Tk)

253. Stūŗu muižā (Blīdienes pag. Tk)

254. Tukumā

254¹. Vīnšeņķos (Struteles pag. Tk)

255. Cirolē (Bēnes pag. Jg)

256. Apguldē (Auru pag. Jg)

257. Apšupē (Džūkstes pag. Jg)

258. Bērzmuižā (Bērzes pag. Jg)

259. Līvbērzē (Līvbērzes pag. Jg)

260. Mazberķenē (Mežmuižas pag. Jg)

261. Blankenfeldē (Vilces pag. Jg)

262. Brambergā (Glūdas pag. Jg)

263. Dobelē

264. Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)

265. Emburgā (Salgales pag. Jg)

265¹. Kroņa Garozā (Garozas pag. Jg)

266. Jelgavā

267. Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)

267¹. Kalnciemā (Kalnciema pag. Jg)

268. Lustēs (Sīpeles pag. Jg)

269. Naudītē (Naudītes pag. Jg)

270. Ozolu muižā (Ozolnieku pag. Jg)

271. Pienavā (Džūkstes pag. Jg)

272. Lielplatonē (Lielplatones pag. Jg)

273. skat. 152. (Durbes pag. Lp)

274. Zaļā muižā (Zaļenieku pag. Jg)

274¹. Salgalē (Salgales pag. Jg)

275. Zemgales novados

276. Sesavā (Sesavas pag. Jg)

277. Jaunsesavā (Naudītes pag. Jg)

278. Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)

279. Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)

279¹. Jaunsvirlaukā (Jaunsvirlaukas pag. Jg)

280. Kroņa Udzē (Bērzes pag. Jg)

280¹. Udzes, Šķibes un Kreijas pagastos (Bērzes, Šķibes un Dobeles pag. Jg)

281. Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)

282. Vilcē (Vilces pag. Jg)

283. Kroņa Vircavā (Vircavas pag. Jg)

284. Bārbelē (Bārbeles pag. B)

285. Baldonē (Baldones pag. Rg)

286. Kroņa Bauskas pagastā (Bauskas pag. B)

287. Bauskas pilsmuižā (Bauskas pag. B)

288. Bornsmindē (Īslīces pag. B)

289. Bruknā (Bruknas pag. B)

290. Lieliecavā (Iecavas pag. B)

291. Garozā (Mežotnes pag. B)

292. Gliebavā (Lietuvā)

293. Gravendālē (Mežotnes pag. B)

293¹. Gravendālē un Mežotnē (Mežotnes pag B)

294. Grantelē (Iecavas pag. B)

295. Grienvaldē (Zālītes pag. B)

296. Kursenē (Jaunsaules pag. B)

297. Lepšukalnā pie Bauskas (Bauskas pag. B)

298. Mežotnē (Mežotnes pag. B)

299. Mežotnē un Švitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)

300. Kroņa Misas pagastā (Misas pag. B)

301. Paskavā(?)

301¹. Pomušas un Ārdzes pagastos (Ceraukstes pag. B)

302. Rundālē (Rundāles pag. B)

302¹. skat. 2741. (Salgales pag. Jg)

302². Vecsaulē (Vecsaules pag. B)

303. Svitnē (Svitenes pag. B)

303¹. Tomē (Tomes pag. Rg)

304. Vecmuižā (Vecmuižas pag. B)

305. Vīkstenē (Stelpes (?) pag. B)

306. Bauskas apriņķī

307. Ābeļu muižā (pie Jēkabpils Jk)

308. Altenē (Seces pag. Jk)

309. Biržos (Biržu pag. Jk)

310. Dignājā (Dignājas pag. Jk)

311. Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)

312. Ērberķē (Mazzalves pag. Jk)

313. Ēķengrāvē (Viesītes pag. Jk)

314. Kroņa Elkšņu pagastā (Elkšņu pag. Jk)

315. Jaunjelgavā

316. Jēkabpilī

316¹. Līkuma Danenfeltes pag. (Sēļpils pag. Jk)

317. Lindē (Birzgales pag. Rg)

318. Lindes Birzgalē (Birzgales pag. Rg)

319. Neretā (Neretas pag. Jk)

320. Mazzalvē (Mazzalves pag. Jk)

321. Zasā (Zasas pag. Jk)

322. Saukā (Saukas pag. Jk)

323. Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)

324. Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)

325. Secē (Seces pag. Jk)

325¹. Sunākstē, Neretā un Ērberķē (Sunākstes, Neretas un Mazzalves pag. Jk)

326. Taurkalnē (Taurkalnes pag. B)

327. Taurkalnē un Jaunjelgavas apkārtnē (Taurkalnes pag. B un Jaunjelgavas Jk apkārtnē)

328. Valles muižā (Taurkalnes pag. B)

329. Dvietes Ezerlejā (Dvietes pag. Il)

330. Kaldabruņās (Rubenes pag. Il)

330¹. Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)

330². Susējā (Susējas pag. Il)

331. Augškurzemē (Il)

332. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

333. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

334. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

335. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

336. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

337. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

338. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

339. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

340. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

340¹. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

341. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

342. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

342¹. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

343. skat. 69. (Patkules pag. Md)

344. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

345. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

346. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

347. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

348. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

349. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

349¹. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

350. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

351. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

352. skat. 310. (Dignājas pag. Jk)

353. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

353¹. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

354. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

355. skat. 407. (krustpils pag. D)

356. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

357. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

358. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

359. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

360. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

361. skat. 43. (Ikšķiles pag. Rg)

362. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

363. Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē

364⁰. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

364. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

364¹. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

365. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

366. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

367. skat. 126. (Lejasciema pag. Vlk)

368. skat. 324. (Sēļpils pag. Jk)

369. skat. 69. (Patkules pag. Md)

370. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

371. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

372. skat. 305. (Stelpes pag. B)

373. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

374. skat. 274. (Zaļenieku pag. Jg)

375. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

376. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

377. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

378. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

379. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

380. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

381. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

382. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

383. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

384. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

385. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

386. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

387. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

388. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

389. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

390. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

390¹. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

391. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

392. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

393. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

394. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

395. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

396. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

397. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

397¹. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

398. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

399. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

400. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

401. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

402. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

403. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

404. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

405. skat. 363. (Dzirciema pag. Tk. Tiņķerē u.c. Kurzemē)

406. skat. 4190. (Jāsmuižas pag. D)

407. Krustpilī (Krustpils pag. D)

408. Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)

409. Līksnas pag. D

410. skat. 3301. (Pilskalnes pag. Il)

411. skat. 3302. (Susējas pag. Il)

412. Unguros (Ungurmuižas pag. D)

413. skat. 4223. (Višķu pag. D)

414. Krāslavas apkārtnē

415. Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.

416. skat. 4270. (Viļēnu pag. Rz)

417. Aulejas pag. D

418. Dagdas pag. D

419. Drēķēs(?)

419⁰. Jāsmuižas pag. D

419¹. Kalupes pag. D

420. Krāslavas draudzē (D)

421. Krūgerūs(?)

422. Līvānu pag. D

422⁰. Moliškovas pogostā(?)

422¹. Asūnes pag. D

422². Vārkavas pag. D

422³. Višķu pag. D

423. Daugavpils apr.

424. Barkavas pag. Rz

424¹. Gaigalavas pag. Rz

424². Tiskados (Ružinas pag. Rz)

425. Dricēnos (Dricēnu pag. Rz)

425¹. Pušys draudzē, Rukmanūs (Puša Rz)

426. Sakstagala pag. Rz

426¹. Ozolmuižas pag. Rz

427. Varakļānu pag. Rz

427⁰. Viļēnu pag. Rz

427¹. Rēzeknes apr.

428. Beržūs(?)

428¹. Balvos (Balvu pag. Abr.)

428². Eversmuižā (Ciblas pag. Ldz)

429. Kārsavas pag. (Ldz)

429¹. Makašānos (Makašānu pag. Rz)

430. Malnavā (Kārsavas pag. Ldz)

430¹. Michailovā (Mērdzenes pag. Ldz)

431. Pildas pag. Ldz

432. Nautrēnu pag. Ldz

433. Stiglavā (Mērdzenes pag. Ldz)

434. Ludzas un Abrenes apr.

435. Latgalē

TAUTAS DZIESMĀM NO NR. 35790-60080

PASKAIDROJUMS
Apriņķu nosaukumi saīsināti šādi:

Abrenes - Azp,
Aizputes - Abr,
Bauskas - B,
Cēsu - C,
Daugavpils - D,
Ilūkstes - Il,
Jelgavas - Jg,
Jēkabpils - Jk,
Kuldīgas - Kld,
Liepājas - Lp,
Ludzas - Ldz,
Madonas - Md,
Rēzeknes - Rz,
Rīgas - Rg,
Talsu - Tl,
Tukuma - Tk,
Valkas - Vlk,
Valmieras - Vlm,
Ventspils - Vp.

Satura rādītājs |

Skati visu grāmatu