PLAŠĀKS SABIEDRISKAIS STĀVOKLIS UN ĻAUŽU ŠĶIRAS

- 256 -

1. Saimnieks, saime, kalpi

31037.

Ai Dieviņ, ai Dieviņ,
Kalpam grūta dzīvošana:
Lai ēšana, kur ēšana,
Kur tā sola gulēšana!
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

1. Saimeniece saimeniece,
Puišiem vārga dzīvošana:
Lai ēšana, ko ēšana,
Cieta beņķa gulēšana!
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

31038.

Ai Dieviņ, ai Dieviņ,
Nu es tapu saimeniece,
Nu es savu līku pirkstu
Apkārt ķērnu sitināšu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Ai Laimiņa, kad es būšu
Saimenieka līgaviņa,
Kad es savu līku pirkstu
Ap ķērnīti tecināšu?
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

31039.

Vai Dieviņ, gauži raud
Tēva dēla līgaviņa;
Es bij' kalpa līgaviņa,
Es tik gauži neraudāju.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

31040.

Ai lūdzama saminiece,
Paļauj man kasīties!
Pavasar atstādama,
Es nedēļu uzdzīvošu.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

31041.

Ai māmiņ, ai māmiņ,
Man saimīte nedzīvoja.
- Dod, meitiņ, mīļus vārdus,
Vāri agri azaidiņu [brokastiņu]!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

31042.

Ai sunīt ķiparīt,
Nerej mani, kalpa vīru!
Kad es būšu saimenieks,
Došu maizes gabaliņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

31043.

Ai tēviņ, ai tēviņ,
Kalpi vīla kumeliņu:
Sakās vērt staļļa durvis, -
Ielīž salmu gubenī.
121 [Gulbenē (Md)].

31044.

Ak tu traka saimeniece,
Suni raida lūkus plēst!
Suns iegāja liepenē,
Asti vien kustināja.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

31045.

Apsaskaita saimeniece,
Piesajoza pavārnīcu.
Kas no tava skaistumiņa, -
Cūka ceļa nepagrieza!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

31046.

Auša auša saiminieks,
Vasar dzina ledus lauztu,
Vasar dzina ledus lauztu,
Ziemu dzina siena pļaut.
1311 [Apē (Vlk)].

- 257 -

31047.

Daža laba saimeniece
Kā vistiņa nosutuse,
Darba kules lāpīdama,
Darbeniekus vadīdama.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

31048.

Daža laba saimeniece
Saujā slauka asariņas;
Daža laba kalpa sieva
Saujā naudu žvadzināja.
2811 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

1. Tēva dēla līgaviņa
Cimdā slauka asariņas;
Es bij' viena kalpa sieva,
Cimdā naudu žvadzināju.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

31049.

Diezgan darba, diezgan maizes
Šitam lauku saimniekam:
Cūka ara, gail's ecēja,
Zaķīts sēja tīrumā.
121 [Gulbenē (Md)].

31050.

Dieviņ, tavu likumiņu,
Katram savs valdinieks:
Runcis valda žurkas, peles,
Saiminieks saiminieci.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

1. Labi labi Dieviņš dara,
Katram savs rājējiņš:
Ince, kaķe, peles rāja,
Saiminiece jaunas meitas.
293 [Gravendālē (Mežotnes pag. B)].

31051.

Dīda, dīda, kas man' dīda,
Saiminieces putra dīda,
Saiminieces putra dīda,
Saiminieka kāpostiņi.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

31052.

Diža gaŗa saimeniece
Nemācēja galdu klāt;
Gan mācēja meitas rāt,
Maizi slēgt kambarā.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

31053.

Dod, Dieviņ, man saimīti,
Es mācēju maldināt:
Atnākdama palīdzēju,
Aiziedama pamācīju.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

31054.

Dukam (=saimn. v.) puiši, Dukam meitas,
Es Dukam saimeniece,
Griežu maizi, griežu sieru
Pa lielam kampalam.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

31055.

Es bij' liela saimeniece,
Es mācēju ēst taisīt,
Es mācēju ēst taisīt
No tiem lagzdu pumpuriem.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

31056.

Es būt Dievu vēlējuse,
Kad es būtu saimeniece,
Es mācētu kalpa sievas
Uz lapiņas riņķē griezt.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

31057.

Es būt' laba saiminiece,
Būt' man kalpi pastāvējši;
Piecas dienas nedēļā
Treji kalpi mijami.
56 [Pociemā (Pociema pag. Vlm)].

31058.

Es būt' laba saiminiece,
Kad man tāda saime būtu,
Kas neēstu, kas nedzertu,
Kas miedziņu negulētu.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

31059.

Es būt' laba saimenīca,
Kaut man tāda saime bijse,
Kas ar savu maizi nāca,
Ar savām drēbītēm.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

1. Es būt' laba saimeniece,
Kaut saimīte man dzīvojsi
Savu sāli, putraimiem,
Ar savām drēbītēm.
224 [Kabilē (Kld)].

31060.

Es būt' laba saimenīca,
Kaut skaidās nemīzuse;
Kamēr skaidas izkaltēju,
Paliek putra nevārīta.
398 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 258 -

1. Es būt' laba saimeniece,
Kaut skaidās nemīzuse;
Kamēr skaidas izkaltēju,
Tamēr saule vakarā.
101 [Rankā (Rankas pag. C)].

31061.

Es izcepu baltu maizi,
Pillu krāsni kalečiņas;
Piestilpāju kalpam kuli, -
Iet pa ceļu svilpodams.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

31062.

Es nabaga bērniņš biju,
Nu bagāta kalponīte;
Dievs līdzēja izpelnīt
No bajāra sudrabiņu.
190 [Kuldīā].

31063.

Gan pazinu to sētiņu,
Kur sirdīga saiminiece:
Sētmalīši noauguši
Asajiem dadzīšiem.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Var pazīt to sētiņu,
Kur ir barga saimeniece:
Sētmalīsi apauguši
Smalkajām nātriņām.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

31064.

Grib kalpiņš labu svārku,
Grib i jaunas cepurītes;
Saimenieka zirgu stallis
Vakarēju slēgumiņu.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

31065.

Griķu maize, kviešu maize,
Tā meitiņu vīlējiņa;
Rudzu maize, miežu maize,
Tā saimītes barotāja.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

31066.

Guli, guli, saimeniece,
Tavi darbi padarīti:
Cūka raka rācentiņus,
Kaza ņēma kāpostiņus.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

31067.

I guntiņa nesadega,
Kad nav laba kūrējiņa;
I saimīte nedzīvoja,
Kad nav laba saimeniece.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1. I guntiņa nesadega,
Kad nav laba kūrējiņa;
I dzīvīte nesaveica,
Kad nav labas saiminieces.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Ne guntiņa nesadega,
Nava laba kūrējiņa;
Ne saimīte nesabīda,
Nava laba rājējiņa.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

31068.

I kalpiņš svārku prasa
No smalkās vadmaliņas.
Vai, kalpiņ, pataisīji
Braucamās ragaviņas?
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

1. I kalpiņš ūzu prasa
No dārgās vadmaliņas.
Vai, kalpiņi, iegādāji,
Kad taisīji ragaviņas?
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

2. Kalpiņš man svārkus prasa
No dārgās vadmaliņas;
Es kalpiņu pavaicāju:
Cik ragavu pataisīji?
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

31069.

Kā tu raudi, kas tev kaiš,
Saimenieka līgaviņa?
Es raudāju, man kaitēja,
Es bij' kalpa līgaviņa.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

31069¹.

Kāda mana dzīvošana,
Kāda kunga kalpošana!
Kungi mani pašu rāja,
Saime manu līgaviņu.
56 [Pociemā (Pociema pag. Vlm)].

31070.

Kuopust'eņi, kac'en'eņi,
Kod'eļl'eli naauguot?
Kalp'eņš n'ēd'a bīzys putrys,
Kuopust'eņu grybādams.
422 [Līvānu pag. D].

- 259 -

31071.

Kāpostiņi, kaceniņi
Kalpa vīra barībiņa;
Balta maize, pīrādziņi
Saiminieka dēliņam.
101 [Rankā (Rankas pag. C)].

1. Knipu knapu kāpostiņi,
Kalpa vīra barībiņa;
Balti zirņi, cūkas gaļa,
Tie saimnieka barībiņa.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

31072.

Kāpostiņi, kaceniņi
Ka pa vīra barībiņa.
- Ēd tu pate, saimeniece,
Kubulā gulēdama!
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)], 92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

31073.

Kalpa puiša kumeliņš
Dzeltainām krēpītēm.
Tas gan stalti piederētu
Saiminieka dēliņam.
55 [Mūŗa muižā (Mūrmuižas pag. Vlm)].

1. Pakalnīšu arājam
Dancā bēri kumeliņi;
Man būt' tādi piederējši,
Gobu zemes arājam.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

31074.

Kalpa vīra cepurei
Pieci puški pakaļā;
Saimenieka staļļa durvis
Vakarēju vērumiņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

31075.

Kalpiem gāju, vergiem gāju,
Uzzametu dzedziedā.
Kad man Dievs palīdzēja,
Es otram maizi devu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Gāju kalpu, gāju vārgu,
Nozamešu dzedziedā.
Palīdz man, tu Dieviņ,
Dzedziedā dzīvojot!
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

31076.

Kalpiem gāju, vārgiem gāju,
Uzzamešu vecainē.
Nu pašam labajam
Ne galviņas neatgriežu
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

31077.

Kalpi mani, kalponītes
Mīļi guļ lāviņā;
Mani bēri kumeliņi
Tukšu sili grabināja.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31078.

Kalpiņš pelna pieci pūri,
Ēd kalpone dziedādama;
Saimnieks pelna simtu pūru,
Ēd saimniece raudādama.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

31079.

Kalp' iedami i saauga
Mani balti bāleliņi.
Kas šķit', vīriņ' i būšot,
Labu zirdziņ' i jāšot?
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

31080.

Kalpu sieva ogas ēda,
Bucenēi sēdēdama;
Žēli raud saimeniece,
Apakšāi tupēdama.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

31081.

Kam, kalpiņi, sievu ņemi,
Tev nev nama, istabiņas;
Tavu namu, istabiņu
Vējš mežā vēcināja.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

31082.

Kas kait kalpa līgavai,
Staigā gurnus grozīdama;
Saimenieka līgaviņa
Raud, kulītes lāpīdama.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

1. Bandenieka līgaviņa
Saujā naudu zvadzināja;
Saimeniece, nabadzīte,
Kulīt' lāpa raudādama.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31083.

Kas kaiš man nedzīvot
Pie bagāta saimenieka?
Bieza putra vēderā,
Balta šūba mugurā.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

- 260 -

1. Kas man trūka nedzīvot
Pie bagāta tēva dēla:
Pilns vēderis biezas putras,
Kāšiem griezta linu šūba.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

31084.

Kas kaiš man nedzīvot
Pie bagāta saimenieka:
Klētī kokles, namā bungas,
Istabā pijolītes.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

31085.

Kas kaiš man nedzīvot
Pie bagāta saiminieka:
Pats saimnieks gaļu ēda,
Man dev' kaulus skrubināt.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

1. Kas kaitēja man dzīvot
Pie bagāta saimenieka:
Saimnieks ēda auna gaļu,
Es tos nagus lupināju.
168 [Meženiekos (Asītes pag. Lp)].

31086.

Kas kait man nedzīvot
Pie bagāta saiminieka:
Rītā rutki, vakarā,
Pusdienā rudzu putra.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

31087.

Kas kaiš man nedzīvot
Pie bagāta saimenieka:
Taukiem vāra rudzu putru,
Kāšiem grieza linu kreklus.
24 [Lēdurgas draudzē].

1. Kas kait man nedzīvāt
Pie bagāta saimenieka:
Ik rītiņa sviestamaize,
Līdz zemīti linu kreklis.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

2. Kas man kaiti nedzīvot
Pie bagāta saimenieka:
Zirņu putra, kuiļa gaļa,
Kāšiem griezti linu krekli.
326 [Taurkalnē (Taurkalnes pag. B)], 327 [Taurkalnē un Jaunjelgavas apkārtnē (Taurkalnes pag. B un Jaunjelgavas Jk apkārtnē)].

31088.

Kas kaiš man nedzīvot
Pie bagāta saiminieka:
Tāšu bikses, kriju krekli,
Driķu salmu cepurīte.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

31089.

Kas man kait nedzīvot
Pie bagāta saimenieka:
Bieza putra, tauka gaļa,
Tā man' vieglu vieglināja.
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

31090.

Kas man kait nedzīvot
Pie bagāta saiminiek':
Stikla logi, vaŗa vārti,
Paši tek neveŗam'.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

31091.

Kas man tika dzīvojot
Pie nabaga saiminieka?
Melna maize, melna putra,
Nobariņas kamzolīši.
1253 [Kroņa laicenē].

31092.

Kas man vainas nedzīvot
Pie bagāta saiminieka?
Balta putra, tīra maize,
Rīgā pirkti kamzolīši.
1253 [Kroņa laicenē].

31093.

Kas man vainas nedzīvot
Pie bagāta saimenieka?
Kancīts sakā, vērdiņš makā,
Skāba dzira druvnesī.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

31094.

Kas tur brauc? zeme rīb.
Atbrauc kalpa līgaviņa,
Atbrauc kalpa līgaviņa
Ar deviņi kumeliņi.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

31095.

Ko līdz man brūna gulta,
Ko dzīparu gultas deķis:
Ik vakara kalpiņš nāca,
Āvies kārkla vīzītēs.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

1. Ko līdz man brūna gulta,
Ko tie linu paladziņi:
Ik vakarus kalpiņš nāca
Pakuliņu biksītēm.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

31096.

Kur tie nikni suņi rēja,
Tur bagāts saimenieks;
Kur tie melli dūmi kūp,
Tur verd gaļa kāpostos.
360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 261 -

31097.

Kur tie suņi rupji rēja,
Tur bagāti saimenieki;
Kur tie kvekši kvekšināja,
Tur maizītes pamazām.
18 (Kliģenē).

31098.

Ļaudis mani nezināja,
Ka es biju saiminiece;
Situ plaukstu pie vēdera,
Lai skan manas atslēdzīnas.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

31099.

Maza maza saimeniece,
Jauka jauka valodiņa;
Pie tās jaukas valodiņas
Trīs kalpones gadiņā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

31100.

Mūs' lielā saimeniece
Kā lielā lāca māte,
Rītā agri celdamās,
Dūri sita stenderē.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

31101.

Ne kaķam tur laipot,
Kur laipoja sarmulīts;
Ne kalpam tur sēdēt,
Kur sēdēja saimenieks.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

1. Vai pelīte tur tecēja,
Kur tecēja sermulīts?
Vai kalpiņš tur sēdēja,
Kur sēdēja saiminieks?
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

31102.

No tālienes es pazinu
Kalpa vīra līgaviņu:
Balta drāna rociņāi,
Nāk, asaras slaucīdama.
150 [Paplakā un Joguļos (Virgas pag. Lp)].

31103.

Palīdz, Dievs, kalpiņam,
Kalpiņš kala makšķerīti,
Ka varēja makšķerēt
Visus purvus, ezeriņus.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

31104.

Pie cinīša es piedzimu,
Kalp' iedamis es uzaugu;
Dieviņš man mantu deva,
Dodat, kungi, novadiņu!
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

31105.

Puikas, mani puisēniņi,
Es pats puiku saimenieks.
Ikkatram puisēnam
Pa siekam linu sēju,
Lai tie mīsta, lai pārdod,
Lai pirk caunu cepurītes.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

31106.

Puikas, mani puisēniņi,
Es puikām saimenieks.
Es saviem puisēniem
Pa pūram auzu sēju,
Lai tie pļāva, lai tie kūla,
Lai baroja kumeliņus.
105 [Skujenē (Skujenes pag. C)].

1. Puiši, mani jaunpuišeļi,
Es puišeļu saiminiece.
Es saviem puišeļiem
Pa pūram auzas sēju,
Lai tie pļāva, lai tie kūla,
Lai baŗoja kumelīnus,
Lai baŗoja kumelīnus,
Lai jāj sievas lūkoties.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

31107.

Puišiem pirku caunenītes,
Pats nesāju jērenīti;
Vēl tie puiši zobus grieza
Uz to manu jērenīti.
(?).

1. Kalpi sēd caunenēs,
Saimenieks jērenē;
Vēl kalpiņi zobus grieza
Uz to pašu jērenīti.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

31108.

Puiši, mani puisēniņi,
Es puišiem saimeniece,
Es puišiem bandu devu
Ar siekiem mērīdama.
224 [Kabilē (Kld)].

- 262 -

31109.

Puiši, mani puisēniņi,
Es puišiem saimeniece,
Es puišiem bandu devu,
Pirku cauņa cepurītes.
184 [Dūrē (Vārmes pag. Kld)], 195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

31110.

Runājat, saimenieki,
No kalpim, kalponēm,
Daudz solāt, maģ dodat,
Sakāt slinki dzievājot!
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

31111.

Saiminiek saiminiek,
Kalpi vīle kumeliņus:
Es atradu staļļa durvis
Vakarēju slēgumiņ'.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

31112.

Saimenieki saimenieki,
Kalpi vīla kumeliņus:
Pavēruši staļļa durvis,
Saka, auzas iebēruši.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Saiminiek saiminiek,
Puiši zirgu vilējiņi:
Pavēruši staļļa durvis,
Paši lien istabā.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

31113.

Saimenieki saimenieki,
Kalpi vīla kumeliņus:
Sakās auzu iebēruši,
Iebeŗ auzu pelaviņas.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

31114.

Saimeniek saimeniek,
Puiši vīla kumeliņus:
Aizmetuši rudzu salmus,
Paši rikšus istabā.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)], 321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

31115.

Saimenieki saimenieki,
Cita kalpa meklējiet!
Piekusušas abas rokas,
Rudzu putru plītējot.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

31116.

Saimniekam maizes žēl
Man bij savas varas žēl;
Maizīt' auga tīrumā,
Kur varīte man uzauga?
50 [Vecatē (Vecates pag. Vlm)], 61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

31117.

Saimniekam piecas meitas,
Visas piecas medinieces:
Izmedījšas kreima ķērnu,
Tad tik iet govju slaukt.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

31118.

Saimnieks mani mežā dzina
Ar āžiem žagaros.
Ja tos āžus vilks apēd,
Manas vainas nesakat!
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

31118¹.

Saimnieks savu saimniecīti
Uz muldiņas vizināja.
Vai tam trūka kaltu ratu,
Vai ar bēru kumeliņu?
3031 [Tomē (Tomes pag. Rg)].

31119.

Saimnieks staigā raudādams.
Biksas vien raustīdams;
Es dziedāju kā putniņš,
Knipes vien mētādams.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

31120.

Saiminiece bēdājās,
Nav rītā malējiņas.
Sniedz rociņu pār istabu,
Būs rītā malējiņa!
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

31121.

Saimineica Dīvu lyudze,
Elnī kuojis pakuoruse:
Atlaid, Dīvs, munus grākus,
Vaira saimes nakriudēšu!
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

31122.

Saimeniece Dievu lūdza,
Es pielūdzu saimenieci;
Saimeniece man ienesa
Putojošu alutiņu.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Saiminieks Dieva lūdza,
Es pielūdzu saiminieku;
Saiminieks man pacēla
Miglaino biķerīti.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

- 263 -

31123.

Saiminiece, jērenīte,
Staigā, galvu nodūrus';
Kalpa vīra ļaudavīna
Saujā naudu žvadzināja.
1191 [Ēveles draudzē].

31124.

Saimeniece, jērenīca,
Staigā, galvu nodūruse.
Redz kur skaista kalpa sieva,
Staigā rokas mētādama!
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

31125.

Saimenīca kaķi kūla,
Aiz astītes turēdama:
Tas apgāza krējum' ķērni,
Ciema kaķus mielodams.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

31126.

Saimeniece kaķi kūla,
Aiz astītes turēdama.
Kam, kaķīti, tu apēdi
Saimenieces kāpostiņus?
190 [Kuldīā], 246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

31127.

Saimeniece runci [kaķi] kūla,
Aiz astītes turēdama.
Pate pienu izēduse,
Runča [kaķa] vainu nosacīja.
318 [Lindes Birzgalē (Birzgales pag. Rg)], 360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31128.

Saimeniece man tītīja,
Ka es vīra nedabūšu;
Man' aizveda pa novadu
Saimenieka dēliņam.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

31129.

Saimeniece saimeniece,
Jauna kalpa nedabūsi!
Es neesmu vakar ēdis,
Ne šodieni launagā.
119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)].

31130.

Savas laivas es nedzinu
Pret vilnīti ezerā;
Savā dzīvītē nelaižu
Kalpu vaļu, kalponīšu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

31131.

Sirmi seri, baltas kājas
Kalpa vīra kumeļam.
Redz kur daiļi pievedās
Tēvu dēlu pulcīnā!
1191 [Ēveles draudzē].

31132.

Slaucu priedi, slaucu egli,
Kalpam putru vārīdama;
Cirpu rudu akmentiņu,
Kalpam svārkus šūdināju.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

31133.

Spoži spīd uguntiņš
Barga tēva istabā;
Tas skaitīja kalpa soļus,
Kalpa gaužas asariņas.
63 [Sprēstiņos (Dauguļu pag. Vlm)].

31134.

Suņi mani, suņi mani,
Es suņiem saiminīce;
Sunīšam maizes devu
Pa lielam gabalam.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

31135.

Sunīšam maizi devu,
Ne tām kalpu sievīnām:
Sunīts man sētu sarga,
Kalpa sieva dangu bezd.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

31136.

Tam pašam kalpu iet,
Kas man' kalpu aicināja!
Ni mans tēvs kalpu gāja,
Ni māmiņa kalponē.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

31137.

Tēvu dēli kalpos gāja,
Bagātības gribēdami.
Nu redziet, tēvu dēli,
Kāda kalpa bagātība!
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

31138.

Teci viegli, saiminiece,
Ar basām kājiņām:
Sviestu, kreimu paēduse,
Tu var' viegli patecēt.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

- 264 -

31139.

Trīs gadiņi kalpiem gāju,
Trīs petaki nopelnīju.
Par to vienu zirgu pirku,
Par otraju līgaviņ',
Par to trešu petaciņu
Oša laivu kaldināju.
408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

31140.

Uguntiņis, atslēdziņa,
Abi labi glabājami:
Uguntiņu vējš raustīja,
Saime zaga atslēdziņu.
190 [Kuldīā].

31141.

Vāja vāja tā sētiņa,
Jo vājāks saiminieks.
Dieviņš ēda launadziņu
Vājajā sētiņā.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

31142.

Vai tā ari Laime bija,
Kas kalpam mūžu lēma?
Slikta maize, slikta drēbe,
Pie durīm guļas vieta.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

31143.

Vai tādēļ pura zāle,
Ka aug pura maliņā?
Vai tādēļ kalpa puisis,
Ka kalpoja tēv' mājā?
1311 [Apē (Vlk)].

31144.

Vai tie vien tēva dēli,
Kas jāj bērus kumeliņus?
Kalpa puiši, bandinieki
Ar jāj bērus kumeliņus.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

31145.

Vai tu zini, saimeniece,
Ko tā tava saime dara?
Cūk' ar vepri kaudzi met
Viņā lauka galiņā.
216 [Ventspilī].

31146.

Vilcīnam dzīgot,
Ne labam kalpīnam!
Ne saimniec' vietu taisa,
Ne klāj jaunu paladzīn'.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

1. Vilciņam še gulēte,
Ne labam puisēnam:
Ne še baltis paladziņis,
Ne še meita klātgulēt.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

31147.

Visi trauki nomazgāti,
Dižā krūza nemazgāta;
Visa saime paēduse,
Saiminiece neēduse.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

31148.

Ceļam turu labu zirgu,
Sētā labu saimenieci;
Nej piekusa ceļā zirgs,
Nej sētā saimeniece.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

★

52258.

Vai Dieviņ, vai Dieviņ,
Kad tecēs suvēniņi
Kad tecēs suvēniņi
Manim līdzi čurkstēdami.
3 [Adulienas Md].

52259.

Ai Dīveņi, žāl man tyka,
Ka pi kolpa naizguoju!
Kalpiņš sovu ļaudaviņu
Kai pučīti darinuo;
Ar lizīku ēsti deve,
Ar kuotiņu acīs dyure.
247 [Makašānu Rz].

52260.

Ai lūdzama saiminiece,
Iznes gaŗu butelīti!
Viss vasaras gājumiņš
Tai gaŗāji butelē.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

52261.

Ai lūdzama liela māte,
Ienes alu, brandevīnu!
Šīs ir tādas jumpraviņas,
Brandavīna dzērājiņas.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

52262.

Ai zaļā līdaciņa,
Negul krasta maliņā;
Ai bagāta brāļa māsa,
Neej kalpa līgaviņa!
239 [Lizuma C].

- 265 -

52263.

Aug puķīte, neriet krūmu,
Neliec manim šeit dzīvoti!
Šitās mājas saimniekam
Melna putra, slikta maize.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

52264.

Bija man, bija man
Laba lieta cerējot:
Siena kaudze, rudzu guba,
Saimenieka liela meita.
241 [Lubānas Md].

52265.

Celīs vīgla, saiminīca,
Zūses spolvas vīglumā,
Lai guļ tova ļauna dīna
Lynu muorka gryutumā!
182 [Kaunatas Rz].

52266.

čiku čaku ratenīts,
Mana māte saimeniece;
Kas kaitēja nečīkstēt -
Saime darbu padarīj(a)!
378 [Seces Jk].

52267.

Daža laba saimniekmeita
Kalpa meitas nepanāca,
Ne ar darbiem, ne valodu,
Ne ar skaistu dziedāšanu.
72 [Cesvaines Md].

1. Daža laba saimniekmeita,
Spundniekmeitu nepanāca,
Ne ar darbu, ne valodu,
Ne ar savu augumīnu.
192 [Kosas C].

52268.

Dēli mani, dēli mani,
Es dēliņu māmuļiņa;
Suņi mani, suņi mani,
Es sunīšu saimenieks.
373 [Sarkaņu Md].

52269.

Es būt' laba saimeniece,
Ka man laba saime būtu,
Ka tā ietu neēdusi,
Basajām kājiņām.
427 [Tadaiķu Lp].

52270.

Es redzēju baltu vistu
Pa sētsvidu tekājam;
Tā nebija balta vista,
Tā bij mūsu saimenica.
378 [Seces Jk].

1. Balta pele pārtecēja
Pa kaimiņu sētas vidu;
Tā nebija balta pele,
Tā bij mūsu saiminiece.
540 [Jelgava Jg apr.].

52271.

Ai saimniek, ai saimniek,
Ko tā tava saime dara:
Paņem lonu, apēd maizi,
Aiziet, kājas spēlēdami.
90 [Drustu C].

52272.

Ak tu Dievs, ak tu Dievs,
Nu es būšu saimeniece:
Ik rītiņu uz krodziņu,
Pudelīte ķešiņā.
211 [Ļaudonas Md].

52273.

Dod, Dieviņ, kad vēl rastu,
Cita tāda saimnieciņa:
Dod man ēst, dod man dzert,
Pie darbiņa nesūtīja.
13 [Alojas (Ungurpils) Vlm].

52274.

Dzīvo gŗūti, dzīvo lēti,
Darba dēļe neraudāju;
Tik tādēļe vien raudāju,
Ka man sīva saimeniece.
Jo man sīva saimeniece,
Jo man tika kaitināte.
129 [Gudenieku Azp].

52275.

Es pazinu saimenieci,
No tālienes ieraugot;
Īsas kājas, plata priekš',
No pakaļas nošļukusi.
413 [Stendes Tl].

52276.

Jas redzēju saiminīku,
Lobu pruotu staigojūt:
Jas redzēju skrūzeitjā
Boltūseiti nosojūt.
326 [Preiļu D].

- 266 -

52277.

Es savam saimniekami
Labu vien novēlēju:
Dievs dod viņam cūkas cirpti,
Aventiņus svilināt;
Dievs dod viņam zelta kaudzi
Ar kājiņu rušināt.
227 [Liepkalnes (Liepkalnes-Ozolu) Md].

52278.

Guli, guli, saimeniece,
Tavi darbi padarīti:
Raiba kuce sviestu taisa,
Jaunajā muldiņā.
263 [Mēmeles Jk].

52279.

Guli, guli saimineica,
Tovi dorbi padareiti:
Malnys vepris maizi meicai,
Raiba kucja svīstu nej,
Vystys mīžus izlasjā,
Cyukys buļbys izrevjā.
605 [Skolas].

52280.

Guli, guli, saimineica,
Tovi dorbi padareiti:
Gaileits molkys pīškaļdēja,
Vysta cepli kurinuo,
Lopsa bļīnu pīcapuse,
Saimi sauc bļīnu āstu.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

52281.

Īpyut guni, kolpyunīte,
Dūšu boltu vylnanīti,
Na par guņs pyutumiņu,
Par vosoras guojumiņi.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

52282.

Ieraudzīju, vien pazinu,
Kur aug barga saimeniece:
Visa sēta aizauguse
Asajiemi dadzīšiem.
344 [Rembates Rg].

52283.

Kad es biju saiminiece,
Man pakaļa žvakstēt žvakstēja;
Bet Dievs to zin, ka kalpiņam
Vai tam žvakstēj' vai nežvakstēj'.
448 [Umurgas (Umurgas-Sārumu) Vlm].

52284.

Kad es būtu saimeniece,
Es visiem darbu dotu:
Klibam liktu ganos iet,
Stulbiem dzirnavas maldināt.
378 [Seces Jk].

52285.

Kalpa māsiņa taujāja,
Vieglas dzīves gribēdama:
Ni kalpam grūtu dzirnu,
Ni lielo tīrumiņu.
605 [Skolas].

52286.

Kalpa sieva pūrus mala
Burā, burā!
Saiminiece auzas mala
čušā, čušā!
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

52287.

Kalpiem aug, atraišiem
Šitās valsts dzeltenītes.
Tur jāj mūsu tēvu dēli,
Citas valsts izlasās.
166 [Kalsnavas Md].

52288.

Kolpim guoja tys puiseits,
Kolpa svuorki mugurā:
Cyts eisuoks, cyts goruoks,
Na mameņis šyudynuots.
326 [Preiļu D].

1. Kalpiņš beju, kalpiņš beju,
Kolpa svuorki mugurā.
Cyts goruoks, cyts strupuoks,
Na mamiņas šyudynuots.
605 [Skolas].

52289.

Kaķam [Kalpam?] lopi, kaķam mājas,
Kaķam naudas zutenīte;
Saimniekami rudzi mieži,
Stallē bēri kumeliņi.
605 [Skolas].

52290.

Kas gaitēja man dzīvoti
Pie bagāta saimenieka:
Pienu ēdu, pienu dzēru,
Pienā muti nomazgāju.
7 [Aizkraukles Rg].

52291.

Kas kait man nedzīvot
Pie bagāta saiminieka:
Salocītu grožu deva,
Izsukātu kumeliņu.
484 [Vestienas Md].

- 267 -

52292.

Kas man kaiš nedzīvot
Pie bagāta saimenieka:
Ik rītiņu cūkas gaļa
Šķērētiem kāpostiem.
396 [Skrīveŗu Rg].

52293.

Kas kaiteņas nadzeivuot
Pi boguota saiminīka:
Kas dīneņas teira meize,
Kas naksneņas jauns puiseits.
170 [Kapiņu D].

1. Kas man bādas nadzeivuot
Pi boguota saiminīka:
Kas dīniņas bīza putra,
Kas naksniņas slauna meita.
170 [Kapiņu D].

2. Kas man kait nadzeivuot
Pi boguota saiminīka?
Dīn, dīnā bīza putra,
Nakts naktī jauns puiškins.
170 [Kapiņu D].

3. Kas man kait nadzeivuot
Pī boguota saimenīka.
Svīsts ar maizi vokorā,
Jauna meita kluotgulēt.
365 [Sakstagalas Rz].

4. Kas man beja nadzeivuot
Pi boguota tāva dāla:
Svīsts ar maizi brūkastīs,
Jauna meita parunuot.
605 [Skolas].

5. Kas maņ kait nadzeivuot
Pi boguota saiminīka:
Svīsts ar maizi brūkastīs,
Bīza putra azaidā.
605 [Skolas].

6. Kas bej ļauna nadzeivuot
Pi lobuo saiminīka:
Svīsts ar maizi brūkaškuos,
Brandīneits vokorā.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

7. Lab dzeivuot kalpiņam
Pi lobuo saiminīka;
Svīsts ar maizi brūkastīs,
Jauna meita vokorā.
182 [Kaunatas Rz].

52294.

Nikur nav tai labi,
Kai ir labi Rudzeišūs:
Ikdīneņis mads un veins,
Svātdīneišuos baltmaizīte.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

52295.

Kas man beja nadzeivuot
Pī boguota saiminīka:
Kyukuļ putra, kaster maize,
Kuošim grīzti lyndraceņi.
465 [Varakļānu Rz].

52296.

Kas kaiš man nadzeivuot
Boguotam saimnīkam:
Pylnys klēts rudzu mīžu,
Stalī lobi kumēliņi.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

52297.

Kas kaitēja saimniekam
Skaistas kurpes nenēsāt:
Vai neauga rudzi mieži
Lielajos tīrumos?
378 [Seces Jk].

52298.

Kas tie tādi braucējiņi -
Daiļi tek kumeliņi?
Saimenieka dēli brauca,
Kalpa puiša kumeliņi,
Kalpa puiša kumeliņi,
Meitu vīta pātadziņa.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp], 21 [Apriķu Azp].

52299.

Kas tā tāda zila cūka,
Sēd galdiņa galiņā?
Tā nebija zila cūka,
Tā bij nama saimeniece.
372 [Sarkanmuižas Vp].

1. Kas tā tād meln cūk,
Kas rok Nagl lauciņe?
Tā nebij meln cūk,
Tā bij Kaln saimnic.
518 [Zlēku Vp].

52300.

Kas tī šveikst, kas tī šveikst,
Pi saiminīka kakteņī?
Saiminīkam bruoleišam
Ols buceņa kakteņī.
18 [Andrupenes Rz].

- 268 -

52301.

Kas tur spīd, kas tur mirdz
Kaimiņtēva pagalmā?
Kupla liepa locījāsi
Deviņiemi zariņiem;
Tā nebija kupla liepa,
Tā bij pati saminiece.
338 [Rankas C].

1. Kupla liepa locījās,
Mūs' saimnieka pagalmā;
Tā nebija kupla liepa,
Tā bij mūsu saimenīce.
54 [Bilskas Vlk].

52302.

Kā dzīvojis, tā dzīvošu
Pie tā paša saiminieka:
Ne jas mani sētā rāja,
Ne sētā niecināja.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

52303.

Ko domāji, kalpa vīrs,
Kumeliņu sedlodams?
Tu domāji mani vilti
Otra vīra pirtiņā.
378 [Seces Jk].

52304.

Ko es biju ieriebusi
Savi balti māmulīni?
Šūpulī ielikdama:
Guli, kalpa līgavīna!
No šūpuļa izņemdama:
Celies, kalpa līgavīna!
39 [Bārtas Lp].

52305.

Ko līdz man tās skaistās segas,
Ko tie slēžu paladziņi?
Ik vakarus kalpiņš nāca,
Kārklu vīzes kājiņā.
15 [Alūksnes Vlk].

52306.

Krūmiem auga melnie elkšņi,
Reti vien ozoliņi;
Pulkiem jāja kalpa puiši,
Reti vien tēva dēli.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

52307.

Kupāt kupāja
Aunīna villa,
Tā lai kupā
Nama saimeniece.
282 [Nīcas Lp].

52308.

Kur boguoti saiminīki,
Treju vuortu pogolmā;
Par vīnim Dīvaņš brauca,
A pa ūtrim svāta Muora,
A pa trešim saiminīks
Ar tū rudzu vazumiņu.
170 [Kapiņu D].

52309.

Kur ošim tādas lapas,
Kā jaunam ozolam?
Kur bajāram tādas meitas,
Kā nabaga kalponīte?
427 [Tadaiķu Lp].

52310.

Kura loba saimineica,
Tei prīškā aiztecē;
Kura kaida ciucineica,
Guļ kai cyuka midzinī.
365 [Sakstagalas Rz].

52311.

Kurpītēs vien staigāju,
Lai kalpiņš nelūkoja;
Kalpiņam maz naudiņas,
Nevar kurpes šūdināt.
339 [Raņķu Kld].

52312.

Kriķu maize, kviešu maize,
Tā ciemā staigātāja;
Rudzu maize, miežu maize,
Tā saimnīcas [saimītes?]
turētāja.
90 [Drustu C].

52313.

Labāk laba kalpa sieva,
Nekā slikta saimenīca;
Kalpa sieva tā neraud,
Kā raud slikta saimenīca.
322 [Praulienas Md].

52314.

Labi bija, labi bija,
Labāk man nevajaga:
Puiši man kājas ava,
Kalpiņš jūdza kumeliņu.
398 [Skrundas Kld].

1. Labi labi, man gan labi,
Vairāk labi nevajaga:
Puisīts manas kājas āva,
Kalpiņš jūdza kumeliņu.
548 [Liepāja Lp apr.].

- 269 -

52315.

Liela zāle, reta zāle
Liela ceļa maliņā;
Lielu ļaužu es māsiņa,
Kalpam kāju āvējiņa.
263 [Mēmeles Jk].

52316.

Dieviņ, tavu likumiņu,
Katram savs valdenieks:
Runcis valda peles, žurkas,
Saim(i)nieks saim(i)nieci.
266 [Mēŗa Vlk].

52317.

Mal maldams, kalpa puisi,
Kam tik ilgi dūžājies?
Klus, klus, mīļa saimniece,
Kucīt' lāpij', millu taisij'.
162 [Kacēnu (Kačanovas) Abr].

52318.

Man iedeva saimeniece
Tauku tauku pīrēdziņu;
Lai Dievs dod saimeniecei
Tauku tauku sivēniņ'.
418 [Sunākstes Jk].

52319.

Maņ naryuga keselīts,
Uz putriņas vārdamīs;
Kolps naēde vakariņu,
Uz kolpyunes vārdamīs.
Slēju rūku, mešu kristu,
Māmeņ, kolpa naredzēju!
579 [Viļāni Rz apr.].

52320.

Moz munāji klēteņā
Nu tūs cyuku badumeņa;
Moz munāji maceņā
Nu tūs kolpu guojumeņa.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

52321.

Mātes meita krogā gāja,
Ar pūriņu lielijās;
Sieki, pūri, pasijāņi,
Otra nagu dilumiņš.
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

52322.

Mātes meita, mātes meita,
Kalpa vīra būdiņā!
Vai tev dzīve nemīlēja
Saiminieka sētiņā?
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

52323.

Meitas, manas meitenītes,
Es pats meitu saimenieks;
Jūdzu meitas ragavās,
Braucu mežā žagaros.
515 [Ziemeŗu Vlk].

52324.

Mēs māsiņas nebijām,
Bet māsiņas saucāmies;
Viena bija bārenīte,
Otra liela saiminiece.
525 [Alūksne Vlk apr.].

52325.

Mūžam sila pīpenīte
Balta zieda neziedēja;
Mūžam kalpa līgaviņa
Laba vārda nedzirdēja.
179 [Katriņas C].

52326.

Nava laba, nava laba
Mūsu jauna saimeniece:
Saulīt' sen nogājusi,
Vēl ļautiņi darbā bija.
335 [Puzes Vp].

52327.

Ne kaķim tur laipoti,
Kur laipoja sermulītis;
Ne kalpam to paņemt,
Ko paņēma tēva dēli.
358 [Rugāju Abr].

52328.

Nedeg mana uguntiņa,
Nav man laba piekuriņa;
Saime mani neklausīja,
Nav man laba saimenieka.
94 [Dunikas Lp].

52329.

Nepieder auzu milti
Kviešu miltu babaķšķiem(?);
Nepieder kalponīte
Tēva dēla līgaviņa.
72 [Cesvaines Md].

- 270 -

52330.

Nes, vējiņi, labu gaisu
Kalpa zēna tīrumā!
Lai aug kupli rudzi mieži,
Lepni lini palagiem.
604 [Dažādi iesūtītāji].

52331.

No tālienes es pazinu
Kalpa vīra līgaviņu:
Balta drāna rociņā,
Nāk asaras slaucīdama.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

52332.

No tālienes es pazinu,
Kur bagāti saimenieki:
Mells gailītis pārtecēja
Medaināmi kājiņam.
58 [Blīdenes (Blīdenes un Stūŗu-Dūres) Tk].

52333.

Nu būs labi, nu būs labi,
Nu ir čakla saimeniece!
Saimeniece gaļu nesa,
Saimenieks brandavīnu.
125 [Grenču Tk].

52334.

Nu dzied gaiļi, nu dzied gaiļi,
Nu dzeŗ kāzas saimenieki;
Kad tā elles pūce rūca,
Tad tie kalpi spundenieki.
306 [Patkules Md].

52335.

Nasabeisti, saiminīk,
Ka tev daudzi gostu brauc;
Dīveņš jūs pabaruos,
Svāta Muora padzirdeis.
170 [Kapiņu D].

52336.

Paldīs Dīvam, niu byus vaļa
Kaidys dīnys vuoļuotīs:
Začs nuspieŗa muižys kungu,
Gails nūcierta saimiņeicu.
606 [Vitebskas guberņa].

52337.

Pašai nama saiminiecei
Liela skāde notikuse:
Dui ķedeļi sadeguši,
Trešā veca cepurīte.
427 [Tadaiķu Lp].

52338.

Prasta kalpa meita augu,
Prasta kalpa dēliņam,
Ne mans ņēma saimenieks,
Ne dižens amatnieks.
306 [Patkules Md].

52339.

Priekšā liku tīru zeltu,
Pakaļā sudrabiņu;
Piekšā man kungu dēli,
Pakaļā - saimenieku.
345 [Remtes Tk].

52340.

Priekšā man saimniekdēli
Cepurītes noņēma;
Pakaļā kalpa puiši
Kā tārpiņi locījās.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

52341.

Priekšā man saule spīd,
Aiz muguras mēnesnīca;
Piekšā man kungu dēli,
Aiz muguras saimenieki;
Aiz muguras saimenieki
Līdz zemītei locījās.
282 [Nīcas Lp].

1. Priekšā liku tīru zeltu,
Pakaļā sudrabiņu;
Priekšā (man) kungu dēls
Noņēmis cepurīti,
Pakaļā bandenieks
Līdz zemei klanījās.
263 [Mēmeles Jk].

52342.

Puiši, mani puišelīši,
Es puišiem saiminiece,
Es puišiem bandas devu,
Pirku cauņu cepurītes:
Še, puisīti, tava banda,
Še tev cauņu cepurīte.
126 [Grobiņas Lp].

52343.

Puiši, mani puisēniņi,
Es puišime saimeniece.
Es puišime maizi cepu,
Cimdus, zeķes noadīju.
452 [Užavas (Zīras) Vp].

1. Puiši, mani puisēniņi,
Es puišiem saimeniec'.
Es puišiem maizi devu,
Cimdu, zeķu adītāj'.
160 [Jūŗkalnes (Pilsbergas) Azp].

- 271 -

52344.

Puikas, mani puisēnīni,
Es to puiku saimeniece;
Puikas gāja zirņu zagt,
Es kulīti paturēt.
192 [Kosas C].

52345.

Puišiem cauņu cepurītes,
Saiminiekam jērenītes;
Kalpa sievām ripsa kleitas,
Saiminiecēm plundurītes.
345 [Remtes Tk].

52346.

Pyut, vējeņ, ryuc, vējeņ,
Tev galveņa nasuopēja!
Munai mameņai suopēja,
Lelu saimi redējūt.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

52347.

Pūtiet guni, lauziet skalu,
Nava labi istabā!
Saimeniece iesavēla
Iejaviņa muldiņā.
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

52348.

Saimeneicas meita beju,
Gāju gonu pavadeitu;
Kurpes sada [āda?] čiku čagu,
Estlēdziņa žvigu žvagu.
Kurpes kuojā, nīdre rūkā,
Sorkons zeida šņudauciņš.
358 [Rugāju Abr].

52349.

Saiminiece cisku kasa,
Negrib man gaļu dot.
Vai nu kasi, vai nekasi,
Būs jau gaļa jāiedod.
76 [Cirstu (Cirstu-Vāckalna) C].

52350.

Saimeniece siļķi cepa
Pukstēdama, stenēdama.
Vai tu puksti, vai nepuksti,
Bišķiņ' gaļas ar vajaga.
464 [Vānes Tk].

52351.

Saiminiece Dievu lūdza,
Ellē kājas karājās.
Kā tu Dievu tad nelūdzi,
Kad tu kūli cūkganiņu?
546 [Kuldīga Kld apr.].

52352.

Saiminīca Dīva lyudzja
Pa vysom bazneicom:
Atlaid, Dīveņ, munus grākus,
As nabyušu saiminīca.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

52353.

Saimeniece saimeniece,
Nu es tevi slīcināšu!
Kam tu mani agri cēli,
Sebu nesi brokastiņu?
605 [Skolas].

52354.

Saimeniece, bajāriene,
Kuņu brauca baznīcā.
Kamēr pati Dievu lūdza,
Kuņa žiras apēdusi,
Lai tās žiras [širas?], kur tās žiras,
Kur tie zelta iemauktiņi?
20 [Annenieku (Annasmuižas) Tk].

52355.

Saimenīca, koka sprāksle,
Ēd sivēnu silītē;
Kalponīte, nabadzīte,
Ēd sudraba telēķos.
146 [Jaungulbenes Md].

52356.

Saiminiece man solīja:
Svaigu(?) maizi iedošot;
Kad iedeva, tad redzēju
Pērno rausi sapelējšu.
467 [Vārmes Kld].

52357.

Skopa skopa saiminiece,
Plācentiņa (man) nedeva;
Viss labais plācenītis
Lādītē sapelēja.
148 [Jaunpiebalgas C].

52358.

Saiminīca nūmierdama
Izastīp, sazaraun,
Tū jai dora līki sūļi,
Tū saimītis muoneišona.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

- 272 -

52359.

Saiminiece saiminiece,
Ko šorīt solījies?
Tu solīji brandavīnu
Rakstītāja glāzīnai;
Nu tik tāda pižu lāse
Aunelīša radzīnai.
427 [Tadaiķu Lp].

52360.

Saimeniece laba sieva,
Tā man deva alu dzert;
Saimnieks, stirbiksītis,
Tas nedeva brandavīnu.
369 [Saldus Kld].

52361.

Saimeniece runci kūla
Aiz astītes turēdam';
Ko, runcīti, tu apēdi,
Saimenieces kāpostiņus!
513 [Zemītes Tk].

52362.

Saiminiece runci kūla,
Asti krējmā mērcēdama.
Meitas krējmu izēdušas,
Runča vainu uzlikušas.
75 [Cirgaļu (Aumeisteru) Vlk].

52363.

Saimeniece kaķi kūla,
Aiz astītes turēdama.
Tā nebija kaķa vaina,
Tā bij pašas saiminieces.
115 [Galgauskas Md].

52364.

Kas tur kliedz, kas tur rīb,
Viņā sētas maliņā?
Saim(i)niece runci kūla,
Aiz astītes turēdama;
Pati kreimu izlaizījse,
Kaķa vainu nosacīj(a).
572 [Tukums Tk apr.].

52365.

Saimenīca runci kūla,
Aiz ļipīnas turēdama,
Kad pelītes neķeŗot,
Ķērni vien vaktējot.
192 [Kosas C].

52366.

Saimineica runci kiule
Pa pagolmu volkuodama.
Dūd runčam cymdu puori,
Sadzeis cyukas klēvēņā.
247 [Makašānu Rz].

52367.

Saimeniece saimeniece,
Gādā citu kalponīti!
Es nebūšu visu mūžu
Tavu dubļu bridējiņa.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

52368.

Saim(i)niek, saim(i)niek,
Cita kalpa meklējat!
Piekusušas abas rokas,
Nogurušas abas kājas,
Rudzu putru plītējot.
184 [Ķēču Rg].

52369.

Saimeniece sūdzējās:
Atslēdziņa pazuduse.
Vells tev rāva atslēdziņu,
Žēl tik sava brandavīna.
137 [Irlavas Tk].

52370.

Saimnīca svīstu neja,
Veitulāji sādādama.
Zors kai lyudza, tai nūkrita,
Svīsta pūds i sasasyta.
35 [Baltinavas Abr].

52371.

Saimenīca, zebenīca,
Pa pagalmu valcījās,
Sviesta maizi paēdusi,
Krējumiņa padzērusi.
235 [Litenes Md].

52372.

Saiminiece, zebenieca,
Sviest' ar maizi pieēdusi;
Sviest' ar maizi pieēdusi,
Pakušķenu(?) padzērusi.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

52373.

Saimniecei, māsiņai,
Švīkst pakaļa staigājot,
Kā tai bija nešvīkstēt,
Ka tā bija saimeniece?
263 [Mēmeles Jk].

52374.

Saimenieka dēliņam
Jēra mice galviņā;
Kalpiņš gāja seskus šaut,
Kalpam sesku cepurīte.
13 [Alojas (Ungurpils) Vlm].

- 273 -

1. Kalpiš gāj cauns šaut,
Kalpam caun ceperīt;
Saimnik deiliņam
Jēr mic gāliņe.
445 [Ugāles Vp].

52375.

Nebūs labi, saiminieki,
Ja jūs Dievu nelūgsat!
Kalpi nesa cauņu astes,
Saiminieki jērenītes.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

52376.

Saimenieka divas meitas:
Viena raģe, otra mūle.
Kad tā raģe norāvās,
Tad to mūli sabadīj'.
160 [Jūŗkalnes (Pilsbergas) Azp].

52377.

Saimenieku meitiņām
Visām līkas muguriņ's;
Kalpu meitas sasitušas,
Lielu loni prasīdam's.
513 [Zemītes Tk].

52378.

Saimniekam bajāram
Zīda veste mugurā;
Zīda veste mugurā,
Siļķes aste kabatā.
Lai tā veste, kur tā veste,
Man tas rumpis nepatīk.
149 [Jaunpils Tk].

52379.

Saiminīkam leika ķēve,
Kolpam gara puotadziņa;
Treis dīniņas treis vadziņas
Kai leiguot nūleiguoja.
168 [Kalupes D].

52380.

Saiminīks Dīvu lyudzja,
Mes lyudzam saiminīku.
Kū Dīvs dūs saiminīkam,
Saiminīks myusim dūs.
174 [Kārsavas Ldz].

52381.

Saimnieks, saiminiece,
Pildiet savu solījumu:
Mucu als, krāsni maizs,
Gaļai raibu sivēniņu.
560 [Rīga ].

52382.

Saiminieka saiminieka,
Puiši tavus zirgus krāp!
Sagrabina staļļa durvis.
Ielumzāja istabā.
94 [Dunikas Lp].

52383.

Saimnieks staigāj' svilpodams,
Knipus vien tik mētādams;
Saimniekam zied linu lauki
Zilajiemi ziediņiemi.
Nāks rudenis, ņemšu sievu
Ar kurpēmi plūcējiņu.
405 [Smiltenes Vlk].

52384.

Saimnieks staigā šņaukādams,
Knipus vien tik mētādams;
Saimniekam bij brūni svārki,
Man tie veci ķelderīši.
381 [Sēļu Vlm].

52385.

Saimnieks staigā šņaukādams,
Knipus vien tik mētādams;
Teica mani lielēdāju,
Mazdarbiņa strādātāj(u).
124 [Grašu Md].

52386.

Saimnieks ēda zirga gaļu,
Es tos kaulus skrubināju;
Saimniekam bij brūni svārki,
Man tie vecie ķelderīši,
Šūdin' manim goda svārkus
No vecāmi ķeselēm!
405 [Smiltenes Vlk].

1. Saimnieks ēda cūku gaļ,
Man dev kaulus kribināt;
Saimnieks vilk jaunus svārks,
Man dod vecus kankarus.
229 [Liepupes (Perniģeles) Vlm].

52387.

Saimnieks kūla saimenīcu,
Man tās kājas jāpietur.
Saimnieks ēda jēra gaļu,
Man dev' kaulus skrubināt;
Saimniekam brūni svārki,
Man pelēki ķelderiņ'.
605 [Skolas].

- 274 -

52388.

Saimnieks rāja ik dieniņas,
Es staigāju dziedādams.
Ko bij manim tam darīt
Jautrajami prātiņam?
124 [Grašu Md].

52389.

Saimnieks sava auna raud,
Uz mūrīša sēdēdams,
Saimniekam auna žēl,
Man bij savas varas žēl.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

52390.

Saimnieks savu saimnieci
Us ecēžas vizināja;
Kalpiņš savu līgaviņu
Rakstītās kamanās.
24 [Asares Il].

52391.

Sapelējši saimniekam
Zili svārki tīnītē;
Vakar vilka mugurā,
Talcenieku lūgdamies.
46 [Beļavas Md].

52392.

Sarkanais aboliņš
Baltābola nepanāce;
Diženais tēva dēls
Kolpa puiša nepanāce.
242 [Lubejas Md].

52393.

Savas laivas es nedzinu
Pret vilnīti ezerā;
Savas dzīvītes nelaižu
Kalpu vaļas, kalponīšu.
241 [Lubānas Md].

52394.

Sildies, manu mazulīti,
Neba tevi kungi dzina!
Kalpa sievas kungi dzina,
Tām nav vaļas sildīties.
96 [Durbes Lp].

1. Sildies, mana pakaļīte,
Ne ap tevi kungi dzen!
Kalpa sievu kungi dzen,
Tai nav vaļas sildīties.
121 [Gaviezes Lp].

52395.

Slaucu priedi, slaucu egli,
Kalpa vīram putru vāru,
No akmeņa vilnu cirpu,
Kalpam svārkus šūdināj'.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

52396.

Slinka laiska brāļa māsa
Iet par kalpa līgaviņu;
Ne kalpiņam tīru rudzu,
Ne grūto dzirnaviņu.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

52397.

Smuka bija mātes meita,
Vēl jo smuka kalponīt'.
Mātes baltas villānītes
Zied kalpones mugurā.
94 [Dunikas Lp].

52398.

Suneit, munu Sobaleit,
Narej mani kolpyuneitis!
Ka es byušu saimineica,
Dūšu sīra gabaleņi.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

52399.

Šķitu gostu nūejūt,
Saimnīks i prīcuojās.
Izakosa, izabuore,
Īlīn pat i ustobā.
414 [Stirnienes Rz].

52400.

Tieva, gaŗa saimeniece,
Tā istabu slaucītāja;
Tā istabu slaucītāja,
Tā galdiņa mazgātāja.
125 [Grenču Tk].

52401.

Tu Zoseit, saimineica,
Vakar sīru saškaldēji!
Ka naīdūsi man sīreņa,
Kočy man vīna gabaleņa.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

52402.

Turi, turi, saimeniece,
Manu gadu gājumiņu!
Tu gan dosi, es neņemšu
Dieva galda galiņā.
182 [Kaunatas Rz].

52403.

Vagarīša līgaviņa
Plati savu galvu ģērba;
Kalpa vīra līgaviņa
Tievu tievu tūtināja.
183 [Kazdnagas Azp].

- 275 -

52404.

Vai pēc bargas kungu gaitas
Būs bēdīgi man dzīvot?
Tā pēc barga saiminieka
Jauna iešu tautiņās.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

52405.

Vai tad tā Laim bij,
Kas kalpam mūž lēm:
Sāl ar maiz, slikt vārd,
Pie dorem guļs viet.
372 [Sarkanmuižas Vp].

52406.

Vai tie vien tēva dēli,
Kam labie kumeliņi?
Kalpa puika, bandinieks,
Novaldīt nevarēja.
239 [Lizuma C].

52407.

Vecas vīzes, kankariņi,
Tie maizītes pelnītāji.
Kungu svārki, zābaciņi,
Tie maizītes pelnītāji
[ēdējiņi?].
384 [Sēemūkšu C].

52408.

Vec mans kalpiņš
Nespēj lasīt,
Patupus patupus,
Līdz pat vakaram.
605 [Skolas].

52409.

Vilki kauca, suņi rēja
Saiminieka puriņā.
81 [Dauguļu Vlm].

52410.

Visas mazas meitenītes
Bandinieku līgaviņas,
Baltiem krekliem, baltiem vaigiem,
Dzelteniemi matiņiem.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

52411.

Visi trauki nomazgāti,
Pavārnīce nemazgāta;
Visa saime paēdusi,
Saiminiece neēdusi;
Saiminiece neēdusi,
Guļ gultā berzēdamās.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

52412.

Zināma ir ceļa dūkst',
Te pielija, te izžuva;
Zināma ir - neteiciet -
Kalpa vīra bagātīb'.
146 [Jaungulbenes Md].

52413.

Zyna, zyna kolpa veirs,
Kei dīneņu izmutēt:
Syt kūceņu pi kūceņa,
Lai tak saule vokorā.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

★

2. Kaimiņš

31149.

Ai kaimiņi, nāburdziņi,
Kā mēs mīļi dzīvojām!
Tava cūka, mana kaza,
Tās sacēla ienaidiņu.
398 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Mēs būt paši, nāburdziņi,
Mutītēmi devušies, -
Tava cūka, mana kaza,
Tie ienaida cēlājiņi:
Cūka sētu cauri līda,
Kaza sētu pāri lēca.
65 [Valtenbergā (Mazsalacas pag. Vlm)].

31150.

Ai kaimiņi, nāburdziņi,
Kā mēs mīļi dzīvojām!
Uguntiņas vien aizgāju,
Trīs naksniņas pārgulēju.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31151.

Ai kaimiņi, nāburdziņi,
Nu mēs kaŗu turēsam:
Cūkas sienu apēdušas,
Teļi pļavu izrakuši.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

31152.

Ar kaimiņu dzīvodama,
Ienaidiņa neturēju:
Pie kaimiņa rauga gāju,
Pie kaimiņa uguntiņas.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)], 2541 [Vīnšeņķos (Struteles pag. Tk)].

- 276 -

1. Es savam kaimīnam
Mūžam slikta nevēlēju:
Pie kaimīna sāles sauja,
Pie kaimīna uguntīna.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

2. Es savame ciemiņame
Mūžam ļauna nevēlēju:
No ciemiņa maizes raugis,
No ciemiņa uguntiņš.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

3. Es ciemiņu mīļi turu
Ne īstaju bāleliņu:
Ciemiņš mani rītā agri,
Ciemiņš sebu vakarāi;
Pie ciemiņa sāli teku,
Pie ciemiņa uguntiņu.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

31153.

Dzīvā labi, man' māsiņa,
Ar visiem kaimiņiem:
Tautiets gāja pie kaimiņa
Vaicāt tavu padomiņu.
2541 [Vīnšeņķos (Struteles pag. Tk)].

31154.

Es savam kaimiņam
Mūžam laba nevēlēšu:
Tas man rudzus noganīja,
Manus kalpus izmānīja.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

31155.

Es savam nāburgam
Nekad ļaunu nevēlēju:
Nāburgs man palīdzēja,
Kad nav klāt draugu, radu.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

31156.

Kā nāburgs man darīja,
Tā es daru nāburgam:
Nāburgs manu cūku būra,
Es nobūru ļaudavīn'.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

31157.

Labajam ciemiņam
Labu devu vakariņu;
Kaut kādam skauģīšam
Šautu sviedu sētiņāi.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

31158.

Žēl manam ciemiņam,
Ka Laimiņa man līdzēja:
Iet saimīte dziedādama,
Kumeliņi dancodami.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

31159.

Sunīšam maizi devu,
Ne kaimiņa bērniņam:
Sunīts man māju sarga,
Kaimiņš zagt(i) lavījās.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)], 224 [Kabilē (Kld)].

1. Labāk sunim maizes devu,
Nekā tautu dēliņam:
Sunīts manas mājas sargā,
Tautiets lika valodā.
179 [Vecsieksātē (Sieksātes pag. Azp)].

31159¹.

Sunīšam maizi devu,
Ni kaimiņa bērniņiem:
Sunīts mani palīdzēja
Lielus laukus aptecēt.
3011 [Pomušas un Ārdzes pagastos (Ceraukstes pag. B)].

★

52414.

Ai kaimiņ, ai kaimiņ,
Mēs div' dumpi turēsim!
Tav bij dēli, man bij meit's,
Ik vakars kūvējās;
Kaitin' manus sīvus suņus,
Lauza manas vārtu eņģes.
563 [Sabile Tl apr.].

1. Vai kaimiņu, vai kaimiņu,
Mēs naidiņu turēsim!
Tavi dēli manas meitas
Ikvakara kaitināj';
Kaitin' manus sīvus suņus,
Lauza manas vārtu eņģes.
513 [Zemītes Tk].

2. Ai kaimiņi, nāburdziņi,
Kad mēs mieru derēsim?
Jūsu puiši mūsu meitas
Ik vakarus kaitināj'.
224 [Lielvārdes Rg].

52415.

Vaz ciemiņi, vai kaimiņi,
Mēs div' dumpi turēsim!
Es apsēju zierņu lauku,
Tavas vistas nolasīj(a).
200 [Kuldīgas Kld].

- 277 -

52416.

Ai kaimiņ, nāburdziņ,
Nu mēs mīļi bārsimies!
Kad es gāju miežus sēt,
Tava cūka ecēt nāca.
605 [Skolas].

52417.

Ai kaimiņi, nelietīti,
Tev bij manis bijāties!
Tev bij manas kājas aut,
Manas rokas nomazgāt.
270 [Mežotnes B].

52418.

Ar kaimiņu dzīvodama,
Ienaidiņu neturēju;
Pie kaimiņa slotas gāju,
Pie kaimiņa padomiņa.
13 [Alojas (Ungurpils) Vlm].

52419.

Ciemiš, man nīddams,
Dūms laid istabe,
Es, ciemiņ mēldams,
Pašavas pabeņķe.
445 [Ugāles Vp].

52420.

Es aizgāju pie ciemiņa,
Ciemiņš mana neietapa.
Es pārgāju rūgadamis
Par visāmi atmatām,
Visus cērpus maurodams.
39 [Bārtas Lp].

52421.

Es savami nāburgam
Mūžam ļauna nevēlēju:
Cūkas cirpt, kazas cirpt,
Strauji [Strautā?] kurt uguntiņ(u).
Tur tādiem jāsildās,
Kas otram ļaunu dara.
605 [Skolas].

52422.

Kaimineiši, vuorguleiši,
Kai mjas meiļi dzeivuojom!
Jyus bērneņi, mjas bērneņi
Vīns ūtram muti devjam.
170 [Kapiņu D].

1. Kaimineiši, vuorguleiši,
Cik mes mīļi dzeivojam!
Tovs bērneņš, muns bērneņš
Vīns ūtram mutes devja.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

52423.

Kaimineiši, vuorguleiši,
Kai mēs mīļi dzeivojam!
Ols kaneņis naizdzeram,
Ka vīns ūtra nasaucam.
143 [Jāsmuižas D].

52424.

Kas kaitēja nedzīvoti
Div' kaimiņu starpiņā:
Kaimiņiemi dūmi kūp,
Es vidū sildījosi.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

52425.

Žīdiņ, manu nāburdziņ,
Kur mēs mīļi dzīvojām!
Tava kaza, mana cūka,
Tā to ķildu iztaisīja.
Dursim cūku, kausim kazu,
Atkal mīļi dzīvosim!
560 [Rīga ].

★

3. Bajārs un nabags

31160.

Vai baltais āboltiņ,
Neaudz ceļa maliņā:
Jās gaŗām bajāriņi,
Ar pātagu izkapās.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

31161.

Ai Dieviņ, ai tētiņ,
Kur nabaga rūme būs!
Pilni meži briežu, lācu,
Pilni lauki lielmanīšu.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

31162.

Ai Dieviņ, ai tētiņ,
Labais mina kājiņām!
Min, Dieviņ, paš' labo
Zem savām kājiņām!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

31163.

Ai Dieviņ, tu bij' tāļu,
Es bij' vājš nabadziņš;
Nāc, Dieviņ, tu tuvāk,
Žēlo mani, nabadziņu!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

- 278 -

31164.

Ai dižaji bajāriņ,
Es par tevi nebēdāju,
Neba tev, bajāriņ,
Mūža kurpes kājiņā!
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

31165.

Arājīnis arklu taisa,
Nabadzīnis kuli lāpa;
Būs arāja druvīnāi,
Būs nabaga kulītēi.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

31166.

Bagātie bažījās,
Ko tie ēda nabadziņi.
Parakāja sīku sakņu,
Pierungāja vēderiņu.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1. Bagātie bažījās,
Ko tie ēda nabadziņi.
Es dziedāju, gaviļoju,
Krūmos gārsas lasīdams.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

2. Tā sacīja bagātais:
Ko tu ēdi, nabadziņ?
- Es paēdu trūdu sakņu,
Paknausēju vēderiņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

31167.

Bagātie pie Dieviņa,
Mani stāda kaņepēs.
Dziržu savu debess tēvu
Mani ar meklējam.
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

31168.

Bagātie priecājās,
Šķiet nabagus nomirušus;
Nabadziņi gavilēja,
Grāvī gārses lasīdami.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Bagātais priecājās,
Ka nomira nabadziņš;
Nabadziņis gavilēja,
Birzē gārsas lasīdams.
275 [Zemgales novados].

2. Bagātie priecājās,
Šķiet nabagu nomirušu;
Nabadziņš gavilēja
Zaļa sauta(?) grāvītī.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

3. Man vaicāja bajāriņš:
Jau nomira nabadziņš?
- Nabadziņš gavilēja,
Šautru lapas vārīdams.
224 [Kabilē (Kld)].

31169.

Bagāts ēda, bagāts dzēra,
Gaŗas lūpas staipīdams,
Lai drabačka nenokrita,
Lai nabags nepaņēma.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Bagātie maizi ēda,
Gaŗas lūpas staipīdami,
Lai drusciņa nenokrita
Nabadziņu bērniņiem.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

31170.

Bagāts kliedza, bagāts sauca:
Kur liksim bagātību?
Nabadziņis gavilēja,
Grāvī gārsas lasīdams.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

31171.

Bagāts lūdza naudas, mantas,
Es no Dieva veselību.
Bagātam nauda, manta,
Man bij laba veselība.
303 [Svitnē (Svitenes pag. B)].

31172.

Bagāts mani, nabadziņu,
Ar kājiņu paspārdīja.
Vēl nebija bagātam
Mūža krekla mugurā.
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

1. Bagāts mani, nabadzīnu,
Ar kājīnu bildināj'.
Es apvilku bagātam
Mūža kreklu mugurā.
1191 [Ēveles draudzē].

31173.

Bagāts mani, nabadziņu,
Ar kājiņu sveicināja.
Gan atrada bagātais,
Kādas dienas nabagam.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

31174.

Bagāts mani, nabadziņu,
Ar kājiņu sveicināja.
Sveicin', Dievs, bagāto
Ar guntiņas pagalīti!
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

- 279 -

31175.

Bagāts mani, nabadziņu,
Ar kājiņu sveicināja.
Vai tev rokas nopuvušas,
Ka ar kāju sveicināji?
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

31176.

Bagāts saka uz nabaga:
Stāv' manā pakaļā!
- Vells tavā pakaļā,
Es saulītes pakrēslī.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)], 322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

31177.

Bagāts tēvs meitu deva
Bagātāi vietiņāi.
Kad Dieviņis nelīdzēja,
Drīz palika nabagā.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

31178.

Bagaturi Dīva lyudz'e,
El'n'ā kuojis sakuoruši;
Nabadz'eņi gavuluo
Zaļa guorsu pļav'eņā.
4261 [Ozolmuižas pag. Rz].

31179.

Bajārami treji vārti,
Visi treji sudraboti.
Par vieniem saule lēca,
Par otriem mēnestīns,
Par trešiem Dievs iebrauca
Dulus bērus kumelīnus.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

31180.

Bajāriņa zirgi tek
Pa visām atmatām;
Mana brāļa kumeliņš
Ne pa ceļu nedrīkstēja.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

31181.

Bajāriņi žēlojās,
Kur liks vecus sudrabiņus.
Dodat man, nabagam,
Lemešos kaldināt!
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

31182.

Bajāriņis man vaicāja,
Ko es ēdu, nabadziņš.
Ēdu skābus āboltiņus,
Dzeŗ' avota ūdentiņu.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)], 181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

31183.

Bajāriņis tā sacīja:
Būs tādam ļaužu kļūt?
- Dievs dod manim ļaužu kļūt,
Bajāram maizi dot!
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

31184.

Bajārs ēda pūŗu maizi,
Žēl manām actiņām;
Pavaicāju bajāram,
Kā var tādu nopelnīt.
- Celies agri, guli sebu,
Tad tu tādu nopelnīsi!
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

31185.

Bajārs mani kājām spēra,
Šķiet Dieviņu neredzam.
Gan Dieviņš mani redz,
Gan redz manus spērējiņus.
216 [Ventspilī].

1. Bajārs mani kājām spēra,
Šķiet, Dieviņis neredzēja;
Tāpat mani Dieviņš redz,
Kā redz tevi, bajāriņu.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

31185¹.

Bajārs ņēma līgaviņu,
Caur sietiņu sijādams;
Tā bajāra līgaviņa,
Kas caur sietu iztecēja.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

31186.

Baltu kārklu vīzīt' daru,
Svētdien gāju baznīcāi;
Tāpat mani Dievīc redz
Kā tos citus zābakos.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

31187.

Baltu liku, baltu vilku,
Balts ir mans augumiņš;
Sazilējs, samelnējs
Sudrabiņa valkātājs.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31188.

Brālīt, tavu muļķa prātu
No jaunām dieniņām,
Kam tu ņēmi līgaviņu
No bajāra meitiņām?
Viņa diža, viņa lepna,
Viņa tevi ienīdēs.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

- 280 -

31189.

Diža slava, mazs tikums
Bajāriņa meitiņām:
Dižas lādes kaldināja,
Tukšas veda tautiņās.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31190.

Dižs dižami krēslu cēla,
Kas pacēla nabagam?
Dievs pacēla nabagam
Ar maizītes garodziņu.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

31191.

Dižs dižam krēslu cēla,
Kas cels man, mazajam?
Dieviņš cēla mazajam
Sudrabiņa sēdelīti.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

31192.

Div' bajāri Rīgā brauca,
Daugaviņa līgojās;
Siksnītēm, rēdītēm
Kumeliņu neredzēja.
216 [Ventspilī].

31193.

Dod, Dieviņi, man maizīti,
Tu negribi atdodam;
Bajāram maizi prasu,
Bajārs prasa: kad atdosi?
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

1. Dod, Dieviņi, man maizīti,
Negribēji atdodam;
Man' brālīši gan bagāti,
Tie gribēja atdodam.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

31194.

Dzer, bajār, nenicini
Nabadziņa alutiņu!
Nabadziņa alutiņš
Caur čakarni tecināts.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31195.

Eima visi nabadziņi
Pie Dieviņa sūdzēties,
Kam Dieviņis mums nedeva
Kā citiem ļautiņiem!
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

31196.

Ekur labi Dieviņš dara
Bajāriņa meitiņām:
Krējumā uzaugušas
Aizved piena sūkalās.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

31197.

Es bagāts tēva dēls,
Man bij gana visa laba:
Paēdies piena, gaļas,
Ej' gultā pagulēt.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

31198.

Es gan pazinu
Bajāra sūdu:
Diža liela kāpele,
Sēnela galā.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

31199.

Es kauniņu padarīju
Dižajiem bajāriem:
Es tiltiņu sakravāju
No veciem dāldeŗiem.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

31200.

Es nekāptu kumeļāi
Pēc bajāra meitiņām:
Diža slava, mazs tikumis
Bajāriņa meitiņām.
224 [Kabilē (Kld)].

1. Es nekāptu kumeļā
Pēc bajāra meitiņām:
Diža slava bajāram,
Mazs tikums meitiņām.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

31201.

Es nesmēju nabagam,
Ne nabaga bērniņam:
Es nebiju apvilkusi
Laimes kreklu mugurā.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

31202.

Es nesmēju nabagam,
Ne nabaga bērniņam:
Es nebiju sav' mūžiņu
Ar rociņu apraudzījs.
224 [Kabilē (Kld)].

- 281 -

31203.

Es cerēju bagāts tapti,
Tāšiem jumu istabiņu;
Salec tāši taurītē,
Es paliku jo nabags.
216 [Ventspilī].

31204.

Gaŗām krogu, gaŗām krogu,
Iekšā ieti nedrīkstēju:
Iekšā bija grezni ļaudis,
Samīs mani kājiņām.
21 [Krimuldā (Krimuldas pag. Rg)].

1. Gaŗām krogu pa celiņu,
Iekšā iet nedrīstēju,
Iekšā mani bāleliņi
Ar naudiņu spēlējās.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

31205.

Ik dienīnas svēta diena,
Kad naudīna macīnā;
Kriķu putras piestrēbos,
Ielaidos kūlīnā.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

31206.

Kad tu miri, bajāriņi,
Kur tu liki sudrabiņu?
Dod jel man, nabagam,
Pakavos kaldināt!
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

31207.

Kādu reizu Dievs līdzēja,
Kādu reizu nelīdzēja,
Kādu reizu nabadziņis
Bajārami maizi deva.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

31208.

Kālabad es nevaru
Caur bajāra sētu jāt?
Man tāds pats kumeliņis
Kā bajāra dēliņam.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

31209.

Kālabad es nevaru
Caur bajāra sētu jāt?
Nav man tāda kumeliņa
Kā bajāra dēliņam.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

1. Es nevaru ļaužu dēļ
Caur bajāra sētu jāt:
Nav man tāda kumeliņa
Kā bajāra dēliņam.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

31210.

Kalnā kāpu skatīties,
Kā bajāra meitu ved:
Tādas pat villainītes,
Kā bij man, nabagam.
2541 [Vīnšeņķos (Struteles pag. Tk)].

31211.

Kam, Dieviņu, audzināji
Citu dižu, citu mazu?
Dižs mazam nevēlēja
Strautā smelt ūdentiņu.
224 [Kabilē (Kld)].

31212.

Kam, Dieviņi, tā darīji -
Citam labi, citam slikti?
Citam devi zelta naudu,
Citam spieķi rociņā.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

31213.

Kas bajāra meitu ņem,
Ņem sevim sirdēstiņus.
Ņem nabaga kalpa meitu,
Tad dzīvosi bez sirdēstu!
216 [Ventspilī].

31214.

Kas kait man nedzīvot
Div' bajāru starpiņā:
Bajāram dūmi kūp,
Man atnāca siltumiņš.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)], 195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

31215.

Kas cērt zaļu ozoliņu,
Cērt kumeļa gŗūtumiņu;
Kas bajāra meitu ņēma,
Ņem savam sirdēstam.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

31216.

Ko tu liels lielījies,
Ko nabags dievojies?
Vairāk Dieva rociņā,
Ne lielmaņa klētiņā.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

31217.

Kulīte kalīte,
Kas tevi nēsā?
Nēsā nabags,
Nēsā bagāts.
19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)].

- 282 -

31218.

Kulīte raudāja,
Dzird badu nākam.
Neraudi, kulīte,
Gan Dievs gādās!
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

31219.

Kur palika bajāriņi,
Nedzird vairs aurējam?
Klibas kājas, tizlas rokas,
Netiek vairs kumeļā.
216 [Ventspilī].

31220.

Kur tecēji, bajārīti,
Pilnas krūtis sudrabiņa?
- Uz Jelgavu, uz Jelgavu
Pie dimanta kalējiņa.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

31221.

Labāk mīļu Dievu lūdzu,
Ne bajāru daudzturošu:
Daudz Dieviņa rokā bija,
Ne bajāra klētiņā.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31222.

Labi labi Dievs darīja
Bajāriņa dēliņam:
Precē sievu, nedabo,
Nolauž kāju kumeliņš.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

31223.

Labi labi Dieviņš dara
Bajāriņa meitiņām:
To sauc brūti, to māmiņu
Tā vienā vakarā.
190 [Kuldīā].

31224.

Labs labam krēslu cēla,
Kas pacēla nabagam?
Dievs pacēla nabagam,
I nabaga bērniņam.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Kungs kungam roku dod,
Kas man dos, nabagam?
Dievs man dos, nabagam,
I manam bērniņam.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

31225.

Lieli ļaudis lielījās
Mīt nabagu kājiņām.
Met, Dieviņ, ērkšķu koku
Lielu ļaužu celiņā!
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31226.

Līdzi, Dieviņ, i līdzini,
Pa zemīti staigādams,
Neliec vaļas bagātam
Mīt nabagu kājiņām!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

31227.

Lustēt gribu, klīvēt(?) gribu,
Aiz bagāta nevarēju;
Kad kundziņš tiesas prasa,
Abiem līdza jāmaksā.
1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)].

31228.

Maizīt balta, bagātā,
Nāc pie manis, nabadziņa!
Gan tu biji apnikuse
Bagātam vārdzināma.
360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Vai maizīte bagātā,
Nāc pie manis, nabadziņa!
Vai nebiji apnikuse
Bajāram kalpojot?
224 [Kabilē (Kld)].

2. Maizeit bolta, boguotuo,
Nuoc munā rūceņā!
Jou tu beji panykuse,
Boguotam volkuojūt.
409 [Līksnas pag. D].

31229.

Mūs' kaiminis bajārinis,
Sirmi zirgi, zaļi deķi,
Tas varēja mūs' kungam
Līdzi braukt Vāczemē.
224 [Kabilē (Kld)].

31230.

Nabadziņa taisnībiņa
Vēja mātes šūpolī.
Neba sauca taisnībiņa, -
Vēja māte pretim sauc.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

31231.

Nabadziņi nabadziņi,
Kā mēs Rīgu redzēsim?
Vienis otru pacelsim,
Tā mēs Rīgu redzēsim.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

- 283 -

31232.

Nabagaja dēliņam
Šķērsu lēca kumeliņš;
Bagātie brīnījās,
Kas tam tādu sabaŗoja.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

31233.

Nauda nauda, manta manta,
Nāc pie manis, nabadziņa!
Gan tu biji apnikuse
Bajāriņa kabatā.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

31234.

Nedomāji, bajāriņi,
Ka uz tevi mans prātiņis:
Uz Dieviņu mans prātiņis,
Ne uz tavu bagātību.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

31235.

No tālienes es pazinu,
Kur bajāra mājas bij:
Trīs eņģeļi bungas sita
Nama jumta galiņā.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

31236.

No tāļenes es pazinu,
Ku(r) bajāra tēva dēls:
Auzu skaru mantelītis,
Zirņu ziedu cepurīte.
237 [Jaunaucē (Jaunauces pag. Jg)].

31237.

No tālienes es pazinu,
Kur bajāri brūti veda:
Ābolaiņi kumeliņ',
Zīda puškas zemi slauka.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31238.

Nu es biju redzējuse,
Kā dzīvoja bagātie:
Ar piestiņu badu kūla,
Ar ielāpu caurumiņu.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

31239.

Paga paga, bajāriņ,
Zemē dorsi deguntiņu:
Kam tu mani, nabadziņu,
Nevainīgu niecināji.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

31240.

Par bajāru nebēdāju,
Būt' saticis celiņā,
Situ knipu bajāram,
Sēd' nabaga solītī.
216 [Ventspilī].

31241.

Puru bridu, niedras lauzu,
Bēgdams lepnu tēva dēlu.
Izbrid' puru, salauz' niedras,
Satiek pašu tēva dēlu.
Gāju klāti, devu roku,
Nomauc' zelta gredzeniņu.
226 [Kandavā (Tl)].

1. Brienu dubļus, laužu krūmus,
Nesastaptu bajāriņa.
Nebij' dubļu pusbriduse,
Jau sastiku bajāriņu,
Jau sastiku bajāriņu,
Sāk' viņš mani bildināt.
Ej pa kalnu sausu ceļu,
Tur nogāja sudrabota,
Sudrabiņa nastu nesa,
Slinkumiņa vezumiņu!
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

31242.

Redz kur jāja dui bajāri,
Zīda puški zemi slauka.
Tie izjāja dažas sētas,
Dažus suņus lādināja,
Dažas dienas pabaroja
Iemauktos kumeliņus,
Dažas naktes pārgulēja
Tautu meitas laidarāi.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

31243.

Sak', saulīte, vējiņam
Netraukt ziedu ūdenī;
Sak', Dieviņi, labajiem
Nemīt vāja kājiņām!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

31244.

Saulīt, balta tecēdama,
Salīdzini šo zemīti:
Bagātie nabadziņu
Dzīvu raka zemītē.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

- 284 -

31245.

Žurciņš asti kustināja
Pie bajāra klētsdurvīm,
Gan zināja bajāram
Pērnos pūŗus apcirknī.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1. Žorciņš asti kustināja
Pie bajāra klēšu doru:
Gan žorciņš to zināja,
Daudz tam miežu, daudz tam rudzu.
224 [Kabilē (Kld)].

31246.

Žurciņš asti kustināja
Pie bajāra klētsdurīm;
Pilna klēts miežu rudzu,
Ne graudiņu nedabūja.
215 [Ugālē (Ugāles pag. Vp)].

31247.

Sen dzirdēju' nu redzēju,
Kā dzīvoja bajāriņi:
Melnu kreklu līdz biksām,
Mantu vilka gubecī.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

31248.

Sīva dzedra es uzaugu,
Dodat mani bajāram:
Bajārami piederēja
Sīva dzedra līgaviņa.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

31249.

Sivēns sili neizēde,
Ka tas kāju neiecēla;
Bajārs kannu neizdzēra,
Ka nabagu neapsmēja.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Cūka sili neizēda,
Ka kājiņu neiecēla;
Bajārs alu neizdzēra,
Ka saimīti nevainoja.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

31250.

Suņi rēja, vilki kauca
Dižbajāru sētiņā.
Kā bij man gaŗām tapt
Ar biklo kumeliņu?
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

31251.

Suņi rēja, vilki kauca
Dižbajāru sētiņā;
Nedrīkstēju droši jāt,
Ne iemauktus skandināt.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)], 2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)], 264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

31252.

Tā dzīvoju, kā varēju,
Kā man Dievis palīdzēja;
Es nevaru galvas lauzt,
Pēc bagāta dzīdamies.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

31253.

Taisies, kulīte,
Iesim ciemā,
Būs tev šodien
Pilnai būt!
224 [Kabilē (Kld)].

31254.

Tik upēi neiekritu,
Pēc riekstiņa tiekdamās;
Tik es veca nepaliku,
Uz bajāra gaidīdama.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

31255.

Tikušam, mākušam
Pie bajāra lēt' dzīvot:
Viegli durvis virināt,
Reti vārdus atbildēt.
190 [Kuldīā].

1. Tikušame, mākušame
Pie bajāra lēt' dzīvāt:
Celties agri, gulties sebu,
Liegi durvis virināt.
167 [Kazdangā (Kazdangas pag. Azp)].

31256.

Trīs vien bija, trīs vien bija,
Kas bajāra nebēdāja:
Rudzu vārpa nebēdāja,
Tā bajāru ēdināja;
Miežu vārpa nebēdāja,
Tā bajāru dzirdināja;
Kumeliņš nebēdāja,
Tas aizveda sētiņā.
216 [Ventspilī].

31257.

Trīcēt trīc, skanēt skan,
Lielmaņiem staigājot;
Ni man trīc, ni man skan,
Sliktu ļaužu bērniņam.
77 [Gulberē (Liezeres pag. Md)].

- 285 -

31258.

Tu bajārs, es bajārs,
Iesim abi lielīties:
Tev sieciņš sīkas naudas,
Man puspūrs dālderīšu.
216 [Ventspilī].

1. Tu bajārs, es nabags,
Iesim naudu mēroties:
Tev bij sieks sīkas naudas,
Man pušpūrs dālderīšu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

31259.

Visi labi pie Dieviņa,
Es, nabags, pakaļā.
Dzirdu Dievu vaicājam:
Kur palika nabadziņš?
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

31260.

Visi labu ieraudzīja,
Visi labu bildināja;
Pavārgušu nabadziņu
Visi mina kājiņām.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

★

52426.

Agri agri tārpiņš līda
Gar kuplaju ozoliņ(u);
Vēl jo agri tautas jāja
Pie bajāra meitiņām.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

52427.

Ar bajāru saderēju,
Katris meitu dabūsim.
Bajāram daudz naudiņas,
Man tik bēris kumeliņis.
536 [Gulbene Md apr.].

52428.

Boguotais līlejuos:
Tev ir moz, man ir daudz!
Vairuok Dīva rūceņā,
Na boguota klēteņā.
326 [Preiļu D].

52429.

Bagāts vīrs lielījās:
Trīs arodu vecu rudzu;
Nabadziņš lielījās:
Trīs pagales vecas malkas.
43 [Bebru Rg].

1. Bagātais lielījās:
Trīs orōdi vecu rudzu;
Es nabags lielījos:
Trīs pagales vecas malkas.
449 [Ungurmuižas D].

52430.

Bajāram dēļu grīda,
Sudrabotas lievenītes.
Bajāriņš man vaicāja:
Ko es ēdu, nabadziņš?
Sabraucīju kārklu lapas,
Pievīstīju vēderiņu.
245 [Lutriņu Kld].

52431.

Bajāriņa dēliņami
Triju stūŗu cepurīt';
Triju stūŗu cepurīte,
Divi bēri kumeliņ'.
112 [Ezeres Kld].

52432.

Bajārīna dēlīnam
Vieni svārki mugurā;
Ir tie paši tapināti
No nabaga sērdienīša.
39 [Bārtas Lp].

52433.

Bajāriņa divmeitiņas,
Svieda mani ūdenī,
Kam es līdzi puškojosi,
Līdz bajāra meitiņām.
183 [Kazdnagas Azp].

52434.

Bajāriņa slinkas meitas,
Tālu vien taisījās.
Lai iet tālu, lai iet tuvu,
Slava nāca atpakaļ.
536 [Gulbene Md apr.].

52435.

Bajārs jāj precbēs,
Es gan ceļ maliņē.
Dies dot jāt, nedabūt,
Paņemt man nābdziņ.
518 [Zlēku Vp].

52436.

Bajārs man linus sēja
Diža ceļa malīnai;
Tie ziedēja zelta ziedi(s),
Zelta poga galīnā.
427 [Tadaiķu Lp].

- 286 -

52437.

Bajārs savas slinkas meitas
Sudrabai balsināja;
Vai balsini, nebalsini,
Nejems tavas slinkas meitas.
Ved, bajār, savas meitas,
Iegāz elles dubenāi.
427 [Tadaiķu Lp].

52438.

Bajārs teica savas meitas,
čaklas darba darītājas.
Kad aizgāju, tad atradu
Neslaucītu istabiņu.
279 [Naukšēnu Vlm].

52439.

Bij man krustdēls
Lielmaņu rokās,
Atdevu tik pliku
Kā pagelīti.
46 [Beļavas Md].

52440.

Bej mameņa auklējusja,
Bej davusja podūmeņ':
Boguotam ceļa grīzt,
Nameit vuoja kuojeņom.
326 [Preiļu D].

52441.

Ciemiņu dižpuisis
Ganos dzina,
Mani, maģu ubadziņu,
Ar pupiema nobadīja.
39 [Bārtas Lp].

52442.

Dive viene, dive viene,
Kas bajāru nebēdāja:
Miežu vārpa, rudzu vārpa,
Tā bajāru nebēdāja.
129 [Gudenieku Azp].

52443.

Diži radi, bajāriņi,
Negrib mani nabadziņu.
Neba tev, bajāriņi,
Mūža krekls mugurā.
345 [Remtes Tk].

52444.

Dižu manu dižumiņu,
Lepnu manu lepnumiņu:
Man sirsniņa nenesās
Ar mazāku parunāt.
389 [Silajāņu Rz].

52445.

Dievs mani, nabagu,
Raženu deva;
Trīs tādi bramaņi
Dalījās.
443 [Turlavas Kld].

52446.

Dūdj, Dīvjeņ, lobam miert:
Lobs paliks pakalā!
Nūmiers vuojs, nabadzjeņš,
Ni nīcjeņa napaliks.
236 [Līvānu D].

52447.

Dodat, ļaudis, sudrabīnu
Bajārīna meitīnām!
Es bij skaista bez sudraba
Baltaitīnas villainē.
148 [Jaunpiebalgas C].

52448.

Duduriem, bagātiem,
Veca malka sētmalē.
Sveteniem, nabagiem,
Naudu bēra sētmalē.
476 [Vecpiebalgas C].

52449.

Dzerit olu, boguotī,
Dūdat myusim, nabogim!
Pagaidoti, nabadzeņi,
Lai mes poši padzeram!
389 [Silajāņu Rz].

52450.

Dzer, boguotis, nanicini
Nabadzeņa olūteņa;
Nabadzeņa olūteņš
Dzar sokuorni tacināts.
Salts ko lads, gords ko mads,
Atsadzerti navarēju.
236 [Līvānu D].

52451.

Dzied, bajāri, tu pa priekšu,
Es nabagis nedrīkstēju;
Es nabagis nedrīkstēju,
Kā pa pļuksti neda(bū)ju.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

1. Bajāriņš nedziedāja,
Es nabags nedrīkstēju;
Es nabags nedrīkstēju,
Ka pa čūkstu nedabū.
452 [Užavas (Zīras) Vp].

- 287 -

52452.

Ej, mās, name,
Dod nabagam,
Dod lāb gabliņ,
Gaļs kumsiņ.
329 [Popes Vp].

52453.

Es apvilku baltu kreklu,
Bajārs sedza sudrabiņu.
Tā spīd manis balts krekliņis
Kā bajāra sudrabiņis.
40 [Basu (Bases) Azp].

52454.

Es ar laipnu [lapnu?] narunuoj(u),
Ar boguotu nastaiguoju;
Gon man beja taidu ļaužu,
Kai es poša, buorinīte.
326 [Preiļu D].

52455.

Es boguota muotes meita
Ūtram ceļa naruodēju;
Divi turu veižu puorus,
Trešam sloksnes darinuoju.
605 [Skolas].

52456.

Es biju diža
Brammaņu meita:
Āz manas jostiņas
Atslēgu bunts.
129 [Gudenieku Azp].

52457.

Es nabaga bērniš biju,
Tāpat gāju kā bajārs;
Tāpat svārki zemi slauka,
Kā bajāra meitiņam.
200 [Kuldīgas Kld].

52458.

Es tev lūdzu bajāriņi,
Nāc manās godībās!
Došu ēsti, došu dzerti,
Došu dūri mugurā.
378 [Seces Jk].

52459.

Ēdit maizi, boguotī,
Dūdit maņ i nabogam!
Es apēžu sovu maizi,
Pī vuorteņu stuovādama;
Pī vuorteņu stuovādama,
Ar mameņu runuodama.
18 [Andrupenes Rz].

52460.

Gulbis savas baltas spalvas
Ezerāji balsināja;
Bajārs savas slinkas meitas
Sudrabāji liedināj(a).
197 [Krotes Lp].

52461.

Īsasprīde boguotais,
Nabadzeņa durovuos.
Eite, vysi boguotī,
Nabadzeņa ratavout,
Boguotnīku izdabuot!
389 [Silajāņu Rz].

52462.

Īsasprīde boguotais
Nabadziņa duravuos.
Kū darīt, boguotais,
Šauras munas duraviņas?
604 [Dažādi iesūtītāji].

52463.

I es tur, i es tur,
Kur tie citi bagātie:
I tie mani pusnāteni
Turpat līdzi vīstījās.
198 [Krustpils D].

52464.

Iet gribēju, nedrīkstēju,
Staltu ļaužu namiņā:
Baltu dēļu nama grīdas,
Glāžu logi istabām.
14 [Alsviķa Vlk].

1. Iet gribēju, nedrīkstēju
Staltu ļaužu namīnā;
Dēļiem grīstas nama grīdas,
Glāžu logi istabām.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

52465.

Jo es jājis, vairs nejāšu,
Pie bajāra meitiņām:
Bajārami slinkas meitas,
Vienā miegā iegulušas.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

52466.

Jūdziet manim sirmu cūku,
Bēru kazu sedlojiet!
Lai es braucu par Daugavu
Uz citiemi bajāriem.
241 [Lubānas Md].

- 288 -

52467.

Kā nā kōn bajāram,
Nesukātis kumeliņš;
Irbe ceļu pārtecēja,
Sasukātu cekuliņ.
372 [Sarkanmuižas Vp].

52468.

Kālabad visi koki
Pret ziemeli nolīkuši?
Kālabad visi puiši
Uz bajāra meitiņām?
282 [Nīcas Lp].

52469.

Kas kaitēja nedzīvot
Bajāriņa meitiņām:
Spoži katli, balti rīki,
Daudz saimīte neēduse.
356 [Rudbāržu Azp].

52470.

Kas kait mums nedzīvot
Diženiem bajāriem:
Tīrumāi rudzi auga,
Stallī bēri kumeliņi.
583 [Cēsu apr.].

52471.

Kas to lielu lielināja,
Kas bagātu sludināj'?
Tēva pupas, tēva zirņi,
Tēva maizes gabaliņš.
356 [Rudbāržu Azp].

52472.

Klinģelīte, pijolīte
Bajāra meita,
Kā klinģeris saliecās,
Kā pijole nocīkstās.
605 [Skolas].

52473.

Ko domāji, tautu dēls,
Bajāros iejādams?
Ne tev tādu brūnu svārku,
Ne baŗotu kumeliņ'.
245 [Lutriņu Kld].

52474.

Ko tie suņi, kraukļi gaida
Pie bajāra namdurvīm?
Tie gaidīja izvedot
To bajāra slinko meitu.
378 [Seces Jk].

1. Kraukļi, suņi sasēduši
Bajāriņa pavārtē.
Tie gaidīja izvedam
Bajāriņa daiļas meitas.
Kraukļiem gaļa, suņiem kauli
No bajāra meitiņām.
114 [Gaiķu Kld].

2. Visi putni sasēduši
Gar bajāra nama durvju,
Tie gaidīja izvedamas
Bajāriņu slinkas meitas.
Putni ķērca tupēdami:
Nu ved slinkas mātes meitas.
548 [Liepāja Lp apr.].

52475.

Ko tu liels lielījies,
Ko nabags bēdājies?
Vairāk Dieva rociņā,
Kā bagāta klētiņā.
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

52476.

Kupkaini, ragaini,
Tev grezni svārki,
Ne tādi kungam,
Ne bajāram.
383 [Sērenes Jk].

52477.

Kupla liepa līgojās
Pie bajāra namdurvīm;
Tur sajāja vedējīni,
Tur sak(r)āva zobentīnus.
427 [Tadaiķu Lp].

52478.

Labajam labas dienas,
Vai krīt sniegs, vai bij liet's.
Man nebij labu dienu
Ne siltā saulītē.
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

52479.

Labi labi Dieviņš dara
Bajāriņa meitiņām;
Izaugušas tīrumā,
Aizved meža čūkslienā.
443 [Turlavas Kld].

52480.

Labi ļaudis pie Dieviņa,
Mani bīda maliņā;
Dzirdu savu mīļu Dievu
Manis ar vaicājot.
90 [Drustu C].

- 289 -

52480¹.

Vysi lobi pi Dīveņa,
Es, nabogis, pakaļā;
Dzieržu Dīvu vaicojam:
Kur palyka nabadziņš?
Tur palyka nabadziņš,
Bierzī guorsys lasīdams.
414 [Stirnienes Rz].

52481.

Lai bij grūti, kam bij grūti,
Nabagiem tiem bij grūti:
Tiem vaidzēja maizi ēsti
No bajāra sēnelāmi.
456 [Vaiņodes (Bātas-Vaiņodes) Lp].

52482.

Liela zāle, maza rasa
Apakš kupla ozoliņa;
Liela slava, mazs tikumis
Bajāriņa meitiņāmi.
214 [Lažas Azp].

52483.

Mazs sunītis, kuplu asti,
Dižu mežu skandināja;
Dažs bajāra tēva dēlis,
Tukšu maku šķindināja.
524 [Aizpute Azp apr.].

52484.

Mans brālītis, bajāriņis,
Mālus veda Liepājāje.
Dabo mārku vezumēje,
Brauc mājāse smiedamiese.
40 [Basu (Bases) Azp].

52485.

Mūs' ciemiņa bajāram
Sirmi zirgi, kalti rati;
Tas gribēja mūs' māsiņu,
Raibu deķu audējiņu.
Mēs brālīši nedevām
Bajāram nicināt.
141 [Ivandes Kld].

52486.

Nabadziņis Dievu lūdza,
Savas kules lāpīdams:
Dod, Dieviņ, arājam,
Būs manā kulītē!
427 [Tadaiķu Lp].

52486¹.

Ubadziņam kule plecos,
Arājam groži rokā;
Būs ubagam kulītē,
Arājam klētiņā.
378 [Seces Jk].

52487.

Nebēdāju bajāriņu,
Celiņā saticies:
Pieci pirksti bajāram,
Tas man ar nabagam.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

52488.

Nedomā, bajāriņ,
Ka uz tevi mans prātiņš!
Es būš' maizi paēduse
Bez bajāra tīra lauka,
Man svārciņi zemi slauka
Bez bajāra aitu staļļa.
72 [Cesvaines Md].

52489.

Neraugāt mani nomirkušu
Migliņā, rasiņā;
No migliņas ceļas rasa,
No nabaga bajāriņš.
443 [Turlavas Kld].

52490.

Netīk mana sirms zirdzīnis,
Ne dubļoti zābacīni;
Netīk mana kaunīns nesta,
Dižam ļauža bērnīnam.
355 [Rucavas Lp].

52491.

Oši, kļavi, ozoliņi
Mani īsti bāleliņi.
Maizīt balta, bagātā,
Nāc pie manis nabadziņa!
212 [Launkalnes (Brantu) C].

52492.

Padarēju aleņu, koč nu auzeņu,
Saprasēju radneitis, koč naboguotas.
Lobs muns aleņš, koč nu auzeņu,
Loba muna radneite, koč naboguota.
143 [Jāsmuižas D].

1. Padarēju aliņu,
Koč nu auziņu,
Saprasēju gastiņu,
Skeistu da boguotu.
466 [Vārkavas D].

52493.

Palepni palepni
Sēnalu bajāri:
Neņēma cepures
Pie tīras maizes.
Sētā noņēma
Pie sēnalām.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

- 290 -

52494.

Papriekš gāja labi ļaudis,
Mun' atstāja pakaļā;
Redz', Dieviņ, tu ī muni,
No pakaļas staigājot.
290 [Ogres C].

52495.

Pavasars pavasars,
Na man vīnam pavasars!
Patim lelam bagatyram
Guorsu kule mugurā.
194 [Krāslavas D].

52496.

Pietrūkst tevīm ļaunas dienas,
Ka es būšu nabadziņš;
Ņemšu kalpu, kalponīti,
Glaušu(?) pats druviņā.
241 [Lubānas Md].

52497.

Redz kur jāj div' bajāri
Ābolaiņu kumeliņ'!
Dažu nakti tie aizjāja
Nesukātus kumeliņus.
114 [Gaiķu Kld].

52498.

Sazilēši, samellēši
Sudrabīna valkātāji;
Es bij balta, bez sudraba,
Rasīnā mazgājos.
148 [Jaunpiebalgas C].

52499.

Seglojiet melnu kuili,
Jūdziet kazu kamanās,
Lai varēja līdzi braukt
Ar visiem lielmaņiem.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

52500.

Sisenis ieskrēja
Zaļā glāzā;
Nabags ieskrēja
Bajāra rokās.
605 [Skolas].

52501.

Skatāt, ļaudis, skatāt, ļaudis,
Kur bajāra kāzenieki:
Zīda pušķi zemi slauka,
Drebēt drebe kumeliņi.
355 [Rucavas Lp].

52502.

Strauja strauja tā upīte,
Jo tā strauja, jo olaina;
Stāvēt stāv tā meitiņa,
Jo tā stāv, jo bagāta.
452 [Užavas (Zīras) Vp].

52503.

Suns sita bungas
Uz vārtu staba;
Bajārs paņēma
Pirtnieka meitu.
192 [Kosas C].

52504.

Tilti rīb, bajars jāj,
Nejāj mans bāleliņš;
Kad jās mans bāleliņš,
Žvadzēs vaŗa zobentiņš.
207 [Laidzes (Valdegales) Tl].

52505.

Tīšām jāju, nebēdāju
Pie bajāra meitiņām;
Krustīm cirtu vaŗa vārtus,
Pāri bērīt' lecināju.
200 [Kuldīgas Kld].

52506.

Trīs Uzani, trīs Kampani,
Sāniem teki kumeliņi;
Gārsnieciņš, nabadziņš,
No pakaļas trikšķināja.
378 [Seces Jk].

52507.

Trūcin trūka, kā netrūka
Bagātā vietiņā;
Ja netrūka sāls ar maizi,
Trūks tīrā ūdentiņa.
322 [Praulienas Md].

52508.

Ubadziņš, nabadziņš
Pa pasauli vazājās,
Nu ienāca mūs' mājā
Pašā ziedu laiciņā,
Pašā lustes dieniņā.
211 [Ļaudonas Md].

- 291 -

52509.

Ubags mans tētis bija,
Ubadzīte māmuliņa.
Dievs dod man, bērniņam,
Zeltu jostu apjozties.
215 [Lēdmanes Rg].

52510.

Velc, bajāri, treji svārki,
Tev trejādas audējīn's:
Auž māmīna, auž līgava,
Auž bitīte ozolā.
94 [Dunikas Lp].

52511.

Visi soka, visi soka:
Kas man atmīgs, nabadzeņu?
Atīs Drūjas ubodzeņi,
Atmīgs mani nabadzeņu.
170 [Kapiņu D].

52512.

Viena zem', viena saul',
Nav vienāda pasaulīt':
Citam zelts, sudrabiņš,
Citam gaužas asariņ's.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

52513.

Zema, resna es uzaugu,
Bajāriņa līgaviņa;
Bajārs mani nobaŗoja
Ar tiem pūra Ķiļķēniem.
245 [Lutriņu Kld].

★

4. Kungs, muižas dzīve, dienestnieki un zemnieki

a) Kungs un ļaudis

31261.

Ātri kungi, ātras tiesas,
Rāma mana valodiņa.
Paklausiet, jūs kundziņi,
Manu rāmu valodiņu!
216 [Ventspilī].

31262.

Ai Dieviņ, ai Dieviņ,
Viens kundziņš pagalam!
Būs vieglāki bāliņiem,
Būs vieglāki māsiņām.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

31263.

Ai Dieviņi, kur līdīšu,
Pilni meži vilku, lāču,
Pilni meži vilku, lāču,
Pilni lauki muižinieku!
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 394 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31264.

Ai Dieviņ, mums, bāliņi,
Ellē darba gana būs:
Kungs vārīs trumelīti,
Mums jākuŗ uguntiņa.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

1. Ai bāliņi, mums, bāliņi,
Ellē darba gana būs:
Kundziņš vir trumulī,
Mums uguns jākurina.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

31265.

Ai kundziņi, ai kundziņi,
Kad turēsi pagastiņu?
- Rītu rītu, mani bērni,
Nesat naudu saujiņāi!
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

31266.

Ai kundziņi, ai kundziņi,
Kam mocīji man' bāliņu?
Velns to tavu dvēselīti
Sveķu katlā dancinās.
18 (Plāterē).

31267.

Ai kundziņ(i), ai kundziņ(i),
Pamazām, pamazām!
Vai šodien vien vajaga
Manu baltu bāleliņu?
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Ai kundziņ, ai kundziņ,
Pamazām, pamazām!
Ne šodien vien vajaga
Mana smuidra augumiņa.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

2. Jūs, kundziņi, valdenieki,
Visai pāri nedarāt!
Ik dieniņas jums vajaga
Manu baltu bāleliņu.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

31268.

Ei kundziņ, bajāriņ,
Nešaut vīru vakarā;
Ja tā vīra vaine bija,
Šaut rītā saulītē!
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

- 292 -

31269.

Ai kundziņ, bajāriņ,
Nešaut vīra vakarā,
Šaut rītā saulītē,
Lai saulīte gauži raud!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

31270.

Ei kundziņi, Rīgas kungi,
Jūsu resnus vēdariņus!
To jums dara cepti cāļi,
Aiz Daugavas kāpostiņi.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

31271.

Ai kundziņ siermgalvīti,
Būs man tevi vizināt?
Tu sēdēji karītē
Kā siltā kamburē,
Man rociņas nosalušas
Ledaiņāi grožiņāi.
176 [Sakaslejā (Sakas pag. Azp)].

31272.

Aizmaksāju kundziņam
Par visām aparām;
Citā sēju rudzus miežus,
Citā dzied lakstīgala.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

31273.

Apsegloju melnu kuili,
Jāju kunga pagastā.
Nāc, kundziņ, paskaties,
Vai tev tādis kumeliņis!
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

31274.

Apsnieg sniegi gaŗus mežus,
Apsnieg lielus tīrumiņus,
Apsnieg manus bāleliņus,
Ar kundziņu runājot.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

31275.

Ar balodi vēsti sūtu
Tālajai māsiņai:
Sīvi kungi, vērgu dzīve,
Nespēj bēri kumeliņi.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

31276.

Ar varīti jūs, kundziņi,
Ar padomu bāleliņi;
Ar varīti nevarēja
Padomiņu pievarēt.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

31277.

Augsti kalni, vīksnes celmi,
Tur aug smuidras atvasītes;
Veci vīri, gudri vārdi,
Tie jauc kunga padomiņu.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

31278.

Augsti skrēja vanadziņis,
Zemi spārnus lidināja;
Tāļi jāja diži kungi,
Zemi joza zīda jostu.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

31279.

Balti bija kunga dēli,
Man varītes vilcējiņi;
Vēl jo balti Dieva dēli,
Man varītes devējiņi.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31280.

Bij manā galviņā
Trīs sudraba drupaniņas:
Vienu ēdu, otru dzēru,
Treš' ar kungu jārunā.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

31281.

Dievs dod mūsu kundziņam
Ilgu mūžu nodzīvot,
Svina kājas, alvas acis,
Ausīm lāgi nedzirdēt.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

31282.

Dievs dod vilkam aklam būt,
Lāčam strupu deguniņu;
Dievs dod mūsu kundziņam
Tupu rāpu vazāties!
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)].

31282¹.

Dod, Dieviņi, kungos iet,
Kunga roku nebaudīt!
Kad baudīja kunga rokas,
Nezeļ vairs augumiņš.
20 [Krapē (Krapas pag. Rg)].

31283.

Dzīrās kungs vīru šaust,
No akmeņa rīkstes griezt.
Tad, kundziņ, vīru šaut,
Kad akmens salapoja!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

- 293 -

31284.

Es bij' liels muižinieks,
Līdakām namu jūmu.
Visas vārnas, žagatiņas
Manu jumtu lupina.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

31285.

Es domāju lielas domas,
Kur tie kungi naudu ņem;
Ne tie ara, ne ecēja,
Ne stādīja apīnīšu.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Dievs to zina, debess tēvs,
Kur tie kungi naudu ņem:
Ne tie ara, ne ecēja,
Naudu vien žvadzināja.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Kur, pie Dieva, kur, pie vella,
Muižinieki naudu ņēma:
Ne tie gāja laukā art,
Ne zvejot ezerā.
206 [Kuldīgas apriņķī].

31286.

Es gribēju naudu sēt,
Kungu dēļ nedrīkstēju;
To ar labi nezināju,
Vai dīgst nauda, vai nedīgst.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Es gribēju naudu sēt
Celmaiņā līdumā;
To vien labi nezināju,
Vai dīgs nauda, vai nedīgs.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

31287.

Es gribēju naudu sēt
Jel ar vienu sieka vietu;
Kungi vaļas man neļāva,
Sak', naudiņa neaugot.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

31288.

Es kundziņa nebēdāju
Ne vienā vietiņā:
Jūdzu labu kumeliņu,
Sūtu prāvu darbenieku.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

31289.

Es nabaga muižinieks,
Man deviņi darbinieki:
Trīs arāji bez zirgiem,
Kājām seši ecētāji.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

1. As boguots muižinīks,
Man deveiņi darbinīki:
Treis bez zyrga oruojeņi,
Kuojuom seši acātuoji.
409 [Līksnas pag. D].

31290.

Es nabaga muiženieks,
Man deviņi darbenieki:
Trīs nomira, trīs aizbēga,
Trīs aizbrauca žagaros.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

31291.

Es par kungu nebēdāju,
Turu labu kumeliņu;
Kungs kalnāi grozījās,
Kur sudraba sēdeklīte?
224 [Kabilē (Kld)].

31292.

Grib kundzinis tā sēdēt
Kā saulīte debesīs.
Kur kungam zelta krēslis,
Kur sudraba sēdeklīte?
224 [Kabilē (Kld)].

31293.

Gauži raud lubānieši,
Vecais lielskungs pagalam.
Edz kur skaisti kalpojuši,
Kārkla vīzes valkājuši,
Pelav' maizi kulītē,
Stubur' staks cibiņā!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

31294.

Gudri bija tam laipoti,
Kas laipoja kunga laipu:
Sklida bija kunga laipa,
Dzedra kunga valodiņa.
226 [Kandavā (Tl)].

31295.

Ilgi sēdu vakarā,
Gaŗu skalu dedzināju,
Gaidu savus bāleliņus
No kundziņa pārnākam.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

31296.

Jauni vīri nezināja,
Kā kundziņu bildināt.
Sol' papriekšu zelta naudu,
Tad vēl vaska rituliņ'!
224 [Kabilē (Kld)].

- 294 -

31297.

Jo tie kungi sīvi bija,
Jo baroju kumeliņu;
Stāvu lēca, nozviedzās
Pie kundziņa lievenēm.
188 [(?)], 195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)], 200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

31297¹.

Jo tie kungi sīvi bija,
Jo es nieka nebēdāju;
Ar kundziņu runādams,
Sēž' kumeļa mugurā.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

31298.

Kādēļ mani bāleliņi
Tik nabagi palikuši?
Kungi prasa lielu tiesu,
Smilgas auga tīrumā.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

1. Ai kundziņi, ai kundziņi,
Pamazām, pamazām!
Jūs prasāt lielu tiesu,
Smilgas auga tīrumā.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

31299.

Kalnā, kundziņ', i jājat,
Nejājat lejiņā;
Zeltu, sudrab' i nesat
Smuidrajā augumā!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

31300.

Kāpēc kungi, kāpēc tiesa,
Kāpēc tiesas neiznes?
Kāpēc manus bālelīnus
Šauš sestdienas vakarā?
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

31301.

Kālab kungi, vagarītes,
Kālab tiesu neizsprieda?
Muižā mani bāleliņi
Vakarēju gājumiņu.
193 [Lutriņos (Lutriņu pag. Kld)].

31302.

Kas kaitēja kundziņam
Kalniņā nesēdēt:
Lai tie pūta kādi vēji,
Visi pūta sudrabiņu.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

31303.

Kas kaitēja kundziņami
Saules mūžu nedzīvot:
Ne tas cieta ziemas salu,
Ne vasaras karstumiņu.
221 [Engurē (Engures pag. Tk)].

31304.

Kas kaitēja mūs' kungam
Spilvenos negulēt?
Pats gulēja spilvenos,
Dzird arājus lellojam.
224 [Kabilē (Kld)].

1. Kas kaitēja lielkungam
Ar lielmāti negulēt?
Ļaudis sienu nopļāvuši,
Sametuši kaudzītē.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

31305.

Kas man kait nedzīvot
Rungu kunga muižiņā,
Man uzšuva Rungas kungs
Teļa ādas kažociņu.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

31306.

Kas tur kliedza, kas tur brēca
Elles katla dibinā?
Tā kundziņa dvēselīte,
Kas zemniekus vārdzināja.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

31307.

Ko, kundziņi, tu darītu,
Kad mēs visi nomirtum?
Kas pelnītu tev maizīti,
Kas vairs tevi godinātu?
221 [Engurē (Engures pag. Tk)].

31308.

Ko, kundziņi, tu skaties
Uz manām kājīnām?
Vai tur tava zelta nauda
Manāi auklas galīnāi?
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

31309.

Krievu kungi pili dara
Mūs' kundziņa pavārtā;
Mūs' kundziņa sulainīši
Cepurēm nomētāja.
190 [Kuldīā].

1. Šādi kungi, tādi kungi
Mūs' kundziņu nepanāk.
Krievu kungi pili cirte
Mūs' kundziņa tīrumā;
Mūs' kundziņš sierēdams
Cepurītē(?) nospēlēj'.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

- 295 -

31310.

Kundziņam maz prātiņa,
No kalpiņa naudas prasa.
Apdomā, tu kundziņ,
Kur kalpiņš naudu ņēma?
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

31311.

Kundziņam tik prātiņa
Kā mazam bērniņam:
Vakarā zirņus sēja,
Rītā pākšu raudzījās.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

31312.

Kundziņam treji svārki,
Man trejādi tīrumiņi.
Kur, kundziņ, treji svārki,
Ka no mana tīrumiņā?
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

31313.

Kundziņš brauca pa celiņu,
Viesuls smiltis putināja.
Brauc, kundziņi, kurp braukdams,
Atpakaļi vien nebrauc!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

31314.

Kundziņš guļ spilvenos,
Ir tad saka: vai vai vai!
Es uz sava cieta beņķa:
Tralala, tralala!
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

31315.

Kundziņš jāja augstu ziergu,
Pusdebeš' raudzījās;
Tā ir tava dvēselīte
Pusdebeš' lidinās.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

31316.

Kundziņš man maizes deva,
Gribēj' mani atdodam;
Es pielūdzu mīļu Dievu,
Dievs man deva bez atdošu,
Dievs man deva bez atdošu,
Bez mēriņa mērīdams.
216 [Ventspilī].

31317.

Kundziņš man vasku prasa,
Kur bij man vasku ņemt?
Skrien, kundziņi, tu pa gaisu,
Tur skrien vaska nesējiņas!
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Kundziņš mani ķircināja,
Vasku, medus gribēdams.
Ņem, kundziņ, līku ķēvi,
Kāp pēc medus ozolā!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

31318.

Kundziņš mani drīzināja,
Es drīzinu kumeliņu.
Kumeļami sviedri bira,
Man birst gaužas asariņas.
50 [Vecatē (Vecates pag. Vlm)].

1. Vakar pirku kumeliņu,
Šodien kunga tīrumā.
Kundziņš mani drīzināja,
Es drīzinu kumeliņu;
Kumeļami sviedri lija,
Man birst gaužas asariņas.
Uz kundziņa dvēselīti
Manas gaužas asariņas!
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

31319.

Kundziņš manu arājiņu
Spieķa galā dancināja.
Nu, kundziņ, tava vara,
Nu tu vari vārdzināt;
Gan pērkons tev' iespers
Pašā elles dibenā.
18 (Plāterē).

31320.

Kundziņš manu bāleniņu
Tiesas spriest aicināja.
Spried patiesi, bāleniņi,
Dod Dievam dvēselīti!
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

1. Kungi manus bāleliņus
Tiesas nesti aicināja.
Nes, bāliņ, tiešām tiesu,
Dod Dievam dvēselīti!
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31321.

Kundziņš manu kumeliņu
Uz akmeņa dancināja;
Kundziņam smiekli nāca,
Man birst gaužas asariņas.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

- 296 -

31322.

Kundziņš manu kumeliņu
Uz dālderi dancināja.
Dievs dod kunga dēliņam
Tādas dienas vien redzēt,
Tādas dienas vien redzēt,
Kā manam kumeļam!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

31323.

Kundziņš manu kumeliņu
Uz dāldeŗa dancināja;
Es kundziņu dancināšu
Uz karstiemi ķieģeļiem.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

31324.

Kundziņš manu kumeliņu
Uz daldeŗa dancināja;
Kumeļam sviedri bira,
Man birst gaužas asariņas.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 114 [Biksejā (Blomes pag. Vlk)], 126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)], 1271 [Litenē (Litenes pag. Md)], 136 [Zvārtavā (Zvārtavas pag. Vlk)],
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. (ar turpin.) Ņemu savu zirgu deķi,
Slauku sviedrus kumeļam;
Ņemu savu nēzdauciņu,
Slauku savas asariņas.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

2. Lai piedošu, kam piedošu,
Vāciešam nepiedošu:
Vāciets manu kumeliņu
Uz akmena dancinaja;
Kumeļam sviedri bira,
Man birst gaužas asariņas.
Ņemu zīda pasegliņu,
Slauku sviedrus kumeļam;
Ņemu zīda nezdauciņu,
Slauku gaudas asariņas.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3. Vakar pirku kumeliņu,
Šodien kunga tīrumā;
Kumeļami sviedri bira,
Man birst gaužas asariņas.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31325.

Kundziņš manus bāleliņus
Bajāriņus nolamāja.
Pats kundziņš bajāriņš,
Bajāriņa cepurīte.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Kungi sauca bajāriņu
Manu baltu bāleniņu.
Paši kungi bajāriņi,
Augsti nesa cepurīti.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

31326.

Kungi manus bāleniņus
Sauca lielus bajāriņus.
Vai zemīti piedevāt,
Vai tiesiņu atlaidāt?
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

31327.

Kundziņš sauca: tekat, vīri!
Nav neviena tecētāja.
Tec, kundziņ, pats pa priekšu,
Tad būs vīri tecētāji!
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

31328.

Kungam plata cepurīte,
No dēliņa naudas prasa.
Ber, dēliņi, pilnu sauju,
Dievs atdeva dzīvojot!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

31329.

Kungiem laba šī vasara,
Ne maniem bāliņiem:
Kunga galdiņu noklāje
Caunītēm, vāverēm.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

31330.

Kungi brauca Vāczemēi,
Mans brālītis līdzi brauca.
Pārbrauc kungi no Vāczemes,
Mans brālītis nepārbrauca.
Kungi viņu izdevuši,
Zelta naudas gribēdami:
Divi sieki zelta naudas,
Trešu skaidra sudrabiņa.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

31331.

Kungi sauce bajāriņu
Manu baltu bāleliņu;
Paši kungi bajāriņi,
Valkā brāļa sudrabiņ'.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

31332.

Kungi sūt', man jāiet
Uz tās tāļas Sakšu zemes;
Tur es ieš', neatieš'
No tās tāļas Sakšu zemes.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

- 297 -

31333.

Kungi, tiesu nespriežat
Dzērušam vīriņam:
Dzērušam vīriņam
Skabardaina valodiņa.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

31334.

Kungs man deva sieku olu,
Liek man cāļus izperēt;
Vienu pašu izperēja,
Ij tas skaisti nedziedāja.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

31335.

Labis labis mūsu kundziņš,
Vēl jo laba gaspažiņ',
Ļaudīm droša pieiešan'
Kā pie tēva, māmuļiņas.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

31336.

Lai bagāti, kas bagāti,
Mūsu kungi, tie bagāti:
Lai tā ziema, lai vasara,
Sudrabkalts kumeliņš.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

31337.

Lai variņa, kam variņa,
Mūs' kungam liela vara:
Mūs' kundziņa cepurīte,
Tā Rīgā, Jelgavā.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

31338.

Lieli kungi braukādami
Palaidās kārumā:
Braukādami meitu grib,
Sētā garda kumāsiņa.
317 [Lindē (Birzgales pag. Rg)].

31339.

Lieli ceļi, mazi ceļi,
Vis' uz Rīgu aiztecēja;
Lieli kungi, mazi kungi,
Visi guļ spilvenos.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

31340.

Lielskungs mani, nabadziņu,
Ar rīkstīti darināja.
Gan tu mani pieminēsi,
Kad es būšu debesīs!
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

31341.

Loku birzi vējiņš loka,
Ne resno ozolevu koka stibu,
Kungam vaska gabaliņu.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)], 344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31346.

Melna čūska miltus mala
Uz pelēka akmentiņa;
Bargi kungi apēduši
Melnas čūskas malumiņu.
1331 [Sikšņu pagastā (Gaujienas pag. Vlk)].

31347.

Melna čūska miltus mala
Vidū jūras uz akmeņa.
Kungiem ēst(i) to maizīti,
Ne maniem bāliņiem.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Malna jiudz'e kvīšus mola
Uz palāka akmentiņa.
Kungīm ēsti tū maiz'eiti,
Na munīm bruol'iņīm.
422 [Līvānu pag. D].

31348.

Melna čūska miltus mala
Vidū jūras uz akmeņa.
Tos būs ēst tiem kungiem,
Kas bez saules strādināja.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

- 298 -

1. Melna čūska, zaļa dzilna
Uz akmiņa miltus mala.
Tos bij ēst tiem kungiem,
Kas bez saules strādināja.
152 [Jērkulē (Krimuldas pag. Rg)].

31349.

Mūsu kunga gaspažiņai
Zīda svārki zemi slauka;
Citu kungu gaspažām
Vīžu kurze mugurā.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

31350.

Nāciet, kungi, skatīties,
Kāda mūsu dzīvošana:
Ūdens tek caur istabu,
Vardes lēca gultiņā.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31351.

Neba lielas lietas dēļ
Man' aizdzina Vāczemē:
Cālīšam ac's izdūru,
Lai neredz putraimiņa.
377 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31352.

Paga paga, tu kundziņ,
Tu ar mani parādā;
Es tev' likšu tai vietā,
Kur deg zila uguntiņa.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

31353.

Paldies saku Dieviņam,
Paldies saku kundziņam:
Dieviņš manim maizes deva,
Kundziņš zemes gabaliņu.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31354.

Paldies saku Dieviņam,
Paldies zemes tēviņam,
Kas neļāva kundziņam
Aprīt manu dvēselīti.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

31355.

Paldies saku kundziņam,
I kundziņa vārdiņam,
Kas neļāva bagātam
Mīt nabaga kājiņām.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31356.

Postā iet tev, kundziņ,
Ar visiem ļautiņiem:
Vakar tu zierņus sēji,
Šodien pākšku lavījies.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

31357.

Pūtiet, vēji, nelauziet
Kalnā zaļu ozoliņu;
Bariet, kungi, nešautiet
Manu baltu bāleliņu!
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

31358.

Raksta kungi, raksta saule
Manus baltus bāleliņus:
Kungi raksta grāmatā,
Saule kļava lapiņā.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

31359.

Retum auga gudri vīri,
Retum resni ozoliņi;
Retum gāju pie kundziņa,
Retum gudri jārunā.
104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

31360.

Sirmi zirgi auzas ēda,
Muguriņas sagriezuši;
Saiminieki alu dzēra,
Kungam tiesu nodevuši.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

31361.

Sp'er, parkiun', vysus kungus,
Bazn'eickunga vīn nasp'er,
Kas mozūs nūkrist'ēja,
Kas vacūs paglobuoja.
422 [Līvānu pag. D].

1. Struopej, Dīvs, kū struopej,
Nastruopej bazn'eickunga!
Kas lylūs salauluos',
Kas mozūs nukrist'eis'?
4191 [Kalupes pag. D].

2. Vysus kungus cīš mīļavu,
Baz'neickungu v'eļ vairuok,
Kas man' mozu nūkrist'ēja,
Kas man' lelu salauluoja,
Kas man' lelu salauluoja,
Nūmyrušu paglobuoja.
422 [Līvānu pag. D].

- 299 -

31362.

Sūd'ei, Dīvs, kū sūd'ei,
Bazn'eickungu nasūd'ei;
Z'emis kungus, tūs sūd'ei,
Kur' ļaut'eņus nūstruop'ēj!
422 [Līvānu pag. D].

31363.

Strādāj' dienu, strādāj' nakti,
Nevar kungus piebarot.
Ai bagāta Veļu māte,
Palīdz' kungus piebarot!
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31364.

Tik kungam gudru vīru,
Kā manos bāliņos:
Man' bāliņi kaŗā gāja,
Mani gāja stārastos.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

31365.

Uz kundziņa dvēselītes
Manas gaužas asariņas:
Vakar pirku kumeliņu,
Šodien kunga rociņā.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31366.

Uzraugiemi piederēja
Mani balti bāleliņi:
Tiem šķīrāsi valodiņa,
Ar kundziņu runājot.
190 [Kuldīā].

31367.

Vai tie visi kungi bija,
Kas nes dārgas cepurītes?
Var ir mani bāleliņi
Nesāt dārgas cepurītes.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

31368.

Vai tu zini, bāleliņi,
Kāda mana dzīvošana?
Vilks nokoda kumeliņu,
Kungs paņēma līgaviņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

31369.

Velna kungs, elles kungs,
Nekul mana bāleniņa!
Sapūs tava muguriņa
Virs zemītes dzīvojot.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

31370.

Veci celmi, dziļas saknes,
Kuplas auga atvasītes;
Veci vīri, gudri vārdi,
Drīz kungiem atbildēja.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

1. Oša celmi, dziļas saknes,
Kuplas auga atvasītes;
Veci vīri, sirmas bārdas,
Par kungiem nebēdāja.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

2. Veci celmi, dziļas saknes,
Tur aug jaunas atvasītes;
Veci vīri, gudri vārdi,
Tie māk kungus pierunāt.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

31371.

Vilku svārkus, kažociņu,
Pie kundziņa daiedams:
Kad kundziņš svārkus vilka,
Man palika kažociņš.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

31371¹.

Visi kungi ellē brauca,
Mūsu kungi debesīs,
Mūsu kungi debesīs
Ar krējuma vāģīšiem.
20 [Krapē (Krapas pag. Rg)].

31372.

Citi kungi sakavās,
Sēņu bļodu dalīdami;
Mūs' kundziņi nekavās,
Naudas pūru dalīdami.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

1. Sasabāra Rīgas kungi,
Sēņu bļodu maisīdami;
Mūsu kungi nesabāra,
Siekiem naudu mērīdami.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

★

52514.

Ai Dieviņ, ai Dieviņ,
Viens kundziņš pagalam!
Būs vieglāki bāliņiem,
Būs vieglāki māsiņām.
113 [Gaigalavas (Bikovas) Rz].

- 300 -

52515.

Vai Dīviņ, vai Dīviņ,
Kaida muna dzeivuošona:
Kungs paņēme leigoviņu,
Vylks apēde kumeliņu.
35 [Baltinavas Abr].

52516.

Ai kundziņ, ai kundziņ,
Iesim abi kapāties!
Kundziņami tāšu kreklis,
Man kumeļu kažociņš.
316 [Piltenes Vp].

52517.

Ai kundziņi, vagarīši,
Kas jums gaŗi karājās?
Zīda pušķi, zelta ķēdes,
Tās jums gaŗi karājās.
477 [Vecpils Lp].

1. Ai kundziņi, lielkundziņi,
Kas jums gaŗi karājās?
Zīda pušķi, zelta krelles,
Tās jums gaŗi karājās.
129 [Gudenieku Azp].

2. Kundziņi, vagariņi,
Kas tev gaŗi karājās?
Zīda pušķi, zelta šalle,
Tie tev gaŗi karājās.
477 [Vecpils Lp].

3. Ai kundziņi, gaŗkājīti,
Kas tev gaŗi karājāsi?
Zīda pušķi, zelta treses,
Tās tev gaŗi karājās.
477 [Vecpils Lp].

52517¹.

Ai, kundziņ, ai, kundziņ,
Liec man vaļu kasīties!
Gan es tev uzdzīvošu
Kasāmo nedēliņu.
48 [Bērzaunes Md].

52518.

Arit, bruoļi, vysus pūrus,
Tikpat kungi naudas prosa
Koč vadziņas nadzenit,
Tik par laimi dūmuojit.
466 [Vārkavas D].

52519.

Ak jūs, bezgoži,
Sūdzēšu kungam ē-ē;
Būs jums dabūt
Trīs kārtas kančukas ē-ē.
96 [Durbes Lp].

52520.

Akli, lepni mūs' kundziņi,
Ar tiem vācu deguniem;
Salikuši divi brilles,
Neredz brāļa arājiņa.
449 [Ungurmuižas D].

1. Augsti, lepni šitie kungi,
Augstiem vācu deguniem;
Divi brilles salikuši,
Nezin brāļa arājiņa.
124 [Grašu Md].

52521.

Baltu puķu ceriņš auga
Lielu kungu pagalmā;
Tur jāj kungi, tur stārastas,
Šās puķītes raudzīties.
605 [Skolas].

52522.

Brauc, kundziņi, kur braukdamis,
Brauc muiže dusināte!
Muiže bija tīras auzas,
Tievas, gaŗas jumpraviņas.
129 [Gudenieku Azp].

52523.

Citād' bij, citād' bij,
Citu kungu maliņā;
Citād' manu rotu grieza,
Mēda manu valodiņu.
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

52524.

Cyuka kungu nūrējuse
Lela ceļa maleņā.
Kam vajaga kunga svuorku,
Ejat cyuku deirojat.
247 [Makašānu Rz].

52525.

Dievs dos man kungos iet,
Kunga nagu nebaudīt;
Kunga nagu baudījums,
Bālēs mans augumiņš.
115 [Galgauskas Md].

52526.

Dievs to zina, Dievs to zina,
Kur tie kungi naudu ņēma?
Ne tie ara, ne ecēja,
Ne stādīja apīnīšu.
13 [Alojas (Ungurpils) Vlm].

52527.

Es pieliku sav' galviņu
Pie pelēka akmentiņa;
Pāri pūta auksti vēji,
Gaŗām jāja bargi kungi.
520 [Zvārdes Kld].

- 301 -

52528.

Gana darba, gana darba
Mums, bāliņ, ellē būs:
Kungs vārīj' trumulī,
Mums jākuŗ uguntiņa.
373 [Sarkaņu Md].

52529.

Izputēt tev, kundzeņ,
Ar visime bērneņim!
Pierti keuru, tei nūdaga,
Bārns auklei ac' izruove.
236 [Līvānu D].

52530.

Jauni puiši nezināja,
Kā kundziņu bildināt.
Labrītiņ, Dievs palīdz,
Tā bij pirmā valodiņa.
46 [Beļavas Md].

52531.

Ka es guoju pi kuņdzeņa,
Bīzu lynu kraklu vylku,
Lai kundzeņa puotadzeņa
Nasnīdz munas mugareņas.
605 [Skolas].

52532.

Kam kundziņi kaldenāj'
Vaŗa grīdu krodziņā?
Man nebija vaska kurpju,
Ko grīdiņas tricināt.
246 [Madlienas (Lielais) Rg].

52533.

Kas kaiš kungam nedzīvot
Ozolkoka muižiņā:
Nauda bira skanēdama
Caur ozola lapiņām.
290 [Ogres C].

52534.

Kas kaitēja mūs' kungam
Ozoliņa muižiņā;
Visapkārt liepas auga,
Vidū muižai ozoliņi.
146 [Jaungulbenes Md].

52535.

Kas kaitēja kundziņam,
Pilī grezni pagulēt;
Pūš vējiņis vakarā,
Sapūš kaudzi sudrabiņa.
13 [Alojas (Ungurpils) Vlm].

52536.

Kas manai māmiņai
Šovakar vietu taisa?
Man saulīte norietēja,
Kungu durvis virinot.
330 [Puiķules Vlm].

52537.

Kas varēja prīdi sprēst,
Kas ūzulu šķeterēt?
Kas var manus buolileņus
Pi kundziņa aizrunuot?
494 [Viļānu Rz].

52538.

Kaidu kungu vēl vajag,
Kungi muni bruoleliņi!
Kaidas drēbes kungi nese,
Taidas muni bruoleliņi.
579 [Viļāni Rz apr.].

52539.

Knīpele kauliņi
Tiltiņu taisa,
Tur brauca kundziņš,
Tur madamiņa.
269 [Mežmuižas Jg].

52540.

Krīvu kungi nūzakāvās,
Sjēņu zupu dalīdami;
Mousu kungi nazakāvās,
Pourim naudu dalīdami.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

52541.

Kundziņš brauca skanēdams,
Zemnieks gāja svilpēdams:
Kundziņam gŗūta dzīve,
Zemniekam sudrabota.
294 [Omuļu Vlk].

52542.

Kundzeņam lels vādars,
Na par Dīva lykumeņu:
Struoduoju dīn', struoduoju nakt',
Navar kunga pībaruot.
143 [Jāsmuižas D].

52543.

Kundziņš jāj treknu zirg,
Pie ausim turedams.
Dod, bāliņ, kundziņam
Jele lūk iemauktiņ'!
17 [Ances Vp].

- 302 -

52544.

Kundzīns kliedza, kundzīns brēca,
Eglājā sēdēdams:
Viņš gaidīja darbenieku
Cūkas šķiņķi atnesam.
94 [Dunikas Lp].

52545.

Kundziņš manim maizes deva,
Gaspažiņa kāpostiņus;
Mamzelīte žēlīgāka,
Tā iedeva īahā! [=ķēvīti].
141 [Ivandes Kld], 605 [Skolas].

52546.

Kundziņš manus brālēliņus
Vaska dēļ kirināja.
Skrien, kundziņ, pušu gaisa,
Kā skrien vaska nesējiņš
[nesējiņas?].
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

52547.

Kundziņš savu gaspažiņu
Ar ābolu kaitināja;
Es, nabaga arājiņš,
Ar maizītes garoziņu.
378 [Seces Jk].

1. Kundziņš sovu gospožeņu
Ar uobūli kairinoja;
Es tū sovu ļaudeveņu
Ar maizeites ķimūsiņu.
170 [Kapiņu D].

2. Kundziņš savu gaspažiņ'
Ar naudiņu kairināja.
241 [Lubānas Md].

3. Kundziņš sovu gaspažiņu
Ar uobeli kaitynuoja;
Oruojs sovu ļaudaviņu
Ar dzīsmo [dzīsmiņu?] kairinuoja.
494 [Viļānu Rz].

52548.

Kundziņš sovu ļaudaviņu
Ar pukīti kairinuoja;
Oruojs sovu ļaudaviņu
Ar maizītes gabaliņu;
čigons sovu ļaudaviņu
Pa pasauli vyzynuoja.
503 [Višķu D].

52549.

Kundziņš savu gaspažiņu
Uz muldiņas vizināj(a).
Kur kundziņis bikses lika,
Tur gaspaža lindruciņ(u).
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

52550.

Kundzeņš sovu gaspažeņu
Ar pupeņis pībarova.
Īt uz sātu rauduodama,
Vēdereņu glaudeidoma.
18 [Andrupenes Rz].

52551.

Kungam byut kundzeņam,
Na munam bruoļeņam;
Dūd, Dīveņ, bruoleņam,
Lai ir lobs oruojeņš!
389 [Silajāņu Rz].

52552.

Kungi brauc, palni put,
Lela ceļa maliņā.
Kab tī kungi nabraukuši,
Tod tī palni naputeitu;
Kab kučeri navaduši,
To tī palni naputeitu.
113 [Gaigalavas (Bikovas) Rz].

52553.

Kundzīniem, stārastiem
Šai saulē viegla dzīve;
Tur viņā saulītē
Tiem par dadžiem jābradā.
192 [Kosas C].

52554.

Kundziņam treji svārki,
Man trejādi tīrumiņi.
Kur, kundziņi, treji svārki,
Ka ne no mana tīrumiņa?
605 [Skolas].

52555.

Kungi brauca uz Vāczemi,
Līdzi ņēma bāleliņu;
Atbrauc kungi atpakaļ,
Bāleliņš neatbrauc.
605 [Skolas].

52556.

Kungam dienu, kungam nakti,
Kas tai manai māmuliņai,
Par šūpoļa kārumiņ(u)?
235 [Litenes Md].

- 303 -

52557.

Kungi juoja smīdamīs
Pret munimi bruoleņim;
Redz munimi bruoleņim
Voska ripes pazusēs.
357 [Rudzētu D].

52558.

Kungi mani timsā dzina,
Kur bij man timsā iet?
Jūŗas putni, gaigaliņ's
Traucē manu kumeliņ'.
322 [Praulienas Md].

52559.

Kungi saucja gudru vjeiru,
Līvinī stuovādami.
Gudri vjeiri olu dzjēŗa,
Atjūzuši vēdjeriņus.
236 [Līvānu D].

52560.

Labāk dienu ķeizarami
Nekā nieka muižniekam:
Ķeizarami tīra maize,
Muižniekam pelavmaize;
Ķeizaram zili svārki,
Muižniekami gaŗa runga.
520 [Zvārdes Kld].

52561.

Kur, kundziņ, tu dabūji
Melnactiņu līgaviņu?
Es izbraucu trīs vasaras,
Es ar tādu neatradu.
398 [Skrundas Kld].

52562.

Kur kungam tādi vīri,
Kādi mani bāleliņi?
Ar krūtīm kalnu stuma,
Rokā nesa ozoliņu.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

52563.

Kur tie kungi, kur tie kungi,
Kur tās kunga vagarītes?
Putni ēde, vējš izpūte
Liela kunga labībīn'.
94 [Dunikas Lp].

52564.

Labis bija mums kundziņš,
Vēl labāka lielamāte:
Kundziņš rāja darbeniekus,
Lielamāte nožēloja.
605 [Skolas].

52565.

Luste luste, liela luste
Kundziņam muti dot.
Kundziņam liela bārda,
Aiz smiekliem nevarēju.
184 [Ķēču Rg].

52566.

Mēs ar kungu labi draugi,
Mēs godīgi dzīvojām:
Kungs atņēma manu sievu,
Es kundziņa gaspažiņu.
195 [Kraukļu Md].

52567.

Man sajāja rāmas tautas,
Brāļi liedza, nevēlēja.
Ej, brālīti, tu pie kunga,
Ras kundziņš tev vēlēs.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

52568.

Mēnestiņ mēnestiņ,
Tev tik gaiši nespīdēt!
Tava gaisma, bargi kungi,
Mūs jo grūti strādinā(ja).
127 [Grostonas Md].

52569.

Muižkundziņam viena meita,
Bet tā pati nevesela,
Ar vāģiem pirtī stūma,
Ar dūceļu istabā.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

52570.

No kundziņa mieru lūdzu,
No Dieviņa veselību,
Lai liek jaunai padzīvot
Jele šādu vasariņ'.
480 [Vējavas Md].

52571.

No kundziņa nebaidies,
No puisīša nekaunies!
Kungam roku pabučo,
Puisim knipšķi paknikšķini!
374 [Sātiņu Kld].

52572.

No tālienes es pazinu,
Kur bagāti lieli kungi:
Trīs enģeļi kokles sita
Pašā jumta galiņā.
345 [Remtes Tk].

- 304 -

52573.

Nabādoj, buobiņ,
Pavasarīts uorā!
Dūs kungs boltas maizes
Ar sapyvušim buļvim.
544 [Krāslava D apr.].

52574.

Nebūs labi, nebūs labi,
Ja kungiem nesūdzēšu;
Aiz puišiem nedrīkstēju
Valkāt zīļu vaiņadziņu.
358 [Rugāju Abr].

52575.

Ņuru ņuru,
Sakodu peli,
Būs tiem kungiem
Garda gaļa,
Būs tiem mīksti cepetīši,
No tām peļu ādiņām
Preilenītēm kažociņi.
115 [Galgauskas Md], 358 [Rugāju Abr].

52576.

Dīviņš guoja teirumā
Ar sudobra sātivīt'.
Kungi sēja, smilga auga,
Bruoliņam rudzi mīži.
389 [Silajāņu Rz].

52577.

Pašas teki kamanīnas
No kalniņa lejīnā;
Pašas teki jumpravīnas
Kundzīniem mutes dot.
192 [Kosas C].

52578.

Pāri pāri par upīti,
Pa šo zemes gabaliņ(u);
Šī pusē sīvi kungi,
Šņoriem zemi izmērīj'.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

52579.

Pyrma zaļa dīna ausa,
To sorkona sauļa lēcja;
Pyrma kungi bruņas vylka,
To jūž zaļus zūbentiņus.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

52580.

Pūti, pūti, Vēja māte,
Stājies jel vakarā!
Dienu mani kungi dzina,
Nakti pašas bāleliņi.
605 [Skolas].

52581.

Reitu reitu, na šudiņ,
Byus kungiem lela tīsa:
Kukņas meita, stalles puiss
Guļ zam vīna paladzeņa.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

1. Reitu reitu, agri agri
Muižā byus lela tīsa:
Muižas meitas ar puišim
Gul zem vīna paladziņa.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

52582.

Sadzērās trīs kundziņi,
Treju kungu sulainīši;
Trīs kundziņi sadzērušies
Rokā nesa cepurītes.
436 [Tirzas (Tirzas-Pils) Md].

52583.

Sokuos kungi karā juot,
Ījuoj ceuku klāviņā.
Sokuos jimt zūbiņeņu,
Pasajēmja skalisņeņu.
236 [Līvānu D].

52584.

Suoka mani kungi šaust,
Ar vēršim mežā braukt;
Palīk kungi rauduodami,
Aizīt vērši mauruodami.
326 [Preiļu D].

1. Sokous mani kungi ruot,
Ar vēršim reikstis vjast;
Nūīt vērši mauruodami,
Palīk kungi rauduodami.
326 [Preiļu D].

52585.

Saka mani smuidru, gaŗu,
Lēš' augušu bāliņos:
Kungos iedama, uzaugu
Pa rīkstītes galiņam.
545 [Krustpils D apr.].

52586.

Sajāj man lēnas tautas,
Runā mani kundziņam;
Ja kundziņis atvēlēja,
Tēv' un māti neklausīšu.
183 [Kazdnagas Azp].

- 305 -

52587.

Saucat, vīri, kam bij vara,
Man varīna vairs nebija;
Man varīna palikusi,
Sīvus kungus klausīdama.
94 [Dunikas Lp].

52588.

Sācin nule es iesāku
Kunga durvis virināt.
Dieviņš zina to dieniņu,
Kad pabeigšu virināt.
132 [Ikšķiles Rg].

1. Maza maza es iesāku
Kungu durvis virināt.
Viegli vēru kungu durvis,
Gauži bira asariņas.
87 [Drabešu (Drabužu) C].

52589.

Sāpēt sāp man galviņa,
Kā tam koka dzenīšam;
Dienu nakti strādājot,
Kungam pili būvējot.
560 [Rīga ].

52590.

Siļķes aste, skāba putra,
Tā ir mūsu barīb(iņ)a;
Pīles, zoses, tītariņi,
Tie ir kunga vēderā.
282 [Nīcas Lp].

52591.

Sīvi kungi ļaudis pēra
Deviņāmi rīkstītēmi;
Deviņāmi rīkstītēmi,
Pie matiemi piesiedami.
456 [Vaiņodes (Bātas-Vaiņodes) Lp].

52592.

Smalku birzi vējiņš loka,
Ne resnos ozoliņus;
Gudru vīru kungi prasa,
Ne skaisto zeltenīšu.
241 [Lubānas Md].

52593.

Smīkls guoja, smīkls guoja -
Kas smīklam nasasmēja:
Kundziņš juoja iz uozeiša,
Aiz asteitis turādams.
182 [Kaunatas Rz].

52594.

Struodoj dīnu, struodoj nakti,
Navar kungu pībaruot.
Valni jūs pībaruos,
Dzilys alnis dybynā.
326 [Preiļu D].

52595.

Šādi kungi, tādi kungi,
Mana kunga nepanāca.
Vai bij šādi, vaj bij tādi,
Visiem kurpes kājiņās;
Mūsu muižas kundziņam
Vēžu [Vīžu?] kurva mugurā.
605 [Skolas].

52596.

Šaida družba, taida družba,
Myusu svuota nastuovēja;
Myusu svuota capurīte
Lītavāji madu dzēŗa.
143 [Jāsmuižas D].

52597.

Šādi kungi, tādi kungi,
Mūs' bāliņa napanāca;
Mūs' bāliņš kā kundziņš
Dzelteniem matiņiem.
391 [Sinoles Vlk].

52598.

Šādi kungi, tādi kungi
Ar nagiem grābstījās.
Es, tāds nieka zemnieciņš,
Ar ozola dakšiņām.
244 [Lugažu Vlk].

52599.

Šādi rati, tādi rati,
Manam tēvam sūda rati;
Es ar saviem sūda ratiem
Visiem kungiem līdzi braucu.
261 [Mēdzūlas Md].

52600.

Šķelmis bija, ne puisītis,
Kas ar naudu lielījās.
Kundziņš dzina gaŗu ceļu,
Ka nav laba kumeliņa.
192 [Kosas C].

52601.

Švirkstēt svirkst kača nogi,
Sausu egli drevejūt;
Treisēt treis kungam bikses,
Ar manimi runojūt.
605 [Skolas].

- 306 -

52602.

Taisīšu tiltiņu
Nu rūžu lapeņu,
Pībraucja kundzeņi
Pi stuorasteņus;
Pīmetja skusteņus
Pi nezdauceņus.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

52603.

Tata ļūļi, tata ļūļi,
Kungiem tā kā zemniekiem:
Kungiem bija zelta pogas,
Man tās pašas vadmalnīcas.
148 [Jaunpiebalgas C].

52604.

Tā, dzīvo, bāleliņ,
Tā dzīvojot piederēja:
Pieci seši tīrumā,
Viens pats kungam atbildēja.
48 [Bērzaunes Md].

52605.

Tādi vīri kungam tika,
Kas dzeŗ alu, brandavīnu;
Mums naudīna pakaļ nāca
Sudrabīna vāģīšos.
94 [Dunikas Lp].

52606.

Tāva reize, mātes reize,
Muna poša treša reize.
Citus kungus valls aizrāve,
Munu kungu te atstāja.
476 [Vecpiebalgas C].

52607.

Trīs trīs jēra kājas,
Viens pats gaļas gabaliņš;
Tupeņiem, sīpoliem
Kungiem zupu vārīsam.
110 [Ērgļu C].

52608.

Trīs trīs kuņa kājas,
četri kuņģa gabaliņi;
Pieliek drusciņ pētersīles,
Patais' kungam launadziņu.
23 [Ārlavas Tl].

52609.

Trīs zirdziņi, trīs puisīši
Ceļa virsu darināj(a);
Trīs tērauda zobeniņ(i)
Kungam ceļa nepagriež.
241 [Lubānas Md].

52610.

Vai būs labi, nebūs labi,
Ja kungam nesacīšu:
Puiša dēļ nedrīkstēju
Valkāt rožu vainadziņa.
373 [Sarkaņu Md].

52611.

Var pazeiti kunga kulu,
Pylni pakši spriguleņu;
Var pazeit kunga dālu,
Pilni piersti gredzinteņu.
326 [Preiļu D].

52612.

Vedekliņ, cīlaviņ,
Paleidz kunga pīrunuot!
Tova runa zalta beja,
Kunga sirdi meilynuoja.
365 [Sakstagalas Rz].

52613.

Visā kungu pulciņāji
Lielamāte lepnākā:
Lielaimātei resni pupi,
Zīža kleitas mugurā.
575 [Valmiera Vlm apr.].

52614.

Visi kungi ellē brauca,
Mūsu kungi debesīs;
Mūsu kungi debesīs
Ar krējuma vāģīšiem.
605 [Skolas].

★

b) "Kungu vārdi", t. i., buršanas jeb aizsardzības vārdi, kad kādās darīšanās jāiet pie bargā kunga

31373.

Ai kundziņ, ai kundziņ,
Iesim abi kapāties!
Kundziņam tāšu kreklis,
Man akmeņu kažociņš.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

31374.

Ar kundziņu runādamis,
Diegu bāzu kabatā:
Es pakāru kunga dusmas
Sava diega galiņā.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

- 307 -

1. Ar kundziņu runādams,
Diegus bāžu skotelē:
Lai iztek kungam dusmas
Pa diedziņu galiņiem.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

31375.

Ar kundziņu runādamis,
Diegus tinu kamolī:
Es satinu kunga dusmas
Balta diega kamolī.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

1. Satin, Dievs, kunga dusmas
Balta diega kamolī:
Šodien ies mans brālīts
Ar kundziņu parunāt.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

31376.

Ar kundziņu runādams,
Ledu bāzu kabatā,
Lai izkusa kunga dusmas
Kā tas ledus gabaliņš.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

31377.

Ar kundziņu runāt gāju,
Miglu tinu kamolāi,
Lai iznīka kunga dusmas
Kā tas miglas kamoliņš.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

31378.

Ar kundziņu tiesā gāju,
Maza bērna kreklu vilku,
Lai kungam tāds prātiņš
Kā mazam bērniņam.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)], 1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

1. Kad es gāju pie kundziņa,
Maza bērna kreklu vilku:
Dod, Dieviņ, kundziņam
Maza bērna padomiņu!
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

31379.

Baltas kazas pienu slaucu
Melnajā ķipītē,
Uz akmeņa sviestu taisu
Kungam rati jāsmērē.
310 [Dignājā (Dignājas pag. Jk)].

31380.

Ek kur vīrs, ek kam krūtis,
Kas par kungu nebēdāj':
Siksnes pleci, lūku krūtis,
Kaņepāju stilbenieki.
133 [Palsmanē (Palsmaņa pag. Vlk)].

31381.

Es nošāvu šāvienā
Piecas raibas žagatītes;
Es nošāvu kunga dusmas,
I kundziņa dēliņam.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

31382.

Es nošāvu šāvienā
Piecas raibas žagatītes;
Noremdēju kungam dusmas
Aiz deviņu duraviņu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1. Es nošāvu šāvenī
Divi raibas dzeguzītes;
Es uzvīlu kungam dusmas
Caur divējām durevīm.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

31383.

Es par kungu nebēdāju,
Bil es muižu ieraudzīju;
Es piesēju kunga dusmas
Pie vārtiņa stuburiņ'.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

31384.

Es par kungu nebēdāju,
Kad tik muižu ieraudzīju,
Salocīju kunga dusmas,
Iebāz' tās skotelē.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

31385.

Es piedzimu dzelza vīrs
No tērauda māmaļiņas.
Kundziņam naudu dzinu
Caur ūdeni, caur akmeni,
Caur ūdeni laistīdams,
Caur akmeni skaldīdams.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

31386.

Kad es gāju pie kundziņa,
Aven' mēle padusē:
Ko es pate nevarēju,
Aven' mēle pasacīja.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

31387.

Kas varēja priedi vērpt,
Kas ozolu šķeterēt?
Kas var manu bāleliņu
Pie kundziņa aizrunāt?
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

- 308 -

31388.

Ko var kungi man darīt,
Ko manai galvīnai?
Dzelžu kalta man galvīna,
Tērodīna dvēselīt'.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

1. Ko tie ļaudis man darīs,
Ko manam augumam?
Dzelzēs kalta man miesiņa,
Tēraudiņas dvēselīte.
65 [Valtenbergā (Mazsalacas pag. Vlm)].

31389.

Lai bēdā vells par kungu,
Es par kungu nebēdāju,
Es saminu kunga galvu
Zem kumeļa kājiņām.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

31390.

Niršķēt niršķ kaņupītes
Zem manām ķājiņām;
Tā niršķēja kunga kauli
Zem manām rociņām.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

31391.

No vēzīša vilnu cirpu,
Kundziņam svārkus aužu,
Lai kungam tik prātiņa,
Cik vilniņas vēzīšam.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

31392.

Nūsapeušu, apsavylku
Malna jāra kažuceņu:
As atjēmu kunga dusmys
Caur deveiņu duraveņu.
409 [Līksnas pag. D].

31393.

Pie kundziņa daiedams,
Atspiežos stenderē,
Lai nostāja kunga dusmas
Kā duravu stenderīte.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Pie kundziņa daiedams,
Uz kubula atspiedos,
Lai nostāja kunga dusmas
Kā kubula dibeniņš.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

31394.

Pie kundziņa pieiedamis,
Cirtu pliķi stenderē,
Lai noskrēja kunga dusmas
Kā tas pliķis stenderē.
310 [Dignājā (Dignājas pag. Jk)].

31395.

Piektdien gāju pie kundziņa,
Piektdien laba runāšana:
Es piesēju kunga dusmas
Pie piektaja žoga posma.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

31396.

Sasadzīra trīs kundziņi
Tiesāt manu augumiņu.
Tiesājat bērza sieksti
Lielaceļa maliņā!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Vakar kungi, aizvakar
Tiesāj' manus bāleliņus.
Tiesājiet vecas siekstas,
Kas guļ meža [ceļa] maliņā!
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

31397.

Zaļa dzilna, melna čūska
Caur akmeni diegu vilka;
Es izvilku kunga prātu
Pa matiņu galiņiem.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

1. Zaļa dzylna dīgu vylka
Caur palāku akmisteņu;
Es izvylku puišam pruotu
Pa mateņu gal'eņim.
4271 [Rēzeknes apr.].

31398.

Sasasēju slotiņā
Pieci pāri žagariņu,
Pārslaucīju kungam dusmas
Par deviņu duraviņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

31399.

Šķiŗaties, melni meži,
Ārdāties, riķu posmi!
Nu es iešu Vāczemēi
Triju kungu tiesnešos.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

31400.

Sestdien iešu pie kundziņa,
Sestdien laba tiesas diena:
Silta pirts, mīksta slota,
Jauka kunga valodiņa.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

- 309 -

31401.

Zila odze, melna odze
Uz akmini miltus mala.
Tur paēda sīvi kungi,
Bargi tiesu turētāji.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

31402.

Skrien pār muižu, balodīt,
Sajauc kungu valodiņu:
Šodien kungi tiesu spriež
Jaunajam bāliņam.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Šodien kungi tiesu sprieda
Jaunijam brāliņam.
Skrien, zīlīta, par ustabu,
Sajauc kungu valodiņu!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

2. Skrej, balod, atver logu,
Traucē kungu valodiņu:
Bargi kungi tiesu sprieda
Jaunākami bāliņam.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

31403.

Tiesā mani tiesas kungi,
Tiesā zemes arājiņi;
Ni var kungi ko darīt,
Ni tie zemes arājiņi.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

31404.

Tin, Dieviņi, kunga prātu
Baltā diegu kamolī,
Lai tas mani drīz izlaida
Cita kunga novadā.
170 [Lielnīkrācē (Nīkrāces pag. Azp)].

31405.

Vaļā logi, vaļā durvis,
Kad es dzimu māmiņai;
Vaļā mana valodiņa
Ar kundziņu jārunaj.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

31406.

Cērtiet kļavas, ozoliņus,
Apses vieni necērtiet:
Drebēs jūsu valodiņa,
Ar kungiemi runājot.
3031 [Tomē (Tomes pag. Rg)].

★

52615.

Es apvilku zaļu banti
Apkārt kungu novadam,
Lai negāja valodiņa
Sveša kunga novadā.
513 [Zemītes Tk].

52616.

Es puordzynu zaļu vogu
Par kundziņa pagalmiņu;
Tī sagula kunga dusmes
Zam zaļūs velēniņu.
465 [Varakļānu Rz].

52617.

Škārs vadziņu i pārdzinu
I pār kunga tīrumiņ',
Lai sagula kunga dusmas
Zem zaļās velēniņs.
211 [Ļaudonas Md].

52618.

Es kundziņa vārtos gāju,
Maza bērna kreklu vilku.
Es kundziņa vārtos gāju,
Dingu bāzu kabatā.
341 [Raunas (Pils-Raunas) C].

★

c) Muiža un muižas vieta

31407.

Ai NN (=muižas v.), moku muiža,
Pašāi kalna galiņā,
Kad Dievs dotu, ka nogrimtu
Pašāi elles dubenā!
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1. Ai Litene, moku muiža,
Augsta kalna galiņā!
Jau tai bija sen noslīkt
Melnas jūras dibinā.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

31408.

Ai Rundāle, smuka muiža,
Žēl man bija tev' atstāt:
Visapkārti oši, kļavas,
Vidū zelta liepa auga.
269 [Naudītē (Naudītes pag. Jg)].

1. Ai smukā Gaiļu muiža,
Žēl man bija tev' atstāt:
Visapkārti bērzu birze,
Vidū liepu puduriņš.
270 [Ozolu muižā (Ozolnieku pag. Jg)].

- 310 -

31409.

Balta muiža kalniņā,
Kas to baltu balināja?
Darbinieku sūra vara,
Stārastiņa kliegumiņš.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Balta bija kunga muiža,
Kas to baltu daranāja?
Jauni puiši, bēri zirgi,
Tie to baltu daranāja.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

31410.

Domājam, gādājam,
Kur mēs muižu taisīsim.
Tepat muiža upmalē,
Laidars sila maliņā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

31411.

Elle elle NN muiža,
Elles katla vien navā.
Eita, straži, junkuriņi,
Nopirciet elles katlu!
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Elle elle kunga rija,
Elles katla vien nevaid.
Junkuriņi, stārastiņi,
Izpirciet elles katlu!
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

31412.

Gaŗām gāju moku muižu,
Nedzird vaira mocījot.
Vai pietrūka moku ļaužu,
Vai ar [to] pašu mocītāju?
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Gaŗām gāju ķīļu muižu,
Nedzird vairs ķīlējam.
Vai pietrūka ķīļa koka,
Vai ar pašu ķīlētāju?
112 [Cirstos (Cirstu pag. C)].

2. Gaŗām gāju moku muižu,
Nedzird vairs mocāmies:
Dievs pieņēma moku ļaudis,
Vells to pašu mocītāju.
271 [Mangaļos (Mangaļu pag. Rg)].

3. Gaŗām gāju moku muižu,
Nedzirdēju mocījam.
Vai bij ļaužu pietrūkušu,
Vai bij kungi izmiruši?
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

31413.

Kas kaitēja mūs' kungam
Ozoliņa muižiņē!
Pate muiža kalniņē,
Muižas vārti lejiņē.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

31414.

Lai brauc kungi, kur braukdami,
Mūs' muižā nakti guļ:
Mūs' muižā tīras auzas,
Skaistas jaunas preilenītes.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

1. Jājiet, puiši, kur jādami,
Iejājiet mūs' muižā:
Mūs' muižā saldans alus,
Daiļas auga dzeltainītes.
224 [Kabilē (Kld)].

2. Kālabades mūs' muižāi
Ik dieniņas sveši brauc?
Mūs' kungam tīras auzas,
Sudrabotas preilenītes.
190 [Kuldīā].

3. Tai muižai tīras auzas,
Sudrabotas mamzelītes;
Lai jāj kungi, kur jādami,
Tai muižā nakti gul.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

31415.

NN muiža lustes muiža
Augstajā kalniņā;
N'N' muiža moku muiža
Dziļajā lejiņā.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Biržu muiža raudu muiža
Asariņu paltiņā;
Zasas muiža lustes muiža
Dāboliņa kalniņā.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

31416.

Zalaviņa zvirgzdējā,
Kalnamuiža rāvējā;
Mūsu muiža skaista bij,
Tā zaļā dābulā.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

31417.

Lubānē treji vārti,
Visi treji virināmi.
Pa vieniem kungi brauca,
Pa otriem stārastiņi,
Pa trešiem darbenieki
Kunga mantu ritināja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 311 -

1. Mūs' muižai divu vārtu,
Abi velna sargājami.
Pa vieniem kungi brauc,
Pa otriem vagariņš.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

2. Rundālē treji vārti,
Visi treji atdarāmi.
Pa vieniem kungi jāja,
Pa otriem vagarīte,
Pa trešiem moderīte
Ar savām meitiņām.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

31418.

Ozolmuiža, vergu muiža,
Kaut tu būtu nogrimusi,
Kaut tu būtu nogrimusi
Dziļā elles dibenā!
Jauni raud atnākot,
Veci raud aizejot,
Iecavīte gaŗām tek
Pilna kalpu asarām.
270 [Ozolu muižā (Ozolnieku pag. Jg)].

31419.

Pate muiža kalniņā,
Muižas vārti lejiņā.
Man māmiņa pamācīja
Ar smildziņu virināt.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)], 200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)], 344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 394 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Kas kaiš man nedzīvot
Tā ozolu muižiņā:
Pati muiža kalnā stāv,
Muižas vārti lejiņā;
Ik rītiņus mans bralītis
Ar smildziņu virināja.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

31420.

Pieci vilki stāvu dirsa,
Sestais dirsa tupēdams.
Būtu kungi redzējuši,
Tur būt' laba muižas vieta.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

1. Pieci vilki dikti kauca,
Sestais asti luncināja.
Būt' kundziņis to redzējis,
Te būt' laba muižas vieta.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

2. Sirma cūka lauku pieri
Apsamīza griķājā.
Ka būt' kungi zinājuši,
Tur būt' laba muižas vieta.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

31421.

Visas muižas kalnā stāv,
Mūsu muiža lejiņā,
Mūsu muiža lejiņā
Asariņu peļķītē.
313 [Ēķengrāvē (Viesītes pag. Jk)].

31422.

Citu muižu nastā nesu,
Citu vežu vezumā;
Mūsu muižas nevarēj'
Ne stūrīša kustināt.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

★

52619.

Ai mazais zemnieciņ,
Tavu skaistu dzīvošanu:
Stikla durvis, vaŗa vārti,
Kā lielam muižniekam.
148 [Jaunpiebalgas C].

52620.

Aiz kalniņa, aiz ūtruo,
Aizadaga kungam muiža.
Puiši puiši, muižas dzāstu,
Smelit pūrva yudesniņi!
Meitas meitas, muižas dzāstu,
Smelit upes yudesniņi.
35 [Baltinavas Abr].

52621.

Aiz kalneņa lela muiža,
Tī ir divi jauni puiši;
Tī ir divi siermi zirgi,
Tī man vīgli vyzinuoja.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

52622.

Aiz kalniņa skaista muiža,
Jauni puiši, sirmi zirgi;
Sirmi zirgi, jauni puiši,
Viegli mani vizināja.
35 [Baltinavas Abr].

- 312 -

52623.

Ak tu peku Pēterīti,
Dzīvo Briņģu muižīnā!
Briņģu kungs tev izšūs
Peļādīnas kažocīnu.
192 [Kosas C].

52624.

Balta muiža kalniņā,
Kas to baltu balināja?
Stārastiņa līkais spieķis,
Darbinieku asariņas.
330 [Puiķules Vlm].

52625.

Baltu muti balināju,
Gludu galvu saķemmēju;
Vai redzēt paredzēju
Muižā miežu arājiņu?
241 [Lubānas Md].

52626.

Celies, puika, aunies kājas,
Nāc uz muižu sūdzēties!
Bargi kungi, barga tiesa,
Puikam nieka nedarīs.
417 [Struteles Tk].

52627.

Citi kungi savas muižas
Uz ratiemi vizināja;
Manas muižas nevarēja
Ne stūrīša kustināti.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

52628.

Divi vien, divi vien,
Nākat manā muižā!
Mana muiža tukša muiža,
Itin viena pate.
373 [Sarkaņu Md].

52629.

Ej, muosiņ, kalniņā,
Kolnā loba dzīvuošana:
Kolnā kungi muižas taisa,
Lejā lobi tīrumiņ(i).
605 [Skolas].

1. Kuop kolnā, ļaudoviņa,
Kolnā loba dzeivuošona:
Kolnā kungi muižas ceļ'
Lejā zaļi teirumiņi.
35 [Baltinavas Abr].

2. Kuopu, kuopu kalniņā,
Kolnā loba dzeivuošona:
Kolnā kungi muižas cēla,
Lejā muni buoleliņi.
174 [Kārsavas Ldz].

3. Kolnā kuopi, buoleleņ,
Kolnā loba dzeivuošona:
Kolnā kungi muojus taisa,
Lejā lobi teirumeņi.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

52630.

Elle elle, liela muiža,
Elles katla vien nebij,
Kad nu būtu elles katls,
Sen būt' muiža nodegusi.
605 [Skolas].

52631.

Gaŗām gāju moku muižu,
Dzirdēj' klusu dzīvojam.
Vai tā bija moku muiža,
Vai tie paši mocītāji?
163 [Kalētu Lp].

52632.

Kalniņā muižu daru
Daudz sidrabiņu gribēdama,
Pūta vēji šādi tādi,
Visi pūta sidrabiņu.
184 [Ķēču Rg].

52633.

Kam tie zirgi, kam tie rati,
Kam tas staltais aizjūgums?
Muižas zirgi, muižas rati,
Muižas staltais aizjūgums.
439 [Trikātas Vlk].

52634.

Kas tur spīd, kas tur viz
Viņā lauku galiņā?
Mūsu muižas preilenītes,
Sudrabiņu žāvēja.
93 [Dundagas Vp].

52635.

Kungu kungu tā muižiņa,
Ne tā mana bāleliņ(a).
Ik vakaru satecēja
Deviņiem celiņiem.
119 [Gaujienas Vlk].

52636.

Kupla liepa locījās
Rauzas muižas pagalmā,
Tā nebija kupla liepa,
Tā bij muižas valdenīca.
342 [Rauzas Vlk].

- 313 -

52637.

Muižiņ mana, muižiņ mana,
Āriskā vietiņā!
Citi kungi dubļus brida,
Es brien' baltu aboliņu.
148 [Jaunpiebalgas C].

52638.

Ozolmuiža vērgu muiža,
Kosas muiža nāves muiža,
Kaut tās būtu nogrimušas
Dziļā elles dibenā!
192 [Kosas C].

52639.

Sviežu panckas par pleciem,
Gāju silu lieverēt;
Iedams silu lieverēt,
Izgāj' vienu zaļu muižu.
604 [Dažādi iesūtītāji].

52640.

Tai kalnā sīki bērzi,
Te būt' laba muižas vieta.
Kaut kundziņi zinājuši,
Te būt' muižu taisījuši.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

★

d) Muižas dienestnieki: sulaiņi, jumpravas, muižas meitas

31423.

Ai Dieviņ, mazs iesāku
Bargus kungus aptecēt;
Vienā rokā kannu nesu,
Otrā zelta biķerīti.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

31424.

Ai modere moderīte,
Buļļi tevi nobadīs,
Kam nedevi svētu rītu
Meitiņām pienu strēbt.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

31425.

Ar čigānu zirgu miju,
Muižā ņēmu līgaviņu;
čigānam strauji zirgi,
Muižā mudras mātes meitas.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

31426.

Danco, danco, kunga meita,
Kaņepēju krekliņā!
Kas tev vainas nedancot,
Balta maize vēderā.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

31427.

Dzērves kliedz, kājas deg,
Niedres kauce ezerā;
Kungi brauc, zeme rīb,
Mārgu veda nelaulātu.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31428.

Jauni kungi mutes prasa
No zemnieku meitiņām.
Lai stāv mana balta mute
Arājiņa dēliņam.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

31429.

Ka man būtu tāda vaļa
Kā tiem muižas sulaiņiem:
Dienā ēst, dienā dzert,
Naktī vaļa lieverēt,
Naktī vaļa lieverēt
Ap jaunām meitiņām,
Ap jaunām meitiņām,
Pa mārkām solīdam'.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

31430.

Kas grib ēst miežu maizi,
Lai līž elkšņu līdumiņu;
Kas grib ņemt muižas meitu,
Lai vij asu pātadziņu,
Lai vij asu pātadziņu,
Lai liek naglu galiņā.
108 [Veismaņu pagastā (Vaives pag. C)].

31431.

Kas kaiš kunga sulaiņam
Negreznot, nelepot:
Kunga pieši, kunga segli,
Kunga labs kumeliņš.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

31432.

Klabu klabu zābaciņi
Apaļiem dibeniem:
Kundziņš ņēma mūs' māsiņu,
Būs kundziņa jumpraviņa.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

31433.

Ko tu saki, vecais brāli,
Es grib' ņemti muižas meitu?
- Ņem, brālīti, muižas meitu,
Ej mežā nūjas cirst!
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

- 314 -

31434.

Kundziņš mani jungu sauca,
Kas kait man nejungot;
Kunga zirgi, kunga rati,
Kunga pieši kājiņā.
216 [Ventspilī].

31435.

Kur tu teci, jumpraviņa,
Priekšautiņu pacēluse?
- Tek' uz kalnu raudzīties,
Pazeltīti kungi jāj.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

31436.

Mamzelīte kalnā kāpa,
Priekšautiņu glāstīdama;
Lieli kungi pakaļ gāja,
Dālderīšus skaitīdami.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

31437.

Maza maza mamzelīte
Zaļ' ozola muižiņā,
Zīda svārki mugurā,
Zelta kurpes kājiņā;
Tur vajaga liela kunga,
Kas to tādu bildināja.
224 [Kabilē (Kld)].

31438.

Maza maza moderīte,
Jauka jauka valodiņa;
Aiz to jauku valodiņu
Trīs darbnieki nedēļā.
119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)].

31439.

Muižā gāju sievas ņemt,
Birzī gāju rīkstes griezt,
Lai varēju muižas meitu
Ik rītiņa modināt.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

31440.

Raksti, zaķi, grāmatiņu,
Stellē leišu majoram,
Lai tas deva savu meitu
Mūsu muižas junkuram.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)], 103 [Sausnējā, Vietalvā (Sausnējas un Vietalvas pag. Md)], 134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

31441.

Smukas bija mamzelītes,
Nemācēja goves slaukt,
Kā mācēja pienu ēst,
Pienā muti mazgāties.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

31442.

Viena pati roze zied
Mūs' kundziņa dārziņā;
Gan rozīte pati zina,
Ka mums viena mamzelīte.
224 [Kabilē (Kld)].

31443.

Viņpus Rīgas, šaipus Gaujas
Baltu kleitu jumpraviņa;
Tai vajaga jaunu kungu
Šņorētām cepurēm.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

★

52641.

Adu cymdus, kulaineišus,
Gaidu kungus, sulaineišus;
Silti cymdi, kulaineiši,
Meiļi kungi, sulaineiši.
182 [Kaunatas Rz].

52642.

Odu cymdus, kulaineišus,
Gaidu muižas sulainīša;
čorts atruove Borkavīti
Plykajomi rūciņom.
27 [Atašienes Rz].

52643.

Odu cymdu, kulainīti,
Gaidu muižas sulainīti;
Kad atbrauce sulainīts,
Tam atdevu kulainīti.
605 [Skolas].

52644.

Odu cymdus, kulaineišus,
Gaidu svuotus, sulaineišus;
Atbrauc svuoti, sulaineiši,
Nava cymdu kulaineišu.
174 [Kārsavas Ldz].

52645.

Jānīšam liela muiža,
Daudz bij kungu, sulainīšu:
Zvirbulītis zirgu puisis,
Zirnēklītis sulainītis,
Skudrītei čakla meita,
Tā bij kunga kalponīte.
184 [Ķēču Rg].

- 315 -

52646.

Kundziņš sauca sulainīti,
Sulainītis nedzirdēja;
Sulainītis blusas kava
Mellā jēra kažokā.
427 [Tadaiķu Lp].

52647.

Moderīte moderīte,
Buļļi tevi nobadīs;
Kam nedevi meitiņām
Svētu rītu ķērnas pienu?
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

52648.

Paleidzit jyus, ļautiņi,
Breinumam breinuotīs:
Muižas meita, vaca bāba
Brauc ar cyuku medībuos.
605 [Skolas].

52649.

Rouca, douca vabalīte,
Rungu kungu ustobā.
Tai nabeja vabalīte,
Tai bej Rungu prailanīte.
14 [Alsviķa Vlk].

52650.

Sāpēt sāp man galviņa
Kā tam koka dzenīšam,
Dien' un nakti aurējot,
Kunga mantu sargājot.
72 [Cesvaines Md].

52651.

Smukas bija mamzelītes,
Nemācēja goves slaukt.
Kā mācēja pienu ēst,
Pienā muti mazgāties?
163 [Kalētu Lp].

52652.

Tradi-ridi vokorā,
Žeidiņš brauca muižiņā;
Muižas meitas nūsaskota,
Žeids uz maisa nūsakrota.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

52653.

Opapa trallala,
Muižkungam seš arāj',
Divi noslīk', div' nomir',
Div' par mežu blandījās.
605 [Skolas].

52654.

Muižas puiši skaisti dzied
Tīrumā ecēdami;
Kā tie skaisti nedziedās,
Piena sulas padzēruši?
109 [Ērķemes Vlk].

★

e) Vagare un darbinieki

31444.

Vai vai stārastiņ,
Tavu šauru kamaniņ'!
Kur sēdēs darbnieciņš,
Kur darbnieka asariņas?
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31445.

Ai vagare vagarīte,
Rītu tevi svilinās!
Vakar veda apšu malku
Triju kungu darbinieki.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

1. Ai ragana raganiņa,
Rītu tevi dedzinās!
Vakar cirta apses malku
Triju kungu darbinieki.
3031 [Tomē (Tomes pag. Rg)].

2. Ai vācieti, ai vācieti,
Rītā tevi svilinās!
Šodien cirta apses malku
Treju kungu darbinieki.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

3. Guli, guli, miega cūka,
Rītu tevi svilinās!
Vakar cirta apšu malku
Treju kungu darbinieki.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

31446.

Ai vagare vagarīte,
Tavu mazu kamaniņu!
Ku tu liksi ļaužu balvas,
Kur līgavu vizināsi?
166 [Gramzdā un Smaižos (Gramzdas un Aizviķu pag. Lp)].

31447.

Ai vagare vagarīte,
Tavu mazu kamaniņu!
Kur tu savus grēkus liksi,
Kur liekās valodiņas?
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

- 316 -

31448.

Vai vagare vagarīte,
Tavu mazu kamaniņu!
Kur tu savus melus liksi,
Kur līgavu vizināsi?
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)], 200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

31449.

Vai vagare vagarīte,
Tavu mazu kamaniņu!
Kur tu vari pats sēdēt,
Kur vēl melus vizināt?
224 [Kabilē (Kld)], 226 [Kandavā (Tl)].

1. Vai vagari vagarīt,
Tavu mazu kamaniņu!
Kad tu pats iesēdies,
Kur tad niekus vizināsi?
226 [Kandavā (Tl)].

31450.

Ai vagare vagarīte,
Tavu šauru kamaniņu!
Kur tu liksi savus grēkus,
Savu resnu līgaviņu?
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

31451.

Vai vagare, vagarīte,
Tavu šauru kamaniņu!
Kur tu savas ķīlas liksi,
Kur tu melus vizināsi?
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

31452.

Ai vagare vagarīte
Tavu resnu vēderiņu!
To tev dara kunga cāļi,
Kunga trekni kāpostiņi.
224 [Kabilē (Kld)], 264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)], 274 [Zaļā muižā (Zaļenieku pag. Jg)], 281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)], 349 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ai kundziņi, muižņieciņi,
Tavu resnu vēderiņu!
To tev dara mūsu cāļi,
Zeminieku kāpostiņi.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

31453.

Ai vagare vagarīte,
Turi labu kumeliņu;
Lai dieniņa, lai naksniņa,
Kungi tevi drīzināja.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

31454.

Ar tiem skalu vāģīšiem
Mežā vilku stārastiņu;
čīkst vāģīši, brakšķ
kažoks,
Sākam abi gavilēt.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

31455.

Darbinieki darbinieki,
Vilks apēda vagarīti;
Sametami pa grašam,
Pirksim jaunu vagarīti!
101 [Rankā (Rankas pag. C)].

1. Klīdzit, goni, tiukojit,
Vylks nūnese lelū gonu.
Metit, goni, pa grošam,
Pērcit jaunu lelū gonu!
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

2. Kūlējiņi kūlējiņi,
Vilks aiznesa rijnieciņu!
Sametam pa grašam,
Pirksim jaunu rijnieciņu.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].

31456.

Darbenieku bāleliņi,
Sargait savus kumeliņus!
Es redzēju stārastam
Zirgu pautu kulītē.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

1. Darbenieki darbenieki,
Zirgu savu lūkojiet:
Mūsu riju rijnieciņš
Ķēves kāju svilināja.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

31457.

Darbnieciņi darbnieciņi,
Vilks apēda stārastiņu!
Lai to ēd ar velniem,
Kam tas kuļ darbnieciņus!
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

- 317 -

31458.

Dievs dod mūsu stārastam
Aklam mūžu nostaigāt,
Lai tas labi neredzēja,
Ko darīja darbinieki.
7 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

31459.

Dievs dod mūsu stārastam
Svina kājas, alvas acis!
Ar kājām nepaiet,
Ar acīm neredzēt.
871 [Liepkalnes apk. (Liepkalnes pag. Md)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

31460.

Dievs dod mūsu vagaram
Svina kājas, alvas acis,
Dzīties meitu, nepanākt,
Ar acīm(i) neredzēt!
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

1. Dievs dod mūsu kundziņam
Svina kājas, alvas acis,
Lai tas mūsu neredzēja,
Lai tas mūsu nepanāca.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

2. Dod, Dieviņi, puisēniem
Svina kājas, alvas acis,
Dzīties meitu, nepanākti,
Kad noķertu, nepazīt!
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

31461.

Dievs pats deva mūs' kungam
Klibu kāju vagarīti,
Nevarēja grāvjus lēkt,
Ne panākt darbiniekus.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Dievs dod mūsu kundziņam
Klibu kāju vagarīti,
Lai nevar drīzi iet,
Lai nepēra darbinieku!
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

31462.

Ērmi ērmi, brīnumiņi
Kunga lauka galiņā:
Vārnas plūca vagarīti,
Aiz matiemi turēdamas.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

31463.

Es nociertu ozoliņu
Pie kundziņa lievenēm;
Nebēdāju Skrundas kungu,
Ne to pašu vagarīti.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

31464.

Es pielēju lielu palti
Biksērmuižas pagalmā,
Tur noslīka negantais
Biksēriešu junkuriņš.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

31465.

Junkuram melni svārki
Kā kurmīša muguriņa;
Vagaram, tam pelēki
Kā pelītes vēderiņš.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

31466.

Es tev lūdzu, vagarīte,
Neper manu arājiņu!
Es tev došu šoruden
Trīs slaucamas vāverītes.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

31467.

Kad Dievs dotu mūs' muižā
Šķību greizu vagarīti,
Kā man tiktu raudzīties,
Kad pa muižu klenderē.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

31468.

Kas tur spiedza, kas tur brēca
Viņa kalna galiņā?
Vagariņa dvēselīte,
Kas bez saules strādināja.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

31469.

Kas tur spīd, kas tur mirdz
Viņā lauka maliņā?
Vagarītes dvēselīte
Balta spieķa galiņā.
240 [Bikstos (Bikstu pag. Tk)].

1. Zili melli dūmi kūp
Viņā lauka galiņā:
Deg vagares dvēselīte
Balta spieķa galiņā.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

31470.

Kungi rāja stārastiņus,
Stārastiņi darbeniekus,
Darbenieki kumeliņus
Ar gaŗo pātadziņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

31471.

Kur liksim, neliksim
Šo bargo stārastiņu?
Noveduši, piesiesim
Pie lielā skudru pūļa.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 318 -

31472.

Kur liksim, neliksim
To bargo junkuriņu?
Sasiesim kājas rokas,
Pakārsim skurstenī.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

31473.

Kur, māsiņa, vakar biji?
- Vakar biju sēņu lauzt.
Kur, māsiņa, tarbu liki?
- Es pakāru bērziņā,
Darbenieki noņēmuši,
Pamielojši vagarīti.
300 [Kroņa Misas pagastā (Misas pag. B)].

31474.

Kur tu brauksi, stārastiņa?
Šauras tavas kamaniņas,
Priekšā tevim mīļi vārdi,
Pakaļā lāstu maiss.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

31475.

Labi bija mūs' kundziņi,
Slimu saimi salīkuši:
Klibu kāju vagarīti,
Vienu aci skrīverīti.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

31476.

Lai Dievs dotu, kad es būtu
Vagarītes līgaviņa,
Es mācētu daiļi braukt
Vagarītes kumeliņu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

31477.

Mūs' kungam piederēja
Klibu kāju vagarīte,
Tas varēja telderēt
Pa tiem kunga tīrumiem.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

1. Dievs dod mūsu kundziņam
Klibu kāju stārastiņu,
Tas varēja labi lēkt
Ap tiem kunga tīrumiem.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

31478.

Mūsu muižas stārastam
Liela skāde notikusi:
Santa svārki sadeguši,
Pogas vieni atlikušas.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

31479.

Nebēdāju sīvu kungu,
Kad tik labis vagarītis:
Runā kungi ar vagari,
Es vagara ēniņā.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

31480.

Nedod Dievs stārastā
Manu baltu bāleniņu:
Dzen kundziņš dzenamo,
Dod ļautiņi ļaunus vārdus.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

31481.

Nosakliedze vanadziņš
Staiga purva maliņā;
Sasatrūka irbju draudze,
Aiz kalniņa gulēdama.
Nosakliedze vagariņš
Barga kunga tīrumā;
Nosabija darbenieki,
Grāvmalie sēdēdami.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

31482.

Pal'dīs Dīvam, niu byus vaļa
Kaidys dīnys vuoļuotīs:
Začs nūsp'ēre muižys kungu,
Gail's nūc'ērta saimin'eicu.
435 [Latgalē].

31483.

Raudādams pārtecēju
Zalvas kunga tīrumiņ'.
Par to reizes tecējumu
Ieņem mani vagaram;
Ieņem mani vagaram,
Iedod man sirmu zirgu;
Iedod man sirmu zirgu,
Dod pelēku mētelīt';
Dod pelēku mētelīti,
Iedod zaļu zobeniņ';
Es to savu zobeniņu
Ik dieniņas balināj';
Ik dieniņas balināju,
Ik vakarus mēģināj';
Ik vakarus mēģināju
Tanī vārtu stuburā.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

- 319 -

31484.

Šķilteŗam, stārastam,
Tiem es laba nevēlēju,
Tiem vēlēju koka zirgu,
Akmins seglus mugurā.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

31485.

Šķilteŗam, vagaram,
Tiem es laba nevēlēju,
Tiem es vēlu svina acis,
Mūžam skrieti meža ceļu.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

31486.

Sita muini stārestinč
Pēc kuindziņa pavēliņa;
Lei sit valns tuo kuindziņu
Pēc Dieviņa likuimiņa.
103 [Sausnējā, Vietalvā (Sausnējas un Vietalvas pag. Md)].

31487.

Situ koku pie kociņa,
Lai tek saule vakarā;
Sīvi kungi, vagarītes
Nedod svēta vakariņa.
186 [Gaiķos (Gaiķu pag. Kld)].

31488.

Stārastam balta bārda
Kā tam mūsu kazlēnam,
Ni augusi, ni plaukusi,
Tik ar līmu pielīmēta.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

31489.

Stārastam, junkuram
Zilajāmi zēvelēm,
Kam tas ēda cūkas gaļu,
Krējumāi mērcēdams.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

31490.

Stārastam, junkuram
Rudzu maizes nedodat,
Lai ēd sīkus akmentiņus,
Pa tīrumu staigādams!
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

31491.

Stārastam, junkuram
Šai saulē laba dzīve;
Jau viņā saulītē
Spieķu nasta mugurā.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

31492.

Stārastam, vagaram
Šai saulē laba dzīve;
Būs viņā saulītē
Ar kūziņu jāstaigā.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)], 27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

31493.

Stārastam, vagaram
Šai saulē laba dzīve;
Jau viņā saulītē
Elles dores virināja.
3161 [Līkuma Danenfeltes pag. (Sēļpils pag. Jk)].

31494.

Stārastam, vagaram
Šai saulē laba dzīve;
Tur, viņā saulītē,
Ellē kājas karāsies.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31495.

Stārastiem, junkuriem
Šai saulē laba dzīve;
Tur, viņā saulītē,
Velns uz ādas guni kūra.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

31496.

Stārostiem svaiņi gāja,
Stārostiem bāleniņi;
Mēs māsiņas nezinām,
Kādi kunga tīrumiņi.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Svaiņi gāja rijniekiem,
Bāleniņi stārostām;
Mēs māsiņas, zeltenītes,
Kunga riju nezinām.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

31497.

Stārastiņ, brāleliņ,
Laid man' laiku sētiņā,
Lai rasiņas nedabū
Margotie vainadziņi!
308 [Altenē (Seces pag. Jk)].

31498.

Stārastiņ, bāleniņ,
Tavu gudru padomiņu:
Kas kundziņa grāmatā,
Tas tavā galviņā.
282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)].

31499.

Stārastiņ, velna bērns,
Nesit man ar ievas kūju:
Dievs tev liks nosmirdēt
Kā tam ievas kociņam.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 320 -

1. Rijnieciņ, bāleliņ,
Nesit mani ievas kūju:
Smirdēs tava dvēselīte
Kā ieviņa grāvītie.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

31500.

Stārastiņ, velna bērns,
Nesit man ar ievas kūju:
Smirdēs tava dvēselīte,
Pie Dieviņa aiziedama.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31501.

Stārastiņ, velna bērns,
Nesit mani ievas kūju [kūļu]:
Dieviņš tavu dvēselīti
Kā ieviņu sutinās.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

31502.

Stārastiņš, velna bērns,
Pieķēzīja piedarbiņu,
Sasaēdis cāļa gaļas
Ar baltiemi kāpostiem.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Rijnieciņš, velna bērns,
Piedirš kunga piedarbiņu.
To darīja cāļa gaļa,
Mani balti kāpostiņi.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)], 3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

31503.

Stārastiņas dvēselīte
Par nedēļu badu mira,
Tik sestdienas vakarā,
Tad dabūja launadziņa.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

31504.

Stārastiņa meita biju,
Bandinieka līgaviņa;
Ne mūžam nezināju,
Kā sūtīja darbiniekus.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

31505.

Stārasts slaista baltu spieķi
Kunga rijas piedarbā;
Tā velns viņa dvēselīti
Slaistīs elles dibinā.
103 [Sausnējā, Vietalvā (Sausnējas un Vietalvas pag. Md)].

31506.

Suņi kaula ragus dara
Vagarīti mežā vest;
Pieci vīri malku cirta
Tur vagari svilināt.
346 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31507.

Suņi rēja, gaiļi dzied
Ap to mūsu lielukungu.
Lai tā velna pūce brēca
Ap to mūsu stārastiņu!
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31508.

Tev, alksnīti, trapja miza,
Tu nederi lūku plēst,
Tev, brālīti, lēna daba,
Tu nederi vagarim.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

31509.

čiga čiga ragaviņas,
Purvā vedu stārastiņu,
Kam tas kūla darbenieku,
Pie sētiņas piesiedams.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

31510.

čigu čigu ragaviņas,
Purvā vežu stārastiņu;
Velnam devu griķu sieku,
Lai pakāra stārastiņu.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Ķiku ķiku kamaniņas,
Žīdu vežu poriņā;
Velnam devu riekstu šauju,
Lai žīdiņu mužināja.
314 [Kroņa Elkšņu pagastā (Elkšņu pag. Jk)].

2. čika čika kamaniņas,
Veco vežu purviņā;
Runčam devu pelnu sieku,
Lai nokoda vecenīti.
871 [Liepkalnes apk. (Liepkalnes pag. Md)].

3. čīku čīku kamaniņas,
Mežā vedu saimenieci,
Kam tā mani agri cēla,
Vēlu vāra azaidiņu.
360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31511.

Vagaram, stārastam
Ellē kājas karājās,
Kam tas kūla darbiniekus
Bez saulītes vakarā.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

- 321 -

31512.

Vagarīt, bāleliņ,
Laid man laiku sētiņā,
Es tev' gribu pieminēt
I svešā maliņā.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

31513.

Vagarīte Dievu lūdza,
Ellē kājas karājās.
Kādu Dievu tad tu lūdzi,
Kad tu kūli darbiniekus?
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)], 362 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Moderīte Dievu lūdze,
Ellē kājas karājās.
Kāda Dieva tad tu lūdzi,
Kad tu kūli ganu meitas?
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

2. Vagarīte Jēzu sauca,
Kapā kājas ieceldamis.
Kā tu Jēzu tad nesauci,
Kad tu kūli darbeniekus?
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

31514.

Vagarītis gudris vīrs,
Īsus svārkus šūdināja,
Lai varēja grāvjus lēkt,
Drīz panākt darbiniekus.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

31515.

Vagarīte vagarēja,
Ievas nūja rociņā.
Dievs dod tev tā nobirt,
Kā ievai ziedi birst!
216 [Ventspilī], 353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Vagarīte vagarē,
Ievas nūja rociņā.
Dod, Dieviņ, vagarim
Ievas ziedus noziedēt!
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

31516.

Vagariņa dvēselīte
Diedziņā karājās;
Trūks diedziņis, dvēselīte
Kritīs elles dibinā.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

31517.

Vagarītes dvēselīte
Ne pie Dieva, ne pie vella,
Padebešos karājās
Balta spieķa galiņā.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)], 281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

31518.

Vagarītes dvēselīte,
Tā gribēja mīkstu gaļu:
Suņa gālu, lapsas gālu,
Vāverītes pazodīti.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

31519.

Vagarītes līgaviņa
Suni brauca baznīcā;
Kamēr pate Dievu lūdza,
Suns noēda iemauktiņus.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

31520.

Vagarītes līgaviņa
Ceplī nakti pārgulēja,
Pūŗu maizi vaktēdama,
Lai saimīte nedabūja,
Lai saimīte nedabūja
Pūŗu maizes pasmeķēt.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

31521.

Vagars nāk, vagars nāk,
Liela nūja padusē.
Strādājat, darbenieki,
Ar to nūju dabūsiet?
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

31522.

Vellam devu sieku riekstu,
Lai pakāra vagariņu;
Vells apēda sieku riekstu,
Vēl vagars vazājās.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

1. Sīļam devu riekstu sauju,
Lai nospēra rijkulīti;
Sīls saēda riekstu sauju,
Nenospēra rijkulīti.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

31523.

Velns vagari dancināja
Pašā elles maliņā;
Trūkst saitiņa, skrien vagaris
Pašā elles dibinā.
190 [Kuldīā].

31524.

Citur iešu, citur iešu,
Cita kunga valstiņā;
Nētķeniešu stārastiņas
Grūši mani maldināja.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

- 322 -

★

52655.

Ai vagār, resnvēder,
Rītu tevi svilinās;
Rītu tevi svilinās,
Pakārs ellē pie kājām.
605 [Skolas].

52656.

Ak tu resno laukvagari,
Svilinās tev rītu ādu;
Svilinās tev rītu ādu,
Pakārīs pie kājas peklē.
169 [Kandavas Tl].

52657.

Ai vagari, vagarīši,
Nerājat darbiniekus!
Darbinieki nokusuši,
Gŗūtus darbus strādājot.
273 [Mores Rg].

52658.

Ar vagaru saderēju,
Kuŗš meitiņu dabūsim;
Līdz vagars pie māmiņas,
Es ar meitu baznīcā;
Līdz vagars baznīcā,
Es ar meitu sētiņā.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

52659.

Cesveinai treju vārtu,
Visi treji virināmi:
Pa vieniemi kungi brauca,
Pa otriem darbiniek(i),
Pa trešiem iesavilkas
Stārastiņa nabadziņš.
605 [Skolas].

52660.

Citam muižs vagaram
Mell svārk, spožs pumps;
Tik tam Vēģ vagaram,
Tik ta muts pļāpšen.
17 [Ances Vp].

52661.

čigu čigu, ragu ragu,
Purvā vežu stārastiņu,
Ikām čigu, ikām ragu,
Kamēr miegu nogulēja.
373 [Sarkaņu Md].

52662.

Daža laba kalpa sieva
Vagarīti iesapēra;
Vagarīti iesapēra
Ar ozola sprigulīti.
94 [Dunikas Lp].

52663.

Dod, Dieviņ, bargus kungus,
Nedod bargus pieraudziņus!
Bargi kungi klāt nestāv,
Kā tie bargi pieraudziņi.
203 [Kurmenes B].

52664.

Elle elle Cesvaine,
Tur velniem jādzīvo;
Ne puišiem strožiem iet,
Ne meitām moderēm.
72 [Cesvaines Md].

52665.

Elle elle Piltenē,
Elles katlu vien vajaga;
Eita straži, vagarīši,
Nopirciet elles katlu!
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

52666.

Gan pazinu kunga rijas,
Vagarītes pātadziņu;
Gan pazinu kunga druvas,
Kungu govju laidariņu.
129 [Gudenieku Azp].

52667.

Ej, stārast, paskaties,
Kas tur laukā gavilē!
Stārastiņa dvēselīte
Pa pus gaisu lidinājās;
Tā tur kliedza dien un nakti,
Kunga mantu sargādama.
373 [Sarkaņu Md].

52668.

Jāt grib lepni muižniecīns,
Lepni baukt kamanās;
Mans bālīns zirgu jūdza
Zem vagara pātadzīnas.
94 [Dunikas Lp].

52669.

Kučierim sudrabiņa;
Kučierim sudrabiņa;
Vagaram suņa aste
Par to kalpu mocīšanu.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

- 323 -

52670.

Labi labi mūsu kungi,
Mūsu kungu pieraudziņi,
Nāk meitiņas dziedādamas
Kā pie tēva, māmuliņas.
203 [Kurmenes B].

52671.

Lepni gāja lielkundzīns,
Lepni gāja vagarīns;
Lepni gāja vagarīns,
Darbiniekus raudzīdams.
94 [Dunikas Lp].

52672.

Meitiņām, māsiņām,
Trīs uzlūki vasarā:
Moderīte, stārastiņš,
Skrīverīts - lupatiņš.
350 [Ropažu Rg].

52673.

Mūsu muižas stārastam
Liela skāde notikusi:
Zīda svārki sadeguši,
Pogas vien atlikušas.
599 [Kurzeme].

52674.

Novadniece satikās
Ar vagara līgaviņu,
Vien' otrai roku deva,
Šķind sudraba gredzentiņi.
398 [Skrundas Kld].

52675.

Raud sērdieņi, raud atraiši,
Raud nabaga darbinieki:
Sērdiens savu māti rauda,
Atraits savu līgaviņu,
Raud nabaga darbinieki
Sīvu kungu, vagāriņu.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

52676.

Stārastiņ, utubunga,
Kundziņš tevi aicināja!
Kundziņ, gaidi, nava vaļas,
Jākauj utis kažokā.
386 [Sidgundas (Rikteres) Rg].

52677.

Starastiņ, vagāriņ,
Darbinieku kūlējiņ!
Ellē tava dvēselīte,
Āža raga galiņā.
350 [Ropažu Rg].

52678.

Stārastīna dvēselīte
Vidū gaisu lidināj',
Ne pie Dieva, ne pie vella,
Ne pie paša stārastiņa.
192 [Kosas C].

1. Vāgarīša dvēselīte
Pušu gaisā lidinēja,
Ni pi Dīva, ni pi valna,
Ni pi poša darbinīka.
389 [Silajāņu Rz].

52679.

Stārastiņa līgaviņa
Ik vakaru gauži raud.
Viena pate iegulusi
Lielajā gultiņā.
109 [Ērķemes Vlk].

52680.

Šķilteram, stārastam
Šai saulē laba dzīve;
Viņā Dieva zemītē
Dzelzs susekli sēdinās.
109 [Ērķemes Vlk].

52681.

Tolka tolka, kas nu tolkis, rūtuo rūtuo,
Vylks apjādja stārastaņu, rūtua
rūtuo,
Liksim, meitis, pa grašiņam, rūtuo rūtuo,
Pierksim jaunu stārastaņu, rūtuo
rūtuo,
Lelu lobu stārastaņu, rūtuo rūtuo!
425 [Šķaunes (Landskoronas) Ldz].

52682.

Vagarīte valtes sauca,
Ellē kājas karājās.
To tev dara tavi grēki,
Kam nokūli darbiniekus.
282 [Nīcas Lp].

52683.

Vagarīša dvēselīte
Ni pie Dieva, ni pie velna,
Lielajā poriņā
Baltā bērza galiņā.
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

52684.

Vagarītes dvēselīte
Kungu laukas maliņā;
Kungu laukas maliņā,
Spica mieta galiņā.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

- 324 -

52685.

Velnam deva kviešu pūru,
Lai pakāra vagarīt';
Velns apēda kviešu pūru,
Vagarīti nepakāra.
403 [Slokas Rg].

52686.

Visi gaiļi skaisti dzied,
Laktiņā salēkuši;
Tā dziedās vella zeļļi,
Vagarīti ieraugot.
273 [Mores Rg].

52687.

Tai juoj kungi, tai vagars,
Tai juoj poši darbinīki,
Auzu maizes pīāduši,
Teļa putras pīstrābuši.
389 [Silajāņu Rz].

52688.

Vagarīns sasasauc: tekat vīri,
Nav neviena tecētāja.
Tec, kundzīn, pats pa priekšu,
Tad būs vīri tecētāji.
94 [Dunikas Lp].

52689.

Vagarīti vagarīti,
Sargā savu kamzolīti!
Vakar kūli darbiniekus,
Uz ežīnas sēdēdams.
94 [Dunikas Lp].

52690.

Vagars savu Dievu lūdza,
Pakrēslī tupēdams.
Kādu Dievu tad tu lūdzi,
Kuldams manu arājiņ(u)?
94 [Dunikas Lp].

★

f) Rijnieks un kūlēji

31525.

A Dieviņ, man bij laime,
Mans brālīts rijinieks;
Es sēdēju pečbeņķī,
Pušķē balt' villainiņ'.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

31526.

Ai lielā rudzu rija,
Kur tie tavi kūlējiņi?
Cits ielīda salmiņos,
Cits jēkulas kūlītī.
1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)].

31527.

Aiz brīnuma nevarēju
Ne galviņas palocīt:
Vai tik vien dižu meitu
Mūsu kunga rijniekam?
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

31528.

Augstu cēlu sprigulīti,
Lēni laižu klājienā,
Lai rociņas nepiekusa,
Visu nakti vēcinot.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31529.

Auški cēļu spriguliņu,
Viegli laižu salmiņos,
Lai redzēja rijnieciņš,
Ka es laba kūlējiņa.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

31530.

Augsti cēlu spriguliņu,
Viegli laidu salmiņos;
Sausa koka spriguliņš,
Slapja kunga labībiņa.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

31531.

Dievs dod mūsu kundziņam
Klibu kāju rijnieciņu,
Lai tas viegļi netecēja
Pa lielo piedarbiņu.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31532.

Dievs dod prieku, veselību
Kunga riju kūlējiem;
Lai tiem pakas, lai masalas,
Kas gulēja spilveņos!
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

31533.

Dod, Dieviņ, veselību
Kunga rijas kūlējiem;
Lai guļ miegu, kas guļ miegu,
Lai guļ miegu raudādams!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

31534.

Ej, saulīte, pusdienā,
Atlaid rijas kūlējiņus!
Sīvi kungi, vagarīte
Neatlaida kūlējiņus.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

- 325 -

31535.

Ej, saulīte, tai laikā,
Kā vakar atnācām,
Lai pārgāju sētiņā
Bez rijkuļa pātedziņas!
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

31536.

Elle elle kunga rija,
Elle kunga piedarbiņa,
Tur es savu augumiņu
Kā pirtī pērdināju.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

31537.

Elle elle kunga rija,
Elle kunga piedarbiņš,
Tur es savu augumiņu
Tautiešam izrādīju.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 87 [Liepas muižā (Liepas pag. C)].

1. Dievs lei radz kunga riju,
Kunga lielus tīruimiņus:
Tur as sovu ouguimiņu
Toutiņām parāedīju.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

2. Sodi, Dievs, kunga rijas,
Kunga lielu piedarbiņu:
Tur es savu augumiņu
Tautiņām izrādīju.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31538.

Elle elle kunga rija,
Elle kunga piedarbiņš:
Tur es savus sārtus vaigus
Ik rudens balināju.
108 [Veismaņu pagastā (Vaives pag. C)].

31539.

Elle elle kunga rija,
Jaunu vīru mocītāja,
Nomocīja jaunus vīrus,
Jaunu vīru kumeliņus.
216 [Ventspilī].

31540.

Elle elle kunga rija,
Rīgā mani bāleliņi;
Ko ellē izkūlām,
To uz Rīgu aizvedām.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)], 3531 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Elle elle kungu rija,
Vergi mani bāleliņi;
Ko tie vergi savergoja,
To Liepāja pavadīja.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

31541.

Elle elle kunga rija,
Rudzus mina kājiņām.
Vai tu, elle, gunie degsi,
Vai noslīksi ūdenie?
103 [Sausnējā, Vietalvā (Sausnējas un Vietalvas pag. Md)].

31542.

Elle elle kunga rija,
Vārdzin' manus bāleliņus;
Vienu nakti pate vārgu,
Otru mani bāleliņi.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

1. Elle elle kunga rija,
Vergi mani bāleliņi;
Dui naksniņas es vergoju,
Trīs naksniņas bāleliņi.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

31543.

Es bij' maza meitenīte,
Es izkūlu kunga riju,
Es izkūlu kunga riju
Ar vītola sprigulīti.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

31544.

Es nelaižu rijniekam
Sava balta bāleniņa:
Kungi sauca buntavnieku,
Deve dažu ļaunu vārdu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

31545.

Es pietiku savu laiku,
Kungu rijas nekūluse:
Rijenieka meita biju,
Mētātāja līgaviņa.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Stārastiņa meita biju,
Atkal straža līgaviņa;
Sav' mūdiņu nodzīvoju,
Kunga rijas nekūlusi.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

31546.

Es to daudzi nebēdāju,
Ka kungiem rijas deg:
Iz maniem pārslas bira,
Es ar slotu krustījos.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

- 326 -

31547.

Gāju kunga kūliņā
Spriguliņu vēdināt;
Augši cēlu, viegli laidu,
Bet diženi rībējās.
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

31548.

Gan pazinu kunga rijas,
Pie durvīm pieiedams:
Lielas durvis piedarbami,
Pilni vadži sprigulīšu.
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)].

1. Es pazinu kunga rijas,
I tumsā dagājus':
Platas bija kula durvis,
Pilni vadži spriguliņu.
18 (Meņģelē).

31549.

Gana situ, gana situ
Ar abām rociņām:
Sprigulīša vaina bija,
Ka tas dikti nerībēja.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

31550.

Gan viegli, salmiņi,
Es jūs auklēju,
Tādēļ rijnieks
Pagreizi vērās.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

31551.

Gauži raud rijkurītis,
Dandziņā tupēdams.
Kūlējiņi saplēsuši
Peļu ādu kažociņu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

31552.

Gauži raud rijnieciņš,
Pie ceplīša stāvēdams:
Kūlējiņi nozaguši
Puteklīšu mētelīti.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

1. Rijnieciņa līgaviņa
Kaktā sēd raudādama:
Kūlējiņi nozaguši
Puteklīšu mētelīti:
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

31553.

Gulēt iešu, kur gulēšu?
Rijiņā rijiņā!
Lai piecēla rītā agri
Circenīši dziedādami.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

31554.

Jaunas meitas kulti gāja
Ar sudraba spriguļiem;
Augsti cēla, viegli laida,
Cisas bira pelavās.
394 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31555.

Jauni vien, jauni vien,
Ko mēs jauni darīsim?
Paņēmuši rudzu riju,
Sakulsim pelavās.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

31556.

Kāsējiet gaŗus kāsus,
Vecākie bāleliņi,
Lai šķiet kungi vecus vīrus,
Lai nesūta rijas kult!
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

31557.

Kas kait man kult neiet,
Mans brālītis rijkulītis.
"Ej, māsiņa, pagulēt,
Es nojemšu meteniņu!"
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

31558.

Kas kait man kult neiet,
Mans brālītis rijkulītis;
Citas meitas salmus krata,
"Nāc, māsiņa, apsildies!"
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

1. Kas kait man kult neiet,
Rijenieki bāleliņi;
Iet kūlēji salmu bāzt:
"Nāc, māsiņa, sildīties!"
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

31559.

Kas tur kliedza, kas tur brēca
Rigas pakša galiņā?
Rijnieciņa dvēselīte,
Tā tur kliedza, tā tur brēca.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

31560.

Ko tie kraukļi kracināja,
Ko žagatas žadzināja?
Velns pakāra rijnieciņu
Kunga rijas pakaļā.
121 [Gulbenē (Md)].

- 327 -

1. Ko tie kraukļi kraucenāja,
Ko žagatas žadzenāja?
Velns pakāra stārastiņu
Sausas egles galiņā.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

31561.

Kratiet salmus, kūlējiņi,
Salmos graudu nelaidiet:
Kundziņš kūla rijnieciņu,
Salmos graudu meklēdams
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

1. Gauži raud rijnieciņš,
Pie ceplīša stāvēdams:
Kundziņš kūle rijnieciņu,
Salmos graudu meklēdams.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

31562.

Kūlām pieci kūlējiņi
Liela kunga rijiņā;
Otri pieci kūlējiņi
Rijkurīša kabatā.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

31563.

Kūlējiņi Dievu lūdze,
Lai salūze sprigulīts:
I rociņa atsapūta,
Sprigulīti salāpot.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

31564.

Kūlējiņi kūlējiņi,
Godājieti rijenieku:
Uzlikuši uz krijiņa,
Velciet pura maliņā!
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

31565.

Kūlējiņi kūlējiņi,
Godājiet rijnieciņu:
Izveduši, piesieniet
Pie lielā skudru pūļa!
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

31566.

Kratām salmiņus,
Lai bira graudi,
Lai mūsu kundziņš
Bagāts tapa.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

31567.

Kult es gāju rijiņā,
Ne spriguļa vēcināt;
Tur es savu tikumiņu
Tautietim izrādīju.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

31568.

Kult es kūlu kunga riju,
Ne ilgam vairs es kūlu:
Kūlu šādu rudentiņu,
Bāleliņa žēlodams.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

1. Kultin kūlu kunga riju,
Vai es visu mūžu kulšu?
Šim gadam vien pakūlu,
Mazās māsas žēlodama.
1311 [Apē (Vlk)].

31569.

Kundziņš sauca rijnieciņu,
Rijnieciņš nedzirdēja:
Rijnieciņš krāssbedrē
Vecas bekas sutināja.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

31570.

Kuplis auga ozoliņis
Kunga rijas galiņāi;
Jauni kunga rijnieciņi,
Nemācēja darināt.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Skrūzains auga ozoliņš
Kunga rijas pakaļā;
Rijenieki, brāleliņi,
Nav ozolu dējējiņi.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

31571.

Kuplis auga ozoliņš
Kunga riju pakaļā;
Nokūluši, kūlējiņi
Tur sakāra sprigulīšus.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

1. Kuplis auga ozoliņš
Pie brāliņa kula doru.
Nokūluši, kūlējiņi,
Pakaŗam spriguliņus!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

31572.

Kur gulēji, kur gulēji?
- Rijiņā, rijiņā!
Kas pacēla, kas pacēla?
- Rijnieciņa pātadziņa.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

- 328 -

31573.

Kur tecēji, rijenieki,
Ar to tāšu kažociņ'?
- Mežā teku tāšu plēst,
Citu jaunu šūdināt.
224 [Kabilē (Kld)].

1. Noplīsuši tāšu svārki,
Kungu riju kuldinot;
Tek' mežā tāšus plēst,
Jaunus svārkus šūdināt.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

31574.

Kuŗa māsiņa pietika,
Kunga rijas nekūlusi?
Tā māsiņa vien pietika,
Kai iet brāļi stārastiem.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

31575.

Lai bij zaglis, kas bij zaglis,
Rijnieciņš labis zaglis:
Tas nozaga kungam auzas
Pa vienam graudiņam.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

31576.

Līdz', Dievs, rijas kūlējam
Pilnu sērt, tukšu kult,
Pilnu sērt, tukšu kult,
Kungam labi atbildēt!
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

31577.

Līdzi, Dievis, rijkuŗam,
Šīs naksniņas kūlējam:
Kūlējam izdzievāt,
Rijkuŗam atbildēt,
Rijkuŗam atbildēt
Sīvu kungu vagarim.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

31578.

Meitas riju piesērušas,
Meitas riju nokūlušas,
Meitas kungu grāmatā, -
Puiši cūku rakumos.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1. Meitas riju izkūlušas,
Meitas riju piesērušas;
Puiši kungu grāmatā,
Pie ceplīša sēdētāji.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

31579.

Mūsu riju rijniekam
Liela skāde notikusi:
Santa svārki sadeguši,
Knopes vien palikušas;
Ar tās knopes nepaliktu,
Kad uz mutes negulējs.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

31580.

Jēkaupiņš, mans vīriņš,
Liela kunga rijkuriņš;
Sadeg liela kunga rija,
Pakaŗ manu Jēkaupiņu.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

1. Pēterītis, mans vīriņš,
Kunga rijas rijnieciņš.
Svilinās velns kunga rijas,
Pakārs manu Pēterīti.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

2. Miķelītis, mans vīriņš,
Lielakunga rijkurīts.
Lielakunga rija dega,
Miķels egles galiņā.
216 [Ventspilī].

31581.

Nāc ārā, rijnieciņ,
Ko es tev parādīšu:
Redz, kur tava dvēselīte
Vidū gaisa lidināja!
55 [Mūŗa muižā (Mūrmuižas pag. Vlm)].

31582.

Nāc ārā, rejas meiri,
Ko es tev parādīš':
Redz, kur tava dvēselīte
Pusdebesu karājās!
Sitat, velli, vaŗa bungas,
Lai krīt elles dibinā!
119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)].

31583.

Nāc ārā, rijas meiri,
Ko es tev parādīš':
Redz, kur tava dvēselīte
Vidū gaisa lidināja,
Ne pie Dieva, ne pie vella,
Ellē kājas karājās.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

31584.

Nāc ārāje, rijas meiri,
Ko es tev parādīšu:
Redz, kur tava dvēselīte
Vidū gaisa sijājās,
Vidū gaisa sijājās
Ievas spieķa galiņā!
50 [Vecatē (Vecates pag. Vlm)].

- 329 -

1. Rijenieka dvēselīte
Ne pie Dieva, ne pie velna;
Vidū gaisa karājāsi
Balta spieķa galiņā.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

31585.

Nāc ārā, rijas meiri,
Ko es tev parādīšu:
Vidū gaisa karājās
Tava mīļa dvēselīte;
Neņem Dievs, neņem velns,
Neņem rijas kūlājiņi.
1191 [Ēveles draudzē].

1. Nāc ārā, rijnieciņ,
Ko es tev parādīšu:
Redz, kur tava dvēselīte
Vidū gaisa sijājās,
Ne augšā, ne zemē,
Ne Dievam, ne vellam.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

31586.

Nāc ārā, rijnieciņ,
Ko es tev parādīšu:
Ekur tava dvēselīte
Diedziņā karājās.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

31587.

Nāc ārā, rijnieciņ,
Ko es tev parādīšu:
Redz, kur tava dvēselīte
Vidū gaisa lidināja!
Tur tā kliedza dien' un nakti,
Kunga mantu sargādama.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Kas tur kliedza, kas tur sauca
Rijas broda galiņā?
Rijenieka dvēselīte,
Kunga mantu sargādama.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

2. Rijnieciņa dvēselīte
Mākoņos plīvinēja,
Kunga mantu sargājot,
Lai nezaga kūlējiņi.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

3. Rijnieciņa dvēselīte
Rijas čores galiņā;
Tur tā kliedza, tur tā brēca,
Kunga mantu sargādama.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

4. Rijnieciņa dvēselīte
Kula virsu lidināja,
Kunga mantu sargādama,
Sav' augumu vadīdama.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

31588.

Nāc ārāji, rijnieciņ,
Ko es tev pasacīšu:
Kunga rudzi, kunga mieži,
Visi iet vezumā.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

31589.

Nakti kūlu kunga rijas,
Tumsā gāju sētiņā,
Tumsā vērpu, tumsā audu,
Tumsā gauži noraudāju.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31590.

Netīk man kunga rijas,
Nei sprigulis vēcināt;
Alutiņš, tas man tika,
Rudajāmi actiņām.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

31591.

Pāri muižas rijas jumtu
Zila liesma lidināja.
Vai tas bija kunga pūķis,
Vai vagares dvēselīte?
24 [Lēdurgas draudzē].

31592.

Patais' man, bāleliņ,
Sausa koka sprigulīti:
Man jāiet rijas kult
Barga kunga piedarbā.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

31593.

Pieci velni riju kūla,
Sestais putru dzisināja,
Septītais cūkas gana
Lielakunga tīrumā.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Pieci velni riju kūla,
Sestais putru dzisināja;
Tas bij visu vecākais
Kas to putru dzisināja.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

- 330 -

31594.

Redelītes, velna ribas,
Manu nagu deldētājas;
Rijnieciņš, velna bērns,
Manu sviedru sūcējiņš.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

31595.

Rītu būs, rītu būs
Liela tiesa mūs' muižā:
Sijātāji, vētītāji
Guļ uz viena paladziņa.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

31596.

Rītu būs, rītu būs
Mūs' muižā liela tiesa:
Sijātāji vētītāju
Beku spaini apēduši.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31597.

Rijkulīti, bāleliņi,
Ik vakarus krogā gāji;
Ik vakarus tev sanesa
Raibus cimdus, apsējiņus.
220 [Dursupē (Zentenes pag. Tl)].

31598.

Rijeniek, bāleliņ,
Mesimies vienis prātis:
Tev rijiņa nežuvuse,
Man nebija sprigulīša.
226 [Kandavā (Tl)].

1. Ai rijkuri, bāleniņ,
Runāsim vienus vārdus:
Tev rijiņa pusžujuse,
Man notrūka sprigulīts.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

2. Rijenieka bāleliņ,
Dzīvosim vienis prātis:
Tev bij slapja rudzu rija
Man piekusa kumeliņš.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31599.

Rijnieciņ, bāleliņ,
Nekul manis šo naksniņ'!
Citu nakti atiedama,
Atnesīšu raibus cimdus.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

1. Rijnieciņis meitas kūla,
Ievas rīkstes sautēdams.
Es tev lūdzu, rijnieciņ,
Nekul manis šo naksniņ'!
Es atnākšu citu nakti,
Atnesīšu cimdu pāru.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

31600.

Rijnieciņ, bāleniņ,
Nekul meitas ievas kūju:
Dancos tava dvēselīte
Ievas kūjas galiņā.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

1. Es tev lūdzu, rijnieciņ,
Nekul meitu ievas kūju:
Ellē tava dvēselīte
Ievas kūjas galiņā.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

2. Es tev lūdzu, rijnieciņ,
Nekul meitu ievas spieķi:
Ziedēs tava dvēselīte
Ievas spieķa galiņā.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

31601.

Rijnieciņ, bāleliņ,
Nes lazdiņu rociņā:
Citi koki viltus dara,
Lazda viltus nedarīja.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

31602.

Rijkurīti, bāleliņi
Sit akmeņa rijas plānu:
Man tēviņis kaldināja
Kult jājamu kumeliņu.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

31603.

Rijkulīti, bāleliņi,
Tev bij kupla cepurīte;
Tā bij laba dusmu celti
Un pagreizi skatīties.
220 [Dursupē (Zentenes pag. Tl)].

31604.

Rijkulīti, bāleliņi,
Tev sieviņas nevajag:
Ik vakarus jaunas meitas
Tev sanāca kūlējiņas.
220 [Dursupē (Zentenes pag. Tl)].

31605.

Rijkulīti, bāleliņ,
Tec ūdeņa avotāi:
Balti tavi viesi nāca,
Melni tavi biķerīši.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

- 331 -

31606.

Rijeniek, bāleliņ,
Turi gudru padomiņ':
Saslaucījis puteklīšus,
Saberi kunga saujiņā!
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

31607.

Rijinieka aveniņš
Ne tas ēda, ne gremoja;
Vai tas nāvi paredzēja?
Kūlējs trina tuteniņu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

31608.

Rijkurīša dvēselīte
Kuko rijas galiņā,
Gaida rijas kūlējiņus
Cāļu gaļu atnesam.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1. Vagarītes dvēselīte
Spiedz čukura galiņā.
Ko tā spiedza, ko tā kauca?
Tā gaidīja darbeniekus,
Lai atnāca darbenieki,
Lai atnesa cūkas gaļu.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

31609.

Rijenieka dvēselīte
Puši gaisa lidināja,
Kam tas pēra kūlējiņus
Bez saulītes vakarā.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)].

31610.

Rijnieciņa dvēselīte
Vidū gaisa lidināja.
To tev dara meitu grēki,
Kam mauc meitu gredzeniņus!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

31611.

Rijkulīša līgaviņa
Ar kaziņu Rīgā brauca;
Jo tie rati gana greizi,
Jo tā kaza ģeņģeŗoja.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

31612.

Rijenieka līgaviņa
Nakti miega negulēja,
Zina savu arājiņu
Kunga riju sargājot.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

31613.

Rijenieka līgaviņa
Ceplī gul dienavidu,
Plācenīti vaktēdama,
Lai neēda kūlējiņi.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

31614.

Rijnieciņa meitu ņēmu,
Žēlastības gribēdams;
No Dieviņa žēlastība,
Ne no tāda bendes kalpa.
1311 [Apē (Vlk)].

31615.

Rijenieki rijenieki
Mani balti bāleniņi.
Sargi, Dievs, kunga riju,
Vado manus bāleniņus!
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

31616.

Rijnieks ēda, rijnieks dzēra
Kroga galda galiņā;
Vējiņš kūla, putni ēda
Lielakunga labībiņu.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 380 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē],
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

31617.

Rijnieciņš mani bāre,
Ka es stipri nekuļot.
Velns lai tevi tā sakūla,
Kā es kūlu rudzu riju!
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

31618.

Rijnieciņš meitas kūla
Ar spriguļa vālītēm,
Cimdu, zeķu gribēdams,
Meitai pūru darīdams.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31619.

Salmi čaukst, salmi čaukst,
Kas tos salmus čaukstināja?
Rijenieks čaukstināja,
Kūlējiņu meklēdams.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31620.

Salmi čaukst, salmi čaukst,
Kas tos salmus čaukstenāja?
Rijnieks kūla kūlējiņu,
Aiz matiem turēdams.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

- 332 -

31621.

Salmenieki salmenieki,
Savu ķēvi apraugāt!
Es redzēju rijniekam
Ķēves kāju kalītē.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

31622.

Sapinam rijnieciņu
Sudrabiņa pinekliņu,
Grožojam zelta grožu,
Lai neskrēja klājienā.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

31623.

Saplēšami rijnieciņu
Pa lupatu lupatām,
Lai raud sieva lāpīdama,
Bērni, guni rādīdami.
78 [Kroņa Iršu muižā (Iršu pag. Md)].

31624.

Žīdi gāja murdēdami,
Kad saulīte gabalā;
Zemnieciņi, nabadziņi,
Rudzu riju nokūluši.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

31625.

Sīki vien, mazi vien
Kunga rijas kūlējiņi,
Cits ielīda salmiņos,
Cits jēkulas kūlītī.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Sīki vien, mazi vien
Kunga rijas kūlējiņi;
Cits pazuda klājienā,
Cits jēkulas kūlītie.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

31626.

Sīlim devu riekstu sieku,
Lai nokoda rijenieku,
Kam tas mani kuldināja
Puteksnīšu rijiņā.
226 [Kandavā (Tl)].

1. Žurkām devu rudzu sieku,
Lai nokostu rijenieku,
Kam viņš manus kumeliņus
Naksniņām vārdzināja.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Vellam devu riekstu sieku,
Lai nospēra rijas meiri,
Kam tas manu augumiņu
Kā pirtī pērdināja.
4 [Aijažos].

31627.

Skaiti, skaiti, rijkulīti,
Vai tev visi kūlējiņi:
Es dzirdēju rijas durvis
Atveŗam, pieveŗam.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

31628.

Sodi, Dievs, kunga rijas,
Kunga rijas sprigulīšus:
Kungi manu bāluliņu
Par rijnieku uzcēluši.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

31629.

Stārastam zelta josta,
Rijniekam sudrabiņa:
Kūlējiņu sūra vara,
Darbinieku kliedzieniņi.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

31630.

Tava vaina, rijnieciņ,
Kam agrāki nepiecēli,
Man pienāca gaisumiņa
Pie pirmā klājumiņa.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

31631.

Vidū jūras uz akmeņa
Melna odze rudzus mala;
Kungiem ēsti to maizīti,
Kas pa nakti riju kūla.
224 [Kabilē (Kld)].

31632.

Viņas muižas rijniekam
Vīžu kurza mugurā.
Sargies, mūsu rijnieciņ,
Kā ir tev tā nebūtu!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

31633.

Visi rijas kūlējiņi
Zeķītēs, kurpītēs;
Pašam riju rīkulim
Peļu ādas kažociņ'.
224 [Kabilē (Kld)].

★

52691.

Ai rociņas, man' rociņas,
Tās darbiņa pieradušas:
Nebaidās kunga rijas,
Ne brāļiem maltavītes.
192 [Kosas C].

- 333 -

52692.

Vai tu manu sūru mūžu,
Piekvēpušas kungu rijas!
Nakti riju izkūlusi,
Dienu gāju tīrumāji.
36 [Balvu Abr].

52693.

Aiz to mūsu rijnieciņam
Noplīsuši kamzoliņi:
Rijas pakši noplēsuši,
Kūlējiņus dzenājoti.
115 [Galgauskas Md].

52694.

Augsti cēlu sprigulīti,
Lai rociņas nepiekūst;
Lai rociņas nepiekūst,
Kunga rijas kuldinot.
192 [Kosas C].

52695.

Augsti cēlu, viegli laižu
Kunga rijas sprigulīti,
Lai rocīnas nepiekustu,
Lai vālīte nenodiltu.
192 [Kosas C].

52696.

Es izkūlu kunga riju
Ar vītola sprigulīti.
Augstu cēlu, viegli laidu,
Lai rociņas nesāpēja;
Lai rociņas nesāpēja,
Visu nakti cilājot.
241 [Lubānas Md].

52697.

Augsti cēlu, viegli laidu
Muižas rijā sprugulīti,
Lai salmiņi nesabirst,
Lai nav pulka pelaviņu.
439 [Trikātas Vlk].

52698.

Laidiet mani rijas kult,
Es mācēju riju kult;
Augsti cēlu, viegli laidu,
Lai salmiņi nečaukstēj(a).
224 [Lielvārdes Rg].

52699.

Augsti cēlu, viegli laižu
Kunga rijā sprigulīti,
Lai varēja sav' varīti
Līdzi nest tautiņās.
564 [Salacgrīva Vlm apr.].

52700.

Bāli bāli mani vaigi,
Kas tos baltus balināja?
Kunga rijas, sūrie dūmi,
Piedarbiņa puteklīši.
603 [Lietuva].

52701.

Elle elle kunga rija,
Elle kunga piedarbiņš;
Tie tur mani verdzināja,
Ar nūjām kapādami.
443 [Turlavas Kld].

52702.

Elle elle kunga rija,
Manu brāļu mocītav(a);
Tur nobālēj' brāļu vaigi,
Tur salīka augumiņš.
460 [Valkas Vlk].

52703.

Elle elle kunga rija,
Otra elle sveša māte.
Velns saspēra kunga riju,
Pasakāra sveša māt(e).
263 [Mēmeles Jk].

52704.

Es izkūlu kunga riju,
Nava salmu nesējiņas.
Nes, māsiņa, salmu nastu,
Došu baltu villainīti.
39 [Bārtas Lp].

52705.

Es izkūlu kunga riju,
Nava salmu nesējiņa.
Tec, bāliņ, ciemiņā,
Atved salmu nesējiņu!
115 [Galgauskas Md].

52706.

Es pateicu kundziņam
Par to lielu piedarbiņu:
Man pagāja vakariņš,
Sprigulīti meklējot.
109 [Ērķemes Vlk].

52707.

Es tuo daudz nabādavu,
Ka kungam reja daga;
Ka uz maņa plēnis byra,
Es ar slūtu slaucījūs.
326 [Preiļu D].

- 334 -

52708.

Griuti griuti, kur bej griuti,
Kunga rejā beja griuti:
Griuta vuole spriguļam,
Borgi vuordi vagaram.
605 [Skolas].

52709.

Jūs, ļautiņi, nezināt,
Kas manā pūriņā:
Rijnieciņa skaistā pīpe,
Ko nozagu kult iedama.
545 [Krustpils D apr.].

52710.

Kas tur kliedz, kas tur brēc
Rijas čores galiņā?
Rijnieciņa dvēselīte
Kunga mantu sargājot.
115 [Galgauskas Md].

52711.

Kālab mane stīvas kājas,
Kālab pumpa mugurā?
To man dara kunga rijas,
Kunga lieli rudzu lauki.
129 [Gudenieku Azp].

52712.

Kulies pate, kungu rija,
Kad nevaid kulējīnu;
Strādā pate, tautu meita,
Kad nevaid strādātāja!
192 [Kosas C].

52713.

Kuliet riju, kūlējiņi,
Lai spriguļi dziesmu sit!
Nokūluši klājējiņu
[klājumiņu?],
Dos māmiņa brokastiņu.
223 [Lielstraupes C].

52714.

Kunga rija bēdājās,
Kādi mazi kūlējiņi;
Nebēdā, kunga rija,
Izkuls mazie kūlējiņi!
14 [Alsviķa Vlk].

52715.

Kungam dīna, kungam nakts,
Maņ mīdziņš nagulāts;
Tod mīdziņ(u) es gulēšu,
Kod kungam reju kulšu.
605 [Skolas].

52716.

Kungam vien, kungam vien,
Kungam dienu, kungam nakt'.
Dienu kunga tīrumā,
Nakti kunga piedarbā.
358 [Rugāju Abr].

52717.

Kuplis kuplis bērziņš auga
Kunga rijas pakaļā;
Jauns bij kunga rijnieciņš,
Nemācēja darināt.
209 [Lauberes (Lauberes-Ozolu) Rg].

52718.

Kur tas mūsu rijenieks,
Kad neredz staigājot?
Rijenieks aizkrāsnē,
No biksēm utis lasa.
192 [Kosas C].

52719.

Kuŗa māsiņ' uzaugusi,
Kunga rijas nekūlusi?
Es uzaugu nekūlusi,
Man deviņi bāleliņi.
241 [Lubānas Md].

52720.

Maza maza es meitiņa,
Jau pazinu kunga rij(u):
Augsti sliekšņi, platas durvis,
Pilli vadži spriguļiem.
112 [Ezeres Kld].

52721.

Mēs bijām pieci brāļi,
Kungam rijas nekūlēm;
Lie tie kūle, ducināja,
Kas naudiņas neturēja.
143 [Jāsmuižas D].

1. Mes bejom pīci bruoļi,
Kungam rejas nakyulem;
Lai tī kyule, lai byukšina,
Kam naudiņas vajadzēja.
389 [Silajāņu Rz].

52722.

Nabadziņi lielījās
Ar savām kulītēm;
Mēs, kundziņa darbinieki,
Ar saviem spriguļiem.
197 [Krotes Lp].

52723.

Ne es biju, ne es būšu
Kungu riju kūlējiņ(a).
Rijnieciņa meita biju,
Vagarītes līgaviņ(a).
56 [Birzgales (Lindes) Rg].

- 335 -

52724.

Nepieder kunga rija
Bez meitiņu dziedātāju;
Nepieder kunga lauki
Bez kuplo ozoliņu.
146 [Jaungulbenes Md].

52725.

Nivīnam tai nabeja,
Kai munam vactāvam:
Kunga rejā saule lēce,
Kunga dryvā nūrītēja.
605 [Skolas].

52726.

No logiem, no durvīm
Es pazinu kunga rijas:
Melni logi, platas durvis,
Pilni vadži sprigulīšu.
246 [Madlienas (Lielais) Rg].

52727.

Pieci, seši kūlējīni
Liela kunga rijīnā,
Otri pieci, otri seši
Rijkurīša kabatā.
39 [Bārtas Lp].

52728.

Pļaujiet, pļaujiet, pļāvējiņi,
Negaidiet gaismu austam,
Kad gaismiņa uzausīs,
Tad būs jākuļ kunga rija!
139 [Īslīces (Bornsmindes) B].

52729.

Rijniecīna dvēselīte
Rijā ārdos karājās:
Neņem Dievs, neņem velns,
Rijniecīna dvēselīti.
405 [Smiltenes Vlk].

52730.

Rijnieciņš valna bārnis,
Piedirs kunga piedarbā;
To tam dara cuoļa gaļa
Ar boltiem kuopustiem.
358 [Rugāju Abr].

52731.

Rijniekam, puskungam,
Rudzu maizi nedosam;
Dosam sīkus kamentiņus,
Pa klājienu lasīdam'.
246 [Madlienas (Lielais) Rg].

52732.

Rijnieks kliedza, rijnieks brēca
Pa kaktim staigādams:
Kūlējiņi nozaguši
Puteklīša mētelīti.
281 [Neretas Jk], 507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

52733.

Sapinam rijnieciņu
Sudrabiņa pinakļiem!
Kam tas mani putināja
Puteksnīšu rijiņā.
146 [Jaungulbenes Md].

52734.

Sodij, Dievs, kungu riju,
Brāļa dotu sprigulīti;
Tur es savu augumiņu
Tautiņām izrādīju.
241 [Lubānas Md].

★

g) Dažādas vispārīgas darbinieku dziesmas

31634.

Abi divi mēs, tautieti,
Viena kunga darbinieki,
Abi divi gulējām
Apautām kājiņām.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)], 1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31635.

Abi divi mēs, tautieti,
Viena kunga darbinieki,
Abi divi nomirkām
Vienā rīta rasiņā.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)], 309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

31636.

Vai Dieviņ, grūtredzēju,
Bargus kungus klausīdama:
Tecēdama jostu jožu,
Stāvēdama kājas āvu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

31637.

Vai Dieviņ, kājas sāp,
Kalnā kāpti nevarēju;
Vai Dieviņ, sirds aizkusa,
Kunga darbu strādājot.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

- 336 -

31638.

Vai jūs, mani sārti vaigi,
Kas jūs baltus balināja?
Kunga darbi, liels sirdēsts,
Tie jūs baltus balināja.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

31639.

Ai ļautiņi, nesmejiet,
Ka es kunga vergā iemu:
Kungi dzen, man jāiet
Gaužajām asarām.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

31640.

Ai saulīt māmuliņ,
Teci drīzi vakarā!
Nu saulīte norietēja,
Nu, ļautiņi, svētsvakars.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

31641.

Aiz ko man līkas kājas,
Aiz ko kupris mugurā?
To man dara kunga rijas,
Kunga lieli tīrumiņi.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31641¹.

Aiz ko zemas, aiz ko resnas
Biksēriešu dzeltānītes?
Tivu muiža, tivu māja,
Putras spaiņus pakaļ nes.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

31642.

Aiz ko sīkas, aiz ko mazas
Suntalnieku dzeltainītes?
Dienu kunga tīrumā,
Nakti kunga piedarbā.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

1. Aiz ko zema, aiz ko resna,
Aiz ko gaŗa neizaugu?
Dienu brāļa druviņā,
Nakti kunga piedarbā.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Aiz ko sīka, aiz ko maza,
Aiz ko liela neizaugu?
To man dara grūtas dzirnas,
Brāļa lieli tīrumiņi.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3. Aiz ko sīka, aiz ko maza,
Aiz ko liela neizaugu?
To man dara kunga rijas,
Brāļa grūtas dzirnaviņas.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

4. Kālabad šos kungos
Mazas auga zeltenītes?
Dienu laukus ritināja,
Nakti kungu rijiņā.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5. Kāpēc sīkas, kāpēc mazas
Unguriešu dzeltainītes?
To darīja kungu rija,
Kārtā lieli toverīši.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

6. Cauri braucu raudādams
Ezernieku novadam:
Kālab sīkas, kālab mazas
Ezernieku zeltenītes?
Nakti kūla kunga rijas,
Dienu smalki vērpināja.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

31643.

Ar saulīti, māmuliņa,
Negaid' manis sētiņā:
Jau saulīte sen nogājse,
Es vēl kunga darbenīce.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

31644.

Atstājat, darba ļaudis,
Lai saulīte nenoiet!
Jau rociņas piekusušas,
Visu dienu dzīvājot.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

31645.

Aust', gaismiņa, ja ausdama,
Lec, saulīte, ja lēkdama, -
Tikpat mani bargi kungi
Ij tumsā maldināja.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

1. Aust', dieniņa, jo ausdama,
Lec, saulīte, jo lēkdama:
Kungi manu augumiņu
Cauru nakti maldināja.
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

31646.

Darbinieka bērniņš biju,
Darbinieka darbu daru:
Situ koku pie kociņa,
Lai iet saule vakarā.
24 [Lēdurgas draudzē], 26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)].

1. Oi Dīv'eņ, augši saul'e,
Kod vokora sagaid'eišu!
Sit' kūc'eņu pi kūc'eņa,
Lai tak saul'e vokorā.
422 [Līvānu pag. D].

- 337 -

31647.

Darbenieki, darba ļaudis,
Par purviem tiltu grīda,
Lai kājiņas neapmirka
Lielmaņiem staigājot.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

31648.

Darbenieki darbenieki,
Kumeliņus barojiet!
Jau tie jūsu kumeliņi
Redelītes sagrauzuši.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

31649.

Darbenieks Dievu lūdza,
Nedēļiņu iesākdams:
Palīdz, Dievs, pirmu dienu,
Palīdz visu nedēļiņu!
3161 [Līkuma Danenfeltes pag. (Sēļpils pag. Jk)].

31650.

Darbinieks, nabadziņš,
Savu dienu noklausījis;
Rijas krāsnis, rijas mūris
Darbinieka mīksta guļa.
224 [Kabilē (Kld)].

31651.

Darbinieku, nabadziņu,
Trīsreiz kūla nedēļā,
Kam tas gāja pie meitām
Bez kundziņa vēlēšanas.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

31652.

Darbos gāju, gŗūtredzēju,
Bet neteicu māmiņai,
Lai tā visu nezināja,
Lai tā žēli neraudāja.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

1. Darbiņos man gŗūti gāja,
Bet neteicu māmiņai,
Lai tā mani nežēloja,
Lai es gauži neraudāju.
226 [Kandavā (Tl)].

31653.

Darbs ira, darbs ira,
Kad tikšu galā?
Nesvētu svētvakara,
Ne svētdieniņas.
- Kad gaitu beigsi,
Ej, meitiņ, mājā!
Ne kungam darbs trūka,
Ne ellē mokas.
- Tumšs ira, tumšs ira,
Kā tikšu mājā?
Nespīd zvaigznītes,
Ne mēnestiņis.
Bēdas vien, bēdas vien,
Kur ņemšu prieku!
Vēl Dieviņš baŗās
Aiz muižas rijas.
Šķil, pērkonīti,
Dod uguntiņu,
Lai tieku mājās
Caur prieduliņu!
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31654.

Dievs, nosodi tautu dēlu,
Ka tas kuļu nenojēma:
Ik atnāca piermadiena,
Ik man kules mugurā.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

31655.

Dievs pats sodi tēvu,
Dievs pats sodi māti,
Kas man' lielu audzināja
Šinī vergu zemē.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31656.

Dievs žēloja, māmulīte,
Darbenieka labumiņu!
Tumsā savas kājas aunu,
Tumsā jūdzu kumeliņu,
Slikta drēbe, grūts darbiņis,
Pie durviemi guļas vieta.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

31657.

Ietin man, gājējai,
Es nevaru negājuse,
Es nevaru negājuse
Ne dieniņas nodzīvot.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

31658.

Ej, māsiņ, tu darbos,
Tu jau biji ieradusi;
Ij es ietu, ij ierastu, -
Kauns kulīti nesājot.
373 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 338 -

31659.

Ej, saulīte, drīz pie Dieva,
Dod man svētu vakariņu;
Bargi kungi darbu deva,
Nedod svēta vakariņa.
314 [Kroņa Elkšņu pagastā (Elkšņu pag. Jk)].

1. Lieli kungi, mazi kungi
Nedod svēta vakariņa;
Saulīt' balta noiedama,
Tā dod svētu vakariņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

31660.

Ej, saulīte, drīz zemē,
Dod man svētu vakariņu:
Sīvi kungi, vagarītes
Nedod svētu vakariņu.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

1. Ej, saulīte, launagā,
No launaga vakarā:
Sveša māte, bargi kungi
Nedod svēta vakariņa.
24 [Lēdurgas draudzē].

31661.

Ej, saulīte, drīz zemē,
Žēlo ganus, darbeniekus!
Pārdzen gani nosaluši,
Darbenieki piekusuši.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)], 299 [Mežotnē un Švitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ej, saulīte, drīz pie Dieva,
Ko tik ilgi kavējies?
Govju gani piekusuši,
Arājiņu kumeliņi.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

31662.

Elle elle mūs' muižā,
Ne tur diena, ne tur nakts:
Dienu dižus mežus gāju,
Nakti gojes rietināju.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

31663.

Es tev lūdzu, nāburdziņ,
Aptec manu saiminieci:
Man pašam nava vaļas,
Kungi dzen dzenamo.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31664.

Gan zināja darbinieki,
Kā dieniņu pavadīt:
Sit kociņu uz kociņa,
Iet dieniņa vakarā.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

1. Gon zynuo kolpa veirs,
Kai dīneņu nūkavēt:
Syt kūceņu pi kūceņa,
Lai tak saul'e vokorā.
4271 [Rēzeknes apr.].

31665.

Gaŗām gāju raudādama
Liela kunga novadiņu,
Redzēj' savu arājiņu
Grūti, gauži vērgojam.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

31666.

Gauži raud māmuliņa,
Darbos mani vadīdama.
Neraud' gauži, māmuliņa,
Es atnācu dziedādama!
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

1. Darbos māte sūtīdama
Apsa- gauži- raudājās.
Ja man Dievs palīdzēja,
Es atiešu dziedādama.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

31667.

Gauži raud māmuļīte,
Darbos mani vadīdama.
Neraud' gauži, māmuļīte:
No darbiem es pāriešu,
No darbiem es pāriešu,
No tautām nepāriešu.
187 [Graudupē (Rendas pag. Kld)], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31668.

Grūši mani maldināja
Šie kundziņi, stārastiņas,
Šķita mani noejot
Otra kunga tiesiņā.
121 [Gulbenē (Md)].

31669.

Izputēji tu, kundziņ,
Ar visiem zemniekiem:
Tēvs ar māti darbos gāja,
Vilki bērnus iznesāja.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

31670.

Izputēt tev, kundziņ,
Ar visiem ļautiņiem:
Pieci zirgi bez arāja,
Kājām seši ecētāji.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

- 339 -

31671.

Jauna jauna es iesāku
Kunga durvis virināt;
Dievs to zina, mīļa Laime,
Kad pabeigšu virināt.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

1. Gana jauna es iesāku
Kunga govis lalināt;
Dievs zināja, mīļa Laime,
Kad es beigšu lalināt.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

31672.

Kas bijāt darba ļaudis,
Es jums darbu pasacīšu:
Piln' upīte sīkakmeņu,
Velciet visus maliņā!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Nākat, bērni, tekat, bērni,
Es jums darbu parādīšu:
Sīkas olas upītē,
Metiet visas maliņā!
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

31673.

Kas manai māmiņai
Šovakar vietu taisa?
Man saulīte norietēja,
Kunga doris virinot.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

31674.

Kas uzauga nemalusi,
Kunga riju nekūlusi?
Kunga meitiņa uzauga
Kunga galda galiņā.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

31675.

Ko gaidīja saimeniece,
Pie vārtiņu stāvēdama?
Gaida savas liegas dienas
No darbiem pārejot.
187 [Graudupē (Rendas pag. Kld)].

31676.

Kunga vārgu es, māmiņa,
Maiga miega negulēju;
Rociņā atsaspiedu,
Tur miedziņu nogulēju.
121 [Gulbenē (Md)].

31677.

Kungam diena, kungam nakts,
Man miedziņš negulēts;
Es sēdēju kumeļā
Kā zīlīte zariņā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Kungam diena, kungam nakts,
Brāļam miegs negulēts;
Līgot viņam kumeļā
Kā bitei ābolā.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31678.

Kungi mani tumsā dzina,
Kam bij man tumsā iet?
Jauna sieva, mazi bērni,
Vai es vilkus ēdināju?
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Sūtiet mani rītā agri,
Nesūtiet vakarā!
Jauna sieva, mazi bērni,
Vai es vilkus ēdināšu?
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

31679.

Kungi mani tumsā sūta,
Kur bij man tumsā iet?
Jūras putni, gaigaliņi
Traucē manu kumeliņu.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

31680.

Kungi mani vergu sauca,
Vergu mani turēdami;
Nebij dienu, ne naksniņu,
Kur galviņu man nolikt.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

31681.

Kungi mani vīru sauc,
Cepurē lūkodam';
Kad noņēmu cepurīt',
Tad nav laba cūkganiņ'.
54 [Limbažos (Limbažu pag. Vlm)].

1. Kundziņš mani vīru sauca
Apakš caunas cepurītes;
Kad noņēmu cepurīti,
Nav ne labis cūkganiņš.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

31682.

Kungu dēļ, vārgu dēļ
Gāju jauna tautiņās;
Neietum māršu dēļ,
Ne dēļ savu brāleliņu.
310 [Dignājā (Dignājas pag. Jk)].

31683.

Kur skriesiet, melni kraukļi,
Bez saulītes vakarā?
Tie nebija melni kraukļi,
Tie bij kunga darbenieki,
Tie bij kunga darbenieki
Mellajiem krekliņiem.
274 [Zaļā muižā (Zaļenieku pag. Jg)].

- 340 -

31683¹.

Liela gaŗa reize brauca
Cesvainiešu darbenieku;
Suņus, kaķus sajūguši,
Brauc pa ceļu ziņģēdami.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

31684.

Liela gaŗa rinda brauca
NN-iešu darbinieku:
Vīrs ar sievu, bērns ar aukli,
Ķēv' ar mazu kumeliņu.
18 (Meņģelē), 27, 28-1,
871 [Liepkalnes apk. (Liepkalnes pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Nētķeniešu tēvu dēli
Sešatā darbos brauc:
Vīrs ar sievu, siev' ar bērnu,
Ķēv' ar mazu kumeliņu.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

31685.

Līdzi, Dievis, tām meitām,
Kas iet kungu laidarāi:
Sīvu kungu moderīte
Rokāi nesa pātedziņu.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

31686.

Man jāklausa kunga vārda,
Kunga niedra rociņā;
Kunga niedra viegla saukt,
Smaga nesti rociņā.
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

31687.

Manis dēļ, bāleliņi,
Arklu, vāģu netaisāt:
Gan es jūsu bargus kungus
Ei kājām apkalpošu.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

1. Manis dēļi, brāleliņi,
Netais' ratu, ne ragavu:
Kājām iešu, atdienēšu
Savu darbu nedēliņu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

31688.

Mūsu kunga darbenieki
Savus laukus apsējuši,
Sakāruši sētavītes
Sudrabiņa vadzīšos.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

31689.

Nāc, māmiņa, atcel vārtus,
Lai nāk tava darbiniece:
Pliki lieli, basas kājas,
Nāk, asaras slaucīdama.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

31690.

Ne kungam tas darbiņš,
Kas bez saules vakarā;
Tam kungam tas darbiņš,
Kas guļ elles dibinā.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

31691.

Ne to dien', ne to dien',
Kad kundziņš aicināja:
No dieniņas dieniņā
Baroj' savu kumeliņu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

31692.

Nedod Dievs kunga vārgu,
Kunga vārgam grūts mūžiņš,
Dažu naksniņ' i gulēja
Apautām kājiņām.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

1. Suņam iet kunga vārgu,
Ne labam cilvēkam:
Dažu nakti pārgulēju
Apautām kājiņām.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

31693.

Negaid' mani, māmulīte,
Šovakar pārnākot:
Man saulīte norietēja
Barga kunga tīrumā.
326 [Taurkalnē (Taurkalnes pag. B)].

31694.

Nepieder raibi raksti
Bez sarkana dzīpariņa;
Nepieder kunga lauki
Bez jaunām meitiņām.
121 [Gulbenē (Md)].

31694¹.

Nevar Dievis, nevar velnis
Kunga darbu padarīt:
Brāļi gāja mēnešiem,
Mēs māsiņas nedēļām.
20 [Krapē (Krapas pag. Rg)].

- 341 -

31695.

Necīkstate, kunga durvis,
Es jūs ilgi nevirāšu:
Atnāks cita pirmadiena,
Vārstīs cita mātes meita.
190 [Kuldīā].

31696.

Paldies Dievam Dieviņam,
Nu nedēļa izdzīvota;
Jaunākā māsiņa
Priekšā nāca [nāce] nedēļā.
187 [Graudupē (Rendas pag. Kld)].

31697.

Palīdz, Dievs, nu es gribu
Bargu kungu vergos iet;
Dod, Dieviņ, jautru miegu,
Iznesīgu valodiņu!
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

31698.

Piekūst irbe tecēdama,
Raudeviņa peldēdama;
Mans bāliņš nepiekusa,
Kunga vārdu klausīdams.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

31699.

Piekūst irbe tecēdama,
Rauduvīte peldēdama;
Piekūst mani bāleliņi,
Kunga darbus dienēdami.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

31700.

Pirmadiena, otradiena
Darbenieka sūra vara;
Jau piektdiena, jau sestdiena
Darbenieka māmuļiņa.
3161 [Līkuma Danenfeltes pag. (Sēļpils pag. Jk)].

31701.

Pūti, pūti, Vēja māte,
Met jel mieru vakarā:
Dienu mani kungi dzine,
Nakti pašas bāleliņi.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

31702.

Sāpēt sāp man galviņa,
Kā tam koka dzenīšam,
Dienu nakti taurējot,
Kungam pili vaktējot.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Man galviņa izkortējse
Kā tam koka dzenīšam,
Dienu nakti aurējot,
Kunga riju sargājot.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

2. Man rīklīte izdiluse
Kā vecam krauklīšam,
Klaudzot dienu, klaudzot nakti,
Kunga mantu sargājot.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

31703.

Sak' bāliņis stāvēdamis:
Nu nāk kungu darbiniece!
Labāk kungu darbiniece,
Ne nelieša līgaviņa.
43 [Tīnūžos (Ikšķiles pag. Rg)].

31704.

Sak' saulīte noiedama:
Stājaties, darba ļaudis!
Vai rociņas nepiekusa,
Visu dienu vergojot?
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

31705.

Saucat, vīri, kam varīte,
Man varītes vairs nevaid,
Man varīte palikuse
Sīvu kungu rocīnāi.
158 (Nīcā).

31706.

Šī dieniņa, tā dieniņa
Kundziņam jāstrādā;
Atkal iešu sev strādāt,
Kad man spēka vairs nebūs.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

31707.

Šķil uguni, pērkonīti,
Sausas egles virsaunē:
Izmirkuši, sasaluši
Lielakunga darbinieki.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

31708.

Sen saulīte aizgājuse
Aiz viņiem kalniņiem,
Vēl strādāja bārabērni
Lielakunga tīrumā.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

31709.

Sodi, Dievs, bargus kungus,
Aiz kājām kratīdams,
Kam tie manu augumiņu
Dienu nakti maldināja!
3161 [Līkuma Danenfeltes pag. (Sēļpils pag. Jk)].

- 342 -

1. Bargajam kundziņam
Ellē kājas karājās,
Kam tie manu augumiņu
Dienu nakti maldināja.
871 [Liepkalnes apk. (Liepkalnes pag. Md)].

31710.

Strādājiet, strādājiet,
Lai jums Dievis palīdzēja!
Izariet sīkupīti,
Smalkakmeņus ecējiet!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

31711.

Straujupītes maliņā
Līki kārkli nolīkuši,
Visi zari nolauzīti
Ar tiem ledus gabaliem;
Tā nolīka jauni puiši,
Sīvus kungus klausīdami.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

31712.

Teica mani neejam,
Teica dubļu nebrienam, -
Ik vakarus es pārgāju
Kā ezera raudavīte.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

31713.

Traki traki leišu kungi,
Traki leišu stārastiņi:
Sajūguši suņus, kaķus,
Ecē savus tīrumiņus.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

31714.

Trīs kundziņi maldināja
Manu smuidru augumiņu:
Ik kundziņš, stārastiņš,
Rijenieka lupatiņš.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

31715.

Trīs meitiņas, seši pupi,
Kur jūs, draudze, līgojiet?
- Rijas kult, māļu malt,
Sprigulīša vēcināt.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

1. Trīs meitiņas, seši pupi,
Kur jūs tādas staigāsat?
- Govju slauktu, piena kāstu,
Jaunu puišu karinātu.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

31716.

Tu, māsiņ, nezināji
Darbinieku labumiņu:
Tumsā savas kājas āva,
Tumsā sedza vilnainīti.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31717.

Vairāk bija māmuliņa
Kunga dēļ auklējusi:
Divi dienas kungam gāju,
Trešo dienu māmiņai.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31718.

Vai man kunga darba dēļ
Bēdīgam vien dzīvot?
Kad darbiņu padarīju,
Ir lustīgi padzīvoju.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

31719.

Vai tādēļ pors nezēla,
Ka bitīte pāri skrēja?
Vai tādēļ es ne meita,
Ka es kungu darbiniece?
224 [Kabilē (Kld)].

31720.

Vēl saulīte gabalā,
Es lielā nelaimē:
Man nokusa kumeliņis,
Kunga druvu ecējot.
272 [Lielplatonē (Lielplatones pag. Jg)].

31721.

Vidzemīt Vidzemīt,
Tevi kungi pārvarēs!
Nakti bija kult jāiet,
Dieniņā miežu pļaut.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

31722.

Vilkam labi, vilkam labi,
Ne tam vāģu, ne ragavu;
Darbinieka puisēnam,
Tim bij vāģi, tam ragavas.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

★

52735.

Ai ļautīni, nesmejat,
Kad es kunga vērgotāja!
Kungi dzen, man jāiet
Slapajām kājīnām;
Slapajām kājīnām
Agrā rīta rasīnā.
192 [Kosas C].

- 343 -

52736.

Aiju aiju Jozupiņ,
Vakarā pārnāks vanderzaks,
Kungam pili uztaisīj's,
Novadiņu nopelnīj's.
458 [Valgales Tl].

52737.

Ai ragana, raganiņa,
Šonakt tevi dedzinās!
Vakar cirta apšu malku,
Sešu muižu darbinieki.
56 [Birzgales (Lindes) Rg].

52738.

Atsaraugu, atsaraugu
Vakarēju ēdumiņu;
Iegādāju kungu laiku,
Cikkārtēju dzīvošanu.
241 [Lubānas Md].

52739.

Darbinieka bērniņš biju,
Darbinieka darbu daru:
Divi stundas kājas āvu,
Trešo jūdzu kumeliņu.
235 [Litenes Md].

52740.

Darbinieki man' bāleliņi,
Ar gaŗāmi kabatāmi.
17 [Ances Vp].

52741.

Dziedādama nostrādāju
Sūra darba nedēļiņu;
Izdziedāju maizes klaipu,
Biezapiena bunduliņu.
532 [Dobele Jg apr.].

52742.

Es maziņis muižnieciņis,
Man deviņi strādnieciņi:
Trīs cūciņas arājiņas,
Sešas vistas ecētājas.
13 [Alojas (Ungurpils) Vlm].

52743.

Gaŗām gāju raudādama,
Muižinieku novadnieku;
Redzēj' maizes arājiņu,
Gauži gŗūti strādājot.
443 [Turlavas Kld].

52744.

Gauži raud Staburadze
Miglainā rītiņā.
Vēl gaužāki bārenīte
Bargu kungu dienestā.
476 [Vecpiebalgas C].

52745.

Kas pirmais ielīgoja
Liela kunga tīrumā?
Turmalnieks ar darvas Brenci,
Urķenieku sivēniņš.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

52746.

Ko kūlēji riju kūla,
Ko darīja darbenieki?
Darbenieki valgu vija,
Kā var iet kazu zagt.
56 [Birzgales (Lindes) Rg].

52747.

Maza maza moderīte
Kā tā bikšu oderīte;
Kad tu iesi laidarai,
Buļļi tevi nobadīs.
15 [Alūksnes Vlk].

52748.

Nākat šurpu, darba ļaudis,
Es jums gribu darbu dot:
Viņpus upes smalkas olas,
Tās jums došu salasīt.
109 [Ērķemes Vlk].

52749.

Paldies Dieva Dieviņam,
Tas darbīš padarīts;
Prasīsimi kundziņam,
Lai dod manim citu darb'.
546 [Kuldīga Kld apr.].

52750.

Pate muiža kalniņā,
Muižas vārti lejiņā;
Kundziņš gāja lejiņā
Darbiniekus skatīties.
183 [Kazdnagas Azp].

52751.

Raud brālīts, raud tautiets,
Kunga druvā strādājot:
Kā tiem bija neraudāti,
Asa kunga pātadziņa!
235 [Litenes Md].

- 344 -

52752.

Runāj' cirvi, runāj' kapļi,
Bāleliņi nerunāja.
Kā varēja tie runāt,
Kungu gaitu strādājot?
605 [Skolas].

52753.

Sit kūciņu uz kūciņa,
Lai tak saule vokorā.
Darbīnīki nazynuoja,
Kai dīniņu nūkavēt;
Odu cymdus, odu zekes,
Jau dīniņa nūkavēta.
168 [Kalupes D].

52754.

Steidzu, steidzu, beidzu, beidzu
Kunga darbus padarīt.
Citas meitas tautīnās,
Es vēl kunga tīrumā.
192 [Kosas C].

52755.

Tec, saulīte, drīz zemē,
Atlaiž ganus, darbiniekus;
Ganiņš tevi mīļi lūdza,
Vēl mīļāki darbinieks.
Ganam kājas nosalušas,
Dabiniekam piekusušas.
141 [Ivandes Kld].

52756.

Trīs moders sēns las
Teje kaln stārpine;
Uznāk vien vēj vētr,
Sāk moder bizināt.
445 [Ugāles Vp].

★

h) Citas muižas gaitas; ceļā braukšana, ceļavīrs ceļā, Rīgā, svešumā

31723.

Ai akmin melnacīti,
Negul ceļa maliņā!
Dažu slieci tu satrieksi,
Dažu ratu ritenīti.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

31724.

Ai Ziemeļa māmuliņa,
Kam tik gauži putināji?
Neredz ceļa kumeliņis,
Salūst manas kamaniņas.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

31725.

Aiz Daugavas augsti kalni,
Iedobaini tīrumiņi;
Ķēv' ar kāju krustu meta,
Pret kalniņu tecēdama.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

31726.

Aiz ko mani kungi sūta
Gaŗajā celiņā?
Zināj' mani gudru vīru,
Redz barotu kumeliņu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Aiz ko mani kungi dzina
Tumšu nakti, gaŗu ceļu?
Redzēj' mani prāvu vīru,
Strauju manu kumeliņu.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

2. Kādēļ mani kungi sauca,
Kādēļ raksta grāmatiņu?
Zina mani gudru vīru,
Stallī bēru kumeliņu.
77 [Gulberē (Liezeres pag. Md)].

3. Kālab manis kungi sūta
Tāļējāi celiņāi?
Zināj' mani gudru vīru,
Attapīgu valodāi.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

31727.

Āz upītes zaļa zāle,
Sarkanais āboliņš;
Kaut varētu pāri tapt,
Dusinātu kumeliņu.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

1. Zaļa zaļa rudzzālīte
Viņāpus Daugaviņas;
Kaut varējis pāri tikt,
Tur barotu kumeliņu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

31728.

Aizazvīdz'e kum'ēl'eņis,
Garu ceļu tacādoms:
Gaida manis l'ejgav'eņa
Šuos dīn'eņis vokorā.
435 [Latgalē].

31729.

Apkārt griezu kumeliņu
Apardams, ecēdams;
Apkārt jāju Rīgas pili,
Rīgai vārtu meklēdams.
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

- 345 -

31730.

Ar sirmīti Rīgā braucu,
Ar bērīti pavados;
Sirmim devu tīras auzas,
Bērim auzu pelaviņas.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31731.

Aši aši zīle dzied
Asa mieta galiņā;
Aši cirtu kumeļam
Smalku linu pātadziņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

31732.

Atkan iešu, atkan iešu
Apaļpoļu zemītē:
I man bija zābaciņi
Apaļpoļu šūdināti.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

31733.

Augši bēris kājas cēla,
Pret kalniņu tecēdams.
Cel, bērīti, jo augšāki,
Kunga nauda vezumā!
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

31734.

Augsti kalni, karsta saule,
Smagi kunga vezumiņi;
Kumeļam sviedri tek,
Man birst gaužas asariņas.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)], 333 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31734¹.

Bij man divas pilnas ķešas
Sarkanā āboliņa,
Tās es abas izkratīju,
Svešu zemi staigādams.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

31735.

Biju, biju, atkal iešu
Inderpoļu zemītē:
Inderpoļu zeltainītes
Sauca mani jaunukungu.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

31736.

Brauc pa ceļu, ceļavīrs,
Liec vērā ratu pēdas,
Lai nebrauci citu ceļu,
Nesviedroji kumeliņu!
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Brauc ceļāi, ceļavīris,
Liec ziņāi ratu pēdas,
Lai ratiņi nesalūza,
Lai neklupa kumeliņis!
226 [Kandavā (Tl)].

31737.

Brauc projām, ceļavīrs,
Tev iejūgts kumeliņš:
Mells krauklīts kumeliņis,
Zalkša vīta pātadziņa.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

1. Es uzaugu māmiņai
Gaŗa ceļa gājējiņis;
Lauvas vīta man grožiņa,
Zalkša pīta pātedziņa,
Lauva manim ziergus jūdza,
Zalktis ceļu ritināja.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

2. Nakti brauca mēnesniņis,
Es mēneša ormanītis;
Lauvas vītas man grožiņas,
Zalkša vīta pātedziņa.
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

31738.

Braucat ceļu, ceļavīri,
Nu bij laiks ceļu braukt,
Nu dziedāja ciema gaiļi,
Dzied ezera gaigalīn'.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

31739.

Braucu, braucu, jāju, jāju,
Neviens mani neredzēja;
Tie krūmiņi, tie redzēja,
Kas celiņa maliņā.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

31740.

Braucu dienu, braucu nakti
Augstus kalnus, dziļas lejas,
Gāžu kalnus ielejā,
Lai ielejas līdzinās.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

31741.

Braucu dienu, braucu nakti
Pa to vecu ceļavietu,
Jaunu ceļu netaisīju, -
Kumeliņu nosviedrēju.
1311 [Apē (Vlk)].

- 346 -

31742.

Dievs, gausini man maizīti,
Tāļu mana cepējiņa;
Pēdīgaju klaipu griezu
Daugaviņas maliņā.
179 [Vecsieksātē (Sieksātes pag. Azp)].

1. Svētej, Dievs, man maizīti,
Tāļi man cepējiņa;
Beidzamo klaipu sāku
Rīgas torņa maliņā.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)], 331 [Augškurzemē (Il)].

31743.

Drīzi drīzi, ne tik drīzi,
Kā kundziņis traucināja;
Vēl es iešu sētiņā
Kumeļam auzas dot,
Kumeļam auzas dot,
Līgaviņai mīļus vārdus.
226 [Kandavā (Tl)].

31744.

Drīzi mani kundziņš sūta,
Drīzi raksta grāmatiņu;
Ko bij man drīzi iet,
Plācens birza kalītē.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Brauciet droši, kas variet,
Es nevaru droši braukt,
Es nevaru droši braukt,
Plācens birza kulītē.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

2. Drīži drīži drīžināja
Svešu ļaužu māmuliņa.
Ko bij man drīzi iet,
Truslīts birza kalītē.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

31745.

Dodiet man, rāmajam,
Tos rāmos kumeliņus!
Es mācēju viegli laist
No kalniņa lejiņā.
216 [Ventspilī].

31746.

Ejam, brāļi, mēs uz Rīgu,
Rīgā laba dzīvošana:
Stikla durvis, vaŗa vārti,
Veŗas paši, neveŗami.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Vis' uz Rīgu, vis' uz Rīgu,
Rīgā laba dzīvošana:
Dzelza stabi, vaŗa vārti,
Paši tek neveŗami.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

31747.

Iesim, brāļi, mēs uz Rīgu,
Rīgā laba dzīvošana:
Rīgā rej zelta suņi,
Sudraboti gaiļi dzied.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31748.

Iesam, brāļi, mēs uz Rīgu,
Rīgā laba dzīvošana:
Sarkans alus, brandavīns,
Daiļas pašas nesējiņas.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

1. Iesim, brāļi, mēs uz Rīgu,
Tur mēs jauki dzīvosim:
Rīgā alus, Rīgā medus,
Rīgā smukas mamzelītes.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

31749.

Es apjāju Rīgas pili,
Neviens manis neredzēja;
Rīgas māte, tā redzēja,
Tā ieveda istabā,
Tā ieveda istabā,
Tā pacēla zelta krēslu.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

31750.

Es bij' tāļu staigājuse,
Es bij' daudz(i) redzējuse:
Akmins stāv uz ūdeņa,
Smilga grima dibenā.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

1. Ērmus ērmus es redzēju
Svešu zemi staigājot:
Akmens stāv uz ūdeņa,
Smilga grima dibenā.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Es nebiju uzaugdama
Tādu ērmu redzējuse:
Akmens stāv uz ūdeņa,
Spalva grima dibinā.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

31751.

Es bij' tālu staigājuse,
Es bij' daudz redzējuse:
Bērziņš auga uz akmeņa
Sudrabiņa lapiņām.
317 [Lindē (Birzgales pag. Rg)].

31752.

Es būt' arī ceļu gājis,
Kad Dievinis līdzu nāktu;
Ne kājiņa slapja taptu,
Ne nosvīstu kumelinis.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

- 347 -

31753.

Es iejūdzu vēja zirgu
Viesuliņa kamanās;
Rīgā mani saule leca,
Vāczemēi noritēja.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

31754.

Es iesāku gaŗu ceļu,
Nāc, Dieviņ, līdz ar man';
Ja nenāc pats Dieviņš,
Dod jel savu zobentiņ'!
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

31755.

Es vakar Rīgā braucu
Zeltītiem riteņiem;
Man atkal pakaļ brauca
Ar vecām ecēšām.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

31756.

Gaida mani sētiņā,
Gaida lieli, gaida mazi;
Lielākaji gaidīt gaida,
Mazākaji raudāt raud.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

31757.

Gaidi, gaidi, māmuliņ,
Mājā būs ceļavīrs:
Rīgā zviedze kumeliņš,
Cēsīs balss atskanēja.
133 [Palsmanē (Palsmaņa pag. Vlk)].

31758.

Gaidi, gaidi, māmuliņa,
Šovakar, ceļavīra:
Skanējās Rīgas vārti,
Šurpu grieza kumeliņu.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

31759.

Gaidi, gaidi, māmuliņa,
Še būs tavs ceļavīrs:
Nosazviedza kumeliņš
Tīrumiņa galiņā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

31760.

Gaidi mani, māmuliņa,
Bet negaidi šovakar,
Gaidi citu vakariņu,
Kumeļami iejaukuse!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Gaidi, mameņ, i nagaidi,
Šūvokor neatīšu,
Gaidi cytu vakareņu,
Kurin' syltu ustabeņu!
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

31761.

Gana liela Rīgas pils,
Salmu jumtu neredzēju:
Ķieģeļiemi, daktiņiemi,
Ozoliņa galdiņiem.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1. Visapkārt Rīg' apjāju,
Salmu jumtu neredzēju:
Škindeļiem, daktiņiem,
Sīkajiem daldeŗiem.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

31762.

Gauži raud māmuliņa,
Ceļa maizīt' i cepdama:
Dievis zina, vai aties
Tās maizītes ēdājiņš!
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

31763.

Grūši pūta kumeliņš,
Rīgas ceļu tecēdams:
Augsti bija Rīgas kalni,
Smags tas kunga vezumiņš.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Grūši pūta kumeliņis,
Uz Rēveli tecēdams:
Augsti kalni, dziļas upes,
Smags Rēveles vezumiņš.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

2. Ko tik grūti nopūtās
Mans bērais kumeliņš?
Priekšā redz augstu kalnu,
Pakaļā vezumiņu.
215 [Ugālē (Ugāles pag. Vp)].

31764.

Gudram labi ceļu iet,
Kas naudiņas netērēja;
Vienu sieku auzu pirku,
Trīsreiz devu kumeļam.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

31765.

Īkss bij man gars celiņš,
Kad man labs kumeliņš;
Īksa mana gara diena,
Kad maizīte kulītē.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

- 348 -

31766.

Jau es biju tai zemē,
Kur ūdeni veltin vēla,
Kur ūdeni veltin vēla,
No akmeņa skalus plēsa.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

31767.

Kā no Dieva nopelnīt
Pāri labu kumeliņu,
Neatstāt celiņā
Kunga dotu vezumiņu!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

31768.

Kādus ērmus es redzēju,
Pa pasauli staigādams:
Ozols auga, zari dega,
Gailis dzied galiņā.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

1. Iesim, meitas, lūkoties,
Kādi ērmi jūrmalē:
Ozols auga, dūmi kūpa,
Gaiļi dzieda galotnē.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

2. Nākat, meitas, skatīties,
Kādi ērmi laukā bija:
Venta nesa ozoliņu,
Gailīts dzied galiņā.
224 [Kabilē (Kld)].

3. Nāc ārā, bāleniņi,
Laukā lieli brīnumiņi:
Ozols dega no saknītes,
Gailis dzieda galiņā.
226 [Kandavā (Tl)].

31769.

Kādus ērmus es redzēju
Svešajā zemītē:
Auna galva podā vira,
Ledus dega ugunī,
Vecs vīriņš klāt sēdēja,
Dzelža nūja rociņā.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

1. Ērmus vien es redzēju
Tās māsiņas panākstos:
Auna galva katlā vira,
Ledus dega ugunī.
226 [Kandavā (Tl)].

31770.

Kādus ērmus es redzēju,
Svešu zemi staigādams:
Es redzēju cūku cirpam,
Avetiņu svilinām.
1571 [Virgā (Virgas pag. Lp)].

31771.

Kādus ērmus es redzēju,
Svešu zemi staigādams:
Zem akmeņa zaļa zāle,
Uz akmeņa sakņu gali.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

31772.

Kal, kalvīti, ko kaldams,
Apkal manu kumeliņu:
Man jāiet ar kundziņu
Tāļajāi zemītē.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

31773.

Kas mirdzēja, kas spīdēja
Rīgas torņa galiņā?
Krieviņš torņa galiņā
Zeltītiem svārciņiem.
403 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31774.

Kas redzēja ceļavīru
Bez padoma staigājam?
Sunīts rēja vezumā,
Gailīts dzied kabatā.
224 [Kabilē (Kld)].

1. Kas redzēja bandinieku
Bez padoma braukājam?
Suņi rēja kamanēs,
Gaiļi dzied kabatās.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

31775.

Krustiem kalta Krievu zeme,
Margiem Rīga izmargota;
Caur krustiem saule lēca,
Caur margiem norietēja.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)], 104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Krustiem kalta Krievu zeme,
Šī kungiem izvergota;
Caur krustiem saule lēca,
Caur vergiem norietēja.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

2. Krustiem kalu Rīgas pili,
Ar mergām nomergāju;
Caur krustiem saule lēca,
Caur mergām mēnestiņš.
119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)].

- 349 -

31776.

Krustu krustu, margu margu
Rīgas pils samūrēta;
Caur krustiem, caur margiem
Neredz saules uzlecot.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

31777.

Kumeliņis kalnu raud,
Vai es kalnus audzināju?
Dieviņš kalnus audzināja,
Es audzinu kumeliņu.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

31778.

Kumeliņis kalnus raud,
Vai es kalnus audziņāju?
Dieviņš kalnus audzināja,
Saule mežus līdzināja.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

31779.

Kumeliņis kalnus raud,
Vai es kalnus audzināju?
Dieviņš kalnus audzināja
Vējiņam pāri pūst.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)], 181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

31780.

Kumeliņis [Kumeliņš] kalnu raud,
Vai es kalnus padarīju?
Dieviņš kalnus padarīja,
Kundziņš smagu vezumiņu.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 1271 [Litenē (Litenes pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31781.

Kundziņš, man spītēdams,
Dara lielu vezumiņu;
Es, kungam spītēdams,
Jūdzu labu kumeliņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

31782.

Kundziņš, man spītēdams,
Krauj man lielu vezumiņu;
Es, kungam spītēdams,
Brauc' virsū sēdēdams.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

31783.

Kundziņš, mani spītēdamis,
Lika lielu vezumiņu;
Es, kundziņam spītēdamis,
Vēl lielāku vezmu vedu.
224 [Kabilē (Kld)].

31784.

Kundziņš mani ceļu raida,
Vai šķiet manim gŗūt' esam?
Zinu ceļu, māku braukt,
Turu labu kumeliņu.
179 [Vecsieksātē (Sieksātes pag. Azp)].

31785.

Kur tu iesi, bāleliņi,
Baltas kājas apāvies?
- Ieš', māsiņa, es uz Rīgu
Zelta naudas pelnīties.
1311 [Apē (Vlk)].

31786.

Kuŗam guni namiņā,
Lai silst visa pasaulīte:
Bāleliņš Rīgā brauca,
Viena šūba mugurā.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Kuriet guni namiņā,
Sildāt visu pasaulīti:
Mans vīriņš Rīgā brauc
Ar nātnām biksītēm.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

31787.

Kurzemnieki Rīgā brauca,
Skanēt skan Rīgas pils;
Trīs birkavi, seši podi,
Tas bij vīra vezumiņš.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

31788.

Kuŗu ceļu es negāju,
Kur naudiņas netērēju,
Kuŗas upes ūdentiņa
Nav dzēr's manis kumeliņš!
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

31789.

Lai bagāts, kas bagāts,
Ceļa māte vien bagāta:
Tur tecēja dien' un nakti
Dzelzēm kalti kumeliņ'.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

1. Lai bagāta, kas bagāta,
Liela Rīga, tā bagāta:
Tur tecēja dienu nakti
Dzelžiem kalti kumeliņi.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

2. Lai bagāta, kas bagāta,
Ceļa māte, tā bagāta:
Nav dieniņa ataususi,
Notek bēri kumeliņi.
216 [Ventspilī].

- 350 -

3. Lai bagāta, kas bagāta,
Ceļa māte visbagāta:
Tai tecēja dienu nakti
Dzelžiem kalti ritenīši.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

4. Lai bagāta, kas bagāta,
Ceļa mala, tā bagāta:
Lai tā ziema, vai vasara,
Tek kaustīti kumeliņi.
1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)].

5. Lai bagāta, kas bagāta,
Ceļa mala, tā bagāta:
Tur tecēja dienu nakti
Dzelžiem kalti ritenīši,
Dzelžiem kalti ritenīši,
Sasprādzēti kumeliņi.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

31790.

Lai guļ miegu, kas guļ miegu,
Ceļa māte negulēja:
Tur tecēja dienu nakti
Dzelžiem kalti skritulīši.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

31791.

Līdzi, Dievis, debess tēvis,
Es iesāku gaŗu ceļu:
Augsti kalni, dziļas lejas,
Ātris manis kumeliņis.
224 [Kabilē (Kld)].

31792.

Māmuliņa gauži raud,
Ceļavīra gaidīdama.
Neraud' gauži, māmuliņa,
Ceļavīrs mājās brauc!
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

31793.

Māte mani labi māca,
Ceļā mani vadīdama:
Dēliņ, naudu netērē,
Nemij tēva kumeliņu!
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

31794.

Man' māmiņa Rīgā sūta,
Šķit' man' Rīgas nezinot;
Jau es biju Rīgas ceļu
Pēdiņiem noskaitījis.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

31795.

Mačs ar Kaču Rīgā brauca,
Vai tie vīri tukšā brauca?
Mačam bija oda šķiņķis,
Kačai dundur' pakausīts.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

1. Jānīšam, Dāvīšam,
Tiem bij smagi vezumiņi:
Vienam bija svina piesta,
Otram brāga kubuliņš.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

2. Kač' ar Maču Rīgā brauca,
Vai tie vīri tukšā brauca?
Kačai bija sviesta spains,
Mačam vasku ritenīts.
18 (Kliģenē).

3. Mačs ar Kaču Rīgā brauce,
Ne tie divi tukšā brauce:
Divi šķiņķi stirnas gaļas,
Div' kukukļi baltas maizes.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

4. Cinčs ar Beidu Rīgā brauc,
Katram kule pakaļā:
Cinčam bija odes šķiņķis,
B(r]eidam cūkas pusģeņģers
[=puskāja).
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

31796.

Ropaižnieki skaisti dzied
Kaķaraga krodziņā;
Melnas ogles vezumā,
Balta nauda maciņā.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

31797.

Ne tik drīzi, ne tik drīzi,
Kā kundziņis radzināja!
Nu tik mana līgaviņa
Taisās cept ceļa maizi.
216 [Ventspilī].

31798.

Pāri jāju par Daugavu,
Tilts rībēja, pieši skan;
Atskatos atpakaļ -
Rīgas meitas pakaļ skrej.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

31799.

Pelēkajis akmentiņis,
Negul ceļa maliņā,
Netraucēji zirga mana,
Negāz mana vezumiņa!
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

- 351 -

31800.

Resni bija Rīgas kungi,
Kas tos resnus pataisīja?
Kurzemnieku rudzi mieži,
Tie tos resnus sabaroja.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

31801.

Rīgā autas man kājiņas,
Rīgā jūgts kumeliņš.
Nojūdziet, jūs māsiņas,
Rīgas meitu jūgumiņu!
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)], 451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)], 309 [Biržos (Biržu pag. Jk)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Eit', bāliņi, nojūdzieti
Prūšu dēla jūgumiņu:
Prūšos manas kājas autas,
Prūšos jūgtis kumeliņš.
283 [Kroņa Vircavā (Vircavas pag. Jg)].

31802.

Rīga balta, Rīga balta,
Kas to baltu balināja?
Kurzemnieku [Vidzemnieku] rudzi mieži
Sirmi, bēri kumeliņi.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)], 394 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Balti balti Rīgas mūŗi,
Kas tos baltus balināja?
Vidzemnieku balti lini,
Tie tos baltus balināja.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

2. Raibis bija Rīgas ceļš,
Kas to raibu norakstīja?
Kurzemnieku kumeliņi,
Tie to raibu norakstīja.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

3. Rīgas nami, tie bij balti,
Kas tos baltus balināja?
Kurzemnieku tīra maize,
Puiši, kalti kumeliņi.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31803.

Rīga balta, Rīga balta,
Kas to baltu balināja?
Vidzemnieku sūra vara,
Dzelžiem kalti kumeliņi.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

31804.

Rīga dimd, Rīga dimd,
Kas to Rīgu dimdināja?
Vidzemnieku sūra vara,
Pakavoti kumeliņi.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

31804¹.

Rīga Rīga elle elle,
Jelgaviņa māmulīte;
Cik naudiņas turēdama,
Ietecēju Jelgavā.
20 [Krapē (Krapas pag. Rg)].

31805.

Rīga Rīga, ir tev nauda?
Man ie prece vezumā:
Divi auzas vezumā,
Treša griķa sēnaliņa.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

31806.

Rīgā zviedza kumelīns,
Vidzemē atskanēja.
Saka mana ļaudavīna:
Mājā brauca rīdzenieki!
Negaid' mani šovakar,
Gaid' nākošu vakarīnu,
Saber auzas silītē,
Uzklāj baltu paladzīnu!
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

31807.

Rīgāi zviedz kumeliņš,
Sētā balss atskanēj'.
Vai tu, mana līgaviņa,
Gaidi mani sētiņā?
Negaid' mani, līgaviņ,
Šovakar sētiņā;
Gaid' nākuš' vasariņ',
Kad zemei zaļa zāl',
Kad zemei zaļa zāl',
Apīņiem lapas birst!
54 [Limbažos (Limbažu pag. Vlm)].

31808.

Rīgas kungi, namnieciņi,
Man naudiņas aizdodiet:
Uz rudeni atvedīšu
Baltu linu vezumiņu.
101 [Rankā (Rankas pag. C)], 134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

31809.

Rīgas kungi naudu skaita
Egles tilta galiņā;
Vidzemnieki gaŗām brauce
Ar savām dzeltainēm.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

31810.

Rīgas meita, jumpraviņa,
Atver man Rīgas vārtus:
Man rociņas nosalušas,
Pātedziņu vēcinot.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

- 352 -

1. Atveŗat, Rīgas meitas,
Man vārtiņus vakarā:
Piekususe man rociņa,
Zobentiņu vīcinot.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

2. Rīgas meitas, jumpraviņas,
Man vārtiņus atveriet:
Man rociņas piekususšas,
Zaļu irkli vēdinot.
308 [Altenē (Seces pag. Jk)].

31811.

Rīgas meitas, jumpraviņas,
Darāt siltu istabiņu:
Man rociņas nosalušas,
Pātadziņu vēcinot.
102 [Saikavā (Saikavas pag. Md)], 190 [Kuldīā].

31812.

Rīgas meitas kājas āva,
Grib ar mani līdzi iet.
Kur tu iesi, Rīgas meita,
Tu nemāki siena pļaut!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

31813.

Rīgas pils gan bagāta,
Nemieloja bez naudiņas.
Paldies jūŗas ūdentiņam,
Kas mieloja bez naudiņas.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31814.

Rīgas pils, kroga nams
Bez naudiņas nemieloja,
Bez naudiņas nemieloja,
Bez smagā vezumiņa.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31815.

Rīgu lielu daudzenāja,
Daudzi kungu kundzenāja;
Es izjāju Rīgas pili,
Neviens mani neredzēja.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

31816.

Rīgu lielu lielījāt
Tam, kas Rīgas neredzējs.
Es izjāju Rīgas pili
Ar trijiem lēcieniem;
Kad vēl jātu otrus trīs,
Tad pārlēktu Daugavai.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

31817.

Rīt uz Rīgu, rīt uz Rīgu,
Vakarā atpakaļ,
Vakarā atpakaļ
Uz siltiem kāpostiem!
871 [Liepkalnes apk. (Liepkalnes pag. Md)].

1. Rīt uz Rīgu, rīt uz Rīgu,
Vokorā atpakaļ
Uz jounuo līgaeviņu,
Uz skāebiem kāpouestiem!
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

31818.

Saiminieka gaŗa ķēve,
Mana asa pātadziņa, -
Simtu jūdzu dieniņā
Kā lidot nolidoja.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

1. Saiminieka gaŗa ķēve,
Mana gaŗa pātedziņa,
Trīs dieniņas dui jūdzītes
Kā līgot nolīgoj'.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

31819.

Salti vēji pūta,
Bargi kungi sūta,
Man jāiet celiņā,
Bargu kungu sūtītam.
317 [Lindē (Birzgales pag. Rg)].

31820.

Salti vēji pūta,
Bargi kungi sūta
Tāļajā zemītē,
Pašā jūras līcītē.
112 [Cirstos (Cirstu pag. C)].

1. Solti v'ēji pyut'e,
Borgi kungi syūta
Tuol'ejā z'em'eit'ē,
Pošā jiuris mal'eņā.
O mām'eņ, ka zynuotu,
Kaidu z'emi as staiguoju:
Ūļu z'em'e, zv'ērgzdu z'em'e,
Raudys guo staiguojūt'.
O Dīv'eņ, o Laim'eņ,
Ka man' tikt atpokaļ;
Lai man' ēd'e, ja man' ēd'e
Sovys z'emis kukain'eiši!
4261 [Ozolmuižas pag. Rz].

31821.

Savelkam velkamo
Labajam kumeļam,
Lai paliek gaŗi meži
Pakaļā lokoties.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

- 353 -

1. Rikšu bērīt' i palaidu
Gar gaŗaju sila malu,
Lai palika, ja palika
Gaŗi meži pakaļā.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

31822.

Savelkam velkamo
Labajam kumeļam,
Lai tas tek tekamo
Dziļā krievu zemītē.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

31823.

Saņemiet dzeini manu,
Aizslēdziet ozoliņu!
Kungi dzen, man jāiet
Svešu zemi lieverēt.
317 [Lindē (Birzgales pag. Rg)].

31824.

Še nevaid tādu koku,
Kādi koki Vāczemē:
Virs akmeņa bērziņš auga,
Zelta poga galiņā.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Atminati, sveši ļaudis,
Kādi koki mūs' zemē:
Bērziņš auga uz akmeņa
Sudrabiņa lapiņām;
Es norāvu vienu lapu,
Visas bira pakaļā.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

2. Palīdziet, sveši ļaudis,
Brīnumiem brīnīties:
Bērziņš auga uz bērziņa,
Lazda bērza virsotnē,
Lazda bērza virsotnē
Sarkaniem ziediņiem.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

3. Še neauga tādi koki
Kā citās zemītēs:
Bērziņš auga uz akmiņa
Sudrabiņa lapiņām;
Tur dziedāja visi putni,
Vai ir lieli, vai ir mazi;
Strazdiņš dzied galotnē,
Lakstīgala pazarē.
398 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4. Še neaug tādi koki
Kā citās zemītēs;
Še nedzied tādi putni
Kā citās zemītēs.
138 [Trikātā (Trikātas pag. Vlk)].

5. Še nevaid tādi koki,
Kādi koki Vāczemē:
Bērziņš auga uz akmeņa,
Zelta lapa galiņā.
198 [Saldū].

31825.

Ziemelima, Sāmelima,
Tam aug dēli junkarīni;
Austrenima raiba muiža,
Tam aug dailas jumpravīnas.
158 (Nīcā).

31826.

Sieva sieva, māsa māsa,
Baro manu kumeliņu!
Kungi sēd pie galdiņa,
Gaŗus ceļus rakstīdami.
45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)], 73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 121 [Gulbenē (Md)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

31827.

Sēju rudzus, sēju miežus,
Sēj' auziņas vairumāi.
Aug man rudzi, aug man mieži,
Aug auziņas vairumāi.
Aug auziņas vairumāi,
Baroj' bēru kumeliņu.
Kundziņš manim ziņu sūta,
Lai es braucu muižiņāi.
Es aizbraucu muižiņāi
Pie kundziņa lievenēm.
Stāvu lēca, nozviedzāsi
Mans bērajis kumeliņš.
Kundziņš, manim spītēdamis,
Liek man lielu vezmu kŗaut;
Es, kundziņam spītēdamis,
Kŗauju lielu vezumiņu.
Zinu ceļu, māku braukti,
Turu labu kumeliņu.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

31828.

Sen to Rīgu daudzināja,
Nu es biju, nu redzēju:
Stūrs pie stūŗa, mūrs pie
mūŗa,
Caunes aste galiņā.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

- 354 -

31829.

Sen to Rīgu daudzināja,
Nu to Rīgu ieraudzīju:
Visapkārt smilšu kalni,
Pate Rīga ūdenī.
297 [Lepšukalnā pie Bauskas (Bauskas pag. B)].

1. Sen dzirdēju daudzinām,
Rīgu lielu rīdzinām;
Nu to Rīgu ieraudzīju
Pašā ūdens maliņā.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

31830.

Sirmus zirgus, smukus ratus,
Daiļas meitas, māmulīte,
Es satiku celiņā,
Svešu zemi staigādams.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

31831.

Sniga sniegi, putināja,
Pūt' kupeni celiņā;
Tam sēdēt kamanās,
Kam tērauda kažociņš.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

31832.

Sūtiet mani rītā agri,
Nesūtiet vakarā!
Visi vēji, viesuliņi
Traucē manu kumeliņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

31833.

Zviedzin zviedza kumeliņi,
Uz Rēveli tecēdami;
Ne tie ēda jūras zāles,
Ne dzēr' jūras ūdentiņa.
87 [Liepas muižā (Liepas pag. C)].

1. Nosazviedza kumeliņš,
Jūras malu tecēdams.
Ne tas ēda jūras zāles,
Ne dzeŗ jūras ūdentiņ':
Sūra bija jūras zāle,
Sālijs jūras ūdentiņš.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

2. Zviedzin zviedza Gaujas zirgi,
Gaujas malu tecēdami;
Ne tie ēda Gaujas zāles,
Ne dzeŗ Gaujas udentiņa.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

31834.

Tāli tāli pērkonītis
Aiz Daugavas ducināja.
Saņemiet, Rīgas meitas,
Savas baltas vilnānītes!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

31835.

Teci čakli, kumeliņi,
Šādu zemes gabaliņu!
Kad mēs čakli tecēsim,
Rītu Rīgu redzēsim.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

31836.

Tīri rudzi, grūtas dzirnus
Kausē labus malējiņus;
Rīgas ceļi smilšu ceļi,
Kausē labus kumeliņus.
48 [Alojā un Lielsalacā (Alojas un Salacas pag. Vlm)].

31837.

Trīs birkavi, pieci podi,
Tas bij vīra vezumiņš:
Trīs birkavi namniekam,
Pieci podi svarniekam.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

31838.

čīku čīku, grabu grabu
Ceļavīra kamaniņas;
Izčīkstējšas, izgrabējšas,
Paliek ceļa maliņā.
224 [Kabilē (Kld)], 264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)], 272 [Lielplatonē (Lielplatones pag. Jg)], 274 [Zaļā muižā (Zaļenieku pag. Jg)], 281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

31839.

čīku čīku, grabu grabu
Ceļavīra ragutiņas;
Kā ne čīku, kā ne grabu -
Zaļa koka pataisītas.
216 [Ventspilī].

31840.

Uz Rēvel, uz Rēvel!
Rēvelē laba dzīve:
Rēvelē tīras auzas,
Šķērsām tek kumeliņ';
Puiši gāje spēlēdami,
Kumeliņi dancodami;
Zobeniņu vien nenes',
Kungam kaunu nedarīj'.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

31841.

Uz celiņa satecēja
Trej' novadu kumeliņi;
Satecējši, sabubina,
Sašķindina iemauktiņus.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

- 355 -

31842.

Vakar pirku kumeliņu,
Šodien kunga vezumā;
Kumeļam sviedri bira,
Man birst gaužas asariņas.
45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)].

1. Vakar pirku kumeliņu,
Šodien kunga vezumā,
No kalniņa pret kalniņu
Ar smago vezumiņu.
Kumeļam sviedri bira,
Man birst gaužas asariņas.
Ņemu savu zirgu deķi,
Slauku sviedrus kumeļam;
Ņemu savu nēzdodziņu,
Slauku savas asariņas.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31843.

Velc tu pats, kumeliņis,
Manis kŗautu vezumiņu;
Neļaujies celiņāi
Mitot savu vezumiņu!
224 [Kabilē (Kld)].

31844.

Visapkārt Rīgai braucu,
Neviens mani nepazina;
Naudas māte, tā pazina,
Tā apbēra sudrabiņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

31845.

Ceļavīra kumeļam
Sviedri guļ mugurā:
To darīja augsti kalni,
Smagi kunga vezumiņi.
1311 [Apē (Vlk)].

31846.

Ceļavīra kumeliņš
Kā sarmuls locījās
No kalniņa pret kalniņu
Ar smago vezumiņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 309 [Biržos (Biržu pag. Jk)], 311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

1. Mani bēri kumeliņi
Kā sapaļi valstījās
No kalniņa pret kalniņu
Ar smagaju vezumiņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31847.

Ceļavīri, nabadziņi,
Paši tek kājiņām,
Kumeliņus taupīdami
Otrajam celiņam.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

31848.

Ceļavīrs ceļavīrs,
Atdod manu gredzentiņu!
- Pagaid', Rīgas mamzelīte,
Lai aizjūdzu kumeliņu!
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

31849.

Ceļavīrs ceļu brauca,
Ceļa rota mugurā:
Lūka bikses, krija svārki,
Griķu salmu cepurīte.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

31850.

Ceļaties, ceļavīri,
Nu ir laiks ceļu braukt:
Nu dziedāja ciema gaiļi,
Nu ezera gaigaliņi.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

1. Nu, kājiņas, ko darait,
Nu pa ceļu, nu pa ceļu!
Nu dziedāja ciema gaiļi,
Nu ezera gaigaliņi.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

★

52757.

Agri dzied Rīgas gaiļi,
Agri kāpu laiviņā,
Lai palika Rīgas kungi,
Savas ķēdes žvadzinot.
110 [Ērgļu C].

52758.

Agri dzied Rīgas gaiļi,
Agri jūdzu kumelīnus;
Ej't māsīnas, nojūdzat
Rīgā jūgtus kumelīnus.
39 [Bārtas Lp].

52759.

Ai Dīviņ, ai Dīviņ,
Kur man citi buoleliņi?
Cits krīvūs, cits leišūs,
Cits tālā Vuoczemē.
358 [Rugāju Abr].

- 356 -

52760.

Ai Dīveņ, augši saule,
Griuts munam kumeļam;
Griuts munam kumeļam,
Kunga nauda vazumā.
605 [Skolas].

52761.

Vai manu dieniņu,
Kur nu es palikšu?
Pojām man jāiet,
Še nevar' palikt.
23 [Ārlavas Tl].

52762.

Ai māmiņ, ai māmiņ,
Tavu stipru dvieļa audu!
Tek dieniņu, tek naksniņu
Brāļu kalti kumeliņi;
Ne tā plīsa, ne nesās,
Kāda bija, tād' palika. (=Ceļš)
255 [Mārupes (Bieriņu) Rg].

52763.

Aiz upītes balta migla,
Kas to miglu samigloja?
Rauda mazas māsiņas,
Brālīts iet svešumā.
146 [Jaungulbenes Md].

52764.

Andža, Džindža Rīgā brauca,
Oda šķiņķis vezumā;
Cik verstītes pabraucās,
Tik no šķiņķa nokodās.
223 [Lielstraupes C].

52765.

Mačs ar Kaču Rīgā bauca,
Kazas ciska kulē kauca;
Kuŗu krogu dabraukuši,
Kazas cisku palaizīši.
242 [Lubejas Md].

52766.

Apauniti maņ kuojeņas,
Laidit mani celeņā,
Jau es patsi navar(ēj)u
Ni rūceņu kustynuot.
182 [Kaunatas Rz].

52767.

Apsedloju biržas sesku,
Jāju prūšu zemītē;
Ieskrien vienā pagrabā, -
Trīs meitiņas vīnu dzeŗ;
Trīs meitiņas vīnu dzeŗ
Zeltītiem biķeŗiem.
205 [Kusas Md].

52768.

Ar bitīti Rīgā braucu,
Vasku ripe vezumā.
Rīgas kungi priekšā gāja,
Siekiem naudu mērīdami.
236 [Līvānu D].

52769.

Ar gailīti Rīgā (braucu),
Ar gailīti Jelgavā;
Visus ceļus izbraukājis,
Tad pakāru skutulī.
477 [Vecpils Lp].

52770.

Ar vilciņu Rīgā braucu,
Es celiņa nezināju.
Vilks aizskrēja meža ceļu,
Es paliku Kurzemē.
58 [Blīdenes (Blīdenes un Stūŗu-Dūres) Tk].

52771.

Augsti kalni, karsta saule,
Smagi kunga vezumiņi;
Kumeļam sviedri tek,
Man birst gaužas asariņas;
Vai kungam darba trūkst,
Vai velnam dvēselīšu?
163 [Kalētu Lp].

52772.

Balti balti Rīgas ceļi,
Kas tos baltus balināja?
Ziem' balina zirdzenieki,
Pavasari kājenieki.
Lindes kunga tīri rudzi,
Dzelžiem kalti ritenīši.
56 [Birzgales (Lindes) Rg].

52773.

Biju, biju, atkal iešu
Atpakaļ uz Poļu zemi;
Tur bij manim labi ļaudis,
Labi mani pamieloja;
Sēņu zupu stribināja
Ar sidraba karotēm.
241 [Lubānas Md].

52773¹.

Jau es beju, otkol īšu
Apal Kulu(?) zemeitej;
Ni man sīvys, ni bjārniņa,
Apals puiss baravūs.
236 [Līvānu D].

- 357 -

52774.

Braucu dienu, braucu nakti,
Priežu rīkste rociņā;
Vai bij man sievu kult,
Vai kumeļu brīdināt?
72 [Cesvaines Md].

52775.

Brauksim, bruoļ, uz Reigu,
Reigā loba dzeivuošona:
Reigā dzīd malni gaiļi,
Sudobrūti astes goli.
168 [Kalupes D].

52776.

Cāmu [Sāmu?] zemi izstaigāju,
Smilgām šūti zābaciņi;
Cāmu meitas brīnējas,
Kā man kājas nenosala.
110 [Ērgļu C].

52777.

Ceļavīri ceļu brauca,
Neņem līdzi līgaviņu;
Kupla liepa, siena kaudze
Ceļavīra līgaviņa.
271 [Milzkalnes (Šlokenbekas, Cērkstes) Tk].

52778.

Cik, māmeņ, man maizeitis,
Kai biteits šyuneņuos;
Vīgla nest, gausa ēst,
Svešu zemi staigojūt.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

52779.

Citi puiši pīckas vija,
Es baroju kumeliņu.
Citi puiši Rīgā brauce,
Es no Rīgas atpakaļ.
6 [Aiviekstes D].

52780.

čigu čigu, grabu grabu,
Ceļavīra kamaniņas:
Kad bij pilnas, tad čīkstēja,
Kad bij tukšas, tad grabēja.
56 [Birzgales (Lindes) Rg].

52781.

čonks ar čapu
Rīgā brauca.
Vienam bija oda šķiņķis,
Otram mūsas mugurkauls.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

52782.

Divi gāja pa celiņu,
Abi gāja runādami.
Viens bij skrandu skrodelīts,
Otris plauku vēverīts.
119 [Gaujienas Vlk].

52783.

Dzīdi, dzīdi, tu gailīt,
Brauksim obi Reigā!
Tevis gaida bolta vysta,
Manis jauna ļaudaviņ'.
389 [Silajāņu Rz].

52784.

Dzīvo gudri, līgaviņa,
Tev atstāšu sētiņā,
Man jāiet gaŗi ceļi
Ar labo kumeliņu.
373 [Sarkaņu Md].

52785.

As aizbrauču pēc naudeņas
Uz tīm Reigas namnīkim;
Uz tīm Reigas naudnīkim,
Uz borgimi vuocīšimi.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

52786.

Es aizdedzu gaŗu skalu,
Sēdu ilgi vakarā;
Tad gaidīju tā dēliņa,
Kur ar kungu Vāczemē.
281 [Neretas Jk].

52787.

Es brāļiem viena māsa,
Rīgā braucu baznīcā;
Rīgā zviedza kumeliņš,
Kurzemē atskanēja.
374 [Sātiņu Kld].

52788.

Es izjāju visu Rīgu,
Neviens mani neredzēja;
Naudas māte tā redzēja,
To saminu kājiņām.
532 [Dobele Jg apr.].

52789.

Es uzkāpu kalniņā,
Pašā kalna galiņā;
Tur redzēju tālas zemes,
Tālu zemju braucējiņus.
286 [Nītaures Rg].

- 358 -

52790.

Izstaigāju sāmu zemi,
Tādu ermu neredzēju:
Cūkai ragi, vistai pupi,
Āžam segli mugurā.
Cūka rūca, kaza brēca,
Pats arī līdzi gavilēju.
192 [Kosas C].

52791.

Iesam, puiši, mēs uz Rīgu,
Rīgā laba dzīvošana:
Rīgā auga daiļas meitas,
Zēģelīšu audējiņas.
286 [Nītaures Rg].

52792.

Ietin man gājējam,
Vienu reizi man jāiet;
Vienu reizi man atstāt
Savu jaunu līgavīnu.
427 [Tadaiķu Lp].

52793.

Laizdamīs garu ceļi,
Jam lazdeņi rūceņuos!
Kur atrassi kuplu līpu,
Ti naksneņi puorgulēsi.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

52794.

Juoju dīnu, juoju nakti,
Sovu sātu maklādams;
Es atrodu sovu sātu,
Naktiņai kluot asūt.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

52795.

Jūs, ļautiņi, neziniet,
Kādu zemi es staigāju:
Ogļu zemi, zvirgzdu zemi
Raudas nāca staigājot.
246 [Madlienas (Lielais) Rg].

52796.

Kad es skrēju pa pļavām,
Visas pļavas slapjas;
Kad es skrēju pa mežiem,
Visi meži līka.
3 [Adulienas Md].

52797.

Kad tie zēni Rīgā gāja,
Tad tās meitas žēli raud;
Meitas vaktis nolikušas
Uz visiem celiņiem.
94 [Dunikas Lp].

52798.

Ko mēs, meitas, darīsam,
Puiši solās projām iet?
Liksim sargus uz ceļiem,
Līdz vāciešu robežām.
147 [Jaunlaicenes Vlk].

52799.

Krustiem auga zelta rozes,
Kur mēs abi šķīrāmies;
Caur krustiem saule lēca,
Caur magonēm norietēja.
241 [Lubānas Md].

52800.

Kuņdzeņš maņ uz Reigu syuta
Pi naudnīka pēc naudeņas;
Pi naudnīka pēc naudeņas,
Pi vuocīša pēc padūma.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

52801.

Kungi jāja, kungi brauca,
Manu labu kumeliņu.
Dod, Dieviņi, lāča spēku,
Vanadziņa vieglumiņu!
198 [Krustpils D].

52802.

Kur jūs brauksat, vanderzelles,
Ar tiem skala vāģīšiem?
Brauksim Rīgā sūdzēties:
Meitas bikses noplēsušas.
110 [Ērgļu C].

52803.

Labas manas līkas kājas,
Labs kuprīts mugurā:
Līkas kājas kalnu kāpa,
Kuprīts nastu nesējiņš.
119 [Gaujienas Vlk].

52804.

Lēta Rīga pasacīt,
Nav tik lēta datecēt:
Daža priede, daža egle,
Jāredz ceļa maliņā.
241 [Lubānas Md].

- 359 -

52805.

Ļoku ļoku vacais tāvs
Brauc iz Reigu sīna pļaut.
Treis kukuļi boltys maizis,
četri voska skritulīši,
Pīci bāri kumeliņi,
Seši zalta gredziniņi.
605 [Skolas].

52806.

Lūks lūkā, zyrgs zyrgā,
Vysi uz Reigu aiztecēja.
Atvessim Reigas meitu
Ar tū vysu sudabreņu!
143 [Jāsmuižas D].

52807.

Man tēvs Rīgā,
Rēveļu pilī,
Atness pussiļķes,
Puskalāciņa.
358 [Rugāju Abr].

52808.

Man uzauga trīs zirnīši,
Vedīšu viņus Liepājā;
Saplīst rati, piekūst zirgs,
Tādus ķengus vadājot.
443 [Turlavas Kld].

52809.

Māte mani mazu bērnu
Nodevusi Vāczemei.
Kur es ņemšu, mazs bērniņš,Vāczemē valodiņ'?
271 [Milzkalnes (Šlokenbekas, Cērkstes) Tk].

52810.

Māte mani izlaidusi
Svešā zemē plundurēt.
Liek man ēsti, liek man dzerti,
Liek kumeļu nobaŗot;
Ne es ēžu, ne es dzēŗu,
Nobaŗoju kumeļ(iņ)u.
355 [Rucavas Lp].

1. Māte mani izraidīja
Svešas zemes plinderēt;
Ēst un dzert vis' par velti,
Baŗot savu kumeliņu.
605 [Skolas].

52811.

Natuoļi beju guojuse,
Daudzi loba redzējuse:
Cyukai rogi, gaiļam ciči,
Vepram pīci sivēniņi.
605 [Skolas].

52812.

Nevarēju iegādāt,
Kur kundziņu es redzēju:
Rīgas torņa galiņā,
Zelta muca mugurā.
378 [Seces Jk].

52813.

Nu ir vaļa Reigā braukt,
Un pa Reigu pastaiguot.
Kur tī capti kringeleiši
Uz tuom kļova lapeņom!
174 [Kārsavas Ldz].

52814.

Pasoki, tu māmiņ,
Kaids pa ceļu puisīts īt?
Vai tys beja tovs dēliņš,
Kas pa ceļu skūbējuos?
579 [Viļāni Rz apr.].

52815.

Pīsim vīzītes,
Ausim kājās,
Brauksim Rīgu
Apskatīt.
371 [Salgales (Emburgas) Jg].

52816.

Pie celiņa guni kūru
Lāča saules gaidīdams;
Kad nelēca lāča saule,
Tad segloju kumeliņu.
193 [Krapas Rg].

52817.

Pībaldzāns uz Reigu brauce,
Ūšus kruove vazumā;
Brauc vīn dreiži, nabeistīs,
Gon tev daudzi aizmoksuos.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

52818.

Pīcas buobas Reigā brauce,
Franci jēme furmaņūs.
Ka tu labi izvoduosi,
Juos tev labi samoksuos;
Ka apguozsi ceļa molā,
Vysas pīcas juobučoj.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

52819.

Pļukša pļukša Reigā braucja
Ar pāreju kumeliņu.
Vysi kungi sadarēja,
Pļukša pļukša nasadar.
168 [Kalupes D].

- 360 -

52820.

Primaciņ, duraciņ,
Kai mes Reigu redzēsim?
Krausimēs vīns uz ūtra,
Tai mēs Reigu redzēsim.
89 [Dricēnu Rz].

52821.

Puiši puiši, auniet kājas,
Meitas, taisās projām braukt!
Dievs tām deva tādu prātu,
Tās aizgāja ūdens ceļu.
Tur tām lika pupas malt,
Akmens seglus mugurā.
109 [Ērķemes Vlk].

52822.

Puiši puiši, aunat kājas,
Meitas taisās projām iet!
Meitas gāja ūdens ceļu
Ar kuģiem Vāczemē,
Tur dabūja lētu dzīvi,
Spilvenos vien gulēt.
605 [Skolas].

52823.

Pusmūžiņu nodzīvoju,
Labu vārdu nedzirdēju;
Puspasauli izstaigāju,
Labus ļaudis neredzēj(u).
359 [Rūjienas Vlm].

52824.

Rīdziņ, tavas staltas ielas -
Kas tās staltas darināja?
Vidzemnieka sūri darbi,
Pakavoti kumeliņi.
84 [Dikļu Vlm].

52825.

Rīdziņ, tavi skaisti dēli -
Kas tos skaistus audzināja?
Daugaviņa, māmuliņa,
Šūpojusi, auklējusi.
84 [Dikļu Vlm].

52826.

Rīga Rīga, elle elle,
Jelgaviņa māmulīte;
Rīga stāv uz ūdeņa,
Jelgaviņa smiltienē.
224 [Lielvārdes Rg].

52827.

Rīga Rīga, kur ir nauda?
Man ir prece vezume:
Pieci podi ruņča tauki,
Simtu mārku mārciņe.
452 [Užavas (Zīras) Vp].

52828.

Rīga Rīga, tāla Rīga,
Labāk še Jelgavā;
Labāk še Jelgavā
Pie skaistiem žīdiņiem.
605 [Skolas].

52829.

Rīga Rīga, liela Rīga,
Bet tu grūti izcietusi;
Gan tur šāva, gan tur kāva,
Gan tur meta cietumos.
443 [Turlavas Kld].

52830.

Rīgas kungi, namnieciņi,
Man naudiņas aizdodiet!
Man naudiņas aizdodiet,
Jāpirk caunu cepurīte.
241 [Lubānas Md].

52831.

Rīgā iešu es, māmiņa,
Velē baltu villānīti!
Strauja tek Daugaviņa,
Voi atiešu, neatiešu.
241 [Lubānas Md].

52832.

Rīga mana, baltā Rīga,
Tu man labu nedarīj(i):
Tu atstāj' man' bez tēv un mātes
Un bez jaunas līgaviņas.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

52833.

Rīgas meitas skaišķi dzied,
Uz ripēmi stāvēdams;
Tās novilka dažam svārkus,
Dažam maku izkratīj(a).
241 [Lubānas Md].

52834.

Saņ(?) dzied balts gailīts
Rīgs torņ galiņe.
Tevs dēļ Rīgs kung
Zelt naud kaldne.
445 [Ugāles Vp].

52835.

Sen to Rīgu daudzināja,
Nu es viņu ieraudzīju:
Visapkārt kaŗavīri,
Pati Rīga asinīs.
443 [Turlavas Kld].

- 361 -

52836.

Seiki, mozi Reigas kungi,
Kai tī seiki seipuliņi;
Taidi seiki saauguši,
Kai tī seiki seipuliņi.
414 [Stirnienes Rz].

52837.

Sīvi sīvi zīle brēca,
Vārtu staba galiņā;
Uz celiņa mans brālītis,
Dievs to zin, kā pāries.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

52838.

Sieva mani ceļu raid',
Div grašiņas naudu dev'.
Te, vīriņ, tava tiesa,
Te tavam kumeļam.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

52839.

Spūdra saulīte izlēcja
Reigas myuru maliņā.
Sasatryuka Reigas kungi,
Sasadluoja kumeliņus.
314 [Pildas Ldz].

52840.

Šonakt miega negulēju
Limbuž' kunga novadāji,
Ai aija tidiridiri!
Limbuž' kunga novadā.
23 [Ārlavas Tl].

52841.

Tuoļi tuoļi es staiguoju,
Daudzi loba es redzēju:
Es redzēju cyukai rogus,
Akmiņam rūkas, kuojas.
605 [Skolas].

52842.

Tec, māmiņ, vārtus vērt,
Nu pārjāja tavs dēliņis;
Siksnas grauž dēla roku,
Auzas dīda kumeliņu.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

52843.

Teci rikšus, kumeliņi,
Aizved mani Reidziņā!
Par tov' lobū skrējumiņi
Es tev dūšu auzu ēst.
73 [Ciblas (Eversmuižas) Ldz].

52844.

Tora tora, kur tu brauks
Ar tim tora rateņim?
Braukš uz Reigu sūdeitūs,
Škindels munu muos' pajēmja.
143 [Jāsmuižas D].

52845.

Trīsreiz Rīgu aptecēju
Paša šūtiem zābakiem;
Gribēj' vēl Rīgas kungi
Man jo gŗūti vērdzināt.
487 [Vietalvas Md].

52846.

Tumsiņe, vakarai
Plati vēru vaŗa vārtus:
Div' brālīši blakām jāja,
Lai nelauza zobentiņus.
40 [Basu (Bases) Azp].

52847.

Ubadziņ, nabadziņ,
Kad mes Reigu redzēsim?
Kuopsim bārza viersyunē,
Tī mes Reigu redzēsim.
35 [Baltinavas Abr].

52848.

Ubadziņi, nabadziņi,
Kad jūs Rīgu redzēsiet?
Cits uz cita sakāpsiet,
Tad jūs Rīgu redzēsiet.
262 [Meirānu Md].

52849.

Uz upītes balta migla,
Kas to miglu samigloja?
Brālīts iet svešumā,
Māsas raud pakaļā.
449 [Ungurmuižas D].

52850.

Vokorā, timseņā
Īsasiežu laiveņā,
Reigā man i sauļa ļācja,
Vuoczjamjāji nūrītēja.
326 [Preiļu D].

52851.

Visi ciema suņi rēja,
Kad es jūdzu kumeliņu;
Lai rej suņi, lai rej suņi,
Gan kumeļu noturēšu.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

- 362 -

52852.

Visi putni skaisti dzied
Rīgas torņa galiņā.
Vai tie lieli, vai tie mazi,
Visiem skaisti cekuliņi.
Vai tie mūsu bāleliņi
Cietu miegu aizmiguši?
119 [Gaujienas Vlk].

52853.

Viņu meitas lielījāsi
Smolku dziju savērpušas:
Uz pubuļa stāvēdams,
Rīgas pili ieroudzīju.
3 [Adulienas Md].

52854.

Zyrgs zyrgā, lūks lūkā,
Vyss iz Reigu nūtecēja.
Atsavadam Reigys mjaitu
Ar tū Reigys sudobreņ(u).
326 [Preiļu D].

1. Zyrgs zyrgā, lūks lūkā
Uz Reigu aizbraucūt.
Atvadam Reigas pili
Ar vysom mamzaļom.
326 [Preiļu D].

★

5. Latviešu un vāciešu savstarpīga satiksme

31851.

Vai Dieviņ, nu es būšu
Pusvācieša līgaviņa:
Man vīzīte sazasita
Ar vācieša kurpītēm.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

31852.

Ai kundziņ, vācietiņ,
Tavu gaŗu deguniņ'!
Tu varēsi elles krāsni
Ar šnukuri izbadīt.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

31853.

Ai kundziņi, vācietiņi,
Tavu šauru kamaniņu!
Kur tu liksi sievu, bērnus,
Kur tu grēkus vizināsi?
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)].

31854.

Ai vācieti, ai vācieti,
Tu jau iesi diedelēt:
Cūkas tavu pļav' izraka,
Teļ' apēda siena kaudzi;
Vieni paši ķelderīši,
Tie sadedza sildoties.
376 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31855.

Ai vācieti, plikadīda,
Vai es tava līgaviņa?
Rīgā tava līgaviņa
Ielas malu vazājās.
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

31856.

Ai vācieti, velna bērns,
Dzimt tev bija, neuzaugt!
Dadžam augt(i) tai vietā,
Vējam pelnus putināt!
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Ei vācieti, velna bērns,
Tev bij dzimt, neuzaugt!
Jau dažam tai vietā
Vējiņš pelnus putināja.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

31857.

Ai vāciet, vella bērnis,
Dzimt tev bij, neuzaugt,
Kam tu manus bāleliņus
Kā pelītes spīdzināji!
317 [Lindē (Birzgales pag. Rg)].

31858.

Ai vācieti, vella bērns,
Kam tu nāci šai zemē?
Tava māte putru vāra,
Ķēves kāju maisīdama,
Ķēves kāju maisīdama,
Kuņas pienu pieliedama.
4 [Aijažos].

31859.

Vai vācieti, velna bērns,
Ko tu nāci šai zemē?
Rīgā tevim tēvs māmiņa,
Vāczemēi bāleliņi.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

- 363 -

31860.

Ai vācieti, velna bērns,
Rītā tevi svilinās,
Kam tu ēdi cūkas gaļu,
Krējumā mērcēdams.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

31861.

Ai vācietī, velna bērns,
Rītā tevi svilinās,
Sasies rokas, sasies kājas,
Uzvērs bomja galiņā.
55 [Mūŗa muižā (Mūrmuižas pag. Vlm)].

31862.

Ai vācieti, vella bērns,
Vēl tu iesi nabagos,
Vēl tev mani bāleliņi
Dos maizītes gabaliņu.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

31863.

Eita, bērni, skatāties,
Kādi ērmi tīrumā:
Vāciets ara raudādams,
Suņi bikses plucināja.
408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)], 412 [Unguros (Ungurmuižas pag. D)].

31864.

Eita, bērni, skatīties,
Kādi ērmi tīrumā:
Pieci kaķi arklu vilka,
Vāciets ara raudādams.
3251 [Sunākstē, Neretā un Ērberķē (Sunākstes, Neretas un Mazzalves pag. Jk)].

1. Es skatos, es raugos,
Kas kustēja tīrumā:
Piecas kaķes arklu vilka,
Puisīts ara raudādams.
226 [Kandavā (Tl)].

2. Nevienam tādu moku,
Kādas mokas vāciešam:
Pieci kaķi arklu vilka,
Vāciets ara raudādams.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

3. Visu Rīgu izbraukāju,
Tādu ērmu neredzēju,
Tādu ērmu neredzēju,
Kā šo mazu gabaliņu:
Pieci kaķi arklu vilka,
Vāciets ara raudādams.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)].

31865.

Ej, vācieti, miežu sēt,
Nu dzied tava lakstīgala:
Žagatiņa gaŗastīte,
Tā vācieša lakstīgala.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Ķenci ķenci, sēj tu miežus,
Nu dzied tava lakstīgala:
Melns putniņš baltu sprākli,
Tā bij ķenča lakstīgala.
1191 [Ēveles draudzē].

31866.

Es dzierd' vilku gaudājot
Vāczemnieku tīrumos:
Vāczemnieku jauni puiši
Artu gāja raudādami.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

31867.

Es vācieti dancināju
Uz sarkanu ķieģelīti;
Jo vācietis augstu lēca,
Jo pakūru uguntiņu.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

1. Es vācišam to darei,
Ko vāciši man darei:
Es vāciti lecanei
Pa tiem kārstiem akmiņiem;
Jo bij kārst' akmintiņ',
Jo vācits augst' lec.
211 [Rindā (Ances pag. Vp)].

31868.

Es vācietis kā tie citi,
Kādēļ manis neierauga?
Vai tādēļ neierauga,
Ka man salmi vēderā,
Ka man salmi vēderā,
Ka man koka tupelītes?
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

31869.

Es vāciets kā tie citi,
Kāpēc manis neierauga?
Tāda pate utu bize
Kā citiem vāciešiem.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

31870.

Es vāciets kā tie citi,
Citi mani neieraug'.
Zobins manus gurnus grauž,
Lāčādiņa pakaliņu.
57 [Rencenē (Rencēnu pag. Vlm)].

1. Es vācietis kā tie citi,
Manis citi neierauga;
Ābels kūza sānus grauza,
Auzu maize vēderiņu.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

- 364 -

31871.

Es vācietis kā tie citi,
Citi mani neierauga;
Citi ēda cāļa gaļu,
Es skābos kāpostiņus.
216 [Ventspilī].

31872.

Kam man būtu tā naudiņa,
Kas gul jūras dibinā,
Es nopirktu Rīgas pili
Ar visiemi vāciešiem.
1311 [Apē (Vlk)].

31873.

Kad man būtu tā naudiņa,
Kas guļ jūras dibenā,
Es nopirktu Rīgas pili
Ar visiemi vāciešiem.
Es vācietim tā darītu,
Kā vācietis man darīja;
Es vācieti dancinātu
Uz karstiemi ķieģeļiem;
Jo vācietis augstu lēktu,
Es pakurtu uguntiņu.
398 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31874.

Kad [Kaut] man būtu tā naudiņa,
Kas guļ jūras dibenā,
Es nopirktu Rīgas pili
Ar visiem(i) vāciešiem.
To darītu vācietim,
Ko vācietis man darīja:
Dienu liktu mežā braukt,
Nakti riju kuldināt;
Svētdienā pēc pusdienas
Liktu cūkas paganīt.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

1. Būt' man bijse tā naudiņa,
Kas guļ jūras dibenā,
Es nopirktu Rīgas pili
Ar visiem vāciešiem.
Es vāciešam to darītu,
Ko vācietis man darīja:
Dienā liktu mežā braukt,
Nakti riju kuldināt;
Kas tievāki - mālus mīt,
Kas resnāki - celmus lauzt.
Redz, vācieti, vella bērns,
Kā maizīte jāpelnī!
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

2. Ko vācietis man darīja,
To darīšu vācietim:
Dienu likšu mežā braukt,
Nakti riju kuldināt.
Es vācieti dancināšu
Vez sarkanu stieģelīti;
Jo vācietis augstu lēca,
Es pakoršu uguntiņu;
Jo tā dega uguntiņa,
Jo es viņu sabikstīju.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

31875.

Kārklu vīze sarājās
Ar vācieša tupelīti:
Ko tā vīze sagādāja,
To tupele patērēja.
353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Sasakava mana vīza
Ar vācieša tupelīti:
Ej tu nost, gatavdirša [gatavnīca],
Es maizītes pelnītāja!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

31876.

Kur, vācieti, tava zeme,
Kur tie tavi kumeliņi?
Kam tu nāci šai zemē
Manus grūtus sviedrus ēst?
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

31877.

Labāk ēdu koka saknes
Tautu dēla kaktiņā,
Nekā ietu pie vācieša
Baltu maizi kribināt.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

31878.

Latviets bija mans tēvinis,
Latvietene māmulīte;
Mēs bērniņi, trakgalvīši,
Ieviertām vāciešos.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

31879.

Lībiešam, vāciešam
Sūdu vezmis apgāzās.
Sauc strādniekus, sauc sulaiņus,
Lai uzceļ sūdu vezmu!
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

- 365 -

31880.

Lībiešam, vāciešam
Sūdu vāģi apgāzās.
Lībiets saka: cel augšā!
Vāciets saka: lai paliek!
47 [Ārciemā (Pāles pag. Vlm)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31881.

Man' māmiņa, maz' esot,
Vāciešam pavēlēja;
Es pakritu raudādama
Zem arāja kājiņām.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

31882.

Nāc ārā, tu vācieti,
Ko es tev parādīšu:
Ekur tava dvēselīte
Jau ellē karājās.
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)].

31883.

Pieci kaķi arklu vilka,
Vāciets ara raudādams.
Redz, vācieti, redz, vācieti,
Kā maizīte jāpelnī!
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)].

31884.

Pusvācieša bērniņš biju,
Pusģeņģeŗa kumeliņš;
Satrūkās lieli kungi,
Šķiet majoru važojam.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

31885.

Pusvācieša sievu ņēmu,
Nebij laimes dzīvojot:
Pirti kūru, tā nodega,
Pirmo bērnu vilks apēda.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

1. Pusvācieša bērniņš biju,
Zemnieks kļuvu dzīvodams.
Ganos gāju, govs nosprāga,
Pirti kūru, tā nodega.
Uzasēdu kalniņā,
Kažociņu lāpīdams;
Pietecēja melna lapsa,
Nozog manu adatiņu.
Teku, teku pa celiņu,
Adatiņas meklēdams.
Uztek' vienu pavāriņu,
Pavārinis gaļu vāra.
Es prasīju smeķēšan',
Viņš iesita par pakausi,
Viņš iesita par pakausi
Ar guntiņas pagalīti.
Par piec' mārkas ziepes pirku,
Piecas dienas velējos;
Melns tur bija, melns palika,
Mūžam balta nedabūju.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

31886.

Saka ļaudis, vāciešam
Ellē zirgu nevajaga:
Ellē tārpi, šķirzatiņas,
Tie vācieša kumeliņi.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

31887.

Trīs vācieši sasabāra
Pie maizītes gabaliņa.
Kā tiem bija nebārties,
Neviens arti nemācēja!
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

31888.

Trimtralā, trimtralā,
Vilki tek rindiņā,
Ieraudzījši vāciešam
Kankarainu kumeliņu!
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

1. Trimtralām, trimtralām,
Vilki tek reizītē,
Sajutuši Kalsnavā
Apsalušus kucēniņus!
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31889.

Vācietim gaŗi lieli,
Vella šūti zābaciņi,
Tas varēja ellē brist
Līdz pašam dibenam.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

1. Ei vācieti, vella bērns,
Vella šūti zābaciņ'!
Tu varēji stāvu lēkt
Dziļas elles dibenā.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

31890.

Vāciešam tievas kājas,
Tievi gaŗi zābaciņi;
Tas varēja mālus mīt
Pašā elles dibinā.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

- 366 -

1. Staltajam dēliņam
Stāvu šūti zābaciņi;
Tie bij labi ellē lēkt,
Velnam mālus samīdīt.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

31891.

Vāciešam gaŗi mati,
Pakaŗam ozolā,
Kam tas manu brāleliņu
Kā putniņu spīdzināja!
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

31892.

Vāciešam gaŗi mati,
Pakaŗam ozolā,
Lei tas tur karājās
Kā tas vella spieģelīts!
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

31893.

Vāciešam gaŗi mati
Pakaŗam ozolā!
Paliks mums sirmi zirgi,
Rakstītās kamaniņas.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

31894.

Vācietim lielas bēdas,
Kur būs ņemt līgaviņu.
Purva dzērve gaŗu kaklu,
Tā vācieša līgaviņa.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

31895.

Vāciešam, kundziņam,
Šai saulē laba dzīve;
Jau viņā saulītē
Dvēselīte mālus mīs.
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)].

1. Kundziņam, vāciešam,
Šai saulē viegla dzīve;
Būs viņāi saulītēi
Ar degunu mālus malt.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

31896.

Vāciets mans pirmais vīrs,
Tas noslīka Daugavā.
Lai tas slīka ar velniem,
Kam tas art(i) nemācēja!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31897.

Vāciets mans pirmais vīrs,
Tas noslīka Daugavā.
Lai tas slīka ar velniem,
Vai es cita nedabūšu!
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31898.

Vāciets mans pirmais vīrs,
Tas noslīka dumbierā;
Nu es ņemšu arājiņu,
Nu mēs mīļi dzīvosim.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

31899.

Vācietis raudāja,
Rāceni krimzdams.
Neraudi, vācieti,
Velns tevi neraus,
Velns tevi neraus,
Dievs tevi neņems!
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

31900.

Vāciets saka uz vācieša:
Man dižana līgaviņa.
Velns tev deve tik dižanu
Kā tam miežu arājam!
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

31901.

Vāciets sauca, vāciets brēca,
Gar jūriņu staigādams.
Izsitieta, jūras viļņi,
Vācietimi līgaviņu!
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

31902.

Vāciets savu līgaviņu
Uz akmeņa dancināja;
Pieci velli apkārt skrēja,
Dzelžu stibas rociņā.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

★

52855.

Ai vācieti, velna bērns,
Vēl tu iesi nabagos;
Vēl tev mani bāleliņi
Dos maizītes gabaliņu.
378 [Seces Jk].

52856.

Ak nabaga vācietīti,
Ko tu nāci Kurzemē?
Sausa maize kulītē,
Ūdens koka mēriņā.
378 [Seces Jk].

- 367 -

52857.

Bijām poļi, bijām krievi,
Bijām lieli naidenieki.
Nu palikām draugi, radi,
Nu māsiņu iedevām.
263 [Mēmeles Jk].

52858.

Cyuka židu nūgulēja
Lela ceļa maleņā.
Kab (tū) kungi zynuojuši,
Tī byus loba krūga vīta.
89 [Dricēnu Rz].

52859.

čigānam laba dzīve:
Zaļas muižas birstaliņas;
Zirgi ēda zaļu zāli,
Paši ēda jēra gaļu.
358 [Rugāju Abr].

52860.

čigānam tāda daba,
Kā (tam) Miku tēviņam:
Uz ūdeņa mati(?) plēsa,
Tirgū jāja zirgu mīt.
115 [Galgauskas Md].

52861.

čyguons sovu čyguoneicu
Pa kuorklym vyzynoj,
Trom trādrī trom trādrī,
Pa kuorklym vyzynoj.
Vizin, cyguon, naviziņ,
Nabyus mozu cyguonēnu,
Trom trādrī trom trādrī,
Nabyus mozu cyguonēnu.
579 [Viļāni Rz apr.].

52862.

Divi žeidi sasakova
Ap maizītes gabaliņu.
Kai jīm beja nazakaut -
Nivīns art namuocēja?
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

52863.

Dievs dod dzimt, neizaugt
Pusvācieša bērniņam!
Kam tas manu augumiņu,
Dienu, nakti maldināj'.
241 [Lubānas Md].

52864.

Ej, māsiņa, tu pie leiša,
Ja brālīti neklausīji!
Leiši tevi pašu veda,
Venta nesa vainadziņu.
39 [Bārtas Lp].

52865.

Es naīšu pi poļaka,
Lai īt muna muosa,
Poļakam taida runa:
Vys dušiņka muna!
389 [Silajāņu Rz].

52866.

Es nedošu savas mutes
Vāciešam šmurguļot,
Lai stāv mana balta mute
Arājiņa dēliņam.
3 [Adulienas Md].

52867.

Es var iet, kur man tīk,
Man visādas villainītes;
Es var iet pie vācieša,
Pie bagāta tēva dēla.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

52868.

Es vācieti dancināju
Uz karstiemi akmeņiem;
Jo vācietis augsti lēca,
Jo pakūru uguntiņu.
Redz, vācieti, lūk, vācieti,
Kā maizīte pelnījama!
127 [Grostonas Md].

52869.

Ēdat, dzeŗat, ciema puiši,
Es vācieša līgaviņa;
Pie vācieša plika gāja,
Neprecēta, nelaulāta.
115 [Galgauskas Md].

52870.

Gudrs, gudrs tis žideņš,
Gudrus bārnus audzināja;
Pats jis guļ gulteņā,
Bārni visi muldeņā;
Kad muldeņa pakustēja,
Tad bērniņi paļustēja.
465 [Varakļānu Rz].

52871.

Igaunīts mans vīriņš,
Es igauņa līgaviņa;
Igaunītis perģelēja,
Es ar līdzi verģelēju.
560 [Rīga ].

- 368 -

52872.

Igaunīt, tatarīt,
Ko tu vedi vezmiņā?
Sien(u) vedu vezmiņā,
Pats rikšoju kājiņām.
605 [Skolas].

52873.

Igaunīts, vella bērns,
Kaķi kāra ozolā;
Nezināj', kur salda gaļ' -
Pašā astes galiņā.
279 [Naukšēnu Vlm].

52874.

It nevienam tā negāja,
Kā tam žīdu Maušķeļam:
Divi bēri kumeliņi
Ar klibām kājiņām;
Vienu deva Iršam jāt,
Otru vecam Maušķeļam.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

52875.

Kad es būtu zinājus(i)
Poļu vīru arajiņ(u),
Es būt' savus pūra kreklus
Bez apkakles apšuvus(i).
604 [Dažādi iesūtītāji].

52876.

Ka latvīši ortu guoja,
Poļeceņi breinuojās;
Ka latvīši olu dzēre,
Poļaks bikses tricynuoja.
605 [Skolas].

52877.

Vai, poļak, poļaciņ,
Kas tevis nazynuoja?
Latvīsīši olu dzer,
Poļaks bikses tricynuoja.
605 [Skolas].

52878.

Ka man byutu tei naudeņa,
Kas guļ jyuru dybynā,
Es nūpierktum tū šķiuneiti
Ar visimi čygonim.
170 [Kapiņu D].

52879.

Ka pīdzymtu židam bārni,
Lai jī leli naizaugtu!
Kam jis greiži pasavēres
Uz tuo muna naudas moka.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

52880.

Kas gulēt, tas gulēt -
Kas pa ceļu, tas pa ceļu;
Krievi, leiši, tie pa ceļu -
Guliet, mani bālēliņi!
378 [Seces Jk].

52881.

Ko domā, tu vācieti?
Es domāju gana labi:
Es tev sakas šūdināš(u),
Braukš' ar tevi sūdus vest.
141 [Ivandes Kld].

52882.

Krīvi krīvi, leiti leiti,
Kam nūkavi bruolileņ(u)?
Kam atstuoji rudzus mīžus
Kai upeitjas leigojūt?
326 [Preiļu D].

52883.

Krīvi krīvi, maskalīši,
Vuorej putru kolonā;
Vardes tauku īmatuši,
Vylka kuoju pajaukuši.
35 [Baltinavas Abr].

52884.

Kur, ļautiņi, mēs jemsime
Vāciešame līgaviņu?
Pore dzērve gaŗu kaklu,
Tā vācieša līgaviņa.
129 [Gudenieku Azp].

52885.

Leibis pūta buka ragu,
Lai tie visi žīdi nāk;
Visi žīdi sanākuši
Vecu Leibi nobadīja.
282 [Nīcas Lp].

52886.

Leišu meita pretim nāca,
Trīs saktiņas krūtiņās.
Vienu saktu pārdevām,
Par to govi nopirkām;
Trešo sakti pārdevām,
Nopirkām kumeliņu.
597 [Valmieras apr.].

52887.

Leiti, poli gaŗvēderi,
Vāri putru radziņā,
Kēves pienu pieliedams,
Kuces kāju pajaukdams!
46 [Beļavas Md].

- 369 -

52888.

Māte mani krievos deva,
Es krieviski nemācēju;
Es uz krieva maizes prasu,
Viņš parāda zobentiņu.
306 [Patkules Md].

52889.

Nāc vien, prūšu utubunga,
Paņem slotu, maišelīti!
Slotu - kaulus saslaucīsi,
Maišelī iekšā bērsi.
378 [Seces Jk].

52890.

Eita, laudis, raudzīties,
Kādi ērmi tīrumā:
Vāciets ara teirumā
Ar kaķīti raudādams;
Ar kaķīti Rīgā brauca,
Pieci zirņi vezumā.
263 [Mēmeles Jk].

52891.

Nākait, bērni, skatīties,
Kādi ērmi tīrumā:
Lībiets ara līdumiņu
Ar eglītes čakārnīti.
41 [Bauņu Vlm].

52892.

Nevienama tas nebija,
Kas tam poļu muižniekam:
Seši bēri kumeliņi,
Izkapātas pakaļiņas.
94 [Dunikas Lp].

52893.

Nevienam tas nebija,
Kas bij Siļķu Janķelim:
Tam bij divi duli zirgi,
Izkapātām pakaļām.
Tie bij labi Leibim braukt,
Lupatiņas vizināt.
94 [Dunikas Lp].

52894.

Pāri gāju pār Daugavu,
Leišus šķīru maliņā;
No tā leišu šķīrumiņa
Tiku leiša līgaviņa.
46 [Beļavas Md].

52895.

Pieci kaķi arklu vilka,
Vāciets ara raudādams.
Dod, vācieti, piecas mārkas,
Es paaršu dziedādams.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

52896.

Poļaks gāja pa celeņu,
Es poļaku napazynu;
Cyukas saru surgateņš,
Baravikas capurīte.
465 [Varakļānu Rz].

1. Poļaks tak pa celeņu,
Es poļaka napazynu;
Zyla sveita mugurā,
Baravika capureite,
Cyuku soru sunduceņš.
357 [Rudzētu D].

52897.

Sasaragžģe ragžģējās,
Sasamagžģe magžģējās;
Sasaragžģe man vīzītes
Ar vācieša kurpītēm.
241 [Lubānas Md].

52898.

Skali grab, skali grab,
Kas tos skalus grabiņāja?
čigāns skalus grabināja,
čigānīti meklēdams.
15 [Alūksnes Vlk].

52899.

Skrūderīši, vēverīši,
Eite, žydu deirojit!
Cyukas žydu nūrējušas,
Lela ceļa maliņā.
389 [Silajāņu Rz].

1. Vepri žīdu nokoduši
Liela ceļa maliņā.
Kurpnieciņi, seglinieki,
Nāciet žīdu dīrajiet!
186 [Ķeipenes Rg].

52900.

Suņi žīdu nokoduši
Liela ceļa maliņā;
Eita, puiši, dīrājiet,
Tur būs āda kamašām!
3 [Adulienas Md].

52901.

Tilli tilli, jāra vylna,
Žyds sēdēja seipulūs.
Mozi, mozi seipuleņi,
Veļ mozuoki žydalāni.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

- 370 -

52902.

Tu māsiņa, es māsiņa,
Dzersim krieva brandevīnu!
Izdzērušas kriev' brandienu,
Kārsim krievu ozolā!
241 [Lubānas Md].

1. Tu muosiņa, es muosiņa,
Dzērsim krīva brandīnīni!
Izdzārušas brandīnīni,
Kuorsim krīvus ūzulā.
389 [Silajāņu Rz].

2. Tu muoseņa, es muoseņa,
Dzjarsim krīva brandiveiti!
Izdzārušas brandiveiti,
Gryussim krīvu upītē.
143 [Jāsmuižas D].

3. Tu muoseņa, as muoseņa,
Dzjarsim krīva brandisneņu!
Izdzārušis brandisneņu,
Kuorsim krīvu ūzulā,
Krīva bārnus zareņūs.
365 [Sakstagalas Rz].

52903.

Tu muosiņa, es muosiņa,
Kuorsim krīvu ūzulā;
Kuorsim krīvu ūzulā,
Krīva bārnus zariņūs!
605 [Skolas].

52904.

Tu muoseņa, es muoseņa,
Dzersim krīva brandisņeņu!
Tev gluozeite, man gluozeite,
Butelīte pa pusei.
559 [Rēzekne Rz apr.].

52905.

Tu, vāciet, teļa putra,
Teļa putras dzērājiņš!
263 [Mēmeles Jk].

52906.

Ūja kundziņ, vācietiņ,
Tavu gaŗu deguniņu!
Tu varēsi elles krāsni
Ar degunu izvandīt.
605 [Skolas].

52907.

Vokor nuocja, timsiņš beja,
Žeids ībraucja muižiņā.
Izguojuse muižas meita,
Žeids uz kuļu rozaguoz's.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

52908.

Vāciešam, nabagam,
Liela skāde notikusi:
Kamēr pats uz meitām gāja,
Cūkas bikses apēdušas.
605 [Skolas].

52909.

Vuocīšam tik pruoteņa,
Kuo mozami bērneņam:
Vakar zierņus dryvā sēja,
Šudiņ guoja skateitīs,
Vai ir leli izauguši,
Vai zīdūs sazīduši.
236 [Līvānu D].

52910.

Vācietim bikses dega
Ar zilām zēvelēm;
Jo vācietis augstu lēca,
Jo pakūru uguntiņu.
224 [Lielvārdes Rg].

52911.

Vāciets ara līdumā,
Zarains spieķis padusē.
109 [Ērķemes Vlk].

52912.

Vāciets ara raudādams,
Celmājā līdumā.
Velc, vācieti, izstiepies,
Es turēšu izplēties.
241 [Lubānas Md].

52913.

Vāciets gāja rutku zagt,
Mana brāļa tīrumā.
Gaŗie pirksti paspīdēja
Rutku vagas galiņā.
109 [Ērķemes Vlk].

52914.

Vuocīt, tovu dailumiņu,
Leidz pašam vacumam:
Samta svuorki, zeida bikses,
Kuģenīka capurīte.
605 [Skolas].

52915.

Vediet mani, kur vezdami,
Leišos mani nevediet!
Augsti rati, zemi vārti,
Lauzīs manu vainaciņu.
604 [Dažādi iesūtītāji].

- 371 -

52916.

Vērsi vērsi, bulli bulli,
Kur tu liki savus ragus?
Kam tu gāji badīties
Ar Vāczemes gosniņām?
281 [Neretas Jk].

52917.

Žīdu kāra ozolā,
Žīdalēnu pazarē;
Jau to pašu žīda māti
Kārsim vārtu stuburī!
241 [Lubānas Md].

52918.

Žīdiņš ara, rutkus sēja,
Nabadziņa tīrumā;
Atnāk krievels, izravēja,
Žīdam skādu padarīja.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

52919.

Žydeņš guni kurinuoja,
Mužiks dyumus kyupynuoja;
Kam man dyumus kyupynuot,
Kad kuopustu navuorej'?
579 [Viļāni Rz apr.].

52920.

Žīdiņš kūla vāverīti
Aiz ļipiņas turēdams.
Ak tu tavu traku žīdu,
Kam tik skaistu putnu kūli?
239 [Lizuma C], 391 [Sinoles Vlk].

52921.

Žīdiņam rausi cepu,
Vidū duru caurumiņ(u);
Žīdiņš rausi neapēda,
Caurumiņa taupīdams.
104 [Ēdoles Vp].

52922.

Žīdīš savu žīdenīti
Muldiņāji vizināj(a);
Arājs savu līgaviņu
Kamanās vizināj(a).
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

52923.

Žīds sāk spēlēt, žīds sāk dancot,
Žīdam Dieviņš aizkrāsnē;
Žīdam Dieviņš aizkrāsnē,
Pelēkāmi austiņāmi;
Pelēkāmi austiņāmi,
Zilājiemi kamzoļiem.
355 [Rucavas Lp].

★

KAŖA DZIESMAS