MEŽS KĀ CILVĒKA DARBĪBAS VIETA UN DAŽĀDU DZĪVNIEKU, KOKU UN AUGU MITEKLIS

- 154 -

1. Medniecība

30430.

Agri agri irbe tek,
Es basāmi kājiņām.
Tec, irbīte, pagaid' mani,
Līdz kājiņas es apaušu!
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

1. Sudrabota ierbe dzied,
Es basām kājiņām.
Dziedi, ierbe, gaidi, mani,
Līdz kājiņas es apaušu,
Līdz kājiņas es apaušu,
Apsedlošu kumeliņu!
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

30431.

Ai bagāta Meža māte,
Sprūdi manu amatiņu!
Tu jau pate gana redzi,
Caur cepuri mati līda.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

1. Ei bagāta Meža māte,
Sprūdi manu lamatiņu!
Jau tu paša gan zināsi,
Vāja mana cepurīte.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

30432.

Ai jaunaju bāleliņu,
Ņem sunīti, tec mežā:
Nu uzsniga jauns sniedzinis,
Nu pazina lūša pēdas.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

30433.

Ai lācīti ķepainīti,
Vai tev vienam mežs pieder?
Iesim, lāci, pie kundziņa,
Pušu mežu dalīsim!
121 [Gulbenē (Md)].

30434.

Vai lācīti platkājīti,
Vai tev vienam mežs pieder?
Laidīš' savus kuņas bērnus,
Mežu pušu dalīsim.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

1. Ai lācīti ķepainīti.
Vai tev vien mežs pieder?
Ņemšu dzelžu štucerīti,
Tad mēs mežu dalīsim.
1331 [Sikšņu pagastā (Gaujienas pag. Vlk)].

30435.

Ai sunīši, nerejat,
Tukšu mežu nedzenat!
Vēl caunītes, vāverītes
Sēd eglītes galiņā.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

30436.

Ai sunīti venterīti,
Atdod maizes gabaliņu,
Kam palaidi vāverīti
Sausas egles galiņā.
326 [Taurkalnē (Taurkalnes pag. B)], 327 [Taurkalnē un Jaunjelgavas apkārtnē (Taurkalnes pag. B un Jaunjelgavas Jk apkārtnē)].

30437.

Ai caunīte, vāverīte,
Dod man savu kažociņu:
Es bij' kunga meža sargs,
Man jāguļ siliņā.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Ai caunīt, vāverīt,
Dod man savu kažociņu:
Man jāstāv tīrumā,
Vai līst lietus, vai snieg sniegs.
226 [Kandavā (Tl)].

- 155 -

2. Ai caunīt, vāverīt,
Dod man savu kažociņ':
Es bij' dores dējējins,
Nakti gulu siliņā.
133 [Palsmanē (Palsmaņa pag. Vlk)].

3. Cauna cauna, vāverīte,
Dod man savu, kažociņu:
Rītu braukšu siliņā
Priedēm galus līdzināt.
1311 [Apē (Vlk)].

30438.

Aiz Daugavas [upītes] melni meži,
Pilni cauņu, vāverīšu,
Tur vajaga gudru suņu,
Jaunu puišu medinieku.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

1. Aiz upītes bērzu birze,
Pilna raibu teterīšu;
Tur vajdzēja lokus suņus,
Gudrus, prāvus strēleniekus.
216 [Ventspilī].

2. Tumša tumša tā eglīte,
Kur guļ caunes, vāverītes;
Tur vajaga gudru suņu,
Prāvu vīru bisenieku.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

30439.

Aiz kalniņa balti bērzi
Sudrabiņa lapiņām;
Tur gulēja divi brieži,
Divi zelta cielaviņas;
Tur staigāja raudādami
Divi jauni ģēģerīši.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

30440.

Aiz upītes balti alkšņi,
Tur bij laba medīšana,
Tur aug caunes, tur vāveres,
Tur raženas lakstīgalas.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

1. Āz upītes melli meži,
Ķēdītēm saķēdēti;
Tur uzauga caunas, lapsas,
Sudrabīna lakstīgalas.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

30441.

Aiz upītes bērzu birze,
Pilna raibu teterīšu;
Pilna brāļu istabiņa
Jaunu vīru strēlenieku.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

30442.

Aizstellēju raibus suņus
Par Daugavu medībā;
Tur palika raibi suņi,
Tur mans lūša kažociņš.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

30443.

Aizvakar syla začis
Munu tāvu nūbīd'ēje.
Pagaid', syla rakal'eits,
Mesšu cylpu kakl'eņā.
422 [Līvānu pag. D].

30444.

Apsedloju raibu kuņu,
Gar Daugavu medīt jāju.
Es nošāvu zelta briedi,
Div' sudraba vāverītes.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

30445.

Auru auru, klapu klapu,
Jaunu kungu medinieki:
Smuka ierbe ieskrējuse
Citē kunga novadē.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

30446.

Auru auru medinieki,
Zaķa kāja kabatā;
Ik gabalu pajājuši,
Zaķa kāju kripšķināja.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

30447.

Bēdz, caunīte, lec, caunīte,
Nu nāk tavi dzinējiņi;
Lec cintiņu no cintiņas,
Lai pēdiņu nepazina!
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

30448.

Bij lūsīts man zināms
Aiz jūriņas saliņā;
Apkāros divi plintes,
Tek sunīši smilkstēdami.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

30449.

Bisenieki, strēlenieki
Mani balti bāleniņi,
Bises stobra slaucītāji,
Ne maizītes pelnītāji.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

- 156 -

30450.

Briedi briedi, lāci lāci,
Aunies kurpes kājiņā:
Bija man div' sunīši,
Div' bāliņi medinieki.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

30451.

Briedi briedi, lāci lāci,
Aunies kurpes kājiņā:
Vakar kungi izsūtīja
Trejdeviņu medenieku.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

30452.

Briedis kāpa kalniņē
Mediniekus klausīties.
Tāļu tāļu suņi rēja,
Vēl jo tāli medinieki.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

30453.

Dzeniet, gani, jājiet, kungi
Uz mello meža malu!
Tur ir caunes, tur vāveres,
Tur ir laba medīšana.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

30454.

Dūcin' dūce brīža muote,
Syla molu tacādama;
Div' buol'eņi, treis suneiši,
Vysi pīci pīkusuši.
428 [Beržūs(?)].

30455.

Duni, duni, briežu māte,
Smalkā priežu mežiņā!
Mūsu kungi, ģēģerīši,
Plintes vien balināja.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

30456.

Ekur laba medīšana
Viņā lauka galiņā:
Tur caunīte, vāverīte,
Tur aug mana ļaudeviņa.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

30457.

Es gulēju siliņā
Ar diviem sunīšiem.
Sunīts saka: čavu čavu!
Man biksītes: triku triku!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

30458.

Es neguļu bez meitām,
Bez vāveŗu kažociņa;
Ciemā man meitas auga,
Silā kuplas vāverītes.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

30459.

Es nošāvu zvirbulīti
Ceturtdienas vakarā;
Pats paēdu, sievai devu,
Kungam devu pierendeli.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

1. Lūgšus lūdzu tētiņam,
Lai sunīšus tapināja,
Lai es arī medīt eimu,
Kā tie citi muiženieki.
Citi kungi briežus šāva,
Es nošāvu zvirbulīti;
Pats paēdu divi reizas,
Trešo mana līgaviņa.
Vēl atlika pierendelis,
To nonesu kundziņam,
Kundziņš ēda laizīdams
Manu gardu virumiņu.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

2. Rītā agri piecēlos,
Nošāvos zvirbulīti;
Divi reizes pats paēdu,
Tad vēl devu sieviņai.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

3. Rītā agri paģirēm
Nosakāvu zvirbulīti.
Divi reizes pats paēdu,
Tad vēl devu sieviņai.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30459¹.

Es sēdēju kalniņāi,
Vakariņu gaidīdams;
Visu dienu sasēdēju,
Vakariņu nesagaidu.
199 [Veczvārdē (Zvārdes pag. Kld)].

30460.

Es tupēju krūmiņā,
Dārgu putnu gaidīdams.
Attek ezis pukstēdamis,
Sērmuliņis šņaukādamis.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Es tupēju mežmalāi,
Dārga putna gaidīdams.
Rīb zemīte, čab lapiņa,
Nula nāca dārgs putniņis:
Izskrej ezis pukstēdamis,
Sērmoliņis sņaukādamis.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

- 157 -

30461.

Es cerēju drīz pāriet,
Tečus vien pārtecēt;
Sāk sunīši caunes dzīt,
Tur brītiņu kavējos.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

30462.

Greizrocīši bisinieki,
Irbju šauti nemācēja;
Es nošāvu piecas irbes
Ar to vienu šāvieniņu.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

30463.

Gudram bija caunes dzīt,
Āķīgam vāverītes:
Caune skrēja steigus purus,
Vāverīte gaŗus mežus.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

30464.

Gudram bija caunīt' dzīt,
Aķīlam(i) vāverīti:
Caunīt' lēca puskociņa,
Vāverīte līdz galam.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

30465.

Gudri eudri, gudri babri,
Gudri muni bruol'el'eņi,
Gudri muni bruol'el'eņi
Eudru, babru dzin'ējeņi.
422 [Līvānu pag. D].

30466.

Irbes svilpa siliņā,
Roņi kauca Daugavā.
Kur palika ģēģerīši,
Ka tie viņus nedzirdēja?
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)].

30467.

Irbes svilpa siliņā,
Roņi pūta Daugavā;
Mūs' brālīši ģēģerīši,
Cietu miegu aizmiguši.
131 [Mēŗa muižā (Mēŗa pag. Vlk)], 1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

1. Svilpēj' irbes, pūta medņi,
Šņaukāj' roņi Daugavā;
Mūs' bālītis bisniecītis
Cietu miegu aizgulies.
87 [Liepas muižā (Liepas pag. C)].

30468.

Irbe svelpe siliņā,
Ronis pūta Daugavā;
Nedrīkstēju droši jāt,
Ne iemauktu skandināt.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30469.

Irbīt' svilpa siliņā,
Ronīts pūta Daugavā.
Pūt, ronīti, vai nepūt,
Tās irbītes nedabūsi,
Tā irbīte tīra zelta,
Dimantiņa cekuliņu.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

30470.

Irbīt' svilpa siliņā,
Ronīts rūca Daugavā.
Celies agri, bāleliņi,
Būs tavāi rociņā!
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30471.

Kad es biju jauns puisīts,
Es bij' liels ģēģerīts.
Ar laiviņu(?) ielaidos
Siliņā irbes šaut;
Šāvu irbi, šāvu medni,
Nošāv' raibu žagatiņu.
225 [No Kaltenes līdz Kolkasragam gar jūrmalu (Tl, Vp)].

30472.

Kad es biju jauns puisīts,
Es mācēju ģēģerēt:
Suņus laižu pa mežiņu,
Pats pa meža malu gāju.
Divi pulki irbju skrēja,
Div' pelēki vanadziņi.
71 [Drustos (Drustu pag. C)].

1. Kad es biju jauns puisītis,
Es mācēju ģēģerēt:
Pats stāvēju kalniņā,
Suni laidu lejiņā,
Suns izdzina zelta zaķi,
Sudrabotu vāverīti.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

2. Pats sēdēju kalniņā,
Suni laidu lejiņā.
Suns izdzina zelta irbi,
Sudrabiņa lakstīgalu.
251 [Smukās (Remtes pag. Tk)].

- 158 -

30473.

Kad es biju jauns puisītis,
Tad es gāju ģēģerēt.
Ģēģerēju cauru dienu,
It nenieka nedabūju;
Pašā lauka galiņā
Es nošāvu vecu irbi.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

30474.

Kam, gulbīti, zemu skrēji,
Kam kakliņu gaŗu stiepi?
Bisenieki tevis glūn,
Paeglēs sasēduši.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

30475.

Kas bijāt medinieki,
Medījiet jūrmalā:
Jūrmalā gaŗas priedes,
Tur bij laba medīšana.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

30476.

Kas tur sauca, kas tur klieca
Diža meža maliņā?
Lieli kungi, medinieki
Tie tur sauca, tie tur klieca:
Pieci brieži iegājuši
Lielakunga novadā,
Visi pieci nodzērās
Daugaviņas maliņā.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

30477.

Kas tur čab, kas tur grab
Viņā meža maliņā?
Caunīt' auda man krekliņu
Sausas egles galiņā.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

30478.

Klusiņām klausījos,
Ko solīja Meža māte:
Meža māte man solīja
Žagariņu grauzējiņu.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)], 120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)], 344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30479.

Ko tie brēca, ko tie sauca
Lielakunga medinieki?
Grezna irbe ietecēja
Cita kunga novadā.
190 [Kuldīā].

30480.

Lācīšam, brālīšam,
Pieci nagi delvītē,
Visi pieci apkaustīti
Ar tērauda pakaviem;
Visi pieci saskrabēja
Medenieka ragavās.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

30481.

Lai bij grūti, kam bij grūti,
Grūt' nabaga ģēģeŗam:
Tas izjāja visus mežus,
Visus meža līkumiņus,
Tas nošāva tūkstošiem,
Nevar kungus piepildīt.
1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)], 151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)], 182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

1. Lai bij grūti, kam bij grūti,
Grūt' nabaga ģēģeŗam:
Šauj tas briežus, šauj tas lāčus,
Nevar kungus piepildīt.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

30482.

Lied, caunīte, liedamo
Dziļajā aliņā:
Nu nāk tavi dzinējiņi,
Tavu pēdu secējiņi.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

30483.

Luste man lustējās
Smalkā priežu siliņā:
Cauna lēca dancodama,
Jauna meita ziņģēdama.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

30484.

Māra, māsa, mazgā katlu,
Man rubeņi kulītē;
Kur purvītis, tur rubeņi
Pa pāŗam saguluši.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30485.

Man bij viena raiba kuņa,
To sūtīju medībās.
Samedīju aklu zaķi,
Ved' uz Rīgu dancināt.
Rīgas kungi brīnījās,
Kā var aklis tā dancot.
Izdur, velns, kungam acis,
I kundziņš tā dancos!
18 [Kliģenē].

- 159 -

30486.

Man bij viena stulba kuņa,
Pār Daugavu medīt sūtu.
Nomedīja stulbu zaķu(?),
Nu nezinu, kur to likt.
Rīgā vedu, nezināju,
Cik naudiņas noprasīt.
Sola manim sieku naudas,
Divi zelta gabaliņus.
57 [Rencenē (Rencēnu pag. Vlm)].

1. Es apkalu stulbu zaķi,
Rīgā braucu dziedādams.
Rīgas kungi nezināja,
Cik naudiņas tas maksāja:
Divi sieki sīkas naudas,
Trešo baltu dālderiņu.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

2. Man bij viena stulba kuce,
Par Daugavu medīt gāja.
Nomedījse stulbu zaķi,
Ved' uz Rīgu dancināt.
Rīgas kungi brīnījās:
Kur tu tādu zvēru jēmi?
308 [Altenē (Seces pag. Jk)].

3. Pataisīju ērkšķu zaķi,
Ved' uz Rīgu dancināt.
Rīgas kungi brīnījās,
Kādi zaķi Vidzemē.
133 [Palsmanē (Palsmaņa pag. Vlk)].

30487.

Medinieka līgaviņa
Ik vakara gauži raud,
Ik vakara gauži raud,
Tušku kuli cilādama.
394 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30488.

Mūs' kundziņi medīt gāja
Ar tiem zelta sunīšiem.
Viens nošāva zelta zaķi,
Otris zelta lakstīgalu.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

30489.

Nāc nākdams, kakta [meža] tēvs,
Ko tik ilgi kavējies?
Man sunīši piekusuši,
Pašam ēsti gribējās.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

30490.

Nāc pie manis, tautu meita,
Es bij' putnu medinieks,
Es tev' gribu ēdināt
Ar putniņu austiņām.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

30491.

Ne tā man lēti tika
Jauna cauņu cepurīte:
Dažu nakti izgulēju
Sīku priežu siliņā.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30492.

Neviens mani nezināja,
Kas manā azotē:
Bij manā azotē
Sudrabiņa vāverīte.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

30493.

Nosaucies, tu sūbrīti,
Nu jāj tavi medenieki,
Nu būs tavi balti ragi
Bajāram alus dzert.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

1. Ausu ausu, tu briedīti
Nu jāj tavi medinieki;
Kritīs tava liela vara,
Lūzīs tavi, balti ragi;
Nu būs tavi balti ragi
Bajāram alu dzert.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

2. Briedi briedi, lāci lāci(?),
Rīt mēs tevi tērēsam:
Vajag mums balta raga
Jādzeŗ alus bajāram.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

3. Suņi rēja, taures pūta,
Nu jau jāja medinieki.
Sak' briedītis tecēdams:
Nu klups manis auguminis,
Nu būs mani balti ragi
Bajāram alu dzert.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

30494.

Niu ir laiks, niu ir laiks
Man caun'eiti nūm'ed'eit':
Pyuš v'ējeņis, šolc m'ežeņis,
Nadz'ērd'ēs ļesnīc'eņš.
435 [Latgalē].

30495.

Pie tiltiņa upmalē
Vēja lauzta dores priede;
Tur man bij trīs nastiņas
Ūdŗu, bebru, cauņ' ādiņu.
Tā dziedāja medinieki
Bikanavas krodziņā,
Bikanavas krodziņā,
Pašā kroga krāsnspriekšā.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

- 160 -

1. Pie tiltiņa draves priede,
Vēja lauzta virsaunīte;
Tur gulēja trīs kulītes
Cauņādiņu, lūšādiņu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

30496.

Pie Ventiņas sīki kārkli,
Tur bij laba medīšana;
Izmedīju zelta irbi,
Dui sudraba lakstīgalas.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

30497.

Piekusuši man sunīši,
Noguruši bāleliņi,
Vienu mazu vāverīti
Pa siliņu ganīdami.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

30498.

Piecas dienas sīli kāvu
Ar pieciem algādžiem,
Asi malkas dedzināju,
Mucu tauku tecināju.
71 [Drustos (Drustu pag. C)].

1. Pieci, seši dalījās
Gar to manu vezumiņu,
Neviens labi nezināja,
Kas manā vezumā.
Pieci podi knaušu tauku,
Tie manā vezumā,
Tos mēs dārgi izdosim:
Pieci mārki mārciņā.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

2. Puiši, vīri, kam ir nauda?
Man ir prece vezumā:
Pieci podi knaušu tauku,
Pieci mārki mārciņā.
190 [Kuldīā].

30499.

Piecas dienas sīli kavu
Ar pieciem algādžiem,
Oša malkas guni kūru,
Pusmuc' tauku tecināju;
Pieci gadi elpējos,
Taukos maizi mērcēdams.
106 [Viesienā (Viesienas pag. Md)].

30500.

Pieci brieži jūru peld,
Otri pieci Daugaviņu;
Pieci jauni bisenieki
Tek gar malu raudādami.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

30501.

Pieci brieži purvu brida,
Otri pieci Daugaviņu;
Būtu kungi zinājuši,
Sūtīt' simtu bisenieku.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

30502.

Pieci brieži upi brida
Dzeltāniem radziņiem;
Pārbriduši, apguluši
Aiz upītes līcītī.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

30503.

Pūšu tauri, saucu suņus,
Kalniņā stāvēdams.
Piekusuši man sunīši.
Aizsmakuši medinieki.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

30504.

Rubu rubu, teterīti.
Papardītes krūmiņā;
Es gar dzelzi Ķīķējos,
Nāc manā kulītē!
2071 [Ancē (Ances pag. Pg)].

30505.

Saka irbe tecēdama:
Neviens mani nepanāks!
Panāks tevi svina lode,
Tēraudiņa pederīte.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

1. Lapse saka palēkdama:
Tu jau mani nepanāksi!
Ja es tevi nepanākšu,
Panāks tevi svina lode,
Panāks tevi svina lode,
Tēraudiņa uguntiņš.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

2. Vakar gāja brieža māte
Par Daugavu siliņā;
Divi jauni medenieki
Tek pakaļ raudādami.
Tā sacīja brieža māte:
Nepanāce medenieki!
Panāks tevi svina lode,
Tēraudiņa pederīte.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

- 161 -

30506.

Sakarmenči divi reizes!
Es bij' kunga medinieks:
Vakar šāvu vāverīti,
Šodien krita, rībējās.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Ak tu Dievs, es bij' labs
Lielakunga mežasargs:
Vakar šāvu vāverīti,
Šodien krita, blīškejās.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

30507.

Zaķis spēra manu tēvu
Ar pakaļas kājiņām;
Es nospēru zaķa tēvu,
Zili dūmi nokūpēja.
169 [Nīgrandā (Nīgrandas pag. Azp)].

30508.

Sazasita vāverīte
Ar abām plaustiņām,
Satikusi medinieku
Savu pēdu galiņā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

30509.

Šāvu irbi, nenošāvu
Sausas egles galiņā;
Tā bij mana paša vaina,
Bisi zemu noturēju.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Stāvu zaķis slaistījās
Manā rudzu tīrumā;
Mana paša vaine bij,
Šķeibi bisi noturēju.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

30510.

Šāvu zīli, cepu zīli,
Kas no zīles iztecēja?
Pusmuc' tauku iztecēja.
Kur mēs taukus tērēsim?
Šūsim kurpes, zābaciņus,
Taukiem viņus smērēsim.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Cepam zīli, cepam zīli,
Kas no zīles iztecēja?
Iztek tauku vērpelīte.
Ko mēs taukiem smērēsim?
Šūsim kurpes, zābaciņus,
Tur mēs viņus smērēsim.
Kur mēs divi staigāsim
Ar kurpēm, zābakiem?
Cierāsim augstus kalnus,
Briežus, lāčus medīdami,
Briežus, lāčus medīdami,
Sīkas mazas žagatiņas.
187 [Graudupē (Rendas pag. Kld)].

2. Cep, cep, cīruli,
Cep, cep, cep!
Ko no cīruļa
Dabūsim?
Pušmuci tauku,
Puspodu gaļas;
Būs ko ratus
Pasmērēt.
272 [Lielplatonē (Lielplatones pag. Jg)].

30511.

Šauj, jēģeri, ko šaudams,
Nešauj meža balodīti!
Trīs dieniņas otris biedris
Raud bērziņa galiņā.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

30512.

Še bij viena āpšu ala,
Še guļ lūša medinieki;
Vienam bija brieža bikses,
Otram lāča kažociņš.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

30513.

Silā iemu, silā teku,
Silā mani lieli prieki:
Caune guļ siliņā,
Caunes bērni maliņā.
87 [Liepas muižā (Liepas pag. C)].

30514.

Sniedziņš snieg, sniedziņš snieg,
Nu būs laba medīšana,
Nu būs viegli pēdas dzīt,
Kur caunīte laipojuse.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

30515.

Sudrabota irbe skrēja
Par kundziņa tīrumiņu;
Pate irbe sudrabota,
Spārnu gali apzeltīti.
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)], 240 [Bikstos (Bikstu pag. Tk)].

- 162 -

30516.

Sunīt manu sabulīti,
Tu noslīki Daugavā,
Ūdŗu, bebru meklēdams,
Kungam skaista kažociņa.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Kuniņ, mana kuplastīte
Daugavāi noslīkusi,
Ūdŗus, bebrus dzenādama,
Kungam tiesu lasīdama.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

30517.

Sunīts rēja puriņā,
Es gar malu lenderēju;
Suņam pura rējumiņš,
Man caunīte kulītē.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

30517¹.

Tāļu tāļu suņi rēja,
Tāļu pūta medinieki;
Tur izdzina zelta irbi,
Alvā kaltu vanadziņu.
198 [Saldū].

30518.

Tālu tālu suņi rēja,
Vēl tālāki medenieki.
Suņi rēja neēduši,
Medenieki piekusuši.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

30519.

Tāļu tāļu suņi rēja,
Vēl tāļāku medinieki.
Celies, briedi, auni kājas,
Gaidi savu medinieku!
3011 [Pomušas un Ārdzes pagastos (Ceraukstes pag. B)].

1. Celies, briedi, aunies kājas,
Gaidi savus medeniekus!
Tālu tālu suņi rēja,
Vēl jo tālu medenieki,
Vēl jo tālu medenieki,
Citus suņus klausoties.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

30520.

Trīs dieniņas lāci dzinu
Caur smalkiemi kārkliņiem.
Šāvu bisi - kārkli biezi,
Dūru šķēpu - āda bieza.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

30521.

Tumsiņāi, vakarāi
Izjāj Dieva medinieki;
Sudrabotu irbi dzina,
Apzeltītu vanadziņu.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

30522.

Vakar briedis ragā pūta
Aiz Daugavas siliņā;
Šodien brieža balta gaļa
Mūsu kunga telēķī.
58 [Rozbeķos (Rozulas pag. C)].

30523.

Vakar briedis ragā pūta
Aiz Daugavas siliņā:
Šodien brieža ragi klaudz
Bisenieka kulītē.
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)], 358 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Vakar briedis ragā pūta
Aiz Daugavas siliņā;
Šodien ragi noklaudzēja
Mana tēva kulītē.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

30524.

Vakar pūte bried's ar ragu
Viņāpus Daugaviņas;
Šodien dzēra bisenieki
Brieža raga biķerēm.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

30525.

Vakar lācis maizi cepa
Aiz Renburgas siliņāi;
Jau šodien tilināja
Lielakunga kulītēi.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

30526.

Vakar mani lūšu suņi
Par Daugavu pārpeldēja;
Nosvilpoju šai pusē,
Visi peld atpakaļ.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Jau tie mani briežu suņi
Par Daugavu aizgājuši.
Aizsvilpos vakarā,
Še bij visi smilkstēdami.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

- 163 -

30527.

Vakar šāvu vāverīti,
Šodien krita, plaukšējās;
Rītā šaušu otru draugu,
Būs sievai kažociņš.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

30528.

Vakar zelta vāverīte
Par kalniņu aiztecēja;
Šodien gāja medinieki
Ar sidraba sunīšiem.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

30529.

Visu dienu lenderēju,
Tukša kule mugurā.
Gaida sieva, gaida bērni,
Zaļas acis grozīdami.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

30530.

Caunītei, māsiņai,
Pieci nagi kājiņā;
Visos piecos nadziņos
Zelta griezti gredzentiņi;
Visi pieci saskrabēja
Medinieka tarbiņā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

30531.

Caunītēm, lapsiņām
Es apdaru aplociņu;
Tad es viņas medīt gāju,
Kad ādiņa naudā stāv.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

30532.

Celies agri, jaunais brāli,
Ņem sunīti, tec mežā:
Šorīt sniga jauns sniedziņš,
Nu pazina lūša pēdas.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

30533.

Citi puiši mežā brauca,
Es no meža pārtecēju.
Man caunīte azotē
Dzeltenām(i) kājiņām.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1. Citi puiši mežā brauca,
Es no meža pārtecēju;
Man caunīte kabatā,
Sudrabota vāverīte.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

30534.

Citi vīri man vaicāja,
Ko es ēdu, meža vīrs:
Šauju caunes, kāpju bites,
To es ēdu, meža vīrs.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

★

51751.

Ai caunīte, vāverīte,
Dod man savu kažociņu!
Es vakar saderēju
Pret ziemeli līgaviņu.
605 [Skolas].

51752.

Ai sunīši, nerejat,
Tukšu mežu nedzenat!
Nava mani bāleliņi
Tukšu mežu dzinējiņi.
391 [Sinoles Vlk].

51753.

Aiz upītes melli meži,
Alata alata;
Tur gul caunes, vāverīši,
Alata alata.
Tur bāliņi medīt gāja,
Alata alata.
74 [Cīravas Azp].

51754.

Bārtuleit, ļesnīks,
Sorgoj sovas ļaudaveņas!
Es redzēju medinīku
Lutekeņos vilavuos.
Nūsaus tovu ļaudaveņu
Rubineicas vīteņā.
326 [Preiļu D].

1. Teterīti, rubenīti,
Sargā savu līgaviņu!
Es redzēju medinieku
Būdiņā ielienot.
605 [Skolas].

2. Rubuleiti, tetereiti,
Globoj savu ļaudaveņi!
As redzēju medinīku
Pa meža molu staigojūt.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

51755.

Bisinieki, dravinieki
Mani balti bāleniņi:
Plinšu stobru laizītāji,
Ne maizītes pelnītāji.
605 [Skolas].

- 164 -

51756.

Bitinīka meita beju,
Medinīka ļaudaviņa.
Bitinīks man mada deve,
Midinīkys zača gaļes.
326 [Preiļu D].

51757.

Bitenieki, dravenieki
Mana lūša nenošāva.
Mans lūsīts aiz upītes
Ūsas vien šķurināja.
115 [Galgauskas Md].

51758.

Brālīts tavs, brālīts mans
Iet par mežu putnus šaut:
Irbes, raibus teter(īš)us,
Iedzeltenas vālod(zīt)es.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

51759.

Briežu māte lielījās:
Neviens mani nepanāks;
Visi suņi piekusuši,
Ģēģerīši nosvīduši.
Panāks tevi svina lode,
Tēraudiņa pederīte.
263 [Mēmeles Jk].

51760.

Es nūgāju ierbju saut
Smalkā prīžu siliņā.
Saka ierbja palākdama:
Nikas mane nadanāks.
Gan danāks svyna lūds,
Tāraudeņa pederīte.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

51761.

Guliet, irbes, guliet, slokas,
Guliet, vēja vanadzīn(i)!
Es aizgāju irbes šauti
Smalkā priežu silīnā.
To irbīti es nošāvu,
Kas gar malu lidināj'.
87 [Drabešu (Drabužu) C].

51762.

Cauņeitjei pīci piersti,
Pīci zalta gredziņeņi;
Visi pīci saskaņēja
Mjedinīka kuleitjē.
263 [Mēmeles Jk].

51763.

Celies, briedi, nozadīc,
Nu nāk tavi dzinējiņi!
Nu vajaga tavu ragu
Bujāniem stabulēm.
115 [Galgauskas Md].

51764.

Drebi, drebi, kļava lapa,
Tev nav svārku mugurā!
Mans vīriņš mednieciņš,
Darin' lūša kažociņu.
358 [Rugāju Abr].

51765.

Eku troka tova golva,
Svātdīņ īti mideibuos!
As redzēju Mežamuoti
Ai vara piecku rūceņī.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

51766.

Gulu, gulu, miegs nenāca
Pie tā zaļa lagzdu krūma.
Sāni guļi, acis guļi,
Ausis manas klausījās.
471 [Vecauces Jg].

51767.

Ik vakarus irbes svilpa
Aiz upītes līcītī;
Ik rītiņus ģēģers gāja,
Ik rītiņus raudādams,
Nezināja, kuŗu šaut:
Visām smuki cekuliņi.
337 [Rāmuļu C].

51768.

Īva, liukša, mozgoj kotlu,
Treis rubyņi kulītē:
Vīns man, ūtrs tev,
Trešs kungam podarūks.
194 [Krāslavas D].

1. Māra, māsa, mazgā katlu,
Man rubeņi kulītē!
Kur purvītis, tur rubeņi
Pa pārāmi saguluši.
605 [Skolas].

51769.

Iesim, brālīši,
Irbītes šaut,
Grib mūsu māsiņa
Irbītes gaļu.
514 [Zentenes Tl].

- 165 -

51770.

Iesim, brāļi, lāču šaut,
Lācis kāpa ozolā!
Labāk durt nekā šaut,
Lai ādiņas nemaitā.
236 [Līvānu D].

51771.

Iesim, brāļi, mežiņā,
Kausim sila vāverīti,
Nokavuši vāverīti,
Palaissim naudiņā;
Palaissim naudiņā,
Brauksim, brāļi, precniekos.
3 [Adulienas Md].

51772.

Īsim syla moliņā,
Sausim syla vuoverīti!
Nūsovuši vuoverīti,
Puordūsim žeidiņam naudiņā,
Par tū naudu (nū)pierksim
(Vīnu) siermu kumeliņu.
18 [Andrupenes Rz].

1. Īsim, bruoļi, iz sileņi,
Sausim syla vuovereiti!
Nūsuovuši i applāsuši,
Puordūsimi tauteņom.
174 [Kārsavas Ldz].

51773.

Jūdzat man lēnajam
Atķīlam kumeliņu;
Caune lēca puskociņa,
Vāverīte pagalam.
90 [Drustu C].

51774.

Labāk eimu cauni šaut,
Ne vāveri šmīdināt:
Caune brida staignus purv's,
Vāverīte gaŗus mež's.
211 [Ļaudonas Md].

51775.

Medinīka dēliņam
Pīci zalta gredzineņi;
Caunītei i pīci piersti,
Pīci zalta gredzineņi.
Caune skrēja staigu pūru,
Vuoverīte garu mežu.
389 [Silajāņu Rz].

51776.

Kad es biju bandinieks,
Man bij piecas cepurītes:
Div' caunīšu, div' seskiņu,
Balta jēra plikcepure.
262 [Meirānu Md].

51777.

Simtām stirnas dienā šāvu,
Nevar kungus piepildīt.
Klausies, mana līgaviņa,
Kur es pūtu eglienā;
Ja nedzirdi taures balsu,
Klausies flintes šāvieniņu.
183 [Kazdnagas Azp].

1. Klausies, mana līgaviņa,
Ko es tevīm pasacīšu:
Klausies manu taures skaņu,
Manu plintes šāvieniņu.
96 [Durbes Lp].

51778.

Ko tie mani bāleliņi
Visu dienu medīt gāja?
No ērciena izmedīja
Sapelēj'šu vāverīti.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

51779.

Mani mīļi bāleniņ'
Visu dienu medīt gāja,
Aplenkuši birstalei
Sudrabotu vāverīt'.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

51780.

Kur ellē nu palika
Mūsu kunga bisenieki?
Melni kraukļi saskrējuši
Pie bāliņa vaŗa vārtiem.
472 [Vecgulbenes Md].

51781.

Kur mēs abi cierāsim
Ar korpēm, zābakiem?
Cierāsim augstus kalnus,
Briežus, lāčus medīdami.
546 [Kuldīga Kld apr.].

51782.

Kur tu iesi, turku māte,
Ar pieciem turcēniem?
Siekstu siekstas, mežu mežus,
Dzīvas caunes meklēdama.
241 [Lubānas Md].

51783.

Kur tu teci, kurtu kuce,
Ar deviņiem kurtulāniem?
Daugasnē augstas birz's,
Tur ir laba medīšana.
358 [Rugāju Abr].

- 166 -

51784.

Lai bij gŗūt, kam bij gŗūt,
Gŗūt nabaga ģēģerim:
Gŗūt tam bija ūdens brist,
Vēl jo gŗūti stirnas šaut.
183 [Kazdnagas Azp].

51785.

Man pazuda raiba kuņa,
Uz Daugavu medījot.
Rīgai vilka pulkstieniņu
Uz kuņiņas dzīvībiņu.
74 [Cīravas Azp].

51786.

Mes bejom div' buoleņi,
Mes tūs mežus puorguojom;
Mes caunīti atrodam
Ar tu vysu midzenīti.
170 [Kapiņu D].

51787.

Nosaucies tu, ūdrīti,
Nu nāk tavi medenieki!
Nu tiks tavs kažociņš,
Kungiem, vīna dzērājiem.
245 [Lutriņu Kld].

51788.

Nu mums Dieviņš
Gaismiņu deva,
Nu iese mūs' brāļi
Teteŗus šauti.
546 [Kuldīga Kld apr.].

51789.

Roņi rūca Daugavā,
Irbes svilpa siliņā,
Mani balti bāleliņi
Bruņas ņēma mugurā.
241 [Lubānas Md].

51790.

Pata muote napazyna
Sova dāla medinīka;
Eiksys biksis, gari svuorki,
Sieņu torba mugorā.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

51791.

Saka caunīt' i lēkdama:
Kāpēc manim dzenaties?
Kāpēc tevi nesadzīt:
Naudu nesi mugurā?
241 [Lubānas Md].

51792.

Sašustīts, salāpīts
Iet mežā putnu kārt.
Ai bagāta Meža māte,
Sprūdi manu amatiņu!
Tu jau gan pate redzi,
Kāda mana cepurīte.
476 [Vecpiebalgas C].

51793.

Sirmi zirgi, dzelzu rati
Brauc uz mežu medībās.
Pats es kāpu kalniņā,
Sunīt' raidu lejiņā.
93 [Dundagas Vp].

51794.

Sievasmāte, muiženīce,
Seglo ķēvi, jāj ar mani!
Tu pazini lūšu pēdas,
Tu caunītes lēkumiņ(u).
241 [Lubānas Md].

51795.

Skic, kačeiti, peļu giut,
As uz mežu vuovere [vuoverēs?].
Tev, kačeiti, peļu gaļe,
Man vuoveru kažuceņš.
326 [Preiļu D].

51796.

Sui sui sui, pij pij pij!
Tie bij' lūšu mediniek(i):
Vienam bija brieža bikses,
Otram lūšu kažociņš.
301 [Palsmaņa Vlk].

51797.

Šodien sniga balti sniegi,
Rīt būs laba medīšana:
Lēc, caunīte, kur lēkdama,
Es pēdiņu pakaļ dzīšu.
193 [Krapas Rg].

51798.

Sunīt munu, Sabulīt,
Naskandyni tukša meža!
Nava muni buoleliņi
Tukša meža medinīki.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

51799.

Sluksņa(?) meža nūskaņāja,
Začam biksis nūtreisjāja.
Skrīņ, začeiti, sļāp gaļveņu,
Lai naŗadz i medinīks.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

- 167 -

51800.

Šķērsām koki, gaŗām koki,
Cauraugušas atvasītes;
Vakar šāvu, šodien krita
Silā raiba žagatiņa.
Asi malkas dedzināju,
Pusmuc' tauku tecināju.
146 [Jaungulbenes Md].

51801.

Tad ta dobra, tad ta luča
Augsta kalna cielaviņ':
Astīt' vieni parādīja
Medenieku sunīšam.
241 [Lubānas Md].

51802.

Tāļu tāļu suņi rēja,
Tāļu pūta medinieki;
Tāļu tāļu irbe skrēja,
Zeltītām kājiņām.
369 [Saldus Kld].

51803.

Tec, teteri, tec, teteri,
Glabā savu līgaviņ'!
Es redzēju zaļu bierzi
Strēlenieku cierējam.
40 [Basu (Bases) Azp].

51804.

Trinu, trinu tutenīti,
Lāčam kājas jānogriež:
Tēvam gaļa, mātei zupa,
Lāča ādas kundziņam.
316 [Piltenes Vp].

51805.

Tupi, tupi, čurni, čurni,
Stērstīt, ceļa maliņā!
Tupēdama, čurnēdama,
Dzinējiņa sagaidīsi.
436 [Tirzas (Tirzas-Pils) Md].

51806.

Vakar bija vakardiena,
Vakar mani kaitināja;
Vakar mani kaitināja,
Trīs siliņa vāverītes.
3 [Adulienas Md].

51807.

Vanadziņ, (vanadziņ),
Sargi savu augumiņu!
Es redzēj' ģēģerīti
No mežiņa iznākot;
No mežiņa iznākot
Ar plintīti rociņā.
213 [Lazdonas Md].

51808.

Vecais gaida izplēties,
Kas no bierzes iztecēs.
Iztek ezis pukodams,
Vāverīte šņaukādama.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

1. Vecītis gaida izzaplētis
Kas no meža iztecēs.
Iztek ezis kuk kuk kuk,
Vāverīte čak čak čak.
427 [Tadaiķu Lp].

51809.

Vilciņ meža dzeivnīcaņ,
Naguļ meža kriumiņūs!
Atīs mednīks, nūšaus tevi,
Byus jam brangs kažuciņš.
170 [Kapiņu D].

51810.

Visi muni lyuši, suņi
Par Daugavu aizskrējuši;
Svelpu reizi, svelpu ūtru -
Še ir visi atpakaļ.
358 [Rugāju Abr].

51811.

Ai jaunajo bāleliņ,
Ņem sunīti, tec mežā -
Šorīt bija jauns sniedziņš,
Nu pazina putnu pēdas.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

★

2. Mežasargs

30535.

Es būt' laba, es būt' laba
Mežasarga līgaviņa:
Es zināju visus tekus
Par zaļaju birztaliņu.
184 [Dūrē (Vārmes pag. Kld)].

1. Kad Dievs dotu, kad es būtu
Mežasarga līgaviņa,
Visus takus es zinātu,
Visus meža līkumiņus.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

- 168 -

30536.

Es nocirtu uz robeža
Deviņzaru ozoliņu;
Man nojūdza mežasargs
Deviņdanci kumeliņu.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

30537.

Es par tevi nebēdāju,
Lielakunga mežasargs:
Es iedevu cāļu pāri
Lielakunga junkuram.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

30538.

Kālabad mežasargs
Trīs līkumu saliecies?
To tam dara ļaužu lāsti,
Daža laba jēra ciska.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

30539.

Kas tur kliedza, kas tur brēca
Viņā meža maliņā?
Mežasarga līgaviņa,
Vilka zarnas tīrīdama.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

30540.

Mežsarga bērniem
Strīpaini kakli:
To dara lauķnieku
Gaļas gabaliņi.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

30541.

Mežasarga dvēselīte
Kauca egles galiņā,
Laucenieku gaidīdama
Sviesta cibu atnesot.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Mežasarga dvēselīte
Pusē gaisu plīvenēja,
Gaidīdama laucenieku
Cūkas gaļu atvedot.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

2. Mežasarga dvēselīte
Sausas egles galiņā.
To tev dara gaļas šķiņķi,
Lauka ļaužu pūŗa maize.
216 [Ventspilī].

3. Mežasarga dvēselīte
Sausas egles galiņā;
Tur tā kliedza, tur tā brēca,
Tur tā gaida lauceniekus,
Tur tā gaida lauceniekus
Mežiņāi aiztekam.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)], 345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30542.

Mežasarga dvēselīte
Pušu gaisu lidināja.
Kam pārdevi ošus, kļavus
Bez saulītes vakarā!
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

30543.

Mežasarga līgavai
Gaŗas, platas vilnānītes:
Šur šauviņa, tur šauviņa,
Par ķīlām salasīta.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

30544.

Mežasarga līgaviņa
Garda vien ēdājiņa:
Kad nebija putna gaļas,
Tek pie sviesta kambarī.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30545.

Mežasarga līgaviņa
Tik tā badu nenomira.
Iet plintīte briku braku,
Putniņš koka galiņā
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

30546.

Mežasargi man jautā:
Ko tā tava kuņa dara?
Mana kuņa ragus dara
Mežasargus vizināt.
216 [Ventspilī].

30547.

Mežasargi mežasargi,
Savus mežus sargājiet!
Rītā iešu līdz ar dienu,
Cirtīs' zaļu ozoliņu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

30548.

Mežasargs mani šāva
Ar piecām pistolēm,
Dūmi vien nokūpēja
Ap maniem lindrakiem.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

30549.

Mežasargs nomirdams
Izstiepās, sarāvās.
To tam dara viltus mēle,
Daža laba jēra ciska.
206 [Kuldīgas apriņķī], 216 [Ventspilī].

- 169 -

1. Mežasārga līgaviņa
Izstiepās, sarāvās:
Dažu labu jēra cisku
Nepelnītu apēduse.
199 [Veczvārdē (Zvārdes pag. Kld)].

30550.

Sunīts kaula ragus dara
Mežasargu vizināt.
Kuŗš, ļautiņi, redzējāt:
Suns sunīti vizināja!
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

1. Kas čabēja, kas grabēja
Liela meža maliņā?
Vilku māte ragus taisa
Mežakungu vizināt.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

2. čīku čīku, grabu grabu,
Kas mežā grabinās?
Meža cūka ragus taisa
Mežakungu vizināt.
274 [Zaļā muižā (Zaļenieku pag. Jg)].

30551.

Vellam devu riekstu sieku,
Lai pakāra mežasargu.
Vells apēda riekstu sieku,
Mežasargu nepakāra.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

30552.

Citi ļaudis ļaudīm rada,
Mežasargs kokiem rada:
Oši, kļavi, ozoliņi
Mežasarga bāleliņi.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

1. Oši, kļavi, ozoliņi
Mežasarga bāleliņi;
Kad nomira mežasargs,
Visi gauži noraudāja.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)], 322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

★

51812.

Vai vai mežasārg,
Kur tu ņēmi mellus svārkus?
Svētu rītu kārklienā
Mello ķēvi nodīrāji.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

51813.

Es atnešu mežasargam
Egļu skuju vainadzīnu
Par eglīšu sargājumu;
Nebūt mani noķīlājis,
Būt' ābola atnesusi.
373 [Sarkaņu Md].

51814.

Es boguota tāva meita,
Maņ ir daudzi buoleliņu:
Ūši, kļovi, veituliņi,
Tī ir muni buoleliņi.
389 [Silajāņu Rz].

51815.

Viena pate es māsiņa,
Nav neviena bāleliņa:
Oši, kļavi, ozoliņi,
Tie ir mani bāleliņi.
436 [Tirzas (Tirzas-Pils) Md].

51816.

Nav maņ tāva, nav maņ muotes,
Nav eistūs buoleliņu.
Mežā tāvs, mežā muote,
Mežā eistī buoliliņi:
Tāvs ūzuls, muote līpa,
Veituliņi buoleliņi.
605 [Skolas].

51817.

Oši, kļavi, ozoliņi
Meža sarga brāleniņi.
Kad nomira mežasargs,
Oši, kļavi apraudāja.
375 [Saukas Jk].

51818.

Es labi ģeldētu, es pasētu
Mežsārdziņa līgaviņ';
Caur novadu visas tekas,
Zināj' visas caur iziet.
546 [Kuldīga Kld apr.].

51819.

Auru auru, meža meita,
Ar pakulu lindruciņ'!
Strups pakulu lindrucīš,
Sēņu kule mugurē.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

1. Užu užu, meža meitas,
Ar pakulu lindrukim!
Strups pakulu lindrucīš,
Siena kule mugurē.
160 [Jūŗkalnes (Pilsbergas) Azp].

- 170 -

51820.

Īsavārus' vin pazynu
Lela meža cilvēciņu:
Eisi svuorki, gari moti,
Vysgarum sēņu kule.
326 [Preiļu D].

51821.

Es nevaru ar mežsargu
Pusnaksniņu pārgulēt:
Viņš smirdī buka smaku,
Man sirsniņa nepanes.
548 [Liepāja Lp apr.].

51822.

Laukasarga dēlīns biju,
Mežasarga meitu jēmu;
Tā zināja visus mežus,
Visus šņīcu(?) ozolīnus.
39 [Bārtas Lp].

51823.

Mežasarga dvēselīte
Kauce egles galiņā,
Gaida Lauski atbraucam,
Mieža pūru atvedam.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

51824.

Mežasarga līgaviņa
Strupu, īsu rinduciņu;
Tur tā sauca, tur tā brēca,
Mežiniekus gaidīdama.
245 [Lutriņu Kld].

51825.

Mežasarga līgaviņa
Lepni brauca baznīcā:
Viena sliece kamanām,
Trīs kājiņas kumeļam.
259 [Mazzalves (Ērberģes) Jk].

1. Redz kur brauca, redz kur brauca
Mežasarga līgaviņa:
Viena sliece kamanām,
Trīs kājiņas kumeļami.
520 [Zvārdes Kld].

51826.

Mežasargs valtas sauca,
Ellē kājas karājās.
Kā tu valtas tad nesauci,
Ka ķīlāji ganu meitu?
204 [Kursīšu Kld].

51827.

Meženieku meitiņām
Paliek pūrs nedarīts,
Pa ogām, pa bekām,
Pa skābiem āboliem.
605 [Skolas].

51828.

Pavasri gonūs gouju,
Myzas taisu stabulīti;
Mežasorga cīnīgtāvu
Ar taurītem kairynuoju.
389 [Silajāņu Rz].

51829.

Sametat, sametat,
Mežasarga dēliņam!
Tam vajag kroņa svārku,
Vajag kroņa cepurītes.
282 [Nīcas Lp].

51830.

Suņu kaulu raģes daru
Mežasargu vizināt.
Kā tas koši piederēja:
Suns sunīti vizināja.
Mežasarga līgaviņa
Brauc ar suni baznīcā.
355 [Rucavas Lp].

51831.

Šķirat ceļu, rūmējat,
Mežasārga meitu veda.
Mežasārgu meitiņai
Plata sagša mugurē.
Daža laba villas gorste
Pa cierim salasīta.
40 [Basu (Bases) Azp].

51832.

Treis gadeņi mežasorgs
Zareņāi karcinēja,
Laucinīkus gaideidams
Ols muceņu [Sviesta cibu] atvadūt.
236 [Līvānu D].

51833.

Tīšam gāju mellu muti,
Tīšam gālu nesukāju:
Lai te mani nelūkotu
Mešasargu sētiņēje.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

51834.

Utubunga utubunga
Mūsu kunga mežasargs.
Kamēr utis izbungāja,
Tikmēr mežu izlaupīja.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

★

- 171 -

3. Mežā braucēji, malkas cirtēji

30553.

Ai Dieviņ, nevar vairi
Ne rociņas pacilāt!
Jau nocirtu divas priedes,
Trešu zaļu ozoliņu.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

30554.

Ai ozoli ozoliņi,
Vis tik daudz nelielies!
Es paņemšu lielo cirvi,
Skaldīš' tevi gabalos.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

30555.

Brauc, mežā, brauc' mežā,
Nava ciera, nava ciera;
Paldievs teiču kaimiņam,
Kas cierīti palienēja.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

30556.

Brauc' uz mežu apses malku
Kazas gaļa jāvārī;
Cieta bija kazas gaļa,
Slapja bija apses malka.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

30557.

Es mežiņa vīriņš biju,
Man pupuru cepurīte;
Pie pupuru cepurītes
Vajag skuju mētelīša.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

30558.

Es neņemu rupjas malkas
Pret sīkiem žagariem:
Mani sīki žagariņi
Paši pūta, paši dega.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Es neņemtu oša malkas
Preti bērza pagalītes:
Pate pūte, pate dega,
Pate gauši kurējās.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

30559.

Ko darām, nedarām
Resnajam ozolam?
Sacērtam zaru zarus,
Saliekam gubiņā.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

1. Ko darīt, nedarīt
Lielajam ozolam?
Ar cirīti, ar kaplīti
Skaidiņāmi drupināt.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

30560.

Kuriet, ļaudis, istabiņas,
Lai laiciņis atsalaida:
Man vīriņš mežā brauca,
Divas šūbas mugurā.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

30561.

Mežinieka ragaviņas
čīkstēj' dienu, čīkstēj'
nakti.
Kā tām bija nečīkstēt -
Sala dienu, sala nakti.
112 [Cirstos (Cirstu pag. C)].

30562.

Meža vīrs mežā brauce,
Meža drēbes mugurā:
Lūku kreklis, kriju ūzas,
Bērza kraupes cepurīte.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Es redzēju meža veci
Bez padoma staigājam,
Dūņu kreklis, ēršķu bikses,
Gaŗa tāšu cepurīte.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

2. Kad es biju meža vīris,
Meža vīra dziesmu dziežu,
No skujiņas man svārciņi,
No pumpura cepurīte.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3. Ceļa vīrs ceļu gāja,
Ceļa drēbes mugurā:
Lūku kreklis, stāšu kurpes,
Kriķu salmu cepurīte.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

30563.

Netīšām es nocirtu
Sava tēva ozoliņu.
No celmiņa bungas daru,
No zariņa stabulīti,
No tā paša viducīša
Bitītei namu daru.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Es nocirtu līkstes dēļ
Tēvam zaļu ozoliņu,
No celmiņa bungas taisu,
No zariņa stabulītes.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

- 172 -

30564.

Noliecās ozoliņš,
Man mežāi ieejot,
Zināj' mani, gudru vīru,
Lietas koku meklējot.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

30565.

Priecājies, Meža māte:
Stipri vīri mežā brauca,
Asi cirvji, kalti rati,
Pakavoti kumeliņi.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

30566.

Rītu braukšu siliņā,
Kur lielās apses aug.
Gribu vienu apsi cirst,
Bail, ka mežkungs neķīlā,
Vai vai vai man' dieniņ',
Bail, ka mežkungs neķīlā!
Sieva mani saskubina:
Brauc, vīriņ, labi ies!
Trinu savu lielo cirvi,
Jūdzu ķēvi ragavās,
Jūdzu ķēvi ragavās,
Brauc' uz mežu svilpodams.
Cērtu apsi šņiku šņaku,
Krīt apsīte skanēdama.
Atskatos atpakaļi -
Mežkungs ķēvīt'
noķiņķējis,
Vai vai vai man' dieniņ',
Mežkungs ķēvīt'
noķiņķējis!
Viņš uz muižu svilpodams,
Es uz māju raudādams.
Sieva mana pretim nāk:
Vīriņ mīļais, kas tev kait?
Vai vai vai man' dieniņ',
Vīriņ mīļais, kas tev kait?
Klusi, bāba, turi muti,
Pate mani skubināji.
Kamēr es apsi cirtu,
Mežkungs Ķēvīt' noķīlājis,
Vai vai vai man' dieniņ',
Mežkungs Ķēvīt' noķīlājis!
Kuš, vīriņ, nebēdā,
Vēl mums zostiņ' kūtiņā.
Bāz zostiņu kulītē,
Aiznes rītu mežkungam,
Vai vai vai man' dieniņ',
Aiznes rītu mežkungam!
Bāžu zosi kulītē,
Eim' uz muižu svilpodams.
Labu rītu, namiķīti!
Vai mežkungs piecēlies?
Vai vai vai man' dieniņ',
Vai mežkungs piecēlies?
"Paldies paldies, apšu zagli,
Sen mežkungs piecēlies".
Lieku zosi uz trepēm,
Eim' pie kunga kambarī,
Vai vai vai man' dieniņ',
Eim' pie kunga kambarī.
Labrītiņ, mežakungs!
Es jums treknu zosi nesu,
Es jums treknu zosi nesu, -
Manu ķēvi atdodiet,
Vai vai vai man' dieniņ',
Manu ķēvi atdodiet!
Atskatos uz trepēm,
Ko tā mana zose dara.
Kurti zosi apēduši,
Kule vien palikuse,
Vai vai vai man' dieniņ',
Kule vien palikuse!
Nu gan zinu, kas nu būs,
Manas biksas trīcēt trīc.
"Atnes, Indriķ, gaŗo pleti,
Dod tam vīram piecpadsmit!"
Vai vai vai man' dieniņ', -
Nocērt man piecpadsmit.
Izved manu balto ķēvi,
Rāpjos ķēvei mugurā,
Rāpjos ķēvei mugurā,
Jāj' uz māju ziņģēdams,
Trallala, trallala,
Jāj' uz māju ziņģēdams!
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30567.

Pāriet balku vedējiņi,
Pusmežiņa līgodami.
Ej, māmiņa, atcel vārtus,
Lai līgoja sētiņāi!
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

30568.

Šorīt agri cēlušies
Zaļ' ozola cirtējiņi:
Līdz gaismiņu nošķindēja
Zaļ' ozola galoknīte.
190 [Kuldīā].

- 173 -

1. Šorīt agri cēlušies
Zaļ' ozola zāģerīši:
Galotnīte nošķindēja
Avotiņa lejiņā.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

2. Šorīt agri cēlušies
Baltābola pļāvējiņi,
Līdz gaismiņu nocirtuši
Baltābola galotnīti.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

30569.

Šorīt brokasti
Nopelnīju:
Saskaldīju greiznu apsi,
Vienu greiznu ozoliņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

30570.

Suņi rēja, vilki kauca,
Puiš' ar ķēvi gaidīdami.
Nerejiet, nekauciet,
Puis's ar ķēvi mežā brauc!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

30571.

Trīs priedītes silā auga,
Visas vienu lielumiņu;
Vienu cirtu, otra lūza,
Trešā līdzi locījās.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 226 [Kandavā (Tl)].

30572.

Veci vīri mežā brauca,
Bluķus vēla vezumā;
čīkst ragavas, zviedz kumeļi,
Gav'lē paši mežinieki.
112 [Cirstos (Cirstu pag. C)].

30572¹.

Vīriņ, kad tu mežā brauc,
Radziņ' mājās nepamet;
Kad tas ritens šķībi iet,
Nošņūcies tabaciņu!
2071 [Ancē (Ances pag. Pg)].

30573.

Cirvi cirtu ozolā,
Skaida lēca Daugavā.
Vai bij skaida, vai nebija,
Vai bij vasku ritenīts?
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

★

51835.

Ejam, meitas, pieceļam
Tam puisītim vezumiņ';
Tam puisītim tramji zirgi,
Oša malka vezumā.
39 [Bārtas Lp].

51836.

Mājās nāca mežanieki
Līku kumpu muguriņu;
Saiminiece desu deva,
Divu nožu(?) baltu raušu.
141 [Ivandes Kld].

51837.

Mežavīrs, mežā braucis,
Meža drēbes mugurā;
Bij man plinte, bij zobenis,
Bij ābeles liela nūja.
74 [Cīravas Azp].

51838.

Pič Pēters mežā brauca,
Raiba kuce pakaļ skrēja.
Es tev lūdzu Pič Pēter,
Ņem to kuci kamanās!
127 [Grostonas Md].

51839.

Solta zīma, solta zīma,
Kai vosorgys dagaidjeišu?
Caurys kūrpis, nav kažuka,
Dzan sīvjeņa molkys vastu.
606 [Vitebskas guberņa].

51840.

Sargies, Meža māmuļīt,
Stipri vīri mežā brauca:
Dzelza cirvis, vaŗa rati,
Div' tērauda kumeliņi.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

51841.

Svekojs calms mežā brauca
Miglājā rītiņā;
Dzelža rītiņā;
Sudrabiņa uzkaliņas.
241 [Lubānas Md].

51842.

Šorīt agri saule lēca
Sārkanāje kociņāje,
Šorīt agri cēlušies
Zaļozola zāģerīši:
Jau šņoriņus nolaiduši
Devītā rantītē.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

- 174 -

1. Šorīt agri cēlušies
Zaļozola zāģerīš':
Jau zādziņu ielikuši
Devītē snoriņē.
452 [Užavas (Zīras) Vp].

51843.

Braucējs brauca mežiņā,
Zaķeits lēca komonuos,
Braucējs klīdz: tpru tpru tpru,
Zaķeits lēca komonuos.
18 [Andrupenes Rz].

51844.

Deviņ oši, deviņ kļavi,
Deviņ brāļi cirtējiņi;
Es desmitā brāļu māsa,
Žagariņu lasītāja.
211 [Ļaudonas Md].

51845.

Kas bijāt meža ļaudis,
Tie uz mežu taisāties:
Trīna [Trināt?] dūčus,
ērkulītes,
Jūdzat labus kumeliņus!
13 [Alojas (Ungurpils) Vlm].

51846.

Skujpriedīte, skujeglīte,
Kas jūs visus nodzenāja?
Krievi, leiši nodzenāja,
Noiedami, atiedami.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

51847.

Tievgali izveda,
Rezgalis palika;
Rezgalītis sīksta koka,
To nevar kustināt.
Tur vajaga sešu vīru,
Sešu bēru kumeliņu.
163 [Kalētu Lp].

51848.

Tādi vīri kungam tika,
Kas dzeŗ alu krodziņā:
Tie varēja zāģi vilkt
Caur greizāju ozoliņu.
427 [Tadaiķu Lp].

51849.

Vacīs braucja mežeņā
Soltajā reitiņā:
Pyuš vējeņš, čeikst rogovas,
Vacīs laidja gavyluot.
89 [Dricēnu Rz].

51850.

Virpī, bāba,
Nebrauc meže!
Tev bubulis
Nokodīs.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

51851.

Vīr vīr, iet meže,
Aunat cibls kājiņe!
Lāč māt midz tais
Viņe lauk galiņe.
445 [Ugāles Vp].

★

4. Meža zvēri

30574.

Kas tur brida par ezeru,
Kas tās ņiedres kustināja?
Briedis brida, ledu lauza,
Bāliņam naudu nesa.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

1. Briedis brida, ledu lauza,
Brālīšam naudu nesa.
Nenāc, briedi, nelauz ledu,
Nav brālīša sētiņā!
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

2. Ko tie mani tēva suņi
Ik vakara lādināja?
Briedis brida, ledu lauza,
Mana tēva naudu veda.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

30575.

Šorīt bija liela salna,
Liela skāde notikuse:
Briežam ragi nosaluši,
Meža cūkas sivēniņi.
48 [Alojā un Lielsalacā (Alojas un Salacas pag. Vlm)].

30576.

Snāja, snāja briežu māte
Biezajā eglainē.
Noies mani bāleliņi,
Apgāzīs snājamo.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

30577.

Dūcenieki nosadūca,
Lāču mātei bērns piedzime.
Būs tas vīrs, kad tas augs,
Otram ceļa negriezīs.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

- 175 -

30578.

Guli, guli, lāču māte,
Saulīt' lielu gabaliņu;
Biezi meži, platas lapas,
Saule cauri nespīdēja.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

30579.

Vakar lācis maizi cepa
Trikātiešu siliņā;
Šodien guļ dienasvidu
Aumeisteŗu birztiņā.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Vakar lācis maizi cepa
Aiz Valmieras siliņā;
Šodien ēda launadziņu
Kaķaraga krodziņā.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

30580.

Ai kaimiņi, nāburdziņi,
Kad upīti izsmelsim?
Ūdrīts upes dibinā,
Zelta kurpes kājiņā.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

30581.

Kas tur spīd, kas tur viz
Dziļas upes dibenā?
Ūdrīts upes dibenā,
Tas tur spīd, tas tur viz.
Kā ūdrītis nespīdēs -
Zelts tam spalvas galiņā.
317 [Lindē (Birzgales pag. Rg)].

30582.

Ko tie Rīgas suņi rēja,
Daugavā skatījās?
Ūdris guļ dibinā,
Zelta pieši kājiņā.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

30583.

Māte mani ūden' raida
Tekošā upītē;
Ūdris gul dubenā
Zeltītām kājiņām.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

30584.

Nevar vairs, nevar vairs
Bez sunīša elpēties!
Caur sētiņu upe tek,
Ūdŗi kāpa istabā.
216 [Ventspilī].

1. Vai Dieviņi, es nevaru
Bez sunīša elpēties:
Caur sētiņu upe tek,
Ūdris baida līgaviņu.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

2. Puiši puiši, kas še būs,
Vēl sunīši nebaroti!
Upe teki caur pirtiņu,
Ūdris kāpe lāviņā.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

3. Redz cik labi, redz cik labi
Pie upītes dzīvojot:
Upe tek caur sētiņu,
Ūdŗi guļ pasolē.
1331 [Sikšņu pagastā (Gaujienas pag. Vlk)].

4. Caur istabu upe tek,
Ūdrīts kāpa krāsnsmalā.
Kur ellē nu palika
Mūsu kungu bisenieki?
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

30585.

Puiši puiši, aunaties,
Maucaties cabuļos:
Ūdŗi, bebri upītē,
Smiltī nagus balināja.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

30586.

Ūdriņš brauca niedru tiltu,
Ūdram bēri kumeliņi;
Ni salūza niedru tilts,
Ni ieslīka kumeliņi.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30587.

Ūdris bebri nolamāja
Kleinajām kājiņām.
Abiem bija kleinas kājas,
Abiem kupŗi mugurā.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

30588.

Ūdris bebri izlamāja
Leinajām kājiņām.
Abiem bija leinas kājas,
Abiem nauda mugurā.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

1. Ūdrīts bebru izlamāja
Leinajām kājiņām.
Abi divi dārgi putni,
Naudu nesa mugurā.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

- 176 -

30589.

Ūdris bebri izlamāja
Lēnajām kājiņām.
Lai jam bija lēnas kājas,
Bet jam gudris padomiņš.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

30590.

Ūdris bebri izlamāja
Leinajām kājiņām.
Tāds bij viens, tāds bij otris -
Abi siekstu laipotāji.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

30591.

Ūdris, bebris cīkstējās
Liela kalna maliņā;
Atnāk viena lūša māte,
Novelk ūdŗam kažociņu.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 224 [Kabilē (Kld)].

30592.

Ūdris, bebris cīkstojās
Straujupītes maliņā.
Abi bija naudas vīri,
Naudas svārki mugurā.
224 [Kabilē (Kld)].

30593.

Ūdris gul kārklienē
Zeltītiem zābakiem;
Jauni puiši bandinieki, -
Navaid tādi zābaciņi.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

30594.

Ūdrīts guļ ūdenī,
Zelta cimdi rociņā.
Nāc, ūdrīti, maliņā,
Samīsim cimdiņiem!
121 [Gulbenē (Md)].

30595.

Ūdrīts savu līgaviņu
Straumītē vizināja;
Ij es savu vizinātu,
Kaut man tādas kamaniņas.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Gaigals savu līgaviņu
Pret straumīti vizināja;
Būt' man tādas kamaniņas,
Ir es savu vizinātu.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

30596.

Ale puiši, kas še būs,
Suņi rēje tupēdami;
Izdzinuši vāverīti
Sausas egles galiņā.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

30597.

Paga, sila vāverīte,
To es tev nepiedošu,
Kam traucēji kumeliņu
Vakariņa laiciņā!
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Pagaid', sila vāverīte,
Gan es tev atmaksāšu,
Kam traucēji kumeliņu
Vakariņa laiciņā!
Izgaist mana zīda josta,
Nokrīt caunu cepurīte;
Cepurīti gan dabūju,
Zīda jostas nedabūju.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

30598.

Vakars nāca, vāverīt,
Kad tiks' egles galiņā?
- Laba manim šī naksniņa
Uz cintiņas pārgulēt.
121 [Gulbenē (Md)].

30599.

Kur tu teci, vilku māte,
Vieni sāni nosviluši?
Tec uz Rīgu, vilku māte,
Pasmīdini Rīgas kungus!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

30600.

Vilkam labi, vilkam labi,
Ne tam vāģu, ne ragavu;
Paņēmies āža ragu,
Iet pa silu taurēdams.
1311 [Apē (Vlk)].

1. Vilkam labi, vilkam labi,
Ne tam ratu, ne ragavu;
Saslien savas stāvas ausis,
Lec pa silu taurēdams.
121 [Gulbenē (Md)].

30601.

Vilciņš kauce, vilciņš rauda
Dūnaiņāja ezerā.
Nāc, vilciņ, maliņā,
Es tev došu melnu jēru!
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

30602.

Vilciņš kauca, vilciņš brēca,
Vilkam sieva nomiruse.
Nomirst dažam lielam kungam,
Ne vēl tādam jērzaglim.
216 [Ventspilī].

- 177 -

1. Vilciņš kliedza, vilciņš brēca,
Vilkam bērni nosaluši.
Nosalst daži rātes kungi,
Nu vēl tādi jēru zagļi.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)].

30603.

Vilciņš mans tēvabrālis,
Lapsiņ' mana mātesmāsa.
Uz vilciņu: urjaja!
Uz lapsiņu: cacaca!
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

30604.

Vilciņš, misas pasmeķējis,
Visus purvus izdancoja;
Kaut dabūtu alutiņu,
Kokiem saknes izspārdītu.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

30605.

Bijām vīri uzauguši,
Bet mēs gudri nebijām:
Caunes, lapsas sētā nāca,
Mēs ar šautriem mētājām.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

30606.

Es izgāju rītā agri
Pa laukiem pastaigāt;
Nosakliedžu, nosašveļpu,
Iztek caune švīkstēdama.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

★

51852.

Ai caunīti, ai caunīti,
Tavu dārgu radījumu!
Tevis dēļ sveši kungi
Laižas jūras ūdenī.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

51853.

Ai lācīti, lielmutīti,
Sukā tavu kažociņu!
Būs tam mūsu vectēvam
Vecus kaulus pūtināt.
269 [Mežmuižas Jg].

51854.

Vai lācīti, pinkainīti,
Kur nu tavs kažociņš?
Kam biedēji ganu meitu,
Kam tev kāpt medu zagt?
269 [Mežmuižas Jg].

51855.

Vai lācīti, platkājīti,
Kam tu gāji tīrumā?
Kam tu gāji tīrumā
Lielus kungus kaitināt?
20 [Annenieku (Annasmuižas) Tk].

51856.

Ak tu tavu brīnumiņu,
Ko redzēju siliņā!
Es redzēju lācim ragus,
Zaķim zaļu cepurīti.

51857.

Aiz Daugavas dori dēju,
Cirv's iekrita Daugavā;
Vecainē sienu pļāvu,
Vilks apēda kažociņu.
205 [Kusas Md].

51858.

Aizvakar syla zaķis
Vacū tāvu nūbīdē.
Pagai, syla lākalīt,
Byus tev cilpiņš kakliņā!
389 [Silajāņu Rz].

51859.

Zaķīts savu īstu tēvu
Sila malā nobadīja.
Zaķīts kliedza, zaķīts brēca,
Zaķītim bērni nosaluši.
443 [Turlavas Kld].

51860.

Tēvu manu, vecu tēvu,
Sila zaķi nobiedēja!
Es tam zaķa rakaram
Smalk' aukliņu cilpu metu.
198 [Krustpils D].

51861.

Vuozeits buorzdu trycinova,
Kūka myzu lupynova.
Kai tys jāraņš aizabļuovja,
Vylks aiz lustes navarāja.
194 [Krāslavas D].

- 178 -

51862.

Briedis brida, ledu lauza,
Brālīšame naudu nesa.
Nebrien, briedi, nelauz ledu,
Nav brālīša sētiņā:
Brālīts jāja lūkoties
Sev raženu līgaviņu.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

51863.

Briedis brida, ledus lūza,
Mana tēva nauda nāca.
Brien, briedīt, jo dziļāki,
Lai nāk nauda maliņā!
369 [Saldus Kld].

51864.

Bukam ragi izkaltuši
Pavasaŗa saulītē;
Bucis ragus klabināja,
Baidēj' manu kumeliņu.
112 [Ezeres Kld].

51865.

Caun' ar bebri cīkstējās
Daugaviņas maliņā.
Atskrien viena lūšu māt',
Novelk bebrim kažociņu.
13 [Alojas (Ungurpils) Vlm].

51866.

Cikkārt vilki kāzas dzēra
Ap lielo siena kaudzi.
Citam ausis kā lemeši,
Citam ļipa kā kodeļa.
Tas pats visu vecākais
Velk kaziņu krūmiņā.
99 [Dzelzavas Md].

51867.

Dziedi, dziedi, sienāzīti,
Ne tev tēva, ne māmiņas:
Vilks aiznesa tavu tēvu,
Zosu māte māmuliņu.
301 [Palsmaņa Vlk].

51868.

Es maze muižiņe,
Man bi trīs dārbnik:
Vilciš man's cūk's gan,
Laps nes grāmatiņ,
Zaķits kūl kankalīšs
Ar pakaļs kājiņam.
445 [Ugāles Vp].

51869.

Es piesēju vilkam asti
Deviņiem pinekliem,
Lai jēriņus nenokostu
Zāļaināsi ganībāsi.
548 [Liepāja Lp apr.].

51870.

Gaudoj, vilciņ, nagaudoj,
Kolpa kēve maciņā;
Kolpa kēve maciņā,
Krūga golda galiņā.
503 [Višķu D].

51871.

Ieva sieva, jauna meita,
Brauc ar kuci baznīcā;
Kamēr Ieva baznīcā,
Vilks ar kuci ataugā.
605 [Skolas].

51872.

Jauni puiši bēdājās,
Kur ņemt bērus kumeliņus.
Es, brālīti, nebēdāju,
Es dzīvoju meža lopus,
Pieci brieži man aŗami,
Sešas stirnas ecējamas.
398 [Skrundas Kld].

51873.

Kaļ, kaļveit, kū koldams,
Izkaļ man etslēdzeņi,
Lai saslādzu vylkam kuojis,
Kam nas jārus, kozulānus.
365 [Sakstagalas Rz].

51874.

Kam tī lobi miglas reiti,
Kam tī lobi bīzi kuorkli?
Vilkam lobi bīzi kuorkli,
Vonagam miglas reiti.
326 [Preiļu D].

51875.

Krūmi brikšķ, krūmi brikšķ,
Kas tos krūmus brikšķināja?
Tie ir vilki, tie ir zvēri,
Tie tos krūmus brikšķināja.
132 [Ikšķiles Rg].

51876.

Kur, vilciņi, cencarāji -
Kaula pieši kājiņā?
Gar jūriņu cencarāju,
Mencu galus skripšināju.
245 [Lutriņu Kld].

- 179 -

51877.

Kur, vilciņ, tu tecēsi
Medainām kājiņām?
Teku ciema jēru ķert,
Kazai jāt panākšņos.
605 [Skolas].

51878.

Labajam kumeļam
Piestāj zelta iemauktiņi;
Lielu radu brāļu māsai
Piestāj caunu cepurīte.
605 [Skolas].

51879.

Labāk vilku ieraudzīju,
Nekā sauli atspīdam:
Saule manim dravu prasa,
Vilks akmeni pacilāt.
44 [Bebrenes Il].

51880.

Mjedisņeica Dīvu lyudzja
Kab lapsjeņu suņs nūrītu.
Tjei apjādja mjedniņai
Vysu pulku mjedisnānu.
606 [Vitebskas guberņa].

51881.

Meža cūka ceļu tek,
Vaŗa pieši kājiņai,
Dzelzu sedli mugurai.
Cīkstei pieši, grabēj' sedli,
Izbaid' manu kumeliņu.
74 [Cīravas Azp].

51882.

Mežamāte gan zināja,
Kas katram piederēja:
Lāčam sieksta, briežam apse,
Zaķim smalki žagariņi.
391 [Sinoles Vlk].

51883.

Pieci vilki lūsi dzina
Gar tām Ķēķa namdurvīm.
Visi pieci vienis prātis,
Visi astes sacēluši.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

51884.

Piesienam vilkam kāju
Pie sausā ozoliņa,
Lai nokalta vilkam kāja
Kā sausais ozoliņš.
263 [Mēmeles Jk].

51885.

Resna bija tā sieviņa
Par visām sieviņām,
Augstu cēla deguntiņu,
Zemu vilka vēderiņu.
To tev dara stirnas kājas
Un tie zaķa cepetīši.
163 [Kalētu Lp].

51886.

Saiminīki cīmā braucja, kaladū kaladū.
Suņus slēdzja kambarī, kaladū
kaladū;
Nyu ir laiks vilciņam, kaladū kaladū,
Kozu giut duorziņā, kaladū kaladū.
143 [Jāsmuižas D].

51887.

Skic, kaziņ, mežiņā
Liepu lapu lupināt!
Tik tu pati piesargies
No tā meža junkuriņa!
605 [Skolas].

51888.

Sprogainīši man matiņi,
Pilli riekstu čaumaliņ(u).
Sārkanbalta man mutīte,
Briežu, lāču nolaizīta.
398 [Skrundas Kld].

51889.

Sudrabota stirna skrēja
Pa kundziņa tīrumiņu,
Pati bija sudrabota,
Ragu gali apzeltīti.
58 [Blīdenes (Blīdenes un Stūŗu-Dūres) Tk].

51890.

Tec, vilciņi, gaŗkājīti,
Palaid rikšus tīrumā:
Tur aizdzina jūŗas gani
Trīs pulciņu baltaitiņu.
7 [Aizkraukles Rg].

51891.

Tirelēju, stabulēju,
Kunga kazas ganīdama;
Apēd vilks kunga kazas,
Man izgaisa tirelīts.
241 [Lubānas Md].

51892.

Tu, kaziņa, pati zini,
Kāds vilkam mundieriņš:
Īsi, strupi kamzolīši,
Pazolēti zābaciņi.
605 [Skolas].

- 180 -

51893.

Tumša tumša tā eglīte,
Kur caunīte nakti guļ.
Šūpā, māte, to eglīti,
Lai kust caunes cepurīte.
87 [Drabešu (Drabužu) C].

51894.

Ucucu uļuļu,
Viņ cīma vylki,
Nūruovja, nūruovja
Myusējū vušku.
425 [Šķaunes (Landskoronas) Ldz].

51895.

Yudrys, babru izlomava,
Klaivajomi kuojiņom,
Ka tev beja taisnas kuojas,
Kam pa laipas nalaipoj?
326 [Preiļu D].

51896.

Vuorna klīdze, vuorna brēce,
Vuornu vylki apstuojuši.
Ka es byutu vuornai roda,
Es tūs vylkus dancynuotu!
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

51897.

Vāverīte, kuplastīte,
Augstu lēca priedītē.
Es gribēju to noķert,
Ādas cepurīti šūt.
378 [Seces Jk].

51898.

Vylceņi ar suni sperojās
Ap tū vīnu vuceneņu;
Vilciņš soka: man pīdar,
Sunīts soka: saiminīkam!
Vai vai vai vai,
Vilciņš suni nūruova.
168 [Kalupes D].

51899.

Vilciņš kauca, vilciņš brēca,
Vilkam bērni apdeguši.
Gar uguni sasēduši,
Visiem ausis apsvilušas.
219 [Lestenes Tk].

51900.

Vilki kaucja līpuojā,
Munu kaulu gaidīdami.
Kaucit, vilki, nakaucit,
Muni kauli baznīcā.
494 [Viļānu Rz].

51901.

Vilciņš savus zābaciņus
Niedrainē balināja;
Niedrainē balināja,
Rāvainē [Rāviņā] noskaloja.
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

51902.

Vilciņš saka tecēdams:
Gaļas gribas, gaļas gribas,
Kod, vilciņ, mēlītē,
Tur tev būs mīksta gaļa,
Tur tev silta asintiņ'.
127 [Grostonas Md].

51903.

Vilciņš tak, vilciņš skrīn,
Ap tū munu ganībiņu.
Nūsagrīzi, tu vilciņi,
Kai tys rotu skritulīts!
170 [Kapiņu D].

51904.

Vilciņš tecēj tekamo
Pa plato liepu(?)
Uz lielo pupu lauku.
604 [Dažādi iesūtītāji].

51905.

Vilciņ vilciņ, kur tecēsi
Ar tīm dzelža cabuļim?
Īšu uz Reigu tīsas vārtu,
Jauni puiši tīsuojas:
Tev guļ meitas, man naguļ.
358 [Rugāju Abr].

51906.

Vilkam cepu kukulīti,
Sēnalās mērcēdama,
Lai tas ēda rīdamies,
Kam nes jērus, kazlēniņus.
241 [Lubānas Md].

51907.

Vilkam labi, vilkam labi,
Ne tam vāģu, ne ragavu.
Man bij vāģi, man ragavas,
Sieva ar bērniem jāvadā.
192 [Kosas C].

1. Vilkam labi, vilkam labi,
Na tam rotu, na rogovu.
Kei munam buoliņam
Ir rogovas, ira roti.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

- 181 -

51908.

Vilkam strupi kamzoliņi,
Apzolēti zābaciņi;
Tas varēja kazu ķert,
Iet pa silu taurēdams.
241 [Lubānas Md].

51909.

Vilki vilki apēduši
Tautu dēlu kumeliņu,
Kam bez laika mauru mina
Pie brālīša namdurvīm.
104 [Ēdoles Vp].

51910.

Vylks aizguoja kozu zogtu,
Lopsa zyvu pazvjejuotu;
Lopsai asti nūruovušy,
Vylkam uodu sapārušy.
606 [Vitebskas guberņa].

51911.

Vilks ar kazu saderēja
Pār ezeru pārpeldēt;
Kaza pāri pārpeldēja,
Vilks iekrita dibenā.
90 [Drustu C].

51912.

Vilks dara alteņi
Nīdru puriņā,
Aicinuoja kazeņi
Alteņa dzartu.
Na vilk(a) kozas,
Saiminīk' kazeņa.
605 [Skolas].

51913.

Vilks nesa kaziņu
Pakratīdams.
Nes, nes, vilciņi,
Nav muna kaziņa.
Vadaklas kaziņa
Leikīm rogīm.
263 [Mēmeles Jk].

51914.

Vilks nokoda Denģenītei
Trijkājīti sivēniņu.
Tī nebija vilka vaina,
Tī bij pašas Denģenītes.
99 [Dzelzavas Md].

51915.

Vilks sēd kulbā,
Pātega rokā.
Kuŗš iet gaŗām,
Tam cērt virsū.
161 [Kabiles Kld].

51916.

Vylki vylki, luoči luoči
Ar manim pīguļā.
Vilceņš gunis kyurējeņš,
Luoceits molkys nesējeņš.
466 [Vārkavas D].

51917.

Visu nakti vēji pūta,
Kur, caunīte, tu gulēji?
Vai silā, vai malā,
Vai eglītes galiņā?
219 [Lestenes Tk].

51918.

Vusim bādas šuodas tuodas,
Vilciņami vīn nav bādas:
Neij tam vuoģu, neij rogovu,
Neij jam skaistu kumeliņu.
604 [Dažādi iesūtītāji].

51919.

Zaķīts lec, zaķīts skrien,
Zaķīšam gaŗas kājas.
Kas var zaķi nomedīt,
Tam ir garda pusdieniņa.
605 [Skolas].

51920.

Žogota, rogona,
Nasoki vylkam, kur goni gona!
Aiz meža, aiz pūra
Igauņa rudzūs, latīša pļovās,
Tur goni gona.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

1. Žogota, rogona, skola mēle,
Nasok vylkam, kur goni gona!
Kur kartupeļus cap!
18 [Andrupenes Rz].

★

5. Putni

30607.

Ai Dieviņ, ai Dieviņ,
Tavu aukstu pavasaru!
Dzeguzei divas olas,
Abas gāja vanskarēs.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Vai vai ķikotiņ,
Tavu vāju vasariņ'!
Vienu pašu olu dēja,
Tā palika vanckarā.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

- 182 -

30608.

Dzenīts gāja knipu knapu,
Raibi svārki mugurā;
I es ietu knipu knapu,
Ka man tādus šūdinātu.
121 [Gulbenē (Md)].

30609.

Iesim, irbe, tecēties
Pa to klaju atmatiņu!
Tu tecēsi eglienā,
Es savosi brālīšos.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

30610.

Irbe tek pa celiņu,
Cekuliņu grozīdama.
No tā viena cekuliņa
Trīs pušķīšus iztaisīju.
Vienu devu Dieviņam,
Otru Dieva dēliņam,
Trešo pate paturēju,
Ko puisīšus kaitināt.
71 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

1. Ai ezera gaigaliņa,
Tavu daiļu cekuliņu!
Kur tu ņēmi, kas tev deva,
Pa ezeru līgojot?
Es norāvu trīs spalviņas
No tā tava cekuliņa.
Vienu došu Dieviņam,
Otru Dieva dēliņam,
Trešu sev paglabāšu
Nebaltāi dieniņāi.
113 [Alūksnē].

2. Lakstīgala suņus sauce,
Kalniņāi stāvēdama.
Tā nebija lakstīgala,
Tā bij Māŗas jumpraviņa,
Treju ziedu lasītāja,
Trīs kroniņu pinējiņa.
Vienu deva Dieviņam,
Otru Dieva dēliņam;
Trešo pate paturēja
Par kroniņu pinumiņu,
Par kroniņu pinumiņu
Par ziediņu lasījumu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

3. Pūt, vējiņ, sit jūriņ',
Izsit baltu gaigaliņ'!
No tā balta gaigaliņ'
Trīs pušķīšus darināj'.
Vienu devu Dieviņam,
Otru Dieva dēliņam,
Trešu pati paturēj'
Tautu dēlu kaitināt.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)], 319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

4. Pūt, vējiņi, sit vilnīti,
Dzen putiņas maliņā!
No tā putu gabaliņa
Trīs pušķīšus iztaisīju.
Vienu devu Dieviņami,
Otru Dieva dēliņam,
Trešo pate paturēju,
Ar ko tautas kaitināt.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

30611.

Dziedi skaisti, lakstīgala,
Manā rožu dārziņā!
Ja tu skaisti nedziedāsi,
Uzlaidīšu vanadziņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Kūko koši dzeguzīte,
Mana tēva aplokā!
Ja tu koši nekūkosi,
Uzlaidīšu vanadziņu.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

30612.

Lakstīgala kroni pina
Manā rožu dārziņā;
Ne man miega, ne darbiņa,
Lakstīgalu klausoties.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30613.

Lakstīgala, mazs putniņis,
Dižus mežus trīcināja;
Uguntiņa, dzirkstelīte
Dižus mežus dedzināja.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

30614.

Skaisti dzied lakstīgala
Rīgas torņa galiņā.
Nāc man līdz(i) Vidzemē,
Dzied' ābeļu dārziņā!
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

1. Koši dzied lagzdīgala
Vāczemē kārklienā.
Ak tu mīļa lagzdīgala,
Nāc ar mani Kurzemē,
Nāc ar mani Kurzemē,
Dziedi rožu dārziņā!
Ja tu koši padziedāsi,
Es pabēršu magoniņu;
Ja tu koši nedziedāsi,
Uzlaidīšu vanadziņu,
Uzlaidīšu vanadziņu
Dzeltenāmis kājiņāms.
Vanags tevi saplēsīs
Pa vienam gabalam.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

- 183 -

2. Skaņi dzied lakstīgala
Rīgas torņa galiņā.
Laidies zemē, lakstīgala,
Nāc man līdzi Kurzemē!
Kurzemē ievas auga
Straujos upes līcīšos.
Laidies ievu krūmiņā,
Dziedi ievas zariņā!
221 [Engurē (Engures pag. Tk)].

3. Zīlīt' dzied jūrmalāi
Baltā smilšu kalniņā.
Nāc, zīlīte, Kurzemēi
Manā rožu dārziņā!
Manā rožu dārziņāi
Simtiem sārtas rozes zied,
Simtiem sārtas rozes zied,
Simtiem zelta ābelītes.
Saules meitas spēlējāsi
Sārtiem rožu ziediņiem;
Dieva dēli rotājāsi
Zeltītiemi āboļiem.
221 [Engurē (Engures pag. Tk)].

4. Sidrabota zīle dzied
Rīgas torņa galiņā.
Nāc ar mani Vidzemē,
Dziedās' lazdu krūmiņā!
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].

5. Sudrabota zīle dzied
Rīgas torņa galiņā.
Zīle zīle, lakstīgala,
Nolaidies zemītē,
Nolaidies zemītē,
Nāc ar mani Kurzemē!
Kurzemē laba dzīve,
Viegla maizes pelnīšan',
Viegla maizes pelnīšan',
Gŗūta kungu klausīšan'.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 394 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30615.

Skaisti dzied Rīgas gaiļi
Augsta torņa galiņā;
Mums skaistāki lakstīgala
Smalkā ievu krūmiņā.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

30616.

Skaņi dzied lakstīgala
Rīgas torņa galiņā.
Laidies zemē, lakstīgala,
Nāc man līdzi Kurzemē!
Tu dziedāsi liepiņā,
Es māmiņas klētiņā.
282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)].

30617.

Sudrabota lakstīgala,
Nedzer tautu rāvienā,
Dzer manos brālīšos
Tekošā upītē!
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

30618.

Pūcīte pūcīte,
Tev smuki bērniņi!
- Kā pate māte,
Kā pate māte!
- Resnām galvām,
Platām acīm!
- Tēvā, vellā,
Tēvā, vellā!
71 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

30619.

Kad es iešu tautiņās,
Būs man skaisti panāksnieki:
Viena zīle, otra žube,
Trešā biržu lakstīgala.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Kad es iešu tautiņās,
Būs man skaisti panāksnieki:
Zīle, žube pavados,
Lakstīgala panākšņos.
101 [Rankā (Rankas pag. C)].

30620.

Sīlis Ķērstu ķērcināja
Avotiņa lejiņā.
Kaut man ķērsta rada būtu,
Es sīlim nepiedotu.
224 [Kabilē (Kld)].

1. Sīlis Ķērstu ķērstināja
Avotiņa lejiņē.
Kad man būtu ķērsta rada,
Es sīlim nepiedotu:
No rīta, sīlīti,
Muižē, muižē!
Tur tavas spalviņas
Izputinās.
224 [Kabilē (Kld)].

- 184 -

30621.

Tupi, tupi, čurni, čurni,
Stērstiņ, ceļa maliņā;
Tupēdama, čurnēdama
Sagaidīsi vanadziņu!
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

30622.

Pāvuliņš gavilēja,
Baltas vistas ganīdams.
Vai gavili, negavili,
Viena būs vanagam!
18 (Odzienā).

1. Dievīns koši gavilēja
Baltus gaiļus ganīdams.
Vai gavil, negavil, -
Viens jādod vanagam.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

30623.

Meža māte putnus sauc,
Vai ir visi vakarā:
Krauklis Juris, sīlis Ancis,
Rubeniņš Bērtuliņš;
Sloka Grieta, irbe Maija,
Paipalīte Madaliņa.
(?).

★

51921.

Ak tu Dievs, es redzēju
Žagatiņa arti gāja!
Pašam krievu ķeizaram
Nava tāda kumeliņa.
198 [Krustpils D].

1. Ak tu Dieva rociņā,
Žagatiņa ātri gāja;
Pašam krievu ķēniņam
Nava tāda kumeliņa.
198 [Krustpils D].

51922.

Cīrulīti, mazs putniņ,
Negul ceļa maliņā;
Laidies jūŗas līkumā,
Tur noguli dienasvidu!
369 [Saldus Kld].

51923.

Ceiruleit, mozputniņ,
Nagul ceļa maliņā!
Tev kuojiņas pīkusušas,
Tev spuorniņi nūmierkuši.
Skrīn leidz jyuru leicīšam,
Tī guļ dūnu dīnavydu!
168 [Kalupes D].

51924.

Dievs nedeva tādu mūžu,
Kāds mūžiņis putniņam;
Putniņam tāds mūžiņis:
Stāvēt zara galiņā.
197 [Krotes Lp].

51925.

Dzeguzīte gadus skaita,
Kad būs jāiet tautiņās.
Dzeguzīte, paragana,
Savu mūžu neparedz.
261 [Mēdzūlas Md].

51926.

Dziedi skaļi, lakstīgala,
Baltābeļu dārziņā!
Modin' slinku mātes meitu,
Lai nepuva slinkumā!
96 [Durbes Lp].

51927.

Gražņi dzied lakstīgala
Rīgas torņa galiņā;
Vai tu dziedi, lakstīgala,
Visus kaŗus nodzinusi?
443 [Turlavas Kld].

51928.

Grazni dzied lakstīgala
Rīgas torņa galiņā.
Metiet naudu, gudenieki,
Pērciet zelta lakstīgalu!
129 [Gudenieku Azp].

51929.

Kad es iešu tautiņās,
Būs man skaisti pavadnieki:
Būs žubīte, lakstīgala,
Dzeltānā cielaviņa.
261 [Mēdzūlas Md].

1. Kad es iešu tautiņās,
Būs man skaisti panāksnieki:
Būs žūbīte, būs zīlīte,
Būs ar pate lakstīgala.
261 [Mēdzūlas Md].

- 185 -

51930.

Kaija sauca, kaija brēca,
Kaijas māte nomirusi;
Nesauc, kaija, nebrēc, kaija,
Tava māte raušus cepa!
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

51931.

Kas, dzērvīte, tev iedeva
Tik dzeltenus zābaciņus?
Mans brālītis nedabuja,
Visu mūžu vergojot.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

51932.

Keidi tāvi, taidi bārni,
Keids putneņš, taida ūla.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

51933.

Kūko nu, dzeguzīt,
Nu ir laiks tev kūkot;
Kad atnāk Pēterdiena,
Aizsmok tava valodiņa.
48 [Bērzaunes Md].

51934.

Kuku, mana dzeguzīte,
Šī pēdējā vasariņa:
Brāļi birzi nocirtīs,
Mani tautas aizvedīs.
398 [Skrundas Kld].

51935.

Ķizu ķizu, novadniek,
Man sudraba lakstīgala;
Ik rītiņu grezni dziedu
Uz novada robežām.
207 [Laidzes (Valdegales) Tl].

51936.

Labrītiņ, Mežamāte,
Ko tie tavi putni dara?
Zaķīts līda līdumiņu,
Lapsa kūlu svilināja,
Rubenīts rubināja.
261 [Mēdzūlas Md].

51937.

Lakstīgala ievā dzied,
Tā ir meitu lakstīgala;
Zaļa varde purvā kurc,
Tā ir puišu lakstīgala.
6 [Aiviekstes D].

51938.

Laksteigola krūni kola
Munā rūžu duorzeņā.
Nakti mīga naaizmigu,
Tū krūneiti carādama.
326 [Preiļu D].

51939.

Laksteigola, sējas putns,
Pīceļ munu oruojiņu:
Reitā agri cālusēs
Tricynoj vogas galiņā!
18 [Andrupenes Rz].

51940.

Pērc, brālīti, zelta gaili,
Sudrabiņa lakstīgal(u),
Lai tas dzied rītā agri,
Pieceļ manu arājiņu.
378 [Seces Jk].

51941.

Lakstīgola, sējas putns,
Pīceļ munu bruolileņ(u)!
Muns bruoliņš aizadzērs
Kača krūga galiņā.
389 [Silajāņu Rz].

51942.

Lakstīgala, sējas putnis,
Traucej manu kumeliņu;
Jauns bij manis kumeliņis,
Sējas putna nepazina.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

51943.

Lakstīgala, vālodzīte,
Abas vienu dziesmu dziede,
Abas divis ritināja
Vienu dziesmu kamoliņu.
129 [Gudenieku Azp].

51944.

Lēlis nīda lakstīgalu,
Lielu kaŗu saceldams:
Lēlis teica savu balsi,
Lakstīgalu nievādams.
536 [Gulbene Md apr.], 540 [Jelgava Jg apr.].

51945.

Sev kurs sovus, sev kurs sovus
Vokorā solasēja;
Irbe sovus irbulānus,
Slūka sovus slūkalānus.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

51946.

Sirma cūka cabuls pina,
Jākāpj zīļu ozolā;
Kamēr cūka cabuls pina,
Sīļi zīles apēduši.
241 [Lubānas Md].

- 186 -

51947.

Sloka cepa plācenīti,
Taisījās ciemā iet.
Kas tā tāda viešņa bij(a)
Ar tik gaŗu deguntiņu?
449 [Ungurmuižas D].

51948.

Sniedze svelpa, sniedze svelpa,
Linsēkliņu gribēdama.
Kas Rīgā, tās aizslēgtas,
Vidzemē nevētītas.
Nāc man līdzi Vidzemē
Dziedāt lazdu krūmiņā!
239 [Lizuma C].

51949.

Sudrabota zīle dzied
Vārtu staba galiņā;
Laiž, Dieviņi, zelta trepi,
Es nesīšu launadziņu.
443 [Turlavas Kld].

51950.

Šādas tādas gaigaliņas
No krūmiņa saklīdušas;
No krūmiņa saklīdušas,
Pilla mana vācelīte.
514 [Zentenes Tl].

51951.

Šķībi, greizi, grundulaini
Mana tēva ozoliņi:
Citai dzied sīļa bērni,
Citai pūce kladzināja.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

51952.

Vālodzīte gudra sieva
Kokā kāra šūpolīti,
Lai šūpoja, lai auklēja
Vēja māte pieiedama.
378 [Seces Jk].

★

6. Koki

30624.

Balti zied ābelīte
Papuvītes maliņā.
Kā tā balti neziedēja
Aŗamāja zemītē?
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

30625.

Kalnā zied ābelīte
Ar sudraba ziediņiem;
Sudrabiņa ziedi zied,
Būs sārkani āboltiņi.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

30626.

Kupli auga ābelīte
Novadiņa maliņā;
Pa novadu meitas nāca
Piektu rītu puškus lauzt.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

30627.

Manis dēļ, tu elksnīti,
Vai lapoji, nelapoji, -
Ne no tevis slotas griežu,
Ne ar viju vainadziņu.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

30628.

Visi koki leiti der,
Dui kociņi nederēja:
Neder alksnis lūku plēst,
Ne ērcetis slotu griezt.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

30629.

Nevienam kociņam
Tā lapiņas nedrebēja,
Kā drebēja apsītei,
Lēna vēja vēdināmas.
317 [Lindē (Birzgales pag. Rg)].

30630.

Trīci, trīci, apses lapa,
Kas jel tevi trīcināja?
Mīļa Māŗa trīcināja,
Apakšāi stāvēdama.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

30631.

Visi koki Dieva doti,
Apse viena velna dota:
Visi koki čaukstēt čaukst,
Apse viena grabēt grab.
40 [Slokā (Rg)].

30632.

Vai Dieviņi, purva bērzu,
Tavu grūtu dzīvošanu!
Vispēdīgi tu izplauki,
Vispirmais nodzeltēji.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

- 187 -

1. Apsītei(?) slikta slava
Par visiem kociņiem:
Visupēc tā izplauka,
Visupirms tā nobira.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

2. Pura bērzs, pura bērzs,
Kāda tava tiesa bija:
Vispirmais tu nobiri,
Vispēdīgi nolapoji.
89 [Leimaņos (pie Vecpiebalgas C)].

30633.

Aiz upītes balti bērzi
Sudrabiņa lapiņām;
Es paklāju villainīti,
Man piebira sudrabiņa.
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)].

30634.

Bērziņam smalkas lapas,
Sīki mazi žagariņi;
Kļavam bija platas lapas,
Gaŗ' un resni žagariņi.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

30635.

Bērziņš auga ceļmalē
Trijādām lapiņām:
Virsū raibas, apakšā,
Vidū bija sudrabotas.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

30636.

Gaŗām gāju bērzu birzi,
Asariņas slaucīdama:
Tā bāl mani sārti vaigi,
Kā dzeltena bērza birzs.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

30637.

Caur sudraba birzi gāju,
Ne zariņa nenolauzu;
Būt' zariņu nolauzuse,
Tad staigātu sudrabota.
199 [Veczvārdē (Zvārdes pag. Kld)].

1. Bērziņš auga ceļmalā
Sudrabiņa lapiņām;
Būt' lapiņu norāvuse,
Sudrabā vien staigātu.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

2. Sudrabiņa birzi bridu,
Ne zariņa nenolauzu;
Būt' zariņu nolauzusi,
Būt es visa apbirusi,
Būt' es visa apbirusi
Sudrabiņa lapiņām.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

3. Cauri gāju zelta birzi,
Ne zariņa nenolauzu;
Būtu zaru nolauzuse,
Būt' ar zeltu apbiruse.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

30638.

Grūt' kuplai liepiņai
Liela ceļa maliņā:
Sirmi zirgi saknes mina,
Jauni zēni zarus lauza.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)], 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

30639.

Lieta bija liepiņā,
Lieta liepas zariņā:
No liepiņas kokles šķēlu,
No zariņa stabulītes.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30640.

Vai kuplais ozoliņ,
Neb' es tavu vecumiņu:
Es piedzimu, tev' atradu,
Es nomiršu, tu paliksi.
229 [Rideļu pagastā (Engures pag. Tk)].

30641.

Brīdin', puisi, ko brīdini,
Ozoliņa nebrīdini:
Ozolam bieza miza,
Trim kārtām zelta josta.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

30642.

Gauži raud jauna meita,
Vējš nolauza ozoliņu.
Neraud' gauži, jauna meita,
Mož ataugs atvasīte!
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

30643.

Kalnā auga ozoliņš
Kā mērenis muiženieks:
Vaŗa sakne, zelta zari,
Sudrabiņa lapiņām.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Man uzauga ozoliņš
Mana ceļa maliņā:
Zīda saknes, zelta zari,
Sudrabiņa lapiņām.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

- 188 -

30644.

Kas kaitēja ozolami
Kuplam augti, nezaļoti;
No liepiņas lūkus plēsa,
No bērziņa slotu grieza.
297 [Lepšukalnā pie Bauskas (Bauskas pag. B)].

30645.

Labrītiņ, ozoliņ!
Tev' atradu asnojam,
Tev' atradu asnojam,
Jaunu krūmiņ' i riešam.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

30646.

Ošam sieva, kļavam sieva,
Ozolam vien nevaid;
Ozoliņis lūkājās
Gar visām pļavmalām.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Ošam sieva, kļavam sieva,
Ozolam vien nevaid;
Nule tik ozoliņis
Par gŗavām lūkojās.
Nolūkoja ievas meitu
Ar visiem ziediņiem.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

30647.

Ozoliņi ozoliņi
Resnajiem zariņiem!
Tev nolauza liela vētra
Visus zarus, pazariņus.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

30648.

Zem ozola nestāvēju,
Zem ozola liela rasa;
Zem liepiņas pastāvēju
Kā zem mātes villainītes.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

30649.

Vaiji vaiji syla prīd'e,
Tavu greutu dz'eivuošonu:
Smilktis tavys kuojis grauz'e,
V'ējeņš lūka v'ērseun'eiti.
422 [Līvānu pag. D].

30650.

Audzi, audzi, eglīte,
Celiņa malā!
Kad mani vedīs,
Es tevi puškošu.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

30651.

Priedes vien, egles vien
Mana ceļa maliņā;
Viena pati bērzu birze
Zeltītām lapiņām.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

★

51953.

Aug priedīte kalniņā,
Vēja lauzta virsotnīte;
Tur pakārtas trīs kulītes
Cauņādiņu, lūšādiņu.
263 [Mēmeles Jk].

51954.

Bērziņš mani aicināja:
Nāc, meitiņa, slotas griezt!
Ne zariņu nenolauzu,
Sāk bērziņis līgoties.
374 [Sātiņu Kld].

51955.

Kam tie kalni, kam tās lejas,
Kam tie resni ozoliņi?
Mana paša tīri lauki,
Mana paša ozoliņi.
74 [Cīravas Azp].

51956.

Ko tu raudi, kadiķīti,
Zem eglītes stāvēdams?
Kā man gauži neraudāt -
Egle sauli noņēmusi?
506 [Zaļenieku Jg].

51957.

Laucenieku meitiņām,
Kas tām jāja panākstos?
Liepu rinda, kļavu rinda,
No pakaļas ozoliņi.
200 [Kuldīgas Kld].

51958.

Ņem, ozol, ko ņemdams,
Neņem ievas, liepas meitu:
Nav neviena bāleliņa,
Kas tām jās panākstos;
Jās priedītes, jās eglītes,
Jās mazie kadiķīši.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

- 189 -

51959.

Runoj prīdja, runoj egļa,
Uzuleņš atrunuoja;
Uzuleņš atrunuoja
Pret vysim kūcjeņim.
593 [Rēzeknes apr.].

51960.

Sudrabotis bērziņš auga
Gana ceļa maliņā.
Es norāvu vienu lapu,
Visas birst skanēdamas.
605 [Skolas].

51961.

Še neauga tādi koki,
Kādi auga Vāczemē;
Bērziņš auga uz bērziņa,
Zelta pušķis galiņā.
99 [Dzelzavas Md].

1. Bērziņs auga uz bērziņa,
Lazda bērza virsotnē,
Lazda bērza virsotnē,
Zelta poga galiņā.
141 [Ivandes Kld].

51962.

Tālu tālu es redzēju,
Kur zariņi līgojās.
Ozols auga kalniņā
Dreijātām lapiņām.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

51963.

Viens man teica ozoliņu
Daugaviņas maliņā,
Rūšu mestu, salnas kostu,
Nokaltušu virsunīti.
383 [Sērenes Jk].

★

7. Ogas, sēnes, rieksti

30652.

Daudz odziņu nelasīju,
Bāliņos dzīvodama;
Kam bij man ogu dēļ
Locīt savu augumiņu?
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

30653.

Es aizgāju odziņās,
Es odziņas neatradu;
Es atradu Ogu māti
Badā pašu nomirušu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

30654.

Ogas ogas, rieksti rieksti
Mana brāļa līdumē.
Tās odziņas, tie riekstiņi
Piekrāpj dažu mātes meitu.
217 [Ārlavā (Ārlavas pag. Tl)].

30655.

Ogu ogu, riekstu riekstu
Mana brāļa birzītē!
Gan es pate nolasīšu,
Brāļa lopus ganīdama.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

30656.

Ogu ogu, riekstu riekstu
Mana brāļa mežiņā!
Ogodama, riekstodama
Iegāj' tautu sētiņā.
403 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30657.

Trīs māsiņas ogās gāja,
Visas gāja melnīcās [mellenēs].
Div' atnāca atpakaļ,
Trešā ceļu nobludīja.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

30658.

Aija, kalna Pāvulam
Trīs gubeni kremeldīšu;
Mana Kača bēdājās, -
Viena pati vērpelīte.
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

1. Dievs svētīja Kač' ar Maču
Ar to vienu vācelīti;
Otras sētas Pēteŗam
Trīs krimuldu vācelītes.
190 [Kuldīā].

30659.

Es aizgāju sēņu lauzt
Smalkā bērzu birztiņā;
Man kājiņa ieslīdēja
Vecu ļaužu sliedītē.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

30660.

Paldies Dievu Dieviņam,
Šogad bekas devušās:
Es iegāju siliņā,
Pielauz' pilnu vācelīti.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 190 -

★

51964.

Ejat, meitas, odziņās,
Pelnījat launadziņu!
Ne jums vīra, ne bērniņa,
Kas jūs vecas pabaros?
93 [Dundagas Vp].

51965.

Aj, Pipēt, ūdzeņuos,
Pelnej savu launadzeņu;
Ni tev rūku, ni tev kuoju,
Kas tev vacu nūbaruos.
44 [Bebrenes Il].

51966.

Es aizgāju sēņu lauzt
Ar sakārņa kurpītēm;
Man' gribēja sēņu kungi
Par gaspažu paturēt.
604 [Dažādi iesūtītāji].

51967.

Es iegāju sēņu lauzti
Vacu ļaužu birztiņā;
Tur iegāju, tur paliku,
Mūžam vairs naiznācu.
241 [Lubānas Md].

51968.

Es ūdzeņu daudz naēžu,
Bruoleņūs dzeivuodama.
Kū man beja ūgys ēst -
Poša ūdzeņa byudama.
326 [Preiļu D].

51969.

Gāju, gāju tīrele
Ogas ogas palasit.
Atskatas, kas apakļam,
Kas pa krūmim locjas:
Vilks vilks garu ast,
Tas pa krūmim locjas.
445 [Ugāles Vp].

51970.

Mežā auga bryuklineitis,
Rudmīseitis, bārzlapeitis,
Dzaltonuosi gailineitis,
Skaistgaļveitis luocineitis.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

51971.

Lazda lazda, riekstu riekstu,
Ai ābele, ābolīš'!
Nei man lazda riekstu deve,
Nei ābele ābolīš'.
94 [Dunikas Lp].

51972.

Nāc, nāc, Kārlīti,
Te labi rieksti;
Te labi rieksti,
Brieduši kodoli.
514 [Zentenes Tl].

51973.

Ūdzeņu guoju laseitu
Es sovai māmeņai.
Kur' slyktuoka, poša ēžu,
Kur' lobuoka, trauceņī.
182 [Kaunatas Rz].

51974.

Ogas lasu, riekstus traucu
Liela ceļa maliņā;
No tālienes tautas jāja,
Atrod ogu lasītājus.
72 [Cesvaines Md].

51975.

Ūgis ūgis, rīksti rīksti
Pa buoleņa ganeibeņu;
Tuos ūdzeņis, tī rīksteņi
Kavej munu rūku dorbu.
247 [Makašānu Rz].

51976.

Oža oža, mana koņa,
Sēņu zaglis eglienā.
Ja es pate nesamanu,
Taču mana kuņa mana.
398 [Skrundas Kld].

51977.

Vasar(iņ)as vidiņā
Ēdu saldu zemenīti,
Rudenī purvu bridu
Meklēt skābu džērvenīti.
378 [Seces Jk].

★

8. Dažādas dziesmas par mežu

30661.

Divi sili cauri gāju,
Trešo sila gabaliņu;
Pilni mani zābaciņi
Sila ziedu piebiruši.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

- 191 -

30662.

Es izaugu līdz mežiem,
Pār mežiem vainadziņš.
Dodat man vaŗa šķēres
Meža galus līdzināt!
201 [Snēpelē (Snēpeles pag. Kld)].

1. Es izaugu līdz mežam,
Pāri stāv vaiņadziņš.
Dod, Dieviņi, vaŗa šķēres
Meža galus līdzināt!
190 [Kuldīā].

30663.

Es neietu pa silienu,
Ne pa biezu priedieniņu:
Siliens manas kājas baksta,
Priediens rāva vaiņadziņu.
203 [Usmā (Usmas pag. Vp)].

1. Siliņē es negāju,
Siliņš manas kājas grauž,
Siliņš manas kājas grauž,
Priežu zari vainadziņu.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

30664.

Gŗūti pūta sila priedes,
Smalku lietu pielijušas;
Gŗūtas bija man kājiņas,
Sila ziedu piebirušas.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)], 226 [Kandavā (Tl)].

30665.

Gulēt man siliņā,
I miegam nenākot:
Sila meita vietu taisa,
Sila ziedus lasīdama.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30666.

Guli, guli, meža meita,
Līdz lielam launagam:
Augsti koki, gaŗi meži,
Neredz saules uzlecot.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

1. Ai Dieviņi, laba dzīve
Liela meža maliņā:
Augsti koki, kupli koki,
Neredz saules uzlecot.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30667.

Gulu, gulu, miegs nenāk,
Apakš kupla ozoliņa;
Kā bij man miegam nākt -
Putni dzied zariņos.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

30668.

Kaite man siliņā,
Kaite sila maliņā:
Silā mani odi ēda,
Spāres sila maliņā.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

30669.

Kas kait man nedzīvot
Āriskā(?) siliņā:
Silā man dzeltas auga,
Pasilā mētrājiņi.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

30670.

Kas kait man nedzīvot
Priedoliņa siliņā:
Vējiņš pūta, sili krāca,
Priežu gali stabulēja.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

30671.

Kas kaitēja man dzīvoti
Liela meža maliņā:
Pieci brieži man aŗami,
Sešas stirnas ecējamas.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

30672.

Mežā daudz nerunāju,
Klajumāi nestāvēju:
Mežā daudz dzirdētāju,
Klajumā redzētāju.
23 [Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)].

30673.

Miķelīt, tēva brāli,
Meties sila maliņā:
Ja neauga rudzi mieži,
Auga laba skalu malka.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Miķelīti, Rubulīti,
Meties ceļa maliņā;
Ja tev nav cita prece,
Pārdod skalu vezumiņu!
171 [Tāšu Padurē (Kalvenes pag. Azp)].

30674.

Miķelīti, tēva brāli,
Meties sila maliņā:
Tur aug mieži, tur aug rudzi,
Tur aug balti kāpostiņi.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30675.

Miķelīti, tēvbrālīti,
Meties pora maliņā!
Kad es ziemu mežā braukšu,
Tad es tevi apraudzīšu.
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)].

- 192 -

30675¹.

Nāc ārē, mežu meita,
Māci mani vīzes pīt,
Kā es tevi iemācīju
Cimdam rakstu izadīt!
224 [Kabilē (Kld)].

30676.

Nāc ārā, nāc ārā,
Kas mežā brīkšķināja!
Vai bij briedis, vai bij lācis,
Vai nelieša tēva dēls?
24 [Lēdurgas draudzē].

1. Mežā vaukšk, mežā vaukšk,
Kas mežā vaukškināja?
Vai bij vilki, vai bij lāči,
Vai nerātni tēva dēli?
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

30677.

Nāc laukā, nāc laukā,
Kas mežā brīkškināja!
Tautu dēlis brīkškināja,
Mani mazu gribēdams.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

30678.

Palīdziet, labi ļaudis,
Brīnumam brīnīties:
Sausa malka man nedega,
Zaļa birzs nelapoja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Sausa malka man nedega,
Zaļa birze nelapoja.
Vai tā mana laime būs,
Vai tā mana nelaimīte?
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

30679.

Silā eimu, silā teku,
Silā man lieli prieki:
Silā man mieži rudzi,
Silā dēti ozoliņi.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Mežā eju, mežā teku,
Mežā visa mana prieka:
Mežā auga rudzi mieži,
Sirmi, bēri kumeliņi.
408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)], 412 [Unguros (Ungurmuižas pag. D)].

2. Silā eju, silā teku,
Silā mani visi prieki:
Silā man rudzi sēti,
Silā dēti ozoliņi.
Zied rudzīši, dzied bitītes,
Pats prieciņa nevarēju.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

3. Silā eimu, silā teku,
Silā man vajadzēja:
Silā man bišu dārzs,
Silā govju laidarīts.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

4. Silāi eimu, silāi teku,
Silāi man lieli prieki:
Silāi auga rudzi mieži,
Silāi daiļa līgaviņa.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

30680.

Tūlu tūlu, Miķelīti,
Pūt kaziņas radziņā!
Visi tavi tēva radi
Pa siliņu izklīduši.
3011 [Pomušas un Ārdzes pagastos (Ceraukstes pag. B)].

30681.

Visi meži līdzi auga,
Virsaunītes nelīdzeni.
Ņem, Dieviņi, zelta šķēres,
Līdzin' mežu virsaunītes!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Balti koki, zaļas lapas,
Nav līgani noauguši.
Dod, Dieviņ, zelta šķēres
Mežiem galus līdzināt!
226 [Kandavā (Tl)].

2. Kālabadi meža gali
Citi augsti, citi zemi?
Dodat man vaŗa šķēres
Meža galus līdzināt!
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

★

51978.

Aiz Daugavas melni meži
Dzelteniem ziediņiem;
Eita, mani bāleliņi,
Puškojiet cepurītes.
321 [Pļaviņu (Stukmaņu) Rg].

51979.

Aiz upītes melli meži,
Zeltītiem piezariem;
Ej, brālīti, pār upīti,
Pārnes vienu piezarīti!
398 [Skrundas Kld].

- 193 -

51980.

Aiz upītes gaŗi kārkli,
Dzeltainiem ziediņiem;
Aiz upītes balti bērzi
Sudrabiņa lapiņām.
24 [Asares Il].

51981.

Bandinieki mežā brauca
Riņķotiemi kažokiem,
Aiju aiju aijajā,
Riņķotiemi kažokiem.
104 [Ēdoles Vp].

51982.

Cauri gāju bērzu birzi,
Lāga bērzu neredzēju;
Tādi vien saauguši
Līki, greizi, krustu šķērsu.
148 [Jaunpiebalgas C].

51983.

Caur sudraba birzi gāju,
Ne zariņu nenolauzu;
Cauri gāja nelietīts,
Nolauž pašu galotnīti.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

51984.

Cep, māmiņa, man maizīti
Vieglu nest, gausu ēst:
Man jāiet siliņā
Priedēm galu līdzināt.
239 [Lizuma C].

51985.

Cepsim zīli, kausim zīli,
Kas no zīles iztecēs?
Pusmuca tauku iztecēja
No tās vienas ozolzīles.
139 [Īslīces (Bornsmindes) B].

51986.

Cērtiet kļavas, ozoliņus,
Apses vien necērtiet:
Drebēs jūsu valodiņa,
Ar kungiem runājot.
384 [Sēemūkšu C].

51987.

Dod, Dieviņ, ieraudzīt
Savas zemes ozoliņ(u):
Sīkajiem zariņiem,
Platajām lapiņām.
241 [Lubānas Md].

51988.

Dod, māmiņa, mežā mani,
Mežā man laba dzīve:
Pūš vējiņš - aizvējiņš,
Spīd saulīte - pakrēslīts.
306 [Patkules Md].

51989.

Es bij meža cilvēciņš,
Atkal meža tauļojos:
Kad saulīte - pakrēslī,
Kad vējiņš - aizvējā.
198 [Krustpils D].

51990.

Es dužuoju, es rauduoju,
Syla molu staiguodama;
Syla molu staiguodama,
Boltas pučes lasīdama.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

51991.

Es izgāju bērza birzi
Zaļozola meklēdama;
Zaļozola meklēdama,
Rūtaiņāmi lapiņām.
413 [Stendes Tl].

51992.

Es redzēju meža veci
Bez padoma staigājot:
Dūņu kreklis, ērkšu bikses,
Gaŗa tāšu cepurīte.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

51993.

Guli, guli, kroga meita,
Meža meita negulēja;
Meža meita negulēja,
Meža suņus ganīdama.
391 [Sinoles Vlk].

51994.

Guli, guli, meža meita,
Neviens tevi nemodina!
Augsti koki, platas lapas,
Nevar sauli saredzēt.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

1. Guli, guli, Mežamāte,
Saule lielā gabalā!
Lieli koki, platas lapas,
Neredz sauli uzlecam.
125 [Grenču Tk].

- 194 -

2. Guli, guli, lāču māte,
Saulīt' lielu gabaliņu!
Biezi meži, platas lapas,
Saule cauri nespīdēja.
536 [Gulbene Md apr.].

51995.

Izstaigāju loku birzi,
Lokas rīkstes nedabuju;
Vēl i tad nedabuju
Pa savam prātiņam.
241 [Lubānas Md].

51996.

Kas kait man nedzīvot
Diža meža meliņā?
Silā auga bišu dārzi,
Purvā lopu laidariņš;
Purvā lopu laidariņš,
Meža malu zemenītes.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

51997.

Kas kaitjāja nadzeivuot
Dyža meža maleņī?
Bišu strūpi, sēnes, ūgas,
Sausi zori, molkys klēpi,
Ar kū guni kurynuot,
Vakariņas izvāŗāt.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

51998.

Kas kaitēja man dzīvoti
Diža meža maliņai?
Simtiem zaļu ozoliņu,
Simtiem zaļu vītoliņu.
7 [Aizkraukles Rg].

51999.

Kas tur spīd, kas tur mirdz
Viņā kalna galiņā?
Zaļa bērza lapa mirdz
Smelka vējā vēcinājas(?).
241 [Lubānas Md].

52000.

Kas tur spīd, kas tur viz
Diža meža maliņā?
Mežamāte sagšas auda
No sīkām lapiņām;
No sīkām lapiņām,
No zaļām skujiņām.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

52001.

Klusiņām klausījos,
Ko solīja Mežamāte:
Priedei sagšu, eglei sagšu,
Paeglītei vilnainīti.
198 [Krustpils D].

52002.

Kuries, mana uguntiņa,
Jaunu zēnu malka cirsta.
263 [Mēmeles Jk].

52003.

Lai bij meži, kur bij meži,
Mūs' zemītē, tur bij meži:
Ne tiem apiet, ne tiem pāriet
Par deviņas vasariņas.
261 [Mēdzūlas Md].

52004.

Es uzkāpu kalniņā
Meža balsis klausīties:
Oši, kļavas gavilēja,
Vītolīši čivināja.
148 [Jaunpiebalgas C].

52005.

Lai tur būtu, kas tur būtu,
Kam tik man klātu tikt!
Lai tur būtu elkšņa tēvs,
Pabērzīša māmuliņ(a).
241 [Lubānas Md].

52006.

Lec, saulīt, rītā agri,
Sildi meža virsotnīt's!
Bārenim rokas sala,
Saus' eglīti nocērtot.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

52007.

Ļukļukšami vacaistāvs
Uz sileņu grebēzēs;
Nūļukšava, atļukšava,
Nikuo loba nadabava.
326 [Preiļu D].

52008.

Lūr puiš meže brauc
Ar pelik kumeliņ:
Skuj biks, skuj svārk,
Līks tāš ceperits.
445 [Ugāles Vp].

52009.

Melli melli tie mežiņi,
Kas tos mellus darināja?
Priedes vien, egles vien,
Smalku lietu pielijušas.
443 [Turlavas Kld].

- 195 -

52010.

Māte mani, mazu bērnu,
Eglinēj palaiduse.
Sārta, balta man mutīte,
Briežu, lāču nolaizīta;
Zelta krūzu man matiņi,
Egļu skuju piebiruši.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

52011.

Meža molā dzeivuodama,
Nyužam bādys naredzieju:
Vylks sprēdja, lopsa audja,
Vuovereitja čacis tyna.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

52012.

Migliņā nezināju,
Kur piegāja kazlēniņis.
Vai pie priedes, vai pie egles,
Vai pie zaļa ozoliņa.
197 [Krotes Lp].

52013.

Nāc laukā, kas mežā,
Man ir divi labi suņi;
Basi laidu mugurā,
Šēpers bikses purināja.
374 [Sātiņu Kld].

52014.

Brenci Brenci, baurīti,
Kam siliņu dedzināj'?
Man sadega bāliņam
Trīs rakstīti ozoliņ'.
605 [Skolas].

52015.

Noiet saule vakarā
Šķindēdama žvadzēdama;
Šķindēdama žvadzēdama,
Mežiem galus puškodama.
Dod, māmiņa, vaŗa šķēres
Meža galus līdzināt.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

52016.

Noiet saule vakarāji,
Mežiem gali nelīdzeni.
Dod, tautieti, vaŗa šķēres,
Es ieš' galus līdzināt.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

52017.

Es gudruoka, es mudruoka,
Par vysom muoseņom:
Dūdit man zalta zirgļis,
Īšu meža leidzynuot.
326 [Preiļu D].

52018.

Ņem, Dieviņ, zelta šķēres,
Līdzin' meža virsotnītes!
Augsti kalni, dziļ' ieleji,
Tie balstiņu vizināja.
480 [Vējavas Md].

52019.

Meža gali, meža gali,
Citi īsi, citi gaŗi.
Kas man dos vaŗa šķēres
Meža galus līdzināt?
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

52020.

Pār manīm bērz' birz',
Ne tu audz, ne zaļo!
Es izgāju bērzu birzi,
Ne lapiņ' nenorāv';
Būt' es vienu norāvus',
Tad būt' visas nobiruš'.
458 [Valgales Tl].

52021.

Patais' mani, bāleliņi,
Sausa koka grābeklīti!
Visu mežu izstaigāju,
Tāda koka nedabūju:
Zelta zari, vaŗa saknes,
Pazeltīta virsaunīte.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

1. Iztais' man, bāleliņ,
Balta koka grābeklīti!
Visu mežu izstaigāju,
Tāda koka nedabūju:
Zelta koki, vaŗa lapas,
Sidrabiņa pazarītes.
236 [Līvānu D].

2. Patais' manim, bāleliņi,
Balta koka grābeklīt'!
Visu mežu izstaigāju,
Tāda koka nedabūj':
Dzelža saknes, vaŗa lapas,
Sudrabāta virsonīt'.
600 [Latgale].

3. Vysu mežu izstaiguoju,
Taida kūka nadabuoju:
Vara saknes, zalta lopas,
Sudabriņa pyupaliņas.
250 [Maltas (Rozentovas) Rz].

- 196 -

4. Tuoli guoju, daudz redzēju,
Tuodu kūku naredzēj(u):
Zalta zori, vara saknes,
Sudrabiņa lapiņom.
357 [Rudzētu D].

52022.

Poļaceņi, duraceņi,
Sjād pūreņa maleņī!
Ka naauga rudzi mīži,
Lai aug mozi poļaceņi.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

52023.

Sila meita silā raud,
Āra puisis novadā;
Es tā sila neraudātu,
Kaut acīm neredzējse.
373 [Sarkaņu Md].

52024.

Sylā eimu, sylā taku,
Sylā mani vajadzēja:
Sylā maņi dzaltas auga,
Pa siliņu madariņas.
182 [Kaunatas Rz].

1. Sylā eimu, sylā taku,
Sylā mani vajadzēja:
Sylā munas mātras auga,
Sylā munas madarītes.
174 [Kārsavas Ldz].

2. Sylā eimu, sylā taku,
Sylā maņi vajadzēja:
Sylā maņ dzeltes auga,
Pasiļe madareņas.
Dēļ puiškiņu dzeltes auga,
Dēļ meitiņu madareņas.
247 [Makašānu Rz].

3. Sylā juoju, sylā guoju,
Sylā maņ i vajadzjā:
Sylā munas rūzes auga,
Sylā munas magatkeņis;
As pasēju lynu dervu,
Nūzasjāja magatkeņis.
73 [Ciblas (Eversmuižas) Ldz].

4. Sylā eimu, sylā taku,
Sylā man meilejās:
Sylā man rūzes sātas,
Sylā boltas maganiņas.
358 [Rugāju Abr].

5. Sylā īmu, sylā taku,
Sylā mani vajadzēja:
Sylā mani rūzes auga,
Pasilēji maganiņas.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

6. Silā eju, silā taku,
Silā man tāvs ar muoti,
Silā sātas maganiņas.
365 [Sakstagalas Rz].

52025.

Silā eimu, silā teku,
Silā man lieli prieki:
Silā manīm zelta nasta,
Silā vasku ritenīts.
269 [Mežmuižas Jg].

52026.

Silā eju, silā teku,
Pie priedītes gultu tais'.
Taisīdama apskatos,
Cik priedīšu zaļu skuju;
Cik priedīšu zaļu skuju,
Tik man dūņu spilvēniņ'.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

52027.

Silā iemu, silā teku,
Silā baltu gultu taisu:
Pie priedītes galvu liku,
Zarā kāru vaiņadziņu;
Cik priedītei zaļu skuju,
Tik vizuļu vaiņagā.
42 [Bauskas B].

1. Silā eimu, silā teku,
Silā guļu dienasvidu,
Pie priedītes galvu liku,
Zarā kāru vainadziņu;
Priedi, egli vēji loka,
Tautiets manu vainadziņu.
132 [Ikšķiles Rg].

52028.

Silo iešu es gulēt,
Silo gul jaunas meitas,
Ziedu cisas taisīdamas;
Ziedu cisas taisīdamas,
Rožu klāja paladziņus.
99 [Dzelzavas Md].

52029.

Sylā īdu, sylā taku,
Sylā man meilejuos:
Sylā man i rudzi sāti,
Sylā sovu ļaudoviņi
Pyrmū reizi īraudzēju.
35 [Baltinavas Abr].

52030.

Silā eju, silā taku,
Silā maņ vajagā:
Silā guļ jauni puiši,
Prīdē kuojas saspāruši.
365 [Sakstagalas Rz].

- 197 -

52031.

Siliņai as uzaugu,
Silo gribu nodzīvot:
Silo auga tīri rudzi,
Daiļi tak kumeliņš.
211 [Ļaudonas Md].

52032.

Siliņāji smuidra priede,
Par visāmi staltākā;
Vāczemnieki brīnījāsi,
Kur tik smuidra izaugusi.
378 [Seces Jk].

52033.

Syuta mani muomuleņa
Sileņā dzaltu plyuktu.
Kam, mameņ, tev bej dzaltu -
Ka es poša dzaltuoneitja?
18 [Andrupenes Rz].

52034.

Šķiramīs, buoleliņi,
Ciertom ciervus ūzulā!
Gona beja, kas rauduoja,
Lai raudoj ūzuleņš.
89 [Dricēnu Rz].

52035.

Tīrumā balta gāju,
Mežā stipri nerunāju;
Tīrumā tāļu redz,
Mežā tuvu klausījās.
195 [Kraukļu Md].

52036.

Tīrumgala tu, puisīti,
Nesmej meža meitiņām!
Lieli koki, gaŗa zāle,
Augstu nesa lindraciņus.
90 [Drustu C].

52037.

Trīs priedītes siliņā,
Visas vienu gaŗumiņu.
Ņem, bāliņ, zelta šķēres,
Līdzin' meža virsaunīt's!
211 [Ļaudonas Md].

52038.

Treis sileņi puortecēju,
Catūrtuo natecēju;
Caturtajā siliņā
Dzeivoj muns oruojiņš.
365 [Sakstagalas Rz].

52039.

Treis veiriņi kolnā stuov
Apakš kupla ūzuliņa,
Kotris tur rūciņā
Ūzuliņa žagariņi.
579 [Viļāni Rz apr.].

52040.

Tumši tumši tie mežiņi,
Tumši dienu, tumši nakti,
Kā nebija tumšiem būt -
Priedes vien, egles vien?
283 [Nīgrandas Azp].

52041.

Vediet mani, kur vezdami,
Silā mani nevediet;
Jau tās manas šūtas kurpes
Sila ziedu piebirušas.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

52042.

Visi mani lietas koki
Sētmalā saauguši;
Bērziņam balts krekliņš,
Ozolam zaļa vilnainīte.
72 [Cesvaines Md].

52043.

Visas poru pormalītes
Ar ozola skaidiņām;
Visi mani bāleliņi
Ozoliņu cirtējiņ'.
378 [Seces Jk].

52044.

Zalta bierzi es puorguoju,
Ni lapiņas nanūruovu;
Ka lapiņi nūruovuse,
Vysi dzeitūs pakaļī.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

52045.

Žāloj, Dīviņ, vīra golvas,
Es par sevi nebāduoj'!
Vīrs mežā molku cirta,
Es pi guns sildējū(s).
605 [Skolas].

52046.

Citam dega priežu meži,
Man nodega lapūksnīte.
Ai Dieviņ, kur nu ņemšu,
Māsiņai ko kurpes šūt!
179 [Katriņas C].

Satura rādītājs |

Skati visu grāmatu