IZPRECĒTĀS MEITAS SAKARS AR TĒVA MĀJĀM, AR VECĀKIEM, BRĀĻIEM, MĀSĀM

1. Ciemošanās, sēršana bāliņos

- 417 -

a) Ilgojas pēc savējiem, aicina viens otru ciemos, taisās ceļā

26436.

Vai Dieviņ, galva niez,
Sen galviņa nesukāta;
Vai Dieviņ, mātes žēl,
Sen māmiņa neredzēta!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

26437.

Vai Dieviņ, vairs nevaru
Pieciest savas māmuliņas;
Vēl tautietis zirgu jūdza,
Jau es teku kājiņām.
121 [Gulbenē (Md)].

26437¹.

Ai kājiņas, man' kājiņas
Maksā tautu kumeliņu:
Kur tautiņas nakti guļ,
Tur es gulu launadziņu.
377 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

26438.

A māsiņ's mīļakajas,
Kur mēs mīļi saiesim?
Tai dzimtāi vietiņāi
Pi īstei bāleliņ'.
213 [Zlēkās (Zlēku pag. Vp)].

26439.

Aicin' mani, bāleniņi,
Nebijāmi daudz radiņi:
Div' brālīši, div' māsiņas,
Kā tie četri strazda bērni.
226 [Kandavā (Tl)].

1. Vākamies, mēs radiņi,
Neba mēs daudz bijām:
Div' brālīši, div' māsiņas,
Kā tie četri strazda bērni.
190 [Kuldīā].

26440.

Aiciņ' mani, brāleliņi,
Vai es eju, vai neeju:
Tautiņām liela slava,
Brāļi māsu aicināja.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1. Aiciniet, bāleliņi,
Vai es nāku, vai nenāku;
Jel slavīte izslavēta,
Brāļi māsu aicināja.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

26441.

Brāļi mani gaigaliņi
Sērsti mani aicināja;
Māršas manas cielaviņas
Pie vārtiem attecēja.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

26442.

Bāliņš sērst aicināja
Simtu reiz gadiņā.
Simtu reiz neaizgāju
Visu mūžu dzīvodama.
353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

26443.

Dieverīti, bāleliņi,
Aizjūdz manu kumeliņu!
Ak, es, tevi mīlēdama,
Divējādi pasaucos.
265 [Emburgā (Salgales pag. Jg)].

- 418 -

26444.

Div'ereit, buol'el'eņ,
Aizjiudz man' kum'ēl'eņu;
Tovu skaistu jiugum'eņu
Nūjiugs muni buol'el'eņi.
426 [Sakstagala pag. Rz], 4261 [Ozolmuižas pag. Rz].

26445.

Ēdat, tautas, launadziņu,
Es tecēšu brālīšos;
Neba tāļu man brālīši:
Aiz tās zaļas birztaliņas.
167 [Kazdangā (Kazdangas pag. Azp)].

1. Tuvu tuvu, necik tāļu
No saviem bāliņiem;
Kamēr tautas diendusā,
Es pie mātes launagā.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

26446.

Es savami kumeļami
Dimantiņa loku liecu,
Dimantiņa loku liecu,
Zelta kalu kamaniņas,
Lai brauc mana līgaviņa,
Kā saulīte mirdzēdama,
Kā saulīte mirdzēdama,
Kā rozīte ziedēdama.
Brīnās kungi, vaicā ļaudis:
Kas tur brauca, kas mirdzēja?
Bandenieka līgaviņa
Sērstu brauca bāliņos.
282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)].

26447.

Gan es pati laiku zinu,
Kad iet sērstu bāliņos:
Kad piebira kļava lapas,
Tad tiltiņa nevajaga.
89 [Leimaņos (pie Vecpiebalgas C)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

26448.

Jau saulīte zemu zemu, -
Kas jūgs manu kumeliņu?
Kad es tikšu pie māmiņas,
Pie vecā bāleliņa?
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

26449.

Jūdz, tautieti, kamanās
Drīztekošu kumeliņu!
Drīz aizbraukšu, drīz pārbraukšu,
Drīz tu mani sagaidīsi.
184 [Dūrē (Vārmes pag. Kld)], 185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

26450.

Jūdz, tautieti, kamanās
Drīztekošu kumeliņu:
Saulīt' maģu gabaliņu,
Tāļu mana māmuļīte.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

26451.

Jūdz, tautieti, kumeliņu,
Lai es braucu bāliņos!
Vēl manam bāliņam
Pērno miežu alutiņš.
218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

26452.

Jūdz, tautieti, kumeliņu,
Lai es braucu pie māmiņas!
- Es nejūgšu kumeliņu, -
Tur tu brauksisi, tur paliksi.
198 [Saldū].

1. Jūdz, tautieti, kumeliņu,
Lai es braucu pie māmiņas!
- Ne es jūgšu, ne laidīšu, -
Tur tu brauksi, tur paliksi.
- Kad es brauktu, tur paliktu,
Es pūriņu līdza vestu,
Es pūriņa līdza vestu,
Savas baltas villainītes.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

26453.

Kājām teku, ceļu raugu,
Vai ir tāļu bāleniņi.
Par tāļumu nava tāļu, -
Jūdz, tautieti, kumeliņu!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

26454.

Kājas, manas labas kājas
Maksāj' tautu kumelīn':
Kamēr tautas zirgu jūdza,
Es par silu bālīnos.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

1. Kājas manas, jau kājiņas,
Maksā tautu jājumiņu:
Līdz tautiņas jāšus jāja,
Es kājām notecēju.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

2. Kājiņām Dievu lūdzu,
Ne tautieša kumeļam:
Kamēr sliņķis zirgu jūdza,
Es par puru bāliņos.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

- 419 -

26455.

Kur es iešu, negājuse,
Ne pie sava bāleliņa?
Kas māsiņas man' pasauks,
Ne tie savi bāleliņi?
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].

26456.

Laižat mani ezerā,
Es ezera raudulīte;
Laižat mani brāļos sērstu,
Es brāļam māsa biju.
1311 [Apē (Vlk)].

26457.

Liegi manim žagus rāva,
Tāļu mani pieminēja:
Tāļajie bāleniņi
Gaida mani sērst ejot.
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

26458.

Liepa auga pie liepiņas,
Pakrēslīša gribēdama;
Māsa gāja pie māsiņas,
Ka katrai vajadzēja.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

26459.

Lūdzin lūdzu, prasīt prasu
No tautieša kumeliņu;
Ko lūguse, prasījuse, -
Iesalaižu kājiņām.
Jūdz tautiets kumeliņu,
Panāk mani celiņā.
- Še, skaitule, kumeliņš,
Ciemo visu nedēliņu,
Ciemo visu nedēliņu,
Nesak' visu māmiņai!
- Tev bij, šķelmi, dienas žēl,
Ne vēl visas nedēliņas.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

1. Ar tautieti sabāros,
Kājām gāju bāliņos.
Sak' tautietis steigdamies:
Še, dusmīte, kumeliņš!
Še, dusmīte, kumeliņš,
Sērs' nedēļu bāliņos!
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

2. Es ar savu sīvumiņu
Kājām gāju bālīšos.
Labi mani dieverīši,
Pakaļ sūta kumeliņu.
Panākuši celiņāi:
Še, māršiņa, kumeliņis!
Še, māršiņa, kumeliņis,
Sērš nedēļu brālīšos!
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

26460.

Namiņš kūp, namiņš kūp,
Bāliņš dara alutiņu.
Jūdz, tautiet, kumeliņu,
Brauksim sērst bāliņos!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

26461.

Netecētu dzelzu vāģi,
Ka nebūtu vilcējiņa;
Es neietu uz māsiņu,
Ka māsiņa nemīlētu.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

26462.

Oša koka ragus daru,
Zelta kalu kumeliņu,
Lai brauc mana līgaviņa
Tāļi sērst bāliņos.
216 [Ventspilī].

26463.

Palaid, bite, palaid, bite,
Kamenīti ābolā;
Palaidiet, sveši ļaudis,
Jel māmiņas apraudzīt!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Palaid, bite, palaid, bite,
Kamanīti ziediņā;
Palaid mani, sveša māte,
Jel māmiņu aplūkot!
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

26464.

Par purviem, par mežiem
Uz saviem brālīšiem;
Uz tautām neietu
Ne pa liepu lapiņām.
274 [Zaļā muižā (Zaļenieku pag. Jg)].

26465.

Par purviņu tiltu taisu
Apīnīšu stīdziņām:
Tur ies mana līgaviņa
Uz saviem brālīšiem.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

26466.

Pūt, bāliņ, vara tauri
Augsta kalna galiņā,
Lai nāk sērsti tās māsiņas,
Kas leišos nogājušas!
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 420 -

26467.

Pūt, vējiņi, kur pūzdamis,
Pūt vairāk ziemelēj;
Nāc, māsiņa, kur nākdama,
Nāc vairāk brālīšos!
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

26468.

Raudāt raudu ik dieniņas,
Kuŗu dienu neraudāju?
To dieniņu neraudāju,
Kad aizgāju pie māmiņas.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

26469.

Sāp galviņa dzērumā,
Kājas ceļa gājumā;
Sāp sirsniņa bēdiņās,
Sen māmiņas neredzēju.
316 [Jēkabpilī].

26470.

Saki man, līgaviņa,
Kad tu brauksi pie māmiņas, -
Es iejūgšu kumeliņu
Zaļa vaŗa kamanās.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

26471.

Saulītē palūkoju,
Ar [=Vai] tā augsti vizinai;
Ja tā augsti vizina,
Iešu sērstu bāliņos.
133 [Palsmanē (Palsmaņa pag. Vlk)].

1. Saulītē palūkoju,
Vai vēl augšu vizināja,
Vai varēšu sērstu iet
Pie saviem bāliņiem.
1311 [Apē (Vlk)].

26472.

Sedlo cieti, tautas dēls,
Man' jājamu kumeliņu:
Dziļas upes, stragni valki
Līdz manami bāliņam.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

26473.

Zemu saule ritināja,
Tālu mani bāleliņi;
Kumeliņi pazuduši
Tautu dēla biezumos.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

26474.

Zemu saule vakarā,
Tāļu mani bāleliņi;
Jūdz, tautieti, seši zirgi,
Lai es topu bāliņos!
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

26475.

Tālu tautas tālināja
Manus baltus brāleliņus.
Jūdziet bērus kumeliņus,
Ceļā nakts negulēšu!
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

26476.

Tāļu tautas tālināja
Manus baltus bāleliņus.
Nava tāļu aiz tāļuma,
Jūdziet labus kumeliņus!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

26477.

Tāļu tautas tālināja
Manus īstus bāleliņus,
Kājām sērst nelaizdami,
Kumeliņu nedodami.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

26478.

Tautiets manim piesacīja:
Negul nakti brālīšos!
Dod, tautieti, labu ziergu,
Es pārjāšu launagā;
Es pārjāšu launagā,
Izvārīšu launadziņu.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

26479.

Tec, upīte, upītē,
Ja nevaid ezeriņa;
Ej, māsiņa, pie māsiņas,
Ja nevaid bāleliņa!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

26480.

Upītē dzerti gāju
Ezeriņa iztekā;
Pie brāliņa sērsti gāju
Ierastā vietiņā.
313 [Ēķengrāvē (Viesītes pag. Jk)], 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1. Pie upītes dzert tecēju,
Pie ezera izteciņas;
Pie māmiņas sērstu gāju,
Pie īstā bāleniņa.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

★

- 421 -

48526.

Vai Dieviņi, galva sāp,
Kaut man tikt pie māmiņas,
Pie īstiem bāleniņiem!
Es stāstītu raudādama
Šīs naksniņas gulējumu,
Šo valodu runājumu.
241 [Lubānas Md].

48527.

Ai māmiņ, mīļa laba,
Kā pie manis tu nenāc?
Vai tev bija lieli koki
Pār celiņu pārkrituš'?
160 [Jūŗkalnes (Pilsbergas) Azp].

48528.

Vai māsiņa, mīļa balta,
Kā pie mani sērst nenāc?
Vai priedīte, vai eglīte
Priekš celiņa aizkritusi?
605 [Skolas].

48529.

Vai muosiņ, vai muosiņ,
Ci syuteji muotei ziņu?
Es syuteju muotei ziņu
Ar palāku putineņu.
182 [Kaunatas Rz].

48530.

Ak jūs, mani bāleliņi,
Ka jūs mani apnikūši;
Ka jūs mani ielaidūši
Kā oliņu ūdenī.
452 [Užavas (Zīras) Vp].

48531.

Aicin' mani, buoleliņ,
Voi es īšu, voi naīšu,
Lai ļauteņim taida runa:
Bruoļi muosas napamot.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

48532.

Augsti kolni, gari meži
Da munai māmiņai;
Augstus kolnus puortecēju,
Garus mežus navarēju.
18 [Andrupenes Rz].

48533.

Augsti kolni, gari meži
Da munaji māmiņai;
Ni es varu parunuot,
Ni es varu datecēt.
605 [Skolas].

48534.

Augstu saule nelīgoja,
Bet ar roku nepasniegt;
Nava tālu māmuliņa,
Klātu tikt nevarēju.
3 [Adulienas Md].

48535.

Naaugši sauļa leiguoja,
Ai rūceņi nadasnēdžu;
Natuoļi muna māmeņa,
Kluot es tikt navorēju.
314 [Pildas Ldz].

48536.

Āvu, āvu baltas kājas,
Iešu brālīt' aplūkot;
Kamēr citi kājas āva,
Es pa pļavu bāliņos.
359 [Rūjienas Vlm].

48537.

Balodīti, staļļu puisi,
Jūdz kumeļu kamanās!
Lai es braucu pie māmiņ's;
Lai es braucu pie māmiņas,
Lai es varu izstāstīt,
Kāda dzīve tautiņās.
604 [Dažādi iesūtītāji].

48538.

Cielaviņa tiltu tek,
Tilta grodus skaitīdama;
Nu būs sērst tai māsiņai,
Ko toutiets zogšus zog.
605 [Skolas].

48539.

Dod, Dieviņ, - es gan gribu -
Nāburgos arājiņu;
Cik tautiņas dienvidū,
Es pie mātes launagā.
213 [Lazdonas Md].

48540.

Dod, Dieviņi, rītu sauli,
Rītu iešu pie bāliņa,
Tad sēdēšu saulītē,
Ar brālīti parunāšu.
200 [Kuldīgas Kld].

48541.

Godim guoju da buoleņu,
Godim gaidu buoleliņu;
Ni cīmeņš, ni slaveite,
Nedeļom staiguojūt.
182 [Kaunatas Rz].

- 422 -

48542.

Gaisma gaismiņas gaidīja,
Gaisma saulītes uzlacūt:
Muosa muosiņas gaidīja,
Nū toutiņom atjuojūt.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

48543.

Gaŗām gāju noras malu,
Tik ar roku nekavēju;
Gana klāt man brālīši,
Tik es sērst neaizgāju.
439 [Trikātas Vlk].

48544.

Eisu(?), garu ceļu guoju,
Es beju pīkususe;
Īšu uz sovu muomuliņu,
Atsasēsšu, atsapyusšu.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

48545.

Jūdz, tautieti, man kumeļu,
Nu es braukšu pie māmiņ's.
Ne es jūgšu, ne tu brauksi,
Tad tu vairse nepārbrauksi.
160 [Jūŗkalnes (Pilsbergas) Azp].

48546.

Lūgšus lūdzu tautu dēlu,
Lai jūdz man kumeliņu.
Ne es jūgšu, ne tu brauksi.
Tur braukuse, tur paliksi.
Cirtu pliķi tautietim,
Jūdzu pate kumeliņu.
283 [Nīgrandas Azp].

48547.

Jūdz, tautieti, kumeliņu,
Brauksim abi bāliņos;
Brauksim abi bāliņos,
Māmuliņu apraudzīt.
378 [Seces Jk].

48548.

Jūdz, tautiet, labu zirgu,
Dod man labu pavožnieku,
Lai tie mani bāleniņi
Tevī paļas neatrod.
241 [Lubānas Md].

48549.

Jyuruos laiveņa nūsleika,
Navar vaira saradzjāt;
Tautuos muoseņa nūguoja,
Navar vaira sagaidjāt.
89 [Dricēnu Rz].

48550.

Iešu, iešu uz māsiņu,
Neliegšosi negājusi;
Lai upītes atskrējāsi,
Lai bērziņi salapoja.
241 [Lubānas Md].

1. Īšu, īšu iz māmeņas,
Nazaļaušu naguojusja;
Kad upētis nūtjacjās
I lapeņas salopuos.
62 [Brigu (Janopoles) Ldz].

48551.

Īšu, īšu, te nabyušu,
Te nav muna sāta;
Īšu, īšu pi māmiņas,
Sovom rūžeņom.
365 [Sakstagalas Rz].

48552.

Kab es sovu māmiņi
Satyktu ūlnīcas galeņī;
Atstuotu sovu jaunu veiru,
Ar māmiņu parunuotu.
174 [Kārsavas Ldz].

48553.

Kuo tai sovai māmiņai
Sovi bērniņi mīlēja:
Izkurina ustobiņu,
Tad jūs mīļi aicinuoja.
358 [Rugāju Abr].

48554.

Kur iešu negājuse,
Pie bāleliņa?
Dievam tencinu,
Ka aicināja.
161 [Kabiles Kld].

48555.

Kur muosiņas saguojom,
Kur sejiņas sanesem:
Pi tuo tāva, muomuliņas,
Dzymtajā vītiņā.
326 [Preiļu D].

48556.

Lai maņ vastu, kur vazdami,
Tāva sātu pīminēši [pīminēšu]:
Saule speid sētiņā,
Laksteigola ūzulā.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

48557.

Linu saujiņu sasprēdu
Pa vienai šķiznītei:
Smalku krekliņu vajag,
Jāiet sērstu bāliņos.
241 [Lubānas Md].

- 423 -

48558.

Ļaudaviņa caldamuos:
Oi Dīveņ, golva suop!
Naraudzeitum golvas suopes,
Ka man' laistu uz māmeņu.
Kuo tu šķeirīs nu māmeņas,
Nu eistūs i muoseņu?
170 [Kapiņu D].

48559.

Māsiņ, vienas māmuļiņas,
Kā mēs bargi dzīvojam!
Ne tu gāji uz maniemi,
Ne man's sērstu aicināj(i).
241 [Lubānas Md].

48560.

Muotja maņ i pīsacjāja:
Nastaigoj (tu) iz sātu!
Kai as varu nastaigoiti
Pi sovim bruoleišim,
Kur as beju izaugusja,
Vaiņuceņu nūvejusja?
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

48561.

Mīļā Māre man iedeva
Treju sagšu villainīti,
To es sedzu, kad es gāju
Pie tālā bāleliņa.
141 [Ivandes Kld].

48562.

Nāc, māsiņ, nāc, māsiņ,
Sen es tevi jau gaidīj';
Jau vakar, aizvakar
Puķēm kaisu istabiņ'.
413 [Stendes Tl].

48563.

Nāc, māsiņ, tu uz mani,
Es uz tevi nevarēju:
Dziļas upes, augsti kalni,
Man nebija kumeliņa.
281 [Neretas Jk].

48564.

Ej, muoseņi, tu da manis,
Es da tevis nanuīšu:
Dīvs man devja lelu bārnu,
Navarēju pasanest.
465 [Varakļānu Rz].

48565.

Pasaveru pa lūdziņu,
Uz kuru pusi saule lac;
Uz kuru pusi saule lac,
Tī byus muna muomuliņa.
35 [Baltinavas Abr].

48566.

Pavaicuoju bruoleliņa,
Kad man īt cīmeņā?
Sastdīn īt cīmeņā,
Svātdīn labi cīmuotīs.
143 [Jāsmuižas D].

48567.

Pavaicuoju nu tauteņom:
Kod palaissi da mamiņai?
Tautas borgi atsacēja:
Ka nūīsi, dreiž atnuoc.
389 [Silajāņu Rz].

48568.

Saule jūdzi ritināja
Līdz iejūdza kumeliņu;
Pliķi ciertu tautiešam,
Pate jūdzu kumeliņu.
5 [Aisteres (Lieķu-Aizteres) Lp].

48569.

Silti vēji, iepūtiet
No dziļāji ezeriņ(a)!
Mīļi vārdi, ienāciet
No baltiemi bāliņiem.
241 [Lubānas Md].

48570.

Skrīņ guntene nu pagales
Ustobā spraksteidama.
Isim, muoseņ, nu tauteņu
Iz māmeņi rauduodama.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

48571.

Taupi, taupi, tautu dēls,
Savu bandu kumeliņu!
Gan es viņu dancināšu,
Sērst jādama brālīšos.
192 [Kosas C].

48572.

Tautās gāju, nebēdāju,
Atstāj' mazus bāleliņus;
Nu ir lieli saauguši,
Nedrīkstēju sērstu iet.
358 [Rugāju Abr].

★

- 424 -

b) Ciema kukulis

26481.

Ai Dieviņ, salti laiki,
Tālu mani bāleliņi!
Ar oderi kuli šuvu,
Lai kukuļi nesasala.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

26482.

Apsīte trīcēja,
Lapiņas drebēja:
Atnāks tēvmāsa
Ar kukulīti.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

26483.

Audziet, ogas, audziet, rieksti,
Mana ceļa maliņā,
Ko iedama aiznesīšu
Saviem brāļa bērniņiem.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Nava ogu, nava riekstu
Mana ceļa maliņā!
Ko nesīšu, sērst iedama,
Mazajam bāliņam?
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 133 [Palsmanē (Palsmaņa pag. Vlk)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

26484.

Brāļu bērni, māsu bērni
Gar uguni sasēduši;
Izdalīju kukulīti,
Gar uguni staigādama.
224 [Kabilē (Kld)], 281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

26485.

Eita, bērni, skatāties,
Ko tie mūsu suņi rēja!
Atnāks mūsu tēva māsa
Ar siltiem kukuļiem.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Kas tur spīd, kas tur mirdz
Pa lielo tīrumiņu?
Aties manas mātes māsa
Ar siltiem pīrāgiem.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

26486.

Es neiešu bāliņos,
Kviešu maizes necepuse:
Gaida mani brāļa bērni,
Gaida veca māmuļiņa.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

1. Gaida mani bāleliņi,
Gaida lieli, gaida mazi;
Gaida mani brāļu bērni,
Gaida veca māmuliņa.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

26487.

Ķic kaķīti raibacīti,
Kam apēdi plācenīti!
Es gribēju ciemā braukt
Uz to savu māmuļiņu.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

1. Ei kaķīt miglacīt,
Kam apēdi plācenīt'?
Es paliku negājuse
Uz bāliņu ciemoties.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

2. Ko bij manim sērstu iet
Baltajos bāliņos:
Kaķis man labs draudziņš,
Apēd piena plācenīti.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

26488.

Lūpas nieza, lūpas nieza,
Kas kukuļa atnesīs?
Atbrauks mana māmuliņa,
Tā kukuļa atnesīs.
171 [Tāšu Padurē (Kalvenes pag. Azp)].

26489.

Nezaļāvu, nezaļāvu,
Kviešu maizes necepusi;
Nepaliku, nepaliku,
Uz māsiņu negājusi.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

26490.

Ogas ogas, rieksti rieksti
Mana ceļa maliņā!
Lasu ogas, šķinu riekstus,
Nesu brāļa bērniņiem.
136 [Zvārtavā (Zvārtavas pag. Vlk)].

26491.

Pie bālīna sērstu gāju,
Maizīt' bāzu azotī;
Pretī tek brāļa bēr(n)i:
Nu nāk mūsu tēvmāsīna!
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

26492.

Rieksti rieksti lazdiņai,
Āboliņi ābelei!
Sētā mazi bāleniņi,
Riekst', āboļu ēdējiņi.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

- 425 -

26493.

Saņem mani i, māsiņ,
I ar mazu kukulīti:
Kad es nākšu otru reizu,
Tad lielāku atnesīšu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

★

48573.

Cepu, cepu kukulīti -
Citi lieli, citi mazi;
Atnāk mani bāleliņi,
Citi lieli, citi mazi.
378 [Seces Jk].

48574.

Nu es iešu pirmoreiz
Uz māmiņu ciemoties,
Lai lūkoja sveša māte,
Kādu sēju kukulīt(i).
Tēvam šķinķis, mātei vista,
Bāliņam med's kanniņ(a).
373 [Sarkaņu Md].

48575.

Pi kryumiņa, pi mežiņu,
Tur sorkonas ūgas aug;
Ei māmiņas staiguodama,
Pa vīnai izlasīju.
174 [Kārsavas Ldz].

48576.

Suņi rēja, vārti čīkst,
Nu nāk mana krustamāte;
Nu nāk mana krustamāte,
Raušu kule mugurā.
Es tecēšu vārtu celt,
Es dabūšu raušu kuli.
427 [Tadaiķu Lp].

★

c) Ceļā

26494.

Ai Dieviņi, ai Dieviņi,
Tāļu mani sievas radi!
Brauc' ar zirgu, brauc' ar laivu,
Pēc pabeidzu kājiņām.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Tāļu, tāļu man radiņi,
Vienā dienā neaiziešu;
Skries laiviņa, jūgš' kumeļu,
Vēl pabeigšu kājiņām.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

26495.

Ar laiviņu, ar laiviņu
Uz māmiņu ciemoties.
Pūš vējiņš, gāž laiviņu, -
Ar Dieviņu, māmuliņa!
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

1. Ar laiviņu, ar irkliņu
Ieš' māmiņas apraudzīt.
Lūze irkla, plīse laiva, -
Ar Dieviņu, māmuliņa!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

26496.

Ar saulīti saderēju
Līdzi tikt pie māmiņas;
Jau saulīte zemu zemu,
Vēl māmiņa tāļu tāļu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Es cerēju ar saulīti
Tikt pie savas māmuliņas;
Jau saulīte zemu zemu,
Māmuliņa tāļu tāļu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

26497.

Baltābola pļavu bridu,
Pie māmiņas sērst ejot:
Māmiņ' mani aizdevuse
Baltābola pļāvējam.
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

26498.

B'ej man' dzīsmu vuoc'el'eit'e
Smolku lozdu kryum'eņā;
Pa vīnai izlas'eju.
Iz mām'eņu staiguodama.
429 [Kārsavas pag. (Ldz)].

26499.

Bitīt, tavu vieglumiņu,
Tev nelīka āboliņš!
Man pārlūza bērza laipa,
Sērst ejot(i) bāliņos.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Bitīt, tavu vieglumiņu,
Tev nelīka dāboliņš!
Man pārlīka vaŗa tilts,
No brāliņa pārejot.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

26500.

Bridu puru raudādama
Līdz vēlam vakaram;
Uz māmiņas vien raudāju,
Kam tā mani tālu deva.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

- 426 -

26501.

Daugavieši, bāleliņi,
Iriet laivu māsiņai!
Ir es biju daugaviete,
Bāliņos sērst iedama.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

26502.

Dienas ceļi, dienas ceļi
Līdz maniem bāliņiem:
Rītā agri izlaižos,
Tikko tiku vakarā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

26503.

Gāju sērsti brāliņos,
Zīlītē klausoties:
Ja dzied zīle pora malu,
Dzeršu alu brāliņos;
Ja dzied lazdu krūmiņā,
Ritīs gaudas asariņas.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

26504.

Jau saulīte zemu zemu,
Man māmiņa tāļu tāļu;
Teku, teku, nepanāku,
Saucu, saucu, nesasaucu.
360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Zemu saule vakarā,
Tāļu mana māmuliņa;
Teku, teku, saucu, saucu,
Nepanācu, nesasaucu.
347 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

26505.

Jau saulīte zemu zemu,
Man vēl tālu māmuliņa;
To darīja grina tauta,
Sebi jūdza kumeliņu.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

26506.

Jau saulīte zemu zemu,
Tālu mana māmuliņa;
Vēl aizjūdza tautu dēls
Kūtru, laisku kumeliņu.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

1. Zemu zemu saule tek,
Es vēl sēršu brālīšos;
Vēl tautiņas iedevuši
Tādu kūtru kumeliņu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

26507.

Jau saulīte zemu zemu,
Vēl māmiņa tālu tālu.
Es šķitos šo naksniņu
Pie māmiņas pārgulēt.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1. Jau saulīte zemu zemu,
Vēl māmiņa tāļu tāļu.
Teku, teku vakarā
Par ābulu atmatiņu,
Gribēdama šo naksniņu
Pie māmiņas pārgulēt.
261 [Blankenfeldē (Vilces pag. Jg)].

26508.

Kam šie kalni, ielejiņas,
Kam šie resni ozoliņi?
- Vai, māsiņa, nepazini
Savu vecu ganībiņu?
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

26509.

Kam tā tāda skuju būda
Diža ceļa maliņā?
- Vai, māsiņa, nepazini
Savu vecu dzīvošanu?
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1. Kas tā tāda skuju būda
Mana ceļa maliņā?
- Tā nebija skuju būda,
Tā bij brāļa istabiņa.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

26510.

Kam tie tādi bāleliņi,
Zābakoti sienu pļāva?
- Vai, māsiņa, nepazini
Pate savus bāleliņus?
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

26511.

Krustamāte krustamāte,
Kam tu mani aicināji?
Es, pie tevis tecēdama,
Ietecēju upītē,
Ietecēju upītē,
Saslap' manas villainītes.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

26512.

Liepu lapu tas celiņis [celiņš]
Uz maniem(i) bāliņiem;
Kā irbīte aiztecēju
Sausajām(i) kājiņām.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)], 342 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 427 -

26513.

Maldīties maldījos
Sava tēva tīrumā:
Kur atstāju tīrumiņu,
Tur atradu bērzu birzi.
1311 [Apē (Vlk)].

26514.

Ogu ogu, riekstu riekstu
Mana brāļa pavārtē;
Ogodama, riekstodama,
Pie brālīša sērst nogāju.
240 [Bikstos (Bikstu pag. Tk)].

26515.

Ogu ogu, riekstu riekstu
Tā celiņa maliņā;
Pa vienai nolasīju,
Sērst iedama bāliņos.
299 [Mežotnē un Švitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)].

1. Ogu ogu, riekstu riekstu
Tai celiņa maliņā,
Tai celiņa maliņā,
Kur es savas govis ganu.
Savas govis ganīdama,
Pa vienai nolasīju.
360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Piln' āboļu ābelīte
Mana ceļa maliņāi;
Pa viename nolasīju,
Pie māmiņas aiziedama.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

26516.

Pārplūduse taut' upīte
Baltajām putiņām.
Tais', bāliņ, dēļu tiltu,
Lai nāk māsa ciemoties!
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

26517.

Pie brālīša sērst aizgāju
Pa vītolu ēniņām,
Lai tas man nenobal
Sarkans rožu vaiņadziņš.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1. Pie māmiņas sērsti gāju
Pa vītolu ēniņām,
Lai tas manis vainadziņis
Saulītēi nebalēja.
282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)].

2. Sērsti gāju bāliņos
Pa vītolu ēniņām,
Lai saulē nesavīta
Sarkans rožu vainadziņš.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

26518.

Pie māmiņas sērsti gāju
Pa vītolu pazarēm,
Lai tie mani neredzētu,
Kalniņāi stāvēdami.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

26519.

Priedes vien, egles vien
Līdz maniem brālīšiem;
Nav nevienas bērzu birzes
Sudrabiņa lapiņām.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1. Purvi vien, meži vien
Līdz manai māmiņai;
Nav neviena balta bērza
Sudrabiņa lapiņām.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

26520.

Puiši puiši, bāleliņi,
Ceļat mani pār upīti!
Aiz upītes tēvs māmiņa,
Visi mazi bāleliņi.
190 [Kuldīā].

26521.

Purvi vien, ezeriņi
Māsiņai celiņā,
Nevarēja pāri tikt,
Ne apkārt apvažot.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

26522.

Rikšiem laidu kumeliņu
Caur to sila gabaliņu,
Lai dabūtu šo naksniņu
Pie māmiņas pārgulēt.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

26523.

Rindā auga ozoliņi,
Rindā mani bāleliņi;
Pie brāļiemi sērsti gāju
Pa ozolu ēniņām.
197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].

26524.

Sērsti gāju bāliņos,
Ceļa labi nezināju;
Irbīt' mani ceļu veda,
Rauduvīte rasu krēta.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Uz brāļiem sērstu gāju,
Ceļa labi nezināju;
Zīle mani ceļu veda,
Lagzdīgala rasu trauca.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

- 428 -

26525.

Sētas vien, sētas vien,
Kur tad mana brāļa sēta?
Tur būs mana brāļa sēta,
Kur deviņi vītoliņi,
Kur deviņi vītoliņi,
Zelta lapas galiņā.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

26526.

Smilga auga ceļmalā,
Zelta rasa galiņā;
Tur mutīti nomazgāju,
Pie brālīša sērst iedama.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

1. Gaŗa smilga ceļmalā,
Zelta rasa galiņā;
Tur māsiņa mazgājās,
Sērst iedama bāliņos.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

26527.

Sniegi snieg sniegumo,
Ceļu dara darāmo,
Ceļu dara darāmo
Uz maniem brāliņiem.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

26528.

Tumsā teku vakarā
Par ābola atmatiņu,
Gribēdama šo naksniņu
Pie māmiņas pārgulēt.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 121 [Gulbenē (Md)], 166 [Gramzdā un Smaižos (Gramzdas un Aizviķu pag. Lp)], 265 [Emburgā (Salgales pag. Jg)].

26529.

Ūdriņam dziļa ala,
Man bij tāli brāleliņi;
Ūdriņam nagi dila,
Man dilst vaŗa kamaniņas.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

26530.

Ceļā metu siena kaudzi,
Kur māsiņa nakti guļ;
Tālu tautas aizvedušas,
Vienu dienu neatnāca.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

★

48577.

Apleik kolna saule tak,
Garas dīnas grybādama;
Apleik kolna muosa īt
Da sovai muosiņai.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

48578.

Ar saulīti īzalaižu
Uz māmeņi gostūs īt;
Jau saulīte iz pus jyuru,
Es jyuriņu maleņā.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

48579.

Ai saulīt sadarēju
Reizē tikt pi muomuliņas;
Jau saulīte zamu zamu,
Muomuliņa tuoļi touļi;
Cikam saule da zemītes,
Es pi sovas muomuliņas.
35 [Baltinavas Abr].

48580.

Es savam kumeļam
Ātri galu padarīš':
Mana jauna līgaviņ(a)
Daiļa brauca brālīšos.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

48581.

Gŗūt' man bija kalnā kāpt,
Lēt' lejā notecēt;
Gŗūt' man bija tautās iet,
Lēt' atnākti bāliņos.
351 [Rozēnu Vlm].

48582.

Ītu, ītu uz buoleņu,
Labi ceļa nazynuoju;
Zūse maņ ceļu vede,
Raudivīte rosu trauce.
Tys celeņš uz buoleņu
Nu kalneņa lejeņā.
605 [Skolas].

48583.

Kolnā kuopu, pūrā brydu
Da sovai māmiņai;
Da svešai naītum
Sausyjom kuojiņom.
425 [Šķaunes (Landskoronas) Ldz].

48584.

Kas tur brauca pa celiņu
Ar dzeltenu kumeliņu?
Tā māsiņa ciemā brauca,
Ko aizveda tautiņās.
266 [Mēŗa Vlk].

- 429 -

48585.

Liepa auga kalniņā,
Zelta lapas galotnē;
Es aizgāju pie māmiņas
Galvā zelta vaiņadziņis.
347 [Rendas Kld].

48586.

Līpu lopu tys celiņš
Uz munimi buoliņim;
Vīgli laidu, nūtecēju
Pa līpu i lapiņom.
174 [Kārsavas Ldz].

48587.

Pie māmiņas sērstu gāju,
Vīru vedu valdziņā;
Ciema puiši brīnījās,
Kāds man maizes devējiņš.
429 [Taurkalna (Valles) B].

48588.

Pretim kalnu upe tek,
Ievas ziedus braucīdama;
Pretim brāļu māsa nāk,
Ābel's ziedi rociņā.
605 [Skolas].

48589.

Taisnu celiņu zynovu
Da sovimi bruoliņim:
Par pupom, par zierņim,
Par ruociņu leidumiņ(u).
605 [Skolas].

48590.

Zynu, zynu bruoļa sātu,
Navajaga voduotuoja:
Par pupom, par zierņim,
Par ruociņu leidumiņu.
170 [Kapiņu D].

48591.

Zynu, zynu bruoļa sātu,
Navajaga ruodeituoja:
Vysapleik ir prīžu meži,
Vuortūs auga ūzuleņi.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

48592.

Tymsā guoju, naredzēju,
To pazynu bruoļa sātu;
Bruoļa sāta kalniņē,
Upe tak lejiņē.
35 [Baltinavas Abr].

48593.

Teci, teci, balodīte,
Da tai savai vecai vietai!
Te ir tava, te ir tava
Veca māmuļiņa.
194 [Krāslavas D].

48594.

Upe tak caur kaļniņu,
Leikumiņus mātuodama:
Muosa tak uz buoliņu,
Asariņas slaucīdama.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

48595.

Uz bruoļim gostūs guoju,
Ceļa labi nazynuoju;
Īsagrīžu tauteņuos,
Na sovuos, svešajuos.
35 [Baltinavas Abr].

48596.

Uz buoļiņim gostūs guoju,
Ka nav tāva, muomuliņas;
Ka buoļeņi namīļuos,
Kot saulītē pasēdēšu.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

48597.

Uz bāliņu, uz bāliņu.
Apkaustīti kumeliņi!
Bāliņam saldens alus,
Skaistas baltas biķerītes.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

48598.

Vysus celeņus zynuoju,
Iz māmeņi staiguodama;
Tuo celeņa nazynuoju,
Kur buoleņš napījēmja.
174 [Kārsavas Ldz].

48599.

Viens pats man bālēniņš,
Reti gāju ciemoties;
Reti gāju ciemoties,
Ilgi sēdu nogājuse.
Sniegi kusa aizieda [aizejot?],
Nozied ābols atiedamai
. [Zied ābeles atejot?].
373 [Sarkaņu Md].

★

- 430 -

d) Māsa nonāk brāļu sētā; mājinieki to priecīgi saņem

26531.

Ar māsiņu sasatiku,
Runāt visu nevarēju;
Pirma gauži noraudāju,
Pēc palaidu valodiņu.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

26532.

Bāleliņ(i) bāleliņ(i),
Māsa tek kājiņām!
Kur tautām sirmi zirgi,
Kur rakstītas kamaniņas?
9 [Bilstiņos (Kokneses pag. Rg)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 226 [Kandavā (Tl)], 316 [Jēkabpilī], 323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)], 344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Buol'el'eņ(i) buol'el'eņ(i),
Muosa tak kuojeņuom!
Kur tī tovi s'ērmi zyrgi,
Kur rakst'eitys kaman'eņis?
- S'ērmi zyrgi stallī zvīdz'e,
Niul'a rokstu kaman'eņis.
432 [Nautrēnu pag. Ldz].

2. V'eritēs, bruol'el'eņi,
Muosa tak kuojeņuom;
Kur tī jiusu s'ērmi zyrgi,
Kur rakst'eitas kaman'eņas?
- Zagļi zoga kaman'eņas,
Vylks apēd'e kum'ēl'eņu.
409 [Līksnas pag. D].

26533.

Brāļi brāļi, māsa nāk,
Laidiet laivu ezerā;
Ja laiviņas nelaidiet,
Laidiet peldu kumeliņu!
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Laivu laivu, bāleliņ,
Māsiņ' sauca aiz upītes;
Ja laiviņas neiŗati,
Laižat peldus kumeliņu!
60 [Salacā (Salacas pag. Vlm)].

26534.

Brāļu māsa i ielīda
Kā saulīte istabā;
Satecēja bāleliņi
Kā gaigaļi roku dot.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

26535.

Dievs palīdz, labvakar,
Mana veca māmulīte!
Kas kājiņas tev noāva,
Kas gultiņu pataisīja?
- Dēlu bērni kājas āva,
Jauņavītes gultu taisa.
216 [Ventspilī].

26536.

Es brāļiem viena māsa
Kā saulīte debesī;
Brāļi mani tā gaidīja
Kā saulīti uzlecam.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

26537.

Es nebiju brāliņos
Cikkārtēju bijumiņu;
Ko atstāju šūpolie,
Tis tecēja vārtu vērt.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1. Māte mani tāļu deva,
Pār deviņi ezariņi;
Devītā gadiņā
Nāku sērsti bāliņos.
Ko atstāju šūpolē,
Tas tecēja vārtu vērt.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

26538.

Gāju sērst brāliņos,
Kas man priekš aiztecēja?
Brāļa bērni aiztecēja,
Tēva māsu dāvādami.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

26539.

Gaida mani māmulīte,
Šo dieniņu, to dieniņu;
Es aizgāju to dieniņu,
Kad māmiņa negaidīja.
190 [Kuldīā].

26540.

Gan pazinu brāļa sētu,
I tumsā piegājus':
Pie vārtiem ozoliņš
Brūnajām lapiņām.
106 [Viesienā (Viesienas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

1. Es pazinu brāļa sētu,
I tumsā piegājuse:
Pie vārtiem ozoliņš
Krūzotām lapiņām.
373 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Es pazinu brāļa sētu,
Tumsā naktī dagājuse:
Tā bij mana brāļa sēta,
Kur deviņi vītoliņi.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 431 -

3. Es pazinu brāļa māju
Tumšajā vakarā:
Vītoliņš pie vārtiem
Glumajām lapiņām.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

4. Teci, teci, kumeliņ,
Tu gan zini brāļa sētu:
Vītoliņi pie vārtiem,
Zelta lapas galiņē.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

26541.

Gan pazinu brāļa sētu,
I tumsā piegājusi:
Pie vārtiem ozoliņis
Mastītiem zariņiem.
Tur dziedāja sīki putni
Pilnas zaru pazarītes;
Strazdiņš dzied virsūnē,
Lakstīgala pazarē.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Aiz brālīša nama duru
Simtiem zaļu ozoliņu.
Simtajā ozolā
Strazdiņš dzied galiņā,
Strazdiņš dzied galiņā,
Lakstīgala pazarās.
Strazdiņš saka dziedādams:
Kas tur brauc? zeme rīb.
Lakstīgala atsacīja:
Tā ir mūsu brāļu māsa.
Atbrauc māsa pie vārtiņu,
Sauc strazdiņu vārtus celt.
Strazdiņš labi nedzirdēja,
Lakstīgala atcēluse,
Lakstīgala, atcēluse,
Strazdam kaunu padarīja.
Iznāk divi jaunas māsas,
Kā rozītes ziedēdamas;
Iznāk veca māmulīte,
Asariņas slaucīdama.
- Tā, māmiņa, tava vaina,
Kam tik tāli mani devi;
Piekūst mans sirms zirdziņš,
Sadel vaŗa kamaniņas.
237 [Jaunaucē (Jaunauces pag. Jg)].

2. Bērziņš auga uz akmeni
Sudrabiņa lapiņām,
Tur dziedāja sīku putnu
Pilnas zaru pazarītes;
Strazdiņš dzied galiņā,
Lakstīgala pazarē.
Sak' strazdiņš dziedādams:
Kas tur brauc? zeme rīb.
Tur brauc mūsu brāļu māsa
No dziļās Vāczemītes.
Pie vārtiem dabraukuse,
Sauc bāliņu vārtu vērt.
Iznāk divi bāleliņi
Kā ezera gaigaliņi;
Iznāk divas brāļu sievas
Kā dzeltenas cielaviņas;
Iznāk veca māmuliņa,
Zīdautiņu cilādama,
Zīdautiņu cilādama,
Asariņas slaucīdama.
- Aju manu auklējumu,
Tavu tālu aizgājumu!
Nu es tevi ieraudzīju
Par deviņas vasariņas.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

3. Divu brāļu pagalmā
Divi smuidri ozoliņi;
Pilni zari sīku putnu,
Strazdiņš dzied galotnē,
Strazdiņš dzied galotnē,
Lakstīgala pazarē.
Strazdiņš saka dziedādams:
Kas tur brauc? zeme rīb.
Lakstīgala atbildēja:
Tur brauc pate brāļu māsa.
Lakstīgalai strazdiņš teica:
Tev vārtiņi jāatveŗ!
Lakstīgala atbildēja:
Lai veŗ pate braļu māsa!
Atveŗ vārtus brāļu māsa,
Iebrauc brāļu pagalmā.
Iznāk divi jauni brāļi,
Kā ozoli lapodami;
Iznāk divas jaunas māršas,
Kā ieviņas ziedēdamas;
Iznāk veca māmuliņa,
Asariņas slaucīdama:
Manu mīļu auklējumu,
Tu tik tāļu tautiņās!
Šī devīta vasariņa,
Pirmu reizi sērstu nāci,
Pirmu reizi sērstu nāci,
Māršu godu raudzīties,
Kuŗa mārša krēslu cēla,
Kuŗa ņēma villānīti.
Vecākā krēslu cēla,
Jaunā ņēma villānīti,
Jaunā ņēma villānīti,
Kukulīša gribēdama.
3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 432 -

4. Kuplis auga ozoliņš
Pie bāliņa klētsdurvīm,
Strazdiņš sēd galiņā,
Lakstīgala pazaros.
Strazdiņš saka dziedādams:
Kas tur brauc mirdzēdams?
Tā māsiņa sērstu brauca,
Kas aiz prūšu robežām.
Pie vārtiem dabraukuse,
Sauc bāliņus vārtu celt.
Viens bāliņš vārtus cēla,
Otris jūdza kumeliņu.
Pie durvīm dagājuse,
Sauc māsiņu durvju vērt.
Viena māsa durvis vēra,
Otra ņēma villainīti;
Pate veca māmuliņa
Krēslu nesa istabā,
Vienu roku krēslu nesa,
Otru slauka asariņas:
Mans daiļais auklējums,
Tavu tāļu aiziešanu!
45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)].

5. Simtiem auga ozoliņu
Pie brālīša nama durvju.
Tai vienā ozolā
Strazdiņš dzied galiņā,
Strazdiņš dzied galiņā,
Lakstīgala pazarē.
Sak' strazdiņis dziedādamis:
Kas tur brauc? zeme rīb.
Mūs' māsiņa sērsti nāca,
Ko aizveda Leišmalē.
Leišu bēri kumeliņi
Nāk, kājiņas kapādami,
Nāk, kājiņas kapādami,
Tek, galviņu grozīdami;
Mūs' māsiņa mugurā,
Stīgām šūtas villainītes.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

6. Simtiņš zaļu ozoliņu
Pie bāliņu nama duru.
Ikkatrā ozolā
Strazdiņš dzied galiņā,
Strazdiņš dzied galiņā,
Lakstīgala pazarēs.
Sak' strazdiņis dziedādamis:
Kas tur brauca? zeme rīb.
Brauc deviņu brāļu māsa
Ar deviņi kumeliņi.
Pie vārtiem piebraukuse,
Sauc strazdiņu vārtus celt.
Strazdiņš vārtus neatcēla,
Atceļ pate brāļu māsa.
Atcēluse vaŗa vārtus,
Iebrauc brāļu sētiņā.
Iebraukuse sētiņā,
Sasit rokas plaukstiņās,
Sasit rokas plaukstiņās,
Lai skan zelta gredzeniņi,
Lai skan zelta gredzeniņi,
Lai izdzirda bāleliņi.
Iztek divi bāleliņi,
Kā ozoli zaļodami,
Saņem māsas kumeliņus,
Ved ozola stallītī.
Iztek divas jaunas māršas,
Kā rozītes ziedēdamas.
Viena mārša durvis vēra,
Otra ņēma villānīti.
Pate māte krēslu cēla,
Veselību vaicādama:
Kā, meitiņa, tev klājās,
Kā līdz šim padzīvoji,
Kā līdz šim padzīvoji,
Tautiņās aizgājuse?
- Bāliņam tīra maize,
Vēl tīrāka tautiņām;
Pie bāliņa mīļa dzīve,
Pie tautieša vēl mīlāka.
263 [Dobelē], 292 [Gliebavā (Lietuvā)].

26542.

Gan pazinu brāļa sētu,
Nevajaga rāditāja:
Ozols auga pie vārtiem,
Zelta zīle galiņā.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

1. Zinu, zinu brāļa sētu,
Nevajaga rādītāja:
Visapkārt vītoliņi,
Vidu saule ritināja.
3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)], 412 [Unguros (Ungurmuižas pag. D)].

- 433 -

26543.

Kā, māsiņ, pāri tapi
Par to dziļu ūdentiņu,
Vai ar plostu, vai ar laivu,
Vai ar tautu kumeliņu?
- Ne ar plostu, ne ar laivu,
Tik ar tautu kumeliņu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1. Tā māsiņa sērst atnāca,
Tālu vesta aiz ūdeņa.
Kā, māsiņa, tu atnāci,
Vai ar plostu, vai ar laivu,
Vai ar plostu, vai ar laivu,
Vai ar labu kumeliņu?
- Gan ar plostu, gan ar laivu,
Gan ar labu kumeliņu.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

26544.

Kas tur nāk par ezaru,
Visus niedrus kustina?
Mūs' māsiņas sērstu nāk,
Kas aizgāja Vāczemē.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

1. Kas tur nāca pa ezeru,
Niedras vieni locījās?
Mūs' māsiņa ciemā brauca,
Ko aizveda sveši ļaudis.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

26545.

Kungi brauca pilī sērstu,
Es savos bāliņos;
Kungiem puiši vārtus vēra,
Man veŗ savi bāleliņi.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)], 1331 [Sikšņu pagastā (Gaujienas pag. Vlk)].

26546.

Kur, eglīte, tavas skujas?
Zari viene līgojās;
Kur, māmiņa, tavas meitas?
Znoti viene attecēja.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

26547.

Labvakar, bāleliņ!
Kam tu mani tāļu devi?
Būtu devis ciemiņos,
Es tev dotu laburītu.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

26548.

Māmuliņa krēslu cēla,
Vaicā manas veselības:
Vesels, māte, šim brīžam,
Ne visam mūžiņam.
112 [Cirstos (Cirstu pag. C)].

26549.

Māte mani mazas sauca:
Meitenīte meitenīte!
Neilgami laiciņami:
Celiet krēslu, viešna nāk!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Visu laiku māte sauca:
Skuķe skuķe, meita meita!
Nu izdzirdu to vārdiņu:
Celit krēslu, viešņa nāk!
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

26550.

Māte mani tāļu deva,
Par deviņi novadiņi.
Devītā gadiņā
Pie māmiņas sērst aizgāju.
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)].

26551.

Māte mani tālu deva,
Par deviņi novadiņi;
Devītā gadiņā
Pie māmiņas sērst atnācu.
Viens brālītis vārtus cēla,
Otris jūdza kumeliņu;
Viena māsa durvis vēra,
Otra sedza villainīti;
Māte man krēslu cēla,
Tēvs vaicāja veselību.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Bite savus ziedus nesa
Par deviņi ezeriem;
Māmiņ' savu meitu deva
Aiz deviņu kungu valsts.
Devītāi gadiņāi
Pie māmiņas sērstu brauca.
Viens bāliņis vārtus vēra,
Otris jūdza kumeliņu;
Viena māsa durvis vēra,
Otra māsa sagšu ņēma;
Māte pate krēslu cēla,
Labumiņu vaicādama.
Vai māmiņa nezināja
Svešas mātes labumiņu?
Piestā grūsta pelu maize,
To paš' deva nododama.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

- 434 -

2. Kas tur brauca gar jūrmali
Iedzeltenu kumeliņu?
Tā māsiņa sērstu brauca,
Ko aizveda pērnruden,
Ko aizveda pērnruden
Tāļajāi Prūšmalē.
Viens brālītis vārtus cēla,
Otris jūdza kumeliņu;
Vien' māsiņa durvis vēra,
Otra ņēma villainīti;
Mana veca māmuliņa
Krēslu cēla raudādama.
Pras' māmiņa raudādama,
Kāda dzīve tautiņās?
Vai, māmiņa, tu nezini,
Kāda dzīve tautiņās?
Sīvi, rūgti rutki bija,
Vēl sīvāka vīramāte.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

3. Māte mani aizdevuse
Par deviņi ezeriņi.
Devītā gadiņā
Pie māmiņas sērstu gāju.
Viens bāliņš vārtus vēra,
Otris jūdza kumeliņu;
Viena māsa durvis vēra,
Otra sedza villānīti;
Pate māte krēslu cēla,
Asariņas slaucīdama,
Asariņas slaucīdama,
Man mūžiņa vaicādama.
Vai, māmiņa, nezināji,
Kāda dzīve tautiņās?
Daža diena ēsta, dzerta,
Daža gauži noraudāta.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

4. Māte mani izdevuse
Par deviņi novadiņi.
Devītāi gadiņāi
Pie māmiņas sērsti braucu.
Pie māmiņas sērsti braucu,
Ceļa labi nezināju.
Irbīt' man ceļu rāda
Rauduvīte rasu brauka [trauc].
Piekūst irbe tecēdama,
Rauduvīte peldēdama,
Piekūst manis sirms zirdziņš,
Dilst tērauda kamaniņas.
Ne pusceļa nenobraucu,
Nozviedzās kumeliņš;
Ne pie vārtu nepiebraucu,
Sāk' sunīši lavināt.
Iztek mani div' bāliņi
Kā kuplie ozoliņi.
Viens bāliņis vārtus cēla,
Otris ņēma kumeliņu.
Ne pie durvju nepiegāju,
Iztek manas div' māsiņas.
Viena māsa durvis vēra,
Otra ņēma villainīti.
Pate māte krēslu cēla,
Man mūžiņu vaicādama.
Ko vaicāji, māmuliņa,
Vai tu pate nezināji,
Vai tu pate nezināji,
Kāda bija sveša māte?
Jo tā sīva rutku šķēle,
Vēl piebēra sinepītes
339 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5. Māte mani izdevuse
Caur deviņi pagastiņi;
Devītāi gadiņāi
Pie māmiņas sērsti braucu.
Irbīt' manim ceļu veda,
Raudivīte rasu krata.
Pekūst irbe tecēdama,
Raudivīte peldēdama,
Piekūst mani sirmi zirgi,
Gaŗu ceļu tecēdami.
Ne pie vārtu nepiebraucu,
Iztek mani div' bālīši.
Viens bālītis vārtus cēla,
Otris ņēma kumeliņu.
Ne pie duru nepiegāju,
Iztek manas div' māsiņas.
Viena māsa duris vēra,
Otra ņēma villainīti.
Iekšā veca māmulīte
Man pacēla meldru krēslu.
Pacēluse meldru krēslu,
Vaicā manu dzīvošanu.
Vai māmiņa, vai māmiņa,
Grūta mana dzīvošana,
Visi gultas paladziņi
Asarās nomirkuši. -
- Ņemiet, dēli, kumeliņus,
Jājiet māsu pavadīt!
- Ne pie vārtu nepiejāju,
Iezviedzās kumeliņš.
Nāc ārā, tautu šķelmi,
Kāda vaina māsai bija?
Vai tu ēdi nevārītu,
Vai valkāji nepašūtu?
Tava galva, mana roka,
Mans tērauda zobeniņš!
Noskries tava pogas galva
Līdz vārtiemi grabēdama.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

- 435 -

6. Māte mani mīļ' audzēja
Par visām māsiņām,
Māte mani apsolīja
Klātējam ciemiņam.
Es noiešu vēl tālāku
Par visām māsiņām,
Par visām māsiņām,
Par deviņi novadiņi,
Devītāi gadiņāi
Pie māmiņas sērste braucu.
Viens brālītis vārtus cēla,
Otris jēma kumeliņu;
Viena māsa dores dara,
Otra sedza villainīti.
Māte, krēslu paceldama,
Vaicā manu dzīvošanu.
Labi, māte, šim brīžam,
Lai Dievs dod mūžiņam;
Puiši man kājas ava,
Kalpi jūdza kumeliņu,
Manas pašas arājiņis
Sēdin' mani kamanās,
Sēdin' mani kamanās
Sasprauž manas villainītes.
147 [Lieģos (Aizteres pag. Lp)].

7. Māte mani nodevuse
Pa deviņi novadiņi;
Devītāi gadiņāi
Pie māmiņas sērsti braucu.
Ierbe manu ceļu tek,
Rauduvīte rasu vilka.
Piekūst ierbe tecēdama,
Rauduvīte peldēdama.
Piekūst manis bērs zierdzinis,
Nodilst vaŗa riteniņi.
Viens brālītis vārtus vēra,
Otris jūdza kumeliņu;
Viena māsa durvis vēra,
Otra sedza villainīti;
Mana veca māmuliņa
Krēslu cēla raudādama,
Krēslu cēla raudādama,
Man mūžiņu vaicādama.
Ko, māmiņa, tu raudāji,
Tavas pašas vaina bija,
Tavas pašas vaina bija,
Kam tik tāļu mani devi.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

26552.

Māte saka: viešņa nāk!
Kāda viešņa es, māmiņ?
Še dzimuse, še auguse,
Še vijuse vaiņadziņu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

26553.

Man' māmiņa gašku sauca,
No tautām atejot;
Kāda gaška es, māmiņa,
Tavas pašas auklējums?
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

26554.

Man māmiņa krēslu cēla,
No tautām atejot;
Kam, māmiņa, tad necēli,
Kad es nācu piekususi?
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

26555.

Nāc, māsiņ, nāc, māsiņ,
Māte tevi sen gaidīja,
Ziediem namu pakaisīja,
Saldu dara alutiņu.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

26556.

No tālienes es pazinu,
Kuŗa bija brāļu sēta:
Visapkārt oši, kļavi,
Vidū balta ābelīte.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

26557.

Pelēk' bija man' sagšiņa,
Pelēks tautu kumeliņš;
Man's māmiņa nepazina,
Rijas duru dabraucot.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

- 436 -

26558.

Sagad' mani, māmuliņa,
Es atnāku piekususe;
Pacel krēslu, lai es sēdu,
Noņem manu villainīti!
23 [Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)].

1. Sagaid' mani, māmulīte,
Šo vakaru sētiņāi,
Pacel krēslu, lai es sēdu,
Noņem manas villainītes!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

26559.

Soka muot'e: atīt gaška!
Kaida gaška es, māmeņ?
Es, mām'eņ, tovs b'ērn'eņš,
Vaiņuc'eņa vīn nava.
4271 [Rēzeknes apr.].

26560.

Sak', saulīte nogājusi, -
Vēl saulīte gabalā;
Sak', māmiņa nomirusi, -
Vēl māmiņa vārtus vēra.
3971 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

26561.

Saņemiet, brāleliņi,
Sav' māsiņu atbraucot!
Es, brāliņi, jūsu māsa,
Tautu jūgts kumeliņš.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

26562.

Saņemiet, bāleliņi,
Tālīnā māsa nāk!
Zīles šūts tai krekliņis,
Sniedzes austas villainītes.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Celiet, brāļi, augstu krēslu,
No tālienes māsa nāce!
Zīda puški, zelt' ieloki,
Sniedzes austas villainītes.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

26563.

Saņemiet to māsiņu,
Tā māsiņa no tālienes,
Tai rociņas nosalušas,
Sasvīduši kumeliņi.
317 [Lindē (Birzgales pag. Rg)].

1. Tekat, brāļi, sajemat,
No tālienes tā māsiņa,
Nosvīduši kumeliņi,
Norasojšas villainītes.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

26564.

Sarībēja leišu zirgi
Saskan krievu iemauktiņi:
Nu nāk sērst tā māsiņa,
Ko aizveda Krievmalē.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

26565.

Šī devīta vasariņa,
Pirmo reizi sērsti nāku,
Pirmo reizi sērsti nāku,
Māršu godu raudzīties,
Kuŗa mārša krēslu cēla,
Kuŗa ņēma vilnānīti.
Vecā mārša krēslu cēla,
Jaunā ņēma vilnānīti;
Tādēļ ņēma vilnānīti,
Kukulīša gaidīdama.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

26566.

Simtām jūdžu zeme rīb,
Kas tur brauca, kas nebrauca?
Tā māsiņa sērsti brauca,
Ko aizveda Leišmalē.
40-1 (Bigauņciemā).

26567.

Sudrabota zīle brēca
Vārtu staba galiņā.
Eita, brāļi, skataities,
Vai nevaid mūs' māsiņa,
Vai nevaid mūs' māsiņa
No tautām atnākuse.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

26568.

Sudrabota zīle dzied
Vārtu staba galiņē.
Nu nāks sērsti tā māsiņa,
Ko tautietis zagšus zaga.
222 [Garlenē (Vandzenes pag. Tl)].

1. Tāļu tāļu suņi rēja,
Tāļu zviedza kumeliņi;
Nu nāk sērst tā māsiņa,
Ko tautietis zagšus zaga.
225 [No Kaltenes līdz Kolkasragam gar jūrmalu (Tl, Vp)].

26569.

Tāļu brāļi māsu deva,
Lielas slavas gribēdami;
Nula vēl sērstu nāca
Par deviņas vasariņas.
Kur atstāja rudzus miežus,
Tur birztiņa līstavā;
Kuŗ' atstāja šūpolie,
Tam atvesta līgaviņa.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

- 437 -

26570.

Uz kalniņa zirņus sēju,
Lejiņā notecēja;
Viena saucu brāļa bērna,
Visi tek vārtu vērt.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

26571.

Vai māsiņa, kājām nāci,
Vai tautiņas pavadīja?
- Kājām nācu, bāleliņi,
Neturat ienaidiņu:
Dieverīši sajūguši
Kumeliņus ecēšās.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

26572.

Celiet krēslu, celiet krēslu,
Viešņa nāk, viešņa nāk!
- Nesēdēšu, nesēdēšu,
Ar māmiņu parunāšu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

★

48600.

Vai Dieviņ, vai Dieviņ,
Mān mīlīgi brāļu bērni:
Cits ceļ krēslu, cits dod roku,
Kā, vesela tēva māsa?
146 [Jaungulbenes Md].

48601.

Aiz žālobu navarēja
Bruoļa sātas puortecēt:
Dzīd muoseņa, saņ bitīte,
Zvīdz staļā kumeliņš.
182 [Kaunatas Rz].

48602.

Atver vuortus, aizver vuortus
Mani māmjaņa gaideidama;
Akmiņuota tautu zjamja,
Kyutri tautu kumeļaņi.
170 [Kapiņu D].

48603.

Brāļos gāju alu dzērt,
Vīru ķurzi līdzi ņēmu.
Kā tie mani brāļi sauca,
Vai par vīru, vai par ķurzi.
248 [Mālpils Rg].

48604.

Div upits satikas,
Vien otr laistjas;
Div māsins satikas,
Vien otr žēljas.
518 [Zlēku Vp].

48605.

Dievs nedod tādu sētu,
Kāda sēta brālīšos;
Ne mietiņi, ne žodziņi, -
Neatradu ieiedama,
Kur piesiešu kumeliņu.
141 [Ivandes Kld].

48606.

Droši gāju pie māršiņas,
Droši māršu bildināju;
Zinājos dzīvodama,
Ļauna vārda nedevusi.
48 [Bērzaunes Md].

48607.

Es atradu sav's bāliņus
Pa vecam dzīvojot:
Alva kan(n)as nesamās,
Sudrabiņa - dzeŗamās.
241 [Lubānas Md].

48608.

Es pazinu brāļa sētu,
Ir saulītes apspīdēta;
Balti rati, bēri zirgi,
Raibaliņas vien gotiņas.
605 [Skolas].

48609.

Es savas māsiņas
Sen neredzēju,
Nu mēs abas divas
Satikāmies.
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

48610.

Es tautieti brāļos vedu,
Kā sunīti medībā;
Es bāliņa aizgaldē,
Tautiets brāļa pasolē.
241 [Lubānas Md].

48611.

Gaŗām gāju linu druvu,
Man pielipa linu zied(i);
Gaŗām gāju brāļa sētu,
Man pielipa brāļa bērn(i).
198 [Krustpils D].

- 438 -

48612.

Jau tie muna muomuliņa
Gaida maņi šūvokor:
I mauriņu nūmynusja,
Pi vuortiņu stuovādama.
250 [Maltas (Rozentovas) Rz].

48613.

Klausat, bārni, vuornas krāc,
Mušan kaidi gosti brauc:
Atbrauc myusu bruoļu muosa
Par deviņas vasariņas;
Ar deveiņim kumeliņim,
četrim voska skrituleišim.
73 [Ciblas (Eversmuižas) Ldz].

48614.

Kur, māsiņa, tu atnāci
Tik neskaista bāliņos?
Kur tu liki to rotiņu,
Kuŗ' tev deve māmuliņa?

48615.

Labvakare, man' māsiņa,
Ko sēdēji raudādama?
Vai tautiņas tevi rāja
Par kumeļa jājumiņu?
Ja tautiņas tevi rāja,
Rāsim mēse tautu dēlu.
129 [Gudenieku Azp].

48616.

Labvakar, tēvs māmiņa,
Laba dzīve meitiņai:
Diezgan rudzu, diezgan miežu,
Saldais alus pagrabā.
546 [Kuldīga Kld apr.], 605 [Skolas].

48617.

Līžu brāļa ustubā
Līdz pašam dibinam;
Tur stāvēja zelta krēslis,
Tur izliku vilnainīti.
605 [Skolas].

48618.

Loka priede, lok' ozolis,
Tur bij viegla šūpošana;
Pie brālīša, pie māsiņas,
Tur bij laba sērst iešana.
74 [Cīravas Azp].

48619.

Man brālītis neiedeva
Viena melna gabaliņ(a);
Nu atvēru brāļa durvis
Kā melnā vabulīte.
48 [Bērzaunes Md].

48620.

Māsiņ, mana vārgulīte,
Kā ciemot tu nenāci?
Kad tu biji pavārgusi,
Mēs tev' mīļi saņēmām.
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

48621.

Mīļi mani bāleliņ(i),
Mīļi mani gaidī(ju)ši:
Ziediem namu kaisījuš(i),
Istabiņu izpuškojši.
200 [Kuldīgas Kld].

48622.

Mīļi manim sērst atnākti
Dzimtenē, augtuvē,
Bij man vārtu vērējiņi,
Bij man krēslu cēlējiņi:
Dižais brālis vārtus vēra,
Mazais jūdza kumeliņ'.
94 [Dunikas Lp].

48623.

No tālienes es pazinu
Nākot savu īsto māsu:
Sārti vaigi, zilas acis,
Dzelteniem matiņiem.
224 [Lielvārdes Rg].

48624.

No vārtiem es pazinu,
Kuŗa brāļa sēta bij:
Vārtos auga ozoliņis
Sudrabiņa lapiņām;
Sudrabiņa lapiņām,
Dimantiņa zīlītēm.
40 [Basu (Bases) Azp].

48625.

Nūskumuse durvis vēru,
Pavāruse pasasmēju;
Radzu sovu muomuliņu,
Sēd galdiņa galiņā;
Sēd galdiņa galiņā,
Sov' bērniņu gaidīdama.
494 [Viļānu Rz].

- 439 -

48626.

Par deviņas vasariņas,
Tad es braucu ciemoties;
Vecais brālis vārtus vēra,
Jaunais jūdza kumeliņu;
Mana vecā māmuliņa
Krēslu cēla raudādama.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

48627.

Pieņem mani, māmuliņa,
Jele vietas stūrītī;
Daudz tev bija to dieniņu,
Kad tu mani neredzēj'.
351 [Rozēnu Vlm].

48628.

Vai, māsiņa, kājām nāci,
Vai tautietis pavadīja?
Ja tautietis nevadīja,
Nelaidīšu atpakaļe.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

48629.

Zināms bija man ciemiņš,
Zināms vārtu vērējiņš:
Pie brālīša man ciemiņš,
Brāļa bērni vārtus vēra.
143 [Jāsmuižas D].

48630.

Žēlumiņa nevarēju
Gar māmiņas sētu iet:
Dzied gailīši, rej sunīši,
Raud māmiņa kambarī,
Dzirnu milnu turēdama,
Kur meitiņa, malējiņa?
231 [Līgatnes (Paltmales) Rg].

★

e) Mielošana

26573.

Bitīt' deva saldu medu
Dzelten' vaska ritenī,
Ko dot ēsti māsiņai
Kad atnāca ciemoties.
54 [Limbažos (Limbažu pag. Vlm)].

26574.

Brāļi brāļi, māsa nāk,
Ko mēs māsu mielosim?
Irbe gule līdumāje,
Līdaciņa ezerāj.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

26575.

Brāļi brāļi, māsa nāk,
Ko mēs māsu mielosim?
Sūtām kaķi peļu riet,
Iesim paši vāverēs.
362 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Viesi nāk, viesi nāk,
Ar ko viesus mielosim?
Celsim kaķi laiviņā,
Lai iet zivju pazvejot.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

26576.

Brūvēju dui mucas
Saldalutiņa,
Atnāks māsiņa
Ar mazu bērnu.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

26577.

Drīzi drīzi, naski naski
Mielo mani, māmuliņa!
Man iejūdza tautu dēls
Kūtru, laisku kumeliņu.
370 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

26578.

Drīzi drīzi, naski naski
Mielo mani, māmuliņa!
Tautu dēla kumeliņš
Nedrīkst ilgi kavēties.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Steidz, māršiņa, mielot mani,
Jūdz, bāliņ, kumeliņu!
Sīva tautas māmulīte,
Nedrīkst ilgi kavēties.
216 [Ventspilī].

26579.

Kroga galds, Rīgas pils
Bez naudiņas nemieloja;
Sav' īsteni bāleliņi,
Tie mieloja bez naudiņas.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

26580.

Māršas manas cielaviņas,
Vai jūs mani gaidījāt?
Vai jūs manim izcepāt
Magonīšu plācenīti?
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

1. Vedekliņas, cielaviņas,
Vai jūs mani gaidījāt?
Vai jūs man izcepāt
Magoniņu pīrādziņu?
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

- 440 -

26581.

Māsa māsu pamieloja,
Namā cepti tupenīši;
Lai bij cepti tupenīši,
Māsas doti gana labi.
19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)].

26582.

Tik es gāju pie brālīša
Saldu alu nodzerties;
Kad aliņa nedabūju,
Žēl man mana gājumiņa.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

★

48631.

Dar-dari, sviestiņ,
Meties kaudzē!
Atbrauks māsiņa
Ar mazu bērniņu.
40 [Basu (Bases) Azp].

48632.

Jāns nāc, Jāns nāc,
Ko mēs Jān mielsem?
Nokausem pore dzēr,
Upe zaļ līdaciņ.
445 [Ugāles Vp].

48633.

Kad es gāju tautiņās,
Es tos radus mīļi turu:
Kad ieraugu vīra radus,
Es ar pannu kaņipēs;
Kad ieraugu savus radus,
Es ar katlu namiņā.
306 [Patkules Md].

48634.

Kādu viesu māte gaida,
Saldu dara alutiņu?
Savu bērniņu gaida
No tautiņām atejam.
241 [Lubānas Md].

48635.

Švāgars sola kazu kaut,
Vai šķiet mani te gulēt?
Švāger, lopu nemaitā,
Es še nakti negulēšu.
39 [Bārtas Lp].

48636.

Znotiņš gāja kazu kaute,
Redzēj' mani sērst nākame;
Znotiņ, lopu nemaitāi,
Man maizīte kabatēje.
40 [Basu (Bases) Azp].

48637.

Vaļa man maltu ietu,
Vaļa iet druviņā;
Tās vaļiņas vien nebija,
Mielot savu bāleliņu.
358 [Rugāju Abr].

48638.

Vecākā ietaliņa,
Mielo manus bāleliņus;
Kad mēs abas mielosim,
Kas ies mūsu druviņā?
358 [Rugāju Abr].

48639.

Žigli žigli, nāški nāški,
Mielo meni māmuļiņa!
Tu jau peti gan zināji
Svešu ļaužu kumeliņč.
179 [Katriņas C].

★

f) Mārša uzņem nelaipni

26583.

Brāļa sieva dusmas tura,
Redzēj' mani atnākam.
Turi dusmas, vai neturi,
Nākš' pie sava bāleliņa!
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

26584.

Brāļi mani gan mīlēja,
Brāļu bērni nemīlēja,
Brāļu bērni nemīlēja
Aiz māršiņu bargumiņa.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

26585.

Brāļi saka: māsa nāk!
Mārša saka: lielvēdere!
Klaipu ēda ēdumā,
Mucu dzēra dzērumā.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

26586.

Brāļi saka: māsa nāk!
Māršas saka: naidiniece!
Brāļi saka: ceļat krēslu!
Mārš' ar kāju pabīdīja.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

- 441 -

26587.

Bāliņš saka: māsa nāk,
Ceļam krēslu istabā!
Mārša saka stāvēdama:
Ko viņai te vajaga?
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

26588.

Brālīts saka: Nāc, māsiņ!
Mārša saka, lai nenāk,
Mārša saka, lai nenāk,
Lai nevaid jāmielo.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

26589.

Es aizgāju brāļos sērst,
Mārša mani nemieloja.
Pa pa, mārša, pupupēd',
Teikš' savam bāliņam!
216 [Ventspilī].

26590.

Es gan redzu, es gan redzu,
Navaid brāļa sētiņāi:
Mārša manu kumeliņu
Ar iemauktim ēdināja.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

1. Padžu padžu, pupu pākste,
Es pateikšu brālītim,
Kam tu manu kumeliņu
Iemauktiem ēdināji!
184 [Dūrē (Vārmes pag. Kld)].

26591.

Es nebiju pie bāliņa
Aizpērno bijumiņu,
Jau ir tad vedekliņa
Piekususi mielodama.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

1. Reši gāju iz brāliņu,
Reši durvis virināju;
Piekususe vedekliņa,
Mani reši mielodama.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

26592.

Jau negāju, vēl neiešu
Uz māršiņu ciemoties:
Kam tā manas vilnānītes
Dūmos kāra vadzītie.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

1. Nebij' gājsi, ar neietu
Bāliņos ciemoties:
Mārša manas vilnātnītes
Dūmos kāra vadzītī.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

26593.

Mārša man krēslu cēla:
"Atsēdies, ciema sieva!"
Te piedzimu, te pieaugu,
Nu māršīnas ciema sieva.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

26594.

Mārša mane krēslu cēla,
Cerēj' mani sērst nākam.
Necel, mārša, nesēdēšu,
Ne pie tevis sērst es nācu!
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

26595.

Mārša manu villainīti
Dūmos kāra vadzītē.
Vai nav vietas klētiņā
Tēraudiņa vadzītē?
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

26596.

Māršiņ' manas villainītes
Namā kāra vadzītī.
Nu nu, mārša, pupu soma,
Es pateikšu bāliņam,
Bāliņš tavus gaŗus matus
Apkārt roku vicinās.
225 [No Kaltenes līdz Kolkasragam gar jūrmalu (Tl, Vp)], 232 [Talsos (Tl)].

26597.

Manis dēļ, tu māršiņa,
Necel krēslu, neklāj galdu:
Es ar savu bāleliņu
Stāvēdama parunāšu.
224 [Kabilē (Kld)], 226 [Kandavā (Tl)].

1. Necel krēslu, bargā mārša,
Nejūdz manu kumeliņu:
Gan es stāvu pastāvēšu,
Ar māmiņu runādama.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Brālīts mani sērst aicina,
Mārša, čuža, negribēja.
Es aizgāju pie brālīša,
Mārša, čuža, krēslu cēla.
Necel krēslu, tu māršiņa!
Nesēdēšu, nesēdēšu,
Es ar savu bāleliņu
Stāvēdama parunāšu.
1611 [Basos (Basu pag. Azp)].

26598.

Pie brālīša sērst āzgāju,
Mārša, šņorka, nerunāja.
Runā, šņorka, nerunāji,
Runās manis bāleniņis!
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

- 442 -

26599.

Pie bāliņa sērsti gāju,
Mārša, pūce, nemieloja.
Vai tu, pūce, arti gāji?
Ara mans bāleliņš.
106 [Viesienā (Viesienas pag. Md)].

26600.

Pie brālīša sērsti gāju,
Maizi bāzu kabatā;
Par māršiņu nebēdāju,
Lai godēja, negodēja.
224 [Kabilē (Kld)].

26601.

Pie brālīša sērsties gāju,
Maizi bāzu kabatā:
Zinu skopu brāļa sievu,
Launadziņa nedodam.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

26602.

Pie bāliņa sērstu gāju,
Ru(t)ku sišu padusē;
Brāļa sieva nemieloja,
Sāku ru(t)ku timerēt.
87 [Liepas muižā (Liepas pag. C)].

1. Pie bālīna sērstu gāju,
Auna galva padusē;
Ja bālīns nemielos,
Krimtīš' savu auna galvu.
60 [Salacā (Salacas pag. Vlm)], 61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)], 65 [Valtenbergā (Mazsalacas pag. Vlm)], 375 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

26603.

Saka brāļi vadīdami:
Kad, māsiņa, vēl atiesi?
Atsacīja vedekliņa:
Ka actiņas neredzētu!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

26604.

Šitā bija pirmā reize,
Lai palika pēdējā,
Lai aizauga šis celītis
Ar zaļo āboliņu!
Brāļi vada dziedādami,
Mārš' ar mani nerunā.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

26605.

Sīneņu munu zaļū,
Tu palyki nasakosts;
Muoseņu munu mīlū,
Tu nūguoji namīluota.
4271 [Rēzeknes apr.].

26606.

Uz brāļiemi sērstu gāju
Ar pelēku vilnānīti,
Zinu brāļa līgaviņu
Sola virsu mētājam.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

26607.

Cauri guoju bruoļa sātu,
Cauri bruoļa pogolmeņ':
Aizītum, bruol'el'eņ,
Buorga tova ļaudoveņ'!
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

26608.

Cūka cūka, ne māršiņa,
Bāliņ, tava līgaviņa:
Kā cūciņa rekšināja,
Savus viesus mielodama.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

26609.

Cūka cūka, ne māršiņa,
Bāliņ, tava līgaviņa:
Cik aizgāju ciemoties,
Kā cūciņa rekšenāja.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

26610.

Cūka cūka, ne vedekla,
Bāliņ, tava līgaviņa:
Man krēsliņu paceldama,
Kā cūciņa rekšķināja.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

26611.

Cūka cūka, ne vedekla,
Bāliņ, tava līgaviņa:
Ne tā prata krēslu celt(i),
Ne noņemt(i) villainīti.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)].

26612.

Cūka cūka, ne vedekla,
Brāliņ, tava līgaviņa:
Pie durvīm krēslu cēla,
Dūmos kāra villānīti.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

★

- 443 -

48640.

Brālīts mani sērst aicina,
Mārša čuža, negribēja;
Neklausīju māršu, čužu,
Ej' pie sava bāleliņa.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

48641.

Brālīts mani sērst aicina,
Māsa, čuža negribēja.
Brālīts mane krēslu cēla,
Es godīga - nesēdēju;
Es ar savu bāleliņu
Stāvu viene parunāju.
40 [Basu (Bases) Azp].

48642.

Bruoļi mani gaidējuši,
Soldu olu darējuši;
Marša manis nagaidējus',
Pluocenīšu nacapus'.
143 [Jāsmuižas D].

48643.

Bālīts saka: māsa nāk,
Mārša saka: lielvēdere.
Ko, māršī, es apēdu
Ar lielo vēderiņu?
90 [Drustu C].

48644.

Bruoļi soka: gaška atīt,
Māršis soka: lylvēdeŗa.
Kod, māršeņis, es izjēdu
Tovu kotlu kuopusteņu?
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

48645.

Dēlis mani sērst aicina,
Jaunav', cūka, negribēja;
Kad aigāju pie dēliņa,
Kā cūciņa parukstēja.
200 [Kuldīgas Kld].

48646.

Dūd, Dīviņ, syltu sauli,
Kai es īšu uz māršeņ(u);
Ka māršeņa napuorjims,
Saulītē pasildīšu.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

1. Dūd, Dīviņ, siltu sauli,
Iz buoliņi gostūs īšu;
Ka māršiņa napīņims,
Kot saulītē pasēdēšu.
605 [Skolas].

2. Paspīde spūdra saulīte,
Īšu uz sovim bruoļim;
Ka byus borgas bruoļu sīvas,
Kaut saulītē pasēdēšu.
314 [Pildas Ldz].

48647.

Es to daudzi nebēdāju,
Kad man radi necienīja;
Es dzīvošu, kā mācēšu,
Ar svešiem ļautiņiem.
234 [Limbažu Vlm].

48648.

Gana man šā nākuma
Baltajos bāliņos,
Māršas manu vilnainīti
Ņēma, kāra vadzītī.
358 [Rugāju Abr].

48649.

Manis dēļ, brāļa sieva,
Klāji galdu, vai neklāj';
Es ar savu māmulīti
Uz skaidienu pasrunāšu.
355 [Rucavas Lp].

48650.

Uz māmiņu sērsti gāju
Caur ābēles pazarēm,
Līdzi ņēmu kazas galvu,
Ja māsiņas nemielos;
( Ja māsiņas nemielos,)
Grauzīš' savu kazas galvu.
261 [Mēdzūlas Md].

48651.

Vedekliņas, cielaviņas,
Kā bēgat aizceplī?
Ni es gāju ēstu, dzertu,
Gāju brāļu paskatīties.
143 [Jāsmuižas D].

★

g) Dažādi apcerējumi

26613.

Ai Dieviņi, ai Dieviņi,
Kur man tālu bāleliņi!
Aiziedama sniegu bridu,
Atnākdama dāboliņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Tāļu mani bāleliņi
Par Laimiņas likumiņu;
Sniegu bridu aiziedama,
Āboliņu atiedama.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

- 444 -

26614.

Aiz kalniņa reti bērzi
Sudrabiņa lapiņām,
Tur aizveda mūs' māsiņu
Sudrabkaļva dēliņam.
Atiet māsa brāļos sērst,
Brāļi māsu nepazina,
Brāļi māsu nepazina
Iekš tā liela sudrabiņa.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

26615.

Bāleliņ bāleliņ,
Rāj tu savu līgaviņu!
Cik atnācu, tik atradu
Raudot savu māmuliņu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

26616.

Div' upītes satecēja,
Viena otru šļaukājās;
Div' māsiņas sagājās,
Viena otru žēlojās.
184 [Dūrē (Vārmes pag. Kld)].

1. Tek upīte pret upīti,
Viena otru laistījās;
Iet māsiņa pret māsiņu,
Viena otru žēlojās.
218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

26617.

Es aizgāju aiz krūmiņa,
Tūlīt mana ēna bija;
Es aizgāju pie māmiņas,
Tūlīt jauka valodiņa.
1821 [Allažās (Raņķu pag. Kld)].

26618.

Es aizgāju tautiņās
Ar pakulu lindruciņu;
Kad es nācu brāļos sērst,
Brāļi mani nepazina:
Līdz zemīti zīda svārki,
Pilnas krūtis sudrabiņa.
1571 [Virgā (Virgas pag. Lp)].

26619.

Es atnāču, māmuliņ,
Tevi vien apraudzīt,
Vai tā tautu melnacīte
Nemin tevi kājiņām.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

26620.

Es gribēju brāļos iet,
Vilka dēļ nedrīkstēju:
Vilciņš gula aiz kalniņa,
Asti vien kustināja.
190 [Kuldīā].

26621.

Es izjāju no tautām
Kā no dūņu ezeriņu;
Kad aizjāju bāliņos,
Kā saulīte atspīdēja.
299 [Mežotnē un Švitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)].

26622.

Es satumsu tumsiņā
Tautu lauka galiņā;
Paņēmos bites spārnus,
Ielaidos bāliņos.
239 [Vecaucē (Vecauces pag. Jg)].

26623.

Es šķitos lepna būt,
Neiet sērstu bāliņos;
Caur ošiem pasaskatu,
Bāliņš dara alutiņu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

26624.

Es, tautiņu žēlodams,
Atstāj' mazus bāleliņus;
Nu ir lieli saauguši,
Nu nedrīkstu sērstu iet.
71 [Drustos (Drustu pag. C)].

26625.

Gāju sērstu bāliņos
Pie jaunā, pie vecā;
Pie jaunā sērstu gāju,
Pie vecā padomiņa.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

26626.

Gana zemu saule tek,
Tik ar roku nekacēju;
Gana klātu man brālīši,
Tik es sērstu neaizgāju.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

26627.

Gaŗām gāju noras malu,
Man apbira noras ziedi;
Cauri gāju brāļa māju,
Man aplipa brāļa bērni.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

- 445 -

1. Gaŗām gāju linu druvu,
Aplīp man linu ziedi;
Gaŗām gāju brāļa sētu,
Aplīp man brāļa bērni.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

26628.

Grūt' man bija kalnā kāpt,
Lēt' lejā notecēt;
Grūt' man bija tautās iet,
Lēt' atnākt bāliņos.
3022 [Vecsaulē (Vecsaules pag. B)].

26629.

Grūti pūta sila priede,
Smalka lietus pielijusi;
Žēli rauda mūs' māsiņa,
No tautām atnākusi.
179 [Vecsieksātē (Sieksātes pag. Azp)].

26630.

Kādu zivju vēl vajaga,
Kad raudīte tīkliņā?
Kādu viesu vēl vajaga,
Kad māsiņa bāliņos?
317 [Lindē (Birzgales pag. Rg)].

1. Nebēdāju citu zivju,
Kad raudiņas laiviņā;
Nebēdāju citu radu,
Kad tik māsas, bāleliņi.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

26631.

Kājiņām notecēju,
Kājiņām attecēju;
Ni tautiņas zirga deva,
Ni bāliņi pavadīja.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

26632.

Kuojeņas munas mozuos
Moksoj' tautu kumel'eņu:
Nūt'ec'ēju, att'ec'ēju
Leidz ar tautu kumēl'eņu.
4261 [Ozolmuižas pag. Rz].

26633.

Kas manam arājam
Šovakar vietu taisa?
Še es pate pie māmiņas,
Pūrā mani paladziņi.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

26634.

Kupla liepa ceļmalā,
Otris kuplis ozoliņis;
Pie liepiņas nakti gulu,
Pie ozola launadziņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Pie svainīša nakti gulu,
Ne pie īsta bāleliņa:
Svainim mana īsta māsa,
Bāliņam tautu meita.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

26635.

Kur saulīte ziemu tek,
Tur vasaru mēnesnieks;
Kur māsiņa uzaugusi,
Tur iet sērstu bāliņos.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

26636.

Kur, upīte, tu tecēji?
Sāņiem tek Daugaviņa;
Kur, māsiņa, sērsti gāji?
Kaimiņos bāleliņi.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

1. Kur, biteit, zīdā īsi?
Nuotris vīn sātmalī;
Kur, muoseņ, cīmā īsi?
Sābrūs tovi buol'el'eņi.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

26637.

Labāk tālu, nekā tuvu
No saviem bāliņiem;
Labāk sērstu par gadiņu,
Ne div' reizes nedēļā.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

26638.

Labi mamma darījuse,
Tūlu mani iedevuse:
Tautas guļ launadziņu,
Es māmiņas aplūkot.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

26639.

Līdat, brāļi, līdumiņus,
Dzenājiet dzenuliņus,
Tad atnāks mūs' māsiņa,
Dzenolos vērdamās.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

26640.

Līgo saule launagā,
No launaga vakarā;
Tā līgoja brāļu māsa
No tautām bāliņos.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

- 446 -

26641.

Līka liepa, līks ozols,
Tur bij labi šūpoties;
Laba mārša, labs bāliņš,
Tur bij labi sērstu iet.
43 [Tīnūžos (Ikšķiles pag. Rg)], 1181 [Dūres pagastā (Vlk)], 120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)], 1311 [Apē (Vlk)].

1. Kupla liepa, zemi zari,
Tur man tika šūpoties;
Pie māsiņas, pie bāliņa,
Tur man tika sērsti iet.
223 [Iķenē (Vandzenes pag. Tl)].

26642.

Māmiņ, tavi meldu krēsli
Ar to manu mazgājumu,
Ne tu biji sēdējuse,
Ne vedeklas mazgājušas.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

26643.

Māsiņ, vienas māmuliņas,
Kā mēs bargi dzīvojam:
Ne tu nāci uz maniem,
Ne man' sērstu aicināji.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

26644.

Maltin malu sveši māti,
Kas mals mani māmuliņi?
Malšu savi māmuliņi,
Jele sērsta aiziedama.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

26645.

Man tā sēta tā nemīl
Kā tie sētas sētmalīši;
Man tie brāļi tā nemīl,
Kā mīlēja brāļa bērni.
66 [Aizkujā (pie Cesvaines Md)].

26646.

Ne runāt nerunāju
Ar brālīša līgaviņu:
Bij manam brālītim
Melns krekliņis mugurā.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

26647.

Paliek man šī dieniņa,
Druviņā i neieta:
To māsiņu vadīdama,
Redzu otru atejam.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

26648.

Pieņem mani, māmulīte,
Jele vietas maliņā!
Daudz tav bija to dieniņu,
Kad tu mani neredzēji.
190 [Kuldīā].

26649.

Piecas, sešas mēs māsiņas,
Viens pats mūsu bāleliņš;
Kā irbītes satekam
Pie tā viena bāleliņa.
151 [Lieljumpravā (Jumpravas pag. Rg)], 28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē], 36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)], 43 [Tīnūžos (Ikšķiles pag. Rg)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)],
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

26650.

Puriņāji, vēriņāji
Laižu savu kumeliņu,
Lai auziņas netērēja
Mazajami brālīšam.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

26651.

Reti gāju, ilgi sērsu
Pie tāļaja bāleliņa:
Sēj auziņas aizejot,
Birst lapiņas pārnākot.
376 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

26652.

Reti gāju, ilgi sērsu
Pie tāļēja bāleliņa:
Sniegu bridu aiziedama,
Baltābolu pāriedama.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

26653.

Reti gāju, ilgi sērsu
Tālajos bāliņos:
Paliek bērzi pumpuros,
Pārnāk' - lapas nobirušas.
353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

26654.

Zaļi mauri saauguši
Bruol'el'eņu c'el'eņā;
Ni es guoju da bruoļīm,
Ni bruol'eņi da manim.
422 [Līvānu pag. D].

26655.

Saulītē skatījos,
Vai tā augstu ritināja:
Ja tā augstu ritināja,
Vēl sērsīšu bāliņos.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

- 447 -

1. Ieš' saulīti apraudzīt,
Vai tā augstu ritināja:
Ja tā augstu ritināja,
Vēl sērsīšu bāliņos;
Ja tā zemu ritināja, -
Jūdz, tautieti, kumeliņu!
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

26656.

Žēlumāi nevarēju
Gar māmiņas sētu iet:
Mauj gosniņas nedzērušas,
Maļ māmiņa raudādama.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

1. Žēlumīna nevarēju
Gar māmīnas sētu iet:
Dzied gailīši ābelē,
Raud māmīna maltuvē.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

2. Žēlumiņu nevarēju
Gar māmiņas sētu iet:
Maļ māmiņa kambarī,
Mauj gosniņas laidarā,
Mauj gosniņas laidarā
Vakarēju ēdumiņu,
Vakarēju ēdumiņu,
Vakarēju dzērumiņu.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

26657.

Vakar gāju bāliņos,
Lielajos, mazajos;
Lielajos nakti guļu,
Mazajos launadziņu.
24 [Lēdurgas draudzē].

26658.

Stāvu vien pastāvēju,
Ar māmiņu parunāju:
Tautu dēla kumeliņš
Nedrīkst ilgi kavēties.
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

1. Tālu mani māte deva,
Vēl jo tālu pate gāju;
Vēl jo tālu pate gaju,
Par deviņi novadiņi.
Devītāi gadiņāi
Pie māmiņas sērsta gāju.
Viens brālītis vārtus vēra,
Otris ņēma kumeliņu,
Trešajais bāleniņš
Tek ar auzu oderīti.
Viena mārša duris vēra,
Otra ņēma villainīti,
Trešā cēla zīļu krēslu:
"Apsēdies, brāļu māsa!"
Necel krēslu, nesēdēšu,
Neņem manu villainīšu!
Es ar savu māmulīti
Stāvēdama parunāšu:
Es nevaru kavēties,
Man tautiešu kumelinis.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

26659.

Tālu mani māte deva,
Aiz deviņi ezeriņi;
Ziemu vien sērst atbraucu,
Ne vasaru saulītē.
226 [Kandavā (Tl)].

26660.

Tālu tālu man zemīte
No Dieviņa iemērīta,
Ne brālīši mani zina,
Ne es zinu bālenīšus.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

26661.

Tikām sērstu bāliņos,
Kamēr dzīvi tēvs māmiņa;
Kad nomira tēvs māmiņa,
Lai krīt egle celiņā.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

1. Tikām gāju brāļos sērst,
Iekām dzīva māmuļiņa;
Kad nomira māmuļiņa,
Lai aizauga eglītēm.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

26662.

Vai vakar tā dieniņa,
Kad es gāju tautiņās?
Es atstāju atvasītes,
Nu bāliņi baļķus cērt.
4 [Aijažos].

26663.

Vakariņu nosēdēju,
Ar māmiņu runādama,
Ir tad vēl neizteicu
Visu tautu bargu vārdu.
1311 [Apē (Vlk)].

★

- 448 -

48652.

Asariņas, pyupaliņas,
Pošas byra naraudūt,
Māmiņai vaicojūt,
Voi ir loba sveša muote.
Stundem loba, dīnom loba,
Na vysam myužeņam.
389 [Silajāņu Rz].

1. Pošas byra asareņis,
Man pošai naraudūt;
Mameņai vaicojūt,
Vai bej loba tautu dzeive.
466 [Vārkavas D].

48653.

Osoruota vylnuoneitja
Vakareju rauduojum(u).
Navaicoj, muomuļeņ,
Nador man žālobeņ'!
Dīnom labi šaltem labi,
Na vysami mūdeņam.
326 [Preiļu D].

48654.

Māmeņai vaicojūt:
Voi ir loba sveša muotja.
Voi nazin tu, māmeņ,
Svešys muotis lobumeņa?
Dīnom loba, stundom loba,
Na vysami myužeņam.
143 [Jāsmuižas D].

48655.

Es māsaji pavaicāju,
Vai ir laba dēlu māte?
Stundei laba, dienai laba,
Ne visam mūdiņam.
604 [Dažādi iesūtītāji].

48656.

Māmiņa pavaicuoja:
Velik loba sveša muote?
Vai, māmiņi, nazynuoji
Svešas muotes lobumiņa?
Plēš aiz motu guldamuos,
Sper ar kuoju caldamuos.
326 [Preiļu D].

48657.

Pavaicāja man māmiņa,
Kāda dzīve tautiņās.
Kāds manīm labumiņš, -
Nelaiž meitu pulciņā?
466 [Vārkavas D].

48658.

Celeņu, munu celeņu,
Zaļim maurim aizaugušu;
Navar tikt uz māmeņu,
Uz cytom muosiņom.
579 [Viļāni Rz apr.].

48659.

Celiņi mani mīļoj,
Ceļa molas namīļoj;
Bruolīši mani mīļoj,
Bruoļa bārni namīļoj.
174 [Kārsavas Ldz].

1. Celeņi man meily,
Ceļa molas nameiļas;
Muosa manim meiļa,
Muosas bārni nameily.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

48660.

Da pus uoriņu daguoju
Ar mamiņu runuodama,
Tuo vēl es naizstuostēju
Vysu sovu žālobeņu;
Vysu sovu žālobeņu,
Kaida tautu dzeivošona.
414 [Stirnienes Rz].

48661.

Es vairs sērsti te nenākšu,
Te vairs ceļa naturēšu.
126 [Grobiņas Lp].

48662.

Koleit tāvys, muomuleņa,
Toleidz cīmys bruoleņūs;
Myra tāvs, muomuleņa,
Nava cīmys bruoleņim.
143 [Jāsmuižas D].

48663.

Muoseiciņ, skālacīt,
Nasok' vysa māmiņai.
Kū redzēsi, kū dzierdēsi,
Miņ zam sovom kuojiņom.
73 [Ciblas (Eversmuižas) Ldz].

48664.

Nu es vairs sērst neiešu
Pie saviem brālīšiem,
Lai apauga tie celiņi
Zaļu mauru, baltu ābolu.
39 [Bārtas Lp].

48665.

Raudi, raudi, tu muosiņ,
Vēļ tu vysa nazynuoji!
Kab tu vysu zynuojuse,
Vēļ na tai (tu) rauduotu.
174 [Kārsavas Ldz].

- 449 -

48666.

Tu, muoseņ, nazynuoji,
Kaida tautu dzeivuošona:
Stīpja, stīpja garumā,
Suoka dzeit rasnumā.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

★

h) Šķiŗas, atvadās

26664.

Divas stundas kājas āvu,
Trešo jūdzu kumeliņu,
Lai varētu otru nakti
Pie māmiņas pārgulēt.
287 [Bauskas pilsmuižā (Bauskas pag. B)].

26665.

Dzēruse dzērvīte
Upītes malā,
Palika spalviņa
Pludojot;
Dzēruse māsiņa
Pie brālīšiem,
Palika villaine
Galdiņa galā.
224 [Kabilē (Kld)].

26666.

Kad, māsiņa, tikāmies,
Kad atkal tiksimies?
Līcin līka tā vietiņa,
Kur mēs abas runājām.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

26667.

Kur, māsiņas, saiesim,
Kur saujiņas sadosim?
Pie bāliņa saiesim,
Pie saldana alutiņa.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

26668.

Kur, māsiņas, sagājām,
Kur sejiņas sanesām?
Pie labā bāleliņa
Gaŗa galda galiņā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

26669.

Laba māsiņ' i nākuse,
Vēl labāka nenākuse:
Prieks man bija saņemot,
Žēlabiņas pavadot.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Divējād' divējād'
Ar māsiņu ciemoties:
Prieks man bija sajemot,
Žēlabiņas palaižot.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

26670.

Nāc, māmiņa, parunāt,
Jūdz, brālīti, kumeliņu!
Es nevaru kavēties,
Man tautieša kumeliņš.
190 [Kuldīā].

26671.

Satikosi ar māsiņu,
Nevarēju izšķirties,
Jau zemīte līcin līka,
Kājas mirka asarās.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

26672.

Saulīt' mazu gabaliņu,
Es vēl teju brālīšos;
Vēl tautiņas iedevuši
Tādu kūtru kumeliņu.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

26673.

Sen saulīte nogājuse,
Es vēl sēršu brālīšos.
Nu bij tautu kumeļam
Miglu mesti pakaļā.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

26674.

Vai tā mana māmuliņa
Traku prātu palikusi,
Saka mani vadīdama:
Ej projām, ciema sieva!
1311 [Apē (Vlk)].

★

48667.

Ilgi es kājas aunu,
Līdz pašam vakaram,
Ka varētu otru nakti
Pie māmiņas pārgulēt.
263 [Mēmeles Jk].

- 450 -

1. Lēni lēni kājas avu,
Vakariņa gaidīdama,
Ka varētu kādu nakti
Pie māmiņas pārgulēt.
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

48668.

Nāc, māmīna, vadi mani
Līdz viņama kalnīnam,
Lai tu mani pamācīji,
Kā dzīvošu tautīnās.
Celies agri, staigā lēni,
Lai gul tava vīramāte.
39 [Bārtas Lp].

48669.

Nu ar Dievu, tēvs māmiņa,
Man jāiet svešumā:
Svešu ļaužu kumelītis
Nevar ilgi kavēties.
605 [Skolas].

48670.

Pagaid', manu kumeliņu,
Līdz es alu padzeršos;
Brāļam saldis alutiņis,
Māsai mīļas valodiņas.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

48671.

Saulīt' mazu gabaliņu,
Es vēl sērsu brālīšos;
Nu noskriešu tautiņām
Dārgas naudas kumeliņu.
183 [Kazdnagas Azp].

48672.

Tautas mani drīzināja,
Drīz sajūdza kumeliņus;
Es tik drīz nesteidzos
No mīļās māmuliņas.
605 [Skolas].

48673.

Vokars uorā, vuoverēt(?),
Kai tiksjam sētiņā?
Loba beja šei naksniņa
Pi māmiņas puorgulēt.
35 [Baltinavas Abr].

★

2. Brāļi un citi piederīgie apmeklē māsu tautās

26675.

Ai svainīti, dar' man labu,
Dēst' ozolu ceļmalā:
Uz māsiņu sērsti gāju,
Ceļa labi nezināju.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Es tev lūdzu, bāleliņ,
Dēst' ozulu celiņā:
Uz tevim sērsti gāju,
Ceļa labi nezināju.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

26676.

Aiz grožiem noturēju
Bāleliņa kumeliņu,
Lai gaŗām neaizbrauce,
Lai nedara žēlabiņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

26677.

Aiz ziemeļa auksta vēja
Ozoliņi nezaļoja;
Aiz tautieša bargumiņa
Nenāk mani bāleliņi.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Aiz asā rīta vēja
Vītoliņi nelapoja;
Aiz tautieša bargumiņa
Man nenāca bāleniņi.
82 [Kļavkalnē (Kļavkalns, Kosas pag. C)].

26678.

Apraugiet, bāleliņi,
Ir lielā līkumā;
Neraugiet gaŗa ceļa,
Netaupiet kumeliņu!
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Nebēdāju staiga purva,
Nežēloju kumeliņa,
Aplūkoju sav' māsiņu,
Kā dzīvoja tautiņās.
1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)].

26679.

Atjāj brālis vakarā
Ābolaiņu kumeliņu.
Nelaid, māsa, pieguļā,
Laid ābeļu dārziņā!
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

- 451 -

26680.

Atjāj mani div' bāliņi,
Aizjāj abi nemieloti,
Stāvu pate raudādama
Tautu galda galiņā.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

1. Visu dienu saraudāju
Tautu nama galiņā:
Reti nāca bāleliņi,
Projām gāja nemieloti.
353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

26681.

Atsēžos raudādama
Tautu nama galiņā:
Atjāj mani div' bāliņi,
Aizjāj abi nemieloti;
Nava tautu klētiņā
Vienas auzu sēneliņas.
300 [Kroņa Misas pagastā (Misas pag. B)].

26682.

Balta balta gaška nāk
Par lieliem tīrumiem;
Tā nāk mana māmuliņa,
Nes man siltu kukulīti.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

26683.

Brāļiem mīļa tā māsiņa
Rīgas ceļa maliņā:
Aizbraukdami, pārbraukdami,
Tur dusina kumeliņu.
303 [Svitnē (Svitenes pag. B)].

26684.

Brāļi mani iemetuši
Kā oliņu ūdenī,
Ne pie manis sērsties nāca,
Ne man sērsti aicināja.
60 [Salacā (Salacas pag. Vlm)].

26685.

Brāļi mani, koksirdīši,
Nenāk mani apraudzīt,
Iedevuši tautiņām
Kā putniņu vārdzināt.
206 [Kuldīgas apriņķī].

26686.

Brāļi mani tāļu deva
Par deviņi novadiņi;
Devītajā gadiņā,
Tad tik nāca apraudzīt.
Nedomā, bāleniņi,
Ka es esmu novārgusi!
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

26687.

Bāliņ, putu gabaliņ,
Kur gulēji šo naksniņu?
- Pie māsiņas rauduvītes
Mazajā ciemiņā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Bāliņ, zelta droztaliņ,
Kur gulēji šo naksniņu?
- Es gulēju pie māsiņas
Āboliņa cisiņās.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

26688.

Brauc, brālīti, tu pie manis,
Es pie tevis nevarēju:
Tev priekšā ledus kalni,
Man nav kalta kumeliņa.
237 [Jaunaucē (Jaunauces pag. Jg)].

26689.

Dedz, skaliņi nomalīti,
Kad es tevi dedzināju;
Nāc, bāliņi nozarīti,
Kad es tevi aicināju!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

26690.

Div' vistiņas nobaroju
Baltābola kalniņā;
Vienu cepu, otru vāru,
Bāleliņu gaidīdama.
188 [(?)].

26691.

Īt as īšu iz muoseņu,
Kuodēļ as naīšu?
Muosai auga div' dīveri,
Na tī auga manis dēļ.
409 [Līksnas pag. D].

26692.

Iet es iešu uz māsiņu,
Saņems māsa, nesaņems:
Saņems mani māsas bērni,
Mātesmāsu dēvēdami.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

26693.

Es nekaišu nevienam,
Nekaiš mans kumeliņš:
Pie māsiņas nakti guļu,
Dusin' savu kumeliņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

- 452 -

26694.

Gāj' māsiņas i lūkot,
Ko darīja tautiņās.
Aizpērnās bikses lāpa,
Aizkrāsnē sēdēdama.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

26695.

Gaisma nāca par āriņu,
Kā bitīte līgodama;
Kaut, Dieviņ, tā redzētu
Sav' māmiņu atejam!
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

1. Gaisum' nāca, gaisum' nāca
Par āriņu līgodama.
Kad redzētu tā nākam
Brāliņam līgaviņu!
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

26696.

Gan dziedātu no rītiņa,
Galva sāp, nevarēju;
Gan mielotu bāleliņu,
Aiz tautām nedrīkstēju.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

26697.

Gan es ietu uz māsiņu,
Gan māsiņu aicinātu,
Kam ļautiņi nerunātu:
Būs dieveŗa līgaviņa.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

26698.

Gulēt tautas aizgājušas,
Gulēt tautu māmuliņa,
Nu man vaļas klēti slēgt,
Mielot savus bāleliņus.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)], 331 [Augškurzemē (Il)].

1. Grib' mielot bāleniņus,
Aiz tautāmi nedrīkstēju.
Kad gulēti tautas ies,
Gulēt tautu māmuļiņa,
Tad būs laiks klēti slēgt,
Mielot savus bāleniņus.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

26699.

Ik sestdienas vakariņa
Gaidu savu brāleliņu,
Šūniem cepu kviešu maizi,
Mediem daru alutiņu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

26700.

Jājiet jāšus, bāleliņi,
Ko kājām sierējiet?
Lieli tautu tīrumiņi,
Kad kājām pāriesiet?
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

26701.

Jājiet jāšus, bāleliņi,
Ko kājām staigājiet?
Vai tautām auzu trūka,
Vai smalkā āboliņa?
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

26702.

Kā, bāliņi, jātin jāji,
Ka naksniņas negulēji?
Aizjādams, atjādams
Mani gauži raudināji.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

26703.

Ka nu munu bruoleliņu
Da sun'eits attacātu!
Kad nebeutu volūdiņis,
Ka maiz'eitis pamastum!
422 [Līvānu pag. D].

26704.

Kādu naidu, brāleliņi,
Jūs uz mani turējiet?
Gar mājām celiņš gāja,
Jūs iekšā nejājāt.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

26705.

Kālab sērst nenākat,
Mātes īsti bāleniņi?
Vai priedīte, vai eglīte
Jums celiņu aizkritusi?
190 [Kuldīā].

1. Vai māsiņa mīļa balta,
Ka pie manis sērst nenāci?
Vai priedīte, vai eglīte
Tev ceļā aizkrituse?
224 [Kabilē (Kld)].

2. Brāļu bērni, māsu bērni,
Kam jūs sērst nenākat?
Vai priedīte, vai eglīte
Jums celiņu aizkrituse?
Nekrīt priede, nekrīt egle,
Aizkrīt ļaužu valodiņas.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

- 453 -

26706.

Kur tu iesi, bāleliņ,
Baltas kājas audamies?
Ieš' māsiņas aplūkot,
Kā dzīvo tautiņās.
138 [Trikātā (Trikātas pag. Vlk)].

1. Kur tu iesi, man' māsiņa,
Baltas kājas audamās?
Iešu ļaužu apraudzīt,
Kā dzīvoja maliņā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

26707.

Liepu lapu ceļu kaisu,
Bāleliņa gaidīdama;
Vējš nopūta liepu lapas,
Bāleliņš neatnāca.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

1. Liepu lapu tiltu taisu,
Gaidu mātes atnākam;
Vējš nopūta liepu lapu,
Mana māte neatnāca.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

26708.

Leiši leiši mani brāļi,
Gaŗām manu sētu jāja!
Mūžam leiši paliekat,
Ja iekšā nenākat.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

26709.

Līču līču upe tek,
Zaru zaru Daugaviņa;
Aiz to līču, aiz to zaru
Nenāk mani bāleliņi.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

26710.

Māmiņ' mani ielaiduse
Kā oliņu ūdenī,
Ne tā vairs pati nāca,
Ne laiž manu bāleliņu.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

1. Iesviež mani māmulīte
Kā šautrīti ūdenī,
Ne iet pate apraudzīt,
Ne laiž manus brāleliņus.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

2. Māte mani audzināja
Kā rozīti dārziņā;
Nu ielaida tautiņās
Kā oliņu ūdenā.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

26711.

Māmiņ' mani iemetusi
Kā oliņu ūdenī,
Ne nāk manis apraudzīt,
Ne vārdiņa parunāt.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)], 170 [Lielnīkrācē (Nīkrāces pag. Azp)].

26712.

Memmīn' mani tāļu deva,
Nenāk mani apraudzīt;
Kura bija tā dienīna,
Kad es gauži neraudāju!
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

26713.

Māsiņ' mana mīļākaja
Mani mīļi gaidījusi:
Ziediem plānu kaisījusi,
Saldu alu darījusi.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

26714.

Māsiņ' mani aicināja
Dieva dienu sērsti nākt;
Visas man Dieva dienas,
Kad es tapšu, tad es iešu.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

26715.

Mūs' māmīna sērstu brauca
Uz tiem prūšu robežiem,
Seši zirgi vērzelēs,
Trīs pūrmaņi mugurā.
119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)].

26716.

Nāc, māsīna, nāc, māsīna!
Otra māsa aicināja.
Otra māsa viltiniece,
Viļ saviem dieveŗiem.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

26717.

Pie svainīš', pie māsiņ',
Tur ir lab' sērst iešan',
Pie svainīš', pie māsiņ'
Kā pie tēva, māmuliņ'.
133 [Palsmanē (Palsmaņa pag. Vlk)].

26718.

Pie svainīša sērsti gāju,
Ne pie īsta bāleliņa:
Pie svainīša māsa mana,
Pie bāliņa tautu meita.
359 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 454 -

26719.

Pirmo gadu, bāleliņi,
Pie man' sērst nenāciet:
Tautu dēla klētiņā
Nav ne auzu sēnaliņas.
294 [Grantelē (Iecavas pag. B)].

1. Nenākati, bāleliņi,
Man kaunīna nedariet:
Nav tautieša klētīnā
Šķirbā auzu sēnalīnas.
50 [Vecatē (Vecates pag. Vlm)].

26720.

Pirmo gadu, bāleliņi,
Uz man' sērsti nenāciet:
Pate ēst nedrīkstēju,
Ne vēl jūs pamielāt.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

26721.

Pirmo gadu, bāleliņi,
Uz man' sērst nenāciet:
Sēnalaina auzu maize,
Tā rokā man dodama.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

26722.

Pirmo gadu, bāleliņi,
Ciemoties nenākat:
Pirmo gadu man maizīte
Augstajā plauktiņā.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

26723.

Pulkā, brāļi, nejājat,
Man kauniņa nedarāt:
Nav tautieša klētīnā
Šķirbā auzu sēnalīn's.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

26724.

Raudātin saraudāju,
Pie māsiņas nogājuse:
Ni man svains pa prātam,
Ni māsai laba dzīve.
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

26725.

Runājat, bāleniņi,
Kumeļā sēdēdami:
Es nevaru galdu klāt,
Ne zemē kāpināt.
Kad varēšu, klāšu galdu,
Tad zemē kāpināšu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Runājat, bāleliņi,
Kumeļā sēdēdami:
Es nevaru galdu klāt,
Ne iekšā aicināt,
Paši mani iedevāt
Tai tukšāi vietiņā.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

26726.

Znotiņš tek kazu kaut,
Redzēj' mani atnākam.
Znotiņ, lopu netērē,
Man maizīte kabatā!
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

26727.

Sudrabiņa žogu pinu
Baltābola kalniņam,
Svētu rītu ielaidīšu
Jaunā brāļa kumeliņu;
Vecā brāļa nelaidīšu,
Kam tas mani kaitināja,
Kam tas mani apsolīja
Pirmo reizi tautiņās.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

26728.

Sunīts rēja smiedamies,
Pazīstami viesi nāca;
Kā nebūs pazīstami, -
Māsai īsti bāleliņi.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

26729.

Sunīts rēja tupēdams,
Pazīstama viešņa nāca:
Atnāk mana krustamāte
Ar siltiem pīrāgiem.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

26730.

Tā māsiņa griķus mala,
Tā gaidīja bāleliņu;
Ne es malu, ne gaidīju,
Tālu mani bāleliņi.
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)].

26731.

Tevis dēļ, straujupīte,
Nenāk mani bāleliņi,
Zina tevi celiņā
Dienu nakti līgojot.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

- 455 -

26732.

Tiltiņš rībēja,
Podziņas skanēja:
Jāj mans brālītis
Māsiņas raudzīt;
Viksēti zābaki,
Riņķoti kažoki,
Misiņa podziņas
Cepures galā.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

26733.

Tumsiņā gaismu gaidu,
Gaismā sauli uzlecam;
Pie māmiņas tautu gaidu,
Tautās gaidu bāleliņu.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

26734.

Tumsiņā gaismas gaidu,
Gaismā saules uzlecam;
Tautiņās nogājusi,
Gaidu savu bāleliņu.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

26735.

Upītē laipas liku,
Māmulītes gaidīdama;
Upe laipas aiznesusi,
Māmuliņa neatnāca.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

26736.

Uz znotiem sērstu braucu,
Aven' galva kulītē:
Ja tie manis nemieloja,
Graužu savu aven' galvu.
1331 [Sikšņu pagastā (Gaujienas pag. Vlk)].

26737.

Vai, upīte, tevis dēļ
Nenāk mana māmuliņa?
Pāri brist - dziļš ūdens,
Apkārt lieli līkumiņi.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

26738.

Vaļa mani malti iet,
Vaļa ieti druviņā,
Tās vaļiņas vien nebij
Mielot savu bāleliņu.
373 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

26739.

Viena pate man māsiņa,
Tuvu devu tautiņās;
Ik rītiņu, ik vakaru
Tek' māsiņu apraudzīt.
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

26740.

Celiņ' mani i celiņi
Zaļ' ābolu aizauguši;
Ne vairs nāca bargas māršas,
Ne laiž manu bāleliņu.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

★

48674.

Ai znotiņ, dar' man labu,
Dēj ozol' ceļmalā!
Uz meitiņu sārsnu [sārstu] gāju,
Ceļa labi nezināju.
127 [Grostonas Md].

48675.

Aizsmakusi dzeguzīte,
Nedzird vairs kūkojot;
Aizmirsusi man' māmiņa,
Neiet vairs lūkoties.
3 [Adulienas Md].

1. Aizsmokuse zagyuzīte,
Nadzierd vaira kyukojūt;
Aizmiersa mani māmiņa,
Naredz vaira atejūt.
35 [Baltinavas Abr].

48676.

Brāļi, sērstu neiedami,
Sakās ceļa nezinot;
Kā tad ceļu zinājāt,
Kad vietiņas lūkojāt?
358 [Rugāju Abr].

48677.

Bruoļi pi maņa naguoja,
Vuoju muosu duovuodami;
Aizejit, bruolileņi,
Koč celiņa pavaicuot.
414 [Stirnienes Rz].

48678.

Bruoleņi, munu bruoleņi,
čāstai cīmā nūbrauksit?
Ka byus loba dzeivuošana,
Godā reizi nūbrauksim;
Ka byus slykta dzeivuošana,
Dzagūzeiti syuteisim.
143 [Jāsmuižas D].

- 456 -

48679.

Jau es biju, vēl es iešu
Uz māsiņu ciemoties;
Māsai auga jauns dievers,
Ne tas auga manis dēļ.
281 [Neretas Jk].

48680.

Kā tu nāci, māmulīte,
Ka par nakti negulēji?
Atnākdama, aiziedama
Mani gauži rūdināji.
56 [Birzgales (Lindes) Rg].

48681.

Kūka tāvs dzelža muote,
Akmestiņi buoleliņi:
Mani tuoli atdavuši,
Nanuok vaira pazavārt.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

48682.

Kurs suneits attacāt(u)
Nu boltūs bruolileņ(u).
Ka runuot narunoj,
Da maizeitis īdūtum.
326 [Preiļu D].

48683.

Liepu lapu tiltu taisu,
Māmuliņas gaidīdama;
Neatbrauca māmuliņa,
Atbrauc brāļa līgaviņa.
90 [Drustu C].

48684.

Līpu lopu tiltu taisu,
Gaidu sovu buoleniņu;
Līpu lopu tilts sapuva,
Še nav munu buoleniņu.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

48685.

Māmiņ' mani iemetusi
Kā oliņu upītē;
Nenāk mani apmeklēt,
Nedz galviņu izsukāt.
9 [Aizputes (Aizputes-Pils) Azp].

48686.

Ne pie vārtiem nepiebraucu,
Tek māsiņa vārtus vērt.
Vienu roku vārtus vēra,
Otru slauka asariņs.
Vai Dieviņi, vai Dieviņi,
Nu ir bēdu diezgan daudz!
384 [Sēemūkšu C].

48687.

Pie māsiņas sērste gāju,
Atrod' māsu sierdēstai:
Sēd, matiņus izlaiduse,
Slauka žēlas asariņas.
Nāc ārāje, švāger' šelmi,
Kāda vaina māsiņai?
15 [Alūksnes Vlk].

48688.

Silt' istaba, saldans alus,
Gul' par nakti, bāleliņ;
Lieli meži, gaŗi ceļi,
Tālu tava līgaviņa.
418 [Sunākstes Jk].

48689.

Sīneņu, munu zaļū,
Tu palyki nasakosts;
Buoleņu, munu mīļū,
Tu nūguoji namīluots.
89 [Dricēnu Rz].

48690.

Tāļi mani māte deva,
Tāļi ciema gribēdama;
Tāļi mani iedevusi,
Neiet pati apraudzīt.
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

48691.

Tricēt tric uobeļ' bierzs,
Skanēs zalta īmautiņi;
Atbrauc muni buoleliņi,
Uobulaiņi kumeliņi.
35 [Baltinavas Abr].

48692.

Visi mani druvas ceļi
Aizauguši kārkliņos;
Visi mani brāļi māsas
Svešenieki palikuši.
263 [Mēmeles Jk].

48693.

Viena pate mūs' māsiņa,
Tālu iet tautiņās.
Ik rītiņu, vakariņu
Teku māsu apraudzīt;
Teku māsu apraudzīti,
Vai svainītis labi tur.
112 [Ezeres Kld].

★

Satura rādītājs |

Skati visu grāmatu