LATVIEŠU TAUTAS DZIESMAS: VOLUME VIII

18. Veltīšana

a) Sūta pēc sievasmātes, kas glabā pūra atslēgu

25138.

Ja, tautieti, krekla gribi,
Brauc pie manas māmuliņas:
Man māmiņa pūru deva,
Atslēdziņas neiedeva.
104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

- 235 -

25139.

Ja tautiņas pūra prasa,
Lai nes vēsti māmiņai:
Tur palika atslēdziņa,
Kur vakar rotājos.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

25140.

Jūdz, tautieti, kumeliņu,
Brauc pēc manas māmuliņas!
Mana pūra atslēdziņa
Māmuliņas rociņā.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

25141.

Jūdz, tautieti, sirmu zirgu,
Brauc pēc manas māmuliņas!
Kā es pate tevim mīlu,
Tā mīl mana māmuliņa.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

25142.

Kas grib manu pūru slēgt,
Lai nes vēsti māmiņai:
Pie māmiņas atslēdziņa
Cala jostas galiņā.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

25143.

Kalējiņi, bāleliņi,
Kal man dzelžu ritentiņus,
Ka varēju meitu māti
Pa smiltīmi ritināt!
Smilgas gāja čabum čabum,
Smiltis gāja putum putum.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

25144.

Situ koku pie kociņa,
Lai tek saule azaidā;
Cēlu krēslu pie krēsliņa,
Gaidu savu māmuliņu.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

25145.

Visi koki līdumā,
Ābeltiņas vien nevaid;
Visi radi ustabā,
Māmuliņas vien nevaid.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

★

47874.

Jyudz, bruolīt, zalta lūku,
Brauc pēc munas muomuliņas!
Daži olu sadzāruši
(Jau) bez munas muomuliņas.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

47875.

Ka gribat pyura muna,
Dūdat pyuru mamiņai!
Aizamiersa pi mamiņas
Muna pyura etslēdziņa.
357 [Rudzētu D].

47876.

Labi meitu māmiņai,
Znoti, draugi vizināja:
Cits tur zirgu, cits pātagu,
Cits nes baltu biķerīti.
378 [Seces Jk].

47877.

Nostu nostu, tāļu tāļu,
Ne tu manas vērtes biji!
Nule nāca mana māte
Pār kalniņu līgodama.
373 [Sarkaņu Md].

47878.

Tu, tautiet, savu māti
Ved mežā, sien pie koka;
Manu baltu māmulīti
Liec savās kamanās.
281 [Neretas Jk].

★

b) Atved un saņem sievasmāti

25146.

Domājami, gādājami,
Ko tie mūsu suņi rēja:
Sievasmāte saklupusi
Ar kaņepju plāceņiem.
12 [Gaŗkalnē (Ropažu pag. Rg)].

25147.

Eita, puiši, raudzīties,
Kur brauc meitu māmuļīte:
Balta ķēve trim kājām,
Melns sunītis ormanītis.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

25148.

Ej, bāliņ, raudzīties,
Ko tie mūsu suņi rēja:
Suņi plēsa sievasmāti,
Domādami raganiņu.
12 [Gaŗkalnē (Ropažu pag. Rg)].

- 236 -

25149.

Kam tie tādi greizi vāģi,
Kas pa ceļu neritēja?
Sievasmātes greizi vāģi,
Vīramātes kumeliņš.
271 [Mangaļos (Mangaļu pag. Rg)].

25150.

Lai godiņis, kam godiņis,
Meitu mātei liels godiņis:
Cits tur' zirgu, cits kamanas,
Cits nes zelta biķerīti.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

25151.

Lieli kungi tā nebrauca
Kā brauc mana sievasmāte:
Jūdza zaķus kamanās,
Laida suņus pakaļā.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)], 121 [Gulbenē (Md)].

1. Lieli kungi tā nebrauc,
Kā brauc meitu māmuliņa:
Aizjūdz zaķi kurzulī,
Stiepa suņi(?) pakaļā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

25152.

Lieli kungi tā nebrauc,
Kā brauc meitu māmuliņa:
Pieci zirgi vērzelēs,
Trīs sulaiņi pakaļā.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Lieli kungi tā nebrauca,
Kā brauc meitu māmuļiņa:
Seši zirgi vērzeļoti,
Trīs kamanu turētāji.
283 [Kroņa Vircavā (Vircavas pag. Jg)].

25153.

Lieli kungi tā nebrauce,
Kā brauc meitu māmuliņa:
Siksniņām, sprādzītēm,
Rakstītām kamanām.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

25154.

Liepu lapu tiltu taisu,
Sievasmāti gaidīdams;
Kamēr nāca sievasmāte,
Vējš paņēma liepu lapu.
56 [Pociemā (Pociema pag. Vlm)].

1. Liepu lapu tiltu taisu,
Sievasmātes gaidīdams.
Vējš nopūta liepu lapas,
Vells norāva sievasmāti.
224 [Kabilē (Kld)].

25155.

Nāc, skaties, dēlu māte,
Kur atbrauca meitu māte:
Viena pate balta ķēve,
Trīs spieķiem ritentiņš.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

25156.

Neviens kungs tā nebrauc,
Kā brauc meitu māmuliņa:
Priežu skuju ritenīši,
Teterīši kumeliņi.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

25157.

Šogad veda sievasmāti
Divi bēri [sirmi] kumeliņi;
Citu gadu kājām skries,
Bērna drēbes padusē.
12 [Gaŗkalnē (Ropažu pag. Rg)].

1. Šogad veda sievasmāti
Pāŗa bēru kumeliņu;
Citu gadu pat' atskrēja,
Elkšņa rungu paķēruse.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

25158.

Degu skalu, degu sveci,
Tumša tautu istabiņa;
Ienāk mana māmulīte,
Tūdaļ gaiša istabiņa.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

25159.

Sēdi, mana māmuliņa,
Augstajāi krēsliņā,
Lai iet tava valodiņa
Pāri visu istabiņu!
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

25160.

Ak Dieviņu, ak Dieviņu,
Nu atnāca sievasmāte,
Nu atnāca sievasmāte,
Nu atnesa atslēdziņu!
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

25161.

Kā tu nāci, sievasmāte?
Šogad tevis nevajaga;
Nāci citu rudentiņu
Ar drēbīšu vīkstokļiem,
Ar drēbīšu vīkstokļiem,
Ar šūpuļa aukliņām.
18 (Kliģenē).

- 237 -

1. Ko tu nāci, sievasmāte?
Šogad tevi nevajaga;
Citu gadu, tad tu nāc
Ar jostiņu, lakatiņu!
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

2. Kā tu nāci, sievasmāte?
Šogad tevis nevajag;
Citu gadu, tad vajdzēs
Ar plāceņa aizsainīti.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

25162.

Kur tu biji, meitu māte,
Ka vakar neatnāci?
Vakar bija rudzu desa
Visapkārt galda galu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

25163.

Kur tu biji, sievasmāte,
Ka agrāki neatnāci?
Man sapuva oda šķiņķis,
Teterīša pakausīts.
12 [Gaŗkalnē (Ropažu pag. Rg)].

1. Sievasmāte, muiženīca,
Kam vakar neatbrauci?
Man saskāba rata rumba,
Circenīšu piesālīta!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

c) Iet klētī, slēdz vaļā pūru, izņem un sakārto veltes. Panāksnieki pūru daudzina, kāzinieki peļ

25164.

Es neslēdžu pūra vāku,
Man māmiņa nevēlēja,
Kamēr lika tautu dēls
Divi zelta gabaliņi.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Man māmiņa nevēlēja
Pūra vāku vaļā vāzt,
Kamēr sēja sveša māte
Raibu govi valdziņā.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

25165.

Tautiets manu pūru slēdza,
Rauga manu vilnānīšu;
Es būš' tavu stalli slēgt,
Raudzīt tavu kumeliņu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Tautiets manu pūru slēdza,
Rauga manas vilnānītes.
Slēdz, tautieti, staļļa durvis,
Rādi savus kumeliņus!
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

25166.

Vai māsiņa, vai māsiņa,
Tavu baltu dāvaniņu!
Vai tu biji mazgājuse
Ievu ziedu laiciņā?
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)], 241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

25167.

Vai māsiņa, vai māsiņa,
Tavu mellu dāvaniņu!
Vai tu biji mazgājuse
Sivēntiņa silītē?
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

25168.

Aitu ganīt' i bijuse,
Baltas vien villainītes;
Būt' gājuse govju gane,
Būt' zīļotas, sidrabotas.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

25169.

Aud, māsiņa, prievitiņu
No vecā dzīpariņa:
Daudz tādu plataču
Gaidītāju.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

25170.

Aud, māsiņa, prievitiņus
No veciem dzīpariem:
Prievitam liels godiņš
Par visām dāvanām.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

25170¹.

Bagāta māsiņa,
Dui mucas čičiņu,
Dui mucas čičiņu,
Treš' varašiņu.
224 [Kabilē (Kld)].

25171.

Bitīt, tovu šuvuimiņu
Baeznīcā dadzanāja;
Māesiņ, tovu daerījumu
Toutiņās nicanāja!
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

- 238 -

25172.

Brāļi deja, brāļi leca,
Šķit' māsai lielu pūru;
Kauns tādiem vīriņiem
Ap standzīti līgojot.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

25173.

Dali, mūsu māsiņa,
Palasīdama:
Dižam dižaju,
Mazam mazaju!
353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Mācies, māsiņa
Ielāpus dalīt:
Lielam lielu,
Mazam mazu!
221 [Engurē (Engures pag. Tk)].

25174.

Daudz bij māsiņa
Ganos gājuse,
Daudz bij adījse
Sīkajas veltes.
353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

25175.

Daudz bij tautu meita
Ganos gājuse,
Daudz gālu likuse
Uz sūnu cērpja,
Pakaļa mirkuse
Ūdena pelcē.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

25176.

Dievs sodīja tēva runci,
Kam pelīšu nemedīja;
Peles pūru pārgrauzušas,
Dāvaniņas izvilkušas.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

1. Pele, korva, izgrauzuse
Pūram cauru dibeniņu,
Celiņā izkrituši
Visdaiļie gabaliņi.
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

2. Pinci pinci, runci runci,
Kam tu peles nemedīji?
Peles pūru pārgrauzušas,
Dāvaniņas izbirušas.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

25177.

Droši droši, brāleliņ,
Tu kauniņu neredzēsi:
Māsiņai pills pūriņš,
Daiļi vien gabaliņi.
308 [Altenē (Seces pag. Jk)].

25177¹.

Dziedat, meitiņas,
Apaļas dziesmas,
Apaļi rakstiņi
Pūra dibenā!
224 [Kabilē (Kld)].

25178.

Iešu pate apraudzīt,
Kas vedeklas pūriņā:
Cimdu pārs, zeķu pārs,
Ratu maule dibenā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

25179.

Iesim jel raudzaties,
Kas māsiņ's pūriņē;
Vai būs cimd', vai būs zeķ',
Vai būs kād' mieg' mais'.
211 [Rindā (Ances pag. Vp)].

25180.

Ej, saulīt, drīz zemē,
Sīkus zarus zarodama;
Ej, māsiņa, tautiņās,
Sīkas tautas veltīdama!
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

25181.

Es deviņu brāļu māsa,
Viena zeķe pūriņā;
Kad atnāca kāzu diena,
Žurkas zeķi apēdušas.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

25182.

Es pūriņa nedarīju,
Māršas pūra gaidīdama;
Atved māršu bez pūriņa, -
Sāku pati darināt.
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

25183.

Gabala ļautiņi
Gabala prasa.
Eit', brāļi, mežā,
Cērtat gabalu,
Dodiet tautām
Pa gabalami!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

- 239 -

25184.

Gaida mani tautiņās,
Gaida lieli, gaida mazi;
Manis pašas tā negaida,
Kā tā mana pūra gaida.
421 [Taurupes pagastā (Rg)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

25185.

Gaidāt, tautas, ko gaidāt,
Es dāvanu nedalīšu:
Pārnedēļas darbos gāju,
Kas dāvanas darināja?
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

25186.

Gaidāt, tautas, negaidāt
Es dāvanu nedalīšu:
Suns nojauca linu lauku,
Vilks nokoda avitiņu.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

25187.

Gaŗi vilku, smalki sprēžu,
Vairumiņa gribēdama,
Ka varēju svešus ļaud's
Ar vairumu apveltīt.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

25188.

Gausini, Dieviņ,
Māsiņas pūru:
Daudz tādu plataču
Gaidītāju.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)], 198 [Saldū], 226 [Kandavā (Tl)].

25189.

Kā dzeņi, kā dzeņi
Raibie cimdi;
Kā dēles, kā dēles
Platie dvieļi.
353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

25190.

Kad Maijiņa ganos gāja,
Āža rags kulītē;
Kad tautiņas pūru prasa,
Parād' savu āža ragu.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

25191.

Kādi raksti neziedēja
Jaunas meitas pūriņā:
Citam zieda sīļu spārni,
Citam ratu ritenīši.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Bij manāi pūriņāi
Trijtrijādi raibumiņi:
Sīļa nagi, vanadziņa,
Teterīša snābulīši.
239 [Vecaucē (Vecauces pag. Jg)].

2. Kādi raksti neziedēja
Jaunas meitas pūriņā:
Sīļa spārni, vārnacīši,
Krustim šķērsim līkumiņi.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

3. Kādi raksti neziedēja
Jaunas meitas pūriņā:
Citam zied sīļa spārni,
Citam ratu ritentiņi.
Kam ziedēja sīļa spārni,
Tas uzskrēja ozolā;
Kam zied ratu ritentiņi,
Tas noteka gaŗu ceļu.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

4. Kādi raksti neziedēja
Tautu meitas pūriņā:
Gan ziedēja sīļspārniņi,
Gan ar vaska ritentiņi.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)], 281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

25192.

Kauna kauna tautiņām,
Man pūriņu meklējot!
Brāļos augu, darbos gāju,
Kas pūriņu man darīja?
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

1. Traka traka dēlu māte,
Man pūriņu meklēdama!
Darbos gāju, svaru vērpu,
Kas pūriņu darinava?
314 [Kroņa Elkšņu pagastā (Elkšņu pag. Jk)].

25193.

Kauna kauna tev, tautieti,
Man pūriņa vaicājot:
Tu, tautieti, darbos gāji,
Es gulēju šūpolē.
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)].

25194.

Kauna lieta, ļaužu smieklis,
Mātes meitai pūra trūkst;
Ne ļautiņi nesmietos,
Kad pietrūktu sērdienei.
226 [Kandavā (Tl)].

25195.

Kaci, kaci, tautu meita,
Pašā pūra dibenā;
Kāda velna izkacēsi,
Kad nebiji ielikuse?
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 240 -

1. Kaci, kaci, māsiņa,
Pūra dibinā;
Ja būsi likuse,
Tad sakacēsi!
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

2. Visu dienu tautu meita
Pa pūriņu grabināja.
Ko tu akla grabināji,
Kad nebiji ielikusi?
220 [Dursupē (Zentenes pag. Tl)].

25196.

Ko dara māršiņa
Tik ilgi klētī?
Nu auž, nu met
Auniņa zarniņas.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

25197.

Ko dari māsiņa,
Tik ilgi klētī?
Vai nule meti,
Vai nule audi?
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

25198.

Ko darīja tautu meita
Visu rītu klētiņā?
Nule ārda vecas nītis,
Nule auda prievitiņus.
198 [Saldū].

25199.

Ko darīji, tautu meita,
Ka neaudi prievitiņu?
Kad atnāca svētas dienas,
Ar puišiem ripas kavi.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

25200.

Ko darīji, tautu meita,
Kad pūriņa nedarīji?
Ar tautām runājot,
Laiku savu pavadīji.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

25201.

Ko darīji, tautu meita,
Ka pūriņa nedarīji?
Gaŗām solu, gaŗām beņķi
Mērīj' savu augumiņu.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

25202.

Ko, pūriņ, tu raudāji,
Uz maniem vērdamies?
- Kā, meitiņ, neraudāšu,
Nu tu mani izdalīsi!
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

25202¹.

Kuplajam ozolam
Viena zīle galiņā;
Lielu radu brāļu māsa,
Viena josta pūriņā.
29 [Nurmižos (Vildogas pag. Rg)].

25203.

Līdzi mani līdzināja
Tie dižie bajāriņi.
Kur es varu līdzi tapt,
Maģ manā rociņā,
Maģ manā rociņā,
Maģ māmiņa iedevuse.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

25204.

Maģis maģis man pūriņš,
Bet diženi gabaliņi;
Tā vērās sveši ļaud's
Kā skrīveŗi grāmatā.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

1. Maģis maģis man pūriņš,
Bet diženi gabaliņi;
Pasarauga dēla māte
Kā skrīvers grāmatā.
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)].

25205.

Mazis mazis man pūriņš,
Bet jau daili gabaliņi.
Kas no mana liela pūra,
Kad nav dailu gabaliņu?
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

25206.

Maza maza man zemīte,
Bet ražīga labībiņa;
Mazs mazs man pūriņš,
Bet dižani gabaliņi.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

25207.

Melni krekli, nevelēti,
Tautu meitas pūriņā;
Neecēta miežiem zeme
Tautu dēla tīrumā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

- 241 -

25208.

Mīļi lūdzu tautu dēlu,
Pie rociņas turēdama,
Lai nelūdza lielu radu:
Maz manā pūriņā.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

25209.

Trīniņa raudāja,
Gaismiņa ārā,
Viens pats cimdiņš
Pūriņā.
Ko dos tēvam,
Ko dos mātei,
Ko nelieša
Tautiešam?
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

25210.

Nāc, tautiet, paskaties,
Kas manā pūriņā:
Stūrie vīzes, stūrie auklas,
Miedziņš pūra dibenā.
86 [Ļaudonā (Ļaudonas pag. Md)].

25211.

Ne tie visi pašas pirksti
Tās meitiņas pūru dara:
Otra pirksti pūru dara,
Tēva maks aizmaksāja.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

25212.

Niecin' tautas pūru mazu,
Niecin' mazu darītāju;
Es niecinu tautu dēlu,
Liel' augušu netikušu.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

25213.

Nicin' tautas pūru mazu,
Nicin' mazu šuvējiņu.
Kam ņēmāt sīku mazu?
Lai audzētu brāleliņi!
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

25214.

Niecin' tautas pūru mazu,
Niecin' mazu šuvējiņu.
Nieciniet, bāleliņi,
Tautām mazus tīrumiņus!
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

25215.

Negaidāt, lieki ļaudis,
No manim dāvaniņu:
Ne tēviņis linus sēja,
Ne man auga avitiņas.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

25216.

Negaidat, sveši ļaudis,
Mūs' māsiņ's veltejam:
Mūs' māsiņ' kroga meita,
Naudiņ' pūra dibenē.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

25217.

Nanicen', tautu dāls,
Resni krakli peureņā:
Nava man tuos vaļeņes
Tivinuot(?), darinuot.
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

25218.

Nu šļūcu, nu vērpu,
Nu redzu - vajag:
Atradu tautieti
Bez bikšu gultā.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1. Sitosi, audosi,
Nu redz', ka vajag:
Atjāj tautiets
Ar pliku cisku.
217 [Ārlavā (Ārlavas pag. Tl)].

25218¹.

Nu šļūcu, nu vērpu,
Nu redzu - vajag:
Pamēklis(?) izskrēja
Caur viņu sētu.
224 [Kabilē (Kld)].

25219.

Nu sprēžu, nu šļūcu,
Nu radzu - vojag:
Jou toutu meitiņas
Plikiem pupiem.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

25219v1.

Sprēdiet, šļūciet,
Mana kaŗa draudzīt:
Kaimiņu meitiņas
Plikiem pupiem.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

25220.

Pasaver, mākuliņa,
Nemākuļas pūriņā!
Nemākuļas pūriņā
Daudzi skaistu raudzeknīšu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 242 -

1. Nāc, mākule, lūkoties
Nemākules pūriņā:
Tādi vien raibi cimdi
Vanadziņa nadziņiem.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

25221.

Pinu vīzes, viju auklas,
Liku pūra dibenā;
Kad pietrūka cimdu, zeķu,
Še vīzītes ar auklām!
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

25222.

Prasa tautas uz maniem
Knipelētu linu kreklu.
Es nebiju muižas meita,
Es nemāku knipelēt.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

25223.

Pūriņ manu i pūriņ,
Ne skujiņu piebirušu;
Māmiņ manu i māmiņ,
Ne miedziņu gulējuse!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

25223¹.

Pūriņš lēti izsakāms,
Ne tik lēti pielokāms:
Vajag cimdu, vajag zeķu,
Vajag baltu villainīšu.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

25224.

Pūriņš lēti lētināms,
Ne tik lēti pielokāms;
Grib pūriņš jautra miega,
Gribēj' gudra padomiņa.
1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)].

25224¹.

Ražena māsiņa,
Raženas dāvanas.
224 [Kabilē (Kld)].

25225.

Sak' tiešām, tautu meita,
Kur tev tādi lini auga?
Spīd tie tavi gabaliņi
Sudrabiņa baltumā.
63 [Sprēstiņos (Dauguļu pag. Vlm)].

1. Saki man, jaunā mārša,
Kur tu tādus linus ņēmi,
Kā tie tavi paladziņi
Mirdzēt mirdz cilājot?
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

25226.

Šķerternīca tautu meita
Diegus vien šķeterēja;
Būs manam bāliņam
Šķeterēti linu krekli.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

25227.

Šodien redzēs
Māsiņas tikumu,
Vai būs galviņu
Uz cini likuse.
190 [Kuldīā].

25227¹.

Šo dieniņu redzēsim
Tautu meitas tikumiņu,
Vai būs gājse svētu rītu
Ar puišem ripas kaut?
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

25228.

Šo dieniņu redzēsim
Tautu meitas tikumiņu,
Vai šļūkuse, vai vērpuse,
Vai mērojse tēva beņķi.
226 [Kandavā (Tl)].

25229.

Šodien saulīte
Sarkana lēca,
Nu mūsu māsiņa
Pūriņu slēdza.
221 [Engurē (Engures pag. Tk)].

1. Kālabad šo rītiņu
Tik sarkana saule lēca?
Šo rītiņu mūs' māsiņa
Dzīparotu pūru slēdza.
230 [Zentenē (Zentenes pag. Tl)].

25230.

Šorīt sarkana
Saulīte lēca;
Būs mūsu māsiņai
Sarkanas dāvanas.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)], 198 [Saldū], 241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)], 345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Sarkana sarkana
Saulīte lēca;
Sarkani ziediņi
Māsiņas pūrā.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)], 185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

2. Šorīt sarkana
Saulīte lēca;
Sarkani dzīpari
Māsiņas pūrā.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

- 243 -

3. Šorīt sudraba
Saulīte lēca;
Šorīt mūs' māsa
Dzīparus dala.
224 [Kabilē (Kld)].

25231.

Šorīt uzlēca
Sarkana saule:
Būs mūs' māsiņai
Sarkana laime.
199 [Veczvārdē (Zvārdes pag. Kld)].

25232.

Šūti krekli, nevelēti
Jaunas meitas pūriņā.
- Liku baltus, izvelētus,
Teica vecus, iznēsātus.
190 [Kuldīā].

1. Tautu meitas pūriņā
Melni krekli, nevelēti.
- Liku baltus, izvelētus,
Teica vecus, izvalkātus.
294 [Grantelē (Iecavas pag. B)].

25233.

Situse, auduse
Mūs' māsīna;
Kā dēles, kā lubas
Māsīnas dvieļi.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

25234.

Skudrīte bijuse
Mūs' māsiņa,
Kā skudre pievilka
Sav' pūriņu.
224 [Kabilē (Kld)].

25235.

Smalki savus linus vērpu,
Smalki savas pakuliņas:
Grib dieveŗi smalkus kreklus,
Brāļi gaŗus skārtelīšus.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

25236.

Smalki vērpu maz liniņu,
Vairumiņa gribēdama,
Lai varētu svešus ļaudis
Kā ar miglu apmiglot.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Es sasprēdu linu sauju
Pa vienai šķiesnītei,
Ka varēju svešus ļaudis
Ar margām apmargot.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

2. Smalki vērpu maz liniņu
Pa vienai šķiedriņai,
Lai pietika tautu draudzi
Kā ar miglu apmiglot.
384 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

25237.

Smuki bija cimdiņi,
Jukuši rakstiņi:
Snaudule, miegule
Adītāja.
1331 [Sikšņu pagastā (Gaujienas pag. Vlk)].

25238.

Zudums liels noticies,
Kauns otram pasacīt:
Pele galvu nolauzuse
Tukša pūra dibinā.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

25239.

Teic taisnību, tautu dēls,
Daudz tev bija bāleniņu?
Lai es zinu kreklus šūt,
Citam dižu, citam mazu.
177 [Sakaslejā-Apriķos (Apriķu pag. Azp)].

25240.

Teica māte savu meitu:
Nagi nagi meitiņai!
Raudzīsim pūriņā,
Vai būs nagu padomiņš!
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)], 107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)], 126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

25241.

Veltī, mana māsiņa,
Pamaziņāmi:
Daudz tādu plataču
Gaida uz tevis.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

25242.

Vecā māsa pūru kaca,
Jaunā māsa kājas tur.
Kāda vella sakacēsi,
Kad nebiji ielikuse?
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

1. Vecā māsa pūru kac,
Jaunā māsa kājas tur,
Jaunā māsa kājas tur,
Lai nekrita dubenā.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

25243.

Vīra radi bēdājās,
Ka pūriņa man nebij.
Ja parāds, vīra radi,
Ar naudiņu nomaksāšu!
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

- 244 -

25244.

Visi tautu plikvēdeŗi
Gaida mani pārvedot.
Pagaidiet(i), plikvēdeŗi,
Kad bērziemi tāsis plīst!
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

25245.

Vysupyrms es zynuoju,
Kuo vajag tauteņuos:
Dīveram lynu krakla,
Tāvučam kaņepeju,
Muoteicai apruneigai(?)
Cyuku saru vylnoneitis.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

25246.

Ciema kuņas satecēja,
Manu pūru gribēdamas.
Se, kuņas, mājās,
Lokāt pašas!
Kā es viena pielocīju,
Svešu māti klausīdama?
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

★

47879.

Adu cimdus, adu zeķes,
Tautiņāsi aizejot;
Kam pietrūks cimdu zeķu,
Tam vīzītes jānesā.
378 [Seces Jk].

47880.

Adu lielus, adu mazus,
Lieku pūra dibenā;
Kad aizgāju tautiņās,
Lieli, mazi gadījās.
513 [Zemītes Tk].

47881.

Vai Anniņa, vai māsiņa,
Tavu īsu iesedziņu!
Ne pāri netika
Par brāļa cepuri.
374 [Sātiņu Kld].

47882.

Vai māmiņa, vai māmiņa,
Sveša smaka istabā!
Veca meita, veca meita
Vecu pūru vēdināja.
453 [Vadakstes Jg].

47883.

Anītei, māsiņai,
Pus palaga pūriņā,
Otru pusi noplēsusi,
Ar Jonīti gulēdama.
503 [Višķu D].

47884.

Auru auru medeniek,
Zaķis pūra dibene!
Līdz pacēla pūra vāku,
Zaķis meža maliņe!
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

47885.

Bij pūra, bij pūra
Tai tautu meitai:
Bij stīņu, bij ķērņu,
Bij gaŗausis spannis.
112 [Ezeres Kld].

47886.

Cimdu cimdu, tautu meita,
Man rociņas nosalušas;
Ko darīji bālīnos,
Ka cimdīnu neadīji?
Tad staigāju pura malu,
Puiša svilpi svilpēdama.
33 [Baižkalna C].

47887.

Cīrulis dziedāja
Uz klētes jumta;
Māsiņa raudāja
Pie sava pūra.
129 [Gudenieku Azp].

47888.

Ciema kuņas satecējšas,
Māsas pūru gribēdamas.
Se, kuņas, mājās,
Ēdat pašas!
Kā es viena pielocīju,
Tēvu māti klausīdama.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

47889.

Doli, doli, daleituoja,
Ka visimi leidza byutu:
Lelajami leluokais,
Mozajami mozuokais.
236 [Līvānu D].

- 245 -

47890.

Ej, lielā krustamāte,
Sēsties galda galiņā!
Tev redzēt lielu kaunu:
Maz manā pūriņā.
166 [Kalsnavas Md].

47891.

Es gan zinu, tautu meita,
Kas tave pūriņe!
Trejas vecas nātna bikses,
Mazas bērnu cepurītes.
129 [Gudenieku Azp].

47892.

Gaida maņa tautjeņuos,
Gaida lili, gaida mozi.
Na tai maņa pošys gaida,
Gaida pyura atvadūt:
Puškoj bruoļa ļaudavjeņu
Cuordraiņeitjem jūstjeņom.
593 [Rēzeknes apr.].

1. Gaida manis tautiņuos,
Gaida leli, gaida mozi.
Na tur manis pošas gaida,
Gaida pyuru nūvadūt;
Gaida pyuru nūvadūt,
I telīšu nūdzanūt.
357 [Rudzētu D].

47893.

Ganos māsiņa gājusi,
Ne brāliņa druviņā;
Daiļu pūriņu šuvusi
Slavenām tautiņām.
281 [Neretas Jk].

47894.

Jauniveit jauniveit,
Paruod' sovu jaunumeņi:
Voi ir cymdi, voi ir zečis,
Voi boltuos vylnoneitis.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

47895.

Kaci, kaci, tautu meita,
Kaci pūra dubenā!
Ko tu jodu sakacēsi,
Kad tu neesi ielikusi?
Veci silkši, pineklīši
Tavā pūra dubenā.
453 [Vadakstes Jg].

47896.

Kalpinieku meitiņām
Vadmalbaķis dibenā;
Cik pacēla pūra vāku,
Vadmalbaķis izvēlās.
68 [Cieceres Kld].

47897.

Kančukas mātei,
Kančukas meitai!
Kam guli uz gaŗbeņķa,
Neloki pūru.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

1. Karbačas mātei,
Karbačas meitei!
Kam ļāva meitei
Uz beņķa gulēt.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

47898.

Kas čabēja, kas grabēja
Tautu meitas pūriņēje?
Koki viene, skalganiņi
Tautu meitas pūriņēje.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

47899.

Kas tie dvieļi, kas tie dvieļi?
Spaļi vien, spaļi vien!
Kur lēcu, kur deju,
Spaļi vien bira!
605 [Skolas].

47900.

Kasi ausis, piertes sile,
Ko gulēje lāviņe!
Paliek mani bāleliņi
Neziedoti, nepušķoti.
129 [Gudenieku Azp].

1. Ķizu ķizu pirtes kauss,
Kam gulēji palāvī?
Paliek mani bāleliņi
Nedziedot [Neziedoti?], nepuškot(i).
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

47901.

Kāds vilkās, tādu laižu,
Gana laba drēbe būs,
Kad ar vāli savelēs.
Būs darbs, būs darbs,
Ozola vālei,
Lielo mežuku [mešuku?] velējot.
61 [Brenguļu (Vecbrenguļu) Vlm].

47902.

Ko gaidāt jūs, ļautiņi,
No sērdienes dāvanām?
Cik dieniņas sērdienīte
Nesēdēja raudādam'?
Cik dieniņas sērdienīte
Sasēdēja rakstīdam'?
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

- 246 -

1. Ko gaidiet, sveši ļaudis,
No sērdienes dāvaniņas?
Cik dieniņas sērdienīte
Sasēdēja rakstīdama?
477 [Vecpils Lp].

47903.

Ko jūs, ļaudis, domājate
No sērdienes dāvanāme?
Dažu dienu sērdienīte
Sasēdēja raudādama,
Dažu sveša māmuliņa
Sūta tālu darbiņose.
129 [Gudenieku Azp].

47904.

Ko, kucīte, bērnu māte,
Tukšā migā gozējiesi?
Ko, meitiņa, slinka, glupa,
Tukšu pūru klaudzināj'?
229 [Liepupes (Perniģeles) Vlm].

47905.

Ko lielies, tu māsiņa,
Pati pūru pielocījse?
Kur mātēm zirņu sieki,
Kur putraimu vācelītes?
Tie pūriņu pielocīja,
Ne tu pati darināji.
514 [Zentenes Tl].

47906.

Ko, māmiņa, tu darīji,
Kad tu biji jauna sieva?
Es nerodu pūriņā
Vienu labu gabaliņ',
Paladziņu vien atradu
Saulītē balinātu.
200 [Kuldīgas Kld].

47907.

Ko, puisīt, tu lielies -
Basa kāja zābakā?
Es varēju lielīties -
Pašas austas pūra drēbes.
386 [Sidgundas (Rikteres) Rg].

47908.

Kū tei muna vadamuo
Šūrudiņ' darējuse?
Uoža rogā trūbējuse,
Kumeleņu gaņējuse.
314 [Pildas Ldz].

47909.

Kur palika meitu māte,
Neredz vairsi rotājam?
Vai izgāja ciemiņos
Cimdu zeķu tapināt?
13 [Alojas (Ungurpils) Vlm].

47910.

Līlētīs līlējūs,
Ir ar kū līlētīs!
Ir muoseņa, ir pyureņš,
Ir pyureņā gabaleņi.
Apkuort staigoj buoleleņi
Kai tī uoru ūzuleņi.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

47911.

Muns pyuriņš, muns pyuriņš
Na skujiņu pībiris.
Ni deviņi bruoleliņi
Naspēj pyura kustynuot.
466 [Vārkavas D].

47912.

Nev mūsu māsīna
Miedzīna gulējse;
Gosnīnas slaukuse,
Sierīnu sējuse.
Nev gājse pirtī
Atmigu gulēt.
39 [Bārtas Lp].

47913.

Ne tie visi pašas pirksti
Tās Latiņas pūriņā:
Otra pirksti pūru dara,
Brāļa sieki aizkamsāja(?).
90 [Drustu C].

47914.

Nepelieti manu pūru,
Man deviņi paladziņi:
Trīs paklāju, trīs apsedzu,
Trīs paliku pagalvī.
548 [Liepāja Lp apr.].

47915.

Nes, māsiņa, klētītēje
Savus austus brūnus svārkus!
Tautu meita atsūtīja
Sapelējšus brūnus svārkus.
40 [Basu (Bases) Azp].

- 247 -

47916.

Nesabīsti, tautu dēls,
Diezgan daiļi gabaliņi
Mana pūra dibenē.
Cik naksninu negulēju,
Es pūrinu darināju
Spožajā mēnesī.
545 [Krustpils D apr.].

47917.

Nesmejati, jūs ļautiņi,
Sērdienītes pūriņā;
Tai nav tēva devējiņa,
Tik māmiņas palīdzīb'.
200 [Kuldīgas Kld].

47918.

No šīs dienas, tu tautieti,
Laba krekla neredzēsi:
Audekliņš pūriņā
Rīka drēbes lielumā.
192 [Kosas C].

47919.

Nu redzēs šodieniņ
Taut meitas tikumiņ:
Vai būs savu augumiņ
Gar cinīti mērījus.
40 [Basu (Bases) Azp].

47920.

No šodien redzēsim
Tautu meitas tikumiņu:
Vai būs gājsi ar puišiem
Svētu rītu ripas sist.
Ripu nesa padusei,
Ne adīkļa vācelīti.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

1. Nu redzēs, nu redzēs
Tautu meitas tikumiņ(u):
Vai būs gājse svētu rītu
Ar puišiem ripas kaut,
Vai pūriņu darinājse.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

47921.

Nu šodien redzēsim
Tautu meitas tikumiņu:
Vai būs pūru locījusi,
Vai uz beņķa gulējusi?
Beņķim galu nobezdēsi
Kā ar ciri nocirtusi.
141 [Ivandes Kld].

47922.

Pārveda mūs' brālis
Dzintara sievu:
Viss viņas pūriņš
Dzintara vien.
605 [Skolas].

47923.

Pelēkas pelēkas
Jūlītes dāvanas:
Rudeni velēja
čūčīšu silē.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

47924.

Pynu veizes, pynu auklas,
Lyku pyura dybynā.
Sprēdu tīvu, sprēdu rasnu,
Lyku pyura dybynā.
Tautiņous atsaroda
Tīva, rasna nosuotuoji.
35 [Baltinavas Abr].

47925.

Plīgerus mātei, plīgerus meitai,
Kam tu ļāvi svētu rītu
Ar puišiem ripas kaut.
Svied, puisīt, tu to ripu,
Es to ripu nogaidīšu.
200 [Kuldīgas Kld].

47926.

Pūriņ manu lielo,
Ziediņu piebiruš'!
Mammiņ manu mīļo,
Ne ziediņu piebiruš'!
605 [Skolas].

47927.

Pyureņi, munu pyureņi,
Na skujeņu pīberis!
Māmeņ munu mīlū,
Na mīdzeņu gulējuse;
Na mīdzeņu gulējuse,
Maņ pyureņi lādējuse.
62 [Brigu (Janopoles) Ldz].

47928.

Pyureņi, munu pyureņi,
Na skujeņu pībyrušu!
Daudz naksneņu nagulēju,
Kad pyureņi pītaisēju.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

- 248 -

47929.

Pyureņi, munu pyureņi,
Na skujeņu pībyrušu!
Tāvs īlyka skolu kyuļi,
Muote putras makšerīti.
605 [Skolas].

47930.

Raibas govis ganīdama,
Raibu pūru pielocīju;
Kad aizgāju tautiņās,
Visas tautas brīnījās.
36 [Balvu Abr], 228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

47931.

Soka tautiņas vozdamas:
Niko loba navojog;
Jau dīneņa, jau ūtra:
Kū atvedja atīdama?
314 [Pildas Ldz].

47932.

Slēdz, māsiņ, savu pūru
Deviņām atslēgām!
Tautiešam viena māsa,
Abi roki zagt mācēja.
605 [Skolas].

47933.

Snauduse meita,
Snauduse māte:
Dzīva villa, juku raksts
Pūrdubenēje.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

47934.

Stāvu stāv sveši ļaudis,
Mana pūra gaidīdami.
Pavasari pavasari,
Kad atlēks vītoliņi!
72 [Cesvaines Md].

47935.

Sveša muote mani teicja
Sliņku meitu izaugam:
Ni maņ cymdu, ni maņ zjaču,
Ni rakstītu vylnuonīšu!
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

47936.

Šķeternica tautu meita
Diegus vien šķetināja;
Būt' dzīparus locījusi,
Tad iekristu kaimiņos.
7 [Aizkraukles Rg].

47937.

Tā bija meitiņa,
Tai bija veltas:
Kā dēļi, kā dēļi
Baltie dvieļi;
Kā dzeņi, kā dzeņi
Raibie cimdi!
112 [Ezeres Kld].

47938.

Tautas dāli līlejās
Jemt man piura atslēdziņu.
Na tev mane pašas vajag,
Ka tev muna piura vajag.
358 [Rugāju Abr].

47939.

Tautas man pūru prasa -
Kur bij man pūru ņemt?
Mazai man tēvs nomira,
Mazai mira māmulīte.
246 [Madlienas (Lielais) Rg].

47940.

Traki traki tie ļautiņi,
Kas bārenes pūru prasa;
Kur bārenei aitu kūts,
Kur māmiņa darītāja?
358 [Rugāju Abr].

1. Traki traki tie ļautiņi,
Kas bārenes pūru pēta;
Kur bārene mantu ņems -
Nav māmiņas darītājas?
358 [Rugāju Abr].

47941.

Tautu meita rokas pūta,
Pati cimdu adītāja.
Es nepūtu, man nesala,
Man adīja māmuliņa.
546 [Kuldīga Kld apr.].

47942.

Tautu meita rūkis staipa,
Ruoda savus gredzeņtiņus;
Ruodi cymdus, rodi zečis,
Ruodi boltys vylnaineitis!
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

47943.

Tā māsiņa bāliņos
Cūkas vien ir ganījusi;
Cūkas vien ir ganījusi,
Cūkāzīšus adījusi.
211 [Ļaudonas Md].

- 249 -

47944.

Tukša, grezna tautu meita
Tukšai viene rēķināja;
Nevaid cimdu viena pāŗa,
Simtiem vien rēķināja.
74 [Cīravas Azp].

47945.

Vecā māsa pūru kac,
Jaunā māsa kājas tur.
Lec, brālīti, pūriņā
Ar visiem zābakiem;
Nes ārā dāvaniņas,
Ko māmiņa ielikuse.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

47946.

Zynu, zynu es, muosiņ,
Kas tovā pyuriņā:
Tāvs īlyka skolu kyuli,
Muote lyka vaiņadziņu
Ar visim radziņim.
465 [Varakļānu Rz].

★

d) Līgavas brāļi nes veltes no klēts uz istabu

25247.

Es jau saku, es jau saku,
Rožu smaka istabā:
Ienes mūs' māsas
Rožotu pūru.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

25248.

Ko nesa divi brāļi
Tusdami, rēkdami?
Skangalu pūriņu
Piespraudītu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

25249.

Līktin ielīka
Brālīša mugura,
Māsiņas dāvanas
Nēsājot.
197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].

25250.

Nelīdiet, sveši ļaudis,
Tumšajā kaktiņā!
Bāliņš nes velšu pūru
Ar abām rociņām.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

25251.

Piesmierde istaba
Puķīšu smaku:
Nu mūs' māsiņa
Pūriņu cilā.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

25252.

Raugāties, sveši ļaudis,
Ziedi bira istabā:
Tie nebija puķu ziedi,
Tie māsiņas gabaliņi.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

25253.

Visa tautu istaba
Ziediņiem bira.
Tautiņas jautāja:
Kam šie ziediņi?
Es pate ziedu
Nesējiņa.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

★

47947.

Es jums saku, sveši ļaudis,
Vilka smaka istabēje:
Tautmeita ienesa
Vilkvillas pūru;
Piecus gadus ganos gāja,
Vilka villu lasīdama.
40 [Basu (Bases) Azp].

47948.

Jau tai tautu klētiņai
Puse grīda ielīkuse;
Ienesīs māsas pūru,
Pavisam ielūzīs.
224 [Lielvārdes Rg].

47949.

Jauna mūsu māsiņa,
Jauns viņas pūris;
Vis' istaba piesmierda
Rožota smaka.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

47950.

Jauna meita, jauna meita
Jaunu pūru cilinā(ja);
Visa tautu istubīna
Rožu smaku piesmirduse.
39 [Bārtas Lp].

- 250 -

47951.

Veca meita, veca meita
Vecu pūru dalināja;
Pillna tautu istubīna
Pelējumu piesmakusi.
94 [Dunikas Lp].

47952.

Sauliešos četri kakti,
Visi četri buŗa kakti;
Nav tai mūsu māsiņai,
Pūra tīnes novietot.
386 [Sidgundas (Rikteres) Rg].

47953.

Visa mana sirds drebēja,
Kad nes pūru klētiņā.
Kā, sirsniņa, nedrebēji,
Kad gulēji pie tautieša?
513 [Zemītes Tk].

★

e) Aicina kopā tautas saņemt dāvanas

25254.

Atstājiet, bāleliņi,
Lai sastāja sveši ļaudis,
Lai sastāja sveši ļaudis,
Nu māsiņa pūru dala!
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

1. Atstājiet, bāleliņi,
Lai sasēda dieverīši,
Lai sasēda dieverīši,
Ka varēju apdalīt!
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

2. Ceļaties, bāleliņi,
Sēžaties, jūs tautieši,
Lai varēju izdalīt
Sav' senēju krājumiņu!
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

25255.

Kopā kopā,
Tautieši plikie:
Nu mūsu māsiņa
Pūriņu dalīs!
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

1. Kopā kopā, kailvēdari,
Nu māsiņa pūru dala:
Citam dos vīžu pāru,
Citam lūku ritenīti.
123 [skat. 1410. (Jaunrozes pag. Vlk)].

2. Kopā kopā,
Plikie, kailie!
Nu mūsu māsiņa
Pūriņu dalīs.
Citam cimdi, citam zeķes,
Citam baltas vilnānītes.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

3. Plikie, kailie,
Leciet kopā,
Nu mūsu māsiņa
Pūriņu dalīs:
Mātei sagšu, tēvam kreklu,
Māsīcai villānīti,
Jaunajam dieveŗam
Raibus cimdus pirkstainīšus.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

4. Stulbie, aklie,
Leciet kopā!
Nu mūsu māsiņa
Dāvanas dalīs.
303 [Svitnē (Svitenes pag. B)].

5. Lasāties, kankari,
Vienā vietā:
Nu mūs' māsiņa
Gabalus dalīs!
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

25256.

Kopāmi kopāmi,
Plikvēderīši:
Nu mana māsiņa
Ielāpus deva!
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

25257.

Kur tie tautu brāļi māsas?
Nākat visi klajumā,
Nākat visi klajumā.
Mūs' māsiņa apdalīs!
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

25258.

Nāciet šurp, māsas brāļi,
Mūs' māsiņa dāvinās!
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

25259.

Nāciet, tautu plikvēdari,
Tagad brūte pūru dala:
Šim cimdiņi, tam jostiņa,
Tam baltās villainītes,
Un pašam brūtgānam
Trīs dzīparu kamzoliņi.
63 [Sprēstiņos (Dauguļu pag. Vlm)].

- 251 -

25260.

Šķībie, aklie,
Leciet kopā,
Lai mūsu māsiņa
Var visus redzēt!
2791 [Jaunsvirlaukā (Jaunsvirlaukas pag. Jg)].

25261.

Šķiŗaties, sveši ļaudis,
Abēj' pušu istabai,
Lai varēja mūs' māsiņa
Dalīt savas dāvaniņas!
403 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

25262.

Teicējiņi, liedzējiņi,
Nākat visi klajumē!
Teicējami es apsegšu
Līdz zemei linu kreklu;
Liedzējam iemetīšu
Ar akmeni mugurē.
228 [Oktē (Vandzenes pag. Tl)].

25263.

Vāķaties, vāķaties,
Cūku puiši, suņu puiši!
Vāķaties, vāķaties
Pie māsiņas dāvanām!
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

25264.

Ceļatiesi, bāleliņi,
Sēžaties, sveši ļaudis,
Lai māsiņa apredzēja,
Cik vajaga dāvaniņu!
218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

★

47954.

Kur, tautieti, tavi radi,
Kam pūrīnu dalīsim?
Tautiets droši atbildēja:
Mani radi lejīnā;
Mani radi lejīnā
Zilu buku derināja.
39 [Bārtas Lp].

47955.

Lositēs vīnu vītu,
Vysu tautu lupatlaši!
Nyu muoseņa pyuru dola,
Dūs gotovu gabaliņu.
414 [Stirnienes Rz].

47956.

Losītēs vīnvīt,
Vysi tautu plikvēderi!
Nyu atguoja myus' muosiņa,
Vysu jyusu tērpējiņa.
465 [Varakļānu Rz].

47957.

Sanāciet, plikvēderi,
Mūs' māsiņa pūru dala;
Mūs' māsiņas pūriņā
Vairāk zelta kā sudraba.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

47958.

Miķelīt, bāleliņ,
Pūt kaziņas radziņā!
Visi tavi tēva radi
Pa siliņu izklīduši.
77 [Codes B].

47959.

Sēžaties, plikvēdeŗi,
Mūs' māsiņa pūru dala!
Citam deva sīļa spārnu,
Citam ratu ritentiņu.
200 [Kuldīgas Kld].

47960.

Sēstaties, sveši ļaudis,
Lai ceļās bālēliņi!
Lai redzēja mūs' māsiņa,
Cik vajaga gabaliņu.
605 [Skolas].

47961.

Steidzies, māsiņa, pūru dalīt,
Redz kur plikie rindām
Rindām sastājuši.
141 [Ivandes Kld].

★

f) Apdāvina atsevišķi:

1) Vīramāto

25265.

Vai Dieviņ, ko darīšu,
Man ir lepna vīramāte!
Kur es ņemšu zīda drānu
Zeltītām kājiņām?
341 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

25266.

Ai māmiņa, ai māmiņa,
Nu tev slikti gadījās:
Tu izdevi sav' dēliņu
Par nobaras villainīti.
150 [Paplakā un Joguļos (Virgas pag. Lp)].

- 252 -

1. Vai gudrā dēlu māte,
Kā tas traki tev izgāja:
Tu izdevi dēlu savu
Par nobara villānīti.
Mani māte neizdotu
Ne par zeltu, sudrabiņu!
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

2. Ai tēviņi, ai tēviņi,
Nu tev slikti gadījās:
Tu izdevi sav' dēliņu
Par pakulu rumpačām.
177 [Sakaslejā-Apriķos (Apriķu pag. Azp)].

3. Sakās gudra dēla māte,
Savi tiesi bet negudra:
Izdevusi savu dēlu
Par nobaras ķimdeļiem.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

25267.

Asarām, dēlu māte,
Valkā manu vilnānīti,
Kam dēliņu neaudzēji
Pa manam prātiņam!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

25268.

Audzi kupla, daģa lapa,
Bāleliņa sētmalē!
To es segšu dēla māti
Par dēliņa auklējumu.
29 [Nurmižos (Vildogas pag. Rg)].

25269.

Dadža cimdus noadīju,
Jādod roka tautiešam;
Nātra kaulu sagšu aužu,
To doš' vīra māmiņai.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

1. Es izaudu ērkšķu sagšu,
Ko segt dēlu māmiņai;
Noadīju dadžu cimdus,
Ko dieveŗu sveicināt.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

25270.

Dievs dod tevim, vedekliņa,
Bez ļipiņas aveniņu,
Kam uzsedzi māmiņai
Bez ieloka vilnainīti!
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

1. Dod, Dieviņ, vedeklai
Bez ļipiņas aveniņu!
Man uzsedza vilnainīti
Bez jostiņas, prievietiņa.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

2. Pašam pūra vedējam
Bez ieloku raibi cimdi.
Dieviņ, dod vedeklai
Bez ļipītes aveniņ'!
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

25271.

Dēla [Vīra] māte bēdājās,
Būs pelēkas villainītes.
Baltu došu, ne pelēku,
Tā bij tava veca tiesa!
1311 [Apē (Vlk)].

25272.

Dēlu māte bēdājāsi,
Kas manāi pūriņā.
Raibi cimdi, raibas zeķes,
Stīgām šūta pātadziņa!
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

25273.

Dēlu māte, dūmu taure,
Sēd pirtī palāvē.
Nāc ārā, dūmu taure,
Segšu baltu villainīti!
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Dēlu māte, pelnu rušķe,
Ceplī guļ dienasvidu.
Līd ārā, pelnu rušķe,
Es tev segšu baltu sagšu!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

2. Dēlu māte pirtie sēd,
Zirga deķis mugurā.
Lied ārā, dēlu māte,
Segšu baltu vilnainīti!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

3. Vīramāte, dūmaliņa,
Pirtī guļ palāvē.
Lien ārā, dūmaliņa,
Segšu baltu villainīti!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

4. Nāc zemē, vīramāte,
Segšu baltu villainīti,
Segšu baltu villainīti
Par dēliņa lolojumu!
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

25274.

Dēlu māte maksas prasa
Par dēliņa auklējumu.
Pras' manai māmiņai,
Vai es augu neauklēta.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)], 121 [Gulbenē (Md)], 1271 [Litenē (Litenes pag. Md)], 13l-1, 135.

- 253 -

1. Dēlu māte daļas prasa
Par dēliņa lolojumu.
Vai es augu māmiņai
Nešūpota, nelolota?
360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Dēlu māte lielījās,
Sav' dēliņu auklējuse.
Nedomā, dēlu māte,
Ka es augu neauklēta!
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

3. Dēla māte sagšas prasa
Par dēliņa auklējumu.
Vai tai meitu māmiņai
Aug meitiņas neauklētas?
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

25275.

Dēla [Vīra] māte maksas prasa
Par dēliņa audzējumu.
Trīs kārtām ievas streņģe
Guļ manā pūriņā,
To es došu vīramātei
Par dēliņa audzējumu.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

25276.

Dēla [Vīra] māte man prasīja
Knipelēta linu krekla.
Pagaid', pagadi', dēla [vīra] māte,
Knipelēšu muguriņu!
79 [Jumurdā (Jumurdas pag. C)].

1. Vīramāte man prasīja
Knipelētu gaŗu kreklu.
Gan es tevi, vīramāte,
Ar kruķīti knipelēšu!
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

25277.

Vīramāte priecājās,
Dabūs baltas villānītes;
Jaunaviņa ar gaidīja,
Vai būs deķis, paladziņš.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

25278.

Dēlu māte priecājās:
Segs man baltu villainīti!
Es uzsedžu buļļa ādu,
Lai staigāja baurodama.
101 [Rankā (Rankas pag. C)].

1. Dēlu māte priecājās,
Ka bagāta jaunavīte:
Nu man segs villainīti
Līdz zemīti norakstītu.
Nedomā, dēlu māte,
Ka es segšu villainīti:
Es uzsegšu buļļa ādu,
Lai staigāji maurodama,
Lai staigāji maurodama,
Visus cērpus badīdama.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

2. Nedomā, vīramāte,
Ka es tevim sagšu segšu:
Es apsegšu buļļa ādu,
Tu staigāsi nīdēdama!
216 [Ventspilī].

25279.

Dēlu [Dēla] māte priecājās:
Segs man baltu villainīti!
Es uzsedzu kazas ādu:
Skrej mežā grabēdama!
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

1. Dēlu māte gribējās,
Lai es viņai sagšu sedzu;
Es uzsedzu kazas ādu:
Skrej ellē grabēdama!
188 [(?)].

2. Vīramāte lūgšus lūdza,
Lai es sedzu villainīti;
Es uzsedzu vilka ādu,
Lai skrej ellē grabēdama.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

25280.

Dēlu māte priecājās:
Segs man baltu villainīti.
Es uzsegšu kazas ādu
Ar visiemi radziņiem!
362 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Nebēdā, dēla māte,
Tava tiesa nezudīs:
Segšu tev buļļa ādu
Ar visiem radzīniem.
275 [Zemgales novados].

25281.

Dēlu māte priecājās(i):
Segs man baltu villainīti!
Segšu baltu kazas ādu,
Lai iet ļipu grozīdama.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

- 254 -

25282.

Dēlu māte priecājās:
Segs man sagšu vedekliņa
Trīs sudraba saktiņām,
Smalkajām kniepītēm.
931.

25283.

Dēlu māte pukojās,
Pumpatainu sagšu sedz.
Kas man deva to vaļiņu
Pumpatiņus līdzināt?
216 [Ventspilī].

1. Brāļa sieva man apsedza
Pumpatainu villainīti.
Vai vaļiņas tev nebija
Pumpatiņus izlasīt?
2071 [Ancē (Ances pag. Pg)].

25284.

Dēla māte sagšas prasa
Par dēliņa auklējumu.
Kas manai māmiņai
Par meitiņas auklējumu?
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

25285.

Dēlu māte sagšas prasa
Par dēliņa auklējumu.
Tev sagšiņa, malējiņa,
Kas manai māmiņai?
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

25286.

Dotu sagšu vīrmātei,
Būt' varējsi padarīt;
Villainīte nemaksāja
Vienas dienas auklējum'.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

25287.

Ej, mana māmiņa,
Cūciņu ganīt,
Nu tav uzsedza
Cūciņu villaini!
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

1. Ej, mana māmiņa,
Cūciņas ganīt,
Nu tev uzsedza
Cūkganu villaini!
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

25288.

Es apsedzu dēlu māti
Trīs dzīporu villainīti:
Ej stallī, rādi man
Triju gadu raibaliņu!
404 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Es apsedzu vīramātei
Trij' gabalu villainīti:
Nāc, parādi, vīramāte,
Trij' gadiņu raibuliņu!
271 [Pienavā (Džūkstes pag. Jg)].

25289.

Es pirmā jaunaviņa
Diža dēla māmiņai;
Es tai segšu villainīti
Sudrabiņa rakstiņiem.
216 [Ventspilī].

25290.

Es uzsedzu dēlu mātei
Vilka plēstu kažociņu;
Tā izskrēja pa durīm,
Gribu grabu grabēdama.
274 [Zaļā muižā (Zaļenieku pag. Jg)].

25291.

Gaidi, gaidi, dēlu māte,
Ka es tev sagšu segšu:
Noplēsīšu drudža lapu,
Tev uzsegšu villainīti.
Ik tu mani niecināsi,
Drudzis tevi purinās.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

25292.

Guli, mana balta sagša,
Manā pūra dibinā,
Kā guļ dēla māmuļiņa
Zam zaļā velēniņa!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1. Guliet, manas villainītes,
Ozoliņa pūriņā;
Tā dēliņa māmuliņa
Guļ zem zaļas velēniņas.
55 [Mūŗa muižā (Mūrmuižas pag. Vlm)].

2. Guli, guli, sveša māte,
Baltos driļļu palagos;
Gulēs tavas villainītes
Manā pūra dibinā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

25293.

Ja būs laba vīramāte,
Segšu baltu villānīti;
Ja būs kāda vilka gaļa,
Tad dabūs slotaskātu.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

- 255 -

25294.

Ja būs laba dēlu māte,
Tad uzsegšu villainīti;
Ja būs sīva, ja būs dzedra,
Tad uzsegšu buļļa ādu,
Lai staigāja baurodama,
Visus cērpus spārdīdama.
220 [Dursupē (Zentenes pag. Tl)], 290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

1. Adu cimdus, adu zeķes,
Loku baltas villānītes.
Ja būs laba vīramāte,
Segšu vienu mugurā;
Ja būs nikna vīramāte,
Tad uzsegšu buļļa ādu,
Lai staigā baurodama,
Visas cērpas spārdīdama.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

25295.

Jaunavīte man uzsedza
Mazu, vieglu villainīti.
Lai Dievs deva jaunavei
Vieglu mūžu dzīvojot.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

25296.

Jauņuvīte tev uzsedza
Neraudzētu teļa ādu,
Tu staigāsi grabēdama,
Citus ļaudis baidīdama.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

25297.

Kas to tādu tiesu sprieda
Dēlu mātei sagšu segt?
Tēvam cimdus, mātei zeķes,
Māsīcai prievitiņus.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Nevajaga nevajaga
Dēlu mātei vilnainītes!
Tēvam cimdi, mātei zeķes
Par dēliņa auklējumu.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

25298.

Ko, māršiņa, tu domāji
Ar to manu māmuļīti?
Tai vajaga villainītes
Zeltītām maliņām.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

25299.

Ko, zaķīti, tu dabūji
Degušā siliņā?
Ko, māmiņa, tu dabūji
Par dēliņa auklējumu?
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

25300.

Ko solīju, to es devu
Savai vīra māmiņai:
Melnu drānu aiziedama,
Mīļus vārdus dzīvodama.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

1. Ko solīju, to es došu
Savām vīra māsiņām:
Āziedama sagšu devu,
Dzīvodama mīļus vārdus.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

25301.

Kur dižā vīramāte?
Tai es segšu villainīti;
Kur tas tautas pelnarušķis?
Tam es došu vainadziņu.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

25302.

Kur palika dēla māte,
Ka neredz staigājam?
Kad redzētu staigājam,
Tad dalītu dāvaniņas.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

25303.

Lai es jauna, lai es jauna,
Es gan zinu, ko vajag:
Tēvam krekla, mātei sagšas
Par dēliņa auklējumu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

25304.

Liela gaŗa dēlu māte
Iekančīja istabā.
Ai [Vai] Dieviņ, kur nu ņemšu
Lielu gaŗu vilnānīti?
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Liela gaŗa dēla māte,
Kā lielā laivenīce.
Dievs to zina, kur es ņemšu
Laivai gaŗu villānīti!
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

25305.

Līka līka dēlu māte
Kā līkā kamenīte;
Gan tā taisna izstiepēs,
Kad uzsedžu vilnānīti.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

- 256 -

1. Līka līka dēla māte
Ar manim runājās;
Kad uzsedzu villānīti,
Liela gaŗa izstiepās.
123 [skat. 1410. (Jaunrozes pag. Vlk)].

25306.

Linīšam zili ziedi,
Baltu audu paladziņu;
Tā apsedzu dēlu māti
Kā ar baltu villainīti.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

25307.

Locīj' baltu villainīti,
Liku pūra dibinā;
To es došu vīrmātei
Par dēlīna auklējum'.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

25308.

Mārkā mērcu priežu skalus,
Lai tie man gaiši deg,
Ka varēju smalki vērpt
Vīrmātei sedzenīti.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

25309.

Man iedeva vedekliņa
Jaunas modes vilnainīti:
Suņa vilna velkos vilkta,
Kazas vilna audos austa.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

25310.

Man iedeva vedekliņa
Tupamos linu kreklus:
Atsatupu, da zemei,
Piesacēļu, da cičiem.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Jaunā mārša man iedeva
Visgaŗām linu kreklu:
Kad tupēju, līdz zemei,
Kad cēlos, līdz nabai.
304 [Vecmuižā (Vecmuižas pag. B)].

25311.

Man uzsedza jaunuvīte
Vieglu vieglu villainīti.
Nedomāju, necerēju
Tādu gudru jaunuvīti.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

25312.

Man uzsedza vedekliņa
Līdz pupiem villainīti.
Nāks vasara, atlēks kārkli,
Pierietīšu galiņāi.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

25313.

Mun uzsedza vedekliņa
Mēŗa gadu vilnātnīti;
Nij man mīl vedekliņa,
Nij tā mēŗa vilnātnīte.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

25314.

Man uzsedza vedekliņa
Pubuļainu villainīti.
Uz pubuļa stāvēdama,
Rīgas pili ieraudzīju.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Vai vai tautu meita,
Tavu resnu paladziņu:
Uz pubuļa stāvēdama,
Rīgas pili ieraudzīju.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

2. Ekur smalki paladziņi
Cesvainiešu meitiņām:
Uz pubuļa pakāpies,
Rīgas pili ieraudzīju.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

3. Maza mana jaunuvīte,
Kunkulainas dāvaniņas;
Es uzkāpu kunkulī,
Es redzēju jūŗas kuģi.
168 [Meženiekos (Asītes pag. Lp)].

4. Tuntuļaina tautu meita,
Tuntuļainu dziju sprēda;
Kad uzkāpu uz tuntuļa,
Rīgas pili ieraudzīju.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

25315.

Man uzsedza vedekliņa
Vienu pašu villainīti.
Vai es biju sav' dēliņu
Vienu pupu zīdījuse?
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Jaunaviņa man uzsedza
Vienstīpītes villainīti.
Vai es biju sav' dēliņu
Vienu pupu zīdījusi?
197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].

2. Vedekliņa man uzsedza
Vienu kārtu villānīšu.
Vai es biju savu dēlu
Vienu pupu zīdījuse?
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

- 257 -

25316.

Mana balta villānīte,
Tā par velti izsedzama:
Par veco tēva dēlu
Kā par praula gabaliņu.
18 (Kliģenē).

1. Es iedevu vīramātei
Kā puķīti villānīti;
Viņa manim dēlu deva
Kā to praula gabaliņu.
1311 [Apē (Vlk)].

25317.

Manas baltas villainītes
Iet pa roku rociņai:
Es apsedzu dēlu māti,
Dēlu māte savas meitas.
282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)].

25318.

Manu mīļu dēliņu,
Pakaci nūju,
Nevaru jauņuves
Dāvanu nest!
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

25319.

Nebēdāji, dēlu māte,
Tava tiesa nezudīs:
Šodien balta villainīte,
Pēc ugunes pagalīte.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

1. Visu nakti dēlu māte
Staigā, snuķi sacēlusi.
Nebīsties, dēlu māte,
Tava tiesa nezudīs:
Tīšu autu, segšu sagšu,
Došu dūri mugurā.
170 [Lielnīkrācē (Nīkrāces pag. Azp)].

25320.

Nebēdā, dēlu māte,
Tava tiesa nezudīs:
Segšu sagšu, vedīš' malt,
Doš' ar milnu mugurā.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

25321.

Nebiju lustīga,
Nu tapu lustīga,
Nu mani vedekla
Apdāvināja.
346 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

25322.

Nebij mūsu māmuliņa
Tādas segšas segusēs:
Vai to tautu veci tēvi
Ar kāšiemi sagriezuši?
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

25323.

Jem par labu, dēlu māte,
Ko tev deva jauņuvīte,
Ko tev deva jauņuvīte
Par dēliņa audzējumu!
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

25324.

Jem par labu, dēla māte.
Mazas manas dāvaniņas;
Kur es lielas darinēju,
Pārnedēļas darbos gāju,
Pārnedēļas darbos gāju
Kungam rijas kuldināt.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

1. Pateicat, sveši ļaudis,
Par rupjām dāvanām:
Ik nedēļas darbos gāju,
Kas tās smalkas darināja?
284 [Bārbelē (Bārbeles pag. B)].

25325.

Nesmejies, vīramāte,
Ka pelēkas dāvaniņas:
Kādas manas avitiņas,
Tādas manas dāvaniņas.
248 [Praviņos (Praviņu pag. Tk)].

25326.

Nevienami es neteicu,
Ko iedeve vedekliņa:
Iedod kreklu bez apkakles,
Vienu roku neiešūtu.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

25327.

Pakāpies, vīramāte,
Lai es sedzu villainīti:
Īss bij tavis augumiņis,
Gaŗa mana villainīte.
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

1. Kāp uz bluķa, vīramāte,
Lai es sedzu villainīti:
Kam tu augi zema resna,
Platas manas villainītes!
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 258 -

25328.

Pacel krēslu, tautu dēls,
Meklē savu māmulīti:
Neies māsa lauzīt kājas,
Meklēt tavu māmulīti!
177 [Sakaslejā-Apriķos (Apriķu pag. Azp)].

25329.

Piedarītas zeķes liku
Pašā pūra dibenā;
Tās es došu dēlu mātei
Par dēliņa lološanu.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

25330.

Piecas sagšas salocīju
Vienāi saujas ielejāi;
Ja būs laba vīramāte,
Vienu segšu mugurāi;
Ja būs kāda sīva dzedra,
Ne rādīt nerādīšu.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

25331.

Pelēkaja villainīte
Akmentiņa smagumiņ';
Svešu ļaužu māmuliņa
Asa dadža bargumiņu.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

25332.

Pelnījuse dēlu māte
Pāŗa baltu villainīšu:
Dažu nakti gulējuse
Zem dēliņa šūpulīša.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Izpelnīta izpelnīta
Dēlu mātei villainīte:
Dažu nakti gaiļi dzied
Zem dēliņa šūpolīša.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

25333.

Pircin pirku baltu sagšu,
Sedzu dēlu māmiņai.
Būs redzēts, dēlu māte,
Vai būs sagša šūpolī!
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

25334.

Pluskutainu dēlu māti
Suņi rēja nātrienāi.
Eit', brālīši, ievediet,
Es uzsegšu villainīti!
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

25335.

Sagšu segšu, ne vilnaini,
Es tai dēlu māmiņai:
Vilnānīte nemaksāja
Vienas nakts šūpojumu.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

25336.

Sak' tiešām, tautu dēls,
Vai ir māte, vai pamāte?
Ja būs māte, sagšu segšu,
Ja pamāte, villainīti.
270 [Ozolu muižā (Ozolnieku pag. Jg)].

1. Es vaicāju tautu dēlu:
Vai tev māte, vai pamāte?
Ja tev māte, sagšu segšu,
Ja pamāte, pamavīti.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

2. Teic taisnību, tautu dēls,
Vai tev māte, vai pamāte?
Kad būs māte, sagšu segšu,
Līdz zemīti puškodama;
Ja pamāte, paladziņu,
Līdz zemīti rakstīdama.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

25337.

Saulītē balināju
Pakājīšu villainīti;
To doš' dēlu māmiņai
Par dēliņa lolojumu.
216 [Ventspilī].

1. Trīs gadiņi derināju
Pakājīšu villainīti;
To es došu dēla mātei
Par dēliņa auklējumu.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

2. Trīs gadīni derināju
Vīramātei villainīti
No tām galu pakulām
Un no aitu pakājēm.
Nāc iekšā, vīramāte,
Es uzsegšu villānīti!
Priekš apsedzu villānīti,
Pēc ar skruķi mugurā.
1191 [Ēveles draudzē].

25338.

Še, sunīti, kviešu maize,
Nerej manu precinieku;
Še, māmiņa, villainīte,
Nebar mani dzīvojot!
18 (Kliģenē).

- 259 -

25339.

Sedz, māršiņa, mātei sagšu,
Sedz ir man, māsīcai:
Es māmiņai palīdzēju
Bāleliņa derināt.
303 [Svitnē (Svitenes pag. B)].

25340.

Sen to mēri daudzenāja,
Nu to mēri ieraudzīju:
Mun uzsedza vedekliņa
Mēŗa gada vilnānīti.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

25341.

Zīdu metu, zīdu audu,
Tās būs manas villainītes.
Ja būs laba vīramāte,
Segšu vienu mugurā;
Ja būs sīva dzedra tā,
Ne rādīt nerādīšu;
Tad uzsegšu buļļa ādu,
Lai staigāja baurodama,
Lai staigāja baurodama,
Visus cērpus spārdīdama.
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

1. Nāc laukā, dēlu māte,
Lai es tevi apskatos:
Ja tu būsi lēna, laba,
Tad uzsegšu villānīti;
Ja tu kāda skrabulene,
Tad uzsegšu buļļa ādu,
Lai staigāji maurodama,
Visus cērpus spārdīdama.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

2. Tīšām vienu villainīti
Zīda pušku appuškoju.
Kad būs laba dēlu māte,
To es segšu mugurā;
Ja būs sīva, ja būs dzedra,
Ne rādīti nerādīšu.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

25342.

Simtu reizu paldies saku
Sava dēla līgavai:
Paceļ krēslu, apsēdina,
Kā liepiņu appuškoja.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

25343.

Skuju metu, skuju audu
Vienu pašu villainīti;
To apsegšu dēla māti
Par dēliņa lolojumu.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

1. Dadzi audu, skuju metu
Dēlu mātes villānē;
To iedevu dēlu mātei
Par dēliņa lolojumu.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

25344.

Stūŗu stūrīts i mīlēja
Pelnītai villainei:
Dažu nakti i gulēju
Zem dēliņa šūpulīša.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

25345.

Tec teciņus, steidzies drīz,
Sīku olu skroderīti!
Šūdināšu vīramāti
Sīku olu kažociņu,
Sīku olu kažociņu,
Lai staigāja grabēdama.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

25346.

Tinu, tinu, šķeterēju,
Sev pūriņu darināju;
Darīdama piedarīju
Priekš negantas vīramātes.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

25347.

Trīs gadiņi ganos gāju,
Vīramātei sagšu krāju:
Kur vilciņš kasījās,
Tur pinciņas salasīju.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

25348.

Trīs gadiņi ganos gāju,
Vilka [Vilku] pinkas lasīdama;
Es apsedzu dēla [dēlu] māti
Vilka [Vilku] pinku villainīti.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

1. Trīs vasaras ganos gāju,
Vilka [Vilku] pinkas lasīdama;
Tur izaudu vīramātei
Sedzamo villānīti.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

2. Trīs vasaras ganos gāju,
Vilku pinkas lasīdama;
Cetortā vasarā
Vīramātes sagšu audu.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

- 260 -

25349.

čīkstēt čīkst niedru ķemme
Villainīšu vēveŗam;
Tā čīkstēja dēla māte,
Villainīšu prasīdama.
1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)].

25350.

Tu, māmiņa, saktu spraudi
Pie manāmi krūtiņām;
Es tev segšu villainīti
Deviņiemi dzīpariem.
284 [Bārbelē (Bārbeles pag. B)].

25351.

Vakar lika meitai aubi,
Šodien lika māmiņai;
Meitai bija Rīgā pirkta,
Māmiņai Jelgavā.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

25352.

Vediet dēlu māmuliņu
Pa istabu klajumā:
Segšu baltu villainīti
Par dēliņa auklējumu.
871 [Liepkalnes apk. (Liepkalnes pag. Md)].

25353.

Vīramāte bēdājās,
Redz pūriņu izdalām.
Nebēdā, vīramāte,
Tava tiesa pūriņā:
Bij manā pūriņā
Stīgām šūta karbačiņa.
1881 [Ķērkliņos (Zvārdes pag. Kld)].

25354.

Vīramāte guģojēs,
Pumpataina villainīte.
Neguģojies, vīramāte,
Tā ir tava paša vaina:
Kāpēc mani agri ņēmi,
Neļāv' pumpas izlasīt.
220 [Dursupē (Zentenes pag. Tl)].

25355.

Vīramāte jostas gaida,
Sienā sānus iespieduse.
Pagaidies, vīramāte,
Doš' ar streņģi mugurā!
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

25356.

Visi ļaudis tā vien teica,
Ka man segs kazas ādu;
Man uzsedza kuplu sagšu
Zeltītām maliņām.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

25357.

Visu nakti dēlu māte
Staigā, snuķi izcēluse.
Nedusmojies, dēlu māte,
Tava tiesa nezudīs:
Došu cimdus, došu zeķes,
Došu smalku linu kreklu.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

25358.

Visu rītu vīramāte
Staigā, snuķi uzcēlusi.
Nebēdā, vīramāte,
Tava tiesa nezudīs:
Es uzsegšu buļļa ādu
Ar visām kuibenām,
Tu staigasi grabēdama
Kā mērena muiženiece.
1571 [Virgā (Virgas pag. Lp)].

25359.

Celšu krēslu, nāc, apsēdi,
Man' arāja māmuļīte!
Gan tu biji noguruse,
Man' arāju lolodama;
Nu tev došu dāvanīnas
Par dēlīna lolojumu.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

25360.

Ceļu krēslu vez krēslīnu,
Velku gaŗu pavedienu:
Es redzēju dēlu māti
Bez lindruka staigājam.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

1. Kalniņā stāvēdama,
Laidu gaŗu pavedienu:
Redzu savu vīramāti
Bez lindraku staigājam.
240 [Bikstos (Bikstu pag. Tk)].

★

47962.

Apsedz man vedekliņ'
Bubuļainu villainīti;
Iz citiem virsā kāpu,
Aiz citiem glabājos.
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

- 261 -

47963.

Atpūties, dēla māte,
Es tev segšu villainīt',
Gaŗu kreklu, cimdus zeķes,
Dzīparotu prievetiņ'.
398 [Skrundas Kld].

47964.

Audzē, Dieviņ, labus linus,
Liniem labas pakaliņas;
Noaudusi to gabalu
Jādod dēlu māmiņai.
605 [Skolas].

47965.

Bij manā pūriņā
Pieadītas zeķu pēdas,
Tās iedevu dēla mātei
Par vīriņa audzēšanu.
112 [Ezeres Kld].

47966.

Dēla māte bēdājās:
Trūks man daža gabaliņa!
Nebēdā, dēla māte,
Tava daļa nezudīs.
378 [Seces Jk].

47967.

Dēl māt, dūm tor,
Sed pierts palāve,
Nač ār, dūm tor,
Tov apsegs vilnainit;
Tov apsegs vilnainit,
Skrej uz mež klapdam.
372 [Sarkanmuižas Vp].

1. Dēlu māte, dūmu taure,
Guļ pirtī palāvē,
Nāc ārā dūmu taure,
Segšu baltu vilnainiņu;
Mani sedza dēlu māte
Pubuļotu vilnainiņu.
358 [Rugāju Abr].

47968.

Dēlu māte, kurtu kuņa,
Guļ paceplī,
Smalku kreklu gaidīdama.
Es tev došu smalko kašķi,
Ne smalko linu kreklu.
139 [Īslīces (Bornsmindes) B].

47969.

Dēla māte man vaicāja:
Kas manā pūriņā?
Manā pūra dibenā
Rīgā pirkta karpačiņa.
572 [Tukums Tk apr.].

47970.

Dēla māte priecājās:
Nu atveda vedekliņu!
Nu būs cimdi, nu būs zeķes,
Nu būs baltas villainītes.
605 [Skolas].

47971.

Dēlu māte priecājas:
Segs vedekla villainīti;
Skrabēt vien noskrabēja
Kazas ādu gabaliņš.
378 [Seces Jk].

47972.

Dēlu māte sagšu prasa
Par dēliņa auklējumu.
Nebēdā, dēlu māte,
Ka sagšiņu nedabūsi.
418 [Sunākstes Jk].

47973.

Diža lepna dēla māte
Pa visāmi māmiņāmi:
Tai uzsedza jauņuvīte
Sudrabotu villainīti.
Kur tā lēca, kur tā deja,
Visur bira sudrabiņis.
605 [Skolas].

47974.

Dod, Dieviņ, man aitiņu,
Vienu baltu, otru melnu!
Man jāauž raibas sagšas,
Jāsedz dēla māmiņai.
378 [Seces Jk].

47975.

Es uzsedzu vīramātei
Vērša ādu mugurā,
Lai tā gāja baurodama,
Smilšu kalnus badīdama.
436 [Tirzas (Tirzas-Pils) Md].

47976.

Es uzsedzu vīramāti
Kā puķīti villānīti;
Tā man deva savu dēlu -
Kāju auti nemācēja.
109 [Ērķemes Vlk].

- 262 -

47977.

Es uzsedzu vīramātei
Raibu plauku villainīti.
Vai tā bija sav' dēliņu
Vienu pupu zīdinājse?
548 [Liepāja Lp apr.].

47978.

Es noaudu villainīti
Līdz pusīti zīda praņu,
Ja būs laba vīramāte,
To apsegšu mugurēje;
Ja būs sīva, ja būs dzedra,
Ne rādīt nerādīšu.
129 [Gudenieku Azp].

47979.

Es sovaji māmiņai
Šelkim kraklu šyudinoju,
A muoteicai, rogonai,
Cyuku saru vylnuonīti.
604 [Dažādi iesūtītāji].

47980.

Es tai dēlu māmiņai
Raibu deķi gultai sedzu;
Bij manai māmiņai
Raibi vien aveniņi.
198 [Krustpils D].

47981.

Griez apkārt, brauc projām,
Tautu dēla māmuļīt!
Ne man grieztas, ne puškotas
Tev sedzamas villainīt's.
183 [Kazdnagas Azp].

47982.

Guļu, guļu - miegs nenāk -
Iedomāju, ko vajag:
Kur man sagšas, kur villainītes,
Ko segt dēlu māmiņai?
235 [Litenes Md].

47983.

Izateicja vedekļaņa,
Garu kraklu īdavus(e).
Ka sēdēju, leidz zjameitis,
Ka izstuoju, leidz vādaram.
425 [Šķaunes (Landskoronas) Ldz].

47984.

Ka man būtu dadžu cimdi,
Dotum roku tautiešam;
Ka man būtu nātru sagša,
Segtum tautu māmiņai.
24 [Asares Il].

47985.

Kaut es būtu zinājuse,
Kāda būs man vīramāte,
Tad es būtu uzauduse
Brieža spalvas villainīti.
605 [Skolas].

47986.

Kāp uz bluķa, dēlu māte,
Lai es sedzu villainī(ti).
Villainītei gaŗas bārkstis,
Lai zemītes neslaucīja.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

47987.

Kreklu kreklu, vedekliņa,
Lai pasaku tikumiņu:
Ja bij gaŗš - devējiņa,
Ja bij īss - sīkstulīte.
396 [Skrīveŗu Rg].

47988.

Kur kulīte, kur kulīte,
Jābāž dēla māmuļiņa!
Kam prasīja villainītes
Par dēliņa auklējumu.
605 [Skolas].

47989.

Liela, plata dadža lapa
Aug manā sētmalē;
To es došu vīramātei
Par silto vilnainīti.
230 [Liezeres Md].

47990.

Man iedeva vedekliņa
Bez piešuva uzkreklīti.
Es tev lūdzu, brūtes māsa,
Piešūn kriju gabaliņu!
246 [Madlienas (Lielais) Rg].

47991.

Man ūzsedza jauņavīte
Vieglu vieglu villainīti,
Lai Dievs deva jauņavei
Vieglu mūžu nodzīvot.
5 [Aisteres (Lieķu-Aizteres) Lp].

47992.

Man uzsedza jaunuvīte
Mazu mazu villainīti;
Mazi mazi man pupiņi'
Vēl tos pašus neapsedza.
183 [Kazdnagas Azp].

- 263 -

47993.

Maņ vadakla jūstu deva,
Vaira dīgu na dzeipora.
Nosuot pate nanosuoju,
Kuoru klētes cakulā;
Kuoru klētes cakulā,
Lai jū putni vyrinoj.
174 [Kārsavas Ldz].

47994.

Maza biju, ganos dzinu,
Vilka pinkas lasīdama.
Es izaudu dēlu māti
Vilku pinku villānīti,
Lai tā ziemu nenosala,
Laukā malku skaldīdama.
39 [Bārtas Lp].

47995.

Nāc ārā, torku kuņa,
Es tev brangi appuškošu!
Tu gribēji, nedabūji
Manu greznu villainīti.
Es tev segšu vērša ādu,
Skrej gar elli grabēdama.
546 [Kuldīga Kld apr.].

47996.

Nāci šurpu, dēla māte,
Ņem māsiņas dāvaniņas!
Ņem par labu, dēla māte,
Mūs' māsiņas dāvaniņas;
Valkā gudri, dēla māte,
Mūs' māsiņas dāvaniņas.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

47997.

Nebēdā, vīramāte,
Tava tiesa nezudīs:
Es uzsegšu buļļa ādu
Ar visiem radziņiemi;
Tu staigāsi grabēdama
Kā mērena muiženiece.
605 [Skolas].

47998.

Nebij mūsu māmuliņa
Tādas sagšas segusēs;
Vai to tautu veci tēvi
Ar kāšiemi sagriezuši?
605 [Skolas].

47999.

Noplīsuse dēla māte
Gul istubas pabeņķē.
Nāc laukā, dēla māte,
Došu jaunu lindrucīnu.
39 [Bārtas Lp].

48000.

Ņem pa labu, dēlu māte,
Kādu segšu villainīti.
Kā es arī, ņemšu pa labu,
Kāds būs tavs lolojums.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

48001.

Jem par labu, dēla māte,
Kādu segšu villainīt':
Īsu, šauru, maģpuškotu,
Sērdienītes villainīt'.
129 [Gudenieku Azp].

48002.

Ņem par labu, dēla māt,
Kādu segšu villainīt':
Izšuvusi, izpuško'si,
Kā rakstīta izrakstīta.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

48003.

Ņem par labu, dēla māte,
Kādu segšu villainīti:
Īstu zemi nepuškoja,
Kad uzkāpu kumeļā.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

48004.

Ņem par labu, vīramāte,
Kādu sagšu es tev sedzu:
Piecus gadus ganos gāju,
Vilka vilnu lasīdama.
141 [Ivandes Kld].

48005.

Jem par labu, tu māmīna,
Manas maģas dāvanīnas!
Brāļos augu, druvā gāju,
Ne pūrīnu darināju.
39 [Bārtas Lp].

48006.

Pacel krēslu, tautu dēls,
Sēdin' savu māmulīti,
Lai es viņu appuškoju
Pa dēliņa lolojumu.
524 [Aizpute Azp apr.].

- 264 -

48007.

Par ko tev, māmuliņa,
Vedekliņa sagšu sedz?
Par to sedza villainīti,
Ka dēliņu izaudzēja.
198 [Krustpils D].

48008.

Precinieki man' ieteica
Cimdu pāri karnēdami.
Še tev, Grieta, cimdu pāris,
Tu vīriņa ieteicēja;
Še tev, māte, zeķu pāris,
Tu vīriņu audzināji.
112 [Ezeres Kld].

48009.

Sacījāsi vedeklīti
Gaŗus kreklus iedevusi.
Atsatupu - līdz ceļiem,
Atsastāju - līdz pupiem.
349 [Rites (Susējas-Kroņa) Jk].

48010.

Sala man rokas kājas
Lielajā saltumā;
Nedod māte raibu cimdu,
Ne vedekla gaŗu zeķu.
203 [Kurmenes B].

48011.

Sen biju līksmis,
Nu tapu līksmis:
Nu mani vedekla
Apdāvināja.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

48012.

Sēdi krēslu, dēlu māte,
Lai es tevi apveltīju!
Ja būs' māte, sagšu segšu,
Ja pamāte - villainīti.
10 [Aizupes Tk].

48013.

Sēd' uz krēsla, vīramāte,
Nu es tevim loni došu;
Nu es tevim loni došu
Pa dēliņa lolojumu.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp], 141 [Ivandes Kld].

48014.

Resna mana vīramāte
Bišu stropa resnumā;
Platas manas villainītes
Ezeriņa platumā.
355 [Rucavas Lp].

48015.

Sniedz man, dēliņ,
Mātei nūju.
Lai var jauņuves
Dāvanas nest.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

48016.

Še tekāja vīramāte,
Villainīti gribēdama;
Es apsedzu vīramāti
Ar kaltētu kazas ādu.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

48017.

Tautu meita pūru dala,
Visapkārt acis laida;
Klus' jautāja tautiešam:
Kur īstā māmuliņa?
Tautiets žēli atbildēja:
Tā guļ smilšu kalniņā.
198 [Krustpils D].

48018.

Treis vosoras gonūs guoju,
Vylka pynkas lasīdama.
Ka maņ byutu dodza cimdi,
Dūtum rūku tautiņom;
Ka man byutu vylnonīte,
Sagtum dālu maminom [mamiņai].
326 [Preiļu D].

48019.

Vērpu, stāvu stāvēdama,
Stiepu gaŗu pavedienu.
Es redzēju dēlu māti
Bez lindraku staigājam.
39 [Bārtas Lp].

48020.

Vīramāte bales prasa,
Ko balvošu vīramāt(i)?
Ņemšu riķi no žodziņu,
Tad balvošu vīramāt(i).
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

48021.

Vīramāte jostu prasa,
Krāsnē dirsu iespieduse.
Pagaidies, vīramāte,
Doš' ar skruķi mugurā.
192 [Kosas C].

48022.

Vīramāte man dāvāja
Mazu baltu snātenīti;
Es tai kaunu padarīju,
To ar sagšu apsegdama.
146 [Jaungulbenes Md].

- 265 -

48023.

Vīramāte nezināja,
Kas pūrīna dubenā;
Man pūrīna dubenāje
Stīgām pīta pātadzīn(a).
Citiem došu cimdus zeķes,
Vīramāti pātadzīn(u).
94 [Dunikas Lp].

48024.

Viena pati sārta josta
Man pūriņa dibenā;
To es došu vīramātei
Par dēliņa auklējumu.
Gan es viņas sirmus matus
Pa vienami nolasīšu.
46 [Beļavas Md].

★

2) Vīratēvu

25361.

Ailu manu vecu tēvu,
Baltas maizes arājiņu!
Kā balodis nopūtās
Gaŗas vagas galiņāi.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

25362.

Dievs man deva vīratēvu
Diž' ozola resnumiņu;
Ganos gāju, kreklu šuvu,
Pie ozola mērīdama.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

25363.

Domādama vien staigāju,
Vai ir visi gabaliņi;
Bij gan visi gabaliņi,
Tēvam krekla vien nebij.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

25364.

Es nevienu baltu zeķu
Bez ziepēm nemazgāju,
Man bij tāds vīratēvs,
Baltu zeķu valkātājs.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

25365.

Kas vells bija to redzējis,
Tavu resnu vīratēvu!
Trīs audekla kreklu šuvu,
Vēl netika mugurā.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

25366.

Pakāpiesi, vīratēvs,
Lai es tevim kreklu sedzu,
Spoži baltu linu drēbi,
Līdz zemei norakstītu.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

25367.

Vīratēva kreklu šuvu,
Pie stumbura mērīdama,
Lai nokalta vīratēvs
Kā tas koka stumburīts.
119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)].

25368.

Vīratēva kreklu šuvu,
Pie stumbura mērodama:
Tāds bij mans vīratēvs
Kā tas zirņu stumburīts.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

★

48025.

Es apsedzu vīramāti
Lāča ādas villainīt(i);
Es apvilku vīratēvam
Cūkas ādas kožociņ(u).
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

48026.

Saki tiesu, tautu dēls,
Vai tev tēvis, vai patēvis?
Ja tev tēvis, došu kreklu,
Ja patēvis, uzkreklīti.
39 [Bārtas Lp].

48027.

Tēvam devu cimdus zeķes
Par šūpuļa kārumiņ(u);
Mātei sedzu villainīti
Par miedziņa kavējum(u).
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

48028.

Vīramātei sagšu sedzu
Pa miedziņa kavējumu;
Vīratēvam kreklu devu
Pa šūpuļa kārumiņu;
Māsiņai kroni liku
Pa brālīša šūpošanu.
141 [Ivandes Kld].

- 266 -

★

3) Vīra māsas, māsīcas

25369.

Ai Dieviņ, kur nu likšu
Jaunās māršas devumiņu?
Pūrā liktu, neva vietas,
Sētmalā cūkas rok.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Dieviņš zina, kur es likšu
Vedekliņas gabaliņu:
Pūrā liku, neiegāja,
Sētmalā suņi rēja.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

2. Man iedeva jaunā mārša
Diegu jostu, ne dzīpara;
Pūrā liktu, nava vietas,
Sētmalī cūkas vilka;
Sēju mieta galiņā,
Lai saulīte balināja.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

25370.

Apsedžu māršiņai
Kuplaju sagšu,
Pus bija zelta,
Pus sudrabiņa.
19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)].

25371.

Augsti kāpu ozolā,
Salda meda gribēdama;
No tālienes māršu vežu,
Skaistu velšu gribēdama.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

25372.

Bij man viena sārta josta
Pašā pūra dibinā;
Bij man viena māsīciņ'
Kā sūrā sinepīt'.
133 [Palsmanē (Palsmaņa pag. Vlk)].

1. Viena pate sārta josta
Mana pūra dibenā;
Viena pate māsīciņa
Kā uguns dzirkstelīte.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

25373.

Būs darbiņš, būs darbiņš
Tai ozola vālītei:
Man iedeva jaunā mārša
Zilu mellu lina kreklu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Gan darba, gan darba
Ozola vālei:
Iedeva māršiņa
Kaņepāju kreklu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

25374.

Dažu nakti pārgulēju
Zem brālīša šūpulīša,
Man māršiņa neiedeva
Viena laba gabaliņa.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

25375.

Dievs dod tevim, jauna mārša,
Bez ļipām baltas aitas,
Ka tu man niiedevi
Viena laba gabaliņa!
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

25376.

Dievs dod tevim, jaunā mārša,
Bez ļipāmi baltas aitas:
Viena pati ietaliņa,
Tai nesedzi villānītes.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

25377.

Deju, deju, lecu, lecu
Bāleliņa kāziņās,
Cimdu, zeķu gribēdama, -
Ne pakeļu nedabūju.
360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

25378.

Deva mārša, deva mārša,
Pateicu, pateicu!
Iedeva zeķenes
Kā teļa liesu.
303 [Svitnē (Svitenes pag. B)].

25379.

Dev' māsiņa gabaliņu,
Pate gauži noraudāja.
Še, māsiņ, es negribu
Tavu gaudu asariņu!
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

- 267 -

25380.

Par tavām veltiņām,
Es, māršiņa, nebēdāju
Maksā manu dziedāšanu,
Manu miega kavēšanu.
231 [Stendē (Stendes pag. Tl)].

25381.

Es māršu gaidīju
Kā Rīgas pili,
Mārša man nedeva
Ne kazas saites.
226 [Kandavā (Tl)].

25382.

Es pūriņa nedarīju,
Māršas pūra gaidīdama;
Redzu māršu nedodot,
Sāku pate darināt.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

1. Ne es vērpu, ne es audu,
Uz māršāmi domādama;
Nu es vērpšu, nu audīšu,
Nu es redzu, ka nedeva.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

25383.

Es šūpāju bāleliņu,
Gaŗas jostas gribēdama;
Man iedeva brāļa sieva
Cepļa slotas sienamo.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

25384.

Izšūpoju bāleliņu
Ozoliņa zariņā;
Man apsedza vedekliņa
Ozolzara villainīti.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

25385.

Mārša man iedeva
Kaziņas saiti;
Pāriešu mājās,
Piesiešu kazu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1. Mārša man iedeva
Kaziņas saiti;
Kaziņa piesieta,
Buciņš vēl vaļā.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

2. Man arī, man arī
Kaziņas saiti!
Buciņš piesiets,
Kaziņa vaļā.
198 [Saldū].

25386.

Mārša man jostu deva
Īksu īksu, platu platu;
Vēl manam bāliņam
Gaŗāks bikšu gūcinieks.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

25387.

Mārša man jostu deva
No resniem dzīpariem.
Dievs dod tev tā pieblīst
Kā resniem dzīpariem.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

25388.

Mārša man jostu deva,
Trīs dzīpari, seši diegi.
Paldies, mārša, par došanu,
Tiks brāļam ūzu pina!
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

25389.

Māršiņ, tavu prievitiņu,
Melni vien dzīpariņi!
Kam gulēji svētu rītu,
Ka negāji maranās?
190 [Kuldīā].

25390.

Māsīciņa, gaŗaudzīte,
Gaŗas prasa villainītes.
Sper, māsīc, gaŗus soļus,
Pelni gaŗu villainīti!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Māsīciņa, gaŗvēdere,
Gaida gaŗa gabaliņa.
Sper, māsiņa, gaŗus soļus,
Dabūs' gaŗu gabaliņu!
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

25391.

Man iedeva jaunā mārša
Zilu mellu gabuliņu;
Mežāi nesti grēku bailes,
Uz sētena suņi rēja.
221 [Engurē (Engures pag. Tk)].

25392.

Man māršiņa jostu deva,
Pieci diegi, trīs dzīpari.
Valkā pati, tu māršiņa,
Kar priedītes zariņā!
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

25393.

Man māršiņa jostu deva
Trejādiem dzīpariem,
Trejādiem dzīpariem,
Sešādiem diedziņiem.
Ņemtin ņēmu, nevalkāju.
Kāru priedes galiņā,
Lai vējiņš vīcināja
Un saulīte balināja.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

- 268 -

1. Man vadakla jūstu d'eva
Vairuok dīgu na dz'eipuru;
Jemt' es jēmu, nanasuovu,
Kuoru bārza vērsyun'ē.
4223 [Višķu pag. D], 423 [Daugavpils apr.].

25394.

Man, māršiņa, to jostiņu,
Ko tu audi saulītē:
Es auklēju bāleliņu,
Saulītē sēdēdama.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

25395.

Man, māršiņa, to villaini
Gaŗajiemi ielokiem!
Gulēj' māte dienavidu,
Es šūpoju bāleniņu.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

1. Dod, māršiņa, tās raibītes,
Kas guļ pūra dibenā!
Cit' gulēja dienavidu,
Es šūpoju bāleliņu.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

25396.

Man uzmeta jaunā mārša
Vērptus cimdus, neadītus [=dziju];
Būs darbiņš rociņām,
I tērauda adatām.
151 [Lieljumpravā (Jumpravas pag. Rg)].

25397.

Man vedekla jostu deva
Vairāk diegu ne dzīpuru.
Likš' pūrā, nenesāšu,
Doš' atkal māsīcēm.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

25398.

Man, vedekla, vilnānīti,
Man vizuļa vaiņaciņu!
Es tev darbu dienētāja,
Es mālīšu malējiņa.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

25399.

Mirstat, māršas, mirstamo,
Dzīvojat, bāleliņi!
Šo devītu māršu veda,
Šī devīta villainīte.
1311 [Apē (Vlk)].

1. Lai mirst māršas, lai mirst māršas,
Lai dzīvo bāleliņi!
No šī viena bāleliņa
Šī devīta villānīte.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

2. Lai mirst māršas mirstamo,
Lai dzīvo bālelniņi!
Ņems bāliņš jaunu sievu,
Būs man jauns gabaliņš.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

25400.

Ne paldies es nedev'
Par to balt' villainiņ';
To tik vien tā vajdzej'
Par to balt' bāleliņ'.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

25401.

Nebūt' kauna māršiņai,
Man sedzot villainīti:
Dažu nakti sasēdēju,
Bāleliņu šūpodama.
226 [Kandavā (Tl)].

25402.

No brāļa gaidīju
Lielāku godu,
No māršas kuplāku
Segumiņu.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

25403.

Paldies, mārša, nenicinu,
Labs ir drēbes gabaliņš:
Sīki putni cauri skrēja,
Caur' i vārnas, žagatiņas.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

25404.

Paldies, māršiņ,
Par gabaliņu!
Dzīvo laimīgi
Ar bāleliņu!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Paldies, māršiņa,
Par gabaliņu!
Guli pate vesela
Pie mana bāliņa!
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 270 [Ozolu muižā (Ozolnieku pag. Jg)], 303 [Svitnē (Svitenes pag. B)], 317 [Lindē (Birzgales pag. Rg)].

2. Paldiesi, vedekla,
Par gabaliņu!
Guli nu vesela
Pie mana dēla!
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

- 269 -

25405.

Piecas sagšas salocīju
Vienāi saujas ielejāi;
Žēl man bija uzsedzot
Tautu dēla māsīnai.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

25406.

Pūrā liku, nevalkāju,
Ko māršiņa man iedeva.
Ko māršiņa man iedeva,
To es došu māsīcai.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

25407.

Pūrā liku, nevalkāju
Māršas dotu gabaliņu;
Cik pacēlu pūra vāku,
Tik māršiņu pieminēju.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē], 38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

25408.

Pūrā liku, nevalkāju
Māršas dotus gabaliņus,
Ka varēju daudzināt,
Tautiņās aizgājuse.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

25409.

Puško, mārša, villainīti,
To tu segsi māršiņām,
To tu segsi māršiņām
Par tautieša puškojumu!
177 [Sakaslejā-Apriķos (Apriķu pag. Azp)].

25410.

Redzēsim, dzirdēsim,
Ko dos mārša māsīcai:
Vai dos kreklu bez piedurkņu,
Vai vilnāni bez ieloka.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

25411.

Še ir piecas villainītes, -
Vai būs piecas māseniņas;
Še ir pieci linu krekli, -
Vai būs pieci bāleniņi?
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

25412.

Sen gaidīju bāleniņu
Lielu vīru uzaugam,
Sen gaidīju sārtas jostas
Ar vizuļa vainadziņu;
Nu iedeva brāļa sieva
Cepļa slotas sienamo.
108 [Veismaņu pagastā (Vaives pag. C)].

25413.

Teice mārš' netikel',
Nu redz' mārš's tikumiņ':
Nu apsedz' lin' krekl'
No galviņ' līdz zemiņ'.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

25414.

Viena mana māsīciņa,
Tā lielā, tā mazā,
Tai es segšu villānīti,
Kau(t) gan grūti pelnījuse.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

25415.

Viena pati sārta josta
Mana pūra dibenā;
To es došu māsīnai
Par bālīna šūpojumu.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

25416.

Vīramāsas jostas prasa,
Aizkrāsnī salīdušas.
Pagaidāt, vīramāsas,
Lai atleca vītolīni:
Citai došu vīžu pāru,
Citai lūku ritenīti.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

25417.

Vis' istaba izslaucīta,
Pasolīte neslaucīta;
Visas māsas apveltītas,
Brāļa māsa neveltīta.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

25418.

Visas tautu gnīdausītes
Gaida baltu vilnainīšu.
Man' aitiņa spiras meta,
Nemet baltu vilnainīšu.
63 [Sprēstiņos (Dauguļu pag. Vlm)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Šī māsīce, tā māsīce,
Visas prasa villānītes;
Man aitiņas spiras bēra,
Nebeŗ baltu villānīšu.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

- 270 -

25419.

Visas tautu snaudulītes
Prasa baltu villainīšu;
Man aitiņa viena pate,
Kur ņemt baltas villainītes?
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

25420.

Visas tautu cūku meitas
Gaida baltu villānīšu;
Man aitiņa pelēcīte,
Nav man baltu villānīšu.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Visas ganu meitenītes
Prasa baltas vilnainītes;
Man kaziņa svībulaina,
Netiek balta vilnainīte.
108 [Veismaņu pagastā (Vaives pag. C)].

2. Visas tautu melnacītes
Gaida baltu vilnainīšu;
Man aitiņas melnas vien,
Nedod baltu vilnainīšu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

25421.

Visas ciema gnīdausītes
Gaida baltas vilnānītes;
Man aitiņu vilks aiznesa,
Kur ņemš' baltas vilnānītes?
106 [Viesienā (Viesienas pag. Md)].

25422.

Vysu dīnu maršas gaidu,
Plotas jūstas gribādama;
Man īdeve kačpēdeņu,
Pomeļnīka sīnamū.
4282 [Eversmuižā (Ciblas pag. Ldz)].

25423.

Visu nakti dziedāju,
Kā malku cirtu;
Mārša man nedeva
Ne kazas saiti.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

★

48029.

Būt' zināj'se vedekliņu
Villainīti nesedzot,
Būt' līkstiņu klaudzināj'si,
Lai izkrīt bāleliņš.
198 [Krustpils D].

48030.

Dūd, māršeņ, lynu kraklu
Da pošai zemīņai!
Muote guļā dīnavdeņi,
As auklēju buoleleņi.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

48031.

Es neiešu tautiņās,
Kamēr brālis sievu ņems:
Ko māršiņa man iedeva,
To es došu māsīcām.
77 [Codes B].

48032.

Kur es likšu, kur nelikšu
Jaunās māršas devumiņu?
Pūrā vietas man nebija,
Cūkas raka sētmalī.
Kāršu mieta galiņā,
Lai saulīte balināja.
146 [Jaungulbenes Md].

48033.

Laba mārša man devuse,
Laba visu nedevuse;
Es pūriņa nepielikšu
No tā viena gabaliņa.
358 [Rugāju Abr].

48034.

Man māršeņa kraklu devja,
Nazynovu, kur jū likt;
Pyurā lyku, naīleida,
Uz sātmaļa suņi rēja.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

48035.

Ne par velti man apsedza
Brāļa siev villainit;
Cik duriņs es dabuj,
Sav brāliņ auklēdams.
329 [Popes Vp].

48036.

Paldies, mārša, par gabalu,
Es jau pate nevalkāšu;
Kā tas nācis, tā tas gājis,
No rociņas rociņai.
224 [Lielvārdes Rg].

48037.

Šūvosor šūvosor
Guļu garu dīnavydu,
Nu māršiņas gaidīdama
Gotovuo gabaliņa.
174 [Kārsavas Ldz].

- 271 -

48038.

Tencināju brāļa sievu
Par villaines dāvāšanu,
Biju laba bāliņam,
Sedzu vilnas villainīti.
396 [Skrīveŗu Rg].

48039.

Vīramāsa spīkusi,
Kam svainīša neatminu.
Neba tevim kreklu trūka
Savu vīru uzpucēt?
396 [Skrīveŗu Rg].

★

4) Vīra brāļus, dieveŗus

25424.

Ai lācīt platkājīt,
Kam nomini linu druvu?
Man pietrūka linu kreklu
Devītam dieveŗam.
330 [Kaldabruņās (Rubenes pag. Il)].

25425.

Asariņu upe tek
Gar bāliņa pagalmiņu:
Dievers māršu raudināja,
Linu kreklu gribēdams.
Še, dieveri, linu kreklis,
Nedzer māršas asariņas!
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

25426.

Atnāca dieveris
Bez jostas kāzās;
Nu mana māsiņa
Jostiņu deva.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

25427.

Dieveŗam, bāliņam,
Zīdiem šuvu linu kreklu;
Māsīcām, raganām,
Pakājīšu villainītes.
121 [Gulbenē (Md)].

1. Dieveŗam, bajāram,
Linu kreklu šūdināju;
Māsīcai šķetināju
Cūkas saru villainīti.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

25428.

Dieveŗam kreklus šuvu,
Miglā diegu balināj';
Man uzdzēre dieveriņš
Miglā dētu ozoliņu.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

25429.

Dieveŗam kreklu šuvu,
Pie stumbura mērīdama:
Tādi mani dieverīši
Kā vītola stumburīši.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)], 1253 [Kroņa laicenē], 1311 [Apē (Vlk)].

1. Šuvu kreklus ganīdama,
Pie stumbena mērīdama:
Visi mani dieverīši
Kā stumbeni saauguši.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

25430.

Dieverīši raudājāsi,
Kam pelēkus cimdus devu, -
Kāds aitiņas mugurā,
Tāds manā pūriņā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

25431.

Došu, došu, ko solīju,
Mazajam dieverim:
Došu smalku linu kreklu
Līdz pat kāju galiņam.
4 [Aijažos].

25432.

Dūmaļas dūmaļas
Brūtgāna brāļi:
Ne paldies nesacīja
Par māsiņas dāvanām.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

25433.

Es atradu tautiņās
Mazu mazu dieverīti.
Visu pūru izcilāju,
Mazu cimdu meklēdama.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

1. Es atradu tautiņās
Mazu mazu dieverīti.
Visu pūru izvandīju,
Mazu kreklu meklēdamis.
Izcilāju, neatradu,
Pati gauži noraudāju.
Gaidi, manu dieverīti,
Līdz liniņi man uzauga,
Tad es šūšu tav krekliņu,
Līdz zemīti rakstīdama.
190 [Kuldīā].

- 272 -

25434.

Es dabūju ganīdama
Šķiedru austu linu kreklu;
To es došu dieverim
Par kumeļa sedlošanu.
305 [Vīkstenē (Stelpes (?) pag. B)].

25435.

Es gan redzu, tautu meita,
Kur nelabi tu darīji:
Visi īsti bāleniņi,
Nav vienādi gabaliņi.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

25436.

Gana šļūcu, gana vērpu
Deviņiem(i) ratiņiem,
Tikpat man krekla [kreklu] trūka
Devītam dieveŗam.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

1. Šļūciet, meitas, vērpiet, meitas,
Deviņiemi skriemeņiem,
Ir tādēļ krekla trūks
Devītami dieveŗam!
380 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Vērpu, vērpu šļūcu, šļūcu
Deviņiem skriemeļiem,
I tad vēl krekla [kreklu] trūka
Devītam dieveŗam.
2 [Aderkašos (Taurupes pag. Rg)].

25437.

Jaunākam dieveŗam
Zīlēm kreklus šūdināju,
Tas būs mans ormanīts,
Sērst ejot bāliņos.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Jaunajam dieveŗam
Zaķa vilnas cimdus devu,
Tas būs mans pavadnieks,
Sērst ejot bāliņos.
136 [Zvārtavā (Zvārtavas pag. Vlk)].

25438.

Kur palika brūtgān' brāļi,
Ka neredz staigājam?
Kad redzētu staigājam,
Tad dalītu dāvaniņas.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

25439.

Laikies, brālīti,
Nu tevi kārs,
Nu tevi pakārs
Linīnu šķiedrā!
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

1. Sārgaties, brālīši,
Nu jūs kārs
Ar linu šķiedriņu,
Ar villas sprodzi!
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

25440.

Lasāties, dieveŗi,
Vienā vietā!
Nu mūs' māsiņa
Gabalus dalīs.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

25441.

Man māršiņa jostu deva
Vairāk diegu ne dzīparu.
Paldies, mārša, par devumu,
Būs man zirgu pinekliņš!
121 [Gulbenē (Md)].

25442.

Man pazuda ganiņos
Rakstāmā adatiņa,
Man palika dieveŗam
Velšu kreklis nerakstīts.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

1. Man pazuda šo vasaru
Rakstāmā adatiņa,
Paliek' kreklis nerakstīts
Devītam dieveŗam.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

25443.

Paldies Dievu Dieviņam,
Man dāvanu diesingan,
Man dāvanu diesingan,
Tautām maz dieverīšu.
Darāt, tautas, dieverīšus
No veciem šakaliem!
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

25444.

Protu, protu, redzu, redzu,
Dievers māršas nemīļoja:
Rokā kreklu noturēja,
Azotē neiebāza.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1. Nemīlēja tautiņām
Mūs' māsiņas devumiņš:
Rokā kreklu noturēja,
Azotē neiebāza.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

25445.

Šūti krekli, nerakstīti,
Jaunās māršas pūriņā:
Īstajam dieveŗam
I tiešķina netieškāta.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 273 -

25446.

Šuvu, šuvu tiešķēdama
Dieveŗam linu kreklu,
Lai tas mani mīļi sauca:
Māršiņ, brāļa līgaviņa!
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

25447.

Šuvu vienu linu kreklu,
Līdz zemīti rakstīdama;
Gan zināju tautiņās
Venu pašu dieverīti.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

25448.

Tā drebēja tautu meita
Kā apsīte vērējā:
Īsus kreklus sašuvusi,
Gaŗi mani bāleliņi.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

25448v1.

Apkauniesi, tautas meita,
Īsus kreklus pašuvusi,
Īsus kreklus pašuvusi, -
Slaiki mani bāleliņi.
- Kaunies pate, dziedātāja,
Vai es gāju mēru ņemt?
Vai es gāju mēru ņemti
Pie taviemi bāliņiem?
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

2. Tā drebēja tautu meita
Kā putniņa dvēselīte:
Īsus kreklus sašuvuse,
Gaŗi mani bāleliņi.
338 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3. Tā trīsēja tautu meita,
Kā sietā sijājama:
Īsus kreklus sašuvuse,
Gaŗi mani brāleliņi.
- Lai trīs pate dziedātāja,
Ni es, kreklu šuvējiņa;
Vai es gāju mēru jemt
Iz taviem brāliņiem?
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

4. Trīcet trīc tautu meita,
Ap pūriņu tecēdama;
Kā, nabadze, netrīcēja,
Īsus kreklus nošuvuse!
79 [Jumurdā (Jumurdas pag. C)].

25449.

Vai māršiņa dzīvodama
Kazas vien ganījusi?
Pirmajam dieverim
Iedod kazu pinekli.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

25450.

Vai mērie apmyruši
Tautu dāla boleniņi?
Ne skaudzeites nenuoņēme
Mozojam pouriņam.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

25451.

Vari, vari, tu tautieti,
Ja tu vari, es gan varu:
Ja tu vari man atjāt
Dancojošu kumeliņu,
Es gan varu appuškot
Tavus baltus bāleniņus.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

25452.

Vari, vari, tu tautieti,
Tu varēji, es varēju:
Tu var' manu pūra vāku
Zelta naudu noskaitīt,
Es var' tavus bāleliņus
Līdz zemīti appuškot.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)], 195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

25453.

Velkama māršiņa
Caur nama jumtu:
Pills nams dieveŗu,
Neviena krekla!
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

25454.

Cēļu krēslu uz krēsliņa,
Laižu garu paveden':
Dieveriem, platačiem,
Garu kreklu vajadzēja.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

★

48040.

Bruoleits veda vedekliņu,
Es aizjūdžu kumeliņu;
Man īdeve dīgu jūstu
Bez dzaltona dzeipuriņa.
170 [Kapiņu D].

- 274 -

48041.

Brāļa sievas mutautiņu
Cieši bāzu kabatā,
Kauns ļaudimi parādīt,
Ka man laiska brāļa sieva.
396 [Skrīveŗu Rg].

48042.

Dāvin' mane, tautu meita,
Rāmā šūtu nēzdaudziņu,
Kā es tev dāvināju
Sav' jaunajo bāleliņu
214 [Lažas Azp].

48043.

Dievers man zirgu jūdza,
Grožot vien negrožoja;
Es iedevu dieveram
Bez ieloka paladziņu.
213 [Lazdonas Md].

48044.

Dievers māršu dancināja,
Sidrabiņa prasīdams.
Še, diever, linu krekls,
Nemeklē sidrabiņu.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

48045.

Dievers māršu raudināja,
Cimdu zeķu gribēdams.
Ne ir cimdi, ne ir zeķes,
Ne ir laba valodiņa.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

1. Dīvers māršu ryudynāja,
Cymdu zeču grybādams.
Ni jir cymdu, ni jir zeču,
Raibys zečis kuojeņā.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

48046.

Dīvers māršu meiļi cēle,
Gara krakla grybādams.
Voi byus cimdi, a voi zečes,
Gara krakla gon nabyus.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

48047.

Kam pietrūka cimdu zeķu,
Tam iedevu vīžu pāru;
Vis devītam dieveram,
Tam pietrūka cimdu zeķu;
Tam pietrūka cimdu zeķu,
Tam iedevu vīžu pāru.
15 [Alūksnes Vlk], 525 [Alūksne Vlk apr.].

48048.

Šļūcat meitas, vērpjat, meitas,
Deviņiem ratiņiem!
Visiem citiem linu krekli,
Devītajam bāliņam;
Devītajam bāliņam,
Tam pietrūka linu krekla.
133 [Īles Jg].

48049.

Ko te auda, ko te trieca
Deviņamis stellītems?
Uzlika mūs' brāļiem
Pakulinus dvieļus;
Kur brāļi stāvēja,
Tur spaļi bira.
355 [Rucavas Lp].

48050.

Kreklu kreklu, brāļa sieva,
Par brālīša atdošanu;
Ja nedosi izrakstītu,
Ņemš' brālīti atpakaļ.
396 [Skrīveŗu Rg].

48051.

Man iedeva jaunā mārša
Bez jostiņas cimdu pāri;
Dievs dod jaunai māršiņai
Bez ļipiņas aveniņu.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

1. Jauna mārša man iedeva
Baltus cimdus bez pirkstiem;
Dievs dod viņai tādu laimi:
Baltas aitas bez ļipām.
433 [Tērvetes (Kalnamuižas) Jg].

48052.

Man māršiņa lynu kraklu
Leidz zemei sūlējusi;
Gara mēle sūlējusi,
Eisas rūkas pajāmušas.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

48053.

Redzēsim, dzirdēsim,
Ko dos mārša brālītim.
Vai dos kreklu bez rokas,
Vai bez loka villainīti?
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

48054.

Še, mamina, vylnuoneite,
Nabar maņa dzeivuodama.
Še, dīver, lina kraklys,
Naruoj muna precinīka.
170 [Kapiņu D].

- 275 -

48055.

Vedekliņ, cīlaviņ,
Kū tu maņ dārovuosi?
Kai es tev dāravuoju
Myužam sovu buoleliņu.
605 [Skolas].

1. Vedekliņ, cīlaviņ,
Kū tu mani paškinkuoj?
Kā es tevi paškinkovu
Myužam sovu bruoliliņ(u).
389 [Silajāņu Rz].

48056.

Vysu dīneņi gaidēju
Nu māršeņis plotis jyustis,
Šei īdeve līsaiškeņi,
Pomeļnika sīnamū.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

★

5) Apdāvina kāzu goda viesus vedējtēvu un vedējmāti; līgavaiņa brāļiem vedējiem un līgavas brāļiem panāksniekiem apsien dvieļus un dod cimdus, ko dara lielāko tiesu jau līgavas mājās

25455.

Ai ai tautu meita,
Tavu cimdu! - rokas sala.
Vai tu biji adījuse,
Uz akmeņa sēdēdama?
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

25456.

Brāļam braucu vedējos,
Gaŗa krekla gribēdams;
Man iedeva cimdu pāri
Kā vēdera laitiķam.
151 [Lieljumpravā (Jumpravas pag. Rg)].

1. Brāļam gāju sievas vest,
Gaŗu kreklu apsolīja:
Gaŗu kreklu apsolīja,
Nu iedeva cimdu pāri.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

25457.

Brāļam jāju vedējos,
Skaistas jostas gribēdams;
Man apsēja brāļa sieva
Kā to slotas sienamo.
1331 [Sikšņu pagastā (Gaujienas pag. Vlk)].

25458.

Kā skriesi, Andrej,
Ar vienu spārnu?
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

25459.

Ko darīji, tautu meita,
Skortulīšus neauduse?
Pārjāj mani bāleliņi,
Kā bērziņi nodzenāti.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

25460.

Kaunies pate, jaunā mārša,
Pirmajām dāvanām:
Rupjis dvielis, cauri cimdi
Pašam brūtes vedējam.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

25461.

Labāk gāju māršas vest,
Ne māsiņas pavadīt:
Mārša deva linu kreklu,
Māsa prasa sudrabiņa.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

25462.

Mārša manim iedevuse
Baltus cimdus bez īkšķiem;
Dievs dod viņai baltas aitas,
Visas aitas bez ļipām.
349 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Jaunā mārša man iedeva
Raibus cimdus bez īšķiem;
Dievs dod viņai aitu laimi,
Visus jērus bez ļipām.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

25463.

Mārša man iedeva
Dīvainas dāvanas:
Dvieļi bez galiem,
Cimdi bez īkšķa.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

25464.

Mārša man iedeva
Dīvainas dāvanas:
Pirkšķainas zeķes,
Dūŗainus cimdus.
303 [Svitnē (Svitenes pag. B)].

- 276 -

25465.

Mārša man iedeva
Spaļainu dvieli;
Kur iemu, kur teku,
Tur spaļi bira.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 299 [Mežotnē un Švitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)].

1. Kur brāļi stāvēja,
Tur spaļi bira:
Uzkāre māsiņa
Spaļotu dvieli.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

2. Man deva māršiņa
Spaļainu kreklu;
Kur lēcu, kur deju,
Tur spaļi bira.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

25466.

Man nebija māsas žēl,
Kā to māsas dāvaniņu:
Nolikuši gaŗus dvieļus,
Jāj, pelcē mērcēdami.
224 [Kabilē (Kld)].

25467.

Nav cimdīc ormanim,
Nav jostīn's padurvē,
Viena pat' diega josta
Kā nabag' pātadzīn'.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

25468.

Pieci cimdi, pus zeķītes
Tautu meitas pūriņāi;
Atjāj pieci vedējiņi,
Tos apdala, vēl atliek.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

25469.

Precē mani preceniece,
Linu krekla gribēdama;
Es iedevu tāšu kreklu,
Skrej ellē grabēdama.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

1. Precēj' mani precenieks,
Linu kreklu gribēdams.
Es tev došu tāšu kreklu,
Skrej ellē grabēdams!
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)], 300 [Kroņa Misas pagastā (Misas pag. B)].

25470.

Ripaiņi, spangaiņi
Mūs' māsas dvieļi;
Situse, auduse
Mūs' māsiņa.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

25471.

Tā māsiņa bāliņos
Cūkas vien ganījuse:
Visiem mūsu vedējiem
Cūkacīšu cimdi bija.
101 [Rankā (Rankas pag. C)].

25472.

Vedekliņas vesti gāju
Ar veco vilnānīti;
Suns veco saplūkāja,
Citas jaunas nedabūju.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

25473.

Vedekliņas vesti gāju,
Vilnānītes gribēdama;
Man vedekla neiedeve
I pakulu gabaliņa.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

25474.

Cilpaiņi, blakaiņi
Tautmeitas dvieļi:
Snauduse tautmeita,
Tos auzdama.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

25475.

Balti gāja bāleliņi,
Kā ar sniegu apsniguši;
Tas nebija balts sniedziņis,
Tās māsiņas dāvaniņas.
44 [Turaidā (Turaidas pag. Rg)], 224 [Kabilē (Kld)].

1. Nu stāv balti bāleliņi,
Kā ar sniegu apsniguši;
Tas nevaid balts sniedziņš,
Tas māsiņas tikumiņš.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

2. Pā(r)jāj mani bāleliņi,
Baltu sniegu nosniguši;
Tas nebija balts sniedziņis,
Tie māsiņas balti dvieļi.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

25476.

Bāliņam raibus cimdus
Par skaliņu plēsumiņu;
Māršiņai vell' iekš sirds,
Ka nelaida dedzināt.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

25477.

Brālīts manim linus sēja
Dadžu kalna galiņā;
Es uzkāru brālīšam
Dadžu lapu skārtelīti.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

- 277 -

25478.

Es aizmirsu brālīšam
Krustīm dvieļus nekārusi,
Kā brālītis man aizmirsa
Linu sēklas vācelē.
190 [Kuldīā].

1. Es aizmirsu bāliņam
Linu kreklu nedevuse,
Kam bāliņš man aizmirsa
Linu sēklas sētuvē.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

25479.

Es atradu ganīdama
Bišu austu nēzdauciņu:
Visapkārt izrakstīts,
Vidū vasku ritulīts.
To taupīju brālītim
Asariņas noslaucīt.
169 [Nīgrandā (Nīgrandas pag. Azp)].

25480.

Es atradu ganīdama
Skudru austu nēzdodziņu;
To es došu brālītim
Tautu meitas kaitināt.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

1. Es atradu ganīdama
Zelta diegu kamoliņu;
To es došu bāliņam
Tautu meitu karināt.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

2. Es uzgāju ganīdama
Bišu austu nezdaudziņu,
Gar kantēm izrakstītu,
Vidū vasku ritenīti.
To taupīšu brālītim
Tautas meitas kaitināt.
1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)].

25481.

Es, bāliņ, tavu cimdu
Nepuškoju, nerakstīju,
Kam cirvīti man nedevi
Jālīž mēļu līdumiņš!
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

25482.

Man māsa uzkāra
Spaļotu dvieli;
Es māsai metīšu
Spaļotu naudu.
158 (Nīcā).

25483.

Man māsa uzkāra
Vizuļu dvieli;
Kur lēcu, kur stāvu,
Vizuļi bira.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

25484.

Neņem ļaunu, bāleliņ,
Kad es tevim cimdus metu:
Ir es pate jauna biju,
Ir man daudz vajadzēja.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

25485.

Noiet saule vakarā,
Zelta zarus zarodama;
Aiziet māsa tautiņās,
Bāleliņus puškodama.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)], 264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

1. Puško saule mežu galus,
Vakarā noiedama;
Puško māsa bāleliņus,
Tautiņās aiziedama.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

2. Tek saulīte mirdzēdama,
Meža galus šķirstīdama;
Tek māsiņa tautiņās,
Bāleliņus puškodama.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

25486.

Šim gabals, tam gabals,
Kas pašam bāliņam?
Bāliņam raibi cimdi,
Dzīparaiņas apsējiņas.
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

25487.

Tos cimdiņus brāļam devu,
Kam rakstiņi sajukuši:
Vakarāi skalus plēsa,
Nežāvētus dedzināja.
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

25488.

Tos cimdiņus brāļam devu,
Kur rakstiņi sarežģīti:
Saskaities skalus plēsa,
Tumši dega vakarā.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

- 278 -

1. Brāļam devu tos cimdiņus,
Kur samisa [sajuka] pāradiņi:
Apsaskait's skalus plēsa,
Tumši dega dedzināmi.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

2. Brālīšam tie cimdiņi,
Kam rakstiņi man sajuka,
Kam tas biezus skalus plēsa,
Tumši dega dedzinot.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

25489.

Tos cimdiņus brāļam devu,
Kuŗiem raksti sajukuši,
Kam tas manim skalus liedza
Vakarā dedzināt.
315 [Jaunjelgavā], 327 [Taurkalnē un Jaunjelgavas apkārtnē (Taurkalnes pag. B un Jaunjelgavas Jk apkārtnē)].

1. Sajukuši tie rakstiņi,
Tos es došu bāliņam,
Kam tas manim skalus liedza,
Kad es pūru darināju.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)], 362 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

25490.

Tos cimdiņus brālim došu,
Kam rakstiņi sajukuši,
Kam brālītis man neļāva
Gaišu skalu dedzināt.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)], 174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)], 267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

25491.

Tos cimdiņus brāļam došu,
Kam rakstiņi sajukuši,
Kam tas manim skalus liedza
Dažu piektu vakariņu.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

25492.

Vēlīgs brālītis
Krustim ņemt;
Vai būs vēlīgs
Apaļus mest?
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

★

48057.

Dodat manim vīru klāt,
Dodat vīra krustdēliņ(u)!
Es tam vīra krustdēlam
Došu jostiņ' un kulīt(i).
605 [Skolas].

48058.

Kā lubas, kā dēles
Mūs' māsas dvieļi;
Situse, auduse
Nabadzīte.
129 [Gudenieku Azp].

48059.

Kā nav kauna bajārami
Ņemt nabaga dāvaniņas?
Daudz dieniņas sasēdēju,
Dāvaniņu darīdama.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

48060.

Kristāvs bārzdu kustināja,
Linu krekla gribēdams.
Vai būs cimdi, vai būs zeķes,
Linu krekla gan nebūs.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

48061.

Man ari, man ari
Kaziņ' saiti:
Es ari līdzēj'
Jānīti šūpot.
104 [Ēdoles Vp].

48062.

Nedomājat, jūs ļautiņi,
Kad mēs visus dalīsim!
Citam došu cimdus zeķes,
Citam knipi parādīšu.
39 [Bārtas Lp].

48063.

Citam devu cimdus zeķes,
Citam pigu parādīju,
Še tev, še tev
Par to siltu gulēšanu!
433 [Tērvetes (Kalnamuižas) Jg].

48064.

Paldievs paldievs,
Nu deva, nu deva!
Pavāram, nabagam,
Zīda svārki, samta bikses.
32 [Babītes (Piņķu) Rg].

48065.

Solīt solu, bet nedošu,
Manu mīļu sietaviņu;
Rīgē pierkta, nauda dota -
Mana mīļa sietaviņa.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

48066.

Spālmaņeitis cymdu prosa -
Kur man bjeja cymdus jemt?
Tu spjēlēji, es doncuoju,
Daramlaika nagūlovu.
606 [Vitebskas guberņa].

- 279 -

48067.

Šim cimdeļi,
Tam cimdeļi,
Brālim dvielis,
Gaŗas zeķes
427 [Tadaiķu Lp].

48068.

Tam kulaiņi i šam kulaiņi,
Juoneišami pierstainīki;
Juoneišam pierstainīki
Meitom kryutis vurinuot.
182 [Kaunatas Rz].

48069.

Tautu meita pūru dala:
Šim čižiņ', tam čižiņ';
Tam īstam brālīšam
Ar visām varažām.
546 [Kuldīga Kld apr.].

48070.

Taida cyuka krystamuotja,
Taida cyuka krystamuotja!
Maņ jūsteņi naīdjavja
Par luktura sējumeņu.
247 [Makašānu Rz].

48071.

Tos cimdiņus brāļam devu,
Kur rakstiņi sajukuši;
Tos glabāju pūriņā,
Kur nebija sajukuši.
373 [Sarkaņu Md].

48072.

Vedekliņu vesti guoju,
Jaunas sagšas grybādama;
Jaunas sagšas nadabuju,
Suns vacū sapleukuoja.
236 [Līvānu D].

48073.

Vysim cymdi, vysim cymdi,
Vysim cymdi kulainīši,
Teklītei pierstainīši,
Ar kū ceļu paruodīt.
168 [Kalupes D].

★

6) Kāzu amata ļaudis

25493.

Kopā kopā,
Amata ļautiņi:
Šļūters, pavārs,
Pavāra meitiņa!
Nu mūsu māsiņa
Pūriņu dalīs.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

25494.

Kur palika alus puisis,
Ka neredz staigājam?
Kad redzētu staigājam,
Tad dalītu dāvaniņas.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

25495.

Rīku meitai nedosam
Ne pakulu gabaliņa,
Kam dzeŗ mani bāleliņi
Mellajāmi kanniņām.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

25496.

Šļūteŗam saldens alus,
Tam būs smalks linu kreklis;
Pavāram cieta gaļa,
Tam būs rupju pakuliņu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

25497.

Tevis dēļ, mūs' māsiņa,
Šorīt visi amatnieki,
Šorīt visi amatnieki,
Prievitiņa gribēdami.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

25498.

Visi trauki apmazgāti,
Pavārnīca nemazgāta;
Visi ļaudis apveltīti
Rīka meita neveltīta.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

25499.

Visi trauki apmazgāti,
Pavārnīca nemazgāta;
Visi radi apveltīti,
Tēvamāsa neveltīta.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

1. Visi trauki nomazgāti,
Pavārnīca nemazgāta;
Visas tautas apveltītas,
Vīramāte neveltīta.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

- 280 -

7) Līgavaiņa tiesa

25500.

Apdalīju brāļus māsas,
Vēl palika tautietim,
Vēl palika tautietim
Par pupiņu raudzījumu.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

25501.

Bij augusi tautu meita,
Bij uz mani domājusi,
Bij šuvusi linu kreklu
Pa manami augumam.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

25502.

Dali, dali, mūs' māsiņa,
Pamet pūra dubenā,
Ko tu dosi pirmo gadu
Savam siena pļāvējam!
353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

25503.

Ieve zied ceļmalē
Papuvītes galiņē;
Tā zied mani balti cimdi
Tautas dēla rociņē.
226 [Kandavā (Tl)].

25504.

Es atradu tautu dēlu
Kaņepāju krekliņiem.
Nāc, bāliņ, slēdz pūriņu,
Dosim vienu linu kreklu!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

25505.

Kas, brālīti, tev iebāza
Baltus cimdus azotē?
Tautu meita tev iebāza
Par pupiņu raudzīšanu.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

25506.

Resna baļļa dēla māte,
Resnu dēlu audzinājse:
Trīs audeklu kreklu šuvu,
Vēl nelīda mugurā.
14 [Inčukalnā (Inčukalna pag. Rg)].

25507.

Šim kulaiņi, tam kulaiņi,
Brūtgānam pirkstainīši,
Brūtgānam pirkstainīši
Par pupiņu taustījumu.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

25508.

Sviedin sviedu linu kreklu
Pašā pūra dibenā,
Ka netika nesējiņš
Pa manam prātiņam.
424 [Barkavas pag. Rz].

25509.

Tieškām šuvu linu krelu,
Liku pūra dibenā;
Ārā ņēmu raudādama,
Nav pa prātam valkātājs.
121 [Gulbenē (Md)].

25510.

Veltē, māsa, ko veltē,
Veltē savu arājiņu,
Veltē savu arājiņu,
Savu siena pļāvējiņu!
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

25511.

Cimdu cimdu, rokas sala,
Mana jauna līgaviņa!
Ko darīji bāliņos,
Ka(d) cimdiņus neadīji?
Vai staigāji pura malu,
Puišu svilpes svilpēdama,
Puišu svilpes svilpēdama,
Puišu ziņģes ziņģēdama?
48 [Alojā un Lielsalacā (Alojas un Salacas pag. Vlm)].

1. Cimdus cimdus, rokas sala,
Mana jauna līgaviņa!
Ko darīji bāliņos,
Man cimdiņus neadījse?
193 [Lutriņos (Lutriņu pag. Kld)].

25512.

Cimdu cimdu, rokas sala,
Mana jauna līgaviņa!
- Vēl neesi siena pļāvis
Tu manām aitiņām;
Citu gadu sienu pļausi,
Citu gadu cimdus došu.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

- 281 -

25513.

Citam cimdi, citam zeķes,
Kas pašami brūtgānam?
Brūtgānam mūs' māsiņa
Ik naksniņas klātgulēt.
218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

1. Visiem devu cimdus, zeķes,
Ko pašam brūtgānam?
Tam es pate padevos
Ar daiļo augumiņu.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

★

48074.

Ak tu traka vīramāte,
Resnu dēlu audzināja!
Trīs audekla [audeklu] kreklus šuvu,
Vēl netika mugurā;
Ceturto piestiķēju,
Tad pār galvu pārstrīķēju.
109 [Ērķemes Vlk].

1. Vīramāte, velna māte,
Resnu dēlu audzināja!
Piecaudekla [audeklu] kreklu šuvu,
Vēl nelīda mugurā;
Kad sesto piestiķēju,
Tad par galvu pārstīvēju.
605 [Skolas].

2. Dēlu māte, vella māte,
Tādu dēlu audzināja;
Trīs gabaliem kreklu šuvu,
Vēl nelīda mugurā.
15 [Alūksnes Vlk].

48075.

Krustim auga krusta puķe
Apaļāje dārziņā;
Es uzkāru tautiešam
Krustām austu linu dvieli.
129 [Gudenieku Azp].

48076.

Līgaviņa man iedeva
Rozēm šūtu nēzdociņu,
Iedodama man sacīja:
Mazgā rīta rasiņā;
Mazgā rīta rasiņā,
Kar liepiņas galiņā.
224 [Lielvārdes Rg].

48077.

Met zemē, bāleliņ,
Mātes dotu linu kreklu;
Apvelcies tautu meitas,
Vai bij linu, vai pakulu.
605 [Skolas].

48078.

Ņem, tautieti, tu par labu,
Kas manā pūriņā!
Ka gribēji lielu pūru,
Kam neņēmi vecu meit'?
283 [Nīgrandas Azp].

48079.

Paladzeņa paladzeņa,
Muna jauna ļaudaveņa!
Kū darēji bruoleņūs,
Paladzeņu naaudus(e)?
326 [Preiļu D].

1. Palaidneica palaidneica,
Muna jauna ļaudaveņ(a)!
Kū darēji bruoleņūs,
Paladzeņu naaudus(e)?
143 [Jāsmuižas D].

48080.

Ša, tautīt, tev tī cimdi,
Tys muns pyrmais adējums!
Tautīts suoka nycynuot
Munu daiļu adējumu.
Ni tu, ļurba, mane vērts,
Ni tuo muna adējuma.
44 [Bebrenes Il].

48081.

Šam gobols, tam gobols -
Kas pošam jauničam?
Jauničam vyss pyuriņš
Ar vysom atslāgom.
357 [Rudzētu D].

48082.

Šim gabals, tam gabals -
Kas pašami brūtgānam?
Brūtgānam tie cimdiņi,
Kam rakstiņi sajukuši.
514 [Zentenes Tl].

48083.

Tautiešami kreklu šuvu,
Pie bālīna mērīdam'.
Nu trīcēju, nu drebēju,
Biju īsu sašuvusi.
405 [Smiltenes Vlk].

★

- 282 -

g) Dažādi apcerējumi, veltīšanu beidzot

25514.

Atlika pūra,
Pietrūka tautas!
Atlika pūra
Pusotra simta,
Pietrūka tautas
Pusotra simta.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

25515.

Atlika veltīšu,
Pietrūka tautiešu, -
Nav mūsu māsiņa
Gulējusi.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

1. Pazinu māsiņu
Negulējšu:
Atlika pūriņa,
Pietrūka tautiņu.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

2. Situsi, audusi
Mūs' māsiņa,
Nev gājsi pirtī
Atmiga gulēt.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

3. Tautiņu pietrūka,
Veltītes altika:
Nav mūsu māsiņa
Launaga gulējse.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

4. Tikuse māte,
Tikuse meita,
Negāja pirtī
Apmigu gulēt.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

25516.

Bagāta bagāta
Mūs' māsiņa:
Pietrūka tautas,
Atlika veltas.
232 [Talsos (Tl)].

25517.

Bij mūsu māsiņa
Pūriņu darījse:
Pietrūka tautiņu,
Atlika veltītes.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

1. Šļūkuse, vērpuse
Mūs' māsiņa:
Pietrūka tautas,
Atlika veltes.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

25518.

Bitīt, savu krājumiņu
Baznīcā dedzināja;
Māsiņ' savu krājumiņu
Dal' vienā rītiņā.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

25519.

Bitīt, tavu nesumiņu
Baznīcā dedzina;
Māsiņ, tavu krājumiņu
Tautiņās izkaisīja.
190 [Kuldīā].

1. Bitīt, tavu šuvumiņu
Baznīcā dedzināja;
Māsiņ, tavu darījumu
Tautiņās izvalkāja.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

25520.

Dien' un nakti adu, vērpu,
Sav' pūriņu darīdama;
Piedarīju, izdalīju,
I ne zīt nepazinu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

25521.

Devu, devu teicējam,
Vairāk devu pēlājam:
Teicējam kreklu devu,
Pēlājam vilnānīti.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

1. Devu, devu pēlājam,
Vēl vairāk teicējam:
Pēlājam kreklu devu,
Teicējam vilnānīti.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

25522.

Divi cimdi, pus zeķītes
Bij manā pūriņā;
Kad man bija dalīšana,
Vēl man bija atlikšana.
198 [Saldū].

25523.

Dziedādama pūru daru,
Raudādama izdalīju:
Kam domāju, tam netika,
Pate gauži noraudāju.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

- 283 -

25524.

Es jau pate tā meitiņa,
Ko ļautiņi nicināja,
Es jau pate piebēruse
Priežu mizu pūriņā.
691 [Biržu pagastā (Madonā Md)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

25525.

Es pūriņu piedarīju
Ganos, nagus pūšļodama;
Tautiņās izdalīju
Siltajā istabā.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Adu cimdus dziedādama,
Savas rokas saldēdama;
Raudādama izdalīju
Siltā tautu istabā.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Es adīju, es rakstīju,
Savas rokas saldēdama;
Siltāi tautu istabā
Bij viens acu redzējums.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

3. Raudādama pūru daru,
Savas rokas saldēdama;
Dziedādama izdalīju
Siltā tautu istabā.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

25526.

Gana devu, gana devu,
Vēl atlika, vēl atlika;
Vēl atlika, vēl atlika
Citu gadu pirtīšām.
202 [Striķos un Saldū (Zvārdes un Saldus pag. Kld)].

25526¹.

Gana šļūcu, gana vērpu
Deviņiem ratiņiem,
Kad aizgāju tautiņās,
Tad pūriņu izdalīju.
224 [Kabilē (Kld)].

25527.

Gulējsi meite,
Snaudusi māte:
Pārskrēja mūs' brāļi
Bez dāvanu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

25528.

Ira ira mūs' māsiņa,
Ira pūru darījuse:
Apdalīja svešus ļaudis,
Vēl palika bāliņam.
121 [Gulbenē (Md)], 281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)], 283 [Kroņa Vircavā (Vircavas pag. Jg)].

25528v1.

Apdalīju svešus ļaudis,
Vēl atlika dāvaniņas,
Vēl atlika dāvaniņas
Jaunajai māsiņai.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

25529.

Ir meitiņa adījusi,
Ir Dieviņš palīdzējs:
Apdalīja svešus ļaudis,
Vēl palika pūriņā.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

25530.

Jāj, brāli, sētā,
Nes vēsti mātei:
Pietrūka tautas,
Atlika veltes.
231 [Stendē (Stendes pag. Tl)].

25531.

Ko bij manim nu darīt,
Ko bij visu nedarīt?
Kas bij manā pūriņā,
Viss tautām piederēja.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

25532.

Māmiņ, tautas izpaļāja
Visu tavu darījum':
Citu rupju, citu zilu,
Citu melnu, nemazgātu.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

25533.

Ne par lietu es izdevu
Savu skaistu darījumu, -
Par to mazu tautu dēlu
Kā par sila sirsenīti.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)], 90 [Lodē (Kusas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

25534.

Ne par lietu es izdevu
Savu skaistu darījumu, -
Par to vecu tautu dēlu
Kā par praula gabaliņu.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)], 104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Kā par velti es atdevu
Savus dailus gabaliņus, -
Par veco tēva dēlu
Kā par vecu ozoliņu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

- 284 -

2. Snātnīt' mana, villānīte,
Nepatiesi izdodama
Par to vecu tautu dēlu
Kā par praula gabaliņu.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

25535.

Ne svētdienas nesvētīju,
Ne saulīti norietam;
Uz tautāmi visi grēki, -
Valkā manu darījumu.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

25536.

Jem par labu, sveši ļaudis,
Kāds kuŗami gadījās:
Izaugdama nistaigāju,
Jums rociņas mēredam.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

25537.

Ņemiet, tautas, nepeliet,
Labs ir drēbes gabaliņš;
Tumsā vērpu, neredzēju,
Kāds iznāca, tādu laižu.
112 [Cirstos (Cirstu pag. C)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Nepeliet, sveši ļaudis,
Manas rupjas dāvaniņas:
Tumsā vērpu vakarā,
Kāds man nāca, tādu laidu, -
Sīva mārša, bargs bāliņš,
Neļauj skalu dedzināt.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

2. Pateiciet, dieverīši
Kāds kuŗam gadījās:
Tumsā vērpu, tumsā šļūcu,
Kāds tas nāca, tādu laidu, -
Sīva mārša, bargs bāliņis,
Neļauj skalu dedzināt.
270 [Ozolu muižā (Ozolnieku pag. Jg)].

25538.

Nepeļat, sveši ļaudis,
Melnas manas dāvaniņas;
Būtu baltas izmazgājse,
Teiktu vecas, novalkātas.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

25539.

Nesmādējat, sveši ļaudis,
Māršas dotas dāvanīnas:
Baltas bija balinātas,
Upēi tīras izskalotas.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

25540.

Nesmejat, sveši ļaudis,
Ka man bāli dzīpariņi:
Grāvju grāvjus izstaigāju,
Maraniņu meklēdama.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

25541.

Nesmejiet, sveši ļaudis,
Ka man bāli dzīpariņi:
Maza mana roka bija,
Bāli mani dzīpariņi.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

25542.

Nesmejat, jūs tautieši,
Ka man mazas dāvaniņas:
Mazas manas avitiņas,
Mazas manas dāvaniņas.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

25543.

Paldies saku māmīnai
Par to agru cēlumīnu:
Koši tautas apdalīju,
Koši savus bālelīnus.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

25544.

Piedod, Dieviņ, meitai grēkus,
Meita liela grēciniece:
Svētdien pūru piedarīja,
Darba dienu izdalīja.
1311 [Apē (Vlk)].

25545.

Pilnu lēju, tukšu dzēru
Zaļ' ozola biķerīti;
Pilnu vedu sav' pūriņu,
Tautās tukšu izdāvāju.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

25546.

Plikvēdeŗi apveltīti,
Palik' pāri veltāmais:
Palik' cimdi, palik' zeķes,
Palik' raibi prievitīni.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

25547.

Prasiet, tautas, prasiet, tautas,
Kam vajaga, kā vajaga,
Kam vajaga linu kreklu,
Kam balto vilnainīšu.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

- 285 -

25548.

Prasiet, tautas, prasiet, tautas,
Kam vajaga, kam vajaga:
Vēl manai māsiņai
Puspūriņa linu kreklu.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

25548¹.

Pūriņ' manu i pūriņu,
Dažas dienas darījumu,
Tautiņās izdalīju
Vienā rīta cēlienā.
20 [Krapē (Krapas pag. Rg)].

25549.

Saka tautas precēdamas,
Pūra liela nevajag;
Kad aizgāju, tad nosedza
Ir no virsas vilnānīti.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Saka tautas precējot:
Mums nenieka nevajag.
Kad noveda, tad nosedzu
No muguras villeniņu.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

25550.

Simtu priežu dedzināju,
Sev pūriņu darīdama;
Ne skaliņš neizdega,
Kad pūriņu izdalīju.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Simtiem skalu naktīm dega,
Kad pūriņu darināju;
Ij skaliņš neizdega,
Kad pūriņu izdalīju.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

25551.

To vietiņu nodancoju,
Kur pūriņu izdalīju;
Dod, Dieviņi, tai vietā
Atkal citu piedarīt!
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

25552.

Vadzī, tautas, nekariet
Mūs' māsiņas dāvaniņas,
Ietiņat villainē,
Liekat pūra dibinā!
197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].

25553.

Vēlējos šo dieniņu
Žem eglītes patupējse;
Šo dieniņu izdalīju
Dažas dienas krājumiņu.
226 [Kandavā (Tl)].

25554.

Velc, tautieti, savus svārkus,
Liec manā pūriņā!
Es izdevu tevis dēļ
Savas baltas vilnānītes.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

★

48084.

Adu cimdus dziedādama,
Sev rociņas saldēdama.
Dziedādama saadīju,
Raudādama izdalīju;
Raudādama izdalīju
Siltā tautu istabā.
545 [Krustpils D apr.].

48085.

Bij aitiņa, bij villiņa,
Nav māmiņas, kas darīja.
Pūrā liku dziedādama
Baltas vilnas kodaliņu;
Raudādama izdalīju
Vīramātes meitiņām.
391 [Sinoles Vlk].

48086.

Ai Dieviņi, ko darīt,
Visu pūru izdalīju!
Nav pašai cimdu zeķu,
Nav lielāji lakatiņa.
396 [Skrīveŗu Rg].

48087.

Aizamirsa, aizamirsa -
Kas jau mun aizamirsa?
Aizsamirsa lina krekli
Pašā pūra dibinā.
127 [Grostonas Md].

48088.

Bij meitiņa adījuse,
Bij dieveris palīdzējis:
Apdalīja plikvēdeŗus,
Vēl atlika pūriņā.
200 [Kuldīgas Kld].

48089.

Bitītei, meitiņai,
Tām abām viena laime:
Bitīt' savu krājumiņu
Baznīcā dedzināj',
Meitiņ' savu krājumiņu
Izdal' vienā vakarā.
23 [Ārlavas Tl].

- 286 -

48090.

Es redzēju māmiņai
Nemīlīgu vedekliņu:
Rokā veltes noturēja,
Neiebāza azotē.
127 [Grostonas Md].

48091.

Es savu māsiņu
Vairs nedziedāšu:
Māsa man iedeva
Kaziņas saiti;
Pāriešu mājās,
Piesiešu kazu.
129 [Gudenieku Azp].

48092.

Kas būs cimdus adījus(i)
Pa manaji rociņaji?
Kas būs kreklus izšuvusi
Pa manam augumam?
198 [Krustpils D].

48093.

Kas no mana audumiņa,
Kas no roku saldējuma?
Kā putēt izputēja
Vienu rītu tautiņās.
198 [Krustpils D].

48094.

Kas no mana adījuma,
Kas no pirstu deldējuma?
Izkaisīju tautīnās,
Zirga sūdus dāvādama.
605 [Skolas].

48095.

Kur, tautieti, tavi radi? -
Krēsli viena istabā.
Man atlika dāvaniņa
Pašā pūra dibenāja.
94 [Dunikas Lp].

48096.

Kur, tautieti, tavi radi? -
Mums atlika dāvaniņas.
Vai mēs savas dāvaniņas
Žoga mietā kabināsim?
282 [Nīcas Lp].

1. Kur, tautieti, tavi radi?
Man atlika dāvaniņas.
Vai es iešu tevis labad
Žoga mietiem dāvināt?
355 [Rucavas Lp].

48097.

Kur, tautieti, tavi radi? -
Man atlika dāvaniņa.
Tavi radi pavārtē
Zilu kazu dalījās;
Cits grib ragu, cits grib nagu,
Cits grib ļipu paturēt.
282 [Nīcas Lp].

1. Kur, brālīti, tavi radi?
Man atlika pūriņā.
Tavi radi eglienā
Zilu kazu dalījās.
39 [Bārtas Lp].

48098.

Māmiņ, tavu darījumu
Sveši ļaudis izpaļāj(a);
Citu rupju, citu smalku,
Citu balši nevelēt(u).
373 [Sarkaņu Md].

48099.

Māsiņas, pazaglītes,
Manu pūru izzagušas:
Manu pūru atslēgušas
Ar vītola žagariņu.
235 [Litenes Md].

48100.

Meita pūru izdalīja,
Mātes acis neredzēj';
Mātes acis apgulušas
Apakš zaļas velēniņ's.
112 [Ezeres Kld].

48101.

Nāc, Jānīt, paskaties,
Kā pūriņu izdalīja;
Nepārmet dzīvodams,
Ka pūriņa man nebija.
322 [Praulienas Md].

48102.

Netikle māte,
Netikle meita:
Pietrūka dāvanu,
Atlika tautu.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld], 353 [Rubas (Reņģu) Jg].

- 287 -

48103.

Paldies, māsiņa, par kazas saiti,
Pāriešu mājās, piesiešu kazu.
40 [Basu (Bases) Azp].

48104.

Paldies saku Dieviņam,
Dabūj' vīru bez māmiņas,
Bez īstiem bāliņiem.
Nevaj'g zeķes, nevaj'g cimdus,
Nevaj'g raibas villainītes.
605 [Skolas].

48105.

Paldies saku māmiņai
Par to agru cēlumiņu;
Es kaunāi nepaliku
Tautu galda galiņā:
Bij tautāmi izdalīti,
Vēl pašai atlikās.
112 [Ezeres Kld].

48106.

Pieci gadi pūru loku,
Tīnes, lādes pielocīju;
Kad aizgāju tautiņāsi,
Pa vienam iztukšoja.
396 [Skrīveŗu Rg].

48107.

Pūriņ manu, i pūriņu,
Dažas dienas darījum(u);
Tautiņās izdalīju
Vienai rīta cēlienei.
224 [Lielvārdes Rg].

48108.

Smalki lini, balti lini,
Kamēr pūru pielocīju;
Vēl smalkāki, vēl baltāki,
Kad pūriņu izdalīju.
262 [Meirānu Md].

48109.

Tas mans brālītis,
Kas man deva;
Trīs gadus par tevi
Dieviņu lūgšu.
129 [Gudenieku Azp].

48110.

Tautas, dusmas neturati,
Kas dāvanas nedabū!
Ne ik gadi lini auga,
Ne ik gadi avetiņas;
Pa gadami lini auga,
Pa gadami avetiņas.
605 [Skolas].

48111.

Tautu meitas izdalīja
Pumpučaiņa dāvaniņas;
Uz pumpučas pakāpos,
Redzu tautas smejamies.
398 [Skrundas Kld].

48112.

Vai kaŗā aizgājuši
Tautu dēla bēleniņi?
Es savam pūriņam
I kaudzīšu nenoņēmu.
241 [Lubānas Md].

48113.

Vai vilks izrēja
Tautieša radus?
Pietrūka radīnu,
Atlika pūrīna.
39 [Bārtas Lp].

48114.

Vysta, ūlu nūdējus(e),
Vysu dīnu kladzinoj;
Es poureņu izdalēju,
Ni vuordeņa nasacēju.
44 [Bebrenes Il].

48115.

Zaļa čūska, melna dzilna
Caur akmeni diegu vēra;
Tā izvīla meitai pūru
Pirmo nakti klātguļot.
80 [Daugmales (Līves-Bramberķes) Rg].

★

Satura rādītājs |

Skati visu grāmatu