LATVIEŠU TAUTAS DZIESMAS: VOLUME VIII

13. Apdziedāšanās un dziesmu kaŗš

- 35 -

b) Dēlu māte un meitu māte

2) Meitu māte, sievasmāte

23570.

Balta zied griķu druva
Aiz visām(i) druviņām;
Balta gāja meitu māte
Aiz visām(i) sieviņām.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23571.

Dievs dod mani sievasmāti
Tupu rāpu vazāties,
Ka meitiņas neaudzēja
Pa manam prātīnam.
128 [Lugažos (Lugažu pag. Vlk)], 140 [Valkā].

23572.

Gan gribēja meitu māte
Skotelē glabājama.
Ne man tādu svārku bija,
Ne svārkiem skotelītes.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

23573.

Kad es būtu to zinājis,
Kuŗa mana sievasmāte,
Es tai būtu šūdinājis
Peļ' ādiņu kažociņu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Kad es būtu zinājuse,
Kuŗa mana vīramāte,
Tai es būtu sūdinājse
Peļu ādu kažociņu.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

23574.

Kas kait caunei negulēti
Vāverītes ligzdiņā?
Kas kait meitu māmiņai,
Znoti jāja skanēdami!
291 [Garozā (Mežotnes pag. B)].

23575.

Kas tai purva ķikotā, -
Traucē manu kumeliņu;
Kas tai meitu māmiņā,
Liela goda gribētāj'.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

23576.

Lai skanēja kur skanēja,
Skanēj' bērza ataugā;
Lai mīlēja kas mīlēja,
Mīlēj' meitu māmuliņa.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

23577.

Līka līka meitu māte
Kā līkā kamenīte,
Staigā galvu nokāruse
Kā ruden miežu vārpa.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

23578.

Mana veca sievasmāte
Simtu gadu ellē bij;
Kad iz elles ārā nāca,
Sila zaķi nobadīj'.
119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)].

23579.

Mazu mani māte kūla,
Nu kuļ lielu sievasmāte.
Velns parautu sievasmāti,
Dotu mārku nabagam!
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

- 36 -

23580.

Mēs bijām div' brālīši,
Sērmulīšus medījām:
Šūdīsim sievasmātei
Sērmulīšu kažociņu.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

23580¹.

Meitu māte lielījāsi
Ar savāmi meitiņām.
Ko lieliesi, tu māmiņa,
Nav jau daiļas izaugušas!
70 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

23581.

Meitu māte, nabadzīte,
Daždažādi pūlējās:
Avis dzina pieguļā,
Gaŗas villas gribēdama.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

23582.

Meitu māte meitu sola,
Cūku sola piedavām.
Paldies, māte, labs lopiņš,
Man meitiņa nepatīk!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

23583.

No tālienes es pazinu,
Kur tek meitu māmulīte:
Tieva tieva kā bitīte,
Vienu plandu villainīte.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

23584.

Pelnījuse sievasmāte
Pāŗa dūŗu mugurā:
Nav meitiņas auklējuse
Pa manam prātiņam.
1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)].

23585.

Žēlīg' arī, žēlīg' arī
Jaunu meitu māmuliņa:
Es prasīju rudzu sieku,
Viņ' iedeva malējiņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

23586.

Sievasmāte goda gaida,
Es tai godu parādīju:
Cirtu pliķi pa gurniem,
Aiziet, gurnus grozīdama.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

23587.

Sievasmāte kazu kāva,
Pie kājām turēdama.
Ai godīga sievasmāte,
Sav' lopiņu nenicini!
115 [Jaunbilskā (Bilskas pag. Vlk)].

23588.

Sievasmāte kazu kava,
Šķiet man' badu pamirušu.
Māmiņ, lopa netērē,
Man maizīte azotē!
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

23589.

Sievasmāte cūku slauca,
Šķiet man' badu pamirušu.
Paldies, māmiņ, lopiņš labs,
Pieniņš vien nesmeķēja!
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

23590.

Smalkas skrotes zaķīšam
Par auziņu ēdumiņu;
Sūris rutkis māmiņai
Par meitiņas auklējumu.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

23591.

Tikām laba griķu maize,
Kamēr silta izcepuse;
Tik ilgs laba sievasmāte,
Kad nav meitas iedevuse.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

23592.

Tūlītiņ, tagadiņ
Pievils meitu māmuliņu:
Atskrien divi melli kraukļi,
Trešā raiba žagatīte.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

1. Atskrien četri balodīši,
Piektā raiba žagatiņa,
Tie izvīla mūs' māsiņu
No deviņu bāleniņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

23593.

Vakar mani sievas māte
Zaķa gaļu ēdināja.
Dievs dod tev, sievasmāte,
Kā zaķim nolēkāt!
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 108 [Veismaņu pagastā (Vaives pag. C)].

23594.

Vakar šāvu divas caunes,
Šodien trešu vāverīti:
Redzēj' savu sievasmāti
Bez kažoka staigājam.
60 [Salacā (Salacas pag. Vlm)].

- 37 -

23595.

Cauņu, vāveŗu piekavu,
Pavasari ganīdams:
Negul mana sievasmāte
Bez vāveŗu kažociņa.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23596.

Cērtat, puiši, ko cērtat,
Nocērtat velētavi:
Es redzēju meitu māti
Uz sētiņas velējot.
89 [Leimaņos (pie Vecpiebalgas C)].

★

46832.

Aiz kū tev leikas kuojas,
Aiz kū kupris mugurā?
Tev puorsyta meitu muote
Ar tabāka gryužamū.
605 [Skolas].

46833.

Ak tu dryku vasareņa,
Pilna boltu kezleniņu!
Ak tu meitu muomuleņa,
Pylna znūtu pasauliņa [pasūliņa?]!
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

46834.

Ak tu traidu sievasmāt,
Tavu daiļu dzīvošan(u)!
Glāžu logi, eņģu duris
Kā vienai muižniecei.
605 [Skolas].

46835.

Ak tu traka sievasmāte,
Vilkam lēca mugurā.
No tā laika visi vilki
No Vidzemes aizbēguši.
605 [Skolas].

46836.

Ak tu veca sievasmāte,
Ar tām līkām kājām!
Septiņ' gadus ellē bija,
Nu tik pārnāk mājā.
267 [Mērsraga Tl].

46837.

Balta gāja meitu māte
I darb' dienu i svētdienu;
Kā tā balta nestaigās -
Trīs meitiņas velētājas?
449 [Ungurmuižas D].

46838.

Bij meitu mātei
Bagātai būt:
Ikgadus vezumu
Projām veda.
9 [Aizputes (Aizputes-Pils) Azp].

46839.

Dod, Dieviņi, meitu māti
Pirtī gara nedabūt;
Pirtī gara nedabūt,
Palāvē velēties.
353 [Rubas (Reņģu) Jg].

46840.

El el kung rij,
Vēl jo el mēts māt;
Kung rij sviedrs dzēr,
Mēts māt asriņs.
372 [Sarkanmuižas Vp].

46841.

Gaiša gaiša uguntiņa
Meitu mātes istabā:
Visapkārt sveces dedza,
Vidū kronis balstījās.
114 [Gaiķu Kld].

46842.

Gaiša gaiša uguntiņa
Meitu mātes istabā:
Meitu māte zīles vēra,
Ugunī raugoties.
398 [Skrundas Kld].

46843.

Gudra gudra meitu māte,
Gudri meitas audzināj(a):
Meitas guļ klētiņā,
Pate klētes piedurēs.
192 [Kosas C].

46844.

Gudra mana sievasmāte,
Vilkam kāpa mugurā.
Kārkla kārklus izjādīja,
Aiz ausiem turēdama.
605 [Skolas].

- 38 -

46845.

Itik skaisti neviens nebrauc,
Kā brauc mana sievasmāt(e):
Sajūdz zaķus kamanās,
Pustīj suņus pakaļā.
99 [Dzelzavas Md].

46846.

Jūs, tautiņas, nezināt,
Kur guļ meitu māmuļiņa:
Ceplī kājas, bedrē dupa,
Par mutiņu matu bize.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

46847.

Kaļ, kaļvīt, kū koldams,
Izkaļ maņ sīvasmuoti;
Nu tuos maņ mīļi vuordi,
Nu tuos gudri padūmiņi.
597 [Valmieras apr.].

46848.

Kas tā tāda balta nāca
Pie vakara saulītē?
Tā bij mana sievasmāte,
Ievas ziedi rociņā.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

46849.

Ko tie mani suņi rej,
Pa nātrienu skraidīdam'?
Meitas māte vazājās,
Raušu kule mugurā.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

46850.

Ķilku Ķilku zaķīts lēca
No krūmiņa krūmiņā;
Tā ķilkāja meitu māte,
Savas meitas lielīdama.
72 [Cesvaines Md].

46851.

Laba mana sievasmāte,
Labi mani pamieloja:
Cepa manim blusas šķiņķi,
Circenīša pirskaulīt(i).
165 [Kalncempju (Kalnciema) Vlk].

46852.

Labi meitu māmiņai,
Znoti, draugi vizināja:
Cits tur zirgu, cits pātagu,
Cits nes baltu biķerīti.
43 [Bebru Rg].

46853.

Labs, tautieti, tu man biji,
Laba mana māmuliņa.
Jūdz, tautieti, labu zirgu
Vadi manu māmuliņu.
46 [Beļavas Md].

46854.

Lai bagāta, kas bagāta,
Meitu māte, tā bagāta:
Piecas meitas malējiņas,
Sestā dziesmu dziedātāja.
134 [Ilzenes Vlk].

46855.

Lai bij laime, kam bij laime,
Laime meitu māmiņai:
Brauc kalnā, brauc lejā,
Znoti tura kamaniņas.
241 [Lubānas Md].

46856.

Laime laime tev, māmiņi,
Vairuok meitu, na dēļiņu;
Znūti vīn vyzinova
Rakstītuos komonuos.
170 [Kapiņu D].

46857.

Lepna mana sievasmāte,
Nedzeŗ rudzu brandeviņa.
Vēl tu dzertu, ja es dotu,
Aizpērno sēņu sulu!
605 [Skolas].

1. Lapnuo myusu sīvysmuotje,
Nedzjer auzu olutjena.
Vjēļ tu reitu, ka es dūtu,
Aizpārņeju apšu sulu.
236 [Līvānu D].

46858.

Lyga lyga, suorga suorga,
Nūraun munu sīvasmuoti!
Man paliks vysys durs,
Vysu duru etslēdzeņis.
326 [Preiļu D].

46859.

Māte mani mazu kūla,
Nu kuļ lielu sievasmāte.
Kūl' māmiņa kā kuldama,
Par māmiņu Dievu lūdzu;
Vells lai rauj sievasmāti,
Dotu mārku nabagam.
192 [Kosas C].

- 39 -

46860.

Meitu māte atbraukuse
Ar karošu vezumiņ':
Cerējāse savu meitu
Par saimnieci iedevus'.
452 [Užavas (Zīras) Vp].

46861.

Meitu māte man' vienoja(?)
Ar daiļām meitiņām.
Ņemšu riķi no žodziņa,
Tad mielošu sievasmāt(i).
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

46862.

Meitu māte meitas rāj(a),
Ka tās labi nedarot:
Naktī puišus muldinot,
Dienā pūru vēdinot.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

46863.

Meitu mātes istabiņa
Liepu malkas kurināta;
Ja netaptu liepu malku,
Kurināšu ozoliņu.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

46864.

Meitu mātes istabiņa -
Visapkārt rozes zied;
Visapkārt rozes zied,
Pa starpām magonītes.
77 [Codes B].

46865.

Meitu māte vazājās
Brikstalās, brukstalās;
Dievs piedod manus grēkus,
Es palaidu uguntiņ'.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

46866.

Nelielies, meitu māte,
Tu jau znotu nedabūsi;
Ne tu pate darbu proti,
Ne meitiņas pamācīji.
146 [Jaungulbenes Md].

46867.

No tālienes es pazinu,
Kuŗa meitu māmulīte:
Lauka piere, zvīras acis
Kā manami kumeļam.
605 [Skolas].

46868.

Nu tuolines as pazynu
Meitu muotis lylu sātu:
Stykla lūgi, vara vuorti,
Poši tak naverami.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

46869.

Redzu, redzu, protu, protu:
Nemīl mani meitu māte.
Būtu mani mīlējusi,
Būt' gājusi klāt sēdēt;
Būt' gājusi klāt sēdēt,
Būt' devusi brandaviņa.
355 [Rucavas Lp].

46870.

Rikšiem bēri es palaidu
Pa smilgaiņu atmatiņ(u),
Dzirdēj' savu sievasmāti
Saldu alu brūvējam.
443 [Turlavas Kld].

46871.

Sasatrūka kumeliņš
No pelēka akmentiņ'.
Tas nebija akmentiņš,
Tā bij meitu māmuliņ';
Tā bij meitu māmuliņa
Ar pelēku vilnainīt'.
211 [Ļaudonas Md].

46872.

Sīksta vīksna lūku plēst,
Gudra meitu māmuliņa.
Kā no vīksnas lūku plēš,
Tā no viņas valodiņu.
146 [Jaungulbenes Md].

46873.

Sievasmāte brīnējās,
Kādi zirgi tautiņām;
Tautiņām sirmi, bēri,
Pakaviņus šķindināja.
184 [Ķēču Rg].

46874.

Sievasmāte man solīja
Pilnu maku zelta naudas,
Kad nogāju, tad atradu
Vienu pašu vecu grasi.
520 [Zvārdes Kld].

46875.

Sievasmāte naudu deva,
Stellē mani rudzu pļaut;
Trim par mārku, trim par vērdiņ',
Trim par visu blašķenīt'.
56 [Birzgales (Lindes) Rg].

- 40 -

46876.

Sievasmāte sievasmāte,
Sild' man siltus kāpostiņus!
Mana sieva piedzēruse,
Ielīduse gubenī.
605 [Skolas].

46877.

Siesmāt, vilk māt,
Vai no ells ta izskrē,
Pēc kalp kažciņ.
372 [Sarkanmuižas Vp].

46878.

Sprakšķēdami skali dega
Siltajā istabā;
Tā sprakšķēja meitu māte
Pret diženu tēva dēlu.
418 [Sunākstes Jk].

46879.

Tā nebrauca velns pa elli,
Kā brauc meitu māmuļiņ':
Kliba ķēve, mēsla rati,
Veca krieva kučierītis.
389 [Silajāņu Rz].

46880.

Tāda man sieva bij,
Tāda sievas māmuļīte:
Es prasīju sviestamaizi,
Viņas grieza mugurīnu.
Ēd, znotīni, sausu maizi,
Būs tev kunga vēderīnis.
39 [Bārtas Lp].

46881.

Trīs gadiņus sutināj(u)
Bērzu rīksti aizkrāsnē,
Ar to kūlu meitu māti,
Kam meitiņu lutināj(a).
40 [Basu (Bases) Azp].

46882.

Ūja vels, ūja vels,
Kāda mana sievasmāte!
Liela piere, zvēra acis
Kā manam kumeļam.
241 [Lubānas Md].

46883.

Veca mana sievasmāte,
Smiltīs pēdu nepazina;
No rītiņa vien redzēja,
Kur rasiņa nobirusi.
231 [Līgatnes (Paltmales) Rg].

46884.

Visi saka, visi saka:
Sievasmāte gabalā!
Sievasmāte aizkrāsnē
Ausis vien plaukšķināja.
211 [Ļaudonas Md].

46885.

Zaļā sila priedenīte
Šurpu turpu locījās;
Tā locījās meitu māte
Pa manam prātiņam.
378 [Seces Jk].

★

3) Dēlu mātes un meitu mātes pretējāds stāvoklis

23597.

Balta sēd meitu māte
Baltā meitu istabā;
Dēlu māte gaŗām gāja,
Asariņas slaucīdama.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

23598.

Dēla māte aiz vārtiem,
Raušu kule mugurā;
Meitas māte pasmējās,
Pie lodziņa stāvēdama.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

23599.

Dēlu māte aicināja
Meitu māti saulītē.
Neej, mana māmulīte,
Pievils tevi dēlu māte!
226 [Kandavā (Tl)].

23600.

Dēlu māte bēdājās,
Kur būs ņemti vedekliņu;
Meitu māte pasmējās,
Klētī sagšas locīdama.
216 [Ventspilī].

23601.

Dēlu māte dēliņiem
Dēstīt dēsta ozoliņus;
Meitu māte nolauzuse,
Gaŗām ganus vadīdama.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

- 41 -

1. Meitu māte meitiņām
Liepas stāda rindiņā;
Dēlu māte aplauzuse,
Gaŗām ganus vadīdama.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

23602.

Dēlu māte dēliņos
Kā ērkšķīšu zariņos;
Meitu māte meitiņās
Kā liepiņu lapiņās.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Meitu māte meitiņās
Kā liepiņa lapiņās;
Dēlu māte vedeklās
Kā ēršķīšu krūmiņos.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

23603.

Dēlu māte dēliņos
Kā liepiņa ozolos;
Meitu māte meitiņās
Kā mētriņa odziņās.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

23604.

Dēlu māte vedeklēs
Kā vistiņa kladzināja;
Meitu māte meitiņās
Kā bitīte vivināja.
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

23605.

Dēlu māte iet pa ceļu,
Dzirnu puse mugurā;
Meitu māte iet pa ceļu,
Sidrabiņu žvadzināja.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

23606.

Dēlu māte gaŗkājīte,
Īsi, strupi lindraciņi,
Lai varēja sētu lēkt,
Ciema suņus lādināt;
Meitu māte, cielaviņa,
Pa lodziņu skatījās.
240 [Bikstos (Bikstu pag. Tk)].

23607.

Dēlu māte grozījās,
Treji svārki mugurā;
Meitu māte, nabadzīte,
Meitiņām nodevuse.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)], 208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)], 216 [Ventspilī], 217 [Ārlavā (Ārlavas pag. Tl)], 218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

1. Dēlu māte grozījās,
Trijē svārki mugurā;
Meit's māte aizkrāsnē
Puspakulu lindrakā,
Puspakulu lindrakā,
Meitai tiesu nodevuse.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

23608.

Dēlu māte grozījāsi,
Treji svārki mugurā;
Meitu māte nabadzīte,
Vieni paši lindraciņi.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

1. Plikšu plakšu dēlu māte,
Vieni paši lindraciņi;
Redz kur kupla meitu māte,
Triji svārki mugurā!
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

2. Resna resna dēlu māte,
Piecas sagšas mugurā;
Tieva meitu māmuliņa,
Viena pate villainīte.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

23609.

Dēlu māte, kurtu kuņa,
Kājām skrēja baznīcā;
Meitu māti, cielaviņu,
Znoti, draugi vizināja.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)], 45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Dēlu māte, nabadzīte,
Cūku brauca baznīcē;
Kas kaiš meitu māmiņē,
Sudrabiņa kamanām,
Žnoti grezni vizināja
Zeltītiem pulksteņiem.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

2. Piecu dēlu māmuliņa
Kājām gāja baznīcā;
Piecu meitu māmuliņu
Znoti vien vizināja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

23610.

Dēlu māte, meitu māte,
Abas daiļi darījās:
Meitu māte sagšas auda,
Dēlu māte vadmaliņu.
184 [Dūrē (Vārmes pag. Kld)].

23611.

Dēlu māte, meitu māte,
Abas lielas lielījās;
Tikpat dēlu māmiņai
Meitu mātes jālūdzās.
9 [Bilstiņos (Kokneses pag. Rg)], 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 34 [Plāterē (Plāteres pag. Rg)], 41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 77 [Gulberē (Liezeres pag. Md)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 190 [Kuldīā],
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)], 309 [Biržos (Biržu pag. Jk)], 321 [Zasā (Zasas pag. Jk)], 323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

- 42 -

23612.

Dēlu māte, nabadzīte,
Dažu sētu vazājās;
Meitu māte, cielaviņa,
Pa lodziņu raudzījās.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)], 290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

23613.

Dēlu māte rikšiem skrēja
Pa celmainu līdumiņu;
Meitu māte pasmējās,
Pie lodziņa sēdēdama.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

23614.

Dēlu māte šūpli kāra,
Jo priecīgi dziedādama;
Meitu māte raudādama,
Zin tautām malējiņu.
193 [Lutriņos (Lutriņu pag. Kld)].

23615.

Dēlu māte, strupkājīte,
Straps! ielēca istabā;
Meitu māte pasmējās,
Villainītes puškodama.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)], 195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

23616.

Dēlu mātes istabā
Matu kušķi mētājās;
Meitu mātes istabiņa
Dzīpariņu galiņiem.
275 [Zemgales novados].

23617.

Dēlu mātes istabiņa
Smalkajām skaidiņām;
Meitu mātes istabiņa
Dzīpariņu galiņiem.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

23618.

Dēlu mātes pakaļiņa
Kuplumā, augstumā;
Meitu mātes pakaļiņa
Kā sukāt izsukāta.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Dēlu mātes pakaļiņa
Vilni meta slaigājot;
Meitu mātes pakaļiņa
Kā ar slotu noslaucīta.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

23619.

Dēlu [Dēla] māti suņi rēja,
Pa nātrēm vazādami;
Meitu māte pasmējās,
Pa lodziņu vērdamās.
275 [Zemgales novados].

1. Dēlu māti suņi plēsa,
Pa mēslāju vazādami;
Meitu māte pasmējās,
Pie lodziņa stāvēdama.
190 [Kuldīā].

2. Dēlu māti suņi trenca
Pa lieliem(i) tīrumiem;
Meitu māte pasmējās,
Pa lodziņu vērdamās.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

23620.

Ekur sēd meitu māte
Kā lielā Rīgas pils;
Apkārt stāv znoti, draugi
Kā ap Rīgu kaŗavīri.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Redz kur sēd meitu māte
Kā lielā siena kaudze;
Visapkārt znoti, draugi
Kā zaļie ozoliņi.
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

23621.

Es izvīlu meitas māti
Uz slidena ezariņa,
Šurpu turpu slidināju,
Līdz meitiņu apsolīja.
224 [Kabilē (Kld)].

1. Es izvedu meitu māti
Uz sklidenu ledutīnu,
Tik ilgām(i) sklidināju,
Līdz meitīnu pavēlēja.
Kad meitīnu pavēlēja,
Tad ieņēmu kamanās;
Tad ieņēmu kamanās,
Pārvizinu mājīnās;
Pārvizinu mājīnās
Pie tēvīna, māmuļītes;
Pie tēvīna, māmuļītes,
Pie tā salda alutīna;
Pie tā salda alutīna,
Pie medota brandavīna.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

- 43 -

2. Es izvedu dēlu māti
Uz slidena ledutiņa,
Tikām viņu slidināju,
Līdz dēliņu apsolīja.
Kad dēliņu apsolīja,
Tad iegrūdu āliņģī.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

23622.

Gaiši dega uguntīna
Meitu mātes istabā(i):
Sešu zaru svece dega
Sudrabīna lukturēi.
Tumši dega uguntīna
Dēlu mātes istabā(i):
Viena pate svece dega
Rudāi vaŗa lukturē(i).
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

1. Gaiša gaiša uguntiņa
Meitu mātes istabā:
Liepu koka skali dega
Sudrabiņa lāktuŗos.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

23623.

Gubu gubu meitu māte,
Treji svārki mugurā;
Plisku plesku dēlu māte,
Noplīsuši lindraciņi.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

1. čupu čupu dēlu māte,
Treju brunču mugurā;
Meitu māte nabadzīte,
Vieni nātna lindraciņi.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

23624.

Kalnā sēd dēla māte,
Ar ērkšķiem apauguse;
Lejā mana māmulīte,
Sīkajām magonēm.
203 [Usmā (Usmas pag. Vp)].

23625.

Kas kaitēja meitu māti,
Krēslā tautas bildināja;
Dēlu māte, nabadzīte,
Dažus suņus lādināja.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

23626.

Kas tur nāk, zeme rīb?
Tur nāk meitu māmuļiņa;
Kas tur nāk, ķuzes klaudz?
Tur nāk dēlu māmuļiņa.
308 [Altenē (Seces pag. Jk)].

23627.

Klibu kāju dēlu māte
Ielec meitu istabā.
- Dod, māmiņa, man meitiņu,
Ar kājiņu nevarēju!
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)], 27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

23628.

Ko tie kraukļi kraukšķināja,
Ko žagatas žadžināja?
Dēlu māte iesprūduse
Sausu koku starpiņā.
Meitu māte skatījās,
Glāžu logu atvēruse.
403 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Nebūs labi, nebūs labi,
Krauklis krāca ozolā!
Dēlu māte iesprūduse
Sausa koka šekumā.
Meitu māte skatījās,
Glāžu logu atvērdama.
- Jel lūdzama, meitu māte,
Izglāb manu dvēselīti!
- Kāds velns tevi te iespēra,
Sausa koka šekumā!
251 [Smukās (Remtes pag. Tk)].

23629.

Meitas māte, dēla māte,
Abas diži dižījās:
Vienai bija daiļa meita,
Otrai daiļa jaunavīte.
206 [Kuldīgas apriņķī].

23630.

Meitu māte kūtiņā
Pie lieliem sakumiem;
Dēlu māte istabā
Pie baltām skaidiņām.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

23631.

Meitu māte, meitu māte,
Vāri putru, vāri putru!
Nu atbrauca dēlu māte
Ar karošu vezumiņu.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

23632.

Meitu māte sagšas auda
Baltābola kalniņā;
Dēlu māte raudzījās
Caur zaļo priedulāju.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

- 44 -

23633.

Meitu mātes istabā
Zelta kronis grozījās;
Dēlu mātes istabā
Vidū šķelmis grozījās.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

23634.

Ne lielskungs tā nebrauca,
Kā brauc meitu māmuliņa:
Seši zirgi vērzeļoti,
Trīs kamanu turētāji.
Ne čigāns tā nebrauca,
Kā brauc dēlu māmuliņa:
Līka ķēve trim kājām,
Vienu slieci kamaniņas.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

1. Eita, bērni, skatīties,
Ko tie tēva suņi rej.
Tur atbrauca dēlu māte
Baltu ķēvi trim kājām,
Baltu ķēvi trim kājām,
Vienu slieci kamanām.
Eita, bērni, skatīties,
Ko tie tēva suņi rēja.
Tur atbrauca meitu māte,
Seši bēri kumeliņi,
Seši bēri kumeliņi,
Trīs kamanu turētāji.
199 [Veczvārdē (Zvārdes pag. Kld)].

23635.

Nebēdā, dēlu māte,
Dēlus vien audzēdama!
Daža māte maliņā
Meitas vien audzināja.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

23636.

No tālenes gan pazinu
Meitu mātes lielu sētu:
Visapkārt liepas auge,
Vidū kupla ābelīte.
No tālenes gan pazinu
Dēlu mātes lielu sētu:
Visapkārt oši aug,
Vidū kuplis ozolīts.
No tālenes gan pazinu
Meitu mātes istabiņu:
Visapkārt glāžu logi,
Starp logiem rožu koki,
Starp logiem rožu koki,
Starp rozēm magonītes.
No tālenes gan pazinu
Dēlu mātes istabiņu:
Visapkārt glāžu logi,
Starp logiem ērkšķu koki,
Starp logiem ērkšķu koki,
Starp ērkšķiem dadži aug.
237 [Jaunaucē (Jaunauces pag. Jg)].

1. Vistāļām es pazinu
Meitu mātes istabiņu:
Visapkārt meitas sēž,
Vidū meitu māmuliņa.
360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Vistāļām es pazinu
Meitu mātes kuplu sētu:
Visapkārt liepas auga,
Vidū kupla ābeltiņa,
Vidū kupla ābeltiņa,
Pieci zelta āboltiņi.
Vistāļām es pazinu
Dēlu mātes kuplu sētu:
Visapkārt elkšņi auga,
Vidū zaļi ozoliņi,
Caur zaļiem ozoliem
Saule cauri ritināja.
360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23637.

Nu man labi, nu man labi,
Nu man divi māmuliņas;
Viena mani agri cēla,
Otra mani guldināja.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

23638.

Paldies saku Dieviņam,
Nu man divas māmulītes;
Viena mani agri cēla,
Otra daiļu darināja.
297 [Lepšukalnā pie Bauskas (Bauskas pag. B)].

1. Iraid labi, navaid labi,
Kad man divas māmuliņas:
Viena sērsti aicināja,
Otra grūti maldināja.
40-1 (Bigauņciemā).

23639.

Puišu māte iet pa ceļu,
Sidrabiņu žvadzina;
Pretī nāca meitu māte,
Asariņas slaucīdama.
1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)].

- 45 -

23640.

Rībēt rīb, skanēt skan
Meitu mātes istabiņa;
Dēlu māte gaŗām gāja,
Asariņas slaucīdama.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

23641.

Šmuidris zaļis ozoliņš
Pret saulīti locījās;
Tā lokās dēlu māte
Pretī meitu māmulīti.
260 [Mazberķenē (Mežmuižas pag. Jg)].

23642.

Sievasmāte lielījās
Durvīm sviesti vīramāti;
Vīramāte saskaitās,
Iesvied' pašu pasilē.
12 [Gaŗkalnē (Ropažu pag. Rg)].

23643.

Sēdi, mana māmuliņa,
Liepu lapu krēsliņā,
Lai sēdēja dēlu māte
Uz vecām(i) ecēšām!
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 77 [Gulberē (Liezeres pag. Md)], 85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)], 121 [Gulbenē (Md)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

23644.

Sunīts dzina dēlu māti
Par ābeļu līdumiņu
Ar tiem auzu plāceņiem,
Egļu runga rociņā.
Meitu māte pasmējās
Pie ābeļu dārza sētas,
Raibus cimdus adīdama,
Villainītes rakstīdama.
24 [Lēdurgas draudzē].

23645.

Svešai mātei slotu griezu
Pura bērza zemzarēs;
Sav' baltai māmiņai
Arā bērza pazarēs.
1311 [Apē (Vlk)].

1. Sveša māte, raganiņa,
Purva bērza slotu grieza;
Mana īsta māmuliņa
Āra bērza pazarītes.
108 [Veismaņu pagastā (Vaives pag. C)].

23646.

Svešas mātes govis ganu
Vaivariņu purviņā;
Savas baltas māmuliņas
Āboliņa kalniņā.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Svešas mātes gov's ganīju
Baltajāi dzedziedā;
Sav' māmiņas paganīju
Baltābola pļaviņā.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

23647.

čibu čabu lakstīgala
Pa tām liepu lapiņām;
Tā čābēja dēlu māte
Ap to meitu māmuliņu.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Ciba ciba lakstīgala
Ap to miežu līdumiņu;
Tā ciboja ciema puiši
Ap kaimiņu meitiņām.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

23648.

Tupu rāpu zaķīts lēca
Ap to miežu tīrumiņu;
Tupu rāpu dēlu māte
Ap to meitu māmuliņu.
121 [Gulbenē (Md)].

23649.

Viena saule, viena zeme,
Meitām divi māmuliņas;
Viena viegli audzināja,
Otra grūti maldināja.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 135 [Smiltenē (Smiltenes pag. Vlk)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

★

46886.

Ciemā gāja meitu māte,
Tai pacēlu niedru krēslu.
Iet ciemā dēlu māte,
I bluķīša nepavēlu.
545 [Krustpils D apr.].

46887.

Dālu muote, cīma slūta,
Pa cīmim valkavuos;
Maitu muote, cīlaveņa,
Sātā vīsu mīluotuoja.
44 [Bebrenes Il].

- 46 -

46888.

Dēla māte iet pa ceļu,
Zila melna, nevelēta.
Meitu māte iet pa ceļu,
Cimdā naudu žvadzināja.
575 [Valmiera Vlm apr.].

46889.

Dēlu māte kalnā sēd,
Dadzīšiem apaugus';
Meitas māte lejiņā,
Sēd rozēs apaugus'.
372 [Sarkanmuižas Vp].

46890.

Dēlu māte, kumpainīte,
Pa šķirbiņu raudzījās;
Kas kaiš meitu māmiņai
Pa lodziņu skatīties!
108 [Engures Tk].

46891.

Dēlu māte meitu māti
Aicināja saulītē.
Neej, mana māmulīte,
Piekrāps tevi dēlu māte;
Piekrāps tevi dēlu māte,
Atjems tev malējīnu.
282 [Nīcas Lp].

46892.

Dēlu māte pasacēla
Augstumāi kuplumāi;
Kas tai meitu māmiņai -
Brandavīna pudelīte.
211 [Ļaudonas Md].

46893.

Dēlu māte sētiņā,
Raušu kule mugurā.
Še, sunīti, tev rausītis,
Ielaid mani sētiņā;
Ielaid mani sētiņā,
Pie tās meitu māmuliņas.
355 [Rucavas Lp].

46894.

Dēlu māte strupiem lieliem
Krapts ielēca istubā.
Meitu māte, cielaviņa,
Aiz galdīna pasaslēpa;
Aiz galdīna pasaslēpa,
Villānītes rakstīdama.
282 [Nīcas Lp].

46895.

Dēlu māte vazājās
Kā lielais pelavnieks;
Redz kur meitu māmuliņa
Kā dzeltēna cielaviņ'.
231 [Līgatnes (Paltmales) Rg].

46896.

Dēlu mātei platas nāses
Kā tam zošu teviņame,
Tā saoda meitu māti
Iekš tā dzelza kamburīša.
129 [Gudenieku Azp].

46897.

Dēla māti suņi plēsa,
Pa nātrēm vazādami;
Meitu māte parīdīja,
Tādus ērmus neredzēj'si.
112 [Ezeres Kld].

46898.

Dzeiparuota, moderata [modaruota]
Meitu muotes ustobeņa;
Dālu muotes ustobeņa
Skaidiņom pīkaisīta.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

46899.

E kur stalta meitu māte,
Triji bruņči mugurā!
Dēlu māte kā šķembele,
Trīs skariņas pakaļā.
418 [Sunākstes Jk].

46900.

Es pametu sav' māmiņu
Pūra [pūru] miltus sijājot;
Te atradu vīramāti
Auzu miltus sijājot,
Ar Ķīlīti ķīlejam.
141 [Ivandes Kld].

46901.

Es pamešu maitu muoti,
Kuo cepeti soulojūt;
Prīškā rodu dālu muoti,
Kuo aiteņu spriņģējūt.
44 [Bebrenes Il].

46902.

Es savai māmiņai
Liepu lapu krēslu cēlu,
Lai sēdēja dēlu māte
Uz ērkšķiem, uz dadžiem.
10 [Aizupes Tk].

- 47 -

46903.

Jau tū meitu muomuleņ(u)
Znūti vīn i vyzynava;
Jau tū dālu muomuleņ(u)
Suņi vīn i vadynava.
326 [Preiļu D].

46904.

Jāņu māte maksu prasa
Par meitiņas lolojumu.
Cik maksāsi dēla mātei
Par dēliņa audzējumu?
378 [Seces Jk].

46905.

Kā irbīte meitu māte
Par lauciņu pārtecēja;
Dēla māte, pluskutaina,
Ciema durvis virināja.
39 [Bārtas Lp].

46906.

Lela lela dālu muote,
Meitu muote vēļ leluoka:
Dālu muote meitu muotei
Da zemītes klanējuos;
Meitu muote dālu muotei
Ni galviņas napīlīca.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

46907.

Lūdziet Dievu, panāksnieki,
Lai aug gaŗi kaņepā(i),
Kā varēja dēlu māte
Trim starām pīcku vīt,
Divas staras kumeļam,
Trešā meitu māmuļai.
373 [Sarkaņu Md].

46908.

Meits māt, dēl māt,
Abs kupli grasījas;
Tik jau dēl māmiņe
Meits māt jālūdzas;
Meits māts jālūdz,
Dēlam vaig līgavin.
372 [Sarkanmuižas Vp].

46909.

Meitu māte bēdājāsi,
Kur būs likti vīramāt';
Plauktā lika, žurkas ēda,
Pagrabāji circenīš(i).
20 [Annenieku (Annasmuižas) Tk].

46910.

Meitu māte skatījās,
Glāžu logu atvēruse;
Dēlu māte iesprūduse
Sausa koka čakārnī.
149 [Jaunpils Tk].

46911.

Noplukuse dēla māte
Ielec meitas istabiņā.
Dedzan' skalus meitas māte,
Izsvilina dēla māti.
316 [Piltenes Vp].

46912.

Jam, māmiņ, dālu uorā,
Guld' meitiņi syupulē!
Dālu muote meitu muotei
Vyspaprīšku klanejuos.
170 [Kapiņu D].

46913.

Redz kur brauca dēlu māte
Baltu ķēvi, linu asti,
Vienas slieces kamaniņ'.
Redz brauc meitu māte,
Seši bēri kumeliņi
Rakstītāmi kamanām!
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

46914.

Saki manim meitu māte:
Grūt' meitiņu audzināt,
Cik naksniņu negulēju
Pie šūpuļa raudādama!
Vai tai dēla māmiņai
Aug dēliņi nešūpoti?
110 [Ērgļu C].

46915.

Slupšu slupšu dēlu māte
Ar tām koka tupelēm;
Klipu klapu meitu māte
Ar tām vaska kurpītēm.
353 [Rubas (Reņģu) Jg].

46916.

Tu, tautieti, savu māti
Ved mežā, sien pie koka;
Manu baltu māmulīti
Liec savās kamanās!
281 [Neretas Jk].

46917.

Vīramāte, vella māte,
Sēd elles maliņā;
Meitu māte gaŗām gāja,
Iegrūž elles dibenā.
192 [Kosas C].

- 48 -

★

c) Apcerējumi par dzīvi tautās, sevišķi par vedeklas satiksmi ar tuvākajiem vīra ģimenes locekļiem: dieveŗiem, māsīcām, ietaļām

23650.

Āriskam bērziņam
Daudzi sīku žagariņu;
Ir manos bāliņos
Daudzi jaunu ietaliņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23651.

Vai vai rītiņā,
Vaimanītes vakarā,
Vai tētiņ, māmuliņa,
Kur jūs mani iedevāt!
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

23652.

Ai ai sveši ļaudis,
Kaut māmiņa zinājuse!
Manis dēļ Rīgā brauca
Atslēdziņas kaldināt.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23653.

Ai bāliņ, ai bāliņ,
Kāda tava ļaudaviņa:
Liedz tij man sīkstu linu,
Liedz skaliņu dedzināt.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

23654.

Vai brālīt, vai brālīt,
Kāda tava līgaviņa!
Viena pate mūs' māsiņa,
Tā staigai raudādama.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

23655.

Vai Dievīnu, vai Dievīnu,
Grūts mūžīns tautīnās!
Būt' zinājse to dienīnu,
Pie kocīna pastāvēt'.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

23656.

Ai [Vai] Dieviņi, augstu saule,
Kā vakara sagaidīšu!
Ai [Vai] Dieviņi, bargas tautas,
Kā mūžiņu nodzīvošu!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Vai Dieviņ(i), auksta diena,
Kā vakaru sagaidīšu!
Vai Dieviņ(i), bargas tautas,
Kā mūžiņu nodzīvošu!
121 [Gulbenē (Md)], 348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23657.

Vai Dieviņi, ko darīšu,
Divi mani vienu rāja:
Rāja mani tautu dēlis,
Rāja tautu māmuļīte.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

23658.

Vai Dieviņ! rītā saku,
Vai Dieviņ! vakarā:
Grūta dzīve tautiņās,
Žēl bij savas māmuliņas.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

23659.

Vai ieter, ieterīt,
Atjāj mūsu brāleliņi.
Vai jāj tavi, vai jāj mani,
Abi tekam vārtu vērt.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

23660.

Ei ietaļa, ietaļiņa,
Aužam kopu villainīti,
Abas divas segsamies,
Sērst iedamas bāliņos.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

23661.

Ai Laimiņ, māmuliņ,
Kam tu mani te iedevi!
Es atdotu govi, aitu,
Kaut palaistu uz māmiņu,
Kaut palaistu uz māmiņu,
Uz citām māsiņām.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

23662.

Ai māmiņa mīļa balta,
Kam tu mani tautās devi?
Ik rītiņa, ik vakara
Slauku gaužas asariņas,
Slauku gaužas asariņas,
Pie tevim domādama.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

- 49 -

23663.

Ai māršiņa, brāļa sieva,
Nedzer manas asariņas!
Vai tev trūka salda alus,
Vai avota ūdentiņa?
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

23664.

Ai māršiņas, ietaļiņas,
Kādus darbus jūs dariet?
Jūs cepiet divas maizes,
Šķiriet manus bāleniņus.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

23665.

Ai māsiņa mīļākā,
Tav' žēlīgu valodiņ'!
Dzirdu tevis niecinot,
Birst man gaužas asaras.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

23666.

Ai māsiņ, neteic tautu
Pirmajā vasarā;
Teic otrā, teic trešā,
Kad noraugi, kā dzīvo!
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23667.

Ai, pīlīte platkājīte
Sajauc dūņu ezeriņu;
Netiklīte mātes meita
Sajauc visus bāleniņus.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

23668.

Vai svainīti, vai svainīti,
Ko darīji māsiņai?
Māsai galva sajukuse,
Vaigu gali nobāluši.
87 [Liepas muižā (Liepas pag. C)].

23669.

Ai svainīti, dar' man labu,
Dēst' ozolu ceļmalā:
Uz māsiņu sērsti gāju,
Ceļa labi nezināju.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

23670.

Ai svainīti, dar' man labu,
Panes manas vilnānītes;
Kad pārnesi staignu purvu,
Pārnes tautu tīrumiņus!
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

23671.

Ai svainīti miglacīti,
Kā tā mana māsa raud?
Vai tu pats rūdināji,
Vai tā tava māmuliņa?
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

23672.

Ok tu munu boltu seju,
Osoruom nūmozguotu!
Ryudyn' mani sveši ļauds,
Ryudyn' sovi bruol'el'eņi.
4221 [Asūnes pag. D].

23673.

Ai vecā ietaliņa,
Kad es tev līdza tikšu!
Tev cūciņas, tev aitiņas,
Tev ganiņš pakaļā.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

1. Jaunākāja ieterīte,
Tu jau līdzi man netiksi:
Man cūciņas, man telītes,
Man bērniņi ganītāji.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

23674.

Ai vecā vedekliņa,
Ej papriekšu druviņā:
Tev ir vīri, tev ir bērni,
Tev maizītes daudz vajaga.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

1. Ai vecā ietaļiņa,
Iekur guni namiņā:
Tev kalpiņi, tev bērniņi,
Tev putriņas vajadzēs.
(?).

23675.

Aizlaidās man saulīte,
Tautu drēbes velējot.
Situ roku pie rociņas,
Lai skan vaŗa gredzeniņi,
Lai skan vaŗa gredzeniņi,
Lai dzird mani brāleliņi,
Lai dzird mani brāleliņi,
Lai atsūta kumeliņu.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

1. Saule mani aprietēja,
Tautu drēbes velējot.
Situ roku pie rociņas,
Lai skan zelta gredzentiņi.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

- 50 -

23676.

Aizalaide man saulīte,
Tautu drēbes velējot.
Sviežu vāli Daugavā,
Teku paša brāliņos.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

23677.

Aizmirst mani māmuliņa,
Tautiņās iedevuse;
Kā man' tad neaizmirsi,
Kad gulēju šūpolie?
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

23678.

Aitiņām(i), kaziņām(i)
Vienu kūti darināju;
Bargajām(i) ietaļām(i)
Katrai sava istabiņa.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)], 65 [Valtenbergā (Mazsalacas pag. Vlm)].

23679.

Apgāzās vācelīte,
Iztekāja kamoltiņi;
Sabārās ietaliņas,
Izšķīrās bāleniņi.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

23680.

Apsaskaitu ar māršām,
Atsasēdu skaidienā.
Māršas, mani lūgdamās,
Vizuļotu krēslu cēla.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

23681.

Ar māršiņu sabāros,
Atsēdos skaidienē;
Cik māršiņa gaŗām gāja,
Es ar skaidu mugurā.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

23682.

Ar māršām sarājos,
Skaidienā stāvēdama:
Viņas grib, es nedevu
Mātes šūtu zīļu krēslu.
224 [Kabilē (Kld)].

23683.

Ar vedeklu sabāros,
Vidū lauka stāvēdama:
Ieraudzīju sav' bāliņu
Cauru kreklu mugurā.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

23684.

Asariņu upe tek
Caur dieveŗa pagalmiņu:
Dievers māršu raudināja,
Sidrabiņa pētīdams.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

23685.

Atsēdies, atspūties,
Vecākā ietalīna!
Es jaunāka, es vieglāka,
Es grib' tevi aptecēt.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

23686.

Aug man liela māsīciņa
Kā uguns dzirkstilīte.
Labāk teiču, nekā pēļu,
Lai ved drīzi tautiņās.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

23687.

Bērzu birze kalniņā
Vairāk vīst, ne lapo;
Mūs' māsiņa tautiņās
Vairāk raud, ne līksmo.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

23688.

Bij man viena māsīciņa
Zirņu ziedu skaistumiņu,
Zirņu ziedu skaistumiņu,
Zobentiņa asumiņu.
113 [Alūksnē].

23689.

Bitīt, tavu šuvumiņu
Baznīcā dedzināja;
Māmiņ, tavu auklējumu
Sveši ļaudis maldināja.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)], 80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)], 311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

23690.

Bitīt, tavu šuvumiņu
Baznīcā dedzināja;
Māmiņ, tavu auklējumu
Sveši ļaudis nicināja.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

23691.

Bitīt, tavu šuvumiņu
Baznīcā dedzināja;
Māmiņ, tavu lolojumu
Tautiņās rūdināja.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

- 51 -

23692.

Bāleniņam saderēja
Seši arkli tīrumā;
Vedeklām nesadera
Trīs ratiņi istabā.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Nesader ietaļām
Div' ratiņi istabā.
Kā sader bāliņiem
Pieci arkli tīrumā?
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23693.

Brāļi mani saņēmuši
Tādas cūkas līgaviņas:
Apgāž manu brāļa sētu
Kā ar sūdu vezumiņ'.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

23694.

Būt', bāliņ, to zinājse,
Es neietu tautiņās:
Tautiņās grūts mūžiņis,
Bargi vārdi runājot.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

23695.

Būt' es to zinājuse,
Ka tu mana brāļa sieva,
Es būt' tevi nolādē(j)se
Deviņās baznīcās.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

23696.

Būt' māmiņa mani mazu
Ūdenēi iemetuse,
Nekā deva visu mūžu
Tautiņāmi rūdināt!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

23697.

Būt' man kāds to sacījis,
Kāda dzīga tautiņās,
Es neietu no māmiņas,
Ar valdziņu novedama.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

23698.

Da šā laika mana slava
Gul pūriņa dibenā;
Atved māršu, sieta mēli,
Tā iznesa klajumā.
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

23699.

Dieveŗ', mani dieverīši
Kā ezera pureniņi.
Ka varētu atsavest
Saules meitas ieterēm!
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

23700.

Dieveŗ', mani dieverīši
Kā īstaji bāleliņi,
Aizjūguši kumeliņu:
Sēd', māršiņa, kamanās!
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)], 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23701.

Dieveŗ', mani dieverīši
Kā īstie bāleliņi,
Kad iedami druviņā:
Māršiņ, līdzi bara vestu!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

23702.

Dieveŗ', mani dieverīši
Kā pelēki vanadziņi;
Māsīciņas kā skujiņas,
Kā zarainas ābelītes.
151 [Lieljumpravā (Jumpravas pag. Rg)].

23703.

Dieverīši kalpiem gāja,
Mani bargu dēvēdami.
Manis dēļ, dieverīši,
Kalpu vārda nenesat.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

23704.

Dieverīši kalpu gāja,
Mani sīvu dēvēdami.
Eit', dieveŗi, kur jums tika,
Še jūs mani atrasit,
Še jūs mani atrasit,
Vainājamu mātes meitu.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

23705.

Dieverīti, bāleliņi,
Aizjūdz man kumeliņu!
Es tev būšu sataujāt
Savu radu līgaviņu.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

1. Dieveŗam nevedīšu
Savu radu līgaviņas,
Kam tas man neaizjūdza
Vienreiz sava kumeliņa.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

- 52 -

23706.

Dievertiņ, bāleliņ,
Aizjūdz manu kumeliņu,
Lai es braucu baznīcā
Dieveŗ' jūgtu kumeliņu!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

23707.

Dieverīt, bāleliņ,
Dzīvo labi ar manim,
Tad es tev atvedīšu
Sava rada līgaviņu.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

23708.

Dieverītis man aizjūdza
Bez grožiņu kumeliņu;
Es dieveŗam sataujāšu
Bez pūriņa līgaviņu.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

23709.

Dieverīts mīļi lūdze:
Ved māsiņu ietaļām!
Nevedīšu, dieverīt,
Kam jūs bargi dzīvojiet.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

23710.

Dīv'erūs, dīv'erūs
Kuo sovūs bruol'eņūs;
Muos'eicuos, rogonuos,
Kuo ēršķēžu kryum'eņūs.
409 [Līksnas pag. D].

23711.

Dievers māršu bildināja,
Kamdēļ mārša nerunāja?
- Ko runāšu, dieverīti,
Vakar gauži bārāmies.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

23712.

Dievers mani mīļi lūdza,
Pie pagalvja stāvēdams:
Celies, mārša, aunies kājas,
Iesim abi druviņā!
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

23713.

Dievers mani mīļi sauca,
Es dieveri vēl mīļāki,
Dievers mani māsu sauca,
Es dieveri bāleliņu.
286 [Kroņa Bauskas pagastā (Bauskas pag. B)], 289 [Bruknā (Bruknas pag. B)], 290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

23714.

Dyžan gara, plota jiūre,
Kas bez laivas ju puorīs!
Dyžan gara tautu dzeive,
Kas bez vuorgu nūdzeivuos!
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

23715.

Divējādi es pasaucu
Jaunāko dievertiņu:
Dievertiņ, bāleliņ,
Aizjūdz manu kumeliņu!
106 [Viesienā (Viesienas pag. Md)].

1. Es, dieveri mīļodama,
Divējādi pasaucos:
Dieverīti, bālenī,
Aizjūdz manu kumeliņu!
Ar to tavu jūgumiņu
Atjūgs mani bāleniņi.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

23716.

Div' ietaļas istabā,
Divus skalus dedzināja:
Viena sēd ilgu rītu,
Otra ilgu vakariņu.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

23717.

Div' ietaļi velējās
Priekšā nama, pakaļā.
Viena pati vīra māsa,
Tā staigāja raudādam'.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

23718.

Dod, Dieviņi, siltu sauli
Jel vakara pusītē;
Dod, Dieviņi, lēnas tautas
Jel mūžiņa galiņā!
35 [Rembatē (Rembates pag. Rg)].

23719.

Droši gāju, kur iedama,
Droši saku sacīdama,
Es negribu tā darīt,
Kā brāliņa līgaviņa.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

23720.

Dzeguzīte aizsmakuse,
Viena pate kūkodama;
Man' māsiņa nonīkuse,
Tautiņās dzīvodama.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

- 53 -

23721.

Dzeltenā cielaviņa
Augsti nesa cekuliņu;
Tā es ar, tā es ar,
Tautiņās dzīvodama.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

23722.

Dzīrās tautas mani rāt,
Rāti manus bāleliņus.
Mani vienu nenorāja,
Nela manus bāleliņus.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

23723.

Dzīvo labi, vīra māsa,
Teikš' savam brālītim;
Ja tu labi nedzīvosi,
I svešam nevēlēšu.
346 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23724.

Dzīvojiet paši skaiški,
Mani balti bāleliņi!
Lai dzīvoja kā gribēja
Savadātas tautu meitas.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Dzīvosem pašas labi,
Salasītas ietaliņas;
Lai dzīvoja kā gribēja
Vienas mātes auklējums.
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

23725.

Dziju vērpu ratiņā,
Spole tek atpakaļ;
Bāliņam sirdi rādu,
Māršai griežu muguriņu.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

23726.

Dzird taurieti taurējam,
Neredz taures pūtējīn';
Dzird māsīnu raudim gauži,
Neredz sērstu atnākam.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

23727.

Dzirdēt bija, ne redzēt,
Kā ietaļas dalījās:
Div' guntiņas dedzināja
Viena skala galiņā.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23728.

Dūca, dūca bitēniņš,
Šūniņās gulēdams;
Raudi, raudi mūs' māsiņa,
Tautiņās dzīvodama.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

23729.

Edz kur labi, edz kur labi
Deviņās ietaļās:
Devītā rītiņā
Ielīgoju maltuvē.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

23730.

Ierast bija tev, māsiņa,
Ka nebiji ieraduse:
Ierast bija agri celt,
Viegli duris virināt.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

23731.

Ietaliņ ietaliņ,
Namiņš deg, namiņš deg!
- Sen redzēju, nesacīju,
Vakar bargi bārāmies.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Ietaliņ ietaliņ,
Namiņš deg, namiņš deg.
- Vai tādēļ namiņš deg,
Ka mēs bargi bārāmies?
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

23732.

Ietaļiņas vadījās
Pa lielo tīrumiņu.
Būs redzēts, ietaļiņas,
Kā jūs mīļi dzīvosiet!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

23733.

Ietaļiņu lab' taujāju,
Ne bāliņa līgaviņu:
Ar ietaļu jādzīvo,
Viešņām brāļa līgaviņa.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

23734.

Ēdat, tautas, launadziņu,
Es tecēšu brālīšos:
Neba tāļu man brālīši,
Āz tās zaļas bierztaliņas.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

23735.

Ej porā, bārgā mārša,
Ne manos brāliņos,
Lai skan pori baroties,
Ne brāliņa istabiņa!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

- 54 -

23736.

Ej purvā, tautu meita,
Ne manos bāliņos;
Šķir purvā baltus bērzus,
Nešķir manus bāleliņus!
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

23737.

Es ar savu brāļa sievu
Ne runāt(i) nerunāju:
Es redzēju bāliņam
Melnu kreklu mugurā.
348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ar māršiņu sabārosi,
Mežmalī stāvēdama:
Ieraudzīju bāliņami
Melnu kreklu mugurā.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)], 362 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23738.

Es ar savu brāļa sievu
Vienu vietu izaugām,
Dienu katra valkājām
Vienu zīļu vainadziņu.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

23739.

Es būt' badu nomirusi
Pirmo gadu tautiņās,
Kau(t) māmiņa nelikusi
Kviešu maizes pūriņā.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

23740.

Es dieveŗa neraudātu,
Kam neviena neradusi,
Kā raudātu māsīciņu,
Rīta māļu malējiņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

23741.

Es dūmuoju tauteņuos
Nikod vaca napalikt;
Nūjēme munu vareiti,
Kai sauleite reita rosu.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

23742.

Es gaidīju jaunās māršas
Kā saulītes uzlecot;
Viņ' ar mani tā dzīvoja
Kā skujiņa eglājā.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

23743.

Es gan zinu, vedekliņa,
Tavu gudru padomiņu:
Mājā mani nicināja,
Ciemā teica bāliņam.
408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)], 412 [Unguros (Ungurmuižas pag. D)].

23744.

Es gudrāka, brāleliņ,
Nekā tava līgaviņa:
Drīz otram krēslu cēļu,
Drīz jautāju valodiņu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

23745.

Es izdzirdu gulēdama:
Buka buka rībējās.
Manas pašas vedekliņas,
Cita kūla, cita mala.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

23746.

Es izgāju dižu mežu,
Nedzirdēju dzeguzītes;
Man deviņas jauņuvītes,
Nedzirdēju mātes vārdu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

23747.

Es pazinu tās pēdiņas,
Ko staigāju tautiņās:
Īsi soļi, dziļas pēdas,
Pilnas baltu asariņu.
119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)].

23748.

Es stādīju vītoliņu
Bāleliņa pagalmā;
Tur bij labs laiskai māršai
Launadziņu pagulēt.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

23749.

Es to tautu nebēdāju,
Staigāj', dores klauvēdama:
Ne tie man maizes deva,
Ne mazai galvu pina.
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)].

23750.

Es tev saku, man' māsiņa,
Te tev grīna dzīvošana:
Lieli mazi, veci jauni,
Visi greizi raudzījās.
232 [Talsos (Tl)].

23751.

Es cerēju kalnu kāpt,
Pret saulīti raudzīties;
Es cerēju zeltu nest,
Sudrabiņu niecināt.
Nu bij man vaŗu nest,
Klausīt svešu māmulīti.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

- 55 -

23752.

Gan gribēja ietaliņa
No ietaļas vieglas dienas;
Vēl nebija vieglas dienas
Pašai dēla māmiņai.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

23753.

Gan jau augstu saule lēca,
Tāpat rasa ielejā;
Gan jel mīļi es dzīvoju,
Tāpat riebu tautiņām.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

23754.

Gan ūdeņa tai porā,
Novītuši kārklu gali;
Gan bagātas tās tautiņas,
Pavārguse mūs' māsiņa.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

23755.

Grib tautīnas, lai es raudu,
Tam tīšam neraudāju;
Kad būs kāda raudāšana,
Noraudāšu citu dienu,
Noraudāšu citu dienu,
Kad tautīnas neredzēs.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

23756.

Gribējās brāļa sieva
Kā māmiņa godājama.
Kur tev tādi mīļi vārdi
Kā manai māmiņai?
1881 [Ķērkliņos (Zvārdes pag. Kld)].

23757.

Grūt gulēt skujiņai
Zem bērziņa lapiņām;
Grūt manai māsiņai
Pirmo gadu tautiņās.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)], 322 [Saukā (Saukas pag. Jk)], 330 [Kaldabruņās (Rubenes pag. Il)].

1. Grūtin grūti lapiņai
Zem siekstiņas ūdenī;
Grūt manai māsiņai,
Tautiņās dzīvojot.
52 [Burtniekos (Burtnieku pag. Vlm)].

23758.

Grūt', māsiņ, kalnā kāpt,
Lēt' lejā līgojot;
Viegli iet tautiņās,
Grūts mūdiņš dzīvojot.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

23759.

Grūt manam kumeļam,
Kunga nauda vezumā;
Grūt manai māsiņai,
Ar neveikli dzīvojot.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

23760.

Grūti šņāca sila priede,
Smalku lietu pielijusi;
Gauži rauda mūs' māsiņa
Sīvajās tautiņās.
216 [Ventspilī].

23761.

Izput' pate, tautu meita,
Ka tu mani putināji,
Ka tu mani putināji
No baltā bāleniņa!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

23762.

Ja būs laba brāļa sieva,
Tad es arī laba būšu;
Ja būs sīva, ja būs barga,
Tecēs pati raudādama.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23763.

Jūs, ļautiņi, nezināt,
Kāda mana dzīvošana:
Rītā rutki, vakarā,
Launagā rudzu putra.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23764.

Jūs, lielās ietaliņas,
Mani mazu līdz velciet;
Jūs, lielās, kultu, maltu,
Es cūciņas ēdināt.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

23765.

Kad es būtu ietaļās,
Es mācētu dalīties:
Pus rītiņa maltu ietu,
Pus rītiņa druviņā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

23766.

Kad es būtu zinājuse,
Kāda dzīve tautiņās,
Būt' akmeni ievēluse,
Ne kājiņu iespēruse.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)], 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 56 -

1. Kaut es pirmāk zinājuse,
Ka tautās grūta dzīve,
Es ieceltu grūt' akmeni
Tautu dēla kamanās.
1311 [Apē (Vlk)].

23767.

Kad es tiktu pie māmiņas,
Tad es teiktu māmiņai:
Tautiņām auzu maize
Aiz deviņi atslēdziņi.
3161 [Līkuma Danenfeltes pag. (Sēļpils pag. Jk)], 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

23768.

Kāda kauna, vedekliņa,
Drīkst' tu mani nicināt!
Tu cēlies gulējuse,
Es - mālīti samaluse.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1. Ar kauniņu, vedekliņ,
Drīkst' tu mani nicināt!
Es atnācu samaluse,
Tu cēlies gulējuse.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

23769.

Kādu tēvu, māmuliņu
Es baroju tautiņās,
Ik rītiņa malt iedama,
Ik dieniņas druviņā?
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1. Kādu tēvu, māmuliņu
Es baroju tautiņās?
Nokūlusi, malti gāju,
Samalusi, druviņā.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

23770.

Kāpu, kāpu uz kalniņa
Brāļa sētas raudzīties;
Neredzēju brāļa sētas,
Ne māmiņas rotājot.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

23771.

Kālabad šovasar
Dūmakaiņi mežu gali?
Māmiņ' mani aizdevuse
Bargajās tautiņās,
Visi meži aizkūpuši
No manām asarām.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

23772.

Kalnā nesu smagu nastu,
Sviedrus vien braucīdama;
Tā dzīvoju tautu dzīvi,
Asariņas slaucīdama.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

23773.

Kam, bitīte, šūti šuji,
Kad vaskāt nevaskāji?
Kam, māsiņ, tautās gāji,
Kad ar godu nedzīvoji?
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

23774.

Kam man b'eja sīvu jemt,
Kam muos'eņis ryudynuot'?
Sīva guļ maigu mīgu,
Muosys muoli samolušys.
435 [Latgalē].

23775.

Kas iesācis, tam dzīvot
Šitādos ļautiņos;
Neiesācis, te nevar
Ne dieniņas nodzīvot.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

23776.

Kas kait irbei netecēt(i),
Raudavīte rasu vilka;
Kas kait brāļa līgavai,
Māsa dubļu bridējiņa.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

23777.

Kas, māmiņa, tev sacīja,
Ka es raudu tautiņās?
Vai zīlīte klausījās
Tautu nama pakaļā?
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

1. Kas, māmiņa, tev sacīja
Mani gauži raudājušu?
Vai zīlīte dziedājusi,
Vai ļautiņi runājuši?
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

23778.

Kas, māmiņa, tev pateica,
Ka es raudu tautiņās?
Vai vējiņis tev aizpūta
Manas žēlas asariņas?
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)], 167 [Kazdangā (Kazdangas pag. Azp)].

23779.

Kas no kunga augsta zirga,
Ka ratiņu nepavilka?
Kas no tautu lielas slavas,
Ka ar godu nedzīvoja?
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 57 -

23780.

Klēgā zosis siliņā,
Ūdenī ieradušas;
Raudāj' māsa tautiņās,
Bāliņos ieraduse.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

23781.

Klusa bija istabiņa,
Kad māmiņa viena bij;
Kad saveda vedekliņas,
Kā vistiņas kladzināja.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

23782.

Klusām tautas klusināja,
Klusu bija ieradušas,
Klusu bija ieradušas,
Elka dievus turēdamas.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23783.

Ko domāji, dieverstiņi,
Man sāniem sēdēdams?
- Es domāju, vedekliņ,
Ved māsiņu ietaļām!
- Nevedīšu, dieverstiņ,
Kam jūs bargi dzīvojāt.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

23784.

Ko iedama es uzgāju,
Māmuļītes nelaižama?
Sīvu dzedru dēla māti,
Netiklīti tēva dēlu.
206 [Kuldīgas apriņķī].

23785.

Ko zīlit' sīv' brēc'?
Ko māsiņ' gauži raud?
Zil' brēc' sīv' sal',
Mās' tāl' tautiņās.
211 [Rindā (Ances pag. Vp)].

23786.

Ko zīlīte sīvi brēca,
Ko māsiņa gauži raud?
Zīlīt' brēca sīvu salu,
Māsiņ' tautas rūdināj'.
190 [Kuldīā], 196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

23787.

Krītat, vēŗa ozoliņi,
Laužat zaļu bierztaliņu,
Lai redzēju brāļu sētu,
Pa tautām staigādama.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

23788.

Kūmeņuom, muoseņuom,
Tuom slavēte loba sliv;
Ītaļēm, nabadzēm,
Tuom zudin' pazuduse.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

23789.

Kulies pate, kunga rija,
Ja nebija kūlējiņa;
Rājies pate, brāļa sieva,
Ja nebija rājējiņa!
100 [Rāmuļos (Rāmuļu pag. C)].

23790.

Kumeliņ lielvarīt,
Nelauz manu iemauktiņu;
Tautu meit, lielsirdīt,
Nešķir manu bāleliņu!
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

23791.

Kumeliņis auzu zviedza,
Ābolā stāvēdamis;
Māsa raud bāleliņa,
Vidū tautu stāvēdama.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

23792.

Kungam vaļa vīru rāt,
Vīram savu līgaviņu;
Tās vaļiņas vien nebij
Dieveŗam māršu rāt.
106 [Viesienā (Viesienas pag. Md)].

23793.

Kur bij man nu noiet,
Kur dieniņu nokavēt:
Viens pats man bāleliņš,
Ij tam barga līgaviņa!
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

23794.

Kur bitīte medu jēma
Sīvā nātŗu krūmiņā?
Kur, māsiņas, mēs iesim,
Brālim dzedra līgaviņa!
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

23795.

Kur, māsiņa, remdēsies,
Svešumāi nogājuse?
Maizītēi, darbiņāi,
Tautu dēla ēniņāi.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

- 58 -

23796.

Kur, māsiņ, tavs pūriņš,
Kur skaistais augumiņš?
Valkāj' tautas pūru tavu,
Maldin' tavu augumiņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

23797.

Kusti, kusti, ūdens zāle!
Ūdens tevi kustināja;
Raudi, raudi, brāļu māsa!
Tautas tevi raudināja.
158 (Nīcā), 311.

23798.

Laba būtu māsīciņa,
Kaut zaglīte nebijuse:
Tā atslēdza manu pūru
Ar bērziņa žagariņu.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

1. Lai tie citi ko tie citi,
Māsīciņa raganiņa:
Tā atslēdza manu pūru
Ar vītola žagariņu.
1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)], 121 [Gulbenē (Md)].

23799.

Labāk man daudz dieveŗu
Nekā daudz māsaciņu:
Dievers dienu nelīdzina
Kā līdzina māsaciņa.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)], 322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

23799¹.

Labāk man daudz dievaru
Nekā daudz māsīciņu;
Dievars rītu nelīdzina
Kā līdzina māsīciņa.
20 [Krapē (Krapas pag. Rg)].

23800.

Labāk man daudz dieveŗu
Nekā daudz māsīciņu:
Dieveŗos kā brāļos,
Māsīcās kā kuņās.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)], 1181 [Dūres pagastā (Vlk)], 136 [Zvārtavā (Zvārtavas pag. Vlk)],
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)], 302 [Rundālē (Rundāles pag. B)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Labāk daudz dieverīšu
Nekā viena māsīciņa:
Dieverīši kā bāliņi,
Māsīciņas kā dadzīši.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

23801.

Labi mani dieverīši,
Neviens mani nevaināja;
Visi sauca: mūs' māršiņa,
Vecā brāļa līgaviņa!
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

23802.

Lietiņš līt nemācēja,
Mirdzināt mirdzināja;
Tautas rāt nemācēja,
Raudināt raudināja.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

23803.

Līdzi mani līdzināja
Ar citām ietaļām.
Ko jūs līdzi līdziniet,
Es pastara līgaviņa!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

23804.

Līgojošu laipu liku
Tekošāji upītē;
Kad tautiņas naidu cēla,
Pāri teku līgodama.
168 [Meženiekos (Asītes pag. Lp)].

23805.

Līgot lieču āras liepu,
Līgot āras ozoliņu;
Dzīvot vežu tautu meitu
Baltajam bāliņam.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

23806.

L'eika l'īpa, l'eiks ūzuls,
Tur b'ej labi l'eiguotīs;
Lobi bruoļi, lobys muosys,
Tur b'ej labi vadakluom.
422 [Līvānu pag. D].

23807.

Lija lietus, nenomirku,
Kā nomirku rasiņā;
Rāja tautas, nenorāja,
Kā norāja ļauna diena.
152 [Jērkulē (Krimuldas pag. Rg)].

23808.

Māmuliņa man jautāja,
Vai tautām mīļi vārdi.
Cērt akmeni, nelec skaida,
Tā tautām mīļi vārdi.
210 [Popē (Popes pag. Vp)].

23809.

Māršiņ, brāļa līgaviņa,
Kas kaitēja tev ar man'?
Vai es tevim zirga liedzu,
Vai zirdziņa devējiņ'?
121 [Gulbenē (Md)].

- 59 -

23810.

Māršiņ, brāļa līgaviņa,
Nemin mani kājiņām!
Ja tev daudzi sudrabiņa,
Valkā pate dzīvodama!
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

23811.

Māršiņ, brāļa līgaviņa,
Nemin mani kājiņām!
Tā māmiņa man' auklēja,
Kas i tavu arājiņu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

23812.

Māršiņ, Dieva nosodāma,
Kam tu mani nicināji?
Kam tu manu augumiņu
Visapkārt iznesāji?
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

23813.

Māsiņ, māršas nenicini,
Bāliņos dzīvodama:
I tu iesi tautiņās,
I tev' pašu nicinās.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

23814.

Muos'eņ munu mīlu boltu
Namīlā vīt'eņā!
Cauri laižu kum'el'eņu,
Aiz žālobu navarēju.
4261 [Ozolmuižas pag. Rz].

23815.

Māsīciņa, melnacīte,
Nedzer manu asariņu!
Ko dzirdēji, ko redzēji,
Nestāst' visu māmiņai!
3531 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Šitā pate sprigacīte
Mūs' māsiņu rūdinās:
Ko dzirdēs, ko redzēs,
To stāstīs māmiņai.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

23816.

Malti gāju maltuvē,
Ne milniņa klaudzināt;
Dzīvot gāju tautiņās,
Ne dieveŗu līdzināt.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)], 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)], 344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Kult es gāju rijiņā,
Ne spriguļa vēcināt;
Dzīvot gāju tautiņās,
Ne dieveŗu redzināt.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

2. Līgot lieču āra liepu,
Līgot āra ozoliņu;
Dzīvot vedu tautu meitu,
Ne dieveŗu līdzināt.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

23817.

Mēs bijām trīs ietaļas,
Bet mēs labi dzīvojām:
Viena kult, otra malt,
Treš' ar guni namiņā.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

23818.

Mēs māsiņas ietaliņas,
Mēs div' mīļi dzīvojam:
Riekstiņam mazs kodolis,
To uz pusi dalījām.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

23819.

Mīlat mani, jūs māsiņas,
Es jaunais dieverīts;
Šujat kreklu, norakstāt,
Pārvedat līgaviņu!
184 [Dūrē (Vārmes pag. Kld)].

23820.

Mūs' māsiņa sagšas auda
Vītoliņa ēniņā;
Lai auž māršas istabā,
Kam istaba piederēja.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

23821.

Mums pašiem, bāliņiem,
Līdzi tek kumeliņi;
Salasītas tautu meitas
Nevelk līdzi dzirnaviņas.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

23822.

Nāc, Laimīte, aplūkot,
Kāda mana dzīvošana:
Visi gultas paladziņi
Asarām nobiruši.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

23823.

Neder kaudze sētmalī,
Pieder pļavas videnē;
Neder māsa saimniecei,
Pieder sava līgaviņa.
216 [Ventspilī].

- 60 -

23824.

Neder kvieši iesalam,
Ne māsiņas ietaļām;
Mieži der iesalam,
Tautu meita ietaļām.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

1. Neder pūris iesalam,
Ne sērdiene vedeklai;
Pieder miezis iesalam,
Mātes meita vedeklai.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

23825.

Nedod Dievis manu namu
Brāļa nama galiņā:
Ik rītiņus brāļa sieva
Kā žagata žadzināja.
232 [Talsos (Tl)].

23826.

Nadūd, Dīvys, nalaid, Laime,
Muosuom beut ītaļuom!
Skanādami kotli guoja
Pa nam'eņa duravuom.
422 [Līvānu pag. D].

23827.

Ne domāju, ne cerēju
Tai ciemāi kājas aut;
Tai ciemāi novalkāju
Savas baltas villainītes.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

23828.

Nepūtiet, visi vēji,
Lai pūš viens dienavids;
Nerājiet visi, tautas,
Lai rāj viens tautu dēls!
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

23829.

Neviens koks tā nezied,
Kā zied lazda gavēnī;
Neviens mani tā nepēla,
Kā peļ brāļa līgaviņa.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23830.

Niceklie, paļiņās
Pirmo gadu tautiņās,
Niceklie darbiņš mans,
Niceklie augumiņš.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

1. Pirmo gadu tautiņās
Niceklī, paļiņā:
Niceklī darbiņš mans,
Paļiņā augumiņš.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

23831.

No kociņa rasa bira,
No lielā, no mazā;
No tautām ļauni vārdi,
No lieliem, no maziem.
45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)].

23832.

Nu ab' tika apjēdzos,
Ka māmiņas man nevaid:
Es atradu ērkulīti,
Kā vakar pietinuse.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

23833.

Pa vārtiem(i), pa vārtiem(i),
Vecākā ietaliņa!
Es jaunāka, es gudrāka,
Man dzīvīte piederēja.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 105 [Skujenē (Skujenes pag. C)].

1. Pa durvīm, pa durvīm,
Vecākā ietalīna!
Es, jaunā, ielīgošu,
Man jāvalda tēva zeme.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

23834.

Pašas birst asariņas
Par balto vilnainīti,
Māmiņai jautājot,
Kā dzīvoju tautiņās.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

1. Vaicā māte vadīdama:
Kāda dzīve tev, meitiņa?
Rītā rutki, launagā,
Vakarā rudzu putra.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

23835.

Piederēt piederēja
Trīs ietaļas tautiņās:
Divas gāja druviņā,
Trešā nesa launadziņu.
1331 [Sikšņu pagastā (Gaujienas pag. Vlk)], 1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

23836.

Pirmo gadu tautiņās
Ar varīti nodzīvoju,
Sviedriem kreklu savalkāju,
Asarām izmazgāju.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

- 61 -

23837.

Protu, protu, redzu, redzu,
Ka tautām nemīlēju:
Nerunāja māsīciņas,
Ne ar citas ietaļiņas.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

23838.

Pūš ziemeļa auksti vēji,
Gribēj' mani nosaldēt;
Runāj' tautas dzedrus vārdus,
Gribēj' mani izbaidīt.
Nenosalu ziemelī,
Ne no tautām baidījos.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

23839.

Pūt, vējiņ, par kalniņu
Māmiņai žēlabiņas:
Es raudāju aiz kalniņa,
Tautu govis ganīdama.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

23840.

Puķīt, tavu ziedēšanu
Mālājā kalniņā!
Māsiņ, tavu dzīvošanu
Bargajās tautiņās!
121 [Gulbenē (Md)].

23841.

Puķīt, tavu ziedēšanu
Mālojā kalniņā!
Māsiņ, tavu dzīvošanu
Ar svešo māmuliņu!
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

23842.

Puķīt, tavu ziedēšanu
Mālainā kalniņā!
Māsiņ, tavu dzīvošanu
Pie dzērāja tēva dēla!
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

23843.

Puķīt, tavu ziedēšanu
Mālojā kalniņā!
Māsiņ, tavu dzīvošanu
Melnu ļaužu rociņā!
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

23844.

Puķīt, tavu ziedēšanu
Mālainā kalniņā!
Māsiņ, tavu dzīvošanu
Svešu ļaužu pulciņā!
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

23845.

Rājaties, sīvas māršas,
Āztaisat nama dores,
Lai nedzierd bāleliņi,
Līdumāi ecēdami!
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

23846.

Rāt man' rāja tautiņās,
Rāj man' lieli, rāj man' mazi;
Vairāk radu rājējiņu,
Ne padoma devējiņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Rāja mani tautiņās,
Rāja lieli, rāja mazi;
Vairāk man rājējiņu
Nekā maizes devējiņu.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

23847.

Raudāt raudu ik dieniņas,
Nei es tēva zemes raudu:
Raudu tēva aizkrāsnītes,
Kur gulēju diendusiņu.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

23848.

Raudāt raudu ik dieniņas,
Nele tautas mantas raudu:
Raudu savas māmuliņas,
Villānīšu audējiņas.
1311 [Apē (Vlk)].

1. Raudāt raudu ik dieniņas,
Vai pēc tautu mantas raudu?
Raud' pēc tēva, māmuliņas,
Sava balta bāleliņa.
4 [Aijažos].

23849.

Raudāt raudu ik dieniņas,
Savu vaļu gribēdama;
Nu dabūju savu vaļu,
Nu pietrūka padomiņa.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

23850.

Raudavīte grūtspārnīte
Sajauc dūņas ezerā;
Tautu meita, lielsirdīte,
Izšķiŗ manus bāleliņus.
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

1. Raudavīte šķederīte
Dūņas jauca ezerā;
Tautu meita, šķeternīce,
Jauca manus brāleliņus.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

- 62 -

23851.

Redz kur koši ieva zieda
Ar ābeli kalniņā;
Redz kur koši māsa klausa
Vecā brāļa līgaviņu.
179 [Vecsieksātē (Sieksātes pag. Azp)].

23852.

Retim tādi bāleliņi,
Kādi mani dieverīši, -
Iejūguši kumeliņu:
Sēd', māršiņa, kamanās,
Sēd', māršiņa, kamanās,
Še grožiņa rociņē!
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

23853.

Rudzu muol's, mīžu muol's,
Obi vīna griūtumeņa;
Muoteiceņa, muoseiceņa,
Obi vīna buorgumeņa.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

23854.

Sasabāra div' ietaļas,
Rīta ganus vadīdamas:
Vienai suns nebarots,
Otrai nams neslaucīts.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Div' vadaklas sasabuora,
Pa pogolmu staiguodamas:
Vīnai golds namozguots,
Ūtrai noms naslauc'ēts.
L'ei, l'eiteņ, mozgoj goldu,
Pyut, vējeņ, slauk' nam'eņu!
409 [Līksnas pag. D].

23855.

Sader ieva ar ābeli
Vienā tērces maliņā;
Div' māsiņas nesader
Vienā tautu istabā.
112 [Cirstos (Cirstu pag. C)].

23856.

Sadar man' daramū
Ar buol'eņa ļaudaveņu,
Sadar zīmu moltyvē,
I vosor dērveņī.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

23857.

Sader mieži, apenīši
Vienas baļļas dibinā;
Div' māsiņas nesader
Vienā tautu istabā.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

23858.

Soka tautys pracādamys:
Nikuo loba navajag;
Jau dīneņa, jau ūtora:
Kū atvedi, kū atdzyni?
4271 [Rēzeknes apr.].

23859.

Sakur guni, bāleliņ(i),
Sav āriņa maliņā:
Man nelaida sveši ļaudis
I rociņu apsildīt.
121 [Gulbenē (Md)].

23860.

Salnas kosta bērza lapa
Vairāk dzelta, ne zaļoja;
Tautu rāta mūs' māsiņa
Vairāk rauda, ne runāja.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

23861.

Saulīt' gaiši nespīdēja,
Lietus gaisu gaidīdama;
Māsiņ' droši nedzīvoja
Tālajās tautiņās.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 224 [Kabilē (Kld)].

23862.

Šauru metu audekliņu,
Platu audu audekla((?);
Maz runāju, daudz izteicu
Tautām labu padomiņu.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

23863.

Šķībi greizi māršas krēsli,
Ne tie mani nosēdēti:
Pašas māršas nosēdēti,
Bāleliņus mielojot.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

23864.

Šķībi greizi māršas krēsli,
Ne tie manis nosēdēti:
Pate mārša nosēdējse,
Druviņā neiedama.
237 [Jaunaucē (Jaunauces pag. Jg)].

23865.

Šķitu kuņas i rejot
Avotiņa lejiņā:
Div' ietaļas dalījās
Ap ūdeņa vācelīti.
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)].

- 63 -

23866.

Zīl' sēd ozolēi,
Runei sveš' valode.
Mūs' māsiņ' tāl' tautās, -
Dievs zine, kā klājās.
211 [Rindā (Ances pag. Vp)].

23867.

Zoses kliedza ezerā,
Degšņos balsi atskanēja;
Tautās raud man' māsiņa,
Brāļos bira asariņas.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

23868.

Sprādzin sprāga egles malka,
Kad iemeta ugunī;
Tā sprāgst mana valodiņa,
Ar tautām runādama.
216 [Ventspilī].

23869.

Stāvu stāv jaunuvīte,
Mātes krēslu gaidīdam'.
Pastāv' stāvu, pagaid' laiku,
Lai mūdiņu nodzīvoju!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

23870.

Sūra mana māsīciņa
Kā sūrā sinepīte.
Labāk teicu nekā pēļu,
Lai iet drīzi tautiņās.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Labāk teicu nekā pēlu
Savu bargu māsīciņu,
Lai tautiņas drīži nāca,
Lai vairs manis nenicina.
113 [Alūksnē].

23871.

Svainīšam roku devu,
Uz celiņa satikdama.
Kā, svainīti, tev klājās,
Kā manai māsiņai?
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

23872.

Svainīt svainīt, dar' man labu,
Aizjūdz manu kumeliņu!
Jo ar tavu jūgumiņu
Nojūgs mani bāleniņi.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

23873.

Teci gaiši, mēnestiņa,
Gaŗām manu glāžu logu:
Barga bija brāļa sieva,
Neļauj skalu dedzināt,
Visas skalu droztaliņas
Sabeŗ gultas kājgalī.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

23874.

Tīk jums, tautas, teicat mani,
Ja netīk, vainējat!
Ja būs man malt jāiet,
Nevārīšu azaidiņ'.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

23875.

Tīru slauku tēva namu,
Tīru tēva istabiņu;
Brāļa sieva, nīdēdama,
Gaŗus salmus piekaisīja.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

23876.

Tik tautām mīļ's vārd's,
Kā bij man saderēt;
Kur tautām mīļ's vārd's
Vis' mūž' dzīvodam?
211 [Rindā (Ances pag. Vp)].

23877.

Tikai gauži noraudāju
Bargajās tautiņās;
Ne māmiņas, kas žēloja,
Ne bāliņa, kas palīdz.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

23878.

četri kakti istabā,
Nava manas māmuliņas;
Kuŗu kaktu daiedama,
Tur es gauži noraudāju.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

23879.

Tu, māsiņa, darbos gāji,
Kas vērps tavu ērkulīti?
Mārša tavu ērkulīti
Kājām spēra pabeņķēi.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

23880.

Tumšā teku vakarā
Gaŗ māršiņas nama durvīm;
Gaŗ svainīti netecētu,
Kad saulīte launagā.
237 [Jaunaucē (Jaunauces pag. Jg)].

- 64 -

23881.

Upe tek līgodama,
Es tecēju raudādama;
Upe vēja vēcināma,
Es - tautiņu rūdināma.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

23882.

Uz avota malku cirtu,
Zem avota atskanēja;
Tautās raud mūs' māsiņa,
Brāļos bira asariņas.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23883.

Uz manim mārša raud,
Saka bargu bāleniņu;
Es izaugu vienu vietu,
Ļauna vārda nedzirdēju.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

23884.

Vai gan lielas lietas dēļ
Ietaliņas ķīvējās?
Viena grib, otra grib
Apdegušas pagalītes.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

23885.

Vai tādēļ zemu saule,
Kad aiz kupla ozoliņa?
Vai tādēļ bez brālīša,
Ka tik tālu tautiņās?
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23886.

Vai tādēļ zema saule,
Kad aiz kupla ozoliņa?
Vai tādēļ ne māsiņa,
Kad aizveda tautiņās?
237 [Jaunaucē (Jaunauces pag. Jg)].

23887.

Vakarā, māmuliņa,
Dasanes ūdentiņa!
Jau tu paša gan zināji:
Slinkas tavas vedekliņas.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23888.

Valod', mana valodiņa
Ar māmiņu nesagāja;
Kā bij man saderēt
Ar citām ietaļām?
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

23889.

V'ed'ekl'eņis v'ed'ekl'eņis,
Driv'eņā driv'eņā!
Jau muos'eņa, dzaltuon'eit'e,
S'en' l'eiguoja driv'eņā.
422 [Līvānu pag. D].

23890.

V'ed'ekl'eņis, v'ed'ekl'eņis,
Vysys munys v'ed'ekl'eņis;
Cyta b'eja muna vasta,
Cyta muna bruol'el'eņa.
422 [Līvānu pag. D].

23891.

Viena pate ielīgoju
Tautu dēla sētiņā;
Dzīvodama sazaroju
Kā ābele dārziņā.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)], 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Sīka maza ielīgoju
Lielajos dieveŗos;
Iza- plata- platājos
Kā liepiņa ārītēs.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

23892.

Viena pate māsnīciņa,
To namāi ēdināja;
Pieci, seši kāpostiņi,
Trīsdesmit putraimiņ'.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23893.

Viena pate raudavīte
Sajauc dūņas ezerā;
Viena pate barga mārša
Izšķiŗ manus bāleliņus.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

23894.

Viena pate sīva nātre
Magonīšu pulciņā;
Viena pate tautu meita
Izdzen visus bāleliņus.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

23895.

Velnam bija še dzīvot,
Ne labam cilvēkam:
Piestā grūstu pelav' maizi
Ar nodaļu nodalīja.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

23896.

Vecā brāļa līgaviņa,
Ej pa priekšu druviņā!
Es būt' sen aizgājuse,
Es celiņu nezināju.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

- 65 -

23897.

Vecā brāļa līgaviņa
Kā lielā lācu māte:
Izgāž durvju stenderīti,
Ar maniem bārdamās.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

23898.

Vecā brāļa līgaviņa
Kā lielā lāču māte:
Kad iedama maltuvē,
Izlauž durvju stenderīti.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

23899.

Vecā brāļa līgaviņa
Par pagalmu grāvi raka;
Jaunajam atvedīs
Tīrumiņa mērītāju.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

23900.

Vecā brāļa līgaviņa,
Tā man mārša, tā māmiņa,
Tā manāi pūriņāi
Auda baltas villainītes.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

23901.

Vecākā ietaļiņa,
Kur uguni namiņā!
Tu redzēji dzīvodama,
Kā kuŗ dēla māmuļiņa.
18 (Kliģenē).

23902.

Vecākās ietaliņas,
Cita kult, cita malt;
Es jaunāka, es vieglāka,
Es ar guni namiņā.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

23903.

Visa zied tautu zeme
Dzeltāniem(i) ziediņiem;
Iesa- man- mīlējās
Viena rīta ganījumu.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

23904.

Visi labi sveši ļaudis,
Kad māsiņa bāliņos;
Kad māsiņu dabūjuši,
Palīdz līdzi niecināt.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23905.

Visi man labi ļaudis,
Kad es pate laba biju;
Visi manim krēslu cēla,
Gribēj' mani atceļam.
216 [Ventspilī].

23906.

Visi man labi ļaudis,
Kad es pate laba biju;
Visi mani naidenieki,
Kad es naida cēlējiņa.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

23907.

Visi ziedi izziedēja,
Kad bij silta vasariņa;
Visi man labi bija,
Kad es pate laba biju.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

1. Visi silti ziemas vēji,
Kad man sagša, villainīte;
Visi labi ar manim,
Kad es pate laba biju.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

23908.

Visupirms pora bērzi!
Dzeltenām lapiņām;
Visupirms vedekliņa
Māsīciņu nicināja.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23909.

Cielaviņas, vedekliņas,
Vai jūs mani gaidījāt?
Vai cepāti gaidīdamas
Magoniņu pīrādziņus?
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

23910.

Celies agri, jaunā mārša,
Vāri agri brokastīnu!
Sen gavel dieverītis
Pa lielaju tīrumīnu.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1. Celies agri, jaunā mārša,
Vāri agri azaidiņu!
Jau jaunais dieveriņš
Pa siliņu gavilēja.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

- 66 -

23911.

Celies, brāļa līgaviņa,
Piecel mani celdamās!
Man's necēla māmuliņa,
Zina tevi cēlājiņu.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

23912.

Cūka cūka, ne māršiņa,
Bāliņ, tava līgaviņa:
Pate vilka baltu kreklu,
Bāliņam(i) melnu deva.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

23913.

Cūka cūka, ne māršiņa
Mana brāļa līgaviņa:
Kā cūciņa parukstēja,
Man gaŗām(i) paiedama.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Cūka cūka, ne māršiņa,
Bāliņ, tava līgaviņa:
Kuŗu duru daiedama,
Kā cūciņa rukšķināja.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

2. Cūka cūka, ne māršiņa,
Ne bāliņa līgaviņa:
Kad es devu dievpalīgu,
Kā cūciņa aturkstēja.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

3. Cūka cūka, ne vedekle,
Bāliņ, tava līgaviņa:
Ne tā prata krēslu celt,
Ne noņemti villānīti;
Iet gaŗām šņaukādama,
Kā cūciņa rukšēdama.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 56 [Pociemā (Pociema pag. Vlm)].

23914.

Cūka cūka, ne māršiņa
Mana brāļa līgaviņa:
Pate mala maltuvē,
Cūkas ēda padzirnē.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)], 359 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23915.

Cūka cūka, ne māršiņa
Mana brāļa līgaviņa:
Saulē, cūka, nogulētu,
Kad māmiņa necēluse.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

23916.

Cūka cūka, ne vedekla,
Brāliņ, tava līgaviņa:
Kad iedama druviņā,
Kā cūciņa rukšķināja.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

★

46918.

Ai jaunuokuo ītaļeite,
Jau tu mani nadadzeisi:
Maņ dēļeni oruojiņi,
Maņ sīniņa pluovējiņi.
174 [Kārsavas Ldz].

46919.

Oi svainīt, labdarīt,
Kū tu man i loba dori?
Es atdevu sov' muosiņu,
Ko līpiņu izoudzējs.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

46920.

Ai svainīti, lielmutīti,
Kam tu mani kaitināji?
Es jau sāņis noskatīju,
Kā pārīti noskaitīji.
396 [Skrīveŗu Rg].

46921.

Ailu ailu es lustīga,
Smuka mana brāļa sieva.
Šī man būse tautiņāse
Piermā pūra cilātāja.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

46922.

Aiz tā mana brāļa nama
Žagatiņa žadzināja;
Tā nebija žagatiņa,
Brāļa sieva lielvēdere.
45 [Bejas (Kolberga) Vlk].

46923.

Aizasmaka mans kakliņš,
Ne ēdot, ne dzeŗot;
Ar māršām strīdoties,
Bāleliņu mierinot.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

1. Aizsmoka muns kakliņš,
Ni ādūt, ni dzerūt,
Ar māršiņu borūtīs,
Buoleliņus nūžynūt.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

46924.

Aizjūdz man, dievērtiņ,
Resno bēri kamanās,
Es tev būšu atvažot
Resna klaipa cepējiņu;
Resna klaipa cepējiņu,
Biezas putras vārītāju.
605 [Skolas].

- 67 -

46925.

Apkārt galvu vāli griezu,
Brāļu kreklu velējot,
Lai griezās brāļa sieva,
Ar manīm runājot.
273 [Mores Rg].

46926.

Ar maniem, tu māršiņ,
Esi laba, vai neesi;
Tik vien manu bāleliņu
Nesūt' melnu druviņai.
224 [Lielvārdes Rg].

46927.

Ar māršiņu sabārosi,
Mežmalēji stāvēdama;
Ieraudzīju bāliņami
Melnu kreklu mugurā.
599 [Kurzeme].

46928.

Atsasādūs buoliņūs
Kē uoryskūs ūzolūs;
Atsasādūs muoseicuos
Kē osyjuos odotuos.
425 [Šķaunes (Landskoronas) Ldz].

46929.

Auga maņ bolti zierņi,
Auga bolti buoleliņi.
Māršeņas vīņ lasēju
Kai rožeņas duorzeņī.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

46930.

Baru pļāvu, bar' atstāju
Par bāliņa tīrumiņu,
Brāļa sievu nīdēdama,
Kam māmiņu raudināja.
46 [Beļavas Md].

46931.

Buoliņi, muni buoliņi,
Vusi vīnu lilumiņu!
Māršas vīnu lilumiņu,
Citas lilas, citas mozas;
Kura lila, līlejās,
Kura moza, gauži raud.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

46932.

Atvedit maņ māršeņu
Koč moziņku, da čosņinku:
Pupu zīdu čosnumeņi,
Izkapteitis osumeņi.
551 [Ludza Ldz apr.].

46933.

Braucit, svuoti, kur braucit,
Aizbraucit munu sātu!
Maņ ir taida muoseiciņa,
Zierņu zīda skaistumiņa;
Zierņu zīda skaistumiņa.
Izkaptiņas osumiņa.
465 [Varakļānu Rz].

1. Braucit, tautas, kur braukdamas,
Aizbraucit munā sātā!
Maņ ir daudzi muosīciņu,
Vysas skaistas izaugušas;
Pupu zīdā, zierņu zīdā,
Izkaptītes osumā.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

2. Lyugsitīs, bruoliliņi,
Ir maņ skaista muosiciņa:
Pupu zīdu raibumiņu,
Izkaptiņas osumiņu.
326 [Preiļu D].

3. Juojīt, tautas, da manim,
Man ir skaista muoseiceņa:
Zūsis spolvas skaistumeņa,
Izkaptētis osumeņa.
466 [Vārkavas D].

4. Juojit, tautas, uz manim,
Man ir skaista muoseiceņa:
Zierņu zīdu skaistumiņu,
Izkapteņas osumeņu.
365 [Sakstagalas Rz].

46933¹.

Skaista skaista maņ' māršiņa,
Zierņa zīda skaistumiņu;
Zierņa zīda skaistumiņu,
Izkaptiņas osumiņu.
89 [Dricēnu Rz].

46934.

Lūdzies mīļi, tautu dēls,
Man ir skaista māsīciņa:
Kā zīlīte, kā žubīte,
Lakstīgalas valodiņ(a).
241 [Lubānas Md].

1. Tautas tautas lyugsīs manis,
Aug man skaista eistuo muosa;
Kai zeilīte, kai žubīte,
Lakstīgolas volūdiņa.
466 [Vārkavas D].

- 68 -

46935.

Bruoleišim beju guojuse,
Māršeņomi naguojusja.
Īt muņ māršeņom
Daļu šās vasareņis.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

46936.

Brāļiem biju gan gājusi,
Māršām biju negājusi;
Māršas grib visu mūžu
Bāliņos paliekot.
45 [Bejas (Kolberga) Vlk].

46937.

Brālīts jēma līgavīnu,
Kuŗi muti [mute] nemazgāt(a).
Sak', brālīti, kur tu liksi,
Cūku stallī rūmes nav?
94 [Dunikas Lp].

46938.

Da šuo laika muna slave
Pyriņā gulējuse;
Nyu atvede jaunu māršu,
Munas slaves nasatāju.
35 [Baltinavas Abr].

46939.

Div reizjeitis māršys lyudžu,
Lai man kraklu izmozgoj;
- Nav man vaļis, daudzi dorba,
Vari pats izmozguot.
606 [Vitebskas guberņa].

46940.

Dieveram, bāliņam,
Abiem ņēmu līgaviņas:
Dieveram irbīt' ņēmu,
Bāliņam lakstīgalu.
46 [Beļavas Md].

46941.

Dīveri, muni dīveri,
Es dīveru mārša beju;
Dīveri ortu naguoja,
Ka uz māršu navaicuoja.
579 [Viļāni Rz apr.].

46942.

Diever', mani dieverīši
Kā ezera pureniņi;
Sakās mani māmuliņa
Viendēļam iedevus(i).
263 [Mēmeles Jk].

46943.

Dīveri, muni dīveri
Kai eistī buoleliņi;
Vysi muni buoleliņi
Par svešim palykuši;
Ni es eju pi buoleņim,
Ni pi mani buoleliņi.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

1. Dīveri, muni dīveri
Kai eistī bruoļiļiņi;
Muni poši eistī bruoļi
Kai svešinīki palykuši.
389 [Silajāņu Rz].

46944.

Dīveri, muni dīveri
Kai eistī buoleliņi,
Kur īdami, naīdami:
Māršiņ, bruoļa ļaudaviņa.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

46945.

Dīveri, muni dīveri
Kai eistī buolilaņi;
Kod es guoju da māmiņas,
Tod aizjyudzja kumeliņu.
425 [Šķaunes (Landskoronas) Ldz].

46946.

Dīveri, muni dīveri
Kuo vonogi lidinēja;
Savu bruoleņu naradzu
Ni ratam ataimūt.
44 [Bebrenes Il].

46947.

Dīverīši, muosēciņas,
Vysi uz manis greiž' verās,
Jem maizīti, rūku sver,
Jem ližeiku, nasasmeļ.
466 [Vārkavas D].

46948.

Dieverīt, bāleliņ,
Kā ar mani nerunā?
Ko runāšu, vedekliņ,
Vakar gauži bārāmies?
203 [Kurmenes B].

46949.

Dīvers man zirgu jūdza,
Grožot vis negrožoja;
Es atvedu dīveram
Bez pūriņa līgaviņu.
235 [Litenes Md].

- 69 -

46950.

Dīvers māršu ryudynuoja,
Sudabriņa vaicuodams.
Oi tu troks, dīverīt,
Kur es jemšu sudabriņu?
Tāvs ar muoti zam zemītes,
Bruoliņš jyuru saliņā.
389 [Silajāņu Rz].

1. Dīvers mani ryudynuoja,
Sudrabiņa vaicuodams.
Kur es jēmu, kas man deve,
Buoriņai dzeivuojūt?
465 [Varakļānu Rz].

2. Dīvars māršu ryudinuoja,
Sudrabiņa gribādams.
Kur es ņemšu sudabreņu,
Man ir sovs ārājiņš.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

3. Asariņu upe tak
Par dīvera pagalmiņu.
Dīvers māršu ryudynuoja,
Sudabriņa vaicuodams.
Vai tu glups, dīverīt,
Kur es jēmu, kas man deva?
250 [Maltas (Rozentovas) Rz].

4. Dīvers māršu ryudynuoja,
Sudrabiņa prasīdams.
Nav pi manis sudrabiņa;
Ni aiz zeiles lelumiņa;
Tik pi manis sudrabiņa,
Kai vaiņuka viersyuņēji.
365 [Sakstagalas Rz].

46950¹.

Dīvers māršu ryudinuoja,
Sudabreņa praseidams.
Kur, dīver, tovs sudobrs?
Muns sudobrs pyureņā;
Tovs sudobrs krūdzeņā,
Krūga golda galeņā.
576 [Varakļāni Rz apr.].

46951.

Dīvers māršu auški cēla,
Pi galvgaļa stuovādams:
Celīs, māršiņ, auni kuojas,
Īsim obi dryviņā!
Dryvā saulīte izlēca,
Dryvā saule nūrītēja.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

46952.

Dīveņ, dūdi man īīt
Deveņuos ītaļēs!
Cyta kultu, cyta moltu,
Es jaunuoka, es gudruoka,
Es ar guni nameņā.
605 [Skolas].

46953.

Dzīvo labi, līgaviņa,
Ar manām māsiņām!
Vai tu viena nodarīsi
Visus manus tīrumiņus?
184 [Ķēču Rg].

46954.

Ei svaineit, dor maņ lobu,
Nūjyudz munu kumeliņu;
Aizjyugs muni buoleliņi,
Ni vuordeņa nateikdami.
579 [Viļāni Rz apr.].

46955.

Ei vacuokuo ītaleite,
Sakur guni nameņī;
Tu redzēji, tu zynuoji,
Kai kur dālu muomuliņa.
Es tev dūšu lynu kraklu
Par tuos guņs kyurumiņu.
174 [Kārsavas Ldz].

46956.

Ej, īstais brāli, tu pa priekšu,
Rūmī tautu istabiņu!
Kur sēdēs piecas māršas,
Kur deviņi jaubrālīši?
282 [Nīcas Lp].

46957.

Ej, māršiņa, ciemiņā,
Nepel manu augumiņu!
Tā māmiņa man' auklēja,
Kuŗa tavu arājiņu.
241 [Lubānas Md].

46958.

Es dīvera mīli lyudžu,
Ap mutīti gluostīdama:
Dīverīti, buoleliņ(i),
Aizjyudz maņi kumeliņu.
247 [Makašānu Rz].

46959.

Es gaidīju jaunu svaini
Kā gulbīti ienākam;
Tas ienāca kā teters
Dubļainām kājiņām.
13 [Alojas (Ungurpils) Vlm].

- 70 -

46960.

Es gaidīju jaunas māršas,
Kā saulītes uzlecot;
Viņa ar manim tā dzīvoja
Kā skujiņa eglājā.
358 [Rugāju Abr].

46961.

Tai es māršeņas gaidēju,
Kai sauleitis uzlācūt;
Kad atvedja tū māršeņi
Kai ryugtuo ruduciņi.
174 [Kārsavas Ldz].

46962.

Es māršiņai piesacīju,
Tautiņās aiziedama:
Kulti, malti nedzeniet
Manu vecu māmuliņu.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

46963.

Ienācu darbiņu
Nodarīsi;
Uzkrāvu svainim
Akmeņiem pili.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

46964.

Es redzēju svainīšam
Ērma skaistu bāleliņu;
Doš' svaiņam linu kreklu,
Būs manā rociņā.
605 [Skolas].

46965.

Es sacēju: golva suop,
Maņ gaļveņa nasuopēja:
Nu dīvera dīri(?) vylku,
Voi vess slymu driveņā?
494 [Viļānu Rz].

46966.

Es sametu rudzu kaudzi
Siena kaudzes vietiņēje;
Es pametu braļa sievu
Pat' savēje vietiņēje.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

46967.

Guoju moltu moltuvē,
Na dziernovu ducynuot;
Guoju tautiņuos dzeivotu,
Na muosīcu ryudynuotu.
35 [Baltinavas Abr].

46968.

Gudrajai, mudrajai
Īt lelūs dīverūs;
Smolkim šyunim maizi cjapt,
Boltu gaļdiņu turēt.
247 [Makašānu Rz].

46969.

Gulēdama māte sauca
Tikušo vedekliņu;
Mani sauca netikušu,
Es pa priekšu datecēju.
241 [Lubānas Md].

46970.

Izdūru īlenu
Caur klētes sienu,
Lai varu māršai
Actiņas redzēt.
129 [Gudenieku Azp].

46971.

Izskrīn tu, vedekliņ,
Pyrma vuortu stuļpiņā!
Naīs', soku, muoseicuos
Pyrmajuos nedeļuos.
604 [Dažādi iesūtītāji].

46972.

Ja būs laba brāļa sieva,
Tad es arī laba būšu;
Ja būs sīva, ja būs barga,
Tecēs pati raudādam(a).
605 [Skolas].

46973.

Jo, Verīti, osi zūbi,
Kūdīs lūga stenderē;
Nasakūd muosīcā
Pyrmajā nedeļā.
465 [Varakļānu Rz].

46974.

Bērzeņam, kūceņam,
Daudzi smolku žagareņu;
Jer munai māmiņai
Daudzi jaunu vedekleņu.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

46975.

Jaunākā diverstiņa
Divejād pasasauču:
Diverstiņ, bāleliņ,
Aizjoudz munu kumeliņ'.
375 [Saukas Jk].

- 71 -

46976.

Jūdzi pate, tautu meita,
Savu brauktu kumeliņ'.
Iejūgs tavi bālēliņi,
Tad gaidīs cimdu pāri.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

46977.

Kad ar māršu sabāros,
Iesēdos skaidienā;
Cikreiz mārša gaŗām gāja,
Tik ar skārdu mugurā.
132 [Ikšķiles Rg].

46978.

Kas nu dos līdzi tikt
Vecajai ietaļai?
Jau aitiņas, jau telītes,
Jau bērniņi ganītāji.
436 [Tirzas (Tirzas-Pils) Md].

46979.

Kas tā tāda brūtes māsa
Tik ražena izskatās?
Svārki netīri, galva pinkaina,
Sēd aiz galda, smejās vēl.
108 [Engures Tk].

46980.

Kas tā tur par melnu vistu
Viņpus sētas kladzināj(a)?
Tā vis nebij melna vista,
Tā bij brāļa līgaviņa.
439 [Trikātas Vlk].

46981.

Kaut man būtu laba siena
Jele viena kaudža vieta;
Kaut man būtu laba mārša
Jele vienam bāliņam.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

46982.

Klaudzēt klaudz, man dzeŗot,
Ābeļkoka biķerītis;
čīkstēt čīkst, man ejot,
Svaiņa kurpes kājiņā.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

46983.

Ko solīju, to iedevu
Savām vīra māsiņāmi;
Noiedama kreklus devu,
Dzīvodama mīļus vārdus.
46 [Beļavas Md].

46984.

Kritu, kritu nu kumeļa,
Da zjamjai nadakritu:
Man sagyva pīci svaiņi,
Pīci bolti bruolileņi.
326 [Preiļu D].

46985.

Loba muna vedekleņa,
Ka maņ cyta taida byutu.
Apmoluse dziernaveņis:
Celīs maltu, muoseiceņa!
326 [Preiļu D].

46986.

Lābāk man daudz dieveŗu,
Nekā daudz māsīc(iņ)u.
Dieveŗos kā brāļos,
Māsīcās kā kuņās;
Viena pati māsīciņa
Kā tā sūra kaņapīte.
119 [Gaujienas Vlk].

46987.

Lobuok man daudz dīveru,
Nakai eistu bruolileņu;
Kur īdami, naīdami:
Muoseņ, leidza ar manim!
414 [Stirnienes Rz].

46988.

Lobuok daudzi dīverīšu,
Nakai daudzi muoseiceņu:
Muoseicom gūda vojag,
Dīverim navajag.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

46989.

Labdien labdien, švāgeršelme,
Kāda vaina mūs māsai?
Vai tā ēda neizceptu,
Vai valkāja nemazgātu?
Cepta zose kamburē,
Balts krekliņis mugurē.
589 [Kuldīgas apr.].

46990.

Labi labi šim brīžam,
Ne visam mūžīnam.
Dievers manim kājas āva,
Māsīcīna matus pina.
75 [Cirgaļu (Aumeisteru) Vlk].

- 72 -

46991.

Lozda lozda īsavīsja
Lelajā lozdajā;
Muosa muosu īsateicja
Lelajūsi dīverūs.
357 [Rudzētu D].

46992.

Līc, Borbul, jaunas kuojas
Pi vacūs lepestīšu,
Vacuos kuojas nūdylušas,
Māršiņom kolpuojūt.
35 [Baltinavas Abr].

46993.

Līdzi vedu, kur iedama,
Savu jaunu māsīciņu;
Bāliņiem rādīdama,
Lai iet radi biezumā.
358 [Rugāju Abr].

46994.

Leigoj vīna tautu meita
Kai usneitja teirumā:
Ni dīveru, ni muosiņu,
Tovu kuoju minējeņu.
143 [Jāsmuižas D].

1. Leigoj vīna tautu meita
Kai usneite teirumā;
Ni dīveru, ni muoseicu,
Ni eistū buoleleņu.
357 [Rudzētu D].

2. Leigoj vīna poša mārga
Kai ušņeite teirumā;
Aiz tā liela bargumiņa,
Ni dīveru, ni muoseņis.
18 [Andrupenes Rz].

3. Leigoj vīna tautu meita
Kai usneita teirumā.
Kur muosiņa, kur buoliņi,
Kur buoleņa līgaviņa?
326 [Preiļu D].

46995.

Man bij viena rakstu josta
Pašā pūra dibenā;
Bij man viena māsīciņa
Kā sūreņu sinepiņa.
14 [Alsviķa Vlk].

46996.

Moza seika as īguoju
Lelyjūsi dīverūs;
Izaplatynovu dzeivuodama
Kai tys plotys ūzuļaņš.
26 [Asūnes D].

46997.

Maģš mūsu svainītis
Kā pupu pēda:
Aiz galda sēdoti,
Cepure viena;
Kad izgā' plānā,
Zābaki vien.
355 [Rucavas Lp].

46998.

Mārša gāja ciemiņā,
Mani nese kukuļiem;
Vai, māršiņa, tev nebija
Tīras maizes klētiņā?
241 [Lubānas Md].

46999.

Mārša īt cīmeņā,
Sītu nas rūceņā;
Kur īdama, naīdama,
Sejoj munu augumeņu.
605 [Skolas].

47000.

Mārša manu villainīti
Namē kāra vadzītēje;
Mārša mani sēdināja
Pie uguņa krāģītēje.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

47001.

Māršas munas vilnuonītes
Upeitī samērcē,
Valādama naizvelēju
Palākuosi vilnuonītes;
Rauduodama naizraudovu
Nū Laimeņis lobumeņa.
18 [Andrupenes Rz].

47002.

Māršiņ, brāļa ļaudaviņ(a),
Kāda naida tu ar mani?
Vai es tavu pūru pētu,
Vai ar tavu villainīt(i)?
473 [Veclaicenes Vlk].

47003.

Māršiņ, brāļa līgaviņa,
Ko es teve ļaunu daru,
Ka tu mane nevēlēji
Savu radu arājiņu?
Kā es teve novēlēju
Savu īstu bāleliņu.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

- 73 -

47004.

Muoseņ, bruoļa ļaudaviņa,
Namin mani kuojiņom!
Muote gulēja dīnavydu,
Es auklēju buoleliņu.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

47005.

Māršeņ, bruoļa ļaudaviņa,
Namiņ maņa kuojeņom!
Meisi maņi kuojeņom,
Poša atrassi dzeivuodama.
295 [Ozolmuižas Rz].

47006.

Muosīcas mani žāluoja,
Maņ muosīcu vaira žāļ:
Vīnu puoru orklā jyudžu,
Ūtru puoru ecīšā;
Trešu puoru sev turēju,
Ar kū braukt bruolīšūs.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

47007.

Mygla, rosa nūgulāja
Munu lynu teirumeņu.
Kū as devu dīverim,
Kū dīvera māmeņai?
170 [Kapiņu D].

47008.

Minami, laužami
Tie skala beņķi;
Jauns mans svainītis,
Lai taisa citus.
605 [Skolas].

47009.

Mirstat, māršas, sprāgstat, māršas,
Lai dzīvoja bāleliņi!
Ņems bāliņš jaunu sievu,
Dos man jaunu gabaliņu.
46 [Beļavas Md].

47010.

Nāc, māsiņ, nāc, svainīt,
Es jūs abus mīļi lūdzu;
Sēd', svainīt, soliņā,
Māsiņ, bišu krēsliņā.
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

1. Nāc, māsiņ, nāc, svainīt,
Abi jūs man gan mīlat;
Sēd', svainīt, ozolā,
Māsiņ, maldu krēsliņā!
378 [Seces Jk].

2. Svainīts mans, māsiņ' mana,
Tie lielie viesi bija.
Sēd svainītis soliņā,
Māsiņ, meldru krēsliņā.
263 [Mēmeles Jk].

47011.

Ni myužami es naīšu
Ar dīveri sīna pļaut;
Dīvers pļuove duobulā,
Mani lyka dadasā.
358 [Rugāju Abr].

1. Pret tū Dīvu es naīšu
Ai dīveri sīna pļautu,
Dīver' pļāva uobuliņi,
Mani lik(a) dadosa [dadasuos].
605 [Skolas].

47012.

Ne runāt nerunāju
Ar brālīša līgaviņu:
Kālabād brālīšam
Mells kreklīš mugure?
Kā viš mellu neturēja,
Kad gulēja šūpule?
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

47013.

Nesader ietaļām
Div ratiņi istabā,
Kā sader bāliņiem
Pieci arkli tīrumā.
605 [Skolas].

47014.

Nesēdēju, negreznēju,
Nogājusi bāliņos;
Izstaigāju, izkoļčāju,
Uz māršām drīzenēju.
241 [Lubānas Md].

47015.

Ņemīt mani ītaļuos,
Es lobuoka ītaļiņa:
Pus' istabas izslaucīšu,
Pus' atstuošu ītaļai.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

47016.

Oju oju jaunā mārša,
Kas būs rītu, kas parītu;
Pirmajā vakarā
Staigā, šņuci nometusi.
358 [Rugāju Abr].

- 74 -

47017.

Pogoid, kucje, kūmineic,
Es tjev pynkys izplyukuošu:
Tu atpjēli dīvjeram
Sjeņ carātu ļaudavjeņu.
606 [Vitebskas guberņa].

47018.

Par bāliņu nebēdāj(u),
Kādu ņems līgaviņ(u);
Ka verētu dieveram
Labu ļaužu sataujāt.
322 [Praulienas Md].

47019.

Pašas māsas ietaliņas,
Paši brāļi ķelvāesiņi.
179 [Katriņas C].

47020.

Pieminēju bargu māršu,
Tautiņās nogājušu;
Ar ūdeni gun' aplēja,
Ar skaliem galvā sita.
358 [Rugāju Abr].

47021.

Apļukstjāt pļuksti māršeņai,
Ap kukneiti staiguojūt,
Dīvys zyna, dīverami
Voi tai pļukstjās, voi napļukstjās.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

47022.

Rauduvīte, šketerīte,
Sajauc dyuņu azarā;
Vīna pate buorga mārša
Sajauc vysu dzeivuošonu.
58 [Blīdenes (Blīdenes un Stūŗu-Dūres) Tk].

47023.

Rūka rūceņu mozguoja,
Kas, muteite, tev' mozguos?
Muosa muoseņu mīļuoja,
Kas, svaineite, tev' mīļuos?
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

47024.

Rudzu muoļas, kvīšu muoļas,
Obas vīnu gryutumeņu;
Muoseiceņa, vedekleņa,
Obas vīnu lelumeņu.
326 [Preiļu D].

47025.

Sadar mīzis ar apeini
Vīnas bucas dybynā;
Nasadar div ītaļiņas
Vīnu bruoļu ustobā.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

47026.

Saderēt saderēja
Ar bāliņa līgaviņu:
Ziemā labi kambarī,
Vasariņā druviņā.
358 [Rugāju Abr].

47027.

Sakās mani māmuliņa
Draudzītē iedevusi;
Kur, māmiņ, tā draudzīte,
Viena teku druviņā?
241 [Lubānas Md].

47028.

Savu sieku samalusi,
Ietecēju istabā;
Lai iet otra ieterīte
Savu sieku ritināt.
281 [Neretas Jk].

47029.

Sazamalu trīs auziņas,
Izacepu plācenīti;
Apdalīju dieveŗiem
Pa lielami gabalam.
241 [Lubānas Md].

47030.

Sasapyna bolta vysta
Boltu lynu pokoluos;
Īsapyna myus' muosiņa
Muosīcuos rogonuos.
389 [Silajāņu Rz].

47031.

Sasaprūti, napraškeņ,
Izguojuse tauteņuos!
Pacel krāslu, apaun kuojas
Vacuokai ītaļai.
576 [Varakļāni Rz apr.].

47032.

Satacēja div upītes,
Izašķīra ezeriņš;
Sasaveda div vietaļas [ietaļas],
Izašķīra bāleliņi.
166 [Kalsnavas Md].

- 75 -

47033.

Snaude priede, snaude egle,
Snaude brāļa līgavīna;
Priedi, egli vējš locīja,
Kas snauduļu radzinās?
Mana brāļa pātedziņa,
Tā snaudaļu radzinās.
39 [Bārtas Lp].

47034.

Sīka maza ietecēju
Lielajos dieveŗos,
Ni darbiņa izmākusi,
Ni prātiņa saņēmusi.
363 [Saikavas Md].

47035.

Seika moza ītecēju
Lelojūsi dīverūs;
Jau dīveri sen gaulēja
Pa lelūji teirumeņ(u).
605 [Skolas].

47036.

Sīvi brāļi, sīvas māršas,
Kur es viena būšu lēna?
Ir nātrīte sīva auga,
Kas brālīša žogmalī.
39 [Bārtas Lp].

47037.

Skatāt, tautas, skatāt, tautas,
Kā svainītim kājas iet;
Klišu klašu, lumzu lamzu,
Kā tie veci ritenīši.
355 [Rucavas Lp].

47038.

Smalki ryuce syla prīde,
Smolka līta pīlejuse;
Gouži roud tei muosiņa,
Kurai doudzi dīverīšu.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

47039.

Smalki šuvu teikšķēdama
Dieveram linu kreklu,
Lai tas mani mīļi sauca:
Māsiņ, brāļa līgaviņa.
112 [Ezeres Kld].

47040.

Spryguleņi sadaŗāja
Pa kluojīni kuleņī;
Māršys vīņi nasadar
Pi bļūdeņis reiteņī.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

47041.

Stāvu vien nostāvēju
Kā niedrīte ūdenī;
Ne man viena īsta svaiņa,
Ne īstā bāleliņa.
87 [Drabešu (Drabužu) C].

47042.

Sudrabiņa viju viju,
Brāliņos dzīvodama;
Tur piesēju svaiņa zirgu,
Tur brāliņa kumeliņu.
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

47043.

Svainīt' lūdzu dziedādama,
Bāleliņa raudādama;
Māsa svaini sūtīt sūta,
Nelaiž mārša bāleliņa.
241 [Lubānas Md].

47044.

Svainīti manu,
Kā jēra pūslīti,
Kuls māsa rītā, vakarā,
Pakārs, piesies, pagrabinās.
195 [Kraukļu Md].

47045.

Svaineit, munu kukaineiti,
Tu nūsleiki ūloknī;
Es gribēju ratavuot,
Aiz smīkleņa navarēju.
605 [Skolas].

47046.

Svainīts man' par svaini sauca,
Es svainīša nepazinu;
Tad svainīti ievēroju,
Kad māsiņu maldināja.
378 [Seces Jk].

47047.

Svainīts mani māsu sauc,
Es svainīša nepasaucu;
Es svainīša nepasaucu,
Kam tas māsu raudināja.
3 [Adulienas Md].

47048.

Svainīšam vītu taisu,
Uobuliņu lasīdama;
Svainīts man skustu pierka,
Svaiņa bruoļi gredzeniņu.
358 [Rugāju Abr].

- 76 -

47049.

Ša tev, ītaļ, muna vuole,
Ša tev muna valātive,
Es atdūšu dīvereiti
Kai guļbeiti izvalātu.
358 [Rugāju Abr].

47050.

Šķita tautu naminam [namiņā]
Egles malku sprēgājot;
Ietaļiņas pirējās,
Ūdens traukus dalīdamas.
235 [Litenes Md].

47051.

Tautuos guoju tauteņuos,
Na dīveru leidzynuot;
Dīveram zalta jūsta,
Maņ sudobra īlūceņi.
389 [Silajāņu Rz].

47052.

Tā nedari, jaunis svainis,
Kā darīji uzaugdams:
Visus krogu pabeņķīšus
Ar svārkiem izslaucīji.
605 [Skolas].

47053.

Tāda pati man' māsiņa,
Kā tie citi sveši ļaudis:
Sērstu mani aicināja,
Dieverami paturēj(a).
241 [Lubānas Md].

47054.

Tāda svaiņa es gribēju,
Tādu manim Dieviņš deva:
Tievu, gaŗu deguntiņu,
Pelēkāmi actiņām.
46 [Beļavas Md].

47055.

Taidas maršiņas gribējam,
Taida myus gadejuos:
Seiku, mozu daguneņu,
Opolom actiņom.
576 [Varakļāni Rz apr.].

47056.

Tādu vedu brāļam sievu,
Kāda man gadījās;
Dieveram, tam lūkoju,
Tā būs otra ieterīte.
132 [Ikšķiles Rg].

47057.

Tjaic maņ muosa, tjaic vadakla,
Tjaicja vīna, tjaicja ūtra;
Muosa tjaicja dīveram,
Vedekleņa bruoleņam.
326 [Preiļu D].

47058.

Tīšām gāju, nebēdāju,
Deviņos dieveŗos;
Zinaj' savu drošu prātu,
Savu labu tikumiņ(u).
104 [Ēdoles Vp].

47059.

Tencin Dievu, tu tautieti,
Ka es tevis nepazinu;
Būt' es tevis pazinuse,
Tu māsiņas nedabūtu.
112 [Ezeres Kld].

47060.

Vacuokā ītaleņa,
Ej paprīkšu dierveņā!
Tev dzeiveite, tev bērniņi,
Tev vairuok vajadzēja.
605 [Skolas].

47061.

Vacuokuo ītalīte,
Tu pa prīšku dierviņā!
Tev bērniņš, tev ūtors,
Tev maizeite vairuok aug.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

47062.

Viju skaistu lukterīti,
Jaunas māršas gaidīdama,
Snaudulīte jaunā mārša,
Neredz skaista lukterīša.
179 [Katriņas C].

47063.

Visa pirma pavasar
Padzaltonis puriniņš;
Visa pirma muosiciņa
Vedekleņu reudinoj.
326 [Preiļu D].

1. Vysa pyrma pavasar
Dzaltonais puriņiņš;
Vysa pyrma muoseiceņa
Ar vadaklu īnaidu [īnaidā].
170 [Kapiņu D].

- 77 -

47064.

Visi vēji ruden auksti,
Visi silti pavasar;
Visi mīļi māsas vārdi,
Visi bargi brāļa sievas.
358 [Rugāju Abr].

47065.

Viena pati rauduvīte
Sajauc dūņas ezerā;
Viena pati barga mārša
Izšķiŗ manus bāleliņus.
Ej uz mežu, šķir niedrītes,
Nešķir manus bāleliņus.
147 [Jaunlaicenes Vlk].

47066.

Viena pate sārta josta
Mana pūra dibenā;
Viena pate māsīcīna
Kā sūrā kaņepīte.
192 [Kosas C].

★

d) Dzīve tautās, salīdzinot ar dzīvi bāliņos

23917.

Ailu ailu, kur palika
Citreizējs augumiņš!
Magonītes galvu ģērbu,
Rožu ziedu villainīti.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

23918.

Vai Dieviņ, kad redzētu
Savas malas ozoliņu
Skrūzainām lapiņām,
Ledotiem zariņiem!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

23919.

Vai kājīnas, vai rocīnas,
Nav darbīnu ieradušas,
Ieradušas bālīnos
Atslēdzīnas skandināt,
Atslēdzīnas skandināt,
Dēļu grīdu dimdināt.
375 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23920.

Vaile manu to dieniņu,
Kur es augu brālīšos!
Nedzierdēju ļaunu vārdu,
Ne darbiņu vainājam.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

23921.

Aiji manu veiklumiņu
Bāliņosi palikušu!
Gan gribēju, nevarēju
Līdza vesti tautiņās.
113 [Alūksnē].

23922.

Ei tautīt, gŗeut'(?) meudīt,
Gŗeut'(?) munami augumam;
Kai man'i greut' nabeja
Pi tāva, muomul'eņes.
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

23923.

Aizsmakuse dzeguzīte,
Vērienē kūkodama;
Aizsmakuse mūs' māsiņa,
Tautiņās raudādama.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

23924.

Bargs bāliņš, bargs tautietis,
Abi vienu bargumiņu;
Jau to manu augumiņu
Bargi vien maldināja.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

23925.

Baltu sedzu villainīti,
Māmuliņas mazgājumu;
Tautiņās sazilēja
Līdz ar manu augumiņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

23926.

Bāliņos spēlējos
Ar sarkanu āboliņu,
Sviež' augšā, krīt zemē,
Apgriežās sidrabā.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

23927.

Darbos gāju, nepiekusu,
Nesēdēju ceļmalā,
Kā piekusu tautiņās,
Sēžu teka maliņā.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

23928.

Es bij' pate vēlīga,
Kad es augu bāliņos;
Tecēdama puķīt' plūcu
Brāļ' āriņa maliņā.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

- 78 -

23929.

Es dziedātu no rītiņa,
Kaut galviņa nesāpētu;
Es mīlētu, kaut varētu,
Tautās savus bāleliņus.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

23930.

Es izaugu bāliņos,
Ar āboli spēlēdama;
Nu aizgāju tautiņās,
Spēlēj' gaužas asariņas.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Pie bāliņa dzīvodama,
Zeltābolu vien spēlēju;
Kad aizgāju tautiņās,
Spēlēj' gaužas asariņas.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

23931.

Es uzaugu brālīšos
Kā jaunos ozolos;
Aizved mani dieveŗos
Kā melnā eglienā.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

23932.

Es izaugu [uzaugu] bāliņos
Kā sarkana brūklenīte;
Tautiņās nobālēju
Kā dzeltena bērza [bērzu] lapa.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē], 38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)], 931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

1. Es uzaugu pie māmiņas,
Kā puķīte ziedēdama,
Kā puķīte ziedēdama,
Kā sarkana magonīte.
Kad aizgāju tautiņās,
Nobālēju, nodzeltēju,
Nobālēju, nodzeltēju
Kā dzeltena bērzu lapa.
332 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Es nogāju tautiņās
Kā sārtā magonīte;
Tur paliku pie tautieša
Kā dzeltena bērza lapa.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

23933.

Es izaugu bāliņos
Liela ceļa maliņā;
Kungi vien izgulēja
Smalkus lina paladziņus.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

23934.

Es izaugu pie bāliņa
Kā pie laba muižinieka:
Glāžu logi, dēļu grīda,
Sveces vien dedzināju.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

23935.

Es izaugu pie bāliņa
Kā pie maza muižnieciņa,
Ni kūlusi kunga riju,
Ni malusi rīta māli.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

23936.

Es uzaugu pie bāliņa
Kā pie maza muižnieciņa:
Sārtiem teka biķerītes
Pa galdiņa galiņiem.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

23937.

Es uzaugu pie bāliņa
Kā pie maza muižnieciņa:
Skaistas durvis, skaisti logi,
Skaisti paši dzīvotāji.
54 [Limbažos (Limbažu pag. Vlm)].

23938.

Es uzaugu pie bāliņa
Kā pie maza muižnieciņa:
Sveces vien dedzināju,
Acīm skalu neredzēju.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Es izaugu pie bāliņa
Kā pie maza muižnieciņa:
Nebij manas vilnainītes
Skalu dūmu redzējušas.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

23939.

Es uzaugu pie bāliņa
Kā pie maza muižnieciņa:
Vaska sveces dedzināju,
Pie galdiņa sēdēdama.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

23940.

Es uzaugu pie bāliņa,
Ļaunu vārdu nedzirdēj';
Kad aizgāju tautiņās,
Visi darbi vainojam'.
211 [Rindā (Ances pag. Vp)].

- 79 -

23941.

Es izaugu pie māmiņas
Kā puķīte, kā rozīte:
Pienu ēdu, pienu dzēru,
Pienā muti nomazgāju.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23942.

Es uzaugu pie māmiņas,
No bēdām nezināju;
Kad izgāju tautiņās,
Bēdas bēdu galiņā.
Tā bij manim pirmā bēda:
Puiši prasa paladziņa;
Tā bij manim otra bēda:
Ganiņš prasa villainītes;
Tā bij manim treša bēda:
Kaŗ tautiets šūpulīti.
2 [Aderkašos (Taurupes pag. Rg)].

1. Tās bij manas pirmas bēdas:
Gultiņ' prasa paladziņu;
Tās bij manas otras bēdas:
Tautas nāk klātgulēt;
Tās bij manas trešas bēdas:
Tautas kāra šūpulīti,
Tautas kāra šūpulīti
Manas gultas galiņā.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

2. Tik lustīga padzīvoju
Kā savos bāliņos.
Kad pārkāpu tautu slieksni,
Bēda bēdas galiņā.
Pirma bēda tāda bija:
Vajag ganam zebenieka;
Otra bēda tāda bija:
Puiši prasa zirgu deķa;
Treša bēda tāda bija:
Tautiets nāca klātgulēt.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

23943.

Es uzaugu pie māmiņas,
No grūtuma nezināju;
Kad nogāju pie tautieša,
Tad grūtums uz grūtuma.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

1. Kad es augu pie māmiņas,
Grūtumiņa neredzēju;
Kad izgāju tautiņās,
Grūtumos nodzīvoju.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

23944.

Es izbridu tēva purvu,
Ne kājiņas slapjas tika;
Kad nogāju tautiņās,
Tad kājiņas mirktin mirka.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

23945.

Es neraugu rīta saules,
Kad man laba vakarā;
Es neraugu brāļa dzīves,
Kad man laba tautiņās.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

23946.

Es odziņu nelasīju,
Bāliņos(i) dzīvodama:
Kam bij man ogu dēļ
Locīt savu augumiņu?
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23947.

Es savos bāliņos
Pate viesu mielotāja;
Kad aizgāju tautiņās,
Tad stāvēju aizdurvē.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

23948.

Es savai māmiņai
Atslēdziņu glabātāja;
Kad aizgāju tautiņās,
Aiz durvīm stāvētāja.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

23949.

Es savai māmiņai
Ne telīšu neganīju;
Tautiņām liela slave,
Esu maļu malējiņa.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

23950.

Es cerēju tautiņās
Kā savos brālīšos:
Ik rītiņus pūŗu malt,
Ik vakarus alus dzērt.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

23951.

Gribēj' tautas man' auguma,
Gribēj' mana vēlīguma,
Gribēj' man's tā tekot,
Kā tecēju bāliņos.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

- 80 -

23952.

Grūt' man bija kalnā kāpt,
Lēt' leja notecēt;
Grūt' man bija pie māmiņas,
Vēl grūtāki tautiņās.
318 [Lindes Birzgalē (Birzgales pag. Rg)].

23953.

Iza- liela- lielījos,
Iza- plata- platījos
Sava tēva ustabā
Kā lielā ērbēģī.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

23954.

Kā, māsiņ, purvā bridi?
Purvā tev kājas mirka;
Kam, māsiņ, tautās gāji?
Tautās slikta dzīvošana.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

23955.

Ka dzeivoju pi māmeņis,
Kai pupeņa gal'dējūs;
Ka izguoju tauteņuos,
Kai lapeņa taurējūs.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

23956.

Kad es augu bāliņos,
Es bij' pati vēlīga;
Ka nogāju tautiņās,
Pati naidu cēlājiņa.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

23957.

Kas kaiš man nedzīvot
Pie bagāta bāleniņa?
Klētē maize, kambarī,
Namā salds alutiņš.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

23958.

Kas kaiš man nedzīvot
Pie saviem bāliņiem:
Vai tie man zirgu liedze,
Vai bāliņu pavadnieku?
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

23959.

Kas kaitēja auziņai
Spilvītēi negulēt?
Kas kaitēja māsiņai
Bāliņos nedzīvot?
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

23960.

Kas man kait nedzīvot
Pie baltā bāleliņa?
Stikla durvis, vaŗa vārti,
Paši veŗas neveŗami.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

23961.

Kas par modi tautiņās,
Ik vakara vietu taisa?
Es savos bāliņos
Kur pakritu, tur gulēju.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

23962.

Kur bij man nu noiet,
Kiur dieniņu nokavēt?
Ne man māršu bāliņos,
Ne māsīcu tautiņās.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

23963.

Kur elkšņam tādas lapas
Kā resnam ozolam?
Kur tautām tāda slava
Kā manam bāliņam?
318 [Lindes Birzgalē (Birzgales pag. Rg)].

23964.

Kur ošam tādas lapas
Kā jaunam ozolam?
Kur tautās tāda dzīve
Kā manos brālīšos?
170 [Lielnīkrācē (Nīkrāces pag. Azp)].

23965.

Kur ošam tādas lapas
Kā jaunam(i) ozolam?
Kur tautās tā vaļiņa
Kā pie tēva, māmuliņas?
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

23966.

Kur osīšam tādi galdi,
Kādi galdi ozolam?
Kur tautiņām tādi vārdi,
Kādi vārdi bāliņam?
211 [Rindā (Ances pag. Vp)].

1. Ne alkšņam tādi galdi
Kādi galdi ozolam;
Ne tautās tādi vīri,
Kādi mani bāleliņi.
24 [Lēdurgas draudzē].

23967.

Kur tas man nu palika
Citkārtējs straujumiņš?
Kājas āvu, tur palika
Brāļ' istabas dibenā.
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)], 121 [Gulbenē (Md)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

- 81 -

23968.

Kur tas man nu palika
Citkārtējs straujumiņš?
Panāk mani jaunas meitas,
Aplec mani celiņā.
121 [Gulbenē (Md)].

23969.

Kur tas man nu palika
Citkārtējs straujumiņš?
Tautu dēla rociņās
Zem riņķota kažociņa.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

23970.

Kur tas man nu palika
Citkārtējs straujumiņš?
Tecēdama puķīt' rāvu
Straujas upes maliņā.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

23971.

Kur tas mans jaunums,
Kur vieglumiņš!
Es lēkšu pārlēcu
Pār Daugaviņu.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

23972.

Kur tautās tādas lustes
Kā manos brālīšos?
Klētī bungas, namā kokles,
Istabā pijolītes.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

1. Es uzaugu bāliņos
Līksmītēs, spēlītēs:
Ārā bungas, namā kokles,
Istabā stabulītes.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Prieka dienā es piedzimu
Savai vecai māmuļiņai:
Istabā bungas sita,
Namā pūta stabulītes.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23973.

Kur vēl tāda dzīvošana
Kā manos brālīšos?
Lejiņā upe tek,
Kalnā zieda ābelītes.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

23974.

Labāk briedu tautu dubļus,
Ne bāliņa zaļumiņus:
Tautu dubļi neapnika
Kā bāliņa zaļumiņi.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

23975.

Labāk bridu tautu dubļus,
Ne bāliņa āboliņu:
Tautu dubļu bridumiņš
Man pašai piederēja.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

23976.

Labāk dziedu kāj' audama,
Nekā galvas sukādama;
Labāk mani tautas rāja,
Nekā savi bāleliņi.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

23977.

Labāk dzeŗu tēv' ūdeni
Nekā sveša alutiņu:
Tēv' ūdenī saldi vārdi,
Svešā alū lamāšana.
54 [Limbažos (Limbažu pag. Vlm)].

23978.

Labi bija Kurzemē,
Vēl labāki Vidzemē:
Kurzemē tēvs māmiņa,
Vidzemē tautu dēls.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

23979.

Liepiņā sēdēdama,
Daudz bēdiņas neredzēju;
Atsasēdu ozolā,
Bēdas bēdu galiņā.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

23980.

Liepu lapu tas celiņš
Uz maniem bāliņiem;
Ērkšķi dadži saauguši
Uz to tautas neveiklīti.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

23981.

Lietus lija, nenoliju,
Kā nomirku rasiņā;
Māte rāja, nenorāja,
Kā norāja tautu dēls.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 82 -

1. Lija lietus, nenomirku,
Kā nomirku rasiņā;
Rāj tautietis, nenorāja,
Kā norāja mana māte.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

23982.

Lustīg' tēva meita biju,
Bēdīg' puiša līgaviņa;
Lustīgs tēvs audzināja,
Bēdīgs puisis raudināja.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

23983.

Māte mani audzināja
Kā baltaju linu sauju;
Iedod tautu nelietim
Visu mūžu vārdzināt.
198 [Saldū].

1. Man' māmiņa tā auklēja
Kā saulīte zirņu ziedu;
Izlolojse, uzaudzējse,
Iedod tautu neveikļam,
Iedod tautu neveikļam
Visu mūžu maldenāt,
Visu mūžu maldenāt,
Asarās peldenāt.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

23984.

Māte mani audzināja
Kā balto linu sauju.
Izaudzējse, izmācījse,
Atdod tautu netiklim,
Atdod tautu netiklim
Par kājiņu avējiņu.
Ak tu tautu netiklīti,
Vai es tavas kājas aušu?
Es neavu tēvam kājas,
Kas mazai maizi deva.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

23985.

Māte mani audzināja
Kā balto linu sauju;
Nu iedeva tautietim
Kāju autu velētāju.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

1. Mīļi mani māt' audzēja,
Vieglu kāra šūpulīti;
Tautiešam, netikļam,
Kāju autu velētāja.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

23986.

Māte mani audzināja
Kā balto linu sauju;
Tautas mani mellināja
Kā melno kājas autu.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

1. Māte mani audzināja
Kā balto linu sauju;
Tautas mani niecināja
Kā melno kājas autu.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

23987.

Māte mani mīļi tur
Par visām meitiņām;
Tautiešam nederēju
Ne vietiņas pataisīt.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

23988.

Māte mani tā auklēja
Kā saulīte zirņu ziedu;
Sveša māte tā skaloja
Kā dubļainu kājas autu.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Es izaugu pie māmiņas,
Kā puķīte ziedēdama;
Man' samina tautiņās
Kā dūņotu kājas autu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

2. Es ziedēju bāliņos
Kā sarkana brūklenīte;
Tautiets mani nodraņķēja
Kā melno kājas autu.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

23989.

Mežā saucu, atskanēja,
Bāliņos dzīvojot;
Tautiņās dzīvojot,
Mežā raudu, neatskan.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

23990.

Nāciet, brāļi, skatīties,
Kāda mūsu māsa ir:
Kad bij māsa bālīnos,
Tad ziedēja kā puķīte;
Nu ir tautu rocīnā, -
Kā lapīna nobālusi.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

23991.

Ne vakar tā dieniņa,
Kad atstāju bāleliņus;
Tur atstāju miežus rudzus,
Tur birztiņu līstavā.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

- 83 -

23992.

Nebēdāju rīta saules,
Kad man laba vakarā;
Nebēdāju brāļa dzīves,
Kad man laba tautiņās.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

23993.

Nesakait, nesakait,
Grūti darbi bāliņos!
Grūti darbi tautiņās,
Dienu nakti strādājot.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

23994.

Nemācēju bāliņam
Īsta vārda atminēt,
Kā mācēju tautiešam
Katrāi vārda galiņāi.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

23995.

Neviens mani tā nerāj,
Kā rāj tēvs, māmuļiņa:
Dienu lika mežā braukt,
Nakti riju kuldināt.
Neviens mani tā nemīl,
Kā mīl mani tautu dēls:
Ar svārkiem mani sedz,
Satin kājas kažokā.
360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23996.

Padziedāju rītāi agri,
Līdz saulīte neuzlēca;
Palīksmoju brālīšos,
Līdz tautiņas nenorāja.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

23997.

Pie māmiņas uzaugdama,
Sirdsēstiņus neredzēju;
Nu vēl mani tautas cēle
Sirdsēstiņu kumeļē.
222 [Garlenē (Vandzenes pag. Tl)].

23998.

Pircin tautas rudzus pirka,
Zadzin zaga malējiņu;
Bāliņam(i) tīri rudzi,
Aug māsiņa malējiņa.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23999.

Puķīt, tavu ziedēšanu
Mālainā kalniņā!
Māsiņ, tavu labu dzīvi
Baltajos bāliņos!
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)], 27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

24000.

Pulkā dzimu, pulkā augu,
Pulkā gāju tautiņās;
To pulciņu noraudāju,
Vien' iedama druviņā:
Tālu pļava, tālu druva,
Tāl' avotis lejiņā.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

24001.

Pulka mani bāleliņi,
Mīļi mani audzināja;
Viens nelietis tēva dēls
Gauži mani raudināja.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

24002.

Rāj man' kungi, rāj bāliņi,
Es staigāju dziedādama;
Kad norāja bargas tautas,
Tad staigāju raudādama.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

24003.

Riņķu riņķiem pa istabu,
Bāliņos dzīvodama;
Kad nogāju tautiņās,
Grūts soļiem pastaigāt.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

1. Tupu riņķu pa istabu,
Bāliņos dzīvodama;
Kad izgāju tautiņās,
Ne tad tupu, ne tad riņķu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

24004.

Sakāt man, nesakāt,
Labāk būs tautiņās:
Kalpi man riju kūla,
Kalponītes māli mala.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

24005.

Saldens alus krūzītē,
Salds ozola kanniņā;
Laba dzīve bāliņos,
Vēl labāka tautiņās.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

- 84 -

1. Saldens alus krūzītē,
Ne ozola kanniņā;
Laba dzīve tautiņās,
Ne savos bāliņos.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

24006.

Saulīt' balta to dieniņu,
Kad es augu bāliņos,
Nedzirdēju ļauna vārda,
Ne darbiņa nicinot.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

24007.

Šur varīte, tur varīte
Baltajos bāliņos;
Šim parāvu, tam parāvu
Pie grūto dzirnaviņu.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

24008.

Zied brāļos sētas mieti.
Zied pelēki akmentiņi;
Tautiņās neziedēja
Ij sarkans rožu dārzs.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

24009.

Silta saule āriņās,
Godam sedžu vilnānīti;
Laba dzīve tautiņās,
Slavei raudu bāleliņus.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

24010.

Silta saule āriņās,
Kau(t) ilgāki ganījuse;
Laba dzīve bāliņos,
Kau(t) ilgāki dzīvojuse!
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

24011.

Sūri dūmi namāi bija,
Vēl sūrāki istabāi;
Grūta dzīve bāliņos,
Vēl grūtāka tautiņās.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

24012.

Tā brāļos nepametu,
Kā atradu tautiņās:
Māte slauka istabiņu,
Uz ceļiemi lodādama.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

24013.

Tā ir tiesa, tas var būt,
Es uzaugu labumā:
Pieci brāļi malti gāja,
Vienu māsu audzināja.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

24014.

Tik lustīga padzīvoju
Kā savos bāliņos;
Kad aizgāju tautiņās,
Bēda bēdas galiņā.
1311 [Apē (Vlk)].

24015.

Tik saulīt' gaŗa meža
Kā upītes maliņāi;
Tik māsiņ' labas dzīves
Kā savos bāliņos.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

24016.

Tik upei straujumiņa
Kā ruden(i), pavasar(i);
Tik māsai labas dzīves
Kā savos bāliņos.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

24017.

Tik vien ir siltas saules
Kā vakara pusītē;
Tik vien ir labas dzīves
Kā pie savas māmuliņas.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

24018.

Upītē upītē
Baltas rokas nomazgāju;
Bāliņos bāliņos
Labu dzīvi padzīvoju.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

24019.

Vai tik vieni saule spīda
Kā pa logu istabāi?
Vai tik vieni laba dzīve
Kā savosi bāliņos?
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

24020.

Vaļiņ manu i vaļiņ,
Bij vaļiņa bāliņos;
Ka man būtu tā vaļiņa
Līdz pusei tautiņās!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

- 85 -

24021.

Viegla gulu, viegla cēlu
Uz bāliņa egļu sola;
Tautiņās nevarēju
Āboliņa cisiņās.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

24022.

Viegli viegli, lēni lēni
Par tētiņa pagalmiņu;
Kad iziešu tautiņās,
Tad zemīti būkšķināšu.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

24023.

Virs kalniņa vien staigāju,
Bāliņos dzīvodama,
Negribēju dubļu brist,
Ne tautām roku dot.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

24024.

Visi brāļa ganu ceļi
Zied sidraba lapiņām;
Visi tautu ežmalīši
Raud gaužām asarām.
136 [Zvārtavā (Zvārtavas pag. Vlk)].

24025.

Vistiņ, tavs perēklītis
Tur palika kaņepēs;
Māsiņ, tava laba dzīve
Tur palika bāliņos!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Atstāj vista kaņepēs
Savu labu perēklīti;
Atstāj māsa bāliņos
Savu labu dzīvošanu.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

2. Vistiņ, tavu skaistu spalvu
Kaņepēsi nokrītot!
Masiņ, tavu labu dzīvi
Bāliņosi paliekot!
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

24026.

Cik pacēlu pūra vāku,
Tik noslauku asariņas:
Tur gul manas jaukas dienas,
Mana mīļa dzīvošana.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

★

47067.

Oi Dīviņ, golva suop,
Ar mugoru navarēju;
Kad es beju pi māmiņas,
Maņ galviņa nasuopēja.
247 [Makašānu Rz].

47068.

Aiz upītes saule lēca,
Aiz kalniņa norietēja;
Pie māmiņas meitas auga,
Pie arāja novecoja.
109 [Ērķemes Vlk].

47069.

Boltas kuojeņas apovu,
Ar māmeņi šķerūtīs;
Malnas tyka nūejūt
Dubļojuos tauteņuos.
174 [Kārsavas Ldz].

47070.

Boltas kuojiņas apovu,
Malnas tyka nosojūti;
Jauna guoju tautiņuosi,
Vaca topu dzeivojūt.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

47071.

Baltas manas villainītes
Kā tie putu gabaliņi;
Tautiņās sazilēja
Līdz ar manu augumiņu.
241 [Lubānas Md].

47072.

Buoleleņa žāluodama,
Akmisteņa vītu taisu;
Tautu dālu nažāluoju,
Kluoju boltu paladziņu.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

47073.

Bāliņos dubļus bridu,
Kā rozīte ziedēdama;
Tautiņās nobālēju,
Zāļu mauru staigājot.
480 [Vējavas Md].

47074.

Bālīnos dzīvodama,
Kalna virsā vien staigāju;
Negribēju dubļu brist,
Nedz tautiešam roku dot.
Nu jābrien dubļu dubļi,
Jādod roka tautiešam.
192 [Kosas C].

- 86 -

47075.

Bāliņos dzīvodam(a)
Plācenīti plikšķināj(u);
Kad es gāju tautiņās,
Maizi cept nemācēju.
211 [Ļaudonas Md].

47076.

Bāliņos lēkāju
Uz vienas kājas;
Kad gāju tautās.
Uz abām divām.
134 [Ilzenes Vlk].

47077.

Bāliņos tīra maize,
Vēl palaidu vējiņā;
Tautiņās bāraliņas,
Vēl piebēru pelaviņas.
43 [Bebru Rg].

47078.

Bāliņš savu īsto māsu
Saulītē audzināja;
Tautiets savu līgaviņu
Paspārnē sēdināja.
13 [Alojas (Ungurpils) Vlm].

47079.

Blusas ēda, blusas koda
Brāļa salmu gubenī;
Tautu dēla klētiņā
Viena diena gulēšana.
109 [Ērķemes Vlk].

47080.

Brālīts laipu darināja
Sausajā vietīnā;
Tautiets skaidu nenolika
Dubļaināja sētīnā.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

47081.

Caur bāliņa birzi gāju,
Ne lapiņas nenolauzu;
Caur tautieša birzi gāju,
Lauzu, kādu gribēdama.
15 [Alūksnes Vlk].

47082.

Cik putneņim dzīduošonas,
Kai nu poša pavasara;
Cik meitiņom lobas dzeives,
Kai nu gonu da tauteņu.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

47083.

Cik [Tik] vīn sylta saule beja,
Kai pa lūgu ustobā;
Cik vīn beja loba dzeive,
Pi māminas dzeivojūt.
174 [Kārsavas Ldz].

47084.

Daiļa pļava, kad nopļauta,
Vēl daiļāka, kad savākta;
Daiļa māsa bāliņos,
Vēl daiļāka tautiņās.
18 [Andrupenes Rz], 359 [Rūjienas Vlm].

47085.

Skaista pļava, kad nepļauta,
Vēl skaistāka, kad nopļauta;
Skaista augu pie māmiņas,
Vēl skaistāka tautiņāsi.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

47086.

Dzied māršiņas, zied rozītes
Pa bāliņa pagalmiem;
Es staigāju raudādama
Pa tautieša purvmaļiem.
72 [Cesvaines Md].

47087.

Dziedādama pielocēju
Pūru baltūs villainīšu;
Raudādama sanasāju
Bargajuos tautiņuos.
605 [Skolas].

47088.

Es ar savu bāleliņu
Ganos gāju dziedādam',
Bet nu, lielai uzaugušai,
Jāraud gaužas asaras.
46 [Beļavas Md].

47089.

Es i graužu māmeņai,
Paldīs tautu dēliņam!
Tī izvylka nu bēdiņu,
Nu pošu gaudu osareņu.
143 [Jāsmuižas D].

47090.

Matvairot bruoleņam,
Paļdīs tautu dēļeņam!
Jis izveda nu bēdiņu,
Nu dzīļūs asareņu.
326 [Preiļu D].

- 87 -

47091.

Es atstuoju sovu muoti
Kai cepļeiti syulojūt;
Es atrodu svešu muoti
Kad vucynu springojūt.
170 [Kapiņu D].

47092.

Es pametu sav' māmiņu
Pūru miltus sijājam:
Te atradu vīramāti
Auzu miltus sijājam,
Ar Ķīlīti ķīlējam.
141 [Ivandes Kld].

47093.

Es pi sovas muomuleņas
Kai soldons uobuļteņš;
Kai nūguoju, tai atrodu
Kai ryugtū ruduceņi.
314 [Pildas Ldz].

47094.

Es izaugu brāliņos,
Kā rozīte ziedēdama;
Nobālēju tautiņās
Kā baltā magoniņa.
281 [Neretas Jk].

47094¹.

Kad dzeivuoju pi māmeņas,
Kai rūzeite es zīdēju;
Kad izguoju tauteņuos,
Kai rūzeite es nūveitu.
365 [Sakstagalas Rz].

47095.

Leigoj bite, leigoj sauļa
Pa lelūji teirumiņu.
Kal es beju jauna meita,
Es leiguoju kai bitīte;
Kai izguoju tautiņuos,
Kai zuolīte nūbuolēju.
170 [Kapiņu D].

47096.

Es savos brālīšos
Kurpītēs vien staigāju;
Kad aizgāju tautiņās,
Man pastalas kājiņā.
161 [Kabiles Kld].

47097.

Es šķitos gana ilgi
Ar māmiņu dzīvojusi;
I iznīka, i paboda
Ar svešo māmuliņ'.
241 [Lubānas Md].

47097¹.

Ilgi man redzējās,
Ar māmiņu dzīvojot,
I pietika, i apnika
Ar to dēlu māmuliņu.
281 [Neretas Jk].

47098.

Es uzaugu pie bāliņa
Kā pie breķu muižnieciņa.
Aiz skaliem [Es skaliņa?] neredzēju,
Sveces dega istabā.
109 [Ērķemes Vlk].

47099.

Es uzaugu pie bāliņa
Kā pie laba muižnieciņa;
Aizved mani pie tautieša
Kā pie plika nabadziņa.
224 [Lielvārdes Rg].

47100.

Es uzaugu pie māmiņas
Baltai rožu drziņā;
Kad aizgāju tautiņās,
Tā kā žurku lamatās.
161 [Kabiles Kld].

47101.

Es izaugu pie māmīnas
Kā dzeltānā cielavīna;
Tā sakaltu tautīnās,
Kā sausnīte kaņepēs.
338 [Rankas C].

47102.

Es uzaugu pie māmiņas
Kā sarkana brūklenīte;
Man' iedeva tautiešam
Asarās balināt.
190 [Kokneses Rg].

47103.

Grūt' bij man kalnā kāpt,
Vēl grūtāk lejiņā;
Grūt' man bija bāliņos,
Vēl grūtāk tautiņās.
552 [Madona Md apr.].

47104.

I šudin saule (speid),
Nava tuoda kuo vakar;
I muomeņu prīškā rodu,
Nava tuoda, kuo pamešu.
44 [Bebrenes Il].

- 88 -

47105.

Ka dzeivuoju pi buoleņa,
Asareņu nazynuoju;
Kad izguoju tauteņuos,
Kuojas mierka osoruos.
605 [Skolas].

47106.

Pie māmiņas dzīvodama,
No bēdām nezināju;
Kad aizgāju tautiņās,
Osarās mozgājos.
236 [Līvānu D].

47107.

Ka dzeivuoju buoleņūs,
Kai sorkona bryuklenīte;
Tautu dāls kluot gulēja
Bolts kai putu gabaliņš.
89 [Dricēnu Rz].

47108.

Kad dzeivuoju buoleņūs,
Zūšu spolvu vīglumeņa;
Kad izguoju tauteņūs,
Lynu muorka gryutumeņa.
62 [Brigu (Janopoles) Ldz].

47109.

Kai es dzeivovu pi mameņas,
Kai pupeņa galdējūs;
Kai es guoju tautiņuos,
Kai lapeņa taurējūs.
Kai es brauču lauluotīs,
Snīgi snyga, leiti leja.
29 [Aulejas (Grāveru) D].

1. Ka es beju buoleņūs,
Kai mogona platējūs;
Kai izguoju tauteņuos,
Kai lapeņa taurējūs.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

47110.

Kad dzeivuoju pi buoleņa,
Kai pupeņa galdējūs;
Kad izguoju tautiņuos,
Kai pa nuotrom pūtļuojūs.
174 [Kārsavas Ldz].

47111.

Kad dzīvoju pie mammiņas,
Man vaidziņi ziedēt zied;
Kad aizgāju tautiņās,
Man vaidziņi nobālēja
Kā liepiņai lapiņas.
46 [Beļavas Md].

47112.

Kad dzīvoju pie mamiņas,
Tad es balta turējos;
Pienu ēdu, pienu dzēru,
Pienā muti nomazgāju.
177 [Kastrānes Rg].

47113.

Ka es beju pi māmiņas,
Maņ galviņa nasuopēja;
Kai izguoju tauteņuos,
Pyrmajāji dīniņā.
551 [Ludza Ldz apr.].

47114.

Kad es beju pi maminas -
Gredzintiņu nosuotuoja;
Kad izguoju tautinuos,
Satynu skarinā,
Lyku pyura dybynā.
170 [Kapiņu D].

47115.

Kad es biju bāliņos,
Pilni pirksti gredzentiņu;
Kad aizgāju tautiņās,
Tad sakalu riteņos.
377 [Sāvienas Md].

47116.

Kad es augu pie māmiņas,
Es rājiena nedzirdēju;
Kad aizgāju tautiņās,
Bāra mani katru dienu.
589 [Kuldīgas apr.].

47117.

Kad es biju jumpraviņa,
Zelta šņori šņorējos;
Kad paliku gaspažiņa,
Tad šņorīšus vaļā laidu.
15 [Alūksnes Vlk].

47118.

Kad tētiņa maizi ēdu,
Otram devu gabaliņu;
Ēdu tautu pelu maizi,
Abi roki turēdama.
5 [Aisteres (Lieķu-Aizteres) Lp].

47119.

Kas par mūdi tautiņuos,
Kas vokorā vītu taisa?
Es sovūs buoleņūs,
Kur nūkritu, tī gulēju:
Voi iz cepļa, voi pi cepļa,
Voi vīteņā nataiseitā.
113 [Gaigalavas (Bikovas) Rz].

- 89 -

47120.

Kuplu viju vainadziņ(u),
Vēl kuplāku cekuliņu;
Kupla dzīve bāliņos,
Vēl kuplāka tautiņās.
386 [Sidgundas (Rikteres) Rg].

47121.

Laba biju māmiņai,
Piesacēlu gulējusi;
Slikta dēlu māmiņai,
I mālīti samalusi.
281 [Neretas Jk].

47122.

Savai muotjai loba beju,
Da sauleitjai guļājus';
Svešai muotjai naītyku,
Reitā muoļi samolus'.
142 [Izvalta (Užvaldas) D].

47123.

Loba beju māmiņai,
Da saulītei gulādama;
Kai izguoju tautiņuos,
Reitā agri pīsacēļu
I muoļeņu samolu.
170 [Kapiņu D].

47124.

Laba dzīve tautiņās,
Vēl labāka bāliņos:
Tek upīte lejiņā,
Siena vāle kalniņā.
301 [Palsmaņa Vlk].

47125.

Labāk bridu staigu purvu
Līdz ar savu bāleliņu;
Nekā gāju sausu ceļu
Ar dzērāja tautu dēlu.
235 [Litenes Md].

47126.

Labāk būtu bāliņos,
Kājas autus velējusi;
Nekā gāj'se tautiņās
Asariņu ritināt.
476 [Vecpiebalgas C].

47127.

Labāk man lietus lija
Lielajā tīrumā,
Nekā bira asariņas
Bāleliņa tīrumā.
373 [Sarkaņu Md].

47128.

Lobuok vīna poša guļu
Boltajūs pologūs;
Na guojusi tautiņuos
Tautu bēdiņas bāduot.
466 [Vārkavas D].

47129.

Labi labi, tik nailgi
Pi māmiņas padzeivuoju:
Nu mīdziņa cālusēs,
Uz pologa kuojas ovu.
605 [Skolas].

1. Nikur labi tai nava,
Kai pi sovas muomuleņas:
Saulītē cālusēs,
Uz pologa kuojas ovu.
174 [Kārsavas Ldz].

47130.

Lobs yudins olūtā,
Lobs olūta maļiņā;
Loba dzeive tautiņuos,
Vaira loba bruoliņūs.
466 [Vārkavas D].

47131.

Liepu lieca, liepa lūza,
Liepa lauza ozoliņu;
Brāļi rāja, māte rāja,
Tautas cēla godiņā.
378 [Seces Jk].

47132.

Ļustīt munu, palykušu
Boltejūs buoliņūs!
Na ļustīte vīn paliks,
Paliks zeiļu vaiņuciņš.
89 [Dricēnu Rz].

1. Prīciņ' muna palykuse
Boltajūsi buoliņūs.
Na prīciņa vīn palīk,
Palīk bolti buoleliņi.
494 [Viļānu Rz].

47133.

Man bij tādas vilnainītes
Kā tie putu gabaliņi;
Kad izgāju tautiņās,
Tie samirka, sapelēja.
306 [Patkules Md].

- 90 -

47134.

Man' māmiņa uzaudzēja,
Kā saulīte zirņu ziedu;
Tautas mani kājām mina,
Par nelieti nosaukdami.
263 [Mēmeles Jk].

47135.

Mani muote audzynuoja,
Kai saulīte zierņu zīdu;
Sveša muote maldynuoja,
Kai uz ceļa sagivuse.
605 [Skolas].

47136.

Māte mani audzināj'
Kā balto linu sauj';
Kad aizgāju tautiņās,
Mella tapu staigādam'.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

47137.

Man palika bāliņos
Skaņi elkšņi palejā;
Tautiešam biezas egles,
Tās tik skaņi neskanēja.
12 [Allažu Rg].

47138.

Nav vairs tāda mūs' māsiņa,
Kāda bija pērnruden;
Jau galviņa sajukusi,
Jau vaidziņi nobāluši.
Nenāk vairs dziedādama,
Nāk asaras slaucīdama.
109 [Ērķemes Vlk].

47139.

Ne tā būs tautiņās,
Kā pie savas māmuļiņas;
Sieru ēdu, pienu dzēru,
Suliņās mazgājos.
373 [Sarkaņu Md].

47140.

Nemīlēju brāļa sētu,
Kaut zeltā vizējusi;
Kā mīlēju tautu dēla
Sabrukušo skuja brugu [skuju bruģi].
378 [Seces Jk].

1. Tāva sāta namīlēja,
Koč ar zaltu vizējuos;
Tautiņuos tei mīlēja
Nu žogoru ustabiņa.
425 [Šķaunes (Landskoronas) Ldz].

47141.

Ni par kū i nabāduoju,
Byudams sovā dzimtenē;
Kai īguoju svešumāji,
Tai nu bādu pili tais(u).
33 [Baižkalna C].

47142.

Pabādušas baleniņos
Eņģu durvis virināt(i),
Tautiņāsi nepabāda
Ieceļamas, izceļamas.
241 [Lubānas Md].

1. Man patika brāļa durvis
Arīgi(?) vien virājam;
Tautiņās nepatika
Izceļama, ieceļama.
373 [Sarkaņu Md].

47143.

Pie bāliņa ganos gāju,
Laba laika neredzēj(u):
Lietus lija, pērkons rūca,
Rājās brāļa līgaviņa.
605 [Skolas].

47144.

Podiņi manu, jau podiņ',
Pie mammiņas palikuši [palikšu]!
Ne podiņš vien palika,
Paliek gardi kumosiņ(i).
165 [Kalncempju (Kalnciema) Vlk].

47145.

Saderēja bāliņos
Ar visām māsiņām;
Tautiņās nesader
Ne ar vienu ietaliņu.
241 [Lubānas Md].

47146.

Soltā dīnā sylts maņ beja
Ar mamiņas paladziņu;
Syltā dīnā solts maņ beja
Svešas muotes vylnonē.
389 [Silajāņu Rz].

47147.

Sauc māmīna piecas reizes,
Ne galvīnu nepacēlu;
Sauc tautietis vienu reizi,
Stāvu lecu drebēdama.
192 [Kosas C].

- 91 -

47148.

Sauleit', suorta izlākdama,
Palīk buola tacādama;
Meitiņ', suorta izaugdama,
Palīk buola dzeivuodama.
236 [Līvānu D].

47149.

Sēdi, mana dvēselīte,
Sudrabiņa krēsliņāji;
Diezgan biji kūpējusi
Dūmaināji istabāji.
183 [Kazdnagas Azp].

47150.

Sytu rūku pī rūciņas,
Naskan vaira gredzintiņi;
Naskan vaira gredzintiņi,
Kai skanēja meiteņom.
35 [Baltinavas Abr].

1. Sola maņ rūkas, kuojas,
Tautu drēbes velējūt.
Sytu kuoji pi kuojeņas,
Naklab vaira boceņceņš;
Sytu rūku pi rūceņas,
Naskaņ vairs gredzenteņš.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

2. Sola rūkas, sola kuojas,
Tautu drēbes velējūt.
Sytu rūku pi rūciņas,
Naskaņ muni gredzeņtiņi;
Sytu kuoju pi kuojiņas,
Naskaņ zalta pakaviņi.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

47151.

Skanēt skan bērza vāle,
Ar māmiņu velējot;
I ozoli [ozola] neskanēja
Ar to dēlu māmuliņu.
545 [Krustpils D apr.].

47152.

Sprince, dance tautu meita
Uz daldeŗa apgriezās;
Kad izgāju tautiņās,
Tad kā sieksta vārtījās.
211 [Ļaudonas Md].

47153.

Sūri dūmi istabā,
Vēl sūrāki namiņā;
Bargi ļaudis, kur dzīvoja [dzīvoju],
Vēl bargāki tautiņās.
263 [Mēmeles Jk].

47154.

Sveša zeme, sveši ļaudis,
Vuorda bilsti nadreikstēju;
Sovā tāva sētiņāji
Dzīduodama vīn staiguoju.
35 [Baltinavas Abr].

47155.

Svešai mātei nemācēju
Kājas autu izmazgāt;
Savai mīļai māmiņai
Biju piermā mazgātāja.
398 [Skrundas Kld].

47156.

Tautiņās dzīvojot,
Lāgā rozes neziedēja;
Tēva sētā dzīvojot,
Ziedēj' visi mietu gali.
487 [Vietalvas Md].

47157.

Tik vīn beja jauka laika,
Kai vosoras vidiņā;
Tik vīn beja lobas dzeives,
Kai pi sovas muomuliņas.
605 [Skolas].

47158.

Uz upītes es uzaugu,
Kā rozīte ziedēdama;
Uz jūriņas nobālēju
Kā dzeltēna kļavu lapa.
378 [Seces Jk].

47159.

Vairāk eju, vairāk teku,
Kā savai māmiņai;
Vairāk dzirdu lauņu vārdu,
Kā no savas māmulītes.
605 [Skolas].

47160.

Vaļa maņ, kur bej vaļa,
Bruoleņūs vysa vaļa.
Ka man byutu tuos vaļeņis
Koč puseitja tauteņuos.
326 [Preiļu D].

47161.

Vysa muna mīļuo dzeivja
Pi eistuos muomuļiņas;
Kai izguoju tautiņuos,
Kai yudinī es nūsleiku.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

- 92 -

47162.

Visu nakti svece dega
Zeltītos luktuŗos;
Visu nakti skaliņš dega
Zemu ļaužu istabā.
525 [Alūksne Vlk apr.].

47163.

Viena saule, viena zeme,
Nav vienāda valodiņa:
Pār upīti vien pārgāju,
Jau citāda valodiņa.
231 [Līgatnes (Paltmales) Rg].

★

Satura rādītājs |

Skati visu grāmatu