LATVIEŠU TAUTAS DZIESMAS: VOLUME VIII (electronic resource) Anonymous Švābe, A. and Straubergs, K. Creation of machine-readable version: Maruta Ray Conversion to TEI.2-conformant markup: University of Virginia Library Electronic Text Center. ca. xxx kilobytes University of Virginia Library Charlottesville, Virginia Latvian, Latvia

University of Virginia users only

URL: http://etext.lib.virginia.edu/modeng/LatvianL.browse.html

2001

Latvian Dainas VIII

LATVIEŠU TAUTAS DZIESMAS: VOLUME VIII Anonymous Švābe, A. and Straubergs, K.

431pp Imanta Kopenhāgenā 1952 Source copy consulted: Private Copy

Prepared for the University of Virginia Library Electronic Text Center.

Some keywords in the header are a local Electronic Text Center scheme to aid in establishing analytical groupings.

Library of Congress Subject Headings Latvian nonfiction poetry masculine LCSH 6/15/04 corrector John Ivor Carlson Added XML encoding.

LATVIEŠU TAUTAS DZIESMAS

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

SĒTA

Prof. P. Kundziņš

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

VEDĪBAS UN IEVEŠANA PRECĒTO KĀRTĀ

Prof. K. Straubergs

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

KĀZU DZIESMAS

13. Apdziedāšanās un dziesmu kaŗš

- 35 -

b) Dēlu māte un meitu māte

2) Meitu māte, sievasmāte

23570.

Balta zied griķu druva
Aiz visām(i) druviņām;
Balta gāja meitu māte
Aiz visām(i) sieviņām.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23571.

Dievs dod mani sievasmāti
Tupu rāpu vazāties,
Ka meitiņas neaudzēja
Pa manam prātīnam.
128 [Lugažos (Lugažu pag. Vlk)], 140 [Valkā].

23572.

Gan gribēja meitu māte
Skotelē glabājama.
Ne man tādu svārku bija,
Ne svārkiem skotelītes.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

23573.

Kad es būtu to zinājis,
Kuŗa mana sievasmāte,
Es tai būtu šūdinājis
Peļ' ādiņu kažociņu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Kad es būtu zinājuse,
Kuŗa mana vīramāte,
Tai es būtu sūdinājse
Peļu ādu kažociņu.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

23574.

Kas kait caunei negulēti
Vāverītes ligzdiņā?
Kas kait meitu māmiņai,
Znoti jāja skanēdami!
291 [Garozā (Mežotnes pag. B)].

23575.

Kas tai purva ķikotā, -
Traucē manu kumeliņu;
Kas tai meitu māmiņā,
Liela goda gribētāj'.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

23576.

Lai skanēja kur skanēja,
Skanēj' bērza ataugā;
Lai mīlēja kas mīlēja,
Mīlēj' meitu māmuliņa.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

23577.

Līka līka meitu māte
Kā līkā kamenīte,
Staigā galvu nokāruse
Kā ruden miežu vārpa.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

23578.

Mana veca sievasmāte
Simtu gadu ellē bij;
Kad iz elles ārā nāca,
Sila zaķi nobadīj'.
119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)].

23579.

Mazu mani māte kūla,
Nu kuļ lielu sievasmāte.
Velns parautu sievasmāti,
Dotu mārku nabagam!
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

- 36 -

23580.

Mēs bijām div' brālīši,
Sērmulīšus medījām:
Šūdīsim sievasmātei
Sērmulīšu kažociņu.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

23580¹.

Meitu māte lielījāsi
Ar savāmi meitiņām.
Ko lieliesi, tu māmiņa,
Nav jau daiļas izaugušas!
70 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

23581.

Meitu māte, nabadzīte,
Daždažādi pūlējās:
Avis dzina pieguļā,
Gaŗas villas gribēdama.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

23582.

Meitu māte meitu sola,
Cūku sola piedavām.
Paldies, māte, labs lopiņš,
Man meitiņa nepatīk!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

23583.

No tālienes es pazinu,
Kur tek meitu māmulīte:
Tieva tieva kā bitīte,
Vienu plandu villainīte.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

23584.

Pelnījuse sievasmāte
Pāŗa dūŗu mugurā:
Nav meitiņas auklējuse
Pa manam prātiņam.
1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)].

23585.

Žēlīg' arī, žēlīg' arī
Jaunu meitu māmuliņa:
Es prasīju rudzu sieku,
Viņ' iedeva malējiņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

23586.

Sievasmāte goda gaida,
Es tai godu parādīju:
Cirtu pliķi pa gurniem,
Aiziet, gurnus grozīdama.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

23587.

Sievasmāte kazu kāva,
Pie kājām turēdama.
Ai godīga sievasmāte,
Sav' lopiņu nenicini!
115 [Jaunbilskā (Bilskas pag. Vlk)].

23588.

Sievasmāte kazu kava,
Šķiet man' badu pamirušu.
Māmiņ, lopa netērē,
Man maizīte azotē!
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

23589.

Sievasmāte cūku slauca,
Šķiet man' badu pamirušu.
Paldies, māmiņ, lopiņš labs,
Pieniņš vien nesmeķēja!
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

23590.

Smalkas skrotes zaķīšam
Par auziņu ēdumiņu;
Sūris rutkis māmiņai
Par meitiņas auklējumu.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

23591.

Tikām laba griķu maize,
Kamēr silta izcepuse;
Tik ilgs laba sievasmāte,
Kad nav meitas iedevuse.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

23592.

Tūlītiņ, tagadiņ
Pievils meitu māmuliņu:
Atskrien divi melli kraukļi,
Trešā raiba žagatīte.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

1. Atskrien četri balodīši,
Piektā raiba žagatiņa,
Tie izvīla mūs' māsiņu
No deviņu bāleniņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

23593.

Vakar mani sievas māte
Zaķa gaļu ēdināja.
Dievs dod tev, sievasmāte,
Kā zaķim nolēkāt!
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 108 [Veismaņu pagastā (Vaives pag. C)].

23594.

Vakar šāvu divas caunes,
Šodien trešu vāverīti:
Redzēj' savu sievasmāti
Bez kažoka staigājam.
60 [Salacā (Salacas pag. Vlm)].

- 37 -

23595.

Cauņu, vāveŗu piekavu,
Pavasari ganīdams:
Negul mana sievasmāte
Bez vāveŗu kažociņa.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23596.

Cērtat, puiši, ko cērtat,
Nocērtat velētavi:
Es redzēju meitu māti
Uz sētiņas velējot.
89 [Leimaņos (pie Vecpiebalgas C)].

★

46832.

Aiz kū tev leikas kuojas,
Aiz kū kupris mugurā?
Tev puorsyta meitu muote
Ar tabāka gryužamū.
605 [Skolas].

46833.

Ak tu dryku vasareņa,
Pilna boltu kezleniņu!
Ak tu meitu muomuleņa,
Pylna znūtu pasauliņa [pasūliņa?]!
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

46834.

Ak tu traidu sievasmāt,
Tavu daiļu dzīvošan(u)!
Glāžu logi, eņģu duris
Kā vienai muižniecei.
605 [Skolas].

46835.

Ak tu traka sievasmāte,
Vilkam lēca mugurā.
No tā laika visi vilki
No Vidzemes aizbēguši.
605 [Skolas].

46836.

Ak tu veca sievasmāte,
Ar tām līkām kājām!
Septiņ' gadus ellē bija,
Nu tik pārnāk mājā.
267 [Mērsraga Tl].

46837.

Balta gāja meitu māte
I darb' dienu i svētdienu;
Kā tā balta nestaigās -
Trīs meitiņas velētājas?
449 [Ungurmuižas D].

46838.

Bij meitu mātei
Bagātai būt:
Ikgadus vezumu
Projām veda.
9 [Aizputes (Aizputes-Pils) Azp].

46839.

Dod, Dieviņi, meitu māti
Pirtī gara nedabūt;
Pirtī gara nedabūt,
Palāvē velēties.
353 [Rubas (Reņģu) Jg].

46840.

El el kung rij,
Vēl jo el mēts māt;
Kung rij sviedrs dzēr,
Mēts māt asriņs.
372 [Sarkanmuižas Vp].

46841.

Gaiša gaiša uguntiņa
Meitu mātes istabā:
Visapkārt sveces dedza,
Vidū kronis balstījās.
114 [Gaiķu Kld].

46842.

Gaiša gaiša uguntiņa
Meitu mātes istabā:
Meitu māte zīles vēra,
Ugunī raugoties.
398 [Skrundas Kld].

46843.

Gudra gudra meitu māte,
Gudri meitas audzināj(a):
Meitas guļ klētiņā,
Pate klētes piedurēs.
192 [Kosas C].

46844.

Gudra mana sievasmāte,
Vilkam kāpa mugurā.
Kārkla kārklus izjādīja,
Aiz ausiem turēdama.
605 [Skolas].

- 38 -

46845.

Itik skaisti neviens nebrauc,
Kā brauc mana sievasmāt(e):
Sajūdz zaķus kamanās,
Pustīj suņus pakaļā.
99 [Dzelzavas Md].

46846.

Jūs, tautiņas, nezināt,
Kur guļ meitu māmuļiņa:
Ceplī kājas, bedrē dupa,
Par mutiņu matu bize.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

46847.

Kaļ, kaļvīt, kū koldams,
Izkaļ maņ sīvasmuoti;
Nu tuos maņ mīļi vuordi,
Nu tuos gudri padūmiņi.
597 [Valmieras apr.].

46848.

Kas tā tāda balta nāca
Pie vakara saulītē?
Tā bij mana sievasmāte,
Ievas ziedi rociņā.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

46849.

Ko tie mani suņi rej,
Pa nātrienu skraidīdam'?
Meitas māte vazājās,
Raušu kule mugurā.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

46850.

Ķilku Ķilku zaķīts lēca
No krūmiņa krūmiņā;
Tā ķilkāja meitu māte,
Savas meitas lielīdama.
72 [Cesvaines Md].

46851.

Laba mana sievasmāte,
Labi mani pamieloja:
Cepa manim blusas šķiņķi,
Circenīša pirskaulīt(i).
165 [Kalncempju (Kalnciema) Vlk].

46852.

Labi meitu māmiņai,
Znoti, draugi vizināja:
Cits tur zirgu, cits pātagu,
Cits nes baltu biķerīti.
43 [Bebru Rg].

46853.

Labs, tautieti, tu man biji,
Laba mana māmuliņa.
Jūdz, tautieti, labu zirgu
Vadi manu māmuliņu.
46 [Beļavas Md].

46854.

Lai bagāta, kas bagāta,
Meitu māte, tā bagāta:
Piecas meitas malējiņas,
Sestā dziesmu dziedātāja.
134 [Ilzenes Vlk].

46855.

Lai bij laime, kam bij laime,
Laime meitu māmiņai:
Brauc kalnā, brauc lejā,
Znoti tura kamaniņas.
241 [Lubānas Md].

46856.

Laime laime tev, māmiņi,
Vairuok meitu, na dēļiņu;
Znūti vīn vyzinova
Rakstītuos komonuos.
170 [Kapiņu D].

46857.

Lepna mana sievasmāte,
Nedzeŗ rudzu brandeviņa.
Vēl tu dzertu, ja es dotu,
Aizpērno sēņu sulu!
605 [Skolas].

1. Lapnuo myusu sīvysmuotje,
Nedzjer auzu olutjena.
Vjēļ tu reitu, ka es dūtu,
Aizpārņeju apšu sulu.
236 [Līvānu D].

46858.

Lyga lyga, suorga suorga,
Nūraun munu sīvasmuoti!
Man paliks vysys durs,
Vysu duru etslēdzeņis.
326 [Preiļu D].

46859.

Māte mani mazu kūla,
Nu kuļ lielu sievasmāte.
Kūl' māmiņa kā kuldama,
Par māmiņu Dievu lūdzu;
Vells lai rauj sievasmāti,
Dotu mārku nabagam.
192 [Kosas C].

- 39 -

46860.

Meitu māte atbraukuse
Ar karošu vezumiņ':
Cerējāse savu meitu
Par saimnieci iedevus'.
452 [Užavas (Zīras) Vp].

46861.

Meitu māte man' vienoja(?)
Ar daiļām meitiņām.
Ņemšu riķi no žodziņa,
Tad mielošu sievasmāt(i).
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

46862.

Meitu māte meitas rāj(a),
Ka tās labi nedarot:
Naktī puišus muldinot,
Dienā pūru vēdinot.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

46863.

Meitu mātes istabiņa
Liepu malkas kurināta;
Ja netaptu liepu malku,
Kurināšu ozoliņu.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

46864.

Meitu mātes istabiņa -
Visapkārt rozes zied;
Visapkārt rozes zied,
Pa starpām magonītes.
77 [Codes B].

46865.

Meitu māte vazājās
Brikstalās, brukstalās;
Dievs piedod manus grēkus,
Es palaidu uguntiņ'.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

46866.

Nelielies, meitu māte,
Tu jau znotu nedabūsi;
Ne tu pate darbu proti,
Ne meitiņas pamācīji.
146 [Jaungulbenes Md].

46867.

No tālienes es pazinu,
Kuŗa meitu māmulīte:
Lauka piere, zvīras acis
Kā manami kumeļam.
605 [Skolas].

46868.

Nu tuolines as pazynu
Meitu muotis lylu sātu:
Stykla lūgi, vara vuorti,
Poši tak naverami.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

46869.

Redzu, redzu, protu, protu:
Nemīl mani meitu māte.
Būtu mani mīlējusi,
Būt' gājusi klāt sēdēt;
Būt' gājusi klāt sēdēt,
Būt' devusi brandaviņa.
355 [Rucavas Lp].

46870.

Rikšiem bēri es palaidu
Pa smilgaiņu atmatiņ(u),
Dzirdēj' savu sievasmāti
Saldu alu brūvējam.
443 [Turlavas Kld].

46871.

Sasatrūka kumeliņš
No pelēka akmentiņ'.
Tas nebija akmentiņš,
Tā bij meitu māmuliņ';
Tā bij meitu māmuliņa
Ar pelēku vilnainīt'.
211 [Ļaudonas Md].

46872.

Sīksta vīksna lūku plēst,
Gudra meitu māmuliņa.
Kā no vīksnas lūku plēš,
Tā no viņas valodiņu.
146 [Jaungulbenes Md].

46873.

Sievasmāte brīnējās,
Kādi zirgi tautiņām;
Tautiņām sirmi, bēri,
Pakaviņus šķindināja.
184 [Ķēču Rg].

46874.

Sievasmāte man solīja
Pilnu maku zelta naudas,
Kad nogāju, tad atradu
Vienu pašu vecu grasi.
520 [Zvārdes Kld].

46875.

Sievasmāte naudu deva,
Stellē mani rudzu pļaut;
Trim par mārku, trim par vērdiņ',
Trim par visu blašķenīt'.
56 [Birzgales (Lindes) Rg].

- 40 -

46876.

Sievasmāte sievasmāte,
Sild' man siltus kāpostiņus!
Mana sieva piedzēruse,
Ielīduse gubenī.
605 [Skolas].

46877.

Siesmāt, vilk māt,
Vai no ells ta izskrē,
Pēc kalp kažciņ.
372 [Sarkanmuižas Vp].

46878.

Sprakšķēdami skali dega
Siltajā istabā;
Tā sprakšķēja meitu māte
Pret diženu tēva dēlu.
418 [Sunākstes Jk].

46879.

Tā nebrauca velns pa elli,
Kā brauc meitu māmuļiņ':
Kliba ķēve, mēsla rati,
Veca krieva kučierītis.
389 [Silajāņu Rz].

46880.

Tāda man sieva bij,
Tāda sievas māmuļīte:
Es prasīju sviestamaizi,
Viņas grieza mugurīnu.
Ēd, znotīni, sausu maizi,
Būs tev kunga vēderīnis.
39 [Bārtas Lp].

46881.

Trīs gadiņus sutināj(u)
Bērzu rīksti aizkrāsnē,
Ar to kūlu meitu māti,
Kam meitiņu lutināj(a).
40 [Basu (Bases) Azp].

46882.

Ūja vels, ūja vels,
Kāda mana sievasmāte!
Liela piere, zvēra acis
Kā manam kumeļam.
241 [Lubānas Md].

46883.

Veca mana sievasmāte,
Smiltīs pēdu nepazina;
No rītiņa vien redzēja,
Kur rasiņa nobirusi.
231 [Līgatnes (Paltmales) Rg].

46884.

Visi saka, visi saka:
Sievasmāte gabalā!
Sievasmāte aizkrāsnē
Ausis vien plaukšķināja.
211 [Ļaudonas Md].

46885.

Zaļā sila priedenīte
Šurpu turpu locījās;
Tā locījās meitu māte
Pa manam prātiņam.
378 [Seces Jk].

★

3) Dēlu mātes un meitu mātes pretējāds stāvoklis

23597.

Balta sēd meitu māte
Baltā meitu istabā;
Dēlu māte gaŗām gāja,
Asariņas slaucīdama.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

23598.

Dēla māte aiz vārtiem,
Raušu kule mugurā;
Meitas māte pasmējās,
Pie lodziņa stāvēdama.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

23599.

Dēlu māte aicināja
Meitu māti saulītē.
Neej, mana māmulīte,
Pievils tevi dēlu māte!
226 [Kandavā (Tl)].

23600.

Dēlu māte bēdājās,
Kur būs ņemti vedekliņu;
Meitu māte pasmējās,
Klētī sagšas locīdama.
216 [Ventspilī].

23601.

Dēlu māte dēliņiem
Dēstīt dēsta ozoliņus;
Meitu māte nolauzuse,
Gaŗām ganus vadīdama.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

- 41 -

1. Meitu māte meitiņām
Liepas stāda rindiņā;
Dēlu māte aplauzuse,
Gaŗām ganus vadīdama.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

23602.

Dēlu māte dēliņos
Kā ērkšķīšu zariņos;
Meitu māte meitiņās
Kā liepiņu lapiņās.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Meitu māte meitiņās
Kā liepiņa lapiņās;
Dēlu māte vedeklās
Kā ēršķīšu krūmiņos.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

23603.

Dēlu māte dēliņos
Kā liepiņa ozolos;
Meitu māte meitiņās
Kā mētriņa odziņās.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

23604.

Dēlu māte vedeklēs
Kā vistiņa kladzināja;
Meitu māte meitiņās
Kā bitīte vivināja.
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

23605.

Dēlu māte iet pa ceļu,
Dzirnu puse mugurā;
Meitu māte iet pa ceļu,
Sidrabiņu žvadzināja.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

23606.

Dēlu māte gaŗkājīte,
Īsi, strupi lindraciņi,
Lai varēja sētu lēkt,
Ciema suņus lādināt;
Meitu māte, cielaviņa,
Pa lodziņu skatījās.
240 [Bikstos (Bikstu pag. Tk)].

23607.

Dēlu māte grozījās,
Treji svārki mugurā;
Meitu māte, nabadzīte,
Meitiņām nodevuse.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)], 208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)], 216 [Ventspilī], 217 [Ārlavā (Ārlavas pag. Tl)], 218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

1. Dēlu māte grozījās,
Trijē svārki mugurā;
Meit's māte aizkrāsnē
Puspakulu lindrakā,
Puspakulu lindrakā,
Meitai tiesu nodevuse.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

23608.

Dēlu māte grozījāsi,
Treji svārki mugurā;
Meitu māte nabadzīte,
Vieni paši lindraciņi.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

1. Plikšu plakšu dēlu māte,
Vieni paši lindraciņi;
Redz kur kupla meitu māte,
Triji svārki mugurā!
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

2. Resna resna dēlu māte,
Piecas sagšas mugurā;
Tieva meitu māmuliņa,
Viena pate villainīte.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

23609.

Dēlu māte, kurtu kuņa,
Kājām skrēja baznīcā;
Meitu māti, cielaviņu,
Znoti, draugi vizināja.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)], 45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Dēlu māte, nabadzīte,
Cūku brauca baznīcē;
Kas kaiš meitu māmiņē,
Sudrabiņa kamanām,
Žnoti grezni vizināja
Zeltītiem pulksteņiem.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

2. Piecu dēlu māmuliņa
Kājām gāja baznīcā;
Piecu meitu māmuliņu
Znoti vien vizināja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

23610.

Dēlu māte, meitu māte,
Abas daiļi darījās:
Meitu māte sagšas auda,
Dēlu māte vadmaliņu.
184 [Dūrē (Vārmes pag. Kld)].

23611.

Dēlu māte, meitu māte,
Abas lielas lielījās;
Tikpat dēlu māmiņai
Meitu mātes jālūdzās.
9 [Bilstiņos (Kokneses pag. Rg)], 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 34 [Plāterē (Plāteres pag. Rg)], 41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 77 [Gulberē (Liezeres pag. Md)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 190 [Kuldīā],
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)], 309 [Biržos (Biržu pag. Jk)], 321 [Zasā (Zasas pag. Jk)], 323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

- 42 -

23612.

Dēlu māte, nabadzīte,
Dažu sētu vazājās;
Meitu māte, cielaviņa,
Pa lodziņu raudzījās.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)], 290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

23613.

Dēlu māte rikšiem skrēja
Pa celmainu līdumiņu;
Meitu māte pasmējās,
Pie lodziņa sēdēdama.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

23614.

Dēlu māte šūpli kāra,
Jo priecīgi dziedādama;
Meitu māte raudādama,
Zin tautām malējiņu.
193 [Lutriņos (Lutriņu pag. Kld)].

23615.

Dēlu māte, strupkājīte,
Straps! ielēca istabā;
Meitu māte pasmējās,
Villainītes puškodama.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)], 195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

23616.

Dēlu mātes istabā
Matu kušķi mētājās;
Meitu mātes istabiņa
Dzīpariņu galiņiem.
275 [Zemgales novados].

23617.

Dēlu mātes istabiņa
Smalkajām skaidiņām;
Meitu mātes istabiņa
Dzīpariņu galiņiem.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

23618.

Dēlu mātes pakaļiņa
Kuplumā, augstumā;
Meitu mātes pakaļiņa
Kā sukāt izsukāta.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Dēlu mātes pakaļiņa
Vilni meta slaigājot;
Meitu mātes pakaļiņa
Kā ar slotu noslaucīta.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

23619.

Dēlu [Dēla] māti suņi rēja,
Pa nātrēm vazādami;
Meitu māte pasmējās,
Pa lodziņu vērdamās.
275 [Zemgales novados].

1. Dēlu māti suņi plēsa,
Pa mēslāju vazādami;
Meitu māte pasmējās,
Pie lodziņa stāvēdama.
190 [Kuldīā].

2. Dēlu māti suņi trenca
Pa lieliem(i) tīrumiem;
Meitu māte pasmējās,
Pa lodziņu vērdamās.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

23620.

Ekur sēd meitu māte
Kā lielā Rīgas pils;
Apkārt stāv znoti, draugi
Kā ap Rīgu kaŗavīri.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Redz kur sēd meitu māte
Kā lielā siena kaudze;
Visapkārt znoti, draugi
Kā zaļie ozoliņi.
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

23621.

Es izvīlu meitas māti
Uz slidena ezariņa,
Šurpu turpu slidināju,
Līdz meitiņu apsolīja.
224 [Kabilē (Kld)].

1. Es izvedu meitu māti
Uz sklidenu ledutīnu,
Tik ilgām(i) sklidināju,
Līdz meitīnu pavēlēja.
Kad meitīnu pavēlēja,
Tad ieņēmu kamanās;
Tad ieņēmu kamanās,
Pārvizinu mājīnās;
Pārvizinu mājīnās
Pie tēvīna, māmuļītes;
Pie tēvīna, māmuļītes,
Pie tā salda alutīna;
Pie tā salda alutīna,
Pie medota brandavīna.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

- 43 -

2. Es izvedu dēlu māti
Uz slidena ledutiņa,
Tikām viņu slidināju,
Līdz dēliņu apsolīja.
Kad dēliņu apsolīja,
Tad iegrūdu āliņģī.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

23622.

Gaiši dega uguntīna
Meitu mātes istabā(i):
Sešu zaru svece dega
Sudrabīna lukturēi.
Tumši dega uguntīna
Dēlu mātes istabā(i):
Viena pate svece dega
Rudāi vaŗa lukturē(i).
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

1. Gaiša gaiša uguntiņa
Meitu mātes istabā:
Liepu koka skali dega
Sudrabiņa lāktuŗos.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

23623.

Gubu gubu meitu māte,
Treji svārki mugurā;
Plisku plesku dēlu māte,
Noplīsuši lindraciņi.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

1. čupu čupu dēlu māte,
Treju brunču mugurā;
Meitu māte nabadzīte,
Vieni nātna lindraciņi.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

23624.

Kalnā sēd dēla māte,
Ar ērkšķiem apauguse;
Lejā mana māmulīte,
Sīkajām magonēm.
203 [Usmā (Usmas pag. Vp)].

23625.

Kas kaitēja meitu māti,
Krēslā tautas bildināja;
Dēlu māte, nabadzīte,
Dažus suņus lādināja.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

23626.

Kas tur nāk, zeme rīb?
Tur nāk meitu māmuļiņa;
Kas tur nāk, ķuzes klaudz?
Tur nāk dēlu māmuļiņa.
308 [Altenē (Seces pag. Jk)].

23627.

Klibu kāju dēlu māte
Ielec meitu istabā.
- Dod, māmiņa, man meitiņu,
Ar kājiņu nevarēju!
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)], 27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

23628.

Ko tie kraukļi kraukšķināja,
Ko žagatas žadžināja?
Dēlu māte iesprūduse
Sausu koku starpiņā.
Meitu māte skatījās,
Glāžu logu atvēruse.
403 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Nebūs labi, nebūs labi,
Krauklis krāca ozolā!
Dēlu māte iesprūduse
Sausa koka šekumā.
Meitu māte skatījās,
Glāžu logu atvērdama.
- Jel lūdzama, meitu māte,
Izglāb manu dvēselīti!
- Kāds velns tevi te iespēra,
Sausa koka šekumā!
251 [Smukās (Remtes pag. Tk)].

23629.

Meitas māte, dēla māte,
Abas diži dižījās:
Vienai bija daiļa meita,
Otrai daiļa jaunavīte.
206 [Kuldīgas apriņķī].

23630.

Meitu māte kūtiņā
Pie lieliem sakumiem;
Dēlu māte istabā
Pie baltām skaidiņām.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

23631.

Meitu māte, meitu māte,
Vāri putru, vāri putru!
Nu atbrauca dēlu māte
Ar karošu vezumiņu.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

23632.

Meitu māte sagšas auda
Baltābola kalniņā;
Dēlu māte raudzījās
Caur zaļo priedulāju.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

- 44 -

23633.

Meitu mātes istabā
Zelta kronis grozījās;
Dēlu mātes istabā
Vidū šķelmis grozījās.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

23634.

Ne lielskungs tā nebrauca,
Kā brauc meitu māmuliņa:
Seši zirgi vērzeļoti,
Trīs kamanu turētāji.
Ne čigāns tā nebrauca,
Kā brauc dēlu māmuliņa:
Līka ķēve trim kājām,
Vienu slieci kamaniņas.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

1. Eita, bērni, skatīties,
Ko tie tēva suņi rej.
Tur atbrauca dēlu māte
Baltu ķēvi trim kājām,
Baltu ķēvi trim kājām,
Vienu slieci kamanām.
Eita, bērni, skatīties,
Ko tie tēva suņi rēja.
Tur atbrauca meitu māte,
Seši bēri kumeliņi,
Seši bēri kumeliņi,
Trīs kamanu turētāji.
199 [Veczvārdē (Zvārdes pag. Kld)].

23635.

Nebēdā, dēlu māte,
Dēlus vien audzēdama!
Daža māte maliņā
Meitas vien audzināja.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

23636.

No tālenes gan pazinu
Meitu mātes lielu sētu:
Visapkārt liepas auge,
Vidū kupla ābelīte.
No tālenes gan pazinu
Dēlu mātes lielu sētu:
Visapkārt oši aug,
Vidū kuplis ozolīts.
No tālenes gan pazinu
Meitu mātes istabiņu:
Visapkārt glāžu logi,
Starp logiem rožu koki,
Starp logiem rožu koki,
Starp rozēm magonītes.
No tālenes gan pazinu
Dēlu mātes istabiņu:
Visapkārt glāžu logi,
Starp logiem ērkšķu koki,
Starp logiem ērkšķu koki,
Starp ērkšķiem dadži aug.
237 [Jaunaucē (Jaunauces pag. Jg)].

1. Vistāļām es pazinu
Meitu mātes istabiņu:
Visapkārt meitas sēž,
Vidū meitu māmuliņa.
360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Vistāļām es pazinu
Meitu mātes kuplu sētu:
Visapkārt liepas auga,
Vidū kupla ābeltiņa,
Vidū kupla ābeltiņa,
Pieci zelta āboltiņi.
Vistāļām es pazinu
Dēlu mātes kuplu sētu:
Visapkārt elkšņi auga,
Vidū zaļi ozoliņi,
Caur zaļiem ozoliem
Saule cauri ritināja.
360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23637.

Nu man labi, nu man labi,
Nu man divi māmuliņas;
Viena mani agri cēla,
Otra mani guldināja.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

23638.

Paldies saku Dieviņam,
Nu man divas māmulītes;
Viena mani agri cēla,
Otra daiļu darināja.
297 [Lepšukalnā pie Bauskas (Bauskas pag. B)].

1. Iraid labi, navaid labi,
Kad man divas māmuliņas:
Viena sērsti aicināja,
Otra grūti maldināja.
40-1 (Bigauņciemā).

23639.

Puišu māte iet pa ceļu,
Sidrabiņu žvadzina;
Pretī nāca meitu māte,
Asariņas slaucīdama.
1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)].

- 45 -

23640.

Rībēt rīb, skanēt skan
Meitu mātes istabiņa;
Dēlu māte gaŗām gāja,
Asariņas slaucīdama.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

23641.

Šmuidris zaļis ozoliņš
Pret saulīti locījās;
Tā lokās dēlu māte
Pretī meitu māmulīti.
260 [Mazberķenē (Mežmuižas pag. Jg)].

23642.

Sievasmāte lielījās
Durvīm sviesti vīramāti;
Vīramāte saskaitās,
Iesvied' pašu pasilē.
12 [Gaŗkalnē (Ropažu pag. Rg)].

23643.

Sēdi, mana māmuliņa,
Liepu lapu krēsliņā,
Lai sēdēja dēlu māte
Uz vecām(i) ecēšām!
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 77 [Gulberē (Liezeres pag. Md)], 85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)], 121 [Gulbenē (Md)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

23644.

Sunīts dzina dēlu māti
Par ābeļu līdumiņu
Ar tiem auzu plāceņiem,
Egļu runga rociņā.
Meitu māte pasmējās
Pie ābeļu dārza sētas,
Raibus cimdus adīdama,
Villainītes rakstīdama.
24 [Lēdurgas draudzē].

23645.

Svešai mātei slotu griezu
Pura bērza zemzarēs;
Sav' baltai māmiņai
Arā bērza pazarēs.
1311 [Apē (Vlk)].

1. Sveša māte, raganiņa,
Purva bērza slotu grieza;
Mana īsta māmuliņa
Āra bērza pazarītes.
108 [Veismaņu pagastā (Vaives pag. C)].

23646.

Svešas mātes govis ganu
Vaivariņu purviņā;
Savas baltas māmuliņas
Āboliņa kalniņā.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Svešas mātes gov's ganīju
Baltajāi dzedziedā;
Sav' māmiņas paganīju
Baltābola pļaviņā.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

23647.

čibu čabu lakstīgala
Pa tām liepu lapiņām;
Tā čābēja dēlu māte
Ap to meitu māmuliņu.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Ciba ciba lakstīgala
Ap to miežu līdumiņu;
Tā ciboja ciema puiši
Ap kaimiņu meitiņām.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

23648.

Tupu rāpu zaķīts lēca
Ap to miežu tīrumiņu;
Tupu rāpu dēlu māte
Ap to meitu māmuliņu.
121 [Gulbenē (Md)].

23649.

Viena saule, viena zeme,
Meitām divi māmuliņas;
Viena viegli audzināja,
Otra grūti maldināja.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 135 [Smiltenē (Smiltenes pag. Vlk)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

★

46886.

Ciemā gāja meitu māte,
Tai pacēlu niedru krēslu.
Iet ciemā dēlu māte,
I bluķīša nepavēlu.
545 [Krustpils D apr.].

46887.

Dālu muote, cīma slūta,
Pa cīmim valkavuos;
Maitu muote, cīlaveņa,
Sātā vīsu mīluotuoja.
44 [Bebrenes Il].

- 46 -

46888.

Dēla māte iet pa ceļu,
Zila melna, nevelēta.
Meitu māte iet pa ceļu,
Cimdā naudu žvadzināja.
575 [Valmiera Vlm apr.].

46889.

Dēlu māte kalnā sēd,
Dadzīšiem apaugus';
Meitas māte lejiņā,
Sēd rozēs apaugus'.
372 [Sarkanmuižas Vp].

46890.

Dēlu māte, kumpainīte,
Pa šķirbiņu raudzījās;
Kas kaiš meitu māmiņai
Pa lodziņu skatīties!
108 [Engures Tk].

46891.

Dēlu māte meitu māti
Aicināja saulītē.
Neej, mana māmulīte,
Piekrāps tevi dēlu māte;
Piekrāps tevi dēlu māte,
Atjems tev malējīnu.
282 [Nīcas Lp].

46892.

Dēlu māte pasacēla
Augstumāi kuplumāi;
Kas tai meitu māmiņai -
Brandavīna pudelīte.
211 [Ļaudonas Md].

46893.

Dēlu māte sētiņā,
Raušu kule mugurā.
Še, sunīti, tev rausītis,
Ielaid mani sētiņā;
Ielaid mani sētiņā,
Pie tās meitu māmuliņas.
355 [Rucavas Lp].

46894.

Dēlu māte strupiem lieliem
Krapts ielēca istubā.
Meitu māte, cielaviņa,
Aiz galdīna pasaslēpa;
Aiz galdīna pasaslēpa,
Villānītes rakstīdama.
282 [Nīcas Lp].

46895.

Dēlu māte vazājās
Kā lielais pelavnieks;
Redz kur meitu māmuliņa
Kā dzeltēna cielaviņ'.
231 [Līgatnes (Paltmales) Rg].

46896.

Dēlu mātei platas nāses
Kā tam zošu teviņame,
Tā saoda meitu māti
Iekš tā dzelza kamburīša.
129 [Gudenieku Azp].

46897.

Dēla māti suņi plēsa,
Pa nātrēm vazādami;
Meitu māte parīdīja,
Tādus ērmus neredzēj'si.
112 [Ezeres Kld].

46898.

Dzeiparuota, moderata [modaruota]
Meitu muotes ustobeņa;
Dālu muotes ustobeņa
Skaidiņom pīkaisīta.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

46899.

E kur stalta meitu māte,
Triji bruņči mugurā!
Dēlu māte kā šķembele,
Trīs skariņas pakaļā.
418 [Sunākstes Jk].

46900.

Es pametu sav' māmiņu
Pūra [pūru] miltus sijājot;
Te atradu vīramāti
Auzu miltus sijājot,
Ar Ķīlīti ķīlejam.
141 [Ivandes Kld].

46901.

Es pamešu maitu muoti,
Kuo cepeti soulojūt;
Prīškā rodu dālu muoti,
Kuo aiteņu spriņģējūt.
44 [Bebrenes Il].

46902.

Es savai māmiņai
Liepu lapu krēslu cēlu,
Lai sēdēja dēlu māte
Uz ērkšķiem, uz dadžiem.
10 [Aizupes Tk].

- 47 -

46903.

Jau tū meitu muomuleņ(u)
Znūti vīn i vyzynava;
Jau tū dālu muomuleņ(u)
Suņi vīn i vadynava.
326 [Preiļu D].

46904.

Jāņu māte maksu prasa
Par meitiņas lolojumu.
Cik maksāsi dēla mātei
Par dēliņa audzējumu?
378 [Seces Jk].

46905.

Kā irbīte meitu māte
Par lauciņu pārtecēja;
Dēla māte, pluskutaina,
Ciema durvis virināja.
39 [Bārtas Lp].

46906.

Lela lela dālu muote,
Meitu muote vēļ leluoka:
Dālu muote meitu muotei
Da zemītes klanējuos;
Meitu muote dālu muotei
Ni galviņas napīlīca.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

46907.

Lūdziet Dievu, panāksnieki,
Lai aug gaŗi kaņepā(i),
Kā varēja dēlu māte
Trim starām pīcku vīt,
Divas staras kumeļam,
Trešā meitu māmuļai.
373 [Sarkaņu Md].

46908.

Meits māt, dēl māt,
Abs kupli grasījas;
Tik jau dēl māmiņe
Meits māt jālūdzas;
Meits māts jālūdz,
Dēlam vaig līgavin.
372 [Sarkanmuižas Vp].

46909.

Meitu māte bēdājāsi,
Kur būs likti vīramāt';
Plauktā lika, žurkas ēda,
Pagrabāji circenīš(i).
20 [Annenieku (Annasmuižas) Tk].

46910.

Meitu māte skatījās,
Glāžu logu atvēruse;
Dēlu māte iesprūduse
Sausa koka čakārnī.
149 [Jaunpils Tk].

46911.

Noplukuse dēla māte
Ielec meitas istabiņā.
Dedzan' skalus meitas māte,
Izsvilina dēla māti.
316 [Piltenes Vp].

46912.

Jam, māmiņ, dālu uorā,
Guld' meitiņi syupulē!
Dālu muote meitu muotei
Vyspaprīšku klanejuos.
170 [Kapiņu D].

46913.

Redz kur brauca dēlu māte
Baltu ķēvi, linu asti,
Vienas slieces kamaniņ'.
Redz brauc meitu māte,
Seši bēri kumeliņi
Rakstītāmi kamanām!
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

46914.

Saki manim meitu māte:
Grūt' meitiņu audzināt,
Cik naksniņu negulēju
Pie šūpuļa raudādama!
Vai tai dēla māmiņai
Aug dēliņi nešūpoti?
110 [Ērgļu C].

46915.

Slupšu slupšu dēlu māte
Ar tām koka tupelēm;
Klipu klapu meitu māte
Ar tām vaska kurpītēm.
353 [Rubas (Reņģu) Jg].

46916.

Tu, tautieti, savu māti
Ved mežā, sien pie koka;
Manu baltu māmulīti
Liec savās kamanās!
281 [Neretas Jk].

46917.

Vīramāte, vella māte,
Sēd elles maliņā;
Meitu māte gaŗām gāja,
Iegrūž elles dibenā.
192 [Kosas C].

- 48 -

★

c) Apcerējumi par dzīvi tautās, sevišķi par vedeklas satiksmi ar tuvākajiem vīra ģimenes locekļiem: dieveŗiem, māsīcām, ietaļām

23650.

Āriskam bērziņam
Daudzi sīku žagariņu;
Ir manos bāliņos
Daudzi jaunu ietaliņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23651.

Vai vai rītiņā,
Vaimanītes vakarā,
Vai tētiņ, māmuliņa,
Kur jūs mani iedevāt!
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

23652.

Ai ai sveši ļaudis,
Kaut māmiņa zinājuse!
Manis dēļ Rīgā brauca
Atslēdziņas kaldināt.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23653.

Ai bāliņ, ai bāliņ,
Kāda tava ļaudaviņa:
Liedz tij man sīkstu linu,
Liedz skaliņu dedzināt.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

23654.

Vai brālīt, vai brālīt,
Kāda tava līgaviņa!
Viena pate mūs' māsiņa,
Tā staigai raudādama.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

23655.

Vai Dievīnu, vai Dievīnu,
Grūts mūžīns tautīnās!
Būt' zinājse to dienīnu,
Pie kocīna pastāvēt'.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

23656.

Ai [Vai] Dieviņi, augstu saule,
Kā vakara sagaidīšu!
Ai [Vai] Dieviņi, bargas tautas,
Kā mūžiņu nodzīvošu!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Vai Dieviņ(i), auksta diena,
Kā vakaru sagaidīšu!
Vai Dieviņ(i), bargas tautas,
Kā mūžiņu nodzīvošu!
121 [Gulbenē (Md)], 348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23657.

Vai Dieviņi, ko darīšu,
Divi mani vienu rāja:
Rāja mani tautu dēlis,
Rāja tautu māmuļīte.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

23658.

Vai Dieviņ! rītā saku,
Vai Dieviņ! vakarā:
Grūta dzīve tautiņās,
Žēl bij savas māmuliņas.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

23659.

Vai ieter, ieterīt,
Atjāj mūsu brāleliņi.
Vai jāj tavi, vai jāj mani,
Abi tekam vārtu vērt.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

23660.

Ei ietaļa, ietaļiņa,
Aužam kopu villainīti,
Abas divas segsamies,
Sērst iedamas bāliņos.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

23661.

Ai Laimiņ, māmuliņ,
Kam tu mani te iedevi!
Es atdotu govi, aitu,
Kaut palaistu uz māmiņu,
Kaut palaistu uz māmiņu,
Uz citām māsiņām.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

23662.

Ai māmiņa mīļa balta,
Kam tu mani tautās devi?
Ik rītiņa, ik vakara
Slauku gaužas asariņas,
Slauku gaužas asariņas,
Pie tevim domādama.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

- 49 -

23663.

Ai māršiņa, brāļa sieva,
Nedzer manas asariņas!
Vai tev trūka salda alus,
Vai avota ūdentiņa?
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

23664.

Ai māršiņas, ietaļiņas,
Kādus darbus jūs dariet?
Jūs cepiet divas maizes,
Šķiriet manus bāleniņus.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

23665.

Ai māsiņa mīļākā,
Tav' žēlīgu valodiņ'!
Dzirdu tevis niecinot,
Birst man gaužas asaras.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

23666.

Ai māsiņ, neteic tautu
Pirmajā vasarā;
Teic otrā, teic trešā,
Kad noraugi, kā dzīvo!
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23667.

Ai, pīlīte platkājīte
Sajauc dūņu ezeriņu;
Netiklīte mātes meita
Sajauc visus bāleniņus.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

23668.

Vai svainīti, vai svainīti,
Ko darīji māsiņai?
Māsai galva sajukuse,
Vaigu gali nobāluši.
87 [Liepas muižā (Liepas pag. C)].

23669.

Ai svainīti, dar' man labu,
Dēst' ozolu ceļmalā:
Uz māsiņu sērsti gāju,
Ceļa labi nezināju.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

23670.

Ai svainīti, dar' man labu,
Panes manas vilnānītes;
Kad pārnesi staignu purvu,
Pārnes tautu tīrumiņus!
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

23671.

Ai svainīti miglacīti,
Kā tā mana māsa raud?
Vai tu pats rūdināji,
Vai tā tava māmuliņa?
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

23672.

Ok tu munu boltu seju,
Osoruom nūmozguotu!
Ryudyn' mani sveši ļauds,
Ryudyn' sovi bruol'el'eņi.
4221 [Asūnes pag. D].

23673.

Ai vecā ietaliņa,
Kad es tev līdza tikšu!
Tev cūciņas, tev aitiņas,
Tev ganiņš pakaļā.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

1. Jaunākāja ieterīte,
Tu jau līdzi man netiksi:
Man cūciņas, man telītes,
Man bērniņi ganītāji.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

23674.

Ai vecā vedekliņa,
Ej papriekšu druviņā:
Tev ir vīri, tev ir bērni,
Tev maizītes daudz vajaga.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

1. Ai vecā ietaļiņa,
Iekur guni namiņā:
Tev kalpiņi, tev bērniņi,
Tev putriņas vajadzēs.
(?).

23675.

Aizlaidās man saulīte,
Tautu drēbes velējot.
Situ roku pie rociņas,
Lai skan vaŗa gredzeniņi,
Lai skan vaŗa gredzeniņi,
Lai dzird mani brāleliņi,
Lai dzird mani brāleliņi,
Lai atsūta kumeliņu.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

1. Saule mani aprietēja,
Tautu drēbes velējot.
Situ roku pie rociņas,
Lai skan zelta gredzentiņi.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

- 50 -

23676.

Aizalaide man saulīte,
Tautu drēbes velējot.
Sviežu vāli Daugavā,
Teku paša brāliņos.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

23677.

Aizmirst mani māmuliņa,
Tautiņās iedevuse;
Kā man' tad neaizmirsi,
Kad gulēju šūpolie?
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

23678.

Aitiņām(i), kaziņām(i)
Vienu kūti darināju;
Bargajām(i) ietaļām(i)
Katrai sava istabiņa.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)], 65 [Valtenbergā (Mazsalacas pag. Vlm)].

23679.

Apgāzās vācelīte,
Iztekāja kamoltiņi;
Sabārās ietaliņas,
Izšķīrās bāleniņi.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

23680.

Apsaskaitu ar māršām,
Atsasēdu skaidienā.
Māršas, mani lūgdamās,
Vizuļotu krēslu cēla.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

23681.

Ar māršiņu sabāros,
Atsēdos skaidienē;
Cik māršiņa gaŗām gāja,
Es ar skaidu mugurā.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

23682.

Ar māršām sarājos,
Skaidienā stāvēdama:
Viņas grib, es nedevu
Mātes šūtu zīļu krēslu.
224 [Kabilē (Kld)].

23683.

Ar vedeklu sabāros,
Vidū lauka stāvēdama:
Ieraudzīju sav' bāliņu
Cauru kreklu mugurā.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

23684.

Asariņu upe tek
Caur dieveŗa pagalmiņu:
Dievers māršu raudināja,
Sidrabiņa pētīdams.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

23685.

Atsēdies, atspūties,
Vecākā ietalīna!
Es jaunāka, es vieglāka,
Es grib' tevi aptecēt.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

23686.

Aug man liela māsīciņa
Kā uguns dzirkstilīte.
Labāk teiču, nekā pēļu,
Lai ved drīzi tautiņās.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

23687.

Bērzu birze kalniņā
Vairāk vīst, ne lapo;
Mūs' māsiņa tautiņās
Vairāk raud, ne līksmo.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

23688.

Bij man viena māsīciņa
Zirņu ziedu skaistumiņu,
Zirņu ziedu skaistumiņu,
Zobentiņa asumiņu.
113 [Alūksnē].

23689.

Bitīt, tavu šuvumiņu
Baznīcā dedzināja;
Māmiņ, tavu auklējumu
Sveši ļaudis maldināja.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)], 80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)], 311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

23690.

Bitīt, tavu šuvumiņu
Baznīcā dedzināja;
Māmiņ, tavu auklējumu
Sveši ļaudis nicināja.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

23691.

Bitīt, tavu šuvumiņu
Baznīcā dedzināja;
Māmiņ, tavu lolojumu
Tautiņās rūdināja.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

- 51 -

23692.

Bāleniņam saderēja
Seši arkli tīrumā;
Vedeklām nesadera
Trīs ratiņi istabā.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Nesader ietaļām
Div' ratiņi istabā.
Kā sader bāliņiem
Pieci arkli tīrumā?
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23693.

Brāļi mani saņēmuši
Tādas cūkas līgaviņas:
Apgāž manu brāļa sētu
Kā ar sūdu vezumiņ'.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

23694.

Būt', bāliņ, to zinājse,
Es neietu tautiņās:
Tautiņās grūts mūžiņis,
Bargi vārdi runājot.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

23695.

Būt' es to zinājuse,
Ka tu mana brāļa sieva,
Es būt' tevi nolādē(j)se
Deviņās baznīcās.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

23696.

Būt' māmiņa mani mazu
Ūdenēi iemetuse,
Nekā deva visu mūžu
Tautiņāmi rūdināt!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

23697.

Būt' man kāds to sacījis,
Kāda dzīga tautiņās,
Es neietu no māmiņas,
Ar valdziņu novedama.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

23698.

Da šā laika mana slava
Gul pūriņa dibenā;
Atved māršu, sieta mēli,
Tā iznesa klajumā.
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

23699.

Dieveŗ', mani dieverīši
Kā ezera pureniņi.
Ka varētu atsavest
Saules meitas ieterēm!
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

23700.

Dieveŗ', mani dieverīši
Kā īstaji bāleliņi,
Aizjūguši kumeliņu:
Sēd', māršiņa, kamanās!
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)], 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23701.

Dieveŗ', mani dieverīši
Kā īstie bāleliņi,
Kad iedami druviņā:
Māršiņ, līdzi bara vestu!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

23702.

Dieveŗ', mani dieverīši
Kā pelēki vanadziņi;
Māsīciņas kā skujiņas,
Kā zarainas ābelītes.
151 [Lieljumpravā (Jumpravas pag. Rg)].

23703.

Dieverīši kalpiem gāja,
Mani bargu dēvēdami.
Manis dēļ, dieverīši,
Kalpu vārda nenesat.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

23704.

Dieverīši kalpu gāja,
Mani sīvu dēvēdami.
Eit', dieveŗi, kur jums tika,
Še jūs mani atrasit,
Še jūs mani atrasit,
Vainājamu mātes meitu.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

23705.

Dieverīti, bāleliņi,
Aizjūdz man kumeliņu!
Es tev būšu sataujāt
Savu radu līgaviņu.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

1. Dieveŗam nevedīšu
Savu radu līgaviņas,
Kam tas man neaizjūdza
Vienreiz sava kumeliņa.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

- 52 -

23706.

Dievertiņ, bāleliņ,
Aizjūdz manu kumeliņu,
Lai es braucu baznīcā
Dieveŗ' jūgtu kumeliņu!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

23707.

Dieverīt, bāleliņ,
Dzīvo labi ar manim,
Tad es tev atvedīšu
Sava rada līgaviņu.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

23708.

Dieverītis man aizjūdza
Bez grožiņu kumeliņu;
Es dieveŗam sataujāšu
Bez pūriņa līgaviņu.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

23709.

Dieverīts mīļi lūdze:
Ved māsiņu ietaļām!
Nevedīšu, dieverīt,
Kam jūs bargi dzīvojiet.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

23710.

Dīv'erūs, dīv'erūs
Kuo sovūs bruol'eņūs;
Muos'eicuos, rogonuos,
Kuo ēršķēžu kryum'eņūs.
409 [Līksnas pag. D].

23711.

Dievers māršu bildināja,
Kamdēļ mārša nerunāja?
- Ko runāšu, dieverīti,
Vakar gauži bārāmies.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

23712.

Dievers mani mīļi lūdza,
Pie pagalvja stāvēdams:
Celies, mārša, aunies kājas,
Iesim abi druviņā!
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

23713.

Dievers mani mīļi sauca,
Es dieveri vēl mīļāki,
Dievers mani māsu sauca,
Es dieveri bāleliņu.
286 [Kroņa Bauskas pagastā (Bauskas pag. B)], 289 [Bruknā (Bruknas pag. B)], 290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

23714.

Dyžan gara, plota jiūre,
Kas bez laivas ju puorīs!
Dyžan gara tautu dzeive,
Kas bez vuorgu nūdzeivuos!
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

23715.

Divējādi es pasaucu
Jaunāko dievertiņu:
Dievertiņ, bāleliņ,
Aizjūdz manu kumeliņu!
106 [Viesienā (Viesienas pag. Md)].

1. Es, dieveri mīļodama,
Divējādi pasaucos:
Dieverīti, bālenī,
Aizjūdz manu kumeliņu!
Ar to tavu jūgumiņu
Atjūgs mani bāleniņi.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

23716.

Div' ietaļas istabā,
Divus skalus dedzināja:
Viena sēd ilgu rītu,
Otra ilgu vakariņu.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

23717.

Div' ietaļi velējās
Priekšā nama, pakaļā.
Viena pati vīra māsa,
Tā staigāja raudādam'.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

23718.

Dod, Dieviņi, siltu sauli
Jel vakara pusītē;
Dod, Dieviņi, lēnas tautas
Jel mūžiņa galiņā!
35 [Rembatē (Rembates pag. Rg)].

23719.

Droši gāju, kur iedama,
Droši saku sacīdama,
Es negribu tā darīt,
Kā brāliņa līgaviņa.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

23720.

Dzeguzīte aizsmakuse,
Viena pate kūkodama;
Man' māsiņa nonīkuse,
Tautiņās dzīvodama.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

- 53 -

23721.

Dzeltenā cielaviņa
Augsti nesa cekuliņu;
Tā es ar, tā es ar,
Tautiņās dzīvodama.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

23722.

Dzīrās tautas mani rāt,
Rāti manus bāleliņus.
Mani vienu nenorāja,
Nela manus bāleliņus.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

23723.

Dzīvo labi, vīra māsa,
Teikš' savam brālītim;
Ja tu labi nedzīvosi,
I svešam nevēlēšu.
346 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23724.

Dzīvojiet paši skaiški,
Mani balti bāleliņi!
Lai dzīvoja kā gribēja
Savadātas tautu meitas.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Dzīvosem pašas labi,
Salasītas ietaliņas;
Lai dzīvoja kā gribēja
Vienas mātes auklējums.
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

23725.

Dziju vērpu ratiņā,
Spole tek atpakaļ;
Bāliņam sirdi rādu,
Māršai griežu muguriņu.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

23726.

Dzird taurieti taurējam,
Neredz taures pūtējīn';
Dzird māsīnu raudim gauži,
Neredz sērstu atnākam.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

23727.

Dzirdēt bija, ne redzēt,
Kā ietaļas dalījās:
Div' guntiņas dedzināja
Viena skala galiņā.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23728.

Dūca, dūca bitēniņš,
Šūniņās gulēdams;
Raudi, raudi mūs' māsiņa,
Tautiņās dzīvodama.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

23729.

Edz kur labi, edz kur labi
Deviņās ietaļās:
Devītā rītiņā
Ielīgoju maltuvē.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

23730.

Ierast bija tev, māsiņa,
Ka nebiji ieraduse:
Ierast bija agri celt,
Viegli duris virināt.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

23731.

Ietaliņ ietaliņ,
Namiņš deg, namiņš deg!
- Sen redzēju, nesacīju,
Vakar bargi bārāmies.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Ietaliņ ietaliņ,
Namiņš deg, namiņš deg.
- Vai tādēļ namiņš deg,
Ka mēs bargi bārāmies?
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

23732.

Ietaļiņas vadījās
Pa lielo tīrumiņu.
Būs redzēts, ietaļiņas,
Kā jūs mīļi dzīvosiet!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

23733.

Ietaļiņu lab' taujāju,
Ne bāliņa līgaviņu:
Ar ietaļu jādzīvo,
Viešņām brāļa līgaviņa.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

23734.

Ēdat, tautas, launadziņu,
Es tecēšu brālīšos:
Neba tāļu man brālīši,
Āz tās zaļas bierztaliņas.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

23735.

Ej porā, bārgā mārša,
Ne manos brāliņos,
Lai skan pori baroties,
Ne brāliņa istabiņa!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

- 54 -

23736.

Ej purvā, tautu meita,
Ne manos bāliņos;
Šķir purvā baltus bērzus,
Nešķir manus bāleliņus!
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

23737.

Es ar savu brāļa sievu
Ne runāt(i) nerunāju:
Es redzēju bāliņam
Melnu kreklu mugurā.
348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ar māršiņu sabārosi,
Mežmalī stāvēdama:
Ieraudzīju bāliņami
Melnu kreklu mugurā.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)], 362 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23738.

Es ar savu brāļa sievu
Vienu vietu izaugām,
Dienu katra valkājām
Vienu zīļu vainadziņu.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

23739.

Es būt' badu nomirusi
Pirmo gadu tautiņās,
Kau(t) māmiņa nelikusi
Kviešu maizes pūriņā.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

23740.

Es dieveŗa neraudātu,
Kam neviena neradusi,
Kā raudātu māsīciņu,
Rīta māļu malējiņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

23741.

Es dūmuoju tauteņuos
Nikod vaca napalikt;
Nūjēme munu vareiti,
Kai sauleite reita rosu.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

23742.

Es gaidīju jaunās māršas
Kā saulītes uzlecot;
Viņ' ar mani tā dzīvoja
Kā skujiņa eglājā.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

23743.

Es gan zinu, vedekliņa,
Tavu gudru padomiņu:
Mājā mani nicināja,
Ciemā teica bāliņam.
408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)], 412 [Unguros (Ungurmuižas pag. D)].

23744.

Es gudrāka, brāleliņ,
Nekā tava līgaviņa:
Drīz otram krēslu cēļu,
Drīz jautāju valodiņu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

23745.

Es izdzirdu gulēdama:
Buka buka rībējās.
Manas pašas vedekliņas,
Cita kūla, cita mala.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

23746.

Es izgāju dižu mežu,
Nedzirdēju dzeguzītes;
Man deviņas jauņuvītes,
Nedzirdēju mātes vārdu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

23747.

Es pazinu tās pēdiņas,
Ko staigāju tautiņās:
Īsi soļi, dziļas pēdas,
Pilnas baltu asariņu.
119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)].

23748.

Es stādīju vītoliņu
Bāleliņa pagalmā;
Tur bij labs laiskai māršai
Launadziņu pagulēt.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

23749.

Es to tautu nebēdāju,
Staigāj', dores klauvēdama:
Ne tie man maizes deva,
Ne mazai galvu pina.
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)].

23750.

Es tev saku, man' māsiņa,
Te tev grīna dzīvošana:
Lieli mazi, veci jauni,
Visi greizi raudzījās.
232 [Talsos (Tl)].

23751.

Es cerēju kalnu kāpt,
Pret saulīti raudzīties;
Es cerēju zeltu nest,
Sudrabiņu niecināt.
Nu bij man vaŗu nest,
Klausīt svešu māmulīti.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

- 55 -

23752.

Gan gribēja ietaliņa
No ietaļas vieglas dienas;
Vēl nebija vieglas dienas
Pašai dēla māmiņai.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

23753.

Gan jau augstu saule lēca,
Tāpat rasa ielejā;
Gan jel mīļi es dzīvoju,
Tāpat riebu tautiņām.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

23754.

Gan ūdeņa tai porā,
Novītuši kārklu gali;
Gan bagātas tās tautiņas,
Pavārguse mūs' māsiņa.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

23755.

Grib tautīnas, lai es raudu,
Tam tīšam neraudāju;
Kad būs kāda raudāšana,
Noraudāšu citu dienu,
Noraudāšu citu dienu,
Kad tautīnas neredzēs.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

23756.

Gribējās brāļa sieva
Kā māmiņa godājama.
Kur tev tādi mīļi vārdi
Kā manai māmiņai?
1881 [Ķērkliņos (Zvārdes pag. Kld)].

23757.

Grūt gulēt skujiņai
Zem bērziņa lapiņām;
Grūt manai māsiņai
Pirmo gadu tautiņās.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)], 322 [Saukā (Saukas pag. Jk)], 330 [Kaldabruņās (Rubenes pag. Il)].

1. Grūtin grūti lapiņai
Zem siekstiņas ūdenī;
Grūt manai māsiņai,
Tautiņās dzīvojot.
52 [Burtniekos (Burtnieku pag. Vlm)].

23758.

Grūt', māsiņ, kalnā kāpt,
Lēt' lejā līgojot;
Viegli iet tautiņās,
Grūts mūdiņš dzīvojot.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

23759.

Grūt manam kumeļam,
Kunga nauda vezumā;
Grūt manai māsiņai,
Ar neveikli dzīvojot.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

23760.

Grūti šņāca sila priede,
Smalku lietu pielijusi;
Gauži rauda mūs' māsiņa
Sīvajās tautiņās.
216 [Ventspilī].

23761.

Izput' pate, tautu meita,
Ka tu mani putināji,
Ka tu mani putināji
No baltā bāleniņa!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

23762.

Ja būs laba brāļa sieva,
Tad es arī laba būšu;
Ja būs sīva, ja būs barga,
Tecēs pati raudādama.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23763.

Jūs, ļautiņi, nezināt,
Kāda mana dzīvošana:
Rītā rutki, vakarā,
Launagā rudzu putra.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23764.

Jūs, lielās ietaliņas,
Mani mazu līdz velciet;
Jūs, lielās, kultu, maltu,
Es cūciņas ēdināt.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

23765.

Kad es būtu ietaļās,
Es mācētu dalīties:
Pus rītiņa maltu ietu,
Pus rītiņa druviņā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

23766.

Kad es būtu zinājuse,
Kāda dzīve tautiņās,
Būt' akmeni ievēluse,
Ne kājiņu iespēruse.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)], 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 56 -

1. Kaut es pirmāk zinājuse,
Ka tautās grūta dzīve,
Es ieceltu grūt' akmeni
Tautu dēla kamanās.
1311 [Apē (Vlk)].

23767.

Kad es tiktu pie māmiņas,
Tad es teiktu māmiņai:
Tautiņām auzu maize
Aiz deviņi atslēdziņi.
3161 [Līkuma Danenfeltes pag. (Sēļpils pag. Jk)], 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

23768.

Kāda kauna, vedekliņa,
Drīkst' tu mani nicināt!
Tu cēlies gulējuse,
Es - mālīti samaluse.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1. Ar kauniņu, vedekliņ,
Drīkst' tu mani nicināt!
Es atnācu samaluse,
Tu cēlies gulējuse.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

23769.

Kādu tēvu, māmuliņu
Es baroju tautiņās,
Ik rītiņa malt iedama,
Ik dieniņas druviņā?
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1. Kādu tēvu, māmuliņu
Es baroju tautiņās?
Nokūlusi, malti gāju,
Samalusi, druviņā.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

23770.

Kāpu, kāpu uz kalniņa
Brāļa sētas raudzīties;
Neredzēju brāļa sētas,
Ne māmiņas rotājot.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

23771.

Kālabad šovasar
Dūmakaiņi mežu gali?
Māmiņ' mani aizdevuse
Bargajās tautiņās,
Visi meži aizkūpuši
No manām asarām.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

23772.

Kalnā nesu smagu nastu,
Sviedrus vien braucīdama;
Tā dzīvoju tautu dzīvi,
Asariņas slaucīdama.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

23773.

Kam, bitīte, šūti šuji,
Kad vaskāt nevaskāji?
Kam, māsiņ, tautās gāji,
Kad ar godu nedzīvoji?
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

23774.

Kam man b'eja sīvu jemt,
Kam muos'eņis ryudynuot'?
Sīva guļ maigu mīgu,
Muosys muoli samolušys.
435 [Latgalē].

23775.

Kas iesācis, tam dzīvot
Šitādos ļautiņos;
Neiesācis, te nevar
Ne dieniņas nodzīvot.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

23776.

Kas kait irbei netecēt(i),
Raudavīte rasu vilka;
Kas kait brāļa līgavai,
Māsa dubļu bridējiņa.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

23777.

Kas, māmiņa, tev sacīja,
Ka es raudu tautiņās?
Vai zīlīte klausījās
Tautu nama pakaļā?
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

1. Kas, māmiņa, tev sacīja
Mani gauži raudājušu?
Vai zīlīte dziedājusi,
Vai ļautiņi runājuši?
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

23778.

Kas, māmiņa, tev pateica,
Ka es raudu tautiņās?
Vai vējiņis tev aizpūta
Manas žēlas asariņas?
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)], 167 [Kazdangā (Kazdangas pag. Azp)].

23779.

Kas no kunga augsta zirga,
Ka ratiņu nepavilka?
Kas no tautu lielas slavas,
Ka ar godu nedzīvoja?
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 57 -

23780.

Klēgā zosis siliņā,
Ūdenī ieradušas;
Raudāj' māsa tautiņās,
Bāliņos ieraduse.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

23781.

Klusa bija istabiņa,
Kad māmiņa viena bij;
Kad saveda vedekliņas,
Kā vistiņas kladzināja.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

23782.

Klusām tautas klusināja,
Klusu bija ieradušas,
Klusu bija ieradušas,
Elka dievus turēdamas.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23783.

Ko domāji, dieverstiņi,
Man sāniem sēdēdams?
- Es domāju, vedekliņ,
Ved māsiņu ietaļām!
- Nevedīšu, dieverstiņ,
Kam jūs bargi dzīvojāt.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

23784.

Ko iedama es uzgāju,
Māmuļītes nelaižama?
Sīvu dzedru dēla māti,
Netiklīti tēva dēlu.
206 [Kuldīgas apriņķī].

23785.

Ko zīlit' sīv' brēc'?
Ko māsiņ' gauži raud?
Zil' brēc' sīv' sal',
Mās' tāl' tautiņās.
211 [Rindā (Ances pag. Vp)].

23786.

Ko zīlīte sīvi brēca,
Ko māsiņa gauži raud?
Zīlīt' brēca sīvu salu,
Māsiņ' tautas rūdināj'.
190 [Kuldīā], 196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

23787.

Krītat, vēŗa ozoliņi,
Laužat zaļu bierztaliņu,
Lai redzēju brāļu sētu,
Pa tautām staigādama.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

23788.

Kūmeņuom, muoseņuom,
Tuom slavēte loba sliv;
Ītaļēm, nabadzēm,
Tuom zudin' pazuduse.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

23789.

Kulies pate, kunga rija,
Ja nebija kūlējiņa;
Rājies pate, brāļa sieva,
Ja nebija rājējiņa!
100 [Rāmuļos (Rāmuļu pag. C)].

23790.

Kumeliņ lielvarīt,
Nelauz manu iemauktiņu;
Tautu meit, lielsirdīt,
Nešķir manu bāleliņu!
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

23791.

Kumeliņis auzu zviedza,
Ābolā stāvēdamis;
Māsa raud bāleliņa,
Vidū tautu stāvēdama.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

23792.

Kungam vaļa vīru rāt,
Vīram savu līgaviņu;
Tās vaļiņas vien nebij
Dieveŗam māršu rāt.
106 [Viesienā (Viesienas pag. Md)].

23793.

Kur bij man nu noiet,
Kur dieniņu nokavēt:
Viens pats man bāleliņš,
Ij tam barga līgaviņa!
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

23794.

Kur bitīte medu jēma
Sīvā nātŗu krūmiņā?
Kur, māsiņas, mēs iesim,
Brālim dzedra līgaviņa!
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

23795.

Kur, māsiņa, remdēsies,
Svešumāi nogājuse?
Maizītēi, darbiņāi,
Tautu dēla ēniņāi.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

- 58 -

23796.

Kur, māsiņ, tavs pūriņš,
Kur skaistais augumiņš?
Valkāj' tautas pūru tavu,
Maldin' tavu augumiņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

23797.

Kusti, kusti, ūdens zāle!
Ūdens tevi kustināja;
Raudi, raudi, brāļu māsa!
Tautas tevi raudināja.
158 (Nīcā), 311.

23798.

Laba būtu māsīciņa,
Kaut zaglīte nebijuse:
Tā atslēdza manu pūru
Ar bērziņa žagariņu.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

1. Lai tie citi ko tie citi,
Māsīciņa raganiņa:
Tā atslēdza manu pūru
Ar vītola žagariņu.
1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)], 121 [Gulbenē (Md)].

23799.

Labāk man daudz dieveŗu
Nekā daudz māsaciņu:
Dievers dienu nelīdzina
Kā līdzina māsaciņa.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)], 322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

23799¹.

Labāk man daudz dievaru
Nekā daudz māsīciņu;
Dievars rītu nelīdzina
Kā līdzina māsīciņa.
20 [Krapē (Krapas pag. Rg)].

23800.

Labāk man daudz dieveŗu
Nekā daudz māsīciņu:
Dieveŗos kā brāļos,
Māsīcās kā kuņās.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)], 1181 [Dūres pagastā (Vlk)], 136 [Zvārtavā (Zvārtavas pag. Vlk)],
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)], 302 [Rundālē (Rundāles pag. B)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Labāk daudz dieverīšu
Nekā viena māsīciņa:
Dieverīši kā bāliņi,
Māsīciņas kā dadzīši.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

23801.

Labi mani dieverīši,
Neviens mani nevaināja;
Visi sauca: mūs' māršiņa,
Vecā brāļa līgaviņa!
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

23802.

Lietiņš līt nemācēja,
Mirdzināt mirdzināja;
Tautas rāt nemācēja,
Raudināt raudināja.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

23803.

Līdzi mani līdzināja
Ar citām ietaļām.
Ko jūs līdzi līdziniet,
Es pastara līgaviņa!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

23804.

Līgojošu laipu liku
Tekošāji upītē;
Kad tautiņas naidu cēla,
Pāri teku līgodama.
168 [Meženiekos (Asītes pag. Lp)].

23805.

Līgot lieču āras liepu,
Līgot āras ozoliņu;
Dzīvot vežu tautu meitu
Baltajam bāliņam.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

23806.

L'eika l'īpa, l'eiks ūzuls,
Tur b'ej labi l'eiguotīs;
Lobi bruoļi, lobys muosys,
Tur b'ej labi vadakluom.
422 [Līvānu pag. D].

23807.

Lija lietus, nenomirku,
Kā nomirku rasiņā;
Rāja tautas, nenorāja,
Kā norāja ļauna diena.
152 [Jērkulē (Krimuldas pag. Rg)].

23808.

Māmuliņa man jautāja,
Vai tautām mīļi vārdi.
Cērt akmeni, nelec skaida,
Tā tautām mīļi vārdi.
210 [Popē (Popes pag. Vp)].

23809.

Māršiņ, brāļa līgaviņa,
Kas kaitēja tev ar man'?
Vai es tevim zirga liedzu,
Vai zirdziņa devējiņ'?
121 [Gulbenē (Md)].

- 59 -

23810.

Māršiņ, brāļa līgaviņa,
Nemin mani kājiņām!
Ja tev daudzi sudrabiņa,
Valkā pate dzīvodama!
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

23811.

Māršiņ, brāļa līgaviņa,
Nemin mani kājiņām!
Tā māmiņa man' auklēja,
Kas i tavu arājiņu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

23812.

Māršiņ, Dieva nosodāma,
Kam tu mani nicināji?
Kam tu manu augumiņu
Visapkārt iznesāji?
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

23813.

Māsiņ, māršas nenicini,
Bāliņos dzīvodama:
I tu iesi tautiņās,
I tev' pašu nicinās.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

23814.

Muos'eņ munu mīlu boltu
Namīlā vīt'eņā!
Cauri laižu kum'el'eņu,
Aiz žālobu navarēju.
4261 [Ozolmuižas pag. Rz].

23815.

Māsīciņa, melnacīte,
Nedzer manu asariņu!
Ko dzirdēji, ko redzēji,
Nestāst' visu māmiņai!
3531 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Šitā pate sprigacīte
Mūs' māsiņu rūdinās:
Ko dzirdēs, ko redzēs,
To stāstīs māmiņai.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

23816.

Malti gāju maltuvē,
Ne milniņa klaudzināt;
Dzīvot gāju tautiņās,
Ne dieveŗu līdzināt.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)], 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)], 344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Kult es gāju rijiņā,
Ne spriguļa vēcināt;
Dzīvot gāju tautiņās,
Ne dieveŗu redzināt.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

2. Līgot lieču āra liepu,
Līgot āra ozoliņu;
Dzīvot vedu tautu meitu,
Ne dieveŗu līdzināt.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

23817.

Mēs bijām trīs ietaļas,
Bet mēs labi dzīvojām:
Viena kult, otra malt,
Treš' ar guni namiņā.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

23818.

Mēs māsiņas ietaliņas,
Mēs div' mīļi dzīvojam:
Riekstiņam mazs kodolis,
To uz pusi dalījām.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

23819.

Mīlat mani, jūs māsiņas,
Es jaunais dieverīts;
Šujat kreklu, norakstāt,
Pārvedat līgaviņu!
184 [Dūrē (Vārmes pag. Kld)].

23820.

Mūs' māsiņa sagšas auda
Vītoliņa ēniņā;
Lai auž māršas istabā,
Kam istaba piederēja.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

23821.

Mums pašiem, bāliņiem,
Līdzi tek kumeliņi;
Salasītas tautu meitas
Nevelk līdzi dzirnaviņas.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

23822.

Nāc, Laimīte, aplūkot,
Kāda mana dzīvošana:
Visi gultas paladziņi
Asarām nobiruši.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

23823.

Neder kaudze sētmalī,
Pieder pļavas videnē;
Neder māsa saimniecei,
Pieder sava līgaviņa.
216 [Ventspilī].

- 60 -

23824.

Neder kvieši iesalam,
Ne māsiņas ietaļām;
Mieži der iesalam,
Tautu meita ietaļām.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

1. Neder pūris iesalam,
Ne sērdiene vedeklai;
Pieder miezis iesalam,
Mātes meita vedeklai.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

23825.

Nedod Dievis manu namu
Brāļa nama galiņā:
Ik rītiņus brāļa sieva
Kā žagata žadzināja.
232 [Talsos (Tl)].

23826.

Nadūd, Dīvys, nalaid, Laime,
Muosuom beut ītaļuom!
Skanādami kotli guoja
Pa nam'eņa duravuom.
422 [Līvānu pag. D].

23827.

Ne domāju, ne cerēju
Tai ciemāi kājas aut;
Tai ciemāi novalkāju
Savas baltas villainītes.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

23828.

Nepūtiet, visi vēji,
Lai pūš viens dienavids;
Nerājiet visi, tautas,
Lai rāj viens tautu dēls!
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

23829.

Neviens koks tā nezied,
Kā zied lazda gavēnī;
Neviens mani tā nepēla,
Kā peļ brāļa līgaviņa.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23830.

Niceklie, paļiņās
Pirmo gadu tautiņās,
Niceklie darbiņš mans,
Niceklie augumiņš.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

1. Pirmo gadu tautiņās
Niceklī, paļiņā:
Niceklī darbiņš mans,
Paļiņā augumiņš.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

23831.

No kociņa rasa bira,
No lielā, no mazā;
No tautām ļauni vārdi,
No lieliem, no maziem.
45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)].

23832.

Nu ab' tika apjēdzos,
Ka māmiņas man nevaid:
Es atradu ērkulīti,
Kā vakar pietinuse.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

23833.

Pa vārtiem(i), pa vārtiem(i),
Vecākā ietaliņa!
Es jaunāka, es gudrāka,
Man dzīvīte piederēja.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 105 [Skujenē (Skujenes pag. C)].

1. Pa durvīm, pa durvīm,
Vecākā ietalīna!
Es, jaunā, ielīgošu,
Man jāvalda tēva zeme.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

23834.

Pašas birst asariņas
Par balto vilnainīti,
Māmiņai jautājot,
Kā dzīvoju tautiņās.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

1. Vaicā māte vadīdama:
Kāda dzīve tev, meitiņa?
Rītā rutki, launagā,
Vakarā rudzu putra.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

23835.

Piederēt piederēja
Trīs ietaļas tautiņās:
Divas gāja druviņā,
Trešā nesa launadziņu.
1331 [Sikšņu pagastā (Gaujienas pag. Vlk)], 1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

23836.

Pirmo gadu tautiņās
Ar varīti nodzīvoju,
Sviedriem kreklu savalkāju,
Asarām izmazgāju.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

- 61 -

23837.

Protu, protu, redzu, redzu,
Ka tautām nemīlēju:
Nerunāja māsīciņas,
Ne ar citas ietaļiņas.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

23838.

Pūš ziemeļa auksti vēji,
Gribēj' mani nosaldēt;
Runāj' tautas dzedrus vārdus,
Gribēj' mani izbaidīt.
Nenosalu ziemelī,
Ne no tautām baidījos.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

23839.

Pūt, vējiņ, par kalniņu
Māmiņai žēlabiņas:
Es raudāju aiz kalniņa,
Tautu govis ganīdama.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

23840.

Puķīt, tavu ziedēšanu
Mālājā kalniņā!
Māsiņ, tavu dzīvošanu
Bargajās tautiņās!
121 [Gulbenē (Md)].

23841.

Puķīt, tavu ziedēšanu
Mālojā kalniņā!
Māsiņ, tavu dzīvošanu
Ar svešo māmuliņu!
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

23842.

Puķīt, tavu ziedēšanu
Mālainā kalniņā!
Māsiņ, tavu dzīvošanu
Pie dzērāja tēva dēla!
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

23843.

Puķīt, tavu ziedēšanu
Mālojā kalniņā!
Māsiņ, tavu dzīvošanu
Melnu ļaužu rociņā!
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

23844.

Puķīt, tavu ziedēšanu
Mālainā kalniņā!
Māsiņ, tavu dzīvošanu
Svešu ļaužu pulciņā!
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

23845.

Rājaties, sīvas māršas,
Āztaisat nama dores,
Lai nedzierd bāleliņi,
Līdumāi ecēdami!
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

23846.

Rāt man' rāja tautiņās,
Rāj man' lieli, rāj man' mazi;
Vairāk radu rājējiņu,
Ne padoma devējiņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Rāja mani tautiņās,
Rāja lieli, rāja mazi;
Vairāk man rājējiņu
Nekā maizes devējiņu.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

23847.

Raudāt raudu ik dieniņas,
Nei es tēva zemes raudu:
Raudu tēva aizkrāsnītes,
Kur gulēju diendusiņu.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

23848.

Raudāt raudu ik dieniņas,
Nele tautas mantas raudu:
Raudu savas māmuliņas,
Villānīšu audējiņas.
1311 [Apē (Vlk)].

1. Raudāt raudu ik dieniņas,
Vai pēc tautu mantas raudu?
Raud' pēc tēva, māmuliņas,
Sava balta bāleliņa.
4 [Aijažos].

23849.

Raudāt raudu ik dieniņas,
Savu vaļu gribēdama;
Nu dabūju savu vaļu,
Nu pietrūka padomiņa.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

23850.

Raudavīte grūtspārnīte
Sajauc dūņas ezerā;
Tautu meita, lielsirdīte,
Izšķiŗ manus bāleliņus.
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

1. Raudavīte šķederīte
Dūņas jauca ezerā;
Tautu meita, šķeternīce,
Jauca manus brāleliņus.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

- 62 -

23851.

Redz kur koši ieva zieda
Ar ābeli kalniņā;
Redz kur koši māsa klausa
Vecā brāļa līgaviņu.
179 [Vecsieksātē (Sieksātes pag. Azp)].

23852.

Retim tādi bāleliņi,
Kādi mani dieverīši, -
Iejūguši kumeliņu:
Sēd', māršiņa, kamanās,
Sēd', māršiņa, kamanās,
Še grožiņa rociņē!
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

23853.

Rudzu muol's, mīžu muol's,
Obi vīna griūtumeņa;
Muoteiceņa, muoseiceņa,
Obi vīna buorgumeņa.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

23854.

Sasabāra div' ietaļas,
Rīta ganus vadīdamas:
Vienai suns nebarots,
Otrai nams neslaucīts.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Div' vadaklas sasabuora,
Pa pogolmu staiguodamas:
Vīnai golds namozguots,
Ūtrai noms naslauc'ēts.
L'ei, l'eiteņ, mozgoj goldu,
Pyut, vējeņ, slauk' nam'eņu!
409 [Līksnas pag. D].

23855.

Sader ieva ar ābeli
Vienā tērces maliņā;
Div' māsiņas nesader
Vienā tautu istabā.
112 [Cirstos (Cirstu pag. C)].

23856.

Sadar man' daramū
Ar buol'eņa ļaudaveņu,
Sadar zīmu moltyvē,
I vosor dērveņī.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

23857.

Sader mieži, apenīši
Vienas baļļas dibinā;
Div' māsiņas nesader
Vienā tautu istabā.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

23858.

Soka tautys pracādamys:
Nikuo loba navajag;
Jau dīneņa, jau ūtora:
Kū atvedi, kū atdzyni?
4271 [Rēzeknes apr.].

23859.

Sakur guni, bāleliņ(i),
Sav āriņa maliņā:
Man nelaida sveši ļaudis
I rociņu apsildīt.
121 [Gulbenē (Md)].

23860.

Salnas kosta bērza lapa
Vairāk dzelta, ne zaļoja;
Tautu rāta mūs' māsiņa
Vairāk rauda, ne runāja.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

23861.

Saulīt' gaiši nespīdēja,
Lietus gaisu gaidīdama;
Māsiņ' droši nedzīvoja
Tālajās tautiņās.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 224 [Kabilē (Kld)].

23862.

Šauru metu audekliņu,
Platu audu audekla((?);
Maz runāju, daudz izteicu
Tautām labu padomiņu.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

23863.

Šķībi greizi māršas krēsli,
Ne tie mani nosēdēti:
Pašas māršas nosēdēti,
Bāleliņus mielojot.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

23864.

Šķībi greizi māršas krēsli,
Ne tie manis nosēdēti:
Pate mārša nosēdējse,
Druviņā neiedama.
237 [Jaunaucē (Jaunauces pag. Jg)].

23865.

Šķitu kuņas i rejot
Avotiņa lejiņā:
Div' ietaļas dalījās
Ap ūdeņa vācelīti.
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)].

- 63 -

23866.

Zīl' sēd ozolēi,
Runei sveš' valode.
Mūs' māsiņ' tāl' tautās, -
Dievs zine, kā klājās.
211 [Rindā (Ances pag. Vp)].

23867.

Zoses kliedza ezerā,
Degšņos balsi atskanēja;
Tautās raud man' māsiņa,
Brāļos bira asariņas.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

23868.

Sprādzin sprāga egles malka,
Kad iemeta ugunī;
Tā sprāgst mana valodiņa,
Ar tautām runādama.
216 [Ventspilī].

23869.

Stāvu stāv jaunuvīte,
Mātes krēslu gaidīdam'.
Pastāv' stāvu, pagaid' laiku,
Lai mūdiņu nodzīvoju!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

23870.

Sūra mana māsīciņa
Kā sūrā sinepīte.
Labāk teicu nekā pēļu,
Lai iet drīzi tautiņās.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Labāk teicu nekā pēlu
Savu bargu māsīciņu,
Lai tautiņas drīži nāca,
Lai vairs manis nenicina.
113 [Alūksnē].

23871.

Svainīšam roku devu,
Uz celiņa satikdama.
Kā, svainīti, tev klājās,
Kā manai māsiņai?
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

23872.

Svainīt svainīt, dar' man labu,
Aizjūdz manu kumeliņu!
Jo ar tavu jūgumiņu
Nojūgs mani bāleniņi.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

23873.

Teci gaiši, mēnestiņa,
Gaŗām manu glāžu logu:
Barga bija brāļa sieva,
Neļauj skalu dedzināt,
Visas skalu droztaliņas
Sabeŗ gultas kājgalī.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

23874.

Tīk jums, tautas, teicat mani,
Ja netīk, vainējat!
Ja būs man malt jāiet,
Nevārīšu azaidiņ'.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

23875.

Tīru slauku tēva namu,
Tīru tēva istabiņu;
Brāļa sieva, nīdēdama,
Gaŗus salmus piekaisīja.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

23876.

Tik tautām mīļ's vārd's,
Kā bij man saderēt;
Kur tautām mīļ's vārd's
Vis' mūž' dzīvodam?
211 [Rindā (Ances pag. Vp)].

23877.

Tikai gauži noraudāju
Bargajās tautiņās;
Ne māmiņas, kas žēloja,
Ne bāliņa, kas palīdz.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

23878.

četri kakti istabā,
Nava manas māmuliņas;
Kuŗu kaktu daiedama,
Tur es gauži noraudāju.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

23879.

Tu, māsiņa, darbos gāji,
Kas vērps tavu ērkulīti?
Mārša tavu ērkulīti
Kājām spēra pabeņķēi.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

23880.

Tumšā teku vakarā
Gaŗ māršiņas nama durvīm;
Gaŗ svainīti netecētu,
Kad saulīte launagā.
237 [Jaunaucē (Jaunauces pag. Jg)].

- 64 -

23881.

Upe tek līgodama,
Es tecēju raudādama;
Upe vēja vēcināma,
Es - tautiņu rūdināma.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

23882.

Uz avota malku cirtu,
Zem avota atskanēja;
Tautās raud mūs' māsiņa,
Brāļos bira asariņas.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23883.

Uz manim mārša raud,
Saka bargu bāleniņu;
Es izaugu vienu vietu,
Ļauna vārda nedzirdēju.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

23884.

Vai gan lielas lietas dēļ
Ietaliņas ķīvējās?
Viena grib, otra grib
Apdegušas pagalītes.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

23885.

Vai tādēļ zemu saule,
Kad aiz kupla ozoliņa?
Vai tādēļ bez brālīša,
Ka tik tālu tautiņās?
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23886.

Vai tādēļ zema saule,
Kad aiz kupla ozoliņa?
Vai tādēļ ne māsiņa,
Kad aizveda tautiņās?
237 [Jaunaucē (Jaunauces pag. Jg)].

23887.

Vakarā, māmuliņa,
Dasanes ūdentiņa!
Jau tu paša gan zināji:
Slinkas tavas vedekliņas.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23888.

Valod', mana valodiņa
Ar māmiņu nesagāja;
Kā bij man saderēt
Ar citām ietaļām?
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

23889.

V'ed'ekl'eņis v'ed'ekl'eņis,
Driv'eņā driv'eņā!
Jau muos'eņa, dzaltuon'eit'e,
S'en' l'eiguoja driv'eņā.
422 [Līvānu pag. D].

23890.

V'ed'ekl'eņis, v'ed'ekl'eņis,
Vysys munys v'ed'ekl'eņis;
Cyta b'eja muna vasta,
Cyta muna bruol'el'eņa.
422 [Līvānu pag. D].

23891.

Viena pate ielīgoju
Tautu dēla sētiņā;
Dzīvodama sazaroju
Kā ābele dārziņā.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)], 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Sīka maza ielīgoju
Lielajos dieveŗos;
Iza- plata- platājos
Kā liepiņa ārītēs.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

23892.

Viena pate māsnīciņa,
To namāi ēdināja;
Pieci, seši kāpostiņi,
Trīsdesmit putraimiņ'.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23893.

Viena pate raudavīte
Sajauc dūņas ezerā;
Viena pate barga mārša
Izšķiŗ manus bāleliņus.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

23894.

Viena pate sīva nātre
Magonīšu pulciņā;
Viena pate tautu meita
Izdzen visus bāleliņus.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

23895.

Velnam bija še dzīvot,
Ne labam cilvēkam:
Piestā grūstu pelav' maizi
Ar nodaļu nodalīja.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

23896.

Vecā brāļa līgaviņa,
Ej pa priekšu druviņā!
Es būt' sen aizgājuse,
Es celiņu nezināju.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

- 65 -

23897.

Vecā brāļa līgaviņa
Kā lielā lācu māte:
Izgāž durvju stenderīti,
Ar maniem bārdamās.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

23898.

Vecā brāļa līgaviņa
Kā lielā lāču māte:
Kad iedama maltuvē,
Izlauž durvju stenderīti.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

23899.

Vecā brāļa līgaviņa
Par pagalmu grāvi raka;
Jaunajam atvedīs
Tīrumiņa mērītāju.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

23900.

Vecā brāļa līgaviņa,
Tā man mārša, tā māmiņa,
Tā manāi pūriņāi
Auda baltas villainītes.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

23901.

Vecākā ietaļiņa,
Kur uguni namiņā!
Tu redzēji dzīvodama,
Kā kuŗ dēla māmuļiņa.
18 (Kliģenē).

23902.

Vecākās ietaliņas,
Cita kult, cita malt;
Es jaunāka, es vieglāka,
Es ar guni namiņā.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

23903.

Visa zied tautu zeme
Dzeltāniem(i) ziediņiem;
Iesa- man- mīlējās
Viena rīta ganījumu.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

23904.

Visi labi sveši ļaudis,
Kad māsiņa bāliņos;
Kad māsiņu dabūjuši,
Palīdz līdzi niecināt.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23905.

Visi man labi ļaudis,
Kad es pate laba biju;
Visi manim krēslu cēla,
Gribēj' mani atceļam.
216 [Ventspilī].

23906.

Visi man labi ļaudis,
Kad es pate laba biju;
Visi mani naidenieki,
Kad es naida cēlējiņa.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

23907.

Visi ziedi izziedēja,
Kad bij silta vasariņa;
Visi man labi bija,
Kad es pate laba biju.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

1. Visi silti ziemas vēji,
Kad man sagša, villainīte;
Visi labi ar manim,
Kad es pate laba biju.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

23908.

Visupirms pora bērzi!
Dzeltenām lapiņām;
Visupirms vedekliņa
Māsīciņu nicināja.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23909.

Cielaviņas, vedekliņas,
Vai jūs mani gaidījāt?
Vai cepāti gaidīdamas
Magoniņu pīrādziņus?
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

23910.

Celies agri, jaunā mārša,
Vāri agri brokastīnu!
Sen gavel dieverītis
Pa lielaju tīrumīnu.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1. Celies agri, jaunā mārša,
Vāri agri azaidiņu!
Jau jaunais dieveriņš
Pa siliņu gavilēja.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

- 66 -

23911.

Celies, brāļa līgaviņa,
Piecel mani celdamās!
Man's necēla māmuliņa,
Zina tevi cēlājiņu.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

23912.

Cūka cūka, ne māršiņa,
Bāliņ, tava līgaviņa:
Pate vilka baltu kreklu,
Bāliņam(i) melnu deva.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

23913.

Cūka cūka, ne māršiņa
Mana brāļa līgaviņa:
Kā cūciņa parukstēja,
Man gaŗām(i) paiedama.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Cūka cūka, ne māršiņa,
Bāliņ, tava līgaviņa:
Kuŗu duru daiedama,
Kā cūciņa rukšķināja.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

2. Cūka cūka, ne māršiņa,
Ne bāliņa līgaviņa:
Kad es devu dievpalīgu,
Kā cūciņa aturkstēja.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

3. Cūka cūka, ne vedekle,
Bāliņ, tava līgaviņa:
Ne tā prata krēslu celt,
Ne noņemti villānīti;
Iet gaŗām šņaukādama,
Kā cūciņa rukšēdama.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 56 [Pociemā (Pociema pag. Vlm)].

23914.

Cūka cūka, ne māršiņa
Mana brāļa līgaviņa:
Pate mala maltuvē,
Cūkas ēda padzirnē.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)], 359 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23915.

Cūka cūka, ne māršiņa
Mana brāļa līgaviņa:
Saulē, cūka, nogulētu,
Kad māmiņa necēluse.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

23916.

Cūka cūka, ne vedekla,
Brāliņ, tava līgaviņa:
Kad iedama druviņā,
Kā cūciņa rukšķināja.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

★

46918.

Ai jaunuokuo ītaļeite,
Jau tu mani nadadzeisi:
Maņ dēļeni oruojiņi,
Maņ sīniņa pluovējiņi.
174 [Kārsavas Ldz].

46919.

Oi svainīt, labdarīt,
Kū tu man i loba dori?
Es atdevu sov' muosiņu,
Ko līpiņu izoudzējs.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

46920.

Ai svainīti, lielmutīti,
Kam tu mani kaitināji?
Es jau sāņis noskatīju,
Kā pārīti noskaitīji.
396 [Skrīveŗu Rg].

46921.

Ailu ailu es lustīga,
Smuka mana brāļa sieva.
Šī man būse tautiņāse
Piermā pūra cilātāja.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

46922.

Aiz tā mana brāļa nama
Žagatiņa žadzināja;
Tā nebija žagatiņa,
Brāļa sieva lielvēdere.
45 [Bejas (Kolberga) Vlk].

46923.

Aizasmaka mans kakliņš,
Ne ēdot, ne dzeŗot;
Ar māršām strīdoties,
Bāleliņu mierinot.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

1. Aizsmoka muns kakliņš,
Ni ādūt, ni dzerūt,
Ar māršiņu borūtīs,
Buoleliņus nūžynūt.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

46924.

Aizjūdz man, dievērtiņ,
Resno bēri kamanās,
Es tev būšu atvažot
Resna klaipa cepējiņu;
Resna klaipa cepējiņu,
Biezas putras vārītāju.
605 [Skolas].

- 67 -

46925.

Apkārt galvu vāli griezu,
Brāļu kreklu velējot,
Lai griezās brāļa sieva,
Ar manīm runājot.
273 [Mores Rg].

46926.

Ar maniem, tu māršiņ,
Esi laba, vai neesi;
Tik vien manu bāleliņu
Nesūt' melnu druviņai.
224 [Lielvārdes Rg].

46927.

Ar māršiņu sabārosi,
Mežmalēji stāvēdama;
Ieraudzīju bāliņami
Melnu kreklu mugurā.
599 [Kurzeme].

46928.

Atsasādūs buoliņūs
Kē uoryskūs ūzolūs;
Atsasādūs muoseicuos
Kē osyjuos odotuos.
425 [Šķaunes (Landskoronas) Ldz].

46929.

Auga maņ bolti zierņi,
Auga bolti buoleliņi.
Māršeņas vīņ lasēju
Kai rožeņas duorzeņī.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

46930.

Baru pļāvu, bar' atstāju
Par bāliņa tīrumiņu,
Brāļa sievu nīdēdama,
Kam māmiņu raudināja.
46 [Beļavas Md].

46931.

Buoliņi, muni buoliņi,
Vusi vīnu lilumiņu!
Māršas vīnu lilumiņu,
Citas lilas, citas mozas;
Kura lila, līlejās,
Kura moza, gauži raud.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

46932.

Atvedit maņ māršeņu
Koč moziņku, da čosņinku:
Pupu zīdu čosnumeņi,
Izkapteitis osumeņi.
551 [Ludza Ldz apr.].

46933.

Braucit, svuoti, kur braucit,
Aizbraucit munu sātu!
Maņ ir taida muoseiciņa,
Zierņu zīda skaistumiņa;
Zierņu zīda skaistumiņa.
Izkaptiņas osumiņa.
465 [Varakļānu Rz].

1. Braucit, tautas, kur braukdamas,
Aizbraucit munā sātā!
Maņ ir daudzi muosīciņu,
Vysas skaistas izaugušas;
Pupu zīdā, zierņu zīdā,
Izkaptītes osumā.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

2. Lyugsitīs, bruoliliņi,
Ir maņ skaista muosiciņa:
Pupu zīdu raibumiņu,
Izkaptiņas osumiņu.
326 [Preiļu D].

3. Juojīt, tautas, da manim,
Man ir skaista muoseiceņa:
Zūsis spolvas skaistumeņa,
Izkaptētis osumeņa.
466 [Vārkavas D].

4. Juojit, tautas, uz manim,
Man ir skaista muoseiceņa:
Zierņu zīdu skaistumiņu,
Izkapteņas osumeņu.
365 [Sakstagalas Rz].

46933¹.

Skaista skaista maņ' māršiņa,
Zierņa zīda skaistumiņu;
Zierņa zīda skaistumiņu,
Izkaptiņas osumiņu.
89 [Dricēnu Rz].

46934.

Lūdzies mīļi, tautu dēls,
Man ir skaista māsīciņa:
Kā zīlīte, kā žubīte,
Lakstīgalas valodiņ(a).
241 [Lubānas Md].

1. Tautas tautas lyugsīs manis,
Aug man skaista eistuo muosa;
Kai zeilīte, kai žubīte,
Lakstīgolas volūdiņa.
466 [Vārkavas D].

- 68 -

46935.

Bruoleišim beju guojuse,
Māršeņomi naguojusja.
Īt muņ māršeņom
Daļu šās vasareņis.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

46936.

Brāļiem biju gan gājusi,
Māršām biju negājusi;
Māršas grib visu mūžu
Bāliņos paliekot.
45 [Bejas (Kolberga) Vlk].

46937.

Brālīts jēma līgavīnu,
Kuŗi muti [mute] nemazgāt(a).
Sak', brālīti, kur tu liksi,
Cūku stallī rūmes nav?
94 [Dunikas Lp].

46938.

Da šuo laika muna slave
Pyriņā gulējuse;
Nyu atvede jaunu māršu,
Munas slaves nasatāju.
35 [Baltinavas Abr].

46939.

Div reizjeitis māršys lyudžu,
Lai man kraklu izmozgoj;
- Nav man vaļis, daudzi dorba,
Vari pats izmozguot.
606 [Vitebskas guberņa].

46940.

Dieveram, bāliņam,
Abiem ņēmu līgaviņas:
Dieveram irbīt' ņēmu,
Bāliņam lakstīgalu.
46 [Beļavas Md].

46941.

Dīveri, muni dīveri,
Es dīveru mārša beju;
Dīveri ortu naguoja,
Ka uz māršu navaicuoja.
579 [Viļāni Rz apr.].

46942.

Diever', mani dieverīši
Kā ezera pureniņi;
Sakās mani māmuliņa
Viendēļam iedevus(i).
263 [Mēmeles Jk].

46943.

Dīveri, muni dīveri
Kai eistī buoleliņi;
Vysi muni buoleliņi
Par svešim palykuši;
Ni es eju pi buoleņim,
Ni pi mani buoleliņi.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

1. Dīveri, muni dīveri
Kai eistī bruoļiļiņi;
Muni poši eistī bruoļi
Kai svešinīki palykuši.
389 [Silajāņu Rz].

46944.

Dīveri, muni dīveri
Kai eistī buoleliņi,
Kur īdami, naīdami:
Māršiņ, bruoļa ļaudaviņa.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

46945.

Dīveri, muni dīveri
Kai eistī buolilaņi;
Kod es guoju da māmiņas,
Tod aizjyudzja kumeliņu.
425 [Šķaunes (Landskoronas) Ldz].

46946.

Dīveri, muni dīveri
Kuo vonogi lidinēja;
Savu bruoleņu naradzu
Ni ratam ataimūt.
44 [Bebrenes Il].

46947.

Dīverīši, muosēciņas,
Vysi uz manis greiž' verās,
Jem maizīti, rūku sver,
Jem ližeiku, nasasmeļ.
466 [Vārkavas D].

46948.

Dieverīt, bāleliņ,
Kā ar mani nerunā?
Ko runāšu, vedekliņ,
Vakar gauži bārāmies?
203 [Kurmenes B].

46949.

Dīvers man zirgu jūdza,
Grožot vis negrožoja;
Es atvedu dīveram
Bez pūriņa līgaviņu.
235 [Litenes Md].

- 69 -

46950.

Dīvers māršu ryudynuoja,
Sudabriņa vaicuodams.
Oi tu troks, dīverīt,
Kur es jemšu sudabriņu?
Tāvs ar muoti zam zemītes,
Bruoliņš jyuru saliņā.
389 [Silajāņu Rz].

1. Dīvers mani ryudynuoja,
Sudrabiņa vaicuodams.
Kur es jēmu, kas man deve,
Buoriņai dzeivuojūt?
465 [Varakļānu Rz].

2. Dīvars māršu ryudinuoja,
Sudrabiņa gribādams.
Kur es ņemšu sudabreņu,
Man ir sovs ārājiņš.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

3. Asariņu upe tak
Par dīvera pagalmiņu.
Dīvers māršu ryudynuoja,
Sudabriņa vaicuodams.
Vai tu glups, dīverīt,
Kur es jēmu, kas man deva?
250 [Maltas (Rozentovas) Rz].

4. Dīvers māršu ryudynuoja,
Sudrabiņa prasīdams.
Nav pi manis sudrabiņa;
Ni aiz zeiles lelumiņa;
Tik pi manis sudrabiņa,
Kai vaiņuka viersyuņēji.
365 [Sakstagalas Rz].

46950¹.

Dīvers māršu ryudinuoja,
Sudabreņa praseidams.
Kur, dīver, tovs sudobrs?
Muns sudobrs pyureņā;
Tovs sudobrs krūdzeņā,
Krūga golda galeņā.
576 [Varakļāni Rz apr.].

46951.

Dīvers māršu auški cēla,
Pi galvgaļa stuovādams:
Celīs, māršiņ, auni kuojas,
Īsim obi dryviņā!
Dryvā saulīte izlēca,
Dryvā saule nūrītēja.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

46952.

Dīveņ, dūdi man īīt
Deveņuos ītaļēs!
Cyta kultu, cyta moltu,
Es jaunuoka, es gudruoka,
Es ar guni nameņā.
605 [Skolas].

46953.

Dzīvo labi, līgaviņa,
Ar manām māsiņām!
Vai tu viena nodarīsi
Visus manus tīrumiņus?
184 [Ķēču Rg].

46954.

Ei svaineit, dor maņ lobu,
Nūjyudz munu kumeliņu;
Aizjyugs muni buoleliņi,
Ni vuordeņa nateikdami.
579 [Viļāni Rz apr.].

46955.

Ei vacuokuo ītaleite,
Sakur guni nameņī;
Tu redzēji, tu zynuoji,
Kai kur dālu muomuliņa.
Es tev dūšu lynu kraklu
Par tuos guņs kyurumiņu.
174 [Kārsavas Ldz].

46956.

Ej, īstais brāli, tu pa priekšu,
Rūmī tautu istabiņu!
Kur sēdēs piecas māršas,
Kur deviņi jaubrālīši?
282 [Nīcas Lp].

46957.

Ej, māršiņa, ciemiņā,
Nepel manu augumiņu!
Tā māmiņa man' auklēja,
Kuŗa tavu arājiņu.
241 [Lubānas Md].

46958.

Es dīvera mīli lyudžu,
Ap mutīti gluostīdama:
Dīverīti, buoleliņ(i),
Aizjyudz maņi kumeliņu.
247 [Makašānu Rz].

46959.

Es gaidīju jaunu svaini
Kā gulbīti ienākam;
Tas ienāca kā teters
Dubļainām kājiņām.
13 [Alojas (Ungurpils) Vlm].

- 70 -

46960.

Es gaidīju jaunas māršas,
Kā saulītes uzlecot;
Viņa ar manim tā dzīvoja
Kā skujiņa eglājā.
358 [Rugāju Abr].

46961.

Tai es māršeņas gaidēju,
Kai sauleitis uzlācūt;
Kad atvedja tū māršeņi
Kai ryugtuo ruduciņi.
174 [Kārsavas Ldz].

46962.

Es māršiņai piesacīju,
Tautiņās aiziedama:
Kulti, malti nedzeniet
Manu vecu māmuliņu.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

46963.

Ienācu darbiņu
Nodarīsi;
Uzkrāvu svainim
Akmeņiem pili.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

46964.

Es redzēju svainīšam
Ērma skaistu bāleliņu;
Doš' svaiņam linu kreklu,
Būs manā rociņā.
605 [Skolas].

46965.

Es sacēju: golva suop,
Maņ gaļveņa nasuopēja:
Nu dīvera dīri(?) vylku,
Voi vess slymu driveņā?
494 [Viļānu Rz].

46966.

Es sametu rudzu kaudzi
Siena kaudzes vietiņēje;
Es pametu braļa sievu
Pat' savēje vietiņēje.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

46967.

Guoju moltu moltuvē,
Na dziernovu ducynuot;
Guoju tautiņuos dzeivotu,
Na muosīcu ryudynuotu.
35 [Baltinavas Abr].

46968.

Gudrajai, mudrajai
Īt lelūs dīverūs;
Smolkim šyunim maizi cjapt,
Boltu gaļdiņu turēt.
247 [Makašānu Rz].

46969.

Gulēdama māte sauca
Tikušo vedekliņu;
Mani sauca netikušu,
Es pa priekšu datecēju.
241 [Lubānas Md].

46970.

Izdūru īlenu
Caur klētes sienu,
Lai varu māršai
Actiņas redzēt.
129 [Gudenieku Azp].

46971.

Izskrīn tu, vedekliņ,
Pyrma vuortu stuļpiņā!
Naīs', soku, muoseicuos
Pyrmajuos nedeļuos.
604 [Dažādi iesūtītāji].

46972.

Ja būs laba brāļa sieva,
Tad es arī laba būšu;
Ja būs sīva, ja būs barga,
Tecēs pati raudādam(a).
605 [Skolas].

46973.

Jo, Verīti, osi zūbi,
Kūdīs lūga stenderē;
Nasakūd muosīcā
Pyrmajā nedeļā.
465 [Varakļānu Rz].

46974.

Bērzeņam, kūceņam,
Daudzi smolku žagareņu;
Jer munai māmiņai
Daudzi jaunu vedekleņu.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

46975.

Jaunākā diverstiņa
Divejād pasasauču:
Diverstiņ, bāleliņ,
Aizjoudz munu kumeliņ'.
375 [Saukas Jk].

- 71 -

46976.

Jūdzi pate, tautu meita,
Savu brauktu kumeliņ'.
Iejūgs tavi bālēliņi,
Tad gaidīs cimdu pāri.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

46977.

Kad ar māršu sabāros,
Iesēdos skaidienā;
Cikreiz mārša gaŗām gāja,
Tik ar skārdu mugurā.
132 [Ikšķiles Rg].

46978.

Kas nu dos līdzi tikt
Vecajai ietaļai?
Jau aitiņas, jau telītes,
Jau bērniņi ganītāji.
436 [Tirzas (Tirzas-Pils) Md].

46979.

Kas tā tāda brūtes māsa
Tik ražena izskatās?
Svārki netīri, galva pinkaina,
Sēd aiz galda, smejās vēl.
108 [Engures Tk].

46980.

Kas tā tur par melnu vistu
Viņpus sētas kladzināj(a)?
Tā vis nebij melna vista,
Tā bij brāļa līgaviņa.
439 [Trikātas Vlk].

46981.

Kaut man būtu laba siena
Jele viena kaudža vieta;
Kaut man būtu laba mārša
Jele vienam bāliņam.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

46982.

Klaudzēt klaudz, man dzeŗot,
Ābeļkoka biķerītis;
čīkstēt čīkst, man ejot,
Svaiņa kurpes kājiņā.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

46983.

Ko solīju, to iedevu
Savām vīra māsiņāmi;
Noiedama kreklus devu,
Dzīvodama mīļus vārdus.
46 [Beļavas Md].

46984.

Kritu, kritu nu kumeļa,
Da zjamjai nadakritu:
Man sagyva pīci svaiņi,
Pīci bolti bruolileņi.
326 [Preiļu D].

46985.

Loba muna vedekleņa,
Ka maņ cyta taida byutu.
Apmoluse dziernaveņis:
Celīs maltu, muoseiceņa!
326 [Preiļu D].

46986.

Lābāk man daudz dieveŗu,
Nekā daudz māsīc(iņ)u.
Dieveŗos kā brāļos,
Māsīcās kā kuņās;
Viena pati māsīciņa
Kā tā sūra kaņapīte.
119 [Gaujienas Vlk].

46987.

Lobuok man daudz dīveru,
Nakai eistu bruolileņu;
Kur īdami, naīdami:
Muoseņ, leidza ar manim!
414 [Stirnienes Rz].

46988.

Lobuok daudzi dīverīšu,
Nakai daudzi muoseiceņu:
Muoseicom gūda vojag,
Dīverim navajag.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

46989.

Labdien labdien, švāgeršelme,
Kāda vaina mūs māsai?
Vai tā ēda neizceptu,
Vai valkāja nemazgātu?
Cepta zose kamburē,
Balts krekliņis mugurē.
589 [Kuldīgas apr.].

46990.

Labi labi šim brīžam,
Ne visam mūžīnam.
Dievers manim kājas āva,
Māsīcīna matus pina.
75 [Cirgaļu (Aumeisteru) Vlk].

- 72 -

46991.

Lozda lozda īsavīsja
Lelajā lozdajā;
Muosa muosu īsateicja
Lelajūsi dīverūs.
357 [Rudzētu D].

46992.

Līc, Borbul, jaunas kuojas
Pi vacūs lepestīšu,
Vacuos kuojas nūdylušas,
Māršiņom kolpuojūt.
35 [Baltinavas Abr].

46993.

Līdzi vedu, kur iedama,
Savu jaunu māsīciņu;
Bāliņiem rādīdama,
Lai iet radi biezumā.
358 [Rugāju Abr].

46994.

Leigoj vīna tautu meita
Kai usneitja teirumā:
Ni dīveru, ni muosiņu,
Tovu kuoju minējeņu.
143 [Jāsmuižas D].

1. Leigoj vīna tautu meita
Kai usneite teirumā;
Ni dīveru, ni muoseicu,
Ni eistū buoleleņu.
357 [Rudzētu D].

2. Leigoj vīna poša mārga
Kai ušņeite teirumā;
Aiz tā liela bargumiņa,
Ni dīveru, ni muoseņis.
18 [Andrupenes Rz].

3. Leigoj vīna tautu meita
Kai usneita teirumā.
Kur muosiņa, kur buoliņi,
Kur buoleņa līgaviņa?
326 [Preiļu D].

46995.

Man bij viena rakstu josta
Pašā pūra dibenā;
Bij man viena māsīciņa
Kā sūreņu sinepiņa.
14 [Alsviķa Vlk].

46996.

Moza seika as īguoju
Lelyjūsi dīverūs;
Izaplatynovu dzeivuodama
Kai tys plotys ūzuļaņš.
26 [Asūnes D].

46997.

Maģš mūsu svainītis
Kā pupu pēda:
Aiz galda sēdoti,
Cepure viena;
Kad izgā' plānā,
Zābaki vien.
355 [Rucavas Lp].

46998.

Mārša gāja ciemiņā,
Mani nese kukuļiem;
Vai, māršiņa, tev nebija
Tīras maizes klētiņā?
241 [Lubānas Md].

46999.

Mārša īt cīmeņā,
Sītu nas rūceņā;
Kur īdama, naīdama,
Sejoj munu augumeņu.
605 [Skolas].

47000.

Mārša manu villainīti
Namē kāra vadzītēje;
Mārša mani sēdināja
Pie uguņa krāģītēje.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

47001.

Māršas munas vilnuonītes
Upeitī samērcē,
Valādama naizvelēju
Palākuosi vilnuonītes;
Rauduodama naizraudovu
Nū Laimeņis lobumeņa.
18 [Andrupenes Rz].

47002.

Māršiņ, brāļa ļaudaviņ(a),
Kāda naida tu ar mani?
Vai es tavu pūru pētu,
Vai ar tavu villainīt(i)?
473 [Veclaicenes Vlk].

47003.

Māršiņ, brāļa līgaviņa,
Ko es teve ļaunu daru,
Ka tu mane nevēlēji
Savu radu arājiņu?
Kā es teve novēlēju
Savu īstu bāleliņu.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

- 73 -

47004.

Muoseņ, bruoļa ļaudaviņa,
Namin mani kuojiņom!
Muote gulēja dīnavydu,
Es auklēju buoleliņu.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

47005.

Māršeņ, bruoļa ļaudaviņa,
Namiņ maņa kuojeņom!
Meisi maņi kuojeņom,
Poša atrassi dzeivuodama.
295 [Ozolmuižas Rz].

47006.

Muosīcas mani žāluoja,
Maņ muosīcu vaira žāļ:
Vīnu puoru orklā jyudžu,
Ūtru puoru ecīšā;
Trešu puoru sev turēju,
Ar kū braukt bruolīšūs.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

47007.

Mygla, rosa nūgulāja
Munu lynu teirumeņu.
Kū as devu dīverim,
Kū dīvera māmeņai?
170 [Kapiņu D].

47008.

Minami, laužami
Tie skala beņķi;
Jauns mans svainītis,
Lai taisa citus.
605 [Skolas].

47009.

Mirstat, māršas, sprāgstat, māršas,
Lai dzīvoja bāleliņi!
Ņems bāliņš jaunu sievu,
Dos man jaunu gabaliņu.
46 [Beļavas Md].

47010.

Nāc, māsiņ, nāc, svainīt,
Es jūs abus mīļi lūdzu;
Sēd', svainīt, soliņā,
Māsiņ, bišu krēsliņā.
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

1. Nāc, māsiņ, nāc, svainīt,
Abi jūs man gan mīlat;
Sēd', svainīt, ozolā,
Māsiņ, maldu krēsliņā!
378 [Seces Jk].

2. Svainīts mans, māsiņ' mana,
Tie lielie viesi bija.
Sēd svainītis soliņā,
Māsiņ, meldru krēsliņā.
263 [Mēmeles Jk].

47011.

Ni myužami es naīšu
Ar dīveri sīna pļaut;
Dīvers pļuove duobulā,
Mani lyka dadasā.
358 [Rugāju Abr].

1. Pret tū Dīvu es naīšu
Ai dīveri sīna pļautu,
Dīver' pļāva uobuliņi,
Mani lik(a) dadosa [dadasuos].
605 [Skolas].

47012.

Ne runāt nerunāju
Ar brālīša līgaviņu:
Kālabād brālīšam
Mells kreklīš mugure?
Kā viš mellu neturēja,
Kad gulēja šūpule?
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

47013.

Nesader ietaļām
Div ratiņi istabā,
Kā sader bāliņiem
Pieci arkli tīrumā.
605 [Skolas].

47014.

Nesēdēju, negreznēju,
Nogājusi bāliņos;
Izstaigāju, izkoļčāju,
Uz māršām drīzenēju.
241 [Lubānas Md].

47015.

Ņemīt mani ītaļuos,
Es lobuoka ītaļiņa:
Pus' istabas izslaucīšu,
Pus' atstuošu ītaļai.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

47016.

Oju oju jaunā mārša,
Kas būs rītu, kas parītu;
Pirmajā vakarā
Staigā, šņuci nometusi.
358 [Rugāju Abr].

- 74 -

47017.

Pogoid, kucje, kūmineic,
Es tjev pynkys izplyukuošu:
Tu atpjēli dīvjeram
Sjeņ carātu ļaudavjeņu.
606 [Vitebskas guberņa].

47018.

Par bāliņu nebēdāj(u),
Kādu ņems līgaviņ(u);
Ka verētu dieveram
Labu ļaužu sataujāt.
322 [Praulienas Md].

47019.

Pašas māsas ietaliņas,
Paši brāļi ķelvāesiņi.
179 [Katriņas C].

47020.

Pieminēju bargu māršu,
Tautiņās nogājušu;
Ar ūdeni gun' aplēja,
Ar skaliem galvā sita.
358 [Rugāju Abr].

47021.

Apļukstjāt pļuksti māršeņai,
Ap kukneiti staiguojūt,
Dīvys zyna, dīverami
Voi tai pļukstjās, voi napļukstjās.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

47022.

Rauduvīte, šketerīte,
Sajauc dyuņu azarā;
Vīna pate buorga mārša
Sajauc vysu dzeivuošonu.
58 [Blīdenes (Blīdenes un Stūŗu-Dūres) Tk].

47023.

Rūka rūceņu mozguoja,
Kas, muteite, tev' mozguos?
Muosa muoseņu mīļuoja,
Kas, svaineite, tev' mīļuos?
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

47024.

Rudzu muoļas, kvīšu muoļas,
Obas vīnu gryutumeņu;
Muoseiceņa, vedekleņa,
Obas vīnu lelumeņu.
326 [Preiļu D].

47025.

Sadar mīzis ar apeini
Vīnas bucas dybynā;
Nasadar div ītaļiņas
Vīnu bruoļu ustobā.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

47026.

Saderēt saderēja
Ar bāliņa līgaviņu:
Ziemā labi kambarī,
Vasariņā druviņā.
358 [Rugāju Abr].

47027.

Sakās mani māmuliņa
Draudzītē iedevusi;
Kur, māmiņ, tā draudzīte,
Viena teku druviņā?
241 [Lubānas Md].

47028.

Savu sieku samalusi,
Ietecēju istabā;
Lai iet otra ieterīte
Savu sieku ritināt.
281 [Neretas Jk].

47029.

Sazamalu trīs auziņas,
Izacepu plācenīti;
Apdalīju dieveŗiem
Pa lielami gabalam.
241 [Lubānas Md].

47030.

Sasapyna bolta vysta
Boltu lynu pokoluos;
Īsapyna myus' muosiņa
Muosīcuos rogonuos.
389 [Silajāņu Rz].

47031.

Sasaprūti, napraškeņ,
Izguojuse tauteņuos!
Pacel krāslu, apaun kuojas
Vacuokai ītaļai.
576 [Varakļāni Rz apr.].

47032.

Satacēja div upītes,
Izašķīra ezeriņš;
Sasaveda div vietaļas [ietaļas],
Izašķīra bāleliņi.
166 [Kalsnavas Md].

- 75 -

47033.

Snaude priede, snaude egle,
Snaude brāļa līgavīna;
Priedi, egli vējš locīja,
Kas snauduļu radzinās?
Mana brāļa pātedziņa,
Tā snaudaļu radzinās.
39 [Bārtas Lp].

47034.

Sīka maza ietecēju
Lielajos dieveŗos,
Ni darbiņa izmākusi,
Ni prātiņa saņēmusi.
363 [Saikavas Md].

47035.

Seika moza ītecēju
Lelojūsi dīverūs;
Jau dīveri sen gaulēja
Pa lelūji teirumeņ(u).
605 [Skolas].

47036.

Sīvi brāļi, sīvas māršas,
Kur es viena būšu lēna?
Ir nātrīte sīva auga,
Kas brālīša žogmalī.
39 [Bārtas Lp].

47037.

Skatāt, tautas, skatāt, tautas,
Kā svainītim kājas iet;
Klišu klašu, lumzu lamzu,
Kā tie veci ritenīši.
355 [Rucavas Lp].

47038.

Smalki ryuce syla prīde,
Smolka līta pīlejuse;
Gouži roud tei muosiņa,
Kurai doudzi dīverīšu.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

47039.

Smalki šuvu teikšķēdama
Dieveram linu kreklu,
Lai tas mani mīļi sauca:
Māsiņ, brāļa līgaviņa.
112 [Ezeres Kld].

47040.

Spryguleņi sadaŗāja
Pa kluojīni kuleņī;
Māršys vīņi nasadar
Pi bļūdeņis reiteņī.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

47041.

Stāvu vien nostāvēju
Kā niedrīte ūdenī;
Ne man viena īsta svaiņa,
Ne īstā bāleliņa.
87 [Drabešu (Drabužu) C].

47042.

Sudrabiņa viju viju,
Brāliņos dzīvodama;
Tur piesēju svaiņa zirgu,
Tur brāliņa kumeliņu.
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

47043.

Svainīt' lūdzu dziedādama,
Bāleliņa raudādama;
Māsa svaini sūtīt sūta,
Nelaiž mārša bāleliņa.
241 [Lubānas Md].

47044.

Svainīti manu,
Kā jēra pūslīti,
Kuls māsa rītā, vakarā,
Pakārs, piesies, pagrabinās.
195 [Kraukļu Md].

47045.

Svaineit, munu kukaineiti,
Tu nūsleiki ūloknī;
Es gribēju ratavuot,
Aiz smīkleņa navarēju.
605 [Skolas].

47046.

Svainīts man' par svaini sauca,
Es svainīša nepazinu;
Tad svainīti ievēroju,
Kad māsiņu maldināja.
378 [Seces Jk].

47047.

Svainīts mani māsu sauc,
Es svainīša nepasaucu;
Es svainīša nepasaucu,
Kam tas māsu raudināja.
3 [Adulienas Md].

47048.

Svainīšam vītu taisu,
Uobuliņu lasīdama;
Svainīts man skustu pierka,
Svaiņa bruoļi gredzeniņu.
358 [Rugāju Abr].

- 76 -

47049.

Ša tev, ītaļ, muna vuole,
Ša tev muna valātive,
Es atdūšu dīvereiti
Kai guļbeiti izvalātu.
358 [Rugāju Abr].

47050.

Šķita tautu naminam [namiņā]
Egles malku sprēgājot;
Ietaļiņas pirējās,
Ūdens traukus dalīdamas.
235 [Litenes Md].

47051.

Tautuos guoju tauteņuos,
Na dīveru leidzynuot;
Dīveram zalta jūsta,
Maņ sudobra īlūceņi.
389 [Silajāņu Rz].

47052.

Tā nedari, jaunis svainis,
Kā darīji uzaugdams:
Visus krogu pabeņķīšus
Ar svārkiem izslaucīji.
605 [Skolas].

47053.

Tāda pati man' māsiņa,
Kā tie citi sveši ļaudis:
Sērstu mani aicināja,
Dieverami paturēj(a).
241 [Lubānas Md].

47054.

Tāda svaiņa es gribēju,
Tādu manim Dieviņš deva:
Tievu, gaŗu deguntiņu,
Pelēkāmi actiņām.
46 [Beļavas Md].

47055.

Taidas maršiņas gribējam,
Taida myus gadejuos:
Seiku, mozu daguneņu,
Opolom actiņom.
576 [Varakļāni Rz apr.].

47056.

Tādu vedu brāļam sievu,
Kāda man gadījās;
Dieveram, tam lūkoju,
Tā būs otra ieterīte.
132 [Ikšķiles Rg].

47057.

Tjaic maņ muosa, tjaic vadakla,
Tjaicja vīna, tjaicja ūtra;
Muosa tjaicja dīveram,
Vedekleņa bruoleņam.
326 [Preiļu D].

47058.

Tīšām gāju, nebēdāju,
Deviņos dieveŗos;
Zinaj' savu drošu prātu,
Savu labu tikumiņ(u).
104 [Ēdoles Vp].

47059.

Tencin Dievu, tu tautieti,
Ka es tevis nepazinu;
Būt' es tevis pazinuse,
Tu māsiņas nedabūtu.
112 [Ezeres Kld].

47060.

Vacuokā ītaleņa,
Ej paprīkšu dierveņā!
Tev dzeiveite, tev bērniņi,
Tev vairuok vajadzēja.
605 [Skolas].

47061.

Vacuokuo ītalīte,
Tu pa prīšku dierviņā!
Tev bērniņš, tev ūtors,
Tev maizeite vairuok aug.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

47062.

Viju skaistu lukterīti,
Jaunas māršas gaidīdama,
Snaudulīte jaunā mārša,
Neredz skaista lukterīša.
179 [Katriņas C].

47063.

Visa pirma pavasar
Padzaltonis puriniņš;
Visa pirma muosiciņa
Vedekleņu reudinoj.
326 [Preiļu D].

1. Vysa pyrma pavasar
Dzaltonais puriņiņš;
Vysa pyrma muoseiceņa
Ar vadaklu īnaidu [īnaidā].
170 [Kapiņu D].

- 77 -

47064.

Visi vēji ruden auksti,
Visi silti pavasar;
Visi mīļi māsas vārdi,
Visi bargi brāļa sievas.
358 [Rugāju Abr].

47065.

Viena pati rauduvīte
Sajauc dūņas ezerā;
Viena pati barga mārša
Izšķiŗ manus bāleliņus.
Ej uz mežu, šķir niedrītes,
Nešķir manus bāleliņus.
147 [Jaunlaicenes Vlk].

47066.

Viena pate sārta josta
Mana pūra dibenā;
Viena pate māsīcīna
Kā sūrā kaņepīte.
192 [Kosas C].

★

d) Dzīve tautās, salīdzinot ar dzīvi bāliņos

23917.

Ailu ailu, kur palika
Citreizējs augumiņš!
Magonītes galvu ģērbu,
Rožu ziedu villainīti.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

23918.

Vai Dieviņ, kad redzētu
Savas malas ozoliņu
Skrūzainām lapiņām,
Ledotiem zariņiem!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

23919.

Vai kājīnas, vai rocīnas,
Nav darbīnu ieradušas,
Ieradušas bālīnos
Atslēdzīnas skandināt,
Atslēdzīnas skandināt,
Dēļu grīdu dimdināt.
375 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23920.

Vaile manu to dieniņu,
Kur es augu brālīšos!
Nedzierdēju ļaunu vārdu,
Ne darbiņu vainājam.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

23921.

Aiji manu veiklumiņu
Bāliņosi palikušu!
Gan gribēju, nevarēju
Līdza vesti tautiņās.
113 [Alūksnē].

23922.

Ei tautīt, gŗeut'(?) meudīt,
Gŗeut'(?) munami augumam;
Kai man'i greut' nabeja
Pi tāva, muomul'eņes.
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

23923.

Aizsmakuse dzeguzīte,
Vērienē kūkodama;
Aizsmakuse mūs' māsiņa,
Tautiņās raudādama.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

23924.

Bargs bāliņš, bargs tautietis,
Abi vienu bargumiņu;
Jau to manu augumiņu
Bargi vien maldināja.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

23925.

Baltu sedzu villainīti,
Māmuliņas mazgājumu;
Tautiņās sazilēja
Līdz ar manu augumiņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

23926.

Bāliņos spēlējos
Ar sarkanu āboliņu,
Sviež' augšā, krīt zemē,
Apgriežās sidrabā.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

23927.

Darbos gāju, nepiekusu,
Nesēdēju ceļmalā,
Kā piekusu tautiņās,
Sēžu teka maliņā.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

23928.

Es bij' pate vēlīga,
Kad es augu bāliņos;
Tecēdama puķīt' plūcu
Brāļ' āriņa maliņā.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

- 78 -

23929.

Es dziedātu no rītiņa,
Kaut galviņa nesāpētu;
Es mīlētu, kaut varētu,
Tautās savus bāleliņus.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

23930.

Es izaugu bāliņos,
Ar āboli spēlēdama;
Nu aizgāju tautiņās,
Spēlēj' gaužas asariņas.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Pie bāliņa dzīvodama,
Zeltābolu vien spēlēju;
Kad aizgāju tautiņās,
Spēlēj' gaužas asariņas.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

23931.

Es uzaugu brālīšos
Kā jaunos ozolos;
Aizved mani dieveŗos
Kā melnā eglienā.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

23932.

Es izaugu [uzaugu] bāliņos
Kā sarkana brūklenīte;
Tautiņās nobālēju
Kā dzeltena bērza [bērzu] lapa.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē], 38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)], 931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

1. Es uzaugu pie māmiņas,
Kā puķīte ziedēdama,
Kā puķīte ziedēdama,
Kā sarkana magonīte.
Kad aizgāju tautiņās,
Nobālēju, nodzeltēju,
Nobālēju, nodzeltēju
Kā dzeltena bērzu lapa.
332 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Es nogāju tautiņās
Kā sārtā magonīte;
Tur paliku pie tautieša
Kā dzeltena bērza lapa.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

23933.

Es izaugu bāliņos
Liela ceļa maliņā;
Kungi vien izgulēja
Smalkus lina paladziņus.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

23934.

Es izaugu pie bāliņa
Kā pie laba muižinieka:
Glāžu logi, dēļu grīda,
Sveces vien dedzināju.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

23935.

Es izaugu pie bāliņa
Kā pie maza muižnieciņa,
Ni kūlusi kunga riju,
Ni malusi rīta māli.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

23936.

Es uzaugu pie bāliņa
Kā pie maza muižnieciņa:
Sārtiem teka biķerītes
Pa galdiņa galiņiem.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

23937.

Es uzaugu pie bāliņa
Kā pie maza muižnieciņa:
Skaistas durvis, skaisti logi,
Skaisti paši dzīvotāji.
54 [Limbažos (Limbažu pag. Vlm)].

23938.

Es uzaugu pie bāliņa
Kā pie maza muižnieciņa:
Sveces vien dedzināju,
Acīm skalu neredzēju.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Es izaugu pie bāliņa
Kā pie maza muižnieciņa:
Nebij manas vilnainītes
Skalu dūmu redzējušas.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

23939.

Es uzaugu pie bāliņa
Kā pie maza muižnieciņa:
Vaska sveces dedzināju,
Pie galdiņa sēdēdama.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

23940.

Es uzaugu pie bāliņa,
Ļaunu vārdu nedzirdēj';
Kad aizgāju tautiņās,
Visi darbi vainojam'.
211 [Rindā (Ances pag. Vp)].

- 79 -

23941.

Es izaugu pie māmiņas
Kā puķīte, kā rozīte:
Pienu ēdu, pienu dzēru,
Pienā muti nomazgāju.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23942.

Es uzaugu pie māmiņas,
No bēdām nezināju;
Kad izgāju tautiņās,
Bēdas bēdu galiņā.
Tā bij manim pirmā bēda:
Puiši prasa paladziņa;
Tā bij manim otra bēda:
Ganiņš prasa villainītes;
Tā bij manim treša bēda:
Kaŗ tautiets šūpulīti.
2 [Aderkašos (Taurupes pag. Rg)].

1. Tās bij manas pirmas bēdas:
Gultiņ' prasa paladziņu;
Tās bij manas otras bēdas:
Tautas nāk klātgulēt;
Tās bij manas trešas bēdas:
Tautas kāra šūpulīti,
Tautas kāra šūpulīti
Manas gultas galiņā.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

2. Tik lustīga padzīvoju
Kā savos bāliņos.
Kad pārkāpu tautu slieksni,
Bēda bēdas galiņā.
Pirma bēda tāda bija:
Vajag ganam zebenieka;
Otra bēda tāda bija:
Puiši prasa zirgu deķa;
Treša bēda tāda bija:
Tautiets nāca klātgulēt.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

23943.

Es uzaugu pie māmiņas,
No grūtuma nezināju;
Kad nogāju pie tautieša,
Tad grūtums uz grūtuma.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

1. Kad es augu pie māmiņas,
Grūtumiņa neredzēju;
Kad izgāju tautiņās,
Grūtumos nodzīvoju.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

23944.

Es izbridu tēva purvu,
Ne kājiņas slapjas tika;
Kad nogāju tautiņās,
Tad kājiņas mirktin mirka.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

23945.

Es neraugu rīta saules,
Kad man laba vakarā;
Es neraugu brāļa dzīves,
Kad man laba tautiņās.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

23946.

Es odziņu nelasīju,
Bāliņos(i) dzīvodama:
Kam bij man ogu dēļ
Locīt savu augumiņu?
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23947.

Es savos bāliņos
Pate viesu mielotāja;
Kad aizgāju tautiņās,
Tad stāvēju aizdurvē.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

23948.

Es savai māmiņai
Atslēdziņu glabātāja;
Kad aizgāju tautiņās,
Aiz durvīm stāvētāja.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

23949.

Es savai māmiņai
Ne telīšu neganīju;
Tautiņām liela slave,
Esu maļu malējiņa.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

23950.

Es cerēju tautiņās
Kā savos brālīšos:
Ik rītiņus pūŗu malt,
Ik vakarus alus dzērt.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

23951.

Gribēj' tautas man' auguma,
Gribēj' mana vēlīguma,
Gribēj' man's tā tekot,
Kā tecēju bāliņos.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

- 80 -

23952.

Grūt' man bija kalnā kāpt,
Lēt' leja notecēt;
Grūt' man bija pie māmiņas,
Vēl grūtāki tautiņās.
318 [Lindes Birzgalē (Birzgales pag. Rg)].

23953.

Iza- liela- lielījos,
Iza- plata- platījos
Sava tēva ustabā
Kā lielā ērbēģī.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

23954.

Kā, māsiņ, purvā bridi?
Purvā tev kājas mirka;
Kam, māsiņ, tautās gāji?
Tautās slikta dzīvošana.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

23955.

Ka dzeivoju pi māmeņis,
Kai pupeņa gal'dējūs;
Ka izguoju tauteņuos,
Kai lapeņa taurējūs.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

23956.

Kad es augu bāliņos,
Es bij' pati vēlīga;
Ka nogāju tautiņās,
Pati naidu cēlājiņa.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

23957.

Kas kaiš man nedzīvot
Pie bagāta bāleniņa?
Klētē maize, kambarī,
Namā salds alutiņš.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

23958.

Kas kaiš man nedzīvot
Pie saviem bāliņiem:
Vai tie man zirgu liedze,
Vai bāliņu pavadnieku?
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

23959.

Kas kaitēja auziņai
Spilvītēi negulēt?
Kas kaitēja māsiņai
Bāliņos nedzīvot?
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

23960.

Kas man kait nedzīvot
Pie baltā bāleliņa?
Stikla durvis, vaŗa vārti,
Paši veŗas neveŗami.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

23961.

Kas par modi tautiņās,
Ik vakara vietu taisa?
Es savos bāliņos
Kur pakritu, tur gulēju.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

23962.

Kur bij man nu noiet,
Kiur dieniņu nokavēt?
Ne man māršu bāliņos,
Ne māsīcu tautiņās.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

23963.

Kur elkšņam tādas lapas
Kā resnam ozolam?
Kur tautām tāda slava
Kā manam bāliņam?
318 [Lindes Birzgalē (Birzgales pag. Rg)].

23964.

Kur ošam tādas lapas
Kā jaunam ozolam?
Kur tautās tāda dzīve
Kā manos brālīšos?
170 [Lielnīkrācē (Nīkrāces pag. Azp)].

23965.

Kur ošam tādas lapas
Kā jaunam(i) ozolam?
Kur tautās tā vaļiņa
Kā pie tēva, māmuliņas?
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

23966.

Kur osīšam tādi galdi,
Kādi galdi ozolam?
Kur tautiņām tādi vārdi,
Kādi vārdi bāliņam?
211 [Rindā (Ances pag. Vp)].

1. Ne alkšņam tādi galdi
Kādi galdi ozolam;
Ne tautās tādi vīri,
Kādi mani bāleliņi.
24 [Lēdurgas draudzē].

23967.

Kur tas man nu palika
Citkārtējs straujumiņš?
Kājas āvu, tur palika
Brāļ' istabas dibenā.
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)], 121 [Gulbenē (Md)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

- 81 -

23968.

Kur tas man nu palika
Citkārtējs straujumiņš?
Panāk mani jaunas meitas,
Aplec mani celiņā.
121 [Gulbenē (Md)].

23969.

Kur tas man nu palika
Citkārtējs straujumiņš?
Tautu dēla rociņās
Zem riņķota kažociņa.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

23970.

Kur tas man nu palika
Citkārtējs straujumiņš?
Tecēdama puķīt' rāvu
Straujas upes maliņā.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

23971.

Kur tas mans jaunums,
Kur vieglumiņš!
Es lēkšu pārlēcu
Pār Daugaviņu.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

23972.

Kur tautās tādas lustes
Kā manos brālīšos?
Klētī bungas, namā kokles,
Istabā pijolītes.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

1. Es uzaugu bāliņos
Līksmītēs, spēlītēs:
Ārā bungas, namā kokles,
Istabā stabulītes.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Prieka dienā es piedzimu
Savai vecai māmuļiņai:
Istabā bungas sita,
Namā pūta stabulītes.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23973.

Kur vēl tāda dzīvošana
Kā manos brālīšos?
Lejiņā upe tek,
Kalnā zieda ābelītes.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

23974.

Labāk briedu tautu dubļus,
Ne bāliņa zaļumiņus:
Tautu dubļi neapnika
Kā bāliņa zaļumiņi.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

23975.

Labāk bridu tautu dubļus,
Ne bāliņa āboliņu:
Tautu dubļu bridumiņš
Man pašai piederēja.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

23976.

Labāk dziedu kāj' audama,
Nekā galvas sukādama;
Labāk mani tautas rāja,
Nekā savi bāleliņi.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

23977.

Labāk dzeŗu tēv' ūdeni
Nekā sveša alutiņu:
Tēv' ūdenī saldi vārdi,
Svešā alū lamāšana.
54 [Limbažos (Limbažu pag. Vlm)].

23978.

Labi bija Kurzemē,
Vēl labāki Vidzemē:
Kurzemē tēvs māmiņa,
Vidzemē tautu dēls.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

23979.

Liepiņā sēdēdama,
Daudz bēdiņas neredzēju;
Atsasēdu ozolā,
Bēdas bēdu galiņā.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

23980.

Liepu lapu tas celiņš
Uz maniem bāliņiem;
Ērkšķi dadži saauguši
Uz to tautas neveiklīti.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

23981.

Lietus lija, nenoliju,
Kā nomirku rasiņā;
Māte rāja, nenorāja,
Kā norāja tautu dēls.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 82 -

1. Lija lietus, nenomirku,
Kā nomirku rasiņā;
Rāj tautietis, nenorāja,
Kā norāja mana māte.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

23982.

Lustīg' tēva meita biju,
Bēdīg' puiša līgaviņa;
Lustīgs tēvs audzināja,
Bēdīgs puisis raudināja.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

23983.

Māte mani audzināja
Kā baltaju linu sauju;
Iedod tautu nelietim
Visu mūžu vārdzināt.
198 [Saldū].

1. Man' māmiņa tā auklēja
Kā saulīte zirņu ziedu;
Izlolojse, uzaudzējse,
Iedod tautu neveikļam,
Iedod tautu neveikļam
Visu mūžu maldenāt,
Visu mūžu maldenāt,
Asarās peldenāt.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

23984.

Māte mani audzināja
Kā balto linu sauju.
Izaudzējse, izmācījse,
Atdod tautu netiklim,
Atdod tautu netiklim
Par kājiņu avējiņu.
Ak tu tautu netiklīti,
Vai es tavas kājas aušu?
Es neavu tēvam kājas,
Kas mazai maizi deva.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

23985.

Māte mani audzināja
Kā balto linu sauju;
Nu iedeva tautietim
Kāju autu velētāju.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

1. Mīļi mani māt' audzēja,
Vieglu kāra šūpulīti;
Tautiešam, netikļam,
Kāju autu velētāja.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

23986.

Māte mani audzināja
Kā balto linu sauju;
Tautas mani mellināja
Kā melno kājas autu.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

1. Māte mani audzināja
Kā balto linu sauju;
Tautas mani niecināja
Kā melno kājas autu.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

23987.

Māte mani mīļi tur
Par visām meitiņām;
Tautiešam nederēju
Ne vietiņas pataisīt.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

23988.

Māte mani tā auklēja
Kā saulīte zirņu ziedu;
Sveša māte tā skaloja
Kā dubļainu kājas autu.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Es izaugu pie māmiņas,
Kā puķīte ziedēdama;
Man' samina tautiņās
Kā dūņotu kājas autu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

2. Es ziedēju bāliņos
Kā sarkana brūklenīte;
Tautiets mani nodraņķēja
Kā melno kājas autu.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

23989.

Mežā saucu, atskanēja,
Bāliņos dzīvojot;
Tautiņās dzīvojot,
Mežā raudu, neatskan.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

23990.

Nāciet, brāļi, skatīties,
Kāda mūsu māsa ir:
Kad bij māsa bālīnos,
Tad ziedēja kā puķīte;
Nu ir tautu rocīnā, -
Kā lapīna nobālusi.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

23991.

Ne vakar tā dieniņa,
Kad atstāju bāleliņus;
Tur atstāju miežus rudzus,
Tur birztiņu līstavā.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

- 83 -

23992.

Nebēdāju rīta saules,
Kad man laba vakarā;
Nebēdāju brāļa dzīves,
Kad man laba tautiņās.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

23993.

Nesakait, nesakait,
Grūti darbi bāliņos!
Grūti darbi tautiņās,
Dienu nakti strādājot.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

23994.

Nemācēju bāliņam
Īsta vārda atminēt,
Kā mācēju tautiešam
Katrāi vārda galiņāi.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

23995.

Neviens mani tā nerāj,
Kā rāj tēvs, māmuļiņa:
Dienu lika mežā braukt,
Nakti riju kuldināt.
Neviens mani tā nemīl,
Kā mīl mani tautu dēls:
Ar svārkiem mani sedz,
Satin kājas kažokā.
360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23996.

Padziedāju rītāi agri,
Līdz saulīte neuzlēca;
Palīksmoju brālīšos,
Līdz tautiņas nenorāja.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

23997.

Pie māmiņas uzaugdama,
Sirdsēstiņus neredzēju;
Nu vēl mani tautas cēle
Sirdsēstiņu kumeļē.
222 [Garlenē (Vandzenes pag. Tl)].

23998.

Pircin tautas rudzus pirka,
Zadzin zaga malējiņu;
Bāliņam(i) tīri rudzi,
Aug māsiņa malējiņa.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23999.

Puķīt, tavu ziedēšanu
Mālainā kalniņā!
Māsiņ, tavu labu dzīvi
Baltajos bāliņos!
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)], 27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

24000.

Pulkā dzimu, pulkā augu,
Pulkā gāju tautiņās;
To pulciņu noraudāju,
Vien' iedama druviņā:
Tālu pļava, tālu druva,
Tāl' avotis lejiņā.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

24001.

Pulka mani bāleliņi,
Mīļi mani audzināja;
Viens nelietis tēva dēls
Gauži mani raudināja.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

24002.

Rāj man' kungi, rāj bāliņi,
Es staigāju dziedādama;
Kad norāja bargas tautas,
Tad staigāju raudādama.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

24003.

Riņķu riņķiem pa istabu,
Bāliņos dzīvodama;
Kad nogāju tautiņās,
Grūts soļiem pastaigāt.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

1. Tupu riņķu pa istabu,
Bāliņos dzīvodama;
Kad izgāju tautiņās,
Ne tad tupu, ne tad riņķu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

24004.

Sakāt man, nesakāt,
Labāk būs tautiņās:
Kalpi man riju kūla,
Kalponītes māli mala.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

24005.

Saldens alus krūzītē,
Salds ozola kanniņā;
Laba dzīve bāliņos,
Vēl labāka tautiņās.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

- 84 -

1. Saldens alus krūzītē,
Ne ozola kanniņā;
Laba dzīve tautiņās,
Ne savos bāliņos.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

24006.

Saulīt' balta to dieniņu,
Kad es augu bāliņos,
Nedzirdēju ļauna vārda,
Ne darbiņa nicinot.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

24007.

Šur varīte, tur varīte
Baltajos bāliņos;
Šim parāvu, tam parāvu
Pie grūto dzirnaviņu.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

24008.

Zied brāļos sētas mieti.
Zied pelēki akmentiņi;
Tautiņās neziedēja
Ij sarkans rožu dārzs.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

24009.

Silta saule āriņās,
Godam sedžu vilnānīti;
Laba dzīve tautiņās,
Slavei raudu bāleliņus.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

24010.

Silta saule āriņās,
Kau(t) ilgāki ganījuse;
Laba dzīve bāliņos,
Kau(t) ilgāki dzīvojuse!
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

24011.

Sūri dūmi namāi bija,
Vēl sūrāki istabāi;
Grūta dzīve bāliņos,
Vēl grūtāka tautiņās.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

24012.

Tā brāļos nepametu,
Kā atradu tautiņās:
Māte slauka istabiņu,
Uz ceļiemi lodādama.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

24013.

Tā ir tiesa, tas var būt,
Es uzaugu labumā:
Pieci brāļi malti gāja,
Vienu māsu audzināja.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

24014.

Tik lustīga padzīvoju
Kā savos bāliņos;
Kad aizgāju tautiņās,
Bēda bēdas galiņā.
1311 [Apē (Vlk)].

24015.

Tik saulīt' gaŗa meža
Kā upītes maliņāi;
Tik māsiņ' labas dzīves
Kā savos bāliņos.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

24016.

Tik upei straujumiņa
Kā ruden(i), pavasar(i);
Tik māsai labas dzīves
Kā savos bāliņos.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

24017.

Tik vien ir siltas saules
Kā vakara pusītē;
Tik vien ir labas dzīves
Kā pie savas māmuliņas.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

24018.

Upītē upītē
Baltas rokas nomazgāju;
Bāliņos bāliņos
Labu dzīvi padzīvoju.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

24019.

Vai tik vieni saule spīda
Kā pa logu istabāi?
Vai tik vieni laba dzīve
Kā savosi bāliņos?
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

24020.

Vaļiņ manu i vaļiņ,
Bij vaļiņa bāliņos;
Ka man būtu tā vaļiņa
Līdz pusei tautiņās!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

- 85 -

24021.

Viegla gulu, viegla cēlu
Uz bāliņa egļu sola;
Tautiņās nevarēju
Āboliņa cisiņās.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

24022.

Viegli viegli, lēni lēni
Par tētiņa pagalmiņu;
Kad iziešu tautiņās,
Tad zemīti būkšķināšu.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

24023.

Virs kalniņa vien staigāju,
Bāliņos dzīvodama,
Negribēju dubļu brist,
Ne tautām roku dot.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

24024.

Visi brāļa ganu ceļi
Zied sidraba lapiņām;
Visi tautu ežmalīši
Raud gaužām asarām.
136 [Zvārtavā (Zvārtavas pag. Vlk)].

24025.

Vistiņ, tavs perēklītis
Tur palika kaņepēs;
Māsiņ, tava laba dzīve
Tur palika bāliņos!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Atstāj vista kaņepēs
Savu labu perēklīti;
Atstāj māsa bāliņos
Savu labu dzīvošanu.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

2. Vistiņ, tavu skaistu spalvu
Kaņepēsi nokrītot!
Masiņ, tavu labu dzīvi
Bāliņosi paliekot!
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

24026.

Cik pacēlu pūra vāku,
Tik noslauku asariņas:
Tur gul manas jaukas dienas,
Mana mīļa dzīvošana.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

★

47067.

Oi Dīviņ, golva suop,
Ar mugoru navarēju;
Kad es beju pi māmiņas,
Maņ galviņa nasuopēja.
247 [Makašānu Rz].

47068.

Aiz upītes saule lēca,
Aiz kalniņa norietēja;
Pie māmiņas meitas auga,
Pie arāja novecoja.
109 [Ērķemes Vlk].

47069.

Boltas kuojeņas apovu,
Ar māmeņi šķerūtīs;
Malnas tyka nūejūt
Dubļojuos tauteņuos.
174 [Kārsavas Ldz].

47070.

Boltas kuojiņas apovu,
Malnas tyka nosojūti;
Jauna guoju tautiņuosi,
Vaca topu dzeivojūt.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

47071.

Baltas manas villainītes
Kā tie putu gabaliņi;
Tautiņās sazilēja
Līdz ar manu augumiņu.
241 [Lubānas Md].

47072.

Buoleleņa žāluodama,
Akmisteņa vītu taisu;
Tautu dālu nažāluoju,
Kluoju boltu paladziņu.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

47073.

Bāliņos dubļus bridu,
Kā rozīte ziedēdama;
Tautiņās nobālēju,
Zāļu mauru staigājot.
480 [Vējavas Md].

47074.

Bālīnos dzīvodama,
Kalna virsā vien staigāju;
Negribēju dubļu brist,
Nedz tautiešam roku dot.
Nu jābrien dubļu dubļi,
Jādod roka tautiešam.
192 [Kosas C].

- 86 -

47075.

Bāliņos dzīvodam(a)
Plācenīti plikšķināj(u);
Kad es gāju tautiņās,
Maizi cept nemācēju.
211 [Ļaudonas Md].

47076.

Bāliņos lēkāju
Uz vienas kājas;
Kad gāju tautās.
Uz abām divām.
134 [Ilzenes Vlk].

47077.

Bāliņos tīra maize,
Vēl palaidu vējiņā;
Tautiņās bāraliņas,
Vēl piebēru pelaviņas.
43 [Bebru Rg].

47078.

Bāliņš savu īsto māsu
Saulītē audzināja;
Tautiets savu līgaviņu
Paspārnē sēdināja.
13 [Alojas (Ungurpils) Vlm].

47079.

Blusas ēda, blusas koda
Brāļa salmu gubenī;
Tautu dēla klētiņā
Viena diena gulēšana.
109 [Ērķemes Vlk].

47080.

Brālīts laipu darināja
Sausajā vietīnā;
Tautiets skaidu nenolika
Dubļaināja sētīnā.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

47081.

Caur bāliņa birzi gāju,
Ne lapiņas nenolauzu;
Caur tautieša birzi gāju,
Lauzu, kādu gribēdama.
15 [Alūksnes Vlk].

47082.

Cik putneņim dzīduošonas,
Kai nu poša pavasara;
Cik meitiņom lobas dzeives,
Kai nu gonu da tauteņu.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

47083.

Cik [Tik] vīn sylta saule beja,
Kai pa lūgu ustobā;
Cik vīn beja loba dzeive,
Pi māminas dzeivojūt.
174 [Kārsavas Ldz].

47084.

Daiļa pļava, kad nopļauta,
Vēl daiļāka, kad savākta;
Daiļa māsa bāliņos,
Vēl daiļāka tautiņās.
18 [Andrupenes Rz], 359 [Rūjienas Vlm].

47085.

Skaista pļava, kad nepļauta,
Vēl skaistāka, kad nopļauta;
Skaista augu pie māmiņas,
Vēl skaistāka tautiņāsi.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

47086.

Dzied māršiņas, zied rozītes
Pa bāliņa pagalmiem;
Es staigāju raudādama
Pa tautieša purvmaļiem.
72 [Cesvaines Md].

47087.

Dziedādama pielocēju
Pūru baltūs villainīšu;
Raudādama sanasāju
Bargajuos tautiņuos.
605 [Skolas].

47088.

Es ar savu bāleliņu
Ganos gāju dziedādam',
Bet nu, lielai uzaugušai,
Jāraud gaužas asaras.
46 [Beļavas Md].

47089.

Es i graužu māmeņai,
Paldīs tautu dēliņam!
Tī izvylka nu bēdiņu,
Nu pošu gaudu osareņu.
143 [Jāsmuižas D].

47090.

Matvairot bruoleņam,
Paļdīs tautu dēļeņam!
Jis izveda nu bēdiņu,
Nu dzīļūs asareņu.
326 [Preiļu D].

- 87 -

47091.

Es atstuoju sovu muoti
Kai cepļeiti syulojūt;
Es atrodu svešu muoti
Kad vucynu springojūt.
170 [Kapiņu D].

47092.

Es pametu sav' māmiņu
Pūru miltus sijājam:
Te atradu vīramāti
Auzu miltus sijājam,
Ar Ķīlīti ķīlējam.
141 [Ivandes Kld].

47093.

Es pi sovas muomuleņas
Kai soldons uobuļteņš;
Kai nūguoju, tai atrodu
Kai ryugtū ruduceņi.
314 [Pildas Ldz].

47094.

Es izaugu brāliņos,
Kā rozīte ziedēdama;
Nobālēju tautiņās
Kā baltā magoniņa.
281 [Neretas Jk].

47094¹.

Kad dzeivuoju pi māmeņas,
Kai rūzeite es zīdēju;
Kad izguoju tauteņuos,
Kai rūzeite es nūveitu.
365 [Sakstagalas Rz].

47095.

Leigoj bite, leigoj sauļa
Pa lelūji teirumiņu.
Kal es beju jauna meita,
Es leiguoju kai bitīte;
Kai izguoju tautiņuos,
Kai zuolīte nūbuolēju.
170 [Kapiņu D].

47096.

Es savos brālīšos
Kurpītēs vien staigāju;
Kad aizgāju tautiņās,
Man pastalas kājiņā.
161 [Kabiles Kld].

47097.

Es šķitos gana ilgi
Ar māmiņu dzīvojusi;
I iznīka, i paboda
Ar svešo māmuliņ'.
241 [Lubānas Md].

47097¹.

Ilgi man redzējās,
Ar māmiņu dzīvojot,
I pietika, i apnika
Ar to dēlu māmuliņu.
281 [Neretas Jk].

47098.

Es uzaugu pie bāliņa
Kā pie breķu muižnieciņa.
Aiz skaliem [Es skaliņa?] neredzēju,
Sveces dega istabā.
109 [Ērķemes Vlk].

47099.

Es uzaugu pie bāliņa
Kā pie laba muižnieciņa;
Aizved mani pie tautieša
Kā pie plika nabadziņa.
224 [Lielvārdes Rg].

47100.

Es uzaugu pie māmiņas
Baltai rožu drziņā;
Kad aizgāju tautiņās,
Tā kā žurku lamatās.
161 [Kabiles Kld].

47101.

Es izaugu pie māmīnas
Kā dzeltānā cielavīna;
Tā sakaltu tautīnās,
Kā sausnīte kaņepēs.
338 [Rankas C].

47102.

Es uzaugu pie māmiņas
Kā sarkana brūklenīte;
Man' iedeva tautiešam
Asarās balināt.
190 [Kokneses Rg].

47103.

Grūt' bij man kalnā kāpt,
Vēl grūtāk lejiņā;
Grūt' man bija bāliņos,
Vēl grūtāk tautiņās.
552 [Madona Md apr.].

47104.

I šudin saule (speid),
Nava tuoda kuo vakar;
I muomeņu prīškā rodu,
Nava tuoda, kuo pamešu.
44 [Bebrenes Il].

- 88 -

47105.

Ka dzeivuoju pi buoleņa,
Asareņu nazynuoju;
Kad izguoju tauteņuos,
Kuojas mierka osoruos.
605 [Skolas].

47106.

Pie māmiņas dzīvodama,
No bēdām nezināju;
Kad aizgāju tautiņās,
Osarās mozgājos.
236 [Līvānu D].

47107.

Ka dzeivuoju buoleņūs,
Kai sorkona bryuklenīte;
Tautu dāls kluot gulēja
Bolts kai putu gabaliņš.
89 [Dricēnu Rz].

47108.

Kad dzeivuoju buoleņūs,
Zūšu spolvu vīglumeņa;
Kad izguoju tauteņūs,
Lynu muorka gryutumeņa.
62 [Brigu (Janopoles) Ldz].

47109.

Kai es dzeivovu pi mameņas,
Kai pupeņa galdējūs;
Kai es guoju tautiņuos,
Kai lapeņa taurējūs.
Kai es brauču lauluotīs,
Snīgi snyga, leiti leja.
29 [Aulejas (Grāveru) D].

1. Ka es beju buoleņūs,
Kai mogona platējūs;
Kai izguoju tauteņuos,
Kai lapeņa taurējūs.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

47110.

Kad dzeivuoju pi buoleņa,
Kai pupeņa galdējūs;
Kad izguoju tautiņuos,
Kai pa nuotrom pūtļuojūs.
174 [Kārsavas Ldz].

47111.

Kad dzīvoju pie mammiņas,
Man vaidziņi ziedēt zied;
Kad aizgāju tautiņās,
Man vaidziņi nobālēja
Kā liepiņai lapiņas.
46 [Beļavas Md].

47112.

Kad dzīvoju pie mamiņas,
Tad es balta turējos;
Pienu ēdu, pienu dzēru,
Pienā muti nomazgāju.
177 [Kastrānes Rg].

47113.

Ka es beju pi māmiņas,
Maņ galviņa nasuopēja;
Kai izguoju tauteņuos,
Pyrmajāji dīniņā.
551 [Ludza Ldz apr.].

47114.

Kad es beju pi maminas -
Gredzintiņu nosuotuoja;
Kad izguoju tautinuos,
Satynu skarinā,
Lyku pyura dybynā.
170 [Kapiņu D].

47115.

Kad es biju bāliņos,
Pilni pirksti gredzentiņu;
Kad aizgāju tautiņās,
Tad sakalu riteņos.
377 [Sāvienas Md].

47116.

Kad es augu pie māmiņas,
Es rājiena nedzirdēju;
Kad aizgāju tautiņās,
Bāra mani katru dienu.
589 [Kuldīgas apr.].

47117.

Kad es biju jumpraviņa,
Zelta šņori šņorējos;
Kad paliku gaspažiņa,
Tad šņorīšus vaļā laidu.
15 [Alūksnes Vlk].

47118.

Kad tētiņa maizi ēdu,
Otram devu gabaliņu;
Ēdu tautu pelu maizi,
Abi roki turēdama.
5 [Aisteres (Lieķu-Aizteres) Lp].

47119.

Kas par mūdi tautiņuos,
Kas vokorā vītu taisa?
Es sovūs buoleņūs,
Kur nūkritu, tī gulēju:
Voi iz cepļa, voi pi cepļa,
Voi vīteņā nataiseitā.
113 [Gaigalavas (Bikovas) Rz].

- 89 -

47120.

Kuplu viju vainadziņ(u),
Vēl kuplāku cekuliņu;
Kupla dzīve bāliņos,
Vēl kuplāka tautiņās.
386 [Sidgundas (Rikteres) Rg].

47121.

Laba biju māmiņai,
Piesacēlu gulējusi;
Slikta dēlu māmiņai,
I mālīti samalusi.
281 [Neretas Jk].

47122.

Savai muotjai loba beju,
Da sauleitjai guļājus';
Svešai muotjai naītyku,
Reitā muoļi samolus'.
142 [Izvalta (Užvaldas) D].

47123.

Loba beju māmiņai,
Da saulītei gulādama;
Kai izguoju tautiņuos,
Reitā agri pīsacēļu
I muoļeņu samolu.
170 [Kapiņu D].

47124.

Laba dzīve tautiņās,
Vēl labāka bāliņos:
Tek upīte lejiņā,
Siena vāle kalniņā.
301 [Palsmaņa Vlk].

47125.

Labāk bridu staigu purvu
Līdz ar savu bāleliņu;
Nekā gāju sausu ceļu
Ar dzērāja tautu dēlu.
235 [Litenes Md].

47126.

Labāk būtu bāliņos,
Kājas autus velējusi;
Nekā gāj'se tautiņās
Asariņu ritināt.
476 [Vecpiebalgas C].

47127.

Labāk man lietus lija
Lielajā tīrumā,
Nekā bira asariņas
Bāleliņa tīrumā.
373 [Sarkaņu Md].

47128.

Lobuok vīna poša guļu
Boltajūs pologūs;
Na guojusi tautiņuos
Tautu bēdiņas bāduot.
466 [Vārkavas D].

47129.

Labi labi, tik nailgi
Pi māmiņas padzeivuoju:
Nu mīdziņa cālusēs,
Uz pologa kuojas ovu.
605 [Skolas].

1. Nikur labi tai nava,
Kai pi sovas muomuleņas:
Saulītē cālusēs,
Uz pologa kuojas ovu.
174 [Kārsavas Ldz].

47130.

Lobs yudins olūtā,
Lobs olūta maļiņā;
Loba dzeive tautiņuos,
Vaira loba bruoliņūs.
466 [Vārkavas D].

47131.

Liepu lieca, liepa lūza,
Liepa lauza ozoliņu;
Brāļi rāja, māte rāja,
Tautas cēla godiņā.
378 [Seces Jk].

47132.

Ļustīt munu, palykušu
Boltejūs buoliņūs!
Na ļustīte vīn paliks,
Paliks zeiļu vaiņuciņš.
89 [Dricēnu Rz].

1. Prīciņ' muna palykuse
Boltajūsi buoliņūs.
Na prīciņa vīn palīk,
Palīk bolti buoleliņi.
494 [Viļānu Rz].

47133.

Man bij tādas vilnainītes
Kā tie putu gabaliņi;
Kad izgāju tautiņās,
Tie samirka, sapelēja.
306 [Patkules Md].

- 90 -

47134.

Man' māmiņa uzaudzēja,
Kā saulīte zirņu ziedu;
Tautas mani kājām mina,
Par nelieti nosaukdami.
263 [Mēmeles Jk].

47135.

Mani muote audzynuoja,
Kai saulīte zierņu zīdu;
Sveša muote maldynuoja,
Kai uz ceļa sagivuse.
605 [Skolas].

47136.

Māte mani audzināj'
Kā balto linu sauj';
Kad aizgāju tautiņās,
Mella tapu staigādam'.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

47137.

Man palika bāliņos
Skaņi elkšņi palejā;
Tautiešam biezas egles,
Tās tik skaņi neskanēja.
12 [Allažu Rg].

47138.

Nav vairs tāda mūs' māsiņa,
Kāda bija pērnruden;
Jau galviņa sajukusi,
Jau vaidziņi nobāluši.
Nenāk vairs dziedādama,
Nāk asaras slaucīdama.
109 [Ērķemes Vlk].

47139.

Ne tā būs tautiņās,
Kā pie savas māmuļiņas;
Sieru ēdu, pienu dzēru,
Suliņās mazgājos.
373 [Sarkaņu Md].

47140.

Nemīlēju brāļa sētu,
Kaut zeltā vizējusi;
Kā mīlēju tautu dēla
Sabrukušo skuja brugu [skuju bruģi].
378 [Seces Jk].

1. Tāva sāta namīlēja,
Koč ar zaltu vizējuos;
Tautiņuos tei mīlēja
Nu žogoru ustabiņa.
425 [Šķaunes (Landskoronas) Ldz].

47141.

Ni par kū i nabāduoju,
Byudams sovā dzimtenē;
Kai īguoju svešumāji,
Tai nu bādu pili tais(u).
33 [Baižkalna C].

47142.

Pabādušas baleniņos
Eņģu durvis virināt(i),
Tautiņāsi nepabāda
Ieceļamas, izceļamas.
241 [Lubānas Md].

1. Man patika brāļa durvis
Arīgi(?) vien virājam;
Tautiņās nepatika
Izceļama, ieceļama.
373 [Sarkaņu Md].

47143.

Pie bāliņa ganos gāju,
Laba laika neredzēj(u):
Lietus lija, pērkons rūca,
Rājās brāļa līgaviņa.
605 [Skolas].

47144.

Podiņi manu, jau podiņ',
Pie mammiņas palikuši [palikšu]!
Ne podiņš vien palika,
Paliek gardi kumosiņ(i).
165 [Kalncempju (Kalnciema) Vlk].

47145.

Saderēja bāliņos
Ar visām māsiņām;
Tautiņās nesader
Ne ar vienu ietaliņu.
241 [Lubānas Md].

47146.

Soltā dīnā sylts maņ beja
Ar mamiņas paladziņu;
Syltā dīnā solts maņ beja
Svešas muotes vylnonē.
389 [Silajāņu Rz].

47147.

Sauc māmīna piecas reizes,
Ne galvīnu nepacēlu;
Sauc tautietis vienu reizi,
Stāvu lecu drebēdama.
192 [Kosas C].

- 91 -

47148.

Sauleit', suorta izlākdama,
Palīk buola tacādama;
Meitiņ', suorta izaugdama,
Palīk buola dzeivuodama.
236 [Līvānu D].

47149.

Sēdi, mana dvēselīte,
Sudrabiņa krēsliņāji;
Diezgan biji kūpējusi
Dūmaināji istabāji.
183 [Kazdnagas Azp].

47150.

Sytu rūku pī rūciņas,
Naskan vaira gredzintiņi;
Naskan vaira gredzintiņi,
Kai skanēja meiteņom.
35 [Baltinavas Abr].

1. Sola maņ rūkas, kuojas,
Tautu drēbes velējūt.
Sytu kuoji pi kuojeņas,
Naklab vaira boceņceņš;
Sytu rūku pi rūceņas,
Naskaņ vairs gredzenteņš.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

2. Sola rūkas, sola kuojas,
Tautu drēbes velējūt.
Sytu rūku pi rūciņas,
Naskaņ muni gredzeņtiņi;
Sytu kuoju pi kuojiņas,
Naskaņ zalta pakaviņi.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

47151.

Skanēt skan bērza vāle,
Ar māmiņu velējot;
I ozoli [ozola] neskanēja
Ar to dēlu māmuliņu.
545 [Krustpils D apr.].

47152.

Sprince, dance tautu meita
Uz daldeŗa apgriezās;
Kad izgāju tautiņās,
Tad kā sieksta vārtījās.
211 [Ļaudonas Md].

47153.

Sūri dūmi istabā,
Vēl sūrāki namiņā;
Bargi ļaudis, kur dzīvoja [dzīvoju],
Vēl bargāki tautiņās.
263 [Mēmeles Jk].

47154.

Sveša zeme, sveši ļaudis,
Vuorda bilsti nadreikstēju;
Sovā tāva sētiņāji
Dzīduodama vīn staiguoju.
35 [Baltinavas Abr].

47155.

Svešai mātei nemācēju
Kājas autu izmazgāt;
Savai mīļai māmiņai
Biju piermā mazgātāja.
398 [Skrundas Kld].

47156.

Tautiņās dzīvojot,
Lāgā rozes neziedēja;
Tēva sētā dzīvojot,
Ziedēj' visi mietu gali.
487 [Vietalvas Md].

47157.

Tik vīn beja jauka laika,
Kai vosoras vidiņā;
Tik vīn beja lobas dzeives,
Kai pi sovas muomuliņas.
605 [Skolas].

47158.

Uz upītes es uzaugu,
Kā rozīte ziedēdama;
Uz jūriņas nobālēju
Kā dzeltēna kļavu lapa.
378 [Seces Jk].

47159.

Vairāk eju, vairāk teku,
Kā savai māmiņai;
Vairāk dzirdu lauņu vārdu,
Kā no savas māmulītes.
605 [Skolas].

47160.

Vaļa maņ, kur bej vaļa,
Bruoleņūs vysa vaļa.
Ka man byutu tuos vaļeņis
Koč puseitja tauteņuos.
326 [Preiļu D].

47161.

Vysa muna mīļuo dzeivja
Pi eistuos muomuļiņas;
Kai izguoju tautiņuos,
Kai yudinī es nūsleiku.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

- 92 -

47162.

Visu nakti svece dega
Zeltītos luktuŗos;
Visu nakti skaliņš dega
Zemu ļaužu istabā.
525 [Alūksne Vlk apr.].

47163.

Viena saule, viena zeme,
Nav vienāda valodiņa:
Pār upīti vien pārgāju,
Jau citāda valodiņa.
231 [Līgatnes (Paltmales) Rg].

★

14. Mūzika un deja

24027.

Ai jaunais diever,
Ved māršu diet!
Māršiņai cimdiņi
Aiz jostas aizbāzti.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1. Jaunais diever,
Ved māršu diet!
Mārša tev iedos
Rakstītu nēzdogu.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

24028.

Vai kājiņas, man' kājiņas,
Dancot gribu, dancot gribu!
Kur tie mani bāleliņi,
Ka tie mani diet neveda?
197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].

24029.

Aiju mani bāleliņi,
Maucieties zābakos:
Sveši ļaudis aicināja
Istabā kulu mīt.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

24030.

Ar bāliņu dancojot,
Man nokrita gredzeniņš,
Skanēdams noritēja
Pie tautieša kājiņām.
Lūgšus lūdzu tautietim:
Atdod manu gredzeniņu!
Tautu dēls neatdeva
Ne par zelta gabaliņu.
Tik vien man atbildēja:
Lai nāk pate valkātāja,
Lai nāk pate valkātāja,
Tad atdošu gredzeniņu.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

1. Ar bāliņu dancot gāju,
Nokrīt zelta gredzeniņš.
Tas aizskrēja skanēdams
Pie tautieša kājiņām.
Mīļi lūdzu tautiešam:
Atdod manu gredzeniņu!
Mīļi lūdzu, neatdeva,
Solu naudu, nepārdeva.
Pēc atdeva nelūdzams,
Sev kauniņu padarīja.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

2. Ar brālīti dancāt gāju,
Rokāi nesu vaiņadziņu.
Dancājot man izkrita
Manis linšu vaiņadziņis.
Ritēdams aizritēja
Pie tās dēlu māmuļītes.
Gan sūtīju mīļus vārdus,
Gan ar daiļus preceniekus;
Neģeld mani mīļi vārdi,
Ne ar daiļi precenieki.
"Atnāc, meitiņ, rītāi agri,
Dabūs' savu vaiņadziņu!"
224 [Kabilē (Kld)].

24031.

Ar bāliņu dancot gāju,
Nokrīt zelta gredzentiņis;
Gredzentiņu meklējoti,
Nokrīt zīļu vainadziņš.
293 [Gravendālē (Mežotnes pag. B)].

24032.

Ar brālīti dancot gāju,
Pirkstā maucu gredzentiņu.
Ar brālīti dancojot,
Nokrīt zelta gredzentiņš,
Šķindēdamis noritēja
Pie tautieša kājiņām.
Tautiets saka uzņemdamis:
Tas ir manas līgaviņas.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

- 93 -

24033.

Ar māsiņu dancot gāju
Pēdējā vakarā;
Piemiņā lai palika
Šā vakara dancojums.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

24034.

Ar meitām dancot gāju,
Naudu bēru zābakos [zābakā].
Saka meitas dancodamas:
Tam sudraba zābaciņi!
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)], 93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)], 97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)], 104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)],
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)], 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ar meitām dancot iešu,
Bēršu naudu aiz zābaka,
Teiks meitiņas dancodamas:
Tev, puisīti, zelta pieši!
282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)].

2. Ar meitām dancāt gāju,
Naudu bēru zābakā.
Skan meitām sudrabiņš,
Man naudiņa zābakā.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

24035.

Ar sievām dancot gāju,
Cepur' jēmu pazusē.
Saka sievas dancodamas:
Tis godīgs tēva dēls.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

24036.

Bāleliņa istabāi
Dzelza grīda, vaŗa durvis;
Man tērauda zābaciņi,
Šķiļ uguni dancodams.
216 [Ventspilī].

24036¹.

Danču dančus es izvedu,
Bāliņos dzīvodama.
Būt' dancīša neveduse,
Arājiņa nedabūtu.
2š.

24037.

Dancī pazinu,
Kas slinki dzīvā:
Kas viegli dancoja,
Tas slinki dzīvāja.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

1. Dancī meitu nolūkoju,
Kuŗa čakla, kuŗa lēna:
Kuŗa čakla dancītī,
Tā bij laiska darbiņā.
371 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

24038.

Danco, danco, kunga meita,
Astes galu pacēluse!
Ja tu labi nedancosi,
Nocirtīšu astes galu.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

24039.

Danci danci, kunga meita,
Kaņepēju krekliņā!
Kundziņš ņēma mūs' māsiņu,
Mēs kundziņa gaspažiņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

24040.

Danco, danco, kunga meita,
Kaņepāju krekliņā!
Kur tu liki tēva naudu,
Kur māmiņas sudrabiņu?
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

24041.

Doncoj danci, kunga meita,
Kaņepēju krekleņā!
Najims tevis kunga dāls,
Nasauks tevis gaspažeņis.
4271 [Rēzeknes apr.].

24042.

Danci danci, kunga meita,
Kaņepāju lindrakos!
Būs tev vīrs zābakos,
Salāpītu kažociņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

24043.

Danco, danco, muižu meita,
Auzu putra vēderā;
Lai būt' auzu, lai sēnalu,
Kad tik viegla dancotāja!
40-1 (Bigauņciemā).

24044.

Danco Dievs ar Pērkoni,
Es ar savu bāleniņu;
Pērkoņam visa zeme,
Man deviņi bāleniņi.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

- 94 -

24045.

Danco droši, bāleliņ(i),
Vai dancot(i) nedrīkstēji?
Vai tie tavi zābaciņi
Smilgām šūti, sabirzuši?
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Danco, Jānīti,
Netaupi zābakus!
Vai tavi zābaki
No piķa šūti?
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

2. Danco, brālīt,
Sper savas kājas!
Vai tev zābaki
Dadžu lapu šūti?
Roņādu zābaki,
Stīgām šūti.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

24045¹.

Danco ierbīte,
Dui pieši kājē;
Man ar dui pieši,
Dui zābaciņi.
224 [Kabilē (Kld)].

24046.

Danco, māsiņ,
Gan skaiški pieder:
Spīd tava jostiņa,
Viz vaiņadziņš;
Tautiets kaktā
Pagreiži raugās.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Danco, māsiņ,
Spīd tava jostiņa;
Tautiets kaktā
Raudzījās.
Raugies, neraugies,
Nebūšu tava,
Jau biju salūgta,
Saderēta,
Jau miju variņu
Pret sudrabiņu.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

24047.

Danco, māsiņa,
Spīd', vaiņadziņi!
Tā tava pēdēja
Spīdēšana.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

24048.

Danco mani bāleliņi,
Šķindēj' pieši, rīb zābaki;
Pretī lēca tautu meita,
Kā lapiņa drebēdama.
184 [Dūrē (Vārmes pag. Kld)].

24049.

Danco, meita, pa kazacki,
Šogad vīra nedabūsi;
Citu gadu gan dabūsi
Teļa putras strēbējiņu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

24050.

Danco spriši, jauna meita,
Nemet kuzmu mugurā;
Še ir pulka jaunu puišu,
Kas redz tevi dancojot.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

24050¹.

Dancā viegli, man' māsiņa,
Ar tām glāza korpītēm!
Tautu meita nedancāja,
Tai nebija glāza korpes.
224 [Kabilē (Kld)].

24051.

Danco viegli, tautu meita,
Nemet kupŗa mugurā:
Negrib mani bāleliņi
Ar kuprīti dancojam.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Danco viegli, jaunā mārša,
Nemet pumpas mugurā,
Lai bāliņi nedomā,
Kupru sievu atveduši.
12 [Gaŗkalnē (Ropažu pag. Rg)].

24052.

Dancojati, kāzenieki,
Panaksnieki nedancoja:
Panaksnieku meitiņām
Nava kurpju kājiņā.
40-1 (Bigauņciemā).

24053.

Dancojiet, panāksnieki,
Jums skanēja sudrabiņš;
Kāzu ļaudis nevarēja
Ar tiem skārda kleķeŗiem.
373 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 95 -

24054.

Dancojot nokrita
Mans vaiņedziņš,
Uzņēma tautietis
Mīlēdams.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

24054¹.

Dancāt ietu, dancāt ietu,
Nav tīkama dancātāja;
Tēvs ar māti, dēls ar meitu,
Es ar savu līgaviņu.
224 [Kabilē (Kld)].

24055.

Dancot gāju, nevarēju,
Mati gaŗi karājās.
Ņēmu matus uz muguras,
Nu bij viegla dancošana.
240 [Bikstos (Bikstu pag. Tk)].

24056.

Dancot gribu, dancot gribu,
Nav tīkama dancotāja;
Kājas vien kustināju,
Aiz galdiņa sēdēdama.
224 [Kabilē (Kld)].

24057.

Dancot gribu, spēlēt gribu,
Aiz tautieša nedrīkstēju.
Par tautieti nebēdāju,
Še ir mani bāleliņi.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Dancot ietu, riņķot ietu,
Aiz tautieša nedrīkstēju.
- Ej, māsiņa, nebēdā,
Piln' istaba bāleliņu!
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

24058.

Dancot vedu sav' māsiņu,
Vedu dižu, vedu mazu;
Dižu vedu rādīdams,
Mazu vedu mācīdams.
216 [Ventspilī].

24059.

Dancot vedu tautu meitu,
Padusēi sitināju.
Bij ļautiņi parunājši,
Ka tā mana līgaviņa;
Būt' zinājis, ka tā mana,
Vēl jo labi sitinājis.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

1. Dancāt vedu tautu dēlu,
Liegi liegi sitināju.
Bij ļautiņi parunājši,
Ka tas mans arājiņš;
Kad zinātu, ka tas būtu,
Vēl jo liegi sitinātu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

24060.

Dietu, dietu, jaunas meitas,
Nesēdētu soliņā!
Diezgan vecu māmuliņu
Soliņāi sēdētāju.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

24061.

Dievers māršu dancot veda,
Solīj' simtu vāverīšu.
Ne no krēsla necēlās,
Kamēr cauni pasolīja.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

24062.

Dejami, lecami,
Krokainīši,
Lai tie paldaiņi
Lūkojāsi.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

24063.

Dejat, brāļi, zābakiemi,
Lai rīb tautu istabiņa;
Sit, māsiņa, plaukstiņāmi,
Lai skan tavi gredzeniņi!
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Lecat, brāļi, kam zābaki,
Lai trīc tautu istabiņa;
Sitat, māsas, plaukstiņās,
Lai skan griezti gredzentiņi!
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

24064.

Deju, deju, lecu, lecu
Zilajos lindrakos.
Uz tā puiša deju, lecu,
Kas dancoja zābakos.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

24065.

Dipa dipa zābaciņi
Apaļiem dibeniem!
Jūdam devu sav' māsiņu,
Ņēmu Jūda preilenīti.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 96 -

1. Klabu klabu zābaciņi
Apaļiemi dibeniem!
Kundziņš jēma mūs' māsiņu,
Mēs kundziņa jumpraviņu.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

24066.

Dipu dipu zābaciņi
Apaļiem dibeniem;
Tā dipēja sudrabiņis
Tautu galda galiņā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

24067.

Dižu radu sievu ņēmu,
Lepni gāja dancojot;
Kas tā tāda maza rada,
Kā ķēvīte čunčināja!
206 [Kuldīgas apriņķī].

24068.

Dzēru alu, nepiedzēru,
Kā piedzēru brandavīna;
Kūlu riju, nepiekusu,
Kā piekusu dancodams.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

24069.

Eima pašas, māsiņas,
Dancīšu vesti:
Ciema puiši slinki,
Brālīši mazi.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

24070.

Eim' pašas, māsiņas,
Gaŗu danču vest:
Brālīši nogājši
Līdumu līst,
Līdumu līst,
Plēsumu plēst.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

24071.

Ej dancot, jaunā mārša,
Laid man kājas noredzēt:
Ja ies kājas šurpu turpu,
Tad būs' laba sameniece;
Ja ies kājas eideniski,
Tad ne laba kalpa sieva.
213 [Zlēkās (Zlēku pag. Vp)].

24072.

Ekur laba dancošana
No durviemi uz dibenu!
Ko tā riņķu dancošana,
Tā bij ļaužu smīdīšana.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Pa pāŗam, pa pāŗam,
Ekur laba dancošana!
Ko tā riņķu riņķošana,
Tā bij ļaužu smīdīšana.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

24073.

Ekur meitas danci grieza
Kā to vasku skrituliņu;
Ekur puiši raudzījās
Kā pelēki vanadziņi.
338 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

24074.

Es būt' danču vedējiņa,
Kaut tā bērna man nebūtu!
Lieku bērnu pasolē,
Sāku dančus ritināt.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

24075.

Es būt' laba dziedātāja,
Būt' man dziesmu sācējiņš;
Es būt' laba dancotāja,
Būt' man danču vedējiņš.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

1. Es būt' danču dancotāja,
Kaut man gūžu nesējiņš;
As būt' māļu malējiņa,
Kaut dzirnavu griezējiņš.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

24076.

Es jums lūdzu, dieverīši,
Lēni māršu danciniet:
Gan jūs paši redzēsiet,
Būs pēc kāzu krustībiņas.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

1. Zēni zēni, delverīši,
Jauno māršu diet vediet!
Vai jūs akli neredziet:
Būs pēc kāzām krustībiņas.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)], 362 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

24077.

Es pametu brāliņos
Zelta griestus, vaŗa grīdu;
Es atradu tautiņās
Akmen' plāna vidiņē.
Kā bij manim še dancot, -
Akmens plāna vidiņē!
220 [Dursupē (Zentenes pag. Tl)].

- 97 -

24078.

Es savu māsiņu
Dancot vedu;
Rādīšu tautām,
Vai nav kliba.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

24079.

Es tev lūdzu, bāleliņ,
Dancī meitu nelūko:
Kuŗa viegli danci griež,
Tā ir kūtra darbiņā;
Kuŗa lēni danci griež,
Tā ir čakla darbiņā.
21 [Krimuldā (Krimuldas pag. Rg)].

1. Dancītī, brāleliņi,
Nesaveri līgaviņu:
Kuŗa viegli danci grieza,
Grūti grieza dzirnaviņas.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

2. Noraugies, brāleliņ,
No dancīša līgaviņu:
Kuŗa danci viegli rāve,
Tā raus viegli dzirnaviņ'.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

24080.

Gan laba māršiņa,
Bet viena vaina:
Tik tās vainiņas,
Izplaku dancoja.
224 [Kabilē (Kld)].

24081.

Gana viegli to danci
Nodancoju;
Dievs dod mūs' māsai
Tik vieglu mūžu.
202 [Striķos un Saldū (Zvārdes un Saldus pag. Kld)].

24082.

Griež dancot, bāleliņ,
Ar to lielu žēlumiņu,
Kam iedevi mūs' māsiņu
Rutku putras strēbējam,
Rutku putras strēbējam,
Gauž' asaru dzērējam.
210 [Popē (Popes pag. Vp)].

1. Griezi danci, bāleliņ,
Tā lielajā žēlumā:
Mēs māsiņu iedevuši
Rudzu putru strēbējam.
213 [Zlēkās (Zlēku pag. Vp)].

24083.

Griez, Madīte, lielu riņķi
Savā tēva istabā;
Tev pieder tēva nams,
Tev tā tēva istabiņa.
151 [Lieljumpravā (Jumpravas pag. Rg)].

24084.

Griezietās, dūdaļnieki!
Nu liepiņa dieti gāja,
Nu liepiņa dieti gāja
Ar vysām pazaerēm.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

24085.

Guba sēd, guba sēd,
Kas to gubu kustinās?
Kas to gubu kustinās,
Pieci mārki jāmaksā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

24086.

Guruši guruši
Brūtgāna brāļi!
Vedami dīķī,
Izpeldināmi;
Vedami kalnā,
Izvēsināmi.
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

1. Gurušas gurušas
Panāksnieku meitas!
Vedamas dīķī,
Izpeldināmas;
Vedamas kalnā,
Izvēdināmas.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

24087.

Guruši guruši
Dancotāji!
Kā tie negura,
Ēst gribēdami!
202 [Striķos un Saldū (Zvārdes un Saldus pag. Kld)].

24088.

Īstaju brālīti,
Ved māsu dancot,
Trīsreiz apgriez,
Dod tautu rokā!
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1. Īstais brālīti,
Ved māsu dancot;
Izdancinājis,
Dod tautu rokās!
202 [Striķos un Saldū (Zvārdes un Saldus pag. Kld)].

- 98 -

24089.

Jaunas meitas, jumpraviņas,
Danču vest, danču vest!
Veci vīri, pāteriņi,
Riju kult, riju kult!
Vecas sievas, māmulītes,
Rudzu malt, rudzu malt!
(?).

24090.

Kā es varu še dancot,
Akmens plāna vidiņā?
Kā es varu še dzīvot
Ar tik sīvu tēva dēlu?
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

24091.

Kā gāju namā,
Tā griezu riņķi,
Pus riņķa namā,
Pus istabā.
166 [Gramzdā un Smaižos (Gramzdas un Aizviķu pag. Lp)].

24092.

Kad es biju jauna meita,
Es bij' danču vedējiņa,
Uz šķiliņas danci vedu,
Uz dāldeŗa apsagriežu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

24093.

Kad es gāju danču vesti,
Man spēlmaņa nevajaga:
Man kājiņas bungas sita,
Mute pūta stabulīti.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

24094.

Kājas manas, kājas manas
Dancot grib, dancot grib!
Sirsniņ' mana, dvēselīte
Vīru grib, vīru grib!
226 [Kandavā (Tl)].

24095.

Kačs kuoju nūlauz'e
Kaimiņu kuozuos.
Kurs vonogs kačeiti
Doncuotu dzyna!
426 [Sakstagala pag. Rz], 435 [Latgalē].

24096.

Kālab panāksti
Diet nevarēja?
Circeņi kājiņas
Izlupinājši.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

1. Kam tas Jēpītis
Izplāšus danco?
Circeņi cisciņas
Izrubinājši.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

24097.

Kalnaina, lejaina
Taut' istabiņa;
Diedama, lēkdama
Salīdzināju.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1. Cinaiņa, celmaiņa
Taut' istabiņa;
Gan manas kājiņas
Nolīdzinās.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)], 225 [No Kaltenes līdz Kolkasragam gar jūrmalu (Tl, Vp)].

24098.

Kam, tautieti, kaldināji
Vaŗa grīdu klētiņā?
Man nebija zelta kurpju,
Ko variņu rībināt.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

24099.

Kam ņēma svešļaudis
Mūs' meitas dancot?
Kam savas taupīja,
Zemvēderītes?
226 [Kandavā (Tl)].

24100.

Kas kaitēja mūzikantiem,
Ka tie labi nespēlē?
Vai tiem trūkst dancotāju,
Vai spēlēt nemācēja?
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

24101.

Kas kurpēm, zābakiem,
Tie dancot(i) nemācēja;
Es ar kārklu vīzītēmi
čabināt čabināju.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

1. Kam bij kurpes, tas nedeja,
Kam zābaki, nedrīkstēja;
Es ar kārklu vīzītēm
čibu čabu čabināju.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

- 99 -

24102.

Kas tā tāda vācu brūte,
Ar apsegu dancātāja?
Vai redzēs, vācu brūte,
Vai būs vācu dāvaniņas.
224 [Kabilē (Kld)].

24103.

Kas tie tādi kazlēniņi,
Lēca, ļipas mētādami?
Tie nebija kazlēniņi,
Tie bij Rīgas jaunikungi,
Tie bij Rīgas jaunikungi
Viksētiem zābakiem.
226 [Kandavā (Tl)].

24104.

Kas tie tādi spēlētāji,
Dūmu tauŗu pūtējiņi?
Ja nevaid dūmu taure,
Ņemat vecu zābaciņu!
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

24105.

Kas tur dūc, kas tur rīb,
Kas zemīti trīcinava?
Mūs' bāliņis, mūs' māsiņa,
Tie to zemi trīcinava.
330 [Kaldabruņās (Rubenes pag. Il)].

24106.

Ko bij man še dancot,
Akmins plāna dibenā?
Ko bij man še lūkot,
Visi alus dzērājiņi?
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

24106¹.

Ko tas Jānītis
Tik augstu lēca?
Circenis iekoda
Kreisē ciskē.
224 [Kabilē (Kld)].

24107.

Kraties, kraties,
Drabeņu baļļa!
Sprāgs tavas stīpiņas,
Birs drabenītes.
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

24108.

Krodzenieku krodzenieku,
Mūzikantu mūzikantu!
Lai kājiņas pakratām,
Lai blusiņas izkratām.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

24109.

Krustamāte man iedeva
Dancājamu rinduciņu;
Tautu dēlis dancināja,
Pie stērbeles turēdams.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

24110.

Krustimi dejami,
Krustimi lecami,
Krustimi darīta
Šī istabiņa.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

24111.

Kur man bija diet un lēkt,
Kur zobenu žvadzināt?
Vecas vien vecenītes
Tās māsiņas panaksnieces.
1311 [Apē (Vlk)].

24112.

Kur palika muzikanti,
Ka nedzird spēlejam?
Muzikanti kambarē
Ar meitem bučojes,
Ar meitem bučojes,
Ar sudrab' lielijes.
220 [Dursupē (Zentenes pag. Tl)].

24113.

Ku(r) palika mūzikanti,
Ka nedzirdu spēlējam?
Vai būs žurkas nokodušas,
Ievilkušas midzenē?
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

24114.

Kur, skuķīt(i), mēslus liki,
Tu slaucīji istabiņu?
Man nokrita zelta pieši,
Ar meitām(i) dancojot.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 77 [Gulberē (Liezeres pag. Md)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 1181 [Dūres pagastā (Vlk)], 1311 [Apē (Vlk)],
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Kur, meitiņ, mēslus liki,
Tu slaucīji istabiņu?
Man vakar nokrituši
Div' sudraba gredzeniņi.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

2. Kur slotiņa, kur slotiņa?
Jāslauk' tautu istabiņa:
Man nokrita gredzeniņš.
Ar tautām dancojot.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 100 -

24115.

Kur tas mūsu jaunais svainis,
Ka tas mūs diet neved?
Ap pakšķiem dauzījās
Ar vecām draudzenēm.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

24116.

Kur tie mani dieverīši,
Ka tie mani diet neveda?
Kad neveda dieverīši,
Vediet paši, bāleliņi!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

24117.

Kur tie mani dieverīši,
Ka tie mani diet neveda?
Man sasvīda raibi cimdi,
Azotēi glabājot.
294 [Grantelē (Iecavas pag. B)], 303 [Svitnē (Svitenes pag. B)].

1. Ai svaini svaini,
Ved svaines dieti!
Man pupīši nosvīduši,
Cimdus, zeķes glabājot.
34 [Plāterē (Plāteres pag. Rg)].

2. Ai svainīti pundurpūsli,
Kam tu mani diet nevedi?
Sasvīst man raibi cimdi,
Pie pupiem stāvēdami.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

3. Kur tas mūsu jaunais svainis,
Kad dancoti man' neveda?
Man sasvīda raibi cimdi,
Aiz jostiņas stāvēdami.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

24118.

Ļaudis mani lēnu sauca,
Ka es daudzi nerunāju;
Es izspēru klētī grīdu,
Ar tautieti dancodama.
87 [Liepas muižā (Liepas pag. C)].

24119.

Liela liela, cēla cēla
Mana tēva istabiņa.
Samāvos trejus brunčus,
Apgriežos ritenī.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

24120.

Lecat, puikas, lecat, puikas,
Uz tām ciema meitiņām!
Smuki skuķi, smuki pupi,
Kaņepēju lindraciņi.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

24121.

Leciet, zēni, leciet, zēni,
Gan jūs rītu maksāsiet,
Gan jūs rītu maksāsiet
Ar veciem dāldeŗiem!
297 [Lepšukalnā pie Bauskas (Bauskas pag. B)].

24122.

Lēcu, lēcu, deju, deju
Īsajos lindrakos;
Tam puišam žēl darīju,
Kam nav savas līgaviņas.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

24123.

Lustītēmi nevarēju,
Jauna vīra dabūjuse,
Izdancoju pagalmiņu
Kā ar jaunu kumeliņu.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1. Pasaņēme mans brālīts
Triju gadu līgaviņu;
Ringu ringu pa tīrumu
Kā ar jaunu kumeliņu.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

24123¹.

Māk arī, māk arī
Sila Kačas diet!
Pa priekšu rudaļa,
Pelēķe pakaļ,
Visupēc izlēca
Strīpainīte.
224 [Kabilē (Kld)].

24124.

Māk māk Anniņa,
Nemāk Jozītis:
Anniņa kā lapsa
Līkumus meta,
Jozītis kā vilks
Tiešām vien.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

24125.

Māk meitiņas riņķus griezt,
Māk līkumus līkumot;
Audekliņu nemācēja,
Tas tecēja čokarē.
224 [Kabilē (Kld)].

1. Māku diet, māku lēkt,
Māku dančus ritināt;
Kad iesēdu audeklā,
Vells rauj dzijas čokurā.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

- 101 -

24126.

Māte lika raķi [vaķi?] griezt,
Puiši veda dancot.
Saspeŗ vells visu raķi,
Labāk iešu dancot!
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

24127.

Māte cepa graznus raušus,
Graznus viesus gaidīdama.
Buki vien sajājuši,
Danco, ļipas izcēluši.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

24128.

Man korpes kājā,
Rakstītas zeķes;
Tik tādi plukatas
Dancot veda.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

24129.

Man māmiņa noauduse
Dancojamu rinduciņu:
Zīdu, samtu sametuse,
Sudrabiņu ieauduse.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

24130.

Maza tautu istabiņa
Kā cīruļa perēklītis;
Kur bij man apgriezties,
Tādai siena gabanai?
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Maza tautu istabiņa
Kā zvirbuļa perēklīts:
Vēru durvis, spēru kāju,
Skatos, - pate istabā.
Visus griestus izslaucīju
Ar vaiņaga cekuliņu.
119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)].

24131.

Maza tautu istabiņa
Kā cīruļa perēklīts.
Kur bij man riņķi griezt
Ar deviņi bāleliņi?
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)], 36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)], 38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

24132.

Maza tautu istabiņa
Kā cīruļa [zvirbuļa]
perēklīts;
Kur būs manim riņķi griezt,
Kur māsiņu dancināt?
119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)].

24133.

Maza tautu istabiņa
Kā cīruļa perēklīts;
Kur bij man riņķi griezt,
Kur rociņu vēcināt?
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 32 [Paltmalē (Līgatnes pag. Rg)], 134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

1. Maza tautu istabiņa
Kā cīruļa perēklīts;
Kur bij man diet un lēkt,
Kur zobenu vēcināt?
121 [Gulbenē (Md)].

2. Zema tautu istabiņa
Kā tā žurku lamatiņa,
Nevarēju stāvu lēkt,
Ne rociņas cilināt.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

24134.

Mazajam brālītim
Tēraudiņa zābaciņi;
Tautiņām vaŗa plāns,
Šķiļ uguni dancojot.
224 [Kabilē (Kld)].

1. Man' bāliņa istabā
Dzelža grīda, vaŗa durvis;
Man tērauda zābaciņi,
Šķiļ uguni dancodams.
216 [Ventspilī].

2. Mazi mani brāleliņi,
Tēraudiņa zābaciņi;
Akmeņaina tautu zeme,
Guni šķīla staigājot.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

24135.

Mauc, brālīti, baltus cimdus,
Ved māsiņu dancināt,
Lai māsai baltas avis,
Visu mūžu dzīvojot!
224 [Kabilē (Kld)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

24136.

Mauc, brālīti, piķa cimdus,
Ved to kraupi dancināt,
Lai tā kraupe nepielipa
Pie tavām rociņām!
224 [Kabilē (Kld)], 345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

24137.

Meitas mani dancot veda,
Manas naudas gribēdamas.
Situ plaukstu pie zābaka,
Lai tek nauda dibenā.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

- 102 -

24138.

Meitiņas, māsiņas,
Aunieti kājiņas,
Būs jums šovakar
Lēcieniņš:
Vilciņš aizveda
Lapsiņas meitiņu,
Sila mala trīcēja
Dancojot.
Gan bija koklīšu,
Gan stabulīšu,
Gan bija meitiņu
Dancotāju.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

24139.

Minami, minami
Māsiņas pēdas,
Lai aug cit's māsiņ's,
Tai vietiņē.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

24140.

Minēšu brālīša
Kāziņas dzēris:
Korpēm pārnesu
Štripiņas vien.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

24141.

Mūs' māte dancāja,
Kā līksti liec;
Svešs tēvs danco,
Kā vilks bizā.
Lec, mana māmiņa,
Pamācīdama!
226 [Kandavā (Tl)].

24142.

Mūs' māte māk diet,
Svešs tēvis nemāk;
Mūs' māte vadāja
Kā vērsi saitē.
226 [Kandavā (Tl)].

24143.

Mūsu meitas, dzeltainītes,
Uz dāldeŗa riņķi griež;
Panāksnīcas, kluču muldas,
Uz pūrvietas nevarēja.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

24144.

Andrejs danco
Kā kumpa kaķe;
Vēl mana kaķīte
Lokāka bija.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

24145.

NN-am viena meita,
Tā ciemā(i), tā sētā(i):
Ciemā(i) danču vedējiņa,
Mājā(i) mālu minējiņa.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

24146.

Nākat, ļaudis, skatīties,
Kādi ērmi istabā:
čigān' tēvis mūs' māsiņu
Par istabu dancināja.
226 [Kandavā (Tl)].

24147.

Ne ar vienu nedancoju,
Kā ar savu bāleliņu;
Brālītim pieši skan,
Man dižaji sudrabiņi.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

1. Ne ar vienu nedancāju,
Kā ar savu bāleniņu;
Brālīšam zelta josta,
Man dižanis sudrabiņis.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

24148.

Nebēdāju tās korpītes,
Kas noplīsa dancājot:
Brālīts man korpenieks,
Māte drāšu vērpējiņa.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

24149.

Jēma mani diet,
Atrada klibu,
Iesvieda kaktā,
Ka noplaukšķēja.
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

24150.

Nu klusa palika
Tautaitu istaba,
Ne nu spēlē,
Ne stabulē.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

24151.

Ozoliņis dieti gāja,
Liepu veda rociņā;
Ozolam raibi cimdi,
Liepai balta villainīte.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)].

- 103 -

24152.

Paldies saku māmiņai
Par to kuplu lindraciņu!
Dancodama tautu dēlu
Stērbelēsi sitināju.
206 [Kuldīgas apriņķī].

1. Šuj, māmiņa, rinduciņu
Deviņām vīlītēm,
Lai es varu tautu dēlu
Stērbelēs sitināt!
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)].

24153.

Panāksti dancoja,
Žagari bira,
Nabagi žagaru
Lasītāji.
Māsiņas dancoja,
Vizuļi bira,
Bāliņi vizuļu
Lasītāji.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)], 264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)], 290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)], 359 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Brālīši dancoja,
Naudiņa bira,
Nabagi naudiņas
Lasītāji.
Māsiņas dancoja,
Vizuļi bira,
Brālīši staigāja
Lasīdami.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

2. Kāzenieki dancoja,
Žagari bira;
Māsiņa dancoja,
Vizuļi bira.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

3. Precnieki brauca,
Žagari bira,
Ubagi žagaru
Lasītāji.
Māsiņa bēga,
Vizuļi bira,
Bāliņi vizuļu
Lasītāji.
151 [Lieljumpravā (Jumpravas pag. Rg)].

24154.

Panāksti dancoja,
Siseņi bira;
Vedēji dancoja,
Sudrabs bira.
229 [Rideļu pagastā (Engures pag. Tk)].

24155.

Panāksni panāksni,
Kur jūsu luste?
Kur jūsu bungas,
Kur stabulītes?
Man pašam kājiņas
Bungāt bungā,
Man pašam lūpiņas
Stabulēja.
18 (Kliģenē).

1. Kāznieki kāznieki,
Kur jūsu luste?
Kur jūsu bungas,
Kur stabulītes?
Ja nav bungu, stabulīšu,
Pūšat āža ļipiņā!
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

24156.

Parādiet, sveši ļaudis,
Kāda jūsu līksme bij!
Vai bij dūkas, vai bij plēšas,
Vai sivēnu kviecināt?
3531 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

24157.

Paši divi malti gāja,
Smalku miltu gribēdami;
Paši divi dancot gāja,
Smuku bērnu gribēdami.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

24158.

Pate māte plāniņu
Iedancoja,
Neļāva tautām
Piepļikstināt.
226 [Kandavā (Tl)].

24158¹.

Pats ar pašu dieti gāja,
Dievs dos miežu vasariņu;
Dievs dos miežu vasariņu,
Dzersim alu dziedādami.
224 [Kabilē (Kld)].

24159.

Pērkoniņis rībināja
Visu gaŗu vasariņu.
Rībi, brāļu istabiņa,
Jele šādu vakariņu!
224 [Kabilē (Kld)].

24160.

Pierkstainīšus vien adīju,
Pa liepienu ganīdama;
Brāļus vien dancināju,
Pa tautām staigādama.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

- 104 -

24161.

Pūtiet dūdas, nepūtiet,
Man to dūdu nevajaga:
Man pašai div' brāliņi
Pijolīšu griezējiņi.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

24162.

Pūtiet visi, ciema kaķi,
Ar tām vaŗa stabulēm!
Nu dancos panāksnieki
Darvotām biksītēm.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

24163.

Pumpaini, vācieti,
Nāc, iesim dancot!
Tev šķind pumpiņas,
Man sudrabiņš.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

24164.

Zābak, manu zābaciņ,
Kā es tevi dancināju!
Tava vara šūtin šūta,
Tava durstīt sadurstīta.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

24165.

Sakās panāksti
Diet nemākoti:
Tā dej, tā lec
Kā putra katlā.
362 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

24166.

Sargies, mana māmuļīte!
Nu gūs tevi sveši ļaudis,
Nu gūs tevi sveši ļaudis
Gaŗā danča galiņā.
226 [Kandavā (Tl)].

24167.

Sargies, mūzikant!
Nu tevi kārs
Ar linu šķiedru,
Ar vilnas sprogu.
220 [Dursupē (Zentenes pag. Tl)].

24168.

Saulīt' mazu gabalīnu,
Man notika nelaimīte:
Man nokrita zelta pieši,
Ar meitāmi dancājot.
158 (Nīcā).

24169.

Šaurs tautu namiņš,
Šaura istabiņa,
Nav maniem svārkiem rūmes,
Kur vēl pate grozīšos?
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

24170.

Šķetin' diegu, mūs' māsiņ,
Tin vienē kamolē:
Taut's dēl' muz'kantiem
Visas zeid's notrūkuš'.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

24171.

Šļukas brukas, griežaties
Vienu pusi istabā!
Nu māsiņa dietu gāja
Ar saviem bāliņiem.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Šķiŗaties, niši naši,
Katrāpus istabiņas,
Lai man vaļa grozīties
Ar saviem bāliņiem!
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

24172.

Sitiet bungas, bāleliņi,
Pūtiet daiļas stabulītes!
Cimdiem rakstus izadīju,
Bungu rakstus klausīdama.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

24173.

Sitat bungas, bundzenieki,
Sapūšat stabulītes!
Nu māmiņa godu dara
Pēdīgami dēliņam.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1. Sitiet bungas, bundzenieki,
Sapūtieti stabulītes!
Nu atvede pastarīti
Pirmajami dēliņam.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

24174.

Skatātiesi, jauni puiši,
Kā meitāmi kājas gāja:
Tā meitāmi kājas gāja
Kā tie vaska rituliņi.
Skatātiesi, jaunas meitas,
Kā puišiemi kājas gāja:
Tā puišiemi kājas gāja
Kā tie dubļu rituliņi.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

- 105 -

1. Skataities, jaunas meitas,
Kā puišiem kājas iet:
Tā puišiem kājas iet
Kā tie ratu ritentiņi.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

2. Skatāt, ļaudis, redzat, ļaudis,
Kā māršīni kājas iet:
Klišu klišu, lumzu lumzu,
Kā tie veci ritenīši.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

24175.

Spēlē, manu spēlmanīti,
Older(?) šādu vakariņu!
Es tev došu cimdu pāri
Par vakara spēlējumu.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

24176.

Spēlē, manu spēlmaniņ,
Spēlē šādu vakariņ'!
Es tev došu spēles naudu
No tā paša mazumiņa.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)], 2071 [Ancē (Ances pag. Pg)].

24177.

Spēlē pieci spēlmanīši,
Nav neviena dancotāja;
Spēlē mani bāleliņi,
Es, māsiņa, dancotāja.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

24178.

Spēlē, spēlmani,
Pūt stabulīti,
Cel mūsu māsiņu
Lielā godā!
288 [Bornsmindē (Īslīces pag. B)], 362 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

24179.

Spēlēji, spēlmani,
Pūš stabulīti!
Jau manas kājiņas
Dīžāti dīžā.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

24180.

Spēlējat, spēlmanīši,
Vēl jel šādu vakariņu!
Es jums došu spēļu kreklus,
Līdz zemei norakstītus.
220 [Dursupē (Zentenes pag. Tl)].

24180v1.

Spēlējat, spēlmanīši,
Vēl jel šādu vakariņu!
Es jums došu linu kreklu
Ar pakulu piedroknēm.
221 [Engurē (Engures pag. Tk)].

24181.

Spēlmani, brālīti,
Jem līgaviņu!
Kur liksi spēlnaudu
Bez līgaviņas?
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

24182.

Spālman'eitis cymdu prosa, -
Kur man beja cymdus jemt'?
Tu spēlēji, es dancuoju,
Daram laika nagūlovu.
435 [Latgalē].

24183.

Stādīju ozolu
Plāniņa vidū,
Lai čabē lapiņas
Dancojot.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

24184.

Strupi, resni panākstiņi,
Tie tupeļu kasītāji;
Smuidri, gaŗi vedājiņi,
Tie bij danču griezējiņi.
151 [Lieljumpravā (Jumpravas pag. Rg)].

24185.

Sūta mani sveši ļaudis
Istabā kula mīt.
Miniet paši, sveši ļaudis,
Kam cūkām racināt!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

24186.

Zupu zupu meitu māte,
Treji svārki mugurā;
Vakar lēca dēlu māte,
Viens pakula rinduciņš.
226 [Kandavā (Tl)].

1. Danco viegli mūs' māmiņa
Ar tām glāzu kurpītēm;
Vakar lēca dēlu māte
Ar tām kārklu vīzītēm.
226 [Kandavā (Tl)].

24186¹.

Svainīts mani dancot veda,
Raibu cimdu gribēdams;
Es, svainīti, tev iedevu
Raibu cimdu adītāju.
20 [Krapē (Krapas pag. Rg)].

- 106 -

24187.

Svainīts mani dancot veda,
Raibus cimdus gribēdams.
Tev, svainīt, raibi cimdi,
Man gaužajas asaras.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

24188.

Svainis mani dancot veda,
Cimdu pāru gribēdams.
Ne man cimdu, ne man zeķu, -
Dancot man gribējās.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

24189.

Svainīts mani diet neveda,
Šķiet, man cimdu neesot;
Man cimdiņi savēlās,
Azotē gulēdami.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1. Man' svainīts diet neveda,
Šķiet cimdiņu neesam;
Man cimdiņi azotē
Jau pelēt sapelēja.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

24190.

Svainīts mani dietu veda,
Cimdu, zeķu gribēdams;
Ne man cimdu, ne man zeķu,
Pupi vien azotē.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

24191.

Tas bij traks cilvēciņš,
Kas ganiņu dietu veda;
Jau ganiņš ganos lēca
No apara aparā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

24192.

Tautām bija glāza grīda,
Kankaraina istabiņa,
Slīdēj' kāja dancājot,
Kankars rāva vainadziņu.
218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

24193.

čaukstēt čaukst, nerībēja,
Pastalām dancojot;
Dancos mani bāleliņi,
Tie zemīti rībinās.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

24194.

Tik tāds lācis
Tas dižvedējs!
Nu kārta lācim
Plānā iet.
Tik tāda lapsa
Tā dižvedēja!
Nu kārta lapsai
Plānā iet.
2071 [Ancē (Ances pag. Pg)].

24195.

Tik vien lūdzu, saimenieki,
To par ļaunu neņemiet!
Drusciņ vien palustēšu
Istabiņas vidiņā.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

24196.

Tūdaliņ, tagadiņ
Pastarnieki dancos;
Cits ar kurpēm, cits ar vīzēm,
Cits ar basām kājām.
Es ar būtu līdza lēcis,
Mana kurpe pušu.
Ņem to siksnu, sien to kurpi,
Lec ar citiem līdza!
399 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Tūdaliņ, tagadiņ
Pastalnieki dancos,
Vasku kurpes, zīžu zeķes
Knipelētiem rakstiem.
Tūdaliņ, tagadiņ
Pastalnieki dancos
Cits ar kurpēm, cits ar zeķēm,
Cits ar basām kājām.
Tūdaliņ, u.t.t.
Es ar būtu līdzi lēcis,
Mana kurpe pušu.
Tūdaliņ, u.t.t.
Ņem to siksniņ', lāp' to kurpīt',
Lec ar visām draskām!
1191 [Ēveles draudzē].

24197.

Uz dancīša tautu meita
Uz skriemeņa apsagrieze;
Uz darbiņa nestāvēja
Manas vecas māmuliņas.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

24198.

Uzaugu dižmaņa,
Brammaņa meita,
Velk' svārku uz svārka,
Jož' platu jostu,
Aizbāžu aiz jostas
Atslēgu buntu;
Jo lecu, jo šķind,
Jo tika lēkt.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

- 107 -

24199.

Užu užu vedējiņi,
Nedrīkstēja plānā iet;
Aiz galdiņa sēdēdami,
Kājas vien kustināja.
218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

24200.

Vedēji dancoja,
Ķimpuļi skanēja;
Panaksnieki dancoja,
Rubuļi skanēja.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

24201.

Vedējiņi vedējiņi,
Vilks apēda spēlmanīti!
Mesim naudu, panāksnieki,
Pierksim paši spēlmanīti!
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

24202.

Velc, brālīti, baltus cimdus,
Ņem māsiņu dancināt!
Nedošu tautām
Rociņu spiest,
Rociņu spiest,
Kājiņu mīt.
224 [Kabilē (Kld)].

24203.

Veca meita [bāba] dietu gāja,
Jauna vīra gribēdama.
Lec par sprīdi, lec par asi,
Jauna vīra nedabūsi!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Izputējsi! veca bāba,
Tavu vieglu dancošanu!
Lec par sprīdi, lec par soli,
Jauna puiša gribēdama.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

2. Veci puiši dietu gāja,
Jaunu meitu gribēdami;
Lec par sprīdi, lec par asi,
Jaunu meitu nedabūja.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

24204.

Vecais tēvs apenīti
Glabā pūra dibenā.
Kad apenis dietu gāja,
Vis' istaba līgojās.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

24205.

Visi jēri, kazuliņi
Pavasari danci ved;
Man's nelaida māmuliņa
Ne rudeni padancot.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

24206.

Visi saka, visi saka,
Mana sieva laiska.
Lai ir laiska, kad ir laiska,
Ja tik labi danco.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

24207.

Viss par velti, viss par velti,
Puišiem skaista dancošana!
Vai tā tava līgaviņa,
Ko tik skaisti dancināji?
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

24208.

Caur sienu dzirdēju,
Kur brāļi dancoja:
Skanēja piesīši,
Rīb zābaciņi.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)], 220 [Dursupē (Zentenes pag. Tl)].

1. Aiz sienas sapratu,
Kur brāļi dancoja:
Skan pieši, zobeni,
Rīb zābaciņi.
224 [Kabilē (Kld)].

24209.

Caur sienu dzirdēju,
Panāksni dancoja:
čabēja vīzītes,
Nav zābaciņu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

24210.

Cig cigu pijolīte,
Meitas gāja dancāt;
Tram tram dižā base,
Puiši lēca pakaļ.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

★

- 108 -

47164.

Ak tu Dieviņ, līpušēns [=deja],
Tas bij viegli izlecams;
Piecas cūkas, sešas kazas,
Tās bij grūti paganīt.
211 [Ļaudonas Md].

47165.

Ols ar konu, ols ar konu,
Mads ar boltu bičereiti;
Bruoļs ar mousu, bruoļs ar muosu,
Es ar sovu leigaveņu.
365 [Sakstagalas Rz].

47166.

Ar bālīnu dancot gāju,
Man nokrita gredzentīc;
Labāk metu gredzentīnu,
Nekā savu augumīnu.
192 [Kosas C].

47167.

Ar meitām dancādams,
Naudu bēru zābakā;
Meitām skan sudrabīns,
Man naudīna zābakā.
94 [Dunikas Lp].

47168.

Ar tautieti dancot gāju,
Pirkstos zelta gredzentiņi;
Pa vienam noritēja,
Ar tautieti dzīvojot.
345 [Remtes Tk].

47169.

Atīt kūmi, atīt znūti,
Atīt Jezups skripkuodams,
Jezups valk, skrypka skan,
Kūmi, znūti sīnā lāc.
35 [Baltinavas Abr].

1. Atīs svuots, atīs znūts,
Atīs Jūzups skrypkaunīks.
Jūzup Jūzup, grīz cik vari,
Lai tī kūmi luopuot suok.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

47170.

Augstu, bruoleņi, taisot
Dīkamū ustabeņ',
Kur maņ beja dīki ļakt,
Kur rūciņas pacyluot.
389 [Silajāņu Rz].

47171.

Cierti maņ, garajam,
Garu prīžu ustobiņu,
Kur man bej dikti lēkt,
Kur rūciņas pacyluot.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

47172.

Āža ragu pūtējam
Ellē mīt dvēselīte;
Vijolīšu spēlmaņam
Dievs mieloja dvēselīt'.
560 [Rīga ].

47173.

Baraviki skripkoj,
Makaviki doncoj,
Šaidi taidi lanskutāni
Vedja mani doncuot;
Es ar jīm naguoju,
Lobuok koktā pastuovēšu.
170 [Kapiņu D].

1. Baraviki grajuoja,
Grebēzeites skripkuoja.
Taidi šaidi ubodzāni
Vedja NN doncuot.
170 [Kapiņu D].

47174.

čaukstēt čaukst, nerībēja
Mums, plackām, dancājot.
Dancos mūs' maizes tēvi,
Rībēs visa istabiņa.
141 [Ivandes Kld].

47175.

Danca, danca, priež brūt,
Vējiš tev dancat ved.
329 [Popes Vp].

47176.

Danču danču priež brūt
Ar Āzputes Jepaciņ;
Jekapam brūn svārk,
Anne mēļs vilainits.
445 [Ugāles Vp].

47177.

Griežat ceļu, griežat ceļu,
Mēs ar Līzi dancosim;
Man pašam brūni svārki,
Līzei melni lindraciņi.
439 [Trikātas Vlk].

47178.

Dancājate, bāleliņi,
Jums piedere istabiņa!
Atnāks tautu pundurīši,
Atjems jūsu istabiņu.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

- 109 -

47179.

Dancojit, kas varit,
Es doncuot navarēju;
Es doncuot navarēju,
Maņ meitiņa klēpeitī.
Svīžu meitu pasūlē,
Eimu pate danča vastu.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

47180.

Danco, danco, kunga meita,
Kaņupēju krekliņā;
Kas tev vaines nadancot,
Pilns vādars baltas maizes.
239 [Lizuma C].

47181.

Doncoj icki, spēlej icki,
Man sīvicki svuotoicki.
Es nu pricki navaricki,
Pi krosnicki nūtupicki.
465 [Varakļānu Rz].

47182.

Dancuot guoju ar meitom,
Pīsit' kuoji vīnu vīt;
Soka meitas doncuodamas:
To ta puiss, to ta puiss!
365 [Sakstagalas Rz].

47183.

Doncoj, doncoj, krūga meita,
Kaņapuoju krekliņā,
Najams tevi kunga dāls,
Nasauks tevis gaspažeņas;
Pajems mani kunga dāls,
Pasauks manis gaspažeņas.
174 [Kārsavas Ldz].

47184.

Danci, danci, kunga meita,
Kaņepēju krekliņā!
Vai tu danci, vai nedanci,
Neņems mani bāleliņi.
241 [Lubānas Md].

47185.

Danci, danci, kunga meita,
Kaņepāju krekliņā;
Ikām pati danci veda,
Cūk' apēda kukulīt'.
211 [Ļaudonas Md].

47186.

Danco, danco, kunga meita,
Kaņepīte vēderā,
Zīda kleita mugurā.
Kad piestiņa negrūdīs,
Tad vēderu nepildīs.
560 [Rīga ].

47187.

Danco, danco, kunga puisi,
Sarkan' putra vēderā;
Kas man deva tā dancot
Nātnajām biksītēm?
574 [Valka Vlk apr.].

47188.

Danci, danci, māmuļiņa,
Rudzu putra vēderā;
Viena pati raiba kleita,
Tā noplīsa dancojot.
605 [Skolas].

47189.

Doncoj, Laurīt, nadoncoj,
Nav nu tevja saiminīka;
Cik nu uoža duorzinīka,
Tik nu tevja saiminīka.
247 [Makašānu Rz].

1. Dancoj, Geleit, nadoncoj,
Na nu tevi saimiņīcas;
Cik nu kozis duorzinīcis,
Tik nū tevis saimiņīcis.
18 [Andrupenes Rz].

47190.

Doncoj, puika, tev pīdar
Ar jaunom meitiņom;
Pilni auļi zalta naudas,
Apleik seika sudobriņa.
168 [Kalupes D].

47191.

Dancodama augstu lēcu
Īsajos lindrakos,
Lai skatās tie puisīši,
Kam nav savas līgaviņas.
23 [Ārlavas Tl].

47192.

Dancodama es iegāju
Jaunu puišu istabā;
Kur bij man riņķi griezt,
Kur rociņas vīcināt?
141 [Ivandes Kld].

47193.

Doncuotulu, skreivuotulu,
Roga navā ozūtī;
Vylks nūnesja vucineņi
Ar vysim radzeņim.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

- 110 -

47194.

Dej, dej, meitiņa,
Skan, skan podziņa;
Rītā tevi vedīs
Pie skrondeļa dēla.
119 [Gaujienas Vlk].

47195.

Div žīd, resne Trīn,
Kas par viegl dancšan!
Ik uz stūr kope leic,
Vide kāj stirne.
445 [Ugāles Vp].

47196.

Dītu, lāktu, jaunas maitas,
Nasēdati benķīšūs!
Lai sēdaja vacas buobas,
Kam benķīši pīdarāj'.
607 [Iguanija].

47197.

Ej, puisīti, paspēlē,
Lai meitiņas padanco;
Lai tie brungi [brunči] platījās,
Lai tie puiki skatījās.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

47198.

Ejat projām, panāksnieki,
Lai dancoja kāzenieki.
384 [Sēemūkšu C].

47199.

Es ar dzedu padoncuošu,
Munam dzedam raibas iuzas,
Malna jāra capureite.
604 [Dažādi iesūtītāji], 605 [Skolas].

47200.

Es ar meitām dancot gāju,
Naudu bēru zābakos.
Sak' meitiņa dancoda(ma):
Tev sidraba zābaciņ(i).
Kam bij kurpes, tas negāja,
Kam zābaki, nedrīstēja.
604 [Dažādi iesūtītāji].

47201.

Es, ar meitām dancot iedams,
Nasko kāru nagliņā.
236 [Līvānu D].

47202.

As ordamys, acādamys
Apleik grīžu vjeļēņeņu;
Apleik grīžu tautu mjeitu,
Ustobā doncuodams.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

47203.

As bej ļela doncuotuoja,
Maņ atdevja spēļnīkam;
Jis spēlēja, es doncuoju,
Mjas vokoru nukavjām.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

1. Es byut' lela doncuotuoja,
Man' atdeva skripnīkam;
Jis skripkuoja, es doncuoju,
Tī laiceņi nūkavēju.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

47204.

Es mācēju danci vest,
Man spēlmaņa navaidzēja.
Audekliņu nemācēju,
Tas tecēja čokurā.
Vai tecēja, netecēja,
Gan es pati noaudīšu.
398 [Skrundas Kld].

47205.

Es seide, raudzjes,
Kā dance bāleliņ:
Šķinde pieš, rīb zābak,
Dance knaš bāleliņ.
445 [Ugāles Vp].

47206.

Gan dancāju, gan dancāju,
Nerībēja, neskanēja.
Kā rībēs, kā skanēs -
Māla plānis apakšā?
Kaut jel šādu vakarīnu
Sudrabīnu pagrīdotu.
282 [Nīcas Lp].

1. Gan dancāju, gan dancāju,
Kas rībēs, kas rībēs?
Mālu plāns, mālu plāns.
104 [Ēdoles Vp].

47207.

Gāju tautu istabā,
Metu spēles zem galdiņa,
Lai trīcēja, lai skanēja
Visa tautu istabiņa.
241 [Lubānas Md].

- 111 -

47208.

Izagrīžu stabuleiti
Nu ūzula žagareņa.
Sprišai skaņ stabuleitja,
Doncoj muna ļaudaveņa;
Veļ na skaņ, veļ na skaņ,
Stuovi muna ļaudaveņa!
170 [Kapiņu D].

47209.

Jauni puiši tai doncuoja,
Kai tū vosku tacynuoja;
Jaunas meitas tai vēŗās,
Kai rīkstiņš i lazdiņā.
414 [Stirnienes Rz].

47210.

Jūrmalnīca uzdancoja
Par piecāmi kapeikāmi;
Kad es būtu jūrmalnīca,
Es par desmit ne.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

47211.

Kaķi, ceļu rūmējat,
Div' ierbītes dancāt ies:
Viena bija dēlu māte,
Otra dēlu līgaviņa.
605 [Skolas].

47212.

Kam man stabuleišu,
Kam mans kripkeņu?
Man kuojeņas pašas
Danceiti vad.
236 [Līvānu D].

47213.

Kam tās man šūtas kurpes,
Ka neplīsa dancojot?
Kam tās man brāļa kāzas,
Kad es labi nadoncoju?
99 [Dzelzavas Md].

47214.

Kam šie pieši, zābaciņi
Klabināt klabināja?
Es ar kārklu vīzītēm
Švīkstināt švīkstināju.
241 [Lubānas Md].

47215.

Kas nu tovas doncuošonas,
Ka ar kuoji napīcērti?
Kas nu tovas mīļuošonas,
Ka tu maņa nabučuoji?
295 [Ozolmuižas Rz].

47216.

Kas spīdēja, kas vizēja
Mūzikantu pagaldē?
Mūzikanti krupi cepa,
Pie ausīm turēdami.
108 [Engures Tk].

47217.

Kas tā riņķu dancošana,
Tā ir nieka dancošana!
Šaini šaini, pa pāŗam,
Eku laba dancošana!
358 [Rugāju Abr].

47218.

Kas tev badys, ka es kūda,
Ka maņ kupris mugorā?
Taidu pošu daņci vežu,
Kai gorodys mamzuleite.
579 [Viļāni Rz apr.].

47219.

Knipu knapu man kurpīte,
Visu nakti dancājot;
Ne tās manas pašas pirktas,
Ne ar mana bāleliņa.
141 [Ivandes Kld].

47220.

Ko tā Anniņ(a)
Tik stāvi lec?
Iedūr' adatu
Kreisā ciskā.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

47221.

Kristaps mārgu dancināja,
Cimdu zeču gribādams;
Ni jai cimdu, ni jai zeču, -
Pliki ciči ozutē.
174 [Kārsavas Ldz].

47222.

Kur ellē mūzikanti,
Ka nedzird spēlējot?
Mūzikanti aizkrāsnē
No biksēm utis lasa.
605 [Skolas].

47223.

Ķīši, vēži, griežaties
Vieni paši istabā!
Nu māsiņa dieti ies
Ar saviem radiņiem.
72 [Cesvaines Md].

- 112 -

47224.

Lai smejās, kas smejās,
Es ar žydu padancovu;
Žydam zalta pakaveņi,
Man sudobra īlūceņi.
357 [Rudzētu D].

47225.

Lec labi, Anniņa,
Tu vari lēkt,
Ne tev kūlās,
Ne karājās.
141 [Ivandes Kld].

47226.

Lec, puķīte, dej, puķīte,
Tautu galda galiņā;
Sen tu biji pelējuse,
Tos panākstus gaidīdam(a).
605 [Skolas].

47227.

Ļauds ar ļaudim, ļauds ar laudim,
Es ar sovu buolileņi;
Es ar sovu buolileņi,
Divi symty ceļu grīzja,
Iz vaiņuga vārdamīs.
18 [Andrupenes Rz].

47228.

Man māmiņa izauduse
Docojamus lyndraciņš,
Zeilītēm apmatuse,
Pūdziņom nūauduse.
326 [Preiļu D].

47229.

Māk meitīna dančus vest,
Māk kājīnas stirināt;
Kad iekāpa audeklā,
Cilpās vien, blāķos vien.
94 [Dunikas Lp].

47230.

Metat, ļaudis, pa mārkami,
Pirksim jaunus mūzikantus;
Mūzikanti aizgājuši
Pār pasauli zirgus zagt.
514 [Zentenes Tl].

47231.

Mēs lecam, mēs dejam,
Mēs bāliņu godājam;
Nu izvilka tautu meitu
No drabiņu kubaliņa.
241 [Lubānas Md].

47232.

Nabadziņš dancāja,
Kulītes kratās,
Atpakaļ skatās,
Kāds kuls kratās.
427 [Tadaiķu Lp].

47233.

Ne ar vienu nedancāju,
Ar nabaga tēva dēlu.
Viņam šķinda zelta pieši,
Man sudraba gredzentiņš.
9 [Aizputes (Aizputes-Pils) Azp].

47234.

Ne pie viena es negāju,
Kā pie liela mūzikanta;
Spēlē viņš, danco bērni,
Es ar līdzi priecājos.
373 [Sarkaņu Md].

47235.

Netīk man te dancot,
Akmens plāna dibenā;
Netīk man šit' skatīt,
Visi puiši piedzēruši.
378 [Seces Jk].

47236.

Neviens to neredzēj',
Kādus ērmus es redzēj':
Es redzēju panāksnieces
Ar lākturi dancojam.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

47237.

Nūtauļuoju bruoleņam
Dancī vīglu ļaudaveņ':
Vīgli danci ritynava,
Gryuši ruovja dziernaveņis.
326 [Preiļu D].

47238.

Jem, brālīti, Rīgas meitas,
Tās bij labas dancotājas:
Apdancās rudzu riju,
Nevajdzēs kumeliņu.
161 [Kabiles Kld].

47239.

Pa pāŗam, pa pāŗam,
Ne tie visi pa pāŗam!
Tēvs un māte pa pāŗam,
Maziņie vieni paši.
119 [Gaujienas Vlk].

- 113 -

47240.

Pa sileņu, pa sileņu,
Pa vuorisku duobuleņu;
Tī byus loba doncuošona,
I soldona bučuošona.
18 [Andrupenes Rz].

47241.

Padoncuošu ar vadaklu,
Ka byus vīgla doncojūt,
Ta byus meila dzeivojūt.
278 [Naujenes (Maļonovas) D].

47242.

Paldīs soku māmiņai
Par grumbuoju lyndraceņi;
Viļņus syta pa ustobu,
Ar tautom doncujūt.
593 [Rēzeknes apr.].

47243.

Paļdīs devu māmeņai
Par kuplim lindraceņim;
Kad es guoju doncuodama,
Vilnīts syta nū zam zemes.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

47244.

Panāksnieki panāksnieki,
Kur jūsu luste, kur jūsu bungas?
Ja nav bungu, stabulīšu,
Pūšat āžu radziņā.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

47245.

Paši divi dancot gāja,
Smukus bērnus gribēdami;
Tādi paši bērni būs
Kā citiem ļautiņiem.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

47246.

Pati prieka nevarēju,
Skaistu puisi dabūjusi;
Pa tīrumu riņķi loku
Kā ar labu kumeliņu.
198 [Krustpils D].

47247.

Pats savu draudziņu
Dancot vedu,
Nedevu citam
Rokās spaidīt.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

47247¹.

Neļaušu tautām
Rociņu spiest;
Rociņu spiest,
Kājiņu mīt.
197 [Krotes Lp].

47248.

Paviegli iesāku
Vaiņaga danci,
Lai mūsu māsā [māsai]
Pavieglis mūžs.
245 [Lutriņu Kld].

47249.

Peives znots uzdancoja
Par pīpīti tabaciņas;
Ja tu smuki nedancosi,
Tabaciņas nedabūsi.
605 [Skolas].

47250.

Pelēj'šas pelēj'šas
Panakstnieku meitas,
Netika puišime
Dancāt veste.
129 [Gudenieku Azp].

47251.

Plandaitiesi, gaŗi svārki,
Šīs dienīnas gaidījāt.
Viens stūris namā,
Otris istabā,
Vēl viens palika
Uz nama sliekšņa.
39 [Bārtas Lp].

47252.

Pret vējiņu danci griežu,
Lai tie brunči plivējās;
Lai tie brunči plivējās,
Lai tie puiši raudzījās.
99 [Dzelzavas Md].

47253.

Pūtiet, visi ciema kaķi,
Ar tām vaŗa stabulēm,
Lai dancoja panāksnieki
Darvotāmi biksītēm.
582 [Bauskas apr.].

47254.

Redz kur koši izskatās -
Brālis māsu dancināja;
Brālītim pieši skan,
Māsai sīki sudrabiņ'.
398 [Skrundas Kld].

- 114 -

47255.

Sak' manu svainīti
Diet nenākot:
Tā dēja, tā lēca
Kā ozoliņis.
. [Kā vepris maisā.]
560 [Rīga ].

47256.

Sak', skuķīte, kur tu bēri,
Kad istabu izslaucīji?
Man pazuda gredzentiņš,
Ar māsiņu dancojot.
245 [Lutriņu Kld], 398 [Skrundas Kld].

47257.

Sisens danco jūras malā,
Visa jūra nodimdēja;
Es dancoju ar jaunām meitām,
Kad ne lapa nečakstēja.
154 [Jaunvāles Vlm].

47258.

Syt kači bungys,
Panuoksni doncoj
Raibuom biksjem.
Voilaki kuojā.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

47259.

Sitit, meitas, tripaciņi,
Nažāluojat kadaciņu;
Byus mīļais, byus jaukais,
Byus kadaku luopītoujs.
389 [Silajāņu Rz].

1. Ciertit, meitas, tripaceņi,
Nažālojit bašmaceņu;
Byus mīlais, byus jaukais,
Byus jaunais zuobaceņš.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

47260.

Skanēt skaņi, vizēt viz
Jaunu meitu ustobeņa.
Maņ skanēja, maņ vizēja,
Ar dīveri doncojūt;
Dīveram zalta jūsta,
Maņ sudobra īlūceņi.
389 [Silajāņu Rz].

1. Tricēt tric, skanēt skaņ,
Ar dīverim doncojūt;
Dīveram skan vara pīši,
Maņ skaņ zalta gredzintiņi.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

2. Kam skanēja, kam zvuordzēja,
Ar dīveri doncojūt, ladū ladū;
Dīveram zalta spīši,
Man sudobra zuobaceņi, ladū ladū.
Es puorciertu zalta pīšus
Ar sudobra īlūkim, ladū ladū.
466 [Vārkavas D].

47261.

Skatāties, sveši ļaudis,
Kā vedekla rotājās:
Ja plikumu redzēsim,
Tad būs kupla dzīvošana.
127 [Grostonas Md].

47262.

Skaties, vīriņ, raugies, vīriņ,
Kā man stāv apakšbrunči,
Kā es deju, kā es lecu,
Kā es gūžas kustināju.
472 [Vecgulbenes Md].

47263.

Smuka smuka tā meitiņa,
Viegla viegla dancotāja.
Visi saka: smuka smuka,
Lai es vedu sētiņā.
Kad es vedu rijiņā,
Iet kā kaķe ņaudēdama.
200 [Kuldīgas Kld].

47264.

Spēlē čakli, spēlmanīti,
Namā vāra piena putru;
Ja tu čakli nespēlēsi,
Izvārīšu teļa putru.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

47265.

Spēlē, spēlmanīt,
Es iešu dancāt,
Dancā irbīte -
Divi pieši kājās,
Man divi pieši,
Divi zābacīni.
94 [Dunikas Lp].

47266.

Spēlē, spēlē, mūzikanti,
Tava tiesa nezudīs:
Ne man trūka zelta naudas,
Ne dzīparu darījumu.
20 [Annenieku (Annasmuižas) Tk].

- 115 -

47267.

Stabulē, stabulniek,
Ja mācēji stabulēt;
Ja nemāki stabulēt,
Pūt savās biksiņās.
235 [Litenes Md].

1. Stabulei, stabulnīks,
Kaļi muoc stabulēt;
Ka namuoc stabulēt,
Līn ar vysu acjaplī.
425 [Šķaunes (Landskoronas) Ldz].

47268.

Šūn, māmiņ, man svārciņus
Deviņiem gabaliem,
Lai varēju riņķi griezt
Tautu dēla istabai.
224 [Lielvārdes Rg].

47269.

Tai sacēja tei Mileite:
Navā lobu muzykantu.
Klāvā mozi sivēniņi,
Tī ir lobi muzykanti.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

47270.

Tas no Dieva grēku peln',
Kas ganiņu dancināja;
Gan ganiņš izdancās,
Kad gosniņas bizenēs.
605 [Skolas].

47271.

Tāvs ar dālu zuobokūs,
Muot' ar meitu kurpītēs;
Es ar sovu ļaudaviņu
Veizītēs čaukstynavu.
326 [Preiļu D].

1. Tāvs ar dālu postoluos,
Muote ar meitu veizītēs;
Es ar sovu ļaudaviņu
Kamašūs, kalošūs.
170 [Kapiņu D].

47272.

Til til, buciņ,
Ved kaz dancīt!
Ja nav tauriņ,
Jem kazs kājiņ;
Jem kazs kājiņ
Pa stebelīt.
445 [Ugāles Vp].

47273.

Tira-ram tira-ram,
Atdūd mani pisarami!
Muoku šyut, muoku vērt.
Muoku danci šļudzynuot.
604 [Dažādi iesūtītāji].

47274.

Tirlir Līziņ'
Plānā danco;
Kārliņš spēlē
Galdgalā.
23 [Ārlavas Tl].

47275.

Trīnei, māsei,
Skalganu bize:
Kad gāja dancot,
Skalgani grabēja.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

47276.

Tī es ļeču, tī doncuoju,
Kur i vysi boguotī;
Tīpat muna pušņuotine
Mātuotīs mātuojuos.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

1. Tur es lēču, tur doncuoju,
Kur ir visi boguotī,
Tur munis pušnuotinis
Plateitīs platejuos.
414 [Stirnienes Rz].

47277.

Vai mūs' muzkantus
Rudši [Rukši] apēduši?
Metate, meitas,
Kope naudu;
Pierksim citus
Muzakantus.
200 [Kuldīgas Kld].

47278.

Vai mūsu maizīte
Velt' apēdama? -
Neviena skrituļa
Pa brāļa plānu.
129 [Gudenieku Azp].

47279.

Vedat paši, panākstnieki,
Savas meitas dancināt!
Mēs neies, nevedīs,
Mums pašiem dancotājas.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

- 116 -

47280.

Vējš pūš, salmiš dance,
Putniš grazni padziede.
Ak tu smuka jumpraviņa,
Nāc ar mani padancīt!
Es tev došu zīdu kleit',
Liepu lapu mētelīt.
445 [Ugāles Vp].

47281.

Vysa tric syla mola,
Ar manim doncuojūt;
Munas pošas kuojiņas
Mani pošu doncuot vede.
466 [Vārkavas D].

47282.

Vysim labi, vysim labi,
Juoneišam vēl lobuok;
Juoneišam vēl lobuok,
Jis ar sovu ļaudoveņi.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

47283.

Zeiļu kuortiņu rozbēru,
Ar buoliņu doncuodama;
Kab ar svešu cylvēciņu,
Byutu ļaudim runuošana.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

1. Maņ rozbyra zeiļu kuorta,
Ar buoļeņu doncojūt;
Kab ar cytu doncuojuse,
Byutu ļaudim breinumeņš.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

47284.

Ar buoleņi doncojūt,
Maņ nūkrita gredzineņš,
Kab ar čužu doncojūt,
Byutu lela naslaveitja.
605 [Skolas].

47285.

Zviedziet, mani kumeliņi,
Dancojiet, panāksnieki!
Tēvam mātei vedekliņa,
Dēlam mīļa līgaviņa.
242 [Lubejas Md].

47286.

Žēli vilka Miķēlītis
Salīmētu pijolīti.
112 [Ezeres Kld].

★

15. Mičošana

a) Līgava uzpošas, uzliek vainagu. Vainaga dziesmas

24211.

Vaija manu vainadziņu,
Tik zīļotu, pakarotu!
Kā es viņu ienesīšu
Tai žagaru būdiņā?
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

24212.

Ai skaistais vainadziņ,
Ai daiļā nesājiņa,
Ne tev bija ielīgot
Tādā skuju būdiņā!
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1. Ai skaistais vainadziņ,
Ai daiļā vijējiņ,
Ne tev bija ielīgot
Tādā purva saliņā!
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

24213.

Ai vainaga vainadziņ,
Brīv' es tevi darināju:
Tautu dēla klētiņā
Brūna samta cepurīte.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

24214.

Ai vaiņagu vijējiņa,
Kur tu savu loku liki?
- Es pakāru vītolā,
Lai saulīte balināja.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

24215.

Ai vaiņaga vijējiņa,
Kur vaiņaga loku liki?
- Es pakāru liepiņā,
Lai vij cita mātes meita.
424 [Barkavas pag. Rz].

1. Ai vaiņaga vijējiņa,
Kur vaiņaga loku liki?
- Es pakāru liepiņā,
Kuplajā zariņā.
190 [Kuldīā], 264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

24216.

Atspīd tautas istabā
Saules pītis vaiņadziņš;
Dēlu māte celdamās
Sak': saulīte uzlēkuse!
293 [Gravendālē (Mežotnes pag. B)].

- 117 -

24216v1.

Spīdēj' mans zelta kronis
Caur deviņi glāza logi;
Dēlu māte brīnējās:
Istabā saule lec!
226 [Kandavā (Tl)].

24217.

Augsta bij manis vainadziņis,
Zema tautu istabiņa;
Es ar savu vainadziņu
Visus griestus noslaucīju.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Šauras durvis, zemi griesti,
Smuidris mans augumiņš;
Ar vaiņaga cekuliņu
Visus griestus noslaucīju.
138 [Trikātā (Trikātas pag. Vlk)].

24218.

Bij gan Anniņa
Vaiņagu bērzuse;
Jo spoža pierīte
Ne vaiņadziņis.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

24219.

Bāliņos dzīvodama,
Es valkāju vainadziņu;
Nu aizgāju tautiņās,
Kā puķīte noziedēju.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

24220.

Daili zied sarkanrozes,
Jo dailāki vaiņadziņš,
Jo dailāki vaiņadziņš,
Pa godam novalkāts.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

24221.

Darāt, tautas, augstu klēti,
Augstas klēts pažobeles:
Augstu radu mūs' māsiņa,
Augstu nesa vaiņadziņu.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Dariet, tautas, lielu namu,
Dariet lielu istabiņu:
Mūs' māsiņa lielu radu,
Žuburainu kroni nes.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

2. Taisiet, tautas, augstu namu,
Augstu nama palodīti:
Piecu brāļu māsa biju,
Žuburaiņu kroni nesu.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

24222.

Dedzi gaiša, uguntiņa,
Tu dzisīsi šovakar;
Vizi, manu vaiņadziņu,
Tev' noņems šovakar!
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

24223.

Dod, Dieviņ, lietum līt,
Man ejot tautiņās,
Lai nes brāļi vainadziņu,
Papīrā ietinuši.
45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

1. Lietus lija to dieniņu,
Kad es gāju tautiņās;
Brāļi nesa vainadziņu,
Zīdautā satinuši.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

24224.

Dzied zīlīte, lakstīgala
Manā zīļu vaiņagā;
Nu būs žēli brālītim,
Netiklami atdodot.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

24225.

Es jums saku, bāleliņi,
Zemu acu nenesiet:
Es ar godu novalkāju
Jūsu pirktu vainadziņu.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

24226.

Es nopinu vainadziņu
No četrāmi rozītēm;
Kad uzliku galviņā,
Tad gāj' tautu sētiņā.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

24227.

Es pazinu kunga riju,
Pilli vadži sprigulīšu;
Es pazinu brāļu māsu,
Zelta roze vainagā.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

24228.

Es sēdēju pie galdiņa,
Man galdiņš piederēja,
Man galdiņš piederēja,
Ikām māsa vaiņagā.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

- 118 -

24229.

Es tautieša neraudātu,
Kaut kaŗāi aizveduši:
Kad zied puķes, maraniņas.
Es novītu vainadziņu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

24230.

Es vidū, es vidū
Ar to rožu vainadziņu;
Visapkārt bāleliņi
Ar tērauda zobeniņu.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

24231.

Gāju, gāju to celiņu
Stāvēdama, domādama:
Tai celiņa galiņāi
Noņems manu vainadziņu.
87 [Liepas muižā (Liepas pag. C)].

24232.

Galvu manu sukājiet,
Matu manu nepiniet,
Lai stāvēja mati mani
Ar māmiņas pinumiņu!
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

24233.

Gludu gludu galviņu
Sagludināju,
Uzliku vizuļu
Vainadziņu,
Uzkāpu augstā
Kalniņā.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

24234.

Kam, bāliņ, tu apņēmi
Bez vaiņaga līgaviņu [=atraitni]?
Būt' jel ņēmis ciema meitu
Ar to zīļu vainadziņu!
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

24235.

Kas bij man par lielu lusti
Brāļa sievas sagaidīt:
Atved brālis līgaviņu
Vītol' zaru vaiņadziņu.
115 [Jaunbilskā (Bilskas pag. Vlk)].

24236.

Kas kait man nedzīvot,
Vainadziņa nenesāt;
Vaiņagā dārga nauda,
Viegli soļi staigājot.
19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)].

24237.

Kas man kait nedzīvot,
Vaiņadziņu nevalkāt!
Dzīvoj' zīles vieglumiņu,
Ābels ziedu baltumiņu.
115 [Jaunbilskā (Bilskas pag. Vlk)].

24238.

Ko līdz manim diži radi,
Ko bagāti bāleliņi?
Tāpat mani tautas veda
Bez sudraba vainadziņa.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

24239.

Gana agri es cēlos,
Gana dziļu rasu bridu,
Līdz sanācu, līdz sadzinu
Vaiņadziņa valkātāju.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

24240.

Lielieties, bāleliņi,
Nu māsiņa vainakā!
Kad noņems vainaciņu,
Nebūs vaira jūsu vaļa.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

24241.

Māsiņ' savu vainadziņu
Pa godam valkājuse,
Visas zīles spoži spīd,
Nav neviena noritējse.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

24242.

Maza maza man galviņa,
Mazu pirku vaiņadziņu;
Sūtu vēsti tautietim,
Lai pērk mazu galvas autu.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)], 190 [Kuldīā].

1. Maza maza mun galviņa,
Mazs vizuļu vainaciņš;
Devu ziņu tautiņām,
Lai šūn mazu cepurīti.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

24243.

Mazu brīdi pastāvēju
Ar tautieti baznīcā,
Jau manam vaiņagam
Puse zīļu nobiruse.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

- 119 -

1. Stuovēt vīn pastuovēju
Ar tautīti bazn'eicā,
Munam z'eiļu vaiņukam
Puse zīdu nūbirēja;
Ūtra puse nūbirēja
Tautu golda galeņā.
423 [Daugavpils apr.].

24243¹.

Mazu brīdi pastāvēju
Ar tautieti baznīcā,
Jau manam vaiņagam
Puse zīļu nobirušas.
20 [Krapē (Krapas pag. Rg)].

24244.

Neies vairs mūs' māsiņa
Ar vaiņagu baznīcā
No šās dienas gājumiņa,
Gredzeniņa mijumiņa.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 226 [Kandavā (Tl)].

24245.

No tā mana vainadziņa
Atspīd tautu istabiņa:
Bij manā vainagā
Vairāk zelta ne sudraba.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

24246.

Niule ruožeņas sazīda
Munu motu galeņūs;
Tautys vaļeņis nadeve
Da golam nūzīdēt.
4221 [Asūnes pag. D].

24247.

Piederēja bāliņam
Sirmi zirgi, balti svārki;
Māsiņai nepieder
Visu mūžu vainadziņš.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Piederēja bāliņam
Zīda josta, brūni svārki;
Māsiņai nepieder
Mūžam zīļu vaiņadziņš.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

24248.

Priedītei, eglītei
Zelta rasa galiņā;
Tā ir mūsu māsiņai
Zelta kronis galviņā.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

24249.

Puķītēm, zariņiem
Tautu meitas vainadziņš.
Tās puķītes, tie zariņi
Pieviļ manu bāleliņu,
19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Krūmu krūmu, zaru zaru
Tautu meitas vainadziņš;
Tie krūmiņi, tie zariņi
Pievils manu bāleliņu.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

2. Stūŗu stūŗu, zaru zaru
Mans sudraba vaiņadziņš;
Tie stūrīši, tie zariņi
Kaitin' dažu tēva dēlu.
198 [Saldū].

3. Tautu meita cimdus ada
Krustainiemi līkumiem;
Tie krustiņi, tie līkumi
Pievils manu bāleniņu.
226 [Kandavā (Tl)].

24250.

Zarots man(i)s vainadziņš,
Nelien tautu klētiņā,
Laužu zaru ieiedama,
Laužu otru iziedama.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Es neiešu tautiņās
Bez sniķeŗa bāleliņa:
Zemu tautu klētes durvis,
Zarots manis vaiņadziņis.
Zeltu lauzu ieiedama,
Sudrabiņu iziedama,
Ko nolauzu ieiedama,
Ne mūžam nedabūju;
Ko nolauzu iziedama,
To panācu dzīvodama.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

2. Zarots manis vaiņadziņš,
Zemas tautu klētes dores,
Zarus lauzu ieejot,
Pazarīšus izejot.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

3. Zemas tautu klētes durvis,
Man zarots vaiņadziņš,
Zaru laužu ieiedama,
Zaru laužu iziedama.
Ko nolauzu ieiedama,
To maksās tautu dēls;
Ko nolauzu iziedama,
To maksās bāleliņi.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

- 120 -

24251.

Sasēda meitiņas
Apaļāi rindāi,
Sagrieza vaiņagus
Kā ritentiņus.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

24252.

Šorīt agri saule lēca
Par visiema rītiņiem;
Šorīt agri mūs' māsiņa
Spožu berza vainadziņu.
1571 [Virgā (Virgas pag. Lp)].

24253.

Zelta puķīt' i izauga
Uz sudraba akmentiņa;
Tur savija brāļa māsa
Ejamo vainadziņu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Skaista puķīt' i ziedēja
Uz pelēka akmentiņa;
Bārenīte sev novija
Vedamo vainadziņu.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

24254.

Zīļota, zaļota
Saulīte lēca;
Zīļotis, zaļotis
Mans vaiņadziņis.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

24255.

Skaistu vien darināju
Ejamo vaiņadziņu:
Divi pušķi zelta liku,
Trešo sīka sudrabiņa.
226 [Kandavā (Tl)].

24256.

Skuju ļaudis, skuju zeme,
Skuju vīti vainadziņi;
Nu atveda mūs' māsiņu
Rožu vītu vainadziņu.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].

24257.

Spēlē pieci spēlmanīši
Uz tā mana vainadziņa.
Krīt', spēlīte, pa manim,
Lai netika nevienam!
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

24258.

Spēlēj' pieci, spēlēj seši
Uz to manu vainadziņu.
Vienam būšu, ne visiem,
Par Laimiņas likumiņu.
135 [Smiltenē (Smiltenes pag. Vlk)].

1. Trīs tautieši spēlējās
Uz to manu vaiņaciņ'.
Krīt', spēlīte, šurpu turpu,
Lai netika nevienam!
Vienam būšu, ne visiem,
Kam Laimīte vēlējusi.
21 [Krimuldā (Krimuldas pag. Rg)].

24259.

Spēlē pieci spēlmanīši
Uz tā mana vainadziņa.
Lai spēlē otri pieci,
Rokā viņu nedabūs!
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

24259v1.

Spēlēj' pieci jauni puiši
Apkārt manu vainadziņu.
Lai spēlēja otri pieci,
I tad mani nedabūs!
7 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

24260.

Spēlē pieci spēlmanīši
Uz to manu vainadziņu.
Lai spēlē otri pieci,
Vēl nedošu šoruden!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

24261.

Spēlē pieci spēlmanīši
Uz tā mana vaiņadziņa.
Vienam būšu, ne visiem,
Rīta māles malējiņa.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

24262.

Spēlēdama es iegāju
Spēlmanīšu istabā;
Spēlēdama nospēlēju
Savu puķu vainadziņu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Iesalaižu spēlēties
Jaunu puišu draudzībā;
Spēlēdama nospēlēju
Savu zīļu vainadziņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

2. Netīšām es iegāju
Jauna zēna spēlītēs;
Ar puišiem spēlēdama,
Nospēlēju vaiņadziņu.
224 [Kabilē (Kld)].

- 121 -

3. Ziņģēdama es iegāju
Spēlmanīša istabā;
Raudādama nospēlēju
Sav' vizuļa vaiņadziņu.
1311 [Apē (Vlk)].

24263.

Spīdēt spīd, vizēt viz
Tās meitiņas vainadziņš.
Kā tam bija nespīdēt,
No kaņepju kauliņiem!
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

24264.

Spīdi, manis vainadziņ,
Jele šādu vakariņu!
Nespīdēsi, nespīdēsi
Vairs manā mūžiņā.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

24265.

Spīdi, spīdi, vizi, vizi,
Mans vizuļu vainaciņš;
Gan pelēsi, gan rūsēsi
Aiz durvēm vadzītē!
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

24266.

Spīdi, spīdi, vizi, vizi,
Mans vizuļu vainadziņš;
Ilgi vaira nespīdēsi,
Spīd' jel šādu vakariņu!
102 [Saikavā (Saikavas pag. Md)].

24266¹.

Spīdu spīdu, vizu vizu,
Manu zīļu vainadziņu!
Tas tautieša sierdi ēda,
Ka neļāva novalkāt.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

24267.

Spīdi, vizi, vainadziņš,
Šovakar galviņā!
Spīdēs' citu vakariņu
Tautu dēla klētiņā.
133 [Palsmanē (Palsmaņa pag. Vlk)].

24268.

Spožu berzu, baltu berzu
Savu zīļu vainadziņu,
Zinādami, mūžiņē
Vairs gālēja neliekam.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

24269.

Sidrabiņa man matiņi,
Zelta viju vaiņadziņu.
Pirc, tautieti, man aubīti
Sidrabiņa knipelēm!
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

24270.

Tautas mani apturēja
Baltābola kalniņā,
Gribēj' manu vainadziņu
Ar varīti novarēt.
Rokā vien vēdināju,
Līdz atjāja bāleliņi;
Kad atjāja bāleliņi,
Tad uzliku galviņā.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

24271.

Tautu meita gauži raud,
Vainadziņu nesādama.
Neraud' gauži, tautu meita,
Tā nav tava mūža rota:
Zīda spices, zelta auba,
Tā būs tava mūža rota!
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)].

24272.

Tautu meita guģojās,
Vaiņadziņis ausis grauza.
Maksā manim, tautu meita,
Teikšu savam brālītim,
Teikšu savam brālītim,
Noņems tavu vaiņadziņu!
348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Tautas meita gaudējās,
Vaiņadziņš galvu grauž,
Vaiņadziņš galvu grauž,
Klētē grīda iegrimuse.
Es tev teicu, tautas meita,
Valkā vēl šo vasaru!
Ruden teikšu bāliņam,
Noņems tavu vaiņadziņu.
231 [Stendē (Stendes pag. Tl)].

2. Tautu meita žēlojās,
Vaiņadziņis galvu spieda.
Dievs dod miežu vasariņu,
Teikš' rudeni brālīšam.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

24273.

Tautu meita mani lūdza,
Lai es lūdzu bāleliņu,
Lai es lūdzu bāleliņu,
Lai noņem vaiņadziņu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 122 -

24274.

Tautu meita skārdu pirka
Lielajami vaiņakam;
Viņa vis nezināja,
Es nopirku cepurīti.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

24275.

Tautu meita žēlojās,
Vainadziņis galvu spieda.
Nāc pie mana bāleniņa,
Valkā smalku linautiņu!
226 [Kandavā (Tl)].

24276.

Tautu meitas vainadziņš
Izziedējs, izputējs;
Tautu dēla cepurīte
Pumpuros salaidās.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

24277.

Trīs vasaras dēlu māte
Linautiņu balināja.
Balin' baltu, valkā pate,
Es valkāšu vaiņadziņu!
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

24278.

Vāverītes ligzdiņāi
Vairāk sūnu ne žagaru;
Mūs' māsiņas vaiņagāi
Vairāk zelta ne sudraba.
232 [Talsos (Tl)].

24279.

Vainaciņ, cekuliņ,
Kur bij man tevi likt?
Žēl bij tevi tautām dot,
Nevar' pate izvalkāt.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

24280.

Vainac'eņ, cakul'eņ,
Takam obi kal'n'eņā,
Raugam'ēs' tū uoreņu,
Kur s'eņuok [cykkuort] l'eigavuom.
422 [Līvānu pag. D].

24281.

Vaiņadziņu darināju,
Vaiņags manim piederēja;
Zīda mices nerakstīju,
Mice man nepieder.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

24282.

Vaiņags mans rožu vīts,
Nenokrīti bāliņos;
Krīt' tautieša klētiņā
Pār bāliņa zobeniņu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

24283.

Vaiņags mans rožu vīts,
Nenokrīti bāliņos;
Krīt' tautieša klētiņā
Zem dieveŗa kājiņām!
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

24284.

Vaiņags mans rožu vīts,
Nenokrīti bāliņos;
Nokrīt' tautu klētiņā
Par Laimiņas likumiņu!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

24285.

Vaiņag, manu vaiņadziņu,
Kam tik tāļu nolīgoji?
Triju kungu zemīt' gāji,
Ceturtā ielīgoji.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

24286.

Vaiņak, manu vaiņaciņu,
Vairāk zelta ne sudraba!
Tautu dēla cepurīte
Vairāk ruda ne pelēka.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

24287.

Vai tā tautu istabiņa
Sēra malku kurināta?
Ne stundiņas nestāvēju,
Jau novīta vainadziņš.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

24288.

Vaiju manu lielu kaunu
Pret maniem bāliņiem:
Vidāi tautu iesēdos
Ar vītola vainaciņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

24289.

Veca veca tautu meita,
Vēl jo vecs vaiņadziņš;
Šūstījās, lāpījās,
Man' brālīti gaidīdama.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

- 123 -

24290.

Veca veca tautu meita,
Vecs vizuļu vaiņadziņš;
Kad tā pati jauna būtu,
Tad to jaunu darinātu.
1311 [Apē (Vlk)].

24291.

Vizuļots vizuļots,
Māsiņ, tavs vainaciņš;
Nu drīzā laiciņā
Nobirs tavi vizulīši.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

24292.

Celies, ierbīte,
Ņem cekulīti!
Visas lauka ierbītes
Ar cekulēm.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

24293.

Cirsties gāju, kapāties
Par māsiņas vainadziņu;
Labāk mana galva krita,
Ne māsiņas vainadziņš.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

★

47287.

Ai azaru, ezeriņu,
Rauš' es tovu pureniņu.
Ai gūdīga muotes meita,
Jemš' es tovu vainadziņu.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

47288.

Bāleliņi bāleliņi,
Dariet augstas klētes durvis!
Zemas tautas klētes durvis!
Zarots māsas vaiņadziņš.
141 [Ivandes Kld].

47289.

Bāleliņi, bāleliņi,
Trinat asus zobentiņus!
Šodien kaŗu tautas cēla
Par māsiņas vaiņadziņu.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

47290.

Brālīts māsu mierināja,
Pie rociņas turēdams:
Nāc, māsiņa, istabā,
Atdod savu vaiņadziņ'!
353 [Rubas (Reņģu) Jg].

47291.

Brāļi, brāļi, zīmējat,
Kamēr māsa vaiņagā;
Kad noņems vainadziņu,
Tad jau vairs nepagūs.
Tāda pati rakstu mice
Kā citām sieviņām.
514 [Zentenes Tl].

47292.

Bryuklīneit mun' muoseņ,
Sorgoj sovu vauņudzeņu!
Tauteņuos dzeivuodama -
Daudzi draugu, tavarišu:
Cyts sūlēja tāva zemi,
Cyts sudobra gredzeniņi.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

47293.

Celsies māte, celsies tēvs,
Izsukās man galviņu,
Lai tad stav mani mati
Ar māmiņas pinumiņu.
174 [Kārsavas Ldz].

47294.

Dzieržu mežu šolkojūt
Natuol tautu teirumā,
Dzieržu: tautas prīcuojās
Uz tuo muna vainadziņa.
465 [Varakļānu Rz].

47295.

Dzīdi, dzīdi, tu muoseņ,
Voi tu gauži naraudoisi?
Sova tāva, sovas muotis,
Sova zeiļu vauņuceņa.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

47296.

Ej, muoseņ, tu uz klēti,
Atnes sovu vaiņuceņu;
Mes cyluosim, pazavērsim,
Cik zareņu vaiņukā.
Tev, muoseņ, pīci bruoļi,
Pīci zori vaiņukā.
551 [Ludza Ldz apr.].

- 124 -

1. Ej, muosiņ, iz klētiņi,
Atnes rūžu vaiņadziņi;
Pacyluosim, patēmēsim,
Cik zariņu vaiņagā.
Div zariņi vaiņagā,
Div buoleņi piercējiņi.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

2. Ej, muosiņ, uz klēti,
Atnes sovu vaiņuceņu;
Pasavērsim mes, muosiņas,
Cik zariņu vaiņagā.
Treju bruoļu muosa beju,
Treis zariņi vaiņagā.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

47297.

Ej, tēteit, pasaver
Koč pa lūgu ustobā!
Jau tovam bērneņam
Golvā zeiļu vaiņuceņš.
Itei dzīsme na cytam,
Itei dzīsme jaunivei.
113 [Gaigalavas (Bikovas) Rz].

47298.

Gon vaira tu, muoseņ,
Par poļačku staiguojuse;
Nūjems tovu vauņuceņi,
Nūjems tovu vīglumeņi.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

47299.

Geleitei, muoseņai,
Vainadzeņis nūbuolejis.
Ka na myusu buoleliņa,
Byut' cīšuok nūbuolejis.
143 [Jāsmuižas D].

47300.

Gudrom tautom zadynuot,
Gudrom nūjimt vainadzeņu.
Na kaidam vējiņam
Syla prīdi kustynuot;
Na kaidam nalītai
Nūjimt munu vanuceņu.
170 [Kapiņu D].

47301.

Jau vairuok (tu), muosiņ,
Vainadziņa nanosuosi.
Lai nūjam pyrmudīn,
Lai izlīk capureiti.
142 [Izvalta (Užvaldas) D].

47302.

Kā būs, kā būs
Šo vakariņu?
Cits gauži dziedās,
Cits gauži raudās;
Dēlu māte dziedās
Meitu māte raudās.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

47303.

Lēni, tautas, pamazām,
Man zaroj's vainadziņš;
Vienu zaru lauzīsit,
Simtu mārku maksāsit.
3 [Adulienas Md].

47304.

Lej, leitiņ, pacīšuok,
Lai aug mīži leidumā;
Maņ pajimta ļaudaveņa,
Nanūjimts vainuciņš.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

47305.

Lustē, meitiņ, šovasar,
Ruden ņemšu vaiņadziņ';
Dzersim kāsas trīs dieniņas,
Lai dancoja panākstnieki.
386 [Sidgundas (Rikteres) Rg].

47306.

Manis dēļ sveša māte
Baltautiņu balināja.
Nēsā pate, velē pate,
Es nasāšu vainadziņu.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

47307.

Mauc, tautīti, boltus cimdus,
Tod jem muosas vaiņudziņu;
Bolts bej muosas vaiņudziņš,
Gūdam moužu dzeivojūt.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

47308.

Muosas, munu vainadziņu
Pi matiņu dašyunit,
Lai tys tautu navēklīts
Vokorā nanūraun.
174 [Kārsavas Ldz].

47309.

Mēnestīns grozījās
Brīžiem jauns, brīžiem vecs;
Tā grozās tautu dēls
Pret māsīnas vainadzīnu.
39 [Bārtas Lp].

- 125 -

47310.

Monītai, muosiņai,
Boltu puču vainadziņš:
Puse zīdu, puse lopu,
Puse gaudu asariņu.
384 [Sēemūkšu C].

47311.

Nadūmoji, tu tautīt,
Nūzagt munu vainadzeņu;
Gudri muni buolileņi,
Vainadzeņa sorguotuoji.
605 [Skolas].

47312.

Napīdar jaunam zyrgam
Vacuo zyrga komoti;
Napīdar tev, Tekleite,
Tuos Vereites vainadzeņš.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

47313.

Pūš vējiņis, grib nolauzti
Pora bērza galoknīti;
Grib tautiņas ar variem
Noņemt manu vaiņadziņu.
347 [Rendas Kld].

47314.

Paskaties, tu māsiņa,
Uz tā sava vaiņadziņa!
Jau tavam vaiņagam
Puse ziedu nobirusi.
333 [Purmales (Bokovas) Abr].

1. Pasavēru atpakaļ:
Tautīts maņ i suoneņūs;
Jau munami vainadziņam.
Pusja zīdu nūbyrusja.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

47315.

Jau Jūlītes vainagam
Puse zīdu nubyrus(e);
Ūtra puse (vēl) nūbiers
Tautu golda galiņā;
Tautu golda galiņā,
Zam oruoju kuojiņom.
143 [Jāsmuižas D].

47316.

Drusku vīn pastuovēju
Ar tautīti bazneicā;
Pasavēru vaiņagā:
Puse zīdu nūbyruse;
Byut' ilguok stuovējuse,
Byutu vysi nūbyruši.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

1. Tik drupeiti pastāvēju
Ar tautīti bazneicā;
Puse zīdeņu nūbyra
Munam miršu vainagam;
Ka byut' ilguok stuovējuse,
Byutu vysi nūbyruši.
232 [Līksnas D].

47317.

Līzītei, māsiņai,
Šķībi stāv vainadziņš;
Ne vakara negaidīs,
Pagalam nokritīs.
127 [Grostonas Md].

47318.

Pout, viejiņi, siliņā,
Īpout munā vainadziņā!
Šū rudeni toutas lāda
Veidīt munu vainadziņ'.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

47319.

Skaiti, skaiti, tu tautiet,
Cik zīlīšu vaiņagā!
Kā man bij izskaitīt,
Cik dzijtiņu audeklā.
263 [Mēmeles Jk].

47320.

Spēlēj' pieci spēlmanīši
Uz tā mana vaiņadziņa.
Lai spēlēja otri pieci,
Es nedošu šoruden;
Es nedošu šoruden
Savu zīļu vaiņadziņ(u).
487 [Vietalvas Md].

47321.

Spīdēj' manis vainadziņis
Vairāk zelta, ne sudraba;
Tas tautām sirdi spieda,
Nelaid' mani novalkāt.
108 [Engures Tk].

47322.

Sukojiti munu golvu,
Bižu rozna napinit,
Lai stuovēja munas bizes
Ar māmeņas pynumiņu.
174 [Kārsavas Ldz].

- 126 -

47323.

Šorīt sniga jauns sniedziņis,
Meža putni kāzas dzēra;
Šorīt agri mūs' māsiņa
Vainadziņu nolikuse.
15 [Alūksnes Vlk].

47324.

Tautiets mani labināj(a),
Lai es dodu vaiņadziņ(u).
Visi tevi šelmi teica,
Es nedodu vaiņadziņ(u).
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

47325.

Tautu meita bēdājās,
Vaiņadziņš ausis grauza;
Cieties šādu vakariņu,
Noņems tavu vaiņdziņu!
508 [Zantes Tk].

47326.

Tautu māte brīnījās,
Kur ņem tādu vaiņadziņu?
Nebrīnies, tautu māte,
Vēl nāks tāda panāksniece
Saulē šūtu vaiņadziņu.
245 [Lutriņu Kld].

47327.

Tautu meita, mellacīte,
Mitosim vaiņadziņus!
Tev bij zelta zīlītēm,
Man sidraba spurdzītēm.
398 [Skrundas Kld].

47328.

Tys Geleitis vaiņuceņč
Kristeņim, zareņim;
Tī kristeņi, tī zareņi
Īpatyka Jezupam.
247 [Makašānu Rz].

47329.

Treis prīdītes sileņā
Dzaltonom skujeņom;
Treis muoseņis tauteņuos
Sudrabeņa vainudzeņi.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

47330.

Tu, māsiņ, savas naudas
Par cepuri netērej:
Ja tautiets tev nepirk',
Liec galvai vainadziņu.
224 [Lielvārdes Rg].

47331.

Vaiņuk munu, rožu veitu,
Nanūkreiti buoleņūs!
Nūkreit tautu klētiņā
Iz oruoja rūciņuos!
Oruojiņš vīgli ceļi,
Lobas dzeives gribādams.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

47332.

Manu zīļu vaiņadzīnu,
Nekrīt' salma gubenē!
Krīt' tautieša rocīnā,
Smalk(ā) priežu klētīnā!
605 [Skolas].

47333.

Veca veca tautu meita,
Vecs vizuļu vainadziņš;
Jauns jauns mans bāliņš,
Jauna cauņu cepurīte.
373 [Sarkaņu Md].

47334.

Velcies, slampa, istabā,
Sēsties galda galiņā!
Gan tie mūsu cūku puikas
Noņems tavu vainadziņu.
193 [Krapas Rg].

47335.

Ver, brālīti, plati durvis,
Lai es varu cauri tikt;
Man zīlainis vainadziņis,
Lai zariņu nenolauž.
92 [Dunalkas Azp].

47336.

Zamas tautu dureveņis,
Matas munā vauņukā;
Trei zareņi as nūlaužu,
To īleidu klēteņā.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

★

b) Brīdinājums meitām un līgavai

24294.

Sargaities, jaunas meitas,
Kuŗai skaists vainadziņš:
Kuŗai skaists vainadziņš,
Spers tai zviedru vanadziņš.
18 (Meņģelē).

- 127 -

24295.

Sargaities, jaunas meitas,
Mice līda istabā.
No tās mices līdumiņa
Trūks vienai vainadziņa.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

24296.

Vai meitiņas, vai māsiņas,
Glabājiet vainadziņus:
Es redzēju dēlu māti
Baltu mici cilājot.
300 [Kroņa Misas pagastā (Misas pag. B)].

1. Es redzēju dēlu māti
Vilnainē staigājot;
Kas esat jaunas meitas,
Sargāt savus vainadziņus!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

24297.

Vai Līziņ, vai Līziņ,
Sargē savu vaiņadziņu:
Priciņš līda istabā,
Tīko tavu vaiņadziņu.
203 [Usmā (Usmas pag. Vp)].

24298.

Brāļi brāļi, vaktējiet,
Nu sāk māsa kupčoties:
Es redzēju dēla māti
Baltu mici celājot.
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

24299.

Dziediet, meitas, dziediet, meitas,
Gan jūs gauži raudāsiet:
Trūks tai jūsu pulciņā
Viena zīļu vainaciņa.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

24300.

Ej, māsiņ, pat' apraugi,
Ja netici brāliņam:
Ozolota tautu zeme,
Noraus tavu vainadziņu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

24301.

Mūc, mūc, māsiņa,
Nu tevi mičos,
Nu tevi mičos
Ar baltu micīti!
221 [Engurē (Engures pag. Tk)].

24302.

Steidzaties, bāleniņi,
Kamēr māsa vaiņagā!
Es redzēju dēla māti
Baltu mici celājot.
221 [Engurē (Engures pag. Tk)].

24303.

Turies, māsiņa,
Cik varēdama:
Nu tevi vedīs
Nelaimes klētē.
220 [Dursupē (Zentenes pag. Tl)].

★

47337.

Vai māsiņa, vai māsiņa,
Sārgi savu vaiņadziņ(u)!
Pilna tautas istabiņa
Ar vienām ugunīm!
513 [Zemītes Tk].

47338.

Bēdziet visas, Kraukļu vistas,
Bēdziet visas gubenī!
Nu atnāca Lejieš' pūce
Kraukļu vistas plucināt.
193 [Krapas Rg].

47339.

Dziediet, meitas, dziediet, meitas,
Gan jūs rīt raudāsiet:
Cita tēva, cita mātes,
Cita savu vainaciņ'.
373 [Sarkaņu Md].

47340.

Es redzēju dēla māti
Kā vistiņu rotājam;
Kā vistiņu rotājam,
Rakstu mices celējam [celājam?]
514 [Zentenes Tl].

47341.

Māsiņ, savu vaiņadziņu
Nedod tautu cūkganam!
Tini baltā papīrā(?),
Ieliec pūra dibenā.
224 [Lielvārdes Rg].

47342.

Mice īt, mice īt,
Bēdzet, meitas, bēdzet, meitas!
Gona bāgu, gona bāgu,
Naizbāgu, naizbāgu!
358 [Rugāju Abr].

- 128 -

47343.

Nu šodien tev, Ilzīt,
No vaiņaga jāšķiŗas;
Noņems tavu vainadziņu
Godīgais tautu dēls.
259 [Mazzalves (Ērberģes) Jk].

47344.

Sargies, vistiņ,
Spers tevi vanags;
Vanaga spērums,
Būs balta galviņ(a).
127 [Grostonas Md].

47345.

Sorgitēs jūs, muosiņas,
Šūvokar sorma kriss;
Nu tuos sormas kritumiņa
Paliks citai bolta golva.
35 [Baltinavas Abr].

★

c) Mičošanas laiks un vieta

24304.

Mičo mani, dēlu māte,
Negaidīji gaiļu laiku:
Smags bij manis vaiņadziņš,
Nospiež visu augumiņu.
202 [Striķos un Saldū (Zvārdes un Saldus pag. Kld)].

24305.

Mičojiet, mičojiet,
Negaidiet gaiļa [gaiļu] laika!
Kad gailīts padziedās,
Nedos māsa vainadziņa.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

24306.

Mičojat, mičotāji,
Gaiļu laika negaidāt!
Kad atnāks gaiļu laiks,
Paliks brūte nemičota.
152 [Jērkulē (Krimuldas pag. Rg)].

1. Mičojiet, mičotāji,
Gaiļa laika negaidāt!
Kad gailītis nodziedās,
Paliks mice neuzlikta.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

24307.

Mičojiet, mičotāji,
Negaidiet gaiļa laika,
Lai gailītis neaizdzied
Ar vizuļu vainadziņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

24308.

Mičojiet, mičojiet,
Ko tik ilgi kavējiet!
Jau dzelteni vizulīši
Manu galvu nospieduši.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

24309.

Pulkiem ļaužu vien staigāja
Pašā gaiļu laiciņā.
Vai gribēja zagšus zagt
Mūs' māsiņas vaiņadziņu?
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

24310.

Sēdi, sēdi, jaunā mārša,
Piecas stundas nemičota!
Tā stāvēja brāļa galds
Piecas stundas neslaucīts.
151 [Lieljumpravā (Jumpravas pag. Rg)].

24311.

Ja Dieviņ, ja Dieviņ,
Trīs reiziņ' gaiļi dzied!
Nu pā(r)iešu sētiņā
Ar sudraba vainaciņu.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

24312.

Laimiņ Laimiņ,
Nāc klētītē:
Nu ģērbj meitiņu
Sieviņas drānās.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

24313.

Tautu dēls lielījās
Priežu klēti būvējot, -
Man' māsiņu cepuroja
Vecā salmu gubenī.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

24314.

Rikšu rikšu, paskābiņ
Pa tām tautu atmatām,
Es gribēju vēl atrast
Sav' māsiņu vaiņagā.
221 [Engurē (Engures pag. Tk)].

1. Stāvu lēcu no kumeļa,
Tecin teku istabā,
Lai atrastu sav' māsiņu
Sīkā zīļu vaiņagā.
3531 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

★

- 129 -

47346.

Ceirulīts dzīduoja
Viers klētis jumteņa;
Muoseņa rauduoja
Tauteņu klētiņā.
365 [Sakstagalas Rz].

47347.

Elle elle, bezdibenis
Tautu galda galiņā;
Tur noslīka, tur nogrima
Māsas zīļu vainadziņš.
355 [Rucavas Lp].

47348.

Elle elle, pekle pekle
Tautu dēla istabiņa;
Tur pagrima mūs' māsiņa,
Mūs' māsiņai vainadzīnis.
39 [Bārtas Lp].

47349.

Elle elle tautu sēta,
Dubļiem klāti laipu gali;
Kad iegāju, tad pazuda
Manis zīļu vaiņadziņš.
141 [Ivandes Kld].

47350.

Manu skaistu vainadziņu,
Vairāk zelta, ne sidraba;
To noņēma sveši ļaudis
Bez saulītes vakarā.
192 [Kosas C].

47351.

Mīļa mīļa tā vietiņa,
Kur man kāra šūpulīti;
Vēl mīļāka tā vietiņa,
Kur noņēma vainadziņ'.
350 [Ropažu Rg].

47352.

Nevaj'g manu vainadziņu
Novilkt brāļu sētiņā;
Novilkt tautu sētiņā
Zem Dieviņa(?) kājiņām.
511 [Zebrenes (Reņķes) Tk].

47353.

Sazaprat, napraškiņ,
Kuo pītryuks tev šūvokor!
Pītryuks tev mārgu slavis,
Pītryuks zeiļu vainadziņa.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

47354.

Stādu ošus, ozoliņus
Rijas taka maliņā;
Rijas taka maliņā
Noņem manu vaiņadziņu.
354 [Rubenes Il].

47355.

Stāvēt vien pastāvēju
Ar tautieti klētiņā;
Saka mani gulējušu,
Noņem zīļu vainadziņu.
190 [Kokneses Rg].

47356.

Voi nav žāļ, voi nav žāļ,
Sova rūžu vaiņuceņa?
Tovu rūžu vaiņuceņi
Nūjems tautu rūceņa;
Nūjems tautu rūceņa
Jaunajāji klētiņā.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

47357.

Vakar, manu vakariņu,
Ko tu laba man atnesi?
No šī spoža vakariņa
Meitas vārda nedzirdēju.
15 [Alūksnes Vlk].

★

d) Dedzina sveces

24315.

Vai Dieviņ, vai Dieviņ,
Māsa grib kupčoties;
Brāļi sveces dedzināja,
Nu ņems māsas vaiņadziņu.
220 [Dursupē (Zentenes pag. Tl)].

24316.

Vai māsiņ, vai māsiņ,
Ko jel tava sirds nu saka?
Brāļi sveces dedzināja,
Nu ņems tavu vaiņadziņu.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

1. Vai māsiņ, vai māsiņ,
Vai siersniņ' tev nesāp?
Dedzin' brāļi lukturīšus,
Noņem tavu vainadziņu.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

24317.

Dedziet, brāļi, gaišu guni,
Nu ņems manu vainaciņu,
Lai dieveŗi nesamina
Zem savām kājiņām.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

- 130 -

24318.

Dedzini, brālīti,
Trijžuburu sveci!
Nu tautas māsiņai
Vaiņagu ņems.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

24319.

Jaunajam bāliņam,
Tam māsiņas vairāk žēl,
Tas raudāja jo gaužāki,
Uguntiņu turēdams.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

24320.

Vaktējies, tautu meita,
Nu zags tavu vaiņadziņu:
Visas tautas sveces dedza
Pašā gaiļu laiciņā.
364 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

★

47358.

Dedzini, māsiņa,
Deviņas sveces,
Lai redz māsiņa
Vaiņagu glabāt.
514 [Zentenes Tl].

47359.

Dedzin' skalu, dedzin' sveci,
Tumša mana istabiņa;
Kad atjāja mūs' māsiņa,
Tad pazuda vaiņadziņš.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

47360.

Sargies pati, man' māsiņa,
Sargi savu vainadziņu;
Brāļi sveci dedzināja,
Noņems tavu vainadziņu.
10 [Aizupes Tk].

★

e) Vainaga nauda

24321.

Vai Anniņ, man' māsiņ,
Turi cieti vaiņadziņu,
Ņeļauj to kustināt
Bez apaļa dālderīša!
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

24322.

Ai vecais bāleliņ,
Steidzies drīzi istabā!
Jau tautiņas naudu skaita
Par māsiņas vainadziņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

1. Ko, brālīti, namā raudi,
Ka nenāci istabā?
Tautu dēls naudu skaita
Par māsiņas vaiņadziņu.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Ko tie mani brāļi dara,
Namiņā stāvēdami?
Tautas skaita vaŗa naudu
Par māsiņas vainaciņu.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

3. Steidzies, mana māmuliņa,
Ar valodu istabā!
Jau tautiņas naudu bēra
Pāri manu augumiņu.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

24323.

Ak tu šķelmis tautu dēls,
Sak' man lētu vainaciņu;
Tavs kumeļš maksā simtu,
Nevelk manu vainaciņu.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

24324.

Ar naudiņu es piedzimu,
Ar naudiņu nomirīšu;
Ar naudiņu lai noņēme
Tautas manu vainadziņu.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

24325.

Dārgu, bāliņ', ij turiet
Manu puķu vaiņadziņu,
Vienu puķīt' ij sakiet
Simtu mārku maksājam!
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

24326.

Jaunajam brālītim,
Tam māsiņas gauži žēl,
Skaita naudu, birst asaras
Tautu galda galiņā.
184 [Dūrē (Vārmes pag. Kld)], 1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)], 191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)], 218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)], 241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

- 131 -

1. Jaunajam brālītim,
Tam māsiņas gauži žēl,
Skaita naudu, birst asaras
Tautu galda galiņā.
Stum, brālīti, tautu naudu
Pa galdiņa galiņiem,
Lai ritēja tautu nauda,
Kā rit tavas asariņas!
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

2. Tautas skaita sīku naudu
Par māsiņas vaiņadziņu.
Lai bij žēl, kam bij žēl,
Brūtes brālim, tam bij žēl,
Tas nocirta galdam stūri
No tā liela žēlumiņa.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

24327.

Ko gribi, māsiņa,
Par vaiņadziņu?
Vai gribi, māsiņa,
Baltajas avis?
- Negribu, negribu,
To man pašai.
- Vai gribi, māsiņa,
Raibajas govis?
- Negribu, negribu,
To man pašai.
- Vai gribi, māsiņa,
Bēraju zirgu?
- Negribu, negribu,
Tā man pašai.
- Vai gribi, māsiņa,
Lin' arājiņu?
- To gribu, to gribu,
Tā man nav.
224 [Kabilē (Kld)].

1. Ko gribi, māsiņa,
Par vaiņadziņu?
Vai gribi, māsiņa,
Balt' avitiņu?
- Negribu, negribu,
Tā man pašai.
- Ko gribi, māsiņa,
Par vaiņdziņu?
Vai gribi, māsiņa,
Raibaju govi?
- Negribu, negribu,
Tā man pašai.
- Ko gribi, māsiņa,
Par vaiņadziņu?
Vai gribi, māsiņa,
Bēraju zirgu?
- Negribu, negribu,
Tas man pašai.
- Ko gribi, māsiņa,
Par vaiņadziņu?
Vai gribi, māsiņa,
Miežu arājiņu?
- Negribu, negribu,
Tēvs miežus sēja.
- Ko gribi, māsiņa,
Par vaiņadziņu?
Vai gribi, māsiņa,
Rudzu arājiņu?
- Negribu, negribu,
Tēvs rudzus sēja.
- Ko gribi, māsiņa,
Par vaiņadziņu?
Vai gribi, māsiņa,
Pūŗu arājiņu?
- Negribu, negribu,
Tēvs pūŗus sēja.
- Ko gribi, māsiņa,
Par vaiņadziņu?
Vai gribi, māsiņa,
Linu arājiņu?
- Negribu, negribu,
Tēvs linus sēja.
- Ko gribi, māsiņa,
Par vaiņadziņu?
Vai gribi, māsiņa,
Klātgulētāju?
- To gribu, to gribu,
Tas man nava.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

24328.

Labāk dzēru purviņā
Ķikurainu ūdentiņu,
Nekā dzēru al' ar medu
Par māsiņas vainadziņu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Labāk dzēru purviņā
Ķikurotu ūdentiņu,
Nekā dzēru al' ar medu
Par māsiņas augumiņu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

24329.

Liela pulka bāluliņu,
Ko tie man laba dara?
Raudādami naudu skaita
Par māsiņas augumiņu.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

- 132 -

24330.

Lieciet vaļu, bāleliņi,
Lai māsiņa andelēja:
Lai pārdeva vainadziņu,
Lai pirk ūdra cepurīti.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

24331.

Lec, brālīti, no kumeļa,
Steidzies tautu istabā!
Tautu dēls naudu skaita
Par māsiņas vaiņadziņu.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

24332.

Maksā manis vaiņadziņis
Simtu marku piecdesmit.
Kā tas dārgi nemaksās,
Dārga pati valkātāja!
197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].

24333.

Man rociņas nosalušas
Kā lediņa gabaliņi,
Tautu naudu līdzinot
Par māsiņas vainadziņu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

24334.

Sak', vecaju bāleliņu,
Ko vērts māsas vainadziņis?
- Dod, tautieti, simts dāldeŗu,
Ņem ar visu valkātāju!
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

24335.

Šorīt līka mūs' brālīši, -
Ko tie līka, ko nelīka?
Vai tie līka miežus rudzus,
Vai māsiņas vaiņadziņu?
Tie nelīka miežus rudzus,
Tie līkst māsas vaiņadziņu.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

24336.

Sīki, smalki lietus lija
Pār šo zemes gabaliņu;
Sīki tautas naudu skaita
Par māsiņas vaiņadziņu.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

24337.

Turi cieti, turi cieti,
Māsiņ, savu vainadziņu!
Klāt stāvēja tautu dēls,
Saujā naudu šķindināja.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)], 206 [Kuldīgas apriņķī].

24338.

Vaicai tautas bāliņam:
"Dārgs vizuļu vainaciņš"?
Maksai viens vizulīts
Divi zelta gabaliņi.
317 [Lindē (Birzgales pag. Rg)].

24339.

Zila melna mūs' māsiņa,
Tautu naudu saņēmusi.
Svied zemē tautu naudu,
Valkā savu vainadziņ'!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Zila melna mūs' māsiņa,
Tautu naudu saņemdama.
Met zemē tautu naudu,
Atņem savu sārtumiņu!
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

★

47361.

Bruoleit, putu gabaliņš,
Kam puordevi vainadzeņu?
170 [Kapiņu D].

47362.

Brāļi brāļi, vaktējat,
Nu sāks māsa kupčēties:
Pārdod savu vainadziņu
Par micītes lupatiņu.
514 [Zentenes Tl].

47363.

Es nopierku vaiņadziņu,
Bodē stāvus stāvēdam';
Tautu dēls naudu skaita,
Kumeļā sēdēdams.
245 [Lutriņu Kld].

47364.

Ko nu, brāli, namā raudi,
Kā nenāc istabā?
Tautu dēls naudu skaita
Par māsiņas vainadziņu;
Kā tas, šķelmis, neieskaita
Kādu alvas gabaliņu.
23 [Ārlavas Tl].

- 133 -

47365.

Kriuklīte nūzīdēja
Myglūtajā reitiņā;
Myus' muosiņa puordavuse
Atraišami vainadziņu.
466 [Vārkavas D].

47366.

Maksājat, dieverīši,
Manu skaistu vainadziņu.
Kādēļ jūsu bālēliņš
Ilgu mūžu nedzīvoja?
Ne nu īsta vīramāte,
Ne nu skaista vainadziņa.
605 [Skolas].

47367.

Mazajam brāliņam,
Tam māsiņas gauži žēl:
Skaita naudu, birst asaras
Tautu galda galiņā.
Brāliņam vaŗa vārti,
Sudrabiņa stādaiciņi.
378 [Seces Jk].

47368.

Sargi, māsa, sargi, māsa,
Sargi savu vaiņadziņu!
Tautu dēls blakām sēd,
Saujā naudu šķindināja.
343 [Rāvas Lp].

47369.

Turi cieti, turi cieti,
Māsiņ, savu vaiņadziņu!
Tautu dēls blakum sēd,
Zelta nauda rociņā.
9 [Aizputes (Aizputes-Pils) Azp].

47370.

Sveši ļaudis svešā zemē
Noceļ manu vainadziņu:
Rāva ziedu, deva mārku,
Lauza zaru, pusdalderi.
525 [Alūksne Vlk apr.].

★

f) Vainagu noņem

24340.

Agri sniegi sasniguši,
Zaļa zāle pagalmā;
Agri tautas noņēmušas
Māsai zīļu vainadziņu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

24341.

Vai vai māsiņa [Anniņa, Līzīte],
Tavu cietu sirdi!
Nevienas asaras
Par vaiņadziņu!
202 [Striķos un Saldū (Zvārdes un Saldus pag. Kld)].

1. Ķiz' ķizu, māršiņa,
Paraudi žēli
Pēc jaunu dieniņu,
Pēc vaiņaciņa!
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

24342.

Ai ai manu vēlīgumu,
Kad es augu bāliņos!
Ilg' galvā nestāvēja
Sarknais rožu vainadziņš.
3971 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

24343.

Vai Dievī, vai Dievī,
Man galviņa gauži sāp!
Kaut es būtu pie māmiņas,
Pastāstītu māmiņai,
Kur nu manu sārti vaigi,
Kur sārtais vainacīc!
71 [Drustos (Drustu pag. C)].

24344.

Ai Dieviņi, ai Laimiņa,
Ko tu biji nolikuse:
Plendeŗam, dzērējam
Noņemt manu vainadziņu!
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

24345.

Ai māsiņa, ai māsiņa,
Tavu skaistu vaiņadziņu!
Labāk vīra piecietusi,
Ne skaistā vaiņadziņa.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

24346.

Vai māsiņ, tavu sirdi,
Vai bij koka, vai akmeņa!
Tautas dzied, raud bāliņi,
Tev nebira asariņas.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

24347.

Ai māsiņ cietu sirdi,
Vainaciņa neraudāji!
Man nobira asariņa,
Aiz galdiņa veŗoties.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

- 134 -

24348.

Ai mans zīļots
Vaŗ' vainadziņš,
No krūma, no zara
Vairojams,
No krūma, no zara,
No veca vīra; -
No jauna puisēna
Vairs nevarēju.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1. Es teču tecēju
Caur zaļu birzi,
Savu linšu vaiņagu
Vairīdama.
No krūma, no zara
Izvairīju,
No tautu dēliņa
Vairs nevarēju.
224 [Kabilē (Kld)].

24349.

Aile manu vaiņadziņu,
Krūkļu pītu, alvu lietu!
To paņēma tautu dēls,
Sudrabiņu dēvēdams.
176 [Sakaslejā (Sakas pag. Azp)].

24350.

Aili manu vaiņadziņu,
Noņem jaunu, kā pašūtu;
Tautu dēla sierdi spieda,
Tas neļāva savalkāt.
177 [Sakaslejā-Apriķos (Apriķu pag. Azp)].

24351.

Vai manu vaiņadziņu,
Te nopirka, te noņēma!
Brāļi galvu nogrozīja,
Dārgu naudu izdevuši.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

1. Pērngad pirku vainadziņu,
Šogad vaira nevalkāju;
Tēvs māmiņa gauži raud
Dārgas naudas devumiņu.
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

24352.

Vai manu vainadziņ,
Te nopirka, te noņēma!
Kaut bāliņi zinājuši,
Ne naudiņas netērētu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

24353.

Aili manu vainadziņ,
Tik jaunai nojemot!
Nu gribēju zīles pirkt,
Nu tik daiļi šūdināt.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

24354.

Aiju manu vainadziņu,
Tik jaunaji noņemot!
Tā bij manas pašas vaina,
Augsti cēlu valkādama.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

24355.

Aija manu vaiņadziņu,
Vairāk zelta, ne sudraba!
Mīl pašai valkājot,
Žēl tautām noņemot.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

24356.

Vai manu vainadziņu,
Vairāk zelta ne sudraba!
Noņem tautu neveiklītis,
Kā saulīti mirdzēdamu.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

1. Pirk man brāļi vainadziņu,
Vairāk zelta ne sudraba;
Kā austriņa mirdzināja,
Dēlu mātei noņemot.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

24357.

Vai manu vainaciņu,
Vairāk zelta ne sidraba!
To noņēma dēlu māte
Bez saulītes vakarā.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

24358.

Ailu manu vainadziņu,
Vairāk zelta ne sudraba!
To noņēma dēlu māte,
Kā saulīte rīta rasu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

24359.

Vai Anniņa, vai māsiņa,
Vai tev kauna vairs nebija?
Māte jēme vaiņaciņu,
Ne prievita neiedevi.
Kas godīga mātes meita,
Tā iedeva cimdu pāri,
Tā iedeva cimdu pāri,
Abas rokas nobučoja.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

- 135 -

24360.

Ai rudeni, pavasari,
Tu man laba nedarīji:
Rudens jēma vainaciņu,
Pavasaris gredzentiņu.
158 (Rāvā).

1. Ai rudenis, pavasaris,
Tas man labu nedarīja:
Pavasaris man nomauca
Div' sudraba gredzentiņi;
Ai, rudenis man noņēma
Manu zīļu vaiņadziņu.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

24361.

Ai skaistais vainadziņ,
Ai daiļā vijējiņa,
Abi divi palikāt
Neveiklīša rociņā.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

24362.

Ai vakar vakariņ,
Tu man žēli padarīji:
Tu noņēmi sārtus vaigus,
Tu vizuļu vainadziņu.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

24363.

Ar visiem laba biju,
Ar visiem saderēju;
Dod, Dieviņ, saderēt
Ar vaiņaga ņēmējiņu!
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Saderēja man dziesmiņa
Ar visiem ļautiņiem;
Dieviņš dod saderēt
Ar vainaga ņēmājiņu!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

24364.

Asaru upīte
Pie klēts durvīm:
Māsiņa raudāja
Par vainadziņu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

24365.

Bērziņam div' valiņas:
Aug lapiņa, krīt zemē;
Man nebija vienas vaļas:
Vaiņadziņu novalkāt.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Bērziņami sava vaļa
Rotāt lapas, mest zemē;
Kad man būtu tāda vaļa
Ar to zīļu vainadziņu!
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

24366.

Bērziņam lapas bira,
Citas auga tai vietā;
Man noņēma vaiņadziņu,
Ne mūžā neuzlika.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

24367.

Bērziņš auga iz akmiņa
Sudrabiņa lapiņām;
Man nopina māmuņīte
Noceļamu vaiņuciņu.
113 [Alūksnē].

24368.

Bērziņš lapas darināja,
Es darinu vainadziņu;
Salna koda bērza lapas,
Tautas ņēma vainadziņu.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)], 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

1. Bērziņš auga uz akmini,
Zelta lapas galotnī;
Es izaugu pie māmiņas,
Zelta kroni valkādama.
Vējš nopūta bērzam lapas,
Tautiets manu vainadziņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)], 224 [Kabilē (Kld)].

24369.

Bērziņš lapas darināja,
Es darinu vainadziņu;
Tautas vaļas man neļāva
Līdz galam darināt.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

24370.

Bij tādam delverim
Noņemt manu vaiņadziņu!
Es būt' savu vaiņadziņu
Pie māmiņas novalkājse.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

24371.

Bij tādam vējiņam
Vītoliņu vēcināt!
Bij tādam nelietim
Noņemt manu vainadziņu!
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

- 136 -

1. Ne tādam vējiņam
Magoniņu purināt;
Ne tādam netikļam
Noņemt manu vainadziņu.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

24372.

Briute briute, kur tovs gūds,
Kur tovs zeiļu vaiņuceņš?
- Gūdu laižu vējeņā,
Vaiņuceņu zam kuojeņu.
435 [Latgalē].

24373.

Daiļi savas kājas avu,
Daiļi liku vainadziņu;
Vai tādam neliešam
Noņemt munu vainadziņu!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

24374.

Dievs dod apsei notrīcēt,
Ka tā mani nobiedēja;
Dievs dod algu tautiešam
Par vaiņaga jēmumiņu.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

24375.

Dēlu māte man noņēma
Lagzdu ziedu vaiņadziņu.
Man aizgāja trīs dieniņas,
Viena zieda meklējot.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

24376.

Dēlu māte man noņēma
Lagzdu ziedu vaiņadziņu.
Nedomā, dēlu māte,
Ka es cita nedabūšu;
Rītu iešu lagzdienā,
Pīšu citu dziedādama.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

24377.

Dēla māte, zvēra māte,
Norāv' manu vainadziņu,
Norāv' manu vainadziņu
Ar visiemi matiņiem.
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

24378.

Div' kalniņi noziedēja
Sarkaniem ziediņiem;
Div' māsiņas godā tapa
Ar to vienu vaiņadziņu.
190 [Kuldīā], 203 [Usmā (Usmas pag. Vp)].

1. Trīs kalniņi noziedēja
Sarkanā āboliņa;
Trīs māsiņas novalkāja
Vienu zīļu vainadziņu.
89 [Leimaņos (pie Vecpiebalgas C)].

24379.

Dzērve kliedz, meita raud
Staiga purva maliņā;
Dzērve kliedza, kājas sala,
Meita raud vainadziņa.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

24380.

Es, māmiņa, tav' meitiņu
Pats aizvedu, pats atvedu,
Vainadziņu vien noņēmu
Par pļaviņas ganījumu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

24381.

Es noviju vainadziņu
Daugaviešu lejiņā;
Tur noviju, tur palika
Daugaviešu rociņā.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1. Viju, viju, nenoviju
Spilves ziedu vainaciņu;
Tur es viju, tur palika,
Spilves dēla rociņā.
318 [Lindes Birzgalē (Birzgales pag. Rg)].

24382.

Es saviju vainadziņu
Simtu puķu trejdeviņu.
Pirka kungi, nenopirka,
Nāca tautas, tās noņēma.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

24383.

Es tam dotu savu mantu,
Visu savu bagātību,
Kad kas manu vainadziņu
Otrreiz liktu galviņā.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

24384.

Es tautām noganīju
Baltu auzu tīrumiņu;
Par auziņu ganījumu
Noņem manu vainadziņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Es tautām noganīju
Sīku auzu gabaliņu;
Tautas man ķīlām jēme
Sīku linšu vaiņaciņu.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

- 137 -

24385.

Es tev lūdzu, līgaviņa,
Glabā manu cepurīti,
Kā es tavu vainadziņu
Visu mūžu paglabāju!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

24386.

Es teceņus vien tecēju
Bodē pierkt vainadziņu.
Sak' tautietis stāvēdams:
Pierc, meitiņa, nevalkāsi!
Novalkās man' māsiņa,
Sav' naudiņu nedevuse.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

1. Botī pirku vainadziņu
Ar jauno bāleliņu.
Sak' tautietis lūkodamis:
Pērc, meitiņa, nevalkāsi!
Kaut zinātu nevalkājsi,
Ne naudiņas netērētu.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

24387.

Es teciņus vien tecēju
Pie vaiņagu vezumiņa;
Tecēdama ieraudzīju
Sav' vaiņaga ņēmējiņu.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

24388.

Gana gudri es dabūju
Lakstīgalas vainaciņ':
Apkārt gāju, cauri līdu
Smalkam lazdu krūmiņam.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

24388v1.

Apkārt teku, cauri lienu
Smalkam lazdu krūmiņam,
Ir tad vēl nedabūju
Lakstīgalas ļaudeviņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

2. Ar gudrību es dabūju
Lakstīgalas valodiņu:
Pāri lēcu, cauri līdu
Smalkam lazdu krūmiņam.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)], 293 [Gravendālē (Mežotnes pag. B)].

24389.

Gauži raud sila priede,
Vējiņš lauza galoknīti;
Gauži raud mūs' māsiņa,
Kam noņēma vainadziņu.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

24390.

Gauži raud ciema meita,
Pliku galvu palikuse.
Kur tu liki, ciema meita,
Savu zīļu vaiņadziņu?
Kam pārdevi, cik paņēmi
Par to savu vaiņadziņu?
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

24391.

Godam dzimu, godam augu,
Godam gribu nodzīvot;
Ar godiņu noņemiet,
Tautas, manu vainadziņu!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)], 135 [Smiltenē (Smiltenes pag. Vlk)].

24392.

Grūž porā, grūž ellē
Tautu meitas vaiņadziņu!
Tādu ceļu viņa gājse,
Tā iet viņas vaiņadziņš.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

24393.

Īss mūžiņš, labs mūžiņš,
Vaiņadziņu valkājot;
Kad noņēma vaiņadziņu,
Bēdas bēdu galiņē.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

24394.

Ja ar godu, tad ar godu
Lai ņem manu vaiņadziņu;
Es negribu bez godiņa
Ne vizuļa noraunam.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

24395.

Ja ar godu, tad ar godu
Ņemiet manu vaiņadziņu!
Es nebiju ne dieniņas
Bez godiņa valkājuse.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

24396.

Ja ar godu, tad ar godu
Ņemat manu vainadziņu;
Ja ar godu neņemat,
Lai stāv visu neņemams!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Ja ar godu, tad ar godu,
Godīgais tēva dēls;
Ja bez goda, lai stāvēja
Mans vizuļu vaiņadziņš!
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

- 138 -

24397.

Ja ar godu, tad ar godu
Ņemiet manu vaiņadziņu;
Neņemiet celiņā,
Ne celiņa maliņā!
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

24398.

Jau man gaudi, jau man žēl,
Vēl man dara darāmo:
Jau atšķīra no māmiņas,
Vēl noņēma vainadziņu.
1311 [Apē (Vlk)].

24399.

Jaunajam bērziņam
Vējš nolauza galoknīti;
Kam bij man tik jaunai
Nojemt savu vainaciņu!
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

24400.

Kādēļ manis vainadziņis
Krīt zemē skanēdams?
Vienu nakti vien gulēju
Pie nelieša tēva dēla.
108 [Veismaņu pagastā (Vaives pag. C)].

24401.

Kalnā kāpu, tur nokrita
Mans vizuļu vainadziņš.
Atdodiet, sveši ļaudis,
Svaiņa pirkts, ne bāliņa!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Kalnā kāpjot i nokrita
Mans vizuļu vainadziņš.
Ciema puiši, brāleliņi,
Dabūjuši, atdodiet!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

24402.

Kalnā kāpu, tur nokrita
Mans vizuļu vaiņadziņš.
Dieviņš zina, to kritumu
Vai es vaira atdabūšu.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

24403.

Kam bij man tik jaunai
Atdot savu vaiņadziņu?
Vēl bij man pāŗa gadu
Dažu labu kaitināt.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

24404.

Kam, māsiņa, grazni augi,
Kam zīlītes šūdināji?
Viens netiklis tēva dēlis
Noņem tavu vaiņadziņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

24405.

Kam nāci, stērstiņa,
Zvirbuļu pulkā?
Zvirbuļi norāva
Cekuliņu.
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

24406.

Kamēr meita vaiņagā,
Zied magones daiļumā;
Kā noņēma vainadziņu,
Vējš nopūta daiļumiņu.
312 [Ērberķē (Mazzalves pag. Jk)].

24407.

Kas kait man nenocirst
Zaļas priedes virsūnīti?
Kas kait man nenoņemt
Savas māsas vainadziņu?
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Kad es gribu, es nocērtu
Zaļa bērza virsaunīti;
Kad es gribu, es noņemu
Jaunas meitas vainadziņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

2. Priedītei, eglītei
Vejiņš trauca pupuriņu;
Meitiņām, māsiņām,
Tautas ņēma vaiņadziņu.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

24408.

Kas, māsiņa, tev kaitēja,
Tu staigāji raudādama?
Man bij kaite, ko es raudu,
Man noņēma vainadziņu.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

24409.

Kas man kait nenoņemt
Savas māsas vainedziņ'?
Vai nebija man' māsiņa
Ar godiņu nesājusi?
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

24410.

Kas redzēja priedei ogas,
Kad tai ziedi noziedēja?
Kas redzēja māsiņai
Tautās rožu vaiņadziņu?
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

- 139 -

24411.

Kau(t) man būtu bāleliņš
Jele strada lielumā,
Nenoņemtu tautiņās
Liecenieks vainadziņa.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

24412.

Kaut man būtu bāleliņš
Jel strazdiņa lielumā,
Nenoņemtu vainadziņu
Iedzimtāi vietiņā.
104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

24413.

Kou man būtu īstu brāļu
Jal straediņa lieluimiņa,
Nanuoņamtu naeveiklīts
Muna puķu vaiņaeciņa.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

24414.

Ķeparītis tautu dēls
Platajām kājiņām,
Tas norāva mūs' māsiņas
Zelta zaru vaiņadziņu.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

24415.

Ķizu ķizu, māsiņa,
Paraudi žēli,
Kam mīļi runāji
Ar tautu dēlu!
Būt' dzedri runājse,
Būt' atsacījse.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

24416.

Klusu klusu audzināju
Ciemā savu līgaviņu;
Nu ļautiņi padzirdēja,
Ka noņēmu vainadziņu.
190 [Kuldīā].

24417.

Ko Dievam es sariebu,
Ko savai māmiņai?
Pašu piektu vakariņu,
Noņem manu vainadziņu.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

24418.

Ko, māsiņa, tu nu raudi
Vaira sava vaiņadziņa?
Pati gāji tautiņās,
Arājiņa gribēdama.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

24419.

Ko tautām grēka dara
Mans vizuļu vaiņadziņš?
Ne tas tautu biržu līda,
Ne ozolu darināja.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

24420.

Ko, tautieti, tu raudāji?
Tāds tu biji, tāds paliki;
Es raudāju, man bij žēl,
Man noņēma vaiņadziņu.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

24421.

Krīt zemē kļava lapa,
Krīt dziļē ūdenē;
Krīt zemē vaiņadziņš,
Krīt nelieša rociņē.
226 [Kandavā (Tl)].

24422.

Kupla liepa, zemu zari,
Cauri līdu raudādama:
Ciema puiši, bāleliņi,
Noņem manu vainadziņu.
43 [Tīnūžos (Ikšķiles pag. Rg)].

24423.

Labāk savu vainadziņu
Ap celmiņu apdauzīju,
Ne devusi nosaņemt
Slinkam tēva dēliņam.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

24424.

Lai bij žēl, ka bij žēl,
Žēl bij sava vainadziņa!
Te uzlika, te noņēma,
Necik ilgi nevalkāju.
Kad bāliņi to zinātu,
Tad tik dārgi nemaksātu.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

24425.

Lieli vēji nolauzuši
Pura bērza galotnīti;
Lielas tautas noņēmuši
Māsiņai vaiņadziņu.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

- 140 -

24426.

Līgodamis vējš nolauza
Birzē bērza galoksniņu;
Žēlodamis es noņēmu
Tās meitiņas vaiņedziņu.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

1. Vējš nolauza līgodams
Pura bērza galotnīti;
Dievs noņēma mīlēdams
Sērdienītes vaiņadziņu.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

24427.

Līsti, līsti, lietutiņi,
Jel rasas dēļ;
Raudi, raudi, māršiņa,
Jel slavas dēļ!
151 [Lieljumpravā (Jumpravas pag. Rg)].

1. Pal'ej, l'eit'eņ,
Rosys d'eļ;
Paraudi, muos'eņ,
Slavis d'eļ!
Ka nal'eji niu, l'eit'eņ,
Gon tu l'eisi sīna laiku;
Ka naraudi niu, muos'eņ,
Gon rauduosi dz'eivuodama.
426 [Sakstagala pag. Rz].

24428.

Lustējieti, jūs māsiņas,
Mana luste aizgājuse,
Mana luste aizgājuse
Līdz ar zīļu vainadziņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

24429.

Lustīgam, vēlīgam
Noņemt manu vainadziņu:
Vai es biju ne lustīga,
Vainadziņu valkādama?
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

24430.

Lustīt mana, līksmīt mana,
Kur tu man nu paliki?
Vai tu man tur paliki,
Kur nonēma vainadziņu?
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

24431.

Māsiņ, mana jaunākā,
Vēl bij tevi meitā būt,
Vēl bij tevi meitā būt,
Valkāt zīļu vaiņadziņu.
258 [Bērzmuižā (Bērzes pag. Jg)].

24432.

Man bij skaists vainaciņš
Sudrabiņa lapiņām;
Ņem vainagu dēlu māte,
Mani pašu tautu dēls.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

24433.

Man māsiņas tā nav žēl,
Kā māsiņas vainadziņa:
Spīdēj' visi sētmalīši,
Māsiņai staigājot.
389 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

24434.

Mans skaistais vainadziņš,
Tas nokrita kāziņās;
To samina kunga dēli,
Kāziņās dancodami.
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

24435.

Mauc, tautieti, baltus cimdus,
Tad ņem māsas vainadziņu!
163 [Dzērvē (Dzērves pag. Azp)].

24436.

Migla migla, liela rasa,
Tā man laba nedarīja:
Migliņa neredzēju,
Kas noņēma vaiņadziņu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

24437.

Migla migla, liela rasa,
Tā man laba nedarīja:
Rasā manas kājas mirka,
Miglā zuda vainadziņš.
224 [Kabilē (Kld)].

1. Migla migla, rasa rasa,
Tu man laba nedarīji:
Rasāi manas kājas sala,
Miglā zuda vauņadziņš.
Saulītēi ieraudzīju
Tautu dēla rociņāi.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

24438.

Mīl manim, tautu dēls,
Tavi sirmi kumeliņi;
Tev mīlēja, tu noņēmi
Manu zīļu vainadziņu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

- 141 -

24439.

Mīļi mīļi tā vārdiņi,
Kas pirmais bildināja;
Silta silta tā rociņa,
Kas nocēla vaiņadziņu.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

24440.

Nij, māršiņ, raud' uz mani,
Nij uz mani žēlojies!
Tavi pašas bāleliņi
Noņems tavu vainadziņu.
104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

24441.

Ne mūžam nedabūšu,
Kas pazuda šoruden:
Pazud' mani balti vaigi,
Pazud' pērļu vainadziņš.
282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)].

24442.

Ne par lietu es atdevu
Savu zīļu vainadziņu:
Par to vecu tautu dēlu,
Kā par praula gabaliņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

24443.

Neba dižas vainas dēļ
Noņem manu vainadziņu:
Mazu brīdi pastāvēju
Ar tautieti baznīcā.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

24444.

Nekad žēli neraudāju,
Kā raudāju vienu dienu,
Redzu savu vaiņadziņu,
Zūdam tautu rociņā.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

24445.

Nasalūbe, nasalūbe
Bruoel'eņam runuojūt;
Tautis v'ērsu patureja
Iz tuo muna vainuceņ'.
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

24446.

Ņem, tautiet, vainaciņ'
Vieglajām rociņām,
Lai galviņa nesāpēja,
Visu mūžu dzīvojot.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

24447.

Ņeņem vis, tautu dēls,
Mana zīļu vainadziņa,
Ja zinies nenopirkt
Skaistas cauņu cepurītes!
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1. Neņem vis, tautu dēls,
Mana puķu vainadziņa,
Ja nezini pūriņāji
Skārdiem šūtas cepurītes!
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

24448.

Neraudātu, neraudātu
Savu zīļu vaiņadziņu,
Gan es biju gŗūtredzējse,
Vaiņadziņu valkādama.
177 [Sakaslejā-Apriķos (Apriķu pag. Azp)].

24449.

Noņem manu vainadziņu,
Noņem manu vieglu dienu.
Vai tā mana viegla diena
Zem vaiņaga gulējusi?
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)], 424 [Barkavas pag. Rz].

1. Noņem manu vainadziņu,
Noņem manu vieglumiņu.
Vai tas manis vieglumiņš
Vainadziņa cekulā?
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

24449¹.

Noputēja auzu spilva,
Veldītēi iekrizdama;
Noputēja man' matiņi,
Vainadziņu noņemot.
20 [Krapē (Krapas pag. Rg)].

24450.

Noskrien putnis no žagara,
Žagars vien līgojās;
Noņem tautas vainadziņu,
Mati vien plīvējās.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Noskrien putnis no zariņa,
No- zariņš- līgojās;
Noņem tautas vainadziņu,
No- vizuļi- skanējās.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

24451.

Paldies saku tautiešam,
Kas noņēma vainadziņu,
Kas nelika vējiņam
Manu matu purināt.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

- 142 -

1. Paldies saku Laimiņai,
Ka tā mani sievu lika,
Nelik' vairs vējiņam
Manu matu plivināt.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

24452.

Paldies teicu tautietim
Par vaiņaga noņēmumu;
Abas ausis nosutušas,
Vaiņadziņu valkājot.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

24453.

Pate vārna pelci jauca,
Pate gāja mazgāties;
Pats tautietis izvainoja,
Pats noņēma vaiņadziņu.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

24454.

Pats māsiņu izaudzēju,
Pats izlaidu tautiņās,
Pats izlaidu tautiņās,
Pats noņēmu vaiņadziņu.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

1. Pats māsiņu izaudzēju,
Pats māsai maizi devu,
Pats noņēmu vainadziņu
Tautu galda galiņā.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

24455.

Pav'sar pirku vainadziņu,
Rudien tautu rociņāi.
Tik maniemi bāliņiemi
Dārgas naudas devumiņš.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

24456.

Pieviļ mani sveši ļaudis,
Gana gudri dzīvojot:
Noņem manu vainadziņu
Ar bērziņa žagariņu.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

24457.

Pilni tautu tīrumiņi
Zemzarīšu ozoliņu;
Pats zemais ozoliņš
Noraun manu vainadziņu.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)], 322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

1. Ozoliņu birzi gāju,
Rokā nesu vainadziņu;
Pats mazais ozoliņš
Norauj manu vainadziņu.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

24458.

Pirmo reizi es atnāču,
Lai palika pēdīgā;
Pirmās reizes nākumiņu
Noņem manu vainadziņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

24459.

Pirc, tautieti, man puķīti
Sudrabiņa lapiņām,
Kam noņēmi vaiņadziņu
Pašā ziedu laiciņā!
14 [Inčukalnā (Inčukalna pag. Rg)], 98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)], 190 [Kuldīā].

1. Pirc, tautieti, Rīgā, micu,
Pirc cekulu galīnā,
Kam noņēmi vaiņadzīn'
Pašā ziedu laicīnā!
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

24460.

Pirc, tautieti, Rīgāi autu
Zeltītām maliņām!
Es nejemšu nezeltītu
Pretim savu vaiņadziņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

24461.

Pērc, tautieti, Rīgā autu
Zeltītāmi maliņām,
Kam noņēmi vaiņadziņu
Zeltītāmi lapiņām!
1571 [Virgā (Virgas pag. Lp)].

24462.

Pirc, tautieti, Rīgā mici
Zeltītām bantītēm!
Te tu tādu nedabūsi,
Kas vērts mana vaiņadziņa.
203 [Usmā (Usmas pag. Vp)].

24463.

Pirc, tautieti, Rīgā mici
Sudrabiņa spicītēm!
Es valkāju bāliņos
Apzeltītu vaiņadziņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Pirc, tautieti, man micīti
Sudrabiņa knipelēm!
Bāliņos izvalkāju
Zelta zīļu vainadziņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

- 143 -

24464.

Pirc, tautieti, zīdautiņu
Sudrabiņa maliņām,
Kam tu mani jaun' izvīli
No vizuļu vainadziņa!
3031 [Tomē (Tomes pag. Rg)].

1. Pirc, tautieti, slēžu autu
Sudrabiņa maliņām,
Kam tu mani mazu ņēmi
Nezīļotu vaiņadziņu!
299 [Mežotnē un Švitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)].

24465.

Pircin pirkta man zemīte,
Pircin zemes arājiņš:
Ar pūriņu zemi pirku,
Ar vaiņagu arājiņu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

24466.

Plata upe, šaura laipa,
Pāri gāju raudādama;
Iekrīt mans vaiņadziņš,
Mūžam vaira nedabūju.
1311 [Apē (Vlk)].

24467.

Pūt, pūt, vējiņi,
Putini spalvas!
Klētēi pelēku
Vistiņu plūca.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

1. Mazs mazs vējiņš,
Putēja spalvas:
Klētēi plūkājši
Pelēku zosi.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

2. Pūš, pūš, vējiņ,
Putina spalvas,
Klētēi plucina
Pelēku vistu.
Darināte, vecas vistas,
Jauni visti cekuliņu!
177 [Sakaslejā-Apriķos (Apriķu pag. Azp)].

3. Putu putu spalviņas
Pa istabiņu,
Nu plūca vanags
Pelēku vistiņu.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

24468.

Puķīt', mana līgaviņa,
Pats es tevi audzināju,
Pats es tevi audzināju,
Pats noņēmu vainadziņu.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

24469.

Puķīt, manu līgaviņu,
Pats es tevi audzināju,
Pats es tev Rīgā pirku
Smalku zīļu vainadziņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

24470.

Puķīt' rāvu tecēdama
Otra kunga pagastā;
Par puķītes rāvumiņu
Ķīlā manu vainadziņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

24471.

Puķītēs vērdamās,
Raudu sava vaiņadziņa.
Kur nu likšu, kad noraušu,
Kad nelikšu vaiņagā?
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

1. Kā, māsiņ, tu raudāji,
Svētu rītu ganīdama?
- Raudu sava vaiņadziņa,
Puķītēs vērdamās.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

24472.

Pučeitēs vārdamuos,
Raužu sova vaiņuceņa:
Zīd pučeites duorzeņā,
Nazīd vaira vaiņuceņš,
Navar' likt gal'veņā.
425 [Dricēnos (Dricēnu pag. Rz)].

24473.

Raud' nu, māsiņa,
Nu laiks raudāt;
Neraudi mūžos
Dzīvodama!
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1. Nu raudi, māsī,
Nu tiesa raudāt;
Neraudi mūžā
Dzīvodama!
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

24474.

Rieksta dēļ es nolaužu
Zaļai lazdai virsotnīti;
Sievas dēļ es noņēmu
Jaunai meitai vainadziņu.
104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

- 144 -

1. Man bij viena rieksta dēļ
Locīt visu lazda krūmu;
Man bij viena puiša dēļ
Noņemt savu vainadziņu.
2 [Aderkašos (Taurupes pag. Rg)].

2. Putras dēļ es nopļāvu
Zaļus miežus līdumā;
Sievas dēļ es noņēmu
Jaunas meitas vainadziņu.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

3. Rīkstes dēļ es nolaužu
Zaļa bērza virsaunīti;
Sievas dēļ es noņēmu
Jaunas meitas vaiņaciņu.
86 [Ļaudonā (Ļaudonas pag. Md)].

24475.

Ripu ripu pār istabu
Mans vizuļu vainadziņš;
Paldies saku tautiešam,
Tas paspēra pabeņķī.
35 [Rembatē (Rembates pag. Rg)].

24476.

Rozes zied, magonītes
Manāi zīļu vaiņagāi;
Raudāj' Dēkla, raudāj' Laima,
Redz netikli nojemam.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

24477.

Sadien miezis ar apeni
Vienā mucas dibenā;
Dievs dod mums sadienēt
Ar vaiņaka ņēmājiņu.
151 [Lieljumpravā (Jumpravas pag. Rg)].

24478.

Suop sirsneņa, suop gal'veņa,
Kuo jei suop, kuo nasuop?
Suop sirsneņa tāv' ar muoti,
Suop gal'veņa vaiņuceņa.
425 [Dricēnos (Dricēnu pag. Rz)].

24479.

Sāpēt sāp man galviņa,
Kā tā sāp, kā nesāp?
Sāpēj' zīļu vainadziņa,
Ko valkāju bāliņos.
3531 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Sāpēt sāp man galviņa,
Kā tā sāp, kā nesāp?
Vai sāp zīļu vainadziņa,
Vai caunītes cepurītes?
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Sāpēt sāp man galviņa,
Kā tā sāp, kā nesāp?
Vai sāp cauņu cepurītes
Pretim zīļu vaiņadziņu?
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

24480.

Sausa krūkle noziedēja
Miglājā rītiņā;
Jauna meita pārdevuse
Atraitņam vainadziņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

24481.

Saucu pilnu saukumiņu,
Vidū tautu stāvēdama:
Redzu savu vaiņadziņu
Zūdam tautu rociņā.
170 [Lielnīkrācē (Nīkrāces pag. Azp)].

1. Sauc Dēklīte, met ar roku,
Kalniņāje stāvēdama,
Redzēj' manu vainadziņu
Zūdam tautu rociņā.
190 [Kuldīā].

24482.

Šim piederu, tam piederu,
Vainadziņu valkādama;
Kad noņēma vainadziņu,
Tad vienam piederēju.
18 (Kliģenē), 159, 195.

24483.

Sēr' augusi tā meitiņa,
Sēri nesa vaiņadziņu;
Mans brālītis, žēlodamis,
Noņem sēru vaiņadziņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

24484.

Sēri dzimu, sēri augu,
Sēri nesu vaiņadziņu.
Ar godiņu noņemat
Sēri nestu vaiņadziņu!
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)], 207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

1. Sērdienīte tā meitīna,
Sēri nesa vainadzīnu.
Ar godīnu nojemat
Sēri nestu vainadzīnu!
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

- 145 -

24485.

Sen sacīju, nu es iešu
Ar tautām dalībās:
Uz robeža cimdi krita,
Vainags tautu rociņā.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

24486.

Sirdi manu, dūšu manu
Zaļa vaŗa kaldinātu:
Jau pieciešu tēv' ar māti,
Vēl noņēma vainadziņu.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

24487.

Skaists bij manis vainaciņis,
Vairāk zelta ne sudraba;
Nivizēja, nospīdēja
Tautu galda galiņā.
330 [Kaldabruņās (Rubenes pag. Il)].

24488.

Skrapšējās, kad izdzēru
Ābels koka biķerīti;
Skapšējās, kad noņēmu
Jaunas meitas vainadziņu.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

24489.

Spīdi, spīdi, vizi, vizi,
Manu zīļu vainadziņu!
Apžib acis tautiešam,
No gāliņas nojemot.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

24490.

Spīdi, spīdi, vizi, vizi,
Mans vizuļu vainadziņš!
Kā saulīte norietēja,
Tautiņāmi noņemot.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1. Vainag, manu vainadziņu,
Vairāk zelta ne sudraba,
Kā saulīte norietēja,
Tautiņām noņemot.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

24491.

Stāvu vien pastāvēju
Ar tautieti klētiņā,
Saka mani gulējušu,
Noņem manu vainadziņu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

24492.

Zuda man bāliņos,
Kas pazuda, tā dabūju;
Kas pazuda tautiņās,
Tā mūžam nedabūju:
Zuda man meitas vārds,
Zuda puķu vaiņadziņš.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Zuda man, zuda man
Divas lietas dieniņā:
Zuda man meitas vārds,
Zuda zīļu vaiņadziņš.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

24493.

Zuda man, kas man zuda,
Kas pazuda, to dabūju,
Zuda zīļu vainadziņš,
To mūžam nedabūju.
3531 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Lai man zuda, kas man zuda,
To atradu ganīdama;
Zuda zīļu vaiņaciņš,
To mūžam neatradu.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

24494.

Zuda zuda, kas man zuda,
Zuda zīļu vainadziņš;
Tika man, kas man tika,
Tika miežu arājiņš.
89 [Leimaņos (pie Vecpiebalgas C)], 354 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

24495.

Sūtāt mani sētā,
Neiešu sētā,
Še pat dancošu
Pa beņķa virsu
Deviņas dienas,
Deviņas naktis
Ar savas māsiņas
Vainadziņu.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

24496.

Suni suni tautu dēls,
Sunīs mana māmuliņa;
Ja negribi sunījams,
Atdod manu vainadziņu!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

24497.

Sveša māte mani ņēma
Savam govju ganiņam.
Kad tu manu ganam ņēmi,
Kam noņēmi vainadziņu?
224 [Kabilē (Kld)], 345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 146 -

1. Ganiņam mani veda
Tautu dēla māmuļiņa.
Kad tu vedi ganiņam,
Kam nocēli vaiņadziņu?
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

2. Saka tautas precēdamas,
Ganiņam vien vedod.
Kad vedāt ganiņam,
Kā ņēmāt vainadziņu?
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

24498.

Sveši ļaudis gan gribēja,
Lai es raudu vainadziņa.
Neraudāšu, neraudāšu,
Ar godiņu nonesāju.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

24499.

Tā sacīja tij Ilzīte,
Vainadziņu nosviezdama:
Ej ellē, čenčerīt,
Būs man caunu cepurīte!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

24500.

Tad dziedāju, tad lustēju,
Kad valkāju vainadziņu;
Kad noņēma vainadziņu,
Tad lustīte pagalam.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

24501.

Tažara tažara
Mičotāja:
Ne pa stundu nenoņēma
Mūs' māsiņas vaiņadziņu.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

24502.

Tautiets man kroņa prasa
Par naksniņas gulējumu.
Vai svārciņi tev noplīsa,
Vai rociņas nogulēju?
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Tautiets man maksas prasa
Par naksniņas gulējumu.
Tu gulēji, es raudāju,
Vēl tu man maksas prasi.
Vai svārciņi tev noplīsa,
Vai rociņu nogulēju?
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

24503.

Tautu dēla klētiņā
Bezdibina avotiņš:
Ar vaiņagu ietecēju,
Bez vaiņaga iztecēju.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

1. Vai tā tautu istabiņa
Bezdibena avotiņš?
Ar vaiņaku ietecēju,
Bez vaiņaka iztecēju.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

24504.

Tautu dēla klētiņā
Bezdibena avotiņš:
Kā iegāju, tā iekrita
Mans ražanis vaiņadziņš.
71 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

1. Bezdibenis ezerinis
Tautu dēla klētutiņa:
Kur tas kritis, tur palika
Mūs' māsiņas vaiņaciņš.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

2. Dziļa tautu istabiņa
Kā dziļais avotiņš:
Kā iegāju, tā nokrita
Mans vizuļu vainaciņš.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

3. Elle elle, bezdubenis
Tautu galda galīnā:
Tur noslīka, tur nogrima
Māsas zīļu vainadzīnis.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

4. Vai bij aka, vai avotis
Tautu dēla klētītēi?
Kā noņēma, tā pazuda
Manis zīļu vaiņadziņis.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

24505.

Tautu dēla klētiņā
Bezdibena avotiš,
Kur māršiņai paglabāt
Savalkātu vainadziņu.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

24506.

Tautu dēla klētiņā
Bezdibiņa avotiņš:
Tur iekrita vaiņadziņš,
Mūžam vairs nedabūju.
216 [Ventspilī].

1. Pie tautieša klētsdurvīm
Vējš nopūta vainadziņu;
Pašā tautu klētiņā
Bezdibena avotiņš:
Tur iekrita, tur palika,
Mūžam rokā nedabūju.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

- 147 -

2. Tautu meita kājas āva
Straujupītes maliņā;
Iekrīt zīļu vaiņadziņš,
Mūžam vairs neredzēja.
1331 [Sikšņu pagastā (Gaujienas pag. Vlk)].

24507.

Tautu dēla mīļi vārdi
Noņem manu vaiņaciņ'.
Redzēs, mūžu dzīvojot,
Būs tam tādi mīļi vārdi?
21 [Krimuldā (Krimuldas pag. Rg)].

1. Tautu dēlam mīļi vārdi,
Ņemot manu vaiņadziņu;
Kur tie tavi mīļi vārdi,
Visu mūžu dzīvojot?
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

24508.

Tautu dēls man vaicāja,
Kādu pirkt cepurīti.
Vai tu, šķelmi, neredzēji,
Kādas manas uzactiņas?
Melnas manas uzactiņas,
Melna mana cepurīte.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Tautu dēlis man vaicāja,
Kadu pirkti vaiņadziņu.
Pirc, tautieti, melna samta,
Melnas manas uzactiņas!
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

24509.

Tautu dēls tautu meitai
Rīgā pirka vainadziņu.
Nebij kauna pircējam,
Ne vaiņaga ņēmējai.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

24510.

Tautu dēls, viltinieks,
Izkrāpj mani vizināt;
Ne par velti vizināja,
Ķīlām nēma vainadziņu.
184 [Dūrē (Vārmes pag. Kld)].

1. Tautiets mani vizināja
Dābolaiņu kumeliņu.
Viegli šķelmis vizināja,
Ķīlām ņēma vaiņadziņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

24511.

Tautu meita gauži raud,
Raud pēc sava vaiņdziņa:
Tai noņēma vaiņadziņu
Pašā ziedu laiciņā.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

24512.

Tautu meita miera lūdza
No tā muna bāleliņa.
- Tad es tev mieru likšu,
Kad noņēmu vainadziņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

24513.

Tautu meita noraudāja
Vienu vecu vaiņadziņu;
Kā es gauži neraudāju
Sava īsta bāleliņ'?
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1. Žēli raude tautu meita
Sava veca vaiņadziņa;
Kā es žēli neraudāju
Sava jauna bāleniņa?
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

24514.

Tautu meita, pijolīte,
Spēlēdama vien staigāja;
Spēlēdama nospēlēja
Savu zīļu vainaciņu.
21 [Krimuldā (Krimuldas pag. Rg)].

24515.

Tautu meitas vaiņagam
Rēdes vien palikušas;
Kad noņemtu mans brālītis,
Ne to pašu nepaliktu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

24516.

Tēvam žēl, mātei žēl
Mana skaista vainadziņa.
Sirsniņi, munu pieciešanu,
Tautiņām noņemot!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

24517.

Tev, griķīt, platas lapas,
Paslēp pērli migliņā;
Tev, bāliņ, daudz naudiņas,
Izpirc manu vainadziņu!
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

24518.

Teci, teci, Daugaviņa,
Sarkanām putiņām!
Man iekrita pārejot
Sarkans rožu vainadziņš.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 106 [Viesienā (Viesienas pag. Md)], 126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

- 148 -

1. Sarkans mans rožu kronis,
Tas iekrita upītē;
Tā upīte novizēja
Sarkaniem ziediņiem.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

24519.

Tīšām gāju, nebēdāju,
Pa tautieša rudzu lauku;
Iznāk nelga tēva dēls,
Noņem manu vaiņadziņu.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

24520.

Trīs gadiņi savalkāju
Brāļa pirktu vaiņadziņu:
Vēl būt' trīs valkājuse,
Kad tautiets neatnāc's.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].

24521.

Trīs gadiņi savalkāju
Tautu dotu gredzentiņu,
Ceturtā gadiņā
Noņem manu vainadziņu.
424 [Barkavas pag. Rz].

24522.

Trīs reizītes vien aizgāju
Ar māmiņu baznīcā;
Trīs reizītes vien uzliku
Savu zīļu vainadziņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

24523.

Trīs vasaras tautu dēls
Vilka manus gredzeniņus,
Ceturtā vasarā
Noņem manu vainadziņu.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

24524.

Trūvējat, bāleliņi,
Šī naksniņa trūvējama,
Šī naksniņa trūvējama
Par māsiņas vainadziņu.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

24525.

Tu, māsiņ, gan domā,
Ka man tevis žēl nebij:
Man rociņa trīsēt trīs,
Tev ņemot vainadziņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

24526.

Tu, tautieti, klāt stāvēji,
Kad es pirku vaiņadziņu:
Kam tu manim nesacīji,
Ka es ilgi nenesāšu?
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

24527.

Tūdaliņ gāzīsies
Rakstītās kamaniņas;
Tūdaliņ noņemsim
Meitai zīļu vainadziņu.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

24528.

Tūļu tūļu, dēla māte,
Ko tik ilgi tūļojies,
Ko tik ilgi tūļojies
Gar to manu vainadziņu?
Man galviņa noguruse,
Vainadziņu valkājot.
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

24529.

Turies, māsiņa,
Līdz mellu zemi,
Nedodi tautām
Sav' vaiņedziņu!
Nedodi tautām
Sav' vaiņedziņu,
Sav' vaiņedziņu,
Sav' jaunu mūžu!
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

24530.

Uz robežas ganīdama,
Ne rīkstītes nenogriežu;
Aiz ko man robežnieks
Noņem manu vainadziņu?
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

24531.

Uz spēlītes es dziedāju,
Uz spēlīes gavelēju,
Uz spēlītes lai noņēma
Manu zīļu vainaciņu.
398 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

24532.

Vainadziņa noraudāju,
Kā i tēva, māmuliņas:
Vainagā dārga nauda,
Viegli soļi staigājot.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)], 344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 149 -

24533.

Vaiņadziņa noraudāju,
Kā i tēva, māmuliņas;
Viegli soļi, lēts mūžiņš,
Vainadziņu valkājot.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)], 1311 [Apē (Vlk)].

24534.

Vainadziņu noraudāju,
Kā pēc tēva, māmulītes;
Gan zināju aiziedama,
Kāda dzīve tautiņās.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

24535.

Vainaciņu noraudāju,
Kā pēc tēva, māmuliņas;
Tā bij mana viegla rota
Vasar nest saulītē.
151 [Lieljumpravā (Jumpravas pag. Rg)].

24536.

Vaiņadziņu noraudāju
Kā tēviņu, māmulīti:
Vaiņagāi lēta dzīve,
No māmiņas mīļi vārdi.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

24537.

Vaiņadziņa tā raudāju,
Kā i tēva, māmuliņas;
Tēvs māmiņa kur ejot,
Vaiņadziņa nedabūju.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

24538.

Vaiņadziņu galvā liku,
Ar tautieti dancot gāju.
Nokrīt manis vaiņadziņš
Pie māmiņas kājiņām.
Mīļi lūdzu dēla māti,
Lai atdod vaiņadziņu.
- Atnāc, meitiņ, rītā agri,
Tad dabūsi vaiņadziņu!
- Kad, māmiņa, tu zinātu,
Kas manā pūriņā,
Tad, māmiņa, tu atdotu
Manu zelta vaiņadziņu:
Mana pūra dibenā
Trim šnorēm pātadziņa;
Ar to pēru tēva suņus,
Ar to slinku tēva dēlu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

24539.

Vaiņadziņu valkādama,
Es nenieka nebēdāju;
Kad noņēmu vaiņadziņu,
Bēda bēdas galiņā.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

24540.

Vainadziņu valkādama,
Par Laimiņu nebēdāju;
Kad noņēma vainadziņu,
Lūdzu Laimes raudādama.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

24541.

Vai bij ļaužu valodiņa
Vaiņagā gulējuse?
Noņem manu vaiņadziņu,
Noņem ļaužu valodiņu.
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

24542.

Vai bij lieta, vai nelieta,
Kas noņēma vainadziņu?
Kad būt' lieta noņēmusi,
Tad tik gauži neraudātu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

24543.

Vai bij manas jaunas dienas,
Manu rožu vainadziņu
Ņemt tādam slendeŗam,
Krogu, tirgu skrējējam?
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

24544.

Vaļa vaļa bērziņam
Ar lapāmi spēlēties;
Būt' man bijse tā vaļiņa
Spēlēt savu vainadziņu!
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

24545.

Viegla gulu, viegla cēlu,
Vainadziņu valkādama;
Noņem manu vainadziņu,
Noņem manu vieglumiņu.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

1. Vainaciņu valkādama,
Vieglu cēlu, vieglu gulu;
Kā noņēma vainaciņu,
Tā noņēma vieglumiņu.
317 [Lindē (Birzgales pag. Rg)].

- 150 -

24545¹.

Vienreiz rozes noziedēja,
Ni div' reizes vasarā;
Vienreiz ņēma vaiņadziņu,
Vairs galvā neuzlika.
3011 [Pomušas un Ārdzes pagastos (Ceraukstes pag. B)].

24546.

Vējš nolauza līgodams
Purā bērza galoknīti;
Man noņēma vaiņadziņu,
Ne mūžā neuzlika.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

24547.

Vēl bij man meitai būt,
Valkāt zīļu vaiņadziņu,
Vēl bij man pāŗa gadu
Ciema puišus karināt.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Bij man vēl meitai būt,
Valkāt savu vaiņadziņu;
Jo valkātu, jo spīdētu,
Tīšām puišus kaitinātu.
220 [Dursupē (Zentenes pag. Tl)].

2. Vēl bij man meitai būt,
Vēl valkāt vaiņadziņu:
Nu drīkstētu, nu mācētu
Tautu dēlu kaitināt.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

24548.

Vēl bij manim nātrai būt,
Dzeldināti ravētāju;
Vēl bij manim meitai būti,
Rūdināti tēva dēlu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Vēl bij man nātrai būt,
Zeldināt ravētāju;
Vēl bij man meitai būt,
Valkāt zīļu vainaciņu,
Valkāt zīļu vainaciņu,
Rūdināt tautu dēlus.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

24549.

Vēl man bija meitai būt,
Valkāt zīļu vainadziņu,
Ne pie tāda tautu dēla
Vadīt dienas asarās.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)], 107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)], 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)], 344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

24550.

Viņas puses raudevīte
Atsajira šai pusē;
Noraunam cekuliņu,
Lai tā vaira neaizskrēja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

24551.

Visi ziediņ', i birstiet
Uz tautieša dvēselītes,
Kam noņēma vainadziņu
Pašā ziedu laiciņā.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Dievs sodīja to puisīti,
Kas precēja pavasari,
Kas nocēla vaiņadziņu
Pašā ziedu laiciņā.
113 [Alūksnē].

2. Sabirstiet asariņas,
Uz tautieša dvēselīti,
Kas ņem manu vaiņadziņu
Pašā ziedu laiciņā!
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

3. Zili ziedi, zaļi ziedi
Uz tautieša dvēselītes!
Kas noņēma vainadziņu
Pašā ziedu laiciņā.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

4. Visi ziediņ', i birstiet
Uz tautieša cepurītes,
Kam tas ņēma vainadziņu
Pašā ziedu laiciņā.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

24552.

Visu dienu silu bridu,
Vaiņadziņu vairodama;
Izbrien' sila maliņā,
Noņem tautas vaiņadziņu.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

24553.

Cerēj mani tautu dēls
Kā bitīte dābolā;
Cerēdams nocerēja
Manu zīļu vainadziņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

24554.

Citas meitas ruden ved,
Mani ved vasarā;
Noņem manu vaiņadziņu
Pašā ziedu laiciņā.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

- 151 -

24555.

Citas meitas vaiņagu
Mīlēt mīl,
Anniņa vaiņagu
Kājām spārda.
224 [Kabilē (Kld)], 226 [Kandavā (Tl)].

1. Ediņa vainagu
Kājām spārdīja,
Baltās micītes
Gribēdama.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

2. Grietiņa vainagu
Kājām spārda;
Madiņa vainagu
Glaudīt glauda.

★

47371.

Vai manu māsiņu, vai manu māsiņu,
Nu tu savu kronīti paspēlēj'!
Nu tev uzliks tādu mici
Kā tai vecai vecenei.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

47372.

Vai māsīna, vai māsīna,
Nu tev slikti gadījās:
Tu izdevi sav' pūrīnu,
Sav' raženu vaiņacīnu.
427 [Tadaiķu Lp].

47373.

Voi voi tu Vereit,
Voi na žāla jaunu dīnu?
Nyuļe vēl i ūgys zīdēs,
Jaunys meitys ūguos īs.
170 [Kapiņu D].

47374.

Agri agri putēt(?) jēmi
Munu zeiļu vainadzeņu;
Agri agri, mun' muoseņa,
Jauna īmi tautiņuos.
182 [Kaunatas Rz].

47375.

Aizmuokuse šudiņ dīna,
Naredz saulis izlācūt;
Nūskumeigys tautu dāls
Nūjem munu vauņuceņu.
579 [Viļāni Rz apr.].

47376.

Ok Dīveņ, dreiž pazuda
Muns šmuidrais vainadzeņš!
Kai sauleitja īleiguoja
Tymsajūs dabasūs.
18 [Andrupenes Rz].

1. Ai Dīviņ, dreiž pazuda
Muns tys puču vaiņadziņs!
Leidz ai saulu īleiguoja
Malnajuos tyuctiņuos.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

47377.

Apsapyrda, sasatryuka,
Ka nūņēme vainadziņu!
Ni redzēja vainadziņa,
Ni vainaga ņēmējeņa.
174 [Kārsavas Ldz].

47378.

Sazatryuka, apsapyrda,
Kas nūjēme vauņuceņu;
Voi nūjēme tautu dāls,
Voi tei tautu muomuleņa?
579 [Viļāni Rz apr.].

47379.

Ar vysimi loba beju,
Ar vysim sadarēju;
Ar tū vīn nasadar(u),
Kurs nūcēļa vainadziņu.
35 [Baltinavas Abr].

47380.

Brauc, brālīti, Liepājē,
Rīga tāle, Rīga tāle.
Pierc rakstītu galvas autu
Rakstītām maliņām,
Es neņemšu nerakstītu
Pretim savu vaiņadziņ'.
40 [Basu (Bases) Azp].

1. Brauc, tautieti, Rīge pierkt
Man rakstītu gālas drānu!
Es nejemšu nerakstītu,
Pretim savu vaiņadziņu.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

47381.

Celiet mani pār Daugavu,
Lai es viju vainadziņu;
Tur noviju, tur noņēma
Daugaviešu arājiņi.
212 [Launkalnes (Brantu) C].

- 152 -

47381¹.

Es noviju vainadziņu
No Daugavas purenēm;
Kur noviju, tur noņēma
Daugaviešu arājiņi.
212 [Launkalnes (Brantu) C].

47382.

Cerēj mani tautu dāls,
Nu rudiņa, da rudiņa.
Carādams nūcerēja
Munu zeiļu vainadziņu,
Mun' sudroba gredzentiņu.
605 [Skolas].

47383.

Daskrien zaļa līdaciņa,
Noraun manu vainadziņ';
Daskrien bārga vīramāte,
Noraun manu vainadziņ'.
127 [Grostonas Md].

47384.

Deveņi godi audzēju
Veibūtņās ļaudaveņ(u),
Dasmytā gadeņā
Pats nūjēmu vainuceņu.
326 [Preiļu D].

47385.

Dēla māte man paņēma
Labu zīļ' vainadziņu.
Vai es citu nopelnīšu,
Palēkdama, tecēdama?
605 [Skolas].

47386.

Dievs nedeva tādu muļķi
Kā tā mana jaumāsīna:
Atdod savu vaiņadzīnu
Par to drānas lupatīnu.
39 [Bārtas Lp].

47387.

Drusku vīņ pastuovēju
Ar tautīti baznīcā.
Ka izguoju nu baznīcas,
Vainagā pasavēru:
Puse zīdu nūbyruse
Munam mirtu vainagam.
605 [Skolas].

47388.

Dzīvo gudri, tautu dēls,
Liec lietā padomiņu!
Tu noņēmi māsiņai
Ziedu laikā vaiņadziņu.
605 [Skolas].

47389.

Es neiešu sētiņā
Sava darba nedarī'se;
Es māsiņas neatstāju
Ar vizuļu vainaciņu.
48 [Bērzaunes Md].

47390.

Es patiesi meita biju,
Man patiesi vaiņadziņš!
Stundu skan vizulīši,
Vaiņadziņu noņemot.
141 [Ivandes Kld].

47391.

Es vaiņuka jāmuojam
Nikod loba navēlēju:
Cik jam dūršņu, cik jam suopu:
Tik zareņu vaiņukā.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

1. Loba Dīva es nalyudžu
Vaiņudziņa jēmējiņu:
Cik jam suopu, cik jam dūšu,
Cik zeilīšu vaiņudziņā.
605 [Skolas].

47392.

Gauži raud tāvs māmiņa
Šyupuojuma auklejūt [auklējuma?],
Līgaveņa vel gaužuok,
Vainadziņu nūjamūt.
326 [Preiļu D].

47393.

Govju ganīte raudāja:
Zars norāva vainadziņu;
Zara vien vainu saka,
Sen tautiņu rociņā.
241 [Lubānas Md].

1. Ganeņūs maņ gonūt,
Zors nūruove vainuceņu;
Iz zareņa vaini lyku,
Seņ tauteņu rūceņā.
357 [Rudzētu D].

47394.

Grib tautiņas, lai es raudu,
Es tīšām neraudāju;
Ja būs kāda raudāšana,
Noraudāšu citai dienai.
74 [Cīravas Azp].

- 153 -

47395.

Ik rītiņu mani kūla,
Pie vadzīša piesiedami;
Ik rītiņus nozaudēju
Savu puķu vainadziņu.
373 [Sarkaņu Md].

47396.

Irbe klīdze siliņā,
Traucej munu kumeliņi;
Traucīdama nūtraucija
Munu zeiļu vainaciņu.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

47397.

Jau man gana žēli bija,
Vēl žēlāk padarīja;
Jau nomira tēvs māmiņa,
Vēl nocēla vainadziņu.
358 [Rugāju Abr].

47398.

Kam gāji, māseņ,
Ābēļu dārzā?
Apbira galviņa
Ābēļu ziediem.
355 [Rucavas Lp].

47399.

Kam māsiņa gauži raud
Par noņemtu vaiņadziņu?
Nu būs maizes arājiņis,
Nu dzelteni kumeliņi.
245 [Lutriņu Kld].

47400.

Kam tu mani bildināji,
Ka tu biji karavīrs?
Nojem manu vainadziņ'
Pašē ziedu laiciņē.
40 [Basu (Bases) Azp].

47401.

Kas maņ zuda vīnu dīnu,
Tuo myužami naredzēt;
Zuda maņ jaunas dīnas,
Zuda zeiļu vaiņuceņš.
605 [Skolas].

47402.

Kas ūšam zorus cierta,
Tys nūcierta viersyunīti;
Kas pajēme munu pyuru,
Tys pajēme vainadzeņu.
605 [Skolas].

47403.

Kas spalviņas putināja
Pie bāliņa klētsdurvīm?
Klētī, pūģē(?) pelēka roze,
Tā spalviņas putināja.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

47404.

Ko Līziņa raudāja
Pa vaiņadziņu?
Blakam sēde tautu dēlis
Kā greizais ozolītis.
546 [Kuldīga Kld apr.].

47405.

Ko tik ilgi čubinies
Gar to māsas vaiņadziņu?
520 [Zvārdes Kld].

47406.

Krita munis vaiņuciņš,
Bet na munūs buoliņūs;
Krita tautu ustabiņā
Zam dīvara kuojiņom.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

47407.

Krīvi, krīvi, leiši leiši,
Aizvedja munu muosiņ(u);
Augsti kolni, zemi vuorti -
Nūraun vyzuļ' vainadziņu.
174 [Kārsavas Ldz].

47408.

Kupla liepa, zemu zaru,
Cauri līdu raudādama;
Liepiņai asi zari,
Norauj manu vainadziņu.
246 [Madlienas (Lielais) Rg].

47409.

Kab es sovu vainadziņu
Uz akmiņa sadauzējuse,
Nakai nešu tautiņuos
Borgas muotes rūceņā.
182 [Kaunatas Rz].

47410.

Labāk savu vainadziņu
Būtu dzelmē iemetusi,
Ja zinātu, ka nocels
Tautu dēls netiklītis.
45 [Bejas (Kolberga) Vlk].

47411.

Lobuok, muosiņ, vainadziņu
Uz akmiņa sasytuse,
Nakai tautu navēkļam
Rūceņuos atdavuse.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

- 154 -

1. Lobuok sovu vainadziņu
Iz akmiņa sabarzusi,
Nakai es tū pavēlēju
Neveiklīšam oruoj(iņ)am.
314 [Pildas Ldz].

2. Lobuok sovu vaiņuceņi
Uz akmiņa sasytusja,
Na kaidam navēkļam
Ni par nīku atdavuse.
551 [Ludza Ldz apr.].

3. Lobuok sovu vainadziņi
Uz akmiņa sasytuse,
Nakai tautu navēkļam
Atdavuse maldynuot.
174 [Kārsavas Ldz].

4. Lobuok sovu vainudzeņi
Symtu godu nosuojuse,
Na tautīšam atdavuse
Naveikļam rūceņuous
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

5. Labāk savu vainadziņu
Būt' iesviedusi ugunī,
Nekā viņu atdevusi
Neliešam tautu dēlam.
24 [Asares Il].

6. Lobuok sovu vaiņudzeņi
Uz akmiņa sasytusja,
Nakai tu jū atdavusja,
Kur dzāruoji oruojeņi.
174 [Kārsavas Ldz].

47412.

Labāk man sirmi mati,
Sarkans rožu vainadziņš,
Ne kā manu vainadziņu
Noņem tautu neliešam.
605 [Skolas].

47413.

Līsti, līsti nū, lietiņ,
Tad nelīsi sien' laikā!
Raudi, raudi nū, meitiņ,
Neraudāsi dzīvodama!
396 [Skrīveŗu Rg].

47414.

Lyugšu Dīva, naluodēšu,
Kas nūjēmja vaiņuciņu;
Kas nūjēmja vauņuciņu,
Tys pajēmja vīglu dīnu.
425 [Šķaunes (Landskoronas) Ldz].

47415.

Lūki vien atlikuši
Tautu meitas vaiņagā.
Ne tie lūki nepalika,
Ka brālītis nenojēma.
200 [Kuldīgas Kld].

47416.

Māsiņ' slauka asariņas,
Kam, māsiņa, raudi tu?
Papriekš mīļi solījies,
Nu tev žēli vaiņadziņ'.
353 [Rubas (Reņģu) Jg].

47417.

Minam, minam
Vaiņaga pēdas!
Lai māsa neraud
Staigādama.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

47418.

Mīļa mīļa tā vietiņa,
Kur man kāra šūpulīti;
Vēl mīļāka tā vietiņa,
Kur noņēma vaiņadziņu.
45 [Bejas (Kolberga) Vlk].

47419.

Nav rozīte izplaukuse,
Jau nolauza pumpurā;
Nav meitiņa izauguse,
Jau noņēma vaiņadziņ'.
40 [Basu (Bases) Azp].

47420.

Nāc, tautieti, ņem tu manis,
Ņemi manu vainadziņ(u)!
Bāliņš manu vainadziņu
Pelēm, žurkām ēdināj(a).
59 [Blomes (Nigras, Blomu) Vlk].

47421.

Ni dzierdēju, ni redzēju,
Kas nūcēle vainadziņi;
Vīn zariņi nūkustēja,
Vyzulīši nūgrabēja.
35 [Baltinavas Abr].

47422.

Nedod, māsiņ,
Vaiņadziņ!
Brāļ raud
Nama kakt.
573 [Valdemārpils Tl apr.].

- 155 -

47423.

Neba diža vaina bija,
Kad noņēma vaiņadziņu;
Tautu dēls sēdinās
Saiminieces krēsliņā.
355 [Rucavas Lp].

47424.

Neba lietis priede auga
Degošā siliņā;
Neba lietis tautu dēls
Noņem man vainadziņ(u).
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

47425.

Nu myužam es naīšu
Ar tautom ežu vastu;
Palīk cimdi uz rūbeža,
Nujam tautos vainadziņu.
358 [Rugāju Abr].

47426.

Uz rūbeža es izaugu,
Par rūbežu puorleigaju;
Palīk cimdi iz rūbeža,
Vaiņugs tautu rūciņā.
358 [Rugāju Abr].

47427.

Naraudi, munu muosjaņ,
Na jas tevi ryudynava;
Tautas tevi ryudynava,
Nūjemdami vaiņucjaņi.
Raud', muosjaņ, voi naraud',
Tava pošis vaiņa beja.
194 [Krāslavas D].

47428.

Nesaprata tā Anniņa
Tēva rokas nobučot,
Par vaiņaka noņēmumu,
Par aubītes uzlikumu.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

47429.

Neviens mani tā neraud,
Kā raud mana līgaviņa:
Tai nojēma vainadziņu
Pašā ziedu laiciņā.
281 [Neretas Jk].

47430.

Nikod mon tys nazuda,
Kas pazuda šūvokor;
Pazyud mon mārgu (dīnas),
Pazyud rūžu vainudziņs.
35 [Baltinavas Abr].

47431.

Nu grib mani pēlējiņi
Stāvu lēkt ūdenī:
Redzēj' manu vainadziņu
Ar godiņu noņemam.
322 [Praulienas Md].

47432.

Vysi muņi īnaidnīki
Dzeivi lēcja yudiņī:
Redz maņ lobu nosojūt,
Ar gūdiņu nūjamūt.
250 [Maltas (Rozentovas) Rz].

47433.

Niu klonīs, jaunivīte,
Bryuguonam da zemei,
Ka nūjēme vaiņuceņu
Pošā zīdu laiciņā:
Kad nadeve vējiņam
Tovu motu pleivynuot.
414 [Stirnienes Rz].

47434.

Jem, tautīt, vaiņuceņu
Vīglajom rūceņom,
Lai tai myusu muoseņai
Vīglus myžus dzeivojūt.
579 [Viļāni Rz apr.].

1. Ņem, tautiet, vainudzeņi
Vīglajom rūceņom,
Lai munam myužeņam
Vīgli beja dzeivojūt.
35 [Baltinavas Abr].

47435.

Ņemsim paši, bāleliņi,
Savas māsas vainadziņu!
Nevaram svešu ļaužu
Kā Dieviņu pielūgties.
72 [Cesvaines Md].

47436.

Ozolam es nolauzu
Bez ienaida galoknīt'.
Mīlēdams es noņēmu
Sērdienītes vaiņadziņ'.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

47437.

Ozolam zīles bira,
Tautu meitai asarīnas;
Tautu meitai asarīnas,
Vainadzīnu nojemot.
355 [Rucavas Lp].

- 156 -

47438.

Paldies saku tam puišam,
Kas nocēla vaiņadziņu;
Nu es vaira neganīšu
Kunga cūku tīrumā.
358 [Rugāju Abr].

47439.

Paldies tautu dēliņam,
Ka noņēma vainadziņu;
Vēl es būtu šovasar
Brāļam cūkas ganījusi.
198 [Krustpils D].

47440.

Paldies saku tautiešam
Par to labu darījum(u):
Nu tas manu staka cibu [=vaiņagu]
No kakliņa noraisīj(a).
224 [Lielvārdes Rg].

47441.

Palīcit Geleitei
Seipulu zam daguneņa;
Seipuleņa syurumeņš
Lai izspīž asareņu.
365 [Sakstagalas Rz].

47442.

Pats es dzēru, pats moksuoju
Krūgā soldu olūteņi.
Pats pīvēļu jaunu meitu,
Pats nūjēmu vaiņūdzeņu.
174 [Kārsavas Ldz].

47443.

Pauri(?), jaunais puis,
Kam tu mani kairinuoji;
Kam tu munu vainuceņu
Kai skolgolu vācynuoji?
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

47444.

Puiši, knauši, gauši auga,
Gudri ņēma padomiņu;
Es, meitiņa, drīz izaugu,
Drīz noņēmu vaiņadziņu.
345 [Remtes Tk].

47445.

Pučītes, munas pučītes,
Kur es guoju, tī roudovu!
Nūceļ munu vainadziņu
Pašā puču laiciņā.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

47446.

Raudi, raudi, tu muoseņa,
Na ar raudys atrauduosi;
Na ar raudys atrauduosi
Sovu zeiļu vainudzeņi.
593 [Rēzeknes apr.].

47447.

Redz, ko man dara
Mainenieku diena:
Atskrēja viena raiba kaķe,
Parauj manu vaiņadziņu.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

47448.

Riti, migla, riti, rasa,
Par ozola lapiņām;
Tā rit manis vaiņadziņš
Sīvai tautu rociņā.
345 [Remtes Tk].

47449.

Rudens nāk, rudens nāk
Meitiņām, lapiņām;
Koki lapu noraudāja,
Meitas zīļu vainadziņu.
198 [Krustpils D].

47450.

Soln' apēdja, soln' apēdja
Soldonū uobeleit(i);
Tautys, rogonys, nūruovja
Munu zeiļu vainuceņ(u).
326 [Preiļu D].

47451.

Sēru sēru sērdienīti,
Sēru nesa vaiņagā;
Tautu dēls, ne sērdienis,
Noņem sēru vainadziņu.
335 [Puzes Vp].

47452.

Sīnit mani sīdami,
Mičuojat mičuodami,
Nūruovat, atjēmat
Munu zeiļu vainaceņu.
466 [Vārkavas D].

47453.

Smylgā gūvu naredzēju,
Pa dadasu ganēdama;
Aiz osoru naredzēju,
Kas nucēļa vainudziņu.
35 [Baltinavas Abr].

- 157 -

1. Aiz upītes gov's ganīju,
Govu smilga neredzēju [smilgās govju?];
Aiz asaru neredzēju,
Kas nocēla vainudziņu.
605 [Skolas].

47454.

Smuks noaudzis, sarkanbalts,
Smuka mīļa valodiņa!
Ar to mīļu valodiņu
Noņem manu vaiņadziņu.
39 [Bārtas Lp].

47455.

Sniedz, tautieti, baltas rokas,
Nojem manu vaiņadziņu;
Man galviņa nogurusi,
Vaiņadziņu valkājot.
183 [Kazdnagas Azp].

47456.

Šaipus pura es dziedāju,
Viņpus pura atskanēja.
Ak tu šķelmis nāburgpuisis,
Man noņēma vainadziņu!
193 [Krapas Rg].

47457.

Tolkā ēžu, tolkā džēru,
Tolkā leidu leidumiņu;
Tolkuos vīn nūtolkuoju
Sovu zeiļu vainadziņu.
194 [Krāslavas D].

47458.

Tautiets manu vainadziņu
Ķircināja, niecināja;
Tautām nāk gardi smiekli,
Man birst gaužas asariņas.
193 [Krapas Rg].

47459.

Tautu dēls man noņēma
Smuku zelta vaiņadziņ(u);
Ne svētdienas nesvinēju,
Līdz sakrāju vaiņadziņ(u).
5 [Aisteres (Lieķu-Aizteres) Lp].

47460.

Taidi suņi, taidi kači,
Taidi tautu buolileņi;
Suns nūzoga maizes klaipu,
Tautīts munu vainadzeņu.
605 [Skolas].

47461.

Te bij saule, te pazuda,
Te iebrida mākoņos;
Te bij meita, te pazuda
Zaļā mirtu vaiņagā.
605 [Skolas].

1. Te bij saule, te pazuda,
Te bij meita, te pazuda
Zaļā miršu vaiņagā;
Pazudīšu tautiņās
Kā oliņa ūdenē.
605 [Skolas].

47462.

Tek māmiņa vārtu vērt,
Šķiet meitiņu pārvedot;
Saka mani gulējušu,
Noņem zīļu vainadziņu.
378 [Seces Jk].

47463.

Tev, bērziņ, daudzi lapu,
Man tik viens vainadziņš;
Bērzam lapas salna koda,
Man noņēma sveši ļaud's.
397 [Skrudalienas Il].

47464.

Trīs kalniņi noziedēja
Sarkanā dābol(iņ)a;
Trīs tautieši noraudāja
Mana zīļu vainadziņa.
263 [Mēmeles Jk].

47465.

Tu nūjēmi vainadziņu
Pašā prycas gadiņā,
Pašā zīdu laiciņā.
605 [Skolas].

47466.

Uz robežas ganīdama,
Liepā kāru vainadziņ(u).
Robežnieki, zagļu ļaudis,
Nozog manu vainadziņu;
Es viņiemi noganīju
Smalku linu tīrumiņ(u).
605 [Skolas].

47467.

Ūja Anniņa, tavu cietu sirdi,
Neviena asara pēc jaunu dienu;
Kokam cirta, skaidas sprāga,
Tev nebira asariņas.
197 [Krotes Lp].

- 158 -

47468.

Voi nav žāļ, voi nav žāļ,
Muoseņ, mirtu vaiņudzeņi?
Varbyut tev bej vairuok žāļ
Tuos miceites gabaleņa.
174 [Kārsavas Ldz].

47469.

Vainadzeņu nosojūt,
Vīglus sūļus staigojūt.
Nūjam munu vainadzeņu,
Nūjam munu vīglu dīnu;
Vai tei muna vīgla dīna
Vainagā bej gulējuse?
605 [Skolas].

47470.

Zoļa zuole uoriņuos,
Maņ rūzeitis naravātys,
Nalaikus maņ nūjēmja
Munu mieršu vainuceņi.
365 [Sakstagalas Rz].

47471.

Žālum', munu žālumiņ(u),
Aiz žāluma navarēju;
Jau pacīšu tāv' ar muoti,
Vēl nūjēmja vaiņadziņu.
465 [Varakļānu Rz].

★

g) Kur liek, kam atdod līgavai noņemto vainagu?

24556.

Ai Dieviņ, grūti laiki,
Kur nu savu kroni likšu?
- Nes klētī, kar pie vadža,
Pie brālīša zobeniņa!
203 [Usmā (Usmas pag. Vp)].

24557.

Ai māsiņ, ai māsiņ,
Kur jaunais bāleliņš,
Kas ņems tavu vainadziņu
No tās tautu māmuliņas?
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

24558.

Vaile manu vainadziņu,
Vairāk zelta ne sudraba,
Uzliek tautu cūkganam
Par kalniem ritināt!
224 [Kabilē (Kld)].

24559.

Ai skaisto vainadziņ,
Kur bij man tevi likt?
Galvā likt nedrīkstēju
Aiz ļautiņu valodām.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

24560.

Ai skaistais vainadziņ,
Kur bij man tevi likt?
Galvā likt nedrīkstēju,
Žēl atstāt māsiņai.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

24561.

Ai skaisto vaiņadziņ,
Kur man bija tevi likt?
Likšu pūra dibinā,
Vedīš' līdzi tautiņās.
78 [Kroņa Iršu muižā (Iršu pag. Md)].

24562.

Ei smuidrā tautu meita,
Kur tu liki vainadziņu?
Tur pakāru ozolā,
Lai ņem cita mātes meita.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

24563.

Aiznesat māmiņai
Simtu labu vakariņu;
Mazajai māsiņai
Manu zīļu vainadziņu!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 421 [Taurupes pagastā (Rg)].

24564.

Aud, māsiņ, platu jostu,
Šūdin' šauru vaiņadziņ':
Pati jostu iznesāji,
Māsīciņa vaiņadziņ'.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

1. Aud, māmiņa, platu jostu,
Šūdin' šauru vainadziņu:
Pate jostu nonesāju,
Tautas ņēma vainadziņu.
408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

24565.

Audz, liepiņa, žuburaina
Mana ceļa maliņā!
Tur uzkāra, kad noņēma,
Manu zīļu vainadziņu.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

- 159 -

24566.

Es brālīti appuškoju,
Vainadziņu gribēdama;
Brālīts ņēma vecu sievu,
Es vaiņaga nedabūju.
206 [Kuldīgas apriņķī].

1. Es šūpoju bāleliņu,
Vaiņadziņu pelnīdama;
Brālīts ņēma vecu sievu,
Vaiņadziņu nedabūju.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

24567.

Es pušķoju māsīciņu
Savu rožu vainadziņu:
Man nav māsas dzeltainītes,
Ko pušķoti bāliņos.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

24568.

Gana skaistu darināju
Vedamo vainadziņu;
Darīdama sadarīju
Māsīcai, raganai.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

24569.

Ja būs laba māsīciņa,
Došu savu vainadziņ';
Ja būs kāda šķeterīte,
Likšu pūra dibenī.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

24570.

Kādu godu es dabūju,
Brāļam kreklu velēdama?
Gan uzlika brāļa sieva
Auzu salmu vainaciņu.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

24571.

Kariet manu vainadziņu,
Kur actiņas neredzēja:
Acs redzēja, sirds sāpēja,
Galvā likti nedrīkstēju.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

24572.

Kariet manu vainaciņu
Pašāi klētes dibanāi,
Lai māmiņa neredzēja,
Lai tā gauži neraudāja!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

24573.

Kas nu man laba tika,
Brāļa kreklu velējot?
Mārša savu vainaciņu
Atpakaļ aizstellēja.
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

24574.

Kas spīdēja, kas vizēja
Tīrumiņa galiņā?
Spīd māsiņas vainadziņš,
No tautām atnesam.
133 [Palsmanē (Palsmaņa pag. Vlk)].

24575.

Kas to manu vainadziņu
Pāri nese sētiņā?
Jaunākais bāleniņš
Zobeniņa galiņā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

24576.

Kas tur koklēja
Upītes malā?
Bitīte koklēja,
Vāvere dancoja
Uz mana vaiņaga
Šo vakariņu.
Vai manu mīļo
Zelta vaiņadziņu,
Kur es tevi ielikšu
Mīlēdama?
Liek' galvā, krīt zemē,
Liek' lādē, plīst kopām.
Ietinu baltē
Nēzdaugē,
Iedevu brāļiem,
Lai nes māsām.
Māsiņas valkāja
Dziedādamas.
224 [Kabilē (Kld)].

24577.

Kas tur spīd, kas tur viz
Mūsu klētes dibinā?
Tur spīdēja, tur vizēja
Manis zīļu vaiņadziņš.
166 [Gramzdā un Smaižos (Gramzdas un Aizviķu pag. Lp)].

24578.

Kas tur spīd, kas tur viz
Ozoliņa zariņā?
Tie bāliņa vaska cimdi,
Mans vizuļu vainadziņš.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

- 160 -

24579.

Kaut man būtu tautiņās
Jele viena māsaciņa,
Kas to manu zīļu rotu
Jel svētdien pavalkāja!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

24580.

Ķize ķize tav, māsiņa,
Raudi, raudi asarām!
Kam vaicāji padomiņa,
Ar tautām derēdama?
177 [Sakaslejā-Apriķos (Apriķu pag. Azp)].

24581.

Ko tautām skādi dara
Manis zīļu vainadziņš?
Visu nakti karināja
Zobeniņa galiņā.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

1. Ko tautām žēl darīja
Mans raženis vainadziņis?
Visu nakti karājās
Zobeniņa galiņā.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

24582.

Kur bij man tevi likt,
Manu skaistu vainadziņu?
Pūrā liku, sapelēja,
Vadzī kāru, žēl darīja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Manu skaistu vainadziņ,
Kur bij man tevi likt?
Kaŗ' klētē vadzītē,
Žēl virsū raudzīties;
Liku pūra dibinā,
Tur nolūza vizulīši.
318 [Lindes Birzgalē (Birzgales pag. Rg)].

24583.

Kur es iešu, kam es došu
Savu rožu vaiņadziņu?
Sien nēzgē [nēzdogā], nes
mājā,
Dod jaunai māsiņai!
225 [No Kaltenes līdz Kolkasragam gar jūrmalu (Tl, Vp)].

24584.

Kur es likšu, kam es došu
Savu skaistu vaiņadziņu?
Ni man māsu bāliņos,
Ni māsīcu tautiņās.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

24585.

Kur es likšu, kam es došu
Savu zīļu vainadziņu?
Tautiešam div' māsiņas,
Abām auti galviņā.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

1. Kur es likšu, kam es došu
Savu rožu vaiņadziņu?
Viena pate vīramāsa,
Tā vaiņagu nevalkāja,
Tā valkāja baltu mici,
Melnu santa cepurīti.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

24586.

Kur es likšu, kam es došu
Sav' ražanu vainadziņu?
Tautu dēla jaunā māsa
Aizsēduse aizkrāsnī.
224 [Kabilē (Kld)].

24587.

Kur es likšu, kur glabāšu
Savu zīļu vaiņadziņu?
Tiņat zīda nēzdogā,
Kaŗat vadža galiņā!
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

24588.

Kur es likšu, kur nelikšu
Savu skaistu vaiņadziņu?
Viena pati vīramāsa,
Tā ar godu nedzīvoja.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

24589.

Kur tā tautieša
Jaunaja māsa,
Tā mana vainaga
Gribētāja?
Es šķietu lākturi
Plānē stāvam;
Tā ir tautieša
Jaunaja māsa.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

24590.

Kur ta tautu dzeltenīte?
Še māsiņas vaiņadziņš!
Tā valkāji tu, māsiņa,
Kā valkāja mūs' māsiņa;
Ar godiņu tav uzlika,
Ar godiņu lai nojēma.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

- 161 -

24591.

Labāk savu vainadziņu
Pie celmiņa sadauzīju,
Nekā devu novalkāt
Bargajai māsīcai.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

1. Labāk savu vainadziņu
Pret celmiņu sadauzīju,
Nekā devu māsīcai
Aizkrāsnē novalkāt.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

24592.

Labi, tautas, darījāt,
Ka nācāt šoruden:
Jūs māsiņu aizvedāt,
Man palika vaiņadziņš.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

24593.

Lai man žēl, ko man žēl,
Žēl man sava vaiņadziņa;
Kā tas koši piederēja
Jaunu meitu gāliņāi!
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

24594.

Lieciet manu vainadžiņu
Jaunās māsas galviņā,
Nelieciet pūriņā,
Lai galviņa nesāpēja!
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)], 311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

1. Lieciet manu vainadziņu
Māsiņai galviņā,
Lai galviņa nesāpēja,
Baltautiņu valkājot!
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Vadzītē nekariet,
Tautas, manu vaiņaciņu,
Liec māsīcas galviņā,
Lai galviņa nesāpēja!
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

24595.

Māršī, tavu vainadzīnu
Bez ziedīnu nevalkāš';
Slēdz pūrīnu, dod jostīnu,
Ta valkāšu vainadzīn'!
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

24596.

Māsiņ mana jaunākā,
Stāvi man pakaļā:
Man noņems, tev uzliks
Manu zīļu vaiņadziņu.
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

24597.

Man uzlika tautu meita
Vecu vaŗa vaiņadziņu;
Pielikos dibeniņu,
Izvārīju brokastiņu.
226 [Kandavā (Tl)].

24598.

Man vaicā māmuliņa,
Ko atnesu no meitiņas.
Vainadziņu vien atnesu
Pātadziņas galiņā.
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

24599.

Migliņā neredzēju,
Kas noņēma vaiņadziņu;
No rītiņa ieraudzīju
Tautu dēla klētiņā.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

24600.

Migliņā neredzēju,
Kas noņēma vaiņadziņu;
Saulītē ieraudzīju
Tautu dēla māsiņai.
224 [Kabilē (Kld)].

24601.

Migliņā neredzēju,
Kas noņēma vaiņadziņu;
Saulītē ieraudzīju
Tautu dēla rociņā.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

1. Miglaiņā rītiņā
Man pazuda vainadziņis;
Saulītē ieraudzīju
Tautu dēla rociņā.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

24602.

Mīļa Māra man vaicāja,
Ko nes' zīda nēzdogā.
Nesu savu vaiņadziņu,
Ar godiņu savalkājse.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1. Mīļa Māra man vaicāja,
Ko es nesu nēzdaugā.
Tās meitiņas vaiņadziņu,
Kas godam valkājusi.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

24603.

Nāc laukā, bāleniņi,
Tautas dara varas darbu:
Tautas pina kumeliņu
Manu vaŗa vaiņadziņu.
226 [Kandavā (Tl)].

- 162 -

24604.

Nāc šurpum, vīramāsa,
Še māsiņas vainadziņš!
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

24605.

Nedoš', tautu svilastēm
Valkāt savu vainadziņu,
Atpakaļ aizstellēšu
Mazajām māsiņām.
377 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Nedoš' tautas māsiņai
Savu zīļu vaiņadziņu.
Tin, bāliņ, nēzdogā,
Nes mazai māsiņai!
353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

24606.

Ņem, brālīti, to māsiņu,
Tai ražanis vainadziņš,
Lai es arī pavalkāju
To ražanu vainadziņu!
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)].

24607.

Jem zemē, tautu dēli,
Mūs' māsiņas vaiņadziņu!
Ka nojēmi, ta pakāri
Zobeniņa galiņā.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

24608.

Jemiet, tautas, vaiņaciņu,
Nojēmuši, atdodiet!
Man māsiņa pakaļā,
Vaiņaciņa nesātāja.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

24609.

Nepiedien, nepiedien
Tam mazam cālīšam,
Tam mazam cālīšam
Dižas meitas vainadžiņis.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

24610.

Netek vārpstīte
Bez skriementiņa;
Neiešu tautās
Bez bāleliņa,
Kas manu vaiņaku
Sētā nesīs.
Pārnesa bāliņš
Zobena galā,
Ielika māmiņas
Klēpītī.
Māmiņa neņēma
Raudādama:
Kur pate vaiņaka
Nesējiņa?
Aiznesa bāliņš
Zobena galā,
Ielika rozīšu
Dārziņā.
Trīs gadi rozītes
Neziedēja
No mana vaiņaka
Likumiņa.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

1. Nataki vuorpst'eņa
Bez skrīvist'eņa;
Naīšu taut'eņuos
Bez buol'eleņa,
Kas munu vaiņuku
Atpakaļ nūn'es. -
Kur lyki, buol'eņ,
Munu vaiņuc'eņu?
- Nūn'ešu, īlyku
Mam'eņas kl'ēpī.
- Kur lyki, mam'eņ,
Munu vaiņuc'eņu?
- Nūnešu, īlyku
Rūžu duorz'eņā.
- Īsimi vārtūs
Uz rūžu duorzu,
Vai kuplas auga,
Vai skaistas zīd'ēja. -
Pīšk'inu, nūv'eju
Sev vaiņuc'eņu.
Īdama z bazņ'eicu,
Aplyku golvā.
Satyku tautīti
C'eļa mal'eņā.
- V'eiklā m'eitiņa,
Skaists vaiņuc'eņš,
Vai poša p'ērki,
Vai bruoļi d'ev'e?
- Man pošai ira
Rūzeišu duorz'eņs.
- Ej, buol'eņ, pasaver,
Kū muosa dora!
- Maikst'eņas lauz'ēja,
Gunteņu kiura.
Maikst'eņas nadaga,
Gunt'eņa apdzysa.
4261 [Ozolmuižas pag. Rz], 434 [Ludzas un Abrenes apr.].

- 163 -

2. Neteci, vārpstīt,
Bez skriementiņa!
Neiešu tautās
Bez bāleliņa,
Kas manu vainagu
Sētā nesīs. -
Bāliņš pārnesa
Zobena galā,
Ielika māmiņas
Klēpītī.
Māmiņa saņēma
Raudādama:
Kur mana vainaga
Valkātāja,
Smalkaju mālīšu
Malējiņa,
Mīksto cisiņu
Taisītāja,
Balto palagu
Klājējiņa?
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

24611.

Nu man luste, nu man luste.
Nu brālītis sievu ņēma,
Nu brālītis sievu ņēma,
Man būs zīļu vaiņadziņš.
115 [Jaunbilskā (Bilskas pag. Vlk)].

24612.

Pāri lēcu pār galdiņu,
Pār aso zobentiņu,
Redzēj' māsas vaiņadziņu
Tautas skuķa galviņā.
Nedoš' māsas vaiņadžiņu
Valkāt tautu snaudulei,
Sieš' baltā lakatā,
Likšu pūra dibenā,
Pārnesīšu tai māsai,
Kas palika šūpulī.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Es pārlaužu zobentiņu
Pirmajā vakarā,
Redzēj' māsas vainadziņu
Snaudulītes galviņā.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

24613.

Puķīt' plūcu, kronīt' pinu,
Taupu zīļu vainadziņu;
Taupīdama sataupīju
Bargajai māsīcai
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

1. Puķīt' plūcu, kronīt' viju,
Taupīj' zīļu vainadziņu;
Sataupīju, saglabāju
Bargai tautu māsiņai.
Labāk būtu vainadziņu
Pie akmeņa sadauzījse,
Ne devuse novalkāt
Bargai tautu māsiņai.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

24614.

Puķīt' rāvu, kronīt' viju,
Taupīj' zīļu vainadziņu;
Taupīdama sataupīju
Tautu dēla māsiņai.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)], 3031 [Tomē (Tomes pag. Rg)].

24615.

Puķu pinu vaiņadziņu,
Sudrabiņu taupīdama;
Taupīdama sataupīju
Jaunajai māsiņai.
171 [Tāšu Padurē (Kalvenes pag. Azp)].

1. Zila zaļa bērzu birze
Zilajiem ziediņiem,
Es gaŗām ganīdama
Ziedu pinu vaiņadziņu;
Ziedu pinu vaiņadziņu,
Sudrabiņu taupīdama;
Sudrabiņu sataupīju
Mazajam brālītim.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

24616.

Šķiet māmiņa sav' meitiņu
No tautām atejot;
Vainadziņu vien atnese
Zobeniņa radziņā.
133 [Palsmanē (Palsmaņa pag. Vlk)].

1. Meitu māte priecājās,
Šķiet meitiņu atvedot;
Vainadziņu vien atveda
Zobentiņa galiņā.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

- 164 -

24617.

Šorīt manis vainadziņis
Zelta miglu nomiglojis,
Zelta miglu nomiglojis
Tautu meitas gāliņāi.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

24618.

Sit, tautieti, zelta vadzi
Savā priežu klētiņā,
Kur pakārsi, kad noņemsi,
Manu skaistu vaiņadziņu!
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

1. Kur, tautieti, zelta vadzis
Tavāi galda galīnā,
Kur, nojēmus', kabināse
Māsa zīļu vaiņacīnu?
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

2. Tais', tautieti, niedru klēti
Sudrabiņa vadzīšiem,
Lai tur kārtu mūs' māsiņa
Savu zīļu vainadziņu!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

3. Vai iesiti, bāleliņ,
Zelta vadzi klētiņā,
Kur pakārsi, kad noņemsi,
Tautu meitas vainadziņu?
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

24619.

Sukāj, pūruli,
Gludenu gālu!
Nu liks mūs' māsa
Sav' vainadziņu.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

24620.

Sviedu šautru, teku pate
Ap resnaju ozoliņu,
Redzēj' savu vainadziņu
Ozoliņa zariņāi.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

24621.

Svešas zemes tā meitiņa,
Svešas zemes vaiņadziņi.
Dod, Dieviņi, brālītim
To meitiņu bildināt,
Lai manim pavalkāt
Svešas zemes vaiņadziņi.
224 [Kabilē (Kld)].

24622.

Tautas mani pļavē ņēma,
Liepē kāra vaiņadziņu.
Trīs gadiņi tai liepē
Zelta ziedi noziedē.
217 [Ārlavā (Ārlavas pag. Tl)].

24623.

Tautas manu vainadziņu
Jūrā nesa slīcināt.
Pērles grima dibinā,
Vizbulīši virsū peld.
296 [Kursenē (Jaunsaules pag. B)].

24624.

Tautas manu vainadziņu
Klētī augstu piekārušas;
Gan pacēlu augstu krēslu,
Vēl aizsniegti nevarēju.
138 [Trikātā (Trikātas pag. Vlk)].

24625.

Tautas manu vainadziņu
Namā kāra vadzītē.
Kas slinkiem klēti cirta,
Visu krogu dzērājiem?
55 [Mūŗa muižā (Mūrmuižas pag. Vlm)].

24626.

Tautas, manu vainadziņu
Zemē vieni nemetat!
Nojemat, uzliekat
Man' jaunai māsiņai!
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

24627.

Tautas manu vainadziņu
Sviež kalnā, rit lejā.
Nav zemīte vāku vārsta,
Jutīs mani bāleliņi.
226 [Kandavā (Tl)].

24628.

Tautas manu vaiņadziņu
Sviež kalnā, rit lejā.
Vai tas bija tautiņām
Zelta nauda, spēlējama?
190 [Kuldīā].

1. Tautas manu vaiņadziņu
Siviež kalnāi, rit lejāi;
Vai tas bija jums, tautām,
Vaŗa spēle, spēlējama?
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

2. Tautiets manu vainadziņu
Sviež kalnāi, laiž lejā.
Vai tautieša zelta nauda
Spēs vaiņagu aizmaksāt?
282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)].

- 165 -

24629.

Tautas manu vainadziņu
Sviež kalnā, sviež lejā.
Jums, tautiņas, smiekla lieta,
Man jāraud asarām!
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

24630.

Tautas manu vainadziņu
Sviež kalnā, sviež lejā.
Raugāties, bāleliņi,
Kur tie mani pašu liks!
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

24631.

Tautas manu vainadziņu
Ūdenī slīcināja.
Lūkojat, bāleliņi,
Kur tie mani pašu lika!
71 [Drustos (Drustu pag. C)].

24632.

Tautas manu vainadziņu
Caur ābeļu birzi nesa;
Es to tautu kumeliņu
Caur ērkšķiem tecināju.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)], 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)], 36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)], 42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)], 190 [Kuldīā],
282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)], 3531 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Tautiets manim tīši dara,
Es tautietim vēl tīšāki:
Tautiets manu vaiņadziņu
Nes kalnā, laiž lejā,
Es tautieša kumeliņu
Ērkšķu ceļu tecināju.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

2. Tīšām tautas man darīja,
Es tīšām atdarīju:
Tautiets manu vaiņadziņu
Caur ābeļu birzi vilka,
Es tautieša kumeliņu
Caur ērkšķiemi dancināju.
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

24633.

Tautiets manu vaiņedziņu
Vēlak' galā vēcināja.
Ņem, bāliņ, asu ciri,
Nocērt tautu vēlakiņu!
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

24634.

Tautu dēla mīļi vārdi
Lai guļ elles dibenā,
Kā guļ mans vaiņadziņš
Nevalkāts pūriņā.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

24635.

Tautu meita man nedeva
Sava veca vaiņadziņa.
Kā es tev novēlēju
Savu jaunu bāleliņu!
226 [Kandavā (Tl)].

24636.

Tīšām daru tautiešam,
Kam tas mani jaunu ņēma:
Cik iegāju klētiņā,
Tik valkāju vainadziņu.
29 [Nurmižos (Vildogas pag. Rg)], 36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)], 1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Jaun' izgājse tautiņās,
Grēku vien padarīju:
Cik iegāju klētiņā,
Tik valkāju vainadziņu,
Tik valkāju vainadziņu,
Micīt' minu kājiņām.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

24637.

Tīšu tīšu brālītim
Salauzīju zobentiņu,
Ko tas manu vainadziņu
Zobenā vēsināja.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

24638.

Vadzī, tautas, nekariet
Manu zīļu vainadziņu;
Noņēmuši, uzlieciet
Jaunākai māsiņai!
303 [Svitnē (Svitenes pag. B)].

24639.

Vadzītī nekaŗat
Manu zīļu vainadziņu,
Uzlieciet māsiņai,
Vai tā liela, vai tā maza!
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

24640.

Vadzītī nekaŗat,
Tautas, manu vainadziņu;
Ja nebija māsīciņas,
Uzliekat dieveŗam!
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

- 166 -

24641.

Vainadziņ, cekuliņ,
Stāv' manā galviņā!
Ja nestāvi galviņā,
Stāv' zobena galiņā!
19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)], 316 [Jēkabpilī].

1. Vaiņadziņ vaiņadziņ,
Stāv' manā galviņā!
Ja nestāvi galviņā,
Stāv' klētī vadzītē!
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

24642.

Valkā gudri, vīramāsa,
Manu spangu vaiņadziņu,
Nerūsini, nepelini,
Nekarini vadzītī.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

24643.

Valkā pate, tautu meita,
Savu labu ieradumu:
Galvā puiša cepurīte,
Rokā zīļa vainaciņš.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

24644.

Valkā pate, tautu meita,
Savu vecu vaiņadziņu!
Man pašai tēvs nopirka
Sudrabiņa lapiņām.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Valkāj pate, ganu meita,
Sila ziedu vainadziņu!
Man bagāti bāleliņi,
Tie pārveda sudrabiņa,
Tie pārveda sudrabiņa
Deviņām zīlītēm.
2101 [Puzeniekos (Puzes pag. Vp)].

24645.

Vedekliņa, brāļa sieva,
Savītušu vaiņadziņu;
Man vaidziņi sarkanbalti,
Pieder rožu vaiņadziņis.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

24646.

Vēli, mārša, māsiņai
Labas dienas vaiņakā,
Ar godiņu savalkāt,
Drīz aiziet tautiņās.
224 [Kabilē (Kld)].

24647.

Vizi, vizi, Daugavīna,
Sarkanām vizīnām;
Tā viz mans vaiņadzīns
Tautu dēla klētīnā.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

★

47472.

Aili manu vaiņadziņi,
Sīku spangu, spožu vaŗu!
Citu gadu tu spīdēsi
Tautu dēlu māmiņai.
141 [Ivandes Kld].

47473.

Vai vai tu Verīt,
Kam atstuosi vainadziņ'?
Anītei, muosiņai,
Da cytam rudiņam.
389 [Silajāņu Rz].

1. Kam, muoseņi, tu atstuosi
Sovu zalta vainadzeņi?
Jaunuokaji muoseņaji
Leidz cytami rudiņam.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

2. Vaiņuceņa vejējiņa,
Kur tu lyki vaiņuk' lūku?
Es pakuoru klētiņā
Da cytam rudeņam.
89 [Dricēnu Rz].

47474.

Vainadziņa vejējiņa,
Kur vainaga lūku liki?
Es pakuoru līpas zorā,
Lai vej cyta muotes meita;
Lai vej cyta muotes meita
Leidz cytam rudiņam.
465 [Varakļānu Rz].

47475.

Ar Dieviņu, jaunā māsa,
Valkā manu vainadziņu;
Valkā manu vainadziņu,
Gaidi savu arājiņu.
129 [Gudenieku Azp].

47476.

Atej, muna muoseņa,
Atnes munu vaiņaciņu!
Es nagrybu vaiņaciņu,
Ka tu poša atītim.
170 [Kapiņu D].

- 167 -

47477.

Āru pļava noziedēja
Dzeltāniem ziediņiem;
Vainadziņu vien pakāru
Kaudzes mieta galiņā.
241 [Lubānas Md].

47478.

Div kalniņi noziedēja
Dzeltenā āboliņa;
Div meitiņas godā tapa
Ar to vienu vaiņadziņ(u);
Būt trešā ar tapuse,
Kaut godiņu turējuse.
40 [Basu (Bases) Azp].

47479.

Dīvers munu vaiņuceņi
Svīž ar kuoju prīšklētī;
Dīveram smīkla līta,
A maņ gaudys asaraņis.
Ceļ, Dīveņ, lelu vēju,
Nes vaiņuku tuolīnī.
26 [Asūnes D].

47480.

Ej, māsiņa, tautiņās,
Dod man savu vainadziņu,
Tad es tevi pieminēšu,
Vainadziņu valkādama.
215 [Lēdmanes Rg].

47481.

Eimu klētē apraudzīte
Vakarēju likumiņu:
Vakar liku vaiņadziņu,
Šodien rodu cimda pāru.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

47482.

Es tautieša māsiņai
Nedoš' savu vaiņadziņ';
Lai tā viņu nenesāja,
Lai man pašai žēl nebija.
Doš' jaunai māsiņai,
Lai nesāja dziedādam'.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

47483.

Es tautieti peldināju
Caur ziedošu linu lauku;
Paliek manis vainadziņis
Linu zieda galiņē.
40 [Basu (Bases) Azp].

47484.

As tū sovu vainudzeņi
Iz akmiņa sadauzēju,
Māmeņai teišēdama,
Kam dūd jaunu tauteņuos.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

47485.

Grūž ellē, grūž porē
Tautu meitas vaiņadziņu:
Tautu meitas vaiņadziņis
Sapelējis, sarūsējis.
40 [Basu (Bases) Azp].

47486.

Gumbu gumbu salocīts
Tautu meitas vaiņadziņis.
Grūž porē, grūž ellē
Tautu meitas vaiņadziņu.
40 [Basu (Bases) Azp].

47487.

Kas munu vaiņuku
Atpakaļ ņess?
Atnesa, īlyka
Zūbyna golā.
18 [Andrupenes Rz].

47488.

Krīt zemē, guļ zemē,
Tas mans puķu vainadziņš;
Lai viņš kristu, lai gulētu,
Ka pa prātam arājiņš.
3 [Adulienas Md].

47489.

Kronīts manis, kronīts manis,
Stāv manā galviņā!
Ja nestāvi galviņā,
Kāršu niedras galiņā.
56 [Birzgales (Lindes) Rg].

47490.

Kur nu mani balti vaigi,
Sarkans rožu vaiņadziņis?
Tie palika tautu dēla
Gultiņā pagālē.
589 [Kuldīgas apr.].

47491.

Kur, tautieti, zelta vadži,
Ka nevaid istabā?
Kur nojēmis kabināsi
Māsas zīļu vainadziņu;
Vai domāji plānā sviest,
Mīt savāmi kājiņām?
355 [Rucavas Lp].

- 168 -

47492.

Kur tā tautu zeltenīte,
Še māsiņas vaiņadziņš;
Še māsiņas vaiņadziņš,
Ar godiņu novalkāts.
200 [Kuldīgas Kld].

47493.

Liji, liji, lietutiņ,
Audzē brāļa ābelītes,
Tur varēs laiska mārša
Vainadziņu paglabāt.
373 [Sarkaņu Md].

47494.

Līcit munu vainaceņu
Muoseiceņas galveņā!
Lai tys mani naryudynoj,
Muoseiceņas bruoleleņs.
466 [Vārkavas D].

47495.

Līgaviņa vainadziņu
Pār upīti tālu svieda.
Es tev lūdzu, bāleliņ,
Skrien pēc mana vainadziņa!
Tas aizskrēja, nepanāca,
Tas nogrima dibenā.
605 [Skolas].

47496.

Līgaviņas vainadziņu
Uz rociņas vicināju;
Līgaviņas vainadziņu
Pāri sviedu upītei.
Līdz malai tas netika,
Tas iekrita upītē.
286 [Nītaures Rg].

47497.

Maņ, māršeņ, maņ, māršeņ,
Sovu zeiļu vaiņuceņi;
Muotja guļa dīnavydu,
As auklēju buoleleņ'.
605 [Skolas].

47498.

Manu zīļu vainadziņu,
Nekrīt' salmu gubenī!
Krīt' tautieša rociņā,
Smalkā priežu klētiņā.
192 [Kosas C].

47499.

Māsiņ, manu skaistulīt,
Kur pamet(i) vainadziņu?
Sovā pat cīmiņā,
Bargu tautu rociņās.
605 [Skolas].

47500.

Mīļš mans mīļais
Vaŗa vainadziņš,
Kur es tevi likšu
Lielu mīlēdams?
Liek galvā, rit [krīt] zemē,
Liek pūrā, sapelēj.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

47501.

Nāc šorpe, vīramās,
Še māsiņs vaiņadziņš.
Valkā gudri, vīramās,
Mūs māsiņs vaiņadziņ;
Nerūse, nepele,
Nekar mellu vadzītē.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

47502.

Nāc vidū, brāļa māsa,
Še māsiņas vaiņadzīš;
Stiep, Jēkope, baltas rokas,
Uzliec māsei vaiņadziņ'.
452 [Užavas (Zīras) Vp].

47503.

Nedomā tu, tautiet,
Noņemt manu vainadziņu;
Noņemt manu vainadziņu
Un nosviest mēslainē.
378 [Seces Jk].

47504.

Nūnes munai māmeņai
Munu jauku volūdeņu,
Jaunuokai muoseņai
Munu mirtu vainadzeņu.
247 [Makašānu Rz].

47505.

Jemit munu vainaceņu,
Nūjāmuši izlīcit;
Nūjāmuši izlīcit
Jaunuos muosas galveņā.
466 [Vārkavas D].

47506.

Plaukšķējās vainadziņš,
Kad iemetu purviņā,
Kad netika tā puisīša,
Kas man tika prātiņam.
20 [Annenieku (Annasmuižas) Tk].

- 169 -

47507.

Prieki mani, lieli prieki,
Man uznāca prieka luste:
Es atdevu bāliņam
Savu jaunu vainadziņ(u).
405 [Smiltenes Vlk].

47508.

Pūrā liku, nevalkāju
Savu zīļu vainadziņu;
Cik pacēlu pūra vāku,
Tik noslauku asariņas.
148 [Jaunpiebalgas C].

47509.

Skaists ir māršas vainadziņš,
Kam devusi panasāt!
Atpakaļ aizstellēja
Jaunajām māsiņām.
241 [Lubānas Md].

47510.

Skaistu nasu vainadzeņu,
Cytu skaistu darynuoju;
Cytu skaistu darynuoju
Jaunajom muoseņom.
466 [Vārkavas D].

47511.

Sals nojēm zaļ zāl,
Tauts man vainadziņ;
Tauts man vainadziņ
Sviež kalne, rit leje.
17 [Ances Vp].

47512.

Tautas munu vainadziņu
Svīž kolnā, svīž lejā;
Veritēs, bruoļileņi,
Kur jī maņi pošu lyka;
Jau jī maņi pošu lyka
Pi gryutūs dziernaviņu.
250 [Maltas (Rozentovas) Rz].

47513.

Tautis munu vaiņuceņu
Svīž kolnāi, laiž lejā;
Veritēsi, buoleleņi,
Kur juos maņi pošas liks?
Vai kolnā, vai lejā,
Vai dziļāji azarā.
18 [Andrupenes Rz].

1. Tautas munu vaiņadziņu
Svīž kolnā, laiž lejiņā;
Veritjās, buoleleņi,
Kur jī mani pošu liks?
Voi svīss kolnā, voi laiss lejā -
Dzenitēs i pakaļī.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

47514.

Tautiets sit zelta vadzi
Savā praula klētiņā;
Pakar tavu vainadziņu,
Ne mūžam(i) nedabūsi.
514 [Zentenes Tl].

47515.

Tautu meita speŗ ar kāju
Savu puķu vainadziņu:
Skrien ellē, Ķeņķerīt,
Man būs cauņu cepurīte!
373 [Sarkaņu Md].

1. Anniņ' savu vainadziņu
Kājiņām saspārdīja:
Skrien ellē, čenčerīt,
Būs man cauņu cepurīt'.
322 [Praulienas Md].

47516.

Tēvs māmiņa nezināja,
Ko meitiņa ganos dara.
Micīt' šuva, aubīt' ada,
Taupīj' zīļu vainadziņu
Mazajai māsiņai.
184 [Ķēču Rg].

47517.

Toujas Leize, mamzelīte,
Tai īkrita upītē;
Šermaks, suns ar mallu muti,
Tis puornesa vaiņadziņu.
14 [Alsviķa Vlk].

47518.

Vai īveņa, vai lazdeņa
Zīdej ceļa maleņā?
Vai muoseņa paturēja
Munu rūžu vainadzeņu?
89 [Dricēnu Rz].

47519.

Vaiņags, manis vaiņadziņis,
Ko tas ļauna padarījis?
Visu nakti karājāse
Zobentiņa galiņā.
462 [Valtaiķu Azp].

47520.

Vaiņuc munu, puči skaistu,
Kur maņ byus tevi likt?
Golvā likti navarēju,
Zemī svīsti, sirds suopēja.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

- 170 -

47521.

Vaiņuk munu, duorgu puķi,
Kur bej maņi tevi lykt?
Lyku skreinī, tī pelēja,
Kuoru vadzī, zīdi byra.
18 [Andrupenes Rz].

1. Vaiņuk mun', zeiļu peits,
Kur man beja tevi likt?
Vadzī kuoru, zeiles byra,
Skreinī lyku, tur pelēja.
326 [Preiļu D].

47522.

Vakar manis vainadziņš
Zelta miglu nomigloja,
Šodien likšu galviņā
Tautu dēla māsiņei.
546 [Kuldīga Kld apr.].

47523.

Valkā gudri nu, māsiņa,
Vecās māsas vainadziņu!
Kā māsiņa novalkāja,
Kult iedama, malt iedama.
356 [Rudbāržu Azp].

47524.

Valkā gudri, jaunā māsa,
Vecās māsas vainadziņu!
Kā tad koši piederēja
Vecās māsas vaiņadziņš!
214 [Lažas Azp].

47525.

Valkā gudri, jaunā māsa,
Vecās māsas vaiņadziņu!
Vecā māsa, tā bij gudra,
Tā ar godu novalkāja.
183 [Kazdnagas Azp].

47526.

Valkā pate, tautu meita,
Savu zīļu vaiņadziņ'!
Kādu godu tu bij gāj'se,
Tādu tavs vaiņadzīš.
160 [Jūŗkalnes (Pilsbergas) Azp].

47527.

Voski voski man matiņi,
Sorkons rūžu vaiņuciņš.
Kur palika voski moti,
Kur tis rūžu vaiņuciņš?
Pī tautīša voski moti,
Pī tautīša vaiņuciņš.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

47528.

Verītēs, vysi ļaudis,
Kur zuss muns vainadziņš;
Boltu putu gobolā,
Malnūs jyuru vidiņā.
326 [Preiļu D].

47529.

Viss par velti, bāleniņ,
Mans autiņa velējums;
Mārša savu vainadziņu
Atpakaļ aizstellējse.
293 [Oļu (Oļu-Apeltienas) Md].

47530.

Visu mūžu galvu glaudu,
Māršas kroni gribēdama,
Mārša kroni pārdevusi
Pa vēdera laitījumu.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

★

h) Liek mici, cepuri, sien autu

24648.

Ai ai māsiņa,
Nu tevi mičos,
Liks tev galvā
To zilu peku!
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

24649.

Avai māmiņa,
Tavu skaistu aubi!
Uzklāja galvā
Kā teļa kuņģi.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

24650.

Dēlu māte lielījās
Mani labi apmičot;
Pelnu kuli mici lika,
Vecu māršu pieres drānu.
220 [Dursupē (Zentenes pag. Tl)].

24651.

Dēlu māte lielījās
Skaistu aubi uzliekot;
Es būt' tādu pašu(v)use,
Sestdien traukus mazgājot.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

- 171 -

24652.

Dēlu māte mici vilka
No kabatas domādama.
Kā nevilka domādama, -
Deviņiem ielāpiem!
202 [Striķos un Saldū (Zvārdes un Saldus pag. Kld)], 241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

24653.

Eita, brāļi, mežā,
Cērtiet stutes:
Māsai micīte
Pagreizi galvā.
391 [Skultē (Skultes pag. Rg)].

24654.

Es domāju šorudeni
Pirkties jaunu vaiņadziņu;
Patraucās tautu dēlis,
Nopirk' zīda nēzdodziņu.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

1. Es tecēju skārda pirkt
Lielajam vaiņagam;
Tautiets, šķelms, pasasteidza,
Tas nopirka cepurīti.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

2. Citas meitas lēni gāja,
Es teciņus vien tecēju,
Es teciņus vien tecēju
Uz sudraba kalējiņu,
Uz sudraba kalējiņu
Vaiņakam zīļu pirkt.
Tautiets, šķelmis, pasteidzās,
Nopirk' ūdra cepurīti.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

24655.

Es šķitos šovasar
Margu vīt vainadziņu;
Dēlu māte, raganīte,
Linu ziedu savijuse.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

24656.

Es skatos, es raugos,
Kādu mici māsai liks:
Vai būs zīda, vai ķembeŗa,
Vai katūna gabaliņš.
Ja nebūs zīda mice,
Brikšķēs kauli brūtgānam.
202 [Striķos un Saldū (Zvārdes un Saldus pag. Kld)].

24657.

Es tai dēls māmiņē
Mūžam lab' nevēlē,
Kam tā griez' gaŗ' aut',
Noņem man' vaiņadziņ'.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

24658.

Es vēlētu dēlu māti,
Būt tai lini neauguši:
Izauduse plānus autus,
Noņem manu vainadzīnu.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

1. Kaut tai dēlu māmiņai
Visai lini neauguši,
Lai neaustu linautiņa,
Neņemt' mana vainadziņa.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

24659.

Glauda galvu māmulīte,
Tik gludenu nesaglauda,
Kā saglauda dēlu māte
Ar tām slēžu lupatām.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

24660.

Gludu galvu saglaudīju,
Tautiņās laizdamās;
Dēlu māte, daklupusi,
Kā vanaģe izplūkāja.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

24661.

Kam gāji, māsēna,
Ābeļu dārzā?
Apbira galvīna
Ābeļu ziedis.
Mūžame apbira,
Ne vieni dieni.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

24662.

Kas tā tāda mičotāja?
Divi stundas mici lika,
Divi stundas mici lika,
Trešo sēja lakatiņu.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

1. Tužekla tužekla
Tā dēla māte:
Divi stundas mici lika,
Trešo sēja pieres drānu.
220 [Dursupē (Zentenes pag. Tl)].

24663.

Kas tā tāda mičotāja,
Divi stundas mici lika!
Kad es būtu mičotāja,
Es ne stundu nemičotu.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)], 274 [Zaļā muižā (Zaļenieku pag. Jg)].

- 172 -

24664.

Kas tā tāda mičotāja,
Kas tik ilgi mici lika.
Cimdam kārtu noadīju,
Pie durvīm stāvēdama.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)], 290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

24665.

Kas tā tāda mičotāja?
Piecas stundas mici lika!
Vai tā bija saimeniece,
Vai kaimiņu cūkganīte?
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

1. Kas tā tāda mičotāja?
Piecas stundas mici lika!
Vai tā bija Āželene,
Vai Āžeļu (=māju v.) cūku meita? -
Nu uzlika, nu uzlika
Vecas vistas cekuliņu!
Svied zemē, svied zemē,
Nestāv lāga, nestāv lāga!
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

24666.

Kas tā tāda mičotāja
Škībi mici uzlikuse?
Ej savā cūkkūtī,
Mičo savus sivēniņus!
270 [Ozolu muižā (Ozolnieku pag. Jg)].

24667.

Kas tā tāda mičotāja?
Zilu mellu mici lika!
Vai to bija mazgājuse
Sivēniņa muldiņā?
216 [Ventspilī].

1. No micītes vien pazinu,
Kur bij slinka dēlu māte:
Zila mella tā micīte,
Ko uzlike galviņē;
Cūku silē izmazgāta,
Speltītē izžāvēta.
220 [Dursupē (Zentenes pag. Tl)].

24668.

Kritusi māsēna,
Situsi galvu.
Tautietis sasēja
Ar linu sauju;
Mūžame sasēja,
Ne vienai dienai.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

1. Kritusi māsiņa,
Situsi galviņu.
Dēlu māte sasaistīja
Ar baltāmi lupatām.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

24669.

Liec gālā, jauna vista,
Vecas vistas cekuliņu!
Redz kur smuki piederēja
Vecas vistas cekuliņis!
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

24670.

Māršiņa vaicāja,
Kas mici adīja.
Tēviņš adīja
Ar lielo adatu.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

24671.

Man aptina dēlu māte
Bubulaiņu galvas autu.
Ņemat, brāļi, ēvelīti,
Nodzenat bubulīšus!
224 [Kabilē (Kld)].

24672.

Mičo ātri, mičotāja,
Ko tik ilgi toļājies?
Ja tu ātri nemičosi,
Tevi pašu nomičošu!
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

24673.

Mičo ātri, mičotāja,
Ko tik ilgi toļājies?
Vai tev tava dēla žēl,
Vai tā mices lupatiņa?
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

24674.

Mičo drīzi, dēlu māte,
Ko tik ilgi tūļējies?
Mici lika, ne sudrabu,
Vēl to pašu nožēlo!
226 [Kandavā (Tl)].

24675.

Mičo drīz, mičo drīz!
Kas tu tāda mičotāja?
Veca veca mičotāja,
Nagu gali nopuvuši.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

- 173 -

24676.

Mičo drīzi, mičotāja,
Ko tik ilgi tūļājies?
Kad es būtu mičotāja,
Sen jau būtu apmičojse.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)], 219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)], 395 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

24677.

Miče drīzi, miče drīzi,
Ko tik ilgi tūļejies?
Vai nu vēl mici šuj,
Vai rakstiņus knipelej?
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

24678.

Mičo labi, mičotāja,
Lai netopi sutināta!
Speltē suta ievas vice,
Ar to tevi sutināšu.
216 [Ventspilī].

24679.

Mičo mani, dēlu māte,
Ar savāmi micītēm,
Kam nelaidi sav' dēliņu
Rīgā pirkti rakstu mici!
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

24680.

Mičo mani, dēlu [dēla] māte,
Ar savām micītēm,
Kam tu mani jaunu vedi,
Nelaid' mici šūdināt!
48 [Alojā un Lielsalacā (Alojas un Salacas pag. Vlm)].

24681.

Nebēdāji, jaunā mārša,
Ka uzlika jērenīti!
Dzīvosam, pelnīsam,
Tad pirksam cobelīti.
305 [Vīkstenē (Stelpes (?) pag. B)].

24682.

Neliecies, mūs' māsiņa,
Jērenīces galviņā;
Kad nav cauna cepurītes,
Liecies zīļu vaiņadziņu!
299 [Mežotnē un Švitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)].

24683.

Neliecies, mūs' māsiņa,
Cita vīra cepurīti;
Liecies sava arājiņa,
Vai bij šāda, vai bij tāda!
299 [Mežotnē un Švitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)].

24684.

Nelieciet štokmicītes,
Štokmicīte nepieder;
Lieciet cauņu cepurīti
Jel saulītes pakrēsļam!
104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

24685.

Paldies, tautieti,
Par tavu mici!
Visa mana galviņa
Sāpēt sāpēja,
To krijas gabalu
Valkājot.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

24686.

Raugaities, bāleliņi,
Mēs māsiņu godējam:
Mēs vainagu noņemam,
Balt' autiņu uzliekam.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

24687.

Rokā vieni paturēju
Tautu dēla cepurīti;
Vai manīte sūrdienīte!
Tūdaļ sauca līgaviņu.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)].

24688.

Sacījāsi vedējmāte
Skaistu aubi uzlikuse:
Sirmas cūkas pavēderi
Ar visiem cicīšiem.
63 [Sprēstiņos (Dauguļu pag. Vlm)].

1. Vakarvista lielījās
Skaistu mici uzlikuse:
Teļa kunģi uzlikuse
Ar visiem apzarņiem.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)].

24689.

Sīne autu, dālu muot'e,
Sīne skaistu, sīne boltu;
Ka naisēji skaistu boltu,
Svīžu cepļa dibenā.
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

24690.

Sīnit mani boltaut'eņu
Leidz ar putu gabal'eņu;
Sasējuši, atlaidit,
Lai gal'veņa nasuopēj'!
4270 [Viļēnu pag. Rz].

- 174 -

24691.

Sienu mešu kaudzītē,
Tai jumtiņa nevajaga;
Ņemu jaunu līgaviņu,
Tai vajaga cepurītes.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

24692.

Sen daudzina nāburgos
Ūdru, zvēru dīrātājus:
Saķēruši melnu ūdri,
Māsiņai uzlikuši,
Māsiņai uzlikuši
Vainadziņa vietiņā.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

24693.

Sen slavēja tautiņās
Ūdrus, bebrus dīrājam;
Nu uzlika māsiņai
Sirmas cūkas pavēderi [=cepuri].
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Sen slavēja tautu dēlus
Ūdru, bebru kavējiņus;
Uzlikuši māsiņai
Balta zaķa pavēderi.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

24694.

Sen slavēja tautu dēlu
Zīda mici šūdinot;
Nu atnācu, nu uzlika
Daglas cūkas pavēderi.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Sen cerēju tautiešami
Melnu santa cepurīti;
Nu uzlika māsiņai
Melnas cūkas pavēderi.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

24695.

Skatāties, bāleliņi,
Kādu mici māsai lika:
Kad nelika zīda mici,
Mičo pašu mičotāju.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

24696.

Skatāties, bāleliņi,
Vai ir mice izrakstīta;
Ja nav labi izrakstīta,
Pīckojiet mičotāju!
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)], 290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

24697.

Sveši ļaudis mūs' māsiņu
Kā Ķēzīti noķēzīja:
Nopinuši grezelīti,
Uzlikuši galviņā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Māsiņ, tavu augumiņu
Kā Ķēzīt apķēzīja:
Nociertuši elkšņa celmu,
Izlikuši galviņā.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

24698.

Te pārveda tautu meitu
Kā vāveri noplukušu.
Ekur koša tautu meita,
Kad uzģērba mūs' māmiņa:
Uzliek mici, uzliek aubi,
Vēl uzsedza krīzdodziņu.
226 [Kandavā (Tl)].

24699.

Tieva gaŗa mūs' māsiņa,
Zema resna mičotāja.
Ceļat krēslu, veļat baļļu,
Lai pakāpa mičotāja!
1253 [Kroņa laicenē], 240 [Bikstos (Bikstu pag. Tk)].

24700.

Trīs gadiņus tautu dēls
Rīgā mici šūdināja;
Nu vajaga galvā likt,
Nu sacīja: nav gatava.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

24701.

Veca veca mičotāja,
Atlupuši nagu gali.
Ej projām, vecenīte,
Es uzlikšu savu mici!
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

24702.

Vīramāte mici deva,
Cik micīte tā maksāja?
Trīs biķeŗu asariņas,
Vienu baltu villainīti.
2071 [Ancē (Ances pag. Pg)].

24703.

Cik, māsiņa, tev prātiņa,
Cik gudrības galviņā?
Pārdod' zīļu vainadziņu
Par to slēšu lupatiņu.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)], 291 [Garozā (Mežotnes pag. B)].

- 175 -

1. Es neturu māsiņai
Šo vakaru pilnu prātu:
Par to baltu lupatiņu
Atdod savu vainadziņu.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

24704.

Nava labi, nava labi,
Nepieder, nepieder (=neīstā mice)!
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

24705.

Svied zemē, svied zemē,
Neklājās, nevedās
Jaunajai cālītei
Vecas vistas cekuliņš!
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

1. Svied zemē, svied zemē,
Nepiedien, nepiedien,
Nepiedien cāliņam
Vecas vistas cekuliņ'!
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

24706.

Svied zemē, svied zemē,
Nepieder, nepieder!
Liec atkal galviņā
Savu zīļu vainadziņu!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

24707.

Svied zemē, svied zemē,
Nestāv jauki, ne raženi!
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

1. Grūd zemēi, grūd zemēi,
Nevedāsi, nevedāsi!
44 [Turaidā (Turaidas pag. Rg)].

24708.

Liec labu mici,
Sit labu pliķi,
Lai labi valkā
Lai balti mazgā!
271 [Pienavā (Džūkstes pag. Jg)].

1. Mauc, māte, mici,
Cērt labu pliķi,
Lai melnu mazgā,
Lai baltu valkā!
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

2. Mīlē māmiņ,
Cērt labu pliķi,
Lai mīļi dzīvo,
Lai baltu velē!
2071 [Ancē (Ances pag. Pg)].

3. Sien autu, sējēja,
Cērt labu pliķi,
Lai baltu mazgāja
Valkādama!
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

4. Sien, māte, autu,
Cērt labu pliķi,
Lai balti velē
Dzīvodama!
213 [Zlēkās (Zlēku pag. Vp)].

5. Tin gālu, tinēja,
Cērt labu pliķi,
Lai koši staigāja,
Lai balti mazgāja!
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

24709.

Liec, māte, mici,
Cērt labu pliķi,
Lai māk micīti
Pa godam valkāt!
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

24710.

Liec, māte, mici,
Cērt labu pliķi,
Lai zin ik vārda
Māmiņu saukt!
202 [Striķos un Saldū (Zvārdes un Saldus pag. Kld)].

24711.

Liec mici galvā,
Cērt labu pliķi,
Lai klausa vīru,
Lai vīramāti!
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

24712.

Valkā mici,
Mīļo vīru,
Glabā bērnu,
Audzē lielu!
128 [Lugažos (Lugažu pag. Vlk)].

24713.

Mičoju, mičoju
To tautu meitu,
Uz mūžu mičoju,
Ne vienu dienu!
353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

24714.

Liec galvā, liec galvā,
Nu stāv jauki, nu raženi (=īstā mice)!
232 [Talsos (Tl)].

1. Liec galvāi, liec galvāi,
Nu vedāsi, nu vedāsi!
44 [Turaidā (Turaidas pag. Rg)].

- 176 -

2. Nesvied zemē, nesvied zemē,
Nu stāv jauki, nu dižani!
221 [Engurē (Engures pag. Tk)].

24715.

Nu ir labi, nu pieder,
Nu visam mūžiņam!
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

★

47531.

Vai māsiņa, vai māsiņa,
Tavu smuku mičotāju:
Zelta gredzens pirkstiņā,
Zīda kleite mugurā.
Tad, kad tevi nomičos, -
Nokŗupuši pirkstu gali.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

47532.

Vai vai tu svuočeit,
Tovu taidu micinīku!
Iz pabula izastuoja,
Reigis pili īraudzēja.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

47533.

Vai māsiņa, vai māsiņa,
Tev galviņa sasaistīta
Ar baltiem lupatiem.
Dēla māte sasaistījse
Ar baltiem lupatiem.
605 [Skolas].

47534.

Baltu mici galvā liku,
Baltu sedzu villainīti.
Dod, Dieviņi, baltu dzīvi,
Svešajāsi tautiņāsi.
396 [Skrīveŗu Rg].

47535.

Cepur', manu sprūgainīti,
Nestāv šķībi galviņā!
Kas stāv šķībi galviņā,
Tas zobeņa galiņā.
389 [Silajāņu Rz].

47536.

Vīramāte mici vilka
No kabatas domādama.
Kā nevilks domādama -
Zili melna rakstu mice?
Vai tā bija mazgājusi
Sivēniņa silītē?
108 [Engures Tk].

47537.

Dēla māte, vienactiņ,
Lielu mellu mici lik;
Vai tu biji mazgājūs'
Savai cūku silītē;
Savai cūku silītē,
Skurstenī izžāvē(js')?
220 [Lībagu Tl].

47538.

Ej pi manis, vedekliņ,
Man ir bolti lakatiņi!
Valin [Balin?] boltus, nosoj poša,
Es nosoju vaiņadziņu.
465 [Varakļānu Rz].

47539.

Eimu tautu istabai,
Birst man gaudas asariņas:
Ieraudzīju māsiņai
Baltu mici galviņai.
224 [Lielvārdes Rg].

47540.

Ekur skaista, ekur smuka
Mūs' māsiņa cepurē!
Nav vairs tāda, kā atveda,
Pirmāk cauru dibeniņ'.
157 [Jēŗu Vlm].

47541.

Es pajēmu pištaleiti,
Nūsašuovu vuovereiti,
I sašyvu capureiti,
Ka nalīn galveņā;
Ka nalīn galveņā,
Līn zūbyna galeņā.
143 [Jāsmuižas D].

47542.

Es redzēju tautu meitu,
Viņa mani neredzēja;
Viņa pierka vaiņadziņu,
Es nopierku gālos autu.
129 [Gudenieku Azp].

47543.

Es skatosi, es raugosi,
Kādu aubi brūtei mauks:
Ja nebūs zīda bante,
Brikšēs kauli brūtgānam.
112 [Ezeres Kld].

47544.

Eit', ļautiņi, skatīties,
Kādu mici brūtei mauks:
Nebūs laba zīda mice,
Brikšķēs kauli brūtgānam.
112 [Ezeres Kld].

- 177 -

47545.

Es šķitosi tautīnās
Valkāt zīda vainadzīnu;
Vīramāte, vella māte,
Dibenīnu aizšuvusi.
338 [Rankas C].

47546.

Gaismiņai austot,
Saulītei lecot,
Atrada māsiņu
Tautieša klētī:
Sēd galda galā,
Tai aube galvā.
270 [Mežotnes B].

47547.

Gara gara vedekliņa,
Eisa eisa mičuotuoja;
Velit bluču, celit baļvu,
Byus garuoka mičuotuoja.
414 [Stirnienes Rz].

47548.

Gludu gaļveņi saglaužu,
Ai māmeņi šķierdamuos;
Sveša muotja raganeitja,
Munu gaļveņi sajaucja;
Munu gaļveņi sajaucja,
Mateņus saburžinuoja.
73 [Ciblas (Eversmuižas) Ldz].

1. Gludu gaļviņu saglaužu,
Pi māmiņas dzeivuodama;
Sveša muote, kai rogana
Daskrējuse, sajaukusja.
73 [Ciblas (Eversmuižas) Ldz].

2. Gludu galvjeņu saglaužu,
Ka as brauču lauluotūs;
Svješa muotje daskŗējusje,
Kai rogona izplyukova.
18 [Andrupenes Rz].

3. Sasukuoju gludu golvu,
Sāstūs bruoļu vidiņā;
Daskrējuse, veiramuote
Ko rogona izplyukuoja.
27 [Atašienes Rz].

47549.

Gudra gudra mūs' māsiņa
Un [Nu?] ir muļķa palikusi:
Atdevusi vainadziņu
Par to aubes lupatiņu.
87 [Drabešu (Drabužu) C].

47550.

Jērain, manu jērotnīti,
Stāvi manā galviņā;
Ja nestāvi galviņā,
Stāvi tīnes dibenā;
Stāvi tīnes dibenā,
Tīta zīda lakatā.
484 [Vestienas Md].

47551.

Kas tam kaitēj',
Kam jumt jumu?
Tam vējš matiņus
Nepūcināj'.
329 [Popes Vp].

47552.

Kas tā tāda mičotāja,
Šķībi mici uzlikusi?
Tā nebija mičotāja,
Tā bij cūku ganītāja.
319 [Plāteres Rg].

47553.

Kādu ļaužu, tādu miču:
Lielu ļaužu, smalku miču,
Lielas bantis pakaļā.
605 [Skolas].

47554.

Kur tī mūsu mičotāja,
Ka neredz staigājot?
Vai būs žurkas norējušas,
Ierāvušas midzenie?
6 [Aiviekstes D].

47555.

Lai bij pekas, kad bij pekas,
Šogad pekas devušās:
Jaunākai māsiņai
Liela peka galviņā.
192 [Kosas C].

47556.

Man bāliņš nozapirka
Vizuļotu vainadziņu;
Tautiets, šķelmis, pazasteidzās,
Tas nopirka cepurīt(i).
605 [Skolas].

47557.

Man noņēma vainadziņu
Pašā ziedu laiciņā.
Apsieniet lakatiņu
Sarkanām puķītēm.
198 [Krustpils D].

- 178 -

47558.

Mans skaistais vaiņadziņš
Saraustīts, nenoņemts;
Veca bija mičotāja,
Atlupuši nagu gali.
114 [Gaiķu Kld].

47559.

Mičo drīzi, dēlu māte,
Ko tik ilgi tūlējies?
Mici liki, ne sudrabu,
Vēl to pašu nožēlo.
605 [Skolas].

47560.

Mičo drīz, mičo drīz,
Kas tu tāda mičotāja;
Ja tu drīzi nemičosi,
Dabūs' duncku mugurā.
197 [Krotes Lp].

47561.

Mičojiet, mičojiet,
Abi gali mičojiet!
Kad galviņu nomičoja,
Tad mičoja pakaļiņu.
485 [Viesienas (Lautera-Viesienes) Md].

47562.

Nasīnit maņ miceiti,
Maņ miceite napīdar;
Līcit zeiļu vainadzeņi,
Tys maņ skaiški pīdarās.
182 [Kaunatas Rz].

47563.

Nav mūsu māsiņa
Vairs vakarēja:
Kāpuse, krituse,
Situse galvu.
Galviņu sasuse [sasēj'se?]
Ar bikšu banti.
283 [Nīgrandas Azp].

47564.

Nav tāda māsiņa,
Kā vakar bija:
Vakara vaiņagā
Sārkani vaigi;
Nu baltā micīte,
Nu bāli vaigi.
70 [Cēres Tl].

47565.

Nūceļamū vaiņadziņu
Treis vosaras darināju;
Kab zinātu, ko nūceļ,
Ūtru treis darinātu.
Nūceļ munu vaiņuciņu,
Nūceļ munu vīglu dīnu.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

47566.

Nomičo, māmulet,
Actiņas nomazge.
Mičo, māmiņ,
Cērt labo pliķ,
Lai mīļ dzīvo,
Balt mazge.
17 [Ances Vp].

1. Liec labu micīt,
Cērt labu pliķīt,
Lai vīru godā,
Lai baltu mazgā.
127 [Grostonas Md].

47567.

Nu mani mičos, nu mani mičos,
Bāzīs tumšā kambarī.
560 [Rīga ].

47568.

Ņemi nostu, līgaviņa,
Savu zīļu vainadziņu;
Liec aubīti galviņā,
Tā ir tava sievas zīme.
355 [Rucavas Lp].

47569.

Paldīs sokit vosorai,
Ka jei paku izaudzēja;
Izlykom Onužai
Vacu paku galviņā.
414 [Stirnienes Rz].

47570.

Paldies saku vīramātei
Pa to mices gabaliņu.
126 [Grobiņas Lp].

47571.

Svied zemē, svied zemē,
Nepiedien, nepiedien;
Nepiedien suņa auss
Pie tā zīļu vaiņadziņa.
10 [Aizupes Tk].

- 179 -

47572.

Šorīt sarkana saulīte lēce,
Šorīt māsīni sarkana galva.
39 [Bārtas Lp].

47573.

Vakar sniga melni sniegi,
Šodien sniga balti sniegi;
Šodien sniga balti sniegi,
Māsai galva apsnigusi.
605 [Skolas].

47574.

Tūpele tūpele
Tā dēla māte,
Trīs stundas tūpelēji
Gar vienu galvu.
282 [Nīcas Lp].

47575.

Varīt likt man aubīti,
Tik vīn cīši nasīnit;
Sasējuši, palaidīt,
Lai galveņa nasuopēja.
414 [Stirnienes Rz].

47576.

Veca veca mičotāja,
Naga gali nodiluši.
Celsim jaunu mičotāju,
Metināsim naga galus!
271 [Milzkalnes (Šlokenbekas, Cērkstes) Tk].

47577.

Vīramās vīramās,
Vai micīte norakstīta?
Nebūs mice norakstīta,
Rakstīs tavu muguriņu.
263 [Mēmeles Jk].

47578.

Zila, mella tā micīte,
Ko iedeva dēlu māte.
Kā nebūs zila, mella,
Muldiņā izmazgāta?
10 [Aizupes Tk].

★

i) Līgavu uzņem sievu kārtā, līgavaini vīru kārtā

24716.

Ai māsiņas, ai māsiņas,
Vairāk sievu ne meitiņu:
No meitiņu sievas virta,
Nevert meitas no sieviņu.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

24717.

Dziedat, sievas, dziedat, sievas,
Viena sieva vairumā!
Raudat, meitas, raudat, meitas,
Viena meita mazumā!
221 [Engurē (Engures pag. Tk)].

1. Paldies Dievam,
Viena sieva vairāk!
Ķizu ķizu meitām,
Viena meita mazāk!
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

24718.

Iesatupa jauna vista
Vecas vistas perēklī.
Tā tu tupi, tā tu peri,
Ka perēklis neizdziest!
101 [Rankā (Rankas pag. C)].

24719.

Gan bija māršīni
Sievīni tapte:
Jo koša autā
Ne vaiņakāja.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

24720.

Jauna biju, nedrīkstēju
Sēsties sievas soliņā.
- Sēd, meitiņa, nebīsties,
Sieva būsi dzīvodama!
691 [Biržu pagastā (Madonā Md)].

24721.

Jauna sieva ietecēja
Vecu sievu pulciņā.
Pieņemat(i), vecas sievas,
Piedodat(i) padomiņu!
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)], 224 [Kabilē (Kld)], 395 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

24722.

Jauna vista ietecēja
Vecas vistas perēklī.
Es tev saku, jauna vista,
Neknāp vecās cālēniņus!
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

24723.

Jauna vista ietecēja
Vecu vistu pulciņā.
Pieņemat, vecas vistas,
Uzliekat cekuliņu!
224 [Kabilē (Kld)].

- 180 -

24724.

Jauna vista ietupuse
Vecas vistas perēklī.
Redzēsim, jaunā vista,
Kā tu cāļus izperēsi!
269 [Naudītē (Naudītes pag. Jg)].

1. Iesēdās jauna vista
Vecas vistas perēklī.
Neputini, jaunā vista,
Vecās vistas perējumu!
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

2. Ietupās jauna vista
Vecas vistas perēklī.
Pielūko, jaunā vista,
Ka cālīši neizput!
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3. Iesatupa jauns gailītis
Veca gaiļa pērklītī.
Būs redzams, jauns gailīti,
Kā cālīšus izvadāsi!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

24725.

Jauna cāle ietecēja
Vecu vistu pulciņā.
Es jums lūdzu, vecas vistas,
Neknābiet jaunu cāli!
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

24726.

Jauna cāle ietecēja
Vecu vistu pulciņā;
Vecas vistas noknābāja
Jaunas cāles cekulīti.
251 [Smukās (Remtes pag. Tk)], 271 [Pienavā (Džūkstes pag. Jg)].

24727.

Jauna cāle ietecēja
Vecu vistu pulciņā;
Vecas vistas noknābāja,
Miežu graudu domādamas.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

24728.

Jaunākaja mūs' māsiņa
Ietek sievu pulciņā;
Iztek rokas lauzīdama,
Asariņas slaucīdama.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 190 [Kuldīā].

24729.

Kopām kopām,
Ciemiņu sievas,
Nu vienu meitiņu
Sieviņu cels!
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

24730.

Nu Jūliņa iebridusi
Smalkā linu druviņā;
Nu Māriņa ieņēmusi
Savā sievu pulciņā.
2071 [Ancē (Ances pag. Pg)].

24731.

Purinies, jauna vista,
Vecas vistas cekulā!
Kā tas koši piederēja,
Vecas vistas cekuliņš!
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)], 246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)], 281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

24732.

Šorīt zaraiņa
Saulīte lēca;
Nu vienu meitiņu
Sieviņu cēla.
224 [Kabilē (Kld)].

1. Šorīt zaraiņa
Saulīte lēca;
Nu ģērba meitiņu
Sieviņas drānās.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

2. Šorīt sarkana
Saulīte lēca;
Šorīt mūs' māsa
Sieviņa tapa.
1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)], 152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)], 208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

24733.

Šorīt zarainis
Mēnesis lēca,
Nu vienu puisīti
Vīriņu cēla.
224 [Kabilē (Kld)].

24734.

Te bij meita, kur palika,
Sīkā zīļu vaiņakā?
Vai, sieviņas, redzējāt
Jūs' pulkā ietekam?
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

24735.

Te bij meitiņa,
Nu ir sieviņa;
Noņem vaiņedziņu,
Uzliek micīti.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

- 181 -

24736.

Te bij saule, te pazuda
Melnajos mākoņos;
Te bij meita, te pazuda
Vecu sievu pulciņā.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

24737.

Tūdaliņ, tagadiņ
Saulīte grozās:
Te bij meitiņa,
Nu kļuva sieviņa.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

★

47579.

Ai puisīti, knēvelīti,
Ko tu manim padarīji?
Vakar biju jauna meita,
Šodien jauna gaspažiņa.
141 [Ivandes Kld], 605 [Skolas].

47580.

Voi voi tu Muoreņ,
Kaida bāda tev nūtyka!
Sasatryuki, apsapyrdi,
Ka nūjēme vaiņudzeni.
Eku buobom lela prīka,
Nu meitiņu buoba tyka.
551 [Ludza Ldz apr.].

47581.

Ak Jezus Kristus,
Nūtyka breinums;
Beja meitiņa,
Palyka buoba.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

47582.

Bābām prīca, bābām prīca,
Nu meitiņas bāba tyka.
358 [Rugāju Abr].

1. Prīca prīca buobam tyka,
Nu mjaitiņis buoba tyka.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

47583.

Jauns cālītis iztecēja
Vecu vistu pulciņā.
Kur cālītis (nu) dabūj(a)
Vecu vistu cekulīti?
141 [Ivandes Kld].

47584.

Man iemuk jaun cāļ
Vecas vists perekļa;
Šodien ies jaun meit
Vecs sievs pulciņa.
329 [Popes Vp].

47585.

Kā tu nāci, jauna vista,
Vecas vistas perēklī?
Gan es tevi izmācīšu
Jaunus cāļus pirināt.
146 [Jaungulbenes Md].

47586.

Ģerbties mane šovasaru
Pēc sieviņas, pēc meitiņas:
Pēc sieviņas galvu ģērbte,
Pēc meitiņas kājas aute.
15 [Alūksnes Vlk].

47587.

Nepazinu sav' māsiņu
Citu sievu pulciņā:
Tāda pate rakstu mice
Kā citām sieviņām;
Tādi paši bāli vaigi
Kā citām sieviņām.
70 [Cēres Tl].

47588.

Nepiedien, nepiedien
Cālīšam cekuliņš;
Labāk man piedienēja,
Vecajai vistiņai.
193 [Krapas Rg].

1. Nepiedien, nepiedien
Cālīšam cekuliņš;
Kā piedien cekuliņš
Lielajām vistiņām.
319 [Plāteres Rg].

47589.

Paldies saku svēti Māŗi,
Vairāk sievu ne meitīnu;
Vairāk sievu drānīnāja,
Ne meitīnu vaiņagā.
39 [Bārtas Lp].

47590.

Raudat, meitiņas,
Viena meita mazāk;
Priecāj'ties, sieviņas,
Viena sieva vairāk!
605 [Skolas].

47591.

Sīka maza man māsiņa,
Ieiet sievu pulciņā;
Iztek rokas lauzīdama,
Jau micīte galviņā.
335 [Puzes Vp].

- 182 -

47592.

Štuki, leli breinumeņi,
Erškeižom ruožas zīd;
Vēļ leluoki breinumeņi,
Nu meitiņas buoba kļyva.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

47593.

Šuk šuk merguķel,
Ku liki vaiņaķel'?
Ka nokrita vaiņaķelis,
Būsi gaspadona.
443 [Turlavas Kld].

47594.

Ūja ūja veca vista,
Neplēs jaunu cālēniņu!
Nepiedien cālēnam
Vecas vistas cekulīte.
108 [Engures Tk].

47595.

Vakar dzēru veinu ar madu,
Šudin yudeni ar ladu;
Vakar beju jauna meita,
Šudin vaca muomuliņa.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

★

j) Dažādi apcerējumi mičojot un pēc mičošanas

24738.

Vai Dieviņ(i), kas par sniegu!
Māsai galva apsniguse;
Nenokusa saulītē,
Ne siltā(i) istabā.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)], 289 [Bruknā (Bruknas pag. B)], 302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

1. Vai Dieviņ, vai Dieviņ,
Salta bija šī ziemiņa:
Māsai galva nosaluse
Tīra sniega baltumā.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

2. Ni snieg sniegi, ni līst līti,
Māsai galva nosniguse;
Ni nokusa saulītē,
Ni siltā istabā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

3. Nedod Dievs tādas salnas,
Kāda salna šoruden:
Daudzi ciema zeltenīšu
Baltajām galviņām.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

24739.

Ai galviņa, man' galviņa,
Treju rotu nesējiņa:
Priekš micīte, pēc micīte,
Vidū zīļu vainadziņš.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

1. Autiņš man piedzemot,
Autiņš man nomirstot;
Tik to zīļu vaiņadziņu
Kā ciemoti paciemoju.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Laimiņ, tavu padomiņu,
Dieviņ, tavu likumiņu:
Pirms micīte, pēc micīte,
Vidū rožu vaiņadziņš.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

3. Galviņ' mana i galviņa
Treju rotu nesējiņa:
Priekš micīte, pēc micīte,
Vidū zīļu vainadziņš,
Vidū zīļu vainadziņš
Ciemoties ciemojās.
20 [Krapē (Krapas pag. Rg)].

24740.

Ai manas zīļotas
Liegajas dienas!
Es lēkšus pārlēcu
Par Daugaviņu
Ar savu zīļotu
Vaŗ' vaiņadziņu;
Ar tautu linautu
Vairs nevarēju.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

24741.

Vai manu vainadziņu
Pāva spalvas vieglumiņu!
Uzliek tautas linautiņu
Linu sloga smagumiņu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Vieglis manis vainadziņis,
Dzērves spalvas vieglumiņu;
Uzliek tautu linautiņu
Linu mārka smagumiņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

- 183 -

24742.

Aili manu vaiņadziņu,
Vienu roku noņemamu!
Tautu dēla galvas auti
Abi roki tauņājami.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

1. Vaiņags, manis vaiņadziņis
Vienu roku uzliekams;
Autu tin abi roki,
Tad vēl labi nestāvēja.
170 [Lielnīkrācē (Nīkrāces pag. Azp)].

24743.

Vai Lībiņa, vai māsiņa,
Šauri tavi galvas auti,
Priekšā tavas acis redz,
Pakaļā matu galus.
362 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

24744.

Ai skaistaja man' māsiņa,
Kam gāj' jauna tautiņās?
Kā nu nāksi bāliņos, -
Leišu mice [mici] galviņāi.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

24745.

Ak tu Dievs, ak tu Dievs,
Šogad pekas devušās!
Ir tai mūsu māsiņai
Balta peka galviņā.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

1. Ak tu Dievs, lietiņš līst,
Silā jaunas pekas aug:
Uzliek mūsu māsiņai
Sila peku galviņā.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

24746.

Apsien man linautiņu,
Apsien dižus sirdēstiņus;
Vainadziņu valkādama,
Es dzīvoju bez sirdēsta.
216 [Ventspilī].

24747.

Atmijam, dēlu māte,
Ko vakar(i) samijām:
Atdod sagšu ar vaiņagu,
Atņem savu auklējumu!
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

24748.

Atmijam, dēlu māte,
Ko vakar samijām:
Es atdošu tavu dēlu,
Atdod manu vainadziņu!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

24749.

Atmijam, dēlu māte,
Ko vakar samijām:
Še tā tava lupatiņa,
Atdod manu vainadziņu!
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

24750.

Atminat, sveši ļaudis,
Ko vakar uzlikāt;
Ko vakar uzlikāt,
To šodien noņemiet!
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

24751.

Baltu mici valkājot,
Gŗūts mūžiņš dzīvojot,
Gŗūts mūžiņš dzīvojot
Iekš bēdām, asarām.
Vaiņadziņu valkājot,
Lēts mūžiņš dzīvojot
Iekš priekiem, iekš lustēm
Baltajos bāliņos.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

24752.

Būt' tas vaŗa vaiņadziņš
Otrreiz labi piederējs,
Es autiņu kājām spērtu,
Mīlēt' savu vaiņadziņu.
213 [Zlēkās (Zlēku pag. Vp)].

24753.

Daila daila mūs' māsiņa,
Vēl dailāka ne vakar;
Daila bija vainakā,
Vēl dailāka micītē.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

24754.

Dieverīti, bāleliņi,
Noņem manu kroķautiņu,
Noņem manu kroķautiņu,
Uzliec cauna cepurīti!
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

24755.

Dēlu māte, dēlu māte,
Atdod manu vaiņadziņu!
Es atdošu tavu dēlu
Kuŗu dienu gribēdama.
166 [Gramzdā un Smaižos (Gramzdas un Aizviķu pag. Lp)].

- 184 -

1. Sievasmāte, velna māte,
Atdod manu dālderīti!
Es atdošu tavu meitu
Kuŗu dienu tu gribēsi,
Vai piektdien, vai sestdien,
Vai svētdienas rītiņā.
77 [Gulberē (Liezeres pag. Md)].

24756.

Dēlu māte, dēlu māte,
Atdod manu vainadziņu!
Es atdošu tavu dēlu,
Tavu mices lupatiņu.
284 [Bārbelē (Bārbeles pag. B)].

24757.

Dēlu māte, dūņu vista,
Atdod manu vaiņadziņu!
Es atdošu tavu mici
Ar visāmi bantītēm.
288 [Bornsmindē (Īslīces pag. B)].

24758.

El el, snaudule,
Kā daili stāvēja
Tev slēšu micīte,
Baltaute galvā!
303 [Svitnē (Svitenes pag. B)].

24759.

Es māsiņas nepazinu,
Šorīt vestas tautiņās;
Tās kurpītes, tās zeķītes,
Vaiņadziņa vien neva.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

24760.

Es māsiņu nepazinu,
Vakar vestu tautiņās:
Bāli vaigi, noraudāti,
Nevaid zīļu vainadziņa.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Nevaid vairs mūs, māsiņa
Kā vakar atvedām:
Jau apsietu galvu nes,
Nobālējši vaigu gali.
44 [Turaidā (Turaidas pag. Rg)].

24761.

Es māsiņas nepazinu,
Vakar vestas tautiņās:
Sieva viena, kas ir otra,
Kad micīte galviņā.
305 [Vīkstenē (Stelpes (?) pag. B)].

24762.

Es nopirku tautu dēlu
Par misiņa vaiņadziņu;
Nu es viņu neatdotu
Ne par zelta gabaliņu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1. Es nopirku arājiņu
Par kadiķu vezumiņu;
Nu es viņu neatdotu
Ne par zelta gabaliņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

24763.

Es šķitu māsiņu
Raudam, šņūcam, -
Micīti rakstīja
Zem vilnānītes.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

24764.

Gan, māsa, redzēsi,
Kā māte bārsies:
Kur liki vainagu,
Kam ņēmi micīti,
Kam ņēmi miči,
Sietavas gabalu.
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

24765.

Grūtu māsiņ' i sacīja
Smalku zīļu vainadziņu;
Būs, māsiņa, vēl grūtāk,
Baltautiņu nesājot.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1. Jūs, meitiņas, grūt' teicat,
Vainaciņu valkādamas;
Gan, meitiņas, atrasat
Baltu miču vieglumiņu!
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

24766.

Ik vokora micīt' kūļu,
Pie mietiņa piesiedama;
Ik rītiņa nuoroudēju
Sova puķu [zīļu] vaiņaeciņa.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

24767.

Jaunas meitas raudājās,
Vainaciņš galvu spiež.
Redzēsiet, jaunas meitas,
Kā spiež cauņu cepurīte!
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

- 185 -

24768.

Jo koša māsiņa
Ne vakarēja:
Jo košā autā
Ne vaiņakā.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

1. Jo smuka māsīna
Ne vakarēja:
Jo smuka spicēs
Ne vainagāja.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

24769.

Kad es biju jauns meitiņš,
Bij man prieki pasaulē;
Nu man prieki aizgājuši
Līdz jaunām dieniņām.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

24770.

Kādu kaunu tu, māsiņ,
Svētdien iesi baznīcā!
Cita rota gana laba, -
Sila peka galviņā.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

24771.

Kas kait man nedzīvot,
Vainadziņu nevalkāt?
Vainadziņu valkājot,
Viegli soļi, lēts mūžiņš.
Kad noņēma vainadziņu,
Uzliek melnu cepurīti;
Ar melno cepurīti
Uzliek man grūtu dienu.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

24772.

Kas, māsiņa, tev kaitēja,
Tev micīte galviņā!
Man kaitiņa, man bēdiņa,
Vējiņš matus purināja.
35 [Rembatē (Rembates pag. Rg)].

24773.

Kas tur spīd, kas tur viz
Istabiņas dibinā?
Jau tai mūsu māsiņai
Zelta aube galviņā.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

24774.

Krīt, zemē un sapūsti,
Mana samta cepurīte!
Nāc augšāmi skanēdams,
Mans vizuļu vainadziņš!
135 [Smiltenē (Smiltenes pag. Vlk)].

24775.

Kur ņēmi, Zanīte,
To balto galviņu?
Snauzdami iekriti
Jānīša klēpī.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

24776.

Kur nu mani sārti vaigi,
Sarkans rožu vainadziņš?
Nobāl mani sārti vaigi,
Nobāl [Savīst] rožu vainadziņš.
229 [Rideļu pagastā (Engures pag. Tk)].

24777.

Kur rudeni tādi ziedi,
Kādi ziedi pavasar!
Kur sievām tāda lusta
Kā jaunām meitiņām!
871 [Liepkalnes apk. (Liepkalnes pag. Md)].

24778.

Laba laba man' māršiņa,
Bet tik tāda pazaglīte:
Nozagusi slēšu mici,
Staigā galvu aptinusi.
299 [Mežotnē un Švitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)].

24779.

Lobuok miceit'e,
Na vaiņuc'eņš:
Vējeņš mateņu
Napurynuos'.
426 [Sakstagala pag. Rz].

24780.

Laidiet mani istabā
Jel māsiņas pasavērt,
Vai būs tāda ar aubīti,
Kā ar zīļu vainadziņu!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

24781.

Lustēm brāļi nevarēja,
Māsai skaista cepurīte;
Nav vairs cauru dibentiņu,
Kā vakar atvedāt.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

24782.

Meitas mūžiņš saldais mūžiņš,
Tek pa rožu ziediņiem;
Sievas mūžiņš rūgtais mūžiņš
Apakš vīra papēžiem.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

- 186 -

24783.

Micīt mana grūtdienīte,
Grūtin grūts tavs mūžiņš!
Vainadziņa noraudāju
I rītā, vakarā.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

24784.

Micīt manu grūtdieniņ,
Ik dieniņas mazgājama!
Vainadziņu novalkāju,
Ne reizītes nemazgāju.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

1. Vaiņadziņu iznesāju,
Ne reizītes nevelēju;
Balts autiņš, smalks audiņš
Ik nedēļas jāvelē.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

24785.

Mūs' māsiņa apnikuse,
Vaiņadziņu valkādama;
Vēl vairāk tu apniksi,
Baltu mici mazgādama.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

24786.

Nākat, ļaudis, skatīties,
Kādi ērmi istabā:
Jaunā māsa cepurē,
Vecā zīļu vainagā.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

24787.

Nāc jele, māsiņa,
Citu meitu pulkā,
Neba sen noņēma
Tavu vaiņaciņu!
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

24788.

Nāc, māsiņ, atpakaļ,
Ja tautām nevajaga;
Ne tādēļ zeme zuda,
Ka noņēma vaiņadziņu!
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

24789.

Nāc, mana māsiņa,
Citu meitu pulkā!
Citu dienu tu nesaki,
Ka mēs tevi nevāķām.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

24790.

Nav mana māsiņa
Kā vakarēja:
Jau to tautas
Apģuģenējšas.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

24791.

Nedod Dievs tādas salnas,
Kāda salna tautiņās:
Man nosala balta galva
Viena rīta ganījumu.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

24792.

Nepiedien cālīšam
Vecas vistas cekulīte,
Ne vecam puisīšam
Jaunas meitas augumiņš.
203 [Usmā (Usmas pag. Vp)].

24793.

Noņem manu vaiņadziņu,
Noņem manas vieglas dienas;
Izliek manim baltu mici,
Izliek bēdas, asaras.
1311 [Apē (Vlk)].

24794.

Nu sāka saulīte
Rotātiesi,
Te bij rītā,
Te vakarāi,
Te nu līgo
Dienas vidū.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

24795.

Par kalniņu nu, māsiņa,
Mūs' jaukās valodiņas:
Tev micīte, man vainags,
Nesader valodiņas.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

1. Ar Dieviņu, pār kaliņu(?),
Māsiņ, mūsu valodiņa:
Tev micīte, man vaiņags,
Nesadien valodiņas.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

24796.

Pazinu Ediņu
Sēdējšu meitu:
Skaistāka micē
Kā vainagā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

- 187 -

24797.

Pērn bij rudzi, šogad mieži,
Citu gadu papuvīte;
Pērn bij meita, šogad sieva,
Citu gadu māmulīte.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

24798.

Protat kaunu, vīra radi,
Liekat mici vedeklai:
Vedeklai mella mice
Vakarēju likumiņu.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

24799.

Raugāties, bāleliņi,
Māsai mice piederēja!
Vai tā bija bāliņos
Paslepeni valkājuse?
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

24800.

Žēl man savas jaunas dienas,
Ka tās manim aizgājušas,
Ka tās manim aizgājušas
Kā vasaras launadziņš.
Vēl bij man meitai būt,
Valkāt zīļu vainadziņu;
Vēl bij man kaitināt
Dažu labu tautu dēlu.
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

24801.

Šogad brūte kroni vija
Āboliņa lejiņā;
Citu gadu bērnu tīs
Dzīpurīšu jostiņā.
112 [Cirstos (Cirstu pag. C)].

24802.

Šorīt bija liela salna
Par visiem rītiņiem,
Man nosala klētiņā
Sarkans rožu vaiņadziņš.
353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

24803.

Šorīt maza maza
Salniņa bija:
Mūs' māršas galviņa
Balta apsaluse.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1. Šorīt bija
Salniņa bijse:
Iegāja masiņa
Salnotu gālu.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

2. Šorīta sarkana
Saulīte lēce;
Šorīta mūs, māsi
Atsala ausis.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

24804.

Šorītās maza maza
Salniņa bija,
Bērzam lapas
Nosalušas.
177 [Sakaslejā-Apriķos (Apriķu pag. Azp)].

24805.

Ziedi, ziedi, āra pļava,
Nu es vaira neziedēšu:
Man' ziediņi nobiruši
Tautu galda galiņā.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Zied ieviņa, zied lazdiņa,
Nu es vaira neziedēju:
Man ziediņi nobiruši
Tautu galda galiņā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

24806.

Sen bija tevim
Brūteju būti:
It labi piedien
Vecmātes galva.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

24807.

Skaista pļava, kad nepļauta,
Vēl skaistāka, kad nopļauta;
Skaista meita vaiņagā,
Vēl skaistāka cepurē.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)], 101 [Rankā (Rankas pag. C)], 1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Daiļa pļava, kad nopļauta,
Vēl daiļāka, kad nogrābta;
Daiļa māsa bāliņos,
Vēl daiļāka tautiņās.
2931 [Gravendālē un Mežotnē (Mežotnes pag B)].

2. Skaista pļava, kad nopļauta,
Vēl skaistāka sakasīta;
Skaista meita vaiņagā,
Vēl skaistāka micītē.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

24808.

Skaista pļava, kad nopļauta,
Vēl skaistāka, kad nepļauta;
Skaista meita aubītē [micītē],
Vēl skaistāka vaiņagā.
71 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

- 188 -

1. Skaista puķe kalnā aug,
Vēl skaistāka lejiņā;
Skaista puķe cepurē,
Vēl skaistāka vainagā.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

24809.

Smags bij zīļu vaiņadziņš,
To valkāju dziedādama;
Viegla bija tiles mice,
To valkāju raudādama.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

1. Smags bij zīļu vainadziņš,
To valkāju dziedādama;
Smalku tautu linautiņu
Raudādama balināju.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

24810.

Tēva mātes neraudāju,
Kā raudāju vaiņadziņa;
Visu mūžu jāvalkā
Dēlu mātes lupatiņš.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

24811.

Tin' autiņu, liek' vaiņagu,
Kuŗš jo koši piederēja?
Autiņš koši piederēja,
Tas manami mūžiņami.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

24812.

Tu, meitiņa, pasmējies
Zem baltām knipelēm;
Dažu dienu noraudāsi,
Knipelītes valkājot.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

1. Tu, Anniņa, pasmējiesi
Zem balto knipelīšu;
Gan tu gauži noraudāsi,
Knipelīšus mazgādama.
45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)].

24813.

Vaiņadziņu valkādama,
Micīt' minu kājiņām;
Tiku vīra līgaviņa,
Micīt' liku galviņā.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

24814.

Vaiņadziņu valkādama,
Micīt' minu kājiņām;
Tiku vīra līgaviņa,
Micītei mutes devu.
1311 [Apē (Vlk)].

24815.

Vainadziņu valkādama,
Cepur' minu kājiņām;
Ko bij man nu darīt.
Man cepure jāvalkā!
136 [Zvārtavā (Zvārtavas pag. Vlk)].

24816.

Vainagā dārga nauda,
Viegli soļi staigājot;
Noņem tautas vainadziņu,
Noņem līdz vieglumiņu;
Nu uzlika linautiņu
Linu slogu smagumā.
18 (Meņģelē).

24817.

Vaiņags zelta lapiņām
Ne manam mūžiņam;
Slēžautiņi, zīda drāna,
Tā manam mūžiņam.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

24818.

Vai tādēļi veca biju,
Ka cepure galviņā?
Man kājiņa vēl vieglāka
Ne jaunām meitiņām.
101 [Rankā (Rankas pag. C)].

24819.

Vakar saul'e, vakar saul'e,
Vakar z'eiļu vainakā;
Jau šudin' gaisa vydu
Leigoj zalta mic'eit'ē.
422 [Līvānu pag. D].

24820.

Vakar vasara,
Šodien ziema;
Vakar meitiņa,
Šodien sieva.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

24821.

Vakar vesta man' māsiņa,
Šodien vairs nepazinu,
Jau kājiņa ieslīdējse
Vecu ļaužu pēdiņās.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

- 189 -

24822.

Vakar kungi baznīcā,
Šodien mani bāleliņi;
Vakar māsa vaiņagā,
Šodien leišu micītē.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

24823.

Vakar sniga lieli sniegi,
Māsai galva apsniguse;
Šodien brauca bāleniņi,
Vaira māsas nepazina.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

24824.

Vakar vesta mūs' māsiņa,
Šodien vairs nepazinu:
Jau vaidziņi nobāluši,
Jau galviņa sajukusi;
Vainadziņu vien pazinu
Tautu meitas galviņā.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

24825.

Vīramāte, vella māte,
Atdod manu vainadziņu!
Es to tavu linautiņu
Iesviedīšu aizkrāsnī.
871 [Liepkalnes apk. (Liepkalnes pag. Md)].

24826.

Cīma m'eita dzaltuon'eit'e,
Jau tu byusi muna!
- V'el' na tova, v'el' na tova,
V'el' es pat'e sova.
- Brauksim obi uz bazn'eicu,
Jau tu byusi muna!
- V'el' na tova, v'el' na tova,
V'el' es pat'e sova.
- Pakluos myusim raibu d'eči,
Jau tu byusi muna!
- V'el' na tova, u.t.t.
- Sasajemam rūc'eņuom,
Jau tu byusi muna!
- V'el' na tova, u.t.t.
- Sasam'ejam gradzynīm,
Jau tu byusi muna!
- V'el' na tova, u.t.t.
- Īsim obi nu bazneicas,
Jau tu byusi muna!
- V'el' na tova, u.t.t.
- Brauksim obi z bruoļa sātu,
Jau tu byusi muna!
- V'el' na tova, u.t.t.
- Sēsim m'es' aiz bruoļa golda,
Jau tu byusi muna!
- V'el' na tova, u.t.t.
- Es nūjimšu vaiņuc'eņu,
Jau tu byusi muna!
- V'el' na tova, u.t.t.
- Es izlikšu lynu zīdu,
Jau tu byusi muna!
- Niu jau tova, niu jau tova,
Niu navaru atsalīgt.
4271 [Rēzeknes apr.].

★

47596.

Agri cēlūs reiteņāji,
Agri kuopu laiveņā;
Agri sovu vainudzeņu
As padevu tauteņom.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

47597.

Ai ai tu māsiņ,
Tavu skaistu vaiņadziņ!
Vai tādam dzērājam
Bij noņemt tavu vaiņadziņu?
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

47598.

Oi Dīveņ, golva suop,
Kuo jei suop, kuo nasuop!
Suop jei zeiļu vaiņuceņa,
Kur' nosuoju buoleņūs.
605 [Skolas].

47599.

Veri, Dīveņ, kab es mārga,
Veitu puču vainadziņu!
Nyule munas rūzes zīd
Sorkonim zīdiņim.
35 [Baltinavas Abr].

47600.

Ai māsiņa, ai māsiņa,
Nu tev labi gadījās:
Tu nopierki tautu dēlu,
Par misiņa vaiņadziņu;
Nu tu viņu neizdotu
Ne par zelta gabaliņu.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

- 190 -

47601.

Aiz vokora navarēju,
Nasaveju vaiņaceņa;
Tautys vaļis naīdjavja
Ni izplaukt, ni nūzīdjāt.
326 [Preiļu D].

47602.

Aiz vokora, vakariņa,
Nasaveju vainadziņa;
Aiz vokora saveitum,
Aiz tautiņu navarēju.
326 [Preiļu D].

47603.

Aizsmoka munis kakleņis,
Ni ādūt, ni dzerūt;
Ar tautīti barūtīs
Par muosiņas vainadziņu.
170 [Kapiņu D].

47604.

Maņ pītryuka volūdeņis,
Ar tautomi borūtjāsi;
Ar tautomi borūtjāsi
Ap muoseņis vaiņuceņi.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

47605.

Bērziņš auga ūdenī
Novītušu virsotnīti;
Diezgan maizes tautiešam,
Novīst mans vainadziņš.
24 [Asares Il].

47606.

Bērzu birze, bērzu birze,
Es ar tevi ienaidā,
Tu norāvi šoruden
Manu rožu vaiņadziņu.
12 [Allažu Rg].

47607.

Bryugons mani bryutes saucja
Bryuklineišu sileņā.
Tūlaik mani bryutes sauc,
Kad nūjemsi vaiņudzeņi.
174 [Kārsavas Ldz].

47608.

Cik pruoteņa tev, muoseņ,
Kai mazam bērneņam!
Par brandīņa buteleiti
Puordūd sovu vaiņuceņu.
Es to sova napuordūtu
Par div' zalta gabaleņi.
597 [Valmieras apr.].

47609.

Cik pruotiņa tev, muosiņa,
Kai mozami bērniņam!
Par vacū i tautu dālu
Kai par stabļa gabaliņu;
Kai par stabļa gabaliņu
Atdūd sovu vaiņadziņu.
35 [Baltinavas Abr].

47610.

Daru, daru vainadziņu
No deviņi sudrabiņi;
četri vīri nepanesa
Manu skaistu darījumu.
301 [Palsmaņa Vlk].

47611.

Dievs nedeva tādu muļķi
Kā tā mana jaunmāsiņa:
Atdod savu vaiņadziņu
Par to drānas lupatiņu.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

47612.

Dreiz es guoju, dreiz tecēju,
Dreiz es rāvu dzirnaviņu;
Caur tū munu dreizumiņu
Dreiz nūrāva vaiņaciņu.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

47613.

Dreiž es guoju, dreiž tecēju
Vainagam puču veitu;
Tautas dēls pazasteidze,
Tys nūpierka lynaiteni.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

47614.

Es atdotu savu pūru,
Visu savu bagātīb(u),
Ka to manu vainadziņu
Otrreiz liktu galviņā.
322 [Praulienas Md].

47615.

Es bij' maza meitenīte,
Man pazuda vaiņadziņš;
Vaiņadziņu meklēdama,
Atstāj' savu māmuliņu.
13 [Alojas (Ungurpils) Vlm].

- 191 -

47616.

Es būt' savu vaiņadzīnu
Pie māmīnas nonesājse
Baltā rožu dārzīnā.
126 [Grobiņas Lp].

47617.

Es dzīros šovasar
Mērgu vīt vainadziņu;
Jau papriekšu brāļu māsa
Tīru ziedu novijusi.
291 [Orgresgala Rg].

47618.

Es nyu varu līleitīs:
Nyu man veirs, nyu man veirs;
Lai veiriņš, kai veiriņš,
Ka tik mice galviņā.
414 [Stirnienes Rz].

47619.

Gauži raud tēvs māmiņa
Par šūpaļa kārumiņu;
Vēl gaužāki līgaviņa
Par vaiņaga ņēmumiņu.
141 [Ivandes Kld].

47620.

Izadzīžu, izaraužu,
Vaiņudzeņu nosuodama;
Kai nūņēme vaiņudzeņu,
Skumē ocu napacēļu.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

47621.

Kamēr meita vaiņagā,
Tamēr balsis koši skana;
Līdz noņēma vaiņadziņu,
Vairs balsiņis neskanēja.
520 [Zvārdes Kld].

47622.

Kab es sovu vaiņuciņu
Vēļ ilguok nosuojuse;
Vairs maņ varētis pītyktu,
Vairs gudra padūmiņa.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

47623.

Kas puisīti vīru lika,
Ka ne meitas vainadziņš?
Noņem meitai vainadziņu,
Tiek puišam vīra vārds.
241 [Lubānas Md].

47624.

Kālab manis vaiņadziņš
Pret saulīti norasojis?
Redzēj savu ņēmējiņ(u)
Ik rītiņus mazgājam.
40 [Basu (Bases) Azp].

1. Kālab manis vaiņadziņš
Pret saulītes noraso?
Zinā' savu noņēmēju
Ik vakarus raudādam.
40 [Basu (Bases) Azp].

47625.

Ko tā zila dzērve lasa
Pa to tukšu celmieniņu?
Man nokrita vaiņadziņis
Sīkajāme mirtītēme.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

47626.

Kur nu mani sārti vaigi,
Sarkans rožu vaiņadziņš!
141 [Ivandes Kld].

47627.

Kur tu lyki sov' pyuriņu,
Sovu rūžu vaiņadziņu?
Kur palyka muns pyuriņš,
Tur i rūžu vainadziņš.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

47628.

Lobāk muni vaska moti
Smolku skuju pībiruši,
Nako munu vainuciņu
Bez dzīsmīšu nūņāmuši.
358 [Rugāju Abr].

47629.

Lobuok byutu šūvosor
Zem egleites sēdējuse,
Na zam mirtu vainadzeņa.
Eglei skujas nanūbyra,
Maņ nūbyra vainadzeņš.
174 [Kārsavas Ldz].

1. Lobuok, muosiņ, šū dīneņi
Zam eglītes pasēdējse;
Zam eglītes pasēdējse,
Na zam rūžu vainadziņu.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

47630.

Ļaudaviņa, sirds pučīte,
Globoj mani dzārumā,
Kai es tev paleidzēju
Vaiņuceņu nūnosuot.
89 [Dricēnu Rz].

- 192 -

47631.

Ļaudaviņa, sirds pučīte,
Globoj mani dzārumā,
Kai es tovu vainadziņu
Vysu myužu izglobuoju!
Voj tu, šeļma, izglobuoji,
Ka es pate naglobuoju?
605 [Skolas].

47632.

Ļaudoveņa, sirds pučeite,
Globoj mani dzārumā!
Kai es tovu vaiņuceņu
Vysu myužu izglobuoju;
Vysu myužu izglobuoju,
Ni reizeites namozguoju!
389 [Silajāņu Rz].

1. Ļaudaveņ, sirdspučeit,
Globoj mani dzārumā,
Kei as tovu vaiņuceņu
Jaunom dīnom izglobuoju!
Ņam aiz rūkas, vjad gulātu,
Nadūd ilgi plendjarāt!
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

47633.

Man' mamiņa, moz' asūt,
Vuocīšam pavēlēja;
Svīstin svīžu vaiņuceņu
Zam oruoja kuojeņom.
414 [Stirnienes Rz].

47634.

Nava tāda mūs' māsīna,
Kādu vakar atstājām:
Ni saulē sārti vaigi tiek,
Ni siltā istabā.
192 [Kosas C].

47635.

Nāc, māsiņa, mūs' pulkā
Jale šādu vakariņu!
Gan panāksi tautu dēlu
Visu mūž(u) dzīvojot.
508 [Zantes Tk].

47636.

Nadūd Dīvs taidu solnu,
Kaidas solnas šūrudiņ!
Vysom cīma dzeltoneitem
Nūveituši vainadzeņi.
174 [Kārsavas Ldz].

1. Nadūd Dīvs taidas solnas,
Kaida solna šūvosor!
Vysom šmukom meitiņom
Vaidziņus nūaduse.
73 [Ciblas (Eversmuižas) Ldz].

2. Nadūd Dīvs taidas solnis,
Kaida solna šūrudiņ!
Daudz apēde meitiņom
Zaļu miršu vainadziņus.
326 [Preiļu D].

3. Nadūd Dīvs taidu solnu,
Kaidas solnas šūrudin!
Daudz palyka mums muosiņu
Boltajom galviņom.
170 [Kapiņu D].

47637.

Ni, muosiņ, raudi uz mani,
Na uz manis žālojīs:
Vysu nakti olu dzēri,
Te puordzēri vaiņuciņu.
365 [Sakstagalas Rz].

47638.

Paldis syltai vasariņai,
Kas peciņu izaudzēj';
Vysom jaunom meitinem
Solna golvas nūkūduse.
465 [Varakļānu Rz].

47639.

Nesen biju es par brūti
Nu es varu apdziedāt:
Tās zeķītes, tās kurpītes,
Vaiņadziņa vien nebij.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

47640.

Nevienam žēl nebija,
Neviens mani nežēloj(a);
Žēlo mani tautu dēls,
Žēlo manu vaiņadziņu.
546 [Kuldīga Kld apr.].

47641.

Nu lozdiņas rīkstu ruovu,
Lozda munu vainadziņu,
Ša, lazdiņ, tovi rīksti
Ar vysim kūdulim,
Atdūd munu vainadziņu
Ar vysim vyzuļim.
35 [Baltinavas Abr].

- 193 -

47642.

Nūsaveju vainadziņu,
Sev uzlyku gaļviņā.
Kai uzlyku gaļviņā,
Kai sauļīte rūtuojuos(i);
Kai nūjēme nu gaļviņas,
Kai sauļīte nūrītēja.
170 [Kapiņu D].

47643.

Nūdūmuoju, nūzasmēju
As uz tova vaiņuceņa;
Kur palyka tī zīdeņi,
Kai zīdēju buoleņūs?
522 [Zvirgzdienes Ldz].

47644.

Nyuļa muna dīna ausa,
Nyuļa muna saule lēcja
Nyuļa munys vaiņadziņš
Pupurūs taisījuos;
Tautas valiņas nadevja
Ni izplaukt, nūzīdēt.
326 [Preiļu D].

47645.

Ozolam zīles bira,
Man nokrita vaiņadziņš;
Tautu dēls to pacēla,
Ieņem mani kamanās.
301 [Palsmaņa Vlk].

47646.

Par vainuku duorga nauda,
Vīgli sūļi staiguojūt;
Par čipkeņu lāta nauda,
Gryuti sūļi staiguojūt.
170 [Kapiņu D].

47647.

Pasaver tu muoseņ,
Kai mes vysys pulceņā.
Vēļ varēji koč gadeņu
Īt ar mums pulceņā.
143 [Jāsmuižas D].

47648.

Paskaties, tu māsiņ,
Kas eglītes virsotnē;
Kas eglītes virsotnē,
Tas tavā galviņā.
358 [Rugāju Abr].

47649.

Pierku peipi, pierku toboku,
Pierku pošu dzāruojeņu;
Par piepēti ortu devu,
Par toboku pusduoldera,
Par tū pošu dzāruojeņu
Atdūd savu vainaceņu.
44 [Bebrenes Il].

47650.

Pīsapļūcu pureneņu,
Nūsaveju vainadzeņi;
Ka es liku galveņā,
Ka sauleite spaitējuos [=laistējās];
Ka nojēma tautu dāls,
Kā sauleite nūrītēja.
182 [Kaunatas Rz].

47651.

Puisi, šķelmi, vai atdosi
Manu skaistu vainadziņu?
As par špāsi tev iedevu,
Tu visu mūžu paturēji.
241 [Lubānas Md].

47652.

Puķīt, mana līgaviņa,
Pats es tevi audzināju;
Pats šūpoju, pats auklēju,
Kumeliņu glaudīdams,
Pats es tevīm Rīgā pirku
Vizulīšu vainadziņu.
373 [Sarkaņu Md].

47653.

Pučeitēs sādādama,
Raužu sova vaiņuceņa.
Kur palyka, ka navaida,
Ka nastuov galveņā.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

47654.

Sakies, Anniņa,
Kur tavs vaiņags?
Vakar noņēma
Sudmaļu zeļļi.
141 [Ivandes Kld].

47655.

Suop sirsneņa, raud galveņa,
Es nazynu, kuo jai vāg'.
Suop sirsneņa tāv' ai muot',
Raud galveņa vaiņudzeņa.
182 [Kaunatas Rz].

47656.

Situ knipi palēkdama
Uz tautieša deguntiņa,
Kam tas vīla mani jaunu
Iz vizuļu vainadziņa.
386 [Sidgundas (Rikteres) Rg].

- 194 -

47657.

Skaists bij manis vaiņadziņis,
Vairāk zelta, ne sudraba;
Novizēja, nospīdēja
Tautu dēlu sētiņā.
129 [Gudenieku Azp].

47658.

Skuju mola, skuju ļauds,
Skuju veiti vainadziņi;
Myus' muosiņa nūsaveja
Mātru vīn vainadziņa.
168 [Kalupes D].

47659.

Smagi šņāca sila priede,
Smalka lietus pielijusi,
Vēl smagāki tā meitiņa,
Kam noņēma vainadziņu.
464 [Vānes Tk].

47660.

Syuris syuris rudocjaņš,
Tam suļaņa iztjacjāja;
Cīta cīta mun' muosjaņa,
Ni osora natjacjāja.
425 [Šķaunes (Landskoronas) Ldz].

47661.

Sveša monta gribādams,
Tuoļi braucu sīvas jemt.
Tik vīn bija sveša monta:
Divi zalta gredzenteņi;
Divi zalta gredzenteņi,
Vīns pats miršu vaiņuceņš.
358 [Rugāju Abr].

47662.

Tais', bruoleņ, ustubjeņu,
Taisi treju duravjeņu:
Pa vīnom ītjacjēju,
Pa ūtrom iztecjāju,
Pa trešom padūdit
Munu zjeiļu vainacjeņu.
236 [Līvānu D].

47663.

Tautas galvu nūkratīja,
Kad es pierku vainadziņu.
Kam, tautīt, napascēja [napascēji],
Es byut' taida napierkuse;
Es byut' taida napierkuse,
Duorgas naudas nadavuse.
29 [Aulejas (Grāveru) D].

47664.

Tautas mani tai apēde
Kai tū sīra gabaliņu:
Ni boltuma, ni skaistuma,
Ni tuo zeiļu vainadziņa.
250 [Maltas (Rozentovas) Rz].

47665.

Apēdja mani ļautiņi
Kai tū sīra gabaliņu;
Apād munu vaiga kruosu
I tū zeiļu vainadziņu.
365 [Sakstagalas Rz].

47666.

Tautas dēla cepurītei
Vairāk salmu ne žagaru;
Mūs' māsiņas vainadziņam
Vairāk zelta ne sudraba.
599 [Kurzeme].

47667.

Tautiņās aizejot,
Zūd man divi gabaliņi:
Zuda man meitas vārds,
Zuda zīļu vainadziņš.
301 [Palsmaņa Vlk].

47668.

Tautu dāls man' muoseņa(i)
Būdē pierka vainaceņu;
Ni prūt kauna piercējeņs,
Ni vainaga jēmējeņs.
466 [Vārkavas D].

47669.

Tei Ilzite bāduojās,
Sov' vaiņuku zaudējuse.
Cytu godu īraudzīsi,
Pa ustobu ruopojūt.
465 [Varakļānu Rz].

47670.

Tei upīte na upīte,
Kura strauji natecēja;
Tei muosiņa na muosiņa,
Kura gauži naraudova.
35 [Baltinavas Abr].

47671.

Tev, kļaviņa, platas lapas,
Apsedz manu augumiņu;
Tev, bāliņ, daudz naudiņas,
Izpērc manu vainadziņu.
291 [Orgresgala Rg].

- 195 -

47672.

Tēv' un mātes tā neraudu,
Kā raud savu vainadziņu;
Vaiņagā viegli soļi,
Viegli durvis virināt.
192 [Kosas C].

47673.

Tik manu velkumu,
Bāliņos dzīvojot:
Vizuļojšs vaiņadziņš
Galviņā nestāvēja.
224 [Lielvārdes Rg].

47674.

Tu, tauteiti, kluot stuovēji,
Ka es pierku vainadziņu;
Kam tu man napascēji,
Ka es ilgi nanosuošu?
Byut' es skaista napierkuse,
Duorgas naudas nadavuse.
182 [Kaunatas Rz].

47675.

Vai nav žāļ, vai nav žāļ
Atstuot sovu jaunu dīnu?
Vai tei muna jauna dīna
Zam vainagu gulējuse;
Zam vainagu gulējuse,
Vīglu dīnu redzējuse?
314 [Pildas Ldz].

47676.

Vainadziņu nosojūt,
Vīglu dzeivi staigojūt,
Nūjam munu vainadzeņu,
Nūjam munu vīglumiņu.
389 [Silajāņu Rz].

47677.

Vaiņuceņa nūrauduoju,
Kai i sova tāva muotes;
Tjateišam meitas žāļ,
Maņ tai sova vaiņuceņa.
182 [Kaunatas Rz].

47678.

Vainaciņa nūrauduoju
Vairs na tāva, muomuliņas;
Vainaciņš man gūdu dora,
Munu golvu skaistynoj.
326 [Preiļu D].

47679.

Vainadzeņa nūraudavu,
Kuo i tāva, muomuliņas;
Lobuok veira pīcīstum,
Na tik skaista vainadzeņa.
466 [Vārkavas D].

47680.

Vaiņadziņa nūraudāju,
Kuo i tāva, muomuliņas;
Tāv' ar muoti gon redzēju,
Vaiņadziņa navolkāju.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

47681.

Vainadzeņa praseidami -
Pasūlēju cymdu puori;
Najam muna cymdu puoŗa,
Prosa pošas adītuojas.
27 [Atašienes Rz].

47682.

Vaiņags, manis vaiņadziņis
Ne visame mūžiņam;
Balts autiņis piedzemot,
Balts autiņis nomirstot.
452 [Užavas (Zīras) Vp].

47683.

Vainag, munu vainadziņ,
Vairuok zalta, na sudobra:
Ka izlyku galviņā,
Kai saulīte spaitējuos;
Kai nūjēmja tautu dāls,
Kai saulīte nūrītēja.
168 [Kalupes D].

47684.

Vainag, munu vainadzeņi,
Vaira zalta, na sudobra!
Tū maņ pierka pīci svaiņi,
Tū deveņi buolēleņi.
Reigā pierka, na Ludzā,
Symtu djavja, na rubleiti.
182 [Kaunatas Rz].

47685.

Vaiņag, munu vaiņadziņ,
Zūšu spolvu vīglumā!
Kai apsēju lynu skustu,
Navarēju panosuot.
35 [Baltinavas Abr].

47686.

Vaiņags, manis vaiņadziņis
Vienu roku uzliekams!
Tautu dēla rakstu mice
Abu roku tauņājama.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp], 202 [Kurmāles Kld].

- 196 -

47687.

Vakar māršeņu redzjēju
Ar zjeileišu vaiņucjeņu;
Jau šudiņ pasavjēru, -
Šolka micja galvjeņā.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

47688.

Vaļa mana liela vaļa,
Ko ar vaļu nedarīju?
Es ar savu lielu vaļu
Vaiņadziņu nospēlēju.
560 [Rīga ].

1. Vaļīti, munu vaļīti,
Ku ar vaļi nadarēju?
Ar vaļeiti prospelēju
Sovu puču vaiņadziņu.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

2. Vaļa maņ šūvosor -
Kū ar vaļi padarēju?
A vaļeiti proigruoju
Sovu zeiļu vaiņudzeņi.
174 [Kārsavas Ldz].

47689.

Veŗu durvis, speŗu kājas,
Metu acis dibenā,
Vai māsīna vaiņakā,
Vai mellajā cepurē.
301 [Palsmaņa Vlk].

47690.

Spēru kāju, vēru dores,
Metu aces dubenē,
Vai redzēšu sav' māsiņ'
Sīkai zīļa vaiņagā.
Sarkan' vaigi noraudāti,
Nav vairs zīļa vaiņadziņ'.
546 [Kuldīga Kld apr.].

47691.

Vīramāte, velna māte,
Atdodi manu vainadziņu!
Es atdošu tavu aubi,
Ne bantītes neturēšu.
112 [Ezeres Kld].

47692.

Vīrumāte, vellu māte,
Atdod manu vaiņadziņu!
Tad es tevi vien nesāšu
Kā sirsniņu azotē.
355 [Rucavas Lp].

47693.

Zivis viz ezerā,
Meita viz vaiņagā.
Meitai vaiņags gan nokrita,
Zivei zvīņas nenokrita.
306 [Patkules Md].

47694.

Zīd ruožiņa, maganiņa,
Maņ pādejuo vasariņa;
Maņ pādejuo vasariņa -
Nūjem zeiļu vainadziņu;
Nūjem zeiļu vainadziņu,
Izmauc zalta gredzentiņu.
250 [Maltas (Rozentovas) Rz].

47695.

Zīd īviņa, zīd lazdiņa
Lela ceļa maliņā;
Īva zīd i boltim zīdim,
Lozda zalta vyzuļim.
Voi Dīviņ, kab meitiņa,
Nūveitumi vainadziņu.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

1. Īva zīd, lozda zīd
Lela ceļa maliņā,
Oi Dīviņ, kam es mārga,
Veitu sev vainadziņu.
604 [Dažādi iesūtītāji].

47696.

Skaiški zīd uoru pļova
Vysaidim zīdeņim.
Voi Dīveņ, kab meitiņa -
Nūveituļu vaiņudzeņi.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

47697.

Žāloj munu vainadzeņu
Caur kriumim un žogorim!
Tu žāluoji, es ļustēju,
Uz tevim verūtīs.
247 [Makašānu Rz].

★

k) Mičojamais azaids

24827.

Ak tu Dievs, ak tu Dievs,
Nu mums jauna saiminiece,
Bieza klaipa cepējiņa,
Biezas putras vārītāja!
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

- 197 -

24828.

Kas tā tāda atnākuse
Mums maizītes nēsātāja,
Plāna klaipa cepējiņa,
Šķīstas putras vārītāja?
128 [Lugažos (Lugažu pag. Vlk)].

24829.

Kas tā tāda kuņas kāja
Mūs' maizītes nēsātāja?
Kur tā mūsu māmuļīna,
Kam maizīte piederēja?
375 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

24830.

Maizīti vien deva,
Sieriņu nedeva
Ālavas ālavas
Tās brūtes goves!
Kad dotu sieriņu,
Tad būtu slaucamas.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

24831.

Man arī, man arī
Mičota brandava!
Kad mani mičos,
Es arī došu.
12 [Gaŗkalnē (Ropažu pag. Rg)].

24832.

Man arī, man arī
Mičotas maizes!
Kad mani mičos,
Es arī došu.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)], 270 [Ozolu muižā (Ozolnieku pag. Jg)].

24833.

Man ar, man ar
Vaiņaga brandvīnu!
Es ar līdzēju
Brālīti šūpot.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

24834.

Man ar, man ar
Vaiņaga kukuli!
Kad man nojems,
Es ar došu.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

24835.

Nu nes māršiņa
Mātes ceptu maizīti;
Kad pate cepīs,
Tīnē slēdzīs.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

24836.

Vakara māsa,
Kukuli kukuli!
Nu tavu pirmo
Pādīti veda.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

★

47698.

Dūdet man mices sīra,
Dūdet mices brandavīna!
Ka mani mičuos,
Es jyusim dūšu.
358 [Rugāju Abr].

47699.

Es pazinu sav' māsiņu
Viņa galda galiņā;
Balta mice galviņā,
Alus kanna rociņā.
124 [Grašu Md].

47700.

Man ir, man ir
Vaiņag maiz!
Es pate vaiņaga
Valkātāja.
161 [Kabiles Kld].

★

16. Guldīšana un modināšana

a) Taisa gultu

24837.

Aiju aiju tautu meita,
Tavu īsu paladziņu:
Kad uzklāja galvgalam,
Tad pietrūka kājgalam.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

24838.

Apsedz mani, tautu meita,
Ar savām villainēm!
Es tavām aitiņām
Citu gadu sienu pļaušu.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

- 198 -

24839.

Apsedz mani, tautu meita,
Tev pieder villainītes;
Kad tu brauksi, es iejūgšu,
Man pieder kumeliņš.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

1. Taisi gultu, līgaviņa,
Tev pieder paladzinis;
Kad tu brauksi pie māmiņas,
Es iejūgšu kumeliņu.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

24840.

Bargajam tautiešam
Bargu vietu pataisīju:
Divi saujas nātru liku,
Trešo smalku adatiņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Es savam arājam
Sīk' akmeņu vietu taisu,
Sīk' akmeņu vietu taisu,
Skuju klāju paladziņu,
Lai tas maigi negulēja,
Lai baroja kumeliņu.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

24841.

Bij mane ieiete
Svainīša klētī,
Bij mane redzēte
Svainīša gultu,
Vai dreiju dreijāta,
Vai šniķerēta.
Ne dreiju dreijāta,
Nei šniķerēta,
Ar malkas ķireli
Aptašināta
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

24842.

Dzīparoti man deķīši,
Dreļļos austi paladziņi.
Vai tur biju domājusi
Neveiklīti guldināt!
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

24843.

Es atradu tautu dēlu
Gana labi dzīvojam:
Izdrellēti gultas galdi,
Pāvu spalvas spilveniem.
Es uzklāju ieiedama
Pāŗa dreļļu paladziņu.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

24844.

Es atradu taut's dēlu
Gulam cūku midzinā.
Uš, cūciņ, pacelies,
Es paklāšu paladziņu!
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

24845.

Es tev lūdzu, vēverīti,
Aud man puķu paladziņ':
Trīs gadiņi tautu dēlis
Rīgā gultu kaldināja.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

24846.

Gulēt iešu, līgaviņa,
Kur tie tavi paladziņi?
Ja tu pate negulēsi,
Gulēs tavi paladziņi.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

24847.

Guli, manu arājiņu,
Rudzu salmu vietiņā:
Nu vēl iešu bāliņos
Paladziņu audināt.
24 [Lēdurgas draudzē].

24848.

Ja, Jānīti [Krustiņ etc.], dēla
gribi,
Liec cirvīti pagalvī;
Ja, Ieviņ [Ediņ etc.], meitas gribi,
Liec vālīti pagalvī!
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ja, tautiet, dēla gribi,
Liec lemesi pagalvī;
Ja, māsiņ, meitas gribi,
Liec vālīti kājgalā!
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

24849.

Kad es ņēmu līgaviņu,
Rīgāi gultu kaldināju,
Zelta stabi, vaŗa grīda,
Sudrabiņa klambuŗiem.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

24850.

Kam, māsiņa, sagšas audi,
Kam palagus balināji?
Es būt' tādu sēkāzīti
Zirnājos guldinājsi.
300 [Kroņa Misas pagastā (Misas pag. B)].

24851.

Kam, māsiņa, vietu taisi,
Kam klāj baltu paladziņu?
Visu krogu dzērājiņš,
Zem beņķiem gulētājs.
101 [Rankā (Rankas pag. C)].

- 199 -

24852.

Ko līdz man brūna gulta,
Ko rakstīti paladziņi, -
Kalpa puisis iegulās
Ar pakulu biksītēm!
224 [Kabilē (Kld)].

24853.

Ko līdz stangas iemauktiņi,
Kad nav laba kumeliņa?
Ko līdz mana pēļu gulta,
Kad nav laba gulētāja?
206 [Kuldīgas apriņķī].

24854.

Lai stāv linu paladzīni,
Kā ielikti, pūrīnā,
Nav Dieviņš man vēlējis
Patīkamu gulētāju.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

24855.

Lūgšus lūdzu māmiņai:
Šuj man puķu paladziņu!
Kad āzgāju, tad iegulu
Vecāi cūku silītēi.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

24856.

Magonīšu vietu taisu,
Rožu klāju paladziņu;
Kas kait tautu neveikļam
Puķītēs negulēt.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

24857.

Magonīšu vietu taisu,
Rožu klāju paladziņu,
Rūtenīti, santenīti,
To paliku pagalvē;
Es tā pate taisītāja
Kā zvaigznīte iegulos.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

24858.

Kristiņš taisa lagažiņu
No vecām dēlītēm;
Trīnīt' auda paladziņus
No veciem zirnājiem.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

24859.

Nāc nākdama, tautu meita,
Ar sagšām, palagiem,
Diezgan biju tiņājies
Ar kažoka lupatām!
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

24860.

Niedru kaulu klēti cirtu,
Pāvu spalvu jumtu jumu,
Magonīšu gultu taisu,
Rožu klāju paladziņu,
Kriņģelīti, mārpuķīti,
To paliku pagalvī.
Tur iegula mūs' māsiņa
Kā guntiņas dzirkstelīte;
Tur dagula tautu dēls
Kā zaļais ozoliņš.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

1. Baltajam bāliņam
Baltābolu cisas taisu,
Baltābolu cisas taisu,
Zīdu klāju paladziņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

2. Jūras niedru klēti ciršu,
Dzērvju spalvu jumtu jūmu,
Magonīšu cisas taisu,
Rožu lapu paladziņu.
Iegulāsi tautu dēls
Kā viens putu gabaliņš;
Iegulāsi tautu meita
Kā uguns dzirkstelīte.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

3. Niedru kaulu klēti cirtu,
Dzērves spārnu jumtu jumu,
Āboliņa cisas taisu,
Klāju baltu paladziņu.
Tur iegula tautu dēls
Kā viens putu gabaliņš;
Tur iegula tautu meita,
Kā rozīte ziedēdama.
Tur palika sārti vaigi,
Sarkans rožu vainadziņš.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

4. Niedoliņu gultu taisa,
Puķu klāja paladziņ'.
Tur iegula mūs' brālītis,
Balts kā putu gabaliņš;
Tautu meita blakām gul
Kā uguņa pagalīt' [Kā brūklīte
nosarkuse].
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

- 200 -

5. Ūzuliņa kl'ēti taisu,
Sudobriņa jumtu jeumu,
Maganiņu vītu taisu,
Rūžu kluoju paladziņu.
Atsagula muns bruoliņš
Tuo kuo putu gabaliņš.
422 [Līvānu pag. D].

6. Redz kur brauc mans bāliņš
Pa slidiņu ezeriņu,
Žaļi vāģi, brūni zirgi,
Smuidris brūtes vedējiņš.
Niedru kaulu klēti cirta,
Dūdu spalvu jumtu jūma,
Dimantiņa gultu taisa,
Magoniņu cisas liek,
Magoniņu cisas liek,
Zīda klāja paladziņus;
Dūdu spalvu spilventiņus,
Tos palika pagalvī.
Iegulās mūs' bāliņš
Tā kā putu gabaliņš;
Dagulās tautu meita
Kā sarkana brūklenīte.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

7. Zosu kaulu klēti cirtu,
Irbju spalvu jumtu jumu,
Āboliņa cisas lieku,
Rožu klāju paladziņu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 190 [Kuldīā].

24861.

Pirc, tautieti, Rīgā gultu,
Ja nemāki pats taisīt!
Es pa zemi neklāstīšu
Savu linu paladziņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Pirc, tautieti, Rīgā gultu,
Ja nemāki pats taisīt!
Es savos bāliņos
Spilvenos vien gulēju.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

24862.

Prātam man balta sagša,
Prātam balta villainīte;
Pa prātam neatradu
Savu otru gulētāju.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

24863.

Raudādama vietu taisu,
Raudādama apgulos:
Skaisti mani paladziņi,
Nav dižana gulētāja.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

24864.

Sen slavēja tautu dēlu
Pa vāciski dzīvojam:
Klētī gulta zīda deķi,
Sniedžu spalvu spilventiņi.
Nu atnāču, nu atradu
Salmu maisu gultiņā.
121 [Gulbenē (Md)].

24865.

Sen teica švainīti
Dreimaņa dēlu, -
Kur mūsu māsiņai
Dreijāta gulta?
Es guldīju mūs' māsiņu
Triju kluču starpiņā.
1571 [Virgā (Virgas pag. Lp)].

1. Sauc manu svainīti
Diž' dreimanīti, -
Kur mūsu māsai
Dreijāta gulta?
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

2. Sen teica tautieti
Dreimaņa dēlu, -
Dui kluči sānā,
Trešs pagalvī.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

24866.

Tā stiep kājas, tautu dēls,
Ka tiek manas villainītes:
Īsas manas villainītes,
Kalponēm nopelnītas.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

24867.

Taisiet man mīkstas cisas,
Klājat baltu paladziņu,
Lai es varu šo naksniņu
Bez māmiņas pārgulēt!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

24868.

Taisu vietu domādama,
Klāj' palagu raudādama:
Pa prātam neatradu
Savu otru gulētāju.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

1. Domādama gultu taisu,
Raudādama paladziņu:
Pa prātami nedabūju
Es sev otru gulētāju.
287 [Bauskas pilsmuižā (Bauskas pag. B)], 289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

- 201 -

24869.

Tautiets, mani precēdams,
Rīgā gultu kaldināja,
Zelta stakles, vaŗa galdi,
Dzērvju spalvu spilventiņi.
35 [Rembatē (Rembates pag. Rg)].

1. Kādus ērmus es atradu
Tautu dēla klētiņā:
Dzelziem kalti gultas stabi,
Pāvu spalvu spilventiņš.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

24870.

Tautiets, mani precēdams,
Rīgā gultu pulierēja;
Kad aizgāju, neatradu,
Jāguļ salmu gubiņā.
25 [Līgatnē (Līgatnes pag. Rg)].

24871.

Tautiets, mani precēdams,
Solās gultu kaldināt;
Kad aizgāju, tad gulēju
Vecā cūku silītē.
71 [Drustos (Drustu pag. C)].

1. Tautiets, mani precēdams,
Vaŗa gultu kaldināja;
Kad pārveda, tad gulēju
Vecā cūku silītē.
247 [Pētertālē (Struteles pag. Tk)].

24872.

Tautiets prasa gulēšan'
Manu linu paladziņu.
Kur, tautieti, zirgu deķis,
Kur gulēji, jauns būdams?
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

1. Tautu dēls man vaicāja,
Cik palagu pūriņā.
Kur, tautieti, zirgu deķi,
Kur gulēji uzaugdams?
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

2. Tautu dēls, zīļu vepris,
Prasa linu paladziņa.
Kur tie tavi zirgu deķi,
Kur gulēji pieguļā?
3251 [Sunākstē, Neretā un Ērberķē (Sunākstes, Neretas un Mazzalves pag. Jk)], 3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

24873.

Tautiets saka: taisi gultu!
Gulta prasa paladziņa.
Liec bikšeles apakšā,
Es paklāšu rinduciņu!
190 [Kuldīā].

24874.

Tautu meita raudāja
Gulamu drānu.
Vēl manam brālīšam
Div' veci kažoki,
Div' veci kažoki,
Vil(l)aiņu biksas.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

24875.

Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Rīgā smēde sveilējās:
Tautu dēls gultu kala
Sudrabiņa nagliņām.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

24876.

Trīs gadiņi tautu dēls
Rīgā gultu kaldināja;
Kur bij man, bārenei,
Dreļļus ņemt paladziņus?
21 [Krimuldā (Krimuldas pag. Rg)].

24877.

Vai tā tautieša
Jaunaja klēte?
Tas jau mūs' brāļa
Kumeļu stallis.
Vai tā tautieša
Jaunaja gulta?
Tas jau mūs' brāļa
Kumeļu stelliņģis.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

1. Vai tā svainīša
Jaunā klēte?
Tā tik mūs' brāļa
Pieguļas būda.
Vai tā svainīša
Jaunā gulta?
Tā tik mūs' brāļa
Kumeļu sile.
Div' cisas, trīs cisas
Svainīša gultā, -
Slinks jaunais svainītis
Vasaras saulē.
353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

24878.

Vakars nāca, vāverīte,
Steidzies egles zariņā;
Ej gulēt, tautu meita,
Klāji baltu paladziņu!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

- 202 -

24879.

Cisiņa, māsiņa,
Pataisi vietu,
Tā tautu meitiņa
Gulēti grib!
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

★

47701.

Barga puiša līgaviņa,
Bargam vietu es taisīju;
Bargam vietu es taisīju,
Bargam jūdzu kumeliņu.
436 [Tirzas (Tirzas-Pils) Md].

47702.

Buoleleņa žāluodama,
Smolku skuju vītu taisu;
Tautu dāla nažāluoju,
Lynu kluoju paladziņu.
576 [Varakļāni Rz apr.].

47703.

Bāda bāda, jauns puisīti,
Nacerīga ļaudaviņa!
Ni tev taisa meikstas vītas,
Ni meiļi i parunoj.
326 [Preiļu D].

47704.

Brālīts manīm gultu taisa
No rozīšu kociņiem;
No magoņu lapiņām
Es taisīju paladziņ'.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld], 353 [Rubas (Reņģu) Jg].

47705.

Citim vēl vietas taisa,
Man jau vieta sen zināma:
Aizkrāsnē uz maisiņa,
Pie mozā circenīša.
236 [Līvānu D].

47706.

Dūmuodams, guoduodams
Jaunu jēmu ļaudaveņi.
Patur guni, ļaudaveņa,
Pats vīteņi pataisēšu.
314 [Pildas Ldz].

47707.

Dzīžu, vītu taiseidama,
Kluoj' pologu rauduodama,
Ka natyka gulātuojs
Pa munam pruoteņam.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

47708.

Gauži raudu gulēdama,
Gauži - vietu taisīdama;
Nava otra gulētāja
Pa munam prātiņam.
290 [Ogres C].

47709.

Es aizguoju tautiņuos,
Treju dorbu nazynuoju:
Gūvu slaukt, svīstu neit,
Veiram vītas paladīt.
174 [Kārsavas Ldz].

47710.

Es nezinu, kas man vainas,
Mīļais mutes man nedev';
Gan taisīju mīkstu vietu,
Gan klāj' baltus paladziņus.
87 [Drabešu (Drabužu) C].

47711.

Es savam mīļajam
Mīlu vīteņu taisēju:
Caur prīdeiti, caur egleiti
Kluoju boltu paladzeņu.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

47712.

Es savam mīļākam
Šovasar vietu taisu:
Vienu kārtu skujas lieku,
Otru sīku adatiņu;
Tautu dēlis kā kukainis
Visu nakti mocījās.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

47713.

Es jaunam brūtgānam
Cietu vietu iztaisīju:
Pēli liku zem sāniem,
Ķisen(iņ)u pagalvī;
Ķisen' liku pagalvī,
Baltu deķi apsegā.
373 [Sarkaņu Md].

47714.

Es jaunam gultu taisu,
Trim kārtām pēļus liku;
Vēl paliku pagalvī
Divi dūnu spilveniņi.
513 [Zemītes Tk].

- 203 -

47715.

Jaunam puisim vietu taisu
Tīrās rožu lapiņās;
Spilven' liku pagalvī,
Salmus liku zem sāniem.
70 [Cēres Tl].

47716.

Jaunam puišam vietu taisu
Baltos linu palagos;
Jaunam puišam vidū liku
Savas baltas mīļas rokas.
124 [Grašu Md].

47717.

Es vecam brūtgānam
Mīkstu vietu ī taisīju:
Skujas klāju zem sāniem,
Akmentiņu pagalvī.
373 [Sarkaņu Md].

47718.

Es vecam gultu taisu,
Trim kārtām ērkšķu liku;
Vēl paliku pagalvī
Divi mazi akmentiņi.
513 [Zemītes Tk].

47719.

Vecam puišam vietu taisu
Uz veciem ecēšiem:
Dadžus liku zem sāniem,
Akmen' vēlu pagalvī.
70 [Cēres Tl].

47720.

Vecam puišam vietu taisu
Uz veciem ecekļiem;
Vecam puišam vidū liku
Divus ledus gabalus.
124 [Grašu Md].

47721.

Gauži raud tā meitiņa,
Man gultiņas taisītāja;
Vai tā bija sajutuse,
Kad pie citas piegulēju?
149 [Jaunpils Tk].

47722.

Kam, muoseņ, gultu kluoji,
Kam kluoj' boltu paladzeņi?
Atīs tovs veiriņš
Dubļuojomi kuojiņom.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

47723.

Kliņģerīšu vietu taisu,
Rožu klāju paladziņu;
Santenīti, rūtenīti,
To ieliku pagalvī;
Magonīti, platlapīti,
To paņēmu apsegām.
344 [Rembates Rg].

47724.

Kas manai māmiņai
Šovakar vietu taisa?
Es aizgāju tautiņās
Ar visiem palagiem.
439 [Trikātas Vlk].

47725.

Ne meitiņa vietas taisa,
Ne klāj baltu paladziņ';
Pats vietiņu uztaisīju,
Pats paklāju paladziņ'.
241 [Lubānas Md].

1. Ļaudaviņ ļaudaviņ,
Kas tovami pruotiņam?
Ni tu taisi meikstas vītas,
Ni kluoj bolta paladziņa.
Pats taisēju meikstu vītu,
Pats pakluoju paladziņu.
250 [Maltas (Rozentovas) Rz].

47726.

Manam krusta bērnīnam
Cūku migas nenesat!
Nesat baltas siena cisas,
Klājat baltus paladzīnus.
75 [Cirgaļu (Aumeisteru) Vlk].

47727.

Nabyus tev tai, Teklīt,
Kai pi tāva, muomuliņas;
Vaj'dzēs vītas pataisīt,
Pošai kluot atsagult.
466 [Vārkavas D].

1. Na tai byus tev, muoseņ,
Kai pi sovas muomuļenis;
Vaj'dzās vītu sataiseit,
Pošai kluot atsaguļt.
143 [Jāsmuižas D].

2. Na tai byusi tev, Vereit,
Kai da šami laiceņam;
Byus vīteņa juopataisa,
Pošai kluotu juocagulst.
389 [Silajāņu Rz].

- 204 -

47728.

Nadūd Dīvs taidas dzeives,
Kaida dzeive tauteņuos:
Pi durovu vītu taisa,
Na ustobis dibinā.
559 [Rēzekne Rz apr.].

47729.

Ņem sev sīvu
Nu lela cīma,
Bez spylvaneņa,
Bez pasceleiša.
Guļi nyu tu, natikla,
Uz plyku cysu.
174 [Kārsavas Ldz].

47730.

Paladziņa paladziņa,
Mana jauna līgaviņa!
Kur, tautiet, skuju vieta,
Kur gulēji pieguļī?
143 [Jāsmuižas D].

47731.

Patais' vietu, tautu dēls,
Pirmajā vakarā;
Es taisīju visu mūžu,
Klāšu baltu paladziņu.
378 [Seces Jk].

47732.

Pats pataisij' meikstu vītu,
Pats pakluoj(u) paladziņu;
Gulstīs, muna ļaudaviņa,
Uz munom rūciņom.
389 [Silajāņu Rz].

47733.

Pērļu gulta kambarī,
Baltu spalvu spilventiņis;
Nāc, māsiņ, slēdz pūriņu,
Klāsim baltu paladziņu.
604 [Dažādi iesūtītāji].

47734.

Pirc, toutīt, man outiņu
Sudrabiņa lapiņām,
Mīkstu vītu iztaisīšu,
Kluošu boltus paladziņ(us).
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

47735.

Pirmo gadu, tautu dēls,
Nesedz veca kažociņa:
Grabēs vecais kažociņš,
Dzirdēs tēvs un māmuliņa.
46 [Beļavas Md].

47736.

Sak', manu svainīti,
Diž' dreimanīti,
Kur mūsu māsas
Dreijāta gulta;
Dreijāta gulta,
Rakstīts krēslis?
141 [Ivandes Kld].

1. Sak' man, svainīti,
Diždreimanīti,
Kur mūs' māsei
Dreijāta gulta? -
Trīs dēles, div cisas
Mūs' māsas gulte.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

2. Sen teica Pricīti
Dreimaņa dēlu:
Būs, būs mūs' māsai
Dreijāta gulta.
Mūs' māsu ieguldīj'
četru kluču starpā.
112 [Ezeres Kld].

47737.

Skuju skuju, vāverīte,
Aud man skuju paladziņu;
To es klāšu pirmo nakti,
Ar tautieti gulēdama.
184 [Ķēču Rg].

47738.

Taisāt, meitas, man gultiņu,
Nenākat klātgulēt!
Jauna, zaļa man sirsniņa,
Tā dažādi grozījās.
39 [Bārtas Lp].

47739.

Taisi vītu, ļaudaviņ,
Taisi sev, taisi maņ,
Pataisi sev un maņ,
Patais' munai muosiņai.
Pataisēse muosiņai,
Pate kluot atsagulst'.
365 [Sakstagalas Rz].

- 205 -

47740.

Taisi vietu, līgaviņa,
Taisi sev un taisi man!
Ja tu manis nesagaidi,
Guli manā maliņā.
46 [Beļavas Md].

47741.

Tautiets, mani precēdams,
Rīge sola kroni pierkt;
Kad aizgāju, neatradu
Gulte labu cisa mais'.
452 [Užavas (Zīras) Vp].

47742.

Tautu dēls gultu taisa
No vecām ecēžām;
Es aizgāju pie tautieša
Kā pie veca dadžu krūma.
190 [Kokneses Rg].

47743.

Uzaugdama nolūkoju
Tādu grīnu tēva dēlu.
Raudāj', vietu taisīdama,
Raudāj', klāti gulēdama.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

47744.

Vedekleņi, pyupūleņi,
Cerei munu bruoleleņi!
Tais' tu jami meikstu vītu,
Kluoj boltū paladzeņi!
Div aileņas dodzu kluoju,
Vīnu smolkū adateņu.
98 [Dvietas Il].

47745.

Visi ļaudis tā sacīja,
Kad man slikta līgaviņa;
Pats gultiņas sataisīju,
Pats lindrakus attaisīju.
224 [Lielvārdes Rg].

★

b) Raida vai ved jauno pāri gulēt

24880.

Ej gulēt, jaunā mārša,
Ved gulēt bāleniņu!
Vai vietiņu nezināji,
Kur jostiņu pāri vilki?
123 [skat. 1410. (Jaunrozes pag. Vlk)].

24881.

Ej gulēt, tautieti,
Ej, sildi vietu,
Lai mūsu māsiņa
Pavakaroja!
303 [Svitnē (Svitenes pag. B)].

24882.

Ej gulēti, tautu dēlis,
Ved jel līdzi mūs' māsiņu!
Sveši ļaudis mūs' māsiņu
Kā putniņu vārdzināja.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

24883.

Ej gulēt, tautu meita,
Ved gulēt mūs' bāliņu!
Ja nav sagšas, paladziņa,
Sedz ar krekla piešuvīti!
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)], 61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

24884.

Ej gulēt, tautu meita,
Vedies manu bāleliņu!
Ir tev palgi, villainītes,
Apsedz manu bāleliņu!
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

24885.

Ej gulēt, tautu meite,
Vedies manu bāleliņu:
Jauns bij manis bālelinis,
Nezinēja guļas vietu.
190 [Kuldīā].

24886.

Ej gulēt, tautu meita,
Vedies manu bāleliņu!
Kur tev nāca liels godiņš,
Kā no mana bāleliņa?
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

24887.

Ej, guli, brālīti,
Sasildi vietu:
Maza tautu meitiņa,
Mazs siltumiņš.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

24888.

Ej, manu brālīti,
Sasildi vietu:
Tā tautu snaudule
Gulēt grib.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

- 206 -

24889.

Gailīti gailīti,
Ved vistiņu gulēt!
Vistiņa spārniņus
Nolaiduse.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 123 [skat. 1410. (Jaunrozes pag. Vlk)].

1. Purinies, vistiņa,
Ej jele gulēt!
Gailītis spārniņus
Vien pledināja.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

24890.

Gulēt gāja mūs' māsiņa,
Sagšu nesa rociņā;
Pakaļ lēca tautas dēls
Ar ķeldeŗ' svārciņiem.
341 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Tautu dēls gulēt gāja
Ar pelēku mētelīti;
Tautu meita pakaļ tek
Ar to sagšas lupatīnu.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

24891.

Gulēt irbe, gulēt sloka,
Gulēt peļu vanadziņš;
Es ar gribu gulēt iet
Ar jauno līgaviņu.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

24892.

Gulēt irbe, gulēt sloka,
Gulēt skrēja vanadziņš;
Ej gulēt, tautu meita,
Ved i manu bāleliņ'!
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)], 92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)], 104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)], 120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

1. Ej gulēti, lauku irbe,
Vedies vēja vanadziņu;
Ej gulēti, tautu meita,
Vedies manu bāleliņu!
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

24893.

Gulāt slūka, gulāt ērbe,
Gulāt skrēja vanadzeņš.
Ej gulāt, tautu dāls,
Jau vīteņa patais'ēta!
409 [Līksnas pag. D].

24894.

Kur, gailīti, tu tecēsi?
Gultā gultā!
Ir vistiņa pakaļ tek
Gultā gultā!
Spārnu galus nolaidusi
Gultā gultā!
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

24895.

Līgaviņa, sirdspuķīte,
Kur laulību gulēsim?
Smalkā priežu klētiņā,
Tur laulību gulēsim.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

24896.

Mūs' māsiņu guldīt veda,
Zelta migla miglojās;
Tautu dēlu guldīt veda,
Darva lija no debeša.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

24897.

Mūs' māsiņu guldīt veda,
Vaska sveces dedzināja;
Tautu dēlu guldīt veda,
Priežu skalus dedzināja.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

24898.

Pasargies, tu māsiņa,
Guldīs tevi šovakar,
Guldīs tevi šovakar
Pie tā tautu nelietīša!
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

24899.

Tibu tibu gailīt,
Ved vistu gulēt!
Otru, trešu vakariņu
Vistiņ' tevi vedinās.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

24900.

Vedati gulēti
To miega cūku:
Gaŗu ceļu nākuse,
Gulēti grib.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)], 172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

24901.

Cū cū cūkiņa,
Sētiņā!
Še tavs kuilītis,
Še midzenītis.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

★

- 207 -

47746.

Auksts man ārā,
Karsts istabā;
Laid mani, māmiņ,
Ar visu gultā!
584 [Daugavpils apr.].

47747.

Ei gulāt, tautu meita,
Vedi munu bruoliliņi!
Mun bruoliņis kai kundziņis,
Naguļ rudzu cisiņā;
Tais' tu jam meikstu vītu,
Kluoj boltū paladziņu!
326 [Preiļu D].

1. Iai vadaklu vedekleņ,
Cjaŗaj munu bruolileņ!
Tais' tu jam meikstu vītu,
Kluoji boltu paladzeņ'.
326 [Preiļu D].

47748.

Gulēt irbe, gulēt sloka,
Gulēt skrēja vanadziņš;
Gulēt vīri sagājuši
Ar savām līgavām.
90 [Drustu C].

47749.

Gulēt irbe, gulēt sloka,
Gulēt vēja vanadziņš;
Gulēt tēvs, māmiņa,
Dod man klētes atslēdziņu.
141 [Ivandes Kld].

47750.

Ik kuŗš savu, ik kuŗš savu
Vakarā čučināja:
Irbe savu, sloka savu,
Bāliņš savu līgaviņu.
290 [Ogres C].

47751.

Ka tik mans bāleliņš
Vienu nakti pārgulēja.
Gulēt irba, gulēt sloka,
Gulēt gāja vanadziņš;
Ej gulēt, jautu meita,
Vedi manu bāleliņu!
378 [Seces Jk].

47752.

Kur tī muni veira kolpi,
Ka kuojiņu nanūova;
Ka kuojiņu nanūova,
Ka gulēt nanūveda?
357 [Rudzētu D].

47753.

Manu mīļu vīriņu,
Turi mani mīļi,
Jem mani pie rokas,
Ved mani gulēt.
214 [Lažas Azp].

47754.

Purinies, vistiņa,
Ej jele gulēt,
Tas tautu gailītis
Gulēt grib.
398 [Skrundas Kld].

47755.

Šķiŗaties, irbju draudze,
Laidiet gulbi ezarā!
Ej gulēt, tautu meita,
Laidi manu bāleliņu.
605 [Skolas].

47756.

Tautu meitu guldīt veda -
Sešas sveces dedzināja.
Tautu dēlu guldīt veda -
Dārva lija no debeša.
456 [Vaiņodes (Bātas-Vaiņodes) Lp].

★

c) Dažādi apcerējumi guldot un pēc guldīšanas

24902.

Ai saimniece saimniecīte,
Lūko citu gājējīn':
Kalpīns guļ a kalponi
Apuš vienas seģenīt's.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

24903.

Ai skaistaju vainadziņu,
Ai baltajas villainītes,
Abi divi piegulēti
Zem nelieša rociņām!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

24904.

Ak tu šķelmi tautu dēlis,
Bij man tevi sen zināt!
Pie siekstiņas tev gulēt,
Ne piemana augumiņa;
Ar skujiņu tev segties,
Ne ar manu villainīti.
171 [Tāšu Padurē (Kalvenes pag. Azp)].

- 208 -

24905.

Aiz ko mani vizulīši
Zemē bira skanēdami?
Vienu nakti vien gulēju
Pie neveikla tēva dēla.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

24906.

Aizsagulu aiz tautieša
Kā aiz resna ozoliņa,
Pāri pūta ziemas vēji,
Pāri ļaužu valodiņas.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Kamēr meita, kamēr kronis,
Tamēr ļaužu valodās;
Aiz tautieša aiztecēju
Kā aiz zaļa ozoliņa.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

24907.

Apguldīju bāleliņu,
Pamācīju, kā gulēt:
Liec mutīti pie mutītes,
Bāz rociņu azotē!
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

1. Es vecāks, es zināju,
Es māk' jaunus saguldīt:
Cel kājiņu uz kājiņu,
Bāz rociņu azotē!
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

24908.

Augstu dēju sila priedi,
Salda medus gribēdams;
Jaunu ņēmu līgaviņu,
Siltas guļas gribēdams.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

24909.

Bērīts manis kumeliņis
Tukšu sili grabināja;
Man pašam salds miedziņis
Ar to jaunu līgaviņu.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

24910.

Bērza klucis ievēlās
Mūs' māsiņas spilvenos.
Ej ārā, bērza kluci,
Lai gul viena mūs' māsiņa!
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

24911.

Blusas koda, blaktes koda
Tēva salmu gubenī;
Ak tu tavu Dievu guļu
Tautu dēla klētiņā!
4 [Aijažos].

24912.

Blusas koda, blusas ēda,
Bāliņos dzīvojot;
Sen gaidīja tautiņās
Siena vieta klētiņā.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

24913.

Brāļi alu apraudzījši,
Guļas vietu neraudzīja;
Pārveduši sav' māsiņu,
Guldin' cūku midzenī.
224 [Kabilē (Kld)].

24914.

Brāļi gul kažokos,
Precenieki lāčādās;
Es ar savu draudziņu
Pēlītēs.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

24915.

Dasagulu pie tautieša
Kā pie sola, kā pie bluķa:
Nij pieņēma, nij apsedza,
Nij vārdiņu parunāja.
104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

24916.

Drebi, drebi, apšu lapa,
Bez vējiņa vakarā;
Tā drebēja tautu dēls
Apakš manas villainītes.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

1. Drebi, drebi, apšu lapa,
Vējiņš tevi drebināja;
Tā drebēja tautu meita
Apakš mana kažociņa.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

24917.

Drebi, drebi, apšu lapa,
Vējiņš tevi drebināja;
Tā drebēja tautu meita,
Pie tautieša gulēdama.
12 [Gaŗkalnē (Ropažu pag. Rg)].

1. Drebi, drebi, apšu lapa,
Vējiņš tevi drebināja;
Tā drebēja jaunie ļaudis,
Pirmo nakti gulēdami.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

- 209 -

24918.

Drebi, drebi, tautu meita,
Apakš mana kažociņa!
Kālab tad nedrebēji,
Kad tu man roku devi?
3421 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

24919.

Dreijāta dreijāta
Jurīša gulta,
Rakstīti rakstīti
Ilzītes palagi.
Izkrita Ilzīte
Caur dreijas gultu,
Saķēra Jurītis
Raudādams.
- Ai manu sieviņ,
Ko tu nu sasiti?
- Ai manu vīriņ,
Galviņu sasitu.
- Še mana bikšaukla,
Sasien galviņu!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

24920.

Dzēru alu, nepiedzēru,
Kā piedzēru brandavīna;
Guļu meitu, nepieguļu,
Kā pieguļu līgaviņu.
101 [Rankā (Rankas pag. C)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

24921.

Iegulās mans bālīc
Kā skaistais ozolīc;
Dagulās tautu meita
Kā sārtā brūklenīte.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

24922.

Es ar savu arājiņu
Reizāi dzinu pieguļāi;
Kopāi ziergus sapinām,
Kopāi paši gulējām.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

24923.

Es ar savu arājiņu
Uz pusīti vien dzīvoju:
Pus gultiņas, pus sagšiņas,
Pus baltaja paladziņa.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Es ar savu līgaviņu
Uz pusēm vien dzīvoju:
Pus gultiņas, pus cisiņu,
Pus baltā paladziņa.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Uz pusēm, uz pusēm
Es ar savu līgaviņu:
Pus gultiņas, pus palaga,
Pus baltās villānītes.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 1311 [Apē (Vlk)].

24924.

Es ardams, ecēdams
Apkārt griežu velēniņu;
Es, gultā gulēdams,
Apkārt griežu līgaviņu.
Apkārt griežu velēniņu,
Zelta graudus kaisīdams;
Apkārt griežu līgaviņu,
Mīļus vārdus runādams.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

24925.

Es bāliņa māsa biju,
Es bāliņa kājas āvu;
Kādu radu tautu meita,
Gul pie mana bāleniņa.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

24926.

Es gulēju maigu miegu,
Tautiets miegu negulēja.
Kādi vēji, viesulīši
Tavu sirdi kustināja?
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

24927.

Es gulēju pie māmiņas,
Sagšā kājas satinuse;
Pirmo nakti ar tautieti
Griestos skrēja villainītes.
270d.

24928.

Es gulēju pie māmiņas,
Sagšā kājas satinuse;
Vells atspēra tautu dēlu,
Tam jāiet klātgulēt.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

24929.

Es izaužu paladziņu
Pusi linu, pus pakulu;
Uz tā linu pate gulu,
Uz pakulu tautu dēls.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

24930.

Es miedziņa negulēju
Pirmo nakti tautiņās,
Visu nakti sasēdēju,
Ar Laimiņu runādama.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

- 210 -

24930¹.

Es nezinu, kālabad
Man sirsniņa drūmējās:
Tautu dēls kā drudzītis
Gul āz manas muguriņas.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

24931.

Es pie tevis, tautu dēls,
Otras nakts negulēšu:
Es redzēju viņu nakti
Tev bij viena suņa daba.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

1. Es pie tevim, tautu dēls,
Otru nakti negulēšu;
Es gulēju izgājš' nakti,
Tev bij suņa ticībiņa,
Reiz' uz reizes mutes devi,
Roku bāzi azotī.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

24932.

Es pie tevis, tautu dēls,
Otru nakti negulēšu:
Es redzēju šito nakti,
Tevi naiki blusas ēda.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

24933.

Es piegulu pie tautieša
Kā pie īsta bāleliņa;
Man sirsniņa drūmējās,
Ko tik gauži gumzījās.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

24934.

Es piegulu pie tautieša,
Cerēj' brīdi vien gulēt;
Mīksta vieta, mīļi vārdi,
Gul' visam mūžiņam.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

24935.

Es piestāju pie krūmiņa,
Tūliņ manim ēna bija;
Es piegulu pie tautieša,
Tūliņ jauka valodiņa.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

24936.

Es tev lūdzu, tautu dēls,
Es bez brunču negulēšu,
Es negribu citu gadu
Pirtī iet vai vai vai!
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

24937.

Gaŗa bija tam naksniņa,
Kas gulēja sirdēstos;
Mūs' māsiņa sirdēstos
Tautu dēla klētītē.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

24938.

Gaŗa mana pirma nakte
Pie tautieša pārgulēt;
Otru, trešu nebēdātu,
Būt' nedēļas gaŗumiņ'.
167 [Kazdangā (Kazdangas pag. Azp)].

24939.

Grib zemīte smalk' aŗama,
Grib tā smalki ecējama;
Grib meitiņa klātguļama,
Grib tā mīļi apņemama.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1. Gribējās sirmi zirgi
Miežu salmu streijājami;
Gribējās tautu meita
Tautu dēla apķeŗama.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

24940.

Guldījām, sēdījām,
Vecu tiesu darījām;
Jau ganos sasēduši,
Pieguļā saguluši.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Vadājām, guldījām,
Vecu tiesu darījām;
Jau tie bija sagulējši,
Jau ganos sasēduši.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

24941.

Gulēt glaudu sav' galviņu
Pie pelēka akmentiņa;
Labāk glaudu pie akmiņa,
Ne pie slikta tēva dēla:
Akmentiņis to naksniņu,
Tēva dēlis mūžiņam.
179 [Vecsieksātē (Sieksātes pag. Azp)].

24942.

Gul', akmeni, manu vietu
Pie tā grima tēva dēla!
Akmenim cieta sirde,
Tam nebira asariņas.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

- 211 -

24943.

Guli, guli, Madaliņa,
Apakš Jāņa kažociņa,
Celies pate neceļama,
Lāp' kažoku neliekama!
158 (Virgā).

24944.

Guli, mana līgaviņa,
Uz manām rociņām,
Gan es tevi modināšu,
Kad gailītis padziedās!
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)], 202 [Striķos un Saldū (Zvārdes un Saldus pag. Kld)].

24945.

Guli, mana līgaviņa,
Uz manām(i) rociņām!
Kad rociņas nogulēsi,
Tad es tevi modināšu.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)], 172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)], 196 [Rendā (Rendas pag. Kld)], 208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)], 251 [Smukās (Remtes pag. Tk)],
270 [Ozolu muižā (Ozolnieku pag. Jg)].

1. Pats precēju, pats derēju
Sev dižanu līgaviņu.
Pats aizjūdzu kumeliņu,
Pats pārvedu sētiņā,
Pats pārvedu sētiņā,
Pats ielaidu klētiņā;
Pats vietiņu pataisīju,
Pats paņēmu klātgulēt.
Guli, mana līgaviņa,
Uz manāmi rociņām!
Kad rociņu nogulēsi,
Tad es tevi modināšu. -
Celies, mana līgaviņa,
Gailis dzied, gaisma aust!
Līgaviņa atsacīja:
Vai Dieviņi, galva sāp!
Kad es tiktu pie māmiņas,
Es izteiktu māmiņai,
Es izteiktu māmiņai
Šās naksniņas gulējumu.
Kur palika sārtie vaigi,
Sarkans rožu vainadziņš!
105 [Skujenē (Skujenes pag. C)].

2. čuči, guli, līgaviņa,
Uz manām rociņām;
Kad rociņas nogulēsi,
Tad es tevi modināšu. -
Celies, mana līgaviņa,
Nu rociņas nogulēji,
Nu rociņas nogulēji,
Nu miedziņu izgulēji.
Līgaviņa atsacīja:
Vai Dieviņi, galva sāp!
Es par galvu nebēdātu,
Kad es kļūtu pie māmiņas.
Es sūdzētu māmiņai
Šīs naksniņas gulējumu.
Kur palika sārti vaigi,
Sarkans rožu vainadziņš?
Tautu dēla klētiņā
Āboliņa cisiņās.
274 [Zaļā muižā (Zaļenieku pag. Jg)].

24946.

Guli, mana līgaviņa,
Uz manām rociņām!
Kad saulīte uzlēkuse,
Tad es tevi modināšu.
100 [Rāmuļos (Rāmuļu pag. C)].

24947.

Guli, mana ļaudaviņa,
Uz manām rociņām!
Kad tu roku nogulēsi,
Tad es tevi maltu celšu.
133 [Palsmanē (Palsmaņa pag. Vlk)].

24948.

Guli, mana māmuliņa,
Pie tās manas līgaviņas,
Kam tu manim tādu vedi,
Kas prātam nepatīk!
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

24949.

Gul', meitiņa, nebīsties,
Man micīte azotē;
Ja ļautiņi ko runās,
Likš' micīti galviņā.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

24950.

Gul' pie manis, tautu meita,
Līdz lielam azaidam:
Diži meži, platas lapas.
Neredz sauli uzlecam.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

24951.

Guļu, guļu, mīgs naīt,
Ar jaunū ļaudaveņu,
Dūmuojūt, guoduojūt,
Kai byus myužu nūdzeivuot.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

- 212 -

24952.

Guļu, guļu, miegs nenāk,
Ar jauno līgaviņu.
Ko bij man miegam nākt,
Melni gultas paladziņi.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

1. Gulu, gulu, miegs nenāk [nenāca],
Ar jauno līgaviņu.
Kā bij man miegam nākt,
Melnu klāja paladziņu.
Lai būt' melns, ja būt' melns,
Kaut nebūtu salāpīts,
Kaut nebūtu salāpīts
Ar kažoka ielāpiem.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

2. Guļu, guļu, miegs nenāk,
Ar laisko līgaviņu.
Kā bij man miegam nākt,
Rupji, melni paladziņi.
Lai būt' rupji, ja būt' rupji,
Kad būt' balti izvelēti!
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

24953.

Gulu, gulu, miegs nenāk,
Pie jaunā arājiņa.
Kur būs man miegam nākt,
Melli tam paladziņi.
Es bij' baltus ieraduse,
Pie māmiņas uzaugdama.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

24954.

Guļu, guļu, miegs nenāk,
Pie nelieša tēva dēla.
Ko bij man miegam nākt,
Nav neviena mīļa vārda.
119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)].

24955.

Gulu, gulu, miegs nenāca,
Pie tās jaunas līgaviņas:
Cieta guļa, zems pagalvis,
Dzedri vārdi līgavai.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

1. Gulu, gulu, nenāk miegs,
Pie atraiša arājiņa:
Cieta gulta, zems pagālis,
Dzedri vārdi atraišam.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

2. Ko, brālīti, tu raudāji,
Gultmalāi sēdēdams?
Cieta gulta, zems pagalvis,
Dzedri vārdi līgavai.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

24956.

Kaunies, manu bāleliņ,
Tautu meita nekaunās:
Pliki lieli, bez rinduka,
Gul pie mana bāleliņa.
346 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Sen dzirdēju, nu redzēju
Bezkaunīgu tautu meitu:
Pliki lieli, bez rinduka,
Gul pie mana bāleliņa.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

24957.

Ko dara Jānītis
Tik ilgi klētī?
Nu plūc Jānītis
Pelēku vistu.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

24958.

Ko liedziesi, tautu meita,
Ko tik daudzi zvērējies?
Jau tu biji gulējuse
Pie tā mana bāleliņa.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

24959.

Kuŗš brālītis tā mīl māsu,
Kā mīl mani tautu dēls:
Apsedz mani ar svārkiem,
Ietin kājas kažokā.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

24960.

Labāk būtu trīs vasaras
Brāļam cūkas ganījusi,
Nekā būtu vienu nakti
Pie tautieša gulējusi.
112 [Cirstos (Cirstu pag. C)].

24961.

Mācies, Priciņ,
Blakām gulēt:
Cel kāju virsū,
Šauj roku apakšā!
353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

24962.

Maigu miedziņ' i gulēju
Uz tautieša rociņām;
Kad rociņu nogulēšu,
Tad viņš mani modinās.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

- 213 -

24963.

Maigu miegu es gulēju
Uz tautieša rociņām,
Tur aizmirsu visas bēdas,
Visas ļaužu valodiņas.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

24964.

Mele mele tautu māte,
Saka, silta gulēšana.
Pirmo nakti pārgulēju
Kā pie ledus gabaliņa.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

24965.

Mīlē mani tautu dēls,
No sirsniņas nemīlē:
Apsedz mani ar kažoku,
Vienu pupu neapsedz.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

24966.

Mīļi guldu tautu dēlu,
Viņš pats mīļi negulēj';
Ar sagšīnu pašu sedzu,
Kājas tinu piešuvī.
1191 [Ēveles draudzē].

24967.

Mīļo mani, tu tautieti,
Nu es tava mīlējama;
Pieņem mani, apsedz mani,
Satin kājas kažokā!
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

24968.

Mička mička mūs' māsīna,
Pie puišim gulēdama;
Gulēdama izgulējse
Savu puķu vainadzīnu.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

24969.

Mūs' māsiņu ieslēguši
Vienu pašu klētiņā;
Svainīts guļ gubenī
Ar vecām draugaļām.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

24970.

Mūsu meita neapgula,
Tā aprausa uguntiņu;
Tautu meita, tā apgula,
Neaprausa uguntiņu.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

24971.

Jurītis ievīla
Ilzīti klētē
Ar sieru, ar medu,
Ar mīļiem vārdiem.
Ilzīte klētē
Gauži raudāja.
Dreijāta, veijāta
Jurīša gulta;
Skujaini, rozaini
Ilzītes palgi.
Ko saka zvierbulis,
Pa jumtu lēkdams?
Te gulēs Jurītis
Ar savu Ilzīti.
158 [Nīcā].

1. Ko teic zīlīte
Uz klēts jumta?
Puisīts ar meitiņu
Klētiņā gul.
Slīpēta, dreijāta
Puisīša gultiņa;
Puķaini, rožaini
Meitiņas palagi.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

24972.

Ne mūžam nedabūju,
Kas pazuda šovakar:
Pazūd mani sārti vaigi,
Nav mūžam dabūjami.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

24973.

Neguli, brālīti,
Kā tevi gulda,
Raug' pupus, dod muti,
Cel kāju virsū!
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

24974.

Neguli, brālīti,
Cietajā miegā:
Vajaga dui ganu,
Dui darbenieku.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

24975.

Neguli, māsiņa,
Kā tautas gulda,
Cērt pliķi pie aušu,
Griez muguriņu!
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

- 214 -

24976.

Nerunāji, man' brālīti,
Pirmo nakti gulēdamis:
Visi četri klētes pakši
Pirmo nakti klausījās.
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

1. Nerunāji, mūs' brālīti,
Šo naksnīnu gulēdams:
Šo naksnīnu klausījās
Visi klētes pamatīni.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

24977.

Neteci, pelīt,
Zem tās klētiņas,
Tur gul jauns puisis
Ar jaunu meitiņ'!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Zīlīte, žubīte,
Nilien jumtā,
Tur gul Jānīts
Ar savu Līzīti!
300 [Kroņa Misas pagastā (Misas pag. B)].

24978.

Neviens mani tā nemīl,
Kā mīl mani tautu dēls:
Ar svārkiem mani sedza,
Kājas tina kažokā.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

1. Neviens mani tā nemīl,
Kā mīl mani līgaviņa:
Apsedz mani ar raibīti,
Ietin kājas palagā.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

24979.

Pirmo nakti jauni ļaudis
Vis tik mīļi negulēja;
Jau otro, jau trešo
Ūdens cauri netecēja.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)], 398 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

24980.

Pirmo nakti pie tautieša
Kā lapiņa sadrebēju;
Otru nakti, trešu nakti
Silta guļa, mīļi vārdi.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

24981.

Pirmo nakti sabāros,
Ar tautieti gulēdama:
Man bij sagša, paladziņis, -
Kur tev svārki, kažociņis?
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ar tautieti sabārosi,
Gubenī gulēdama:
Mana sagša, mans palags
Tev teicami piederēja.
121 [Gulbenē (Md)].

24982.

Pirmo nakti sarājos,
Ar tautieti gulēdama:
Mani palgi, villānītes,
Tavi pliki gultas koki.
197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].

1. Pirmo nakti sasanīdu,
Ar tautieti gulēdama:
Man bij sagša, paladziņš,
Viņam pliki gultas galdi.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

2. Sasabāru ar tautieti,
Izavēļu maliņā:
Manas sagšas, mans palags,
Tev tie salmi [tās cisas] piederēja.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

24983.

Piermo nakti sarājos,
Ar tautieti gulēdama:
Viņam savu cisu žēl,
Man žēl savu paladziņu.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

24984.

Pirmo nakti tā gulēja,
Ūdens cauri netecēja;
Jau otro, jau trešo
Vilks ar jēru cauri skrej.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

24985.

Pūsti, guli, tautu dēlis,
Uz manām villainēm,
Gan tu biji klāstījies
Ar veciem kažokiem!
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

24986.

Sagula liepiņa
Ar ozoliņu,
Sagula mūžam,
Ne vienu nakti.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

- 215 -

24987.

Saguldīju lāču māti
Uz pašiem Mārtiņiem;
Kad aties pusgavēnis,
Tad mēs viņu piecelsim.
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

24988.

Salda bija zemenīte,
Vēl jo salda tautu meita;
Kad gulēju, tad apkampu
Ar abām rociņām.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

24989.

Saule spīd klētiņā,
Mēnestiņis paklētēi;
Mūs' māsiņa gultā gul,
Tautu dēlis pagultē.
170 [Lielnīkrācē (Nīkrāces pag. Azp)].

1. Mēnestiņis klētēi lēca,
Saule lēca paklētēi;
Tautu dēlis gultā gul,
Tautu meita pagultē.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

2. Saule rite klētiņāje,
Mēnesiņis paklētē;
Māt' ar meitu gultā gule,
Arājiņis pagultā.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

3. Saule spīda klētiņā,
Mēnestiņis paklētē;
Mūs' māsiņa klētiņā,
Tautu dēlis paklētē.
266 [Jelgavā].

24990.

Saulīt balta tecēdama,
Redzi manas asariņas:
Vakar vežu līgaviņu,
Šonakt puiši nogulēja.
18 (Meņģelē), 95.

1. Saulīt balta, tu redzēji
Manas gaudu asariņas:
Vakar vežu ļaudaviņu,
Šonakt meitas nogulēja.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

2. Saulīt, gaisu tecēdama,
Redzi Jāņa asariņas:
Vakar Jānis sievu ņēma,
Šonakt citi piegulēja.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

24991.

Šovakar sagula
Div' sveši ļauži;
Rītā celsies
Div' mīļi draugi.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

24992.

Sedz, tautieti, manas kājas
Riņķotāi kažokā,
Es tev likšu dzīvodama
Savus brunčus pagalvī.
87 [Liepas muižā (Liepas pag. C)].

24993.

Zīlīte, žubīte
Ielīda jumtā;
Tā līda Līzīte
Pie sava Jurīša.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

24994.

Silta guļa, mīksta guļa
Zem tautieša kažuciņa;
Tik vien tās vaines bija:
Nakti daudz knosījās.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

24995.

Silti man saltumā
Ar māmiņas villainīti;
Tautu dēla brūni svārki
Kā tie leda gabaliņi.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

24996.

Skaista, balta man' māsiņa
Gulēj' zirgu stallītē.
Kas laiskam klēti cirta,
Visu krogu dzērājam?
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

24997.

Skaista mana līgaviņa,
Skaista dienu, skaista nakti;
Skaista dienu pie darbiņa,
Skaista nakti klātgulēt.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

1. Laba mana līgaviņa,
Laba dienu, laba nakti;
Dienu laba pie darbiņa,
Nakti laba klātgulēt.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

- 216 -

24998.

Smuka brāļa līgaviņa,
Gultiņā gulēdama;
Kad jāiet rijiņā,
Iet kā lācis ņammādams.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

24999.

Svārkiem sedzu, kažokiem
Savu jaunu līgaviņu,
Lai tā guļ maigu miegu,
Lai neraud māmuliņas.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

25000.

Svārkiem sedzu tautu meitu,
Sev draudziņa gribēdams;
Nost tā manus svārkus sviede,
Nost ar pate lavījās.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Svārkiem sedzu tautu meitu,
Lai gulēja visu nakti;
Nostu manus svārkus grūda,
Nostu pati raisījās.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

25001.

Tas Mārčiņš ar Anniņu
Biksītēm samijuši;
Citu gadu šādu laiku
Dzersim bikšu līkaupiņas.
270 [Ozolu muižā (Ozolnieku pag. Jg)], 290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

1. Ai sirsniņ, ai mutīt,
Samijam biksītēm!
Citu gadu šādu laiku
Dzersim bikšu līkopiņ'.
110 [Cēsīs].

25002.

Tautiets mani mīļu tura,
Es tautieti vēl mīļāku;
Es pie viņa tā gulēšu,
Ūdens cauri netecēs.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

25003.

Tautu meita brālim
Muguru grieza.
Kudini, brālīti,
Lai griež priekšu!
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

25004.

Cik saltumu nenosalu,
Ar tautieti gulēdama:
Tautiešam strupi svārki,
Man bij šaura vilnānīte.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

25005.

Tikām projām es neiešu,
Līdz māsiņa apsolīs,
Līdz māsiņa apsolīs
Saldu alu, brandavīnu.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

25006.

čuči, guli, mātes meita,
Baltajos palagos,
Lei tas tautas neveiklītis
Tinās svārku ķeldeŗos.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

25007.

Vakar ņēmu līgaviņu,
Šonakt cūkas nogulēja.
Paldies Dievu Dieviņam,
Man rociņa labi gāja.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

25008.

Vakars labs, vakarīns,
Vakars laba nedarīja:
No šā paša vakarīna
Meitas vārdu nedzirdēju.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

25009.

Viegli guļu, viegli ceļos
Uz bāliņa egles sola;
Grūts gulēt tautiņās
Āboliņa cisiņās.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

25010.

Vienu nakti pārgulēju
Tautu dēla gultiņā;
Otru nakti negulēju,
Tai gultā puišu smaka.
7 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

25011.

Visa mana galva sāp,
Ar tautām runājot.
Kas kaitēja bāliņam
Pie atvestas negulēt!
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)], 27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Kas kaitēja bāliņam
Pie atvestas negulēt!
Man galviņa sāpēt sāp,
Ar tautām baŗoties.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 217 -

25012.

Visu nakti sasēdēju
Uz pagāļa raudādama:
Cieta gulta, zems pagālis,
Grīns tautietis klātgulēja.
232 [Talsos (Tl)].

25013.

Visu nakti tautu dēls
Knosīties knosījās;
Es nevaru brīnumiem,
Viņu smagi blusas koda.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

25014.

Cērt kociņu pie kociņa,
Tad būs biezs līdumiņš;
Liec mutīti pie mutītes,
Tad būs silta gulēšana!
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

★

47757.

Ak tu šķelmis tautu dēls,
Bij man tevis sen zināt!
Pie siekstītes tev gulēt,
Ne pie mana augumiņa;
Tevis dēļ niecināja
Manu daiļu augumiņu.
161 [Kabiles Kld].

47758.

Ak tu Dievs, ak tu Dievs,
Nu pie vīra, nu pie vīra!
Uja velns, uja velns,
Nu jāiet klātgulēt!
319 [Plāteres Rg].

47759.

Arājam sieva bija
Pilna kausa dzērājiņa;
Cisu vidā gulētāja,
Ne cisiņu maliņā.
241 [Lubānas Md].

47760.

Cīrulis dziedāja
Uz klētes jumta,
Mūs' māsa gulēja
Pie jauna vīra.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

47761.

Dēl māt, dēl māt,
Strups paladziš;
Jauņev ieleic
čaps cisiņas.
445 [Ugāles Vp].

47762.

Es dzierdēju: klētītēje
Šonaksniņu spārdījāse;
Tautu dēlis mūs' māsiņu
Šonaksniņu saspārdīja.
129 [Gudenieku Azp].

47763.

Dzierdēju klēte
Klauvējam;
Mūs' brālis tautu meitu
Saklauvēja.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

47764.

Es cerēju ar tautieti
Vienu nakti vien gulēt;
Silta guļa, mīļi vārdi,
Guļ' visam mūžiņam.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

47765.

Es pasoku tev, muoseņ,
Šū naksneņu nagulēt;
Kab padūt muotei ziņu
Koč ar meža bolūdīti.
414 [Stirnienes Rz].

1. Es sacīju tev, muosiņ,
Šū naksneņi nagulēt;
Nūsyutēti muotei ziņi
Koč ai uoru lakstīgolu.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

47766.

Es tev lūdzu, tautu meita,
Apsedz mani šonaksnīn(u);
Apsedz mani šonaksnīnu,
Tev piedera villānīte.
Kad tu brauksi - es iejūgšu -
Man piedera kumeliņš.
94 [Dunikas Lp].

47767.

Ganos dzinu, kreklu šuvu,
Pie ozola mērīdama;
To iedevu tautietim,
Pirmo nakti klātguļot.
197 [Krotes Lp].

47768.

Gaŗis manis arājiņis
Kā tā gaŗa vasariņa,
Es iegulu līkumā
Kā siltā saulītē.
129 [Gudenieku Azp].

- 218 -

47769.

Gauži raud jauni vīri,
Gultas stabus turēdami;
Nu guļ mana līgaviņa,
Div saulītes starpiņā.
127 [Grostonas Md].

47770.

Gul pie manis, tautu dēls,
Šo gaŗoi naksniņu,
No šās nakts gulējuma
Būsi mans arājiņš;
Būsi mans arājiņš,
Sauksi savu līgaviņu.
99 [Dzelzavas Md].

47771.

Guli, guli, tu Anuža,
Tu ar miegu nagulēji;
Sāni guļ, acis guļ,
Ausis tavas nagulēja.
580a.

47772.

Guli klātu, tautu meita,
Bet ražena turējies;
Apsedz savas baltas krūtes,
Ietin kājas villainē.
605 [Skolas].

1. Guli pie manis, tu meitiņa,
Bet raženi turies;
Apsedz savas baltas kājas,
Satin rokas villānē.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

47773.

Gulu, gulu - mīgs naīt -
Zam tū zaļu lozdu (kryumu);
Meiksta vīta, suoni suop,
Nalauluota ļaudaveņe.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

47774.

Ik rītiņa saule lēca
Manos dvīļa palagos,
Neļauj tādam dzērājami
Šī palaga sagulēt.
546 [Kuldīga Kld apr.].

47775.

Kuo, Odumi, tu treisēji,
Ar manim gulādams?
Mošeņ tevi soltums jāmja,
Ka ap mani apsačēri.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

47776.

Ko jūs abi gulējāt
Vienā cūku midzenē,
Brunčos kājas satinuši,
Maisā galvas sabāzuši?
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

47777.

Ko saka zvierbulis,
Jumte cierzdams:
Te gul Jēkabs
Ar savu Anniņu.
129 [Gudenieku Azp].

47778.

Laimīt, mana māmulīte,
Kas man svieda tautu dēlu?
Īsa diena, gaŗas naktis,
Būs man laika kavētājs,
Labo sānu sildītājs.
560 [Rīga ].

47779.

Linu linu, ne pakulu,
Man deviņi paladziņi:
Div paklāju, div apsedzu,
Div paliku pagalvī.
291 [Orgresgala Rg].

47780.

Līgaviņa mūža raud,
Kāda mūža vēl vajag?
Ar saulīti apgulās,
Ar saulīti uzcēlās,
Vēl gultā sēdēdama,
Uz palaga kājas aun.
132 [Ikšķiles Rg].

47781.

Mans brālītis klētī guļ,
Tautu meita aizkrāsnē.
Nāc ārā, tautu meita,
Gul' brālīša līkumā!
443 [Turlavas Kld].

47782.

Sarkanbārdis klētī guļ,
Suska peska istubai.
Vedat jel susku pesku
Sarkanbārža līkumai.
427 [Tadaiķu Lp].

- 219 -

47783.

Miega pele, miega pele,
Bāliņ, tava līgaviņa:
Jau tā guļ naksniņā,
Vēl tā snauž dienasvidu.
241 [Lubānas Md].

47784.

Mīga, pele, mīga pele,
Bruoleņ, tava ļaudaveņa:
Kod es guoju, kod īdama,
Tod atrodu midzinē.
44 [Bebrenes Il].

47785.

Nabādoj tu, Aneit,
Juoneits tevi pažāluos:
Guldamīs, caldamīs
Sateis kuojas kažukā.
143 [Jāsmuižas D].

47786.

Neguli, brālīti,
Kā tevi gulda,
Rocies kā vepris
Otrā pusē.
141 [Ivandes Kld].

1. Neguli, brālīti,
Kā tevi gulda,
Dodi mutes, raugi pupus,
Celi kājas, kā tev dere.
129 [Gudenieku Azp].

47787.

Nepiekusu, malt iedama,
Ne iedama druviņā,
Kā piekusu gulēdama
Ar nikno tēva dēlu.
115 [Galgauskas Md].

47788.

Noplīsuši man svārciņi,
Jāvelk vien mugurā;
Vāja vāja man sieviņa,
Jāiet vien klātgulēt.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

47789.

Nu ir laiks, nu ir laiks,
Nu nav vīra sētiņā;
Neēdusi gulēt gāju,
Ne vietiņas taisījuse.
109 [Ērķemes Vlk].

47790.

Paēdusi miltu putru,
Atsagulu lāviņā;
Šķitu vīriņ i guļam,
Manas pašas vēderiņ'.
373 [Sarkaņu Md].

1. Atsagulu luoviņā
Bīzas putras pīāduse;
Šķitu veiriņu guļūt,
Munas pošas vēderiņš.
494 [Viļānu Rz].

47791.

Pats es gāju maltuvē,
Līgaviņu pūtināju;
Mana jauna līgaviņa
Gultā acis spidzināja.
263 [Mēmeles Jk].

47792.

Pirmo nakti gulēt iešu
Ar jauno līgaviņu.
Ja būs silta gulēšana,
Tad būs mīļa dzīvošana.
224 [Lielvārdes Rg].

47793.

Pirmo nakti sarājos,
Ar tautieti gulēdama;
Tev bij savu cisu žēl,
Man bij savu paladziņu.
Tavas cisas purvā aug,
Kur aug mani paladziņi?
183 [Kazdnagas Azp].

47794.

Pie puisīša atsagulos,
Kā lapiņa drebēdama;
Jau kā labi pagulēju:
Edz kur laba gulēšan(a)!
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

47795.

Pīņem mani, tautu dāls,
Kai māmeņa sovu bārnu;
Līc rūceņas zam galveņas,
Satin kuojas kažukā.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

47796.

Sadarēti sadarēju
Ar bruoleņa ļaudaveņu;
Sadar dīnu pī darbeņa,
Sadar nakti puorguļāti.
170 [Kapiņu D].

- 220 -

47797.

Saka mani daudz ēdot,
Maigu miedziņ i gulot.
Daudzi ēdu neēdusi,
Maigi gulu negulējse.
373 [Sarkaņu Md].

47798.

Seņ apīti teirumeņi,
Seņ runeņis izrunuotas;
Seņ runeņis izrunuotas,
Meiksta vīta izgulāta.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

47799.

Sen dzirdēju, nu redzēju,
Nava kauna tautu meiti:
Plikas ciskas, bez rinduka
Guļ pie mana bālēliņa.
112 [Ezeres Kld].

1. Dievs nedod, es negribu
Bezkaunīgu brāļa siev(u):
Plikas ciskas, bez lindruku
Guļ pie mana bāleliņa.
21 [Apriķu Azp].

47800.

Sylta saule, sylta saule,
Zaļas auzas teirumā.
Guļ pi suona gona skaista
Nalauluota ļaudaveņa.
143 [Jāsmuižas D].

47801.

Sieviņ, mana sirdspuķīt,
Apsedz mani lindrakiem,
Es tev gribu mīļodams
Bikses likt pagalvī.
166 [Kalsnavas Md].

47802.

Sīviņ munu, sirdspukīt,
Bikšu šyut tu namuoki.
Juo muocātu biksis šyut,
Tad mes meili pagulātu.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

47803.

Smagi pūta sila priede,
Smalka lietus pielijusi;
Smagi pūta līgavīna,
Uz rocīnas gulēdama.
341 [Raunas (Pils-Raunas) C].

47804.

Šnokta, šnokta muns veiriņš,
Aiz muguras gulādams;
Grīžu prīšku, devu mutes,
Kaida lyga vēl vajaga?
604 [Dažādi iesūtītāji].

47805.

Tāvs muotes mīli lyudze,
Lai gulēja vysu nakti.
Muote tāvam atsaceja:
Es, veceit, naguleišu.
89 [Dricēnu Rz].

47806.

Tu, tautieti, miegu guli,
Kādu miegu es gulēju?
Kā bitīte izlodāju
Visas lāvas, pasolītes.
127 [Grostonas Md].

1. Tu, tautiet, miegu gul',
Kādu miegu es gulēj'?
Visas tavas pasolītes
Kā vistiņa izložņāju.
281 [Neretas Jk].

47807.

Voi tuodēļ pūru bridu,
Ka siliņu puortecēju?
Voi tuodēļ leigaviņa,
Ka naksniņu puorgulēju.
605 [Skolas].

47808.

Vārī, māte, biezu putru,
Redz kur laba ķepēšana!
Daved, tāvs, mīkstu sievu,
Redz kur silta gulēšana!
436 [Tirzas (Tirzas-Pils) Md].

47809.

Vieglas guļ līdaciņas
Villainos ezeros;
Tā gulēja mātes meita
Mīkstos dūnu spilvenos.
245 [Lutriņu Kld].

47810.

Viena pati es gulēju
Priežu baļķu klētiņā,
Tautu šķelmis ar gulēja
Ar apautām kājiņām.
338 [Rankas C].

★

- 221 -

d) Rītā modina; jaunais pāris pieceļas, apģērbjas un iznāk no klēts

25015.

Augšām, augšām, negul vairs,
Mana jauna līgaviņa!
Gailīts dzied laktiņā,
Māmuliņa maltuvē.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Gailīts dzied laktiņā,
Māmuliņa maltuvē;
Vai kauniņa tev nebija,
Mana jauna līgaviņa?
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

2. Guli, mana līgavīna,
Ja kaunīna tev nebij:
Mana veca māmulīte
Agri dzied maltuvē.
384 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

25016.

Aust', gaismiņa, pamazām,
Man rītiņu kavēdama!
Ilgi biju gulējuse
Ar neveiklu tēva dēlu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

25017.

Aust' jele, gaismiņa,
Lec jele, saule:
Man gaŗa naksniņa
Pie tautu dēla.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

1. Aust', gaismiņa, lec, saulīte,
Jele mani žēlodama:
Gaŗa manim šī naksniņa
Ar to tautu netiklīti.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

25018.

Bez sierdēsta es apgulu,
Ar sierdēstu piecēlos,
Ka Dieviņis man nedeva
Pa prātame gulētāju.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

25019.

Dievers māršu mīļi cēla,
Pie gultiņas stāvēdams:
Celies, māršiņ, aunies kājas,
Iesim abi maltuvē!
121 [Gulbenē (Md)].

25020.

Dziedi, dziedi, tu gailīti,
Kājām laktu spārdīdams:
Vakar vesta līgaviņa
I ceļama necēlās.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

1. Gailis laktu saspārdīja,
Visu nakti dziedādams:
Vakar vesta līgaviņa
I ceļama necēlās.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

25021.

Es piegulu pie tautieša,
Kā lapiņa drebēdama;
Jau rītāi celdamies:
Celies, manu arājiņu!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

25022.

Es piegulu pie tautieša,
Kā lapiņa drebēdama;
No rītiņa atmožos
Kā pie īsta bāleliņa.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

25023.

Es cerēju šo rītiņu
Agri agri piecelties;
Silta guļa, mīļš tautiets,
Tīk ilgāki pagulēt.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

25024.

Gailīts dzied laktiņā,
Māmuliņa maltuvē;
Mana jauna līgaviņa
Gultā acis spridzināja.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

25025.

Guli, guli, necelies,
Jaunā vīra līgaviņa,
Gaidi māti pieceļam,
Rokā darbu iedodam!
226 [Kandavā (Tl)].

25026.

Guļu miegu nenākam,
Gaidu tautu pieceļam;
Tautas cēla saulītē,
Gribēdamas nicināt.
325 [Secē (Seces pag. Jk)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

25027.

Ķikuriku, tu gailīti,
Kam tik agri padziedāji?
Es gribēju vēl gulēt,
Apkārt griezt līgaviņu.
24 [Lēdurgas draudzē].

- 222 -

25028.

Ķikurigu, tu gailīti,
Kam tik agri padziedāji?
Nu vēl mana līgaviņa
Priekšu grieza, mutes deva.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)], 421 [Taurupes pagastā (Rg)].

25029.

Ķikurigu, tu gailiņ,
Kam tik agri padziedāji?
Vēl manai līgavai
Vissaldais miedziņš nāk.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

25030.

Ķiķerigu, tu gailīti,
Kam tik agri tu dziedāji?
Man bij jauna līgaviņa,
Netīk iet māļu malt.
216 [Ventspilī].

25031.

Laiska mārša klētī guļ,
Saule durvis vizināja;
Kas māršai negulēt,
Vīramāsas malējiņas.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

25032.

Maigu miedziņ' i aizmigu
Svešas mātes cisiņās;
Maigu miedziņ' i aizmigu,
Gaudu vārdiņ' i dzirdēju.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

25033.

Miega cūka ilgi guļ,
Saule lēca kājgalī,
Maizes kule pagalvī,
Putras spannis pagultē.
272 [Lielplatonē (Lielplatones pag. Jg)].

25034.

Nāc, gaismiņa, lēni lēni,
Lec, saulīte, vēl lēnāki:
Maza mana ļaudaviņa,
Nevar lēti piecelties.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

25035.

Neguli, māršiņ,
Tik ilgi klētē,
Ej jele stallē
Gosniņas raudzīt!
353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

25036.

Neguli, svainīt,
Tik ilgi klētē,
Ej jele stallē
Kumeļus raudzīt!
353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Negul', bāliņ,
Līdz dien' klētē,
Ej jele laukā
Kumeļus raudzīt!
213 [Zlēkās (Zlēku pag. Vp)].

25037.

No rītiņa celdamies:
Vai Dieviņ, galva sāp!
Jūdz, tautieti, kumeliņu,
Lai es braucu pie māmiņas!
Nu gaudīšu māmiņai
Šīs naksniņas gulumiņu.
- Ne es jūgšu, ne tu brauksi,
Mana jauna līgaviņ.
- Gan tu jūgsi, gan es braukšu,
Gan tu mani pavadīsi.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

1. Jūdz, tautieti, kumeliņu,
Lai es braucu pie māmiņas!
- Ne es jūgšu, ne tu brauksi.
Tur tu brauksi, tur paliksi,
Tu sūdzēsi māmiņai
Šīs naksniņas gulējumu.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

2. Vienu nakti izgulēju
Ar tautieti klētiņāi.
No rītiņa celdamās:
Vai Dieviņi, gāla sāp!
Jūdz, tautieti, kumeliņu,
Nu es braukšu pie māmiņas.
- Ne es jūgšu, ne tu brauksi,
Tur, braukuse, tu paliksi;
Tur paliks sirms zierdziņis,
Tur rakstītas kamaniņas.
- Pliķi cirtu tautiešam,
Pate jūdzu kumeliņu,
Lai redzēja tēvs māmiņa,
Kam netiklu audzināja,
Kam netiklu audzināja
Man' maizītes arājiņu.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

25038.

Piecel mani, sveša māte,
Šādu ziemas gabaliņu:
Vēl es biju ieraduse
Māmuliņas cēlumiņu.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

- 223 -

25039.

Pūš, bāliņi, vaŗa tauri,
Kalniņā stāvēdams,
Lai ceļās tā meitiņa,
Ko celdami nepiecēla.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

25040.

Tautiets gulda mūs' māsiņu
Līdz pusdienu klētiņā.
Māsa saka: saule lec!
Tautiets saka: mēnesnīca!
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

25041.

Teci, mans kumeliņš,
Tev pātagas nevajaga;
Celies, mana līgaviņa,
Tev nevajga cēlējiņa!
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

25042.

Trūksties, māsiņ,
Papriekš augšā,
Atsper tautieti
Kājiņu galā!
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

25043.

Uzceliesi, tautu meita,
Govis māva laidarā;
Uzceliesi, tautu dēli,
Zirgi zviedza stallītī!
274 [Zaļā muižā (Zaļenieku pag. Jg)].

25044.

Ceļ, māmiņa, meitas malt,
Lai guļ mana līgaviņa:
Ne mūžami meitas mala,
Mūžam mala līgaviņa.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1. Cel, māmiņa, meitas maltu,
Lai guļ mana līgaviņa:
Šim gadam meitas mala,
Mūžam mana līgaviņa.
1311 [Apē (Vlk)].

25045.

Ceļat, tautas, mūs' māsiņu,
Negaidāt gaiļu laiku:
Maģa bija mūs' māsiņa,
To nospieda villainītes.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

25046.

Celies agri, jaunā mārša,
Vāri agri brokastiņu:
Tavi jauni dieverīši
Agri gāja pļaviņā.
305 [Vīkstenē (Stelpes (?) pag. B)].

1. Celies agri, jaunā mārša,
Vāri agri azaidiņu:
Jau jaunie dievertiņi
Sen silā gavilē.
106 [Viesienā (Viesienas pag. Md)].

2. Celies agri, jaunā mārša,
Taisi agri brokastiņas:
Jau tie tavi dieverīši
Lina lauku apsējuši.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

25047.

Celies agri, mūs' māsiņa,
Liec spangotu vaiņadziņu,
Lai spīd tavis vaiņadziņis
Pret to rīta auseklīti!
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

25048.

Celies agri neceļama,
Lielu radu brāļa māsa,
Kā tev kauna i nebij,
Dieveŗiem cilājot!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

25049.

Celies agri, tu tautieti,
Piecel mani celdamies:
Ieradusi bāliņos,
Ik rītiņa māte cēla.
60 [Salacā (Salacas pag. Vlm)].

25050.

Celies, māršiņa,
Gaismiņa laukā!
Ies tavas gosniņas
Neslauktas ganos.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

25051.

Celies, māršīna,
Gaismīna laukā!
Dzīs tavi ganīni
Bez gabalīna;
Virs tavi kāposti
Bez pavaldzīna.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

- 224 -

25052.

Celies, māršiņa,
Putraimus malt,
Izvirs kāposti
Bez putraimiem!
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

25053.

Celies, māsiņa,
Gaismiņa laukā!
Aun savas kājiņas,
Liec vainaciņu!
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

25054.

Celies, māsiņa,
Putriņu malt!
Kad celsies dēlu māte,
Vainās tavu malumiņu.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

25055.

Celies, mana līgaviņa,
Kad es tevi maltu cēlu;
Tad es tevi maltu cēlu,
Kad rociņas nogulēju.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

25056.

Celies, mana līgaviņa,
Necelies vaidēdama!
Es tev došu griķus malt,
Māsiņai tīrus rudzus.
18 (Kliģenē), 36, 42, 68.

25057.

Celies, mana līgaviņa,
Necelies vaidēdama!
Ik rītiņa saule leca
Mīkstos dūju spilvenos.
100 [Rāmuļos (Rāmuļu pag. C)].

25058.

Celies, mana līgaviņa,
Necelies vaidēdama!
Jau tā saka celdamies:
Vai Dieviņ, galva sāp.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

1. Celies, mana līgaviņa,
Gaiļi dzied, gaisma būs.
Līgaviņa atsacīja:
Vai Dieviņ, galva sāp!
Ar svārkiem, kažokiem
Sedzu savu līgaviņu,
Lai tā guļ maigu miegu,
Lai galviņa nesāpēja.
105 [Skujenē (Skujenes pag. C)].

25059.

Cīrulis dziedāja
Jumtā lekdams:
Tur guļ Ancīts
Ar savu Grietiņu.
Ancīti, bālī,
Celies augšā,
Jau tavi kumeļi
Dīžāt dīžā;
Grietī, māsī,
Celies augšā,
Jau tavas telītes
Īdēt īdē!
119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)].

25060.

Cīrulīts dziedāja
Virs klētes jumta;
Māsiņa raudāja
Tautiņu klētē.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

25061.

Cūka cūka, ne māršiņa,
Mana brāļa līgaviņa:
Saulē cūkas nogulētu,
Kaut māmiņa necēlusi.
1253 [Kroņa laicenē], 240 [Bikstos (Bikstu pag. Tk)], 264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

25062.

Ko es laba padarīju
Par to agru cēlumiņu?
Tikai galvu izsukāju,
Sev' raženi appuškoju.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

25063.

Kungam ņemt to meitiņu,
Ne manam brāliņam:
Saulītē cēlusēs,
Iz palaga kājas āva.
308 [Altenē (Seces pag. Jk)].

25064.

Protu, protu, redzu, redzu,
Nu būs man jāmaksā:
Dievers manas kājas āva,
Māsīciņa matus pina.
1331 [Sikšņu pagastā (Gaujienas pag. Vlk)].

- 225 -

25065.

Bēdz, manu bāliņu,
No klēts ārā!
Tā kuņa ieies,
Tie suņi saries.
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

25066.

Es, māmiņa, tavu dēlu
Kā sivēnu nogulēju;
Viena pati iztecēju
Kā dzeltena cielaviņa.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

25067.

Iztecēja mans brālītis,
Kā gailītis dziedādams;
Tautu meita kā vistiņa
Cisiņās čabinās.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

25068.

Ediņ, māsiņ,
Papriekšu ārā!
Atstāj tautieti
Klēts dibināi.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

25069.

Labrīt, māsiņ,
Kā labi gulē?
- Gan labi gulē,
Bet viena vain':
Viena paša diža blusa
Visu nakti kustinē.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

25070.

Nav mūsu māsiņa
Vairs vakarēja,
Jau nakti gulējsi
Pie tautu dēla.
1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)].

25071.

Ne tāda māsiņa,
Kā vakar bija,
Sajaukta galviņa,
Samudzināta
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

25072.

Nebaries, dēla māte,
Ka es ilgi nogulēju:
To darīja silta guļa,
Tava dēla mīļi vārdi.
136 [Zvārtavā (Zvārtavas pag. Vlk)].

25073.

No gultiņas vien redzēj'
Grīna vīra līgaviņ':
Smalki, balti paladziņi,
Stūŗi mirka asarās.
222 [Garlenē (Vandzenes pag. Tl)].

25074.

Paldies saku tautiešam
Par naksniņas gulējumu;
Ķizu ķizu, dēlu māte,
Par dēliņa lolojumu!
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

25075.

Pasakiesi, man' māsiņa,
Kā gulēji šo naksniņu?
Vai bij silta, mīksta gulta,
Tautiešam mīļi vārdi?
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

1. Sak', saki, māsiņa,
Vai silta guļiņa,
Vai silta guļiņa,
Vai mīļi vārdiņi?
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

25076.

Savādāka mūs' māsiņa
No šīs naktes gulējuma,
Jau pagriezis tautu dēls
Pa savami prātiņam.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

25077.

Šorīt bija maģa salna,
Diža skāde notikuse:
Brūtei ausis nosalušas,
Brūtgānam deguniņš.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

★

47811.

Ak tu manis mīļš draudziņis,
Kur gulēji šo naksniņu?
Vai Rīgāje, vai Jelgavā,
Vai pie labas mātes meitas?
259 [Mazzalves (Ērberģes) Jk].

47812.

Aust gaismiņa, lec saulīte,
Birst man gaužas asariņas:
Īsa bija man naksniņa,
Ar tautieti runājot.
109 [Ērķemes Vlk].

- 226 -

47813.

Celdamies, brālēliņ,
Satin sievu kažokā.
Guli, guli, līgaviņa,
Ja kauniņa tev nebija.
378 [Seces Jk].

47814.

Celies, mana jauņuvīte,
Mana dēla līgaviņa.
Ies tavas gosniņas
Neslauktas ganos,
Virs tavi kāposti
Bez putraimiem.
605 [Skolas].

47815.

Celies, mana jauņuvīte,
Mana dēla līgaviņa!
Jau saulīte uzlēkuse
Zelta starus vizuļo.
605 [Skolas].

47816.

Celies, mana līgaviņa,
Jau gailītis sen dziedāja;
Jau gailītis sen dziedāja,
Jau māmiņa maltuvē.
263 [Mēmeles Jk].

47817.

Celies, mana līgaviņa,
Neceliesi raudādam(a)!
Es iznešu kažociņu
No vilciņa biksītēm.
605 [Skolas].

47818.

Celies, manu Miķelīt,
Tev nevaid cēlājiņ'!
Māte savas meitas cēla,
Kas ceļ manu Miķelīt'?
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

47819.

Celies, meitiņ, agri agri,
Izper puisīti labi labi:
Pa tām basām kājiņām,
Pa to pliko vēderiņu.
20 [Annenieku (Annasmuižas) Tk].

47820.

Cviķelēju, piķelēju,
Vīram skādi nedarīju;
No rītiņa mans vīriņis
Man gāliņu noglaudīja.
200 [Kuldīgas Kld].

47821.

čuči, guli, līgaviņa,
Uz manām rociņām.
Līgaviņa celdamās
Guģojās: galva sāp,
Kad tik tapt pie māmiņas
Baltā rožu dārziņā.
335 [Puzes Vp].

47822.

Dzied, gailīti, triec, gailīti,
Kājām laktu spārdīdams;
Vakar vesta vedekliņa
Līdz gaismai nogulēja.
211 [Ļaudonas Md].

47823.

Dzīd gailīts reitā agri,
Pīceļ kolpa, kolpyunīti;
Pīceļ kolpa, kolpyunīti,
Pīceļ munu ļaudaviņu.
143 [Jāsmuižas D].

47824.

Es tam tautu gailīšam
Deguniņu nositīš',
Ka tas agri padziedāj(a),
Mūs' māsiņas modināj'.
605 [Skolas].

47825.

Gailīt, manu dziedātāju,
Kam dziedāji rītā agri;
Kam dziedāji rītā agri,
Kam tik agri modināji?
109 [Ērķemes Vlk].

47826.

Gulēdama Dievu lūdzu,
Lai gailītis agri dzied;
Es apniku šo naksniņu
Apenīša rūktumiņu.
190 [Kokneses Rg].

47827.

Guli, guli, vedekliņ,
Da lelom brūkastem,
Vysas tavas vylnuonītes
Byus munā pyuriņā.
168 [Kalupes D].

47828.

Kāzinieki nezināja,
Kā piecelt jauno pāri.
Veca māte pamācīja:
Ar bērziņa žagariem.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

- 227 -

47829.

Kumeļš kuoju narauduoja
Symtu jyudžu tecējīņ(a),
Kai raud muna līgaviņa,
Nu mīdzeņu cālusēs.
466 [Vārkavas D].

47830.

Kur es iešu, ko darīšu,
Rītā agri cēlusies?
Ne man govju, ne man aitu,
Ne no mātes mīļu vārdu.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

47831.

Pirmu rītu tautiņāsi
Nezināju, ko darīt;
Ne man bija kūtī govis,
Ne māmiņas istabā.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

47832.

Kikirigi geileits vuokšja,
Agri geiļi aizavuokši:
Pyrmū reizi mutis djavu
As sovai sīviņai.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

47833.

Kikaraga tēva gaili,
Kam tik agri padziedāji?
Īsa man bij šī naktiņa, -
Ne stundiņas gaŗumiņa.
476 [Vecpiebalgas C].

47834.

Lūgtin lūdzu tēva gaili,
Lai tas agri nedziedāja;
Man bij gaŗa šī naksniņa
Pusgadiņa gaŗumā.
127 [Grostonas Md].

47835.

Loba beju tāva maita,
Gudra veira ļaudoveņa:
Sauleitī cālusēs,
Uz pologa kuojas ovu.
182 [Kaunatas Rz].

47836.

Mīļa lēca šī dieniņa,
Agri agri uzcēlos,
Tautiets gulis apgulis
Pērnājo gulumiņu.
141 [Ivandes Kld].

47837.

Nav mūsu māsiņa
Vairs vakarēja;
Jau tautu siekalām
Nosiekalāta.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

47838.

Nav vairs mūsu māsiņai
Vakarēja sārtumiņa,
Tautu dēls nomuskījs
Priežu baļķu klētiņā.
184 [Ķēču Rg].

47839.

Nav vairs tāda mūs' māsiņa,
Kā vakari izdevēmi:
Vaigu gali nobāluši,
Matu gali sajukuši.
87 [Drabešu (Drabužu) C].

1. Nav vairs tāda mūs, māsiņa,
Kā vakar izdevām;
Jau actiņas nobālušas,
Vaigu gali iekrituši.
319 [Plāteres Rg].

47840.

No šā rīta mūs' māsiņa
Citādai prātiņai,
Jau pagrieza tautu dēlis
Pa savam prātiņam.
224 [Lielvārdes Rg].

47841.

Nebaries, dēla māte,
Ka es ilgi aizsagulu:
Mana sagša, tavs palags,
Tava dēla mīlestīb(a).
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

1. Sveša muotja staiguodama
Vīgli durvis vyrinuo.
Vairs nasabari, dāla muotja,
Ka jas iļgi aizaguļu:
Meiksta vīta, bolts pologs,
Tova dāla mīli vuordy.
18 [Andrupenes Rz].

47842.

Pats zynuoju meitu klēti,
Kur guļ muna ļaudoveņa.
Labreit, muna ļaudoveņa,
Leluo sīna pļuovējiņa!
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

- 228 -

47843.

Piecel mani, vīramāte,
Pirmo gadu tautiņās,
Saldu miegu ieraduse,
Pie māmiņas dzīvodama.
293 [Oļu (Oļu-Apeltienas) Md].

47844.

Sak' tiešām, mūs' māsiņa,
Vai bij silta gulēšana;
Ja bij silta gulēšana,
Tad būs mīļa dzīvošana.
224 [Lielvārdes Rg].

47845.

Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Bez miedziņa nogulēju:
Trīs naksniņas līgaviņu
Uz rociņām noauklēju;
Kad rociņas nogulēja,
Tad es viņu modināju.
306 [Patkules Md].

47846.

Timsiņā gaisminas gaidu,
Gaismiņā soulites lacūt;
Soulī ceļūs, soulī gulūs,
Uz pologa kuojas avu.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

47847.

Vakar vežu ļaudaveņu,
Šūnakt cyukas nūgulēja;
Paladzeņu vīn atrodu
Pī klēteņas durovom.
247 [Makašānu Rz].

47848.

Vakarai sebi sebi
Saķer mani labi labi;
No rītiņa saķer cieti,
Saldi saldi nobučā.
40 [Basu (Bases) Azp].

47849.

Vaļa manim, liela vaļa,
Nu nav vīra sētiņā;
Es apāvu gultā kājas,
Uz pagalvi sēdēdam(a).
104 [Ēdoles Vp].

47850.

Vīgli gulu, vīgli cēļu
Uz buoleņa egles sūla;
Pi tautīša meiksta vīta,
Navar vīgli pīzaceļt.
174 [Kārsavas Ldz].

★

e) Mazgājas

25078.

Jūgsim zirgus, bāleliņ',
Brauksim pirkt ūdentiņ',
Brauksim pirkt ūdentiņ'
Māsiņai mazgāties!
230 [Zentenē (Zentenes pag. Tl)].

25079.

Maize lēta, ūdens dārgs
Svešu ļaužu zemītē:
Stopu pirku, ortu devu,
Rokas vien nomazgāju.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

25080.

Mazgā muti, tautu meita,
Met naudiņu ūdenā:
Tu jau pate gan zināji,
Še par naudu ūdentiņš.
47 [Ārciemā (Pāles pag. Vlm)].

25081.

Ūdens traniņi
Ūdeni vilka,
Saul' ar mēnesi
Mazgājās.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

25082.

Viss par naudu, viss par naudu
Svešu ļaužu zemītē,
I ūdens avotā
Ar naudiņu jāmaksā.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

25083.

Nespārdi, māršiņa,
Mās(u) ūdentiņu!
Ai, rītu, pairītu
Vindāsi pati!
177 [Sakaslejā-Apriķos (Apriķu pag. Azp)].

25084.

Kāda rada [Kādu radu] tautu meita
Ar to manu bāleliņu?
Abi divi slaucījās
Vienā zīdu nēzdogā.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

1. Kāda rada tautu meita
Ar to manu bāleliņu?
Abi muti mazgājās
Vien' avota ūdenā;
Abi muti slaucījās
Vienā linu dvielītī.
197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].

- 229 -

★

47851.

Bruoļam muosa napatika -
Sadzan gūvis ganējusi,
Ko patika leigaviņa -
Pīzacēle gulējusi;
Uz pologa kuojas ave,
Bļūdā muti nūmozguoja.
358 [Rugāju Abr].

47852.

Ko mēs labu padarāme,
Šorīt agri celdamiese?
Sav, mutīti nomazgāja,
Sav' [Sev'?] raženi appušķoja.
129 [Gudenieku Azp].

47853.

Mazgājies, tautu dēls,
Skaidrajā ūdenī,
Tad varēsi slaucīties
Tautu meitas dvielītī.
87 [Drabešu (Drabužu) C], 110 [Ērgļu C], 112 [Ezeres Kld].

47854.

Paldies paldies, tautu dēlis,
Par to siltu ūdentiņu,
Kad būs mana sīka nauda,
Tad tev krietni samaksāšu.
282 [Nīcas Lp].

★

f) Guldāmais cienasts

25085.

Kas tā tāda tautu meita,
Mūs' maizītes nesējiņa?
Ne tā pļāva, ne tā kūla,
Ne likuse klētiņā;
Cits pļāvējs, cits kūlējs,
Šī maizīti iznesā.
119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)].

25086.

Laba mani tā māsiņa,
Kau(t) man cita tāda bijsi:
Līdz gailītis maltu cēla,
Priekš gaismiņas maizes deva.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

25087.

Māršī mīļā,
Guldāma brandava!
Tad guli vesela
Pie mana bālīna!
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

25088.

Man arī, man arī
Guldāmā brandvīna!
Kad mani guldīs,
Es arī došu.
270 [Ozolu muižā (Ozolnieku pag. Jg)].

25089.

Man arī, man arī
Guldāmās maizes!
Kad mani guldīs,
Es arī došu.
226 [Kandavā (Tl)].

1. Annīte, māsiņa,
Guldāmu kukuļu!
Kad mani guldīs,
Es tev došu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

25090.

Man arī, man arī
Guldīta siera!
Kad mani guldīs,
Es arī došu.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

25091.

Jānīti, brālīti,
Guldīta šņabja!
Ilzīte, māsiņa,
Guldīta siera!
Es jums došu,
Kad mani guldīs.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

25092.

Nevaid gulējse
Mūs' māsiņa,
Slaukuse gosniņas,
Sējuse sieriņu,
Taisījse sviestiņu
Šo naksniņu.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

1. Es šķitu māršiņu
Gulējušu;
Cepuse maizīti,
Darījse sviestu.
177 [Sakaslejā-Apriķos (Apriķu pag. Azp)].

- 230 -

25093.

No maizītes es pazinu
Tautu meitas tikumiņu:
Šļiku šļaku saņūcīta,
Atlēkuse garoziņa.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

1. Maizītēi es pazinu
Tautu meitas tikumiņu:
Rupji malta, maģ mīcīta,
Atlēkuse garoziņa.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

25094.

No sieriņa es pazinu
Tautu meitas tikumiņu:
Aizmiguse govis slauca
( Netīrā slauktuvē.)
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

25094¹.

Slinka gurķe tautu meita,
Nav maizīti mīcījusi:
Es atradu miltu sauju
Pirmajā kumāsā.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

25095.

Tikuse tikuse
Mūs' māsiņa!
Sadzinuse govis,
Sējuse sieru,
Negājuse pirtī
Atmiega gulēt.
169 [Nīgrandā (Nīgrandas pag. Azp)].

25096.

Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Dzeŗam bikšu līkapiņas:
Tautu dēls, mūs' māsiņa
Biksītēmi samijuši.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

★

47855.

Andri, brālīt,
Guldāmās maizītes!
Nu tevi guldīs
Šovakar.
72 [Cesvaines Md].

47856.

Es gaidīju sav' māsiņu,
Ar kukuli atnākot;
Atnāk, galvu sajaukuse,
Ar tautieti gulējuse.
436 [Tirzas (Tirzas-Pils) Md].

47857.

Kas man dotu šovakar
Jaunu puisi klātgulēt,
Tam es dotu rītiņā
Lielu glāzi brandavīna.
560 [Rīga ].

47858.

Sveša māt, sveša māt,
Brokasta brokasta!
Gan esmu visu nakti
Klauvēt klauvējis.
119 [Gaujienas Vlk].

★

g) Ziedo jauniešu gultu

25097.

Dēj, mana vistiņa,
Div' oliņ' dienā!
221 [Engurē (Engures pag. Tk)].

17. Kā viesi pavada nakti: citi iet gulēt, citi dzīvo cauru nakti un traucē gulētājus

25098.

Apstāja Pēteri
Melnie miegi,
Vaicāt vaicāja,
Kur suņu būda.
Vai tu aklis neredzēji,
Suņu būda sētmalī!
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

25099.

Brandaviņa brandaviņa,
Es nevaru als piedzert!
Jaunu meitu, jaunu meitu,
Es nevaru viens gulēt!
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

25100.

Brandaviņa brandaviņa,
Es nevaru als piedzert!
Jaunu puišu, jaunu puišu,
Es pie veca negulēšu!
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Brandaviena brandaviena,
Es nevaru als piedzert!
Jaunu meitu, jaunu meitu,
Pie sievām negulēšu!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

- 231 -

25101.

Dodiet man alus dzert,
Es māk' alu sutināt;
Dodiet man jaunu puisi,
Es māk' puisi čučināt.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

25102.

Dodiet manim kaula gaļu,
Pie kauliņa garda gaļa;
Dodiet manim meitu [puisi] klāt,
Pie meitiņas [puisīša] silta guļa!
101 [Rankā (Rankas pag. C)].

25103.

Dodiet man pipariņus,
Man pašam brandaviņš;
Dodiet man guļu vietu,
Man pašam līgaviņa!
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

25104.

Dodat manim smalku maizi
Vienu mazu gabaliņu;
Dodat manim muižas meitu
Vienu nakti pārgulēt!
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 56 [Pociemā (Pociema pag. Vlm)].

25105.

Dūlējiet, bāleliņi,
Šī naksniņa dūlējama,
Šonakt jums piederēja
Pus tautieša istabiņas!
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

25106.

Ej guļu gulēt,
Ja miegs nāca!
Man miegs nenāca
Šim vakaram.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

1. Ej gulēt, ej gulēt,
Ja miegs nāca!
Man miegs nenāca,
Es vītaroju.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

25107.

Es nenācu šai vietā
Savu miegu izgulēt,
Nācu ēst, nācu dzert,
Māsai godu izturēt.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

25108.

Gulēt iešu, - kur gulēšu?
Visi kakti pieguluši;
Ne man vietas, kur gulēt,
Ne man savas līgaviņas.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 309 [Biržos (Biržu pag. Jk)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1. Gulēt iešu, - kur gulēšu?
Visi kakti pieguluši,
Visi kakti pieguluši,
Visiem savi gulētāji;
Ne man vietas, kur gulēt,
Ne man otra gulētāja.
19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)].

2. Visiem vieta, kur gulēt,
Visiem savi arājiņi;
Ne man vietas, kur gulēt,
Ne man sava arājiņa.
106 [Viesienā (Viesienas pag. Md)].

25109.

Gulēt iešu, - kur gulēšu?
Visi kakti pieguluši;
Saujiņā cisas nešu,
Padusē paladziņu.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 403 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

25110.

Gulēt iešu, - kur gulēšu?
Visi kakti pieguluši,
Visi kakti pieguluši
Diženo, raženo,
Diženo tēva dēlu,
Raženo mātes meitu.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

25111.

Gulēt irbe, gulēt sloka,
Gulēt skrēja vanadziņš;
Es ar pate gulēt iešu
Ar saviemi bāliņiem.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

25112.

Gulēt, jauni, gulēt, veci,
Kam ir savas līgaviņas!
Kam nebija līgaviņas,
Lai apķēra salmu kūli.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

1. Gulēti, jauni,
Gulēti, veci!
Kam sava sieviņa,
Tas pie tās;
Kam nav sieviņas,
Pie salmu kūļa.
326 [Taurkalnē (Taurkalnes pag. B)], 327 [Taurkalnē un Jaunjelgavas apkārtnē (Taurkalnes pag. B un Jaunjelgavas Jk apkārtnē)].

- 232 -

25113.

Gulēt man, kur gulēt?
Visas vietas piegulētas;
Derēt man, ko derēt?
Visas meitas saderētas.
48 [Alojā un Lielsalacā (Alojas un Salacas pag. Vlm)].

25114.

Gulēt man, kur gulēt?
Visi kalni piegulēti,
Visi kalni piegulēti
Pelēkiem vanagiem;
Visu nakti sastaigāju,
Cisas nesu padusē.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

25115.

Guli, guli, miega cūka,
Rītā tevi svilinās,
Rītā tevi svilinās,
Pie matiemi vazādami!
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

25116.

Guli, mana līgaviņa,
Kur vietiņu taisījuse;
Ja man būs gudra galva,
Gan es tevi atradīšu.
389 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

25117.

Ikkuŗš savu, ikkuŗš savu
Vakarā čubināja;
Man nav sava, man nav sava,
Es ar savu kažociņu,
Es ar savu kažociņu
Iem' gulēt raudādams.
48 [Alojā un Lielsalacā (Alojas un Salacas pag. Vlm)].

25118.

Ikviens savu, ikviens savu
Vakarā gulēt veda;
Ko es vedu, man nevaid, -
Ielīž' salmu gubenī.
216 [Ventspilī].

25119.

Ikviens savu, katris savu
Vakarē gulēt ved;
Es ar būtu savu vedis,
Kaut ļautiņi nesmietos.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

25120.

Jaunais svainis man solīja
Piecus puišus klātgulēt;
Nu atnācu, neatradu
Ne circeņa lielumā.
35 [Rembatē (Rembates pag. Rg)].

25121.

Kur ellē līgaviņa,
Ka tā manis neredzēja?
Kur pakritu, tur gulēju
Zem kumeļa kājiņām.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

25122.

Lūdzami, brālīši,
Nesate streijas,
Panāksnieku meitām
Druvības būs!
171 [Tāšu Padurē (Kalvenes pag. Azp)].

25122¹.

Lustējtiesi, jauni puiši,
Laime būs vakarē:
Viesu meitas sakritušas
Liela čupa aizkrāsnī.
224 [Kabilē (Kld)].

25123.

Negulēšu, negulēšu
Pirmo nakti tautiņās,
Lai nesnauda mūs' māsiņa
Pie pakulu kodeļiņas.
115 [Jaunbilskā (Bilskas pag. Vlk)].

25124.

Panāksnieku raibas vistas,
Ko tik daudzi kladzināt?
Vai bijāt aptukušas,
Ka laktā nelēcāt?
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Panāksnieku vecas vistas
Visu nakti kladzināja.
Vai tās bija aptukušas,
Laktē lēkt nevarēja?
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

25125.

Panāksnieku vecas meitas
Pirtē guļu pataisījšas;
Ar suņiem ziņu sūta,
Lai iet puiši klātgulēt.
353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

25126.

Šo naksnīnu man pieder(a)
Visa tautu istabīna:
Kad es gāju plānīnā,
Man plānīnis piederēja;
Kad es sēdu aiz galdīna,
Man galdīnis piederēja.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

- 233 -

25127.

Snaudin snauda, grečeļāja
Tās māsiņas bāleliņi.
Vai [Ai] Dieviņ, kur liksim,
Ja māsiņa tā darīs?
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

25128.

Taisiet, meitas, lielu vietu,
Še būs pulka gulētāju:
Divi laivas māršu nāca,
Trešā baltu bāleliņu.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

1. Taisāt, meitas, gaŗas cisas,
Nu būs pulka gulētāju:
Piecas laivas puišu brauca
Par Burtnieku ezeriņu.
77 [Gulberē (Liezeres pag. Md)].

2. Taisāt, meitas, gaŗas cisas,
Nu nāk daudzi gulētāju,
Nu nāk daudzi gulētāju,
Visi mani bāleliņi.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

3. Taisāt, meitas, lielu vietu,
Nu būs daudzi gulētāju:
Divi laivas puišu nāca
Par slaido ezeriņu.
7 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

25129.

Taisāt vietu, kam vajaga,
Man vietīnas nevajag',
Es gulēšu uz mūrīti
Pie circeņa meitīnām.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

25130.

Taisiet vietu, netaisiet,
Negulēšu, negulēšu:
Sētā jauna līgaviņa
Man vietiņas taisītāja.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

25131.

Taisāt vietu, netaisāt,
Še es nakti negulēšu;
Man vietiņa pataisīta
Pa kumeļa kājiņām.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

25132.

Tukša kanna, ko dzērīšu,
Veca meita, ko gulēšu?
Atnes pillu, tad dzērīšu,
Atved jaunu, tad gulēšu.
1191 [Ēveles draudzē].

25133.

Vedekliņa, pūpoliņa,
Paplūksam dābuliņa:
Mani brāļi, bajāriņi,
Neguļ auzu cisiņās.
331 [Augškurzemē (Il)].

1. Vedekliņ, paipalīt,
Saplūc zaļu dāboliņu:
Mans brālītis, bajārīts,
Neguļ salmu vietiņā.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

25134.

Vilkam lāčam še dzīvot,
Ne labam cilvēkam:
Nij tais' vietas saiminiece,
Nij dod meitas klātgulēt.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

25135.

Visiem savas līgaviņas,
Visiem kāju āvējiņas;
Kur es iešu, kur gulēšu,
Man nav savas līgaviņas.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

25136.

Visu dienu es staigāju
Sašļukusi, sabrukusi,
Nu dabūju vakarā
Visskaisto tēva dēlu.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

25137.

Cisiņa, māsiņa,
Pataisi guļu;
Apeni, brālīti,
Ved mani gulēt!
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

★

47859.

Alutiņ' alutiņ',
Man pašai brandavīns;
Naktsmājiņ' naktsmājiņ',
Man pašai arājiņš!
72 [Cesvaines Md].

- 234 -

47860.

Dodat man alutiņu,
Man pašam medutiņš;
Dodat man guļas vietu,
Man pašam līgaviņa.
183 [Kazdnagas Azp].

47861.

Dodat ēst, es neēsšu,
Dodat dzert, es nedzeršu;
Dodiet puisi, es gulēšu
Līdz lielam launagam.
391 [Sinoles Vlk].

47862.

Dūdīt man brandavīnu,
Es navaru ols pīdzert;
Dūdīt man smuku puisi
Šū naksniņu puorgulēt.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

47863.

Gulēt iešu - kur gulēšu -
Visi kakti piegulēti;
Ne man tēvs gultu deva,
Ne brālītis istabiņu.
378 [Seces Jk].

47864.

Gulēt iešu - kur gulēšu -
Visi kakti pieguluši;
Manas pašas mīļākais
Guļ gar sētu novēlies.
484 [Vestienas Md].

47865.

Ikviens savu, ikviens savu
Vakarāja čubināja,
Es ar savu cisu maišeli
Dulbad rīdi rallalā!
94 [Dunikas Lp].

47866.

Jauni vīņ, jauni vīņ -
Kū mes jauni dareisim?
Īsim vysi pyuneitē,
Velsim cysas kiuleitē.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

47867.

Man piederi šovakar
Visa tautu istabiņa;
Piederēsi māsiņai,
Visu mūžu dzīvojot.
46 [Beļavas Md].

47868.

Nemazgāju ūdenī mutes,
Nav(a) mutes devējiņa;
Netaisīju mīkstas vietas,
Nav(a) otra gulētāja.
373 [Sarkaņu Md].

47869.

Taisi vietu, līgaviņa,
Kur nu pati gribēdama!
Ja būs gudra man galviņa,
Gan es tevi atradīš(u).
605 [Skolas].

47870.

Tiš gulēt, vecas vistas,
Ko tik daudz kladzināt!
Rītu nāks jauni gaiļi,
Gan tie jūs plucinās.
344 [Rembates Rg].

47871.

Tukša kanna man dzeŗama,
Veca meita klātgulēti;
Dodiet pilnu, tad es dzeršu,
Ar pie vecas negulēšu.
605 [Skolas].

47872.

Visi saka, visi saka:
Taisiet vietas, eit gulēt,
Neviens saka tā vārdiņa,
Kad dos puisi klātgulēt.
215 [Lēdmanes Rg].

47873.

Visu nakti, visu nakti
Ar mazo, ar mazo;
Ka pie gaismas tuvu nāca,
Kā ar vāli novelēju.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

★

18. Veltīšana

a) Sūta pēc sievasmātes, kas glabā pūra atslēgu

25138.

Ja, tautieti, krekla gribi,
Brauc pie manas māmuliņas:
Man māmiņa pūru deva,
Atslēdziņas neiedeva.
104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

- 235 -

25139.

Ja tautiņas pūra prasa,
Lai nes vēsti māmiņai:
Tur palika atslēdziņa,
Kur vakar rotājos.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

25140.

Jūdz, tautieti, kumeliņu,
Brauc pēc manas māmuliņas!
Mana pūra atslēdziņa
Māmuliņas rociņā.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

25141.

Jūdz, tautieti, sirmu zirgu,
Brauc pēc manas māmuliņas!
Kā es pate tevim mīlu,
Tā mīl mana māmuliņa.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

25142.

Kas grib manu pūru slēgt,
Lai nes vēsti māmiņai:
Pie māmiņas atslēdziņa
Cala jostas galiņā.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

25143.

Kalējiņi, bāleliņi,
Kal man dzelžu ritentiņus,
Ka varēju meitu māti
Pa smiltīmi ritināt!
Smilgas gāja čabum čabum,
Smiltis gāja putum putum.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

25144.

Situ koku pie kociņa,
Lai tek saule azaidā;
Cēlu krēslu pie krēsliņa,
Gaidu savu māmuliņu.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

25145.

Visi koki līdumā,
Ābeltiņas vien nevaid;
Visi radi ustabā,
Māmuliņas vien nevaid.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

★

47874.

Jyudz, bruolīt, zalta lūku,
Brauc pēc munas muomuliņas!
Daži olu sadzāruši
(Jau) bez munas muomuliņas.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

47875.

Ka gribat pyura muna,
Dūdat pyuru mamiņai!
Aizamiersa pi mamiņas
Muna pyura etslēdziņa.
357 [Rudzētu D].

47876.

Labi meitu māmiņai,
Znoti, draugi vizināja:
Cits tur zirgu, cits pātagu,
Cits nes baltu biķerīti.
378 [Seces Jk].

47877.

Nostu nostu, tāļu tāļu,
Ne tu manas vērtes biji!
Nule nāca mana māte
Pār kalniņu līgodama.
373 [Sarkaņu Md].

47878.

Tu, tautiet, savu māti
Ved mežā, sien pie koka;
Manu baltu māmulīti
Liec savās kamanās.
281 [Neretas Jk].

★

b) Atved un saņem sievasmāti

25146.

Domājami, gādājami,
Ko tie mūsu suņi rēja:
Sievasmāte saklupusi
Ar kaņepju plāceņiem.
12 [Gaŗkalnē (Ropažu pag. Rg)].

25147.

Eita, puiši, raudzīties,
Kur brauc meitu māmuļīte:
Balta ķēve trim kājām,
Melns sunītis ormanītis.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

25148.

Ej, bāliņ, raudzīties,
Ko tie mūsu suņi rēja:
Suņi plēsa sievasmāti,
Domādami raganiņu.
12 [Gaŗkalnē (Ropažu pag. Rg)].

- 236 -

25149.

Kam tie tādi greizi vāģi,
Kas pa ceļu neritēja?
Sievasmātes greizi vāģi,
Vīramātes kumeliņš.
271 [Mangaļos (Mangaļu pag. Rg)].

25150.

Lai godiņis, kam godiņis,
Meitu mātei liels godiņis:
Cits tur' zirgu, cits kamanas,
Cits nes zelta biķerīti.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

25151.

Lieli kungi tā nebrauca
Kā brauc mana sievasmāte:
Jūdza zaķus kamanās,
Laida suņus pakaļā.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)], 121 [Gulbenē (Md)].

1. Lieli kungi tā nebrauc,
Kā brauc meitu māmuliņa:
Aizjūdz zaķi kurzulī,
Stiepa suņi(?) pakaļā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

25152.

Lieli kungi tā nebrauc,
Kā brauc meitu māmuliņa:
Pieci zirgi vērzelēs,
Trīs sulaiņi pakaļā.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Lieli kungi tā nebrauca,
Kā brauc meitu māmuļiņa:
Seši zirgi vērzeļoti,
Trīs kamanu turētāji.
283 [Kroņa Vircavā (Vircavas pag. Jg)].

25153.

Lieli kungi tā nebrauce,
Kā brauc meitu māmuliņa:
Siksniņām, sprādzītēm,
Rakstītām kamanām.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

25154.

Liepu lapu tiltu taisu,
Sievasmāti gaidīdams;
Kamēr nāca sievasmāte,
Vējš paņēma liepu lapu.
56 [Pociemā (Pociema pag. Vlm)].

1. Liepu lapu tiltu taisu,
Sievasmātes gaidīdams.
Vējš nopūta liepu lapas,
Vells norāva sievasmāti.
224 [Kabilē (Kld)].

25155.

Nāc, skaties, dēlu māte,
Kur atbrauca meitu māte:
Viena pate balta ķēve,
Trīs spieķiem ritentiņš.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

25156.

Neviens kungs tā nebrauc,
Kā brauc meitu māmuliņa:
Priežu skuju ritenīši,
Teterīši kumeliņi.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

25157.

Šogad veda sievasmāti
Divi bēri [sirmi] kumeliņi;
Citu gadu kājām skries,
Bērna drēbes padusē.
12 [Gaŗkalnē (Ropažu pag. Rg)].

1. Šogad veda sievasmāti
Pāŗa bēru kumeliņu;
Citu gadu pat' atskrēja,
Elkšņa rungu paķēruse.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

25158.

Degu skalu, degu sveci,
Tumša tautu istabiņa;
Ienāk mana māmulīte,
Tūdaļ gaiša istabiņa.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

25159.

Sēdi, mana māmuliņa,
Augstajāi krēsliņā,
Lai iet tava valodiņa
Pāri visu istabiņu!
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

25160.

Ak Dieviņu, ak Dieviņu,
Nu atnāca sievasmāte,
Nu atnāca sievasmāte,
Nu atnesa atslēdziņu!
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

25161.

Kā tu nāci, sievasmāte?
Šogad tevis nevajaga;
Nāci citu rudentiņu
Ar drēbīšu vīkstokļiem,
Ar drēbīšu vīkstokļiem,
Ar šūpuļa aukliņām.
18 (Kliģenē).

- 237 -

1. Ko tu nāci, sievasmāte?
Šogad tevi nevajaga;
Citu gadu, tad tu nāc
Ar jostiņu, lakatiņu!
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

2. Kā tu nāci, sievasmāte?
Šogad tevis nevajag;
Citu gadu, tad vajdzēs
Ar plāceņa aizsainīti.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

25162.

Kur tu biji, meitu māte,
Ka vakar neatnāci?
Vakar bija rudzu desa
Visapkārt galda galu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

25163.

Kur tu biji, sievasmāte,
Ka agrāki neatnāci?
Man sapuva oda šķiņķis,
Teterīša pakausīts.
12 [Gaŗkalnē (Ropažu pag. Rg)].

1. Sievasmāte, muiženīca,
Kam vakar neatbrauci?
Man saskāba rata rumba,
Circenīšu piesālīta!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

c) Iet klētī, slēdz vaļā pūru, izņem un sakārto veltes. Panāksnieki pūru daudzina, kāzinieki peļ

25164.

Es neslēdžu pūra vāku,
Man māmiņa nevēlēja,
Kamēr lika tautu dēls
Divi zelta gabaliņi.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Man māmiņa nevēlēja
Pūra vāku vaļā vāzt,
Kamēr sēja sveša māte
Raibu govi valdziņā.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

25165.

Tautiets manu pūru slēdza,
Rauga manu vilnānīšu;
Es būš' tavu stalli slēgt,
Raudzīt tavu kumeliņu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Tautiets manu pūru slēdza,
Rauga manas vilnānītes.
Slēdz, tautieti, staļļa durvis,
Rādi savus kumeliņus!
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

25166.

Vai māsiņa, vai māsiņa,
Tavu baltu dāvaniņu!
Vai tu biji mazgājuse
Ievu ziedu laiciņā?
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)], 241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

25167.

Vai māsiņa, vai māsiņa,
Tavu mellu dāvaniņu!
Vai tu biji mazgājuse
Sivēntiņa silītē?
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

25168.

Aitu ganīt' i bijuse,
Baltas vien villainītes;
Būt' gājuse govju gane,
Būt' zīļotas, sidrabotas.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

25169.

Aud, māsiņa, prievitiņu
No vecā dzīpariņa:
Daudz tādu plataču
Gaidītāju.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

25170.

Aud, māsiņa, prievitiņus
No veciem dzīpariem:
Prievitam liels godiņš
Par visām dāvanām.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

25170¹.

Bagāta māsiņa,
Dui mucas čičiņu,
Dui mucas čičiņu,
Treš' varašiņu.
224 [Kabilē (Kld)].

25171.

Bitīt, tovu šuvuimiņu
Baeznīcā dadzanāja;
Māesiņ, tovu daerījumu
Toutiņās nicanāja!
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

- 238 -

25172.

Brāļi deja, brāļi leca,
Šķit' māsai lielu pūru;
Kauns tādiem vīriņiem
Ap standzīti līgojot.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

25173.

Dali, mūsu māsiņa,
Palasīdama:
Dižam dižaju,
Mazam mazaju!
353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Mācies, māsiņa
Ielāpus dalīt:
Lielam lielu,
Mazam mazu!
221 [Engurē (Engures pag. Tk)].

25174.

Daudz bij māsiņa
Ganos gājuse,
Daudz bij adījse
Sīkajas veltes.
353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

25175.

Daudz bij tautu meita
Ganos gājuse,
Daudz gālu likuse
Uz sūnu cērpja,
Pakaļa mirkuse
Ūdena pelcē.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

25176.

Dievs sodīja tēva runci,
Kam pelīšu nemedīja;
Peles pūru pārgrauzušas,
Dāvaniņas izvilkušas.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

1. Pele, korva, izgrauzuse
Pūram cauru dibeniņu,
Celiņā izkrituši
Visdaiļie gabaliņi.
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

2. Pinci pinci, runci runci,
Kam tu peles nemedīji?
Peles pūru pārgrauzušas,
Dāvaniņas izbirušas.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

25177.

Droši droši, brāleliņ,
Tu kauniņu neredzēsi:
Māsiņai pills pūriņš,
Daiļi vien gabaliņi.
308 [Altenē (Seces pag. Jk)].

25177¹.

Dziedat, meitiņas,
Apaļas dziesmas,
Apaļi rakstiņi
Pūra dibenā!
224 [Kabilē (Kld)].

25178.

Iešu pate apraudzīt,
Kas vedeklas pūriņā:
Cimdu pārs, zeķu pārs,
Ratu maule dibenā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

25179.

Iesim jel raudzaties,
Kas māsiņ's pūriņē;
Vai būs cimd', vai būs zeķ',
Vai būs kād' mieg' mais'.
211 [Rindā (Ances pag. Vp)].

25180.

Ej, saulīt, drīz zemē,
Sīkus zarus zarodama;
Ej, māsiņa, tautiņās,
Sīkas tautas veltīdama!
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

25181.

Es deviņu brāļu māsa,
Viena zeķe pūriņā;
Kad atnāca kāzu diena,
Žurkas zeķi apēdušas.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

25182.

Es pūriņa nedarīju,
Māršas pūra gaidīdama;
Atved māršu bez pūriņa, -
Sāku pati darināt.
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

25183.

Gabala ļautiņi
Gabala prasa.
Eit', brāļi, mežā,
Cērtat gabalu,
Dodiet tautām
Pa gabalami!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

- 239 -

25184.

Gaida mani tautiņās,
Gaida lieli, gaida mazi;
Manis pašas tā negaida,
Kā tā mana pūra gaida.
421 [Taurupes pagastā (Rg)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

25185.

Gaidāt, tautas, ko gaidāt,
Es dāvanu nedalīšu:
Pārnedēļas darbos gāju,
Kas dāvanas darināja?
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

25186.

Gaidāt, tautas, negaidāt
Es dāvanu nedalīšu:
Suns nojauca linu lauku,
Vilks nokoda avitiņu.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

25187.

Gaŗi vilku, smalki sprēžu,
Vairumiņa gribēdama,
Ka varēju svešus ļaud's
Ar vairumu apveltīt.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

25188.

Gausini, Dieviņ,
Māsiņas pūru:
Daudz tādu plataču
Gaidītāju.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)], 198 [Saldū], 226 [Kandavā (Tl)].

25189.

Kā dzeņi, kā dzeņi
Raibie cimdi;
Kā dēles, kā dēles
Platie dvieļi.
353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

25190.

Kad Maijiņa ganos gāja,
Āža rags kulītē;
Kad tautiņas pūru prasa,
Parād' savu āža ragu.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

25191.

Kādi raksti neziedēja
Jaunas meitas pūriņā:
Citam zieda sīļu spārni,
Citam ratu ritenīši.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Bij manāi pūriņāi
Trijtrijādi raibumiņi:
Sīļa nagi, vanadziņa,
Teterīša snābulīši.
239 [Vecaucē (Vecauces pag. Jg)].

2. Kādi raksti neziedēja
Jaunas meitas pūriņā:
Sīļa spārni, vārnacīši,
Krustim šķērsim līkumiņi.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

3. Kādi raksti neziedēja
Jaunas meitas pūriņā:
Citam zied sīļa spārni,
Citam ratu ritentiņi.
Kam ziedēja sīļa spārni,
Tas uzskrēja ozolā;
Kam zied ratu ritentiņi,
Tas noteka gaŗu ceļu.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

4. Kādi raksti neziedēja
Tautu meitas pūriņā:
Gan ziedēja sīļspārniņi,
Gan ar vaska ritentiņi.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)], 281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

25192.

Kauna kauna tautiņām,
Man pūriņu meklējot!
Brāļos augu, darbos gāju,
Kas pūriņu man darīja?
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

1. Traka traka dēlu māte,
Man pūriņu meklēdama!
Darbos gāju, svaru vērpu,
Kas pūriņu darinava?
314 [Kroņa Elkšņu pagastā (Elkšņu pag. Jk)].

25193.

Kauna kauna tev, tautieti,
Man pūriņa vaicājot:
Tu, tautieti, darbos gāji,
Es gulēju šūpolē.
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)].

25194.

Kauna lieta, ļaužu smieklis,
Mātes meitai pūra trūkst;
Ne ļautiņi nesmietos,
Kad pietrūktu sērdienei.
226 [Kandavā (Tl)].

25195.

Kaci, kaci, tautu meita,
Pašā pūra dibenā;
Kāda velna izkacēsi,
Kad nebiji ielikuse?
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 240 -

1. Kaci, kaci, māsiņa,
Pūra dibinā;
Ja būsi likuse,
Tad sakacēsi!
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

2. Visu dienu tautu meita
Pa pūriņu grabināja.
Ko tu akla grabināji,
Kad nebiji ielikusi?
220 [Dursupē (Zentenes pag. Tl)].

25196.

Ko dara māršiņa
Tik ilgi klētī?
Nu auž, nu met
Auniņa zarniņas.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

25197.

Ko dari māsiņa,
Tik ilgi klētī?
Vai nule meti,
Vai nule audi?
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

25198.

Ko darīja tautu meita
Visu rītu klētiņā?
Nule ārda vecas nītis,
Nule auda prievitiņus.
198 [Saldū].

25199.

Ko darīji, tautu meita,
Ka neaudi prievitiņu?
Kad atnāca svētas dienas,
Ar puišiem ripas kavi.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

25200.

Ko darīji, tautu meita,
Kad pūriņa nedarīji?
Ar tautām runājot,
Laiku savu pavadīji.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

25201.

Ko darīji, tautu meita,
Ka pūriņa nedarīji?
Gaŗām solu, gaŗām beņķi
Mērīj' savu augumiņu.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

25202.

Ko, pūriņ, tu raudāji,
Uz maniem vērdamies?
- Kā, meitiņ, neraudāšu,
Nu tu mani izdalīsi!
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

25202¹.

Kuplajam ozolam
Viena zīle galiņā;
Lielu radu brāļu māsa,
Viena josta pūriņā.
29 [Nurmižos (Vildogas pag. Rg)].

25203.

Līdzi mani līdzināja
Tie dižie bajāriņi.
Kur es varu līdzi tapt,
Maģ manā rociņā,
Maģ manā rociņā,
Maģ māmiņa iedevuse.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

25204.

Maģis maģis man pūriņš,
Bet diženi gabaliņi;
Tā vērās sveši ļaud's
Kā skrīveŗi grāmatā.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

1. Maģis maģis man pūriņš,
Bet diženi gabaliņi;
Pasarauga dēla māte
Kā skrīvers grāmatā.
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)].

25205.

Mazis mazis man pūriņš,
Bet jau daili gabaliņi.
Kas no mana liela pūra,
Kad nav dailu gabaliņu?
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

25206.

Maza maza man zemīte,
Bet ražīga labībiņa;
Mazs mazs man pūriņš,
Bet dižani gabaliņi.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

25207.

Melni krekli, nevelēti,
Tautu meitas pūriņā;
Neecēta miežiem zeme
Tautu dēla tīrumā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

- 241 -

25208.

Mīļi lūdzu tautu dēlu,
Pie rociņas turēdama,
Lai nelūdza lielu radu:
Maz manā pūriņā.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

25209.

Trīniņa raudāja,
Gaismiņa ārā,
Viens pats cimdiņš
Pūriņā.
Ko dos tēvam,
Ko dos mātei,
Ko nelieša
Tautiešam?
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

25210.

Nāc, tautiet, paskaties,
Kas manā pūriņā:
Stūrie vīzes, stūrie auklas,
Miedziņš pūra dibenā.
86 [Ļaudonā (Ļaudonas pag. Md)].

25211.

Ne tie visi pašas pirksti
Tās meitiņas pūru dara:
Otra pirksti pūru dara,
Tēva maks aizmaksāja.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

25212.

Niecin' tautas pūru mazu,
Niecin' mazu darītāju;
Es niecinu tautu dēlu,
Liel' augušu netikušu.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

25213.

Nicin' tautas pūru mazu,
Nicin' mazu šuvējiņu.
Kam ņēmāt sīku mazu?
Lai audzētu brāleliņi!
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

25214.

Niecin' tautas pūru mazu,
Niecin' mazu šuvējiņu.
Nieciniet, bāleliņi,
Tautām mazus tīrumiņus!
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

25215.

Negaidāt, lieki ļaudis,
No manim dāvaniņu:
Ne tēviņis linus sēja,
Ne man auga avitiņas.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

25216.

Negaidat, sveši ļaudis,
Mūs' māsiņ's veltejam:
Mūs' māsiņ' kroga meita,
Naudiņ' pūra dibenē.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

25217.

Nanicen', tautu dāls,
Resni krakli peureņā:
Nava man tuos vaļeņes
Tivinuot(?), darinuot.
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

25218.

Nu šļūcu, nu vērpu,
Nu redzu - vajag:
Atradu tautieti
Bez bikšu gultā.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1. Sitosi, audosi,
Nu redz', ka vajag:
Atjāj tautiets
Ar pliku cisku.
217 [Ārlavā (Ārlavas pag. Tl)].

25218¹.

Nu šļūcu, nu vērpu,
Nu redzu - vajag:
Pamēklis(?) izskrēja
Caur viņu sētu.
224 [Kabilē (Kld)].

25219.

Nu sprēžu, nu šļūcu,
Nu radzu - vojag:
Jou toutu meitiņas
Plikiem pupiem.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

25219v1.

Sprēdiet, šļūciet,
Mana kaŗa draudzīt:
Kaimiņu meitiņas
Plikiem pupiem.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

25220.

Pasaver, mākuliņa,
Nemākuļas pūriņā!
Nemākuļas pūriņā
Daudzi skaistu raudzeknīšu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 242 -

1. Nāc, mākule, lūkoties
Nemākules pūriņā:
Tādi vien raibi cimdi
Vanadziņa nadziņiem.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

25221.

Pinu vīzes, viju auklas,
Liku pūra dibenā;
Kad pietrūka cimdu, zeķu,
Še vīzītes ar auklām!
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

25222.

Prasa tautas uz maniem
Knipelētu linu kreklu.
Es nebiju muižas meita,
Es nemāku knipelēt.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

25223.

Pūriņ manu i pūriņ,
Ne skujiņu piebirušu;
Māmiņ manu i māmiņ,
Ne miedziņu gulējuse!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

25223¹.

Pūriņš lēti izsakāms,
Ne tik lēti pielokāms:
Vajag cimdu, vajag zeķu,
Vajag baltu villainīšu.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

25224.

Pūriņš lēti lētināms,
Ne tik lēti pielokāms;
Grib pūriņš jautra miega,
Gribēj' gudra padomiņa.
1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)].

25224¹.

Ražena māsiņa,
Raženas dāvanas.
224 [Kabilē (Kld)].

25225.

Sak' tiešām, tautu meita,
Kur tev tādi lini auga?
Spīd tie tavi gabaliņi
Sudrabiņa baltumā.
63 [Sprēstiņos (Dauguļu pag. Vlm)].

1. Saki man, jaunā mārša,
Kur tu tādus linus ņēmi,
Kā tie tavi paladziņi
Mirdzēt mirdz cilājot?
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

25226.

Šķerternīca tautu meita
Diegus vien šķeterēja;
Būs manam bāliņam
Šķeterēti linu krekli.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

25227.

Šodien redzēs
Māsiņas tikumu,
Vai būs galviņu
Uz cini likuse.
190 [Kuldīā].

25227¹.

Šo dieniņu redzēsim
Tautu meitas tikumiņu,
Vai būs gājse svētu rītu
Ar puišem ripas kaut?
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

25228.

Šo dieniņu redzēsim
Tautu meitas tikumiņu,
Vai šļūkuse, vai vērpuse,
Vai mērojse tēva beņķi.
226 [Kandavā (Tl)].

25229.

Šodien saulīte
Sarkana lēca,
Nu mūsu māsiņa
Pūriņu slēdza.
221 [Engurē (Engures pag. Tk)].

1. Kālabad šo rītiņu
Tik sarkana saule lēca?
Šo rītiņu mūs' māsiņa
Dzīparotu pūru slēdza.
230 [Zentenē (Zentenes pag. Tl)].

25230.

Šorīt sarkana
Saulīte lēca;
Būs mūsu māsiņai
Sarkanas dāvanas.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)], 198 [Saldū], 241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)], 345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Sarkana sarkana
Saulīte lēca;
Sarkani ziediņi
Māsiņas pūrā.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)], 185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

2. Šorīt sarkana
Saulīte lēca;
Sarkani dzīpari
Māsiņas pūrā.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

- 243 -

3. Šorīt sudraba
Saulīte lēca;
Šorīt mūs' māsa
Dzīparus dala.
224 [Kabilē (Kld)].

25231.

Šorīt uzlēca
Sarkana saule:
Būs mūs' māsiņai
Sarkana laime.
199 [Veczvārdē (Zvārdes pag. Kld)].

25232.

Šūti krekli, nevelēti
Jaunas meitas pūriņā.
- Liku baltus, izvelētus,
Teica vecus, iznēsātus.
190 [Kuldīā].

1. Tautu meitas pūriņā
Melni krekli, nevelēti.
- Liku baltus, izvelētus,
Teica vecus, izvalkātus.
294 [Grantelē (Iecavas pag. B)].

25233.

Situse, auduse
Mūs' māsīna;
Kā dēles, kā lubas
Māsīnas dvieļi.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

25234.

Skudrīte bijuse
Mūs' māsiņa,
Kā skudre pievilka
Sav' pūriņu.
224 [Kabilē (Kld)].

25235.

Smalki savus linus vērpu,
Smalki savas pakuliņas:
Grib dieveŗi smalkus kreklus,
Brāļi gaŗus skārtelīšus.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

25236.

Smalki vērpu maz liniņu,
Vairumiņa gribēdama,
Lai varētu svešus ļaudis
Kā ar miglu apmiglot.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Es sasprēdu linu sauju
Pa vienai šķiesnītei,
Ka varēju svešus ļaudis
Ar margām apmargot.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

2. Smalki vērpu maz liniņu
Pa vienai šķiedriņai,
Lai pietika tautu draudzi
Kā ar miglu apmiglot.
384 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

25237.

Smuki bija cimdiņi,
Jukuši rakstiņi:
Snaudule, miegule
Adītāja.
1331 [Sikšņu pagastā (Gaujienas pag. Vlk)].

25238.

Zudums liels noticies,
Kauns otram pasacīt:
Pele galvu nolauzuse
Tukša pūra dibinā.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

25239.

Teic taisnību, tautu dēls,
Daudz tev bija bāleniņu?
Lai es zinu kreklus šūt,
Citam dižu, citam mazu.
177 [Sakaslejā-Apriķos (Apriķu pag. Azp)].

25240.

Teica māte savu meitu:
Nagi nagi meitiņai!
Raudzīsim pūriņā,
Vai būs nagu padomiņš!
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)], 107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)], 126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

25241.

Veltī, mana māsiņa,
Pamaziņāmi:
Daudz tādu plataču
Gaida uz tevis.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

25242.

Vecā māsa pūru kaca,
Jaunā māsa kājas tur.
Kāda vella sakacēsi,
Kad nebiji ielikuse?
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

1. Vecā māsa pūru kac,
Jaunā māsa kājas tur,
Jaunā māsa kājas tur,
Lai nekrita dubenā.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

25243.

Vīra radi bēdājās,
Ka pūriņa man nebij.
Ja parāds, vīra radi,
Ar naudiņu nomaksāšu!
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

- 244 -

25244.

Visi tautu plikvēdeŗi
Gaida mani pārvedot.
Pagaidiet(i), plikvēdeŗi,
Kad bērziemi tāsis plīst!
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

25245.

Vysupyrms es zynuoju,
Kuo vajag tauteņuos:
Dīveram lynu krakla,
Tāvučam kaņepeju,
Muoteicai apruneigai(?)
Cyuku saru vylnoneitis.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

25246.

Ciema kuņas satecēja,
Manu pūru gribēdamas.
Se, kuņas, mājās,
Lokāt pašas!
Kā es viena pielocīju,
Svešu māti klausīdama?
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

★

47879.

Adu cimdus, adu zeķes,
Tautiņāsi aizejot;
Kam pietrūks cimdu zeķu,
Tam vīzītes jānesā.
378 [Seces Jk].

47880.

Adu lielus, adu mazus,
Lieku pūra dibenā;
Kad aizgāju tautiņās,
Lieli, mazi gadījās.
513 [Zemītes Tk].

47881.

Vai Anniņa, vai māsiņa,
Tavu īsu iesedziņu!
Ne pāri netika
Par brāļa cepuri.
374 [Sātiņu Kld].

47882.

Vai māmiņa, vai māmiņa,
Sveša smaka istabā!
Veca meita, veca meita
Vecu pūru vēdināja.
453 [Vadakstes Jg].

47883.

Anītei, māsiņai,
Pus palaga pūriņā,
Otru pusi noplēsusi,
Ar Jonīti gulēdama.
503 [Višķu D].

47884.

Auru auru medeniek,
Zaķis pūra dibene!
Līdz pacēla pūra vāku,
Zaķis meža maliņe!
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

47885.

Bij pūra, bij pūra
Tai tautu meitai:
Bij stīņu, bij ķērņu,
Bij gaŗausis spannis.
112 [Ezeres Kld].

47886.

Cimdu cimdu, tautu meita,
Man rociņas nosalušas;
Ko darīji bālīnos,
Ka cimdīnu neadīji?
Tad staigāju pura malu,
Puiša svilpi svilpēdama.
33 [Baižkalna C].

47887.

Cīrulis dziedāja
Uz klētes jumta;
Māsiņa raudāja
Pie sava pūra.
129 [Gudenieku Azp].

47888.

Ciema kuņas satecējšas,
Māsas pūru gribēdamas.
Se, kuņas, mājās,
Ēdat pašas!
Kā es viena pielocīju,
Tēvu māti klausīdama.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

47889.

Doli, doli, daleituoja,
Ka visimi leidza byutu:
Lelajami leluokais,
Mozajami mozuokais.
236 [Līvānu D].

- 245 -

47890.

Ej, lielā krustamāte,
Sēsties galda galiņā!
Tev redzēt lielu kaunu:
Maz manā pūriņā.
166 [Kalsnavas Md].

47891.

Es gan zinu, tautu meita,
Kas tave pūriņe!
Trejas vecas nātna bikses,
Mazas bērnu cepurītes.
129 [Gudenieku Azp].

47892.

Gaida maņa tautjeņuos,
Gaida lili, gaida mozi.
Na tai maņa pošys gaida,
Gaida pyura atvadūt:
Puškoj bruoļa ļaudavjeņu
Cuordraiņeitjem jūstjeņom.
593 [Rēzeknes apr.].

1. Gaida manis tautiņuos,
Gaida leli, gaida mozi.
Na tur manis pošas gaida,
Gaida pyuru nūvadūt;
Gaida pyuru nūvadūt,
I telīšu nūdzanūt.
357 [Rudzētu D].

47893.

Ganos māsiņa gājusi,
Ne brāliņa druviņā;
Daiļu pūriņu šuvusi
Slavenām tautiņām.
281 [Neretas Jk].

47894.

Jauniveit jauniveit,
Paruod' sovu jaunumeņi:
Voi ir cymdi, voi ir zečis,
Voi boltuos vylnoneitis.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

47895.

Kaci, kaci, tautu meita,
Kaci pūra dubenā!
Ko tu jodu sakacēsi,
Kad tu neesi ielikusi?
Veci silkši, pineklīši
Tavā pūra dubenā.
453 [Vadakstes Jg].

47896.

Kalpinieku meitiņām
Vadmalbaķis dibenā;
Cik pacēla pūra vāku,
Vadmalbaķis izvēlās.
68 [Cieceres Kld].

47897.

Kančukas mātei,
Kančukas meitai!
Kam guli uz gaŗbeņķa,
Neloki pūru.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

1. Karbačas mātei,
Karbačas meitei!
Kam ļāva meitei
Uz beņķa gulēt.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

47898.

Kas čabēja, kas grabēja
Tautu meitas pūriņēje?
Koki viene, skalganiņi
Tautu meitas pūriņēje.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

47899.

Kas tie dvieļi, kas tie dvieļi?
Spaļi vien, spaļi vien!
Kur lēcu, kur deju,
Spaļi vien bira!
605 [Skolas].

47900.

Kasi ausis, piertes sile,
Ko gulēje lāviņe!
Paliek mani bāleliņi
Neziedoti, nepušķoti.
129 [Gudenieku Azp].

1. Ķizu ķizu pirtes kauss,
Kam gulēji palāvī?
Paliek mani bāleliņi
Nedziedot [Neziedoti?], nepuškot(i).
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

47901.

Kāds vilkās, tādu laižu,
Gana laba drēbe būs,
Kad ar vāli savelēs.
Būs darbs, būs darbs,
Ozola vālei,
Lielo mežuku [mešuku?] velējot.
61 [Brenguļu (Vecbrenguļu) Vlm].

47902.

Ko gaidāt jūs, ļautiņi,
No sērdienes dāvanām?
Cik dieniņas sērdienīte
Nesēdēja raudādam'?
Cik dieniņas sērdienīte
Sasēdēja rakstīdam'?
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

- 246 -

1. Ko gaidiet, sveši ļaudis,
No sērdienes dāvaniņas?
Cik dieniņas sērdienīte
Sasēdēja rakstīdama?
477 [Vecpils Lp].

47903.

Ko jūs, ļaudis, domājate
No sērdienes dāvanāme?
Dažu dienu sērdienīte
Sasēdēja raudādama,
Dažu sveša māmuliņa
Sūta tālu darbiņose.
129 [Gudenieku Azp].

47904.

Ko, kucīte, bērnu māte,
Tukšā migā gozējiesi?
Ko, meitiņa, slinka, glupa,
Tukšu pūru klaudzināj'?
229 [Liepupes (Perniģeles) Vlm].

47905.

Ko lielies, tu māsiņa,
Pati pūru pielocījse?
Kur mātēm zirņu sieki,
Kur putraimu vācelītes?
Tie pūriņu pielocīja,
Ne tu pati darināji.
514 [Zentenes Tl].

47906.

Ko, māmiņa, tu darīji,
Kad tu biji jauna sieva?
Es nerodu pūriņā
Vienu labu gabaliņ',
Paladziņu vien atradu
Saulītē balinātu.
200 [Kuldīgas Kld].

47907.

Ko, puisīt, tu lielies -
Basa kāja zābakā?
Es varēju lielīties -
Pašas austas pūra drēbes.
386 [Sidgundas (Rikteres) Rg].

47908.

Kū tei muna vadamuo
Šūrudiņ' darējuse?
Uoža rogā trūbējuse,
Kumeleņu gaņējuse.
314 [Pildas Ldz].

47909.

Kur palika meitu māte,
Neredz vairsi rotājam?
Vai izgāja ciemiņos
Cimdu zeķu tapināt?
13 [Alojas (Ungurpils) Vlm].

47910.

Līlētīs līlējūs,
Ir ar kū līlētīs!
Ir muoseņa, ir pyureņš,
Ir pyureņā gabaleņi.
Apkuort staigoj buoleleņi
Kai tī uoru ūzuleņi.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

47911.

Muns pyuriņš, muns pyuriņš
Na skujiņu pībiris.
Ni deviņi bruoleliņi
Naspēj pyura kustynuot.
466 [Vārkavas D].

47912.

Nev mūsu māsīna
Miedzīna gulējse;
Gosnīnas slaukuse,
Sierīnu sējuse.
Nev gājse pirtī
Atmigu gulēt.
39 [Bārtas Lp].

47913.

Ne tie visi pašas pirksti
Tās Latiņas pūriņā:
Otra pirksti pūru dara,
Brāļa sieki aizkamsāja(?).
90 [Drustu C].

47914.

Nepelieti manu pūru,
Man deviņi paladziņi:
Trīs paklāju, trīs apsedzu,
Trīs paliku pagalvī.
548 [Liepāja Lp apr.].

47915.

Nes, māsiņa, klētītēje
Savus austus brūnus svārkus!
Tautu meita atsūtīja
Sapelējšus brūnus svārkus.
40 [Basu (Bases) Azp].

- 247 -

47916.

Nesabīsti, tautu dēls,
Diezgan daiļi gabaliņi
Mana pūra dibenē.
Cik naksninu negulēju,
Es pūrinu darināju
Spožajā mēnesī.
545 [Krustpils D apr.].

47917.

Nesmejati, jūs ļautiņi,
Sērdienītes pūriņā;
Tai nav tēva devējiņa,
Tik māmiņas palīdzīb'.
200 [Kuldīgas Kld].

47918.

No šīs dienas, tu tautieti,
Laba krekla neredzēsi:
Audekliņš pūriņā
Rīka drēbes lielumā.
192 [Kosas C].

47919.

Nu redzēs šodieniņ
Taut meitas tikumiņ:
Vai būs savu augumiņ
Gar cinīti mērījus.
40 [Basu (Bases) Azp].

47920.

No šodien redzēsim
Tautu meitas tikumiņu:
Vai būs gājsi ar puišiem
Svētu rītu ripas sist.
Ripu nesa padusei,
Ne adīkļa vācelīti.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

1. Nu redzēs, nu redzēs
Tautu meitas tikumiņ(u):
Vai būs gājse svētu rītu
Ar puišiem ripas kaut,
Vai pūriņu darinājse.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

47921.

Nu šodien redzēsim
Tautu meitas tikumiņu:
Vai būs pūru locījusi,
Vai uz beņķa gulējusi?
Beņķim galu nobezdēsi
Kā ar ciri nocirtusi.
141 [Ivandes Kld].

47922.

Pārveda mūs' brālis
Dzintara sievu:
Viss viņas pūriņš
Dzintara vien.
605 [Skolas].

47923.

Pelēkas pelēkas
Jūlītes dāvanas:
Rudeni velēja
čūčīšu silē.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

47924.

Pynu veizes, pynu auklas,
Lyku pyura dybynā.
Sprēdu tīvu, sprēdu rasnu,
Lyku pyura dybynā.
Tautiņous atsaroda
Tīva, rasna nosuotuoji.
35 [Baltinavas Abr].

47925.

Plīgerus mātei, plīgerus meitai,
Kam tu ļāvi svētu rītu
Ar puišiem ripas kaut.
Svied, puisīt, tu to ripu,
Es to ripu nogaidīšu.
200 [Kuldīgas Kld].

47926.

Pūriņ manu lielo,
Ziediņu piebiruš'!
Mammiņ manu mīļo,
Ne ziediņu piebiruš'!
605 [Skolas].

47927.

Pyureņi, munu pyureņi,
Na skujeņu pīberis!
Māmeņ munu mīlū,
Na mīdzeņu gulējuse;
Na mīdzeņu gulējuse,
Maņ pyureņi lādējuse.
62 [Brigu (Janopoles) Ldz].

47928.

Pyureņi, munu pyureņi,
Na skujeņu pībyrušu!
Daudz naksneņu nagulēju,
Kad pyureņi pītaisēju.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

- 248 -

47929.

Pyureņi, munu pyureņi,
Na skujeņu pībyrušu!
Tāvs īlyka skolu kyuļi,
Muote putras makšerīti.
605 [Skolas].

47930.

Raibas govis ganīdama,
Raibu pūru pielocīju;
Kad aizgāju tautiņās,
Visas tautas brīnījās.
36 [Balvu Abr], 228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

47931.

Soka tautiņas vozdamas:
Niko loba navojog;
Jau dīneņa, jau ūtra:
Kū atvedja atīdama?
314 [Pildas Ldz].

47932.

Slēdz, māsiņ, savu pūru
Deviņām atslēgām!
Tautiešam viena māsa,
Abi roki zagt mācēja.
605 [Skolas].

47933.

Snauduse meita,
Snauduse māte:
Dzīva villa, juku raksts
Pūrdubenēje.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

47934.

Stāvu stāv sveši ļaudis,
Mana pūra gaidīdami.
Pavasari pavasari,
Kad atlēks vītoliņi!
72 [Cesvaines Md].

47935.

Sveša muote mani teicja
Sliņku meitu izaugam:
Ni maņ cymdu, ni maņ zjaču,
Ni rakstītu vylnuonīšu!
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

47936.

Šķeternica tautu meita
Diegus vien šķetināja;
Būt' dzīparus locījusi,
Tad iekristu kaimiņos.
7 [Aizkraukles Rg].

47937.

Tā bija meitiņa,
Tai bija veltas:
Kā dēļi, kā dēļi
Baltie dvieļi;
Kā dzeņi, kā dzeņi
Raibie cimdi!
112 [Ezeres Kld].

47938.

Tautas dāli līlejās
Jemt man piura atslēdziņu.
Na tev mane pašas vajag,
Ka tev muna piura vajag.
358 [Rugāju Abr].

47939.

Tautas man pūru prasa -
Kur bij man pūru ņemt?
Mazai man tēvs nomira,
Mazai mira māmulīte.
246 [Madlienas (Lielais) Rg].

47940.

Traki traki tie ļautiņi,
Kas bārenes pūru prasa;
Kur bārenei aitu kūts,
Kur māmiņa darītāja?
358 [Rugāju Abr].

1. Traki traki tie ļautiņi,
Kas bārenes pūru pēta;
Kur bārene mantu ņems -
Nav māmiņas darītājas?
358 [Rugāju Abr].

47941.

Tautu meita rokas pūta,
Pati cimdu adītāja.
Es nepūtu, man nesala,
Man adīja māmuliņa.
546 [Kuldīga Kld apr.].

47942.

Tautu meita rūkis staipa,
Ruoda savus gredzeņtiņus;
Ruodi cymdus, rodi zečis,
Ruodi boltys vylnaineitis!
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

47943.

Tā māsiņa bāliņos
Cūkas vien ir ganījusi;
Cūkas vien ir ganījusi,
Cūkāzīšus adījusi.
211 [Ļaudonas Md].

- 249 -

47944.

Tukša, grezna tautu meita
Tukšai viene rēķināja;
Nevaid cimdu viena pāŗa,
Simtiem vien rēķināja.
74 [Cīravas Azp].

47945.

Vecā māsa pūru kac,
Jaunā māsa kājas tur.
Lec, brālīti, pūriņā
Ar visiem zābakiem;
Nes ārā dāvaniņas,
Ko māmiņa ielikuse.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

47946.

Zynu, zynu es, muosiņ,
Kas tovā pyuriņā:
Tāvs īlyka skolu kyuli,
Muote lyka vaiņadziņu
Ar visim radziņim.
465 [Varakļānu Rz].

★

d) Līgavas brāļi nes veltes no klēts uz istabu

25247.

Es jau saku, es jau saku,
Rožu smaka istabā:
Ienes mūs' māsas
Rožotu pūru.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

25248.

Ko nesa divi brāļi
Tusdami, rēkdami?
Skangalu pūriņu
Piespraudītu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

25249.

Līktin ielīka
Brālīša mugura,
Māsiņas dāvanas
Nēsājot.
197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].

25250.

Nelīdiet, sveši ļaudis,
Tumšajā kaktiņā!
Bāliņš nes velšu pūru
Ar abām rociņām.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

25251.

Piesmierde istaba
Puķīšu smaku:
Nu mūs' māsiņa
Pūriņu cilā.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

25252.

Raugāties, sveši ļaudis,
Ziedi bira istabā:
Tie nebija puķu ziedi,
Tie māsiņas gabaliņi.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

25253.

Visa tautu istaba
Ziediņiem bira.
Tautiņas jautāja:
Kam šie ziediņi?
Es pate ziedu
Nesējiņa.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

★

47947.

Es jums saku, sveši ļaudis,
Vilka smaka istabēje:
Tautmeita ienesa
Vilkvillas pūru;
Piecus gadus ganos gāja,
Vilka villu lasīdama.
40 [Basu (Bases) Azp].

47948.

Jau tai tautu klētiņai
Puse grīda ielīkuse;
Ienesīs māsas pūru,
Pavisam ielūzīs.
224 [Lielvārdes Rg].

47949.

Jauna mūsu māsiņa,
Jauns viņas pūris;
Vis' istaba piesmierda
Rožota smaka.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

47950.

Jauna meita, jauna meita
Jaunu pūru cilinā(ja);
Visa tautu istubīna
Rožu smaku piesmirduse.
39 [Bārtas Lp].

- 250 -

47951.

Veca meita, veca meita
Vecu pūru dalināja;
Pillna tautu istubīna
Pelējumu piesmakusi.
94 [Dunikas Lp].

47952.

Sauliešos četri kakti,
Visi četri buŗa kakti;
Nav tai mūsu māsiņai,
Pūra tīnes novietot.
386 [Sidgundas (Rikteres) Rg].

47953.

Visa mana sirds drebēja,
Kad nes pūru klētiņā.
Kā, sirsniņa, nedrebēji,
Kad gulēji pie tautieša?
513 [Zemītes Tk].

★

e) Aicina kopā tautas saņemt dāvanas

25254.

Atstājiet, bāleliņi,
Lai sastāja sveši ļaudis,
Lai sastāja sveši ļaudis,
Nu māsiņa pūru dala!
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

1. Atstājiet, bāleliņi,
Lai sasēda dieverīši,
Lai sasēda dieverīši,
Ka varēju apdalīt!
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

2. Ceļaties, bāleliņi,
Sēžaties, jūs tautieši,
Lai varēju izdalīt
Sav' senēju krājumiņu!
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

25255.

Kopā kopā,
Tautieši plikie:
Nu mūsu māsiņa
Pūriņu dalīs!
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

1. Kopā kopā, kailvēdari,
Nu māsiņa pūru dala:
Citam dos vīžu pāru,
Citam lūku ritenīti.
123 [skat. 1410. (Jaunrozes pag. Vlk)].

2. Kopā kopā,
Plikie, kailie!
Nu mūsu māsiņa
Pūriņu dalīs.
Citam cimdi, citam zeķes,
Citam baltas vilnānītes.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

3. Plikie, kailie,
Leciet kopā,
Nu mūsu māsiņa
Pūriņu dalīs:
Mātei sagšu, tēvam kreklu,
Māsīcai villānīti,
Jaunajam dieveŗam
Raibus cimdus pirkstainīšus.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

4. Stulbie, aklie,
Leciet kopā!
Nu mūsu māsiņa
Dāvanas dalīs.
303 [Svitnē (Svitenes pag. B)].

5. Lasāties, kankari,
Vienā vietā:
Nu mūs' māsiņa
Gabalus dalīs!
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

25256.

Kopāmi kopāmi,
Plikvēderīši:
Nu mana māsiņa
Ielāpus deva!
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

25257.

Kur tie tautu brāļi māsas?
Nākat visi klajumā,
Nākat visi klajumā.
Mūs' māsiņa apdalīs!
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

25258.

Nāciet šurp, māsas brāļi,
Mūs' māsiņa dāvinās!
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

25259.

Nāciet, tautu plikvēdari,
Tagad brūte pūru dala:
Šim cimdiņi, tam jostiņa,
Tam baltās villainītes,
Un pašam brūtgānam
Trīs dzīparu kamzoliņi.
63 [Sprēstiņos (Dauguļu pag. Vlm)].

- 251 -

25260.

Šķībie, aklie,
Leciet kopā,
Lai mūsu māsiņa
Var visus redzēt!
2791 [Jaunsvirlaukā (Jaunsvirlaukas pag. Jg)].

25261.

Šķiŗaties, sveši ļaudis,
Abēj' pušu istabai,
Lai varēja mūs' māsiņa
Dalīt savas dāvaniņas!
403 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

25262.

Teicējiņi, liedzējiņi,
Nākat visi klajumē!
Teicējami es apsegšu
Līdz zemei linu kreklu;
Liedzējam iemetīšu
Ar akmeni mugurē.
228 [Oktē (Vandzenes pag. Tl)].

25263.

Vāķaties, vāķaties,
Cūku puiši, suņu puiši!
Vāķaties, vāķaties
Pie māsiņas dāvanām!
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

25264.

Ceļatiesi, bāleliņi,
Sēžaties, sveši ļaudis,
Lai māsiņa apredzēja,
Cik vajaga dāvaniņu!
218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

★

47954.

Kur, tautieti, tavi radi,
Kam pūrīnu dalīsim?
Tautiets droši atbildēja:
Mani radi lejīnā;
Mani radi lejīnā
Zilu buku derināja.
39 [Bārtas Lp].

47955.

Lositēs vīnu vītu,
Vysu tautu lupatlaši!
Nyu muoseņa pyuru dola,
Dūs gotovu gabaliņu.
414 [Stirnienes Rz].

47956.

Losītēs vīnvīt,
Vysi tautu plikvēderi!
Nyu atguoja myus' muosiņa,
Vysu jyusu tērpējiņa.
465 [Varakļānu Rz].

47957.

Sanāciet, plikvēderi,
Mūs' māsiņa pūru dala;
Mūs' māsiņas pūriņā
Vairāk zelta kā sudraba.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

47958.

Miķelīt, bāleliņ,
Pūt kaziņas radziņā!
Visi tavi tēva radi
Pa siliņu izklīduši.
77 [Codes B].

47959.

Sēžaties, plikvēdeŗi,
Mūs' māsiņa pūru dala!
Citam deva sīļa spārnu,
Citam ratu ritentiņu.
200 [Kuldīgas Kld].

47960.

Sēstaties, sveši ļaudis,
Lai ceļās bālēliņi!
Lai redzēja mūs' māsiņa,
Cik vajaga gabaliņu.
605 [Skolas].

47961.

Steidzies, māsiņa, pūru dalīt,
Redz kur plikie rindām
Rindām sastājuši.
141 [Ivandes Kld].

★

f) Apdāvina atsevišķi:

1) Vīramāto

25265.

Vai Dieviņ, ko darīšu,
Man ir lepna vīramāte!
Kur es ņemšu zīda drānu
Zeltītām kājiņām?
341 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

25266.

Ai māmiņa, ai māmiņa,
Nu tev slikti gadījās:
Tu izdevi sav' dēliņu
Par nobaras villainīti.
150 [Paplakā un Joguļos (Virgas pag. Lp)].

- 252 -

1. Vai gudrā dēlu māte,
Kā tas traki tev izgāja:
Tu izdevi dēlu savu
Par nobara villānīti.
Mani māte neizdotu
Ne par zeltu, sudrabiņu!
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

2. Ai tēviņi, ai tēviņi,
Nu tev slikti gadījās:
Tu izdevi sav' dēliņu
Par pakulu rumpačām.
177 [Sakaslejā-Apriķos (Apriķu pag. Azp)].

3. Sakās gudra dēla māte,
Savi tiesi bet negudra:
Izdevusi savu dēlu
Par nobaras ķimdeļiem.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

25267.

Asarām, dēlu māte,
Valkā manu vilnānīti,
Kam dēliņu neaudzēji
Pa manam prātiņam!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

25268.

Audzi kupla, daģa lapa,
Bāleliņa sētmalē!
To es segšu dēla māti
Par dēliņa auklējumu.
29 [Nurmižos (Vildogas pag. Rg)].

25269.

Dadža cimdus noadīju,
Jādod roka tautiešam;
Nātra kaulu sagšu aužu,
To doš' vīra māmiņai.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

1. Es izaudu ērkšķu sagšu,
Ko segt dēlu māmiņai;
Noadīju dadžu cimdus,
Ko dieveŗu sveicināt.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

25270.

Dievs dod tevim, vedekliņa,
Bez ļipiņas aveniņu,
Kam uzsedzi māmiņai
Bez ieloka vilnainīti!
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

1. Dod, Dieviņ, vedeklai
Bez ļipiņas aveniņu!
Man uzsedza vilnainīti
Bez jostiņas, prievietiņa.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

2. Pašam pūra vedējam
Bez ieloku raibi cimdi.
Dieviņ, dod vedeklai
Bez ļipītes aveniņ'!
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

25271.

Dēla [Vīra] māte bēdājās,
Būs pelēkas villainītes.
Baltu došu, ne pelēku,
Tā bij tava veca tiesa!
1311 [Apē (Vlk)].

25272.

Dēlu māte bēdājāsi,
Kas manāi pūriņā.
Raibi cimdi, raibas zeķes,
Stīgām šūta pātadziņa!
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

25273.

Dēlu māte, dūmu taure,
Sēd pirtī palāvē.
Nāc ārā, dūmu taure,
Segšu baltu villainīti!
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Dēlu māte, pelnu rušķe,
Ceplī guļ dienasvidu.
Līd ārā, pelnu rušķe,
Es tev segšu baltu sagšu!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

2. Dēlu māte pirtie sēd,
Zirga deķis mugurā.
Lied ārā, dēlu māte,
Segšu baltu vilnainīti!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

3. Vīramāte, dūmaliņa,
Pirtī guļ palāvē.
Lien ārā, dūmaliņa,
Segšu baltu villainīti!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

4. Nāc zemē, vīramāte,
Segšu baltu villainīti,
Segšu baltu villainīti
Par dēliņa lolojumu!
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

25274.

Dēlu māte maksas prasa
Par dēliņa auklējumu.
Pras' manai māmiņai,
Vai es augu neauklēta.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)], 121 [Gulbenē (Md)], 1271 [Litenē (Litenes pag. Md)], 13l-1, 135.

- 253 -

1. Dēlu māte daļas prasa
Par dēliņa lolojumu.
Vai es augu māmiņai
Nešūpota, nelolota?
360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Dēlu māte lielījās,
Sav' dēliņu auklējuse.
Nedomā, dēlu māte,
Ka es augu neauklēta!
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

3. Dēla māte sagšas prasa
Par dēliņa auklējumu.
Vai tai meitu māmiņai
Aug meitiņas neauklētas?
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

25275.

Dēla [Vīra] māte maksas prasa
Par dēliņa audzējumu.
Trīs kārtām ievas streņģe
Guļ manā pūriņā,
To es došu vīramātei
Par dēliņa audzējumu.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

25276.

Dēla [Vīra] māte man prasīja
Knipelēta linu krekla.
Pagaid', pagadi', dēla [vīra] māte,
Knipelēšu muguriņu!
79 [Jumurdā (Jumurdas pag. C)].

1. Vīramāte man prasīja
Knipelētu gaŗu kreklu.
Gan es tevi, vīramāte,
Ar kruķīti knipelēšu!
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

25277.

Vīramāte priecājās,
Dabūs baltas villānītes;
Jaunaviņa ar gaidīja,
Vai būs deķis, paladziņš.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

25278.

Dēlu māte priecājās:
Segs man baltu villainīti!
Es uzsedžu buļļa ādu,
Lai staigāja baurodama.
101 [Rankā (Rankas pag. C)].

1. Dēlu māte priecājās,
Ka bagāta jaunavīte:
Nu man segs villainīti
Līdz zemīti norakstītu.
Nedomā, dēlu māte,
Ka es segšu villainīti:
Es uzsegšu buļļa ādu,
Lai staigāji maurodama,
Lai staigāji maurodama,
Visus cērpus badīdama.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

2. Nedomā, vīramāte,
Ka es tevim sagšu segšu:
Es apsegšu buļļa ādu,
Tu staigāsi nīdēdama!
216 [Ventspilī].

25279.

Dēlu [Dēla] māte priecājās:
Segs man baltu villainīti!
Es uzsedzu kazas ādu:
Skrej mežā grabēdama!
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

1. Dēlu māte gribējās,
Lai es viņai sagšu sedzu;
Es uzsedzu kazas ādu:
Skrej ellē grabēdama!
188 [(?)].

2. Vīramāte lūgšus lūdza,
Lai es sedzu villainīti;
Es uzsedzu vilka ādu,
Lai skrej ellē grabēdama.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

25280.

Dēlu māte priecājās:
Segs man baltu villainīti.
Es uzsegšu kazas ādu
Ar visiemi radziņiem!
362 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Nebēdā, dēla māte,
Tava tiesa nezudīs:
Segšu tev buļļa ādu
Ar visiem radzīniem.
275 [Zemgales novados].

25281.

Dēlu māte priecājās(i):
Segs man baltu villainīti!
Segšu baltu kazas ādu,
Lai iet ļipu grozīdama.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

- 254 -

25282.

Dēlu māte priecājās:
Segs man sagšu vedekliņa
Trīs sudraba saktiņām,
Smalkajām kniepītēm.
931.

25283.

Dēlu māte pukojās,
Pumpatainu sagšu sedz.
Kas man deva to vaļiņu
Pumpatiņus līdzināt?
216 [Ventspilī].

1. Brāļa sieva man apsedza
Pumpatainu villainīti.
Vai vaļiņas tev nebija
Pumpatiņus izlasīt?
2071 [Ancē (Ances pag. Pg)].

25284.

Dēla māte sagšas prasa
Par dēliņa auklējumu.
Kas manai māmiņai
Par meitiņas auklējumu?
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

25285.

Dēlu māte sagšas prasa
Par dēliņa auklējumu.
Tev sagšiņa, malējiņa,
Kas manai māmiņai?
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

25286.

Dotu sagšu vīrmātei,
Būt' varējsi padarīt;
Villainīte nemaksāja
Vienas dienas auklējum'.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

25287.

Ej, mana māmiņa,
Cūciņu ganīt,
Nu tav uzsedza
Cūciņu villaini!
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

1. Ej, mana māmiņa,
Cūciņas ganīt,
Nu tev uzsedza
Cūkganu villaini!
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

25288.

Es apsedzu dēlu māti
Trīs dzīporu villainīti:
Ej stallī, rādi man
Triju gadu raibaliņu!
404 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Es apsedzu vīramātei
Trij' gabalu villainīti:
Nāc, parādi, vīramāte,
Trij' gadiņu raibuliņu!
271 [Pienavā (Džūkstes pag. Jg)].

25289.

Es pirmā jaunaviņa
Diža dēla māmiņai;
Es tai segšu villainīti
Sudrabiņa rakstiņiem.
216 [Ventspilī].

25290.

Es uzsedzu dēlu mātei
Vilka plēstu kažociņu;
Tā izskrēja pa durīm,
Gribu grabu grabēdama.
274 [Zaļā muižā (Zaļenieku pag. Jg)].

25291.

Gaidi, gaidi, dēlu māte,
Ka es tev sagšu segšu:
Noplēsīšu drudža lapu,
Tev uzsegšu villainīti.
Ik tu mani niecināsi,
Drudzis tevi purinās.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

25292.

Guli, mana balta sagša,
Manā pūra dibinā,
Kā guļ dēla māmuļiņa
Zam zaļā velēniņa!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1. Guliet, manas villainītes,
Ozoliņa pūriņā;
Tā dēliņa māmuliņa
Guļ zem zaļas velēniņas.
55 [Mūŗa muižā (Mūrmuižas pag. Vlm)].

2. Guli, guli, sveša māte,
Baltos driļļu palagos;
Gulēs tavas villainītes
Manā pūra dibinā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

25293.

Ja būs laba vīramāte,
Segšu baltu villānīti;
Ja būs kāda vilka gaļa,
Tad dabūs slotaskātu.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

- 255 -

25294.

Ja būs laba dēlu māte,
Tad uzsegšu villainīti;
Ja būs sīva, ja būs dzedra,
Tad uzsegšu buļļa ādu,
Lai staigāja baurodama,
Visus cērpus spārdīdama.
220 [Dursupē (Zentenes pag. Tl)], 290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

1. Adu cimdus, adu zeķes,
Loku baltas villānītes.
Ja būs laba vīramāte,
Segšu vienu mugurā;
Ja būs nikna vīramāte,
Tad uzsegšu buļļa ādu,
Lai staigā baurodama,
Visas cērpas spārdīdama.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

25295.

Jaunavīte man uzsedza
Mazu, vieglu villainīti.
Lai Dievs deva jaunavei
Vieglu mūžu dzīvojot.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

25296.

Jauņuvīte tev uzsedza
Neraudzētu teļa ādu,
Tu staigāsi grabēdama,
Citus ļaudis baidīdama.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

25297.

Kas to tādu tiesu sprieda
Dēlu mātei sagšu segt?
Tēvam cimdus, mātei zeķes,
Māsīcai prievitiņus.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Nevajaga nevajaga
Dēlu mātei vilnainītes!
Tēvam cimdi, mātei zeķes
Par dēliņa auklējumu.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

25298.

Ko, māršiņa, tu domāji
Ar to manu māmuļīti?
Tai vajaga villainītes
Zeltītām maliņām.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

25299.

Ko, zaķīti, tu dabūji
Degušā siliņā?
Ko, māmiņa, tu dabūji
Par dēliņa auklējumu?
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

25300.

Ko solīju, to es devu
Savai vīra māmiņai:
Melnu drānu aiziedama,
Mīļus vārdus dzīvodama.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

1. Ko solīju, to es došu
Savām vīra māsiņām:
Āziedama sagšu devu,
Dzīvodama mīļus vārdus.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

25301.

Kur dižā vīramāte?
Tai es segšu villainīti;
Kur tas tautas pelnarušķis?
Tam es došu vainadziņu.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

25302.

Kur palika dēla māte,
Ka neredz staigājam?
Kad redzētu staigājam,
Tad dalītu dāvaniņas.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

25303.

Lai es jauna, lai es jauna,
Es gan zinu, ko vajag:
Tēvam krekla, mātei sagšas
Par dēliņa auklējumu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

25304.

Liela gaŗa dēlu māte
Iekančīja istabā.
Ai [Vai] Dieviņ, kur nu ņemšu
Lielu gaŗu vilnānīti?
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Liela gaŗa dēla māte,
Kā lielā laivenīce.
Dievs to zina, kur es ņemšu
Laivai gaŗu villānīti!
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

25305.

Līka līka dēlu māte
Kā līkā kamenīte;
Gan tā taisna izstiepēs,
Kad uzsedžu vilnānīti.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

- 256 -

1. Līka līka dēla māte
Ar manim runājās;
Kad uzsedzu villānīti,
Liela gaŗa izstiepās.
123 [skat. 1410. (Jaunrozes pag. Vlk)].

25306.

Linīšam zili ziedi,
Baltu audu paladziņu;
Tā apsedzu dēlu māti
Kā ar baltu villainīti.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

25307.

Locīj' baltu villainīti,
Liku pūra dibinā;
To es došu vīrmātei
Par dēlīna auklējum'.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

25308.

Mārkā mērcu priežu skalus,
Lai tie man gaiši deg,
Ka varēju smalki vērpt
Vīrmātei sedzenīti.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

25309.

Man iedeva vedekliņa
Jaunas modes vilnainīti:
Suņa vilna velkos vilkta,
Kazas vilna audos austa.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

25310.

Man iedeva vedekliņa
Tupamos linu kreklus:
Atsatupu, da zemei,
Piesacēļu, da cičiem.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Jaunā mārša man iedeva
Visgaŗām linu kreklu:
Kad tupēju, līdz zemei,
Kad cēlos, līdz nabai.
304 [Vecmuižā (Vecmuižas pag. B)].

25311.

Man uzsedza jaunuvīte
Vieglu vieglu villainīti.
Nedomāju, necerēju
Tādu gudru jaunuvīti.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

25312.

Man uzsedza vedekliņa
Līdz pupiem villainīti.
Nāks vasara, atlēks kārkli,
Pierietīšu galiņāi.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

25313.

Mun uzsedza vedekliņa
Mēŗa gadu vilnātnīti;
Nij man mīl vedekliņa,
Nij tā mēŗa vilnātnīte.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

25314.

Man uzsedza vedekliņa
Pubuļainu villainīti.
Uz pubuļa stāvēdama,
Rīgas pili ieraudzīju.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Vai vai tautu meita,
Tavu resnu paladziņu:
Uz pubuļa stāvēdama,
Rīgas pili ieraudzīju.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

2. Ekur smalki paladziņi
Cesvainiešu meitiņām:
Uz pubuļa pakāpies,
Rīgas pili ieraudzīju.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

3. Maza mana jaunuvīte,
Kunkulainas dāvaniņas;
Es uzkāpu kunkulī,
Es redzēju jūŗas kuģi.
168 [Meženiekos (Asītes pag. Lp)].

4. Tuntuļaina tautu meita,
Tuntuļainu dziju sprēda;
Kad uzkāpu uz tuntuļa,
Rīgas pili ieraudzīju.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

25315.

Man uzsedza vedekliņa
Vienu pašu villainīti.
Vai es biju sav' dēliņu
Vienu pupu zīdījuse?
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Jaunaviņa man uzsedza
Vienstīpītes villainīti.
Vai es biju sav' dēliņu
Vienu pupu zīdījusi?
197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].

2. Vedekliņa man uzsedza
Vienu kārtu villānīšu.
Vai es biju savu dēlu
Vienu pupu zīdījuse?
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

- 257 -

25316.

Mana balta villānīte,
Tā par velti izsedzama:
Par veco tēva dēlu
Kā par praula gabaliņu.
18 (Kliģenē).

1. Es iedevu vīramātei
Kā puķīti villānīti;
Viņa manim dēlu deva
Kā to praula gabaliņu.
1311 [Apē (Vlk)].

25317.

Manas baltas villainītes
Iet pa roku rociņai:
Es apsedzu dēlu māti,
Dēlu māte savas meitas.
282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)].

25318.

Manu mīļu dēliņu,
Pakaci nūju,
Nevaru jauņuves
Dāvanu nest!
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

25319.

Nebēdāji, dēlu māte,
Tava tiesa nezudīs:
Šodien balta villainīte,
Pēc ugunes pagalīte.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

1. Visu nakti dēlu māte
Staigā, snuķi sacēlusi.
Nebīsties, dēlu māte,
Tava tiesa nezudīs:
Tīšu autu, segšu sagšu,
Došu dūri mugurā.
170 [Lielnīkrācē (Nīkrāces pag. Azp)].

25320.

Nebēdā, dēlu māte,
Tava tiesa nezudīs:
Segšu sagšu, vedīš' malt,
Doš' ar milnu mugurā.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

25321.

Nebiju lustīga,
Nu tapu lustīga,
Nu mani vedekla
Apdāvināja.
346 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

25322.

Nebij mūsu māmuliņa
Tādas segšas segusēs:
Vai to tautu veci tēvi
Ar kāšiemi sagriezuši?
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

25323.

Jem par labu, dēlu māte,
Ko tev deva jauņuvīte,
Ko tev deva jauņuvīte
Par dēliņa audzējumu!
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

25324.

Jem par labu, dēla māte.
Mazas manas dāvaniņas;
Kur es lielas darinēju,
Pārnedēļas darbos gāju,
Pārnedēļas darbos gāju
Kungam rijas kuldināt.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

1. Pateicat, sveši ļaudis,
Par rupjām dāvanām:
Ik nedēļas darbos gāju,
Kas tās smalkas darināja?
284 [Bārbelē (Bārbeles pag. B)].

25325.

Nesmejies, vīramāte,
Ka pelēkas dāvaniņas:
Kādas manas avitiņas,
Tādas manas dāvaniņas.
248 [Praviņos (Praviņu pag. Tk)].

25326.

Nevienami es neteicu,
Ko iedeve vedekliņa:
Iedod kreklu bez apkakles,
Vienu roku neiešūtu.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

25327.

Pakāpies, vīramāte,
Lai es sedzu villainīti:
Īss bij tavis augumiņis,
Gaŗa mana villainīte.
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

1. Kāp uz bluķa, vīramāte,
Lai es sedzu villainīti:
Kam tu augi zema resna,
Platas manas villainītes!
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 258 -

25328.

Pacel krēslu, tautu dēls,
Meklē savu māmulīti:
Neies māsa lauzīt kājas,
Meklēt tavu māmulīti!
177 [Sakaslejā-Apriķos (Apriķu pag. Azp)].

25329.

Piedarītas zeķes liku
Pašā pūra dibenā;
Tās es došu dēlu mātei
Par dēliņa lološanu.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

25330.

Piecas sagšas salocīju
Vienāi saujas ielejāi;
Ja būs laba vīramāte,
Vienu segšu mugurāi;
Ja būs kāda sīva dzedra,
Ne rādīt nerādīšu.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

25331.

Pelēkaja villainīte
Akmentiņa smagumiņ';
Svešu ļaužu māmuliņa
Asa dadža bargumiņu.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

25332.

Pelnījuse dēlu māte
Pāŗa baltu villainīšu:
Dažu nakti gulējuse
Zem dēliņa šūpulīša.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Izpelnīta izpelnīta
Dēlu mātei villainīte:
Dažu nakti gaiļi dzied
Zem dēliņa šūpolīša.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

25333.

Pircin pirku baltu sagšu,
Sedzu dēlu māmiņai.
Būs redzēts, dēlu māte,
Vai būs sagša šūpolī!
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

25334.

Pluskutainu dēlu māti
Suņi rēja nātrienāi.
Eit', brālīši, ievediet,
Es uzsegšu villainīti!
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

25335.

Sagšu segšu, ne vilnaini,
Es tai dēlu māmiņai:
Vilnānīte nemaksāja
Vienas nakts šūpojumu.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

25336.

Sak' tiešām, tautu dēls,
Vai ir māte, vai pamāte?
Ja būs māte, sagšu segšu,
Ja pamāte, villainīti.
270 [Ozolu muižā (Ozolnieku pag. Jg)].

1. Es vaicāju tautu dēlu:
Vai tev māte, vai pamāte?
Ja tev māte, sagšu segšu,
Ja pamāte, pamavīti.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

2. Teic taisnību, tautu dēls,
Vai tev māte, vai pamāte?
Kad būs māte, sagšu segšu,
Līdz zemīti puškodama;
Ja pamāte, paladziņu,
Līdz zemīti rakstīdama.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

25337.

Saulītē balināju
Pakājīšu villainīti;
To doš' dēlu māmiņai
Par dēliņa lolojumu.
216 [Ventspilī].

1. Trīs gadiņi derināju
Pakājīšu villainīti;
To es došu dēla mātei
Par dēliņa auklējumu.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

2. Trīs gadīni derināju
Vīramātei villainīti
No tām galu pakulām
Un no aitu pakājēm.
Nāc iekšā, vīramāte,
Es uzsegšu villānīti!
Priekš apsedzu villānīti,
Pēc ar skruķi mugurā.
1191 [Ēveles draudzē].

25338.

Še, sunīti, kviešu maize,
Nerej manu precinieku;
Še, māmiņa, villainīte,
Nebar mani dzīvojot!
18 (Kliģenē).

- 259 -

25339.

Sedz, māršiņa, mātei sagšu,
Sedz ir man, māsīcai:
Es māmiņai palīdzēju
Bāleliņa derināt.
303 [Svitnē (Svitenes pag. B)].

25340.

Sen to mēri daudzenāja,
Nu to mēri ieraudzīju:
Mun uzsedza vedekliņa
Mēŗa gada vilnānīti.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

25341.

Zīdu metu, zīdu audu,
Tās būs manas villainītes.
Ja būs laba vīramāte,
Segšu vienu mugurā;
Ja būs sīva dzedra tā,
Ne rādīt nerādīšu;
Tad uzsegšu buļļa ādu,
Lai staigāja baurodama,
Lai staigāja baurodama,
Visus cērpus spārdīdama.
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

1. Nāc laukā, dēlu māte,
Lai es tevi apskatos:
Ja tu būsi lēna, laba,
Tad uzsegšu villānīti;
Ja tu kāda skrabulene,
Tad uzsegšu buļļa ādu,
Lai staigāji maurodama,
Visus cērpus spārdīdama.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

2. Tīšām vienu villainīti
Zīda pušku appuškoju.
Kad būs laba dēlu māte,
To es segšu mugurā;
Ja būs sīva, ja būs dzedra,
Ne rādīti nerādīšu.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

25342.

Simtu reizu paldies saku
Sava dēla līgavai:
Paceļ krēslu, apsēdina,
Kā liepiņu appuškoja.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

25343.

Skuju metu, skuju audu
Vienu pašu villainīti;
To apsegšu dēla māti
Par dēliņa lolojumu.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

1. Dadzi audu, skuju metu
Dēlu mātes villānē;
To iedevu dēlu mātei
Par dēliņa lolojumu.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

25344.

Stūŗu stūrīts i mīlēja
Pelnītai villainei:
Dažu nakti i gulēju
Zem dēliņa šūpulīša.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

25345.

Tec teciņus, steidzies drīz,
Sīku olu skroderīti!
Šūdināšu vīramāti
Sīku olu kažociņu,
Sīku olu kažociņu,
Lai staigāja grabēdama.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

25346.

Tinu, tinu, šķeterēju,
Sev pūriņu darināju;
Darīdama piedarīju
Priekš negantas vīramātes.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

25347.

Trīs gadiņi ganos gāju,
Vīramātei sagšu krāju:
Kur vilciņš kasījās,
Tur pinciņas salasīju.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

25348.

Trīs gadiņi ganos gāju,
Vilka [Vilku] pinkas lasīdama;
Es apsedzu dēla [dēlu] māti
Vilka [Vilku] pinku villainīti.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

1. Trīs vasaras ganos gāju,
Vilka [Vilku] pinkas lasīdama;
Tur izaudu vīramātei
Sedzamo villānīti.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

2. Trīs vasaras ganos gāju,
Vilku pinkas lasīdama;
Cetortā vasarā
Vīramātes sagšu audu.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

- 260 -

25349.

čīkstēt čīkst niedru ķemme
Villainīšu vēveŗam;
Tā čīkstēja dēla māte,
Villainīšu prasīdama.
1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)].

25350.

Tu, māmiņa, saktu spraudi
Pie manāmi krūtiņām;
Es tev segšu villainīti
Deviņiemi dzīpariem.
284 [Bārbelē (Bārbeles pag. B)].

25351.

Vakar lika meitai aubi,
Šodien lika māmiņai;
Meitai bija Rīgā pirkta,
Māmiņai Jelgavā.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

25352.

Vediet dēlu māmuliņu
Pa istabu klajumā:
Segšu baltu villainīti
Par dēliņa auklējumu.
871 [Liepkalnes apk. (Liepkalnes pag. Md)].

25353.

Vīramāte bēdājās,
Redz pūriņu izdalām.
Nebēdā, vīramāte,
Tava tiesa pūriņā:
Bij manā pūriņā
Stīgām šūta karbačiņa.
1881 [Ķērkliņos (Zvārdes pag. Kld)].

25354.

Vīramāte guģojēs,
Pumpataina villainīte.
Neguģojies, vīramāte,
Tā ir tava paša vaina:
Kāpēc mani agri ņēmi,
Neļāv' pumpas izlasīt.
220 [Dursupē (Zentenes pag. Tl)].

25355.

Vīramāte jostas gaida,
Sienā sānus iespieduse.
Pagaidies, vīramāte,
Doš' ar streņģi mugurā!
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

25356.

Visi ļaudis tā vien teica,
Ka man segs kazas ādu;
Man uzsedza kuplu sagšu
Zeltītām maliņām.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

25357.

Visu nakti dēlu māte
Staigā, snuķi izcēluse.
Nedusmojies, dēlu māte,
Tava tiesa nezudīs:
Došu cimdus, došu zeķes,
Došu smalku linu kreklu.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

25358.

Visu rītu vīramāte
Staigā, snuķi uzcēlusi.
Nebēdā, vīramāte,
Tava tiesa nezudīs:
Es uzsegšu buļļa ādu
Ar visām kuibenām,
Tu staigasi grabēdama
Kā mērena muiženiece.
1571 [Virgā (Virgas pag. Lp)].

25359.

Celšu krēslu, nāc, apsēdi,
Man' arāja māmuļīte!
Gan tu biji noguruse,
Man' arāju lolodama;
Nu tev došu dāvanīnas
Par dēlīna lolojumu.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

25360.

Ceļu krēslu vez krēslīnu,
Velku gaŗu pavedienu:
Es redzēju dēlu māti
Bez lindruka staigājam.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

1. Kalniņā stāvēdama,
Laidu gaŗu pavedienu:
Redzu savu vīramāti
Bez lindraku staigājam.
240 [Bikstos (Bikstu pag. Tk)].

★

47962.

Apsedz man vedekliņ'
Bubuļainu villainīti;
Iz citiem virsā kāpu,
Aiz citiem glabājos.
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

- 261 -

47963.

Atpūties, dēla māte,
Es tev segšu villainīt',
Gaŗu kreklu, cimdus zeķes,
Dzīparotu prievetiņ'.
398 [Skrundas Kld].

47964.

Audzē, Dieviņ, labus linus,
Liniem labas pakaliņas;
Noaudusi to gabalu
Jādod dēlu māmiņai.
605 [Skolas].

47965.

Bij manā pūriņā
Pieadītas zeķu pēdas,
Tās iedevu dēla mātei
Par vīriņa audzēšanu.
112 [Ezeres Kld].

47966.

Dēla māte bēdājās:
Trūks man daža gabaliņa!
Nebēdā, dēla māte,
Tava daļa nezudīs.
378 [Seces Jk].

47967.

Dēl māt, dūm tor,
Sed pierts palāve,
Nač ār, dūm tor,
Tov apsegs vilnainit;
Tov apsegs vilnainit,
Skrej uz mež klapdam.
372 [Sarkanmuižas Vp].

1. Dēlu māte, dūmu taure,
Guļ pirtī palāvē,
Nāc ārā dūmu taure,
Segšu baltu vilnainiņu;
Mani sedza dēlu māte
Pubuļotu vilnainiņu.
358 [Rugāju Abr].

47968.

Dēlu māte, kurtu kuņa,
Guļ paceplī,
Smalku kreklu gaidīdama.
Es tev došu smalko kašķi,
Ne smalko linu kreklu.
139 [Īslīces (Bornsmindes) B].

47969.

Dēla māte man vaicāja:
Kas manā pūriņā?
Manā pūra dibenā
Rīgā pirkta karpačiņa.
572 [Tukums Tk apr.].

47970.

Dēla māte priecājās:
Nu atveda vedekliņu!
Nu būs cimdi, nu būs zeķes,
Nu būs baltas villainītes.
605 [Skolas].

47971.

Dēlu māte priecājas:
Segs vedekla villainīti;
Skrabēt vien noskrabēja
Kazas ādu gabaliņš.
378 [Seces Jk].

47972.

Dēlu māte sagšu prasa
Par dēliņa auklējumu.
Nebēdā, dēlu māte,
Ka sagšiņu nedabūsi.
418 [Sunākstes Jk].

47973.

Diža lepna dēla māte
Pa visāmi māmiņāmi:
Tai uzsedza jauņuvīte
Sudrabotu villainīti.
Kur tā lēca, kur tā deja,
Visur bira sudrabiņis.
605 [Skolas].

47974.

Dod, Dieviņ, man aitiņu,
Vienu baltu, otru melnu!
Man jāauž raibas sagšas,
Jāsedz dēla māmiņai.
378 [Seces Jk].

47975.

Es uzsedzu vīramātei
Vērša ādu mugurā,
Lai tā gāja baurodama,
Smilšu kalnus badīdama.
436 [Tirzas (Tirzas-Pils) Md].

47976.

Es uzsedzu vīramāti
Kā puķīti villānīti;
Tā man deva savu dēlu -
Kāju auti nemācēja.
109 [Ērķemes Vlk].

- 262 -

47977.

Es uzsedzu vīramātei
Raibu plauku villainīti.
Vai tā bija sav' dēliņu
Vienu pupu zīdinājse?
548 [Liepāja Lp apr.].

47978.

Es noaudu villainīti
Līdz pusīti zīda praņu,
Ja būs laba vīramāte,
To apsegšu mugurēje;
Ja būs sīva, ja būs dzedra,
Ne rādīt nerādīšu.
129 [Gudenieku Azp].

47979.

Es sovaji māmiņai
Šelkim kraklu šyudinoju,
A muoteicai, rogonai,
Cyuku saru vylnuonīti.
604 [Dažādi iesūtītāji].

47980.

Es tai dēlu māmiņai
Raibu deķi gultai sedzu;
Bij manai māmiņai
Raibi vien aveniņi.
198 [Krustpils D].

47981.

Griez apkārt, brauc projām,
Tautu dēla māmuļīt!
Ne man grieztas, ne puškotas
Tev sedzamas villainīt's.
183 [Kazdnagas Azp].

47982.

Guļu, guļu - miegs nenāk -
Iedomāju, ko vajag:
Kur man sagšas, kur villainītes,
Ko segt dēlu māmiņai?
235 [Litenes Md].

47983.

Izateicja vedekļaņa,
Garu kraklu īdavus(e).
Ka sēdēju, leidz zjameitis,
Ka izstuoju, leidz vādaram.
425 [Šķaunes (Landskoronas) Ldz].

47984.

Ka man būtu dadžu cimdi,
Dotum roku tautiešam;
Ka man būtu nātru sagša,
Segtum tautu māmiņai.
24 [Asares Il].

47985.

Kaut es būtu zinājuse,
Kāda būs man vīramāte,
Tad es būtu uzauduse
Brieža spalvas villainīti.
605 [Skolas].

47986.

Kāp uz bluķa, dēlu māte,
Lai es sedzu villainī(ti).
Villainītei gaŗas bārkstis,
Lai zemītes neslaucīja.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

47987.

Kreklu kreklu, vedekliņa,
Lai pasaku tikumiņu:
Ja bij gaŗš - devējiņa,
Ja bij īss - sīkstulīte.
396 [Skrīveŗu Rg].

47988.

Kur kulīte, kur kulīte,
Jābāž dēla māmuļiņa!
Kam prasīja villainītes
Par dēliņa auklējumu.
605 [Skolas].

47989.

Liela, plata dadža lapa
Aug manā sētmalē;
To es došu vīramātei
Par silto vilnainīti.
230 [Liezeres Md].

47990.

Man iedeva vedekliņa
Bez piešuva uzkreklīti.
Es tev lūdzu, brūtes māsa,
Piešūn kriju gabaliņu!
246 [Madlienas (Lielais) Rg].

47991.

Man ūzsedza jauņavīte
Vieglu vieglu villainīti,
Lai Dievs deva jauņavei
Vieglu mūžu nodzīvot.
5 [Aisteres (Lieķu-Aizteres) Lp].

47992.

Man uzsedza jaunuvīte
Mazu mazu villainīti;
Mazi mazi man pupiņi'
Vēl tos pašus neapsedza.
183 [Kazdnagas Azp].

- 263 -

47993.

Maņ vadakla jūstu deva,
Vaira dīgu na dzeipora.
Nosuot pate nanosuoju,
Kuoru klētes cakulā;
Kuoru klētes cakulā,
Lai jū putni vyrinoj.
174 [Kārsavas Ldz].

47994.

Maza biju, ganos dzinu,
Vilka pinkas lasīdama.
Es izaudu dēlu māti
Vilku pinku villānīti,
Lai tā ziemu nenosala,
Laukā malku skaldīdama.
39 [Bārtas Lp].

47995.

Nāc ārā, torku kuņa,
Es tev brangi appuškošu!
Tu gribēji, nedabūji
Manu greznu villainīti.
Es tev segšu vērša ādu,
Skrej gar elli grabēdama.
546 [Kuldīga Kld apr.].

47996.

Nāci šurpu, dēla māte,
Ņem māsiņas dāvaniņas!
Ņem par labu, dēla māte,
Mūs' māsiņas dāvaniņas;
Valkā gudri, dēla māte,
Mūs' māsiņas dāvaniņas.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

47997.

Nebēdā, vīramāte,
Tava tiesa nezudīs:
Es uzsegšu buļļa ādu
Ar visiem radziņiemi;
Tu staigāsi grabēdama
Kā mērena muiženiece.
605 [Skolas].

47998.

Nebij mūsu māmuliņa
Tādas sagšas segusēs;
Vai to tautu veci tēvi
Ar kāšiemi sagriezuši?
605 [Skolas].

47999.

Noplīsuse dēla māte
Gul istubas pabeņķē.
Nāc laukā, dēla māte,
Došu jaunu lindrucīnu.
39 [Bārtas Lp].

48000.

Ņem pa labu, dēlu māte,
Kādu segšu villainīti.
Kā es arī, ņemšu pa labu,
Kāds būs tavs lolojums.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

48001.

Jem par labu, dēla māte,
Kādu segšu villainīt':
Īsu, šauru, maģpuškotu,
Sērdienītes villainīt'.
129 [Gudenieku Azp].

48002.

Ņem par labu, dēla māt,
Kādu segšu villainīt':
Izšuvusi, izpuško'si,
Kā rakstīta izrakstīta.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

48003.

Ņem par labu, dēla māte,
Kādu segšu villainīti:
Īstu zemi nepuškoja,
Kad uzkāpu kumeļā.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

48004.

Ņem par labu, vīramāte,
Kādu sagšu es tev sedzu:
Piecus gadus ganos gāju,
Vilka vilnu lasīdama.
141 [Ivandes Kld].

48005.

Jem par labu, tu māmīna,
Manas maģas dāvanīnas!
Brāļos augu, druvā gāju,
Ne pūrīnu darināju.
39 [Bārtas Lp].

48006.

Pacel krēslu, tautu dēls,
Sēdin' savu māmulīti,
Lai es viņu appuškoju
Pa dēliņa lolojumu.
524 [Aizpute Azp apr.].

- 264 -

48007.

Par ko tev, māmuliņa,
Vedekliņa sagšu sedz?
Par to sedza villainīti,
Ka dēliņu izaudzēja.
198 [Krustpils D].

48008.

Precinieki man' ieteica
Cimdu pāri karnēdami.
Še tev, Grieta, cimdu pāris,
Tu vīriņa ieteicēja;
Še tev, māte, zeķu pāris,
Tu vīriņu audzināji.
112 [Ezeres Kld].

48009.

Sacījāsi vedeklīti
Gaŗus kreklus iedevusi.
Atsatupu - līdz ceļiem,
Atsastāju - līdz pupiem.
349 [Rites (Susējas-Kroņa) Jk].

48010.

Sala man rokas kājas
Lielajā saltumā;
Nedod māte raibu cimdu,
Ne vedekla gaŗu zeķu.
203 [Kurmenes B].

48011.

Sen biju līksmis,
Nu tapu līksmis:
Nu mani vedekla
Apdāvināja.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

48012.

Sēdi krēslu, dēlu māte,
Lai es tevi apveltīju!
Ja būs' māte, sagšu segšu,
Ja pamāte - villainīti.
10 [Aizupes Tk].

48013.

Sēd' uz krēsla, vīramāte,
Nu es tevim loni došu;
Nu es tevim loni došu
Pa dēliņa lolojumu.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp], 141 [Ivandes Kld].

48014.

Resna mana vīramāte
Bišu stropa resnumā;
Platas manas villainītes
Ezeriņa platumā.
355 [Rucavas Lp].

48015.

Sniedz man, dēliņ,
Mātei nūju.
Lai var jauņuves
Dāvanas nest.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

48016.

Še tekāja vīramāte,
Villainīti gribēdama;
Es apsedzu vīramāti
Ar kaltētu kazas ādu.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

48017.

Tautu meita pūru dala,
Visapkārt acis laida;
Klus' jautāja tautiešam:
Kur īstā māmuliņa?
Tautiets žēli atbildēja:
Tā guļ smilšu kalniņā.
198 [Krustpils D].

48018.

Treis vosoras gonūs guoju,
Vylka pynkas lasīdama.
Ka maņ byutu dodza cimdi,
Dūtum rūku tautiņom;
Ka man byutu vylnonīte,
Sagtum dālu maminom [mamiņai].
326 [Preiļu D].

48019.

Vērpu, stāvu stāvēdama,
Stiepu gaŗu pavedienu.
Es redzēju dēlu māti
Bez lindraku staigājam.
39 [Bārtas Lp].

48020.

Vīramāte bales prasa,
Ko balvošu vīramāt(i)?
Ņemšu riķi no žodziņu,
Tad balvošu vīramāt(i).
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

48021.

Vīramāte jostu prasa,
Krāsnē dirsu iespieduse.
Pagaidies, vīramāte,
Doš' ar skruķi mugurā.
192 [Kosas C].

48022.

Vīramāte man dāvāja
Mazu baltu snātenīti;
Es tai kaunu padarīju,
To ar sagšu apsegdama.
146 [Jaungulbenes Md].

- 265 -

48023.

Vīramāte nezināja,
Kas pūrīna dubenā;
Man pūrīna dubenāje
Stīgām pīta pātadzīn(a).
Citiem došu cimdus zeķes,
Vīramāti pātadzīn(u).
94 [Dunikas Lp].

48024.

Viena pati sārta josta
Man pūriņa dibenā;
To es došu vīramātei
Par dēliņa auklējumu.
Gan es viņas sirmus matus
Pa vienami nolasīšu.
46 [Beļavas Md].

★

2) Vīratēvu

25361.

Ailu manu vecu tēvu,
Baltas maizes arājiņu!
Kā balodis nopūtās
Gaŗas vagas galiņāi.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

25362.

Dievs man deva vīratēvu
Diž' ozola resnumiņu;
Ganos gāju, kreklu šuvu,
Pie ozola mērīdama.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

25363.

Domādama vien staigāju,
Vai ir visi gabaliņi;
Bij gan visi gabaliņi,
Tēvam krekla vien nebij.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

25364.

Es nevienu baltu zeķu
Bez ziepēm nemazgāju,
Man bij tāds vīratēvs,
Baltu zeķu valkātājs.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

25365.

Kas vells bija to redzējis,
Tavu resnu vīratēvu!
Trīs audekla kreklu šuvu,
Vēl netika mugurā.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

25366.

Pakāpiesi, vīratēvs,
Lai es tevim kreklu sedzu,
Spoži baltu linu drēbi,
Līdz zemei norakstītu.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

25367.

Vīratēva kreklu šuvu,
Pie stumbura mērīdama,
Lai nokalta vīratēvs
Kā tas koka stumburīts.
119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)].

25368.

Vīratēva kreklu šuvu,
Pie stumbura mērodama:
Tāds bij mans vīratēvs
Kā tas zirņu stumburīts.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

★

48025.

Es apsedzu vīramāti
Lāča ādas villainīt(i);
Es apvilku vīratēvam
Cūkas ādas kožociņ(u).
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

48026.

Saki tiesu, tautu dēls,
Vai tev tēvis, vai patēvis?
Ja tev tēvis, došu kreklu,
Ja patēvis, uzkreklīti.
39 [Bārtas Lp].

48027.

Tēvam devu cimdus zeķes
Par šūpuļa kārumiņ(u);
Mātei sedzu villainīti
Par miedziņa kavējum(u).
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

48028.

Vīramātei sagšu sedzu
Pa miedziņa kavējumu;
Vīratēvam kreklu devu
Pa šūpuļa kārumiņu;
Māsiņai kroni liku
Pa brālīša šūpošanu.
141 [Ivandes Kld].

- 266 -

★

3) Vīra māsas, māsīcas

25369.

Ai Dieviņ, kur nu likšu
Jaunās māršas devumiņu?
Pūrā liktu, neva vietas,
Sētmalā cūkas rok.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Dieviņš zina, kur es likšu
Vedekliņas gabaliņu:
Pūrā liku, neiegāja,
Sētmalā suņi rēja.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

2. Man iedeva jaunā mārša
Diegu jostu, ne dzīpara;
Pūrā liktu, nava vietas,
Sētmalī cūkas vilka;
Sēju mieta galiņā,
Lai saulīte balināja.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

25370.

Apsedžu māršiņai
Kuplaju sagšu,
Pus bija zelta,
Pus sudrabiņa.
19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)].

25371.

Augsti kāpu ozolā,
Salda meda gribēdama;
No tālienes māršu vežu,
Skaistu velšu gribēdama.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

25372.

Bij man viena sārta josta
Pašā pūra dibinā;
Bij man viena māsīciņ'
Kā sūrā sinepīt'.
133 [Palsmanē (Palsmaņa pag. Vlk)].

1. Viena pate sārta josta
Mana pūra dibenā;
Viena pate māsīciņa
Kā uguns dzirkstelīte.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

25373.

Būs darbiņš, būs darbiņš
Tai ozola vālītei:
Man iedeva jaunā mārša
Zilu mellu lina kreklu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Gan darba, gan darba
Ozola vālei:
Iedeva māršiņa
Kaņepāju kreklu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

25374.

Dažu nakti pārgulēju
Zem brālīša šūpulīša,
Man māršiņa neiedeva
Viena laba gabaliņa.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

25375.

Dievs dod tevim, jauna mārša,
Bez ļipām baltas aitas,
Ka tu man niiedevi
Viena laba gabaliņa!
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

25376.

Dievs dod tevim, jaunā mārša,
Bez ļipāmi baltas aitas:
Viena pati ietaliņa,
Tai nesedzi villānītes.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

25377.

Deju, deju, lecu, lecu
Bāleliņa kāziņās,
Cimdu, zeķu gribēdama, -
Ne pakeļu nedabūju.
360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

25378.

Deva mārša, deva mārša,
Pateicu, pateicu!
Iedeva zeķenes
Kā teļa liesu.
303 [Svitnē (Svitenes pag. B)].

25379.

Dev' māsiņa gabaliņu,
Pate gauži noraudāja.
Še, māsiņ, es negribu
Tavu gaudu asariņu!
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

- 267 -

25380.

Par tavām veltiņām,
Es, māršiņa, nebēdāju
Maksā manu dziedāšanu,
Manu miega kavēšanu.
231 [Stendē (Stendes pag. Tl)].

25381.

Es māršu gaidīju
Kā Rīgas pili,
Mārša man nedeva
Ne kazas saites.
226 [Kandavā (Tl)].

25382.

Es pūriņa nedarīju,
Māršas pūra gaidīdama;
Redzu māršu nedodot,
Sāku pate darināt.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

1. Ne es vērpu, ne es audu,
Uz māršāmi domādama;
Nu es vērpšu, nu audīšu,
Nu es redzu, ka nedeva.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

25383.

Es šūpāju bāleliņu,
Gaŗas jostas gribēdama;
Man iedeva brāļa sieva
Cepļa slotas sienamo.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

25384.

Izšūpoju bāleliņu
Ozoliņa zariņā;
Man apsedza vedekliņa
Ozolzara villainīti.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

25385.

Mārša man iedeva
Kaziņas saiti;
Pāriešu mājās,
Piesiešu kazu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1. Mārša man iedeva
Kaziņas saiti;
Kaziņa piesieta,
Buciņš vēl vaļā.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

2. Man arī, man arī
Kaziņas saiti!
Buciņš piesiets,
Kaziņa vaļā.
198 [Saldū].

25386.

Mārša man jostu deva
Īksu īksu, platu platu;
Vēl manam bāliņam
Gaŗāks bikšu gūcinieks.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

25387.

Mārša man jostu deva
No resniem dzīpariem.
Dievs dod tev tā pieblīst
Kā resniem dzīpariem.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

25388.

Mārša man jostu deva,
Trīs dzīpari, seši diegi.
Paldies, mārša, par došanu,
Tiks brāļam ūzu pina!
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

25389.

Māršiņ, tavu prievitiņu,
Melni vien dzīpariņi!
Kam gulēji svētu rītu,
Ka negāji maranās?
190 [Kuldīā].

25390.

Māsīciņa, gaŗaudzīte,
Gaŗas prasa villainītes.
Sper, māsīc, gaŗus soļus,
Pelni gaŗu villainīti!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Māsīciņa, gaŗvēdere,
Gaida gaŗa gabaliņa.
Sper, māsiņa, gaŗus soļus,
Dabūs' gaŗu gabaliņu!
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

25391.

Man iedeva jaunā mārša
Zilu mellu gabuliņu;
Mežāi nesti grēku bailes,
Uz sētena suņi rēja.
221 [Engurē (Engures pag. Tk)].

25392.

Man māršiņa jostu deva,
Pieci diegi, trīs dzīpari.
Valkā pati, tu māršiņa,
Kar priedītes zariņā!
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

25393.

Man māršiņa jostu deva
Trejādiem dzīpariem,
Trejādiem dzīpariem,
Sešādiem diedziņiem.
Ņemtin ņēmu, nevalkāju.
Kāru priedes galiņā,
Lai vējiņš vīcināja
Un saulīte balināja.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

- 268 -

1. Man vadakla jūstu d'eva
Vairuok dīgu na dz'eipuru;
Jemt' es jēmu, nanasuovu,
Kuoru bārza vērsyun'ē.
4223 [Višķu pag. D], 423 [Daugavpils apr.].

25394.

Man, māršiņa, to jostiņu,
Ko tu audi saulītē:
Es auklēju bāleliņu,
Saulītē sēdēdama.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

25395.

Man, māršiņa, to villaini
Gaŗajiemi ielokiem!
Gulēj' māte dienavidu,
Es šūpoju bāleniņu.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

1. Dod, māršiņa, tās raibītes,
Kas guļ pūra dibenā!
Cit' gulēja dienavidu,
Es šūpoju bāleliņu.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

25396.

Man uzmeta jaunā mārša
Vērptus cimdus, neadītus [=dziju];
Būs darbiņš rociņām,
I tērauda adatām.
151 [Lieljumpravā (Jumpravas pag. Rg)].

25397.

Man vedekla jostu deva
Vairāk diegu ne dzīpuru.
Likš' pūrā, nenesāšu,
Doš' atkal māsīcēm.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

25398.

Man, vedekla, vilnānīti,
Man vizuļa vaiņaciņu!
Es tev darbu dienētāja,
Es mālīšu malējiņa.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

25399.

Mirstat, māršas, mirstamo,
Dzīvojat, bāleliņi!
Šo devītu māršu veda,
Šī devīta villainīte.
1311 [Apē (Vlk)].

1. Lai mirst māršas, lai mirst māršas,
Lai dzīvo bāleliņi!
No šī viena bāleliņa
Šī devīta villānīte.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

2. Lai mirst māršas mirstamo,
Lai dzīvo bālelniņi!
Ņems bāliņš jaunu sievu,
Būs man jauns gabaliņš.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

25400.

Ne paldies es nedev'
Par to balt' villainiņ';
To tik vien tā vajdzej'
Par to balt' bāleliņ'.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

25401.

Nebūt' kauna māršiņai,
Man sedzot villainīti:
Dažu nakti sasēdēju,
Bāleliņu šūpodama.
226 [Kandavā (Tl)].

25402.

No brāļa gaidīju
Lielāku godu,
No māršas kuplāku
Segumiņu.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

25403.

Paldies, mārša, nenicinu,
Labs ir drēbes gabaliņš:
Sīki putni cauri skrēja,
Caur' i vārnas, žagatiņas.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

25404.

Paldies, māršiņ,
Par gabaliņu!
Dzīvo laimīgi
Ar bāleliņu!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Paldies, māršiņa,
Par gabaliņu!
Guli pate vesela
Pie mana bāliņa!
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 270 [Ozolu muižā (Ozolnieku pag. Jg)], 303 [Svitnē (Svitenes pag. B)], 317 [Lindē (Birzgales pag. Rg)].

2. Paldiesi, vedekla,
Par gabaliņu!
Guli nu vesela
Pie mana dēla!
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

- 269 -

25405.

Piecas sagšas salocīju
Vienāi saujas ielejāi;
Žēl man bija uzsedzot
Tautu dēla māsīnai.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

25406.

Pūrā liku, nevalkāju,
Ko māršiņa man iedeva.
Ko māršiņa man iedeva,
To es došu māsīcai.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

25407.

Pūrā liku, nevalkāju
Māršas dotu gabaliņu;
Cik pacēlu pūra vāku,
Tik māršiņu pieminēju.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē], 38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

25408.

Pūrā liku, nevalkāju
Māršas dotus gabaliņus,
Ka varēju daudzināt,
Tautiņās aizgājuse.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

25409.

Puško, mārša, villainīti,
To tu segsi māršiņām,
To tu segsi māršiņām
Par tautieša puškojumu!
177 [Sakaslejā-Apriķos (Apriķu pag. Azp)].

25410.

Redzēsim, dzirdēsim,
Ko dos mārša māsīcai:
Vai dos kreklu bez piedurkņu,
Vai vilnāni bez ieloka.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

25411.

Še ir piecas villainītes, -
Vai būs piecas māseniņas;
Še ir pieci linu krekli, -
Vai būs pieci bāleniņi?
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

25412.

Sen gaidīju bāleniņu
Lielu vīru uzaugam,
Sen gaidīju sārtas jostas
Ar vizuļa vainadziņu;
Nu iedeva brāļa sieva
Cepļa slotas sienamo.
108 [Veismaņu pagastā (Vaives pag. C)].

25413.

Teice mārš' netikel',
Nu redz' mārš's tikumiņ':
Nu apsedz' lin' krekl'
No galviņ' līdz zemiņ'.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

25414.

Viena mana māsīciņa,
Tā lielā, tā mazā,
Tai es segšu villānīti,
Kau(t) gan grūti pelnījuse.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

25415.

Viena pati sārta josta
Mana pūra dibenā;
To es došu māsīnai
Par bālīna šūpojumu.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

25416.

Vīramāsas jostas prasa,
Aizkrāsnī salīdušas.
Pagaidāt, vīramāsas,
Lai atleca vītolīni:
Citai došu vīžu pāru,
Citai lūku ritenīti.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

25417.

Vis' istaba izslaucīta,
Pasolīte neslaucīta;
Visas māsas apveltītas,
Brāļa māsa neveltīta.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

25418.

Visas tautu gnīdausītes
Gaida baltu vilnainīšu.
Man' aitiņa spiras meta,
Nemet baltu vilnainīšu.
63 [Sprēstiņos (Dauguļu pag. Vlm)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Šī māsīce, tā māsīce,
Visas prasa villānītes;
Man aitiņas spiras bēra,
Nebeŗ baltu villānīšu.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

- 270 -

25419.

Visas tautu snaudulītes
Prasa baltu villainīšu;
Man aitiņa viena pate,
Kur ņemt baltas villainītes?
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

25420.

Visas tautu cūku meitas
Gaida baltu villānīšu;
Man aitiņa pelēcīte,
Nav man baltu villānīšu.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Visas ganu meitenītes
Prasa baltas vilnainītes;
Man kaziņa svībulaina,
Netiek balta vilnainīte.
108 [Veismaņu pagastā (Vaives pag. C)].

2. Visas tautu melnacītes
Gaida baltu vilnainīšu;
Man aitiņas melnas vien,
Nedod baltu vilnainīšu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

25421.

Visas ciema gnīdausītes
Gaida baltas vilnānītes;
Man aitiņu vilks aiznesa,
Kur ņemš' baltas vilnānītes?
106 [Viesienā (Viesienas pag. Md)].

25422.

Vysu dīnu maršas gaidu,
Plotas jūstas gribādama;
Man īdeve kačpēdeņu,
Pomeļnīka sīnamū.
4282 [Eversmuižā (Ciblas pag. Ldz)].

25423.

Visu nakti dziedāju,
Kā malku cirtu;
Mārša man nedeva
Ne kazas saiti.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

★

48029.

Būt' zināj'se vedekliņu
Villainīti nesedzot,
Būt' līkstiņu klaudzināj'si,
Lai izkrīt bāleliņš.
198 [Krustpils D].

48030.

Dūd, māršeņ, lynu kraklu
Da pošai zemīņai!
Muote guļā dīnavdeņi,
As auklēju buoleleņi.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

48031.

Es neiešu tautiņās,
Kamēr brālis sievu ņems:
Ko māršiņa man iedeva,
To es došu māsīcām.
77 [Codes B].

48032.

Kur es likšu, kur nelikšu
Jaunās māršas devumiņu?
Pūrā vietas man nebija,
Cūkas raka sētmalī.
Kāršu mieta galiņā,
Lai saulīte balināja.
146 [Jaungulbenes Md].

48033.

Laba mārša man devuse,
Laba visu nedevuse;
Es pūriņa nepielikšu
No tā viena gabaliņa.
358 [Rugāju Abr].

48034.

Man māršeņa kraklu devja,
Nazynovu, kur jū likt;
Pyurā lyku, naīleida,
Uz sātmaļa suņi rēja.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

48035.

Ne par velti man apsedza
Brāļa siev villainit;
Cik duriņs es dabuj,
Sav brāliņ auklēdams.
329 [Popes Vp].

48036.

Paldies, mārša, par gabalu,
Es jau pate nevalkāšu;
Kā tas nācis, tā tas gājis,
No rociņas rociņai.
224 [Lielvārdes Rg].

48037.

Šūvosor šūvosor
Guļu garu dīnavydu,
Nu māršiņas gaidīdama
Gotovuo gabaliņa.
174 [Kārsavas Ldz].

- 271 -

48038.

Tencināju brāļa sievu
Par villaines dāvāšanu,
Biju laba bāliņam,
Sedzu vilnas villainīti.
396 [Skrīveŗu Rg].

48039.

Vīramāsa spīkusi,
Kam svainīša neatminu.
Neba tevim kreklu trūka
Savu vīru uzpucēt?
396 [Skrīveŗu Rg].

★

4) Vīra brāļus, dieveŗus

25424.

Ai lācīt platkājīt,
Kam nomini linu druvu?
Man pietrūka linu kreklu
Devītam dieveŗam.
330 [Kaldabruņās (Rubenes pag. Il)].

25425.

Asariņu upe tek
Gar bāliņa pagalmiņu:
Dievers māršu raudināja,
Linu kreklu gribēdams.
Še, dieveri, linu kreklis,
Nedzer māršas asariņas!
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

25426.

Atnāca dieveris
Bez jostas kāzās;
Nu mana māsiņa
Jostiņu deva.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

25427.

Dieveŗam, bāliņam,
Zīdiem šuvu linu kreklu;
Māsīcām, raganām,
Pakājīšu villainītes.
121 [Gulbenē (Md)].

1. Dieveŗam, bajāram,
Linu kreklu šūdināju;
Māsīcai šķetināju
Cūkas saru villainīti.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

25428.

Dieveŗam kreklus šuvu,
Miglā diegu balināj';
Man uzdzēre dieveriņš
Miglā dētu ozoliņu.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

25429.

Dieveŗam kreklu šuvu,
Pie stumbura mērīdama:
Tādi mani dieverīši
Kā vītola stumburīši.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)], 1253 [Kroņa laicenē], 1311 [Apē (Vlk)].

1. Šuvu kreklus ganīdama,
Pie stumbena mērīdama:
Visi mani dieverīši
Kā stumbeni saauguši.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

25430.

Dieverīši raudājāsi,
Kam pelēkus cimdus devu, -
Kāds aitiņas mugurā,
Tāds manā pūriņā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

25431.

Došu, došu, ko solīju,
Mazajam dieverim:
Došu smalku linu kreklu
Līdz pat kāju galiņam.
4 [Aijažos].

25432.

Dūmaļas dūmaļas
Brūtgāna brāļi:
Ne paldies nesacīja
Par māsiņas dāvanām.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

25433.

Es atradu tautiņās
Mazu mazu dieverīti.
Visu pūru izcilāju,
Mazu cimdu meklēdama.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

1. Es atradu tautiņās
Mazu mazu dieverīti.
Visu pūru izvandīju,
Mazu kreklu meklēdamis.
Izcilāju, neatradu,
Pati gauži noraudāju.
Gaidi, manu dieverīti,
Līdz liniņi man uzauga,
Tad es šūšu tav krekliņu,
Līdz zemīti rakstīdama.
190 [Kuldīā].

- 272 -

25434.

Es dabūju ganīdama
Šķiedru austu linu kreklu;
To es došu dieverim
Par kumeļa sedlošanu.
305 [Vīkstenē (Stelpes (?) pag. B)].

25435.

Es gan redzu, tautu meita,
Kur nelabi tu darīji:
Visi īsti bāleniņi,
Nav vienādi gabaliņi.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

25436.

Gana šļūcu, gana vērpu
Deviņiem(i) ratiņiem,
Tikpat man krekla [kreklu] trūka
Devītam dieveŗam.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

1. Šļūciet, meitas, vērpiet, meitas,
Deviņiemi skriemeņiem,
Ir tādēļ krekla trūks
Devītami dieveŗam!
380 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Vērpu, vērpu šļūcu, šļūcu
Deviņiem skriemeļiem,
I tad vēl krekla [kreklu] trūka
Devītam dieveŗam.
2 [Aderkašos (Taurupes pag. Rg)].

25437.

Jaunākam dieveŗam
Zīlēm kreklus šūdināju,
Tas būs mans ormanīts,
Sērst ejot bāliņos.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Jaunajam dieveŗam
Zaķa vilnas cimdus devu,
Tas būs mans pavadnieks,
Sērst ejot bāliņos.
136 [Zvārtavā (Zvārtavas pag. Vlk)].

25438.

Kur palika brūtgān' brāļi,
Ka neredz staigājam?
Kad redzētu staigājam,
Tad dalītu dāvaniņas.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

25439.

Laikies, brālīti,
Nu tevi kārs,
Nu tevi pakārs
Linīnu šķiedrā!
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

1. Sārgaties, brālīši,
Nu jūs kārs
Ar linu šķiedriņu,
Ar villas sprodzi!
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

25440.

Lasāties, dieveŗi,
Vienā vietā!
Nu mūs' māsiņa
Gabalus dalīs.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

25441.

Man māršiņa jostu deva
Vairāk diegu ne dzīparu.
Paldies, mārša, par devumu,
Būs man zirgu pinekliņš!
121 [Gulbenē (Md)].

25442.

Man pazuda ganiņos
Rakstāmā adatiņa,
Man palika dieveŗam
Velšu kreklis nerakstīts.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

1. Man pazuda šo vasaru
Rakstāmā adatiņa,
Paliek' kreklis nerakstīts
Devītam dieveŗam.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

25443.

Paldies Dievu Dieviņam,
Man dāvanu diesingan,
Man dāvanu diesingan,
Tautām maz dieverīšu.
Darāt, tautas, dieverīšus
No veciem šakaliem!
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

25444.

Protu, protu, redzu, redzu,
Dievers māršas nemīļoja:
Rokā kreklu noturēja,
Azotē neiebāza.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1. Nemīlēja tautiņām
Mūs' māsiņas devumiņš:
Rokā kreklu noturēja,
Azotē neiebāza.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

25445.

Šūti krekli, nerakstīti,
Jaunās māršas pūriņā:
Īstajam dieveŗam
I tiešķina netieškāta.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 273 -

25446.

Šuvu, šuvu tiešķēdama
Dieveŗam linu kreklu,
Lai tas mani mīļi sauca:
Māršiņ, brāļa līgaviņa!
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

25447.

Šuvu vienu linu kreklu,
Līdz zemīti rakstīdama;
Gan zināju tautiņās
Venu pašu dieverīti.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

25448.

Tā drebēja tautu meita
Kā apsīte vērējā:
Īsus kreklus sašuvusi,
Gaŗi mani bāleliņi.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

25448v1.

Apkauniesi, tautas meita,
Īsus kreklus pašuvusi,
Īsus kreklus pašuvusi, -
Slaiki mani bāleliņi.
- Kaunies pate, dziedātāja,
Vai es gāju mēru ņemt?
Vai es gāju mēru ņemti
Pie taviemi bāliņiem?
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

2. Tā drebēja tautu meita
Kā putniņa dvēselīte:
Īsus kreklus sašuvuse,
Gaŗi mani bāleliņi.
338 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3. Tā trīsēja tautu meita,
Kā sietā sijājama:
Īsus kreklus sašuvuse,
Gaŗi mani brāleliņi.
- Lai trīs pate dziedātāja,
Ni es, kreklu šuvējiņa;
Vai es gāju mēru jemt
Iz taviem brāliņiem?
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

4. Trīcet trīc tautu meita,
Ap pūriņu tecēdama;
Kā, nabadze, netrīcēja,
Īsus kreklus nošuvuse!
79 [Jumurdā (Jumurdas pag. C)].

25449.

Vai māršiņa dzīvodama
Kazas vien ganījusi?
Pirmajam dieverim
Iedod kazu pinekli.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

25450.

Vai mērie apmyruši
Tautu dāla boleniņi?
Ne skaudzeites nenuoņēme
Mozojam pouriņam.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

25451.

Vari, vari, tu tautieti,
Ja tu vari, es gan varu:
Ja tu vari man atjāt
Dancojošu kumeliņu,
Es gan varu appuškot
Tavus baltus bāleniņus.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

25452.

Vari, vari, tu tautieti,
Tu varēji, es varēju:
Tu var' manu pūra vāku
Zelta naudu noskaitīt,
Es var' tavus bāleliņus
Līdz zemīti appuškot.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)], 195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

25453.

Velkama māršiņa
Caur nama jumtu:
Pills nams dieveŗu,
Neviena krekla!
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

25454.

Cēļu krēslu uz krēsliņa,
Laižu garu paveden':
Dieveriem, platačiem,
Garu kreklu vajadzēja.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

★

48040.

Bruoleits veda vedekliņu,
Es aizjūdžu kumeliņu;
Man īdeve dīgu jūstu
Bez dzaltona dzeipuriņa.
170 [Kapiņu D].

- 274 -

48041.

Brāļa sievas mutautiņu
Cieši bāzu kabatā,
Kauns ļaudimi parādīt,
Ka man laiska brāļa sieva.
396 [Skrīveŗu Rg].

48042.

Dāvin' mane, tautu meita,
Rāmā šūtu nēzdaudziņu,
Kā es tev dāvināju
Sav' jaunajo bāleliņu
214 [Lažas Azp].

48043.

Dievers man zirgu jūdza,
Grožot vien negrožoja;
Es iedevu dieveram
Bez ieloka paladziņu.
213 [Lazdonas Md].

48044.

Dievers māršu dancināja,
Sidrabiņa prasīdams.
Še, diever, linu krekls,
Nemeklē sidrabiņu.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

48045.

Dievers māršu raudināja,
Cimdu zeķu gribēdams.
Ne ir cimdi, ne ir zeķes,
Ne ir laba valodiņa.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

1. Dīvers māršu ryudynāja,
Cymdu zeču grybādams.
Ni jir cymdu, ni jir zeču,
Raibys zečis kuojeņā.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

48046.

Dīvers māršu meiļi cēle,
Gara krakla grybādams.
Voi byus cimdi, a voi zečes,
Gara krakla gon nabyus.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

48047.

Kam pietrūka cimdu zeķu,
Tam iedevu vīžu pāru;
Vis devītam dieveram,
Tam pietrūka cimdu zeķu;
Tam pietrūka cimdu zeķu,
Tam iedevu vīžu pāru.
15 [Alūksnes Vlk], 525 [Alūksne Vlk apr.].

48048.

Šļūcat meitas, vērpjat, meitas,
Deviņiem ratiņiem!
Visiem citiem linu krekli,
Devītajam bāliņam;
Devītajam bāliņam,
Tam pietrūka linu krekla.
133 [Īles Jg].

48049.

Ko te auda, ko te trieca
Deviņamis stellītems?
Uzlika mūs' brāļiem
Pakulinus dvieļus;
Kur brāļi stāvēja,
Tur spaļi bira.
355 [Rucavas Lp].

48050.

Kreklu kreklu, brāļa sieva,
Par brālīša atdošanu;
Ja nedosi izrakstītu,
Ņemš' brālīti atpakaļ.
396 [Skrīveŗu Rg].

48051.

Man iedeva jaunā mārša
Bez jostiņas cimdu pāri;
Dievs dod jaunai māršiņai
Bez ļipiņas aveniņu.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

1. Jauna mārša man iedeva
Baltus cimdus bez pirkstiem;
Dievs dod viņai tādu laimi:
Baltas aitas bez ļipām.
433 [Tērvetes (Kalnamuižas) Jg].

48052.

Man māršiņa lynu kraklu
Leidz zemei sūlējusi;
Gara mēle sūlējusi,
Eisas rūkas pajāmušas.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

48053.

Redzēsim, dzirdēsim,
Ko dos mārša brālītim.
Vai dos kreklu bez rokas,
Vai bez loka villainīti?
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

48054.

Še, mamina, vylnuoneite,
Nabar maņa dzeivuodama.
Še, dīver, lina kraklys,
Naruoj muna precinīka.
170 [Kapiņu D].

- 275 -

48055.

Vedekliņ, cīlaviņ,
Kū tu maņ dārovuosi?
Kai es tev dāravuoju
Myužam sovu buoleliņu.
605 [Skolas].

1. Vedekliņ, cīlaviņ,
Kū tu mani paškinkuoj?
Kā es tevi paškinkovu
Myužam sovu bruoliliņ(u).
389 [Silajāņu Rz].

48056.

Vysu dīneņi gaidēju
Nu māršeņis plotis jyustis,
Šei īdeve līsaiškeņi,
Pomeļnika sīnamū.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

★

5) Apdāvina kāzu goda viesus vedējtēvu un vedējmāti; līgavaiņa brāļiem vedējiem un līgavas brāļiem panāksniekiem apsien dvieļus un dod cimdus, ko dara lielāko tiesu jau līgavas mājās

25455.

Ai ai tautu meita,
Tavu cimdu! - rokas sala.
Vai tu biji adījuse,
Uz akmeņa sēdēdama?
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

25456.

Brāļam braucu vedējos,
Gaŗa krekla gribēdams;
Man iedeva cimdu pāri
Kā vēdera laitiķam.
151 [Lieljumpravā (Jumpravas pag. Rg)].

1. Brāļam gāju sievas vest,
Gaŗu kreklu apsolīja:
Gaŗu kreklu apsolīja,
Nu iedeva cimdu pāri.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

25457.

Brāļam jāju vedējos,
Skaistas jostas gribēdams;
Man apsēja brāļa sieva
Kā to slotas sienamo.
1331 [Sikšņu pagastā (Gaujienas pag. Vlk)].

25458.

Kā skriesi, Andrej,
Ar vienu spārnu?
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

25459.

Ko darīji, tautu meita,
Skortulīšus neauduse?
Pārjāj mani bāleliņi,
Kā bērziņi nodzenāti.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

25460.

Kaunies pate, jaunā mārša,
Pirmajām dāvanām:
Rupjis dvielis, cauri cimdi
Pašam brūtes vedējam.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

25461.

Labāk gāju māršas vest,
Ne māsiņas pavadīt:
Mārša deva linu kreklu,
Māsa prasa sudrabiņa.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

25462.

Mārša manim iedevuse
Baltus cimdus bez īkšķiem;
Dievs dod viņai baltas aitas,
Visas aitas bez ļipām.
349 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Jaunā mārša man iedeva
Raibus cimdus bez īšķiem;
Dievs dod viņai aitu laimi,
Visus jērus bez ļipām.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

25463.

Mārša man iedeva
Dīvainas dāvanas:
Dvieļi bez galiem,
Cimdi bez īkšķa.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

25464.

Mārša man iedeva
Dīvainas dāvanas:
Pirkšķainas zeķes,
Dūŗainus cimdus.
303 [Svitnē (Svitenes pag. B)].

- 276 -

25465.

Mārša man iedeva
Spaļainu dvieli;
Kur iemu, kur teku,
Tur spaļi bira.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 299 [Mežotnē un Švitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)].

1. Kur brāļi stāvēja,
Tur spaļi bira:
Uzkāre māsiņa
Spaļotu dvieli.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

2. Man deva māršiņa
Spaļainu kreklu;
Kur lēcu, kur deju,
Tur spaļi bira.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

25466.

Man nebija māsas žēl,
Kā to māsas dāvaniņu:
Nolikuši gaŗus dvieļus,
Jāj, pelcē mērcēdami.
224 [Kabilē (Kld)].

25467.

Nav cimdīc ormanim,
Nav jostīn's padurvē,
Viena pat' diega josta
Kā nabag' pātadzīn'.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

25468.

Pieci cimdi, pus zeķītes
Tautu meitas pūriņāi;
Atjāj pieci vedējiņi,
Tos apdala, vēl atliek.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

25469.

Precē mani preceniece,
Linu krekla gribēdama;
Es iedevu tāšu kreklu,
Skrej ellē grabēdama.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

1. Precēj' mani precenieks,
Linu kreklu gribēdams.
Es tev došu tāšu kreklu,
Skrej ellē grabēdams!
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)], 300 [Kroņa Misas pagastā (Misas pag. B)].

25470.

Ripaiņi, spangaiņi
Mūs' māsas dvieļi;
Situse, auduse
Mūs' māsiņa.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

25471.

Tā māsiņa bāliņos
Cūkas vien ganījuse:
Visiem mūsu vedējiem
Cūkacīšu cimdi bija.
101 [Rankā (Rankas pag. C)].

25472.

Vedekliņas vesti gāju
Ar veco vilnānīti;
Suns veco saplūkāja,
Citas jaunas nedabūju.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

25473.

Vedekliņas vesti gāju,
Vilnānītes gribēdama;
Man vedekla neiedeve
I pakulu gabaliņa.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

25474.

Cilpaiņi, blakaiņi
Tautmeitas dvieļi:
Snauduse tautmeita,
Tos auzdama.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

25475.

Balti gāja bāleliņi,
Kā ar sniegu apsniguši;
Tas nebija balts sniedziņis,
Tās māsiņas dāvaniņas.
44 [Turaidā (Turaidas pag. Rg)], 224 [Kabilē (Kld)].

1. Nu stāv balti bāleliņi,
Kā ar sniegu apsniguši;
Tas nevaid balts sniedziņš,
Tas māsiņas tikumiņš.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

2. Pā(r)jāj mani bāleliņi,
Baltu sniegu nosniguši;
Tas nebija balts sniedziņis,
Tie māsiņas balti dvieļi.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

25476.

Bāliņam raibus cimdus
Par skaliņu plēsumiņu;
Māršiņai vell' iekš sirds,
Ka nelaida dedzināt.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

25477.

Brālīts manim linus sēja
Dadžu kalna galiņā;
Es uzkāru brālīšam
Dadžu lapu skārtelīti.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

- 277 -

25478.

Es aizmirsu brālīšam
Krustīm dvieļus nekārusi,
Kā brālītis man aizmirsa
Linu sēklas vācelē.
190 [Kuldīā].

1. Es aizmirsu bāliņam
Linu kreklu nedevuse,
Kam bāliņš man aizmirsa
Linu sēklas sētuvē.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

25479.

Es atradu ganīdama
Bišu austu nēzdauciņu:
Visapkārt izrakstīts,
Vidū vasku ritulīts.
To taupīju brālītim
Asariņas noslaucīt.
169 [Nīgrandā (Nīgrandas pag. Azp)].

25480.

Es atradu ganīdama
Skudru austu nēzdodziņu;
To es došu brālītim
Tautu meitas kaitināt.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

1. Es atradu ganīdama
Zelta diegu kamoliņu;
To es došu bāliņam
Tautu meitu karināt.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

2. Es uzgāju ganīdama
Bišu austu nezdaudziņu,
Gar kantēm izrakstītu,
Vidū vasku ritenīti.
To taupīšu brālītim
Tautas meitas kaitināt.
1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)].

25481.

Es, bāliņ, tavu cimdu
Nepuškoju, nerakstīju,
Kam cirvīti man nedevi
Jālīž mēļu līdumiņš!
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

25482.

Man māsa uzkāra
Spaļotu dvieli;
Es māsai metīšu
Spaļotu naudu.
158 (Nīcā).

25483.

Man māsa uzkāra
Vizuļu dvieli;
Kur lēcu, kur stāvu,
Vizuļi bira.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

25484.

Neņem ļaunu, bāleliņ,
Kad es tevim cimdus metu:
Ir es pate jauna biju,
Ir man daudz vajadzēja.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

25485.

Noiet saule vakarā,
Zelta zarus zarodama;
Aiziet māsa tautiņās,
Bāleliņus puškodama.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)], 264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

1. Puško saule mežu galus,
Vakarā noiedama;
Puško māsa bāleliņus,
Tautiņās aiziedama.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

2. Tek saulīte mirdzēdama,
Meža galus šķirstīdama;
Tek māsiņa tautiņās,
Bāleliņus puškodama.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

25486.

Šim gabals, tam gabals,
Kas pašam bāliņam?
Bāliņam raibi cimdi,
Dzīparaiņas apsējiņas.
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

25487.

Tos cimdiņus brāļam devu,
Kam rakstiņi sajukuši:
Vakarāi skalus plēsa,
Nežāvētus dedzināja.
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

25488.

Tos cimdiņus brāļam devu,
Kur rakstiņi sarežģīti:
Saskaities skalus plēsa,
Tumši dega vakarā.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

- 278 -

1. Brāļam devu tos cimdiņus,
Kur samisa [sajuka] pāradiņi:
Apsaskait's skalus plēsa,
Tumši dega dedzināmi.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

2. Brālīšam tie cimdiņi,
Kam rakstiņi man sajuka,
Kam tas biezus skalus plēsa,
Tumši dega dedzinot.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

25489.

Tos cimdiņus brāļam devu,
Kuŗiem raksti sajukuši,
Kam tas manim skalus liedza
Vakarā dedzināt.
315 [Jaunjelgavā], 327 [Taurkalnē un Jaunjelgavas apkārtnē (Taurkalnes pag. B un Jaunjelgavas Jk apkārtnē)].

1. Sajukuši tie rakstiņi,
Tos es došu bāliņam,
Kam tas manim skalus liedza,
Kad es pūru darināju.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)], 362 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

25490.

Tos cimdiņus brālim došu,
Kam rakstiņi sajukuši,
Kam brālītis man neļāva
Gaišu skalu dedzināt.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)], 174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)], 267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

25491.

Tos cimdiņus brāļam došu,
Kam rakstiņi sajukuši,
Kam tas manim skalus liedza
Dažu piektu vakariņu.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

25492.

Vēlīgs brālītis
Krustim ņemt;
Vai būs vēlīgs
Apaļus mest?
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

★

48057.

Dodat manim vīru klāt,
Dodat vīra krustdēliņ(u)!
Es tam vīra krustdēlam
Došu jostiņ' un kulīt(i).
605 [Skolas].

48058.

Kā lubas, kā dēles
Mūs' māsas dvieļi;
Situse, auduse
Nabadzīte.
129 [Gudenieku Azp].

48059.

Kā nav kauna bajārami
Ņemt nabaga dāvaniņas?
Daudz dieniņas sasēdēju,
Dāvaniņu darīdama.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

48060.

Kristāvs bārzdu kustināja,
Linu krekla gribēdams.
Vai būs cimdi, vai būs zeķes,
Linu krekla gan nebūs.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

48061.

Man ari, man ari
Kaziņ' saiti:
Es ari līdzēj'
Jānīti šūpot.
104 [Ēdoles Vp].

48062.

Nedomājat, jūs ļautiņi,
Kad mēs visus dalīsim!
Citam došu cimdus zeķes,
Citam knipi parādīšu.
39 [Bārtas Lp].

48063.

Citam devu cimdus zeķes,
Citam pigu parādīju,
Še tev, še tev
Par to siltu gulēšanu!
433 [Tērvetes (Kalnamuižas) Jg].

48064.

Paldievs paldievs,
Nu deva, nu deva!
Pavāram, nabagam,
Zīda svārki, samta bikses.
32 [Babītes (Piņķu) Rg].

48065.

Solīt solu, bet nedošu,
Manu mīļu sietaviņu;
Rīgē pierkta, nauda dota -
Mana mīļa sietaviņa.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

48066.

Spālmaņeitis cymdu prosa -
Kur man bjeja cymdus jemt?
Tu spjēlēji, es doncuoju,
Daramlaika nagūlovu.
606 [Vitebskas guberņa].

- 279 -

48067.

Šim cimdeļi,
Tam cimdeļi,
Brālim dvielis,
Gaŗas zeķes
427 [Tadaiķu Lp].

48068.

Tam kulaiņi i šam kulaiņi,
Juoneišami pierstainīki;
Juoneišam pierstainīki
Meitom kryutis vurinuot.
182 [Kaunatas Rz].

48069.

Tautu meita pūru dala:
Šim čižiņ', tam čižiņ';
Tam īstam brālīšam
Ar visām varažām.
546 [Kuldīga Kld apr.].

48070.

Taida cyuka krystamuotja,
Taida cyuka krystamuotja!
Maņ jūsteņi naīdjavja
Par luktura sējumeņu.
247 [Makašānu Rz].

48071.

Tos cimdiņus brāļam devu,
Kur rakstiņi sajukuši;
Tos glabāju pūriņā,
Kur nebija sajukuši.
373 [Sarkaņu Md].

48072.

Vedekliņu vesti guoju,
Jaunas sagšas grybādama;
Jaunas sagšas nadabuju,
Suns vacū sapleukuoja.
236 [Līvānu D].

48073.

Vysim cymdi, vysim cymdi,
Vysim cymdi kulainīši,
Teklītei pierstainīši,
Ar kū ceļu paruodīt.
168 [Kalupes D].

★

6) Kāzu amata ļaudis

25493.

Kopā kopā,
Amata ļautiņi:
Šļūters, pavārs,
Pavāra meitiņa!
Nu mūsu māsiņa
Pūriņu dalīs.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

25494.

Kur palika alus puisis,
Ka neredz staigājam?
Kad redzētu staigājam,
Tad dalītu dāvaniņas.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

25495.

Rīku meitai nedosam
Ne pakulu gabaliņa,
Kam dzeŗ mani bāleliņi
Mellajāmi kanniņām.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

25496.

Šļūteŗam saldens alus,
Tam būs smalks linu kreklis;
Pavāram cieta gaļa,
Tam būs rupju pakuliņu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

25497.

Tevis dēļ, mūs' māsiņa,
Šorīt visi amatnieki,
Šorīt visi amatnieki,
Prievitiņa gribēdami.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

25498.

Visi trauki apmazgāti,
Pavārnīca nemazgāta;
Visi ļaudis apveltīti
Rīka meita neveltīta.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

25499.

Visi trauki apmazgāti,
Pavārnīca nemazgāta;
Visi radi apveltīti,
Tēvamāsa neveltīta.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

1. Visi trauki nomazgāti,
Pavārnīca nemazgāta;
Visas tautas apveltītas,
Vīramāte neveltīta.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

- 280 -

7) Līgavaiņa tiesa

25500.

Apdalīju brāļus māsas,
Vēl palika tautietim,
Vēl palika tautietim
Par pupiņu raudzījumu.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

25501.

Bij augusi tautu meita,
Bij uz mani domājusi,
Bij šuvusi linu kreklu
Pa manami augumam.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

25502.

Dali, dali, mūs' māsiņa,
Pamet pūra dubenā,
Ko tu dosi pirmo gadu
Savam siena pļāvējam!
353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

25503.

Ieve zied ceļmalē
Papuvītes galiņē;
Tā zied mani balti cimdi
Tautas dēla rociņē.
226 [Kandavā (Tl)].

25504.

Es atradu tautu dēlu
Kaņepāju krekliņiem.
Nāc, bāliņ, slēdz pūriņu,
Dosim vienu linu kreklu!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

25505.

Kas, brālīti, tev iebāza
Baltus cimdus azotē?
Tautu meita tev iebāza
Par pupiņu raudzīšanu.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

25506.

Resna baļļa dēla māte,
Resnu dēlu audzinājse:
Trīs audeklu kreklu šuvu,
Vēl nelīda mugurā.
14 [Inčukalnā (Inčukalna pag. Rg)].

25507.

Šim kulaiņi, tam kulaiņi,
Brūtgānam pirkstainīši,
Brūtgānam pirkstainīši
Par pupiņu taustījumu.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

25508.

Sviedin sviedu linu kreklu
Pašā pūra dibenā,
Ka netika nesējiņš
Pa manam prātiņam.
424 [Barkavas pag. Rz].

25509.

Tieškām šuvu linu krelu,
Liku pūra dibenā;
Ārā ņēmu raudādama,
Nav pa prātam valkātājs.
121 [Gulbenē (Md)].

25510.

Veltē, māsa, ko veltē,
Veltē savu arājiņu,
Veltē savu arājiņu,
Savu siena pļāvējiņu!
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

25511.

Cimdu cimdu, rokas sala,
Mana jauna līgaviņa!
Ko darīji bāliņos,
Ka(d) cimdiņus neadīji?
Vai staigāji pura malu,
Puišu svilpes svilpēdama,
Puišu svilpes svilpēdama,
Puišu ziņģes ziņģēdama?
48 [Alojā un Lielsalacā (Alojas un Salacas pag. Vlm)].

1. Cimdus cimdus, rokas sala,
Mana jauna līgaviņa!
Ko darīji bāliņos,
Man cimdiņus neadījse?
193 [Lutriņos (Lutriņu pag. Kld)].

25512.

Cimdu cimdu, rokas sala,
Mana jauna līgaviņa!
- Vēl neesi siena pļāvis
Tu manām aitiņām;
Citu gadu sienu pļausi,
Citu gadu cimdus došu.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

- 281 -

25513.

Citam cimdi, citam zeķes,
Kas pašami brūtgānam?
Brūtgānam mūs' māsiņa
Ik naksniņas klātgulēt.
218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

1. Visiem devu cimdus, zeķes,
Ko pašam brūtgānam?
Tam es pate padevos
Ar daiļo augumiņu.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

★

48074.

Ak tu traka vīramāte,
Resnu dēlu audzināja!
Trīs audekla [audeklu] kreklus šuvu,
Vēl netika mugurā;
Ceturto piestiķēju,
Tad pār galvu pārstrīķēju.
109 [Ērķemes Vlk].

1. Vīramāte, velna māte,
Resnu dēlu audzināja!
Piecaudekla [audeklu] kreklu šuvu,
Vēl nelīda mugurā;
Kad sesto piestiķēju,
Tad par galvu pārstīvēju.
605 [Skolas].

2. Dēlu māte, vella māte,
Tādu dēlu audzināja;
Trīs gabaliem kreklu šuvu,
Vēl nelīda mugurā.
15 [Alūksnes Vlk].

48075.

Krustim auga krusta puķe
Apaļāje dārziņā;
Es uzkāru tautiešam
Krustām austu linu dvieli.
129 [Gudenieku Azp].

48076.

Līgaviņa man iedeva
Rozēm šūtu nēzdociņu,
Iedodama man sacīja:
Mazgā rīta rasiņā;
Mazgā rīta rasiņā,
Kar liepiņas galiņā.
224 [Lielvārdes Rg].

48077.

Met zemē, bāleliņ,
Mātes dotu linu kreklu;
Apvelcies tautu meitas,
Vai bij linu, vai pakulu.
605 [Skolas].

48078.

Ņem, tautieti, tu par labu,
Kas manā pūriņā!
Ka gribēji lielu pūru,
Kam neņēmi vecu meit'?
283 [Nīgrandas Azp].

48079.

Paladzeņa paladzeņa,
Muna jauna ļaudaveņa!
Kū darēji bruoleņūs,
Paladzeņu naaudus(e)?
326 [Preiļu D].

1. Palaidneica palaidneica,
Muna jauna ļaudaveņ(a)!
Kū darēji bruoleņūs,
Paladzeņu naaudus(e)?
143 [Jāsmuižas D].

48080.

Ša, tautīt, tev tī cimdi,
Tys muns pyrmais adējums!
Tautīts suoka nycynuot
Munu daiļu adējumu.
Ni tu, ļurba, mane vērts,
Ni tuo muna adējuma.
44 [Bebrenes Il].

48081.

Šam gobols, tam gobols -
Kas pošam jauničam?
Jauničam vyss pyuriņš
Ar vysom atslāgom.
357 [Rudzētu D].

48082.

Šim gabals, tam gabals -
Kas pašami brūtgānam?
Brūtgānam tie cimdiņi,
Kam rakstiņi sajukuši.
514 [Zentenes Tl].

48083.

Tautiešami kreklu šuvu,
Pie bālīna mērīdam'.
Nu trīcēju, nu drebēju,
Biju īsu sašuvusi.
405 [Smiltenes Vlk].

★

- 282 -

g) Dažādi apcerējumi, veltīšanu beidzot

25514.

Atlika pūra,
Pietrūka tautas!
Atlika pūra
Pusotra simta,
Pietrūka tautas
Pusotra simta.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

25515.

Atlika veltīšu,
Pietrūka tautiešu, -
Nav mūsu māsiņa
Gulējusi.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

1. Pazinu māsiņu
Negulējšu:
Atlika pūriņa,
Pietrūka tautiņu.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

2. Situsi, audusi
Mūs' māsiņa,
Nev gājsi pirtī
Atmiga gulēt.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

3. Tautiņu pietrūka,
Veltītes altika:
Nav mūsu māsiņa
Launaga gulējse.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

4. Tikuse māte,
Tikuse meita,
Negāja pirtī
Apmigu gulēt.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

25516.

Bagāta bagāta
Mūs' māsiņa:
Pietrūka tautas,
Atlika veltas.
232 [Talsos (Tl)].

25517.

Bij mūsu māsiņa
Pūriņu darījse:
Pietrūka tautiņu,
Atlika veltītes.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

1. Šļūkuse, vērpuse
Mūs' māsiņa:
Pietrūka tautas,
Atlika veltes.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

25518.

Bitīt, savu krājumiņu
Baznīcā dedzināja;
Māsiņ' savu krājumiņu
Dal' vienā rītiņā.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

25519.

Bitīt, tavu nesumiņu
Baznīcā dedzina;
Māsiņ, tavu krājumiņu
Tautiņās izkaisīja.
190 [Kuldīā].

1. Bitīt, tavu šuvumiņu
Baznīcā dedzināja;
Māsiņ, tavu darījumu
Tautiņās izvalkāja.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

25520.

Dien' un nakti adu, vērpu,
Sav' pūriņu darīdama;
Piedarīju, izdalīju,
I ne zīt nepazinu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

25521.

Devu, devu teicējam,
Vairāk devu pēlājam:
Teicējam kreklu devu,
Pēlājam vilnānīti.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

1. Devu, devu pēlājam,
Vēl vairāk teicējam:
Pēlājam kreklu devu,
Teicējam vilnānīti.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

25522.

Divi cimdi, pus zeķītes
Bij manā pūriņā;
Kad man bija dalīšana,
Vēl man bija atlikšana.
198 [Saldū].

25523.

Dziedādama pūru daru,
Raudādama izdalīju:
Kam domāju, tam netika,
Pate gauži noraudāju.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

- 283 -

25524.

Es jau pate tā meitiņa,
Ko ļautiņi nicināja,
Es jau pate piebēruse
Priežu mizu pūriņā.
691 [Biržu pagastā (Madonā Md)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

25525.

Es pūriņu piedarīju
Ganos, nagus pūšļodama;
Tautiņās izdalīju
Siltajā istabā.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Adu cimdus dziedādama,
Savas rokas saldēdama;
Raudādama izdalīju
Siltā tautu istabā.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Es adīju, es rakstīju,
Savas rokas saldēdama;
Siltāi tautu istabā
Bij viens acu redzējums.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

3. Raudādama pūru daru,
Savas rokas saldēdama;
Dziedādama izdalīju
Siltā tautu istabā.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

25526.

Gana devu, gana devu,
Vēl atlika, vēl atlika;
Vēl atlika, vēl atlika
Citu gadu pirtīšām.
202 [Striķos un Saldū (Zvārdes un Saldus pag. Kld)].

25526¹.

Gana šļūcu, gana vērpu
Deviņiem ratiņiem,
Kad aizgāju tautiņās,
Tad pūriņu izdalīju.
224 [Kabilē (Kld)].

25527.

Gulējsi meite,
Snaudusi māte:
Pārskrēja mūs' brāļi
Bez dāvanu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

25528.

Ira ira mūs' māsiņa,
Ira pūru darījuse:
Apdalīja svešus ļaudis,
Vēl palika bāliņam.
121 [Gulbenē (Md)], 281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)], 283 [Kroņa Vircavā (Vircavas pag. Jg)].

25528v1.

Apdalīju svešus ļaudis,
Vēl atlika dāvaniņas,
Vēl atlika dāvaniņas
Jaunajai māsiņai.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

25529.

Ir meitiņa adījusi,
Ir Dieviņš palīdzējs:
Apdalīja svešus ļaudis,
Vēl palika pūriņā.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

25530.

Jāj, brāli, sētā,
Nes vēsti mātei:
Pietrūka tautas,
Atlika veltes.
231 [Stendē (Stendes pag. Tl)].

25531.

Ko bij manim nu darīt,
Ko bij visu nedarīt?
Kas bij manā pūriņā,
Viss tautām piederēja.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

25532.

Māmiņ, tautas izpaļāja
Visu tavu darījum':
Citu rupju, citu zilu,
Citu melnu, nemazgātu.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

25533.

Ne par lietu es izdevu
Savu skaistu darījumu, -
Par to mazu tautu dēlu
Kā par sila sirsenīti.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)], 90 [Lodē (Kusas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

25534.

Ne par lietu es izdevu
Savu skaistu darījumu, -
Par to vecu tautu dēlu
Kā par praula gabaliņu.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)], 104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Kā par velti es atdevu
Savus dailus gabaliņus, -
Par veco tēva dēlu
Kā par vecu ozoliņu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

- 284 -

2. Snātnīt' mana, villānīte,
Nepatiesi izdodama
Par to vecu tautu dēlu
Kā par praula gabaliņu.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

25535.

Ne svētdienas nesvētīju,
Ne saulīti norietam;
Uz tautāmi visi grēki, -
Valkā manu darījumu.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

25536.

Jem par labu, sveši ļaudis,
Kāds kuŗami gadījās:
Izaugdama nistaigāju,
Jums rociņas mēredam.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

25537.

Ņemiet, tautas, nepeliet,
Labs ir drēbes gabaliņš;
Tumsā vērpu, neredzēju,
Kāds iznāca, tādu laižu.
112 [Cirstos (Cirstu pag. C)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Nepeliet, sveši ļaudis,
Manas rupjas dāvaniņas:
Tumsā vērpu vakarā,
Kāds man nāca, tādu laidu, -
Sīva mārša, bargs bāliņš,
Neļauj skalu dedzināt.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

2. Pateiciet, dieverīši
Kāds kuŗam gadījās:
Tumsā vērpu, tumsā šļūcu,
Kāds tas nāca, tādu laidu, -
Sīva mārša, bargs bāliņis,
Neļauj skalu dedzināt.
270 [Ozolu muižā (Ozolnieku pag. Jg)].

25538.

Nepeļat, sveši ļaudis,
Melnas manas dāvaniņas;
Būtu baltas izmazgājse,
Teiktu vecas, novalkātas.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

25539.

Nesmādējat, sveši ļaudis,
Māršas dotas dāvanīnas:
Baltas bija balinātas,
Upēi tīras izskalotas.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

25540.

Nesmejat, sveši ļaudis,
Ka man bāli dzīpariņi:
Grāvju grāvjus izstaigāju,
Maraniņu meklēdama.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

25541.

Nesmejiet, sveši ļaudis,
Ka man bāli dzīpariņi:
Maza mana roka bija,
Bāli mani dzīpariņi.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

25542.

Nesmejat, jūs tautieši,
Ka man mazas dāvaniņas:
Mazas manas avitiņas,
Mazas manas dāvaniņas.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

25543.

Paldies saku māmīnai
Par to agru cēlumīnu:
Koši tautas apdalīju,
Koši savus bālelīnus.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

25544.

Piedod, Dieviņ, meitai grēkus,
Meita liela grēciniece:
Svētdien pūru piedarīja,
Darba dienu izdalīja.
1311 [Apē (Vlk)].

25545.

Pilnu lēju, tukšu dzēru
Zaļ' ozola biķerīti;
Pilnu vedu sav' pūriņu,
Tautās tukšu izdāvāju.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

25546.

Plikvēdeŗi apveltīti,
Palik' pāri veltāmais:
Palik' cimdi, palik' zeķes,
Palik' raibi prievitīni.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

25547.

Prasiet, tautas, prasiet, tautas,
Kam vajaga, kā vajaga,
Kam vajaga linu kreklu,
Kam balto vilnainīšu.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

- 285 -

25548.

Prasiet, tautas, prasiet, tautas,
Kam vajaga, kam vajaga:
Vēl manai māsiņai
Puspūriņa linu kreklu.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

25548¹.

Pūriņ' manu i pūriņu,
Dažas dienas darījumu,
Tautiņās izdalīju
Vienā rīta cēlienā.
20 [Krapē (Krapas pag. Rg)].

25549.

Saka tautas precēdamas,
Pūra liela nevajag;
Kad aizgāju, tad nosedza
Ir no virsas vilnānīti.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Saka tautas precējot:
Mums nenieka nevajag.
Kad noveda, tad nosedzu
No muguras villeniņu.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

25550.

Simtu priežu dedzināju,
Sev pūriņu darīdama;
Ne skaliņš neizdega,
Kad pūriņu izdalīju.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Simtiem skalu naktīm dega,
Kad pūriņu darināju;
Ij skaliņš neizdega,
Kad pūriņu izdalīju.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

25551.

To vietiņu nodancoju,
Kur pūriņu izdalīju;
Dod, Dieviņi, tai vietā
Atkal citu piedarīt!
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

25552.

Vadzī, tautas, nekariet
Mūs' māsiņas dāvaniņas,
Ietiņat villainē,
Liekat pūra dibinā!
197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].

25553.

Vēlējos šo dieniņu
Žem eglītes patupējse;
Šo dieniņu izdalīju
Dažas dienas krājumiņu.
226 [Kandavā (Tl)].

25554.

Velc, tautieti, savus svārkus,
Liec manā pūriņā!
Es izdevu tevis dēļ
Savas baltas vilnānītes.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

★

48084.

Adu cimdus dziedādama,
Sev rociņas saldēdama.
Dziedādama saadīju,
Raudādama izdalīju;
Raudādama izdalīju
Siltā tautu istabā.
545 [Krustpils D apr.].

48085.

Bij aitiņa, bij villiņa,
Nav māmiņas, kas darīja.
Pūrā liku dziedādama
Baltas vilnas kodaliņu;
Raudādama izdalīju
Vīramātes meitiņām.
391 [Sinoles Vlk].

48086.

Ai Dieviņi, ko darīt,
Visu pūru izdalīju!
Nav pašai cimdu zeķu,
Nav lielāji lakatiņa.
396 [Skrīveŗu Rg].

48087.

Aizamirsa, aizamirsa -
Kas jau mun aizamirsa?
Aizsamirsa lina krekli
Pašā pūra dibinā.
127 [Grostonas Md].

48088.

Bij meitiņa adījuse,
Bij dieveris palīdzējis:
Apdalīja plikvēdeŗus,
Vēl atlika pūriņā.
200 [Kuldīgas Kld].

48089.

Bitītei, meitiņai,
Tām abām viena laime:
Bitīt' savu krājumiņu
Baznīcā dedzināj',
Meitiņ' savu krājumiņu
Izdal' vienā vakarā.
23 [Ārlavas Tl].

- 286 -

48090.

Es redzēju māmiņai
Nemīlīgu vedekliņu:
Rokā veltes noturēja,
Neiebāza azotē.
127 [Grostonas Md].

48091.

Es savu māsiņu
Vairs nedziedāšu:
Māsa man iedeva
Kaziņas saiti;
Pāriešu mājās,
Piesiešu kazu.
129 [Gudenieku Azp].

48092.

Kas būs cimdus adījus(i)
Pa manaji rociņaji?
Kas būs kreklus izšuvusi
Pa manam augumam?
198 [Krustpils D].

48093.

Kas no mana audumiņa,
Kas no roku saldējuma?
Kā putēt izputēja
Vienu rītu tautiņās.
198 [Krustpils D].

48094.

Kas no mana adījuma,
Kas no pirstu deldējuma?
Izkaisīju tautīnās,
Zirga sūdus dāvādama.
605 [Skolas].

48095.

Kur, tautieti, tavi radi? -
Krēsli viena istabā.
Man atlika dāvaniņa
Pašā pūra dibenāja.
94 [Dunikas Lp].

48096.

Kur, tautieti, tavi radi? -
Mums atlika dāvaniņas.
Vai mēs savas dāvaniņas
Žoga mietā kabināsim?
282 [Nīcas Lp].

1. Kur, tautieti, tavi radi?
Man atlika dāvaniņas.
Vai es iešu tevis labad
Žoga mietiem dāvināt?
355 [Rucavas Lp].

48097.

Kur, tautieti, tavi radi? -
Man atlika dāvaniņa.
Tavi radi pavārtē
Zilu kazu dalījās;
Cits grib ragu, cits grib nagu,
Cits grib ļipu paturēt.
282 [Nīcas Lp].

1. Kur, brālīti, tavi radi?
Man atlika pūriņā.
Tavi radi eglienā
Zilu kazu dalījās.
39 [Bārtas Lp].

48098.

Māmiņ, tavu darījumu
Sveši ļaudis izpaļāj(a);
Citu rupju, citu smalku,
Citu balši nevelēt(u).
373 [Sarkaņu Md].

48099.

Māsiņas, pazaglītes,
Manu pūru izzagušas:
Manu pūru atslēgušas
Ar vītola žagariņu.
235 [Litenes Md].

48100.

Meita pūru izdalīja,
Mātes acis neredzēj';
Mātes acis apgulušas
Apakš zaļas velēniņ's.
112 [Ezeres Kld].

48101.

Nāc, Jānīt, paskaties,
Kā pūriņu izdalīja;
Nepārmet dzīvodams,
Ka pūriņa man nebija.
322 [Praulienas Md].

48102.

Netikle māte,
Netikle meita:
Pietrūka dāvanu,
Atlika tautu.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld], 353 [Rubas (Reņģu) Jg].

- 287 -

48103.

Paldies, māsiņa, par kazas saiti,
Pāriešu mājās, piesiešu kazu.
40 [Basu (Bases) Azp].

48104.

Paldies saku Dieviņam,
Dabūj' vīru bez māmiņas,
Bez īstiem bāliņiem.
Nevaj'g zeķes, nevaj'g cimdus,
Nevaj'g raibas villainītes.
605 [Skolas].

48105.

Paldies saku māmiņai
Par to agru cēlumiņu;
Es kaunāi nepaliku
Tautu galda galiņā:
Bij tautāmi izdalīti,
Vēl pašai atlikās.
112 [Ezeres Kld].

48106.

Pieci gadi pūru loku,
Tīnes, lādes pielocīju;
Kad aizgāju tautiņāsi,
Pa vienam iztukšoja.
396 [Skrīveŗu Rg].

48107.

Pūriņ manu, i pūriņu,
Dažas dienas darījum(u);
Tautiņās izdalīju
Vienai rīta cēlienei.
224 [Lielvārdes Rg].

48108.

Smalki lini, balti lini,
Kamēr pūru pielocīju;
Vēl smalkāki, vēl baltāki,
Kad pūriņu izdalīju.
262 [Meirānu Md].

48109.

Tas mans brālītis,
Kas man deva;
Trīs gadus par tevi
Dieviņu lūgšu.
129 [Gudenieku Azp].

48110.

Tautas, dusmas neturati,
Kas dāvanas nedabū!
Ne ik gadi lini auga,
Ne ik gadi avetiņas;
Pa gadami lini auga,
Pa gadami avetiņas.
605 [Skolas].

48111.

Tautu meitas izdalīja
Pumpučaiņa dāvaniņas;
Uz pumpučas pakāpos,
Redzu tautas smejamies.
398 [Skrundas Kld].

48112.

Vai kaŗā aizgājuši
Tautu dēla bēleniņi?
Es savam pūriņam
I kaudzīšu nenoņēmu.
241 [Lubānas Md].

48113.

Vai vilks izrēja
Tautieša radus?
Pietrūka radīnu,
Atlika pūrīna.
39 [Bārtas Lp].

48114.

Vysta, ūlu nūdējus(e),
Vysu dīnu kladzinoj;
Es poureņu izdalēju,
Ni vuordeņa nasacēju.
44 [Bebrenes Il].

48115.

Zaļa čūska, melna dzilna
Caur akmeni diegu vēra;
Tā izvīla meitai pūru
Pirmo nakti klātguļot.
80 [Daugmales (Līves-Bramberķes) Rg].

★

19. Ziedo malas

a) Ceļā uz līgavaiņa mājām

25555.

Kad es gāju tautiņās,
Katram savu ziedu devu:
Priedei cimdus, eglei zeķes,
Ābelei villainīti,
Mazajam kārkliņam
Pa pārim prievetiņu.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

1. Ozolam kreklu devu,
Liepiņai villainīti,
Sīkajiem kārkliņiem
Pa dzīpara galiņam.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 288 -

25556.

Plikdirsi āzveda
Gar nama duru,
Nedeva prievītes,
Ne kukulīša.
197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].

25557.

Visi krūmi, žagariņi
Gaida mana puškojot:
Citam cimdi, citam zeķes,
Paeglītei vilnānīte.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

b) Vispārīgi apcerējumi, tautu sētu apstaigājot un ziedojot

25558.

Šorīt sārkana
Saulīte lēca,
Nu mūsu māsiņa
Dzīparus kaisa.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)], 217 [Ārlavā (Ārlavas pag. Tl)].

1. Šorīt sarkana
Saulīte leca;
Būs mūs' māsiņai
Sarkani prieviti.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

2. Šorīt sarkana
Saulīte lēca;
Šorīt sarkanus
Dzīparus mētā.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

25559.

Dari, mans brālīti,
Daudz stāģelīšu,
Lai tautu meitiņa
Daudz tērējās.
226 [Kandavā (Tl)].

25560.

Dievaina dievaina
Tautiņu sēta:
Kur kāju spēru,
Tur zieda vajag.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

25561.

Es šķitu lapsīti
Gumbājam;
Tā tautu meitiņa
Maliņas meta.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

1. Redzēju lapsiņu
Lingājam;
Tā nav lapsiņa,
Tā mūsu māsiņa,
Tā mūsu māsiņa
Pūriņu dala.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

25562.

Ķizi ķizi tautām,
Pietrūka stāģu,
Pietrūka stāģu,
Atlika dāvanu.
226 [Kandavā (Tl)].

25563.

Met, māsiņa, prievitiņu
Tievu tievu, gaŗu gaŗu!
Prievitam liela slava
Par visām dāvanām.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

25564.

No tālienes jau pazina
Kur ievesta mūs' māsiņa:
Visa māja piemētāta
Ar mēļiem dzīpariem.
210 [Popē (Popes pag. Vp)].

25565.

No vārtiem jau pazinu,
Kur ievesta mūs' māsiņa:
Visi vārtu stabu gali
Dzīpariem nomētāti.
220 [Dursupē (Zentenes pag. Tl)].

25566.

Papriekšu māršiņa
Ziedodama,
Pakaļ māsīca
Lasīdama.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

1. Nu iet vedekla
Diršļādama,
Vīramāte pakaļ
Ošļādama.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

2. Vedekla gāja
Kaisīdama,
Māsīca pakaļ
Lasīdama.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)], 344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 289 -

25567.

Sveši ļaudis pievijuši
Šādu tādu skuju būdu,
Gribēdami izdodam
Manu skaistu darījumu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

25568.

Tautu dēlis sabūvējis
Būdu būdas galiņā,
Savu elli pildīdams,
Mūs' māsiņu tukšīdams.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

25569.

Vadā mani sveši ļaud's
Pa visiemi slustūžiem,
Taju pašu i vildami
Māmaļiņas darījumu.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

25570.

Vadā mani tautu dēls
Pa tiem cūku celiņiem,
Savas būdas rādīdams,
Manu pūru kratīdams.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

25571.

Vai tā mana brāļa sieva
Kazas vien ganījuse?
Kuŗu duru daiedama,
Uzmet kazas pineklīti.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

c) Ziedo govju, aitu, zirgu staļļus un cūku kūti

25572.

Parād' man, vīramāte,
Kuŗa mana vīra govs!
Kuŗa mana vīra govs,
Tai es likšu raibas zeķes.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Nāc, parādi, vīramāte,
Kur tās mana vīra gov's,
Lai es viņas noziedoju
Ar ziediņu ziediņiem.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

25573.

Ziedo, mārša, ko ziedo,
Ziedo labi govju stalli:
Tur tu šķirsi govis vēršus,
Visu mūžu dzīvodama.
197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].

1. Ziedo, mārša, ko ziedo,
Ziedo manu govju kūti:
Te tu kopsi tās gotiņas,
Visu mūžu dzīvodama.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

25574.

Veltē, māsiņ,
Sov' govu stalli:
Dieviņš tevi apveltēs
Ar raibām gosniņām.
222 [Garlenē (Vandzenes pag. Tl)].

25575.

Ziedo, mārša, ko ziedoji,
Ziedo labi aitu stalli:
Tur tu cirpsi aitas, aunus,
Visu mūžu dzīvodama.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

25576.

Parād' man, vīratēv,
Kuŗš būs mana vīra zirgs;
Kuŗš būs mana vīra zirgs,
Tam es likšu raibus cimdus.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Nāc, parādi, vīratēvs,
Kur tie mana vīra zirgi,
Lai es sava vīra zirgus
Ar ziediem noziedoju.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

25577.

Ziedo, mārša, ko ziedoji,
Ziedo labi zirgu stalli:
Tur tu brauksi kumeliņus,
Visu mūžu dzīvodama.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

25578.

Aud, māsiņa, prievitiņu
Tievu tievu, gaŗu gaŗu:
Visi tautu cūku staļļi
Gaida tevi puškojam.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

25579.

Liec, māsiņa, āžam cimdus,
Cūkkūtei gaŗas zeķes;
Citu gadu šādu laiku
Āža, cūku vajadzēs.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

25580.

Met, māsiņ, raibus cimdus
Cūkkūtiņas dibenā,
Lai tev auga dzīvojot
Rimti raibi sivēniņi.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

- 290 -

1. Met, māsiņa, kur mezdama,
Cūkkūtī raibus cimdus,
Cūkkūtī raibus cimdus,
Tad būs raibi sivēniņi.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

25581.

Puško, mārša, ko puško,
Puško brāļa cūkkūtiņu:
Uz tiem cūku celiņiem
Cūku dievs utījās.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

25582.

Puško, mārša, ko puško,
Puško savu cūkkūtiņu:
Citu gadu šādu laiku
Sivēniņa vajadzēs.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

d) Ziedo klēti, riju, pirti

25583.

Ziedo, mārša, ko ziedoji,
Ziedo labi klētes durvis:
Tur tu bērsi miežus rudzus,
Visu mūžu dzīvodama.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

25584.

Es neiešu rijas kult,
Es rijiņu aizmaksāju;
Lai kuļ riju dievertiņi,
Jaunākās māsīciņas.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

25585.

Rijiņa danco
Uz vienas kājas,
Redz mani, jauno
Kūlējiņu.
Nedanco, rijiņ,
Neiešu kulti,
Es tev, rijiņ,
Aizmaksāšu!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

25586.

Ziedo, mārša, ko ziedoji,
Ziedo labi rijas durvis:
Tur tu kulsi miežus rudzus,
Visu mūžu dzīvodama.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

25587.

Apgŗāvu tautiešam
Akmeņa pili;
Jauns mans svainītis,
Lai dara citu.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

1. Mēs diž' darbiņ'
Padarej':
Apgāž tautām
Akmiņ' pil'.
353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

25588.

Ziedo, mārša, ko ziedo,
Ziedo savu pirtes taku:
Te tu iesi pirtiņā
Grūtajāsi dieniņās.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

25589.

Ziedo, mārša, ko ziedo,
Ziedo savu pirtes taku:
Tur tu pērsi dēlus meitas,
Visu mūžu dzīvojot.
190 [Kuldīā].

25590.

Veltē, māsiņa,
Savu pirtes taku:
Svēta Māŗa tev' veltēs
Ar dēliem, ar meitām.
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

e) Ziedo aku vai avotu, upi, velētavu

25591.

Ziedo, mārša, ko ziedo,
Ziedo savu akas taku:
Tur tu smelsi ūdentiņu,
Visu mūžu dzīvodama.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

25592.

Trīs upītes strauji skrēja
Caur bāliņa pagalmiņu.
Vienā dzēra raibas govis,
Otrā sirmi kumeliņi,
Tai trešā upītē
Jaunā mārša mazgājās.
Es tev lūdzu, jaunā mārša,
Bez ziediņa nepamet, -
Ja tev nav citu ziedu,
Met sarkanu dzīpariņu!
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

- 291 -

25593.

Negaidi, beņķīt,
Velētājas!
Es tavu godiņu
Aizmaksāju.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

f) Ziedo nama un istabas vietas un lietas: maltuvi, ungunskuru, maizes abru un lizi u. t. t.

25594.

Ai ai sveši ļaudis,
Kādas jūsu dzirnaviņas:
Kā cālīti ēdināju
Pa vienam graudiņam.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

1. Es tās tautu dzirnaviņas
Kā gailīti ēdināju;
Bāleliņa dzirnavām
Sen būt' sieku samaluse.
18 (Kliģenē).

2. Nava lāga, nava lāga
Tautu dēla dzirnutiņas:
Kā gailīti ēdināju
Pa vienam graudiņam.
359 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

25595.

Izmalu dzirnus,
Pārlauzu milnu,
Lai manu māsiņu
Nemaldināja.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

25596.

Lieku māli uz dzirnām,
Lieku baltu vilnānīti;
Kas mālīti ritināja,
Lai ņem baltu vilnānīti.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

1. Liku māli uz dzirnām,
Liku baltu lakatiņu;
Kas grib manu māli malt,
Lai ņem manu lakatiņu.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

2. Liku sieku uz dzirnavām,
Klāju baltu villānīti;
Kas samala rudzu sieku,
Lai ņem manu villānīti.
1253 [Kroņa laicenē].

25597.

Mēs tautu kuņiņu
Nočuinījām,
Lai mūsu māsiņu
Nemaldināja.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

25598.

Ziedo, māsa, ko ziedo,
Ziedo savas dziernutiņas:
Tur tu malsi miežus rudzus,
Visu mūžu dzīvodama.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

25599.

Māsai guns neliedzat,
Māsa guni aizmaksāja,
Māsa guni aizmaksāja
Ar baltām zeķītēm.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Vīramāt, vīramāt,
Līzei gunis neliedziet,
Līze guni aizmaksāja
Ar raibiem cimdiņiem.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

25600.

Ziedo, mārša, ko ziedoji,
Ziedo labi ugunskuri:
Tur tu korsi uguntiņu,
Visu mūžu dzīvodama.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

25601.

Maizes kvāšņa priecājās,
Atved jaunu dūcītāju.
Ko, kvāšņiņ, priecājies,
Tevi pašu nosēdēja!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

25602.

Veltē, māsiņ,
Savu maizes lizi,
Te tev maizīte
Jācep būs!
232 [Talsos (Tl)].

- 292 -

25603.

Saproti, māsīna,
Kas veca tiesa:
Gailim prievīte
Par dziedāšanu.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

25604.

Appuško sav' durvtiņas,
Lai zied laime dzīvojot!
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

25605.

Vadzīts cīkstēja,
Dvielīti gaida;
Lukturis cīkstēja,
Cimdiņus gaida.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

★

48116.

Ai Dievu, Dieviņi,
Šī dārga vietiņa:
Kur kāju speŗu,
Tur zieda vajaga.
476 [Vecpiebalgas C].

48117.

Dirš, dirš, manu mās,
Lielāku kulu!
Vai vakar, aizvakar
Neēduse biji?
436 [Tirzas (Tirzas-Pils) Md].

48118.

Ienākdama, jauna mārša
Ko stāstīja, istabā?
Uguntiņa dobē stāv,
Nezināja samaksāt.
203 [Kurmenes B].

48119.

Ko, Anniņa, tu domāji,
Saimeniece taisījies?
Visas vietas apveltīji,
Raibā maška neveltīta.
386 [Sidgundas (Rikteres) Rg].

48120.

Ko tu velna pati dari,
Kad sētmaļu nepuško?
Kur iedama, tecēdama,
Met ziediņu sētmalī.
146 [Jaungulbenes Md].

48121.

Lukturis cīkstēja, cimdiņus gaidīja,
Necīksti, lukturi, dabūsi cimdus.
40 [Basu (Bases) Azp].

48122.

Met, māsiņa, ko mezdama, -
Cūkkūtī raibus cimdus;
Cūkkūtī raibus cimdus,
Lai lec raibi suvēnīni.
94 [Dunikas Lp].

48123.

Pušķo, māsa, ko pušķo,
Pušķo arī pirtes taku;
Tur tupēsi dēlus, meitas,
Savu mūžu dzīvodam'.
112 [Ezeres Kld].

48124.

Pušķo, māsa, ko pušķo,
Pušķo pirtes istabiņ':
Tur tev būs atsēsties
Gŗūtajos brītiņos.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

48125.

Sametit maņ, muoseņis,
Koč pa dīga galeņam!
Vysi tautu sātmaleiši
Gaida mani aizejūt;
Gaida leli, gaida mozi,
Gaida veci, gaida jauni.
579 [Viļāni Rz apr.].

48126.

Sametāti nu, māsiņas,
Pa dzīpara galiņam!
Jūs jau pašas labi zināt:
Tautu zeme jāpuško.
46 [Beļavas Md].

48127.

Vodoj mani sveša muotja
Pa vysim cyuku klāvim;
Sovu pyuru piļdēdama,
Munu pyuru tukšēdama.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

★

20. Vedekla klāj galdu ar savu galdautu

25606.

Dēlu māt, dēlu māt,
Glabā savu rīku drānu:
Nu uzklāja meitu māte
Savu plānu galdautiņu.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

- 293 -

25607.

Jemate zemē
Savus zirga deķus,
Lai sedza mūs' māsa
Linu galdautiņus!
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

1. Jemate zemē
Linu galdautiņus,
Lai sedza tautu meita
Savus zirga deķus!
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

2. Ņem zemē, dēlu māte,
Savus mellus zirga deķus,
Lai uzklāja mūs' māsiņa
Sav' plāmišu galda drānas!
202 [Striķos un Saldū (Zvārdes un Saldus pag. Kld)].

3. Vāk, māte, zemē
Savus zirgu deķus,
Lai klāj māsiņa
Savus plānus autus!
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

25608.

Tautu meita galdu klāja,
Abas rokas pakausī;
Kā nebūs pakausī,
Tapināti galdautiņi!
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

1. Tautu meita galdu klāja,
Nagus cirta pakausī;
Kā necirta pakausī,
Tapinātas galda drānas!
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

★

48128.

Es apsedžu sov' gaļdeņu
Ostoņneiti paladzeņu;
Aizjyudz man, tautu dāls,
Ostoņdanci kumeleņu!
143 [Jāsmuižas D].

48129.

Sjadz, mameņi, tu gaļdeņi
Ar tū lynu paladzeņi;
Lai tai muna dzeive kluojas
Kai tys boltys paladziņš.
314 [Pildas Ldz].

★

21. Naudas mešana un dāvanu došana

a) Līgavu "pušķo", t.i., izdevu namā līgavas radi un tuvinieki met naudu un dāvanas pūra "kaudzei"

25609.

Ai īsto bāleliņ,
Sēdies galda galiņā:
Tev bij mest zelta naudu,
Tiem citiem sudrabiņa.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)], 36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

1. Vecākais bāleliņ,
Tev bij manam tēvam būt,
Tev bij mest zelta naudu,
Lai mel citi sudrabiņa.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

2. Visvecais tēva brāl,
Sēdies galda galiņā:
Tev jāmet zelta nauda,
Iz sidraba lasīdam.
54 [Limbažos (Limbažu pag. Vlm)].

25610.

Bāliņi bāliņi,
Griez kali priekšā:
Nu prasa māsiņa
Sudrabiņa.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

25611.

Brālīti brālīti,
Griez kali priekšā:
Tevi māsiņa
Panākstos sauca.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

25612.

Bāliņš gāja pieguļā,
Māsa deva paladziņu;
Kad iet māsa tautiņās,
Bāliņš bēra sidrabiņu.
1253 [Kroņa laicenē].

25613.

Būt' man viena māsa bijsi,
Es tai jātu panāksnos;
Es tai mestu zelta naudu,
Iz sudraba lasīdams.
114 [Biksejā (Blomes pag. Vlk)].

25614.

Iešu, iešu, kā neiešu,
Māsiņai panāksnos;
Mešu, mešu, kā nemešu,
Divi zelta gabaliņi.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

25615.

Es pūriņu piedarīju
Līdz maliņu maliņām;
Tēva radi, mātes radi
Lai kaudziņu darināja.
215 [Ugālē (Ugāles pag. Vp)].

- 294 -

1. Pilns pilns mans pūriņš,
Uzkaudzītes vien vajag.
Tēvamāsas, krustamātes,
Uzkaudzīti dariniet!
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

25616.

Īstais brāli, īstais brāli,
Met sudraba gabaliņu,
Sauc rītāi, vakarāi:
Pūt, māsiņa, uguntiņu!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

25617.

Jau man bija gana gana,
Vēl man gana vajadzēja:
Jau man bija pilns pūriņš,
Vēl kaudzītes vajadzēja.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

25618.

Kā māsa klausīja,
Tā brāļi meta:
Kad pirti kūra,
Tad kreklu velēja;
Kad putru vira,
Tad traukus mazgāja.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Tā, bāliņi, maksājiet,
Kā māsiņa pelnījusi:
Kad bāliņš pirti kūra,
Tad māsiņa velējās.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

25619.

Kas īstie bāliņi,
Pa divi dāldeŗi;
Kas pusbāliņi,
Pa dāldeŗami.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

1. Īstie bāliņi
Pa divi dāldeŗi;
Kas kāda nozare,
Pa vienu dālderi.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

25620.

Krustamāte, krustamāte,
Sarkanā dzīpariņa!
Ja nedosi dzīpariņa,
Es aiziešu raudādama.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

25621.

Maksājiet, bāleliņi,
Kā māsiņa pelnījuse:
Bez saulītes tīrumā
Brāļa linus ravēdama.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

25622.

Met papriekšu, saimeniece,
Tu papriekšu sūtītāja,
Sauc, gultāi gulēdama:
Celies, Grieta, govju slaukt!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

25623.

Meta, meta brālīši,
Netika čupiņš;
Kad meta māsiņas,
Tad tika čupiņš.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

1. Meta brāļi, meta svaiņi,
Ne pusēi nepiemeta;
Metīs māsas, vedekliņas,
Ar kaudzīti piemetīs.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

2. Meta, meta brālīši,
Nekā netika;
Ka meta māsiņas,
Pacēlās kuliņš.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

25624.

Metat, brāļi, metat, brāļi,
Tai māsiņai daudz vajag,
Tai māsiņai daudz vajag,
Svešu zemi staigājot.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Met, bāliņu, daudz naudiņas,
Viena pati mūs' māsiņa;
Tai vajaga daudz naudiņas,
Tāļu ceļu staigājot,
Tāļu ceļu staigājot,
Tautiņāsi dzīvojot.
12 [Gaŗkalnē (Ropažu pag. Rg)].

2. Metat naudu, metat naudu,
Tai māsai daudz vajag,
Gaŗu ceļu staigājot,
Ilgu mūžu dzīvojot.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

25625.

Metat naudu, bālenīni,
Nemetat skaitīdami,
Kā māsīna neskaitīja,
Jūsu kreklus velēdama.
1191 [Ēveles draudzē].

- 295 -

25626.

Metat naudu, bāleliņi,
Nemetat skaitīdami:
Māsa soļus neskaitīja,
Jums iedama druviņā.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Es savai māsiņai
Neskaitītu naudu devu,
Kā manai māsiņai
Neskaitīti soļi bija.
45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)].

25627.

Palīdziet, citas māsas,
Man vairs daudz nevajaga:
Puspodiņa vien vajaga
Sarkanā dzīpariņa.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

1. Palīdziet, bāleliņi,
Daudzi jau nevajaga:
Puspodiņa vien vajaga
Rīgā pirktu dzīpariņu.
20 [Krapē (Krapas pag. Rg)].

25628.

Palīdzate, citas māsas,
Tai vienaje māsiņai,
Palīdzate sīkus rakstus
Jele klēpja dižumiņu!
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

25629.

Sametiet, bāleliņi,
Māsiņai kurpju naudu:
Gaŗš ceļš, dziļa ziema,
Māsai tālu jāceļo.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

1. Sametiet, bāleliņi,
Māsiņai ceļa naudu;
Ni kājiņas vairs ausiet,
Ni pastalu taisīsiet.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

25630.

Sametiet, bāleliņi,
Pa pūram tīru rudzu,
Kam jūs mani iedevāt
Lācauziņu arājam!
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)], 294 [Grantelē (Iecavas pag. B)], 295 [Grienvaldē (Zālītes pag. B)].

25631.

Sametiet, jūs māsiņas,
Pa dzīpara galiņam:
Piln' istaba svešu ļaužu,
Visi gaida veltījam.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

25632.

Sametiet, jūs māsiņas,
Pa dzīpara galiņam:
Visi tautu sētmalīši
Gaida mani puškojam.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

1. Metiet, māsas, pa cimdam,
Pa dzīpuru galiņam:
Visas tautu sētmalītes
Gaida mani puškojam.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

25633.

Sametat nu, māsiņas,
Pa dzīpara galiņam:
Zieda grib tautu nams,
Zieda tautu istabiņa.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

25634.

Še, māsiņa, linu kreklis
Ar pakulu piedurknēm;
Kaut gaidījse citu gadu,
Tad būt' linu piedurknītes.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

25635.

Še, māsiņ, linu kreklis,
Kam nejēmi vakaros;
Būt' jēmuse vakaros,
Segtum baltu vilnānīti.
314 [Kroņa Elkšņu pagastā (Elkšņu pag. Jk)].

25636.

Še, māsiņ, linu kreklis,
Kam tu gāji šoruden;
Būt' gaidījse cita gada,
Tad dabūtu vilnānīti.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

25637.

Še, māsiņ, pieci mārku
Par to tavu klausījumu;
Ne aiz mani malti gāji,
Ne aiz mani druviņā.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Še, meitiņa, villainīte,
Ne tu biji pelnījus':
Cik tu manim maltu gāji.
Cik manā druviņā?
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

- 296 -

25638.

Še, māsiņa, sīka nauda
Ar visām drabuškām:
Ne tu man druvā gāji,
Ne krekliņu izvelēji.
1311 [Apē (Vlk)].

1. Še, māsiņ, sīka nauda
Ar visām drusciņām:
Ne man vairs druvā iesi,
Ne krekliņus izvelēsi.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

25639.

Še, māsiņa, cimdu pāris,
To es tevi pašķiņķuju;
Citu gadu šādu laiku
Šķiņķuj mani atpakaļ!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

25640.

Še, meitiņa, dālderītis,
To es tevim pašķiņķoju;
Būt' ilgāk dzīvojusi,
Būt' vēl otru dabūjusi.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

25641.

Stāvat, brāļi, plāniņā,
Nestāvat maliņā,
Maksājat māsiņai
Dziļu dubļu bridumiņu!
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Stāvi, mārša, vidū plānu,
Nelokies maliņā;
Dod manām māsiņām
Šīs vasaras gājumiņu!
224 [Kabilē (Kld)].

25642.

Tēvamāsa, krustamāte,
Stājies galda galiņā!
Tev bij man sagšu mest
Zeltītiem ielokiem.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

b) Panāksnieki met naudu jaunajam pārim kāzu namā

25643.

Panāksnieki panāksnieki,
Taisāties naudu mest!
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

1. Panāksnieki panāksnieki,
Lasāties, lasāties!
Lasāties, lasāties
Māsiņai naudu mest!
353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

25644.

Sēžaties, sveši ļaudis,
Ceļaties, bāleliņi,
Meklējiet sīku naudu
Pa visām šķirbiņām!
245 [Jaunpilī (Jaunpils pag. Tk)].

25645.

Parādiet, sveši ļaudis,
Kur brūtei īstais brālis,
Lai sēž galda galiņā,
Lai met baltus dalderiņus!
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

25646.

Sanāk, sanāk, panāksnieki!
Še ir sūrs, še ir salds.
119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)].

25647.

Metat naudu, panāksnieki,
Nelūkojat kāziniekus!
Gan mēs paši metīsim,
Kad mēs laiku redzēsim.
128 [Lugažos (Lugažu pag. Vlk)].

25648.

Bālīšam netīk
Naudiņu dot.
Kā bija lustīgs
Panāksnos iet!
2071 [Ancē (Ances pag. Pg)].

25649.

Brūtes brālīti,
Naudiņas mestu!
Tu nāci māsiņai
Panākšņos.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

25650.

Dzeltāns bija kāzu galds,
Vai no medus, vai no alus?
Kā dzeltāns tas nebija,
Brāļi meta zelta naudu.
48 [Alojā un Lielsalacā (Alojas un Salacas pag. Vlm)].

25651.

Griežat, panāstni,
Kalītes priekšā,
Metat māsiņi
Cepuŗu naudiņu!
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

- 297 -

25652.

Metat naudu, bāleniņi,
Nemetat skaitīdami:
Māsiņai vajaga
Ratiņa naudu.
48 [Alojā un Lielsalacā (Alojas un Salacas pag. Vlm)].

25653.

Jānīti, brālīti,
Naudiņas mest!
Es tavu krekliņu
Ziepītēm mazgāju;
Ūdeņa stopiņš
Vērdiņu maksāja,
Ozola vālīte
Pusdalderīša.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

25654.

Andrīt, brālīt,
Griez kali priekšā,
Nu tev māsiņa
Pagasta prasa!
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

25655.

Panaksnieki panaksnieki,
Metiet man baltu naudu;
Kā es jums tautiņās [bāliņos]
Baltus kreklus izmazgāju!
102 [Saikavā (Saikavas pag. Md)].

25656.

Sametieti, brālēniņi,
Māsiņai katla naudu:
Es atradu dēla māti
Podā putru vārījam.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1. Sametiet, bāleliņi,
Māsiņai katla naudu:
Es redzēju dēla māti
Podā drānas mazgājam.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

25657.

Sanāca panāksni,
Kā jāšus atjāja;
Tiem tīk māsai
Naudiņu mest.
353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

25658.

Šaujat, brāļi, netaupāt
Savu zeltu, sudrabiņu:
Mūs' māsiņa netaupīja
Pusmūžiņa krājumiņu.
228 [Oktē (Vandzenes pag. Tl)].

25659.

Še, māsī, dālderīti
Ar visām druscīnām!
Dalderīša nežēloju,
Man māsīnas vēl žēlāk.
1191 [Ēveles draudzē].

25660.

Uzmeta panāksnieki
Sudraba naudu,
Sudraba naudu
Apaļu dālderi.
Ej, māsa, tirgē,
Pirc pirktus svārkus!
353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

25661.

Velc, māsī, dzīvodama
Ūzas galu galviņā:
Pats īstais bāleniņš
Piecu mārku vien uzmete.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

1. Brāļi naudas nesameta
Ne cepures jānopirk;
Tu, māsiņa, dzīvodama
Ūzu gurnu galvā mauksi.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

25662.

Brāļi klāja tautu galdu
Apaļim dāldeŗim,
Gribēdami sav' māsiņu
No tautām izvadot.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

★

48130.

Ai diženi panāksnieki,
Metat baltus sudrabiņus;
Metat baltus sudrabiņus,
Ko māsai klēti cierst.
Vedējiņi sametuši
Melnus vaŗa gabaliņus.
202 [Kurmāles Kld].

- 298 -

48131.

Bāliš uzmet nabag naud,
Kac, kac, bāliņ, kabatej,
Kac lab gabaliņ
Pēc sudrabiņ.
329 [Popes Vp].

48132.

Dod, Dieviņi, siltu sauli,
Lai atkusa naudas bedre!
Panāksnieki, nabadziņi,
Stiklus bēra kabatā;
Lai žvadzētu tiem stikliņi,
Lai domātu: tā naudiņa.
193 [Krapas Rg].

48133.

Īstais tē(v)s, īstais tē(v)s,
Dālderīši dālderīši!
Vai tik vien meita bij(a)
Kā par rubli klausījusi?
290 [Ogres C].

48134.

Jānīti, brālīti,
Naudiņas mestu,
Nu tev's māsiņa
Pagastā sauca.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

48135.

Kārlīti Kārlīti,
čubini maku,
Es savu jostavu
Izčubināju.
96 [Durbes Lp].

48136.

Kac, kac, Jāniņ,
Kac kabatā,
Kac lab gabal
Sudrab naud.
Ko tur vēl izkacis,
Kad nevaid ielicis.
17 [Ances Vp].

48137.

Krustatēvs, krustamāte,
Tie bij mani īsti radi:
Tie pirmie naudu deva
Dieva galda galiņā.
560 [Rīga ].

48138.

Liels vīrs nāca,
Lielu maku raisīja;
Dālderi vilkdams,
Vērdiņu izvilka.
74 [Cīravas Azp].

48139.

Lustīgs Kārlīts
Kāzās nākot,
čīkstēja naudiņa,
No maka velkot.
179 [Katriņas C].

48140.

Mani mīļi panāksnieki,
Grabinat, grabinat!
Ja navaid maciņe,
Grabinat pakause.
129 [Gudenieku Azp].

48141.

Met jel, Bērtuli,
Vēl vienu vērdiņu!
Vai tevi jods raus
Pa vienu vērdiņu?
129 [Gudenieku Azp].

48142.

Met, met rubuļs,
Nemet kapiks,
Le mās tierge
Pērk jon kumeliņ.
372 [Sarkanmuižas Vp].

48143.

Met jel mezdami
Māsiņas naudu!
Grašiņas, vērdiņi
Vedēja nauda;
Rubuļi, daldeŗi
Panāksnieku nauda.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

48144.

Metat, metat, atslēgas naudu!
Pimberis, zeseris nabagu nauda;
Rubulis, dalderis atslēgas nauda.
353 [Rubas (Reņģu) Jg].

48145.

Metat naudu, cik mezdami -
Īstais brālis dalderīti!
Tam bij lopu kopējiņa,
Tam bērniņa glabātāja.
90 [Drustu C].

48146.

Metat nu, panāksnieki,
Šūpuļa naudu;
Citu gad' ap šādu laiku
Šūpuļa vajadzēs.
3 [Adulienas Md].

- 299 -

48147.

Metat zelt, sudrabiņ,
Varu vien nemetat!
To jūs paš gan zinas,
Kas būs var metejam;
Grūt būs var metejam
Ar kājam māls mīcit.
17 [Ances Vp].

48148.

Metit, bruoļi, kū mazdami,
Muosai kromu īmetit!
Kai varēja guni kūrt,
Svātu reitu ganīdama.
465 [Varakļānu Rz].

48149.

Sametit jyus, bruoleiši,
Muoseņai škeiņa naudu!
Muoseņai vuorga dzeive
Bez bruoleišu škeiņa naudas.
278 [Naujenes (Maļonovas) D].

48150.

Sametit, bruoleleņi,
Muoseņai sķeiņa naudu!
Tautu leli teirumeņi
Bez šķeineiša navarēja.
143 [Jāsmuižas D].

48151.

Skatāties, sveši ļaudis,
Kā met māsas, bāleliņi!
Jums klausīs visu mūžu,
Jūs metiet vēl vairāk.
224 [Lielvārdes Rg].

48152.

Še, meitiņa, papīriņis,
To es tevim pašķiņķoju.
Būt' vēl ilgāk dzīvojusi,
Būt' vēl otru dabūjusi.
605 [Skolas].

48153.

Še, še, māsiņ, tev naudiņa
Ar visām drusciņām!
Ne krekliņu izmazgāji,
Ne autiņu izskaloji.
301 [Palsmaņa Vlk].

48154.

Šuku šuku, grabu grabu
Pa tū tukšu karmaniņu.
Kū tu besu grabynuoji,
Kad tu nikuo naīlyki.
182 [Kaunatas Rz].

1. Šuvu šuvu, grabu grabu
Pa tū tukšu kabateņ(u).
Kaida vylka grabynoj,
Ka vakar naīlyki?
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

48155.

Vāķaties, vāķaties,
Mani mīļi bāleliņi;
Vāķaties, vāķaties
Māsiņai naudu dot!
141 [Ivandes Kld].

1. Vāķatiese, bāleliņi,
Māsiņēje naudu meste;
Vaķatiese, vāķatiese,
Mani mīļi bāleliņi!
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

48156.

Velc, velc, Štradak,
Sav' maciņu ārā,
Liec savu rubuli
Pie mana daldeŗa.
267 [Mērsraga Tl].

48157.

Vysi mete, vysi mete,
Naskanēja, naskanēja;
Bruoleits mete, to skanēja
Divi zalta gabaleņi.
389 [Silajāņu Rz].

1. Vysi metja, vysi metja,
Naskanēja, naskanēja;
Bruoļi metja, tod skanēja
Pīci zalta gabaliņi.
326 [Preiļu D].

2. Vysi metja - naskanēja,
Naskanēja,
Ka NN metja,
Tod skanēja.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

★

c) Līgavaiņa radi, vedēji, kāzinieki met naudu un dāvanas

25663.

Vedējiņi vedējiņi,
Taisāties naudu mest!
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

- 300 -

25664.

Aizsēdusi netiklīte
Ar tautāmi aiz galdiņa,
Nu gaidīja ciema meitu
Cimdu, zeķu sametot.
3901 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

25665.

Dieveri dieveri,
Naudiņu mest!
Es tavu krekliņu
Ziepēs velēju;
Ziepīšu mārciņa
Pimberi maksāja,
Ozola vālīte
Pusdāldeŗa.
104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

25666.

Dindaļi dundaļi
Tie jauni vīri,
Visu laiku dundaļo
Pie viena graša.
Viens pats grasīts
Maka dubenē,
To pašu grabenē
Līdz gaiļa laiku.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

25667.

Dodiet, mīļi vedējiņi,
Sidrabiņa rubulīšus!
Kas dos tīru sidrabiņu,
Dabūs skaistu cimdu pāru.
108 [Veismaņu pagastā (Vaives pag. C)].

25668.

Es gan redzēju,
Ko Jozups meta:
Uzmeta vērdiņu
Līkām malām.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1. Es gan redzēju,
Ko Pēters meta:
Uzmeta dālderi
Grieztām malām.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

25669.

Es gan redzēju,
Ko Līze meta:
Uzmeta ielāpu,
Caurums vidū.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

25670.

Es gan zinu, es gan zinu,
Kas ar mani parādā:
NN parādā,
Nemet naudas sietiņā.
44 [Turaidā (Turaidas pag. Rg)].

25671.

Es nedevu māsiņai
Ar bitēm ozoliņu,
Labāk devu vedeklai,
Lai palika brāliņos.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

25672.

Grabināt, grabināt,
Mani mīļi vedējiņi;
Ja nevaid maciņā,
Pakasiet pakausē!
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)].

25673.

Kad Ediņa ganos gāja,
Stabulīte kulītē;
Nu gaidīja ciema meitu
Cimdu, zeķu sametam.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

1. Tā meitiņa ganos gāja,
Stabulītes taisīdama;
Nu gaidīja ciema meitu
Cimdus, zeķes sametam.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

25674.

Kāp uz cepļa, kāp uz cepļa,
Triju grašu metējiņš;
Sēd' aiz galda, sēd' aiz galda,
Dālderīša metējiņš!
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

25675.

Kas to rupju naudu meta,
Tam slavīte tāļu gāja;
Kas to sīku čīkstināja,
Tam slavīte pagaldē.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

1. Kas to naudu rupju meta,
Tam slavīte tāļu gāja;
Kas to smalku smalcenāja,
Tam sabira pagaldē.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

25676.

Maksājiet, Rīgas kungi,
Mazajiem ganiņiem:
Mazie gani vien ganīja,
Es pūriņu darināju.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

- 301 -

25677.

Maksājiet, sveši ļaud's,
Manu kāju āvumiņu:
Jūsu dēļ kājas āvu
Bez saulītes vakarā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

25678.

Maksājiet, sveši ļaudis,
Manu pirkstu badījumu:
Tur palika svētdieniņa,
Darba dienas launadziņš.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

25679.

Maksājiet, sveši ļaudis,
Manu roku saldējumu,
Manu roku saldējumu,
Manu nagu badējumu!
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

25680.

Maksājat, sveši ļaudis,
Manu roku saldējumu:
Sniegi sniga, lieti lija,
Es adīju raibus cimdus.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

1. Sniegi sniga, lieti lija,
Es adīju raibus cimdus.
Maksājiet, sveši ļaud's,
Manu roku saldējumu!
1181 [Dūres pagastā (Vlk)], 134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

25681.

Man nevaid goves, vēršu,
Lāci veda pagastā
Piekūst manas kājas rokas,
Tādu sundu vadājot.
213 [Zlēkās (Zlēku pag. Vp)].

1. Kungi sauca pagastā,
Vilku vedu saitiņā.
Kā rociņa nepiekustu,
Tādu lempi valkājot!
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

2. Vai Dieviņ, grūts mūžiņš,
Vilku vežu valdziņā;
Kā rociņas nepiekusa,
Tādu stuņģi stīvējot!
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

25682.

Met, Jānīti, reizē naudu,
Kam tik ilgi diņģējies?
Div' reizītes naudu meta,
Div' mēriņus gribēdams.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

25683.

Met, NN, tu mezdams,
Ko tik ilgi kavējies?
Vai naudiņa tev iebāzta
Pašā ķešas dibinā?
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

25684.

Met', meta kapeiku,
Uzmeta denežku;
Tā pate denežka
Pie pirksta pielipa.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

25685.

Metat mezdami
Virbiņu naudu:
Daži virbi pazuda,
Pūriņu lokot.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

25686.

Metiet zeltu, sudrabiņu,
Vaŗa naudas nemetiet:
Kas metīs vaŗa naudu,
Tas nekā nedabos.
317 [Lindē (Birzgales pag. Rg)].

25687.

Metiet zeltu, sudrabiņu,
Vaŗu vien nemetiet:
Vaŗa naudas metējam
Grūts mūžiņis dzīvojot.
216 [Ventspilī].

25688.

Metiet, metiet,
Vajaga vajaga,
Vajaga māsai
Katliņa naudas.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

25689.

Metiet, metiet,
Vajaga vajaga,
Vajaga māsai
Knipeļu naudas.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

- 302 -

25690.

Metati, metati,
Vajaga vajaga,
Vajaga māsai
Ziepīšu naudas.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

25691.

Metiet, metiet,
Vajaga vajaga,
Vajaga tēvam,
Vajaga mātei,
I tam pašam
Brūtgāna slaistam.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

25692.

Metat naudu, jauni puiši,
Kam jūs naudu tērējat?
Metat zeltu, sudrabiņu,
Vaŗa vieni nimetat!
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

25693.

Metat naudu, metat naudu,
Vaŗa naudas nemetat:
Vaŗa nauda, māla pika,
Tā rūsēja, tā pelēja.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

25694.

Metit, puiši, metit, puiši,
Naturit kārmynā:
Turēsit kārmynā,
Peles vilks midzinī.
425 [Dricēnos (Dricēnu pag. Rz)].

25695.

Metat, tautas, māsai naudu,
Cits no rita lienēdami;
Tā māsiņa pūru dara,
Dzīporiņus lienēdama.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

25696.

Metat, tautas, velšu naudu,
Negrabināt kabatiņu,
Kā māsiņa negrabina
Sava pūra dubeniņu.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

25697.

Metat, vedēji,
Ziepīšu naudu:
Es jūsu cimdus
Ziepītēs mazgāju.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

25698.

Mūs māršiņa dāvināja
Ar liniemi, pakulām;
Mēs māršiņu dāvinām
Ar to Rīgas sudrabiņu.
35 [Rembatē (Rembates pag. Rg)].

1. Mūs māršiņa dāvināja
Ar tiem linu palagiem;
Mēs māršai maksājām
Ar sudraba gabaliem.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

25699.

Jānīšam, brālīšam,
Naudas bedre aizsaluse,
Būt' Dieviņš lietu devis,
Lai atkusa naudas bedre.
- Paldiesi Jānīšam,
Nu deva, deva.
44 [Turaidā (Turaidas pag. Rg)].

1. Jānīšam, nabagam,
Naudas dobe aizsalusi.
Šodien spīd silta saule,
Vai tā vēl neatkusa?
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

25700.

Nebēdāji, jaunā mārša,
Būs sidraba dālderīši:
Pašā viesu istabāje
Sēž sidraba kalējiņš.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

25701.

Nu gaida tautiete
Grūžam, metam.
Ko pati darīja,
Ganos iedama?
Vienā rītā
Deviņi atmiegi,
No sola solā,
No beņķa beņķī;
Vispēc pabeidza
Krāsns dibināi.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

25702.

Palīdziet Jānīšam
Maka siksnas atraisīt:
Auksti pūta ziemeļ' vējš,
Makam siksnas aizsalušas.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

- 303 -

25703.

Palīdzati Pēteŗam
Naudas maku atraisīt;
Viņš būt' metis, būt' varējis
Naudas maku atraisīt.
12 [Gaŗkalnē (Ropažu pag. Rg)].

25704.

Palīdziet, sveši ļaudis,
Māsai pūru piedarīt,
Kam tik drīzi aizsēdāt
Brāļu galda galiņā.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

25705.

Pazinu Jānīti
Bagātu vīru:
Grašiņu meta,
Pie pirkstiem dalipa.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

25706.

Pazinu vedējus
Devīgus cilvēkus:
Ar visu saujiņu
Naudiņu meta.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

25707.

Piec' mārkas, seš' mārkas
Nabagu nauda;
Piec' rubļi, seš' rubļi,
Tā laba nauda.
44 [Turaidā (Turaidas pag. Rg)].

25708.

Priecīgas tautiņas,
Veltītes ņemdamas;
Skumīgas, bēdīgas,
Naudiņu mezdamas.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Priecīgi puisīši.
Kāzās gājēji,
Bēdīgi maciņa
Raisītāji.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

25709.

Redzu, redzu, protu, protu,
Kāzniekiem naudas žēl;
Aiz to lielu žēlumiņu
Nevar maku atraisīt.
128 [Lugažos (Lugažu pag. Vlk)].

25710.

čakarēt čakarē
Tas Andrīts kalītē.
Ko nu vellu čakarēji,
Ka nebiji ielicis!
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

25711.

Uzmeta Jurīts
Pusplēstas denežkas.
Griezies apkārt,
Met otru pusīti!
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

25712.

Uzmeta Jānītis
Vērdiņu vieni.
Ej, māsiņ, tirgē,
Dod nabagam!
353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

25713.

Vai mēs krāsni mūrēsami
Ar tiem vaŗa gabaliem?
Še vajaga sudrabiņa
Pie šiem vaŗa gabaliem.
380 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

25714.

Vēlīgi puišeļi
Vedībās jāti;
Kad nauda jāmet,
Kā lāči ņauda.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

25715.

Velc, diever, savu naudu
No maciņa dibeniņa,
Kā māsiņa kreklu vilka
No pūriņa dibeniņa!
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

25716.

Māsiņ' savas dāvaniņas
Kā zemē izmetuse:
Tautas naudas nesameta
Ne irbiņu nopirkties.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

25717.

Sameta māršai
Sivēna naudiņu,
Lai iet māršiņa,
Sivēnus pirkdama.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

- 304 -

25718.

Saņam, muna ij māsiņ,
I tuo pošu mozumiņu:
Slikti gadi, bargi kungi,
Navar doudzi nuopelnīt.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

25719.

Vairuok meus' bruol'eņam
Šuo vokore sēdējum',
Nakai tautos snaudolai
Visa m'euža darejums.
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

★

48158.

Maksājiet, sveši ļaudis,
Manas vārpstes tecējumu;
Manas vārpstes tecējumu,
Manu gurnu deldējumu.
48 [Bērzaunes Md].

48159.

Metat, metat, kāzinieki,
Panāksnieki tukši ir!
Ko tie metīs, ko tie dos,
Tie jau paši tukši ir.
248 [Mālpils Rg].

48160.

Metit, ļaudis, pogostā,
Naturit ozūtē!
Ka turēsit ozūtē,
Tad vilks pelis midzinī.
326 [Preiļu D].

1. Metit, puiši, metit, puiši,
Naturit karmanūs!
Naturit karmanūs, -
Saryusēs, sapelēs.
365 [Sakstagalas Rz].

48160¹.

Metit, ļaudis, pogostā,
Naturīt ozotē!
Tikpat kūdes sakūdīs,
Koč uz sātu nūnesīs.
466 [Vārkavas D].

48161.

Metat naudu, jauni puiši,
Kur jūs naudu tērējāt!
Ne jums kāzas, ne kristības,
Kur jūs naudu tērējāt?
Man bij kāzas, būs kristības,
Man vajaga zelta nauda(s).
70 [Cēres Tl].

48162.

Nu Anniņa goda meita,
Gabaliņu gaidīdama;
Kad Anniņa ganos gāja,
Stabulīte ķešiņā.
124 [Grašu Md].

48163.

Paldies viesiem
Par dāvanām!
Bagāti bagāti
Tie kāzu viesi:
Rubuļi, daldeŗi
Pavāru nauda.
267 [Mērsraga Tl].

48164.

Vāķaties, vāķaties
Brālīšam naudu mest!
Kad aicina naudu mest,
Gar malām blankstījās;
Kad aicina alu dzert,
Priekše vien grozījās.
129 [Gudenieku Azp].

1. Ka aicina naudu mest,
Gar malām blankstījās;
Kad aicina vīnu dzert,
Tad priekše grozījās.
129 [Gudenieku Azp].

★

d) Dvieļu nauda

25720.

Divi graši, četri graši,
Tā ir īsta dvieļu nauda:
Kas tās tādas ragažiņas
Ogres malā salasītas!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

25721.

Kas tie dvieļi, kas tie dvieļi,
Spaļi vien, spaļi vien!
Kas tā nauda, kas tā nauda,
Ledus vien, ledus vien!
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)], 162 [Dēselē (Nīkrāces pag. Azp)].

25722.

Tatad dvieļi, tatad dvieļi,
Linu vien, linu vien!
Tatad nauda, tatad nauda,
Zelta vien, zelta vien!
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

- 305 -

e) Tēriņa nauda par ēdumu un dzērumu

25723.

Deid'el'nīks, svuota maiss,
Samoksoi t'ērējumu:
Tu izdz'ēri ola mucu,
Treis pusciuči samaituoji.
435 [Latgalē].

25724.

Kāzniek' naudu sametuši,
Nu metiet, liecinieki!
Nu metiet, liecinieki,
Par ēdumu, par dzērumu!
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

25725.

Maksājat, sveši ļaudis,
Par ēdumu, dzērumiņu,
Par ēdumu, dzērumiņu,
Par katliņa degumiņu,
Par katliņa degumiņu,
Par ūdens nesumiņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

25726.

Nu nāk vedējiem
Sūraja diena:
Nu mūsu gaļiņa
Jāmaksā.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

25727.

Radiņi radiņi,
Naudiņas mestu!
Jūs ēdāt, jūs dzērāt
Trīs dieniņas.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

25728.

Sveši ļaud's, sveši ļaud's,
Maksājiet galda naudu!
Lai galdiņš pieminēja
Labu ļaužu dzērumiņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

★

48165.

Cūku puiši, suņu puiši,
Vāķaties, vāķaties!
Brālīšam naudu mest
Pa gārdiem kāpostiem.
129 [Gudenieku Azp].

48166.

Ēdiet ļaudis, dzeriet, ļaudis,
Maksājiet galda naudu;
I galdiņš pieminēs
Labu vīru dzērumiņu.
198 [Krustpils D].

48167.

Samoksajat, sveši ļauds,
Manu reita takumiņ'!
Pīcu raižu klētiņā,
Treisdeviņu nemiņā.
607 [Iguanija].

48168.

Zilum blāva tautu meita,
Brāļa naudu nedaboj';
Brāļa nauda brālīšam
Par ēdumu, dzērumiņ'.
129 [Gudenieku Azp].

48169.

Zil' un blāva tautu meita
Brāļa naudu saņēmusi.
Atdod, muļķi, brāļa naudu,
Turi savu greznumiņu.
546 [Kuldīga Kld apr.].

★

f) Met naudu pavāram, mūzikantiem

25729.

Maksājat, kāzu ļaudis,
Mana katla degumiņu,
Mana katla degumiņu,
Manu autu svilumiņu!
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

25730.

Maksājati, sveši ļaudis,
Manu kāju saldējumu:
Trīs reizītes es tecēju
Uz Beļavu astru sieta.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

25731.

Metati, metati
Pavāra naudu!
Pavārami, nabagami,
Liela skāde notikuse:
Gar uguni tekājot,
Pus' priekšauta sadeguse.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

- 306 -

25732.

Metati, metati
Pavāra naudu:
Pavāram nosvilis
Priekšauta stūris.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

1. Man arī, man arī
Pavāra naudu!
Man arī nosvila
Villaines stūris.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

25733.

Metat, metat
Pavāra tiesu!
Ozola malka
čūpēt čūpēja,
Pavāram vajaga
Mellumu mazgāt.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

1. Metiet, metiet,
Vajaga vajaga,
Vajaga pavāram
Melnuma naudas.
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

25734.

Metati, metati
Pavāram naudu!
Alvu vien nemetat,
Metat zeltu, sudrabiņu!
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

25735.

Metiet, metiet
Pavāram naudu!
Pavāram, nabagam,
Liela skāde notikuse:
Lecamie ķelderīši
Gar ugni nosviluši.
216 [Ventspilī].

25736.

Zināma zināma
Spēlmaņa nauda:
Dukāti, dāldeŗi
Spēlmaņa nauda.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

★

48170.

Kaunaties, jauni puiši,
Metat naudu pavāram:
Ne jums kāzas, ne kristības,
Kur jūs naudu tērēsat?
572 [Tukums Tk apr.].

48171.

Metati, metati
Pavāra naudu!
Pavāram, nabagam,
Liela skāde notikuse:
Melna caunu cepurīte
Iekrituse ugunī.
70 [Cēres Tl].

1. Es jums lūdzu, jauni puiši,
Metat naudu pavāram,
Pavāram, nabagam,
Liela skāde notikusi:
Viņa caunu cepurīte
Gaŗuguni nodegusi.
572 [Tukums Tk apr.].

48172.

Metiet, metiet,
Vajaga, vajaga!
Svila mani matiņi,
Dega mani pirkstiņi.
77 [Codes B].

48173.

Vajaga dot, vajaga dot,
Pavāram, nabagam,
Ķelderīši apdeguši.
12 [Allažu Rg].

★

22. Uzdziras un laimes vēlējumi jaunajam pārim

25737.

Lūdzams, tētiņ,
Uzdziras dzert!
Atnāca tētiņš,
Ka mīļi lūdza,
Savam dēlam
Uzdziras dzert.
Dzer, dzer, tētiņ,
Dzer labu laimi,
Dzer labu mīļu
Dzīvošanu,
Dzer vislabu
Veselību!
Tētiņš bija pilnis vīrs,
Pilnu dzēra biķerīšu,
Pilnu dzēra biķerīšu,
Pilnu dzēra alus glāzi.
Tētiņš uzmeta
Kā labs vīriņš,
Tētiņš uzmeta
Sudraba naudu.
Ej, māsiņ, tirgū,
Pirc labu drānu!
Paldies tēvam
Par labu naudu!
Lai Dievs svētī
Jūs' kabatiņu,
Lai līdz jums citu
Sapelnīt!
2071 [Ancē (Ances pag. Pg)].

- 307 -

25738.

Lūdzama, māmiņa,
Uzdziras dzert!
Atnāca māmiņa,
Ka mīļi lūdza,
Savam dēlam
Uzdziras dzert.
Dzer, dzer, māmiņ,
Dzer labu laimi,
Dzer labu raibu
Raibulīti,
Dzer vislabu
Veselību!
Mātei nevajag
Naudiņu dot
Māmiņa uzdzeŗ
Klēts atslēdziņu.
2071 [Ancē (Ances pag. Pg)].

25739.

Lūdzama, māsiņa,
Uzdziras dzert!
Atnāca māsiņa,
Ka mīļi lūdza,
Savam brāļam
Uzdziras dzert.
- Māršalku brāliņ,
Lej kannu pilnu,
Nu esmu nākusi,
Ka pilnu dzert.
Pilna vīra sieva biju,
Pilnu dzēru biķerīti;
Kas bij kāda nieka sieva,
Lūpas vien slapināja.
- Dzer, māsiņ, visus lopus,
Cūkas, kazas vien nedzer:
Cūka līda, kaza lēca,
Māsai grūta ganīšana.
2071 [Ancē (Ances pag. Pg)].

25740.

Lūdzams, bāliņ,
Uzdziras dzert!
Atnāca bāliņš,
Ka mīļi lūdza,
Savai māsiņai [Savam brālim]
Uzdziras dzert,
Dzer, dzer, bāliņ,
Dzer labu laimi
Dzer labu mīļu
Dzīvošanu.
Dzer vislabu
Veselību!
Met, met, brālīti,
Met labu naudu!
Par tev' trīs gadus
Dieviņu lūgšu.
Brāliņš uzmeta
Kā labis vīrs.
Paldies brāļam
Par rubuļiem.
Lai Dievs svētī
Tav' kabatiņu,
Lai līdz tev citu
Sapelnīt!
2071 [Ancē (Ances pag. Pg)].

25741.

Dzer, dzer dzerdams,
Dzer labas uzdzīras,
Dzer govis, dzer vēršus,
Dzer bērus kumeļus,
Dzer bērus kumeļus
Basāmi kājām!
353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

25742.

Dzeŗat, brāļi, ko dzerdami,
Cūk' ar kazu nedzeŗat:
Cūka līda, kaza lēca,
Nevar māsa noganīt.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)], 353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

25743.

Taisies, bāliņu,
Uzdziras dzērt,
Dzer govu, dzer vēršu,
Dzer labu laimi,
Dzer labu mīlīgu
Sadzīvošanu!
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

- 308 -

25744.

Dievs dod mums [man] tā dzīvot,
Kā dzīvoja vecākie:
Pilna klēts rudzu miežu,
Ar uzkaudzi bērnu lāva.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

25745.

Dievs dod mūsu meitiņai
Labu laimi dzīvojot,
Bērzu slotas kuplumiņu,
Apīnīša vieglumiņu!
103 [Sausnējā, Vietalvā (Sausnējas un Vietalvas pag. Md)].

1. Palīdz Dievs tam puišam,
Kas uz jaunu domājās,
Bērzu slotas kuplumiņu,
Apenīšu vieglumiņu!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

25746.

Dod, Dieviņ, kalnā kāpt,
Ne no kalna lejiņā;
Dod, Dieviņ, otram dot,
Ne no otra mīļi lūgt!
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

25747.

Dod, Dieviņi, man maizīti,
Dod manai māsiņai,
Lai man arī gods slavīte,
Ka maizīte māsiņai!
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

25748.

Dod, Dieviņi, tā dzīvot,
Kā dzīvoja tēvu laiku:
Vecu ēst, vecu dzērt,
Jaunu likt tai vietā.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

25749.

Es nodzēru brāļam kāzas
Ar to vienu lindrociņu;
Lai Dievs līdz nodzīvot
Ar to vienu līgaviņu!
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

25750.

Ko mēs laba vēlēsim
Tai jaunai brūtītei?
Zeltu nest rociņām,
Sudrabiņu kājām mīt.
187 [Graudupē (Rendas pag. Kld)].

25751.

Kupla kupla tā eglīte
Līdz pašai zemītei;
Smuka brāļa [mana] līgaviņa
Līdz pašam vecumam!
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

25752.

Lai pietrūka, kā pietrūka,
Kad maizītes nepietrūka;
Lai pietrūka sudrabiņa,
Ij sudraba kalējiņa.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

25753.

Lyudzu Dīva, lyudzu Laimis,
Oba divi l'eidza lyudzu:
Nu Dīveņa veseleibas,
Nu Laimeņas loba myuža.
4282 [Eversmuižā (Ciblas pag. Ldz)].

25754.

Noiet saule vakarā,
Zelta zarus zarodama;
Dievs dod jums [man] tā zarot,
Visu mūžu dzīvojot!
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

25755.

Palīdz Dievs tam puišam,
Kas uz jaunu domājās:
Zirgiem zviegt, govīm maut,
Arājiem gavilēt!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Palīdz Dievs, palīdz Laime
Ievestā vietiņā,
Zirgiem zviegt, vēršiem maut,
Arājiem gavilēt,
Arājiem gavilēt
Lielajā tīrumā.
305 [Vīkstenē (Stelpes (?) pag. B)].

25756.

Sērs mūžiņš man augot,
Dievs dod laimi dzīvojot:
Simtiem šķirt raibas govis,
Simtiem bērus kumeliņus!
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

23. Jaunā znota jeb svaiņa dāvinājumi sievastēvam un sievasmātei, sievas brāļiem un māsām

25757.

Ai svainīti, ai svainīti,
Gredzeniņu gredzeniņu!
Kad es iešu sētiņā,
Ko rādīšu māmiņai?
63 [Sprēstiņos (Dauguļu pag. Vlm)].

- 309 -

1. Kad es iešu sēliņāi,
Ko rādīšu māmiņai?
Man svainītis neiedeva
Viena vaŗa gredzentiņa.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

25758.

Ai svainīti, ai svainīti,
Gredzentiņu gredzentiņu!
Sīkas mazas tev svainītes,
Gredzentiņu valkātājas.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

25759.

Ai svainīti jēra pūsli,
Ko atnesi māmulīni?
Kur māmīni šūtas kurpes,
Tēvam cauna cepurīte?
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Vai, svainīti, nezināji,
Ko vajaga, kam vajaga?
Māmiņai zīļu kurpes
Par miedziņa kavējumu;
Tēvam caunas cepurīte
Par šūpuļa kārumiņu;
Ikvienam bāliņam
Dižas naudas gabaliņš;
Ikvienai māsiņai
Pa sudraba gredzentiņu.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

25760.

Ai svainīti miglacīti,
Pirc man zelta gredzentiņu!
Es tev devu sav' māsiņu
Kā liepiņu uzaugušu.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

25761.

Ai svainīti miglacīti,
Pirc man zelta gredzentiņu!
Es tev devu sav' māsiņu
Visu mūžu maldināt.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

25762.

Es svainīti appuškoju
Ar cimdiem, ar zeķēm;
Svainīts mani appuškoja
Ar sīko sudrabiņu.
102 [Saikavā (Saikavas pag. Md)].

25763.

Izauga liepiņa
Caur klēts jumtu.
Atskrēja tautietis
Ziediņu lauzt.
Lauž, lauž, tautieti,
Nebūs velti:
Māmiņai šūtas kurpes
Par meitiņas lolojumu;
Tēvam caunu cepurīti
Par šūpuļa kārumiņu;
Mazajam brālīšam
Ikvienam zobeniņu;
Mazajai māsiņai
Ikkatrai gredzeniņu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

25764.

Ne par velti, tautu dēls,
Mēs dosim sav' māsiņu:
Ikkatrai māsiņai
Pa div' zelta gredzeniņi.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 1311 [Apē (Vlk)].

25765.

Nedomā, jaunais svaini,
Ka māsiņu šķiņķosim.
Kur, svainīt, kurpju pārs,
Kur sudraba gredzeniņi?
151 [Lieljumpravā (Jumpravas pag. Rg)].

25766.

Nedomā, jaunais svaini,
Ka mēs māsu šķiņķosim:
Pirc tēvam brūnus svārkus,
Mātei raibas villānītes,
Ikkuŗai māsiņaiSidrabiņa gredzentiņu!
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Nedomai, jaunais svaini,
Ka mēs māsu šķiņķosim:
Tēvam zirgu, mātei govi,
Znotam bišu ozoliņu;
Mums, trejāmi svainītēm,
Katrai zelta gredzeniņu.
129 [Luteros (Zvārtavas pag. Vlk)].

25767.

Pirc, tautieti, es neļāvu(?),
Mātei mēļu villānīti:
Dienu klēpi nosēdēju,
Nakti roku nogulēju.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

- 310 -

25768.

Svaini svaini, māsasvīr,
Pērc man zelta gredzentiņu!
Vai par velti es tev devu
Sav' māsiņu rakstītāju?
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)].

25769.

Svainīts, mani mīlēdams,
Zuša kurpes šūdināja.
Pats tu šuvi, pats apēdi,
Sērstu vien atiedams.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

25770.

Svainīts, mani mīļodams,
Zuša kurpes šūdināja.
Svainīts šuva mīļodams,
Suns apēda laizīdams.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

25771.

Svainīts mani svaini sauca,
Svaines tiesas nezināja.
Kur, svainīti, šūtas kurpes,
Kur sudraba gredzeniņš?
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

★

48174.

Brūtei kurpes, mātei kurpes,
Svainei zelta gredzentiņu!
Mute tava gan solīja,
Tukšais maks neklausīja.
46 [Beļavas Md].

48175.

Man iedeva jaunais znots
Sarkan' zīda lakatiņ';
Ik katrā stūrītī
Pa deviņiem daldeŗiem.
378 [Seces Jk].

48176.

Mans vecais bāleliņ,
Nāc pa priekšu klajumā!
Tev pirmāsi dāvaniņas
Par māsiņas šūpojum(u).
513 [Zemītes Tk].

48177.

Nedomā, jaunais svaini,
Ka tev māsu šķiņķosim!
Pirc tēvam tūka svārkus,
Mātei zīda villainīti;
Jaunajām māsiņām
Pa sudraba gredzenam.
192 [Kosas C].

48178.

Svainīts mani svaines saucja,
Nikuo loba naīdeva;
Nikuo loba naīdeva,
I kūrpīšu napašyva.
425 [Šķaunes (Landskoronas) Ldz].

48179.

Sacējuos man svainīts
Zuša kurpes šyudynuot;
Man sacēja šyudynuot
Pats apēdja laizīdams.
168 [Kalupes D].

48180.

Svainīts, mani cerēdams,
Voska kurpes siudynuoja;
Suns apēdja voska kurpes,
Še svainīša cerībiņa.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

48181.

Vai, tautieti, tu atnesi,
Ko tu biji solījies:
Brūtei kurpes, mātei kurpes,
Svainei zelta gredzentiņ(u)?
46 [Beļavas Md].

48182.

Visu laiku svainīts teica:
Došot zelta gredzentiņu.
Ai svainīti, prot jel kaunu,
Dod jel skārda gabaliņu.
224 [Lielvārdes Rg].

★

24. Rauga novadu

a) Pošas vietraudžos

25772.

Es gribēju šo naksnīnu
Apjāt tautu novadīnu;
Te dienīna man izausa,
Te saulīte patecēja.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

25773.

Gaisma gaisma, bāleliņi,
Seglojati kumeliņus,
Lai varam līdz dieniņu
Apjāt tautu novadiņu!
224 [Kabilē (Kld)].

- 311 -

1. Gaisma gaisma, bāleliņi,
Sedlo savu kumeliņu!
Tu solīji bez gaismiņas
Apjāt tautu novadiņu.
Es apgāju kājiņām,
Pēdiņām mērīdama.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

25774.

Gaismiņas vien gaidu
Izaustam,
Tad iešu māsiņai
Novadu raudzīt,
Vai būs pūriņš,
Vai puspūriņš
Tikai māsiņi
Liniņu zeme.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

1. Gaismiņas vien gaidu
Izaustam,
Nu iešu māsiņai
Novada raudzīt,
Vai pūra sējums,
Vai puspūrītes.
Kā man rādās,
Dvālekša vieta,
Dvālekša vietiņa
Liniņu zeme.
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

2. Gaismīnas vien gaidu
Izaustam,
Tad iešu tautieša
Tīrumu raudzīt,
Vai sēšu pūrīnu,
Vai pušpūrīti.
- Kas dos kalpam
Pūrīna tiesu:
Pušpūre, dvālektis,
Tā kalpa tiesa.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

3. Kaut jel Dieviņis
Gaismiņu dotu,
Es ietu māsiņai
Novada raudzīt.
198 [Saldū].

25775.

Gaismiņu vien gaidu
Izaustam,
Tad iešu tautas
Sētiņu raudzīt,
Kur durvis, kur kūtis,
Kur ganībiņas.
210 [Popē (Popes pag. Vp)].

25776.

Vakar vežu vedekliņu,
Šodien laižu saulītē,
Šodien laižu saulītē
Tīrumiņu lūkoties.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

★

48183.

Atveriet man vārtiņus,
Ar istabas duraviņas;
Ne es jūsu zemīt' ņēmu, -
Māsiņai vietas raugu.
241 [Lubānas Md].

48184.

Celies agri tu, Kārlīti,
Sper kājīnas zābakos,
Jau tautīnas naudu skaita
Par tēvīna novadīnu.
74 [Cīravas Azp].

48185.

Dodat vietu, dodat vietu,
Es bij vietas ņēmājiņš:
Sieka vieta stāvumā,
Pūra vieta guļumā.
236 [Līvānu D].

48186.

Nāc, māsiņa, ar manim
Šādu zemes gabaliņu;
Es tev būšu izrādīt,
Kādai tautu tīrumiņi.
241 [Lubānas Md].

48187.

Nu iešu māsiņas zemīti raudzīt,
Kur mūs' māsiņa liniņus sēs;
Vai sēs sieciņu, vai puspūrīti?
40 [Basu (Bases) Azp].

1. Nu iešu tautieša
Novadu raudzīt,
Kur būs māsai
Liniņu zeme;
Vai sēs pūriņu,
Vai puspūriņu.
141 [Ivandes Kld].

- 312 -

48188.

Sūta svaini vietraudžos,
Bāleliņu nesūtīja;
Brāliņam mīksts prātiņš,
Drīz tautām pavēlēja.
281 [Neretas Jk].

★

b) Mājuvieta ar ēkām, lopiem un citiem piederumiem

1) Sēta, istaba, nams

25777.

Vai vai dēlu māte,
Kāda tava istabiņa!
Cauri skrēja žagatiņa
Caur pakšiem svilpodama.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

25778.

Vai vai sveši ļaudis,
Kāda jūsu istabiņa!
Vai cūciņas izrakušas,
Vai vistiņas izkasījšas?
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

25779.

Ai brālīti, še nevar
Šai sētā kāzas dzert:
Visapkārt sarkan' smilts,
Sētā jumti nobiruši.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

25780.

Vai mana, vai mana
Sūra dieniņa!
Iedevu māsiņu
Sliktā vietā:
Ceļamas durvis,
Ceļami logi;
Kur vēl kraujamie
Laidara vārti!
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

25781.

Ai manu māsiņu,
Tavu labu dzīvi:
Glāz' tavs namiņš,
Glāz' istabiņa;
Sudraba slotiņa
Istabu slaucīt,
Zeltīts ķocīts
Mēsliņus nest.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1. Ai vecā māmiņa,
Tavu jaukumiņu:
Sudraba slotiņu
Istabu slauka,
Sudraba kocīti
Gruzīšus nesa.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

25782.

Ai smuidrais augumiņš,
Ai baltās villainītes,
Vai jums bija ielīgot
Tādā skuju vīcenī!
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

25783.

Ak tu tautu dūdelnieks,
Tavu mazu istabiņu!
Kur bij man riņķi griezt,
Kur rociņu vēcināt?
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

25784.

Ak tu tautu dūdelnieks,
Tavu mazu istabiņu!
Kur man bija apgriezties,
Šādai siena gabanai?
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

25785.

Apskaties, snaudulīte,Kādi lieli glāžu logi:
Nav neviena tumša kakta,
Kur mēsliņu saslaucīt.
360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Skaties, tautu snaudaļiņa,
Piln' istaba glāžu logu;
Nav neviena tumša kakta,
Kur miedziņu nogulēt.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

25786.

Atpakaļa, mans pūriņis,
Atpakaļa, bāleliņi!
Es atradu tautu galdu
četri stūŗi nemazgāti.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

25787.

Brāļa māsiņ' i raudāja,
Brāļam timsa ustabiņa.
Būs, māsiņ, tautām gaisa:
Caur griestiem saule lēca.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

- 313 -

25788.

Brāļi manim vietu rauga,
Teic arvienu, nevaināja.
Būt' es pati aizgājusi,
Būt' vainiņu atraduse:
Es atrastu mellu galdu,
Neslaucītu istabiņu.
177 [Sakaslejā-Apriķos (Apriķu pag. Azp)].

25789.

Dobuļaina dobuļaina
Tautu dēla istabiņa;
Vista cāļus izperēja
Devītā dobulī.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

1. Tautu dēla istabiņa
Deviņiem dobuļiem;
Devītā dobulī
Cūka bērnus papravījse.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

25790.

Dzievāt man, gājušai,
Tai žagaru būdiņāi,
Nedos man bāleliņi
Savu namu, istabiņu.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

25791.

Es atradu tautiņām
Cauru pakšķu istabiņu.
Nocirtīšu suņam asti,
Aizbāzīšu caurumiņu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Es nelaižu sav' māsiņas
Caurajā istabā;
Gaiļam galvu nocirtīšu,
Aizbāzīšu caurumiņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

25792.

Es atrodu tauteņuos
Golda molys namozguotys,
Golda molys namozguotys,
Pasūleites naslaucētys.
4271 [Rēzeknes apr.].

25793.

Es dzīvoju bāliņos
Kā kundziņa muižiņā;
Ieved mani tautiņās
Kuļamā rijiņā.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

1. Es bij' kurpju valkātāja,
Dēļu grīdas minējiņa,
Man' ieveda sveši ļaud's
Dūmainā rijiņā.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

2. Es izaugu bāliņos
Ērbēģīša ustabā,
Man' ieveda sveši ļaudis
Kuļamā rijiņā.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

25794.

Es uzaugu brālīšos
Dreijātā istabā;
Aizved mani tautiņās
Kā žagaru būdiņā.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

1. Es uzaugu pie tētiņa
Ražanā sētiņā;
Nu tautiņas man' ieveda
Žagariņu būdiņā,
Tur lodāja odzes, zalkši
Rankaiņiem kakliņiem.
224 [Kabilē (Kld)].

25795.

Gāju tautu istabā,
Metu acis pabeņķē:
Tur tai tautu pabeņķē
Pērnie mēsli, aizpērnie.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

25796.

Istabiņa izkaisīta
Zaļajām zīlītēm;
Vēru durvis, spēru kāju,
Rit zīlītes šur un tur.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

25797.

Kādu vietu es gribēju,
Tāda man gadījās:
Kalnā treji vaŗa vārti,
Paši veŗas neveŗami.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

25798.

Kam tā muiža kalniņā,
Vējiņš durvis virināja?
- Tā, māsiņ, tava muiža
Pa Laimiņas likumam.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

- 314 -

25799.

Kam tā sēta kalniņā,
Sagšām jumta istabiņa?
- Tā, māsiņa, tava muiža
Par Laimiņas lēmumiņu.
19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)].

25800.

Kam tā tāda skuju būda
Liela ceļa maliņā?
- Tā, māsiņ(a), tava muiža
Par Laimiņas likumiņu.
7 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)], 9 [Bilstiņos (Kokneses pag. Rg)], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Kam tā tāda skuju būda
Augsta kalna galiņā?
- Tā, māsiņa, mana sēta
Par Laimītes laidumiņu.
23 [Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)].

25801.

Kam tā tāda skuju būda
Liela ceļa maliņā?
Tai jau bija sen nogrimt
Dziļas jūras dibenā.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

25802.

Kas tā tāda skuju būda
Diža ceļa maliņā?
Kad es iešu zaķus šaut,
Tad es viņu svilināšu.
- Tā nebija skuju būda,
Tā tautieša istabiņa.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

25803.

Kas tā tāda skuju būda
Liela ceļa maliņā?
Tā nebija skuju būda,
Tā tautieša istabiņa.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

1. Kas tā tāda skuju būda
Diža ceļa maliņā?
Tā nebija skuju būda,
Tā māsiņas dzīvošana.
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

2. Kas tā tāda skuju būda
Diža ceļa maliņāi?
Tā nevaida skuju būda,
Tā tautieša dzīvošana.
Tur nebija žoga posma,
Kur piesieti kumelīna;
Sētāi dūru zobentīnu,
Tur piesēju kumelīnu.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

25804.

Lai istaba ko istaba,
Dižans nams tautiņām:
Viena puse skujām jumta,
Otra Dieva debesīm.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

1. Ak Dievs, es atradu
Tautām līksmu istabiņu:
Viena puse skujām jumta,
Otra Dieva debesīm.
104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

2. Dižis bija tautu dēls,
Lai istaba kāda bija, -
Viena puse skujām jumta,
Otra bērza tāsītēm.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

3. Nedod Dievs tāda nama,
Kāds namiņis tautiņām:
Viena puse skujām jumta,
Otra zaļām velēnām.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

25805.

Maģa maģa tautu sēta,
Treji vārti izdarīti.
Pa vieniem saule lēce,
Pa otriem mēnestiņis,
Pa trešiem Dieviņš nāca
Ik rītiņa, ik vakara.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

25806.

Mūs' māsiņa ieraduse
Eņģu durvis virināt;
Tautiešam tādas durvis -
Atgāžamas, aizgāžamas.
31 [Pabažos (Pabažu pag. Rg)].

1. Grūti bija māsiņai,
Eņģēm durvis virinot;
Nu atrada tautiņās
Izceļamas, ieceļamas.
315 [Jaunjelgavā], 327 [Taurkalnē un Jaunjelgavas apkārtnē (Taurkalnes pag. B un Jaunjelgavas Jk apkārtnē)].

25807.

Muižē augusi
Mūs' māsiņa,
Nu še atveda
Žagaru būdā.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

- 315 -

25808.

Nāc, Dieviņi, pats apraugi,
Kāda mana dzīvošana:
Uz kalniņa mājas manas,
Purvā govju laidariņš.
43 [Tīnūžos (Ikšķiles pag. Rg)].

1. Nāc, Laimiņa, apraudzīt,
Kāda mana dzīvošana:
Silā man bišu dārzs,
Purvā govju laidarīts.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

2. Nevienam tā nebij
Kā manam bāliņam:
Silā bija bišu dārzs,
Purā govju laidariņš.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

25809.

Neron vainu bāleliņi,
Tautās vietu taisīdami;
Es aizgāju, es atradu
Cauru pakšu istabiņu.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

25810.

Nevienam tāda muiža
Kā manam svainīšam:
Dzelžu duris, vaŗa grīda,
Sudrabotas ļovenītes.
251 [Smukās (Remtes pag. Tk)].

1. Nevienami tā nevaida
Kā manami svainīšam:
Vasku logi, glāžu durvis,
Pašas teka neveŗoti.
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

25811.

Pīļ' lākst', zoš' goļ'
Taut' dēl' istabiņ';
Bij manam bāliņam
Glāž' dur's, pod krāš'.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

25812.

Soka tautas pracādamys:
Jaunys kl'ēts, ustabeņis,
Jaunys kl'ēts, ustabeņis,
Apl'eik zaļi veitul'eņi.
Ka izguoju tauteņuos,
Ni ir kl'ēšu, ustabeņu,
Ni ir kl'ēšu, ustabeņu,
Ni ir zaļu veitul'eņu.
430 [Malnavā (Kārsavas pag. Ldz)].

25813.

Sak' tautietis precēdams:
Dēļu grīda istabā.
Nu aizgāju, nu atradu -
Cūkas kulu izrakušas,
Cūkas kulu izrakušas,
Vārnas jumtu izknāpušas.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

1. Tautu dēls lielījās,
Dēļu grīda istabā;
Nu atradu dzīvodama,
Cūkas kulu izbedušas.
65 [Valtenbergā (Mazsalacas pag. Vlm)].

25814.

Šķitu nieka neprotam,
Svešumā aizgājusi:
Man actiņas degtin dega
Pa visām maliņām.
184 [Dūrē (Vārmes pag. Kld)].

1. Nešķietat mani rāmu
Svešu ļaužu istabē!
Man actiņas degtin dega
Pa visām maliņām.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

2. Šķitos nieka neprotot
Svešu ļaužu istabā;
Man actiņas degtin deg
Par visiem kaktiņiem:
Tumši logi, melni galdi,
Neslaucīta istabiņa.
1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)].

25815.

Zema bija istabiņa,
Vēl zemāks kambarīts;
Gaŗa bija mūs' māsiņa,
Nevarēs še dzīvot.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

25816.

Sen dzirdēju Enītēs (=māju v.)
Dēļiem griestu istabiņu.
Nu atnācu, nu atradu
Pakulāmi aizbakstītu.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

1. Sen slavēja Daudziešos
Dēļu griestu istabiņu;
Nu atnācu, nu atradu
Ar stutēm sastutētu.
12 [Gaŗkalnē (Ropažu pag. Rg)].

2. Sen slavēja tautiņām,
Dēļ' istabu būvējot;
Nu atnācu, nu atradu
Skangaliem saslaistītu.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

- 316 -

25817.

Sen dzirdēju, nu redzēju,
Tautām grazna istabiņa:
Visapkārt saule tek,
Zeltu sietu sijādama.
190 [Kuldīā].

25818.

Sen dzirdēju, nu redzēju
Brāļam jaunu istabiņu:
Visapkārti glāzu logi,
Vidū saule ritināja.
226 [Kandavā (Tl)].

25819.

Sen dzirdēju tautiņās
Jaun' ērbēģi būvējam;
Nu atnācu, nu atradu
Vecu vecu suņu būdu.
Es tās tautu suņu būdas
Šai vietā neatstāšu,
Pa baļķam saorēšu
Avotiņa lejiņā.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

25820.

Sen slavēja tautiņām
Jaun' istabu būvējam;
Nu atnācu, nu atradu -
Žagatiņas cauri skrēja.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. San slaevēja Kolūžuos
Dēļiem grīstu ustaebiņu.
Vysas vārnas, žogaetiņas
Žvyrkstādamas couri skrēja.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

2. Izslavēja tautiņās
Dēļiem šūtu istabiņu.
Cauri skrēja sīki putni,
Cauri vārnas, žagatiņas.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

25821.

Sen slavēja tautiņās
Alva grīdu istabā.
Es nopirku zelta kurpes,
Ar ko alvu skandināt.
Nu nogāju, neatradu
Ne ar cirvi izkapātas.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

25822.

Sen slavēja tautiņās
Augstas ēkas būvējot;
Griestu griestus izslaucīju
Ar vaiņaga cekulīti.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Maza tautu istabiņa
Kā cīruļa perēklīts;
Griestu griestus izcilāju
Ar vaiņaga cekuliņu.
112 [Cirstos (Cirstu pag. C)].

2. Paldies saku māmiņai
Par dailo augumiņu,
Klētei griestus izcilāju
Ar vaiņaga cekuliņu.
105 [Skujenē (Skujenes pag. C)].

3. Zema tautu istabiņa,
Zarains manis vaiņadziņš;
Visus griestus izcilāju
Ar vaiņaga zariņiem.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

25823.

Sen cerēju NN-os
Ērbēķīšus būvējot;
Nu atnācu, nu atradu
Vienu pati vecu riju,
Vienu pati vecu riju,
Ar stutēmi atstutētu.
112 [Cirstos (Cirstu pag. C)].

25824.

Skaidra tautu istabiņa,
Pabeņķītes neslaucītas.
Nu pārveda mūs' māsiņu
Pabeņķīšu slaucītāju.
166 [Gramzdā un Smaižos (Gramzdas un Aizviķu pag. Lp)].

25825.

Skuju zeme, skuju ļaudis,
Skujām kaisa istabiņu;
Es kaisīju bāliņos
Ar ozola lapiņām.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

25826.

Slaveni ļaudis,
Plakana sēta,
Tupu līdu namā,
Rāpu istabā;
Maizīti mīcīju,
Ceļos metos;
Jau govju kūtē
Uz vēderiņa.
317 [Lindē (Birzgales pag. Rg)].

- 317 -

25827.

Tādu vietu es gribēju,
Tāda ar man gadījās:
Glāžu logi, dēļu grīda,
Durvis pašas virinājās.
114 [Biksejā (Blomes pag. Vlk)].

25828.

Tautiets dara manis dēļ
Stāvu koku istabiņu,
Cerēj' mani smidru, gaŗu,
Lētaugušu bāliņos.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

1. Tautu dēlis manis dēļ
Stāvu koku namu taisa,
Šķieta mani lētaugušu,
Dzirnaviņu nemalušu.
282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)].

25829.

Tautiets, mani lūkodamis,
Izteic savu dzievāšanu,
Teica: oša istabiņa,
Ar rozēm izpuškota.
Kad nogāju, tad atradu
Mellu alkšņu istabiņu,
Mellu alkšņu istabiņu,
Ar dadžiem izpuškotu.
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

25830.

Tautiets, mani precēdams,
Stāvu koku namu taisa,
Lai galviņa nesitās
Ieejot, izejot.
347 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

25831.

Tautiets veda man' māsiņu
Šķeltā apšu istabā.
Papriekš kazas izganīju,
Tad ielaidu sav' māsiņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Es atradu tautiņās
Apšu koka istabiņu;
Papriekš kazas izganīju,
Tad vēl laižu bāleliņus.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

2. Tautu dēla istabiņa
Žagariem saslaistīta;
Papriekš kazas izganīju,
Tad vēl līdu istabā.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

25832.

Tautiņām četri kakti,
Visi četri buŗamie.
Ko, māsiņ(a), tu darīsi,
Tu jau burt nemācēji?
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

1. četri kakti tautiņām,
Visi četri burt mācēja.
Ko, māsiņa, tu darīsi,
Tu atburt nemācēji?
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

25833.

Tautu dēlis lielījāsi,
Dēļa grīdu staigājot;
Nu atnācu, nu atradu -
Laipas meta istabāi.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

25833¹.

Tautu dēls lielījās,
Maurā zied āboliņis.
Kad aizgāju, tad atradu
Laipu laipas galiņā.
232 [Talsos (Tl)].

25834.

Tautu dēlis lielījās,
Vaŗa vārti sētiņai;
Kad aizgāju, tad atradu -
Ar ecēšu aizslaistīti.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

25835.

Tukša posta tā vietiņa,
Kur māmiņa man' iedeva:
Visi kakti cauri spīd,
Vidū cūkas barojās.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

1. Vai, tautieti, tāda tava
Teicamā istabiņa?
Visapkārt cauri pakšķi,
Vidū cūkas ēdināja.
1253 [Kroņa laicenē].

25836.

Tukša posta tā vietiņa,
Kur tautietis man' ieveda:
Ne tur duru, ne tur logu,
Tikai četri mājas stūŗi.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

25837.

Vai tā bija tev, māsiņ,
Teicamā istabiņa?
Visapkārt cauri pakši.
Vidū dzied circenīši.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)].

- 318 -

25838.

Visa tautu nama priekša
Spīd zaļām pērlītēm;
Ir pērlītes nemīlēja,
Ja nav laba dzīvošana.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

25839.

Caurs tautu namiņš,
Caura istabiņa;
Te mūsu māsiņu
Vilks apēdīs.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1. Caurumi caurumi
Tautu istabāje,
Nu mūsu māsīnu
Žorki apēdīs.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

★

48189.

Vai Dieviņ, vai Laimiņa,
Kur nu mani ievedīs!
Kāda tur istabiņa, -
Kā cīruļa parēklīts!
605 [Skolas].

48190.

Vai māsiņ, vai māsiņ,
Maza tautu istabiņ';
Maza tautu istabiņa
Kā cīruļa pereklīts.
Kur man bija apsagriezt,
Šādai siena gubanai?
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

48191.

Cyti puiši sovas sātas
Uz ratiņu vyzynuoja;
Svuotiņš sovas sātas navarēja
Vīna pakša kustynuot.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

48192.

Cinaiņa, celmaiņa
Taut' istabiņa,
Gan manas kājiņas
Nolīdzinās.
23 [Ārlavas Tl].

48193.

Dobuļota dobuļota
Tautu dēla istabin';
Vai bij vistas izkasušas,
Vai sivēni izrakuši?
211 [Ļaudonas Md].

48194.

Es atradu sav' māsiņu
Svešu ļaužu aizkrāsnē.
Nāc, māsiņa, ar manīm
Istabiņas vidiņā.
373 [Sarkaņu Md].

48195.

Es izaug pi māmiņs
Kā brūklit siliņe;
Nu vēl man tautits ved
Sove skuj būdiņe.
445 [Ugāles Vp].

48196.

Es nebiju uzaugdama
Tādu ērmu redzējusi,
Kā redzēju ieiedama
Tautu dēla istabā:
Dzelžiem kaltas gultu kājas,
Pāvu spalvu ķiseniņš.
521 [Zvārtavas Vlk].

48197.

Aizguoja saulīte aiz kalniņa,
Aizguoja muosiņa aiz galdiņa,
Sovas boltas rūceņas lauzēdama,
Sovas boltas rūceņas žņaudzēdama.
365 [Sakstagalas Rz].

48198.

Kam, kundziņ, kaldināji
Vaŗa grīdu istabā?
Man navaid zelta kurpes
Vaŗa grīdu trīcināt.
70 [Cēres Tl].

48199.

Kas tā tāda čurku būda,
Ne te logu, ne te durvju;
Ne te logu, ne te durvju,
Ne guntiņa pavardā.
169 [Kandavas Tl].

48200.

Kur, tautieti, tavi vārdi,
Ko runāji precēdams:
Nāc pie manis tautu meita,
Pie man' laba dzīvošana;
Pie man' deg priežu skali.
Dēļu griestu istabiņa.
132 [Ikšķiles Rg].

- 319 -

48201.

Laikus saku tautiešam,
Lai cērt lielu istabiņu:
Kur sēdēs pieci svaiņi,
Kur deviņi bāleliņi.
300 [Pāles Vlm].

48202.

Man, iedeva bālēlīni
Zemā tautu istabā;
Es griestīnus noslaucīju
Ar vaiņaga cekulīnu.
307 [Pāvītes (Briņģu) C].

48203.

Mani balti bālēliņi
Kā Vāczemes ozoliņi:
Ar galvām iznesāja
Tautām griestus istabā.
161 [Kabiles Kld].

48204.

Maza bija mūs' tautiete,
Maza tautu istabiņa:
Nevarēju stāvu lēkti,
Ne rociņu kustināt.
605 [Skolas].

48205.

Maza maza istabiņa
Tā kā čūsku perēklīts:
Nav rūmes riņķī griezties.
Kur liks gultu, kur ratiņus?
Kur kārīs šūpulīti?
605 [Skolas].

1. Maza maza istabiņa
Tā kā putnu perēklīts;
Kur liks gultu, kur galdiņu,
Kur kārsimi šūpolīti?
605 [Skolas].

48206.

Moza tautu ustobeņa
Kai ceiruļa perekleits;
Kur mjas laissim treis muoseņas,
Kur deveiņus bruoleleņus?
170 [Kapiņu D].

48207.

Maza tautu istabiņa
Kā cīruļa perēklīts;
Spēru kāju, vēru durvis,
Skatos pati dibenā.
231 [Līgatnes (Paltmales) Rg].

48208.

Mazs tautu namiņš,
Maza istabiņa;
Maniem svārkiem
Nav ne rūmes.
605 [Skolas].

48209.

Mūs' māsiņa kā puķīte
Dzīvo rentes muižiņā;
Stikla logi, vaŗa vārti,
Paši veŗas neveŗami.
146 [Jaungulbenes Md].

48210.

Nākat, tautas, raugāties,
Kāda māsas istabiņa:
Šūtin šūta, pītin pīta,
Vidū liepas līgojās.
184 [Ķēču Rg].

48211.

Nedrīkstu iet, nedrīkstu iet
Lepnu ļaužu sētiņā:
Stikla logi, vaŗa vārti
Plaši tak neveŗami.
146 [Jaungulbenes Md].

48212.

Nadūd Dīvs tai ījīt,
Kai īguoja tei muoseņa;
Nalels zemes gabaliņš,
Nav jai sovas ustobiņas.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

48213.

Sen dzirdēju: Žuburus
Augstas mājas būvējoti;
Nu atnācu, nu atradu
Kā tos čuru perēkļ(īš)us.
115 [Galgauskas Md].

1. Sen slavēja Nn.
Augstas mājas būvējam.
Nu atnācu, nu atradu:
Kā cīruļa perēklīts.
436 [Tirzas (Tirzas-Pils) Md].

48214.

Sit uguni, pūš uguni,
Tumša tautu istabiņ';
Kad ieveda mūs' māsiņu,
Visa istab' atspīdēja.
23 [Ārlavas Tl].

- 320 -

48215.

Sieniņu kaisīta
Tā istabiņa,
Nu deva Dieviņis
Sieniņa grābēj(u).
200 [Kuldīgas Kld].

48216.

Slavēti ļaudis, plakanas mājas:
Tupu līdu namā, rāpu istabā,
Tai govju kūtī
Uz vēdera vilkos.
396 [Skrīveŗu Rg].

48217.

Speru kuoju pa durvim,
Mešu acis dybynā,
Voi byus taida ustabiņa,
Kai atstuoju bāliņūs?
326 [Preiļu D].

48218.

Sveši ļaudis man' māsiņu
Aizkrāsnē ieveduši.
Labvakar, man' māsiņa,
Mīl tev tautu istabiņa?
Ja nemīl, nāc ārā,
Sēd' manās kamanās!
286 [Nītaures Rg].

48219.

Šķiļ, bāliņ, ugentiņ
Pi smalke tēradiņ;
Tumse seid mūs māsiņ
Sveše ļauž istabe.
445 [Ugāles Vp].

48220.

Tautīšam bej moz' ustoba
Kai ceiruļa pereklīts;
čaukst man zeidi staigojūt,
čeikst kamaši doncojūt.
358 [Rugāju Abr].

48221.

Tautiets savu istabiņu
Slurināt [kurināt?] slurināja;
Cauri griesti, cauri logi,
Vidū cūkas ēdināja.
162 [Kacēnu (Kačanovas) Abr].

48222.

Toutu dāla ustobiņai
Caur grīstim soule speid;
Laid muosiņu toutiņūs,
Taisi jounu ustabiņu.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

48223.

Tautu dēls lielījāsi;
Glāžu durvis, vaŗa grīda;
Kad nogāju, tad atradu
Salmu durvis, dubļu grīdu.
417 [Struteles Tk].

48224.

Tautu dēls lielījās(i):
Visapkārt glāžu logi;
Kad nogāju, tad atradu
Vienu pašu dēļu logu.
417 [Struteles Tk].

48225.

Tautu dēls man solīja,
Dēļiem sistu istabiņu;
Kad aizveda, tad atradu
Skangaliem saslaistītu.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

48226.

Tautiets, mani precēdams,
Izteic savu dzīvošan',
Teic ozolu istabiņu
Ar rozēm izbadītu;
Kad aizgāju, tad atradu
Mellu alkšņu istabiņ'.
546 [Kuldīga Kld apr.].

48227.

Tautiets sola precēdams
Siltu jauku istabiņu;
Nu redzēju ienākdama
Kaktā ledu piesalušu.
109 [Ērķemes Vlk].

48228.

Tautu dēla istubīna
Zilu dūmu piekūpuse;
Pavārima šircis dega
Zilajāma ugunīm.
355 [Rucavas Lp].

48229.

Tautu dēla istabiņa
Zema zema saplakuse;
Mūs' māsiņa lielu radu,
Augstu nesa vaiņadziņ'.
353 [Rubas (Reņģu) Jg].

48230.

Tā, māsiņ, tev pirmā
Teicamā mājas vieta:
Visi pakšķi nopūvuši,
Vidai cūkas ēdinaj.
224 [Lielvārdes Rg].

- 321 -

48231.

Tai sacīja kuozu ļauds:
Malna kuozu ustabiņa.
Lai tai tevi valni trin,
Kai es trinu ustabiņu.
174 [Kārsavas Ldz].

48232.

Tālu tālu daudzināja
Tā tautieša bagātību:
Basām kājām māmuliņa,
Cauriem pakšiem istabiņa.
355 [Rucavas Lp].

48233.

Tur es gāju tautiņās,
Kur man tika prātiņam:
Lai tur būtu skuju būda,
Žagariņu istabiņ'.
43 [Bebru Rg].

48234.

Vai būs ieti, vai neieti
Greznu ļaužu sētiņā?
Tiltiem griezti pagalmiņi,
Dēļiem jumtas istabiņas.
192 [Kosas C].

48235.

Vai tās tavas mājas bija,
Kas viņā kalniņā?
Spoži glāžu logi bija,
Pulierētas nama dores.
398 [Skrundas Kld].

48236.

Visas tautu nama duris
Zaļajām zīlītēm.
I zīlītes nemīlēj(a),
Ja māmiņas neredzēj(u).
119 [Gaujienas Vlk].

48237.

Zema tautu istabīna
Kā cīruļa perēklīts;
Tur es savu gaŗu galvu
Ik rītīnu nodauzīju.
192 [Kosas C].

★

2) Maltuve

25840.

Bij manai māsiņai
Rieksta kaula dzirnaviņas;
Staltam tēva dēliņam
Ne pelēka akmentiņa.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

25841.

Dēli vien tai mātei,
Nav meitiņu malējiņu:
Vadži vien maltuvē,
Kur kāruši cepurītes.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)], 69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

25842.

Es atradu tautiņās
Trejas dzirnus kambarī.
Vai tautieti, tēva dēls,
Kuŗas bija man maļamas?
- Tās mazās, tās vieglās,
Tās, māsiņa, tev maļamas.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

25843.

Gana skaiši es atradu
Dēlu māti dzīvojot!
Stikla logi maltuvē,
Astra sieti sijājot.
121 [Gulbenē (Md)].

25844.

Ierastam te dzīvot,
Neieradis nevarēja:
Grūtas dzirnus maltuvē,
Ūdens tāļu lejiņā.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

25845.

Raugiet, brāļi, ko raugiet,
Apraugiet dzirnaviņas;
Smagas tautu dzirnaviņas,
Palaidiet vieglumā!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

25846.

Svešu ļaužu maltuvīte
Niedru kaulu sadarīta;
Manai māsiņ' i maļot
Vējiņš matus purināja.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1. Bāliņ, tava maltuvīte
Caurajiem pamatiem;
Kad gribēju smalki malt,
Vējiņš miltus putināja.
359 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

25847.

Tautas kala treju dzirnu,
Dzirdēj' mani saderam.
Kaliet, tautas, ir deviņu,
Es pie vienas ritenēju!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

- 322 -

25848.

Tautu dēls lielejas,
Trejas dzirnas kamburē.
Kad tov trejas dzirnaviņ's,
Kur tov seši malejiņ'?
222 [Garlenē (Vandzenes pag. Tl)].

1. Tautiets, mani precēdams,
Teica trejas dzirnavīnas.
Kad tev trejas dzirnavīnas,
Kur tev sešas malējīnas?
Vai domāji mani vienu
Pie to treju maldināt?
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

25849.

Tautu dēls lielījās,
Treju vasku dzirnaviņu;
Kad aizgāju, neatradu
Ne pelēka akmentiņa.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1. Tautiets manim apsolīja
Zelta dzirnu maltaviņu;
Kad atnācu, tad atradu
Div' pelēkus akmentiņus.
300 [Kroņa Misas pagastā (Misas pag. B)].

2. Tautiets, mani precēdams,
Solīj' vaska dzirnutiņas;
Kad aizgāju, tad atradu
Div' pelēkus akmintiņus.
46 [Carnikavā (Rg)].

★

48238.

Aunies kājas, dēlu māte,
Nāc ar mani maltuvē!
Vai tu mana māte biji,
Istabā sēdēdama?
281 [Neretas Jk].

48239.

Dēli vien tai mātei,
Nav nevienas malējiņas;
Nav nevienas malējiņas,
Kur kāruse vaiņaciņu.
391 [Sinoles Vlk].

48240.

Raugāt, brāļi, ko raugāti,
Apraugāti dzirnaviņas;
Ne ik rītu sveša māte
Dos man otru malējiņu.
241 [Lubānas Md].

48241.

Sveša muote, raganeņa,
Syuta mani moltuvē,
Kuri vēji, vīsyuļeņi
Zyna tovas dziernaveņas?
605 [Skolas].

★

3) Klēts

25850.

Brāļi, jāšus nejājat,
Man kauniņa nedarāt:
Nava tautu klētiņā
Vienas auzu sēnaliņas.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

25851.

Dzīvodama nedomāju
Tādu mūžu piedzīvot:
Miežu rudzu klēti slēgt
Ar sudraba atslēdziņu.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

25852.

Es skatos, es raugos,
Kur tās tautu klēšu durvis:
Paseknī ieraudzīju
Kā tās žurku lamatiņas.
202 [Striķos un Saldū (Zvārdes un Saldus pag. Kld)].

1. Visapkārt skatījos,
Kur tautieša klēšu durvis:
Paseknī ieraudzīju
Kā tās sesku lamatiņas.
24 [Lēdurgas draudzē].

25853.

Gāju tautu klētiņā,
Laižu šautru dibinā;
Ja bij rudzi, švīkstējās,
Ja pelavas, pūkstējās.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

1. Ganīdama šautru laidu
Tautu dēla klētiņā;
Kad būs rudzi, tad švirkšķēs,
Kad būs auzas, tad čabēs.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

2. Līdu tautu klētiņā,
Metu šautru apcirknē;
Pelaviņas nopūkšēja,
Ne rudzīši nosīpēja.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

- 323 -

3. Līžu tautu klētiņā,
Sviežu šautru arodā;
Ja bij rudzi, sīpējās,
Ja pelavas, putējās.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

25854.

Grēcinieki bāleliņi,
Kā vietiņas raudzījāt?
Tīrumiņu raudzījāt,
Klētiņā negājāt.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

25855.

Kam, tautieti, kaldināji
Vaŗa grīdu klētiņā?
Man nebija zelta kurpju
Vaŗa grīdu čīkstināt.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

25856.

Nelaid, māmiņa,
Zvirbuļus klētī!
Ja grib, lai lien
Pa čukuriņu.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

1. Nelaid, māmiņa,
Zvirbuļus klētī!
Lai līda zvirbuļi,
Kur citi putni.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

2. Nelaid tautieti,
Zvirbuļus klētī!
Lai tie čiukstēja
Par jumta virsu.
224 [Kabilē (Kld)].

25857.

Nelaid, māmiņa,
Zvierbuļus klētē!
Tie tavus apcierkņus
Izputinās.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

25858.

Pele badu nosprāguse
Tautu dēla klētiņā;
Iztekājse, nedabūjse
Vienas auzu sēnaliņas.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

25859.

Tautiets, mani lūkodams,
Pūŗu klēti daudzināja;
Kad nogāju, neatradu
Ne auziņu sēnaliņu.
1571 [Virgā (Virgas pag. Lp)].

1. Tautu dēls lielījās,
Piecas, sešas rudzu klētis;
Kad aizgāju, tad redzēju,
Nav ne auzu sēnaliņas.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

25860.

Tautu dēls lielījās,
Pilla klēte miežu rudzu;
Kad atvēra klētes durvis,
Pelus vien izputēja.
247 [Pētertālē (Struteles pag. Tk)].

1. Tautiets sola rudzu klētis,
Sola bērus kumeliņus;
Kad aizgāju, tad atradu
Vienu pašu klibu ķēvi;
Kad atvēru klētes durvis,
Vējš pelavas putināja.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

2. Tautiets, mani precēdams,
Sak', maizītes diesungan;
Kad atvēra klētes doris,
Pelus vien paputēja.
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)].

3. Tautiets, mani precēdams,
Teica pūŗus klētiņā;
Kad atvēru klēts duris,
Vējiņš pelus kūcināja.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

25861.

Tautu dēls lielījās,
Pilnas klētis miežu rudzu;
Kad aizgāju, tad atradu -
Sieciņš auzu nevētīts.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

★

48242.

Es, māsiņa, tevis dēļi
Trīsreiz vilku zobeniņu:
Divreiz vilku celiņāji,
Trešo tautu klētiņāji.
215 [Lēdmanes Rg].

48243.

Es cerēju dižvedējam
Pērnos pūŗus klētītē;
Kad pavēru klētes durvis,
Šorciņš asti kustināja.
129 [Gudenieku Azp].

- 324 -

48244.

Es mācēju paskatīties,
Kas puisēna klētiņā:
Bija rudzi, bija mieži,
Bija auzas kumeļam.
360 [Rundāles B].

48245.

Mūs' bāliņa klētiņā
Vairāk zelta, ne sudraba;
Tautu meitu pūriņā
Vecas vīzas, pastaliņas.
193 [Krapas Rg].

48246.

Nelūkoju augstus namus,
Ne rakstītas klētes dores;
Es lūkoju klētē rudzus,
Stallē bērus kumeliņ's.
452 [Užavas (Zīras) Vp].

48247.

Peļ, Dīveņ, pāluojeņu,
Kas izpēļe šū vīteņu:
Vacī rudzi, vacī mīži
Guļ orūda dybynā.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

48248.

Slēdzat, tautas, drēbju klēti,
Maizes klētis neslēdziet;
Es nebiju bada bērns,
Es uzaugu maizītē.
46 [Beļavas Md].

48249.

Tautu dēlu klētu durvis
Ar klūgām aizklūgotas;
Bāleliņa klētu durvis
Sudrabiņa atslēgām.
605 [Skolas].

48250.

Vītraudzīš, bruolileņi,
Kū vītiņu raudzījāt?
Neatrodot klētiņā
Ni palavas orūdā.
143 [Jāsmuižas D].

★

4) Govis un govju kūts

25862.

Ai ai sveši ļaudis,
Kādi jūsu govju klēvi!
Visi sīki zvirbulīši
Cauri skrej ziņģēdami.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

25863.

Deva man Laimīna
Bagātu vietu:
Trīs goves slaucamas,
Deviņi teļi,
Kuplaste ķēvīte,
Trīs kumelīni.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

25863¹.

Nāc, parādi, dēlu māte,
Kas tavā kūtiņā!
Mūs' māsiņa parādīja,
Kas bij viņas pūriņā.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

25864.

Sakās man māmuļiņa
Trīs telītes iedevuse;
Es atradu, aizgājuse,
Trīs trešā desmitā.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

25865.

Vai tu, Dievis, neredzēji
Manu grūtu dzīvošanu:
Kalnā manas mājas bija,
Lejā lopu laidariņš.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

5) Zirgi un zirgu stallis

25866.

Aiju aiju vīratēvs,
Tav' netīru kumeliņu!
Kam dēliņu guldināji
Līdz saulītes lēkumam?
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

25867.

Ai tautieti, ai tautieti,
Kam tu mani vilināji?
Ne tev bēra kumeliņa,
Ne slidenu kamaniņu.
79 [Jumurdā (Jumurdas pag. C)].

- 325 -

25868.

Bāleliņi vietraudzīši,
Kā vietiņu raudzījāt?
Kūtī gājši, klētī gājši,
Stallītē neiegājši.
Tautiņām stallītē
Nava laba kumeliņa:
Tādi mūsu māmiņai
Pirtiņā braucamie.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

25868¹.

Ko, māsiņa, tu darīsi,
Kājenieku dabūjuse?
Kājām iesi baznīcā,
Kājām sērstu bāliņos.
3031 [Tomē (Tomes pag. Rg)].

25869.

Ko, tautieti, darīsim
Ar to vienu kumeliņu?
Ko tu arsi, ko ecēsi,
Ko es braukšu brālīšos?
206 [Kuldīgas apriņķī].

25870.

Parād' man, tautu dēls,
Deviņdanču kumeliņu!
Es tev būšu parādīt
Deviņgreidu vilnānīti.
103 [Sausnējā, Vietalvā (Sausnējas un Vietalvas pag. Md)].

25871.

Tautu dāls līlejuos
Ar d'ev'eņi kumel'eņi;
Treis' nūjeudze, treis' aizjeudze,
Treis' palaid'e gan'eibā.
422 [Līvānu pag. D].

25872.

Tautu dēls lielījās,
Pieci bēri kumeliņi;
Kad aizgāju, tad atradu
Ar āzīti ecējam.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)], 305 [Vīkstenē (Stelpes (?) pag. B)].

1. Es atradu tautu dēlu
Ar āzīti ecējot;
Es padevu dievpalīgu, -
Viņš ar āzi krūmiņos.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Es redzēju sirmu kuili
Pār Daugavu ecējot.
Ai jūs lieli grēcenieki,
Cūku tēvu mocījiet!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

3. Es redzēju tautu dēlu
Ar kaziņu ecējam.
Jūdz zemē somas lopu,
Es doš' bēru kumeliņu!
224 [Kabilē (Kld)].

4. Tautu dēli(i)s lielījās,
Pieci bēri kumeliņi;
Es atradu līdumā
Ar buciņu ecējam.
Es tam devu dievpalīgu,
Viņš ar kaunu nesaņēma.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

5. Tautu dēlis lielījās,
Pieci, seši bēri zirgi;
Kad aizgāju, tad atradu
Cūk' ar kazu [Ar kaziņu] ecējot.
Apkārt gāju, riņķi metu,
Tam kauniņu nedarīju.
216 [Ventspilī].

25873.

Tautu dēlis lielījās,
Simtiem bēru kumeliņu;
Kad nogāju, tad atradu
Vienu pašu kumeliņu.
163 [Dzērvē (Dzērves pag. Azp)], 181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)], 348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Tautu dēls lielījās,
Pieci bēri kumeliņi;
Kad atvēru staļļa durvis,
Vienu pašu ieraudzīju;
Tam pašam kliba kāja,
Pērnā spalva mugurā.
229 [Rideļu pagastā (Engures pag. Tk)].

25874.

Tautu dēls lielījās,
Simtiem bēru kumeliņu;
Kad pavēra staļļa duris,
Suņi astes kustināja.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

25875.

Tautu dēls man vaicāja,
Daudz villaiņu pūriņā.
Atver, nelga, staļļa durvis,
Daudz tev bēru kumeliņu?
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

1. Nevaid kauna tautiešam,
Man pūriņu vaicājot!
Atver, nelga, staļļa durvis,
Daudz tev bēru kumeliņu?
Viena pate balta ķēve,
Ar spīlēm atspīlēta.
167 [Kazdangā (Kazdangas pag. Azp)].

- 326 -

2. Tautu dēlis man vaicāja,
Daudz man baltu avitiņu.
Atver, nelga, staļļa durvis,
Daudz tev bēru kumeliņu?
Viena pate kliba ķēve,
Pasilēi pakritusi.
170 [Lielnīkrācē (Nīkrāces pag. Azp)].

3. Tautu dēls man vaicāja,
Cik man baltas villainītes.
Es pacēlu pūra vāku,
Man deviņas villainītes.
Atver, šķelmi, staļļa duris,
Cik tev bēru kumeliņu?
Vienu pašu es redzēju
Pašā staļļa vidiņā,
Kleinas kājas, ļukas ausis,
Ziemas villa mugurā.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

25876.

Visu rāda, visu rāda,
Kumeliņu vien nerāda,
Kumeliņu vien nerāda,
Ko māsai sērstu braukt.
108 [Veismaņu pagastā (Vaives pag. C)].

★

48251.

Dēlu māte man prasīja:
Dod man baltas villainītes!
Atslēdz, māte, staļļa durvis,
Vai ir bēri kumeliņi,
Man deviņas villainītes.
291 [Orgresgala Rg].

1. Vīramāte man prasīja:
Cik man baltu villainīšu?
Parād' māte, govju kūti,
Tad rādīšu villainītes.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

48252.

Es redzēju tevi, svuotiņ,
Ar ciercini ecejūt;
Es padevu dīvpaleigu,
Tu ciercini ozūtī;
Tu ciercini ozūtī
Ar vysom ecēšom.
143 [Jāsmuižas D].

1. Es redzēju jaunu puiku:
Ar uozeiti ortu guoja;
Ar uozeiti ortu guoja,
Ar kazeņu nūecēja.
Es padevu dīvpaleigu,
Jis ar kozu lejiņā šmyk šmyk smyk!
389 [Silajāņu Rz].

2. Juonīts beja Dīva dāls,
Ar uozeiti ortu guoja;
Es padevu dīvpaleig(u),
Jis ar uozi kriumeņūs.
605 [Skolas].

3. Tys Juonīts lielejuos,
Ka jam ir malni zyrgi.
Es atrodu teirumā
Ar vabali ecejūt;
Es jam devu dīvpaleigu,
Jis vabali ozūtē.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

4. Tautu dēlis lielījās
Savu lielu bagātīb'.
Ko lieliesi, tu tautieti,
Kas jel tevi nepazina?
Es atnācu, es atradu
Klibu āzi ecējam.
94 [Dunikas Lp].

5. Tai sacēja tys Juonīts:
Lobi zyrgi maņ stolī!
Es redzēju ganīdama
Jū ar uozīti ecejūt.
174 [Kārsavas Ldz].

48253.

Ko Dievam es sariebu,
Vaiņadziņu valkādama?
Es dabūju arājiņu
Bez druviņas, bez pļaviņas,
Bez bēraju kumeliņu.
141 [Ivandes Kld], 188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

48254.

Ko lielies, tautu dēls,
Savu lielu bagātību:
Viena pate līka ķēve
Steliņģēje bubināja;
Steliņģēje bubināja,
četrām stutēm atstutēta.
94 [Dunikas Lp].

48255.

Pazateicja tautu dāls:
Pīci siermi kumēliņi;
Vīna beja klibuo kēve,
Tei nu žīda pazyčīta.
425 [Šķaunes (Landskoronas) Ldz].

- 327 -

48256.

Šitie puiši lielījās:
Pieci bēri kumeliņ(i);
Es redzēju ganīdama:
Cūk' ar kazu ecēšā.
Cūka kauca, kaza brēca,
Pats ar līdzi murkšināja.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

48257.

Lepnajam tautietim
Vieni paši brūni svārki,
Viena paša brūna ķēve
Bungā staļļa dubenā.
245 [Lutriņu Kld].

48258.

Māte, man nīzdam,
Dod slikte viete.
Paldies, man mamliņ,
Viet man lab gadjas:
Pils stels ber zierg,
Krustem brugs laidars.
372 [Sarkanmuižas Vp].

48259.

Nāci lejā, kalnu meita,
Lejā laba dzīvošana;
Lejā auga rudzi mieži,
Lejā bēri kumeliņi.
605 [Skolas].

48260.

Tautiets manu pūru slēdza,
Rauga manas villānīt's;
Es būš, tavu stalli slēgti,
Raudzīt tavus kumeliņus.
322 [Praulienas Md].

48261.

Tautu dēls lielījās,
Kad tam seši melli zirgi.
Kad atvēra staļļa durvis,
Izskrēj sešas mellas žurkas.
369 [Saldus Kld].

48262.

Viena pati es gulēju
Priežu maigļu klētiņā.
Tautu šķelmis man' vaicāja:
Daudz villaiņu pūriņā?
Pieci, seši tēva dēli,
Viens pats tēva kumeliņš.
575 [Valmiera Vlm apr.].

★

6) Aka, avots, upe, ezers

25877.

Bērzu birze kalniņāi,
Strauja upe lejiņāi,
Māsiņai mirgas meta,
Tautu drēbes velējot.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

25878.

Bij tautām, nava tā,
Kā maniem bāliņiem:
Bij tautām rudzi mieži,
Nava tīra ūdentiņa.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

25879.

Brāļi gāja vietraudžos,
Brāļi vainas neatrada;
Es būt' vainu atraduse
Ir ūdeņa celiņā.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

25880.

Brālīt' sūtu viet' raudzīt,
Brālīts vainas neatrada;
Pats nogāju, pats atradu
Vainīt' vainas galiņā.
Pirmā vaina tā man bija:
Ūdens tāļu lejiņā;
Otra vaina tā man bija:
Akmens grūts dzirnavās;
Trešā vaina tā man bija,
Ka man barga vīramāte.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

1. Bāleliņi vietraudzīši,
Tie vainiņas neatrada:
Ūdens dziļi aciņā,
Smagas dzirnas maltuvē.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

25881.

Divi lieli ezeriņi
Tautu dēla sētiņā,
Tur dzīvot rauduvei,
Ne manai māsiņai.
1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)].

25882.

Es šķitos izaugdama
Ezeriņa neredzēt:
Visi mani tīrumiņi
Ezeriņa maliņā.
313 [Ēķengrāvē (Viesītes pag. Jk)].

- 328 -

25883.

Kādu vietu es gribēju,
Tāda manim gadījās:
Istabiņa kalniņā,
Avots čurkst lejiņā.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

25884.

Kādas vietas es gribēju,
Tāda man gadījās:
Kalnā muiža, lejā upe,
Purā govju laidarīts.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

25885.

Kādas vietas es gribēju,
Tāda man gadījās:
Upe tek lejiņā,
Ābel' zied kalniņā;
Pie upītes mazgājos,
Pie ābeles puškojos.
70 [Briežos (Skujenes pag. C)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ai Dieviņi, es atradu
Tautās jauku dzievāšanu:
Lejiņāi upe tek,
Kalnāi zied ābelīte;
Lejāi gāju mazgāties,
Kalniņāi puškoties.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

2. Ai Dieviņu, es atradu
Tautās mīļu dzīvošanu:
Kalniņāi ievas zied,
Lejiņāi upe tek;
Lejā baltu izmazgāju,
Kalniņā appuškoju.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

3. Ieviņ' ziež kalniņā,
Upīt' tek lejiņā;
Pie ieviņas puškojos,
Pie upītes zīlējos.
21 [Krimuldā (Krimuldas pag. Rg)].

4. Kas, māsiņa, tev kaitēja,
Tev ražana dzīvošana:
Zied ābele kalniņā,
Tek upīte lejiņā;
Upītē mazgājies,
Ābelē žaudējies.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

25886.

Kam, tautieti, galdus plēsi,
Kam šķimbogu darināj'?
Vai es biju raudas bēr(n)s,
Šķimbogā glabājams?
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

25887.

Kur ģeld manas baltas sagšas
Šilkainām maliņām?
Nav tautām tīr' ūdeņa,
Kur var baltas izmazgāt.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

25888.

Māsiņ, tavu jauku dzīvi
Ezeriņa maliņā!
Rītā tev gaiļi dzied,
Vakarā(i) gaigaliņas.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Kas kaitēja tev, māsiņa,
Uz upīti nedzīvot:
No rītiņa gaiļi dzied,
Uz vakaru gaigalītes.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

25889.

Man' iedeva māmuliņa
Pie upītes lejiņā;
Ik rītiņus nomazgāju
Savas gaužas asariņas.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

25890.

Mazgājies, tautu meita,
Skaidr' avota ūdenī;
Jau tu biji uzaugdama
Smicenēs(?) mazgājsēs.
226 [Kandavā (Tl)].

25891.

Parādiet, sveši ļaudis,
Uz avotu taisnu ceļu,
Lai māsiņa nomazgāja
Savas gaudas asariņas!
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

25892.

Pura mala tev, tautieti,
Rāvupīte lejiņā;
Tik man baltu villainīšu,
Ko velēju bāliņos.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

25893.

Puri vien(i), vēŗi vien(i),
Kur bāliņi man' iedeva;
Nav ne tīra ūdentiņa,
Kur rociņu nomazgāt.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

- 329 -

1. Brāļi mani iedevuši
Porienā, rāvienā;
Nav man skaidra ūdentiņa
Ne mutītes nomazgāt.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

2. Māte mani iedevuse
Porienā, rāvienā;
Nava skaidra ūdentiņa,
Kur actiņas nomazgāt.
193 [Lutriņos (Lutriņu pag. Kld)].

25894.

Rādiet, tautiņas,
Ūdeņa ceļu,
Lai mūsu māsiņa
Nemaldījās!
226 [Kandavā (Tl)].

25895.

Šaura šaura taut' upīte,
Platas manas villainītes;
Skalojot, velējot
Stūŗus sita maliņā.
151 [Lieljumpravā (Jumpravas pag. Rg)].

1. Mazgājos, velējos
Taut' upītes maliņā.
Dziļa, šaura taut' upīte,
Platas manas villainītes.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

★

48263.

Kur tautāsi tāda dzīva
Kā savosi brālīšos:
Kalnā baltas ievas zieda,
Lejā strautiņš mutuļo,
Kalnā gāju puškoties,
Lejā balta mazgāties.
94 [Dunikas Lp].

1. Ievas zied kalniņā,
Daugaviņa lejiņā;
Ieviņās pušķojos,
Daugavā mazgājos.
198 [Krustpils D].

2. Pašā kalna galiņā
Stāv ieviņa skaistākā;
Lejā, puķu pļaviņā,
Tek upīte dzidrākā.
Lejā teku mazgāties,
Kalniņā puškoties.
59 [Blomes (Nigras, Blomu) Vlk].

48264.

Nabous nieka, nabous nieka,
Kad sunīša naturēj;
Garam sātu upe tek,
Oudri māva sētiņā.
263 [Mēmeles Jk].

48265.

Redzu, redzu tālu (tālu),
Tur pie upes mazgājās;
Pie upītes mazgājās,
Pie ābeles puškojās.
148 [Jaunpiebalgas C].

48266.

Sarkan' muiža kalniņā,
Rāvupīte lejiņā:
Ko bij man kalnā kāpt
Rāvainām kājiņām?
192 [Kosas C].

48267.

Sen slavēja tautiešam
Alvas aku lejiņā;
Nu atnācu, un atradu:
Pelķē smēla ūdentiņu.
3 [Adulienas Md].

48268.

Tautiets, mani precēdams,
Liela savu bagātību;
Kalnā teic pūra klēti,
Lejā zelta avotiņu.
Kad nogāju, tad atradu:
Vējiņš pelus putināja.
197 [Krotes Lp].

★

c) Dārzs, lauki, pļavas, ganības, mežs un apvidus vispār

25896.

Vai bāliņi, vai bāliņi,
Kur jūs mani iedevuši?
Smilgas auga tīrumā,
Niedres dārza maliņā.
1311 [Apē (Vlk)].

25897.

Vai Dieviņi, vai Dieviņi,
Ko bāliņi padarīja:
Brāļi mani iedevuši
Lācauziņu arājam.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

- 330 -

25898.

Ai Dieviņi, ai Dieviņi,
Tautas māsu saldinās:
Es atradu dārziņā
Nenoņemtus kāpostiņus.
253 [Stūŗu muižā (Blīdienes pag. Tk)].

25899.

Ai māsiņ, ai masiņ,
Kāda tava dzīvošana:
Purvā tavi lini auga,
Ezerā kāpostiņi.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

1. Ko lielies, tautu dēls,
Zinu tavu lielībiņu:
Purā tavi lini auga,
Ezerā kāpostiņi.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

2. Nāc, māsiņa, paskaties,
Kāda mana dzīvošana:
Purā mani lini auga,
Kalnā mani rācentiņi.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

25900.

Ai māsiņa sīka maza,
Tu pavārgsi tautiņās:
Tāļu druva, tāļu pļava,
Tāļu aka lejiņā.
166 [Gramzdā un Smaižos (Gramzdas un Aizviķu pag. Lp)].

1. Vai Dievīnu, šīs tautās
Gaŗu mūžu nodzīvot:
Tālu druva, tālu pļava,
Tālu aka lejīnā.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

25901.

Ai tautieti, ai tautieti,
Tavu mazu tīrumiņu!
Pirc par mārku rutku sēklu,
Apsēs' visus tīrumiņus.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Tautu dēlis lielījās:
Lieli mani tīrumiņi!
Pirc par mārku rutku sēklas,
Apsēs' savus tīrumiņus!
78 [Kroņa Iršu muižā (Iršu pag. Md)].

25902.

Bij ecēta mūsu zeme,
Bet nebija noecēta;
Nu atveda dzelzs ecēšu,
Mūsu zemes ecētāju.
151 [Lieljumpravā (Jumpravas pag. Rg)].

25903.

Bij mērīta mūsu zeme,
Bet nebija izdalīta;
Nu atveda tautu meitu,
Mūsu zemes dalītāju.
151 [Lieljumpravā (Jumpravas pag. Rg)].

25904.

Brāļiem labi, brāļiem labi,
Brāļiem labi tīrumiņi;
Labi man, māsiņai,
Pura malu ustabiņa.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

25905.

Brāļi manu vietu rauga,
Brāļi rauga tīrumiņu;
Mūža mana neaprauga,
Kā lēksies dzīvojot.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

25906.

Daudzin tautas daudzināja,
Daudzi dētu ozoliņu;
Kad nogāju, tad atradu
Vienu pašu dējumiņu.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

25907.

Drīzi, droši tautas jāja,
Lēni mani bāleliņi,
Lēni mani bāleliņi,
Tautu zemi raudzīdami.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

25908.

Dziedādama es staigāju
Pa tautieša novadiņu,
Atraduse labu zemi,
Labu maizes arājiņu.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

25909.

Ellenieki bāleliņi,
Kur māsiņu iedevāt?
Purvi vien, meži vien,
Dzilnas vien kladzināja.
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

1. Ellenieki bāleliņi,
Kur māsiņu iedevāt!
Dzilnas, dzeņi kladzināja
Tautu dēla tīrumos.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

- 331 -

25910.

Es, māsiņ, tev sacīju,
Gaidi citas vasariņas:
Būt' lielāki tīrumiņi,
Dižanāks arājiņš.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Es sacīju bāliņam,
Gaidi citas vasariņas:
Būs kuplākas vilnānītes,
Diženāka līgaviņa.
102 [Saikavā (Saikavas pag. Md)].

25911.

Es neraugu augstas trepes,
Nedz rakstītas klētes durvis;
Tīrus laukus vien raudzīju,
Kur maizīte balta auga.
224 [Kabilē (Kld)].

1. Nelūkoju augstu ļaužu,
Ne margotu klēšu durvju;
To vietiņu vien lūkoju,
Kur aug maize tīrumā.
50 [Vecatē (Vecates pag. Vlm)].

2. Nelūkoju daiļa vīra,
Ne rakstītu klēšu duru;
To vietiņu vien lūkoju,
Kur maizīte tīra aug.
199 [Veczvārdē (Zvārdes pag. Kld)].

25912.

Es neraugu, tautu dēls,
Tava daiļa augumiņa;
Paskatos lauciņā,
Vai maizīte tīra auga.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

25913.

Es neraugu, tautas dēls,
Tavas cauna cepurītes;
Es raudzīju melnas zemes,
Kur maizīte balta aug.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

25914.

Gana augsti šie kalniņi,
Gana zaļas šās birztiņas,
Vēl i tad nemīlēja
Kā savā dzimtenē.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

25915.

Grēcinieki bāleliņi,
Kur māsiņu iedevāt?
Purva niedres saaugušas
Kāpostiņu dārziņā.
78 [Kroņa Iršu muižā (Iršu pag. Md)].

25916.

Kāda dzīve cīruļam,
Tāda mūsu māsiņai:
Cīruls tup uz akmeņa,
Māsa zvirgzdu kalniņā.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

25917.

Kādu vietu es gribēju,
Tāda man gadījās:
Visapkārt upe tek,
Vidū lieli tīrumiņi.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Es uzgāju maizes vietu,
Sev tīkamu arājiņu;
Visapkārt upes teka,
Vidū liels tīrumiņš.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

2. Kādu zemi es gribēju,
Tādu zemi es dabūju:
Visapkārt upe tek,
Vidū saule ritināja.
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)].

3. Tādas vietas es taujāju,
Tāda man gadījās:
Vienu pusi upe tek,
Otru lieli tīrumiņi.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

4. Vieta vieta, maize maize,
Kur bāliņi mani deva;
Visapkārt kļavi, oši,
Vidū lieli tīrumiņi.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

25918.

Kalnā bija man muižiņa,
Lejā lopu laidarīts,
Aiz kalniņa līcītī
Dābulainas ganībiņas.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

25919.

Kalnā kāpu, jo kalnā,
Pašā kalna galiņā,
Lai varēju izredzēt
Tautu dēla bagātību.
179 [Vecsieksātē (Sieksātes pag. Azp)].

25920.

Kalnu kalnus man zemīte,
Bēdzin bēga līgaviņa.
Dzīvo gadu jel oteru,
Izaugs laba labībiņa.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 332 -

25921.

Kam tie tādi klaji lauki,
Kam kuplaji ozoliņi?
Tautām bija klaji lauki,
Bāliņam ozoliņi.
1253 [Kroņa laicenē].

25922.

Kas kaitēja tev, māsiņ,
Gaujmalā nedzīvot?
Līčos auga kvieši, rudzi,
Gaujiņ' nesa sidrabiņ'.
152 [Jērkulē (Krimuldas pag. Rg)].

25923.

Kas šī zeme par zemīti,
Ka ziediņi neziedēja?
Es atnesu saujiņā
Savas zemes pureniņu.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Sveši ļaudis, sveša zeme,
Kur bij man ziedu raut?
Savas zemes magoniņu
Saujā nesu salocītu.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Sveši ļaudis, sveša zeme,
Zieda rauti nedrīkstēju;
Ziedu rāvu, ortu devu,
Zaru lauzu, pusdaldeŗa.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

3. Sveši ļaudis, sveša zeme,
Smilgas raut nedrīkstēju;
Savas zemes magoniņu
Rokā vien vēcināju.
871 [Liepkalnes apk. (Liepkalnes pag. Md)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

25924.

Labi būtu tai sētā,
Kad nebūtu priežu meži;
Nokūpst mani balti vaigi
Ar tiem priežu dūmiņiem.
205 [Ciecerē (Cieceres pag. Kld)].

25925.

Līgaviņa gauži raud,
Ka man mazi tīrumiņi
Neraud' gauži, līgaviņa,
Vēl aiz kalna cits gabals!
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

25926.

Māsiņ' mana nogājuse
Sausu gāršu maliņā;
Es būt' vedis, kaut varējis,
Zaļas birzes pakaļā.
121 [Gulbenē (Md)].

25927.

Māte mani iedevuse
Staiga pura maliņā;
Briedu purvu raudādama,
Asariņas slaucīdama.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

1. Mani māmiņ' i iedeva
Staiga purva maliņā.
Briedu purvu bradādama,
Metu laipas mētādama;
Pašā purva maliņā
Zelta laipiņ' i iemešu.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

25928.

Mīlēt man mīlējās
Šie lielie tīrumiņi;
Arājiņa vien nebija
Pa manami prātiņam.
377 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

25929.

Nāc nākdama, tautu meita,
Nāc ar cirvi, nāc ar kapli:
Visa mana tēva zeme
Sīku kārklu pieauguse.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

25930.

Nebij stigu, nebij ežu
Mana brāļa tīrumā;
Nu atveda tautu meitu,
Stigu, ežu dzinējiņu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

25931.

Ogu ogu, sēņu sēņu
Bāleliņu laukmalē;
Kad aizgāju tautiņās,
Ne tur ogu, ne tur sēņu.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

25932.

Prātam rudzi, prātam mieži,
Prātam lieli tīrumiņi;
Tik vien ir tās vainiņas,
Nav pa prātam arājiņš.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

25933.

Priedes, egles tautiņās,
Raudas nāca veŗoties;
Bāliņam bērzu birzis,
Mīlībiņu nevarēju!
104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

- 333 -

1. Bāliņos ozoliņi,
Mīļumiņa nevarēju;
Kad izgāju tautiņās, -
Priedes, egles saaugušas.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

25934.

Priedes vien, egles vien,
Kur tautiņas mani veda;
Brāļi dotu bērzu birzi,
Kaut varētu līdza vest.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)], 185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

25935.

Priedes vien, egles vien
Līdz maniem bāliņiem,
Viena pate bērzu birze
Sudrabiņa lapiņām.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Egles, priedes vien iraid
Mana ceļa maliņā;
Viena pate zemes bērze,
Zelta lapa galiņā.
216 [Ventspilī].

25936.

Puri puri, elle elle,
Kur māmiņa man' iedeva;
Neredz sauli uzlecam,
Neredz sauli noietam.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

25937.

Puri puri, meži meži,
Te nav laba dzīvošana;
Kur tie kalni, kur tās lejas,
Tur ir laba dzīvošana.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

1. Puri puri, meži meži,
Še nav lāga dzīvošana;
Labāk bija man aiziet
Uz to zaļu birztalīti.
58 [Rozbeķos (Rozulas pag. C)].

25938.

Puri vien, vēŗi vien,
Kur māmiņa man' iedeva;
Nav nevienas āra pļavas,
Kur telīšu paganīt.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1. Purvi vien, vēŗi vien,
Kur māmiņa man' iedeva;
Nava āra āboliņa,
Kur telītes paganīt.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Purvi, vēŗi vien tur bij,
Kur māmiņa man' iedeva.
Kur bij man sienu pļaut,
Kur telītes paganīt?
Purvā gāju sienu pļaut,
Vērī govis paganīt.
108 [Veismaņu pagastā (Vaives pag. C)].

25939.

Purvu bridu raudādama,
Žagariņus lauzīdama.
Tij, bāliņi, tava vaina,
Kam vietiņas netaujāji!
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

25940.

Purvu bridu raudādama,
Žagariņus lauzīdama:
Tēvs māmiņa iedevuši
Nelabā vietiņā.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)], 389 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

25941.

Raugiet, brāļi, tīrumiņus,
Neraugiet ganībiņas!
Tīrumā maize auga,
Gar malām ganībiņas.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

25942.

Saucu lielu saukumiņu,
Tautu druvu pāriedama:
Nava tādu tīrumiņu
Kā manam bāliņam;
Kalnā auga smilgas rudzi,
Lejā suņu kumelītes.
347 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

25943.

Saucu lielus saukumiņus,
Tautu lauku pāriedama:
Nav tautām tādu lauku
Kā maniem bāliņiem;
Kur kalniņi, tur akmiņi,
Kur ielejas, tur ūdeņi.
215 [Ugālē (Ugāles pag. Vp)].

1. Kur bij lejiņa,
Tur ūdentiņis;
Kur bij kalniņis,
Tur akmentiņis.
226 [Kandavā (Tl)].

- 334 -

25944.

Šaura šaura tautu zeme,
Nava laba gana ceļa.
Kur tie sēja rudzus miežus,
Kur dēstīja kāpostiņus?
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Šaura šaura sveša zeme,
Tikai vien ganu ceļš.
Kur bij sēt miežus rudzus,
Kur auziņas kumeļam?
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

25945.

Šķiŗaties, bērzu birzes,
Plešaties, tīrumiņi!
Nu nāk pati tautu meita
Tīrumiņu raudzīties.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Šķirieties, gaŗi meži,
Plētieties, tīrumiņi!
Nu nāk pate tautu meita
Tīrumiņu raudzīties.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

2. Stiepjatiesi, plētatiesi,
Bāleniņa tīrumiņi!
Nu nāk pati tautu meita
Tīrumiņu lūkoties.
84 [Kusā (Kusas pag. Md)].

25946.

Stāvēdama sastāvēju,
Gaidīdama sagaidīju:
Sagaidīju pliena zemi,
Pusmūžiņa arājiņu.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

1. Stāvēdama nostāvēju,
Sēdēdama nosēdēju:
Nosēdēju tīrus laukus,
Labas maizes arājiņu.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

25947.

Staigā mārša, zied rozītes,
Pa bāliņa pagalmiņu;
Es staigāju raudādama
Pa tautieša purmalām.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

25948.

Tādu vietu i taujāju,
Tāda manim gadījās:
Pate sēdu kalniņā,
Govis ēda lejiņā.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

25949.

Tautiets, mani precēdams,
Izteic savu bagātību;
Kad aizgāju, tad atradu
Tautu dēlu meluģīti:
Silu zeme, rāva pļava,
Tāļ' ūdens lejiņā.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

25950.

Tautiets, mani precēdamis,
Izteic savu dzīvošan':
Pa kalniem ievas zied,
Pa lejām ābelītes.
Kad aizgāju, tad atradu
Tautās sliktu dzīvošan':
Pa kalniem dadži auga,
Pa lejām alksnesīši.
224 [Kabilē (Kld)].

1. Sveša māte, precēdama,
Sak' ražanu dzīvošanu:
Kalnā auga sīkas rozes,
Lejiņā magonītes;
Vīna upe lejā tek,
Medutiņu atsizdama.
Kad aizgāju, tad atradu
To ražanu dzīvošanu:
Kalnā auga sīkas priedes,
Lejiņā paeglītes;
Mālu upe lejā tek,
Rāvūdeni atsizdama.
226 [Kandavā (Tl)].

2. Tautiets, mani precēdams,
Teic man savu dzīvošanu:
Kalnā man rozes zieda,
Pakalnēi magonītes;
Lejā teka vīnupīte,
Medutiņu atsizdama.
Vai, māmiņa, nepazini
Viltinieka valodiņu?
Kalnā tev ērkšķi zieda,
Pakalnēi dadžu krūmi;
Lejā teka straujupīte,
Rāvūdeni atsizdama.
155 [Tāšos (Tāšu pag. Lp)].

3. Tautu dēlis, runādams,
Teic man savu dzīvošanu:
Aiz upītes rudzi auga,
Pate upe maldināja;
Tīr' upīte cauri tek,
Medutiņu atsizdama.
Kad nogāju, tad atradu
Tautu dēla dzīvošanu:
Purva pļavas, māla zemes,
Rāvupīte cauri tek,
Rāvupīte cauri tek,
Asariņas atsizdama.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

- 335 -

4. Tautiets, mani precēdams,
Izteic savu dzīvošanu:
"Kalnā man pūŗi aug,
Lejā oļu upe tek".
Kad aizgāju, tad atradu
Tautu dēla dzīvošanu:
Kalnā dadži vien izauga,
Lejā rāva upe tek.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

25951.

Tautu dēlis lielījās
Pieci pūri linu sēti;
Es aplaidu ganīdama,
Nav i piecu sieka vietu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

25952.

To nebūtu domājuse,
Ko Laimiņa man vēlēja:
Lielus laukus, dailas pļavas,
Man dižanu tēva dēlu.
300 [Kroņa Misas pagastā (Misas pag. B)].

25953.

Upes vien līkumos
Tautām lieli tīrumiņi;
Kur tie mani brāleliņi
Locīs savus kumeliņus?
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

25954.

Uz arāju māsu devu,
Ne uz rudzu tīrumiņu;
Ja [Kad] būs labs arājiņš,
Tad būs rudzi tīrumā.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

1. Tauļā, māt, arājiņu,
Netauļā tīrumiņu:
Kad būs labs arājiņš,
Darīs lielu tīrumiņu.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

25955.

Vieta vieta, maize maize,
Kur māmiņa man' iedeva:
Ik rītiņa tīrumā
Pa deviņi arājiņi.
19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Maize maize, vieta vieta,
Kur māmiņa man' iedeva,
Tur deviņi arājiņi,
Mēs deviņas malējiņas.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

25956.

Vieta vieta, maize maize,
Kur māmiņa man' iedeva;
Ja neauga rudzi mieži,
Auga bēri kumeliņi.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

25957.

Ciņi vien, cērpi vien
Tautu dēla novadāi;
Rauduvei še dzīvot,
Ne manai māsiņai.
224 [Kabilē (Kld)].

1. Pori pori, ezeriņi
Tautu dēla novadiņi;
Rauduvēm tur dzīvot,
Ne manai māsiņai.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

★

48269.

Ai Dīveņi, ai Laimeņ(a),
Kam tu mani tī atvedi?
Napateik i šei zemīte,
Napateik oruojeņš.
605 [Skolas].

48270.

Brāļos augu birzītē,
Noved mani eglienā.
Dieva dota brāļu birze,
Kaut varētu līdzi ņemt;
Kaut varētu līdzi ņemt,
Līdzā vesti tautiņās.
197 [Krotes Lp].

48271.

Es redzēt neredzēju,
Arot tautu tīrumā.
Vai tiem auga labībīna
Bez aršanas, ecēšanas?
184 [Ķēču Rg].

48272.

Es uzaugu upmalē,
Man' aizveda mežmalē;
Pirms valkāju ūdra kurpes,
Pēc vāveres kažociņu.
96 [Durbes Lp].

- 336 -

48273.

Kolnā kuopi tu, muoseņa,
Kolnā loba dzeivuošona:
Kolnā kungi muojas taisa,
Lejā leli teirumeņi.
174 [Kārsavas Ldz].

48274.

Kam tie tādi rudzu lauki
Kā ezeri līgojās?
Tie, māsiņa, tavi lauki
Par Laimiņas likumiņu.
236 [Līvānu D].

48275.

Kādu vietu es gribēju,
Tāda man gadījās:
Visapkārt zaļa birze,
Vidū lauku tīrumiņš;
Nu, māmiņa, tev bij prieks
Par to labo mājas viet'.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp], 524 [Aizpute Azp apr.].

48276.

Kādu vietu es gribēju,
Tādu vietu es dabūj':
Ievas [Rozes] zied kalniņā,
Es guļ' ievu vidiņā.
184 [Ķēču Rg].

48277.

Kādu vietu es gribēju,
Tādu vietu es dabūju:
Smilšu kalni, pūŗu zeme,
Patīkams arājiņš.
345 [Remtes Tk].

48278.

Labu vietu, baltu maizi
Dieviņš man dāvināja.
Pie tās vietas, pie tās maizes
Vai'g ar gudra padomiņa.
398 [Skrundas Kld].

48279.

Laime laime tev, māsiņa,
Pie tā laba tēva dēla:
Pūŗu zeme, lēcu pļavas,
Āboltiņis ganībām.
345 [Remtes Tk].

48280.

Negulēšu, negulēšu
Melna meža maliņā;
Man' mammiņa ielikusi
Melna meža maliņā.
46 [Beļavas Md].

48281.

Nikur tai labi nav,
Kai ir labi pa Strautom:
Smukas sātas augsti kolni,
Skaistas ūgas palaseit.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

48282.

Nikur nav tik jaukas dzeives
Kai Nautrānu Kuorklinīkūs:
Tyvu pļovas, kluotu upes,
Pa zediņim skaistas ūgas.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

48283.

Nāc, māsiņa, nāc, māsiņa,
Pie tā mana bālēliņa;
Bij manam brālītim
Trīsdeviņi tikumiņi:
Trīs kājām kumeliņis,
Pūŗu zeme atmatā.
374 [Sātiņu Kld].

48284.

Ne miegale, ne snaudule,
Nāc pie mana jaunbrālīša!
Bij manam brālītim
Pieci pūri linu sēti;
Pieci pūri linu sēti,
Otri pieci kaņepīšu.
355 [Rucavas Lp].

48285.

Pi oruoja muosu devu,
Na uz rudzu teirumeņa:
Jo byus lobs oruojeņš,
Dabuos rudzu teirumeņa;
Jo byus lobs dzāruojeņš,
Puordzers rudzu teirumeņu.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

1. Dūd, mamiņa, es byuš' īt
Koč uz moza teirumeņa.
Ka byus gudris oruojiņš,
Dabuos lela teirumiņa;
Ka byus kaids navēklīts,
Šaiss [Gaiss?] ar vysu teirumiņu.
414 [Stirnienes Rz].

- 337 -

48286.

Kuo, svuotiņ, līlējīs
Ar tū lelu nūvadiņu?
Aiz oruoja meitu dūšu,
Na aiz lela nūvadiņa.
389 [Silajāņu Rz].

48287.

Puri puri, meži meži,
Še nav laba dzīvošana;
Bij manim tur dzīvot,
Kur redzēja zaļus laukus.
109 [Ērķemes Vlk].

48288.

Puri vien, vēŗi vien,
Kur māmīna iedevusi.
Nav nevienas āra pļavas,
Kur telītes paganīt,
Kur palaist svaiņam zirgu,
Kur brālīša kumelīnu.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

48289.

Sētiņa, muna sētiņa,
Pošā lobā vītiņā:
Nu kaļniņa tuoli redz,
Lejiņā daudzi mads.
73 [Ciblas (Eversmuižas) Ldz].

48290.

Skuju ļaudis, skuju zeme,
Skuju viju vaiņadziņu;
Skujiņā nonešosi
Savas zemes āboliņa.
241 [Lubānas Md].

48291.

Tautiets mani bridināja
Pa dzeltenu linu lauku;
Birs liniemi zili ziedi,
Birs man žēlas asariņas.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

48292.

Tautu dēls lielījās,
Dižu zemi turēdams.
Man jo plati zili svārki,
Ne tautieša goba zeme;
Mīzdams zaķis pārtecēja
Pār tautieša goba zemi.
355 [Rucavas Lp].

1. Tautu dēls lielījās
Dižu turas novadīn'.
Tik dižs viņa novadīns
Kā man plaukstas ielejīns;
Mīzdams zaķis pārtecēja
Pār tautieša novadīnu.
39 [Bārtas Lp].

48293.

Tādi tautu tīrumiņi
Kā bāliņa ganu ceļi;
Kur mēs sēsim rudzus miežus,
Kur auziņas kumeļam?
241 [Lubānas Md].

48294.

Tik vien zemes tautiņām
Kā kazāmi ganu ceļš;
Kur sēs rudzus, kur sēs miežus,
Kur dēstīs rožu dārzu?
198 [Krustpils D].

48295.

Uz celiņa kājas avu,
Uz novadu raudzījos;
Te būs laba tēvu zeme,
Ja būs labs arājiņš.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

48296.

Vuoja vuoja tu, muoseņ,
Vuoja tova dzeivuošona:
Pūrā tovi lyni auga,
Azarā kuopsteņi.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

48297.

Poša meiluo mūs' muoseņa
Nameiļā vīteņā;
Pogolmāji nīdras auga,
Nav āriski ūzūleņi.
18 [Andrupenes Rz].

1. Poša lobuokuo muoseņa
Slyktuokā vīteņā;
Sāta pūra viedeņā,
Nīdras auga pogolmā.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

2. Muosiņ muna, poš' lobuo,
Poš' vuojā vītiņā;
Pūra nīdres saaugušas
Kuopustiņu duorziņā.
326 [Preiļu D].

3. Muoseņ munu, poš lobū,
Poš labajā vīteņā!
Nīdrys vīni saauga
Pagalmeņa videņā.
143 [Jāsmuižas D].

- 338 -

4. Poša lobuokuo muoseņa
Nalobā vīteņā;
Pošā pūra maleņā,
Nīdras auga teirumā.
365 [Sakstagalas Rz].

48298.

Zynoma man tei pusīte,
Kur aug muns oruojiņš;
Jau runiņas izrunotas,
Seņ apīti teirumiņi.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

★

d) Iedzīve, turība vai trūcība vispār

25958.

Vai Dieviņ, vai Dieviņ,
Kā es mūžu nodzīvošu!
Līka ķēve, māla zeme,
Arājiņš kā springuls.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

25959.

Ai Dieviņ, bāleniņi,
Kur jūs mani iedevāt;
Ni gājāt vietraudžos,
Ni padoma meklējāt!
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

25960.

Vai Dieviņ, nu es būšu
Tā puisīša līgaviņa,
Kas bez zirga, kas bez arkla,
Kas bez sava tīrumiņa.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Nešķitos uzauguse
Tādam būt ļaudaviņa,
Kam nav zirga, kam nav arkla,
Kam nav tēva tīrumiņa.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].

25961.

Ak tu Dievs, es atradu
Tautām lielu bagātību:
Trīs pagales apses malkas
Uz ārdiem kaltējās.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

1. Atjāju, atjāju,
Atradu, atradu
Tā tautu dēliņa
Lielībiņu:
Pērnās malciņas
Trīs pagalītes,
Puspūra auziņu
Samudžinātu.
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

2. Dieviņ, tavu devumiņu,
Tik bagātu tēva dēlu!
Divi šķilas oša malkas,
Sieciņš auzu nevētītu.
247 [Pētertālē (Struteles pag. Tk)].

3. Sen dzirdēju, nu redzēju
Tā tautieša bagātību:
Trīs pagales pērnās malkas,
Sieciņš rudzu apcirknī.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

25962.

Aizsasauce man Laimīte,
Kalniņā stāvēdama:
Meitiņ manu ievedamu
Tik sliktā vietiņā!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

25963.

Bagāts tēvs meitu deva
Bagātā vietiņā;
Kad Dieviņš nepalīdz,
Paliek abi nabadziņi.
48 [Alojā un Lielsalacā (Alojas un Salacas pag. Vlm)].

25964.

Eku labi man dzīvot
Šitā tēva pajumtē:
Pilnas klētis, pilnas bļodas,
Pilna pati istabiņa.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

25965.

Es atradu tautiņās
Māsai pilnu dzīvošanu:
Pieci zārdi rutku lapu,
Kliba kaza laidarā.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Tautiets, mani lūkodams,
Izteic savu bagātību;
Nogājusi, es atradu
Piecus zārdus rutku lapu,
Piecus zārdus rutku lapu,
Klibu kazu laiderī;
Viena pati kumpa ķēve
Steliņģi bubināja.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

- 339 -

2. Tautu dēlis lielījāsa
Ar diženu bagātību.
Kad nogāju, tad atradu
Melnu ķēvi pasilēja,
Melnu ķēvi pasilēja,
Vecu runci krāskurēja.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

3. Vieta vieta, maize maize,
Kur māmiņa man' iedeva:
Piecas kaudzes rutku lapu,
Kliba kaza kāpostos.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

25966.

Es nebiju domājusi,
Ko Laimiņa gādājusi:
Ira laba maizes vieta,
Ir tīkamis arājiņš.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

25967.

Es nebūtu domājuse,
Ko Laimiņa gādājuse:
Man, nabaga bērniņam,
Kļūt labāi vietiņāi.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Tā nebiju domājusi,
Kā Laimīte vēlējusi:
Man, nabaga bērniņam,
Kļūt maizītes vietiņā.
282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)].

25968.

Gan gribēja mūs' māsiņa
Tīras maizes, tīr' ūdeņa;
Brāliņam tīra maize,
Tīrs ūdens avotā.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

25969.

Kas to Jānīti (=brūtg.)
Nabagu teica?
Vēl viens graudiņš
Pērno kviešu;
Vēl viena pagale
Pērnās malkas.
274 [Zaļā muižā (Zaļenieku pag. Jg)].

1. Teica, teica bagātu
Kaimiņu saimnieku:
Viena pate pagale
Pērnās malkas.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

25970.

Klētī viena veca tīne,
Trīs sēnalas dibenā;
Stallī viena veca ķēve,
Trim stutēm atstutēta.
253 [Stūŗu muižā (Blīdienes pag. Tk)].

25971.

Ko, bāliņi, tu raudāji,
Svārkos slauki asariņas?
- Es' māsiņa, tev' raudāju,
Tu vārgā vietiņā.
347 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

25972.

Krīt', skujiņa, nekrituse
Tik dziļā ūdenī;
Ej, māsiņ, negājuse
Tik vārgā vietiņā!
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

25973.

Kryta, kryta kļova lopa,
V'ēl' īkryta yudinī;
D'ev'e, d'ev'e bruoļi muosu,
V'ēl' atd'ev'e navītā.
429 [Kārsavas pag. (Ldz)].

25974.

Kur tie lieli dūmi kūp,
Tur tā maza siltumiņa;
Kur tā liela slava sliv,
Tur tā maza bagātība.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

25975.

Labāk mani māmuliņa
Ūdenī iemetusi,
Nekā mani iedevusi
Tik sliktā vietiņā.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

25976.

Lūkojiet, bāleliņi,
Vai ir salmi gubenī!
Ja ir salmi gubenī,
Tad būs maize klētiņā.
377 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

25977.

Nedomāju, necerēju
Tik bagātu tēva dēlu:
Pieci graši sīkas naudas,
Sieciņš auzu sēnaliņu.
186 [Gaiķos (Gaiķu pag. Kld)].

- 340 -

25978.

Pat' labā man' māsiņa
Tik sliktā vietiņā;
Geram dzinu kumeliņu,
Asariņas slaucīdams.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

25979.

Puķīt, tavu ziedēšanu
Mālainā kalniņā!
Māsiņ, tavu dzīvošanu
Tik sliktā vietiņā!
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

25980.

Puķīt, tavu ziedēšanu
Mālainā kalniņā!
Māsiņ, tavu ieiešanu
Tik sliktā vietiņā!
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

25981.

Puķīt, tavu ziedēšanu
Mālējā kalniņā!
Māsiņ, tavu dzīvošanu
Vienai tautu pulciņā!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

25982.

Puķīt, tavu ziedēšanu
Mālājā kalniņā!
Māsiņ, tavu noiešanu
Tik tāļā vietiņā!
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

25983.

Puķīt, tavu skaistu ziedu
Mālainā kalniņā!
Māsiņ, tavu labu dzīvi
Lielajos dieveŗos!
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

25984.

Puķīt, tavu skaistu ziedu
Mālaiņā kalniņā!
Māsiņ, tavu labu dzīvi
Tālajās tautiņās!
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē], 42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

25985.

Raudādama tautās gāju,
Gana labi Dievs līdzēja:
Pilnas klētis miežu rudzu,
Strīķī govju laidariņš.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

25986.

Zaķim bija te dzīvot,
Ne manai māsiņai;
Zaķīts māk mizu grauzt,
Ko darīs man' māsiņa?
2071 [Ancē (Ances pag. Pg)].

1. Azīšam še dzīvot,
Ne manai māsiņai;
Āžam bija skujas ēst,
Ko ēdīs man' māsiņa?
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

2. Zaķim bija še dzīvot,
Ne tai mūsu māsiņai:
Zaķis gul žagaros,
Kur gulēs mūs' māsiņa?
210 [Popē (Popes pag. Vp)].

25986¹.

Žēl bitei tā ziediņa,
Kuŗš iekrita ūdenī;
Žēl mātei tā bērniņa,
Kas vājā vietiņā.
310 [Dignājā (Dignājas pag. Jk)].

25987.

Sēd' uz sliekšņa, bāleliņ,
Sien pie kliņķa kumeliņu,
Kam māsiņu iedevāt
Sliktajā vietiņa!
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

25988.

Zeltā biju uzaugusi,
Sidrabā stāvējusi,
Atsaradu dzīvodama
Staiga purva maliņā.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

25989.

Tautu dēlis lielījās,
Pieci, seši brūni svārki;
Kad aizgāju, tad atradu
Vienus vecus, salāpītus;
Tie tēvam, tie dēlam,
Tie pirts loga aizbāžam.
216 [Ventspilī].

25990.

Tautu dēls lielījās,
Trīs pagales vecas malkas;
Ir maniem brāliņiem
Trīs arodi vecu rudzu.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

- 341 -

25991.

Tautu dēls, precēdams,
Solīj' šķietu, solīj' nītes;
Kad nogāju, kad prasīju,
Sētas posmu parādīja.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

25992.

Teic man tautas dzīvīt' savu,
Teic man savu māmuliņu;
Izputējse tautu dzīve,
Veca tautu māmuliņa.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

25993.

Tukša posta tā vietiņa,
Kur māmiņa man' iedeva:
Ne cirīša malkas cirst,
Ne nazīša maizes griezt.
1311 [Apē (Vlk)].

25994.

Vieta vieta, maize maize,
Kur bāliņi mani deva;
I tur vieta, i tur maize,
Kur es pati gājējiņa.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 121 [Gulbenē (Md)].

1. Maize maize, vieta vieta,
Kur māmiņa mani deva;
Vēl jo maize, vēl jo vieta
Kur patika prātiņam.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

25995.

Vieta vieta, maize maize,
Kur brālīši mani deva;
Kur brālīši nevēlēja,
Ne tur vietas, ne maizītes.
224 [Kabilē (Kld)].

25996.

Vieta vieta, maize maize,
Kur brālīši mani deva;
Pie tās vietas, pie tās maizes
Vajag gudra padomiņa.
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)], 195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

25997.

Vieta vieta, maize maize,
Kur bāliņi man' iedeva;
Ik rītiņa tīru rudzu
Pa pūram ritināju.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

25998.

Vieta vieta, maize maize,
Kur brālīši mani deva.
Visur maize, visur vieta,
Kur man tika, tur es gāju.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

25999.

Vieta vieta, maize maize,
Kur māmiņa mani deva.
Ir vietiņa, ir maizīte,
Ir gaužās asariņas.
424 [Barkavas pag. Rz].

26000.

Vieta vieta, maize maize,
Kur māmiņa man' iedeva.
Ko līdz vieta, ko līdz maize,
Kad nav laba arājiņa.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

1. Vieta vieta, maize maize,
Kur māmiņa man' iedeva,
Kas no vietas, kas no maizes,
Nemīlīga dzīvošana!
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

26001.

Vieta vieta, maize maize,
Kur māmiņa man' iedeva;
Manas pašas vaina bija,
Ka dzīvot nemācēju.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)], 18 (Klīģenē), 27.

26002.

Vīta vīta, maiz'e maiz'e,
Kur muos'eņu īd'ev'ēm;
Kas nu vītas, kas nu maiz'es,
Ka muos'eņa gauži raud.
4271 [Rēzeknes apr.].

★

48299.

Ai dižāja vedējmāte,
Kam tu manim tā darīji?
Kam tu mani iesavedi
Nediženā vietiņā?
Ceļam' logi, ceļam's dores,
Āzkraujami laidar' vārti.
202 [Kurmāles Kld].

48300.

Ak jyus, muni buoleliņi,
Kam jyus mani atdevēt;
Kam jyus mani atdevēt,
Cik vuojāji vītiņā?
Purā mani lyni auga,
Azarāji kuopustiņi.
295 [Ozolmuižas Rz].

- 342 -

48301.

Bolūds pyutja zam tiļteņa
Myglūtā reiteņā;
Bruoleits pyutja par muoseņu,
Kam vuojā vīteņā.
170 [Kapiņu D].

48302.

Biteits, tovu skrējumi(ņu)
Dagušāja sileņī!
Muoseņ, tovu guojumeņi
Icik vuojā vīteņī!
174 [Kārsavas Ldz].

1. Bitīt, tavu skrējumiņu
Tukšajā siliņā;
Māsiņ, tavu gājumiņu
Tik vājā vietiņā!
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

48303.

Bruoļi muosom nadabova
Lobys dzeivis tautiņuos;
Bitja daboj soldumeņa
Koč pūreņa maleņā!
389 [Silajāņu Rz].

48304.

Bruoļim labi, bruoļim labi,
Bruoļim lobi teirumiņi;
Maņ, muosai, vēļ lobuok,
Pura molā ustabiņa;
Pura molā ustabiņa,
Nīdres auga teirumā.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

1. Bruoļim lobi, bruoļim lobi,
Bruoļim lelas ustabiņas;
Lobi mani, muosiņai:
Pūra molā ustobiņa.
Nīdras auga pogolmā,
Pyuš vējiņš, čaukst nīdrītes,
Doncoj muni kumeliņi.
365 [Sakstagalas Rz].

48305.

Bruoļim labi, bruoļim labi,
Bruoļim leli teirumiņi;
Kolpa sīvai, tai bej gryuši,
Tai bej juopierk teirumiņš.
365 [Sakstagalas Rz].

48306.

Iet iekšā, vai neiet
Greznu ļaužu istabiņā?
Dēļiem šūta istabiņa,
Riņķiem griezts pagalmiņš.
184 [Ķēču Rg].

48307.

Jauka jauka tā vietiņa,
Kur aizveda mūs' māsiņu:
Pate muiža kalniņāji,
Muižu [Muižas] vārti lejiņāji.
15 [Alūksnes Vlk].

48308.

Ka precēja, to sacīja:
Pylna sāta vysa loba;
Kai aizveda, to atrodu
Ubadziņu ragaviņas,
Žida ķēvi darovuotu.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

48309.

Kolnā vārti, lejā vārti,
Namācēju virināt.
Man bāliņš pamāceja
Ar smildziņu virināt.
375 [Saukas Jk].

48310.

Labi man, labi man,
Es labāka negribēju;
Puiši man kājas āva,
Kalniņš jūdza kumeliņu.
398 [Skrundas Kld].

48311.

Muoseņu, monu meilū,
Namīlā vīteņā!
Daudz man beja žālumeņa
Cauri laist kumeliņu.
605 [Skolas].

1. Muoseņ, mūna žēleiguo,
Tik vuojā vīteņā!
Cauru eimu na vydā -
Tovu lelu žālumeņu!
326 [Preiļu D].

2. Muosiņ muna, tu lobuo,
Tik vuojuo vītiņā!
Tik vuojuo vītiņā.
Caur pagrīžu kumeliņu
Tik lelomi žālobom.
143 [Jāsmuižas D].

- 343 -

48312.

Mes atdevem sov' muosiņu
Boguotam tāva dālam:
Pīci zirgi, sešas gūvis,
Pusmuižas teirumiņi.
326 [Preiļu D].

48313.

Nauda nauda, maize maize,
Kur brālīši mani deva,
Vēl jo nauda, vēl jo maize,
Kur es pati iet gribēju.
39 [Bārtas Lp].

48314.

Nalab mes i padarejom,
Navītā muos' īdevjām;
Malna maize, syura dzeive,
Pūra vydā ustabiņa.
389 [Silajāņu Rz].

48315.

Nodzeries, bālēliņi,
Skaidravota ūdentiņu,
Kam jūs mani iedevāt
Tai tukšajā vietiņā.
398 [Skrundas Kld].

48316.

Tagad vien tautu dēls
Savu mantu parādīja:
Piecas šķilas apses malkas,
Sieciņš miežu nevētītu.
198 [Krustpils D].

48317.

Tautas, mani pracādamas,
Sūlej lelu bagatību,
Ka nūīšu, to redzēšu
Vysu jyusu bogotību.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

48318.

Tautiets, mani precēdams,
Izteic savu bagātīb(u):
Pieci zādi rutku lapu,
Dui kamburi rāceņiem.
183 [Kazdnagas Azp].

48319.

Tautu dēls lielījās:
Dučiem caunu cepurītes.
Kad aizgāju, tad redzēju:
Viena pate bezdibene,
Tā bij putras smeļamā,
Tā bij gara metamā.
32 [Babītes (Piņķu) Rg].

48320.

Tautu dēls lielījās(i):
Sešas vaska sveces deg;
Kad nogāju, tad atradu:
Suņu tauku sveces deg.
417 [Struteles Tk].

48321.

Tautu dēls lielījās(i):
Seši zelta lukturīši;
Kad nogāju, tad atradu:
Divi māla lukturīši.
417 [Struteles Tk].

48322.

Tautu dēls lielījāsi
Trīs dieniņas kāzas dzert;
Viena kaza laidarā,
Ūdens vedriem laidarā.
417 [Struteles Tk].

48323.

Tukša, klaja tautu sēta,
Kur ieveda mūs' māsiņ(u):
Ne meitiņa neatradu,
Kur piesiešu kumeliņu.
589 [Kuldīgas apr.].

1. Plika tīra tā sētiņa,
Kur aizveda mūs' māsiņu:
Ne tur mieta, ne tur žoga,
Kur piesiešu komeliņ(u).
214 [Lažas Azp].

48324.

Tukša tukša šī vietiņa,
Citu gadu vēl tukšāka;
Ne te govis laidarā,
Ne miezīši tīrumā.
15 [Alūksnes Vlk].

48325.

Vai, māsiņa, nepazini
Savu labu dzīvošan(u)?
Rudzi auga kalniņā,
Lejiņā mieži auga;
( Lejiņā mieži auga,)
Bitēm kupli ozoliņi.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

48326.

Vīratēvs lielījās,
Kad bagāta muiža tam.
Tas kaļķīti piestapēja
Ar auzāju pelavām.
146 [Jaungulbenes Md].

- 344 -

48327.

Vieta vieta, maize maize,
Kur māmiņa mani deva;
Ne tur vieta, ne tur maize,
Kur es pate pacerējse.
Es grib' alus dzērējiņu,
Māmiņ' tādu negribēja.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

1. Vieta vieta, maize maize,
Kur brālītis mani raida!
Ne tur vieta, ne tur maize,
Kur es pate nodomāju.
200 [Kuldīgas Kld].

48328.

Maize maize, vieta vieta,
Kur māmiņa man' iedeva:
Tur deviņi arājiņi,
Mēs deviņas malējiņas.
605 [Skolas].

48329.

Vīta vīta, maizja maizja,
Kur muoseņu īdevjām!
Kur kaļneņi, tur maizeitja,
Kur līkneitis, tur ganeiba.
143 [Jāsmuižas D].

48330.

Vietraudzīši bāleliņi,
Kā vietiņas raudzījiet?
Daudz dieniņu bez maizītes,
Gŗūts mūžiņš jādzīvo.
378 [Seces Jk].

1. Bāleliņi, vietraudzīši,
Kā vietiņas raudzījāt?
Trīs dieniņas bez maizītes,
Ceturtā - bāraliņas.
43 [Bebru Rg].

★

e) Saimniecība, kārtība, glītums

26003.

Ierastam še dzīvot,
Neieradis nevarēja,
Neieradis nevarēja
Ne dieniņas nodzīvot.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Pratējam, mākošam,
Tam dzīvot šai vietā;
Kas neprata, nemācēja,
Ne dieniņas nedzīvoja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

26004.

Ekur naskis tautu dēls,
Kam šķiŗās rokas darbi:
Pērnie lini nepaisīti,
Aizpērnie kaņepāji.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

26005.

Galdiņam četri stūŗi,
Visi četri nemazgāti;
Nu pārveda mūs' māsiņu,
Galda stūŗu mazgātāju.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

26006.

Māsai gāju panaksnos,
Ašus bāzu kulītē:
Tautu dēla liepas galds
Aizpērno mazgājumu.
121 [Gulbenē (Md)].

1. Brāļam jāju vedībās,
Slotu nesu padusē;
Slinka bija tautu meita,
Nama priekša neslaucīta.
224 [Kabilē (Kld)].

2. Es aizgāju tautiņāsi,
Vīšķi bāzu azotē:
Tautiņāsi galdi, trauki
Aizpērnaju mazgājumu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3. Māsai gāju panāksnos,
Ašku grīste padusē:
Tautiešam liepu galdi
Zaļu piepi nopiepējši.
70 [Briežos (Skujenes pag. C)].

26007.

Māsiņ' mana skaista balta
Melnu ļaužu rociņā;
Gadskārtām pirti kūra,
Mēnešiem velējās.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 421 [Taurupes pagastā (Rg)], 80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 226 [Kandavā (Tl)], 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Iesēda māsiņa
čigānu draudzē;
Pusgadiem pirti kūra,
Mēnešiem velējās.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

26008.

Man actiņas degtin dega
Svešu ļaužu istabā:
Melni logi, melni galdi,
Neslaucīta istabiņa.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

- 345 -

26009.

Man zied rozes bāliņos
I klētī, kambaŗos;
Tautiņās neziedēja
Ne dārziņa vidiņā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

26010.

Tā ziedāju, tā runāju,
Ka māsiņu sētā vest.
Šo naksniņu izredzēju
Tautu dēla dzīvošanu:
Namā klētis, klētī stallis,
Istabā cūku sile.
226 [Kandavā (Tl)].

★

48331.

Vai dieniņi, vai dieniņi,
Kur ieskrēja mūs' māsiņa!
Guļot žurkas kājas grauza,
Krupji kurca pagultē.
46 [Beļavas Md].

48332.

Atpakaļu, mans brālīti,
Atpakaļu mans pūrīns!
Es atradu tautīnās
Atpakaļu dzievājam:
Ne tur slotas, ne tur lizes,
Vienu ragu abra bij.
39 [Bārtas Lp].

48333.

Ej, māsiņa, kur iedama,
Nes kušķīti padusē;
Tautu bļodas, tautu kannas
Ar piepiemi nopiepēj'šas.
513 [Zemītes Tk].

48334.

Es redzēju ganīdam(a):
Tautām tilti salūzuš(i);
Lūdzin lūdzu tautiešam:
Liec tiltā vaŗa sijas.
198 [Krustpils D].

48335.

Līgo saule launagā,
No launaga vakarā;
Tā līgoja līgaviņa
No druviņas druviņā.
316 [Piltenes Vp].

48336.

Liekat, tautas, oša kārtis,
Darāt augstas pažobeles!
Kur es savas villainītes
Tautās gāj'se izžāvēš'.
112 [Ezeres Kld].

48337.

Minama, laužama
Tos tautu beņķus.
Kādu jodu salauzīsi -
Puiši gula apakšā?
Puiši gula apakšā
Apaļiem vēderiem.
39 [Bārtas Lp].

1. Man māmīna pavēlēja
Oša beņķi salauzīt.
Kur, pie joda, salauzīsi -
Puiši guļ apakšā?
Puiši guļ apakšāji
Ar tiem salmu vēderiem.
355 [Rucavas Lp].

48338.

Necerēju tādu godu
Tai mazāji sētiņāj:
Sēņu zupu strebināja
Sidrabiņa karotē,
Zeltītā bļodiņā.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

48339.

Nu pārveda mūs' māsiņu,
Logu, galdu mazgātāju,
Logu, galdu mazgātāju,
Istabiņas slaucītāju.
431 [Tāšu (Talsu) Lp].

48340.

Sūtu vēsti māmiņai,
Lai piertīti kurināj(a);
Slikti tautas mitināj(a),
Utes ēda muguriņ(u);
Sēņu zupu strēbināj(a)
Ar melnāmi kaŗotēm.
183 [Kazdnagas Azp].

1. Sūtu ziņu māmiņai,
Lai tā pirti kurināja:
Tautas slikti mitināja,
Utes mani apstājušas.
96 [Durbes Lp].

48341.

Ustabā vīn pazinu,
Ka nav munas māmuliņas:
Ustabiņa naslaucīta,
Skongoliņi nalasīti.
263 [Mēmeles Jk].

- 346 -

48342.

Visapkārt lieti līst,
Viducī saule spīd;
Vids istaba izslaucīta,
Pasolītes neslaucītas.
115 [Galgauskas Md].

48343.

Vīriņš rauga manu lietu,
Es raudzīju vīra lietu;
Es raudzīju silkšus, rīkus,
Vīrs raudzīja nītes, šķietus.
443 [Turlavas Kld].

★

25. Līž līdumu jaunajam pārim

26011.

Ai ļautiņi, nesmejat
Līdumiņa krāvējam:
Līdumiņa krāvējam
Melna mute, melnas rokas.
18 (Klīģenē).

26012.

Bij vakar tā dienīna,
Kad es gāju tautīnās;
Tur palika mieži rudzi,
Te līž brāļi līdumīnu.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

26013.

Es nolīdu pūravietu
Suņābeļu līdumīnu,
Zināj' savu līgavīnu
Lētaugušu bālīnos.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

1. Sieka vietiņ' i palīžu
Ābelskoku līdumiņa,
No tautiņu atvedīšu
Lētaudzīti krāvājiņu.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

26014.

Kraun māsiņa raudādama
Tautu līstu līdumiņu:
Gaŗām koki, šķērsu koki,
Caur' augušas atvasītes.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

26015.

Līžat, brāļi, līdumiņu,
Dzenājat dzenoliņas,
Lai nes māsa launadziņu,
Dzenoliņu lūkodama!
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

26016.

Līžat, brāļi, līdumiņu
Līdumiņa galiņā,
Lai nevar laiska mārša
Gulēt lielu launadziņu!
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

26017.

Līžat, brāļi, līdumiņu
Līdumiņa galiņā,
Vedīsim jauno māršu
No druviņas druviņā!
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

1. Es nolīdu līdumiņu
Līdumiņa galiņā,
Lai iet mana līgaviņa
No druviņas druviņā.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē], 42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

26018.

Līžat, brāļi, līdumiņu,
Vienu koku atstājat:
Citu gadu vajadzēs
Māsiņai līkstes koka.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

26019.

Mazi mani bāleliņi,
Nespēj alkšņu malku cirst;
Ekur stipri tautu dēli,
Līž ozolu līdumiņu!
152 [Jērkulē (Krimuldas pag. Rg)].

26020.

Pāriedami, bāleniņi,
Līdumiņu palīžam,
Kur māsai miežus pļaut
Pirmajā vasarā!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Pāriedami, bāleliņi,
Palīdiet līdumiņu,
Kur māsiņa mēles sēs
Pirmajā vasarā!
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

26021.

Pērku zelta ēvelīti
Līdumiņu ēvelēt,
Lai kājiņu neatsit
Mana jauna līgaviņa.
188 [(?)].

- 347 -

26022.

Šaura šaura tautu zeme,
Tik māsai ganu ceļa.
Kur sēs miežus, kur sēs rudzus,
Kur līdīs līdumiņu?
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

26023.

Sētā, brāļi, neiesim,
Līdumiņa nelīduši,
Kur māsiņa miežus sēs
Citu gadu krustubām.
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

1. Līdiet, brāļi, līdumiņu,
Kur māsai miežus sēt,
Kur māsai miežus sēt
Mazajam godiņam!
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

26024.

Znotiņ, manu ķelavaini,
Meties sila maliņā:
Ja neaugs rudzi mieži,
Augs jel laba skalu malka.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

1. Miķelīti, tēvabrāli,
Meties sila maliņā:
Ja neaugs rudzi mieži,
Augs jel laba skalu malka.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

26025.

Tautas līda līdumiņu
Pa līduma galiņam,
Dabūjuši mūs' māsiņas
Žagariņu lasītājas.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

26. Mīklu dziesmas laika kavēklim kāzās

26026.

Atminiet, jūs ļautiņi,
Kādi viesi pirmie nāca?
- Aust dieniņa, lec saulīte,
Tie pirmie viesi nāca.
328 [Valles muižā (Taurkalnes pag. B)].

26027.

Atminiet, sveši ļaudis,
Kā es tiku šai zemē?
- Vējiņš nesa kļava lapu,
Kļava lapa mani nesa.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)], 74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)], 86 [Ļaudonā (Ļaudonas pag. Md)], 90 [Lodē (Kusas pag. Md)], 120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)], 136 [Zvārtavā (Zvārtavas pag. Vlk)].

1. Atminiet, sveši ļaudis,
Kā es tiku šai zemē?
- Daugavai simtu durvju,
Divi simti stenderīšu;
Ūdens nesa kļava lapu,
Kļava lapa mani nesa,
Kļava lapa mani nesa,
Tā es tiku šai zemē.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

2. Atminiet, sveši ļaudis,
Kā es tiku šai zemē?
Vai vējiņš man' atpūta,
Vai ūdens atlīgoja?
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

3. Es pārbraucu par jūriņu
Ar to vienu kļava lapu;
Vējiņš nesa kļava lapu,
Kļava lapa mani nesa.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

26028.

Atminiet, sveši ļaudis,
Kā nevaid šai zemē?
- Cūkai ragu, vistai pupu,
Akmeņam roku kāju.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Es izgāju visu zemi,
Tādu ērmu neredzēju,
Tādu ērmu neredzēju,
Kā redzēju Vāczemē:
Cūkai ragi, vistai pupi,
Akmeņami kājas rokas,
Trīs cūciņas ālavītes,
Vepŗam pieci sivēniņi.
347 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Kas redzēja šādus laikus?
Akmiņam kājas rokas,
Vistai pupi, cūkai ragi,
Aunam segli mugurā.
Raunēnieši tā dziedāja
Zaķaraga krodziņā.
364 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3. Nākat, ļaudis, skatīties,
Kādi ērmi tīrumā:
Kuiļam ragi, gaiļam pupi,
Aunam segli mugurā.
100 [Rāmuļos (Rāmuļu pag. C)].

4. Nedod Dievs to redzēt,
Ko redzēju sapenā:
Vistai čiči, cūkai ragi,
Kazai segli mugurā.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

5. Zābaks, manis zābaciņis,
Zābaks dubļu bridējiņš;
Tas izbrida svešu zemi,
Kādu ērmu neredzēja:
Vistai pupi, cūkai ragi,
Aunam segli mugurā;
Akmeņam kājas rokas,
Kaķam pieci sivēniņi.
297 [Lepšukalnā pie Bauskas (Bauskas pag. B)].

- 348 -

26029.

Atminiet, sveši ļaudis,
Kā nevar salocīt?
- Vaŗavīksne debesīs,
Tās nevar salocīt.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

26030.

Atminat(i), sveši ļaudis,
Kāda kaula pirstānieki?
- Zivju kaula pirstānieki,
Prūšu meita adītāja.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

26031.

Atminiet, sveši ļaudis,
Kāda koka kamaniņas?
- Dzelza slieces, vaŗa mietnes,
Sudrabiņa izkaliņas.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

1. Atminiet, sveši ļaud's,
Kādas slieces kamanām?
- Oša slieces, kļavu mietnes,
Sudrabiņa uzkaliņas.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

26032.

Atminiet, sveši ļaud's,
Kāda koka klēti cirtu?
- Zosu spalvu klēti cirtu,
Irbes spalvu jumtu jumu.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

26033.

Atminiet, sveši ļaud's,
Kāda spalva vanagam?
- Tāda spalva vanagam
Kā ķeizara sulaiņam.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

26034.

Atminiet, sveši ļaud's,
Kādas zemes mēs ļautiņi?
Sāmu zemes mēs ļautiņi,
Prūšu zemes kumeliņi.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

26035.

Atminiet, sveši ļaud's,
Kādas cisas, paladziņi?
- Smalku rožu cisas bija,
Magonīšu paladziņi.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

26036.

Atminiet, sveši ļaudis,
Kādi koki aiz upītes?
- Sīki koki, melni alkšņi,
Lakstīgala tricināja.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

26036¹.

Atminiet, jūs ļautiņi,
Kādi koki šodien zied?
Šodien zied eņģevēŗi,
Eņģevēŗu pazarītes.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

26037.

Atminiet, jūs ļautiņi,
Kādi koki Vāczemē?
- Bērziņš aug iz bērziņa,
Zelta poga galiņā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

26038.

Atminiet, sveši ļaudis,
Kādi ļaudis mēs bijām?
Ūdens zirgi, ledus segli,
Putu paši jājējiņi.
- Mēs bijām Spranču zemes,
Vīna koku cirtējiņi.
138 [Trikātā (Trikātas pag. Vlk)].

26039.

Atminiet, sveši ļaud's,
Kādi zirgi, kādi vāģi?
- Vārnas spalvas vāģi bija,
Balti gulbji aizgrožoti.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

26040.

Atminat, sveši ļaudis,
Kādi zirgi Vidzemē?
- Priede, egle kumeliņš,
Rubenīts jājējiņš.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

26041.

Atminat, sveši ļaudis,
Kādu koku Gauja nesa?
- Gauja nesa ozoliņu
Ar visāmi bitītēm.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 349 -

26042.

Atminiet, sveši ļaudis,
Kādu koku upe nes?
- Oša koku, kļava koku,
Ūdra, bebŗa cirtumiņu.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

1. Nākat, ļaudis, skatīties,
Kādus kokus Gauja nes:
Ošus, kļavus Gauja nes,
Ūdra, bebra cirtumiņu.
Ūdrīts guļ dibinā,
Zelta kurpes kājiņā.
112 [Cirstos (Cirstu pag. C)].

26043.

Atminiet, sveši ļaudis,
Kādu zirgu es atbrauču?
- Lazdas zirgu es atbrauču,
Briežu ragu skritulīši.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

26044.

Atminiet, sveši ļaudis,
Kam pimbeŗa kažociņš?
- Sapalam, rungulam,
Tam pimbeŗa kažociņš.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

26045.

Atminiet, sveši ļaudis,
Kas bij zemes mērnieciņš?
- Kurmīts zemes mērnieciņš,
čūska šņores vilcējiņa.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

26046.

Atminiet, sveši ļaudis,
Kas dzied lagzdas galiņā?
- Stigliciņa, lagzdīgala,
Trejdeviņi bāleniņi.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

26047.

Atminiet, sveši ļaud's,
Kas guļ jūras dibinā?
- Kuģinieka dēliņam
Zelta nauda iekritusi.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

26048.

Atminat, sveši ļaudis,
Kas guļ jūras [upes] dibinā?
- Ūdrīts guļ dibinā,
Samta svārki mugurā.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

26049.

Atminiet, sveši ļaudis,
Kas gul kaula kažokā?
- Riekstiņš kaula kažokā
Sēd zaļā krēsliņā.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

26050.

Atminiet, sveši ļaudis,
Kas locīja gaisa virsu?
- Vējš locīja gaisa virsu,
Žagatiņa mežu loka.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

26051.

Atminat, sveši ļaudis,
Kas manā azotē?
- Melna čūska azotē
Dzenuliņu vien šaudīja.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

26052.

Atminiet, sveši ļaudis,
Kas manā saujiņā?
- Bij manā saujiņā
Piecu brāļu pirkumiņš.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

1. Atminat, sveši ļaudis,
Kas manāi rociņā?
- Piecu brāļu pirkumiņš,
Piecu diegu matpiniņa.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

26053.

Atminat, sveši ļaudis,
Kas manā saujiņā?
- Krustim kalta zelta nauda,
Tā manā rociņā.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

26054.

Atminiet, sveši ļaudis,
Kas ziedēja gavēnī?
- Lazdiņam sarkan' ziedi,
Tas ziedēja gavēnī.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

26055.

Atminiet, sveši ļaudis,
Kas sēd kalna galiņā?
- Akmins sēd galiņā
Pelēkiem svārciņiem.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

- 350 -

1. Atminiet, sveši ļaud's,
Kas gulēja gaŗām kalnu?
- Akmens guļ gaŗām kalnu,
Santa svārki mugurā.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

2. Jūs, māsiņas, nezinit,
Kas spīd lauka galiņā.
Palakais akmentiņš,
Tas spīd lauka galiņā.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

26056.

Atminiet, sveši ļaudis,
Kas zem zemes muižu valda?
- Kurmīšam samta svārki,
Tas zem zemes muižu valda.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

26057.

Atminieti, sveši ļaudis,
Kas spīd kannas dibenā?
- Alus putas, medus putas,
Brandavīna dzirkstelītes.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

26058.

Atminiet, sveši ļaud's,
Kas spīdēja vidū gaisa?
- Zaļa bērza lapa spīd
Mazajā migliņā.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

26059.

Atminiet, sveši ļaudis,
Ko es sēju, kas izauga?
- Rudzu(s) seju, miež' izauga,
Apenīši noziedēja.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

26060.

Atminiet, sveši ļaud's,
Kur Dieviņš nakti gul?
- Liela ceļa maliņā,
Ceļmalīša krūmiņā.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

1. Atminiet, sveši ļaud's,
Kur Dieviņš nakti gul?
- Viņpus kalnu, viņpus kalnu
Zam pelēka akmentiņa.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

26061.

Atminiet, sveši ļaudis,
Cik augšā, cik zemē?
- Tik augšā sīku zvaigžņu,
Tik zemē sīk' akmeņu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

26062.

Atminiet, sveši ļaudis,
Cik durtiņu jūriņā?
Simtu duru jūriņā,
Divi simti stenderīšu,
Ik pie kuŗas stenderītes
Pa buntei atslēdziņu.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

1. Atminiet, sveši ļaud's,
Cik durtiņu jūriņā?
- Cik augšā sīku zvaigžņu,
Zemē sīku akmentiņu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

26063.

Balta kaza sāli pūta
Augsta kalna galiņā.
Atnāk vilks, aiznes kazu,
Paliek sāls iepūšļāts.
1331 [Sikšņu pagastā (Gaujienas pag. Vlk)].

26063¹.

Es nezinu, kas par vīru
Iet pa ceļu dancodams:
Miežu svārki, rudzu kreklis,
Apenīšu cepurīte.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

26064.

Kas bij balts, nevelēts,
Kas bij mīļš, nelolots?
- Gulbis balts, nevelēts,
Znotiņš mīļš, nelolots.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)], 226 [Kandavā (Tl)].

26065.

Kas sēdēja bez krēsliņa,
Kas tecēja negrožots?
- Migla sēd bez krēsliņa,
Saule tek negrožota.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Kas stāvēja bez kājiņu,
Kas tecēja negrožots?
- Migla stāv bez kājiņu,
Upe tek negrožota.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

- 351 -

26066.

Kas tecēja bez kājām,
Kas kustēja bez gāliņas?
- Ūdens tek bez kājām,
Migla kust bez gāliņas.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

26067.

Kas varēja ošu sprēst
Kas ozolu šķeterēt?
Kas varēja dzeinīt' vīt
No tekoša ūdentiņa?
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

★

48344.

Atminiet, bāleniņi,
Kā es tiku šai zemē?
Es pārnācu pār Daugavu
Ar dzeltenu ķēves lopu.
378 [Seces Jk].

48345.

Atminiet, jūs ļautiņi,
Kur saulīte nakti guļ?
Vidū jūŗas, saliņā,
Zaļas niedres galiņā.
241 [Lubānas Md].

48346.

Atminiet, labi ļaudis,
Kas manā tīniņā?
četri stabi, divi ragi,
Stabulīte pakaļā.
605 [Skolas].

48347.

Atminiet, sveši ļaudis,
Kā tikām šai zemē [vietā]?
Zirgs uz ķēves, puiss uz meitas,
Visi jāšus atjājām.
322 [Praulienas Md].

48348.

Atminiet, sveši ļaudis,
Kāds man zirgs, kādi vāģi?
Melni kraukļi zirgi mani,
Vārnu spārni vāģi mani.
373 [Sarkaņu Md].

48349.

Atminat, sveši ļauds,
Kādu zirgu es atbraucu?
Astru zirgu, ciedru loku,
Āberkoku kamaniņas.
358 [Rugāju Abr].

48350.

Atminiet, sveši ļaudis,
Kas man viegli vizināja?
Aknas stūma, plaušas vilka,
Rīkle viegli vizināj(a).
605 [Skolas].

48351.

Atmiņ munu mynomū,
Kuo nav šymā zemītē?
Okmiņam kuoju rūku,
Cylvākam ostes, spuornu.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

48352.

Kas redzjēja cyukai rogus,
Kas vuornai capureiti?
Tuo dziedāja raunonieši
Sakornīšu krūdziņā.
236 [Līvānu D].

48353.

Kas var braukt bez zirdziņa,
Kas sēdēti bez krēsliņa?
Vējiņš brauca bez zirdziņa,
Migla sēd bez krēsliņa.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

★

27. Piekodināšana, brīdināšana jaunajam pārim par nākamo dzīvi

a) Piekodināšana tautu dēlam, znotam, svainim

26068.

Ej, tautieti, kur iedams,
Nāc mājāi vakarā,
Nekaitini ciema suņus,
Nemodini līgaviņu!
218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

26069.

Es piesaku tev, svainīti,
Kā gudram cilvēkam:
Kad celies rijas kult,
Satin māsu [sievu] kažokā!
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Jauna gāju tautiņās,
Gudri mācu tautu dēlu:
No rītiņa celdamies,
Apsedz mani ar kažoku!
Kad vaicāja tēvs māmiņa, -
"Līgaviņai galva sāp,
Līgaviņai galva sāp,
Visu nakti negulēja!"
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

- 352 -

2. Maza gāju tautiņās,
Gudri mācu tautu dēlu:
Celies, šelmi, rijas kult,
Tin man kājas kažokā!
348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3. Tā, vīriņ, dzīvojam,
Ka ļautiņi nesmejās:
Kad celies rijas kult,
Satin mani kažokā;
Kad es iešu māļu malt,
Tevi tīšu lindrakos.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

26070.

Es piesaku tev, tautieti,
Mūs' māsiņu neatstāj;
Lai gājāt, kur gājāt,
Eita abi vienu vietu!
34 [Plāterē (Plāteres pag. Rg)].

26071.

Es piesaku tev, tautieti,
Tu piesaki māmiņai:
Būs māsiņu agri celt,
Nebūs agri niecināt.
12 [Gaŗkalnē (Ropažu pag. Rg)], 16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)], 281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

1. Vaļa vaļa tev, tautieti,
Ne visai tava vaļa:
Vaļa tevi agri celt,
Nava vaļas rūdināt.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

26072.

Pats pirmais precinieks,
Sargi savu muguriņu:
Tiks māsiņa raudināta,
Tiks mugura oderēta.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

1. Ai pirmā ieteicēja,
Sargi savu cekuliņu:
Būs māsai grūta dzīve,
Pucēš' tavu cekuliņu.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

26073.

Es tev lūdzu, tautas dēls,
Mūs' māsiņu neniecini!
Ja māsiņu niecināsi,
Vedīsim atpakaļ.
360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

26074.

Es tev saku, tautu dēls,
Sak' savai māmiņai:
Kad māsiņa drānas mērc,
Neslēdz katlu klētiņā!
2071 [Ancē (Ances pag. Pg)].

1. Es piesaku tev, tēviņ,
Kā labam cilvēkam:
Kad velēs vedekliņa,
Neslēdz vāles klētiņā!
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

2. Tā nedar', dēlu māte,
Kā tu biji lielījsies:
Ieslēgt podu klētiņā,
Iemest vāli kaņepēs.
21 [Krimuldā (Krimuldas pag. Rg)].

26075.

Klausies, svainīt,
Ko es tev teikšu:
Nebūs māsai
Nodaļas dot;
Ar savu tuteni
Pie visa klaipa,
Ar savu skutulu
Pie visa grāpja.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

26076.

Lai piesaku, kam piesaku,
Svainīšam, tam piesaku:
Kad māsiņa drānas mērc,
Tev pārnest ūdentiņu;
Kad brauc māsa baznīcā,
Tev iejūgt kumeliņu.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

26077.

Maizē auguse
Mūs' māsiņa,
Nebūs tautām
Maizītes liegt,
Būs dot atslēgu,
Lai ņemas pate,
Lai gāja klētī,
Lai kambarī.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

26078.

No šās dienas tev, svainīti,
Ir krodziņis jāatstāj;
Ies māsiņa velēties,
Tev malciņa jāpaskalda,
Tev malciņa jāpaskalda,
Ūdentiņis jāatnes.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 353 -

26079.

Nu atstāj, tu svainīti,
Visas vecas draudzenītes,
Mīļo vienu man' māsiņu
Par Laimītes likumiņu!
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

26080.

Nu, svainīti, māsa mana
Paliek tava līgaviņa.
Ja tu labi nedzīvosi,
Nāks māsiņa raudādama:
Tavi mati, mani nagi
Krogus galda galiņā!
119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)].

1. Es, svainīti, tev piesaku:
Nāks māsiņa raudādama,
Mana roka, ievas ķuze,
Svainīt, tava muguriņa!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

26081.

Paklausies, tu svainīti,
Ko es tev pasacīšu:
Kad māsiņa malti gāja,
Tev būs arī līdza iet,
Māsa graudu bērējiņa,
Tu dzirniņu griezējiņš;
Kad māsiņa maizi cepa,
Tu malciņas cirtējiņš;
Kad māsiņa drānas mērca,
Tu ūdeņa nesējiņš!
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

26082.

Piesaku jaunam,
Piesaku vecam,
Lai manu māsiņu
Nerūdināja.
Tev tev, tautieti,
Tev visvairāk,
Tev mana māsiņa
Piederēs.
295 [Grienvaldē (Zālītes pag. B)].

26083.

Piesaku jaunam,
Piesaku vecam,
Lai mūsu māsiņas
Nenicināja.
Dzirdēšu māsiņu
Nicināmu,
Stīpāšu svainīti
Kā vecu spaini.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

26084.

Piesaku jauniem,
Piesaku veciem,
Piesaku, svainīti,
Tev visuvairāk,
Lai manai māsiņai
Pāri nedarīja.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

26085.

Tā nedari, jaunais svaini,
Kā darīji uzaugot:
Zirgs ar arklu tīrumāi,
Pats ar plinti ataugāi.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

26086.

Tā nedari, tautu dēli,
Kā darīji uzaugdams:
Visus krogu pabeņķīšus
Ar svārkiem izslaucīji.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

26087.

Tā nedari, tautu dēls,
Kā tu biji lielījies:
Tu dzīries mūs' māsiņu
Sliet par bildi kaktiņā.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

26088.

Tā nedari, vīramāte,
Kā tu biji dzīrusies:
Kad māsiņa maizi cepa,
Sēdēt abras galiņāi,
Sēdēt abras galiņāi,
Kukulīšus skaitīdama.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

26089.

Tā nedari, vīramāte,
Kā tu biji dzīrusies:
Kad vedekla maizi cepa,
Sēsties muldas galiņā,
Lai kukuļa neizceptu
Iebavietes bērniņam.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

26090.

Tā, tautieti, tu nedari,
Kā tu biji solījies:
Tu dzīries tēv' un māti
Pa durīm izvadīt.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 354 -

26091.

Tā tu dari, tautu dēli,
Tad mēs mīļi dzīvosim:
Strīķei manu izkaptiņu,
Izpļauj manu vāles galu!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

26092.

To tu dari, dēla māte,
Ko tu biji dzīrusies:
Izkrat' savas vecas panskas,
Aizslēdz katlu klētiņā!
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

26093.

Tu, Ģēdiņi, tā nedari,
Kā tu biji lielījies:
Zirgam doti kviešus rudzus,
Trīniņai auzu maizi.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

26094.

Tu, tautīt, ķeiļa(?) znūts,
Nanycyn' mun' muos'eņu;
Ka es raušu zūbin'eņu,
Drab'ās tovys kažuc'eņš.
4261 [Ozolmuižas pag. Rz].

26095.

Tur' godā, tautas dēl,
Še atvestu mūs' māsiņu;
Ja godā neturēsi,
Pirkš' Rīgā pātadziņu,
Pirkš' Rīgā pātadziņu,
Slodzīš' tavu muguriņu.
210 [Popē (Popes pag. Vp)].

1. Es tev saku, znota krupi,
Tur' godā mūs' māsiņu;
Ja godā neturēsi,
Rīgā pirkšu pātadziņu,
Rīgā pirkšu pātadziņu
Deviņiem žuburiem,
Sprādzēš' tavu kažociņu
Deviņiem gabaliem.
216 [Ventspilī].

26096.

Vai dzirdēji, tu Indriķi,
Ko sacīja mācītājs?
Ja tu būsi klausījies,
Tad būs mīļa dzīvošana;
Ja nebūsi klausījies,
Tad kausies dzīvodamis.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

★

48354.

Ar Dieviņ' paliekat,
Bet godā dzīvojat:
Negliebet, nerājat
Man tās vecas māmuliņas!
372 [Sarkanmuižas Vp].

48355.

Es, buoleņ, tev pīdzīžu,
Kai runuot pīrunuoju:
Ka pats īsi rejas kult,
Sotiņ sīvu kažukā.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

1. Paklausi, tu brālīti,
Ko es tev piesacīju:
Kad tu gāji riju kult,
Satin māršu kažokē.
589 [Kuldīgas apr.].

48356.

Es pasoku tev, svuotiņ,
Tu pasaki kundziņam:
Lai šyupeļa napakar
Pyrmajāji gadeņā.
168 [Kalupes D].

48357.

As tev soku vēļ, Juoneit,
Kai Vereitis juozāloj:
Jem nezeiti, grīz maizeiti,
Baroj sovu ļaudaveņu.
170 [Kapiņu D].

48358.

As tev soku vēļ, Juoneit,
Kai Vereitis juožāloj:
Pats tu ej sīna pļaut,
Tin Vereiti kažukā.
170 [Kapiņu D].

48359.

Paklausies, tu Jurīti,
Ko es tevim pasacīšu:
Kad Līzīte vešu mērca,
Tu ūdeņa briņģētājs.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

48360.

Es tev lūdzu, tautu dēls,
Neraudini mūs' māsiņ'!
Mūs' māsiņa bārenīte,
Daudz laistīja asariņ'.
283 [Nīgrandas Azp].

48361.

Strādajiet paši mīļi,
Ka jums Dievs palīdzēja,
Izariet dziļezerus,
Sīkakmeņus ecējiet!
224 [Lielvārdes Rg].

- 355 -

48362.

Vysa pyrms svuoteņam
Beus mugura pūdarāta,
Kad atīs meus' muoseņa
Da bruoļim rauduodama.
466 [Vārkavas D].

48363.

Kad atīti myus' muosiņa
Koč par godu rauduodama,
Es tam tautu gludačam
Cakuliņu nūplāstum.
389 [Silajāņu Rz].

48364.

Žāloj, Īgnat, tu Antoniņas
Koč pyrmū vasariņu:
Kad celsīs rejas kultu,
Satin kuojas kažukā,
Žāloj, Dīviņ, žāloj, Laimiņ.
168 [Kalupes D].

★

b) Piekodināšana tautu meitai, vedeklai, māršai

26097.

Ai māsiņa tautu meita,
Klausi manu padomiņu:
Gudru prātu, gudru prātu
Valdi savu valodiņu!
167 [Kazdangā (Kazdangas pag. Azp)].

26098.

Ai Trīniņ, ai Trīniņ,
Neslēdz cieti savu klēti,
Neslēdz cieti savu klēti
Priekš to vecu māmulīti!
Necerē, nedomā,
Ka tas tavis krājumiņš:
To māmiņa sakrājusi,
Ar vīzām staigājot.
2071 [Ancē (Ances pag. Pg)].

26099.

Dzīvā, mana līgaviņa,
Nebrīdē māsu manu;
Tav palika dzīvošana,
Kas manai māsiņai?
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

26100.

Es, bruoliņ, t'ev pīsoku,
Tu pīsoki vadaklai,
Ka muom'eņa natacātu
Upis molu rauduodama!
422 [Līvānu pag. D].

26101.

Paskaties, tu Barbuļa,
Kas iesēda lukturī:
Ja tu mīļi nedzīvosi,
Kļūs mugura oderēta.
360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

26102.

Tā, māršiņ, tu nedari,
Kā tu biji dzīrusēs:
Kad atnāca vīra radi,
Ru(t)ku rakt dārziņā;
Kad atnāca pašas radi,
Cāļu kaut namiņā.
71 [Drustos (Drustu pag. C)].

1. Ai māršiņa, ai māršiņa,
Tu jau vis tā nedari:
Kad atnāca pašas radi,
čira čura podiņā;
Kad atnāca vīra radi,
Tad pa logu piedarbā.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

2. Tā, mārši, tu nedari
Kā tu biji dzīrusies:
Savus radus vien cerēt,
Vīra radus necerēt.
Kad atnāk pašas radi,
Ar katliņu namiņā;
Kad atnāk vīra radi,
Ar katliņu kaņepēs.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

26103.

Tā, meitiņa, tu nedari,
Kā tu biji dzīrusies:
Vīramāti akā bāzt,
Akmeņiem noslogāt.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

26104.

Tā, meitiņa, tu nedari,
Kā tu biji lielījsies:
Tēv' ar māti pirtī dzīt,
Pat' gulēt istabā.
1311 [Apē (Vlk)].

- 356 -

26105.

Tā nedari, tu māsīna,
Kā tu bij' dzīrusies:
Savus kreklus izvelēt,
Vīramātes nevelēt,
Vīramātes nevelēt,
Sviest pa sētu kaņipēs.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

1. Tā nedari, tu jaunava,
Kā tu biji dzīrusies:
Savus kreklus vien mazgāt,
Vīra kreklus nemazgāt.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

26106.

Tu, māsiņa, tā nedari,
Kā tu biji dzīrusies:
Smalki malt, plāni cept,
Klētī ēst aizdurvē.
291 [Garozā (Mežotnes pag. B)].

26107.

Tu Trīniņa, tā nedari,
Kā darīja tava māte:
Tava māte vīramāti
Padzinuse nabagos.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

★

48365.

Še, māršiņ, vārpstīt' mana,
Še vālīte velējama;
Netur' melna, netur' plika
Mana balta bāleliņa.
146 [Jaungulbenes Md].

48366.

Še, meitiņa, vāle mana,
Še nu mana parvārnīca;
Neturi nu man' dēliņu
Ni nu melnu, ni neēdušu.
72 [Cesvaines Md].

48367.

Tā nedari, vedeklīna,
Kā tu biji solīsies:
Vīramāti akā bāzt,
Akmeņiem noslogāt.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

48368.

Nedar' tā, vedekliņ,
Kā tu biji dzīrusies:
Savi krekli izvelēti,
Mātes sviesti pabeņķī.
198 [Krustpils D].

48369.

Tu, māsiņa, goda sieva,
Tur' godam vīra radus:
Neaizšauj nama durvis,
Neaizcel sētas vārtus.
316 [Piltenes Vp].

★

28. Kāzu beigas, atvadas

a) Mājinieki raida viesus projām un izvada tos no kāzu mājas

26108.

Braucati projām,
Tālēji radi!
Mēs, tie klātēji,
Jūs izvadīsim
Ar alus kannām,
Ar butulēm.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

26109.

Eit' ar godu, eit' ar godu,
Es ar godu pavadīšu;
Kad ar godu neiesiet,
Ar suņiem parīdīšu.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

26110.

Eit' ar godu, panāksnieki,
Mēs ar godu vadīsim;
Ja ar godu neiesat,
Mēs ar skruķi vadīsim.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

26111.

Eita jel projām,
Tālēji viesi,
Lai mēs, klātēji,
Pasadzeŗamies!
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

26112.

Eit' projām, lūgti viesi,
Lai paliek nāburdziņi;
Es vārīšu kāpostiņus
Circenīšu tauciņos.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

- 357 -

26113.

Eit' projām, lūgti viesi,
Lai palika nāburdziņi;
Nāburdziņu vajadzēja
I rītā, vakarā.
23 [Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Eit' projām, lūgti viesi,
Lei stāv alus nāburgim:
I rītā, vakarā
Nāburdziņa vajadzēja,
Pie nāburga sieta gāju,
Pie nāburga ugunī.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

2. Eit' uz māju, lūgti viesi,
Lai stāv alus kaimiņiem:
Man kaimiņu vajadzēja
I rītā, vakarā.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

26114.

Eit' projām, panāksnieki,
Negaidāt(i) kruķējam!
Mums nevaid tādu mežu,
Kur mēs kruķi cirtīsim.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

26115.

Eit' projām, panāksnieki,
Varžu gaļas paēduši!
Bij vardītes glabājamas
Trīs gadiņus dīķītī.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

26116.

Eita, viesi, sētiņā,
Nava vaira alutiņa;
Pušmucīte, gabaliņš
Lai stāv rītu paģirām.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

1. Eit' projām, lūgti viesi,
Ne daudz ir alutiņa;
Pušmucīte, gabaliņš,
Tas rītā kaimiņiem.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

26117.

Ej projām, kaŗa māte,
Gan tu biji kaŗojuse,
Gan tu biji kaŗojuse
Mūs' tēviņa istabāi!
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

26118.

Ej prom, kaŗa māt,
Ved prom kaŗu sav'!
Vakar sīra, šodien sīra
Manus baltus bāleliņus.
133 [Palsmanē (Palsmaņa pag. Vlk)].

26119.

Ej projāmi, ciema puisi,
Še ar tevis nevajaga:
Daudz ēdājs, daudz dzērājs,
Ne tik daiļi dancotājs.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

26120.

Es vakar savus viesus
Gana mīļi aicināju;
Nu šodien nevarēju
Kā piedegu izkasīt.
112 [Cirstos (Cirstu pag. C)].

1. Es vakar nevarēju
Savu viesu sagaidīt;
Jau šodien nevarēju
Kā piedegu izkasīt.
121 [Gulbenē (Md)].

26121.

Kāzu māte bažījās,
Ar ko viesus vadīsam:
Aizkursam istabiņu,
Ar dūmiem vadīsam.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

26122.

Ko gaidāt, panāksnieki,
Ka(d) projām neejat?
Vai gaidāt mieļu tapas
Aiz cepures aizspraužam?
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

1. Ko gaidāt, panāčnieki,
Ka projām neejat?
Vai gaidāt mieļu raugu
Aiz biksēme aizlejot?
375 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

26123.

Ko gaidāt, sveši ļaudis,
Ka projām nebraucat?
Vai gaidāt mucas tapu
Uz galdiņa uzliekam?
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

26124.

Kūjenieki kūjenieki,
Kūjas galus smērējiet,
Lai nečīkst kūjas gali,
Tumšu nakti staigājot!
1311 [Apē (Vlk)].

- 358 -

26125.

Kur mums, brālīši,
Kratāmas dakšas?
Kratām svešļaudis
Pa logu ārā!
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

26126.

Kuŗš tālāka rada bija,
Seglojiet kumeliņu!
Es bāliņa īsta māsa,
Es rītā. parītā.
299 [Mežotnē un Švitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)].

26127.

Mājā nāca kaŗa māte,
Līdza veda kaŗaspēku.
Ej projām, kaŗa māte,
Ved projām kaŗaspēku!
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

26128.

Jānīti, brālīti,
Ved kaŗu mājā!
Vai gribi šo vietu
Izputināt?
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

26129.

Nevar Dievs, nevar vells
Panāčniekus aizvadīt!
Gāja, gāja līdz durīm,
Atkal nāca atpakaļ.
375 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

26130.

Pa c'eļu, pa c'eļu,
Jius, c'eļa ļaut'eņi,
Dīvs jius' prīškā,
Dīvs pakaļā!
427 [Varakļānu pag. Rz].

26131.

Projām projām,
Negoda ļaudis!
Še paliek gods,
Še goda ļaudis.
48 [Alojā un Lielsalacā (Alojas un Salacas pag. Vlm)].

26132.

Projām projām,
Nelūgti viesi!
Es biju lūgts,
Es teju paliku.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

26133.

Projām projām,
Nelūgti viesi!
Kas lūgti viesi,
Lai gul par nakti.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

26134.

Projām projām,
Nelūgti viesi,
Lai vaļa lūgtiem
Grozīties!
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

26135.

Projām projām,
Nelūgti viesi!
Suns jūs salūdza,
Kaķe izvadīja.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)], 182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

1. Ar Dievu, ar Dievu,
Nelūgti viesi!
Suns jūs saņēma,
Suns pavadīja. -
Lūdzami, svešļaudis,
Neskaistaties!
Man tiesa darāma,
Jums jāklausās.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

26136.

Projām projām,
Pakulu dieršas,
Svildami, degdami,
Kūpēdami!
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

26137.

Projām projām,
Tutenu zagļi!
Badāt naģēnus
Gar ceļa malu!
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

26138.

Projām visi, projām visi!
Vienai še jāpaliek,
Vienai še jāpaliek
Par ēdumu, dzērumīnu.
375 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

26139.

Protiet kaunu, sveši ļaudis,
Seglojiet kumeliņus!
Jau saulīte tai laikā,
Kad vakar atjājāt.
226 [Kandavā (Tl)].

- 359 -

1. Protat kaunu, sveši ļaudis,
Kaŗat panckas mugurā!
Jau saulīte tai laikā,
Kā vakare atnācāt.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

26140.

Sievas sievas, protiet kaunu,
Eit' papriekšu sētiņā!
Brēc bērniņi šūpolē,
Mauj gosniņas laidarā.
226 [Kandavā (Tl)].

26141.

Sitiet bungas, bundzinieki,
Sapūtiet, stabulnieki!
Kas pa ceļu, tas pa ceļu,
Kas gulēt, tas gulēt!
Kas pa ceļu, kājas aun,
Kas gulēt, vietu tais'!
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

26142.

Skic projām, buč projām,
Alsunieku bucēniņi!
Atnākuši, nograuzuši
Blintenieku žagariņus.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

26143.

Tāļēji radiņi,
Eitat projām,
Lai tiem klātējim
Rūmītes paliek!
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

26144.

Tēvuči tēvuči,
Ved bērnus mājās!
Mazi tavi bērniņi,
Nezina pāriet.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

26145.

Visiem bija projām iet,
Māsiņai še palikt
Par ēdumu, par dzērumu,
Par naksniņas gulējumu.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)], 295 [Grienvaldē (Zālītes pag. B)].

26146.

Visiem iet sētiņā,
Ancīšam še palikt,
Cirsti malku, kurti pirti,
Vesti bābas sutināt.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

26147.

Vai Dieviņ, tai māsai
Nežēlīgi bāleliņi:
Pa vārtiem izjādami,
Kannas svieda atpakaļ.
226 [Kandavā (Tl)].

26148.

Ar Dievīnu, ar Dievīnu,
Nu izjāj, nu izjāj!
Man palika balta maize,
Brāļa salds alutīnis.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

26149.

Ar Dievu, ar Dievu,
Bitītes draudze!
Cits skrēja liepāi,
Cits ozolā.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

26150.

Brāļi māsu pārdevuši
Par kāpostu galvenīti;
Apēduši kāpostiņus,
Brauc mājā raudādami.
102 [Saikavā (Saikavas pag. Md)].

26151.

Es visu viesiņu
Izvadītāja;
To zin Dieviņš,
Kas mani vadīs, -
Tie ciema ķipari,
Tie mani vadīs.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

26151¹.

Es visu viesu
Vadītāja;
To zin Dieviņš,
Kas mani vadīs,
Kas mani vadīs
Smilšu kalniņā.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

26152.

Ja jums tīk, panāksnieki,
Gulat vēl otar' nakt'!
Vēl manam bāliņam
Vīna vāte pagrabē.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

1. Vai lūdzami panāksnieki,
Gulit vēl to naksniņu!
Vēl manā aizkrāsnē
Trīs muldiņas circenīšu.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

- 360 -

26153.

Kam jūs, ceļa gājējiņi,
Ar rokāmi ķeŗaties?
Vai tad jūsu ardieviņas
Nav ar muti atdodamas?
1311 [Apē (Vlk)].

26154.

Kur tu skriesi, sirma cūka?
Paliec še, tīrumā!
Kur tu skriesi, tautu meita?
Paliec te, tautiņās!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

26155.

Laba tiesa vedējiem:
Pilnā šurp, pilnā turp;
Slikta tiesa panākstiem:
Tukšā šurp, tukšā turp.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

26156.

Netika puišiem
Projām iet:
Te meitas palika,
Salds alutiņš.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

26157.

Netika tautām
Mājās iet:
Kas dos mājās
Tās labas dienas!
Mājās kāposti
Ar kazas pienu.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

1. Vedēji raudāja,
Proj iedami;
Kas dos sētāi
Tās labas dienas?
Sētā rūga kāļu spannis,
Apentiņu vien vajaga.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

26158.

Netika tautām
Projām iete,
Patika mūs' tēva
Salds alutiņis.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

26159.

Nevar vis bāleliņi
Sav' māsiņu līdzi ņemt,
Jau ziediņi nobiruši
Tautu dēla klētiņā.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

26160.

Nu aizgāja bālenīni,
Kā gulbīši tūtodami,
Nav vairs brīv sav' māsīnas
Līdza vest sētīnā.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

26161.

Panāksnieki bažījās,
Kā mājā pāriešot.
Cits slotā, cits skruķī, -
Visi jāšus pārjāsiet!
104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

26162.

Panākst' puiši, prom iedami,
Atpakaļ lūkojās:
Paliek dailas kāzu meitas,
Paliek saldais alutiņš.
1331 [Sikšņu pagastā (Gaujienas pag. Vlk)].

26163.

Prom iedami, panācnieki,
Mātei ziņu pārnesat:
Lai nāk māmiņa
Par gadu raudzīt,
Atnes meitai
Vīstoļu drēbītes.
48 [Alojā un Lielsalacā (Alojas un Salacas pag. Vlm)].

26164.

Zināma zināma
Panāstu tiesiņa:
Kā brāļus saņem,
Kā suņus pavada.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

26165.

Tu, puisīti, sētā brauksi,
Vai man' līdzi nevedīsi?
Vērpšu linus, pakuliņas,
Tev gultiņu pataisīšu,
Tev gultiņu pataisīšu,
Iešu pate klātgulēt.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

26166.

Vadām, vadām
Mīlamus viesus
Ar alus kanniņu,
Ar vīna glāzi!
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

- 361 -

1. Vadām, vadām
Mīļos viesus
Ar alus kannām,
Ar kukuļiem!
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

2. Vadām, vadām
Mīlamus viesus
Ar alus kannām,
Ar biķeŗiem!
Trīnītes brāļus
Vaŗa biķeŗiem;
Šādus tādus
Ozola kannām.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

26167.

Vadām, vadām
Mīlīgus viesus;
Ar Dievu saņēmām,
Ar pavadījām.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

26168.

Vakar viesi dibinā,
Saimenieks pie durviem;
Šodien viesi pie durviem,
Saimenieks dibinā.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

26169.

Vis' istaba izslaucīta,
Pasolīte neslaucīta;
Visus ļaudis izstādīju,
Naidinieka nevarēju.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

26170.

Visas manas kājas gura,
Gaŗus viešus vadīdam;
Ne tie gāja, ne palika,
Uz kājāmi dīžojās.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

★

48370.

Ar mīļu Dieviņu,
Salds alutiņš!
Nu būtu dzēruse -
Raidīja projām;
Nu būtu gājuse -
Vilks ceļa malā.
605 [Skolas].

48371.

Brauc projām, brauc projām,
Līgviņas mīļ rad,
Nepamet māsine
Līdz ceļim dubļs brist.
518 [Zlēku Vp].

48372.

Citus viesus vadījām,
Alu, medu vārījām [sildījām];
Liepsalnicu vadījām,
Ievas rungu sutinām.
211 [Ļaudonas Md].

48373.

Dižie vedēji, vāķ' savus bērnus,
Es citus āzsviedu āz cūkas sil'.
40 [Basu (Bases) Azp].

48374.

Dzeriet, brāļi, maksājiet,
Nu ir laiks uz mājām iet;
( Nu ir laiks uz mājām iet,)
Jau saulīte zemu zemu.
373 [Sarkaņu Md].

48375.

Eita iedami, negoda ļaudis,
Sasala māmiņa vadīdama.
72 [Cesvaines Md].

48376.

Da sātai, da sātai,
Nagūda ļauds, nagūda ļauds!
Sasolam, sadrabam,
Jyus palaizdami, jyus palaizdami.
194 [Krāslavas D].

48377.

Ekati [Ejati] mājāsi,
Nelūgti viesi!
Suns jumis salūdze,
Kaķ' izvadīja.
355 [Rucavas Lp].

1. Ejiet projām, ejiet projām,
Suņa lūgti viesi!
Suns jūs lūdzis, suns jūs triecis,
Suns jums kaunu padarījis.
116 [Garozas Jg].

2. Es visa viesiņu izvadītāja.
Suns mani sagaidīja, kaķe pavadīja.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

48378.

Iet uz mājām, lūgti viesi,
Lai palika nelūgtie;
Lai palika nelūgtie
Paēdam, padzeŗam.
413 [Stendes Tl].

- 362 -

48379.

Eit' jali iedami,
Lai varu vadīt
Ar sniega pītēm,
Ar pagalēm.
39 [Bārtas Lp].

48380.

Eita projām, panāksnieki,
Lai palika kāzenieki;
Lai tie mūsu kāzenieki
Kā zirnāji staipījās.
110 [Ērgļu C].

48381.

Es dūmavu vakardīn
Savus vīsus pavadēt;
I šudin navarēju
Kuo pīdagu izkasēt.
44 [Bebrenes Il].

48382.

Lāti gosti sapraseit,
Nava lāti pavadīt,
Navarēju, navarēju
Kai pīdagu izkaseit.
326 [Preiļu D].

48383.

Ēdat, (ēdat), sveši ļaudis,
Pēdējā maltīte!
Nu iesime sētiņēje
Pie vecieme kāpostieme.
40 [Basu (Bases) Azp].

48384.

Gailīts dzied istabā,
Istabiņas dibenā;
Viesi dzied pie durvīm,
Jau uz māju skubinās.
198 [Krustpils D].

48385.

Kad tuos kuozas īsasuocja,
Tod bej vyss ļusteigoj;
Kad tuos kuozas pasabeidzja:
Stupej, buoba, pa vuortim.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

48386.

Kiš kiš sētā,
Bundiņu āzis!
Tu mūsu liepiņu
Apskrubināji,
Tu mūsu māmiņu
Ierūdināji.
605 [Skolas].

48387.

Kīš projām, kīš projām,
Panākšnieku kazlēn(iņ)i!
Nograuzuši brālīšam
Visus mazus žagariņus.
70 [Cēres Tl].

1. Braucat projā, braucat projā,
Lizumiešu kazlēniņi!
Apgrauzuši mūsu druvās
Visus sīkus žagariņus.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

2. Škic pa ceļi, škic pa ceļi,
Lītavnīku kozuliņi!
Jau apgrauzjāt palsinīkūs
Vysus kuorkla žagariņus.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

48388.

Ko gaidiet, panāksnieki,
Ka projām nebrauciet?
Vai gaidiet vāģu rumbas
Ar tapu aizbāžot?
115 [Galgauskas Md].

48389.

Lai pa ceļu, kas pa ceļu,
Tu, Jēkapiņ, te paliec;
Kurin' pirti, skaldi malku,
Vecas bābas sutini!
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

48390.

Lonckori, kokori,
Lositjās pa ceļu!
Ni jyusus sajēmu,
Ni pavadēju.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

48391.

Lonckori, kokori,
Lositjās iz sātu,
Lai jyusu žogori
Naplyukoj.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

48392.

Mūkat, ļaudis,
Istaba gŗūst,
Sviežat supatas
Pa logu laukā!
369 [Saldus Kld].

- 363 -

48393.

Nevarēju, nevarēju
Piedeguma izkasīt;
Nevarēju, nevarēju
Kāzenieku izvadīt.
263 [Mēmeles Jk].

48394.

Nu ēda svešļaudis
Pēdīgo maltīti,
Nu ēda nabagi
Raudādami.
129 [Gudenieku Azp].

48395.

Pa vuortim, lyugti gosti,
Lai palyka praseitī;
Es viņus tai prasēju:
Lyugtu, gosti, vītiņā.
295 [Ozolmuižas Rz].

48396.

Pa ceļu, pa ceļu,
Nagūda gosti!
Te palyka gūdeņš,
Te gūda gosti.
Nu es varu dzīduot,
Pa sūlu doncuot.
358 [Rugāju Abr].

48397.

Projām, projām,
Nelūgti viesi!
Negribu cienāt
Nelūgtus radus.
548 [Liepāja Lp apr.].

48398.

Pa ceļu, pa ceļu,
Nagūda ļauds!
Apēde cysys,
I stuodaigus vysys.
466 [Vārkavas D].

48399.

Projām, projām,
Nelūgti viesi!
Lai tika rūmītes
Lūgtiem viesiem.
74 [Cīravas Azp].

48400.

Projām, projām,
Mīļami viesi!
Ar alus kannām,
Ar plāceņiem.
605 [Skolas].

48401.

Projām, projām,
Tālēji radi!
Lai tie tujēji
Muciņas skalo.
129 [Gudenieku Azp].

48402.

Projām, projām,
Tāļēji radi!
Ne tie jūdza,
Ne tie brauca,
Stāvus vien lecināja.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

48403.

Prūjam, prūjam,
Visi dīdelnīki!
Lai palīk muojuos
Muojas saimenīki.
358 [Rugāju Abr].

48404.

Rīka meita, rīka meita,
Tu dabūsi divus kreklus,
Ka tu savus kāzeniekus
Pa godam izvadīsi.
192 [Kosas C].

48405.

Steidzitīs, sveši ļaudis,
Dreiž jyudzit kumēliņus!
Jau sauleite zamu zamu,
Tei vītiņa tuoļi tuoļi.
365 [Sakstagalas Rz].

48406.

Taisies, māsiņa,
Iesim uz mājām!
Jau saulīte tai vietā,
Kur vakar atnācām.
23 [Ārlavas Tl].

48407.

Tautas mani projām raida,
Sak', kad muca netek vairs.
Nu tik iešu kambarī
Mucai tapu apraudzīt.
141 [Ivandes Kld].

48408.

Vāķaties jūs, radiņi,
No maliņu maliņām!
Kā brālītis jūs' savāķa
Pa sētiņu sētiņām.
40 [Basu (Bases) Azp].

- 364 -

1. Vāķaties, kūmenieki,
Par maliņu maliņām!
Kā tēveņis jūs savāķa
Par novadu novadiem.
15 [Alūksnes Vlk].

48409.

Visim braukt, visim braukt,
Juoneišam tja palikt:
Vest jam molku, nest yudeni,
Mozguot suņim pavalcītis.
78 [Dagdas D].

48410.

Visiem bija projām braukta,
Pumpaiņiem še palikt;
Pumpaiņiem še palikt
Pabeņķē kaulu grauzt.
94 [Dunikas Lp].

1. Projam šādi, projam tādi,
Pumpotiemi še palikt;
Pumpotiemi še palikt,
Pagaldē kaulus grauzt.
355 [Rucavas Lp].

48411.

A Dīveņ, dūdi Apaļai
Otkon braukt ponuoksnūs!
174 [Kārsavas Ldz].

48412.

Māsiņ' raud klētiņā,
Brāļi dīda kumeliņu;
Nepametat māsiņai
Līdz ceļiem dubļus brist!
448 [Umurgas (Umurgas-Sārumu) Vlm].

48413.

Brauktu Seimans uz sātu,
Navā zyrga, ar kū braukt.
Ej uz klāvu, sēst' uz keiļa,
Duj duj nebeduj!
466 [Vārkavas D].

48414.

Bādavuos šis Pīters,
Kai iz sātu byus nūīt.
Sēst iz cyukys, jam aiz astis,
Dui i dui i nibedui.
326 [Preiļu D].

48415.

Kāzenieki bēdājās,
Kā tikšot sētīnā.
Zirgs uz ķēves, puiss uz meitas,
Tā tie visi aizjāšot.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

48416.

Bruoļi muosu puordavuši
Par kuopustu lizeiciņu;
Izāduši kuopustiņus,
Grib muosiņas atpakaļ.
Varit pajemt kaču aiz astes,
Na muosiņu atpakaļ.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

48417.

Bruoļi muosu puordavuši
Par kuopustu lizēciņu;
Kuopustiņus izšvūrkuši,
Brauc uz sātu rauduodami.
Ni kuopustu lizēciņas,
Ni muosiņas atpakaļ.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

48418.

Bruoļi muosu puordavuši
Par maizītes kukuleiti,
Brauc uz sātu rauduodami,
Asariņas slaucīdami.
357 [Rudzētu D].

48419.

Bruoļi muosu puordavuši
Par kuopustu lizīciņu;
Izdzāruši, apāduši,
Brauc uz sātu rauduodami.
Raudīt, bruoļi, vai naraudīt,
Na ar raudom atrauduosīt.
170 [Kapiņu D].

48420.

Naraudīti, panuoksnīki,
Nikas navā jums vainīgs.
Sovu muosu puordavuši
Par kuopustu lizeiciņu;
Izāduši kuopustiņus,
Brauc uz sātu rauduodami.
604 [Dažādi iesūtītāji].

48421.

Muotja mjaitu tuoļi djavja,
Lelys slavis gribādama;
Izstrābusja kuopusteņus,
Brauc iz sātu rauduodama.
314 [Pildas Ldz].

48422.

Bruoļi muosu puordavuši
Par kuopustu ližeiciņu;
Atpakaļ nadabūsi
Ni par zalta gabaliņu.
170 [Kapiņu D].

- 365 -

48423.

Ja gribat jūs, ļautiņi,
Guļat vēl otru nakti,
Vēl manam brālīšam
Trīs koudziņas tīrumē.
70 [Cēres Tl].

48424.

Ka gribit, buoleleņi,
Vedit muosu atpakaļ;
Nadaudz slykta padaŗāja,
Vīnu nakti puorguļāja.
247 [Makašānu Rz].

1. Ka gribiti, buoleleņi,
Vedit muosu atpakaļ;
Vīnu nakti puorgulēja,
Nadaudz grāka padarēja.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

2. Ka gribit, sveši ļauds,
Vedit muosu atpakaļ;
Jau navā lelys vainis,
Ka naksneņi puorguļāja.
182 [Kaunatas Rz].

48425.

Panāksnieki, prom braukdami,
Metiet miežus ūdenie!
Jau Madiņa jost' atlaida
Devītā rakstiņā.
498 [Virānes (Bučauskas) Md].

48426.

Panāksnieki, prom braukdami,
Stopu, kannu nevediet!
Lai paliek citu gadu
Mazajam godiņam.
301 [Palsmaņa Vlk].

48427.

Panāksnieki promiedami
Lielu skādi padarījuši;
Galdam kāju nolauzuši,
Gaiļam kaklu nocirtuši.
521 [Zvārtavas Vlk].

★

b) Panāksnieku un kāzu viesu dziesmas šķiŗoties

26171.

Vai Dieviņi, vai Dieviņi,
Kā pārbraukšu sētiņā!
Visi ceļi adatāmi,
Meža gali uguņiem.
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

26172.

Vai Dieviņi, vai Dieviņi,
Ko sacīšu māmiņai:
Trīs meitiņas izraidīja,
Divas vien sagaidīs;
Trešo tautas paturēja
Par ēdumu, dzērumiņu,
Par ēdumu, dzērumiņu,
Par naksniņu gulējumu.
71 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

26173.

Vai Dieviņ, bāleliņ,
Ko teiksim māmiņai?
Mēs māsiņas atstājuši
Par ēdumu, dzērumiņu.
341 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

26174.

A māsiņ's mīļākajas,
Kur mēs mīļi saiesim?
Tai dzimtāi vietiņāi
Pi īstei bāleliņ'.
213 [Zlēkās (Zlēku pag. Vp)].

26175.

Vai mana māsiņa,
Nu tapa žēl,
Nu redzu tevi
Tautās paliekam.
198 [Saldū].

26176.

Ai svainīt, dar' man labu,
Aizjūdz manu kumeliņu,
Kā tev laba man' māsiņa
Visu mūžu maldenāt.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

26177.

Aizbraukdami, bāleliņi,
Māsai mutes nedodat,
Lai māsiņa neraudātu,
Tautiņās dzīvodama!
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

26178.

Aiziedami, bāleliņi,
Griežat riņķi pagalmā,
Lai māsiņa nemaldās,
Tumšu nakti staigādama!
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)], 27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

1. Aizjādami, bāleliņi,
Krustiem sētu pārjājiet,
Lai māsiņa nemaldās,
Tumšu nakti staigādama!
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

- 366 -

2. Jājat krustis, bālenīni,
Par māsīnas pagalmīn';
Sitat klakšus, sitat knakšus,
Lai nobēdza baidīklīši,
Lai māsīna netrūkstās,
Tumšu nakti staigādam'!
119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)].

26179.

Aiziedami, bāleliņi,
Māsai acis aizsieniet,
Lai celiņa tā neredz
Pakaļ skriet bāliņiem!
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

26180.

Aizjādami, bāleliņi,
Atlokiet kumeliņus;
Atvēliet māsiņai
Labu mūžu dzīvojot!
299 [Mežotnē un Švitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)].

26181.

Aizjūdziet manu zirgu,
Padzeniet pajumtē,
Lai šķiet mani jaunais svainis
Sētiņā aizbraukušu!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

26182.

Ak tu Dievs, ak tu Dievs,
Nu jāiet uz kāzām! -
Ak tu manu sūru dienu,
Nu jāiet sētiņā!
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

26183.

Ar Dievīnu, jaunais svaini,
Sērstu vairs nenācīšu:
Māsīn' vada raudādama,
Tu vārdīna nesacīji.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

26184.

Ar Dieviņu sanācēm,
Ar Dieviņu aiziesam;
Ar Dieviņu palieciet,
Lieli mazi, veci jauni!
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

26185.

Ar Dievu, māsīna,
Ar Dievu, tautas!
Ar Dievu nogājse,
Ar godu dzīvo!
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

26186.

Atpakaļi atpakaļi
Mūs' māsiņu vedīsim;
Vēl nebija mūs' māsiņa
Bāliņiemi apnikuse.
691 [Biržu pagastā (Madonā Md)].

26187.

Atpakaļ atpakaļ
Nu mēs visi važosim;
Kā mēs visi atnācām,
Tā mēs visi aiziesim.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

26188.

Atpakaļ atpakaļ
Sav' māsiņu orēsim:
Nav vairs tautu klētiņā
Ne rudzīšu, ne auziņu.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

26189.

Atpakļ atpakaļ
Sav' māsiņu vedīsim,
Kam mums nevira
Rāceņu putru,
Kam mums nedeva
Spranč' brandavīna.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

26190.

Atpakļ šķeterēju
Savu zīda matpinīti;
Atpakaļ vedīsim
Sav' māsiņu dzeltainīti.
408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

26191.

Atstājies, man' māsiņa,
Ja prātam nemīlēja,
Kā bitīte atstājās,
Iešuvusi ozolā.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

26192.

Atsasvētī tā vietiņa,
Kur ēdēm, kur dzērēm,
Kur ēdēm, kur dzērēm,
Kur naksniņu gulējām.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

- 367 -

26193.

Auŗu auŗu nosasaucu,
No brālīša iziedama:
Lai dzērusi, cik dzērusi,
Godu daru brālītim.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

26194.

Brālis mani projām raida,
Saka mucu netekami.
Tek muciņa dziedādama,
Paša brāļa skopumiņš.
202 [Striķos un Saldū (Zvārdes un Saldus pag. Kld)].

26195.

Brālīt, tavu saldu alu,
Māršiņ, jauku valodiņu!
Sen iejūgts kumeliņš,
Izbraukt vien nevarēju.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

26196.

Dedziet man gaišu guni,
Dodiet asu zobentiņu,
Lai es eimu pa tautām
Meklēt savu bāleliņu!
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

26197.

Dodat man nodzerties,
Man nav vaļas kavēties;
Man uz ceļa kumeliņis,
Līgaviņa kamanās.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

26198.

Dzersim, brāļi, maksāsim
Tautām saldu alutiņu,
Man nebija tāda prāta,
Ka māsiņu te pamest.
226 [Kandavā (Tl)].

26199.

Ieblakām bēŗi tek,
Dusmām jāja bāleliņi,
Dusmām jāja bāleliņi,
Kam māsiņa te paliek.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

26200.

Ieblakām bēŗi tek,
Dusmām jāja bāleniņi;
Lai sargās tās tautiņas,
Kas māsiņu niecināja.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

26201.

Iesim, sieva, nu uz māju,
Neviens mūsu neieredz;
Paši alu darīsim,
Dzersim abi dziedādami.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

26202.

Iet bij man, gājējam,
Atstāt visas labas dienas:
Atstāt alu brūvējam,
Brandaviņu klārējam.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

26203.

Egles zari mētājāsi
Pa kumeļu kājiņām;
Te palika egles zari,
Te māsiņa puškotāja.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

26204.

Es apēdu tautiņās
Mazu maizes kumosiņu.
Bij man savu māsu dot
Par to maizes kumosiņu?
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

26205.

Es apklāju tautu galdu
Ar baltiem dāldeŗiem,
Gribēdams sav' māsiņu
No tautām atdabūt.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)], 2101 [Puzeniekos (Puzes pag. Vp)].

1. Lai bij žēl, kam bij žēl,
Žēl mazami brālītim:
Tautu galdu noskaitīja
Baltajiemi daldeŗiem,
Gribēdams sav' māsiņu
No tautām izvairot.
168 [Meženiekos (Asītes pag. Lp)].

26206.

Es gan redzu, es gan redzu,
Svainis mani nemīļēja:
Pilna muca kamburēi,
Sūta mani sētiņāi.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Jau es pate gana redzu,
Ka brāļiem nemīlēju
Als muciņa kambarī,
Man aizjūdza kumeliņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

- 368 -

26207.

Es neiešu sētiņāi,
Kamēr rīta zvaigzne lēca,
Netraucēšu māmuliņas,
Saldu miegu aizmigušas.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

26208.

Es neiešu sētiņā,
Kamēr skādi padarīšu:
Galdam stūri nositīšu
Aiz māsiņas žēlabām.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

1. Lai bij žēl, kam bij žēl,
Anniņai brāļa žēl:
Nokodusi galdam stūri
Aiz tā liela žēlumiņa.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

26209.

Es neiešu sētiņāi,
Kamēr skādi padarīšu:
Galdam stūri nocirtīšu.
Beņķam kāju nolauzīšu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Es neiešu sētiņā.
Sav' darbiņu nedarījis:
Beņķam kāju nolauzīšu,
Pirtei krāsni sagāzīšu.
3531 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

26210.

Es neiešu sētiņāi,
Kamēr skādi padarīšu:
Nocirtīšu galdam stūri
Par māsiņas vainadziņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

26211.

Es neiešu sētiņā,
Līdz es skādi padarīšu:
Nocirtīšu gailim kaklu,
Saplēsīšu dzirnaviņas.
224 [Kabilē (Kld)].

1. Ietin iešu tautiņās,
Minēs munu gājumiņu:
Nociertīšu gaiļam galvu,
Izpostīšu dziernaviņas.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

2. Es neiešu sētiņā,
Gaiļam galvas nerāvuse,
Lai tik agri nedziedāja,
Nemaldina mūs' māsiņas.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

3. Tā darāt, bāleliņi,
Kā bijāt dzīrušies:
Noraujat gaiļam kaklu,
Saplēšat dzirnaviņas,
Lai gailīts nedziedāja,
Lai māsiņas malt necēla.
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

26212.

Es neiešu sētiņā,
Sava darba nedarījse:
Es māsiņas neatstāšu
Bez gulamu paladziņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

26213.

Es neiešu sētiņā,
Sava darba nedarījs:
Citu meitu krāsnī bāzu,
Citu velves caurumā.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

26214.

Es neiešu sētiņā,
Zīles kannas nedzērusi,
Lai zīlīte nečīkstēja
Mana ceļa maliņā.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

26215.

Es redzej' sauv' māsiņ'
Leiš' lauk' vērgejam.
Mesim, brāļ, sīk' naud',
Atpirksim sauv' māsiņ'!
211 [Rindā (Ances pag. Vp)].

26216.

Es sasitu tautām galdu
Deviņos gabalos,
Gribēdams sav' māsiņu
No tautām atdabūt.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

26217.

Es tam tautu gailīšam
Deguniņu nocirtīšu,
Lai tas agri nedziedāja,
Lai māsiņas nemuldana.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Es tautu gailim
Aizsiešu rīkli,
Lai mūsu māsiņas
Nemuldināja.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

- 369 -

26218.

Ģērbies, māsiņ,
Brauksim sētā;
Sedz savu villaini,
Liec vaiņadziņu!
- Vai jūs negudri,
Kur jūs liksiet,
Kur jūs liksiet
Pusotra cilvēka?
Viņu nakti gulēja
Pie mana brāļa.
197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].

26219.

Jāj, jāj, brālīti,
Atgriezies:
Palika māsiņa
Nesveicināta.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

26220.

Jāj projām, bāleliņi,
Nedīd' sava kumeliņa,
Nepameti mūs' māsiņu
Līdz acīm dubļus brist!
203 [Usmā (Usmas pag. Vp)].

26221.

Kā raud' gauži, man' māsiņa,
Kā slaucīji asariņas?
Vai netika sirms zirdziņš,
Vai rakstītas kamaniņas?
- Tīk, bāliņ, sirms zirdziņš,
Tīk rakstītas kamaniņas,
Patīkama maizes vieta, -
Netīk pats arājiņš.
Dodat, tautas, manu pūru,
Lai es iemu atpakaļ,
Lai es iemu atpakaļ
Baltajos bāliņos!
299 [Mežotnē un Švitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)].

26222.

Kāznieciņi naudas prasa, -
Kur bij mums naudu ņemt?
Zirgu sūdi piedarbā
Par ēdumu, par dzērumu.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

26223.

Kaisīju, streijāju
Tautieša istabu,
Atstāju māsiņu
Slaucītāju.
403 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Sieniņu streijāju
Taut' istabā,
Pamešu sieniņa
Grābējiņu.
226 [Kandavā (Tl)].

26224.

Klāj, brāliņ, tautu galdu
Apaļiem dāldeŗiem!
Mums nevaid tāds prātiņš,
Ka māsiņas te pamest.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

26225.

Ko, bāliņi, darīsim,
Māsa grib līdzi nākt?
Atstāsim kumeliņu
Par ēdumu, dzērumiņu.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

26226.

Ko, bāliņi, darīsim,
Māsa līdzi taisījās?
Aizlaižam zelta kārti
Aiz tautieša klētsdurvīm.
1311 [Apē (Vlk)].

26227.

Ko, bāliņi, darīsim,
Māsa līdzi taisījās?
Ņem, māsiņa, sievas prātu,
Paliec te, tautiņās!
135 [Smiltenē (Smiltenes pag. Vlk)].

26228.

Ko domā, man' māsiņa,
Vai domā līdzi nākt?
Ja domā līdzi nākt,
Mēs dosim kumeliņu.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

1. Ko, māsiņa, tu domai?
Es domāju projām braukt.
Ja domāji līdzi nākti,
Sedlo bēru kumeliņu;
Ja domāji še palikti,
Nosedz savu villenīti!
203 [Usmā (Usmas pag. Vp)].

26229.

Ko, kājiņas, jūs gaidāt(i),
Ka pa ceļu netekat?
Jau ciemā gaiļi dzied,
Gaigalīte ezerā.
190 [Kuldīā].

1. Ai kājiņas, ai kājiņas,
Nu pa ceļu, nu pa ceļu!
Nu dziedāja ciema gaiļi,
Nu ezera gaigalīši.
121 [Gulbenē (Md)].

- 370 -

26230.

Ko, kājiņas, nu gaidiet,
Nu pa ceļu, nu pa ceļu!
Še paliek saldens alus,
Še sūrais brandavīns.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

1. Prom uz māju, prom uz māju,
Vai tur labi, vai tur slikti?
Še palika saldais alus,
Še sūrais brandavīns.
119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)].

26231.

Ko mēs laba dauzīsim
Tās māsiņas panākstos?
Sisim vienu biķerīti
Deviņim gabalim.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

26232.

Laba laba, ne tik laba
Šitās sētas saimeniece:
Deva ēst, deva dzert,
Pavadīt vien nenāca.
Būt' nākuse pavadīt,
Šķiņķāt' zelta gabaliņu.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

26233.

Labāk būtu māmuliņa
Miltu putru vārījuse;
Novārīja kāpustiņus, -
Nu jāiet sētiņā.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

26234.

Labi ļaudis, balta maize,
Labi mani pamieloja;
Dievs dod iet sētiņā,
Pasacīšu māmiņai.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

26235.

Labi mani pamieloja
Šai mazā ciemiņā:
Zirgam auzas, suņam desas,
Pašam meitas aumaļām.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

26236.

Lec, eglīte, dej, eglīte,
Tautu galda galiņā!
Te palika mūs' māsiņa
Par eglītes lēkumiņu.
284 [Bārbelē (Bārbeles pag. B)].

26237.

Lec, māsiņ, par galdiņu,
Par aso zobeniņu,
Ja netika tautu dēls
Pa tavam prātiņam!
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

26238.

Mājās iedams,
Trīs lietas zagšu:
No rijas spriguli,
No dzirnu milnu;
No laktas gailīti
Nolecināšu.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

26239.

Mārša mani projām raida,
Saka mucu netekot.
Iešu pati kambarī
Brāļa mucu apraudzīt.
Muca tek murdēdama,
Nu es dzeršu dziedādama.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

26240.

Māte man nelika
Projām iet,
Lai citu pārvedu
Māsiņas vietā.
Še nava nevienas
Māsiņas vērtas.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

26241.

Man māmiņa piesacīja
Trīs darbiņus padarīt:
Galdu, solu salauzīt,
Pirtij krāsni sadauzīt.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)], 289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

26242.

Mēs, bāliņi, aiziesim
Kā lielie muiženieki,
Mēs māsiņu atstāsim
Žagariņu būrītie.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Mēs, bāliņi, pāriesim
Kā lielie lielikungi,
Še māsiņu atstāsim
Kā skujiņu būdiņā.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

- 371 -

26243.

Mīdāt, brāļi tautu sētu
Sīkajiem pakaviem!
Te māsiņa nedzīvos,
Nesēs rozes, ne magones.
224 [Kabilē (Kld)].

26244.

Minama, laužama
Skalganu beņķus!
Kur, pie joda, salauzīsi -
Pērnie gruži apakšā!
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

26245.

Minami, laužami
Ozola beņķi!
Jauns mūsu svainītis,
Lai taisa citus.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

26246.

Nāc, māsiņa, atpakaļ,
Ja tautām nevajaga!
Tamdēļ tavis vaiņadziņis
Nerūsēja, nepelēja.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

26247.

Nāc, māsiņa, atpakaļ,
Ja tautām nevajaga!
Vai tādēļ zeme zuda,
Ka [Kad] noņēma vaiņadziņu?
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

26248.

Nāc, māsiņa, sēd' aiz galda,
Nu sēž tavi bāleliņi;
Gan pie duru pastāvēsi,
Kad aizies bāleliņi.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

26249.

Ne pie duru tikāmies,
Ne pie duru šķīrāmies,
Pie galdiņa tikāmies,
Pie galdiņa šķirsamies.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

26250.

Ne tukšā atnācām,
Ne tukšā pāriesam:
Ar māsiņu atnācām,
Ar māsiņu pāriesam.
- Kā tukšā atnācāt,
Tā tukšā pārejiet:
Mēs māsiņu paturam
Par ēdumu, dzērumiņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

26251.

Neatstāšu, neatstāšu
Sav' māsiņu tautiņās!
Par ēdumu, par dzērumu
Zirga sūdi piedarbā.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Ar māsiņu atnācām,
Ar māsiņu aiziesam;
Zirga sūdus atstāsam
Par ēdumu, par dzērumu.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)], 30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

2. Brauksim, brāļi, sētiņā,
Māsu līdzi vedīsim;
Tautiņām zirgu sūdi
Par ēdumu, par dzērumu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

26252.

Neatstāšu sav' māsiņu
Par ēdumu, par dzērumu;
Ar naudiņu aizmaksāšu
Ēdumiņu, dzērumiņu.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

1. Iesim, brāļi, sētiņāi,
Māsu līdzi vedīsim;
Šo ēdumu, šo dzērumu
Ar naudiņu maksāsim.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

26253.

Neatstāšu sav' māsiņas
Par ēdumu, par dzērumu:
Kumeļš mina pagalmiņu
Par ēdumu, par dzērumu.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

26254.

Neatstāšu sav' māsiņu
Par ēdumu, par dzērumu:
Tēvam zirgu, mātei govi,
Brāļam zelta ozoliņu!
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

26255.

Nebēdā, vīramāte,
Šogad sērstu nenācīšu;
Citu gadu, tad nācīšu,
Būs māsiņa pelnītāja.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

- 372 -

26256.

Nebraukšu projām
Bez sava laika,
Bez sava laika,
Bez triju dienu.
Projām bringāšu
Savu māsiņu,
Ka(d) mani tautiņas
Neplatināja(?).
177 [Sakaslejā-Apriķos (Apriķu pag. Azp)].

26257.

Nedomājiet, sveši ļaudis,
Klētē eimu svārkus vilkt:
Klētē eimu sieru ēst,
Uzdzert saldu brandavīnu.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

26258.

Neiešu projām
Bez triju nakšu,
Lai māsa pierada
Pie jauna vīra.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

26259.

Nepūš tauri, bāleliņi,
No tautām izjādamis,
Lai māsiņa nedzirdēja,
Lai tā žēli neraudāja!
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)], 1821 [Allažās (Raņķu pag. Kld)].

26260.

Neraud' vis, man' māsiņ,
Ne mēs tev' te pames;
Mēs ievels rudakmen'
Taut's gald' galiņē.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

26261.

Nu es dzēru brāļam kāzas,
Nu galdiņu cauri situ,
Lai māršiņa pieminēja,
Visu mūžu mazgādama.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

26262.

Nu es, jājis, vairs nejāšu
Tai māsiņi panākstos;
Dod Laimiņa nodzīvot
Ar to vienu jājumiņu!
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

26263.

Nu es, jājis, vairs nejāšu
Tai māsiņai panākstos;
Nu es, metis, vairs nemešu
Dižas naudas gabaliņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

26264.

Nu uz māju, nu uz māju,
Ko še vaira darīsim?
Ne tēvam brandaviņa,
Ne ar mieža alutiņa.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

26265.

Padziediet, bāleliņi,
Tīrumiņa galiņā,
Darāt žēl tai māsiņai,
Kas palika pakaļā!
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

26266.

Pāriedami, bāleliņi,
Māsai rokas nedodiet;
Dodiet roku dzīvojot,
Ja gribiet derēties(?)!
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

26267.

Pāriedami, bāleliņi,
Māsai rokas nedodiet;
Kad nāksiet otru reizi,
Pie vārtiņu pietecēs.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

26268.

Pastāv', kunga kumeliņ,
Uz tā gāles gabaliņa,
Liec man vēl parunāt
Ar meitiņu, ar znotiņu!
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

26268¹.

Pielīpiet, znoti, draugi,
Kā pielipa jaunas bites,
Kā pielipa jaunas bites
Vecu bišu šuvumā!
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

26269.

Pīpāju pīpīnu,
Jūdzu kumelīnu;
Kur mana sievīna?
Sēdi kamanās.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

26270.

Pirmā reize šai vietā,
Lai palika pēdīgā:
Brāļi vada raudādami,
Mārš' ar mani nerunā.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

- 373 -

26271.

Pirmā reize šai vietā,
Lai palika pēdīgā;
Koki, meži, sakrītat
Šā celiņa maliņā!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Pirmā reize, pēdēja
Šai vietā atejot;
Lai saaug koki, meži,
Es jau vaira neatiešu!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

26272.

Pirmā reize šai vietā,
Lei palika pēdīgā:
Pate ēdu, pate dzēru,
Kumeliņš kārtis grauza.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

26273.

Projām, brāļi, nejāsim,
Vilksim bērzus istabā:
Lai zaļoja mūs' māsiņa,
Kā zaļoja bērzu birze.
221 [Engurē (Engures pag. Tk)].

26274.

Projām iešu, mašierēšu,
Šeit naksnīnu negulēšu;
Ne šeit mani rudzi sēti,
Ne stādīti ozolīni.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

26275.

Projām iešu, nepalikšu,
Sav' māsiņu līdzi vešu,
Nepamešu tautiņām
Vaira gauži raudināt.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

26276.

Projām iešu, nepalikšu,
Še naksniņu negulēšu;
Še man gultu netaisīja,
Nedod meitas klātgulēt.
184 [Dūrē (Vārmes pag. Kld)].

26277.

Prom iedami, bāleliņi,
Gultai galdus zāģējam;
Citu gadu zāģēsim
Maza bērna šūpuļam.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

26278.

Prom pa ceļu, prom pa ceļu,
Netīk vaira še dzīvot;
Netīk vaira saldais alus,
Ne sūrais brendavins.
50 [Vecatē (Vecates pag. Vlm)].

26279.

Prom uz māju, prom uz māju,
Vai tur labi, vai tur slimi!
Jau saulīte tai vietā,
Kur vakar ienākot.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

26280.

Puisi puisi, jungi jungi,
Jūdz patapu kumeliņu!
Nule man bāliņš nes
Caurmedotu alutiņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

26281.

Puiši puiši, jungas jungas,
Jūdzat manu kumeliņu!
Vai es braucu, vai nebraucu,
Jūdzat, jungas, kumeliņu!
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

26282.

Ridu ridu rairai,
Izdevu māsu;
Pāriešu sētāi,
Puškošu citu.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

26283.

Rocīnām, kājīnām
Darāt dumpi!
Nu mana mutīte
Vai(r)s nevarēja.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

26284.

Runāsim, bāleliņi,
Atpirksim sav' māsiņu,
Nobērsim tautām galdu
Ar sīkaju sudrabiņu!
222 [Garlenē (Vandzenes pag. Tl)].

1. Raudzīsim sav', māsiņu
No tautām atdabūt,
Apliksim tautu galdu
Ar baltiem dāldeŗiem!
217 [Ārlavā (Ārlavas pag. Tl)].

26285.

Žēl mana, kā žēl,
Māsiņas žēl.
Kā žēla nebūs,
Tā viena pate.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

- 374 -

26286.

Šķiŗamiesi nu, māsiņas,
Iz savāmi valodām!
Vai tādēļ(i) baŗamiesi,
Kad mēs rupji runājam?
Vai tādēļ(i) kaunamiesi,
Kad mēs bomjus cilājam?
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

26287.

Sitami, kaļami
Galdami caurumu,
Kur mūsu māsiņa
Susekli glabās.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

1. Kaļu, kaļu caurumiņu
Tautu galda galiņā,
Kur māsiņa svētu rītu
Suseklīti paglabās.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

26288.

Svainīts mani projām sūta,
Saka alus neesot;
Vēl muciņa pagrabā
Nosirmušu muguriņu.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

26289.

Taisies, māsa, nāc man līdzi,
Brauksim visi sētiņāi:
Es gan redzu, tautu dēls,
Tas jau tevis nemīlei.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

26290.

Taisies, māsiņa,
Iesim sētā,
Sen mūs māmiņa
Sētā gaida!
226 [Kandavā (Tl)].

26291.

Te, māsī, tu paliksi
Šo nākumu tautīnās,
Nav mam vairs tās tiesīnas
Ņemt kumeļa pakaļāi.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

26292.

Tikām situ tautu galdu,
Līdz atlēca šķēpelīte,
Lai māsiņa pieminēja,
Svētu rītu mazgādama.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

1. Dūri situ uz galdiņa,
Lai atlēca skabardziņas,
Lai māsiņa pieminēja,
Mūžiņā mazgādama.
119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)].

2. Norakstīju tautas galdu,
Kā dzenītis sausu koku,
Lai piemin mūs' māsiņa,
Svētu rītu mazgādama.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

26293.

Tikām situ tautu galdu,
Līdz atlēca šķēpelīte,
Lai māsiņa pieminēja,
Visu mūžu dzīvodama.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Es izkalu tautām galdu,
Kā dzenītis sausu koku,
Lai pazina man' māsiņa,
Visu mūžu dzīvojot.
228 [Oktē (Vandzenes pag. Tl)].

26294.

Tikām situ tautas galdu,
Līdz atlēca šķēpelītes;
Māsiņai jauns vīriņš,
Tas var citu ēvelēt.
224 [Kabilē (Kld)].

26295.

Tikām situ tautu galdu,
Līdz atlēca šķēpelītes;
Citu gadu šij laikā,
Tad es viņu līdzināšu.
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

1. Tikām situ tautu galdu,
Līdz atsitu šķendelīti;
Tikām minu tautu plānu,
Līdz atlēca velēniņa.
Citu gadu šī laikā,
Tad atnākšu līdzināt.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

2. Tiku situ tautu galdu,
Līdz atlēca skabardzīna;
Citu gadu ēvelēšu,
Kad aiziešu krustubās.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

26296.

Tikām situ tautu galdu,
Līdz tas lēca šķēpelēs,
Lai tautām galda žēl,
Kā man savas māsas žēl.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

- 375 -

1. Dūrēm situ tautu galdu
Deviņiem gabaliem;
Tautiešam galda žēl,
Man māsiņas vēl žēlāk.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

2. Es to tautas liepas galdu
Ar dūrēm sadūrēju;
Ja tautām galda žēl,
Man māsiņas vēl žēlāk:
Galdiņš auga siliņā,
Neaug māsa bāliņos.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

3. Sit, eglīte, dej, eglīte,
Tautu galda galiņā,
Lai saplīsa tautu galdi
Deviņāmi šķendalām!
Tautām bija galda žēl,
Man māsiņas vairāk žēl.
295 [Grienvaldē (Zālītes pag. B)].

4. Cērt, bāliņu, nežēlo
Tautām duru stenderīti,
Lai tautām duru žēl,
Kā man žēl sav' māsiņu!
391 [Skultē (Skultes pag. Rg)].

26297.

Tikmēr situ tautu galdu,
Līdz atlēca šķēpelītes;
Ar tām galda šķēpelēm
Dēla māti svilināju.
197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].

26298.

To māsiņu apdzērām,
To māsiņu apēdām.
Brauksim, brāļi, sētiņā,
Glabāsam mazākās!
18 (Kliģenē).

26299.

To māsiņu audzējām,
To mēs skaisti izdevām.
Iesim, brāļi, sētiņā,
Audzēsim mazākās!
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

26300.

To māsiņu izdevām,
Kuŗa liela izaugusi.
Iesim, brāļi, sētiņā,
Audzēsim mazāko!
112 [Cirstos (Cirstu pag. C)].

26301.

Vadāt mani, vadāt mani,
Turat manu kumeliņu!
Ai, jūs gana redzējāt,
Kāds es biju cilvēciņš:
Zīda pušķi līdz zemīti,
Dancojošs kumeliņš.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

26302.

Vai zied ieva, vai ābele
Pie tautieša durvtiņām?
Nezied ieva, ne ābele,
Sēd māsiņa raudādama.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

26303.

Vai tādēļ projām iešu,
Ka man sagša mugurā?
Goda dēļi apsedzosi,
Lai svainītis mīļi lūdz.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)], 36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

1. Vai tādēļ sētā iešu,
Ka(d) man sagša mugurā?
Pate tīšu apsasedzu,
Lai lūdzās bāleliņi.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

26304.

Vai tādēļ projām iešu,
Ka villaine mugurā?
Goda dēļ, slavas dēļ
Sedzu baltu villainīti.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

26305.

Vai tādēļ projām iešu,
Ka villaine mugurā?
Nu tik nesa bāleliņš
Vissaldāku alutiņu.
216 [Ventspilī].

1. Ne tādēļ projām iešu,
Ka seģene padusē;
Lai nes talkas māmulīte
Samedotu alutiņu.
360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

26306.

Vai tādēļ sētā gāju,
Kad man sagša mugurā?
Gāju, gāju, atgriezos,
Gāj' atkal istabā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 376 -

26307.

Visas bungas, stabulītes
Pakārām vadzītī
Līdz citam rudeņam,
Līdz Jānīša kāziņām.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

1. Kam, Ediņ, tu atstāsi
Savas kokles, stabulītes?
- Jānīšam, brālīšam,
Līdz citam rudeņam.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

★

48428.

Ai kājiņas, ai kājiņas,
Nu pa ceļu, nu pa ceļu!
Jūs jau pašas gan zināti,
Ka pa ceļu jums jāteki;
Nu dziedāja ciema gaiļi,
Nu ezara gaigaliņi.
546 [Kuldīga Kld apr.].

48429.

A mīļu Dieviņu,
Salds alutiņis,
Tādēļ nevaru
Projām aiziet.
141 [Ivandes Kld], 188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

48430.

Aizjyudzit munu zyrgu,
Īdzenit pašelī;
Lai pasoka kokorīši,
Ka uorīši nūbraukuš(i).
326 [Preiļu D].

48431.

Apklāj brāļi totas gald'
Ar baltim dāldeŗim,
Cēr'dam' sav' māsiņ'
No totam atdabāt.
452 [Užavas (Zīras) Vp].

48432.

Ar Dieviņu paliekate,
Ar godiņu dzīvojiete!
Citu gadu ap šo laiku
Nākšu jūs apraudzīt.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

48433.

Ar Dīvu, ar Dīvu,
Dīvuoja ļauds!
Dīvs jiusu praseja,
Dīvs pavadeja.
143 [Jāsmuižas D].

48434.

Atdodiet drānas manas,
Lai es eju sētiņā!
Par ēdumu, par dzērumu
Turiet vecas zirgu segas.
373 [Sarkaņu Md].

48435.

Brālīt, tavu saldu alu,
Māsiņ, jaukas valodiņas!
Sen iejūgts kumeliņš,
Iziet vien nevarēja;
Tā grožiņa vella vīta,
Zalkša pīta pātadziņa.
398 [Skrundas Kld].

48436.

Dzen, bāliņi, šķērsu vagu
Par tautieša pagalmiņ(u),
Lai māsiņa nemaldās,
Tumšu nakti staigājot.
119 [Gaujienas Vlk].

48437.

Es apēdu tautiņās
Maģu maizes kumāsiņ(u).
Paturēja mūs' māsiņu
Par to maģu kumāsiņ(u).
Dosim, brāļi, pūru pūru,
Atpirksim mūs' māsiņ(u).
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

48438.

Es pirmā atnākusi,
Es palikšu pēdīgā;
Es palikšu pēdīgā
Istabiņu izslaucīt.
246 [Madlienas (Lielais) Rg].

48439.

Es savami brālītime
Labu laimi novēlēšu,
Mīļa mana mārša būs,
Mīļi man sērst atnākt.
183 [Kazdnagas Azp].

48440.

Es tautu dzirnāma
Izraušu milnu,
Lai manu māsīnu
Nemaldināja.
39 [Bārtas Lp].

- 377 -

48441.

Iesim prom mēs, māsiņas,
Mums nav laika te dzīvot;
Ne te zied puķes, rozes,
Ne aug daiļi puisēniņi.
39 [Bārtas Lp].

48442.

Kuo, muosiņ, gauži raud,
Kuo tev žāļ atstuojūt?
Tei saulīte, tei zemīte,
Sveša vīn muomuliņa.
425 [Šķaunes (Landskoronas) Ldz].

48443.

Lokāties jūs, kājiņas,
Kā vakar locījāt;
Jau saulīte tai vietā,
Kad vakar atnācāt.
246 [Madlienas (Lielais) Rg].

48444.

Lokāties jūs, kājiņas,
Kā vakar locījāt:
Par kalniem atnācāt,
Par kalniem aizejiet.
246 [Madlienas (Lielais) Rg].

48445.

Maņ apnyka vīna dīna
Kuozu draudzis puļceņī;
Laimai taji naapnyka
Vysu godu laidīs(?) īt.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

48446.

Mājās eimu, mājās teku,
Kas jel mani mājās gaida?
Saule gaida sētiņā,
Mēnestiņš aizvārtē.
9 [Aizputes (Aizputes-Pils) Azp].

48447.

Minami, slēpjami
Māsiņas taki,
Te viņa staigāj'se,
Te tekaņāj'se,
Te viņa brāļiem
Launagu nesa.
605 [Skolas].

48448.

Neatstāšu tautiņām
Sav' māsiņas maldināt.
Kur tie tavi mīļi vārdi,
Ko solīji derēdams.
119 [Gaujienas Vlk].

48449.

Necerēju labus ļaudis,
Šij akmeņu būdiņā;
Kaut es būtu to zinājis,
Būt' sieviņu līdzi ņēmis.
398 [Skrundas Kld].

48450.

Neiešu projām
Bez trijām naktīm,
Līdz māsa pierada
Pie jauna vīra.
Gulēšu svainim
Otrā malā.
141 [Ivandes Kld].

48451.

Naraudi tu, muoseņ,
Vessim tevi, napamessim;
Kū ēdem, kū dzērem,
Tū ar naudu samoksuosim.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

48452.

No tautām izgājām
Dziedādami, spēlēdami;
Atstājām sav' māsiņu
Kā saulīti mākoņos.
224 [Lielvārdes Rg].

48453.

Nu ardievu, mūs' māsiņ,
Mēs, bāliņi, projam jās.
Ja tev tīk, nāc līdze,
Es doš' savu kumeliņ'.
Es nevar' līdz iet,
Tautiešam augsta sēta,
Es nevar' pāri tikt.
577 [Ventspils Vp apr.].

48454.

Nu ardievus, labie ļauži,
Še jūs dumpi neturat!
Projām iešu, labu rašu,
Atpakaļ neatnākšu.
40 [Basu (Bases) Azp].

48455.

Nu būtu dzērusi,
Nu raida projām;
Nu būtu gājusi,
Vilks ceļa malā.
141 [Ivandes Kld].

- 378 -

48456.

Pa celeņu es naīšu,
Ceļa gluozes nadzāruse,
Lai zeileite nadzīdoj
Pa lobai rūceņai.
579 [Viļāni Rz apr.].

48457.

Paļdīs soku Verītei
Par altiņa davumiņu,
Vaira paļdis Juonīšam
Par vosoras guojumiņu.
35 [Baltinavas Abr].

48458.

Paliec, māsiņ,
Žēlīgu Dievu!
Mēs tev' raudzīt
Vairs neatiesim.
546 [Kuldīga Kld apr.].

48459.

Pirmā reiz', pēdējā,
Šai vietā alus dzert;
Mēs māsiņu atdevām
Tālajām tautiņām.
378 [Seces Jk].

48460.

Projām iešu, projām iešu,
Vedīš' līdzi sav' māsiņu!
Paēdām, padzērām,
Zirgu mēslus atstājām;
Ir tos visus neatstāšu,
Citus likšu vezumā.
192 [Kosas C].

1. Es šodien sētā iešu,
Vedīš' līdz sav' māsiņu;
Zirga sūdus vie' atstāš'
Par ēdumu, par dzērumu.
I to visu neatstāšu,
Citus bēršu kamanā.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

48461.

Projām iešu, neaiziešu,
Kamēr skādi padarīšu:
Tautam galdu sadauzīšu
Deviņos gabalos.
70 [Cēres Tl].

48462.

Projām iešu, projām iešu,
Še nav mana palikšana:
Ne te mani lini sēti,
Ne laulāts arājiņis.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

1. Projām iešu, nepalikšu,
Te nav man lini sēti;
Te nav man lini sēti,
Te nav manis arājiņš.
94 [Dunikas Lp].

48463.

Projām iešu, māmulīna,
Vairs še nakti negulēšu;
Ne šeit man rudzi sēti,
Ne šeit rudzu arājīnis.
Tur man būsa rudzi sēti,
Tur būs rudzu arājīnis.
39 [Bārtas Lp].

48464.

Projām jāiet, projām jāiet,
Es nevaru še dzīvot.
Tur es iešu, tur dzīvošu,
Kur naidiņa neturēja.
525 [Alūksne Vlk apr.].

48465.

Sadauzēju tautu goldu
Deveņim gobolim;
Tautīšam golda žāl,
Man muosiņas vairuok žāl.
Tautīts goldu sataisēja,
Es muoseņas nadabuoju.
465 [Varakļānu Rz].

48466.

Sēž muoseņa aiz galdeņa,
Aiz osuo zūbentiņa,
Lēc, muoseņa, par galdeņi,
Par osū zūbenteņi.
182 [Kaunatas Rz].

48467.

Sūta mani projām,
Neiešu projām;
Vēl gribu dancot
Pa beņķa virsu.
146 [Jaungulbenes Md].

48468.

Šņukstēj' māte, šņukstēj' meita,
Cerēj' mani šei guļam.
Nešņuks', māte, nešņuks', meita,
Es šeitān negulēšu.
477 [Vecpils Lp].

48469.

Taisies, māsiņa,
Iesim projām,
Sedz savas villaines,
Aun baltas kājas;
Aun baltas kājas,
Ņem viņadziņu.
141 [Ivandes Kld].

- 379 -

1. Taisies, māmiņ,
Iesim projum,
Aun savas kājiņas,
Sedz villainīti;
Sedz villainīti,
Jem vainadziņu.
40 [Basu (Bases) Azp].

48470.

Taisies, māsiņa,
Iesim projām,
Jau saulīte tai vietā,
Kur vakar atnācām.
108 [Engures Tk].

48471.

Tikmēr situ tautu galdu
Kamēr lēca skēmelītes;
Tautām bija galda žēl,
Man māsīnas vēl jo žēl.
Kad es nākšu kristībās,
Tad es viņu ēvelēšu.
94 [Dunikas Lp].

48472.

Vai tādēļ projām iešu,
Kad villaine mugurā?
Vēl brāļam kviešu rauši,
Alutiņis muciņā!
141 [Ivandes Kld].

48473.

Vakar jūgti kumeliņ(i),
Izbraukt vien nevarēj';
Saldāks alus krūziņā,
Ne ozola kanniņā.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

48474.

Vaļa man bej olu dzert,
Vaļa konu sadauzeit;
Tuos vaļeites vīn nabeja -
Pajimt muosu atpakaļ.
365 [Sakstagalas Rz].

48475.

Žēl man bija, iten žēl,
No šī ciema aizejot:
Lai tā ciema, kā tā ciema,
Žēl tā ciema puisēniņa.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

★

c) Dziesmas no jaunās sievas puses

26308.

Ai bāliņi, bāleniņi,
Vediet mani atpakaļ!
Jau man bija apnikuse
Tā tautieša laba dzīve.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Rembatiešu meita biju,
Lielvārdiešu vainadziņš.
Man' aizveda lielvārdieši,
Vainagā lūkodami.
Rembatiešu bāleliņi,
Vediet mani atpakaļ!
Man jau bija apnikuse
Lielvārdiešu lepna dzīve.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

26309.

Aiziedami, bāleniņi,
Padomiņa piedodat:
Vairāk tautu rājējiņu,
Ne padoma devējiņu.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

26310.

Aizjāj mani bāleliņi
Skanēdami, žvadzēdami;
Atstāj māsu tautiņās
Kā saulīti mākuļos.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Aizbrauc brāļi no tautām
Kā no kaŗa, žvadzēdami,
Atstāj māsu tautiņās
Kā saulīti apdumušu.
19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)].

26311.

Aiznesiet māmiņai
Simtu labu vakariņu;
Mazajai māsiņai
Manu zīļu vainadziņu!
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

26312.

Ar Dievu, ar Dievu,
Baltie bāliņi!
Dievs jūsu ceļā,
Dievs ceļa malā!
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

26313.

Atpakaļ, mans pūriņš
Ar visām telītēm!
Es atražu tautu dēlu
Ar māmiņu baŗoties.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

- 380 -

26314.

Atpakaļu, mans pūriņis,
Atpakaļu, bāleliņi!
Es atradu tautiņās
Neraženi dzievājot.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

1. Atpakaļi, mans pūrīnis,
Atpakaļi, bālelīni!
Es atradu tautīnās
Atpakaļi dzievojam:
Tautiets bija bez cepures,
Maize bija bez garozas.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

2. Nāk māsiņa atpakaļ,
Dui vainiņas atraduse:
Atron maizi bez garozas,
Tautu dēlu bez padoma.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

26315.

Atpakaļ mans pūriņš,
Atpakaļ, bāleliņi!
I es pate atpakaļ
Ar visām telītēm.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

26316.

Apakaļu, mans pūriņis,
Apakaļu, bāleliņi!
Nepatika prātiņam
Tās māmiņas lolojums.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

26317.

Atpakaļ, mans pūriņš,
Atpakaļ, bāleliņi!
Nepatika tā zemīte,
Tās zemītes arājiņš.
328 [Valles muižā (Taurkalnes pag. B)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Rībi, rībi, mans pūriņis,
Atpakaļu bāliņos!
Te nav laba maizes vieta,
Nav tīkamis arājiņš.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

26318.

Atpakaļ, mans pūriņš,
Atpakaļ, bāleliņ'!
Nepatika tautu dzīve,
Ne ar tautu māmulīte.
317 [Lindē (Birzgales pag. Rg)].

26319.

Brāļi, naidu neceļat
Tautu galda galiņā:
Jūs aiziesit, es palikšu
Mūžam tautu naidiniece.
21 [Krimuldā (Krimuldas pag. Rg)].

1. Lūgšus lūdzu brālītim,
Necel dumpi tautiņās!
Tu pāriesi, es palikšu,
Man tautiņas pārmetīs.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

26320.

Dodat, tautas, manu pūru,
Lai es iemu atpakaļ,
Lai es iemu atpakaļ
Baltajos bāliņos.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

26321.

Iešu, iešu atpakaļ,
Es jau te nedzīvošu;
Man pašai div' bāliņi
Tīras maizes arājiņi.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

26322.

Ejiet, mani bāleliņi,
Šo reizīti nevadīti;
Kad nāksiet citu reizi,
Tad es jūs pavadīšu.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

26323.

Eit' ar Dievu, bāleliņi,
Es jums līdzi vairs neiešu:
Es atradu labu zemi,
Labu zemes arājiņu.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

1. Jau brāliņis māj ar roku:
Nāc, māsiņa, atpakaļ!
Ko es iešu atpakaļ,
Man vietiņa saderēta,
Es dabūju maizes vietu,
Pa prātam arājiņu.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

26324.

Ej sētā, bāleliņ,
Tevis gaida māmuliņa;
Es neiešu, man's negaida,
Man' tautām pavēlēja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 381 -

26325.

Es lustīga tāļu iet,
Līdza nāca bāleniņi;
Kad brālīši projām gāja,
Raudu žēli, palikuse.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Tīk man iet tautīnās,
Kad māmīna līdza nāca;
Kad māmīna projām iet,
Raudu, galvu saķēruse.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

26326.

Ko es biju sariebuse
Baltajiem brāliņiem?
Raudošu man' atstāja
Tautu galda galiņā.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

26327.

Līdzi līdzi ar bāliņu,
Nepaliku pakaļā!
Ja paliku pakaļā,
Mūžam tautu malējiņa.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)], 229 [Rideļu pagastā (Engures pag. Tk)].

1. Līdzi līdzi ar bāliņu,
Nepalikšu pakaļā!
Kad paliku pakaļā,
Tūdaļ tautu rociņā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

26328.

Lūdzami, brālīši,
Vedat mani līdza!
Kad jūs līdza nevedat,
Es pakaļ aiztecēšu,
Es pakaļ aiztecēšu,
Svārku stūri turēdama.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

26329.

Man skaliņi gaiši dega
Dēļu griestu istabā;
Tumši deg tautu skali
Tumšā tautu istabā.
Iešu atkal bāliņos
Gaišu skalu dedzināt.
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

26330.

Nelaiž mani sveši ļaudis
Ne brālīša pavadīt;
Pa lodziņu raudzījos,
Kur aizjāja bāleliņi.
226 [Kandavā (Tl)].

26331.

Pasakāt māmiņai,
Lai tā gauži neraudāja:
Es noiešu pavasar,
Bērziņiem lapojot.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

26332.

Projām iešu, nedzīvošu,
Nav manam prātiņam;
Tur es iešu, tur dzīvošu,
Kur manam prātiņam.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)], 120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

26333.

Projām iešu, nedzīvošu,
Neder vairs še dzīvot;
Šī zemīte līcin līka,
Kājas mirka asarās.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)], 400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

26334.

Projām iešu, nedzīvošu
Šai ienaida zemītē:
Šāda tāda suņa putra,
Nemīlīga dzīvošana.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

26335.

Projām iešu, nedzīvošu
Šai ienaida zemītē:
Visas vārnas, žagatiņas
Zobentiņus kaldināja.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

1. Projām iešu, nedzīvošu
Naidinieku zemītē:
Visi odi, masaliņas
Zobentiņus kaldināja.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

2. Projām iešu, nedzīvošu
Šai ienaida zemītē:
Visas vārnas, žagatiņas
Trina asus zobentiņus.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

26336.

Pūt, vējiņi, kā tev tīk,
Es ozola paēnā;
Darāt, brāļi, kā jums tīk,
Es tautieša rociņā!
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

26337.

Sauc bāliņis, met ar roku:
Nāc' māsiņa, atpakaļ!
Es neiešu vairs pie tevis,
Man ir savs glabātājs.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

- 382 -

26338.

Tautas dzied, tautas dzied,
Es staigāju raudādama;
Es izdzirdu raudādama,
Kur zviedz brāļu kumeliņi.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Tautas ēda, tautas dzēra,
Es sēdēju raudādama;
Es dzirdēju sēdēdama,
Kur zviedz brāļa kumeliņis,
Kur zviedz brāļa kumeliņis,
Kur šķindēja iemauktiņi.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

26339.

Tautu dēlis man neļāva
Vadīt savus bāleliņus.
Lec' uz žogu, laužu kārtes,
Vadu savus bāleliņus.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

26340.

Tev, kļaviņ, platas lapas,
Apsedz mani migliņā;
Tev, bāliņ, daudz naudiņas,
Izpirc mani no tautām!
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

26341.

Citiem bija projām iet,
Man vienai še palikt!
48 [Alojā un Lielsalacā (Alojas un Salacas pag. Vlm)].

26342.

Vai Dieviņ(i), ko darīšu,
Nu radiņi aizgājuši,
Mani vienu atstājuši
Svešu ļaužu pulciņā!
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)], 344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

26343.

Grib', tautieti, dzīvo mīļi,
Grib', iemet ūdenī!
Nu atstāja tavu vaļu
Mani balti bāleniņi.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

26344.

Projām visi aizgājuši,
Mani vienu atstājuši,
Mani vienu atstājuši
Par ēdumu, dzērumiņu.
119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)].

26345.

Tagadiņ aizjājuši
Mani balti bāleliņi;
Sudrabiņis vizināja
Kumeliņa pēdiņās.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

26346.

Visa gaiša tā pusīte,
Kur aizgāja man' bāliņi;
Visi bēri kumeliņi
Sudrabiņu vizenāja.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

★

48476.

Voi plotuo kļova lopa,
Apsedz mani nu lītiņa!
Voi boguoti buoleliņi,
Atpiercet nu tautom.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

48477.

Aizejit, bruoliliņi,
Koč celiņa vaicuodami;
Muna sāta kalniņā,
Ezeriņa maliņā.
170 [Kapiņu D].

48478.

Aizīdami, buoleleņi,
Pīdūdīt podūmeņu;
Pi jyusu muna māmeņa,
Podumeņa devējeņa.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

48479.

Ardiev, māsiņ, mīļa, balta,
Neliedz mutes brālīšam!
Mums abiem Dievs nosprieda
Dzīvot kopā visu mūžu.
70 [Cēres Tl].

48480.

Apakaļu, mans pūrīnis,
Apakaļu, jaubrālīši!
Es atradu tautīnās
Cauru dzirnu pamatīnu:
Es gribēju smalci malt,
Vējš miltīnus putināja.
39 [Bārtas Lp].

48481.

Atpakaļ, mans pūriņš,
Atpakaļ, bāleliņi!
Gana laba maizes vieta,
Nepatika arājiņš.
286 [Nītaures Rg].

- 383 -

1. Atpakaļ, muns pyuriņš
Ar vysom telītem:
Napatyka tautu zeme
I tys tautu oruojiņš.
326 [Preiļu D].

48482.

Brauc, manu brālīti,
Žēlīgu Dievu!
Lai skauģi raugās
Caur žogu stārpu.
129 [Gudenieku Azp].

48483.

Bāliņi, zālīte
Rudeņa laikā;
Kā es te dzīvošu
Svešajās tautās?
3 [Adulienas Md].

48484.

Bruolīši, muni bruolīši,
Vedit mani atpakaļ!
Muosiņa, myusu muosiņa,
Mes navessim atpakaļ;
Na dēļ tuo mes tevi atvedem,
Ka tev' vesti atpakaļ.
389 [Silajāņu Rz].

48485.

Dzeŗam, brāļi, maksājam,
Nu jau laiks uz mājām iet!
Es jums pate pavadīšu
Līdz viņam kalniņam;
Līdz viņam kalniņam,
Tur ar Dievu atsacīš'.
195 [Kraukļu Md].

48486.

Eita, mani bāleliņ,
So reizīti navadīti!
Kad nāksiet otru reiz,
Pus āriņu pavadīš'.
211 [Ļaudonas Md].

48487.

Gauži gauži nūrauduoju
Tautu noma galiņā,
Redzu sovus buoleliņus
Namīluotus palaižūt.
35 [Baltinavas Abr].

48488.

Īšu, īšu, te nabyušu,
Te nav munas muojas;
Īšu uz sovu tāvu muoti,
Uz rūžu duorziņu.
174 [Kārsavas Ldz].

48489.

Man nebija tāds prātiņš,
Kā paliktu tautiņās.
Līdzi vien taisījos
Es savam brālīšam;
Taisās brālīši projām ieti, -
Raud', gālīnu saķērusi.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

48490.

Nelaiž mani tautu dēls
Ne brālīšu pavadīt.
Lecu žogu, laužu kārti,
Vadu savus bāleniņ's.
129 [Gudenieku Azp].

48491.

Pret sauli pacēlu
Zīļotu krēslu,
Sav' mīļu brālīti
Vadīdam'.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp], 129 [Gudenieku Azp], 452 [Užavas (Zīras) Vp].

48492.

Pricīti, brālīti,
Žēlo māsiņas;
Atstāji zābakus
Ūdeni nest.
263 [Mēmeles Jk].

48493.

Sytu kuoju pie kuojeņas,
Par pogolmu tacādama;
Daudz palīk svešu ļaužu,
Actiņom naradzātu.
170 [Kapiņu D].

48494.

Tāda Dieva vien es lūgtu,
Ka es tiktu atpakaļ
Sava tēva zemītē;
Tēvam auga rudzi mieži,
Stallī bēri kumeliņi,
Ciemā daiļas zeltenītes.
141 [Ivandes Kld].

48495.

Tei nabeja lela vaiņa,
Ka naksneņi puorgulēju.
Jemit vušku, jemit gūvi,
Jemit pošu atpakaļ.
314 [Pildas Ldz].

- 384 -

48496.

Tav, liepiņa, platas lapas,
Apsedz mani migliņē!
Tav, brālīti, daudz varītes,
Pārstāj mani tautiņās.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

★

d) Ciema kukulis

26347.

Brālīts mani sētā raida,
Nedod ciema kukulīti;
Nu es jāšu šņaukādama
Par visām atmatām.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

26348.

Es neiešu sētiņā
Bez maizītes kukulīša;
Divi ciči māsiņai
Divi maizes kukulīši.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

26349.

Es neiešu sētiņā,
Savas daļas nedabūjs:
Tēvam šķiņķis, mātei bļoda,
Māsiņai meds kanniņa,
Jaunajam bāliņam
Brandaviņa butelīte.
104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

1. Lai lūkoja sveša māte,
Kādu sēja kukulīti:
Tēvam šķiņķi, mātei vistu,
Bāliņam med's krūzīti.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

26350.

Ir lapsiņa iebāzās
Mana cepta kukulīša.
Gan es tevi izkratīšu,
Pa vārtiemi vadīdama!
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

26351.

Neiešu mājās
Bez pilla mēneša,
Bez pilla mēneša,
Bez laba kukuļa!
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

26352.

Paēdis, padzēris
Kā cīrulītis,
Kukuļu vien gaidu,
Tad iešu mājā.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

26353.

Raid' mani projām,
Neiešu projām,
Neiešu projām
Bez kukuliņa.
Es atstāju sav' māsiņu
Kukuliņu cepējiņu.
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

★

48497.

Brālis mani projām raida,
Nedod mārša kukulīt(i);
Nu es iešu mānēdama
Gar visiem ciemiņiemi.
548 [Liepāja Lp apr.].

48498.

Projām gāju šņaukādamis
Pa visāmi atmatām;
Mārša man neiedeva
Prom ejamu kukulīti.
141 [Ivandes Kld], 188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

★

29. Līgava mēģina bēgt

26354.

A Dieviņu, a Dieviņu,
Nu bēg mana līgaviņa,
Ievas ziedi rociņā,
Villainīte padusē.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

26355.

Ai svainīti, dar' man labu,
Ņem man' zirga mugurā,
Pārnes mani pār upīti,
Pār tiem tautu tīrumiem!
23 [Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)].

1. Ai svainīti, dar' man labu,
Panes manas villainītes;
Ja pārnesi stigņa purus,
Nes līdz tautas robežām!
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

- 385 -

26356.

Ok tu munu maigu mīgu!
Nūbāgus'a ļaudav'eņa,
Paladzeņu vīn atrodu
Iz kl'ēt'eņas durav'eņu.
4270 [Viļēnu pag. Rz].

26357.

Dievs maksā tev, tautieti,
Staigna pura bridumiņu!
Tautu meita izbēgusi,
Balta vieta palikusi.
47 [Ārciemā (Pāles pag. Vlm)].

26358.

Es apvilku zelta stīgas
Apkārt savu novadiņu,
Lai tā manim neizbēga
Jauna vesta līgaviņa.
216 [Ventspilī].

26359.

Es izbēgu no tautām
Kā no dūņu ezeriņa,
Kā no dūņu ezeriņa,
Kā no lietus mākonīša.
293 [Gravendālē (Mežotnes pag. B)].

26360.

Lietam lijot i aizbēga
Bāliņam līgaviņa;
Āriņā kupla liepa,
Tur pazinu stāvējušu.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

26361.

Maksā Dievs bāliņam
Simtu jūdžu gājumiņu:
Izbēgusi tautu meita,
Aizslēgusi maltuvīti.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

26362.

Pāri pāri par upīti,
Pāri pašu dziļumiņu:
Ni pazina laivas dzītas,
Ni kumeļa bridumiņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

26363.

Pieci gāja, seši gāja
Manu pēdu raudzīties;
Jau es biju tā gājuse,
Ka pēdiņu nepazina.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

1. Pieci, seši pakaļ gāja
Man pēdiņu raudzīties;
Es stāvēju iz akmeņa,
Man pēdiņu nepazina.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

26364.

Sakās tautas man' panākt
Ar labo kumeliņu.
Es par purvu sūneklī, -
Sastieg tautu kumeliņš.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

26365.

Tec, upīte, līkumā,
Aiztec manu līgaviņu:
Man aizbēga līgaviņa
Pašā gaiļu laiciņā.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

26366.

Tec, upīte, līkus lokus,
Aiztec manu līgaviņu:
Nu bēg mana līgaviņa,
Villainītes padusē.
24 [Lēdurgas draudzē].

1. Tec, upīte, vīču vīču,
Nu bēg mana līgaviņa,
Nu bēg mana līgaviņa,
Villainīte mugurā,
Villainīte mugurā,
Paladziņis padusē.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

26367.

Tec, upīte, līkus lokus,
Notver manu līgaviņu!
- Ai godīgs tēva dēls,
Kāda tava līgaviņa?
- Sārti vaigi, brūnas acis,
Iedzelteni matu gali.
- Viņpus upes sārtas rozes,
Vidū tava līgaviņa,
Vidū tava līgaviņa
No rozēm kroni pin.
- Ai sieviņ, ai mužiņ,
Kam tu mani raudināji?
Vai tev trūka tīras maizes,
Vai es mīļi nedzīvoju?
- Tīras maizes gan netrūka,
Tu pats mīļi nedzīvoji.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

★

- 386 -

48499.

Ai brālīti, ai brālīti.
Kādi laiki nu virtīs?
Vakar zirņus iesējam,
Šodien zirņi plīksterēs;
Vakar māsu tautās ved',
Šodien māsa brālīšos.
39 [Bārtas Lp].

1. Vakar zirņi ziedos bija,
Šodien zirņi pleksterēs;
Vakar māsu tautās vede,
Šodien māsa brālīšos.
94 [Dunikas Lp].

48500.

Ej, dižanais tēva dēls,
Ko tu staigā raudādams?
Nees' pirmais, kam nozuda
Sava pirmā līgaviņa.
241 [Lubānas Md].

48501.

Ciemiņam ķēve zuda,
Man pazuda līgaviņa;
Ciemiņš gāja cigu cigu,
Līgaviņa atzviedzās.
345 [Remtes Tk].

48502.

Īt es īšu tauteņuos,
Nūguojusja nadzeivuošu;
Apādusja kuozu maizi
Īšu otkon atpakaļ.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

48503.

Lai valnam taida laime,
Kaida muna nalaimīt(e):
Vakar vastu līgaviņu [oruojiņu]
Šudiņ ira juomeklej.
389 [Silajāņu Rz].

48504.

Nikuo ēst, nokuo dzjert,
Ni ar kū parunuot:
Suns izēd's putrys kotlu,
Aizbāgusje ļaudavjeņa.
606 [Vitebskas guberņa].

48505.

Paldies saku Dieviņam,
Es samiju līgaviņu;
Pieci simti zelta naudas,
Vēl pazuda līgaviņa.
115 [Galgauskas Md].

48506.

Rindā manas raibaliņas
Pa celiņu bāliņos;
Ieradušas āboliņu,
Neēd tautu rāvu zāli.
372 [Sarkanmuižas Vp].

48507.

Maurodamas man telītes
Lac par kalnu bāliņos;
Atradušas tautiņās
Rāv' apnastu āboliņu.
373 [Sarkaņu Md].

48508.

Soka gudru tautu dēlu,
Suņam tāda gudrībiņa;
Es, naudiņu izvīlusi,
Ietecēju bāliņos.
263 [Mēmeles Jk].

48509.

Saulīt' mazā gabaliņā,
Man notika nelaimīte:
Pirti kūru, tā nodega,
Sievu kūlu, tā aizbēga.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

1. Saule mozā gabaleņā,
Man nūtyka nalaimeņa:
Pierti kyuru, tei nūdaga,
Ņēmu sīvu, tei nūbāga.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

48510.

Saulīt' vēlu vakarā,
Man notika nelaimīt':
Man pazuda līgaviņa,
Dūņu purvu staigājot.
350 [Ropažu Rg].

48511.

Suņi rēja smiedamiesi,
Pazīstami viesi brauc:
Mūs' maizītes cepējiņ(a)
Atpakļami trallināj(a).
200 [Kuldīgas Kld].

48512.

Vakar vēlu gulēt gāju
Ar sav' jaunu līgaviņu;
Ap pusnakti pamodos:
Nekur manas līgaviņas.
378 [Seces Jk].

★

- 387 -

30. Panāksnieki pārnāk savās mājās

a) Māsiņas trūkst, to paturējušas tautas

26368.

Ai bāliņ, ai bāliņ,
Kur māsiņu tu atstāji?
- Es atstāju sav' māsiņu
Tautu galda galiņā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

26369.

Kā, māmī, tu gaidīji,
Pie vārtiem stāvēdama?
- Gaidu savas vieglas dienas
No tautām atnākot.
- Vainadziņu vien atnesu
Zobeniņa galiņā.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

26370.

Kam nezviedza kumeliņi,
No tautām pārbraucot?
Kam bij zviegt kumeļiem,
Ka māmiņa gauži raud.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

26371.

Kas redzēja rīta zvaigzni
Vakarā uzlecam?
Kas redzēja mūs' māsiņu
No tautām pārnākam?
226 [Kandavā (Tl)].

26372.

Kur bijāt jūs, brālīši,
Vērzeļoti kumeliņi?
- Vadījām sav' māsiņu
Pa deviņi novadiņi.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

26373.

Kur palika mūs' māsiņa,
Ka mājāsi nepārnāca?
Vai nebūs māmuļiņa
Tautietim pārdevusi?
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

26374.

Mēs atnes' māmiņam
Lab' slav' atpakaļ;
Gan bij lab' tā meitiņ',
Audzin' cit' vietiņē,
Audzin' cit' vietiņē
Li citam rudiņam.
211 [Rindā (Ances pag. Vp)].

26375.

Mēs bāliņi pārejam
Kā lielie lielikungi,
Māsiņ' vienu atstājam
Svešu ļaužu aizgaldē.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

26376.

Neraud' vis, māmuliņa,
Laba dzīve meitiņai:
Diezgan rudzu, diezgan miežu,
Saldens alus pagrabā.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

26377.

Pārskrej zosis klaigādamas
No dūnaiņa ezeriņa;
Pārnāk brāļi raudādami,
Sav' māsiņu pavadījši.
341 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

26378.

Šovakar māmulīte
Gaida bērnus pārjājam.
Citi bērni gan pārjāja,
Vienu tautas paturēja,
Vienu tautas paturēja
Par ēdumu, par dzērumu.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

26379.

Skaita māte savus bērnus,
Vai ir visi pārnākuši.
Vienu tautas paturēja
Par ēdumu, par dzērumu.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

26380.

Zviedzot zirgu i piesēju
Baltajā ābolā;
Raudot māsu i atstāju
Tautu galda galiņā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

26381.

Tek māmiņa vārtu vērt,
Šķiet meitiņu pārvedot;
Vainadziņu vien pārnesa
Zobeniņa galiņā.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

- 388 -

26382.

Tur palika kaņepēs,
Vistiņ, tavs perējums;
Tur palika tautiņās,
Māmiņ, tavs auklējums!
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

26383.

Vakar māte izsūtīja
Piecas meitas tautiņās;
Šovakar sagaidīja
četras vien sētiņā.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

★

48513.

Bāleliņi gauži raud,
Sētiņā pārnākuši;
To celiņu vien redzēja,
Kur māsiņa staigājuse.
224 [Lielvārdes Rg].

48514.

Ko, māmiņa, tu gaidīji,
Pa lodziņu vērdamās?
Gaida sava auklējuma
No tautiņu atiedama [atejam?].
605 [Skolas].

48515.

Pasokit jyus, buoliņi,
Kur pametat sov' muosiņu?
Mes pametam sov' muosiņu
Svešajūs ļautiņūs.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

48516.

Pāries, māte, tavi bērni,
Bet tie visi nepāries:
Tie būs vienu paturēj'ši
Par ēdumu, par dzērumu.
605 [Skolas].

48517.

Pāriet mani bāleliņi
Kā no kaŗa skanēdami;
Es paliku tautiņās
Kā saulīte sadumuse.
286 [Nītaures Rg].

48518.

Rikšim bērīti palaižu
Pa garū ceļa molu,
Raudūt muosiņu pamešu
Tautu golda galiņā.
174 [Kārsavas Ldz].

48519.

Rikšim bēreiti i palaižu
Pa garū syla molu,
Sovu muoseņi i atstuoju
Tautu golda galeņī
Kai biteiti saleņī.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

48520.

Tec, mamiņa, vuortu vērt,
Škit' mamiņa [meitiņu?] atbraucam,
Suņi, kaķi satecēja,
Meita tautu rūceņuos.
357 [Rudzētu D].

★

b) Panāksnieki stāsta par piedzīvojumiem svešumā

26384.

Iesim, meitas, dziedādamas
Savāi prieku vietiņāi!
Izstaigāju svešu zemi,
Tādu prieku neredzēju.
224 [Kabilē (Kld)].

26385.

Es gaidīju bāleliņus
Smukus, baltus pārbraucam;
Pārbrauc zili, pārbrauc melni,
Ar dubļiem apšķīduši.
224 [Kabilē (Kld)].

26386.

Es izgāju svešu zemi,
Smilgām šūti zābacīn'.
Izskaitīju meitīnām,
Cik vizuļu vaiņagā:
Citai pieci, citai seši,
Kas bagāta, tai deviņi.
1191 [Ēveles draudzē].

26387.

Izstaigāju Cēsu zemi,
Smilgām šūti zābaciņi;
Tikko mani Cēsu meitas
Par kundziņu nepasauca.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Es izgāju lībju zemi,
Smilgām šūti zābaciņi;
Cikreiz mani lībju meitas
Par kundziņu nepasauca.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

- 389 -

2. Trīsreiz Rīgu aptecēju,
Smilgām šūti zābaciņi;
Gribēj' mani Rīgas meitas
Par kundziņu paturēt.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

26388.

Izstaigāju svešu zemi
Ar jauko valodiņu:
Kuŗa jauna, tā māsiņa,
Kuŗa veca, tā māmiņa.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Izstaigāju svešu zemi
Ar mīļaju valodiņu:
Kas vecāks - tēvs māmiņa,
Kas jaunāki - braļi māsas.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

26389.

Izstaigāju svešu zemi,
Bēdu, kaitu neredzēju;
Še ir mans zobeniņš,
Lai pasaka, ko redzēja!
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

26390.

Minēšu māsiņas
Panākstos jājis:
Pārvedu kurpītes
Ar vicelēm.
224 [Kabilē (Kld)].

26391.

Piemiņām lai palika
Šā celiņa braukumiņš:
Kalnā bruņas man palika,
Dūkstī labais kumeliņš.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

1. Piemiņām lai palika
Šis celiņa gājumiņš:
Birzī bruņas man palika,
Dūkstī bērais kumeliņš.
- Žēl brāļiem gaŗa ceļa,
Žēl labā kumeliņa:
Kā māmiņai žēl nebija
Izdot savu auklējumu?
121 [Gulbenē (Md)].

2. Priedes egles lai saauga
Šā celiņa maliņā!
Kalnā bruņas man palika,
Dūkstē labs kumeliņš.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

26392.

Sirmus zirgus, smukus ratus,
Daiļas meitas, māmuliņ,
Es satiku celiņā,
Svešas zemes staigādams.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

26393.

Tie mani brālīši,
Tie kaŗavīri,
Tie kaŗu izjāja
Bez zobentiņa.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

26394.

Tu, māmiņa, nezināji,
Kādu zemi es staigāju:
Smilšu zeme, oļu zeme,
Raudas nāca pārejot.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

26395.

Vakar mani bāleliņi
Kā no kaŗa sanākuši.
Pilnu galdiņ' i piegrīda
Tēraudiņa zobeniņu.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].

★

48521.

Es būt' badu sen nomirs,
Svešas zemes staigājot,
Ja nebūtu meitu māte
Plācenīšus izcepusi.
46 [Beļavas Md].

48522.

Kad es gāju tautiņās,
Godu līdzi nenēsāju;
Māte manu godu bij(a)
Bundulāji ieslēguse.
Kad pārgāju sētiņā:
Še, meitiņa, tavs godiņš.
605 [Skolas].

48523.

Ko lielies, dēlu māte,
Ka tu labi izcienā:
Necepušu auzu maizi,
Nevārītu kazu gaļu;
Tik es bada nenomiru
Sav' māsām panākstos.
514 [Zentenes Tl].

48524.

Man vaicā māmuliņa:
Ko ēdāt kāziņās?
Kazas gaļu staipījām,
Pie vadzīša piesējuši.
263 [Mēmeles Jk].

- 390 -

48525.

Svešu ļaužu zemītē
Dārgs ūdens, lēta maize:
Stopu pirku, mārk' atdevu,
Rokas vien nomazgāju.
545 [Krustpils D apr.].

1. Ūdens dārgs, maize lēta,
Svešu ļaužu zemītē:
Ortu devu, stopu pirku,
Rokas vien nomazgāju.
605 [Skolas].

★

c) Panāksnieki sūdzas par izsalkumu un par sliktu mielošanu tautās

26396.

Ēsti, dzerti, māmuliņa,
Badu miru tautiņās!
Pati ņemt nedrīkstēju,
Nedod dēlu māmuliņa.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

1. Cik es badu nenomiru,
Svešu zemi staigādama:
Nedrīkstēju pati ņemt,
Ne no otra paprasīt.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

26397.

Ēsti, ēsti, māmuliņa,
Badu miru tautiņās:
Kazas gaļa, nevirusi,
Auzu maize, necepusi.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ēsti, ēsti, māmuliņa,
Badu miru tautiņās:
Šķīsta putra, nevirusi,
Auzu maize, necepusi.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

26398.

Ēsti, ēsti, māmuliņa,
Badu miru tautiņās:
Tautiņām auzu maize
Aiz deviņi atslēdziņi.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

26399.

Ēsti, ēsti, māmuliņ,
Badu miru tautiņās:
Tautiņām auzu maize,
Ar daļiņu nododama.
18 (Kliģenē).

1. Ēsti, ēsti, māmuliņa,
Badu miru tautiņās:
Tautu maize sēnalaiņa,
Vēl tā pate nodaļām.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

26400.

Ēsti, ēsti, māmuliņa,
Badu miru tautiņās:
Tautiņās grūsta maize,
I tās pašas pietrūcin.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

26401.

Ēst, ēst, māmuliņa,
Tautas badu mirināja;
Tik es badu nenosprāgu
Tās māsiņas panāksnos.
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

26402.

Es būt' badu nomirusi,
Svešu zemi staigādama,
Būt' māmiņa nebāzusi
Siera kampas azotē.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

26403.

Izzaēžu, izzadzēru
Māsiņai panākšos:
Izzagraužu kaceniņu,
Pa dārziņu staigādams.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Izzaēžu, izzadzēru
Pa māsiņas panākšniem:
Izzagraužu kaceniņu
Pa kāpostu dārziņiem;
Izzadzēru samazdziņu
Pa visām baļviņām.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

26404.

Ko ēdāmi, ko dzērām
Mūs' māsiņas panāksnos?
Vienu pašu kazas kāju,
Piecus kuņģa gabaliņus.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)].

26405.

Ko ēdām, ko dzērām,
Svešu zemi staigādami?
Ēdām zaļu līdaciņu,
Ūdenī mērcēdami.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

- 391 -

26406.

Kritan kritu no kumeļa
Ar saujiņu pie putriņas:
Tautiņām auzu maize
Az deviņām atslēgām.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

1. Kriten kritu no kumeļa
Ar saujiņu pie putriņas:
Tikkai badu nenomiru,
Līgaviņas precēdams.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

26407.

Laba zeme, labi ļaudis,
Labi mani pamieloja:
Sēņu sulu stribināja
Ar sudraba karotīti.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

26408.

Mun ejot panākšņos,
Piesarāve vēderiņš;
Ko darīs māsiņai,
Visu mūžu dzīvojot!
103 [Sausnējā, Vietalvā (Sausnējas un Vietalvas pag. Md)].

26409.

Pasild' man, māmuliņa,
Vakarējus kāpostiņus!
Es atnācu no tautām
Vakarēju ēdumiņu.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

1. Drīzi drīzi, naški naški
Mielo mani, māmuliņa!
Es atnāču no tautāmi
Vakarēju ēdumiņu.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

26410.

Sasild' man, māmuliņa,
Vakarējus kāpostiņus:
Tikko badu nenomiru
Māsiņai panākstos.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

1. Steidz, māmiņ, sild', māmiņ,
Vakarējus kāpostiņus:
Tikko badu nenomiru,
Svešu zemi staigājot.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

26411.

Sildi, māte, vāri, māte,
Varējus kāpostiņus:
Nu atnāca tav' bērniņi
Izsalkuši, neēduši.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

26412.

Slikta zeme, slikti ļaudis,
Slikti mani mitināja:
Sūra putra, jēla gaļa,
Auzu maize, necepusi.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

26413.

Tik es badu nenomiru
Tai māsai panākstos:
Sēņu zupu stribināja
Ar mellāmi karotēm.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

1. Tik badā nenomiru
Tai svešāja ciemītē:
Grību zupu strībināja
Ar kapara karotēm.
387 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

26414.

Tik es badu nenomiru
Tās māsiņas panākstos:
Auzu maize necepuse,
Kazas gaļa neviruse.
226 [Kandavā (Tl)].

1. Izstaigāju svešu zemi,
Ciku badu nenomiru:
Auzu maize nesijāta,
Kazas gaļa nevārīta.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

2. Tik es badu nonomiru
Bāliņam vedībās:
Šķidra putra, jēla gaļa,
Puscepuse griķu maize.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

3. Tik es badu nenomiru
Tās māsiņas panākstos:
Auzu maize nesijāta,
Cūkas kāja nekasīta.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

4. Vāri, māte, biezu putru,
Pildi manu vēderiņu!
Tik es badu nenosprāgu
Tās māsiņas panākstos:
Sūra zupe, jēla gaļa,
Pirtī cepta auzu maize.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

26415.

Vāri, māte, biezu putru,
Pildi manu vēderiņu!
Es pārgāju no tautām
Izšļukušu vēderiņu.
171 [Tāšu Padurē (Kalvenes pag. Azp)].

- 392 -

31. Atkāzas, atvāršas; jaunais pāris brauc ciemoties pie sievas vecākiem, brāļiem un māsām

26416.

Aun kājas, tautieti,
Jūdz kumeliņu:
Vedīs rādīt
Saviem brāļiem,
Vai būsi tāds vīrs,
Kā mani brāļi.
224 [Kabilē (Kld)].

26417.

Brālīši brālīši,
Atvāršās!
Kā saule atvirta
Pēc vasariņas.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

26418.

Brāļos gāju alus dzert,
Vīru vedu valdziņā;
Pate gāju istabā,
Vīru sēju skaidienā.
Ja brāļiem svaiņa žēl,
Lai ved vīru istabā.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

1. Sērstu gāju bāliņos,
Vīru vedu valdziņā.
Nākat, brāļi, lūkoties,
Kāds mans miežu arājiņš!
Ja jums tīk, bāleliņi,
Tad vedat istabā;
Ja netīk, bāleliņi,
Lai stāvēja skaidienā!
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

26419.

Būs redzēti, vīramāte,
Ko man dosi kukuļam, -
Nu es iešu pirmo reizi
Uz māmiņu ciemoties.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

26420.

Gaid' dieniņu izaustami,
Gaid' saulīti uzlecami;
Nu aizvedīs man' tautietis
Novadiņa radiņos.
226 [Kandavā (Tl)].

26421.

Jūdz, tautieti, baltu ķēvi,
Brauksim sērst brālīšos;
Zinies, nelga, kā dzīvoji,
Baidies manu bāleniņu!
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

26422.

Jūdz, tautieti, kumeliņu,
Brauksim abi bāliņos:
Bāliņam namiņš kūp,
Bāliņš dara alutiņu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Jūdz, tautieti, kumeliņu,
Brauksim abi bāliņos!
Dūmi kūp namiņāi,
Laikam brāļi alu dara,
Laikam brāļi alu dara,
Vai ar medu tecināja.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

26423.

Jūdz, tautieti, kumeliņu,
Brauksim abi pie māmiņas!
Tev bij skaists kumeliņš,
Man bij mīļa māmuliņa.
4 [Aijažos].

26424.

Jūdz, tautieti, kumeliņu,
Brauksim sērsti brālīšos!
Tev piedera kumeliņis,
Man piedera villainītes.
150 [Paplakā un Joguļos (Virgas pag. Lp)].

26425.

Jūdz, tautieti, kumeliņu,
Brauksim abi bāliņos;
Tu pie znota, ķelavaiņa,
Es pie tēva, māmuliņas.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

26426.

Jūdz, tautiet, kumeliņu,
Brauksim sērst brālīšos!
Vai tādēļ sērst neiešu,
Ka tu mani zagšus zagi?
171 [Tāšu Padurē (Kalvenes pag. Azp)].

26427.

Jūdz, tautiet, kumeliņu
Lai es braucu bāliņos!
- Sudrabiņa loku liecu,
Zelta daru kamaniņas,
Smalku linu grožu viju,
Sudrabā mērcēdams,
Lai brauc mana līgaviņa,
Kā saulīte mirdzēdama.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

- 393 -

1. Mana jauna līgaviņa
Pie māmiņas sērsti gāja.
Jūdzu bēru kumeliņu
Zaļās vaŗa kamanās;
Vieglu liepu loku liecu,
Vasku grožus ritināju,
Lai brauc mana līgaviņa,
Kā ieviņa ziedēdama,
Kā ieviņa ziedēdama,
Kā saulīte mirdzēdama.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Sudrabiņa grožu viju,
Zelta kalu kamaniņas:
Mana jauna līgaviņa
Pie māmiņas sērstu gāja.
(?).

26428.

Jūdziet man labu zirgu,
Dodiet labu pavažnieku:
Es tautieti brāļos vedu
Kā sunīti medībās.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

26429.

Nāk māsiņa, nāk māsiņa,
Ne tā vairs viena nāk:
Līdza veda tautu dēlu
Kā āzīti dārziņā.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

26430.

Nācin nāca man' māsiņa,
Ne tā vaira viena nāca:
Līdzi veda tautu dēlu
Kā resno ozoliņu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1. Nācin nāca mūs' māsiņa,
Ne tā vairs viena nāca:
Tautu dēlis līdza nāca
Kā zaļais ozoliņš.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

26431.

Nācin nāca mūs' māsiņa,
Ne tā vairs viena nāca:
Līdzi veda tautu dēlu
Kā vērsīti valdziņā.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Nācin nāca mūs' māsiņa,
Nela vairs viena nāca:
Līdzi veda tautu dēlu
Kā sunīti medībās.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

26432.

Sērstu gāju bāliņos,
Vīra bungu līdzi vedu;
Pati gāju istabā,
Vīra bunga aizdurvē.
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

1. Uz brāļiem sērsti gāju,
Vīra puksi līdza vežu;
Pate sēdu aiz galdiņa,
Vīra puksis aizkrāsnē.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

26433.

Vilku bērzu istabā
Ar visiem žagariem;
Gāju sērstu bāliņos
Ar visiem dieveŗiem.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)], 134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Vilkšu bērzu istabāi
Ar visiemi pumpuriem;
Sērstu iešu bāliņos
Ar visiem dieveŗiem.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

26434.

Lūgšus lūdzu tautietim,
Lai griež bēri atpakaļ,
Lai man ļauj šo naksniņu
Pie māmiņas pārgulēt,
Pie māmiņas pārgulēt,
Ar māmiņu izrunāt.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

26435.

Panāksnieki sen aizbrauca,
Atvāržnieki neatbrauca;
Nu mēs paši, mājas ļaudis,
Kārtosim alus tručus(?).
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

- 394 -

KĀZU NOBEIGUMS

Prof. K. Straubergs

- 395 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 396 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 397 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 398 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 399 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 400 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 401 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 402 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 403 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 404 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 405 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 406 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 407 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 408 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 409 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 410 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 411 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 412 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 413 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 414 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 415 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 416 -

IZPRECĒTĀS MEITAS SAKARS AR TĒVA MĀJĀM, AR VECĀKIEM, BRĀĻIEM, MĀSĀM

1. Ciemošanās, sēršana bāliņos

- 417 -

a) Ilgojas pēc savējiem, aicina viens otru ciemos, taisās ceļā

26436.

Vai Dieviņ, galva niez,
Sen galviņa nesukāta;
Vai Dieviņ, mātes žēl,
Sen māmiņa neredzēta!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

26437.

Vai Dieviņ, vairs nevaru
Pieciest savas māmuliņas;
Vēl tautietis zirgu jūdza,
Jau es teku kājiņām.
121 [Gulbenē (Md)].

26437¹.

Ai kājiņas, man' kājiņas
Maksā tautu kumeliņu:
Kur tautiņas nakti guļ,
Tur es gulu launadziņu.
377 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

26438.

A māsiņ's mīļakajas,
Kur mēs mīļi saiesim?
Tai dzimtāi vietiņāi
Pi īstei bāleliņ'.
213 [Zlēkās (Zlēku pag. Vp)].

26439.

Aicin' mani, bāleniņi,
Nebijāmi daudz radiņi:
Div' brālīši, div' māsiņas,
Kā tie četri strazda bērni.
226 [Kandavā (Tl)].

1. Vākamies, mēs radiņi,
Neba mēs daudz bijām:
Div' brālīši, div' māsiņas,
Kā tie četri strazda bērni.
190 [Kuldīā].

26440.

Aiciņ' mani, brāleliņi,
Vai es eju, vai neeju:
Tautiņām liela slava,
Brāļi māsu aicināja.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1. Aiciniet, bāleliņi,
Vai es nāku, vai nenāku;
Jel slavīte izslavēta,
Brāļi māsu aicināja.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

26441.

Brāļi mani gaigaliņi
Sērsti mani aicināja;
Māršas manas cielaviņas
Pie vārtiem attecēja.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

26442.

Bāliņš sērst aicināja
Simtu reiz gadiņā.
Simtu reiz neaizgāju
Visu mūžu dzīvodama.
353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

26443.

Dieverīti, bāleliņi,
Aizjūdz manu kumeliņu!
Ak, es, tevi mīlēdama,
Divējādi pasaucos.
265 [Emburgā (Salgales pag. Jg)].

- 418 -

26444.

Div'ereit, buol'el'eņ,
Aizjiudz man' kum'ēl'eņu;
Tovu skaistu jiugum'eņu
Nūjiugs muni buol'el'eņi.
426 [Sakstagala pag. Rz], 4261 [Ozolmuižas pag. Rz].

26445.

Ēdat, tautas, launadziņu,
Es tecēšu brālīšos;
Neba tāļu man brālīši:
Aiz tās zaļas birztaliņas.
167 [Kazdangā (Kazdangas pag. Azp)].

1. Tuvu tuvu, necik tāļu
No saviem bāliņiem;
Kamēr tautas diendusā,
Es pie mātes launagā.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

26446.

Es savami kumeļami
Dimantiņa loku liecu,
Dimantiņa loku liecu,
Zelta kalu kamaniņas,
Lai brauc mana līgaviņa,
Kā saulīte mirdzēdama,
Kā saulīte mirdzēdama,
Kā rozīte ziedēdama.
Brīnās kungi, vaicā ļaudis:
Kas tur brauca, kas mirdzēja?
Bandenieka līgaviņa
Sērstu brauca bāliņos.
282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)].

26447.

Gan es pati laiku zinu,
Kad iet sērstu bāliņos:
Kad piebira kļava lapas,
Tad tiltiņa nevajaga.
89 [Leimaņos (pie Vecpiebalgas C)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

26448.

Jau saulīte zemu zemu, -
Kas jūgs manu kumeliņu?
Kad es tikšu pie māmiņas,
Pie vecā bāleliņa?
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

26449.

Jūdz, tautieti, kamanās
Drīztekošu kumeliņu!
Drīz aizbraukšu, drīz pārbraukšu,
Drīz tu mani sagaidīsi.
184 [Dūrē (Vārmes pag. Kld)], 185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

26450.

Jūdz, tautieti, kamanās
Drīztekošu kumeliņu:
Saulīt' maģu gabaliņu,
Tāļu mana māmuļīte.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

26451.

Jūdz, tautieti, kumeliņu,
Lai es braucu bāliņos!
Vēl manam bāliņam
Pērno miežu alutiņš.
218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

26452.

Jūdz, tautieti, kumeliņu,
Lai es braucu pie māmiņas!
- Es nejūgšu kumeliņu, -
Tur tu brauksisi, tur paliksi.
198 [Saldū].

1. Jūdz, tautieti, kumeliņu,
Lai es braucu pie māmiņas!
- Ne es jūgšu, ne laidīšu, -
Tur tu brauksi, tur paliksi.
- Kad es brauktu, tur paliktu,
Es pūriņu līdza vestu,
Es pūriņa līdza vestu,
Savas baltas villainītes.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

26453.

Kājām teku, ceļu raugu,
Vai ir tāļu bāleniņi.
Par tāļumu nava tāļu, -
Jūdz, tautieti, kumeliņu!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

26454.

Kājas, manas labas kājas
Maksāj' tautu kumelīn':
Kamēr tautas zirgu jūdza,
Es par silu bālīnos.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

1. Kājas manas, jau kājiņas,
Maksā tautu jājumiņu:
Līdz tautiņas jāšus jāja,
Es kājām notecēju.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

2. Kājiņām Dievu lūdzu,
Ne tautieša kumeļam:
Kamēr sliņķis zirgu jūdza,
Es par puru bāliņos.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

- 419 -

26455.

Kur es iešu, negājuse,
Ne pie sava bāleliņa?
Kas māsiņas man' pasauks,
Ne tie savi bāleliņi?
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].

26456.

Laižat mani ezerā,
Es ezera raudulīte;
Laižat mani brāļos sērstu,
Es brāļam māsa biju.
1311 [Apē (Vlk)].

26457.

Liegi manim žagus rāva,
Tāļu mani pieminēja:
Tāļajie bāleniņi
Gaida mani sērst ejot.
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

26458.

Liepa auga pie liepiņas,
Pakrēslīša gribēdama;
Māsa gāja pie māsiņas,
Ka katrai vajadzēja.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

26459.

Lūdzin lūdzu, prasīt prasu
No tautieša kumeliņu;
Ko lūguse, prasījuse, -
Iesalaižu kājiņām.
Jūdz tautiets kumeliņu,
Panāk mani celiņā.
- Še, skaitule, kumeliņš,
Ciemo visu nedēliņu,
Ciemo visu nedēliņu,
Nesak' visu māmiņai!
- Tev bij, šķelmi, dienas žēl,
Ne vēl visas nedēliņas.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

1. Ar tautieti sabāros,
Kājām gāju bāliņos.
Sak' tautietis steigdamies:
Še, dusmīte, kumeliņš!
Še, dusmīte, kumeliņš,
Sērs' nedēļu bāliņos!
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

2. Es ar savu sīvumiņu
Kājām gāju bālīšos.
Labi mani dieverīši,
Pakaļ sūta kumeliņu.
Panākuši celiņāi:
Še, māršiņa, kumeliņis!
Še, māršiņa, kumeliņis,
Sērš nedēļu brālīšos!
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

26460.

Namiņš kūp, namiņš kūp,
Bāliņš dara alutiņu.
Jūdz, tautiet, kumeliņu,
Brauksim sērst bāliņos!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

26461.

Netecētu dzelzu vāģi,
Ka nebūtu vilcējiņa;
Es neietu uz māsiņu,
Ka māsiņa nemīlētu.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

26462.

Oša koka ragus daru,
Zelta kalu kumeliņu,
Lai brauc mana līgaviņa
Tāļi sērst bāliņos.
216 [Ventspilī].

26463.

Palaid, bite, palaid, bite,
Kamenīti ābolā;
Palaidiet, sveši ļaudis,
Jel māmiņas apraudzīt!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Palaid, bite, palaid, bite,
Kamanīti ziediņā;
Palaid mani, sveša māte,
Jel māmiņu aplūkot!
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

26464.

Par purviem, par mežiem
Uz saviem brālīšiem;
Uz tautām neietu
Ne pa liepu lapiņām.
274 [Zaļā muižā (Zaļenieku pag. Jg)].

26465.

Par purviņu tiltu taisu
Apīnīšu stīdziņām:
Tur ies mana līgaviņa
Uz saviem brālīšiem.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

26466.

Pūt, bāliņ, vara tauri
Augsta kalna galiņā,
Lai nāk sērsti tās māsiņas,
Kas leišos nogājušas!
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 420 -

26467.

Pūt, vējiņi, kur pūzdamis,
Pūt vairāk ziemelēj;
Nāc, māsiņa, kur nākdama,
Nāc vairāk brālīšos!
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

26468.

Raudāt raudu ik dieniņas,
Kuŗu dienu neraudāju?
To dieniņu neraudāju,
Kad aizgāju pie māmiņas.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

26469.

Sāp galviņa dzērumā,
Kājas ceļa gājumā;
Sāp sirsniņa bēdiņās,
Sen māmiņas neredzēju.
316 [Jēkabpilī].

26470.

Saki man, līgaviņa,
Kad tu brauksi pie māmiņas, -
Es iejūgšu kumeliņu
Zaļa vaŗa kamanās.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

26471.

Saulītē palūkoju,
Ar [=Vai] tā augsti vizinai;
Ja tā augsti vizina,
Iešu sērstu bāliņos.
133 [Palsmanē (Palsmaņa pag. Vlk)].

1. Saulītē palūkoju,
Vai vēl augšu vizināja,
Vai varēšu sērstu iet
Pie saviem bāliņiem.
1311 [Apē (Vlk)].

26472.

Sedlo cieti, tautas dēls,
Man' jājamu kumeliņu:
Dziļas upes, stragni valki
Līdz manami bāliņam.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

26473.

Zemu saule ritināja,
Tālu mani bāleliņi;
Kumeliņi pazuduši
Tautu dēla biezumos.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

26474.

Zemu saule vakarā,
Tāļu mani bāleliņi;
Jūdz, tautieti, seši zirgi,
Lai es topu bāliņos!
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

26475.

Tālu tautas tālināja
Manus baltus brāleliņus.
Jūdziet bērus kumeliņus,
Ceļā nakts negulēšu!
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

26476.

Tāļu tautas tālināja
Manus baltus bāleliņus.
Nava tāļu aiz tāļuma,
Jūdziet labus kumeliņus!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

26477.

Tāļu tautas tālināja
Manus īstus bāleliņus,
Kājām sērst nelaizdami,
Kumeliņu nedodami.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

26478.

Tautiets manim piesacīja:
Negul nakti brālīšos!
Dod, tautieti, labu ziergu,
Es pārjāšu launagā;
Es pārjāšu launagā,
Izvārīšu launadziņu.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

26479.

Tec, upīte, upītē,
Ja nevaid ezeriņa;
Ej, māsiņa, pie māsiņas,
Ja nevaid bāleliņa!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

26480.

Upītē dzerti gāju
Ezeriņa iztekā;
Pie brāliņa sērsti gāju
Ierastā vietiņā.
313 [Ēķengrāvē (Viesītes pag. Jk)], 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1. Pie upītes dzert tecēju,
Pie ezera izteciņas;
Pie māmiņas sērstu gāju,
Pie īstā bāleniņa.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

★

- 421 -

48526.

Vai Dieviņi, galva sāp,
Kaut man tikt pie māmiņas,
Pie īstiem bāleniņiem!
Es stāstītu raudādama
Šīs naksniņas gulējumu,
Šo valodu runājumu.
241 [Lubānas Md].

48527.

Ai māmiņ, mīļa laba,
Kā pie manis tu nenāc?
Vai tev bija lieli koki
Pār celiņu pārkrituš'?
160 [Jūŗkalnes (Pilsbergas) Azp].

48528.

Vai māsiņa, mīļa balta,
Kā pie mani sērst nenāc?
Vai priedīte, vai eglīte
Priekš celiņa aizkritusi?
605 [Skolas].

48529.

Vai muosiņ, vai muosiņ,
Ci syuteji muotei ziņu?
Es syuteju muotei ziņu
Ar palāku putineņu.
182 [Kaunatas Rz].

48530.

Ak jūs, mani bāleliņi,
Ka jūs mani apnikūši;
Ka jūs mani ielaidūši
Kā oliņu ūdenī.
452 [Užavas (Zīras) Vp].

48531.

Aicin' mani, buoleliņ,
Voi es īšu, voi naīšu,
Lai ļauteņim taida runa:
Bruoļi muosas napamot.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

48532.

Augsti kolni, gari meži
Da munai māmiņai;
Augstus kolnus puortecēju,
Garus mežus navarēju.
18 [Andrupenes Rz].

48533.

Augsti kolni, gari meži
Da munaji māmiņai;
Ni es varu parunuot,
Ni es varu datecēt.
605 [Skolas].

48534.

Augstu saule nelīgoja,
Bet ar roku nepasniegt;
Nava tālu māmuliņa,
Klātu tikt nevarēju.
3 [Adulienas Md].

48535.

Naaugši sauļa leiguoja,
Ai rūceņi nadasnēdžu;
Natuoļi muna māmeņa,
Kluot es tikt navorēju.
314 [Pildas Ldz].

48536.

Āvu, āvu baltas kājas,
Iešu brālīt' aplūkot;
Kamēr citi kājas āva,
Es pa pļavu bāliņos.
359 [Rūjienas Vlm].

48537.

Balodīti, staļļu puisi,
Jūdz kumeļu kamanās!
Lai es braucu pie māmiņ's;
Lai es braucu pie māmiņas,
Lai es varu izstāstīt,
Kāda dzīve tautiņās.
604 [Dažādi iesūtītāji].

48538.

Cielaviņa tiltu tek,
Tilta grodus skaitīdama;
Nu būs sērst tai māsiņai,
Ko toutiets zogšus zog.
605 [Skolas].

48539.

Dod, Dieviņ, - es gan gribu -
Nāburgos arājiņu;
Cik tautiņas dienvidū,
Es pie mātes launagā.
213 [Lazdonas Md].

48540.

Dod, Dieviņi, rītu sauli,
Rītu iešu pie bāliņa,
Tad sēdēšu saulītē,
Ar brālīti parunāšu.
200 [Kuldīgas Kld].

48541.

Godim guoju da buoleņu,
Godim gaidu buoleliņu;
Ni cīmeņš, ni slaveite,
Nedeļom staiguojūt.
182 [Kaunatas Rz].

- 422 -

48542.

Gaisma gaismiņas gaidīja,
Gaisma saulītes uzlacūt:
Muosa muosiņas gaidīja,
Nū toutiņom atjuojūt.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

48543.

Gaŗām gāju noras malu,
Tik ar roku nekavēju;
Gana klāt man brālīši,
Tik es sērst neaizgāju.
439 [Trikātas Vlk].

48544.

Eisu(?), garu ceļu guoju,
Es beju pīkususe;
Īšu uz sovu muomuliņu,
Atsasēsšu, atsapyusšu.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

48545.

Jūdz, tautieti, man kumeļu,
Nu es braukšu pie māmiņ's.
Ne es jūgšu, ne tu brauksi,
Tad tu vairse nepārbrauksi.
160 [Jūŗkalnes (Pilsbergas) Azp].

48546.

Lūgšus lūdzu tautu dēlu,
Lai jūdz man kumeliņu.
Ne es jūgšu, ne tu brauksi.
Tur braukuse, tur paliksi.
Cirtu pliķi tautietim,
Jūdzu pate kumeliņu.
283 [Nīgrandas Azp].

48547.

Jūdz, tautieti, kumeliņu,
Brauksim abi bāliņos;
Brauksim abi bāliņos,
Māmuliņu apraudzīt.
378 [Seces Jk].

48548.

Jūdz, tautiet, labu zirgu,
Dod man labu pavožnieku,
Lai tie mani bāleniņi
Tevī paļas neatrod.
241 [Lubānas Md].

48549.

Jyuruos laiveņa nūsleika,
Navar vaira saradzjāt;
Tautuos muoseņa nūguoja,
Navar vaira sagaidjāt.
89 [Dricēnu Rz].

48550.

Iešu, iešu uz māsiņu,
Neliegšosi negājusi;
Lai upītes atskrējāsi,
Lai bērziņi salapoja.
241 [Lubānas Md].

1. Īšu, īšu iz māmeņas,
Nazaļaušu naguojusja;
Kad upētis nūtjacjās
I lapeņas salopuos.
62 [Brigu (Janopoles) Ldz].

48551.

Īšu, īšu, te nabyušu,
Te nav muna sāta;
Īšu, īšu pi māmiņas,
Sovom rūžeņom.
365 [Sakstagalas Rz].

48552.

Kab es sovu māmiņi
Satyktu ūlnīcas galeņī;
Atstuotu sovu jaunu veiru,
Ar māmiņu parunuotu.
174 [Kārsavas Ldz].

48553.

Kuo tai sovai māmiņai
Sovi bērniņi mīlēja:
Izkurina ustobiņu,
Tad jūs mīļi aicinuoja.
358 [Rugāju Abr].

48554.

Kur iešu negājuse,
Pie bāleliņa?
Dievam tencinu,
Ka aicināja.
161 [Kabiles Kld].

48555.

Kur muosiņas saguojom,
Kur sejiņas sanesem:
Pi tuo tāva, muomuliņas,
Dzymtajā vītiņā.
326 [Preiļu D].

48556.

Lai maņ vastu, kur vazdami,
Tāva sātu pīminēši [pīminēšu]:
Saule speid sētiņā,
Laksteigola ūzulā.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

48557.

Linu saujiņu sasprēdu
Pa vienai šķiznītei:
Smalku krekliņu vajag,
Jāiet sērstu bāliņos.
241 [Lubānas Md].

- 423 -

48558.

Ļaudaviņa caldamuos:
Oi Dīveņ, golva suop!
Naraudzeitum golvas suopes,
Ka man' laistu uz māmeņu.
Kuo tu šķeirīs nu māmeņas,
Nu eistūs i muoseņu?
170 [Kapiņu D].

48559.

Māsiņ, vienas māmuļiņas,
Kā mēs bargi dzīvojam!
Ne tu gāji uz maniemi,
Ne man's sērstu aicināj(i).
241 [Lubānas Md].

48560.

Muotja maņ i pīsacjāja:
Nastaigoj (tu) iz sātu!
Kai as varu nastaigoiti
Pi sovim bruoleišim,
Kur as beju izaugusja,
Vaiņuceņu nūvejusja?
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

48561.

Mīļā Māre man iedeva
Treju sagšu villainīti,
To es sedzu, kad es gāju
Pie tālā bāleliņa.
141 [Ivandes Kld].

48562.

Nāc, māsiņ, nāc, māsiņ,
Sen es tevi jau gaidīj';
Jau vakar, aizvakar
Puķēm kaisu istabiņ'.
413 [Stendes Tl].

48563.

Nāc, māsiņ, tu uz mani,
Es uz tevi nevarēju:
Dziļas upes, augsti kalni,
Man nebija kumeliņa.
281 [Neretas Jk].

48564.

Ej, muoseņi, tu da manis,
Es da tevis nanuīšu:
Dīvs man devja lelu bārnu,
Navarēju pasanest.
465 [Varakļānu Rz].

48565.

Pasaveru pa lūdziņu,
Uz kuru pusi saule lac;
Uz kuru pusi saule lac,
Tī byus muna muomuliņa.
35 [Baltinavas Abr].

48566.

Pavaicuoju bruoleliņa,
Kad man īt cīmeņā?
Sastdīn īt cīmeņā,
Svātdīn labi cīmuotīs.
143 [Jāsmuižas D].

48567.

Pavaicuoju nu tauteņom:
Kod palaissi da mamiņai?
Tautas borgi atsacēja:
Ka nūīsi, dreiž atnuoc.
389 [Silajāņu Rz].

48568.

Saule jūdzi ritināja
Līdz iejūdza kumeliņu;
Pliķi ciertu tautiešam,
Pate jūdzu kumeliņu.
5 [Aisteres (Lieķu-Aizteres) Lp].

48569.

Silti vēji, iepūtiet
No dziļāji ezeriņ(a)!
Mīļi vārdi, ienāciet
No baltiemi bāliņiem.
241 [Lubānas Md].

48570.

Skrīņ guntene nu pagales
Ustobā spraksteidama.
Isim, muoseņ, nu tauteņu
Iz māmeņi rauduodama.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

48571.

Taupi, taupi, tautu dēls,
Savu bandu kumeliņu!
Gan es viņu dancināšu,
Sērst jādama brālīšos.
192 [Kosas C].

48572.

Tautās gāju, nebēdāju,
Atstāj' mazus bāleliņus;
Nu ir lieli saauguši,
Nedrīkstēju sērstu iet.
358 [Rugāju Abr].

★

- 424 -

b) Ciema kukulis

26481.

Ai Dieviņ, salti laiki,
Tālu mani bāleliņi!
Ar oderi kuli šuvu,
Lai kukuļi nesasala.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

26482.

Apsīte trīcēja,
Lapiņas drebēja:
Atnāks tēvmāsa
Ar kukulīti.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

26483.

Audziet, ogas, audziet, rieksti,
Mana ceļa maliņā,
Ko iedama aiznesīšu
Saviem brāļa bērniņiem.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Nava ogu, nava riekstu
Mana ceļa maliņā!
Ko nesīšu, sērst iedama,
Mazajam bāliņam?
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 133 [Palsmanē (Palsmaņa pag. Vlk)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

26484.

Brāļu bērni, māsu bērni
Gar uguni sasēduši;
Izdalīju kukulīti,
Gar uguni staigādama.
224 [Kabilē (Kld)], 281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

26485.

Eita, bērni, skatāties,
Ko tie mūsu suņi rēja!
Atnāks mūsu tēva māsa
Ar siltiem kukuļiem.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Kas tur spīd, kas tur mirdz
Pa lielo tīrumiņu?
Aties manas mātes māsa
Ar siltiem pīrāgiem.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

26486.

Es neiešu bāliņos,
Kviešu maizes necepuse:
Gaida mani brāļa bērni,
Gaida veca māmuļiņa.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

1. Gaida mani bāleliņi,
Gaida lieli, gaida mazi;
Gaida mani brāļu bērni,
Gaida veca māmuliņa.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

26487.

Ķic kaķīti raibacīti,
Kam apēdi plācenīti!
Es gribēju ciemā braukt
Uz to savu māmuļiņu.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

1. Ei kaķīt miglacīt,
Kam apēdi plācenīt'?
Es paliku negājuse
Uz bāliņu ciemoties.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

2. Ko bij manim sērstu iet
Baltajos bāliņos:
Kaķis man labs draudziņš,
Apēd piena plācenīti.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

26488.

Lūpas nieza, lūpas nieza,
Kas kukuļa atnesīs?
Atbrauks mana māmuliņa,
Tā kukuļa atnesīs.
171 [Tāšu Padurē (Kalvenes pag. Azp)].

26489.

Nezaļāvu, nezaļāvu,
Kviešu maizes necepusi;
Nepaliku, nepaliku,
Uz māsiņu negājusi.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

26490.

Ogas ogas, rieksti rieksti
Mana ceļa maliņā!
Lasu ogas, šķinu riekstus,
Nesu brāļa bērniņiem.
136 [Zvārtavā (Zvārtavas pag. Vlk)].

26491.

Pie bālīna sērstu gāju,
Maizīt' bāzu azotī;
Pretī tek brāļa bēr(n)i:
Nu nāk mūsu tēvmāsīna!
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

26492.

Rieksti rieksti lazdiņai,
Āboliņi ābelei!
Sētā mazi bāleniņi,
Riekst', āboļu ēdējiņi.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

- 425 -

26493.

Saņem mani i, māsiņ,
I ar mazu kukulīti:
Kad es nākšu otru reizu,
Tad lielāku atnesīšu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

★

48573.

Cepu, cepu kukulīti -
Citi lieli, citi mazi;
Atnāk mani bāleliņi,
Citi lieli, citi mazi.
378 [Seces Jk].

48574.

Nu es iešu pirmoreiz
Uz māmiņu ciemoties,
Lai lūkoja sveša māte,
Kādu sēju kukulīt(i).
Tēvam šķinķis, mātei vista,
Bāliņam med's kanniņ(a).
373 [Sarkaņu Md].

48575.

Pi kryumiņa, pi mežiņu,
Tur sorkonas ūgas aug;
Ei māmiņas staiguodama,
Pa vīnai izlasīju.
174 [Kārsavas Ldz].

48576.

Suņi rēja, vārti čīkst,
Nu nāk mana krustamāte;
Nu nāk mana krustamāte,
Raušu kule mugurā.
Es tecēšu vārtu celt,
Es dabūšu raušu kuli.
427 [Tadaiķu Lp].

★

c) Ceļā

26494.

Ai Dieviņi, ai Dieviņi,
Tāļu mani sievas radi!
Brauc' ar zirgu, brauc' ar laivu,
Pēc pabeidzu kājiņām.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Tāļu, tāļu man radiņi,
Vienā dienā neaiziešu;
Skries laiviņa, jūgš' kumeļu,
Vēl pabeigšu kājiņām.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

26495.

Ar laiviņu, ar laiviņu
Uz māmiņu ciemoties.
Pūš vējiņš, gāž laiviņu, -
Ar Dieviņu, māmuliņa!
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

1. Ar laiviņu, ar irkliņu
Ieš' māmiņas apraudzīt.
Lūze irkla, plīse laiva, -
Ar Dieviņu, māmuliņa!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

26496.

Ar saulīti saderēju
Līdzi tikt pie māmiņas;
Jau saulīte zemu zemu,
Vēl māmiņa tāļu tāļu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Es cerēju ar saulīti
Tikt pie savas māmuliņas;
Jau saulīte zemu zemu,
Māmuliņa tāļu tāļu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

26497.

Baltābola pļavu bridu,
Pie māmiņas sērst ejot:
Māmiņ' mani aizdevuse
Baltābola pļāvējam.
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

26498.

B'ej man' dzīsmu vuoc'el'eit'e
Smolku lozdu kryum'eņā;
Pa vīnai izlas'eju.
Iz mām'eņu staiguodama.
429 [Kārsavas pag. (Ldz)].

26499.

Bitīt, tavu vieglumiņu,
Tev nelīka āboliņš!
Man pārlūza bērza laipa,
Sērst ejot(i) bāliņos.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Bitīt, tavu vieglumiņu,
Tev nelīka dāboliņš!
Man pārlīka vaŗa tilts,
No brāliņa pārejot.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

26500.

Bridu puru raudādama
Līdz vēlam vakaram;
Uz māmiņas vien raudāju,
Kam tā mani tālu deva.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

- 426 -

26501.

Daugavieši, bāleliņi,
Iriet laivu māsiņai!
Ir es biju daugaviete,
Bāliņos sērst iedama.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

26502.

Dienas ceļi, dienas ceļi
Līdz maniem bāliņiem:
Rītā agri izlaižos,
Tikko tiku vakarā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

26503.

Gāju sērsti brāliņos,
Zīlītē klausoties:
Ja dzied zīle pora malu,
Dzeršu alu brāliņos;
Ja dzied lazdu krūmiņā,
Ritīs gaudas asariņas.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

26504.

Jau saulīte zemu zemu,
Man māmiņa tāļu tāļu;
Teku, teku, nepanāku,
Saucu, saucu, nesasaucu.
360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Zemu saule vakarā,
Tāļu mana māmuliņa;
Teku, teku, saucu, saucu,
Nepanācu, nesasaucu.
347 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

26505.

Jau saulīte zemu zemu,
Man vēl tālu māmuliņa;
To darīja grina tauta,
Sebi jūdza kumeliņu.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

26506.

Jau saulīte zemu zemu,
Tālu mana māmuliņa;
Vēl aizjūdza tautu dēls
Kūtru, laisku kumeliņu.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

1. Zemu zemu saule tek,
Es vēl sēršu brālīšos;
Vēl tautiņas iedevuši
Tādu kūtru kumeliņu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

26507.

Jau saulīte zemu zemu,
Vēl māmiņa tālu tālu.
Es šķitos šo naksniņu
Pie māmiņas pārgulēt.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1. Jau saulīte zemu zemu,
Vēl māmiņa tāļu tāļu.
Teku, teku vakarā
Par ābulu atmatiņu,
Gribēdama šo naksniņu
Pie māmiņas pārgulēt.
261 [Blankenfeldē (Vilces pag. Jg)].

26508.

Kam šie kalni, ielejiņas,
Kam šie resni ozoliņi?
- Vai, māsiņa, nepazini
Savu vecu ganībiņu?
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

26509.

Kam tā tāda skuju būda
Diža ceļa maliņā?
- Vai, māsiņa, nepazini
Savu vecu dzīvošanu?
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1. Kas tā tāda skuju būda
Mana ceļa maliņā?
- Tā nebija skuju būda,
Tā bij brāļa istabiņa.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

26510.

Kam tie tādi bāleliņi,
Zābakoti sienu pļāva?
- Vai, māsiņa, nepazini
Pate savus bāleliņus?
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

26511.

Krustamāte krustamāte,
Kam tu mani aicināji?
Es, pie tevis tecēdama,
Ietecēju upītē,
Ietecēju upītē,
Saslap' manas villainītes.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

26512.

Liepu lapu tas celiņis [celiņš]
Uz maniem(i) bāliņiem;
Kā irbīte aiztecēju
Sausajām(i) kājiņām.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)], 342 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 427 -

26513.

Maldīties maldījos
Sava tēva tīrumā:
Kur atstāju tīrumiņu,
Tur atradu bērzu birzi.
1311 [Apē (Vlk)].

26514.

Ogu ogu, riekstu riekstu
Mana brāļa pavārtē;
Ogodama, riekstodama,
Pie brālīša sērst nogāju.
240 [Bikstos (Bikstu pag. Tk)].

26515.

Ogu ogu, riekstu riekstu
Tā celiņa maliņā;
Pa vienai nolasīju,
Sērst iedama bāliņos.
299 [Mežotnē un Švitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)].

1. Ogu ogu, riekstu riekstu
Tai celiņa maliņā,
Tai celiņa maliņā,
Kur es savas govis ganu.
Savas govis ganīdama,
Pa vienai nolasīju.
360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Piln' āboļu ābelīte
Mana ceļa maliņāi;
Pa viename nolasīju,
Pie māmiņas aiziedama.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

26516.

Pārplūduse taut' upīte
Baltajām putiņām.
Tais', bāliņ, dēļu tiltu,
Lai nāk māsa ciemoties!
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

26517.

Pie brālīša sērst aizgāju
Pa vītolu ēniņām,
Lai tas man nenobal
Sarkans rožu vaiņadziņš.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1. Pie māmiņas sērsti gāju
Pa vītolu ēniņām,
Lai tas manis vainadziņis
Saulītēi nebalēja.
282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)].

2. Sērsti gāju bāliņos
Pa vītolu ēniņām,
Lai saulē nesavīta
Sarkans rožu vainadziņš.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

26518.

Pie māmiņas sērsti gāju
Pa vītolu pazarēm,
Lai tie mani neredzētu,
Kalniņāi stāvēdami.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

26519.

Priedes vien, egles vien
Līdz maniem brālīšiem;
Nav nevienas bērzu birzes
Sudrabiņa lapiņām.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1. Purvi vien, meži vien
Līdz manai māmiņai;
Nav neviena balta bērza
Sudrabiņa lapiņām.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

26520.

Puiši puiši, bāleliņi,
Ceļat mani pār upīti!
Aiz upītes tēvs māmiņa,
Visi mazi bāleliņi.
190 [Kuldīā].

26521.

Purvi vien, ezeriņi
Māsiņai celiņā,
Nevarēja pāri tikt,
Ne apkārt apvažot.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

26522.

Rikšiem laidu kumeliņu
Caur to sila gabaliņu,
Lai dabūtu šo naksniņu
Pie māmiņas pārgulēt.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

26523.

Rindā auga ozoliņi,
Rindā mani bāleliņi;
Pie brāļiemi sērsti gāju
Pa ozolu ēniņām.
197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].

26524.

Sērsti gāju bāliņos,
Ceļa labi nezināju;
Irbīt' mani ceļu veda,
Rauduvīte rasu krēta.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Uz brāļiem sērstu gāju,
Ceļa labi nezināju;
Zīle mani ceļu veda,
Lagzdīgala rasu trauca.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

- 428 -

26525.

Sētas vien, sētas vien,
Kur tad mana brāļa sēta?
Tur būs mana brāļa sēta,
Kur deviņi vītoliņi,
Kur deviņi vītoliņi,
Zelta lapas galiņā.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

26526.

Smilga auga ceļmalā,
Zelta rasa galiņā;
Tur mutīti nomazgāju,
Pie brālīša sērst iedama.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

1. Gaŗa smilga ceļmalā,
Zelta rasa galiņā;
Tur māsiņa mazgājās,
Sērst iedama bāliņos.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

26527.

Sniegi snieg sniegumo,
Ceļu dara darāmo,
Ceļu dara darāmo
Uz maniem brāliņiem.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

26528.

Tumsā teku vakarā
Par ābola atmatiņu,
Gribēdama šo naksniņu
Pie māmiņas pārgulēt.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 121 [Gulbenē (Md)], 166 [Gramzdā un Smaižos (Gramzdas un Aizviķu pag. Lp)], 265 [Emburgā (Salgales pag. Jg)].

26529.

Ūdriņam dziļa ala,
Man bij tāli brāleliņi;
Ūdriņam nagi dila,
Man dilst vaŗa kamaniņas.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

26530.

Ceļā metu siena kaudzi,
Kur māsiņa nakti guļ;
Tālu tautas aizvedušas,
Vienu dienu neatnāca.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

★

48577.

Apleik kolna saule tak,
Garas dīnas grybādama;
Apleik kolna muosa īt
Da sovai muosiņai.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

48578.

Ar saulīti īzalaižu
Uz māmeņi gostūs īt;
Jau saulīte iz pus jyuru,
Es jyuriņu maleņā.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

48579.

Ai saulīt sadarēju
Reizē tikt pi muomuliņas;
Jau saulīte zamu zamu,
Muomuliņa tuoļi touļi;
Cikam saule da zemītes,
Es pi sovas muomuliņas.
35 [Baltinavas Abr].

48580.

Es savam kumeļam
Ātri galu padarīš':
Mana jauna līgaviņ(a)
Daiļa brauca brālīšos.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

48581.

Gŗūt' man bija kalnā kāpt,
Lēt' lejā notecēt;
Gŗūt' man bija tautās iet,
Lēt' atnākti bāliņos.
351 [Rozēnu Vlm].

48582.

Ītu, ītu uz buoleņu,
Labi ceļa nazynuoju;
Zūse maņ ceļu vede,
Raudivīte rosu trauce.
Tys celeņš uz buoleņu
Nu kalneņa lejeņā.
605 [Skolas].

48583.

Kolnā kuopu, pūrā brydu
Da sovai māmiņai;
Da svešai naītum
Sausyjom kuojiņom.
425 [Šķaunes (Landskoronas) Ldz].

48584.

Kas tur brauca pa celiņu
Ar dzeltenu kumeliņu?
Tā māsiņa ciemā brauca,
Ko aizveda tautiņās.
266 [Mēŗa Vlk].

- 429 -

48585.

Liepa auga kalniņā,
Zelta lapas galotnē;
Es aizgāju pie māmiņas
Galvā zelta vaiņadziņis.
347 [Rendas Kld].

48586.

Līpu lopu tys celiņš
Uz munimi buoliņim;
Vīgli laidu, nūtecēju
Pa līpu i lapiņom.
174 [Kārsavas Ldz].

48587.

Pie māmiņas sērstu gāju,
Vīru vedu valdziņā;
Ciema puiši brīnījās,
Kāds man maizes devējiņš.
429 [Taurkalna (Valles) B].

48588.

Pretim kalnu upe tek,
Ievas ziedus braucīdama;
Pretim brāļu māsa nāk,
Ābel's ziedi rociņā.
605 [Skolas].

48589.

Taisnu celiņu zynovu
Da sovimi bruoliņim:
Par pupom, par zierņim,
Par ruociņu leidumiņ(u).
605 [Skolas].

48590.

Zynu, zynu bruoļa sātu,
Navajaga voduotuoja:
Par pupom, par zierņim,
Par ruociņu leidumiņu.
170 [Kapiņu D].

48591.

Zynu, zynu bruoļa sātu,
Navajaga ruodeituoja:
Vysapleik ir prīžu meži,
Vuortūs auga ūzuleņi.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

48592.

Tymsā guoju, naredzēju,
To pazynu bruoļa sātu;
Bruoļa sāta kalniņē,
Upe tak lejiņē.
35 [Baltinavas Abr].

48593.

Teci, teci, balodīte,
Da tai savai vecai vietai!
Te ir tava, te ir tava
Veca māmuļiņa.
194 [Krāslavas D].

48594.

Upe tak caur kaļniņu,
Leikumiņus mātuodama:
Muosa tak uz buoliņu,
Asariņas slaucīdama.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

48595.

Uz bruoļim gostūs guoju,
Ceļa labi nazynuoju;
Īsagrīžu tauteņuos,
Na sovuos, svešajuos.
35 [Baltinavas Abr].

48596.

Uz buoļiņim gostūs guoju,
Ka nav tāva, muomuliņas;
Ka buoļeņi namīļuos,
Kot saulītē pasēdēšu.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

48597.

Uz bāliņu, uz bāliņu.
Apkaustīti kumeliņi!
Bāliņam saldens alus,
Skaistas baltas biķerītes.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

48598.

Vysus celeņus zynuoju,
Iz māmeņi staiguodama;
Tuo celeņa nazynuoju,
Kur buoleņš napījēmja.
174 [Kārsavas Ldz].

48599.

Viens pats man bālēniņš,
Reti gāju ciemoties;
Reti gāju ciemoties,
Ilgi sēdu nogājuse.
Sniegi kusa aizieda [aizejot?],
Nozied ābols atiedamai
. [Zied ābeles atejot?].
373 [Sarkaņu Md].

★

- 430 -

d) Māsa nonāk brāļu sētā; mājinieki to priecīgi saņem

26531.

Ar māsiņu sasatiku,
Runāt visu nevarēju;
Pirma gauži noraudāju,
Pēc palaidu valodiņu.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

26532.

Bāleliņ(i) bāleliņ(i),
Māsa tek kājiņām!
Kur tautām sirmi zirgi,
Kur rakstītas kamaniņas?
9 [Bilstiņos (Kokneses pag. Rg)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 226 [Kandavā (Tl)], 316 [Jēkabpilī], 323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)], 344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Buol'el'eņ(i) buol'el'eņ(i),
Muosa tak kuojeņuom!
Kur tī tovi s'ērmi zyrgi,
Kur rakst'eitys kaman'eņis?
- S'ērmi zyrgi stallī zvīdz'e,
Niul'a rokstu kaman'eņis.
432 [Nautrēnu pag. Ldz].

2. V'eritēs, bruol'el'eņi,
Muosa tak kuojeņuom;
Kur tī jiusu s'ērmi zyrgi,
Kur rakst'eitas kaman'eņas?
- Zagļi zoga kaman'eņas,
Vylks apēd'e kum'ēl'eņu.
409 [Līksnas pag. D].

26533.

Brāļi brāļi, māsa nāk,
Laidiet laivu ezerā;
Ja laiviņas nelaidiet,
Laidiet peldu kumeliņu!
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Laivu laivu, bāleliņ,
Māsiņ' sauca aiz upītes;
Ja laiviņas neiŗati,
Laižat peldus kumeliņu!
60 [Salacā (Salacas pag. Vlm)].

26534.

Brāļu māsa i ielīda
Kā saulīte istabā;
Satecēja bāleliņi
Kā gaigaļi roku dot.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

26535.

Dievs palīdz, labvakar,
Mana veca māmulīte!
Kas kājiņas tev noāva,
Kas gultiņu pataisīja?
- Dēlu bērni kājas āva,
Jauņavītes gultu taisa.
216 [Ventspilī].

26536.

Es brāļiem viena māsa
Kā saulīte debesī;
Brāļi mani tā gaidīja
Kā saulīti uzlecam.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

26537.

Es nebiju brāliņos
Cikkārtēju bijumiņu;
Ko atstāju šūpolie,
Tis tecēja vārtu vērt.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1. Māte mani tāļu deva,
Pār deviņi ezariņi;
Devītā gadiņā
Nāku sērsti bāliņos.
Ko atstāju šūpolē,
Tas tecēja vārtu vērt.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

26538.

Gāju sērst brāliņos,
Kas man priekš aiztecēja?
Brāļa bērni aiztecēja,
Tēva māsu dāvādami.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

26539.

Gaida mani māmulīte,
Šo dieniņu, to dieniņu;
Es aizgāju to dieniņu,
Kad māmiņa negaidīja.
190 [Kuldīā].

26540.

Gan pazinu brāļa sētu,
I tumsā piegājus':
Pie vārtiem ozoliņš
Brūnajām lapiņām.
106 [Viesienā (Viesienas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

1. Es pazinu brāļa sētu,
I tumsā piegājuse:
Pie vārtiem ozoliņš
Krūzotām lapiņām.
373 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Es pazinu brāļa sētu,
Tumsā naktī dagājuse:
Tā bij mana brāļa sēta,
Kur deviņi vītoliņi.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 431 -

3. Es pazinu brāļa māju
Tumšajā vakarā:
Vītoliņš pie vārtiem
Glumajām lapiņām.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

4. Teci, teci, kumeliņ,
Tu gan zini brāļa sētu:
Vītoliņi pie vārtiem,
Zelta lapas galiņē.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

26541.

Gan pazinu brāļa sētu,
I tumsā piegājusi:
Pie vārtiem ozoliņis
Mastītiem zariņiem.
Tur dziedāja sīki putni
Pilnas zaru pazarītes;
Strazdiņš dzied virsūnē,
Lakstīgala pazarē.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Aiz brālīša nama duru
Simtiem zaļu ozoliņu.
Simtajā ozolā
Strazdiņš dzied galiņā,
Strazdiņš dzied galiņā,
Lakstīgala pazarās.
Strazdiņš saka dziedādams:
Kas tur brauc? zeme rīb.
Lakstīgala atsacīja:
Tā ir mūsu brāļu māsa.
Atbrauc māsa pie vārtiņu,
Sauc strazdiņu vārtus celt.
Strazdiņš labi nedzirdēja,
Lakstīgala atcēluse,
Lakstīgala, atcēluse,
Strazdam kaunu padarīja.
Iznāk divi jaunas māsas,
Kā rozītes ziedēdamas;
Iznāk veca māmulīte,
Asariņas slaucīdama.
- Tā, māmiņa, tava vaina,
Kam tik tāli mani devi;
Piekūst mans sirms zirdziņš,
Sadel vaŗa kamaniņas.
237 [Jaunaucē (Jaunauces pag. Jg)].

2. Bērziņš auga uz akmeni
Sudrabiņa lapiņām,
Tur dziedāja sīku putnu
Pilnas zaru pazarītes;
Strazdiņš dzied galiņā,
Lakstīgala pazarē.
Sak' strazdiņš dziedādams:
Kas tur brauc? zeme rīb.
Tur brauc mūsu brāļu māsa
No dziļās Vāczemītes.
Pie vārtiem dabraukuse,
Sauc bāliņu vārtu vērt.
Iznāk divi bāleliņi
Kā ezera gaigaliņi;
Iznāk divas brāļu sievas
Kā dzeltenas cielaviņas;
Iznāk veca māmuliņa,
Zīdautiņu cilādama,
Zīdautiņu cilādama,
Asariņas slaucīdama.
- Aju manu auklējumu,
Tavu tālu aizgājumu!
Nu es tevi ieraudzīju
Par deviņas vasariņas.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

3. Divu brāļu pagalmā
Divi smuidri ozoliņi;
Pilni zari sīku putnu,
Strazdiņš dzied galotnē,
Strazdiņš dzied galotnē,
Lakstīgala pazarē.
Strazdiņš saka dziedādams:
Kas tur brauc? zeme rīb.
Lakstīgala atbildēja:
Tur brauc pate brāļu māsa.
Lakstīgalai strazdiņš teica:
Tev vārtiņi jāatveŗ!
Lakstīgala atbildēja:
Lai veŗ pate braļu māsa!
Atveŗ vārtus brāļu māsa,
Iebrauc brāļu pagalmā.
Iznāk divi jauni brāļi,
Kā ozoli lapodami;
Iznāk divas jaunas māršas,
Kā ieviņas ziedēdamas;
Iznāk veca māmuliņa,
Asariņas slaucīdama:
Manu mīļu auklējumu,
Tu tik tāļu tautiņās!
Šī devīta vasariņa,
Pirmu reizi sērstu nāci,
Pirmu reizi sērstu nāci,
Māršu godu raudzīties,
Kuŗa mārša krēslu cēla,
Kuŗa ņēma villānīti.
Vecākā krēslu cēla,
Jaunā ņēma villānīti,
Jaunā ņēma villānīti,
Kukulīša gribēdama.
3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 432 -

4. Kuplis auga ozoliņš
Pie bāliņa klētsdurvīm,
Strazdiņš sēd galiņā,
Lakstīgala pazaros.
Strazdiņš saka dziedādams:
Kas tur brauc mirdzēdams?
Tā māsiņa sērstu brauca,
Kas aiz prūšu robežām.
Pie vārtiem dabraukuse,
Sauc bāliņus vārtu celt.
Viens bāliņš vārtus cēla,
Otris jūdza kumeliņu.
Pie durvīm dagājuse,
Sauc māsiņu durvju vērt.
Viena māsa durvis vēra,
Otra ņēma villainīti;
Pate veca māmuliņa
Krēslu nesa istabā,
Vienu roku krēslu nesa,
Otru slauka asariņas:
Mans daiļais auklējums,
Tavu tāļu aiziešanu!
45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)].

5. Simtiem auga ozoliņu
Pie brālīša nama durvju.
Tai vienā ozolā
Strazdiņš dzied galiņā,
Strazdiņš dzied galiņā,
Lakstīgala pazarē.
Sak' strazdiņis dziedādamis:
Kas tur brauc? zeme rīb.
Mūs' māsiņa sērsti nāca,
Ko aizveda Leišmalē.
Leišu bēri kumeliņi
Nāk, kājiņas kapādami,
Nāk, kājiņas kapādami,
Tek, galviņu grozīdami;
Mūs' māsiņa mugurā,
Stīgām šūtas villainītes.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

6. Simtiņš zaļu ozoliņu
Pie bāliņu nama duru.
Ikkatrā ozolā
Strazdiņš dzied galiņā,
Strazdiņš dzied galiņā,
Lakstīgala pazarēs.
Sak' strazdiņis dziedādamis:
Kas tur brauca? zeme rīb.
Brauc deviņu brāļu māsa
Ar deviņi kumeliņi.
Pie vārtiem piebraukuse,
Sauc strazdiņu vārtus celt.
Strazdiņš vārtus neatcēla,
Atceļ pate brāļu māsa.
Atcēluse vaŗa vārtus,
Iebrauc brāļu sētiņā.
Iebraukuse sētiņā,
Sasit rokas plaukstiņās,
Sasit rokas plaukstiņās,
Lai skan zelta gredzeniņi,
Lai skan zelta gredzeniņi,
Lai izdzirda bāleliņi.
Iztek divi bāleliņi,
Kā ozoli zaļodami,
Saņem māsas kumeliņus,
Ved ozola stallītī.
Iztek divas jaunas māršas,
Kā rozītes ziedēdamas.
Viena mārša durvis vēra,
Otra ņēma villānīti.
Pate māte krēslu cēla,
Veselību vaicādama:
Kā, meitiņa, tev klājās,
Kā līdz šim padzīvoji,
Kā līdz šim padzīvoji,
Tautiņās aizgājuse?
- Bāliņam tīra maize,
Vēl tīrāka tautiņām;
Pie bāliņa mīļa dzīve,
Pie tautieša vēl mīlāka.
263 [Dobelē], 292 [Gliebavā (Lietuvā)].

26542.

Gan pazinu brāļa sētu,
Nevajaga rāditāja:
Ozols auga pie vārtiem,
Zelta zīle galiņā.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

1. Zinu, zinu brāļa sētu,
Nevajaga rādītāja:
Visapkārt vītoliņi,
Vidu saule ritināja.
3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)], 412 [Unguros (Ungurmuižas pag. D)].

- 433 -

26543.

Kā, māsiņ, pāri tapi
Par to dziļu ūdentiņu,
Vai ar plostu, vai ar laivu,
Vai ar tautu kumeliņu?
- Ne ar plostu, ne ar laivu,
Tik ar tautu kumeliņu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1. Tā māsiņa sērst atnāca,
Tālu vesta aiz ūdeņa.
Kā, māsiņa, tu atnāci,
Vai ar plostu, vai ar laivu,
Vai ar plostu, vai ar laivu,
Vai ar labu kumeliņu?
- Gan ar plostu, gan ar laivu,
Gan ar labu kumeliņu.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

26544.

Kas tur nāk par ezaru,
Visus niedrus kustina?
Mūs' māsiņas sērstu nāk,
Kas aizgāja Vāczemē.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

1. Kas tur nāca pa ezeru,
Niedras vieni locījās?
Mūs' māsiņa ciemā brauca,
Ko aizveda sveši ļaudis.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

26545.

Kungi brauca pilī sērstu,
Es savos bāliņos;
Kungiem puiši vārtus vēra,
Man veŗ savi bāleliņi.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)], 1331 [Sikšņu pagastā (Gaujienas pag. Vlk)].

26546.

Kur, eglīte, tavas skujas?
Zari viene līgojās;
Kur, māmiņa, tavas meitas?
Znoti viene attecēja.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

26547.

Labvakar, bāleliņ!
Kam tu mani tāļu devi?
Būtu devis ciemiņos,
Es tev dotu laburītu.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

26548.

Māmuliņa krēslu cēla,
Vaicā manas veselības:
Vesels, māte, šim brīžam,
Ne visam mūžiņam.
112 [Cirstos (Cirstu pag. C)].

26549.

Māte mani mazas sauca:
Meitenīte meitenīte!
Neilgami laiciņami:
Celiet krēslu, viešna nāk!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Visu laiku māte sauca:
Skuķe skuķe, meita meita!
Nu izdzirdu to vārdiņu:
Celit krēslu, viešņa nāk!
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

26550.

Māte mani tāļu deva,
Par deviņi novadiņi.
Devītā gadiņā
Pie māmiņas sērst aizgāju.
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)].

26551.

Māte mani tālu deva,
Par deviņi novadiņi;
Devītā gadiņā
Pie māmiņas sērst atnācu.
Viens brālītis vārtus cēla,
Otris jūdza kumeliņu;
Viena māsa durvis vēra,
Otra sedza villainīti;
Māte man krēslu cēla,
Tēvs vaicāja veselību.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Bite savus ziedus nesa
Par deviņi ezeriem;
Māmiņ' savu meitu deva
Aiz deviņu kungu valsts.
Devītāi gadiņāi
Pie māmiņas sērstu brauca.
Viens bāliņis vārtus vēra,
Otris jūdza kumeliņu;
Viena māsa durvis vēra,
Otra māsa sagšu ņēma;
Māte pate krēslu cēla,
Labumiņu vaicādama.
Vai māmiņa nezināja
Svešas mātes labumiņu?
Piestā grūsta pelu maize,
To paš' deva nododama.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

- 434 -

2. Kas tur brauca gar jūrmali
Iedzeltenu kumeliņu?
Tā māsiņa sērstu brauca,
Ko aizveda pērnruden,
Ko aizveda pērnruden
Tāļajāi Prūšmalē.
Viens brālītis vārtus cēla,
Otris jūdza kumeliņu;
Vien' māsiņa durvis vēra,
Otra ņēma villainīti;
Mana veca māmuliņa
Krēslu cēla raudādama.
Pras' māmiņa raudādama,
Kāda dzīve tautiņās?
Vai, māmiņa, tu nezini,
Kāda dzīve tautiņās?
Sīvi, rūgti rutki bija,
Vēl sīvāka vīramāte.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

3. Māte mani aizdevuse
Par deviņi ezeriņi.
Devītā gadiņā
Pie māmiņas sērstu gāju.
Viens bāliņš vārtus vēra,
Otris jūdza kumeliņu;
Viena māsa durvis vēra,
Otra sedza villānīti;
Pate māte krēslu cēla,
Asariņas slaucīdama,
Asariņas slaucīdama,
Man mūžiņa vaicādama.
Vai, māmiņa, nezināji,
Kāda dzīve tautiņās?
Daža diena ēsta, dzerta,
Daža gauži noraudāta.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

4. Māte mani izdevuse
Par deviņi novadiņi.
Devītāi gadiņāi
Pie māmiņas sērsti braucu.
Pie māmiņas sērsti braucu,
Ceļa labi nezināju.
Irbīt' man ceļu rāda
Rauduvīte rasu brauka [trauc].
Piekūst irbe tecēdama,
Rauduvīte peldēdama,
Piekūst manis sirms zirdziņš,
Dilst tērauda kamaniņas.
Ne pusceļa nenobraucu,
Nozviedzās kumeliņš;
Ne pie vārtu nepiebraucu,
Sāk' sunīši lavināt.
Iztek mani div' bāliņi
Kā kuplie ozoliņi.
Viens bāliņis vārtus cēla,
Otris ņēma kumeliņu.
Ne pie durvju nepiegāju,
Iztek manas div' māsiņas.
Viena māsa durvis vēra,
Otra ņēma villainīti.
Pate māte krēslu cēla,
Man mūžiņu vaicādama.
Ko vaicāji, māmuliņa,
Vai tu pate nezināji,
Vai tu pate nezināji,
Kāda bija sveša māte?
Jo tā sīva rutku šķēle,
Vēl piebēra sinepītes
339 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5. Māte mani izdevuse
Caur deviņi pagastiņi;
Devītāi gadiņāi
Pie māmiņas sērsti braucu.
Irbīt' manim ceļu veda,
Raudivīte rasu krata.
Pekūst irbe tecēdama,
Raudivīte peldēdama,
Piekūst mani sirmi zirgi,
Gaŗu ceļu tecēdami.
Ne pie vārtu nepiebraucu,
Iztek mani div' bālīši.
Viens bālītis vārtus cēla,
Otris ņēma kumeliņu.
Ne pie duru nepiegāju,
Iztek manas div' māsiņas.
Viena māsa duris vēra,
Otra ņēma villainīti.
Iekšā veca māmulīte
Man pacēla meldru krēslu.
Pacēluse meldru krēslu,
Vaicā manu dzīvošanu.
Vai māmiņa, vai māmiņa,
Grūta mana dzīvošana,
Visi gultas paladziņi
Asarās nomirkuši. -
- Ņemiet, dēli, kumeliņus,
Jājiet māsu pavadīt!
- Ne pie vārtu nepiejāju,
Iezviedzās kumeliņš.
Nāc ārā, tautu šķelmi,
Kāda vaina māsai bija?
Vai tu ēdi nevārītu,
Vai valkāji nepašūtu?
Tava galva, mana roka,
Mans tērauda zobeniņš!
Noskries tava pogas galva
Līdz vārtiemi grabēdama.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

- 435 -

6. Māte mani mīļ' audzēja
Par visām māsiņām,
Māte mani apsolīja
Klātējam ciemiņam.
Es noiešu vēl tālāku
Par visām māsiņām,
Par visām māsiņām,
Par deviņi novadiņi,
Devītāi gadiņāi
Pie māmiņas sērste braucu.
Viens brālītis vārtus cēla,
Otris jēma kumeliņu;
Viena māsa dores dara,
Otra sedza villainīti.
Māte, krēslu paceldama,
Vaicā manu dzīvošanu.
Labi, māte, šim brīžam,
Lai Dievs dod mūžiņam;
Puiši man kājas ava,
Kalpi jūdza kumeliņu,
Manas pašas arājiņis
Sēdin' mani kamanās,
Sēdin' mani kamanās
Sasprauž manas villainītes.
147 [Lieģos (Aizteres pag. Lp)].

7. Māte mani nodevuse
Pa deviņi novadiņi;
Devītāi gadiņāi
Pie māmiņas sērsti braucu.
Ierbe manu ceļu tek,
Rauduvīte rasu vilka.
Piekūst ierbe tecēdama,
Rauduvīte peldēdama.
Piekūst manis bērs zierdzinis,
Nodilst vaŗa riteniņi.
Viens brālītis vārtus vēra,
Otris jūdza kumeliņu;
Viena māsa durvis vēra,
Otra sedza villainīti;
Mana veca māmuliņa
Krēslu cēla raudādama,
Krēslu cēla raudādama,
Man mūžiņu vaicādama.
Ko, māmiņa, tu raudāji,
Tavas pašas vaina bija,
Tavas pašas vaina bija,
Kam tik tāļu mani devi.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

26552.

Māte saka: viešņa nāk!
Kāda viešņa es, māmiņ?
Še dzimuse, še auguse,
Še vijuse vaiņadziņu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

26553.

Man' māmiņa gašku sauca,
No tautām atejot;
Kāda gaška es, māmiņa,
Tavas pašas auklējums?
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

26554.

Man māmiņa krēslu cēla,
No tautām atejot;
Kam, māmiņa, tad necēli,
Kad es nācu piekususi?
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

26555.

Nāc, māsiņ, nāc, māsiņ,
Māte tevi sen gaidīja,
Ziediem namu pakaisīja,
Saldu dara alutiņu.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

26556.

No tālienes es pazinu,
Kuŗa bija brāļu sēta:
Visapkārt oši, kļavi,
Vidū balta ābelīte.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

26557.

Pelēk' bija man' sagšiņa,
Pelēks tautu kumeliņš;
Man's māmiņa nepazina,
Rijas duru dabraucot.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

- 436 -

26558.

Sagad' mani, māmuliņa,
Es atnāku piekususe;
Pacel krēslu, lai es sēdu,
Noņem manu villainīti!
23 [Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)].

1. Sagaid' mani, māmulīte,
Šo vakaru sētiņāi,
Pacel krēslu, lai es sēdu,
Noņem manas villainītes!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

26559.

Soka muot'e: atīt gaška!
Kaida gaška es, māmeņ?
Es, mām'eņ, tovs b'ērn'eņš,
Vaiņuc'eņa vīn nava.
4271 [Rēzeknes apr.].

26560.

Sak', saulīte nogājusi, -
Vēl saulīte gabalā;
Sak', māmiņa nomirusi, -
Vēl māmiņa vārtus vēra.
3971 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

26561.

Saņemiet, brāleliņi,
Sav' māsiņu atbraucot!
Es, brāliņi, jūsu māsa,
Tautu jūgts kumeliņš.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

26562.

Saņemiet, bāleliņi,
Tālīnā māsa nāk!
Zīles šūts tai krekliņis,
Sniedzes austas villainītes.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Celiet, brāļi, augstu krēslu,
No tālienes māsa nāce!
Zīda puški, zelt' ieloki,
Sniedzes austas villainītes.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

26563.

Saņemiet to māsiņu,
Tā māsiņa no tālienes,
Tai rociņas nosalušas,
Sasvīduši kumeliņi.
317 [Lindē (Birzgales pag. Rg)].

1. Tekat, brāļi, sajemat,
No tālienes tā māsiņa,
Nosvīduši kumeliņi,
Norasojšas villainītes.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

26564.

Sarībēja leišu zirgi
Saskan krievu iemauktiņi:
Nu nāk sērst tā māsiņa,
Ko aizveda Krievmalē.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

26565.

Šī devīta vasariņa,
Pirmo reizi sērsti nāku,
Pirmo reizi sērsti nāku,
Māršu godu raudzīties,
Kuŗa mārša krēslu cēla,
Kuŗa ņēma vilnānīti.
Vecā mārša krēslu cēla,
Jaunā ņēma vilnānīti;
Tādēļ ņēma vilnānīti,
Kukulīša gaidīdama.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

26566.

Simtām jūdžu zeme rīb,
Kas tur brauca, kas nebrauca?
Tā māsiņa sērsti brauca,
Ko aizveda Leišmalē.
40-1 (Bigauņciemā).

26567.

Sudrabota zīle brēca
Vārtu staba galiņā.
Eita, brāļi, skataities,
Vai nevaid mūs' māsiņa,
Vai nevaid mūs' māsiņa
No tautām atnākuse.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

26568.

Sudrabota zīle dzied
Vārtu staba galiņē.
Nu nāks sērsti tā māsiņa,
Ko tautietis zagšus zaga.
222 [Garlenē (Vandzenes pag. Tl)].

1. Tāļu tāļu suņi rēja,
Tāļu zviedza kumeliņi;
Nu nāk sērst tā māsiņa,
Ko tautietis zagšus zaga.
225 [No Kaltenes līdz Kolkasragam gar jūrmalu (Tl, Vp)].

26569.

Tāļu brāļi māsu deva,
Lielas slavas gribēdami;
Nula vēl sērstu nāca
Par deviņas vasariņas.
Kur atstāja rudzus miežus,
Tur birztiņa līstavā;
Kuŗ' atstāja šūpolie,
Tam atvesta līgaviņa.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

- 437 -

26570.

Uz kalniņa zirņus sēju,
Lejiņā notecēja;
Viena saucu brāļa bērna,
Visi tek vārtu vērt.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

26571.

Vai māsiņa, kājām nāci,
Vai tautiņas pavadīja?
- Kājām nācu, bāleliņi,
Neturat ienaidiņu:
Dieverīši sajūguši
Kumeliņus ecēšās.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

26572.

Celiet krēslu, celiet krēslu,
Viešņa nāk, viešņa nāk!
- Nesēdēšu, nesēdēšu,
Ar māmiņu parunāšu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

★

48600.

Vai Dieviņ, vai Dieviņ,
Mān mīlīgi brāļu bērni:
Cits ceļ krēslu, cits dod roku,
Kā, vesela tēva māsa?
146 [Jaungulbenes Md].

48601.

Aiz žālobu navarēja
Bruoļa sātas puortecēt:
Dzīd muoseņa, saņ bitīte,
Zvīdz staļā kumeliņš.
182 [Kaunatas Rz].

48602.

Atver vuortus, aizver vuortus
Mani māmjaņa gaideidama;
Akmiņuota tautu zjamja,
Kyutri tautu kumeļaņi.
170 [Kapiņu D].

48603.

Brāļos gāju alu dzērt,
Vīru ķurzi līdzi ņēmu.
Kā tie mani brāļi sauca,
Vai par vīru, vai par ķurzi.
248 [Mālpils Rg].

48604.

Div upits satikas,
Vien otr laistjas;
Div māsins satikas,
Vien otr žēljas.
518 [Zlēku Vp].

48605.

Dievs nedod tādu sētu,
Kāda sēta brālīšos;
Ne mietiņi, ne žodziņi, -
Neatradu ieiedama,
Kur piesiešu kumeliņu.
141 [Ivandes Kld].

48606.

Droši gāju pie māršiņas,
Droši māršu bildināju;
Zinājos dzīvodama,
Ļauna vārda nedevusi.
48 [Bērzaunes Md].

48607.

Es atradu sav's bāliņus
Pa vecam dzīvojot:
Alva kan(n)as nesamās,
Sudrabiņa - dzeŗamās.
241 [Lubānas Md].

48608.

Es pazinu brāļa sētu,
Ir saulītes apspīdēta;
Balti rati, bēri zirgi,
Raibaliņas vien gotiņas.
605 [Skolas].

48609.

Es savas māsiņas
Sen neredzēju,
Nu mēs abas divas
Satikāmies.
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

48610.

Es tautieti brāļos vedu,
Kā sunīti medībā;
Es bāliņa aizgaldē,
Tautiets brāļa pasolē.
241 [Lubānas Md].

48611.

Gaŗām gāju linu druvu,
Man pielipa linu zied(i);
Gaŗām gāju brāļa sētu,
Man pielipa brāļa bērn(i).
198 [Krustpils D].

- 438 -

48612.

Jau tie muna muomuliņa
Gaida maņi šūvokor:
I mauriņu nūmynusja,
Pi vuortiņu stuovādama.
250 [Maltas (Rozentovas) Rz].

48613.

Klausat, bārni, vuornas krāc,
Mušan kaidi gosti brauc:
Atbrauc myusu bruoļu muosa
Par deviņas vasariņas;
Ar deveiņim kumeliņim,
četrim voska skrituleišim.
73 [Ciblas (Eversmuižas) Ldz].

48614.

Kur, māsiņa, tu atnāci
Tik neskaista bāliņos?
Kur tu liki to rotiņu,
Kuŗ' tev deve māmuliņa?

48615.

Labvakare, man' māsiņa,
Ko sēdēji raudādama?
Vai tautiņas tevi rāja
Par kumeļa jājumiņu?
Ja tautiņas tevi rāja,
Rāsim mēse tautu dēlu.
129 [Gudenieku Azp].

48616.

Labvakar, tēvs māmiņa,
Laba dzīve meitiņai:
Diezgan rudzu, diezgan miežu,
Saldais alus pagrabā.
546 [Kuldīga Kld apr.], 605 [Skolas].

48617.

Līžu brāļa ustubā
Līdz pašam dibinam;
Tur stāvēja zelta krēslis,
Tur izliku vilnainīti.
605 [Skolas].

48618.

Loka priede, lok' ozolis,
Tur bij viegla šūpošana;
Pie brālīša, pie māsiņas,
Tur bij laba sērst iešana.
74 [Cīravas Azp].

48619.

Man brālītis neiedeva
Viena melna gabaliņ(a);
Nu atvēru brāļa durvis
Kā melnā vabulīte.
48 [Bērzaunes Md].

48620.

Māsiņ, mana vārgulīte,
Kā ciemot tu nenāci?
Kad tu biji pavārgusi,
Mēs tev' mīļi saņēmām.
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

48621.

Mīļi mani bāleliņ(i),
Mīļi mani gaidī(ju)ši:
Ziediem namu kaisījuš(i),
Istabiņu izpuškojši.
200 [Kuldīgas Kld].

48622.

Mīļi manim sērst atnākti
Dzimtenē, augtuvē,
Bij man vārtu vērējiņi,
Bij man krēslu cēlējiņi:
Dižais brālis vārtus vēra,
Mazais jūdza kumeliņ'.
94 [Dunikas Lp].

48623.

No tālienes es pazinu
Nākot savu īsto māsu:
Sārti vaigi, zilas acis,
Dzelteniem matiņiem.
224 [Lielvārdes Rg].

48624.

No vārtiem es pazinu,
Kuŗa brāļa sēta bij:
Vārtos auga ozoliņis
Sudrabiņa lapiņām;
Sudrabiņa lapiņām,
Dimantiņa zīlītēm.
40 [Basu (Bases) Azp].

48625.

Nūskumuse durvis vēru,
Pavāruse pasasmēju;
Radzu sovu muomuliņu,
Sēd galdiņa galiņā;
Sēd galdiņa galiņā,
Sov' bērniņu gaidīdama.
494 [Viļānu Rz].

- 439 -

48626.

Par deviņas vasariņas,
Tad es braucu ciemoties;
Vecais brālis vārtus vēra,
Jaunais jūdza kumeliņu;
Mana vecā māmuliņa
Krēslu cēla raudādama.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

48627.

Pieņem mani, māmuliņa,
Jele vietas stūrītī;
Daudz tev bija to dieniņu,
Kad tu mani neredzēj'.
351 [Rozēnu Vlm].

48628.

Vai, māsiņa, kājām nāci,
Vai tautietis pavadīja?
Ja tautietis nevadīja,
Nelaidīšu atpakaļe.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

48629.

Zināms bija man ciemiņš,
Zināms vārtu vērējiņš:
Pie brālīša man ciemiņš,
Brāļa bērni vārtus vēra.
143 [Jāsmuižas D].

48630.

Žēlumiņa nevarēju
Gar māmiņas sētu iet:
Dzied gailīši, rej sunīši,
Raud māmiņa kambarī,
Dzirnu milnu turēdama,
Kur meitiņa, malējiņa?
231 [Līgatnes (Paltmales) Rg].

★

e) Mielošana

26573.

Bitīt' deva saldu medu
Dzelten' vaska ritenī,
Ko dot ēsti māsiņai
Kad atnāca ciemoties.
54 [Limbažos (Limbažu pag. Vlm)].

26574.

Brāļi brāļi, māsa nāk,
Ko mēs māsu mielosim?
Irbe gule līdumāje,
Līdaciņa ezerāj.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

26575.

Brāļi brāļi, māsa nāk,
Ko mēs māsu mielosim?
Sūtām kaķi peļu riet,
Iesim paši vāverēs.
362 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Viesi nāk, viesi nāk,
Ar ko viesus mielosim?
Celsim kaķi laiviņā,
Lai iet zivju pazvejot.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

26576.

Brūvēju dui mucas
Saldalutiņa,
Atnāks māsiņa
Ar mazu bērnu.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

26577.

Drīzi drīzi, naski naski
Mielo mani, māmuliņa!
Man iejūdza tautu dēls
Kūtru, laisku kumeliņu.
370 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

26578.

Drīzi drīzi, naski naski
Mielo mani, māmuliņa!
Tautu dēla kumeliņš
Nedrīkst ilgi kavēties.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Steidz, māršiņa, mielot mani,
Jūdz, bāliņ, kumeliņu!
Sīva tautas māmulīte,
Nedrīkst ilgi kavēties.
216 [Ventspilī].

26579.

Kroga galds, Rīgas pils
Bez naudiņas nemieloja;
Sav' īsteni bāleliņi,
Tie mieloja bez naudiņas.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

26580.

Māršas manas cielaviņas,
Vai jūs mani gaidījāt?
Vai jūs manim izcepāt
Magonīšu plācenīti?
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

1. Vedekliņas, cielaviņas,
Vai jūs mani gaidījāt?
Vai jūs man izcepāt
Magoniņu pīrādziņu?
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

- 440 -

26581.

Māsa māsu pamieloja,
Namā cepti tupenīši;
Lai bij cepti tupenīši,
Māsas doti gana labi.
19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)].

26582.

Tik es gāju pie brālīša
Saldu alu nodzerties;
Kad aliņa nedabūju,
Žēl man mana gājumiņa.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

★

48631.

Dar-dari, sviestiņ,
Meties kaudzē!
Atbrauks māsiņa
Ar mazu bērniņu.
40 [Basu (Bases) Azp].

48632.

Jāns nāc, Jāns nāc,
Ko mēs Jān mielsem?
Nokausem pore dzēr,
Upe zaļ līdaciņ.
445 [Ugāles Vp].

48633.

Kad es gāju tautiņās,
Es tos radus mīļi turu:
Kad ieraugu vīra radus,
Es ar pannu kaņipēs;
Kad ieraugu savus radus,
Es ar katlu namiņā.
306 [Patkules Md].

48634.

Kādu viesu māte gaida,
Saldu dara alutiņu?
Savu bērniņu gaida
No tautiņām atejam.
241 [Lubānas Md].

48635.

Švāgars sola kazu kaut,
Vai šķiet mani te gulēt?
Švāger, lopu nemaitā,
Es še nakti negulēšu.
39 [Bārtas Lp].

48636.

Znotiņš gāja kazu kaute,
Redzēj' mani sērst nākame;
Znotiņ, lopu nemaitāi,
Man maizīte kabatēje.
40 [Basu (Bases) Azp].

48637.

Vaļa man maltu ietu,
Vaļa iet druviņā;
Tās vaļiņas vien nebija,
Mielot savu bāleliņu.
358 [Rugāju Abr].

48638.

Vecākā ietaliņa,
Mielo manus bāleliņus;
Kad mēs abas mielosim,
Kas ies mūsu druviņā?
358 [Rugāju Abr].

48639.

Žigli žigli, nāški nāški,
Mielo meni māmuļiņa!
Tu jau peti gan zināji
Svešu ļaužu kumeliņč.
179 [Katriņas C].

★

f) Mārša uzņem nelaipni

26583.

Brāļa sieva dusmas tura,
Redzēj' mani atnākam.
Turi dusmas, vai neturi,
Nākš' pie sava bāleliņa!
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

26584.

Brāļi mani gan mīlēja,
Brāļu bērni nemīlēja,
Brāļu bērni nemīlēja
Aiz māršiņu bargumiņa.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

26585.

Brāļi saka: māsa nāk!
Mārša saka: lielvēdere!
Klaipu ēda ēdumā,
Mucu dzēra dzērumā.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

26586.

Brāļi saka: māsa nāk!
Māršas saka: naidiniece!
Brāļi saka: ceļat krēslu!
Mārš' ar kāju pabīdīja.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

- 441 -

26587.

Bāliņš saka: māsa nāk,
Ceļam krēslu istabā!
Mārša saka stāvēdama:
Ko viņai te vajaga?
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

26588.

Brālīts saka: Nāc, māsiņ!
Mārša saka, lai nenāk,
Mārša saka, lai nenāk,
Lai nevaid jāmielo.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

26589.

Es aizgāju brāļos sērst,
Mārša mani nemieloja.
Pa pa, mārša, pupupēd',
Teikš' savam bāliņam!
216 [Ventspilī].

26590.

Es gan redzu, es gan redzu,
Navaid brāļa sētiņāi:
Mārša manu kumeliņu
Ar iemauktim ēdināja.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

1. Padžu padžu, pupu pākste,
Es pateikšu brālītim,
Kam tu manu kumeliņu
Iemauktiem ēdināji!
184 [Dūrē (Vārmes pag. Kld)].

26591.

Es nebiju pie bāliņa
Aizpērno bijumiņu,
Jau ir tad vedekliņa
Piekususi mielodama.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

1. Reši gāju iz brāliņu,
Reši durvis virināju;
Piekususe vedekliņa,
Mani reši mielodama.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

26592.

Jau negāju, vēl neiešu
Uz māršiņu ciemoties:
Kam tā manas vilnānītes
Dūmos kāra vadzītie.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

1. Nebij' gājsi, ar neietu
Bāliņos ciemoties:
Mārša manas vilnātnītes
Dūmos kāra vadzītī.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

26593.

Mārša man krēslu cēla:
"Atsēdies, ciema sieva!"
Te piedzimu, te pieaugu,
Nu māršīnas ciema sieva.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

26594.

Mārša mane krēslu cēla,
Cerēj' mani sērst nākam.
Necel, mārša, nesēdēšu,
Ne pie tevis sērst es nācu!
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

26595.

Mārša manu villainīti
Dūmos kāra vadzītē.
Vai nav vietas klētiņā
Tēraudiņa vadzītē?
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

26596.

Māršiņ' manas villainītes
Namā kāra vadzītī.
Nu nu, mārša, pupu soma,
Es pateikšu bāliņam,
Bāliņš tavus gaŗus matus
Apkārt roku vicinās.
225 [No Kaltenes līdz Kolkasragam gar jūrmalu (Tl, Vp)], 232 [Talsos (Tl)].

26597.

Manis dēļ, tu māršiņa,
Necel krēslu, neklāj galdu:
Es ar savu bāleliņu
Stāvēdama parunāšu.
224 [Kabilē (Kld)], 226 [Kandavā (Tl)].

1. Necel krēslu, bargā mārša,
Nejūdz manu kumeliņu:
Gan es stāvu pastāvēšu,
Ar māmiņu runādama.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Brālīts mani sērst aicina,
Mārša, čuža, negribēja.
Es aizgāju pie brālīša,
Mārša, čuža, krēslu cēla.
Necel krēslu, tu māršiņa!
Nesēdēšu, nesēdēšu,
Es ar savu bāleliņu
Stāvēdama parunāšu.
1611 [Basos (Basu pag. Azp)].

26598.

Pie brālīša sērst āzgāju,
Mārša, šņorka, nerunāja.
Runā, šņorka, nerunāji,
Runās manis bāleniņis!
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

- 442 -

26599.

Pie bāliņa sērsti gāju,
Mārša, pūce, nemieloja.
Vai tu, pūce, arti gāji?
Ara mans bāleliņš.
106 [Viesienā (Viesienas pag. Md)].

26600.

Pie brālīša sērsti gāju,
Maizi bāzu kabatā;
Par māršiņu nebēdāju,
Lai godēja, negodēja.
224 [Kabilē (Kld)].

26601.

Pie brālīša sērsties gāju,
Maizi bāzu kabatā:
Zinu skopu brāļa sievu,
Launadziņa nedodam.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

26602.

Pie bāliņa sērstu gāju,
Ru(t)ku sišu padusē;
Brāļa sieva nemieloja,
Sāku ru(t)ku timerēt.
87 [Liepas muižā (Liepas pag. C)].

1. Pie bālīna sērstu gāju,
Auna galva padusē;
Ja bālīns nemielos,
Krimtīš' savu auna galvu.
60 [Salacā (Salacas pag. Vlm)], 61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)], 65 [Valtenbergā (Mazsalacas pag. Vlm)], 375 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

26603.

Saka brāļi vadīdami:
Kad, māsiņa, vēl atiesi?
Atsacīja vedekliņa:
Ka actiņas neredzētu!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

26604.

Šitā bija pirmā reize,
Lai palika pēdējā,
Lai aizauga šis celītis
Ar zaļo āboliņu!
Brāļi vada dziedādami,
Mārš' ar mani nerunā.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

26605.

Sīneņu munu zaļū,
Tu palyki nasakosts;
Muoseņu munu mīlū,
Tu nūguoji namīluota.
4271 [Rēzeknes apr.].

26606.

Uz brāļiemi sērstu gāju
Ar pelēku vilnānīti,
Zinu brāļa līgaviņu
Sola virsu mētājam.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

26607.

Cauri guoju bruoļa sātu,
Cauri bruoļa pogolmeņ':
Aizītum, bruol'el'eņ,
Buorga tova ļaudoveņ'!
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

26608.

Cūka cūka, ne māršiņa,
Bāliņ, tava līgaviņa:
Kā cūciņa rekšināja,
Savus viesus mielodama.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

26609.

Cūka cūka, ne māršiņa,
Bāliņ, tava līgaviņa:
Cik aizgāju ciemoties,
Kā cūciņa rekšenāja.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

26610.

Cūka cūka, ne vedekla,
Bāliņ, tava līgaviņa:
Man krēsliņu paceldama,
Kā cūciņa rekšķināja.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

26611.

Cūka cūka, ne vedekla,
Bāliņ, tava līgaviņa:
Ne tā prata krēslu celt(i),
Ne noņemt(i) villainīti.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)].

26612.

Cūka cūka, ne vedekla,
Brāliņ, tava līgaviņa:
Pie durvīm krēslu cēla,
Dūmos kāra villānīti.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

★

- 443 -

48640.

Brālīts mani sērst aicina,
Mārša čuža, negribēja;
Neklausīju māršu, čužu,
Ej' pie sava bāleliņa.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

48641.

Brālīts mani sērst aicina,
Māsa, čuža negribēja.
Brālīts mane krēslu cēla,
Es godīga - nesēdēju;
Es ar savu bāleliņu
Stāvu viene parunāju.
40 [Basu (Bases) Azp].

48642.

Bruoļi mani gaidējuši,
Soldu olu darējuši;
Marša manis nagaidējus',
Pluocenīšu nacapus'.
143 [Jāsmuižas D].

48643.

Bālīts saka: māsa nāk,
Mārša saka: lielvēdere.
Ko, māršī, es apēdu
Ar lielo vēderiņu?
90 [Drustu C].

48644.

Bruoļi soka: gaška atīt,
Māršis soka: lylvēdeŗa.
Kod, māršeņis, es izjēdu
Tovu kotlu kuopusteņu?
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

48645.

Dēlis mani sērst aicina,
Jaunav', cūka, negribēja;
Kad aigāju pie dēliņa,
Kā cūciņa parukstēja.
200 [Kuldīgas Kld].

48646.

Dūd, Dīviņ, syltu sauli,
Kai es īšu uz māršeņ(u);
Ka māršeņa napuorjims,
Saulītē pasildīšu.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

1. Dūd, Dīviņ, siltu sauli,
Iz buoliņi gostūs īšu;
Ka māršiņa napīņims,
Kot saulītē pasēdēšu.
605 [Skolas].

2. Paspīde spūdra saulīte,
Īšu uz sovim bruoļim;
Ka byus borgas bruoļu sīvas,
Kaut saulītē pasēdēšu.
314 [Pildas Ldz].

48647.

Es to daudzi nebēdāju,
Kad man radi necienīja;
Es dzīvošu, kā mācēšu,
Ar svešiem ļautiņiem.
234 [Limbažu Vlm].

48648.

Gana man šā nākuma
Baltajos bāliņos,
Māršas manu vilnainīti
Ņēma, kāra vadzītī.
358 [Rugāju Abr].

48649.

Manis dēļ, brāļa sieva,
Klāji galdu, vai neklāj';
Es ar savu māmulīti
Uz skaidienu pasrunāšu.
355 [Rucavas Lp].

48650.

Uz māmiņu sērsti gāju
Caur ābēles pazarēm,
Līdzi ņēmu kazas galvu,
Ja māsiņas nemielos;
( Ja māsiņas nemielos,)
Grauzīš' savu kazas galvu.
261 [Mēdzūlas Md].

48651.

Vedekliņas, cielaviņas,
Kā bēgat aizceplī?
Ni es gāju ēstu, dzertu,
Gāju brāļu paskatīties.
143 [Jāsmuižas D].

★

g) Dažādi apcerējumi

26613.

Ai Dieviņi, ai Dieviņi,
Kur man tālu bāleliņi!
Aiziedama sniegu bridu,
Atnākdama dāboliņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Tāļu mani bāleliņi
Par Laimiņas likumiņu;
Sniegu bridu aiziedama,
Āboliņu atiedama.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

- 444 -

26614.

Aiz kalniņa reti bērzi
Sudrabiņa lapiņām,
Tur aizveda mūs' māsiņu
Sudrabkaļva dēliņam.
Atiet māsa brāļos sērst,
Brāļi māsu nepazina,
Brāļi māsu nepazina
Iekš tā liela sudrabiņa.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

26615.

Bāleliņ bāleliņ,
Rāj tu savu līgaviņu!
Cik atnācu, tik atradu
Raudot savu māmuliņu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

26616.

Div' upītes satecēja,
Viena otru šļaukājās;
Div' māsiņas sagājās,
Viena otru žēlojās.
184 [Dūrē (Vārmes pag. Kld)].

1. Tek upīte pret upīti,
Viena otru laistījās;
Iet māsiņa pret māsiņu,
Viena otru žēlojās.
218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

26617.

Es aizgāju aiz krūmiņa,
Tūlīt mana ēna bija;
Es aizgāju pie māmiņas,
Tūlīt jauka valodiņa.
1821 [Allažās (Raņķu pag. Kld)].

26618.

Es aizgāju tautiņās
Ar pakulu lindruciņu;
Kad es nācu brāļos sērst,
Brāļi mani nepazina:
Līdz zemīti zīda svārki,
Pilnas krūtis sudrabiņa.
1571 [Virgā (Virgas pag. Lp)].

26619.

Es atnāču, māmuliņ,
Tevi vien apraudzīt,
Vai tā tautu melnacīte
Nemin tevi kājiņām.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

26620.

Es gribēju brāļos iet,
Vilka dēļ nedrīkstēju:
Vilciņš gula aiz kalniņa,
Asti vien kustināja.
190 [Kuldīā].

26621.

Es izjāju no tautām
Kā no dūņu ezeriņu;
Kad aizjāju bāliņos,
Kā saulīte atspīdēja.
299 [Mežotnē un Švitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)].

26622.

Es satumsu tumsiņā
Tautu lauka galiņā;
Paņēmos bites spārnus,
Ielaidos bāliņos.
239 [Vecaucē (Vecauces pag. Jg)].

26623.

Es šķitos lepna būt,
Neiet sērstu bāliņos;
Caur ošiem pasaskatu,
Bāliņš dara alutiņu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

26624.

Es, tautiņu žēlodams,
Atstāj' mazus bāleliņus;
Nu ir lieli saauguši,
Nu nedrīkstu sērstu iet.
71 [Drustos (Drustu pag. C)].

26625.

Gāju sērstu bāliņos
Pie jaunā, pie vecā;
Pie jaunā sērstu gāju,
Pie vecā padomiņa.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

26626.

Gana zemu saule tek,
Tik ar roku nekacēju;
Gana klātu man brālīši,
Tik es sērstu neaizgāju.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

26627.

Gaŗām gāju noras malu,
Man apbira noras ziedi;
Cauri gāju brāļa māju,
Man aplipa brāļa bērni.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

- 445 -

1. Gaŗām gāju linu druvu,
Aplīp man linu ziedi;
Gaŗām gāju brāļa sētu,
Aplīp man brāļa bērni.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

26628.

Grūt' man bija kalnā kāpt,
Lēt' lejā notecēt;
Grūt' man bija tautās iet,
Lēt' atnākt bāliņos.
3022 [Vecsaulē (Vecsaules pag. B)].

26629.

Grūti pūta sila priede,
Smalka lietus pielijusi;
Žēli rauda mūs' māsiņa,
No tautām atnākusi.
179 [Vecsieksātē (Sieksātes pag. Azp)].

26630.

Kādu zivju vēl vajaga,
Kad raudīte tīkliņā?
Kādu viesu vēl vajaga,
Kad māsiņa bāliņos?
317 [Lindē (Birzgales pag. Rg)].

1. Nebēdāju citu zivju,
Kad raudiņas laiviņā;
Nebēdāju citu radu,
Kad tik māsas, bāleliņi.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

26631.

Kājiņām notecēju,
Kājiņām attecēju;
Ni tautiņas zirga deva,
Ni bāliņi pavadīja.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

26632.

Kuojeņas munas mozuos
Moksoj' tautu kumel'eņu:
Nūt'ec'ēju, att'ec'ēju
Leidz ar tautu kumēl'eņu.
4261 [Ozolmuižas pag. Rz].

26633.

Kas manam arājam
Šovakar vietu taisa?
Še es pate pie māmiņas,
Pūrā mani paladziņi.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

26634.

Kupla liepa ceļmalā,
Otris kuplis ozoliņis;
Pie liepiņas nakti gulu,
Pie ozola launadziņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Pie svainīša nakti gulu,
Ne pie īsta bāleliņa:
Svainim mana īsta māsa,
Bāliņam tautu meita.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

26635.

Kur saulīte ziemu tek,
Tur vasaru mēnesnieks;
Kur māsiņa uzaugusi,
Tur iet sērstu bāliņos.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

26636.

Kur, upīte, tu tecēji?
Sāņiem tek Daugaviņa;
Kur, māsiņa, sērsti gāji?
Kaimiņos bāleliņi.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

1. Kur, biteit, zīdā īsi?
Nuotris vīn sātmalī;
Kur, muoseņ, cīmā īsi?
Sābrūs tovi buol'el'eņi.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

26637.

Labāk tālu, nekā tuvu
No saviem bāliņiem;
Labāk sērstu par gadiņu,
Ne div' reizes nedēļā.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

26638.

Labi mamma darījuse,
Tūlu mani iedevuse:
Tautas guļ launadziņu,
Es māmiņas aplūkot.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

26639.

Līdat, brāļi, līdumiņus,
Dzenājiet dzenuliņus,
Tad atnāks mūs' māsiņa,
Dzenolos vērdamās.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

26640.

Līgo saule launagā,
No launaga vakarā;
Tā līgoja brāļu māsa
No tautām bāliņos.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

- 446 -

26641.

Līka liepa, līks ozols,
Tur bij labi šūpoties;
Laba mārša, labs bāliņš,
Tur bij labi sērstu iet.
43 [Tīnūžos (Ikšķiles pag. Rg)], 1181 [Dūres pagastā (Vlk)], 120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)], 1311 [Apē (Vlk)].

1. Kupla liepa, zemi zari,
Tur man tika šūpoties;
Pie māsiņas, pie bāliņa,
Tur man tika sērsti iet.
223 [Iķenē (Vandzenes pag. Tl)].

26642.

Māmiņ, tavi meldu krēsli
Ar to manu mazgājumu,
Ne tu biji sēdējuse,
Ne vedeklas mazgājušas.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

26643.

Māsiņ, vienas māmuliņas,
Kā mēs bargi dzīvojam:
Ne tu nāci uz maniem,
Ne man' sērstu aicināji.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

26644.

Maltin malu sveši māti,
Kas mals mani māmuliņi?
Malšu savi māmuliņi,
Jele sērsta aiziedama.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

26645.

Man tā sēta tā nemīl
Kā tie sētas sētmalīši;
Man tie brāļi tā nemīl,
Kā mīlēja brāļa bērni.
66 [Aizkujā (pie Cesvaines Md)].

26646.

Ne runāt nerunāju
Ar brālīša līgaviņu:
Bij manam brālītim
Melns krekliņis mugurā.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

26647.

Paliek man šī dieniņa,
Druviņā i neieta:
To māsiņu vadīdama,
Redzu otru atejam.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

26648.

Pieņem mani, māmulīte,
Jele vietas maliņā!
Daudz tav bija to dieniņu,
Kad tu mani neredzēji.
190 [Kuldīā].

26649.

Piecas, sešas mēs māsiņas,
Viens pats mūsu bāleliņš;
Kā irbītes satekam
Pie tā viena bāleliņa.
151 [Lieljumpravā (Jumpravas pag. Rg)], 28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē], 36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)], 43 [Tīnūžos (Ikšķiles pag. Rg)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)],
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

26650.

Puriņāji, vēriņāji
Laižu savu kumeliņu,
Lai auziņas netērēja
Mazajami brālīšam.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

26651.

Reti gāju, ilgi sērsu
Pie tāļaja bāleliņa:
Sēj auziņas aizejot,
Birst lapiņas pārnākot.
376 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

26652.

Reti gāju, ilgi sērsu
Pie tāļēja bāleliņa:
Sniegu bridu aiziedama,
Baltābolu pāriedama.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

26653.

Reti gāju, ilgi sērsu
Tālajos bāliņos:
Paliek bērzi pumpuros,
Pārnāk' - lapas nobirušas.
353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

26654.

Zaļi mauri saauguši
Bruol'el'eņu c'el'eņā;
Ni es guoju da bruoļīm,
Ni bruol'eņi da manim.
422 [Līvānu pag. D].

26655.

Saulītē skatījos,
Vai tā augstu ritināja:
Ja tā augstu ritināja,
Vēl sērsīšu bāliņos.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

- 447 -

1. Ieš' saulīti apraudzīt,
Vai tā augstu ritināja:
Ja tā augstu ritināja,
Vēl sērsīšu bāliņos;
Ja tā zemu ritināja, -
Jūdz, tautieti, kumeliņu!
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

26656.

Žēlumāi nevarēju
Gar māmiņas sētu iet:
Mauj gosniņas nedzērušas,
Maļ māmiņa raudādama.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

1. Žēlumīna nevarēju
Gar māmīnas sētu iet:
Dzied gailīši ābelē,
Raud māmīna maltuvē.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

2. Žēlumiņu nevarēju
Gar māmiņas sētu iet:
Maļ māmiņa kambarī,
Mauj gosniņas laidarā,
Mauj gosniņas laidarā
Vakarēju ēdumiņu,
Vakarēju ēdumiņu,
Vakarēju dzērumiņu.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

26657.

Vakar gāju bāliņos,
Lielajos, mazajos;
Lielajos nakti guļu,
Mazajos launadziņu.
24 [Lēdurgas draudzē].

26658.

Stāvu vien pastāvēju,
Ar māmiņu parunāju:
Tautu dēla kumeliņš
Nedrīkst ilgi kavēties.
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

1. Tālu mani māte deva,
Vēl jo tālu pate gāju;
Vēl jo tālu pate gaju,
Par deviņi novadiņi.
Devītāi gadiņāi
Pie māmiņas sērsta gāju.
Viens brālītis vārtus vēra,
Otris ņēma kumeliņu,
Trešajais bāleniņš
Tek ar auzu oderīti.
Viena mārša duris vēra,
Otra ņēma villainīti,
Trešā cēla zīļu krēslu:
"Apsēdies, brāļu māsa!"
Necel krēslu, nesēdēšu,
Neņem manu villainīšu!
Es ar savu māmulīti
Stāvēdama parunāšu:
Es nevaru kavēties,
Man tautiešu kumelinis.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

26659.

Tālu mani māte deva,
Aiz deviņi ezeriņi;
Ziemu vien sērst atbraucu,
Ne vasaru saulītē.
226 [Kandavā (Tl)].

26660.

Tālu tālu man zemīte
No Dieviņa iemērīta,
Ne brālīši mani zina,
Ne es zinu bālenīšus.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

26661.

Tikām sērstu bāliņos,
Kamēr dzīvi tēvs māmiņa;
Kad nomira tēvs māmiņa,
Lai krīt egle celiņā.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

1. Tikām gāju brāļos sērst,
Iekām dzīva māmuļiņa;
Kad nomira māmuļiņa,
Lai aizauga eglītēm.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

26662.

Vai vakar tā dieniņa,
Kad es gāju tautiņās?
Es atstāju atvasītes,
Nu bāliņi baļķus cērt.
4 [Aijažos].

26663.

Vakariņu nosēdēju,
Ar māmiņu runādama,
Ir tad vēl neizteicu
Visu tautu bargu vārdu.
1311 [Apē (Vlk)].

★

- 448 -

48652.

Asariņas, pyupaliņas,
Pošas byra naraudūt,
Māmiņai vaicojūt,
Voi ir loba sveša muote.
Stundem loba, dīnom loba,
Na vysam myužeņam.
389 [Silajāņu Rz].

1. Pošas byra asareņis,
Man pošai naraudūt;
Mameņai vaicojūt,
Vai bej loba tautu dzeive.
466 [Vārkavas D].

48653.

Osoruota vylnuoneitja
Vakareju rauduojum(u).
Navaicoj, muomuļeņ,
Nador man žālobeņ'!
Dīnom labi šaltem labi,
Na vysami mūdeņam.
326 [Preiļu D].

48654.

Māmeņai vaicojūt:
Voi ir loba sveša muotja.
Voi nazin tu, māmeņ,
Svešys muotis lobumeņa?
Dīnom loba, stundom loba,
Na vysami myužeņam.
143 [Jāsmuižas D].

48655.

Es māsaji pavaicāju,
Vai ir laba dēlu māte?
Stundei laba, dienai laba,
Ne visam mūdiņam.
604 [Dažādi iesūtītāji].

48656.

Māmiņa pavaicuoja:
Velik loba sveša muote?
Vai, māmiņi, nazynuoji
Svešas muotes lobumiņa?
Plēš aiz motu guldamuos,
Sper ar kuoju caldamuos.
326 [Preiļu D].

48657.

Pavaicāja man māmiņa,
Kāda dzīve tautiņās.
Kāds manīm labumiņš, -
Nelaiž meitu pulciņā?
466 [Vārkavas D].

48658.

Celeņu, munu celeņu,
Zaļim maurim aizaugušu;
Navar tikt uz māmeņu,
Uz cytom muosiņom.
579 [Viļāni Rz apr.].

48659.

Celiņi mani mīļoj,
Ceļa molas namīļoj;
Bruolīši mani mīļoj,
Bruoļa bārni namīļoj.
174 [Kārsavas Ldz].

1. Celeņi man meily,
Ceļa molas nameiļas;
Muosa manim meiļa,
Muosas bārni nameily.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

48660.

Da pus uoriņu daguoju
Ar mamiņu runuodama,
Tuo vēl es naizstuostēju
Vysu sovu žālobeņu;
Vysu sovu žālobeņu,
Kaida tautu dzeivošona.
414 [Stirnienes Rz].

48661.

Es vairs sērsti te nenākšu,
Te vairs ceļa naturēšu.
126 [Grobiņas Lp].

48662.

Koleit tāvys, muomuleņa,
Toleidz cīmys bruoleņūs;
Myra tāvs, muomuleņa,
Nava cīmys bruoleņim.
143 [Jāsmuižas D].

48663.

Muoseiciņ, skālacīt,
Nasok' vysa māmiņai.
Kū redzēsi, kū dzierdēsi,
Miņ zam sovom kuojiņom.
73 [Ciblas (Eversmuižas) Ldz].

48664.

Nu es vairs sērst neiešu
Pie saviem brālīšiem,
Lai apauga tie celiņi
Zaļu mauru, baltu ābolu.
39 [Bārtas Lp].

48665.

Raudi, raudi, tu muosiņ,
Vēļ tu vysa nazynuoji!
Kab tu vysu zynuojuse,
Vēļ na tai (tu) rauduotu.
174 [Kārsavas Ldz].

- 449 -

48666.

Tu, muoseņ, nazynuoji,
Kaida tautu dzeivuošona:
Stīpja, stīpja garumā,
Suoka dzeit rasnumā.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

★

h) Šķiŗas, atvadās

26664.

Divas stundas kājas āvu,
Trešo jūdzu kumeliņu,
Lai varētu otru nakti
Pie māmiņas pārgulēt.
287 [Bauskas pilsmuižā (Bauskas pag. B)].

26665.

Dzēruse dzērvīte
Upītes malā,
Palika spalviņa
Pludojot;
Dzēruse māsiņa
Pie brālīšiem,
Palika villaine
Galdiņa galā.
224 [Kabilē (Kld)].

26666.

Kad, māsiņa, tikāmies,
Kad atkal tiksimies?
Līcin līka tā vietiņa,
Kur mēs abas runājām.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

26667.

Kur, māsiņas, saiesim,
Kur saujiņas sadosim?
Pie bāliņa saiesim,
Pie saldana alutiņa.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

26668.

Kur, māsiņas, sagājām,
Kur sejiņas sanesām?
Pie labā bāleliņa
Gaŗa galda galiņā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

26669.

Laba māsiņ' i nākuse,
Vēl labāka nenākuse:
Prieks man bija saņemot,
Žēlabiņas pavadot.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Divējād' divējād'
Ar māsiņu ciemoties:
Prieks man bija sajemot,
Žēlabiņas palaižot.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

26670.

Nāc, māmiņa, parunāt,
Jūdz, brālīti, kumeliņu!
Es nevaru kavēties,
Man tautieša kumeliņš.
190 [Kuldīā].

26671.

Satikosi ar māsiņu,
Nevarēju izšķirties,
Jau zemīte līcin līka,
Kājas mirka asarās.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

26672.

Saulīt' mazu gabaliņu,
Es vēl teju brālīšos;
Vēl tautiņas iedevuši
Tādu kūtru kumeliņu.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

26673.

Sen saulīte nogājuse,
Es vēl sēršu brālīšos.
Nu bij tautu kumeļam
Miglu mesti pakaļā.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

26674.

Vai tā mana māmuliņa
Traku prātu palikusi,
Saka mani vadīdama:
Ej projām, ciema sieva!
1311 [Apē (Vlk)].

★

48667.

Ilgi es kājas aunu,
Līdz pašam vakaram,
Ka varētu otru nakti
Pie māmiņas pārgulēt.
263 [Mēmeles Jk].

- 450 -

1. Lēni lēni kājas avu,
Vakariņa gaidīdama,
Ka varētu kādu nakti
Pie māmiņas pārgulēt.
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

48668.

Nāc, māmīna, vadi mani
Līdz viņama kalnīnam,
Lai tu mani pamācīji,
Kā dzīvošu tautīnās.
Celies agri, staigā lēni,
Lai gul tava vīramāte.
39 [Bārtas Lp].

48669.

Nu ar Dievu, tēvs māmiņa,
Man jāiet svešumā:
Svešu ļaužu kumelītis
Nevar ilgi kavēties.
605 [Skolas].

48670.

Pagaid', manu kumeliņu,
Līdz es alu padzeršos;
Brāļam saldis alutiņis,
Māsai mīļas valodiņas.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

48671.

Saulīt' mazu gabaliņu,
Es vēl sērsu brālīšos;
Nu noskriešu tautiņām
Dārgas naudas kumeliņu.
183 [Kazdnagas Azp].

48672.

Tautas mani drīzināja,
Drīz sajūdza kumeliņus;
Es tik drīz nesteidzos
No mīļās māmuliņas.
605 [Skolas].

48673.

Vokars uorā, vuoverēt(?),
Kai tiksjam sētiņā?
Loba beja šei naksniņa
Pi māmiņas puorgulēt.
35 [Baltinavas Abr].

★

2. Brāļi un citi piederīgie apmeklē māsu tautās

26675.

Ai svainīti, dar' man labu,
Dēst' ozolu ceļmalā:
Uz māsiņu sērsti gāju,
Ceļa labi nezināju.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Es tev lūdzu, bāleliņ,
Dēst' ozulu celiņā:
Uz tevim sērsti gāju,
Ceļa labi nezināju.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

26676.

Aiz grožiem noturēju
Bāleliņa kumeliņu,
Lai gaŗām neaizbrauce,
Lai nedara žēlabiņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

26677.

Aiz ziemeļa auksta vēja
Ozoliņi nezaļoja;
Aiz tautieša bargumiņa
Nenāk mani bāleliņi.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Aiz asā rīta vēja
Vītoliņi nelapoja;
Aiz tautieša bargumiņa
Man nenāca bāleniņi.
82 [Kļavkalnē (Kļavkalns, Kosas pag. C)].

26678.

Apraugiet, bāleliņi,
Ir lielā līkumā;
Neraugiet gaŗa ceļa,
Netaupiet kumeliņu!
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Nebēdāju staiga purva,
Nežēloju kumeliņa,
Aplūkoju sav' māsiņu,
Kā dzīvoja tautiņās.
1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)].

26679.

Atjāj brālis vakarā
Ābolaiņu kumeliņu.
Nelaid, māsa, pieguļā,
Laid ābeļu dārziņā!
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

- 451 -

26680.

Atjāj mani div' bāliņi,
Aizjāj abi nemieloti,
Stāvu pate raudādama
Tautu galda galiņā.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

1. Visu dienu saraudāju
Tautu nama galiņā:
Reti nāca bāleliņi,
Projām gāja nemieloti.
353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

26681.

Atsēžos raudādama
Tautu nama galiņā:
Atjāj mani div' bāliņi,
Aizjāj abi nemieloti;
Nava tautu klētiņā
Vienas auzu sēneliņas.
300 [Kroņa Misas pagastā (Misas pag. B)].

26682.

Balta balta gaška nāk
Par lieliem tīrumiem;
Tā nāk mana māmuliņa,
Nes man siltu kukulīti.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

26683.

Brāļiem mīļa tā māsiņa
Rīgas ceļa maliņā:
Aizbraukdami, pārbraukdami,
Tur dusina kumeliņu.
303 [Svitnē (Svitenes pag. B)].

26684.

Brāļi mani iemetuši
Kā oliņu ūdenī,
Ne pie manis sērsties nāca,
Ne man sērsti aicināja.
60 [Salacā (Salacas pag. Vlm)].

26685.

Brāļi mani, koksirdīši,
Nenāk mani apraudzīt,
Iedevuši tautiņām
Kā putniņu vārdzināt.
206 [Kuldīgas apriņķī].

26686.

Brāļi mani tāļu deva
Par deviņi novadiņi;
Devītajā gadiņā,
Tad tik nāca apraudzīt.
Nedomā, bāleniņi,
Ka es esmu novārgusi!
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

26687.

Bāliņ, putu gabaliņ,
Kur gulēji šo naksniņu?
- Pie māsiņas rauduvītes
Mazajā ciemiņā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Bāliņ, zelta droztaliņ,
Kur gulēji šo naksniņu?
- Es gulēju pie māsiņas
Āboliņa cisiņās.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

26688.

Brauc, brālīti, tu pie manis,
Es pie tevis nevarēju:
Tev priekšā ledus kalni,
Man nav kalta kumeliņa.
237 [Jaunaucē (Jaunauces pag. Jg)].

26689.

Dedz, skaliņi nomalīti,
Kad es tevi dedzināju;
Nāc, bāliņi nozarīti,
Kad es tevi aicināju!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

26690.

Div' vistiņas nobaroju
Baltābola kalniņā;
Vienu cepu, otru vāru,
Bāleliņu gaidīdama.
188 [(?)].

26691.

Īt as īšu iz muoseņu,
Kuodēļ as naīšu?
Muosai auga div' dīveri,
Na tī auga manis dēļ.
409 [Līksnas pag. D].

26692.

Iet es iešu uz māsiņu,
Saņems māsa, nesaņems:
Saņems mani māsas bērni,
Mātesmāsu dēvēdami.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

26693.

Es nekaišu nevienam,
Nekaiš mans kumeliņš:
Pie māsiņas nakti guļu,
Dusin' savu kumeliņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

- 452 -

26694.

Gāj' māsiņas i lūkot,
Ko darīja tautiņās.
Aizpērnās bikses lāpa,
Aizkrāsnē sēdēdama.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

26695.

Gaisma nāca par āriņu,
Kā bitīte līgodama;
Kaut, Dieviņ, tā redzētu
Sav' māmiņu atejam!
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

1. Gaisum' nāca, gaisum' nāca
Par āriņu līgodama.
Kad redzētu tā nākam
Brāliņam līgaviņu!
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

26696.

Gan dziedātu no rītiņa,
Galva sāp, nevarēju;
Gan mielotu bāleliņu,
Aiz tautām nedrīkstēju.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

26697.

Gan es ietu uz māsiņu,
Gan māsiņu aicinātu,
Kam ļautiņi nerunātu:
Būs dieveŗa līgaviņa.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

26698.

Gulēt tautas aizgājušas,
Gulēt tautu māmuliņa,
Nu man vaļas klēti slēgt,
Mielot savus bāleliņus.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)], 331 [Augškurzemē (Il)].

1. Grib' mielot bāleniņus,
Aiz tautāmi nedrīkstēju.
Kad gulēti tautas ies,
Gulēt tautu māmuļiņa,
Tad būs laiks klēti slēgt,
Mielot savus bāleniņus.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

26699.

Ik sestdienas vakariņa
Gaidu savu brāleliņu,
Šūniem cepu kviešu maizi,
Mediem daru alutiņu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

26700.

Jājiet jāšus, bāleliņi,
Ko kājām sierējiet?
Lieli tautu tīrumiņi,
Kad kājām pāriesiet?
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

26701.

Jājiet jāšus, bāleliņi,
Ko kājām staigājiet?
Vai tautām auzu trūka,
Vai smalkā āboliņa?
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

26702.

Kā, bāliņi, jātin jāji,
Ka naksniņas negulēji?
Aizjādams, atjādams
Mani gauži raudināji.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

26703.

Ka nu munu bruoleliņu
Da sun'eits attacātu!
Kad nebeutu volūdiņis,
Ka maiz'eitis pamastum!
422 [Līvānu pag. D].

26704.

Kādu naidu, brāleliņi,
Jūs uz mani turējiet?
Gar mājām celiņš gāja,
Jūs iekšā nejājāt.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

26705.

Kālab sērst nenākat,
Mātes īsti bāleniņi?
Vai priedīte, vai eglīte
Jums celiņu aizkritusi?
190 [Kuldīā].

1. Vai māsiņa mīļa balta,
Ka pie manis sērst nenāci?
Vai priedīte, vai eglīte
Tev ceļā aizkrituse?
224 [Kabilē (Kld)].

2. Brāļu bērni, māsu bērni,
Kam jūs sērst nenākat?
Vai priedīte, vai eglīte
Jums celiņu aizkrituse?
Nekrīt priede, nekrīt egle,
Aizkrīt ļaužu valodiņas.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

- 453 -

26706.

Kur tu iesi, bāleliņ,
Baltas kājas audamies?
Ieš' māsiņas aplūkot,
Kā dzīvo tautiņās.
138 [Trikātā (Trikātas pag. Vlk)].

1. Kur tu iesi, man' māsiņa,
Baltas kājas audamās?
Iešu ļaužu apraudzīt,
Kā dzīvoja maliņā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

26707.

Liepu lapu ceļu kaisu,
Bāleliņa gaidīdama;
Vējš nopūta liepu lapas,
Bāleliņš neatnāca.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

1. Liepu lapu tiltu taisu,
Gaidu mātes atnākam;
Vējš nopūta liepu lapu,
Mana māte neatnāca.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

26708.

Leiši leiši mani brāļi,
Gaŗām manu sētu jāja!
Mūžam leiši paliekat,
Ja iekšā nenākat.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

26709.

Līču līču upe tek,
Zaru zaru Daugaviņa;
Aiz to līču, aiz to zaru
Nenāk mani bāleliņi.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

26710.

Māmiņ' mani ielaiduse
Kā oliņu ūdenī,
Ne tā vairs pati nāca,
Ne laiž manu bāleliņu.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

1. Iesviež mani māmulīte
Kā šautrīti ūdenī,
Ne iet pate apraudzīt,
Ne laiž manus brāleliņus.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

2. Māte mani audzināja
Kā rozīti dārziņā;
Nu ielaida tautiņās
Kā oliņu ūdenā.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

26711.

Māmiņ' mani iemetusi
Kā oliņu ūdenī,
Ne nāk manis apraudzīt,
Ne vārdiņa parunāt.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)], 170 [Lielnīkrācē (Nīkrāces pag. Azp)].

26712.

Memmīn' mani tāļu deva,
Nenāk mani apraudzīt;
Kura bija tā dienīna,
Kad es gauži neraudāju!
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

26713.

Māsiņ' mana mīļākaja
Mani mīļi gaidījusi:
Ziediem plānu kaisījusi,
Saldu alu darījusi.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

26714.

Māsiņ' mani aicināja
Dieva dienu sērsti nākt;
Visas man Dieva dienas,
Kad es tapšu, tad es iešu.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

26715.

Mūs' māmīna sērstu brauca
Uz tiem prūšu robežiem,
Seši zirgi vērzelēs,
Trīs pūrmaņi mugurā.
119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)].

26716.

Nāc, māsīna, nāc, māsīna!
Otra māsa aicināja.
Otra māsa viltiniece,
Viļ saviem dieveŗiem.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

26717.

Pie svainīš', pie māsiņ',
Tur ir lab' sērst iešan',
Pie svainīš', pie māsiņ'
Kā pie tēva, māmuliņ'.
133 [Palsmanē (Palsmaņa pag. Vlk)].

26718.

Pie svainīša sērsti gāju,
Ne pie īsta bāleliņa:
Pie svainīša māsa mana,
Pie bāliņa tautu meita.
359 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 454 -

26719.

Pirmo gadu, bāleliņi,
Pie man' sērst nenāciet:
Tautu dēla klētiņā
Nav ne auzu sēnaliņas.
294 [Grantelē (Iecavas pag. B)].

1. Nenākati, bāleliņi,
Man kaunīna nedariet:
Nav tautieša klētīnā
Šķirbā auzu sēnalīnas.
50 [Vecatē (Vecates pag. Vlm)].

26720.

Pirmo gadu, bāleliņi,
Uz man' sērsti nenāciet:
Pate ēst nedrīkstēju,
Ne vēl jūs pamielāt.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

26721.

Pirmo gadu, bāleliņi,
Uz man' sērst nenāciet:
Sēnalaina auzu maize,
Tā rokā man dodama.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

26722.

Pirmo gadu, bāleliņi,
Ciemoties nenākat:
Pirmo gadu man maizīte
Augstajā plauktiņā.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

26723.

Pulkā, brāļi, nejājat,
Man kauniņa nedarāt:
Nav tautieša klētīnā
Šķirbā auzu sēnalīn's.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

26724.

Raudātin saraudāju,
Pie māsiņas nogājuse:
Ni man svains pa prātam,
Ni māsai laba dzīve.
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

26725.

Runājat, bāleniņi,
Kumeļā sēdēdami:
Es nevaru galdu klāt,
Ne zemē kāpināt.
Kad varēšu, klāšu galdu,
Tad zemē kāpināšu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Runājat, bāleliņi,
Kumeļā sēdēdami:
Es nevaru galdu klāt,
Ne iekšā aicināt,
Paši mani iedevāt
Tai tukšāi vietiņā.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

26726.

Znotiņš tek kazu kaut,
Redzēj' mani atnākam.
Znotiņ, lopu netērē,
Man maizīte kabatā!
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

26727.

Sudrabiņa žogu pinu
Baltābola kalniņam,
Svētu rītu ielaidīšu
Jaunā brāļa kumeliņu;
Vecā brāļa nelaidīšu,
Kam tas mani kaitināja,
Kam tas mani apsolīja
Pirmo reizi tautiņās.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

26728.

Sunīts rēja smiedamies,
Pazīstami viesi nāca;
Kā nebūs pazīstami, -
Māsai īsti bāleliņi.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

26729.

Sunīts rēja tupēdams,
Pazīstama viešņa nāca:
Atnāk mana krustamāte
Ar siltiem pīrāgiem.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

26730.

Tā māsiņa griķus mala,
Tā gaidīja bāleliņu;
Ne es malu, ne gaidīju,
Tālu mani bāleliņi.
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)].

26731.

Tevis dēļ, straujupīte,
Nenāk mani bāleliņi,
Zina tevi celiņā
Dienu nakti līgojot.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

- 455 -

26732.

Tiltiņš rībēja,
Podziņas skanēja:
Jāj mans brālītis
Māsiņas raudzīt;
Viksēti zābaki,
Riņķoti kažoki,
Misiņa podziņas
Cepures galā.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

26733.

Tumsiņā gaismu gaidu,
Gaismā sauli uzlecam;
Pie māmiņas tautu gaidu,
Tautās gaidu bāleliņu.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

26734.

Tumsiņā gaismas gaidu,
Gaismā saules uzlecam;
Tautiņās nogājusi,
Gaidu savu bāleliņu.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

26735.

Upītē laipas liku,
Māmulītes gaidīdama;
Upe laipas aiznesusi,
Māmuliņa neatnāca.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

26736.

Uz znotiem sērstu braucu,
Aven' galva kulītē:
Ja tie manis nemieloja,
Graužu savu aven' galvu.
1331 [Sikšņu pagastā (Gaujienas pag. Vlk)].

26737.

Vai, upīte, tevis dēļ
Nenāk mana māmuliņa?
Pāri brist - dziļš ūdens,
Apkārt lieli līkumiņi.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

26738.

Vaļa mani malti iet,
Vaļa ieti druviņā,
Tās vaļiņas vien nebij
Mielot savu bāleliņu.
373 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

26739.

Viena pate man māsiņa,
Tuvu devu tautiņās;
Ik rītiņu, ik vakaru
Tek' māsiņu apraudzīt.
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

26740.

Celiņ' mani i celiņi
Zaļ' ābolu aizauguši;
Ne vairs nāca bargas māršas,
Ne laiž manu bāleliņu.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

★

48674.

Ai znotiņ, dar' man labu,
Dēj ozol' ceļmalā!
Uz meitiņu sārsnu [sārstu] gāju,
Ceļa labi nezināju.
127 [Grostonas Md].

48675.

Aizsmakusi dzeguzīte,
Nedzird vairs kūkojot;
Aizmirsusi man' māmiņa,
Neiet vairs lūkoties.
3 [Adulienas Md].

1. Aizsmokuse zagyuzīte,
Nadzierd vaira kyukojūt;
Aizmiersa mani māmiņa,
Naredz vaira atejūt.
35 [Baltinavas Abr].

48676.

Brāļi, sērstu neiedami,
Sakās ceļa nezinot;
Kā tad ceļu zinājāt,
Kad vietiņas lūkojāt?
358 [Rugāju Abr].

48677.

Bruoļi pi maņa naguoja,
Vuoju muosu duovuodami;
Aizejit, bruolileņi,
Koč celiņa pavaicuot.
414 [Stirnienes Rz].

48678.

Bruoleņi, munu bruoleņi,
čāstai cīmā nūbrauksit?
Ka byus loba dzeivuošana,
Godā reizi nūbrauksim;
Ka byus slykta dzeivuošana,
Dzagūzeiti syuteisim.
143 [Jāsmuižas D].

- 456 -

48679.

Jau es biju, vēl es iešu
Uz māsiņu ciemoties;
Māsai auga jauns dievers,
Ne tas auga manis dēļ.
281 [Neretas Jk].

48680.

Kā tu nāci, māmulīte,
Ka par nakti negulēji?
Atnākdama, aiziedama
Mani gauži rūdināji.
56 [Birzgales (Lindes) Rg].

48681.

Kūka tāvs dzelža muote,
Akmestiņi buoleliņi:
Mani tuoli atdavuši,
Nanuok vaira pazavārt.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

48682.

Kurs suneits attacāt(u)
Nu boltūs bruolileņ(u).
Ka runuot narunoj,
Da maizeitis īdūtum.
326 [Preiļu D].

48683.

Liepu lapu tiltu taisu,
Māmuliņas gaidīdama;
Neatbrauca māmuliņa,
Atbrauc brāļa līgaviņa.
90 [Drustu C].

48684.

Līpu lopu tiltu taisu,
Gaidu sovu buoleniņu;
Līpu lopu tilts sapuva,
Še nav munu buoleniņu.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

48685.

Māmiņ' mani iemetusi
Kā oliņu upītē;
Nenāk mani apmeklēt,
Nedz galviņu izsukāt.
9 [Aizputes (Aizputes-Pils) Azp].

48686.

Ne pie vārtiem nepiebraucu,
Tek māsiņa vārtus vērt.
Vienu roku vārtus vēra,
Otru slauka asariņs.
Vai Dieviņi, vai Dieviņi,
Nu ir bēdu diezgan daudz!
384 [Sēemūkšu C].

48687.

Pie māsiņas sērste gāju,
Atrod' māsu sierdēstai:
Sēd, matiņus izlaiduse,
Slauka žēlas asariņas.
Nāc ārāje, švāger' šelmi,
Kāda vaina māsiņai?
15 [Alūksnes Vlk].