SākumlapaIevadsSatursLapasMeklētSaites
Satura rādītājs |Skati visu grāmatu

b) Dēlu māte un meitu māte

1) Dēlu māte kā preciniece un kā vīramāte un viņas satiksme ar vedemām meitām un vedeklām

a. Laba, laipna satiksme

23133.

A Dieviņu, a Dieviņu,
Laba mana vīramāte:
Ieiedama palīdzēja,
Atstādama pamācīja.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

23134.

Ak tu Dievs, jaun' atradu
Tautu dēla māmuliņu;
Dziedādama maltu gāju
Kā ar otru ietaliņu.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

- 422 -

1. Es par to nebēdāju,
Ka man jauna vīramāte:
Tāpat dziedu maltuvē
Kā ar otru ietaļiņu.
1331 [Sikšņu pagastā (Gaujienas pag. Vlk)].

23135.

Ak tu Dievs, nu man labi,
Nu man divas māmuliņas;
Viena mani agri cēla,
Otra daiļu darināja.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

23136.

Apsēdies, atpūties,
Man' arāja māmuliņa!
Gan tu biji piekususi,
Man' arāju lolodama.
224 [Kabilē (Kld)].

1. Es pacēlu niedru krēslu:
Sēd', arāja māmulīte!
Gan tu biji pakususe,
Man' arāju lolodama.
360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23137.

Būsi laba, dēla māte,
Tad es būšu vēl labāka;
Būsi nikna, būsi barga,
Iesi viena raudādama.
1331 [Sikšņu pagastā (Gaujienas pag. Vlk)].

23138.

Dievs, nedodi man atrast
Bez māmiņas arājiņu:
Kur es iešu, kur tecēšu,
Kur prasīšu padomiņa?
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

23139.

Dēla māte bēdājās,
Ka es maza jauņuvīte.
Nebēdāji, dēla māte,
Gan es tevi aptecēšu,
Gan es tevi aptecēšu,
Tavu dēlu appuškošu.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

23140.

Dēlu māte mun's gaidīja,
Lai es viņas galvu glaužu.
Glaud' tu pate munu galvu,
Ja gribēji malējiņas!
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

23141.

Deve, deve sava māte,
Vairāk deve sveša māte:
Deve zirgu, dev' arāju,
Deve lielus tīrumiņus.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

23142.

Dod, Dieviņ, dzīv' atrast
Tautu dēla māmuliņu:
Būs ganiņu vadītāja,
Azaidiņa vārītāja.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

1. Dievs dod man dzīvojot
Vīramāti tautīnās,
Būs man ganu vadītāja,
Arājīnu mielotāja.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

23143.

Dod, Dieviņ, dzīv' atrast
Tautu dēla māmuliņu:
Ja nebūs darītāja,
Būs padoma devējiņa.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

1. Dod, Dieviņ, man atrast
Tautās dēla māmuliņu:
Ja nevaid strādnieciņa,
Būs padoma devējiņa;
Ieš' kūtī, druviņā,
Pavaicāšu padomiņ'.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

23144.

Dod, Dieviņi, man atrast
Tautās vecu māmuļīti:
Es neraustu uguntiņu,
No druviņas pārgājuse;
Kad es ietu rijā kulte,
Nevārītu azaidiņu;
Kad es ietu govis slaukte,
Neslaucītu istabiņu.
167 [Kazdangā (Kazdangas pag. Azp)].

23145.

Dod, Dieviņ, veselību
Rociņām, kājiņām
Aptecēt dēlu māti,
Kā ir savu māmaļiņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

23146.

Drīz es gāju, drīz tecēju,
Viegli durvis virināju,
Iztikdama, neriebdama
Bargai dēlu māmiņai.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 423 -

23147.

Ej pi Dīva, reita rosa,
Lai kuojiņis naapm'ērkst;
Dz'eivoj skaiški, sv'eša muot'e,
Lai es gauži nāraudavu.
422 [Līvānu pag. D].

23148.

Ekur skaisti ieva zied
Ar ābeli kalniņā;
Ekur labi mātes klausa,
Bāliņ, tava līgaviņa!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 112 [Cirstos (Cirstu pag. C)].

1. Ekur skaisti irbe tek
No kalniņa lejiņā;
Ekur skaisti mātes klausa
Pastarīša līgaviņa!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

23149.

Es apavu baltas kājas
Rakstītās kurpītēs,
Viegli viegli aiztecēju
Pie tautieša māmuliņas.
Labudien, dēla māte,
Vai gaidīji vieglas dienas?
Vai gaidīji vieglas dienas,
Vai akmeni mugurā?
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

23150.

Es, rozītes ravēdama,
Apravēju magonīti;
Es, māmiņu velēdama,
Apvelēju vīramāti.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

23151.

Es tai dēlu māmiņai
I kājiņas noautumu,
Kad tā mani agri celtu,
Kad darbiņu pasacītu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

23152.

Esi laba, vīramāte,
I es arī laba būšu;
Ja tu mani meitu sauksi,
Es tev' saukšu māmuliņu.
3791 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Sauc man' mīļi, vīramāte,
Es tev mīļi atsaukšos;
Ja tu mani maitu sauksi,
Tevi saukšu raganiņu.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

23153.

Gana agri es cēlos,
Nezināju, ko darīt,
Kamēr gāju istabā
Pie tās dēlu māmuliņas.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

23154.

Ko es došu, ko solīšu
Savai vīra māmiņai?
Simtiem došu mīļus vārdus,
Visu mūžu dzīvodama.
216 [Ventspilī].

23155.

Laba mana vīramāte,
Es būš' laba jauņuvīte;
Ne tā mani sētā rāja,
Ne ciemāi izvainoja.
1571 [Virgā (Virgas pag. Lp)].

1. Labi bija, jo labāki,
Kad puišam mātes nav:
Ne tā mani sētā rāja,
Ne ciemā niecināja.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

23156.

Lai citam, kā citam,
Laba mana vīramāte;
Pie galviņas piegājuse:
Celies, mana vedekliņa,
Celies, mana vedekliņa,
Mana dēla līgaviņa!
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

1. Nav dažami māte tāda,
Kāda mana vīramāte:
Pie galviņas piegājusi:
Celies, mana jaunavīte!
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

23157.

Mīļi mani māte sauca,
Jo mīļāki dēlu māte,
Rītā agri cēlusies:
Celies, mana malējiņa!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

23158.

Mīļi mani māte sauca,
Vēl mīļāki dēla māte:
Meitiņ, mana vedekliņa,
Mana dēla līgaviņa!
282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)], 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

- 424 -

23159.

Paldies saku Dieviņami,
Laba mana vīramāte;
Pie galviņas pienākusi:
Celies, mana vedekliņa,
Celies, mana vedekliņa,
Dzirnutiņas ritināt!
348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23160.

Paldies saku māmiņai,
I dzirdot, nedzirdot,
Kas dēliņu auklējusi
Pa manam prātiņam.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

23161.

Sēd' uz krēsla, dēlu māte,
Es apkārt aptecēšu:
Tu loloji, tu auklēji
Man' maizītes arājīnu.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

23162.

Sīvu teica, dzedru teica
Man' arāja māmulīti;
Kas bij sīva, kas bij dzedra,
Tā tikuse darbiņā.
216 [Ventspilī].

23163.

Sīvu teica, dzedru teica
Man' arāja māmuļīti;
Slinkam sīva, slinkam dzedra,
Tikušami gana laba.
190 [Kuldīā].

23164.

Tā klausīju svešas mātes,
Kā ir savas māmuliņas,
Viegli vēru nama durvis,
Mīļi sauču: māmuliņa!
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

1. Viegli vēru nama durvis,
Mīļi saucu: māmuliņ!
Pretī mīļi atsaucās:
Puķīt, dēla līgaviņ!
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

23165.

Tā mīlēšu vīramāti
Kā ir savu māmuliņu;
Tāpat grūti dzīvojuse
Kā ir mana māmuliņa.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

23166.

Tāda pate dēla māte
Kā ir mana māmulīte;
Tādi paši mīļi vārdi
Kā manai māmiņai.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

23167.

Tāda pate sveša māte
Kā i sava māmuļiņa,
Turi savu kāju vieglu,
Jauku savu valodiņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

23168.

Trīs gadiņus audzināju
Dārzā vienu rožu krūmu:
Ja būs laba vīramāte,
Tur es viņu sēdināšu.
Trīs gadiņus audzināju
Laukā vienu ērkšķu krūmu:
Ja būs slikta vīramāte,
Tur es viņu sēdināšu.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Trīs gadiņi audzināju
Dadžu krūmu sētmalā:
Ja būs barga vīramāte,
Tur es viņu sēdināšu.
135 [Smiltenē (Smiltenes pag. Vlk)].

23169.

Tur es kūru uguntiņu,
Kur bij vecas pagalītes;
Tur es gāju tautiņās,
Kur priekšā vīramāte:
Tiks man ganu vadītāja,
Arājiņu mielotāja.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

23170.

Tur es kūru uguntiņu,
Kur degušas pagalītes;
Tur es gāju tautiņās,
Kur ir dzīva dēlu māte:
Nebūs darba darītāja,
Būs padoma devējiņa.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

23171.

Uz maniem māte prasa,
Vai ir laba sveša māte:
Brīžiem laba, stundām laba,
Ne visam mūdiņam.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

- 425 -

23172.

Uzdzeŗ mani dēlu māte
Sudrabiņa biķeŗiem,
Uzdzeŗ manim gobu zemi,
Sav' dēliņu arājiņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

23173.

Vīramāte gaudojās:
Kad būt' laba jauņaviņa!
Ja būs' laba, vīramāte,
Es būs' laba jauņaviņa.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

1. Vīramāte bēdājās,
Kāda būs vedekliņa.
Kāda būsi tu, mamiņa,
Tāda būs vedekliņa.
Ja tu mani meitu sauksi,
Tad es tevi māmuliņu;
Ja tu mani kuņu sauksi,
Tad tev' vecu raganiņu.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

23174.

Visi saka, visi saka,
Barga vīra māmuliņa;
Es būš' ieti un dzīvot
Kā ar savu māmuliņu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23175.

Cieši jožu cela jostu,
Pieder cieši valkājot;
Mīļi saucu svešas mātes,
Pieder mīļi pasaucot.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Cieši jožu zīļu jostu,
Pieder cieši valkājot;
Mīļi klausu svešas mātes,
Pieder mīļi dzīvojot.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

★

46561.

Es savai vedeklai
Pirkšu kannu, pirkšu krēslu;
Uz krēsliņa atsēdināšu,
No kanniņas padzirdīšu.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

46562.

Es tai dālu māmiņai
Kuojiņas i nūautu,
Ka dēliņu izaudzātu
Pa munami pruotiņam.
182 [Kaunatas Rz].

46563.

Es tai savai veiramuotei
Boltu kluoju paladziņu,
Lai par manim tei runuoja
Boltas vīn volūd(iņ)as.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

46564.

Es tev sak', man' meitiņ,
Staigā lēni tautiņās,
Lai netrauc dēl' māt,
No mīkstiem spilveniem.
563 [Sabile Tl apr.].

46565.

Gan zināju, kā vajaga
Godāt dēlu māmuliņu:
Ātri iet, mīļi saukt,
Viegli durvis virināt.
198 [Krustpils D].

46566.

Jaun' izgāju tautiņās,
Jaun' atradu vīramāti;
Man ar savu vīramāti
Kā ar otru ietaļiņu.
484 [Vestienas Md].

46567.

Ka man dālu muomuļeņ(u)
Dzeivu viast [rast?] tauteņuos;
Byut' da gunis kyurējeņa,
Podūmeņa devējiņa.
326 [Preiļu D].

46568.

Kab man byutu vyss myužiņš
Kai pyrmais vakariņš!
Cerej mani tautu dāls,
Cerej tautu muomuliņa.
605 [Skolas].

46569.

Ko tā manim laba dara,
Svešu ļaužu māmuliņa?
Istabā sēdētāja,
Gaida vārdu devējiņa.
241 [Lubānas Md].

- 426 -

46570.

Kur tā mana vedekliņa,
Ka pie manis neatnāca?
Man rociņas piekusušas,
Kukulīti glabājot.
13 [Alojas (Ungurpils) Vlm].

46571.

Labi labi dēla māte,
Labi mani gaidijuse:
Gaišas sveces sadeguse,
Istabīnu sildinuse(?),
Balti galdus paklājuse,
Puškojuse istabīnu.
94 [Dunikas Lp].

46572.

Laba laba dēla māte,
Labi mūs(u) gaidījuse:
Visas lampas nopuškava
Ar tiem mencu lēveŗiem.
355 [Rucavas Lp].

46573.

Lai man krekls kāds būdams,
Kad tik balta apkaklīte;
Lai man vīrs kāds būdams,
Kad tik laba vīramāte.
605 [Skolas].

46574.

Lai tā būtu kāda būtu,
Svešu ļaužu māmuliņa,
Kam tā mani agri celtu,
Kam darbiņu pasacītu.
241 [Lubānas Md].

46575.

Lēni minu vaska klonu,
Lēni durvis virināju,
Lai dus viegli, netraucēta
Man' arāja māmuliņa.
112 [Ezeres Kld].

46576.

Man lab vedekliņ,
Atnes man brokastiņ!
Pras dēlam brokastiņ,
Dēls parād pātadziņ.
605 [Skolas].

46577.

Māte mani mīļi sauca:
Meitiņ mana, meitiņ mana!
Vīramāte jo mīļāki:
Meitiņ, mana vedekliņ(a)!
373 [Sarkaņu Md].

46578.

Mīļa, laba, mīļa, laba,
Mana vīra māmuliņa:
Izšūpoja, izauklēja
Man maizītes arājiņu.
112 [Ezeres Kld].

46579.

Nedod Dievs man atrast
Bez māmiņas arājiņa!
Kur es iešu, kur tecēšu,
Kam prasīšu padomiņu?
Ja nav darba darītāja,
Jel padoma devējiņa.
319 [Plāteres Rg].

46580.

Paldies dēlu māmiņai
Dzirdot, ine nedzirdot.
Tī man deva sav' dzīvīti,
Sav' dēliņu arājiņu.
604 [Dažādi iesūtītāji].

46581.

Redz kur koši irbe teka,
Cekuliņu grozīdama,
Redz kur koši māti klausa
Mana jauna līgaviņa.
520 [Zvārdes Kld].

46582.

Redz (kai) skaiški īva zīd
Ar uobjali kalneņā;
Redz kai skaiški muotis klausa
Pastareiša ļaudaveņa.
Pastareišam tāva zjamja,
Man māmeņis vylnuoneites.
326 [Preiļu D].

46583.

Sylta sauļa vosorāji,
Loba sīna kaļteišona;
Mīli vuordi māmeņaji,
Loba tautuos dzeivoišona.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

46584.

Spīdēt spīd, mirdzēt mirdz
Tautu mātes istabiņa;
To spīdina tautu māte,
Vedekliņas gaidīdama.
261 [Mēdzūlas Md].

46585.

Turu veiklu roku, kāju,
Turu gudru valodiņu,
Tāda pate sveša māte,
Tāda mana māmulīte.
605 [Skolas].

- 427 -

46586.

Vīramāte, vedekliņa
Valkā vienu cimdu pāri;
Valkā vienu cimdu pāri,
Ēd ar vienu karotīti.
520 [Zvārdes Kld].

★

b. Naidīga, spītīga satiksme

23176.

Ai asā purva zāle,
Purvā tev nolīgot;
Ai bargā dēlu māte,
Vienai tev nodzīvot!
19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

23177.

Ai bagāta veļa māte,
Nokauj manu vīramāti,
Tad man būs sava vaļa
Atslēdziņas skandināt!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Ak Dieviņ, ak Dieviņ,
Pieņem manu vīramāti,
Lai man bija pašai vaļa
Atslēdziņas činčināt!
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

2. Ja Dieviņ, ja Dieviņ,
Jods parāva dēlu māti!
Nu man vaļas skandināt
Visas klēts atslēdziņas,
Nu man govju laidariņi,
Nu man bēri kumeliņi.
404 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3. Atrauj velns vīramāti
Pirmajā nedēļā,
Tad man būs sava vaļa
Atslēdziņas skandināt!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

4. Pērkoņi, zibeņi,
Saspārdāt vīramāti,
Lai pašai vaļa ir
Atslēdziņas žvardzināt!
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

5. Sērga sērga, guļa guļa,
Nokaun manu vīramāti,
Ka man būtu sava vaļa
Atslēdziņas skandināt!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

6. Tā Dieviņa rītā lūdzu,
Tā es lūdzu vakarā:
Ja bij dzīva, lai nomira
Mana vīra māmuliņa,
Tad man būs sava vaļa
Etslēdziņas skandināt.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

23178.

Ai Dieviņ, ai Dieviņ,
Ko iedams es piegāju!
Es piegāju vīramāti,
Kā uguni sprēgājam.
2071 [Ancē (Ances pag. Pg)].

23179.

Ai Dieviņ, ko darīšu,
Nikna mana vīramāte:
Cik iedama maltuvē,
Dod ar dūri stenderē,
Lai trūkstās malējiņa,
Lai rauj ātri dzirnaviņas.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

23180.

Ai svešā māmuliji,
Bij' es tevi zinājusi!
Tev bij manis nederēt,
Ne vēl mani maldināt.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

23181.

Ai svešaja māmuliņa,
Ko tu liela lielījies?
Vai ir tava auklējuma
Jele viena malējiņa?
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

23182.

Aiz asuma ābelīte
Viena auga kalniņā;
Aiz barguma dēlu māte
Viena sēd istabā.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

1. Aiz asuma ābelīte
Viena auga tīrumā;
Aiz barguma māmulīte
Viena mala raudādama.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

23183.

Aiz purviņa ābelē
Sēdēj' viena velna māte;
Tā nebija velna māte,
Tā bij mana vīramāte.
190 [Kuldīā], 263 [Dobelē].

- 428 -

1. Es redzēju velna māti
Aiz upītes ābelē;
Tā nebija velna māte,
Tā bij mana sievasmāte.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

23184.

Aiz upītes melni alkšņi,
Vilku māte kaukurēja;
Tā nebija vilku māte,
Tā bij dēlu māmuļīte.
275 [Zemgales novados].

23185.

Ak tu veca dēlu māte,
Kam tev mani vajadzēja?
Guļ manā pūriņā
Izsautēta ievas vēza.
1331 [Sikšņu pagastā (Gaujienas pag. Vlk)].

23186.

Apaun kājas, dēlu māte,
Kad tu biji noāvuse:
Ne tu mana māte biji,
Istabāi sēdēdama.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23187.

Ar smildziņu govi dzinu,
Vecainē ganīdama;
Ar pātagu dēla māti
Par dēliņa auklējumu.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

23188.

Asa asa purva zāle,
Vajag asas izkaptiņas;
Barga barga dēlu māte,
Vajag bargas vedekliņas.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

1. Asa asa pura zāle,
Vēl asāka izkaptiņa;
Barga barga māmuļiņa,
Vēl bargāka vedekliņa.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

23189.

Atsabēdzi, māmuliņ,
Istabiņas dibenā;
Nu atveda lielsiržam
Gražotāju līgaviņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

23190.

Atsabēdzi, dēlu māte,
Istabiņas dibinā:
Vedekliņa šautru nesa
Zem baltās villainītes.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Bēdzi, mana māmulīte,
Istabiņas dibenā:
Nes vedekla bērza rungu
Zem baltajas vilnainītes.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

23191.

Atsaspied, māmuliņa,
Jel pie vārtu stuburiņa:
Vedīs tevi vedekliņa
Uz aploku dancināt.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

23192.

Atver vārtus, sveša māt,
Kad es gāju sētiņā!
Atvērusi man vārtiņus,
Teci pati žagaros!
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23193.

Audziet gaŗas, kaņepītes,
Ka var vīt pātadziņ':
Es nebūšu ne vedekla,
Ka nekulšu dēlu mātes.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

23194.

Audziņ', Dieviņ, gaŗus linus,
Vīšu gaŗu pātadziņu;
Novijuse, satinuse,
Likšu pūra dibenā;
Ar to pēršu savus suņus,
Ar jo dēla māmulīti.
301 [Paskavā(?)].

23195.

Augat, mani gaŗi lini,
Augat gaŗas, kaņupītes,
Lai varēju grožu vīt,
Dēlu māti slīcināt!
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Audzi gaŗa, kaņipīte,
Lai var gaŗu grožu vīt!
Es gribēju dēla māti
Daugavā peldināt.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

- 429 -

23196.

Auj, mana māsiņa,
Kaldītas kurpes!
Pasīva, padzedra
Tava vīramāte.
Sviež viņu pie zemes,
Min cieti virsū,
Līdz viņa lūdzās:
Meitiņa mīļā,
Meitiņa mīļā,
Mana jauņuvīte!
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

23197.

Auklē mani māmuļiņa,
Pie mutītes dalikdama;
Sveša māte, raganiņa,
Nemāk mīļi maldināt.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

23198.

Bēdas bēdas tai māmiņai,
Kam bij piecas jauņuvītes:
Visas piecas jauņuvītes
Ved māmiņu slīcināt.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

23199.

Bij tai dēlu māmiņai
Krūzēs mati griezušies.
Gan es tavus krūzus matus
Dzīvodama izstaipīšu!
1311 [Apē (Vlk)].

23200.

Dabūs', dabūs', vīramāte,
Ko tu biji pelnījusi:
Dabūs' vienu zilu aci,
Dabūs' zilu muguriņu.
136 [Zvārtavā (Zvārtavas pag. Vlk)].

1. Došu, došu vīramātei,
Ko es biju solījusi:
Pirmo dienu zilu aci,
Otru - zilu muguriņu.
112 [Cirstos (Cirstu pag. C)], 342 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23201.

Dari, dari, dēlu māte,
Gan es tev atdarīšu,
Gan es tev atdarīšu,
Visu mūžu dzīvodama!
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

23202.

Dievs dod manim satikties
Lejā dēla māmuļīti,
Es uzliktu olas maisu,
Pret kalniņu kāpinātu.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

23203.

Dievs dod mani tautās iet,
Vīramāti neredzēt!
Kad ieraugu vīramāti,
Šķietu lāci lampājot.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

23204.

Dēlu māte bēdājāsi,
Ka es maza vedekliņa.
Gan es tavus gaŗus matus
Apkārt roku vicināšu!
265 [Emburgā (Salgales pag. Jg)].

23205.

Dēlu māte bēdājās:
Sudrabota vedekliņa!
Nebēdā, dēlu māte,
Iešu kult, iešu malt,
Iešu kult, iešu malt,
Tevi līdzi dancināšu.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

23206.

Dēlu māte, dēlu māte,
Es tev galu padarīšu,
Kam tu manu augumiņu
Priekš dēliņa niecināji!
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

23207.

Dēlu māte, dēlu māte,
Es tev galu padarīšu:
Šķību koku tiltu taisu,
Tur tu kaklu nolauzīsi.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

23208.

Dēlu māte, dēlu māte,
Rauši deg, rauši deg!
Velcies kaula kažociņu,
Šaujies cepļa dibinā!
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)], 404 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23209.

Dēlu māte, dēlu māte,
Tu kā maza bambalīte,
Es kā putu gabaliņis, -
Vēl tu mani niecināji!
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

- 430 -

1. Tautu dēla māmulīte
Kā mellaja bambalīte.
Drīksti mani redzināt,
Baltu putu gabaliņu?
184 [Dūrē (Vārmes pag. Kld)].

23210.

Dēla māte iet pa ceļu,
Dzirnu puse mugurā;
Tā nebija dzirnu puse,
Tā bij slinka vedekliņa.
297 [Lepšukalnā pie Bauskas (Bauskas pag. B)].

23211.

Dēlu māte gribējās
Ar balvēm balvojama.
Liku rungu kamanās,
To balvošu dēlu māti.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

23212.

Dēlu māte gribējās,
Lai es viņu bīstījos.
Bīstās saule rīta rasu,
Tā es tevi bīstījos.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

23213.

Dēlu māte gribējās,
Lai es viņu godināju.
Es pajemšu ratu rungu,
Tad es tevi godināšu.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

1. Tā sacīja vīramāte,
Ka es viņas negodēju.
Savītēju vīksnes kūzu,
Tad godēju vīramāti.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

23214.

Dēlu māte gribējās,
Lai es viņu māti saucu.
Lai sauc tevi visi velli,
Man pašai māmulīte!
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

23215.

Dēlu māte grozījēs
Ar garaju deguntiņu.
Nāc, vārniņ, knāb degunu
Garei dēlu māmiņei!
220 [Dursupē (Zentenes pag. Tl)].

23216.

Dēlu māte man vaicāja,
Kas man pūra dibinā.
Mana pūra dibinā
Rīgā pirkta karpaciņa,
To velēšu dēlu māti
Par dēliņa lološanu.
235 [Abavas muižā (Grenču pag. Tk)].

23217.

Dēlu māte mani rāja,
Sak', māmiņa nerājuse.
Rāj tu savu laisku dēlu,
Kā māmiņa mani rāja!
119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)].

23218.

Dēlu māte man' solīja
Uz adatas dancināt.
Pagaidies, dēlu māte,
Es tev' pašu dancināšu!
43 [Tīnūžos (Ikšķiles pag. Rg)].

23219.

Dēla māte man' stellēja
Ar āzīti žagaros;
Vilks apēda to āzīti,
Tur sapuva žagariņi.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

23220.

Dēlu māte mani vīla,
Klēts atslēgu solīdama;
Nu aizgāju, neierauga,
Klēts celiņu staigājot.
24 [Lēdurgas draudzē].

1. Vīramāte, sviesta mēle,
Noviļ mani māmiņai:
Solīj' manim dēlu dot,
Solīj' klēts atslēdziņu.
Nu vairs mani neierauga,
Pa celiņu staigājot.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

23221.

Dēlu māte, nabadzīte,
Kūlaiņām kājiņām;
Es, gaŗām staigādama,
Pielaidīšu uguntiņu.
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)], 198 [Saldū], 240 [Bikstos (Bikstu pag. Tk)], 345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Maza mana vīramāte,
Spalvotāme kājiņām;
Es, pakaļe tecēdama,
Aizlipīju uguntiņu.
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

2. Maģa maģa meites māte
Spalvainām kājiņām;
Jauni puiši, staigādami,
Pielaižat uguntiņu!
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

- 431 -

3. Pluskutaiņa dēla māte
Aizķērās žagaros;
Dievs piedod manu grēku,
Es pielaidu uguntiņu.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

23222.

Dēlu māte plikgalvīte
Gul pirtēji, palāvē;
Kad pārveda jauņuvīti,
Tad uzvilka lindruciņu.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

23223.

Dēlu [Dēla] māte priecājās:
Būs man dubļu bridējiņa!
Brien ar galvu, ja nav kāju,
Es tev dubļu nebridīšu!
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)], 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23224.

Dēlu māte priecājās:
Lēna lēna vedekliņa!
Paga paga, dēlu māte,
Vēl porā nenorimsi!
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

23225.

Dēla māte priecājās:
Nu pārveda malējiņu!
Nedomā, dēla māte,
Ka es viena malti iešu:
Iešu malt, raušu līdz,
Doš' ar milnu mugurā.
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

1. Nebēdā, vīramāte,
Dzīva būs tava tiesa:
Dzīšu kult, dzīšu malt,
Doš' ar dūri mugurā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

23226.

Dēlu māte precēdama
Sola šķietu, sola nītis.
Kad prasīju nīšu, šķieta,
Parādīja sētas posmu.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

23227.

Dēla māte, sieta mēle,
Sietu nesa padusē;
Kur iedama, tecēdama,
Sijā savu vedekliņu.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

23228.

Dēlu māte, zilzobīte,
Tik tā mani nenorēja;
Es ielēcu kaņepēs,
Viņa zobus klabināja.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1. Dēla māte, raganiņa,
Cikko manis neapēda;
Viņa zobus klabināja,
Es iebēgu kaņepēs.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

2. Veca māte, zilzobīte,
Gribē mani saplosīt;
Es uzmuku eglītē,
Viņa zobus klabināja.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

3. Vilku māte, zvēru māte
Mana vīra māmuļiņa;
Es iebēgu kaņapēs,
Viņa zobus klabināja.
121 [Gulbenē (Md)].

23229.

Dēlu māte, šnīpdegune,
Pa lodziņu raudzījās.
Kaut man būtu adatiņa,
Es iedurtu degunā.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

1. Dēla māte, šauracīte,
Caur šķirbiņu raudzījās.
Būt' man kāda adatiņa,
Es tev acis izbakstītu!
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

2. Dēlu māte, vienactiņa,
Caur šķirbiņu lūkojās.
Būt' man maza adatiņa,
Es to pašu izbakstītu.
230 [Zentenē (Zentenes pag. Tl)].

3. Kas tā tāda sprigacīte
Sēž pie mana bāleniņa?
Kad man būtu kniepadata,
Es tai acis izbadītu.
265 [Emburgā (Salgales pag. Jg)].

4. Tautu meita, spicdegune,
Caur žodziņu raudzījās.
Kad man būtu adatiņa,
Es iedurtu degunā.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

- 432 -

23230.

Dēlu māte sviestu taisa,
Ko mieloti vedekliņu.
Dēlam deva sviestarmaizi,
Vedeklai rungas galu.
326 [Taurkalnē (Taurkalnes pag. B)], 327 [Taurkalnē un Jaunjelgavas apkārtnē (Taurkalnes pag. B un Jaunjelgavas Jk apkārtnē)].

23231.

Dēlu māte, vilku māte,
Abas sēda saulītē.
Vilku māte jēru plēš,
Dēlu māte bikses lāpa.
303 [Svitnē (Svitenes pag. B)].

23232.

Dēlu māte, cēlusēs,
Dod ar dūri stenderē,
Lai trūkās vedekliņas,
Kur kurē gulējusi.
2 [Aderkašos (Taurupes pag. Rg)].

1. Liela mana vīramāte
Kā lielā lāču māte;
Rītā agri cēlusies,
Dod ar dūri stenderē;
Satrūkāsi vedekliņas,
Kur kuŗa gulējusi.
2 [Aderkašos (Taurupes pag. Rg)].

23233.

Dēlu māte cēlusies,
Kā eglīte grozijās;
Uz manim grozījās,
Ka es agri nezacēlu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

23234.

Dēlu māte cēlusies,
Kaktu kaktus izšņokāja;
Manī paļas neatrada,
Nij munos bāliņos.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

23235.

Dēlu māte cerējās
No manim vieglu dienu.
Izcērt skaidas no akmiņa,
Tā no manis vieglas dienas!
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

1. Gaidi, gaidi, dēlu māte,
No manim mīļus vārdus!
Izcērt skaidu no akmeņa,
Tā no manim mīļus vārdus.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

23236.

Dēlu mātei, saderot,
Meds uz mēles neizkusa;
Kad sāk mani niecināt,
Izkūst rūgta apšu lapa.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

1. Dēlu mātei, precējot,
Sviests uz mēles neizkusa;
Kad sāk mani nicināt,
Tad izkusa rutka šķēle.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

23237.

Dēlu mātei stāvi ragi,
Kupla aste pakaļā.
Tavus ragus nolauzīšu,
Tavu asti svilināšu!
240 [Bikstos (Bikstu pag. Tk)].

23238.

Dej nu, mana vīramāte!
Mēs mīlīgi dzīvosim,
Mēs mīlīgi dzīvosim, -
Kā vārnēni ligzdiņā.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

23239.

Diža diža dēlu māte, -
Jo tu diža, es dižāka;
Tu ar savu dēlu diža,
Es ar savu tikumiņu.
167 [Kazdangā (Kazdangas pag. Azp)], 195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

23240.

Dod, Dieviņ, ezeriņu
Mana nama pakaļā:
Tur es kulšu vīramāti,
Ezerā mērcēdama.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

23241.

Dod, tautieti, man maizīti,
Man sirsniņa bālēt bāl;
Nedrīkstēju pati ņemt,
Nedod tava māmuliņa.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23242.

Domājās māmulīte
Jauņavīti pārveduse, -
Pārveduse pušenieci,
Vecu katlu dalītāju.
226 [Kandavā (Tl)].

- 433 -

23243.

Došu, došu vīramātei,
Ko es biju solījuse:
Guļ manā pūriņā
Izkaltēta ievas rīkste.
135 [Smiltenē (Smiltenes pag. Vlk)].

23244.

Dziedi, dziedi, tu gailīt(i),
Kājām laktu spārdīdams:
Vakar vedu līgaviņu,
Šodien mātes neklausīja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

23245.

Dzinās mani dēlu māte
Apkārt namu, istabiņu;
Noķēruse nama pakšķi,
Zobus vien klabināja.
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)].

1. Dzinās mani dēlu māte
Apkārt namu, istabiņu;
Noķēruse nama pakši,
Cerē mani noķēruse;
Izpliķējse nama pakši,
Cerē mani izpliķējse.
171 [Tāšu Padurē (Kalvenes pag. Azp)].

23246.

Dzirdēt bij, ne redzēt,
Kāda dēlu māmaliņa:
Ar darbiņu rātin rāja,
Ar valodu nicināja.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

23247.

Iesajūdzu dēlu māti
Dzelzenēs ecēšās;
Izecējse, tad sapinu
Ar tērauda pinekliem.
Nu es tevi stradzināšu
Striegošāi avotāi!
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

23248.

Iet es iešu tautiņās,
Dzirdēs manu gājumiņu:
Dažu nakti vīramāte
Kaņēpēs pārgulēs.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

23249.

Iet māršiņa istabā,
Met actiņas ārdiņos,
Vai būs malkas pagalīte,
Ko vaijāti vīramāti.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23250.

Egļu malka, dēlu māte, -
Abāms viena valodiņa:
Egļu malka namā sprāga,
Dēlu māte istabā.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

23251.

Ej, mana māsiņa,
Nerasi māti,
Atrasi svešmāti,
Ēķeles zobus,
Ēķeles zobus,
Skalgana mēli.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

23252.

Eku man liela bēda,
Ka man barga vīramāte!
Aizvedīšu uz siliņu
Pie lielā skudru pūļa,
Tur pacelšu stiebru krēslu,
Lai sēž, gūžas grozīdama.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

23253.

Elle elle kunga rija,
Otra elle vīramāte.
Kunga riju gan izbēgu,
Vīramātes nevarēju.
121 [Gulbenē (Md)].

23254.

Es apāvu zīda zeķes
Sudrabiņa kurpītēs,
Lai varēju vīramāti
Ar kājiņu kaitināt.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

23255.

Es ar savu māmulīti
Kopām audu audekliņu;
Es ar savu vīramāti
Ne kopām nevelēju.
218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

23256.

Es atradu dēla māti
Kā uguni sprēgejam.
Nibēdē, dēla māte,
Gan es tevi savaldīšu:
Jemš' uguns pagalīti,
Triekš' no nama istabē.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

- 434 -

23257.

Es atstāju sav' māmiņu
Kā vistiņu kladzinot;
Es atradu vīramāti
Kā žagatu žadzinām.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

23258.

Es atstāju sav' māmiņu
Magonītes ravējam;
Atrod' svešu māmuliņu
Siņapītes sijājam.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

23259.

Es dzirdēju namiņāi
Egļu malku sprēgājam;
Tā nebija egļu malka,
Tā bij dēla māmuliņa.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)], 221 [Engurē (Engures pag. Tk)].

1. Dzirdēj' tautu namiņā
Egļu malku sprēgājot:
Tā sprēgāja dēlu māte
Ar savām vedeklām.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

23260.

Es iegrūdu dēlu māti
Dziļā akas dibinā.
Ak tu Dieva nosodāma,
Vēl izlīda maliņā!
Nu vedīšu uz upīti,
Akmeņiem pieslodzīšu.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

23261.

Es gaismiņas vien gaidīju
Apautāmi kājiņām,
Es redzēju svešu māti
Skuju putru vārījot.
135 [Smiltenē (Smiltenes pag. Vlk)].

1. Gaisumiņas vien gaidīju,
Rociņā pasaspieds;
Jau redzēju svešu māti
Skuju rīksti darinot.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23262.

As kuirēju vaera pirti
Ar tārouda odotām,
Ka vaerēju sutanāt
Borguo vīra māmoļiņu.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

23263.

Es meitiņa pusauguse,
Man sarkani vaigu gali;
Dievs žēloja to māmiņu,
Kur es tapšu jaunoite.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

1. Maza maza meitenīte,
Jau sarkani vaigu gali;
Lai sargās dēlu māte
Tādu saukt vedekliņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

23264.

Es neteicu savas mātes,
Nij svešās māmuliņas;
Ko man dara sveša māte,
To māmiņa vedeklai.
104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

23265.

Es nolīdu pūravietu
Vilkābeļu līdumiņu,
To bij bristi dēla mātei
Basajāmi kājiņām.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

23266.

Es pametu sav' māmiņu
Kā bitīti rotājam;
Es atradu dēlu māti
Kā uguni sprēgājam.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)], 174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

1. Es pametu sav' māmiņu
Kā irbīti lodājam;
Priekšā radu dēlu māti
Kā uguņa dzirkstelīti.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

23267.

Es redzēju dēlu māti
Snaužam elles maliņā;
Es, gaŗām tecēdama,
Iegrūž' elles dibinā.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

23268.

Es redzēju melnu kaķi
Pār krāsniņu aizkrāsnē;
Tā nebija melna kaķe,
Tā bij dēla māmuliņa.
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

- 435 -

23269.

Es redzēju vilka lampu
Par tīrumu lampājot;
Tā nebija vilka lampa,
Tā bij mana vīramāte.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

23270.

Es redzēju vīramāti
Viņpus elles ābelēi;
Dod, Dieviņi, lielu vētru,
Lai grūž elles dibenāi!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

23271.

Es sapinu vīramāti
Sudrabiņa pinekļiem;
Nu es viņu lēcināšu
Par kritušu ābelīti.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

23272.

Es savos bāliņos
Knipas vien knipenāju;
Kad aizgāju tautiņās,
Vīramāti izknipāju.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

23273.

Es tās savas vīramātes
Par māmiņu nepasaucu;
Par pagalmu tecēdama:
Viņa, viņa kur palika?
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23274.

Es tev lūdzu, māmuliņ,
Nekul manas līgaviņas,
Nekul manas līgaviņas,
Man gultiņas taisītājas!
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

23275.

Es tev saku, tautu dēls,
Valdi savu māmuliņu,
Neļauj savu līgaviņu
Ērķelēsi sēdināt!
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

23276.

Es to savu vīramāti
Apšu sulu stribināju;
Pate prieka nevarēju,
Kad tā sprāga spriņģēdama.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Es to savu vīramāti
Apšu sulu dzirdināju,
Lai tā mira, lai tā sprāga,
Kā apsīte trīsēdama.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Izvārīju krūkļu putru,
Sastribanu vīramāti;
Sastrēbās vīramāte,
Nosprāgst, kāju kapādama.
12 [Gaŗkalnē (Ropažu pag. Rg)].

3. Ko godēšu, to godēšu,
Vīramāti, to godēšu:
Izvārīšu krūkļu putru,
Lai nosprāga spriņģēdama.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

4. Mira, mira dēla māte,
Bet mūžam nenomira.
Iedodam driģenītes,
Nomirs, kājas kratīdama.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

5. Nevarēju sagaidīt,
Kad nomira vīramāte.
Savārīju kaukotliņus, -
Kājas vien nokratīja.
86 [Ļaudonā (Ļaudonas pag. Md)].

6. Veca mana vīramāte,
Aiz vecuma nenomira.
Izvārīju krūkļu sulu,
Tad nosprāga spriņģēdama.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

23277.

Gaidi, gaidi, dēlu māte,
Ka es tevi godināšu;
Kad es iešu namiņā,
Tad es tevi godināšu:
Vai būs kāši, vai pagale,
Būs tavā mugurā.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

23278.

Gailīšam laktu taisu
Tautu dēla klētiņā:
Labāk mani gailīts cēla,
Ne tautieša māmuliņa.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Es gailīti guldināju
Savas gultas kājgalā:
Labāk mani gailīts cēla,
Nekā vīra māmuliņa;
Gailīts cēla dziedādams,
Vīramāte rādamies.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

- 436 -

23279.

Gana lielu linu druvu
Saujiņāmi nomētāju;
Gana bargu dēlu māti
Ar valodu norunāju.
265 [Emburgā (Salgales pag. Jg)].

23280.

Gani kliedza, gani brēca:
Lāču māte birzi lauza!
Ai ganiņi, nekliedziet,
Dēlu [Dēla] māte slotas lauza.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

23281.

Gan tecēja, vēl uzcirta
Tekošami kumeļam;
Gan klausīja, vēl norāja
Māte manu līgaviņu.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

23282.

Garši garši pasmējos,
Kalniņā stāvēdama:
Suns ierēja dēla māti
Vaiveriņu poriņā.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

23283.

Griez man ceļu, dēlu māte,
Es tev ceļa negriezīšu;
Ja tu savu dēl' auklēji,
Tad jau mani neauklēji.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

23284.

Griez tu ceļu, dēlu [dēla] māte,
Es tev ceļa negriezīšu:
Tu bij' piecu dēlu māte,
Es deviņu brāļu māsa.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)], 126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)],
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Griez man ceļu, dēlu māte,
Es tev ceļu negriezīšu:
Kad tu piecu dēlu māte,
Es deviņu brāļu māsa;
Ka tev dēli krēslu cēla,
Man kaļ brāļi zelta kroni;
Man galviņa nepanesa
Visu brāļu sudrabiņa.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

2. Griez tu ceļu, dēlu māte,
Es tev ceļa negriezīšu:
Kad tu piecu dēlu māte,
Es deviņu brāļu māsa;
Ja tev piecas villānītes,
Man deviņi vaiņadziņi.
1311 [Apē (Vlk)].

23285.

Grēku vien padarīju,
Jaun' iedama tautiņās:
Es izkūlu vīramāti
Ar guntiņas pagalīti.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Grēku vien nopelnīju,
Tautiņās aiziedama:
Savelēju dēlu māti
Ar to putras maisamaju.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

2. Jaun' iedama tautiņāsi,
Grēku vien padarīju:
Izkaltēju ievas stibu,
Liku pūra dibinā,
Pašu pirmu vakariņu
Dēlu māti izšautēju.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23286.

Grūt' bij man kalnā kāpt,
Lēt' lejā notecēt;
Grūt' bij man, svešu māti
Par māmiņu pasaucot.
3531 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23287.

Grūt' man bija kalnā kāpt,
Grūt' pret sauli raudzīties;
Grūt' man bija svešu māti
Saukt par savu māmuliņu.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

23288.

Grūt' man bija kalnā kāpti,
Lēt' lejā notecēt:
Kalnāi man sveša māte,
Lejā īsta māmuliņa.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

1. Grūt' kalnā uzkāpjot,
Lēt' lejāi notecēt;
Kalnā kāpu raudādama,
Lejā teku dziedādama:
Kalnā man sveša māte,
Lejā īsta māmuliņa.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Grūt' man bija kalnā kāpt,
Lēti lejā notecēt:
Kalnā manim svešā māte,
Lejā īstā māmulīte.
Kalnā sēd svešā māte,
Ar dadziem apauguse;
Lejā mana māmulīte
Baltā rožu dārziņā.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

- 437 -

23289.

Ik dieniņas jūŗa kŗāca,
Ventāi ledu lauzīdama;
Ik dieniņas dēla māte
Rāja savas jaunuvītes.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

23290.

Jau šodien vīramāte
Staigā, nāsis raustīdama:
Daudz ēdusi, daudz dzērusi,
Maz darbīna darījusi.
Kas būs rītu, kas parītu,
Kad aizies bālenīni?
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

23291.

Jo minama dadžu lapa,
Jo tā plata plātījās;
Jo teicama dēlu māte,
Jo tā liela lielījās.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

1. Jau tā plata, kļava lapa,
Vēl tā plata plātījās;
Jau tā liela, brāļu māsa,
Vēl tā liela lielījās.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

23292.

Jo tā plata, dadža lapa,
Jo es minu minamo;
Jo tā sīva, dēla māte,
Jo es viņu kaitināju.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)], 206 [Kuldīgas apriņķī].

23293.

Jūs, ļautiņi, nezināt,
Kuŗ' būs mana vīramāte:
Sarkanā, rūsenā,
Kas gulēja vīrekstēs,
Kas gulēja vīrekstēs,
Tā būs mana vīramāte.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

23294.

Kā bij man poru brist
Tik jaunām kurpītēm?
Kā bij man svešu māti
Saukt par savu māmuļīti?
224 [Kabilē (Kld)].

23295.

Kā bij man svešu māti
Visapkārt aptecēt,
Manu īstu māmuļīti
Ne solīšu patecēt?
224 [Kabilē (Kld)], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23296.

Kā būs arti, kā ecēti
Vēja lauztu līdumiņu?
Kā būs saukt tautu māti
Man' mīļaju māmuliņu?
35 [Rembatē (Rembates pag. Rg)].

23297.

Kalējiņi, bāleniņi,
Kaļ man dzelzu pierkstainīšus,
Nu es iešu knaibīties
Ar to dēlu māmuļīti.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

1. Kaļ bāliņi, dzelza cimdus,
Šogad iešu tautiņās,
Lai es varu vīramāti
Ar nagiem saknaibīt.
232 [Talsos (Tl)].

23298.

Kas tā tāda līka kārte
Aizkrāsnē līgojās?
Tā nebija līka kārte,
Tā bij mana vīramāte.
226 [Kandavā (Tl)].

23299.

Kas tā tāda melna vista
Kaņepēs kladzināja?
Tā nebija melna vista,
Tā bij mana vīramāte.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)], 108 [Veismaņu pagastā (Vaives pag. C)], 1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

1. Kas tā tāda veca vista
Kaņepēs kladzināja?
Tā bij mana vīramāte
Ar pelēku villainīti.
4 [Aijažos].

23300.

Kas tā tāda ogļu muca
Pa plāniņu grozījās?
Tā nebija ogļu muca,
Tā bij dēla māmuļīte.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

- 438 -

23301.

Kas tā tāda zila vārna
Gar sētmali vazājās?
Tā bij mana vīramāte
Ar pelēku seģenīti.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

1. Kas tā tāda resna veča
Ar pelēku seģenīti?
Tā bij mana vīramāte,
Ar manim naskājās.
Pieci gadi ellē suta,
Nu atnāca vaidēdama;
Es paņēmu čuču koku,
Iegrūd' elles dibinā.
65 [Valtenbergā (Mazsalacas pag. Vlm)].

23302.

Kas tā tāda vella māte,
Kas az upes velējās?
Tā nebija vella māte,
Tā bij mana vīramāte,
Platas acis, šķiebtas lūpas,
Šķeterēts deguniņš.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

23303.

Ķēvei pieci kumeliņi,
Pate vilka vezumiņu;
Mātei piecas vedekliņas,
Pate dzirnas ritināja.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

23304.

Klukst vistiņa perēdama,
Klukst, cālīšus vadādama;
Tā klukstēja dēlu māte,
Manim vainu meklēdama.
158 (Rāvā).

23305.

Ko lielies, dēlu māte?
Es jau tevi uzvarēšu:
Man pieder tavs dēliņš,
Tavas klēšu atslēdziņas.
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)].

1. Ķizi ķizi, dēlu māte,
Ko es tev padarīju:
Es paņēmu tavu dēlu,
Tavas klēts atslēdziņas.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

23306.

Kuo, muos'eņ, gauži raudi,
Svuorkim slauki asareņas?
Tej saul'eite, t'ej z'em'eit'e,
Tik vīn sv'eša muomul'eņa.
431 [Pildas pag. Ldz].

23307.

Ko padari, sveša māte,
Ar manim gražodama?
Savu sirdi grūtināji,
Manu vieglu vieglināji.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

23308.

Kūru labu lielu guni,
Ka var' labi sildīties;
Turu labu drošu sirdi
Pret svešo māmuļiņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

23309.

Kur liksim, neliksim
To bargo vīramāti?
Sasiesim rokas kājas,
Kārsim nama cekulā!
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

23310.

Kur, meitiņ, kūju liki,
Ar ko kūli māmuliņu?
Vai ieliki pūriņā
Jākuļ dēlu māmuliņ'?
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

23311.

Laba biju bāliņam,
Laba tautu dēliņam,
Tik nebiju krietna, laba,
Svešas mātes paļājama.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

23312.

Laba laba sveša māte,
Ar manim runādama;
Gan es tavu labumiņu
Dzīvodama atradīšu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

23313.

Ļauna guldīj', ļauna cēla
Svešu ļaužu māmuliņa.
Tā ar vienu ļaunumiņu,
Es ar otru labumiņu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

23314.

Lēna lēna dēlu māte
Kā lēnaja cielaviņa;
Teicu vienu ļaunu vārdu,
Met' kā sāli ugunī.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

- 439 -

23315.

Līka kārte pārlīkuse
Pār tautieša istabiņu;
Tā nebija līka kārte,
Tā bij dēla māmulīte.
230 [Zentenē (Zentenes pag. Tl)].

23316.

Līka, kumpa dēlu māte
Par istabu pārtecēja;
Gan tu taisna atstiepsies,
Ar vedeklu rādamās.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

1. Dēla māte bēdājās,
Ka es maza vedekliņa;
Gan es liela izstiepšos,
Ar tevim bārdamies.
216 [Ventspilī].

2. Līka līka dēlu māte
Par istabu pārlīkoja.
Gan tu līķe, taisna tapsi,
Kad es tevi bricelēšu!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

3. Salīkuse dēlu māte
Kā tā sila kamenīte.
Kuŗi velni nu izstiepa,
Kad sāk mani nicināt!
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23317.

Līst' līdama, lietus diena,
Ko tik daudzi mākuļo;
Rāj rādama, dēlu māte,
Ko tik daudzi rūdini!
3971 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Lij līdams, lietus gaiss,
Ko tik ilgi mākojies;
Rāj rādama, dēla māte,
Ko tik ilgi dusmojies!
1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)].

23318.

Lūdzu Dievu guldamās,
Lūdzu atkal celdamās:
Ja bij dzīva, lai nomira
Tautu dēla māmuliņa.
106 [Viesienā (Viesienas pag. Md)].

1. Tā Dieviņa rītā lūdzu,
Tā Dieviņa vakarā:
Ja bij dzīva, lai nomira
Tautu dēla māmuļiņa.
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

23319.

Lūk kur nāk, lūk kur nāk
Mana veca vīramāte!
Septiņ' gadi ellē bijse,
Septiņ' krusti mugurā;
Pieci gadi debesīs,
Piecas zvaigznes pakausī.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

23320.

Māmiņ' mana mīļvārdīte
Pakaļāi palikuse!
Priekšā radu svešu māti,
Ļaunu vārdu devējiņu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

23321.

Māte tek uz upīti, -
Dēls pārveda līgaviņu.
Nāc, māmiņ, atpakaļ,
Es aprāšu līgaviņu!
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

23322.

Māte veda vedekliņu,
Vieglas dienas gribēdama;
Atved savu sūru dienu,
Rokā maizes devējiņu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

23323.

Mana veca māmuļīte,
Ko tu sēdi samisuse?
Vai tu biji nevesela,
Vai norāta jauņuvītes?
- Es, meitiņa, gan vesela,
Es norāta jauņuvītes.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

23324.

Mans bāliņš nu pārveda
Mātei kumsu skaitītāju
Mātei kumsu skaitītāju
Atslēdziņu glabātāju.
2071 [Ancē (Ances pag. Pg)].

23325.

Mans brālīts nu pārveda
Tēvam matu plūcējiņu,
Tēvam matu plūcējiņu,
Mātei pliķu sitējiņu.
2071 [Ancē (Ances pag. Pg)].

23326.

Maza maza raudaļiņa
Dūņas jauca ezerā;
Maza maza mātes meita
Ar māmiņu rātu cēla;
Gana liela iepūtās,
Ar māmiņu rādamās.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)], 272 [Lielplatonē (Lielplatones pag. Jg)].

- 440 -

23327.

Mīkstu mēli dēlu māte
Noviļ mani no māmīn's;
Paga paga, svieksta mēle,
Kāda būsi dzīgojot?
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

23328.

Melna cūka jūrā brida,
Zelta segli mugurā;
Tā nebija melna cūka,
Tā bij puišu māmulīte.
199 [Veczvārdē (Zvārdes pag. Kld)].

23329.

Nāc, laukā, dēlu māte,
Lai es tevi apskatos:
Teica ragus tev pierē,
Teica asti pakaļā.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

23330.

Nebēdā, dēlu māte,
Ka es biju sīka maza,
Es valdīšu tavu dēlu,
Tavas klētes atslēdziņas.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

23331.

Nebēdā, dēlu māte,
Tava tiesa nezudīs:
Tev būs kuņa brokastī,
Kucēniņi maltītē.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

23332.

Nebēdā, dēlu māte,
Tava tiesa nezudīs:
Guļ manā pūriņā
Dzelžiem kalta riņķenīca.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

1. Vīramāte bēdājās,
Maz manā pūriņā.
Nebēdājies, vīramāte,
Tava tiesa nezudīs:
Trim kārtām ievas strenga
Mana pūra dibenā,
To dabūs vīramāte
Par dēliņa auklēšanu.
65 [Valtenbergā (Mazsalacas pag. Vlm)].

23333.

Nebēdā, vīramāte,
Tava tiesa nezudīs:
Sutināta ievas kūja
Mana pūra dibinā.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Nebēdā, vīramāte,
Ka es tevi aizmirsīšu:
Guļ man pūra dibinā
Izsautēta vīksnes kūze.
342 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23334.

Nebēdā, vīramāte,
Tava tiesa nezudīs:
Vai būs kāši, vai pagale,
Būs tavā mugurā.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Dēlu māte bēdājāsi,
Mazu pūru ieraudzījse.
Nebēdā, dēlu māte,
Tava tiesa nezudīs:
Vai būs runga, vai pagale,
Viss tavāi mugurā.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

2. Nebēdā, dēla māte,
Tava daļa nezudīs:
No namiņa līdz istabu
Ar pagali mugurā.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

3. Nu pagaid', vīramāte,
Ko dabūsi dzīvodama:
Vai būs skruķis, vai būs slota,
Viss tas tev mugurā;
Ja tu teiksi vienu vārdu,
Trīsdeviņi pretī būs.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

23335.

Nebīsties, dēlu māte,
Es tev' gardi pamielošu:
Ar to ievas mīkstenīcu
Tev muguru sutināšu.
104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

23336.

Nedomā, dēlu māte,
Ka es tev krēslu celšu,
Es pacelšu ērkšķu krūmu,
Sēdi, gurnus grozīdama!
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)], 1571 [Virgā (Virgas pag. Lp)].

1. Dēlu māte krēslu prasa,
Es pacēlu dadža krūmu,
Es pacēlu dadža krūmu, -
Sēd, pakaļu grozīdama!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

- 441 -

23337.

Nedomā, vīramāte,
Ka es kāda sēnaliņa!
Tīšu tevi palagā,
Kulš', pa zemi vārtīdama.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

23338.

Nedomā, vīramāte,
Ka es tevis mātes saukšu!
Kad tu iesi pa pagalmu:
Vai dzi, vai dzi, kur tu iesi?
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

23339.

Nedomai, māmalit,
Ta būs tav' žēlojiņ':
Tav' mat' plūcejiņ',
Tav' asar' dzērejiņ',
Tav' asar' dzērejiņ',
Tav' atslēg' glabejiņ',
Tav' atslēg' glabejiņ',
Tav' maiz' liedzejiņ'.
211 [Rindā (Ances pag. Vp)].

23340.

Neniecini, sveša māte,
Es nebiju nieka bērns:
Labu ļaužu, liela rada,
No godīgas māmuļītes.
224 [Kabilē (Kld)], 342 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23341.

Nerājiesi, dēla māte,
Ne es tava rājamā;
Porē vecu bērzu siekstu
Rāj, apkārt staigādama!
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

23342.

Neraudi, māsiņ,
Ka sīva māte;
Kad sīva, kad dzedra,
Grūž dumbierā!
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

23343.

Nezināju, kur glabāti
Savu vecu vīramāti:
Plauktā cēlu - žurkas ēda,
Aizkrāsnēi circenīši;
Mežā vedu - odi rēja,
Laukā vēji vēdināja.
269 [Naudītē (Naudītes pag. Jg)].

1. Man bij laba vīramāte,
Tā man labi jāglabā:
Klētī liku - žurkas krimta,
Pagrabāi sapelēja.
Ved' uz mežu, sien' pie koka,
Lai vējiņš vēdināja.
262 [Brambergā (Glūdas pag. Jg)].

23344.

Neskaties, dēlu māte,
Ka es tāda lēna biju!
Sūkstēs tavi vaigu gali,
Skanēs mani gredzentiņi.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

23345.

Nevarēju, nevarēju
Vīramātei izdabāt;
Guni šķīla runājot,
Akmens plīsa staigājot.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

23346.

No rītiņa sveša māte
Kā eglīte grozījās:
Neatrada govis slauktas,
Ne ganiņus izvadītus,
Ne ganiņus izvadītus,
Ne istabas izslaucītas.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23347.

No tā viena otenīša
Divējādas slotas griezu:
Sav' māmiņai pazarītes,
Vīramātei galotnītes.
24 [Lēdurgas draudzē].

23348.

Nu pārveda, nu pārveda
Mātei acu badītāju,
Šķidras putras vārītāju,
Plānu raušu cepējiņu.
1571 [Virgā (Virgas pag. Lp)].

23349.

Nu pā(r)veda, nu pā(r)veda
Mātei acu badītāju,
Sunim aces izbadīja,
Ne manai māmiņai.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

23350.

Nu pā(r)veda, nu pā(r)veda
Mātei acu badītāju.
Turies, mana māmuļīte,
Ar ugunes pagalīti!
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

- 442 -

23351.

Paga paga, dēlu māte,
Gan es tevi dīdināšu,
Es tev likšu jaunas kājas
Pie vecās pakaļiņas!
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

23352.

Paga paga, dēlu māte,
Kad tev manis vajadzēja!
Mani vaŗa gredzeniņi
Tavus vaigus tricinās.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

23353.

Pagaid', pagaid', vīramāte,
Gan es tevi rīpelēšu,
Gan es tavus sirmus matus
Ap rociņu šķetināšu.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

23354.

Pagaid', pagaid', vīramāte,
Tava tiesa nezudīs,
Gan es tavus sirmus matus
Pa vienam nolasīšu.
1311 [Apē (Vlk)].

23355.

Pagalmā cisas taisu,
Tautu gaiļu klausīdama.
Nei dziedāja tautu gaiļi,
Nei ceļ tautu māmuliņa.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

23356.

Pal'dīs soku Dīv'eņam,
Lobs lūp'ens' kl'ēv'eņā:
Sērma koza, leli rogi,
Nūdur munu v'eira muoti.
426 [Sakstagala pag. Rz].

23357.

Pate trīs apses lapa,
Ne no vēja trīsināta;
Pate barga dēlu māte,
Nele manis kaitināta.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

23358.

Piesacēla dēlu māte
Kā lielā vēja māte;
Sasatrūka vedekliņas,
Kā vistiņas [irbītes] gulējušas.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

23359.

Pelnījusi dēlu māte
Divu dūŗu mugurā:
Bij dēliņu auklējusi,
Bet nebija mācījusi.
121 [Gulbenē (Md)].

233591.

Pīkst vardīte uzminoti,
čīkst vāvere vārījot,
Tā čīkstēs vīramāte
Pa manām rociņām.
70 [Briežos (Skujenes pag. C)].

23360.

Pirmāk mani sveša māte
Medus maizi ēdināja;
Pēc tā mani dzirdināja
Gaudajāmi asarām.
1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)].

1. Sveša māte, precēdama,
Medus maizi ēdenāja;
Saprecējse, noveduse,
Asarām dzirdināja.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

23361.

Pirmo gadu tu, māsiņi,
Pie durvīm cisas taisi:
Ja necels vīramāte,
Jel ar kāju pabīdīs.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Tautiņās nogājusi,
Pie durvīm vietu taisu:
Ja necēla vīramāte,
Kaut ar kāju pabikstīja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

23362.

Pirmo gadu vīramāte:
Meitiņ, mana vedekliņ!
Otru gadu, trešu gadu:
Kur tā slampa vazājās?
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Pirmo gadu dēlu māte:
Meitiņ, mana vedekliņ!
Jau otrā, jau trešā:
Kur tā kuce aizgājuse?
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

2. Pirmo ziemu vīramāte:
Meitiņ meitiņ, vedekliņ!
Otru ziemu, trešu ziemu
Ne vārdā nepasauc.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

- 443 -

23363.

Pirmo gadu vīramāte:
Celies maltu, vedekliņa!
Jau otro, jau trešo:
Celies, piesta, celies, rumba!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

23364.

Priecājās dēlu māte,
Sav' dēliņu auklēdama;
Kad atveda vedekliņu,
Nedieniņas ieraudzīja,
Slauka, slauka asariņas
Ar abām rociņām.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

23365.

Proti kaunu, atstāj nost,
Tautu dēla māmulīt!
Man piedera tavs dēliņš,
Tava dēla kumeliņš.
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

23366.

Rāja mani dui rājēji,
Rāj' rītā, vakarā:
Rāja mani paša māte,
Rāj' tautieša māmulīte.
190 [Kuldīā].

23367.

Rāj nu mani, dēlu māte,
Nu es tev vaļu ļāvu;
Sākš' es tevi pašu rāt,
Saujām grābsi asariņas!
224 [Kabilē (Kld)].

23368.

Raudi, raudi, dēlu māte,
Līdz pietrūka asariņu!
Es dabūju tav' dēliņu,
Tavas klētes atslēdziņas,
Es maizīti tev rādīšu,
Bet nedošu rociņāi.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

23369.

Reta reta tā sētiņa,
Kam pie vārtu vītoliņi;
Reta reta tā jaunava,
Kas mātei gultu taisa.
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

1. Reti reti to sētiņu,
Kam pie vārta vītoliņi;
Reti reti to vedeklu,
Kas mātei vietu taisa.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

23370.

Reta reta tā sētiņa,
Kur deviņi vītoliņi;
Reta reta tā vedekla,
Kas māmiņi krēslu cēla.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

23371.

Reta reta tā sētiņa,
Kur pie vārtu vītoliņis;
Reta reta tā jaunuve,
Kas mātei kājas ave.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Reti reti tie siliņi,
Kas baltiem ziediem zied;
Relas retas tās jaunavas,
Kas mātei kājas aun.
216 [Ventspilī].

23372.

Saka bargu dēlu māti,
Dēlu māte gana laba:
Savu zemi tā atdeva,
Savu dēlu arājiņu.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

23373.

Saka bargu dēlu māti,
Es noiešu jo bargāka;
Es tautieša māsiņai
Drīzi ceļu parādīšu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

23374.

Salda salda smarža bija
Skābajam ābolam.
Kas no bargas valodiņas
Tautu dēla māmiņai?
1311 [Apē (Vlk)].

23375.

Saproties(i), dēlu [dēla] māte,
Kad es nāku istabā,
Ja tu esi aizdurvē,
Lec par krāsni aizkrāsnē!
205 [Ciecerē (Cieceres pag. Kld)].

1. Vīramāte, ievezdama,
Lēnu mani daudzināja.
Pagaidies, vīramāte,
Kad es sākšu grozīties:
Kas es iešu pagalmā,
Lien mudīgi paspārnē;
Kad es iešu istabā,
Lec par krāsni aizkrāsnē!
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

- 444 -

23376.

Sargies, dēlu māmuliņa,
Sitīs tevi vedekliņa;
Uzmet lielu kūkumiņu,
La galviņu nepārsit!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Jauna jauna jaunaviņa
Māmiņai šautu svieda.
Bēdz, māmiņa, noliecies,
Lai galviņu netrāpīja!
216 [Ventspilī].

23377.

Sargies, mana māmuliņa,
Sitīs tevi vedekliņa:
Vedekliņa rungu nesa
Zem baltajas villānītes.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1. Sargies, māmiņa,
Nu tevi sitīs:
Grīnai Ievai [Trīnei u.t.t.]
Akmens rokā.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

2. Sargies, mana māmulīte,
Sitīs tevi vedekliņa:
Šautra galu pamanīju
Zem balto villānīti.
326 [Taurkalnē (Taurkalnes pag. B)], 327 [Taurkalnē un Jaunjelgavas apkārtnē (Taurkalnes pag. B un Jaunjelgavas Jk apkārtnē)].

23378.

Savas mātes es raudāju,
Sava tēva pagalmiņa;
Barga sveša māmuliņa,
Grūžojs tautu pagalmiņš.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

23379.

Žagatiņa žažināja
Purva bērza galiņā:
Dēlu māte noslīkuse
Purvā rāva ūdenī.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

23380.

Žagatiņa žvadzināja
Tautu nama pakaļā;
Tā nebija žagatiņa,
Tā bij tautu māmuliņa.
112 [Cirstos (Cirstu pag. C)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)], 398 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Žagatiņa žaganēja
Brāļa nama pakaļā;
Tā nebija žagatiņa,
Tā bij brāļa līgaviņa.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

23381.

Žāvas nāca, žāvas nāca, -
Vai tās manas miega žāvas?
Tīšām pate žāvājos,
Dēla māti kaitināju.
202 [Striķos un Saldū (Zvārdes un Saldus pag. Kld)].

23382.

Šķitu guntiņ' i spīdot
Istabiņas dibenā:
Dēlu māte, raganiņa,
Sarkanām actiņām.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

23383.

Šorīt liela salna bija
Par visiem rītiņiem;
Šorīt sīva dēlu māte
Par visiem rītiņiem.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

1. Šorīt agri piecēlos
Pa visām rītiņām;
Šorīt sīva dēla māte
Pa visām rītiņām.
190 [Kuldīā].

2. Šorīt agri saule lēca
Par visiemi rītiņiem;
Šodien sīva dēlu māte
Par visāmi dieniņām.
170 [Lielnīkrācē (Nīkrāces pag. Azp)], 174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)], 1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

23384.

Sēd' krēslā, dēlu māte,
Gan es tevi aptecēšu;
Ik gaŗām tecēdama,
Došu dūri mugurā.
190 [Kuldīā].

23385.

Septiņi rinduki
Man mugurē,
Es dēlu māmiņu
Ar stērbeli nositu.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

23386.

Sīkstu linu pīcku viju,
Liku pūra dibenā;
Jau pirmajā vakarā
Vīramātei parādīju.
121 [Gulbenē (Md)].

23387.

Sīva dzedra dēlu māte,
Kur tu tāda galēsies?
Silāi auga kupla priede,
Tai nokoda galotnīti.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

- 445 -

1. Ai sīvaja dēlu māte,
Kur tu sevi remdēsies?
Purvā auga ruda apse,
Tai nokodi galotnīti;
Ellē divi dzelzu stabi,
Tie bij tavi pretinieki.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

23388.

Zinu, zinu, ko darišu
Sirdīgai vīrmātei:
Sēju rokas, sēju kājas,
Spēru nama ģēvelī,
Lai tur rūca, lai tur dūca
Līdz patam vecumam.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

23389.

Zynu, zynu, kuo vajag
Tāvučam, muoteicai:
Skruča skruča tāvučam,
Muoteicai pomelnīka.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

23390.

Skaidri slauku tautu namu,
Skaidri tautu istabiņu;
Dēlu māte salmiem kaisa,
Man vainiņas meklēdama.
170 [Lielnīkrācē (Nīkrāces pag. Azp)].

1. Tīri slauku brāļ' istabu,
Tīri brāļa pagalmiņu;
Mārša liela riebaļiņa,
Skaidiņām piekaisīja.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

2. Dēlu māte salmus kaisa,
Manī paļu meklēdama;
Viņa kaisa, es izslauku, -
Manī paļu nedabūja.
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

3. Tīru slauku tautu namu,
Tīru tautu istabiņu;
Salmiem kaisa sveša māte,
Ienaidiņa gribēdama.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

23391.

Sprāgtin sprāga egles malka,
Pie ugunes pieliekama;
Tā sprēgāja dēlu māte,
Man vainiņas meklēdama.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

23392.

Stāv pie durvīm sveša māte,
Nelaiž manis istabā;
Ja Dieviņis palīdzēs,
Būs man visa istabiņa.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

23393.

Stāvi, stāvi, dēla māte,
Tev krēsliņu nepacelšu,
Kam tu mani aprunāji,
Pa ciemiem staigādama.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

23394.

Stāvi, stāvi, vīramāte,
Es krēsliņa nepacelšu,
Kam tu manu arājiņu
Tik netiklu audzināji.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

23395.

Strauja strauja upe tek,
Vēl straujāka Daugaviņa;
Barga barga mūs' māmiņa,
Vēl jo barga sveša māte.
326 [Taurkalnē (Taurkalnes pag. B)].

1. Sūri dūmi istabā,
Vēl sūrāki namiņā;
Barga mana māmulīte,
Vēl bargāka tautu māte.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23396.

Sūri dūmi istabā,
Barga dēlu māmuliņa;
Kā pārciešu sūrus dūmus,
Tā bargo māmuliņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

23397.

Sūri dūmi namiņā,
Vēl sūrāki rijiņā;
Vīramāte namiņā,
Vīratēvs rijiņā.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

23398.

Sutinātu ievas kūju
Liku pūra dibinā;
Ja būs barga sveša māte,
Doš' ar kūju mugurā.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

23399.

Sveša māte klēti slēdza,
Redz bāliņu atjājot.
Kam, māmiņa, tad neslēdzi,
Kad es gāju druviņā?
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 446 -

23400.

Sveš' māt' man pārmet,
Ne man darb', ne sirdēst'.
Gan būs darb' darb' dien,
Gan sirdēst' mūžiņē.
211 [Rindā (Ances pag. Vp)].

23401.

Sveša māte, cēlusēs,
Kaktu kaktus izšļokāja;
Izšļokājse, atsēdās,
Manī paļas nedabūja.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

1. Stāvu stāv sveša māte,
Man vainiņu meklēdama;
Apsēdās, nopūtās,
Man vainiņu neatrada.
197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].

2. Sveša māte, cēlusies,
Staigā paļas meklēdama;
Izstaigāja, nedabūja,
Apsalgula raudādama.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

23402.

Tā Dieva vien lūdzu,
Tautās iedama:
Kaut rastu dumbrāju
Pie nama duru.
Piesietu tēvuci
Pie dzirnu stakles,
Iegrūstu māticu
Dumbrājā.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

1. Ievēlu vīratēvu
Dīķītie;
Piesēju vīramāti
Pie dzirnu stakles.
Vīratēvs mūdēja
Dīķītie,
Vīramāte mūdēja
Pie dzirnu stakles:
Vedekla mīļā,
Laid mani vaļā!
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

2. Paldies Dieva Dieviņam,
Nu man labi gadījās:
Es atradu dumbērīti
Pie tautieša nama durvju,
Tur es savu vīramāti
Ik rītiņa peldināšu.
1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)].

23403.

Tālu tālu es redzēju
Ezeriņu viļņojam.
Dievs dod man tur aiziet,
Tā ezera maliņā,
Tur es pērtu vīramāti,
Ezerāi mērcēdama,
Ezerāi mērcēdama,
Aiz matiem turēdama.
2 [Aderkašos (Taurupes pag. Rg)].

23404.

Tāli mani tautas veda,
Rāmu meitu dēvēdami.
Ko līdz mani rāmu meitu,
Kad rāj tautu māmulīte.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

23405.

Tam dēlam māti teica, -
Kur tam bija mātei būt?
Nemāk mani sveicināt,
Ne nosegtu vilnānīti.
1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)].

23406.

Tāpat grib purva zāle
Kā dābols vītējams;
Tāpat grib sveša māte
Kā māmiņa godējama.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Gan gaidīja sila priede
Kā ozols dzenījama;
Gan gribēja sveša māte
Kā māmiņa godējama.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

23407.

Tautās gāju, nebēdāju,
Priekšā teica māmuliņu;
Nu aizgāju, nu atradu
Pakaļā palikušu.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

23408.

Tautu dēla māmuliņa
Kā greizaja ābelīte;
Kur pieiešu, parunāšu,
Kam vaicāšu padomiņ'?
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

- 447 -

23409.

Tautu dēla māmulīte,
Kam tu viena nodzīvoji,
Kā viņāi kalniņāi
Viena zieda ābelīte?
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

23410.

Tautu dēla māmulīte,
Lai par tevi velns bēdāja!
Tu man savu dēlu devi,
Neba mani paš' audzēji.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)], 181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

23411.

Tautu meita sprēgacīte,
Nerāj manu māmulīti!
Daudz bij tādu sprēgacīšu,
Viena mana māmulīte.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 167 [Kazdangā (Kazdangas pag. Azp)].

23412.

Teica mani dzirkstelīti,
Man bij būt uguņam:
Es atradu viramāti
Kā pagali spraigājam.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)], 2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

23413.

Tik jau bija tev, māmiņa,
Vai tu dziedi, vai tu raudi!
Man pieder tavs dēliņš,
Tava dēla kumeliņš.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

23414.

Tik, tautiet, tava vaina
Kā tavai māmiņai:
Kad, tautieti, tu nerāji,
Tad rāj tava māmuliņa.
Kad tu rātu, lai tu rātu,
Kam tu ļāvi mātei rāt?
Kad tu rāsi, tu žēlosi,
Tava māte nežēloja.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

23415.

Trīs gadiņus audzināju
Ābels koka vekselīti;
Nu izauga, nu nocirtu,
Nu veksēšu dēlu māti.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

23416.

Trīs gadiņi audzināju
Bozīt' kārkļu krūmiņāi,
Ka varēju dēla māti
Pa prātami izmācīt.
270 [Ozolu muižā (Ozolnieku pag. Jg)].

23417.

Trīs gadiņi audzināju
Bozīt' kārkļu krūmiņā;
Pirmajā vakarā
Vīramāti nobozēju.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

1. Trīs gadiņi ošu vāli
Aizkrāsnē kaltināju;
Ceturtā gadiņā
Tad godinu dēla māti.
216 [Ventspilī].

23418.

Trīs gadiņi audzināju
Bozīt' lagzdu krūmiņā,
Ka varēju vīramātei
Pa muguru rībināt.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

1. Trīs gadiņi kaltināju
Oša vāli aizkrāsnē;
Kad aizgāju tautiņās,
Izvelēju vīramāti.
40-1 (Lapmežciemā).

23419.

Trim kārtām streņģīt' loku,
Lieku pūra dibenā;
Ik rītiņus vīramāti
Ar streņģīti pamieloju.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

1. Trīs starām pīcku viju,
Liku pūra dibenā;
Lai tad es ne vedekliņa,
Kad vīrmāti nepīckāju.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

23420.

Trim kārtām pīcku pinu,
Liku pūra dibenā,
Ko pīckāt dēla māti
Par dēliņa auklējumu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Trīs gadiņi sutināju
Oša vāli aizkrāsnē,
Ko velēti dēla māti
Par dēliņa auklējumu.
35 [Rembatē (Rembates pag. Rg)].

23421.

Trim starām pīcku viju,
Liku pūra dibenā;
Divas staras vīram situ,
Trešo vīra māmiņai.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

- 448 -

23422.

Tumša tumša tā priedīte,
Kur saulīte mājas ņēma;
Nikna, barga tā māmiņa,
Kas sauks mani vedekliņu.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

23423.

Ugunī ugunī
Dēla mātes atslēdziņas,
Kam tā man klēti slēdza
Pirmajā vakarā!
136 [Zvārtavā (Zvārtavas pag. Vlk)].

23424.

Ūjā Dievs, ūjā vells,
Kāda mana vīramāte!
Lauka piere, zvēra acis
Kā manam kumeļam.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 48 [Alojā un Lielsalacā (Alojas un Salacas pag. Vlm)].

1. Parādāt, jūs ļautiņi,
Kāda mana vīramāte! -
Ūjā Dievs, ūjā vells,
Kāda mana vīramāte!
Lauka piere, zvēras acis
Kā manam kumeļam.
Droša mana vīramāte,
Vilkam kāpa mugurā,
Nolauzusi briežam ragus,
Skrien par silu taurēdama.
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)].

2. Veŗu durvis, speŗu kāju,
Metu acis dibenā,
Metu acis dibenā,
Kur sēdēja dēlu māte:
Zveiras acis, lauka piere
Kā manam kumeļam.
224 [Kabilē (Kld)].

23425.

Urā velns, urā velns,
Kāda mana vīramāte:
Pa pagalmu tecēdama,
Ar zobiem guni šķīla.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

234251.

Vai dziedāt, vai raudāt
Tai lielā žēlumā?
Mana vīra māmuļīte
Šovakar nomiruse.
224 [Kabilē (Kld)].

23426.

Vai tā dzilna, vai ragana,
Kas mežāi kladzināja?
Nebij dzilna, ne ragana,
Tā bij dēla māmuliņa.
169 [Nīgrandā (Nīgrandas pag. Azp)].

1. Duma, duma, vakars nāca,
Nedrīkstēju viena iet;
Vai bij dzilna, vai ragana,
Vērienā kledzināja.
Nebij dzilna, ne ragana,
Tā bij dēla māmuliņa,
Tā bij dēla māmuliņa,
Ved dēlam līgaviņu.
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

2. Vai bij dzilna, vai žagata,
Kas mežāi kledzināja?
Nebij dzilna, ne žagata,
Tā bij tautu māmuļiņa,
Tā bij tautu māmuļiņa
Ar savāmi jauņuvēm.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

23427.

Voi man sovys myuža dīnys
Gryuši vīn juodzeivuoj?
Bruoļūs b'eju, māršys ruoja,
Tautuos borga v'eiramuot'e.
435 [Latgalē].

23428.

Vai, tautieti, tava vaina,
Vai tā tavas māmulītes?
Man maizīti rokā devi
Kā savam ganiņam.
206 [Kuldīgas apriņķī].

23429.

Vakar raka melna cūka
Mūsu dārza maliņā;
Tā nebija melna cūka,
Tā bij mana vīramāte.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

23430.

Vedekliņ vedekliņ,
Godā savu vīramāti:
Sit ar slotu, grūd ar kruķi,
Rādi ceļu aizkrāsnē!
871 [Liepkalnes apk. (Liepkalnes pag. Md)].

23431.

Vedekliņa lielījās
Savus kreklus izvelēt,
Vīramātes lindraciņus,
Tos nospert sētmalī.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

- 449 -

23432.

Vedu, vedu vedekliņu,
Vieglas dienas gribēdama;
Stellē kult, stellē malt,
Dod ar milnu mugurā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

23433.

Vēru durvis, spēru kāju,
Metu acis dibinā,
Tur sēdēja dēlu māte
Kā greizais ozoliņš.
224 [Kabilē (Kld)].

1. Gāju tautu istabā,
Metu acis dibenā,
Tur sēdēja dēla māte
Kā greizaja apšu šķila.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

2. Veŗu durvis, speŗu kāju,
Metu acis dibinā,
Tur sēdēja dēlu māte
Kā lielā lāču māte.
226 [Kandavā (Tl)].

3. Veŗu duris, speŗu kāju,
Metu acis visapkārt,
Metu acis visapkārt,
Kur redzēšu dēlu māti.
Dēlu māte kaktā sēd
Kā mellais piķa celms.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

23434.

Velnam devu pelnu sieku,
Lai norāva vīramāti,
Lai man tiktu sava vaļa
Ap ķērnīti laizīties.
86 [Ļaudonā (Ļaudonas pag. Md)].

23435.

Velnam devu cimdu pāru,
Lai norāva vīramāti:
Paliks man tās jostīna,
Tās baltā villainīte.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

23436.

Velnam došu riekstu sieku,
Lai nožņaudza vīramāti;
čigānam cimdu pāri,
Lai ievilka ezerā.
24 [Lēdurgas draudzē].

23437.

Velli velli, zemes dievi,
Nokaujat vīramāti!
Tad man būs sava vaļa
Mielot savus bāleliņus.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

23438.

Vīramāte mani sauca:
Puķīt, mana vedekliņa!
Es ar mīļi atsaucos:
Puķīt, manu elles skruķi!
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Dēlu māte mani sauca:
Puķīt, dēla līgaviņ!
Es pretī atsaucos:
Vīramāte, uguns gals!
1311 [Apē (Vlk)].

2. Vīramāte mani sauca:
Puķīt, rozīt, magonīt!
Es to veco vīramāti:
Ak tu veca pupu kule!
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

3. Vīramāte mīļi sauca:
Vedekliņ, pūpoliņ!
Vedekliņa atbildēja:
Māmiņ mana, elles kruķis!
310 [Dignājā (Dignājas pag. Jk)].

23439.

Vīra māte man' solīja
Uz adatu dancināt.
Glabā, māte, adatiņu
Dēlam bikses salāpīt!
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

1. Vīramāte man' solīja
Uz adatas dancināt.
Es tev lūdzu, vīramāte,
Glabā savu adatiņu,
Glabā savu adatiņu
Večam bikses salāpīt:
Večam bikses noplīsušas,
Gar mūrīti ložņājot.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

23440.

Vīramāte, vella māte,
Man' ietrinka kaņepēs.
Kaņepīte gaŗaudzīte,
Paslēp manu augumiņu!
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)].

23441.

Vīra vīra es gribēju,
Vīramātes negribēju;
Kad ieraugu vīramāti,
Šķietu vilku gūbājot.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)], 421 [Taurupes pagastā (Rg)].

- 450 -

23442.

Vilku māte, zvēru māte
Mana vīra māmuļiņa:
Es prasīju padomiņa,
Viņa zobus klabināja.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

23443.

Cēlu krēslu, vēl atrāvu
Sav' arāja māmulīti,
Ka nebija arājiņu
Pa prātami izlolojse.
Izlolojse krogus žūpu,
Lielu alus dzērājiņu,
Lielu alus dzērājiņu,
Lielu naudas tērmanīti.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

1. Cēlu krēslu, vēl atrāvu
Sav'arāja māmulīti,
Kam tā manu arājiņu
Pa prātam neloloja.
Ik svētdienas vakariņu
Krogus galda galiņā,
Krogus galda galiņā
Kaisa sīku sudrabiņu.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

23444.

Celies agri, tautu dēls,
Pacel mani celdamies!
Kad cels mani māmulīte,
Tā cels mani rādamies.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

23445.

Celies agri, tautu dēls,
Pacel mani celdamies!
Tu jau pats gan zināji,
Kāda tava māmuliņa.
Vienu rītu pacēluse,
Staigā ciemu vainodama:
Slinka mana jaunavīte,
Neceļama neceļās.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

★

46587.

Ai Dieviņi, vīramāte,
Kur tu tāda galu ņemsi?
Neņems Dievs, neraus vells,
Kur paliksi pastarā?
146 [Jaungulbenes Md].

46588.

Ai meitī, ai meitī,
Vai tā bij tev darīt?
Vai tev bij vīramāti
Iegrūst elles dibenā?
192 [Kosas C].

46589.

Vai Die(v)s, vai Die(v)s, kur es likš(u)
Savu vecu vīramāt(i)!
Mežā vedu, odi ēda,
Aizkrāsnē circenīši.
306 [Patkules Md].

46590.

Vai Dieviņ, vai Dieviņ,
Nekaunīga vedekliņa!
Iet gaŗām šņaukādama,
Tā kā cūka bezdēdama.
Ne tā prata krēslu celt,
Ne noņemti villainīti.
149 [Jaunpils Tk].

46591.

Ak tu veca vīramāt(e),
Ar tiem līkim kājim!
Septiņ' gadi ellē bij,
Nu ir atkal mājās.
234 [Limbažu Vlm].

46592.

Nāk, nāk, kas tur nāk,
Tur nāk mana vīramāte!
Pieci gadi ellē dzīvoj',
Pieci krusti mugurā.
279 [Naukšēnu Vlm].

46593.

Aiz kalniņa, pie ozola,
Tur sēž viena vella māt(e);
Tā nebija vella māte,
Tā bij mana vīramāte.
513 [Zemītes Tk].

46594.

Aiz niknuma vīramāte
Vilkam kāpa mugurā;
Atradusi āža ragu,
Lec pa mežu taurēdama.
239 [Lizuma C].

- 451 -

46595.

Aizamirsa, aizamirsa
Vīramāte nemielota;
Ieš' uz mežu, griežu [griežšu] klugu,
Tad mielošu vīramāt(i).
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

46596.

Apkaustīta vīramāte
Tēraudiņa pakaviem;
Gan es tevi, vīramāte,
Dzīvodama noplēsīšu.
286 [Nītaures Rg].

46597.

Asariņas, pyupuliņas,
Pašas byra naraudūt;
Nū mammeņas vaicojūt,
Voi ir loba dālu muote.
Dīnom loba, šaļtim loba,
Na vysom myužeņam.
170 [Kapiņu D].

1. Asareņis, pyupaleņis,
Pašys byra naraudeit;
Māmeņai i vaicuojūti,
Voi ir loba sveša muotja.
89 [Dricēnu Rz].

46598.

Audzin, Dīviņ, kaņepītes,
Muna duorza maliņā,
To es boušu na vadakla,
Ko veiramuotes napeickāšu.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

46599.

Auga maņ gari moti,
Auga skarba volūdeņa;
Jau tai dālu māmeņai
Pūrā jemt ramaneņis.
326 [Preiļu D].

46600.

Augat gaŗi, kaņupēji,
Kā varēju pīckas vīt,
Ko mielot dēla māti
Pirmajā vakarā.
75 [Cirgaļu (Aumeisteru) Vlk].

46601.

Augat man gaŗi lini,
Liniņš lina galotnē;
Es novīšu gaŗu striķi,
Ko piesiet dēla māti.
40 [Basu (Bases) Azp].

46602.

Bolta augu, pasorkona,
Gari moti padzaltoni,
Spolga muna volūdeņa.
Nanūryma dālu muote
Aiz deveiņu duroviņu.
170 [Kapiņu D].

46603.

Barga bija vīramāte,
Ar zobiem guni šķēla.
Velnam devu pelnu sieku,
Lai norāva vīramāti.
198 [Krustpils D].

46604.

Bļaura mana vīramāte,
Tikko mani nenosita;
Saķēruse duru pakši,
Šķietas mani gumzījot.
39 [Bārtas Lp].

46605.

Brāļa sieva māti pēra,
Aiz matiemi turēdama;
Māte tai ar kāju spēra,
Gauži gauži raudādama.
358 [Rugāju Abr].

46606.

Cēlu krēslu, vēl atrāvu
Sav' arāja māmulīt;
Kam tā manu arājiņu
Nav pa prātam izloloj's(e).
Ilzloloj'se krogus žūpu,
Ne maizītes devējiņ(u).
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

46607.

Cik gaŗa, tik resna
Mana vīramāte;
Vessim laukā, šķelsim pušu,
Cūkām būs drabiņ' sile.
335 [Puzes Vp].

46608.

Cik nu sīra aizlajeņa,
Tik nu znūta labumeņa;
Nu svīsteņa aizlajeņč,
Nu dēleņa lobumeņč.
44 [Bebrenes Il].

46609.

čīkstēj varde mun cepot,
Vāverīte dīrājot.
Tā čīkstēs vīramāte
Pa munām rociņām.
290 [Ogres C].

- 452 -

46610.

čeikstit, čeikstit, ragaviņas,
Veiramuoti pūrā vedu;
Valnam devu pupu sīku,
Lai paleidz nūduovēt.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

46611.

Danco vien, vīramāte,
Gan es tevi savaldīšu:
Es tos tavus sirmus matus
Pa vienam nolasīšu.
211 [Ļaudonas Md].

46612.

Dari, dari, dēlu māte,
Gan es tevīm atdarīšu:
Gan es tavus matus gaŗus
Gar rociņu vicināšu;
Gan es tavu cietu sirdi
Caur ābeļu sakni vilksis [vilkšu].
398 [Skrundas Kld].

46613.

Dēlu māte apsmiedama
Sauc man' savu vedekliņu;
Purvā dzēra [dzērve?] gaŗu kaklu
Tava dēla līgaviņa.
114 [Gaiķu Kld].

46614.

Dālu muote bāduojās:
Sudrabuota vedekliņa.
Nabādoj, dālu muote,
Īšu kult, īšu molt;
Īšu kult, īšu molt,
Tevi leidza dancynuošu.
326 [Preiļu D].

46615.

Dēlu māte, dēlu māte,
Es tev galu padarīš'!
Tav cels krēslu pieci dēli,
Man deviņi kroņu kalpi.
40 [Basu (Bases) Azp].

46616.

Dālu muotja dālu tjaicja,
Pjāļa munu augumeņ(u).
Natjaic vys, muomuleņ,
Jau jas poša gona radz(u).
326 [Preiļu D].

46617.

Dēl māt klēt slēdz,
La es māss nemiele.
Kam tu vārts neaizslēdz,
Kam ielaid sētiņe?
518 [Zlēku Vp].

46618.

Dēla māte priecājās:
Nu atveda vedekliņu!
Apskaties, dēla māte,
Vai ir tālu purva mala.
378 [Seces Jk].

46619.

Dēlu māte priecājās:
Nu būs dubļu bridējiņ(a).
Nebīsties, dēlu māt(e),
Nebūs dubļu bridējiņ(a);
Vai būs kāši, vai pagale,
Doš' tavā mugurā.
119 [Gaujienas Vlk].

46620.

Dēlu māte priecājās:
Būs man pieci gabaliņ(i)!
Būs tev pieci gabaliņi,
Būs ar skruķi mugurā.
473 [Veclaicenes Vlk].

46621.

Dēl māt, šķielaciņ,
Caur dorem radjas;
Kad es ēd palaundziņ,
Tad savs acs pabakste.
372 [Sarkanmuižas Vp].

46622.

Dēlu māte tā domāja:
Nu būs kreklu mazgātāja!
Vai būs kāši, vai pagale,
Došu tavā mugurā!
319 [Plāteres Rg].

46623.

Dēla māte, turka kuņa,
Nedzer manas asariņas!
Ja tev slāpst, nodzeries
Purvā rāvas ūdentiņu.
443 [Turlavas Kld].

46624.

Dēlu māte, zilzobīte,
Tik viņ' mani neapēda;
Es ieskrēju kaņepēs,
Viņa zobus klabināja;
Viņa zobus klabināja,
Gar maliņu staigādama.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

- 453 -

46625.

Dēl māt žēljas,
Ka nav lab joņviņ;
Tecam tec, māmlīt,
Kad tu tad sadabe.
372 [Sarkanmuižas Vp].

46626.

Diža bija dēla māte,
Jo ta diža, es dižāka;
Tu ar savu dēlu diža,
Es ar savu vaiņadziņu.
374 [Sātiņu Kld].

46627.

Dūšu dūšu māmeņai,
Kū es beju sūlejuse:
Druotu veitu pātadziņu,
Pošā pyuru dybynā.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

46628.

Drebēt dreb apses lapa,
Ne vējiņa drebināma;
Pati barga sveša māte,
Ne es tai ko darīju.
484 [Vestienas Md].

46629.

Dilu dilu zoslēniņi,
Ūdentiņu meklēdami;
Tā staigāja dēla māte,
Man vainiņu meklēdama.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

1. Dungu dungu zosentiņi,
Ūdentiņu meklēdam';
Tā dungāja vīramāte,
Man vainiņu meklēdam'.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

46630.

Elle elle kunga rija,
Otra elle dēla māte;
Kunga rija sviedrus dzēra,
Dēla māte asariņ's.
347 [Rendas Kld].

46631.

Es bēdiņu ieraudzīju,
Tautu durvis atvērdam':
Kā mūžiņu nodzīvošu
Ar bārgo vīramāti?
391 [Sinoles Vlk].

46632.

Es gaismiņu vien gaidīju
Apautām kājiņām,
Es redzēju vīramāti
Skuju putru vārījot,
Lai būt' skuju, kur būt' skuju,
Sveķus lēja aizdaram.
301 [Palsmaņa Vlk].

46633.

Es gan zinu, ko darīšu
Savai niknai vīramātei:
Siešu kājas, siešu rokas,
Kāršu jumta paspārnē.
72 [Cesvaines Md].

46634.

Es ielec istabā
Kā sarkana brūklene!
Dēla tēvs uz grīdas stāv
Kā greizais ozols [ozoliņš].
287 [Nogales Tl].

46635.

As nadevu leigovai
Muotis meit kuojeņom,
Man' māmeņa izaukļāja,
Pi muteitis dalykdama.
89 [Dricēnu Rz].

46636.

Es redzēju tāļumā
Ezeriņu viļņojot.
Tur es kulšu vīramāti,
Aiz matiem turēdama;
Aiz matiem turēdama,
Ūdenī mērcēdama.
545 [Krustpils D apr.].

46637.

Es savi vīramātei
Nekas ļauna nevēlēju:
Kazu cirpt, cūku slaukt,
Avuniņu svilināt.
605 [Skolas].

46638.

Es savai vīramātei
Mīkstu gultu uztaisīj';
Divi kārtas ērkšķu liku,
Trešo smalkas adatiņas.
23 [Ārlavas Tl].

46639.

Es tai dēla māmiņai
Mīkstu vietu iztaisīju:
Zem sāniem ragažiņa,
Akmens galvas vietiņā.
198 [Krustpils D].

- 454 -

46640.

Es šķitu redeli
Pie loga stāvam;
Nebija redele,
Vīramātes zobi.
452 [Užavas (Zīras) Vp].

46641.

Es, tautās ieiedama,
Paskatos ārdiņās:
Vai ir malkas pagalītes,
Ko verdēt vīramāti.
110 [Ērgļu C].

46642.

Es tās savas vīramātes
Vienreiz mātes napasaucu;
Cik satiku celīnā:
Dūja dūja, kur tu iesi?
192 [Kosas C].

46643.

Es tev saku, kalējiņ,
Kal man dzelza pierkstainīšus,
Lai es varu šķērpēties
Ar to dēla māmuliņu.
398 [Skrundas Kld].

46644.

Es uz savu vīramāti
Ļauna vārda nesacīju;
Pa pagalmu staigādama:
Ruzais duksi, kur tu iesi!
48 [Bērzaunes Md].

46645.

Es to savu vīramāti
Diezgan mīļi užināju:
Ezīšam mīksta villa,
To paliku pagalvie.
195 [Kraukļu Md].

46646.

Gaidi, gaidi, dēlu māte,
Līdz es tevi sēdināšu;
Dadžu krēslu plānā likšu,
Tur es tevi sēdināšu.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

46647.

Gon mīleigi es pasauču
Svešys muotis muomuleņis;
Nu tai mudri atsasaucja
Kai eistuo muomuļeņa.
143 [Jāsmuižas D].

46648.

Garda būtu auzu maize,
Ka ne gaŗu sēnaliņu;
Laba būtu tautās dzīve,
Ka ne barga māmuliņa.
194 [Krāslavas D].

46649.

Ik vakaru mani bāra
Tautu dēla māmuliņa,
Kam neklāju dēliņam
Smalku lina paladziņu.
605 [Skolas].

46650.

Jau bij rūgta [rutka] šķēla,
Vēl vajaga sinepīšu;
Jau bij bārga dēlu māte,
Vēl es viņu kaitināj(u).
322 [Praulienas Md].

46651.

Īsakūd, vedekleņ,
Pi durovu stenderē,
Nasakūd māmeņā
Pyrmajā nedēļā.
232 [Līksnas D].

46652.

Iestādīju dadža krūmu
Vārta staba galiņēje;
Asis bija dadža krūmis,
Vēl asāka vedeklīte.
129 [Gudenieku Azp].

1. Es uzliku dadža lapu
Vārtu stabu galiņē;
Asa asa dadža lapa,
Vēl asāka tautu meita.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

2. Es uzliku dadža lapu
Vārta staba galiņē.
Asa bija dadža lapa,
Vēl jo asa brāļa siev'.
40 [Basu (Bases) Azp].

46653.

Kad es iešu tautiņās,
Minēs manu gājumiņu;
Būs tai dēlu māmiņai
Meklēt durvis dibenā.
319 [Plāteres Rg].

- 455 -

46654.

Kaŗi nāca, kaŗi nāca,
Neb visiem kari nāca;
Dēla mātei kaŗi nāca
Par dēliņa lolojumu.
605 [Skolas].

46655.

Kas plīkšķēja, kas plaukšķēja
Ezeriņa maliņā?
Vedekliņa māti kūla,
Ūdenī mērcēdama.
605 [Skolas].

46656.

Kas tā tāda melna vista
Kaņepēs kladzināja?
Tā nebija melna vista,
Tā bij mana vīramāte.
Pasapriekšu sagšu sedza [sedzu],
Pēc ar kruķi mugurā.
254 [Mārsnēnu C].

46657.

Kā bij man kalnā kāpt,
Kā pret kalnu raudzīties?
Grūti bij man svešu māti
Saukt par savu māmuliņu.
605 [Skolas].

46658.

Kā puķīte, kā rozīte
Zied man vaiga galiņā.
Es varēju dēlu māti
Katru dienu raudināt.
281 [Neretas Jk].

46659.

Ko iedama es sagāju,
Labus ļaudis meklēdama?
Cietsirdīgi tautu dēli,
Sīva tautu māmulīt'.
524 [Aizpute Azp apr.].

46660.

Ko šņaukāji, dēla māte,
Vai es tavu dēlu prasu?
Vai es tavu dēlu prasu,
Kar dēliņu tu kaklā!
443 [Turlavas Kld].

46661.

Ko tie mani suņi rēja,
Pa mēsliem vārtīdami?
Tā bij mana vīramāte -
Bez lindraka vārtījās.
316 [Piltenes Vp].

46662.

Nāciet, bērni, skatīties,
Ko tie ciema suņi rēja?
Dālu māti suņi rēja,
Pa vārtiem vazādami.
242 [Lubejas Md].

46663.

Ko tie kraukļi kraucināja,
Ko žagatas zadzināja?
Vilks aiznesa dēlu māti
Biezajā eglājā.
3 [Adulienas Md].

46664.

Kur liksim, neliksim,
Tik negantu vīramāti?
Siesim kājas, siesim rokas,
Vilksim nama cekulā;
Vilksim nama cekulā,
Lai iet dūmi pakaļā.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

46665.

Kur liksim, neliksim,
Mēs tik blāgu vīramāti?
Vessim mežā, siesim cieti
Pie lielā skudru pūļa.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

46666.

Vai Dieviņ, ko darīšu,
Kad neganta vīramāte?
Vedīš' mežā, sieš' pie priedes
Virs lielā skudru pūļa.
239 [Lizuma C].

46667.

Ķenkarota vīramāte
Iesavēla nātreinā;
Gan, ķenkara, izavelsi,
Ar jauņavi rādamās.
197 [Krotes Lp].

46668.

Labi, labi tai mātei:
Tik meitiņu, tik dēliņu!
Cik meitiņu, tik znotiņu,
Cik znotiņu, tik čarkiņu.
Cik dēliņu, tik vadaklu,
Tik dūriņu mugurā.
236 [Līvānu D].

46669.

Līka līka kaņepīte,
Vēl līkāka vīramāte;
Kad ar mani sabārās,
Līdz zemei locījās.
387 [Siguldas Rg].

- 456 -

46670.

Lied, meitiņa, istabā,
Met actiņas ārdiņās;
Vai būs malkas pagalīte,
Vīramāt' (mugurā).
605 [Skolas].

46671.

Liela gaŗa dēlu māte
Iedolbāja istabā;
Iedolbāja, izdolbāja,
Es tai krēsla nepacēlu.
3 [Adulienas Md].

1. Liela gaŗa dāla māte
Iekanaja ustabā;
Iekanaja, izkanaja,
Tikpat manis nedabūj'.
373 [Sarkaņu Md].

46672.

Lela gara dālu muote
Īstompova ustobā.
Jemšu ciervi, atcieršš' kuojas,
Lai ir leidza ar manim.
326 [Preiļu D].

46673.

Ļauna bija sveša māte,
Vēl ļaunāka vīramāte;
Sveša māte mazu kūla,
Vīramāte lielu bāra.
146 [Jaungulbenes Md].

46674.

Man bij divi rājējiņi,
Abi mani ļoti rāja:
Viens bij [man] pats tautietis,
Otrs tautu māmuliņa.
589 [Kuldīgas apr.].

46675.

Man bij veca vīramāte,
Nezināju, kur to likt;
Klētī liku, žurkas ēda,
Pagrabā sapelēja,
Zemē raku, nesapuva,
Aizkrāsnē circeņ' ēda.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

1. Man bij veca vīramāte,
Nezināju, kur to likt;
Zemēs rakti - sapelēja,
Aizkrāsnē - circenīši.
378 [Seces Jk].

46676.

Man bij viena zaļa varde
Pieci gadi pūdējama;
Tā nebija zaļa varde,
Tā bij mana vīramāte.
109 [Ērķemes Vlk].

46677.

Manei vīra māmiņei
Pulkstiens mēles galiņe.
Vienu rītu piecēlus',
Staigā ciemu zvanīdam';
Staigā ciemu zvanīdam':
Slinka mana jauņuviņ'.
160 [Jūŗkalnes (Pilsbergas) Azp].

1. Manai vīru māmiņai
Pulkstens mēles galiņā,
Visu ciemu staigājusi:
Slinka mana jauņuvīte.
129 [Gudenieku Azp].

2. Manai vīra māmiņai
Pulkstens mēles galiņā,
Ik rītiņus celdamies,
Iet pa ciemu vainodam(a).
141 [Ivandes Kld].

46678.

Manā pūra dibenāji
Drātīm pīta pātadziņa;
Ar to situ ciema suņus.
Ar to savu vīramāti.
301 [Palsmaņa Vlk].

46679.

Manā pūra dibenā
Drāšu vīta pātadziņa;
Ar to mielošu vīramāti
Pašā kāzu vakarā.
398 [Skrundas Kld].

46680.

Vēl manā pūriņā
Trim šņorēm karbačiņa,
Pirmajā vakarā
Dēlu māti iešņorēt.
520 [Zvārdes Kld].

46681.

Mans dēliņis ozoliņis,
Vedekliņa beņķa kāja;
Nodauzīja vīramāti
Ar degošu pagalīti.
270 [Mežotnes B].

- 457 -

46682.

Mazu mazu māte kūla,
Nu kuļ lielu vīramāte.
Kuļ, māmī, ka kuldama,
Par māmiņu Dievu lūgšu;
Velns parautu vīramāti,
Mārku dotu nabagam.
192 [Kosas C].

46683.

Māte veda vedekliņu,
Vieglas dienas gribēdama;
Ja nav kāju, bried ar galvu,
Nebūš' tava viegla diena,
Segšu sagšu, sūtīš' malt,
Likš' ar milnu mugurā.
205 [Kusas Md].

46684.

Mēru muote, mēru muote,
Nūsit munu veiramuoti;
Lai palika munuos rūkuos
Vusas skreiņu etslēdziņas.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

46685.

Mini, mini, dēla māte,
Kas manāji pūriņā:
Bij manāji pūriņāji
Stīgām šūta kančukiņ(a);
Ko tautieti priģelēt
No krodziņa sētiņā.
605 [Skolas].

46686.

Ne ikreizes vīramāte
Visas vainas darītāja,
Ir ar vaina vedeklai,
Kas neklausa vīramāti.
520 [Zvārdes Kld].

46687.

Nebīsties, vīramāte,
Tava tiesa nezudīs:
Sutināta ievas kūja
Mana pūra dibenā;
Cik pacelšu pūra vāku,
Tik ar mīkstu pamielošu.
338 [Rankas C].

46688.

Nebīsties, dēlu māte,
Tava tiesa nezudīs:
Sešas dienas nedēļā,
Seši maizes riecentiņi.
436 [Tirzas (Tirzas-Pils) Md].

46689.

Nedomā, vīramāte,
Būt manīm pretiniece;
Kādi kāši, guns pagale
Būs tavā mugurā.
344 [Rembates Rg].

46690.

Nekuko, dzeguzīte:
Pliki koki, nava lapu;
Negražoj, dēlu māte:
Jauna es pate, dīks pūriņis.
604 [Dažādi iesūtītāji].

46691.

Neviens putniņš tā nedzied,
Kā dzied meža lakstīgala;
Neviens mani tā nerāj,
Kā rāj dēla līgaviņa.
224 [Lielvārdes Rg].

46692.

No liniem grožu viju,
No liniem pātadziņu,
Lai varēja vīramāti
Ecēšā novaldīt.
286 [Nītaures Rg].

46693.

Nu es redzu, nu es redzu:
Nemīl mani dēlu māte.
Kad būt' mani mīlējuse,
Būt' nākuse klāt sēdēt;
Būt' nākuse klāt sēdēt,
Būt' devuse brandavīna.
355 [Rucavas Lp].

46694.

Pacēlīšu dadžu krēslu,
Lai sēd, galvu grozīdama;
Lai sēd, galvu grozīdama,
Gan nosprāgs sriņģēdama!
192 [Kosas C].

46695.

Pasargies, dēla māte,
Nu pārveda vedekliņu;
Būs tavā vedeklā
Akmentiņi kabatā!
398 [Skrundas Kld].

46696.

Pikta mana vīramāte,
Tik tā mani nenosita;
Trīs reizinas apsadzina
Apkārt savu istabiņu.
Noķērusi nama stūri,
Škitās mani gumzījot.
282 [Nīcas Lp].

- 458 -

46697.

Pirmo dienu dēla māte
Šnaukādama vien staigāja;
Kas būs rītu, vai parītu,
Kad bāliņa neredzēs?
109 [Ērķemes Vlk].

46698.

Pirmo gadu dēla māte
Atdod klēts atslēdziņu;
Otru gadu, trešo gadu,
Ne pie durvīm nepielaida.
109 [Ērķemes Vlk].

46699.

Pīsaaudzēju dēliņu,
Pīsavežu vedekliņu;
Poša krekliņu velēju,
Uz sīkstiņas sādādama.
170 [Kapiņu D].

46700.

Piesargies, vīramāte,
Kad tev sita vedekliņa;
Uzmet krietnu kūkumiņu,
Lai actiņu neaizķeŗ.
605 [Skolas].

46701.

Raudi, raudi, dēlu māte,
Ar baltāmi asarām;
Man piedera tavs dēliņis,
Tavas klētes atslēdziņ'!
74 [Cīravas Azp].

46702.

Rej, sunīt, ka nosprāgtu,
Neba mana māte nāca;
Tautu dēla māte nāca,
Dzedru vārdu devējiņa.
443 [Turlavas Kld].

46703.

Reti reti tie siliņi,
Kas ar baltiem ziediem zied;
Reta reta tā vedekla,
Kas māmiņai krēslu ceļ.
Cēla krēslu, bet atrāva
Sav' arāja māmiņai.
112 [Ezeres Kld].

46704.

Sabaros ar vedeklu,
Es atsēdu skaidienā,
Atradusi brāliņam
Melnu kreklu mugurā.
281 [Neretas Jk].

46705.

Salasieti, skauģa bērni,
Sudrabiņa drostaliņas,
Lai lepnaja dēlu māte
Nesamina kājiņām.
605 [Skolas].

46706.

Salasīju saujiņā
Savas gaužas asariņas,
Parādīju māmiņai
Dēlu mātes mīļus vārdus.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

46707.

Saleikuse dālu muote
Kuo leikuo kaņupeite;
Kuo pajēme vedekliņu,
Kuo ņīdreite izastīpe.
375 [Saukas Jk].

46708.

Sargies, dāla māmuliņ,
No tās savas vedekliņ's!
Vedīs tevi vedekliņ'
Ābolā dancināt.
211 [Ļaudonas Md].

46709.

Sovai muotei loba beju,
Da sauleitei gulādama;
A veiramuotei naītyku,
Reita muoli samolusja,
I agri reju izkyulusja.
278 [Naujenes (Maļonovas) D].

46710.

Sen dzirdēju, nu redzēju
Dēla mātes bargumiņu:
Pār pagalmu pāriedama,
Ar zobiemi guni šķīla.
605 [Skolas].

46711.

Sēj, tautieti, ko sēdams,
Sēj dārzē kaņepītes:
Lai var gaŗu grožu vīt,
Lai es vaŗu dēla māti
Daugavā peldināt.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

- 459 -

46712.

Silta silta istabiņa,
Bērzu malkas kurināta;
Jauka jauka valodiņa,
Māmiņai runājot.
Kad pārveda vedekliņu,
Tad pietrūka valodiņas.
578 [Viesīte Jk apr.].

46713.

Sit, brālīti, gailim laktu
Stalta dēla kambarī.
Labāk mani gailis cēla,
Ne tautieša māmulīte:
Vienu rītu man' pacēla,
Visu mūžu niecināja.
508 [Zantes Tk].

46714.

Sunis rēja rējumā,
Es parīdu rīdumā;
Ej, sunīt, līdz norēja,
Neba mana māte nāk;
Tautu dēla māte nāk,
Man' asaru dzērējiņa.
482 [Vērgaļu Lp].

46715.

Soura, leika dālu muote
Kuo laukā sourinēte;
Izastīpe taisna, gara,
Munu muoseņu ruodama.
44 [Bebrenes Il].

46716.

Sveša māte mani sauc:
Rulli rulli, rezgali,
Nesauc mani, sveša māte,
I tev pašai bērni auga.
Ja būs ruļļi - rullēsim,
Ja rezgaļi - ugunei.
427 [Tadaiķu Lp].

46717.

Sveš māt, ne māmiņ,
Raide ziem porns rot.
Kur ņems ziem porns rot,
Kur vasar ledtiņ?
372 [Sarkanmuižas Vp].

46718.

Šorīt arī gaisma ausa,
Neba tāda kā vakar;
Tautās arī māte rasas [rasies],
Neba tāda kā māmīna.
39 [Bārtas Lp].

46719.

Šurpu turpu sveša muote,
Man paliņas maklādama;
Ni to šurpu, ni to turpu,
Man paliņas nadaboj'.
465 [Varakļānu Rz].

46720.

Tai māmiņai trīs dēliņi,
Tai ir trīs vedekliņas:
Viena lād, otra lamā,
Trešā matus plucina.
373 [Sarkaņu Md].

46721.

Tautu māte gauži raud,
Man svārciņus mērīdama.
Kā es gauži neraudāju,
Priekš tevīm tecēdama.
605 [Skolas].

46722.

Tautīts, mani pracādams,
Teicja sovu muomuliņu.
Iznykuse tautu dzeivja,
Borga tautu muomuliņa.
605 [Skolas].

46723.

Traka bija dēlu māte,
Ziemu raida sienu grābt.
Ak tu traka, dēlu māte,
Kur es ziemu sienu ņemšu?
398 [Skrundas Kld].

46724.

Traka mana vīramāte,
Bukam lēca mugurā.
Vai tu lēci, vai nelēci,
Dēls jau manā kabatā.
398 [Skrundas Kld].

46725.

Traks jau bija mans vīriņš,
Vēl trakāka vīramāte;
Kā es prasu sviestamaizi,
Tā ar dunku mugurā.
439 [Trikātas Vlk].

46726.

Trīs gadiņi audzināju
Sīvu dadzi dārziņā.
Ja būs sīva dēlu māte,
Tur es viņu sēdināšu,
Tur es viņu sēdināšu,
Tur es segšu villainīti.
345 [Remtes Tk].

- 460 -

46727.

Vai tu zini, dēlu māt,
Kas manēji pūriņē?
Vēl manēji pūriņē
Trīs žuburu kārpačiņ(a).
288 [Nurmuižas Tl].

46728.

Vārīsim griķu putru,
Nomirs māte dancodama.
Nomirs māte dancodama,
Tad mēs mīļi dzīvosim.
112 [Ezeres Kld].

46729.

Vīramāte ciemā gāja,
Mani nesa kukuļam.
Vai tu, akla, neredzēji
Nogriezt maizes apricīti?
498 [Virānes (Bučauskas) Md].

46730.

Vedekleņa cīmā guoja,
Mani nese kukuļim.
Nes, vadakla, kvīšu maizi,
Nanes munu augumeņu.
236 [Līvānu D].

46731.

Valnam devu pyuru palnu,
Lai nūruoj veiramuoti;
Valns palnus izbuorstēja,
Veiramuote i šūdin dzeiva.
236 [Līvānu D].

1. čortam devu drīču sīku,
Lai nūruove veiramuoti;
čorts pajēme driču sīku,
Dzeiva muna veiramuote.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

46732.

Vīramāte, barga māte,
Bāra savu vedekliņu;
Savu dēlu audzināja
Kā pelīti midzenī.
520 [Zvārdes Kld].

46733.

Vīramāte tā gribēja,
Lai par viņu dubļus bridu,
Ja nav kāju, šļūc ar gurnis,
Es par tevi nebridīšu.
39 [Bārtas Lp].

46734.

Vedekliņa lielījās
Māmiņai krēslu celt.
Tā pacēla ēršķa krūmu,
Lai sēd gurnus grozīdama.
449 [Ungurmuižas D].

46735.

Vīramāte gan gribēja,
Lai es viņai vietu taisu;
Es pasviedu dadžu klēpi,
Lai guļ, sānus berzēdama.
487 [Vietalvas Md].

1. Veiramuote mani prosa,
Lai es jai vītu taisu;
Es saplyuču dodzu klēpi,
Lai guļ, suonus ruzidama [grūzīdama?].
605 [Skolas].

2. Man sūtija dēlu māte
Mīkstas vietas pataisīt;
Es paliku dadžu klēpi,
Lai guļ, gurnus grozīdama.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

3. Veiramuote tai sacēja:
Vedekleņ, vītu taisi!
Es pakluoju dodza deki,
Lai guļ vece grīzdamuos.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

46736.

Vīramāte priecājās,
Kad vedekla krēslu sniedz.
Šī pacēla ērkšķu krūmu,
Lai sēd, gurnus grozīdama.
545 [Krustpils D apr.].

46737.

Vīramāte priecājās:
Būs man kreklu velētāja!
Es ienesu dadžu klēpi,
Lai guļ māte sprauslodama.
198 [Krustpils D].

46738.

Vīramāte man prasīja,
Lai es viņai gultu taisu;
Nātras liku pagalvī,
Adatiņas kājgalī.
Guli, mana vīramāte,
Muguriņu berzēdama!
270 [Mežotnes B].

- 461 -

46739.

Vīramāte man sacīja,
Lai viņai putru vāru;
Es izvāru krupu putru,
Lai streb vecen' prauslādama.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

1. Veiramuote maņa prosa,
Lai es putru vuorejūt;
Es pīvyru svyklu putrs,
Lai ād, golvu grūzeidama.
326 [Preiļu D].

2. Prosa man veiramuote
Lobu putru izvuoreit.
Es pīvyru kyukuļ' putras,
Kuojas vīn nūkratēja.
503 [Višķu D].

46740.

Vīramāte gan gribēja,
Vai es viņai putru vāru;
Manā lādes dibenā
Drāšu vīta pātadziņa.
197 [Krotes Lp].

46741.

Vīramāte man prasīja,
Lai es viņai pirti kuŗu.
Es pirtiņu izkurēju
Ar driģeņu kauliņiem,
Peries, mana vīramāte,
Kamēr rīta saule leks.
270 [Mežotnes B].

46742.

Vīramāte man' solīja
Uz adatu dancīnāt;
Taup', māmiņa, adatiņas
Dēlam bikses salāpīt.
Dēlam bikses diezgan plīsa,
Uz krodziņu staigājot.
109 [Ērķemes Vlk].

46743.

Vīramāte priecājās:
Būs man kreklu velētāja!
Es tev baltus izvelēšu
Bez ūdens mugurā.
198 [Krustpils D].

46744.

Vīramāte, spicdegune,
Visas šķirbas izbakstīja;
Visas šķirbas izbakstīja,
Circenīšus meklēdama.
Mums ozola istabiņa,
Nav neviena circenīša.
546 [Kuldīga Kld apr.].

46745.

Vīramāte tā staigāja,
Kā vērsītis maurādama;
Kā vērsītis maurādama,
Purvā ciņus badīdama.
605 [Skolas].

46746.

Veiramāte, velna māte,
Nerūdini mūs' māsiņas!
Mūsu māsas asariņas
Maksā zelta gabaliņu.
263 [Mēmeles Jk].

46747.

Vīramāte, vella māte,
Tā man laba nevēlēja:
Apsūdzēja dēliņam
I ļautiņu valodām.
146 [Jaungulbenes Md].

46748.

Vīramāte, velna māte,
Sēdēj' elles maliņā;
Ņēmu skruķi gaŗu kātu,
To iegrūdu dibenā.
109 [Ērķemes Vlk].

46749.

Vīramāti slidināj(u)
Uz slīdoša ledutiņ(a);
Kad dēliņu apsolīja,
Tad iebāzu āliņģē.
200 [Kuldīgas Kld].

46750.

Viena pate sārta josta
Man pūriņa dibenā,
To es došu vīramātei
Par dēliņa auklējum';
Gan es viņas sirmus matus
Pa vienam nolasīšu.
157 [Jēŗu Vlm].

46751.

Vienu dēliņ' auklēju,
Vienu vedu vedekliņu;
Pati krekliņu velēju,
Uz cintiņa tupēdama.
83 [Dignājas Jk].

- 462 -

46752.

Zied rozītes, magonītes
Meitu mātes dārziņā.
Kā rozītes neziedēs,
Meitas sēd istabā?
56 [Birzgales (Lindes) Rg].

★

c. Dažāda satura dziesmas

23446.

Ai Dieviņ, ai Dieviņ,
Daudzi prasa dēlu māte:
Prasa sietu sijājot,
Paladziņu vētījot.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

23447.

Vai Dieviņ, vai Dieviņ,
Kā panākšu svešu māti!
Gaiļi dzied laktiņāi,
Sveša māte maltuvēj.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].

23448.

Ai Dieviņ, ai Dieviņ,
Vīramāte cilājama;
Es gaidīju, ka cels mani,
Viņa pate jāpieceļ.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

23449.

Vai Dieviņ, mute niez, -
Kas kukuli atnesīs?
Aiz vārtiem dēlu māte,
Raušu kule mugurā.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

23450.

Ai plataja rudzu eža,
Tavu kuplu magonīšu;
Ai dižaja dēlu māte,
Tavu daiļu jaunavīšu!
190 [Kuldīā].

23451.

Ai upīt, ai upīt,
Līgo vienu pilnumiņu,
Lai nenāk dēlu māte
Uz māmiņu valodām!
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

23452.

Ai vecā vecainīt,
Auga tev rudzi miež'?
Ai vecā māmuliņ,
Klausīs tev vedekliņas?
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

23453.

Aiz upītes melni alkšņi,
Lakstīgala tricināja;
Tā nebija lakstīgala,
Tā bij dēlu māmuliņa.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

23454.

Aizgāj' manim šī vasara
Domājot, gādājot,
Kā atstāšu savu māti,
Kā ierašu svešu māti.
1311 [Apē (Vlk)].

23455.

Apsēdiesi, dēlu māte,
Lai lokāsi vedekliņa,
Lai lokāsi vedekliņa
Līdz pat kāju galiņam.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

23456.

Balta nāca dēlu māte,
Manis, jaunu, gribēdama.
Ja tev tika, nāc jo balta,
Nedos mani māmuļīte!
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

23457.

Būs saulīte šodien arī,
Nebūs tāda kā vakar;
Būs māmiņa, kur aiziešu,
Nebūs tāda, kā atstāju.
82 [Kļavkalnē (Kļavkalns, Kosas pag. C)].

23458.

Dēlu māte aicināja:
Nāc šurp, mana vedekliņa!
Diezin diezin, dēlu māte,
Kam es būšu vedekliņa!
14 [Inčukalnā (Inčukalna pag. Rg)], 16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)], 41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 121 [Gulbenē (Md)], 1311 [Apē (Vlk)], 163 [Dzērvē (Dzērves pag. Azp)],
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

23459.

Dēlu māte alu dara,
Žūrāt žūrā,
Trīs dīķu ūdeņa,
Pušpūra miltu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

23460.

Dēlu māte bēdājās,
Kur dēlam sievu ņemt.
Nebēdā, dēlu māte,
Mēs par dēlu gādāsim!
Uz cūciņu sēdināsim,
Uz Rīdziņu jādināsim.
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)].

- 463 -

23461.

Dēla māte bēdājāsi:
Mans dēliņis nemācīts!
Nebēdā, dēlu māte,
Gan es viņu izmācīšu:
Mana pūra dibinā
Divžuburu kārpačiņa.
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

23462.

Dēlu māte dēlu sēja
Treju grožu galiņā;
Visu treju pušu rāva,
Tek uz ciema meitiņām.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

23463.

Dēlu māte dēlu teica, -
Kas to sliņķi nepazina?
Div' stundiņas kājas ava,
Trešo lika cepurīti;
Saule jūdzi ritināja,
Līdz uzjūdza kumeliņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

23464.

Dēlu māte dēlu teica, -
Kas to sliņķi nezināja?
Krūmu ložņa, lapu guļa,
Ne darbiņa darītājs.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)], 126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

1. Māte savu dēlu teica, -
Kas to dēlu nezināja?
Kroga dziŗa, mieļu tapa,
Ceļa malas gulētājs.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

2. Meitu māte meitu teica, -
Kas tās kuces nezināja?
Krūmu ložņa, lapu guļa,
Ne darbiņa dairītāja.
1253 [Kroņa laicenē].

23465.

Dēlu māte dēlu teica,
Kuŗš tā šķelmja nezināja?
Visu krogu dzērājiņš,
Visu meitu brūtgāniņš.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

23466.

Dēlu māte dēlu teica,
Šķiet man' visu nezinot.
Neteic vis, dēlu māte,
Nevil manu augumiņu!
1311 [Apē (Vlk)].

23467.

Dēlu māte, gaŗkājīte,
Straps! ielēca istabā.
Kaut man būtu ambīlītis,
Es tev kājas nokapātu!
226 [Kandavā (Tl)].

23468.

Dēlu māte grozījās,
Treji svārki mugurā.
Gan tie labi piederētu,
Kaut nadziņi pataisītu:
Vedekliņa iedevuse,
Tad varēja grozīties.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

23469.

Dēlu māte lielījās,
Dailus dēlus uzaudzējsi.
Aiz kalniņa greizi koki
Tavu dēlu dailumiņu!
114 [Biksejā (Blomes pag. Vlk)].

23470.

Dēla māte lielījās,
Sav' dēliņu auklējuse.
Vai tu traka, dēla māte,
Vai es augu neauklēta?
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

23471.

Dēlu māte mani sauca:
Meitiņ, mana vedekliņa!
Ne tu sauc, ne es būšu
Tava dēla līgaviņa.
1311 [Apē (Vlk)].

23472.

Dēlu māte mani sauca:
Meitiņ, manu jaunoīt!
Dzer ūdeni, grauz akmeni,
Līdz es tava jaunoīte,
Līdz es tava jaunoīte,
Tava dēla līgaviņa!
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

23473.

Dēlu māte, nabadzīte,
Brauc ar buku [aunu] baznīcā.
Kamēr pate Dievu lūdza,
Vilks ar buku [aunu] siliņā.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)].

- 464 -

23474.

Dēlu māte, nabadzīte,
Brauc ar kuņu baznīcā.
Kamēr pate Dievu lūdza,
Kuņa rīkus saēduse.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

23475.

Dēlu māte, zilzobe,
Skalganu mēlīti
Izvīla māmiņai
Daiļo meitiņu.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

23476.

Dēlu māte, zilzobene,
Pakaļ vien man staigāja,
Pakaļ vien man staigāja,
Savus dēlus dāvādama.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

23477.

Dēlu māte uzvilkusi
Peļu ādu kažociņu;
Es gribēju sveicināt,
Smiekli nāca, nevarēju.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

23478.

Dēlu māte ciemā lūdza;
Ko nesīšu kukuļam?
Pīrāgam, plāceņam
Abi gali nodeguši.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23479.

Dēlu māte ceļu tek,
Dzirnav' puse mugurā,
Malējiņas meklēdama,
Otras puses dzirnavām.
9 [Bilstiņos (Kokneses pag. Rg)], 85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)], 104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Dēlu māte vazājās,
Dzirnu puse mugurā,
Meitu māti lūgdamies,
Lai nojēma dzirnu pusi.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

23480.

Dēlu mātei daiļi dēli,
Cerē mani bīstamies.
Bīstās saule rīta rasas,
Tik es tavu daiļu dēlu.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23481.

Dēlu mātei trīs dēliņi,
Nezināja, kā glabāt;
Klētī nesa - peles grauza,
Istabāi sapelēja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

23482.

Droša mana vīramāte,
Vilkam kāpa mugurā;
Nolauzuse āžam ragus,
Skrien pa silu taurēdama.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Drosa bija dēlu māte,
Vilkam sēda mugurā,
Pārjāj sila gabaliņu,
Aiz ausīmi turēdama.
3251 [Sunākstē, Neretā un Ērberķē (Sunākstes, Neretas un Mazzalves pag. Jk)].

2. Droša bija dēlu māte,
Vilkam kāpa mugurā;
Izrāvuse vilkam asti,
Jāj pa sētu klačodama.
197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].

23483.

Dzīpariņa laipu mešu,
Šķitos viena pārejot.
Jau vakar pārgājusi
Piecu dēlu māmuliņa.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Dzīpuriņu tiltu grīžu,
Šķitos pate pāri iet.
Jau vakar pārgājuse
Piecu dēlu māmuliņa.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

23484.

Ielaid mani, sveša māte,
Jele durvju kaktiņā!
Ja Dieviņš palīdzēs,
Būs man visa istabiņa.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

23485.

Eita, ļaudis, skatīties,
Ko tik sīvi suņi rēja!
Suņi rēja dēlu māti,
Pa nātrām vazādami.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

23486.

Ej pa priekšu, dēlu māte,
Āboliņa pļaviņā,
Tad ies dēli, tad ies meitas,
Tad vedeklas no pakaļas.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

- 465 -

1. Ei pa priekši, dēlu māte,
Pļaviņāi, druviņā,
Tad ies meitas, tad vedeklas,
Tad dēliņi steigdamies.
218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

23487.

Ej, skatiesi, sveša māte,
Kā jāj mani bāleliņi:
Piešiem vien, pakaviem
Skalda tavu pagalmiņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Gaidi, gaidi, sveša māte,
Kad jās mani bāleliņi;
Škaldīs tavu pagalmiņu
Ar piešiem, pakaviem.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

23488.

Es aizgāju tautiņās,
Pieci svārki mugurā;
Tur atradu vīramāti
Bez vieniemi svārciņiem.
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

23489.

Es izcepu kviešu maizi,
Dēlu māti gaidīdama;
Vilks apēda dēlu māti
Smalkajās nātrītēs.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23490.

Es neietu tās tautās,
Kur vēl jauna dēla māte:
Ne derēt nepieder
Div' šūpuļu istabā.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

23491.

Es šķitos vis neiet,
Nedot mani māmuliņ';
Atnāk tautu vismēlīte,
Pieviļ manu māmuliņu.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

23492.

Es tev saku, dēlu māte,
Raugi rūmi, raugi rūmi!
Nu pārvedu vedekliņu,
Tavas rūmes turētāju.
226 [Kandavā (Tl)].

23493.

Gaidi, gaidi, māmulīt,
Nu nāks tavas vieglas dienas!
- Vai nāks vieglas, vai nāks grūtas,
Vai nāks gaužas asariņas?
210 [Popē (Popes pag. Vp)].

23494.

Glabā, irbe, savus bērnus,
Dziļūdeņa viļņi nāk;
Glabā, māte, savu meitu,
Nu nāk sīva dēlu māte.
226 [Kandavā (Tl)].

23495.

Godam labi pagodāt
Ar balto vilnainīti;
Viešņām labi padzīvot
Ar svešo māmuliņu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

234951.

Gulēdama māti sauca
Tikušaja vedekliņa.
Sauc māmiņu, netiklīte,
Jel kājās celdamās!
20 [Krapē (Krapas pag. Rg)].

23496.

Ik dieniņas dēlu māte
Nāk uz manu māmuliņu.
Maza biju, nezināju,
Kā tā nāca, kā nenāca.
Kaut es būtu zinājuse,
Es būt' mīļi pavadījse
Ar kruķīti, ar slotiņu,
Ar guntiņas pagalīti.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23497.

Ik rītiņus dēlu māte
Tek pie manas māmuļītes.
Jauna biju, nezināju.
Ko tā tek, ko netek;
Vai tā tek nīšu šķieta,
Vai tās pašas audējiņas.
Pirms tecēja nīšu šķieta,
Pēcāk pašas audējiņas.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

1. Ik dieniņas dēlu māte
Nāk pie manas māmulītes.
Muļķe biju, nesapratu,
Ko tā nāca, ko nenāca;
Vai tā nāca nīšu šķietu,
Vai ar pašas audējiņas.
Nīšu šķietu gan dabūja,
Audējiņas nedabūja.
205 [Ciecerē (Cieceres pag. Kld)].

- 466 -

23498.

Ik rudens dēlu māte
Linu autu balināja.
Balin' baltu, valkā pati,
Es valkāšu vainadziņu!
89 [Leimaņos (pie Vecpiebalgas C)].

23499.

Izbijos, sarāvos,
Nu atbrauca dēla māte:
Seši stulbi melli ziergi,
čigānītis ormanītis.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

23500.

Izputējsi dēlu māte,
Resnus dēlus auklēdama:
Trīs gabali kreklu šuva,
Vēl nelīda mugurā.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

23501.

Jauna jauna jauņuvīte,
Vēl jo jauna māmulīte;
Līdz jaunava grozījās,
Māte darbu padarīja.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

23502.

Kad es būtu zinājusi,
Kuŗa mana vīramāte,
Es tai būtu izcepusi
Zaķa piena plācenīti.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23503.

Kādu laiku redzēdama,
Tādu sedzu villainīti;
Kādu redzu dēlu māti,
Tādu laidu valodiņu.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23504.

Kālabad tam puišam
Daudz meitiņas atsacīja?
Tamlabad atsacīja,
Ka bij sīva māmulīte.
2071 [Ancē (Ances pag. Pg)].

23505.

Kas kaitēja tai māmiņai,
Kam deviņas jauņuvītes:
Vakar cierpa avitiņas,
Šodien met audekliņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

23506.

Kas pirmo rasu krēte
Caur to vārtu pavārti?
Māmuliņa rasu krēte,
Vedekliņu cilādama.
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

23507.

Ko brīniesi, dēlu māte,
Ka es maza jaunuvīte?
Es apģērbšu tavu dēlu
Kā pelēku vanadziņu.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

23508.

Ko tie kraukļi krācināja,
Ko žagatas žadzināja?
Dēlu māti vilks apēda
Smalkā kārklu krūmiņā.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

23509.

Ko tie mūsu suņi rēja,
Pa nātrēmi vazādami?
Dēlu māte vazājās
Ar kaņepju karašām.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Eita, bērni, lūkoties,
Ko tie suņi čavināja?
- Tur atnāca dēlu māte
Ar siltiem kukuļiem,
Ar siltiem kukuļiem,
Vedenītes lūkoties.
1180 [Druvienā (Druvienas pag. C)].

2. Ko tie mūsu suņi rēja,
Gar purmali staigādami?
Dēlu māte samukuse
Ar kaņepju plāceņiem.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

3. Ko tie mūsu suņi rēja,
Pa pagalmu skraidīdami?
Dēlu māte ielamzāja
Ar savām karašām.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

23510.

Ko tie tēva suņi rēja,
Gar nātrēm tekādami?
Ķenkaraiņa dēlu māte
Ievēlās nātrienā.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

23511.

Kur ellē dēla māte,
Ka neredz staigājot?
Dēla māte aizkrāsnē
Dēliņam bikses lāpa.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

- 467 -

23512.

Kur palika dēlu māte,
Ka neredz staigājam?
Pirtī cepa auzu maizi,
Ar Ķīļiem ķīlēdama.
1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)], 120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)], 128 [Lugažos (Lugažu pag. Vlk)].

1. Kur ellē vīramāte,
Ka neredz staigājot?
Pirtī cepa auzu maizi,
Ar dūrēm dūrēdama,
Ar dūrēm dūrēdama,
Ar Ķīļiem ķīlēdama.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

2. Kur, pie vella, dēlu māte,
Ka neredz staigājam?
Pirtī cepa auzu maizi,
Ar Ķīļiem ķīlēdama.
Savu galu biezu cepa,
Manu plānu plikšķināja.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

23513.

Kur tecēji, dēlu māte,
Ašķu sietu rociņā?
Vai sijāji ceļa smiltis,
Vai dēlam līgaviņu?
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

1. Augu niedres gaŗumiņu,
Adatiņas resnumiņu,
Lai varēja dēlu māte
Ašķu sietu izsijāt.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

2. Dēlu māte sietu pina,
Saulītēja sēdēdama.
Vai sijāsa miežus rudzus,
Vai dēlam līgavīnu?
Nesijās miežus rudzus,
Sijās dēlam līgavīnu.
Tai vajg arī meitai būt,
Kas caur sietu izsijāta,
Tā būs smilgas gaŗumīnu,
Adatīnas resnumīnu.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

23514.

Labvakar, dēlu māte,
Vai ir silta istabiņa?
Ja būs silta istabiņa,
Tad būs jauka valodiņa.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 421 [Taurupes pagastā (Rg)].

23515.

Lied malā, lied malā,
Kas mežā vauškināja!
Dēlu māte lūkus plēsa,
Vedīs dēlu baznīcā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

23516.

Liela gara dālu muote
Iedolbāja ustobā;
Iedolbāja, izdolbāja,
Malejiņas nadobīja.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].

1. Līku līku dēlu māte
Pie tās meitu māmuļiņas;
Ielīkāja, izlīkāja,
Dēlam sievas nedabūja.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].

23517.

Lielas gaŗas žāvas nāca,
Tās bij manas miega žāvas;
Liela gaŗa sieva nāca,
Tā bij mana vīramāte.
280 [Kroņa Udzē (Bērzes pag. Jg)].

23518.

Liepu lapu ceļu kaisu,
Dēlu mātes gaidīdama.
Vējš aizpūta liepu lapas,
Velns norāva dēlu māti.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

23519.

Liec, māmiņ(a), jaunus piešus
Pie veciem(i) zābakiem!
Nu atveda dēliņam
Pusvācieti līgaviņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

1. Liec, māmiņa, jaunas kājas
Apakš vecas pakaļiņas!
Nu pārveda jaunevīti
Istabāi sēdētāju.
213 [Zlēkās (Zlēku pag. Vp)].

2. Māte veda vedekliņu,
Vieglas dienas gribēdama.
Liec, māmiņ, jaunas kājas
Pie vecās pakaļiņas!
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23520.

Līdz iegāju, tā pazinu
Vīramātes dzīvošanu:
Tāsītē govis slauca,
Tupelē pienu kāsa.
226 [Kandavā (Tl)].

- 468 -

23521.

Luska luska dēlu māte
Noplīsušu lindraciņu!
Vai liniņi tev neauga,
Vai nemita avitiņas?
Aug liniņi, mīt aitiņas,
Nevīžoja pataisīt.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

23522.

Māte, mana mīļa māte,
Ne tā mana mūža māte;
Tā būs mana mūža māte,
Kas auklēja arājiņu.
286 [Kroņa Bauskas pagastā (Bauskas pag. B)].

23523.

Māte veda vedekliņu,
Vieglas dienas gribēdama.
Māmiņ, tava vedekliņa
Pati gaida vieglas dienas!
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

1. Es atvedu vedekliņu,
Vieglu dienu gribēdama;
Mana mīļa vedekliņa
Gaidās pate aptekama.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

23524.

Māte veda vedekliņu,
Vieglas dienas gribēdama.
Pate māte velējās,
Silītē tupēdama.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 105 [Skujenē (Skujenes pag. C)], 141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

23525.

Māte veda vedekliņu,
Vieglas dienas domādama;
Strīķē māte izkaptiņu
Uz vāliņas raudādama.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

23526.

Māte veda vedekliņu,
Vieglas dienas gribēdama.
Tad, māmiņ, viegla diena,
Kad rociņas nekustēs!
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23527.

Maz bitei salda medus
Lietainā vasarā;
Maz mātei vieglu dienu
No pirmās vedekliņas.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

23528.

Nāc ārā, dēlu māte,
Man ar tevi jārunā:
Ja tev bija daudz dēliņu,
Dod man vienu arājiņu!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

23529.

Nebēdā, māmuliņa,
Aveniņu audzēdama:
Pat' aitiņa attecēja,
Aveniņu meklēdama.
19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)].

23530.

Nebūs labi, nebūs labi,
Ko tā slampa vazājās,
Noņems mūsu māsiņai
Zaļu zīļu vainadziņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

23531.

Nebūs labi, nebūs labi,
Kur tī šļampa vazājās,
Tā izīla māmiņai
Dižano malējiņu.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

23532.

Nesauc mani, dēlu māte,
Pa vējam vedekliņu:
Vēl mežā vējš locīja
Vedamās kamaniņas.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

23533.

Nesauc mani, dēlu māte,
Vēl par savu vedekliņu:
Vai tu zini, vai es būšu
Tava dēla ligaviņa?
218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

23534.

Pagalmā vietu taisu,
Tautu gaiļus klausīdama.
Ni dzirdēju tautu gaiļu,
Ni cēl' dēlu māmuliņa.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

23535.

Piecel mani, dēlu māte,
Ar pirmo vasariņu:
Es mātei viena meita,
Miedziņā iejukuse.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

- 469 -

1. Pacel mani, dēla māte,
Šādu ziemas gabaliņu:
Es jau biju ieraduse
Ar māmiņas cēlumiņu.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

23536.

(= Identa ar 23361.)

23537.

Plata plata kļava lapa,
Vēl platāka plātījās;
Liela liela dēlu māte,
Vēl lielāka lielījās.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

23538.

Pluskataina dēlu māte
Ietecēja nātrienā;
Jo tās nātres dedzināja,
Vēl tie suņi plucināja.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

23539.

Purva bērza slotu griezu
Dēlu māti perdināt,
Lai metās kašķa pumpa,
Kam dēliņu man nedeva.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

23540.

Raiba raiba žagatiņa,
Vēl raibāka cielaviņa;
Viegla viegla vedekliņa,
Vēl vieglāka māmuliņa.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

23541.

Reta bija tā sētiņa,
Kur deviņi vītoliņi;
Reta bija tā māmiņa,
Kam deviņas jaunuvītes.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

23542.

Sācenītes, beidzenītes
Manas baltas villainītes;
Sveša māte saseguse,
Neprašiņu dēvēdama.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

23543.

Sauc, māmiņa, saucumā,
Pasauc savas vedekliņas;
Pasauc manis, netiklītes,
Jel vārdiņa galiņā!
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

23544.

Sav' māmiņ' izdaboju,
I skaidiņas lasīdams;
Dieviņ(s) zin, kā dzīvošu
Ar svešu māmuliņ'.
133 [Palsmanē (Palsmaņa pag. Vlk)].

23545.

Sēd', māte, gultā,
Liec kājas krēslā,
Pā(r)veda dēliņš
Vieglās dienas!
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

23546.

Solīj' man dēlu māte,
Solīj' sieru, solīj' dēlu.
Sieru ņēmu, to apēdu,
Kur es tavu dēlu likšu?
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

23547.

Suņi rēja, vārti cīkst,
Es tecēju raudzīties.
Dēlu māte atlingoja,
Raušu kule mugurā,
Raušu kule mugurā,
Ar ko suņus labināt.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

23548.

Sveša māte mani sauca:
Meitiņ, mana zeltenīte!
Kuŗ' māmiņa ne māmiņa,
Kuŗ' meitiņa ne meitiņa?
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

23549.

Tā dziedāja vīramāte,
Kā lielā jūra krāc;
Smalki dzied mūs' māsiņa
Kā bitīte ābolā.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

23550.

Tā nebrauca vells pa elli,
Kā brauc dēlu māmuļiņa:
Balta ķēve klibu kāju,
Ačgā(r)niski āzjūgums.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

- 470 -

23551.

Tā nebrauca vells pa elli,
Kā brauc dēlu māmuļīte:
Div' nekalti kazlēniņi,
Stulbs vilciņis ormanītis.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

23552.

Tā nebrauca vells pa elli,
Kā brauc dēlu māmuliņa:
Vienu slieci raguteles,
Triju kāju kumeliņš.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

1. Redz kur brauc dēlu māte
Kā tā leišu nabadzīte:
Balta ķēve klibu kāju,
Vienu slieci kamaniņas.
252 [Spirgū (Slampes pag. Tk)].

23553.

Tā sacīja sveša māte:
Tu jau mana dēla gaidi!
Velns lai tava dēla gaida,
Es jau sava goda gaidu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

23554.

Tec, upīte, dziļa, strauja
Par bāliņa pagalmiņu,
Lai netiek sveša māte
Ar māmiņu valodās!
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Teci pilna, straujupīte,
Līdz pašai maliņai,
Lai nenāk dēlu māte
Uz māmiņu valodām!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

23555.

Tīšām gāju raudzīties,
Kur brauc dēlu māmuliņa:
Zila mella kā vārniņa,
Klibu ķēvi čunčināja.
226 [Kandavā (Tl)].

23556.

Tikko tautas mani veda,
Tūliņ līdzi līdzināja:
Tūliņ sava gana prasa,
Tūliņ sava darbinieka.
Vai tu traka, dēlu māte,
Kur bij man ganu ņemt?
Darbinieku aizsūtīju
Tavas pašas auklējumu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

23557.

Tik silāi arušam
Kā tautās gājušē:
Ne silē mieži auga,
Ne tautās māmulītes.
224 [Kabilē (Kld)].

23558.

Trīcēt trīc, vizēt viz
Jaunu meitu istabiņa;
Gaŗām gāja dēlu māte,
Asariņas slaucīdama.
7 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

23559.

četri kakti istabai,
Visi četri dēlu mātei.
Es tev lūdzu, dēlu māte,
Kuŗu kaktu man vēlēsi?
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

23560.

čīkstēdama, vaidēdama
Gaisā skrēja cielaviņa;
Tā čīkstēja dēlu māte,
Meitu māti lūgdamās.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

23561.

Ūjo Dieviņ, ūjo Dieviņ,
Ekur brauc dēlu māte:
Zila melna, nevelēta,
Līku ķēvi kurcelēja.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

23562.

Ūjā jods, dēlu māte,
Tavu melnu kažocīnu!
Izbaidīsi mūs' māsīnu
Šo pirmaju vakarīnu.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

23563.

Vai tu dziedi, vai tu raudi,
Mana jauna ļaudeviņ,
Es neiešu tavubēd,
Māmuliņas rūdināt.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

23564.

Vedu, vedu vedekliņu,
Viju asu pātadziņu;
Ja vedekla neklausīs,
Klausīs asa pātadziņa.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

- 471 -

1. Atsavedu vedekliņu,
Gaŗu viju pātadziņu;
Ja tī mani neklausīs,
Klausīs gaŗu pātadziņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

23565.

Velci, velci, kumeliņi,
Šo akmeņu vezumiņu;
Klausi, klausi, līgaviņa,
Manas vecas māmuliņas!
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

23566.

Vilku māte, dēlu māte,
Abas vienu ceļu tek;
Vilku māte jēru tek,
Dēlu māte vedekliņu.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)], 199 [Veczvārdē (Zvārdes pag. Kld)], 230 [Zentenē (Zentenes pag. Tl)], 264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)], 270 [Ozolu muižā (Ozolnieku pag. Jg)], 283 [Kroņa Vircavā (Vircavas pag. Jg)],
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)], 297 [Lepšukalnā pie Bauskas (Bauskas pag. B)].

23567.

Vilteniece, krāpeniece
Tautu dēla māmulīte:
Liek turēt baltas avis,
Sola siena pļāvējiņu;
Kad paturu baltas avis,
Nedod siena pļāvējiņu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

23568.

Cilpu cilpu zaķīts lēca
No aparas aparā;
Tā cilpoja dēla [dēlu] māte,
Dēlam sievas meklēdama.
316 [Jēkabpilī], 380 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Riņķu riņķiem zaķīts
lēca
Pa puriņu puriņiem;
Tā riņķoja dēlu māte
Pa ciemiņu ciemiņiem.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

2. Zaķīts lēca no apara,
Apariņa meklēdams;
Tā lakstīja tautu dēls
No olnīcas olnīcā.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

3. Cilpu cilpu zaķīts lēca
No apara aparā;
Tā cilpoja dēlu māte,
Malējiņas meklēdama.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

23569.

Cūka vilka midzenīti,
Būs cūkai sivēniņi;
Māte veda vedekliņu,
Būs mātei viegla diena.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)], 92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

★

46753.

Ai Dieviņi, es lustīga,
Man bagāta vīramāte:
Priekše skaras karājāse,
Pakaļeje naudas kule.
40 [Basu (Bases) Azp].

46754.

Ai tu dēlu māmuliņa,
Kāda velna vēl vajag?
Tavu dēlu, netiklīti,
Kā puriņu darināju.
281 [Neretas Jk].

46755.

Aiz vārtiem ganīj' cūkas
Tautu dēla māmuliņa;
Es jaunāka, es gudrāka,
Man palika dīvošana.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

46756.

Ak tu traka vīramāte,
Kā tev trakai gadījās:
Savu dēlu izdevuse
Par nobara šķindeļiem.
112 [Ezeres Kld].

46757.

Atsasāda bolta vysta
Palākuos pereklī;
Īzastuoja vedekleņa
Veiramuotes vīteņā.
247 [Makašānu Rz].

46758.

Bij man dēli, vedekliņas,
Nebij krekla velētājas;
Pate krekliņu velēju,
Uz siekstiņas sēdēdama.
241 [Lubānas Md].

46759.

Bij man iet to celiņu,
Kur augdama nestaigāju;
Bij man saukt to māmiņu,
Ko augdama neredzēju.
508 [Zantes Tk].

- 472 -

46760.

čalodama upe tek
Pār baltām oliņām;
Tā čaloja dēla māte,
Ar manīm runādam'.
193 [Krapas Rg].

46761.

Dēlu māte atskrēja
Pa dadžu dārzu;
Pilla krekla apakša
Sīkāju dadžu.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

46762.

Dēla māte, dēla māte,
Kam tu viena nedzīvoji,
Kā viņā kalniņā
Viena zied ābelīte?
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

46763.

Dēlu māte lielījāsi,
Kad es viņas dēlu gribu.
Manis dēļ savu dēlu
Kar par bungu mugurā.
214 [Lažas Azp].

46764.

Dēlu māte lielījās:
Divi dēli audzējami.
Izskrūvēti matu gali,
Izšņīpēts deguntiņš.
418 [Sunākstes Jk].

46765.

Dālu muote, nabadzīte,
Aizkruosnītē sakrupuse,
Redzūt taidu vedekliņu
Kai tū pyura gyugolu.
36 [Balvu Abr], 228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

46766.

Dēlu māte, raganiņa,
Karašiņu plikšķināja;
Savu galvu [galu] biezu cepa,
Manu mazu plikšķināja.
548 [Liepāja Lp apr.].

1. Dēla māte gan mācēja
Plācenīšus plikšķināt;
Savu galu biezu biezu,
Vedeklai plānu plānu.
224 [Lielvārdes Rg].

46767.

Kur palika dēlu māte,
Neredz vairs rotājam;
Dēlu māte raušus cepa,
Ak tu Dievam nosodāma:
Savu galu biezu cepa,
Manu plānu plikšināja.
163 [Kalētu Lp].

46768.

Dēlu māte priecājās:
Pārved nama slaucītāju.
Manis dēļ slaukat gurnus,
Es tev nama neslaucīšu.
282 [Nīcas Lp].

46769.

Dēlu māte, vilku māte,
Abas vienu cēlumiņu:
Dēlu māte bizenēja,
Vedekliņu meklēdama.
221 [Lielauces Jg].

46770.

Dēla māte samirkusi
Kā kuņiņa rasiņā:
Laiskajam dēliņam
Līgaviņas meklēdama.
109 [Ērķemes Vlk].

46771.

Es domāju, es gādāju,
Kas pa mežu vaukšķināja.
Dēla māte vaukšķināja,
Dēlam sievas meklēdama.
127 [Grostonas Md].

46772.

Dēlu māte, vedekliņa,
Abas divas piedzērušas:
Nei katra nezināja,
Kur kambaŗa atslēdziņa.
378 [Seces Jk].

46773.

Dēlu mātes istabāji
Visapkārt nātras zied;
Visapkārt nātras zied,
Pa starpām kreņģelītes.
77 [Codes B].

46774.

Drosa bija dēlu māte,
Sēde vilkam mugurā,
Aiz ausim turēdama,
Pārjāj pora gabaliņu.
604 [Dažādi iesūtītāji].

- 473 -

46775.

Es redzēju dēlu māti
Ķezbērēs lokāmies.
Iesim, meitas, apraudzīt,
Vai ir krekls mugurā.
10 [Aizupes Tk].

46776.

Es tev lūdzu, dēla māte,
Žēlo mūsu mazo māsu;
Mūs' māsiņa bārenīte,
Tai nav citu žēlotāju.
245 [Lutriņu Kld].

46777.

Gani dzina sētiņā,
Kupla liepa vārtus vēra,
Tā nebija kupla liepa,
Tā bij dēla māmuliņa.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

46778.

Godaj, māte, pirmo dēlu,
Pirmo vestu vedekliņu;
Jau otram, jau trešam
Nāk meitiņas dziedādamas.
291 [Orgresgala Rg].

46779.

Gribējās dēla māte,
Lai es viņu māti saucu,
Kā es tevi māti saukšu,
Man pašai māmulīt'?
245 [Lutriņu Kld].

46780.

Griezies šurpu, dēlu māte,
Man ar tevi jārunā:
Ja tu piecu dēlu māte,
Es deviņu brāļu māsa.
291 [Orgresgala Rg].

46781.

Guli, guli, sveša māte,
Baltu driļļu palagos!
Gulēs tavas villānītes
Mana pūra dibenā.
241 [Lubānas Md].

46782.

Ik rītiņus ciemā gāju
Pie vecās vīramātes:
Vīramāte man iedeva
Saulē ceptu pīrādziņu.
546 [Kuldīga Kld apr.].

46783.

Kad es nācu istabā,
Metu acis pabeņķī:
Tur gulēja dēlu māte
Kā raibā ruzenā;
Kā raibā ruzenā,
Kas gulēja cintiņā.
291 [Orgresgala Rg].

46784.

Kam, Dievīni, mani laidi,
Kad māmīnai nevaj'dzēja;
Svešai mātij tai vaj'dzēja
Dziļu dubļu bridējīnas.
355 [Rucavas Lp].

46785.

Kam tu gāji, dēlu māte,
Pār ūdeni vedekliņas?
Kad tu būtu laba bij'se,
Vai tu tur nedabotu?
391 [Sinoles Vlk].

46786.

Kas bij laba vīramāte,
Godā savu vedekliņu;
Kas kaut kāda skāba putra,
Ne dēliņu negodāja.
520 [Zvārdes Kld].

46787.

Klibī, klibī dēlu māte,
Visu gaŗu vasariņ';
Kad atnāca rudentiņš,
Dēlu māte bizenē.
372 [Sarkanmuižas Vp].

46788.

Kur pie vella dēla māte,
Kad es viņu neredzēju?
Atkalnē nosēduse,
Zalkša galvu kripšināja.
345 [Remtes Tk].

46789.

Lepna mana vīramāte,
Neēd zirņus, ne kāpostus;
Aizkrāsnē tupēdama,
Zalkša galvu kripšināja.
605 [Skolas].

46790.

Lepna mana vīramāte,
Neēd rutkus, ne kāpostus;
Ieraduse jūrmalā
Mencu galus [galvas?] skripšināt.
245 [Lutriņu Kld].

- 474 -

46791.

Labvakari, Dievs palīdzi,
Tā pirmāja valodīna;
Tā pirmāja valodīna
Dēla mātes istabā.
94 [Dunikas Lp].

46792.

Lai Dievs dod vīramātei
Bez ļipiņas aveniņu;
Tā uzsedze vedekliņai
Bez bārkstiem lakatiņu.
436 [Tirzas (Tirzas-Pils) Md].

46793.

Liec, māmiņa, jaunas kājas
Pie tās vecas pakaļiņas;
Tev pārveda vedeklīti
Kā to vecu māmulīti.
589 [Kuldīgas apr.].

46794.

Dod, Dieviņ, jaunas kājas
Pie tās vecas muguriņas,
Lai varēja apdienēt
Savu slinku jaunaviņ(u).
23 [Ārlavas Tl].

46795.

Liela mūsu vīramāte
Kā lielā lāča māte:
Cik iedama maltuvēji,
Tik ar dūri stenderē,
Lai satrūka vedekliņas,
Kur kuŗās gulējušas.
605 [Skolas].

46796.

Liela plata rudzu eža,
Mazas mazas marāvītes;
Liela liela vīramāte,
Maza maza vedekliņa.
108 [Engures Tk].

46797.

Liņku laņku zaķīts lēca
No tērcītes tērcītē;
Tā liņkāja dēlu māte
No meitiņas uz meitiņu.
484 [Vestienas Md].

46798.

Ļiku ļeku dēlu māte,
Treji svārki mugurā;
Visi treji noplīsuši,
Dēlam sievas meklējot.
344 [Rembates Rg].

46799.

Man dāli kuo purini,
Znūti kuo ūzuli,
Meiteņas - ruožeņas,
Vedekleņas - mogūneņas.
44 [Bebrenes Il].

46800.

Man prasīja citas māsas,
Kāda vīra māmuļiņa.
Sarkanā glodenā [glodenīte],
Cintiņā gulētāja.
391 [Sinoles Vlk].

46801.

Meita meitu vaicājās,
Vai ir laba dēla māte;
Gan strīpota, gan rūzena,
Kur gulēja papardīs.
605 [Skolas].

46802.

Mātei ķeša noplīsuse,
Dēlam maizi glabājot.
Vedeklai ķeša noplīsusi,
Etslēdziņu glabājot,
No māmiņas (no)slēpjot,
No dēliņa glabājot.
306 [Patkules Md].

46803.

Met māsiņa aizkrāsnē
Rakstāmo adatiņu,
Gan iedos vīramāte
Lielo maisu lāpāmo.
605 [Skolas].

46804.

Nedaiļai māmiņai
Daiļi dēli izauguši,
Kur liksim, daiļi dēli,
Nadaiļo māmuliņu?
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

46805.

Nedomā, vīramāte,
Kad vairs būsi saimeniece;
Būsi cūku barotāja,
Es būš' sviesta sitējiņa.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

46806.

Negribēja mūs' māsiņa
Šo rudeni precēties.
Dēlu māte nevarēja
Savu dēlu novaldīt;
Šovasaru saraustīja
Treju stangu iemauktiņus.
39 [Bārtas Lp].

- 475 -

46807.

Nes tu pate, dēlu māte,
Arājam launadziņu,
Es nebiju še augusi,
Es celiņa nezināju.
344 [Rembates Rg].

46808.

Nij es teicu savas mātes,
Nij paļāju dēlu māt's.
Ko man dara dēlu māte,
To māmiņa vedeklām.
322 [Praulienas Md].

46809.

Nesauc mani, dēla māte,
Pa vējam vedekliņu!
Daži vēji mūs' starpā,
Dažas ļaužu valodiņas.
508 [Zantes Tk].

46810.

Neviens kungs tā nebrauc,
Kā brauc mana vīramāte,
Sajūdz zaķus kamanās,
Pusta kurtus pakaļā.
373 [Sarkaņu Md].

46811.

Pakāpos bērza siekstī,
Laidu garu sūcieniņ,
Es redzēju dēla māti
Bez lindraka staigājam.
242 [Lubejas Md].

46812.

Piecu dēlu māmuliņa
Pirtī ēda launadziņu;
Viena dēla māmuliņa
Istabāji pie galdiņa.
358 [Rugāju Abr].

46813.

Viendēliņa māmuliņa
Sēd istabas dibinā;
Piecu dēlu māmuliņa
Stāv pie durvju stenderītes.
605 [Skolas].

46814.

Putru vāra sveša māte
I rītā, vakarā;
Apals mans vēderiņš,
Sakaltusi muguriņa.
241 [Lubānas Md].

46815.

Pucenīte pucenīte,
Dod man ēnu saulītē,
Dēlu māte, dēlu māte,
Dod man dēlu arājiņ'.
40 [Basu (Bases) Azp].

46816.

Pyut, vējiņi, mogonuos,
Lai lapiņas plotījas;
Ruoj, māmiņa, sovas meitas,
Lai pūtos vedekliņas.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

46817.

Sveša māte, svešs dēliņš
Kā viens ledus gabaliņš;
Es savai māmiņai
Kā sirsniņa azotē.
271 [Milzkalnes (Šlokenbekas, Cērkstes) Tk].

46818.

Šķitu vilku gūrējam
Pa lielo tīrumiņu;
Atgūrēja dēla māte
Pelēkiem lindrakiem.
322 [Praulienas Md].

46819.

To celiņ vilciš tek,
To tek dēl māmlīt;
Vilciš tek, gaļ grib,
Dēl māt joņviņ.
372 [Sarkanmuižas Vp].

46820.

Tumša tumša uguntiņa
Dēla mātes istabā;
Visapkārt skali dedza,
Vidū skrandas karājās.
114 [Gaiķu Kld].

46821.

Tumša tumša uguntīna
Dēlu mātes istubā:
Viena piķa svece dega
Lielā koka lukterī.
39 [Bārtas Lp].

46822.

Urjo velns, urjo velns,
Kāda mana vīramāte!
Stāvēdama kājas āva,
Tecēdama jostu joza.
322 [Praulienas Md].

- 476 -

46823.

Vai tu traka, vīramāte,
Vai es augu neauklēta?
Bij māmiņa, kas auklēja,
Kas mācīja darbiņos.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

46824.

Viņu māte, mūsu māte
Samijušas kruķīšiem:
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Dzērām kruķu līkopiņas.
198 [Krustpils D].

46825.

Vīramāte bēdājās,
Kad es maza vedekliņa.
Nebēdā, vīramāt,
Visus darbus padarīšu.
242 [Lubejas Md].

46826.

Vīramāte lielījās:
Daiļu dēlu audzējusi.
Nu atnācu, nu atradu:
Tā kā kurmis vazājās.
235 [Litenes Md].

46827.

Vīramāte nobijāsi,
Mani mazu ieraugoti,
Maziņš manis augumiņis,
Bet dižena valodiņa.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

46828.

Vīramāte bēdājās:
Nebūs dubļu bridējiņ(a).
Nebēdā, vīramāte,
Būšu dubļu bridējiņ(a).
281 [Neretas Jk].

46829.

Vīramāte putru vāra,
Kuņas kāju maisīdama,
Vistas taukiem smērēdama,
Cūkas pienu klāt liedama.
266 [Mēŗa Vlk].

46830.

Viramāte sen gaidīja
Diezin kādas vedekliņas.
Kāda vilka vedekliņa,
Vecu katlu pārdevēja.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

46831.

Žēl bija mūs' māmiņas,
Tā bij laba saiminiece;
Kad atveda vedekliņu,
I sunītis nedzīvoja.
290 [Ogres C].
Satura rādītājs |Skati visu grāmatu