SākumlapaIevadsSatursLapasMeklētSaites
Satura rādītājs |Skati visu grāmatu

h) Pagalmā

1) Kāzinieki saņem vedēju zirgus, daudzina vedējus un apdzied

18621.

Ai manu kumeļu
Baskājiņu,
Vakar pelcēja
Saslapināja,
Man jaunu līgavu
Meklēdami.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

18622.

Ak tu tautu prūšu cūka,
Tavus daiļus vedējiņus!
Stundu skan zelta pieši,
No kumeļa nolecot [nolēcot].
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

18623.

Ak tu čura tautu meita,
Tavus skaistus vedējiņus!
Paši vīri zābakos,
Kumeliņi iemauktos.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

18624.

Atbrauc mana māmuliņa,
Kamaniņas gāzīdama;
Izsīruse svešu zemi,
Atved jaunu malējiņu.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

18625.

Atjuoj muni buol'el'eņi,
Kai ar snīgu apsnyguši:
Bolti cymdi, boltys z'ačis,
Bolts krekl'eņš mugorā.
426 [Sakstagala pag. Rz].

18626.

Balti jāja vedējiņi,
Kā ar sniegu apsniguši;
Tas nebija balts sniedziņš,
Tas māršiņas tikumiņš.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

18627.

Dziedādami bāleliņi
Mājās veda jauno māršu;
Asariņas slaucīdama,
Es namā lūkojos.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

18628.

Edz kur stalti kaŗavīri
Mani balti bāleliņ';
Izsiruši tautu zemi,
Atved tautu zeltenīt'.
133 [Palsmanē (Palsmaņa pag. Vlk)].

18629.

Ekur stalti kaŗavīri
Mani balti bāleniņi,
Paši jāja spēlēdami,
Kumeliņi dancodami.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

18630.

Ekur stalti kaŗavīri
Mani balti bāleliņi,
Tālas zemes cierētāji,
Daudz naudiņas tērētāji.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

18631.

Es atradu dadža lapu
Vārtu staba galiņā;
Cieta bija dadža lapa,
Sīva brāļa līgaviņa.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

18632.

Es izlaidu vakarā
Savu raibu kumeliņu;
No rītiņa pārtecēja,
Līgaviņa mugurā.
353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 112 -

18633.

Es siŗot aizstellēju
Vakar divi bāleliņi;
Šovakar sagaidīju
Ar caunīti pārnākot.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

18634.

Es vakar izstellēju
Treju tukšu kamaniņu;
Nu šodien sagaidīju
Visu pilnu atejot.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

18635.

Ko, bāliņi, tu atvedi?
Nosvīduši kumeliņi.
Svina muca vezumā,
To, bāliņi, tu atvedi.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

18636.

Ko dara brālīši
Tik ilgi ceļā?
- Ceļā ragus zāģējām,
Lai nebada māmuliņu.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

18637.

Ko tie veda vedējiņi?
Tādu pliku pārveduši.
Pārjāj pliki bāleliņi,
Kā eglītes nodzenātas.
226 [Kandavā (Tl)].

18638.

Kuplāka vedēja
Kā vedamaja.
Tāda mūsu vedējīša
Kā lielā siena kaudze;
Tāda mūsu vedamā
Kā tā auzu zebenīca.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

18639.

Kur tie mani bāleniņi
Visu dienu medīt gāja?
Brukstalās nomedījši
Sudrabotu vāverīti.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

18640.

Lūkojati, bāleliņi,
Vai pūš grūti kumeliņš!
Ja pūš grūti kumeliņš,
Tad būs divas dvēselītes.
12 [Gaŗkalnē (Ropažu pag. Rg)].

1. Smagi pūš, smagi elš
Man' bāliņa kumeliņš.
Kā nepūta, kā neelsa,
Div' dvēseles mugurē:
Viena sēd kumeļā,
Otra sagšu stērbelē.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

18641.

Muns bāliņš līdz šo dienu
Viegli viegli pabraukāja;
Lūdz nu Dieva, met nu krustu,
Nu būs pods vezumā!
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

18642.

Maza maza bambalīte
Par ūdeni pārpeldēja;
Tā nebija bambalīte,
Tā brālīša līgaviņa.
348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

18643.

Medinieki bāleliņi,
Ko pa mežu medījāt?
Medīdami nomedīja
Diženo malējiņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

18644.

Nācin nāca no tautiņu,
Nele māsiņ' i atnāca:
Atnāk brāļa rājējiņa,
Man asaru dzērējiņa.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

18645.

Nedomāji, tu Jānīti [NN],
Ka pārvedi māmuļīti:
Tēvam sievu gan pārvedi,
Tu māmīnu nedabūsi;
Kad prasīsi cimdu, zeķu,
Tad asaras noslaucīsi.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

18646.

Nerādi, tautmeita,
Tik ātri acis:
Ja acis rādīsi,
Bezgode būsi.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

18647.

No tālienes tij māsiņa,
Nosvīdušu kumeliņu.
Par māsiņu neraugāt,
Sajemiet kumeliņu!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

- 113 -

18648.

Nu pārveda saimenieci,
Pelni vien noputēja.
Lai putētu, ka putētu,
Kad būt' laba saimeniece!
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)], 362 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Nu put pelni, nu put pelni,
Nu pārveda kalpu meitu.
274 [Zaļā muižā (Zaļenieku pag. Jg)].

18649.

Pārbrauca Cīravas
Strimalu kupčis
Rikšum, aulekum
Caur visu muižu,
Līdz savas strimalas
Izandelēja.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

18650.

Pārveda Cīravas
Valodu maisu.
Vedat caur muižu,
Gāžat upē!
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

18651.

Pārvedu, pārvedu,
Pārputenēju
Dižu klaipu cepēju,
Biezputras virēju.
167 [Kazdangā (Kazdangas pag. Azp)].

1. Pārveda, pārveda,
Pārputeņā,
Pārveda māmīnai
Ūdeņa briņģi.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

18652.

Pakaļ tek tautu meita
Pakaļ mana bāleliņa.
Neņem, manu bāleliņ,
Nele lieta pakaļ tek!
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

1. Laima laima tev, brāliņ,
Pate nāca tautu meita.
- Ai māsiņa, kāda laima,
Neba lāga pate nāca!
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

18653.

Rejiet, suņi, gaudājiet,
Nu atveda saimanīci,
Nu atveda saīmanīci,
Auzu maizes cepējiņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

18654.

Sajāj mani bāleliņi,
Kā ozoli lapodami;
Pakaļ nāca tautu meita,
Kā ieviņa ziedēdama.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

18655.

Sirenieki, medenieki
Mani balti bāleliņi:
Dzīvu caunīt' i atveda
Līdz ar visu midzenīti.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

18656.

Sirmi zirgi auzas ēda,
Muguriņas sagriezuši,
Atveduši līgaviņu
Dublaiņāmi kājiņāmi.
33 [Pēteŗupē (pie Saulkrastiem Rg)].

18657.

Strēlinieki, medinieki
Mani balti bāleliņi,
Nošāvuši tautiņāse
Sarkankrūšu vāverīti.
167 [Kazdangā (Kazdangas pag. Azp)].

18658.

Sudrabota zīle dzied
Uz bāliņa vārtu staba;
Nu pārveda mūs' bāliņis
Sudrabotu līgaviņu.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

18659.

Suņi rēja, vilki kauca,
Nu ved jaunu saimenieci,
Šķīstas putras vārītāju,
Plānu klaipu cepējiņu.
2 [Aderkašos (Taurupes pag. Rg)].

1. Ko tie tēva suņi rēja,
Pavārtēi tupēdami?
Nu pā(r)veda saimenieci,
Zilu zeķu nesātāju,
Zilu zeķu nesātāju,
Šķidras putras vārītāju.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

2. Nerej, suni, nerej, suni,
Nu ved tavu saimenieci,
Šķidras putras vārītāju,
Plāna rika griezējiņu.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

- 114 -

3. Pakaukdams sunīts rēja,
Pie vārtiem tupēdams;
Gan riedams tas zināja,
Kād' atveda saimniecīti:
Šķīstas putras vārītāju,
Plānu klaipu cepējiņu.
3022 [Vecsaulē (Vecsaules pag. B)].

4. Rejat, suņi, ņaudat, kaķi!
Nu ved jaunu saimenieci,
Šķīstas putras vārītāju,
Plānu klaipu cepējiņu.
396 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5. Visi sētas mieti kauc,
Nu ved jaunu saimenieci,
Šķidras putras vārītāju,
Plāna klaipa cepējiņu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

18660.

Suņi rej, suņi rej,
Nebūs laba vedamā;
Tāda mute vedamai
Kā tiem mūsu sunīšiem.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

18661.

Suņi rej gaudodami,
Atved jaunu saimenīcu.
Vai būs suņu barotāja,
Vai saimītes šķīrējiņa?
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

18662.

Suņi rej, vārti čīkst,
Lec' pie loga skatīties:
Brālis veda līgaviņu,
Lāča āda mugurā.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

18663.

Suņi rej, vārti čīkst,
Pārved jaunu saimenieci;
Kad ieveda istabā,
Kaķi ņaud aizkrāsnē.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Visi mūsu kaķi ņaud,
Uz krāšiņa gulēdami:
Nu būs jauna saimeniece,
Nebūs tāda devējiņa.
2071 [Ancē (Ances pag. Pg)].

18664.

Suņi rej, vilki kauc,
Nu ved jaunu saimenieci.
Nebēdā, tu sunīti,
Būs jau laba saimeniece,
Būs jau laba saimeniece,
Tūlīn sāks bīdelēt.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

18665.

Sunīts asti kustināja:
Pārved auzu malējiņu.
Vai kustini, nekustini,
Tā tev auzu nesamals!
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

18666.

Sunīts asti kustināja:
Pārved putras vārītāju.
Nekustini, nekustini,
Nemāk putru izvārīt!
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

18667.

Sunīts rēja tupēdamis,
Nebūs laba saimeniece;
Kad sunītis stāvu rēja,
Tad būs laba saimeniece.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

18668.

Sunīts rēja tupēdams,
Redz vedeklu atvedot.
Vai būs maizes devējiņa,
Vai ar kāju spērājiņa?
408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

1. Sunīts rēja gaudodams,
Redzēj' laisku ievedot,
Ar kājiņu spērājiņu,
Ne maizītes devājiņu.
384 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

18669.

Suns rej kaukdams
Pirts pakaļā:
Lāceni pārveda
Par saimenieci.
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

18670.

Tautu meita bāliņam
Pēdu pēdas nolādēja;
Pat' atnāca uz bāliņu,
Savus lāstus lasīdama.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

18671.

Triju kungu zeme rīb,
Kur jāj mani bāleliņi;
Pakaļ nāca tautu meita,
Ni lapiņa ničabēja.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

- 115 -

18672.

čuza čuza, puža puža
Še atbrauca vakaros;
Mūsu skaiste, mūsu daile,
Tā aizbrauca vedējos.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

18673.

Vakar brālis jāšus jāja,
Šodien kulba pakaļā.
No šīs dienas tu, bāliņ,
Būsi kulbu kulbotājs.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

1. Kas kaitēja tev, bāliņ,
Jāt seglotu kumeliņu?
No šī paša vakariņa
Būs ar kulbu jākulbo.
270 [Ozolu muižā (Ozolnieku pag. Jg)].

2. No šīs dienas tu, bāliņ,
Vairs nebūsi rīterīts,
Nu tu būsi kulbenieks,
Nu ar kulbu jābraukā.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

18674.

Vakar savus bāleniņus
Kā gaigalas aizstellēju;
Nu atbrauca putēdami
Ar tautiņu pelnu baļvu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Vakar mūsu bāleliņi
Balti balti lidināja;
Šodien brauca kūpēdami
Ar tautiešu pelnu maisu.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

18675.

Viens aizjāja mūs' bāliņš, -
Vai tas vairs viens atjāja?
Tautu meitu līdzi veda
Kā telīti valdziņā.
48 [Alojā un Lielsalacā (Alojas un Salacas pag. Vlm)].

18676.

Visiem zirgi viegli pūta,
Vedējam grūši pūš;
Kā tam grūši nepūtīs,
Svina piesta vezumā.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Kas tā tāda bruņu muca
Man' bālīna vezmīnā?
Nosvīduši, nokusuši
Man' bālīna kumelīni.
1191 [Ēveles draudzē].

2. Svīdin svīda, kusin kusa
Mūs' bālīna kumelīni.
Ko nesvīda, ko nekusa,
Varas [=vaŗa] bise vezmīnā.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

3. Tusa, tusa, rēca, rēca
Mana brāļa kumeliņš.
Kā netusa, kā nerēca,
Svina piesta kamanās!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

18677.

Visi riķu posmi trīc,
Nu pārveda saimenieci.
Kā posmīni netrīcēs,
Sīva dzedra saimeniece!
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

18678.

Visi sētas mieti raud,
Nu ved jaunu saimenieci;
I kaķīts noņaudēja
Pēc vecās saimenieces.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

2) Vedēju dziesmas

18679.

Atstājām meitu māti
Kā pīrāgu sūlājot:
Atradām dēlu māti
Kā bitīti vīvinot.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

18680.

Atsavežu bāliņam
Purva ņiedri, meža dzērvi:
Kā ņiedrīte locījās,
Kā dzērvīte nokliedzēs.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

18681.

Atvedu Saulzara (=māju v.)
Dzīpura zagli;
Vēl otra palika,
Ķērnītes laiža.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

18682.

Baŗ man' tēvs, baŗ māmiņa
Nosvīdušu kumeliņu.
Tautu meitu vien pavedu
Mazu sila gabaliņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 116 -

18683.

Dancoj' mans kumeliņš
Ar visām lencītēm;
Es atvedu līgaviņu
Ar visiem ielokiem.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

186831.

Danco manis kumeliņis
Uz Ezeres robežām;
Dancodams pārtecēja -
Ezeriete mugurā.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

18684.

Dusmiņām nezināju,
Kur piesietu kumeliņu:
Nederēja brālīšam
Manis vesta līgaviņa.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

1. Nepatika brālīšam
Mana vesta līgaviņa;
Dusmiņām neredzēju,
Kur piesēju kumeliņu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

2. Raudādama nosedloju
Savu bēru kumeliņu:
Nepatika brālīšam
Manis vesta līgaviņa.
176 [Sakaslejā (Sakas pag. Azp)].

18685.

Es atvedu brāļam sievu
Kā lielaju lāču māti;
Manas kājas nosēdēja,
Piekūst brāļa kumeliņi.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

18686.

Es bij' meita, es bij' droša,
Es pā(r)vedu brāļam sievu;
Teku meitu pulciņāi,
Lieku zīļu vaiņadziņu.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

18687.

Es pārvedu brāļam sievu
Gar diviemi laukgaliem;
Nebēdāju tālumiņu,
Būt' tik labu pārveduse.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

18688.

Es pārvedu brāļam sievu
Pār dižaju ezariņu;
Būt' zinājse netiklīti,
Tiešām būtu iegāzuse.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

1. Apkārt purva līkumam
Brāļam vedu līgaviņu;
Būt' zinājis netiklīti,
Tiešām vestu purviņā.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

18689.

Es pārvedu brālītim
No Klaipēdas līgaviņu,
Plānu raušu cepējiņu,
Šķidras putras vārītāju.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

18690.

Klapšķējās, kad izdzēru
Ābel's koka biķerīti;
Rūcējās, kad atvedu
Liela rada līgaviņu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Skrapstējās, kad izdzēru
Ābel's koka biķerīti;
Krūmi vien nožvīkstēja,
Kad atvedu vedekliņu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

18691.

Laba būs, laba būs
Mana vesta vedekliņa:
Nij snieg sniegs, nij līst lietus,
Nij puteņi putenēja.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

18692.

Labvakar, bāleliņ!
Man puķīte kamanās,
Man puķīte kamanās,
Pupu ziedi pūriņā.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

18693.

Labvakar, bāleliņ!
Man caunīte kamanās
Dzeltānām kājiņām,
Ar vizuļu vainadziņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

18694.

Liela kunga medenieki
Tāda zvēra nenošāve:
Es savam brāliņam
Dzīvu caunīt' i atvežu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

- 117 -

18695.

Man sacīja bāleliņš,
Saderēta līgaviņa;
Svīda piere, kusa mēle,
Saderētu izņemot.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

18696.

Mēs Mārīti atvedam
Kā rakstiņu paraugam;
Ja Mārīte laba būs,
Vedīs Grieču Jānīšam.
151 [Lieljumpravā (Jumpravas pag. Rg)].

1. Paraugam vien atvežu
Odzeniešu dzeltānīti;
Ja tā labi mātes klausa,
Pakaļ citas važosam.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

2. Raudzekņam vien atvežu
No tās puses meitiņām;
Ja būs laba šī vedena,
Vedīs citas pakaļā.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

18697.

Nāc ārā, bāleliņu,
Ko es tevim parādīšu:
Liela, resna tautu meita,
Nava rūmes kamanās.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

18698.

Nāc ārā, mūs' bāliņ,
Saņem savu līgaviņu,
Dod rociņu saņemdams,
Dod mutīti mīlēdams!
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)], 2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

18699.

Nāc pretī, apskaties,
Kāda būs jaunuvīte;
Lūkotāji izlūkojši,
Vedējiņi atveduši.
169 [Nīgrandā (Nīgrandas pag. Azp)].

18700.

Nesabari, bāleliņ,
Ka es ilgi kavējos:
Es atradu tautu meitu
Ceplī kreklus kaltējot.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

18701.

Ņem par labu, bāleniņi,
Manu vestu līgaviņu;
Ta paša nolūkota,
Tikai mana pārvešana.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Ņem par labu, bāleliņ,
Kāda tava līgaviņa:
Tava paša lūkojums,
Tikai mans pārvedums.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)], 220 [Dursupē (Zentenes pag. Tl)].

18702.

Nepatika bāliņam
Mana vesta līgaviņa.
Atsaved, bāleliņ,
Kādu sev gribēdams!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

18703.

Pārvedu tautiņu
Ūdeņa briņgi,
Pametu nestavas
Avota lejā.
226 [Kandavā (Tl)].

18704.

Pinkulainu kazu vedu
Sprogainam(i) āzīšam,
Lai nevar piemesties
Viens otram(i) dzīvodami.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 190 [Kuldīā].

1. Kankarainu kazu veda
Sprogainam(i) āzīšam,
Tie nevar dzīvodami
Viens otara niecināt.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

18705.

Pluskutaiņu kazu vedu
Sprogaiņame buciņam;
Pliku vedu tautu meitu
Bagātame brālīšam.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

18706.

Saka mani šādu tādu,
Vienu slieci kamanām;
Es atvedu muižas meitu,
Akmins vien nožvakstēja.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

18707.

Sauc'e man'a v'ed'ējeņa,
Sauc'e lela skrējājeņa.
I nūskrēju, i atv'ežu,
I ļaudim paruodēju.
422 [Līvānu pag. D].

- 118 -

18708.

Sirenieki, medenieki,
Saņemiet to bitīti!
Tā bitīte kalnu kāpe
Ziedainām kājiņām.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

18709.

Zirgs uz zirga, lūks lūka,
Vis' uz Reigu nūl'eigova;
Atvadam Reigas meitu
Ar vis' zaltu, sudobreņ'.
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

18710.

Slaucu govis, slaucu kazas
Tai vienāja slauktuvē;
Aizved' māsas, pārved' māršas
Tai vienāja pavsarī.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

18711.

Sniedziņš sniga, putināja,
Laukā bēris kumeliņis;
Kad pārskrēja sētiņā,
Sniega pīte mugurā;
Tā nebija sniega pīte,
Tā brālīša līgaviņa.
226 [Kandavā (Tl)].

18712.

Sidrabotu māršu vežu,
Jāj bruņoti bāleliņi,
Lieli zirgi, stalti vīri,
Skan tērauda zobentiņi.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

18713.

Svīda mani kumeliņi,
Tautu meitu i vedot;
Tā svīdīs tautu meita
Pie lielo dzirnaviņu.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1. Svīda, svīda, kusa, kusa
Man' bāliņa kumeliņš;
Tā svīdīs tautu meita
Pie grūto dzirnaviņu.
328 [Valles muižā (Taurkalnes pag. B)].

18714.

Tecēj' manis kumeliņis
Uz Dorbilu(?) šnaukādamis;
No rītiņa pā(r)tecēja
Ar Dorbilas zeltainīti.
224 [Kabilē (Kld)].

18715.

Vakar šāvu, šodien krita
Silā raiba žagatiņa;
Pērn precēju, šogad vedu
Brāļam skaistu līgaviņu.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)], 120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Vakar vakar, aizvakar
Es bij' kunga bisinieks;
Vakar šāvu vāverīti,
Šodien krita rībēdama.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

18716.

Vakar šāvu vāverīti,
Ka tā krita paukšēdama;
Šodien vedu tautu meitu,
Ka tā nāca trīcēdama.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

18717.

Viegla viegla tautu meita,
Nava smagi pavedama,
Nav manam kumeļam
Ir nadziņi nosvīduši.
121 [Gulbenē (Md)].

18718.

Visu nakti es izgāju,
Brāļa sētu meklēdams;
Uguntiņa vien atspīd
Caur to skraju priežu mežu.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

18719.

Cērt, bāliņ, bērza malku,
Kurēi siltu istabiņu:
Man rociņas nosalušas,
Tev vedot līgaviņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

18720.

Cērt, bāliņi, bērza malku,
Kurin' siltu istabiņu!
Meitu mātes istabiņa
Ledus kalna galiņā.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

18721.

Ceļā tapa man zināms,
Kāda brāļa līgaviņa;
Būt' zinājis brāļa prātu,
Pamest' ceļa maliņā.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

- 119 -

18722.

Cimdu cimdu, tautu meita,
Manas rokas nosalušas!
Ko darīji bāliņos,
Ka cimdiņu neadīji?
Vai staigāji pura malu,
Puišu svilpi svilpodama?
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3) Līgavu noceļ no zirga vai izceļ no kamanām

18723.

Brauc, bāļiņ, pie durīm,
Griez apkārt kumeliņu,
Lai zveļās pelnu muca
Kūpēdama istabā!
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

1. Brauc pie durvju, bāleliņ,
Sien pie kliņķa kumeliņu,
Lai tā tautu vambelīte
Ievēlās istabā!
121 [Gulbenē (Md)].

18724.

Kāp ārā, tautu meita,
Negaidies izceļama;
Kad gaidīsi izceļama,
Tad sacīs, cilājama!
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

18725.

Kāp laukāi, kāp laukāi,
Negaidies izceļama;
Ja gaidīsi izceļam,
Visu mūžu cilājama.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

18726.

Klāj, māmiņa, raibu deķi,
Met, meitiņa, mīkstus cimdus;
Nāc ārā, znota šķelmis,
Saņem savu vedumiņu!
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

18727.

Kritin kritu no kumeļa,
Līdz zemīti nenokritu:
Satur mani div' svainīši,
Div' baltie bāleniņi.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

18728.

Kur palika mans svainītis,
Ka neredzu staigājot?
Nāc, nāc, svainīti,
Cel mani zemē!
Še tev lielie
Raibie cimdi!
40-1 (Bigauņciemā).

18729.

Laiska laiska tautu meita,
Ieceļama, izceļama:
Gaida brāļu ieceļam,
Svešu ļaužu izceļam.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

18730.

Lec pate, tautmeita,
No kumeliņa,
Negaidi mūs' brāli
Noceļam!
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

1. Svempies, svempele,
No ratu laukā,
Negaidi mūs' brāļu
Izceļam!
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

18731.

Paši, brāļi, iecēluši,
Paši, brāļi, izceliet!
Paši brāļi gan zināja,
Kā māsiņa cilājama.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

18732.

Raugi celt, bāleniņ,
Vai būs grūts cēlumiņš:
Kad būs grūts cēlumiņš,
Tad būs mīļa dzīvošana.
48 [Alojā un Lielsalacā (Alojas un Salacas pag. Vlm)].

18733.

Sēdi, sēdi, tautu meita,
Pieci stundas kamanās,
Kam galdiņu neslaucīji,
Kam sunīti nemieloji!
152 [Jērkulē (Krimuldas pag. Rg)].

18734.

Sēdi, sēdi, tu Anniņa,
Kā grožos iegrožota;
Ej, Pēter, atgrožo,
Tā būs tava līgaviņa!
331 [Augškurzemē (Il)].

18735.

Zvelies ārā, zvina muca,
Negaidies izceļama!
Nav vis mūsu bāleliņi
Zvina mucas cēlājiņi.
12 [Gaŗkalnē (Ropažu pag. Rg)], 281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

- 120 -

18736.

čabēj mani zīda svārki,
No kumeļa nolecot;
Dēla māte brīnojās:
Vai tā mana malējiņa?
Nebrīnies, dēla māte,
Vēl man treji pūriņā!
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

18737.

čaukstēj' mana zīda rota,
No vāģiem izlecot;
Dēlu māte bēdājās,
Nebūs dubļu bridējiņa.
Nebēdā, dēlu māte,
Bridīš' dubļus dziedādama!
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

1. Atskan mana zīļu rota,
Pie vārtiem piebraukdam.
Vīramāte izbīstās:
Vai tā mana malējiņa?
Vai tā mana malējiņa,
Vai tā dubļu bridējiņa?
Nebīsties, vīramāte,
Gan nolikšu zīļu rotu;
Kad nolikšu zīļu rotu,
Būšu tev malējiņa,
Būšu tev majējiņa,
Būšu dubļu bridējiņa.
48 [Alojā un Lielsalacā (Alojas un Salacas pag. Vlm)].

2. Skanējāsi ielociņi
Pie tautiņu namdurvīm;
Sasabija dēlu māte:
Neies malt vedekliņa.
Iešu malt, dēlu māte,
Likš' ielokus tīnītē,
Lai stāv mani ielociņi
Svētajām dieniņām.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

3. čīkstēj' manas vaska kurpes,
Pa istabu staigājot;
Vīramāte bēdājās,
Nebūs dubļu bridējiņa.
Nebēdā, vīramāte,
Būšu dubļu bridējiņa.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

18738.

Velcies, manu bāleniņu,
Dzelzes cimdus rociņā:
Svina muca vezumā,
Gaida viegli izceļam.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

18739.

Velcies, manu bālenī,
Dzelza cimdus rociņā:
Cel ārā tautu meitu,
Lai tā skrien skanēdama!
71 [Drustos (Drustu pag. C)].

18740.

Cel, bāliņ(i), lūkodams,
Vai ir grūta vedamā;
Ja būs grūta vedamā,
Tad būs divas dvēselītes.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

1. Jūs, bāliņi, cilājāt,
Vai bij smaga cilājot?
Ja bij smaga cilājot,
Būs ganiņš pavasar.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

18741.

Cel, bālī, lūkodams,
Vai ir kupla gūžu drēbe;
Kad būs kupla gūžu drēbe,
Tad būs kaudze pūriņā.
123 [skat. 1410. (Jaunrozes pag. Vlk)].

18742.

Cel, bāliņu, paceldams,
Vai ir grūta ceļamā;
Ja būs grūta ceļamā,
Tai būs pulka sidrabiņa.
391 [Skultē (Skultes pag. Rg)].

4) Noseglo vai nojūdz līgavas zirgu

18743.

Ai jaunaju dieverīt,
Nojūdz manu kumeliņu!
Es tev došu cimdu pāru
Par kumeļa nojūgšanu.
353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

18744.

Jūdz tu pate, tautu meita,
Savu brauktu kumeliņu!
Ja jūgs mani bāleliņi,
Gaidīs tevi ziedojam.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

5) Meiju būda sētsvidū, kur līgava apstājas, pirms iet istabā

- 121 -

18745.

Atšķiries, bērzu birze,
Lai es redzu vedekliņu!
Ja būs daiļa vedekliņa,
Tad vediet istabā;
Ja būs kāda draņķa baļļa,
Tad gāziet sētmalī!
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

18746.

Stājies, māsiņa,
Klajā laukā,
Līdz tautas uzkrāva
Skujiņu būdu!
202 [Striķos un Saldū (Zvārdes un Saldus pag. Kld)].

6) Dažādas dziesmas

18747.

Nepiedošu, nepiedošu
Dullajam bērajam,
Kam tas manu līgaviņu
Rāvienā slapināja.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

18748.

Ziņģē tēvs, dainē māte,
Man vezdami līgaviņu;
Gan jūs abi dainēsiet,
Aizkrāsnē salīduši!
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

18749.

Ziņģē tēvs, daiņo māte,
Man vezdami līgaviņu;
Pats aiz prieka nevarēju
Ne vārdiņa izsacīt.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

18750.

Tētīt, guli kalniņā,
Dēlam veda līgaviņu.
Tēvs nomira, dēls palika
Ne cinīša dižumiņa.
224 [Kabilē (Kld)].

18751.

Tumsiņā, vakarā
Pats pārvedu līgaviņu,
Pats gultiņu pataisīju,
Pats pieņēmu klātgulēt.
270 [Ozolu muižā (Ozolnieku pag. Jg)].

7) Laipu mešana līgavai. Brālis met laipai zobenu

18752.

Balta augu brālīšos,
Pa dubļiem bradādama;
Mella tapu tautiņās,
Pa laipām staigādama.
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)].

18753.

Balta biju bāliņos,
Līdz ceļiem dubļus bridu;
Tautiņās samelnēju,
Zaļu mauru staigādama.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Balta augu bāliņosi,
Pura dūņas bradādama;
Tautiņās samellēju,
Dēļu grīdu staigādama.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

18754.

Brālis, māsu mīlēdamis,
Laipai meta zobentiņu.
Met, brālīti, liepas laipu,
Nemet savu zobentiņu:
Liepas laipa salapoja,
Zobentiņis sarūsēja.
163 [Dzērvē (Dzērves pag. Azp)].

18755.

Brālīts, māsu mīļēdamis,
Zobeniņa laipu meta;
Met, brālīti, oša laipu,
Nelauz savu zobeniņu!
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

18756.

Brālīts, māsu žēlodams,
Laipā meta zobentiņu;
Tec, māsiņa, viegli pāri,
Nelauz manu zobentiņu!
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 122 -

1. Bāliņš, māsas žēlodams,
Met zobinu laipiņā;
Māsa brāļa nežēloja,
Pušu lauza zobiniņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

2. Brālis, māsu žēlodams,
Zobentiņu laipai met;
Ej māsiņ, kā smildziņa,
Nelauž braļa zobentiņu!
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

3. Sidrabiņa upe tek
Gar brālīša nama dur'.
Brālīts, māsu mīlēdams,
Laipai meta zobentiņu.
Nāc, māsiņa, viegli pāri,
Nelauz manu zobentiņu!
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

18757.

Brālīts, māsu žēlodams,
Laipā meta zobentiņu.
Nāc, māsiņa, viegli pāri,
Nepārlauzi zobentiņu:
Apakš mana zobentiņa
Simtiem kaŗi kaŗojami.
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)].

1. Pilna upe baltu ziedu,
Nedrīkstēju pāri iet.
Brālīts, māsu žēlodamis,
Laipai meta zobentiņu.
Tec, māsiņa, viegli pār',
Nelauz manu zobentiņu:
Apakš mana zobentiņa
Simtiem kaŗu līgojās.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Pilna upe baltu ziedu,
Nedrīkstēju pāri brist.
Brālīts, māsu žēlodamis,
Liek zobenu laipiņai.
Ej, māsiņa, viegli pāri,
Nelauz manu zobentiņu:
Še nav tāda kalējiņa,
Kas kaļ zelta zobentiņu;
Vāczemēi kalējiņis,
Kas kaļ zelta zobentiņu.
282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)].

18758.

Bāliņš, māsu žēlodams,
Zobentiņu laipu met.
Tautiets loca līku koku,
Lai es slīkstu ūdenī.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

18759.

Bāliņš, māsu žēlādams,
Zoben' meta laipiņā.
Tec, māsiņa, viegli pāri,
Nelauz mana zobeniņa!
- Es, bāliņ, nelauzīšu,
Lauzīs tava līgaviņa.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

1. Strauja strauja upe tek,
Nevar pāri pārpeldēt,
Nevar pāri pārpeldēt,
Ne apkārti aptecēt.
Nāc, bāliņ, met laipiņu,
Met ir savu zobentiņu!
- Tec, māsiņa, viegli pār',
Nelauz manu zobentiņ'!
- Es, bāliņu, nelauzīšu,
Lauzīs tava līgaviņ'.
- Lai lauž mana līgaviņa,
Man sirsniņa nesāpēs.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

18760.

Brālīts mani cauri veda
Caur balto [lielo] Krievuzemi;
Pāri lika zobentiņu
Par lielo Daugaviņu.
- Nāc, māsiņa, viegli pāri,
Nelauz mana zobentiņa,
Lai stāv mans zobentiņš
Tēva zemi apsargāt.
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)].

18761.

Brienu purvu brienamo,
Metu laipu metamo,
Pašā purva maliņā
Sudrabiņa laipu metu.
55 [Mūŗa muižā (Mūrmuižas pag. Vlm)].

18762.

Dieviņš man laipu meta,
Laipu laipas galīnā,
Līdz viņš mani ielaipoja
Bajārīna sētīnā.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

18763.

Drīši(?), droši, bāleniņu,
Met zobenu laipiņā!
Neba viena es pāriešu,
Ies ir tava līgaviņa.
215 [Ugālē (Ugāles pag. Vp)].

- 123 -

18764.

Dzeltenā cielaviņa
Purā brida raudādama;
Taisāt labi gaŗas laipas,
Lai neraud cielaviņa!
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

18765.

Dzīpariņu laipu metu,
Šķitos viena pāri iet:
Jau vakar pārgājuse
Piecu dēlu māmuliņa.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

18766.

Dziļa upe, šaura laipa,
Brien' pārem raudadam,
Nepacēl' brūnu svārk',
Ne baltēs villainit's.
228 [Oktē (Vandzenes pag. Tl)].

18767.

Dziļa upe, šaura laipa,
Pāri bridu raudādama:
Nav bāliņa šai zemē,
Kas taisīja dēļu tiltu.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1. Taisni bridu par upīti,
Par to pašu dziļumiņu:
Še nav mana bālelina,
Dēļu laipu taisītāja.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

18768.

Grīdiet tiltu kumeļam,
Man tiltiņa nevajag,
Gan es savas villāniņas
Laipiņā pārnesīšu.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

18769.

Ko, laipiņa, līgojies,
Vai es viena pāri gāju?
Nūle mani pāri ves,
Nūle nāk bāleliņi.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

18770.

Labāk bridu tautu dubļus,
Ne bāliņa āboliņu:
Man pašai piederēja
Tautu dubļu bridumiņš.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

18771.

Labāk brienu tautu dubļus,
Ne bāliņa zaļu mauru;
Tautu dubļi neapnika
Kā bāliņa zaļa maura.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

18772.

Labāk bridu tēva dubļus
Ar basām kājiņām,
Ne tautieša dēļa laipas
Ar gaudām asarām.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

18773.

Līgoties līgojās
Svešu ļaužu laipa mesta;
Metīs mani bāleliņi,
Iešu pāri dziedādama.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Līgoties līgojās
Tautu mesta bērzu [bērza] laipa;
Metīs mani bāleliņi,
Pāri iešu dziedādama.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

2. Šaura šaura tautu laipa,
Nedrīkstēju pāri iet;
Metīs mani bāleliņi,
Iešu pāri dziedādama.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

18774.

Māsiņ, steidzies ātri,
Nelauz mana zobiniņa!
Kad pārlauzi zobiniņu,
Tad es tevi paturēšu
Par putriņas vārītāju,
Par maizītes cepējiņu.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

18775.

Met, bāliņ, jaunas laipas,
Pārved jaunu laipotāju!
Tās laipiņas tēva mestas,
Tās ir vecas, sapuvušas.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

18776.

Met, tautieti, liepu laipas,
Laipu laipas galiņā,
Lai nemirkst santa kleita
Un tās santa tupelītes.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

1. Met, tautieti, dēļu laipu
Pār upīti ūdenī,
Lai nemirka zīda kleita,
Rīgā pirkti zābaciņi.
1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)].

- 124 -

2. Tautīts man laipu meta,
Laipu laipas galiņā,
Lai nemirka brūna kleita,
Par ūdeni staigājot.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

18777.

Metat laipu, bāleliņi,
Lai nemeta sveši ļauži;
Sveši ļauži laipu meta,
Gaida laipas galiņāi.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

18778.

Metat laipu, kam vajaga,
Man laipiņas nevajaga:
Es bij' viegla bez sudraba,
Pa niedrīti pārtecēju.
218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

1. Taisāt tiltu, kam vajaga,
Man tiltiņa nevajaga:
Es meitiņa kā rasiņa,
Es par smilgu pārtecēju.
1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)].

18779.

Pa laipiņu ietecēju
Tautu dēla sētiņāi;
Metu laipu pie laipiņas,
Nevar' vairs iztecēt.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Pa laipiņu ielaipoju
Lielajos dieveŗos;
Metu laipu pie laipiņas,
Nevar vairs izlaipot.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)], 265 [Emburgā (Salgales pag. Jg)], 290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

18780.

Par upīti smilgu sviedu,
Pāri teku dziedādama;
Tautu dēlis nepārgāja
Ne par kuplu ozoliņu.
190 [Kuldīā].

1. Stīgu vilku par upīti
Māsiņaje pāri iet;
Tautu meita nevarēja
Ne par kaltu zobentiņu.
167 [Kazdangā (Kazdangas pag. Azp)].

18781.

Pastariņ brāleliņ,
Met laipiņu māsiņai,
Met ozolu laipiņai
Ar visām bitītēm!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

18782.

Plata upe, šaura laipa,
Nedrīkstēju pāri iet;
Tautiets manim roku sniedza,
Nedrīkstēju roku dot.
170 [Lielnīkrācē (Nīkrāces pag. Azp)].

18783.

Plata upe, šauras laipas,
Nevarēju pāri tikt;
Rokā nesu raibus cimdus,
Rokā zīļu vainadziņu.
104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

187831.

Plata upe, šaura laipa,
Pāri gāju raudādama,
Nepaceļu zīda svārkus,
Ne balto villainīti.
232 [Talsos (Tl)].

18784.

Sērdienīte purvu brida,
Zelta kurpes kājiņā;
Ej, brālīti, met laipiņu,
Vai tev tādas nevajag?
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

18785.

Strauja strauja upe tek,
Nedrīkstēju pāri iet.
Brālīts, māsas žēlodamis,
Met zobenu laipiņā.
- Ej, māsiņa, viegli pāri,
Nelauz manu zobentiņu:
Dārgs bij manis zobentiņis,
Vairāk zelta ne sudraba.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

18786.

Sudrabota tautu meita
Nedrīkstēja laipu iet;
Man nebija sudrabiņa,
Es pa niedri pārtecēju.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

18787.

Taisāt tiltu kumeļam,
Man pašai netaisāt:
Es pāriešu par laipiņu,
Man nav balta sudrabiņa.
1311 [Apē (Vlk)].

1. Taisāt tiltu kumeļam,
Man tiltiņa nevajaga:
Man nevaida sudrabiņa,
Es par smilgu pārtecēju.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

- 125 -

18788.

Tautas manim laipu meta,
Laipu laipas galiņē,
Meta kļavu, meta osi,
Meta jaunu ozoliņu.
228 [Oktē (Vandzenes pag. Tl)].

18789.

Tautas meta manis dēļ
Laipu laipas galiņā.
Labāk briedu tēva dubļus,
Nakā tautu laipu laipas.
Tēva dubļus bradājot,
Brūni brunči zemi slauka;
Tautu laipas laipojot,
Birst man gaužas asariņas.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

18790.

Tautas taisa niedru tiltu,
Gaida manis pāreimot.
Lei sapuva niedru tilts,
Es tur pāri gan neiešu!
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

18791.

Tautiets man laipu lika,
Gaida laipas galiņā;
Labāk bridu dziļ' ūdeni
Pakaļ sava bāleniņa.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

18792.

Tautiets manim laipu meta,
Gaida laipas galiņā;
Es tautieti nemīlēju,
Es iebridu upītē.
77 [Gulberē (Liezeres pag. Md)].

1. Tautiets, mani mīlēdams,
Met zobinu laipiņā;
Es, tautieti nīdēdama,
Bridu pate ūdenī.
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)].

18793.

Tautiets manim laipu meta,
Laipu laipas galiņā;
Labāk bridu dūņu puru,
Ne tautieša laipu gāju.
377 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Tautas manim laipu meta,
Gaidīj' laipas galiņā;
Labāk bridu dziļ' ūdeni,
Nekā tautas šauru laipu.
2101 [Puzeniekos (Puzes pag. Vp)].

18794.

Tautiets manim laipu lika,
Laipu laipas galiņā.
Labāk tēva dubļus bridu,
Ne tautieša laipas gāju:
Tēva dubļi sudraboti,
Tautu laipas asarotas.
163 [Dzērvē (Dzērves pag. Azp)].

1. Tautiets, mani gribēdams,
Vaŗa tiltu liedināja.
Labāk tēva dubļus bridu,
Ne tautieša vaŗa tiltu:
Tēva dubļi sidraboti,
Vaŗa tilti asaraiņi.
294 [Grantelē (Iecavas pag. B)].

2. Tautiets man laipu lika,
Laipu laipas galiņā.
Lai izsistu sētasvidu
Ar ozola dēlītēm,
Labāk tēva dubļus bridu,
Ne tautieša laipas gāju.
Tēva dubļus izbridīšu,
Tautās vesta, nepāriešu;
Tēva dubļi sudraboti,
Tautu laipas asarotas.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

18795.

Tautiets man laipu meta,
Pats stāv laipas galiņā.
Nei man laipu laipoties,
Nei tautieša kaunēties?
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

18796.

Tautiets, mani mīlēdams,
Liepu lapām ceļu kaisa;
Es, tautieti nīdēdama,
Labāk dubļu ceļu brienu.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

18797.

Tautiets, mani mīlēdams,
Zobeniņu laipu meta;
Kad paņēma, tad bij žēl,
Metot bērza pagalīti.
34 [Plāterē (Plāteres pag. Rg)].

- 126 -

18798.

Tautiets, mani cerēdams,
Zobeniņa laipu meta;
Es tautieša necerēju,
Pušu lauzu pāriedama.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

18799.

Tautiets meta liepu laipu
Manē laip's galiņē,
Gribēdams šoruden
Mani vest tautiņās.
Met, tautiet, cik tev tīk,
Es neiešu šoruden!
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

18800.

Tautu dēls laipas meta,
Gaidīj' mani pārejot.
Nemet laipu, ne es iešu,
Nestāv' laipu galiņā!
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

18801.

Tautu meita iestigusi
Vaivarīšu puriņā.
Tec, bāliņ, met laipiņu,
Tur būs skaista līgaviņa!
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

18802.

Tiešām tautas tā nedara,
Kā dar' mani bāleliņi:
Līka koka laipu meta,
Lai es krītu ūdenī.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

18803.

Cielaviņa purvu brida
Dzeltenāmi kājiņām;
Tec, brālīti, met laipiņu,
Tā būs tava līgaviņa!
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)], 200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)], 348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Bārenīte poru brida
Basajām kājiņām;
Tec, brālīti, met laipiņu,
Tā būs tava līgaviņa!
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

2. Kur tecēji, cielaviņa,
Dzeltānāmi kājiņām?
Tec, brālīti, met laipiņu,
Tā būs tava līgaviņa,
Tā būs tava līgaviņa,
Dziļu dubļu bridējiņa.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

3. Sērdienīte porāi brida
Sēru sagšu mugurā;
Steidz, brālīti, pamet laipu,
Tā būs tava līgaviņa!
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4. Tautu meita poru brida
Zīda svārki mugurāi;
Tec, brālīti, pamet laipu,
Tā būs tava līgaviņa!
- Es neiešu laipu mest,
Jūgš' bērīti kamenās,
Cik tāļ' viņu vizināšu,
Ķīlām jemšu vaiņadziņu.
142 [Aizterē (Aizteres pag. Lp)].
Satura rādītājs |Skati visu grāmatu