SākumlapaIevadsSatursLapasMeklētSaites
Satura rādītājs |Skati visu grāmatu

10. Panāksnieki dzenas māsai pakaļ

a) Panāksnieki pošas ceļā. Dažādas dziesmas izjājot un ceļā

18954.

Aiz upītes balti bērzi
Sudrabiņa lapiņām;
Tur aizveda mūs' māsiņu
Sudrabiņa kalējam.
Sirmi zirgi, balti svārki,
Dižans pats vedējiņš.
960 [Oļos (Oļu pag. Md)].

18955.

Aunieties, bāleliņi,
Tēraudiņa zābakos:
Akmenaiņa tautu zeme,
Šķiļ uguni staigājot.
3031 [Tomē (Tomes pag. Rg)].

18956.

Iešu, iešu, kā neiešu
Māsiņai panāksnos;
Došu, došu, kā nedošu
Divus zelta gabaliņus.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

18957.

Iešu, iešu, kā neiešu
Māsiņai panāksnos;
Iešu zīdu vēcināt,
Sudrabiņu skandināt.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

1. Iešu, iešu, kā neiešu
Māsiņai panākšņos,
Zīda rotas vēcināt,
Tautu galdu dimdināt.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

18958.

Ieš' māsai panākstos
Ar vizuļu vainadziņu;
Nāks māsiņa citu gadu
Man ar visu arājiņu.
113 [Alūksnē].

18959.

Es to nieku nebēdāju,
Ka paliku pakaļā:
Zinu ceļu, māku braukt,
Turu labu kumeliņu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

18960.

Es viena māsiņi
Panākstus jāju;
Man jās māsiņa
Abi ar vīru.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

18961.

Jāj, brālīti, niedru tiltu,
Iemau(j) savu kumeliņu,
Lai tas tevi nenosvieda,
Niedoliņus kodīdams.
176 [Sakaslejā (Sakas pag. Azp)].

18962.

Jājat, mani bāleliņi,
Lai tā Dieva zeme rīb;
Aizjājuši, kliecat visi,
Lai trīc tautu istabiņa!
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

18963.

Krustim jāja kaŗavīri,
Krustim mani bāleliņi;
Krustim kāra linu dvieļus,
Krustim zīda nēzdaudziņus.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

18964.

Kuplis kuplis ozoliņš
Tautu dēla tīrumā;
Tur aizveda mūs' māsiņu
Pie ozola stādītāja.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

- 157 -

18965.

Lakstīgala trejvalode,
Nāc man līdzi tautiņās:
Tu drīkstēji, tu mācēji
Taut' istabu trīcināt.
190 [Kuldīā].

18966.

Lūgšus lūdzu, bāleliņi,
Sedlojati kumeliņus;
Jājat rikšus, pussklābiņus
Pa smilšainu atmatiņu,
Ja gribat vēl atrast
Sav' māsiņu vaiņagā.
Kad uzliks baltu mici,
Nepazīsit sav' māsiņu.
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

1. Rikšiem laidu kumeliņu
Par ābula atmatiņu,
Gribēdams sav' māsiņu
Vēl atrast vaiņagā.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

18967.

Neej, bāliņ,
Līdz krust' cirt',
Līdz krust' cirt',
Līdz plint' sprāg!
213 [Zlēkās (Zlēku pag. Vp)].

189671.

Nodzeries, bāleliņ,
Skaidravota ūdentiņu,
Lai nejuka valodiņa,
Ar tautām runājot.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

18968.

Pašam brūtes vedējam
Būs mugura oderēta:
Zīda pušķus vien atradu,
Kur māsiņa gāzusies.
121 [Gulbenē (Md)].

18969.

Steidzaties, bāleliņi,
Pēc māsiņas tautiņās!
Atrasiet māsiņai
Vecu tiesu nodarītu.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

18970.

Tautas māsiņ' i aizveda
Caurajās(i) kamanās.
Dzenaties, bāleliņi,
Būs ceļā izkritusi!
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

18971.

Teci, teci, kumeliņ,
Gar gaŗo sila malu,
Lai atrastu sav' māsiņu
Baltā zīžu vaiņagā.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

18972.

Visi mazi avotiņi
Vakarā miglu meta;
Visi mazi bāleliņi
Jāj māsai panākstos.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

18973.

Cielaviņa tiltu tek,
Tilta grodus skaitīdama;
Bāliņš jāja pēc māsiņas,
Asariņas slaucīdams.
225 [No Kaltenes līdz Kolkasragam gar jūrmalu (Tl, Vp)].

18974.

Ciemā gāja ciemaliņa,
Tur nogāja, tur palika.
Eita, brāļi, atnesiet
Ciemaliņas vainadziņu!
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

b) Tautās aizvestā māsa gaida atjājam bāleliņus

18975.

Aust', gaismiņa, lec, saulīte,
Lai nāk mani bāleliņi!
Tautas mani šo naksniņu
Kā putniņu vārdzināja.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)], 93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)], 1253 [Kroņa laicenē].

1. Ai Dieviņ, ai Dieviņ,
Dod jel drīzi gaisumiņu!
Man' tautiņas šo naksniņu
Kā putniņu vārdzināja.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

2. Zilinzaļa gaisma ausa,
Iesarkana saule lēca;
Šonakt mani sveši ļaudis
Kā putniņu vārdzināja.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

- 158 -

18976.

Gaismiņas vien gaidīju
Svešu ļaužu zemītē;
Kad gaismiņas sagaidīju,
Gaidu savu bāleliņu.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

18977.

Pa lodziņu pasavēru,
Kuŗa pušu saule lēca;
Kuŗa pušu saule lēca,
Tur nāk mani bāleliņ'.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

18978.

Pie lodziņa ķīkaliņa
Gaida sava bāleliņa.
Vai redzēji, ķīkaliņa,
Kuŗu ceļu pat' atnāci?
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

18979.

Tumsiņāi dienas gaidu,
Dienāi saules uzlecot;
Tautiņās(i) nogājusi,
Gaidu savu bāleliņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Tumsiņā gaismas gaidu,
Gaismā saules uzlēcam;
Tautiņās nogājuse,
Gaidu savu bāleliņu.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

c) No tālienes jau dzird un ierauga panāksniekus jājam

1) Dziesmas no līgavas puses

18980.

Aiz kalniņa tauŗi pūta,
Birzī zviedza kumeliņi.
Ai svešā māmuliņa,
Nu nāk mani bāleliņi.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

18981.

Dedziet, tautas, sveču guni,
Puškojiet istabiņu:
Tilti rīb, pieši skan,
Nu nāk mani bāleliņi.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

18982.

Dzirdu tauri taurējam,
Redzu laivu līgojam.
Ai svešā māmuliņa,
Nu nāk mani bāleliņi.
373 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

18983.

Ieveries, sveša māte,
Kur nāk mani bāleliņ'!
Skaldīs tavu pagalmiņu
Tēraudiņa pakaviem.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

18984.

Ej, tautieti, atver vārtus,
Nu jāj mani bāleliņi!
- Ej tu pate, es neiešu,
Lepni tavi bāleliņi,
Lepni tavi bāleliņi,
Ar zobenu vārtus vēra.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

18985.

Ekur nāk, še būs klāt
Mani balti bāleliņi;
Caur mežiem pieši spīd,
Meža virsū cepurītes.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

18986.

Nākat, ļaudis, lūkoties,
Kas tur spīd, kas tur viz,
Kas tur spīd, kas tur viz
Viņa gala tīrumā:
Tur spīdēja, tur vizēja
Man' bāliņu sudrabiņš.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

18987.

Nu jāj mani bāleliņi,
Triju kungu zeme rīb,
Klab tērauda pakaviņi,
Skan sudraba iemauktiņi.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

18988.

Rīb zemīte, šķind iemaukti,
Nu jāj mani bāleliņi;
Dreb tautietis kā lapiņa,
Man blakām stāvēdams.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

18989.

Zeme rīb, zeme rīb,
Kur jāj mani bāleniņi;
Ne lapiņa nedrebēja,
Kur jāj tautu nelietītis.
360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 159 -

18990.

Tā jāj mani bāleliņi,
Kā ar sniegu apsniguši,
Sirmi zirgi, melni svārki,
Melnas ūdru cepurītes.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

18991.

Taure skan, taure skan, -
Kas tie taures pūtējiņi?
Nāk tie taures pūtējiņi,
Nāk deviņi bāleliņi.
1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)].

18992.

Tautas dzied, tautas dzied,
Es staigāju raudādama;
Es izdzirdu raudādama,
Zviedz bāliņa kumeliņš.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

18993.

Tautas jāj, tilti rīb,
Nejāj mani bāleliņi;
Kad jās mani bāleliņi,
Skanēs skaņi zobeniņi.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Tilti rīb, tautas jāj,
Nejāj mani bāleliņi;
Kad jās mani bāleliņi,
Skanēs zaļi zobentiņi.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

2. Tilti rīb, tautas jāj,
Nejāj mani bāleliņi;
Kad jās mani bāleliņi,
Skanēs zelta iemauktiņi.
43 [Tīnūžos (Ikšķiles pag. Rg)].

18994.

Tei jājat, bāleliņ',
Tei kaŗat zobeniņ's,
Tei māsiņa raibes aude
Vītoliņa ēniņā.
213 [Zlēkās (Zlēku pag. Vp)].

18995.

Tec, tautieti, vārtu vērt,
Nu jāj mani bāleliņi,
Nu jāj mani bāleliņi,
Krustim jozti zobentiņi.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

18996.

Tilti rīb, pieši skan,
Nu jāj mani bāleliņi;
Tec, tautieti, vārtu vērt,
Sit cepuri padusē!
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 52 [Burtniekos (Burtnieku pag. Vlm)], 38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)], 85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

18997.

Tilti rīb, tilti rīb,
Nu jāj mani bāleliņi,
Nu jāj mani bāleliņi,
Kumeliņus saseglojši.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

18998.

Tiltiņš rībēja,
Podziņas skanēja,
Nu brauca brālītis
Māsiņas raudzīt.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

18999.

Treju kungu zeme rīb,
Kur jāj mani bāleliņi;
Droši vīri, kalti zirgi,
Skan tērauda zobeniņi.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 299 [Mežotnē un Švitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)].

1. Trīs kundziņu zeme rīb,
Kur jāj mani bāleliņi;
Trekni zirgi, lieli vīri,
Skaldīt skalda valodiņu.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

2) Kāzinieku dziesmas

19000.

Dzirdēju tautiņas,
Bet neredzēju:
Aiz kalna dudina
Kā pērkoniņš.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

19001.

Nu pūš, nu pūš
Ziemeļa vējiņš;
Nu brauc melnie
Ziemeļa ļaudis.
360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

19002.

Vakar šāvu vāverīti,
Šodien krita rībēdama;
Vakar vežu tautu meitu,
Šodien nāca bāleniņi.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

19003.

Viesi brauc, viesi brauc!
Ar ko viesus mielosim?
Aizkuŗam istabiņu,
Dūmiem viesus mielosam.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

- 160 -

d) Kāzinieki nocietinās un sagaida panāksniekus pie aizvērtiem vārtiem

19004.

Celies agri, brālīti,
Ķīlē vārtus,
Lai tautas nejāja
Bez dienas sētā!
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

e) Pēc dažiem strīdiem atveŗ vārtus un ielaiž panāksniekus sētā

19005.

Attaisāt man vārtiņus,
Ielaižat sētiņā!
Ne es jūsu zemīt' ņēmu,
Ja naksniņu pārgulēju.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

19006.

Atveriet man vārtiņus,
Neba jūsu zemes gribu:
Mēs māsiņas bāleliņi,
Māsas pūra vedējiņi.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

19007.

Darait durvis, veŗat vārtus,
Laižat mani sētīnā!
Man pašami vaŗa krūtis,
Kumeļami tēraudīna.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

19008.

Gaŗām gaŗām,
Miesnieka zeļļi!
Gaŗām aizveda
Ālavas govi.
293 [Gravendālē (Mežotnes pag. B)].

1. Cauŗ sētu, caur sētu,
Slakteŗa zeļļi!
Viņā sētā
Ālavas govs.
224 [Kabilē (Kld)].

19009.

Gaŗām gaŗām
Sakārņu tauta!
Gaŗām aizveda
Sakārņu kaudzi.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

19010.

Gaŗām suņi, gaŗām suņi,
Gaŗām kuce aiztecēja,
Gaŗām kuce aiztecēja
Ar visiem(i) kucēniem.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

19011.

Kādas muižas jūs meitiņas,
Kādas muižas meklējiet?
- Liepas muižas mēs meitiņas,
Ozol' muižas meklējam.
Ozol' muižas sulainīši,
Mums vārtiņus atdariet!
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

19012.

Neba lāgs atskrēja
Papriekšu pie vārtu:
Īlena deguns,
Skalgana mēle.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

19013.

Parādiet, sveši ļaud's,
Kāda jūsu grāmatiņa!
- Ar pirkstiem izrakstīta,
Ar zobiem izlasāma (=plācenis).
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

19014.

Parādiet, sveši ļaudis,
Kāda jūsu grāmatiņa!
Ja būs laba grāmatiņa,
Tad laidīšu sētiņā;
Ja būs slikta grāmatiņa,
Tad gaŗām jāvažo.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

19015.

Parādiet, sveši ļaudis,
Kāda jūsu grāmatiņa!
Tāda jūsu grāmatiņa:
Gaŗām ciemu jāreizo.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

19016.

Parādāt, sveši ļaudis,
Kāda jūsu grāmatiņa!
- Tāda mūsu grāmatiņa:
Šai sētā jāvažo.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

- 161 -

19017.

Tautu dēla zemi vārti
Deviņām atslēgām;
Ja Dieviņis palīdzēs,
Tāpat drīzi cauri iešu.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

19018.

Veŗat vārtus, vērējiņi,
Veŗat labi li galam,
Div' bāliņi blakām jāja,
Lai nelauž zobeniņu.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

1. Veriet vārtus līdz galam,
Celiet stabus platumā,
Blakus jāja tautas dēli,
Lai nelauza zobentiņu.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

19019.

Veŗaties, vaŗa vārti,
Līdz pašam galiņam:
Trīs atjāja mātes brāļi,
Krustām jozti zobentiņi.
1821 [Allažās (Raņķu pag. Kld)].

19020.

Veŗaties, vaŗa vārti,
Līdz pašam stuburam:
Mēs bijām tie bāliņi,
Kas māsiņu audzināja.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

f) Panāksnieki pagalmā

1) Panāksnieku dziesmas

19021.

Ar dunduri es aizjāju
Māsiņai panākstos;
Gribēj' tautas vārtus vērti,
Es par žogu sētiņā.
226 [Kandavā (Tl)], 246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

19022.

Ar dunduri [bitiņu] es atjāju
Māsiņai panākšos.
Kamēr citi zirgus sēja,
Es pa logu istabā,
Es pa logu istabāja,
Tautu galda galiņā;
Tautu galda galiņāja
Kā strazdišu vīterēju.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

19023.

Ar dusmām es atjāju
Māsiņai panākstos;
No dusmām nezināju,
Kur piesiet kumeliņu.
Sien' pie kupla ozoliņa,
Lai rīb zeme dancojot.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

19024.

Dienu alkšņi pumpuroja,
Nakti bērzi vizuļoja;
Dienu tautas māsu veda,
Nakti jāja bāleliņi.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

19025.

Dievs nedevi tādu klaju,
Kāda klaja tai sētāi:
Ne mietiņa neatradu,
Kur piesieti kumeliņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

19026.

Dodat auzas kumeļam
Par celīna tecēšanu,
Man pašam kviešu maizi
Par māsīnas auklēšanu.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

19027.

Dodiet mums, sveši ļaud's,
Ko bijāt solījuši:
Zirgiem auzu, puišiem meitu,
Sievām salda alutiņa.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

19028.

Dodiet rūmi, sveši ļaudis,
Neba man daudz vajaga:
Kumeļam staļļa kaktu,
Man pašam istabiņu.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

19029.

Ekur vīri, ekur zirgi,
Ekur kupli kažociņi;
Ekur jāja saulītē
Tās māsiņas bāleniņi!
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

19030.

Ekur stalti kaŗavīri
Mani balti bāleliņi:
Ar zobenu vārtus vēra,
Stāvu dīda kumeliņu.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)], 931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

- 162 -

1. Ak, tu tautu dūmaļiņa,
Tavu staltu bāleliņu:
Ar zobenu vārtus vēra,
Stāvu dīda kumeliņu.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

2. Ekur stalti kaŗavīri
Mani jauni bāleliņi:
Ar zobinu vārtus vēra,
Stāvu dīda kumeliņus.
Paši gāja koklēdami,
Kumeliņi dancodami.
Trim plaukstām dzīpru josta,
Trim asminim zobintiņš.
Līdz pusei vien pavilka
Tēraudiņa zobintiņu,
Jau sabēga sveši ļaudis
Kā zvirbuļi kaņupēs.
1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)].

3. Kaŗavīris kaŗavīris
Jaunajā bāliņā:
Ar zobinu vārtus vēre,
Stāvu dīda kumeliņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

19031.

As atnāču pēc māesiņas,
Mun māesiņa piederēja;
Duoediet ouzu kuimeļam,
Mun pošam olus dzart!
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

19032.

Es gan zinu, mans brālīti,
Kas uz tava kumeliņa:
Zīda puškis, zelta sedli,
Tie uz tava kumeliņa.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

19033.

Jāj pie durvju, bāleliņ,
Sien pie krampja kumeliņu,
Kam tu mani, maz' esot,
Aiz matiem plucināji!
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

19034.

Jājat, brāļi, apkārt bierzi,
Vidū vien nejājat:
Vidū stāv mūs' māsiņa,
Villainītes puškodama.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

19035.

Jāiet jāšus, bāleliņi,
Ko kājām(i) cierējiet?
Vai tautām(i) auzu trūka,
Vai zaļā āboliņa?
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

19036.

Jājiet jāšus, bāleliņi,
Ko kājām reizējat?
Vai naudiņas jums nebija
Nopirkt labu kumeliņu?
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

19037.

Kā gulbīši man bāliņi,
Kā gaigalas kumeliņi,
Tikko pāri nepārskrēja
Par tautieša istabiņu.
102 [Saikavā (Saikavas pag. Md)].

19038.

Kājām tautas, kājām tautas,
Zirgiem mani bāleliņi,
Zirgiem mani bāleliņi,
Taut' auziņu ēdējiem.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

19039.

Kāzenieki kāzenieki,
Jums navaida vecākā:
Man' bāliņi nosaluši
Jūsu sētas pagalmā.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

19040.

Labvakar, diža sēta!
Dosi māju, vai nedosi?
Vai būs mane mājas ņemt
Pa kumeļa kājiņām?
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

19041.

Labvakar, diža sēta!
Vai dosiet naktes māju,
Kumeļam staļļa stūri,
Man istabas dibeniņu?
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Labvakar, liela sēta!
Dosi mājas, vai nedosi,
Kumeļam nama kaktu,
Man istabas klajumiņu?
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

19042.

Lai būs alga, kam būs alga,
Alga brūtes vedējam:
Es atradu zelta pušķi,
Kur māsiņa gāzusies.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

- 163 -

1. Jaunajam vedējam
Tiks mugura oderēta:
Es atradu zelta puškus,
Kur māsiņa gāzusēs.
121 [Gulbenē (Md)], 1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

19043.

Līdz pusei vien pavilku
Tēraudiņa zobentiņu,
Tā sabira sveši ļaudis
Kā zvirbuļi kaņepēs.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)], 107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

19044.

Lūdzaties, sveši ļaud's,
Ja variet piesalūgt:
Man bij viens brāleliņš
Pērkonīša bargumiņu.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

19045.

Māsas dēļ, ne kalpones,
Trīskārt rāvu zobentiņu:
Divi reizes celiņā,
Trešu tautu pagalmā.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Māsas dēļ, ne bāraines,
Bāliņš raun zobeniņu:
Divi reizes celiņā,
Trešu ceļa galiņā.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

19046.

Maksājat, sveši ļaud's,
Manu dubļu bridumiņu,
Manu dubļu bridumiņu,
Kumeliņa dzinumiņu!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

19047.

Mūs' māsiņas panāksnieki
Kā mēreni muiženieki:
Citam bija vācu drēbes,
Citam vācu valodiņa;
Kam nebija vācu drēbes,
Tam bij vācu valodiņa.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

1. Pusvācieši man' brālīši,
Pusģeņģeŗu kumeliņi;
Kam nebija vācu svārki,
Tam bij vācu valodiņa.
206 [Kuldīgas apriņķī].

19048.

Nebīstesi, liel' ciem',
Ne mēs tev kaŗ' ves:
Vienē dēl's māmiņē,
Ne visam ciemiņam.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

19049.

Nieki, brāķi sveši ļaudis
Pret maniemi bāliņiem;
Edz kur zirgi, edz kur vīri,
Edz kur kupli kažociņi!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

19050.

Raugāties, sveši ļaudis,
Kāda pulka man atnāca:
Man naudiņu pakaļ dzina
Ar sudraba vāģīšiem.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

19051.

Še nāciet, bāleliņi,
Še māsiņu iedevēm;
Še ir viena kupla liepa,
Še kaŗam iemautiņus.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

19052.

Sniedziņš sniga, putināja,
Laukā manis kumeliņš;
Ņem, māsiņa, baltu sagšu,
Apsedz manu kumeliņu!
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

19053.

Sveši ļaudis, sveša zeme,
Kur bij man mājas mest?
Tur bij man mājas mest,
Zem kumeļa kājiņām.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)], 106 [Viesienā (Viesienas pag. Md)].

19054.

Tautu dēla pagalmā
Pieci velni zem akmiņa;
Man pērkoņa kumeliņi,
Visus piecus saspārdīja.
113 [Alūksnē].

19055.

Te nu bija, te nu bija
Visa gada taisījums!
Mani bēri kumeliņi
Drumpačās sabradāja.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

- 164 -

19056.

Vai te bija, vai nebija
Šī sētā zirgu vīra?
Kā atbraucis, tā palaidu
Vaļām savu kumeliņu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

19057.

Visi mani bāleliņi
Polaināmi cepurēm;
Sasagrieza pagalmā
Kā rozītes dārziņā.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

19058.

Caur ūdeni, caur uguni
Māsiņai pēdas dzinu;
Te sadzinu māsai pēdas,
Še es ņemšu naktsmājiņu.
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

19059.

Cauri mani tautas raida,
Cauri vārtus atvēruši.
Te pazinu māsas pēdas,
Te apgriezu kumeliņu;
Te māsiņa staigājuse,
Te ziediņus birdinājse.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

2) Kāzinieku dziesmas

19060.

Ak tu skuķi tautu meita,
Tavu daiļu bāleliņu!
Stundu šķindi zelta pieši,
No kumeļa nolecot.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

19061.

Brālīts brauca panāčos
Tīri koka ratiņiem:
Egļu rati, bērzu spieķi,
Kārklu rīkšu kuražiņa.
376 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

19062.

Div' irbītes ceļu tek
Nosukātu cekulīti;
Nava kauna brālītim
Nesukātu kumeliņu!
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

19063.

Ej, bāliņ, ej, bāliņ,
Tavu skaistu važošan':
Tu aizjūdzi raibu cūku
Rakstītās kamanās.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

19064.

Es izlēju sudrabiņu
Pie bāliņa namdurīm;
Atjāj pieci panāksnieki,
Noslīkst pieci kumeliņi.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

1. Es izlēju sudrabiņu
Pie bāliņa namdurīm;
Istabā ieejoti,
Noslīkst pieci panāksnieki.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

19065.

Es šķietu panākstus
Zirgiem jājot,
Atjāja vecām
Mīstīklām.
Sūta mani māmiņa
Auziņu dot;
Ko došu vecām
Mīstīklām?
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)], 246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

19066.

Es cerēju īsto brāli
Labu zirgu atjājam:
Īstais brālis atklopēja
Ar vecāme mīsteklēm.
353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

19067.

Kas tas tāds jājējiņš?
Lepni tek kumeliņš.
Saimenieka dēliņš bija,
Kalpa vīra kumeliņš.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

19068.

Kasaini kasaini
Panākstu zirgi;
Prasa mūsu māmiņai
Sijātus pelnus.
Braucat paši Limbažos
Pēc zēveliņa!
48 [Alojā un Lielsalacā (Alojas un Salacas pag. Vlm)].

19069.

Ķīlājiet, ķīlājiet
Svešus ļaudis, bāleliņi:
Tie šodien nobraukuši
Mūsu rudzu gabaliņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

- 165 -

19070.

Ko tie mūsu kaķi ņaud,
Pa pagalmu staigādami?
Še sanāca panāksnieki
Ar tiem kaula kažokiem.
121 [Gulbenē (Md)].

19071.

Ko tie tēva suņi rēja,
Rindiņā satupuši?
Ieraudzīja bajāram
Noskrendušu kumeliņu.
179 [Vecsieksātē (Sieksātes pag. Azp)].

19072.

Jānītim brālītim
Nodzīts kaulis kumelīš,
Nodzīts kaulis kumelīš,
Sastīpoti ritentiņi.
Ik pabrauc gabaliņu,
Ik stīpē ritentiņus.
226 [Kandavā (Tl)].

19073.

Nava laba brūtes rada,
Nava laba kumeliņa;
Tādi vien kumeliņi,
Kādas mūsu sprēslīciņas.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

19074.

Ne tie visi panākstnieki
Ar ratiem atbraukuši:
Brūtes bralis atklopēja
Ar vecām ecēšām.
240 [Bikstos (Bikstu pag. Tk)].

19075.

Ne tie visi panāksnieki
Ar zirgiem atbraukuši:
Cits ar cūku, cits ar kazu,
Cits ar sievas sprēslīciņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Ne tie visi panāksnieki
Ar zirgiem sabraukuši:
Cits ar kruķi, cits ar slotu,
Cits ar vecu sprēslenīcu;
Pats īstais bāleliņš
Ar vecām mīstīklām,
Ar vecām mīstīklām
Klabināt klabināja.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

2. Panāksnieki panāksnieki,
Kādi jūsu kumeliņi!
Cits ar āzi, cits ar kazu,
Cits ar tēva paiseklēm!
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

3. Veca bija tā meitiņa,
Veci jāja panākšņos,
Cits ar bīšķi, cits ar kruķi,
Cits vecām mīstīklām.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

19076.

Neba visi panākstnieki
Pa vārtiem sanākuši:
Pa ričiem salīduši
Kā sivēni burkānos.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

19077.

Pirmajam jājējam
Krijiem šūtis deguniņš;
Jau otram, jau trešam
No sveķiem tecināts.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

19078.

Sabrauca panākšņi
Kā lieli kungi,
Sagrieza cepures
Kā kuņas astes.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

19079.

Sajāja panāksni
Akliekm zirgiem,
Sakrita Jaudzumu (=māju v.)
Tupeņu bedrē.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

19080.

Sajāja panāksti
Ar stulbiem zirgiem,
Visus mūs' sētmaļus
Tie izdauzīja.
220 [Dursupē (Zentenes pag. Tl)].

19081.

Simtu cēla zīda krēslu,
Simtiem gaida panāksniekus;
Aili manu lielu kaunu,
Viens atjāja nozarītis.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

19082.

Visi kalti, visi kalti
Panāksnieku kumeliņi,
Cits vīzēm, pastalām,
Cits košām kurpītēm.
346 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 166 -

g) Panāksnieki istabā

1) Māņi, istabā ieejot

19083.

Istabā ieiedama,
Metu acis dibenā,
Vai nav kādi sveši ļaudis,
Kas man balsu nomaitā.
210 [Popē (Popes pag. Vp)].

19084.

Sveši ļaudis miežus sēja
Pa manām kājiņām;
Tik sējat, nesējat,
Man nenieka nekaitēja!
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

19085.

Caura tautu istabiņa
Līdz otrami dubenam;
Skaidra mana valodiņa
Līdz citami vakaram.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

2) Panāksnieki iet istabā, meklē un atrod māsu

19086.

Dedzin' skalu, dedzin' sveces,
Tumsa tautu ustabiņa;
Šķil, bāliņ, uguntiņu
Ar tērauda zobentiņu!
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

19087.

Ej pa priekšu, dižais brāli,
Rūmī tautu istubīnu,
Dzen tās tautu mellacītes
No galdīna aizkrāsnē!
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

19088.

Ej pa priekšu, mātes brāli,
Rūmē tautu istabiņu,
Kur sēdēs piecas māsas,
Kur deviņi bāleliņi.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

19089.

Ej pa priekšu, mātes brāli,
Rūmē tautu istabiņu:
Maza tautu istabiņa
Kā tā žurku lamatiņa.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

19090.

Es īguoju ustobā,
Izstumdēju svešus ļauds,
Izstumdēju svešus ļauds
Pa sūl'eņa gal'eņīm.
Es atrodu sav' muoseņu
Vydyn sūla sēdējūt.
4191 [Kalupes pag. D].

19091.

Es iegāju istabē
Pa māsiņas pēdiņām.
Mūs' māsiņa sēd pie galda,
Kā brūklīte nosarkuse;
Tāds puisītis blakām sēd,
Ko mūžē neredzēj'.
Deva viņai alus dzert
Rakstītā kanniņā;
Pajēm' viņa, nodzērās,
Kā lapiņa drebēdama.
Tīk tav, māsiņ,
Tā istabiņa?
Ja tav patika,
Man nepatika.
Nāc, māsa, ārā,
Kāp kumeļē,
Sedz savas villaines,
Ņem vaiņadziņu!
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

19092.

Ko, māsiņas, darīsim,
Jau tik agri sanākušas?
Nule vilka tautu dēlu
No drabiņu kubuliņa.
121 [Gulbenē (Md)].

19093.

Ko, māsiņas, darīsim
Mēs, tik laiku sanākušas?
Nūla pirti kurināja,
Nūla svaini sutināja.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

19094.

Labrītiņ, Dievs palīdz!
Vai būs silta istabiņa?
Ja būs silta istabiņa,
Būs man jauka valodiņa.
230 [Zentenē (Zentenes pag. Tl)].

- 167 -

19095.

Labrītiņu, Dievs palīdz!
Svešu ļaužu istabā.
Kur likāt man' māsiņu,
Ko vakar atvedāt?
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

19096.

Labrītiņ, zagļu sēta,
Kur likāt mūs' māsiņu?
Vai druvā stādījāt,
Jeb klētī aizslēdzāt?
Ja druvā stādījāt,
Gaidīsim pārejam;
Ja klētī aizslēdzāt,
Parādāt vainadziņu!
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

19097.

Labvakar, jūs tautiņas,
Kur likāt mūs' māsiņu?
Vai klētēje aizslēdzāt?
Vai druvāje stādījāt?
Ja klētēje aizslēdzāt,
Dodat klētes atslēdziņu;
Ja druvāje stādījāt,
Parādāt druvas ceļu!
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

19098.

Meklējiet, meklējiet,
Man pazuda, man pazuda,
Man pazuda jaunā māsa
Tautu dēla klētiņāi.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

19099.

Nebiju lustīga,
Nu kļuvu lustīga,
Nu savu māsiņu
Rokā dabūju.
151 [Lieljumpravā (Jumpravas pag. Rg)].

19100.

Pazinu, pazinu
Māsiņas pēdas,
Kur bija lēkuse
No kumeliņa,
Pa laipu tecējse
Tautieša klētī.
210 [Popē (Popes pag. Vp)].

19101.

Šķil, brālīti, uguntiņu
No tērauda zobentiņa:
Tumsā(i) sēd mūs' māsiņa
Svešu ļaužu istabā(i).
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Mūs, māsiņa tumsā sēd
Svešu ļaužu pulciņā;
Sit, bāliņi, uguntiņu
Ar tērauda zobentiņu!
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

19102.

Šķiŗaties, zosu draudze,
Laidiet gulbi ezerā;
Šķiŗaties, sveši ļaudis,
Laidiet brāļus istabā!
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

19103.

Šovakar man pieder
Visa tautu istabiņa;
Jau rītā saulītē
Māsiņai atvēlēšu.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)], 141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

19104.

Sveši ļaudis man' māsiņu
Aizkrāsnē iebāzuši;
Nāc, māsiņa, sēd' pie galda,
Kur sēd tavi bāleliņi!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Es atradu sav' māsiņu
Svešu ļaužu azkrāsnē;
Nāc, māsiņa, līdz ar mani,
Sēsties galda galiņā!
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

19105.

Tautas mani, aizvedušas,
Kaktiņā ielikušas;
Ja Dieviņš palīdzēs,
Būs man visa istabiņa.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

19106.

Eita, mani bāleliņi,
Līdz pašam dibinam:
Laba bija man dzīvīte,
Labs bij mans arājiņš.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

19107.

Es atnesu tev, māsiņ,
No māmiņas labus rītus;
Ka zinātu tu, māsiņ,
Kā māiniņa gauži raud!
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

- 168 -

19108.

Iztecēja dzeguzīte
No egliena kūkodama;
Iztecēja mūs' māsiņa
No tautām raudādama.
224 [Kabilē (Kld)].

19109.

Kas, bērziņ, tev apsedza
Zaļu lapu villainīti?
Kas, māsiņ, tev' aizveda
Tālējās tautiņās?
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

19110.

Kas, bērziņ(i), tev pakāra
Zaļa vaŗa pakariņu?
Kas, māsiņ(a), tev' iedeva
Ar varīti tautiņās?
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)], 30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)],
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)], 344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 373 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

19111.

Kas, bērziņ(i), tev pakāra
Zaļa vaŗa pakariņu?
Kas, māsiņ(a), tev' aizveda
Tautu galda galiņā?
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)], 3161 [Līkuma Danenfeltes pag. (Sēļpils pag. Jk)], 322 [Saukā (Saukas pag. Jk)], 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

19112.

Kas, bērziņi, tev' dēstīja
Apakš kuplas paeglītes?
Kas, māsiņ, tav' aizvede
Tautu galda galiņā?
330 [Kaldabruņās (Rubenes pag. Il)].

19113.

Kas ieveda [ievede] tev', māsiņ,
Tai kaktā, līkumā?
Sirmi zirgi tev' ieveda [ievede],
Lieku ļaužu valodiņ'.
133 [Palsmanē (Palsmaņa pag. Vlk)].

19114.

Kas, māsiņ, tev' attrieca
Tautas galda galiņā?
Vai vējiņš tev' atpūta,
Vai ūdens atlīgoja?
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

19115.

Labvakar, man' māsiņa!
Ko sēdēji raudādama?
Vai tautiņas tevi rāja
Par kumeļa jājumiņu?
Ja tautiņas tevi rāja,
Mēs rāsim tautu dēlu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

19116.

Labvakar, man' māsiņ!
Mīl tev tautu istabiņa?
Ja nemīl, nāc ārā,
Sēd' manās kamanās!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

19117.

Manis dēļ, bāleliņi,
Ceļāi dusmu neturēji:
Kā es gājis, tā dzīvāšu
Pie tā ķītra tēva dēla.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

19118.

Manas gaudas asariņas
Uz vecaja bāleliņa:
Tas tautāmi ieteicējs,
Tas vietiņas raudzītājs.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

19119.

Ne, māsiņa, raud' uz mani,
Ne uz mani zēlojies:
Es jau liedzu, tu jau gāji,
Tev jau tika prātiņam.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

19120.

Ne, māsiņa, raud' uz mani,
Ne uz mani žēlojies:
Kam prasīji padomiņa,
Kad tautām roku devi?
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)], 30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

1. Pāriet zosis klaigādamas
No dūņota ezeriņa;
Pāriet māsa raudādama
No sīvām tautiņām.
Raudi, raudi, tu māsiņa,
Nu man tevis žēl nevaid:
Kam vaicāji padomiņa
Tautām savu roku dot?
179 [Vecsieksātē (Sieksātes pag. Azp)].

2. Raud māsiņa visu ceļu,
Raud, bāliņa daiedama;
Kam tu tad neraudāji,
Kad tautām roku devi?
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3. Trīcēt trīc vainadziņš,
Ar bāliņu runājot.
Kam prasīju padomiņa,
Tautiņās aizejot?
Vai prasīju māmiņai,
Vai vecākam bāliņam?
226 [Kandavā (Tl)].

- 169 -

19121.

Ne, māsiņ, raud' uz mani,
Ne uz mani žēlojies:
Pate gāji tautiņās,
Labus ļaudis dēvēdama.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ne uz viena neraudāju,
Kā uz sava droša prāta;
Pati gāju, nedodama,
Labu ļaužu domādama.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

19122.

Preti kalnu upe tek,
Ievas ziedus braucīdama;
Pret brāļiem(i) māsa gāja,
Asariņas slaucīdama.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1. Iet laiviņa pret laiviņu,
Burzgaliņas mētādama;
Iet māsiņa pret māsiņu,
Asariņas slaucīdama.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

2. Irbe tek caur silīnu,
Viršu ziedus braucīdama;
Māsīn' tek pakaļ brāļa,
Asarīnas slaucīdama;
Vasku kurpes rokā nesa,
Padusē vainadzīnu.
119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)].

3. Irbe tek caur siliņu,
Cekuliņu grozīdama;
Māsa gāja caur tautām,
Asariņas slaucīdama.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

4. Caur siliņu upe tek,
Viršu ziedus braucīdama;
Caur brāļiemi māsiņ' gāja,
Asariņas slaucīdama.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

19123.

Smilgām govju neredzēju,
Vecainēi ganīdama;
Asarāmi nepazinu
Savu baltu bāleliņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

19124.

Vidū jūras pie akmeņa
Griežas putu gabaliņš;
Vidū tautu pie bāliņa
Stāv māsiņa raudādama.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)], 298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)], 3022 [Vecsaulē (Vecsaules pag. B)].

1. Ošu vidū, kļavu vidū
Līgo āra ozoliņš;
Tautu vidū, brāļu vidū
Sēd māsiņa raudādama.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

3) Dziesmas no kāzinieku puses

19125.

Dūmaļas dūmaļas
Tie sveši ļaudis:
Aiz galda raidāmi,
Aizkrāsnē līda.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

19126.

Ielēca sirmais,
Ielēca daglais;
Vispēc ielēca
Strīpainais.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Skic skic, āži,
Istabā,
Pa priekšu zilais,
Pēc pelēkais,
No visu pakaļas
Rūsainais.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

19127.

Es jūs lūdzu, vedējiņi,
Nosprādzējat zobentiņus!
Panāksnieki baidījās,
Kad zobeni piesprādzēti;
Kad zobeni piesprādzēti,
Nedrīkstēja apsēsties.
(=Vedēji:) Ko dosit, panāksnieki,
Kad zobenus noliksim?
(=Panāksnieki:) Brūtgānam sav'
māsiņu,
Vedējiem daudz naudiņas.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

19128.

Kā nācāt, bāleliņi?
Ko māsai iedevāt?
Viena pate raiba govs,
To māsiņa pat' atvede.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 170 -

19129.

Kas tie tādi panāksnieki?
Spaļi vien, spaļi vien!
Kad izlaida vējiņāi,
Kā spalīši izputēja.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

19130.

Kas tie tādi panākstnieki?
čuras vien, čuras vien!
Vai jūs, čuras, redzējāt
Mūs' brālīša vedējiņus?
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

19131.

Kas vells bija to redzējis,
Piecus brāļus panākstos?
Viens bāliņš, div' bāliņi,
Ekur skaisti piedienēja!
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

19132.

Kur liksim neliksim
Šos mazos panāksniekus?
Pirtī pirtī vedīsim
Par lodziņa aizbāžņiem.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

19133.

Kur liksim neliksim
Tik pasaul panāksnieku?
Liksim pašus cūkkūtī,
Zirgus cūku aplokā.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

19134.

Kur liksam neliksam
Viena druska panāksnieku?
Sametam aizkrāsnē,
Lai skrubina circenīši.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

19135.

Kuŗi velni to redzēja,
Piecas bābas panāksnos?
Divi sievas, trešā meita,
Tā panāksnu vecā tiesa.
18 (Kliģenē).

19136.

Kuŗi velni to redzējši,
Tik maz meitu panāksnos?
Piecas meitas, sešas meitas,
Ekur luste dancojot.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

19137.

Liec, bāliņ, simtu krēslu,
Māršai simt' bāleliņu;
Lai tie diži, lai tie mazi,
Visi grib sēdināti.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

19138.

Grietīn' liela lielījās
Simtiem dzīt panāksniekus;
Nu atnāca, nu redzēju,
Nav skaišam desmitīn'.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

19139.

Nākat, tautas, istabā,
Baudait manu barībiņu!
Tēvs pacēlis liepu krēslus,
Māte galdu apklājuse.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

19140.

Ne tie visi, ne tie visi
Tās māsiņas bāleliņi:
Visi veci brūtgāniņi
Žēlabām sanākuši.
121 [Gulbenē (Md)].

19141.

Nela lietu atvedām,
Nela lieta pakaļ nāk:
Zirnājiņus atvedām,
Pupājiņi pakaļ nāk.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1. Ne mēs lietas atvedēm,
Ne mums lietas pakaļ nāce:
Pupu kūli atvedēm,
Zirņu pākstes pakaļ nāce.
330 [Kaldabruņās (Rubenes pag. Il)].

19142.

Nel' tie visi lūgti viesi
Tautu meitas panākšņos:
Citam kūja noklaudzēja,
Sētmalā nosviežot.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

19143.

Paskatos grāmatā,
Vai ir visi panāksnieki:
Bija suskas, bija peskas,
Samaraga vien nebij.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

- 171 -

19144.

Še tādu nebija,
Kādas nu sanāca:
Strīpainas, rūtainas,
Lielām ausīm.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

19145.

Sievas gāja panākstos,
Kāda velna meitas gāja?
Meitas gāja panākstos,
Kāzu puišu gribēdamas.
226 [Kandavā (Tl)].

19146.

Znoti vien, znoti vien,
Kur tie mani ķelavaiņi?
Vai tā mana līgaviņa
Bez māsiņas uzauguse?
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)], 28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 35 [Rembatē (Rembates pag. Rg)], 226 [Kandavā (Tl)].

19147.

Tad tik pazinu
Dižo vedēju,
Kad iedzina panāksniekus,
Durvīs krustu ieskaldīja.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

19148.

Tautu meita žīdam rada,
Žīdi vien panākstos.
Tiem vajaga salda piena,
Vajag ceptu rācentiņu.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

19149.

Ūjā vells, ūjā vells,
Tēvs meitai panākstos!
Lūdzat Dievu, metat krustu,
Lai nenāk māmuliņa!
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

19150.

Veķi veķi, veci radi,
Nu man nāk jauni radi,
Nu man nāk jauni radi,
Jaunu radu brāleliņi.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

19151.

Visi veci brūgānīni
Vecai meitai panāčos.
Cits a lielu žēlumīn'
Met pa pieci dālderīš';
Cits a lielām sirdssāpēm
Sper akrimu mugurā.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

4) Panāksnieki noliek virsdrēbes

19152.

Vēlēju svešļaudīm
Noģērbties,
Kārt savas sapatas
Namāi vadzēi.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

1. Vēlēju svešiem ļaudīm
Noģērbties.
Kam labas drēbes,
Aiz galda vadzī;
Kam kādi kankari,
Pa logu laukā!
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

19153.

Nesat, mani bāleliņi,
Bērza kārti istabā!
Tur pakāru zīda rotu,
Tur vizuļu vainadziņu.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

19154.

Velkat, mani bāleniņi,
Bērza kārti istabāi,
Lai sameta sveši ļaudis
Savas vēja lupatiņas.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

19155.

Kāds velns notika
Panākstu meitām?
Nu sāka cita
Citu dīrāt.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

19156.

Droši, brāļi, dzīvojam
Tautu galda galiņā,
Zinājām sav' māsiņu
Visu darbu darītāju:
Šuvējiņu, vērpājiņu,
Audekliņa audējiņu.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

- 172 -

1. Droši, bāliņ, i runā,
Droši raun zobentiņu,
Gan zināji mūs' māsiņu
Ne darbiņu bijājušu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

19157.

Es apsēdu tautu galdu
Ar deviņi bāleliņi;
Tautu čuras izbīdīju
Pa galdiņa galiņiem.
14 [Inčukalnā (Inčukalna pag. Rg)].

19158.

Es pie galda, es pie galda,
Man galdiņš piederēja;
Šovakar man pieder,
Visu mūžu māsiņai.
224 [Kabilē (Kld)].

19159.

Es sēdēju pie galdiņa,
Man galdiņš piederēja;
Es atnācu pēc māsiņas,
Man māsiņa piederēja.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

19160.

Es sēdēju pie galdiņa,
Man galdiņš piederēja;
Jau rītā saulītē
Pieder visa istabiņa.
2 [Aderkašos (Taurupes pag. Rg)].

19161.

Es sēdēju pie galdiņa,
Man galdiņš piederēja;
Jau citā vakarā
Piederēs māsiņai.
313 [Ēķengrāvē (Viesītes pag. Jk)].

19162.

Grīd, tautieti, meldu galdu
Pāri visu istabiņu:
Es atnāču lielu radu,
Trīsdesmit bāleliņu.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

19163.

Laiku saku tautiešam,
Lai cērt lielu istabiņu,
Kur sēdēs pieci svaiņi,
Kur deviņi bāleliņi.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 377 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

19164.

Mēs sēdami pie galdiņa,
Mums galdiņš piederēja,
Mēs bijām tie bāliņi,
Kas māsiņu audzināja.
18 (Odzienā).

19165.

Nāc, māsiņa, sēd' aiz galda,
Nu sēd tavi bāleliņi!
Gan pie duru piestāvēsi,
Kad aizies bāleliņi.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

19166.

Ne es ēdu, ne es dzēru,
Bāleliņa gaidīdama;
Nu es dzeršu, nu ēdīšu,
Nu bāliņu sagaidīju.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

19167.

Nesēdi, brālīti,
Kaikaru pulkā:
Kaikari iedos
Sav' padomiņu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

19168.

Sasēda mellie
Egliena ļaudis;
Nedega svecītes
Ne dedzināmas.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

19169.

Sēdati, ļautiņi,
Kā redzēdami!
Mēs meža ļautiņi,
Zaroti beņķi.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

191691.

Visi ļaudis paēduši,
Mūs' māsiņa niēduse.
Kur tā dēlu māmulīte?
Lai mieloja mūs' māsiņu.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

6) Pātari

19170.

Es šķitu pār kalnu
Ar ratiem braucam:
Panāksti, nabagi,
Pātarus skaita.
151 [Lieljumpravā (Jumpravas pag. Rg)].

- 173 -

19171.

Nemāk svešļaudis
Pātarus skaitīt,
Kā leišu nabagi
Notunturēja.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

7) Panāksnieču eglītes

19172.

Parādi, Kačiņ,
Kur tava eglīte?
Tur tava eglīte
Vērīša malā.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

19173.

Dej, eglīte, lec, eglīte,
Tautu galda galiņē!
Ne eglīte viena lec,
Egles zari līdza lec.
220 [Dursupē (Zentenes pag. Tl)].

19174.

Dej, eglīte, lec, eglīte,
Tautu galda galiņā!
Sen tu biji gulējuse
Māsas pūra dibinā,
Māsas pūra dibinā,
Māsas goda gaidīdama.
202 [Striķos un Saldū (Zvārdes un Saldus pag. Kld)].

19175.

Dej, eglīte, lec, eglīte,
Tautu galda galiņā!
Tautu galdu sadauzīju
Deviņiemi gabaliem.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

19176.

Dej, eglīte, lec, eglīte,
Tautu galda galiņā!
Te, eglīte, tu paliksi,
Te māsiņa puškotāja.
230 [Zentenē (Zentenes pag. Tl)].

1. Dej, eglīte, lec, eglīte,
Tautu galda galiņā!
Te palika mūs' māsiņa,
Tās eglītes dejamā.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

19177.

Lec, eglīte, dej, eglīte,
Tautu galda galiņā!
Jau tautām galda žēl,
Man māsiņas vairāk žēl.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

19178.

Zosu spalvu tā eglīte,
Ka tā daiļi neskanēja;
Kad tā būtu gaiļa spalvu,
Tad dziedātu kā gailītis.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

★

45275.

Ai tautieti, dūņu vēzi,
Baidies mana bāleliņa;
Kad satieci celiņā,
Griezies ceļa maliņā.
378 [Seces Jk].

45276.

Aizamuocja malna tyucs [tyuce]
Teirumeņa galeņī,
Na tei beja malna tyucs [tyuce],
Atbrauc muņi buoleleņi;
Atbrauc muņi buole(le)ņi,
Seši malny kumeleņi.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

45277.

Atnāk mani bāleliņi
Kā ar sniegu apsniguši;
Balti cimdi, baltas zeķes,
Melna ūdru cepurīte.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

45278.

Bāliņ, bāliņ,
Kaļ kumeliņ;
Rīt ves māsiņs
Lediņ cieme,
Lediņ cieme,
Glāž istabe.
445 [Ugāles Vp].

45279.

Drūši, bruoliņi, runoj,
Drūši rauni zūbineņ'!
Tu zynuoji sov' muosiņu,
Ar gūdiņu dzeivojūt.
466 [Vārkavas D].

45280.

Droši droši, rimti rimti,
Mūs' māsīni panākstos!
Ja ne droši, ja ne rimti,
Mīs tautīnas kājīnām.
39 [Bārtas Lp].

- 174 -

45281.

Dubļi skrēja par galviņu,
Pēc māsiņas dzenoties.
Vai tā bija šī sētiņa,
Kur ieveda mūs' māsiņu?
215 [Lēdmanes Rg].

45282.

Dzenitīs, buoleliņi,
Pēc muna vainuciņa!
Svešas tautys tū aizveda,
Manis pošas nadaboijši.
89 [Dricēnu Rz].

45283.

Dzirdu tauri taurējoti,
Neredz taures pūtējiņ(u).
Kam redzētu pūtējiņu,
Vai būt' mani bāleliņ(i)?
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

45284.

Edz kur vīri, edz kur vīri,
Edz kur kupli kažociņi!
Ne jums vīru, ne jums zirgu,
Ne jums kuplu kažociņu.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

45285.

Ejiet mani bāleliņi,
Kuriet guni āriņās!
Sveši ļaud's sakūruši,
Nelaiž man's sildīties.
322 [Praulienas Md].

45286.

Ej, muosiņ, kur īdama,
Atnes maņ vainadziņu!
Vai atnesi, vai naatnesi -
Atej mani apcīmuot.
174 [Kārsavas Ldz].

45287.

Ej uorā, tautu dālsi,
Nuoc ar mani parunuoti!
Voi tu ēdi nasamoltu,
Voi nosovi nasavalātu?
Tavs koklys, muna rūka
Ar osū zūbiņani.
194 [Krāslavas D].

45288.

Ej, ūzul, tu pa ceļi
Ar vysim zareņim!
Ej, buoleņ, tu pa ceļi
Ar vysom tauteņom.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

45289.

Elkšņi ciertu, lozda lyuza,
Lozda līcja ūzuļaņi;
Tautas vjadja, muosas raud,
Bruoļi kola zūbintjaņus.
194 [Krāslavas D].

45290.

Es aizgāju pēc māsiņas
Gar ūdeni, gar akmeni;
Ūdentiņu laistīdams,
Akmentiņus mētādams.
545 [Krustpils D apr.].

45291.

Es sasitu tautu galdu
Deviņiem gabaliem,
Ka māsiņai neatradu
Pa prātam arājiņa.
146 [Jaungulbenes Md].

45292.

Gaidi, gaidi, sveša māte,
Kad jās mani bāleliņi!
Skaldīs tavu pagalmiņu
Ar piešiem, pakaviem.
241 [Lubānas Md].

45293.

Gūda dēļ, slaves dēļ
Mosai brauču ponuoksnūs;
Dēļ muosiņas lobumiņa
Nu krēsliņa nazacēļu.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

45294.

Īt as īšu tauteņuos,
Dīvs zina kai dzeivuošu;
Saškaldiešu tautu goldu,
Deveņim gobolym.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

45295.

Kad es gāju tautiņās,
Ar brālīšiem lielījos;
Citiem pieci, citiem seši,
Man pašai deviņi.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

45296.

Kas cerēja sērdieniņai
Tik lustīgus bāleliņus?
Ar zobanu vārtus vēra,
Stāvu dīda kumeliņu.
93 [Dundagas Vp].

- 175 -

45297.

Ķīvenieki, naidenieki
Šās māsīnas bālēlīni;
Dievīc zina kur liksim,
Ja māsīna tāda būs.
301 [Palsmaņa Vlk].

45298.

Ko darīsim mēs, ļautiņi,
Nu tik laiku sanākuši?
Nu tik māte pirti kūra,
Nu tā dēlu sutinās.
358 [Rugāju Abr].

45299.

Krūmiem auga melni alkšņi,
Reši āru ozoliņi;
Pulkiem gāja sveši ļaudis,
Pa vienami bāleliņi.
358 [Rugāju Abr].

45300.

Kur brauksat, sīki putni,
Vāģīšos sasēduši?
Man' māsiņa sen aizbrauca
Pie tā laba arājiņa.
605 [Skolas].

45301.

Kur kungam tādi vīri,
Kādi mūsu bāleliņi?
No zirdziņa nolēcot,
Pakalnītes norībēja.
184 [Ķēču Rg].

45302.

Kur tu skrīsi, vanadzeņ(i),
Ar tīm voska spuorneņim?
Skrišu muosas apsavārtu,
Dzieržu tautuos izvadam.
113 [Gaigalavas (Bikovas) Rz].

45303.

Labvakar, liela sēta,
Vai dosiet naktes māju?
Vai dosiet, nedosiet -
Še kumeļu dusināšu.
Še pazinu māsas pēdas,
Riņķī grieztu kumeliņu.
356 [Rudbāržu Azp].

45304.

Līgojat, melni meži,
Ārdāties riķu posmi!
Nu pārnāca mūs' māsiņa,
Ko aizveda Vāczemē.
477 [Vecpils Lp].

45305.

Līču ločus upīt' tek,
Zaru zaru Daugaviņa;
Aiz tiem līčiem, aiz tiem zariem
Nenāk mani bāleliņi.
378 [Seces Jk].

45306.

Līču ločus upīt' tek,
Zaru zarus Daugaviņa;
Aiz to līču, aiz to zaru
Nenāk mani bāleliņi.
198 [Krustpils D].

1. Lūk' lūkim upe tak,
Zor' zorim Daugaviņa;
Aiz tūs lūku, aiz tūs zoru
Nanouc' maņa sveši ļauds.
143 [Jāsmuižas D].

2. Lūku lūkim upe tak,
Zoru zorim Daugaviņa;
Aiz tūs lūku, aiz tūs zoru
Nasaradzu bruoleliņu.
Lūkim sēju šolka būrdi
Ap muosiņas vainadziņu.
143 [Jāsmuižas D].

45307.

Lūdzu, mani bālēlīni,
Lūdzu lieli, lūdzu mazi!
Lielie tautas norādami,
Mazie pulku darīdami.
192 [Kosas C].

45308.

Māsiņ, manu mazāko,
Patur' manu kumeliņu!
Tautas veda lielāko,
Lai es rauju zobentiņu.
605 [Skolas].

45309.

Muns bruolīts kai kundziņš
Sēd galdiņa galiņā;
Dzelteniem matiņiem,
Vaskotiem zābakiem.
174 [Kārsavas Ldz].

45310.

Moti muni, moti muni,
Vysa krosa motūs munūs;
Bruoļi muni, bruoļi muni,
Vysa slava bruoļūs munūs.
605 [Skolas].

- 176 -

45311.

Mes deveņi buoleliņi,
Vīna poša myus' muoseiņa;
Kad muosiņa tautuos guoja,
Mes pakaļ dzynomēs.
113 [Gaigalavas (Bikovas) Rz].

45312.

Nāc ārā, znota šķelmi,
Kam māsiņu raudināji!
Dzīries viņu liel' audzēt,
Nekā baltu balināt;
Vairāk baltu balināji,
Nekā lielu audzināji.
127 [Grostonas Md].

45313.

Ne, māsiņa, raud' uz mani,
Mīl tev tautu istabiņa.
Ja nemīl, tad nāc ārā,
Sēd' manās kamanās.
439 [Trikātas Vlk].

45314.

Nepieder, nepieder
Bez lapiņu gavilēt.
Nepieder māsiņai
Bez brālīša tautās iet.
480 [Vējavas Md].

45315.

Narunoj, tu bruoleit(?),
Tev runeņa naizavadās!
Lai runoj myusu brouļi,
Myusu bruoļim rezvas runas.
278 [Naujenes (Maļonovas) D].

45316.

Nieki būs, bā(le)liņi,
Ka (mēs) tautas nerāsim;
Nāk māsiņa, kad nākdama,
Nāk tā žēli raudādama.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

45317.

Jam, bruoleit, ūša laivu,
Skrīn pec muna vainadziņa!
Bruoleit, putu gabaliņš,
Kam puordevi vainadziņu?
29 [Aulejas (Grāveru) D].

45318.

Panaksnīku puisāni(ņi)
Kai bojāri sajuojuši:
Bolti krakli, zaļi lūki,
Augstas cauņu capurītes.
36 [Balvu Abr].

45319.

Pasyzdama lynus sprēžu,
Pasyzdama pakaliņas;
Pašķierdama svešus ļaudis,
Meklej sovu buoleliņ(u).
357 [Rudzētu D].

45320.

Pīci suņi, sasta kucja,
Kur šūnakt leigavot?
Pa purim, pa mežim,
Myus' muosiņas maklādami.
503 [Višķu D].

45321.

Pinu simtu niedru krēslu,
Gaidu savu bāleliņ(u);
Divi vien atnākuš(i)
Abi divi piedzēruš(i).
373 [Sarkaņu Md].

45322.

Še, brālīti, nodzeries
Skaidr' avota ūdentiņ(a),
Kam tu mani novēlēji
Labam miežu sējējam.
439 [Trikātas Vlk].

45323.

Šonakt manis kumeliņis
Dubļu dubļus izbradāja;
Pēc māsiņas dzīdamiesi,
Šai jaunajā vietiņā.
241 [Lubānas Md].

45324.

Taisies, māsiņa,
Iesim projām,
Aun baltas kājas,
Ņem vaiņadziņu.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

45325.

Taur nāc taurdam,
Ne tā taur vien nāc;
Ne tā taur vien nāc,
Mūs bāliš līdz nāc.
445 [Ugāles Vp].

- 177 -

45326.

Tauteņous muosu devu,
Leidza lyku zūbineņi.
Lai tautīša gouva kreit
Par muoseņis vaiņudzeņi.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

45327.

Tec, Laimiņa, tu pa priekšu,
Puķu ziedus kaisīdama;
Lai zin mani bāleliņi,
Kur tautiņas mani aizveda.
266 [Mēŗa Vlk].

45328.

Teic, māsiņ, neizteic
Visu(s) ļaunus tautas vārdus;
Bāliņam ātra sirds,
Drīz izrauj zobentiņu.
605 [Skolas].

45329.

Tev, kļaviņ, platas lapas,
Apsedz mani migliņā;
Tev, brālīt, bargi vārdi,
Ej aizstāvi tautiņās.
266 [Mēŗa Vlk].

45330.

Tikām situ tautu galdu,
Līdz atlēca šķēpelītes;
Lai atradu tautu meitu
Svētu rītu mazgādama [mazgādamu].
197 [Krotes Lp].

45331.

Tīš tīš salauze
Bāliņam zobaniņ,
Kam ture kamanas,
Kam tautam nerāde.
445 [Ugāles Vp].

45332.

To celiņu es pazinu,
Kur aizveda mūs' māsiņu,
Kur kumeļi stāvējuši,
Tur ziediņi nobiruši.
560 [Rīga ].

45333.

Turaties, nebēdzit,
Mani balti brāleliņi:
Turoties - liela slava,
Pabēgot - liels kauniņš.
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

45334.

Vakar tautas māsu veda
Straujajā kumeļā.
Šodien brāļi pakaļ tek,
Asariņas slaucīdami;
Asariņas slaucīdami,
Dzīpariņus lasīdami.
472 [Vecgulbenes Md].

45335.

Vakar brāļi zirņus sēja,
Šodien zirņi plēksterēs.
Vakar māsu tautās veda,
Šodien māsa brālīšos.
282 [Nīcas Lp].

45336.

Vysi ceļi gunim dag,
Vysi ceļi [vuorti] atslāgim;
Tev, muoseņ, puori juot,
Por Laimeņis lykumeņi.
314 [Pildas Ldz].

45337.

Visi muni buoliliņi
Sorkonom capurem,
Sasagrīze pogolmā
Kai rūzītes duorziņā.
389 [Silajāņu Rz].

★
Satura rādītājs |Skati visu grāmatu