LATVIEŠU TAUTAS DZIESMAS: VOLUME V

e) Līgava vilcinādamās ģērbjas

1) Sukā galvu, pin matus

16907.

Bizīt manu dzeltānīt,
Spīdi tautu pulciņā!
Kas godīgs tēva dēls,
Spīd manā rociņā.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

16908.

Galvu manu sukājat,
Matu manu nepinat,
Lai pin mana māmuliņa,
Kam matiņi piederēja.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

16909.

Gluda gluda man' galviņa
Māmuliņas glaudījum';
Kad glaudīja sveša māt',
Vējiņš matus purināja.
21 [Krimuldā (Krimuldas pag. Rg)].

16910.

Gluda gluda man galviņa
Māmuliņas glaudījum';
Kad glaudīs sveša māte,
Nebūs vairs tik gludena.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

1. Gluda gluda man galviņa
Ar māmiņas glaudumiņu;
Gana glauda sveša māte,
Vairs tik gludas nesaglauda.
1311 [Apē (Vlk)].

16911.

Gludu galviņ' i saglaužu,
Ar māmiņu dzīvodama;
Dieviņš zina, kā glaudīšu
Ar svešo māmuliņu.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

1. Gludu galviņ' es saglaužu
Ar labo kumeliņ';
Dieviņš zina, kā glaudīšu
Ar jauno līgaviņ'.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

16912.

Gludu galvu gludināju,
Baltu muti balināju;
Vai redzēti paredzēju
Nāburgos arājiņu?
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

16913.

Irbīt' [irbe] savu cekuliņu
No skujiņas darināja;
Man darina māmuliņa
No sarkana dzīpariņa.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)], 322 [Saukā (Saukas pag. Jk)], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

16913¹.

Kad tu biji, māsīciņa,
Manu galvu sukājuse?
Nu sukāji, nu glaudīji,
Raibus cimdus gribēdama.
20 [Krapē (Krapas pag. Rg)].

16914.

Kr'ēp'e kr'ēp'e, sukoi golvu,
Līc' vyzuļu vaiņuc'eņu!
Reit atbrauks' tautu dāls
Sasukuotu kum'el'eņu.
427 [Varakļānu pag. Rz].

16915.

Krustumāte, mātes māsa,
Man galviņu saglaudāt:
Manas pašas māmuliņa
Asarām nivarēja.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

16916.

Labi labi šim brīžam,
Ja visam mūžiņam:
Māršiņ' man galvu pina,
Bāliņš jūdza kumeliņu.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

16917.

Mārša Dievu nominēja.
Man's tautās nevedīs.
Pate mārša galvu glauda,
Pate lika vainadziņu;
Pate saka stāvēdama:
Nāc ārā, cielaviņa,
Nāc ārā, cielaviņa,
Rād' tautām augumiņu!
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

1. Mārša Dievu nominēja
Man' tautās nevadīt.
Pate mārša galvu glauda,
Pate diedza vilnānīti,
Pate mani pavadīja
Pa bāliņa pagalmiņu.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

- 347 -

16918.

Man māmiņa galvu glauda,
Sav' bērniņu dēvēdama.
Ko, māmiņa, vaira glaudi,
Tautas jauca jaucamo!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

16919.

Meita meita, sukā galvu,
Uzliec zīļu vainadziņu:
Jau tautietis kumeliņu
Ar pātagu dancināja.
190 [Kuldīā].

16920.

Piecu brāļu māsa biju,
Lūku pinu matiņos;
Tā bij mana zīda bante
Par bāliņa klausījumu.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

16921.

Piecu brāļu māsa biju,
Lūku pinu matpinā.
Skatāties, visi pieci,
Kā man labi piederēja!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

16922.

Plata plata man galviņa
Kā sprodziņa apīņam;
Apīņam aiz stipruma,
Man aiz liela bargumiņa.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

16923.

Sajukusi man galviņa,
Samisusi valodiņ';
Šķir, māmiņ, matus manus,
Dievs šķirs manu valodiņ'!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Sajukuši man matiņi,
Aizsmakusi valodiņa;
Šķir, Dieviņi, man matiņus,
Raisi manu valodiņu!
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)], 181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

2. Sajukuse man galviņa,
Samisuse valodiņa;
Glaud', māmiņa, man galviņu,
Šķet', Dieviņ, valodiņu!
412 [Unguros (Ungurmuižas pag. D)].

16924.

Sukā galvu, man' māsiņa,
Ar to zelta suseklīti!
Laba būs tautiņās
I kad kāda suņa kāja.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

1. Sukājies, man' māsiņa,
Ar sudraba suseklīti,
Lai sukājas tautu dēls
Ar to savu suņa kāju!
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

16925.

Sukā gālu, tautu meita,
Ar dzeltenu suseklīti!
Atjās tavi vedējiņi
Baltsarīšus kumeliņus.
1571 [Virgā (Virgas pag. Lp)].

1. Sukā, māte, man galviņu,
Baltu saŗu suseklīti!
Tautu dēls atsūtīja
Baltu krēšu kumeliņu.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

16926.

Sukā, māte, man galviņu,
Pin līdzenus man matiņus,
Lai mūžiņš līdzināts
Pie tautieša tēva dēla!
44 [Turaidā (Turaidas pag. Rg)].

1. Sukājieti man galviņu,
Pinat gludi man matiņus,
Lai mūžiņis līdzināts
Ar dižanu tēva dēlu!
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

16927.

Sukodama sav' galviņu,
Sēdēj' brāļu vidiņā.
Grib man' tautas bildināti,
Lai bildina bāleniņus.
226 [Kandavā (Tl)].

16928.

Sukuojit mun' galveņu,
Jau es pate navarēju,
Jau es pate navarēju
Ni rūceņu kustynuot.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

16929.

Tā sacīja māmuliņa,
Man gāliņu glaudīdam':
A meitiņ mīļa balta,
Neliešam niecinam!
213 [Zlēkās (Zlēku pag. Vp)].

- 348 -

16930.

Trīs māršiņas, brāļu sievas,
Palīdzēja tautās iet:
Pirmā mārša galvu sēja,
Otra sedza villānīt',
Trešā mārša durvis vēra:
Ej ar godu, ciema sieva!
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

16931.

Viena pati mātes māsa,
Tā māmiņa, tā māsiņa:
Ķemmē matus glaudīdama,
Sedz villaini raudādama.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

16932.

Vecākaja mātes māsa,
Nāc, saglaudi galvu manu!
Man nav savas māmulītes,
Kas galviņu saglaudīja.
276 [Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

16933.

Celies agri, man' māsiņ,
Saglaud' savus gaŗus matus,
Saglaud' savus gaŗus matus,
Liec kronīti galviņā!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

16934.

Celies agri, man' māsiņa,
Sukā savus gaŗus matus!
Trim rītiem rasa stāv
Tavu matu galiņā.
408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

16935.

Ekur muļķe tautu meita,
Nemāk pati galvu ģērbt!
Gan mācēja māmiņai
Maizi slēgt kambarī.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

16936.

Es tev saku, tautu meita,
Sapin tavus daiļus matus:
Piemīs mani bēleliņi,
Tu raudāsi, man būs žēl.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

16937.

Sukā galvu, platgalvīte,
Liecies zīļu vainadziņu!
Cielaviņa pērkli taisa [dara]
Tavu matu galiņā.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

16938.

Tautu meita, cērpa galva,
Gaida košu vedējiņu;
Sajāj koši vedējiņi,
Cērpa galva nesukāta.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

16939.

Tuntuļo, tuntuļo,
Vakara māsa!
Divas stundas dzīvoja
Gar vienu galvu.
232 [Talsos (Tl)].

2) Aun kājas

16940.

Ai mana māsīna,
Auj baltas kājīnas!
Pilna sēta svešu ļaužu,
Vedīs tevi projām;
Dzīs tavas gosnīnas,
Vedīs tavu pūrīnu,
Birs man gaužas
Asarīnas.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

16941.

Apsaāvu baltas kājas,
Gauži apsaraudājos:
Kam bij manim tik jaunai
Klausīt dēla māmuliņu!
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

16942.

Apakš liepas kājas āvu
No liepiņu lapiņām,
Lai kaunāsi bāleliņš,
Kas kurpītes nenopirka.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

16943.

Aun, māsiņa, baltas kājas,
Daren' daiļu vaiņadziņu:
No kājām(i) tautas rauga
Līdz vaiņaga cekulam.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1. Aun, māsiņa, baltas kājas,
Dari skaistu vainadziņu:
Tautu dēls lūkos tevi
No galviņas līdz kājām.
1311 [Apē (Vlk)].

- 349 -

2. Daren' kājas, tautu meita,
Līdz ar visu augumiņu:
Skatās tautas no vaiņaga
Līdz pat kāju galiņiem.
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

16944.

Aun, māsiņa [meitiņa], baltas kājas,
Neberz spožu vainadziņu:
No kājām godu rauga,
Ne no spoža vainadziņa.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

1. Aun, māsiņa, baltas kājas,
Nebērz spožu vaiņadziņu:
Uz kājām acis meta,
Ne uz spožu vaiņadziņu.
71 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)], 183 [Bruzilās (Kursīšu pag. Kld)], 202 [Striķos un Saldū (Zvārdes un Saldus pag. Kld)].

2. Aun, māsiņa, baltas kājas,
Nedarini vainadziņa:
Uz kājām tautas rauga,
Ne uz tava vainadziņa.
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

3. Aun, meitiņa, baltas kājas,
Neberz spožu vainadziņu:
Uz kājām acis meta,
Ne uz spožu vainadziņu.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

16945.

Aun, māsīna, glīši kājas,
Joz jostīnu vēl glīšāk:
Lūkos tautas uz kājām,
Pēc uz visu augumīnu.
50 [Vecatē (Vecates pag. Vlm)].

16946.

Aunies kājas, man' māsiņa,
Ej citā maliņā,
Atstāj vietu labajiem,
Kam sariebi dzīvodama!
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

16947.

Aunies kājas, man' māsiņ,
Ej citā maliņā!
Tu jau pate gana zini,
Še jau tev's neatstās.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

16948.

Aunies kājas, tautu meita,
Rakstītās zeķītēs:
Ārēi stāv div' bērīši
Ziedainām kājiņām.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

16949.

Aunies, māsa, kurpītēs.
Rakstītās zeķītēs:
Bāliņš jūdza kumeliņu
Rakstītās kamanās.
3531 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

16950.

Aunīs, munu muoseņ,
Kurpeitēs, zečeitēs;
Tautu dāls apsaova
Vanadzeņa nadzeņim.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

16951.

Bagātie bāleliņi,
Ko māsai iedevāt?
Apavuši vīzītēm,
Tautiņāmi iedevāt.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

16952.

Bite bite mūs' māsiņa,
Ābolāi kājas āva,
Ābolāi kājas āva,
Ziedu pina vaiņadziņu.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

16953.

Brāļi mani brukulaiņi,
Zābakos sienu pļāva;
Sav' māsiņu izdodami,
Izdod kārkla vīzītēs.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

16954.

Es apāvu baltas kājas,
Melnas tapa staigājot;
Jauna gāju tautiņās,
Veca tapu dzīvojot.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

16955.

Es apavu baltas kājas,
Melnas tika staigājot;
Lielu ļaužu bērniņš biju,
Mazs paliku dzīvojot.
310 [Dignājā (Dignājas pag. Jk)].

16956.

Es par pūru nebēdāju,
Kad man kurpes kājiņā:
Kad tautiņas pūru prasa,
Es kurpītes klabināju.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)], 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

- 350 -

16957.

Jau kājiņas man apautas,
Jau pie durvju kumeliņi;
Jau tautieši lidināja
Kā pelēki vanadziņi.
77 [Gulberē (Liezeres pag. Md)].

16958.

Knipu knapu man kurpītes
Sarkaniem dibeniem;
Ne tās man brāļa pirktas,
Tautiets pirka mīlēdams.
3531 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. čabu čabu pa istabu
Dzeltainēm kurpītēm;
Ne tās man brālīts pirka,
Tautiets pirka mīlēdams.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

16959.

Kur, tautieti, mēru ņēmi,
Kad kurpītes šūdināji?
Smalku priežu siliņā
Sarkanās smiltiņās.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

16960.

Kurpnieks man kurpes šuva,
Redz man' basu staigājam;
Dievs man deva otru draugu,
Redz man' vienu dzīvojam.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

16961.

Labi labi šim brīžam,
Kaut visam(i) mūžiņam:
Brālīts manas kājas āva,
Tautiets jūdza kumeliņu.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Labi labi šim brīžam,
Kaut visam mūžiņam:
Dievers man kājas āva,
Māsīciņa matus pina.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)], 135 [Smiltenē (Smiltenes pag. Vlk)].

16962.

Līpa lapeņu podauņ
Zam sovuom kuojeņuom!
Vai byus teira, vai nateira
Svešu ļaužu ustabeņa
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

1. Auņ kuojeņas tauteņuos,
Paaun zamu kļova lopu:
Dīvs zyna, sveša zeme
Voi ir teira, voi nateira.
426 [Sakstagala pag. Rz].

16963.

Liepu lapu kājas āvu,
Pie liepiņas sēdēdama,
Lai zemīte nerībēja,
No tautām pārbēgot.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

16964.

Lēni māsa kājas āva
Brāļ' ustabas kaktiņā.
Aun, māsiņ, vēl lēnāk,
Te jau vairs nepaliksi!
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

16965.

Māmiņ' mani solījās(i)
Tālu doti, neraudāt:
Vēl tepat(i) kājas āvu,
Jau māmiņa gauži raud.
270 [Ozolu muižā (Ozolnieku pag. Jg)].

1. Sola māte tālu dot,
Sola žēli neraudāt;
Ne kājiņas neapavu,
Rauda mana māmuliņa.
"Ai meitiņa mīļa balta,
Kā es tevi aizmirsīšu"?
Gan tu mani aizmirsīsi,
Neredzēsi staigājam,
Neredzēsi staigājam,
Nedzirdēsi runājam.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

16966.

Māmiņ' mani solījās(i)
Tāļu dot, neraudāt;
Vēl es teju kājas āvu,
Jau māmiņa gauži raud.
Neraud' gauži, māmuliņa,
Neba mani tāļu veda,
Tepat spīd glāžu logi
Caur ābeļu pazarēm.
119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)].

16967.

Māte mani tālu deva,
Solīj' žēli neraudāt.
Kad klētī kājas āvu,
Jau māmiņa gauži raud.
Redzu baltu villainīti,
Rauda visi bāleliņi;
Kad atdevu labas dienas,
Rauda visas sīvas māršas;
Kumeļāi uzkāpjoti,
Mauj gosniņas laidarā;
Pa vārtiemi izjājot,
Zviedza bēri kumeliņi.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

- 351 -

1. Kad es savas kājas avu,
Raud mazajis bāleliņis;
Kad es sedzu villainīti,
Raud tētiņis, raud māmiņa;
Kad uzsēdu kumeļāi,
Mauj gosniņas laidarāi.
Nemaunati, jūs gosniņas,
Jaunā māsa kopējiņa.
Kad es jāju pa vārtim,
Raud puķītes, raud rozītes.
Neraudati, jūs rozītes,
Attecēšu noravēt,
Attecēšu, noravēšu,
Ik vaļiņas turēdama.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

2. Sola mani māmuļīte
Tālu dot, neraudāt.
Ne kājiņas neapavu,
Jau māmiņa žēli raud;
Kad es sedzu villainīti,
Raud mazie bāleniņi;
Kad es kāpu kumeļāi,
Raudāj' visa tēva saime.
Ko raudate, tēva saime,
Neb' es tēva atslēdziņu,
Neb' es tēva atslēdziņu
Līdzāi jēmu tautiņās. -
Pa trīs gadi cetortāi
Pie māmiņas sērste braucu.
Viena māsa dores vēra,
Otra jēma villainīti;
Tēvs, krēslāi sēdēdams,
Vaicā manu dzievāšanu.
Vai, tēviņi, nezināji
Svešas mātes labumiņu?
Kad bij pate pieēduse,
Tad tik mani bildināja;
Auzu maize nesijāta,
To vēl deva nodaļām.
142 [Aizterē (Aizteres pag. Lp)].

3. Sol' man māte tālu dota,
Sola žēli neraudāt;
Ceļ tautietis kumeļā,
Raud, pavadu turēdama.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

16968.

Maza bija man kājiņa,
Mazu pirku zābaciņu;
Nevajdzēja tautiešam
Daudz naudiņas kaldināt.
216 [Ventspilī].

16969.

Neaun kāju, man' māsiņ,
Bez sīkā sudrabiņa,
Ikām meta tautu dēls
Div' sudraba gabaliņi.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

16970.

Netīšām es apāvu
Mātes kurpes kājiņās
[kājiņā];
Slidas bija mātes kurpes,
Ieslīdēja tautiņās.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 317 [Lindē (Birzgales pag. Rg)].

1. Es apvilku nezinot
Mātes kurpes kājiņā;
Māmiņaji slidas kurpes,
Aizslīd tālu tautiņās.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

2. Es neautu mātes kurpes,
Mātes kurpes tālu slīd;
Slīdēdamas ieslīdēja
Tautu dēla kamanās.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

3. Vaira ilgi es neaušu
Mātes kurpes kājiņā:
Mātes kurpes paldas bija,
Drīz peldēja tautiņās.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

16971.

Pagaid', manu bāleliņ,
Kamēr kājas es apaunu,
Kā es tevi sagaidīju
Tādu vīru uzaugot!
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

16972.

Piecu brāļu māsa biju,
Vīzīt' āvu kājiņā;
Skatietiesi, visi pieci,
Kā dižani pieklājās!
303 [Svitnē (Svitenes pag. B)].

1. Pieci brāļi, viena māsa,
Lūkus vēru vīzītēs;
Raugāties' visi pieci,
Kā man skaisti piederēja!
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

- 352 -

16973.

Pinu vīzes, aunu kājas,
Lecu tautu kamanās;
Daru kaunu bāliņam,
Kam kurpīšu nenopirka.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

16974.

Piņu vīzes, auņu kājas,
Lecu tautu kamanās;
Sasmīdinu svešus ļaudis,
Sarūdinu bāleliņus.
299 [Mežotnē un Švitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)].

16975.

Puķe roze kājas āva,
Ābelēi sēdēdama;
Tā nebija puķe roze,
Tā brālīša līgaviņa.
184 [Dūrē (Vārmes pag. Kld)], 206 [Kuldīgas apriņķī].

1. Puķe puķe, roze roze
Ābolāi kājas āva;
Tā nebija puķe roze,
Tā bij brāļa līgaviņa.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

16976.

Rakstītāja man māsiņa,
Nerakstīta nevalkāja;
Kājautiņu neapāva,
Ja rakstiņu nerakstīja.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

16977.

Raudādama es apāvu
Baltas zeķes kājiņā:
Kam bij man tik jaunai
Sēsties tautu kamanās?
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

1. Raudādama es apāvu
Baltas zeķes kājiņā:
Kam man bija tik jaunai
Roku dot tautiņām?
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

16978.

Raudādama kājas āvu
Brāļ' istabas dibinā;
Dieviņš zina, kur noiešu,
Kur noaušu vakarā!
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)], 42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)], 104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Apsaāvu baltas kājas,
Apsa- gauži- raudājos:
Dievis zina, kur noiešu,
Kur noaušu vakarā!
151 [Lieljumpravā (Jumpravas pag. Rg)].

2. Dziedādama kājas āvu
Tēv' istabas dibinā;
Dievs to zina, kur aiziešu,
Kur noaušu raudādama.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

3. Es apāvu baltas kājas
Bāleliņu istabā;
Vai Dieviņ, vai Laimiņ,
Kur noaušu vakarā?
Grīnu tautu sētiņā,
Tur noaušu vakarā.
341 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4. Silti kājas es apāju
Pie māmiņas istabā;
Dieviņ, zini, debess tēvi,
Kur noaušu vakarā!
Ja būs laba dēla māte,
Tur noaušu vakarā;
Ja būs sīva, ja būs dzedra,
Ir apauta pārgulēšu.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

16979.

Šūdin' kurpes, tautu dēls,
Es nemāku vīžu pīt,
Es kurpīšu nesātāja,
Dēļu grīdas staigātāja.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

1. Šūdin' kurpes, tautu dēls,
Grīd dēļiem istabiņu:
Es bij' kurpju nesātāja,
Dēļu grīdas staigātāja.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

16980.

Šuj, bāliņi, man kurpītes
Tēraudiņa zolītēm:
Tautu sēta akmenaiņa,
Šķiļ uguni staigājot.
271 [Pienavā (Džūkstes pag. Jg)].

1. Šuj, bāliņi, man kurpiņas,
Šuj ar zelta podziņām:
Tautām bija plīšu plāns,
Šķiļ uguni dancejot.
222 [Garlenē (Vandzenes pag. Tl)].

16981.

Silti kājas apāvos,
No māmiņas šķirdamies:
Auksta tautu istabiņa,
Piecas dienas nekurēta.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

- 353 -

16982.

Silti kājas apāvos,
Tautiņās aiziedama:
Barga tautu māmuļīte,
Maz iekšā sildījos.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

16983.

Zināms bija mans celiņš,
Zināms kāju āvējiņš:
Bāliņš manim kājas āva,
Tautiets jūdza kumeliņu.
56 [Pociemā (Pociema pag. Vlm)].

16984.

Tautiets, mani mīlēdams,
Laša kurpes šūdināja;
Man pašuva mīlēdams,
Pats apēda laizīdams.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 381 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Tautiets, mani precēdams,
Laša kurpes šūdināja.
Atnāk bada pavasaris,
Apēd, pirkstus laizīdams.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

16985.

čigu čagu man kurpītes
Sidrabiņa sprādzītēm;
Tās tautietis šūdināja,
Mani mīļi mīlēdams.
424 [Barkavas pag. Rz].

16986.

Vēl kājiņas teju avu,
Jau māmiņa gauži raud.
Neraud' gauži, tu māmiņa,
Nebūš' vairs tavs bērniņš!
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

16987.

Visu dienu kājas āvu
Brāļ' istabas viducī,
Ka varētu šo naksniņu
Pie māmiņas pārgulēt.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 190 [Kuldīā], 282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)].

1. Lēni lēni kājas āvu
Tēva mātes klētiņā,
Vēl domāju šo naksniņu
Pie māmiņas pārgulēt.
293 [Gravendālē (Mežotnes pag. B)].

16988.

Cieti savas kājas āvu,
No māmiņas atstājot,
Lai nerisa visu mūžu,
Tautiņās staigājot.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

3) Velk brunčus (lindrakus, svārkus)

16989.

Bērziņ, tavu kuplumiņu,
Līdz zemei žagariņi!
Māsiņ, tavu daiļu rotu,
Zemi slauka staigājot!
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

16990.

Brālis greizi raudzījās,
Kad es vilku mātes svārkus.
Velc, brālīt, tēva svārkus,
Atstāj tēva novadiņu!
224 [Kabilē (Kld)].

16991.

Brūte pirka brūtes svārkus,
Līdz zemīti šūdināja;
Sprīdi meta, ortu deva,
Trīs dukātu oliktē.
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

16992.

Tēva pirkti brūni svārki
Zemi [Zemīt'] slauka staigājot;
Pirks tautietis, nebūs tādi,
Dos naudiņu žēlodams.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)], 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 35 [Rembatē (Rembates pag. Rg)], 36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)], 38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)], 42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)], 3161 [Līkuma Danenfeltes pag. (Sēļpils pag. Jk)],
325 [Secē (Seces pag. Jk)], 3531 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Tēva pirkta zilenīte,
Staigāj', zemi slaucīdama;
Pirks tautietis, nebūs tāda,
Dos naudiņu žēlodams.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

2. Tēvs man pirka brūnus svārkus,
Līdz zemei mērodams;
Pirks tautietis, nebūs tādi,
Dos naudiņu žēlodams.
271 [Pienavā (Džūkstes pag. Jg)].

16993.

Tēva pierkti brūni svārki
Slauka tautu nama plānu;
Mātes austas villainītes
Kā viens putu gabalīnis.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

16994.

Uzvilkuse triju brunču,
Apgriezos ritinī;
Visi triji mātes austi,
Pate aust nemācēju.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

- 354 -

16995.

Velc, māsiņ, piecus svārkus,
Sedz deviņas villāniņas,
Lai nosvīda tautiešam
Dižas naudas kumeliņš!
217 [Ārlavā (Ārlavas pag. Tl)].

4) Sedz krūtis saktu; pušķojas zelta un sudraba rotaslietām; liek vainagu

16996.

Ai mūsu māsiņa,
Dārgumu vien!
Viens sagšas stūrītis
Dālderi maksā.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

16997.

Apkalu ozolu
Ar baltu dzelzi,
Skanēja, bitēm
Ložņājot;
Apkalu māsiņu
Ar sudrabiņu,
Skanēja, tautām
Vadājot.
3251 [Sunākstē, Neretā un Ērberķē (Sunākstes, Neretas un Mazzalves pag. Jk)].

16998.

Brāļi māsas nepazina
Sīkajā sudrabā.
Ko, brāliņi, pazīsiet,
Nepirkuši, nedevuši?
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

1. Brālis māsu nepazina
Sīkajā sudrabā;
Kas bij pircis, kas bij devis,
Tas pazina no tālienes,
Tas pazina no tālienes:
Tur nāk mana līgaviņa,
Pilnas krūtis sudrabiņa,
Pilni pirksti gredzentiņu.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)], 219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

16999.

Irbe tek pa siliņu,
Cekuliņu grozīdama;
Māsa gāja ar tautām
Sīkajā sudrabā.
183 [Bruzilās (Kursīšu pag. Kld)].

17000.

Kas, bērziņ, tev' apkala
Sīkajām lapiņām?
Man' apkala bāleliņi
Sīkajā sudrabā.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

1. Kas, bērziņ, tev' apbēra
Sīkajām lapiņām?
Kas, māsiņa, tev' appirka
Ar sīko sudrabiņu?
3022 [Vecsaulē (Vecsaules pag. B)].

2. Kas, bērziņi, tev pakāra
Zaļa vaŗa pakariņus?
Kas, māsiņa, tev' apkala
Sīkajāi sudrabā?
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

17001.

Ko līdz mani lieli radi,
Ko bagāti bāleniņi?
Tāpat mani tautas veda
Bez sudraba gabaliņa.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

17002.

Koši zied atmatiņa
Sīkajās puķītēs;
Tā ziedēs mūs' māsiņa
Sīkajāi sudrabā.
218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

17003.

Piecu brāļu māsa biju,
Brūklenāju vainadziņš.
Skatātiesi, visi pieci,
Vai man skaisti piederēja!
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)].

17004.

Pirc, tautiet, ko vajaga,
Man saktītes nevajaga:
Man pašai mātes sakte,
Mātes kakla dālderīši.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

17005.

Sedz, māmiņ, man krūtiņas
Sīkajām saktiņām,
Lai tas tautu neveiklīts
Nebāž roku azotē!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

17006.

Spīdēj' mana zelta sakta
Caur deviņi glāžu logi;
Tautiets mani pašu veda
Caur deviņas kunga valstis.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 355 -

5) Jož jostu

17007.

Kupli kupli jostas gali
Manai zīžu jostiņai;
Kuplas kuplas tās druviņas,
Kur es būšu saimeniece.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

17008.

Ņem, māsiņa, celu jostu,
Sajoz cieti vēderiņu:
Tautiņās auzu maize
Aiz deviņas atslēdziņas.
1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)].

1. Aud, māsiņa, platas jostas,
Sajoz savu vēderiņu:
Jau tautiņas maizi slēdza
Aiz deviņas alslēdziņas.
121 [Gulbenē (Md)].

17009.

Piejožos zelt' atslēgu
Cela jostas galiņā;
Tā atslēdzu tautiešam
Mīļamo valodiņu.
293 [Gravendālē (Mežotnes pag. B)], 319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

1. Man bij zelta atslēdziņa
Jostas pušķa galiņā,
Es atslēdzu tautiešam
Vismīļaju valodiņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

17010.

Piecu brāļu māsa biju,
Striķi jozu vēderā;
Skatāties, visi pieci,
Kā man skaisti piederēja!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Piecu brāļu māsa biju,
Lūku pīne ap vēderu;
Skataities, visi pieci,
Kā man skaisti piederēja!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

17011.

Šnorē mani, māmulīte,
Gan tautiets atšņorēs,
Gan tautietis atšņorēs,
Visu mūžu dzīvodams.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

17012.

Sen gribēju, nu dabūju
Sudrabiņa kalējiņu;
Tas nokala zelta jostu
Div' sudraba atslēgām.
224 [Kabilē (Kld)].

17013.

Trim kārtām jostu jožu
Ap to manu augumiņu;
Trim kārtām tautas jāja
Ap to brāļa pagalmiņu.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

17014.

Trim kārtām jostu jožu,
Ar tautām noiedama,
Lai jaunai padzīvot
Trīs gadiņi tautiņās.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

17015.

Trim kārtām jostu jožu,
Kad iedama tautiņās:
Trim kārtām kūti sēju
Raibajām telītēm.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

17016.

Cīši jūsteņu dajūž'
Pī palākis vilnuon'eitis;
Cīši man'i dalaulav'
Pī gudruoja tāva dāla.
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

17017.

Cieši jostiņ' i sajožu,
Ar tautām aiziedami:
Neēdīšu tās maizītes,
Kuŗ' savos bāliņos.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

17018.

Cieši savu jostu jozu,
Viegli lēcu kumeļā,
Lai nesaka sveši ļaudis,
Lēt' augusi bāliņos.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

17019.

Cieti savu jostu jozu,
Viegli lēcu kumeļā,
Lai šķiet mani sveši ļaudis
Pūŗu maizi vien ēdam.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

- 356 -

1. Cieti sav jostu jozu,
Viegli kāpu kumeļā,
Lai neteica dēla māte
Pelu maizi vien ēdušu.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

6) Sedz un sadiedz sagšu, villaini

17020.

Āboliņš kalniņā
Deviņām lapiņām;
Man uzsedze māmuliņa
Bez ieloka vilnānīti.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

17021.

Ai aitiņ, vilniņ' tavu,
Māmiņ, tavu darījumu!
Kā ieviņu sagšu sedžu,
Kā magoni vilnānīti.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

1. Aitiņ manu, vilniņ' tavu,
Māmiņ, tavu darījumu!
Kā rozīte sagša zied,
Kā magona villainīte;
Kā saulīte norietēju
Tautu galda galiņā.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

17022.

Ai lūdzama mātes māsa,
Sasedz manas villainītes (=sc. ar saktu):
Man māmiņas vairs nebija,
Kas sasedza villainītes.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

17023.

Vai lūdzama mātes māsa,
Sasedz manas villainītes:
Mana māte nevarēja
Aiz gaužām asarām.
197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].

17024.

Aizsien man, māmuliņa,
Ar diedziņu villainīti,
Lai birst manas asariņas
Uz tavām rociņām!
271 [Pienavā (Džūkstes pag. Jg)].

17025.

Ar diedziņu, māmuliņa,
Sadiedz manas villainītes:
Arājiņi bāleliņi,
Ne sudraba kalējiņi.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Saver man, māmulīte,
Ar diedziņu villainīti:
Man arāji bāleniņi,
Nav sudraba kalējiņi.
- Tev bagātis tēva dēls,
Lai tev pirka sudrabiņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

17026.

Ar lūciņu es sasēju
Savas baltas vilnānītes;
Tā bij mana zīda bante
Par bāliņa klausījumu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

1. Ar diedziņu, māmuliņa,
Sadiedz manas villainītes!
Tā būs mana zīda bante
Par bāliņa klausījumu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

17027.

Ieviņai balti ziedi,
Man baltāka vilnainīte;
Kas, ieviņ(a), tev apsedza?
Man apsedza māmuliņa.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

17028.

Ej, māsiņa, tautiņās,
Saver savas villainītes:
Žagarotas ceļa malas,
Kuplas tavas villainītes.
170 [Lielnīkrācē (Nīkrāces pag. Azp)].

17029.

Es apģērbu sav' māsiņu
Meža putnu drēbītēs:
Gulbja sagša, dzeņa raiba,
Žagatiņas mēlenīca.
224 [Kabilē (Kld)].

17030.

Es nogāju to celiņu
Ar pakulu sedzenīti,
Kur nogāja zīlotaji,
I sidraba nesējiņi.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. To celiņu es nogāju
Ar pakulu villainīti,
Kur nogāja zīļotā
Sudrabiņa nesējiņa.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

17031.

Es stāvu stāvēju,
Lai mani puškoja
Ar ievu ziediem,
Magoņu lapām.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

- 357 -

17032.

Griķu druva, brāļu māsa
Divējādu rotu nesa:
Pirmāk sedza baltu sagšu,
Pēc pelēku vilnānīti.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Driķu druva, brāļu māsa
Divējādu segu sedza:
Papriekš balta noziedēja,
Pēc pelēka nolīgoja.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

17033.

Izpurini, māmulīte,
Man sedzamu villainīti:
Izpurini sirdēstiņus,
Visu ļaužu valodiņas!
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Izpurini, māmulīte,
Man sedzamas villainītes,
Lai izklīda vējiņā
Visas ļaužu valodiņas!
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

17034.

Kādu vēju māmuliņa
Villainītes velējusi?
Visapkārt ziedi zied,
Vidū saule vizināja.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

17035.

Liela bija liela diena,
Maza mana villainīte;
Es apsedzu lielu dienu
Ar to mazu villainīti.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)], 201 [Snēpelē (Snēpeles pag. Kld)].

1. Lieldien nāca lielas dienas,
Mazas manas villāniņas;
I saņēmu, pavadīju
Ar mazām villānēm.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

17036.

Loki kuplas, velē baltas,
Māmiņ, manas villainītes,
Ielaid mani tautiņās
Kā gulbīti ezerā!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

17037.

Māmiņ', mani vadīdama,
Diegiem sēja vilnainīti;
Kad māmiņa nu redzētu, -
Pilnas krūtis sudrabiņa.
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

17038.

Man ar, man ar
Ejamas dienas;
Māte man uzsedza
Ejamu sagšu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

17039.

Man māmiņa noauduse
Zilu zaļu villainīti;
Man atsūta tautu dēlis
Dulumbēru kumeliņu.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

17040.

Manas baltas vilnainītes,
Mans smuidrais augumiņš
Tautu dēla rociņā
Visu mūžu maldināt.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

17041.

Nij man znots siera deva,
Nij man deva pudelītes;
Es nedošu meitiņai
Paš' skaistās vilnainītes.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

17042.

Nu jāiet, nu jāiet,
Nu māmiņa pate raida;
Nu māmiņa pat' uzsedza
Vedamaju villainīti.
224 [Kabilē (Kld)].

1. Ko bij man nu darīt?
Grūt' man bija, gājējai,
Man māmiņa uzsegusi
Ejamo villainīti.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

17043.

Pāri māmiņ' i uzsedza,
Ne ar pāri atstāvēja;
Sedz, māmiņ, otru pāri,
Liec deviņas pūriņā!
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

17044.

Pazynu sovu māmeņu,
Na gonūs mani lādējuse:
Gludu gal'veņu saglauž,
Sasadz boltas vylnuoneit'es.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

- 358 -

17045.

Pēdēj' reiz man māmiņa
Uzsedz baltu villainīti;
Birst man gaužas asariņas
Uz māmiņas rociņām.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

17046.

Pelēk' ir man sagšiņa,
Pelēks tautu kumeliņis;
Kā migliņu nomigloja
Pa lielo tīrumiņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

17047.

Protu, protu, redzu, redzu,
Nu šķirs mani māmuliņa:
Pie pūriņa davedusi,
Sedz man baltu villainīti.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

17048.

Sadiedz man, māmulīte,
Ar diedziņu villainīti!
Man jāiet ar tautām,
Ne ar savis bāleliņis.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

17049.

Sadiedz man(i), māmuliņa,
Ar diedziņu villainīti!
Ja bagātis tautu dēlis,
Lai kaldina sudrabiņu.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

17050.

Saver mani, māmulīte,
Ar diedziņu villainīti!
Tur savēri sērdēstiņu,
Visas ļaužu valodiņas.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

17051.

Sedz, māmiņa, baltus sagšus,
Nesedz gauži raudādam':
Segsi gauži raudādama,
Būs man sēra dzīvošana.
217 [Ārlavā (Ārlavas pag. Tl)].

17052.

Sedz, māmiņa, vai nesedzi
Ar balto vilnainīti, -
Ne es tava govju gane,
Ne mālīša malējiņa.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

17053.

Sedz, māmiņa, man sagšiņu,
Sedz jo visuražanaju:
Gar sētām mani veda,
Daudz ļautiņu redzētāju.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Sedz, māmiņa, man sagšiņu,
Sedz to visuražano:
Caur ciemiņu mani ved,
Visi tek raudzīties.
341 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

17054.

Sedz, māmiņa, man sagšiņu,
Sedz to visuražaino;
To uzsegsi, vairs nesegsi,
Tas manē mūžiņē.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

17055.

Sedz, māmiņa, piecas baltas,
Sedz sesto pelēko (=sc.: villaini);
Ielaid mani tautiņās
Kā gulbīti ezerā!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

17056.

Sedz, māmiņa, piecas baltas,
Sedz sesto pelēko,
Lai nesaka sveša māte
Gulbja bērnu novedam!
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

1. Sedz, māmiņ, baltu sagšu,
Sedz pelēku vilnainīti,
Lai nesaka dēlu māte
Guļba bērnu ievedot!
7 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

17057.

Sedz, māmiņa, piecas sagšas,
Lauka [Lauku] ļaudis mani veda:
Lauka [Lauku] ļaužu istabiņa
Piecas dienas nekurējse.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

17058.

Sedz, māmiņ, piecas sagšas,
Mētrainieši mani veda:
Auksti pūta ziemas vēji,
Lieli Mētras tīrumiņi.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

17059.

Sedz, māmiņa, piecas sagšas,
Piecas baltas villainītes:
Auksti pūta ziemas vēji,
Kūtri tautu kumeliņi.
359 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 359 -

17060.

Sedz, māmiņa, piecas sagšas,
Sedz deviņas villainītes:
Tāļu mani tautas veda
Pret zemeļa vējiņam.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

17061.

Sedz, māmiņa, piecas sagšas,
Sedz deviņas villainītes,
Lai tam tautu kumeļam
No manim vezumiņš!
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

1. Sedz, māmiņ, piecas sagšas,
Liec deviņas pūriņā,
Lai tiem tautu kumeļiem
Manī vien vezumiņš!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

17062.

Sedz, māmiņa, piecas sagšas,
Sedz palagu viducī!
Jau tu pate gan zināji,
Ka es liela raudulīte.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

17063.

Zinādama māmuliņa
Biezas auda villainītes:
Aiz Daugavas augsti kalni,
Salti vēji vēdināja.
326 [Taurkalnē (Taurkalnes pag. B)].

1. Auksti pūta ziemas vēji,
Klaji tautu tīrumiņi.
Vai māmiņa zinādama
Biezas auda vilnānītes?
113 [Alūksnē].

17064.

Stāvu lēca, nozviedzās
Tautu dēla kumeliņš,
Redzēj' mani sasedzot
Piecas baltas villānītes.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)], 141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

17065.

Steidz, māmiņa, sagšu segt,
Lai nebirst asariņas,
Lai nebirst asariņas
Uz tavām rociņām!
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

17066.

Tāļu vējiņš i nopūta
Diegieloku villainīti;
Kam dzīparu locījusi,
Te iepūstu kaimiņos.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

17067.

Vakar mani māte kūla,
Ūdenī mērcēdama;
Šodien sedza villainīti,
Asariņas slaucīdama.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

17068.

Velc, tautiet, trejus svārkus,
Es segš' piecas villānītes;
Līcin līks tā vietiņa,
Kur mēs abi stāvēsam.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Kalnā leju iestāvēju,
Ar tautieti runādama:
Tautiešam treji svārki,
Man deviņas villainītes.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

17069.

Vecā brāļa līgaviņa,
Tā man mārša, tā māmiņa:
Tāpat sedza villainīti
Kā māmiņa, raudādama.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

17070.

Vilnainīt' uzasedzu,
Vilnainīt' uzamāvu;
Manas pašas māmuliņa
Vilnainīšu audējiņa.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

17071.

Cekulaina sila priede,
Ielokaina brāļa māsa.
Kas, priedīte, tevi loka?
Mani loka māmuliņa.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

7) Sadiedzamo adatu met uz krāsns

17072.

Met, māsiņ, aizkrāsnī
Rakstāmo adatiņu;
Gan iedos dēlu māte
Lielo maisu lāpāmo.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

- 360 -

17073.

Met, māsiņ, aizkrāsnē
Rakstāmo adatiņu:
Sēdēs' kules lāpīdama,
Darbiniekus stellēdama.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

8) Līgavas draudzes vispārīgas dziesmas par apģērbu un rotu

17074.

Vai Dieviņi, daudzi māršu,
Jau tās visas gauži raud.
Viena manim kājas āva,
Otra sedza villānīti,
Trešā stāv raudādama:
Aiznes manu vieglu dienu.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

17075.

Auniesi, ģērbiesi,
Mūs' māsiņa,
Lai tiem tautu kumeļiem
No tevim vezumiņš!
210 [Popē (Popes pag. Vp)].

17076.

Balta ziedi ābelīte
Papuvītes maliņā;
Balti māsa apģērbās,
Tautiņās aiziedama.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

17077.

Bērziņ, tavu kuplumiņu,
Līdz zemei žagariņi;
Māsiņ, tavu daiļu rotu
Līdz pat kāju galiņam!
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1. Bērziņ, tavu kuplumiņu,
Līdz zemei žagariņi;
Māsiņ, tavu slaidu rotu,
Zemīt' slauka staigājot!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

17078.

Ej, mana māsīna,
Nu raudādama!
Vai es tev neteicu,
Kam lepni staigāji?
Ik dienas balts kreklis,
Melli lindrucīni,
Rakstītas zeķītes,
Kurpītes kājā.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

17079.

Ej papriekšu, priekšas puse,
Savu rotu rādīdama,
Lai es eimu no pakaļas
Ar pakulu snātenīti!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

17080.

Guba guba mūs' māsiņa,
Kas to gubu kustinās?
Tautu dēla sirmi zirgi,
Tie to gubu kustinās.
1331 [Sikšņu pagastā (Gaujienas pag. Vlk)].

17081.

Kam, māmiņa, rotu manu
Tiki skaistu darināji?
Kam riet manu augumiņu
Cit' āriņu maliņā?
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

17082.

Ko līdz mani lieli radi,
Bagātie bāleliņi?
Tautas mani laukē jēma
Basajām kājiņām.
217 [Ārlavā (Ārlavas pag. Tl)].

17083.

Ko raugies, zemraudzīt,
Uz manām kājiņām?
Man kājiņas kā apautas,
Kā apsegtas villainītes.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

17084.

Māsiņ, mana rotaļiņa,
Nolīgoji maliņā!
Redzēj' rotu i taisām,
Neredzēju valkājam.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

17085.

Man bāliņi nenopirka
Viena balta gabaliņa;
Es pavēru tautu durvis
Kā melna vabolīte.
102 [Saikavā (Saikavas pag. Md)].

17086.

Mūs' māsiņa puškojās
Kviešu, rudzu klētiņā;
Sveši ļaudis puškojās
Manā cūku pavārtē.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

- 361 -

17087.

Noiet saule vakarā,
Meža galus puškodama;
Tā puškoja māte meitu,
Tautiņās vadīdama.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

17088.

Paldies saku tev, māmiņa,
Labi mani pavadīji,
Koši mani izpušķoji
Ar baltām rozītēm.
224 [Kabilē (Kld)].

17089.

Pret kalniņu gŗūti kāpu,
Dailu rāvu āboliņu;
Gŗūti augu brālīšos,
Daila gāju tautiņās.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

17090.

Puško, māte, to liepiņu,
Kas tavā sētiņā!
Es redzēju tautiņās
Appuškotu ozoliņu.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)], 41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)], 246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)], 424 [Barkavas pag. Rz].

1. Puško, māmiņ, to liepiņu,
Kas tavā klētip;ā!
Lai puško dēlu māte
Aiz mežiem ozoliņu.
216 [Ventspilī].

17091.

Puško mani, māmuliņa,
Ne div' reizes jauna būšu;
Ne ieviņa neziedēja
Otru reizi vasarā.
86 [Ļaudonā (Ļaudonas pag. Md)].

17092.

Puškojies, greznojies,
Jauna vīra līgaviņa!
Es būt' arī puškojies, -
Mani veda atraišam.
217 [Ārlavā (Ārlavas pag. Tl)].

17093.

Puškojies, zīļojies,
Jauna vīra līgaviņa:
Vēl tev vaļas puškoties,
Vēl māmiņa līdzētāja.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

17094.

Saģērbjam sav' māsiņu
Trijādā rotiņā;
Izvelkam tautu dēlu
No drabiņu kubuliņ'.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

17095.

Zaļa zīda banti loku,
Zem ozola stāvēdama,
Kamēr tautas apsegloja
Lielas naudas kumeliņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

17096.

Ziediņiem, zariņiem
Es puškoju sav' māsiņu;
Kad aizies tautiņās,
Lai puško tautu dēls.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

17097.

Skatietās, pēlājiņi,
Kā ģērbās peļamā!
Nu ģērbās peļamā
Zīdainā rotiņā.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

17098.

Tīšām tautas sajūgušas
Melnus vien kumeliņus.
Ģērb, māmiņa, tu ar mani
Melnā vien rotiņā!
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Tīšām tautas sajūgušas
Melnus vien kumeliņus;
Tīšām man māte sedza
Pelēkās vilnānītes.
313 [Ēķengrāvē (Viesītes pag. Jk)].

17099.

Vedējiņi, vedējiņi,
Kur tā jūsu vedamā?
Vedamā klētiņā
Loka kuplas villānītes.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

9) Vedēju dziesmas par līgavas apģērbu

17100.

Kungam ņemt to meitiņu,
Ne manam bāliņam:
Saulītē cēlusēs,
Uz palaga kājas āva.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

- 362 -

17101.

Kur tā mūsu vedējīša
Kā lielā siena kaudze!
Kur tā mūsu vedamā
Kā pakulu kodaļiņa!
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

17102.

Precinieki, precinieki,
Dīrājiet kumeliņu:
Brūte sēž klētiņā
Basajām kājiņām.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

17103.

Puķe roze kājas āva,
Ābelē stāvēdama;
Tā nebija puķe roze,
Tā bāliņa līgaviņa.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 214 [Zūrās (Zūru pag. Vp)].

17104.

Puškojies, darinies,
Jauna puiša līgaviņa;
Atvediet man, vecam,
I bez pušku, ielociņu!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 342 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

17105.

Šito meitu, šito meitu,
To vedīšu bāliņam:
Tai galviņa gluda bija,
Tai mutīte nomazgāta.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

17106.

Šito pašu tautu meitu,
To vedīšu bāliņam:
Ne tā lepna, ne tā stalta,
Ne tai daudz sudrabiņa.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

17107.

Tā taisies, vedekliņa,
Kā es pati, vedējīša:
Ne brūnās, ne melnās,
Baltās vien vilnainēs.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

17108.

Taisies, mana vedamā,
Netapini villainīti,
Kā brālīts netapina
Kumeļam iemauktiņus.
193 [Lutriņos (Lutriņu pag. Kld)].

17109.

Vai tā bij tev, bāliņ,
Teicamā mātes meita?
Divas stundas kājas āva,
Trešo sedza villainīti.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

★

44358.

Ai liepiņa, zeltlapīte,
Kam tik ātri noziedēji?
Ai māsiņa, zeltenīte,
Kam tik ātri saderēji?
15 [Alūksnes Vlk].

44359.

Ai māsiņa, man' māsiņa,
Neej tālu tautiņās;
Tu dzird' mani dravējot,
Es dzird' drēbes velējot.
119 [Gaujienas Vlk].

44360.

Ai vecais tēvainīt,
Izlaid mani tautiņās;
Seglo manu kumeliņu,
Izlaid mani tautiņās.
263 [Mēmeles Jk].

44361.

Voi īveņa, voi lazdeņa,
Zīd celeņa maleņā;
Vai muoseņa, na muoseņa,
Īt tautuos rauduodama.
466 [Vārkavas D].

44362.

Aiz kū lela līlejūs,
Aiz kū plota platījūs?
Aiz gudruo tāva dāla,
Aiz lobuo kumeliņa.
326 [Preiļu D].

44363.

Aizamuokuse sauleite,
Nūrīt vēli vokorā;
Sapīkuse muomuleņa,
Atdūd jaunu tauteņuos.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

44364.

Airies pate, ošu laiva,
Tev nevajag airētāja;
Izej pate, tautu meita,
Tev nevajag raidītāja.
605 [Skolas].

- 363 -

44365.

Aiz ūzula plotu lopu
Naredz saules izlācūt;
Aiz vadaklas borgumeņa
Jauna guoju tauteņuos.
326 [Preiļu D].

44366.

Aiz upeites leikumiņa
Gaigoliņa nasagyvu;
Aiz maršiņes borgumiņa
Jauna guoju tautiņēs.
35 [Baltinavas Abr].

44367.

Aiz upītes es uzaugu,
Pār upīti man' aizveda;
Pār upīti man' aizveda
Tālajās tautiņās.
378 [Seces Jk].

44368.

Aiz upeitis es izaugu,
Par upeiti maņ aizvedja;
Par upeiti maņ aizvedja
Rūbežnīka dēleņam.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

44369.

Aizasmoka muns kakleņš,
Ni ādūt, ni dzerūt;
Ar tautīti borūtīs,
Buolileņus mīrējūt.
605 [Skolas].

44370.

Ai Laimeņi, muomuleņ,
Kam tu mani tī atdevi,
Kam tu savu vīglu dīnu
Pa vuorteņim pavadēji.
326 [Preiļu D].

44371.

Ak tu muna sirdspuķeite,
Kaidus tevim brunčus maukt?
Boltus brunčus, zylu būrdi,
Zaļu mirtu vainudzeņu.
170 [Kapiņu D].

44372.

Ak tu traidu Krišjānīt,
Brauc nu jūŗas saliņā!
Vedīsim ziedu meitu
Ar sudraba kamanām.
373 [Sarkaņu Md].

44373.

Alla purt, kumeliņ,
Man meitiņa kamanās;
Lai nu raud tēvs māmiņa,
Krāsnī galvas sadūruši.
293 [Oļu (Oļu-Apeltienas) Md].

44374.

Apaunīti maņ kuojiņas,
Laidit mani celiņāji!
Jau es pats i nevar(ēj)u
Ni rūciņu kustynuot.
182 [Kaunatas Rz].

44375.

Apsajūžu calu jūstu
Vīgli sādūs komonuos;
Paldīs soku māmiņai,
Ka jei vīgli izauklēja.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

44376.

Ar lūcīnu es apsēju
Savas baltas villainītes;
Tā bij mana zīda josta,
Par bālīna klausījumu.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

44377.

Ai māsiņa, ai māsiņa,
Kad tu būtu tautu meita,
Nebūt' savu kumeliņu
Par novadu lecinājis.
146 [Jaungulbenes Md].

44378.

Atej, muosiņ, tu uz manim,
Es uz tevim nanūīšu;
Uz tevim dziļi dubļi,
Mozi muni kumeliņi;
Mozi muni kumeliņi,
Kai yudiņa voguliņi.
35 [Baltinavas Abr].

44379.

Atskrien zaļa līdaciņa,
Norauj manu vainadziņ(u);
Tā nebija līdaciņa,
Tā bij dēla māmuliņa.
241 [Lubānas Md].

44380.

Aucu aucu, Aucas meita,
Lēc manā laiviņā!
Jā nelēci laiviņā,
Tec gar Ventu raudādam(a).
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

- 364 -

44381.

Audz, liepiņa, kalniņā,
Lai tek saknes lejiņā;
Dzīvo labi vecā māsa,
Jaunām kauna nedari.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

44382.

Auga liepa pret ozolu,
Zariņos vīdamies;
Es izaugu ar tautieti,
Rociņās turoties.
333 [Purmales (Bokovas) Abr].

44383.

Augst' cel kuojas, tu bērīti,
Pret kalneņu tacādams;
Tautu meita vidā sēdi
Sorkon' rūžu vainadzeņu.
236 [Līvānu D].

44384.

Aunies kājas, tautu meita,
Vanadziņa zābakos;
Lai āvās tautu dēls
Veca suņa zābakos.
48 [Bērzaunes Md].

44385.

Augtin augšu, nepalikšu
Sacinieku novadā;
Vedīs mani panovadu
Ābolaiņu kumeliņu.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

44386.

Aun drīz kājas, mūs' māsīna,
Tev jāieta tautīnās;
Ja tu kājas neapausi,
Tevi basu izvedīs.
39 [Bārtas Lp].

44387.

Aunies, puisīt, baltās kājās,
Ej ar meitu tecēties;
Ja meitiņu notecēsi,
Sev par sievu dabūsi.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

44388.

Aun, sunīti, baltas kājas,
Nāc man līdzi tautiņās!
Ne māršiņa pati nāca,
Ne laiž savus bāleliņus.
200 [Kuldīgas Kld].

44389.

Aun, sunīti, baltas kājas,
Nāc man līdzi tautiņās!
Tautu dēlis, lopu suns,
Krata manas villainītes.
605 [Skolas].

44390.

Balt zied ābelit
Novadiņ maliņe.
Ko līdz tev balt zied,
Bierst otre novade.
445 [Ugāles Vp].

44391.

Bari, bari, tu māmiņi,
Vēl tu mani nūžāluosi;
Apautas munas kuojiņas,
Sasadluoti kumeliņi.
194 [Krāslavas D].

44392.

Bāliņami sievu vežu,
Par deviņas Daugaviņas;
Briežu ragu skritulīši,
Tatārīšu vedējiņi.
241 [Lubānas Md].

44393.

Buoleņ, syla purineņ,
Jaunu dūdi tauteņuos;
Tī jī mani maldynuos,
Cik dīneņes ryudynuos.
35 [Baltinavas Abr].

44394.

Buorinīte pūru brida,
Boltas zeķes kuojiņā;
Tec, bruolīt, met laipiņu,
Mož jei tova ļaudaviņa.
250 [Maltas (Rozentovas) Rz].

44395.

Bērīts manis kumeliņis,
Anniņ' mana līgaviņa;
Anniņ' sēdi kamanās,
Es kamanu stūrītī.
241 [Lubānas Md].

44396.

Bij man bārgu māršu dēļ
Jaunai iet tautiņās;
Es neietu brāļa dēļ
Par deviņas vasariņas.
373 [Sarkaņu Md].

- 365 -

44397.

Bite biteitei pasoka:
Lobs zīdeņš sileņī;
Muosa muoseņai pateicja:
Ej, muoseņ, tautiņuos.
174 [Kārsavas Ldz].

44398.

Bruoļi pi mana naguoja
Vuoju muosu dāvādami,
Aizējīt, bruoliliņi,
Koč celiņa vaicuodami.
389 [Silajāņu Rz].

44399.

Brāļam biju i gājusi,
Vedeklām negājuse.
Gan tu pati atradīsi,
Kur es būšu negājusi.
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

44400.

Bruoleņš man i pavēlēja,
Lai es eimu tauteņuos.
Kū dareišu tauteņuos
Ar tik mozu augumeņu?
143 [Jāsmuižas D].

44401.

Bāliņš manim atsacīja,
Sēd', māsiņa, pie tautieša;
Sēd', māsiņa, pie tautieša,
Tas mūžiņu vizinās.
45 [Bejas (Kolberga) Vlk].

44402.

Brien, tautieti, kājām puru,
Dod man savu kumeliņu,
Lai mirkst tavi zābaciņi,
Nekā baltas villainītes.
184 [Ķēču Rg].

44403.

Ciertit līpu nu razgaļa,
Nu viersyunis naciertit!
Vedit, tautys, vacuokū,
Jaunuokuos navedit.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

44404.

Cik tu lela līleibeņa,
Ka īlūki zemi slauka?
Man pošai vuškys auga,
Muote dora dzeipuriņu.
326 [Preiļu D].

44405.

četri, četri maņ bruoleiši,
četras vežu vjadekļaņas.
Juoņam Katra, Frančam Muora,
Andrivam Madaleite;
Staņislavam nadatyka,
Tys par naudu nūsapierka.
194 [Krāslavas D].

44406.

Danco mans kumeliņš,
Spīd sudraba pakaviņi;
Tautu meita kamanās
Ar mirtīšu vainadziņu.
198 [Krustpils D].

44407.

Dar, dar, bāleliņ,
Gan es tev atdarīš;
Gan es tev atdarīš
Paše dārb laiciņe,
Sveiž grabekl druviņe,
Ies projen tautišas.
445 [Ugāles Vp].

44408.

Daudzevieti, sarkanbiksi,
Nāc ar mani tecēties!
Kad tu mani notecēsi,
Es tev došu sav' meitiņu.
378 [Seces Jk].

44409.

Daudzi laika iztērēju,
Līgaviņas maklādams;
Es pavysam nazynuoju,
Ka maņ tyvu līgaviņa.
326 [Preiļu D].

44410.

Da zemei lozda zīd
Sorkonim zīdiņim;
Da zemei muosas žāl
Eistajim buoleņim.
29 [Aulejas (Grāveru) D].

44411.

Dīvis djavja, na cyts djavja,
Pi ceļmeņa ļaudaveņu;
Ni vaidzēja zyrgu jyugt,
Ni sveidēt kumeleņ(u).
182 [Kaunatas Rz].

44412.

Dieva dēļ es, māsiņ,
Tev aizjūdzu kumeliņ(u);
Kā tu mani maz' atstāji,
Jauna gāji tautiņās.
378 [Seces Jk].

- 366 -

44413.

Dievs lai redz tēv' ar māti,
Kam tik jaunu tautām deva.
Vai jums nebij visa prāta,
Dot tautām maldināt.
3 [Adulienas Md].

44414.

Dīga īlūkus lūceju,
Tuoļi vēji vādynova.
Ka dzeipura lūcejuse,
Byut bejuse kaimiņūs.
326 [Preiļu D].

44415.

Divi skaisti vainadziņi
Virs jūriņas līgojās;
Div māsiņas tautas ņēma,
To trešo man atstāja.
605 [Skolas].

44416.

Dod, brālīti, lūkiem vainu,
Bet nedod vedējiem!
Kādu lūki nolūkoja,
Tādu veda sētiņā.
605 [Skolas].

44417.

Dūd, māmiņi, tū jūstiņu,
Kurā vairuok dzeipariņu;
Es atrodu tāva dālu
Cik slovonu un boguotu.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

44418.

Dod, māmiņa, uzdodama
Ar ieloku paladziņu.
Es tev gāju uziedama,
Negāj' soļus taupīdama.
386 [Sidgundas (Rikteres) Rg].

44419.

Drebi, drebi, apšu lapa,
Vējiņš tevi drebinās;
Raudi, raudi, tautu meita,
Tautas tevi raudinās.
75 [Cirgaļu (Aumeisteru) Vlk].

44420.

Drebi, drebi, tautu meita,
Apakš manim svārciņim!
Kālab tad tu nedrebēji,
Kad tu man to roku devi.
170 [Kapiņu D].

44421.

Duli duli stabuleitja,
Vadu sīvu vazumā;
Atsavēru atpakaļ:
Nava sīvas vazumā;
A sīvjaņa krūdziņā,
Zalta puķa rūciņā.
194 [Krāslavas D].

44422.

Duse, duse, sveida, sveida
Mun' buoleņa kumeleņi.
Kai nadus, kai nasveiss
Dzelža buca komonuos.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

44423.

Dūņojies, dūņu por,
Ikdieniņas gani dzen;
Puškojiesi, tautu meita,
Ikdieniņas tautas jāj.
263 [Mēmeles Jk].

44424.

Dzērt man alu pillu galu,
Duvējādi vaidījos(?):
Augsti kalni, ātri ziergi,
Jauna, baiļa līgaviņ(a).
200 [Kuldīgas Kld].

44425.

Dzēšat silus, dzēšat silus,
Sili deg, sili deg.
Mūs' māsīnu tautās veda,
Lai dūmos nepazuda.
39 [Bārtas Lp].

44426.

Dziedādama man' māsiņa
Aunās tautu kājiņās,
Piemini, man' māsiņa,
Tautiņās tā nebūs.
241 [Lubānas Md].

44427.

Dzīdi, raudi, tautu mjaita,
Tova pošis vaiņa beja:
Tautys vuortu naatvjāra,
Muotja tevi pavieļ(ēj)a.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

44428.

Dziļi bridu ūdenī,
Tālu jāju tautiņās.
Bried jo dziļi, iet jo tāli,
Nevaid žēl māmuļiņas.
452 [Užavas (Zīras) Vp].

- 367 -

44429.

Dod, Dieviņ, lietum līt,
Man ejot tautiņās:
Apsegs man' māmuliņa
Pieci pāri villainīšu.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

44430.

Ej iedama, vecā mās(a),
Ko tik ilgi tūļājies?
Man vietiņa sen zināma,
Aiz teviemi nedrīkstēj(u).
322 [Praulienas Md].

44431.

Ej iedama, vecā māsa,
Ko tik ilgi taujājies?
Es nevaru tevis dēļ
Sevis daiļi darināt.
72 [Cesvaines Md].

44432.

Ej, māsiņa, drīz pie Dieva,
Runā lēni runādama;
No drīzuma tautas rauga,
No lēnās valodiņu [valodiņas].
241 [Lubānas Md].

44433.

Ej, māsiņ, neteic tautu
Pirmajā vasarā;
Teic otrā, teic trešā,
Kad noraugi, kā dzīvo.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

44434.

Ej, māsiņa, pati maltu,
Nogājusi tautiņās;
Neatdod villainītes
Par mālīšu malumiņu.
241 [Lubānas Md].

44435.

Ej, māsiņ, tautiņās,
Neaizmirsti bāleliņus!
Div svētdienas gaŗām laidu,
Trešo nācu apraudzīt.
546 [Kuldīga Kld apr.].

44436.

Ej, māsiņa, tautiņās,
Skuju vītu vaiņadziņu;
Kam nesēji smalku rožu
Bāleliņa dārziņā.
241 [Lubānas Md].

44437.

Ej, māsī, tu jau tāļu,
Es jau iešu vēl tāļāk;
Jo tāļāk, jo labāk,
Jo lielāki tīrumīni.
192 [Kosas C].

44438.

Ej, muosiņ, tu pa prīkšu,
Lai īt tyuļa pakaļā!
Cikom tyuļa tuļuojās,
Jau muosiņa gobolā.
247 [Makašānu Rz].

44439.

Ej, muosiņ, tu pi veira,
Ka tev veira gribējuos;
Atsajēssi veira maizes,
Kai ryugtuo ruduceņa.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

1. Ej, muosiņ, tu pi veira,
Jo tev veira gribējuos;
Atsaessi veira maizes,
Kai ryugto ruduciņa;
Brissi puru rauduodama,
Lyndraciņus spraudeidama.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

44440.

Ej, Laimīte, tu pa priekšu,
Es tavās pēdiņās;
Tu tecēsi gaŗu ceļu,
Es tautieša sētiņā.
413 [Stendes Tl].

44441.

Ej, muosiņ, uz manim,
Es uz tevim gon naīšu;
Uz tevim leli purvi,
Navalk muņi kumeliņi.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

44442.

Ej tautās, celies agri,
Vāri agri brokastiņu!
Brokastiņu vārīdama,
Slauki tīru istabiņu.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

44443.

Es aizvadij' sav' māsiņ'
Par deviņi ezeriņ';
Sirmi zirg', varas lok',
Rakstītām kamanām.
448 [Umurgas (Umurgas-Sārumu) Vlm].

- 368 -

44444.

Es apvilku zīda diegu
Apkārt Krotes novadiņu;
Es izgāju pa novadu,
Kā ieviņa ziedēdama.
605 [Skolas].

44445.

Es bāliņu(?) mīļi lūdzu:
Pārnes mani pār upīti;
Pārnes mani pār upīti,
Būšu tava līgaviņ(a).
147 [Jaunlaicenes Vlk].

44446.

Es deviņu brāļu māsa,
Man deviņi vainadziņi;
Mani tautas aizvedīs
Par deviņi novadiņi.
449 [Ungurmuižas D].

44447.

Es dūmuoju tuoļi īt,
Lai tuoļ' rit vainadziņš;
Bet tapat nūritēja
Tyvojūs kaimiņūs.
466 [Vārkavas D].

44448.

Es ganīte rītiņā,
Es ganīte vakarā;
Es ganīte apsedžosi
Rīgas mēļu vilnainīti.
241 [Lubānas Md].

44449.

Es, iedama tautiņās,
Skuju vilku rociņā,
Lai es varu pārtecēt
Par tiem skuju birumiem.
605 [Skolas].

44450.

Es iedevu sav' māsiņu
Nenorātu tautiņās;
Sieka vietu rīkšu devu,
Lai tautiņas paši rāj.
146 [Jaungulbenes Md].

44451.

Es, māsiņ, tev's nedotu,
Dotu savu kumeliņu;
Es nevaru to darīt
Par Laimiņas likumiņu.
115 [Galgauskas Md].

44452.

Es lustīga tautās iet,
Līdzai nāca bāleliņi;
Kad brālīši projām gā',
Raudu, galvu saķēruse.
74 [Cīravas Azp].

44453.

Es lielā brāļa māsa
Ik rudeni vešanās;
Es tās meitu māmuliņas
Kā pelītes pīkstināju.
281 [Neretas Jk].

44454.

Es, māmeņi, tovys kuojis
Osoromi balynavu.
Kam tu mani jaunu devi
Tik vuojā vīteņā;
Tik vuojā vīteņā,
Pi vacuo tautu dāla?
326 [Preiļu D].

44455.

Es, māsiņ, tev piesaku,
Man pieteica māmuliņa:
Ja vīriņš krogā dzēra,
Per pie sola piesējus(i).
418 [Sunākstes Jk].

44456.

Es neiešu tuvumā -
Brāļa gaiļi maltu cēla;
Iešu tālu tālumā,
Lai ceļ dēlu māmuliņa.
241 [Lubānas Md].

44457.

Es neietu pār novadu,
Kas nekait novadā;
Kas nekait novadā,
Līdzenā zemītē.
5 [Aisteres (Lieķu-Aizteres) Lp].

44458.

Es nolauzu bērzam galu
Pašā noras viducī;
Es noņēmu mātei meitu
Pašā darba laiciņā.
575 [Valmiera Vlm apr.].

44459.

Es padzīžu tev, Andriv,
Kai runuot pīrunuoj(u):
Napakar šyupulīša
Pyrmajā gadeņā;
Ka ūtrā, ka trešā,
Tad Dīveņis paleidzēs.
143 [Jāsmuižas D].

- 369 -

44460.

Es pīdzīžu tev, Jezup,
Kai runuot pīrunuoj(u):
Ka Gelīte nastaiguotu
Ceļa molas rauduodama.
143 [Jāsmuižas D].

1. Es pīsoku tev, Pīteri,
Kai runuot pīrunuoju:
Ka naītu myus' muosiņa,
Ceļa molu rauduodama.
389 [Silajāņu Rz].

44461.

Es pasoku tev, svuočen,
Tu pasoki Albertam,
Lai myus' muoseņa naraudoj,
Ceļmaliņā staiguodama.
168 [Kalupes D].

44462.

Es, Jezup, tev pīdzīžu
Kai runuot pīrunuoj(u):
Dūd sīveņai sylt' ustobu,
Dūd(i) maizes gabaleņ(u).
143 [Jāsmuižas D].

44463.

Es papriekšu pa trīs gadi
Ar tautieti saderēju;
Nū projām gājējiņa,
Nū pasaku māmiņai.
198 [Krustpils D].

44464.

Es pazinu par gabalu,
Zvejinieka meitu veda:
Reņģu ķidu vainadziņis,
Mušu dancis pakaļā.
94 [Dunikas Lp].

44465.

Es pazinu to celiņu,
Kur aizveda mūs māsiņ(u);
Tur ziediņi nobiruši,
Kur stāvēja kumeliņš.
418 [Sunākstes Jk].

44466.

Es pazinu to meitiņu,
Tā māmiņas klausī(jā)s:
Līdz zemienei brūni svārki,
Līdz jostai sudrabiņš.
241 [Lubānas Md].

44467.

Es puorsvīžu zalta zierni
Pār sudobra ezereņu.
Tur aizvjadja myus' muosjaņu
Sudobraņa kalējaņš.
170 [Kapiņu D].

44468.

Es pīsoku tev, buoliņi,
Kai tev sīvu šanavuot:
Kolpi īsi rejas kultu,
Kolpyuneites muoļu moltu.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

44469.

Es pīsoku tev, Broņīt,
Kai Juoneiti šanavuot:
Sper ar kuoji gulādama,
Rauņ aiz motu caldamās.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

44470.

Es sacīju tev, Juonīt,
Kai Katrīti šanavuot:
Pats ej kultu, pats ej moltu,
Tin Katrīti kažūkā.
174 [Kārsavas Ldz].

44471.

Es piesaku tev, māsīc(a),
Kā labami cilvēkam:
Kad švīrene maizi cep,
Nesēd' muldas galiņā;
Nesēd' muldas galiņā,
Kukulīšus skaitīdama.
46 [Beļavas Md].

44472.

Es to savu vēlīgumu
Bāliņos neatstāju,
Pūrā liku, cieti slēdzu,
Līdzi vedu tautiņās.
184 [Ķēču Rg].

44473.

Es to tautu kumelīnu
Priekšautā ēdenāju;
Tas iznesa augumīnu
Caur meitīnu valodām.
192 [Kosas C].

44474.

Es uzaugu ar tautieti
Vienā kungu novadā;
Vienā kungu novadā,
Vienā tautu sētiņā.
605 [Skolas].

- 370 -

44475.

Es uzaugu pie māmiņas,
Kā rozīte ziedēdama;
Es aizgāju tautiņās,
Kā bitīte dziedādama.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

44476.

Gan es esmu mīlējusi,
Tai savai māmiņai:
Jau es tautu kamanās,
Vēl izsedza villainīti.
378 [Seces Jk].

44477.

Ganītāja, tu māsiņa,
Zirgu miltu malējiņa;
Zirgi zviedza, govis bļāva,
Tev ejot tautiņās.
386 [Sidgundas (Rikteres) Rg].

44478.

Gon y pyuš zīmas vēji -
Vys uobelei bolti zīdi;
Gon y raudi, tu muosiņ,
Vys osorys naber.
194 [Krāslavas D].

44479.

Gonūs guoju, i gaņa beju,
Vysi mani goni saucja;
Tautos guoju, morga beju,
Vysi mani morgas saucja.
314 [Pildas Ldz].

44480.

Gavartnīšu siermais kuilis
Treis gadiņi slaustijās,
Kaļš izroka zalta rūzi
Nu upīšu rūžu duorza.
236 [Līvānu D].

44481.

Gare-Ranč meit ved
Lauk-Ranč deiliņam;
Zviedz kumeļš, raud meitiņ,
Rej Gar-Ranč kucaniš.
445 [Ugāles Vp].

44482.

Galvu manu sukājiet,
Matus man nepiniet;
Lai pin mana māmulīte,
Kam matiņi piederēja.
15 [Alūksnes Vlk].

44483.

Gludentiņ galventiņ,
Kam māmiņ glaudentiņ;
Izpūrentiņ galventiņ,
Kam nav māmiņ glaudentiņ.
32 [Babītes (Piņķu) Rg].

44484.

Gludu galviņu saglaudu,
Boltu micīti apsēju;
Varbyut vaira nanosuot
Smolku zeiļu vainuciņa.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

44485.

Goda dēļ, slavas dēļ
Sedz, māršiņa, villānīti!
Man pašai savas aitas,
Savas baltas villānītes.
241 [Lubānas Md].

44486.

Gūda dēļ važis kol
Bārajam kumeļam;
Slavis dēļ tuol precēju
Bruolenam leigaviņ(u).
326 [Preiļu D].

44487.

Grib tautiņas lai es raudu,
Neraudāšu, neraudāšu;
Atraudāšu citu dienu
Ar māmiņu runādama.
605 [Skolas].

44488.

Grūti kāpu kalniņā,
Viegli kāpu lejiņā;
Grūti gāju pie atraitņa
Vieglu dzīvi gaidīdama.
378 [Seces Jk].

44489.

Grieziet ceļu, grieziet ceļu,
Tautas veda brāļu māsu;
Da zemenes zīda deķi
Bērajiem kumeļiem.
241 [Lubānas Md].

44490.

Gryuts atstuot laksteigolai
Smorodoju pereikleiti;
Gryuts atstuot mun muoseņai
Sovu jauku dzeivuošonu.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

- 371 -

44491.

Gŗūt, bāliņ, kalnā kāpt,
Lēš' lejā laižoties;
Gŗūt māsiņu auklējot,
Lēš' tautām atdodot.
198 [Krustpils D].

44492.

Gryuts muosiņa(i) atsastuo(t)
Nu boguota buoleliņa;
Stikl lūg, vara vuorti,
Poši tak naverami.
605 [Skolas].

44493.

Gudra bija tautu meita,
Ābolā kājas āva;
Vēl gudrāks tautu dēls,
Jāj ābolu šķirstīdams.
467 [Vārmes Kld].

44494.

Gudra gudra irubīte -
Nu zariņa zariņā;
Gudra gudra bruoļu muosa -
Nu bruoleņu bruoleņā.
Ša byus tavs gudrumeņis
Muna bruoļa rūciņā.
168 [Kalupes D].

44495.

Ģērbies, mana līgaviņa,
Brūnajos svārciņos,
Lai ļautiņi nepazina
Tavu ziedu līkumiņu.
72 [Cesvaines Md].

44496.

Iet es iešu tautiņās,
Bet es ilgi nadzeivošu;
Tiltiņā koki louza,
Ceļā sveida kumeliņš.
605 [Skolas].

44497.

Ietin iešu tautiņās -
Dieviņš zina, ka iziešu.
Līcin līka vēra tilts,
Man ejot tautiņās;
Ved pūriņu, ved telītes,
Jāj deviņi bāleliņi.
190 [Kokneses Rg].

44498.

Īt es īšu tautiņuos,
Nūguojuse nadzeivuošu;
Kuozu maizi saāduse,
Īšu otkol atpakaļ.
605 [Skolas].

44499.

Iet man bija gājējam,
Es nevaru lielīties;
Lai lielās tās meitīnas,
Kas palika sētīnā.
355 [Rucavas Lp].

44500.

Ietin man gājējam,
Es nevaru lielīties;
Lai lielāsa tie brālīši,
Kas palika pakaļā;
Kas palika pakaļā,
Kas aiz tēva novadīna.
94 [Dunikas Lp].

44501.

Ieva zied ceļmalā,
Vecainītes galiņā;
Tā zied mana villainīte
Tautu dēlu kamanās.
378 [Seces Jk].

44502.

Izaud manim, māmuliņa,
Kaut pelēku villainīti!
Tautiņās augsti kalni,
Gauži salu ganīdama.
241 [Lubānas Md].

44503.

Jau kājiņas man apautas,
Aiz vārtiem vedējiņi:
Sirmi zirgi, zaļi vāģi,
Daiļi paši vedējiņi.
449 [Ungurmuižas D].

44504.

Jauno māsu tautās ved,
Veco gāza paslieksnī;
Veco gāza paslieksnī,
Jauno pāri dancināja.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

44505.

Jius, meitiņis, vuovereitis,
Pošys guojat tauteņos;
Asareņis, pyupaleņis,
Pošys byra naraudeit.
143 [Jāsmuižas D].

- 372 -

44506.

Jūdziet, tautas, resnus zirgus,
Taisāt platas kamaniņas!
Lai tie mani sedzeniņi
Neslaucītu ceļa malu.
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

44507.

Kā mātei žēl nebija,
Tādu meitu izdodot?
Kā puķīte, kā rozīte,
Ka ripīte aiztecēja.
146 [Jaungulbenes Md].

44508.

Kad Dievs dotu, tad dzirdētu,
Kad māsiņu nicināja;
Tad es tavu kaklu vilktu
Gar tērauda zobentiņu.
112 [Ezeres Kld].

44509.

Kaimiņi man gribēja
Kaimiņos paliekot;
Bāleliņi nevēlēja
Aiz vecā ienaidiņa.
198 [Krustpils D].

44510.

Kalnā kāpu raudzīties,
Kur aizveda bagāto:
Simtiem govju, vēršu dzina,
Sudrabotu pūru veda;
Tādas pašas villānītes,
Kā ij man bārenei.
3 [Adulienas Md].

44511.

Kalna Kačas meitu veda,
Lejas Kačas dēliņam;
Apgāzāsi kamaniņas,
čikatiņa pļaviņā.
241 [Lubānas Md].

44512.

Kam es savu bāleliņu
Vēl ilgāki klausījusi,
Būt kuplākas villainītes,
Diženāks arājiņis.
241 [Lubānas Md].

44513.

Kuo, muoseņ, sasagivi,
Jauna īdama tautiņuos?
Šū vareiti pasēji,
Kai seikū sudabriņu.
89 [Dricēnu Rz].

44514.

Kam, māsiņa, tu sēdēji
Kalpa puiša kamanās?
Kalpa puiša kamanīnas
Nebij skaisti izrakstītas.
192 [Kosas C].

44515.

Kam, Teklīt, tu pamessi
Sovu skaistu ruožuduorzu?
Verītei, muosiņai
Da cytam rudiņam.
389 [Silajāņu Rz].

44516.

Kam tu gāji, zilacīte,
Bargajuos tautiņuos?
Gan tu savas zilas acis
Dzīvuodama izrauduosi.
605 [Skolas].

44517.

Kas, bitīt, tev sacīja
Birzī zaļu ozoliņu?
Kas, tautiņas, jums sacīja
Man' māsiņu malējiņu?
241 [Lubānas Md].

44518.

Kas kuŗam bēdas bija,
Kad man jaunu tautas vede?
Es nebiju nevienam
To celiņu aizliegusi.
241 [Lubānas Md].

44519.

Kas man kait nadzeivuoti
Sova bruoļa sētiņā!
Bruoļu pierkta snuotenīte
Palbonenei zemi slauka.
Pierks tautīts, nabyus loba,
Dūs naudeņu žāluodams.
168 [Kalupes D].

44520.

Kad es sedzu villānīti,
Kauc sunīši pabeņķī;
Nekaucat jūs, sunīši,
Būs jums cita saiminiece;
Būs jums cita saiminiece,
Vēl labāka nekā es.
183 [Kazdnagas Azp].

44521.

Kā, māsiņ, tu rauduoji -
Tevi jaunu tautas vede.
Taipat mani vacu vess
Ar pokolam buozeidami,
Ar vadžim kausteidami.
358 [Rugāju Abr].

- 373 -

44522.

Kas nu muna dreiž auguma,
Dreiž guojuma tauteņuos?
Vēļ palyka lobi ļauds
Maliņā naizaudzāti.
503 [Višķu D].

44523.

Kas par gārdu alutiņ(u)
Triju dīķu ūdentiņ(u)!
Kas par daiļu līgaviņ(u),
Trīs novadus cauri vesta!
546 [Kuldīga Kld apr.].

44524.

Kas tur spīde, kas tur vize
Viņē meža maliņē?
Brālīts veda tautu meitu,
Vaiņadziņis vizuļoja.
200 [Kuldīgas Kld].

44525.

Kādus ērmus es redzēju
Šīs māsiņas panākstos!
Mans bērais kumeliņis
Ik pie pelces krustu meta.
605 [Skolas].

44526.

Kādu ļauni izdarīju
Es saviem bāliņiem?
Tumša nakts, lietus lija,
Mani sūta pa vārtiem.
605 [Skolas].

44527.

Kāda skauģa vēl vajaga,
Kā tā mana māmuliņ(a):
Pati zina sievu dienas,
Mani raida tautiņās.
200 [Kuldīgas Kld].

44528.

Klīdzit gani, klīdzit gani,
Vilks pi (muna) kumeliņa,
Man vairuok nav kad klīgt,
Man meitiņa kamanās.
605 [Skolas].

44529.

Kliedziet, ļaudis, kas variet,
Es nevaru vaira kliegt!
Man kājiņas jau apautas,
Jau pie durvju kumeliņš.
322 [Praulienas Md].

44530.

Klusu muna ustabiņa,
Muotes meitai gūdu cēļa.
Kū, muosiņ, tu darīsi,
Reitā agri caldamās?
Ni māmiņas ustobā,
Ni telīšu klēviņā.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

44531.

Kuo, māmeņ, pazagiusi,
Reitā agri cālusēs?
Tova gunis pyutējeņa
Svešu ļaužu rūceņā.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

44532.

Kad es guoju tauteņuos,
Sudabreņa leiteņš leja;
Kad izguoju tauteņuos,
Bierst sudobra asareņas.
365 [Sakstagalas Rz].

44533.

Ko raudāji, mūs' māsiņa,
Kam slaucīji asariņas?
Vai netika sirms zirdziņš,
Vai rakstītas kamaniņas?
184 [Ķēču Rg].

44534.

Kuo, suneit, gauži raj -
Tukši meži vokorā?
Kuo, muosaņ, gauži raud(i) -
Tryuka eistūs buoleļaņu?
29 [Aulejas (Grāveru) D].

44535.

Klusi meži, gaudys pļovys,
Nūskumuši teirumeņi;
Nūskumuši teirumeņi,
Myus' muoseņi aizvadūt.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

44536.

Kūkodama dzegūzīte
Metās koka galiņaji;
Raudādama mūs' māsiņa
Aiziet tāļu tautiņās.
224 [Lielvārdes Rg].

44537.

Košo māsu tautās devu,
Vēl jo koša mums palika;
Vēl jo koša mums palika
Citas tautas kaitināt.
39 [Bārtas Lp].

- 374 -

44538.

Kur tu biji, bāleliņ,
Raibi cimdi rociņā?
Es dabūju raibus cimdus,
Raibu cimdu adītāju.
184 [Ķēču Rg].

44539.

Krītu, krītu par robežu,
Svieden sviedu vainadziņ(u);
Jau bij man uzaugot,
Šitie puiši apnikuši.
72 [Cesvaines Md].

44540.

Kreit, skujeņ, kur krizdama,
Nakreit dziļi yudinī;
Ej, muoseņ, kur īdama,
Naej vuojā vīteņī.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

44541.

Krīvi krīvi, leišy leišy
Aizvede munu muoseņi;
Poši okly, zyrgi troki,
Pošy ceļa nazynuoja.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

44542.

Krustamāte, krustamāte
Auž man baltas villainītes,
Kad es iešu tautiņās,
Ko es segšu mugurā.
21 [Apriķu Azp].

44543.

Kruši kruši, mudri mudri,
Māmiņ, mani pamīlej;
Tautas vairs negaidēja,
Sosagluoja kumeliņu.
358 [Rugāju Abr].

44544.

Kumeliņ, lielvarīt,
Nelauz nieka iemauktiņ(u)!
Tautu meita, lielsirdīte,
Nešķiŗ manu bāleliņu!
322 [Praulienas Md].

44545.

Kupla liepa uzauguse
Uz novada robežām;
Tai pašai zari līka
Drodzinieku novadā.
605 [Skolas].

44546.

Kupla liepa, zemu zari,
Kaimiņu dārza dibenā,
Tai jau zari ielīkuši
Mana brāļa klētiņā.
386 [Sidgundas (Rikteres) Rg].

44547.

Kur bijusi Laime mana
Nosvīdušu kumeliņu?
Man vietiņas taujādama
Cit' āriņu maliņā.
241 [Lubānas Md].

44548.

Kur, biteite, tu skrīdama
Nu zīdeņa zīdeņā?
Kur, muoseņa, tu īdama
Nu tauteņu tauteņuos?
466 [Vārkavas D].

44549.

Kur, biteit, zīdu jēmi -
Nātres vīn sātmalē?
Kur, muosiņ, gostūs īsi -
Sābrūs tovi buoleliņi?
358 [Rugāju Abr].

44550.

Kur tī muni bruolileņi
Tik ilgi kavējās?
Veizis pyna, auklys veja,
Bosu vedja tautu meitu.
326 [Preiļu D].

44551.

Kur tu skriesi, vanadziņi,
Baltas vistas žogmalē?
Kur tu jāsi, mans brālīti,
Labas meitas ciemiņē?
200 [Kuldīgas Kld].

44552.

Kūlu riju, nenokūlu,
Vēl palika pabiriņš;
Vedu meitas, neizvedu,
Vēl palika mazākās.
72 [Cesvaines Md].

44553.

Kūp dūmiņi namiņā -
Vai ar manu kūrumiņu?
Dzīvo mani bāleliņi -
Vai ar manu dzīvojumu?
162 [Kacēnu (Kačanovas) Abr].

- 375 -

44554.

Labāk tālu tālumā,
Nekā tuvu tuvumā:
Tālu nākšu, gašķa būšu,
Tuvu nākšu naidinieca.
15 [Alūksnes Vlk].

1. Lobuok tuolu tuolumā,
Nakai tyvu tyvumā:
Nu tuolīnes gaška beja,
Sābrūs lela neideneice.
358 [Rugāju Abr].

44555.

Labi labi, nabyus labi,
Tuoļi muosu atdevjām,
Kad atguoja kaida dīna,
Ar zeilīti vjāsti nesja.
170 [Kapiņu D].

44556.

Lai darīju, ko darīju,
Piemiņām vien darīju,
Piemiņām lai paturēja
Šai celiņa galiņā;
Ja tie mani neredzēja,
Pieminēt pieminēja.
72 [Cesvaines Md].

44557.

Laime guoja par kalniņu,
Meitenītes lomuodam(a),
Kam īt jaunas tautiņās,
Atstuoj puču vainadziņu.
605 [Skolas].

44558.

Lazda lazdiņu nolieca
Lielajos ozolos;
Māsa māsiņu ieteica
Gaudajās asarās.
194 [Krāslavas D].

44559.

Lozda lazdeņu pīlīcja
Lelajā lozduojā;
Muosa muoseņu atdjavja
Tuolajuos tauteņuos.
326 [Preiļu D].

44560.

Lāni muosa kuojas ava
Bruoļa ustobas kaktiņā.
Aun, muosiņ, vēļ lānuok,
Tu te vairuok napaliks(i).
389 [Silajāņu Rz].

44561.

Lēti kurt uguntiņu
Iekurtās pagalēs;
Lēti iet tautiņās
Pie ierasta tēva dēla.
198 [Krustpils D].

44562.

Leli kungi medenīki
Taida zvāra nanuķēre;
Es sovam buoliņam
Dzeivu cauneiti saķēru.
358 [Rugāju Abr].

44563.

Liela meita es uzaugu,
Bet prātiņa nesaņēmu;
Māte mani jaun' atdeva
Svešajām tautiņām;
Svešajām tautiņām,
Svešajā maliņā.
3 [Adulienas Md].

44564.

Labvakar, bāleliņ,
Man caunīte kamanā;
Man caunīte kamanā,
Pupu ziedi pūriņā.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

44565.

Leigaviņa leigovuos
Augstajāji kalniņā.
Na tu poša tur leiguoji,
Leigoj tovi sedziniņi.
466 [Vārkavas D].

44566.

Lēni lēni vārtus vēru,
Liegi lēcu kamanās,
Lai šķiet mani tautu dēls
Purva maizi vien ēdušu.
350 [Ropažu Rg].

44567.

Līgo viļņi baltu putu
Ezeriņa maliņā;
Tā līgoja sveši ļaudis
Mani vienu tautiņās.
166 [Kalsnavas Md].

44568.

Līstiet, lieti, kad līdami.
Šodien vien nelīstiet!
Dieviņš zina, kur noiešu,
Kur kaltēšu villainīti.
146 [Jaungulbenes Md].

- 376 -

44569.

Līsti, līsti, tu lītiņ,
Es par tevi nebēdāju:
Bārenīša vilnānīte
Deviņāmi odeŗām.
525 [Alūksne Vlk apr.].

44570.

Līze sēda kamanās,
Es kamanu galiņā;
Līze grožu kustināja,
Es pātagu pliukšķināju.
599 [Kurzeme].

44571.

Lietus lija to dieniņu,
Kad es gāju tautiņās;
Brāļi mani pašu veda,
Māršas nesa vainadziņus.
224 [Lielvārdes Rg].

44572.

Man māmiņa pamācīja
Pa vārtiem vadīdama:
Ņem rīkstīti, trauc rasiņu,
Lai nemirka snātenīte.
224 [Lielvārdes Rg].

44573.

Malna tyuce aizagula
Vērpelīšu teirumā;
Aizelkšņu skaista meita,
Tej aizguoja kyukuodama.
174 [Kārsavas Ldz].

44574.

Mani bēri kumeliņi
Iet pret kalnu dricēdam(i);
Tautu meita kamanās
Kuplajām sedzenēm.
373 [Sarkaņu Md].

44575.

Man bij viena pat' māsiņa,
To aizveda sveši ļauds.
Pār purviemi, pār mežiem,
Uz tiem prūšu robežiem.
604 [Dažādi iesūtītāji].

44576.

Mans brālītis kā kundziņis,
Jāšus jāja baznīcā;
Jau otrā, trešajā gadā,
Tad ar kulbu kulbojās.
97 [Dūres Vlk].

44577.

Maņ' māmiņa tyuļi devja,
Paleidzeņa gribādama.
Dūdi, māmiņ, tyuļi tuoļi -
Nabyus tevi paleidziņa.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

44578.

Man' māsiņu tālu veda
Par deviņiem novadiem,
Līktin līka tā zemīte,
Kājas mirka ūdenī.
36 [Balvu Abr].

44579.

Mana veca māmulīte,
Kam tu mani tālu devi?
Būtu devis [Būt' devusi] ciemiņos,
Ik rītiņus attecētu,
Siltu nestu kukulīti.
104 [Ēdoles Vp].

44580.

Mācies, mans bāleliņš,
Ciema meitas vizināt;
Augsti kalni, dziļas lejas,
Strauji tavi kumeliņi!
378 [Seces Jk].

44581.

Māte mani labi māca
Tautiņās vadīdama:
Ne sunīša kājām spert,
Ne uguņa pagalītes.
386 [Sidgundas (Rikteres) Rg].

44582.

Māmeņ muna, napacīti
Vīnas dīnas ganeņūs.
Kei, māmeņ, nyu pacīssi -
Vysu myužu tauteņuos?
35 [Baltinavas Abr].

44583.

Māmeņi, māmeņi,
Kur lyndraceņi?
Nadūšu, nadūšu,
Dareišu kauneņu.
Kuo leidi ceplī
Dīnduša gulāt.
326 [Preiļu D].

- 377 -

44584.

Māmiņ, mīļā māmuliņ,
Laid' man gultas maliņā;
Tu jau pate gan zināji,
Šī naksniņa pēdējā;
Sirmi zirgi, zaļi vāģi,
Pie vārtiem vedējiņi.
476 [Vecpiebalgas C].

44585.

Māsiņ diža, māsiņ maza,
Tā manā ēniņā;
Tā manā ēniņā
Puško manas villainītes.
183 [Kazdnagas Azp].

44586.

Māsiņ, lēna nepaliec,
Tautiņās nogājusi!
Visi tautu cūku gani
Tevi mina kājiņām.
378 [Seces Jk].

44587.

Māsiņ, līka neliecies
Tautiņās nogājusi!
Visas tautu nelietības
Mina tevi kājiņām.
373 [Sarkaņu Md].

44588.

Māsiņ, mana rotaļiņa,
Nomalē izvedot;
Ko līdz tava daiļa rota
Nomalē dzīvojot?
378 [Seces Jk].

44589.

Māsiņ, mana mīļa balta
Caur dzelžiem vadājama;
Jau vadāja bāliņos,
Vēl vadās tautiņās.
184 [Ķēču Rg].

44590.

Māsiņ, mana nebēdnīte,
Ko tu gāji tautiņās?
Nu jau tavi matu gali
Zied sudraba ziediņiem.
410 [Stāmerienas Md].

44591.

Māsiņ, manu nogājienu
Tālumā, līkumā!
Ne satiku ganīdam(a),
Ne iedama līkumā.
235 [Litenes Md].

44592.

Muoseņ, tovu īlūceņi,
Saules sprāsti dzeipareņi!
Tumsā naktī tautas braucja
Pa īlūka spūdrumam.
174 [Kārsavas Ldz].

44593.

Māsiņ, zelta drostaliņa,
Ej ar godu tautiņās!
Tad brālīši līksmodami
Brauks pie tevis ciemiņā.
321 [Pļaviņu (Stukmaņu) Rg].

44594.

Māmiņ', mani vadīdama,
Svārkus loka kamanās,
Gar ciemiem gaŗām brauks,
Daudz ļautiņi skatīsies.
70 [Cēres Tl].

44595.

Māte labi nedarīja,
Jauno māsu tautām deva;
Jauno māsu tautām deva,
Nemācēja šūt ne aust.
3 [Adulienas Md].

44596.

Māte mani audzināja
Klātējami ciemiņam;
Par to spīti es aizgāju
Pār deviņi novadiņi.
96 [Durbes Lp].

44597.

Māte mani tālu deva,
Pate gāja [gāju] vēl tālāk(u);
Pate gāju vēl tālāk(u)
Devat [devīt'] kungu novadā.
335 [Puzes Vp].

44598.

Māte mani tuvu deva,
Sev palīga gribēdama,
Vai dod tuvu, vai dod tālu,
Maz es tevim palīdzēšu.
46 [Beļavas Md].

44599.

Mēs, tautiet, tev piesakām:
Tu māsiņu nerūdini!
Ja māsiņu rūdināsi,
Tiks tev āda āderēta,
Trejdeviņiem kamarkiem.
263 [Mēmeles Jk].

- 378 -

44600.

Mīļi māte man' auklēja,
Mīļi kāra šūpulīti.
Kam, māmīna, nu atdosi
Savu mīļu auklējumu?
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

44601.

Nāc, meitiņa, sazasildi
Sovā tāva siltumā!
Ni tas vaira kurinās,
Ni tas tevi sasildīs.
268 [Mētrienas (Ļaudonas-Odzienas) Md].

44602.

Nāc, māsīna, līdzi man
Mazu mazu gabalīnu,
Es tev došu padomīnu,
Kā dzīvoti tautīnās:
Celies agri, staigā klusi,
Lai guļ tava vīramāte.
39 [Bārtas Lp].

1. Nāc, pādīte, līdz ar mani
Mazu mazu gabaliņ(u),
Es tevima pamācīšu,
Kā dzīvota tautiņās:
Celies agri, staigā lēni,
Lai gul tava vīramāt(e).
282 [Nīcas Lp].

44603.

Nāc, māsiņa, tu uz mani,
Es uz tevi neaiziešu;
Gurst kājas i man ceļā,
Kūtri tautu kumelīni.
306 [Patkules Md].

44604.

Nāc, māsiņa, kājām sērsti,
Ja tautietis nevedīs.
Bāleliņi aizvedīs
Skaistiem bēriem kumeļiem.
180 [Katvaru Vlm].

44605.

Nāk māsiņa sudrabota,
Kā ar sniegu nosniguse,
Paši brāļi brīnējās
Sīkajā sudrabā.
Kur, brālīši, pazīsat [pazīsit] -
Ne jau jūsu pierkumiņš?
245 [Lutriņu Kld].

44606.

Nāc nākdama, tautu meita,
Ar sagšām palagiem;
Jau es gan tiņājos
Ar kažoka lupatām.
241 [Lubānas Md].

44607.

Nebūs, māsiņ, tautās tā
Kā pie savas māmuļiņas:
Ik dieniņas baltas rokas,
Ik svētdienas baznīcā.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

44608.

Ni še vīn saule lēce,
Ni še vīn nūrītēja;
Jir citur vēl teiruoki,
Vēl lobuoki oruojiņi.
326 [Preiļu D].

44609.

Na tja vīn teiri rudzi,
Na tja lobi oruojeņi!
U tuoļuok, u teiruoki,
U lobuoki oruojeņi.
170 [Kapiņu D].

44610.

Nebaries, bāleniņ,
Kad es ilgi kavējos!
Man puķīte kamanās,
Pupu ziedi pūriņā.
373 [Sarkaņu Md].

44611.

Nebēdāji, tu Annīte,
Ka kājām tu tecēsi!
Tev Jānīts atstellēja
Pāru bēru kumeliņ(u).
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

44612.

Ni es beju lelu rodu,
Ni boguotu bruoļu muosa;
Gon boguota bruoļu muosa
Īt tautiņuos rauduodama.
170 [Kapiņu D].

44613.

Nesēd cieši, tautu meita,
Pie maniem kamanās:
Nav tev tādi brūni svārki,
Nav tev baltas villainītes.
224 [Lielvārdes Rg].

- 379 -

44614.

Nenāciet, sveši ļaudis,
Nevaid vietas istabā;
Brāļu māsa jostas velk
Deviņiem kamoliem.
241 [Lubānas Md].

1. Najuojit, svešy ļauds,
Nava vītys pogolmā!
Muņ muoseņa jūstys vylka
Deveiņim dzeiporim;
Lai tak tautu kumeleņi
Deveiņim celeņim.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

44615.

Nelaimīte kājas āva,
Dzīrās mani līdzi ņemt.
Ņem, Laimīte, tu mani līdzi
Basajām kājiņām.
322 [Praulienas Md].

44616.

Nalej vaira, leita dīna,
Jau tu gona vakar leji,
Jau tu gona vakar leji,
Mērcēj munas vylnonītes.
247 [Makašānu Rz].

44617.

Nenesāju gredzeniņa
Mazajā pirkstiņā;
Necerēju izaugdama
Kaimiņos arājiņa.
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

44618.

Napīdar malni roksti
Bez sorkona dzeipureņa;
Napīdar i tauteņuos
Bez eistuo bruolileņa.
143 [Jāsmuižas D].

44619.

Nedomā, tu tautieti,
Nu tik viegli pabraukāt:
Lūdz nu Dievu, met nu krustu,
Nu ir podi vezumā.
436 [Tirzas (Tirzas-Pils) Md].

44620.

Nosukāts kumeliņis,
Izrakstītas kamaniņas;
Tautu meita iekšai sēd,
Kā pinkaina vāverīte.
224 [Lielvārdes Rg].

44621.

Nadud Dīvs man izdzierst
Kaidu peļu muoseņai,
Es tū tautu kumeliņu,
Uz ulneicas saplyukuošu.
551 [Ludza Ldz apr.].

44622.

Nataki spūleitja
Bez skrīmisteņa;
Naīšu tauteņuos
Bez vaiņudzeņa.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

44623.

Neviens mani tā nemīl,
Kā mīl mani māmuļiņa:
Apsedz mani ar svārkiem,
Ietin kājas kažokā.
449 [Ungurmuižas D].

44624.

Noiedama tautiņās
Cērtu cirvi ozolā,
Lai raud zaļais ozoliņis,
Ka nav brāļa raudātāja.
241 [Lubānas Md].

44625.

Nūīt saule rītādama,
Meža golus puškuodama;
Myusu muosiņa, dzeltonīte,
Īt tautiņuos rauduodama.
389 [Silajāņu Rz].

44626.

Nūsleika muna sirsneņa
Kai ūleņa azarā;
Jau sagida muns pruoteņš:
Na cīmā mani vad.
170 [Kapiņu D].

44627.

Nūsazvīdzja kumeliņš
Tuolu ceļu tacādams;
Gauži raud myus' muosiņa
Tuoļ' īdama tautiņuos.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

44628.

Nūvede, nūvede
Susekļu zagli,
Palyka, palyka
Krējuma laižka.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

- 380 -

44629.

Nu bij saule, tei pazuda
Malnajūsi muokūņūs,
Te bej muosa, tū aizvede
Tuolajuos tautiņuos.
326 [Preiļu D].

44630.

Nu man luste, nu man luste,
Nu ved tautas veco māsu:
Nu man būs visi soļi,
Visi gardi kumosiņi.
391 [Sinoles Vlk].

44631.

Niu, muoseņ, tu dūmuoji,
Paza- vīgli- vyzynuot:
Niu kuojeņis apkaustjās,
Jyugs gryutā vazumā.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

44632.

Nu saulīte iebridās,
Dziļajās mākoņās;
Nu aizveda mūs māsiņu
Sīvajās tautiņās.
149 [Jaunpils Tk].

44633.

Jemiet, tautas, malējo,
Lai palika vidējā;
Lai palika vidējā
Leidz citam rudeņam.
263 [Mēmeles Jk].

44634.

Opapā, trallalā,
Mūs māsiņai zābaciņi!
Atnāks tautas, novedīs,
Paliks mums zābaciņi.
605 [Skolas].

44635.

Ūši kļovi, lapojit,
Ūzuliņi va(s)k(uoj)it!
Muni bruoļi guļuojit,
Sveši ļauds pastāvit.
605 [Skolas].

44636.

Pa to ceļ skole gāj,
Pa to paš tautiņes;
Daž lab asariņ
Guļ šī ceļ maliņe.
243 [Lubezeres Tl].

44637.

Pār Gaujiņu mani veda,
Šķit' man melnu vaiņadziņ(u).
Kas man deva to vaļiņu
Vaiņadziņu balsināt?
14 [Alsviķa Vlk].

44638.

Pats es skaisti pavadīju
Sev tautiņās līgaviņ(u):
Rokā vedu tautu zirgu
No kalniņa lejiņā.
115 [Galgauskas Md].

44639.

Panuoksni, kokori,
Lositēs kūpā,
Vokors uorā,
Straujupe prīškā.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

44640.

Pasoki, tu muosiņ,
Kū darēsi tautiņuos:
Ni gūtiņas klēviņā,
Ni māmiņas ustobā.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

44641.

Pār novadu saucu,
Pār novadu teku,
Pārnovadu mans prātiņš,
Mans maizītes arājiņš.
452 [Užavas (Zīras) Vp].

44642.

Par purviem, par niedriem
Krīt ozols Daugavā;
Par tautām tautas veda,
Māmiņ, tavu auklējumu.
373 [Sarkaņu Md].

1. Par puriem, par vēriem
Ozols krita Daugavā;
Par tautām tautas veda
Manu smuidru augumiņu.
259 [Mazzalves (Ērberģes) Jk].

44643.

Par upīti bērzu birze,
Pilna baltu atvasīšu;
Tur aizveda mūs' māsiņu,
Sudrabiņa kalējam.
378 [Seces Jk].

- 381 -

44644.

Projām upīte
Gaigaļus nesa,
Projām brālītis
Māsiņu raida.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

44645.

Pelēka i man sagšiņa,
Pelēks tautu kumeliņš;
Pār kalniņu pārlīgoju,
Kā pelēka magoniņa.
358 [Rugāju Abr].

44646.

Pie bāliņa dzīvodama,
Māsas vārda nedzirdēju;
Iet māsiņa tautiņās,
Aunās brāļi zābakos,
Velkās lūša kažokos,
Liekās caunu cepurīti.
184 [Ķēču Rg].

44647.

Pie bāliņa pastāvēju
Kā pie resna ozoliņa;
Kā bāliņis pazagriežas,
Krītu tautu rociņā.
46 [Beļavas Md].

44648.

Pie māmiņas dzīvodama,
Gaŗas bizes izaudzēju;
Ka es gāju tautiņās,
Tautiets vija grīvenkās.
194 [Krāslavas D].

44649.

Pie spēciņa, pie varītes
Nodēj' zaļu ozoliņ(u);
Pie jaunuma, pie skaistuma
Atsavedu līgaviņu.
241 [Lubānas Md].

44650.

Pieder manim še augot,
Nepieder dzīvojot;
Pieder mani nolīgot
Citu tautu maliņā.
235 [Litenes Md].

44651.

Piesaku jaunam,
Piesaku vecam,
Tev tev, svainīti,
Tev visvairāk,
Lai manu māsiņu
Nemaldināj'.
605 [Skolas].

44652.

Piesarges, tu tautieti,
Ja māsiņu nicināsi!
Tava galva, mana roka,
Mans tērauda zobentiņš.
286 [Nītaures Rg].

44653.

Pūta, pūta rīta vējš,
Nu padeva ziemeļam;
Bāra, bāra tēvs māmiņa,
Nu padeva tautiešam.
378 [Seces Jk].

44654.

Pylns mēness, pylna otis(?),
Pylna myusu vadamuo;
Pylns mēness, pylns otis [atīs],
Rozbiers myusu vadamuo.
314 [Pildas Ldz].

44655.

Pilni pūri boltu bārzu,
Pyln' ustoba jaunu mjaitu;
Cierta bārzus, naizcierta,
Vjadja mjaitys, naizvjadja:
Cyta lela, cyta moza,
Cyta guļ šyupelī.
29 [Aulejas (Grāveru) D].

44656.

Pyrmajami svuotiņami
Byus mugora ūdarāta;
Atīs muna muosiņa,
Koč par godu rauduodama.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

44657.

Pīrāgam, plāceņam,
Abiem gali nodeguši;
Vedeklai, māsīcai,
Abām īsas villainītes.
378 [Seces Jk].

44658.

Pret kolnim zierņus sēju,
Lai natak lejeņā;
Tuoļi muosu es nadevu,
Lai uz mani nasaraud.
314 [Pildas Ldz].

- 382 -

44659.

Priecājies, ābelīte,
Nelīks vairs tavi zari;
Aizvakar svešas tautas
Mūs' māsiņu bildināj(a).
378 [Seces Jk].

44660.

Prūtu, prūtu, [Radzu, radzu]:
Na māmiņa gonūs syuta,
Ni dūd reikstes rūciņā,
Ni maizītes tarbiņā.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

44661.

Protu, protu, redzu, redzu,
Jau māsiņas taisījās:
Jau iebāza kulītē
Manu ceptu kukulīti.
439 [Trikātas Vlk].

44662.

Pučīt, tovu skaistumiņu
Muoluotā kalniņā!
Muosiņ, tovu glupumiņu,
Kuo guoj' jauna tautiņuos!
605 [Skolas].

44663.

Pušķojies, darinies,
Jauna puiša līgaviņa!
Atvediet man, vecam,
I bez pušķa, ielociņa!
241 [Lubānas Md].

44664.

Pušķo mani, māmuļīte,
Neba ilgi tu pušķosi!
Vienreiz tikai ieva zied
Daiļajā vasarā.
94 [Dunikas Lp].

44665.

Pušķo, māte, savas sagšas,
Lai stāv manas nepuškotas!
Kuŗas zemes tautas jāja,
Tā puškošu villainītes.
146 [Jaungulbenes Md].

44666.

Puškojies nu, māsiņa,
Ar ozola lapiņām,
Kam mīļi nelūdzi
Kaimiņu meitu.
605 [Skolas].

44667.

Puškoj saule garus mežus
Vokorāji laizdamuos;
Es puškuoju sav' muosiņu,
Tautiņuosi palaizdama.
605 [Skolas].

44668.

Pyut gunteņi, koupyuneit [kolpyuneit],
Dūšu boltu vylnoneiti:
Na par gunis pyutumeņi,
Par vosorys guojumeņi.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

44669.

Raudivīte, škaberīte,
Dyuņi jaucja azarā;
Tautu meita, skrīnacīte,
Škeira munus bruoļuļiņus.
Ej da puram, škir tu kuorklus,
Na tūs munus bruoļuļiņus.
194 [Krāslavas D].

44670.

Raudādama māmulīte
Vada meitu tautiņās;
Neraud gauži, māmuliņa,
Drīz pie tevis sērstu nākšu.
350 [Ropažu Rg].

44671.

Raud' uz Laimi, tautu meita,
Ne uz manu augumiņu!
Es jau tevi neieņemtu,
Kad Laimīte nevēlēj'.
605 [Skolas].

44672.

Redz kai skaiški tev, muosiņi,
Īt ar gūdu tautiņāsi!
Redz kai skaiški tev dzīveņ(a),
Ka ir zaļa rudzzuolīte.
142 [Izvalta (Užvaldas) D].

44673.

Riebusi ir man Laimiņa,
Jo riebusi māmuliņa;
Jau man mazis augum(iņ)is,
Vēl man šauras villānītes.
241 [Lubānas Md].

44674.

Ripā ripā bērza lapa,
Krīt zemē griezdamās;
Ripā ripā mātes meita,
Iet tautās raudādama.
605 [Skolas].

- 383 -

44675.

Ritin' poša, muomuleņa,
Savys gryutys dziernaveņis!
Kam atdevi tauteņom
Dyžanū molējeņu?
326 [Preiļu D].

44676.

Rūka rūciņi mozgova,
Abi grib boltas byut;
Mozai [muosa] muosiņei pateicja,
Ka lobs īt tautiņēs.
35 [Baltinavas Abr].

44677.

Sok' tauteņas vazdamas:
Gūvu ganeiti vadam.
Ka vadati gūvu gani,
Kam ņamati vaiņudzeņu?
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

44678.

Sola man rūkas kuojas
Svešu ļaužu komonuos.
Byutu poša sasoluse,
Ka na muotes vylnuonīšu.
579 [Viļāni Rz apr.].

44679.

Solta rosa, kuojas saļi,
Pagaidīti bruoļiļeņ(i),
Koleidz kuojeņas apaušu;
Kai es tevja sagaidēj(u),
Lela veira izaugūt.
143 [Jāsmuižas D].

44680.

Sazalasa tautu meita
Visas savas puzaciņas.
Tu tau pate labi zini:
Ne ganos tevi veda.
322 [Praulienas Md].

44681.

Sazaprūt, tu muoseņ,
Ka na gonūs tevi gaida;
Kab gonūs lādējuš(i),
Dūtu maizes gabaleņi.
174 [Kārsavas Ldz].

44682.

Sasaprūti, napraškeņa,
Kam tu guoji tauteņuos.
Cytas meitas puķes dēstēs,
Tu ar veiru volkuosis.
503 [Višķu D].

44683.

Sasaprūtīs, napraškiņa:
Nūguojusja tautiņuos,
Vacuokam dīveram
Paceļ krāslu, apaun kuojas.
250 [Maltas (Rozentovas) Rz].

44684.

Sasedzit, muosiņas,
Munus pošus sedzinīšus!
Sovu skaistu nasedzit,
Man kauniņa nadorit.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

44685.

Sausa egle locījās,
Zaļajā vērdamās;
Neveiklītis mani veda,
Labajā raudzīdams.
241 [Lubānas Md].

44686.

Sedlo, brāli, kumeliņu,
Ved pie tautu namdurvīm,
Lai tā tautu vembelīte
Vembelēja mugurā.
605 [Skolas].

44687.

Sedz, māmeņi, voi nasedz
Ar boltū vylnoneit(i),
Ni es tova gūvu gaņa,
Ni muoleiša malējeņa;
Tauteņom gūvu gaņa,
Reita muoļa malējeņa.
326 [Preiļu D].

1. Sedzi, mamiņi, nasedzi
Ar boltū vylnonīti,
Ni es tova gūvu gane,
Ni muolīša malējiņa.
Vaļā lūgi, vaļā durvis,
Tryukst muosiņas malējiņas
326 [Preiļu D].

44688.

Silti man, karsti man
Ar māmiņas villainīti;
Tautu dēla brūni svārki
Kā tie ledus gabaliņi.
439 [Trikātas Vlk].

44689.

Sirmi bēri kumeliņi
Pie vārtiem iegrožoti;
Brauc, tautieti, tu projām,
Es ar tevi līdzi braukšu.
418 [Sunākstes Jk].

- 384 -

44690.

Sit man pliķi, bāleliņ,
Neliec man tās valiņas:
Neliec man iesēsties
Dzērājiņa kamanās.
46 [Beļavas Md].

44691.

Sīka biju, maza biju,
Tālu nācu tautiņās;
To man dara daiļa rota,
Iznesīga valodiņa.
24 [Asares Il].

1. Sīka maza es meitiņa,
Tāļu veda tautiņās;
To darīja daiļa rota,
Izveicīga valodiņa.
48 [Bērzaunes Md].

44692.

Sīvi sīvi zīle brēca
Vārtu staba galiņā;
Kā tā zīle nedziedās -
Ved māsiņu tautiņās.
378 [Seces Jk].

44693.

Skaisti zied tā puķīte,
Kas aiz manas cepurītes;
Gauži raud tā māmiņa,
Kam noņēma malējiņu.
286 [Nītaures Rg].

44694.

Skrien, putniņi, upes malu,
Aiznes vēsti Ancīšam:
Jau Kačiņa kājas ava,
Nu Kačiņa drīzi būs.
241 [Lubānas Md].

44695.

Smylga ceļa maliņā,
Zalta rosa galiņā;
Tī muosiņa mozguojuos,
Aiz tautom nūjīdama.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

44696.

Sniga sniegi, lija lieti,
Man ejot tautīnās;
Man apsniga balta galva,
Vair mūžam nenokusa.
192 [Kosas C].

44697.

Spīdi gaiši, mēnestīni,
Nakti vedu līgavīnu,
Dienu vesta nepatika.
Tai nebija sudrabīna
Eiducīna dižumīna.
39 [Bārtas Lp].

44698.

Sprādzējies, tautu meita,
Sīkajā sudrabā!
Sprādzēs mani bāleliņi
Rudenie kumeliņu.
605 [Skolas].

44699.

Sudrabota zīle tek
Pie kumeļa kājiņām:
Vai būs laime tautiešam,
Vai manam kumeļam?
378 [Seces Jk].

44700.

Sukoj, muote, man gaļviņu
Leidz čičīšu galiņam.
Atstuoj vītu lobajam,
Kur sarību dzeivuodama.
143 [Jāsmuižas D].

44701.

Suņi rej, vuorti ķeikst,
Es pa lūgu skatējūs:
Izbrauc muna bruoļa sīva
Sešim bārim kumeliņim.
24 [Asares Il].

44702.

Stāvu lēcu laiviņā,
Lai nemirka ielociņš;
Negribēju dubļu brist,
Ne tautām rokas dot.
192 [Kosas C].

44703.

Stāvi, stāvi, kumeliņ,
Apsapirda vedamā;
Apsapirda vedamā,
Sasatrūka kumeliņš.
241 [Lubānas Md].

44704.

Sedz, māsiņa, šovakar,
Dižen kuplu sedziniņu;
Visu mūžu darināji,
Šī vakara gaidīdama.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

- 385 -

1. Sedz, muoseņ, šūreiteņi,
Dyžan kuplus sedzineņus;
Vysu myužu darinuoji
Šuo reiteņa gaideidama.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

44705.

Steidzies, ieva ar ābeli,
Vasariņa ziedu gaida;
Steidzies, māte ar meitām,
Tautas gaida malējiņas.
322 [Praulienas Md].

1. Steidzies, ieva ar ābeli,
Lazdas ziedu nepanāksi;
Steidzies, māte ar meitām,
Tauta gaida malējiņu.
487 [Vietalvas Md].

44706.

Strauja strauja upe tek,
Kur māsiņu pāri ved;
Daudz bij gaudu asariņu,
Par mūžiņu dzīvojot.
36 [Balvu Abr].

44707.

Svainīt, munu meiļuokū,
Jyudz maņ zyrgu pakaļē!
Nyu tu mani puori vessi
Par tautiņu teirumiņu.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

44708.

Svuotiņš brauca ponuoksņūs,
Gara krakla gribādams.
Ka tu gribi gara krakla,
Jam ar vysim pastaiņim.
247 [Makašānu Rz].

1. Šis svuotiņis svuotūs braucja,
Gribādams garu kraklu.
Ka gribēji garu kraklu,
Jem ar vysu pīrūtiņ(i).
326 [Preiļu D].

44709.

Še, māsiņa, linu kreklis,
Kaņepāju piedurknēm;
Būt' gaidījse citu gadu,
Tad dabūtu tīru linu.
273 [Mores Rg].

44710.

Šito reizi, šito reizi,
Nu man labi laimējās:
Cimdi zeķes padusē,
Tautu meita kamanās.
436 [Tirzas (Tirzas-Pils) Md].

44711.

Šauras šauras man actiņas,
Es meitiņu cauri redzu.
Zila zaļa gaisma ausa,
Sudrabota saule lēca;
Zaļi svārki brālīšam,
Sidrabota līgaviņa.
605 [Skolas].

44712.

Šuju savu vaiņadziņu
Deviņām rindiņām;
Aizved manu vaiņadziņu
Pār deviņiem novadiem.
546 [Kuldīga Kld apr.].

44713.

Šī dieniņa, rīt' dieniņa
Līdz manam laiciņam;
Lai nāk cita mātes meita
Kungu duru virināt.
599 [Kurzeme].

1. Šī dieniņa, rīt' dieniņa
Līdz manami mūdiņam.
Lai nāk cita mātes meita,
Šo durvtiņu virināt;
Šo durvtiņu virināt,
Šo biķeri balināt.
322 [Praulienas Md].

44714.

Šķiŗaties, priežu meži,
Dravnieks veda līgaviņu:
Samta cimdi, vaska kurpes,
Sudrabiņa vainadziņš.
241 [Lubānas Md].

44715.

Šķirās rūžas nu mogonu,
Nu seikom lapeņom.
Atsašķir niu, muoseņ(a),
Nu jaukuos dzeivuošonas.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

44716.

Šudiņ, mameņ, loba dīna,
Sedz palāku vilnainīti;
Jau tev mani žāl nabeja,
Kad es guoju rauduodama.
18 [Andrupenes Rz].

- 386 -

44717.

Strazdiņš saka dziedādams:
Kas tur brauc, zeme rīb.
Brauc lielā brāļa māsa
Ar deviņi kumeliņi.
378 [Seces Jk].

44718.

Šuv man kurpes, kurpniek,
Liec tēraudu apakšā:
Olainīte tautu zeme,
Kur mūžiņu nodzīvoju.
39 [Bārtas Lp].

44719.

Tā māsiņa gauži raud
Tautiņās aiziedama;
Lai raudāja aiziedama,
Gan dzīvos dziedādama.
184 [Ķēču Rg].

44720.

Taisies, mana vedekliņa,
Diženā rotiņā,
Lai kauniņa man nebija,
Ne maniem bāliņiem.
418 [Sunākstes Jk].

44721.

Tautas mani laukā ņēma
Dubļainām kājiņām;
Dubļainām kājiņām,
Nodriskātu lindraciņu;
Nodriskātu lindraciņu,
Izpūrušiem matiņiem.
184 [Ķēču Rg].

44722.

Tautas mani tālu nesa,
Manu zelta gredzentiņu.
Es vaicāju brālītim:
Ieš' pakaļi, vai neiešu?
Neej pakaļ, klausi mani,
Ieņems tevi valodās.
200 [Kuldīgas Kld].

44723.

Tautas man žāl darīja,
Es tautom vaira žāl;
Tautas lauž līpas zorus,
Es ūzula viersiunīti.
326 [Preiļu D].

44724.

Tautas, tavu jājumiņu,
Māmiņ, tavu devumiņu!
Trīs robežus pāri veda,
Ceturtā maldināja.
241 [Lubānas Md].

44725.

Tautas veda mūs' māsiņu,
Skuju rīkstis rociņā,
Lai celiņa neatrada
Uz saviem bāliņiem.
15 [Alūksnes Vlk].

44726.

Tautām devu sav' māsiņu,
I ne lielu uzaugušu;
Līdzi devu bērzu birzi,
Lai rāj dēla māmuliņu.
439 [Trikātas Vlk].

44727.

Tautiets, mani precēdams,
Vaŗa pīcku kaldināja.
Nekaldini, tu tautieti,
Tev kaļ mani bāleliņi.
110 [Ērgļu C].

44728.

Tautiņās iziedama,
Ņēmu līdzi māmuliņu;
Kad tautās grūti gāja,
Pie māmiņas pieglaužos.
449 [Ungurmuižas D].

44729.

Tauteņuos nūīdama,
Raun zierneiti, apeineiti;
Kam zierneiša poldumeņa,
Apeineiša vīglumeņa.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

1. Tautiņuos nūīdama,
Ovu mīzi, apeinīti;
Mīzi ovu padūmam,
Apeinīti vīglumam.
174 [Kārsavas Ldz].

44730.

Tautiņām piesacīju
I lielām, i mazām,
Mūs' māsiņu agri celt,
I ne agri nicināt.
110 [Ērgļu C].

44731.

Tautu dēla māmulīte
Mani veda ganiņam.
Kam tu mani ganam vedi,
Kam noņēmi vaiņadziņu?
Lai stāv manis vaiņadziņis
Kā citiemi ganiņiemi.
200 [Kuldīgas Kld].

- 387 -

44732.

Tautu dāls, šķeļma kuoja,
Ej ar manim tacātūs!
Ka tu mani aizteceisi,
Byušu tova ļaudaveņa.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

44733.

Tautas veda mūs' māsiņu
Par deviņi ezeriņi;
Kur būs manim dēļus ņemt
Deviņām laiviņām?
184 [Ķēču Rg].

44734.

Tautu meita dievojās,
Nebūt mana līgaviņa.
Te būs būt, te nebūt,
Te nomauca gredzentiņ(u).
373 [Sarkaņu Md].

44735.

Tai (tu) dori, mun' muosiņa,
Kai darīja tautiņuos:
Pyrma saules lākumiņā
Nūstuodyni dziernaviņas,
Lai slavīte loba sleid
Jaunuokom muosiņom.
89 [Dricēnu Rz].

44736.

Tā māsiņa tautās gāja,
Blusu ņēma pavados:
Lec uz sola, lec uz galda,
Lec pašā aizkrāsnē.
373 [Sarkaņu Md].

44737.

Tā nebija villainīte,
Uzsezama, nosedzama;
Tā nebija viena diena,
Visu mūžu nodzīvot.
335 [Puzes Vp].

44738.

Tāda priede siliņā,
Kai siliņa maliņā;
Tāda meita tālumā,
Kāda šepat tuvumā.
46 [Beļavas Md].

44739.

Tuoļu auga tei meiteņa,
Kura muna leigaviņa;
Pierku lelu siermu zyrgu,
Puorvedīšu sētiņā.
170 [Kapiņu D].

44740.

Tautas lieli lielījāsi,
Lētaudzīti dabūjuši;
Vai tādēļ lēta biju,
Ka jūs lēti dabūjāt.
319 [Plāteres Rg].

44741.

Tālu mani māte deva,
Vēl jo tālu pati gāju.
Māte deva piecas jūdzes,
Es pa pieciem novadiem;
Tai sestāji novadā
Noņem manu vainadziņu.
355 [Rucavas Lp].

44742.

Tuoļi maņi muote deve,
Vēl tuoļuoki buoļaļeņi,
Gribādami garu ceļu
Lūcīt sovus kumeleņus.
247 [Makašānu Rz].

44743.

Tāli mani māte deva,
Vēl tālāk pate gāju.
Ja būt' tivi atdavuse,
Būt' nalabi darījuse;
Es atnastu siltas maizes,
Sauji gaudus asariņu.
605 [Skolas].

44744.

Tāli māsiņa i nogāja,
Dieniņā neatnāca;
Ceļā metu siena kaudzi,
Tur māsiņa nakti guļ.
198 [Krustpils D].

44745.

Tuol palyka tuos dīneņis,
Kur es beju dzeivuojuse;
Kur es beju dzeivuojuse,
Vainuciņu nosuojuse.
Naredzēt maņ vaira tuo,
Ka nosuot vainuciņu.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

44746.

Tālu tālu es dzirdēju
Vecotēvu ducinot;
Tālu tālu nolīgoja
Mūs' māsiņa, dzeltainīte.
3 [Adulienas Md].

- 388 -

44747.

Tālu tālu es redzēju
Uz ezera līgojot;
Tā līgoja labi ļaudis
Ar maniem bāliņiem.
605 [Skolas].

44748.

Tuoļi tuoļi, tu muoseņ -
(A) as īšu vēl tuoļuok!
Jū tuoļuok, jū lobuok,
Jū leluoki teirumeņi.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

44749.

Tuoļ yudiņa es naīšu,
Lobs yudiņs olutā;
Tuoļ naīšu es tautuosi,
Lobi puiši kaimiņūsi.
466 [Vārkavas D].

44750.

Tāļi tāļi noskanēja
Skaļais rīta saucieniņš;
Tāļi tāļi novizēja
Mans vizuļu vainadziņš.
605 [Skolas].

44751.

Tāpat būs, tāpat būs
Kā citām māsiņām:
Sedza baltu, segs pelēku,
Iemet tautu kamanās.
358 [Rugāju Abr].

44752.

Tautu dēls aicināja:
Nāc sēdies kamanās!
Šauras tavas kamaniņas,
Kuplas manas villainītes.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

44753.

Tautiets mani viegli cēla
Savās krija kamanās,
Lai lapiņas nečaukstēja,
Lai smiltiņas neputēj(a).
119 [Gaujienas Vlk].

44754.

Tec, man pelcit,
Dziedadam,
Le tek taut meit
Raudadam.
445 [Ugāles Vp].

44755.

Te manim saule lēca,
Te man saule norietēja;
Te es augu, te paliku
Sētas puiša rociņā.
241 [Lubānas Md].

44756.

Tec, upīte, nelīgo,
Lai līgoja ezeriņš;
Es ar māsām nedzīvoju,
Lai dzīvoja bāleliņi.
410 [Stāmerienas Md].

44757.

Tievgalu nocirta,
Rezgals palika;
Citu gadu ciema puiši
Resno galu tilinās.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

44758.

Tievgal nociert,
Rezgals palik;
Rezgals palik
Sānpagelē.
445 [Ugāles Vp].

44759.

Tīk manam kumeļam
Tīras auzas, gaŗš celiņis;
Tīk manam bāliņam
Tālu vestu līgaviņ'.
386 [Sidgundas (Rikteres) Rg].

44760.

To celiņu rītā gāju,
To celiņu vakarā;
Pa to pašu aizlīgos
Mans vizuļa vainadziņš.
286 [Nītaures Rg].

44761.

To celiņu rītā gāju,
To celiņu vakarā;
Pa to pašu aiztecēja
Mans dižais augumiņš.
605 [Skolas].

44762.

To priedīti sveķiem cirta,
Kam sarkana virsotnīt(e);
To meitiņu brālim vedu,
Dzeltainiem matiņiem.
418 [Sunākstes Jk].

- 389 -

44763.

Trīne sēd kamanās,
Es kamanu pakaļā;
Trīne saka: brauc drīzāk,
Es atkal: stuj, stuj, stuj.
48 [Bērzaunes Md].

44764.

Trīskārt mana zīda josta
Kā zaļam ozolam;
Pupu ziedu mētelīts,
Zirņu ziedu cepurīt'.
184 [Ķēču Rg].

44765.

Troku munu nagūdiņu,
Jauna guoju tautiņuos!
Ni pazynu mārgu dzeivi,
Ni māmiņas lobumiņu.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

44766.

Tu, māmeņi, lob zynuoji,
Kaida tautu dzeivuošona.
Kam tu maņi nasacēji,
Kad es guoju tauteņuos.
182 [Kaunatas Rz].

44767.

Tu, muoseņ(i), oruojeņu
Grīz pa sovam pruoteņam:
Sper ar kuoji guldamuos,
Plēs aiz motu caldamuos.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

44768.

Tu, Rozīte, tai nadori,
Kai darīji tāva dvorā:
Tāvs stellēja sīna pļout,
Tu aiz kruoss: vādars suop.
36 [Balvu Abr].

44769.

Tumsā malu, neredzēju,
Kad sabrauca precinieki;
Kā lapiņa nodrebēju,
Kad iemeta kamanās.
378 [Seces Jk].

44770.

Tymsā mani tautas vedja,
Lai nazynu tāva sātas.
Zynu, zynu tāva sātu,
Ruodītuoja navajag(a).
326 [Preiļu D].

44771.

Timsi meži, timsi meži,
Ko (na) timsi - egles vīna
Sveši vīn, sveši vīn,
Ko na sveši - tauta vīn.
605 [Skolas].

44772.

Tumši mirdz tā zvaigznīte,
Kas nodzisa vakarā;
Gauži raud tā meitiņa,
Kas aizgāja tautiņās.
286 [Nītaures Rg].

44773.

Tumša tumša istabiņa,
Nav guntiņas pūtējiņa(s);
Vakar tautas aizveduši
Uguntiņas pūtējiņu.
45 [Bejas (Kolberga) Vlk].

44774.

Tīši tīši es par spīti,
Žēli daru bāliņam:
Tīšām gāju tautiņās
Pašā darba laiciņā.
439 [Trikātas Vlk].

44775.

Tuvu rada, tālu rada,
Nākat visi vienu dienu;
Nākat visi vienu dienu,
Lai man viena mielošana.
183 [Kazdnagas Azp].

44776.

Ulenderu laiva nāca
Ar deviņiem vēlogiem.
Vai tā nāca miežu rudzu,
Vai māsiņas vaiņadziņ(a)?
Ne tā nāca miežu rudzu,
Bet māsiņas vaiņadziņ(a).
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

44777.

Upīt' nesa līgodama
Baltu linu ērkulīt';
Tur aizveda mūs' māsiņu,
Baltu linu vērpējiņu.
200 [Kuldīgas Kld].

- 390 -

44778.

Uz ežiņu kāju āvu,
Uz novadu raudzījos:
Te būt' laba maizes zeme,
Kaut būt' labs arājiņš.
443 [Turlavas Kld].

44779.

Uz novada kājas avu,
Pār novadu raudzījos:
Te būt' laba maizes zeme,
Ja būt' labis arējiņis.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

44780.

Uz rūbeža es izaugu,
Par rūbežu nuleiguoju.
Pīci kungi vedējūs,
Da deviņi ponuoksnūs.
358 [Rugāju Abr].

44781.

Uz Sunāksti tiltu taisa
No ozola dēlīšiem,
Lai varēja ritināt
Manas baltas vilnainītes.
378 [Seces Jk].

44782.

Uz trijām vietiņām
Nevar otra nostellēt:
Ne mirstot, ne dzimstot,
Ne ejot tautiņās.
241 [Lubānas Md].

44783.

Uz upītes es uzaugu,
Pār upīti man' aizveda;
Pār upīti man' aizveda
Uz bagātu tautu zemi.
42 [Bauskas B].

44784.

Užu užu pirtes sile,
Kam gulēji palāvē?
Pāriet tavi bālēliņi
No tautām nepuškoti.
605 [Skolas].

44785.

Vai tādēļ zemu saule,
Kad aiz kupla ozoliņa?
Vai tādēļ bez brāļiem,
Kad es tāļu tautiņās?
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

44786.

Vai tu gāji nemazgāta,
Vai tu ēdi neizceptu?
Balts krekliņš mugurā,
Cepta maize uz galdiņa.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

44787.

Vakar mani māte kūla
Pa nātrēm valkādama;
Šodien mani tautas veda,
Dzīpurainu, madarainu.
263 [Mēmeles Jk].

44788.

Vakar šuovja, šudiņ kryta
Sylā raiba žagateņa;
Pārņ precēju, šūgod jēmu
Sev [sovu] jaunu leigaveņu.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

44789.

Vacuokuo mun' muosiņa,
Tu paprīšku tautiņuos;
Kai tu man nasacēji,
Kaida tautu dzeivuošona.
194 [Krāslavas D].

44790.

Veda mani, veda mani,
Palaida akan;
To Dievu vien lūdzu,
Ka nepalaistu.
39 [Bārtas Lp].

44791.

Vadāt mani, ciemu meitas,
Līdz viņami kalniņami!
Kad man būtu alutiņis,
Līdz ievestu sētiņā.
200 [Kuldīgas Kld].

44792.

Vediet, tautas, kur vezdami,
Par upīti nevediet!
Ne es māku laivas dzīt,
Ne ar pāri pārpeldēt.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

44793.

Vediet, tautas, kur vezdami,
Pa siliņu nevediet,
Lai tas manis vaiņadziņš
Skujiņām nepiebīra.
418 [Sunākstes Jk].

- 391 -

44794.

Velējat, zāģējat,
Mani balti bālelīni!
Savelēj'ši, sazāģēj'ši,
Jājiet tāļu gabaliņu.
192 [Kosas C].

44795.

Veŗaties, vaŗa vārti,
Slēdzaties, dzelza durvis.
Lai es varu cauri braukt
Ar bāliņa līgaviņu.
605 [Skolas].

44796.

Vīnu lapeņu nūruovu,
Vysas byra pakaļī;
Vīnu vežu tautu mjaitu,
Vysas guoja pakaļī.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

44797.

Viena māsa galvu pina,
Otra sedza vilnainīti;
Trešā saka stāvēdama:
Ej ar Dievu tautiņās.
24 [Asares Il].

44798.

Viens pats mans bāleliņš,
Vienu vedu vedekliņu;
Zirņa ziedu skaistumiņu,
Zobentiņa asumiņu.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

44799.

Vīna pate man muoseņa
Kai zeileite zareņā,
I tū pošu tautas vad,
Soka borgi maldynoit.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

44800.

Viena pate mūs' māsiņa
Kā bitīte dārziņā;
I tā pate kājas ava
Uz tautiešu dēliņiem.
373 [Sarkaņu Md].

44801.

Vienu reizi es sariebu
Baltajami bāliņam;
I to pašu iegādāja,
Neiet līdzi tautiņās.
241 [Lubānas Md].

44802.

Vienu roku māsu devu,
Otrā asais zobentiņš:
Solies, tautiet, pār zobenu
Māsai pāri nedarīt.
486 [Viesītes (Eķengrāves) Jk].

44803.

Vysi svāti engelīši,
Mun' muoseņi leidza vedja;
Vysi ļauna vālātuoji,
Kreitīt ceļa maleņā.
174 [Kārsavas Ldz].

44804.

Viņas sētas melnais kuilis
Katru dienu vazājās;
Tas izraka zelta rozi
No bāliņa dārza malas.
378 [Seces Jk].

44805.

Visi brauca braucējiņi,
Mani paši vien nebrauca;
Nu tik brauca mani paši,
Ābolaiņi kumeliņi.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

44806.

Vysas gaudas asareņas
Uz vacuokuo buoleleņa;
Tys staiguoja tautu zemi,
Tys tautom pavēlēja.
174 [Kārsavas Ldz].

44807.

Visi mani rātin rāja,
Kad es gāju tautiņās;
Ne es ņēmu atslēdziņu,
Ne māmiņas padomiņ(u).
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

44808.

Vysa pyrma svuotiņam
Byus mugura pūdarāta [ūdarāta],
Ka atīs myus' muosina,
Da bruoļim rauduodama.
143 [Jāsmuižas D].

44809.

Visas žoga posmas raud
Pēc tās vecas saimenieces.
Dieviņ, zini, kāda būs
Tā jaunā saimeniec(e).
605 [Skolas].

- 392 -

44810.

Zelta krustiņu paavu
Zem savām kājiņām,
Dievs zina tautas zemi,
Vai kristīta, vai nekristīta.
143 [Jāsmuižas D].

44811.

Zems bērziņš, sīki zari,
Tur būs labi slotu griezt;
Bez brāliņ(a) tā meitiņ(a),
To būs labi raudināt.
418 [Sunākstes Jk].

44812.

Zināms ir mans celiņš,
Zināms vārtu vērājiņš:
Dieviņš ceļa rādītājs,
Laima vārtu vērājiņ(a).
322 [Praulienas Md].

44813.

Zīdi, zīdi, purineiti,
Ezereņa videņā!
Muotja mjaitu darynuoja
Buoleleņu puļceņā.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

44814.

Ziedi, ziedi, āra pļava,
Puškojiesi, brāļu māsa!
Ziediem pļavas neredzēja,
Aiz puškiemi brāļu mās(as).
241 [Lubānas Md].

44815.

Znota pūsli, penērīt,
Manas māsas nanicini!
Kad aiziešu otru reiz(i),
Sūlās tava muguriņa.
605 [Skolas].

44816.

Zvīdzin zvīdza siermi zyrgi,
Staļa vydu doncuodami;
Zvīdzin zvīdza tautu zyrgi
Myusu muosiņu tautuos nūvadūt.
170 [Kapiņu D].

★

Satura rādītājs |

Skati visu grāmatu