KĀZAS

1. Dažādu ieražu un likumu pildīšana pirms kāzām

- 236 -

a) Dāvanas kungam un mācītājam, pirmajam - atļaujas zīmes dabūšanai, otram - pierakstīšanai un uzsaukšanai baznīcā

15881.

Izšķīle vistiņa
Pa pieci cālīši.
Divi devu kungam,
Divi vanagam,
Baznīcas kungam
Skaisto gailīti,
Kas man draudziņu
Pielaulā.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

15882.

Junkuram zirgu devu,
Lai tas mani cienā tur;
Stārastam gŗūtu cūku,
Lai tas manim gŗūt' nedar';
Mācītājam cāļu pāru,
Lai tas cieši salaulā.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

15883.

Kungam nesu medus podu,
Lai neņem par ļaunu(?);
Mācītājam cāļu pāru,
Lai pa pāram salaulā.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

b) Uzsaukšana baznīcā

15884.

Sodi, Dievs, tautu dēlu,
Kuŗu dienu gribēdams,
Kam tas manu augumiņu
Trīs svētdienas daudzināja.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

15885.

Tautām bija lieli prieki,
Man bij liela noskumšana:
Dzirdēj' savu augumiņu
Baznīcā uzsaucot.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

15886.

Vai Dieviņi, ko darīšu,
Krusttēvs ņēma krustamāti!
Krusttēvs lūdza vedējos,
Krustamāte panākstos.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

15887.

Brālīts mani mīļi lūdza:
Nāc, māsiņa, vedējos!
Vai brālīti, es neiešu,
Cik sen mani pašu veda;
Tās kurpītes, tās zeķītes,
Vaiņadziņa vien nevaid.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

1. Cik sen mani pašu veda,
Jau brāļam vedējos!
Tās kurpītes, tās zeķītes,
Vainadziņa vien nebij.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

15888.

Bāliņš ņēma līgaviņu,
Man ne vārda nesacīja.
Nu lūdz mani māršu vest,
Ko vedīšu, - nepazīstu!
225 [No Kaltenes līdz Kolkasragam gar jūrmalu (Tl, Vp)].

1. Baliņš sievu saderēja,
Kumeliņus ganīdams.
Sūta mani vedējosi, -
Ko vedīšu, neredzējs?
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

- 237 -

2. Strazdiņš sievu apprecēja
Kuplajā eglītē.
Sūta mani vešanās, -
Ko vedīšu, neredzējs?
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

15889.

Dedz, skaliņi nomalīti,
Kad es tevi dedzināju;
Nāc, bāliņi nozarīti,
Kad es tevi aicināju!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 305 [Vīkstenē (Stelpes (?) pag. B)].

15890.

Es tautieti mīļi lūdzu,
Pie rociņas turēdama,
Lai nelūdza dižus radus:
Maz manā pūriņā.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

15891.

Es tev lūdzu, pušelnieks,
Nāc manās kāzās.
Paši divi nenākat,
Bērnus līdzi neņemat;
Neeita istabā,
Pagaidāt rijā!
1180 [Druvienā (Druvienas pag. C)].

1. Plika plaka, karašiņa,
čura čura, žeirīti!
Es tev lūdzu, pušelniek,
Nāc manās kāziņās.
Paši visi nenāciet,
Bērnu līdza neņemiet:
Maz ir maizes, maz ir gaļas,
Mācītājam liela daļa:
Pūrs pautu, pāŗa cāļu,
Rāmīts zaķis, slaucams teters,
Aizpērnais bullenīts.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

15892.

Kāzās, kāzās!
Ne visi kāzās,
Citiem mājās
Sivēni jāgana.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

15893.

Kāzās mani aicināja,
Es kāzās nenogāju.
Ko bij man kāzās iet,
Krusttēvs ņēma krustameitu.
412 [Unguros (Ungurmuižas pag. D)].

1. Ko bij man kāzās iet,
Krustdēls ņēma krustameitu!
Visa mana kviešu druva
Kūkaļiem noziedēja.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

15894.

Kāzās mani aicināja,
Es kāzās nenogāju:
Man pašai atjājuši
No Vāczemes precenieki.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

1. Kāzās mani aicināja,
Es kāzās nenogāju:
Man pašai sanākuši
No tālienes bāleliņi.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

15895.

Kas kāzās man neiet,
Kad kāzās aicināja?
Ir Dieviņš kāzās gāja,
Mīļa Māre aicināja.
18 (Kliģenē).

15896.

Ļaudis teica, es neticu,
Ka māsiņa saderēta;
Nu es redzu, nu es ticu,
Nu lūdz mani panāksnos.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

15897.

Lūdzu, māsiņa,
Maltītē!
Būsi bāliņa
Pievedēja.
232 [Talsos (Tl)].

15898.

Lūdzam', ļautiņ', nākat
kāzās,
Dzersim alu, dziedāsim;
Ka būs kāzas pagalam:
Stupaj, bāba, pa vārtim!
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

15899.

Nāc, māsiņ, parādos,
Es tev iešu vakaros.
Tu man dosi linu kreklu,
Es tev baltu vilnānīti.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

- 238 -

15900.

Riešu vēsti māsiņām
Pa visāmi maliņām,
Lai nāk manis daudzenāt,
Kad es ņemšu līgaviņu.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

15901.

Svaiņa lūdzu dziedādama,
Bāleliņa raudādama:
Māsiņ' svaiņa sūtītāja,
Mārša brāļa nelaidēja.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

15902.

To brālīti aicināju,
Kuŗu zinu nenākam,
Kuŗu zinu nenākam,
Kuŗu alus nedzeŗam.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

★

43947.

Daru, daru alutiņu,
Aicināju bāleniņ(u).
To brālīti aicināju,
Kuŗu zinu nenākam;
Kuŗu zinu nenākam,
Kuŗu alu nedzeŗam.
548 [Liepāja Lp apr.].

43948.

As, muosiņ, tev pīsoku,
Garu nakšu naguleit!
Syuti vēsti tāvam i muotei,
Lai atīt gūdā tovā.
314 [Pildas Ldz].

43949.

Kāzās iešu, neliegšos,
Kāzās mani aicināja:
Kāzās dzēru saldu alu,
Cukurotu brandavīnu.
75 [Cirgaļu (Aumeisteru) Vlk].

43950.

Kāzās iemu, kāzās teku,
Kāzās mani aicināja;
Kāzās dzēra vīnu, alu,
Rakstītiem biķeriem.
358 [Rugāju Abr].

43951.

Kāzās mani aicināja,
Es kāzās nenogāju;
Panāksnieki apēduši
Apzeltītus kuceniņus.
545 [Krustpils D apr.].

43952.

Kuo, Domuc(e), tu rauduoji,
Iz tilteņa sādādama?
Kai, muoseņ, narauduoš(u)?
Muote kuozuos napalaiž.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

43953.

Lieli puiši pusaugā,
Eita jēram pakaļā.
Tur būs skaista dziedāšana
Skaistā kāzu namīnā.
148 [Jaunpiebalgas C].

43954.

Napīdar jūstai puški
Bez sorkona dzeipureņa;
Napīdar tev, muoseņ,
Bez bruoleņa gūda celt.
605 [Skolas].

43955.

Skaiti, skaiti, mēnestiņ,
Vai tev visas zvaigznes būs;
Skaiti, skaiti, bāleliņ,
Vai tev visi radi būs.
93 [Dundagas Vp].

43956.

Tu lielais dzērājiņš,
Nāc man līdzi tautiņās;
Tautām lieli biķerīši,
Priekš tevim piepildīti.
443 [Turlavas Kld].

43957.

Znota dēļ es nokavu
Vakar baltu sivēniņu;
Ne nu meitas, ne nu znota,
Ne ar balta sivēniņa.
72 [Cesvaines Md].

43958.

Znota pūsli, penērīti,
Pate tevi kāzās lūgšu.
Jā tu būsi godīgs kāzās,
Tad par znotu ņemšu sev.
605 [Skolas].

★

- 239 -

2. Pošas un gatavojas kāzām tiklab līgavaiņa, kā līgavas mājās

a) Audzina, baro, kaļ zirgus, spodrina ratus, seglus un aizjūgu

15903.

Ailu ailu kumeliņu
Sudrabiņa iemauktiem!
Tu dabosi šo rudeni
Man pārvest līgaviņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

15904.

Aiz Daugavas loku liecu,
Rīgā pirku kumeliņu;
No Vāczemes atvedīšu
Bāliņam līgaviņu.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Ozolā loku lieču,
Rīgā pirku kumeliņu;
Par Daugavu pāri vešu
Bāliņam līgaviņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

15905.

Aiz tā liela dūņu pura,
Tur aug mana līgaviņa;
Aug man bēri kumeliņi,
Dūņu pura bridējiņi.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

1. Augat, mani duli zirgi,
Dumbras zemes arājam!
Aiz melnaja dumbra purva,
Tur aug mana līgaviņa.
206 [Kuldīgas apriņķī].

2. Saderēju līgaviņu
Aiz deviņi dūņu purvi;
Mun deviņi sirmi zirgi,
Dūņu purvu bridējiņi.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

15906.

Akmeņaina tā zemīte,
Kur aug mana līgaviņa,
Tur vajaga dzelzu vāģu,
Aši kalta kumeliņa.
136 [Zvārtavā (Zvārtavas pag. Vlk)].

15907.

Audz, māsiņ, dari pūru,
Es barošu kumeliņu.
Es to tautu pagalmiņu
Smiltiņāmi putināšu.
1311 [Apē (Vlk)].

15908.

Audzē, brāli, ko audzē,
Audzē skaistu kumeliņu,
Lai var ceļu ceļus skriet,
Atvest jaunu līgaviņu.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

15909.

Baltu linu grožu viju
Melnajam kumeļam;
Pirmāk rokas nomazgāju,
Tad grožoju kumeliņu.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

15910.

Baltu linu grožus viju,
Sudrabā(i) mērcēdams;
Cik grožoju kumeliņu,
Tik rociņas nomazgāju.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

15911.

Bērīts manis kumeliņis
Zemajāmi kājiņām,
To glabāšu māsiņai
Pūru vesti tautiņās.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

15912.

Bērīts mans kumeliņš
Spožu spalvu laistījās;
To es došu māsiņai
Pūru vest tautiņās.
71 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

1. Bērīts manis kumeliņis
Sudrabiņa lāsītēm,
To es došu māsiņai
Pūru vest(i) tautiņās.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

15913.

Bērīts mans kumeliņš
Trīs gadiņi vešanā:
Pērni vedu, šogad vedu,
Cit' rudeni sev vedīšu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

15914.

Beriet auzas, bāleliņi,
Bērajiem kumeļiem,
Lai tie tek tekumā
Dziļā poļu zemītē.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

15915.

Bij kalnota tautu zeme,
Akmiņiem tilti grīsti;
Nebrauciet, bāleniņi,
Nekaustītiem kumeļiem!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

- 240 -

15916.

Bij man sniedze audzējama
Staigņa pura maliņā;
Bij man bēri kumeliņi
Staigņa pura bridējiņi.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

1. Bij man sniedze audzējama
Staiga pur(v)a maliņā;
Aug man bēris kumeliņš,
Staiga pur(v)a bridējiņš.
Kumeļami baltas kājas,
Nedrīkstēja purā brist.
Tev būs brist puru purus,
Atvest man līgaviņu.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

15917.

Bāliņi, bāliņi,
Kal kumeliņu!
Rīt vedīs māsiņu
Akmeņu zemē,
Akmeņu zemē,
Žagaru ciemā.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

15918.

Brauc, brālīti, kad braukdams,
Brauc ar kaltu kumeliņu:
Tautiņām vaŗa vārti,
Lediem kalti pagalmiņi.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

15919.

Divi sirmi auzas ēda,
Muguriņas sagriezuši;
Gan tie sirmi šorudeni
Dažu labu raudinās.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

15920.

Dzeltens mans kumeliņš
Kā dzeltena bērza lapa;
To es došu māsiņai
Pūru vest tautiņās.
184 [Dūrē (Vārmes pag. Kld)], 190 [Kuldīā].

1. Dzeltāns mans kumeliņš
Kā dzeltāna cielaviņa;
To taupīja māsiņām
Tautās pūru vizināt.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

15921.

Ieblakam vien tecē
Mani bēri kumaliņi,
Gribēdami tautu meitu
Šorudiņ vizināt.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

15922.

Es apkalu kumeliņu
Sudrabiņa pakaviem;
To es došu māsiņām
Pūru vest tautiņās.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

15923.

Es baroju kumeliņu,
Dzird' māsiņu precējam.
Es būš' tautu pagalmiņu
Pītītēm izspārdīt.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

15924.

Es tev lūdzu, kalējiņ,
Kal man zelta kamaniņas!
Tāļu mana līgaviņa
Dārgu naudu saderēta.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)].

15925.

Es tev saku, bāleliņ,
Baro labi kumeliņu:
No rītiņa pelnu baļļu
Vedīsim baznīcā.
224 [Kabilē (Kld)].

15926.

Kal, bāliņu, kumeliņu
Ar tērauda pakaviem:
Tautu sēta akmenaina,
Šķils uguni dancājot.
218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

15927.

Kal, bāliņu, kumeliņu
Tēraudiņa pakaviem:
Tautu meitas istabiņa
Ledus kalna galiņā.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

15928.

Kal, kalēji, ko kaldams,
Apkal manu kumeliņu!
Man jājāj pār Daugavu
Prūšos ņemti līgaviņu.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

- 241 -

15929.

Kali, kali, kalējīti,
Vaŗa kamaniņas;
Aizvedīsi māsiņu
Akmiņu zemē.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

15930.

Kal, kalvīt, debesies,
Apkal munu kumeliņu!
Man jābrauc māršas vest
Par slaido ezeriņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

15931.

Kal, kalēj, ko kaldams,
Apkal manu kumeliņu!
Man līgava saderēta
Aiz to Plieņu ezeriņu.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

15932.

Kal, kalējs, ko kaldams,
Kal man dzelzu kamaniņas:
Akminaiņa tā zemīte,
Kur aug mana līgaviņa.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

1. Kalējiņi, kalvenīti,
Kal man vaŗa kamaniņas:
Akmeņaina tā zemīte,
Kur aug mana līgaviņa. -
Trūkās mans kumeliņš
No pelēka akmentiņa,
Sarauj manus zelta grožus,
Sasit vaŗa kamaniņas.
Te nu mana daiļa rota,
Te naudiņas tērējums,
Te naudiņas tērējums
Uz pelēka akmentiņa!
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

15933.

Kal, kalēj, ko kaldams,
Kal man vaŗa kamaniņas:
Tālu tālu tā vietiņa,
Kur aug mana līgaviņa.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

15934.

Kal, kalvīti, ko kaldams,
Apkal manu kumeliņu:
Akmeņota tā zemīte,
Kur aug mana līgaviņa.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Es apkalu kumeliņu
Tēraudiņa pakaviem:
Akmiņaina tā zemīte,
Kur aug mana līgaviņa.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

15935.

Kal, kalvīt, ko kaldams,
Apkal manu kumeliņu:
Zvirgzdu zeme, oļu zeme,
Kur māsiņu iedevām.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

15936.

Kaļam, brāļi, kumeliņus,
Pumpājam iemauktiņus:
Mūs' māsiņa saderējse
Sīk' akmeņu zemītē.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

15937.

Kaļat, brāļi, kumeliņus
Tēraudiņa pakaviem:
Akmiņātu zemi jāju
Māsiņai panākstos.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

15938.

Kaļam brāļa kumeliņus,
Zvaižojam iemauktiņus:
Mūs' māsiņa saderēta
Zvaižnotāju zemītē.
190 [Kuldīā].

15939.

Kaldāt, brāļi, kumeliņus
Tēraudiņa pakaviem:
Mūs' māsiņa saderēta
Sīk' akmeņu zemītē.
224 [Kabilē (Kld)].

15940.

Kalējiņ bāleniņ,
Apkal manu kumeliņ':
Man līgava saderēta
Sīk' akmiņu zemītē.
215 [Ugālē (Ugāles pag. Vp)].

15941.

Kalnu kalnu tautu zeme,
Akmiņiem saauguse.
Jājiet, mani bāleliņi,
Kaustītiem kumeļiem!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

15942.

Kam, brālīti, zirgu pirki,
Kam kamanas kaldināji?
Vai domāji šorudeni
Tautu meitu vizināt?
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)], 166 [Gramzdā un Smaižos (Gramzdas un Aizviķu pag. Lp)].

- 242 -

1. Kam, bāliņ, loku lieci,
Kam rakstīji kamaniņas?
Vai tu gribi šoruden
Tautu meitu vizināt?
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

15943.

Līdz ceļim es apkalu
Savu bēru kumeliņu:
Akmeņotu ceļu jāju
Māsiņai panākstos.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

15944.

Lūdzin lūdzu māsiņai,
Lai neietu šoruden:
Ne man seglu, ne iemauktu,
Ne jājama kumeliņa.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

15945.

Māsai braucu panākstīs,
Caunīt' jūdzu kamanās;
Sagrožoju zelta grožu,
Lai nelēca eglājā.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

15946.

Māsas dēļ vien turēju
Pāri labu kumeliņu,
Ka var' tautas es panākt
Sav' āriņa maliņā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

15947.

Man bij sirmis kumeliņis,
Zvaigžņu sega mugurā.
To es došu māsiņai,
Kad vedīs tautiņās.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

15948.

Melni mani kumeliņi
Kā ūdeņa vaguliņi;
Tie bij labi māršas vest,
Tie māsiņas pavadīt.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1. Dzeltens manis kumeliņis
Kā dzeltena cielaviņa.
Tas bij labis māršas vest,
Māsas laisti tautiņās.
283 [Kroņa Vircavā (Vircavas pag. Jg)].

2. Man bij melnis kumeliņš
Kā ūdeņa vabulīte.
Tas bij labs māršas vest,
Māsai jāti panākstīs.
Labāk gāju māršas vest,
Ne māsai panākstīs:
Mārša deva linu kreklu,
Māsa prasa dālderīša.
116 [Bormaņu muižā (Trapenes pag. Vlk)].

15949.

Melnīts mans kumeliņš
Kā ūdens vabulīts.
To es došu māsiņai
Svētdien braukt baznīcā.
24 [Lēdurgas draudzē].

15950.

Mellīts mans kumeliņš
Kā ūdens vagulīts.
Ne to devu kalpam jāt,
Ne kalpam(i) apseglot,
Tikai devu māsiņai
Pūru vest(i) tautiņās.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)].

1. Melnīts manis kumeliņš
Kā ūdeņa vaguliņš,
Ni devāsi kalpam jūgti,
Ni kalpami apseglot,
Tik devāsi māsiņai
Pūru vesti tautiņās.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

15951.

Nebaroji, bāleliņi,
Manis dēļ kumeliņu:
Man atjāja tautu dēlis
Nobarotu, nosukātu.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

15952.

Rīgā pirku kumelīnu,
Rīgā slieces liedināj',
Lai es varu vizināt
Savu jaunu ļaudavīn'.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

15953.

Rīgā pirku sirmu zirgu,
Vāczemēi kaldināju,
Vāczemēi kaldināju
Sudrabiņa pakaviem,
Sudrabiņa pakaviemi,
Dimantiņa nagliņām.
Zaļa vaŗa loku lieču,
Sudrab' dēļu kamaniņas,
Smalku linu grožu viju,
Sudrabāji mērcēdams.
Pirmāk rokas nomazgāju,
Tad grožoju kumeliņu,
Lai brauc mana līgaviņa
Kā saulīte spīdēdama,
Kā saulīte spīdēdama,
Kā rozīte ziedēdama.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

- 243 -

1. Rīgā pirku melnu zirgu,
Tērbatā kaldināju,
Tērbatā kaldināju
Ar tērauda pakaviem.
Sudrabiņa loku liecu,
Zelta lēju kamaniņas,
Lai brauc mana līgaviņa,
Kā rozīte ziedēdama,
Kā rozīte ziedēdama,
Kā saulīte vizēdama.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

2. Rīgā pirku sirmu zirgu,
Cēsīs zelta kamaniņas,
Lai brauc mana līgaviņa,
Kā saulīte spīdēdama,
Kā saulīte spīdēdama,
Kā upīte mirdzēdama.
54 [Limbažos (Limbažu pag. Vlm)].

15954.

Ziedi, ziedi, kumeliņi,
Pupu ziedu raibumā!
Nāks rudenis, ņemšu sievu,
Tad es tevi dancināšu,
Uz pimbeŗa riņķi griežu,
Uz daldeŗa dancināju.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

15955.

Sīkstu linu grožu viju,
Sudrabā mērcēdams,
Ar to brauču sievas vest,
To māsiņas pavadīt.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

15956.

Sirmi zirgi, brūni zirgi,
Tie bij brūtes vedamie;
Tie mellie, pelēkie
Smiltīnās orētāji.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

15957.

Sirmi zirgi man aŗot,
Pelēkie ecējot;
Lai stāv bēri kumeliņi
Māsai braukt panaksnos.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

15958.

Smalku linu grožu viju,
Sudrabāi mērcēdams,
Lai brauc mana līgaviņa,
Kā saulīte mirdzēdama.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Smalku linu grožu viju,
Sudrabā mērcēdams;
Sudrabotas ragus daru,
Zeltā kalu kumeliņu,
Lai brauc mana līgaviņa,
Kā saulīte mirdzēdama.
216 [Ventspilī].

15959.

Sudrabiņa grožu viju,
Zelta kalu kumeliņu,
Lai brauc mana līgaviņa,
Kā saulīte vizēdama.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)], 191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)], 224 [Kabilē (Kld)], 2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)], 276 [Sesavā (Sesavas pag. Jg)],
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Sudrabotu grožu viju,
Zelta kalu kamaniņas.
Brauc nu, mana līgaviņa,
Kā ieviņa ziedēdama,
Kā ieviņa ziedēdama,
Kā saulīte vizēdama!
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

15960.

Sudrabiņa loku liecu,
Zelta kalu kamaniņas,
Lai brauc mana līgaviņa,
Kā saulīte mirdzēdama.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

1. Tīra zelta loku lieču,
Dimantiņa kamaniņas,
Lai brauc mana līgaviņa,
Kā saulīte vizēdama,
Kā saulīte vizēdama,
Kā lapiņa čaukstēdama.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

15961.

Sudrabiņa loku liecu,
Zelta kalu kamaniņas,
Lai tek mans kumeliņš,
Kā saulīte mirdzēdams.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

- 244 -

15962.

Sudrabiņa loku liecu,
Vaŗa kalu kamaniņas;
Rīgā ņēmu ļaudaviņu,
Vāczemē laulājos.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

15963.

Tālu auga tā meitiņa,
Kuŗa mana līgaviņa.
Pirku lielu sirmu zirgu,
Pārvedīšu sētiņā.
295 [Grienvaldē (Zālītes pag. B)].

15964.

Trīs gadiņi audzināju
Stallī bēru kumeliņu;
To es došu māsiņai,
Ko vest pūra tautiņās.
360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

15964¹.

Trīs gadiņi audzināju
Stallī bēru kumeliņu;
To es došu māsiņai,
Tautiņās vadīdams.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

15965.

Trīs gadiņi audzināju
Stallī bēru kumeliņu;
Ceturtāi gadiņā
Līgaviņu vizināju.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

15966.

Trīs gadiņi audzināju
Stallī bēru kumeliņu;
Ceturtā gadiņā
Priekš māsiņas dancināju.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 136 [Zvārtavā (Zvārtavas pag. Vlk)].

1. Trīs gadīni audzināju
Stalli bēru kumelīnu.
Ceturtā gadīnā
Siksnām galvu šūdināju;
Piektajā gadīnā
Dzelzēm kājas kaldināju;
Sestajā gadīnā
Priekš māsīnas dancināju,
Uz šķilīnu riņķī griezu,
Uz dalderi dancināju.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

15967.

Trīs gadiņi stalli cirtu
Bērajam kumeļam,
Zelta durvis, vaŗa grīda,
Sudrabiņa redelītes.
Ceturtā gadiņā
Liek' kumeļu stiliņģī.
Trīs gadiņi audzināju
Stallī bēru kumeliņu;
Tīras auzas silītē,
Balts ābols redelēs.
Tīra zelta loku liecu,
Dimantiņa kamaniņas;
Smalku linu grožu viju,
Sudrabā mērcēdams.
Pirmāk rokas nomazgāju,
Tad grožoju kumeliņu,
Lai brauc mana līgaviņa,
Kā saulīte mirdzēdama,
Kā saulīte mirdzēdama,
Kā liepiņa ziedēdama,
Kā liepiņa ziedēdama,
Kā lapiņa čaukstēdama.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

15968.

Ūdens lāse nestāvēja
Uz bēraja kumeliņa.
To es devu māsiņai
Pūru vesti tautiņās.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

1. Uz tā mana kumeliņa
Ūdens lāse nestāvēja.
Ne tā devu kalpam jāt,
Ne kalpam noseglot;
Tik vien devu māsiņai
Pūr' aizvest tautiņās.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

15969.

Vakar sirmi peldināju
Tekošā upītē;
Šodien jāju rokas dot
Savai jaunai līgavai.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

b) Šuj apģērbu, taisa rotu

15970.

Ai caunīte, vāverīte,
Dod man savu kažociņu:
Es vakar saderēju
Pret ziemeli līgaviņu.
318 [Lindes Birzgalē (Birzgales pag. Rg)].

- 245 -

15971.

Bij man ciems cerējams,
Ceplī rota kaltējama.
Vai Dieviņ, kur palikšu,
Ja man's līdzi nevedīs!
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

15972.

Bāliņš man kurpes pirka
Ar tērauda zolītēm;
Tautām sēta akminaiņa,
Šķils uguni staigājot.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

15973.

Es savām māsiņām
Glāžu kurpes šūdināju;
Tautiņām vaŗa grīda,
Slīd kājiņas dancojot.
1821 [Allažās (Raņķu pag. Kld)].

15974.

Kāzās prātiņš
Domāt domā;
Krekliņš speltē
Žāvējās.
40-1 (Bigauņciemā).

15975.

Kas saka mēmeli(?)
Neziedam?
Mēmele ziedēja
Ziliem ziediem.
Pin man, māmiņa,
Mēmeles kroni!
Rīt mani vedīs
Muižnieka dēlam
Sešiem zirgiem,
Kaltiem ratiem,
Kaltiem ratiem,
Trīs kučieŗiemi.
224 [Kabilē (Kld)].

15976.

Šuj man kurpes, kurpnieciņ,
Deviņiem dibiniem:
Būs rudeni brāļam kāzas,
Būs deviņi lēcieniņi.
89 [Leimaņos (pie Vecpiebalgas C)], 141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

1. Tripa tripa zābaciņi
Apaļiemi dibeniem!
Ies māsiņa tautiņās,
Būs deviņi lēcieniņi.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

c) Dara alu, cep maizi, vāra gaļu

15977.

Brud, kaķīti, peļu ķert!
Apēd's medus karašiņu.
Es gribēju rītā braukt
Ar Sīmani baznīcā.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

1. Incīt, runcīt, pelēcīt,
Kam apēdi plācenīt'?
Es gribēju rītā braukt
Ar Jānīti laulāties.
121 [Gulbenē (Md)].

15978.

Brūvē alu, cep maizīti,
Pirka kāzu brandaviņu.
Dzersim kāzas trīs dieniņas
Dziedādami, dancodami.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

15979.

Grūžam, māsas, steļķējam,
Atjās brāļi lielvēdeŗi:
Klaipu ēda ēdienā,
Mucu dzēra dzērienā.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

1. Grūžam, brāļi, stampājam,
Atnāks māsa lielvēdere:
Klaipu ēda ēdienā,
Mucu dzēra dzērienā.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

15980.

Izcep man, māmuļiņa,
Balta piena plācenīti!
Rītā iešu tautiņās
Ar puisīti laulāties.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

15981.

Meitu māte ziņu deve,
Nevar meitu savaldīt.
Gaidi, māte, kā tu vari,
Kamēr alu izdarīšu!
398 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

15982.

Protu, protu, redzu, redzu,
Rītā mani šķirinās:
Tēvs darīja alutiņu,
Māte cepa plācenīšus.
121 [Gulbenē (Md)].

15983.

Simtiem cepu kukulīšus,
Lastiem daru alutiņu:
Nāks lielā brāļa māsa,
Daudz ēdēju, daudz dzērēju.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

- 246 -

15984.

Trīs darbi darāmi
Šai vakarā:
Putriņa vārāma,
Kaziņa kaujama,
Meitiņa vedama
Tautieša sētā.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

15985.

Cep, māmiņ, man maizīti
Uz tās vienas kļavu lapas:
Rītu iešu laulāties
Ar tām Cēsu mamzelēm.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

d) Pušķo istabu, kaisa zīlēm un ziediem

15986.

Izkaisīju nama plānu
Zaļajām zīlītēm;
Speŗ kājiņu kur sperdami,
Rit zīlītes ritēdamas.
216 [Ventspilī].

15987.

Istabiņa goda māte,
Gaida goda gaidīdama:
Gaida manis izvadot,
Bāliņam ievedot.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

1. Istabiņa goda sieva,
Ik dieniņas godu gaida:
Gaida meitas izvedam,
Puišiem sievas pārvedam.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

15988.

Kādus viesus māte gaida,
Ziediem kaisa istabiņu?
Meitu gaida izvedam.
Dēlam sievu pārvedam.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

15989.

Kas še būs, kas nebūs,
Izpuškota istabiņa?
Vai še būs brāļam kāzas,
Vai māsiņu izvedīs?
408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)], 412 [Unguros (Ungurmuižas pag. D)].

1. Kas še būs, kas nebūs,
Skaliem pīta istabiņa?
Vai bāliņš sievu ņēma,
Vai dos māsu tautiņās?
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

15990.

No istabas vien pazīnu,
Kur meitiņas izvedamas:
četri kakti istabā,
Visi četri izpuškoti.
218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

e) Kaļ un mēģina zobenu

15991.

Ai skaudrais zobentiņ,
Kur es tevi mēģināšu?
Ruden jāšu pēc māsiņas,
Tur es tevi mēģināšu.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ai aso zobentiņi,
Kur es tevi mēģināšu?
Ieš' māsai panākšņos,
Tur es tevi mēģināšu,
Tur es tevi mēģināšu
Tautu durvju stenderē.
19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)].

2. Ai aso zobentiņ,
Kur es tevi mēģināšu?
Vītolā mēģināšu,
Panākšņos aiziedams.
381 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

15992.

Bij man viena rieksta dēļ
Tādu lielu lagzdu liekt!
Bij man vienas māsas dēļ
Kaldīt jaunu zobeniņu.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)], 200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

15993.

Es nokalu zobentiņu
Abu puses cērtamo.
Līdzi jāšu māsiņai
Priedēm zarus darināt.
21 [Krimuldā (Krimuldas pag. Rg)].

15994.

Es izkalu zobentiņu
No bitītes dzenuliņa.
Māsai gāju panakstos,
Sila viršus kapādams.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

- 247 -

15995.

Jaunajam bāliņam
Jaunu kalu zobeniņu;
Jaunajam jaunu kalu,
Sev veco balināju.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Divi kalu zobentiņi,
Vienu jaunu, otru vecu:
Māsiņai jaunu devu,
Sev veco balināju.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

15996.

Kam, brālīti, kaldināji
Sešu zaru zobeniņu?
- Man māsiņas neizvestas,
Tautu zeme nedalīta.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

15997.

Mazajam bāliņam
Mazu kalu zobeniņu,
Ka varēja vēdināt
Tautu galda galiņā.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

1. Mazajam(i) bāliņam(i)
Mazu kalu zobentiņu.
Kā skangalu vicināja
Tautu galda galiņā.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

15998.

Zobentiņ, čakāniņ,
Iesim abi tautiņās!
Man būs ēsti, man būs dzerti,
Tev galdiņu trīcināt.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ķirvel, ķeksel, žagargrauzi,
Iesim abi kāzās!
Tu plēsīsi skalus,
Es ēdīšu gaļu.
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

2. Skalnazi, tuteni,
Iesim kāzās!
Es dzeršu, ēdīšu,
Tu tutenēsi.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

3. Strīzdiķi, strubuļķi,
Eim' abi kāzās!
Man bij ēst, man bij dzert,
Tev galdiņu rībināt.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

4. čakāniņu, čakāniņu,
Iesim abi panākstos!
Es ieš' ēsti, es ieš' dzerti,
Tu galdiņu trīcināt.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

f) Dažādas dziesmas

15999.

Dod, Dieviņ, miglas rītu,
Rītu braukšu tautiņās,
Lai es tālu neredzēju,
Lai es gauži neraudāju,
Lai es gauži neraudāju,
No māmiņas aizejot.
40-1 (Lapmežciemā).

16000.

Griežam dēļus, zāģējam,
Taisām tiltu par Daugavu,
Lai varēja pāri vest
Daugavieša zeltenīti.
21 [Krimuldā (Krimuldas pag. Rg)].

★

43959.

Ai jaunais dieverīt,
Pacel savu cepurīti!
Vai saulīte launagāji?
Ja saulīte launagāji,
Tad puškošu bāleniņu.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

43960.

Aiz tūs pūru, garu mežu,
Tur aug muna ļaudaveņa;
Ar zeilīti vēsti rīšu,
Lai darina sedzineņč.
326 [Preiļu D].

43961.

Alus vīris, Pēterītis,
Mazgā tīras alus mucas,
Lai nesaka dzērējiņ(i):
Tev smulīgis alutiņis.
548 [Liepāja Lp apr.].

43962.

Apsedloju kumeliņu
Zeltītiem sedliņiem;
Atvedīšu tautu meitu,
Ka var mūžu nodzīvot.
127 [Grostonas Md].

43963.

Apsegloju kumeliņu
Zeltītiem segliņiem;
Tas atveda tautu meitu
Dzelteniem matiņiem.
127 [Grostonas Md].

- 248 -

43964.

Audzi, audzi, tautu meita,
Staigna purva maliņāji;
Auga manim div brālīši
Staigna purva maliņāji.
241 [Lubānas Md].

43965.

Ak tu manu sūru dienu,
Nu man nāca gŗūta diena:
Nu man māte sievu veda,
Nu man' visi vīru sauks.
100 [Dzērbenes (Pils-Dzērbenes) C].

43966.

Bāliņš dara alutiņu -
Kādu balli viņš turēs?
Nu, māsiņa, balle būs
Tavam skārdu vaiņagam.
241 [Lubānas Md].

43967.

Bēreits muns kumeliņš
Ik rudiņa vešonās:
Pārnrudiņ muoršu vežu,
Šūrudiņ vedekliņu.
466 [Vārkavas D].

1. Bēreits munys kumeliņš
Ik rudiņi vesšonuos:
Šūrudiņ muoršys vežu,
Cytrudiņ ļaudaveņ(u).
326 [Preiļu D].

43968.

Brūvē alu, Pēterīti,
Pieliec stipru apentiņu,
Lai dancāja panāksnieki,
Alutiņu slavēdami.
548 [Liepāja Lp apr.].

43969.

Byut' man skaista laudaviņa,
Ka na pūra gabaliņa.
Kumeļam boltas kuojas,
Nagrib muna pūra brist.
326 [Preiļu D].

43970.

Daiļi jūdzu, daiļi braucu
Savu daiļu kumeliņu;
Vēl jo daiļi vizināju
Savu jaunu līgaviņu.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

43971.

Dzersim kāzas trīs dieniņas,
Lai danco panāksnieki;
Kad tās kāzas beigtas būs,
Tad ar skruķi pavadīs.
560 [Rīga ].

43972.

Es tev saku, tautu meita,
Svētdien vešu nemazgā;
Svētdien manam bāliņam
Vedīs jaunu līgaviņu.
184 [Ķēču Rg].

43973.

Ei māsiņas, cielaviņas,
Kādu darbu jūs dariet?
Izcepušas div maizītes,
Šķiriet manus bāleliņus.
241 [Lubānas Md].

43974.

Es apkalu kumeliņ(u)
Tēraudiņa pakaviem;
Es pārbraucu pār jūriņu
Zviedru meitas lūkoties.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

43975.

Es apkalu kumeliņu
Tēraudiņa pakaviem;
Lai brauc mana līgaviņa,
Kā rozīte ziedēdama.
378 [Seces Jk].

43976.

Es apkolu siermu zyrgu
Sudabriņa pokovim;
Tai varēju tautuos juoti,
Tautu meitas kairinuoti.
326 [Preiļu D].

43977.

Gudra gudra tautu meita,
Klētie loka ielociņu;
Gudri mani bāleliņi,
Stallie kala kumeliņu.
605 [Skolas].

43978.

Guļ buciņa kambarī
Nūsveidušu muguriņ(u),
Gaida sovu mīļūs gašku
Par uoriņas atejūt.
466 [Vārkavas D].

- 249 -

43979.

Istabiņa, kodeļiņa
Gaida godiņa darām:
Gaida māršu ievedam,
Māsīciņu izvedam.
241 [Lubānas Md].

43980.

Ieva [Ievu] zied [ziedi], liepam. [liepu] lapas
Puško manu kumeliņu,
Lai es varu ražens jāt
Bāliņam vedībās;
Bāliņam vedībās,
Māsiņai derībās.
335 [Puzes Vp].

43981.

Kad es braucu uz baznīcu,
Vilku vesti mugurā;
Spožas manas vestes pumpas,
Skaista mana līgaviņa.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

43982.

Kaļ, kali, kalveiti,
Vara kamaniņas;
Izkali muosai
Vara atslēdzeņu.
389 [Silajāņu Rz].

43983.

Kam tā sēta, kam tā sēta?
Sagšām jumti nosagšoti.
No tās sētas pārvedīšu
Dēliņami līgaviņu.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

43984.

Kic, kaziņa, kārkliņos,
Kam apēdi apīnīti;
Aiz ko mans bāleniņis
Saldu dara alutiņu.
241 [Lubānas Md].

43985.

Kic, kaķīt, bēdulīt(i),
Kam apēdi plācenīt(i)?
Es paliku šo svē(t)dien(u)
Ar puisīti nelaulāta.
72 [Cesvaines Md].

43986.

Kumeleņš, boltkuojeits,
Nagribēja dubļu brist;
Gan tu brissi tūlaik dubļus,
Ka es vesšu līgaviņu.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

43987.

Kumeļ, manu kumeliņu,
Ved man skaistu līgaviņu;
Ja ved jaunu, tad ved skaistu,
Ja ved vecu, tad bagātu.
46 [Beļavas Md].

43988.

Kur iesi, puisīti,
Jauns ņemdams sievu?
Taisīšu laiviņu
Straujupes malā,
Laidīšu sieviņu
Uz Kurzemi.
15 [Alūksnes Vlk].

43989.

Kur tu iesi, bāleliņ,
Kad tik daiļi apģērbies?
Nu es iešu uz baznīcu
Līgavai roku dot.
605 [Skolas].

43990.

Laidit mani, es grib iet,
Paņabrača kāziņās!
Man bij viena dobra koņa
Pa preļiski sasaglota;
Dobra koņa, astra sagli,
Totariska pātadziņa.
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

43991.

Lielus gaŗus grožus viju
Slaiži laidu kumeliņu.
Vai es sievas nedabūju
Mazajā ciemiņā?
545 [Krustpils D apr.].

43992.

Līdz ceļiem kaldināju
Savu bēru kumeliņu;
Akmeņotu zemi braucu
Brāļam vesti līgaviņu.
74 [Cīravas Azp].

43993.

Man bij sirms kumeliņš
Zvaigžņu sega mugurā;
To es došu māsiņai,
Kad vedīšu tautiņās.
72 [Cesvaines Md].

43994.

Man kumeļam četras kājas,
Dubļu bristi negribēja.
Tev būs brist purvu purvus,
Vest man jaunu līgaviņ(u).
235 [Litenes Md].

- 250 -

43995.

Muni meiļi kaimineiši,
Paleidzit man bādys bāduot:
Jyudzit siermus kumeleņus,
Brauksim munys ļaudavjaņis.
194 [Krāslavas D].

43996.

Man pašam sirms zirdziņis,
Skaistas jaunas kamaniņas;
Tik vien ņēmu tautu meitu,
Vezumiņa gribēdams.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

43997.

Mazs bij mans kumeliņš,
Kā kukainis vogulīts;
Tas bij labs māršas vest,
Labs māsiņas pavadīt.
46 [Beļavas Md].

43998.

Meitas auga, ( meitas auga )
Pelēkiem kamzoļiem.
Augat, mani dulumbēri,
Pelēķītes vizinām [vizināt].
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

43999.

Māsiņas dēļ es turēju
Pāri labu kumeliņu;
Kam varētu tautas nākt
Sav' āriņu maliņā.
241 [Lubānas Md].

44000.

Meitiņ, mana līgaviņ(a),
Sirms ir mans kumeliņš;
Jūgšu sirmi kamanās,
Braukš' pie meitu māmuliņas.
378 [Seces Jk].

44001.

Māte cepi pīrādziņus,
Tēvs brūvē alutiņu;
Kādu viesu jūs gaidiet,
Kad jūs manim nesakiet?
56 [Birzgales (Lindes) Rg].

44002.

Pate muote olu dora,
Pate nesja iudisneņu;
Ar ubogu ziņi syuta,
Lai brauc svuoti uz meitom.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

44003.

Peldus laidu kumeliņu
Par sidrabe ezeriņu;
Tur aug viena mātes meita
Zaļā niedru kambarī.
198 [Krustpils D].

44004.

Pruotam beja (man) tykuse
Aiz yudiņa ļaudaveņa;
Pierku zyrgu, dzynu laivu,
Koļai tyka rūceņā.
466 [Vārkavas D].

44005.

Puškoj mani, muomuliņ,
Driviņā palaizdama;
Es redzēju driviņā
Aizpuškuotu ūzuliņu.
466 [Vārkavas D].

44006.

Puškojies, bāleliņ,
Ar ozola lapiņām,
Kam nīdies dzīvodams
Ar kaimiņu meitiņām.
224 [Lielvārdes Rg].

44007.

Puiši puiši, troni troni,
Barojit kumeleņu!
Garajam Edvartam
Reigā bryute sadarāta.
357 [Rudzētu D].

44008.

Sīman, piena nemaitā
Ar to naga cepurīti!
Rudens nāk, kāzas būs,
Vajag piena karašām.
241 [Lubānas Md].

44009.

Skaisti jūdzu kumeliņu,
Skaistu ņēmu līgaviņu;
Salocītus grožus ņēmu,
Izrakstītas kaman(iņ)as,
Lai tā mana līgaviņa
Līgodama atlīgoj'.
147 [Jaunlaicenes Vlk].

44010.

Skaistu meitini [meitu es] redzēju
Dzērvinīšu pūriņā;
Kab na pūra gabaleņa,
Byutu muna leigaveņa.
Brīn, kumeļ, leidz ceļim,
Atved skaistu leigaveņu.
389 [Silajāņu Rz].

- 251 -

44011.

Sunīt, manu pinkainīt,
Nū mēs drīzi šķirsimies:
Tevi vilki apēdīs,
Mani tautas aizvedīs.
605 [Skolas].

44012.

Sunīt, munu pugaineit,
Tevi vylks apēdīs;
Muosiņ, munu dzaltaineit,
Tevi tautiņuos nūvedīs.
168 [Kalupes D].

44013.

Svuotiņam svuotam byut,
Svuotūs vīn braukalēt.
Dūd, Dīveņ, lobu zyrgu,
Meikstu mēli pīrunuot.
604 [Dažādi iesūtītāji].

44014.

Šito puisi, šito puisi,
Ko es kūlu ganīdama,
Nu audzēju, nu puškoju
Sev diženu arājiņu.
72 [Cesvaines Md].

44015.

Trīs gadiņi naudu krāju
Māsai kāzas gaidīdams;
Nu atnāca tā dieniņa,
Nu sudrabu žvadzināju.
177 [Kastrānes Rg].

44016.

Tys puisīts, nabadziņš,
Uz kuoziņom [kuozom] šanavājas:
Škova buordu, škova bikses,
Asti grīza gradzanā.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

44017.

Tālu gāju sievas vest,
Stalti jūdzu kumeliņu;
Stalta mana līgaviņa
Pakulkleita mugurā.
84 [Dikļu Vlm].

44018.

Teci, teci, kumeliņi,
Da leigavas sētiņai!
Tur pajimšu leigaviņu,
Tev auziņu devējini [devējiņu].
389 [Silajāņu Rz].

44019.

Tīrus linu grožus viju
Sudrabiņā mērcēdams:
Kā var savu līgaviņu
Pa Kurzemi vizināt.
378 [Seces Jk].

44020.

Trallu trallu, prilačņica,
Braucam jūras saliņā;
Vedīšu [Vedīsim] grīšļa meitu
Āboliņa dēliņam.
373 [Sarkaņu Md].

44021.

Uš, kur skrīsi, raibuo cyuka,
Vairs es tevi naganēšu.
Rudiņ īšu tautiņuos,
Tevi kaušu gaļītī.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

44022.

Vecāmāte, raugi raugu,
Brūvē alus skaidrē traukē;
Tad mēs kāzas turēsimi,
Tad mūs' radus cienāsim.
200 [Kuldīgas Kld].

44023.

Veit es veju puotadziņ(u),
Pats nazinu, kam es veju:
Kumeliņu zvīdzinovu,
Leigaviņ(u) vizinūt.
389 [Silajāņu Rz].

★

3. Kāzu svētrīts un pirmā kāzu diena pirms un pēc laulāšanas

a) Ģērbj un pušķo līgavaini, līgavu

16001.

Appuškoju bāleniņu
Kā Vāczemes ozoliņu.
Nu man vaļas noraudzīt,
Kā puškos tautu meita;
Vaj puškos, nepuškos,
Dzīvos manu puškojumu.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

- 252 -

1. Appuškoju sav' dēlīnu
Kā pelēku vanadzīnu.
Nu redzēšu dzīvodama,
Kā puškosa tautu meita.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

16002.

Es bāliņu balsināju
Kā balto linu sauju;
Gan redzēšu, tautu meita,
Vaj tik baltu balsināsi.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

1. Es iedevu tautu meiti
Appuškotu bāleliņu;
Es redzēšu, šķavas mice,
Kā tu viņu appuškosi!
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

2. Es to savu bāleliņu
Kā gulbīti balināju;
Es redzēšu, tautu meita,
Vai tu baltu balināsi.
151 [Lieljumpravā (Jumpravas pag. Rg)].

16003.

Es bālīti balsināju
Kā gulbīti ezerā;
Nu apģērba tautu meita
Kā zilo kovārniņu.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

1. Es to savu bāleliņu
Kā gulbīti balināju;
Nu atveda tautu meitu,
Zilu kreklu velētāju.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

2. Es to savu bāleliņu
Kā gulbīti balināju;
Kad paņēma tautu meita,
Kā vārniņa nozilēja.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

16004.

Es to savu bāleliņu
Baltu vien balināju;
Ja nu grib tautu meita,
Lai bāž ogļu maisiņā.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)], 344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Es to savu bāleliņu
Kā puķīti darināju;
Ne viņš melna krekla vilka,
Ne dubļainu kāju āva.
Ja grib laiska tautu meita,
Lai tin ogļu maisiņā.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

16005.

Kur tu iesi, bāleliņ,
Kad tik daiļi apģērbies?
- Nu es iešu uz baznīcu
Snaudaļai roku dot.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

16006.

Met zemē, bālelīn,
Mātes dotas apavīnas,
Apaunies tautu meitas, -
Aun visā mūžīnā!
375 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

16007.

Met zemē, bāleliņ,
Mātes dotu lina kreklu,
Apvelcies tautu meitas,
Vai bij lina, vai pakula!
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

16008.

Ņem, māmiņa, raudādama
Veco rotu dēliņam!
Dēliņam jauna rota,
Jauna rotas devējiņa.
119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)].

16009.

Puškojies, bāleliņ,
Ar ozola lapiņām,
Ka nedevi māsiņām
Rožu sēt dārziņā!
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

1. Ej, bāliņi, tu kaŗāi
Nepuškotu cepurīti,
Kam cirīša man nedevi
Rozēm līsti lidumiņa!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

2. Puškojiesi, bāleliņi,
Ar ozola lapiņām,
Kam cirīša man nedevi
Rozēm līsti līdumiņu!
23 [Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)].

16010.

Puškojies, brāleliņ,
Ar ozola lapiņām,
Ka nepirki, jauns būdams,
Māsiņai dzīpuriņu!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

- 253 -

1. Puškojies, bāleliņ,
Ar ozola lapiņām,
Ka nedevi māsiņai
Sīkstu linu tecināt!
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

16011.

Puškojies, bāleliņ,
Ar ozola lapiņām,
Kam paņēmi līgaviņu,
Māsiņām nezinot!
299 [Mežotnē un Švitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)].

16012.

Puškojies, bāleliņi,
Ar ozola lapiņām:
Tie ziediņi nobiruši,
Ko māmiņa nopuškoja.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

16013.

Seglo, tēvs, man zirdziņu,
Puško, māte, cepurīti,
Lai es jāju kā kundziņis
Līgavai rokas dotu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

16014.

Velc, bāliņ, baltu kreklu,
Met melno aizkrāsnē,
Lai meklē tautu meita
Ar uguni raudādama.
119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)].

16015.

Celies agri, meitu māte,
Tev liepiņa jāpuško;
Es ozolu appuškoju,
Gaismiņā cēlusēs.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

1. Celies agri, meitu māte,
Tev liepiņas puškojamas;
Kas kait dēlu māmiņai,
Drīz ozolus appuškoja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

16016.

Ai pīlīte platkājīte,
Kam sajauci ezeriņu!
Man jāiet laulāties,
Kur mutīti nomazgāšu?
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

16017.

Kur tu iesi, man' māsiņa,
Tik diženi ģērbdamies?
Es gan zinu, kur tu iesi:
Neveikļam rokas dot.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

16018.

Puškojies nu, māsiņ,
Ar ozola lapiņām,
Kam baries ganīdama
Ar kaimiņa meitiņām!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

16019.

Puškojies nu, māsiņ,
Ar ozola lapiņām,
Kam mīļi nelūdzi
Kaimiņu meitu!
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

b) Kāzu rītā mājās un pēc laulāšanas pie baznīcas līgavainis un līgava turas rokās kopā

16020.

Tautu dēls, mūs' māsiņa
Rociņās vadājās.
Vai tie bija tuvu rada,
Vai ar tādi vēlējās?
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

c) Līgava pabaro savu vedamo brāļa zirgu

16021.

Brāleliņa kumeliņu
Priekšautā ēdināju;
Tautu dēla kumeļam
I zemē nenobēru.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

16022.

Es brālīša kumeliņu
Raibītē ēdināju;
Par raibīti nebēdāju,
Ražens brāļa kumeliņš.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

16023.

Es brālīša kumeliņu
Cimdiņā ēdināju;
Mans brālītis daili jāja
Par visām tautiņām.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

- 254 -

d) Baznīcēni pošas, jūdz zirgus un izbrauc; ceļā uz baznīcu

16024.

Ai Dievī, ai Dievī,
Man trīs daiļi bāleliņi.
Tie negāja svētu rītu
Bez tērauda zobentiņa.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

16025.

Aizjeudz' man, bruol'el'eņ,
Ostoņdan'ci kum'el'eņu!
Es' aps'egšu kaman'eņis
Ostoņneišu paladz'eņu.
422 [Līvānu pag. D].

16026.

Dieva dēļ tev, māsiņ,
Es aizjūdzu kumeliņu,
Ka tu mani maz' atstāji,
Jauna gāji tautiņās.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

16027.

Ekur koši piederēja,
Brālīts māsu vizināja;
Brālim zīle uz kumeļa,
Māsai roze rociņā.
197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].

1. Brālīts brauca ar māsiņu,
Kā tas jauki piederēja!
Zīlīt' dzied kamanās,
Dzenīts važa pakaļā.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

16028.

Es aizjūdzu māsiņai
Itin dailu kumeliņu
Siksniņām, sprādzītēm,
Smalkajām(i) ķēdītēm.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

16029.

Kājām gāju baznīcāi,
Brāļi liedza kumeliņu. -
Raudādama es uzsēdu
Tautu dēla kumeļā.
Brālīts māsu lūgšus lūdza:
- Nāč' māsiņa, atpakaļ,
Nāc, māsiņa, atpakaļ,
Vairs neliegšu kumeliņu.
- Vai brālīti, es nevaru,
Nelaiž mani tautu dēls;
Sedza mani ar svārkiem,
Satin kājas kažokā.
162 [Dēselē (Nīkrāces pag. Azp)].

16030.

Maza biju, bet acīga,
Pate jūdzu kumeliņu,
Negaid' brāļa aizjūdzam,
Ne dieveŗa nojūdzam.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

16031.

Neviens daiļi tā nebrauca,
Kā brauc brālis ar māsiņu:
Seši sirmi vērzeļoti,
Trīs kamanu turētāji.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

16032.

Šī dieniņa, rītdieniņa
Līdz manami mūžiņam;
Šī dieniņa jājamā,
Rītdieniņa vedamā.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

16033.

Stāvu stāvu pastāvēju
Kā niedrīte ezarā,
Līdz brālītis apsegloja
Man jājamu kumeliņu.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

16034.

Tev, ozoli, biezas lapas,
Apsedz mani migliņā;
Tev, brāliņ, labs zirdziņš,
Ņem māsiņu kamanās!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

e) Kāzu ļaudis baznīcā

16035.

Kam tā muiža kalniņā,
Saule vārtus virināja?
Kam tie ļaudis baznīcā,
Zīžu drēbes mugurā?
1331 [Sikšņu pagastā (Gaujienas pag. Vlk)].

f) Laulāšana

16036.

Ai lūdzams baznīckungs,
Laulā mani jo cietāk!
Vecā māsa maz laulāta,
Tā dzen vīru eglienā.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

- 255 -

1. Lūgšus lūdzu, baznīckungs,
Laulā cieti jauno māsu!
Vecā māsa maz laulāta,
Pamet vīru eglienāi.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

16037.

Es jums lūdzu, mācītājs,
Laulājiet mūs patiesi!
Pērn bij manam tēvam kāzas,
Šogad māte atšķīrās.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

16038.

Es tev lyudzu, bazneickungs,
Lauloj mani stipri, cīši!
Kai tu munu vacū bruoli
Slubiniski salauluoji!
435 [Latgalē].

16039.

Es tev lūdzu, mācītājs,
Laulā mani īsten stipri!
Man aizbēga brāļam sieva
Aiz necietas laulāšanas.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Laulā mani, mācītājs,
Jele daudz maz ciešāk:
Man aizbēga pirmais vīrs,
Pasvabaži salaulāts.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

16040.

Es tev lūdzu, mācītājs,
Laulā mani labi stipri:
Man nomira pirmā sieva,
Nebij stipri pielaulāta.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

16041.

Gauži mana Laime raud,
Zem altāŗa stāvēdama,
Redzēj' manu augumiņu
Ar nelieti laulājot.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ko, Laimiņa, tu raudāji,
Baznīcā stāvēdama?
- Redzu tevi, bārenīti,
Ar nelieti laulājot.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

16042.

Gauži raud Laime mana,
Pie baznīcas stāvēdama:
Redzēj' mani, jaunu meitu,
Ar atraitni laulājot.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

1. Jauni puiši gauži raud,
Pie baznīcas stāvēdami:
Redzēj' vienu jaunu meitu
Ar atraiti laulājam.
232 [Talsos (Tl)].

16043.

Rītā braukšu, rītā braukšu
Iz Subatu laulāties:
Subatā lēti kungi,
Tur par mārku salaulāja.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

16044.

Šī dieniņa jo dārgāka
Aiz visām dieniņām:
Šodien manu augumiņu
Ar tautieti līdzināja.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Lai pieminu, ko pieminu,
Šo dieniņu pieminēšu:
Šodien manu augumiņu
Ar tautieti līdzināja.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

16045.

Šodien diena apduguse,
Šodien saules neredzēja;
Šodien manu augumiņu
Ar nelieti līdzināja.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

16046.

Šodien ziedi āra liepa,
Šodien āra ozolīc;
Šodien manu augumiņu
Ar tautieti līdzinās.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

16047.

Šodien Dievis baznīcā
Ar visām jumpravām;
Šodien mans brāleliņš
Tautas meitu sveicināja.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

16048.

Sen dzirdēju, nu redzēju,
Kā māsiņu salaulāja:
Ar māliem samālēja,
Ar saitēm sasaistīja.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

- 256 -

16049.

Spīd', saulīte, šodien silti,
Šodien tevis vajadzēja:
Šodien manu augumiņu
Ar tautām līdzinās.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

16050.

Vakar Dievis baznīcā,
Šodien mani brāleliņi;
Vakar mija zelta krustus,
Šodien zelta gredzeniņus.
394 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

g) Sagaida baznīcēnus pārbraucam līgavas un līgavaiņa galā

16051.

Gaidīt mums to brālīti,
Ko šorīt vadījām
Ar bēriem kumeļiem,
Ar baltiem pirkstainiem.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

16052.

Ko, bāliņi, tu darīji
Visu dienu baznīcā?
- Grēcenīca tautu meita
Nevarēja saderēt.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

16053.

Ko tu gaidi, māmuliņa,
Pie vārtiem stāvēdama?
- Gaidu savu lolojumu
No baznīcas pārbraucot.
288 [Bornsmindē (Īslīces pag. B)].

16054.

Kur, bāliņi, šodien biji,
Ko šo dienu dabūjies?
Ko šo dienu dabūjies,
Tas visam mūžiņam,
Vai dabūji līgaviņu,
Vai sev matu plūcējiņu.
304 [Vecmuižā (Vecmuižas pag. B)].

16055.

Kur, bāliņi, šodien biji,
Kur šodien lenderēji?
Māsas(?) cimdi rociņā,
Māsas(?) griezti gredzeniņi.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

16056.

Kur, bāliņi, šodien biji,
Kur šodien vanderēji?
Vai tai tautu nelietei
Pie baznīcas roku devi?
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

16057.

Kur, bāliņi, šodien biji,
Raibi cimdi rociņā?
Šodien tavu augumiņu
Ar snauduli līdzināja.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

16058.

Kur tautas dabūja
Mūs' māsīnu?
Gan aba slēpām,
Gan glabājām,
Tik vien laidām
Kā baznīcāi.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

16059.

Mēs savu brālīti
Sagaidījām;
Dievs zin, tautmeita,
Kas tevi gaidīs.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

16060.

Neies vairs mūs' māsiņa
Ar vaiņagu baznīcā
Ar šās dienas bijumiņu,
Ar gredzena mijumiņu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

16061.

Nu es braucis, vairs nebraukšu
Ar brālīti baznīcāi;
Nu pašai arājiņis,
Baznīcāje vedējiņis.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

1. Nu es braucis, vairs nebraukšu
Ar brālīti baznīcā:
Dievs man deva, mīļa Māŗa
Pašai jaunu braucējiņu.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

16062.

Nu pārjāja mūs' bāliņis,
Saderējis tautu meitu,
Saderējis tautu meitu,
Samainījis gredzeniņus.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

16063.

Pārjāja brālītis
No Dieva nama,
Ar tautu meitiņu
Saderināts.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

- 257 -

1. Pārbrauca māsiņa
No Dieva nama,
Ar tautu dēliņu
Saderināta.
171 [Tāšu Padurē (Kalvenes pag. Azp)], 172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

16064.

Pirmo reizi bāleliņi
Māsu veda baznīcā;
Pirmās reizes vedumiņu
Atdod tautu rociņā.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

16065.

Šuvu, šuvu, veŗu, veŗu,
Teku maldu siliņā,
Steidzu krēsliņ' i rakstīt
Baltajam brāliņam.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

16066.

Taisās kāzas, taisās kāzas,
Še būs kāzas šovakar:
Visa brāļa sēta viza
Spožiem vaŗa vaiņagiem.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

h) Jaunais brālis (dieveris) nosedz līgavai villaini

16067.

Kur jaunais bāleliņš?
Noņem manu villainīti.
Tam es došu cimdu pāru
Par villaines noņēmumu.
395 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

i) Ved līgavu no klēts istabā

16068.

Nāc ārēja, man' māsiņa,
Es neiešu tai klētī,
Tai klētī skuju jumtis,
Apbirst manas villainītes.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

16069.

Nāc, māsiņa, launagā,
Nesēro klētiņā!
Sveši ļaudis tev' gribēja
Klētī badu mērdināt.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

16070.

Nāc, mūsu māsiņa,
Pasmaidīdama,
Lai tava Laimiņa
Līgoti līgo.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

16071.

Neprašas, neprašas
Tie sveši ļaudis!
Kur mūsu māsiņa
Pie launadziņa?
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

j) Ievedot cērt ar zobenu durvīs krustu

16072.

Boŗi boŗi [=burvji], zavatnieki
Mūs' māsiņas vedējiņi:
Durvīs krustu ieskaldīja,
Sāli meta ugunī.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

1. Boŗi vien, zavatnieki
Tā brālīša vedībās:
Jumtu plūca ieiedami,
Sāli meta ugunēi.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

16073.

Dzelžiem vesta mūs' māsiņa
Ar tērauda zobeniņu;
Priekšā dzelži, pakaļā,
Vidū tavis augumiņis.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

16074.

Māsiņ mana mīļa balta,
Caur dzelzīm vadājama;
Jau vadāja bāliņos,
Vēl vadās tautiņās.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

16075.

Māsiņ, tavu augumiņu
Caur tēraudu vadājam:
Krustis lika zobeni [zobeniņu?],
Tur bij tevīm cauri iet.
237 [Jaunaucē (Jaunauces pag. Jg)].

k) Sēdina līgavu un līgavaini aiz galda

16076.

Es savu māsiņu
Gaidīte gaidīju,
Pret sauli pacēlu
Zīļotus krēslus.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

- 258 -

1. Pret saules pacēlu
Zīļotu krēslu,
Savu mīļu brālīti
Gaidīdama.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

16077.

Līžu brāļa istabā
Līdz pašam dibinam;
Dibinā zelta krēslis,
Tur es pati apsēžos.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

16078.

Sasēda liepiņa
Ar ozoliņu;
Mūžam sasēda,
Ne vienu dienu.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

16079.

Sēdies, māsiņa,
Saulītes pusē,
Apslēpj(?) tautīša
Mellos svārkus!
1881 [Ķērkliņos (Zvārdes pag. Kld)].

16080.

Sēdies, māsiņa,
Saulītes pusē;
Tas tautu nelietis
Tavā ēnā.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

16081.

Pret sauli pacēlu
Zīlīšu krēslu,
Tur savu brālīti
Apsēdināšu.
Sēdi, manu brālīti,
Saulītes pusēi,
Lai tā snauduļa
Tavāi ēnāi.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

1. Sēd, manu brālīti,
Saulītes pusē;
Tā tautu dūmaļa
Ēniņas pusē.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)], 190 [Kuldīā].

16082.

Sēdies, māsiņa,
Saulītes pusē;
Tautu dēls rudacis
Ziemeļa pusē.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

16083.

Sēd', bāliņi, tu pie galda,
Tev galdiņis piederēja;
Lai kaunās tautu meita,
Kas par lauku pārtecēja.
224 [Kabilē (Kld)].

1. Sēd', bāliņi, tu pie galda,
Tev galdiņis piederēja;
Tautu meita, meža lapsa,
Tā pār lauku attecēja.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

16084.

Sēdi droši, man' māsiņa,
Acis savas nenolaiž;
Lai nolaiž tautu dēls
Apakš cauņu cepurītes.
228 [Oktē (Vandzenes pag. Tl)].

1. Sēdi droši, man' bāliņ,
Savas acis nenolaiž;
Lai nolaiž tautu meita
Apakš zīļu vaiņedziņa.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

16085.

Sēdi droši, mans brālīti,
Nenolaidi acis savas;
Lai nolaida tautu meita,
Kas no ciema attecēja.
224 [Kabilē (Kld)].

16086.

Sēdi droši, mans brālīti,
Sava tēva istabā;
Lai kaunās tautu meita,
Kas par lauku pārtecēja.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Nāc iekšā, bāleliņ,
Tēva cirsta istabiņa;
Lai blandās tautu meita,
Pār tīrumu pārtecējse.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

16087.

Sēd' gudri, māsiņ,
Piesēd' svārkus!
Ja svārk's piesēdēs,
Tad mīļi dzīvos.
213 [Zlēkās (Zlēku pag. Vp)].

16088.

Sēdi gudri, man' māsiņa,
Piesēd' viņa svārku stūri,
Tad tu viņu uzvaļāsi
Visu mūžu dzīvodama.
177 [Sakaslejā-Apriķos (Apriķu pag. Azp)].

- 259 -

1. Sēdi gudri, man' māsiņ,
Lai tev svārkus nepiesēd;
Ja tev svārkus piesēdēs,
Viņš būs tavs valdinieks.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

16089.

Sēd', māsiņa, kur tev tika,
Brāleliņa istabā:
Sēd' solā, sēd' krēslā,
Sēd' galdiņa galiņā!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1. Sēd', brālīti, kur tev tika,
Savāi tēva istabā;
Sēd' krēslāi, sēd
beņķēi,
Sēd' galdiņa galiņā!
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

16090.

Sēd', māsiņa, kur tev tika,
Sava tēva istabā;
Kad aiziesi tautiņās,
Sēd', kur tautas sēdinās!
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

16091.

Sēd', māsiņa, kur tev tika,
Sava tēva istabā;
Lai sēdēja, kur tam tika,
Kas pa lauku attecēja.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

l) Piesauc Laimu un Gausa māti

16092.

Dedz', Laimeņ, gaišu guni,
S'ēst' ustobys dybynā!
Šūkor [=šovakar] muot'e gūdu taisa
Pyrmajam b'ērn'eņam.
424 [Barkavas pag. Rz].

16093.

Gausa māte, Sāta māte,
Nāc ar sātu istabā!
Nule māte galdu klāja
Pirmajai meitiņai.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

1. Svētā Māra, gausā Māra,
Nāc pa logu istabāi!
Jau māmiņa galdu klāja
Pirmajai meitiņai.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

16094.

Velc, Laimiņ, zaļu zīdu
Cauri visu istabiņu!
Nu māmiņa galdu klāja
Pirmajai meitiņai.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

1. Stiep, Laimīte, gaŗu jostu
Gaŗām visu istabiņu!
Nule māte godu taisa
Pirmajam bērniņam.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

m) Laulību ēdiens

16095.

Dancodama Laime dzēra
Ar sudraba biķerīti
Tās meitiņas godiņāi,
Ko ļautiņi nicināja.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Kur, Dieviņ, tu bij' dzēr's,
Tiki skarbi nosapūti?
Tās meitiņas godiņā,
Kuŗa ļaužu valodās.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

16096.

Kur iesi, māsīna,
Ar gabalīnu?
Vai ganu vadīsi,
Vai darbenieku?
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

1. Kur iesi, māsiņa,
Ar gabaliņu?
Vai iesi ganos,
Vai ganu vadīt?
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)], 226 [Kandavā (Tl)].

2. Kur iesi, brālīti,
Ar gabaliņu?
Vai nesi ganam,
Vai malējai?
Man tā domāt,
Ka malējai.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

16097.

Tautiešam, mūs' māsiņai
Visai daudz ēst nedeva,
Lai, kopā sagājuši,
Mācās maizi mazināt.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

- 260 -

n) Līgavaiņa spēka mēģinājums klētī

16098.

Ai tautieti, tēva dēlis,
Parād' savu stiprumiņu!
Pārgriez šo maizes klaipu
Ar vienīgu griezumiņu!
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

o) Brālis aiz skopuma nedod māsai pienācīga goda azaida

16099.

Gan ar eimu, gan ar teku,
Gan ar klausu bāleliņu;
Man bāliņš nesarada
Tautām vienu launadziņu.
224 [Kabilē (Kld)].

16100.

Kuŗu dienu es, brālīti,
Tev negāju druviņā?
Tev žēl vienu vakariņu
Man godiņu paturēt.
Sēdat, tautas, kumeļā,
Līdz kājiņas es apaušu;
Man navaid tēvs māmiņa,
Brāļi goda neturēja.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

16101.

Līdz ceļiem dubļus bridu,
Brāļa darbus darīdama,
Ij tādēļ bāliņam
Žēl godiņa darījuma.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

16102.

Žēl manam bāliņam
Mana goda darījuma.
Vai es biju negājusi
Šovasar druviņā?
Druvā man saule lēce,
Druvā saule norietēja.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

16103.

Tieva augu, smuidra augu,
Brāļu maizi taupīdama;
Taupīdama sataupīju
Tam vienam vakaram.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

p) Dažādas dziesmas

16104.

Bērzi vien, bērzi vien,
Nav niviena ozoliņa;
Brāļi vien, brāļi vien,
Nav niviena dieverīša.
303 [Svitnē (Svitenes pag. B)].

16105.

Es domāju šai vietā
Nieka laba neatrast;
Pilnu galdu es atražu,
Pilnu ļaužu istabiņu.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

16106.

Gaiša gaiša uguntīna
Mūs' māsēnas istubā:
Seši zari svece dega,
Sudrabīna lukturīši.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

1. Gaiši dege uguntiņa
Meitu mātes istabāi:
Sešu zaru svece dege
Sudrabiņa lukturēi.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

16107.

Kādas kāzas mēs dzērām
Tādas dziesmas dziedājām.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

16108.

Pinu simtu niedru krēslu,
Gaidu simtu bāleliņu;
Aija manu sūru dienu,
Viens atjāja nozarītis.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)], 299 [Mežotnē un Švitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)].

16109.

Pinu simtu ziedu kroņu,
Gaidu simtu bāleliņu;
Kroņiem ziedi nobiruši,
Nesagaidu bāleliņu.
67 [Auļukalnā (pie Drustiem C)].

16110.

Sen mēs tās dienas
Gaidījām;
Šī pati dieniņa
Gaidāmā.
224 [Kabilē (Kld)].

16111.

Slavīte sludēja
Pa novadiņu:
Bagāta brālīša
Kāziņas dzēra.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

- 261 -

r) Līgavainis drīz aizjāj viens pats uz savām mājām, lai izrīkotu un sūtītu vedējus

16112.

Ai tautieti, ai tautieti,
Kāds tu liels viltinieks:
Saprecējis mūs' māsiņu,
Atstāj' nu bāliņos.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

16113.

Jāj projāmi, bāleniņi,
Kurin, siltu istabiņu,
Pārves tevim vakarāi
Nosalušu līgaviņu.
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

1. Tec, bāliņ, sētiņē,
Kuran' siltu istabiņu;
Es pārves vakarē
Nosalušu līgaviņu.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

16114.

Nāc, māmiņa, atcel vārtus,
Nu pārjāja tavs dēliņš,
Nu pārjāja tavs dēliņš,
Ko šorīt izvadīja.
Siksnas viņa rokas grauž,
Pieši dīda kumeliņu.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

1. Ej, māmiņa, atcel vārtus
Mīļajam dēliņam!
Iemauktiņi rokas grauza,
Pieši dīda kumeliņu.
218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

s) Kavēkļu dēļ mājās palikušie

16115.

Nedabūju skroderīti,
Nepašuju kamzolīti,
Nepašuju kamzolīti,
Neaizgāju godībās.
349 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

16116.

Žēli žēli, žēl man bija,
Brāļam kāzās neaizgāju!
Kalnā sita vaŗa bungas,
Klētī skan vijolīte.
552 [Ozolu muižā (Ozolu pag. Vlm)].

★

44024.

O Jezu Kristu!
To leli breinumi:
Te beja meita,
Palyka buoba.
18 [Andrupenes Rz].

44025.

Aiziet saule vakarāji
Meža galus pušķodama;
Tā pušķoja māte meitu,
Tautiņās vadīdama.
224 [Lielvārdes Rg].

44026.

Gaiša dīna, gaiša nakts,
Man ejūt tautiņuos:
Dīnu saulīte leiguoja,
Nakti gaišs mēnestiņš.
494 [Viļānu Rz].

44027.

Izpuškuota man galviņa
Sorkon' rūžu vainadziņu;
Izpuškuota tei meitiņe,
Kura īti tautiņuos.
Tai galviņa izpuškuota
Ar sudobra lapiņom.
170 [Kapiņu D].

44028.

Īšu uorā pazavārtu,
Kaida šudiņ saule lēce:
Kad byus bolta izlākuse,
Tod byus loba dzeivuošona;
Kad byus sorkona izlākuse,
Nabyus loba dzeivuošona.
182 [Kaunatas Rz].

1. Ai muosen, pasaver,
Kaida šudiņ sauļa ļācja:
Ka byus bolta, nasorkona,
To byus loba dzeivuošona.
314 [Pildas Ldz].

44029.

Jaunajiem ļautiņiem
Gods godiņa galiņā:
Šogad kāzas, atkāzi(ņa)s,
Citu gadu krustabiņas;
Citu gadu bērnu tin
Sidrabiņa jostiņā.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

44030.

Jauna jauna atsasādu
Vacu sīvu krēsliņā.
Še, Laimiņa, zalta nauda,
Izpierc munu vainadziņu.
358 [Rugāju Abr].

- 262 -

44031.

Juka, juka straujupītes
Ar tuom jyuras gaigalom;
Tai sajuka myus' muoseņis
Ar tautom bazneicā.
326 [Preiļu D].

44032.

Kam tā muiža kalniņā -
Saule vārtus virināja?
Kam tie ļaudis baznīcā -
Zīda drēbes mugurā?
605 [Skolas].

44033.

Kam tu liji, lietutiņi,
Šodien tevi nevajaga;
Šodien veda mūs' māsiņu
Pa slidenu ezeriņu.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

44034.

Kū, muoseņ, tu darēji
Itik ilgi baznīcā?
Mužeņ tovs oruojeņš
Puotoreņu namuocēja.
174 [Kārsavas Ldz].

44035.

Krystīs (tu), muoseņ muna,
Da lauleibom važuodama!
Krysteits tovs augumiņš,
Naskrysteita tautu zema.
194 [Krāslavas D].

44036.

Kur, bruolīti, mozguojīs.
Kad tu brauci lauluotūs?
Straujupītes maliņā,
Skaidrajā yudenē.
358 [Rugāju Abr].

44037.

Kur, māsiņa, mazgāsies,
Kad tu brauksi laulāties?
Ceļmalā gaŗa zāle,
Zelta rasa galiņā.
174 [Kārsavas Ldz].

1. Kur, buoliņi, mozguosīs,
Ka tu brauksi lauluotūs?
Smiļdziņāji, rasiņā,
Lela ceļa maliņā.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

44038.

Sudrabota smilga auga,
Zelta rasa galiņā.
Tur māsiņas mazgājās,
Tautiņās noiedamas.
146 [Jaungulbenes Md].

44039.

Lepna mana līgaviņa,
Rīgā braucu baznīcā;
Rīgā zviedza kumeliņš,
Kurzemē atskanēja.
72 [Cesvaines Md].

44040.

Nav māsiņa vairs tik jauka,
Nav tik jauka valodiņa;
No šās dienas gājumiņa,
No gredzena mijumiņa.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

44041.

Laime, māte man pasniedza
Laimes krēslā atsēsties.
Ne, māmiņa, nesēdēšu,
Man nav laimes dzīvojot.
Sēd', meitiņa, tev būs laime,
Tev jau Laimes māmuliņa.
405 [Smiltenes Vlk].

44042.

Nobrauca mūs' māsa
Uz Dieva namu,
Ar tautu dēliņu
Saderināt.
141 [Ivandes Kld].

44043.

Nula man gaisma ausa,
Nula mana saule lēca,
Nula mans augumiņš
Uz Laimiņu raudzījās.
322 [Praulienas Md].

44044.

Oļgeņi, muoseņ,
Lauluotu kampetku!
Ka myusus lauluos,
Mes tev i dūsjam.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

44045.

Pros' o' muoseņa, šū reiteņi
Nu Dīveņa daudzi laimes;
Kū šūdiņ izprasēsi,
Tys byus visam myužiņam.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

- 263 -

44046.

Šudiņ munai muosiņai
Žalobnuo saule lāc;
Jau otkon vokorā
Žalobnuo nūrītēs.
174 [Kārsavas Ldz].

1. Šudiņ maņ, šudiņ maņ
Žalobnuo saule leca;
Žalobnuo saule leca,
Žalobnuo nūrītēja.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

44047.

Šudin saule, šudin saule,
Šudin saules vajadzēja:
Šudin cels zalta kristu,
Meis sudobra gredzintiņus.
314 [Pildas Ldz].

44048.

Štuki štuki, breinumeņi -
Nu erškeiža rožas zīd;
Veļ leluoki breinumeņi -
Nu meitiņas buoba tyka.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

44049.

Vai tādēļ zeme grima,
Kad noņēma vainadziņu?
Mazu brīda pastāvēja
Ar tautieti baznīcē.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

★

4. Vedēju rīkošanās līgavaiņa galā, no mājām izbraucot un ceļā uz līgavas mājām

16117.

Ai bāliņi, ai bāliņi,
Kam rudeņa negaidīji?
Tad bērīti dancanātu
Lielāi auzu tīrumāi.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

16118.

Vai Dieviņi, vai Dieviņi,
Kas nu brauks vedībēs?
Cūkai bija lielas ausis,
Aunam ragi nolūzuši.
220 [Dursupē (Zentenes pag. Tl)].

16119.

Aiz lielā dūņu pura,
Tur aug mana līgaviņa.
Auga man div' bērīši,
Dūņu pura bridējiņi.
Kumeliņš baltkājīts
Negribēja dubļu brist;
Tev bij brist dubļu dubļus,
Atvest man līgaviņu.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

1. Aug man mieži, aug man rudzi,
Aug man bēri kumeliņi;
Aug man skaista līgaviņa
Aiz lielā dūņu pura.
Kumeļam baltas kājas,
Negribēja dūņu brist;
Tev bij brist dubļu dubļus,
Atvest manu līgaviņu.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

2. Kumeļam baltas kājas,
Negribēja dubļos brist.
Tev bij bristi dubļu dubļus,
Atvest manim līgaviņu,
Tev auziņu sijātāju,
Man vietiņas taisītāju,
Raibu cimdu adītāju,
Manim sānu sildītāju.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

16120.

Aiz lielā dūņu pura,
Tur aug mana līgaviņa.
Kumeļami baltas kājas,
Dūņas brist negribēja.
Brien tiešām, kumeliņ,
Gan kājiņas nomazgāšu;
Vai tās tavas baltas kājas
Maksā manu līgaviņu?
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

16121.

Aiz lielā dūņu pura,
Tur aug mana līgavīna.
Kumeļami baltas kājas,
Negrib dziļu dubļu brist.
Brien, kumeļi, dziļus dubļus,
Es maksāšu bridumīnu,
Es tev došu tīru auzu,
Saulē pļautu ābolīnu.
158 (Nīcā).

1. Aiz tā diža dumbru purva,
Tur aug mana līgaviņa.
Kumeļame basas kājas,
Man bij melni zābaciņi.
Brien, bērīti, nebēdāji,
Būs tev auzu devējiņa!
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

- 264 -

16122.

Aiz lielā dūņu pura,
Tur aug mana līgaviņa.
Kumeļam baltas kājas,
Negribēja dubļu brist.
Tev būs brist dubļu dubļus,
Kad es ņēmu līgaviņu.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

16123.

Aiz tā sila gabaliņa,
Tur aug mana līgaviņa.
Būs manam kumeļam
Sila smiltis putināt.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

16124.

Aizjūdzat vēja zirgus
Zosu kaulu kamanās;
Brauc, māsiņa, riņķu
riņķus,
Atved man līgaviņu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

16125.

Aizsūtām netiklei
Dižanos vedējiņus:
Kā ūdriņi kumeliņi,
Kā vanagi vedējiņi.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

16126.

Bērīt, munu kumeliņ,
Ik rudens vedējos!
Labāk gāju māršu vest,
Ne māsiņas pavados:
Mārša deva linu kreklu,
Māsa prasa sudrabiņa.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

16127.

Brāļam braucu vedējos,
Caunīt' jūdzu kamanās,
Sagrožoju zelta grožu,
Lai nelēca eglājā.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

16128.

Brāļam braucu vedējos,
Ciri liku kamanās.
Cirtu zarus, līdzināju,
Lai neplēsa villainīšu.
151 [Lieljumpravā (Jumpravas pag. Rg)].

16129.

Brāļam gāju sievas vest,
Laimi lūdzu vedējos.
Tev, Laimiņa, sirmi zirgi,
Tev rakstītas kamaniņas.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

16130.

Brāļam gāju sievas vest,
Laimi lūdzu vešanā.
Sēd', Laimiņ, kamanās,
Es kamanu galiņā.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

16131.

Brāļam gāju sievas vesti
Par deviņas Daugaviņas;
Briežu ragi skrituļos,
Tatārīši vedējiņi.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

16132.

Brāļam gāju sievas vest,
Skudra ceļu pārtecēja.
Atvedīšu bāliņam
Kā skudriņu līgaviņu.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

16133.

Brāļam gāju sievas vest,
Skudra ceļu pārtecēja.
Vai būs kaite kumeļam,
Vai bāliņa līgavai!
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

1. Brāļam gāju sievas vest,
Skudra ceļu pārtecēja.
Vai būs kaite bāliņam,
Vai bāliņa līgavai!
55 [Mūŗa muižā (Mūrmuižas pag. Vlm)].

16134.

Brāliņš sievu saderēja,
Es māsiņa nezināju.
Sūta mani vešanās,
Es celiņa nezināju.
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

16135.

Bāliņš sūta vedējos,
Ceļa labi nezināju;
Zīle mani ceļu veda,
Raudavīte rasu trauca.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

16136.

Danco mans kumeliņš
Ar visām ķēdītēm;
Atvedīšu tautu meitu
Ar visiem vizuļiem.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 265 -

16137.

Danco, manu kumeliņ,
Ar visām rādzītēm!
Atvedīšu līgaviņu
Ar visām telītēm.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

16138.

Dievers man zirgu jūdza,
Grožot vien negrožoja.
Avedīšu dieveŗam
Nepuškotu līgaviņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Dievers man zirgu jūdza,
Atstāj grožu negrožotu.
Es tev gribu atlīgot
Bez ieloku līgaviņu.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

16139.

Divi sirmi auzas ēd,
Muguriņas sagriezuši.
Būs tiem vieta, kur noiet,
Kur gaid' meitu māmuliņa.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)].

16140.

Divi sirmi auzas ēda,
Muguriņas sagriezuši.
Būs vietiņa, kur tecēs,
Raudās meitu māmuliņa.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)], 42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

1. Mani balti bāleliņi
Pulkiem vien pulcējās;
Tur būs vieta, kur tie jās,
Raudās meitu māmuļiņa.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

16141.

Ievu ziedi, liepu lapas
Puško manu kumeliņu,
Lai es varu ražens jāt
Bāliņam vedībās.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

16142.

Ekur vīri, ekur zirgi,
Ekur kupli kažociņi!
Melni vien kumeliņi
Kā ūdeņa vaguliņi;
Tie bij labi māršas vest
I māsiņas pavadīt.
Labāk bija māršu vest,
Ne māsiņu pavadīt:
Mārša deva linu kreklu,
Māsa prasa sudrabiņa.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

16143.

Es aizjūdzu raibu zaķi
Rakstītās kamanās,
Smalku linu grožus viju,
Sudrabā mērcēdams,
Lai brauc mana līgaviņa,
Kā puķīte ziedēdama,
Kā puķīte ziedēdama,
Kā lapiņa drebēdama.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

16144.

Es aizjūdzu sirmu zirgu
Rakstītās kamanās,
Lai brauc mana līgaviņa,
Kā saulīte mirdzēdama.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

16145.

Es nebiju zinājuse,
Ka man mārša jāvizana,
Tad es būtu aizjūguse
Rakstītās kamanās.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

16146.

Gaŗum gaŗus grožus viju,
Slaiku jūdzu kumeliņu,
Lai ceļā nepanāktu
Tautu meitas brāleliņi.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

16147.

Ģērbies, manis kumeliņis,
Akotiņa spalviņā,
Lai ģērbjās tautu meita
Sīkajā sudrabā.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

16148.

Ģērbies, manu kumeliņ,
Pupu ziedu rotiņā:
Brāļam braucu vedībās,
Sev atkal lūkoties.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

16149.

Jūdz, bāliņ, divi zirgi,
Liec kažoku vezumā:
Veca tava vedamā,
Lai tin kājas kažokā.
23 [Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)].

- 266 -

16150.

Jūdz, bāliņ, vecu ķēvi,
Veca meita vedamā;
Vecs lopiņš lēni tek,
Lai kauliņu nesakrata.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

16151.

Jūdziet man sirmus zirgus,
Brauksim zviedru zemitē;
Atvedam zviedru meitu
Ar sudraba ielokiem.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

16152.

Kad es jāju vedībās,
Buks(?) par ceļu pārtecēja.
Būs manam brālītim
Tik bagāta līgaviņa.
224 [Kabilē (Kld)].

16153.

Kam es jaunu loku lieču,
Nav man jauna kumeliņa;
Kam es jaunu māršu vešu [vedu],
Nav man jauna bāleliņa.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

16154.

Kas manam(i) kumeļam(i)
Gaŗu ceļu padarīja?
Tautu meita padarīja,
Daiļ' augdama bāliņos.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

16155.

Ķēvīt' mans kumeliņš,
Meitiņ' mana līgaviņa;
Jūdz' ķēvīti kamanās,
Brauc' pēc savas līgaviņas.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

16156.

Klausies, tautu dzeltainīte,
Kur jāj mani brāleliņi,
Kur tiem pieši noskanēja,
Kur nozviedza kumeliņi.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

16157.

Kur tu brauksi, bāleliņ,
Ar tik skaistu kumeliņu?
- Braukšu tāļu tautiņās,
Saules meitas vedībās
24 [Lēdurgas draudzē].

16158.

Man aizjūdza bāleliņš
Div' cekulu kumeliņu;
Atvedīšu bāliņam
Div' pūriem līgaviņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

16159.

Man aizjūdza bāleliņis
Dzērves spalvas kumeliņu:
Tautu meita samukuse
Dzērvenīšu purviņā.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

16160.

Man aizjūdza bāleliņš
Kā gailīti kumeliņu;
Atvedīšu bāliņam
Kā irbīti līgaviņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

16161.

Man aizjūdza bāleliņš
Resnu bēru kumeliņu;
Atvedīšu bāliņam
Resnu klaipu cepējiņu.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

16162.

Man aizjūdza bāleniņš
Zemu resnu kumeliņu;
Atvedīšu bāliņam
Zemu resnu līgaviņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

16163.

Man aizjūdza bāleliņis
Slinku, laisku kumeliņu;
Atvedīšu bāliņam
Slinku, laisku līgaviņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

16164.

Man uzauga līgaviņa
Dziļu dubļu sētiņā;
Netīk man pašam brist,
Ne manam(i) kumeļam.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

1. Bērīts manis kumeliņis
Ar basāmi kājiņām;
Mana jauna līgaviņa
Dziļā dubļu sētiņā.
Netīk mane pašam briste,
Ne maname kumeļam.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

- 267 -

16165.

Meties, manis kumelītis,
Akotiņa spalviņā!
Man jājāj tai ciemā,
Kur aug mana līgaviņa.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

16166.

Meties, manu kumeliņu,
Akotiņa spalviņā:
Tautu meita, ne māsiņa
Kāps tavāi mugurā.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

16167.

Nāc, sniedziņ, nākamo,
Dari ceļu darāmo,
Ka var viegli vizināt
Nāburdzieša zeltenīti.
377 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

16168.

Nāca, nāca tautu meita,
Bet nenāca nevedama;
Domu savus kumeliņus,
Sūtu savus bāleliņus.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

16169.

Palīdzieti, skritulīši,
Kumeļami dubļu brist;
Palīdziet, jūs māsiņas,
Bāliņam sievas vest!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

16170.

Pate gāju, pate gāju
Bāliņam vešanās;
Svešu ļaužu nesūtīju,
Lai snaudules neatveda.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

16171.

Sakuŗam jaunu guni!
Man navaida kūrējiņa;
Atvedam jaunu māršu!
Man navaida vedējiņa.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

16172.

Šoruden, citruden
Mans bērītis vedējos:
Šoruden māršu vedu,
Citruden līgaviņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

16173.

Sniegi, vēji putināja
Ap to manu kumeliņu;
Tam manami bāliņami
Līgaviņa neatvesta.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

16174.

Sudrabiņa loku liecu,
Zelta kalu kumeliņu,
Par Daugavu tiltu taisu
No veciem dāldeŗiem.
Mana jauna līgaviņa
Pāri brauca drebēdama,
Kā saulīte mirdzēdama,
Kā rozīte [ieviņa] ziedēdama.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

16175.

Sudrabota zīle dzied
Vārtu staba galiņā:
Pārvedīs bāliņam
Sudrabotu līgaviņu.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

16176.

Sūta mani vedējos, -
Ko lai vedu, neredzējis?
Vai bij šķilta, vai perēta,
Vai atstāta vanckarāi?
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

16177.

Sūtiet mani vedējos,
Es būš' laba vedējīša:
Lūša nagi man rāvāji,
Lapsas mēle vīlējiņa.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

1. Es brālīša īsta māsa,
Es līgavas lūkotāja:
Lūša nagi man ķeŗami,
Lapsas mēle runājama.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

2. Tam bij iet vedējos,
Kam šķīrās, kam veicās:
Lūša nagi ķeŗamie,
Caunes aste glāsāmā.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

16178.

Sūtiet ūdri, sūtiet bebri
Daugavā ledu lauzt;
Sūtiet mani, vismēlīti,
Bāliņam sievas vest!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 268 -

16179.

Sūtīj' tēvu vedējos,
Lai ved labu vedamo;
Lai neved rīta krēslu,
Ne vakara snaudaliņu.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

16180.

Tādām sievām
Vedējos jāti,
Kas var apeni
Galvā nest,
Apeni galvā,
Uguni saujā.
190 [Kuldīā].

16181.

Tautu meita iestigusi
Dzērvenīšu puriņā.
Velc ārā, bāleliņ,
Būs tev māļa malējiņa!
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Iesaluse tautu meita
Dzērvenīšu puriņā.
Izvelciet, brāleliņi,
Būs iesala malējiņa!
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

16182.

Tautu meita samukuse
Dzērvenīšu puriņā.
Jūdzu savu resno bēri,
Izbriņģēju maliņā.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

1. Iesalusi tautu meita
Dzērvenīšu purviņā.
Es dajūdžu savu bēri,
Tautu meitu izvindēju.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

16183.

Tec, bērīt, brauc, māsiņ,
Atved man līgaviņu!
Kas tev kait neatvest,
Mana paša saderēta.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

16184.

To celiņu rītā gāju,
To pārgāju vakarā;
To celiņu atvedīšu
Bāliņam līgaviņu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. To celiņu gani dzina,
To māsiņa sērstu gāja,
To celiņu atvesam
Bāliņam līgaviņu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

16185.

Vecajam bāliņam
Smiltenē ļauduviņ';
Sirmīts mans kumeliņs
Smilšu kalnus putināj'.
133 [Palsmanē (Palsmaņa pag. Vlk)].

16186.

Cieši, brāļi, seglojiet
Medinieka kumeliņu,
Ka varēja siekstas lēkt
Pakaļ sila vāverei.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

★

44050.

Bērīts mans kumelīns.
Kača mana līgavīna.
Tev, bērīt, purus brist,
Vadāt manu līgavīnu.
192 [Kosas C].

44051.

Brāļam gāju vedībās
Ar veco priekšautiņu.
Kad atnāks vedekliņa,
Izaudīs priekšautiņu.
605 [Skolas].

44052.

Brālīšami stalts kumeļš,
Tautiešami nebij tāds;
Man brāliņis lepojās,
Staltu tādu audzināj's.
605 [Skolas].

44053.

Būs dabūt, būs dabūt -
Kādēļ būs nedabūt?
Būs dabūt bāliņam
Tīru rudzu malējiņ(u).
14 [Alsviķa Vlk].

44054.

Cytom meitom svuoti braucja,
Es pa prīšku maldējūs;
Cytas meitas veirs nūvedja,
Es nūskrēju pakalī.
174 [Kārsavas Ldz].

- 269 -

44055.

Dancinīki kumeliņi,
Atvedīt man muosini;
Ai zvaneņi, treikuleņi,
Atvedīt man Meikuliņi.
314 [Pildas Ldz].

44056.

Dienai austot, i segloja
Brāliņš savu kumeliņu;
Saulei lecot, es atradu
Tautu skuķes maltuvē.
281 [Neretas Jk].

44057.

Divi siermi kumeleņi
Nu akmiņa auzys ēdja;
Byus kurai māmeņai
Žālabeņis padareitys.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

44058.

Ducēja, rībēja aiz augsta kalna
Tukšie vāģi, bērie zirgi;
Vāģi grib vezumiņa,
Bērie zirgi braucējiņa.
373 [Sarkaņu Md].

44059.

Dzeltena ir miežu druva,
Balta miežu pļāvējiņa;
Tjei patika, to vedīšu
Es savam bāleņam.
605 [Skolas].

44060.

Grazn zīl padziedāj
Labajē rocinē;
Kad es iešu, pāvedīš
Brālītim līgaviņ;
Brālītim līgaviņ,
Sav maizīts arājiņ.
200 [Kuldīgas Kld].

44061.

Jēkabiņ, staļļ puiš,
Jūdz kumeļ kamanas,
Brauksem krog no krodziņ,
Lavīzits mekledam.
445 [Ugāles Vp].

44062.

Jostām zirgus grožījiet,
Palagiem deķojiet;
Daudzi ciemu ceļmalē,
Visi tek raudzīties.
604 [Dažādi iesūtītāji].

44063.

Kad es būtu zinājusi,
Kuŗu ceļu man' vedīs,
Tad es būtu kaisījusi
Ar rozēm, magonēm.
605 [Skolas].

44064.

Kal, kalvīte, ko kaldama,
Kal man dzelza ritentiņu.
Slaukait tīras ceļmalītes,
Ka var zeltu ritināt;
Ka var vest zelta dēlam
Sidrabotu līgaviņu.
148 [Jaunpiebalgas C].

44065.

Ko darīji, tautu meita,
Kad nesēji vedējiņu?
Nu brauc tavi vedējiņi,
Kā malciņas cirtējiņi.
46 [Beļavas Md].

44066.

Ko tik grūti nosapūti,
Mans vedējs kumeliņš?
Priekšā redzu augstus kalnus,
Pakaļāji melnus mežus.
355 [Rucavas Lp].

44067.

Kur tie mūsu panāksnieki,
Kur tik ilgi kavējās?
Vai tā mūsu vedamā
Ceļmalā vazājās?
378 [Seces Jk].

44068.

Lēna lēna tā meitiņa,
To vedīšu bāliņam;
Lēna mana māmuliņa,
To mācīs [mācēs] maldināt.
241 [Lubānas Md].

44069.

Liela pulka meitu gāja
Gar lielo tīrumiņu;
Viena maza, bet dižena,
To vedīšu bāliņam.
146 [Jaungulbenes Md].

44070.

Līgo laiva uz ūdeni,
Uz bajāra meitiņām!
Bajāram ir daiļas meitas -
Ko līdz daiļas - netikušas.
427 [Tadaiķu Lp].

- 270 -

44071.

Laidīs, bouliņ, tu aiz laika,
Nazalaidi vokorā!
Vysi ceļi gunim daga,
Vysi tilti atslāgūs.
605 [Skolas].

44072.

Meita sēd eglošā(?),
Sasegusi sedzienīšus.
Esiet gudri, vedējiņi,
Neņemiet eglošā.
571 [Talsi Tl apr.].

44073.

Meitas vien, meitas vien
Istabāji vakarēj(a).
Griež' pie durvīm kumeliņu,
Ņemšu pašu diženo.
241 [Lubānas Md].

44074.

Metat naudu, vedējiņi,
Negaidat dāveniņ's:
Māsiņ' brāļa kalponīte,
Kad pūriņu darināj(a).
546 [Kuldīga Kld apr.].

44075.

Ni der man jauna meita,
Ni es tevi leidza jēmu;
Cytu godu rudenī
Atsyuteišu jaunuokū buoleliņu,
Jaunuokū buoleliņu,
Jaunuokū kumeliņu.
168 [Kalupes D].

44076.

Naba līta prīde auga
Dagūšā sileņā;
Naba līta tuoļi braucja
Sev pracātu ļaudaveņu.
89 [Dricēnu Rz].

44077.

No jūr, no jūr
Vede meits.
Vel, puiš, jēlam
Degin gale.
17 [Ances Vp].

44078.

Nu tuolines es redzēju
Sagšom sagtu istabiņu.
Atved manim, buoleliņ,
Nu tuo cīma leigaviņu.
236 [Līvānu D].

44079.

Nu jāja vedēji,
Nu sita bungas,
Nu mana sirsniņa
Lēkāt lēkā.
605 [Skolas].

44080.

Nu steidzu, nu adu,
Nu redzu, vajag;
Nu saka pie durvu:
Stoi, kumeliņš!
241 [Lubānas Md].

44081.

Ozolā loku lieču,
Rīgā pirku kumeliņu;
Pār Daugavu pāri vežu
Bāliņam līgaviņu.
605 [Skolas].

44082.

Panāksniekiem šurp braucot,
Iekrīt ķēve upītē;
Tautas viltu darījušas,
Zemu tiltu taisījušas.
605 [Skolas].

44083.

Pate iešu, pate iešu
Bāliņam sievas vest;
Pate ņemšu linu kreklu,
Pate baltu villānīti.
241 [Lubānas Md].

44084.

Redz kur mūsu vedējīša,
Kā spolīte grozījās;
Vakarēja nevarēja
Savu gūžu kustināt.
198 [Krustpils D].

44085.

Redz kur puiši, redz kur zyrgi,
Redz kur bolti kažūciņi!
Poši sēd komonuos,
Kažūciņi zemi slauka.
579 [Viļāni Rz apr.].

44086.

Sajāj mani bāleliņi,
Kā ozoli lapodami;
Pakaļ nāca tautu meita,
Kā ieviņa ziedēdama.
605 [Skolas].

- 271 -

44087.

Sīksejīti, baltsejīti,
To vedīšu bāliņos;
Sīksejītei, baltsejītei,
Tai autiņis piederēja.
605 [Skolas].

44088.

Siermi zyrgi bruoliliņam,
Skaistas meitas kaimiņam.
Sadloj siermi, buoleliņ,
Brauc pēc sovas ļaudaviņ(as).
389 [Silajāņu Rz].

44089.

Skrej' zaļā līdaciņa,
Dziļi dzelmes dibenā;
Veda skaistu brāļu māsu
Lielu ļaužu autiņās.
418 [Sunākstes Jk].

44090.

Skaistu meitiņ' es redzēju,
Nevienam nesacīju;
Bāliņam vien sacīju,
Lai baroja kumeliņu.
373 [Sarkaņu Md].

44091.

Smuks tautietis, smuks bāliņš,
Abi vienu smukumiņu;
Abiem bija brūni svārki,
Abiem bēri kumeliņi.
545 [Krustpils D apr.].

44092.

Šito meitu, šito meitu,
To vedīšu bāliņam;
Tai tā pate valodiņa
Kā manai māsiņai.
373 [Sarkaņu Md].

44093.

Šito meitu, to meitiņu,
To vedīšu brāliņam;
Tā patika man pašai,
I manam brāliņam.
281 [Neretas Jk].

44094.

Šķir, Dieviņ, man celiņu,
Ver, Laimiņ, man vārtiņus!
Nu es iešu sievas vest
Pirmajam dēliņam.
241 [Lubānas Md].

44095.

Šķiries pati, tautu meita,
Kuŗa mana vedamā!
Kad es citu nepajemu,
Kad tu žēli neraudā(tu).
355 [Rucavas Lp].

44096.

Šķiries pati, tautu meita,
Nu nāk tava vedējīn(a);
Ja būs labi izšķīruse,
Tad ies gulbis ezerā.
94 [Dunikas Lp].

44097.

Šodien mani bāleliņi
Kā gulbīši lidināja;
Rītu nāks kūpēdami
Ar to ķidzu pelnu maisu.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

44098.

Šodien māte izvelēja
Dēliņam paladziņu;
Rītu māte atvedīs
Dēliņam līgaviņu.
605 [Skolas].

44099.

Tālu auga tā meitīna,
Kuŗa mana līgavīna;
Pirku lielu sirmu bēri,
Pārvedīšu sētīnā.
605 [Skolas].

44100.

Tev, brālīti, slikta slava
Par visiem puišeļiem:
Vecais brālis sievu ņēma,
Tu lindruku vadātājs.
605 [Skolas].

1. Ai brālīti, ai brālīti,
Tev bij sliktis amatīns:
Kuŗš puišelis sievu ņēma,
Tu lindraku vadātājs.
94 [Dunikas Lp].

44101.

Tīšām tautas sajūgušas
Melnus vien kumeliņus,
Lai māmiņa meitu dod
Melnajā rociņā.
198 [Krustpils D].

44102.

Tautu dēls zirgu raud,
Gaŗu ceļu braukājot;
Kā māmiņa neraudās,
Atdodama auklējiņu.
560 [Rīga ].

- 272 -

44103.

Vakar braucu, šodien braucu -
Vaicā ļaudis, ko es braucu.
Vakar braucu šķietu, nīšu,
Šodien braucu audējiņas.
39 [Bārtas Lp].

44104.

Vedēju mātei
Trimstarām mēle:
Ar vienu teica, ar otru pēle,
Ar trešo līdzi aicināj'.
241 [Lubānas Md].

44105.

Vedējiņi, vedējiņi,
Ko jūs laba atvedāt?
Vai mātei kurpju pāri,
Tēvam cauņu cepurīt(i)?
97 [Dūres Vlk].

44106.

Zinu, zinu, bet neteikšu
Kur aug brāļa līgaviņ(a):
Aiz upītes kalniņā,
Bagātā vietiņā.
94 [Dunikas Lp].

★

5. Vedēji atbrauc līgavas mājās

a) Mājinieki gaida vedējus atbraucam

16187.

Apstriguši vedējiņi
Kalnā, mālu dumbērē;
Bāleniņi, staigādami
Uzveļat akmentiņu!
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

16188.

Braucat nu braukdami,
Gausajie vedēji!
Sasaluši gaidīdami
Panāstnieki šo naksniņu.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

1. Nāciet nākdami,
Negoda ļaudis!
Sasalu, sadrebu,
Jūs gaidīdama.
300 [Kroņa Misas pagastā (Misas pag. B)].

16189.

Domājām, gādājām,
Kur vedēji [panāksni] kavējās:
Vedējiņi [panāksnieki], nabadziņi,
Celiņā ganījās;
Pie celmiņa guni kūra,
Kurpē silda ūdentiņu.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

16190.

Es cimdiņu norakstīju,
Pie vārtiem stāvēdama;
Vēl būt' otru norakstījse,
Kaut rociņas nisalušas.
300 [Kroņa Misas pagastā (Misas pag. B)].

16191.

Gan agri šorīte
Saulīte lēca;
Šorīte redzēšu
Vedējus jājam.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

16192.

Jājat jādami,
Tamdatu(?) ļaudis,
Mēļoti vīri,
Strīpaiņas sievas.
226 [Kandavā (Tl)].

16193.

Kas tie tādi kaŗapulki
Iet pa mūsu gaŗu dūksti?
Tie nebija kaŗapulki,
Tie māsiņas vedējiņi.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

16194.

Kas tur rušina
Par viņu kalnu?
Vedēju suvēni
Atrušināja.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Kas tur rušina
Aiz viņu kalnu?
Tie tie kaimiņu
Melnie pussiķi.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

- 273 -

16195.

Ko dara vedēji
Tik ilgi mājās?
Zobenus, zābakus
Pa ciemu meklē.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

1. Kas tur dudina
Aiz kalna lejā?
Zobenus, zābakus
Pa ciemis tapina.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

16196.

Kur tie mūsu vedējiņi
Šādu dienu kavējās?
Aiz kalniņa kavējās,
Savas sievas dzirdināja [mīzināja].
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

16197.

Kur vedēji kavējāsi,
Ka tie laiku nesabrauca?
Vīzes pina, kājas āva
Pērnajā griķējā.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

16198.

Kur vedēji kavējās,
Ka tik vēlu vakarā?
Vai vedēju māmiņai
Ceļā kļuva radībiņas?
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Domājām, gādājām,
Kur vedēji kavējās;
Vedējīšu māmiņai
Ceļā kļuva vaislībiņas.
Uz cintiņas guni kūra,
Micē silda ūdentiņu.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

2. Vedējiņu māmiņai
Ceļā tika lēkumiņi;
Uz akmiņa pirti kūra,
Peltē smēla ūdentiņu.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

3. Vedējiņu [panāksnieku] meitiņām
Bērns piedzima atmatā;
Uz akmini garu meta,
Strautā slotu slapināja.
226 [Kandavā (Tl)].

16199.

Nāc, raugies, man' māsiņa,
Kā jāj tavi vedējiņi:
Rāmi tek bēri zirgi,
Grezni dzied vedējiņi.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

16200.

No tālienes sen dzirdēju,
Kur brauc māsas precinieki:
Zirgi zviedz, rati skan,
Paši dzied vedējiņi.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

16200¹.

Nu jāja vedēji,
Nu sita bungas:
Vež mana vaiņaka
Šo vakariņu.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

16201.

Priekšā tek sirmi zirgi,
Diegiem šūtas kamaniņas.
Vai, māsiņa, nepazini?
Tie bij tavi vedējiņi.
408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)], 412 [Unguros (Ungurmuižas pag. D)].

16202.

Žēli raud mūs' māsiņa,
Pa sētiņu staigādama,
Ieraudzījse mežmalā
Pieci bēri kumeliņi;
četriem segli mugurā,
Piektam balta villainīte.
Tev, māsiņa, tas bērītis,
Kam tā balta villainīte.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

16203.

Šņākdami, krākdami
Vedēji nāca;
Mūs' māsa lēkdama
Klētī bēga.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

16204.

Sebulīts tautu dēls,
Sebu nāca vakarā.
Kauns manam tēviņam,
Sebu vārtus atveŗot;
Kauns manai māmiņai,
Sebu galdu apklājam.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1. Sebulīts tautu dēls,
Sebu raida vedējiņus.
Kauns manai māmiņai,
Sebu galdu apklājot;
Kauns manam tēviņam,
Sebu mucu ielaižot.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

- 274 -

16205.

Seši bēri kumeliņi
Ēd bāliņa birzītē.
Lai tie ēd, tie ir visi
Pēc manim atskrējuši.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

16205¹.

Taure nāca taurēdama,
Ne tā taure velti nāca:
Taure nāca pēc māsiņas,
Tēvu māti raudināt.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

16205².

Taure nāca taurēdama,
Zaļu birzi locīdama;
Neba taure viena nāca,
Nāk tautietis pūtējiņš.
404 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

16206.

Tautas jāja aurēdamas,
Vai šķiet mani eglienē?
Es brālīša sētiņā,
Jaunā priežu klētiņā.
224 [Kabilē (Kld)].

16207.

Tautu dēlis miega peķis,
Sebu raida vedējiņus;
Mūs' māsiņa agri ceļas,
Agri savas kājas ava.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

16208.

Tumsā nāca vakarā
Veca puiša vedējiņi;
Kad tie būtu jauna puiša,
Tad tie nāktu saulītē.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)], 241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)], 264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1. Veca puiša līgaviņu
Ved vēlāi vakarā;
Kad tā būtu jauna puiša,
Tad pārvestu saulītē.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

16209.

Tumsīnā vakarā
Man atjāja vedējīni:
Vecs bij tautu lolojumis,
Dienu jāti nedrīkstēja.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

16210.

Tur brauca, tur jāja
Par viņu kalnu
Tukšiem ratiem,
Liekiem zirgiem.
Grib māsas pūriņu
Par vezumiņu,
Grib pašu māsiņu
Par jājējiņu.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

1. Nu jāja, nu brauca
Par viņu kalnu
Tukšiem ratiem,
Liekiem zirgiem.
Tukšie rati
Grib vezumiņa,
Liekie zirgi
Jājējiņu.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

b) Aizveŗ un apsarga vārtus

16211.

Es saku, brālīti,
Roc aku vārtos,
Lai jāja vedēji,
Lai lauza kaklus,
Lai slīkst visi vedējiņi,
Seši bēri kumeliņi.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

16212.

Mēs deviņi bāleniņi,
Viena pate mūs' māsiņa;
Mēs vārtiņus aizcelsim,
Tautām māsu nedosim.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

16213.

Ver, brālīti, vārtus cieti,
Nu nāk vēja liela vētra;
Tā nebija vēja vētra,
Tie tautiņu kumeliņi.
346 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Lietus nāca, vētra kŗāca,
Aizceļ vārtus bāleniņis;
Nenāc' lietus, nekŗāc' vētra,
Kŗāc' tautiešu kumeliņis.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

c) Vedēji lūdzas, lai laiž viņus sētā

16214.

Attaisiet man vārtiņus,
Ielaidiet sētiņā!
Ne es jūsu zemīt' ņēmu,
Ja naksniņu pārgulēju.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

- 275 -

16214¹.

Atveriet man vārtiņus,
Neba jūsu zemes gribu:
Atdodiet bāliņam
Sen cerētu līgaviņu!
20 [Krapē (Krapas pag. Rg)].

16215.

Atveŗati vaŗa vārtus,
Tautas nāca sētiņāi!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

16216.

Laid iekšā, laid iekšā!
Mēs jums skādi nedarīs;
Mēs paņems to meitiņ',
Kas jums bija niecinama.
225 [No Kaltenes līdz Kolkasragam gar jūrmalu (Tl, Vp)].

16217.

Nebīsties, liel' ciem',
Ka šeitan kaŗš atjās:
Tie nebij kaŗavīr',
Tie bij brāļa vedējiņ'.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

16218.

Tec teciņus vārtu vērt,
Mana jauna ļauduviņa!
Man rociņas nosalušas
Līdz ar leda gabaliņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

16219.

Tec teciņus vārtu vērt(i),
Mana jauna līgaviņa!
Pieši manas kājas spieda,
Iemauktiņi rokas žņaudza.
20 [Krapē (Krapas pag. Rg)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

d) Sargi vedējus papriekšu visādi apdzied un tirda, kur braucot, ko meklējot u. t. t.

16220.

Ar Dieviņu, ar Dieviņu,
Mūs' māsiņas vedējiņi!
Cauri cauri, sveši ļaudis,
Nav māsiņas sētiņā.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

16221.

Atnāk pieci vedējiņi
Tā kā pieci nabadziņi:
Nūjas vien klabināja,
Pie vārtiemi stāvēdami.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

16222.

Atbrauc pieci vedējiņi
Tā kā pieci nabadziņi;
Rītē brauks man' māsiņa,
Lielu baru pacēluse.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

16223.

Gaŗām, gaŗām,
Sakārņu vedēji!
Gaŗām aizveda
Sakārņu kaudzi.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

16224.

Kam veda tautiņas
Liekaju ziergu?
Vai veda vārnām,
Vai žagatām?
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

16225.

Kur braucati, vedējiņi,
Vai braucati žagaros?
Ja braucati žagaros,
Kam sieviņas līdz ņēmāt?
230 [Zentenē (Zentenes pag. Tl)].

16226.

Kur braucat, vedējiņi,
Ar tiem ķīļu deguniem?
Atpakaļi, atpakaļi
Pie savām melnacēm!
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

16227.

Kur, ļautiņi, jūs brauksiet,
Sapuškoti kumeliņi?
- Ozolmuižas mēs ļautiņi,
Liepas muižas meklējam.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

16228.

Kur palika, kur palika
Mūsu kunga bisenieki?
Melni kraukļi saskrējuši
Pie bāliņa vaŗa vārtu.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 276 -

16229.

Nāca viens, nāca divi,
Nu atnāca liela pulka,
Nu atnāca liela pulka,
Nu vedīs mūs' māsiņu.
151 [Lieljumpravā (Jumpravas pag. Rg)].

16230.

Nelasiet, bāleliņi,
Svešu ļaužu grāmatiņu!
Veca bāba rakstījusi
Mēnesnīcas gaismiņā.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

16231.

Oši, kļavas, ozoliņi,
Ko jūs laba meklējat?
- Meklējam liepas meitu
Ozoliņa dēliņam.
224 [Kabilē (Kld)].

1. Oša oša, kļava kļava,
Ko jūs divi runājiet?
- Runājam liepas meitu
Jaunajam ozolam.
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)].

16232.

Pa celiņu tautas jāja,
Lieku veda kumeliņu.
Kur, tautiņas, jūs ņemsati
Lieka zirga jājējiņu?
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)].

16233.

Parādiet, sveši ļaudis,
Kāda jūsu grāmatiņa?
Tāda jūsu grāmatiņa:
Gaŗām ciemu jāvažo.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

16234.

Parādiet, sveši ļaudis,
Kāda jūsu grāmatiņa?
- Tāda mūsu grāmatiņa:
Ar pirkstiem sarakstīta,
Ar pirkstiem sarakstīta,
Ar zobiem izlasāma.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

16235.

Piesameta sīku putnu
Pilni vārtu stuburiņi;
Tie nebija sīki putni,
Tie māsiņas vedējiņi.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

16236.

Vedējiņi atjājuši
Bez liekaja kumeliņa:
Tie gribēja mūs' māsiņu
Kājām vesti sētiņā.
224 [Kabilē (Kld)].

e) Daži vedēji pārlecina zirgus pār sētu, vai arī ielaužas pagalmā no neapsargātas puses

16237.

Ar bitīti es atjāju
Bāliņam vedībās;
Tikām citi zirgus sēja,
Es par sētu sētsvidū;
Tikām citi vārtus vēra,
Es pa logu istabā,
Es pa logu istabā
Tautas galda galiņā.
225 [No Kaltenes līdz Kolkasragam gar jūrmalu (Tl, Vp)].

1. Ar bitit' es atjāj'
Bāliņam vedibās;
Līdz citiem vārtus vēra,
Es pa logu istabē,
Es pa logu istabē
Pie to meit's māmuliņ',
Pie to meit's māmuliņ',
Kā bitit' dziededam.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

16238.

Gaidīju vedējus
Pa kalna vārtiem;
Saskrēja vedēji
Pa lejas vārtiem.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 1181 [Dūres pagastā (Vlk)], 163 [Dzērvē (Dzērves pag. Azp)], 181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1. Es gaidu tautiņas
Pa kalna vārtiem;
Sajāja, sabrauca
Pa cūku celiņu.
288 [Bornsmindē (Īslīces pag. B)].

2. Gaideja vedejus
Pa kalnu vārtiem;
Saskrēja vedeji
Pa cūku caurumu,
Pa cūku caurumu,
Pa struņķu dārzu.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

3. Gaidīju vedēju
Pie kalna vārtiem;
Saskrēja vedēji
Pa cūku teku
Cits ar kruķi, cits ar kraķi,
Cits ar melnu bīkstaklīti.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

- 277 -

16239.

Neba visi vedēji
Pa vārtiem nāca,
Cits arī ielīda
Pa cūku caurumu.
249 [Reņķu muižā (Zebrenes pag. Tk)].

16240.

Neba visi vedēji
Pa vārtis sagāja:
Kā suvēni salīduši
Pa riķiemi rāceņos.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

16241.

Vedēji saskrēja
Pa cūku tekām,
Pa cūku tekām,
Pa rijas vārtiem.
Ņemat kruķus, bīstaklīšus,
Dzenat viņus atpakaļ!
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

f) Pēc lielas kaulēšanās ielaiž visus vedējus pagalmā

16242.

Brauc'ēt, tautys, pogolmā,
Metīt zaltu, sudobreņu:
Lai natreuka tai mameņai
Meužam jaunas mal'ējeņas.
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

16243.

Jājati, vedēji [tautiņas],
Glužiņi sētā!
Mēs meža ļautiņi,
Ērcešu žogi.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

16244.

Kam, bāliņ, tu pielaidi
Pilnu sētu svešu ļaužu?
- Es, māsiņ, neredzēju,
Smēdē kalu zobentiņu.
121 [Gulbenē (Md)].

★

44107.

Atveriet man vārtiņus,
Ielaidiet sētiņā;
Mēs bijām māsiņai
Velšu pūru vedējiņi.
605 [Skolas].

44108.

Bāliņš jūdza lielu zirgu,
Šķita lielu domājam;
Ne lielāks, ne mazāks,
Kā pakulu kodeļiņa.
605 [Skolas].

44109.

Bez naudas nelaid
Tautieša klētī.
Pimberis, vērdiņš
Nabaga nauda;
Rubulis, dalderis
Tautieša nauda.
112 [Ezeres Kld].

44110.

Celies agri, gulies vēlu,
Saderēta mātes meita;
Visi tautas plikvēderi
Gaida tevis pārvedam.
605 [Skolas].

44111.

Cirtu krustu ozolā,
Cirtu vārtu stuburā;
Pie vārtiem vedējiņi
Raksteitām komonām.
198 [Krustpils D].

44112.

Dodiet manim, ko vajaga,
Vaicajieti, ko es nācu.
Dodiet manim brāļam sievu,
Lai es braucu sētiņā.
46 [Beļavas Md].

44113.

Izaudzētu tautas veda,
Izmācītu darbiņam;
Kam tautiņas nevedāt,
Ka gulēju šupolie?
293 [Oļu (Oļu-Apeltienas) Md].

44114.

Guba beja, guba beja -
Kas tū gubu kustynuoja?
Tys tū gubu kustynuoja,
Kam deveiņi kumeliņi.
182 [Kaunatas Rz].

- 278 -

44115.

Gŗūta sieva vešanās,
Gŗūta pati vedamā;
Būs manam brāliņam
Gŗūts mūžiņš dzīvojot.
263 [Mēmeles Jk].

44116.

Ko, bāliņi, darīsim,
Šitik agri sanākuši?
Nūla brāļi māsu vilka
No drabiņu kubuliņa.
436 [Tirzas (Tirzas-Pils) Md].

44117.

Liepu muižas mēs ļautiņi,
Ozolmuižas meklējam.
Liepu muižu gan atradām,
Ozolmuižas neatradām.
119 [Gaujienas Vlk].

44118.

Nelaižat, ļautiņi,
Zvirbuļus sētā;
Tie jūs' jumtiņus
Izčabinās.
197 [Krotes Lp].

44119.

Nu kurīnes tys puiseits
Tik jaukū volūdeņi?
Nu Vuoczemes es, māmeņ,
Gribu tovu meitu jimt.
Spriša tova skaista meita,
Tei byus muna ļaudoveņa.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

44120.

Nu, brālīti, nu tev sieva,
Nemāk ragus uztaisīt;
Nu būs tava līgaviņa
Uz kažoka jāvizina.
605 [Skolas].

44121.

Piecas meitas māmiņai,
Visas piecas krāsnī guļ;
Guļ tā pati vedamāji
Pašā krāsnes dibenā.
241 [Lubānas Md].

44122.

Putējuse, gavējuse -
Ko tu esi darījuse?
Aizbrauc tavi vedējiņi
Kā malciņas cirtējiņi.
46 [Beļavas Md].

44123.

Tautu meita, pirtu sile,
Kam gulēji palāvēji?
Pāries brāļi, vedējiņi,
Nepuškoti, nerakstīti.
605 [Skolas].

44124.

Tumša tumša uguntiņa
Meitu mātes istabā:
Viena pati svece dega
Rudvarīša lukturī.
355 [Rucavas Lp].

44125.

Tumši tumši tie siliņi,
Tumši dienu, tumši nakti;
Sveši sveši tie ļautiņi,
Sveši dienu, sveši nakti;
Kā tiem nebūs svešiem būt,
Nav neviena brālēliņa.
281 [Neretas Jk].

★

g) Apdzied vedējus, vedēju zirgus un ratus

16245.

Ak tu krupja tautu dēls,
Tavu daiļu vedējiņu!
Puiši, vīri zābakos,
Kumeliņi iemauktos.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

16246.

Vai māmiņa, vai māmiņa,
Nu sabrauca vedējiņi,
Baltu ķēvi klibu kāju,
Vienu slieci kamaniņas.
284 [Bārbelē (Bārbeles pag. B)].

16247.

Dižajam vedējam
Pinkuļains kumeliņš;
Vārtos kūru uguntiņu,
Lai nosvila pinkulīši.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

16248.

Dižajam vedējam
Sirmi zirgi, kalti rati;
Sirmi zirgi nemaksāti,
Kalti rati tapināti.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

- 279 -

16249.

Es salēju [samīzu] lielu pelci
Pie brālīša nama duru.
Atjāj pieci vedējīni,
Noslīkst pieci kumelīni.
158 (Tosmarē).

1. Es izlēju sidrabiņu
Pie bāliņa namdurēm.
Atjāj pieci vedējiņi,
Noslīkst pieci kumeliņi.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

2. Vai bij upe, vai ezers
Mana brāļa sētsvidū?
Atjāj pieci vedējiņi,
Noslīkst pieci kumeliņi.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

16250.

Es šķitu debesi
Apmākušos:
Tie to vedēju
Melnie ļaudis.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

16251.

Es šķitu vedējus
Zirgiemi jājam,
Atjāja vecāmi
Mīstīklāmi.
Sūta mani māmiņa
Auziņu doti;
Ko došu vecāmi
Mīstīklāmi?
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)], 278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

16252.

Gaidīju māsiņai
Vāciešu vedējus;
Sigāni, slēpsvārki
Mūs' māsas vedēji.
197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].

16253.

Kāds Dievs bija to redzējis,
Viens pats nāca vedējos!
Mūs' pusē tāda mode:
Pa pieciem, pa sešiem.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 394 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

16254.

Kājām tautas sagājuši,
Nav neviena kumeliņa;
Sēdu tēva istabā,
Galdā kājas atspērusi.
330 [Kaldabruņās (Rubenes pag. Il)].

16255.

Kājām vien, kājām vien
Sveši ļaudis sanākuši.
Vai māsiņa kājām ies?
Vai pūriņu veltin vels?
373 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

16256.

Kam tai mūsu pagalmā
Liela pulka ūdens pančku?
Vedējiņi, šurp braukdami,
Ūdens žurkas aizjūguši.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

16257.

Ko tie vedēji
Cik daudzi vedīs?
Maza mūsu māsiņa
Kā cielaviņa.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Ko kauca, ko rūca
Deviņi vedēji?
Maza mūsu māsiņa
Kā cielaviņa.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

16258.

Ko tie vedīs
Septiņi vedēji?
Nav mūsu kuņai
Septiņi kucēni.
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

16259.

Kūdarā kūdarā
Vedējiņu kumeliņi!
Kā nebija kūdarā,
Auzu pelu oderēti.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

16260.

Kuŗas zemes, kādi ļauži,
Māsiņ, tavi precenieki?
Viena sliece kamanām,
Triju kāju kumeliņš.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

16261.

Zeltenieši, zeltenieši,
Kur jūsu lielība,
Kur jūsu trīsdesmit
Vedējiņi?
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

16262.

Ne tie visi lūgti viesi,
Kas sanāca vešanā;
Citam kūja klaudzējās,
Sētmalē nosviežam.
104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

- 280 -

16263.

Ne tie visi vedējiņi
Ar zirgiem sajājuši:
Cits ar kruķi, cits ar lizi,
Cits ar pirtes bikstaklīti,
Pats brūtgāna īstais brālis
Ar vecām mīstīklām.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

1. Ne tie visi vedējiņi
Ar ziergiem atjājuši:
Cits ar cūku, cits ar kazu,
Cits ar villas [sievas] ērkulīti.
Es tecēju auzas dot,
Ko es došu ērkulim [ērkuļam]?
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

16264.

Parādāt, sveši ļaudis,
Kuŗš brūtgāna kumeliņš?
Tas brūtgāna kumeliņš
Ar to lūku pavadiņu.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

16265.

Sabrauc vedēji
Kā lieli kungi,
Sagriež cepures
Kā suņu astes.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

16266.

Sabrauca vedēji
Akliem zirgiem,
Sakrita mūsu
Tupeņu bedrē.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

16267.

Sajājuši vedējiņi,
Nedīdīti kumeliņi.
Ne tie visi īstenieki,
Kas bāliņa vedībās.
213 [Zlēkās (Zlēku pag. Vp)].

16268.

Sakāties, vedējiņi,
Kādu ceļu atjājāt,
Vai jājāt kužu tiltu,
Vai par peku atmatām?
171 [Tāšu Padurē (Kalvenes pag. Azp)].

16269.

Šķita lāci gumbājam
Aiz kalnīna lejīnāi:
Tautu dēla kumeļam
Pērnā spalva apakšāi.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

16270.

Šķitu lāci lampājot
Pa lielo tīrumiņu:
Tas pats mūsu jaunais znots
Leinajām kājiņām.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

16271.

Šķitu miglu miglojam
Bāleliņa sētiņā:
Miglo tautu kumeliņis,
Tāļu ceļu attecējis.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

16272.

Sen gaidīju māsiņai
Lielu pulku vedējiņu;
Pieci vien attecēja,
Kā kaimiņu kucēniņi.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Mūs' māsiņa tā gaidīja,
Būs deviņi vedējiņi;
Pieci vien atbraukuši
It kā pieci nabadziņi.
220 [Dursupē (Zentenes pag. Tl)].

16273.

Sen māsai gaidīju
Deviņu vedēju:
Astoņi ķenkari
Atķenkarāja.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

16274.

Simtu cēlu zīļu krēslu,
Simtu gaidu vedējiņu;
Aili manu lielu kaunu,
Viens atjāja nozarīts.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

16275.

Stāvat, tautas, pagalmā,
Nava rūmes istabā:
Brāļu māsa dzeini velk
Deviņiemi kamoļiem.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

16276.

Stulbi vien, akli vien
Svešu ļaužu kumeliņi:
Dasagrieza salmu kaudzi,
Istabiņu dēvēdami.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

- 281 -

16277.

Zvaneja Rīgā,
Zvaneja Bauskā:
Vedeji noslīka
Ūdena peļķē.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

16278.

Svešu ļaužu kumeliņi
Naizojām kājiņām;
Nelaidiet, bāleliņi,
Savā zirgu stallītī!
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

16279.

Trīs vien, trīs vien
Vedēju sievas;
Tās pašas atdzina
Pusriteņiem.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

16280.

Vedēji sajāja
Ar ērzeļiemi,
Ik riņķi grieze,
Ik pauti bire.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

16281.

Vedējiņi sabraukuši, -
Ko, vedēji, vedīsiet?
Ievelsimi bērza kluci,
Lai tie veda raudādami.
283 [Kroņa Vircavā (Vircavas pag. Jg)].

16282.

Vedējiņi sabraukuši, -
Ko, vedēji, vedīsiet?
Vēl tā jūsu vedamā
Uz Daugavas gavilē.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

16283.

Vedējiņi sabraukuši, -
Ko vedīs, nevedīs?
Piecērtiet, bāleniņi,
Zaļas malkas vezumiņu!
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

1. Vezumiņa tie ļautiņi,
Vezumiņa vien pētīja.
Eit' mežā, cērtat malku,
Dariet pilnus vezumiņus!
121 [Gulbenē (Md)].

16283¹.

Vedējiņi sanākuši,
Ko, vedēji, vedīsiet?
Vai bij šķilta, vai perēta,
Vai palika vanckarā?
20 [Krapē (Krapas pag. Rg)].

16284.

Vedējiņi sanākuši, -
Ko vedīs, nevedīs?
Ni bāliņš māsas deva,
Ni māsiņa kalponītes.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

16285.

Vedējiņi, vedējiņi,
Ko vedīsit sētiņā?
Mēs māsiņas nedosim,
Jūs tukšā pāriesit.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

16286.

Vestu nāca vedējiņi, -
Ko tie vestu, ko nevestu?
Vai tie ves namam baļķus,
Vai rijai pavaliņu?
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

16287.

Visi purvi aizsaluši,
Visas dzērves aizgājušas;
Nu tai mūsu māsiņai
Pie durvīm vedējiņi.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

h) Vedēji turpretī uzliela sevi un savus kumeļus

16288.

Ekur daiļi vedējiņi,
Daiļi tek kumeliņi:
Pilla mute sīku dzelžu,
Tek galviņu grozīdami.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

16289.

Es atbraucu vedībās
Ar rozainu kumeliņu;
Redzēs rītu saulītē,
Vai būs roze vedamā.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

16290.

Mūs' brālīši vedējiņi
Kā mēreni muiženieki;
Citam bija vācu svārki,
Citam vācu valodiņa;
Kam nebija vācu svārki,
Tam bij vācu valodiņa.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

- 282 -

★

44126.

Au ču vedējiņi,
Kur tā pati vedamā?
Vedamā aizkrāsnēji
Brūtgānami bikses lāpa.
477 [Vecpils Lp].

44127.

Atnāk pieci vedējiņi,
Tā kā pieci nabadziņi:
Nūjas vien klabināja,
Pie vārtiem stāvēdami.
605 [Skolas].

44128.

Atskrēja svuotiņš ar vīnu ūsu,
Īspīdja koktā kai uoža rogu,
Lela Dīva žēlestība,
Ka svuočiņas nanūdyura.
29 [Aulejas (Grāveru) D].

44129.

Citu reizu, tēva laiku,
Jāja bērus kumeliņus.
Nu jāj raibus kucentiņus,
Aiz ausīm turēdami.
149 [Jaunpils Tk].

44130.

Dzenīšami raibi svārki,
Tautiešami vēl raibāki;
Tautiešami vēl raibāki,
Tādi man nepatika.
605 [Skolas].

44131.

Es dūmovu, es guodovu,
Kas aiz kolna velejās:
Pyura vedējs aiz kalniņa
Velej sovu kumeliņu.
326 [Preiļu D].

44132.

Es nezinu, kas par modi -
Jauni puiši stalti jāja;
Mazs zirdziņš kā āzīts,
Lielajos iemavos.
358 [Rugāju Abr].

44133.

Gasulīši, bagaturi,
Ar kačim sabraukuši;
Paši sēd aiz galdeņa,
Kači kāpe veitūlā.
389 [Silajāņu Rz].

44134.

Ja jūs manis neticat,
Es jums zīmi parādīšu:
Labajam vedējam
Kājas, galva kabatā.
46 [Beļavas Md].

44135.

Jau šytai muosiņai
Gulēt ceļa maliņā;
Poši okli, zyrgi troki,
Navar ceļa saredzēt.
579 [Viļāni Rz apr.].

44136.

Kas tās tādas vedējiņas?
čūras vien, čūras vien!
Ne tam siera, ne šņabīša -
Plikadīdas atnākušas.
39 [Bārtas Lp].

44137.

Kas tie tādi vedējiņi?
čūras vien, čūras vien;
Mūs' māsiņas panāksnieki
Kā mēreni muiženieki.
197 [Krotes Lp].

44138.

Kā kurmītis tautu dēls,
Kā āzītis kumeliņš;
Cik gribēja riņķī griezt
Atsatupās ļipiņā.
261 [Mēdzūlas Md].

44139.

Jānīšam, brālīšami
Strupu ļipu kumeliņš;
Cik gribēju starši jāt,
Iejāj cūku laidarā;
Cik gribēja krievam cirst,
Nocērt cūkai astes galu.
48 [Bērzaunes Md].

44140.

Ko, puisīti, lielījies
Ar to savu bagātību:
Viena slieca kamanām,
Trim kājām kumeliņis.
545 [Krustpils D apr.].

- 283 -

44141.

Krambulaini, bambulaini
Tie pūrveža kumelīni.
Kā nebūsa krambulaini -
Linu pelu ēdināti?
355 [Rucavas Lp].

44142.

Kur liksam, neliksam,
Tikai daudzi vedējiņu?
Liksim pašus cūkkūtī,
Kumeliņus aplokā.
146 [Jaungulbenes Md].

44143.

Kur tī mūsu vedējiņi
Tik vin ilgi kavējās?
Aiz kalniņa kavējās,
Brūtei bārnu kristīdami.
358 [Rugāju Abr].

44144.

Lai man bija, ja man bija
Viena sliece kamanām;
Novedīšu tautu meitu,
Zari vien nobrīkšēs!
322 [Praulienas Md].

44145.

Lai man bija, lai man bija
Viena sliece kamanāmi;
Es atvedu tautu meitu
Ar visām telītēm.
476 [Vecpiebalgas C].

44146.

Lapni lapni tāva dāli,
Lapni brauca bazneicā:
Trim kājām kumeliņš,
Viena sliece komonām.
545 [Krustpils D apr.].

44147.

Līlejuos vedējiņi,
Zyrgūs vīn sabraukuši.
Cyts iz slūtys, cyts iz skruča,
Cyts uz muotes sprēsleiceņis.
466 [Vārkavas D].

44148.

Leli zirgi jyusu svuotam,
Myusu svuotam vēl leluoki;
Jyusu svuots juoj ap pus kūku,
Myusu juoj kūku golūtnēs.
168 [Kalupes D].

44149.

Mammiņ, mammiņ,
Palavu sijātu;
Sabrauca vedējiņi
Pelaviņu ēdājiņi.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

44150.

Man atveda tautu dēls
Mazu mazu kumeliņu,
Peļķē mirka, ne upē
Manas baltas villainītes.
386 [Sidgundas (Rikteres) Rg].

44151.

Māte cep greznus raušus,
Gaida greznus vedējiņus;
Piņņi vien sajājuši
Gaŗajiem deguniem.
467 [Vārmes Kld].

44152.

Nāc ārā, vedējieša,
Lai es tevi apsaskatu;
Diegu gali karājās,
Kur vakar lāpījies.
198 [Krustpils D].

44153.

Nākat, ļaudis, skatīties,
Kur bajāru vīri brauca:
Trīju kāju kumeliņis,
Vienu spieķi ritentiņis.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

44154.

Nikod taidu naredzēju,
Kaidi šūgod savažova:
Komonom vīna slīcja,
Kumeļam treis kuojeņas.
170 [Kapiņu D].

44155.

Nikur taidu naredzējam,
Kaidi šū'kor savažova:
Cyts uz suņa, cyts uz kaķa,
Cyts uz buobas kačarāga.
194 [Krāslavas D].

44156.

Na taidimi vedējimi
Myusu muosiņu nūvest:
Poši troki, zyrgi klybi,
Bez īlyukšu kamaniņas.
494 [Viļānu Rz].

- 284 -

44157.

Netramdi, saimniek,
Kumeļnīc' ķēvi:
Kumeļš paliks
Mūsu brāļa vārtos.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

44158.

Paskatiesi, tu Jānīti,
Kādu zirgu tu atjāji!
Tu atjāji stulbu kuili,
Pie ausim turēdams.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

44159.

Piebaldzēni, āža ļipas,
Ar āžiem Rīgā brauca;
Cik tie āži rikšus meta,
Tik tie vāģi ģenģeriem.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

44160.

Pluskataini, samparaini
Šogad mūsu vedējiņi;
Kur tie gāja, kur staigāja,
Pluskas vien karājās.
605 [Skolas].

44161.

Pusmuca, vērpele
Vedēju māmuļa;
Vai tur nebija
Smuidrāku sieviņu?
146 [Jaungulbenes Md].

44162.

Rūdu zaķīti nobaŗavu,
Vedējīnu gaidīdams.
Ak tu Dieviņ žēlīgais,
Kā tie plēsa stenēdami!
355 [Rucavas Lp].

44163.

Sacējuos viņa gola
Brangim zirgim sabraukuši:
Kai tik sunis aizarējās,
Jī ar kakim veitūlā.
168 [Kalupes D].

44164.

Viņagalīši lilejuos,
Zyrgūs vīn sabraukuši.
Myusu suņi aizarēja,
Jī ar kakim veitūlā.
168 [Kalupes D].

44165.

Sajāja panāksni
Stulbiem zirgiem,
Visus mūs' sētmaļus
Tie izdauzīja.
605 [Skolas].

44166.

Sirmi zirgi, mitenieki,
Mūs' māsiņas precinieki:
Sirmi zirgi, kalti rati
Mūs' māsiņu vizināj(a).
356 [Rudbāržu Azp].

44167.

Strūdzenieki, strūdzenieki,
Mūs' māsiņas vedējiņi:
Visiem ļenkas pār pleciem,
Kā tiem strūgu vilcējiem.
158 [Jumpravas Rg].

44168.

Svuoteņam rūdi zyrgi,
Nūdzāruši vosor ūdi.
Kū tu gribi lūceitīs,
Dūd ar asti sēteņā.
170 [Kapiņu D].

44169.

Šis Staseitis i lilejuos
Lobu bāru kumeleņu,
Tik gribējis paspringeit,
Sprīde lipu sātmalē.
168 [Kalupes D].

44170.

Šis svuotiņš porsu vede,
Jis pots porsa nastuovēja;
Pots stuovēja griviņiku,
Porsu vad uz palciņika.
143 [Jāsmuižas D].

44171.

Tam vedēju kristatāvam
Vīnu aci kumeliņš.
Loudzīs munam buoleliņam.
Īliks ūles boltumiņu.
36 [Balvu Abr].

44172.

Taut dēls man atsūt
Strup īs kumeliņ.
Kur liks sedls, kur seidīs,
Kur ciertīs pātadziņ?
445 [Ugāles Vp].

- 285 -

44173.

Tautu dēls lielījās
Pederainus vāģus kalt.
Kad jābrauc precībās,
Brauc ar bērna šūpolīti.
605 [Skolas].

44174.

Tautiets man atsūtīja
Kumeliņu kā gailīti,
Strautā manim kājas mirka -
Ko darīšu upītē?
9 [Aizputes (Aizputes-Pils) Azp].

44175.

Tautu meita, ķera galva,
Gaida košu vedējīn(u),
Atnāk koši vedējīni -
Ķera galva nesukāt(a).
Gan, meitīna, ķemmēsim
Ar kadeģa ķemmītēm.
355 [Rucavas Lp].

44176.

Tā slavēja mūs' Jānīšam
Kungus vieni vedējos;
Kungi sēd aizkrāsnē,
Cūku gani vedējos.
46 [Beļavas Md].

44177.

Tūlej, tūlej, vedējmāte,
Ko tik ilgi tūlājies?
Aiz kalniņa tūlējās,
Vecas vīzes lasīdama.
255 [Mārupes (Bieriņu) Rg].

44178.

Vedējiņi sabraukuši
Kai malnuos vabalis [vabalītes];
Ka ir malni, lai jī malni,
Jī ni valna nastuovē(ja).
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

44179.

Vedējiņa tēviņam
Melna cauņa cepurīte.
Kaut redzētu manu cauni,
Savu sviestu pagaldāji.
214 [Lažas Azp].

44180.

Vedējīša, vedējīša
Kā spolīte grozījās;
Vakaraine nevarēja
Savu gūžu kustināt.
198 [Krustpils D].

44181.

Vedējiņim, nabadziņim
Nalaimīte nūtikuse;
Nalaimīte nūtikuse
Uz lielceļa krustcelēm:
Zirgiem šlejas satrūkušas,
Puišiem bikses nokritušas.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

44182.

Visi kalti, visi kalti
Panāksnieku kumeliņi:
Cits vīzēm, cits pastalām,
Cits košām kurpītēm.
605 [Skolas].

44183.

Viņagalīts lilejuos:
Skaisti puiši sabraukuši;
Zirgi klibi, poši okli,
Roti skrēja rinkeitī.
168 [Kalupes D].

44184.

Žīdi vien, žīdi vien
Mūs' māsiņas vedējiņi;
Ņem, māmiņ, skruķa kātu,
Dzen tos žīdus padurvē.
198 [Krustpils D].

44185.

Žīdi vien, žīdi vien
Mūs' māsai vedībās,
Kur ņems māsiņa
Kuguļu podus?
356 [Rudbāržu Azp].

★

i) Vedējus aicina istabā un apsveicina

16291.

Ja ir māte vedējos,
Tad lai iet istabā;
Ja ir kāda lieceniece,
Lai sēd vārtu stuburā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

16292.

Nākat, tautas, raugāties,
Kāda māsas istabiņa:
Šūtin šūta, pītin pīta,
Vidū liepas līgojās.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

- 286 -

16293.

Pūtiet guni, pūtiet guni,
Laidiet tautas istabā!
Tautas stāv aiz durvīm [vārtiem]
Nosvīdušu kumeliņu.
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)].

16294.

Skaitāties, vedējiņi,
Vai jūs visi istabā!
Bija Juzis, bij Petrauškis,
Mikalauška vien nebija;
Mikalauškis aiztecēja
Mūs' birzē sēnes lauzt.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

1. Skaiti, skaiti, vedējiņa
[māmuļīte],
Vai ir visi vedējiņi!
Ingus bija, Mikus bija,
Sakalaušķis vien nebija.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

j) Sveša smaka istabā!

16295.

Vai māmiņa, vai māmiņa,
Sveša smaka istabā!
Sajājuši sveši ļaudis
Ar tiem darvas ķeldeŗiem.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

16296.

Sveši ļaudis sanākuši,
Sveša smaka istabā.
Atdarāt duris, logus,
Lai iet smaka klajumā!
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

k) Ienes kārti vedēju virsdrēbēm

16297.

Nesat, mani bāleniņi,
Bērza kārti istabā,
Lai sakaŗ sveši ļaudis
Savas vēja lupatiņas!
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

l) Vedējmātes kukulis, ko atdod līgavai vai līgavas mātei

16298.

Apēd vilki, vedējīša,
Visus tavus sivēniņus!
Kam tu manim neizcepi
Taukotā plācenīša.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

16299.

Ko jājat, vedējiņi,
Ko mātei atnesat?
Atnesuši kazas cisku,
Buka smaku apsmirdušu.
224 [Kabilē (Kld)].

16300.

Kur tā mana vedekliņa,
Ka pie mani nedanāca?
Man rociņas piekusušas,
Kukulīti glabājot.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

16301.

Lei Dievs duod māmiņai
Otkal nākt vedejuos,
Otkal capt māmiņai
Toukatnīti plācenīti.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

16302.

Parād' jel, man' māsiņ,
Ko tev deve sveši ļaud's?
Vai sieriņu tev iedeve,
Vai sīko sudrabiņu?
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

m) Vedējus sēdina pie apklāta galda; pie viņiem piesēžas arī līgava

16303.

Nākat, tautas, istabāi,
Baudāt manu barībiņu!
Tēvs pacēlis liepu krēslus,
Māte galdu apklājuse.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

16304.

Pilli beņķi piesēduši
Lepnu tautu istabā.
Kur, māmiņ, es sēdēšu?
- Sēdies galda galiņā,
Sēdies galda galiņā,
Svešu tautu pulciņā!
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

n) Vedēji noskaita pātarus un sāk mieloties; pātarus skaita arī pēc ēšanas

16305.

Es šķietu ratiņus
No kalna tekot:
Svešļaudis, ubagi,
Pātarus skaitīja.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

- 287 -

16306.

Gan labi, gan labi
Tie sveši ļaudis,
Gan labi Dieviņam
Godiņu deva.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

16307.

Nemāk svešļaudis
Pātarus skaitīt,
Kā veci nabagi
Notenterēja.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

16308.

Skaitīja pātarus,
Nebija visi:
Deviņi vārdi,
Desmitā trūka.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 1311 [Apē (Vlk)], 163 [Dzērvē (Dzērves pag. Azp)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

o) Ēdot vedējus apdzied: visus kopā, dižo vedēju, vedēju, vedējmāti

16309.

Kas vedēji, kas vedēji,
Spaļi vien, spaļi vien!
Kad izlaidu vējiņā,
Kā spalīši izputēja.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

16310.

Ko nākat, sveši ļaudis,
Mūs' zemē ziedu raut?
Vai jūs' pašu zemītē
Tādi ziedi neziedēja?
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

16311.

Ko nāciet, sveši ļaudis,
Kas bij jūsu aicinātu?
Vai māsiņa pati gāja,
Vai māsiņas bāleliņi?
1311 [Apē (Vlk)].

16312.

Kā tās nāca, kā tās brauca
Grūtas sievas vedējos?
Lai tai mūsu māsiņai
Grūts mūžiņš dzīvojot.
Es aiziešu māsiņai
Viegla sieva vakaros,
Lai tai mūsu māsiņai
Vieglis mūžs dzīvojot.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

16313.

Kungi vien, pusvācieši
Mūs' māsiņas vedējiņi.
Kur ņemsim gultas drēbes,
Dūnu spalvu ķisenīšus,
Dūnu spalvu ķisenīšus,
Vatierētus gultas deķus?
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

16314.

Kur, tautieti, tavi radi?
Žīdi, leiši vedībās.
Tiem vajaga salda piena,
Vajag ceptu rācentiņu.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

16315.

Lasīti, lasīti
Tie vedējiņi!
No triju novadu
Nabagi vien.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)], 172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

16316.

Annītei skaists vīriņis,
Tā ar visu vedējos;
Ediņai, tai nav skaists,
Tā atstāja sētiņāi.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

16317.

Pērnēji bērni
Tie vedēji,
Vēl mute balta
Ar mātes pienu.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

16318.

Pīpētāji, ragotāji
Mūs' māsiņas vīlējiņi.
Ne ar pīpi, ne ar ragu
Mēs māsiņu audzējām.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

1. Pīpētāji, raugotāji
Mūs' māsiņas vīlējiņi.
Vai ar pīpi, vai ar raugu
Mūs' māsiņu pievīlāt?
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

16319.

Žīdi vien, žīdi vien
Mūs' māsiņas vedējiņi.
Gan jūs, žīdi, redzēsiet,
Kādi kungi panākstnieki!
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

- 288 -

16320.

Sievas jāja vedībāse,
Kāda velna meitas jāja?
Meitas jāja vedībās,
Jauna vīra gribēdamas.
167 [Kazdangā (Kazdangas pag. Azp)].

16321.

Sievas jāja vedībās,
Kādu vellu meitas jāja?
Meitas jāja vedībās,
Lini jāja sētas posmu.
224 [Kabilē (Kld)].

16322.

Sēdi, sēdi, tu māsiņa,
Galdā kājas atspēruse,
Kam tautiņas atsūtīja
Nedižanus vedējiņus!
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

16323.

Svuot'eņš pats naruods,
Kam jis taidu draudzi v'ed'a:
Cyts ir skuobs, cyts skorbons,
Cyts ar apsis' ryugtum'eņu.
426 [Sakstagala pag. Rz], 435 [Latgalē].

16324.

Vedēji tā sēd
Kā vīžu pinēji.
Dod, māte, lūkus,
Lai pin vīzes!
2071 [Ancē (Ances pag. Pg)].

16325.

Vedējiņi lūpas laiza,
Aiz galdiem sasēduši:
Strauzdulēni atņēmuši
Ceļā visus plācenīšus.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

16326.

Vedējiņi sasēduši
Kā pekiņas birzmalē.
Dod, Dieviņ, lietu, vēju,
Lai sāk pekas cilāties!
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

16327.

Vedējiņu sieviņām
Slikta slava pakaļā:
Vedībās lauzdamāsi,
Pirtēi bērnus ieslēgušas.
229 [Rideļu pagastā (Engures pag. Tk)].

1. Lielajam vedējam
Slikta slava notikuse:
Vedībāsi lauzdamies,
Bērnus slēdza pirtiņā.
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

16328.

Visas vecas piķu baļļas
Vedībās sanākušas;
Citai stīpas nokritušas,
Ķimeniņas nolūzušas.
2071 [Ancē (Ances pag. Pg)].

16329.

Ai dižaj' vedējiņ,
Tev nebij še sēdēt,
Tev sēdēte pie baznīcas
Pa nabagu virsenieku:
Dižajame vedējame
Vieni paši brūni svārki,
Tie tēvame mežā braukt,
Dēlam sievas lūkoties.
177 [Sakaslejā-Apriķos (Apriķu pag. Azp)].

16330.

Dižais vedēj,
Vāķ savus bērnus!
Es citus pagāzu
Gar cūku sili;
Cūkām dodama,
Pielēju muti.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

16331.

Tik tāds taraša
Dižais vedējs,
Tur vien čubina
Gar savu priekšu.
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)].

1. Tik tāda čužiņa
Dižā vedēja,
Tur vien čužinās
Gar savu priekšu.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

16332.

Tik tik pazinu
Dižo vedēju,
Ievilka zobenu
Kā buka ragu.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

- 289 -

16333.

Vilku puika, lāču puika
Vedējiņu vecākais;
Kur ir mūsu vecākais
Ar to cauņa cepurīti!
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

16334.

Kā tā nāca, kā nenāca
Māla grozs vedējos,
Ka nenāca īsta māte,
Kas dēliņu auklējuse?
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

16335.

Kā tā nāce, kā nenāce,
čarna bāba vedējos,
Kad nenāce dēlu māte
Ar jauko valodiņu?
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

16336.

Kur ellēi vedējiemi
Lāga sievas palikušas?
Krinka kranka, staraj mačka(?)
Atsūtīta vešanā.
104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

16337.

Liela liela vedējmāte
Ar stīpām sastīpāta,
Ar stīpām sastīpāta,
Ar naglām sanaglāta.
Trūka stīpas, lūza naglas,
Izbirst raibi kucaniņi.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

16338.

Lielā, resnā
Vedēju muciņa
Iekšā iedama,
Izgāza stenderi.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

16339.

Liģere liģere
Vedēju sieva,
Tā mūs' māsiņu
Izliģerēja.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

16340.

Pakupla, paresna
Vedēju māte,
Vedama laukā,
Šķeļama pušu,
Būs mūsu cūkām
Drabeņu sile.
158 (Tosmarē).

1. Ko tā resnā
Aiz galda sēdēja?
Vedama laukā,
Šķeļama pušu,
Būs mūs' tēviņam
Dui cūku siles.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

16341.

Šnīpa šnāpa, gaŗdegune,
Kā tu nāci vedējos?
Kur palika tā māmiņa,
Kas dēliņu auklējusi?
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

16342.

Stīpāsim Anniņu
Kā vecu baļļu,
Tā mūs' māsiņu
Izliģerēja.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

16343.

Ušu ušu vedējiņa,
Nedrīkstēja, nemācēja;
Kaut es būtu vedībās,
Es drīkstētu, es mācētu,
Es drīkstētu, es mācētu
Taut' istabu trīcināt.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

16344.

Ušu ušu vedējiņa,
Nešķīrās, nevedās;
Sūtāt mani vedībās,
Man šķīrās, man vedās.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

p) Līgava izceļas no galda

16345.

Nesēdi, māsiņa,
Ķenkaru pulkā,
Tur tevi ķenkaras
Apķenkarās!
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

16346.

Nesēdi, māsiņa,
Svešu ļaužu pulkā,
Ej, raugi namā,
Ko māte dara!
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

- 290 -

r) Nakti pavada neguļot; kas guļ to ķircina

16347.

Vedēju sievām
Micītes dedza.
Modaties, sieviņas,
Dzēšati micītes;
Ja nava ūdeņa,
Bāž alus kausā!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 163 [Dzērvē (Dzērves pag. Azp)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1. Meitiņa snauda,
Drāniņa dega;
Mostiesi, meitiņa,
Glāb savu drānu!
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

6. Lopu un pūra dalības un pārvešana uz līgavaiņa mājām

a) Pūra vedēji jūdz un dancina zirgus un aicina meitu māti kraut tiem pilnus vezumus

16348.

Ai Dieviņ, ai Dieviņ,
Man rociņa labi gāja:
Es atradu meitas māti
Ar visām atslēgām.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

16349.

Danco manis kumeliņis,
Līdz zemīti liekdamies,
Lai tam kŗāva meitu māte
Smalku dvieļu vezumiņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

16350.

Dancoj' manis kumeliņis
Uz četrām kājiņām,
Uz četrām kājiņām,
Vezumiņu gaidīdams.
216 [Ventspilī].

16351.

Dancoj' manis kumeliņis,
Vezumiņu gaidīdams;
Raudāj' meita, raudāj' māte,
Vezumiņu taisīdamas.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Zviedzien zviedza kumeliņi,
Vezumiņa gaidīdami;
Raudāt raud meitu māte,
Vezumiņu taisīdama.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

16352.

Dar' man labu, dar' man labu,
Dar' manam kumeļam:
Dar' manam kumeļam
Gaŗu, slaidu vezumiņu!
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

16353.

Domā, māte, ko domā,
Domā pilnus vezumiņus!
Mēs vakar atbraucām
Treju tukšu kamaniņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 226 [Kandavā (Tl)].

16354.

Eit' kūtē, eit' klētē,
Liekat mums vezumā:
Neņemsim jūs' māsiņas
Bez pūriņa tautiņās.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

16355.

Kas tur rīb, kas tur klaudz
Galējāi kambarī?
Meitu māte dvieļus auda,
Dzird vedējus sanākot [sabraucot].
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

16356.

Ko domā, meitu māte,
Pa pagalmu staigādama?
Ej klētī, kambarī,
Dar' man pilnu vezumiņu!
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 121 [Gulbenē (Md)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Zviedzin zviedza kumeliņis,
Vezumiņu gaidīdams.
Ko domā, meitu māte,
Pa pagalmu skraidīdama?
Ej klētī, kambarī,
Krauj man pilnu vezumiņu!
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

16356¹.

Ko, māsiņa, nu pasteigsi,
Kad nebiji pasteiguse?
Nule audi linu dvieļus,
Nule audi prievitiņus.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

- 291 -

16357.

Ko nu šnuksti, meitu māte,
Tais' jel man vedumiņu!
Ne par velti attecēja
Mani bēri kumeliņi.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

16358.

Kur palika meitu māte,
Neredz vaira rotājam?
Vai izgāja ciemiņos
Cimdu, zeķu tapināt?
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

16359.

Man meitiņas apsasmēja,
Nava laba kumeliņa.
Es redzēšu, jūs meitiņas,
Vai ir krekli pūriņā.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

16360.

Mani puiši, mani puiši,
Borojat kumeliņus!
Māt' ar meitu tusnodamas
Darīs smagus vezumiņus.
104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

16361.

Mēs vakar atbraucām
Seši tuški kamaniņ';
Tās tai meitu māmiņai
Visas pillas jāpiedara.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

16362.

Nāc nākdama, tautu meita,
Ar sagšām, palagiem:
Gan es biju vīkstījies
Ar kažoku ielāpiem.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Nāc pie manis, tautu meita,
Ar sagšāmi, palagiem:
Gan es biju satiniesi
Treju gadu pakalās.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

16363.

Nāc nākdama, tautu meita,
Nāc ar cirvi, nāc ar kapli:
Visi mana tēva lauki
Purva puķu pieauguši.
89 [Leimaņos (pie Vecpiebalgas C)].

1. Nāc, steidzies, tautu dēls,
Ar cirvīti, ar kaplīti:
Sievastēva tīrumiņi
Smalku kārklu pieauguši.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

16364.

Nu šo rītu meitas māte
Šņukstēdama vien staigāja.
Vai tu šņuksti, vai nešņuksti,
Taisi manim vedumiņu!
232 [Talsos (Tl)].

16365.

Rauda māte, rauda meita,
Katra galvu saņēmuse:
Tukšs pūriņš, plikas ciskas,
Sētā jāja precenieki.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

16366.

Sasalasi, tautu meita,
Visas savas grabažiņas:
Jau tu pate gana zini,
Ne ciemā tevi veda.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

16367.

Sauca mani vedējiņu,
Ko es vedu, ko nevedu?
Kŗauj man pillu vezumiņu,
Sauc patiesi vedējiņu.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

16368.

Stieņiem kalu ritentiņu,
Spāriem(?) jūdzu kumeliņu;
Gan zināju, tautu meita
Nāks ar pilnu vezumiņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

16369.

Zviegtin zviedza kumeliņis,
Par ābolu bradādams;
Krauj vezumu meitu māte,
Asariņas slaucīdama.
170 [Lielnīkrācē (Nīkrāces pag. Azp)].

16370.

Taisies, manis kumeliņš,
Nu tev taisa vezumiņu,
Nu tev taisa māt' ar meitu
Sīku raibu vezumiņu.
216 [Ventspilī].

16371.

Vai būs tiesa, meitu māte,
Ko vakare runājām:
Būs maname kumeļam
Vezums baltu villainīšu?
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

- 292 -

16372.

Vai es vien puisīts biju,
Vai man vien kumeliņš?
Vai es vien meitiņām
Velšu pūra vedējiņš?
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)], 120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

b) Dziedātājas atbild līgavas vārdā, ka pūrs mazs u. t. t.

16373.

Es uzaugu mežmalāi,
Lapu pūru pielocīju;
Jūdziet, tautas, vēja zirgus,
Lapu pūra vizināt!
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Gudra bija mūs' māsiņa,
Niedres pūru darināja;
Nav tautāmi vēja zirgi
Niedŗu pūru vizināt.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

16374.

Maza maza mūs' māsiņa,
Mazs mazs tai pūriņš.
Kad gribēji liela pūra,
Kam nejēmi vecu meitu?
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

16375.

Nevaid kauna tautiešam,
Man pūriņu vaicājot:
Kuŗu dienu es sēdēju
Adīdama, rakstīdama?
Līdz ar tevi darbos gāju,
Līdza kunga rijiņā.
150 [Paplakā un Joguļos (Virgas pag. Lp)].

16376.

Pūra dēļ zagt neiešu,
Naudas dēļ ubagot;
Es, tautiņas, jūsu dēļ
Nepostīšu bāleliņu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

16377.

Pūra dēļ, sveši ļaud's,
Kumeliņa nejūdziet:
Bāleliņa kalponīte,
Kas pūriņu man darīja?
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

16378.

Pūra dēļ, sveši ļaud's,
Kumeliņa nejūdziet:
Es pūriņu aiznesīšu,
Rītā ganus vadīdama.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

16379.

Pūra dēļ, sveši ļaudis,
Kumeliņa nejūdziet:
Kulti, malti brāļi cēla,
Ne pūriņu darināt.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

16380.

Pūra dēļi, sveši ļaudis,
Kumeliņa nejūdzat:
Man pūriņa tik nebija,
Peņģerota lielumā.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

16381.

Pūra dēļ, sveši ļaudis,
Nejūdziet kumeliņus:
Es paliku bez pūriņa,
Brāļu darbus darīdama.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

16382.

Pūra dēļ, sveši ļaud's,
Nejūdziet kumeliņu:
Muižā gāju, svaru vērpu,
Kas pūriņu darināja?
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

16383.

Pūra dēļ, tautu dēls,
Nejūdz savu kumeliņu:
Brāļos augu, darbos gāju,
Kad pūriņu darināju?
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

16384.

Pūra dēļ, tautu dēlis,
Nejūdz savu kumeliņu:
Pie brāļiem audzināta,
Kas pūriņu darināja?
224 [Kabilē (Kld)], 3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

16385.

Pūra dēļ tu, tautieti,
Nejūdz savu kumeliņu:
Divi baltas villainītes,
Tās es segšu mugurā.
135 [Smiltenē (Smiltenes pag. Vlk)].

- 293 -

16386.

Tautiets, mani precēdams,
Sak', pūriņu nevajag;
Ne pie vārtiem nepiebrauca,
Jau pūriņu daudzināja.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

16387.

Vai tautiets neredzēja,
Kādu pūru es darīju?
Sestdien nācu, svētdien gāju,
Asariņas slaucīdama.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

c) Peļ vedēju zirgus un ratus un prasa pēc taures

16388.

Kā skalgani ritentiņi,
Kā kaķītes kumeliņi;
Es neļautu sav' pūriņu
Ne no vietas kustināt.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

16389.

Mūs' brālītis mežāi brauca,
Bij vienādi kumelīni;
Tautu dēlis pūru veda,
Nav vienādi kumelīni.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

16390.

Ne tie rati pūru veste,
Tie nabagu vizināt:
Viena pate ratu ule
Deviņāme vicītēme.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

16391.

Pūrvedi pūrvedi,
Kur jumta rati?
Lai māsas pūriņu
Nerasināja.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)], 226 [Kandavā (Tl)].

16392.

Pūrveži pūrveži,
Kur jumta rati?
Nedošu pūriņu
Bez jumta ratu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

16393.

Pūrvedi pūrvedi,
Kur tava taure?
Ja nava taures,
Pūt ratu rumbā!
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

1. Vedēji vedēji,
Kur jūsu taures?
Ja nav taurītes,
Pūš zirga astē!
353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

16394.

Tauta sūta klibu ķēvi,
Sak', man pūra neesot;
Māte kŗāva kŗāvumiņu
Klibas ķēves vezumiņu.
224 [Kabilē (Kld)].

16395.

Tautu dēls lielījās
Pūra ratus kaldināt;
Kad vajaga pūra vest,
Atbrauc bērna šūpulīti.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

1. Seši gadi tautu dēlis
Pūra ratus kaldināja;
Nu atbrauca pūru vest
Maza bērna šūpulī.
170 [Lielnīkrācē (Nīkrāces pag. Azp)].

d) Dažādas dziesmas par pūra vešanu

16396.

Vai puisīt, vai puisīt,
Tavu gŗūtu amatiņu:
Kuŗš puisītis sievu ņēma,
Tu pūriņa vadātājs.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

16397.

Es neļaušu sav' pūrīnu
Pa naksnīnu vizināt;
Es neesmu sav' pūrīnu
Pa naksnīnu pielocījse.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

e) Dziedātājas līgavas vārdā aicina tēvu, māti un brāļus dot līgavai viņas tiesu

16398.

Ai tētīt, ai tētīt,
Ko tu dosi meitai līdz?
- Lielu pūru baltas naudas,
Divus bērus kumeliņus.
- Ai māmiņ, ai māmiņ,
Ko tu dosi meitai līdz?
- Pillu pūru cimdu, zeķu,
Vienu raibu tprutaliņu.
- Ai māsiņ, ai māsiņ,
Ko tu dosi māsai līdz?
- Pillu pūru villānīšu,
Divus mellus vucaniņus.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

- 294 -

16399.

Atdon, māte, manu tiesu,
Ja tev manis nevajaga;
Kŗauji pillu vezumiņu,
Sien gosniņu pakaļāi!
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

16400.

Atdod, māte, manu tiesu,
Kad es tevi nemīlēju:
Atdod pāru raibu govju,
Pāru raibu vilnainīšu.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

16401.

Atdod, tēvs, meitas daļu,
Kas meitai piederēja:
Atdod pāri raibu govju,
Dancotāju kumeliņu,
Dancotāju kumeliņu,
četri dzelža ritenīši!
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

16402.

Dal', māmiņ, manu tiesu,
Es vairāk negribēšu:
Dui gosniņ', piec' aitiņ,
Deviņ' balti villainiņ'.
225 [No Kaltenes līdz Kolkasragam gar jūrmalu (Tl, Vp)].

1. Šķir, māmiņ, manu tiesu,
Jūs man tiesu vairs nedos:
Trīs aitiņas, div' gosniņas,
Vienu bēru kumeliņu.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

16403.

Dod, māmiņa, manu tiesu,
Es negribu vairumiņu:
Div' gosniņas, trīs aitiņas,
Piecas baltas villainītes.
216 [Ventspilī].

1. Šķir, māmiņa, man tiesiņu,
Man nevajag daudz tiesiņas:
Div' goliņu, seš' aitiņu,
Vienu bēru kumeliņu.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

16404.

Domājat, bāleliņi,
Ko ar mani darīsat;
Domājat pilnu pūru,
Apsedlotu kumeliņu!
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

16405.

Es mātei viena meita,
Es lielaja, es mazaja;
Liec, māmiņa, pūriņā
Lielus, mazus gabaliņus!
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

16406.

Guoju kult, guoju malt,
Es vareites nažāluoju;
Nažāluo, muomuliņ,
Muna grouta pelnijuma!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

16407.

Ko, māmiņa, mēs dalām?
Tēvs ar dēlu zemi dala.
Ej, māmiņa, klētiņā,
Dali baltas villainītes,
Dali baltas villainītes,
Vadi mani tautiņās!
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)], 224 [Kabilē (Kld)], 246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

16408.

Šķir, māmiņ, manu tiesu,
Es vairs tiesu neprasīs.
Jūs nomirs, jūs gulēs,
Brāļi tiesu man nedos.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

16409.

Tēvs dēlam muižu vēl,
Ko māmiņa man vēlēja?
Man vēlēja māmuliņa
Pilnu pūru, gaŗu ceļu.
121 [Gulbenē (Md)].

1. Tāvs dālam muižu vāl,
Kuo māmiņa mun vēlēja?
Smolkas boltas vilnānītes,
Tālu vast toutiņās.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

f) Dalībās piesauc Dieva, Laimas un Dēklas palīdzību

16410.

Dod, māmiņa, cik dodama,
Dod ar Dieva palīdziņu:
Ne dodama nepiedosi,
Kad Dieviņš nepalīdz.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

- 295 -

1. Dod, māmiņa, cik dodama,
Dod Laimītes likumiņ':
Ir dodama nepiedosi,
Ja Laimiņa neveltīs.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

16411.

Nāc, Laimiņa, dalībās,
Brāls ar māsu dalījās:
Pušu grieza kukulīti
Tīrumiņa galiņā.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

16412.

Nāc, Laimiņ, dalībās,
Māt' ar meitu dalījās:
Dala govis, dala vēršus,
Dala baltas vilnānītes.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Nāc, Laimiņ, dalībās,
Māt' ar meitu dalījās:
Šķir aitiņas, šķir telītes,
Šķir baltās vilnānītes!
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

16413.

Nāc, Laimiņ, dalībās,
Māt' ar meitu dalījās,
Māt' ar meitu pa klētiņu
Kamoļiem mētājās.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

16414.

Traucies, Dēkla, traucies, Laima,
Māt' ar meitu dalījās:
Pušām šķīra avju stalli,
Pušām govju laidariņu;
Gan zināma tēva tiesa:
Ar iemauktis kumeliņis.
177 [Sakaslejā-Apriķos (Apriķu pag. Azp)], 246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

g) Lopus šķiŗot un aizdzenot

1) Dziesmas līgaves vai brāļu un māsu vārda

16415.

Ai Dieviņ, laba laime,
Sētā auga arājiņš;
Nevedīšu sav' telīšu
Par tīrumu tautiņās.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

16416.

Ar bāliņu sarājos
Tēva zirgu laidarā:
Tēvs man deva dancojamu,
Brāļi deva ecējamu.
353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ar bāliņu sarājos
Zirgu dēļ laidarā:
Tēvs man deva dancojošu,
Brāļi deva izecētu.
Spēr' kājām staļļa durvis,
Ņēmu pate tīkamo:
Vai tev vien piederēja
Tēva bēri kumeliņi?
216 [Ventspilī].

16417.

Brāļi diži, es mazaja,
Es brālīšu nebēdāju;
Kājām spēru staļļa duris,
Ņēmu bēru kumeliņu.
Vai tev vien piederēja
Tēva bēri kumeliņi?
188 [(?)], 1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)], 195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

1. Es nojūdzu brālīšam
No vezuma kumeliņu;
Vai tev vien piederēja
Tēv' audzēti kumeliņi?
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

16418.

Brāļi diži, es mazaja,
Es par brāļiem nebēdāju,
Kājām spēru staļļa durvis,
Ņēmu bēru kumeliņu;
To es biju pelnījuse,
Tēvam kājas noaudama,
Tēvam kājas noaudama,
Mātei gultu taisīdama.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

16419.

Dod, māmiņa, ko dodama,
Dod balto aveniņu,
Aveniņa lipiņā
Piecas baltas villainītes.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

16420.

Dod, māmiņa, man gosniņu,
Dod kaziņu, avitiņu;
Tāpat tautas man rēķina
Savu tiesu ganos iet.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

- 296 -

16421.

Dod, māmiņa, to gotiņu
Kas vairāk piena dod [deva]!
Es dzirdēju dēla māti
Stopiem pienu mērījot.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

16422.

Dod, māmiņa, to gosniņu,
Kas vairāk pienu deva!
Man jāvāra tautiņās
Savu rītu azaidiņu.
187 [Graudupē (Rendas pag. Kld)].

16423.

Dod, māmiņa, to gosniņu,
Kas vairāk pienu dod;
Nu dabūju tautu dēlu
Siera, piena ēdējiņu.
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)].

16424.

Dod, māmiņ, to gotiņu [telīti]
Zāģētiem radziņiem!
Es redzēju tautiņās
Zāģa kūti būvējam.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

16425.

Dot man deva māmuļiņa,
Bet nedeva, kā vajdzēja:
Man' audzētu raibu govi
Patur staļļa dibinā.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

16426.

Iet es iešu tautiņās,
Dot man dos māmuliņa:
Dos aitiņu, dos telīti,
Dos māsiņu ganiņiem.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

16427.

Iet es iešu tautiņās,
Minēs manu gājumiņu:
Mātei ņemšu div' telītes,
Tēvam trešu kumeliņu.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

16428.

Iet es iešu tautiņās,
Minēs manu gājumiņu:
Slaucamo govi ņemšu,
Aŗamo kumeliņu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

16429.

Eita nu, gotiņas,
Grīslīša ēst!
Gan bijāt ēdušas
Dāboliņa.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

16430.

Es aiziešu tautiņās
Ar divām telītēm,
Ievedīšu laidarā,
Tās piesiešu dibenā;
Ja Dieviņš palīdzēs,
Tad piesiešu līdz durvēm.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

16431.

Es māmiņai viena meita,
Tā lielā, tā mazā.
Tēvs iedeva bēru zirgu
Rakstītām kamanām;
Māt' iedeva raibu govi
Trim, četrām aitiņām.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

16432.

Es tautu dēliņu
Daudz nebēdāju:
Man pašai stallī
Bērs kumeliņš,
Zeltīta karbača
Pūr' dibenā.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

16433.

Gotiņ, mana raibaliņa,
Iesim abi tautiņās,
Tu pa priekšu maurodama,
Es pakaļ raudādama.
330 [Kaldabruņās (Rubenes pag. Il)].

16434.

Gotiņ, mana raibaliņa,
Nāc man līdzi tautiņās:
Ja būs barga dēlu māte,
Es pie tevis remdēšos.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

16435.

Gotiņ, mana raibulīte,
Nāc man līdzi tautiņās!
Tev, gotiņ, purva zāle,
Man bargais tēva dēls.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

- 297 -

16436.

Gotiņ' vežu, aitiņ' vežu,
Kad iedama tautiņās;
Cūkas ķirlu, kaz' raganu,
To atstāju māmiņai.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

1. I telītes, i aitiņas
Līdzi ņēmu tautiņās;
Cūkas ķirlu, kazas ragu,
Tās atstāju māmiņai.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

16437.

Kā aizgāju, tā ieraugu,
Brāļi māsu izdevuši:
Pušām šķirts avju stallis,
Pušām govju laidariņš.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

16438.

Kad es būtu zinājuse
Ruden iet tautiņās,
Es būt' savas raibas govis
Pa pļavām ganījuse.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

16439.

Kājām spēru staļļa durvis,
Ņēmu brāļa kumeliņu.
Tas, brāliņ, man pieder
Par kundziņa klausījumu.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

16440.

Kājām spēru staļļa durvis,
Ņēmu tēva kumeliņu;
Par bāliņu nebēdāju,
Zinos tēva klausījuse.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

16441.

Kājām speŗu staļļa dur's,
Ņemu tēva kumeliņu,
Zinos tēvu klausījuse,
Ne pūriņu darījuse.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

16442.

Kam vajag telītes,
Lai dod valdziņu;
Mums ir telīte,
Mums nav valdziņa.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

16443.

Klausies, manis bāleliņis,
Ko es tevim mīļi lūgšu:
Dod man vienu kumeliņu,
Ko aizjāti tautiņās,
Lai nesaka citu dienu,
Ka kājāme attecēju!
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

16444.

Klausi mani, tu māsiņa,
Klausi manu līgaviņu!
Es tev došu kaltus ratus,
Divi bērus kumeliņus.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

16445.

Ko es biju noriebuse
Sav' mīļai māmiņai?
Sien gosniņas pie ratiem,
Rāda ceļu uz tautām.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

16446.

Ko, māsiņa, tu darīsi,
Kājenieku dabūjuse?
Lūdzies tēva, bāleliņa,
Lai dod līdza kumeliņu!
303 [Svitnē (Svitenes pag. B)].

16447.

Ko man līdz lieli radi,
Ko bagāti brāleliņi?
Vienu telīt' es aizvežu
Par tīrumu raudādama.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

16448.

Ko tā māte man iedeva,
Ka man' tautas rūdināja?
Ni iedeva raibu govju,
Ni ar baltu villānīšu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

16449.

Ko tētiņš man dos,
Kad precēšos?
Div' raibas govis,
Vien' melnu zirgu.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

16450.

Māte manim govi deva,
Iedevusi dūmaliņu;
Man pašam, ganiņam,
Piederētu raibaliņa.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

- 298 -

16451.

Mātes melno vabulīti,
To atstāšu māmiņai;
Sav' mīļo raibaliņu,
To vedīšu tautiņās.
105 [Skujenē (Skujenes pag. C)].

16452.

Man iedeva māmuļiņa
Strupastīti telēniņu.
Dod, Dieviņ, no tās vienas
Pilnu tautu tīrumiņu!
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

16453.

Man māmiņa govi deva,
Lielu lielu, platu platu,
Kūtī ragi tai nelīda,
Dārzā rūmes tai nebija.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

16454.

Man māmiņa govi deva,
Lūciņā piesējuse.
Dod, māmiņa, lūciņā,
Dod ar Dieva palīdziņu!
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

16455.

Man māmiņa govi deva,
Lūciņā pasējusi,
Lai viešās man telītes
Kā liepiņas krūmiņā.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

1. Man māmiņa govi deva,
Lūciņā piesējuse.
Dod, Dieviņ, tik telīšu,
Cik lapiņu liepiņā!
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

16456.

Man māmiņa govi deva,
Saites vien neiedeva;
Tā sacīja nedodama:
Tautās saites vijējiņš.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

16457.

Man māmiņa govi deva,
Valga līdzi neiedeva;
Tā sacīja nedodama:
Valdziņš liepu krūmiņā.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

16458.

Man pieder, bāleliņ,
Pats labais kumeliņš:
Es paliku bez pūriņa,
Tavus darbus dienēdama.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

16459.

Man pieder, bāleliņ,
Tavs labais kumeliņš;
To es biju pelnījuse,
Tavu gaitu dienēdama.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

16460.

Man pieder, bāleliņ,
Vislabais kumeliņš:
Es dienēju tavus darbus
Ar visāmi svētdienām.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

16461.

Man vaicāja māmuliņa,
Kā tie viesi līdzi nāk.
Pēc aitiņas, pēc telītes,
Dod, māmiņa, neliedzies!
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

16462.

Manu govi, bāleliņi,
Ar miltiem padzirdiet!
Dievs zin, dos sveša māte
Ar salmiem pabarot.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

16463.

Palīdziet, bāleniņi,
Man aiziet tautiņās,
Dodiet man govis vēršus,
Dodiet bērus kumeliņus!
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

16464.

Parādi, māmiņa,
Kur manas gotiņas:
Zīmaļa, raibaļa,
Baltmugurīte?
294 [Grantelē (Iecavas pag. B)].

16465.

Pirmaliņa, otraliņa,
Tās, māmiņa, manas govis;
Kad aiziešu tautiņās,
Dabūš' trešu, trešaliņu.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

16466.

Protu, protu, redzu, redzu,
Nu tētiņš mani šķirs:
Ieved zirgu stallītī,
Parād' lauku kumeliņu.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

- 299 -

16467.

Raibas vien mun telītes,
Sidrabiņa radziņiem;
Diezgan darba tautiešam,
Zīda valgu pievijot.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

16468.

Sakās mani māmuliņa
Maz' esot atšķīrusi;
Nu atšķīri, māmuliņ,
Nu telītes līdze devi.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

16469.

Šķir, māmiņ, manu daļu,
Es jau vairs negribēs.
Dod, māmiņ, man to gov',
Kas vairāk pienu dod,
Kad es ies tautiņās,
Lai var' sevi mitant.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

16470.

Šķir, māmiņa, man gosniņu,
Šķir ar baltu muguriņu,
Lai pazina tautiņās
Citu govju pulciņā:
Tautām melnas, tautām raibas,
Man ar baltu muguriņu.
1571 [Virgā (Virgas pag. Lp)].

1. Raibas vien man telītes,
Raibas lielas, raibas mazas;
Tās varēju tur pazīt,
Tautu lopu pulciņā.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

16470¹.

Šķir, māmiņa, man gosniņu,
Šķir ar baltu muguriņu;
Šķir, Dieviņi, arājiņu,
Šķir ar gudru padomiņu!
170 [Lielnīkrācē (Nīkrāces pag. Azp)].

16471.

Šķir, māmiņa, man gosniņu,
Šķir ar baltu muguriņu:
Tautām melnas, tautām raibas,
Man ar baltu muguriņu.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)], 264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)], 363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

16472.

Šķir, māmiņ, man gosniņas,
Šķir baltām mugurām;
Tautietim melli raibas,
Man baltām mugurām.
Redz kur koši piederēja
Tautu dēla laidarā!
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

16473.

Tā māsiņa ganos dzina,
Tā aizgāja pieguļā,
Tai, brālīši, neliedzat
Ar iemauktis kumeliņu!
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

16474.

Tāli mani māte deva,
Tāli mani brāleliņi.
Dodiet tāli, ja dodami,
Dodiet līdzi kumeliņu!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

16475.

Mātes dotu zīmaliņu
Sēju ratu pakaļā;
Mana paša raibuliņa
Tek pakaļ īdēdama.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

16476.

Tētiņš pirka sudrabiņu,
Tētiņš lādi kaldināja;
Tēvs nedos tautiņās
Bez bēraju kumeliņu.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

16477.

Tētīt, manu tēvainīti,
Cik dos' mane pūru līdz?
- Sešas aitas, trīs gotīnas,
Lielu lauku kumelīnu.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

16478.

Tēvam bēris kumeliņis
Sudrabiņa lāsītēm;
To tēviņis man iedeva
Pūru vest tautiņās.
Mani veda caur ciemiņu
Pašā ciema galiņā.
Dižs ciemiņis, daudz ļautiņu,
Visi tek skatīties,
Visi tek skatīties
Tādu košu kumeliņu.
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)].

- 300 -

16479.

Tēvam biju pieguļniece,
Mātei govju ganītāja;
Tēvs man deva sirmu zirgu,
Māte govi raibaļiņu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

16480.

Tēvs man deva bēru zirgu,
Brāļi liedza, nevēlēja;
Spēru kāju staļļa durvis,
Ņēmu tēva vēlējumu.
To es biju nopelnījse,
Tēvam kājas noaudama.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

16481.

Telītēs mērķi ņēmu,
Kad iedama tautiņās:
Ja telītes labi gāja,
Tad būs laba dzīvošana.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

16482.

Tprš gotiņa, še maizīte,
Nu nāks tavi vedējiņi:
Kalna Jānis, Lejas Pēters,
Aizupītes Sīmanītis.
310 [Dignājā (Dignājas pag. Jk)].

16483.

Tprr gūt'eņa, še maiz'eit'e!
Atīs tavi v'ed'ējeņi;
Na tik t'evi vīnu v'es,
V'es i pošu gan'ētuoju.
409 [Līksnas pag. D], 4223 [Višķu pag. D], 423 [Daugavpils apr.].

16484.

Tprr telīte, še maizīte,
Nāc ar mani tautiņās!
Ja būs barga vīramāte,
Nāksim abas atpakaļ.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

16485.

Tu, gūteņ zīdal'eņ,
Ej ar mani tauteņuos;
Tev byus sīna pļuovējeņis,
Man' maizeites devējeņis.
422 [Līvānu pag. D].

16486.

Vadāt mani vadādami,
Stādāt mani stādīdami;
Vadādami, stādīdami
Dodiet līdzi kumeliņu!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

16487.

Visas manas raibas govis
Greizajiemi radziņiem;
Gana darba tautiešam,
Greizu klēviņ' i darot.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Visas manas raibas gov's
Zāģētiem radziņiem;
Turas darba tautu dēls,
Priežu stalli būvēdams.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

2) Vedēju dziesmas

16488.

Dod nu, tēvi, kumeliņu
Ar visāmi ecēšām!
Jau māmiņa meitu deve
Ar visāmi telītēm.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

16489.

Meitu māte man solīja
Dzedzelaiņu kumeliņu.
Es negribu dzedzelaiņu,
Man pašam sirms zirdziņš.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

16490.

Sievasmāte man solīja
Slaucam' cūku govs vietā.
Paldies, māte, lopiņš labs,
Pieniņš vien nederēja.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Man iedeva krustamāte
Slaucamo čūčelīti.
Dievam gods, lopam gods,
Pieniņš vien nederēja.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

2. Sievasmāte cūku slauca,
Man' ar pienu padzirdīja.
Paldies, māmiņ, lopiņš labs,
Pieniņš labi nesmeķēja.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

16491.

Tpruša kukša(?) leišu govs
Pār Daugavu maurodama;
Leišu meita pakaļ nāca,
Zīdautiņu rakstīdama.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

- 301 -

16492.

Tprr tprr, kumeliņ,
Gani gana ceļmalā!
Man iedeva raibu govi,
Pats paņēmu gana meitu.
18 (Kliģenē).

3) Lopužu un ganu meitas dziesmas

16493.

Ej, māsiņ, šoruden,
Es tev iešu lopušos;
Vedīs mani citu gadu,
Lūgšu tevi panāksņos.
581 [Rubenē (ķieģeļu pag. Vlm)].

16494.

Es ganos vairs neiešu, -
Ko ganos es ganīšu?
Atvāržnieki aizveduši
Vislabās mūs' telītes:
Rītuliņu, zieduliņu,
Paš' mazo dūmuliņu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

16495.

Es neiešu savu laiku
Otrai masai lopužos!
Kur es savas acis likšu,
Kad tie mani apdziedās?
1191 [Ēveles draudzē].

16496.

Kuplu reiksteit' nūlauž',
Muosai gūves nūdzeidama;
Dūd, Dīveņ, muoseņai
Tik'i kuplu dzeivuošon'!
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

h) Pūra lopi nonāk līgavaiņa mājās

1) Kāzinieki sagaidot peļ lopus un apdzied parādu jeb lopu meitas

16497.

Dod, Dieviņ, lopus taukus
Kā tā tauka lopenīce:
Pieci sprīži par vēdaru,
Sests vēdara galiņā.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

16498.

Gan brāļi piešiem,
Gan zābakiem;
Vien' pate telīte
Līkām kājām.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

16499.

Kic pa ceļu, kic pa ceļu,
Tautu meitas kazlēniņi!
Nograuzuši bāliņam
Visus smalkus žagariņus.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

16499¹.

Ko te veda, ko te veda?
Bulli veda, bulli veda;
Visas mājas gotenītes
Pakaļ tek īdēdamas.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

16500.

Ko tur veda vedējiņi,
Ko tur dzina dzinējiņi?
Viena pate melnaitiņa,
To ved pati tautu meita.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

16501.

Pāradu meitai
Caurums sānos:
Telīte pārdūra,
No kalna vedot.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

16502.

Pušmuce, vērpele
Lopvešanāji;
Vai vairs nebij
Šmuidrāku meitu?
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2) Lopu meitas laiž atvestos lopus kūtī un piesien

16503.

Dibinā, dibinā,
Pie durviem es nesiešu;
Ja Dieviņš palīdzēs,
Tad atsiešu da durviem.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

16504.

Es tev saku, tautu dēl,
Nesit vadza pie durvīm!
Sit vadzīti dibinā,
Lai es sienu dibinā,
Lai es sienu dibinā,
Kur sien dēlu māmaļiņa.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

- 302 -

16505.

Kas manām telītēm
Šovakaru vadzi dzīs?
Tautu dēls vadzi dzīs,
Raibu cimdu gribēdams.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

16506.

Ko tās manas goves māva,
Pa tautām staigādamas?
Ne tautām zīļu staļļi,
Ne sudraba laidariņi.
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)].

16507.

Lopus pierka, lopus pierka,
Kur liks lopus, atveduši?
Kas slinkam stalli cierta,
Visu krogu dzārājam?
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

16508.

Parād' manim, dēla māte,
Kuŗa mana svaiņa govs:
Tur es siešu māsas govi
Sidrabiņa radziņiem.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

16509.

Sien pie durvju, sveša māt,
Lai es sienu dibenā!
Ja Dieviņš palīdzēs,
Es atsiešu līdz durviem.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

16510.

Sit, tautiet, zelta vadzi
Pašā kūts dibinā,
Lai es sienu māsas govi
Sudrabiņa radziņiem.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

16511.

Vienu telīt' ī ievežu
Svešu ļaužu laidarī;
Dod, Dieviņi, no tās vienas
Pilnus tautu tīrumiņus!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

3) Govīm pamet siena. Govis mauj svešumā

16512.

Es piesaku tautiņām,
Pļauniet sienu atāliņu:
Jaunas vien man telītes,
Atāliņa ēdējiņas.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

16513.

Gosniņ' mana žēli raud,
Svešu zemi staigādama:
Ieradusi ābolāi,
Neēd tautu rāvu zāli.
170 [Lielnīkrācē (Nīkrāces pag. Azp)].

16514.

Kas manām gosniņām
Šo vasaru sienu pļaus?
Tautu dēlis nemācēja,
Bāleliņis vairs nepļāva.
224 [Kabilē (Kld)].

16515.

Mauj gosniņa, raudu pate,
Svešu zemi staigādama:
Gosniņai sveša zāle,
Man tā sveša māmuliņa.
190 [Kuldīā].

1. Ganos gāju, govis māva,
Pati līdzi es raudāju:
Govīm bija pura zāle,
Man pašai sveša māte.
1311 [Apē (Vlk)].

2. Mauj gosniņa, raužu pate,
Tautu lauku staigādama.
Tev, gosniņa, sveša vieta,
Man tā sveša māmuliņa.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

16516.

Mauj gotiņa, raudu pate,
Svešu zemi staigādama;
Gove māva savu lopu,
Es raudāju māmuļītes.
348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

16517.

Mauj gotiņas, raudu pate,
Tautu lauku pāriedama:
Mauj gotiņas āboliņa,
Pate raudu māmuliņas.
294 [Grantelē (Iecavas pag. B)].

16518.

Rindāj' manas raibelītes
No tautām bāliņos;
Neēd tautu grīsla zāli,
Ieradušas āboliņu.
216 [Ventspilī].

- 303 -

1. Rindāj' manas raibas goves
Pie brālīša sētiņāi;
Ne tās ēda pura zāli,
Ne dzeŗ rāvas ūdentiņu.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

16518¹.

Telīt, mana raibaliņa,
Kam tu māvi tautiņās?
Vai tev trūka zelta siļu,
Vai sidraba redelīšu?
116 [Bormaņu muižā (Trapenes pag. Vlk)].

16519.

Telīt, manu raibuliņu,
Kam tu māvi vakarā?
Vai tu māvi brāļa kūtes,
Vai māsiņas ganītājas?
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4) Lopu meitas prasa pacienāšanu par izciestiem grūtumiem

16520.

Ai baltā māmuliņa,
Ielej pienu bļodiņā!
Es iekritu upītē,
Raibas govis ganīdama.
9 [Bilstiņos (Kokneses pag. Rg)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)], 226 [Kandavā (Tl)].

1. Mana balta māmuliņa,
Lej man pienu krūzītē!
Es samirku rasiņā,
Tavas govis ganīdama.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

16521.

Ai tautu māmiņa,
Siltalutiņa!
Sasala vēders,
Pa silu ganot.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Pasildi, māmiņ,
Siltalutiņu!
Sajuka vēders,
No kalna skrienot.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

i) Dziesmas, pūra mantas nodalot un pūrā iekravājot

16522.

Vai Dieviņ, vai Dieviņ,
Dod jel drīzi vakariņu!
Māt' ar meitu klētiņā
Kamoļiem svaidījās.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

16523.

Ai luoceit, delvereit,
Kam nūmyni liņu drivu?
Man juoīt tauteņuos,
Nava skaista gabaleņa.
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

16524.

Divi vīni īdūdit,
Man' divēju vajadzē:
Vaiņuceņa, da pyureņa,
Tūs divēju vajadzē.
Par pyureņu zemi pierku,
Par vaiņaku oruojeņu.
4271 [Rēzeknes apr.].

16525.

Dod, māmiņa, precniekam,
Ko tu biji solījuse:
Linu snātni galdu klāt,
Daglaino suvēniņu.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

16526.

Dod, māmiņa, uzdodama,
Ne tu man vaira dosi;
Ne dos māršas, ne bāliņi,
Pateikš' tavu devumiņu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

16527.

Es ar savu māmulīti
Kopā audu audekliņu;
Nu atnāca tā dieniņa,
Kad mēs pušu dalījām.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

16528.

Es savai māmiņai
Nedoš' pūra dālderīti:
Nav māmiņa ielikuse
Guļamās villainītes.
40 [Slokā (Rg)].

16529.

Gudra māte, gudra meita,
Gudri pūru piedarīja:
Piebraucīja ievas ziedus,
Uzklāj' baltu villainīti.
380 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Man' māmiņa lielījās
Pilnu pūru piedarīt:
Piebraucījse ievas ziedu,
Uzklāj baltu vilnānīti.
86 [Ļaudonā (Ļaudonas pag. Md)].

- 304 -

2. Šķitās mana māmuļīte
Pillu pūru pielocījse;
Pielocījse ievas ziedus,
Apklāj baltu villainīti.
Bierst man žēlas asariņas,
Ievas ziedus cilājot.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

16530.

Gudra māte, gudra meita,
Gudri pūru pielocīja:
Virsū raibas, apakšā,
Vidū baltas villainītes.
216 [Ventspilī], 224 [Kabilē (Kld)], 232 [Talsos (Tl)], 264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)], 271 [Pienavā (Džūkstes pag. Jg)], 279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)],
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)], 300 [Kroņa Misas pagastā (Misas pag. B)], 303 [Svitnē (Svitenes pag. B)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Bērziņš auga ceļmalē
Trijādām lapiņām:
Virsū raibas, apakšā,
Vidū bija sudrabotas.
Gudra māte, gudra meita,
Gudri pūru pielocīja:
Virsū cimdi, apakšā,
Vidū baltas villainītes.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

2. Meitas mani audzināja
Kā pelēku vanadziņu;
Es uzaugu meitiņām
Par lielo ienaidnieku.
Es mācēju apraudzīt,
Kas meitām pūriņā:
Virsū raibi, apakšā,
Vidū baltas villānītes.
240 [Bikstos (Bikstu pag. Tk)].

16531.

Kalniņāi stāvēdama,
Lejā laižu pūra vāku,
Ar māmiņu bārdamās,
Kam dev' jaunu tautiņās.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Pūru sviežu kalniņā,
Pūra vāku lejiņā,
Ar māmiņu bārdamās,
Kam dod jaunu tautiņās.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

16532.

Kas manam arājam
Šovakar gultu taisa?
Došu deķi, paladziņu,
Lai tais' veca māmuliņa.
2071 [Ancē (Ances pag. Pg)].

1. Kas manam arājam
Šovakar vietu taisa?
Še es pati brāliņos,
Pūrā mani paladziņi.
313 [Ēķengrāvē (Viesītes pag. Jk)].

16533.

Krauj, māmiņa, uzkraudama,
Triju zirgu vezumiņu,
Lai dabūja tautu dēlis
Ceļā zirgus tapināt!
1821 [Allažās (Raņķu pag. Kld)].

16534.

Kur palika meit' ar māti,
Neredz vairs staigājot?
Meit' ar māti klētiņā
Kamoliemi svaidījās.
283 [Kroņa Vircavā (Vircavas pag. Jg)].

1. Kur, pie kāķa, māt' ar meitu?
Neredzēju staigājam.
Māt ar meitu klētiņā
Kamoliņus ritināja.
Māte dzives savērpuse,
Meita cimdus neadījse.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

16535.

Liec, māmiņ, baltus cimdus
Mana pūra dibinā:
Es redzēju tautu dēlu
Baltas rokas mazgājam.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

16536.

Liec, māmiņa, man pūrā
Baltas villas ērkulīti,
Ko dzīvāšu tautiņās,
Vakariņu kavēdama.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

16537.

Liec, māmiņa, mīļus vārdus
Mana pūra dibinā:
Ik pacēlu pūra vāku,
Ik birst gaužas asariņas.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

16538.

Liec, māmiņa, pūriņā(i)
Lielus, mazus gabaliņus:
Gana būs tautiņās
Lieli, mazi gribētāji.
58 [Rozbeķos (Rozulas pag. C)].

- 305 -

1. Liec, meitiņa, pūriņā,
Liec lielos, liec mazos:
Tautiņās gaidītāju
Diezgan lielu, diezgan mazu.
256 [Apguldē (Auru pag. Jg)].

16539.

Liec, māmiņa, pūriņā
Nemazgātas villainītes:
Sen slavēja tautiešam
Ziedupīti lejiņā.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

1. Adi cimdus, man' māsiņa,
Liec pūrā nevelētus:
Es redzēju tautiņām
Ziedupīti lejiņā.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

16540.

Liec, māmiņa, pūriņā
Nevelētas villainītes,
Kā tautietis man atjāja
Neseglotu kumeliņu.
24 [Lēdurgas draudzē].

16541.

Liec, māmiņa, pūriņā(i)
Nebalotus linu kreklus;
Liksi baltus izbalotus,
Sacīs vecus iznēsātus.
3901 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Liec, māsiņa, pūriņā
Nevelētas vilnānītes;
Liksi baltas izvelētas,
Sacīs vecas iznesātas.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

16542.

Liec, māmiņa, raibus cimdus
Mana pūra dibenā:
Dižens puisis tautu dēls,
Tas būs mans arājiņš.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

16543.

Liec, māsiņa, pūriņā
Smalku, resnu gabaliņu:
Diezgan bija tautiņās
Smalka, resna nesātāji.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

16544.

Liec, māsiņa, pūriņā
Vai ražans, neražans:
Pilna tautu istabiņa,
Cits bij rada, cits ne rada;
Kas būs rada, tam ražanu,
Kas ne rada, neražanu.
226 [Kandavā (Tl)].

16545.

Liec, meitiņ, liec, māsiņ,
Liec savā pūriņā:
Visi tautu plikvēdeŗi
Gaida tevi pārvedot.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

16546.

Liecu vīzes, viju auklas,
Lieku pūra dibinā;
Kad noiešu tautiņās,
Dzīvodama atradīšu.
1331 [Sikšņu pagastā (Gaujienas pag. Vlk)].

16547.

Lika māte, lika meita,
Abas lika pūriņā;
Kad pūriņu pielikušas,
Uzsedz baltu villainīti.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

16548.

Loki, loki, māmuļiņa,
Lok' manā pūriņā:
Šurpu loka nomalieši
Diženajus kumeliņus.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

16549.

Loki, māte, man pūriņu,
Loki pilnu līdz malām:
Pilna tautu istabiņa
Lielu, mazu gaidītāju.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

16550.

Locīdama es dziedāju,
Locīdama gavilēju,
Locīdama, māmuļiņa,
Lok' manā pūriņā!
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

16551.

Māt' ar meitu dalījās,
Kamoļiem mētājās;
Māte svieda, meita ķēra,
Lik' savā pūriņā.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

16552.

Māt' ar meitu kambarī
Kamoļiem mētājās;
Māte saka: gana gana!
Meita saka: vēl vajag!
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)], 281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 190 [Kuldīā].

- 306 -

1. Traucies, Dēkla, traucies, Laime,
Māt' ar meitu dalījās;
Māte saka: gana gana!
Meita saka: vēl vajaga!
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

16553.

Māt' ar meitu kambarī
Kamoliem mētājās;
Meita darbus dienējuse,
Māte pūra nedarījse.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

16554.

Māt' ar meitu klētiņāi
Kamoļiem mētājās;
Māte dzijas savērpuse,
Meita cimdus neadījse.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

16555.

Māt' ar meitu klētiņā
Kamoļiem mētājās;
Viena saka - nedevuse,
Otra saka - nedarījse.
297 [Lepšukalnā pie Bauskas (Bauskas pag. B)].

1. Māt' ar meitu klētiņā
Kamoliem mētājās.
Māte saka: kam nedari?
Meita saka: kam nedevi?
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

2. Māt' ar meitu klētiņā
Kamoliemi mētājās;
Viena teica: neadīšu!
Otra: vīru nedabūsi!
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

16556.

Man māmiņa piebēruse
Linu ziedu pūriņā,
Kad attaisu pūra vāku,
Linu ziedi izputēja.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

16557.

Ni domavu, ni gādavu
Ar māmiņu dalīties;
Atjāj tautas vienu dienu,
Jau oteru izdalīju.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

16558.

Nevil manis, māmulīte,
Neber ziedu pūriņā:
Vilsi mani, trūks tautām,
Dos tev dažu ļaunu vārdu.
317 [Lindē (Birzgales pag. Rg)].

1. Nevil manis, māmulīte,
Neliec ziedu pūriņā:
Vilsi mani, trūks tautām,
Būs pašai liels kauniņš.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

16559.

Nu jāiet, nu jāiet,
Nu māmiņa pate raida,
Krauj man pilnu vezumiņu,
Sien gosniņas pakaļā.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

16560.

Protu, protu, redzu, redzu,
Nu šķirs mani māmuliņa:
Kūtī govi [govis] atsējuse,
Klētī pūru atcēluse.
87 [Liepas muižā (Liepas pag. C)].

1. Protu, protu, redzu, redzu,
Nu šķirs mani māmuliņa:
Atsējuse man telītes,
Atšķīruse villainītes.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

16561.

Protu, protu, redzu, redzu,
Nu šķiŗ mani māmuļiņa:
Pie pūriņa stāvēdama,
Loka baltas villainītes.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

16562.

Protu, protu, redzu, redzu,
Nu šķirs mani māmuliņa:
Pušu šķīra aitu kūti,
Pušu raibas villainiņas.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

16563.

Protu, protu, redzu, redzu,
Nu šķirs mani māmuliņa:
Šķiŗ aitiņas, šķiŗ telītes,
Šķiŗ baltās vilnānītes.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)].

1. Šķirt man šķīra māmaļiņa,
Šķirstaļiņu dēvēdama;
Šķiŗ aitiņas, šķiŗ telītes,
Šķiŗ baltās vilnānītes.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

- 307 -

16564.

Pušu kodu rieksta čaulu,
Pušu rieksta kodoliņu;
Pušu dalu mātes pūru
Ar citām māsiņām.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

16565.

Pušu kožu rieksta čaulu,
Pušu rieksta kodoliņu;
Pušu, māsiņ, i dalām
Mātes austas vilnainītes.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

16566.

Saulīte māmiņa,
Ko dari klētī?
Sudrabus sijāju,
Pūrā beŗu.
168 [Meženiekos (Asītes pag. Lp)].

16567.

Šķitās mana māmuliņa
Mani mazu atšķīrusi,
Nule māte mani šķīra
Tautu galda galiņā.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

16568.

Skaitīdama māmuliņa
Pūrā lika vilnainītes.
Kam, māmiņa, neskaitīji,
Cik rītiņu malti gāju?
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

1. Skaitīdama māmuliņa
Liek manā pūriņā.
Kam, māmiņa, neskaitīji,
Cik samalu rīta māļu?
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

16569.

Tei maleņa ducēt duc,
Kur muomeņa maitu deve:
Dola vuškas, dola gūvis,
Dola boltas vylnon'ētes.
409 [Līksnas pag. D].

16570.

Tautas brauca vienu zirgu,
Cerēj' mani bez pūriņa.
Krauj, māmiņa, uzkraudama
Pāri zirgu vezumiņu!
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

16571.

Tautas dēlis lielījās(i)
Vienu zirgu pūru vest.
Krauj, māmiņa, uzkraudama
Divu zirgu vezumiņu!
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

1. Tautu dēlis lielījāsi
Vienu zirgu pūru vesti.
Krauj, māmiņa, uzkraudama
Divu zirgu vezumiņu!
Stāvu lēca, nozviedzās,
Ne no vietas nekustēja.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

16572.

Krauj, māmiņa, uzkraudama
Triju zirgu vezumiņu;
Dod, Dieviņi, tautiņām
Ceļā zirgus tapināt!
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

1. Tautu dēlis lielījās
Vienu zirgu pūru vest.
Krauj, māmiņ, uzkraudama
Divu zirgu vezumiņu,
Lai tas tautu lielmanītis
Ceļā pirka kumeliņu.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

16573.

Vienu reizi, otru reizi,
Reizi reizes galiņā;
Liec, māmiņa, pūriņā
Reizē baltas villainītes!
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

16574.

Vista cālīt' i atšķīra,
Man' atšķīra māmuliņa;
Cāļi tek pulciņā,
Kur, māmiņ, es tecēšu?
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

j) Pārmet tēvam, mātei, bet sevišķi brālim un māršai skopumu

16575.

Ar gailīti pūru vedu,
Lai zemīte nerībēja;
Lai nesaka bāleliņi
Rudzus miežus aizvedot.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

16576.

Atminiet, sveši ļaudis,
Kas manā pūriņā?
Brāls ielika linu podu,
Māte baltu vuceniņu.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

- 308 -

16577.

Auču auču! nosasaucu,
Redzu Dieva nelīdzību:
Redzu savu gājumiņu
Pakaļāi paliekot.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

16578.

Bagātie brāleliņi,
Ko jūs man iedevāt?
Tēva kaltu tīnīt' vežu,
Mātes austas vilnānītes.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

16579.

Brāļi lieli lielījās
Tautu galda galiņā;
Kad māsiņa linu prasa,
Brāļi grieza muguriņu.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

16580.

Brāļi lieli lielījās,
Uz pūriņa sēdēdami;
Kad māsiņa linus prasa,
Tad ne ausi nepagriež.
14 [Inčukalnā (Inčukalna pag. Rg)].

16581.

Brāļi mana pūra raud,
Saka lielu aizvedam.
Turiet, brāļi, pūru manu,
Es turēšu tēva zemi!
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

16582.

Brāļam mana pūra žēl, -
Vai līdzēji darināt?
Kā, brālīti, man nav žēl
Visa tēva novadiņa?
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

16583.

Bāliņš greizi raudzījās,
Kad cilāja mātes pūru.
Še, brālīti, mātes pūrs,
Dod man tēva novadiņu!
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

1. Es kravē mātes pūru,
Bāliņš greizi raudzejās.
Še, bāliņ, mātes pūrs,
Dod man tēva novadiņu,
Dod man tēva novadiņu,
Tēva bērus kumeliņus!
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

16584.

Brālis linus man nesēja,
Lai bagāta es netopu.
Tīšām vedu div' pūriņus,
No brālīša atstādama.
226 [Kandavā (Tl)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Brālīts linus man nesēja,
Lai bagāta es netopu.
Kad es gāju tautiņās,
Trīs pūriņus līdzi vedu:
Vienu vedu cimdu, zeķu,
Otru baltu villainīšu;
Tai trešā pūriņā
Ievas ziedus ielocīju.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

16585.

Brālīts manim linus sēja,
Kur auziņas vairs neauga.
Es, brāļami tītīdama,
Divi pūri tautās vedu.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

16586.

Bāliņš sēd uz slieksnīša,
Asariņas slaucīdams:
Māsa savu pūru veda,
Ne bāliņa klētī veda.
317 [Lindē (Birzgales pag. Rg)].

16587.

Darīj' pūru, cik varēju,
Gāju jauna tautiņās,
Darīj' kaunu māmiņai,
Vecākai māsiņai.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

16588.

Kad māsiņa linu prasa,
Brāļi grieza muguriņu;
Iet māsiņa tautiņās,
Aunas brāļi zābakos.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Man bruol'eits bondys s'ēja
Muolūtā kal'n'eņā;
Īt muos'eņa taut'eņuos,
Jau bruol'eits zuobokūts.
414 [Krāslavas apkārtnē].

16589.

Kam bāliņi, linus sēji
Mālainā kalniņā?
Māsa gāja raudādama
Tukšu pūru tautiņās.
1311 [Apē (Vlk)].

- 309 -

16590.

Ko, bitīte, tu dabūji
Degušā siliņā?
Ko, māsiņa, nopelnīji,
Pie brālīša dzīvodama?
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

16591.

Ko, bāliņi, dzenaties,
Ko māsai iedevāt?
Podu linu iedevāt,
Ūdenī mērcēdami.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)].

16592.

Ko, brālīti, dusmas turi,
Ka ar mani nerunāji?
Vai es tev uzaugdama,
Dižu mantu patērēju?
Vienas pašas šūtas kurpes,
Vienu zīļu vainaciņu.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

16593.

Ko, bāliņ, naidojies,
Vai es tava naideniece?
Vai es tavu tēva zemi
Līdzi vedu tautiņās?
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Kā pēc mani dzenaties,
Tie deviņi bāleniņi?
Vai es jūsu tēva zemi
Līdzi vežu tautiņās?
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

16594.

Ko, bāliņi, tu raudāji,
Svārkos slauki asariņas?
Vai es tavu tēva zemi
Līdza vedu tautiņās?
82 [Kļavkalnē (Kļavkalns, Kosas pag. C)].

16595.

Kur, bāliņ, tev kauniņš
Pašam linu arājam?
Māsiņ' gāje tautiņās
Tukšu pūru, raudādama.
57 [Rencenē (Rencēnu pag. Vlm)].

16596.

Lai iet līdzi, kas iet līdzi,
Mārša līdzi tautiņās!
Tā redzēja, ko valkāju,
Ko ieliku pūriņā.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

16597.

Lai man līdzi, kas man līdzi,
Mārša līdzi ar bāliņu!
Tiem redzēt lielu kaunu,
Maz manāi pūriņā.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)], 42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

16598.

Lec, bāliņ, pūriņā
Ar visiem zāļakiem!
Es paliku tukšu pūru,
Tavus darbus darīdama.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

16599.

Lec, bāliņ, pūriņā
Ar visiem(i) zābakiem,
Kam nedevi māsiņai
Sīkstu linu tecināt!
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)], 41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)], 309 [Biržos (Biržu pag. Jk)],
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Vecākais bāleliņ,
Gulsties pūra dibenā,
Ka nedevi māsiņai
Baltu linu tecināt!
328 [Valles muižā (Taurkalnes pag. B)].

16600.

Lec, bāliņ, pūriņā
Ar visiem zābakiem,
Kam tu man skalu liedzi
Timsajā vakarā!
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

16601.

Lec, bāliņ, pūriņā
Ar visiem zābakiem:
Tēvs man deva linu zemi,
Tu nosēji auziņām.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].

1. Gulsties pats, bāleliņ,
Mana pūra dibinā:
Es prasīju liniem zemes,
Tu apsēji auziņām.
112 [Cirstos (Cirstu pag. C)].

16602.

Muni bolti bruol'el'eņi,
Kuo pēc manis dzenitēs?
Vai es jiusu tāva zemi
Pyureņā salūcēju?
Jemit, bruoļi, munu pyuru,
Es dzeivuoš' uz tāva zemis.
4221 [Asūnes pag. D].

- 310 -

16603.

Maz rasiņas tai zālei,
Kas ozola ēniņā;
Mazs pūriņis tai māsai,
Kas bāliņu darbeniece.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

16604.

Paldies saku, aitu kūte,
Ne bāliņa linu lauks:
Pilns pūriņš cimdu, zeķu,
Nav neviena paladziņa.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

16605.

Plata upe, šaura laipa,
Kā būs manim pāri tapt!
Dižas tautas, mazs pūriņis,
Kā būs man cauri tapt!
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

16606.

Rībēt rīb, neskanēja,
Tēva vaina, ne māmiņas:
Māte pūru piedarīja,
Tēvs nepirka sudrabiņa.
294 [Grantelē (Iecavas pag. B)].

16607.

Smagu vežu vezumiņu,
Ne bāliņa zemīt' vežu:
Svētdieniņas darbu vežu,
Darbadienas diendusiņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Pūru vedu tautiņās,
Neba miežus rudzus vedu;
Svētas dienas darbu vedu,
Visus piektus vakariņus.
335 (Veczvārdē).

16608.

Tālu mani māte deva,
Lielu slavu gribēdama.
Ko darīja liela slava,
Maz manā pūriņā!
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

16609.

Tīši brāļi linus sēja
Mālājā kalniņā,
Lai māsiņa nenoveda
Liela pūra tautiņās.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

16610.

Tu, tautieti, nezināji,
Kas manā pūriņā:
Tēvs ielika linu podu,
Māte dzīvu aveniņu.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

16611.

Vakar brāļi māsas pūru
Ar zobenu saskaldīja;
Šodien kala raudādami
Ar sudraba nagliņām.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

16612.

Viena pate es māsiņa,
Man deviņi bāleliņi;
I tie manu pūru šuva
No tiem kriju gabaliem.
2 [Aderkašos (Taurupes pag. Rg)].

16613.

Vecā brāļa līgaviņa,
Nāc man līdzai tautiņās!
Tev dzirdēt, tev redzēt,
Kas manāi pūriņāi,
Ko es būšu ielikuse,
Pie tevim dzīvodama.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

16614.

Cauru dienu sastaigāju
Apkārt pūru raudādama.
Ko es došu vīrīnam,
Ko vīrīna māsīnām?
Nava manā pūrīnā
Viena laba gabalīn'.
1191 [Ēveles draudzē].

k) Brāļa atbilde un pārmetumi māsai

16615.

Bāliņos dzīvodama,
Visus cepļus izgulēju;
Kad es gāju tautiņāsi:
Dodiet man pilnu pūru!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

16616.

Kā māsa kalpoja,
Tā brālis maksāja:
Kad pirti kūra,
Tad drēbes velēja;
Kad galdu klāja,
Tad traukus mazgāja.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

- 311 -

16617.

Liniem sēju to druviņu,
Magonām noziedēja;
Iet māsiņa raudādama
Tukšu pūru tautiņās.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

16618.

Pieguļnieca man' māsiņa,
Tai pūriņa nevajaga:
Puiši pūru pielocīja
Ar veciem pinekļiem.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

16619.

Celies stāvu, bāleliņ,
Lec māsiņas pūriņā,
Kam tu ļāvi māsiņai
Gulēt lielu launadziņu!
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

l) Pūralādes vai tīņa ārējais izgreznojums

1) Pūrs apkalts dzelžiem, sudrabu zeltu

16620.

Es' b'ej' vīna vīnal'eņa,
Man d'ev'eņi bruol'el'eņi;
Dzelžīm munu peuru kola,
Vyzuļīm vainac'eņu.
422 [Līvānu pag. D].

16621.

Es kalēja meita biju,
Nevediet pa purviem:
Man pūriņis vaŗa kalts,
Iegrims purva dibinā.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

16622.

Kā, māsiņa, vaira gaidi
No baltā bāleniņa?
Dzelziem tavu pūru kala,
Vizuļiem vainaciņu.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

16623.

Kaliet, brāļi, dzelžiem pūru,
Kad kalpam vēlējiet,
Lai tas manim nesalūztu,
Pavasaŗos vadājot.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

16624.

Man trejādi bāleliņi,
Trejād' pūru kaldināja.
Tēva brāļi dzelzīm kala,
Mātes brāļi sidrabiņu;
Manas pašas bāleliņi
Zelta vāku liedināja.
375 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Rīga rīb, Rīga rīb,
Kas to Rīgu rībināja?
Mani treji bāleniņi
Māsai pūru kaldināja.
Tēva brāļi dzelzīm kala,
Mātes brāļi sidraboja;
Mani pašas bāleniņi
Zelta vāku liedējiņi.
48 [Alojā un Lielsalacā (Alojas un Salacas pag. Vlm)].

16625.

Pūriņ manu, ai pūriņ,
Treju brāļu kalumiņ'!
Tēva brālis pūru kala,
Mātes brālis dibeniņu,
Manas pašas īstais brālis
Pūram vāku kaldināja.
226 [Kandavā (Tl)].

1. Tēva brāļi tīnīt' taisa,
Mātes brāļi dibeniņu,
Manas pašas īstie brāļi
Dzelžiem vāku kaldināja.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

16626.

Rīga dind, Rīga dind,
Kas to Rīgu dindināja?
Tai māsai pūru kala,
Kuŗai treju brāleliņu:
Tēva brāļi, mātes brāļi,
Viņas pašas īstais brālis.
Tēva brālis pūru kala,
Mātes brālis atslēdziņu,
Viņas pašas īstais brālis
Zelta vāku liedināja.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1. Es neiešu tautiņās
Bez trijādu bāleniņu:
Tēva brāļu, mātes brāļu,
Manis pašas īstu brāļu.
Tēva brāļi pūru kala,
Mātes brāļi dibeniņu,
Mani pašas īstie brāļi
Zelta vāku kaldināja,
Zelta vāku kaldināja
Ar sudraba atslēdziņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

- 312 -

2. Saka mani bez bāliņu,
Man trejādi bāleliņi:
Tēva brālis, mātes brālis,
Manas pašas īstais brālis.
Tēva brālis tīnīt' pirka,
Mātes brālis atslēdziņu,
Manas pašas īstais brālis
Vaŗa vāršu kaldināja.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2) Pūra vāks izrakstīts

16627.

Lūgtin lūdzu bitītei,
Lai noraksta pūra vāku,
Lai varēju cauri vest
Caur deviņu kungu valsti,
Caur deviņu kungu valsti
Stārastiņa dēliņam.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

1. Šūn, bāliņ, man pūriņu,
Šūn vāciņu rakstīdams!
Man pūriņu cauri veda
Caur deviņi ciemiņiem.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

16628.

Rakst', māmiņ, pūra vāku,
Raksti pūra dibeniņu:
Daudzi ciemu ceļmalā,
Visi tek raudzīties.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

1. Mīļi lūdzu bitītei,
Lai noraksta pūra vāku:
Lieli ciemi, daudzi meitu,
Visas teki lūkoties.
1311 [Apē (Vlk)].

16629.

Rakstīts mana pūra vāks,
Rakstīts pūra dubeniņš;
Tikušam dēliņam
Manu pūru vizināja.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

16630.

Rakstīts mans pūris bija,
Rakstīts pūra dibeniņš,
To varēju tāļu vest,
Labākās tautiņās.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

16631.

Rakstīts mans pūra vāks,
Rakstīts pūra dibeniņš.
Gudram tēva dēliņam
To pūriņu kustināt.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)], 424 [Barkavas pag. Rz].

16632.

Ražans manis pūra vāks,
Ražans pūra dibeniņš;
Ražanam puisīšam
Doš' pūriņu vizināt.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

3) Pūrs izpušķots, sevišķi ar zelta rozi uz vāka

16633.

Brāļam laiva izpuškota
Ar magonu lapiņām;
Māsai pūrs vēl košāks
Ar dzīparu galiņiem.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 190 [Kuldīā].

16634.

Krustiem auga zelta roze
Uz māsiņas pūra vāka.
Kas to rozi kustinās,
Tam māsiņa piederēs.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

1. Klētī auga kupla roze
Iz māsiņas pūra vāka.
Kas rozītes zaru lauza,
Tas māsiņu bildināja.
1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)].

2. Sudrabotas rozes zied
Uz māsiņas pūra vāka.
Kas rozītes kustinās,
Tas māsiņu bildinās.
45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)].

16635.

Mazajam bāliņam,
Tam māsiņas vairāk žēl,
Tas uzlika zelta rozi
Uz māsiņas pūra vāka.
35 [Rembatē (Rembates pag. Rg)].

16636.

Zied rozītes, zied magones
Uz māsiņas pūra vāka;
Kad pacēla pūra vāku,
Tad ziedēja villainītes.
216 [Ventspilī].

- 313 -

16637.

Ziedat, rozes,
Ziedat, magones,
Virs māsiņas
Pūra vāk'.
Neziedāj' rozītes,
Ne magonītes,
Ziedāja baltas
Villaines.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

16638.

Zelta roze uzauguse
Uz māsiņas pūra vāka.
Lūgšus lūdzu tautietim:
Nenolauz zelta rozi!
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

16639.

Sit, brālīti, zelta rozi
Uz māsiņas pūrautiņa,
Lai nevar sveši ļaudis
Uz celiņa maderēt.
1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)].

m) Pūru aizslēdz

16640.

Slēdz, māsiņa, savu pūru
Deviņām atslēgām:
Tautiešam viena māsa,
Abi roki zagt mācēja.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

n) Pūru apklāj ar drānu un apjož

16641.

Es nabagu māsa bij',
Man nabaga bāleliņ':
Bez jostiņ' man pūriņ',
Bez zābaku bāleliņ'.
211 [Rindā (Ances pag. Vp)].

16642.

Gauži rauda mans pūriņis,
Kad jaunami jostu joza;
Neraud' gauži, mans pūriņis,
Vēl jo jauna jozējiņa!
226 [Kandavā (Tl)].

1. Gauži raud bāleliņis,
Ka jaunam jostu jož.
Neraudāji, bāleliņ,
Jauna tava jozējiņa.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

2. Ozoliņis gauži raud,
Ka jaunam(i) jostu joza;
Neraud' gauži, ozoliņ(i),
Jauna tava jozējiņa.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 424 [Barkavas pag. Rz].

16643.

Gauži raud mans pūriņš,
Kam jaunam jostu joza.
Raud', pūriņi, uz tautām,
Kam tās mani jaunu ņēma!
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

16644.

Mans pūriņis gauži raud,
Kam es jostu neapjozu.
Raud', pūriņi, uz tautieti,
Kam tas mani jaunu veda!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

o) Pūra pirkšana

1) Vedējus nelaiž tik drīz klētī iekšā

16645.

Slēdz, māmiņa, ošu klēti
Ar tērauda atslēdziņu:
Manas baltas villainītes
Ar tautām ienaidā.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

2) No vairākiem apsegtiem pūriem vedējam jāuzmin līgavas pūrs

16646.

Kumeļam četras kājas,
četri balti pakaviņi;
Māmiņai četras meitas,
četri pūri klētiņā.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

16647.

Māmiņai piecas meitas,
Piecas mucas kāpostiņu:
Ikkatraji meitiņai
Pa muciņu kāpostiņu.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

16648.

Māmiņai sešas meitas,
Seši pūri klētiņā.
Kā iegāju klētiņā,
Ar lustēm nevarēju.
55 [Mūŗa muižā (Mūrmuižas pag. Vlm)].

- 314 -

3) Jaunais brālis vai māte uzsēžas uz pūra un kaulējas ar vedējiem par pirkšanas maksu

16649.

Deri, kupči, vezumiņu,
Ko tik ilgi Ķiņķelē?
Met apaļu dālderīti,
Kŗauj tad pillu vezumiņu!
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

16650.

Es nedošu māsas pūra
Ne no vietas kustināt,
Iekām liks tautu dēls
Divi zelta gabaliņi.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)], 101 [Rankā (Rankas pag. C)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Es nedošu mātes pūra,
Man māmiņa nevēlēja,
Kamēr lika jaunais svainis
Trīs sidraba gabaliņus.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

16651.

Krupītis uzlēca
Uz māsas pūru.
Lec, krupi, zemē,
Dabūsi tiesu!
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1. Melns krupis tupēja
Uz māsas pūra.
Dod, svaini, naudu,
Lec, krupi, zemē!
226 [Kandavā (Tl)].

16652.

Maksājiet, maksājiet,
Sveši ļaudis, tīnes naudu!
Gana mūsu meitas tēvs
Meitas dēļi pūlējies.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

16653.

Nedod, māmiņa,
Tik lēti pūru!
Tu, tautieti, bučo roku,
Skaiti baltus dālderīšus,
Skaiti baltus dālderīšus
Uz māsiņas pūra vāku!
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

16654.

Nedošu pūriņa
Bez sudrabiņa:
Zelta kalts pūriņš,
Sudraba pildīts.
220 [Dursupē (Zentenes pag. Tl)].

16655.

Neiešu zemē
No meitas pūra,
Līdz meta tautietis
Apaļu dālderi.
197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].

16656.

Nekāpu zemē
No māsas pūra,
Līdz nāca svainītis,
Līdz cēla zemē.
Svainis manis aiztecēja
Pie kaimiņa cūkganīša,
Pie kaimiņa cūkganīša
Sīkas naudas aizņemties.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

16657.

Pārdevu māsiņu
Par labu vārdiņu,
Nedošu pūriņu
Bez balta dāldeŗa.
216 [Ventspilī].

16658.

Pārdevu māsiņu
Par pieci mārki;
Nedošu pūriņu
Bez dālderīša.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

1. Izdevu māsiņu
Par pieci mārki;
Pūriņa nedošu
Par simts mārku.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

2. Pārdevu māsiņu
Par simtu mārku;
Pūriņu nedošu
Bez divi simti.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

16659.

Par pūriņu, bāleliņ',
Daudz naudiņas neņemat:
Maz manā pūriņā
Jūsu pirkta sidrabiņ'.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 315 -

16660.

Par pūriņu, bāleliņi,
Lielas naudas neņemiet:
Nav manāi pūriņā
Lielas naudas gabaliņš.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

16661.

Sēd', māmiņa, uz pūriņa,
Nelaid pūra kustināt,
Nelaid pūra kustināt
Bez apaļa dālderīša!
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

p) Pūru no klēts ārā nesot un ratos liekot

1) Līgavas draudzes dziesmas

16662.

Agri mani māte cēla,
Agri mani maldināja;
Smagu pūru i iecēla
Svešu ļaužu kamanās.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

16663.

Bēdā, māte, par citām,
Par man' vairs nebēdā:
Likšu pūru vezumā,
Sieš' telītes pakaļā.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

16664.

Es mātei viena meita,
Tā lielā, tā mazā:
Mana pūra nevarēja
I deviņi kustināt.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

16665.

Es pūriņu pielocīju
Šķeterētu villainīšu;
Pieci brāļi nevarēja
Vienu stūri kustināt.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

16666.

Nedodiet, bāleliņi,
Diviem mana pūra nest;
Lai nes viens tautu dēls,
Kā es viena piedarīju.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

16667.

Neraugāti mani mazu,
Rasiņāi nomirkušu;
Vēl tautietis manu pūru
Velšus vēla vezumā.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

16668.

Nes, tautieti, viens pūriņu,
Nesauc otru palīgā,
Kā māsiņa piedarīja,
Nesauc' otru palīgā.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

16669.

Nesiet, tautas, māsas pūru,
Tik uz sliekšņa nelieciet:
Māsiņai dārgs pūriņš,
Ar dimantu izrakstīts.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

16670.

Nu cēla tautiņas
Rakstītu pūru;
Div' brālīši sveci rāda,
Pati sēž rakstīdama.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

16671.

Pūru cēla, pūru cēla,
Pūru manu nevedīs;
Kusīs zirgi, plīsīs rati,
Ceļā zirgus tapinās.
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)].

16672.

Sāk lītiņš mirdzināt,
Man' pūriņu cilājot;
Pataisīju lievenīti
No baltās villainītes.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1. Lietiņš nāk miglodams,
Man' pūriņu cilājot.
Es pasteidzu jumtu jumt
Ar baltām villainēm.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

16673.

Tiražas taražas
Tie sveši ļaudis:
Tik ilgi taržāja
Gar māsas pūru.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

16674.

Trīsdeviņas sagšas audu,
Trīsdeviņus paladziņus;
Trīsdeviņi nevarēja
Manu pūru kustināt.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

- 316 -

16675.

Vēli mani māte cēle,
Viegli mani audzināja;
Vieglu pūru ij iecēle
Svešu ļaužu kamanās.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

16676.

Cieti tinu linu kreklu,
Smagi laidu pūriņā;
Div' bāliņi, trešs tautietis
Nevar pūra kustināt.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

16677.

Cel, tautieti, pūra vāku,
Pūra mana nepacelsi:
Bij manā pūriņā
Trīs māmīnu darījums:
Tēva mātes, mātes mātes,
Manas pašas īstās mātes.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

16678.

Cel, tautieti, viens pūriņu,
Nelūdz manus bāleliņus,
Kā es viena pielocīju,
Svešu māti klausīdama.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

16679.

Ceļat, tautas, manu pūru,
Ceļat viegli, neraustāt!
Bij manāi pūriņāi
Trīs asaru biķerīši.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Es jums lūdzu, sveši ļaudis,
Viegli pūru cilājiet:
Bārenītes pūriņā
Divi asru biķerīši.
310 [Dignājā (Dignājas pag. Jk)].

2. Ceļat, tautas, manu pūru,
Ceļat viegli, nevalstāt:
Mana pūra dibinā
Trīs asaru biķerīši.
Vienu maza pieraudāju,
Otru raudu izaugdama;
To trešo pieraudāju,
Tautiņās aiziedama.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

16680.

Ceļat, tautas, manu pūru,
Ceļat viegli, nevalstāt:
Mana pūra dibinā
Trīs asaru biķerīši.
Tos es visus pieraudāju,
Svešu māti klausīdama.
170 [Lielnīkrācē (Nīkrāces pag. Azp)].

1. Viegli viegli, lēni lēni
Man' pūriņu cilājiet:
Mana pūra dibinā
Trīs asaru vācelītes;
Pa vienai salasīju,
Svešas mātes klausīdama.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

16681.

Ceļat, tautas, pūru manu,
Sānis vien negāžat:
Bij manā pūriņā
Trīs asaru biķerīši;
Div' pielēju uzaugdama,
Trešo, pūru locīdama.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

16682.

Ceļat, tautas, pūru manu,
Ceļat lēni, nedauzāt:
Mana pūra dibinā
Trīs sudraba biķerīši.
Divi pilni vīn' ar medu,
Trešā žēlas asariņas.
Vīns ar medu saldi dzert,
Asariņas rūgti dzert.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

1. Viegli viegli, lēņi lēņi
Pūru manu kustiniet:
Mana pūra dibinā
Trīs sidraba biķerīši.
Vienā alus, otrā medus,
Trešā gaužas asariņas.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

2) Vedēju dziesmas

16683.

Tautu meita lielījāsi:
Seši pūru nenesīs!
Mūs' bāliņis viens panesa
Kā kausiņu padusē.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 163 [Dzērvē (Dzērves pag. Azp)].

16684.

Uzliekam liekamo
Lielajam kumeļam,
Lai palika liekamie
Gaŗi ceļi pakaļā.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

- 317 -

16685.

Cel, bāliņi, viegli pūru,
Lai pūriņš negrabēja:
Tautu meitas pūriņā
Pieci veci kažociņi.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

r) Pūra azaidu ēdot, piezobo līgavu

16686.

Es par pūru nebēdāju,
Pate resna barojos;
Kad tautiņas aizvedīs,
Atpakaļ nevedīs.
373 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Dod, māmiņa, ko dodama,
Es par pūru nebēdāju:
Kad jau tautas aizvedīs,
Atpakaļ nevedīs.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

2. Lai bēdāja velns par pūru,
Es par pūru nebēdāju:
Kad tautiņas aizvedīs,
Atpakaļ nevedīs.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

16687.

Es par pūru nebēdāju,
Pate resna barojos.
Pieci zirgi pašu veda,
Līka ķēve pūru vilka.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

1. Māte mani ēdināja
Ar tiem kviešu Ķiļķiniem.
"Ed, meitiņa, barojies,
Par pūriņu nebēdā,
Pieci zirgi tevi vilka,
Pūru nesa padusē".
251 [Smukās (Remtes pag. Tk)].

2. Nebēdā māmuliņa,
Ka es tukla barojos:
Pieci bēri mani veda,
Līka ķēve pūru vilka.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

16688.

Es pūriņa nedarīju,
Pate resna barojos:
Pieci vīri, seši zirgi
Nevar gūžu kustināt.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

s) Jaunākais brālis apsarga pūru ceļā

16689.

Brālēn mana mīlimaja,
Tevi turu ticimaju,
Tevi sūtu vietraugos,
Tevi pūra panākstos.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

16690.

Kas, māsiņa, tev sēdēs
Uz rakstīta pūra vāka?
- Mans jaunais bāleliņis
Ar māŗotu zobentiņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

16691.

Mans pastaris bāleliņš
Sēž uz mana pūra vāka,
Sēž uz mana pūra vāka,
Kā pērkons rībināja,
Kā pērkons rībināja,
Kā zibins zibināja.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

16692.

Šķiet' saulīti uzlecot
Uz māsiņas pūra vāku:
Sēd jaunais bāleniņis,
Spīd tērauda zobentiņis.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

16693.

Sēd' uz mana pūra vāka,
Sargā manu vaiņedziņu;
Tautu dēls pūru ved,
Ar meitām runādams.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

t) Pūru aizvedot

1) Daudzina pūru un nožēlo māti un baāļus, kam pūra dēļ jātērējas

16694.

Bij auguse mūs' māsiņa,
Bij pūriņu darījuse:
Div' bērīši pašu veda,
Pieci pūru ritināja.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

16695.

Būs meitu māmiņai
Bagātai tapt,
Ik gada izveda
Pa vezumiņu!
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

- 318 -

16696.

Diezgan biju es bagāta,
Kad man' veda tautiņās:
Divas tīnes labu drēbju,
Treša labu lupatiņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

16697.

Kad es gāju tautiņās,
Visa zeme līgojās:
Veda pūru, veda govis,
Dzina bērus kumeliņus.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

16698.

Man nebij auna žēl,
Kā man auna ragu žēl;
Man nebij māsas žēl,
Kā būs māsas pūra žēl.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

16699.

Man nebija māsas žēl,
Kā man māsas pūra žēl;
Es māsiņu gan redzēšu,
Māsas pūru neredzēšu.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

16700.

Laime laime tai mātei,
Tai aug dēli, tai aug meitas:
Vienu pūru ārā veda,
Otru iekšā ritināja.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

1. Labi labi tai mātei,
Trīs meitiņas, trīs dēliņi:
Trīs pūriņi ārā veda,
Trīs iekšā ritināja.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

16701.

Mūs' jaunajai māsiņai
Ar lācīti pūru veda;
Lācis sak': dardauziņ!
Smags dzīparu vezuminis.
213 [Zlēkās (Zlēku pag. Vp)].

16702.

Ne bagāti tie bāliņi,
Kur māsiņu daudzi bija:
Ved pūriņu vedamo,
Dzen telītes dzenamo.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

16703.

Par kalniņu notecēja
Div' dzeltāni kumeliņi;
Tiem māmiņa sakrāvusi
Baltu dvieļu vezumiņu.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

16704.

Pieci zirgi, seši vīri
Nevar pūru kustināt;
Es aizjūdzu sav' bērīti,
Nu ved' pūru tautiņās.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

16705.

Pillu pūru pielocīju
Šķeterētu villainīšu;
Stāvu lēca, nepavilka
Tautu dēla kumeliņi.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

1. Pillu pūru pielocīju,
Kājiņāmi piemīdama;
Stāvu lēca, nevar vilkti
Pieci bēri kumeliņi.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

16706.

Zeme rīb, zeme rīb,
Kas to zemi rībināja?
Tai māsiņai pūru veda,
Kam deviņi bāleniņi.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

16707.

Stājies, tautu kumeliņš,
Pret kalniņu tecēdams,
Man' pūriņu i vezdams,
Dažas dienas darījumu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

16708.

Tā bij māte, tai bij meita,
Tā māk pūru darināt:
Pieci vīri, seši zirgi
Nevar pūra kustināt.
3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

16709.

Taut' dēl' lielijās
Vien' zirg' pūr' vest;
Jūdz, tautit, piec's zirg's,
Stāv' lēks, nepavilks!
211 [Rindā (Ances pag. Vp)].

16710.

Vediet, tautas, manu pūru,
Par upīti nevedat:
Sīki raksti pūriņā,
Straume grieza lejiņā.
177 [Sakaslejā-Apriķos (Apriķu pag. Azp)].

- 319 -

1. Vedat mani, kur vezdami,
Par upīti nevedat:
Vizuļotis mans pūriņis,
Grimst ūdeņa dibinā.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

2. Vedat, tautas, man' pūriņu,
Par ūdeni nevedat:
Sīku velšu mans pūriņis,
Grimst ūdeņa dubenā.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

16711.

Vedat, tautas, pūru manu,
Pa ūdeni nevedat:
Pūriņā daudz asaras,
Grimst ūdeņa dubenā.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

2) Ved pūru pārnovadis

16712.

Dzelzīm kalu sav' pūriņu,
Pa novadu ritināja,
Lai tam stīpas nenokrita
Paš' novada maliņā.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

16713.

Es domāju sav' pūriņu
Ne par slieksni nepārcelt;
Dieviņ, tavu likumiņu!
Par novadu vizināja.
217 [Ārlavā (Ārlavas pag. Tl)].

16714.

Loku pūru līdz malām,
Ritin' cauri novadiņu,
Daru godu brālīšam,
Savai vecai māmiņai.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

16715.

Loku pūru līdz malām(i)
Ritin' cauri novadam;
Lai palika pašu puiši
Kā baloži guģojam.
218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

16715¹.

Loku pūru līdz malām,
Ritin' cauri novadam,
Novadnieku puisēniem
Sierdi vien ēdināju.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

16716.

Žēli rauda mans pūriņis,
Pa novadu vizināts;
Visi ratu ritentiņi
Asarām nomierkuši.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

16717.

Vaiņadziņu valkādama,
Bargu kungu nebēdāju;
Pilnu pūru i darīju,
Nolīgoju maliņā.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

3) Vedēju dziesmas, kad pūru dabūjuši

16718.

Es tai meitu māmiņai
Trīs žēlumi padarīju:
No klēts pūru, no kūts govi,
No dzirnām malējiņu.
24 [Lēdurgas draudzē].

16719.

Kas mums bēdas par meitīnu,
Kad pūrīc vezumā?
Būs meitīni pūra žēl,
Nācīs pate pakaļā.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

16720.

Linus ņēma tautas meita,
Pūra lādi pildīdama;
Es paņēmu tautas meitu
Pats par savu vēlējumu.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

16721.

Pūra zirgi attecēja,
Bez pūriņa aiztecēja.
Gulējuse tautu meita,
Ne pūriņu darījuse.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4) Pūrs aizvests, drīz vedīs pakaļ līgavu

16722.

Ritu ritu par kalniņu
Man' adīkļu vācelīte;
Par mazami brītiņam
Ritēs pate adītāja.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)], 224 [Kabilē (Kld)].

- 320 -

1. Balta piņu vācelīte
Pa kalniņu pārtecēja;
Pa mazām birztiņām
Pakaļ veda rakstītāju.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

2. Koši pīta vācelīte
Par Daugavu pārpeldēja.
Šodien pelda vācelīte,
Rītu pate rakstītāja.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

u) Pūra vedēji ceļā

16723.

Dimd, dimd pūriņš,
Pa silu vedot;
To dara māršai
Lielie launagi.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

1. Klib klab pūriņis,
Caur siliņu vedot;
To darīja lieli miegi,
To lielie nosēdieni.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

16724.

Dimd, dimd pūriņš,
Caur silu vedams.
Kā nedimd pūriņš,
Viena zeķe pūrā!
121 [Gulbenē (Md)].

16725.

Es jums lūdzu, bāleliņi,
Manu pūru pavediet:
Tautu dēlu lielmaņiem
Nespēj vairs kumeliņi.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

16726.

Gan auguse tautu meita,
Gan pūriņu darījuse;
Dancodama līka ķēve
Pretī kalnu ritināja.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)], 191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

16727.

Ko tie mani kumeliņi
Visu ceļu baidījās?
Tautu meitas pūriņā
Grabēj' veci kažociņi.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

16728.

Ko tie ciema suņi rēja,
Pie vārtiem sasēduši?
Tautu meitas tukšu pūru
Par atmatu klabināja.
1571 [Virgā (Virgas pag. Lp)].

16729.

Pūru veda, pūru veda
Pa plato lielu ceļu!
Pašam pūra vedējam
Pakaļiņa pārplīsuse;
Šķeter' diegu, šķeter' diegu,
Lāpi savu pakaļiņu!
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

16730.

Pūru ved(a), pūru ved(a),
Kuņa tek pakaļā.
Kā kuņiņa netecēs,
Kucēns pūra dibenā?
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)], 76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

1. Kuņa skrēja smilkstēdama
Pakaļ pūra vedējam.
Kā bij tai nesmilkstēt,
Kucēns pūra dibinā!
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

16731.

Pum pum pūriņš,
Caur siliņu vedams!
Saimenieku meitām
Dzirnakmens dibinā.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

16732.

Ripu tek mātes pūrs
No kal(l)iņa lejiņā.
Kā tas ripu netecēja,
Viena zeķe pūriņā!
317 [Lindē (Birzgales pag. Rg)].

16733.

Sala man rokas kājas,
Pašam pūra vedējam.
Kā nesala rokas kājas,
Akmens pūra dibinā!
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

16734.

Viegli tek tas pūriņš
Par ābula atmatiņu.
Kā tas viegli netecēs,
Viena zeķe pūriņā!
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

1. Vai māmiņ, vai māmiņ,
Rikšiem tek kumeliņš.
Ko rikšiem netecēs,
Viens cimdiņš pūriņā!
24 [Lēdurgas draudzē].

- 321 -

v) Pūru sagaidot līgavaiņa galā

1) Kāzinieki zobojas par tautu meitas pūru

16735.

Ai netikla mātes meita,
Tukšu pūru tautās veda!
Citu sprogu vējš paņēma,
Cita peļu midzenī.
216 [Ventspilī].

16736.

Atgriezies, tautu meita,
Ko es tev pasacīšu:
Tava māsa atveduse
Pillu pūru pakuliņu.
218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

16737.

Bij augusi tautu meit',
Bij pūriņu darījus':
Pieci zirgi pašu vede,
Līka ķēve pūru ved'.
133 [Palsmanē (Palsmaņa pag. Vlk)].

1. Es klausos, es klausos,
Māršiņai pūru veda;
Sirmi zirgi pašu veda,
Līka ķēve pūru veda.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

16738.

Diža gaŗa virģele
Tā tautu meita;
Viena pate gaŗa zeķe
Pūra dubenā.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

16739.

Es dzīros sievu ņemt,
Pieci zirgi pūru vest;
Nu man tāda gadījās,
Pat' atnesa nastiņā.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

16740.

Es gan zinu, tautu meita,
Kas tavāi pūriņā:
Pieci cimdi, piecas zeķes,
Veci zirgu pinekliņi.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

16741.

Es labi zināju,
Kas māršas pūrā:
Zilas bantes, zaļas bantes,
Maģa bērna cepurīte.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

16742.

Es labi zināju,
Kas māršas pūrā:
Virsū skali, apakšāja,
Vidū veci kažocīni.
Paviegli nesate
Māršīnas pūru,
Lai skalīni nebruzdēja,
Lai kažoki negrabēja!
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

16743.

Gausi brauca vedējiņi,
Ko tie veda, ko neveda?
Vai tie veda miežus rudzus,
Vai sīkaju sudrabiņu?
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

16744.

Gausi nāca vedējiņi,
Ko tie veda, ko neveda?
Vai tie veda miežus rudzus,
Vai tie paši gausi nāca?
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

1. Gauši brauca vedējiņi
Pa bāliņa tīru lauku.
Va ved zeltu, va sudrabu,
Va tie paši gauši bij?
218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

16745.

Gulējse māte,
Gulējse meita,
Skalgani grabēja
Pūriņā.
163 [Dzērvē (Dzērves pag. Azp)], 281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

16746.

Ko, dzenīti, klikšķināji?
Prauli vien vēderā;
Ko, bāliņi, lielījiesi?
Tukšis pūrs māsiņai.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

16747.

Ko te veda, ko te veda?
Ķērnu veda, ķērnu veda!
Taisāt, bērni, kaŗotītes,
Dabosit ķērnas pienu.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

- 322 -

16748.

Liela gaŗa tautu meita
Bez darbiņa ganos gāja;
Bez darbiņa ganos gāja,
Bez pūriņa tautiņās.
10 [Dolē (Doles pag. Rg)], 15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)], 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)], 28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)], 46 [Carnikavā (Rg)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)],
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 102 [Saikavā (Saikavas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 1181 [Dūres pagastā (Vlk)],
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)], 126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)], 289 [Bruknā (Bruknas pag. B)], 309 [Biržos (Biržu pag. Jk)], 322 [Saukā (Saukas pag. Jk)], 323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)], 327 [Taurkalnē un Jaunjelgavas apkārtnē (Taurkalnes pag. B un Jaunjelgavas Jk apkārtnē)],
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

16749.

Liela pļava, reta zāle
Liela ceļa maliņā;
Liela slava, mazs pūriņš
Lielmanīšu meitiņām.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Diža rasa, maza zāle
Ozoliņa ēniņā;
Diža slava, mazs pūriņis
Bajāriņa meitiņām.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

16750.

Liela slava, mazs tikums
Bajāriņa meitiņām:
Lielas lādes kaldināja,
Tukšas veda tautiņās.
186 [Gaiķos (Gaiķu pag. Kld)].

1. Bajāriņa meitiņai
Rīgā pūru kaldināja,
Rīgā pūru kaldināja,
Tukšu veda tautiņās.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

16751.

Lielis, kuplis ozoliņš,
Viena zīle galiņā;
Gan bagāta tautu meita,
Viena sagša pūriņā.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

16752.

Liel' pūr' es gribēju,
Liel' pūr' es dabūju:
Ne lielu, ne mazu,
Kā ratu rumbu.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

16753.

Māršiņas pūrā
Deviņi ieleji;
Vienā rītā
Deviņi atmiegi
Pa solu soliem,
Pa beņķu beņķiem;
Visupēc pabeidza
Krāsns dibinā.
104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

16754.

Miega pelīt' izgrauzuse
Pūriņam dibeniņu,
Izkrituši gabaliņi,
Gaŗu ceļu vazājot.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

16755.

Mūs' brālēnis klēti taisa, -
Kādus jodus tu dzievavi [darīji]?
Kādus jodus tu dzievavi [darīji],
Ka tu pūra nelocīji?
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

16756.

Nāburg' Anna lielījās,
Daudz villaiņu pūriņā,
Daudz villaiņu pūriņā,
Izrakstītu nēzdodziņu.
Ai Anniņa, nelielies
Ar to savu lielu pūru:
Pelīt', pūrā ielēkdama,
Nolauzuse deguntiņu.
383 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

16757.

Lavīzīte, vizdegune,
Kas tavā pūriņā?
Garoziņas, saskaliņas
Tava pūra dibinā.
(?).

16758.

Piecu brāļu māsa auga,
Piecas ripas pūriņā;
Kad atnāca svēta diena,
Ar brāļiem ripājās.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

16759.

Pele, draņķe, sagrauzuse
Pūriņam dibeniņu;
Tur izkrita tēva bikses,
Mātes veci lindraciņi.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

16760.

Pūru ved, pūru ved,
Kas tai pūra dibenā?
Tēva bikses, ratu rumba [rumbas],
Mātes veci lindraciņi.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

- 323 -

1. Lai tur būtu, kas tur būtu,
Kad tik pūru pakaļ vestu;
Lai tur būtu tēva bikses,
Mātes veci lindraciņi.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

2. Māte veda vedekliņu,
Kas vedeklas pūriņā?
Zirga sakas, ratu rumbas,
Vecas mātes lindraciņi.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

16761.

Pūru veda, pūru veda,
Kas pūrā klaudzējās?
Rijnieciņa skaista pīpe,
Ko nozaga kult iedama.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

16762.

Pūta, pūta, kŗāca, kŗāca
Mana brāļa kumeliņi;
Kā nepūta, kā nekŗāca,
Draņķa muca vezumē!
224 [Kabilē (Kld)].

16763.

Putru veda, putru veda,
Raiba kuņa pakaļ skrēja.
Kuņa lāja, kuņa lāja,
Laceklīti gribēdama.
Vāri, māte, auzu putru,
Dod kuņai palakties!
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

16764.

Rijnieciņa meitu ņēmu,
Liela pūra gribēdams;
Kad pacēlu pūra vāku,
Pelaviņas izputēja.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Rijnieciņa meitiņai
Pelaviņas pūriņā;
Cik pacēla pūra vāku,
Pelaviņas noputēja.
12 [Gaŗkalnē (Ropažu pag. Rg)].

16765.

Rijnieciņa meitu ņēmu,
Liela pūra gribēdams;
Kad pacēlu pūra vāku,
Spriguļauklas putējās.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Rijnieciņa meitu ņēmu,
Liela pūra gribēdams.
Rijnieciņa meitiņai
Spriguļauklas pūriņā,
Spriguļauklas pūriņā,
Ne baltās villainītes.
101 [Rankā (Rankas pag. C)].

16766.

Sēti lini, neecēti
Bandenieka līdumā;
Melni krekli, nevelēti
Tautu meitas pūriņā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

16767.

Sen bij vedama
Tā tautu meita:
Tīnei stīpas nokritušas,
Nopuvušas ķimenītes.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

16768.

Sen slavēja to meitiņu,
Lielu pūru atvešot;
Vēl manai māmiņai
Bij lielāka sviesta ķērne.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

16769.

Sen to dižu dižināja,
Sen bagātu daudzināja, -
Iesviež pūru istabē
Kā apeņu vācelīti.
224 [Kabilē (Kld)].

16770.

Sen to lielu lielināja,
Sen bagātu daudzināja;
Tādu pašu pūru veda
Kā nabaga bāreņam.
317 [Lindē (Birzgales pag. Rg)].

16771.

Sen to lielu lielināja,
Sen bagātu daudzināja;
Tikai tāda pūra lāde
Kā man govju slaucenīte.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

16772.

Sīki mazi skalganiņi
Tautu meitas pūriņāi;
Svētu rītu sadrāztījse,
Ar māmiņu rādamās.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

- 324 -

16773.

Sila malas meitiņām
Zaķīts pūra dibenā;
Cik pacēla pūra vāku,
Zaķīts ļipu škurināja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Jaunajai māsiņai
Zaķīts pūra dibenā;
Kad atvēra pūra vāku,
Tad aizskrēja eglājā.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

2. Klaudzēt klaudz, grabēt grab
Tautu meitas pūriņā;
Pašā pūra dibinā
Zaķīts ļipu škurināja.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

3. Meža sarga meitiņām
Zaķīts pūru piedarīja;
Kad pacēla pūra vāku,
Zaķīts ļipu kustināja.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

16774.

Skāde liela notikuse,
Kauns otram pasacīt:
Pele galvu nolauzuse
Tukša pūra dibinā.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

1. Vai vai, tautu meita,
Vai tavu lielu kaunu!
Pele kaklu nolauzusi
Tavā pūra dibinā.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

2. Meiteņuom, muoseņuom,
Nalaimeite nūtikuse:
Pele golvu nūlauzuse,
Poureņāi īkrizdama.
331 [Augškurzemē (Il)].

16775.

Spīdēt spīdēja
Tautietes pūrā;
Cūkas astes spīdēja,
Ne sudrabiņš.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

16776.

Tautu meita ganos gāja,
Gana pūru darināja:
Liepu lapu kreklu šuva,
Apšu lapu paladziņu.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

16777.

Tautu meita lielījās,
Pilnu pūru pielocījse;
Kad atvēra pūra vāku,
Peles vien paputēja.
224 [Kabilē (Kld)].

16778.

Tautas meita lielījāsi,
Pilnu pūru pielocījse;
Kad atjāja precenieki,
Pušenieces sagšas auda.
224 [Kabilē (Kld)].

16779.

Tautu meita lielījās,
Pilnu pūru pielocījse;
Pieci krekli, mērī šūti,
Ratu rumbas dibinā.
226 [Kandavā (Tl)].

16780.

Tēvs māmiņa bēdājāsi,
Kur meitai pūru ņemt.
Pelēkiem akmiņiem
Pilnu pūru pieslodzīja.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

16781.

Tikuse māmiņa,
Tikuse meitiņa:
Tik tādas cūkastes
Pūr' dibinā.
216 [Ventspilī].

16782.

Tikusi māte,
Tikusi meita:
Pele lēca pūrā,
Nolauza kaklu.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

16783.

Vācu vācu mūs' māršiņa,
Mazu mazu pūru veda;
Redzēs rītu saulītē,
Vai būs vācu dāvaniņas.
218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

16784.

Veca veca tā meitiņa,
No pūriņa vien pazinu:
Appelējis pūra vāks,
Norūsējsi atslēdziņa.
224 [Kabilē (Kld)].

16785.

Veca veca tautu meita,
Vecu veda meitas pūru,
Ar klūgāmi saklūgātu,
Ar Ķīļiemi saķīlētu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 163 [Dzērvē (Dzērves pag. Azp)].

- 325 -

16786.

Viltiniece tautu meita,
Pieviļ manu bāleliņu:
Liek manam bāliņam
Seši zirgi pūru vest;
Pašu veda seši zirgi,
Pūru nesa padusē.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

16787.

Cerēju māršai
Div' graznas lādes, -
Pipuru tīniņa
Klētiņas dangā.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

2) Panāksnieki daudzina māsiņas pūru

16788.

Eima, māsas, skatīties,
Kur māsiņas pūru veda!
Rāmi tek sirmi zirgi,
Koši dzied vedējiņi.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

16789.

Kas tie tādi sirmi zirgi
Kalnā kāpa dusēdami?
Mūs' māsiņas pūru veda
No bagāta bāleliņa.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

16790.

Ko tie tautu bēŗi vilka
Pret kalniņu dusēdami?
Tēva kaltu lādi vilka,
Mātes austas villainītes.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)], 196 [Rendā (Rendas pag. Kld)], 224 [Kabilē (Kld)].

16791.

Nāc ārā, vīramāte,
Brīnies savu vedekliņu:
Seši šķirsti, seši tīņi,
Visi pilli audumiņu;
Vēl dzīs sešas raibas govis,
Pulku baltu aventiņu.
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

16792.

No tālienes jau redzēju,
Kur māsiņas pūru ved:
Zelta rasa noritēja
No māsiņas pūra vāka.
232 [Talsos (Tl)].

16793.

Par kalniņu atlīgoja
Meldiem šūta vācelīte.
Vai būs rītu, vai parītu
Pakaļ pate šuvējiņa.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1. Par jūriņu pārlīgoja
Divas diegu vācelītes;
Par dieniņu, par naksniņu
Klāt būs pate šuvējiņa.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

2. Par jūriņu atplīvēja
Margiem šūta vācelīte;
Citu dien' atplīvēja
Paša margu šuvējiņa.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

16794.

Tautiets vēra plati vārtus,
Gaidīj' manu dižu pūru.
Brāļos augu, darbos gāju,
Kas to dižu darināja?
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

3) Vedējs pazaudējis pūra vāka zelta rozi

16795.

Alga būs, alga būs
Māsas pūra vedējam:
Zelta puķe nokrituse
No māsiņas pūra vāka.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)], 190 [Kuldīā], 322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

1. Saulīt' mazu gabaliņu,
Man notika nelaimīte:
Man nokrita skaista roze
No māsiņas pūra vāka.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

16796.

Lai būs alga, kam būs alga,
Alga pūra vedējam:
Es atradu zelta vāku,
Kur pūriņš apgāzies.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

1. Lai bij pīcka, kam bij pīcka,
Pīcka pūra vedējam:
Es atradu pūra vāku,
Kur pūriņu apgāzuši.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 326 -

16797.

Samaksā, tautu dēls,
Divus zelta gabaliņus,
Kam nolauzi zelta rozi
No tā mana pūra vāka!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

16798.

Tautu meita lielījās,
Zelta rozi uzlikuse:
Uzlikuse apentiņu,
Vējš nopūta pārvedot.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

4) Pūru ceļ klētī; panāksnieki peļ tautieša klēti, kēti, kāzinieki turpretim tautu meitas pūru

16799.

Vai manu lielu kaunu,
Otru lielu žēlabiņu:
Manu pūriņ' i iecēla
Neveiklīša klētiņā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

16800.

Aiju manu lielu pūru,
Ne tev bija še ienākt!
Te jau bija ielīgot
Kādam skalu grezeļam.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

1. Pūriņ manu i lielo,
Nevietā ielīgoji;
Gan te bija ielīgot
Kādai krija vācelei.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

16801.

Darait, tautas, jaunas klētes,
Kaldait jaunas atslēdziņas:
Es nelikšu sav' pūriņu
Aiz vecām atslēgām.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

16802.

Dēļiem griezta tā klētiņa,
Kur māsiņas pūru ņēma;
Nu ieliks tautiņās
Kā tai mūsu cūkkūtē.
151 [Lieljumpravā (Jumpravas pag. Rg)].

16803.

Iesim, māsas, skatīties [lūkoties],
Kur nolika māsas pūru:
Tautu dēla klētiņā
Pie auziņu sēnalām.
Mūs' māsiņas pūriņā
Vairāk zelta ne sudraba.
216 [Ventspilī].

16804.

Iesim, māsas, skatīties,
Kur tie tavu pūru nes,
Vai klētī, vai stallī,
Vai pirtī palāvē.
Ja pirtī palāvē, -
A(t)pakaļi māsas pūrs!
A(t)pakaļi māsas pūrs,
Ceļ bāliņa klētiņā!
40-1 (Lapmežciemā).

1. Parādāti, labi ļaudis,
Kur māsai pūru likt,
Vai klētī, kambarī,
Vai pirtī palāvē.
Ja pirtī palāvē, -
Atpakaļ bāliņos!
40-1 (Bigauņciemā).

16805.

Es neļaušu māsas pūru
Diviem nest klētiņā;
Lai nes viens tautu dēlis,
Tam pūriņis piederēja.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

16806.

Kur liksim māsas pūru?
Liksim salmu gubenī.
Kas sliņķim klēti cirta,
Visu krogu dzērējam!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Munu pūriņ' i ievēle
Svešu ļaužu maltavē.
Kas kleņģiem klēti cirta,
Pa krogiem plītējot?
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

2. Raugātiesi, bāleliņi,
Pūru nes cūkkūtēi!
Kas tādam klēti cirta,
Visu krogu dzērājam?
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

16807.

Kur, tautīt, tovas bondys?
Munas bondys peureņā.
- Munas bondys, ļaudoveņ,
Krūga golda gal'eņā.
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

- 327 -

16808.

Labāk būtu tās dieniņas
Sav' miedziņu gulējusi,
Ne pūriņu darījusi
Neveiklīša dēliņam.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

16809.

Navītā, navītā
Tys pyureņš īleiguo;
Dun'ēt dun' tys pyureņš,
Rauduos' poša dz'eivuodama.
426 [Sakstagala pag. Rz].

16810.

Sacījās jaunais svainis
Jaunu klēti būvējot:
Ienesām māsas pūru
Kā cūkkūtes dibanāi.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

16811.

Tautu dēla klētes durves
Zaļajāma piepītēm;
Mūs' māsiņas pūra vāks
Zaļajām zīlītēm.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

16812.

Tēvam klēte, mātei klēte,
Tautiešam vien nebij;
Liec, tautiet, māsas pūru
Jele salmu gubenē!
317 [Lindē (Birzgales pag. Rg)].

16813.

Mūs' brālīša klētes durvis
Sudrabiņa eņģītēm;
Tautu meitas pūra lāde
Ar vicām savicota.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1. Mūs' bāliņa klēšu durvis
Ar sudraba atslēgām;
Tautu meitas rīka pūrs
Ar klūgām saklūgots.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

16814.

Mūs' bāliņa klētiņā
Vairāk zelta ne sudraba;
Tautu meitas pūriņā
Vecas vīzes, pastaliņas.
216 [Ventspilī].

16815.

Nicel smagi, nicel smagi,
Nava smaga, nava smaga!
Paņēmuši, ienesiet
Kā putraimu vācelīti!
276 [Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

16816.

Tautu meita lielījās
Dižu pūru atveduse;
Mūsu pašu bāleliņi
Uz galviņas iznesāja.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

16817.

Tautu meita, tautu meita,
Tavu mellu rīka pūru!
Mūs' bāliņa balti cimdi
Melli tapa cilājot.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

16818.

Tautu meitas pūriņāi
Tēva veci kažociņi.
Cel, brālīti, viegli pūru,
Lai kažoki negrabēja!
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

16819.

Tautu meita, tautu meita,
Tavu mazu rīka pūru!
Gudrām slēdzu klēšu durvis, -
Pa lodziņu iemetams.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

16820.

Tukšu pūru neceliet
Mana brāļa klētiņā,
Ņemat ciri, saskaldāt,
Lai sildās jaunā mārša,
Lai sildās jaunā mārša
Ar savim bāliņim!
128 [Lugažos (Lugažu pag. Vlk)].

16821.

Ūja velni, ūja velni,
Tavu melnu rīka pūru!
Ved upēi, mazgā baltu,
Tad ved tautu klētiņā.
274 [Zaļā muižā (Zaļenieku pag. Jg)].

16822.

Veca veca tā meitiņa,
Vecu krija pūru šuva;
Pelukšņot pelukšņoja,
Dieveŗiem cilājot.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 328 -

16823.

Ceļ viegli, brālīti,
Lai negrabēja:
Sprunguli, skalgani
Tautu meitas pūrāi;
Ganos dzīdama,
Puļķīšus drāza.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

5) Meita dzīrās vest pūru tālumā, bet nu ieved turpat kaimiņos

16824.

Dzelzēm brāļi pūru kala,
Šķiet man tālu ritināt;
Dzelzes vien noskanēja
Tēv' āriņas maliņā.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Es šķitos tālu iet,
Dzelzīm pūru kaldināju;
Tepat dzelzis noskanēja
Tuvējos kaimiņos.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

16825.

Dzelžiem kalu sav' pūriņu,
Cerēj' tālu vizināt;
Te apstrigu ciemiņos
Kā ar siena vezumiņu.
206 [Kuldīgas apriņķī].

1. Loku pūru līdz malām,
Cerēj' tālu vizināt;
Ievēlos ciemiņos
Kā ar siena vezumiņu.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

16826.

Dzelžiem pūru kaldināju,
Šķitos tāļi ritināt;
Skanējās, kad pavāžu
Brāļ' āriņu maliņā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Dzelžiem pūru kaldināju,
Domāj', tāļu aizvedīs;
Še vāciņu es pacēlu
Brāļa lauka galiņā.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

16827.

Es dzīros tālu iet,
Dzelzīm pūru kaldināju.
Vējš iepūta, velns iegrūda
Tulējos nāburgos.
114 [Biksejā (Blomes pag. Vlk)].

16828.

Es sasitu pūra vāku
Deviņiem gabaliem,
Ka tas man atvāzās
Brāļ' āriņas maliņā.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

1. Situ savu pūra vāku,
Lai tas plīsa gabalos,
Kam tas man atsavāza
Brāļ' āriņas maliņā.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

16829.

Es cerēju sav' pūriņu
Tālu tālu vizināt:
Pa slieksnīti vien pārcēlu
Tautu dēla klētiņā.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

1. Es domāju sav' pūriņu
Tālu tālu vizināt;
Man Dieviņis novēlējis
Ne pār slieksni nepārcelt.
232 [Talsos (Tl)].

★

44186.

Ai Dīviņ, loba laime,
Poša muote meitu devja:
Dala gūvs, dala vuškas,
Dala boltas vylnonītes.
142 [Izvalta (Užvaldas) D].

44187.

Aizjyudzit Katrītei
Ostoņdanci kumeliņu;
Uz Katrītes pyuriņa
Ostoņneišu paladziņi.
604 [Dažādi iesūtītāji].

44188.

Vuškiņ bolta, gūtiņ raiba,
Ej ar mani tauteņuos!
Es tev dūšu sovu pyuru,
Sovu boltu vilnainīti.
182 [Kaunatas Rz].

44189.

Opluotnīki opluotā,
Es muoteji gūvu gaņa;
Man mamiņa gūvi devja
Par opluota ganījumu.
466 [Vārkavas D].

1. Cytas meitas tiergā gāja,
Es izgāju ganeņūs;
Man māmeņa gūvi deve,
Tierga dīnas ganejumu.
389 [Silajāņu Rz].

- 329 -

44190.

Apsagāza mans pūriņš
Paipaliņu kalniņā;
Kā tam bija nesagāzt,
Dīku veda tautiņās.
281 [Neretas Jk].

44191.

Atpakaļ mans pūrīns,
Atpakaļi vedējīni;
Es atradu tautīnāsi
Atpakaļi dzievājot:
Atron maizi bez garozas,
Jaunus puišus bez padoma.
39 [Bārtas Lp].

44192.

Augši bēris kuojas cēle,
Vazumeņa gribādams;
Rauduodama meitu muote
Tais' bēram vazumeņu.
466 [Vārkavas D].

44193.

Bajāriņa meitiņām
Gailīts pūru vizināja;
Ik kalnā uzkāpdams,
Ik dziesmiņu uzdziedāj(a).
183 [Kazdnagas Azp].

44194.

Bagāta, bagāta
Mūs' māsiņ:
Div' muc's čižins,
Treš' varažins.
546 [Kuldīga Kld apr.].

44195.

Boguotī bruoleņi,
Kei [Kū] muosai īdevēt?
Kuorkla veizītes apavam,
Tautiņuos atīdama.
143 [Jāsmuižas D].

44196.

Bagātā tēva meita,
Slavenā brāļa māsa;
Divi pūri miega veda,
Trešā veda natikumu.
605 [Skolas].

44197.

Bāliņš gāja pieguļā,
Māsa deva paladziņu;
Kad iet māsa tautiņās,
Bāliņš bēra sidrabiņu.
605 [Skolas].

44198.

Bāliņš man linus deva,
Pa saujiņai skaitīdams.
Vai, bāliņi, es skaitīju,
Cik solīšu vasarā?
115 [Galgauskas Md].

44199.

Bij tā blāzma baro'sies,
Ne pūriņu darījus(i):
Pieci zirgi pašu vilka,
Līka ķēve pūru ved(a).
476 [Vecpiebalgas C].

44200.

Biķernieku meitu ņēmu,
Biķerīti gribēdams;
Biķernieks meitu deva,
Nedod līdz biķerīti.
378 [Seces Jk].

44201.

Brāļa govis ganos dzinu,
Māršas slēgšu laidarā;
Lai guļ govis laidarā,
Kā villaine pūriņā.
473 [Veclaicenes Vlk].

44202.

Brāļi lēca, brāļi deja,
Šķit' māsiņai lielu pūru.
Kauniņš tādiem vīriņiem,
Ap staudzīti [tīnīti] līgojot.
241 [Lubānas Md].

44203.

Bruoleit, tovai līgaveņai
Treis pyureņi klētiņā:
Vīnā veizis, ūtrā zekis,
Trešā vaci kuojauteņi.
143 [Jāsmuižas D].

44204.

Brēc aitiņa, bļauj gotiņa
Liela sila maliņā.
Dievs sodīja to tautieti,
Kas aizveda ganītāju.
286 [Nītaures Rg].

44205.

Celiet smagi, nesiet smagi,
Uz slieksnīša nelieciet!
Ja liksiet uz slieksnīša,
Pa muguru dabūsiet.
605 [Skolas].

- 330 -

44206.

Ceļat, brāļi, manu pūru
Atkal klētes dibenā,
Kam tautiņas atsūtīja
Ganus pūra vedībās.
43 [Bebru Rg].

44207.

Cerēja tautu meita
Trīs greznas lādes;
Viena paša kurkulīte
Pašā klētes dibenā;
Pašā klētes dibenā,
Ar vicēmi savicēta.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

44208.

Cesvainiešu tēva dēli,
Pavediet man pūriņu;
Sarkaniešu rukmatēm [rukmatiem?]
Netek vaira kumeliņi.
373 [Sarkaņu Md].

44209.

Cik vīn beja lobu ļaužu,
Kai tei vīna gūvu gaņa;
Jei pīvede gūvu, vušku -
Pakaļ pyuru ritinuoja.
576 [Varakļāni Rz apr.].

44210.

Cimdus pūram noadīj'se,
Linu dvieļus noauduse;
Tētiņš lika pūra lādi
Raibi, ērti kaldināt.
94 [Dunikas Lp].

44211.

Citas meitas pūru taisa,
Es par pūru nebēdāju;
Es piebēru sav' pūriņu
Smalkām egļu skujiņām.
605 [Skolas].

1. Citas meitas pūru taisa,
Es par pūru nebēdāju;
Mana pūra dibenā
Zaķīts ļipu skurināja.
605 [Skolas].

44212.

Dalītājas lielījās:
Smuks pūriņš šīm esot;
Spaļi bira kustinot,
Dzives gali karājās.
39 [Bārtas Lp].

44213.

Dari pūru, māmuliņa,
Dari līka palikdama;
Kam tu mani tālu devi,
Lielu slavu gribēdama.
386 [Sidgundas (Rikteres) Rg].

44214.

Dūdit man, buoleleņi,
Boltu lynu lasētīs!
Dūšu vaļi līlētīs
Tautu golda goleņā.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

44215.

Dod, māmiņa, cik dodama,
Dod ar Dieva palīdziņu;
Ne dodama nepiedosi,
Kad Dieviņš nepalīdz.
184 [Ķēču Rg].

44216.

Dūd, māmiņ, man gūtiņu,
Dūdi leidzja slauktuvīti;
Es redzēju dālu muoti
Zuobokā pīnu slaucūt.
466 [Vārkavas D].

44217.

Ejte, lobi, ejte, ļauni,
Klāvam ļauna navēlējat!
Lai vīšāsi man lūpiņi,
Kai skudrītes pyuliņī.
466 [Vārkavas D].

44218.

Es atvedu tautu meitu,
Vienu govi, tukšu pūru
Man iedeva tēvs māmiņa
Simtiem govis, simtiem vēršus;
Simtiem govis, simtiem vēršus,
Simtiem bēru kumeliņ(u).
119 [Gaujienas Vlk].

44219.

Es ar savu māmuliņu
Kopā metu audekliņus.
Gan atnāksi tā dieniņa,
Kad mēs pušu dalīsim;
Kad mēs pušu dalīsim
Kopā mestus audekliņus.
94 [Dunikas Lp].

- 331 -

44220.

Es klausos, es klausos,
Kas aiz kalna dalījās:
Ietaliņas dalījās
Spainīšiem, vāciņjem.
373 [Sarkaņu Md].

44221.

Es, māmiņ, tavas govis
Dziedādama paganīju.
Kam tu sēji raudādama
Pie tautieša kamaniņu?
605 [Skolas].

44222.

Es sovam buoleņam
Nikuo loba nadarēju:
Jēmu gūvi, jēmu aitu,
Guoju poša tauteņuos.
605 [Skolas].

44223.

Es zināju meitiņāmi,
Kas pūriņa dibenā:
Virsū raibi, apakšā,
Vidū melni savalkāti.
112 [Ezeres Kld].

44224.

Es sacīju tautu dēlam,
Kas manāji pūriņā:
Tēva svārki, ratu rumba,
Mātes vecie lindraciņi.
93 [Dundagas Vp].

44225.

Es savam brālīšam
Dzīvīt' vedu vezumā:
Vedu pūru, vedu krēslu,
Vedu pašu malējīnu.
338 [Rankas C].

44226.

Es tū tautu kumeliņu
Ar dyurīti nusystum,
Kad pyuriņu apmārcātu
Takūšā upītē.
326 [Preiļu D].

44227.

Gan brāļi piešiem,
Gan zābakiem,
Viena pate telīte
Līkām kājām.
439 [Trikātas Vlk].

44228.

Gotiņ, mana raibaliņa,
Nāc ar mani tautiņās!
Es tev došu tautiņās
Treju līču āboliņu.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

44229.

Gūtiņ, muna raibalīte,
Zīduojomi kuojiņom,
Tu zīduota, es zīduota,
Īsim obas tautiņuos.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

44230.

Grabi, grabi, tu, māsiņ(a),
Pa pūriņa dibeniņu!
Žurka galvu nolauzusi
Tukša pūra dibenā.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

44231.

Kāda liela nelaimīte
Mūsu meitām notikuse:
Pašā pūra dibenā,
Pele kaklu nolauzusi.
75 [Cirgaļu (Aumeisteru) Vlk].

44232.

Gudra meitu māmuliņa,
Gudri pūru piedarīja:
Pielikuse ievu ziedu,
Apsedz baltu villainīti.
281 [Neretas Jk].

44233.

Griežat ceļu, griežat ceļu,
Nu Zentiņas laime brauc;
Simtiem dzen govis vēršus,
Lastiem bērus kumeliņus.
358 [Rugāju Abr].

44234.

Jaunām meitām pūru veda,
Glāžu durves [durvis] skanēt skan;
Vecām meitām pūru veda,
Ķīl' uz ķīliem
saķīlētu.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

44235.

Kā nav kauna bajāram,
Pūru nest padusē?
Ej, māmiņa, sēd' aiz galda,
Līdz' meitai kaunu nest.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

44236.

Kad es būtu zinājusi
Ruden iet tautiņās,
Es būt' savas raibas govis
Pa pļavām ganījusi.
198 [Krustpils D].

- 332 -

44237.

Kad Marīte ganos gāja,
Stabulīte kulītē;
Nu gaidīja ciema meitas
Cimdus zeķes sametam.
480 [Vējavas Md].

44238.

Kalnā kāpu skatīties,
Kur bajāra meitu ved:
Mantu nesa padusē,
Kazu veda pie rociņas.
149 [Jaunpils Tk].

44239.

Kam, bruoleit, lynus sēji
Muolūtāji kalniņāji?
Kai muosjaņa lynus prosa,
Tai bruoleits golvu kosa,
Kai muosjaņa tautiņuosi,
Tai bruoleits panuoksnūsi.
194 [Krāslavas D].

44240.

Kam šis tāds dārgais pūrs,
Ar tām zelta atslēgām?
Tai māsiņai piederēja,
Kam trijādi bāleniņ(i).
241 [Lubānas Md].

44241.

Kas man bēdas par meitiņu,
Kad pūriņš vezumā?
Būs meitiņai pūra žēl,
Nācīs pate pakaļā.
118 [Gatartas C].

44242.

Kas tur brauc - zeme rīb,
Akmens šķīla uguntiņu.
Tai meitaja [meitaji] pūru veda,
Ko gailītis vizināja.
427 [Tadaiķu Lp].

44243.

Ko lielījies, tu brālīti,
Kad man lielu pūru dosi?
Solīt solīja cērpamu jēru,
Dodams neiedeva ne cērpamu suni.
605 [Skolas].

44244.

Ko nesa div brāļi,
Tusdami, rēkdami?
Skangaļu pūriņš
Piesprongāts.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

44245.

Ko darīji, tautu meita,
Ka pūriņa nedarīji?
Sanāk tavi vedējiņi,
Kā malciņas cirtējiņi.
146 [Jaungulbenes Md].

44246.

Ko tur veda velēdami
Par to manu tīrumiņu?
Rīdzenieces pūru veda,
Ogļu maisu velēdamas.
259 [Mazzalves (Ērberģes) Jk].

44247.

Ko, tautieti, tu lielies,
Manu pūru aizvedot?
Gan es liela lielīšos
Tautīnās dzīvojot.
192 [Kosas C].

44248.

Kur, bāliņ, tev kauniņš,
Pašam linu arājam?
Māsiņa gāja tautiņās,
Tukšu pūru, raudādama.
605 [Skolas].

44249.

Kumpa māte, līka meita
Vezumiņa taisītājas;
Danco manis kumeliņis,
Vezumiņa gaidīdams.
197 [Krotes Lp].

44250.

Laime laime tai māmiņai,
Kurai auga skaisti dāli:
Īt pyuriņš pēc pyuriņa,
Pogolmā skanēdami.
247 [Makašānu Rz].

44251.

Lakstīgala savus bārnus
Vad no zara zariņā.
Nedod Dievs mun' pūriņu
Vest no vietas vietiņā.
242 [Lubejas Md].

44252.

Lai bij labi, kam bij labi,
Labi jaunai līgavai:
Pūrā cimdi, pūrā zeķes,
Pūrā baltas villainītes;
Pūrā goves, pūrā vērši,
Pūrā bēri kumelīni.
192 [Kosas C].

- 333 -

44253.

Leciet, manas raibas govis,
Par ābolu maurēdamas!
Nu būs mūsu govju gans
Svešu ļaužu rociņā.
72 [Cesvaines Md].

44254.

Lieciet pūru cūkkūtī,
Neliecieti klētiņā!
Lai puškoju cūkkūti(ņu),
Ka nesēja vedējiņu(?).
46 [Beļavas Md].

44255.

Liec, māmiņa, man pūrā
Baltas vilnas ērkuliņu;
Nezināma dēla māte,
Dos darbiņu, vai nedos.
193 [Krapas Rg].

44256.

Lielieties, bāleliņi,
Ir aiz kā lielīties:
Ir māsiņa, ir pūriņš,
Ir pūriņā villainītes.
605 [Skolas].

44257.

Līlejuos rubenīši,
Skaistu pyuru savaduši:
Golds bez styura, skaps bez kuoju,
Ķirpu ķirpim gulta āsta.
466 [Vārkavas D].

44258.

Loba beja bruoļa muosa
Reita rosas bridējiņa;
Ka muosiņa daļas prosa,
Bruoļi grīza muguriņu.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

44259.

Meitu māte lielījās,
Meitai pūru pielocījse:
Kad atvāza pūra vāku,
Avans ļipu šķurināja.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

44260.

Moksājiet, sveši ļaudis,
Par to manu poura vāku;
Kam nojēma maganīti
No tā mana poura vāka.
263 [Mēmeles Jk].

44261.

Man māmeņa gūvi deve -
Kur liks gūvi nūvadam?
Vysu krūgu dzāruojam,
Vysu cīmu takaļam.
414 [Stirnienes Rz].

44262.

Man, mammiņ, to telīti,
Kuŗ' stāv staļ(ļ)a dibinā;
Tu bij' manis stellētāja
I rītā, vakarā.
6 [Aiviekstes D].

44263.

Mazajami bāliņami,
Tam māsiņas vairāk žēl:
Tas uzlika zelta rozi
Uz māsiņas pūra vāka.
345 [Remtes Tk].

44264.

Māsas pūra dibenā
Trīs asaru lukturīši:
Vienu dos tautiešam,
Otru tautu māmiņai,
Tas trešais man pašam
Visu mūžu dzīvojot.
93 [Dundagas Vp].

44265.

Māsas telīti padzinu,
Ar balto vilnainīti;
Nedrīkstēju rīkstes griezt
Svešu ļaužu ataugā.
205 [Kusas Md].

44266.

Māmiņai sešas meitas,
Seši pūri klētiņā.
Ka iegāju klētiņā,
Ar lustēm nevarēju.
605 [Skolas].

44267.

Māt' ar meitu dalījās
Simtiem baltu avitiņu.
Tev, māmiņa, avitiņas,
Man tās baltas villainītes.
96 [Durbes Lp].

- 334 -

44268.

Muote ar meitu dalējuos,
Komuļimi svaidējuos;
Pušu grīze garas jūstas,
Dola boltas vylnonītes.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

44269.

Māte man govu dev',
Iedevusi dūmaļiņu.
Man pašam, ganiņam,
Raibaļiņa piederē.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

44270.

Mātes meita lielījās:
Šai pūriņš pielocīts.
Kad aizgāju, tad atradu:
Tukšs pūriņš, pliks pendērs.
192 [Kosas C].

44271.

Mātes meitas pūru vedu,
Gaili jūdzu vezumā.
Sasit spārnus, padziedāja,
Redz kur vieglis vezumiņš!
605 [Skolas].

44272.

Māte savu meitu teica:
Nagi nagi meitiņai.
Būs redzēts pūriņā,
Vai būs nagu dilumiņš.
198 [Krustpils D].

44273.

Mīļe Mār man iedev
Liel gov, plat rag.
Ne tam ziem stalle rūm,
Ne vaser laidare.
445 [Ugāles Vp].

44274.

Nabogi, nabogi
Šuo gola ļaudis;
Vysu aizvessem
Vīnā vazumā.
465 [Varakļānu Rz].

44275.

Nava lobi, nava lobi,
Ka navaida buoleliņu.
Nikam muna pyura vest,
Ni ar mani leidza braukt.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

44276.

Nāc man līdzi, bāleliņ,
Tu tur kaunu neredzēsi;
Man māmiņa pūru lika,
Ar kājiņu piemīdama.
198 [Krustpils D].

44277.

Nāc, māsiņa, dalītos,
Mās' ar brāli dalījās:
Pušu grieza kukulīti
Tīrumiņa galiņā.
46 [Beļavas Md].

44278.

Nāc, parādi, dēlu māte,
Kur māsiņas pūru liks;
Kur māsiņas pūru liks,
Tur metīšu gredzentiņu.
282 [Nīcas Lp].

44279.

Nākat, ļaudis, skatīties,
Kādi ērmi klētiņā:
Pele kaklu nolauzusi
Tukša pūra dibenā.
198 [Krustpils D].

44280.

Negrib mani bāleliņi
Tautu durvju virināt.
Kur mēs liksim māsas pūru?
- Liksim salmu gubiņā.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

44281.

Navar mani sveši ļauds
Pūra dēļ nicināt;
Jaun' es pati, mazs pūriņš,
Daiļi vien gabaliņi.
263 [Mēmeles Jk].

44282.

Nenākati, sveši ļaudis,
Ar tukšāmi kabatām!
Ja būs tukšas kabatiņas,
Tad pūriņu nedosim.
39 [Bārtas Lp].

44283.

Neņem ļauna, māmuliņ,
Kad es iešu jauna tautiņās,
Neprasīšu liela pūra,
Nesariebšu bāliņam.
605 [Skolas].

- 335 -

44284.

Napīdar ganeņam
Be rieksteitis gonūs īt;
Napīdar tjav, muoseņ,
Be pyureņa tauteņuos.
326 [Preiļu D].

44285.

Na taidami nalītim
Munu pyuru kustynuot;
Na taidami vējeņami
Syla prīdi vācynuot.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

44286.

Pats māsīnu paaudzēju,
Pats raženi pavadīju;
Pats nolaidu rakstu pūru
No kalnīna lejīnā;
No kalnīna lejīnā,
Bagātā vietīnā.
355 [Rucavas Lp].

44287.

Palīdziet, citas māsas,
Man jau daudzi nevajaga:
Puspodiņa vien vajaga
Sarkanā dzīpariņa.
391 [Sinoles Vlk].

44288.

Pa puoram, pa puoram
Leidza jēmu tauteņuos:
Pa puoram gūvu vušku,
Puori boltu vylnuonīšu.
414 [Stirnienes Rz].

44289.

Parād' man, meitu māt,
Kuŗš pūriņš vedamais.
Kuŗš pūriņš vedamais,
Tam apsiets apaudiņš.
449 [Ungurmuižas D].

44290.

Pasaveri nū, Laimiņa,
Žēlīgām actiņām!
Nū iedzina māsas govi
Svešu ļaužu laidarā.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

44291.

Pate ēdu, ūtram devu,
Bruoļa maizis nažāloju:
Ar pyureņu tautuos guoju,
Na ar bruoļa rudzu klēti.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

44292.

Pelējumu piesmirdusi
Mūs' brālēna istabiņa,
Šeit atveda, vēdināja
Tautu meitas vecu pūru.
355 [Rucavas Lp].

44293.

Pieci, seši kājas āva
Uz tā mana pūra vāka;
Vienam tiks, ne visiem,
Manis puķu vainadziņš.
3 [Adulienas Md].

44294.

Pieci, seši spēlējās,
Ap to manu pūra vāku;
Sit spēlīti pa manim,
Lai netiku ne vienam.
3 [Adulienas Md].

44295.

Puķīt, brāļa līgaviņa,
Dzievosimi vienis prātis!
Kad tu iesi tautiņāsi -
Māršiņ' pūra dalītāja.
Kad pietrūka - tev kauniņis,
Ja atlika - man godiņis.
355 [Rucavas Lp].

44296.

Puško, māte, ko puško,
Puško pūra vedējiņu:
Daudz ciemiņu celiņā,
Visi tek raudzīties.
263 [Mēmeles Jk].

44297.

Pyurā zyrgi attecēja,
Bez pyureņa nūtecēja;
Muote ar meitu klēteņā
Kukuļimi spēlējās.
326 [Preiļu D].

44298.

Poura dēļ, sveši ļauds,
Neceliet ienaidiņa!
Sveša māte maltu cēla,
Ne pūriņa darināt.
281 [Neretas Jk].

44299.

Pyuru vedia, pyuru vedia,
Kur liks pyuru nūvaduši?
Vysu krūgu dzāruojam
Ni jam klētis, ni jam klāva,
Vysu buobu pāruojam.
168 [Kalupes D].

- 336 -

44300.

Pūru veda, pūru veda -
Kas raud pūru aizvedot?
Līgaviņa gauži raud,
Vai būs vieta tautiņās.
94 [Dunikas Lp].

44301.

Pūru cēla, pūru cēla,
Pūru manu nevedīs;
Kusīs zirgi, plīsīs rati,
Ceļā zirgus tapinās.
605 [Skolas].

44302.

Pillu pūru pielocīju
Šķeterīšu villainīšu;
Stāvu lēca, nepavilka
Tautu dēla kumeliņu.
605 [Skolas].

44303.

Ptru, gotiņa, še maizīte,
Ēd ar visu garoziņu!
Kad es iešu tautiņās,
Nāc pakaļ maurodama!
378 [Seces Jk].

44304.

Rakstīts man pūra vāks,
Rakstīts pūra dibentiņš;
Ir manā pūriņā
Daudz rakstītu gabaliņ(u).
3 [Adulienas Md].

1. Raksteits muns pyura vuoks,
Raksteits pyura dibineņš.
Ir munāji pyureņā
I raksteiti, naraksteiti.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

44305.

Raibas vien man telītes,
Sudrabiņa radziņiem:
Diezgan darba tautiešam,
Zīda valgu pievijot.
605 [Skolas].

44306.

Rindājāt, raibuliņas,
No tautām brālīšos!
Neēd tautu grīšļa zāli,
Nedzeŗ rāvas ūdentiņu.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

44307.

Resnajam ozolam
Viena zīle zariņā;
Liela rada brāļu māsa,
Viens krekliņš pūriņā.
46 [Beļavas Md].

1. Resnajam ozolam
Viena zīle galiņā;
Viena meita māmiņai,
Viena josta pūriņāi.
238 [Līvu C].

44308.

Runuojit, bruoleliņi,
Kū muosai īdūsit!
Treju polu vylnuonīte,
Be lipiņas vuciniņš.
466 [Vārkavas D].

44309.

Sērdienītes pūru veda
Lāci jūdza vezumā,
Saka lācis ņaumādams:
Redz kur smagis vezumiņš.
605 [Skolas].

44310.

Sacējuos šei Teklīte,
Vīna pyura pīdarējus'.
Tāva sīki, pasijuoņi
Pa vysim kaktiņim.
168 [Kalupes D].

44311.

Saderam mēs, tautiņas,
Mūsu lopi nesader;
Mūsu zirgi, jūsu govis
Kājiņāmi mīdījās.
241 [Lubānas Md].

44312.

Sasavērsim, mēs muosiņas,
Kas buoriņes pyuriņā:
Ni tik cimdu, ni tik zeķu,
Cik gaudūs asareņu.
170 [Kapiņu D].

44313.

Sit, tautieti, zelta vadzi
Pašā kūts dibenā,
Lai es sienu māsas govi
Sudrabiņa radziņiem.
605 [Skolas].

44314.

Saimenieka meitiņām
Zaķīts pūra dibenā;
Saimenieka dēliņiem
Zaķīts naudas maciņā.
605 [Skolas].

- 337 -

44315.

Seņ slyvēja tauteņuos
Lela pyura dareituoja.
Ni leluoks, ni mazuoks,
Ko saldata barabans.
466 [Vārkavas D].

44316.

Seši vīri pūru cēla,
Nevar pūru kustināt.
Kā var pūru kustināt -
Akmens pūra dibenā?
472 [Vecgulbenes Md].

44317.

Siešu, siešu, māmuļiņ,
Dižen lielu gabaliņu.
Es iekritu rāvienā,
Tavas govis ganīdama.
48 [Bērzaunes Md].

44318.

Sievasmāte lielījās
Meitai pūru pielokot;
Vecas vīzes, vecas zeķes
Vien ir pūra dibinā.
255 [Mārupes (Bieriņu) Rg].

44319.

Sievas māte man iedeva
Strupu ļipu kumeliņu.
No tā viena strupļipīša
Pilni tautu tīrumiņi.
146 [Jaungulbenes Md].

44320.

Sy pa ceļu, sy pa ceļu,
Tāva dūta raibalīt(e)!
Muotes dūta vylnonīte
Guļ pyuriņa dybynā.
466 [Vārkavas D].

44321.

Skribu skrabu, kažoķel,
Sievas vien istabā!
Ej kūtī, ved ārā
Raibaliņu ragaino.
286 [Nītaures Rg].

44322.

Slēdz, mammiņa, klētes durvis
Deviņāmi atslēgāmi,
Lai neslēdza tautu dēlis
Ne ar zelta atslēdziņ(u).
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

44323.

Sniķerīši, zāģerīši,
Reize ar mani tautiņās!
Māte deva lielu pūru,
Nelien tautu klētiņās.
605 [Skolas].

44324.

Svīda zirgi, lūza rati,
Man ejot tautiņās,
Man' pūriņu (aiz)vedot,
Dažas dienas darinātu.
545 [Krustpils D apr.].

44325.

Šitās meitas lielījās,
Smagu pūru pielocīj'šas:
Pele kaklu nolauzuse
Tukša pūra dibenā.
192 [Kosas C].

44326.

Šīs meitiņas lielījāsi,
Lielu pūru piedarīj'šas;
Es aizgāju, es atradu
Sesku pūra dibenā.
24 [Asares Il].

44327.

Šei Tekleite līlejās,
Lela pyura dareituoja:
Par sileņu atskanēja,
Kai saldata barabans.
389 [Silajāņu Rz].

44328.

Sveša māte lielījās,
Man pūriņu pielocīj'se:
Salauzusi ievas ziedus,
Salikusi pūriņā.
104 [Ēdoles Vp].

44329.

Šķiŗ, mana māmuļa,
Zīmotas goves:
Zīmaļu, dūmaļu,
Baltmugurīti.
192 [Kosas C].

44330.

Šņaukoj, muote, voi našņaukoj,
Raug' bāram vazumeņu!
Augši bēris kuojys cēļa,
Vazumeņu gaideidams.
Pīkraunit, bruolileni,
Sausas molkas vazumeņu.
143 [Jāsmuižas D].

- 338 -

44331.

Šņaukā māte, šņaukā meita,
Nav ko krauti vezumā.
Kā šīs abas nešņaukās -
Kucens pūra dibenā?
427 [Tadaiķu Lp].

44332.

Šņaukā māte, šņaukā meita,
Nav ko kŗauta vezumā.
Nešņaukāja, māte, meita,
Krauj man pillu vezumīn!
94 [Dunikas Lp].

44333.

Šūgod īšu tauteņuos
Ar visom teleitem.
Teleitem pūra zuoļe,
Man svešuo muomuleņa.
559 [Rēzekne Rz apr.].

44334.

Šodien, brāļi, redzējām
Jūsu lielu lielībiņu;
Raud māsiņa pie pūriņa,
Peļādiņu cilādama.
198 [Krustpils D].

44335.

Šoruden, to ruden
No tautām vaļājos;
Nu jau vaira nepatveŗas
Ne telīte kūtiņā.
306 [Patkules Md].

1. Šoruden, to ruden
No tautieša vairījos;
Šoruden nepaturu,
Ne telīšu dārziņā.
378 [Seces Jk].

44336.

Tautiešam klētes dures
Zaļajāmi lasītēmi;
Mūs' māsiņas pūra lāde
Zaļajāmi zīlītēm.
355 [Rucavas Lp].

44337.

Tautu dēls nostenēja,
Manu pūru paceļot.
Kā es viņu pielocīju,
Ne vaidēt nevaidēju.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

44338.

Tautu dēls pūru veda
Nevienādis kumelīnis;
Mūs' brālītis mežā brauca,
Bij vienādis kumelīnis.
94 [Dunikas Lp].

44339.

Tautu meita lielījās,
Pilnu pūru pielocīj'se:
Divi, trīs linu krekli,
Viens pats cimdu pārs.
48 [Bērzaunes Md].

44340.

Tautu meita, tautu meita,
Bij auguse, bij brieduse.
Pieci ziergi pašu vilka,
Pūru nesa padusē.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

44341.

Tautu meita, zeltenīte,
Niedru skalus dedzināja;
Sirmi zirgi, zaļi loki,
Tie pūriņu kustināja.
545 [Krustpils D apr.].

44342.

Tiesa tiesa, nava meli,
Veca ļaužu valodiņa:
Ne auziņa krūmu rieta,
Ne atraitnim pūru dara.
373 [Sarkaņu Md].

44343.

Tin, māmiņa, savas meitas,
Pērnājās pakulās;
Tukšs pūriņš, pliks vēders,
Jau pie vārtu vērājiņa.
72 [Cesvaines Md].

44344.

To celiņu rītā gāju,
To pārnācu vakarā;
Par to pašu aiztecēs
Mans pūriņš tautiņās.
184 [Ķēču Rg].

44345.

Tpruc, gūtiņ, raibulīt,
Tu pa prīšku mauruodama
Tu pa prīšku mauruodama
Es pakaļ rauduodama.
326 [Preiļu D].

44346.

Trīs sorkanas rozes zied
Uz tā muna pūra vāka;
To nadošu jānorauj
Laiskam tāva dēliņam.
Ja norāve, lei norāve,
Diženais tautu dāls.
242 [Lubejas Md].

- 339 -

1. Uz tā muna pūra vāka
Trīs sarkanas rozes zied,
To nedošu jānorauj
Kādam kroga dzērājam,
Ja norāva, lai norāva
Diženais tēva dēls.
242 [Lubejas Md].

44347.

Vari, vari, tu tautieti,
Ja tu vari, es gan varu.
Vari manu pūra vāku
Zelta naudu noskaitīt;
Es varu tav' kumeļu
Zīda deķi apdeķi [apdeķēt].
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

44348.

Veco pūru līdz malām
Pār novadu ritināju,
Ne stīpiņu nepametu
Pats savā novadā.
452 [Užavas (Zīras) Vp].

44349.

Vecu veda tautu meitu,
Vecu pūru cilināj(a).
Man galviņa pieputēja,
Pūra miltus sijājot.
378 [Seces Jk].

44350.

Vedat viegli, vedējiņi,
Lieli pūri māsiņai:
Priekšā lāde, vidū tīne,
Pakaļā šūpulīts.
605 [Skolas].

44351.

Vediet mani, kur vezdami,
Par tiltiņu nevediet!
Grabēs mans tukšais pūrs,
Par tiltiņu pārbraucot.
605 [Skolas].

44352.

Vedet, tautas, munu pyuru,
Mane pašas navedet!
Vessem pyuru, ņemsim pašu,
Vessem gūvis pakaļā.
358 [Rugāju Abr].

44353.

Vediet, tautas, ritiniet
Manu grēku darītāju;
Manus skalus dedzināja,
Sev pūriņu darināja.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

44354.

Viena pati mūs' māsiņa,
Mēs deviņi bāleliņi;
Mēs deviņi piekusuši,
Pūriem siekiem mērodami;
Viņa viena nepiekusa,
Saujiņām izbērdama.
115 [Galgauskas Md].

44355.

Viena pati man gosniņa
Griestainiemi radziņiem;
Diezgan dārga tautiņām
Griestu stalli būvējot.
378 [Seces Jk].

44356.

Visas manas raibas govis
Greizajiem radziņiem;
Gana darba tautietim
Greizu klēviņu darot.
241 [Lubānas Md].

44357.

Vysys raibys maņ gūteņis,
Vysys vīna augumeņa;
Zīdi tuom nu kuojom byra,
Kad tuos devja pyureņā.
466 [Vārkavas D].

★

7. Izdevas un līgavas vešana

a) Dižajam vedējam jāuzmeklē paslēpusies līgava

1) Līgava slēpjas klētī vai kūtī

16830.

Ķizu ķizu vanadziņi,
Balta vista kaņupēs;
Ķizu ķizu tev, tautieti,
Māsa brāļa klētiņā!
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

16831.

Lec, caunīte, midziņā,
Nu nāk tavi vedējiņi,
Nu nāk tavi vedējiņi,
Tavu pēdu sedzējiņi.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

- 340 -

16832.

Paslēpiesi, man' māsiņa,
Aiz deviņi rožu krūmi,
Lai tautietis tev' meklēja
Līdz pat gaiļu laiciņam.
220 [Dursupē (Zentenes pag. Tl)].

16833.

Paslēpies, man' māsiņ,
Lielā rudzu apcirknī,
Lai neredz tautu dēls,
Kur spīd tavs vaiņadziņš!
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

16834.

Paslēpies, mūs' māsiņa,
Baltajāi roklainē(?),
Lai slēpjās tautu dēls
Tīru rudzu apcirknī.
282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)].

16835.

Paslēpies, mūs' māsiņa,
Savā pūra klētiņā;
Tā slēpsies tautu dēls
Savā zirgu stallītī.
152 [Jērkulē (Krimuldas pag. Rg)].

16836.

Slēpies, māsiņa,
Dzīporu klētī!
Nu nāk vedēji,
Nu tevi meklēs.
226 [Kandavā (Tl)].

1. Slēpies, māsiņa,
Dzīparu klētī!
Lai nāk tautas, lai meklēja,
Lai šķirstīja dzīpariņus.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

16837.

Slēpies, māsiņa,
Nu tevi meklēs;
Nu tevi vedīs
Netikļa sānos.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

16838.

Slēpies, māsiņa,
Tīr' rudzu klētī,
Lai tautietis meklē
Līdz gaiļu laikam.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

16839.

Slēpies, vairies,
Mūs' māsiņa!
Tautas rudači
Nāk tevi meklēt.
210 [Popē (Popes pag. Vp)].

16840.

Vedēji, vedēji,
Ko jūs nu vesiet?
Vedamā aizbēga
Pār Gauju silā.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

2) Māte aizslēdz klēts durvis un nelaiž vedējus bez maksas iekšā

16841.

Liec, svainīti, zelta naudu
Uz mammiņas klēts slieksnīti,
Lai palika mammiņai
Pa miedziņa kavējumu.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

16842.

Nāc, tautiet, pasaveri,
Kā gribēja šitij vieta:
Šitij vieta gan gribēja
Divu zelta gabaliņu.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

16843.

Nedošu meitiņu
Bez naudiņas;
Vai tā izauga
Bez maizītes?
221 [Engurē (Engures pag. Tk)].

16844.

Nelaid, mana māmuliņa,
Tautas dēlu klētiņā!
Tiks tautietis klētiņā,
Zudīs tava malējiņa,
Zudīs tava malējiņa,
Zudīs tavi tīri rudzi.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)], 395 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Nelaid, mana māmulīna,
Tautas dēlu klētīnā:
Zudīs tava malējīna,
Zudīs tavi tīri rudzi. -
Laikies, laikies,
Vilcīns nāk!
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

- 341 -

16845.

Ņemiet, tautiņas,
Kas jums pieder;
Dodiet māmiņai
Šūpuļa naudiņu:
Cik gadu šūpoja,
Tik simtu mārku;
Trīs gadi šūpoja,
Trīs simti mārku.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

16846.

Neslēdz, māmiņa,
Vēl savu klēti,
Līdz lika tautiņas
Slieksnīša naudu,
Ikviens vedējs
Par dālderim.
224 [Kabilē (Kld)], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

16847.

Neslēdzi, māmiņa,
Vēl savu klēti,
Līdz meta tautiņas
Atslēgas naudas!
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

1. Neslēdz, māmiņa,
Tik drīz klētes,
Līdz meta tautiets
Atslēgas naudu. -
Vai meta dālderi,
Vai pusdālderi?
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

16848.

Neslēdz, māmiņa,
Vēl savu klēti,
Līdz meta tautiņas
Pa dāldeŗam.
Cik gadu lolojse,
Tik dālderīšu:
Piec' gadus lolojse,
Piec' dālderīšus.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

16849.

Slēdz, māmiņa, klētē meitu
Deviņām atslēgām,
Lai met tautas simtu mārku
Ik uz klētes atslēdziņu.
177 [Sakaslejā-Apriķos (Apriķu pag. Azp)].

1. Slēdz, māmīna, klētī meitu
Ar sudraba atslēgām,
Lai met tautas zelta naudu
Pa sudraba atslēgām.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

16850.

Slēdz, māmiņa, klētes durvis
Ar deviņas atslēdziņas,
Lai atslēdza tautu dēlis
Ar sudraba atslēdziņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Man' māmiņa aizslēdza
Aiz deviņas atslēdziņas;
Tautiņas atslēdza
Ar aso zobentiņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

16851.

Slēdz, māmiņa, sav' meitiņu
Aiz deviņām atslēgām,
Lai meklēja sveši ļaudis
Ar deviņām ugunīm!
271 [Pienavā (Džūkstes pag. Jg)].

3) No divām vai vairāk ar palagu apsegtām meitām, starp kuŗām var būt arī pārģērbies vīrietis, vedējam jāuzzīmē vedamā

16852.

Zīmējat, sveši ļaudis,
Kuŗa īksta ņemamā!
Abjām raibas villainītes,
Alus kannas rociņā.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

16853.

Trīs māsiņas klētiņā,
Zīmējiet, sveši ļaudis,
Zīmējiet, sveši ļaudis,
Kuŗa jums piederēs!
237 [Jaunaucē (Jaunauces pag. Jg)].

4) Vedējs, vīlies, izved līgavas vietā vīrieti no klēts

16854.

Vežu, vežu vedeklu,
Palaižu ceļā:
Atradu bez pūra [bez pupu],
Bez vainadziņa.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Veda mani, veda mani,
Palaida ceļā:
Atrada bez pūra,
Bez vilnānītes.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

- 342 -

5) Līgava, nevarējusi vairs izvairīties, beidzot atrasta

16855.

Es izvilk' zīd' tīkl'
Gar tautits klēts dur';
Cerē irb' ieskrienam,
Ieskrien taut' zeltenit'.
211 [Rindā (Ances pag. Vp)].

16856.

Es pārcirtu zelta siekstu
Ar sudraba zobeniņu;
Es dabūju to caunīti,
Kas guļ zelta midziņā.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Es pārcirtu zelta siekstu
Ar sudraba zobentiņu;
Tur iznāca mātes meita
Kā caunīte no cinītes.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

16857.

Es pārcirtu zelta slieksni
Ar sudraba zobentiņu,
Ņemu savu līgaviņu
No deviņi bāleliņi.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

16858.

Šo rudeni, to rudeni
No tautieša vairījos;
Šo rudeni nepatvēru
Ne telīšu dārziņā.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 1253 [Kroņa laicenē], 338 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

b) Vedēji skubina līgavu ģērbties un posties ceļā

16859.

Ai māte māte,
Skubini meitu!
Vakars ārā,
Straujupe ceļā;
Tur slīka jēriņi,
Tur kazlēniņi,
Tur mirka meitai
Zīļota rota.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Ai māte māte,
Skubeni meitu!
Timša nakts ārā,
Straujupe ceļā.
Tur slīka jēriņi,
Tur kazlēniņi;
Tur slīka meitiņām
Vainadziņi.
871 [Liepkalnes apk. (Liepkalnes pag. Md)].

16860.

Auj kājiņas, tautu meita,
Ka netopi basa vesta!
Vakar veda citu sliņķi
Ar basām kājiņām.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

16861.

Aunies kājas, tautu meita,
Ja negribi basām iet!
Man bāliņš piesacīja
Ceļā nakti negulēt.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

16862.

Aunies kājas, tautu meita,
Ja negribi basām iet!
Stundīt' mans kumeliņš
Pie durvīm zvadzināja.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

16863.

Aunies kājas, tautu meita,
Ka netieci basa vesta:
Jau manam bāliņam
Sen sajūgti kumeliņi.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

1. Aunies kājas, man' māsiņa,
Ka netiki basa vesta;
Jau tautiets saseglojis
Pāri bēru kumeliņu.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

16864.

Aunies kājas, tautu meita,
Ka netieci basa vesta:
Jau tie mūsu kumeliņi
Kapā jūsu sētsvidiņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Aunies kājas, tautu meita,
Ka netieci basām vesta:
Tautu dēlu kumeliņi
Kapā tavu durvju priekšu.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)], 190 [Kuldīā].

16865.

Aunies kājas, tautu meita,
Ka netopi basa vesta!
Es pametu bāleliņu
Birzē zirgu sedlojam.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

- 343 -

16866.

Aunies kājas, tautu meita,
Ka netopi basa vesta,
Ka netopi basa vesta
Līdz maniem brālīšiem!
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

16867.

Aunies kājas, tautu meita,
Ka netopi basa vesta,
Ka netopi basa vesta
Caur ābeļu līdumiņu!
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

16868.

Aunies kājas, tautu meita,
Tu netiksi basa vesta:
Tev tautietis atsūtīja
Zuša ādas zābaciņus.
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

16869.

Auni kājas, tautu meita,
Tu netapsi basa vesta,
Tu netapsi basa vesta,
Caur upīti bridināta.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

16870.

Es tev saku, tautu meita,
Savāķ savus lupatiņus!
Kad gailītis piedziedās,
Tad es tevi līdza vešu.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

16871.

Ģērbies, mun' vedekliņa,
Dižanā rotiņā,
Lei kauniņ' mun nebij,
Ne manam brāliņam!
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

16872.

Ģērbies, mana vedamā,
Pērnajās pakalās;
Kuŗa mīksta kodeļiņa,
Liec vēdera galiņā!
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

16873.

Ģērbiesi, taisiesi,
Man' vedamiņa:
Gaŗš mūsu celiņis,
Knaps kumeliņis.
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

16874.

Izgaisusi tautu meita,
Nāc pie mana bāleniņa;
Ja tu biji izgaisusi,
Nu tu vairs negaisīsi!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

16875.

Kas godīga mātes meita,
To ved dienu saulītē;
Kas jau lieti nederēja,
To ved nakti mēnesī.
218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

16876.

Ko dara tautu meita
Tik ilgi klētī?
Nu sita, nu auda
Ejamās sagšas.
Sviež, muļķi, dangā,
Nav vairs laika!
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

16877.

Kur, māmiņa, meitas tavas?
Lai nāk visas ustubā;
Lai nāk lielas, lai nāk mazas,
Lai nāk mana vedumā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

16878.

Kur tā mūsu vedamā,
Ka neredz staigājam?
Par pūrīti tiesājās
Ar veciem brūtgāniem.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Kur tā mūsu jaunā mārša,
Ka neredz staigājot?
Klētēi tura dalībiņas
Ar veciemi brūtgāniem.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

16879.

Kur tā mūsu vedamā,
Kad neredz staigājot?
Vedamā aizkrāsnēi
Vedamos brunčus lāpa.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Še vedēji, panāksnieki,
Kur tā pate vedamā?
Aizkrāsnēi kuņu cierpa,
Brūtgānam zeķes ada.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

- 344 -

2. Še vedēji, panāksnieki,
Kur tā pate vedamā?
Vedamā aizkrāsnē
Brūtgānam biksas lāpa.
346 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

16880.

Laidiet, brāļi, sav' māsiņu
Ar saulīti tautiņās:
Žagarainas ceļa malas,
Kupli māsas ielociņi.
135 [Smiltenē (Smiltenes pag. Vlk)].

16881.

Man brāliņis piesacīja,
Nebūs ilgi kavēties;
Es atradu vedamo
Ceplī kreklus kaltējot.
310 [Dignājā (Dignājas pag. Jk)].

16882.

Nākat, meitas, nākamo,
Es jūs vedu vedamo
Sīkajās madarās,
Lielajos dieveŗos.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

16883.

Nāc ārā, knipu knapu,
Ko tik ilgi toņājies?
Ko tas mans kumeliņš
Danco tavas nama durvis?
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

16884.

Nāc ārā, suska peska,
Ko tik ilgi kavējies?
Vai man bija tevis dēļ
Tiki ilgi saldēties?
239 [Vecaucē (Vecauces pag. Jg)], 302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

16885.

Nāc ārā, tautu meita,
No dūmainas istabiņas,
Nāc manos bāliņos
Glāžu durvju virināt,
Glāžu durvju virināt,
Vaska sveču dedzināt!
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Nāc laukā, tautu meita,
No tās dūmu istabiņas;
Nāc labāki mūs' brāļosi
Mūs' duriņas virināt!
168 [Meženiekos (Asītes pag. Lp)].

16886.

Nāc ar mani, tautu meita,
Sēd' manās kamanās,
Lai es tevi aizvažoju
Savā tēva zemītē!
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

16887.

Nāc kalnā, lejas meita,
Kalnā jauka dzīvošana:
Kalnā koši ievas zied,
Lejā strauji upe tek;
Kalnā jauki puškoties,
Lejā balti mazgāties.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

16888.

Nāc kalnāji, lejas meita,
Kalnā laba dzīvošana:
Kalnā treji vaŗa vārti
Veŗas paši neveŗami.
197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].

16889.

Nāc lejā, kalnu meita,
Lejā laba dzīvošana:
Lejā auga mieži rudzi,
Lejā bēri kumeliņi.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

1. Nāc kalnā, lejas meita,
Kalnā laba dzīvošana,
Kalnā rudzi, kalnā mieži,
Kalnā bēri kumeliņi;
Lejā mušas, lejā spāres,
Lejā sīki knaušelīši.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

2. Nāc laukā, meža meita,
Laukā laba dzīvošana:
Laukā auga mieži rudzi,
Laukā bēri kumeliņi.
216 [Ventspilī].

16890.

Nāc lejāi, kalna meita,
Lejā laba dzīvošana:
Lejā tek vīnupīte,
Medutiņu laistīdama.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

16891.

Ne tukšā atnācām,
Ne tukšā aiziesim:
Sāl' ar maizi atvedām,
Malējiņu aizvesim.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

- 345 -

1. Ne tukšā es atnācu,
Ne tukšā es pāriešu:
Ar maizīti es atnācu,
Ar malēju es pāriešu.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

16892.

Šorītiņu meitu māte
Šņukstēdama vien staigāja.
Vai tu šņuksti, vai nešņuksti,
Pucē manu vedamo!
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)], 219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)], 395 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

16893.

Spodrējies, tautu meita,
Es spodrēju kumeliņu,
Es spodrēju kumeliņu
Ar sudraba sprādzītēm.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

16894.

Steidz, māte, steidz, māte,
Steidzami darbi!
Jau tautas sētā:
Tprr, kumeliņi!
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

16895.

Steidzies, meitu māmuliņa,
Es nevaru izgaidīt:
Pieši manas kājas grauza,
Iemauktiņi rokas žņaudza.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

16896.

Sukājiet, pucējiet,
Vediet drīzi istabā;
Nesukātas, nepucētas
Nevediet istabā!
398 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

16897.

Sukājiet, pucējiet,
Vediet drīz istabā!
Nesukātas, nepucētas
Nevedīšu bāliņam.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

16898.

Tā dara, tā dara,
Tā ietu labi:
Grūž māti stūrēi,
Ved meitu projām.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

16899.

Taisies drīzi, tautu meita,
Kam tik ilgi tužājies!
Man apkaltis kumeliņis
Tava brāļa pagalmā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

16900.

Taisies drīzi, tautu meita,
Ko tik ilgi kavējies?
Man bāliņš piesacīja
Ceļā naktis negulēt.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

16901.

Taisies, posies,
Mūs' vedamā,
Ka mēs tevi neaizvedam
Ar basām kājiņām!
224 [Kabilē (Kld)].

16902.

Taisies, posies,
Mana vedamā,
Met savus kankarus
Vienā vietā!
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

16903.

Tin, māmiņa, savu meitu
Pērnajāsi pakulās,
Kad nebiji ielikuse
Linu kreklu pūriņā.
Tuškis pūrs, pliks vēders,
Pie vārtiem vedējiņi.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

c) Atbilde vedējiem no līgavas puses

16904.

Tautas mani drīzināja,
Drīz sajūdza kumeliņus;
Es tik drīz nesteidzos
No mīļās māmuļiņas.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

16905.

Vaļa man dienu braukt,
Vaļa braukt vakarā:
Zināms man celiņš bij,
Zināms vārtu vērējiņš.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].

d) Laima, Māra un Saule atnākušas izvadīt līgavu tautās

16906.

Ej, muoseņ, aiz vuorteņu,
Atīt tev treis gaškeņis:
Vīna Laima kuoju autu,
Svāta Muora goldu sagtu,
Treša Saul'eite l'eiguo,
Kumel'eņu sadluodama.
430 [Malnavā (Kārsavas pag. Ldz)].

- 346 -

e) Līgava vilcinādamās ģērbjas

1) Sukā galvu, pin matus

16907.

Bizīt manu dzeltānīt,
Spīdi tautu pulciņā!
Kas godīgs tēva dēls,
Spīd manā rociņā.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

16908.

Galvu manu sukājat,
Matu manu nepinat,
Lai pin mana māmuliņa,
Kam matiņi piederēja.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

16909.

Gluda gluda man' galviņa
Māmuliņas glaudījum';
Kad glaudīja sveša māt',
Vējiņš matus purināja.
21 [Krimuldā (Krimuldas pag. Rg)].

16910.

Gluda gluda man galviņa
Māmuliņas glaudījum';
Kad glaudīs sveša māte,
Nebūs vairs tik gludena.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

1. Gluda gluda man galviņa
Ar māmiņas glaudumiņu;
Gana glauda sveša māte,
Vairs tik gludas nesaglauda.
1311 [Apē (Vlk)].

16911.

Gludu galviņ' i saglaužu,
Ar māmiņu dzīvodama;
Dieviņš zina, kā glaudīšu
Ar svešo māmuliņu.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

1. Gludu galviņ' es saglaužu
Ar labo kumeliņ';
Dieviņš zina, kā glaudīšu
Ar jauno līgaviņ'.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

16912.

Gludu galvu gludināju,
Baltu muti balināju;
Vai redzēti paredzēju
Nāburgos arājiņu?
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

16913.

Irbīt' [irbe] savu cekuliņu
No skujiņas darināja;
Man darina māmuliņa
No sarkana dzīpariņa.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)], 322 [Saukā (Saukas pag. Jk)], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

16913¹.

Kad tu biji, māsīciņa,
Manu galvu sukājuse?
Nu sukāji, nu glaudīji,
Raibus cimdus gribēdama.
20 [Krapē (Krapas pag. Rg)].

16914.

Kr'ēp'e kr'ēp'e, sukoi golvu,
Līc' vyzuļu vaiņuc'eņu!
Reit atbrauks' tautu dāls
Sasukuotu kum'el'eņu.
427 [Varakļānu pag. Rz].

16915.

Krustumāte, mātes māsa,
Man galviņu saglaudāt:
Manas pašas māmuliņa
Asarām nivarēja.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

16916.

Labi labi šim brīžam,
Ja visam mūžiņam:
Māršiņ' man galvu pina,
Bāliņš jūdza kumeliņu.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

16917.

Mārša Dievu nominēja.
Man's tautās nevedīs.
Pate mārša galvu glauda,
Pate lika vainadziņu;
Pate saka stāvēdama:
Nāc ārā, cielaviņa,
Nāc ārā, cielaviņa,
Rād' tautām augumiņu!
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

1. Mārša Dievu nominēja
Man' tautās nevadīt.
Pate mārša galvu glauda,
Pate diedza vilnānīti,
Pate mani pavadīja
Pa bāliņa pagalmiņu.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

- 347 -

16918.

Man māmiņa galvu glauda,
Sav' bērniņu dēvēdama.
Ko, māmiņa, vaira glaudi,
Tautas jauca jaucamo!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

16919.

Meita meita, sukā galvu,
Uzliec zīļu vainadziņu:
Jau tautietis kumeliņu
Ar pātagu dancināja.
190 [Kuldīā].

16920.

Piecu brāļu māsa biju,
Lūku pinu matiņos;
Tā bij mana zīda bante
Par bāliņa klausījumu.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

16921.

Piecu brāļu māsa biju,
Lūku pinu matpinā.
Skatāties, visi pieci,
Kā man labi piederēja!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

16922.

Plata plata man galviņa
Kā sprodziņa apīņam;
Apīņam aiz stipruma,
Man aiz liela bargumiņa.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

16923.

Sajukusi man galviņa,
Samisusi valodiņ';
Šķir, māmiņ, matus manus,
Dievs šķirs manu valodiņ'!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Sajukuši man matiņi,
Aizsmakusi valodiņa;
Šķir, Dieviņi, man matiņus,
Raisi manu valodiņu!
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)], 181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

2. Sajukuse man galviņa,
Samisuse valodiņa;
Glaud', māmiņa, man galviņu,
Šķet', Dieviņ, valodiņu!
412 [Unguros (Ungurmuižas pag. D)].

16924.

Sukā galvu, man' māsiņa,
Ar to zelta suseklīti!
Laba būs tautiņās
I kad kāda suņa kāja.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

1. Sukājies, man' māsiņa,
Ar sudraba suseklīti,
Lai sukājas tautu dēls
Ar to savu suņa kāju!
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

16925.

Sukā gālu, tautu meita,
Ar dzeltenu suseklīti!
Atjās tavi vedējiņi
Baltsarīšus kumeliņus.
1571 [Virgā (Virgas pag. Lp)].

1. Sukā, māte, man galviņu,
Baltu saŗu suseklīti!
Tautu dēls atsūtīja
Baltu krēšu kumeliņu.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

16926.

Sukā, māte, man galviņu,
Pin līdzenus man matiņus,
Lai mūžiņš līdzināts
Pie tautieša tēva dēla!
44 [Turaidā (Turaidas pag. Rg)].

1. Sukājieti man galviņu,
Pinat gludi man matiņus,
Lai mūžiņis līdzināts
Ar dižanu tēva dēlu!
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

16927.

Sukodama sav' galviņu,
Sēdēj' brāļu vidiņā.
Grib man' tautas bildināti,
Lai bildina bāleniņus.
226 [Kandavā (Tl)].

16928.

Sukuojit mun' galveņu,
Jau es pate navarēju,
Jau es pate navarēju
Ni rūceņu kustynuot.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

16929.

Tā sacīja māmuliņa,
Man gāliņu glaudīdam':
A meitiņ mīļa balta,
Neliešam niecinam!
213 [Zlēkās (Zlēku pag. Vp)].

- 348 -

16930.

Trīs māršiņas, brāļu sievas,
Palīdzēja tautās iet:
Pirmā mārša galvu sēja,
Otra sedza villānīt',
Trešā mārša durvis vēra:
Ej ar godu, ciema sieva!
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

16931.

Viena pati mātes māsa,
Tā māmiņa, tā māsiņa:
Ķemmē matus glaudīdama,
Sedz villaini raudādama.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

16932.

Vecākaja mātes māsa,
Nāc, saglaudi galvu manu!
Man nav savas māmulītes,
Kas galviņu saglaudīja.
276 [Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

16933.

Celies agri, man' māsiņ,
Saglaud' savus gaŗus matus,
Saglaud' savus gaŗus matus,
Liec kronīti galviņā!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

16934.

Celies agri, man' māsiņa,
Sukā savus gaŗus matus!
Trim rītiem rasa stāv
Tavu matu galiņā.
408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

16935.

Ekur muļķe tautu meita,
Nemāk pati galvu ģērbt!
Gan mācēja māmiņai
Maizi slēgt kambarī.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

16936.

Es tev saku, tautu meita,
Sapin tavus daiļus matus:
Piemīs mani bēleliņi,
Tu raudāsi, man būs žēl.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

16937.

Sukā galvu, platgalvīte,
Liecies zīļu vainadziņu!
Cielaviņa pērkli taisa [dara]
Tavu matu galiņā.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

16938.

Tautu meita, cērpa galva,
Gaida košu vedējiņu;
Sajāj koši vedējiņi,
Cērpa galva nesukāta.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

16939.

Tuntuļo, tuntuļo,
Vakara māsa!
Divas stundas dzīvoja
Gar vienu galvu.
232 [Talsos (Tl)].

2) Aun kājas

16940.

Ai mana māsīna,
Auj baltas kājīnas!
Pilna sēta svešu ļaužu,
Vedīs tevi projām;
Dzīs tavas gosnīnas,
Vedīs tavu pūrīnu,
Birs man gaužas
Asarīnas.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

16941.

Apsaāvu baltas kājas,
Gauži apsaraudājos:
Kam bij manim tik jaunai
Klausīt dēla māmuliņu!
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

16942.

Apakš liepas kājas āvu
No liepiņu lapiņām,
Lai kaunāsi bāleliņš,
Kas kurpītes nenopirka.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

16943.

Aun, māsiņa, baltas kājas,
Daren' daiļu vaiņadziņu:
No kājām(i) tautas rauga
Līdz vaiņaga cekulam.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1. Aun, māsiņa, baltas kājas,
Dari skaistu vainadziņu:
Tautu dēls lūkos tevi
No galviņas līdz kājām.
1311 [Apē (Vlk)].

- 349 -

2. Daren' kājas, tautu meita,
Līdz ar visu augumiņu:
Skatās tautas no vaiņaga
Līdz pat kāju galiņiem.
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

16944.

Aun, māsiņa [meitiņa], baltas kājas,
Neberz spožu vainadziņu:
No kājām godu rauga,
Ne no spoža vainadziņa.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

1. Aun, māsiņa, baltas kājas,
Nebērz spožu vaiņadziņu:
Uz kājām acis meta,
Ne uz spožu vaiņadziņu.
71 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)], 183 [Bruzilās (Kursīšu pag. Kld)], 202 [Striķos un Saldū (Zvārdes un Saldus pag. Kld)].

2. Aun, māsiņa, baltas kājas,
Nedarini vainadziņa:
Uz kājām tautas rauga,
Ne uz tava vainadziņa.
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

3. Aun, meitiņa, baltas kājas,
Neberz spožu vainadziņu:
Uz kājām acis meta,
Ne uz spožu vainadziņu.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

16945.

Aun, māsīna, glīši kājas,
Joz jostīnu vēl glīšāk:
Lūkos tautas uz kājām,
Pēc uz visu augumīnu.
50 [Vecatē (Vecates pag. Vlm)].

16946.

Aunies kājas, man' māsiņa,
Ej citā maliņā,
Atstāj vietu labajiem,
Kam sariebi dzīvodama!
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

16947.

Aunies kājas, man' māsiņ,
Ej citā maliņā!
Tu jau pate gana zini,
Še jau tev's neatstās.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

16948.

Aunies kājas, tautu meita,
Rakstītās zeķītēs:
Ārēi stāv div' bērīši
Ziedainām kājiņām.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

16949.

Aunies, māsa, kurpītēs.
Rakstītās zeķītēs:
Bāliņš jūdza kumeliņu
Rakstītās kamanās.
3531 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

16950.

Aunīs, munu muoseņ,
Kurpeitēs, zečeitēs;
Tautu dāls apsaova
Vanadzeņa nadzeņim.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

16951.

Bagātie bāleliņi,
Ko māsai iedevāt?
Apavuši vīzītēm,
Tautiņāmi iedevāt.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

16952.

Bite bite mūs' māsiņa,
Ābolāi kājas āva,
Ābolāi kājas āva,
Ziedu pina vaiņadziņu.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

16953.

Brāļi mani brukulaiņi,
Zābakos sienu pļāva;
Sav' māsiņu izdodami,
Izdod kārkla vīzītēs.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

16954.

Es apāvu baltas kājas,
Melnas tapa staigājot;
Jauna gāju tautiņās,
Veca tapu dzīvojot.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

16955.

Es apavu baltas kājas,
Melnas tika staigājot;
Lielu ļaužu bērniņš biju,
Mazs paliku dzīvojot.
310 [Dignājā (Dignājas pag. Jk)].

16956.

Es par pūru nebēdāju,
Kad man kurpes kājiņā:
Kad tautiņas pūru prasa,
Es kurpītes klabināju.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)], 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

- 350 -

16957.

Jau kājiņas man apautas,
Jau pie durvju kumeliņi;
Jau tautieši lidināja
Kā pelēki vanadziņi.
77 [Gulberē (Liezeres pag. Md)].

16958.

Knipu knapu man kurpītes
Sarkaniem dibeniem;
Ne tās man brāļa pirktas,
Tautiets pirka mīlēdams.
3531 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. čabu čabu pa istabu
Dzeltainēm kurpītēm;
Ne tās man brālīts pirka,
Tautiets pirka mīlēdams.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

16959.

Kur, tautieti, mēru ņēmi,
Kad kurpītes šūdināji?
Smalku priežu siliņā
Sarkanās smiltiņās.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

16960.

Kurpnieks man kurpes šuva,
Redz man' basu staigājam;
Dievs man deva otru draugu,
Redz man' vienu dzīvojam.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

16961.

Labi labi šim brīžam,
Kaut visam(i) mūžiņam:
Brālīts manas kājas āva,
Tautiets jūdza kumeliņu.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Labi labi šim brīžam,
Kaut visam mūžiņam:
Dievers man kājas āva,
Māsīciņa matus pina.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)], 135 [Smiltenē (Smiltenes pag. Vlk)].

16962.

Līpa lapeņu podauņ
Zam sovuom kuojeņuom!
Vai byus teira, vai nateira
Svešu ļaužu ustabeņa
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

1. Auņ kuojeņas tauteņuos,
Paaun zamu kļova lopu:
Dīvs zyna, sveša zeme
Voi ir teira, voi nateira.
426 [Sakstagala pag. Rz].

16963.

Liepu lapu kājas āvu,
Pie liepiņas sēdēdama,
Lai zemīte nerībēja,
No tautām pārbēgot.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

16964.

Lēni māsa kājas āva
Brāļ' ustabas kaktiņā.
Aun, māsiņ, vēl lēnāk,
Te jau vairs nepaliksi!
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

16965.

Māmiņ' mani solījās(i)
Tālu doti, neraudāt:
Vēl tepat(i) kājas āvu,
Jau māmiņa gauži raud.
270 [Ozolu muižā (Ozolnieku pag. Jg)].

1. Sola māte tālu dot,
Sola žēli neraudāt;
Ne kājiņas neapavu,
Rauda mana māmuliņa.
"Ai meitiņa mīļa balta,
Kā es tevi aizmirsīšu"?
Gan tu mani aizmirsīsi,
Neredzēsi staigājam,
Neredzēsi staigājam,
Nedzirdēsi runājam.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

16966.

Māmiņ' mani solījās(i)
Tāļu dot, neraudāt;
Vēl es teju kājas āvu,
Jau māmiņa gauži raud.
Neraud' gauži, māmuliņa,
Neba mani tāļu veda,
Tepat spīd glāžu logi
Caur ābeļu pazarēm.
119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)].

16967.

Māte mani tālu deva,
Solīj' žēli neraudāt.
Kad klētī kājas āvu,
Jau māmiņa gauži raud.
Redzu baltu villainīti,
Rauda visi bāleliņi;
Kad atdevu labas dienas,
Rauda visas sīvas māršas;
Kumeļāi uzkāpjoti,
Mauj gosniņas laidarā;
Pa vārtiemi izjājot,
Zviedza bēri kumeliņi.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

- 351 -

1. Kad es savas kājas avu,
Raud mazajis bāleliņis;
Kad es sedzu villainīti,
Raud tētiņis, raud māmiņa;
Kad uzsēdu kumeļāi,
Mauj gosniņas laidarāi.
Nemaunati, jūs gosniņas,
Jaunā māsa kopējiņa.
Kad es jāju pa vārtim,
Raud puķītes, raud rozītes.
Neraudati, jūs rozītes,
Attecēšu noravēt,
Attecēšu, noravēšu,
Ik vaļiņas turēdama.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

2. Sola mani māmuļīte
Tālu dot, neraudāt.
Ne kājiņas neapavu,
Jau māmiņa žēli raud;
Kad es sedzu villainīti,
Raud mazie bāleniņi;
Kad es kāpu kumeļāi,
Raudāj' visa tēva saime.
Ko raudate, tēva saime,
Neb' es tēva atslēdziņu,
Neb' es tēva atslēdziņu
Līdzāi jēmu tautiņās. -
Pa trīs gadi cetortāi
Pie māmiņas sērste braucu.
Viena māsa dores vēra,
Otra jēma villainīti;
Tēvs, krēslāi sēdēdams,
Vaicā manu dzievāšanu.
Vai, tēviņi, nezināji
Svešas mātes labumiņu?
Kad bij pate pieēduse,
Tad tik mani bildināja;
Auzu maize nesijāta,
To vēl deva nodaļām.
142 [Aizterē (Aizteres pag. Lp)].

3. Sol' man māte tālu dota,
Sola žēli neraudāt;
Ceļ tautietis kumeļā,
Raud, pavadu turēdama.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

16968.

Maza bija man kājiņa,
Mazu pirku zābaciņu;
Nevajdzēja tautiešam
Daudz naudiņas kaldināt.
216 [Ventspilī].

16969.

Neaun kāju, man' māsiņ,
Bez sīkā sudrabiņa,
Ikām meta tautu dēls
Div' sudraba gabaliņi.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

16970.

Netīšām es apāvu
Mātes kurpes kājiņās
[kājiņā];
Slidas bija mātes kurpes,
Ieslīdēja tautiņās.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 317 [Lindē (Birzgales pag. Rg)].

1. Es apvilku nezinot
Mātes kurpes kājiņā;
Māmiņaji slidas kurpes,
Aizslīd tālu tautiņās.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

2. Es neautu mātes kurpes,
Mātes kurpes tālu slīd;
Slīdēdamas ieslīdēja
Tautu dēla kamanās.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

3. Vaira ilgi es neaušu
Mātes kurpes kājiņā:
Mātes kurpes paldas bija,
Drīz peldēja tautiņās.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

16971.

Pagaid', manu bāleliņ,
Kamēr kājas es apaunu,
Kā es tevi sagaidīju
Tādu vīru uzaugot!
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

16972.

Piecu brāļu māsa biju,
Vīzīt' āvu kājiņā;
Skatietiesi, visi pieci,
Kā dižani pieklājās!
303 [Svitnē (Svitenes pag. B)].

1. Pieci brāļi, viena māsa,
Lūkus vēru vīzītēs;
Raugāties' visi pieci,
Kā man skaisti piederēja!
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

- 352 -

16973.

Pinu vīzes, aunu kājas,
Lecu tautu kamanās;
Daru kaunu bāliņam,
Kam kurpīšu nenopirka.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

16974.

Piņu vīzes, auņu kājas,
Lecu tautu kamanās;
Sasmīdinu svešus ļaudis,
Sarūdinu bāleliņus.
299 [Mežotnē un Švitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)].

16975.

Puķe roze kājas āva,
Ābelēi sēdēdama;
Tā nebija puķe roze,
Tā brālīša līgaviņa.
184 [Dūrē (Vārmes pag. Kld)], 206 [Kuldīgas apriņķī].

1. Puķe puķe, roze roze
Ābolāi kājas āva;
Tā nebija puķe roze,
Tā bij brāļa līgaviņa.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

16976.

Rakstītāja man māsiņa,
Nerakstīta nevalkāja;
Kājautiņu neapāva,
Ja rakstiņu nerakstīja.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

16977.

Raudādama es apāvu
Baltas zeķes kājiņā:
Kam bij man tik jaunai
Sēsties tautu kamanās?
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

1. Raudādama es apāvu
Baltas zeķes kājiņā:
Kam man bija tik jaunai
Roku dot tautiņām?
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

16978.

Raudādama kājas āvu
Brāļ' istabas dibinā;
Dieviņš zina, kur noiešu,
Kur noaušu vakarā!
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)], 42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)], 104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Apsaāvu baltas kājas,
Apsa- gauži- raudājos:
Dievis zina, kur noiešu,
Kur noaušu vakarā!
151 [Lieljumpravā (Jumpravas pag. Rg)].

2. Dziedādama kājas āvu
Tēv' istabas dibinā;
Dievs to zina, kur aiziešu,
Kur noaušu raudādama.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

3. Es apāvu baltas kājas
Bāleliņu istabā;
Vai Dieviņ, vai Laimiņ,
Kur noaušu vakarā?
Grīnu tautu sētiņā,
Tur noaušu vakarā.
341 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4. Silti kājas es apāju
Pie māmiņas istabā;
Dieviņ, zini, debess tēvi,
Kur noaušu vakarā!
Ja būs laba dēla māte,
Tur noaušu vakarā;
Ja būs sīva, ja būs dzedra,
Ir apauta pārgulēšu.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

16979.

Šūdin' kurpes, tautu dēls,
Es nemāku vīžu pīt,
Es kurpīšu nesātāja,
Dēļu grīdas staigātāja.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

1. Šūdin' kurpes, tautu dēls,
Grīd dēļiem istabiņu:
Es bij' kurpju nesātāja,
Dēļu grīdas staigātāja.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

16980.

Šuj, bāliņi, man kurpītes
Tēraudiņa zolītēm:
Tautu sēta akmenaiņa,
Šķiļ uguni staigājot.
271 [Pienavā (Džūkstes pag. Jg)].

1. Šuj, bāliņi, man kurpiņas,
Šuj ar zelta podziņām:
Tautām bija plīšu plāns,
Šķiļ uguni dancejot.
222 [Garlenē (Vandzenes pag. Tl)].

16981.

Silti kājas apāvos,
No māmiņas šķirdamies:
Auksta tautu istabiņa,
Piecas dienas nekurēta.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

- 353 -

16982.

Silti kājas apāvos,
Tautiņās aiziedama:
Barga tautu māmuļīte,
Maz iekšā sildījos.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

16983.

Zināms bija mans celiņš,
Zināms kāju āvējiņš:
Bāliņš manim kājas āva,
Tautiets jūdza kumeliņu.
56 [Pociemā (Pociema pag. Vlm)].

16984.

Tautiets, mani mīlēdams,
Laša kurpes šūdināja;
Man pašuva mīlēdams,
Pats apēda laizīdams.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 381 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Tautiets, mani precēdams,
Laša kurpes šūdināja.
Atnāk bada pavasaris,
Apēd, pirkstus laizīdams.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

16985.

čigu čagu man kurpītes
Sidrabiņa sprādzītēm;
Tās tautietis šūdināja,
Mani mīļi mīlēdams.
424 [Barkavas pag. Rz].

16986.

Vēl kājiņas teju avu,
Jau māmiņa gauži raud.
Neraud' gauži, tu māmiņa,
Nebūš' vairs tavs bērniņš!
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

16987.

Visu dienu kājas āvu
Brāļ' istabas viducī,
Ka varētu šo naksniņu
Pie māmiņas pārgulēt.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 190 [Kuldīā], 282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)].

1. Lēni lēni kājas āvu
Tēva mātes klētiņā,
Vēl domāju šo naksniņu
Pie māmiņas pārgulēt.
293 [Gravendālē (Mežotnes pag. B)].

16988.

Cieti savas kājas āvu,
No māmiņas atstājot,
Lai nerisa visu mūžu,
Tautiņās staigājot.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

3) Velk brunčus (lindrakus, svārkus)

16989.

Bērziņ, tavu kuplumiņu,
Līdz zemei žagariņi!
Māsiņ, tavu daiļu rotu,
Zemi slauka staigājot!
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

16990.

Brālis greizi raudzījās,
Kad es vilku mātes svārkus.
Velc, brālīt, tēva svārkus,
Atstāj tēva novadiņu!
224 [Kabilē (Kld)].

16991.

Brūte pirka brūtes svārkus,
Līdz zemīti šūdināja;
Sprīdi meta, ortu deva,
Trīs dukātu oliktē.
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

16992.

Tēva pirkti brūni svārki
Zemi [Zemīt'] slauka staigājot;
Pirks tautietis, nebūs tādi,
Dos naudiņu žēlodams.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)], 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 35 [Rembatē (Rembates pag. Rg)], 36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)], 38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)], 42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)], 3161 [Līkuma Danenfeltes pag. (Sēļpils pag. Jk)],
325 [Secē (Seces pag. Jk)], 3531 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Tēva pirkta zilenīte,
Staigāj', zemi slaucīdama;
Pirks tautietis, nebūs tāda,
Dos naudiņu žēlodams.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

2. Tēvs man pirka brūnus svārkus,
Līdz zemei mērodams;
Pirks tautietis, nebūs tādi,
Dos naudiņu žēlodams.
271 [Pienavā (Džūkstes pag. Jg)].

16993.

Tēva pierkti brūni svārki
Slauka tautu nama plānu;
Mātes austas villainītes
Kā viens putu gabalīnis.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

16994.

Uzvilkuse triju brunču,
Apgriezos ritinī;
Visi triji mātes austi,
Pate aust nemācēju.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

- 354 -

16995.

Velc, māsiņ, piecus svārkus,
Sedz deviņas villāniņas,
Lai nosvīda tautiešam
Dižas naudas kumeliņš!
217 [Ārlavā (Ārlavas pag. Tl)].

4) Sedz krūtis saktu; pušķojas zelta un sudraba rotaslietām; liek vainagu

16996.

Ai mūsu māsiņa,
Dārgumu vien!
Viens sagšas stūrītis
Dālderi maksā.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

16997.

Apkalu ozolu
Ar baltu dzelzi,
Skanēja, bitēm
Ložņājot;
Apkalu māsiņu
Ar sudrabiņu,
Skanēja, tautām
Vadājot.
3251 [Sunākstē, Neretā un Ērberķē (Sunākstes, Neretas un Mazzalves pag. Jk)].

16998.

Brāļi māsas nepazina
Sīkajā sudrabā.
Ko, brāliņi, pazīsiet,
Nepirkuši, nedevuši?
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

1. Brālis māsu nepazina
Sīkajā sudrabā;
Kas bij pircis, kas bij devis,
Tas pazina no tālienes,
Tas pazina no tālienes:
Tur nāk mana līgaviņa,
Pilnas krūtis sudrabiņa,
Pilni pirksti gredzentiņu.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)], 219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

16999.

Irbe tek pa siliņu,
Cekuliņu grozīdama;
Māsa gāja ar tautām
Sīkajā sudrabā.
183 [Bruzilās (Kursīšu pag. Kld)].

17000.

Kas, bērziņ, tev' apkala
Sīkajām lapiņām?
Man' apkala bāleliņi
Sīkajā sudrabā.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

1. Kas, bērziņ, tev' apbēra
Sīkajām lapiņām?
Kas, māsiņa, tev' appirka
Ar sīko sudrabiņu?
3022 [Vecsaulē (Vecsaules pag. B)].

2. Kas, bērziņi, tev pakāra
Zaļa vaŗa pakariņus?
Kas, māsiņa, tev' apkala
Sīkajāi sudrabā?
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

17001.

Ko līdz mani lieli radi,
Ko bagāti bāleniņi?
Tāpat mani tautas veda
Bez sudraba gabaliņa.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

17002.

Koši zied atmatiņa
Sīkajās puķītēs;
Tā ziedēs mūs' māsiņa
Sīkajāi sudrabā.
218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

17003.

Piecu brāļu māsa biju,
Brūklenāju vainadziņš.
Skatātiesi, visi pieci,
Vai man skaisti piederēja!
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)].

17004.

Pirc, tautiet, ko vajaga,
Man saktītes nevajaga:
Man pašai mātes sakte,
Mātes kakla dālderīši.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

17005.

Sedz, māmiņ, man krūtiņas
Sīkajām saktiņām,
Lai tas tautu neveiklīts
Nebāž roku azotē!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

17006.

Spīdēj' mana zelta sakta
Caur deviņi glāžu logi;
Tautiets mani pašu veda
Caur deviņas kunga valstis.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 355 -

5) Jož jostu

17007.

Kupli kupli jostas gali
Manai zīžu jostiņai;
Kuplas kuplas tās druviņas,
Kur es būšu saimeniece.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

17008.

Ņem, māsiņa, celu jostu,
Sajoz cieti vēderiņu:
Tautiņās auzu maize
Aiz deviņas atslēdziņas.
1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)].

1. Aud, māsiņa, platas jostas,
Sajoz savu vēderiņu:
Jau tautiņas maizi slēdza
Aiz deviņas alslēdziņas.
121 [Gulbenē (Md)].

17009.

Piejožos zelt' atslēgu
Cela jostas galiņā;
Tā atslēdzu tautiešam
Mīļamo valodiņu.
293 [Gravendālē (Mežotnes pag. B)], 319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

1. Man bij zelta atslēdziņa
Jostas pušķa galiņā,
Es atslēdzu tautiešam
Vismīļaju valodiņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

17010.

Piecu brāļu māsa biju,
Striķi jozu vēderā;
Skatāties, visi pieci,
Kā man skaisti piederēja!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Piecu brāļu māsa biju,
Lūku pīne ap vēderu;
Skataities, visi pieci,
Kā man skaisti piederēja!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

17011.

Šnorē mani, māmulīte,
Gan tautiets atšņorēs,
Gan tautietis atšņorēs,
Visu mūžu dzīvodams.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

17012.

Sen gribēju, nu dabūju
Sudrabiņa kalējiņu;
Tas nokala zelta jostu
Div' sudraba atslēgām.
224 [Kabilē (Kld)].

17013.

Trim kārtām jostu jožu
Ap to manu augumiņu;
Trim kārtām tautas jāja
Ap to brāļa pagalmiņu.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

17014.

Trim kārtām jostu jožu,
Ar tautām noiedama,
Lai jaunai padzīvot
Trīs gadiņi tautiņās.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

17015.

Trim kārtām jostu jožu,
Kad iedama tautiņās:
Trim kārtām kūti sēju
Raibajām telītēm.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

17016.

Cīši jūsteņu dajūž'
Pī palākis vilnuon'eitis;
Cīši man'i dalaulav'
Pī gudruoja tāva dāla.
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

17017.

Cieši jostiņ' i sajožu,
Ar tautām aiziedami:
Neēdīšu tās maizītes,
Kuŗ' savos bāliņos.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

17018.

Cieši savu jostu jozu,
Viegli lēcu kumeļā,
Lai nesaka sveši ļaudis,
Lēt' augusi bāliņos.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

17019.

Cieti savu jostu jozu,
Viegli lēcu kumeļā,
Lai šķiet mani sveši ļaudis
Pūŗu maizi vien ēdam.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

- 356 -

1. Cieti sav jostu jozu,
Viegli kāpu kumeļā,
Lai neteica dēla māte
Pelu maizi vien ēdušu.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

6) Sedz un sadiedz sagšu, villaini

17020.

Āboliņš kalniņā
Deviņām lapiņām;
Man uzsedze māmuliņa
Bez ieloka vilnānīti.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

17021.

Ai aitiņ, vilniņ' tavu,
Māmiņ, tavu darījumu!
Kā ieviņu sagšu sedžu,
Kā magoni vilnānīti.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

1. Aitiņ manu, vilniņ' tavu,
Māmiņ, tavu darījumu!
Kā rozīte sagša zied,
Kā magona villainīte;
Kā saulīte norietēju
Tautu galda galiņā.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

17022.

Ai lūdzama mātes māsa,
Sasedz manas villainītes (=sc. ar saktu):
Man māmiņas vairs nebija,
Kas sasedza villainītes.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

17023.

Vai lūdzama mātes māsa,
Sasedz manas villainītes:
Mana māte nevarēja
Aiz gaužām asarām.
197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].

17024.

Aizsien man, māmuliņa,
Ar diedziņu villainīti,
Lai birst manas asariņas
Uz tavām rociņām!
271 [Pienavā (Džūkstes pag. Jg)].

17025.

Ar diedziņu, māmuliņa,
Sadiedz manas villainītes:
Arājiņi bāleliņi,
Ne sudraba kalējiņi.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Saver man, māmulīte,
Ar diedziņu villainīti:
Man arāji bāleniņi,
Nav sudraba kalējiņi.
- Tev bagātis tēva dēls,
Lai tev pirka sudrabiņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

17026.

Ar lūciņu es sasēju
Savas baltas vilnānītes;
Tā bij mana zīda bante
Par bāliņa klausījumu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

1. Ar diedziņu, māmuliņa,
Sadiedz manas villainītes!
Tā būs mana zīda bante
Par bāliņa klausījumu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

17027.

Ieviņai balti ziedi,
Man baltāka vilnainīte;
Kas, ieviņ(a), tev apsedza?
Man apsedza māmuliņa.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

17028.

Ej, māsiņa, tautiņās,
Saver savas villainītes:
Žagarotas ceļa malas,
Kuplas tavas villainītes.
170 [Lielnīkrācē (Nīkrāces pag. Azp)].

17029.

Es apģērbu sav' māsiņu
Meža putnu drēbītēs:
Gulbja sagša, dzeņa raiba,
Žagatiņas mēlenīca.
224 [Kabilē (Kld)].

17030.

Es nogāju to celiņu
Ar pakulu sedzenīti,
Kur nogāja zīlotaji,
I sidraba nesējiņi.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. To celiņu es nogāju
Ar pakulu villainīti,
Kur nogāja zīļotā
Sudrabiņa nesējiņa.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

17031.

Es stāvu stāvēju,
Lai mani puškoja
Ar ievu ziediem,
Magoņu lapām.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

- 357 -

17032.

Griķu druva, brāļu māsa
Divējādu rotu nesa:
Pirmāk sedza baltu sagšu,
Pēc pelēku vilnānīti.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Driķu druva, brāļu māsa
Divējādu segu sedza:
Papriekš balta noziedēja,
Pēc pelēka nolīgoja.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

17033.

Izpurini, māmulīte,
Man sedzamu villainīti:
Izpurini sirdēstiņus,
Visu ļaužu valodiņas!
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Izpurini, māmulīte,
Man sedzamas villainītes,
Lai izklīda vējiņā
Visas ļaužu valodiņas!
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

17034.

Kādu vēju māmuliņa
Villainītes velējusi?
Visapkārt ziedi zied,
Vidū saule vizināja.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

17035.

Liela bija liela diena,
Maza mana villainīte;
Es apsedzu lielu dienu
Ar to mazu villainīti.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)], 201 [Snēpelē (Snēpeles pag. Kld)].

1. Lieldien nāca lielas dienas,
Mazas manas villāniņas;
I saņēmu, pavadīju
Ar mazām villānēm.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

17036.

Loki kuplas, velē baltas,
Māmiņ, manas villainītes,
Ielaid mani tautiņās
Kā gulbīti ezerā!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

17037.

Māmiņ', mani vadīdama,
Diegiem sēja vilnainīti;
Kad māmiņa nu redzētu, -
Pilnas krūtis sudrabiņa.
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

17038.

Man ar, man ar
Ejamas dienas;
Māte man uzsedza
Ejamu sagšu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

17039.

Man māmiņa noauduse
Zilu zaļu villainīti;
Man atsūta tautu dēlis
Dulumbēru kumeliņu.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

17040.

Manas baltas vilnainītes,
Mans smuidrais augumiņš
Tautu dēla rociņā
Visu mūžu maldināt.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

17041.

Nij man znots siera deva,
Nij man deva pudelītes;
Es nedošu meitiņai
Paš' skaistās vilnainītes.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

17042.

Nu jāiet, nu jāiet,
Nu māmiņa pate raida;
Nu māmiņa pat' uzsedza
Vedamaju villainīti.
224 [Kabilē (Kld)].

1. Ko bij man nu darīt?
Grūt' man bija, gājējai,
Man māmiņa uzsegusi
Ejamo villainīti.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

17043.

Pāri māmiņ' i uzsedza,
Ne ar pāri atstāvēja;
Sedz, māmiņ, otru pāri,
Liec deviņas pūriņā!
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

17044.

Pazynu sovu māmeņu,
Na gonūs mani lādējuse:
Gludu gal'veņu saglauž,
Sasadz boltas vylnuoneit'es.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

- 358 -

17045.

Pēdēj' reiz man māmiņa
Uzsedz baltu villainīti;
Birst man gaužas asariņas
Uz māmiņas rociņām.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

17046.

Pelēk' ir man sagšiņa,
Pelēks tautu kumeliņis;
Kā migliņu nomigloja
Pa lielo tīrumiņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

17047.

Protu, protu, redzu, redzu,
Nu šķirs mani māmuliņa:
Pie pūriņa davedusi,
Sedz man baltu villainīti.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

17048.

Sadiedz man, māmulīte,
Ar diedziņu villainīti!
Man jāiet ar tautām,
Ne ar savis bāleliņis.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

17049.

Sadiedz man(i), māmuliņa,
Ar diedziņu villainīti!
Ja bagātis tautu dēlis,
Lai kaldina sudrabiņu.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

17050.

Saver mani, māmulīte,
Ar diedziņu villainīti!
Tur savēri sērdēstiņu,
Visas ļaužu valodiņas.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

17051.

Sedz, māmiņa, baltus sagšus,
Nesedz gauži raudādam':
Segsi gauži raudādama,
Būs man sēra dzīvošana.
217 [Ārlavā (Ārlavas pag. Tl)].

17052.

Sedz, māmiņa, vai nesedzi
Ar balto vilnainīti, -
Ne es tava govju gane,
Ne mālīša malējiņa.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

17053.

Sedz, māmiņa, man sagšiņu,
Sedz jo visuražanaju:
Gar sētām mani veda,
Daudz ļautiņu redzētāju.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Sedz, māmiņa, man sagšiņu,
Sedz to visuražano:
Caur ciemiņu mani ved,
Visi tek raudzīties.
341 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

17054.

Sedz, māmiņa, man sagšiņu,
Sedz to visuražaino;
To uzsegsi, vairs nesegsi,
Tas manē mūžiņē.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

17055.

Sedz, māmiņa, piecas baltas,
Sedz sesto pelēko (=sc.: villaini);
Ielaid mani tautiņās
Kā gulbīti ezerā!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

17056.

Sedz, māmiņa, piecas baltas,
Sedz sesto pelēko,
Lai nesaka sveša māte
Gulbja bērnu novedam!
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

1. Sedz, māmiņ, baltu sagšu,
Sedz pelēku vilnainīti,
Lai nesaka dēlu māte
Guļba bērnu ievedot!
7 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

17057.

Sedz, māmiņa, piecas sagšas,
Lauka [Lauku] ļaudis mani veda:
Lauka [Lauku] ļaužu istabiņa
Piecas dienas nekurējse.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

17058.

Sedz, māmiņ, piecas sagšas,
Mētrainieši mani veda:
Auksti pūta ziemas vēji,
Lieli Mētras tīrumiņi.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

17059.

Sedz, māmiņa, piecas sagšas,
Piecas baltas villainītes:
Auksti pūta ziemas vēji,
Kūtri tautu kumeliņi.
359 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 359 -

17060.

Sedz, māmiņa, piecas sagšas,
Sedz deviņas villainītes:
Tāļu mani tautas veda
Pret zemeļa vējiņam.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

17061.

Sedz, māmiņa, piecas sagšas,
Sedz deviņas villainītes,
Lai tam tautu kumeļam
No manim vezumiņš!
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

1. Sedz, māmiņ, piecas sagšas,
Liec deviņas pūriņā,
Lai tiem tautu kumeļiem
Manī vien vezumiņš!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

17062.

Sedz, māmiņa, piecas sagšas,
Sedz palagu viducī!
Jau tu pate gan zināji,
Ka es liela raudulīte.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

17063.

Zinādama māmuliņa
Biezas auda villainītes:
Aiz Daugavas augsti kalni,
Salti vēji vēdināja.
326 [Taurkalnē (Taurkalnes pag. B)].

1. Auksti pūta ziemas vēji,
Klaji tautu tīrumiņi.
Vai māmiņa zinādama
Biezas auda vilnānītes?
113 [Alūksnē].

17064.

Stāvu lēca, nozviedzās
Tautu dēla kumeliņš,
Redzēj' mani sasedzot
Piecas baltas villānītes.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)], 141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

17065.

Steidz, māmiņa, sagšu segt,
Lai nebirst asariņas,
Lai nebirst asariņas
Uz tavām rociņām!
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

17066.

Tāļu vējiņš i nopūta
Diegieloku villainīti;
Kam dzīparu locījusi,
Te iepūstu kaimiņos.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

17067.

Vakar mani māte kūla,
Ūdenī mērcēdama;
Šodien sedza villainīti,
Asariņas slaucīdama.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

17068.

Velc, tautiet, trejus svārkus,
Es segš' piecas villānītes;
Līcin līks tā vietiņa,
Kur mēs abi stāvēsam.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Kalnā leju iestāvēju,
Ar tautieti runādama:
Tautiešam treji svārki,
Man deviņas villainītes.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

17069.

Vecā brāļa līgaviņa,
Tā man mārša, tā māmiņa:
Tāpat sedza villainīti
Kā māmiņa, raudādama.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

17070.

Vilnainīt' uzasedzu,
Vilnainīt' uzamāvu;
Manas pašas māmuliņa
Vilnainīšu audējiņa.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

17071.

Cekulaina sila priede,
Ielokaina brāļa māsa.
Kas, priedīte, tevi loka?
Mani loka māmuliņa.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

7) Sadiedzamo adatu met uz krāsns

17072.

Met, māsiņ, aizkrāsnī
Rakstāmo adatiņu;
Gan iedos dēlu māte
Lielo maisu lāpāmo.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

- 360 -

17073.

Met, māsiņ, aizkrāsnē
Rakstāmo adatiņu:
Sēdēs' kules lāpīdama,
Darbiniekus stellēdama.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

8) Līgavas draudzes vispārīgas dziesmas par apģērbu un rotu

17074.

Vai Dieviņi, daudzi māršu,
Jau tās visas gauži raud.
Viena manim kājas āva,
Otra sedza villānīti,
Trešā stāv raudādama:
Aiznes manu vieglu dienu.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

17075.

Auniesi, ģērbiesi,
Mūs' māsiņa,
Lai tiem tautu kumeļiem
No tevim vezumiņš!
210 [Popē (Popes pag. Vp)].

17076.

Balta ziedi ābelīte
Papuvītes maliņā;
Balti māsa apģērbās,
Tautiņās aiziedama.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

17077.

Bērziņ, tavu kuplumiņu,
Līdz zemei žagariņi;
Māsiņ, tavu daiļu rotu
Līdz pat kāju galiņam!
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1. Bērziņ, tavu kuplumiņu,
Līdz zemei žagariņi;
Māsiņ, tavu slaidu rotu,
Zemīt' slauka staigājot!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

17078.

Ej, mana māsīna,
Nu raudādama!
Vai es tev neteicu,
Kam lepni staigāji?
Ik dienas balts kreklis,
Melli lindrucīni,
Rakstītas zeķītes,
Kurpītes kājā.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

17079.

Ej papriekšu, priekšas puse,
Savu rotu rādīdama,
Lai es eimu no pakaļas
Ar pakulu snātenīti!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

17080.

Guba guba mūs' māsiņa,
Kas to gubu kustinās?
Tautu dēla sirmi zirgi,
Tie to gubu kustinās.
1331 [Sikšņu pagastā (Gaujienas pag. Vlk)].

17081.

Kam, māmiņa, rotu manu
Tiki skaistu darināji?
Kam riet manu augumiņu
Cit' āriņu maliņā?
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

17082.

Ko līdz mani lieli radi,
Bagātie bāleliņi?
Tautas mani laukē jēma
Basajām kājiņām.
217 [Ārlavā (Ārlavas pag. Tl)].

17083.

Ko raugies, zemraudzīt,
Uz manām kājiņām?
Man kājiņas kā apautas,
Kā apsegtas villainītes.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

17084.

Māsiņ, mana rotaļiņa,
Nolīgoji maliņā!
Redzēj' rotu i taisām,
Neredzēju valkājam.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

17085.

Man bāliņi nenopirka
Viena balta gabaliņa;
Es pavēru tautu durvis
Kā melna vabolīte.
102 [Saikavā (Saikavas pag. Md)].

17086.

Mūs' māsiņa puškojās
Kviešu, rudzu klētiņā;
Sveši ļaudis puškojās
Manā cūku pavārtē.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

- 361 -

17087.

Noiet saule vakarā,
Meža galus puškodama;
Tā puškoja māte meitu,
Tautiņās vadīdama.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

17088.

Paldies saku tev, māmiņa,
Labi mani pavadīji,
Koši mani izpušķoji
Ar baltām rozītēm.
224 [Kabilē (Kld)].

17089.

Pret kalniņu gŗūti kāpu,
Dailu rāvu āboliņu;
Gŗūti augu brālīšos,
Daila gāju tautiņās.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

17090.

Puško, māte, to liepiņu,
Kas tavā sētiņā!
Es redzēju tautiņās
Appuškotu ozoliņu.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)], 41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)], 246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)], 424 [Barkavas pag. Rz].

1. Puško, māmiņ, to liepiņu,
Kas tavā klētip;ā!
Lai puško dēlu māte
Aiz mežiem ozoliņu.
216 [Ventspilī].

17091.

Puško mani, māmuliņa,
Ne div' reizes jauna būšu;
Ne ieviņa neziedēja
Otru reizi vasarā.
86 [Ļaudonā (Ļaudonas pag. Md)].

17092.

Puškojies, greznojies,
Jauna vīra līgaviņa!
Es būt' arī puškojies, -
Mani veda atraišam.
217 [Ārlavā (Ārlavas pag. Tl)].

17093.

Puškojies, zīļojies,
Jauna vīra līgaviņa:
Vēl tev vaļas puškoties,
Vēl māmiņa līdzētāja.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

17094.

Saģērbjam sav' māsiņu
Trijādā rotiņā;
Izvelkam tautu dēlu
No drabiņu kubuliņ'.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

17095.

Zaļa zīda banti loku,
Zem ozola stāvēdama,
Kamēr tautas apsegloja
Lielas naudas kumeliņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

17096.

Ziediņiem, zariņiem
Es puškoju sav' māsiņu;
Kad aizies tautiņās,
Lai puško tautu dēls.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

17097.

Skatietās, pēlājiņi,
Kā ģērbās peļamā!
Nu ģērbās peļamā
Zīdainā rotiņā.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

17098.

Tīšām tautas sajūgušas
Melnus vien kumeliņus.
Ģērb, māmiņa, tu ar mani
Melnā vien rotiņā!
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Tīšām tautas sajūgušas
Melnus vien kumeliņus;
Tīšām man māte sedza
Pelēkās vilnānītes.
313 [Ēķengrāvē (Viesītes pag. Jk)].

17099.

Vedējiņi, vedējiņi,
Kur tā jūsu vedamā?
Vedamā klētiņā
Loka kuplas villānītes.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

9) Vedēju dziesmas par līgavas apģērbu

17100.

Kungam ņemt to meitiņu,
Ne manam bāliņam:
Saulītē cēlusēs,
Uz palaga kājas āva.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

- 362 -

17101.

Kur tā mūsu vedējīša
Kā lielā siena kaudze!
Kur tā mūsu vedamā
Kā pakulu kodaļiņa!
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

17102.

Precinieki, precinieki,
Dīrājiet kumeliņu:
Brūte sēž klētiņā
Basajām kājiņām.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

17103.

Puķe roze kājas āva,
Ābelē stāvēdama;
Tā nebija puķe roze,
Tā bāliņa līgaviņa.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 214 [Zūrās (Zūru pag. Vp)].

17104.

Puškojies, darinies,
Jauna puiša līgaviņa;
Atvediet man, vecam,
I bez pušku, ielociņu!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 342 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

17105.

Šito meitu, šito meitu,
To vedīšu bāliņam:
Tai galviņa gluda bija,
Tai mutīte nomazgāta.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

17106.

Šito pašu tautu meitu,
To vedīšu bāliņam:
Ne tā lepna, ne tā stalta,
Ne tai daudz sudrabiņa.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

17107.

Tā taisies, vedekliņa,
Kā es pati, vedējīša:
Ne brūnās, ne melnās,
Baltās vien vilnainēs.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

17108.

Taisies, mana vedamā,
Netapini villainīti,
Kā brālīts netapina
Kumeļam iemauktiņus.
193 [Lutriņos (Lutriņu pag. Kld)].

17109.

Vai tā bij tev, bāliņ,
Teicamā mātes meita?
Divas stundas kājas āva,
Trešo sedza villainīti.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

★

44358.

Ai liepiņa, zeltlapīte,
Kam tik ātri noziedēji?
Ai māsiņa, zeltenīte,
Kam tik ātri saderēji?
15 [Alūksnes Vlk].

44359.

Ai māsiņa, man' māsiņa,
Neej tālu tautiņās;
Tu dzird' mani dravējot,
Es dzird' drēbes velējot.
119 [Gaujienas Vlk].

44360.

Ai vecais tēvainīt,
Izlaid mani tautiņās;
Seglo manu kumeliņu,
Izlaid mani tautiņās.
263 [Mēmeles Jk].

44361.

Voi īveņa, voi lazdeņa,
Zīd celeņa maleņā;
Vai muoseņa, na muoseņa,
Īt tautuos rauduodama.
466 [Vārkavas D].

44362.

Aiz kū lela līlejūs,
Aiz kū plota platījūs?
Aiz gudruo tāva dāla,
Aiz lobuo kumeliņa.
326 [Preiļu D].

44363.

Aizamuokuse sauleite,
Nūrīt vēli vokorā;
Sapīkuse muomuleņa,
Atdūd jaunu tauteņuos.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

44364.

Airies pate, ošu laiva,
Tev nevajag airētāja;
Izej pate, tautu meita,
Tev nevajag raidītāja.
605 [Skolas].

- 363 -

44365.

Aiz ūzula plotu lopu
Naredz saules izlācūt;
Aiz vadaklas borgumeņa
Jauna guoju tauteņuos.
326 [Preiļu D].

44366.

Aiz upeites leikumiņa
Gaigoliņa nasagyvu;
Aiz maršiņes borgumiņa
Jauna guoju tautiņēs.
35 [Baltinavas Abr].

44367.

Aiz upītes es uzaugu,
Pār upīti man' aizveda;
Pār upīti man' aizveda
Tālajās tautiņās.
378 [Seces Jk].

44368.

Aiz upeitis es izaugu,
Par upeiti maņ aizvedja;
Par upeiti maņ aizvedja
Rūbežnīka dēleņam.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

44369.

Aizasmoka muns kakleņš,
Ni ādūt, ni dzerūt;
Ar tautīti borūtīs,
Buolileņus mīrējūt.
605 [Skolas].

44370.

Ai Laimeņi, muomuleņ,
Kam tu mani tī atdevi,
Kam tu savu vīglu dīnu
Pa vuorteņim pavadēji.
326 [Preiļu D].

44371.

Ak tu muna sirdspuķeite,
Kaidus tevim brunčus maukt?
Boltus brunčus, zylu būrdi,
Zaļu mirtu vainudzeņu.
170 [Kapiņu D].

44372.

Ak tu traidu Krišjānīt,
Brauc nu jūŗas saliņā!
Vedīsim ziedu meitu
Ar sudraba kamanām.
373 [Sarkaņu Md].

44373.

Alla purt, kumeliņ,
Man meitiņa kamanās;
Lai nu raud tēvs māmiņa,
Krāsnī galvas sadūruši.
293 [Oļu (Oļu-Apeltienas) Md].

44374.

Apaunīti maņ kuojiņas,
Laidit mani celiņāji!
Jau es pats i nevar(ēj)u
Ni rūciņu kustynuot.
182 [Kaunatas Rz].

44375.

Apsajūžu calu jūstu
Vīgli sādūs komonuos;
Paldīs soku māmiņai,
Ka jei vīgli izauklēja.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

44376.

Ar lūcīnu es apsēju
Savas baltas villainītes;
Tā bij mana zīda josta,
Par bālīna klausījumu.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

44377.

Ai māsiņa, ai māsiņa,
Kad tu būtu tautu meita,
Nebūt' savu kumeliņu
Par novadu lecinājis.
146 [Jaungulbenes Md].

44378.

Atej, muosiņ, tu uz manim,
Es uz tevim nanūīšu;
Uz tevim dziļi dubļi,
Mozi muni kumeliņi;
Mozi muni kumeliņi,
Kai yudiņa voguliņi.
35 [Baltinavas Abr].

44379.

Atskrien zaļa līdaciņa,
Norauj manu vainadziņ(u);
Tā nebija līdaciņa,
Tā bij dēla māmuliņa.
241 [Lubānas Md].

44380.

Aucu aucu, Aucas meita,
Lēc manā laiviņā!
Jā nelēci laiviņā,
Tec gar Ventu raudādam(a).
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

- 364 -

44381.

Audz, liepiņa, kalniņā,
Lai tek saknes lejiņā;
Dzīvo labi vecā māsa,
Jaunām kauna nedari.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

44382.

Auga liepa pret ozolu,
Zariņos vīdamies;
Es izaugu ar tautieti,
Rociņās turoties.
333 [Purmales (Bokovas) Abr].

44383.

Augst' cel kuojas, tu bērīti,
Pret kalneņu tacādams;
Tautu meita vidā sēdi
Sorkon' rūžu vainadzeņu.
236 [Līvānu D].

44384.

Aunies kājas, tautu meita,
Vanadziņa zābakos;
Lai āvās tautu dēls
Veca suņa zābakos.
48 [Bērzaunes Md].

44385.

Augtin augšu, nepalikšu
Sacinieku novadā;
Vedīs mani panovadu
Ābolaiņu kumeliņu.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

44386.

Aun drīz kājas, mūs' māsīna,
Tev jāieta tautīnās;
Ja tu kājas neapausi,
Tevi basu izvedīs.
39 [Bārtas Lp].

44387.

Aunies, puisīt, baltās kājās,
Ej ar meitu tecēties;
Ja meitiņu notecēsi,
Sev par sievu dabūsi.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

44388.

Aun, sunīti, baltas kājas,
Nāc man līdzi tautiņās!
Ne māršiņa pati nāca,
Ne laiž savus bāleliņus.
200 [Kuldīgas Kld].

44389.

Aun, sunīti, baltas kājas,
Nāc man līdzi tautiņās!
Tautu dēlis, lopu suns,
Krata manas villainītes.
605 [Skolas].

44390.

Balt zied ābelit
Novadiņ maliņe.
Ko līdz tev balt zied,
Bierst otre novade.
445 [Ugāles Vp].

44391.

Bari, bari, tu māmiņi,
Vēl tu mani nūžāluosi;
Apautas munas kuojiņas,
Sasadluoti kumeliņi.
194 [Krāslavas D].

44392.

Bāliņami sievu vežu,
Par deviņas Daugaviņas;
Briežu ragu skritulīši,
Tatārīšu vedējiņi.
241 [Lubānas Md].

44393.

Buoleņ, syla purineņ,
Jaunu dūdi tauteņuos;
Tī jī mani maldynuos,
Cik dīneņes ryudynuos.
35 [Baltinavas Abr].

44394.

Buorinīte pūru brida,
Boltas zeķes kuojiņā;
Tec, bruolīt, met laipiņu,
Mož jei tova ļaudaviņa.
250 [Maltas (Rozentovas) Rz].

44395.

Bērīts manis kumeliņis,
Anniņ' mana līgaviņa;
Anniņ' sēdi kamanās,
Es kamanu stūrītī.
241 [Lubānas Md].

44396.

Bij man bārgu māršu dēļ
Jaunai iet tautiņās;
Es neietu brāļa dēļ
Par deviņas vasariņas.
373 [Sarkaņu Md].

- 365 -

44397.

Bite biteitei pasoka:
Lobs zīdeņš sileņī;
Muosa muoseņai pateicja:
Ej, muoseņ, tautiņuos.
174 [Kārsavas Ldz].

44398.

Bruoļi pi mana naguoja
Vuoju muosu dāvādami,
Aizējīt, bruoliliņi,
Koč celiņa vaicuodami.
389 [Silajāņu Rz].

44399.

Brāļam biju i gājusi,
Vedeklām negājuse.
Gan tu pati atradīsi,
Kur es būšu negājusi.
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

44400.

Bruoleņš man i pavēlēja,
Lai es eimu tauteņuos.
Kū dareišu tauteņuos
Ar tik mozu augumeņu?
143 [Jāsmuižas D].

44401.

Bāliņš manim atsacīja,
Sēd', māsiņa, pie tautieša;
Sēd', māsiņa, pie tautieša,
Tas mūžiņu vizinās.
45 [Bejas (Kolberga) Vlk].

44402.

Brien, tautieti, kājām puru,
Dod man savu kumeliņu,
Lai mirkst tavi zābaciņi,
Nekā baltas villainītes.
184 [Ķēču Rg].

44403.

Ciertit līpu nu razgaļa,
Nu viersyunis naciertit!
Vedit, tautys, vacuokū,
Jaunuokuos navedit.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

44404.

Cik tu lela līleibeņa,
Ka īlūki zemi slauka?
Man pošai vuškys auga,
Muote dora dzeipuriņu.
326 [Preiļu D].

44405.

četri, četri maņ bruoleiši,
četras vežu vjadekļaņas.
Juoņam Katra, Frančam Muora,
Andrivam Madaleite;
Staņislavam nadatyka,
Tys par naudu nūsapierka.
194 [Krāslavas D].

44406.

Danco mans kumeliņš,
Spīd sudraba pakaviņi;
Tautu meita kamanās
Ar mirtīšu vainadziņu.
198 [Krustpils D].

44407.

Dar, dar, bāleliņ,
Gan es tev atdarīš;
Gan es tev atdarīš
Paše dārb laiciņe,
Sveiž grabekl druviņe,
Ies projen tautišas.
445 [Ugāles Vp].

44408.

Daudzevieti, sarkanbiksi,
Nāc ar mani tecēties!
Kad tu mani notecēsi,
Es tev došu sav' meitiņu.
378 [Seces Jk].

44409.

Daudzi laika iztērēju,
Līgaviņas maklādams;
Es pavysam nazynuoju,
Ka maņ tyvu līgaviņa.
326 [Preiļu D].

44410.

Da zemei lozda zīd
Sorkonim zīdiņim;
Da zemei muosas žāl
Eistajim buoleņim.
29 [Aulejas (Grāveru) D].

44411.

Dīvis djavja, na cyts djavja,
Pi ceļmeņa ļaudaveņu;
Ni vaidzēja zyrgu jyugt,
Ni sveidēt kumeleņ(u).
182 [Kaunatas Rz].

44412.

Dieva dēļ es, māsiņ,
Tev aizjūdzu kumeliņ(u);
Kā tu mani maz' atstāji,
Jauna gāji tautiņās.
378 [Seces Jk].

- 366 -

44413.

Dievs lai redz tēv' ar māti,
Kam tik jaunu tautām deva.
Vai jums nebij visa prāta,
Dot tautām maldināt.
3 [Adulienas Md].

44414.

Dīga īlūkus lūceju,
Tuoļi vēji vādynova.
Ka dzeipura lūcejuse,
Byut bejuse kaimiņūs.
326 [Preiļu D].

44415.

Divi skaisti vainadziņi
Virs jūriņas līgojās;
Div māsiņas tautas ņēma,
To trešo man atstāja.
605 [Skolas].

44416.

Dod, brālīti, lūkiem vainu,
Bet nedod vedējiem!
Kādu lūki nolūkoja,
Tādu veda sētiņā.
605 [Skolas].

44417.

Dūd, māmiņi, tū jūstiņu,
Kurā vairuok dzeipariņu;
Es atrodu tāva dālu
Cik slovonu un boguotu.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

44418.

Dod, māmiņa, uzdodama
Ar ieloku paladziņu.
Es tev gāju uziedama,
Negāj' soļus taupīdama.
386 [Sidgundas (Rikteres) Rg].

44419.

Drebi, drebi, apšu lapa,
Vējiņš tevi drebinās;
Raudi, raudi, tautu meita,
Tautas tevi raudinās.
75 [Cirgaļu (Aumeisteru) Vlk].

44420.

Drebi, drebi, tautu meita,
Apakš manim svārciņim!
Kālab tad tu nedrebēji,
Kad tu man to roku devi.
170 [Kapiņu D].

44421.

Duli duli stabuleitja,
Vadu sīvu vazumā;
Atsavēru atpakaļ:
Nava sīvas vazumā;
A sīvjaņa krūdziņā,
Zalta puķa rūciņā.
194 [Krāslavas D].

44422.

Duse, duse, sveida, sveida
Mun' buoleņa kumeleņi.
Kai nadus, kai nasveiss
Dzelža buca komonuos.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

44423.

Dūņojies, dūņu por,
Ikdieniņas gani dzen;
Puškojiesi, tautu meita,
Ikdieniņas tautas jāj.
263 [Mēmeles Jk].

44424.

Dzērt man alu pillu galu,
Duvējādi vaidījos(?):
Augsti kalni, ātri ziergi,
Jauna, baiļa līgaviņ(a).
200 [Kuldīgas Kld].

44425.

Dzēšat silus, dzēšat silus,
Sili deg, sili deg.
Mūs' māsīnu tautās veda,
Lai dūmos nepazuda.
39 [Bārtas Lp].

44426.

Dziedādama man' māsiņa
Aunās tautu kājiņās,
Piemini, man' māsiņa,
Tautiņās tā nebūs.
241 [Lubānas Md].

44427.

Dzīdi, raudi, tautu mjaita,
Tova pošis vaiņa beja:
Tautys vuortu naatvjāra,
Muotja tevi pavieļ(ēj)a.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

44428.

Dziļi bridu ūdenī,
Tālu jāju tautiņās.
Bried jo dziļi, iet jo tāli,
Nevaid žēl māmuļiņas.
452 [Užavas (Zīras) Vp].

- 367 -

44429.

Dod, Dieviņ, lietum līt,
Man ejot tautiņās:
Apsegs man' māmuliņa
Pieci pāri villainīšu.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

44430.

Ej iedama, vecā mās(a),
Ko tik ilgi tūļājies?
Man vietiņa sen zināma,
Aiz teviemi nedrīkstēj(u).
322 [Praulienas Md].

44431.

Ej iedama, vecā māsa,
Ko tik ilgi taujājies?
Es nevaru tevis dēļ
Sevis daiļi darināt.
72 [Cesvaines Md].

44432.

Ej, māsiņa, drīz pie Dieva,
Runā lēni runādama;
No drīzuma tautas rauga,
No lēnās valodiņu [valodiņas].
241 [Lubānas Md].

44433.

Ej, māsiņ, neteic tautu
Pirmajā vasarā;
Teic otrā, teic trešā,
Kad noraugi, kā dzīvo.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

44434.

Ej, māsiņa, pati maltu,
Nogājusi tautiņās;
Neatdod villainītes
Par mālīšu malumiņu.
241 [Lubānas Md].

44435.

Ej, māsiņ, tautiņās,
Neaizmirsti bāleliņus!
Div svētdienas gaŗām laidu,
Trešo nācu apraudzīt.
546 [Kuldīga Kld apr.].

44436.

Ej, māsiņa, tautiņās,
Skuju vītu vaiņadziņu;
Kam nesēji smalku rožu
Bāleliņa dārziņā.
241 [Lubānas Md].

44437.

Ej, māsī, tu jau tāļu,
Es jau iešu vēl tāļāk;
Jo tāļāk, jo labāk,
Jo lielāki tīrumīni.
192 [Kosas C].

44438.

Ej, muosiņ, tu pa prīkšu,
Lai īt tyuļa pakaļā!
Cikom tyuļa tuļuojās,
Jau muosiņa gobolā.
247 [Makašānu Rz].

44439.

Ej, muosiņ, tu pi veira,
Ka tev veira gribējuos;
Atsajēssi veira maizes,
Kai ryugtuo ruduceņa.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

1. Ej, muosiņ, tu pi veira,
Jo tev veira gribējuos;
Atsaessi veira maizes,
Kai ryugto ruduciņa;
Brissi puru rauduodama,
Lyndraciņus spraudeidama.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

44440.

Ej, Laimīte, tu pa priekšu,
Es tavās pēdiņās;
Tu tecēsi gaŗu ceļu,
Es tautieša sētiņā.
413 [Stendes Tl].

44441.

Ej, muosiņ, uz manim,
Es uz tevim gon naīšu;
Uz tevim leli purvi,
Navalk muņi kumeliņi.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

44442.

Ej tautās, celies agri,
Vāri agri brokastiņu!
Brokastiņu vārīdama,
Slauki tīru istabiņu.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

44443.

Es aizvadij' sav' māsiņ'
Par deviņi ezeriņ';
Sirmi zirg', varas lok',
Rakstītām kamanām.
448 [Umurgas (Umurgas-Sārumu) Vlm].

- 368 -

44444.

Es apvilku zīda diegu
Apkārt Krotes novadiņu;
Es izgāju pa novadu,
Kā ieviņa ziedēdama.
605 [Skolas].

44445.

Es bāliņu(?) mīļi lūdzu:
Pārnes mani pār upīti;
Pārnes mani pār upīti,
Būšu tava līgaviņ(a).
147 [Jaunlaicenes Vlk].

44446.

Es deviņu brāļu māsa,
Man deviņi vainadziņi;
Mani tautas aizvedīs
Par deviņi novadiņi.
449 [Ungurmuižas D].

44447.

Es dūmuoju tuoļi īt,
Lai tuoļ' rit vainadziņš;
Bet tapat nūritēja
Tyvojūs kaimiņūs.
466 [Vārkavas D].

44448.

Es ganīte rītiņā,
Es ganīte vakarā;
Es ganīte apsedžosi
Rīgas mēļu vilnainīti.
241 [Lubānas Md].

44449.

Es, iedama tautiņās,
Skuju vilku rociņā,
Lai es varu pārtecēt
Par tiem skuju birumiem.
605 [Skolas].

44450.

Es iedevu sav' māsiņu
Nenorātu tautiņās;
Sieka vietu rīkšu devu,
Lai tautiņas paši rāj.
146 [Jaungulbenes Md].

44451.

Es, māsiņ, tev's nedotu,
Dotu savu kumeliņu;
Es nevaru to darīt
Par Laimiņas likumiņu.
115 [Galgauskas Md].

44452.

Es lustīga tautās iet,
Līdzai nāca bāleliņi;
Kad brālīši projām gā',
Raudu, galvu saķēruse.
74 [Cīravas Azp].

44453.

Es lielā brāļa māsa
Ik rudeni vešanās;
Es tās meitu māmuliņas
Kā pelītes pīkstināju.
281 [Neretas Jk].

44454.

Es, māmeņi, tovys kuojis
Osoromi balynavu.
Kam tu mani jaunu devi
Tik vuojā vīteņā;
Tik vuojā vīteņā,
Pi vacuo tautu dāla?
326 [Preiļu D].

44455.

Es, māsiņ, tev piesaku,
Man pieteica māmuliņa:
Ja vīriņš krogā dzēra,
Per pie sola piesējus(i).
418 [Sunākstes Jk].

44456.

Es neiešu tuvumā -
Brāļa gaiļi maltu cēla;
Iešu tālu tālumā,
Lai ceļ dēlu māmuliņa.
241 [Lubānas Md].

44457.

Es neietu pār novadu,
Kas nekait novadā;
Kas nekait novadā,
Līdzenā zemītē.
5 [Aisteres (Lieķu-Aizteres) Lp].

44458.

Es nolauzu bērzam galu
Pašā noras viducī;
Es noņēmu mātei meitu
Pašā darba laiciņā.
575 [Valmiera Vlm apr.].

44459.

Es padzīžu tev, Andriv,
Kai runuot pīrunuoj(u):
Napakar šyupulīša
Pyrmajā gadeņā;
Ka ūtrā, ka trešā,
Tad Dīveņis paleidzēs.
143 [Jāsmuižas D].

- 369 -

44460.

Es pīdzīžu tev, Jezup,
Kai runuot pīrunuoj(u):
Ka Gelīte nastaiguotu
Ceļa molas rauduodama.
143 [Jāsmuižas D].

1. Es pīsoku tev, Pīteri,
Kai runuot pīrunuoju:
Ka naītu myus' muosiņa,
Ceļa molu rauduodama.
389 [Silajāņu Rz].

44461.

Es pasoku tev, svuočen,
Tu pasoki Albertam,
Lai myus' muoseņa naraudoj,
Ceļmaliņā staiguodama.
168 [Kalupes D].

44462.

Es, Jezup, tev pīdzīžu
Kai runuot pīrunuoj(u):
Dūd sīveņai sylt' ustobu,
Dūd(i) maizes gabaleņ(u).
143 [Jāsmuižas D].

44463.

Es papriekšu pa trīs gadi
Ar tautieti saderēju;
Nū projām gājējiņa,
Nū pasaku māmiņai.
198 [Krustpils D].

44464.

Es pazinu par gabalu,
Zvejinieka meitu veda:
Reņģu ķidu vainadziņis,
Mušu dancis pakaļā.
94 [Dunikas Lp].

44465.

Es pazinu to celiņu,
Kur aizveda mūs māsiņ(u);
Tur ziediņi nobiruši,
Kur stāvēja kumeliņš.
418 [Sunākstes Jk].

44466.

Es pazinu to meitiņu,
Tā māmiņas klausī(jā)s:
Līdz zemienei brūni svārki,
Līdz jostai sudrabiņš.
241 [Lubānas Md].

44467.

Es puorsvīžu zalta zierni
Pār sudobra ezereņu.
Tur aizvjadja myus' muosjaņu
Sudobraņa kalējaņš.
170 [Kapiņu D].

44468.

Es pīsoku tev, buoliņi,
Kai tev sīvu šanavuot:
Kolpi īsi rejas kultu,
Kolpyuneites muoļu moltu.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

44469.

Es pīsoku tev, Broņīt,
Kai Juoneiti šanavuot:
Sper ar kuoji gulādama,
Rauņ aiz motu caldamās.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

44470.

Es sacīju tev, Juonīt,
Kai Katrīti šanavuot:
Pats ej kultu, pats ej moltu,
Tin Katrīti kažūkā.
174 [Kārsavas Ldz].

44471.

Es piesaku tev, māsīc(a),
Kā labami cilvēkam:
Kad švīrene maizi cep,
Nesēd' muldas galiņā;
Nesēd' muldas galiņā,
Kukulīšus skaitīdama.
46 [Beļavas Md].

44472.

Es to savu vēlīgumu
Bāliņos neatstāju,
Pūrā liku, cieti slēdzu,
Līdzi vedu tautiņās.
184 [Ķēču Rg].

44473.

Es to tautu kumelīnu
Priekšautā ēdenāju;
Tas iznesa augumīnu
Caur meitīnu valodām.
192 [Kosas C].

44474.

Es uzaugu ar tautieti
Vienā kungu novadā;
Vienā kungu novadā,
Vienā tautu sētiņā.
605 [Skolas].

- 370 -

44475.

Es uzaugu pie māmiņas,
Kā rozīte ziedēdama;
Es aizgāju tautiņās,
Kā bitīte dziedādama.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

44476.

Gan es esmu mīlējusi,
Tai savai māmiņai:
Jau es tautu kamanās,
Vēl izsedza villainīti.
378 [Seces Jk].

44477.

Ganītāja, tu māsiņa,
Zirgu miltu malējiņa;
Zirgi zviedza, govis bļāva,
Tev ejot tautiņās.
386 [Sidgundas (Rikteres) Rg].

44478.

Gon y pyuš zīmas vēji -
Vys uobelei bolti zīdi;
Gon y raudi, tu muosiņ,
Vys osorys naber.
194 [Krāslavas D].

44479.

Gonūs guoju, i gaņa beju,
Vysi mani goni saucja;
Tautos guoju, morga beju,
Vysi mani morgas saucja.
314 [Pildas Ldz].

44480.

Gavartnīšu siermais kuilis
Treis gadiņi slaustijās,
Kaļš izroka zalta rūzi
Nu upīšu rūžu duorza.
236 [Līvānu D].

44481.

Gare-Ranč meit ved
Lauk-Ranč deiliņam;
Zviedz kumeļš, raud meitiņ,
Rej Gar-Ranč kucaniš.
445 [Ugāles Vp].

44482.

Galvu manu sukājiet,
Matus man nepiniet;
Lai pin mana māmulīte,
Kam matiņi piederēja.
15 [Alūksnes Vlk].

44483.

Gludentiņ galventiņ,
Kam māmiņ glaudentiņ;
Izpūrentiņ galventiņ,
Kam nav māmiņ glaudentiņ.
32 [Babītes (Piņķu) Rg].

44484.

Gludu galviņu saglaudu,
Boltu micīti apsēju;
Varbyut vaira nanosuot
Smolku zeiļu vainuciņa.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

44485.

Goda dēļ, slavas dēļ
Sedz, māršiņa, villānīti!
Man pašai savas aitas,
Savas baltas villānītes.
241 [Lubānas Md].

44486.

Gūda dēļ važis kol
Bārajam kumeļam;
Slavis dēļ tuol precēju
Bruolenam leigaviņ(u).
326 [Preiļu D].

44487.

Grib tautiņas lai es raudu,
Neraudāšu, neraudāšu;
Atraudāšu citu dienu
Ar māmiņu runādama.
605 [Skolas].

44488.

Grūti kāpu kalniņā,
Viegli kāpu lejiņā;
Grūti gāju pie atraitņa
Vieglu dzīvi gaidīdama.
378 [Seces Jk].

44489.

Grieziet ceļu, grieziet ceļu,
Tautas veda brāļu māsu;
Da zemenes zīda deķi
Bērajiem kumeļiem.
241 [Lubānas Md].

44490.

Gryuts atstuot laksteigolai
Smorodoju pereikleiti;
Gryuts atstuot mun muoseņai
Sovu jauku dzeivuošonu.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

- 371 -

44491.

Gŗūt, bāliņ, kalnā kāpt,
Lēš' lejā laižoties;
Gŗūt māsiņu auklējot,
Lēš' tautām atdodot.
198 [Krustpils D].

44492.

Gryuts muosiņa(i) atsastuo(t)
Nu boguota buoleliņa;
Stikl lūg, vara vuorti,
Poši tak naverami.
605 [Skolas].

44493.

Gudra bija tautu meita,
Ābolā kājas āva;
Vēl gudrāks tautu dēls,
Jāj ābolu šķirstīdams.
467 [Vārmes Kld].

44494.

Gudra gudra irubīte -
Nu zariņa zariņā;
Gudra gudra bruoļu muosa -
Nu bruoleņu bruoleņā.
Ša byus tavs gudrumeņis
Muna bruoļa rūciņā.
168 [Kalupes D].

44495.

Ģērbies, mana līgaviņa,
Brūnajos svārciņos,
Lai ļautiņi nepazina
Tavu ziedu līkumiņu.
72 [Cesvaines Md].

44496.

Iet es iešu tautiņās,
Bet es ilgi nadzeivošu;
Tiltiņā koki louza,
Ceļā sveida kumeliņš.
605 [Skolas].

44497.

Ietin iešu tautiņās -
Dieviņš zina, ka iziešu.
Līcin līka vēra tilts,
Man ejot tautiņās;
Ved pūriņu, ved telītes,
Jāj deviņi bāleliņi.
190 [Kokneses Rg].

44498.

Īt es īšu tautiņuos,
Nūguojuse nadzeivuošu;
Kuozu maizi saāduse,
Īšu otkol atpakaļ.
605 [Skolas].

44499.

Iet man bija gājējam,
Es nevaru lielīties;
Lai lielās tās meitīnas,
Kas palika sētīnā.
355 [Rucavas Lp].

44500.

Ietin man gājējam,
Es nevaru lielīties;
Lai lielāsa tie brālīši,
Kas palika pakaļā;
Kas palika pakaļā,
Kas aiz tēva novadīna.
94 [Dunikas Lp].

44501.

Ieva zied ceļmalā,
Vecainītes galiņā;
Tā zied mana villainīte
Tautu dēlu kamanās.
378 [Seces Jk].

44502.

Izaud manim, māmuliņa,
Kaut pelēku villainīti!
Tautiņās augsti kalni,
Gauži salu ganīdama.
241 [Lubānas Md].

44503.

Jau kājiņas man apautas,
Aiz vārtiem vedējiņi:
Sirmi zirgi, zaļi vāģi,
Daiļi paši vedējiņi.
449 [Ungurmuižas D].

44504.

Jauno māsu tautās ved,
Veco gāza paslieksnī;
Veco gāza paslieksnī,
Jauno pāri dancināja.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

44505.

Jius, meitiņis, vuovereitis,
Pošys guojat tauteņos;
Asareņis, pyupaleņis,
Pošys byra naraudeit.
143 [Jāsmuižas D].

- 372 -

44506.

Jūdziet, tautas, resnus zirgus,
Taisāt platas kamaniņas!
Lai tie mani sedzeniņi
Neslaucītu ceļa malu.
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

44507.

Kā mātei žēl nebija,
Tādu meitu izdodot?
Kā puķīte, kā rozīte,
Ka ripīte aiztecēja.
146 [Jaungulbenes Md].

44508.

Kad Dievs dotu, tad dzirdētu,
Kad māsiņu nicināja;
Tad es tavu kaklu vilktu
Gar tērauda zobentiņu.
112 [Ezeres Kld].

44509.

Kaimiņi man gribēja
Kaimiņos paliekot;
Bāleliņi nevēlēja
Aiz vecā ienaidiņa.
198 [Krustpils D].

44510.

Kalnā kāpu raudzīties,
Kur aizveda bagāto:
Simtiem govju, vēršu dzina,
Sudrabotu pūru veda;
Tādas pašas villānītes,
Kā ij man bārenei.
3 [Adulienas Md].

44511.

Kalna Kačas meitu veda,
Lejas Kačas dēliņam;
Apgāzāsi kamaniņas,
čikatiņa pļaviņā.
241 [Lubānas Md].

44512.

Kam es savu bāleliņu
Vēl ilgāki klausījusi,
Būt kuplākas villainītes,
Diženāks arājiņis.
241 [Lubānas Md].

44513.

Kuo, muoseņ, sasagivi,
Jauna īdama tautiņuos?
Šū vareiti pasēji,
Kai seikū sudabriņu.
89 [Dricēnu Rz].

44514.

Kam, māsiņa, tu sēdēji
Kalpa puiša kamanās?
Kalpa puiša kamanīnas
Nebij skaisti izrakstītas.
192 [Kosas C].

44515.

Kam, Teklīt, tu pamessi
Sovu skaistu ruožuduorzu?
Verītei, muosiņai
Da cytam rudiņam.
389 [Silajāņu Rz].

44516.

Kam tu gāji, zilacīte,
Bargajuos tautiņuos?
Gan tu savas zilas acis
Dzīvuodama izrauduosi.
605 [Skolas].

44517.

Kas, bitīt, tev sacīja
Birzī zaļu ozoliņu?
Kas, tautiņas, jums sacīja
Man' māsiņu malējiņu?
241 [Lubānas Md].

44518.

Kas kuŗam bēdas bija,
Kad man jaunu tautas vede?
Es nebiju nevienam
To celiņu aizliegusi.
241 [Lubānas Md].

44519.

Kas man kait nadzeivuoti
Sova bruoļa sētiņā!
Bruoļu pierkta snuotenīte
Palbonenei zemi slauka.
Pierks tautīts, nabyus loba,
Dūs naudeņu žāluodams.
168 [Kalupes D].

44520.

Kad es sedzu villānīti,
Kauc sunīši pabeņķī;
Nekaucat jūs, sunīši,
Būs jums cita saiminiece;
Būs jums cita saiminiece,
Vēl labāka nekā es.
183 [Kazdnagas Azp].

44521.

Kā, māsiņ, tu rauduoji -
Tevi jaunu tautas vede.
Taipat mani vacu vess
Ar pokolam buozeidami,
Ar vadžim kausteidami.
358 [Rugāju Abr].

- 373 -

44522.

Kas nu muna dreiž auguma,
Dreiž guojuma tauteņuos?
Vēļ palyka lobi ļauds
Maliņā naizaudzāti.
503 [Višķu D].

44523.

Kas par gārdu alutiņ(u)
Triju dīķu ūdentiņ(u)!
Kas par daiļu līgaviņ(u),
Trīs novadus cauri vesta!
546 [Kuldīga Kld apr.].

44524.

Kas tur spīde, kas tur vize
Viņē meža maliņē?
Brālīts veda tautu meitu,
Vaiņadziņis vizuļoja.
200 [Kuldīgas Kld].

44525.

Kādus ērmus es redzēju
Šīs māsiņas panākstos!
Mans bērais kumeliņis
Ik pie pelces krustu meta.
605 [Skolas].

44526.

Kādu ļauni izdarīju
Es saviem bāliņiem?
Tumša nakts, lietus lija,
Mani sūta pa vārtiem.
605 [Skolas].

44527.

Kāda skauģa vēl vajaga,
Kā tā mana māmuliņ(a):
Pati zina sievu dienas,
Mani raida tautiņās.
200 [Kuldīgas Kld].

44528.

Klīdzit gani, klīdzit gani,
Vilks pi (muna) kumeliņa,
Man vairuok nav kad klīgt,
Man meitiņa kamanās.
605 [Skolas].

44529.

Kliedziet, ļaudis, kas variet,
Es nevaru vaira kliegt!
Man kājiņas jau apautas,
Jau pie durvju kumeliņš.
322 [Praulienas Md].

44530.

Klusu muna ustabiņa,
Muotes meitai gūdu cēļa.
Kū, muosiņ, tu darīsi,
Reitā agri caldamās?
Ni māmiņas ustobā,
Ni telīšu klēviņā.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

44531.

Kuo, māmeņ, pazagiusi,
Reitā agri cālusēs?
Tova gunis pyutējeņa
Svešu ļaužu rūceņā.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

44532.

Kad es guoju tauteņuos,
Sudabreņa leiteņš leja;
Kad izguoju tauteņuos,
Bierst sudobra asareņas.
365 [Sakstagalas Rz].

44533.

Ko raudāji, mūs' māsiņa,
Kam slaucīji asariņas?
Vai netika sirms zirdziņš,
Vai rakstītas kamaniņas?
184 [Ķēču Rg].

44534.

Kuo, suneit, gauži raj -
Tukši meži vokorā?
Kuo, muosaņ, gauži raud(i) -
Tryuka eistūs buoleļaņu?
29 [Aulejas (Grāveru) D].

44535.

Klusi meži, gaudys pļovys,
Nūskumuši teirumeņi;
Nūskumuši teirumeņi,
Myus' muoseņi aizvadūt.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

44536.

Kūkodama dzegūzīte
Metās koka galiņaji;
Raudādama mūs' māsiņa
Aiziet tāļu tautiņās.
224 [Lielvārdes Rg].

44537.

Košo māsu tautās devu,
Vēl jo koša mums palika;
Vēl jo koša mums palika
Citas tautas kaitināt.
39 [Bārtas Lp].

- 374 -

44538.

Kur tu biji, bāleliņ,
Raibi cimdi rociņā?
Es dabūju raibus cimdus,
Raibu cimdu adītāju.
184 [Ķēču Rg].

44539.

Krītu, krītu par robežu,
Svieden sviedu vainadziņ(u);
Jau bij man uzaugot,
Šitie puiši apnikuši.
72 [Cesvaines Md].

44540.

Kreit, skujeņ, kur krizdama,
Nakreit dziļi yudinī;
Ej, muoseņ, kur īdama,
Naej vuojā vīteņī.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

44541.

Krīvi krīvi, leišy leišy
Aizvede munu muoseņi;
Poši okly, zyrgi troki,
Pošy ceļa nazynuoja.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

44542.

Krustamāte, krustamāte
Auž man baltas villainītes,
Kad es iešu tautiņās,
Ko es segšu mugurā.
21 [Apriķu Azp].

44543.

Kruši kruši, mudri mudri,
Māmiņ, mani pamīlej;
Tautas vairs negaidēja,
Sosagluoja kumeliņu.
358 [Rugāju Abr].

44544.

Kumeliņ, lielvarīt,
Nelauz nieka iemauktiņ(u)!
Tautu meita, lielsirdīte,
Nešķiŗ manu bāleliņu!
322 [Praulienas Md].

44545.

Kupla liepa uzauguse
Uz novada robežām;
Tai pašai zari līka
Drodzinieku novadā.
605 [Skolas].

44546.

Kupla liepa, zemu zari,
Kaimiņu dārza dibenā,
Tai jau zari ielīkuši
Mana brāļa klētiņā.
386 [Sidgundas (Rikteres) Rg].

44547.

Kur bijusi Laime mana
Nosvīdušu kumeliņu?
Man vietiņas taujādama
Cit' āriņu maliņā.
241 [Lubānas Md].

44548.

Kur, biteite, tu skrīdama
Nu zīdeņa zīdeņā?
Kur, muoseņa, tu īdama
Nu tauteņu tauteņuos?
466 [Vārkavas D].

44549.

Kur, biteit, zīdu jēmi -
Nātres vīn sātmalē?
Kur, muosiņ, gostūs īsi -
Sābrūs tovi buoleliņi?
358 [Rugāju Abr].

44550.

Kur tī muni bruolileņi
Tik ilgi kavējās?
Veizis pyna, auklys veja,
Bosu vedja tautu meitu.
326 [Preiļu D].

44551.

Kur tu skriesi, vanadziņi,
Baltas vistas žogmalē?
Kur tu jāsi, mans brālīti,
Labas meitas ciemiņē?
200 [Kuldīgas Kld].

44552.

Kūlu riju, nenokūlu,
Vēl palika pabiriņš;
Vedu meitas, neizvedu,
Vēl palika mazākās.
72 [Cesvaines Md].

44553.

Kūp dūmiņi namiņā -
Vai ar manu kūrumiņu?
Dzīvo mani bāleliņi -
Vai ar manu dzīvojumu?
162 [Kacēnu (Kačanovas) Abr].

- 375 -

44554.

Labāk tālu tālumā,
Nekā tuvu tuvumā:
Tālu nākšu, gašķa būšu,
Tuvu nākšu naidinieca.
15 [Alūksnes Vlk].

1. Lobuok tuolu tuolumā,
Nakai tyvu tyvumā:
Nu tuolīnes gaška beja,
Sābrūs lela neideneice.
358 [Rugāju Abr].

44555.

Labi labi, nabyus labi,
Tuoļi muosu atdevjām,
Kad atguoja kaida dīna,
Ar zeilīti vjāsti nesja.
170 [Kapiņu D].

44556.

Lai darīju, ko darīju,
Piemiņām vien darīju,
Piemiņām lai paturēja
Šai celiņa galiņā;
Ja tie mani neredzēja,
Pieminēt pieminēja.
72 [Cesvaines Md].

44557.

Laime guoja par kalniņu,
Meitenītes lomuodam(a),
Kam īt jaunas tautiņās,
Atstuoj puču vainadziņu.
605 [Skolas].

44558.

Lazda lazdiņu nolieca
Lielajos ozolos;
Māsa māsiņu ieteica
Gaudajās asarās.
194 [Krāslavas D].

44559.

Lozda lazdeņu pīlīcja
Lelajā lozduojā;
Muosa muoseņu atdjavja
Tuolajuos tauteņuos.
326 [Preiļu D].

44560.

Lāni muosa kuojas ava
Bruoļa ustobas kaktiņā.
Aun, muosiņ, vēļ lānuok,
Tu te vairuok napaliks(i).
389 [Silajāņu Rz].

44561.

Lēti kurt uguntiņu
Iekurtās pagalēs;
Lēti iet tautiņās
Pie ierasta tēva dēla.
198 [Krustpils D].

44562.

Leli kungi medenīki
Taida zvāra nanuķēre;
Es sovam buoliņam
Dzeivu cauneiti saķēru.
358 [Rugāju Abr].

44563.

Liela meita es uzaugu,
Bet prātiņa nesaņēmu;
Māte mani jaun' atdeva
Svešajām tautiņām;
Svešajām tautiņām,
Svešajā maliņā.
3 [Adulienas Md].

44564.

Labvakar, bāleliņ,
Man caunīte kamanā;
Man caunīte kamanā,
Pupu ziedi pūriņā.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

44565.

Leigaviņa leigovuos
Augstajāji kalniņā.
Na tu poša tur leiguoji,
Leigoj tovi sedziniņi.
466 [Vārkavas D].

44566.

Lēni lēni vārtus vēru,
Liegi lēcu kamanās,
Lai šķiet mani tautu dēls
Purva maizi vien ēdušu.
350 [Ropažu Rg].

44567.

Līgo viļņi baltu putu
Ezeriņa maliņā;
Tā līgoja sveši ļaudis
Mani vienu tautiņās.
166 [Kalsnavas Md].

44568.

Līstiet, lieti, kad līdami.
Šodien vien nelīstiet!
Dieviņš zina, kur noiešu,
Kur kaltēšu villainīti.
146 [Jaungulbenes Md].

- 376 -

44569.

Līsti, līsti, tu lītiņ,
Es par tevi nebēdāju:
Bārenīša vilnānīte
Deviņāmi odeŗām.
525 [Alūksne Vlk apr.].

44570.

Līze sēda kamanās,
Es kamanu galiņā;
Līze grožu kustināja,
Es pātagu pliukšķināju.
599 [Kurzeme].

44571.

Lietus lija to dieniņu,
Kad es gāju tautiņās;
Brāļi mani pašu veda,
Māršas nesa vainadziņus.
224 [Lielvārdes Rg].

44572.

Man māmiņa pamācīja
Pa vārtiem vadīdama:
Ņem rīkstīti, trauc rasiņu,
Lai nemirka snātenīte.
224 [Lielvārdes Rg].

44573.

Malna tyuce aizagula
Vērpelīšu teirumā;
Aizelkšņu skaista meita,
Tej aizguoja kyukuodama.
174 [Kārsavas Ldz].

44574.

Mani bēri kumeliņi
Iet pret kalnu dricēdam(i);
Tautu meita kamanās
Kuplajām sedzenēm.
373 [Sarkaņu Md].

44575.

Man bij viena pat' māsiņa,
To aizveda sveši ļauds.
Pār purviemi, pār mežiem,
Uz tiem prūšu robežiem.
604 [Dažādi iesūtītāji].

44576.

Mans brālītis kā kundziņis,
Jāšus jāja baznīcā;
Jau otrā, trešajā gadā,
Tad ar kulbu kulbojās.
97 [Dūres Vlk].

44577.

Maņ' māmiņa tyuļi devja,
Paleidzeņa gribādama.
Dūdi, māmiņ, tyuļi tuoļi -
Nabyus tevi paleidziņa.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

44578.

Man' māsiņu tālu veda
Par deviņiem novadiem,
Līktin līka tā zemīte,
Kājas mirka ūdenī.
36 [Balvu Abr].

44579.

Mana veca māmulīte,
Kam tu mani tālu devi?
Būtu devis [Būt' devusi] ciemiņos,
Ik rītiņus attecētu,
Siltu nestu kukulīti.
104 [Ēdoles Vp].

44580.

Mācies, mans bāleliņš,
Ciema meitas vizināt;
Augsti kalni, dziļas lejas,
Strauji tavi kumeliņi!
378 [Seces Jk].

44581.

Māte mani labi māca
Tautiņās vadīdama:
Ne sunīša kājām spert,
Ne uguņa pagalītes.
386 [Sidgundas (Rikteres) Rg].

44582.

Māmeņ muna, napacīti
Vīnas dīnas ganeņūs.
Kei, māmeņ, nyu pacīssi -
Vysu myužu tauteņuos?
35 [Baltinavas Abr].

44583.

Māmeņi, māmeņi,
Kur lyndraceņi?
Nadūšu, nadūšu,
Dareišu kauneņu.
Kuo leidi ceplī
Dīnduša gulāt.
326 [Preiļu D].

- 377 -

44584.

Māmiņ, mīļā māmuliņ,
Laid' man gultas maliņā;
Tu jau pate gan zināji,
Šī naksniņa pēdējā;
Sirmi zirgi, zaļi vāģi,
Pie vārtiem vedējiņi.
476 [Vecpiebalgas C].

44585.

Māsiņ diža, māsiņ maza,
Tā manā ēniņā;
Tā manā ēniņā
Puško manas villainītes.
183 [Kazdnagas Azp].

44586.

Māsiņ, lēna nepaliec,
Tautiņās nogājusi!
Visi tautu cūku gani
Tevi mina kājiņām.
378 [Seces Jk].

44587.

Māsiņ, līka neliecies
Tautiņās nogājusi!
Visas tautu nelietības
Mina tevi kājiņām.
373 [Sarkaņu Md].

44588.

Māsiņ, mana rotaļiņa,
Nomalē izvedot;
Ko līdz tava daiļa rota
Nomalē dzīvojot?
378 [Seces Jk].

44589.

Māsiņ, mana mīļa balta
Caur dzelžiem vadājama;
Jau vadāja bāliņos,
Vēl vadās tautiņās.
184 [Ķēču Rg].

44590.

Māsiņ, mana nebēdnīte,
Ko tu gāji tautiņās?
Nu jau tavi matu gali
Zied sudraba ziediņiem.
410 [Stāmerienas Md].

44591.

Māsiņ, manu nogājienu
Tālumā, līkumā!
Ne satiku ganīdam(a),
Ne iedama līkumā.
235 [Litenes Md].

44592.

Muoseņ, tovu īlūceņi,
Saules sprāsti dzeipareņi!
Tumsā naktī tautas braucja
Pa īlūka spūdrumam.
174 [Kārsavas Ldz].

44593.

Māsiņ, zelta drostaliņa,
Ej ar godu tautiņās!
Tad brālīši līksmodami
Brauks pie tevis ciemiņā.
321 [Pļaviņu (Stukmaņu) Rg].

44594.

Māmiņ', mani vadīdama,
Svārkus loka kamanās,
Gar ciemiem gaŗām brauks,
Daudz ļautiņi skatīsies.
70 [Cēres Tl].

44595.

Māte labi nedarīja,
Jauno māsu tautām deva;
Jauno māsu tautām deva,
Nemācēja šūt ne aust.
3 [Adulienas Md].

44596.

Māte mani audzināja
Klātējami ciemiņam;
Par to spīti es aizgāju
Pār deviņi novadiņi.
96 [Durbes Lp].

44597.

Māte mani tālu deva,
Pate gāja [gāju] vēl tālāk(u);
Pate gāju vēl tālāk(u)
Devat [devīt'] kungu novadā.
335 [Puzes Vp].

44598.

Māte mani tuvu deva,
Sev palīga gribēdama,
Vai dod tuvu, vai dod tālu,
Maz es tevim palīdzēšu.
46 [Beļavas Md].

44599.

Mēs, tautiet, tev piesakām:
Tu māsiņu nerūdini!
Ja māsiņu rūdināsi,
Tiks tev āda āderēta,
Trejdeviņiem kamarkiem.
263 [Mēmeles Jk].

- 378 -

44600.

Mīļi māte man' auklēja,
Mīļi kāra šūpulīti.
Kam, māmīna, nu atdosi
Savu mīļu auklējumu?
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

44601.

Nāc, meitiņa, sazasildi
Sovā tāva siltumā!
Ni tas vaira kurinās,
Ni tas tevi sasildīs.
268 [Mētrienas (Ļaudonas-Odzienas) Md].

44602.

Nāc, māsīna, līdzi man
Mazu mazu gabalīnu,
Es tev došu padomīnu,
Kā dzīvoti tautīnās:
Celies agri, staigā klusi,
Lai guļ tava vīramāte.
39 [Bārtas Lp].

1. Nāc, pādīte, līdz ar mani
Mazu mazu gabaliņ(u),
Es tevima pamācīšu,
Kā dzīvota tautiņās:
Celies agri, staigā lēni,
Lai gul tava vīramāt(e).
282 [Nīcas Lp].

44603.

Nāc, māsiņa, tu uz mani,
Es uz tevi neaiziešu;
Gurst kājas i man ceļā,
Kūtri tautu kumelīni.
306 [Patkules Md].

44604.

Nāc, māsiņa, kājām sērsti,
Ja tautietis nevedīs.
Bāleliņi aizvedīs
Skaistiem bēriem kumeļiem.
180 [Katvaru Vlm].

44605.

Nāk māsiņa sudrabota,
Kā ar sniegu nosniguse,
Paši brāļi brīnējās
Sīkajā sudrabā.
Kur, brālīši, pazīsat [pazīsit] -
Ne jau jūsu pierkumiņš?
245 [Lutriņu Kld].

44606.

Nāc nākdama, tautu meita,
Ar sagšām palagiem;
Jau es gan tiņājos
Ar kažoka lupatām.
241 [Lubānas Md].

44607.

Nebūs, māsiņ, tautās tā
Kā pie savas māmuļiņas:
Ik dieniņas baltas rokas,
Ik svētdienas baznīcā.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

44608.

Ni še vīn saule lēce,
Ni še vīn nūrītēja;
Jir citur vēl teiruoki,
Vēl lobuoki oruojiņi.
326 [Preiļu D].

44609.

Na tja vīn teiri rudzi,
Na tja lobi oruojeņi!
U tuoļuok, u teiruoki,
U lobuoki oruojeņi.
170 [Kapiņu D].

44610.

Nebaries, bāleniņ,
Kad es ilgi kavējos!
Man puķīte kamanās,
Pupu ziedi pūriņā.
373 [Sarkaņu Md].

44611.

Nebēdāji, tu Annīte,
Ka kājām tu tecēsi!
Tev Jānīts atstellēja
Pāru bēru kumeliņ(u).
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

44612.

Ni es beju lelu rodu,
Ni boguotu bruoļu muosa;
Gon boguota bruoļu muosa
Īt tautiņuos rauduodama.
170 [Kapiņu D].

44613.

Nesēd cieši, tautu meita,
Pie maniem kamanās:
Nav tev tādi brūni svārki,
Nav tev baltas villainītes.
224 [Lielvārdes Rg].

- 379 -

44614.

Nenāciet, sveši ļaudis,
Nevaid vietas istabā;
Brāļu māsa jostas velk
Deviņiem kamoliem.
241 [Lubānas Md].

1. Najuojit, svešy ļauds,
Nava vītys pogolmā!
Muņ muoseņa jūstys vylka
Deveiņim dzeiporim;
Lai tak tautu kumeleņi
Deveiņim celeņim.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

44615.

Nelaimīte kājas āva,
Dzīrās mani līdzi ņemt.
Ņem, Laimīte, tu mani līdzi
Basajām kājiņām.
322 [Praulienas Md].

44616.

Nalej vaira, leita dīna,
Jau tu gona vakar leji,
Jau tu gona vakar leji,
Mērcēj munas vylnonītes.
247 [Makašānu Rz].

44617.

Nenesāju gredzeniņa
Mazajā pirkstiņā;
Necerēju izaugdama
Kaimiņos arājiņa.
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

44618.

Napīdar malni roksti
Bez sorkona dzeipureņa;
Napīdar i tauteņuos
Bez eistuo bruolileņa.
143 [Jāsmuižas D].

44619.

Nedomā, tu tautieti,
Nu tik viegli pabraukāt:
Lūdz nu Dievu, met nu krustu,
Nu ir podi vezumā.
436 [Tirzas (Tirzas-Pils) Md].

44620.

Nosukāts kumeliņis,
Izrakstītas kamaniņas;
Tautu meita iekšai sēd,
Kā pinkaina vāverīte.
224 [Lielvārdes Rg].

44621.

Nadud Dīvs man izdzierst
Kaidu peļu muoseņai,
Es tū tautu kumeliņu,
Uz ulneicas saplyukuošu.
551 [Ludza Ldz apr.].

44622.

Nataki spūleitja
Bez skrīmisteņa;
Naīšu tauteņuos
Bez vaiņudzeņa.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

44623.

Neviens mani tā nemīl,
Kā mīl mani māmuļiņa:
Apsedz mani ar svārkiem,
Ietin kājas kažokā.
449 [Ungurmuižas D].

44624.

Noiedama tautiņās
Cērtu cirvi ozolā,
Lai raud zaļais ozoliņis,
Ka nav brāļa raudātāja.
241 [Lubānas Md].

44625.

Nūīt saule rītādama,
Meža golus puškuodama;
Myusu muosiņa, dzeltonīte,
Īt tautiņuos rauduodama.
389 [Silajāņu Rz].

44626.

Nūsleika muna sirsneņa
Kai ūleņa azarā;
Jau sagida muns pruoteņš:
Na cīmā mani vad.
170 [Kapiņu D].

44627.

Nūsazvīdzja kumeliņš
Tuolu ceļu tacādams;
Gauži raud myus' muosiņa
Tuoļ' īdama tautiņuos.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

44628.

Nūvede, nūvede
Susekļu zagli,
Palyka, palyka
Krējuma laižka.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

- 380 -

44629.

Nu bij saule, tei pazuda
Malnajūsi muokūņūs,
Te bej muosa, tū aizvede
Tuolajuos tautiņuos.
326 [Preiļu D].

44630.

Nu man luste, nu man luste,
Nu ved tautas veco māsu:
Nu man būs visi soļi,
Visi gardi kumosiņi.
391 [Sinoles Vlk].

44631.

Niu, muoseņ, tu dūmuoji,
Paza- vīgli- vyzynuot:
Niu kuojeņis apkaustjās,
Jyugs gryutā vazumā.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

44632.

Nu saulīte iebridās,
Dziļajās mākoņās;
Nu aizveda mūs māsiņu
Sīvajās tautiņās.
149 [Jaunpils Tk].

44633.

Jemiet, tautas, malējo,
Lai palika vidējā;
Lai palika vidējā
Leidz citam rudeņam.
263 [Mēmeles Jk].

44634.

Opapā, trallalā,
Mūs māsiņai zābaciņi!
Atnāks tautas, novedīs,
Paliks mums zābaciņi.
605 [Skolas].

44635.

Ūši kļovi, lapojit,
Ūzuliņi va(s)k(uoj)it!
Muni bruoļi guļuojit,
Sveši ļauds pastāvit.
605 [Skolas].

44636.

Pa to ceļ skole gāj,
Pa to paš tautiņes;
Daž lab asariņ
Guļ šī ceļ maliņe.
243 [Lubezeres Tl].

44637.

Pār Gaujiņu mani veda,
Šķit' man melnu vaiņadziņ(u).
Kas man deva to vaļiņu
Vaiņadziņu balsināt?
14 [Alsviķa Vlk].

44638.

Pats es skaisti pavadīju
Sev tautiņās līgaviņ(u):
Rokā vedu tautu zirgu
No kalniņa lejiņā.
115 [Galgauskas Md].

44639.

Panuoksni, kokori,
Lositēs kūpā,
Vokors uorā,
Straujupe prīškā.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

44640.

Pasoki, tu muosiņ,
Kū darēsi tautiņuos:
Ni gūtiņas klēviņā,
Ni māmiņas ustobā.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

44641.

Pār novadu saucu,
Pār novadu teku,
Pārnovadu mans prātiņš,
Mans maizītes arājiņš.
452 [Užavas (Zīras) Vp].

44642.

Par purviem, par niedriem
Krīt ozols Daugavā;
Par tautām tautas veda,
Māmiņ, tavu auklējumu.
373 [Sarkaņu Md].

1. Par puriem, par vēriem
Ozols krita Daugavā;
Par tautām tautas veda
Manu smuidru augumiņu.
259 [Mazzalves (Ērberģes) Jk].

44643.

Par upīti bērzu birze,
Pilna baltu atvasīšu;
Tur aizveda mūs' māsiņu,
Sudrabiņa kalējam.
378 [Seces Jk].

- 381 -

44644.

Projām upīte
Gaigaļus nesa,
Projām brālītis
Māsiņu raida.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

44645.

Pelēka i man sagšiņa,
Pelēks tautu kumeliņš;
Pār kalniņu pārlīgoju,
Kā pelēka magoniņa.
358 [Rugāju Abr].

44646.

Pie bāliņa dzīvodama,
Māsas vārda nedzirdēju;
Iet māsiņa tautiņās,
Aunās brāļi zābakos,
Velkās lūša kažokos,
Liekās caunu cepurīti.
184 [Ķēču Rg].

44647.

Pie bāliņa pastāvēju
Kā pie resna ozoliņa;
Kā bāliņis pazagriežas,
Krītu tautu rociņā.
46 [Beļavas Md].

44648.

Pie māmiņas dzīvodama,
Gaŗas bizes izaudzēju;
Ka es gāju tautiņās,
Tautiets vija grīvenkās.
194 [Krāslavas D].

44649.

Pie spēciņa, pie varītes
Nodēj' zaļu ozoliņ(u);
Pie jaunuma, pie skaistuma
Atsavedu līgaviņu.
241 [Lubānas Md].

44650.

Pieder manim še augot,
Nepieder dzīvojot;
Pieder mani nolīgot
Citu tautu maliņā.
235 [Litenes Md].

44651.

Piesaku jaunam,
Piesaku vecam,
Tev tev, svainīti,
Tev visvairāk,
Lai manu māsiņu
Nemaldināj'.
605 [Skolas].

44652.

Piesarges, tu tautieti,
Ja māsiņu nicināsi!
Tava galva, mana roka,
Mans tērauda zobentiņš.
286 [Nītaures Rg].

44653.

Pūta, pūta rīta vējš,
Nu padeva ziemeļam;
Bāra, bāra tēvs māmiņa,
Nu padeva tautiešam.
378 [Seces Jk].

44654.

Pylns mēness, pylna otis(?),
Pylna myusu vadamuo;
Pylns mēness, pylns otis [atīs],
Rozbiers myusu vadamuo.
314 [Pildas Ldz].

44655.

Pilni pūri boltu bārzu,
Pyln' ustoba jaunu mjaitu;
Cierta bārzus, naizcierta,
Vjadja mjaitys, naizvjadja:
Cyta lela, cyta moza,
Cyta guļ šyupelī.
29 [Aulejas (Grāveru) D].

44656.

Pyrmajami svuotiņami
Byus mugora ūdarāta;
Atīs muna muosiņa,
Koč par godu rauduodama.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

44657.

Pīrāgam, plāceņam,
Abiem gali nodeguši;
Vedeklai, māsīcai,
Abām īsas villainītes.
378 [Seces Jk].

44658.

Pret kolnim zierņus sēju,
Lai natak lejeņā;
Tuoļi muosu es nadevu,
Lai uz mani nasaraud.
314 [Pildas Ldz].

- 382 -

44659.

Priecājies, ābelīte,
Nelīks vairs tavi zari;
Aizvakar svešas tautas
Mūs' māsiņu bildināj(a).
378 [Seces Jk].

44660.

Prūtu, prūtu, [Radzu, radzu]:
Na māmiņa gonūs syuta,
Ni dūd reikstes rūciņā,
Ni maizītes tarbiņā.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

44661.

Protu, protu, redzu, redzu,
Jau māsiņas taisījās:
Jau iebāza kulītē
Manu ceptu kukulīti.
439 [Trikātas Vlk].

44662.

Pučīt, tovu skaistumiņu
Muoluotā kalniņā!
Muosiņ, tovu glupumiņu,
Kuo guoj' jauna tautiņuos!
605 [Skolas].

44663.

Pušķojies, darinies,
Jauna puiša līgaviņa!
Atvediet man, vecam,
I bez pušķa, ielociņa!
241 [Lubānas Md].

44664.

Pušķo mani, māmuļīte,
Neba ilgi tu pušķosi!
Vienreiz tikai ieva zied
Daiļajā vasarā.
94 [Dunikas Lp].

44665.

Pušķo, māte, savas sagšas,
Lai stāv manas nepuškotas!
Kuŗas zemes tautas jāja,
Tā puškošu villainītes.
146 [Jaungulbenes Md].

44666.

Puškojies nu, māsiņa,
Ar ozola lapiņām,
Kam mīļi nelūdzi
Kaimiņu meitu.
605 [Skolas].

44667.

Puškoj saule garus mežus
Vokorāji laizdamuos;
Es puškuoju sav' muosiņu,
Tautiņuosi palaizdama.
605 [Skolas].

44668.

Pyut gunteņi, koupyuneit [kolpyuneit],
Dūšu boltu vylnoneiti:
Na par gunis pyutumeņi,
Par vosorys guojumeņi.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

44669.

Raudivīte, škaberīte,
Dyuņi jaucja azarā;
Tautu meita, skrīnacīte,
Škeira munus bruoļuļiņus.
Ej da puram, škir tu kuorklus,
Na tūs munus bruoļuļiņus.
194 [Krāslavas D].

44670.

Raudādama māmulīte
Vada meitu tautiņās;
Neraud gauži, māmuliņa,
Drīz pie tevis sērstu nākšu.
350 [Ropažu Rg].

44671.

Raud' uz Laimi, tautu meita,
Ne uz manu augumiņu!
Es jau tevi neieņemtu,
Kad Laimīte nevēlēj'.
605 [Skolas].

44672.

Redz kai skaiški tev, muosiņi,
Īt ar gūdu tautiņāsi!
Redz kai skaiški tev dzīveņ(a),
Ka ir zaļa rudzzuolīte.
142 [Izvalta (Užvaldas) D].

44673.

Riebusi ir man Laimiņa,
Jo riebusi māmuliņa;
Jau man mazis augum(iņ)is,
Vēl man šauras villānītes.
241 [Lubānas Md].

44674.

Ripā ripā bērza lapa,
Krīt zemē griezdamās;
Ripā ripā mātes meita,
Iet tautās raudādama.
605 [Skolas].

- 383 -

44675.

Ritin' poša, muomuleņa,
Savys gryutys dziernaveņis!
Kam atdevi tauteņom
Dyžanū molējeņu?
326 [Preiļu D].

44676.

Rūka rūciņi mozgova,
Abi grib boltas byut;
Mozai [muosa] muosiņei pateicja,
Ka lobs īt tautiņēs.
35 [Baltinavas Abr].

44677.

Sok' tauteņas vazdamas:
Gūvu ganeiti vadam.
Ka vadati gūvu gani,
Kam ņamati vaiņudzeņu?
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

44678.

Sola man rūkas kuojas
Svešu ļaužu komonuos.
Byutu poša sasoluse,
Ka na muotes vylnuonīšu.
579 [Viļāni Rz apr.].

44679.

Solta rosa, kuojas saļi,
Pagaidīti bruoļiļeņ(i),
Koleidz kuojeņas apaušu;
Kai es tevja sagaidēj(u),
Lela veira izaugūt.
143 [Jāsmuižas D].

44680.

Sazalasa tautu meita
Visas savas puzaciņas.
Tu tau pate labi zini:
Ne ganos tevi veda.
322 [Praulienas Md].

44681.

Sazaprūt, tu muoseņ,
Ka na gonūs tevi gaida;
Kab gonūs lādējuš(i),
Dūtu maizes gabaleņi.
174 [Kārsavas Ldz].

44682.

Sasaprūti, napraškeņa,
Kam tu guoji tauteņuos.
Cytas meitas puķes dēstēs,
Tu ar veiru volkuosis.
503 [Višķu D].

44683.

Sasaprūtīs, napraškiņa:
Nūguojusja tautiņuos,
Vacuokam dīveram
Paceļ krāslu, apaun kuojas.
250 [Maltas (Rozentovas) Rz].

44684.

Sasedzit, muosiņas,
Munus pošus sedzinīšus!
Sovu skaistu nasedzit,
Man kauniņa nadorit.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

44685.

Sausa egle locījās,
Zaļajā vērdamās;
Neveiklītis mani veda,
Labajā raudzīdams.
241 [Lubānas Md].

44686.

Sedlo, brāli, kumeliņu,
Ved pie tautu namdurvīm,
Lai tā tautu vembelīte
Vembelēja mugurā.
605 [Skolas].

44687.

Sedz, māmeņi, voi nasedz
Ar boltū vylnoneit(i),
Ni es tova gūvu gaņa,
Ni muoleiša malējeņa;
Tauteņom gūvu gaņa,
Reita muoļa malējeņa.
326 [Preiļu D].

1. Sedzi, mamiņi, nasedzi
Ar boltū vylnonīti,
Ni es tova gūvu gane,
Ni muolīša malējiņa.
Vaļā lūgi, vaļā durvis,
Tryukst muosiņas malējiņas
326 [Preiļu D].

44688.

Silti man, karsti man
Ar māmiņas villainīti;
Tautu dēla brūni svārki
Kā tie ledus gabaliņi.
439 [Trikātas Vlk].

44689.

Sirmi bēri kumeliņi
Pie vārtiem iegrožoti;
Brauc, tautieti, tu projām,
Es ar tevi līdzi braukšu.
418 [Sunākstes Jk].

- 384 -

44690.

Sit man pliķi, bāleliņ,
Neliec man tās valiņas:
Neliec man iesēsties
Dzērājiņa kamanās.
46 [Beļavas Md].

44691.

Sīka biju, maza biju,
Tālu nācu tautiņās;
To man dara daiļa rota,
Iznesīga valodiņa.
24 [Asares Il].

1. Sīka maza es meitiņa,
Tāļu veda tautiņās;
To darīja daiļa rota,
Izveicīga valodiņa.
48 [Bērzaunes Md].

44692.

Sīvi sīvi zīle brēca
Vārtu staba galiņā;
Kā tā zīle nedziedās -
Ved māsiņu tautiņās.
378 [Seces Jk].

44693.

Skaisti zied tā puķīte,
Kas aiz manas cepurītes;
Gauži raud tā māmiņa,
Kam noņēma malējiņu.
286 [Nītaures Rg].

44694.

Skrien, putniņi, upes malu,
Aiznes vēsti Ancīšam:
Jau Kačiņa kājas ava,
Nu Kačiņa drīzi būs.
241 [Lubānas Md].

44695.

Smylga ceļa maliņā,
Zalta rosa galiņā;
Tī muosiņa mozguojuos,
Aiz tautom nūjīdama.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

44696.

Sniga sniegi, lija lieti,
Man ejot tautīnās;
Man apsniga balta galva,
Vair mūžam nenokusa.
192 [Kosas C].

44697.

Spīdi gaiši, mēnestīni,
Nakti vedu līgavīnu,
Dienu vesta nepatika.
Tai nebija sudrabīna
Eiducīna dižumīna.
39 [Bārtas Lp].

44698.

Sprādzējies, tautu meita,
Sīkajā sudrabā!
Sprādzēs mani bāleliņi
Rudenie kumeliņu.
605 [Skolas].

44699.

Sudrabota zīle tek
Pie kumeļa kājiņām:
Vai būs laime tautiešam,
Vai manam kumeļam?
378 [Seces Jk].

44700.

Sukoj, muote, man gaļviņu
Leidz čičīšu galiņam.
Atstuoj vītu lobajam,
Kur sarību dzeivuodama.
143 [Jāsmuižas D].

44701.

Suņi rej, vuorti ķeikst,
Es pa lūgu skatējūs:
Izbrauc muna bruoļa sīva
Sešim bārim kumeliņim.
24 [Asares Il].

44702.

Stāvu lēcu laiviņā,
Lai nemirka ielociņš;
Negribēju dubļu brist,
Ne tautām rokas dot.
192 [Kosas C].

44703.

Stāvi, stāvi, kumeliņ,
Apsapirda vedamā;
Apsapirda vedamā,
Sasatrūka kumeliņš.
241 [Lubānas Md].

44704.

Sedz, māsiņa, šovakar,
Dižen kuplu sedziniņu;
Visu mūžu darināji,
Šī vakara gaidīdama.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

- 385 -

1. Sedz, muoseņ, šūreiteņi,
Dyžan kuplus sedzineņus;
Vysu myužu darinuoji
Šuo reiteņa gaideidama.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

44705.

Steidzies, ieva ar ābeli,
Vasariņa ziedu gaida;
Steidzies, māte ar meitām,
Tautas gaida malējiņas.
322 [Praulienas Md].

1. Steidzies, ieva ar ābeli,
Lazdas ziedu nepanāksi;
Steidzies, māte ar meitām,
Tauta gaida malējiņu.
487 [Vietalvas Md].

44706.

Strauja strauja upe tek,
Kur māsiņu pāri ved;
Daudz bij gaudu asariņu,
Par mūžiņu dzīvojot.
36 [Balvu Abr].

44707.

Svainīt, munu meiļuokū,
Jyudz maņ zyrgu pakaļē!
Nyu tu mani puori vessi
Par tautiņu teirumiņu.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

44708.

Svuotiņš brauca ponuoksņūs,
Gara krakla gribādams.
Ka tu gribi gara krakla,
Jam ar vysim pastaiņim.
247 [Makašānu Rz].

1. Šis svuotiņis svuotūs braucja,
Gribādams garu kraklu.
Ka gribēji garu kraklu,
Jem ar vysu pīrūtiņ(i).
326 [Preiļu D].

44709.

Še, māsiņa, linu kreklis,
Kaņepāju piedurknēm;
Būt' gaidījse citu gadu,
Tad dabūtu tīru linu.
273 [Mores Rg].

44710.

Šito reizi, šito reizi,
Nu man labi laimējās:
Cimdi zeķes padusē,
Tautu meita kamanās.
436 [Tirzas (Tirzas-Pils) Md].

44711.

Šauras šauras man actiņas,
Es meitiņu cauri redzu.
Zila zaļa gaisma ausa,
Sudrabota saule lēca;
Zaļi svārki brālīšam,
Sidrabota līgaviņa.
605 [Skolas].

44712.

Šuju savu vaiņadziņu
Deviņām rindiņām;
Aizved manu vaiņadziņu
Pār deviņiem novadiem.
546 [Kuldīga Kld apr.].

44713.

Šī dieniņa, rīt' dieniņa
Līdz manam laiciņam;
Lai nāk cita mātes meita
Kungu duru virināt.
599 [Kurzeme].

1. Šī dieniņa, rīt' dieniņa
Līdz manami mūdiņam.
Lai nāk cita mātes meita,
Šo durvtiņu virināt;
Šo durvtiņu virināt,
Šo biķeri balināt.
322 [Praulienas Md].

44714.

Šķiŗaties, priežu meži,
Dravnieks veda līgaviņu:
Samta cimdi, vaska kurpes,
Sudrabiņa vainadziņš.
241 [Lubānas Md].

44715.

Šķirās rūžas nu mogonu,
Nu seikom lapeņom.
Atsašķir niu, muoseņ(a),
Nu jaukuos dzeivuošonas.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

44716.

Šudiņ, mameņ, loba dīna,
Sedz palāku vilnainīti;
Jau tev mani žāl nabeja,
Kad es guoju rauduodama.
18 [Andrupenes Rz].

- 386 -

44717.

Strazdiņš saka dziedādams:
Kas tur brauc, zeme rīb.
Brauc lielā brāļa māsa
Ar deviņi kumeliņi.
378 [Seces Jk].

44718.

Šuv man kurpes, kurpniek,
Liec tēraudu apakšā:
Olainīte tautu zeme,
Kur mūžiņu nodzīvoju.
39 [Bārtas Lp].

44719.

Tā māsiņa gauži raud
Tautiņās aiziedama;
Lai raudāja aiziedama,
Gan dzīvos dziedādama.
184 [Ķēču Rg].

44720.

Taisies, mana vedekliņa,
Diženā rotiņā,
Lai kauniņa man nebija,
Ne maniem bāliņiem.
418 [Sunākstes Jk].

44721.

Tautas mani laukā ņēma
Dubļainām kājiņām;
Dubļainām kājiņām,
Nodriskātu lindraciņu;
Nodriskātu lindraciņu,
Izpūrušiem matiņiem.
184 [Ķēču Rg].

44722.

Tautas mani tālu nesa,
Manu zelta gredzentiņu.
Es vaicāju brālītim:
Ieš' pakaļi, vai neiešu?
Neej pakaļ, klausi mani,
Ieņems tevi valodās.
200 [Kuldīgas Kld].

44723.

Tautas man žāl darīja,
Es tautom vaira žāl;
Tautas lauž līpas zorus,
Es ūzula viersiunīti.
326 [Preiļu D].

44724.

Tautas, tavu jājumiņu,
Māmiņ, tavu devumiņu!
Trīs robežus pāri veda,
Ceturtā maldināja.
241 [Lubānas Md].

44725.

Tautas veda mūs' māsiņu,
Skuju rīkstis rociņā,
Lai celiņa neatrada
Uz saviem bāliņiem.
15 [Alūksnes Vlk].

44726.

Tautām devu sav' māsiņu,
I ne lielu uzaugušu;
Līdzi devu bērzu birzi,
Lai rāj dēla māmuliņu.
439 [Trikātas Vlk].

44727.

Tautiets, mani precēdams,
Vaŗa pīcku kaldināja.
Nekaldini, tu tautieti,
Tev kaļ mani bāleliņi.
110 [Ērgļu C].

44728.

Tautiņās iziedama,
Ņēmu līdzi māmuliņu;
Kad tautās grūti gāja,
Pie māmiņas pieglaužos.
449 [Ungurmuižas D].

44729.

Tauteņuos nūīdama,
Raun zierneiti, apeineiti;
Kam zierneiša poldumeņa,
Apeineiša vīglumeņa.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

1. Tautiņuos nūīdama,
Ovu mīzi, apeinīti;
Mīzi ovu padūmam,
Apeinīti vīglumam.
174 [Kārsavas Ldz].

44730.

Tautiņām piesacīju
I lielām, i mazām,
Mūs' māsiņu agri celt,
I ne agri nicināt.
110 [Ērgļu C].

44731.

Tautu dēla māmulīte
Mani veda ganiņam.
Kam tu mani ganam vedi,
Kam noņēmi vaiņadziņu?
Lai stāv manis vaiņadziņis
Kā citiemi ganiņiemi.
200 [Kuldīgas Kld].

- 387 -

44732.

Tautu dāls, šķeļma kuoja,
Ej ar manim tacātūs!
Ka tu mani aizteceisi,
Byušu tova ļaudaveņa.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

44733.

Tautas veda mūs' māsiņu
Par deviņi ezeriņi;
Kur būs manim dēļus ņemt
Deviņām laiviņām?
184 [Ķēču Rg].

44734.

Tautu meita dievojās,
Nebūt mana līgaviņa.
Te būs būt, te nebūt,
Te nomauca gredzentiņ(u).
373 [Sarkaņu Md].

44735.

Tai (tu) dori, mun' muosiņa,
Kai darīja tautiņuos:
Pyrma saules lākumiņā
Nūstuodyni dziernaviņas,
Lai slavīte loba sleid
Jaunuokom muosiņom.
89 [Dricēnu Rz].

44736.

Tā māsiņa tautās gāja,
Blusu ņēma pavados:
Lec uz sola, lec uz galda,
Lec pašā aizkrāsnē.
373 [Sarkaņu Md].

44737.

Tā nebija villainīte,
Uzsezama, nosedzama;
Tā nebija viena diena,
Visu mūžu nodzīvot.
335 [Puzes Vp].

44738.

Tāda priede siliņā,
Kai siliņa maliņā;
Tāda meita tālumā,
Kāda šepat tuvumā.
46 [Beļavas Md].

44739.

Tuoļu auga tei meiteņa,
Kura muna leigaviņa;
Pierku lelu siermu zyrgu,
Puorvedīšu sētiņā.
170 [Kapiņu D].

44740.

Tautas lieli lielījāsi,
Lētaudzīti dabūjuši;
Vai tādēļ lēta biju,
Ka jūs lēti dabūjāt.
319 [Plāteres Rg].

44741.

Tālu mani māte deva,
Vēl jo tālu pati gāju.
Māte deva piecas jūdzes,
Es pa pieciem novadiem;
Tai sestāji novadā
Noņem manu vainadziņu.
355 [Rucavas Lp].

44742.

Tuoļi maņi muote deve,
Vēl tuoļuoki buoļaļeņi,
Gribādami garu ceļu
Lūcīt sovus kumeleņus.
247 [Makašānu Rz].

44743.

Tāli mani māte deva,
Vēl tālāk pate gāju.
Ja būt' tivi atdavuse,
Būt' nalabi darījuse;
Es atnastu siltas maizes,
Sauji gaudus asariņu.
605 [Skolas].

44744.

Tāli māsiņa i nogāja,
Dieniņā neatnāca;
Ceļā metu siena kaudzi,
Tur māsiņa nakti guļ.
198 [Krustpils D].

44745.

Tuol palyka tuos dīneņis,
Kur es beju dzeivuojuse;
Kur es beju dzeivuojuse,
Vainuciņu nosuojuse.
Naredzēt maņ vaira tuo,
Ka nosuot vainuciņu.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

44746.

Tālu tālu es dzirdēju
Vecotēvu ducinot;
Tālu tālu nolīgoja
Mūs' māsiņa, dzeltainīte.
3 [Adulienas Md].

- 388 -

44747.

Tālu tālu es redzēju
Uz ezera līgojot;
Tā līgoja labi ļaudis
Ar maniem bāliņiem.
605 [Skolas].

44748.

Tuoļi tuoļi, tu muoseņ -
(A) as īšu vēl tuoļuok!
Jū tuoļuok, jū lobuok,
Jū leluoki teirumeņi.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

44749.

Tuoļ yudiņa es naīšu,
Lobs yudiņs olutā;
Tuoļ naīšu es tautuosi,
Lobi puiši kaimiņūsi.
466 [Vārkavas D].

44750.

Tāļi tāļi noskanēja
Skaļais rīta saucieniņš;
Tāļi tāļi novizēja
Mans vizuļu vainadziņš.
605 [Skolas].

44751.

Tāpat būs, tāpat būs
Kā citām māsiņām:
Sedza baltu, segs pelēku,
Iemet tautu kamanās.
358 [Rugāju Abr].

44752.

Tautu dēls aicināja:
Nāc sēdies kamanās!
Šauras tavas kamaniņas,
Kuplas manas villainītes.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

44753.

Tautiets mani viegli cēla
Savās krija kamanās,
Lai lapiņas nečaukstēja,
Lai smiltiņas neputēj(a).
119 [Gaujienas Vlk].

44754.

Tec, man pelcit,
Dziedadam,
Le tek taut meit
Raudadam.
445 [Ugāles Vp].

44755.

Te manim saule lēca,
Te man saule norietēja;
Te es augu, te paliku
Sētas puiša rociņā.
241 [Lubānas Md].

44756.

Tec, upīte, nelīgo,
Lai līgoja ezeriņš;
Es ar māsām nedzīvoju,
Lai dzīvoja bāleliņi.
410 [Stāmerienas Md].

44757.

Tievgalu nocirta,
Rezgals palika;
Citu gadu ciema puiši
Resno galu tilinās.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

44758.

Tievgal nociert,
Rezgals palik;
Rezgals palik
Sānpagelē.
445 [Ugāles Vp].

44759.

Tīk manam kumeļam
Tīras auzas, gaŗš celiņis;
Tīk manam bāliņam
Tālu vestu līgaviņ'.
386 [Sidgundas (Rikteres) Rg].

44760.

To celiņu rītā gāju,
To celiņu vakarā;
Pa to pašu aizlīgos
Mans vizuļa vainadziņš.
286 [Nītaures Rg].

44761.

To celiņu rītā gāju,
To celiņu vakarā;
Pa to pašu aiztecēja
Mans dižais augumiņš.
605 [Skolas].

44762.

To priedīti sveķiem cirta,
Kam sarkana virsotnīt(e);
To meitiņu brālim vedu,
Dzeltainiem matiņiem.
418 [Sunākstes Jk].

- 389 -

44763.

Trīne sēd kamanās,
Es kamanu pakaļā;
Trīne saka: brauc drīzāk,
Es atkal: stuj, stuj, stuj.
48 [Bērzaunes Md].

44764.

Trīskārt mana zīda josta
Kā zaļam ozolam;
Pupu ziedu mētelīts,
Zirņu ziedu cepurīt'.
184 [Ķēču Rg].

44765.

Troku munu nagūdiņu,
Jauna guoju tautiņuos!
Ni pazynu mārgu dzeivi,
Ni māmiņas lobumiņu.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

44766.

Tu, māmeņi, lob zynuoji,
Kaida tautu dzeivuošona.
Kam tu maņi nasacēji,
Kad es guoju tauteņuos.
182 [Kaunatas Rz].

44767.

Tu, muoseņ(i), oruojeņu
Grīz pa sovam pruoteņam:
Sper ar kuoji guldamuos,
Plēs aiz motu caldamuos.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

44768.

Tu, Rozīte, tai nadori,
Kai darīji tāva dvorā:
Tāvs stellēja sīna pļout,
Tu aiz kruoss: vādars suop.
36 [Balvu Abr].

44769.

Tumsā malu, neredzēju,
Kad sabrauca precinieki;
Kā lapiņa nodrebēju,
Kad iemeta kamanās.
378 [Seces Jk].

44770.

Tymsā mani tautas vedja,
Lai nazynu tāva sātas.
Zynu, zynu tāva sātu,
Ruodītuoja navajag(a).
326 [Preiļu D].

44771.

Timsi meži, timsi meži,
Ko (na) timsi - egles vīna
Sveši vīn, sveši vīn,
Ko na sveši - tauta vīn.
605 [Skolas].

44772.

Tumši mirdz tā zvaigznīte,
Kas nodzisa vakarā;
Gauži raud tā meitiņa,
Kas aizgāja tautiņās.
286 [Nītaures Rg].

44773.

Tumša tumša istabiņa,
Nav guntiņas pūtējiņa(s);
Vakar tautas aizveduši
Uguntiņas pūtējiņu.
45 [Bejas (Kolberga) Vlk].

44774.

Tīši tīši es par spīti,
Žēli daru bāliņam:
Tīšām gāju tautiņās
Pašā darba laiciņā.
439 [Trikātas Vlk].

44775.

Tuvu rada, tālu rada,
Nākat visi vienu dienu;
Nākat visi vienu dienu,
Lai man viena mielošana.
183 [Kazdnagas Azp].

44776.

Ulenderu laiva nāca
Ar deviņiem vēlogiem.
Vai tā nāca miežu rudzu,
Vai māsiņas vaiņadziņ(a)?
Ne tā nāca miežu rudzu,
Bet māsiņas vaiņadziņ(a).
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

44777.

Upīt' nesa līgodama
Baltu linu ērkulīt';
Tur aizveda mūs' māsiņu,
Baltu linu vērpējiņu.
200 [Kuldīgas Kld].

- 390 -

44778.

Uz ežiņu kāju āvu,
Uz novadu raudzījos:
Te būt' laba maizes zeme,
Kaut būt' labs arājiņš.
443 [Turlavas Kld].

44779.

Uz novada kājas avu,
Pār novadu raudzījos:
Te būt' laba maizes zeme,
Ja būt' labis arējiņis.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

44780.

Uz rūbeža es izaugu,
Par rūbežu nuleiguoju.
Pīci kungi vedējūs,
Da deviņi ponuoksnūs.
358 [Rugāju Abr].

44781.

Uz Sunāksti tiltu taisa
No ozola dēlīšiem,
Lai varēja ritināt
Manas baltas vilnainītes.
378 [Seces Jk].

44782.

Uz trijām vietiņām
Nevar otra nostellēt:
Ne mirstot, ne dzimstot,
Ne ejot tautiņās.
241 [Lubānas Md].

44783.

Uz upītes es uzaugu,
Pār upīti man' aizveda;
Pār upīti man' aizveda
Uz bagātu tautu zemi.
42 [Bauskas B].

44784.

Užu užu pirtes sile,
Kam gulēji palāvē?
Pāriet tavi bālēliņi
No tautām nepuškoti.
605 [Skolas].

44785.

Vai tādēļ zemu saule,
Kad aiz kupla ozoliņa?
Vai tādēļ bez brāļiem,
Kad es tāļu tautiņās?
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

44786.

Vai tu gāji nemazgāta,
Vai tu ēdi neizceptu?
Balts krekliņš mugurā,
Cepta maize uz galdiņa.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

44787.

Vakar mani māte kūla
Pa nātrēm valkādama;
Šodien mani tautas veda,
Dzīpurainu, madarainu.
263 [Mēmeles Jk].

44788.

Vakar šuovja, šudiņ kryta
Sylā raiba žagateņa;
Pārņ precēju, šūgod jēmu
Sev [sovu] jaunu leigaveņu.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

44789.

Vacuokuo mun' muosiņa,
Tu paprīšku tautiņuos;
Kai tu man nasacēji,
Kaida tautu dzeivuošona.
194 [Krāslavas D].

44790.

Veda mani, veda mani,
Palaida akan;
To Dievu vien lūdzu,
Ka nepalaistu.
39 [Bārtas Lp].

44791.

Vadāt mani, ciemu meitas,
Līdz viņami kalniņami!
Kad man būtu alutiņis,
Līdz ievestu sētiņā.
200 [Kuldīgas Kld].

44792.

Vediet, tautas, kur vezdami,
Par upīti nevediet!
Ne es māku laivas dzīt,
Ne ar pāri pārpeldēt.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

44793.

Vediet, tautas, kur vezdami,
Pa siliņu nevediet,
Lai tas manis vaiņadziņš
Skujiņām nepiebīra.
418 [Sunākstes Jk].

- 391 -

44794.

Velējat, zāģējat,
Mani balti bālelīni!
Savelēj'ši, sazāģēj'ši,
Jājiet tāļu gabaliņu.
192 [Kosas C].

44795.

Veŗaties, vaŗa vārti,
Slēdzaties, dzelza durvis.
Lai es varu cauri braukt
Ar bāliņa līgaviņu.
605 [Skolas].

44796.

Vīnu lapeņu nūruovu,
Vysas byra pakaļī;
Vīnu vežu tautu mjaitu,
Vysas guoja pakaļī.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

44797.

Viena māsa galvu pina,
Otra sedza vilnainīti;
Trešā saka stāvēdama:
Ej ar Dievu tautiņās.
24 [Asares Il].

44798.

Viens pats mans bāleliņš,
Vienu vedu vedekliņu;
Zirņa ziedu skaistumiņu,
Zobentiņa asumiņu.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

44799.

Vīna pate man muoseņa
Kai zeileite zareņā,
I tū pošu tautas vad,
Soka borgi maldynoit.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

44800.

Viena pate mūs' māsiņa
Kā bitīte dārziņā;
I tā pate kājas ava
Uz tautiešu dēliņiem.
373 [Sarkaņu Md].

44801.

Vienu reizi es sariebu
Baltajami bāliņam;
I to pašu iegādāja,
Neiet līdzi tautiņās.
241 [Lubānas Md].

44802.

Vienu roku māsu devu,
Otrā asais zobentiņš:
Solies, tautiet, pār zobenu
Māsai pāri nedarīt.
486 [Viesītes (Eķengrāves) Jk].

44803.

Vysi svāti engelīši,
Mun' muoseņi leidza vedja;
Vysi ļauna vālātuoji,
Kreitīt ceļa maleņā.
174 [Kārsavas Ldz].

44804.

Viņas sētas melnais kuilis
Katru dienu vazājās;
Tas izraka zelta rozi
No bāliņa dārza malas.
378 [Seces Jk].

44805.

Visi brauca braucējiņi,
Mani paši vien nebrauca;
Nu tik brauca mani paši,
Ābolaiņi kumeliņi.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

44806.

Vysas gaudas asareņas
Uz vacuokuo buoleleņa;
Tys staiguoja tautu zemi,
Tys tautom pavēlēja.
174 [Kārsavas Ldz].

44807.

Visi mani rātin rāja,
Kad es gāju tautiņās;
Ne es ņēmu atslēdziņu,
Ne māmiņas padomiņ(u).
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

44808.

Vysa pyrma svuotiņam
Byus mugura pūdarāta [ūdarāta],
Ka atīs myus' muosina,
Da bruoļim rauduodama.
143 [Jāsmuižas D].

44809.

Visas žoga posmas raud
Pēc tās vecas saimenieces.
Dieviņ, zini, kāda būs
Tā jaunā saimeniec(e).
605 [Skolas].

- 392 -

44810.

Zelta krustiņu paavu
Zem savām kājiņām,
Dievs zina tautas zemi,
Vai kristīta, vai nekristīta.
143 [Jāsmuižas D].

44811.

Zems bērziņš, sīki zari,
Tur būs labi slotu griezt;
Bez brāliņ(a) tā meitiņ(a),
To būs labi raudināt.
418 [Sunākstes Jk].

44812.

Zināms ir mans celiņš,
Zināms vārtu vērājiņš:
Dieviņš ceļa rādītājs,
Laima vārtu vērājiņ(a).
322 [Praulienas Md].

44813.

Zīdi, zīdi, purineiti,
Ezereņa videņā!
Muotja mjaitu darynuoja
Buoleleņu puļceņā.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

44814.

Ziedi, ziedi, āra pļava,
Puškojiesi, brāļu māsa!
Ziediem pļavas neredzēja,
Aiz puškiemi brāļu mās(as).
241 [Lubānas Md].

44815.

Znota pūsli, penērīt,
Manas māsas nanicini!
Kad aiziešu otru reiz(i),
Sūlās tava muguriņa.
605 [Skolas].

44816.

Zvīdzin zvīdza siermi zyrgi,
Staļa vydu doncuodami;
Zvīdzin zvīdza tautu zyrgi
Myusu muosiņu tautuos nūvadūt.
170 [Kapiņu D].

★

f) Līgavas vedēji jūdz un seglo zirgus

1) Vedēju dziesmas, zirgus jūdzot un dancinot

17110.

Ai tu tautu dzeltainīte,
Tavus daiļus vedējiņus:
Līdz zemei zelta puški,
Kā gailīši kumeliņi.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

17111.

Bērīts manis kumeliņš
Kājas vien vēcināja;
Jau tā mana vedamā
Pieri vien balināja.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

17112.

Bērīts manis kumeliņš
Ūdens lāsi nepanesa;
Kā panesi tautu meitu
Ar baltāmi villainēm?
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

17113.

Bērīts manis kumeliņis,
Puķīt' mana līgaviņa;
Es bērīti apsegloju,
Sēd', puķīte, mugurā!
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

17114.

Bērīt, manu kumeliņu,
Puķīt, mana līgaviņa!
Bērim sēdu mugurā,
Puķīt' ņēmu pakaļā.
179 [Vecsieksātē (Sieksātes pag. Azp)].

1. Bērīts manis kumeliņis,
čapiņ' [=Sofija] mana līgaviņa:
Kāpj' bēram mugurā,
Ņem' čapiņu padusē.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

17115.

Bērīt, manu kumeliņu,
Puķīt, mana līgaviņa!
Jūgšu bēri kamanās,
Ņemšu puķit' vizināt.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

17116.

Danco muns kumeliņš,
Margo mans augumiņš.
Nu ir laiks, tautu meita,
Ar maniem līdzi iet!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

17117.

Danco mans kumeliņš,
Margo mans augumiņš;
Nu lustīga tautu meita,
Grib ar manim līdzi iet.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

- 393 -

1. Danco manis kumeliņis,
Margo manis augumiņis;
Jau lēkana tautu meita,
Līdz ar mani gājējiņa.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

17118.

Dancoj' manis kumeliņis
Skrundas tilta galiņā;
Dancodams izdancoja
Skrundā vienu dzeltainīti.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

17119.

Dancā, manis kumeliņis,
Uz tiem prūšu robežiem!
Izdancājis, pārvedīsi
Vienu prūšu zeltainīti.
190 [Kuldīā].

17120.

Dziediet, meitas, dziediet, meitas,
Vakarā raudāsiet:
Es ar jūsu malējiņu
Vakarā nolīgoju.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

17121.

Dzeltāns brāļa kumeliņis
Kā dzeltāna cielaviņa,
Tur vajaga zīda deķa,
Zaļa zīda iemauktiņu.
Tautu meita brīnējāsi,
Tādu ziergu neredzējse.
Nebrīnies, tautu meita,
Tam cels tevi mugurā,
Tam cels tevi mugurā
Ar visām villainēm.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

17122.

Es iejūdzu kumeliņu
Zeltītās kamanās,
Lai brauc mana līgaviņa
Kā saulīte vizēdama.
190 [Kuldīā].

17123.

Es iejūdzu vēja zirgu
Viesulīša kamanās,
Lai brauc mana līgaviņa
Kā saulīte vizēdama.
224 [Kabilē (Kld)].

17124.

Es savam kumeļam
Izsijātas auzas devu,
Izsijātas auzas devu,
Lasīto āboliņu,
Lai tek viegli, lai tek čakli,
Netricina līgaviņu;
Lai brauc mana līgaviņa
Kā rozīte ziedēdama,
Kā rozīte ziedēdama,
Kā saulīte mirdzēdama.
(?).

17125.

Gaisma gaisma, bāleliņi,
Seglo savu kumeliņu!
Saulīt' lecot, nocelsim
Tautu meitai vainaciņu.
354 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

17126.

Ģērbies, manis kumeliņis,
Akotiņu spalviņā,
Lai ģērbāsi tautas meita
Sīkajā sudrabā!
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

17127.

Ģērbies, manis kumeliņis,
Akortiņā spalviņā:
Tautu meita, ne māsiņa
Kāps tavā mugurā.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

17128.

Ko līdz mani kalti rati,
Ko barotis kumeliņis:
Es nevaru lepni braukt,
Vecu sievu vizinot.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

17129.

Kumeliņi baltsarīti,
Ūdens lāsi nepanesi;
Kā nesīsi tautu meitu
Ar baltām villānēm?
179 [Vecsieksātē (Sieksātes pag. Azp)].

1. Kumeliņis zilsarītis
Ūdens lāses nepanesa;
Kā panesi tautu meitu
Sīkā zīļu vaiņagā,
Sīkā zīļu vaiņajā,
Rakstītām villainēm?
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

- 394 -

2. Kumeliņis sirmsarīris
Ūdens lāsi nepanesa;
Kā panesa mūs' māsiņu,
Pilnas krūtis sidrabiņa?
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

17130.

Kur tā mūsu vedamā,
Kad neredz staigājot?
Par pūriņu tiesājās
Ar veciem brūtgāniem.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

17131.

Līdz zemei zīda puški
Bērajam kumeļam;
Nu lustīga tautu meita,
Grib ar mani līdzi iet.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

17132.

Lustēm bēri'(?) auzas devu,
Lustēm jūdzu kumeliņu,
Lustītiem(?) vizināju
Savu jaunu līgaviņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

17133.

Man bij kalts kumeliņš,
Priekšā tēraud' pakaviņas,
Priekšā tēraud' pakaviņas,
Pakaļā sudrabiņa;
Priekšā manim guni šķīla,
Pakaļā atspīdēja.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

17134.

Man pašami labs zirdziņis,
Pašam kaltas kamaniņas;
Tik vien ņēmu tautu meitu,
Vezumiņu gribēdams.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

17135.

Mēs deviņi vedējiņi,
Mums desmiti kumeliņi;
Šei ņemsimi jājējiņu
Desmitam kumeļam.
190 [Kuldīā].

17136.

Mūs' bāliņ' lustes dēļ
Dīdē sav' kumeliņ';
Taut' meit', lētdabiņ',
Līdze vien taisijās.
211 [Rindā (Ances pag. Vp)].

17137.

Kandavā zirgu pirku,
Aucē ņēmu līgaviņu;
Auces meitu vizināju
Ar Kandavas kumeliņu.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

17138.

Nāc tu, mūsu vedamā,
Ko tik ilgi kavējies?
Mans bērais kumeliņš
Kapā tavu sētsvidiņu.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)].

17139.

Nebēdā, tautu meita,
Netecēsi kājiņām,
Tev Jānīts atstellēja
Pieci bēri kumeliņi.
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

17140.

Nedancinu kumeliņa,
Man zināma līgaviņa;
Lai dancina tas puisīts,
Kam aug tāļu nezināma.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Nedīžo, kumeliņi,
Man līgava saderēta;
Lai dīžo tam puišam,
Kam vēl nava saderēta.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

17141.

Nedomāji, tautu meita,
Ka es nācu tevis dēļ:
Sidrabiņa, zelta dēļi
Jāj' tavā sētiņā.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

17142.

Nedomā, tautu meita,
Kad es tevis vienas nācu;
Ja nav zelta, sudrabiņa,
Ņem' no staļļa kumeliņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

17143.

Pieci, seši sirmi zirgi,
četri vaska skritulīši;
Tie bij labi māršas vest,
Tie māsiņas pavadīt.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

17144.

Raugāties, labi ļaudis,
Kādi mūsu vedējiņi:
Vēja zirgi, Laimes rati,
Jauni puiši ormanīši.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

- 395 -

17145.

Sprēdzē, māte, savu meitu
Sīkajām saktiņām!
Es sprēdzēju kumeliņu
Sudrabiņa sprēdzītēm.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

1. Sprēdzējies, tautu meita,
Sīkijā sudrabā!
Es sprēdzēju kumeliņu
Sīkijām sprēdzītēm.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

17146.

Stāvi stingri, kumeliņi,
Uz tā ledus gabaliņa,
Kamēr māte meitu tina
Pērnajās pakulās.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 89 [Leimaņos (pie Vecpiebalgas C)], 97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

1. Pastāvami, pagaidāmi
Augsta kalna galiņā,
Kamēr brāļi māsu tina
Pērnajāsi pakulās.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

2. Stāvi, mans kumeliņš,
Tīrumiņa maliņā,
Kamēr māte meitu tina
Pērnajās pakulās!
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

17147.

Tautu meita lielījās,
Sen gatava, sen vedama;
Kad sajāja vedējiņi,
Citas māsas dvieļus auda.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Tautu meita ziņu sūta,
Sen gatava, nu gatava;
Kad aizjāja precinieki,
Sētā auž villainītes.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

17148.

Tautu meita, tautu meita,
Kam kamanu negaidīja?
Tad es būtu aizjūguse
Rakstītās kamanās.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

17149.

Tin, māmiņa, savas meitas
Pērnajāsi pakulās:
Sajājuši pie vārtiemi,
Aptur tautas kumeliņus.
166 [Gramzdā un Smaižos (Gramzdas un Aizviķu pag. Lp)], 3901 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

17150.

Tin, māmiņa, sav' meitiņu
Pērnajāsi pakulās:
Tukšis pūrs, pliks vēders,
Pie vārtiem vedējiņi.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

17151.

Trīs meitiņas māmiņai,
Visas trīs krāsnī guļ;
Mana paša vedamā
Pašā krāsns dibenā.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Māmiņai piecas meitas,
Visas piecas ceplī guļ;
Jau tā paša diženā
Pašā cepļa dibinā.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

17152.

čupa guba tautu meita,
Kas to čupu kustināja?
Bāliņam stipri zirgi,
Tie to čupu kustināja.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

17153.

Tumša nakte, balts celiņš,
Melnu jūdzu kumeliņu,
Lai neredz bāleliņi,
Kur aizveda viņ' māsiņu.
224 [Kabilē (Kld)].

17154.

Visi teica: gaisma gaisma!
Es par gaismu nebēdāju;
Sirmi zirgi, rimti vīri,
Drīz mēs jūdzes mērīsim.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

17155.

Cerējās tautu meita
Ar karīti atbraucam;
Vai tev, čalka, nederēja
Mana tēva kumeliņi?
Es tevi iesiešu
Kumeļa astēi,
Es tevi kājām
Padancināšu.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

- 396 -

2) Panāksnieku dziesmas, kas attiecas uz vedēju un līgavas vedamiem zirgiem, iejūgu, segliem, ratiem u. t. t.

17156.

Vai māsiņa mīļa balta,
Mellu ļaužu aizvedama!
Jo tie ļaudis gana melli,
Vēl jo melli kumeliņi.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

17157.

Ak tu škelmis tautu dāls,
Tavu lob' kumel'eņ'!
As pī tev naītum,
Ka na lobuo kumel'eņa.
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

17158.

Ak tu šk'el'mi tautu dālu,
Vosor kausta kum'el'eņu!
Salauz'eja ņīdru tyltu
Zam bruol'eņa noma duru.
422 [Līvānu pag. D].

17159.

Balta zirga nejūdziet,
Man' vezdami tautiņās!
Balti zirgi tāli spīd,
Gauži raud māmuliņa.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

17160.

Bumbulaiņi, grumbulaiņi
Tautu dēla kumeliņi;
Kā nebija grumbulaiņi,
Auzu pelus ēdināja?
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

17161.

Eita, brāļi, izjājat
Man' jājamu kumeliņu.
Vai varēs mani nest,
Manas baltas villainītes.
224 [Kabilē (Kld)].

17162.

Gribēj' arī vedējiņi
Kumeliņus dancināt;
Līdz gribēja stāvu lēkt,
Satupāsi mēslienā.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

17163.

Ira ira mūs' māsiņa
Ormanīti dabūjuse:
Spīdēj' zelta gredzentiņš
Caur raibiem cimdiņiem.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

17164.

Jūdz, tautieti, kamanās
Drīz tekošu kumeliņu:
Tīri lauki, klajumiņi,
Plānas manas villainītes.
224 [Kabilē (Kld)].

17165.

Jūdziet, tautas, nejūdziet
Treša gada kumeliņu:
Pušk', ieloku nepavilka,
Ne vēl manu augumiņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

17166.

Kā krupītis tautu dēlis,
Kā sisenis kumeliņis.
Grib krupītis mani celte
Siseņame mugurā.
Ne, krupīti, tu uzcelsi,
Ne sisenis panesīs!
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

17167.

Kas tur klaudz, kas tur rīb,
Ko tie sili nodērdēja?
Vedējiņi projām brauks,
Odiem kala pakaviņas.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

17168.

Ko tu, nerra, nerrojies
Gar to labu kumeliņu?
Ne tu brauci, ne tu jāji,
Stāvu vien lecināji.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

17169.

Kur ošam(i) tādi zari
Kā resnam(i) ozolam!
Kur tautām(i) tādi zirgi
Kā manam(i) brāliņam!
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1. Ne ošam tādas lapas
Kā tam āra ozolam;
Ne tautām tādi zirgi
Kā manam bāliņam:
Brieža spalva, lāča spēks,
Vanadziņa vieglumiņš.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

- 397 -

17170.

Lai bij lepni, kas bij lepni,
Lepni mūsu precinieki:
Viena ilkse kamanām,
Trīskājainis kumelīns.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

17171.

Līl'ejuos šī N-īši [leiksnīši]
Lobim zirgim sabraukuši.
Kuo izv'ed'e dancynuot,
Sprīd'e ļipu sātmalī.
409 [Līksnas pag. D], 4223 [Višķu pag. D].

17172.

L'īl'ejuos šis svuot'eņš,
Slaiki šuo kum'ēl'eņi.
Vairuok muna kuc'e slaika,
Kuo tī tavi kum'ēl'eņi.
409 [Līksnas pag. D], 4223 [Višķu pag. D].

17173.

Man aizjūdza tautu dēls
Kā gailīti kumeliņu;
Zviegdams ceļu aiztecēja,
Kā gailītis dziedādams.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

17174.

Man atjāja tautu dēls
Kā gailīti kumeliņu.
Kur sēdēšu, kur sitīšu,
Kur likš' savas villānītes?
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

17175.

Man atsūta tautu dēlis
Kā gailīti kumeliņu;
Ne tas var mani nest,
Ne ar manu sudrabiņu.
Seglo, brāli, tēva bēri,
Laid gailīti eglienā!
190 [Kuldīā].

1. Man atsūta tautu dēlis
Kā zvierbuli kumeliņu.
Laiž to tautu zvierbulīti
Mellajā eglienā;
Jūdz, brālīti, savu bēri,
Vadi mani tautiņās!
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

17176.

Man atsūta tautu dēlis
Mazu mazu kumeliņu,
Te galviņa, te astīte,
Kur sitīšu pātadziņu?
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

17177.

Manis dēļ, bāleliņ,
Ne segloji, ne baŗoji;
Man atveda tautu dēlis
Nobaŗotu, apseglotu.
190 [Kuldīā].

17178.

Manis dēļ, sveši ļaudis,
Sirmus zirgus nejūdziet!
Man aizjūdza bāleliņis
Ābolainus kumeliņus.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

17179.

Mazs bērziņš, loki zari,
Nenes manu vainadziņu;
Jauns tautieša kumeliņš,
Nenes manu augumiņu.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)], 206 [Kuldīgas apriņķī].

17180.

Melni vien, bēri vien
Tautu dēla kumeliņi:
Aiz to manas villainītes,
Velējamas, nespērās.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

17181.

Muļķis bija tautu dēls,
Nemāk ragus uztaisīt:
Savu ceļu ragus tek,
Savu ceļu kumelīnis.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

17182.

Anniņai, māsiņai,
Trīsdeviņi vedējiņi,
Trīsdeviņi vedējiņi,
Visi tādi nonīkuši.
Pirmajami vedējam
Trim kājām kumeliņš;
Jau otrami, jau trešam
Ar stutēmi sastutēts.
12 [Gaŗkalnē (Ropažu pag. Rg)].

17183.

Ne tie nelgas aizvedīs
Mūs' māsiņu dzeltainiņu:
Trim kājām kumeliņš,
Vienu slieci kamaniņas.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

1. Lai man bija, ja man bija
Viena sliece kamanām,
Es aizvežu tautu meitu,
Krūmi vien nobrīkšķēja.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

- 398 -

17184.

Ne tie nelgas aizvedīs
Mūs' māsiņu dzeltainīti:
Paši klibi, zirgi akli,
Viena sliece kamanām.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

17185.

Nejāj lepni, tautu dēlis,
Ne tas tavis kumeliņis;
Arī labi, arī labi,
Ja tā tava pātedziņa!
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

1. Nebrauc dikti, nebrauc dikti,
Tas nev tavis kumelīnis:
Saimenieka kumelīnis,
Tā tik tava pātedzīna!
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

17186.

Pašam brūtes vedējam
Zirgam aste neuzsieta,
Visu manu sētasvidu
Kā ar slotu noslaucīja.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

17187.

Pašam brūtes vedējam
Strupu ļipu kumeliņš;
Cik gribēja lielīties,
Atsatupa ļipiņā.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

1. Īkstijam bāliņam
Strupu ļipu kumelinis.
Cik gribēja danci vest,
Ļipiņā atsadūre.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

17188.

Pumpājata mani pašu,
Sprādzējata kumeliņu!
Es gan redzu, nepalikšu
Šovakar brālīšos.
1571 [Virgā (Virgas pag. Lp)].

17189.

Zem ozola stāvēdama,
Zaļa zīda banti loku,
Kamēr tautas apsegloja
Dārgas naudas kumeliņu.
35 [Rembatē (Rembates pag. Rg)].

17190.

Zili sari, basas kājas
Tauta(?) dēla kumeļam;
Tas ražani piederēja
Tēva bēŗu pulciņā.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

17191.

Sen slavēja N-os
Kā līnīšus kumeliņus;
Es atradu puškodama
Kā āzīša muguriņu.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

17192.

Sirmi zirgi, melni kungi,
Konterbanta kučēriņi,
Tie, māsiņa, tevi ņems,
Tev' vedīs tautiņās.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

17193.

Spīdēt spīd, vizēt viz
Vedējiņa kamaniņas;
Tā spīdēs māsiņai
Sīki raksti pūriņā.
56 [Pociemā (Pociema pag. Vlm)].

17194.

Stāvat, tautas, aiz vārtiem,
Maura mana neminiet,
Kamēr brāļi māsu ģērba
Smalkajā sidrabā!
24 [Lēdurgas draudzē].

1. Stāviet, tautas, pastāviet
Augstajā kalniņā,
Kamēr brāļi māsu kala
Sīkajā sudrabā!
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

17195.

Tautiets jūdza divi zirgi
Priekš jā mana augumiņa.
Jūdz, bāliņ, vienu labu,
Padar' kaunu tautiešam!
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

17196.

Tautu dēlis lielījāsi
Baŗot bērus kumeliņus;
Kad vajaga, nu atbrauc
Ar diviemi dunduŗiem.
Še tēviņa bēri zirgi,
Laid dunduŗus eglienā!
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

17197.

Tautu dēlis man atjāj
Kā āzīti kumeliņu;
Riņķi grieza sētvidēja,
Aptupēs skaidiņēs.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

- 399 -

17198.

Tautu dēls man atsūta
Bez pavadas kumeliņu;
Es tev došu baltus cimdus,
Bez īkšķiem nodarītus.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

1. Man atjāja tautu dēls
Pussedlotu kumelīnu;
Es tev, nelga, noadīšu
Bez īkšķim pierkstainīšus.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

17199.

Tautu dēlis man atsūta
Kā zvirbuli kumeliņu.
Seglo, brāli, tēva bēri,
Laid zvirbuli eglienā!
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Tautu dēlis man atsūta
Kā dunduri kumeliņu;
Ne tas mani pašu nesa,
Ne vizuļa villainītes.
Seglo, brāli, tēva bēri,
Dzen dunduri eglienā!
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

17200.

Tautu dēlis man atsūta
Mazu mazu kumeliņu;
Pelcē mirka, ne upē,
Manas baltas villainītes.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Man atsūta tautu dēls
Kā āzīti kumeliņu;
Kājas mirka strautiņā,
Ko darīs upītē?
218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

17201.

Tautu dēls man atsūta
Sirmu zirgu, zelta seglus;
Vēl nekāpšu mugurē
Bez sudraba iemauktiem.
228 [Oktē (Vandzenes pag. Tl)].

1. Man atjāja tautu dēls
Kā gailīti kumeliņu;
Ne no krēsla necēlos,
Kad nav stangu iemauktiņu.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

2. Tautiets man atstellēja
Sirmu zirgu, zelta seglus;
Ne no klēsla necēlos,
Nav sidraba iemauktiņu.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)], 27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

17202.

Tautu dēls man atsūta
Tapinātu kumeliņu;
Vai manē pūriņē
Tapinātas villainītes?
228 [Oktē (Vandzenes pag. Tl)].

17203.

Tautu dēlis, tautu dēlis,
Sedlo manu kumeliņu!
Es tev došu raibus cimdus
Par kumeļa sedlojumu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

17204.

Tautu meitas istabiņa
Ar zīlēm izrotāta;
Tautu dēla kumeliņis
Liepu mizu apseglots.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

17205.

Tīšām tautas aizjūguši
Triju gadu kumeliņu;
Stāvu vien slaistījās
Ap bāliņa nama duru.
317 [Lindē (Birzgales pag. Rg)].

17206.

Tīšām tautas sabaroja
Braucamos kumeliņus;
Bij manam brāliņam
Tād' aŗami, ecējami.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

17207.

Tīšām tautas sajūgušas
Melnus vien kumeliņus,
Lai māmiņa meitu ģērbj
Melnajā rotiņā.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

17208.

Tīši tautas sajūguši
Melnus vien kumeliņus;
Šķita man, bārenei,
Melnas vien vilnānītes.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

17209.

Turi, turi, valdi, valdi,
Tautiet, savu kumeliņu;
Ja nevari viens valdīt,
Sauc brālīti palīgā!
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

- 400 -

17210.

Vai tas bija tev, māsiņ,
Teicamais arājiņš?
Vienu slieci kamaniņas,
Trim kājām kumeliņš.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

17211.

Vedējiņi sabraukuši
Pinkainiem(i) kumeļiem;
Cik gribēja riņķi griezt,
Tik pinkās(i) sapinās.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)], 163 [Dzērvē (Dzērves pag. Azp)], 164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)], 181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

17212.

Vedējiņu kumeliņi
Kā pērnie sivēniņi;
Kad gribē riņķē griezt,
Satupēs sētmalē.
217 [Ārlavā (Ārlavas pag. Tl)].

17213.

Vēl man tautas tīši dara,
Aizjūdz kūtru kumeliņu.
Saskaitās bāleliņš,
Līdz māsiņas vairs nelaiž.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

17214.

Visi labi vedējiņi,
Visiem labi kumeliņi;
Pašam brūtes vedējam
Strupu ļipu kumeliņis.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

17215.

Visi labi vedējiņi,
Visiem labi kumeliņi;
Pašam brūtes vedējam
Trim kājām kumeliņš.
1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)], 1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

17216.

Cieti, brāļi, sedlojat
Man jājamu kumeliņu:
Ar tautām(i) man jāšana,
Ne ar savis bāleliņis.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

1. Stipri jūdz, bāleniņ,
Man braucamu kumeliņu:
Ar tautām man jābrauc,
Ne ar savu bāleniņu.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

17217.

Cieti, brāļi, seglojat
Man' jājamu kumeliņu:
Augsti kalni, ātri zirgi,
Piedzēruši vedējiņi.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

17218.

Cieti, brāļi, seglojiet
Man' jājamu kumeliņu:
Sīvi suņi, lepni gani
Mana ceļa maliņā,
Ne apsauca sīvus suņus,
Ne saņēma dievpalīgu.
226 [Kandavā (Tl)].

17219.

Cieti, brāļi, sprādzējat
Manu ceļa kumeliņu:
Daža laba strauja upe
Man priekšā bridināma.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

1. Sedlo cieti, tautu dēlis,
Man jājamu kumeliņu:
Dziļas upes, stragli puri
Līdz tautiešu vārtiņiem.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

2. Sedlē cieti, bāleliņ,
Man jājamu kumeliņ':
Trīs upītes peldu laidu
Li tautieša māju viet'.
353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

17220.

Cimdam rakstu izadīju,
Pie ozola stāvēdama,
Līdz tautietis apsedloja
Man' jājamu kumeliņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

17221.

Cūkganīti, tu puisīti,
Bet ne brūtes vedējiņis,
Ne mācēji riņķa griezt,
Ne kumeļa dancināt.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

3) Līgava baro savu vedamo zirgu

17222.

Lustīgs manis kumeliņis
Tautu meitu vizināt;
Jo lustīga tautu meita
Kumeļam auzas dot.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)], 224 [Kabilē (Kld)].

- 401 -

17223.

Mana jauna līgaviņa
Sijā auzas kumeļam;
Sijādama auzas deve,
Lasīdama āboliņu.
237 [Jaunaucē (Jaunauces pag. Jg)].

17224.

Sijā auzas, tautu meita,
Ber manam kumeļam,
Lai tek manis kumeliņis
Kā auziņa sijājot!
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

17225.

Sijā auzas, tautu meita,
Dod manam kumeļam!
Bērīts, mans kumeliņš,
Neēd auzas nesijātas.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

17226.

Sijādama auzas bēru
Tautu dēla kumeļam;
Bāleliņa kumeļam
Iebēr' auzu sēnaliņas.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Tautu dēla kumeļam
Izsijātas auzas devu;
Bāleliņa kumeļam
Ij pelavu nepabēru.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

17227.

Sijādama auzas bēru
Tautu dēla kumeļam,
Lai tas mani aši rāva
No bāliņa nama durvju.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

17228.

Sijādama auzas bēru
Tautu dēla kumeļam,
Tas iznesa man' augumu
No ļautiņu valodām.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

17229.

Tautu dēla kumeliņu
Priekšautā pabaroju;
Bāleliņa kumeļam
I zemē nenobēru.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

1. Tautu dēla kumeļam
Priešautā auzas nesu;
Bāleniņa kumeļam
I zemē nenobēru.
Tautiets veda visu mūžu,
Bāliņš mazu gabaliņu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

g) Arī brāļi seglo savus zirgus

17230.

Vai Dieviņi, tai māsai
Nežēlīgi bāleniņi:
Māsa raud istabē,
Brāļi dīda kumeliņus.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

17231.

Brālīts savu kumeliņu
Uz dālderi dancināja;
Tautiets savu neapgrieza
Ne uz auzu pūravietu.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

17232.

Jūdza tautas kumeliņu,
Jūdz ar manis bāleliņš;
Tautas jūdza dziedādamas,
Bāleliņš raudādams.
4 [Aijažos].

17233.

Sedlo tautas kumeliņu,
Sedlo mani bāleliņi;
Ja Dieviņš nežēlos,
Būs tiem strīde celiņā.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

17234.

Seglo tautas kumeliņus
Seglo mani bāleliņi;
Seglo tautas gribēdami,
Bāleliņi nedodami.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)], 87 [Liepas muižā (Liepas pag. C)], 181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)], 224 [Kabilē (Kld)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Es gan redzu, es gan redzu,
Vairs pie tēva nepalikšu;
Sajāj tautas pilna sēta,
Sajāj mani bāleniņi;
Sajāj tautas gribēdami,
Bāleniņi nedodami.
190 [Kuldīā].

- 402 -

17235.

Tautu dēls, mans bāliņš,
Abi vienu smuidrumiņu,
Abiem ūdra cepurītes,
Abiem bēri kumeliņi,
Abiem dzied lakstīgala
Zobentiņa galiņā.
121 [Gulbenē (Md)].

h) Mājinieki skubina vedējus braukt projām

17236.

Ej, māmiņa, paskaties,
Vai ir visi vedējiņi!
Bija Suska, bija Peska,
Sumarenes vien nebij.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

17237.

Eit' projām, vedējiņi,
Ko jūs vēl dīžājiet?
Ko jūs vēl skumdiniet
Mūs' meitiņas tuvīnos?
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

17238.

Kur manas pērnās
Trīszaru dakšas?
Lai sviežu vedējus
Pa logu laukā.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

17239.

Sēstaties, vedējiņi,
Jau es vārtus attaisīju.
Gana līksmi padziedāju,
Gana slēpšus noraudāju.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

17240.

Steidzaties, sveši ļaudis,
Drīz jūdziet kumeliņus!
Jau saulīte zemu zemu,
Tā vietiņa tāļu tāļu.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)], 290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

17241.

Traucaties, vedējiņi,
Drīzant savus kumeliņus;
Ar saulīti noņemat
Mūs' māsiņai vainadziņu!
213 [Zlēkās (Zlēku pag. Vp)].

17242.

Vedat mani, vedējiņi,
Neraugāt man' raudam:
Tā tiesiņa man jādara,
No māmiņas atstājot.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

17243.

Vediet mani, vedējiņi,
Neraugiet raudas manas!
Man pašai raudas nāca,
No māmiņas atstājot.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Vediet mani, vedējiņi,
Neraugiet raudas manas!
Ak, es pate šnukstināju,
No māmiņas atstādama.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

17244.

Vedat mani, vedējīni,
Raudas manas neklausāt!
Vai tā mana īsta rauda?
Es jau pati šņukstināj(u).
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

17245.

Vediet, tautas, nevediet,
Šņukstas manas neklausiet!
Es jau pati šņukstināju,
Vecu tiesu darīdama.
101 [Rankā (Rankas pag. C)].

17246.

Vediet tautu sētiņā,
Raudu manu neklausiet:
Pate tīši šņukstenāju,
Gaidu brāļa ieceļot.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

i) Līgava šķiŗas un atvadās no savējiem un no tēva mājām

1) No tēva, mātes

17247.

Ai baltā māmuliņa,
Vai tev mani žēl nebij?
Citus bērnus gulēt sūti,
Mani sūti tautiņās.
313 [Ēķengrāvē (Viesītes pag. Jk)].

- 403 -

1. Protu, protu, redzu, redzu,
Es mātei nemīlēju:
Citus bērnus gulēt sūta,
Mani sūta tautiņās.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

17248.

Vai māmiņa, vai māmiņa,
Kā es tevi piecietīšu!
- Gan, meitiņa, piecietīsi,
Kad actiņas neredzēs.
249 [Reņķu muižā (Zebrenes pag. Tk)].

1. Vai memmiņa mīļa balta,
Kā es tevi aizmirsīšu?
- Gan, meitiņa, aizmirsīsi,
Neredzēsi staigājot,
Neredzēsi staigājot,
Nedzirdēsi runājot.
188 [(?)].

17249.

Ai māmiņa, ai māmiņa,
Kā es tevi piecietīšu!
Noraudāšu asariņas,
Kad actiņu neredzēšu.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

17250.

Ai [Vai] māmiņa mīļa balta,
Kā tev manis žēl nebij?
Izšūpojse, izlolojse,
Dod tautām(i) niecināt.
169 [Nīgrandā (Nīgrandas pag. Azp)], 290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)], 295 [Grienvaldē (Zālītes pag. B)].

1. Alpamīte māmuliņ',
Ne gudro padomiņu:
Izšūpojsi, izauklējsi,
Dod otram maldināt.
408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)], 412 [Unguros (Ungurmuižas pag. D)].

17251.

Ai meitiņa, ai meitiņa,
Kā es tevi aizmirsīšu!
Ko pasaukšu guldamies,
Ko no rīta celdamies?
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

17252.

Atšķīros no māmiņas,
No citām māsiņām,
Viena pate atšķīros
Kā ezera raudaviņa.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

17253.

Atstāt būs, atstāt būs
Savu mīļu māmuliņu;
Ierast būs, ierast būs,
Ierast tautu māmuliņu!
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

17254.

Atstāt man šo vietiņu,
Pieciest i māmuļiņu;
Citas vietas i taujāju,
Citas jaunas māmuļiņas.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

17255.

Baroj' mani tēvs māmiņa,
Baroj' pieci bāleliņi,
Tad vēl manis nevarēja
Bez tautieša pabarot.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

17256.

Bij man viena rieksta dēļ
Locīt visu lazda krūmu?
Bij man viena puiša dēļ
Atstāt tēvu, māmuliņu?
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)], 27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)], 28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

17257.

Bitīt, tavu šuvumiņu
Baznīcā dedzināja;
Māmiņ, tavu lolojumu
Tāļ' tautās aizvedīs.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

17258.

Bitīt, tavu šuvumiņu
Baznīcāi dedzināja;
Māmiņ, tavu auklējumu
Sveši ļaudis maldināja.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

17259.

Domādama vien staigāju
Šādu gaŗu vasariņu,
Kā atstāšu sav' māmiņu,
Kā ierašu svešu māti.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

17260.

Domāt vien i domāju,
Gādāt vien i gādāju,
Kā dzīvošu bez māmiņas,
Ar māmiņu ieraduse.
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)], 92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

17261.

Drīzi mani māte gaida
No tautāmi pārnākot;
Ne tik drīzi, māmuliņa,
Kā no nama istabā.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 404 -

1. Māmiņ', mani vadīdama,
Tūdaļ sērsti aicināja.
Ne, māmiņ, tā atiešu,
Kā no nama istabā.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

17262.

Dziedi, raudi, māmuļiņa,
Es par tevi nebēdāju,
Kam tu biji devējiņa
Mani jaunu tautiešam.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

17263.

Ej, ej, māsiņa,
Nerasi mātes;
Atrasi sveš' māti,
Ēķeļu zobus.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

17264.

Es izgāju bērzu birzi,
Ne lapiņu nenorāvu;
Es atstāju no māmiņas,
Ne asaru nenolaidu.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

17265.

Es neiešu tautiņās,
Mātei rokas nedevuse;
Kā rociņu tad pasniedzu,
Kad gulēju šūpolī!
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

17266.

Es pieciestu, māmaliņ,
Visu tavu devumiņ',
Kad tu mani pamācītu,
Kā dzīvot tautiņās.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

17267.

Es savāi mūžiņā
Nekad žēli neraudāju;
Kad šķīros no māmiņas,
Tad es žēli noraudāju.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

17268.

Es savai māmiņai
Daudzi laba nedarīju:
Kamēr augu, kungos gāju,
Izaugusi, tautiņās.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

17269.

Es savai māmiņai
Liegumiņu padarīju:
Drīz piedzimu, drīz izaugu,
Drīz izgāju tautiņās.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

17270.

Es savai māmiņai
Maz darīju labumiņa:
Kamēr augu, man' auklēja,
Kad uzaugu, šķīrāmies.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

17271.

Es, tautās aiziedama,
Stādīš' egli ceļmalā,
Lai raud mana māmuliņa,
Eglītē lūkodama.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

17272.

Gana man gaudu dziesmu,
Pate gauži nedziedāju,
Pate gauži nedziedāju,
Negaudinu māmuliņas.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

17273.

Gan teku istabā,
Gan kambarī;
Tāds godiņš istabā,
Tāds kambarī:
Raud tēvs, raud māte,
Raud bāluliņi,
Mani vienu tautāsi
Vadīdami.
19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)].

1. Stāv mani kumeļi
Avota lejā,
Auziņas ēzdami,
Mauriņu mīdami.
Pats teku namā,
Pats istabāi;
Tāds gods namā,
Tāds istabā:
Raud tēvis, raud māte,
Raud bāleliņi.
Ar Dievu, tēvs māte,
Ir bāleliņi!
Nu iešu pār kalnu
Dziedādama,
Tad došu tautām
Labvakariņu. -
Labrīt, tautiņas,
Labvakariņu!
Saņēma tautiņas
Dziedādamas:
Būs mums mālīšu
Malējiņa,
Mīksto cisiņu
Taisītāja,
Balto palagu
Velētāja.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

- 405 -

17274.

Gauži raud māmuliņa,
Man' tautās vadīdama.
Neraud' gauži, māmuliņa,
Būs man laba dzīvošana!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

17275.

Gauži raud māmuliņ',
Sov' meitiņu vadidem.
Kā nu gauži neraudēs:
Pēdejo aizvadij'.
220 [Dursupē (Zentenes pag. Tl)].

17276.

Gauži raud māmuliņa,
Mani vienu vadīdama;
Kā bitīte neraudāja,
Reizē pulku vadīdama!
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

17277.

Ik vakara lakstīgala
Sit puriņa maliņā;
Ik vakara māmuliņa
Mani gauži noraudāja.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

17278.

Jau pie durvju kumeliņš,
Jau māmiņa gauži raud,
Jau tautieši lidināja
Kā pelēki vanadziņi.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

17279.

Kā mātei žēl nebija
To meitiņu izdodot!
Kā puķīte, kā rozīte,
Lakstīgalas valodiņa.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1. Kā mātei žēl nebija
Tāda bērna izdodot!
Kā ripiņa, kā spolīte,
Dziedādama iztecēja.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

17280.

Kā nu redzi, tā nu dari,
Mana balta māmuliņa;
Nu tu vari pate malt,
Nu es iešu tautiņās.
197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].

17281.

Kuo, saul'eit, spūdra l'ēci,
Ka tu spūdra nal'eiguoji?
Kam, māmeņ, man' audzēji,
Ka ar mani nadzeivuoji?
4221 [Asūnes pag. D].

17282.

Kad saulīte tur uzlēktu,
Kur vakari norietēja;
Kad tā mana māmuliņa
Iet' ar mani tautiņās!
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

17283.

Kāda būs šī dieniņa?
Miglodama saule lēca;
Kādu mūžu es dzīvošu?
Māte vada raudādama.
216 [Ventspilī].

1. Kāds gaisiņis rītu būs?
Saule brida mākoņos;
Kādu mūžu es dzievāšu?
Raud māmiņa vadīdama.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

17284.

Kam bij man ogu dēļ
Locīt savu muguriņu?
Kam bij man tautās iet,
Atstāt tēvu, māmaļiņu?
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

17285.

Kam, māmiņa, man' audzēji,
Ka pašai nevajdzēja?
Būt' kājiņas apavuse,
Iemetuse ūdenī!
327 [Taurkalnē un Jaunjelgavas apkārtnē (Taurkalnes pag. B un Jaunjelgavas Jk apkārtnē)].

17286.

Kam sariebu, skaist' augdama,
Kam, ar godu dzīvādama?
Māmiņai, tai sariebu:
Drīz aizveda tautiņās.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

- 406 -

17287.

Kas, māmiņa, tev atlika,
Mani jaunu izdodot?
Tautiešam liela luste,
Mani jaunu saņemot.
1311 [Apē (Vlk)].

17288.

Kas manai māmiņai
Šovakar vietu taisa?
Es aizgāju tautiņās
Ar visiem palagiem.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

17289.

Kas pielēca bāliņam,
Kaŗa zirgu barojot?
Kas pielēca māmiņai,
Tautu vergu auklējot?
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

17290.

Ko darīšu bez māmiņas,
Ar māmiņu ieradusi?
Kas piecels rītā agri,
Kas darbiņus izstāstīs?
216 [Ventspilī].

17291.

Ko, kājiņas, nu dariet?
Nu pa ceļu, nu pa ceļu!
Tautas vaira nepameta,
Tēvs māmiņa neturēja.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

17292.

Ko, māsiņa, tu domāji,
Jaun' iedama tautiņās?
Paliek māte viena pate,
Sīki mazi bāleniņi.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)], 181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

17293.

Ko tu raudi, māmuliņa,
Sav' meitiņu izdodama?
Ņems telītes atvāržās,
Tad varēsi noraudāt.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

17294.

Kiukuoja dzaguz'a uob'el'ē,
Pīlyka gal'v'eņu pi uob'el'es:
Vairuok man' uob'el'ē nas'ād'ēt,
Vairuok man' uob'el'ē nakiukuot!
S'ēd'ēja muos'eņa aiz gal'd'eņa,
Pīlyka gal'v'eņu pi gal'd'eņa:
Vairuok man' aiz golda nas'ād'ēt,
Vairuok man' mam'eņas naklaus'ēt,
Vairuok man' vaiņuka nanosuot,
Mozuoku bruol'eišu naaudz'ēt.
431 [Pildas pag. Ldz].

17295.

Labāk maza nomirusi,
Nekā liela uzaugusi,
Būt' manai māmiņai
Daudz mazāk žēlabiņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

17296.

Liec, māmiņa, jaunas kājas
Pie tās vecas pakaļiņas,
Kam iedevi vieglas dienas
Tautiešam līdza vest!
257 [Apšupē (Džūkstes pag. Jg)].

17297.

Līksti, līksti, tu liepiņa,
Tov piermaju skaidu cierta;
Raudi, raudi, tu māmiņa,
Tov piermaju meitu veda.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

17298.

Māmiņ, mana māmuliņa,
Laid man' gultas maliņā!
Tu jau pate gan zināji,
Šī naksniņa pēdējā.
Aiz vārtiem mans celiņš,
Sagrožoti kumeliņi;
Sirmi zirgi, zaļi vāģi,
Daiļi brūtes vedējiņi.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

1. Pieņem mani, māmuļīna,
Šonakt vietas malīnā!
Tu jau pati gan zināji,
Šī naksnīna pēdējā.
Aiz vārtiem mans celīns,
Sagrožots kumelīns.
60 [Salacā (Salacas pag. Vlm)].

17299.

Mammiņ manu mīļvārdīti,
Pakaļā palikušu!
Priekšā nāca sveša māte
Ar bargo valodiņu.
101 [Rankā (Rankas pag. C)].

- 407 -

17300.

Māmuliņa bēdājāsi,
Šķiet man' tālu aizejam.
Nebēdājies, māmuliņa,
Es jau tālu neaiziešu:
Spīdēs mani glāžu logi
Caur sīkiemi krūmiņiem.
224 [Kabilē (Kld)].

17301.

Māmuliņa tā sacīja:
Šodien lietu nedabūsi!
Tu, māmiņa, vīlusēs:
Straumēm lija asariņas.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

17302.

Māte mani audzināja
Gobu zemes dēliņam;
Kad izaugu, tad iedeva
Silarāju Jānīšam.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

17303.

Māte mani audzināja
Kā balto linu šauju;
Izaudzējse, izlolojse,
Dod tautāmi niecināt.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

17304.

Māte mani audzināja,
Sola Dieva dēliņam;
Nu izaugu, nu nedeva,
Iedod tautu netiklim.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

17305.

Māte mani, dārza puķi,
Iedod lauka ābolam.
Kauns manai māmiņai
Laukāboli znotu saukt.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

17306.

Māte mani mīļ' auklēja,
Mīļi kāra šūpulīti.
Kam, māmiņa, otram devi
Savu mīļu auklējumu?
55 [Mūŗa muižā (Mūrmuižas pag. Vlm)], 136 [Zvārtavā (Zvārtavas pag. Vlk)].

17307.

Māte mani tā audzēja
Kā baltaju linu sauju;
Paaudzējse, tad iedeva
Lielam tautu netiklim.
179 [Vecsieksātē (Sieksātes pag. Azp)].

1. Māte mani audzināja
Kā balto linu sauju;
Izaudzējse, izmācījse,
Atdod tautu netikļam,
Atdod tautu netikļam
Par kājiņu avējiņu.
1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)].

17308.

Māte, meitu audlēdama [audzēdama],
Šķitās pili mūrējot;
Atiet tautas, aizved meitu,
Paliek māte žēlabās.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 106 [Viesienā (Viesienas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Māte meitu audzināja
Kā lielo Rīgas pili;
Nāks tautiņas, aizvedīs,
Paliks māte dūdojot.
1311 [Apē (Vlk)].

17308¹.

Māte raud, meita raud,
Kāda vella abas raud?
Meita raud prom iedama,
Māte raud vadīdama.
224 [Kabilē (Kld)].

17309.

Māti teica gudru sievu,
Kas māmiņu gudru dēvē?
Pate zina sievu dienas,
Sūta mani tautiņās!
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

17310.

Mana veca māmulīte,
Kam tik grūti nopūties?
- Es, meitiņa, tev neteikšu
Savas grūtas nopūtas,
Gan, meitiņa, tu atrasi,
Par dieniņu dzīvodama.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

17311.

Mīli mameņa auklēja,
Mīli kuora šyupul'eiti;
Rauduodama pavadēja
Borgejuos tauteņuos.
Ka lobuok tū dīneņu
Zam egleites pasēdējus',
Na guojuse bazneicā,
Na mejuse gredzinīm.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

- 408 -

17312.

Muļķe muļķe meitu māte
Par visāmis māmīnāmis:
Pate savas vieglas dienas
Dod tautāma nicināt.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

17313.

Muļķe mana māmuļiņa,
Raida mani tautiņās.
Tu jau pate gan zināji,
Kādas dienas sieviņai:
Pirmis jauna līgaviņa
Medutiņa saldumiņu;
Pa dieniņu dzīvojot,
Apīntiņa rūgtumiņu.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

17314.

Ne asaras neraudāju,
No māmiņas šķirdamies;
Priekšā manim tēvs māmiņa,
Priekšā maizes devējiņš.
135 [Smiltenē (Smiltenes pag. Vlk)].

17315.

Neviens koks tā nezied,
Kā zied lagzda gavēnī;
Neviens mani tā neraud,
Kā raud mana māmuliņa.
190 [Kuldīā].

17316.

Nebēdā, māmuliņa,
Es būš' dzīva, kur būdama;
Droši daru tautu darbu,
Lēni laižu valodiņu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

17317.

Nebēdā, māmuliņa,
Nezudīšu, kur iedama:
Izšķīrās mans darbiņš,
Izveicās valodiņa.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

1. Nebēdā(i), māmulīte,
Nezudīšu, kur iedama;
Izdevīga man gaitiņa,
Skaidra, ērda valodiņa.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

17318.

Nebēdā, māmuļiņa,
Nezudīšu, kur iedama;
Māku pati drīzi iet,
Māku otru drīzināt.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

17319.

Nieki nieki, māmulīte,
Vai tu raudi, vai neraudi:
Es gājēja, man jāiet
Ar svešiem ļautiņiem.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

1. Nieki nieki, māmulīt,
Vai tu raudi, vai neraudi!
Es gājēja, man jāiet
Ar visām villainēm,
Pie durvīm oša laiva
Ar visiem irējiem.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

17320.

Nīdēj' mani tēvs ar māti,
Nīd bāliņa līgaviņa.
Nīdamā iesēdos
Tautu dēla kamanās.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

17321.

Nu iet man, nu iet man,
Nu māmiņa pate raida;
Nu māmiņa pate raida,
Sedloj' brāļi kumeliņu.
177 [Sakaslejā-Apriķos (Apriķu pag. Azp)].

17322.

Nu jāiet, nu jāiet,
Nu māmiņa pati raid';
Kŗaus man pillu vezumiņu,
Sies gosniņu pakaļā.
224 [Kabilē (Kld)].

17323.

Nu cirta liepai
Pirmo skaidu;
Nu veda mātei
Mīļo meitu.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

1. Nocirta liepai
Pirmo zariņu;
Norāva mātei
Pirmo meitiņu.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

17324.

Paga paga, muomul'eņ,
Gon tu mani pīminēsi;
Sovus krekl'eņus vel'ēsi,
Iz akmiņa sādādama.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

- 409 -

17325.

Palaid mani, muomul'eņ,
Koč par sovu teirumeņ',
Lai es gauži nūrauduoju
Koč par sovu teirumeņ'.
435 [Latgalē].

17326.

Paldies saku tev, māmiņa,
Labi mani pavadīji,
Koši mani izpušķoji
Ar baltām rozītēm.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

17327.

Palīdziņa vajadzēja
Manajai māmiņai;
Kad es kļuvu palīdziņš,
Tad aizveda sveši ļaudis.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

17328.

Par purviem, par vēŗiem
Krīt ozols Daugavā;
Par tautām tautas veda,
Māmiņ, tavu auklējumu.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)], 98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

17329.

Pieņem mani, māmuliņa,
Savāi vietas maliņā!
Gaŗa būs tā dieniņa,
Kad tu manis neredzēsi.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

17330.

Pieciet mani, māmuliņa,
Kā tu pate zinādama,
Ietin savu mīkstu sirdi
Baltas vilnas kodeļā!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

17331.

Piecietana šī vietiņa,
Atstātana māmuļiņa:
Ierast mun citu vietu,
Citu, svešu māmuļiņu.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

17332.

Priekšā man saule spīd,
Pakaļā lietiņš lija;
Priekšā līksma dēlu māte,
Raud māmiņa pakaļā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

17333.

Projām iešu, māmulīte,
Vairs rudeni negaidīšu:
Man tautietis atsūtīja
Pa prātami kumeliņu,
Balta sagša, jauni sedli,
Vizuļoti iemauktiņi.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

17334.

Projam gāja lakstīgala,
Vasariņu izdziedājse;
Projām gāja mūs' māsiņa,
Atsjāj' tēvu, māmulīti.
188 [(?)].

17335.

Prom pa ceļu, prom pa ceļu!
Tēvs māmiņa neierauga.
Tēvs māmiņa gan ierauga,
Tautiets vaira neatstāj.
1311 [Apē (Vlk)].

17336.

Pušu laužu priežu skalu,
Ar tautieti runādama;
Tā es savu sirdi laužu,
No māmiņas šķirdamās.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

17337.

Raud māmiņa, raud meitiņa,
Abas divi gauži raud;
Raud māmiņa vadīdama,
Raud meitiņa šķirdamās.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

17338.

Raud māmiņa viena pate,
Raud ar otru runādama:
Atdevuse tautiņām
Diženo malējiņu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

17339.

Raud māmiņa viena pate,
Raud ar otru runādama;
Kā tā gauži neraudās, -
Izdod savu auklējumu.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

17340.

Raud', māmiņa, vai neraudi,
Nebūš' vairs tavs bērniņš,
Jau kājiņas man apautas,
Jau pie durvju kumeliņš.
58 [Rozbeķos (Rozulas pag. C)].

- 410 -

17341.

Raudi, mana māmuļiņa,
Es par tevi nebēdāju,
Es būš' iet ar tautām,
Es tautām piederēju.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

17342.

Raudinis, raudinis
Šis vakarīnis:
Tēvs rauda namā,
Māt' istabā;
Tās maģās māsīnas
Dziernu kambarī;
Tie maģie brālīši
Zierdzīnu stallī.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

17343.

Sak' ozolu cietu koku,
Vējš locīja virsūnīti,
Man patiesi ciets prātiņš,
Atstāj' tēvu, māmuliņu.
3251 [Sunākstē, Neretā un Ērberķē (Sunākstes, Neretas un Mazzalves pag. Jk)].

1. Teic ozolu cietu koku, -
Kas ozolu cietu deva!
Meitiņām cieta sirds:
Atstāj tēvu, māmulīti.
188 [(?)].

17344.

Saulīt balta, māmiņ jauka,
Tev godīga dzīvošana;
Kad man būtu tik godīga
Ar ļaudīm jādzīvo!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

17345.

Sac'ējūs' ar mām'eņi
Ni myužam nasašk'ērtīs'.
Sajuoj tautas vokorā,
Reitā agri šk'ēram'ēs'.
414 [Krāslavas apkārtnē].

17346.

Še, māmiņ [māršiņ], man'
Ķedriņ',
Man' vālīt', velētniņ'!
Neturat kailus, mellus
Manus mazus bāleniņ's!
48 [Alojā un Lielsalacā (Alojas un Salacas pag. Vlm)].

17347.

Žēl, māmiņ, tev palika,
Žēl i tev, žēl i man;
Tev bij žēl vieglu dienu,
Man jaukās valodiņas.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

17348.

Žāloj, Dīveņ, žāloj, Laim'e,
Muot'e vaira nažāloj;
Izaukl'ējse, izaudz'ējse,
Dūd sv'ešam maldynuot'.
409 [Līksnas pag. D].

17349.

Žēlo, Dievs, žēlo, Laime,
Māte vairs nežēlo;
Sakās mani iedevusi
Žēlotāja rociņā.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

1. Žēlo, Dieviņ, žēlo, Laime,
Māte vairs nežēlo;
Sakās mani iedevuse
Žēlotāja rociņās.
Iedevuse žūpuram,
Visu krogu skrējējam,
Visu krogu skrējējam,
Kumeliņu mietniekam.
100 [Rāmuļos (Rāmuļu pag. C)].

17350.

Šī dieniņa dārga bija
Par visām dieniņām:
Es šķīros no māmiņas,
No citām māsiņām.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

17351.

Ziedi, āra pureniņ,
Nevīš' vaira vainaciņu;
Dzīvo, mana māmuliņ,
Vaira tevi neklausīšu!
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

17352.

S'ēst, muos'eņa, aiz gal'd'eņa,
L'īc' gal'v'eņu yz gal'd'eņa!
Jau tu vaira nas'ēd'ēsi
Tāva muot'es naklaus'ejs'i.
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

17353.

Siliņš raud, siliņš raud,
Silam ziedi nobiruši;
Gauži raud tēvs māmiņa,
Pēdēj' meitu vadēdam'.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

- 411 -

17354.

Zinādama, māmuliņa,
Kam tu man nesacīji,
Vai ved tautas vienu dienu,
Vai visam mūžiņam?
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Zinādama, māmulīte,
Kā tu man nesacīji,
Vai vedīs vienu dienu,
Vai visā mūžiņā?
Ja ved tautas vienu dienu,
Segtu vienu villainīti;
Ja visā mūžiņā,
Krautu pilnu vezumiņu.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

17355.

Šmuidra, gaŗa es uzaugu,
Ne savai māmiņai:
Tālējām tautiņām
Rīta māļa malējiņa.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

17356.

Sola māte tālu dota,
Sola žēli neraudāt;
Vēl es sēžu aiz galdīna,
Jau māmīna gauži raud.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

17357.

Sola mani māmuliņa
Tāli dota, neraudāt;
Jāj tautiņas, rīb zemīte,
Jau māmiņa žēli raud.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

17358.

Tautiņās aiziedama,
Māmiņai roku devu,
Piebirst manim pilna sauja
Mātes gaužu asariņu.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

17359.

Tev, bērziņi, platas lapas,
Zemei labas, ne bierztaļai;
Mans raženis augumiņis
Tautām labis, ne māmiņai.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

17360.

Tev, māmiņ, žēli bija,
Mani jaunu izvedot.
Ko varēji tu darīt,
Kad es pate gribētāja?
1311 [Apē (Vlk)].

17361.

Tik, māsiņa, tev prātiņa
Kā mazami bērniņam:
Atstāj tēvu, māmuliņu,
Iet pie sveša cilvēciņa.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

17362.

Tik tev bija, māmuļīte,
Kaut tu gan raudājuse:
Es iesācis, man jāiet
Ar svešim ļautiņim.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

17363.

Trīs reizītes māmuļiņa
Mani gauži raudināja:
Kristīdama, atšķirdama,
Tautiņās stādīdama.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

17364.

Triceit trica tei maleņa,
Kur māmeņa meitas dūd:
Raud mam'eite, raud meiteņe,
Zv'īgoj tautu kumel'eņš.
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

17365.

čīkst zīlīta, čab lapiņa
Lielas apses galiņā;
Raud māmiņa, raud meitiņa,
Tautas jāja pa vārtiem.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

17366.

Vakar mani māte kūle,
Pa nātrēm vazādama;
Šodien vada tautiņās
Izpuškotu, izlocītu.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

1. Vakar māte meitu kūla,
Ūdenī mērcēdama;
Šodien meita kamanās
Baltajās villānēs.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

17367.

Veca mana māmuliņa,
Kas maizīti tev samals?
- Nāc, meitiņa, kad nākdama,
Ar maizīti atradīsi!
190 [Kuldīā].

- 412 -

2) Atvadīšanās no brāļiem, māsām, māršām un draudzenēm

17368.

Agri beja raudivei
L'akt nu syla azarā;
Agri beja tev, muoseņ,
Vēli īt tauteņuos;
Niule ruožeņas sazīda
Tovu vaigu gal'eņūs.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

17369.

Ai māsiņa, ai māsiņa,
Kā es tevi piecietīšu!
Cik es tevi iedomāju,
Birst man gaužas asariņas.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

17370.

Ai māsīna, ai māsīna,
Kad tu būtu tautu meita!
Es būt' tevi pats apjēmis,
Nebūt' devis tautietim,
Nebūt devis tautietim
Kā putnīnu brēcināt.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

17371.

Vai māsiņa, vai māsiņa,
Mūsu mīļu dzīvošanu!
Pušu griezu ābolīti,
Pušu rieksta kodoliņu.
Kur mēs abi šķīrāmies,
Zemīt' mirka asarās.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

17372.

Vai māsiņa mīļa balta,
Kā es tevi aizmirsīš'!
Neredz' tevi staigājam,
Ne pūriņu klētiņāi.
224 [Kabilē (Kld)].

17373.

Ai māsiņ mīļa balta,
Kā man būs tev' aizmirst,
Nedzirdēt runājam,
Neredzēt staigājam!
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 108 [Veismaņu pagastā (Vaives pag. C)], 207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

1. Ai māsiņa mīļa balta,
Kā es tevi aizmirsīšu!
- Aizmirsīsi pamazām,
Neredzēsi staigājam.
2071 [Ancē (Ances pag. Pg)], 2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

17374.

Vai māsiņa mīļa balta,
Kā mēs divas šķirsimies?
Mēs bijām saradušas
Kā dui baltas avitiņas.
Kur mēs divas runājam,
Tur asaras straumēm tek.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

17375.

Ai māsiņa mīļa, laba,
Kā es tevi aizmirsīšu!
Kur mēs mīļi runājam,
Tur zied baltis āboliņš;
Kur mēs sīvi rājamies,
Tur zemīte pušām trūka.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1. Māsiņ mana mīļa balta,
Kā es tevi aizmirsīšu!
Mēs bijāmi saradušas
Kā dui baltas avitiņas;
Kur mēs divi staigājam,
Tur zied baltis āboltiņis;
Kur mēs divi runājam,
Tur sarkanis noziedēja.
166 [Gramzdā un Smaižos (Gramzdas un Aizviķu pag. Lp)].

17376.

Vai mana māsiņa,
Man tevis žēl!
Man tevis jo žēl
Ne māmiņai.
190 [Kuldīā].

17377.

Vai mana māsiņa,
Man tevis žēl!
Žēl tevis rītā,
Žēl vakarā.
Tu mani sagaidi,
Tu mani pavadi;
Tu manu kumeļu
Nosedelēji,
Tu manus iemauktus
Pakarināji.
225 [No Kaltenes līdz Kolkasragam gar jūrmalu (Tl, Vp)].

- 413 -

17378.

Vai mazaji bāleniņi,
Kur man bija tevi likt?
Tu gulēji šūpuļos,
Man jāiet ir tautiņās.
Likšu pūra dubenē,
Vedīš' līdza tautiņās;
Es pakāršu šūpulīti
Tautu galda galiņā.
224 [Kabilē (Kld)].

1. Ai mazaju bālelīnu,
Man bij tevis gauži žēl;
Tu gulēji šūpulēi,
Man jāieta tautīnās.
Likšu pūra dubenāi,
Līdza vešu tautīnās.
Kad tautīnas pūru prasa,
Bālelīnu parādīšu.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

17379.

Vai pastari bāleliņ,
Kur būs man tevi likt?
Sēd' uz mana pūra vāka,
Nāci līdzi tautiņās!
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

17380.

Ai zaļaja bērzu birze,
Vairāk kalta ne lapoja;
Ai skaistaja man' māsiņa,
Vairāk raud ne runā.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

17381.

Ai skaistaja raudavīte,
Neiepeldi rāvājāi!
Ai skaistaja man' māsiņa,
Kam gāj' jauna tautiņās?
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

17382.

Ak tu Dievs, nu man laime,
Nu izgāja vecā māsa!
Nu man tika visi soļi,
Visi gārdi kumosiņi.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

17383.

Ak tu manu bāleniņu,
Vai es tevi nemīlēju?
- Tu, māsī, man mīlēji,
Tautas vairs neatstāj.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

17384.

Aiz brāļiem gan dzīvotu,
Aiz māršām nevarēju:
Māršas mana pūra vāku
Klētī mina kājiņām.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Brāļa dēļ gan dzīvotu,
Māršas dēļ nevarēju:
Mārša manu vainadziņu
Kājām spārda klētiņā.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

17385.

Aiz govīm gan ganītu,
Aiz cūkām nevarēju;
Aiz brāļiem gan dzīvotu,
Aiz māršām nevarēju.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

17386.

Aiz ozola resnumiņa
Neredz' doŗu dējējiņa;
Aiz dzērāja brāleliņa
Kļuvu tautu rociņā.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1. Aiz upeitis l'eikumeņa
Nasagivu gaigul'eņis;
Aiz buol'eņa dzāruojeņa
Tyku ļauna rūceņuos.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

2. Aiz vokora, vakareņa
Nasav'eju vaiņuceņa;
Aiz buol'eņa dzāruojeņa
Tyku ļauna rūc'eņā.
4271 [Rēzeknes apr.].

17387.

Aiz upītes līkumiņa
Nenošāvu raudevītes;
Aiz vedeklas bargumiņa
Gāju jauna tautiņās.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

17388.

Ar māsiņu sasatiku,
Runāt visu nevarēju;
Pirmāk gauži noraudāju,
Pēc palaidu valodiņu.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

17389.

Asariņu upe tek
Gar bāliņa namdurvīm:
Raud māsiņa, izvedama,
Tautu meita, ievedama.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

- 414 -

17390.

Aug puķīti balti ziedi,
Žēl man mīt kājiņām;
Aug māsiņa paklausīga,
Žēl man dot tautiņās.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

1. Aug liniņi Dievam grazni,
Sapūst žoga maliņā;
Aug māsiņa paklausīga,
Žēl man dot tautiņās.
190 [Kuldīā].

17391.

Bij bitīšu liela pulka,
Visas skrēja vienu malu;
Mēs bijām div' māsiņas,
Malu katra līgojam.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

1. Divi vien mēs māsiņas,
Savs celiņš katrai iet;
Bij bitīšu liela draudze,
Tās noskrēja vienu vietu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

17392.

Brāļam biju gan gājuse,
Māršai visu negājuse;
Mārša grib manas varas
Bāliņosi paliekot.
121 [Gulbenē (Md)].

17393.

Brāļam biju negājuse,
Māršai smalki nemaluse;
Atradīsi, bāleliņ,
Arī manu negājumu!
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

17394.

Bāliņ, vaska rituliņ,
Man jāiet tautiņās.
- Māsiņ, zelta droztaliņ,
Kam tautām roku devi?
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

17395.

Brālīts, māsu vadīdams,
Kājām spēra nama durvis:
Aizved manu darbenieci,
Dziļu dubļu bridējiņu.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

1. Māte, meitu izdodama,
Speŗ ar kāju nama durvis:
Aizved dubļu bridējīnu,
Tīru rudzu malējīnu.
384 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

17396.

Brālīts mane linus sēja
Mālu kalna galiņā;
Kad es gāju tautiņās,
Grib brālītis godinām.
Grib brālītis godinām,
Lai godina mālu kalns.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

17397.

Brālis man skalu liedza,
Mārša liedza istabiņu;
Še palika brāļa skali,
Še ar māršas istabiņa.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

17398.

Dancotāju kumeliņu,
Tu aiziesi Vāczemē;
Ai jaunaju man' māsiņu,
Tevis tautās aizvedīs.
190 [Kuldīā].

17399.

Devu roku, bet atrāvu,
Baltajam bāliņam:
Iegādāju to dieniņu,
Kad man' grūti maldināja.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

17400.

Dimdi, dimdi, ozoliņ,
Visi tavi zari dimd;
Raudi, raudi, brāļu māsa,
Visi tavi brāļi raud.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

17401.

Div' upītes strauji tek,
Trešā rāmi vizināja;
Div' māsiņas gauži raud,
Trešā slauka asariņas.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 190 [Kuldīā], 200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

17402.

Dzied', māsiņa, nu a mani,
Vair a mani nedziedās';
Es dziedāšu tautīnās
A tautiešu māsīnām.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

17403.

Dzīvojiet, bāleliņi,
Glabājiet māmuliņu!
Es aiziešu tautiņās,
Man būs cita māmuliņa.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

- 415 -

17404.

Dzīvot' es bāliņos,
Aiz māršiņas nevarēju:
No rociņas skalu rāva,
Ar ūdeni guni lēja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

17405.

Iešu, iešu, kā neiešu,
Ko darīšu, negājuse?
Brālīšam dārga maize,
Māršai barga valodiņa.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Nedzīvoju, nedzīvoju
Es pie tevis, brāleliņ:
Tev, brāliņi, dārga maize,
Mārši barga valodiņa.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

17406.

Iet es iešu tautiņās,
Bet es viena nedzīvošu,
Vedīš' savu jauno māsu
Jaunajam dieveŗam.
- Neder kvieši iesalam,
Ne māsiņa ietaļām;
Mieži der iesalam,
Svešiniece ietaļām.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

17407.

Ietin iešu tautiņās,
Ko gaidīšu, negājuse?
Ne tēviņis maizi deva,
Ne brālītis linus sēja.
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)].

17408.

Eita, māsas, pavadāt,
Viegli vārtu aizveŗat, -
Neba rītu es atnākšu
Jūsu vārtu virināt!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

17409.

Ej iešus, māsiņa,
Neleci lēkšus,
Gan rasi tautās
Lecamas dienas!
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

17410.

Ej, ej, māsiņa,
Es arī iešu;
Tu iesi šogadu,
Es citu gadu.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

17411.

Ej kaŗā, bāleliņ,
Ne manos panāksnos,
Kam tu mani maz' esošu
Aiz matiņu plucināji!
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

17412.

Ej, māsiņ, iestājusi,
Tev bāliņi vaļu lika;
Nesaraudi, nogājusi,
Ka bāliņi tevi deva!
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

17413.

Ej, māsiņa, ka iesāki,
Sliktajāi vietiņā;
Atstāj vietu labajami,
Kam sariebi dzīvojot!
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

17414.

Ej, māsiņa, kā iesāki,
Teicamā vietiņā;
Gan tu iesi druviņā
Vakarēju ēdumiņu!
121 [Gulbenē (Md)], 1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

1. Ej, māsiņa, ejamā,
Vēl tu rasi rodamā,
Vēl tu iesi druviņā
Vakaraju ēdumiņu.
213 [Zlēkās (Zlēku pag. Vp)].

17415.

Ej, māsiņ, tautiņās,
Dzīvē bērza kuplumiņu,
Dzīvē bērza kuplumiņu,
Apeniņa vieglumiņu!
222 [Garlenē (Vandzenes pag. Tl)].

17416.

Ej, māsiņa, tautiņās,
Es ar iešu ciemoties;
Mums abām nepieder
Bāliņos dzīvojot.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

17417.

Ej, māsiņa, tautiņās,
Es pārdzīšu tev telītes;
Pārnesīšu vaiņadziņu
Jaunākai māsiņai.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

- 416 -

17418.

Ej, māsiņa, tautiņās,
Kā tu biji iesākuse;
Es, māsiņa, tev nedošu
Šodien vairs launadziņu.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

17419.

Ej, māsiņa, tautiņēs,
Nāc māmiņas apraudzīt;
Neiegrimsti tautiņēs
Kā oliņa ūdenē!
220 [Dursupē (Zentenes pag. Tl)].

17420.

Ej, māsiņ, tautiņās,
Ņem dakšiņu, ņem slotiņu:
Tautu dēla istabiņa
Līdz logam mēslu pilna.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

17421.

Ej, māsiņa, tautiņās,
Ņem grīslīti padusē:
Tautu dēla galdi, beņķi
Pērnajām piepītēm.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

1. Ej, māsiņa, tautiņās,
Bāz grīslīti kabatā:
Tautu logi, tautu beņķi
Ar piepēm nopiepējši.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

17422.

Ej, māsiņa, tautiņās,
Nu tev laiks tautās iet,
Tev Laimiņa saseguse
Ejamās villainītes.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

17423.

Ej, māsiņa, tautiņās,
Tava tiesa nezudīs;
Es tev došu puķu lauku
Deviņiemi pļāvējiem.
170 [Lielnīkrācē (Nīkrāces pag. Azp)].

17424.

Ej, māsiņa, viena pati,
Kā tu viena saderēji;
Nelaidīšu tēv' un māti,
Ne jaunaju bāleliņu.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

17425.

Ej, mana māsiņa
Ar mīļu Dievu,
Mīļš Dieviņš priekšā,
Mīļš pakaļā;
Jo mīļš priekšā
Ne pakaļā.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

17426.

Ej, mana māsiņa
Kur tautas veda:
Tautiņas, vedušas,
Dos arājiņu.
224 [Kabilē (Kld)].

1. Ej, mana māsiņa,
Tautiņu vedama:
Tautiņas, vedušas,
Maizīti dos.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)], 181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

17427.

Ej, manu māsiņ,
Pastāvēdama,
Iet tava Laimiņa
Padomādama.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

17428.

Ej, mana māsiņa,
Pastāvēdami,
Lai tava Laimiņa
Līgojāsi.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

1. Nāc, mūsu māsiņa,
Nekavēdamās,
Lai tava Laimiņa
Līgoti līgo.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

17429.

Ej nu, mana jo māsiņa,
Ej nu, manis nedodama,
Ej nu, manis nedodama,
Dzīvo, manis neraugāma!
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

17430.

Es atstāju bāleliņu
Pašā darba laiciņā;
Atstāj' baru neizpļautu,
Izkapt' bara galiņā.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

17431.

Es, brālīti, tev pasaku,
Tu pasaki vedeklai:
Ka māmiņa netecētu
Pora malu raudādama.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 417 -

17432.

Es, brālīti, vairs nebūšu
Tava dubļu bridējiņa;
Lai brien tava līgaviņa,
Kam tu pirki sudrabiņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

17433.

Es izgāju bērza birzi,
Ne zariņa nenolauzu;
Es aizgāju no bāliņa,
Ne asaru nenolaidu.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

17434.

Es māršāmi lab' darīju,
Māršas labu nesaprata:
Sadeldēju dzirnaviņas,
Tad vēl gāju tautiņās.
1311 [Apē (Vlk)].

17435.

Es neietu tautiņās, -
Ko darīšu, negājuse?
Brālītim maizes žēl,
Māršē baltu villainīšu.
224 [Kabilē (Kld)].

17436.

Es novilku dubļu svārkus
Pie brālīša namdorēm;
Ja tev tika jaunā māsa,
Velc savāi mugurāi!
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

17437.

Es novilku dubļu svārkus
Pie brālīša klēts durvīm,
Lai brālītis pieminēja
Visu mūžu dzīvojot.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

17438.

Es savam brāliņam
Pate kaunu nedarīju:
Noskumuse pārtecēju
Par brāliņa istabiņu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1. Nesmejos smiedamās,
Nedar' kaunu bāliņam;
Noskumusi iztecēju
Caur tautiņu lielu draudzi.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

17439.

Kamēr augu pie brālīša,
Māsas vārdu nedzirdēju;
Kad aizgāju tautiņās,
Tad dzirdēju māsas vārdu.
Brālīts saka tautiešam:
Man māsiņas gaužām žēl,
Tā bij mana puškotāja,
Līdz tā gāja tautiņās.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

17440.

Gājējiņas, mēs māsiņas,
Cita citu vadīsim;
Kas paliksim pēdējā,
Lai vadīja bāleliņi.
124 [Lāzberģi (Mārkalnes pag. Vlk)].

17441.

Gan man žēl tās bitītes,
Kas ielīda celmiņā;
Gan man žēl tās māsiņas,
Ko iedeva tautiešam.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

17442.

Gana plata kļava lapa,
Krīt zemē griezdamās;
Gan bagāta brāļa māsa,
Iet tautās raudādama.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Gana plata kļava lapa,
Krīt zemē griezdamies;
Gana liela mātes meita,
Iet pie kalpa raudādama.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

17443.

Gaudas bira asariņas,
Bet es gauži neraudāju,
Bet es gauži neraudāju,
Negaudēju brāleliņa.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

17444.

Gauja Gauja, ne upīte
Tev, māsiņa, celiņā;
Tā tev pāri jāstaigā,
Kā Dieviņš palīdzēs.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

17445.

Gauži raud apšu lapa,
Lēna vēja drebināma:
Tā raudāja mūs' māsiņa,
Pie tautieša aiziedama.
224 [Kabilē (Kld)].

- 418 -

17446.

Gauži rauda mazās māsas,
Kad es gāju tautiņās.
Neraudat, mazās māsas,
Pārsūtīšu vaiņadziņu,
Pārsūtīšu vaiņadziņu
Ar maziem brālīšiem.
353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

17447.

Izašķīra uz ūdeņa
Divi putu gabaliņi;
Izašķīra div' māsiņas,
Gan i mīļi dzīvodamas.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

17448.

Iztecēja adatiņa
No sarkana dzīpariņa;
Iztecēja mūs' māsiņa
No baltiem bāliņiem,
No baltiem bāliņiem,
No tēviņa, māmuļītes,
No tēviņa, māmuļītes,
No vizuļu vainadziņa.
296 [Kursenē (Jaunsaules pag. B)].

17449.

Jau saulīte bridin brida,
Lietus gaisu domādama;
Jau māsiņa taisījās
Atstāt savus bāleliņus.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

17450.

Jaunajam bāliņam,
Tam māsiņas gauži žēl,
Tas māsiņas žēlumā
Vidū lauza zobentiņu.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

17451.

Jaunajami brālītimi,
Tam māsiņas gauži žēl,
Tas nokoda galdam stūri,
Pēc māsiņas raudādams.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

17452.

Jaunajam bāliņam,
Tam māsiņas gauži žēl,
Tas raudāja visai gauži,
Kumeliņu seglodams.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

17453.

Jaunākā man' māsiņa,
Kā kauniņa tev nebij:
Tev' māmiņa pēc auklēja,
Tu papriekšu tautiņās.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

1. Māsiņ mana jaunākā,
Tu man kaunu padarīji:
Es papriekšu māmiņai,
Tu papriekšu tautiņās.
25 [Līgatnē (Līgatnes pag. Rg)].

17454.

Jaunākam bāliņam,
Tam māsiņas vairāk žēl:
Stāv galdiņa galiņāi,
Asariņas slaucīdams.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

17455.

Jaunākam bālīnam,
Tam māsīnas visai žēl,
Tas raudāja visai gauži,
Svārkos slauka asarīn's.
119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)].

17456.

Jūra krāca, - kā tā krāca?
Jūra krāca zvejnieciņu;
Māsa raud, - kā tā raud?
Māsa raud bāleliņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Jūra jūra, kā tu kauci?
Māsa māsa, kā tu raudi?
Jūra kauca smalku tīklu,
Māsa rauda bāleliņu.
43 [Tīnūžos (Ikšķiles pag. Rg)].

17457.

Kā es gāju tautiņās?
Kā man trūka bāliņos?
Klētē maize, kambarē,
Namā saldis alutiņis.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

17458.

Kas man trūka bāliņos.
Kā es gāju tautiņās?
Šūkām [šūnām?] māršas maizi
cepa,
Mediem brāļi alu dara.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

17459.

Kā, māsiņ, tu raudāji,
Tautiņās iziedama?
Ir pūriņu pakaļ veda,
Ir telītes pakaļ dzina,
Ir aizgāja bāleliņi,
Kamēr tur apdzīvoji.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

- 419 -

17460.

Kad es gāju tautiņās,
Man bij mazi bāleniņi;
Sēdās galda galiņā
Kā gailīši laktiņāi,
Kā gailīši laktiņā,
Kā dzenīši klikšināja.
2 [Aderkašos (Taurupes pag. Rg)].

17461.

Ka, l'eiteņ, niu nal'eji,
Gon tu l'eisi sīna laikā;
Ka, muoseņ, niu naraudi,
Gon rauduosi dzeivuodama!
4271 [Rēzeknes apr.].

17462.

Kad, māsiņ, laba dzīve,
Teic citām māsiņām;
Kad bij kāda suņu virska,
Dzīvo paša raudādama!
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

17463.

Kad varētu, kad varētu
Divējādi, divējādi:
Kad varētu pa tautām,
Pa saviemi brāliņiem.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

17464.

Kāda vella gauži raud
Tēva dēla līgaviņa?
Es bij' viena slikta kalpa,
Es tik gauži neraudāju.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

17465.

Kāzas lielas, kāzas mazas,
Kāzas mani izpostīja:
Apēd manu sāli maizi,
Noved [Aizved] manu malējiņu.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

17466.

Kālabād upe tek
Caur zaļaju eglieniņu?
Kālabād mūs' māsiņa
Tautās gāja raudādama?
224 [Kabilē (Kld)].

17467.

Kam, dzenīti, svārkus šuj?
Tev rakstīts kažociņš;
Kam, māsiņ, tautās gāji?
Tev bagāts baleniņš.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

17468.

Kam, lietiņi, smalki liji,
Kam rasiņu padarīji?
Kam, māsiņa, gaudi raudi,
Kam gaudini bāleliņus?
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

17469.

Kāpēc, ļaudis, jūs metat
Sārtas rozes par upīti?
Kāpēc, brāļi, jūs laižat
Savu māsu tautiņās?
1311 [Apē (Vlk)].

17470.

Kas, māsiņa, tev pietrūka,
Ka tu gāji tautiņās?
Vai tev trūka linu zemes,
Vai brālīša arājiņa?
Tēvs tev deva linu zemi,
Dui brālīši arājiņi.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

17471.

Kas no manu lielu radu,
Kas bagātu brāleliņu?
Ceļā mani tautas ņēma
Dubļotām kājiņām.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

17472.

Kiš kiš, māsiņ,
To es tev solīju,
Kam augi smuka,
Kam augi daiļa:
Nu tevi vedīs
Nabaga ciemā,
Nu tevi mācīs
Tabaku malt,
Dos milnu rokā
Pie veca poda.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

17473.

Kliedz dzērvīte, raud meitiņa
Dūņu pura maliņā:
Kliedz dzērvīte, nošaujot,
Raud meitiņa, aizvedot.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

- 420 -

17474.

Ko, brālīši, raudat mani,
Ko jūs mani žēlojat?
Paši mani iedevāt
Raudamāja vietiņā.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

17475.

Ko es iešu tautiņās,
Mazi mani bāleliņi,
Kā dzenīši klikšķenāja
Tautu galda galiņā.
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)].

17476.

Ko, māsiņa, tu raudāji,
Jauna vīra dabūjusi?
Kā, māsiņa, es neraudu,
Ne man jauna, ne man veca?
1311 [Apē (Vlk)].

17477.

Ko, māsiņa, tu raudāji?
Tevi jele jaunu veda;
Kā tad mani vecu veda,
Pakulāmi drīvēdami.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

17478.

Ko, māsiņa, tu saguvi,
Jaun' iedama tautiņās?
Es izaužu vilnainītes,
Pie māmiņas dzīvodama.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

17479.

Ko, māsiņa, tu saguvi,
Jaun' iedama tautiņās?
Sev saguvi grūtu mūžu,
Mātei lielas žēlabiņas.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

17480.

Ko, māsiņa, tu saguvi,
Jaun' izgājse tautiņās?
Dabū vīru, dabū bērnu,
Dabū duku mugurā.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

17481.

Ko, radiņi, jūs raudat,
Kad es pate neraudāju?
Tad es pate gan raudāšu,
Kad kāpīšu kamanās.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

17482.

Kopā augam mēs, māsīnas,
Vai kopā dzīvosim?
Mums Laimīte ceļu šķīra,
Pie vārtiem stāvēdama.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

1. Pulkā, māsas, uzaugam,
Ne pulkā dzīvosim!
Mūs Laimiņa izdalīja
Pa vienai tautiņās.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

17483.

Krauklīts sēd ozolā,
Zelta kokles rociņā,
To māsiņu koklēdams,
Ko šodien vadīsam.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

17484.

Kūkodama dzeguzīte
Metās koka galiņā;
Raudādama mūs' māsiņa
Atstāj savus bāleliņus.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

17485.

Kumeļam laba daba,
Tas neraud pārdodot;
Gauži raud mūs' māsiņa,
Tāl' tautās aiziedama.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

17486.

Kungu dēļ, vergu dēļ
Jauna gāju tautiņās;
Es neietu māršu dēļ,
Ne to savu bāleliņu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

17487.

Kur iesi, māsiņ,
Ka cimdi rokā?
- Pa ceļu, pa ceļu
Arāja meklēt.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

17488.

Kuŗu darbu, bāleliņ,
Es pie tevis nedarīju?
Līdzi gāju siena pļaut,
Līdz ozolu darināt.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

17489.

Laba biju māsiņām,
Laba ciema meitiņām;
Kad es gāju tautiņās,
Visas gauži noraudāja.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

- 421 -

17490.

Lai bēdāja bēda bēdas,
Es bēdiņas nebēdāju;
Lai raudāja māte meitas,
Es māsiņas neraudāju.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

17490¹.

Lai darīju, ko darīju,
Piemiņām vien darīju,
Piemiņām vien darīju
Jaunajām māsiņām.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

17491.

Lai man žēl, kā man žēl,
Žēl jaunā bāleliņa:
Kas tam dos baltu kreklu,
Kas melno izvelēs?
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

17492.

Lai man žēl, kā man žēl,
Tās māsiņas, tās man žēl;
Tā man gāja druviņā
Nesūtāma, neraidāma.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

17493.

Lai raudāja, kas raudāja,
Mazākais bāleliņš,
Tas raudāja visai gauži,
Tam māsiņas vairāk žēl.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

17494.

Lai raudāja māte meitas,
Es māsiņas neraudāju;
I es ņemšu līgaviņu,
Raudās sveša māmuliņa.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

17495.

Lai raudāja māte meitas,
Es māsiņas neraudāju;
Sev atvešu tautu meitu,
Man krekliņu audējiņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

17496.

Laiku laiku, tu māsiņa,
Ne tumšā vakarā!
Kuplas tavas villainītes,
Žagarainas ceļa malas.
71 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

1. Laiku, māsiņ, i laidies,
Nesalaid vakarā:
Kupli tavi sedzeniņi,
Žagarotas ceļa malas.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

17497.

Lieli, mazi bāleliņi
Raud, kumeļus seglojot;
Mazākais bāleliņš,
Tas raudāja vēl gaužāki.
295 [Grienvaldē (Zālītes pag. B)].

17498.

Liela nāca liela diena,
Mazi mani bāleniņi;
Sagaidīju lielu dienu,
Ir bāliņus uzaugot.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

17499.

Liepu cirtu, kļaviņš lūza,
Rasa bira ozolos;
Tautas ņēma, māsa raud,
Brāļos bira asariņas.
121 [Gulbenē (Md)].

17500.

Līgo saule launagā,
No launaga vakarā;
Līgo māsa bāliņos,
No brāļiem tautiņās.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

1. Līgo saule launagā,
No launaga vakarā;
Tā līgo mūs' māsiņa
Bargu tautu rociņā.
347 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

17501.

Līgo viegli, liepas laiva,
Neva celmu Daugavā;
Ej, māsiņa, neraud' gauži,
Nav māsīces tautiņās.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

17502.

Lokātiesi, kārklu krūmi,
Ļaujat manim cauri iet;
Šķiretiesi, bāleliņi,
Man jāiet tautiņās!
168 [Meženiekos (Asītes pag. Lp)].

- 422 -

17503.

Mārša mani izbīdēja,
No balta bāleniņa;
Nu, māršī, tava vaļa
Mīt māmiņu kājiņām!
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

17504.

Māsiņ mana jaunākā,
Ej par mani tautiņās!
Es tev došu savu pūru,
Savas baltas villainītes.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)], 240 [Bikstos (Bikstu pag. Tk)].

1. Māsiņ mana jaunākā,
Ej par mani tautiņās!
Es tev došu sav' pūriņu,
Savu zīļu vaiņadziņu.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

17505.

Māsiņ mana jaunākā,
Kā kauniņa tev nebij?
Visupēc galdu klāji,
Pirmā gāji tautiņās.
1331 [Sikšņu pagastā (Gaujienas pag. Vlk)].

17506.

Māsiņ mana žēlīgā,
Tev žēlīga valodiņa;
Dzirdu tevi runājot,
Birst man gaužas asariņas.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

1. Ai māsiņ mīļākā,
Tav' žēlīgu valodiņ'!
Dzirdu tevis niecinot,
Birst man gaužas asaras.
581 [Rubenē (ķieģeļu pag. Vlm)].

17507.

Māsiņ mana cietsirdīte,
Ne asaras nenolaida!
Gan tu savas asariņas
Dzīvodama ritināsi.
293 [Gravendālē (Mežotnes pag. B)].

17508.

Māsiņ, zelta droztaliņ,
Kam gāj' jauna tautiņās?
- Bāliņ, putu gabaliņ,
Kam gotiņ' nedevāt?
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

17509.

Māsiņ, zelta droztaliņ(a),
Tev jāiet(i) tautiņās!
- Brālīt, vaska ritulīt(i),
Kam tautām(i) pavēlēji?
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)], 191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)], 241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)], 281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

17510.

Māsiņ, tavu muļķa prātu,
Jauna gāji tautiņās;
Es vecāka, es gudrāka,
Es paliku pie māmiņas.
206 [Kuldīgas apriņķī].

17511.

Māsiņ, tavu cietu sirdi,
Vai bij koka, vai akmeņa!
Brāļi raud, māsas raud,
Tev nelēca asariņas.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

17512.

Māsiņ, tavu cietu sirdi,
Vidū tautu neraudāji!
Es raudāju, man bij žēl,
Maliņā stāvēdama.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)].

1. Anniņ, tavu cietu sirdi,
Vidū tautu neraudāji!
Kā raud tavi bāleliņi,
No pakaļas raugoties!
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

17513.

Man bāliņš skalu liedze,
Bāliņos dzīvojot;
Nu būt' devis, kaut varējis,
Bērzu birzi pakaļā.
121 [Gulbenē (Md)].

17514.

Manis dēļ, bāleliņi,
Dariet godu, nedariet:
Es aiziešu tautiņās,
Kājas vien apāvuse.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

17515.

Manis dēļi, bāleliņi,
Nenes arklu druviņā:
Pa vārtiemi mans celiņis,
Aizgrožoti kumeliņi.
295 [Grienvaldē (Zālītes pag. B)].

17516.

Mazajam bāliņam
Augstu krēsliņ' i pacēlu,
Lai tas man līdzu sēd
Ar citiem bāliņiem.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 423 -

17517.

Mazajam liniņam,
Tam sīkstākas pakuliņas;
Jaunākam bāliņam,
Tam māsiņas vairāk žēl.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

17518.

Mazāko bāleliņu
Augstu krēslu sēdināju,
Lai šķiet tautas lielu vīru,
Lai vārdiņa bijājās.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

17519.

Mēs bijām div' māsiņas,
Kā mēs mīļi dzīvojām!
Kad mēs divi šķīrāmies,
Zeme mirka asarām.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 341 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Divi vien mēs māsiņas,
Kā ezera raudavītes;
Kad mēs divi šķīrāmies,
Kājas mirka asarās.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

17520.

Mēs bijām div' māsiņas,
Mums katrai savs celiņš;
Tev ceļā mauris zied,
Man sarkans āboliņš.
232 [Talsos (Tl)].

17521.

Nākat, mani bāleliņi,
Nākat, lieli, nākat, mazi;
Lieli, nākat tautu rāt,
Mazi - mani apraudzīt!
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Lieli, mazi bāleliņi,
Visi līdzi tautiņās!
Lieli, līdzi tautas rāt,
Mazie - māsu pavadīt.
391 [Skultē (Skultes pag. Rg)].

2. Nāciet, mani bāleliņi,
Nāciet, lieli, nāciet, mazi;
Nāciet, lieli, tautu rāt,
Mazi - ceļa zināšanas!
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

17522.

Nākat, mani bāleliņi,
Nenākat pa vienam,
Nākat pieci, nākat seši,
Lai man viena godāšana!
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

1. Nākat, mani bāleliņi,
Nākat, diži, nākat, mazi,
Nākat visi pulciņā,
Būs man viena godēšana!
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

17523.

Nāc, brālīti, darbu dienu,
Apar manu rožu dārzu!
Kad atiesi svētu rītu,
Appuškošu cepurīti.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

17524.

Nāc, bāliņ, guli nakti,
Raugi tautu labumiņu,
Kā tie gula, kā tie cēla,
Kā tie mani modināja.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

17525.

Nāc, bāliņ, tu uz mani,
Es uz tevi neaizgāju:
Dzelziem kalti tautu vārti,
Nelaiž tautu māmuļiņa.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

17526.

Nāc, māsiņa, brāli sērst,
Nāc baltām kājiņām,
Nāc par purvi laipodama,
Pļavu puķes lasīdama!
216 [Ventspilī].

17527.

Nāc, māsiņa, brāļos sērst,
Neiegrimsti tautiņās,
Neiegrimsti tautiņās
Kā oliņa ūdenī!
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

1. Nāc, māsiņa, kad nākdama,
Pie baltā brāleliņa,
Neiekrīti tautiņās
Kā skujiņa ūdenī!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

17528.

Nāc, māsiņa, kad nākdama,
Nāc ar kaltu kumeliņu:
Bāleniņa istabiņa
Ledus kalna galiņā.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

- 424 -

17529.

Nāc, māsiņa, kad nākdama,
Nāc ražena brālīšos;
Neba tevi māte deva
Neraženu tautiņās!
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

17530.

Nāc, māsiņa, kājām sērstu,
Ja tautiņas zirgu liedz;
Gan bāliņš pavadīs
Ar labo kumeliņu.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Nāc, māsīna, kājām sērstu,
Ja tautām zirga [zirgu] žēl;
Gan bālīni pavadīs
Ar izartu kumelīnu.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

2. Nāc, māsiņ, kājām sērst,
Cik vaļiņas turēdama,
Neiegrimi tautiņās
Kā oliņa ūdenāja!
Gan bāliņi pavadīja
Neaŗamu kumeliņu.
197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].

17531.

Nāc, māsiņ, laikiem sērst,
Laikiem gaida bāleliņi,
Laikiem dara bāleliņi
Saldu miežu alutiņu.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

1. Nāc, māsiņa, laikos sērst,
Laikos gaida bāleniņi;
Laikos cepa baltu maizi,
Brūvē saldu alutiņu.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

17532.

Nāc, māsiņa, pie māsiņas,
Mums nevaid bāleliņi,
Lai celiņš neapauga
Ar sarkanu āboliņu.
216 [Ventspilī].

17533.

Nāc, māsiņ, tu pie manis,
Es pie tevis neaiziešu:
Dziļa upe man priekšā,
Sīva tauta pakaļā.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

17534.

Nāc, māsiņ, tu pie manis,
Es pie tevis neaiziešu:
Man priekšā liela upe,
Man jāgana raibuliņa.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

17535.

Nāc, māsiņa, tu pie manis,
Es pie tevis neaiziešu:
Man priekšā plata upe
Ar šaurām laipiņām.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

17536.

Nāc, māsiņa, tu pie manis,
Es pie tevis neaiziešu:
Priekšā manim dziļa upe,
Pakaļ ļaužu valodiņas.
232 [Talsos (Tl)].

17537.

Nāc, māsiņa, tu pie manis,
Es pie tevis neaiziešu:
Tev dieveŗi lūkotāji,
Man bij melnas villainītes.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

1. Nāc, māsiņa, tu pie manis,
As pie tevis nenoiešu,
Es pie tevis nenoiešu,
Man pelēkas villainītes.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)], 191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

17538.

Nāc, māsiņa, tu pie manis,
Es pie tevis neaiziešu:
Tevi laida tēvs māmiņa,
Man' nelaida sveša māte.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

17539.

Nāc, māsiņa, tu pie manis,
Es pie tevim nenoiešu:
Tev ir lieli ledus kalni,
Man nav kalta kumeliņa.
244 [Īlē (Īles pag. Jg)].

17540.

Nāc, māsiņa, tu pie mani,
Es pie tevis nenogāju;
Es pie tevis nenogāju,
Cietu sirdi turēdama.
226 [Kandavā (Tl)].

17541.

Nāc, māsiņa, tu uz mani,
Es uz tevi neaiziešu;
Es uz tevi gan aizietu,
Kaut celiņu zinājuse.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

- 425 -

1. Nāc, māsiņa, tu uz mani,
Es uz tevi nenogāju;
Tu uz mani zini ceļu,
Es uz tevi nezināju.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

17542.

Nāc, māsiņ, tu uz mani,
Es uz tevi neaizgāju,
Es uz tevi neaizgāju,
Tev ir sveša māmuliņa.
313 [Ēķengrāvē (Viesītes pag. Jk)].

17543.

Nāc, māsiņa, tu uz mani,
Es uz tevi neaizgāju:
Tev, māsiņa, sava māte,
Man svešaja māmuliņa.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1. Nāc, māsiņa, tu pie mani,
Es pie tevi neaiziešu:
Tu klausīji īstu māti,
Man jāklausa sveša māte.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

17544.

Nāc, māsiņa, tu uz mani,
Es uz tevi nenoiešu;
Kūtra ij man ij kājiņa,
Kūtris tautu kumeliņš.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

17545.

Nāc, māsiņ, tu uz mani,
Es uz tevi nenoiešu:
Kūtri tautu kumeliņi,
Vecas manas vilnānītes.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

17546.

Nāc, māsiņ, tu uz mani,
Es uz tevi nenoiešu:
Tev, māsiņ, sava vaļa,
Man' nelaiž sveši ļaud's.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

17547.

Nāc, māsiņa, tu uz mani,
Es uz tevi nenogāju,
Es uz tevi nenogāju
Aiz svainīša bargumiņa.
424 [Barkavas pag. Rz].

17548.

Nāc, māsiņa, tu uz mani,
Es uz tevim nevar' iet,
Man aizliedza sveša māte
Tāļu iet ciemoties.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

17549.

Ne man tēvs namu deva,
Ne brāliņis istabiņu;
Klētī mārša i nelaida,
Sak' man' savu taujājot.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

17550.

Nei mūžam balta puķe
Zied avota lejiņā;
Nei mūžam, bāleliņ,
Māsa tava kalponīte!
18 (Kliģenē).

1. Ne mūžam balta puķa
Zied ezera vidiņā;
Ne mūžam man' māsiņa
Vedekliņas kalponīte.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

2. Cik tad ilgi zaļa niedre
Ezerāi līgojās?
Cik tad ilgi es, māmiņa,
Būšu tava kalponīte?
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

17551.

Ne mūžam, bāleliņi,
Māsa jūsu malējiņa;
Es, bāliņ, māsa tava,
Svešu ļaužu malējiņa.
317 [Lindē (Birzgales pag. Rg)].

17552.

Nebēdā tu, māsiņa,
Nei es tevi tālu došu:
Tepat spīd glāžu logi
Caur ābeļu lapiņām.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

17553.

Nadz'eivuošu, nadz'eivuošu
As pī t'eva, buol'el'eņ!
T'eva dēļ dz'eivuotuļu,
Buorga tova ļaudav'eņa.
- Dz'eivoj, munu muos'eņ,
Ruošu sovu ļaudav'eņu.
- Man'a dēļ, buol'el'eņ,
Naruoj sovys ļaudaveņis;
As, muos'eņa, laic'eņam,
Ļaudav'eņa myužeņam.
C'ēršu s'ērpi kiuleitī,
Gruobekleiti pļav'eņā,
Īšu poša taut'eņuos
Tautu duru vyrynuotu.
426 [Sakstagala pag. Rz].

- 426 -

17554.

Nelīst' vai(r), tu lietī,
Tu jau gan vakar liji;
Neraud' vai(r), brāļa māsa,
Tu jau biji raudājus'!
1191 [Ēveles draudzē].

17555.

Nasalūki, syla b'ērzi [prīd'e],
Na t'ev' vīnu v'ēji lūka;
Naraud', munu mīļ' muos'eņ,
Na t'ev' vīnu tautys v'ed'e!
427 [Varakļānu pag. Rz].

17556.

Nenākat, bālaliņ',
Nedz vairs mani žēlojat,
Nu jūs mani iedevuši
Niknu ļaužu rociņā!
211 [Rindā (Ances pag. Vp)].

17557.

Neraudiet, jūs māsiņas,
Jau es pati gana raudu,
Jau es pati gana raudu,
Pie neveikļa noiedama.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

17558.

Neraud' gauži, man' māsiņ,
Mēs ies tevi apraudzīt;
Div' dieniņas garam lais,
Trešē ies apraudzīt.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

1. Nebēdā, man' māsiņa,
Ka es tevi aizmirsīšu:
Div' svētdienas gaŗām iešu,
Trešā nākšu apraudzīt.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

17559.

Neraud' gauži, man' māsiņa,
Ne kalpam tevi devu:
Saimenieku dēliņam
Atslēdziņu nēsātāja.
190 [Kuldīā].

17560.

Neraud' gauži, man' māsiņ,
Vai tad tevi kungi spieda?
Tava paša gribēšana,
Liela tautu mīlestība.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

17561.

Neraud' gauži, mūs' māsiņa,
Tev' kā vergu nevedam:
Vedam tevi ar kumeļu,
Vergi tek kājiņām.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

17562.

Neraudi, meitiņa,
Pie veca vedama:
Gulēsi bārdā
Kā spilvenī.
258 [Bērzmuižā (Bērzes pag. Jg)], 264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

17563.

Neraudi, meitiņa,
Pie vīra iedama:
Tēvs dos kaziņu,
Dos griķu muciņu,
Vāczemes bullīti
Zemām kājām.
216 [Ventspilī].

17564.

Nūkrita putneņš
Nū žagareņa,
Kas neu(l) dzīduos
Šū vasareņ'?
Īs meus' muoseņa
Tauteņuos,
Kas neu(l) dzeivuos
Bruol'eņūs?
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

17565.

Nu māsiņa liela liela,
Nu bāliņa nevajag;
Nāks, māsiņ, tā dieniņa,
Lūgs' bāliņu raudādama!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

17566.

Nu, māsiņ, šķirsimies,
Nu mēs ceļa galiņā;
Te zemīte līktin līkst,
Kājas mirkst asarās.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

17567.

Ozoliņš zīļu raud,
Zīles bira Daugavā;
Bāleliņš māsas raud,
Māsa gāja tautiņās.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

- 427 -

17568.

Paga paga, bāleliņ,
Gan es tevi iegādāšu,
Ka tu mani maz' esošu
Aiz matiem plucināji!
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

1. Stāv' aiz vārtiem, bāleliņ,
Sien pie mieta kumeliņu,
Kam tu mani maz' esošu
Pie matiem plucināji!
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

17569.

Paga paga, bāleniņ,
Gan es tevi iegādāšu:
Tīrumā kājas āvu,
Birzē sedžu vilnānīti.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Pieminēju bāleliņu,
Ir tautās nogājuse:
Tīrumā kājas āvu,
Birzē sedzu vilnānīti.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

17570.

Pats jaunais bāleliņš
Zirņu zieda baltumiņu,
Zirņu zieda baltumiņu,
Zobeniņa asumiņu.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

17571.

Pie bāliņa dzīvādama,
Māsas vārdu nedzirdēju;
Iet māsiņa tautiņās,
Aunas brāļi zābakos,
Velkas lūša kažokos,
Liekas cauņa cepurīti.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

17572.

Piekusuši bāleniņi,
Mani mazu barojot;
Laidiet mani klajumā,
Tad es pate barošos!
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Pieci, seši piekusuši,
Mani vienu barojot;
Laidiet mani tīrumā,
Lai es pati barojos!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

17573.

Pieminēšu bargas māršas,
I tautās nogājusi:
No rociņas skalu rāva,
Ar ūdeni guni lēja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

17574.

Pieci, seši piekusuši,
Mani vienu barodami;
Kā māmiņa nepiekusa,
Mani mazu audzēdama!
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

17575.

Pirciet, brāļi, man laiviņu,
Pate pirkšu īrējiņu,
Kam jūs mani aizdevāt
Aiz ūdeņa tautiņās!
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

1. Pirciet laivu, bāleliņi,
Aud, māmiņa, zēģelītes,
Kam jūs mani iedevuši
Aiz ūdeņa tautiņās!
86 [Ļaudonā (Ļaudonas pag. Md)].

17576.

Projām upīte
Oliņas nesa;
Projām brālīši
Māsiņas raida.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

17577.

Protu, protu, redzu, redzu,
Jau māsiņa taisījās,
Jau iebāza kulītē
Manu ceptu kukulīti.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

17578.

Pūt, vējiņi, rozītēs,
Lai lapiņas plātījās;
Ej, māsiņa, tautiņās,
Lai dzīvīte taisījās!
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

17579.

Pūta, pūta rīta vēji,
Vēl padeve ziemeļam;
Rāja, rāja brāļi māsu,
Vēl padeve tautiņām.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)], 331 [Augškurzemē (Il)].

- 428 -

17580.

Pučeit, tavu zīd'ēšonu
Muolūtā kal'n'eņā!
Muos'eņ, tavu nūīšonu
Ar svešīm ļautiņīm!
422 [Līvānu pag. D].

17581.

Raudāj' brāļi, raudāj' māsas,
Kad es gāju tautiņās.
Neraudiet, bāleliņi,
Tautiņās laba dzīve!
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

17582.

Roka rociņ, i pamija
Pie lielo dzirnaviņu;
Kas, māsiņa, tev' pamija
Tāļajās tautiņās?
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

17583.

Rozes auga, magonītes
Pie bāliņa namdurēm;
Sveši ļaudis taisījās
Raut mums vienu magonīti.
395 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

17584.

Redzu, redzu, tās māsiņas
Nava mīļi dzīvojušas:
Neraud viena aiziedama,
Ne ar otra palikdama.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 394 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

17585.

Sadarējam mēs, bruol'eit,
Sadar myusu volūdeņis;
Niul'e Laimeņa izšk'eira,
Pī vuorteņu stuovādama.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

17586.

Saka bruoļi iedodami:
Ej, māsiņ, aiziesim!
Iedevuši, nenogāja,
Sakās ceļa nezinot.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

17587.

Saka brāļi vadīdami:
Kad, māsiņa, vēl atnāksi?
Saka mārša stāvēdama:
Kad acīm neredzētu!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

17588.

Saka mārša vadīdama:
Ej nu, mana riebaļiņa!
Manus skalus dedzināji,
Sev pūriņu darīdama.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

17589.

Sak' māršiņa vadīdama:
Ļaunu dienu nu pavadu!
Ļaunu dienu vadīdama,
Vieglu dienu pavadīja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

17590.

Saka cietu ozoliņu, -
Ciri cērtu, skaida lec;
Edz kur cieta meitas sirds,
Izvedoti neraudāja!
54 [Limbažos (Limbažu pag. Vlm)].

17591.

Sargies, manu bāleliņ,
Sargies, brāļa līgaviņ,
Atradīšu māmiņai
Melnu kreklu mugurā!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

17592.

Žēl man bij, žēl man bij
Pēc to labu ciemmeitiņu,
Labs tas bij ar manim,
Ar visiem ļautiņiem.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

17593.

Žēli žēli turējām
Mūs' māsiņas atdeviņas;
Ai Dieviņ, jau tik ātri
Beigas reize danākuse!
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

17594.

Šķiet bāliņu neraudot
Zem tās cauņu cepurītes;
Raudāt raud bāleliņš,
Trīcēt trīc cepurīte.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Šķit' māsiņu neraudot
Zem balto villainīšu;
Jau māsiņa gauži raud,
Trīcēt trīc villainīte.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

17595.

Šķiŗamies, mēs māsiņas,
Gana mīļi dzīvojām;
Mūs Laimiņa izdalīja,
Pie vārtiem stāvēdama.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

- 429 -

17596.

Šķiŗamies(i), mēs māsiņas,
Ko mēs sevi raudinām!
Jau zemīte līcin līka,
Kājas mirka asarās.
116 [Bormaņu muižā (Trapenes pag. Vlk)], 1311 [Apē (Vlk)].

17597.

Šķiŗamies, mēs māsiņas,
Ko tik ilgi dalāmies!
Jau saulīte tai vietā,
Kur vakar tikāmies.
52 [Burtniekos (Burtnieku pag. Vlm)].

17598.

Šķiŗamiesi, mēs māsiņas,
Šā celiņa galiņā:
Tev celiņš uz tautām,
Man uz savu bāleliņu.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

17599.

Šķiŗamies, mēs māsiņas,
Šai celiņa maliņā!
Šai celiņa maliņā
Birst man gaužas asariņas.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

17600.

Šķiŗamies, mēs māsiņas,
Tev celiņš, man celiņš;
Tev celiņš sīku rožu,
Man baltaja āboliņa.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

17601.

Šķiŗamies nu, māsiņas,
Gana mīļi dzīvojām;
Jau zemīte līcin līka,
Kājas mirka asarās.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)], 134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

17602.

Šķiŗamies nu, māsiņas,
Ko tik ilgi vadāmies;
Jau zemīte līcin līka,
Kājas mirka asarās.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

17603.

Šķiŗamies nu, māsiņas,
No jaukās valodiņas;
Jau zemīte līcin līka,
Kājas mirka asarās.
18 (Meņģelē), 75.

1. Šķiŗamies, mēs māsiņas,
Izšķiŗam valodiņas;
Jau zemīte līkin līka,
Kājas mirka asarās.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

2. Šķiŗamies nu, brālīši,
Iz jaukām valodām;
Jau zemīte līcin līka,
Kājas mirka asarās.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

17604.

Šķiŗamies nu, māsiņas,
Uz tiem krusta celiņiem;
Lai zied rozes, lai magones,
Krustu šķērsu gāzdamās.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Šķirsimies, mēs māsiņas,
Uz tiem krusta celiņiem;
Lai uzaug tai vietā
Krustiem zelta ābelītes.
110 [Cēsīs].

17605.

Šķiŗatiesi, zosu draudze,
Laidiet gulbi ezerā;
Šķiŗaties, bāleliņi,
Laidiet māsu tautiņās!
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Šķirieties, oši, kļavas,
Laižat gobu ozolos;
Šķirieties, bāleliņi,
Laižat māsu tautiņās!
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

17606.

Šķirsimies, mēs māsiņas,
Kas mēs mīļi dzīvojām;
Cita citu vadīsim,
Visas žēli raudāsim.
1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)].

17607.

Šķirties būs ar skumju prātu,
Mutes dot ar žēlabām.
Tec, saulīte, līdz ar mani,
Žāvē manas asariņas!
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

17608.

Zied zemīte zilis ziedis,
Žēl man mīt kājiņām;
Aug māsiņa paklausīga,
Žēl man dot tautiņās.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 430 -

1. Zaļa zāle, zelta rasa,
Žēl bij mīt kājiņām;
Laba laba man' māsiņa,
Žēl bij dot tautiņās.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

2. Zied zemīte baltis ziedis,
Žēl man mīti kājiņām;
Sīka maza man' māsiņa,
Žēl dot tāļu tautiņās.
166 [Gramzdā un Smaižos (Gramzdas un Aizviķu pag. Lp)].

3. Zied zemīte zilis ziedis,
Žēl man mīt ar kājiņām;
Izmākusi man māsiņa,
Žēl man dot ir tautiņās.
Sudmalim, vēverim,
Tiem es došu sav' māsiņu:
Šūs krekliņus, neaudusi,
Ceps maizīti, nemalusi.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

4. Zied zemīte zilu ziedu,
Žēl man mīt kājiņām;
Raud māsiņa tautiņās,
Žēl man bija klausīties.
171 [Tāšu Padurē (Kalvenes pag. Azp)].

17609.

Ziedi, balta ābelīte,
Laba zeme kalniņā;
Dzīvo vēl, man' māsiņa,
Laba dzīve bāliņos!
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

17610.

Zem bāliņa pastāvēju
Kā zem zaļa ozoliņa;
Līdz bāliņš pagriezās,
Tiku tautu rociņā.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

17611.

Sīvi sīvi tautu suņi,
Vēl jo sīva māmulīte;
Ai brālīši mīļi balti,
Tautās māsu neraidiet!
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

17612.

Sirsniņ' mana bēdu pilna,
Kur es tevi noremdēšu?
Neremdēju azotī,
Ne klēpī auklējot.
Ko, sirsniņ, nopūties,
Ko Dieviņu kaitināji?
Vai Dieviņš nevēlēja
Patīkamu arājiņu?
188 [(?)].

17613.

Sitiet bungas, bāleliņi,
Pūtiet daiļas stabulītes,
Neba rītu es atnākšu
Jūsu spēļu klausīties.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

17614.

Skaņi skan rīta rasā,
Vēl skaņāki vakarā;
Mīļa mīļa man māsiņa,
Vēl mīļāka tautiņām.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

17615.

Skrej bitīte, sit spārniņus
Pie nedēta ozoliņa;
Iet māsiņa raudādama
Pie nerātna tēva dēla.
295 [Grienvaldē (Zālītes pag. B)].

17616.

Skrej, irbīte, kur skriedama,
Skujas rasi, ne auziņas;
Ej, māsiņa, kur iedama,
Tautas rasies, ne brālīši.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

17617.

Skuju dēļ lakstīgala
Nedziedāja eglājā;
Māršu dēļ māsacīte
Nedzīvoja bāliņos.
45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)].

17618.

Smagi šņāca sila priede,
Smalka lietus pielijuse;
Gauži raud mūs' māsiņa,
Svešu ļaužu aizvedama.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

17619.

Smuidra, gaŗa es uzaugu,
Bāliņos dzīvodama;
Man' atdeva bāleliņi
Svešu ļaužu rociņā.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

17620.

Zobins kakla nenocirstu,
Kad nebūtu cirtējiņa;
Tautas māsas nenovestu,
Kam bāliņi nedevuši.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 431 -

17621.

Stāvu brāļi, stāvu māsas,
Mani vienu vadīdami;
Būt' es dzedri dzīvojuse,
Neviens stāvu neceltos.
224 [Kabilē (Kld)].

17622.

Stāvu stāv māršas manas,
Stāvu mani bāleliņi,
Mani vienu vadīdami
Tāļajās tautiņās.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

17623.

Sunīt manu, pakaniņ,
Tu piederi vilciņam;
Māsiņ mana jaunākā,
Tu piederi tautiņām.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

17624.

Tā māsiņa gauži raud,
Tautiņās aiziedama;
Lai raudāja aiziedama,
Gan dzīvos dziedādama.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

17625.

Tā sacīja bāleliņš,
Krievam māsas nedošot;
Nu atdeva krieviņam,
Pašam krievu kapteiņam.
23 [Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)].

17626.

Tā sacīja bāleliņis,
Tā bāliņa līgaviņa:
Nedosim šo sniedzīti
Tautiņām maldināt.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

17627.

Tāpat būs tev, māsiņ,
Kā citām māsiņām:
Reizi tevi aizvedīs,
Atpakaļ nevedīs.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

17628.

Tas pats būs tev, māsiņ,
Kas citām māsiņām:
Segs tev baltu vilnainīti,
Sviedīs tautu kamanās.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

17629.

Tautām devu sav' māsiņu,
Ij ne lielu uzaugušu;
Līdzi devu bērzu birzi,
Lai rāj dēla māmuliņa.
104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

17630.

Tautās devu sav' māsiņu,
Bērzu bierzi līdzāi devu.
Nav māsiņa ieraduse
Pora niedres dedzināt.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

17631.

Tautiņās aiziedama,
Vīzīt' metu upītē;
Ne vīzīti neatstāju
Bāleliņa sētiņā.
391 [Skultē (Skultes pag. Rg)].

17632.

Tēvis raud, māte raud, -
Kāda velna brāļi raud?
Kāda velna brāļi raud?
Brāļiem māsa nemīlēja.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

17633.

Tev, bāliņ, sila zeme,
Es pie tevis nedzīvošu:
Smiltis manas kājas grauza,
Skujas bira vaiņagā.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

17634.

Tec, irbīte, šķir papardes,
Meklē savu perēklīti;
Tec, māsiņa, šķir tautiņas,
Meklē savu bāleliņu!
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

1. Raudav'ēte pūru škeire,
Raudavāna maklādama;
Tuo muoseņa karu škeire,
Bruoleleņa maklādama
409 [Līksnas pag. D].

17635.

Tec, upīte, neviļņo,
Lai viļņoja Daugaviņa;
Ej, māsiņa, neraud' gauži,
Lai raud gauži bāleniņi!
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

- 432 -

17636.

Tīši tīši es par spīti
Žēl darē bāliņam:
Tīšam gāj' tautiņēs
Pašē darb' laiciņē.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

17637.

Trūka, trūka tov, brāliņ,
Kad es gāju tautiņās:
Trūkst tov ganu, darbinieku,
Malējiņas kamburē.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

17638.

Upe upe, Daugaviņa
Māsiņai celiņā;
Rauda pate, zviedz kumeļš,
Maliņā stāvēdams.
3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Kam jūs mani iedevāt
Aiz ūdeņa tautiņās?
Zviedz kumeļš, raudu paša,
Maliņā stāvēdama.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

17639.

Up' tek, straum' tek
Gar māsiņ's nam' durām:
Tā nebij upes straum',
Tie bij mās's asaras.
211 [Rindā (Ances pag. Vp)].

17640.

Uz brālīša, uz svainīša
Manas gaudas asaras,
Kam tie mani tur iedeva,
Kur es pate negribēju.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

17641.

Vai dzīvot mani veda,
Vai nomirt tautiņās?
Visi mazi bāleliņi
Raudādami kājas āva.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

17642.

Vaļām logi, vaļām durvis,
Mani vienu izvadot!
Brālim bija maizes žēl,
Māršai baltas villainītes.
40-1 (Bigauņciemā).

17643.

Vediet, tautas, to māsiņu,
Tās es gauži neraudāju:
Tā nedeva dzīpariņa
Adīdama, rakstīdama.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

17644.

Viena pate man māsiņa,
Tā par dižu, tā par mazu;
To ielaidu tautiņās
Kā oliņu ūdenī.
224 [Kabilē (Kld)].

17645.

Vēl dzīvot es gribēju,
Vēl kalpot bāleliņus;
Kaut tautiņas vaļu liktu,
Vēl valkātu vaiņadziņu.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

17646.

Vecākais bāleliņš,
Tev bij manam tēvam būt,
Tev bij man pa priekšu iet
Svešu ļaužu istabā.
328 [Valles muižā (Taurkalnes pag. B)].

17647.

Vilkam devu to kaziņu,
Kas nokoda ābelīti;
Tautām devu to māsiņu,
Kas kaziņu neganīja.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1. To kaziņu vilkam došu,
Kas nokoda apentiņu;
To māsiņu tautām došu,
Kas rakstīt nemācēja.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

17648.

Visapkārt lietus lija,
Vidū saule ritināja;
Visapkārt brāļi stāv,
Vidū māsa gauži raud.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

17649.

Visas labas ciema meitas,
Kad es pati laba biju;
Visas manis gauži raud,
Kad es gāju tautiņās.
1311 [Apē (Vlk)].

17650.

Visiem žēl mūs' māsiņa,
Kad tautietis projām ved;
Jaunajam bāliņam,
Tam māsiņas vairāk žēl.
220 [Dursupē (Zentenes pag. Tl)].

- 433 -

17651.

Vizēt viz brāļa sēta,
Māsiņai staigājot;
Iet māsiņa tautiņās,
Neviz vairs brāļa sēta.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

17652.

Visi mazi avotiņi
Vakarā miglu laiž;
Visi mazi bāleliņi
Pēc māsiņas gauži raud.
2071 [Ancē (Ances pag. Pg)].

1. Visi mazi avotiņi
Ik vakarus miglu met;
Visi mazi bāleliņi
Raud, kumeļus seglodami.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

2. Visi mazi kadeģīši
Zelta ziedu vien ziedēja;
Visi mazi bāleliņi
Pēc māsiņas žēli raud.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

17653.

Vistiņ mana, lielcekule,
Vanags tevi aiznesīs;
Māsiņ mana, lielvalode,
Tautas tevi aizvedīs.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1. Vistiņ manu, lielcekuli,
Nesīs tevi vanadziņš;
Māsiņ, zelta droztaliņ,
Vedīs tevi tautiņās.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

17654.

Ciema meitas noraudāja,
Ka māsiņu novedot.
Tur man bija lielais gods,
Tur jauka valodiņa.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

3) No tēva saimes ļaudīm

17655.

Dievs palīdz tai meitiņai
Visu mūžu dzīvojot!
Tā mums deve dievpalīgu
I aŗot, ecējot.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

17656.

Labi vien es dzīvoju
Ar visiem ļautiņiem,
Kad tie mani neredzēja,
Jele mani pieminēja.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)], 1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

1. Lai darīju, ko darīju,
Piemiņām vien darīju,
Ja tie mani neredzēja,
Jel minēt pieminēja.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

17657.

Lai es iemu, kur iedama,
Šīs zemītes man nav žēl.
Šī zemīte, šī saulīte,
Šo ļautiņu vien nevaid.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Es var' iet, kur man tika,
Man nevaid zemes žēl;
Tā zemīte, tā saulīte,
Tie ļautiņi vien nevaid.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

17658.

Nu tai mātes meitiņai
Jāiet tautu rociņā;
Jauka bija uzskatīt,
Vēl jaukāka valodiņa.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

17659.

Visa tēva saime raud,
Kad es gāju tautīnās.
Neraudat, tēva saime,
Neb es tēva zemi ņēmu,
Neb es tēva atslēdzīnas
Līdzi vešu tautīnās;
Te paliks tēva zeme,
Tēva klētes atslēdzīnas.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

1. Visa tēva saime raud,
Kad es gāju tautiņās.
Neraudiet, jūs saimīte,
Neb es tēva atslēdziņa.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

2. Visa tēva saime raud,
Kad es gāju tautiņās.
Vai tu traka raudādama,
Vai atslēgas līdzi ņēmu?
Tik jau līdzi paņēmos
Savu pūra atslēdziņu.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

- 434 -

3. Visi tēva kalpi rauda,
Man ejoti tautiņās.
Neraudati, jūs kalpiņi,
Neba tēva klēti vedu!
283 [Kroņa Vircavā (Vircavas pag. Jg)].

17660.

Visi tēva kalpi raud,
Ka es gāju tautīnās;
Cits raud manu darbu dēļ,
Cits lustīgu dzīgošen'.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

4) No lopiem: govīm, aitām, zirgiem

17661.

Brēc aitiņas, maun telītes
Skaņa pura maliņā;
Dievs sodīja tautas dēlu,
Kas aizveda ganītāju.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

17662.

Buč aitiņa! ko tu raudi?
Vai tu sava gana raudi?
Tautas tavu ganu veda
Pa zaļaju birztaliņu.
224 [Kabilē (Kld)].

17663.

Ēdat, govis, gulēdamas!
Rīt es vairs neganīšu,
Rītu mani aizvedīs
Rūter-Brenča dēliņam.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

17664.

Ēdiet, manas brāļa gov's,
Es jūs vairs neganīšu,
Man kājiņas jau apautas,
Jau aizjūgts kumeliņš.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

17665.

Govis bļāva laidarā,
Uz amola lūkojās.
Bļaunat, govis, uz tautām,
Kas aizveda ganītāju!
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

17666.

Nu ar Dievu, avitiņas,
Es jūs vairs neganīšu,
Nu es iešu laulāties
Ar to ciemu Pēterīti.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

17667.

Zirgi zviedza, govis bļāva,
Man ejoti tautiņās;
Govis bļāva ganītājas,
Zirg' uzmata malējiņas.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

17668.

Uš kūtī, sirmā cūka!
Rīt es tevi neganīšu,
Rītu mani aizvedīs
Stārastiņa dēliņam.
226 [Kandavā (Tl)].

1. Uš ārā, sirmā cūka!
Rītu vaira neganīšu;
Rītu mani aizvedīs
Viņu sētas Jurīšam,
Viņu sētas Jurīšam,
Suseklīšu zaglīšam.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

5) No vietām un lietām: istabas; dzirnu kambaŗa; nama un ugunksura; klēts, ābeļu dārza; rožu dārza; kokiem pagalmā bērzu birzs; ganībām, pieguļas; ierastā ceļa

17669.

Es apgriezu lielu riņķi
Bāleniņa istabā;
Gan zināju, mūžiņā
Vairs tik lielu negriezīšu.
128 [Lugažos (Lugažu pag. Vlk)].

17670.

Kam, māsiņa, tu izbēgi
No dūmainas istabiņas?
Būs glāžota istabiņa,
Būs gaudajas asariņas.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

17671.

Lai man žēl, kā man žēl,
Žēl man tēva aizkrāsnītes:
Tur kājiņas es noāvu,
Tur svētīju svētdieniņu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

17672.

Lai man žēl, kā man žēl,
Žēl man tēva istabiņas,
Kur es jauki padzīvoju
Ar citām māsiņām.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

- 435 -

17673.

Nasagrib atsastuot
Nū eistūs buol'el'eņu:
Stykla lūgi, vara vuorti,
Poši tak naverami.
436 [Tirzas (Tirzas-Pils) Md].

17674.

Trīs reiziņas apgriezos
Tai vienā vietiņā;
Ne rītā es atiešu
Šī vietā grozīties.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

17675.

Es atstāju māmiņai,
Apmalusi, dzirnaviņas;
Gauži raud māmaļiņa,
To mālīti sijādama.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

17676.

Es savai māmiņai
Div' maizītes vien izcepu;
Vēl gribēju trešo cept,
Tautas vaļas vairs nedeva.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

17677.

Iziedama, tu māsiņa,
Sakur tēva uguntiņu,
Lai spīdēja tavs mūžiņš
Kā tā tēva uguntiņa.
224 [Kabilē (Kld)].

1. Iziedama, tu māsiņa,
Sakur gaišu uguntiņu,
Lai tev bija tautiņās
Tāda gaiša dzīvošana.
1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)].

17678.

Iziedama, tu māsiņa,
Sakur tēva uguntiņu:
Citu dienu tu atnāksi
Pie tētiņa sildīties.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

1. Še, māsiņa, skalu šauja,
Sakur tēva uguntiņu:
Kad nosalsi tautiņās,
Tad atnāksi sildīties.
166 [Gramzdā un Smaižos (Gramzdas un Aizviķu pag. Lp)].

17679.

Dievī, manu labu dzīgu,
Kas palika bālīnos!
No klētīnas uz klētīnu,
Lec' ābeļu dārzīnā.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

17680.

Zied', ieviņa, zied', ābele,
Es jums ziedu nelasīšu;
Aug't, brālīši, ved't māršiņas,
Es ar jums nedzīvošu.
Man tautās druva, pļava,
Tautās govju laiderītis.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

17681.

Aiz ko rozes šovasar
Gaŗas auga, neziedēja?
Vai redzēti paredzēja,
Tautas veda šķinējiņu?
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

17682.

Būt' zemīte tāda viegla,
Kāda mana villainīte,
Es būt' savu rožu dārzu
Līdz ņēmusi tautiņās.
20 [Krapē (Krapas pag. Rg)].

1. Kaut zemīte viegla būtu
Kā baltaja villainīte,
Līdza ņemtu rožu dārzu,
Tautiņās aizejot.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

17683.

Es uzaugu pie māmiņas
Jaukā rožu dārziņā;
Kad es gāju tautiņās,
Ar rozēm greznojos.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

17684.

Neies vairs mūs' māsiņa
Dārziņā rožu raut,
Ies birzē beku lauzt
Ar vecām mātītēm.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

17685.

Projām gāju tautīnās,
Cieti slēdzu rožu dārz',
Lai tas auga, lai zaļoj'
Mazajām māsiņām.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)], 65 [Valtenbergā (Mazsalacas pag. Vlm)].

17686.

Raudādama es iegāju
Magonīšu dārziņā:
Sveši ļaudis norāvuši
Plaukdamo magonīti.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

- 436 -

17687.

Rozes auga, magonītes
Pie bāliņa namdurvīm;
Sveši ļaudis taisījāsi
Raut mums vienu magonīti.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

17688.

Žēl man bija divu lietu,
No māmiņas atstājot:
Žēl man sava rožu dārza,
Žēl man zīļu vainadziņa.
1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)].

17689.

Žēl man bija duju lietu,
No māmiņas izejot:
Žēl man bija rožu dārza,
Žēl vecaju draugalēnu.
Tautās bija rožu dārzi,
Bet tik koši neziedēja;
Tautās bija draugalēnas,
Bet tik mīļi nerunāja.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

17690.

Žēl man bija divu lietu,
No māmiņas šķiŗoties:
Žēl man bija rožu dārza,
Žēl jaunā bāleliņa.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

17691.

Zied', puķīte, zied', puķīte,
Šī dieniņa ziežamā;
No šās dienas ziedējuma
Vīst ziediņi vīstamo.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)], 330 [Kaldabruņās (Rubenes pag. Il)].

17692.

Treis puk'ētis olūtā,
Treis olūta mal'eņā;
Kad es guoju tauteņuos,
Vysys s'ešys nūzīdēje.
4190 [Jāsmuižas pag. D].

17693.

Līgojies, ozoliņ,
Es ar tevi nelīgošu;
Līgos tevi smalki dzeņi,
Mani balti bāleliņi.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

17694.

Lokās žēli vītolīši,
Zemu zarus nokāruši;
Vēl žēlāki man' māsiņa
Atvadās raudādama.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

17695.

Ozols auga sētiņā,
Es ozola ēniņā;
Nocērt brāļi ozoliņu,
Izved mani šorudeni.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

17696.

Vītols auga pagalmā,
Es vītola pakrēslī;
Vītols zarus darināja,
Es darinu vainadziņu.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

17697.

Vītols auga pagalmā,
Es vītola pakrēslī.
Vītols savus zarus loka,
Es locīju vilnānīti.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

1. Ozols auga pagalmā,
Es ozola pakrēslī;
Ozols lapas vīvināja,
Es locīju ielociņus.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

2. Vītols auga sētmalē,
Es vītola pakrēslī;
Es vītola pakrēslī
Sagšām puškus darināju.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

17698.

Vītols auga sētiņā,
Es vītola ēniņā.
Salna koda vītoliņu,
Tautiets manu vaiņadziņu.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

17699.

Vītols auga sētmalā,
Es vītola pakrēslā;
Vītolam lapas bira,
Man birst gaudas asariņas.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

17700.

Vītols auga sētmalā,
Es vītola pazarē.
Ruden mani tautas veda,
Vējš nolauza vītoliņu.
1821 [Allažās (Raņķu pag. Kld)].

- 437 -

1. Smilga auga atmatā,
Es savos bālēnos;
Vējiņš smilgu kustināja,
Sveši ļaudis mani veda.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

17701.

Es atstāju bālīnos
Zaļo bērza birztalīn';
Es jau gan neatstāt',
Būt' varējsi līgā vest.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

17702.

Kur tautāmi tāda birze
Kā manami brālītim?
Visapkārti ievas ziede,
Vidū saule ritina.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

17703.

Manis dēļ, bērzu birze,
Ne tu audzi, ne zeļo;
Ne no tevis kroņus pīšu,
Ne vainagu derināšu.
152 [Jērkulē (Krimuldas pag. Rg)].

17704.

Manis dēļ, bērzu birzis,
Šovasar nelapo:
Nepēršos šai pirtī,
Nelauzīšu žagariņus;
Pēršos tautu pirtiņā,
Tur lauzīšu žagariņus.
100 [Rāmuļos (Rāmuļu pag. C)].

17705.

Manis dēļ, pura bērzs,
Lapo zelta lapiņām,
Ne no tevis slotu griezu,
Nedz noviru dzīpariņu.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

17706.

Manis dēļ, tu bērziņ,
Lapo zelta lapiņām!
Ne es gribu te dzīvot,
Ne no tevis slotu griezt.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

1. Audz par mani, vai neaudz,
Tu zaļaja bērzu birze!
Nav man laika še dzīvot,
Ne no tevis slotas griezt.
Dievs to zina, citu gadu
Kādas slotas es griezīšu,
Vai bērzā, vai liepā,
Vai zaļā ozolā.
24 [Lēdurgas draudzē].

2. Par manim tu, birztiņa,
Vai auguse, neauguse:
Es negribu te dzīvot,
Ne no tevis zaru griezt.
Par manim jūs, puisīši,
Vai auguši, neauguši:
Es aiziešu dziedādama
Cita kunga pagastā.
294 [Grantelē (Iecavas pag. B)].

17707.

Uz tautām aiziedama,
Bērzu birzi līdzi jēmu:
Es zināju tautu dēlu
Bez rīkstītes audzinātu.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

17708.

Ar Dieviņu paliecat,
Mani tēva tīrumiņi!
Lai zaļoja balti bērzi,
Lai teteŗi rubināja.
116 [Bormaņu muižā (Trapenes pag. Vlk)].

17709.

Nu ar Dievu paliekat,
Manas vecas ganīkliņas!
Nebūs tāda dziedātāja,
Ne ar tāda lelotāja.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

17710.

Pieguliņis žēli rauda,
Kad es gāju tautiņās.
Neraud' gauži, pieguliņi,
Būs tev cita dziedātāja!
71 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

17711.

Citur iešu, citur iešu
Cit' upīšu bridināt;
Lai palika šī upīte
Šautr', akmiņu piemetama.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

17712.

Gāju, gāju to celiņu
Domādama, gādādama,
Būšu vaira, vai nebūšu
Tā celiņa gājējiņa.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

- 438 -

1. Gāju, gāju, tālāk gāju
Pa celiņu domādama,
Vai es būšu tā celiņa
Vēl tālāk gājējiņa.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

17712¹.

Nu jāiet tas celiņš,
Ko augdama nestaigāju;
Nu jāēd tā maizīte,
Ko neara bāleliņš.
232 [Talsos (Tl)].

17713.

Pa to ceļu darbos gāju,
Pa to gāju raudādama;
Pa to ceļu vairs neiešu,
Neslaucīšu asariņas.
Lai apauga tas celiņis
Ar balto āboliņu.
40-1 (Bigauņciemā).

1. Lai apauga tas celiņis
Ar balto āboliņu,
Kur staigāju ik rītiņus,
Asariņas slaucīdama.
71 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

17714.

Rīt es iešu to celiņu
Spīdošāmi kurpītēm,
Redzēs mani bargi kungi
Pa vārtiemi izejot.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

17715.

Staigāt man to celiņu,
Ko augdama nestaigāju;
Klausīt man to māmiņu,
Ko augdama neredzēju!
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

17716.

Staigāt man to celiņu,
Kur augdama nestaigāju;
Mīlēt man to tautieti,
Ko augdama neredzēju.
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

17717.

To celiņu darbos gāju,
To aizgāju tautiņās;
Daža laba asariņa
Tai celiņa maliņā.
170 [Lielnīkrācē (Nīkrāces pag. Azp)], 224 [Kabilē (Kld)], 226 [Kandavā (Tl)], 267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

1. To celiņu darbos gāju,
To aizgāju tautiņās;
Daža laba asariņa
Tā celiņa maliņā.
Ne vairs iešu to celiņu,
Ne slaucīšu asariņas;
Lai apauga tas celiņis
Ar balto āboliņu!
244 [Īlē (Īles pag. Jg)].

17718.

To celiņu rītā gāju,
To pārgāju vakarā;
Tā celiņa maliņā
Daža gauža asariņa.
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. To celiņu rītā gāju,
To celiņu vakarā;
Tā celiņa maliņā
Birst man gaužas asariņas.
138 [Trikātā (Trikātas pag. Vlk)].

17719.

To celiņu rītā gāju,
To celiņu vakarā;
Pa to pašu aizlīgos
Mans vizuļu vainadziņš.
19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)].

6) Dažādas šķiršanās dziesmas

17720.

Es nezinu, kas man kaiš,
Es nevaru līksma būt;
Pilna sirds man bēdiņu,
Pilnas acis asariņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

1. Es nezinu, kas man vainis,
Es nevaru līksmoties;
Pilla sirds man bēdiņu,
Pillas acis asariņu.
Raudu gaužas asariņas,
Sak' ar dievu bāliņam.
Uz bāliņu noraudāju,
Kam tautām atvēlēja.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

- 439 -

17720¹.

Gauži vien noraudāju,
To vietiņu noiedama,
Kur es viju vaiņadziņu,
Ar māsiņu ganīdama.
116 [Bormaņu muižā (Trapenes pag. Vlk)].

17721.

Napyut griuši, syla prīde,
Na skolīm tevi cārt;
Naraud' gauži, ļaudaveņa,
Na kolpyun'ēm tevi vadu.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

17722.

Par zemīti nebēdāju,
Kad tik labs arājiņš:
Man zemīte, kur ejot
Ar labo arājiņu.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

17723.

Rit', akmen, tu par mani
Pie to grimu tēva dēlu!
Tev, akmen, cieta sirds,
Tev nelija asariņas.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

17724.

Sirsniņ mana, grūtpūtīte,
Kam tik grūti nopūties?
Vai paredzi grūtu mūžu,
Vai ar sliktu arājiņu?
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Sirsniņ mana, pūpolīte,
Ko tik grūti nosapūti?
Vai paredzi slimu dienu,
Vai nelabu arājiņu?
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

17725.

Sirsniņ mana, grūtpūtīte,
Kam tik grūti nopūties?
Vai tu biji paredzējse
Manu grūtu dzīvošanu?
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

17726.

Upe tek žvārkstēdama
Grīslaiņā puriņā;
Iet māsiņa raudādama
Pie dzērāja tēva dēla.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

17727.

Vai vējiņis tev' atpūta,
Svešas zemes tēva dēl'?
Še dzimusi, še augusi,
Būs man tev līdzi iet?
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

★

44817.

Vai Aneitji, vai muosjaņi,
Vai nav žāl tjav jaunu dīnu?
Nyuļa vysas puķis zīd,
Nyuļa mjaitys pušķuosīs.
194 [Krāslavas D].

44818.

Vai vai tu Anīt,
Kai mes tevja pacīssim?
Kur guojomi, naguojom,
Guojom vysas pulceņā.
143 [Jāsmuižas D].

44819.

Vai māmiņa, mīļa balta,
Kā es tevi aizmirsīšu,
Savus ganus aurēdama,
Darbiniekus raidīdama?
356 [Rudbāržu Azp].

44820.

Ai māmiņa, mīļa balta,
Vai es teva apnikuse?
Meitiņ, zelta drostaliņa,
Vai es tautas aicināju?
To tev dara tavs darbiņis,
Tavs raženis augumiņis.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

44821.

Ai māsīna, ai māsīna,
Kā es tevi nožēlošu!
Jau vārgos tu uzaugi,
Vēl atdevu netiklim;
Vēl atdevu netiklim,
Asariņu dzērējam.
355 [Rucavas Lp].

44822.

Vai māsiņ, vai māsiņ,
Kā mēs tevi pieciessim?
Tu bij' rakstu rakstītāja,
Tu ieloku locītāja.
358 [Rugāju Abr].

44823.

Voi muosiņ, kas tev tyka,
Kam tik dreiži tautuos guoji?
Tagad tovs rūžu vaiņags
Zalta zīdim (nū)zīdēja.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

- 440 -

44824.

Aizejit, buolileņi,
Koč celiņa vaicuodami!
Muna sāta kalniņā,
Pati meža maliņā.
326 [Preiļu D].

44825.

Aiz azara skaisti puiši,
Skaisti maņi kairynuoja,
Sāstum laivā, dūtum rūku,
Raud māmiņa pakaļī.
250 [Maltas (Rozentovas) Rz].

44826.

Aiz kuo, muote, pazagyusi,
Reitā agri caldamuos?
Ni tev gunes pyutējiņas,
Ni tev skola lauzējiņas.
425 [Šķaunes (Landskoronas) Ldz].

44827.

Asariņu upe tek,
Vai tā viena pieraudāta?
Raud māsiņa, raud māsiņa,
Raud nabaga panāksnieki.
46 [Beļavas Md].

44828.

Atstāju māmiņai
Apmalusi dzirnaviņas;
Gauži raud māmuliņa,
Tos miltiņus sijādama.
48 [Bērzaunes Md].

44829.

Atver vuortus, aizver vuortus
Māmiņ' maņa vaidīdama;
Akmiņota tautas zeme,
Lāni tak kumeliņš.
326 [Preiļu D].

44830.

Ar Dieviņu paliecieti,
Māršas, mani bāleliņi!
Ne jau rītu es atnākšu
Jūsu duru virināt.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

44831.

Uoriņi muni, uoriņi,
Pakaļā palykuši!
Na uoriņi vīn palykuši,
Palīk manu buoleleņi.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

44832.

Ar varēm, mani brāļi,
Manis projām nedodat!
Tā nebija viena diena,
Tā bij visa mūža diena.
184 [Ķēču Rg].

44833.

Bāliņš lūdza māsiņai:
Dzīvo šādu vasariņu.
Nedzīvošu, bāleliņ,
Barga tava līgaviņ(a).
119 [Gaujienas Vlk].

44834.

Bierst bārzam zalta rosa,
Stradiņam svilpuojūt;
Bierst muosai asariņas
Ar tautom škirūtīs.
494 [Viļānu Rz].

44835.

Biteit, tovu vīglumiņu,
Duobuliņš nanūleika;
Muosiņ, tovu drūsumiņu,
Īt tik jaunai tauteņuos.
295 [Ozolmuižas Rz].

44836.

Brāļi diži, es (bij') maza,
Es brālīšu nebēdāj(u);
Lecu tautu kumeļā,
Paliek brāļi raudādami.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

44837.

Brālīt, tavu cietu sirdi,
Vai bij koka, vai akmeņa!
Koku cirtu, skaida lēca,
Tev nebira asariņas.
605 [Skolas].

44838.

Buolileņi, buolileņi,
Kai tī syla bolūdeiši!
Ļaudim leli breinumeņi,
Ka mes meiļi dzeivojam.
Kai es škierūs nu buoleņu,
Zemja leika osoruos.
143 [Jāsmuižas D].

44839.

Divas vien mēs meitiņas,
Zem tām ļaužu valodām!
Kur mēs divas runājam,
Tur asaru upe tek.
146 [Jaungulbenes Md].

- 441 -

44840.

Dūdi, dūdi, muomuliņ(a),
Vēļ tu manis nūrauduosi!
Ni tev cyta taid' izauga,
Ni atvedja vedekliņas.
357 [Rudzētu D].

44841.

Drebi, drebi, apšu lapa,
Vējiņš tevi drebināja;
Raudi, raudi, brāļu māsa;
Brāļi tevi raudināja.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

1. Kusti, kusti, ūdens zāle,
Ūdens tevi kustināja;
Raudi, raudi, brāļa māsa,
Brāļi tevi raudināja.
45 [Bejas (Kolberga) Vlk].

44842.

Ai muosiņi, ai muosiņ,
Na es tevi ryudynuoju:
Pate sevi ryudynuoji
Jauna veira gribēdama.
35 [Baltinavas Abr].

44843.

Dryumi pyutja syla prīde,
Smolka leita pīlejuse;
Gauži raud muotes meita,
Tautiņuos nūīdama.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

44844.

Dzer, bāliņ, biķeriem
Manas gaužas asariņas!
Tu man' devi tautiņās,
Labus ļaužus dēvēdams.
605 [Skolas].

44845.

Dzer dzerdama, neizdzersi,
Māmiņ, manu asariņu.
Tu nestimi(?), tu nerimi,
Kamēr mani pavēlēji.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

44846.

Ej ar Dievu, es ar vaļu,
Vecā māsa tautiņās!
Kaut tu pērnu aizgājusi,
Es aizietu šoruden.
48 [Bērzaunes Md].

44847.

Ej, mana māsiņa,
Ku tautas veda;
Tautiņas vedušas
Maizīti dos.
546 [Kuldīga Kld apr.].

44848.

Ej, mana māsiņa,
Žēlīgu Dievu,
Lai skauģi skatās
Caur žoga posmu.
141 [Ivandes Kld].

44849.

Ej, māsiņa, tautiņās,
Kā gājusi tā dzievā:
Rāmi durvis virināt,
Reti vārdu atbildēt;
Gudrajam, rāmajam
Laba dzīve tautiņās.
197 [Krotes Lp].

44850.

Ej, muoseņ, tauteņuos,
Jam zierneiti, apeineiti!
Jam zierneiti dreizumam,
Apeineiti vīglumam!
174 [Kārsavas Ldz].

44851.

Ej, māsiņ, tautiņās,
Klausi jauna, klausi veca!
Ja klausīsi jauna, veca,
Būsi pati saimeniece.
3 [Adulienas Md].

44852.

Ej, māsiņa, ja iedama,
Ko tik gauži raudājies?
Ja tu iesi, mēs dosim,
Ja neiesi, nedosim.
241 [Lubānas Md].

44853.

Ej, muosiņa, tautiņuos,
Na tev' vīnu tautas vedja.
Vedja maņi, vedja tevi,
Vess i cytas cytu godu.
389 [Silajāņu Rz].

44854.

Ej, vecais bāleliņ,
Vai es tevi nemīlēju?
Kam tu mani pats iecēli
Svešu ļaužu kamanās?
373 [Sarkaņu Md].

- 442 -

44855.

Es ar savu māmuliņu
Ilgi kopā nedzīvoju:
Drīz atnāca tā dieniņa,
Kur mēs abas šķīrāmies.
605 [Skolas].

44856.

Es dieveŗa neraudātu,
Kaut neviena neradusi;
Kā raudāju māsīciņas,
Rīta māļu malējiņas.
241 [Lubānas Md].

44857.

Es izdevu sav dēliņu
Par veciem lupatiem.
Atpakaļ nedabūju
Ne par zelta gabaliņu.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

44858.

Es iesēdu ar tautieti
Baltai ziedu laiviņāji;
Māte raud pakaļā
Ar jaunām māsiņām.
605 [Skolas].

44859.

Es, māmiņa, tovas kuojas
Ar osorom balynuoju,
Kam tu mani jaunu devi
Pi dzāruoja tautu dāla.
326 [Preiļu D].

1. Es, māmeņ, kuojas tovas
Osorom balynuoju,
Kam tu mani jaunu devi
Vacam tautu dēleņam.
414 [Stirnienes Rz].

44860.

Esi rāma, tu māsiņa,
Ar māmiņu šķirdamās;
Priekšā gaida vīramāte
Kā uguns dzirkstelīte.
263 [Mēmeles Jk].

44861.

Es tautuosi aizīdama,
Atpakaļi atsavēru,
Kas par mani gauži raud.
Tāvs ar muoti gauži raud,
Vēl gaužuoki bruoliņeņš.
389 [Silajāņu Rz].

44862.

Gauži raud Gaujas meitas,
No Gaujiņas novedamas;
Govis ēda Gaujas zāli,
Pašas vija vaiņadziņus.
119 [Gaujienas Vlk].

44863.

Gauži rauda māmuliņa,
Pa sētiņu staigādama;
Redzi savu auklējumu
Par kalniņu aizvedam.
215 [Lēdmanes Rg].

44864.

Gauži raud tēvs mamiņa
Isjabiņas dibenā,
Redzēj' savu vieglu dienu
Pār kalniņu aizvedot.
480 [Vējavas Md].

44865.

Geleiti, muoseņi,
Por kū mums atstuoji?
Tu jēmīs mums naatstuot,
Bet Juoņeiti namīļuot.
357 [Rudzētu D].

44866.

Grebēse rauduoja,
Typyna jamama.
Naraudi, Grebēse,
Lobs veirs i Typyns.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

44867.

Gryuši pyutja syla prīdja,
Lela leita pīlejus(e);
Gauži raud tautu meita,
Asareņas laisteidama.
170 [Kapiņu D].

44868.

Gryuši pyutja syla prīde,
Smolka leita pīlejusja;
Gauži raud muņ' muoseņa,
Sev gūdeņa sagaidējsja.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

44869.

Gudra muna muomuleņa,
Gudri mani pavadēja:
Siermi zirgi aizpuškuoti,
Jauns puisēts pūrmanēts.
326 [Preiļu D].

- 443 -

44870.

Gudru teica meitu māti -
Kādu muļķi vēl vajag(a)?
Pate savas vieglas dienas
Uzceļ tautu kumeļā.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

44871.

Īt Laimiņa pēc Laimiņas
Burzgolaņis laseidamas;
Īt muosiņa pēc muosiņas
Asariņas slaucīdamas.
503 [Višķu D].

44872.

Ires pat, liep laiv,
Tev nevaid ierjiš;
Vades pat, man māsiņ,
Tev nevaid vadte.
17 [Ances Vp].

44873.

Iešu, iešu, māmuliņa,
Ko darīšu negājusi?
Apsēdosi raudādama
Pie savasi māmuliņas.
378 [Seces Jk].

44874.

Izlaizdama man māmīna,
Dzied rocīnas cilādama;
Pate savas vieglas dienas
Sēdin' tautu kumeļā.
355 [Rucavas Lp].

44875.

Jaunivīte, jaunivīte,
Na jaunives asariņas.
Jaunivītes asariņas
Por goldiņu ryučim tak.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

44876.

Kab muna muomuleņa
Ai manimi leidza guojsja,
Ni pītryuktu mīļūs vuordu,
Ni gotovūs gabaleņ(u).
314 [Pildas Ldz].

44877.

Kad es savas kājas āvu,
Raudāj' mani tēvs māmiņa.
Neraudat, tēvs māmiņa,
Būs jums cita mātes meita;
Būs jums cita mātes meita,
Vēl labāka nekā es.
183 [Kazdnagas Azp].

44878.

Kai tev, māmen, žāl nabeja,
Taida bārna palaidūt?
Kai pukeite, kai rožeņa,
Kai ripeite aizavēļuos.
278 [Naujenes (Maļonovas) D].

44879.

Kam, māmiņa, nežēloji,
Māmiņ, savu auklējumu,
Kad atdevi dzērājam,
Lai to grūti maldināja?
605 [Skolas].

44880.

Kas, māmiņ, tev pīlēcja
Mani jaunu atdūdūt?
Tev pīlēcja znūti draugi,
Man gaužuos asariņas.
425 [Šķaunes (Landskoronas) Ldz].

44881.

Kādu mūžu es dzīvoš'?
Māte vada raudādam'.
Es neteikšu tev, meitiņ,
Gan atras'i dzīvodam'.
141 [Ivandes Kld].

44882.

Ko, Anniņ, tu raudāji,
Pie vārtiem stāvēdam'?
Redzēj' savas lētas dienas,
Pa vārtiem izvedam.
546 [Kuldīga Kld apr.].

44883.

Kū, Julīt, tu tik slykta
Bruoleliņam padarēj(i)?
Atver vuortus da kuojai,
Ruoda ceļu da tautom.
143 [Jāsmuižas D].

44884.

Ko, māmiņa, es darīšu,
Svešumā aizgājuse?
Dari pati savu darbu,
Runā savu valodiņu.
183 [Kazdnagas Azp].

44885.

Kū, māmiņ, pazasauksi
Reitā agri caldamuos?
Ni byus gunis pyutējiņas,
Ni moltuvē malējiņas.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

- 444 -

44886.

Kū, māmiņ, pasasauksi
Reitā agri cālusēs?
Sovu gunis pyutējiņu
Pa vuortim pavadīji.
247 [Makašānu Rz].

44887.

Kuo, māmen, pasagyusi,
Reitā agri cālusjās?
Tova gunis pyutējiņa
Ai tauteņom nūleiguo.
314 [Pildas Ldz].

1. Kuo, māmiņa, pasasauksi
Reitā agri cālusēs?
Tova gunis pyutējiņa
Svešu ļaužu rūciņā.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

44888.

Kam atstāsi, vecā māsa,
Savas kokles, stabulītes?
Jaunajai māsiņai
Līdz citam rudeņam.
560 [Rīga ].

44889.

Kuo tu lūkīs, syla prīde,
Vai tev vīnu vēji lūka?
Kuo tu raudi, mun' muosiņ,
Vai tev vīnu tautas vad?
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

44890.

Kupli mani brūni svārki,
Sarkans rotu vainadziņš;
Bāleliņš gauži raud,
Celdams mani kamanās.
241 [Lubānas Md].

44891.

Kur, māsiņ, tij vietiņa,
Kur mēs divas runājām?
Līcien līka tā vietiņa,
Kājas mirka asarās.
3 [Adulienas Md].

44892.

Kur, māsiņa, tu derēji,
Kad es tevi neredzēju?
Es derēju tēva aplokā,
Zem zaļā ozoliņa.
263 [Mēmeles Jk].

44893.

Lai raudāja, kas raudāja,
Meitu māte tā raudāja;
Trūkst klētī, trūkst stallī,
Trūkst mātei mīļas meitas.
184 [Ķēču Rg].

44894.

Lai man žēl, kas man žēl,
Tā brālīša, tā man žēl:
Kur mēs mīļi runājām,
Tur zied baltais āboliņš,
Kur mēs sīvi rājāmies,
Tur zemīte pušum trūkst.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

44895.

Laiki laiki tev, gaigol,
Skrīt nu pūra azarā;
Laiki laiki tev, muosiņ,
Īt nu tāva tautiņuos.
425 [Šķaunes (Landskoronas) Ldz].

44896.

Līc, muoseņ, sagu iz sagys,
Līc īlūkus iz īlūku,
Lai tak gaudas asareņis
Par īlūku galeņim.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

44897.

Lej, leitiņ, vīnu dīnu,
Nalej vysu vasariņ(u)!
Raud, muosiņ, vīnu dīnu,
Naraud myužu dzeivojūt.
389 [Silajāņu Rz].

44898.

Leigoj laiva uz yudiņa,
Trej' muoseņas videņā.
Vīna raud tāva ar muoti,
Ūtra sovu buoleleņu;
Treša pate jaunuokuo,
Ar tautīti saderējse.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

44899.

Lusteit munu, vaļeit munu,
Buoleņūs palykdama!
Na lusteite vīn palīk,
Palīk muni buoleleņi.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

44900.

Mana balta māmulīte,
Kā tev manis žēl neva?
Ka tu, manis paaudzēj'se,
Dod tautāma nicināt?
39 [Bārtas Lp].

- 445 -

44901.

Maņ vīnai muoseņai
Pi buoleņa maizis tryuka;
Atver vuortus da golam,
Ruoda ceļu iz tautom.
89 [Dricēnu Rz].

44902.

Mana māsa, mana māsa!
Kad gulēja šūpulī;
Kad tautām roku deva,
Nava vairs mana māsa.
373 [Sarkaņu Md].

44903.

Mani muotja, tuoļ dūdama,
Sacejās narauduot;
Apsaķāŗa ap cepļa stulpu,
(I) apgeiba rauduodama.
194 [Krāslavas D].

44904.

Mazajam bāliņam,
Tam māsiņas vairāk žēl.
Kas kājiņas tam apaus,
Kas galviņu izsukās?
Skaita naudu, birst asaras,
Tautu galda galiņā.
42 [Bauskas B].

44905.

Māmeņ muna, mīļa skaista,
Kai nabeja tjav maņ' žāl?
Ka(i) tu mani tik(i) jaunu
Tauteņuos pavadēji?
Tautys vuortu nadajuoja,
Jou tu mani atvēlēji.
18 [Andrupenes Rz].

44906.

Māmiņ mīļa, māmiņ jauka,
Kā tev mani žēl nebija?
Izauklējusi, izbučojusi,
Dod citam nicināt.
378 [Seces Jk].

44907.

Māmiņa muna mīluo,
Kam dūd jaunu tautiņuos;
Ni muocēju krakla šyut,
Ni rūtiņu balynuot.
258 [Mazstraupes C].

44908.

Man māmiņa nepiecieta
Vienu dienu ciemiņā;
Kā māmiņa tad cietīsi,
Kad aiziešu tautiņās?
Ietin savu mīkstu sirdi
Baltā vilnas kamolī.
3 [Adulienas Md].

44909.

Man māmeņa pīsacēja,
Tauteņuos vadeidama:
Cīmā ilgi nasēdēt,
Saimē borgi nadzeivuot.
326 [Preiļu D].

44910.

Māsīn mana, mīļa balta,
Kā es tevi nožēlošu?
Jau vārgos tu uzaugi,
Vēl iedevu netiklim;
Vēl iedevu netiklim,
Asariņu dzērējam.
355 [Rucavas Lp].

44911.

Māsiņ, tavu cietu sirdi,
Kokam cirta, skaidas bira,
Tev nebira asariņas;
Tev nebira asariņas,
Žēl nebija jaunu dienu.
605 [Skolas].

44912.

Muosa nu bruoļu vaicava:
Kuo, bruoleņi, naraudit?
Kuo, muoseņ, rauduosim -
Ar paiseklis aut's paisom.
326 [Preiļu D].

44913.

Muosiņ, zalta būrzgaliņ(a),
Kuo guoj' jauna tautiņuos?
Nyu vēļ tovi motu goli
Zīd(e) zalta zīdiņim.
494 [Viļānu Rz].

44914.

Māte, mana māmuļiņa,
Laid man gultas maliņā,
Tu jau pate gan zināji,
Šī pēdēja vasariņa;
Šī pēdēja vasariņa,
Vainadziņu valkājot.
605 [Skolas].

44915.

Mežiņi, munu mežiņi
Zaļajom lapiņom;
Māmiņi, munu māmiņi
Mīļajim vuordiņim!
35 [Baltinavas Abr].

- 446 -

44916.

Nāc, māsiņa, maizi ēst,
Man ir maizes devējiņš.
Nāc, brālīti, sildīties,
Man ir silta istabiņa.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

44917.

Nāc, meitiņa, sildīties,
Tēva kurta uguntiņa;
Ne tas vairs kurinās,
Ne tu vaira sildīsies.
263 [Mēmeles Jk].

44918.

Na tai byus tev, muosjaņ,
Kai pi sovas muomuliņas;
Byus ogruok juozaceļ,
I vāluok juozaguļ;
Stuovādama kuojas ausi,
Tacādama jūstu jūzsi.
361 [Rundēnu Ldz].

44919.

Ni Anīte muotes raud,
Ni Anīte tāva raud;
Jej rauduoja cepļa sova
Kur gulēja dīnavydu.
168 [Kalupes D].

44920.

Neviens mani neraudāja,
Kad es gāju tautiņās;
Cepļa sāni, tie raudāja,
Tur gulēju dienavidu.
545 [Krustpils D apr.].

44921.

Nadzeivavu, nadzeivuošu
Es pi tevim, bruoleliņ:
Pa tevim dzeivuotum,
Borga tova ļaudaviņa.
466 [Vārkavas D].

44922.

Nāc uz laimes, tautu meita,
Na uz manu augumiņu!
As jau tevis napaņamtu,
Kam Laimiņa nalikusi.
241 [Lubānas Md].

44923.

Ni, māsiņa, raud' uz mani,
Ni uz mani žēlojies!
Pati gāji tautiņās,
Labus ļaudis dēvēdama.
373 [Sarkaņu Md].

44924.

Ni, muosiņ, raud' uz mani,
Ni uz mani žāluojīs!
Poša vītiņas raudzēji,
Nasyutēji buoliliņ(a).
182 [Kaunatas Rz].

44925.

Na myužam zaļa nīdra
Ezereņa maleņā;
Na myužami bruoļu muosa,
Ni vadakla malējeņa.
143 [Jāsmuižas D].

1. Ni myužami zaļa nīdra
Ezereņa maleņā,
Ni myužami muosu meita(?)
Vadaklomi malējiņa.
143 [Jāsmuižas D].

44926.

Nūguoja muna māmeņa,
Nāatsavēra atpakaļ;
Mošeņ jai žāl nabeja
Munu gaudu asareņu.
73 [Ciblas (Eversmuižas) Ldz].

44927.

Neraud' gauži, man' māsiņ(a),
Dažs jau tevi pažēlos;
Tas dižens bundalacs(?),
Tas jau tevi pažēlos.
93 [Dundagas Vp].

44928.

Neraudiet jūs, māsiņas,
Jau es pati gana raudu;
Jau es pati gana raudu,
Pie neveikļa noiedama.
146 [Jaungulbenes Md].

44929.

Naraudi, mun' muoseņa,
Na ar raudom atraudama!
Ka naraud nyu, muosiņa,
Atrauduosi dzeivuodama.
143 [Jāsmuižas D].

44930.

Naraudi, muna muosiņe,
Na es tevi ryudinuoju,
Sveša muote ryudinuoja,
Vedekliņas gribādama.
35 [Baltinavas Abr].

- 447 -

1. Naroudi, muna muosiņa,
Na es tevi roudunovu!
Toutīts tevi roudunosa,
Malējiņas gribādams.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

44931.

Nazaprīcoj, tu muosiņ,
Na uz prīcas teva vad;
Brissi dubļus rauduodama,
Lindraciņus spraudīdama.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

44932.

Nazalūki, lūku egle,
Ne tevi vīnu vēji lūka!
Naraud gauži, mun' muoseņ(a),
Na tev' vīnu tautys vedja!
Vedja tevi, vedja mani,
Vess vēl cytys pakaļā.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

44933.

Neviens putnis tā nedzied,
Kā kūkoja dzegūzīte;
Neviens manis tā neraud,
Kā raud tēvis, māmuliņa.
46 [Beļavas Md].

1. Neviens putniņš tā nedzieda,
Kā dzied sila lakstīgala;
Neviens mani tā neraud,
Kā raudāja māmulīte.
192 [Kosas C].

44934.

Ni raud mārga nūvadama,
Ni raud mārga aizvadama;
Raud vacī jaunekleiši,
Kruosņā golvas sabuozuši.
194 [Krāslavas D].

44935.

Narauduošu, narauduošu,
Nava žāl, nava žāl!
Kam tu mani mozu kovi
Par bosom kuojeņom!
389 [Silajāņu Rz].

44936.

Naraudi, tu Teklīt,
Na ar raudas atrauduos!
Kam tūlaik narauduoji,
Ka tautīšam rūku devi?
466 [Vārkavas D].

44937.

Nu ardīvu, jauni puiši,
Es ar jyusim nastaiguošu;
Es ar jyusim nastaiguošu,
Gredziņtiņu naškiņkuošu.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

44938.

Nu ardievu tā maliņa,
Kur staigājām dziedādamas;
Nu ardievu jauni puiši,
Nu vairs jūsu nemīļoš(u);
Nemīļošu, nemainīšu,
Gredzentiņu nešķiņķošu.
3 [Adulienas Md].

44939.

Nu tu māte, nu tu māte,
Nu tu labi padarīj(i)!
Nu tu savu vieglu dienu
Par kalniņu aizvadīj(i)!
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

44940.

Ūzuls zoru navarēja
Aiz zeilīšu kustynuot;
Bruols ar muosu navarēja
Aiz osoru izaškiert.
89 [Dricēnu Rz].

44941.

Pats māsīnu paaudzēju,
Pats raženi pavadīju;
Pats nolaidu rakstu pūru
No kalnīna lejīnā
Bagātāje vietīnā.
94 [Dunikas Lp].

44942.

Palaid, māmeņ, tu meiteņu,
Koč par savu teirumeņu!
Lai es gauži narauduotum,
Atpakaļ vārdamuos.
Tumši meži, augsti kolni
Da munai māmeņai.
170 [Kapiņu D].

44943.

Palīcit Anītei
Koč seipūlu zam daguna,
Lai izspīde asariņu
Koč seipūla syurumiņš.
494 [Viļānu Rz].

- 448 -

44944.

Par kalniņu mēs, māsiņas,
Mūsu jauka valodiņa!
Tev micīte, man vaiņags,
Nedien vairs runājot.
184 [Ķēču Rg].

44945.

Pazinu māsiņu
Šī gada brūti,
Tautietis, šmorgulis
Deguna galā.
398 [Skrundas Kld].

44946.

Pasaver, tu Monīt,
Kai mes vysas pulcinā;
Vēļ varēji koč gadeņu
Ar mums pulkā pastaiguot;
Ar mums pulkā pastaiguot
Un lustīgi padzeivuot.
143 [Jāsmuižas D].

44947.

Pasaver, tu Zosīt,
Kai mes vysas pulceņā;
Tevi muote vīn' atškeiŗa,
Kai vuškeņu teirumā.
143 [Jāsmuižas D].

44948.

Pasakloni, tu muoseņi,
Muoseņaji da zjamai;
Kad gulēji šiupelī,
Šiupeļs leika da zjamai.
182 [Kaunatas Rz].

44949.

Poša taku uorā,
Poša ustobā,
Kaids gūds uorā,
Taids ustobā:
Raud tāvs, raud muotja,
Raud bruoleleņi.
143 [Jāsmuižas D].

44950.

Pavadīju sav' māsiņu
Līdz viņam kalniņam;
(Gan) vadītu vēl tālāk(u),
Kaut tā gauži neraudāt(u).
119 [Gaujienas Vlk].

44951.

Pazamūssi, tu muoseņ,
Kai rugainī gulējusja;
Ka sacēs vīnu vuordu,
Ūtra vaira nagaidēsi.
174 [Kārsavas Ldz].

44952.

Palaidit, bruolileņi,
Tik sovuos uoriņuos,
Lai naraud man sirsniņa,
Sovas uoriņas puorejūt.
250 [Maltas (Rozentovas) Rz].

1. Puorlaiditi, buoleliņi,
Par sovomi uoreņom;
Par sovomi uoreņom,
Par gaudomi osorom.
295 [Ozolmuižas Rz].

44953.

Pacieties nu, māmiņa,
Kā nu pate zinādama;
Iecel savu vieglu dienu
Tautu dēlu kurvāģos.
484 [Vestienas Md].

44954.

Piecietiena šī vietiņa,
Atstātura [Atstatana] māmuliņa;
Jaunu vietu i taujāju,
Arī citu māmuliņu.
373 [Sarkaņu Md].

44955.

Pīcīt mani, muomuliņa,
Kai tik poša varādama;
Jau es īšu tautiņuos,
Atstuoš' tevi rauduojūt.
466 [Vārkavas D].

44956.

Piemiņām rozes sēju,
Piemiņām magonītes;
Piemiņām lai palika
Šī celiņa gājumiņš.
3 [Adulienas Md].

44957.

Pret kalniņu upe tek,
Žagariņus lauzīdam(a);
Pretī nāce man māsiņa,
Asariņas slaucīdam(a).
241 [Lubānas Md].

44958.

Pulkā, māsiņ, izaugām,
Ne pulkā dzīvojām;
Pate Laimiņ' izšķīruse,
Pie vārtiem stāvēdama;
Citai zeltu, sudabriņu,
Citai gaudas asariņas.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

- 449 -

44959.

Purvu bridu, ne ābolu,
Skujas bira vaiņagā;
Tautās gāju, ne brāļos,
Saujā traucu asariņas.
3 [Adulienas Md].

44960.

Putnam sava bērna žēl,
Kārklā kāra šūpulīti;
Nev māmīni manis žēl,
Dot tautāmi niecināt.
39 [Bārtas Lp].

44961.

Raudu, raudu ikdieniņas,
Vai es savas naudas raudu?
Raudu tēva, māmuliņas,
Raudu sava bāleniņ(a).
184 [Ķēču Rg].

44962.

Raud biteitja, kamaneitja,
Raud i muna muomuleņa;
Raud biteitja tuo zīdeņu,
Kur' nūruovja kamaneitja;
Raud muomeņa tuo bērneņu,
Kur' nūvedja sveši ļauds.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

44963.

Raud i ruoža, raud mogona
Iz manimi vārdamuos.
Kam tu guoji pi atraiša
Ar tik skaistu vainuceņ(u)?
326 [Preiļu D].

44964.

Raud māmiņa viena pate,
Raud ar otru runādama;
Redzēj' savu mīļu meitu
Netikļame novedam.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

44965.

Raud', māmiņa, voi naraud',
Na ar raudas atrauduosi;
Ni es tova gūvu gane,
Ni māļiņa malējiņa.
389 [Silajāņu Rz].

44966.

Raudi, Olgit, vai naraudi,
Na ar raudos atrauduos(i);
Kam tūlaik i narauduoji,
Kad tauteņom rūku devi?
143 [Jāsmuižas D].

44967.

Raudi, raudi, raudulīte,
Dui bērniņus vadādama;
Tā raud daža mātes meita,
Dui bērniņus vadādama.
355 [Rucavas Lp].

44968.

Rudzi rudzi, kū dorati,
Vaskej mīži leidumā;
Bruoļi bruoļi, kū dorati,
Laidit muosu tautiņēs.
35 [Baltinavas Abr].

44969.

Sakās brāļi māsu dēļ
Nebadziņi palikuš(i).
Esiet, brāļi, nu bagāti,
Nu māsiņas izdevāt.
322 [Praulienas Md].

44970.

Soka īva nazīdēt
I muosiņa narauduot;
Jau īviņa bolti zīd,
Jau muosiņa gauži raud.
174 [Kārsavas Ldz].

44971.

Soka muosa bruoleņim:
Kuodēļ, bruoļi, naraudīt?
Kū, muoseņ, rauduosim -
Ar paisekli aut's paisom?
326 [Preiļu D].

44972.

Soka muote gudra gudra,
Redz kū muote padarīja:
(Pate) sovu vīglu dīnu
Pa vuortimi pavadīja.
604 [Dažādi iesūtītāji].

44973.

Saskait, muosiņ, buoleliņus,
Voi ir vysi sētiņā.
Navā paša vacuokuo,
Kas palaistu tautiņuos.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

44974.

Sauc māmiņa saukumiņu,
Par sētiņu staigādama.
Redzēj' savas vieglas dienas
Par kalniņu aizvedami.
15 [Alūksnes Vlk].

- 450 -

44975.

Suop gaļveņa, suop sirsneņa -
Kuo jei suop, kuo nasuop?
( Kuo jei suop, kuo nasuop,)
Kuo jai vjāļ vajaga [vajadzēja]
Golva suop vīglys dīnys,
Sirds suop buoleļaņa.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

44976.

Sedz, māmeņ, vysys sagšys,
Sedz īlūkus iz īlūka.
Lai tak munys asareņis
Pa īlūku galeņim.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

44977.

Sit rūciņu ap rūciņu
Muote, meitas izdavuse;
Raud galviņu sajāmuse,
Reitā agri cālusēs.
Līc galviņu, tu māmīņa,
Meikstas vylnas kūdeļē.
247 [Makašānu Rz].

44978.

Skaista irbe nosvilpoja
Degošā siliņā;
Skaista meita noraudāja,
Tautiņās aiziedama.
46 [Beļavas Md].

44979.

Skrej, irbīte, kur skriedama,
Skujas rassi, ne auziņas;
Ej, māsiņa, kur iedama,
Tautas rassi, ne bāliņus.
386 [Sidgundas (Rikteres) Rg].

44980.

Suneišam maizis devu
Pa lelami gobolam;
Koč suneits attacāt(u)
Nu boltūsi bruolileņ(u).
326 [Preiļu D].

44981.

Škiramjās mjas, muoseņis,
Gona mīļi dzeivuojušas.
Poša Laimeņa rozškeira,
Vuorteņūs stuovādama.
314 [Pildas Ldz].

44982.

Šķiŗamies mēs, māsīnas,
Abas divas raudādamas.
Kā mēs abas klausījām
Liekas ļaužu valodīnas.
192 [Kosas C].

44983.

Škiras kūcini nu kūkim
Ar cytom lapiņom;
Škirīs arī tu, muosiņ,
Nu jaunom meitiņom.
174 [Kārsavas Ldz].

44984.

Škīruos ruoža nu mogūnas,
Nu cytom pučeišom;
Tev, muoseņ, juozašķir
Nu cytom meitiņom.
174 [Kārsavas Ldz].

1. Škeris, rūze, nu mogyunes,
Nu sovomi lapinem;
Man šudini juozašker
Nu sovomi muosinem.
35 [Baltinavas Abr].

44985.

Šķir, vējiņi, leita tyucis
Deviņim gobolim,
Kai tautiņas man' atškeira
Nu deviņim bruoleliņim.
466 [Vārkavas D].

44986.

Škiratīs, zūsu pulki,
Laidat gulbi azarā;
Škiratīsi, bāleliņi,
Laidat muosu tautiņuos.
Izlaiduši muosu tautiņuos,
Meklējat sev līgaveņu.
143 [Jāsmuižas D].

44987.

Šņuksti, raudi, mans brālīti,
Man vairs tevis žēl navāji,
Kam, padomu prasīdams,
Tai tu savu roku devi.
Es ar tādu nerunātu,
Ne vēl savu roku dotu.
605 [Skolas].

44988.

Šorīt tāda saule lēca,
Neba tāda kā vakar;
Tautās arī māte būs,
Neba tāda kā māmiņa.
39 [Bārtas Lp].

- 451 -

44989.

Teciet nu, bāliņi,
Uz aku ūdens,
Māsiņa nelaida
Ne asariņas.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

44990.

Tecēt tak i tei upīte,
Zviergzdi jai i dybynā;
Gauži raud tei muoseņa,
Kad juoatstuoj ir buoleleņi.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

44991.

Tec, upīte, gona strauji,
Met buržbolas maliņā!
Esi, muosini, gon boguota,
Cerej tavus buoleliņus.
605 [Skolas].

44992.

Tev, bāliņ, sila zeme,
Es pie tevis nedzīvošu;
Smiltis manas kājas grauza,
Skujas bira vaiņagā.
385 [Sesavas Jg].

44993.

Trīs māsiņas mēs bijām,
Trīs laipiņas laipojām.
Vidējai māsiņai,
Tai laipiņa ielīkusi;
Tai laipiņa ielīkusi:
Grūts mūžiņš dzīvojot.
72 [Cesvaines Md].

44994.

Tu, bāliņ, nezināji,
Kādas domas es domāj(u):
Es domāju šoruden
Atstāt tavas raibaļiņas.
386 [Sidgundas (Rikteres) Rg].

44995.

Tveiciņ tveika ūša ūgle,
Uz jyudiņa stuovādama;
Gauži raud muotes meita,
Tautiņuos aizīdama.
326 [Preiļu D].

44996.

Vairs, brālīti, es nebūšu
Tava dubļu bridējiņa;
Lai brien tava līgaviņa,
Kam tu pirki sudrabiņu.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

44997.

Vai Dieviņi, tai māsai
Nežēlīgi bāleliņi:
Māsiņ' raud istabā,
Brāļi dīda kumeliņu.
23 [Ārlavas Tl].

44998.

Veda mani tautiņās -
Vai bij mirti, vai dzīvoti?
Visi mani bāleliņi,
Visi gauži noraudāja.
472 [Vecgulbenes Md].

44999.

Vjadit, tautys, tū muoseņi,
Jas tuos gauži narauduoš(u).
Tei nadjavja dzeipureņa;
Adeidama, raksteidama.
326 [Preiļu D].

45000.

Vēl kājiņas teju āvu,
Jau māmiņa gauži raud.
Neraud gauži, tu māmiņa,
Nebūs vairs tavs bērniņš.
439 [Trikātas Vlk].

45001.

Visapkārti smilšu kalni,
Pati Rīga vidiņā;
Visapkārti brāļi stāv,
Pati māsa vidiņā.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

45002.

Vysas puķītes rauduoja,
Ka es guoju tautiņuos;
Mirta vīn narauduoja,
Tei ar mani leidza guoja.
170 [Kapiņu D].

45003.

Vysas rūzes, maganiņas
Mana gauži nūrauduoja:
Jau tū myusu laisteituoju
Šudin tautas tuol nūveda.
605 [Skolas].

45004.

Visi sētas žogu posmi
Raud pēc veca saiminieka;
Neraudat, sētas posmi,
Dievs dos jaunu saimenieku.
443 [Turlavas Kld].

- 452 -

45005.

Vysim vysim, rūku snēdžu,
Tāvam vīn es nasnēdžu,
Kod gulēju šyupelī
Obas rūciņas pasnēdžu.
174 [Kārsavas Ldz].

45006.

Vysta cuoleiti atškeira,
Man' atškeira muomuleņa;
Man' atškeira muomuleņa,
Tauteņuos palaizdama.
365 [Sakstagalas Rz].

45007.

Zied ābele pret ābeli
Katrā kalna galiņā, -
Raud māsiņa pret māsiņu
Katrā kunga pagastā.
139 [Īslīces (Bornsmindes) B].

45008.

Zīdi, zīdi, pureņani,
Pati pūra vidinā;
Raudi, raudi, tautu mjaita,
Tautiņuos aizīdama.
194 [Krāslavas D].

45009.

Zynu, zynu, labi prūtu,
Na gonuos muotja lāda:
Davadusja da pyureņa,
Sadz maņ boltys vylnoneitis.
18 [Andrupenes Rz].

45010.

Zeiļa čīce kaņepīs,
Obi kuojenis sacierzdama;
Tai rauduoja mun' muoseņa,
Obi rūkys lauzeidama.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

45011.

Žēlojat, bāleliņi,
Jauna gāju tautiņās!
Kas, māsiņ, man's žēlos -
Jauns es ņēmu līgaviņu?
358 [Rugāju Abr].

45012.

Žēl man - kā žēl?
Māsiņas žēl;
Kā žēl nebūs -
Tā viena pati.
96 [Durbes Lp].

45013.

Žāl palyka māmeņai,
Žāl bej tev, žāl bej man:
Tev bej žāl vīglu dīnu,
Maņ jaukuos volūdeņas.
326 [Preiļu D].

★

j) Padomi, kā dzīvot tautās

17728.

Bitīt, šūnu nenicini,
Šūniņās dzīvodama;
Māsiņ, tautu nenicini,
Tautiņās dzīvodama!
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

17729.

Dzīvo gudri, man' māsiņa,
Tautiņās aizgājuse:
Ja tu gudri nedzīvosi,
Vainos tevi tautu dēls.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 226 [Kandavā (Tl)].

17730.

Dzīvo gudri, man' māsiņa,
Tautiņās aizgājusi:
Pacel krēslu, noaun kājas
Savam maizes arājam!
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1. Ej, māsiņa, tautiņās,
Dzīvo gudra, aizgājusi:
Pacel krēslu, noaun kājas
Tautu dēla māmiņai!
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

2. Māca mani māmulīte,
Tautiņās stādīdama:
Sniedz rociņu, pacel krēslu
Vecākam dieveŗam!
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

17731.

Dzīvo labi, man' māsiņa,
Tautiņāsi izgājusi;
Ja tu labi nedzīvosi,
Mūrēs cepli pūnītē.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)].

17732.

Ieblakām es piesēdu
Pie vecā bāleliņa,
Padomiņa vaicādama,
Kā dzīvāšu tautiņās.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

- 453 -

17733.

Ej, māsiņa, tautiņās,
Dzīvo gudri, aizgājuse;
Ja tautām salmu jumti,
Necel augstu uguntiņu!
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

1. Dzīvā gudri, man' māsiņa,
Kā tu biji ieraduse,
Nelieciese izmākuse,
Ne visaje nemākuse.
Ja tu redzi zemus griestus,
Necel augsti uguntiņu;
Ja atrodi pabērnīšus,
Neņem rīksti rociņā!
167 [Kazdangā (Kazdangas pag. Azp)].

17734.

Ej, māsiņa, tautiņās,
Dzīvo gudri, aizgājusi:
Neliecies nemākusi,
Ne visai izmākusi!
224 [Kabilē (Kld)].

1. Ceļu gāju runādama
Ar vecaju bāleliņu,
Padomiņu vaicādama,
Kā dzīvošu tautiņās.
- Tā dzīvo, tu māsiņa,
Kā ron' tautas dzīvojam,
Neliecies izmākuse,
Ne visai nemākuse!
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

17735.

Ej, māsiņa, tautiņās,
Dzīvo gudri, aizgājuse:
Uguntiņš, atslēdziņa,
Abi cieti glabājami.
190 [Kuldīā].

1. Māte cieši piesacīja,
Tautiņās vadīdama:
Uguntiņa, atslēdziņa,
Tie bij cieti glabājami;
Bērni ņēma uguntiņu,
Kalpi zaga atslēdziņu.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

2. Uguntiņa, atslēdziņa,
Tie bij cieti glabājami:
Laima rausta atslēdziņu,
Bērni kaisa uguntiņu.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

17736.

Ej, māsiņa, tautiņās,
Dzīvo gudri, aizgājuse:
Celies agri, staigā lēni,
Lai gul tava vīramāte!
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

1. Es tev lūdzu, man' māsiņ,
Dzīvo labi tautiņās,
Celies agri, staigā lēni,
Lai gul tava vīramāte,
Lai gul tava vīramāte,
Sagšā kājas ietinuse;
Lai nenāca valodiņa
Man, jaunai māsiņai.
40-1 (Lapmežciemā).

17737.

Ej, māsīna, tautīnās,
Dzievā koši, aizgājuse,
Dari godu tai māsai,
Kas palika brālīšos!
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

17738.

Ej, māsīna, tautīnāsi,
Dzīvo labi, aizgājusi,
Lai nāk slava tētīnam
Par šūpuļa kārumīnu;
Lai nāk slava māmīnai,
Ka tik labi lolojusi;
Lai nāk slava bālīnam,
Kas sedloja kumelīnu,
Kas sedloja kumelīnu
Māsai jāti tautīnās.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

17739.

Ej, māsiņa, tautiņās,
Dzīvo labi, nogājusi,
Lai nenāca slikta slava
Uz taviem bāliņiem!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)], 1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

17740.

Ej, māsiņa, tautiņās,
Dzīvo labi, nogājusi,
Lai slavīte laba nāca
Jaunajām(i) māsiņām!
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

17741.

Ej, māsiņa, tautiņās,
Neej tautu līdzināt;
Iesi tautu līdzināt,
Tiksi pate vaideniece.
317 [Lindē (Birzgales pag. Rg)].

- 454 -

17742.

Ja, māsiņa, gulēt gāji,
Liec gailīti pagalvē;
Labāk tevi gailīts cēla,
Nekā tava vīramāte.
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

17743.

Kad tautiņas riju kūla,
Tu vārīji azaidiņu;
Kad tautiņas namu slauka,
Tu slaucīji istabiņu.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

17744.

Klaus', māsiņ, jauna, veca,
Tautiņās nogājusi;
Jauna, veca klausīdama,
Tiksi pate sūtītāja.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

17745.

Klaus', māsiņa, tautu gaiļa,
Negaid' tautu cēlumiņa:
Tautas cēla saulītē,
Nicināt gribēdami.
113 [Alūksnē].

17746.

Māsiņ, tautu nebēdā,
Staigā, doŗu klauvēdama:
Ne tie tevi audzināja,
Ne mazai maizi deva.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

17747.

Man māmiņa piesacīja,
Tautiņās vadīdama,
Ciemā ilgi nesēdēt,
Saimē bargi nedzīvot.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

17748.

Nule mani māte māca,
Tautiņās vadīdama:
Ilgi miegu negulēt,
Gatavā nevalkāt.
305 [Vīkstenē (Stelpes (?) pag. B)].

17749.

Pretim kalnu lietus lija,
Pretim zaļa zāle auga;
Pretim tautu, mūs' māsiņa,
Runā dzedru valodiņu!
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

17750.

Tā dari, meitiņa,
Mācīja māmiņa:
Neliedz maizes arājam,
Ne savam ganiņam!
119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)].

17751.

Tā ierodi nu, māsiņa,
Kā nebiji ieraduse:
Viegli iet, maz runāt,
Lēņi duris virināt.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

17752.

Tec, upīte, neviļņo,
Lai viļņoja ezeriņš;
Ej, māsiņa, nerāj tautas,
Lai rāj tavi bāleliņi.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)], 16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

17753.

Celies pate, man' māsiņ,
Negaid' taut's pieceļam:
Vienu rīt' taut's ceļ,
Visu mūž' nic'nē.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

Satura rādītājs |

Skati visu grāmatu