SākumlapaIevadsSatursLapasMeklētSaites
Satura rādītājs |Skati visu grāmatu

7. Tautas (precinieki) nāk

- 17 -

a) Vispārīgi apcerējumi

14174.

Agri suoka l'idin'āt
Div' palāki vanadzeņi.
L'idin' augši, l'idin' zemļi,
Nadūs' man'a šūrudin'.
426 [Sakstagala pag. Rz].

14175.

Agri sāka lidināt
Pelēkie vanadziņi;
Vēl tai mūsu cielavai
Spārnu gali nepuškoti.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Agri sāka lidināt
Pelēkie vanadziņi;
Vēl nebija irbītei
Spārnu gali darināti.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

2. Vanadziņi lidenēja
Ap tām mūsu cielavām;
Vēl nebija cielavām
Spārnu gali apsviluši.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

14176.

Ai Dieviņi, ko darīt,
Pulkiem jāja precinieki?
Līdz vienam roku sniedzu,
Solās citi pakārties.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

14177.

Vai Dieviņ, lietus nāk,
Man nav lietus villainiņa!
Vai Dieviņ, tautas jāj,
Man nevaid māmuliņa!
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

14178.

Vai Dieviņi, lietus nāce,
Nu tas mani slapinās!
Vai Dieviņi, tautas jāja,
Nu tās mani niecinās!
190 [Kuldīā].

14179.

Vai māsiņa jaunākā,
Kam tu augi tik ražana?
Ik dieniņas tautas jāja
Kā pie naudas kalējiņa.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 190 [Kuldīā].

1. Vai māsiņ, vai māsiņ,
Kam tu augi tik ražena!
Visa mana galva sāp,
Ar tautām daloties:
Ik dieniņas tautas jāja
Kā pie Rīgas kalējiņa.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

14180.

Ai, tai mūsu māsiņai
Tāli jāja precinieki,
Rīgā zviedza kumeliņi,
Šurp atgāja atskaniņas.
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

1. Rīgā zviedza kumeliņi,
Kurzemē atskanēja;
Būs tai mūsu māsiņai
No Jelgavas precenieki.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

14181.

Alderspriši(?) tautas jāja
Pa lielo tīrumiņu;
Alderspriši mūs' māsiņa
Pa lodziņu raudzījās.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

- 18 -

14182.

Atiet meitu brāķerītis
Par lielo tīrumiņu,
Atiet meitas brāķēdams,
Kā lācs auzas braucīdams.
314 [Kroņa Elkšņu pagastā (Elkšņu pag. Jk)].

14183.

Atjāj šādi, atjāj tādi,
Mana paša neatjāja.
Redz kur jāja mana paša
Ābolaiņu kumeliņu!
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

14184.

Atskrien raiba žagatiņa,
Div' pelēki vanadziņi.
Vai, māmiņ, nepazini
Viltiniekus staigājam:
Viltus pieši kājiņā,
Viltus zaļi zobeniņi.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

14185.

Aug liepiņa kalniņā,
Platas lapas galiņā,
Tai atjāja tāļu tautas,
Pārrobežu tēva dēls.
308 [Altenē (Seces pag. Jk)].

14186.

Avotiņa lejiņā
Iemauktiņus šķindināja;
Tie nebija iemauktiņi,
Tā bij puiša dvēselīte.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

14187.

Bij tām tautu meitiņām
Ik dieniņas jauna laime:
Ik dieniņas tautas jāj
Sirmajiem kumeļiem.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

14188.

Bālelinis dusmas tura,
Manis dēļ tautas jāj.
Netur' dusmas, bāleliņ,
Neb' es tautas aicināj'!
190 [Kuldīā].

1. Māte mani rātin rāja,
Ka ik dienas tautas jāja.
Nerāj mani, mīļā māte,
Neb' es tautas aicināju;
Aicin' tavi balti galdi,
Mans raženis augumiņš.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

2. Tēvs ar māti sabārās,
Meitas dēļ viesi nāca.
Ai tētiņ, ai māmiņ,
Vai es viesus aicināju?
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

3. Tēvs ar māti sasabāra,
Meitas dēļi viesi nāca,
Atiet viesis negaidāms,
Atceļ vārtus nelūdzams.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

14189.

Brāļi mani tik diženi,
Es māsiņa nedižena;
Man diženas tautas jāja,
Brāliņosi vērdamās.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

14190.

Bāliņ, putu gabaliņi,
Kam tu tautas aicināji?
Māsiņ, zelta droztaliņa,
Vai es tautas aicināju?
301 [Paskavā(?)].

14191.

Bāliņ, tavu pagalmīnu
Min rudeni, pavasari:
Pavasari pieguļnieki,
Ruden māsas precinieki.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

1. Kas to manu dižu ceļu
Kājiņām norakstīja?
Ik rudeņa tautas jāja,
Ik vasaras pieguļnieki.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Kas celiņu norakstīja
Sīkajiem rakstiņiem?
Jaunu zēnu kumeliņi
Kaustītām kājiņām.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

14192.

Briedis nāce par ezeru,
Ragi vien slaistījās:
Lielu laivu tautas brauca
Uz maniemi bāliņiem.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

14193.

Brīnumiem es izaugu
Viena meita māmiņai;
Brīnumiem man sajāja
Trejdeviņi precenieki.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

- 19 -

1. Brīnumiem es izaugu
Viena meita māmiņai;
Brīnumiem mun sajāja
Treju tautu dieniņā.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

14194.

Daudzi jāja tautu dēlu
Visu cauru vasariņu,
Visu cauru vasariņu
Manis vienas lūkoties.
218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

14195.

Diezgan būs(i), gana būs(i)
Mūs' meitām precenieku:
Ruden jāja zirgu zagļi,
Pavasari strūdzenieki.
104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

1. Gana būs, gana būs
Mūs' meitām precinieku:
Ruden jāja precinieki,
Pavasari kūjinieki.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

14196.

Dižens jāj tautu dēls
Pa lielo tīrumiņu;
Tas būs mans, tas būs mans,
Šurpu grieza kumeliņu!
138 [Trikātā (Trikātas pag. Vlk)].

1. Atbrauc viens baltu zirgu,
Balts kažoks mugurā;
Šurpu grieza kumeliņu,
Tas būs mans precenieks.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

14197.

Dienu bērzi vizuļoja,
Nakti alkšņi pumpuroja;
Dienu jāja bāleliņi,
Nakti man tautas jāja.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

14198.

Deju, deju, lecu, lecu,
Mežotnieku gaidīdama;
Vells atspēra švitenieku
Ar tiem darvas zābakiem.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

14199.

Div' pelēki vanadziņi
Rīta rasu novažoja,
Meklēdami to meitiņu,
Kas aug viena māmiņai.
203 [Usmā (Usmas pag. Vp)].

14200.

Div' pelēki vanadziņi
Teju vien lidināja,
Aplenkuši māmiņai
Div' ražanas zeltainītes.
224 [Kabilē (Kld)].

14201.

Div' pelēki vanadziņi
Teju vien lidinās,
Ieraudzījši baltas vistas
Mūs' bāliņa sētiņā.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

1. Teju vien lidināja
Div' pelēki vanadziņi,
Redz irbīti rotājot
Bāleliņu dārziņā.
360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Tuju tuju lidināja
Div' pelēki vanadziņi,
Apmanījši baltas vistas
Tai mazāi ciemiņā.
218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

14202.

Div' pelēki vanadziņi
Vārtu virsu lidināja.
Lidin' augstu, lidin' zemu,
Vēl neiešu šoruden!
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 190 [Kuldīā].

1. Pelēkais vanadziņis
Lid ap manu vainadziņu.
Vai lid' augstu, vai lid' zemu,
Tu jau viņa nedabūsi!
19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)].

14203.

Div' pelēki vanadziņi
Teju vien lidinās,
Gribēj' manu vainadziņu
No galviņas nodabūt.
Sviež' ar šautru vanagam,
Lai vainagu nedabū.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Div' pelēki vanadziņi
Bāleliņa pavārtē;
Ne tie skrēja, ne aizskrēja,
Teju vien lidināja,
Teju vien lidināja
Uz to manu vainadziņu.
Sviedu šautru vanagam,
Valkāj' pate vainadziņu.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

- 20 -

14204.

Domājati, bāleliņi,
Kas jums ies druviņāi:
Nāk tautiņas nākamo,
Es jums vairs nedzīvošu.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

14205.

Dzīrās agri tautiets jāt,
Rasā muti nomazgāt;
Tur šķelmjam saule lēca,
Kumeliņu seglojot.
24 [Lēdurgas draudzē].

14206.

Iebaviešu bērniņš biju,
Dižen' daiļa zeltānīte;
Slavenie tēvu dēli
Bariem grieze kumeliņus.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

14207.

Ej, māsiņa, skatīties,
Ko tie ciema suņi rej!
Ej, brālīti, es neiešu,
Es jau vienu saderēju.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

14208.

Ej, māte, raudzīt,
Ko suņi rēja,
Ko suņi rēja
Pie jūsu klētis?
Ietek māmiņa
Pusteču iekšā.
- Ģērbies, meitiņa,
Tev precinieki!
Brūtgānam zīda veste,
Zelta pieši pie zābaku.
190 [Kuldīā].

1. Ej, māte, raudzīt,
Ko suņi rēja!
Ietek māmiņa
Puslēkšus iekšā:
- Ģērbies, meitiņa,
Tev precinieki!
- Ar ira, māmiņa,
Tie patīkami?
- Gan ira, meitiņa,
Tie patīkami.
Ņem sudraba biķerīti,
Tec dārzā medutiņa!
224 [Kabilē (Kld)].

14209.

Es izaugu kā niedrīte
Novadiņa maliņā;
Tautu dēlis kā donītis
Atnāk manis lūkoties.
203 [Usmā (Usmas pag. Vp)].

14210.

Es mātei viena meita
Kā mežāi lakstīgala;
Ik dieniņas tautas jāja
Kā pie saldas ābelītes.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

14211.

Es mātei viena meita
Kā puķīte dārziņā;
Ik dieniņas tautas jāja
Kā bitītes ziediņos.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

14212.

Es mātei viena meita
Kā zīlīte ozolā;
Ik rudeņus tautas jāja
Kā pie lagzdas riekstus raut.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Es māmiņai viena meita
Kā mežā lakstīgala;
Ik dieniņas tautas jāja
Kā mežā riekstu raut.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

14213.

Es mātei viena meita
Kā zīlīte žagaros;
Ik rudeņus tautas jāja,
Saujā naudu zvandzināja.
226 [Kandavā (Tl)].

14214.

Es mātei viena meita
Kā sirsniņa azotē;
Pie manim tautas jāja
Kā pie naudas kalējiņa.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1. Es māmiņai viena meita
Kā zīlīte žagaros;
Ik dieniņas tautas jāja
Kā pie naudas kalējiņa.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)], 181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)], 201 [Snēpelē (Snēpeles pag. Kld)].

14215.

Es māmiņai viena meita
Kā Vāczemes kleņģerīte;
Man sajāja precinieki
Kā žvīguri kaņupēs.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

- 21 -

14216.

Es meitiņa kā puķīte,
Kā Vāczemes magonīte;
Man atjāja no Kandavas
Englendeŗu precinieki.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

14217.

Es meitiņa kā rozīte,
Kā Vāczemes magonīte,
Pēc manimi tautas jāja
Piec' reizītes dieniņā.
297 [Lepšukalnā pie Bauskas (Bauskas pag. B)].

14218.

Es nebiju uzaugusi,
Nei prātā ņēmusies,
Jau tautiņas rokas sniedz
Tēva durvis virināt.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

14219.

Es nokulstu vērpājiņa,
Es pelavu ēdājiņa,
Man papriekšu precinieki
Kā citām meitiņām.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

14220.

Es rakstīju pūra vāku,
Redz' atraikni atjājam;
Sviedu pūru liepiņās,
Bēgu pati bāliņos.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

142201.

Es savai māmiņai
Lapa dzimu [plauku], puķe augu;
Vai tādēļ man atjāja
No Kandavas precinieki?
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

14221.

Es savam māmiņam (=viensk. dat.)
Viena pate meita biju;
Tautiets mani precēt nāca
Pa deviņi novadiem.
Ai māmiņ, ai māmiņ,
Ko būs man nu darīt,
Vai man iet tautiņās,
Vai palikt pie māmiņas?
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

14222.

Es staigāju visu dienu
Sabrukusi, sajukusi,
Nu dabūju vakarā
Visskaisto tēva dēlu.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

14223.

Es tuo sava oruojeņa
Izaugdama naredzēju;
Kad atjuoju pī vīteņu(?):
Labreiteņ, ļaudoveņ!
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

14224.

Es uzaugu netikuse
Par visām meitiņām;
Man atjāja bajāriņš
Dancotāju kumeliņu.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

14225.

Ganīdama izganīju
Treju līču āboliņu;
Gaidīdama sagaidīju
Treju tautu sajājam.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

14226.

Gaŗām gāju zirņu lauku,
Zirņu ziedus braucīdama;
Man atjāja tautu dēls
Zirņu ziedu cepurīti,
Zirņu ziedu cepurīti,
Auzu skaru mētelīti.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

14227.

Driķu driķu šī vasara,
Kalpi vien precējās;
Būt' auguši rudzi mieži,
Precētosi tēva dēli.
102 [Saikavā (Saikavas pag. Md)].

14228.

Driķu driķu šī vasara,
Sajāj treju precinieku;
Būtu rudzu, būtu miežu,
Būt' deviņi sajājuši.
373 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

14229.

Grūt' kuplai liepiņai
Liela ceļa maliņā:
Sirmi zirgi saknes mina,
Jauni puiši zarus lauza.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 22 -

14230.

Ik dieniņas māte rājas,
Kam tik daudzi viesu nāk. -
Tie tīkoja tavas naudas,
Mana daiļa augumiņa.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

14231.

Ik rītiņa saule lēca
Purva bērza galiņā;
Ik rudeņa tautas jāja
Mani jaunu lūkoties.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)], 241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

1. Ik rītiņa saule lēca
Purva bērza galoknē;
Ik rudeņa tautas jāja
Mani jaunu bildināt.
Tā nebija cita vaina,
Tā bij pašas mātes vaina,
Tā bij pašas mātes vaina,
Kam tik daiļu audzināja.
170 [Lielnīkrācē (Nīkrāces pag. Azp)].

2. Pusrītiņa saule lēca
Porēi, bērza galiņāi;
Pusvasaras tautas jāja
Sērdienītes lūkoties.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

14232.

Ik rudeni mani prec
Trīsdeviņi precinieki;
Ne pie vienu es negāju,
Kamēr savu sagaidīju.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

14233.

Irbes ceļu norakstīja,
Upmalā dzert iedami;
Tautas zirgu nojādīja
Pēc manām māsiņām.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

14234.

Izgudrēm tautas jāja
Mana darba lūkoties;
Izgudrēm es pametu
Pusistabas neslaucītas.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

1. Tautiets jāja izgudrām
Manu godu lūkoties;
Es tautieša izgudrām
Salmiem namu izkaisīju.
216 [Ventspilī].

142341.

Jāja tautas rītā agri,
Bez saulītes vakarā;
Es sēdēju pie māmiņas
Baltā rožu dārziņā.
Jājat, tautas, aizjādamas
Manu rožu neraujat,
Lai zied manas baltas rozes
Līdz pašam rudeņam.
Salna trauca baltas rozes,
Man' aizveda tautu dēls.
116 [Bormaņu muižā (Trapenes pag. Vlk)].

14235.

Jājiet, tautas, kad jādami,
Sētā mani nerasiet:
Svētu rītu ganos gāju,
Darbu dienu druviņā.
224 [Kabilē (Kld)].

14236.

Jātin jāja novadnieki,
Zviegtin zviedza kumeliņi.
Šķiŗat ceļu, pašu puiši,
Kam jūs daiļi neaugāt!
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

14237.

Jauna bija man' māsiņa,
Tautas brauca precībās.
Nes, laiviņa, nes, laiviņa,
Ja ir labs tautas dēls;
Ja nav labs tautas dēls,
Slīcin' jūras dibinā!
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

14238.

Kalnā kāpu raudzīties,
Kā jāj mani precenieki:
Brūni zirgi, zelta segli,
Sudrabiņa iemauktiņi.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Kalnā kāpu raudzīties,
Kur jāj mani precinieki.
Sirmi zirgi iemauktos,
Paši zili, zābakos.
Pats brūtgāns kājām tek,
Cepurīti rokā nes.
412 [Unguros (Ungurmuižas pag. D)].

2. Uz akmenas(?) pakāpos
Precenieku skatīties.
Redz kur jāja jauni puiši,
Tie būs mani precenieki!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

- 23 -

14239.

Kam, bāliņ, man neteici,
Ka tik daudz pēc man' gaid'?
Es būt' visiem atteikusi,
Vienu vien paņēmusi.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

14240.

Kam tā muiža kalniņā,
Saule durvis virināja?
Kam tā māsa bāliņos?
Tai jau treji precinieki.
55 [Mūŗa muižā (Mūrmuižas pag. Vlm)].

14241.

Kam tu pūti, ziemelīti,
Vai nav vēju pūtējiņu?
Kam tu jāji, netiklīti,
Vai nav ļaužu jājējiņu?
166 [Gramzdā un Smaižos (Gramzdas un Aizviķu pag. Lp)].

14242.

Kas nobrauca rīta rasu
Miglaināja rītiņā?
Tie ražani kalpa puiši
Meklē labas kalponītes.
216 [Ventspilī].

14243.

Kas to ceļu te iebrauca
Tādē zāļu vietiņē?
Kas to teica tautiešam,
Kas es augu bāliņēs?
222 [Garlenē (Vandzenes pag. Tl)].

14244.

Klausies, tautas zeltenīte,
Kur jāj tavi precenieki:
Aiz kalniņa zirgi zviedza,
Lieknā pūta stabulīti.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

14245.

Ko runā sveši ļaudis,
Caur sētiņu pajādami?
"Gluds ir sētas pagalmiņš,
Balta meitu māmulīte."
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

14246.

Krūmiem auga baltas puķes
Bāleliņa pagalmā;
Pulkiem jāja sveši ļaudis
Baltu puķu lūkoties.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

1. Baltu puķu ceriņš auga
Liela kunga pagalmā;
Tur jāj kungi, tur stārastas
Šās puķītes raudzīties.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Pa līčiem rozes zied
Dzeltāniem ziediņiem;
Pulkiem jāja sveši ļaudis
Līča puķu lūkoties,
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

3. Pūļiem auga baltas puķes
Skrundenieku novadā;
Tur sanāca ravētāji
Par novadu novadiem.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

4. Šeju pati tīrumā
Baltas puķes saaugušas;
Pulkiem jāja jauni puiši
Šo puķīšu raudzīties.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

14247.

Krūmiem auga melni alkšņi,
Retam vien ozoliņi;
Pulkiem jāja kalpa puiši,
Retam vien tēva dēli.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

1. Pulkiem auga bērzi, elkšņi,
Pa vienam ozoliņi;
Pulkiem jāja kalpa puiši,
Pa vienam tēva dēli.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

14248.

Kupla liepa jūrmalā,
Pilna baltu gaigalīšu;
Viena meita māmiņai,
Pilna sēta precinieku.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)].

14249.

Kuplis auga ozolīns
Aiz brālīša nama duru;
Pieci simti sīku putnu
Dzied ozola galīnāja.
Visi saka dziedādami:
Kas tur brauce, zeme rīb?
Mūs' māsīnas precenieki,
Sirmu zirgu mitenieki.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

14250.

Kur jādami, ciema puiši?
Iejājat mūs' sētā!
I es pate nezināju,
Kaszin māte mani dos.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

- 24 -

14251.

Kuŗa smilga kupla auga,
Tai rasiņa galiņā;
Kuŗa meita daiļa auga,
Tai jāj daiļi precenieki.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

14252.

Kuŗi vēji nepūtuši,
Tie pūš manas vilnānītes;
Kuŗu tautu negaidīju,
Tās atloka kumeliņu.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

14253.

Kuŗu malu vēji pūta,
Tur kokiem lapas bira;
Kuŗu malu tautas jāja,
Tur māmiņu rūdināja.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

14254.

Kuŗu rītu saule lēca,
Ja papriekšu nezināja?
Kuŗu reizi tautas jāja,
Ja papriekšu nezināja?
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

14255.

Ļaudīm liels brīnumiņš,
Man jaunai tautas jāja.
Vai es biju jums, ļautiņi,
Šo celiņu aizlieguse?
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

14256.

Lielas meitas dusmojās,
Ka uz manim puiši jāja.
Ko jūs, meitas, dusmojties,
Vai es puišu aicināju?
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

14257.

Lietiņam nolīstot,
Sedzu baltu villainīti;
Tautiņām sajājot,
Liku pūra dibinā.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

14258.

Lietiņam nolijot,
Sedzu baltu villainīti;
Tautiņām atjājot,
Saucu savu bāleliņu.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ai Dieviņ, saldans alus,
Kur tie šķīti apīnīši?
Ai Dieviņ, atjāj tautas,
Kur tie mani bālenīši?
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

2. Lietiņš nāca miglodams,
Kur palika villainīte?
Tautas nāca dziedādamas,
Kur tie mani bāleliņi?
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)], 412 [Unguros (Ungurmuižas pag. D)].

14259.

Lēni jāja lēnas tautas
Par bāliņa tīrumiņu;
Pagaidiet, lēnas tautas,
Lai es lēni apdomāju!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

14260.

Lēni lēni tautiets jāja,
Asariņas slaucīdams,
Dzirdēj' mani neietam,
Tēv' un māti nelaižam.
230 [Zentenē (Zentenes pag. Tl)].

14261.

Locīdama salocīju
Saujā bērza žagariņu;
Gaidīdama sagaidīju
No maliņas svešu ļaužu.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

14262.

Lūgtin lūdzu brālītim,
Lai rok grāvjus olnīcā,
Lai nevar tautu dēli
Pāri bēri lēcināt.
1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)].

14263.

Māmulīte man vaicāja,
Ko ik dienas tautas jāj:
Tautu dēla cepurīte
Manā pūra dibinā.
218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

14264.

Mārša Dievu nominēja,
Māsīc' vīra nedabūs.
Par Laimiņas likumiņu
Atjāj māršas bāleliņš.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

- 25 -

14265.

Man' apsmēja ciema puiši,
Ka man's puiši neprecēs;
Šodien jāja precenieki
Riņķētiem kažokiem.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

14266.

Man atbrauca no Jelgavas
Zaļa zīda precenieki;
Sedzu zaļu vīkaliņu,
Braukšu līdzi dziedādama.
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

14267.

Man atjāja tautas dēls
Auzas skaru mētelīti;
Vai Dieviņ, kur nu ņemšu
Zirņu ziedu villainīti?
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

14268.

Man nebija uzaugot
Zaļas zīda matpaniņas;
Man sanāce precenieki
Zaļa zīda mēteļiem.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

1. Tpruš, telīte leidarā,
Man sajāja precinieki,
Man sajāja precinieki
Zaļiem zīžu menteļiem;
Kur es, tāds nabadzīns,
Zaļas zīžu veltis ņemšu,
Raibus cimdus, raibas jostas,
Sarkan' zīžu nēznaucīn'?
1191 [Ēveles draudzē].

14269.

Man atjāja precenieki
Riņķotiem kažokiem,
Riņķotiem kažokiem,
Sprēdzētiem zābakiem,
Sprēdzētiem zābakiem,
Misiņ' pogu cepurīti.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

14270.

Man sajāja precenieki
Zaļiem zīda mēteļiem;
Kaunaties, bāleliņi,
Man nav zīda matauklīšu.
3022 [Vecsaulē (Vecsaules pag. B)].

1. Kauna kauna bāliņam,
Man nav zīda nēzdaudziņa;
Man sajāja precinieki
Zaļiem zīda kažokiem.
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

14271.

Man sajāja trejas tautas
Tai vienāi vakarāi.
Tām dujām atsacīju,
Tām trešām nevarēju.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

14272.

Maza biju, bet jau gudra,
Salmiem kaisu istabiņu,
Kam tautiņas jaunai jāja,
Kam māmiņu kaitināja.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

14273.

Maza maza man' māsiņ'
Kā tā sila cielaviņ'.
Jau tie tautu vanadziņ'
Pēc tevim lidināj'.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

14274.

Mazs putniņš, skaļš balsiņš,
Mežā tāļu atskanēja;
Laba meita, labs tikums,
Tāļu jāja precenieki.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

14275.

Miegam nākot i nevaru
Nesnauduse vakarā;
Tautām jājot i nevaru
Bāliņam nesacījse.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

14276.

Miegs man nāca saulītēi,
Ko darīšu vakarāi?
Pavasari tautas jāja,
Kā rudeni vairīšos?
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

14277.

Mūs' māsiņas krūmi zied
Baltajām rozītēm;
Tur atjāja ravētāji
Par deviņi novadiņi.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

14278.

Olendeŗu laiva nāca
Deviņim vēlogim.
Vai tā nāca miežu rudzu,
Vai māsiņas vaiņadziņa?
Ja tā nāca miežu rudzu,
Dodat, brāļi, neliedzat;
Ja māsiņas vaiņadziņa,
Liedzat, brāļi, nedodat!
Vai tā nāca masta koku,
Vai zēģeļu audējiņas?
Ne še auga masta koki,
Ne zēģeļu audējiņas, -
Rīgāi auga masta koki,
Zēģelīšu audējiņas.
142 [Aizterē (Aizteres pag. Lp)].

- 26 -

1. Zaļu ziedu laiva nāca,
Ko tā nāca, ko nenāca?
Vai tā nāca miežu rudzu,
Vai māsiņas vaiņadziņa?
Dodat, brāļi, miežus rudzus,
Lai stāv māsas vaiņadziņš.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

14279.

No rītiņa lini zied,
Pie vakara tautas jāj.
Tāds bij tautu kumeliņš,
Kāds šā rīta lina zieds.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

14280.

Nu gailīši bieži dzied,
Nu jau drīz gaisma ausa;
Nu tautiņas pulkiem jāja,
Nu man's še neatstās.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Nu dzied gaiļi bieži bieži,
Nu būs gaisma drīzi drīzi;
Nu nāk tautas bieži bieži,
Nu māsiņu aizvedīs.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

14281.

Nu nāk lietus, nu nāk lietus,
Nu tas mani slapinās;
Nu jāj tautas, nu jāj tautas,
Nu tās mani bildinās.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

14282.

Pie bāliņa vaŗa vārtu
Kuplis auga ozoliņš,
Tur tautiņas dancināja
Ik vakara kumeliņus.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

14283.

Piesacīju māsiņām,
Lai nesnauž vakarā,
Tautas sauca pie vārtiem:
Stāvi stili, kumeliņ!
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

14284.

Pirkstainīšus vien adīju,
Uz vācieti domādama;
Vells atspēra arājiņu
Dubļainām kājiņām.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

1. Es adīju pirkstainīšus,
Amatnieku gaidīdama;
Vells atspēra kalpa puisi
Dubļainām kājiņām.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

14285.

Pirkstainīšus vien adīju,
Vācu vīru gaidīdama;
Nu Dievs deva zemenieku,
Kur nu likšu pirkstainīšus?
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

14286.

Reta reta tā sētiņa,
Kam pie vārtiem vītoliņi;
Reta reta tā meitiņa,
Kam ik dienas tautas jāj.
263 [Dobelē].

14287.

Roze zied, roze zied,
Magoniņa platejās;
Tautas jāj, tautas jāj,
Brāļu māsa lielejās.
330 [Kaldabruņās (Rubenes pag. Il)].

142871.

Roc, brālīt, augstu stabu
Tai zaļā mauriņā,
Kad atjāja tautu dēls,
Kur piesiet kumeliņu.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

14288.

Sajāj daiļi, tautu dēls,
Kozin māte mani dos;
Ja māmiņa man's nedos,
Pateic' daiļu jājumiņu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

14289.

Sajāj stalti, tautu dēls,
Kaszin māte mani dos;
Ja tu stalti nesajāsi,
Nedos mani māmuliņa.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

- 27 -

14290.

Sajāj stalti, ciema puisi,
Kozin mani māte dos.
Dod, māmiņa, nesaliedz,
Baltu [stalti?] jāja, nava slikts!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

14291.

Saka lietu nenākam,
Lietus nāca šļakādams;
Saka tautu nejājam,
Teju zviedza kumeliņi.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

14292.

Saka [teica] lietu sen līstami,
Nu tik nāk sprēgādamis;
Saka [teica] tautas sen nākami,
Nu tik tautas kājas ava.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

14293.

Sak', saulīte aizgājuse,
Vēl saulīte gabalā;
Sak', tautiņas atjājušas,
Vēl tautiņas gabalā.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

14294.

Sasatrūka irbju pulka,
Vanagam pārskrejot;
Sasatrūka meit' ar māti,
Tautiņām sajājoti.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

14295.

Šo vasaru ievas zied
Pa krūmiņu krūmiņiem;
Šo vasaru tautas jāja
Pa celiņu celiņiem.
184 [Dūrē (Vārmes pag. Kld)].

1. Šo vasaru ievas ziede
Pa visiemi krūmiņiem;
Šo rudeni meitas veda
Pa visiemi celiņiem.
206 [Kuldīgas apriņķī].

14296.

Šorīt agri saule lēca
Par visiem rītiņiem;
Šorīt agri tautas jāja
Par visāmi dieniņām.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

14297.

Sebu sebu vakarā
Man atjāja precinieki;
Nedrīkstēju roku dot,
Ne no zirga kāpināt.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

14298.

Sēž' pie loga rakstīdama,
Gaidu sava mīļākā.
Redzu, nāk, redzu, nāk,
Ak cik slikti viņš atnāk:
Vīzes kājā, runga rokā,
Skrandu svārki mugurā.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

14299.

Si, gosniņas, laidarē,
Man atjāja precenieki;
Te paliks bērza rīkste,
Te gosniņas laidarē.
353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

14300.

Sīku seju man' māsiņa,
Smalku ratu vilnainītes,
Tai atjāja precinieki
Smukām cauņu cepurēm.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

14301.

Zīļu zīļu pabirušu
Pie bāliņa namdurvīm;
Saka tautas, gaŗjādamas:
Te ir zīļu valkātāja.
287 [Bauskas pilsmuižā (Bauskas pag. B)].

14302.

Skanēj' puri, skanēj' meži
Uz sausiemi laiciņiem;
Danco tautu kumeliņi
Uz manāmi māsiņām.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

14303.

Stāvu lēcu upītē,
Redz' atraiti atjājam;
Labāk mani upe nesa,
Ne atraiša kumeliņis.
Upe nesa līgodama,
Atraits žēli raudināja,
Atraits žēli raudināja
Pirmās sievas sirdēstos.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

- 28 -

1. Atraitns mani aicināja
Pie sevim kamanās;
Labāk lecu ūdenī,
Ne atraitņa kamanās:
Ūdens viegli vizināja,
Atraitns gauži rūdināja;
Atraitņam smaga roka,
Divreiz mīti gredzeniņi.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

2. Labāk lēcu ūdenī,
Ne tautieša kumeļā;
Ūdens nesa vizēdams,
Tautiets gauži raudināja.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

14304.

Stāvu rožu dārziņā,
Rožu kroni taisīdama;
Dzirdu tautas sajājot,
Redz' atraikni ienākot.
Slauku rozes sētmalī,
Slauk' asaras nēzdaugā,
Stāvu brīdi domādama,
Vai dot roku, vai nedot.
Labāk saku: jāj projām!
Nedod mani tēvs māmiņa
Tādam kroga dzērājam,
Lielam zirgu mietniekam.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

14305.

Sudraboti, zābakoti,
Pie manim nenākat;
Nākat, vīžu vakātāji -
Tur man tika, tur es iešu.
1821 [Allažās (Raņķu pag. Kld)].

14306.

Sunīšam maizi devu
Labu lielu gabalīn',
Lai tas man pasacītu,
Kuŗu stundu tautas jāja.
1191 [Ēveles draudzē].

14307.

Sveši ļaudis laivas prasa,
Aiz upītes stāvēdami.
Iriet laivu, bāleliņi,
Bet jau gudri runājiet, -
Ja vaicāja, kur māsiņa:
Māsiņ' maza šūpulī.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

14308.

Tā slavēja mūs' māsiņu
Kā lielo Rīgas pili;
Apkārt jāja precinieki
Kā ap Rīgu kaŗavīri.
101 [Rankā (Rankas pag. C)].

1. Viena pati mātei meita
Kā lielā Rīgas pils;
Apkārt jāja precinieki
Kā ap Rīgu kaŗavīri.
102 [Saikavā (Saikavas pag. Md)].

14309.

Tai ābelei balti ziedi,
Tai sarkani āboltiņi;
Tai māmiņai dailas meitas,
Tai ik dienas tautas jāj.
243 [Grenčos, Irlavā, Kūķos, Pētertālē (Grenču, Irlavas, Struteles pag. Tk)].

14310.

Tai ābelei balti ziedi,
Tai sarkani āboltiņi [āboliņi];
Tai māmiņai daiļas meitas,
Tai slaveni viesi nāk [nāca].
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)], 279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)], 281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)], 291 [Garozā (Mežotnes pag. B)], 293 [Gravendālē (Mežotnes pag. B)],
299 [Mežotnē un Švitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)], 300 [Kroņa Misas pagastā (Misas pag. B)], 302 [Rundālē (Rundāles pag. B)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 362 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 3971 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ābelītei balti ziedi,
Pasarkani āboltiņi;
Māmiņai viena meita,
Būs godīgi vedējiņi.
330 [Kaldabruņās (Rubenes pag. Il)].

2. Jo ievai balti ziedi,
Jo tai mellas ogas auga;
Jo mātei daiļas meitas,
Jo tai daiļi znoti nāca.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

3. Veci celmi, zaļas saknes,
Daiļas auga atvasītes;
Veca māte, daiļas meitas
Tai slavēti viesi nāca.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

4. Caur sētiņu upe tek,
Kalnā zied ābelīte.
Tai ābelei balti ziedi,
Tai sarkani ābolīši;
Tai māmiņai smukas meitas,
Tai diženas tautas jāj.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

14311.

Tai zaļā birztiņā
Zviedz kumeļi, runā ļaudis;
Es, drošā mātes meita,
Gāju klāt runādama.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

- 29 -

14312.

Tam bērzami kuplas lapas,
Te būs labi slotas zari;
Tai mātei smukas meitas,
Te gan jās precinieki.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

14313.

Tam dod mani, māmuliņa,
Kas ar baltu zirgu brauc!
Tu jau pate labi zini,
Slikts ar baltu nebraukā.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

1. Tam dod mani, māmuliņa,
Kas atjāja sirmu zirgu!
Jau tu pate gan zināji,
Ne slikts jāja sirmu zirgu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

14314.

Tautas dīda kumeliņu
Uz novada robežām,
Gribēj' mani ielustēt,
Lai es kāpju mugurā.
Es bij' gudra, es nekāpu
Pārnovada kumeļā.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

14315.

Tautas jāja aurēdami,
Vai šķiet mani eglienā?
Es pie tēva, māmuļītes
Jaunā priežu klētiņā.
213 [Zlēkās (Zlēku pag. Vp)].

14316.

Tautas jāja dubļu ceļu
Pakaļ mani vainādami.
Jājat, tautas, sausu ceļu,
Ņemat savu teicamaju!
224 [Kabilē (Kld)].

14317.

Tautas jāja par kalniņu,
Es rakstīju villainītes.
Ej, brālīti, aizver vārtus,
Līdz saņemu dzīpariņus!
- Dzīvo droši, man' māsiņa,
Netaps tautas sētiņā:
Brālītim vaŗa vārti
Sudrabiņa stadagiem.
226 [Kandavā (Tl)].

1. Tautas jāja par kalniņu,
Es rakstīju villainītes.
Ej, brālīti, saver vārtus,
Līdz saņēmu dzīpariņus!
- Dzīvo droši, man' māsiņa,
Netaps' tautu sētiņā.
- Es ieteku raudādama
Pie māmiņas istabā.
Vai meitiņa mīļa balta,
Vai es tautas aicināju?
Gan tautiņas pašas zin
Tavu daiļu augumiņu,
Tavu daiļu augumiņu,
Tavu gudru padomiņu.
224 [Kabilē (Kld)].

14318.

Tautas jāja ziedu raut
Pie manām(i) māsiņām;
Vēl manām(i) māsiņām
Ziedu cimdi neadīti.
305 [Vīkstenē (Stelpes (?) pag. B)].

1. Tautas nāca ziedu ņemt
Ziedaināmi rociņām;
Vēl tai mūsu māsiņai
Ziedu cimdi neadīti.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

14319.

Tiešām tautas ceļu dara
Par brālīša rudzu lauku;
Brālis manim pārmašāj':
Tevis dēļ rudzus mina!
Ko, brālīti, pārmašāj',
Vai es tautas aicināju?
Aicin' tava diža slava,
Mans ražens augumīnis.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

14320.

Tiešām tautas ceļu dara
Pār tēviņa rudzu lauku.
Vai tie dara manis dēļ,
Vai to manu bāleliņu?
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

14321.

Tiešām tautas ceļu dara
Uz maniemi bāliņiem
Par zirņiemi, par pupāmi,
Par gaŗāmi kaņepēm.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

14322.

Tiešām tautas ceļu taisa
Pa bāliņa rudzu lauku;
Domādami draugi tapt,
Kļūst lielāi ienaidā.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

- 30 -

14323.

Tiešām tautas ceļu taisa
Par bāliņa rudzu lauku,
Gribēdami svaiņi kļūt
Ar maniem bāliņiem.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

14324.

Tīk, tautieti, jāj iekšā,
Ja netika, jāj gaŗām!
Tādēļ mans vaiņadziņš
Nerūsēja, nepelēja.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

1. Tīk, puisīt, eim' pie tevis,
Tīk man, tevi niecināju;
Tādēļ mans vainadziņš
Nerūsēja, nepelēja.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

14325.

To celiņu rītā gāju,
To pārteku vakarā;
To celiņu tautiets jāja,
To Laimīte ritināja.
282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)].

14326.

Treju kungu zeme rīb,
Atraišam atjājot.
Rīb', zemīt, i nerībi,
Nedos mani māmuliņa!
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

14327.

Trīs bantītes matos pinu,
Visas trīs sudrabiņa;
Sajāj man treju tautu,
Visas trīs zābakotas.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

14328.

Trīs dieniņas saule lēca
Zeltītiemi stariņiem;
Trīs dieniņas tautas jāja
Uz maniemi precībās.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

14329.

Trīs rītiņi saule lēce
Sarkanā kociņā;
Trīs rudeņi tautas jāja
Bārenītes raudzīties.
313 [Ēķengrāvē (Viesītes pag. Jk)].

14330.

Trīs rītiņi saule lēca
Uz zaļo ozoliņu;
Trīs gadiņi tautas jāja,
Vārdu manu nezināja.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Trīs vasaras tautas jāja,
Vārdu manu nezināja,
Bāliņam zirgu deva,
Lai vārdiņu pasacīja.
Neņemiet, brāļi, zirgu,
Nesakāt vārdu manu!
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)], 191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

14331.

Trīs tautieši šurpu jāja,
Lieku zirgu līdza veda.
Ej, bālīnu, pavaicā,
Kam to lieku tecināja!
Tas, māsī, tevis dēļ,
Tas liekais kumelīns.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

14332.

Trim kārtām rozes zied
Ap dziļo ezeriņu;
Trim kārtām tautas gāja
Ap to manu bāleliņu.
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)].

14333.

Trim kārtām tautas jāja
Ap to manu rožu dārzu.
Jājiet, tautas, kad deviņas,
Es neiešu šoruden.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

14334.

čīkstati, čīkstati,
Precenieku riteņi,
Lai dzirdēj' mūs' meitas,
Pie ratiņa snauzdamas.
54 [Limbažos (Limbažu pag. Vlm)].

14335.

čī čī zīlīte,
Ko redzēju ganīdama:
Viņā lauka galiņā,
Tur atjāja jauns puisītis,
Tur atjāja jauns puisītis
Smuku bēru kumeliņu.
Man patika tas puisītis,
Tā puisīša kumeliņš.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 31 -

14336.

Tumša nakte, lietus lija,
Tautiets jāja gaŗu ceļu.
Kādi velli trejdeviņi
Tavu sirdi mudināja!
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

1. Kā, tautieti, tu atnāci
Tumšu nakti, gaŗu ceļu?
Kādi vēji, viesulīši
Tavu sirdi mudžināja?
288 [Bornsmindē (Īslīces pag. B)].

14337.

Tupi, tupi, tēva suni,
Gaidi manu precinieku,
Dabūs' cimdu, dabūs' zeķu,
Dabūs' vīna biķerīti.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

14338.

Tuvu, tāļu tautu dēli
Jāj uz mani precībās;
Durvīm malas nodilušas,
Preciniekiem virinot.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

14339.

Vārna egli notupēja,
Šāvējiņa gaidīdama;
Tautas zirgu nojādīja,
Kamēr māte mani deve.
313 [Ēķengrāvē (Viesītes pag. Jk)].

14340.

Vaicājiet, bāleliņi,
Kā jāj tautas ik dieniņas,
Kam tie mūsu mauru min,
Dūksti dara pagalmā.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

14341.

Vakar mani māte kūla,
Pa nātrāmi vazādama;
Šodien jāja precinieki -
Raud, galviņu saņēmusi.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Vakar mani māte kūla,
Ūdenī mērcēdama;
Šodien sedza villainīti
Gaužajām asarām.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

14342.

Vakar mani māte kūla,
Pa nātrēm(i) vazādama;
Šodien jāja precenieki
Zaļiem zīda mēteļiem.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

1. Vakar mani māte kūla
Ar to poda maisāmo;
Šodien jāja precinieki
Zaļos zīda mēteļos.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

14343.

Vakar mani māte kūla,
Pa nātrēm(i) vazādama;
Šodien jāja precenieki
Skanēdami, zvadzēdami.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Vakar mani māte trenca
Pār sētiņu kaņepēs;
Šodien jāja precinieki,
Visa zeme rībējās.
9 [Bilstiņos (Kokneses pag. Rg)].

14344.

Vakar šuvu brūtes kreklu
No veciem maisiņiem;
Šodien jāja precinieki
Zaļa zīda mēteļos.
1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)].

14345.

Viena pate roze zied
Bāleliņa dārziņā;
Katru gadu tautiets jāja,
I to vienu purināja.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

14346.

Viena roze, piecas lapas,
Trejdeviņi ziedi zied;
Viena māsa, pieci brāļi,
Trejdeviņas tautas jāj.
151 [Lieljumpravā (Jumpravas pag. Rg)], 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)], 92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

14347.

Visapkārt(i) tautas jāja
Ap to manu rožu dārzu,
Es, vidū stāvēdama,
Viju rožu vainadziņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 23 [Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Liels bij mans rožu dārzs,
Daudzi tautu karināju:
Viducī sēdēdama,
Viju rožu vainadziņu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Visapar tautiets jāja,
Apar brāļa tīrumīn';
Es, vidū stāvēdam',
Pinu zaru vaiņadzīn';
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

- 32 -

14348.

Visi ciema suņi rēja,
Kas tos suņus rīdināja?
Meitām nāca precinieki,
Stalti, gaŗi kā ozoli.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

14349.

Visu nakti suņi rēja
Bagātā ciemiņā:
Bagātām meitiņām
Nakti jāja precenieki.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

1. Suņi rej, gaiļi dzied
Bajāriņa sētiņā:
Bajāriņa meitiņām
Nakti jāja precenieki.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

b) Tautas atnāk nejauši, pārsteidz nevērīgu vai laisku meitu nepiekopušos

14350.

Aiztais' durvis, bāleliņ,
Nelaid viesu istabā:
Man galviņa nesukāta,
Istabiņa neslaucīta.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

1. Vožu vožu kuceniņ,
Nelaid viesu istabā:
Man galviņa nesukāta,
Neslaucīta istabiņa.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

14351.

Apstāj mani sveši ļaudis,
Brāļa miežus vētīdam.
Es jautāju māršiņai,
Kas tie tādi sveši ļaudis?
Mārša saka: nepazinu -
Māršas pašas bāleliņi.
216 [Ventspilī].

14352.

Auga kuplis ozoliņš
Pie bāliņa staļļa durvju;
Tur dziedāja sīki putni
Pilnas zaru pazarītes.
Strazdiņš brēce virsūnē,
Lakstīgala pazarē.
Visi saka dziedādami:
Zeme rīb, tautas jāj,
Zeme rīb, tautas jāj,
Māsa gul dienavidu!
Slēp, bāliņ, māsai kaunu,
Sak' rozītes ravējot,
Sak' rozītes ravējot,
Vainadziņu darinot.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

14353.

Dižena meitiņa,
Gludena galviņa,
Pate guļ krāsnē,
Galviņa ārā.
Tautiņas pie durvīm:
Stoi, kumeliņi!
Meitiņa no krāsnes
Putējās.
- Māmiņa mīļā,
Kur mani lindraki?
- Meitiņa mīļā,
Krāsnes dibinā.
- Māmiņa mīļā,
Slēp manu kaunu!
- Meitiņa mīļā,
Slēp pate kaunu!
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

14354.

Krancīts rej, Ancīts brauc,
Vēl istaba neslaucīta.
Brauc, Ancīti, lēniņām,
Lai izslauku istabiņu!
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

14355.

Krancis rēja, Ansis jāja,
Man istaba neslaucīta.
Ej, māmiņ, kavē Ansi,
Lai izslauku istabiņu!
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

14356.

Krancīts rēja, Ancīts nāca,
Man istaba neslaucīta.
Nerej, Kranci, nenāc, Anci,
Kamēr slauku istabiņu!
1311 [Apē (Vlk)].

- 33 -

1. Rej Krancīts, nāk Ancīts,
Man istaba neslaucīta,
Man istaba neslaucīta,
Man galviņa nesukāta,
Man galviņa nesukāta,
Man mutīte nemazgāta.
Nerej, Kranci, nenāc, Anci,
Līdz istabu izslaucīšu. -
Rej nu, Kranci, nāc nu, Anci,
Man istaba izslaucīta,
Man istaba izslaucīta,
Man galviņa izsukāta,
Man galviņa izsukāta,
Man mutīte nomazgāta.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

14357.

Krancīts rēja, Ancīts nāca,
Man istaba neslaucīta.
Rej, Krancīti, kavē Anci,
Lai izslauku istabiņu!
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

14358.

Kuplis auga ozoliņš
Bāleliņa pagalmā;
Aiz ozola lapiņām
Neredz tautu iejājot.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

14359.

Līču līčiem upe tek,
Staru stariem Daugaviņa;
Aiz līcīša, aiz stariņa
Neredz tautas sajājot.
331 [Augškurzemē (Il)].

14360.

Nedzirdēju, neredzēju
Arājiņu izaugot,
Sasatrūku piejājot:
Labrītiņ, malējiņa!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

14361.

Nemanāmi, nezināmi
Man atnāca precenieki.
Būt' māmiņa zinājuse,
Būt' kukuli izcepuse.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

14362.

Pati guļu krāsniņā,
Matpīnīte pār mūriņu.
Rūcējās, rībējās
Tautu dēli pie vārtiem.
102 [Saikavā (Saikavas pag. Md)].

14363.

Sajāj tautas, norīb zeme,
Es gulēju dienasvidu.
Trīs māršiņas, brāļu sievas,
Slēpjat manu lielu kaunu!
Viena manu galvu glauda,
Otra slauka istabiņu,
Tā trešā iztecēja
Svešas tautas aizkavēt.
Svešas tautas tai vaicāja:
Ko dar' pate brāļu māsa?
- Brāļu māsa kreklu šuva,
Pie ozola mērodama;
Mērodama gan domāja
Dabūt vīru kā ozolu.
271 [Pienavā (Džūkstes pag. Jg)].

14364.

Sajāj tautas, norīb zeme,
Es gulēju dienasvidu.
Trīs māršiņas, brāļu sievas,
Slēpiet manu lielu kaunu!
Viena man galvu glauž,
Otra slauka ustabiņu,
Vecākā brāļa sieva,
Tā saņēma svešus ļaudis.
Vaicā tautas uz māršiņas:
Kur tā pate brāļu māsa?
Vai rozēm zarus loka,
Vai kronīti darina?
- Ne rozēm zarus loka
Ne kronīti darina:
Brāļu māsa gubenī
Izzaguļ dienasvidu.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

14365.

Sajāj tautas pilna sēta,
Es gulēju dienasvidu.
Eit', māršiņas, ietaliņas,
Slēpjat kaunu kā varit,
Iznesat vainadziņu,
Nēzdogā ietinušas,
Sakāt mani nogājušu
Gar dzeltenu linu lauku.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

1. Tautas jāja, zeme rīb,
Es gulēju dienasvidu.
Mana mārša, man' māsiņa,
Atnesiet vaiņadziņu,
Atnesiet vaiņadziņu
Zaļā zīdu nēzdogā!
2101 [Puzeniekos (Puzes pag. Vp)].

- 34 -

14366.

Sajāj tautas, sarībina,
Es gulēju dienasvidu.
Man galviņa nesukāta,
Istabiņa neslaucīta.
Trīs māršiņas, brāļu sievas,
Slēpiet manu lielu kaunu!
Viena manu galvu glauda,
Otra slauka istabiņu,
Tā trešā iztecēja
Svešus ļaudis aizkavēt.
295 [Grienvaldē (Zālītes pag. B)].

14367.

Sajāj tautas, sarībina,
Es gulēju dienasvidu.
Man galviņa nesukāta,
Istabiņa neslaucīta.
Trīs māršiņas, brāļu sievas,
Slēpiet manu lielu kaunu!
Viena manu galvu glauda,
Otra slauka istabiņu,
Tā trešā iztecēja
Svešu ļaužu uzkavēt. -
Kad es būtu zinājuse,
Kuŗu dienu tautas jāj,
Es būt' brāļa istabiņu
Trīsreiz dienā puškojuse:
No rītiņa rozītēm,
Uz pusdienu magonēm,
Pēc pusdienas, uz vakaru
Zaļajāmi palejām.
326 [Taurkalnē (Taurkalnes pag. B)].

14368.

Sajāj tautas, sarībina,
Es gulēju dienasvidu.
Man galviņa nesukāta,
Istabiņa neslaucīta.
Trīs māršiņas, brāļu sievas,
Slēpiet manu lielu kaunu!
Viena manu galvu glauda,
Otra slauka istabiņu,
Tā trešā iztecēja
Svešu ļaužu uzkavēt.
Steidz vaicāt sveši ļaudis:
Ko dar' pate brāļu māsa,
Vai tā šuva, vai rakstīja,
Vai rozēm zarus loka?
- Ne tā šuva, ne rakstīja,
Ne rozēm zarus loka,
Pate savu vainadziņu
Trīskārt daiļu darināja:
Zīlītēm, krellītēm,
Sudrabiņa lapiņām.
318 [Lindes Birzgalē (Birzgales pag. Rg)].

14369.

Sajāj tautas, sarībina,
Es gulēju dienasvidu.
Slēp, māršiņa, lielu kaunu,
Teic rozītes ravējot!
315 [Jaunjelgavā], 327 [Taurkalnē un Jaunjelgavas apkārtnē (Taurkalnes pag. B un Jaunjelgavas Jk apkārtnē)].

14370.

Sajāj tautas, sarībina,
Es gulēju launadziņu;
Man galviņa nesukāta,
Istabiņa neslaucīta.
Tec, māsiņa, pagalmā,
Svešus ļaudis aizkavēt,
Lai galviņu izsukāju,
Lai izslauku istabiņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

14371.

Zeme rīb, tautas jāj,
Man pagalms neslaucīts,
Man pagalms neslaucīts,
Karotītes nemazgātas.
Pūt, vējiņi, pūt, vējiņi,
Slauki manu pagalmiņu;
Lij, lītiņi, lij, lītiņi,
Mazgā manas karotītes!
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

14372.

Situ zelta pulkstenīti
Pie tautiņu namdurvīm;
Satrūkās tautu meita,
Pavardā gulēdama.
14 [Inčukalnā (Inčukalna pag. Rg)].

1. Simtu bēru kumeliņu
Pie tautiņu namdurēm;
Satrūkāsi tautu meita,
Pavardāi gulēdama.
Nāc ārēji, tautu meita,
Tev atjāja precinieki,
Ķēdēm kalti kumeliņi,
Riņķim grieztas cepurītes.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

14373.

Slēp, māmiņa, manu kaunu,
Tautas nāca istabā;
Es cēlos, gulējuse,
Sak' ielokus locījuse.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 35 -

14374.

Suņi rēja, vārti čīkst,
Tec, meitiņa, kambarī:
Tev mutīte nemazgāta,
Istabiņa neslaucīta.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

1. Mūc, māsiņa, aizkrāsnī,
Nu nāk tavi precinieki;
Tev galviņa nesukāta,
Mells krekliņš mugurā.
216 [Ventspilī].

14375.

Svuoti nuoce, z'am'a dūc',
As guleju dīndusi.
Mām'eņ mīluo, mām'eņ jaukuo,
Kam tu mani napac'ēl'i?
As byut' sovu rūžu duorzu
Pologim apkluojus'a.
- M'aiteņ mīluo, m'aiteņ jaukuo,
Pagaid' da cytam rudiņam!
4261 [Ozolmuižas pag. Rz].

14376.

Tupu rāpu namu slauku,
Uz pagales sēdēdama;
Uzreiz stāvu uztrūkos,
Tautiets saka: Dievs palīdz!
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

14377.

Cūka, mārša, nesacīja,
Redz tautiņas sajājam;
Man sajuka sīki ceļi,
Pūriņā darinot.
104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

c) Tautas aiz vārtiem un pagalmā

14378.

Vai māmiņa, vai māmiņa,
Tautiets jāja baltu zirgu!
Vai bij zirgs, vai nebija,
Vai baltais āzulēns?
45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)].

14379.

Ak tu skuķi mans brālīti,
Tava daiļa augumiņa!
Zelta pieši nošķindēja,
No kumeļa nolecot.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Ai tu krupis mans bāliņš,
Tavu daiļu augumiņu!
Noskanēja zelta pieši,
No kumeļa nolecot.
Tautu meita, izdzirdusi,
Tūdaļ līdzi taisījās.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

2. Ak tu skuķi mans brālītis,
Tava daiļa augumiņ'!
Noskanēja zelta pieši,
No kumeļa nolecot.
Izbijās tautu meita,
Aizšāvās aizkrāsnī.
224 [Kabilē (Kld)], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

14380.

Ak tu tautu nelietīti,
Tavu daiļu kumeliņu!
Es tecēju vārtu celti,
Domāj' savu bāleliņu.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

14381.

Aiz istabas rozes sēju,
Tautu dēla gaidīdama;
Aiz vārtiem tautu dēls
Sēd bērā kumeļā.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

14382.

Alus, alus tai sētāi -
Pilna sēta ledutiņa;
Kas gribēja klāt piejāta,
Lai kaldina kumeliņu.
Es gribēju, es piejāju
Ar nekaltu kumeliņu.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

14383.

Atjāj viens baltu zirgu,
Aprūgušu cepurīti.
Saka meitu māmuliņa:
Tas ar savu raugu nāk.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

14384.

Atjāj viens baltu zirgu,
Balts kažoks mugurā.
Saka meitu māmuliņa:
I ubags tādu jāja.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Līlejās dālu tāvs:
Munīm dālīm bolti zirgi.
Atsac'ēja m'eitu muot'e:
Ubogs brauc'e boltim zirgim.
4223 [Višķu pag. D].

- 36 -

14385.

Atjāj viens baltu zirgu,
Balts kažoks mugurā;
Tam dod mani, māmuliņ,
Es saltuma neredzēju.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

14386.

Brauc pie durvīm, precinieki,
Griez riņķē kumeliņu,
Lai tecē mūs' māsiņa
Kumeliņa raudzīties.
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

14387.

Danco mans kumeliņš,
Margo mans augumiņš;
Nāc ārā, tautu meita,
Tevi jāju raudzīties!
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

14388.

Dancot laižu kumeliņu
Meitu mātes pagalmā.
Paša māte meitu deva,
Kumeļā vērdamās.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

14389.

Divi kupli ozoliņi
Pie brālīša namdurvīm;
Tur piesēja tautu dēls
Savu dailu kumeliņu.
Stāvus lēca, nozviedzās
Pie brālīša namdurvīm.
243 [Grenčos, Irlavā, Kūķos, Pētertālē (Grenču, Irlavas, Struteles pag. Tk)].

14390.

Ej, māmiņa, atcel vārtus
Lepnam tēva dēliņam!
Stangas viņa rokas grauž,
Pieši dīda kumeliņu
206 [Kuldīgas apriņķī].

14391.

Es redzēju sapinā
Klibu vilku atlecam:
Pats pirmais precenieks
Atjāj klibu kumeliņu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Es redzēju klibu vilku
Par kalniņu atlecot;
Tas nebija klibais vilks,
Tas bij meitu precenieks.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

14392.

Es caur logu raudzījos,
Atjāj tautu netiklītis:
Kausas piere, zveiras acis
Kā manam kumeļam.
216 [Ventspilī].

14393.

Grib puisītis sievu jemt,
Nemāk ragus pataisīt:
Savu ceļu ragus tek,
Savu teku kumeliņš.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

14394.

Guli, guli, šļaunes(?) Līze,
Līdz lielam brokastam!
Nu atjāja meža Mika
Klibu, aklu kumeliņu.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

14395.

Guli, plunci, celiņā,
Guli ceļa maliņā!
Negrib mani bāleliņi
Tumsā durvis virināt,
Tumsā durvis virināt,
Vasku sveces dedzināt.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

14396.

Jāj gaŗāme, jāj gaŗāme,
Tu nebiji mana vērte;
Nu tik jāja mana vērte
Ābolainu kumeliņu.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

14397.

Jāj pa ceļu, tautu dēl,
Nelok' tava kumeliņa:
Jau es tevi sen redzēju,
Nitīk manam prātiņam.
312 [Ērberķē (Mazzalves pag. Jk)].

14398.

Jāj, puisīt, pamazām,
Ja tev labis kumeliņš;
Vai tu, mani ieraudzījis,
Drīzen' savu kumeliņu?
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

- 37 -

1. Jāj pa ceļu, tautu dēli,
Nedragā kumeliņu;
Vai tu, mani ieraudzījis,
Sāc dragāt kumeliņu?
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

14399.

Jāj tiešām, tautu dēls,
Nelauz savu kumeliņu:
Es jau tevi sen pazinu
Tādu kroga dzērājiņu.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

14400.

Juojeit, svuoti, najuojeit,
Nava vītes pogolmā;
Mat sīra gabal'eņ',
Tod beus vīta pogolmā.
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

14401.

Juojit, tautys, pogolmā,
Metit zalta gabal'eņu,
Lai natreuka mam'eņai
Meužam jaunys mal'ējeņis.
422 [Līvānu pag. D].

14402.

Jauni zēni bandenieki,
Nisien zirgus pie vītola;
Sien zem zaļa ozoliņa,
Lai rīb zeme dancojot,
Lai dzird meitu māmulīte,
Kāds barots kumeliņš.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

14403.

Kā jājat, sveši ļaudis,
Še bij jūsu peļamā;
Bij jums jāt Pālanos (=māju vārds),
Tur bij jūsu teicamā.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

1. Kā, ļautiņi, šurp nāciet,
Te bij jūsu peļamā;
Anduļos svina piesta,
Tā bij jūsu teicamā.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

14404.

Kuo tī grozni suņi rej
Ap tū munu rožu duorzu?
Tautys lūka kum'el'eņu,
Gaida rožu šk'in'ējeņis.
429 [Kārsavas pag. (Ldz)].

14405.

Kā tu, kuņa, nakti brauci,
Ka nebrauci saulītē?
Ja tu būtu laba sieva,
Dienu brauktu saulītē!
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

14406.

Kam, brālīti, tapināji
Tautām savu cepurīti?
Es tecēju vārtus vērt,
Šķiet' brālīti atjājam;
Atjāj tautu rudacīts,
Mans asaru dzērējiņš.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

14407.

Kam, brālīti, tu salaidi
Pillu sētu svešu ļaužu?
- Es, māsiņa, neredzēju,
Smēdē kalu zobeniņu.
190 [Kuldīā].

14408.

Kam, bāliņi, vārtus vēri,
Kam salaidi svešus ļaudis?
Ej tu pats, es neiešu,
Dod pats savu līgaviņu!
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

14409.

Kam, sunīti, sīvi rēji,
Pie vārtiem nostājies?
Redz kur jāja netiklītis
Mūs' māsiņu bildināt!
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

14410.

Kam tie bēri kumeliņi
Pie māsiņas rožu dārza?
Tie tautiņu kumeliņi,
Gaida rožu šķinējiņas.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

14411.

Kam tie pieši, kam tie segli
Pie bāliņa staļļa durvju?
Tautu pieši, tautu segli,
Bāliņš man nesacīja.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

14412.

Kam tie zirgi, kam tie rati
Pie bāliņa namdurēm?
Tautu dēla zirgi, rati,
Mūs' māsiņas preciniek'.
222 [Garlenē (Vandzenes pag. Tl)].

- 38 -

1. Kam tie tādi lepni zirgi
Pie brālīša nama durvju?
Tie tautieša lepni zirgi,
Kas jāj mani lūkoties.
224 [Kabilē (Kld)].

14413.

Kam tie zirgi, kam tie rati,
Kam tie daili kumeliņi?
Puiša zirgi, puiša rati,
Puiša daili kumeliņi.
190 [Kuldīā].

14414.

Kam tie sirmi kumeliņi
Pie tā mana rožu dārza?
- Tie, māsiņ, tavi viesi,
Tavu viesu kumeliņi.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

14415.

Kas tur skan, kas tur skan,
Pie vārtiem dajājot?
Tur atjāja tautu dēls,
Skan tam pieši, klab zābaki,
Skan tam pieši, klab zābaki,
No kumeļa nolecot.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

14416.

Kliedzu, kliedzu, saucu, saucu
Savu baltu bāleliņu:
Pieci sirmi kumeliņi
Auzu lauku noēduši.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

14417.

Ko jājiet, sveši ļaudis,
Mūs' zemē ziedus raut?
Vai jūs' pašu zemītē
Tādi ziedi neziedēja?
224 [Kabilē (Kld)].

14418.

Ko, tautieti, tu domāji,
Uz dāldeŗa dancodams?
Vai tu gribi man' māsiņu,
Vai smalkaju mātes meitu?
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

14419.

Ko tie tēva suņi rēja
Aiz māsiņas rožu dārza?
Ķenkaraiņu tēva dēlu
Iedzinuši nātrienā.
206 [Kuldīgas apriņķī].

14420.

Ko tie tēva suņi rēja
Aiz māsiņas rožu dārza?
Tie rej māsas preciniekus,
Skaistu rožu rāvējiņus.
108 [Veismaņu pagastā (Vaives pag. C)].

14421.

Ko tie tēva suņi rēja
Aiz tā mana rožu dārza?
Svešas tautas sajājušas,
Gaida rožu ravētāju.
Eit', brālīši, vēlat māsu,
Bet jūs gudri runājiet.
Lai jāj piecas, sešas reizas,
Lai sviedroja kumeliņu,
Lai nesaka citu dienu:
To mēs lēti dabūjām,
To mēs lēti dabūjām,
To mēs grūti maldinām.
162 [Dēselē (Nīkrāces pag. Azp)].

14422.

Ko tie tēva suņi rēja
Aiz tā mana rožu dārza?
Trejas tautas sajājušas,
Gaida rožu ravētājas.
Eit', māsiņas, atsakiet,
Vakar rozes izravētas.
1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)].

1. Eit', brālīši, paskatait,
Ko tie mana suņi rēja.
- Sajājušas sīvas tautas,
Gaida rožu ravētāju.
- Eit', brālīši, atsakait,
Vakar rozes noravēju.
158 (Nīcā).

14423.

Kur jādamas, lēnas tautas,
Lēni tek kumeliņi?
- Lēnas meitas taujājam
Lēnajam dēliņam.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Kur jājat, lēnas tautas,
Lēni tek kumeliņi?
- Lēnu meitu lūkoties
Pie lēnās māmuliņas.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

2. Kur jāsiet, rāmas tautas,
Rāmi tek kumeliņi?
- Jāsim rāmu novadiņu
Rāmu meitu lūkoties.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

- 39 -

14424.

Kur jājat, bandinieki,
Rakstītām cepurēm?
- Mēs jājami uz Birzgali
Pie Birzgaļa meitiņām.
Birzgaļam trīs meitiņas,
Visas vienu skaistumiņu.
Viena šuva, otra ada,
Trešā raksta zīdautiņu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

14425.

Kur jājati, bandenieki,
Zīda pušķi zemi slauka?
- Gobzemjam viena meita,
Tās jājam lūkoties.
190 [Kuldīā].

1. Kur jājieti, ārmuižnieki,
Pelēkiemi svārciņiem?
- Piebalgāi smukas meitas,
Tās jāsimi lūkoties.
- Vai jājieti, nejājieti,
Jūs jau viņu nedabūsat;
Tām pašāmi līdzi auga
Gobas zemes arājiņi.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

14426.

Kur jājat, dūrinieki,
Ar tiem ķīļa deguniem?
Atpakaļi, atpakaļi
Pie savām mellužām!
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

14427.

Kur jājiet, skujenieki,
Olinieku sētiņā?
Olinieki nosvaidīja
Sīkajāmi oliņām.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

14428.

Kur jājat, novadnieki,
Zīda pušķi zemi slauka?
- Mēs jājam pa novadu
Līgaviņas lūkoties.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

14429.

Kur jāsiet, bandu puiši,
Zīda pušķi zemi slauka?
- Pirtniecei skaista meita,
Tās jāsim bildināt.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

14430.

Kur jāsita, ciema puiši,
Zīda puški ceļu slauka?
- Rītu tirgus Dobelē,
Jāsim meitu lūkoties.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

14431.

Kur skriesieti, Pelču puiši,
Riņķī astes sagriezuši?
Saoduši Dreimanim
Kviešu sili sētmalī.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

14432.

Kur tu jāsi, speltes suti,
Ar to koka kumeliņu?
Kumeļam piecas ribas,
Pašam kumbris mugurā.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

14433.

Kur tu jāji, tautu dēls,
Nesukātu kumeliņu?
Griez jel ceļa maliņā,
Lai sukāja žagariņi!
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

14434.

Kur tu jāsi, brūtgān' puisi,
Ķēvei asti neuzsējis?
Nāc pie manis pelūdē,
Es tev došu naktes mājas!
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

14435.

Kur tu jāsi, brūtgān' puisi,
Zirgam aste neuzsieta?
- Ja būs jauna - mugurā,
Ja būs veca - astē siešu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

14436.

Kur tu jāsi, puiša šķelmi,
Zirgam aste neuzsieta?
Kāp zemē, uzsien asti,
Jāj pie manas māmulīnas!
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

14437.

Kur tu jāsi, tautu dēls,
Zirgam aste neuzsieta?
Kāp zemē, uzsien asti,
Jāj ellē skanēdams!
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

- 40 -

1. Kur tu jāsi, speltes sutni,
Zirgam aste neatsieta?
Kāp zemēi, atsien asti,
Jāj pa ceļu svilpēdams!
108 [Veismaņu pagastā (Vaives pag. C)].

14438.

Kur tu jāsi, tautu dēls,
Zirgam aste neuzsieta?
Visas manas ganībiņas
Kā ar slotu noslaucīji.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

1. Kur tas tautu šelmis jāj,
Ziergam asti neuzsējis?
Visu manu brāļa sētu
Kā ar slotu noslaucīja.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

14439.

Kur tu jāsi, ciema puisi?
Zirgam aste neuzsieta,
Zirgam aste neuzsieta,
Pašam galva nesukāta.
270 [Ozolu muižā (Ozolnieku pag. Jg)].

14440.

Kur tu ņēmi, tautu dēls,
Mana brāļa kumeliņu?
Es tecēju vārtus vērt,
Šķitu savu bāleliņu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

14441.

Laime sveci dedzināja
Vārtu stabu galiņā:
Jaunajai māsiņai
Tumsā jāja precenieki.
353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

14442.

Lepni jāja tautu dēlis,
Šķietas muižu pakaļā;
Visa muiža kumeļā,
Banšotā cepurē.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

14443.

Līdz zemei zelta puski
Bērajam kumeļam;
I tad vēl meitu māte
Ne galviņas neatgrieza.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

14444.

Loki, tautiet, i neloki
Nebarotu kumeliņ';
Jau es tevi sen zināju
Asariņu dzērājiņ'.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

14445.

Lok', tautieti, vai neloki
Nebarotu kumeliņu;
Liec stallī, baro labu,
Loki citu vasariņu!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Ko, nelieti, dīdināji
Badmirušu kumeliņu?
Ved stallī, dodi auzas,
Dīd' uz citu rudentiņu!
48 [Alojā un Lielsalacā (Alojas un Salacas pag. Vlm)].

14446.

Lūk', tautīti, i nalūk'
Sava loba kum'el'eņa:
Jau es t'evi s'en' redz'ēju,
Na pa munam pruot'eņam.
409 [Līksnas pag. D], 4223 [Višķu pag. D], 423 [Daugavpils apr.].

14447.

Lūļa sēd āz vārtiem
Pelēkā kumeļā;
Lūdzams, lūļa, nāc iekšā,
Kaszi māte mani dos!
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

1. Ļūļa sēd kalniņā
Pelēkā kumeļā.
Lūdzams, ļūļa, šļūc
zemē,
Šļūc pie mātes istabā!
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

14448.

Mainenieki bāleliņi
Kalniņāi sajājuši,
Maina bērus kumeliņus,
Solās māsu priedēm dot.
303 [Svitnē (Svitenes pag. B)].

1. Brāļi māsas ieslēguši
Pētersīļu dārziņā.
Nojājuši kalniņā,
Maina bērus kumeliņus,
Maina bērus kumeliņus,
Sola mani priediem dot.
Vai tad mani tēvs māmiņa
Priežu dēļ audzināja?
Tēvs māmiņa audzināja,
Vieglu dienu domādami,
Vieglu dienu domādami,
Goda dienu gaidīdami.
360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 41 -

2. Mūs' brālīši mitenieki
Sajājuši kalniņāi.
Mitoj' bēŗus, mitoj' raudus,
Sola māsu piedevām.
Vai tad mani tēvs un māte
Piedevām audzējuši?
142 [Aizterē (Aizteres pag. Lp)].

14449.

Man atjāja precenieki
Sirmu sirmu kumeliņu;
Nedod mani, māmuliņ,
Līdz atjās ābolainu!
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

14450.

Man atjāja tautu dēlis
Vērzeļotu kumeliņu.
Ne vērzeles nemīlēja,
Kad netika prātiņam.
283 [Kroņa Vircavā (Vircavas pag. Jg)].

14451.

Man sajāja treju tautu
Vienā vārtu vērumā.
Atsakiet, brāleliņi,
Nevienam nedodiet!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

14452.

Meitu mātei vaŗa vārti,
Akmiņota gulu sēta;
Pušām cirtu vaŗa vārtus,
Pāri bēri lecināju.
224 [Kabilē (Kld)].

14453.

Nāc ārā, tautu meita,
Ej, atsaki tautiņām!
Ja patīk prātiņam,
Tad dod auzas kumeļam;
Ja netika prātiņam,
Tad paber priedes skujas!
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

14454.

Nakti jāja tautu dēls,
Nedrīkstēja dienu jāt,
Nedrīkstēja dienu jāt
Tapinātu kumeliņu.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

14455.

Nejāj lepni, tautu dēlis,
Ne tas tavis kumeliņis;
Arī labi, arī labi,
Kad tā tava cepurīte!
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

1. Jāj projāmi, vagarīte,
Nedancini kumeliņu!
Ne tas tavis kumeliņis,
Ne tā tava pātadziņa:
Kungu dotis kumeliņis,
Rēdenieka pātadziņa.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

2. Nebrauc dikti, nebrauc dikti,
Tie nav tavi kumeliņi:
Tēva zirgi, tēva rati,
Tev tik gaŗā pātadziņa.
20 [Krapē (Krapas pag. Rg)].

3. Nejāj lepni, tu tautieti,
Nava tavis kumeliņš:
Cita segli, iemauktiņi,
Cita vīra kumeliņš.
284 [Bārbelē (Bārbeles pag. B)].

14456.

Nejājat, lauku puiši,
Meža meitas ilgi gul:
Lieli meži, platas lapas,
Neredz saules uzlēkumu.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

14457.

Pa lūdzeņu pazavēr'u,
Kaidi gost'i pogolmā:
Smuk'i puiši, loba rūta, -
Beus atdūta muosa meus'.
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

14458.

Pasaver, tu māmeņ,
Kas uz tova pagal'meņa:
Ar pīšīm, pokovīm
Sporda tovu pagal'meņi.
4282 [Eversmuižā (Ciblas pag. Ldz)].

14459.

Pilna sēta pietecēja
Leišu bēru kumeliņu;
Es piekampju pilnu sauju
Leišu ķēžu pavadiņu.
226 [Kandavā (Tl)].

14460.

Rej, sunīt, gana gauži,
Netecēšu vārtu vērt;
Jājiet, tautas, gana daiļi,
Nedos mani bāleliņi.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

14461.

Rej, sunīt, rejamo,
Es parīdu rīdāmo;
Jau [Gan] zināju rīdīdama,
Nenāks mani bāleliņi.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

- 42 -

1. Sunīts rēja rejamo,
Es sunīti rīdināju;
Rīdīdama nezināju,
Ka nāk mani bāleliņi.
347 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

14462.

Rej, sunīti, rejamo,
Es parīdu rīdāmo;
Jaunu puisi parīdīju,
Vecam ceļu parādīju.
1311 [Apē (Vlk)].

14463.

Rej, sunīti, vai nerej,
Netecēšu vārtu vērt:
Es jau pate gan zināju,
Nenāks mani bāleliņi.
326 [Taurkalnē (Taurkalnes pag. B)], 327 [Taurkalnē un Jaunjelgavas apkārtnē (Taurkalnes pag. B un Jaunjelgavas Jk apkārtnē)].

1. Rej, sunīti, gana gauži,
Netecēšu vārtu vērt:
Es vakar pavadīju
Savus baltus bāleliņus.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

14464.

Rej sunīts rejamo,
Es parīdu rīdāmo;
Gan zināju rīdīdama,
Tautas nāca, ne bāliņi.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Sunīts rej rejamo,
Es parīdu rīdāmo;
Gan zināju, ko rīdīju:
Tautas nāca māsiņai.
151 [Lieljumpravā (Jumpravas pag. Rg)].

14465.

Rej sunīts rejamo,
Es parīdu rīdāmo,
Zinu savus bāleliņus
Tumsāi sērsta nenākam.
158 (Tosmarē).

14466.

Rej sunītis smiedamies,
Patīkami viesi nāk:
Jaunajai māsiņai
No tālienes precinieki.
158 (Kabilē).

14467.

Šāedi tāedi klandarmaņi
Par pasouli vazājās;
Valns iegrūda mūs' muižā
Pošā dorba laiciņā.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

14468.

Še, sunīti, balta maize,
Nerej manu precenieku!
Kad es būšu saimeniece,
Došu siera gabaliņu.
272 [Lielplatonē (Lielplatones pag. Jg)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

14469.

Še, sunīti, kviešu maize,
Nerej manus preceniekus;
Kad ieraugi preceniekus,
Ielien salmu gubenī!
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

1. Suņi rēja, suņi kauca,
Man sajāja precinieki.
Še, sunīti, kviešu maize,
Nerej manus preciniekus,
Nerej manus preciniekus,
Lec par sētu kaņepēs!
63 [Sprēstiņos (Dauguļu pag. Vlm)].

14470.

Še, sunīti, kviešu maize,
Nerej manu precenieku,
Lei es varu apskatīt,
Kādi viesi kamburēi.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

14471.

Še, sunīti, kviešu maize,
Nerej manu precenieku;
Riesi manus preceniekus,
Nedoš' auzu sēnaliņas!
871 [Liepkalnes apk. (Liepkalnes pag. Md)].

1. Še, sunīti, kviešu maize,
Nerej manu precenieku;
Ja ries' manus preceniekus,
Došu auzu sēnaliņas!
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

2. Še, sunīti kviešu maize,
Nerej manus bāleliņus;
Riesi manus bāleliņus,
Došu koka gabaliņu!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

3. Še, sunīti, sviesta maize,
Nerej manus preceniekus;
Ja tu riesi, es nedošu
Ne pelnaiņas garoziņas!
224 [Kabilē (Kld)].

- 43 -

144711.

Še, sunīt, sviestarmaizi,
Nirej manus preceniekus;
Kad sajāja precenieki:
Cui tui šeperīt!
3011 [Pomušas un Ārdzes pagastos (Ceraukstes pag. B)].

14472.

Še, sunīti, sviesta maize,
Nerej manu precinieku!
Suns, saēdis sviesta maizi,
Norej pašu brūtgāniņu.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

1. Še, sunīti, kviešu maize,
Nerej manu precenieku!
Suns apēda kviešu maizi,
Rēja manus preceniekus.
115 [Jaunbilskā (Bilskas pag. Vlk)], 141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

14473.

Šķietu miglu miglojam
Bāleliņu sētiņā:
Miglo tautu kumeliņis,
Gaŗu ceļu attecējs.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

14474.

Šķitu miglu miglojam
Bajāriņa sētiņā:
Bajāram dui meitiņas,
Jāj tautiņas lūkoties.
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)].

14475.

Šķitu kupču atjājam
Ar dzeltenu kumeliņu:
Tas bij šķelmis tautu dēlis,
Mans asaru dzērējiņš.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

14476.

Šķitu lāci gūrnājam
Viņā lauka galiņā:
Tas tautieša kumeliņš,
Pērnā spalva mugurā.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

14477.

Šķitu vilku lampājam
Par bāliņa tīrumiem:
Atlampāja tautu dēls
Leinajāmi kājiņām.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].

1. Šķitu lāci lampājot
Par lieliem tīrumiem:
Tautu dēls atlampāja
Platajām ūziņām.
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

14478.

Šorīt man Dievs līdzēja,
Kumeliņu seglojot:
Pate meitu māmulīte
Iztecēja vārtu vērt.
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)].

1. Nu bij mani Dievs redzējis,
Kumeliņu seglojot:
Mana paša nolūkota
Attecēja vārtu vērt.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

14479.

Sen dzirdēju, nu redzēju
Tautu dēla kumeliņu:
Sveiras acis, šķības kājas,
Pērnā spalva mugurā.
231 [Stendē (Stendes pag. Tl)].

14480.

Sen dzirdēju, nu redzēju
To lepno tēva dēlu:
Liepu segli, lūku kāpšļi,
Vecu striķu iemauktiņi.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

14481.

Sīku olu tas celiņš
Uz maniem bāliņiem,
Tautu dēla kumeliņš
Šķeļ uguni tecēdams.
282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)].

14482.

Zirgi zviedz, važi skan
Smalkajā birztiņā;
Tec, māsiņa, pasaveri,
Nu nāk tavi precenieki!
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

14483.

Sytu kuoju pi kuojeņis,
Par pogolmu tacādama,
Radzu sovu oruojeņu
Lobu zyrgu atjuojūt'.
409 [Līksnas pag. D], 4223 [Višķu pag. D].

14484.

Skan man pieši, rīb zābaki,
No kumeļa nolecot;
Nobālēja tautu meita,
Pie lodziņa stāvēdama.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 44 -

1. Stāvu lēču no kumeļa,
Stundu pieši noskanēja;
Izblāgznēja tautu meita,
Pie lodziņa stāvēdama.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

14485.

Smejat, meitas, man pašam,
Ne manam kumeļam;
Vai manam kumeļam
Smieklu segli mugurā?
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

14486.

Smuks puisītis, daiļa rota,
Izveicīga valodiņa,
Pats sēdēja kamanāsi,
Valodiņa istabā,
Valodiņa istabā
Pie tās meitu māmuliņas:
Dod, māmiņa, to meitiņu,
Ko tik ilgi tielējies,
Ko tas manis kumeliņis
Danco tavās namdūrvīs,
Danco tavās namdurvīs,
Lauza stangu iemauktiņus,
Lauza stangu iemauktiņus,
Dauza kaltas kamaniņas?
37 [Saliešos (Salas pag. Rg)].

14487.

Spoži bēŗi ietecēja
Bāleliņa sētiņā;
Tie, māsiņa, tevis dēļ -
Tīk tev iet, tīk neiet?
- Ver, bāliņ, platus vārtus,
Lai tek cauri zvaigādami!
216 [Ventspilī].

14488.

Stāvi stili, kumeliņi,
Uz to ledus gabaliņu,
Laid man vaļas parunāt
Ar to meitu māmuliņu!
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Pastuov', munu kum'el'eņu,
Uz tuo lada gabal'eņa,
Lai as' eimu parunuotu
Ar tuos m'eitys muomul'eņu,
Voi dūs' m'eitu, voi nadūs',
Voi da labi izlomuos.
4241 [Gaigalavas pag. Rz].

2. Stāvi klusu, kumeliņ,
Lai es kāpu mugurā,
Lai es jāju parunāt
Ar to meitu māmuliņu!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

14489.

Stāvi stingri, kumeliņ,
Uz tā ledus gabaliņa,
Ļauj man vaļas parunāt
Ar tās meitu māmuliņas,
Lai tā manu līgaviņu
Pa godam audzina.
271 [Mangaļos (Mangaļu pag. Rg)].

14490.

Steidzi, steidzi, māsiņa,
Steidzama lieta,
Jau saka pie vārtiem:
Stoi, kumeliņi!
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

14491.

Steidzu, steidzu vārtus vērt,
Metos pate kaņepēs;
Vecais puisis uz maniemi
Zobus vien klabināja.
104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

14492.

Suņi rēja, zirgi zviedza,
Sēta vien norībēja.
Eit', bāliņi, raudzīties,
Kādi viesi sabraukuši!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Suņi rēja, zirgi zviedza,
Visa sēta norībēja.
Ej, brālīti, skatīties,
Kas sētāi sabraukuši!
- Atjāj māsai precinieki,
Visim bēri kumeliņi,
Visim bēri kumeliņi,
Visim stangu iemauktiņi.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

144921.

Suņi rēja, tauri pūta,
Visa zeme norībēja.
Ej, bāliņi, raudzīties,
Ko tie tavi suņi rēja!
Trīs tautieši zirgus sēja
Pie liepiņas sētmalā.
- Ko gribat, sveši ļaudis,
Mūs' sētā sajājuši?
Gribat pirkt rudzus, kviešus,
Vai meitiņas lūkoties?
- Div' rozītes sētā zied,
Abas vienu skaistumiņu,
Treša zaļa vizbulīte
Pašā dārza maliņā;
Div' māsiņas sētā auga
Abas vienu skaistumņu,
Treša auga bārenīte
Zilajām actiņām.
Div' tautieši māsas ņēma,
Trešais ņēma bārenīti.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

- 45 -

14493.

Suņi rēja, vārti čīksta,
Iem' pie loga skatīties:
Iejāj lepnis tautu dēls
Noskrandētu kumeliņu.
Vai tu jāji, vai nejāji,
Tu jau mani nedabūsi!
231 [Stendē (Stendes pag. Tl)].

14494.

Suņi rej, vārti čīkst,
Es pa logu raudzījos.
Redzu savu mīļu draugu
Pa vārtiem iejājot.
Es būt' gājse vārtus vērt,
Aiz citiem nedrīkstēju.
Vai tie redz, vai neredz,
Man savam jāatveŗ.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

14495.

Suņi rēja, vārti čīkst,
Es pie loga raudzījos,
Es pie loga raudzījos,
Kas iejāja sētiņā.
Iejāj manis arājiņš
Lielu bēru kumeliņu,
Lielu bēru kumeliņu,
Kuplu cauna cepurīti.
71 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

1. Vārti čīkst, suņi rej,
Es pa logu raudzījos.
Dajāj mans mīļākais
Turku zvēru cepurīti,
Turku zvēru cepurīti,
Jēru ādu kažociņu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

14496.

Suņi rej, vārti čīkst,
Es pa logu raudzījos,
Es pa logu raudzījos -
Patīkami viesi nāk.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

14497.

Suņi rej, vārts čīkst,
Es tecē raudzetes.
Atjāj tout' sarkanac',
Mans asar' dzērejiņs.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

14498.

Suņi rēja, vārti čīkst,
Nu sajāja tēva dēli,
Nu sajāja tēva dēli
Mātes meitas lūkoties.
63 [Sprēstiņos (Dauguļu pag. Vlm)].

14499.

Sunīt manu pinkainīt,
Kam rej manus preceniekus?
Tevi vilki apēdīs,
Mani tautas aizvedīs.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

14500.

Sunīts rēja tupēdams,
Pazīstami viesi jāja:
Veci vīri, sirmi zirgi,
Jaunu meitu precenieki.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

14501.

Sunīts rēja vakarā,
Sūta mani raudzīties;
Es bij' gudra, es negāju,
Sūtu savu brāleliņu.
308 [Altenē (Seces pag. Jk)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

14502.

Sunīts rēja vakarā,
Sūta mani raudzīties.
Gan zināju neiedama:
Nenāk mani brāleliņi.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

14503.

Suns rēja ... (kaukdams)
Pierts pakaļā:
Mans vecs jauniķis
Atklabažāja.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

- 46 -

14504.

Suns rēja ... (kaukdams)
Pierts pakaļāi:
Par piertes kalnu
Tautietis atnāca.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

14505.

Suns rej ... (kaukdams)
Pirtes pakaļāi:
Saimnieku meitām
Precinieki jāja.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)], 171 [Tāšu Padurē (Kalvenes pag. Azp)].

14506.

Suns rej ... (kaukdams)
Vecpirts galē:
Nu nāk meitām
Pērnaji brūtgāni.
231 [Stendē (Stendes pag. Tl)].

14507.

Tautas jāja olas tiltu
Ābolaiņu kumeliņu,
Rīb tiltiņis, zviedz kumelis,
Skan sudraba iemauktiņi.
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

14508.

Tautiets jāja bēru zirgu,
Noļukušu cepurīti;
Nidod mani, māmuliņa, -
Noļukuse cepurīte!
3011 [Pomušas un Ārdzes pagastos (Ceraukstes pag. B)].

14509.

Tautiets jāja pa teciņu
Ābolainu kumeliņu;
Pie vārtiem piejādams:
Sveika, mana līgaviņa!
274 [Zaļā muižā (Zaļenieku pag. Jg)].

14510.

Tautiets jāja, zeme rīb,
Sauca mani vārtus vērt.
Es bij' gudra, es negāju,
Sūtīj' savu bāleliņu.
Ej, bāliņi, atver vārtus,
Runā gudri ar tautieti, -
Ja tautietis māsu prasa:
Māsiņ maza šūpulī;
Dod, tautieti, zelta naudu,
Ņem ar visu šūpulīti!
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)], 232 [Talsos (Tl)].

1. Tautiņš jāje zvirgzdu tiltu
Ar spangnem kumelem.
Tautiņš sauc vārt's vērt,
Es bij' gudris, es negāje.
Ej, bāliņ, atver vārt's,
Runā gudri ar tautiņ';
Ja tautiņš mās's pras':
Mās' maģ' šūpenē.
Ja tautiņam zelta naud',
Ņem ar visu šūpeniņ!
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

14511.

Tautiets savu kumeliņu
Augstu sētu lecināja,
Gribēdamis to meitiņu,
Kas patika prātiņam.
224 [Kabilē (Kld)].

14512.

Tautu dēlis jāj pa ceļu
Nesukātu kumeliņu;
Cielaviņa tek pa ceļu
Nosukātu cekuliņu.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

14513.

Tautas dēls lepni jāja
Ar tap'nātu kumeliņu;
Ne šķiliņš, ne vērdiņš,
Abas rokas kabatā.
232 [Talsos (Tl)].

14514.

Tautu meitas istabiņa
Ar zīlēm izrotāta;
Tautu dēla kumeliņis
Liepu mizu apseglots.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

14515.

Tek meitiņa šurpu turpu,
Tek par sētu raudādama:
Aiz vārtim ieraudzījse
Seši bēri kumeliņi.
Piecim sedli mugurāi,
Sestam balta villainīte.
Ietecējse istabāi
Pie māmiņas raudādama:
Ai māmiņa, mīļa balta,
Vai es tevim apnikuse?
- Ai meitiņa mīļvārdīte
Vai es tautas aicināju?
To tev dara lieli radi,
Tavas pašas tikumiņš.
- Nedod mani, māmuļīte,
Pirmāi tautu jājumāi;
Lai tās jāja piecas reizas,
Lai sviedrēja kumeliņus,
Lai neteica citu reizu:
To mēs viegli dabūjām.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

- 47 -

14516.

Tprrš, gosniņa, laidarāi,
Man atjāja precenieki,
Lai man vaļas klausīties,
Vai dod māte, vai nedod.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

14517.

Tprrš, telīte, laidarā,
Man sajāja [sabrauca] precinieki:
Zilais Jānis, melnais Jānis,
Sīlenieku Indriķīts.
100 [Rāmuļos (Rāmuļu pag. C)].

1. Atjāj četri tautu dēli
Tai vienā vakarā:
Viens bij ciema telderkāja,
Otris bērzu atstibens,
Trešais Brencis no Piltenes,
Cetorts skudru raibacīts.
216 [Ventspilī].

2. Nākat, meitas, skatīties,
Kur iet četri brūtgāniņi:
Viens bij Salmiņ' lunkankājis,
Otris Bērzu atstiepējs,
Trešais skrandu skrodelītis,
Ceturts pluksnu vēverītis.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

14518.

Tprrs, telīte, laidarā,
Man sajāja precinieki
Ar sirmiem zirdziņiem,
Baltiem zīžu svārciņiem.
4 [Aijažos].

14519.

Turiet mani, ciema meitas,
Laižat manu kumeliņ',
Laižat manu kumeliņ'
Savā rožu dārziņā!
133 [Palsmanē (Palsmaņa pag. Vlk)].

14520.

Ubadziņi, nabadziņi
Mūs' Minnītes precenieki:
Paši akli, zirgi klibi,
Ratiem asis nolūzušas.
312 [Ērberķē (Mazzalves pag. Jk)].

14521.

Vārti čīkst, suņi rej,
Tec pie loga lūkāties,
Kas tur jāj, kas tur brauc,
Vai tie nava precinieki.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

14522.

Vai es biju sav' prātiņu
Maizītē apēdusi:
Tautas jāja par āriņu,
Es tecēju vārtu vērt.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

14523.

Ver, brālīti, plati vārtus,
Lai jāj plati tautu dēli!
Atjāj māsai precenieki,
Visiem bēri kumeliņi.
168 [Meženiekos (Asītes pag. Lp)].

14524.

Viņpusē stalti jāja,
Še skanēja iemauktiņi;
Tec, māsiņa, vārtu vērt,
Tev atjāja precenieki!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

14525.

Visiem tautu neveikļiem
Vasar' kalti kumeliņi;
Sakapāja niedru tiltu
Zem brāliņa namdurvīm.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

14526.

Visi velli ellē brauca
Pašā siena laiciņā;
Viens iebrauca mūs' mājā
Spalvaināmi kājiņām.
(Gaujienā).

14527.

Cielaviņa ceļu tek
Nosukātu cekuliņu;
Tautu dēlis jāj pa ceļu
Nesukātu kumeliņu.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

14528.

Ciema meitas, man' māsiņas,
Veriet vārtus vakarā:
Pieši manas kājas spiede,
Iemautiņi rokas žņaudze.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

- 48 -

14529.

Cimdam rakstus izadīju,
Pie vārtiemi stāvēdama,
Kamēr tautas lēni jāja
Par bāliņa tīrumiņu.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 190 [Kuldīā], 348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Gausi nāca vedējiņi
Par bāliņu rudzu lauku;
Cimdu pāri noadīju,
Pie vārtiemi stāvēdama.
283 [Kroņa Vircavā (Vircavas pag. Jg)].

2. Izrakstīju zīda rakstus
Pa zobena galiņam,
Ikām jāja lēnas tautas
Par bāliņa tīrumiņu.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

14530.

Cyti puiši reši guoja,
Muns briugons kuojuom guoja.
Vai tu īsi, vai naīsi,
Nadūs man'a muomul'eņa.
4271 [Rēzeknes apr.].

14531.

Cūka peld pa Daugavu,
Auses viena kustināja;
Te atjāja tautu dēlis,
Savu šņurku kustināja.
158 (Tosmarē).

43113.

Ai bērziņ, lietus nāk,
Darin' kuplu virsonīti;
Ai meitiņ, tautas jāj,
Slauki tīru istabiņu.
378 [Seces Jk].

43114.

Vai vonogi, vanadzeņi,
Kam tu augši lidinej?
Kam tu ļēci por upeiti
Uz munom muoseņom.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

43115.

Oi ustuba, ustuibiņa,
Tovu smuku cakuiliņu!
Ik svētdienas viesi nāeca
Cakulā raudzīties.
605 [Skolas].

43116.

Aizagula, aizagula
Pūra pusē malla touce;
Sazajuoja, sazajuoja
Svešas zemes malli ļaudis.
36 [Balvu Abr].

43117.

Aizguoja malnas tyuces
Ūļniciņas galiņā;
Tuos nabeja malnas tyuces,
Tī bej sveši malni ļaud's.
174 [Kārsavas Ldz].

43118.

Aud, māmiņa, sit, māmiņa,
Meitai baltas villainītes!
Jau tie tautu kumeliņi
Mauru mina pagalmā.
605 [Skolas].

43119.

Ber, Janka, kača asti
Par zūbyntiņu;
Brauc tautiņuos,
Lobas sīvas maklādams.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

43120.

Bej tuom tautu meitiņom
Ik dīniņas jauna laime:
Ik dīniņas tautas juoja
Siermajim kumeļim.
326 [Preiļu D].

43121.

Braucin brauca auškas ļaud's
No kalniņa lejiņā;
Cikai muna līgaviņa
Viņiem līdzi neaizgāja.
127 [Grostonas Md].

43122.

Brāļam sliekšņi sadiluši
Precenieku virājami;
Būs manam bāliņam
Lieli darbi jāstrādā.
373 [Sarkaņu Md].

43123.

Celies, māsīna,
Aun baltas kājīnas!
Pilla sēta svešu ļaužu,
Vedīs tevi projām.
39 [Bārtas Lp].

43124.

Ciši viņ, idri viņ
Šūgod auga teirumā;
Sosy viņ, pleši viņ,
Šūvokor sabraukuši.
605 [Skolas].

- 49 -

43125.

Dēlu māte dēlu teica,
Šķiet man visu nezinot;
Es jau zinu, neteic, māt,
Nevil manu augumiņ'.
56 [Birzgales (Lindes) Rg].

43126.

Dāles birze locījās -
Rau kur nāka precinieki!
Vēl istuba neslaucīta,
Cērpām galvas nesukātas.
94 [Dunikas Lp].

43127.

Div upeites puortecēju,
Trešā rūkas nūmozguoju;
Man rūceņis mozguojūt,
Nukreit zalta gredzenteņš;
Man gradzyna meklējūt,
Sajuojuši treju tautu.
143 [Jāsmuižas D].

43128.

Divi melni suņi rēja
Aiz upītes līcītī;
Tie nebija melni suņi,
Tie bij divi tēva dēli.
378 [Seces Jk].

43129.

Eļkšņam ciertu, na uobelei,
Lopas byra, na uobeļi;
Tautas juoja, na bruoleiši,
Zvoni zvuordze, na zūbiņi.
194 [Krāslavas D].

43130.

Es beju zeileite,
Zeileites meita,
Īlēču zorā, i ūtorā,
Trešajā lākdama,
Īraugu tautas.
170 [Kapiņu D].

43131.

Es, brāļos dzīvodama,
Izaudzēju kuceniņu;
Tautas nāca istabā:
Pucī, manu kuceniņu!
605 [Skolas].

43132.

Es izaugu diža meita
Liela ceļa maliņā;
Man sajāja precinieki
No trejām valstiņām.
127 [Grostonas Md].

43133.

Es diža, es kupla,
Es meitu māte,
Nāk znoti sētā,
Cepures rokā.
94 [Dunikas Lp].

43134.

Es mātei viena meita,
Tā lielā, tā mazā;
Ap man' jāja precenieki,
Kā ap Rīgu kaŗavīri.
110 [Ērgļu C].

43135.

Es pakulu vērpējiņa,
Es pelevu sijātāja;
Man papriekšu precinieki,
Kā tām linu vērpējām.
7 [Aizkraukles Rg].

43136.

Esmu resna mātes meita,
Vai no māla viļināta;
Smīdris garis tautu dēls
Nāk pēc manis lūkoties.
605 [Skolas].

43137.

Es muoseņa bruoleņam
Dreizaleņa, drūsaleņa:
Tautu vydā stuovādama
Rūkā sautru vādynuoju.
466 [Vārkavas D].

43138.

Īt jas guoju tauteņuos,
Pazeist munu guojumeņu:
Treis dīneņis zviergzdu upeite
Dyuņeitjā sajukusja.
18 [Andrupenes Rz].

43139.

Juoj pa ceļu, tautu dāls,
Nadrogoj kumeliņu,
Vai tu manis, skuķes, dēļ
Drogoj savu kumeliņ'?
11 [Aknīstes (Aknīšas) Il].

- 50 -

43140.

Izej, mameņ [muote], pasaklaus(i),
Kū kaimeņa suņi rej!
Koļč māmeņa klausējuos,
Es ar tautom runuojūs.
466 [Vārkavas D].

43141.

Īraudziju, toļ' pazynu
Jauna puiša kumeleņu;
Vadaklom bruoļi juoja,
Muosai juoja sveši ļauds.
18 [Andrupenes Rz].

43142.

Kājām gāju, rokā vedu
Nosvīdušu kumeliņ':
Brālītim lūkodamis
Patīkamu līgaviņ'.
605 [Skolas].

43143.

Kājām gāju, rokām vedu
Nosvīdušu kumeliņu:
Dēliņam meklēdama
Pēc prātam līgaviņu.
443 [Turlavas Kld].

43144.

Kad es būtu zinājuse,
Kuŗu dienu tautas jāj,
Es nobēr(tu) to celiņu
Ar sīko sudabriņu.
605 [Skolas].

43145.

Kur tei tautu ustabeņa,
Kur aug muna leigaveņa?
Prīžu syla maleņī,
Rūžu duorza videņī.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

43146.

Kas klabēja, kas dunēja
Diža ceļa galiņā?
Šurpu jāja panāksnieki
Jau vestai līgavai.
520 [Zvārdes Kld].

43147.

Jo tyuciņa malna guoja,
Jo leitiņi smolki leja;
Jo tautiņas borgi juoja,
Jo lobuok dzeivojūt.
247 [Makašānu Rz].

43148.

Juojit, tautys, najuojit,
Navā vītys pogolmā:
Auž mameņa calu jūstys,
Auž vjāļ boltys vylnuoneitis.
18 [Andrupenes Rz].

43149.

Kad sajāja precinieki,
Esmu čakla strādātāja:
Māku diet, māku lekt,
Māku dančus ritināt.
378 [Seces Jk].

43150.

Kas tī beja, kas sajuoja
Uz boltim kumeļinim?
Ak Dīveņ, tī jau beja
(Myus') muosiņas precinīki.
551 [Ludza Ldz apr.].

43151.

Kādi vēji tev' atpūta,
Tik raženu tēva dēlu?
Stundu pieši noskanēja
No kumeļa nolēcot.
347 [Rendas Kld].

1. Kur ta mans gadījās,
Tik raženis tautu dēls
Stundu pieši nošķindēja
No kumeļa nolecot.
200 [Kuldīgas Kld].

43152.

Kas tur brēca, kas tur kauca
Viņa kalna galiņāji?
Tas jau mūsu ciema puisis,
Jāj zelteni raudzīties.
506 [Zaļenieku Jg].

43153.

Kuo tei šudiņ vuorna krāc
Uz tuo jumta sādādama?
Jauni puiši svuotūs brauc
Uz tū brangu mjaitineiti.
314 [Pildas Ldz].

43154.

Ko tie tēva suņi rēja
Ap to manu rožu dārzu?
Jāja tautas lūkoties,
Ko dar' ciema zeltenītes.
190 [Kokneses Rg].

43155.

Ko tie tēva suņi rēja
Uz kupačas tupēdami?
Nāk no Rīgas precinieki,
Siekiem naudu mērīdami.
560 [Rīga ].

- 51 -

43156.

Kuri Dīvi izaudzēja
Tik slovonu tautu meitu?
Pyrmū vuortu vārumiņu
Reizē treju tautu brauc.
414 [Stirnienes Rz].

43157.

Kur gaismeņa zila ausa,
Tur saulīte lēce;
Man muoseņa skaista auga,
I tautiņes brauce.
326 [Preiļu D].

43158.

Kur, māmiņa, meitas tavas -
Pate slauka istabiņ(u)?
Vai meitām tik vien darbu,
Slaucīt namu, istabiņ(u)?
139 [Īslīces (Bornsmindes) B].

43159.

Lietiņš lija negribot,
Tautas jāja negaidot;
Līst, lietiņi, kad es gribu,
Jājat, tautas, kad es gaid'.
248 [Mālpils Rg].

43160.

Lubāniešu meitiņām
Precinieki sajājuši;
Neslaucīta istabiņa,
Nemazgāti galda stūŗi.
373 [Sarkaņu Md].

43161.

Man atjāja precenieks
Sebu sebu vakarāji;
Zirņu ziedu mētelītis,
Auzu skaru cepurīte.
477 [Vecpils Lp].

43162.

Man' māmiņa auklēdama
Apsolīja tautiešam;
Augu liela es meitiņa,
Nāk tautietis bildināt.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

43163.

Maza biju, gudra biju,
Rokā nesu vainadziņu;
Saka tautas uz tautām:
Gudram tādu zadināt.
281 [Neretas Jk].

43164.

Moza beju, naredzēju,
Ka lozdā rīksti bej(a);
Glupa beju, ka naguoj(u),
Ka tauteņi pogolmā.
143 [Jāsmuižas D].

43165.

Maģi maģi zagarīni,
Paši pūta, paši dega;
Maģas, maģas jūs, tautīnas,
Pašas brauce, pašas nāce.
94 [Dunikas Lp].

43166.

Meita meita, sukā galvu,
Liec vaiņagu galviņā!
Pārnovada dēliņami
Sasukāti kumeliņi.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

43167.

Mēs bijām dui māsiņas,
Kā dui baltas avitiņas:
Ik rītiņus tautas jāja,
Kā mežā riekstus raut.
378 [Seces Jk].

43168.

Mūsu māte slinka laiska,
Istabīna neslaucīta;
Kad ciemīni sanākuši,
Tad tā slauka istabīnu.
192 [Kosas C].

43169.

Nabyus labi, nabyus labi,
Ka tei obra atsažuove;
Apēss vysu suoli maizi,
Nūvess myusu malējiņu.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

43170.

Nebūs goda, nebūs goda -
Kur tā šļampa vazājās;
Tā izvīla māmiņai
Pat' dižano malējiņu.
241 [Lubānas Md].

43171.

Nedod Dievs to redzēt,
Ko redzēju šo naksniņu:
Man salēca preceniek(i),
Trim kājāmi kumeliņi.
241 [Lubānas Md].

- 52 -

43172.

Ni dzierdēju, ni redzēju,
Oruojiņu izaugūt;
Pats dajuoja pi vuorteņu:
Lobreiteņu, ļaudaveņ!
326 [Preiļu D].

43173.

Nalaiku snīgi krita,
Zaļa zuole teirumā;
Nalaiku tautas juoja
Muna bruoļa pogolmā.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

43174.

Nu kurīnes tys puisīts
Ar tik jauku volūdiņu?
Mun muosiņa dzeltonīte
Ciku leidza nanūguoja.
89 [Dricēnu Rz].

43175.

No pelcītes es pazinu
Tautu dēla sīvumiņu;
Vakarēja jājumiņa
Vēl sajucis ūdentiņš.
197 [Krotes Lp].

43176.

Nyuleņ grib' muote [meita?] byut,
Nyuleņ pyuru darinuot;
Nyuleņ mani tautos juoja,
Nyuli mani zadynuot.
168 [Kalupes D].

43177.

Ozolam vaŗa miza
Trīs kārtām apaugusi;
Ap to manu istabiņu
Trīs kārtām ļaudis stāv.
184 [Ķēču Rg].

43178.

Piemet tautas bārdamies,
Kad es pati vēsti riežu;
Visi vēji, viesuliņi
Jūsu durvis virinā(ja).
241 [Lubānas Md].

43179.

Piektdien, tautas, nejājiet,
Nei sestdienas vakarā;
Piektdien dzimu, sestdien augu,
Svētdien jāja precinieki.
46 [Beļavas Md].

43180.

Piektdien, tautas, nejājiet,
Nei sestdienas vakarā;
Piektdien māte man's nedeva,
Sestdien Laime gauži raud.
46 [Beļavas Md].

43181.

Purvenīks purvu brida,
Mani leidza vadinova;
Brid tu pats, purvenīks,
Na es tova leidzenīca.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

43182.

Pin, māmiņa, manu galvu,
Lolo manu augumiņu;
Rītu jās trejas tautas
Man' auguma lūkoties.
192 [Kosas C].

43183.

Proties kaunu, netiklīte,
Tevi jāja lūkoties!
Tev galviņa neķemmēta,
Tev mutīte nemazgāta.
356 [Rudbāržu Azp].

43184.

Puķits lase līdam male,
Tur nāc tautits gradzan maukt.
Kur liks, tautit, man' gradzantiņ?
Mazs mans pierkstiš, mazs gradzantiš.
445 [Ugāles Vp].

43185.

Puķīt' plūcu, kronīt' pinu
Priekš nelieša tēva dēl'.
Būt' zināj'si to dieniņu,
Kad nelietis lūkojās,
Es būt' savu gludo galvu
Glaustin gludu noglaudus(i).
604 [Dažādi iesūtītāji].

43186.

Redzu puisi lampājot
Pa lielo tīrumiņ(u);
Nāc šur, puika, nāc šur, puika,
Kazin māte mani dos.
3 [Adulienas Md].

43187.

Sudrabota saule lēca
Purva bērza galiņā;
Mūs' māsiņai tautas jāja,
Sidraboti jājējiņi.
273 [Mores Rg].

- 53 -

43188.

Sagšeņu sagdama,
Izkuopu kolnā.
Kuri vēji pyutja,
Tī vadynava,
Kurys tautys juoja,
Tuos zadynava.
326 [Preiļu D].

43189.

Sadzūs sagšu,
Kuop' augstā kolnā,
Pyuš vējiņi, vādynoj,
Juoj tautiņas, zadynoj.
326 [Preiļu D].

43190.

Sok, začeiti, vysu praudu,
Kas pa mežu dauzinej?
Jaunys mjaitys rīkstus kūda,
Jauni puisi čaulys losa.
326 [Preiļu D].

43191.

Sorgitjās, bruolileņi,
Sveši ļaudis sabraukuš(i);
Sveši ļaudis sabraukuš(i).
Nu Vuoczjamis šai zjamjā.
326 [Preiļu D].

43192.

Seši bēri kumeliņi
Tek pa peldu ezeriņu,
Trīs apkalti, trīs nekalti,
Visi līdzi darinā(ja);
Visi seši satecēja
Tautu meitas pagalmā.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

43193.

Simtiņš bēru kumeliņu,
Divi simti jājējiņu;
Visi simti ielīgoja
Mana brāļa pagalmā.
36 [Balvu Abr].

43194.

Vereties, visi pieci,
Kas man skaisti piederēja:
Viena puķe, pieci zari,
Trīsdeviņi ziedi zied;
Viena māsa, pieci brāļi,
Trīsdeviņi tautas jāj.
358 [Rugāju Abr].

43195.

Sniedziņš sniga, putināja,
Laukā manis kumeliņš.
Griezies, manis kumeliņ,
Vītoliņa ēniņā,
Lai es varu parunāt
Ar to meitu māmuliņu.
161 [Kabiles Kld].

43196.

Šūreit agri saule lēce,
Leitus gaisa gaidēdama;
Šūreit agri muote cēļa,
Dižus vīsus gaidēdama.
326 [Preiļu D].

43197.

Suns rej aiz pirts pakš,
Es teic māsiņām:
Ro kur nāk tautiets!
Māsiš man atbilde:
Tas nav tautiets,
Tas ir ciem melles Duks.
17 [Ances Vp].

43198.

Suns rej aiz vārtiem -
Ko viņš tur rēja?
Ej, meitiņ, ārā,
Svešs stāv aiz vārtiem.
263 [Mēmeles Jk].

43199.

Suņi rēje, kači ņaud -
Kas tūs suņus rīdynuoj?
Svuoti brauca pogolmā,
Tī tūs suņus rīdynuoja.
35 [Baltinavas Abr].

43200.

Suņi rēja, vārti čīkst -
Kas tos vārtus čīkstināj(a)?
Smuks puisīts aiz vārtiem
Smuku bēru kumeliņu,
Paceļ savu cepurīt(i):
Labdien, saka, meitu māt!
356 [Rudbāržu Azp].

43201.

Suņi rēja, vārti čīkst,
Patīkami viesi nāca:
Dēlu māte aiz vārtiem,
Raušu kule mugurā.
546 [Kuldīga Kld apr.].

- 54 -

43202.

Suņi rēja, zirgi zviedza,
Meitām jāja precinieki.
Tie nebija precinieki,
Tie bij meitu unguriņi.
96 [Durbes Lp].

43203.

Sunīts rēja smiedamies,
Patīkami viesi nāk:
Nu atbrauca meitiņai
No Vāczemes precinieki.
443 [Turlavas Kld].

43204.

Sunīts rēja smiedamies,
Patīkami viesi nāca;
Vai tas bija Klāva dēls,
Vai Līduma Miķelīts?
23 [Ārlavas Tl].

43205.

Suņi rēja, svuoti braucja,
Man ustoba naslaucīta.
Tec, jumprova, kambarī,
Sukoj sovus daiļus motus.
389 [Silajāņu Rz].

43206.

Suneits rej uz teiruma,
Tupādams, tīļūdams.
Ej, māmeņ, pazavārtu,
Kū tī tovi suņi rej!
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

43207.

Štuki, leli breinumiņi,
Muosiņomi lela slava:
Treju svuotu pogolmā,
Vēl deviņu pakaļē.
414 [Stirnienes Rz].

43208.

Tei raseņe nanūveita,
Cytu Dīvis rasynuoja;
Tuos tautiņos nanūjuoja,
Cytas lūka kumeliņu.
170 [Kapiņu D].

43209.

Tais' durovys, buoleliņ,
Nalaid vīsu ustubā;
Man galviņa nasukuota,
Ustubiņa naslaucīta.
326 [Preiļu D].

43210.

Tautas jāja, mārša pēla,
Pie vārtiem stāvēdama;
Tautas jāja, nebēdāja,
Māršai kaunu padarīja.
485 [Viesienas (Lautera-Viesienes) Md].

43211.

Tautas lielas, tautas mazas,
Visas jāja mūs' mājā;
Meitas lielas, meitas mazas,
Visas mūsu sētīnā.
192 [Kosas C].

43212.

Tautu meita lielījās:
Man bij treji precenieki.
Ej, tu mele, nemelo,
Pate lūdzi tautu dēlu.
398 [Skrundas Kld].

43213.

Tautas saka iz tautām,
Par pagalmu pārjājot:
Gluds bij tautu pagalmiņš,
Balta meitu māmuliņa.
281 [Neretas Jk].

43214.

Tādariti, Daizis nāk.
Tādariti, ko viņš grib?
Tādariti, Annas grib,
Tādariti, nedabūs.
439 [Trikātas Vlk].

43215.

Teci, teci, tautu meita,
čaklajām kājiņām!
Tevis dēļ tautas jāja
čaklāko kumeliņu.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

43216.

Tev, bitīte, vakars nāca,
Jem ziediņu kājiņās;
Tev, māršena, tautas gāja,
Sajem savu vaiņadziņu.
355 [Rucavas Lp].

43217.

Tāvis tāvis, meklej gaņas,
Gan es vairs naganīšu;
Jau šūreit tautu dāls
Apjuo munu ganeibiņu.
503 [Višķu D].

43218.

Trejdeviņas rozes sēju
Uz tā sava pūra vāka;
Trejdeviņas tautas jāja
Uz tā mana augumiņ(a).
230 [Liezeres Md].

- 55 -

43219.

Vadaklom bruoļi braucja,
Maņ atbraucja sveši ļaud's;
Svešu ļaužu gaidīdama,
Zīdus bēru pagalmiņ [pogolmā].
389 [Silajāņu Rz].

43220.

Vēra, vēra, neienāca -
Kas tās durvis virināja?
Tas tas ciema klenderkājis
Nāca meitas lūkoties.
403 [Slokas Rg].

43221.

Vien pat āblit jūrmalā,
Daudz balt ziediņ [bija];
Vien pat meitiņ māmiņai,
Daudz stalt preciniek.
605 [Skolas].

43222.

Vis' istaba izslaucīta,
Pasolīte neslaucīta;
Jāj pie durvju, tautu dēls,
Sien' pie kliņķa kumeliņ(u)!
72 [Cesvaines Md].

43223.

Vai lej leitis, vai nalej,
Muokuļuoti muokuļoj;
Vai juos tautas, vai najuos,
Daudzinuot daudzinoj.
236 [Līvānu D].

43224.

Zīļu zīļu pabirušu
Zem brāliņa nama durvu;
Man zīlītes nekaitēja,
Redzu tautas sajājot.
281 [Neretas Jk].

Satura rādītājs |Skati visu grāmatu